Ānandavardhana: Dhvanyāloka (also known as Sahṛdayaloka)

śrī-rājānakānandavardhanācārya-viracito dhvany-ālokaḥ[*2] [*2] Also known as Sahṛdayālokaḥ.

(1)

// prathamoddyotaḥ //

svecchā-kesariṇaḥ svaccha-svacchāyāyāsitendavaḥ /
trāyantāṃ vo madhuripoḥ prapannārti-cchido nakhāḥ //

Dhv_1.1:

kāvyasyātmā dhvanir iti budhair yaḥ samāmnāta-pūrvas tasyābhāvaṃ jagadur apare bhāktam āhus tam anye /
kecid vācām sthitam aviṣaye tattvam ūcus tadīyaṃ tena brūmaḥ sahṛdaya-manaḥ-prītaye tat-svarūpam // DhvK_1.1 //

budhaiḥ kāvya-tattva-vidbhiḥ kāvyasyātmā dhvanir iti saṃjñitaḥ, paramparayā yaḥ samāmnāta-pūrvaḥ samyak āsamantāt mnātaḥ prakaṭitaḥ / tasya sahṛdaya-jana-manaḥ-prakāśamānasyāpy abhāvam anye jagaduḥ / tad-abhāva-vādināṃ cāmī vikalpāḥ sambhavanti /

tatra kecid ācakṣīran-śabdārtha-śarīraṃ tāvat kāvyam / tatra ca śabda-gatāś cārutva-hetavo 'nuprāsādayaḥ prasiddhā eva / artha-gatāś copamādayaḥ / varṇa-saṅghaṭanādharmāś ca ye mādhuryādayas te 'pi pratīyante / tad-anatirikta-vṛttayo vṛttayo 'pi yāḥ kaiścid upanāgarikādyāḥ prakāśitāḥ, tā api gatāḥ śravaṇa-gocaram / rītayaś ca vaidarbhī-prabhṛtayaḥ / tad-vyatiriktaḥ ko 'yam dhvanir nāmeti /

anye brūyuḥ-nāsty eva dhvaniḥ / prasiddha-prasthāna-vyatirekiṇaḥ kāvya-prakārasya kāvyatva-hāneḥ sahṛdaya-hṛdayāhlādi-śabdārtha-mayatvam eva kāvya-lakṣaṇam / na cokta-prasthānātirekiṇo mārgasya tat sambhavati / na ca tat-samatāntaḥ-pātinaḥ sahṛdayān kāṃścit parikalpya tat-prasiddhyā dhvanau kāvya-vyapadeśaḥ pravartito 'pi sakala-vidvan-mano-grāhitām avalambate /

punar apare tasyābhāvam anyathā kathayeyuḥ-na sambhavaty eva dhvanir nāmāpūrvaḥ kaścit / kāmanīyakam anati-vartamānasya tasyokteṣv eva cārutva-hetuṣv antar-bhāvāt / teṣām anyatamasyaiva vā apūrva-samākhyā-mātra-karaṇe yat kiṃcana kathanaṃ syāt /

kiṃ ca vāg-vikalpānām ānantyāt sambhavaty api vā kasmiṃścit kāvya-lakṣaṇa-vidhāyibhiḥ prasiddhair apradarśite prakāra-leśe dhvanir dhvanir iti yad etad alīka-sahṛdayatva-bhāvanā-mukulita-locanair nṛtyate, tatra hetuṃ na vidmaḥ / sahasraśo hi mahātmabhir anyair alaṅkāra-prakārāḥ prakāśitāḥ prakāśyante ca / na ca teṣām eṣā daśā śrūyate / tasmāt pravāda-mātraṃ dhvaniḥ / na tv asya kṣoda-kṣamam tattvam kiṃcid api prakāśayituṃ śakyam / tathā cānyena kṛta evātra ślokaḥ-

yasminn asti na vastu kiṃcana manaḥ-prahlādi sālaṃkṛti
vyutpannai racitaṃ ca naiva vacanair vakrokti-śūnyaṃ ca yat /
kāvyaṃ tad-dhvaninā samanvitam iti prītyā praśaṃsañ jaḍo
no vidmo 'bhidadhāti kiṃ sumatinā pṛṣṭaḥ svarūpaṃ dhvaneḥ //

bhāktam āhus tam anye / anye taṃ dhvani-saṃjñitam kāvyātmānaṃ guṇa-vṛttir ity āhuḥ / yady api ca dhvani-śabda-saṃkīrtanena kāvya-lakṣaṇa-vidhāyibhir guṇa-vṛttir anyo vā na kaścit prakāraḥ prakāśitaḥ, tathāpi amukhya-vṛttyā kāvyeṣu vyavahāraṃ darśayatā dhvani-mārgo manāk spṛṣṭo 'pi na lakṣita iti parikalpyaivam uktam-"bhāktam āhus tam anye" iti /

kecit punar lakṣaṇa-karaṇa-śālīna-buddhayo dhvanes tattvaṃ girām agocaram sahṛdaya-hṛdaya-saṃvedyam eva samākhyātavantaḥ / tenaivaṃ-vidhāsu vimatiṣu sthitāsu sahṛdaya-manaḥ-prītaye tat-svarūpaṃ brūmaḥ /

tasya hi dhvaneḥ svarūpaṃ sakala-sat-kavi-kāvyopaniṣad-bhūtam atiramaṇīyam aṇīyasībhir api cirantana-kāvya-lakṣaṇa-vidhāyināṃ buddhibhir anunmīlita-pūrvam, atha ca rāmāyaṇa-mahābhārata-prabhṛtini lakṣye sarvatra prasiddha-vyavahāraṃ lakṣayatāṃ sahṛdayānām ānando manasi labhatāṃ pratiṣṭhām iti prakāśyate || DhvA_1.1 ||

tatra dhvaner eva lakṣayitum ārabdhasya bhūmikāṃ racayitum idam ucyate-

Dhv_1.2:

yo 'rthaḥ sahṛdaya-ślāghyaḥ kāvyātmeti vyavasthitaḥ /
vācya-pratīyamānākhyau tasya bhedāv ubhau smṛtau // DhvK_1.2 //

kāvyasya hi lalitocita-sanniveśa-cāruṇaḥ śarīrasyevātmā sāra-rūpatayā sthitaḥ sahṛdaya-ślāghyo yo 'rthas tasya vācyaḥ pratīyamānaś ceti dvau bhedau /

Dhv_1.3:

tatra vācyaḥ prasiddho yaḥ prakārair upamādibhiḥ /
bahudhā vyākṛtaḥ so 'nyaiḥ kāvyalakṣma-vidhāyibhiḥ // DhvK_1.3 //

tato neha pratanyate kevalam anūdyate punar yathopayogam iti || DhvA_1.3 ||

Dhv_1.4:

pratīyamānaṃ punar anyad eva vastv asti vāṇīṣu mahā-kavīnām /
yat tat prasiddhāvayavātiriktaṃ vibhāti lāvaṇyam ivāṅganāsu // DhvK_1.4 //

pratīyamānaṃ punar anyad eva vācyād vastv asti vāṇīṣu mahā-kavīnām / yat tat sahṛdaya-suprasiddhaṃ prasiddhebhyo 'laṅkṛtebhyaḥ pratītebhyo vāvayavebhyo vyatiriktatvena prakāśate lāvaṇyam ivāṅganāsu / yathā hy aṅganāsu lāvaṇyaṃ pṛthaṅ-nirvarṇyamānaṃ nikhilāvayava-vyatireki kim apy anyad eva sahṛdaya-locanāmṛtaṃ tattvāntaraṃ tadvad eva so 'rthaḥ / sa hy artho vācya-sāmarthyākṣiptam vastu-mātram alaṅkāra-rasādayaś cety aneka prabheda-prabhinnau darśayiṣyate / sarveṣu ca teṣu prakāreṣu tasya vācyād anyatvam / tathā hy ādyas tāvat prabhedo vācyād dūram vibhedavān / sa hi kadācid vācye vidhi-rūpe pratiṣedha-rūpaḥ / yathā-

bhama dhammia vīsattho so suṇao ajja mārio deṇa /
golā-ṇaī-kaccha-kuḍaṅga-bāsiṇā daria-sīheṇa //[*3]

[*3] Gāthā 2.75, Cited, Kāvya-prakāśa 138.

[bhrama dhārmika visrabdhaḥ sa śunako 'dya māritas tena /
godā-nadī-kūla-latā-kuñja-vāsinā dṛpta-siṃhena //]

kvacid vācye pratiṣedha-rūpe vidhi-rūpo yathā-

attā ettha ṇimajjai ettha ahaṃ diasaaṃ paloehi /
mā pahia rattiandhia sejjāe maha ṇimajjahisi //[*4]

[*4] Gāthā 1.4. Cited, Kāvya-prakāśa 136, Sāhitya-darpaṇa 1.2.

(śvaśrūr atra nimajjati, atrāhaṃ divasa eva pralokaya /
mā pathika rātryandha śayyāyāṃ mama nimaṅkṣyasi //)

kvacid vācye vidhi-rūpe 'nubhaya-rūpo yathā-

vacca maha bbia ekkei hontu ṇīsāsaroiabbāiṃ /
mā tujja bi tīa biṇā dakkhiṇa-haassa jāantu //[*5]

[*5] Gāthā 938.

[vraja mamaivaikasyā bhavantu niḥśvāsa-roditavyāni /
mā tavāpi tayā vinā dākṣiṇya-hatasya janiṣata //]

kvacid vācye pratiṣedha-rūpe 'nubhaya-rūpo yathā-

deā pasia ṇivattassu muha-sasi-johṇā-vilutta-tama-ṇivahe /
ahisāriāṇaṃ vigghaṃ karosi aṇṇāṇaṃ bi haāse //[*6]

[*6] Gāthā 962.

[daivād dṛṣṭvā nitānta-su mukha-śaśi-jyotsnā-vilupta-tamo-nivahe /
abhisārikāṇāṃ vighnaṃ karoṣy anyāsām api hatāśe //]

kvacid vācyād vibhinna-viṣayatvena vyavasthāpito yathā-

kassa ba ṇa hoi roso daṭṭhūṇa piyāe sa-bbaṇaṃ aharaṃ /
sa-bhamara-pa{u}ma-gghāiṇi vāria-vāme sahasu ehṇiṃ //[*7]

[*7] Gāthā 880. Cited Kāvya-prakāśa 135.

[kasya vā na bhavati roṣo dṛṣṭvā priyāyāḥ sa-vraṇam adharam /
sa-bhramara-padmāghrāṇa-śīle vārita-vāme sahasvedānīm //]

anye caivaṃ-prakārā vācyād vibhedinaḥ pratīyamāna-bhedāḥ saṃbhavanti / teṣāṃ diṅ-mātram etat pradarśitam /

dvitīyo 'pi prabhedo vācyād vibhinnaḥ sa-prapañcam agre darśayiṣyate /

tṛtīyas tu rasādi-lakṣaṇaḥ prabhedo vācya-sāmarthyākṣiptaḥ prakāśate, na tu sākṣāc-chabda-vyāpāra-viṣaya iti vācyād vibhinna eva / tathā hi vācyatvaṃ tasya sva-śabda-niveditatvena vā syāt / vibhāvādi-pratipādana-mukhena vā / purvasmin pakṣe sva-śabda-niveditatvābhāve rasādīnām apratīti-prasaṅgaḥ / na ca sarvatra teṣāṃ sva-śabda-niveditatvam / yatrāpy asti tat, tatrāpi viśiśṭa-vibhāvādi-pratipādana-mukhenaivaiṣāṃ pratītiḥ /

svaśabdena sā kevalamanūdyate, na tu tatkṛtā viṣayāntare tathā tasyā adarśanāt / na hi kevala-śṛṅgārādi-śabda-mātra-bhāji vibhāvādi-pratipādana-rahite kāvye manāg api rasavattva-pratītir asti / yataś ca svābhidhānam antareṇa kevalebhyo 'pi vibhāvādibhyo viśiśṭebhyo rasādīnāṃ pratītiḥ / kevalāc ca svābhidhānād apratītiḥ / tasmād anvaya-vyatirekābhyām abhidheya-sāmarthyākṣiptatvam eva rasādīnām / na tv abhidheyatvaṃ kathaṃcit, iti tṛtīyo 'pi prabhedo vācyād vibhinna eveti sthitam / vācyena tv asya saheva pratītir ity agre darśayiṣyate || DhvA_1.4 ||

Dhv_1.5:

kāvyasyātmā sa evārthas tathā cādikaveḥ purā /
krauñca-dvandva-viyogotthaḥ śokaḥ ślokatvam āgataḥ // DhvK_1.5 //

vividha-vācya-vācaka-racanā-prapañca-cāruṇaḥ kāvyasya sa evārthaḥ sāra-bhūtaḥ / cādikaver vālmīkeḥ nihata-sahacarī-viraha-kātara-krauñcākranda-janitaḥ śoka eva ślokatayā pariṇataḥ / śoko hi karuṇa-sthāyi-bhāvaḥ / pratīyamānasya cānya-bheda-darśane 'pi rasa-bhāva-mukhenaivopalakṣaṇaṃ prādhānyāt || DhvA_1.5 ||

Dhv_1.6:

sarasvatī svādu tad-artha-vastu niḥṣyandamānā mahatāṃ kavīnām /
aloka-sāmānyam abhivyanakti parisphurantam pratibhā-viśeṣam // DhvK_1.6 //

tat vastu-tattvaṃ niḥṣyandamānā mahatāṃ kavīnāṃ bhāratī aloka-sāmānyaṃ pratibhā-viśeṣaṃ parisphurantam abhivyanakti / yenāsminn ativicitra-kavi-paramparā-vāhini saṃsāre kālidāsa-prabhṛtayo dvitrāḥ pañcaṣā vā mahā-kavaya iti gaṇyante || DhvA_1.6 ||

idaṃ cāparaṃ pratīyamānasyārthasya sad-bhāva-sādhanaṃ pramāṇam-

Dhv_1.7:

śabdārtha-śāsana-jñāna-mātreṇaiva na vedyate /
vedyate sa tu kāvyārtha-tattvajñair eva kevalam // DhvK_1.7 //

so 'rtho yasmāt kevalaṃ kāvyārtha-tattva-jñair eva jñāyate / yadi ca vācya-rūpa evāsāv arthaḥ syāt tad-vācya-vācaka-rūpa-parijñānād eva tat-pratītiḥ syāt / atha ca vācya-vācaka-lakṣaṇa-mātra-kṛta-śramāṇāṃ kāvya-tattvārtha-bhāvanā-vimukhānāṃ svara-śruty-ādi-lakṣaṇam ivāpragītānāṃ gāndharva-lakṣaṇa-vidām agocara evāsāv arthaḥ || DhvA_1.7 ||

evaṃ vācya-vyatirekiṇo vyaṅgyasya sad-bhāvaṃ pratipādya prādhānyaṃ tasyaiveti darśayati-

Dhv_1.8:

so 'rthas tad-vyakti-sāmarthya-yogī śabdaś ca kaścana /
yatnataḥ pratyabhijñeyau tau śabdārthau mahākaveḥ // DhvK_1.8 //

vyaṅgyo 'rthas tad-vyakti-sāmarthya-yogī śabdaś ca kaścana, na śabda-mātram / tāv eva śabdārthau mahākaveḥ pratyabhijñeyau /vyaṅgya-vyañjakābhyām eva suprayuktābhyāṃ mahākavitva-lābho mahā-kavīnāṃ, na vācya-vācaka-racanā-mātreṇa || DhvA_1.8 ||

idānīṃ vyaṅgya-vyañjakayoḥ prādhānye 'pi yad-vācya-vācakāv eva prathamam upādadate kavayas tad api yuktam evetyāha-

Dhv_1.9:

ālokārthī yathā dīpa-śikhāyāṃ yatnavāñ janaḥ /
tad-upāyatayā tadvad arthe vācye tad-ādṛtaḥ // DhvK_1.9 //

yathā hy ālokārthī sann api dīpa-śikhāyāṃ yatnavāñ jano bhavati tad-upāyatayā / na hi dīpa-śikhām antareṇālokaḥ sambhavati / tad vyaṅgyam arthaṃ pratyādṛto jano vācye 'rthe yatnavān bhavati / anena pratipādakasya kaver vyaṅgyam arthaṃ prati vyāpāro darśitaḥ || DhvA_1.9 ||

pratipādyasyāpi taṃ darśayitum āha-

Dhv_1.10:

yathā padārtha-dvāreṇa vākyārthaḥ sampratīyate /
vācyārtha-pūrvikā tadvat pratipattasya vastunaḥ // DhvK_1.10 //

yathā hi padārtha-dvāreṇa vākyārthāvagamas tathā vācyārtha-pratīti-pūrvikā vyaṅgyasyārthasya pratipattiḥ || DhvA_1.10 ||

idānīṃ vācyārtha-pratīti-pūrvakatve 'pi tat-pratīter vyaṅgyasyārthasya prādhānyaṃ yathā na vyālupyate tathā darśayati-

Dhv_1.11:

sva-sāmarthya-vaśenaiva vākyārthaṃ pratipādayan /
yathā vyāpāra-niṣpattau padārtho na vibhāvyate // DhvK_1.11 //

yathā sva-sāmarthya-vaśenaiva vākyārthaṃ prakāśayann api padārtho vyāpāra-niṣpattau na bhāvyate vibhaktatayā || DhvA_1.11 ||

Dhv_1.12:

tadvat sa-cetasāṃ so 'rtho vācyārtha-vimukhātmanām /
buddhau tattvārtha-darśinyāṃ jhaṭity evāvabhāsate // DhvK_1.12 //

evaṃ vācya-vyatirekiṇo vyaṅgyasyārthasya sad-bhāvaṃ pratipādya prakṛta upayojayann āha-

Dhv_1.13:

yatrārthaḥ śabdo vā tam artham upasarjanīkṛta-svārthau /
vyaṅktaḥ kāvya-viśeṣaḥ sa dhvanir iti sūribhiḥ kathitaḥ // DhvK_1.13 //

yatrārtho vācya-viśeṣaḥ vācaka-viśeṣaḥ śabdo vā tam arthaṃ vyaṅktaḥ, sa kāvya-viśeṣo dhvanir iti / anena vācya-vācaka-cārutva-hetubhya upamādibhyo 'nuprāsādibhyaś ca vibhakta eva dhvaner viṣaya iti darśitam /

yad apy uktam-"prasiddha-prasthānātikramiṇo mārgasya kāvya-hāner dhvanir nāsti" iti, tad apy ayuktam / yato lakṣaṇa-kṛtām eva sa kevalaṃ na prasiddhaḥ, lakṣye tu parīkṣyamāṇe sa eva sahṛdaya-hṛdayāhlāda-kāri kāvya-tattvam / tato 'nyac citram evety agre darśayiṣyāmaḥ /

yad apy uktam-"kāmanīyakam anativartamānasya tasyoktālaṅkārādi-prakāreṣv antar-bhāvaḥ" iti, tad apy asamīcīnam; vācya-vācaka-mātrāśrayiṇi prasthāne vyaṅgya-vyañjaka-samāśrayeṇa vyavasthitasya dhvaneḥ katham antar-bhāvaḥ, vācya-vācaka-cārutva-hetavo hi tasyāṅga-bhūtāḥ, sa tv aṅgi-rūpa eveti pratipādayiṣyamāṇatvāt /

parikara-ślokāś cātra-

vyaṅgya-vyañjaka-sambandha-nibandhanatayā dhvaneḥ /
vācya-vācaka-cārutva-hetv-antaḥ-pātitā kutaḥ //

nanu yatra pratīyamānasyārthasya vaiśadyenāpratītiḥ sa nāma mā bhūd dhvaner viṣayaḥ / yatra tu pratītir asti, yathā-samāsoktyākṣepānukta-nimitta-viśeṣokti-paryāyoktāpahnuti-dīpaka-saṅkarālaṅkārādau , tatra dhvaner antar-bhāvo bhaviṣyatīty ādi nirākartum abhihitam-"upasarjanī-kṛta-svārthau" iti /

artho guṇīkṛtātmā, guṇīkṛtābhidheyaḥ śabdo vā yatrārthāntaram abhivyanakti sa dhvanir iti / teṣu kathaṃ tasyāntar-bhāvaḥ / vyaṅgya-prādhānye hi dhvaniḥ / na caitat samāsoktyādiṣv asti / samāsoktau tāvat-

upoḍha-rāgeṇa vilola-tārakaṃ
tathā gṛhītaṃ śaśinā niśā-mukham /
yathā samastaṃ timirāṃśukaṃ tayā
puro 'pi rāgād galitaṃ na lakṣitam //

ity ādau vyaṅgyenānugataṃ vācyam eva prādhānyena pratīyate samāropita-nāyikā-nāyaka-vyavahārayor niśā-śaśinor eva vākyārthatvāt /

ākṣepe 'pi vyaṅgya-viśeṣākṣepiṇo 'pi vācyasyaiva cārutvaṃ prādhānyena vākyārtha ākṣepokti-sāmarthyād eva jñāyate / tathā hi-tatra śabdopārūḍho viśeṣābhidhānecchayā pratiṣedha-rūpo ya ākṣepaḥ sa eva vyaṅgya-viśeṣam ākṣipan mukhyaṃ kāvya-śarīram /

cārutvotkarṣa-nibandhanā hi vācya-vyaṅgyayoḥ prādhānya-vivakṣā / yathā-

anurāgavatī sandhyā divasas tat-puraḥsaraḥ /
aho daiva-gatiḥ kīdṛk tathāpi na samāgamaḥ //

atra satyām api vyaṅgya-pratītau vācyasyaiva cārutvam utkarṣavad iti tasyaiva prādhānya-vivakṣā /

yathā ca dīpakāpahnuty-ādau vyaṅgyatvenopamāyāḥ pratītāv api prādhānyenāvivakṣitatvān na tayā vyapadeśas tadvad atrāpi draṣṭavyam / anukta-nimittāyām api viśeṣoktau-

āhūto 'pi sahāyair om ity uktvā vimukta-nidro 'pi /
gantu-manā api pathikaḥ saṅkocaṃ naiva śithilayati //

ity ādau vyaṅgyasya prakaraṇa-sāmarthyāt pratīti-mātraṃ na tu tat-pratīti-nimittā kācic cārutva-niṣpattir iti na prādhānyam / paryāyokte 'pi yadi prādhānyena vyaṅgyatvaṃ tad bhavatu nāma tasya dhvanāv antar-bhāvaḥ / na tu dhvanes tatrāntar-bhāvaḥ / tasya mahā-viṣayatvenāṅgitvena ca pratipādayiṣyamāṇatvāt / na punaḥ paryāyo bhāmahodāhṛta-sadṛśe vyaṅgyasyaiva prādhānyam / vācyasya tatropasarjanābhāvenāvivakṣitatvāt /

apahnuti-dīpakayoḥ punar-vācyasya prādhānyaṃ vyaṅgyasya cānuyāyitvaṃ prasiddham eva /

saṅkarālaṅkāre 'pi yadālaṅkāro 'laṅkārāntara-cchāyām anugṛhṇāti, tadā vyaṅgyasya prādhānyenāvivakṣitatvān na dhvani-viṣayatvam / alaṅkāra-dvaya-sambhāvanāyāṃ tu vācya-vyaṅgyayoḥ samaṃ prādhānyam / atha vācyopasarjanī-bhāvena vyaṅgyasya tatrāvasthānaṃ tadā so 'pi dhvani-viṣayo 'stu, na tu sa eva dhvanir iti vaktuṃ śakyam / paryāyokta-nirdiṣṭa-nyāyāt / api ca saṅkarālaṅkāre 'pi ca kvacit saṅkaroktir eva dhvani-sambhāvanāṃ nirākaroti /

aprastuta-praśaṃsāyām api yadā sāmānya-viśeṣa-bhāvān nimitta-nimitti-bhāvād vā abhidhīyamānasyāprastutasya pratīyamānena prastutenābhisambandhas tadābhidhīyamāna-pratīyamānayoḥ samam eva prādhānyam / yadā tāvat sāmānyasyāprastutasyābhidhīyamānasya prākaraṇikena viśeṣeṇa pratīyamānena sambandhas tadā viśeṣa-pratītau satyām api prādhānyena tat-sāmānyenāvinābhāvāt sāmānyasyāpi prādhānyam / yadāpi viśeṣasya sāmānya-niṣṭhatvaṃ tadāpi sāmānyasya prādhānye sāmānye sarva-viśeṣāṇām antar-bhāvād viśeṣasyāpi prādhānyam / nimitta-nimitti-bhāve cāyam eva nyāyaḥ /

yadā tu sārūpya-mātra-vaśenāprastuta-praśaṃsāyām aprakṛta-prakṛtayoḥ sambandhas tadāpy aprastutasya sarūpasyābhidhīyamānasya prādhānyenāvivakṣāyāṃ dhvanāv evāntaḥ-pātaḥ / itarathā tv alaṅkārāntaram eva / tad ayam atra saṅkṣepaḥ-

vyaṅgyasya yatrāprādhānyaṃ vācya-mātrānuyāyinaḥ /
samāsoktyādayas tatra vācyālaṅkṛtayaḥ sphuṭāḥ //

vyaṅgyasya pratibhā-mātre vācyārthānugame 'pi vā /
na dhvanir yatra vā tasya prādhānyaṃ na pratīyate //

tat-parāv eva śabdārthau yatra vyaṅgyaṃ prati sthitau /
dhvaneḥ sa eva viṣayo mantavyaḥ saṅkarojjhitaḥ //

tasmān na dhvaner anyatrāntar-bhāvaḥ /

itaś ca nāntar-bhāvaḥ ; yataḥ kāvya-viśeṣo 'ṅgī dhvanir iti kathitaḥ / tasya punar aṅgāni-alaṅkārā guṇā vṛttayaś ceti pratipādayiṣyante / na cāvayava eva pṛthag-bhūto 'vayavīti prasiddhaḥ / apṛthag-bhāve tu tad-aṅgatvaṃ tasya / na tu tattvam eva / yatrāpi vā tattvaṃ tatrāpi dhvaner mahā-viṣayatvān na tan-niṣṭhatvam eva /

"sūribhiḥ kathita" iti vidvad-upajñeya-muktiḥ, na tu yathā-kathañcit-pravṛtteti pratipādyate / prathame hi vidvāṃso vaiyākaraṇāḥ, vyākaraṇa-mūlatvāt sarva-vidyānām / te ca śrūyamāṇeṣu varṇeṣu dhvanir iti vyavaharanti / tathaivānyais tan-matānusāribhiḥ sūribhiḥ kāvya-tattvārtha-darśibhir vācya-vācaka-sammiśraḥ śabdātmā kāvyam iti vyapadeśyo vyañjakatva-sāmyād dhvanir ity uktaḥ / na caivaṃ-vidhasya dhvaner vakṣyamāṇa-prabheda-tad-bheda-saṃkalanayā mahā-viṣayasya yat-prakāśanaṃ tad-aprasiddhālaṅkāra-viśeṣa-mātra-pratipādanena tulyam iti tad-bhāvita-cetasāṃ yukta eva saṃrambhaḥ / na ca teṣu kathañcid īrṣyayā kaluṣita-śemuṣī-katvam āviṣkaraṇīyam / tad evaṃ dhvanes tāvad abhāva-vādinaḥ pratyuktāḥ /

asti dhvaniḥ / sa cāsāv avivakṣita-vācyo vivakṣitāny apara-vācyaś ceti dvividhaḥ sāmānyena / tatrādyasyodāharaṇam-

suvarṇa-puṣpāṃ pṛthivīṃ cinvanti puruṣās trayaḥ /
śūraś ca kṛta-vidyaś ca yaś ca jānāti sevitum //

dvitīyasyāpi-

śikhariṇi kva nu nāma kiyac ciraṃ
kim abhidhānam asāv akarot tapaḥ /
taruṇi yena tavādhara-pāṭalaṃ
daśati bimba-phalaṃ śukaśāvakaḥ || DhvA_1.13 ||

yad apy uktaṃ bhaktir dhvanir iti, tat pratisamādhīyate-

Dhv_1.14a:

bhaktyā bibharti naikatvam rūpa-bhedād ayaṃ dhvaniḥ // DhvK_1.14a //

ayam ukta-prakāro dhvanir bhaktyā naikatvaṃ bibharti bhinna-rūpatvāt / vācya-vyatiriktasyārthasya vācya-vācakābhyāṃ tātparyeṇa prakāśanaṃ yatra vyaṅgya-prādhānye sa dhvaniḥ / upacāra-mātraṃ tu bhaktiḥ /

mā caitat syād bhaktir lakṣaṇaṃ dhvaner ity āha-

Dhv_1.14b:

ativyāpter athāvyāpter na cāsau lakṣyate tayā // DhvK_1.14b //

naiva bhaktyā dhvanir lakṣyate / katham ? ativyāpter avyāpteś ca / tatrātivyāptir dhvani-vyatirikte 'pi viṣaye bhakteḥ sambhavāt / yatra hi, vyaṅgya-kṛtaṃ mahat-sauṣṭhavaṃ nāsti tatrāpy upacarita-śabda-vṛttyā prasiddhy-anurodha-pravartita-vyavahārāḥ kavayo dṛśyante / yathā [ratnāvalī 2.12]-

parimlānaṃ pīna-stana-jaghana-saṅgād ubhayatas
tanor madhyasyāntaḥ parimalanam aprāpya haritam /
idaṃ vyasta-nyāsaṃ ślatha-bhuja-latākṣepa-valanaiḥ
kṛśāṅgyāḥ santāpaṃ vadati visinī-patra-śayanam //[*8]

[*8] Srk 709, Rasārṇava 1.441.

tathā-
cumbajja{i} saahuttaṃ avarundhijja{i} sahassa-huttaṃ bi /
ramia puṇo bi ramijja{i} pie jaṇe ṇatthi puṇaruttaṃ //

[cumbyate śata-kṛtvo 'varudhyate sahasra-kṛtvaḥ /
viramya punā ramyate priyo jano nāsti punaruktam //]

tathā-
kubiāo pasaṇnāo oraṇṇa-muhīo vihasamāṇāo /
jaha gahiā taha hiaaṃ haranti ucchinta-mahilāo //

[kupitāḥ prasannā avarudita-vadanā vihasantyaḥ /
yathā gṛhītās tathā hṛdayaṃ haranti svairiṇyo mahilāḥ //]

tathā-
ajjāe pahāro ṇavala-dāe diṇṇo pieṇa thaṇa-baṭṭe /
mi{u}o bi dūsaho bbia jāo hiae savattīṇaṃ //

[bhāryāyāḥ prahāro nava-latayā dattaḥ priyeṇa stana-pṛṣṭhe /
mṛduko 'pi duḥsaha iva jāto hṛdaye sapatnīnām //]

tathā-

parārthe yaḥ pīḍām anubhavati bhaṅge 'pi madhuro
yadīyaḥ sarveṣām iha khalu vikāro 'py abhimataḥ /
na samprāpto vṛddhiṃ yadi sa bhṛśam akṣetra-patitaḥ
kim ikṣor doṣo 'sau na punar aguṇāyā maru-bhuvaḥ //

ity atrekṣu-pakṣe 'nubhavati śabdaḥ / na caivaṃ-vidhaḥ kadācid api dhvaner viṣayaḥ / yataḥ-

Dhv_1.15:

ukty-antareṇāśakyaṃ yat tac cārutvaṃ prakāśayan /
śabdo vyañjakatāṃ bibhrad dhvany-ukter viṣayībhavet // DhvK_1.15 //

atra codāhṛte viṣaye nokty-antarā-śakya-cārutva-vyakti-hetuḥ śabdaḥ /

kiṃ ca-

Dhv_1.16:

rūḍhā ye viṣaye 'nyatra śabdāḥ sva-viṣayād api /
lāvaṇyādyāḥ prayuktās te na bhavanti padaṃ dhvaneḥ // DhvK_1.16 //

teṣu copacarita-śabda-vṛttir astīti / tathā-vidhe ca viṣaye kvacit sambhavann api dhvani-vyavahāraḥ prakārāntareṇa pravartate / na tathā-vidha-śabda-mukhena /

api ca-

Dhv_1.17:

mukhyāṃ vṛttiṃ parityajya guṇa-vṛttyārtha-darśanam /
yad uddiśya phalaṃ tatra śabdo naiva skhalad-gatiḥ // DhvK_1.17 //

tatra hi cārutvātiśaya-viśiṣṭārtha-prakāśana-lakṣaṇe prayojane kartavye yadi śabdasyāmukhyatā tadā tasya prayoge duṣṭataiva syāt / na caivam ; tasmāt-

Dhv_1.18:

vācakatvāśrayeṇaiva guṇa-vṛttir vyavasthitā /
vyañjakatvaika-mūlasya dhvaneḥ syāl lakṣaṇaṃ katham // DhvK_1.18 //

tasmād anyo dhvanir anyā ca guṇa-vṛttiḥ /

avyāptir apy asya lakṣaṇasya / na hi dhvani-prabhedo vivakṣitānya-para-vācya-lakṣaṇaḥ / anye ca bahavaḥ prakārā bhaktyā vyāpyantaḥ ; tasmād bhaktir alakṣaṇam || DhvA_1.18 ||

Dhv_1.19a:

kasyacid dhvani-bhedasya sā tu syād upalakṣaṇam /

sā punar bhaktir vakṣyamāṇa-prabheda-madhyād anyatamasya bhedasya yadi nāmopalakṣaṇatayā sambhāvyeta ; yadi ca guṇa-vṛttyaiva dhvanir lakṣyata ity ucyate tad-abhidhā-vyāpāreṇa tad-itaro 'laṅkāra-vargaḥ samagra eva lakṣyata iti pratyekam alaṅkārāṇāṃ lakṣaṇa-karaṇa-vaiyarthya-prasaṅgaḥ /

kiṃ ca-

Dhv_1.19b:

lakṣaṇe 'nyaiḥ kṛte cāsya pakṣa-saṃsiddhir eva naḥ // DhvK_1.19a //

kṛte 'pi vā pūrvam evānyair dhvani-lakṣaṇe pakṣa-saṃsiddhir eva naḥ ; yasmād dhvanir astīti naḥ pakṣaḥ / sa ca prāg eva saṃsiddha ity ayatna-sampanna-samīhitārthāḥ saṃvṛttāḥ smaḥ /

ye 'pi sahṛdaya-hṛdaya-saṃvedyam anākhyeyam eva dhvaner ātmānam āmnāsiṣus te 'pi na parīkṣya vādinaḥ / yata uktayā nītyā vakṣyamāṇayā ca dhvaneḥ sāmānya-viśeṣa-lakṣaṇe pratipādite 'pi yady anākhyeyatvaṃ tat sarveṣām eva vastūnāṃ tat-prasaktam / yadi punar dhvaner atiśayoktyānayā kāvyāntarātiśāyi taiḥ svarūpam ākhyāyate tat te 'pi yuktābhidhāyina eva //

iti śrī-rājānakānandavardhanācārya-viracite dhvany-āloke prathama uddyotaḥ //

-o)0(o-

(2)

// dvitīyoddyotaḥ //

evam avivakṣita-vācya-vivakṣitānya-para-vācyatvena dhvanir dvi-prakāraḥ prakāśitaḥ / tatrāvivakṣita-vācyasya prabheda-pratipādanāyedam ucyate-

Dhv_2.1:

arthāntare saṅkramitam atyantaṃ vā tiraskṛtam /
avivakṣita-vācyasya dhvaner vācyaṃ dvidhā matam // DhvK_2.1 //

tathāvidhābhyāṃ ca tābhyāṃ vyañgyasyaiva viśeṣaḥ / tatrārthāntara-saṅkramita-vācyo yathā-

snigdha-śyāmala-kānti-lipta-viyato vellad-balākā ghanā
vātāḥ śīkariṇaḥ payoda-suhṛdām ānanda-kekāḥ kalāḥ /
kāmaṃ santu dṛḍhaṃ kaṭhora-hṛdayo rāmo 'smi sarvaṃ sahe
vaidehī tu katham bhaviṣyati hahā hā devi dhīrā bhava //[*9]

