Samantapasadika, Buddhaghosa's Commentary on the Vinaya Pitaka, Vol. IV:
Vinayapitaka: Suttavibhanga: Bhikkuvibhanga:
Pacittiya (V.1-92), Patidesaniya (VI.1-4), Sekhiya (VII.1-75), Adhikaranasamatha (VIII.1-7)
Vinayapitaka: Suttavibhanga: Bhikkunivibhanga:
Parajika (I.1-8), Sanghadisesa (II.1-10), Nissagiya-Pacittiya (III.1-12), Pacittiya (IV.1-96), Patidesaniya (V.1-4), Sekhiya (VI.1-75)

Based on the edition J. Takakusu and Makoto Nagai, assisted by Kogen Mizuno,
London : Pali Text Society 1934 (Reprinted 1967)


Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 14.3.2016]


NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.


ADDITIONAL NOTES
Headline references have been standardized according to the following pattern:
Bhvibh_n.n. = Bhikkhuvibhaṅga_Class of offence(Roman).rule(Arabic).
Bhnīvibh_n.n. = Bhikkhuṇīvibhaṅga_Class of offence(Roman).rule(Arabic).
References in Bhikkhuṇīvibhaṅga IV:
Bhnīvibh_IV.n.n. (IV.n) = Bhikkhuṇīvibhaṅga_Class IV of offence(Roman).vagga(Arabic).rule(Arabic). (Class of offence(Roman).running number of rule(Arabic))


Italicized catchwords of the printed edition were already reduced
to plain Roman type in the original Dhammakaya file.



PLAIN TEXT VERSION
(In order to fascilitate word search, all annotations have been removed,
and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.)












THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm









SAMANTAPĀSĀDIKĀ BUDDHAGHOSA'S COMMENTARY ON THE VINAYA

[page 735]
735
                     Samantapāsādikāya
                Vinayatthasaṃvaṇṇāya Pācittiy-
                          ādi aṭṭhakathā
                NAMO TASSA BHAGAVATO ARAHATO SAMMĀ-
                          SAMBUDDHASSA.
          yesaṃ navahi vaggehi saṅgaho suppatiṭṭhito
          khuddakānaṃ ayaṃ dāni tesaṃ bhavati vaṇṇanā.
     Tattha musāvādavaggassa tāva paṭhamasikkhāpade Hatthako ti tassa therassa nāmaṃ. Sakyānaṃ putto ti Sakyaputto, buddhakāle kira Sakyakulato asītipurisasahassāni pabbajiṃsu tesaṃ so aññataro ti. vādakkhitto ti vādaṃ karissāmī 'ti evaṃ parivitakkitena vādena paravādisantikaṃ khitto pakkhitto pahito pesito ti attho. vādamhi vā sakena cittena khitto yatra yatra vādo tatra tatr'eva sandissatī 'ti pi vādakkhitto. avajānitvā paṭijānātī 'ti attano vāde kiñci dosaṃ sallakkhento n' āyaṃ mama vādo ti avajānitvā puna kathento niddosataṃ sallakkhetvā mam' eva ayaṃ vādo ti paṭijānāti. paṭijānitvā avajānātī 'ti kismicid eva vacane ānisaṃsaṃ sallakkhento ayaṃ mama vādo ti paṭijānitvā puna kathento tattha dosaṃ sallakkhetvā n' āyaṃ mama vādo ti avajānāti. aññen' āññaṃ paṭicaratī 'ti aññena kāraṇena aññaṃ kāraṇaṃ paṭicarati paṭicchādeti ajjhottharati, rūpaṃ aniccaṃ jānitabbato ti vatvā puna jātidhammato ti ādīni vadati. Kurundiyaṃ pana etassa paṭicchādanahetu aññaṃ bahuṃ kathetī 'ti vuttaṃ. tatr' āyaṃ adhippāyo: yan taṃ paṭijānanañ ca avajānanañ ca tassa paṭicchādanatthaṃ ko āha kiṃ āha kismiṃ āhā 'ti evam ādi bahuṃ bhāsati.


[page 736]
736                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] puna Mahāaṭṭhakathāyaṃ avajānitvā paṭijānanto paṭijānitvā avajānanto eva ca aññen' āññaṃ paṭicaratī 'ti vuttaṃ. sampajānamusā bhāsatī 'ti jānanto musā bhāsati. saṅketaṃ katvā visaṃvādetī 'ti purebhattādīsu asukasmiṃ nāma kāle asukasmiṃ padese vādo hotū 'ti saṅketaṃ katvā saṅketato pure vā pacchā vā gantvā passatha bho titthiyā na āgatā parājitā 'ti pakkamati. sampajānamusāvāde 'ti jānitvā jānantassa ca musā bhaṇane. visaṃvādanapurekkhārassā 'ti visaṃvādanacittaṃ purato katvā vadantassa. vācā 'ti micchāvācāpariyāpannavacanasamuṭṭhāpikā cetanā. girā 'ti tāya cetanāya samuṭṭhāpitasaddaṃ dasseti. vyappatho ti vacanapatho, vācā yeva hi aññesaṃ pi diṭṭhānugatiṃ āpajjantānaṃ pathabhūtato vyappatho ti vuccati. vacībhedo ti vacīsaññatāya vācāyabhedopabhedagatā vācā eva evaṃ vuccati.
     vācasikā viññattī 'ti vacīciññatti. evaṃ paṭhamapadena suddhacetanā majjhe tīhi taṃ samuṭṭhāpitasaddasahitā cetanā ante ekena viññattisahitā cetanā kathitā 'ti veditabbā.
anariyavohārā 'ti anariyānaṃ bālaputhujjanānaṃ vohārā.
evaṃ sampajānamusāvādaṃ dassetvā idāni ante vuttānaṃ sampajānamusāvādasaṅkhātānaṃ anariyavohārānaṃ lakkhaṇaṃ dessento adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me 'ti ādim āha. tattha adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me 'ti evaṃ vadato vacanaṃ taṃ samuṭṭhāpikā vā cetanā eko anariyavohāro ti iminā nayena attho veditabbo. api c' ettha cakkhuvasena agahitārammaṇaṃ adiṭṭhaṃ, sotavasena agahitaṃ asutaṃ, ghāṇādivasena mūtvā tīhi indriyehi ekābaddhaṃ viya katvā patvā agahitaṃ amutaṃ, aññatra pañcahi indriyehi suddhena viññāṇen' eva agahitaṃ aviññātan ti veditabbaṃ.
     pāḷiyaṃ pana adiṭṭhaṃ nāma na cakkhunā diṭṭhan ti evaṃ oḷāriken' eva nayena desanā katā. diṭṭhādīsu ca attanā pi parenā 'pi diṭṭhaṃ diṭṭham eva,


[page 737]
Bhvibh_V.1.]                Pācittiya-vaṇṇanā                737
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ sutamutaviññātānī 'ti ayam eko pariyāyo. aparo nayo yaṃ attanā diṭṭhaṃ diṭṭham eva taṃ, es' eva nayo sutādīsu, yaṃ pana parena diṭṭhaṃ taṃ attanā sutaṭṭhāne tiṭṭhati, evaṃ mutādīni pi.
idāni tesaṃ anariyavohārānaṃ vasena āpattiṃ ropetvā dassento tīhi ākārehī 'ti ādim āha. tass' attho tīhi ākārehi paṭhamajjhānaṃ samāpajjanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassā 'ti evam ādi catutthapārājikavaṇṇanāyaṃ vuttanayen' eva veditabbo. kevaḷaṃ hi tattha paṭhamajjhānaṃ samāpajjanti idha adiṭṭhaṃ diṭṭham me 'ti, tattha ca āpatti pārājikassā 'ti idha āpatti pācittiyassā 'ti, evaṃ vatthumatte āpattimatte ca viseso, sesaṃ eka lakkhaṇam evā 'ti. tīh' ākārehi diṭṭhe vematiko ti ādīnam pi attho diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto diṭṭhe vematiko ti evam ādi duṭṭhadosapāḷivaṇṇanāya vuttanayena veditabbo.
pāḷimattam eva hi ettha viseso, attho pan' esa theravāde kiñci nānākaraṇaṃ n' atthi. sahasā bhaṇatī 'ti avīmaṃsitvā anupadhāretvā vā vegena diṭṭham pi adiṭṭhaṃ me 'ti bhaṇati.
aññaṃ bhaṇissāmī 'ti aññaṃ bhaṇatī 'ti mandattā jaḷattā pakkhalanto cīvaran ti vattabbe cīran ti ādi bhaṇati. yo pana sāmaṇerena api bhante mayhaṃ upajjhāyaṃ passitthā 'ti vutto keḷiṃ kurumāno tava upajjhāyo dārusakaṭaṃ yojetvā gato bhavissatī 'ti vā sigālasaddaṃ sutvā kass' āyaṃ bhante saddo ti vutto mātuyā te yānena gacchantiyā kaddame laggacakkaṃ uddharantānaṃ ayaṃ saddo ti vā evaṃ n' eva davā na ravā aññaṃ bhaṇati, so āpattiṃ āpajjati yeva. aññā pūraṇakathā nāma hoti eko gāme thokaṃ telaṃ labhitvā vihāraṃ āgato sāmaṇeraṃ bhaṇati tvaṃ ajja kuhiṃ gato gāmo ekatelo ahosī 'ti vā pacchikāya ṭhapitaṃ pūvakhaṇḍaṃ labhitvā ajja gāme pacchikāhi pūve cāresuṃ vā ti, ayaṃ musāvādo 'va hoti. sesaṃ uttānam evā 'ti. tisamuṭṭhānaṃ kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti.