[*9] Sad-ukti-karṇāmṛta 978, Sāh.D. 2.17.

ity atra rāma-śabdaḥ / anena hi vyaṅgya-dharmāntara-pariṇataḥ saṃjñī pratyāyyate, na saṃjñi-mātram / yathā ca mamaiva viṣama-bāṇa-līlāyām-

tālā jāanti guṇā jālā de sahiaehiṃ gheppanti /
ra{i}-kiraṇānuggahīāiṃ honti kamalāiṃ kamalāiṃ //

[tadā jāyante guṇā yadā te sahṛdayair gṛhyante /
ravi-kiraṇānugṛhītāni bhavanti kamalāni kamalāni //]

ity atra dvitīyaḥ kamala-śabdaḥ /

atyanta-tiraskṛta-vācyo yathādi-kaver vālmīkeḥ-

ravi-saṅkrānta-saubhāgyas tuṣārāvṛta-maṇḍalaḥ / niḥśvāsāndha ivādarśaś candramā na prakāśate //iti /

atrāndha-śabdaḥ / yathā ca-

gaanaṃ ca matta-mehaṃ dhārāluli-ajjunāiṃ a baṇāiṃ /
ṇirahaṅkāra-miaṅkā haranti ṇīlāo nisāo //

[gaganaṃ ca matta-meghaṃ dhārā-lulitārjunāni ca vanāni /
nirahaṅkāra-mṛgāṅkā haranti nīlā api niśāḥ //]

atra matta-nirahaṅkāra-śabdau || DhvA_2.1 ||

Dhv_2.2:

asaṃlakṣya-kramoddyotaḥ krameṇa dyotitaḥ paraḥ /
vivakṣitābhidheyasya dhvaner ātmā dvidhā mataḥ // DhvK_2.2 //

mukhyatayā prakāśamāno vyaṅgyo 'rtho dhvaner ātmā / sa ca vācyārthāpekṣayā kaścid alakṣya-kramatayā prakāśate, kaścit krameṇeti dvidhā mataḥ || DhvA_2.2 ||

tatra-

Dhv_2.3:

rasa-bhāva-tad-ābhāsa-tat-praśānty-ādir akramaḥ /
dhvaner ātmāṅgi-bhāvena bhāsamāno vyavasthitaḥ // DhvK_2.3 //

rasādir artho hi saheva vācyenāvabhāsate / sa cāṅgitvenāvabhāsamāno dhvaner ātmā /

idānīṃ rasavad-alaṅkārād alakṣya-krama-dyotanātmano dhvaner vibhakto viṣaya iti pradarśyate-

Dhv_2.4:

vācya-vācaka-cārutva-hetūnāṃ vividhātmanām /
rasādi-paratā yatra sa dhvaner viṣayo mataḥ // DhvK_2.4 //

rasa-bhāvatad-ābhāsa-tat-praśama-lakṣaṇaṃ mukhyam artham anuvartamānā śabdārthālaṅkārā guṇāś ca parasparaṃ dhvany-apekṣayā vibhinna-rūpā vyavasthitās tatra kāvye dhvanir iti vyapadeśaḥ || DhvA_2.4 ||

Dhv_2.5:

pradhānye 'nyatra vākyārthe yatrāṅgaṃ tu rasādayaḥ /
kāvye tasminn alaṅkāro rasādir iti me matiḥ // DhvK_2.5 //

yady api rasavad-alaṅkārasyānyair darśito viṣayas tathāpi yasmin kāvye pradhānatayānyo 'rtho vākyārthī-bhūtas tasya cāṅga-bhūtā ye rasādayas te rasāder alaṅkārasya viṣayā iti māmakīnaḥ pakṣaḥ / tad yathā cāṭuṣu preyo 'laṅkārasya vākyārthatve 'pi rasādayo 'ṅgabhūtā dṛśyante / sa ca rasādir alaṅkāraḥ śuddhaḥ saṅkīrṇo vā /

tatrādyo yathā-

kiṃ hāsyena na me prayāsyasi punaḥ prāptaś cirād darśanaṃ
keyam niṣkaruṇa pravāsa-rucitā kenāsi dūrikṛtaḥ /
svapnānteṣv iti te vadan priyatama-vyāsakta-kaṇṭha-graho
buddhā roditi rikta-bāhu-valayas tāraṃ ripu-strī-janaḥ //

ity atra karuṇa-rasasya śuddhasyāṅga-bhāvāt spaṣṭam eva rasavad-alaṅkāratvam / evam evaṃ-vidhe viṣaye rasāntarāṇāṃ spaṣṭa evāṅgabhāvaḥ /

saṅkīrṇo rasādir aṅga-bhūto yatha-

kṣipto hastāvalagnaḥ prasabham abhihato 'py ādadāno 'ṃśukāntaṃ
gṛhṇan keśeṣv apāstaś caraṇa-nipatito nekṣitaḥ sambhrameṇa /
āliṅgan yo 'vadhūtas tripura-yuvatibhiḥ sāśru-netrotpalābhiḥ
kāmīvārdrāparādhaḥ sa dahatu duritaṃ śāmbhavo vaḥ śarāgniḥ //

ity atra tripura-ripu-prabhāvātiśayasya vākyārthatve īrṣyā-vipralambhasya śleṣa-sahitasyāṅga-bhāva iti, evaṃ-vidha eva rasavad-ādy-alaṅkārasya nyāyyo viṣayaḥ / ata eva cerṣyā-vipralambha-karuṇayor aṅgatvena vyavasthānāt samāveśo na doṣaḥ / yatra hi rasasya vākyārthī-bhāvas tatra katham alaṅkāratvam ? alaṅkāro hi cārutva-hetuḥ prasiddhaḥ ; na tv asāv ātmaivātmanaś cārutva-hetuḥ /

tathā cāyam atra saṃkṣepaḥ-

rasa-bhāvādi-tātparyam āśritya viniveśanam /
alaṅkṛtīnāṃ sarvāsām alaṅkāratva-sādhanam //

tasmād yatra rasādayo vākyārthī-bhūtāḥ sa sarvo na rasāder alaṅkārasya viṣayaḥ ; sa dhvaneḥ prabhedaḥ, tasyopamādayo 'laṅkārāḥ / yatra tu prādhānyenārthāntarasya vākyārthī-bhāve rasādibhiś cārutva-niṣpattiḥ kriyate, sa rasāder alaṅkāratāyā viṣayaḥ /

evaṃ dhvaner upamādīnāṃ rasavad-alaṅkārasya ca vibhakta-viṣayatā bhavati /

yadi tu cetanānāṃ vākyārthī-bhāvo rasādy-alaṅkārasya viṣaya ity ucyate tarhy upamādīnāṃ pravirala-viṣayatā nirviṣayatā vābhihitā syāt / yasmād acetana-vastu-vṛtte vākyārthī-bhūte punaś cetana-vastu-vṛttānta-yojanayā yathā-kathañcid bhavitavyam /

atha satyām api tasyāṃ yatrācetanānāṃ vākyārthī-bhāvo nāsau rasavad-alaṅkārasya viṣaya ity ucyate / tan mahataḥ kāvya-prabandhasya rasanidhānabhūtasya nīrasatvamabhihitaṃ syāt / yathā-

taraṅga-bhrū-bhaṅgā kṣubhita-vihaga-śreṇi-raśanā
vikarṣantī phenaṃ vasanam iva saṃrambha-śithilam /
yathā-viddhaṃ yāti skhalitam abhisandhāya bahuśo
nadī-rūpeṇeyaṃ dhruvam asahanā sā pariṇatā //

yathā vā-

tanvī megha-jalārdra-pallavatayā dhautādhar evāśrubhiḥ
śūnyevābharaṇaiḥ svakāla-virahād viśrānta-puṣpodgamā /
cintā maunam ivāśritā madhu-kṛtāṃ śabdair vinā lakṣyate
caṇḍī mām avadhūya pāda-patitaṃ jātānutāpeva sā //

yathā vā-

teṣāṃ gopa-vadhū-vilāsa-suhṛdāṃ rādhā-rahaḥ-sākṣiṇāṃ
kṣemaṃ bhadra kalinda-śaila-tanayā-tīre latā-veśmanāṃ /
vicchinne smara-talpa-kalpana-mṛd-ucchedopayoge 'dhunā
te jāne jaraṭhī-bhavanti vigalan nīla-tviṣaḥ pallavāḥ //[*10]

[*10] Srk 808 (vidyāyāḥ); Svm 87.8 (kasyāpi)

ity evam ādau viṣaye 'cetanānāṃ vākyārthī-bhāve 'pi cetana-vastu-vṛttānta-yojanāsty eva / atha yatra cetana-vastu-vṛttānta-yojanāsti tatra rasādir alaṅkāraḥ / tad evaṃ saty upamādayo nirviṣayāḥ pravirala-viṣayā vā syuḥ / yasmān nāsty evāsāv acetana-vastu-vṛttānto yatra cetana-vastu-vṛttānta-yojanā nāsty antato vibhāvatvena / tasmād aṅgatvena ca rasādīnām alaṅkāratā / yaḥ punar aṅgī raso bhāvo vā sarvākāram alaṅkāryaḥ sa dhvaner ātmeti || DhvA_2.5 ||

kiṃ ca-

Dhv_2.6:

tam artham avalambante ye 'ṅginaṃ te guṇāḥ smṛtāḥ /
aṅgāśritās tv alaṅkārā mantavyāḥ kaṭakādivat // DhvK_2.6 //

ye tam arthaṃ rasādi-lakṣaṇam aṅginaṃ santam avalambate te guṇāḥ śauryādivat / vācya-vācaka-lakṣaṇāny aṅgāni ye punas tad-āśritās te 'laṅkārā mantavyāḥ kaṭakādivat || DhvA_2.6 ||

tathā ca-

Dhv_2.7:

śṛṅgāra eva madhuraḥ paraḥ prahlādano rasaḥ /
tan-mayaṃ kāvyam āśritya mādhuryaṃ pratitiṣṭhati // DhvK_2.7 //

śṛṅgāra eva rasāntarāpekṣayā madhuraḥ prahlāda-hetutvāt / tat-prakāśana-para-śabdārthatayā kāvyasya sa mādhurya-lakṣaṇo guṇaḥ / śravyatvaṃ punar ojaso 'pi sādhāraṇam iti || DhvA_2.7 ||

Dhv_2.8:

śṛṅgāre vipralambhākhye karuṇe ca prakarṣavat /
mādhuryam ārdratāṃ yāti yatas tatrādhikaṃ manaḥ // DhvK_2.8 //

vipralambha-śṛṅgāra-karuṇayos tu mādhuryam eva prakarṣavat / sahṛdaya-hṛdayāvarjanātiśaya-nimittatvād iti || DhvA_2.8 ||

Dhv_2.9:

raudrādayo rasā dīptyā lakṣyante kāvya-vartinaḥ /
tad-vyakti-hetū śabdārthāv āśrityaujo vyavasthitam // DhvK_2.9 //

raudrādayo hi rasāḥ parāṃ dīptim ujjvalatāṃ janayantīti lakṣaṇayā ta eva dīptir ity ucyate / tat-prakāśana-paraḥ śabdo dīrgha-samāsa-racanālaṅkṛtaṃ vākyam / yathā-

cañcad-bhuja-bhramita-caṇḍa-gadābhighāta-
sañcūrṇitoru-yugalasya suyodhanasya /
styānāvabaddha-ghana-śoṇita-śoṇa-pāṇir
uttaṃsayiṣyati kacāṃs tava devi bhīmaḥ //(veṇi 1.21)

tat-prakāśana-paraś cārtho 'napekṣita-dīrgha-samāsa-racanaḥ prasanna-vācakābhidheyaḥ / yathā-

yo yaḥ śastraṃ bibharti sva-bhuja-guru-madaḥ pāṇḍavīnāṃ camūnāṃ
yo yaḥ pāñcāla-gotre śiśur adhika-vayā garbha-śayyāṃ gato vā /
yo yas tat-karma-sākṣī carati mayi raṇe yaś ca yaś ca pratīpaḥ
krodhāndhas tasya tasya svayam api jagatām antakasyāntako 'ham //(veṇi 3.32)

ity ādau dvayor ojastvam || DhvA_2.9 ||

Dhv_2.10:

samarpakatvaṃ kāvyasya yat tu sarva-rasān prati /
sa prasādo guṇo jñeyaḥ sarva-sādhāraṇa-kriyaḥ // DhvK_2.10 //

prasādas tu svacchatā śabdārthayoḥ / sa ca sarva-rasa-sādhāraṇo guṇaḥ sarva-racanā-sādhāraṇaś ca vyaṅgyārthāpekṣayaiva mukhyatayā vyavasthito mantavyaḥ || DhvA_2.10 ||

Dhv_2.11:

śruti-duṣṭādayo doṣā anityā ye ca darśitāḥ /
dhvany-ātmany eva śṛṅgāre te heyā ity udāhṛtāḥ // DhvK_2.11 //

anityā doṣāś ca ye śruti-duṣṭādayaḥ sūcitās te 'pi na vācye artha-mātre, na ca vyaṅgye śṛṅgāre vā dhvaner anātma-bhūte / kiṃ tarhi ? dhvanyātmany eva śṛṅgāre 'ṅgitayā vyaṅgye te heyā ity udāhṛtāḥ / anyathā hi teṣām anitya-doṣataiva na syāt / evam ayam asaṃlakṣya-krama-dyoto dhvaner ātmā pradarśitaḥ sāmānyena || DhvA_2.11 ||

Dhv_2.12:

tasyāṅgānāṃ prabhedā ye prabhedāḥ svagatāś ca ye /
teṣāmānantyamanyonyasambandhaparikalpane // DhvK_2.12 //

aṅgitayā vyaṅgyo rasādir vivakṣitāny apara-vācyasya dhvaner eka ātmā ya uktas tasyāṅgānāṃ vācya vācakānupātinām alaṅkārāṇāṃ ye prabhedā niravadhayo ye ca svagatās tasyāṅgino 'rthasya rasa-bhāva-tad-ābhāsa-tat-praśama-lakṣaṇā vibhāvānubhāva-vyabhicāri-pratipādana-sahitā anantāḥ svāśrayāpekṣayā niḥsīmāno viśeṣās teṣām anyonya-sambandha-parikalpane kriyamāṇe kasyacid anyatamasyāpi rasasya prakārāḥ parisaṅkhyātuṃ na śakyante kim uta sarveṣām /

tathā hi śṛṅgārasyāṅginas tāvad ādyau dvau bhedau-sambhogo vipralambhaś ca / sambhogasya ca paraspara-prema-darśana-surata-viharaṇādi-lakṣaṇāḥ prakārāḥ / vipralambhasyāpy abhilāṣerṣyā-viraha-pravāsa-vipralambhādayaḥ / teṣāṃ ca pratyekaṃ vibhāvānubhāva-vyabhicāri-bhedaḥ / teṣāṃ ca deśa-kālādy-āśrayāvasthā-bheda iti svagata-bhedāpekṣayaikasya tasyāparimeyatvaṃ, kiṃ punar aṅga-prabheda-kalpanāyām / te hy aṅga-prabhedāḥ pratyekam aṅgi-prabheda-sambandha-parikalpane kriyamāṇe satyānantyam evopayānti || DhvA_2.12 ||

Dhv_2.13:

diṅ-mātraṃ tūcyate yena vyutpannānāṃ sa-cetasām /
buddhir āsāditālokā sarvatraiva bhaviṣyati // DhvK_2.13 //

diṅ-mātra-kathanena hi vyutpannānāṃ sahṛdayānām ekatrāpi rasa-bhede sahālaṅkārair aṅgāṅgi-bhāva-parijñānād āsāditālokā buddhiḥ sarvatraiva bhaviṣyati /

tatra-

Dhv_2.14:

śṛṅgārasyāṅgino yatnād eka-rūpānubandhavān /
sarveṣv eva prabhedeṣu nānuprāsaḥ prakāśakaḥ // DhvK_2.14 //

aṅgino hi śṛṅgārasya ye uktāḥ prabhedās teṣu sarveṣv eka-prakārānubandhitayā prabandhena pravṛtto 'nuprāso na vyañjakaḥ / aṅgina ity anenāṅga-bhūtasya śṛṅgārasyaika-rūpānubandhy-anuprāsa-nibandhane kāma-cāram āha //2.14 //

Dhv_2.15:

dhvanyātma-bhūte śṛṅgāre yamakādi-nibandhanam /
śaktāv api pramāditvaṃ vipralambhe viśeṣataḥ // DhvK_2.15 //

dhvaner ātma-bhūtaḥ śṛṅgāras tātparyeṇa vācya-vācakābhyāṃ prakāśyamānas tasmin yamakādīnāṃ yamaka-prakārāṇāṃ nibandhanaṃ duṣkara-śabda-bhaṅga-śleṣādīnāṃ śaktāv api pramāditvaṃ / "pramāditvam" ity anenaitad darśyate-kāka-tālīyena kadācit kasyacid ekasya yamakāder niṣpattāv api bhūmnālaṅkārāntaravad rasāṅgatvena nibandho na kartavya iti / "vipralambhe viśeṣata" ity anena vipralambhe saukumāryātiśayaḥ khyāpyate / tasmin dyotye yamakāder aṅgasya nibandho niyamān na kartavya iti || DhvA_2.15 ||

atra yuktir abhidhīyate-

Dhv_2.16:

rasākṣiptatayā yasya bandhaḥ śakya-kriyo bhavet /
apṛthag-yatna-nirvatyaḥ so 'laṅkāro dhvanau mataḥ // DhvK_2.16 //

niṣpattāv āścarya-bhūto 'pi yasyālaṅkārasya rasākṣiptatayaiva bandhaḥ śakya-kriyo bhavet so 'sminn alakṣya-krama-vyaṅgye dhvanāv alaṅkāro mataḥ / tasyaiva rasāṅgatvaṃ mukhyam ity arthaḥ / yathā-

kapole pattrālī karatala-nirodhena mṛditā
nipīto niḥśvāsair ayam amṛta-hṛdyo 'dhara-rasaḥ /
muhuḥ kaṇṭhe lagnas taralayati bāṣpa-stana-taṭīṃ
priyo manyur jātas tava niranurodhe na tu vayam //[*11]

[*11] Amaru 67; Srk 664, Skm 720, Skv 489, Sv 1627

rasāṅgatve ca tasya lakṣaṇam apṛthag-yatna-nirvartyatvam iti yo rasaṃ bandhu-madhya-vasitasya kaver alaṅkāras tāṃ vāsanām atyūhya yatnāntaram āsthitasya niṣpadyate sa na rasāṅgam iti / yamake ca prabandhena buddhi-pūrvakaṃ kriyamāṇe niyamenaiva yatnāntara-parigraha āpatati śabda-viśeṣānveṣaṇa-rūpaḥ / alaṅkārāntareṣv api tat-tulyam iti cet-naivam; alaṅkārāntarāṇi hi nirūpyamāṇa-durghaṭanāny api rasa-samāhita-cetasaḥ pratibhānavataḥ kaver aham-pūrvikayā parāpatanti / yathā kādambaryāṃ kādambarī-darśanāvasare / yathā ca māyā-rāma-śiro-darśanena vihvalāyāṃ sīta-devyāṃ setau / yuktaṃ caitat, yato rasā vācya-viśeṣair evākṣeptavyāḥ /

asyaivārthasya saṅgraha-ślokāḥ-

rasavanti hi vastūni sālaṅkārāṇi kānicit /
ekenaiva prayatnena nirvartyante mahā-kaveḥ //

yamakādi-nibandhe tu pṛthag-yatno 'sya jāyate /
śaktasyāpi rase 'ṅgatvaṃ tasmād eṣāṃ na vidyate //

rasābhāsāṅga-bhāvas tu yamakāder na vāryate /
dhvany-ātma-bhūte śṛṅgāre tv aṅgatā nopapadyate || DhvA_2.16 ||

idānīṃ dhvany-ātma-bhūtasya śṛṅgārasya vyañjako 'laṅkāra-varga ākhyāyate-

Dhv_2.17:

dhvany-ātma-bhūte śṛṅgāre samīkṣya viniveśitaḥ /
rūpakādir alaṅkāra-varga eti yathārthatām // DhvK_2.17 //

alaṅkāro hi bāhyālaṅkārasāmyādaṅginaścārutva-heturucyate / vācyālaṅkāravargaś ca rūpakādiryāvānukto vakṣyate ca kaiścit, alaṅkārāṇāmanantatvāt ///

sa sarvo 'pi yadi samīkṣya viniveśyate tada-lakṣyakramavyaṅgyasya dhvaner aṅginaḥ sarvasyaiva cārutvaheturniṣpadyate || DhvA_2.17 ||

eṣā cāsya viniveśane samīkṣā-

Dhv_2.18-19:

vivakṣā tatparatvena nāṅgitvena kadācana /
kāle ca grahaṇa-tyāgau nātinirvahaṇaiṣitā // DhvK_2.18 //

nirvyūḍhāv api cāṅgatve yatnena pratyavekṣaṇam /
rūpakādir alaṅkāra-vargasyāṅgatva-sādhanam // DhvK_2.19 //

rasa-bandheṣv atyādṛta-manāḥ kavir yam alaṅkāraṃ tad aṅgatayā vivakṣati / yathā [śaku. 1.20]-

calāpāṅgāṃ dṛṣṭiṃ spṛśasi nava-gopa-sudṛśāṃ
rahasyākhyāyīva mṛśasi mṛdu karṇāntika-caraḥ /
karaṃ vyādhunvatyāḥ pibasi rati-sarvasvam adharaṃ
vayaṃ tattvānveṣān madhukara hatās tvaṃ khalu kṛtī //[*12]

[*12] Srk 515

atra hi bhramara-svabhāvoktir alaṅkāro rasānuguṇaḥ / "nāṅgitvena" iti na prādhānyena / kadācid rasādi-tātparyeṇa vivakṣito 'pi hy alaṅkāraḥ kaścid aṅgitvena vivakṣito dṛśyate / yathā-

cakrābhighāta-prasabhājñayaiva cakāra yo rāhu-vadhū-janasya /
āliṅganoddāma-vilāsa-vandhyaṃ ratotsavaṃ cumbana-mātra-śeṣam //

atra hi paryāyoktasyāṅgitvena vivakṣā rasādi-tātparye saty apīti / aṅgatvena vivakṣitam api yam avasare gṛhṇāti nānavasare /

avasare gṛhītir, yathā (ratnāvalyāṃ 2.4)-

uddāmotkalikāṃ vipāṇḍura-rucaṃ prārabdha-jṛmbhāṃ kṣaṇād āyāsaṃ śvasanodgamair aviratair ātanvatīm ātmanaḥ /
adyodyānalatām imāṃ samadanāṃ nārīm ivānyāṃ dhruvaṃ paśyan kopa-vipāṭala-dyuti mukhaṃ devyāḥ kariṣyāmy aham //[*13]

[*13] Rasārṇava-sudhākara 2.26.

ity atra upamā śleṣasya / gṛhītam api ca yam avasare tyajati tad-rasānuguṇa-tayālaṅkārāntarāpekṣayā / yathā-

raktas tvaṃ nava-pallavair aham api ślāghyaiḥ priyāyā guṇais
tvām āyānti śilīmukhāḥ smara-dhanur-muktās tathā mām api /
kāntāpāda-talāhatis tava mude tadvan mamāpy āvayoḥ
sarvaṃ tulyam aśoka kevalam ahaṃ dhātrā sa-śokaḥ kṛtaḥ //[*14]

[*14] Srk 770.

atra hi prabandha-pravṛtto 'pi śleṣo vyatireka-vivakṣayā tyajyamāno rasa-viśeṣam puṣṇāti / nātrālaṅkāra-dvaya-sannipātaḥ, kiṃ tarhi ? alaṅkārāntaram eva śleṣa-vyatireka-lakṣaṇaṃ narasiṃhavad iti cet-na, tasya prakārāntareṇa vyavasthāpanāt / yatra hi śleṣa-viṣaya eva śabde prakārāntareṇa vyatireka-pratītir jāyate sa tasya viṣayaḥ / yathā-"sa harir nāmnā devaḥ sa-harir vara-turaga-nivahena" ity ādau /

atra hy anya eva śabdaḥ śleṣasya viṣayo 'nyaś ca vyatirekasya / yadi caivaṃ-vidhe viṣaye 'laṅkārāntaratva-kalpanā kriyate tat-saṃsṛṣṭer viṣayāpahāra eva syāt / śleṣa-mukhenaivātra vyatirekasyātma-lābha iti nāyaṃ saṃsṛṣṭer viṣaya iti cet-na ; vyatirekasya prakārāntareṇāpi darśanāt / yathā-

no kalpāpāya-vāyor adaya-raya-dalat-kṣmādharasyāpi śamyā
gāḍhodgīrṇojjvala-śrīr ahani na rahitā no tamaḥ-kajjalena /
prāptotpattiḥ pataṅgān na punar upagatā moṣa-muṣṇa-tviṣo vo
vartiḥ saivānya-rūpā sukhayatu nikhila-dvīpa-dīpasya dīptiḥ //

atra hi sāmya-prapañca-pratipādanaṃ vinaiva vyatireko darśitaḥ / nātra śleṣa-mātrāc cārutva-pratītir astīti śleṣasya vyatirekāṅgatvenaiva vivakṣitatvāt na svato 'laṅkāratety api na vācyam / yata evaṃ-vidhe viṣaye sāmya-mātrād api supratipāditāc cārutvaṃ dṛśyata eva / yathā-

ākrandāḥ stanitair vilocana-jalānya-śrānta-dhārāmbudhis tad-viccheda-bhuvaś ca śoka-śikhinas tulyās taḍid-vibhramaiḥ / antar me dayitā-mukhaṃ tava śaśī vṛttiḥ samaivāvayos tat kiṃ mām aniśaṃ sakhe jala-dhara tvaṃ dagdhum evodyataḥ //[*15] ity ādau / [*15] Srk 240, Skm 993, yaśodharmaṇaḥ, Smv 43.33.

rasa-nirvahaṇaika-tāna-hṛdayo yaṃ ca nātyantaṃ nirvoḍhum icchati / yathā-

kopāt komala-lola-bāhu-latikā-pāśena baddhā dṛḍhaṃ
nītvā vāsa-niketanaṃ dayitayā sāyaṃ sakhīnāṃ puraḥ /
bhūyo naivam iti skhalat-kala-girā saṃsūcya duśceṣṭitaṃ
dhanyo hanyata eva nihnuti-paraḥ preyān rudatyā hasan //

atra hi rūpakam ākṣiptam anirvyūḍhaṃ ca paraṃ rasa-puṣṭaye / nirvoḍhum iṣṭam api yaṃ yatnād aṅgatvena pratyavekṣate yathā-

śyāmāsvaṅgaṃ cakita-hariṇī-prekṣaṇe dṛṣṭi-pātaṃ gaṇḍa-cchāyāṃ śaśini śikhināṃ barha-bhāreṣu keśān / utpaśyāmi pratanuṣu nadī-vīciṣu bhrū-vilāsān hantaika-sthaṃ kvacid api na te bhīru sādṛśyam asti //ity ādau /

sa evam upanibadhyamāno 'laṅkāro rasābhivyakti-hetuḥ kaver bhavati / ukta-prakārātikrame tu niyamenaiva rasa-bhaṅga-hetuḥ saṃpadyate / lakṣyaṃ ca tathāvidhaṃ mahā-kavi-prabandheṣv api dṛśyate bahuśaḥ / tat tu sūkti-sahasra-dyotitātmanāṃ mahātmanāṃ doṣodghoṣaṇam ātmana eva dūṣaṇaṃ bhavatīti na vibhajya darśitam / kiṃ tu rūpakāder alaṅkāra-vargasya yeyaṃ vyañjakatve rasādi-viṣaye lakṣaṇa-dig-darśitā tām anusaran svayaṃ cānyal lakṣaṇam utprekṣamāṇo yady alakṣya-krama-pratibham anantaroktam enaṃ dhvaner ātmānam upanibadhnāti sukaviḥ samāhita-cetās tadā tasyātma-lābho bhavati mahīyān iti || DhvA_2.18-19 ||

Dhv_2.20:

krameṇa pratibhāty ātmā yo 'syānusvāna-sannibhaḥ /
śabdārtha-śakti-mūlatvāt so 'pi dvedhā vyavasthitaḥ // DhvK_2.20 //

asya vivakṣitāny apara-vācyasya dhvaneḥ saṃlakṣya-krama-vyaṅgyatvād anuraṇana-prakhyo ya ātmā so 'pi śabda-śakti-mūlo 'rtha-śakti-mūlaś ceti dvi-prakāraḥ || DhvA_2.20 ||

nanu śabda-śaktyā yatrārthāntaraṃ prakāśate sa yadi dhvaneḥ prakāra ucyate tad idānīṃ śleṣasya viṣaya evāpahṛtaḥ syāt, nāpahṛta ity āha-

Dhv_2.21:

ākṣipta evālaṅkāraḥ śabda-śaktyā prakāśate /
yasminn anuktaḥ śabdena śabda-śakty-udbhavo hi saḥ // DhvK_2.21 //

yasmād alaṅkāro na vastu-mātraṃ yasmin kāvye śabda-śaktyā prakāśate sa śabda-śakty-udbhavo dhvanir ity asmākaṃ vivakṣitam / vastu-dvaye ca śabda-śaktyā prakāśamāne śleṣaḥ / yathā-

yena dhvasta-manobhavena balijit-kāyaḥ purāstrī-kṛto
yaś codvṛtta-bhujaṅga-hāra-valayo gaṅgāṃ ca yo 'dhārayat /
yasyāhuḥ śaśimac chiro hara iti stutyaṃ ca nāmāmarāḥ
pāyāt sa svayam andhaka-kṣaya-karas tvāṃ sarvado mādhavaḥ //

nanv alaṅkārāntara-pratibhāyām api śleṣa-vyapadeśo bhavatīti darśitaṃ bhaṭṭodbhaṭena, tat punar api śabda-śakti-mūlo dhvanir niravakāśa ity āśaṅkyedam uktam "ākṣipta" iti / tad ayam arthaḥ-yatra śabda-śaktyā sākṣād alaṅkārāntaraṃ vācyaṃ sat pratibhāsate sa sarvaḥ śleṣa-viṣayaḥ / yatra tu śabda-śaktyā sāmarthyākṣiptaṃ vācya-vyatiriktaṃ vyaṅgyam evālaṅkārāntaraṃ prakāśate sa dhvaner viṣayaḥ / śabda-śaktyā sākṣād-alaṅkārāntara-pratibhā yathā-

tasyā vināpi hāreṇa nisargād eva hāriṇau /
janayāmāsatuḥ kasya vismayaṃ na payodharau //

atra śṛṅgāra-vyabhicārī vismayākhyo bhāvaḥ sākṣād-virodhālaṅkāraś ca pratibhāsata iti virodha-cchāyānugrāhiṇaḥ śleṣasyāyaṃ viṣayaḥ / na tv anusvānopama-vyaṅgyasya dhvaneḥ / alakṣya-krama-vyaṅgyasya tu dhvaner vācyena śleṣeṇa virodher na vā vyañjitasya viṣaya eva /

tasyā vināpi hāreṇa nisargād eva hāriṇau /
janayāmāsatuḥ kasya vismayaṃ na payodharau //

atra śṛṅgāra-vyabhicārī vismayākhyo bhāvaḥ sākṣād-virodhālaṅkāraś ca pratibhāsata iti virodha-cchāyānugrāhiṇaḥ śleṣasyāyaṃ viṣayaḥ / na tv anusvānopama-vyaṅgyasya dhvaneḥ / alakṣya-krama-vyaṅgyasya tu dhvaner vācyena śleṣeṇa virodher na vā vyañjitasya viṣaya eva /

yathā mamaiva-

ślāghyāśeṣa-tanuṃ sudarśana-karaḥ sarvāṅga-līlājita-
trailokyāṃ caraṇāravinda-lalitenākrānta-loko hariḥ /
bibhrāṇāṃ mukham indu-sundara-rucaṃ candrātma-cakṣur dadhat
sthāne yāṃ svatanor apaśyad adhikāṃ sā rukmiṇī vo 'vatāt //

atra vācyatayaiva vyatireka-cchāyānugrāhī śleṣaḥ pratīyate / yathā ca-

bhramim aratim alasa-hṛdayatāṃ
pralayaṃ mūrcchāṃ tamaḥ śarīra-sārdam /
maraṇaṃ ca jalada-bhuja-gajaṃ
prasahya kurute viṣaṃ viyoginīnām //

yathā vā-
camahia-māṇasa-kañcaṇa-paṅka-aṇi mmahia-parimalā jassa /
akhaṇḍia-dāṇa-pasārā bāhu-ppalihā ccia ga{i}ndā //

[khaṇḍita-mānasa-kāñcana-paṅkajanir mathita-parimalā yasya /
akhaṇḍita-dāna-prasarā bāhu-parighā iva gajendrāḥ //]

atra rūpaka-cchāyānugrāhī śleṣo vācyatayaivāvabhāsate / sa cākṣipto 'laṅkāro yatra punaḥ śabdāntareṇābhihita-svarūpas tatra na śabda-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgya-dhvani-vyavahāraḥ / tatra vakrokty-ādi-vācyālaṅkāra-vyavahāra eva / yathā-

dṛṣṭyā keśava gopa-rāga-hṛtayā kiṃcin na dṛṣṭaṃ mayā
tenaiva skhalitāsmi nātha patitāṃ kiṃ nāma nālambase /
ekas tvaṃ viṣameṣu khinna-manasāṃ sarvābalānāṃ gatir
gopyaivaṃ gaditaḥ sa-leśam avatād goṣṭhe harir vaś ciram //

evaṃ-jātīyakaḥ sarva eva bhavatu kāmaṃ vācya-śleṣasya viṣayaḥ / yatra tu sāmarthyākṣiptaṃ sad-alaṅkārāntaraṃ śabda-śaktyā prakāśate sa sarva eva dhvaner viṣayaḥ / yathā-"atrāntare kusuma-samaya-yugam upasaṃharann ajṛmbhata grīṣmābhidhānaḥ phulla-mallikā-dhavalāṭṭa-hāso mahā-kālaḥ" /

yathā ca-
unnataḥ prollasad-dhāraḥ kālāgarumalīmasaḥ /
payodharabharastanvyāḥ kaṃ na cakre 'bhilāṣiṇam //

yathā vā-

dattānandāḥ prajānāṃ samucita-samayākṛṣṭa-sṛṣṭaiḥ payobhiḥ
pūrvāhṇe viprakīrṇā diśi diśi viramaty ahni saṃhāra-bhājaḥ /
dīptāṃśor dīrgha-duḥkha-prabhava-bhava-bhayodanvad-uttāra-nāvo
gāvo vaḥ pāvanānāṃ parama-parimitāṃ prītim utpādayantu //

eṣūdāharaṇeṣu śabda-śaktyā prakāśamāne satya-prākaraṇike 'rthāntare vākyasyāsambaddhārthābhidhāyitvaṃ mā prasāṅkṣīd ity aprākaraṇika-prākaraṇikārthayor upamānopameya-bhāvaḥ kalpayitavyaḥ sāmarthyād ity arthākṣipto 'yaṃ śleṣo na śabdopārūḍha iti vibhinna eva śleṣād anusvānopama-vyaṅgyasya dhvaner viṣayaḥ / anye 'pi cālaṅkārāḥ śabda-śakti-mūlānusvāna-rūpa-vyaṅgye dhvanau sambhavanty eva / tathā hi virodho 'pi śabda-śakti-mūlānusvāna-rūpo dṛśyate /

yathā sthāṇvīśvarākhya-janapada-varṇane bhaṭṭa-bāṇasya-

yatra ca mātaṅga-gāminyaḥ śīlavatyaś ca gauryo vibhava-ratāś ca śyāmāḥ padma-rāgiṇyaś ca dhavala-dvija-śuci-vadanā madirāmodiśvasanāś ca pramadāḥ /

atra hi vācyo virodhas tac-chāyānugrāhī vā śleṣo 'yam iti na śakyaṃ vaktum / sākṣāc-chabdena virodhālaṅkārasyāprakāśitatvāt / yatra hi sākṣāc-chabdāvedito virodhālaṅkāras tatra hi śliṣṭoktau vācyālaṅkārasya virodhasya śleṣasya vā viṣayatvam / yathā tatraiva- "samavāya iva virodhināṃ padārthānām / tathā hi-sannihita-bālāndhakārāpi bhāsvan-mūrtiḥ" ity ādau /

yathā vā mamaiva-
sarvaika-śaraṇam akṣayam adhīśam īśaṃ dhiyāṃ hariṃ kṛṣṇam /
caturātmānaṃ niṣkriyam ari-mathanaṃ namata cakra-dharam //

atra hi śabda-śakti-mūlānusvāna-rūpo virodhaḥ sphuṭam eva pratīyate / evaṃ-vidho vyatireko 'pi dṛśyate / yathā mamaiva-

khaṃ ye 'tyujjvalayanti lūna-tamaso ye vā nakhodbhāsino
ye puṣṇanti saroruha-śriyam api kṣiptābja-bhāsaś ca ye /
ye mūrdhasv avabhāsinaḥ kṣiti-bhṛtāṃ ye cāmarāṇāṃ śirāṃ-
syākrāmanty ubhaye 'pi te dina-pateḥ pādāḥ śriye santu vaḥ //

evam anye 'pi śabda-śakti-mūlānusvāna-rūpa-vyaṅgya-dhvani-prakārāḥ santi te sahṛdayaiḥ svayam anusartavyāḥ / iha tu grantha-vistara-bhayān na tat-prapañcaḥ kṛtaḥ /