[page 738]
738                         Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.1-2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ tivedanan ti. musāvādasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiyasikkhāpade, omasantī 'ti ovijjhanti. khuṃsentī 'ti akkosenti. vambhentī 'ti padhaṃsenti. bhūtapubban ti idaṃ vatthuṃ bhagavā omasavādagarahaṇatthaṃ āhari.
Nandivisālo nāmā 'ti nandī 'ti tassa balivaddassa nāmaṃ, visāṇāni pan' assa visālāni tasmā nandivisālo ti vuccati, bodhisatto tena samayena hoti. brāhmaṇo taṃ yāgubhattādīhi ativiya posesi. atha so brāhmaṇaṃ anukampamāno gaccha tvaṃ ti ādim āha. tatth' eva aṭṭhāsī 'ti ahetukapaṭisandhikāle pi parakhuṃsanaṃ amanāpato yeva paccesi, tasmā brāhmaṇassa dosaṃ dassetukāmo aṭṭhāsi. sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭesī'ti paṭipāṭiyā ṭhapetvā heṭṭhā rukkhe datvā ekābaddhaṃ katvā muggamāsavālukādīhi puṇṇaṃ sakaṭasataṃ pavaṭṭento kiñc'āpi pubbe patiṭṭhitārappadesaṃ puna are patte pavaṭṭitaṃ hoti. bodhisatto pana purimasakaṭena patiṭṭhitaṭṭhāne pacchimasakaṭaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakaṭasatappamāṇaṃ padesaṃ pavaṭṭesi. bodhisattānaṃ hi sithilakaraṇaṃ nāma n'atthi. tena c'attamano ahū 'ti tena brāhmaṇassa dhanalābhena attano kammena ca so Nandivisālo attamano ahosi. akkosena pī 'ti ettha pana yasmā parato dve akkosā hīno ca akkoso ukkaṭṭho cā 'ti vibhajitukāmo tasmā yathā pubbe hīnena pi akkosena khuṃsentī 'ti vuttaṃ. evaṃ avatvā akkosena icc evam āha. venajātī 'ti tacchakajāti, veṇukārajātī 'ti pi vadanti. nesādajātī 'ti migaluddakajāti. rathakārajātī 'ti cammakārajāti. pukkusajātī 'ti pupphachaḍḍakajāti. avakaṇṇakādi dāsānaṃ nāmaṃ hoti, tasmā hīnaṃ. oñātan ti avañātaṃ, uññātan ti pi paṭhanti. avaññātan ti vambhetvā ñataṃ. hīlitan ti jegucchitaṃ.