Dhv_2.22:

artha-śakty-udbhavas tv anyo yatrārthaḥ sa prakāśate /
yas tātparyeṇa vastv anyad vyanakty uktiṃ vinā svataḥ // DhvK_2.22 //

yatrārthaḥ sva-sāmarthyād arthāntaram abhivyanakti śabda-vyāpāraṃ vinaiva so 'rtha-śakty-udbhavo nāmānusvānopama-vyaṅgyo dhvaniḥ /

yathā [ku.saṃ. 6.84]-
evaṃ vādini devarṣau pārśve pitur adhomukhī /
līlā-kamala-patrāṇi gaṇayāmāsa pārvatī //

atra hi līlā-kamala-patra-gaṇanam upasarjanīkṛta-svarūpaṃ śabda-vyāpāraṃ vinaivārthāntaraṃ vyabhicāri-bhāva-lakṣaṇaṃ prakāśayati / na cāyam alakṣya-krama-vyaṅgyasyaiva dhvaner viṣayaḥ / yato yatra sākṣac-chabda-niveditebhyo vibhāvānubhāva-vyabhicāribhyo rasādīnāṃ pratītiḥ, sa tasya kevalasya mārgaḥ / yathā kumāra-sambhave madhu-prasaṅge vasanta-puṣpābharaṇaṃ vahantyā devyā āgamanādi-varṇanaṃ manobhava-śara-sandhāna-paryantaṃ śambhoś ca parivṛtta-dhairyasya ceṣṭā-viśeṣa-varṇanādi sākṣac-chabda-niveditam / tasmād ayam anyo dhvaneḥ prakāraḥ /

yatra ca śabda-vyāpāra-sahāyo 'rtho 'rthāntarasya vyañjakatvenopādīyate sa nāsya dhvaner viṣayaḥ / yathā-

saṅketa-kāla-manasaṃ viṭaṃ jñātvā vidagdhayā /
hasan-netrārpitākūtaṃ līlā-padmaṃ nimīlitam //

atra līlā-kamala-nimīlanasya vyañjakatvam uktyaiva niveditam || DhvA_2.22 ||

tathā ca-

Dhv_2.23:

śabdārtha-śaktyā kṣipto 'pi vyaṅgyo 'rthaḥ kavinā punaḥ /
yatrāviṣkriyate svoktyā sānyaivālaṅkṛtir dhvaneḥ // DhvK_2.23 //

śabda-śaktyārtha-śaktyā śabdārtha-śaktyā vākṣipto 'pi vyaṅgyo 'rthaḥ kavinā punaryatra svoktyā prakāśī-kriyate so 'smād anusvānopama-vyaṅgyād dhvaner anya evālaṅkāraḥ / alakṣya-krama-vyaṅgyasya vā dhvaneḥ sati sambhave sa tādṛg anyo 'laṅkāraḥ /

tatra śabda-śaktyā yathā-

vatse mā gā viṣādaṃ śvasanam urujavaṃ santyajordhva-pravṛttaṃ
kampaḥ ko vā gurus te bhavatu balabhidā jṛmbhitenātra yāhi /
pratyākhyānaṃ surāṇām iti bhaya-śamana-cchadmanā kārayitvā
yasmai lakṣmī-madād vaḥ sa dahatu duritaṃ mantha-mūḍhāṃ payodhiḥ //

artha-śaktyā yathā-

ambā śete 'tra vṛddhā pariṇata-vayasām agraṇīr atra tāto
niḥśeṣāgāra-karma-śrama-śithila-tanuḥ kumbha-dāsī tathātra /
asmin pāpāham ekā katipaya-divasa-proṣita-prāṇanāthā
pānthāyetthaṃ taruṇyā kathitam avasara-vyāhṛti-vyāja-pūrvam //

ubhaya-śaktyā, yathā-"dṛṣṭyā keśava-gopa-rāga-hṛtayā" ity ādau || DhvA_2.23 ||

Dhv_2.24:

prauḍhokti-mātra-niṣpanna-śarīraḥ sambhavī svataḥ /
artho 'pi dvividho jñeyo vastuno 'nyasya dīpakaḥ // DhvK_2.24 //

artha-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgye dhvanau yo vyañjako 'rtha uktas tasyāpi dvau prakārau-kaveḥ kavi-nibaddhasya vā vaktuḥ prauḍhokti-mātra-niṣpanna-śarīra ekaḥ, svataḥ-sambhavī ca dvitīyaḥ /

kavi-prauḍhokti-mātra-niṣpanna-śarīro yathā-

sajjehi surahi-māso ṇa dāva
appei juva{i}-jaṇa-lakkha-suhe /
ahiṇava-sahaāra-muhe
ṇava-pattale aṇaṅgassa sare //

(sajjayati surabhi-māso na tāvad
arpayati yuvati-jana-lakṣya-sahān /
abhinava-sahakāra-mukhān
nava-patralān anaṅgasya śarān //)

kavi-nibaddha-vaktṛ-prauḍhokti-mātra-niṣpanna-śarīro yathodāhṛtam eva-"śikhariṇi" ity ādi / yathā vā-

sādara-vitīrṇa-yauvana-hastālambaṃ samunnamadbhyām /
abhyutthānam iva manmathasya dattaṃ tava stanābhyām //

svataḥ sambhavī ya aucityena bahir api sambhāvyamāna-sad-bhāvo na kevalaṃ bhaṇiti-vaśenaivābhiniṣpanna-śarīraḥ / yathodāhṛtam "evaṃ-vādini" ity ādi / yathā vā-

śikhi-piccha-karṇa-pūrā jāyā vyādhasya garviṇī bhramati /
muktā-phala-racita-prasādhanānāṃ madhye sapatnīnām || DhvA_2.24 ||

Dhv_2.25:

artha-śakter alaṅkāro yatrāpy anyaḥ pratīyate /
anusvānopama-vyaṅgyaḥ sa prakāro 'paro dhvaneḥ // DhvK_2.25 //

vācyālaṅkāra-vyatirikto yatrānyo 'laṅkāro 'rtha-sāmarthyāt pratīyamāno 'vabhāsate so 'rtha-śakty-udbhavo nāmānusvāna-rūpa-vyaṅgyo 'nyo dhvaniḥ || DhvA_2.25 ||

tasya pravirala-viṣayatvam āśaṅkyedam ucyate-

Dhv_2.26:

rūpakādir alaṅkāra-vargo yo vācyatāṃ śritaḥ /
sa sarvo gamyamānatvaṃ bibhrad bhūmnā pradarśitaḥ // DhvK_2.26 //

anyatra vācyatvena prasiddho yo rūpakādir alaṅkāraḥ so 'nyatra pratīyamānatayā bāhulyena pradarśitas tatrabhavadbhir bhaṭṭodbhaṭādibhiḥ / tathā ca sa-sandehādiṣūpamā-rūpakātiśayoktīnāṃ prakāśamānatvaṃ pradarśitam ity alaṅkārāntarasyālaṅkārāntare vyaṅgyatvaṃ na yatna-pratipādyam || DhvA_2.26 ||

iyat punar ucyata eva-

Dhv_2.27:

alaṅkārāntarasyāpi pratītau yatra bhāsate /
tat-paratvaṃ na vācyasya nāsau mārgo dhvaner mataḥ // DhvK_2.27 //

alaṅkārāntareṣu tv anuraṇana-rūpālaṅkāra-pratītau satyām api yatra vācyasya vyaṅgya-pratipādanaunmukhyena cārutvaṃ na prakāśate nāsau dhvaner mārgaḥ / tathā ca dīpakādāv alaṅkāre upamāyā gamyamānatve 'pi tatparatvena cārutvasyāvyavasthānān na dhvani-vyapadeśaḥ / yathā-

canda-maūehiṃ ṇimā ṇalinī kamalehiṃ kusuma-gucchehiṃ laā /
haṃsehiṃ saraa-sohā kavva-kahā sajjanehiṃ kara{i} garuī //

[candra-mayūkhair niśā nalinī kamalaiḥ kusuma-gucchair latā /
haṃsaiḥ śārada-śobhā kāvya-kathā sajjanaiḥ kriyate gurvī //]

ity ādiṣūpamā-garbhatve 'pi sati vācyālaṅkāra-mukhenaiva cārutvaṃ vyavatiṣṭhate na vyaṅgyālaṅkāra-tātparyeṇa / tasmāt tatra vācyālaṅkāra-mukhenaiva kāvya-vyapadeśo nyāyyaḥ / yatra tu vyaṅgya-paratvenaiva vācyasya vyavasthānaṃ tatra vyaṅgya-mukhenaiva vyapadeśo yuktaḥ / yathā-

prāpta-śrīr eṣa kasmāt punar api mayi taṃ mantha-khedaṃ vidadhyān
nidrām apy asya pūrvām anala-manaso naiva sambhāvayāmi /
setuṃ badhnāti bhūyaḥ kim iti ca sakala-dvīpa-nāthānuyātas
tvayy āyāte vitarkāniti dadhata ivābhāti kampaḥ payodheḥ //

yathā vā mamaiva-

lāvaṇya-kānti-paripūrita-diṅ-mukhe 'smin
smere 'dhunā tava mukhe taralāyatākṣi /
kṣobhaṃ yadeti na manāg api tena manye
suvyaktam eva jala-rāśir ayaṃ payodhiḥ //

ity evaṃ-vidhe viṣaye 'nuraṇana-rūpa-rūpakāśrayeṇa kāvya-cārutva-vyavasthānād rūpaka-dhvanir iti vyapadeśo nyāyyaḥ /

upamā-dhvanir, yathā-

vīrāṇaṃ rama{i} ghusiṇāruṇammi ṇa tahā piā-thaṇucchaṅge /
diṭṭhī riu-gaa-kumbha-tthalammi jaha bahala-sindūre //

[vīrāṇāṃ ramate ghusṛṇāruṇe na tathā priyā-stanotsaṅge /
dṛṣṭī ripu-gaja-kumbha-sthale yathā bahala-sindūre //]

yathā vā mamaiva viṣama-bāṇa-līlāyām asura-parākramaṇe kāmadevasya-

taṃ tāṇaṃ siri-sahoara-raaṇāharaṇammi hiaam ekka-rasam /
bimbāhare piāṇaṃ nivesiaṃ kusuma-bāṇena //[*16]

[*16] Supplement 982 to Gāhā-sattasāi.

[tat teṣāṃ śrī-sahodara-ratnāharaṇe hṛdayam eka-rasam /
bimbādhare priyāṇāṃ niveśitaṃ kusuma-bāṇena //]

ākṣepa-dhvanir, yathā-

sa vaktum akhilāñ śakto hayagrīvāśritān guṇān /
yo 'mbu-kumbhaiḥ paricchedaṃ jñātuṃ śakto mahodadheḥ //

atrātiśayoktyā hayagrīva-guṇānām avarṇanīyatā-pratipādana-rūpasyāsādhāraṇa-tad-viśeṣa-prakāśana-parasyākṣepasya prakāśanam /

arthāntaranyāsa-dhvaniḥ śabda-śakti-mūlānuraṇana-rūpa-vyaṅgyo 'rtha-śakti-mūlānuraṇana-rūpa-vyaṅgyaś ca sambhavati / tatrādyasyodāharaṇam-

devāettammi phale kiṃ kīra{i} ettiaṃ puṇā bhaṇimo /
kaṅkilla-pallavāḥ pallavāṇaṃ aṇṇāṇaṃ ṇa saricchā //

[daivāyatte phale kiṃ kriyatām etāvat punar bhaṇāmaḥ /
raktāśoka-pallavāḥ pallavānām anyeṣāṃ na sadṛśāḥ //]

pada-prakāśaś cāyaṃ dhvanir iti vākyasyārthāntara-tātparye 'pi sati na virodhaḥ / dvitīyasyodāharaṇaṃ yathā-

hiaa-ṭṭhābia-maṇṇuṃ abaruṇṇa-muhaṃ hi maṃ pasāanta /
abaraddhassa bi ṇa hu de bahu-jāṇaa rosiuṃ sakkaṃ //

[hṛdaya-sthāpita-manyum aparoṣa-mukhīm api māṃ prasādayan /
aparāddhasyāpi na khalu te bahujña roṣitum śakyam //]

atra hi vācya-viśeṣeṇa sāparādhasyāpi bahujñasya kopaḥ kartum aśakya iti samarthakaṃ sāmānyam anvitam anyat tātparyeṇa prakāśate /

vyatireka-dhvanir apy ubhaya-rūpaḥ sambhavati / tatrādyasyodāharaṇaṃ prāk-pradarśitam eva / dvitīyasyodāharaṇaṃ yathā-

jāejja vanuddese khujja bbia pāabo gaḍia-batto /
mā mānusammi loe tāekka-raso dariddo a //

[jāyeya vanoddeśe kubja eva pādapo galita-patraḥ /
mā mānuṣe loke tyāgaika-raso daridraś ca //]

atra hi tyāgaika-rasasya daridrasya janmānabhinandanaṃ truṭita-patra-kubja-pādapa-janmābhinandanaṃ ca sākṣāc-chabda-vācyam / tathāvidhād api pādapāt tādṛśasya puṃsa upamānopameyatva-pratīti-pūrvakaṃ śocyatāyām ādhikyaṃ tātparyeṇa prakāśayati /

utprekṣā-dhvanir yathā-

candanāsakta-bhujaga-niḥśvāsānila-mūrcchitaḥ /
mūrcchayaty eṣa pathikān madhau malaya-mārutaḥ //

atra hi madhau malaya-mārutasya pathika-mūrcchākāritvaṃ manmathonmātha-dāyitvenaiva / tat tu candanāsakta-bhujaga-niḥśvāsānila-mūrcchitatvenotprekṣitam ity utprekṣā sākṣād anuktāpi vākyārtha-sāmarthyād anuraṇana-rūpā lakṣyate / na caivaṃ-vidhe viṣaye ivādi-śabda-prayogam antareṇāsaṃbaddhataiveti śakyate vaktum / gamakatvād anyatrāpi tad-aprayoge tad-arthāvagati-darśanāt / yathā-

īsā-kalusassa bi tuha muhassa ṇaṃ esa puṇṇimā-cando /
ajja sarisattaṇaṃ pābiūṇa aṅge bia ṇa māi //

īrṣyā-kaluṣasyāpi tava mukhasya nanv eṣa pūrṇimā-candraḥ /
adya sadṛśatvaṃ prāpyāṅga eva na māti //

yathā vā-

trāsākulaḥ paripatan parito niketān
puṃbhir na kaiścid api dhanvibhir anvabandhi /
tasthau tathāpi na mṛgaḥ kvacid aṅga-nābhir
ākarṇa-pūrṇa-nayaneṣu-hatekṣaṇa-śrīḥ //

śabdārtha-vyavahāre ca prasiddhir eva pramāṇam /

śleṣa-dhvanir yathā-

ramyā iti prāptavatīḥ patākāḥ rāgaṃ viviktā iti vardhayantīḥ /
yasyām asevanta namad-valīkāḥ samaṃ vadhūbhir valabhīr yuvānaḥ //

atra vadhūbhiḥ saha valabhīrasevanteti vākyārtha-pratīter anantaraṃ vadhva iva valabhya iti śleṣa-pratītir aśabdāpy artha-sāmarthyān mukhyatvena vartate /

yathā-saṅkhya-dhvanir yathā-

aṅkuritaḥ pallavitaḥ korakitaḥ puṣpitaś ca sahakāraḥ /
aṅkuritaḥ pallavitaḥ korakitaḥ puṣpitaś ca hṛdi madanaḥ //

atra hi yathoddeśam anūddeśe yac cārutvam anuraṇana-rūpaṃ madana-viśeṣaṇa-bhūtāṅkuritādi-śabda-gataṃ tan-madana-sahakārayos tulya-yogitā-samuccaya-lakṣaṇād vācyād atiricyamānam ālakṣyate / evam anye 'py alaṅkārā yathāyogaṃ yojanīyāḥ || DhvA_2.27 ||

evam alaṅkāra-dhvani-mārgaṃ vyutpādya tasya prayojanavattāṃ khyāpayitum idam ucyate-

Dhv_2.28:

śarīrīkaraṇaṃ yeṣāṃ vācyatve na vyavasthitam /
te 'laṅkārāḥ parāṃ chāyāṃ yānti dhvanyaṅgatāṃ gataḥ // DhvK_2.28 //

dhvany-aṅgatā cobhābhyāṃ prakārābhyāṃ vyañjakatvena vyaṅgyatvena ca / tatreha prakaraṇād vyaṅgyatvenety avagantavyam / vyaṅgyatve 'py alaṅkārāṇāṃ prādhānya-vivakṣāyām eva satyāṃ dhvanāv antaḥ-pātaḥ / itarathā tu guṇībhūta-vyaṅgyatvaṃ pratipādayiṣyate || DhvA_2.28 ||

aṅgitvena vyaṅgyatāyām api / alaṅkārāṇāṃ dvayī gatiḥ-kadācid vastu-mātreṇa vyajyante, kadācid alaṅkāreṇa / tatra-

Dhv_2.29:

vyajyante vastumātreṇa yadālaṅkṛtayastayā / dhruvaṃ dhvanyaṅgatā tāsāṃ . . . . . . . .

atra hetuḥ- . . . . . . . . kāvya-vṛttis tad-āśrayā // DhvK_2.29 //

yasmāt tatra tathāvidha-vyaṅgyālaṅkāra-paratvenaiva kāvyaṃ pravṛttam / anyathā tu tad-vākya-mātram eva syāt || DhvA_2.29 ||

tāsām evālaṅkṛtīnām-

Dhv_2.30:

alaṅkārāntara-vyaṅgya-bhāve . . . . . . . .

punaḥ,
. . . . . . . . dhvany-aṅgatā bhavet /
cārutvotkarṣato vyaṅgya-prādhānyaṃ yadi lakṣyate // DhvK_2.30 //

uktaṃ hy etat-"cārutvotkarṣa-nibandhanā vācya-vyaṅgyayoḥ prādhānya-vivakṣā" iti / vastu mātra-vyaṅgyatve cālaṅkārāṇām anantaropadarśitebhya evodāharaṇebhyo viṣaya unneyaḥ / tad evam artha-mātreṇālaṅkāra-viśeṣa-rūpeṇa vārthenārthāntarasyālaṅkārasya vā prakāśane cārutvotkarṣa-nibandhane sati prādhānye 'rtha-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgyo niravagantavyaḥ || DhvA_2.30 ||

evaṃ dhvaneḥ prabhedān pratipādya tad-ābhāsa-vivekaṃ kartum ucyate-

Dhv_2.31:

yatra pratīyamāno 'rthaḥ pramliṣṭatvena bhāsate /
vācyasyāṅgatayā vāpi nāsyāsau gocaro dhvaneḥ // DhvK_2.31 //

dvividho 'pi pratīyamānaḥ sphuṭo 'sphuṭaś ca / tatra ya eva sphuṭaḥ śabda-śaktyārtha-śaktyā vā prakāśate sa eva dhvaner mārgo netaraḥ / sphuṭo 'pi yo 'bhidheyasyāṅgatvena pratīyamāno 'vabhāsate so 'syānuraṇana-rūpa-vyaṅgyasya dhvaner agocaraḥ / yathā-

kamalāarā ṇa maliā haṃsā uḍḍābiā ṇa a piucchā /
keṇa bi gāma-taḍāe abbhaṃ uttāṇaaṃ phaliham //

[kamalākarā na malitā haṃsā uḍḍāyitā na ca pitṛ-śvasaḥ /
kenāpi grāma-taṭāke 'bhram uttānitaṃ kṣiptam //]

atra hi pratīyamānasya mugdha-vadhvā jaladhara-pratibimba-darśanasya vācyāṅgatvam eva / evaṃ-vidhe viṣaye 'nyatrāpi yatra vyaṅgyāpekṣayā vācyasya cārutvotkarṣa-pratītyā prādhānyam avasīyate, tatra vyaṅgyasyāṅgatvena pratīter dhvaner aviṣayatvam / yathā-

vāṇari-kuḍaṅgoḍḍīṇa-sa{u}ni-kolāhalaṃ suṇantīe /
ghara-kamma-vāvaḍāe bahue sīanti aṅgāiṃ //[*17]

[*17] Supplement 868 to Gāhā-sattasāi.

[vetasa-latā-gahanoḍḍīna-śakuni-kolāhalaṃ śṛṇvatyāḥ /
gṛha-karma-vyāpṛtāyā vadhvāḥ sīdanty aṅgāni //]

evaṃ-vidho hi viṣayaḥ prāyeṇa guṇībhūta-vyaṅgyasyodāharaṇatvena nirdekṣyate / yatra tu prakaraṇādi-pratipattyā nirdhārita-viśeṣo vācyo 'rthaḥ punaḥ pratīyamānāṅga-tvenaivāvabhāsate so 'syaivānuraṇana-rūpa-vyaṅgyasya dhvaner mārgaḥ / yathā-

uccinasu paḍiaṃ kusumaṃ mā dhuṇa sehāliaṃ halia-suhṇe /
aha de visama-virāvo sasureṇa suo valaa-saddo //

[uccinu patitaṃ kusumaṃ mā dhunīhi śephālikāṃ hālika-snuṣe /
eṣa te viṣama-vipākaḥ śvasureṇa śruto valaya-śabdaḥ //]

atra hy avinaya-patinā saha ramamāṇā sakhī bahiḥ-śruta-valaya-kala-kalayā sakhyā pratibodhyate / etad apekṣaṇīyaṃ vācyārtha-pratipattaye / pratipanne ca vācye 'rthe tasyāvinaya-pracchādana-tātparyeṇābhidhīyamānatvāt punar vyaṅgyāṅgatvam evety asminn anuraṇana-rūpa-vyaṅgya-dhvanāvantar-bhāvaḥ || DhvA_2.31 ||

evaṃ vivakṣita-vācyasya dhvanes tad-ābhāsa-viveke prastute satya-vivakṣita-vācyasyāpi taṃ kartum āha-

Dhv_2.32:

avyutpatter aśakter vā nibandho yaḥ skhalad-gateḥ /
śabdasya sa ca na jñeyaḥ sūribhir viṣayo dhvaneḥ // DhvK_2.32 //

skhalad-gater upacaritasya śabdasyāvyutpatter aśakter vā nibandho yaḥ sa ca na dhvaner viṣayaḥ / yataḥ-

Dhv_2.33:

sarveṣv eva prabhedeṣu sphuṭatvenāvabhāsanam /
yad vyaṅgyasyāṅgi-bhūtasya tat pūrṇaṃ dhvani-lakṣaṇam // DhvK_2.33 //

tac codāhṛta-viṣayam eva || DhvA_2.33 ||

iti śrī-rājānakānanda-vardhanācārya-viracite dhvany-āloke dvitīya uddyotaḥ //

-o)0(o-

(3) tṛtīyiddyotaḥ

Dhv_3.1:

evaṃ vyaṅgya-mukhenaiva dhvaneḥ pradarśite sa-prabhede svarūpe punar vyañjaka-mukhenaitat prakāśyate-

avivakṣita-vācyasya pada-vākya-prakāśatā /
tad-anyasyānuraṇana-rūpa-vyaṅgyasya ca dhvaneḥ // DhvK_3.1 //

avivakṣita-vācyasyātyanta-tiraskṛta-vācye prabhede pada-prakāśatā yathā maharṣer vyāsasya-saptaitāḥ samidhaḥ śriyaḥ / yathā vā kālidāsasya-kaḥ sannaddhe viraha-vidhurāṃ tvayy upekṣeta jāyām / yathā vā-kim iva hi madhurāṇāṃ maṇḍanaṃ nākṛtīnām / eṣūdāharaṇeṣu "samidha" iti, "sannaddha" iti, "madhurāṇām" iti ca padāni vyañjakatvābhiprāyeṇaiva kṛtāni /

tasyaivārthāntara-saṅkramita-vācye yathā-rāmeṇa priya-jīvitena tu kṛtaṃ premṇaḥ priye nocitam / atra rāmeṇety etat-padaṃ samasāhasaika-rasatvādi-vyaṅgyābhisaṅkramita-vācyaṃ vyañjakam /

yathā vā-
emea jaṇo tissā deu kabolopamāi sasi-bimbaṃ /
paramattha-viāre uṇa cando cando bia varāo //

[evam eva janas tasyā dadāti kapolopamāyāṃ śaśi-bimbam /
paramārtha-vicāre punaś candraś candra iva varākaḥ //]

atra dvitīyaś candra-śabdo 'rthāntara-saṅkramita-vācyaḥ /

avivakṣita-vācyasyātyanta-tiraskṛta-vācye prabhede vākya-prakāśatā yathā-

yā niśā sarva-bhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī /
yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ //

anena hi vākyena niśārtho na ca jāgaraṇārthaḥ kaścid vivakṣitaḥ / kiṃ tarhi ? tattva-jñānāvahitatvam atattva-parāṅmukhatvaṃ ca muneḥ pratipādyata iti tiraskṛta-vācyasyāsya vyañjakatvam /

tasyaivārthāntara-saṅkramita-vācyasya vākya-prakāśatā yathā-

visama{i}o ccia kāṇa bi kāṇa bi bolei amiaṇimmāo /
kāṇa bi bisāmiamao kāṇa bi abisāmao kālo //

[viṣam ayitaḥ keṣām api keṣām api prayāty amṛta-nirmāṇaḥ /
keṣām api viṣāmṛta-mayaḥ keṣām apy aviṣāmṛtaḥ kālaḥ //]

atra hi vākye viṣāmṛta-śabdābhyāṃ duḥkha-sukha-rūpa-saṅkramita-vācyābhyāṃ vyavahāra ity arthāntara-saṅkramita-vācyasya vyañjakatvam /

vivakṣitābhidheyasyānuraṇana-rūpa-vyaṅgyasya śabda-śakty-udbhave prabhede pada-prakāśatā yathā-

prātuṃ dhanair arthi-janasya vāñchāṃ
daivena sṛṣṭo yadi nāma nāsmi /
pathi prasannāmbudharas taḍāgaḥ
kūpo 'thavā kiṃ na jaḍaḥ kṛto 'ham //

atra hi jaḍa iti padaṃ nirviṇṇena vakrātma-samānādhikaraṇatayā prayuktam anuraṇana-rūpatayā kūpa-samānādhikaraṇatāṃ sva-śaktyā pratipadyate / tasyaiva vākya-prakāśatā yathā harṣa-carite siṃha-nāda-vākyeṣu-"vṛtte 'smin mahā-pralaye dharaṇī-dhāraṇāyādhunā tvaṃ śeṣaḥ" / etad dhi vākyam anuraṇana-rūpam arthāntaraṃ śabda-śaktyā sphuṭam eva prakāśayati /

asyaiva kavi-prauḍhokti-mātra-niṣpanna-śarīrasyārtha-śakty-udbhave prabhede pada-prakāśatayā, yathā hari-vijaye-

cūaṃkurābaaṃsaṃ chaṇa-pasara-
mahagghaṇa-maṇa-hara-surāmoaṃ /
asamappiaṃ pi gahiaṃ kusuma-
sareṇa mahu-māsa-lacchi-muhaṃ //

[cūtāṅkurāvataṃsaṃ kṣaṇa-prasara-
mahārgha-manohara-surāmodam /
asamarpitam api gṛhītaṃ kusuma-
śareṇa madhu-māsa-lakṣmī-mukham //]

atra hy asamarpitam api kusuma-śareṇa madhu-māsa-lakṣmyā mukhaṃ gṛhītam ity asamarpitam apīty etad avasthābhidhāyi-padam artha-śaktyā kusumaśarasya balāt-kāraṃ prakāśayati /

atraiva prabhede vākya-prakāśatā yathodāhṛtaṃ prāk "sajjayati surabhimāso" ity ādi / atra sajjayati surabhi-māso na tāvad arpayaty anaṅgāya śarān ity ayaṃ vākyārthaḥ kavi-prauḍhokti-mātra-niṣpanna-śarīro manmathonmātha-kadanāvasthāṃ vasanta-samayasya sūcayati /

svataḥ-sambhavi-śarīrārtha-śakty-udbhave prabhede pada-prakāśatā yathā-

vāṇiaa hatthi-dantā kutto amhāṇaṃ bāgha-kittī a /
jāva luliālaa-muhī gharammi parisakkae suṇhā //

[vāṇijaka hasti-dantāḥ kuto 'smākaṃ vyāghra-kṛttayaś ca /
yāval lulitālaka-mukhī gṛhe pariṣvakkate snuṣā //]

atra lulitālaka-mukhīty etat-padaṃ vyādha-vadhvāḥ svataḥ-sambhāvita-śarīrārtha-śaktyā surata-krīḍāsaktiṃ sūcayaṃs tadīyasya bhartuḥ satata-sambhoga-kṣāmatāṃ prakāśayati /

tasyaiva vākya-prakāśatā, yathā-

sihi-piccha-kaṇṇa-ūrā bahuā bāhassa gabbirī bhama{i} /
muttā-phala-ra{i}a-pasāhaṇāṇaṃ majjhe sabattīṇaṃ //

[śikhi-piccha-karṇa-pūrā jāyā vyādhasya garviṇī bhramati /
muktā-phala-racita-prasādhanānāṃ madhye sapatnīnām //]

anenāpi vākyena vyādha-vadhvāḥ śikhi-picchi-karṇa-pūrāyā nava-pariṇītāyāḥ kasyāścit saubhāgyātiśayaḥ prakāśyate / tat-sambhogaika-rato mayūra-mātra-māraṇa-samarthaḥ patir jāta ity artha-prakāśanāt tad anyāsāṃ cira-pariṇītānāṃ muktā-phala-racita-prasādhanānāṃ daurbhāgyātiśayaḥ khyāpyate / tat sa-sambhoga-kāle sa eva vyādhaḥ kari-vara-vadhavyāpāra-samartha āsīd ity artha-prakāśanāt /

nanu kāvya-viśeṣo dhvanir ity uktaṃ tat kathaṃ tasya pada-prakāśatā ? kāvya-viśeṣo hi viśiṣtārtha-pratipatti-hetuḥ śabda-sandarbha-viśeṣaḥ / tad-bhāvaś ca pada-prakāśatve nopapadyate, padānāṃ smārakatvenāvācakatvāt / ucyate-"syād eṣa doṣaḥ yadi vācakatvaṃ prayojakaṃ dhvani-vyavahāre syāt /" na tv evam ; tasya vyañjakatvena vyavasthānāt / kiṃ ca kāvyānāṃ śarīrāṇām iva saṃsthāna-viśeṣāvacchinna-samudāya-sādhyāpi cārutva-pratītir anvaya-vyatirekābhyāṃ bhāgeṣu kalpyata iti padānām api vyañjakatva-mukhena vyavasthito dhvani-vyavahāro na virodhī /

aniṣṭasya śrutir yadvad āpādayati duṣṭatām /
śruti-duṣṭādiṣu vyaktaṃ tadvad iṣṭa-smṛtir guṇam //

padānāṃ smārakatve 'pi pada-mātrāvabhāsinaḥ /
tena dhvaneḥ prabhedeṣu sarveṣv evāsti ramyatā //

vicchitti-śobhinaikena bhūṣaṇeneva kāminī /
pada-dyotyena sukaver dhvaninā bhāti bhāratī //

iti parikara-ślokāḥ || DhvA_3.1 ||

Dhv_3.2:

yas tv alakṣya-krama-vyaṅgyo dhvanir varṇa-padādiṣu /
vākye saṅghaṭanāyāṃ ca sa prabandhe 'pi dīpyate // DhvK_3.2 //

tatra varṇānām anarthakatvād dyotakatvam asambhavīty āśaṅkyedam ucyate-

Dhv_3.3-4:

śaṣau sa-repha-saṃyogo ḍhakāraś cāpi bhūyasā /
virodhinaḥ syuḥ śṛṅgāre te na varṇā rasa-cyutaḥ // DhvK_3.3 //

ta eva tu niveśyante bībhatsādau rase yadā /
tadā taṃ dīpayanty eva te na varṇā rasa-cyutaḥ // DhvK_3.4 //

śloka-dvayenānvaya-vyatirekābhyāṃ varṇānāṃ dyotakatvaṃ darśitaṃ bhavati / pade cālakṣya-krama-vyaṅgyasya dyotanaṃ yathā-

utkampinī bhaya-pariskhalitāṃśukāntā
te locane pratidiśaṃ vidhure kṣipantī /
krūreṇa dāruṇatayā sahasaiva dagdhā
dhūmāndhitena dahanena na vīkṣitāsi //

atra hi te ity etat padaṃ rasamayatvena sphuṭam evāvabhāsate sahṛdayānām / yathā vā-

jhagiti kanaka-citre tatra dṛṣṭe kuraṅge
rabhasa-vilasitās te dṛṣṭi-pātāḥ priyāyāḥ /
pavana-vilulitānām utpalānāṃ palāśa-
prakaram iva kirantaḥ smaryamāṇā dahanti //[*18]

[*18] Not found in all editions.

padāvayavena dyotanaṃ yathā-

vrīḍā-yogān nata-vadanayā sannidhāne gurūṇāṃ
baddhotkampaṃ kuca-kalaśayor manyum antar nigṛhya /
tiṣṭhety uktaṃ kim iva na tayā yat samutsṛjya bāṣpaṃ
mayy āsaktaś cakita-hariṇī-hāri-netra-tribhāgaḥ //

ity atra tribhāga-śabdaḥ /

vākya-rūpaś cālakṣya-krama-vyaṅgyo dhvaniḥ śuddho 'laṅkāra-saṅkīrṇaś ceti dvidhā mataḥ / tatra śuddhasyodāharaṇaṃ yathā rāmābhyudaye-"kṛtaka-kupitaiḥ" ity ādi ślokaḥ / etad dhi vākyaṃ parasparānurāgaṃ paripoṣa-prāptaṃ pradarśayat sarvata eva paraṃ rasa-tattvaṃ prakāśayati /

alaṅkārāntara-saṅkīrṇo, yathā-"smara-nava-nadī-pūreṇoḍhāḥ" ity ādi-ślokaḥ / atra hi rūpakeṇa yathokta-vyañjaka-lakṣaṇānugatena prasādhito rasaḥ sutarām abhivyajyate || DhvA_3.3-4 ||

--o)0(o--

alakṣya-krama-vyaṅgyaḥ saṅghaṭanāyāṃ bhāsate dhvanir ity uktaṃ tatra saṅghaṭanā-svarūpam eva tāvan nirūpyate-

Dhv_3.5:

asamāsā samāsena madhyamena ca bhūṣitā /
tathā dīrgha-samāseti tridhā saṅghaṭanoditā // DhvK_3.5 //

kaiścit /

tāṃ kevalam anūdyedam ucyate-

Dhv_3.6a:

guṇān āśritya tiṣṭhantī mādhuryādīn vyanakti sā /
rasān . . . . . . . . . . . . . . . // DhvK_3.6a //

sā saṅghaṭanā rasādīn vyanakti guṇānāśritya tiṣṭhantīti / atra ca vikalpyam guṇānāṃ saṅghaṭanāyāścaikyaṃ vyatireko vā / vyatireke 'pi dvayī gatiḥ / guṇāśrayā saṅghaṭanā, saṅghaṭanāśrayā vā guṇā iti / tatraikya-pakṣe saṅghaṭanāśraya-guṇa-pakṣe ca guṇānātma-bhūtānādheya-bhūtān vāśritya tiṣṭhantī saṅghaṭanā rasādīn vyanaktīty ayam arthaḥ / yadā tu nānātva-pakṣe guṇāśraya-saṅghaṭanā-pakṣaḥ tadā guṇān āśritya tiṣṭhantī guṇa-paratantra-svabhāvā na tu guṇa-rūpaivety arthaḥ / kiṃ punar evaṃ vikalpanasya prayojanam iti ? abhidhīyate-yadi guṇāḥ saṅghaṭanā cetyekaṃ tattvaṃ saṅghaṭanāśrayā vā guṇāḥ, tadā saṅghaṭanāyā iva guṇānām aniyata-viṣayatva-prasaṅgaḥ / guṇānāṃ hi mādhurya-prasāda-prakarṣaḥ karuṇa-vipralambha-śṛṅgāra-viṣaya eva / raudrādbhutādi-viṣayam ojaḥ / mādhuryaprasādau rasa-bhāvatad-ābhāsa-viṣayāveveti viṣayaniyamo vyavasthitaḥ, saṅghaṭanāyās tu sa vighaṭate / tathā hi śṛṅgāre 'pi dīrgha-samāsā dṛśyate raudrādiṣv asamāsā ceti /

tatra śṛṅgāre dīrgha-samāsā yathā-"mandāra-kusuma-reṇu-piñjaritālakā" iti / yathā vā-

anavarata-nayana-jala-lava- nipatana-parimuṣita-patra-lekhaṃ te / kara-tala-niṣaṇṇam abale vadanam idaṃ kaṃ na tāpayati //ity ādau /

tathā raudrādiṣv apy asamāsā dṛśyate / yathā-"yo yaḥ śastraṃ bibharti sva-bhuja-guru-madaḥ" ity ādau / tasmān na saṅghaṭanā-svarūpāḥ, na ca saṅghaṭanāśrayā guṇāḥ /

nanu yadi saṅghaṭanā guṇānāṃ nāśrayas tat kim-ālambanā ete parikalpyantām ? ucyate-pratipāditam evaiṣām ālambanam /

tam artham avalambante ye 'ṅginaṃ te guṇāḥ smṛtāḥ / aṅgāśritās tv alaṅkārā mantavyāḥ kaṭakādivat //iti /

athavā bhavantu śabdāśrayā eva guṇāḥ, na caiṣām anuprāsādi-tulyatvam / yasmād anuprāsādayo 'napekṣitārtha-śabda-dharmā eva pratipāditāḥ / guṇās tu vyaṅgya-viśeṣāvabhāsi-vācya-pratipādana-samartha-śabda-dharmā eva / śabda-dharmatvaṃ caiṣām anyāśrayatve 'pi śarīrāśrayatvam iva śauryādīnām /

nanu yadi śabdāśrayā guṇās tat-saṅghaṭanā-rūpatvaṃ tad-āśrayatvaṃ vā teṣāṃ prāptam eva / na hy asaṅghaṭitāḥ śabdā artha-viśeṣa-pratipādya-rasādy-āśritānāṃ guṇānām avācakatvād āśrayā bhavanti / naivam / varṇa-pada-vyaṅgyatvasya rasādīnāṃ pratipāditatvāt /

abhyupagate vā vākya-vyaṅgyatve rasādīnāṃ na niyatā kācit saṅghaṭanā teṣām āśrayatvaṃ pratipadyata ity aniyata-saṅghaṭanāḥ śabdā eva guṇānāṃ vyaṅgya-viśeṣānugatā āśrayāḥ /

nanu, mādhurye yadi nāmaivam ucyate tad ucyatām ; ojasaḥ punaḥ katham aniyata-saṅghaṭana-śabdāśrayatvam ? na hy asamāsā saṅghaṭanā kadācid ojasa āśrayatāṃ pratipadyate / ucyate-yadi na prasiddhi-mātra-graha-dūṣitaṃ cetas tad atrāpi na na brūmaḥ / ojasaḥ katham asamāsā saṅghaṭanā nāśrayaḥ ? yato raudrādīn hi prakāśayataḥ kāvyasya dīptir oja iti prāk pratipāditam / tac caujo yady asamāsāyām api saṅghaṭanāyāṃ syāt tat ko doṣo bhavet ? na cācārutvaṃ sahṛdaya-hṛdaya-saṃvedyam asti / tasmād aniyata-saṅghaṭana-śabdāśrayatve guṇānāṃ na kācit kṣatiḥ / teṣāṃ tu cakṣur-ādīnām iva yathāsvaṃ viṣaya-niyamitasya svarūpasya na kadācid vyabhicāraḥ /

yat tūktam-"saṅghaṭanāvad guṇānām apy aniyata-viṣayatvaṃ prāpnoti / lakṣye vyabhicāradarśanāt" iti / tatrāpy etad ucyate-yatra lakṣye parikalpita-viṣaya-vyabhicāras tad virūpam evāstu / katham acārutvaṃ tādṛśe viṣaye sahṛdayānāṃ nāvabhātīti cet ? kavi-śakti-tirohitatvāt /

dvividho hi doṣaḥ-kaver avyutpatti-kṛto 'śakti-kṛtaś ca / tatrāvyutpatti-kṛto doṣaḥ śakti-tiraskṛtatvāt kadācin na lakṣyate / yas tv aśakti-kṛto doṣaḥ sa jhaṭiti pratīyate / parikara-ślokaś cātra-

avyutpatti-kṛto doṣaḥ śaktyā saṃvriyate kaveḥ /
yas tv aśakti-kṛtas tasya sa jhaṭity avabhāsate //

tathā hi-mahā-kavīnām apy uttama-devatā-viṣaya-prasiddha-saṃbhoga-śṛṅgāra-nibandhanādy-anaucityaṃ śakti-tiraskṛtatvāt grāmyatvena na pratibhāsate / yathā kumāra-sambhave devī-sambhoga-varṇanam / evam ādau ca viṣaye yathaucitya-tyāgas tathā darśitam evāgre / śakti-kṛtatvaṃ cānvaya-vyatirekābhyām avasīyate / yathā hi śakti-rahitena kavinā evaṃ-vidhe viṣaye śṛṅgāra upanibadhyamānaḥ sphuṭam eva doṣatvena pratibhāsate /

nanv asmin pakṣe "yo yaḥ śastraṃ bibharti" ity ādau kim acārutvam ? apratīyamānam evāropayāmaḥ / tasmād guṇa-vyatiriktatve guṇa-rūpatve ca saṅghaṭanāyā anyaḥ kaścin niyama-hetur vaktavya ity ucyate /

Dhv_3.6b:

. . . . tan-niyame hetur aucityaṃ vaktṛ-vācyayoḥ // DhvK_3.6b //

tatra vaktā kaviḥ kavi-nibaddho vā, kavi-nibaddhaś cāpi rasa-bhāva-rahito rasa-bhāva-samanvito vā, raso 'pi kathā-nāyakāśrayas tad-vipakṣāśrayo vā, kathā-nāyakaś ca dhīrodāttādi-bheda-bhinnaḥ pūrvas tad-anantaro veti vikalpāḥ / vācyaṃ ca dhvany-ātma-rasāṅgaṃ rasābhāsāṅgaṃ vā, abhineyārtham anabhineyārthaṃ vā, uttama-prakṛty-āśrayaṃ tad-itarāśrayaṃ veti bahu-prakāram /

tatra yadā kavir apagata-rasa-bhāvo vaktā tadā racanāyāḥ kāma-cāraḥ / yadāpi kavi-nibaddho vaktā rasa-bhāva-rahitas tadā sa eva; yadā tu kaviḥ kavi-nibaddho vā vaktā rasa-bhāva-samanvito rasaś ca pradhānāśritatvād dhvany-ātma-bhūtas tadā niyamenaiva tatrāsamāsā-madhya-samāse eva saṅghaṭane / karuṇa-vipralambha-śṛṅgārayos tv asamāsaiva saṅghaṭanā / katham iti ced ucyate-raso yadā prādhānyena pratipādyas tadā tat-pratītau vyavadhāyakā virodhinaś ca sarvātmanaiva parihāryāḥ / evaṃ ca dīrgha-samāsā saṅghaṭanā samāsānām aneka-prakāra-sambhāvanayā kadācid rasa-pratītiṃ vyavadadhātīti tasyāṃ nātyantam abhiniveśaḥ śobhate / viśeṣato 'bhineyārthe kāvye, tato 'nyatra ca viśeṣataḥ karuṇa-vipralambha-śṛṅgārayoḥ / tayor hi sukumārataratvāt svalpāyām apy asvacchatāyāṃ śabdārthayoḥ pratītir mantharībhavati / rasāntare punaḥ pratipādye raudrādau madhyama-samāsā saṅghaṭanā kadācid dhīroddhata-nāyaka-sambandha-vyāpāreṇa dīrgha-samāsāpi vā tad-ākṣepāvinābhāvi-rasocita-vācyāpekṣayā na viguṇā bhavatīti sāpi nātyantaṃ parihāryā /

sarvāsu ca saṅghaṭanāsu prasādākhyo guṇo vyāpī / sa hi sarva-rasa-sādhāraṇaḥ sarva-saṅghaṭanā-sādhāraṇaś cety uktam / prasādātikrame hy asamāsāpi saṅghaṭanā karuṇa-vipralambha-śṛṅgārau na vyanakti / tad-aparityāge ca madhyama-samāsāpi na na prakāśayati / tasmāt sarvatra prasādo 'nusartavyaḥ / ata eva ca "yo yaḥ śastraṃ bibharti" ity ādau yady ojasaḥ sthitir neṣyate tat-prasādākhya eva guṇo na mādhuryam / na cācārutvam ; abhipreta-rasa-prakāśanāt / tasmād guṇāvyatiriktatve guṇa-vyatiriktatve vā saṅghaṭanāyā yathoktād aucityād viṣaya-niyamo 'stīti tasyā api rasa-vyañjakatvam / tasyāś ca rasābhivyakti-nimitta-bhūtāyā yo 'yam anantarokto niyama-hetuḥ sa eva guṇānāṃ niyato viṣaya iti guṇāśrayeṇa vyavasthānam apy aviruddham /

Dhv_3.7:
viṣayāśrayam apy anyad aucityaṃ tāṃ niyacchati /
kāvya-prabhedāśrayataḥ sthitā bhedavatī hi sā // DhvK_3.7 //

vaktṛ-vācya-gataucitye saty api viṣayāśrayam anyad aucityaṃ saṅghaṭanāṃ niyacchati / yataḥ kāvyasya prabhedā muktakaṃ saṃskṛta-prākṛtāpabhraṃśa-nibaddham, sandānitaka-viśeṣaka-kalāpaka-kulakāni, paryāya-bandhaḥ parikathā khaṇḍa-kathā sakala-kathe sarga-bandho 'bhineyārtham ākhyāyikā-kathe ity evam ādayaḥ / tad-āśrayeṇāpi saṅghaṭanā viśeṣavatī bhavati / tatra muktakeṣu rasa-bandhābhiniveśinaḥ kaves tad-āśrayam aucityam / tac ca darśitam eva / anyatra kāma-cāraḥ /

muktakeṣu prabandheṣv iva rasa-bandhābhiniveśinaḥ kavayo dṛśyante / yathā hy amarukasya kaver muktakāḥ śṛṅgāra-rasa-syandinaḥ prabandhāyamānāḥ prasiddhā eva / sandānitakādiṣu tu vikaṭa-nibandhanaucityān madhyama-samāsā-dīrgha-samāse eva racane / prabandhāśrayeṣu yathokta-prabandhaucityam evānusartavyam / paryāya-bandhe punar asamāsā-madhyama-samāse eva saṅghaṭane / kadācid arthaucityāśrayeṇa dīrgha-samāsāyām api saṅghaṭanāyāṃ paruṣā grāmyā ca vṛttiḥ parihartavyā / parikathāyāṃ kāma-cāraḥ, tatretivṛtta-mātropanyāsena nātyantaṃ rasa-bandhābhiniveśāt / khaṇḍa-kathā-sakala-kathayos tu prākṛta-prasiddhayoḥ kulakādi-nibandhana-bhūyastvād dīrgha-samāsāyām api na virodhaḥ /

vṛtty-aucityaṃ tu yathā-rasam anusartavyam / sarga-bandhe tu rasa-tātparye yathā-rasam aucityam anyathā tu kāma-cāraḥ / dvayor api mārgayoḥ sarga-bandha-vidhāyināṃ darśanād rasa-tātparyaṃ sādhīyaḥ / abhineyārthe tu sarvathā rasa-bandhe 'bhiniveśaḥ kāryaḥ / ākhyāyikā-kathayos tu gadya-nibandhana-bāhulyād gadye ca chando-bandha-bhinna-prasthānatvād iha niyame hetur akṛta-pūrvo 'pi manāk kriyate || DhvA_3.7 ||

Dhv_3.8:

etad yathoktam aucityam eva tasyā niyāmakam /
sarvatra gadya-bandhe 'pi chando-niyama-varjite // DhvK_3.8 //

yad etad aucityaṃ vaktṛ-vācya-gataṃ saṅghaṭanāyā niyāmakam uktam etad eva gadye chando-niyama-varjite 'pi viṣayāpekṣaṃ niyama-hetuḥ / tathā hy atrāpi yadā kaviḥ kavi-nibaddho vā vaktā rasa-bhāva-rahitas tadā kāma-cāraḥ / rasa-bhāva-samanvite tu vaktari pūrvoktam evānusartavyam / tatrāpi ca viṣayaucityam eva / ākhyāyikāyāṃ tu bhūmnā madhyama-samāsā-dīrgha-samāse eva saṅghaṭane / gadyasya vikaṭa-bandhāśrayeṇa chāyāvattvāt / tatra ca tasya prakṛṣyamāṇatvāt / kathāyāṃ tu vikaṭa-bandha-prācurye 'pi gadyasya rasa-bandhoktam aucityam anusartavyam || DhvA_3.8 ||

Dhv_3.9:

rasa-bandhoktam aucityaṃ bhāti sarvatra saṃśritā /
racanā viṣayāpekṣaṃ tat tu kiṃcid vibhedavat // DhvK_3.9 //

athavā padyavad gadya-bandhe 'pi rasa-bandhoktam aucityaṃ sarvatra saṃśritā racanā bhavati / tat tu viṣayāpekṣaṃ kiṃcid viśeṣavad bhavati, na tu sarvākāram / tathā hi gadya-bandhe 'py atidīrgha-samāsā racanā na vipralambha-śṛṅgāra-karuṇayor ākhyāyikāyām api śobhate / nāṭakādāv apy asamāsaiva na raudra-vīrādi-varṇane / viṣayāpekṣaṃ tv aucityaṃ pramāṇato 'pakṛṣyate prakṛṣyate ca / tathā hy ākhyāyikāyāṃ nātyantam asamāsā sva-viṣaye 'pi nāṭakādau nātidīrgha-samāsā ceti saṅghaṭanāyā dig-anusartavyā || DhvA_3.9 ||

idānīm alakṣya-krama-vyaṅgyo dhvaniḥ prabandhātmā rāmāyaṇa-mahābhāratādau prakāśamānaḥ prasiddha eva / tasya tu yathā prakāśanaṃ tat pratipādyate-

Dhv_3.10-14:

vibhāvabhāvānubhāva-sañcāry-aucitya-cāruṇaḥ /
vidhiḥ kathā-śarīrasya vṛttasyotprekṣitasya vā // DhvK_3.10 //

itivṛtta-vaśāyātāṃ tyaktvānanuguṇāṃ sthitim /
utprekṣyāpy antarābhīṣṭa-rasocita-kathonnayaḥ // DhvK_3.11 //

sandhi-sandhy-aṅga-ghaṭanaṃ rasābhivyakty-apekṣayā /
na tu kevalayā śāstra-sthiti-sampādanecchayā // DhvK_3.12 //

uddīpana-praśamane yathāvasaram antarā /
rasasyārabdha-viśrānter anusandhānam aṅginaḥ // DhvK_3.13 //

alaṅkṛtīnāṃ śaktāv apy ānurūpyeṇa yojanam /
prabandhasya rasādīnāṃ vyañjakatve nibandhanam // DhvK_3.14 //

prabandho 'pi rasādīnāṃ vyañjaka ity uktaṃ tasya vyañjakatve nibandhanam / prathamaṃ tāvad vibhāva-bhāvānubhāva-sañcāry-aucitya-cāruṇaḥ kathā-śarīrasya vidhir yathāyathaṃ pratipipādayiṣita-rasa-bhāvādy-apekṣayā ya ucito vibhāvo bhāvo 'nubhāvaḥ sañcārī vā tad-aucitya-cāruṇaḥ kathā-śarīrasya vidhir vyañjakatve nibandhanam ekam / tatra vibhāvaucityaṃ tāvat prasiddham / bhāvaucityaṃ tu prakṛty-aucityāt / prakṛtir hy uttama-madhyamādhama-bhāvena divya-mānuṣādi-bhāvena ca vibhedinī / tāṃ yathāyatham anusṛtyāsaṅkīrṇaḥ sthāyī bhāva upanibadhyamāna aucitya-bhāg bhavati / anyathā tu kevala-mānuṣāśrayeṇa divyasya kevala-divyāśrayeṇa vā kevala-mānuṣasyotsāhādaya upanibadhyamānā anucitā bhavanti / tathā ca kevala-mānuṣasya rājāder varṇane saptārṇava-laṅghanādi-lakṣaṇā vyāpārā upanibadhyamānā sauṣṭhava-bhṛto 'pi nīrasā eva niyamena bhavanti, tatra tv anaucityam eva hetuḥ /

nanu nāga-loka-gamanādayaḥ sātavāhana-prabhṛtīnāṃ śrūyante, tad-aloka-sāmānya-prabhāvātiśaya-varṇane kim anaucityaṃ sarvorvī-bharaṇa-kṣamāṇāṃ kṣamā-bhujām iti / na tad asti ; na vayaṃ brūmo yat prabhāvātiśaya-varṇanam anucitaṃ rājñām, kiṃ tu kevala-mānuṣāśrayeṇa yotpādya-vastu-kathā kriyate tasyāṃ divyam aucityaṃ na yojanīyam / divya-mānuṣyāyāṃ tu kathāyām ubhayaucitya-yojanam aviruddham eva / yathā pāṇḍv-ādi-kathāyām / sātavāhanādiṣu tu yeṣu yāvad apadānaṃ śrūyate teṣu tāvan-mātram anugamyamānam anuguṇatvena pratibhāsate / vyatiriktaṃ tu teṣām evopanibadhyamānam anucitam /

tad ayam atra paramārthaḥ-

anaucityād ṛte nānyad rasa-bhangasya kāraṇam /
prasiddhaucitya-bandhas tu rasasyopaniṣat parā //

ata eva ca bharate prakhyāta-vastu-viṣayatvaṃ prakhyātodātta-nāyakatvaṃ ca nāṭakasyāvaśya-kartavyatayopanyastam / tena hi nāyakaucityānaucitya-viṣaye kavir na vyāmuhyati / yas tūtpādya-vastu nāṭakādi kuryāt tasyāprasiddhānucita-nāyaka-svabhāva-varṇane mahān pramādaḥ /

nanu yady utsāhādi-bhāva-varṇane kathañcid divya-mānuṣyādy-aucitya-parīkṣā kriyate tat kriyatām, raty-ādau tu kiṃ tayā prayojanam ? ratir hi bhāratavarṣocitenaiva vyavahāreṇa divyānām api varṇanīyeti sthitiḥ / naivam / tatraucityātikrameṇa sutarāṃ doṣaḥ / tathā hy adhama-prakṛtyaucityenottama-prakṛteḥ śṛṅgāropanibandhane kā bhaven nopahāsyatā / trividhaṃ prakṛty-aucityaṃ bhārate varṣe 'py asti śṛṅgāra-viṣayam /

yat tu divyam aucityaṃ tat tatrānupakārakam eveti cet-na vayaṃ divyam aucityaṃ śṛṅgāra-viṣayam anyat kiṃcid brūmaḥ / kiṃ tarhi ? bhāratavarṣa-viṣaye yathottama-nāyakeṣu rājādiṣu śṛṅgāropanibandhas tathā divyāśrayo 'pi śobhate / na ca rājādiṣu prasiddha-grāmya-śṛṅgāropanibandhanaṃ prasiddhaṃ nāṭakādau, tathaiva deveṣu tat parihartavyam / nāṭakāder abhineyārthatvād abhinayasya ca sambhoga-śṛṅgāra-viṣayasyāsabhyatvāt tatra parihāra iti cet-na; yady abhinayasyaivaṃ-viṣayasyāsabhyatā tat kāvyasyaivaṃ-viṣayasya sā kena nivāryate ? tasmād abhineyārthe 'nabhineyārthe vā kāvye yad uttama-prakṛte rājāder uttama-prakṛtibhir nāyikābhiḥ saha grāmya-sambhoga-varṇanaṃ tat pitroḥ sambhoga-varṇanam iva sutarām asabhyam / tathaivottama-devatādi-viṣayam /

na ca sambhoga-śṛṅgārasya surata-lakṣaṇa evaikaḥ prakāraḥ, yāvad anye 'pi prabhedāḥ paraspara-prema-darśanādayaḥ sambhavanti, te kasmād uttama-prakṛti-viṣaye na varṇyante ? tasmād utsāhavad ratāv api prakṛty-aucityam anusartavyam / tathaiva vismayādiṣu / yat tv evaṃ-vidhe viṣaye mahākavīnām apy asamīkṣya-kāritā lakṣye dṛśyate sa doṣa eva / sa tu śakti-tiraskṛtatvāt teṣāṃ na lakṣyata ity uktam eva / anubhāvaucityaṃ tu bharatādau prasiddham eva /

iyat tūcyate-bharatādi-viracitāṃ sthitiṃ cānuvartamānena mahākavi-prabandhāṃś ca paryālocayatā sva-pratibhāṃ cānusaratā kavināvahita-cetasā bhūtvā vibhāvādy-aucitya-bhraṃśa-parityāge paraḥ prayatno vidheyaḥ / aucityavataḥ kathā-śarīrasya vṛttasyotprekṣitasya vā graho vyañjaka ity anenaitat pratipādayati-yad itihāsādiṣu kathāsu rasavatīṣu vividhāsu satīṣv api yat tatra vibhāvādy-aucityavat kathā-śarīraṃ tad eva grāhyaṃ netarat / vṛttād api ca kathā-śarīrād utprekṣite viśeṣataḥ prayatnavatā bhavitavyam / tatra hy anavadhānāt skhalataḥ kaver avyutpatti-sambhāvanā mahatī bhavati /

parikara-ślokaś cātra-

kathā-śarīram utpādya-vastu kāryaṃ tathā tathā /
yathā rasa-mayaṃ sarvam eva tat pratibhāsate //

tatra cābhyupāyaḥ samyag-vibhāvādy-aucityānusaraṇam / tac ca darśitam eva / kiṃ ca-

santi siddha-rasa-prakhyā ye ca rāmāyaṇādayaḥ /
kathāśrayā na tair yojyā svecchā rasa-virodhinī //

teṣu hi kathāśrayeṣu tāvat svecchaiva na yojyā / yad uktam-"kathā-mārge na cātikramaḥ" / svecchāpi yadi yojyā tad-rasa-virodhinī na yojyā /

idam aparaṃ prabandhasya rasābhivyañjakatve nibandhanam / itivṛtta-vaśāyātāṃ kathañcid rasānanuguṇāṃ sthitiṃ tyaktvā punar utprekṣyāpy antarābhīṣṭa-rasocita-kathonnayo vidheyaḥ yathā kālidāsa-prabandheṣu / yathā ca sarvasena-viracite hari-vijaye / yathā ca madīya evārjuna-carite mahākāvye / kavinā kāvyam upanibadhnatā sarvātmanā rasa-paratantreṇa bhavitavyam / tatretivṛtte yadi rasānanuguṇāṃ sthitiṃ paśyet tademāṃ bhaṅktvāpi svatantratayā rasānuguṇaṃ kathāntaram utpādayet / na hi kaver itivṛtta-mātra-nirvahaṇena kiṃcit prayojanam, itihāsād eva tat-siddheḥ /

rasādi-vyañjakatve prabandhasya cedam anyan mukhyaṃ nibandhanam, yat-sandhīnāṃ mukha-pratimukha-garbhāvamarśa-nirvahaṇākhyānāṃ tad-aṅgānāṃ copakṣepādīnāṃ ghaṭanaṃ rasābhivyakty-apekṣayā, yathā ratnāvalyām / na tu kevalaṃ śāstra-sthiti-sampādanecchayā / yathā veṇī-saṃhāre vilāsākhyasya pratimukha-sandhy-aṅgasya prakṛta-rasa-nibandhānanuguṇam api dvitīye 'ṅke bharata-matānusaraṇa-mātrecchayā ghaṭanam /

idaṃ cāparaṃ prabandhasya rasa-vyañjakatve nimittaṃ yad uddīpana-praśamane yathāvasaram antarā rasasya, yathā ratnāvalyām eva / punar ārabdha-viśrānte rasasyāṅgino 'nusandhiś ca, yathā tāpasa-vatsarāje /

prabandha-viśeṣasya nāṭakāde rasa-vyakti-nimittam idaṃ cāparam avagantavyaṃ yad alaṅkṛtīnāṃ śaktāv apy ānurūpyeṇa yojanam / śakto hi kaviḥ kadācid alaṅkāra-nibandhane tad ākṣiptatayaivānapekṣita-rasa-bandhaḥ prabandham ārabhate tad-upadeśārtham idam uktam / dṛśyante ca kavayo 'laṅkāra-nibandhanaika-rasā anapekṣita-rasāḥ prabandheṣu /

Dhv_3.15:

kiṃ ca-
anusvānopamātmāpi prabhedo ya udāhṛtaḥ /
dhvaner asya prabandheṣu bhāsate so 'pi keṣucit // DhvK_3.15 //

asya vivakṣitāny apara-vācyasya dhvaner anuraṇana-rūpa-vyaṅgyo 'pi yaḥ prabheda udāhṛto dviprakāraḥ so 'pi prabandheṣu keṣucid dyotate / tad yathā madhumathana-vijaye pāñcajanyoktiṣu / yathā vā mamaiva kāmadevasya sahacara-samāgame viṣama-bāṇa-līlāyām / yathā ca gṛdhra-gomāyu-saṃvādādau mahābhārate || DhvA_3.15 ||

Dhv_3.16:

sup-tiṅ-vacana-sambandhais tathā kāraka-śaktibhiḥ /
kṛt-tad dhita-samāsaiś ca dyotyo 'lakṣya-kramaḥ kvacit // DhvK_3.16 //

alakṣya-kramo dhvaner ātmā rasādiḥ sub-viśeṣais tiṅ-viśeṣair vacana-viśeṣaiḥ sambandha-viśeṣaiḥ kāraka-śaktibhiḥ kṛd-viśeṣais tad dhita-viśeṣaiḥ samāsaiś ceti / ca-śabdān nipātopasarga-kālādibhiḥ prayuktair abhivyajyamāno dṛśyate /

yathā-

nyakkāro hy ayam eva me yad arayas tatrāpy asau tāpasaḥ
so 'py atraiva nihanti rākṣasa-kulaṃ jīvaty aho rāvaṇaḥ /
dhig dhik cakra-jitaṃ prabodhitavatā kiṃ kumbhakarṇena vā
svarga-grāmaṭikā-viluṇṭhana-vṛthocchūnaiḥ kim ebhir bhujaiḥ //[*19]

[*19] Skm 2105. Cf. Sāh.D. 1.2.

atra hi śloke bhūyasā sarveṣām apy eṣāṃ sphuṭam eva vyañjakatvaṃ dṛśyate / tatra "me yad arayaḥ" ity anena sup-sambandha-vacanānām abhivyañjakatvam / "tatrāpy asau tāpasaḥ" ity atra tad dhita-nipātayoḥ / "so 'py atraiva nihanti rākṣasa-kulaṃ jīvaty aho rāvaṇaḥ" ity atra tiṅ-kāraka-śaktīnām / "dhig dhik cakra-jitam" ity ādau ślokārdhe kṛt-tad dhita-samāsopasargāṇām /

evaṃ-vidhasya vyañjaka-bhūyastve ca ghaṭamāne kāvyasya sarvātiśāyinī bandha-cchāyā samunmīlati / yatra hi vyaṅgyāvabhāsinaḥ padasyaikasyaiva tāvad āvirbhāvas tatrāpi kāvye kāpi bandha-cchāyā kim uta yatra teṣāṃ bahūnāṃ samavāyaḥ / yathātrānantarodita-śloke / atra hi rāvaṇa ity asmin pade 'rthāntara-saṃkramita-vācyena dhvani-prabhedenālaṅkṛte 'pi punar anantaroktānāṃ vyañjaka-prakārāṇām udbhāsanam / dṛśyante ca mahātmanāṃ pratibhā-viśeṣa-bhājāṃ bāhulyenaivaṃ-vidhā bandha-prakārāḥ / yathā maharṣer vyāsasya-

atikrānta-sukhāḥ kālāḥ pratyupasthita-dāruṇāḥ /
śvaḥ śvaḥ pāpīya-divasā pṛthivī gata-yauvanā //

atra hi kṛt-tad dhita-vacanair alakṣya-krama-vyaṅgyaḥ, "pṛthivī gata-yauvanā" ity anena cātyanta-tiraskṛta-vācyo dhvaniḥ prakāśitaḥ / eṣāṃ ca sub-ādīnām ekaikaśaḥ samuditānāṃ ca vyañjakatvaṃ mahā-kavīnāṃ prabandheṣu prāyeṇa dṛśyate / sub-antasya vyañjakatvaṃ yathā-

tālaiḥ śiñjad-valaya-subhagaiḥ kāntayā nartito me /
yām adhyāste divasa-vigame nīlakaṇṭhaḥ suhṛd vaḥ //

tiṅ-antasya yathā-

abasara rouṃ cia ṇimmiāiṃ mā puṃsa me haacchīiṃ /
daṃsaṇa-mettum bhettehiṃ jehiṃ hiaaṃ tuha ṇa ṇāaṃ //]

[apasara roditum eva nirmite mā puṃsaya hate akṣiṇī me /
darśana-mātronmattābhyāṃ yābhyāṃ tava hṛdayam evaṃ-rūpaṃ na jñātam //]

yathā vā-
mā panthaṃ rundhīo abehi bālaa ahosi ahirīo /
amhea ṇiricchāo suṇṇa-gharaṃ rakkhidabbaṃ ṇo //[*20]

[*20] gāhā-sattasāī (supp. 955)

[mā panthānaṃ rudhaḥ apehi bālaka aprauḍha aho asi ahrīkaḥ /
vayaṃ para-tantrā yataḥ śūnya-gṛhaṃ māmakaṃ rakṣaṇīyaṃ vartate //]

sambandhasya yathā-

aṇṇatta vacca bālaa hnāantīṃ kiṃ maṃ puloesi eaṃ /
bho jāā-bhīruāṇaṃ taḍam bia ṇa hoi //

[anyatra vraja bālaka snāntīṃ kiṃ māṃ pralokayasy etat /
bho jāyā-bhīrukāṇāṃ taṭam eva na bhavati //]

kṛtaka-prayogeṣu prākṛteṣu tad dhita-viṣaye vyañjakatvam āvedyata eva / avajñātiśaye kaḥ ? samāsānāṃ ca vṛtty-aucityena viniyojane / nipātānāṃ vyañjakatvaṃ yathā-

ayam eka-pade tayā viyogaḥ
priyayā copanataḥ suduḥsaho me /
nava-vāridharodayād ahobhir
bhavitavyaṃ ca nirātapārdha-ramyaiḥ //

ity atra ca-śabdaḥ / yathā vā-

muhur aṅguli-saṃvṛtādharauṣṭhaṃ
pratiṣedhākṣara-viklavābhirāmam /
mukham aṃsa-vivarti pakṣmalākṣyāḥ
katham apy unnamitaṃ na cumbitaṃ tu //

atra tu-śabdaḥ /

nipātānāṃ prasiddham apīha dyotakatvaṃ rasāpekṣayoktam iti draṣṭavyam / upasargāṇāṃ vyañjakatvaṃ yathā-

nīvārāḥ śuka-garbha-koṭara-mukha-bhraṣṭās tarūṇām adhaḥ prasnigdhāḥ kvacid iṅgudī-phala-bhidaḥ sūcyanta evopalāḥ / viśvāsopagamād abhinna-gatayaḥ śabdaṃ sahante mṛgās toyādhāra-pathāś ca valkala-śikhā-niṣyanda-lekhāṅkitāḥ //ity ādau /

dvitrāṇāṃ copasargāṇām ekatra pade yaḥ prayogaḥ so 'pi rasa-vyakty-anuguṇatayaiva nirdoṣaḥ / yathā-"prabhraśyaty uttarīya-tviṣi tamasi samudvīkṣya vītāvṛtīn drāg jantūn" ity ādau / yathā vā-"manuṣya-vṛttyā samupācarantam" ity ādau /

nipātānām api tathaiva / yathā-"aho batāsi spṛhaṇīya-vīryaḥ" ity ādau / yathā vā-

ye jīvanti na mānti ye sma vapuṣi prītyā pranṛtyanti ca prasyandi-pramadāśravaḥ pulakitā dṛṣṭe guṇiny ūrjite / hā dhik kaṣṭam aho kva yāmi śaraṇaṃ teṣāṃ janānāṃ kṛte nītānāṃ pralayaṃ śaṭhena vidhinā sādhu-dviṣaḥ puṣyatā //ity ādau /

pada-paunaruktyaṃ ca vyañjakatvāpekṣayaiva kadācitprayujyamānaṃ śobhāmāvahati / yathā- yad vañcanāhita-matir bahu-cāṭu-garbhaṃ kāryonmukhaḥ khala-janaḥ kṛtakaṃ bravīti / tat sādhavo na na vidanti vidanti kintu kartuṃ vṛthā-praṇayam asya na pārayanti //ity ādau /

kālasya vyañjakatvaṃ yathā-

sama-viṣama-nirviśeṣāḥ samantato manda-manda-sañcārāḥ /
acirād bhaviṣyanti panthāno manorathānām api durlaṅghyāḥ //

atra hy acirād bhaviṣyanti panthāna ity atra bhaviṣyantīty asmin pade pratyayaḥ kāla-viśeṣābhidhāyī rasa-paripoṣa-hetuḥ prakāśate / ayaṃ hi gāthārthaḥ pravāsa-vipralambha-śṛṅgāra-vibhāvatayā vibhāvyamāno rasavān / yathātra pratyayāṃśo vyañjakas tathā kvacit prakṛty-aṃśo 'pi dṛśyate / yathā-

tad gehaṃ nata-bhitti mandiram idaṃ labdhāvagāhaṃ divaḥ
sā dhenur jaratī caranti kariṇām etā ghanābhā ghaṭāḥ /
sa kṣudro musala-dhvaniḥ kalam idaṃ saṅgītakaṃ yoṣitām
āścaryaṃ divasair dvijo 'yam iyatīṃ bhūmiṃ samāropitaḥ //

atra śloke divasair ity asmin pade prakṛty-aṃśo 'pi dyotakaḥ / sarva-nāmnāṃ ca vyañjakatvaṃ yathānantarokte śloke / atra ca sarva-nāmnām eva vyañjakatvaṃ hṛdi vyavasthāpya kavinā kvety-ādi-śabda-prayogo na kṛtaḥ / anayā diśā sahṛdayair anye 'pi vyañjaka-viśeṣāḥ svayam utprekṣaṇīyāḥ / etac ca sarvaṃ pada-vākya-racanā-dyotanoktyaiva gatārtham api vaicitryeṇa vyutpattaye punar-uktam /

nanu cārtha-sāmarthyākṣepyā rasādaya ity uktam, tathā ca subādīnāṃ vyañjakatva-vaicitrya-kathanam ananvitam eva / uktam atra padānāṃ vyañjakatvokty-avasare / kiṃ cārtha-viśeṣākṣepyatve 'pi rasādīnāṃ teṣām artha-viśeṣāṇāṃ vyañjaka-śabdāvinābhāvitvād yathā-pradarśitaṃ vyañjaka-svarūpa-parijñānaṃ vibhajyopayujyata eva / śabda-viśeṣāṇāṃ cānyatra ca cārutvaṃ yad vibhāgenopadarśitaṃ tad api teṣāṃ vyañjakatvenaivāvasthitam ity avagantavyam /

yatrāpi na tat sampratibhāsate tatrāpi vyañjake racanāntare yad adṛṣṭaṃ sauṣṭhavaṃ teṣāṃ pravāha-patitānāṃ tad evābhyāsād apoddhṛtānām apy avabhāsata ity avasātavyam / ko 'nyathā tulye vācakatve śabdānāṃ cārutva-viṣayo viśeṣaḥ syāt / anya evāsau sahṛdaya-saṃvedya iti cet, kim idaṃ sahṛdayatvaṃ nāma ? kiṃ rasa-bhāvānapekṣa-kāvyāśrita-samaya-viśeṣābhijñatvam, uta rasa-bhāvādi-maya-kāvya-svarūpa-parijñāna-naipuṇyam / pūrvasmin pakṣe tathāvidha-sahṛdaya-vyavasthāpitānāṃ śabda-viśeṣāṇāṃ cārutva-niyamo na syāt / punaḥ samayāntareṇānyathāpi vyavasthāpana-sambhavāt / dvitīyasmiṃs tu pakṣe rasajñataiva sahṛdayatvam iti / tathā-vidhaiḥ sahṛdayaiḥ saṃvedyo rasādi-samarpaṇa-sāmarthyam eva naisargikaṃ śabdānāṃ viśeṣa iti vyañjakatvāśrayy eva teṣāṃ mukhyaṃ cārutvam / vācakatvāśrayāṇāṃ tu prasāda evārthāpekṣāyāṃ teṣāṃ viśeṣaḥ / arthānapekṣāyāṃ tv anuprāsādir eva || DhvA_3.15-16 ||

evaṃ rasādīnāṃ vyañjaka-svarūpam abhidhāya teṣām eva virodhi-rūpaṃ lakṣayitum idam upakramyate-

Dhv_3.17:

prabandhe muktake vāpi rasādīn bandhum icchatā /
yatnaḥ kāryaḥ sumatinā parihāre virodhinām // DhvK_3.17 //

prabandhe muktake vāpi rasa-bhāva-nibandhanaṃ pratyādṛta-manāḥ kavir virodhi-parihāre paraṃ yatnam ādadhīta / anyathā tv asya rasa-mayaḥ śloka eko 'pi samyaṅ na sampadyate // 3.17 //

kāni punas tāni virodhīni yāni yatnataḥ kaveḥ parihartavyāni ? ity ucyate-

Dhv_3.18-19:

virodhi-rasa-sambandhi-vibhāvādi-parigrahaḥ /
vistareṇānvitasyāpi vastuno 'nyasya varṇanam // DhvK_3.18 //

akāṇḍa eva vicchittir akāṇḍe ca prakāśanam /
paripoṣaṃ gatasyāpi paunaḥpunyena dīpanam /
rasasya syād virodhāya vṛtty-anaucityam eva ca // DhvK_3.19 //

prastuta-rasāpekṣayā virodhī yo rasas tasya sambandhināṃ vibhāva-bhāvānubhāvānāṃ parigraho rasa-virodha-hetukaḥ sambhavanīyaḥ / tatra virodhi-rasa-vibhāva-parigraho yathā śānta-rasa-vibhāveṣu tad-vibhāvatayaiva nirūpiteṣv anantaram eva śṛṅgārādi-vibhāva-varṇane / virodhi-rasa-bhāva-parigraho yathā priyaṃ prati praṇaya-kalaha-kupitāsu kāminīṣu vairāgya-kathābhir anunaye / virodhi-rasānubhāva-parigraho yathā praṇaya-kupitāyāṃ priyāyām aprasīdantyāṃ nāyakasya kopāveśa-vivaśasya raudrānubhāva-varṇane /

ayaṃ cānyo rasa-bhaṅga-hetur yat prastuta-rasāpekṣayā vastuno 'nyasya kathañcid anvitasyāpi vistareṇa kathanam / yathā vipralambha-śṛṅgāre nāyakasya kasyacid varṇayitum upakrānte kaver yamakādy-alaṅkāra-nibandhana-rasikatayā mahatā prabandhena parvatādi-varṇane / ayaṃ cāparo rasa-bhaṅga-hetur avagantavyo yad akāṇḍa eva vicchittiḥ rasasyākaṇḍa eva ca prakāśanam / tatrānavasare virāmo rasasya yathā nāyakasya kasyacit spṛhaṇīya-samāgamayā nāyikayā kayācit parāṃ paripoṣa-padavīṃ prāpte śṛṅgāre vidite ca parasparānurāge samāgamopāya-cintocitaṃ vyavahāram utsṛjya svatantratayā vyāpārāntara-varṇane / anavasare ca prakāśanaṃ rasasya yathā pravṛtte pravṛtta-vividha-vīra-saṅkṣaye kalpa-saṅkṣaya-kalpe saṅgrāme rāma-deva-prāyasyāpi tāvan nāyakasyānupakrānta-vipralambha-śṛṅgārasya nimittam ucitam antareṇaiva śṛṅgāra-kathāyām avatāra-varṇane / na caivaṃ-vidhe viṣaye daiva-vyāmohitatvaṃ kathā-puruṣasya parihāro yato rasa-bandha eva kaveḥ prādhānyena pravṛtti-nibandhanaṃ yuktam / itivṛtta-varṇanaṃ tad-upāya evety uktaṃ prāk "ālokārthi yathā dīpa-śikhāyāṃ yatnavān janaḥ" ity ādinā /

ata eva cetivṛtta-mātra-varṇana-prādhānye 'ṅgāṅgi-bhāva-rahita-rasa-bhāva-nibandhena ca kavīnām evaṃ-vidhāni skhalitāni bhavantīti rasādi-rūpa-vyaṅgya-tātparyam evaiṣāṃ yuktam iti yatno 'smābhir ārabdho na dhvani-pratipādana-mātrābhiniveśena / punaś cāyam anyo rasa-bhaṅga-hetur avadhāraṇīyo yat paripoṣaṃ gatasyāpi rasasya paunaḥpunyena dīpanam / upabhukto hi rasaḥ sva-sāmagrī-labdha-paripoṣaḥ punaḥ punaḥ parāmṛśyamānaḥ parimlāna-kusuma-kalpaḥ kalpate / tathā vṛtter vyavahārasya yad anaucityaṃ tad api rasa-bhaṅga-hetur eva / yathā nāyakaṃ prati nāyikāyāḥ kasyāścid ucitāṃ bhaṅgim antareṇa svayaṃ sambhogābhilāṣa-kathane / yadi vā vṛttīnāṃ bharata-prasiddhānāṃ kaiśikyādīnāṃ kāvyālaṅkārāntara-prasiddhānām upanāgarikādyānāṃ vā yad anaucityam aviṣaye nibandhanaṃ tad api rasa-bhaṅga-hetuḥ / evam eṣāṃ rasa-virodhinām anyeṣāṃ cānayā diśā svayam utprekṣitānāṃ parihāre sat-kavibhir avahitair bhavitavyam /

parikara-ślokāś cātra-

mukhyā vyāpāra-viṣayāḥ sukavīnāṃ rasādayaḥ /
teṣām nibandhane bhāvye taiḥ sadaivāpramādibhiḥ //

nīrasas tu prabandho yaḥ so 'paśabdo mahān kaveḥ /
sa tenākavir eva syād anyenāsmṛta-lakṣaṇaḥ //

pūrve viśṛṅkhala-giraḥ kavayaḥ prāpya-kīrtayaḥ /
tān samāśritya na tyājyā nītir eṣā manīṣiṇā //

vālmīki-vyāsa-mukhyāś ca ye prakhyātāḥ kavīśvarāḥ / tad-abhiprāya-bāhyo 'yaṃ nāsmābhir darśito nayaḥ //iti// DhvA_3.19 //

Dhv_3.20:

vivakṣite rase labdha-pratiṣṭhe tu virodhinām /
bādhyānām aṅga-bhāvaṃ vā prāptānām uktir acchalā // DhvK_3.20 //

sva-sāmagryā labdha-paripoṣe tu vivakṣite rase virodhināṃ virodhi-rasāṅgānāṃ bādhyānām aṅga-bhāvaṃ vā prāptānāṃ satām uktir adoṣā / bādhyatvaṃ hi virodhināṃ śakyābhibhavatve sati nānyathā / tathā ca teṣām uktiḥ prastuta-rasa-paripoṣāyaiva sampadyate / aṅga-bhāvaṃ prāptānāṃ ca teṣāṃ virodhitvam eva nivartate / aṅga-bhāva-prāptir hi teṣāṃ svābhāvikī samāropa-kṛtā vā / tatra yeṣāṃ naisargikī teṣāṃ tāvad uktāv avirodha eva / yathā vipralambha-śṛṅgāre tad-aṅgānāṃ vyādhy-ādīnāṃ teṣāṃ ca tad-aṅgānām evādoṣo nātad-aṅgānām / tad-aṅgatve ca sambhavaty api maraṇasyopanyāso na jyāyān / āśraya-vicchede rasasyātyanta-viccheda-prāpteḥ / karuṇasya tu tathā-vidhe viṣaye paripoṣo bhaviṣyatīti cet na ; yasyāprastutatvāt prastutasya ca vicchedāt / yatra tu karuṇa-rasasyaiva kāvyārthatvaṃ tatrāvirodhaḥ / śṛṅgāre vā maraṇasyādīrgha-kāla-pratyāpatti-sambhave kadācid upanibandho nātyanta-virodhī / dīrgha-kāla-pratyāpattau tu tasyāntarā pravāha-viccheda evety evaṃ-vidhetivṛttopanibandhanaṃ rasa-bandha-pradhānena kavinā parihartavyam /

tatra labdha-pratiṣṭhe tu vivakṣite rase virodhi-rasāṅgānāṃ bādhyatvenoktāv adoṣo yathā-

kvākaryaṃ śaśa-lakṣmaṇaḥ kva ca kulaṃ bhūyo 'pi dṛśyeta sā
doṣāṇāṃ praśamāya me śrutam aho kope 'pi kāntaṃ mukham /
kiṃ vakṣyanty apakalmaṣāḥ kṛta-dhiyaḥ svapne 'pi sā durlabhā
cetaḥ svāsthyam upaihi kaḥ khalu yuvā dhanyo 'dharaṃ pāsyati //

yathā vā puṇḍarīkasya mahāśvetāṃ prati pravṛtta-nirbharānurāgasya dvitīya-muni-kumāropadeśa-varṇane / svābhāvikyām aṅga-bhāva-prāptāv adoṣo yathā-

bhramim aratim alasa-hṛdayatāṃ pralayaṃ mūrcchāṃ tamaḥ śarīra-sādam / maraṇaṃ ca jalada-bhujagajaṃ prasahya kurute viṣaṃ viyoginīnām //ity ādau /

samāropitāyām apy avirodho yathā-"pāṇḍu-kṣāmam" ity ādau / iyaṃ cāṅga-bhāva-prāptir anyā yadādhikārikatvāt pradhāna ekasmin vākyārthe rasayor bhāvayor vā paraspara-virodhinor dvayor aṅga-bhāva-gamanaṃ tasyām api na doṣaḥ / yathoktaṃ "kṣipto hāstāvalagnaḥ" ity ādau / kathaṃ tatrāvirodha iti cet, dvayor api tayor anya-paratvena vyavasthānāt / anya-paratve 'pi virodhinoḥ kathaṃ virodha-nivṛttir iti cet, ucyate-vidhau viruddha-samāveśasya duṣṭatvaṃ nānuvāde / yathā-

ehi gaccha patottiṣṭha vada maunaṃ samācara / evam āśā-graha-grastaiḥ krīḍanti dhanino 'rthibhiḥ //ity ādau /

atra hi vidhi-pratiṣedhayor anūdyamānatvena samāveśe na virodhas tathehāpi bhaviṣyati / śloke hy asminn īrṣyā-vipralambha-śṛṅgāra-karuṇa-vastunor na vidhīyamānatvam / tripura-ripu-prabhāvātiśayasya vākyārthatvāt tad-aṅgatvena ca tayor vyavasthānāt /

na ca raseṣu vidhy-anuvāda-vyavahāro nāstīti śakyaṃ vaktum, teṣāṃ vākyārthatvenābhyupagamāt / vākyārthasya vācyasya ca yau vidhy-anuvādau tau tad-ākṣiptānāṃ rasānāṃ kena vāryate / yair vā sākṣāt-kāvyārthatā rasādīnāṃ nābhyupagamyate, tais teṣāṃ tan-nimittatā tāvad avaśyam abhyupagantavyā / tathāpy atra śloke na virodhaḥ / yasmād anūdyamānāṅga-nimittobhaya-rasa-vastu-sahakāriṇo vidhīyamānāṃśād bhāva-viśeṣa-pratītir utpadyate tataś ca na kaścid virodhaḥ / dṛśyate hi viruddhobhaya-sahakāriṇaḥ kāraṇāt kārya-viśeṣotpattiḥ / viruddha-phalotpādana-hetutvaṃ hi yugapad ekasya kāraṇasya viruddhaṃ na tu viruddhobhaya-sahakāritvam / evaṃ-vidha-viruddha-padārtha-viṣayaḥ katham abhinayaḥ prayoktavya iti cet, anūdyamānaivaṃ-vidha-vācya-viṣaye yā vārtā sātrāpi bhaviṣyati / evaṃ-vidhy-anuvādanayāśrayeṇātra śloke parihṛtas tāvad virodhaḥ /

kiṃ ca nāyakasyābhinandanīyodayasya kasyacit prabhāvātiśaya-varṇane tat-pratipakṣāṇāṃ yaḥ karuṇo rasaḥ sa parīkṣakāṇāṃ na vaiklavyam ādadhāti pratyuta prīty-atiśaya-nimittatāṃ pratipadyata ity atas tasya kuṇṭha-śaktikatvāt tad-virodha-vidhāyino na kaścid doṣaḥ / tasmād vākyārthī-bhūtasya rasasya bhāvasya vā virodhī rasa-virodhīti vaktuṃ nyāyyaḥ, na tv aṅga-bhūtasya kasyacit /

athavā vākyārthī-bhūtasyāpi kasyacit karuṇa-rasa-viṣayasya tādṛśena śṛṅgāra-vastunā bhaṅgi-viśeṣāśrayeṇa saṃyojanaṃ rasa-paripoṣāyaiva jāyate / yataḥ prakṛti-madhurāḥ padārthāḥ śocanīyatāṃ prāptāḥ prāg-avasthā-bhāvibhiḥ saṃsmaryamāṇair vilāsair adhikataraṃ śokāveśam upajanayanti / yathā-

ayaṃ sa raśanotkarṣī pīna-stana-vimardanaḥ / nābhyūru-jaghana-sparśī nīvī-visraṃsanaḥ karaḥ //ity ādau /

tad atra tripura-yuvatīnāṃ śāmbhavaḥ śarāgnir ārdrāparādhaḥ kāmī yathā vyavaharati sma / tathā vyavahṛtavān ity anenāpi prakāreṇāsty eva nirvirodhatvam / tasmād yathā yathā nirūpyate tathā tathātra doṣābhāvaḥ / itthaṃ ca-

krāmantyaḥ kṣata-komalāṅguli-galad-raktaiḥ sadarbhāḥ sthalīḥ
pādaiḥ pātita-yāvakair iva patad-bāṣpāmbu-dhautānanāḥ /
bhītā bhartṛ-karāvalambita-karās tvad-vairi-nātho 'dhunā
dāvāgniṃ parito bhramanti punar apy udyad-vivāhā iva //

ity evam ādīnāṃ sarveṣām eva nirvirodhatvam avagantavyam / evaṃ tāvad rasādīnāṃ virodhi-rasādibhiḥ samāveśāsamāveśayor viṣaya-vibhāgo darśitaḥ || DhvA_3.20 ||

idānīṃ teṣām eka-prabandha-viniveśane nyāyyo yaḥ kramas taṃ pratipādayitum ucyate-

Dhv_3.21:

prasiddhe 'pi prabandhānāṃ nānā-rasa-nibandhane /
eko raso 'ṅgīkartavyas teṣām utkarṣam icchatā // DhvK_3.21 //

prabandheṣu mahākāvyādiṣu nāṭakādiṣu vā viprakīrṇatayāṅgāṅgi-bhāvena bahavo rasā upanibadhyanta ity atra prasiddhau satyām api yaḥ prabandhānāṃ chāyātiśaya-yogam icchati tena teṣāṃ rasānām anyatamaḥ kaścid vivakṣito raso 'ṅgitvena viniveśayitavya ity ayaṃ yuktataro mārgaḥ || DhvA_3.21 ||

nanu rasāntareṣu bahuṣu prāpta-paripoṣeṣu satsu katham ekasyāṅgitā na virudhyata ity āśaṅkyedam ucyate-

Dhv_3.22:

rasāntara-samāveśaḥ prastutasya rasasya yaḥ /
nopahanty aṅgitāṃ so 'sya sthāyitvenāvabhāsinaḥ // DhvK_3.22 //

prabandheṣu prathamataraṃ prastutaḥ san punaḥ punar anusandhīyamānatvena sthāyī yo rasas tasya sakala-bandha-vyāpino rasāntarair antarāla-vartibhiḥ samāveśo yaḥ sa nāṅgitām upahanti || DhvA_3.22 ||

etad evopapādayitum ucyate-

Dhv_3.23:

kāryam ekaṃ yathā vyāpi prabandhasya vidhīyate /
tathā rasasyāpi vidhau virodho naiva vidyate // DhvK_3.23 //

sandhyādi-mayasya prabandha-śarīrasya yathā kāryam ekam anuyāyi vyāpakaṃ kalpyate na ca tat-kāryāntarair na saṅkīryate, na ca taiḥ saṅkīryamāṇasyāpi tasya prādhānyam apacīyate, tathaiva rasasyāpy ekasya sanniveśe kriyamāṇe virodho na kaścit / pratyuta pratyudita-vivekānām anusandhānavatāṃ sa-cetasāṃ tathā-vidhe viṣaye prahlādātiśayaḥ pravartate || DhvA_3.23 ||

nanu yeṣāṃ rasānāṃ parasparāvirodhaḥ yathā-vīra-śṛṅgārayoḥ śṛṅgāra-hāsyayo raudra-śṛṅgārayor vīrādbhutayor vīra-raudrayo raudra-karuṇayoḥ śṛṅgārādbhutayor vā tatra bhavatv aṅgāṅgi-bhāvaḥ / teṣāṃ tu sa kathaṃ bhaved yeṣāṃ parasparaṃ bādhya-bādhaka-bhāvaḥ ? yathā-śṛṅgāra-bībhatsayor vīra-bhayānakayoḥ śānta-raudrayoḥ śanta-śṛṅgārayor vā ity āśaṅkyedam ucyate-

Dhv_3.24:

avirodhī virodhī vā raso 'ṅgini rasāntare /
paripoṣaṃ na netavyas tathā syād avirodhitā // DhvK_3.24 //

aṅgini rasāntare śṛṅgārādau prabandha-vyaṅgye sati avirodhī virodhī vā rasaḥ paripoṣaṃ na netavyaḥ / tatrāvirodhino rasasyāṅgi-rasāpekṣayāty antam ādhikyaṃ na kartavyam ity ayaṃ prathamaḥ paripoṣa-parihāraḥ / utkarṣa-sāmye 'pi tayor virodhāsambhavāt / yathā-

ekato roditi priyā anyataḥ samara-tūrya-nirghoṣaḥ / snehena raṇa-rasena ca bhaṭasya dolāyitaṃ hṛdayam /

yathā vā-

kaṇṭhāc chitvākṣamālāvalayam iva kare hāram āvartayantī kṛtvā paryaṅka-bandhaṃ viṣadhara-patinā mekhalāyā guṇena / mithyā-mantrābhijāpasphurad-adhara-puṭa-vyañjitāvyakta-hāsā devī sandhyābhyasūyā hasita-paśupatis tatra dṛṣṭā tu vo 'vyāt //ity atra /

aṅgirasa-viruddhānāṃ vyabhicāriṇāṃ prācuryeṇāniveśanam, niveśane vā kṣipram evāṅgirasa-vyabhicāry-anuvṛttir iti dvitīyaḥ / aṅgatvena punaḥ punaḥ pratyavekṣā paripoṣaṃ nīyamānasyāpy aṅga-bhūtasya rasasyeti tṛtīyaḥ / anayā diśānye 'pi prakārā utprekṣaṇīyāḥ / virodhinas tu rasasyāṅgirasāpekṣayā kasyacin nyūnatā sampādanīyā / yathā śānte 'ṅgini śṛṅgārasya śṛṅgāre vā śāntasya / paripoṣa-rahitasya rasasya kathaṃ rasatvam iti cet-uktam atrāṅgirasāpekṣayeti / aṅgino hi rasasya yāvān paripoṣas tāvāṃs tasya na kartavyaḥ, svatas tu sambhavī paripoṣaḥ kena vāryate / etac cāpekṣikaṃ prakarṣa-yogitvam ekasya rasasya bahu-raseṣu prabandheṣu rasānām aṅgāṅgi-bhāvam anabhyupagacchatāpy aśakya-pratikṣepam ity anena prakāreṇāvirodhināṃ virodhināṃ ca rasānām aṅgāṅgi-bhāvena samāveśe prabandheṣu syād avirodhaḥ / etac ca sarvaṃ yeṣāṃ raso rasāntarasya vyabhicārī bhavati iti darśanaṃ tan-matenocyate / matāntare 'pi rasānāṃ sthāyino bhāvā upacārād rasa-śabdenoktās teṣām aṅgatvaṃ nirvirodham eva || DhvA_3.24 ||

evam avirodhināṃ virodhināṃ ca prabandha-sthenāṅginā rasena samāveśe sādhāraṇam avirodhopāyaṃ pratipādyedānīṃ virodhi-viṣayam eva taṃ pratipādayitum idam ucyate-

Dhv_3.25:

viruddhaikāśrayo yas tu virodhī sthāyino bhavet /
sa vibhinnāśrayaḥ kāryas tasya poṣe 'py adoṣatā // DhvK_3.25 //

ekādhikaraṇy avirodhī nairantarya-virodhī ceti dvividho virodhī / tatra prabandha-sthena sthāyināṅginā rasenaucityāpekṣayā viruddhaikāśrayo yo virodhī yathā vīreṇa bhayānakaḥ sa vibhinnāśrayaḥ kāryaḥ / tasya vīrasya ya āśrayaḥ kathānāyakas tad-vipakṣa-viṣaye sanniveśayitavyaḥ / tathā sati ca tasya virodhino 'pi yaḥ paripoṣaḥ sa nirdoṣaḥ / vipakṣa-viṣaye hi bhayātiśaya-varṇane nāyakasya naya-parākramādi-sampat sutarām uddyotitā bhavati / etac ca madīye 'rjuna-carite 'rjunasya pātālāvataraṇa-prasaṅge vaiśadyena pradarśitam /

evam aikādhikaraṇya-virodhinaḥ prabandha-sthena sthāyinā rasenāṅga-bhāva-gamane nirvirodhatvaṃ yathā tathā tad darśitam / dvitīyasya tu tat pratipādayitum ucyate-

Dhv_3.26:

ekāśrayatve nirdoṣo nairantarye virodhavān /
rasāntara-vyavadhinā raso vyaṅgyaḥ sumedhasā // DhvK_3.26 //

yaḥ punar ekādhikaraṇatve nirvirodho nairantarye tu virodhī sa rasāntara-vyavadhānena prabandhe niveśayitavyaḥ / yathā śānta-śṛṅgārau nāgānande niveśitau / śāntaś ca tṛṣṇā-kṣaya-sukhasya yaḥ paripoṣas tal-lakṣaṇo rasaḥ pratīyata eva / tathā coktam-

yac ca kāma-sukhaṃ loke yac ca divyaṃ mahat sukham /
tṛṣṇākṣaya-sukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṃ kalām //

yadi nāma sarva-janānubhava-gocaratā tasya nāsti naitāvatāsāv aloka-sāmānya-mahānubhāva-citta-vṛtti-viśeṣaḥ pratikṣeptuṃ śakyaḥ / na ca vīre tasyāntar-bhāvaḥ kartuṃ yuktaḥ / tasyābhimāna-mayatvena vyavasthāpanāt / asya cāhaṅkāra-praśamaika-rūpatayā sthiteḥ / tayoś caivaṃ-vidha-viśeṣa-sadbhāve 'pi yady aikyaṃ parikalpyate tad vīra-raudrayor api tathā prasaṅgaḥ / dayā-vīrādīnāṃ ca citta-vṛtti-viśeṣāṇāṃ sarvākāram ahaṅkāra-rahitatvena śānta-rasa-prabhedatvam, itarathā tu vīra-prabhedatvam iti vyavasthāpyamāne na kaścid virodhaḥ / tad evam asti śānto rasaḥ / tasya cāviruddha-rasa-vyavadhānena prabandhe virodhi-rasa-samāveśe saty api nirvirodhatvam / yathā pradarśite viṣaye || DhvA_3.26 ||

etad eva sthirī-kartum idam ucyate-

Dhv_3.27:

rasāntarāntaritayor eka-vākya-sthayor api /
nivartate hi rasayoḥ samāveśe virodhitā // DhvK_3.27 //

rasāntara-vyavahitayor eka-prabandha-sthayor virodhitā nivartata ity atra na kācid bhrāntiḥ / yasmād eka-vākya-sthayor api rasayor uktayā nītyā viruddhatā nivartate / yathā-

bhū-reṇu-digdhān nava-pārijāta-
mālā-rajo-vāsita-bāhu-madhyāḥ /
gāḍhaṃ śivābhiḥ parirabhyamāṇān
surāṅganāśliṣṭa-bhujān tarālāḥ //

sa-śoṇitaiḥ kravya-bhujāṃ sphuradbhiḥ
pakṣaiḥ khagānām u pavījyamānān /
saṃvījitāś candana-vāri-sekaiḥ
sugandhibhiḥ kalpa-latā-dukūlaiḥ //

vimāna-paryaṅka-tale niṣaṇṇāḥ kutūhalāviṣṭatayā tadānīm / nirdiśyamānāṃ lalanāṅgulībhir vīrāḥ sva-dehān patitān apaśyan //ity ādau /

atra hi śṛṅgāra-bībhatsayos tad-aṅgayor vā vīra-rasa-vyavadhānena samāveśo na virodhī /

Dhv_3.28:

virodham avirodhaṃ ca sarvatretthaṃ nirūpayet /
viśeṣatas tu śṛṅgāre sukumāratamā hy asau // DhvK_3.28 //

yathokta-lakṣaṇānusāreṇa virodhāvirodhau sarveṣu raseṣu prabandhe 'nyatra ca nirūpayet sahṛdayaḥ; viśeṣatas tu śṛṅgāre / sa hi rati-paripoṣātmakatvād rateś ca svalpenāpi nimittena bhaṅga-sambhavāt sukumāratamaḥ sarvebhyo rasebhyo manāg api virodhi-samāveśaṃ na sahate /

Dhv_3.29:

avadhānātiśayavān rase tatraiva sat-kaviḥ /
bhavet tasmin pramādo hi jhaṭity evopalakṣyate // DhvK_3.29 //

tatraiva ca rase sarvebhyo 'pi rasebhyaḥ saukumāryātiśaya-yogini kavir avadhānavān prayatnavān syāt / tatra hi pramādyatas tasya sahṛdaya-madhye kṣipram evāvajñāna-viṣayatā bhavati / śṛṅgāra-raso hi saṃsāriṇāṃ niyamenānubhava-viṣayatvāt sarva-rasebhyaḥ kamanīyatayā pradhāna-bhūtaḥ /

evaṃ ca sati-

Dhv_3.30:

vineyān unmukhī-kartuṃ kāvya-śobhārtham eva vā /
tad-viruddha-rasa-sparśas tad-aṅgānāṃ na duṣyati // DhvK_3.30 //

śṛṅgāra-viruddha-rasa-sparśaḥ śṛṅgārāṅgānāṃ yaḥ sa na kevalam avirodha-lakṣaṇa-yoge sati na duṣyati yāvad vineyān unmukhīkartuṃ kāvya-śobhārtham eva vā kriyamāṇo na duṣyati / śṛṅgāra-rasāṅgair unmukhī-kṛtāḥ santo hi vineyāḥ sukhaṃ vinayopadeśān gṛhṇanti / sad-ācāropadeśa-rūpā hi nāṭakādi-goṣṭhī vineya-jana-hitārtham eva munibhir avatāritā / kiṃ ca śṛṅgārasya sakala-jana-mano-harābhirāmatvāt tad-aṅga-samāveśaḥ kāvye śobhātiśayaṃ puṣyatīty anenāpi prakāreṇa virodhini rase śṛṅgārāṅga-samāveśo na virodhī / tataś ca-

satyaṃ manoramā rāmāḥ satyaṃ ramyā vibhūtayaḥ /
kiṃ tu mattāṅganāpāṅga-bhaṅga-lolaṃ hi jīvitam //

ity ādiṣu nāsti rasa-virodha-doṣaḥ /

Dhv_3.31:

vijñāyetthaṃ rasādīnām avirodha-virodhayoḥ /
viṣayaṃ sukaviḥ kāvyaṃ kurvan muhyati na kvacit // DhvK_3.31 //

ittham anenānantaroktena prakāreṇa rasādīnāṃ rasa-bhāva-tad-ābhāsānāṃ parasparaṃ virodhasyāvirodhasya ca viṣayaṃ vijñāya sukaviḥ kāvya-viṣaye pratibhātiśaya-yuktaḥ kāvyaṃ kurvan na kvacin muhyati / evaṃ rasādiṣu virodhāvirodha-nirūpaṇasyopayogitvaṃ pratipādya vyañjaka-vācya-vācaka-nirūpaṇasyāpi tad-viṣayasya tat pratipādyate-

Dhv_3.32:

vācyānāṃ vācakānāṃ ca yad aucityena yojanam /
rasādi-viṣayeṇaitat karma mukhyaṃ mahā-kaveḥ // DhvK_3.32 //

vācyānām itivṛtta-viśeṣāṇāṃ vācakānāṃ ca tad-viṣayāṇāṃ rasādi-viṣayeṇaucityena yad yojanam etan mahākaver mukhyaṃ karma / ayam eva hi mahākaver mukhyo vyāpāro yad rasādīnām eva mukhyatayā kāvyārthīkṛtya tad-vyakty-anuguṇatvena śabdānām arthānāṃ copanibandhanam || DhvA_3.32 ||

etac ca rasāditātparyeṇa kāvyanibandhanaṃ bharatādāvapi suprasiddham eveti pratipādayitum āha-

Dhv_3.33:

rasādy-anuguṇatvena vyavahāro 'rtha-śabdayoḥ /
aucityavānyastā etā vṛttayo dvividhāḥ sthitāḥ // DhvK_3.33 //

vyavahāro hi vṛttir ity ucyate / tatra rasānuguṇa aucityavān vācyāśrayo yo vyavahāras tā etāḥ kaiśiky-ādyā vṛttayaḥ / vācakāśrayāś copanāgarikādyāḥ / vṛttayo hi rasādi-tātparyeṇa saṃniveśitāḥ kām api nāṭyasya kāvyasya ca chāyām āvahanti / rasādayo hi dvayor api tayor jīva-bhūtāḥ / itivṛttādi tu śarīra-bhūtam eva /

atra kecid āhuḥ-"guṇa-guṇi-vyavahāro rasādīnām itivṛttādibhiḥ saha yuktaḥ, na tu jīva-śarīra-vyavahāraḥ / rasādi-mayaṃ hi vācyaṃ pratibhāsate na tu rasādibhiḥ pṛthag-bhūtam" iti / atrocyate-yadi rasādi-mayam eva vācyaṃ yathā gauratva-mayaṃ śarīram / evaṃ sati yathā śarīre pratibhāsamāne niyamenaiva gauratvaṃ pratibhāsate sarvasya tathā vācyena sahaiva rasādayo 'pi sahṛdayasyāsahṛdayasya ca pratibhāseran / na caivam; tathā caitat pratipāditam eva prathamoddyote /

syān matam / ratnānām iva jātyatvaṃ pratipattṛ-viśeṣataḥ saṃvedyaṃ vācyānāṃ rasādi-rūpatvam iti / naivam / yato yathā jātyatvena pratibhāsamāne ratne ratna-svarūpānatiriktatvam eva tasya lakṣyate tathā rasādīnām api vibhāvānubhāvādi-rūpa-vācyāvyatiriktatvam eva lakṣyeta / na caivam; na hi vibhāvānubhāva-vyabhicāriṇa eva rasā iti kasyacid avagamaḥ / ata eva ca vibhāvādi-pratīty-avinābhāvinī rasādīnāṃ pratītir iti tat-pratītyoḥ kārya-kāraṇa-bhāvena vyavasthānāt kramo 'vaśyambhāvī / sa tu lāghavān na prakāśyate "ity alakṣya-kramā eva santo vyaṅgyā rasādayaḥ" ity uktam /

nanu śabda eva prakaraṇādy-avacchinno vācya-vyaṅgyayoḥ samam eva pratītim upajanayatīti kiṃ tatra krama-kalpanayā / na hi śabdasya vācya-pratīti-parāmarśa eva vyañjakatve nibandhanam / tathā hi gītādi-śabdebhyo 'pi rasābhivyaktir asti / na ca teṣām antarā vācya-parāmarśaḥ /

atrāpi brūmaḥ-prakaraṇādy-avacchedena vyañjakatvaṃ śabdānām ity anumatam evaitad asmākam / kiṃ tu tad-vyañjakatvaṃ teṣāṃ kadācit svarūpa-viśeṣa-nibandhanaṃ kadācid vācaka-śakti-nibandhanam / tatra yeṣāṃ vācaka-śakti-nibandhanaṃ teṣāṃ yadi vācya-pratītim antareṇaiva svarūpa-pratītyā niṣpannaṃ tad bhaven na tarhi vācaka-śakti-nibandhanam / atha tan-nibandhanaṃ tan-niyamenaiva vācya-vācaka-bhāva-pratīty-uttara-kālatvaṃ vyaṅgya-pratīteḥ prāptam eva /

sa tu kramo yadi lāghavān na lakṣyate tat kiṃ kriyate / yadi ca vācya-pratītim antareṇaiva prakaraṇādy-avacchinna-śabda-mātra-sādhyā rasādi-pratītiḥ syāt tad-anavadhārita-prakaraṇānāṃ vācya-vācakabhāve ca svayam avyutpannānāṃ pratipattṝṇāṃ kāvya-mātra-śravaṇād evāsau bhavet / saha-bhāve ca vācya-pratīter anupayogaḥ, upayoge vā na sahabhāvaḥ / yeṣām api svarūpa-viśeṣa-pratīti-nimittaṃ vyañjakatvaṃ yathā gītādi-śabdānāṃ teṣām api svarūpa-pratīter vyaṅgya-pratīteś ca niyama-bhāvī kramaḥ / tat tu śabdasya kriyā-paurvāparyam ananya-sādhya-tat-phala-ghaṭanāsv āśu-bhāvinīṣu vācyenāvirodhiny abhidheyāntara-vilakṣaṇe rasādau na pratīyate /

kvacit tu lakṣyata eva / yathānuraṇana-rūpa-vyaṅgya-pratītiṣu / tatrāpi katham iti ced ucyate-artha-śakti-mūlānuraṇana-rūpa-vyaṅgye dhvanau tāvad abhidheyasya tat-sāmarthyākṣiptasya cārthasyābhidheyāntara-vilakṣaṇatayātyanta-vilakṣaṇe ye pratītī tayor aśakya-nihnavo nimitta-nimitti-bhāva iti sphuṭam eva tatra paurvāparyam / yathā prathamoddyote pratīyamānārtha-siddhy-artham udāhṛtāsu gāthāsu / tathā-vidhe ca viṣaye vācya-vyaṅgyayor atyanta-vilakṣaṇatvād yaiva ekasya pratītiḥ saivetarasyeti na śakyate vaktum / śabda-śakti-mūlānuraṇana-rūpa-vyaṅgye tu dhvanau-"gāvo vaḥ pāvanānāṃ parama-parimitāṃ prītim utpādayantu" ity ādāv artha-dvaya-pratītau śābdyām artha-dvayasyopamānopameya-bhāva-pratītir upamā-vācaka-pada-virahe saty artha-sāmarthyād ākṣipteti, tatrāpi sulakṣam abhidheya-vyaṅgyālaṅkāra-pratītyoḥ paurvāparyam / pada-prakāśa-śabda-śakti-mūlānuraṇana-rūpa-vyaṅgye 'pi dhvanau viśeṣaṇa-padasyobhayārtha-sambandha-yogyasya yojakaṃ padam antareṇa yojanam aśābdam apy arthād avasthitam ity atrāpi pūrvavad abhidheya-tat-sāmarthyākṣiptālaṅkāra-mātra-pratītyoḥ susthitam eva paurvāparyam / ārthy api ca pratipattis tathāvidhe viṣaye ubhayārtha-sambandha-yogya-śabda-sāmarthya-prasāviteti śabda-śakti-mūlā kalpyate /

avivakṣita-vācyasya tu dhvaneḥ prasiddha-sva-viṣaya-vaimukhya-pratīti-pūrvakam evārthāntara-prakāśanam iti niyama-bhāvī kramaḥ / tatrāvivakṣita-vācyatvād eva vācyena saha vyaṅgyasya krama-pratīti-vicāro na kṛtaḥ / tasmād abhidhānābhidheya-pratītyor iva vācya-vyaṅgya-pratītyor nimitta-nimitti-bhāvān niyama-bhāvī kramaḥ / sa tūkta-yuktyā kvacil lakṣyate kvacin na lakṣyate /

tad evaṃ vyañjaka-mukhena dhvani-prakāreṣu nirūpiteṣu kaścid brūyāt-kim idaṃ vyañjakatvaṃ nāma vyaṅgyārtha-prakāśanam, na hi vyañjakatvam / tad vyaṅgyatvaṃ cārthasya vyañjaka-siddhy-adhīnaṃ vyaṅgyatvam / vyaṅgyāpekṣayā ca vyañjakatva-siddhir ity anyonya-saṃśrayād avyavasthānam / nanu vācya-vyatiriktasya vyaṅgyasya siddhiḥ prāg eva pratipāditā tat-siddhy-adhīnā ca vyañjaka-siddhir iti kaḥ paryanuyogāvasaraḥ /

satyam evaitat / prāg-ukta-yuktibhir vācya-vyatiriktasya vastunaḥ siddhiḥ kṛtā, sa tv artho vyaṅgyatayaiva kasmād vyapadiśyate yatra ca prādhānyenānavasthānaṃ tatra vācyatayaivāsau vyapadeṣṭuṃ yuktaḥ, tat-paratvād vākyasya / ataś ca tat-prakāśino vākyasya vācakatvam eva vyāpāraḥ / kiṃ tasya vyāpārāntara-kalpanayā ? tasmāt tātparya-viṣayo yo 'rthaḥ sa tāvan mukhyatayā vācyaḥ / yā tv antarā tathā-vidhe viṣaye vācyāntara-pratītiḥ sā tat-pratīter upāya-mātraṃ padārtha-pratītiriva vākyārtha-pratīteḥ /

atrocyate-yatra śabdaḥ svārtham abhidadhāno 'rthāntaram avagamayati tatra yat tasya svārthābhidhāyitvaṃ yac ca tadarthāntarāvagama-hetutvaṃ tayor aviśeṣo viśeṣo vā / na tāvad aviśeṣaḥ; yasmāt tau dvau vyāpārau bhinna-viṣayau bhinna-rūpau ca pratīyete eva / tathā hi vācakatva-lakṣaṇo vyāpāraḥ śabdasya svārtha-viṣayaḥ gamakatva-lakṣaṇas tv arthāntara-viṣayaḥ / na ca sva-para-vyavahāro vācya-vyaṅgyayor apahnotuṃ śakyaḥ, ekasya sambandhitvena pratīter aparasya sambandhi-sambandhitvena / vācyo hy arthaḥ sākṣāc-chabdasya sambandhī tad-itaras tv abhidheya-sāmarthyākṣiptaḥ sambandhi-sambandhī / yadi ca sva-sambandhitvaṃ sākṣāt tasya syāt tadārthāntaratva-vyavahāra eva na syāt / tasmād viṣaya-bhedas tāvat tayor vyāpārayoḥ suprasiddhaḥ / rūpa-bhedo 'pi prasiddha eva / na hi yaivābhidhāna-śaktiḥ saivāvagamana-śaktiḥ / avācakasyāpi gīta-śabdāde rasādi-lakṣaṇārthāvagama-darśanāt / aśabdasyāpi ceṣṭāder artha-viśeṣa-prakāśana-prasiddheḥ / tathā hi "vrīḍā-yogān natavadanayā" ity ādiśloke ceṣṭāviśeṣaḥ sukavinārtha-prakāśanahetuḥ pradarśita eva / tasmād bhinna-viṣayatvādbhinna-rūpatvāc ca svārthābhidhāyitvam arthāntarāvagama-hetutvaṃ ca śabdasya yat tayoḥ spaṣṭa eva bhedaḥ / viśeṣaś cen na tarhīdānīm avagamanasyābhidheya-sāmarthyākṣiptasyārthāntarasya vācyatva-vyapadeśyatā / śabda-vyāpāra-gocaratvaṃ tu tasyāsmābhir iṣyata eva, tat tu vyaṅgyatvenaiva na vācyatvena / prasiddhābhidhānāntara-sambandha-yogyatvena ca tasyārthāntarasya pratīteḥ śabdāntareṇa svārthābhidhāyinā yad-viṣayīkaraṇaṃ tatra prakāśanoktir eva yuktā / na ca padārtha-vākyārtha-nyāyo vācya-vyaṅgyayoḥ / yataḥ padārtha-pratītir asatyaiveti kaiścid vidvadbhir āsthitam / yair apy asatyatvam asyā nābhyupeyate tair vākyārtha-padārthayor ghaṭa-tad-upādāna-kāraṇa-nyāyo 'bhyupagantavyaḥ / yathā hi ghaṭe niṣpanne tad-upādāna-kāraṇānāṃ na pṛthag-upalambhas tathaiva vākye tad-arthe vā pratīte pada-tad-arthānāṃ teṣāṃ tadā vibhaktatayopalambhe vākyārtha-buddhir eva dūrībhavet / na tv eṣa vācya-vyaṅgyayor nyāyaḥ, na hi vyaṅgye pratīyamāne vācya-buddhir dūrībhavati, vācyāvabhāsāvinābhāvena tasya prakāśanāt / tasmād ghaṭa-pradīpa-nyāyas tayoḥ, yathaiva hi pradīpa-dvāreṇa ghaṭa-pratītāv utpannāyāṃ na pradīpa-prakāśo nivartate tad-vyaṅgya-pratītau vācyāvabhāsaḥ / yat tu prathamoddyote "yathā padārtha-dvāreṇa" (1.10) ity ādy-uktaṃ tad-upāyatva-mātrāt sāmya-vivakṣayā /

nanv evaṃ yugapad-artha-dvaya-yogitvaṃ vākyasya prāptaṃ tad-bhāve ca tasya vākyataiva vighaṭate, tasyā aikārthya-lakṣaṇatvāt ; naiṣa doṣaḥ ; guṇa-pradhāna-bhāvena tayor vyavasthānāt / vyaṅgyasya hi kvacit prādhānyaṃ vācyasyopasarjana-bhāvaḥ kvacid vācyasya prādhānyam aparasya guṇa-bhāvaḥ / tatra vyaṅgya-prādhānye dhvanir ity uktam eva ; vācya-prādhānye tu prakārāntaraṃ nirdekṣyate / tasmāt sthitam etat-vyaṅgya-paratve 'pi kāvyasya na vyaṅgyasyābhidheyatvam api tu vyaṅgyatvam eva /

kiṃ ca vyaṅgyasya prādhānyenāvivakṣāyāṃ vācyatvaṃ tāvad bhavadbhir nābhyupagantavyam atatparatvāc chabdasya / tad asti tāvad vyaṅgyaḥ śabdānāṃ kaścid viṣaya iti / yatrāpi tasya prādhānyaṃ tatrāpi kim iti tasya svarūpam apahnūyate / evaṃ tāvad vācakatvād anyad eva vyañjakatvam ; itaś ca vācakatvād vyañjakatvasyānyatvaṃ yad vācakatvaṃ śabdaikāśrayam itarat tu śabdāśrayam arthāśrayaṃ ca śabdārthayor dvayor api vyañjakatvasya pratipāditatvāt /

guṇa-vṛttis tūpacāreṇa lakṣaṇayā cobhayāśrayāpi bhavati / kintu tato 'pi vyañjakatvaṃ svarūpato viṣayataś ca bhidyate / rūpa-bhedas tāvad ayam-yad amukhyatayā vyāpāro guṇa-vṛttiḥ prasiddhā / vyañjakatvaṃ tu mukhyatayaiva śabdasya vyāpāraḥ / na hy arthād vyaṅgya-traya-pratītir yā tasyā amukhyatvaṃ manāg api lakṣyate /

ayaṃ cānyaḥ svarūpa-bhedaḥ-yad guṇa-vṛttir amukhyatvena vyavasthitaṃ vācakatvam evocyate / vyañjakatvaṃ tu vācakatvād atyantaṃ vibhinnam eva / etac ca pratipāditam / ayaṃ cāparo rūpa-bhedo yadguṇa-vṛttau yadārtho 'rthāntaram upalakṣayati tadopalakṣaṇīyārthātmanā pariṇata evāsau sampadyate / yathā "gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ" ity ādau / vyañjakatva-mārge tu yadārtho 'rthāntaraṃ dyotayati tadā svarūpaṃ prakāśayann evāsāv anyasya prakāśakaḥ pratīyate pradīpavat / yathā-"līlā-kamala-patrāṇi gaṇayāmāsa pārvatī" ity ādau / yadi ca yatrātiraskṛtasva-pratītir artho 'rthāntaraṃ lakṣayati tatra lakṣaṇā-vyavahāraḥ kriyate, tad evaṃ sati lakṣaṇaiva mukhyaḥ śabda-vyāpāra iti prāptam / yasmāt prāyeṇa vākyānāṃ vācya-vyatirikta-tātparya-viṣayārthāvabhāsitvam /

nanu tvat-pakṣe 'pi yadārtho vyaṅgya-trayaṃ prakāśayati tadā śabdasya kīdṛśo vyāpāraḥ ? ucyate-prakaraṇādy-avacchinna-śabda-vaśenaivārthasya tathā-vidhaṃ vyañjakatvam iti śabdasya tatropayogaḥ katham apahnūyate ?

viṣaya-bhedo 'pi guṇa-vṛtti-vyañjakatvayoḥ spaṣṭa eva / yato vyañjakatvasya rasādayo 'laṅkāra-viśeṣā vyaṅgya-rūpāvacchinnaṃ vastu ceti trayaṃ viṣayaḥ / tatra rasādi-pratītir guṇa-vṛttir iti na kenacid ucyate na ca śakyate vaktum / vyaṅgyālaṅkāra-pratītir api tathaiva / vastu-cārutva-pratītaye sva-śabdānabhidheyatvena yat pratipipādayitum iṣyate tad vyaṅgyam / tac ca na sarvaṃ guṇa-vṛtterviṣayaḥ prasiddhy-anurodhābhyām api gauṇānāṃ śabdānāṃ prayoga-darśanāt / tathoktaṃ prāk / yadapi ca guṇa-vṛtter viṣayastad api ca vyañjakatvānupraveśena / tasmād guṇa-vṛtter api vyañjakatvasyātyanta-vilakṣaṇatvam / vācakatva-guṇa-vṛtti-vilakṣaṇasyāpi ca tasya tad-ubhayāśrayatvena vyavasthānam /

vyañjakatvaṃ hi kvacid vācakatvāśrayeṇa vyavatiṣṭhate, yathā vivakṣitānya-para-vācye dhvanau / kvacit tu guṇa-vṛtty-āśrayeṇa yathā avivakṣita-vācye dhvanau / tad-ubhayāśrayatva-pratipādanāyaiva ca dhvaneḥ prathamataraṃ dvau prabhedāv upanyastau / tad ubhayāśritatvāc ca tad-eka-rūpatvaṃ tasya na śakyate vaktum / yasmān na tad-vācakatvaika-rūpam eva, kvacil lakṣaṇāśrayeṇa vṛtteḥ / na ca lakṣaṇaika-rūpam evānyatra vācakatvāśrayeṇa vyavasthānāt / na cobhaya-dharmatvenaiva tad-ekaika-rūpaṃ na bhavati / yāvad vācakatva-lakṣaṇādi-rūpa-rahita-śabd-adharmatvenāpi / tathā hi gīta-dhvanīnām api vyañjakatvam asti rasādi-viṣayam / na ca teṣāṃ vācakatvaṃ lakṣaṇā vā kathañcil lakṣyate / śabdād anyatrāpi viṣaye vyañjakatvasya darśanād vācakatvādi-śabda-dharma-prakāratvam ayuktaṃ vaktum / yadi ca vācakatva-lakṣaṇādīnāṃ śabda-prakārāṇāṃ prasiddha-prakāra-vilakṣaṇatve 'pi vyañjakatvaṃ prakāratvena parikalpyate tac chabdasyaiva prakāratvena kasmān na parikalpyate ?

tad evaṃ śābde vyavahāre trayaḥ prakārāḥ-vācakatvaṃ guṇa-vṛttir vyañjakatvaṃ ca / tatra vyañjakatve yadā vyaṅgya-prādhānyaṃ tadā dhvaniḥ, tasya cāvivakṣita-vācyo vivakṣitānya-para-vācyaś ceti dvau prabhedāv anukrāntau prathamataraṃ tau savistaraṃ nirṇītau /

anyo brūyāt-nanu vivakṣitānya-para-vācye dhvanau guṇa-vṛttitā nāstīti yad ucyate tad yuktam / yasmād vācya-vācaka-pratīti-pūrvikā yatrārthāntara-pratipattis tatra kathaṃ guṇa-vṛtti-vyavahāraḥ, na hi guṇa-vṛttau yadā nimittena kenacid viṣayāntare śabda āropyate atyanta-tiraskṛta-svārthaḥ / yathā-"agnir māṇavakaḥ" ity ādau, yadā vā svārtham aṃśenāparityajaṃs tat-sambandha-dvāreṇa viṣayāntaram ākrāmati, yathā "gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ" ity ādau / tadāvivakṣita-vācyatvam upapadyate / ata eva ca vivakṣitānya-para-vācye dhvanau vācya-vācakayor dvayor api svarūpa-pratītir arthāvagamanaṃ ca dṛśyata iti vyañjakatva-vyavahāro yukty-anurodhī / svarūpaṃ prakāśayann eva parāvabhāsako vyañjaka ity ucyate, tathāvidhe viṣaye vācakatvasyaiva vyañjakatvam iti guṇa-vṛtti-vyavahāro niyamenaiva na śakyate kartum / avivakṣita-vācyas tu dhvanir guṇa-vṛtteḥ kathaṃ bhidyate ? tasya prabheda-dvaye guṇa-vṛttiprabhedadvaya-rūpatā lakṣyata eva yataḥ /

ayam api na doṣaḥ / yasmād avivakṣita-vācyo dhvanir guṇa-vṛtti-mārgāśrayo 'pi bhavati na tu guṇa-vṛtti-rūpa eva / guṇa-vṛttir hi vyañjakatva-śūnyāpi dṛśyate / vyañjakatvaṃ ca yathokta-cārutva-hetuṃ vyaṅgyaṃ vinā na vyavatiṣṭhate / guṇa-vṛttis tu vācya-dharmāśrayeṇaiva vyaṅgya-mātrāśrayeṇa cābhedopacāra-rūpā sambhavati, yathā-tīkṣṇatvād agnir māṇavakaḥ, āhlādakatvāc candra evāsyā mukham ity ādau / yathā ca "priye jane nāsti punar uktam" ity ādau / yāpi lakṣaṇa-rūpa-guṇa-vṛttiḥ sāpy upalakṣaṇīyārtha-saṃbandha-mātrāśrayeṇa cāru-rūpa-vyaṅgya-pratītiṃ vināpi sambhavaty eva, yathā-"mañcāḥ krośanti" ity ādau viṣaye /

yatra tu sā cāru-rūpa-vyaṅgya-pratīti-hetus tatrāpi vyañjakatvānupraveśenaiva vācakatvavat / asambhavinā cārthena yatra vyavahāraḥ, yathā-"suvarṇa-puṣpāṃ pṛthivīm" ity ādau tatra cāru-rūpa-vyaṅgya-pratītir eva prayojiketi tathā-vidhe 'pi viṣaye guṇa-vṛttau satyām api dhvani-vyavahāra eva yukty-anurodhī / tasmād avivakṣita-vācye dhvanau dvayor api prabhedayor vyañjakatva-viśeṣāviśiṣṭā guṇa-vṛttir na tu tad-eka-rūpā sahṛdaya-hṛdayāhlādinī pratīyamānā pratīti-hetutvād viṣayāntare tad-rūpa-śūnyāyā darśanāt / etac ca sarvaṃ prāk sūcitam api sphuṭatara-pratītaye punar uktam /

api ca vyañjakatva-lakṣaṇo yaḥ śabdārthayor dharmaḥ sa prasiddha-sambandhānurodhīti na kasyacid vimati-viṣayatām arhati / śabdārthayor hi prasiddho yaḥ sambandho vācya-vācaka-bhāvākhyas tam anurundhāna eva vyañjakatva-lakṣaṇo vyāpāraḥ sāmagry-antara-sambandhād aupādhikaḥ pravartate / ata eva vācakatvāt tasya viśeṣaḥ / vācakatvaṃ hi śabda-viśeṣasya niyata ātmā vyutpatti-kālād ārabhya tad-avinābhāvena tasya prasiddhatvāt / sa tv aniyataḥ, aupādhikatvāt / prakaraṇādy-avacchedena tasya pratīter itarathā tv apratīteḥ /

nanu yady aniyatas tat kiṃ tasya svarūpa-parīkṣayā ? naiṣa doṣaḥ ; yataḥ śabdātmani tasyāniyatatvam, na tu sve viṣaye vyaṅgya-lakṣaṇe / liṅgatva-nyāyaś cāsya vyañjaka-bhāvasya lakṣyate, yathā liṅgatvam āśrayeṣv aniyatāvabhāsam, icchādhīnatvāt ; sva-viṣayāvyabhicāri ca / tathaivedaṃ yathā darśitaṃ vyañjakatvam / śabdātmany aniyatatvād eva ca tasya vācakatva-prakāratā na śakyā kalpayitum / yadi hi vācakatva-prakāratā tasya bhavet tac-chabdātmani niyatatāpi syād vācakatvavat / sa ca tathā-vidha aupādhiko dharmaḥ śabdānām autpattika-śabdārtha-sambandha-vādinā vākya-tattva-vidā pauruṣāpauruṣeyayor vākyayor viśeṣam abhidadhatā niyamenābhyupagantavyaḥ, tad anabhyupagame hi tasya śabdārtha-sambandha-nityatve saty apy apauruṣeya-pauruṣeyayor vākyayor artha-pratipādane nirviśeṣatvaṃ syāt / tad-abhyupagame tu pauruṣeyāṇāṃ vākyānāṃ puruṣecchānuvidhāna-samāropitaupādhika-vyāpārāntarāṇāṃ saty api svābhidheya-sambandhāparityāge mithyārthatāpi bhavet /

dṛśyate hi bhāvānām aparityakta-sva-svabhāvānām api sāmagry-antara-sampāta-sampāditaupādhika-vyāpārāntarāṇāṃ viruddha-kriyatvam / tathā hi-hima-mayūkha-prabhṛtīnāṃ nirvāpita-sakala-jīva-lokaṃ śītalatvam udvahatām eva priyā-viraha-dahana-dahyamāna-mānasair janair ālokyamānānāṃ satāṃ santāpa-kāritvaṃ prasiddham eva / tasmāt pauruṣeyāṇāṃ vākyānāṃ saty api naisargike 'rtha-sambandhe mithyārthatvaṃ samarthayitum icchatā vācakatva-vyatiriktaṃ kiṃcid rūpam aupādhikaṃ vyaktam evābhidhānīyam / tac ca vyañjakatvādṛte nānyat / vyaṅgya-prakāśanaṃ hi vyañjakatvam / pauruṣeyāṇi ca vākyāni prādhānyena puruṣābhiprāyam eva prakāśayanti / sa ca vyaṅgya eva na tv abhidheyaḥ, tena sahābhidhānasya vācya-vācakabhāva-lakṣaṇa-sambandhābhāvāt /

nanv anena nyāyena sarveṣām eva laukikānāṃ vākyānāṃ dhvani-vyavahāraḥ prasaktaḥ / sarveṣām apy anena nyāyena vyañjakatvāt / satyam etat; kiṃ tu vaktr-abhiprāya-prakāśanena yad vyañjakatvaṃ tat sarveṣām eva laukikānāṃ vākyānām aviśiṣṭam / tat tu vācakatvān na bhidyate vyaṅgyam hi tatra nāntarīyakatayā vyavasthitam / na tu vivakṣitatvena / yasya tu vivakṣitatvena vyaṅgyasya sthitiḥ tad vyañjakatvaṃ dhvani-vyavahārasya prayojakam / yat tv abhiprāya-viśeṣa-rūpaṃ vyaṅgyaṃ śabdārthābhyāṃ prakāśate tad bhavati vivakṣitaṃ tātparyeṇa prakāśyamānaṃ sat / kintu tad eva kevalam aparimita-viṣayasya dhvani-vyavahārasya na prayojakam avyāpakatvāt / tathā darśita-bheda-traya-rūpaṃ tātparyeṇa dyotyamānam abhiprāya-rūpam anabhiprāya-rūpaṃ ca sarvam eva dhvani-vyavahārasya prayojakam iti yathokta-vyañjaktva-viśeṣe dhvani-lakṣaṇe nātivyāptir na cāvyāptiḥ / tasmād vākya-tattva-vidāṃ matena tāvad vyañjakatva-lakṣaṇaḥ śābdo vyāpāro na virodhī pratyutānuguṇa eva lakṣyate /

pariniścita-nirapa-bhraṃśa-śabda-brahmaṇāṃ vipaścitāṃ matam āśrityaiva pravṛtto 'yaṃ dhvani-vyavahāra iti taiḥ saha kiṃ virodhāvirodhau cintyete / kṛtrima-śabdārtha-sambandha-vādināṃ tu yukti-vidām anubhava-siddha evāyaṃ vyañjaka-bhāvaḥ śabdānām arthāntarāṇām ivāvirodhaś ceti na pratikṣepya-padavīm avatarati /

vācakatve hi tārkikāṇāṃ vipratipattayaḥ pravartantām, kim idaṃ svābhāvikaṃ śabdānām āho svit sāmayikam ity ādyāḥ / vyañjakatve tu tat-pṛṣṭha-bhāvini bhāvāntara-sādhāraṇe loka-prasiddha evānugamyamāne ko vimatīnām avasaraḥ / alaukike hy arthe tārkikāṇāṃ vimatayo nikhilāḥ pravartante na tu laukike / na hi nīla-madhurādiṣv aśeṣa-lokendriya-gocare bādhā-rahite tattve parasparaṃ vipratipannā dṛśyante / na hi bādhā-rahitaṃ nīlaṃ nīlam iti bruvann apareṇa pratiṣidhyate naitan nīlaṃ pītam etad iti / tathaiva vyañjakatvaṃ vācakānāṃ śabdānām avācakānāṃ ca gīta-dhvanīnām aśabda-rūpāṇāṃ ca ceṣṭādīnāṃ yat sarveṣām anubhava-siddham eva tat kenāpahnūyate / aśabdam arthaṃ ramaṇīyaṃ hi sūcayanto vyāhārās tathā vyāpārā nibaddhāś cānibaddhāś ca vidagdha-pariṣatsu vividhā vibhāvyante / tān upahāsyatām ātmanaḥ pariharan ko 'tisandadhīta sacetāḥ /

atha brūyāt, asty atisandhānāvasaraḥ vyañjakatvaṃ śabdānāṃ gamakatvaṃ tac ca liṅgatvam ataś ca vyaṅgya-pratītir liṅgi-pratītir eveti liṅgi-liṅga-bhāva eva teṣāṃ vyaṅgya-vyañjaka-bhāvo nāparaḥ kaścit / ataś caitad avaśyam eva boddhavyaṃ yasmād vaktr-abhiprāyāpekṣayā vyañjakatvam idānīm eva tvayā pratipāditaṃ vaktr-abhiprāyaś cānumeya-rūpa eva /

atrocyate-nanv evam api yadi nāma syāt tat kiṃ naś chinnam / vācakatva-guṇa-vṛtti-vyatirikto vyañjakatva-lakṣaṇaḥ śabda-vyāpāro 'stīty asmābhir abhyupagatam / tasya caivam api na kācit kṣatiḥ / tad dhi vyañjakatvaṃ liṅgatvam astu anyad vā / sarvathā prasiddha-śābda-prakāra-vilakṣaṇatvaṃ śabda-vyāpāra-viṣayatvaṃ ca tasyāstīti nāsty evāvayor vivādaḥ / na punar ayaṃ paramārtho yad-vyañjakatvaṃ liṅgatvam eva sarvatra vyaṅgya-pratītiś ca liṅgi-pratītir eveti /

yad api sva-pakṣa-siddhaye 'smad-uktam anūditaṃ tvayā vaktr-abhiprāyasya vyaṅgyatvenābhyupagamāt tat-prakāśane śabdānāṃ liṅgatvam eveti tad etad yathāsmābhir abhihitaṃ tad vibhajyaṃ pratipādyate śrūyatām-dvividho viṣayaḥ śabdānāṃ- anumeyaḥ pratipādyaś ca / tatrānumeyo vivakṣā-lakṣaṇaḥ / vivakṣā ca śabda-svarūpa-prakāśanecchā śabdenārtha-prakāśanecchā ceti dvi-prakārā / tatrādyā na śābda-vyavahārāṅgam / sā hi prāṇitva-mātra-pratipatti-phalā / dvitīyā tu śabda-viśeṣāvadhāraṇā-vasita-vyavahitāpi śabda-karaṇa-vyavahāra-nibandhanam / te tu dve apy anumeyo viṣayaḥ śabdānām / pratipādyas tu prayoktur artha-pratipādana-samīhā-viṣayīkṛto 'rthaḥ /

sa ca dvividhaḥ-vācyo vyaṅgyaś ca / prayoktā hi kadācit sva-śabdenārthaṃ prakāśayituṃ samīhate kadācit sva-śabdānabhidheyatvena prayojanāpekṣayā kayācit / sa tu dvividho 'pi pratipādyo viṣayaḥ śabdānāṃ na liṅgitayā svarūpeṇa prakāśate, api tu kṛtrimeṇākṛtrimeṇa vā sambandhāntareṇa / vivakṣā-viṣayatvaṃ hi tasyārthasya śabdair liṅgitayā pratīyate na tu svarūpam / yadi hi liṅgitayā tatra śabdānāṃ vyāpāraḥ syāt tac chabdārthe samyaṅ mithyātvādi vivādā eva na pravarteran dhūmādi-liṅgānumitānumeyāntaravat / vyaṅgyaś cārtho vācya-sāmarthyākṣiptatayā vācyavac chabdasya sambandhī bhavaty eva / sākṣād-asākṣād-bhāvo hi sambandhasyāprayojakaḥ / vācya-vācaka-bhāvāśrayatvaṃ ca vyañjakatvasya prāg eva darśitam / tasmād vaktrabhiprāya-rūpa eva vyaṅgye liṅgatayā śabdānāṃ vyāpāraḥ / tad-viṣayīkṛte tu pratipādyatayā / pratīyamāne tasminn abhiprāya-rūpe 'nabhiprāya-rūpe ca vācakatve naiva vyāpāraḥ sambandhāntareṇa vā / na tāvad vācakatvena yathoktaṃ prāk / sambandhāntareṇa vyañjakatvam eva / na ca vyañjakatvaṃ liṅgatva-rūpam eva ālokādiṣv anyathā dṛṣṭatvāt / tasmāt pratipādyo viṣayaḥ śabdānāṃ na liṅgitvena sambandhī vācyavat / yo hi liṅgitvena teṣāṃ sambandhī yathā darśito viṣayaḥ sa na vācyatvena pratīyate, api tūpādhitvena / pratipādyasya ca viṣayasya liṅgitve tad-viṣayāṇāṃ vipratipattīnāṃ laukikair eva kriyamāṇānām abhāvaḥ prasajyeteti / etac coktam eva /

yathā ca vācya-viṣaye pramāṇāntarānugamena samyaktva-pratītau kvacit kriyamāṇāyāṃ tasya pramāṇāntara-viṣayatve saty api na śabda-vyāpāra-viṣayatā-hānis tad-vyaṅgyasyāpi / kāvya-viṣaye ca vyaṅgya-pratītīnāṃ satyā satya-nirūpaṇasyāprayojakatvam eveti tatra pramāṇāntara-vyāpāra-parīkṣopahāsāyaiva sampadyate / tasmāl liṅgi-pratītir eva sarvatra vyaṅgya-pratītir iti na śakyate vaktum /

yat tv anumeya-rūpa-vyaṅgya-viṣayaṃ śabdānāṃ vyañjakatvaṃ tad-dhvani-vyavahārasyāprayojakam / api tu vyañjakatva-lakṣaṇaḥ śabdānāṃ vyāpāra autpattika-śabdārtha-sambandha-vādināpy abhyupagantavya iti pradarśanārtham upanyastam / tad dhi vyañjakatvaṃ kadācil liṅgatvena kadācid rūpāntareṇa śabdānāṃ vācakānām avācakānāṃ ca sarva-vādibhir apratikṣepyam ity ayam asmābhir yatna ārabdhaḥ / tad evaṃ guṇa-vṛtti-vācakatvādibhyaḥ śabda-prakārebhyo niyamenaiva tāvad vilakṣaṇaṃ vyañjakatvam / tad-antaḥ-pātitve 'pi tasya haṭhād abhidhīyamāne tad-viśeṣasya dhvaner yat-prakāśanaṃ vipratipatti-nirāsāya sahṛdaya-vyutpattaye vā tat-kriyamāṇam anatisandheyam eva / na hi sāmānya-mātra-lakṣaṇenopayogi-viśeṣa-lakṣaṇānāṃ pratikṣepaḥ śakyaḥ kartum / evaṃ hi sati sattā-mātra-lakṣaṇe kṛte sakala-sad-vastu-lakṣaṇānāṃ paunaruktya-prasaṅgaḥ / tad evam-

vimati-viṣayo ya āsīn manīṣiṇāṃ satatam avidita-sa-tattvaḥ /
dhvani-saṃjñitaḥ prakāraḥ kāvyasya vyañjitaḥ so 'yam || DhvA_3.33 ||

Dhv_3.34:

prakāro 'nyo guṇī-bhūta-vyaṅgyaḥ kāvyasya dṛśyate /
yatra vyaṅgyānvaye vācya-cārutvaṃ syāt prakarṣavat // DhvK_3.34 //

vyaṅgyo 'rtho lalanā-lāvaṇya-prakhyo yaḥ pratipāditas tasya prādhānye dhvanir ity uktam / tasya tu guṇī-bhāvena vācya-cārutva-prakarṣe guṇī-bhūta-vyaṅgyo nāma kāvya-prabhedaḥ prakalpyate / tatra vastu-mātrasya vyaṅgyasya tiraskṛta-vācyebhyaḥ pratīyamānasya kadācid vācya-rūpa-vākyārthāpekṣayā guṇī-bhāve sati guṇī-bhūta-vyaṅgyatā / yathā-

lāvaṇya-sindhur aparaiva hi keyam atra
yatrotpalāni śaśinā saha samplavante /
unmajjati dvirada-kumbha-taṭī ca yatra
yatrāpare kadalikāṇḍa-mṛṇāla-daṇḍāḥ //

atiraskṛtavācyebhyo 'pi śabdebhyaḥ pratīyamānasya vyaṅgyasya kadācid vācya-prādhānyena kāvyacārutvāpekṣayā guṇībhāve sati guṇībhūta-vyaṅgyatā, yathodāhṛtam-"anurāgavatī sandhyā" ity evam ādi / tasyaiva svayam uktyā prakāśīkṛtatvena guṇībhāvaḥ, yathodāhṛtam- "saṅketa-kāla-manasam" ity ādi / rasādi-rūpa-vyaṅgyasya guṇībhāvo rasavad-alaṅkāre darśitaḥ ; tatra ca teṣām ādhikārika-vākyāpekṣayā guṇībhāvo vivahana-pravṛtta-bhṛtyānuyāyi-rājavat / vyaṅgyālaṅkārasya guṇībhāve dīpakādi-viṣayaḥ || DhvA_3.34 ||

tathā-

Dhv_3.35:

prasanna-gambhīra-padāḥ kāvya-bandhāḥ sukhāvahāḥ /
ye ca teṣu prakāro 'yam eva yojyāḥ sumedhasā // DhvK_3.35 //

ye caite 'parimita-svarūpā api prakāśamānās tathāvidhārtha-ramaṇīyāḥ santo vivekināṃ sukhāvahāḥ kāvya-bandhās teṣu sarveṣv evāyaṃ prakāro guṇī-bhūta-vyaṅgyo nāma yojanīyaḥ / yathā-

lacchī duhidā jāmāuo harī taṃsa ghariṇiā gaṅgā /
amia-miaṅkā a suā aho kuḍumbaṃ mahoahiṇo //

[lakṣmī duhitā jāmātā hariḥ tathā gṛhiṇī gaṅgā / amṛta-mṛgāṅkau ca sutau aho kuṭumbaṃ mahodadheḥ //]// DhvA_3.35//

Dhv_3.36:

vācyālaṅkāra-vargo 'yaṃ vyaṅgyāṃśānugame sati /
prāyeṇaiva parāṃ chāyāṃ bibhral lakṣye nirīkṣyate // DhvK_3.36 //

vācyālaṅkāra-vargo 'yaṃ vyaṅgyāṃśasyālaṅkārasya vastu-mātrasya vā yathā-yogam anugame sati cchāyātiśayaṃ bibhral-lakṣaṇa-kārair eka-deśena darśitaḥ / sa tu tathā-rūpaḥ prāyeṇa sarva eva parīkṣyamāṇo lakṣye nirīkṣyate / tathā hi-dīpaka-samāsoktyādi-vadanye 'py alaṅkārāḥ prāyeṇa vyaṅgyālaṅkārāntara-vastv-antara-saṃsparśino dṛśyante / yataḥ prathamaṃ tāvad atiśayokti-garbhatā sarvālaṅkāreṣu śakya-kriyā / kṛtaiva ca sā mahā-kavibhiḥ kām api kāvyacchaviṃ puṣyati, kathaṃ hy atiśayayogitā sva-viṣayaucityena kriyamāṇā satī kāvye notkarṣam āvahet /

bhāmahenāpy atiśayokti-lakṣaṇe yad uktam-

saiṣā sarvaiva vakroktir anayārtho vibhāvyate / yatno 'syāṃ kavinā kāryaḥ ko 'laṅkāro 'nayā vinā //iti /

tatrātiśayoktir yam alaṅkāram adhitiṣṭhati kavi-pratibhā-vaśāt tasya cārutvātiśaya-yogo 'nyasya tv alaṅkāra-mātrataiveti sarvālaṅkāra-śarīra-svīkaraṇa-yogyatvenābhedopacārāt saiva sarvālaṅkāra-rūpety ayam evārtho 'vagantavyaḥ / tasyāś cālaṅkārāntara-saṃkīrṇatvaṃ kadācid vācyatvena kadacid vyaṅgyatvena / vyaṅgyatvam api kadācit prādhānyena kadācid guṇa-bhāvena / tatrādye pakṣe vācyālaṅkāra-mārgaḥ / dvitīye tu dhvanāv antarbhāvaḥ / tṛtīye tu guṇībhūta-vyaṅgya-rūpatā /

ayaṃ ca prakāro 'nyeṣām apy alaṅkārāṇām asti, teṣāṃ tu na sarva-viṣayaḥ / atiśayoktes tu sarvālaṅkāra-viṣayo 'pi sambhavatīty ayaṃ viśeṣaḥ / yeṣu cālaṅkāreṣu sādṛśya-mukhena tattva-pratilambhaḥ yathā rūpakopamā-tulyayogitā-nidarśanādiṣu teṣu gamyamāna-dharma-mukhenaiva yat sādṛśyaṃ tad eva śobhātiśaya-śāli bhavatīti te sarve 'pi cārutvātiśaya-yoginaḥ santo guṇībhūta-vyaṅgyasyaiva viṣayāḥ / samāsoktyākṣepa-paryāyokty-ādiṣu tu gamyamānāṃśāvinābhāvenaiva tattva-vyavasthānād guṇībhūta-vyaṅgyatā nirvivādaiva / tatra ca guṇībhūta-vyaṅgyatāyām alaṅkārāṇāṃ keṣāñcid alaṅkāra-viśeṣa-garbhatāyāṃ niyamaḥ / yathā vyāja-stuteḥ preyo 'laṅkāra-garbhatve / keṣāñcid alaṅkāra-mātra-garbhatāyāṃ niyamaḥ / yathā sandehādīnām upamā-garbhatve / keṣāñcid alaṅkārāṇāṃ paraspara-garbhatāpi sambhavati / yathā dīpakopamayoḥ / tatra dīpakam upamā-garbhatvena prasiddham / upamāpi kadācid dīpaka-cchāyānuyāyinī / yathā mālopamā / tathā hi "prabhā-mahatyā śikhayeva dīpaḥ" ity ādau sphuṭaiva dīpaka-cchāyā lakṣyate /

tad evaṃ vyaṅgyāṃśa-saṃsparśe sati cārutvātiśaya-yogino rūpakādayo 'laṅkārāḥ sarva eva guṇībhūta-vyaṅgyasya mārgaḥ / guṇībhūta-vyaṅgyatvaṃ ca teṣāṃ tathā-jātīyānāṃ sarveṣām evoktānuktānāṃ sāmānyam / tal-lakṣaṇe sarva evaite sulakṣitā bhavanti / ekaikasya svarūpa-viśeṣa-kathanena tu sāmānya-lakṣaṇa-rahitena pratipāda-pāṭheneva śabdā na śakyante tattvato nirjñātum ānantyāt / anantā hi vāg-vikalpās tat-prakārā eva cālaṅkārāḥ / guṇībhūta-vyaṅgyasya ca prakārāntareṇāpi vyaṅgyārthānugama-lakṣaṇena viṣayatvam asty eva / tad ayaṃ dhvani-niṣyanda-rūpo dvitīyo 'pi mahā-kavi-viṣayo 'tiramaṇīyo lakṣaṇīyaḥ sahṛdayaiḥ / sarvathā nāsty eva sahṛdaya-hṛdaya-hāriṇaḥ kāvyasya sa prakāro yatra na pratīyamānārtha-saṃsparśena saubhāgyam / tad idaṃ kāvya-rahasyaṃ param iti sūribhir bhāvanīyam /

Dhv_3.37:

mukhyā mahā-kavi-girām alaṅkṛti-bhṛtām api /
pratīyamāna-cchāyaiṣā bhūṣā lajjeva yoṣitām // DhvK_3.37 //

anayā suprasiddho 'py arthaḥ kim api kāmanīya-kamānīyate / tad yathā-

viśrambhotthā manmathājñā-vidhāne
ye mugdhākṣyāḥ ke 'pi līlā-viśeṣāḥ /
akṣuṇṇās te cetasā kevalena
sthitvaikānte santataṃ bhāvanīyāḥ //

ity atra ke 'pīty anena padena vācyam aspaṣṭam abhidadhatā pratīyamānaṃ vastv-akliṣṭam anantam arpayatā kā chāyā nopapāditā || DhvA_3.37 ||

Dhv_3.38:

arthāntara-gatiḥ kākvā yā caiṣā paridṛśyate /
sā vyaṅgyasya guṇī-bhāve prakāram imam āśritā // DhvK_3.38 //

yā caiṣā kākvā kvacid arthāntara-pratītirdṛśyate sa vyaṅgyasyārthasya guṇībhāve sati guṇībhūta-vyaṅgya-lakṣaṇaṃ kāvya-prabhedamāśrayate / yathā-"svasthā bhavanti mayi jīvati dhārtarāṣṭrāḥ" / yathā vā-

ām asatyaḥ uparama pativrate na tvayā malinitaṃ śīlam /
kiṃ punar janasya jāyeva nāpitaṃ taṃ na kāmayāmahe //

śabda-śaktir eva hi svābhidheya-sāmarthyākṣipta-kāku-sahāyā saty artha-viśeṣa-pratipatti-hetur na kāku-mātram / viṣayāntare svecchākṛtāt kāku-mātrāt tathā-vidhārtha-pratipatty-asambhavāt / sa cārthaḥ kāku-viśeṣa-sahāya-śabda-vyāpāropārūḍho 'py artha-sāmarthya-labhya iti vyaṅgya-rūpa eva / vācakatvānugamenaiva tu yadā tad-viśiṣṭa-vācya-pratītis tadā guṇībhūta-vyaṅgyatayā tathā-vidhārtha-dyotinaḥ kāvyasya vyapadeśaḥ / vyaṅgya-viśiṣṭa-vācyābhidhāyino hi guṇībhūta-vyaṅgyatvam /

Dhv_3.38:

prabhedasyāsya viṣayo yaś ca yuktyā pratīyate /
vidhātavyā sahṛdayair na tatra dhvani-yojanā // DhvK_3.38 //

saṅkīrṇo hi kaścid dhvaner guṇībhūta-vyaṅgyasya ca lakṣye dṛśyate mārgaḥ / tatra yasya yukti-sahāyatā tatra tena vyapadeśaḥ kartavyaḥ / na sarvatra dhvanir āgiṇā bhavitavyam / yathā-

patyuḥ śiraś-candra-kalām anena
spṛśeti sakhyā parihāsa-pūrvam /
sā rañjayitvā caraṇau kṛtāśīr
mālyena tāṃ nirvacanaṃ jaghāna //

yathā ca-

prayacchatoccaiḥ kusumāni māninī
vipakṣa-gotraṃ dayitena lambhitā /
na kiṃcid ūce caraṇena kevalaṃ
lilekha bāṣpākula-locanā bhuvam //

ity atra "nirvacanaṃ jaghāna" "na kiṃcid ūce" iti pratiṣedha-mukhena vyaṅgyasyārthasyoktyā kiṃcid viṣayī-kṛtatvād guṇībhāva eva śobhate / yadā vakroktiṃ vinā vyaṅgyo 'rthas tātparyeṇa pratīyate tadā tasya prādhānyam / yathā "evaṃ vādini devarṣau" ity ādau / iha punaruktir bhaṅgyāstīti vācyasyāpi prādhānyam / tasmān nātrānuraṇana-rūpa-vyaṅgya-dhvani-vyapadeśo vidheyaḥ || DhvA_3.39 ||

Dhv_3.40:

prakāro 'yaṃ guṇībhūta-vyaṅgyo 'pi dhvani-rūpatām /
dhatte rasādi-tātparya-paryālocanayā punaḥ // DhvK_3.40 //

guṇībhūta-vyaṅgyo 'pi kāvya-prakāro rasa-bhāvādi-tātparyālocane punar dhvanir eva sampadyate / yathātraivānantarodāhṛte śloka-dvaye / yathā ca-

durārādhā rādhā subhaga yad anenāpi mṛjatas
tavaitat-prāṇeśājaghana-vasanenāśru patitam /
kaṭhoraṃ strī-cetas tad alam upacārair virama he
kriyāt kalyāṇaṃ vo harir anunayeṣv evam uditaḥ //

evaṃ sthite ca "nyakkāro hy ayam eva" ity ādi-śloka-nirdiṣṭānāṃ padānāṃ vyaṅgya-viśiṣṭa-vācya-pratipādane 'py etad-vākyārthībhūta-rasāpekṣayā vyañjakatvam uktam / ne teṣāṃ padānām arthāntara-saṃkramita-vācya-dhvani-bhramo vidhātavyaḥ, vivakṣita-vācyatvāt teṣām / teṣu hi vyaṅgya-viśiṣṭatvaṃ vācyasya pratīyate na tu vyaṅgya-rūpa-pariṇatatvam / tasmād vākyaṃ tatra dhvaniḥ, padāni tu guṇībhūta-vyaṅgyāni / na ca kevalaṃ guṇībhūta-vyaṅgyāny eva padāny alakṣya-krama-vyaṅgya-dhvaner vyañjakāni yāvad-arthāntara-saṃkramita-vācyāni dhvani-prabheda-rūpāṇy api / yathātraiva śloke rāvaṇa ity asya prabhedāntara-rūpa-vyañjakatvam / yatra tu vākye rasādi-tātparyaṃ nāsti guṇībhūta-vyaṅgyaiḥ padair udbhāsite 'pi tatra guṇībhūta-vyaṅgyataiva samudāya-dharmaḥ / yathā-

rājānam api sevante viṣamam apy upayuñjate / ramante ca saha strībhiḥ kuśalāḥ khalu mānavāḥ //ity ādau /

vācya-vyaṅgyayoḥ prādhānyāprādhānya-viveke paraḥ prayatno vidhātavyaḥ, yena dhvani-guṇībhūta-vyaṅgyayor alaṅkārāṇāṃ cāsaṅkīrṇo viṣayaḥ sujñāto bhavati / anyathā tu prasiddhālaṅkāra-viṣaya eva vyāmohaḥ pravartate / yathā-

lāvaṇya-draviṇa-vyayo na gaṇitaḥ kleśo mahān svīkṛtaḥ
svacchandasya sukhaṃ janasya vasataś cintānalo dīpitaḥ /
eṣāpi svayam eva tulya-ramaṇābhāvād varākī hatā
ko 'rthaś cetasi vedhasā vinihitas tanvyās tanuṃ tanvatā //[*21]

[*21] Dharma-kīrteḥ (kuvalayāvalī 100, aucitya-vicāra-carcā 11, sa.u.ka. 814

ity atra vyāja-stutir alaṅkāra iti vyākhyāyi kenacit tan na caturasram, yato 'syābhidheyasyaitad-alaṅkāra-svarūpa-mātra-paryavasāyitve na suśliṣṭā / yato na tāvad ayaṃ rāgiṇaḥ kasyacid vikalpaḥ / tasya "eṣāpi svayam eva tulya-ramaṇābhāvād varākī hatā" ity evaṃ-vidhokty-anupapatteḥ / nāpi nīrāgasya; tasyaivaṃ-vidha-vikalpa-parihāraika-vyāpāratvāt / na cāyaṃ ślokaḥ kvacit prabandha iti śrūyate, yena tat-prakaraṇānugatārthatāsya parikalpyate / tasmād aprastuta-praśaṃseyam / yasmād anena vācyena guṇībhūtātmanā niḥsāmānya-guṇāvalopādhmātasya nija-mahimotkarṣa-janita-samatsara-jana-jvarasya viśeṣa-jñam ātmano na kañcid evāparaṃ paśyataḥ paridevitam etad iti prakāśyate / tathā cāyaṃ dharmakīrteḥ śloka iti prasiddhiḥ / sambhāvyate ca tasyaiva /

yasmāt-

anadhyavasitāvagāhanam analpa-dhī-śaktināpy
adṛṣṭa-paramārtha-tattvam adhikābhiyogair api /
mataṃ mama jagaty alabdha-sadṛśa-pratigrāhakaṃ
prayāsyati payonidheḥ paya iva sva-dehe jarām //

ity anenāpi ślokenaivaṃ-vidho 'bhiprāyaḥ prakāśita eva / aprastuta-praśaṃsāyāṃ ca yad vācyaṃ tasya kadācid vivakṣitatvaṃ, kadācid avivakṣitatvaṃ, kadācid vivakṣitāvivakṣitatvam iti trayī bandha-cchāyā /

tatra vivakṣitatvaṃ, yathā-

parārthe yaḥ pīḍām anubhavati bhaṅge 'pi madhuro
yadīyaḥ sarveṣām iha khalu vikāro 'py abhimataḥ /
na samprāpto vṛddhiṃ yadi sa bhṛśam akṣetra-patitaḥ
kim ikṣor doṣo 'sau na punar aguṇāyā maru-bhuvaḥ //[*22]

[*22] Spd 1052

yathā vā mamaiva-

amī ye dṛśyante nanu subhaga-rūpāḥ saphalatā
bhavaty eṣāṃ yasya kṣaṇam upagatānāṃ viṣayatām /
nirāloke loke katham idam aho cakṣur adhunā
samaṃ jātaṃ sarvair na samam athavānyair avayavaiḥ //

anayor hi dvayoḥ ślokayor ikṣu-cakṣuṣī vivakṣita-svarūpe eva na ca prastute / mahā-guṇasyāviṣaya-patitatvād aprāpta-para-bhāgasya kasyacit svarūpam upavarṇayituṃ dvayor api ślokayos tātparyeṇa prastutatvāt / avivakṣitatvaṃ yathā-

kas tvaṃ bhoḥ kathayāmi daiva-hatakaṃ māṃ viddhi śākhoṭakaṃ
vairāgyād iva vakṣi, sādhu viditaṃ kasmād idaṃ kathyate /
vāmenātra vaṭas tam adhvaga-janaḥ sarvātmanā sevate
na cchāyāpi paropakāra-kariṇī mārga-sthitasyāpi me //

na hi vṛkṣa-viśeṣeṇa sahokti-pratyuktī sambhavata ity avivakṣitābhidheyenaivānena ślokena samṛddhāsat-puruṣa-samīpa-vartino nirdhanasya kasyacin manasvinaḥ paridevitaṃ tātparyeṇa vākyārthīkṛtam iti pratīyate / vivakṣitatvāvivakṣitatvaṃ yathā-

utpatha-jātāyā aśobhanāyā phala-kusuma-patra-rahitāyāḥ /
badaryā vṛttiṃ dadat-pāmāraḥ bhoḥ hasiṣyase //

atra hi vācyārtho nātyantaṃ sambhavī na cāsambhavī / tasmād vācya-vyaṅgyayoḥ prādhānyāprādhānye yatnato nirūpaṇīye || DhvA_3.40 ||

Dhv_3.41-42:

pradhāna-guṇa-bhāvābhyāṃ vyaṅgyasyaivaṃ vyavasthite /
kāvye ubhe tato 'nyad yat tac citram abhidhīyate // DhvK_3.41 //

citraṃ śabdārtha-bhedena dvividhaṃ ca vyavasthitam /
tatra kiṃcic chabda-citraṃ vācya-citram ataḥ param // DhvK_3.42 //

vyaṅgyasyārthasya prādhānye dhvani-saṃjñita-kāvya-prakāraḥ guṇa-bhāve tu guṇībhūta-vyaṅgyatā / tato 'nyad rasa-bhāvādi-tātparya-rahitaṃ vyaṅgyārtha-viśeṣa-prakāśana-śakti-śūnyaṃ ca kāvyaṃ kevala-vācya-vācaka-vaicitrya-mātrāśrayeṇopanibaddham ālekhya-prakhyaṃ yad ābhāsate tac citram / na tan-mukhyaṃ kāvyam / kāvyānukāro hy asau / tatra kiṃcic chabda-citraṃ yathā duṣkara-yamakādi / vācya-citraṃ tataḥ śabda-citrād anyad vyaṅgyārtha-saṃsparśa-rahitaṃ prādhānyena vākyārthatayā sthitaṃ rasādi-tātparya-rahitam utprekṣādi /

atha kim idaṃ citraṃ nāma ? yatra na pratīyamānārtha-saṃsparśaḥ / pratīyamāno hy arthas tribhedaḥ prāk pradarśitaḥ / tatra yatra vastv-alaṅkārāntaraṃ vā vyaṅgyaṃ nāsti sa nāma citrasya kalpyatāṃ viṣayaḥ / yatra tu rasādīnām aviṣayatvaṃ sa kāvya-prakāro na sambhavaty eva / yasmād avastu-saṃsparśitā kāvyasya nopapadyate / vastu ca sarvam eva jagad gatam avaśyaṃ kasyacid rasasya bhāvasya vāṅgatvaṃ pratipadyate antato vibhāvatvena / citta-vṛtti-viśeṣā hi rasādayaḥ, na ca tad asti vastu kiṃcid yan na citta-vṛtti-viśeṣam upajanayati tad-anutpādane vā kavi-viṣayataiva tasya na syāt kavi-viṣayaś ca citratayā kaścin nirūpyate /

atrocyate-satyaṃ na tādṛk-kāvya-prakāro 'sti yatra rasādīnām apratītiḥ / kiṃ tu yadā rasa-bhāvādi-vivakṣā-śūnyaḥ kaviḥ śabdālaṅkāram arthālaṅkāraṃ vopanibadhnāti tadā tad-vivakṣāpekṣayā rasādi-śūnyatārthasya parikalpyate / vivakṣopārūḍha eva hi kāvye śabdānām arthaḥ / vācya-sāmarthya-vaśena vā kavi-vivakṣā-virahe 'pi tathā-vidhe viṣaye rasādi-pratītir bhavantī paridurbalā bhavatīty anenāpi prakāreṇa nīrasatvaṃ parikalpya citra-viṣayo vyavasthāpyate / tad idam uktam-

rasa-bhāvādi-viṣaya-vivakṣā-virahe sati /
alaṅkāra-nibandho yaḥ sa citra-viṣayo mataḥ //

rasādiṣu vivakṣā tu syāt tātparyavatī yadā /
tadā nāsty eva tat kāvyaṃ dhvaner yatra na gocaraḥ //

etac ca citraṃ kavīnāṃ viśṛṅkhala-girāṃ rasādi-tātparyam anapekṣyaiva kāvya-pravṛtti-darśanād asmābhiḥ parikalpitam / idānīntanānāṃ tu nyāyye kāvya-naya-vyavasthāpane kriyamāṇe nāsty eva dhvani-vyatiriktaḥ kāvya-prakāraḥ / yataḥ paripākavatāṃ kavīnāṃ rasādi-tātparya-virahe vyāpāra eva na śobhate / rasādi-tātparye ca nāsty eva tad vastu yad abhimata-rasāṅgatāṃ nīyamānaṃ na praguṇībhavati / acetanā pi hi bhāvā yathāyatham ucita-rasa-vibhāvatayā cetana-vṛttānta-yojanayā vā na santy eva te ye yānti na rasāṅgatām / tathā cedam ucyate-

apāre kāvya-saṃsāre kavir ekaḥ prajāpatiḥ /
yathāsmai rocate viśvaṃ tathedaṃ parivartate //

śṛṅgārī cet kaviḥ kāvye jātaṃ rasa-mayaṃ jagat /
sa eva vīta-rāgaś cen nīrasaṃ sarvam eva tat //

bhāvān acetanān api cetanavac cetanānacetanavat /
vyavahārayati yatheṣṭaṃ sukaviḥ kāvye svatantratayā //

tasmān nāsty eva tad vastu yat sarvātmanā rasa-tātparyavataḥ kaves tad-icchayā tad-abhimata-rasāṅgatāṃ na dhatte / tathopanibadhyamānaṃ vā na cārutvātiśayaṃ puṣṇāti / sarvam etac ca mahā-kavīnāṃ kāvyeṣu dṛśyate / asmābhir api sveṣu kāvya-prabandheṣu yathāyathaṃ darśitam eva / sthite caivaṃ sarva eva kāvya-prakāro na dhvani-dharmatām atipatati rasādy-apekṣāyāṃ kaver guṇībhūta-vyaṅgya-lakṣaṇo 'pi prakāras tad-aṅgatām avalambata ity uktaṃ prāk / yadā tu cāṭuṣu devatā-stutiṣu vā rasādīnām aṅgatayā vyavasthānaṃ hṛdayavatīṣu ca suprajñaka-gāthāsu kāsucid vyaṅgya-viśiṣṭa-vācye prādhānyaṃ tad api guṇībhūta-vyaṅgyasya dhvani-niṣpanda-bhūtatvam evety uktaṃ prāk / tad evam idānīṃtana-kavi-kāvya-nayopadeśe kriyamāṇe prāthamikānām abhyāsārthināṃ yadi paraṃ citreṇa vyavahāraḥ, prāpta-pariṇatīnāṃ tu dhvanir eva kāvyam iti sthitam etat /

tad ayam atra saṅgrahaḥ-

yasmin raso vā bhāvo vā tātparyeṇa prakāśate /
saṃvṛttyābhihitau vastu yatrālaṅkāra eva vā //

kāvyādhvani dhvanir vyaṅgya-prādhānyaika-nibandhanaḥ /
sarvatra tatra viṣayī jñeyaḥ sahṛdayair janaiḥ || DhvA_3.42 ||

Dhv_3.43:

saguṇībhūta-vyaṅgyaiḥ sālaṅkāraiḥ saha prabhedaiḥ svaiḥ /
saṅkara-saṃsṛṣṭibhyāṃ punar apy uddyotate bahudhā // DhvK_3.43 //

tasya ca dhvaneḥ sva-prabhedair guṇībhūta-vyaṅgyena vācyālaṅkāraiś ca saṅkara-saṃsṛṣṭi-vyavasthāyāṃ kriyamāṇāyāṃ bahu-prabhedatā lakṣye dṛśyate / tathā hi sva-prabheda-saṅkīrṇaḥ, sva-prabheda-saṃsṛṣṭo guṇībhūta-vyaṅgya-saṅkīrṇo guṇībhūta-vyaṅgya-saṃsṛṣṭo vācyālaṅkārāntara-saṅkīrṇo vācyālaṅkārāntara-saṃsṛṣṭaḥ saṃsṛṣṭālaṅkāra-saṅkīrṇaḥ saṃsṛṣṭālaṅkāra-saṃsṛṣṭaś ceti bahudhā dhvaniḥ prakāśate /

tatra sva-prabheda-saṅkīrṇatvaṃ kadācid anugrāhyānugrāhaka-bhāvena / yathā-"evaṃ-vādini devarṣau" ity ādau / atra hy artha-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgya-dhvani-prabhedenālakṣya-krama-vyaṅgya-dhvani-prabhedo 'nugṛhyamāṇaḥ pratīyate / evaṃ kadācit prabheda-dvaya-sampāta-sandehena / yathā-

khaṇa-pāhuṇiā deara esā jāāeṃ kiṃ pi de bhaṇidā /
rua{i} paḍohara-valahī-gharammi aṇuṇijja{u} barāī //

[kṣaṇa-prāghuṇikā devara eṣā jāyayā kim api te bhaṇitā /
roditi śūnya-valabhī-gṛhe 'nunīyatāṃ varākī //]

atra hy anunīyatām ity etat-padam arthāntara-saṅkramita-vācyatvena vivakṣitāny apara-vācyatvena ca sambhāvyate / na cānyatara-pakṣa-nirṇaye pramāṇam asti / eka-vyañjakānupraveśena tu vyaṅgyatvam alakṣya-krama-vyaṅgyasya sva-prabhedāntarāpekṣayā bāhulyena sambhavati / yathā-"snigdha-śyāmala" ity ādau / sva-prabheda-saṃsṛṣṭatvaṃ ca yathā pūrvodāharaṇa eva / atra hy arthāntara-saṃkramita-vācyasyātyanta-tiraskṛta-vācyasya ca saṃsargaḥ /

guṇī-bhūta-vyaṅgya-saṅkīrṇatvaṃ yathā-"nyak-kāro hy ayam eva me yad arayaḥ" ity ādau /

yathā vā-

kartā dyūta-cchalānāṃ jatu-maya-śaraṇoddīpanaḥ so 'bhimānī
kṛṣṇā-keśottarīya-vyapanayana-paṭuḥ pāṇḍavā yasya dāsāḥ /
rājā duḥśāsanāder gurur anuja-śatasyāṅga-rājasya mitraṃ
kvāste duryodhano 'sau kathayata na ruṣā draṣṭum abhyāgatau svaḥ //

atra hy alakṣya-krama-vyaṅgyasya vākyārthī-bhūtasya vyaṅgya-viśiṣṭa-vācyābhidhāyibhiḥ padaiḥ sammiśratā / ata eva ca padārthāśrayatve guṇī-bhūta-vyaṅgyasya vākyārthāśrayatve ca dhvaneḥ saṅkīrṇatāyām api na virodhaḥ sva-prabhedāntaravat / yathā hi dhvani-prabhedāntarāṇi parasparaṃ saṅkīryante padārtha-vākyārthāśrayatvena ca na viruddhāni / kiṃ caika-vyaṅgyāśrayatve tu pradhāna-guṇa-bhāvo virudhyate na tu vyaṅgya-bhedāpekṣayā, tato 'py asya na virodhaḥ /

ayaṃ ca saṅkara-saṃsṛṣṭi-vyavahāro bahūnām ekatra vācya-vācaka-bhāva iva vyaṅgya-vyañjaka-bhāve 'pi nirvirodha eva mantavyaḥ / yatra tu padāni kānicid avivakṣita-vācyāny anuraṇana-rūpa-vyaṅgya-vācyāni vā tatra dhvani-guṇī-bhūta-vyaṅgyayoḥ saṃsṛṣṭatvam / yathā-"teṣāṃ gopa-vadhū-vilāsa-suhṛdām" ity ādau /

atra hi "vilāsa-suhṛdām" "rādhā-rahaḥ-sākṣiṇām" ity ete pade dhvani-prabheda-rūpe "te" "jāne" ity ete ca pade guṇī-bhūta-vyaṅgya-rūpe / vācyālaṅkāra-saṅkīrṇatvam alakṣya-krama-vyaṅgyāpekṣayā rasavati sālaṅkāre kāvye sarvatra suvyavasthitam / prabhedāntarāṇām api kadācit saṅkīrṇatvaṃ bhavaty eva / yathā mamaiva-

yā vyāpāravatī rasān rasayituṃ kācit kavīnāṃ navā
dṛṣṭir yā pariniṣṭhitārtha-viṣayonmeṣā ca vaipaścitī /
te dve apy avalambya viśvam aniśaṃ nirvarṇayanto vayaṃ
śrāntā naiva ca labdham abdhi-śayana ! tvad-bhakti-tulyaṃ sukham //

ity atra virodhālaṅkāreṇārthāntara-saṃkramita-vācyasya dhvani-prabhedasya saṅkīrṇatvam / vācyālaṅkāra-saṃsṛṣṭatvaṃ ca padāpekṣayaiva / yatra hi kānicit padāni vācyālaṅkāra-bhāñji kānicic ca dhvani-prabheda-yuktāni / yathā-

dīrghīkurvan paṭu mada-kalaṃ kūjitaṃ sārasānāṃ
pratyūṣeṣu sphuṭita-kamalāmoda-maitrī-kaṣāyaḥ /
yatra strīṇāṃ harati surata-glānim aṅgānukūlaḥ
siprāvātaḥ priyatama iva prārthanā-cāṭu-kāraḥ //

atra hi maitrī-padam avivakṣita-vācyo dhvaniḥ / padāntareṣv alaṅkārāntarāṇi /

saṃsṛṣṭālaṅkārāntara-saṅkīrṇo dhvanir, yathā-

danta-kṣatāni karajaiś ca vipāṭitāni
prodbhinna-sāndra-pulake bhavataḥ śarīre /
dattāni rakta-manasā mṛga-rāja-vadhvā
jāta-spṛhair munibhir apy avalokitāni //

atra hi samāsokti-saṃsṛṣṭena virodhālaṅkāreṇa saṅkīrṇasyālakṣya-krama-vyaṅgyasya dhvaneḥ prakāśanam / dayā-vīrasya paramārthato vākyārthībhūtatvāt / saṃsṛṣṭālaṅkāra-saṃsṛṣṭatvaṃ ca dhvaner yathā-

abhinava-payodhara-rasiteṣu pathika-śyāmāyiteṣu divaseṣu /
śobhate prasārita-grīvāṇāṃ nṛttaṃ mayūra-vṛndānām //

atra hy upamā-rūpakābhyāṃ śabda-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgyasya dhvaneḥ saṃsṛṣṭatvam /

Dhv_3.44:

evaṃ dhvaneḥ prabhedāḥ prabheda-bhedāś ca kena śakyante /
saṅkhyātuṃ diṅ-mātraṃ teṣām idam uktam asmābhiḥ // DhvK_3.44 //

anantā hi dhvaneḥ prakārāḥ sahṛdayānāṃ vyutpattaye teṣāṃ diṅ-mātraṃ kathitam //

Dhv_3.45:

ity ukta-lakṣaṇo yo dhvanir vivecyaḥ prayatnataḥ sadbhiḥ sat-kāvyaṃ kartuṃ vā jñātuṃ vā samyag abhiyuktaiḥ // DhvK_3.45 //

ukta-svarūpa-dhvani-nirūpaṇa-nipuṇā hi sat-kavayaḥ sahṛdayāś ca niyatam eva kāvya-viṣaye parāṃ prakarṣa-padavīm āsādayanti //

Dhv_3.46:

asphuṭa-sphuritaṃ kāvya-tattvam etad yathoditam /
aśaknuvadbhir vyākartuṃ rītayaḥ sampravartitāḥ // DhvK_3.46 //

etad-dhvani-pravartanena nirṇītaṃ kāvya-tattvam asphuṭa-sphuritaṃ sad aśaknuvadbhiḥ pratipādayituṃ vaidarbhī gauḍī pāñcālī ceti rītayaḥ pravartitāḥ / rīti-lakṣaṇa-vidhāyināṃ hi kāvya-tattvam etad asphuṭatayā manāk-sphuritam āsīd iti lakṣyate tad atra sphuṭatayā sampradarśitenānyena rīti-lakṣaṇena na kiṃcit || DhvA_3.46 ||

Dhv_3.47:

śabda-tattvāśrayāḥ kāścid artha-tattva-yujo 'parāḥ /
vṛttayo 'pi prakāśante jñāte 'smin kāvya-lakṣaṇe // DhvK_3.47 //

asmin vyaṅgya-vyañjakabhāvavivecanamaye kāvya-lakṣaṇe jñāte sati yāḥ kāścitprasiddhā upanāgarikādyāḥ śabdatattvāśrayāḥ vṛttayo yāścārthatattvasambaddhāḥ kaiśikyādayastāḥ samyagrītipadavīmavataranti / anyathā tu tāsāmadṛṣṭārthānām iva vṛttīnāmaśraddheyatvam eva syānnānubhavasiddhatvam / evaṃ sphuṭatayaiva lakṣaṇīyaṃ svarūpamasya dhvaneḥ / yatra śabdānām arthānāṃ ca keṣāñcitpratipattṛviśeṣasaṃvedyaṃ jātyatvam iva ratnaviśeṣāṇāṃ cārutvamanākhyeyamavabhāsate kāvye tatra dhvanivyavahāra iti yallakṣaṇaṃ dhvaner ucyate kenacittadayuktam iti nābhidheyatāmarhati / yataḥ śabdānāṃ svarūpāśrayas tāvad akliṣṭatve satyaprayuktaprayogaḥ / vācakāśrayas tu prasādo vyañjakatvaṃ ceti viśeṣaḥ / arthānāṃ ca sphuṭatvenāvabhāsanaṃ vyaṅgyaparatvaṃ vyaṅgyāṃśaviśiṣṭatvam ceti viśeṣaḥ / tau ca viśeṣau vyākhyātuṃ śakyete vyākhyātau ca bahuprakāram / tadvyatiriktānākhyeyaviśeṣasambhāvanā tu vivekāvasādabhāvamūlaiva / yasmādanākhyeyatvaṃ sarva-śabdāgocaratvena na kasyacitsambhavati / antato 'nākhyeyaśabdena tasyābhidhānasambhavāt / sāmānyasaṃsparśivikalpaśabdāgocaratve sati, prakāśamānatvaṃ tu yadanākhyeyatvam ucyate kvacit tad api kāvyaviśeṣāṇāṃ ratnaviśeṣāṇām iva na sambhavati / teṣāṃ lakṣaṇakāraivyākṛta-rūpatvāt / ratnaviśeṣāṇāṃ ca sāmānyasambhāvanayaiva mūlyasthitiparikalpanādarśanācca / ubhayeṣām api teṣāṃ pratipattṛviśeṣasaṃvedyatvamasty eva / vaikaṭikā eva hi ratnatattvavidaḥ, sahṛdayā eva hi kāvyānāṃ rasajñā iti kasyātra vipratipattiḥ / yat tv anirdeśyatvaṃ sarva-lakṣaṇa-viṣayaṃ bauddhānāṃ prasiddhaṃ tattanmataparīkṣāyāṃ granthāntare nirūpayiṣyāmaḥ / iha tu granthāntaraśravaṇalavaprakāśanaṃ sahṛdayavaimanasyapradāyīti na prakriyate / bauddhamatena vā yathā pratyakṣādilakṣaṇaṃ tathāsmākaṃ dhvanilakṣaṇaṃ bhaviṣyati / tasmāllakṣaṇāntarasyāghaṭanādaśabdārthatvācca tasyoktam eva dhvanilakṣaṇaṃ sādhīyaḥ / tad idam uktam-

anākhyeyāṃśa-bhāsitvaṃ nirvācyārthatayā dhvaneḥ /
na lakṣaṇaṃ, lakṣaṇaṃ tu sādhīyo 'sya yathoditam //

// iti śrī-rājānakānandavardhanācārya-viracite dhvany-āloke tṛtīya uddyotaḥ //

--o)0(o--

(4)

// caturthoddyotaḥ //

evaṃ dhvaniṃ sa-prapañcaṃ vipratipatti-nirāsārthaṃ vyutpādya tad-vyutpādane prayojanāntaram ucyate-

Dhv_4.1:

dhvaner yaḥ saguṇī-bhūta-vyaṅgyasyādhvā pradarśitaḥ /
anenānantyam āyāti kavīnāṃ pratibhā-guṇaḥ // DhvK_4.1 //

ya eṣa dhvaner guṇī-bhūta-vyaṅgyasya ca mārgaḥ prakāśitas tasya phalāntaraṃ kavi-pratibhānantyam /

katham iti cet-

Dhv_4.2:

ato hy anyatamenāpi prakāreṇa vibhūṣitā /
vāṇī navatvam āyāti pūrvārthānvayavaty api // DhvK_4.2 //

ato dhvaner ukta-prabheda-madhyād anyatamenāpi prakāreṇa vibhūṣitā satī vāṇī purātana-kavi-nibaddhārtha-saṃsparśavaty api navatvam āyāti / tathā hy avivakṣita-vācyasya dhvaneḥ prakāra-dvaya-samāśrayeṇa navatvaṃ pūrvārthānugame 'pi, yathā-

smitaṃ kiṃcin mugdhaṃ tarala-madhuro dṛṣṭi-vibhavaḥ
parispando vācām abhinava-vilāsormi-sarasaḥ /
gatānām ārambhaḥ kisalayita-līlā-parimalaḥ
spṛśantyās tāruṇyaṃ kim iva hi na ramyaṃ mṛgadṛśaḥ //

ity asya,
sa-vibhrama-smitodbhedā lolākṣyaḥ praskhalad-giraḥ /
nitambālasa-gāminyaḥ kāminyaḥ kasya na priyāḥ //

ity evam ādiṣu ślokeṣu satsv api tiraskṛta-vācya-dhvani-samāśrayeṇāpūrvatvam eva pratibhāsate / tathā-

yaḥ prathamaḥ prathamaḥ sa tu tathā hi hata-hasti-bahala-palalāśī /
śvāpada-gaṇeṣu siṃhaḥ siṃhaḥ kenādharī-kriyate //ity asya,

sva-tejaḥ-krīta-mahimā kenānyenātiśayyate /
mahadbhir api mātaṅgaiḥ siṃhaḥ kim abhibhūyate //

ity evam ādiṣu ślokeṣu satsv apy arthāntara-saṅkramita-vācya-dhvani-samāśrayeṇa navatvam / vivakṣitāny apara-vācyasyāpy ukta-prakāra-samāśrayeṇa navatvaṃ, yathā-

nidrā-kaitavinaḥ priyasya vadane vinyasya vaktraṃ vadhūr
bodha-trāsa-niruddha-cumbana-rasāpy ābhoga-lolaṃ sthitā /
vailakṣyād vimukhībhaved iti punas tasyāpy anārambhiṇaḥ
sākāṅkṣa-pratipatti nāma hṛdayaṃ yātaṃ tu pāraṃ rateḥ //

ity ādeḥ ślokasya,

śūnyaṃ vāsa-gṛhaṃ vilokya śayanād utthāya kiṃcic chanair
nidrā-vyājam upāgatasya suciraṃ nirvarṇya patyur mukham /
visrabdhaṃ paricumbya jāta-pulakām ālokya gaṇḍa-sthalīṃ
lajjā-namra-mukhī priyeṇa hasatā bālā ciraṃ cumbitā //

ity ādiṣu ślokeṣu satsv api navatvam /

yathā vā-"taraṅgabhrūbhaṅgā" ity ādiślokasya "nānābhaṅgibhramadbhrūḥ" ity ādiślokāpekṣayānyatvam || DhvA_4.2 ||

Dhv_4.3:

yuktyānayānusartavyo rasādir bahu-vistaraḥ /
mitho 'py anantatāṃ prāptaḥ kāvya-mārgo yadāśrayāt // DhvK_4.3 //

bahu-vistāro 'yaṃ rasa-bhāva-tad-ābhāsa-tat-praśama-lakṣaṇo mārgo yathāsvaṃ vibhāvānubhāva-prabheda-kalanayā yathoktaṃ prāk / sa sarva evānayā yuktyānusartavyaḥ / yasya rasāder āśrayād ayaṃ kāvya-mārgaḥ purātanaiḥ kavibhiḥ sahasra-saṃkhyair asaṃkhyair vā bahu-prakāraṃ kṣuṇṇatvān mito 'py anantatām eti / rasa-bhāvādīnāṃ hi pratyekaṃ vibhāvānubhāva-vyabhicāri-samāśrayād aparimitatvam / teṣāṃ caikaika-prabhedāpekṣayāpi tāvaj jagad-vṛttam upanibadhyamānaṃ sukavibhis tad-icchā-vaśād anyathā sthitam apy anyathaiva vivartate / pratipāditaṃ caitac citra-vicārāvasare / gāthā cātra kṛtaiva mahā-kavinā-

atathā-sthitān api tathā-saṃsthitān iva hṛdaye yā niveśayati /
artha-viśeṣān sā jayati vikaṭa-kavi-gocarā vāṇī //

tad itthaṃ rasa-bhāvādy-āśrayeṇa kāvyārthānām ānantyaṃ supratipāditam / etad evopapādayitum ucyate-

Dhv_4.4:

dṛṣṭa-pūrvā api hy arthāḥ kāvye rasa-parigrahāt /
sarve navā ivābhānti madhu-māsa iva drumāḥ // DhvK_4.4 //

tathā hi vivakṣitāny apara-vācyasyaiva śabda-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgya-prakāra-samāśrayeṇa navatvam / yathā-"dharaṇī-dhāraṇāyādhunā tvaṃ śeṣaḥ" ity ādeḥ /

śeṣo hima-giris tvaṃ ca mahānto guravaḥ sthirāḥ /
yad alaṅghita-maryādāś calantīṃ bibhrate bhuvam //

ity ādiṣu satsv api /

tasyaivārtha-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgya-samāśrayeṇa navatvam / yathā-"evaṃ-vādini devarṣau" ity ādi ślokasya /

kṛte vara-kathālāpe kumāryaḥ pulakodgamaiḥ /
sūcayanti spṛhām antar-lajjayāvanatānanāḥ //

ity ādiṣu satsv artha-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgyasya kavi-prauḍhokti-nirmita-śarīratvena navatvam / yathā-"sajjayati surabhi-māso" ity ādeḥ /

surabhi-samaye pravṛtte sahasā prādurbhavanti ramaṇīyāḥ /
rāgavatām utkalikāḥ sahaiva sahakāra-kalikābhiḥ //

ity ādiṣu satsv apy apūrvatvam eva /

artha-śakty-udbhavānuraṇana-rūpa-vyaṅgyasya kavi-nibaddha-vaktṛ-prauḍhokti-mātra-niṣpanna-śarīratvena navatvam / yathā "'vāṇijya hasti-dantāḥ" ity ādi-gāthārthasya /

kariṇī-behabbaaro maha putto ekka-kāṇḍa-vinibāī /
haa soṇhāeṃ taha kaho jaha kaṇḍa-karaṇḍaaṃ baha{i} //

[kariṇī-vaidhavya-karo mama putra eka-kāṇḍa-vinipātī /
hata-snuṣayā tathā kṛto yathā kāṇḍa-karaṇḍakaṃ vahati //]

evam ādiṣv artheṣu satsv apy anālīḍhataiva || DhvA_4.4 ||

yathā vyaṅgya-bheda-samāśrayeṇa dhvaneḥ kāvyārthānāṃ navatvam utpadyate, tathā vyañjaka-bheda-samāśrayeṇāpi / tat tu grantha-vistara-bhayān na likhyate, svayam eva sahṛdayair abhyūhyam / atra ca punaḥ punar uktam api sāratayedam ucyate-

Dhv_4.5:

vyaṅgya-vyañjaka-bhāve 'smin vividhe sambhavaty api /
rasādi-maya ekasmin kaviḥ syād avadhānavān // DhvK_4.5 //

asminn arthānantya-hetau vyaṅgya-vyañjaka-bhāve vicitre śabdānāṃ sambhavaty api kavir apūrvārtha-lābhārthī rasādi-maya ekasmin vyaṅgya-vyañjaka-bhāve yatnād avadadhīta / rasa-bhāva-tad-ābhāsa-rūpe hi vyaṅgye tad-vyañjakeṣu ca yathā-nirdiṣṭeṣu varṇa-pada-vākya-racanā-prabandheṣv avahita-manasaḥ kaveḥ sarvam apūrvaṃ kāvyaṃ sampadyate /

tathā ca rāmāyaṇa-mahābhāratādiṣu saṅgrāmādayaḥ punaḥ punar abhihitā api nava-navāḥ prakāśante / prabandhe cāṅgī rasa eka evopanibadhyamāno 'rtha-viśeṣa-lābhaṃ chāyātiśayaṃ ca puṣṇāti / kasminn iveti cet-yathā rāmāyaṇe yathā vā mahābhārate / rāmāyaṇe hi karuṇo rasaḥ svayam ādi-kavinā sūtritaḥ "śokaḥ ślokatvam āgataḥ" ity evaṃ-vādinā / nirvyūḍhaś ca sa eva sītātyanta-viyoga-paryantam eva sva-prabandham uparacayatā / mahābhārate 'pi śāstra-kāvya-rūpa-cchāyānvayini vṛṣṇi-pāṇḍava-virasāvasāna-vaimanasya-dāyinīṃ samāptim upanibadhnatā mahā-muninā vairāgya-janana-tātparyaṃ prādhānyena sva-prabandhasya darśayatā mokṣa-lakṣaṇaḥ puruṣārthaḥ śānto rasaś ca mukhyatayā vivakṣā-viṣayatvena sūcitaḥ / etac cāṃśena vivṛtam evānyair vyākhyā-vidhāyibhiḥ / svayam eva caitad udgīrṇaṃ tenodīrṇa-mahā-moha-magnam ujjihīrṣatā lokam ativimala-jñānāloka-dāyinā loka-nāthena-

yathā yathā viparyeti loka-tantram asāravat /
tathā tathā virāgo 'tra jāyate nātra saṃśayaḥ //

ity ādi bahuśaḥ kathayatā / tataś ca śānto raso rasāntarair mokṣa-lakṣaṇaḥ puruṣārthaḥ puruṣārthāntarais tad-upasarjanatvenānugamyamāno 'ṅgitvena vivakṣā-viṣaya iti mahābhārata-tātparyaṃ suvyaktam evāvabhāsate /

aṅgāṅgi-bhāvaś ca yathā rasānāṃ tathā pratipāditam eva /

pāramārthikāntas tattvānapekṣayā śarīrasyevāṅga-bhūtasya rasasya puruṣārthasya ca sva-prādhānyena cārutvam apy aviruddham /

nanu mahābhārate yāvān vivakṣā-viṣayaḥ so 'nukramaṇyāṃ sarva evānukrānto na caitat tatra dṛśyate, pratyuta sarva-puruṣārtha-prabodha-hetutvaṃ sarva-rasa-garbhatvaṃ ca mahābhāratasya tasminn uddeśe sva-śabda-niveditatvena pratīyate /

atrocyate-satyaṃ śāntasyaiva rasasyāṅgitvaṃ mahābhārate mokṣasya ca sarva-puruṣārthebhyaḥ prādhānyam ity etan na sva-śabdābhidheya-tvenānukramaṇyā darśitam, darśitaṃ tu vyaṅgyatvena-"bhagavān vāsudevaś ca kīrtyate 'tra sanātanaḥ" ity asmin vākye / anena hy ayam artho vyaṅgyatvena vivakṣito yad atra mahābhārate pāṇḍavādi-caritaṃ yat kīrtyate tat sarvam avasāna-virasam avidyā-prapañca-rūpaṃ ca, paramārtha-satya-svarūpas tu bhagavān vāsudevo 'tra kīrtyate / tasmāt tasminn eva parameśvare bhagavati bhavata bhāvita-cetaso, mā bhūta vibhūtiṣu niḥsārāsu rāgiṇo guṇeṣu vā naya-vinaya-parākramādiṣv amīṣu kevaleṣu keṣucit sarvātmanā pratiniviṣṭa-dhiyaḥ / tathā cāgre-paśyata niḥsāratāṃ saṃsārasyety amum evārthaṃ dyotayan sphuṭam evāvabhāsate vyañjaka-śakty-anugṛhītaś ca śabdaḥ / evaṃ-vidham evārthaṃ garbhīkṛtaṃ sandarśayanto 'nantara-ślokā lakṣyante-"sa hi satyam" ity ādayaḥ /

ayaṃ ca nigūḍha-ramaṇīyo 'rtho mahābhāratāvasāne harivaṃśa-varṇanena samāptiṃ vidadhatā tenaiva kavi-vedhasā kṛṣṇa-dvaipāyanena samyak-sphuṭī-kṛtaḥ / anena cārthena saṃsārātīte tattvāntare bhakty-atiśayaṃ pravartayatā sakala eva sāṃsāriko vyavahāraḥ pūrva-pakṣīkṛto nyakṣeṇa prakāśate / devatā-tīrtha-tapaḥ-prabhṛtīnāṃ ca prabhāvātiśaya-varṇanaṃ tasyaiva para-brahmaṇaḥ prāpty-upāyatvena tad-vibhūtitvenaiva devatā-viśeṣāṇām anyeṣāṃ ca / pāṇḍavādi-carita-varṇanasyāpi vairāgya-janana-tātparyād vairāgyasya ca mokṣa-mūlatvān mokṣasya ca bhagavat-prāpty-upāyatvena mukhyatayā gītādiṣu pradarśitatvāt para-brahma-prāpty-upāyatvam eva paramparayā / vāsudevādi-saṃjñābhidheyatvena cāparimita-śakty-āspadaṃ paraṃ brahma gītādi-pradeśāntareṣu tad-abhidhānatvena labdha-prasiddhi māthura-prādurbhāvānukṛta-sakala-svarūpaṃ vivakṣitaṃ na tu māthura-prādurbhāvāṃśa eva, sanātana-śabda-viśeṣitatvāt / rāmāyaṇādiṣu cānayā saṃjñayā bhagavan-mūrty-antare vyavahāra-darśanāt / nirṇītaś cāyam arthaḥ śabda-tattva-vidbhir eva /

tad evam anukramaṇī-nirdiṣṭena vākyena bhagavad-vyatirekiṇaḥ sarvasyānyasyānityatāṃ prakāśayatā mokṣa-lakṣaṇa evaikaḥ paraḥ puruṣārthaḥ śāstranaye, kāvya-naye ca tṛṣṇākṣaya-sukha-paripoṣa-lakṣaṇaḥ śānto raso mahābhāratasyāṅgitvena vivakṣita iti supratipāditam / atyanta-sāra-bhūtatvāc cāyam artho vyaṅgyatvenaiva darśito na tu vācyatvena / sāra-bhūto hy arthaḥ sva-śabdānabhidheyatvena prakāśitaḥ sutarām eva śobhām āvahati / prasiddhiś ceyam asty eva vidagdha-vidvat-pariṣatsu yad abhimatataraṃ vastu vyaṅgyatvena prakāśyate na sākṣāc-chabda-vācyatvena / tasmāt sthitam etat-aṅgibhūta-rasādy-āśrayeṇa kāvye kriyamāṇe navārtha-lābho bhavati bandha-cchāyā ca mahatī sampadyata iti / ata eva ca rasānuguṇārtha-viśeṣopanibandham alaṅkārāntara-virahe 'pi chāyātiśaya-yogi lakṣye dṛśyate / yathā-

munir jayati yogīndro mahātmā kumbha-sambhavaḥ / yenaika-culake dṛṣṭau tau divyau matsya-kacchapau //ity ādau /

atra hy adbhuta-rasānuguṇam eka-culake matsya-kacchapa-darśanaṃ chāyātiśayaṃ puṣṇāti / tatra hy eka-culake sakala-jaladhi-sannidhānād api divya-matsya-kacchapa-darśanam akṣuṇṇatvād adbhuta-rasānuguṇataram / kṣuṇṇaṃ hi vastu loka-prasiddhyādbhutam api nāścaryakāri bhavati / na cākṣuṇṇaṃ vastūpanibadhyamānam adbhuta-rasasyaivānuguṇaṃ yāvad rasāntarasyāpi / tad yathā-

svidyati romāñcate vepate rathyāyāṃ tulāgreṇa /
sa pārśvo 'dyāpi subhaga tasyā yenāsyatikrāntaḥ //

[svidyati romāñcate vepate rathyāyāṃ tulāgreṇa /
sa pārśvo 'dyāpi subhaga tasyā yenāsyatikrāntaḥ //]

etad gāthārthād bhāvyamānād yā rasa-pratītir bhavati, sā tvāṃ spṛṣṭvā svidyati romāñcate vepate ity evaṃ-vidhād arthāt pratīyamānān manāg api no jāyate / tad evaṃ dhvani-prabheda-samāśrayeṇa yathā kāvyārthānāṃ navatvaṃ jāyate tathā pratipāditam / guṇībhūta-vyaṅgyasyāpi tribheda-vyaṅgyāpekṣayā ye prakārās tat-samāśrayeṇāpi kāvya-vastūnāṃ navatvaṃ bhavaty eva / tat tv ativistāra-kārīti nodāhṛtaṃ sahṛdayaiḥ svayam utprekṣaṇīyam || DhvA_4.5 ||

Dhv_4.6:

dhvaner itthaṃ guṇībhūta-vyaṅgyasya ca samāśrayāt /
na kāvyārtha-virāmo 'sti yadi syāt pratibhā-guṇaḥ // DhvK_4.6 //

satsv api purātana-kavi-prabandheṣu yadi syāt pratibhā-guṇaḥ, tasmiṃs tv asati na kiṃcid eva kaver vastv asti / bandha-cchāyāpy artha-dvayānurūpa-śabda-sanniveśo 'rtha-pratibhānābhāve katham upapadyate / anapekṣitārtha-viśeṣākṣara-racanaiva bandha-cchāyeti nedaṃ nedīyaḥ sahṛdayānām / evaṃ hi saty arthānapekṣa-catura-madhura-vacana-racanāyām api kāvya-vyapadeśaḥ pravarteta / śabdārthayoḥ sāhityena kāvyatve kathaṃ tathā-vidhe viṣaye kāvya-vyavastheti cet-paropanibaddhārtha-viracane yathā tat-kāvyatva-vyavahāras tathā tathā-vidhānāṃ kāvya-sandarbhāṇām || DhvA_4.6 ||

na cārthānantyaṃ vyaṅgyārthāpekṣayaiva yāvad vācyārthāpekṣayāpīti pratipādayitum ucyate-

Dhv_4.7:
avasthādeśa-kālādi-viśeṣair api jāyate /
ānantyam eva vācyasya śuddhasyāpi svabhāvataḥ // DhvK_4.7 //

śuddhasyānapekṣita-vyaṅgyasyāpi vācyasyānantyam eva jāyate svabhāvataḥ / svabhāvo hy ayaṃ vācyānāṃ cetanānām acetanānāṃ ca yad avasthā-bhedād deśa-bhedāt kāla-bhedāt svālakṣaṇya-bhedāc cānantatā bhavati / taiś ca tathā-vyavasthitaiḥ sadbhiḥ prasiddhāneka-svabhāvānusaraṇa-rūpayā svabhāvoktyāpi tāvad upanibadhyamānair niravadhiḥ kāvyārthaḥ sampadyate /

tathā hy avasthā-bhedān navatvaṃ yathā-bhagavatī pārvatī kumārasambhave "sarvopamā-dravya-samuccayena" [ku.saṃ. 1.49] ity ādibhir uktibhiḥ prathamam eva parisamāpita-rūpa-varṇanāpi punar bhagavataḥ śambhor locana-gocaram āyāntī "vasanta-puṣpābharaṇaṃ vahantī" [ku.saṃ. 3.53] manmathopakaraṇa-bhūtena bhaṅgyantareṇopavarṇitā / saiva ca punar navodvāha-samaye prasādhyamānā "tāṃ prāṅ-mukhīṃ tatra niveśya tanvīm" ity ādy-uktibhir navenaiva prakāreṇa nirūpita-rūpa-sauṣṭhavā /

na ca te tasya kaver ekatraivāsakṛt-kṛtā varṇana-prakārā apunar-uktatvena vā nava-navārtha-nirbharatvena vā pratibhāsante / darśitam eva caitad viṣama-bāṇa-līlāyām-

ṇa a tāṇaṃ ghaḍa(i) ohī ṇa a te dīsanti kaha bi punaruttā /
je bibbhamā piāṇaṃ atthā vā suka(i)-bāṇīnaṃ //

[na ca teṣāṃ ghaṭate 'vadhiḥ, na ca te dṛśyante katham api punaruktāḥ /
ye vibhramāḥ priyāṇām arthā vā sukavi-vāṇīnām //]

ayam aparaś cāvasthā-bheda-prakāro yad acetanānāṃ sarveṣāṃ cetanaṃ dvitīyaṃ rūpam abhimānitva-prasiddhaṃ himavad gaṅgādīnām / tac cocita-cetana-viṣaya-svarūpa-yojanayopanibadhyamānam anyad eva sampadyate / yathā kumāra-sambhava eva parvata-svarūpasya himavato varṇanaṃ, punaḥ saptarṣi-priyoktiṣu cetana-tat-svarūpāpekṣayā pradarśitaṃ tad apūrvam eva pratibhāti / prasiddhaś cāyaṃ sat-kavīnāṃ mārgaḥ / idaṃ ca prasthānaṃ kavi-vyutpattaye viṣama-bāṇa-līlāyāṃ sa-prapañcaṃ darśitam / cetanānāṃ ca bālyādy-avasthābhir anyatvaṃ sat-kavīnāṃ prasiddham eva / cetanānām avasthā-bhede 'py avāntarāvasthā-bhedān nānātvam / yathā kumārīṇāṃ kusuma-śara-bhinna-hṛdayānām anyāsāṃ ca / tatrāpi vinītānām avinītānāṃ ca / acetanānāṃ ca bhāvānām ārambhādy-avasthā-bheda-bhinnānām ekaikaśaḥ svarūpam upanibadhyamānam ānantyam evopayāti / yathā-

haṃsānāṃ ninadeṣu yaiḥ kavalitair āsajyate kūjatām
anyaḥ ko 'pi kaṣāya-kaṇṭha-luṭhanād āghargharo vibhramaḥ /
te sampraty akaṭhora-vāraṇa-vadhū-dantāṅkura-spardhino
niryātāḥ kamalākareṣu bisinī-kandāgrima-granthayaḥ //[*23]

[*23] Srk 284, Skm 1309 (credited to Kamalāyudha)

evam anyatrāpi diśānayānusartavyam / deśa-bhedān nānātvam acetanānāṃ tāvat / yathā vāyūnāṃ nānā-dig-deśa-cāriṇām anyeṣām api salila-kusumādīnāṃ prasiddham eva / cetanānām api mānuṣa-paśu-pakṣi-prabhṛtīnāṃ grāmāraṇya-salilādi-samedhitānāṃ parasparaṃ mahān viśeṣaḥ samupalakṣyata eva / sa ca vivicya yathāyatham upanibadhyamānas tathaivānantyam āyāti / tathā hi-mānuṣāṇām eva tāvad dig-deśādi-bhinnānāṃ ye vyavahāra-vyāpārādiṣu vicitrā viśeṣās teṣāṃ kenāntaḥ śakyate gantum, viśeṣato yoṣitām / upanibadhyate ca tat sarvam eva sukavibhir yathā-pratibham /

kāla-bhedāc ca nānātvam / yatha rtu-bhedād dig-vyoma-salilādīnām acetanānām / cetanānāṃ cautsukyādayaḥ kāla-viśeṣāśrayiṇaḥ prasiddhā eva / svālakṣaṇya-prabhedāc ca sakala-jagad-gatānāṃ vastūnāṃ vinibandhanaṃ prasiddham eva / tac ca yathāvasthitam api tāvad upanibadhyamānam anantatām eva kāvyārthasyāpādayati /

atra kecid ācakṣīran-yathā sāmānyātmanā vastūni vācyatāṃ pratipadyante na viśeṣātmanā ; tāni hi svayam anubhūtānāṃ sukhādīnāṃ tan-nimittānāṃ ca svarūpam anyatrāropayadbhiḥ sva-parānubhūta-rūpa-sāmānya-mātrāśrayeṇopanibadhyante kavibhiḥ / na hi tair atītam anāgataṃ vartamānaṃ ca paricitādi-sva-lakṣaṇaṃ yogibhir iva pratyakṣīkriyate ; tac cānubhāvyānubhava-sāmānyaṃ sarva-pratipattṛ-sādhāraṇaṃ parimitatvāt purātanānām eva gocarī-bhūtam, tasyāviṣayatvānupapatteḥ / ata eva sa prakāra-viśeṣo yair adyatanair abhinavatvena pratīyate teṣām abhimāna-mātram eva bhaṇiti-kṛtaṃ vaicitrya-mātram atrāstīti /

tatrocyate-yat tūktaṃ sāmānya-mātrāśrayeṇa kāvya-pravṛttis tasya ca parimitatvena prāg eva gocarī-kṛtatvān nāsti navatvaṃ kāvya-vastūnām iti, tad ayuktam ; yato yadi sāmānya-mātram āśritya kāvyaṃ pravartate kiṃ kṛtas tarhi mahā-kavi-nibadhyamānānāṃ kāvyārthānām atiśayaḥ / vālmīki-vyatiriktasyānyasya kavi-vyapadeśa eva vā sāmānya-vyatiriktasyānyasya kāvyārthasyābhāvāt, sāmānyasya cādikavinaiva pradarśitatvāt / ukti-vaicitryān naiṣa doṣa iti cet-kim idam ukti-vaicitryam ? uktir hi vācya-viśeṣa-pratipādi vacanam / tad-vaicitrye kathaṃ na vācya-vaicitryam ? vācya-vācakayor avinābhāvena pravṛtteḥ / vācyānāṃ ca kāvye pratibhāsamānānāṃ yad rūpaṃ tat tu grāhya-viśeṣābhedenaiva pratīyate / tenokti-vaicitrya-vādinā vācya-vaicitryam anicchatāpy avaśyam evābhyupagantavyam / tad ayam atra saṅkṣepaḥ-

vālmīki-vyatiriktasya yady ekasyāpi kasyacit /
iṣyate pratibhārtheṣu tat tad ānantyam akṣayam //

kiṃ ca, ukti-vaicitryaṃ yat kāvya-navatve nibandhanam ucyate tad asmat-pakṣānuguṇam eva / yato yāvān ayaṃ kāvyārthānantya-bheda-hetuḥ prakāraḥ prāg darśitaḥ sa sarva eva punarukti-vaicitryād dvi-guṇatām āpadyate / yaś cāyam upamā-śleṣādir alaṅkāra-vargaḥ prasiddhaḥ sa bhaṇiti-vaicitryād upanibadhyamānaḥ svayam evānavadhir dhatte punaḥ śata-śākhatām / bhaṇitiś ca sva-bhāṣā-bhedena vyavasthitā satī pratiniyata-bhāṣā-gocarārtha-vaicitrya-nibandhanaṃ punar aparaṃ kāvyārthānām ānantyam āpādayati / yathā mamaiva-

maha maha iti bhaṇantaho bajjadi kālo jaṇassa /
toi ṇa deu janaddaṇu goarībhodi maṇassa //

[mama mama iti bhaṇato vrajati kālo janasya /
tathāpi na devo janārdano gocaro bhavati manasaḥ] || DhvA_4.7 ||

itthaṃ yathā yathā nirūpyate tathā tathā na labhyate 'ntaḥ kāvyārthānām / idaṃ tūcyate-

Dhv_4.8:

avasthādi-vibhinnānāṃ vācyānāṃ vinibandhanam / yat pradarśitaṃ prāk-

bhūmnaiva dṛśyate lakṣye . . . . . . . . . . .

na tac chakyam apohitum /
. . . . . . . . . . .tat tu bhāti rasāśrayāt // DhvK_4.8 //

tad idam atra saṅkṣepeṇābhidhīyate sat-kavīnām upadeśāya-

Dhv_4.9:

rasa-bhāvādi-sambaddhā yady aucityānusāriṇī /
anvīyate vastu-gatir deśa-kālādi-bhedinī // DhvK_4.9 //

tatkā gaṇanā kavīnāmanyeṣāṃ parimitaśaktīnām /

Dhv_4.10:

vācaspati-sahasrāṇāṃ sahasrair api yatnataḥ /
nibaddhā sā kṣayaṃ naiti prakṛtir jagatām iva // DhvK_4.10 //

yathā hi jagat-prakṛtir atīta-kalpa-paramparāvirbhūta-vicitra-vastu-prapañcā satī punar idānīṃ parikṣīṇā para-padārtha-nirmāṇa-śaktir iti na śakyate 'bhidhātum / tadvad eveyaṃ kāvya-sthitir anantābhiḥ kavi-matibhir upabhuktāpi nedānīṃ parihīyate, pratyuta nava-navābhir vyutpattibhiḥ parivardhate / itthaṃ sthite 'pi

Dhv_4.11:

saṃvādās tu bhavanty eva bāhulyena sumedhasām /
sthitaṃ hy etat saṃvādinya eva medhāvināṃ buddhayaḥ /
kintu-
naika-rūpatayā sarve te mantavyā vipaścitā // DhvK_4.11 //

katham iti cet-

Dhv_4.12:

saṃvādo hy anya-sādṛśyaṃ tat punaḥ pratibimbavat /
ālekhyākāravat tulya-dehivac ca śarīriṇām // DhvK_4.12 //

saṃvādo hi kāvyārthasyocyate yad anyena kāvya-vastunā sādṛśyam / tat punaḥ śarīriṇāṃ pratibimbavad ālekhyākāravat tulya-dehivac ca tridhā vyavasthitam / kiṃcid dhi kāvya-vastu vastv-antarasya śarīriṇaḥ pratibimba-kalpam, anyad ālekhya-prakhyam, anyat tulyena śarīriṇā sadṛśam /

Dhv_4.13:
tatra pūrvam ananyātma tucchātma tad-anantaram /
tṛtīyaṃ tu prasiddhātma nānya-sāmyaṃ tyajet kaviḥ // DhvK_4.13 //

tatra pūrvaṃ pratibimba-kalpaṃ kāvya-vastu parihartavyaṃ sumatinā / yatas tad-ananyātma tāttvika-śarīra-śūnyam / tad-anantaram ālekhya-prakhyam anya-sāmyaṃ śarīrāntara-yuktam api tucchātmatvena tyaktavyam / tṛtīyaṃ tu vibhinna-kamanīya-śarīra-sadbhāve sati sasaṃvādam api kāvya-vastu na tyaktavyaṃ kavinā / na hi śarīrī śarīriṇānyena sadṛśo 'py eka eveti śakyate vaktum || DhvA_4.13 ||

etad evopapādayitum ucyate-

Dhv_4.14:

ātmano 'nyasya sad-bhāve pūrva-sthity-anuyāyy api /
vastu bhātitarāṃ tanvyāḥ śaśi-cchāyam ivānanam // DhvK_4.14 //

tattvasya sāra-bhūtasyātmanaḥ sad-bhāve 'nyasya pūrva-sthity-anuyāyy api vastu bhātitarām / purāṇa-ramaṇīya-cchāyānugṛhītaṃ hi vastu śarīravat parāṃ śobhāṃ puṣyati / na tu punar-uktatvenāvabhāsate / tanvyāḥ śaśi-cchāyam ivānanam || DhvA_4.14 ||

evaṃ tāvat sa-saṃvādānāṃ samudāya-rūpāṇāṃ vākyārthānāṃ vibhaktāḥ sīmānaḥ / padārtha-rūpāṇāṃ ca vastv-antara-sadṛśānāṃ kāvya-vastūnāṃ nāsty eva doṣa iti pratipādayitum ucyate-

Dhv_4.15:

akṣarādi-racaneva yojyate yatra vastu-racanā purātanī /
nūtane sphurati kāvya-vastuni vyaktam eva khalu sā na duṣyati // DhvK_4.15 //

na hi vācaspatināpy akṣarāṇi padāni vā kānicid apūrvāṇi ghaṭayituṃ śakyante / tāni tu tāny evopanibaddhāni na kāvyādiṣu navatāṃ virudhyanti / tathaiva padārtha-rūpāṇi śleṣādi-mayāny artha-tattvāni / tasmāt-

Dhv_4.16:

yadapi tad api ramyaṃ . . . . . . . .

kāvya-śarīraṃ . . . . . . . . yatra lokasya kiṃcit

yal lokasya kiṃcit /

sphuritam idam itīyaṃ buddhir abhyujjihīte /

sphuraṇeyaṃ kācid iti sahṛdayānāṃ camatkṛtir utpadyate /

anugatam api pūrva-cchāyayā vastu tādṛk sukavir upanibadhnan nindyatāṃ nopayāti // DhvK_4.16 //

tad-anugatam api pūrva-cchāyayā vastu tādṛk tādṛkṣaṃ sukavir vivakṣita-vyaṅgya-vācyārtha-samarpaṇa-samartha-śabda-racanā-rūpayā bandha-cchāyayopanibadhnan-nindyatāṃ naiva yāti / tad itthaṃ sthitam-

Dhv_4.17:

pratīyantāṃ vāco nimita-vividhārthāmṛta-rasā na sādaḥ kartavyaḥ kavibhir anavadye sva-viṣaye /

santi navāḥ kāvyārthāḥ paropanibaddhārtha-viracane na kaścit kaver guṇa iti bhāvayitvā /

parasvādānecchā-virata-manaso vastu sukaveḥ sarasvaty evaiṣā ghaṭayati yatheṣṭaṃ bhagavatī // DhvK_4.17 //

para-svādānecchāvirata-manasaḥ sukaveḥ sarasvaty eṣā bhagavatī yatheṣṭaṃ ghaṭayati vastu / yeṣāṃ sukavīnāṃ prāktana-puṇyābhyāsa-paripāka-vaśena pravṛttis teṣāṃ paroparacitārtha-parigraha-niḥspṛhāṇāṃ sva-vyāpāro na kvacid upayujyate / saiva bhagavatī sarasvatī svayam abhimatam artham āvirbhāvayati / etad eva hi mahākavitvaṃ mahākavīnām ity om /

ity akliṣṭa-rasāśrayocita-guṇālaṅkāra-śobhā-bhṛto
yasmād vastu samīhitaṃ sukṛtibhiḥ sarvaṃ samāsādyate /
kāvyākhye 'khila-saukhya-dhāmni vibudhodyāne dhvanir darśitaḥ
so 'yaṃ kalpatarūpamāna-mahimā bhogyo 'stu bhavyātmanām //

sat-kāvya-tattva-naya-vartma-cira-prasupta-
kalpaṃ manaḥsu paripakva-dhiyāṃ yadāsīt /
tad vyākarot sahṛdayodaya-lābha-hetor
ānandavardhana iti prathitābhidhānaḥ //

iti śrī-rājānakānanda-vardhanācārya-viracite dhvany-āloke caturtha uddyotaḥ /