[page 739]
Bhvibh_V.2.]                         Pācittiya-vaṇṇanā           739
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paribhūtan ti kim etenā 'ti paribhavakataṃ. acittīkatan ti agarukataṃ. koṭṭhakakamman ti tacchakakammaṃ. muddā 'ti hatthamuddagaṇanā. gaṇanā'ti acchiddakādi avasesagaṇanā. lekhā 'ti akkharalekhā. madhumehābādho vedanāya abhāvato ukkaṭṭho ti vutto. pāṭikaṅkhā 'ti icchitabbā. ya-kārena vā bha-kārena vā 'ti yakārabhakāre yojetvā yo akkoso. kāṭakoṭacikāya vā ti kāṭan ti purisanimittaṃ, koṭacikā 'ti itthīnimittaṃ. etehi vā yo akkoso eso hīno nāma akkoso ti. idāni tesaṃ jātiādīnaṃ pabhedavasena āpattiṃ ropetvā dassento upasampanno upasampannan ti ādim āha. tattha khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ti akkositukāmo vidhaṃsitukāmo garahitukāmo nittejaṃ kattukāmo ti attho. hīnena hīnan ti hīnena jātivacanena hīnajātiyā 'ti etena upāyena sabbapadesu attho veditabbo. ettha ca hīnena hīnaṃ vadanto kiñc'āpi saccaṃ vadati, omasitukāmatāya pan' assa vācāya vācāya pācittiyaṃ.
     ukkaṭṭhena hīnaṃ vadanto ca kiñcāpi alikaṃ bhaṇati, omasitukāmatāya pana iminā va sikkhāpadena pācittiyaṃ āpajjati na purimena. yo pi aticaṇḍālo 'si atibrāhmaṇo 'si duṭṭhacaṇḍālo 'si duṭṭhabrāhmaṇo 'sī 'ti ādīni vadati, so pi āpattiyā kāretabbo. santi idh'ekacce 'ti vāre pana pariharitvā vuttabhāvena dukkaṭaṃ, es' eva nayo ye nūna ...pe...
na mayan ti vāresu pi. anupasampanne pana catūsu pi vāresu dukkaṭam eva. coro 'si gaṇṭhibhedako sī 'ti ādivacanehi pana upasampanne pi anupasampanne pi sabbavāresu dukkaṭam eva. davakamyatāya pana upasampanne pi anupasampanne pi sabbavāresu dubbhāsitaṃ. davakamyatā nāma keḷihassādhippāyatā, imasmiñ ca sikkhāpade ṭhapetvā bhikkhuṃ bhikkhunīādayo sabbasattā anupasampannaṭṭhāneṭhitā 'ti veditabbā.


[page 740]
740                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.2-3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atthapurekkhārassā 'ti ādīsu pāḷiyā atthaṃ vaṇṇayanto atthapurekkhāro, pāḷiṃ vācento dhammapurekkhāro, anusiṭṭhiyaṃ ṭhatvā idāni pi caṇḍālo 'si pāpaṃ mā akāsi mā tamotamaparāyano ahosī 'ti ādinā nayena kathento anusāsanīpurekkhāro nāmā 'ti veditabbo. sesaṃ uttānam evā 'ti. tisamuṭṭhānaṃ kāyacittato vācācittato kāyavāvācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. dubbhāsitāpatti pan' ettha vācācittato samuṭṭhāti. kiriyā saññāvimokkhā sacittakā akusalacittā dvivedanā sukhā ca majjhatā cā 'ti. omasavādasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiyasikkhāpade, bhaṇḍanajātānan ti sañjātabhaṇḍanānaṃ bhaṇḍanan ti kalahassa pubbabhāgo, iminā ca iminā ca idaṃ kataṃ, evaṃ vutte evaṃ vakkhāmā 'ti ādikaṃ sakasakapakkhe sammantanaṃ. kalaho ti āpattigāmiko kāyavācā vītikkamo. vivādo ti viggāhikakathā, taṃ vivādaṃ āpannānaṃ vivādāpannānaṃ. pesuññan ti pisuṇavācaṃ, piyabhāvassa suññakaraṇavācan ti vuttaṃ hoti. bhikkhupesuññe 'ti bhikkhūnaṃ pesuññe bhikkhuto sutvā bhikkhunā bhikkhussa upasaṃhaṭapesuññe 'ti attho. dvīhi ākārehī 'ti dvīhi kāraṇehi. piyakamyassa vā 'ti evaṃ ahaṃ etassa piyo bhavissāmī 'ti attano piyabhāvaṃ patthayamānassa vā.
bhedādhippāyassa vā 'ti evam ayaṃ etena saddhiṃ bhijjissatī 'ti parassa parena bhedaṃ icchantassa vā. jātito vā 'ti ādisabbaṃ purimasikkhāpade vuttanayam eva. idhāpi bhikkhunī ādiṃ katvā sabbe anupasampannā nāma, na piyakamyassa na bhedādhippāyassā 'ti ekaṃ akkosantaṃ ekañ ca khamantaṃ disvā aho nillajjo īdisam pi nāma bhavantaṃ puna vattabbaṃ maññissatī 'ti evaṃ kevalaṃ pāpagarahitāya bhaṇantassa anāpatti, sesaṃ uttānattham eva. tisamuṭṭhānaṃ kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti,


[page 741]
Bhvibh_V.3-4.]           Pācittiya-vaṇṇanā           741
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ tivedanan ti. pesuññasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     Catutthasikkhāpade, appatissā 'ti appatissavā upāsakā 'ti vuttavacanam pi na sotukāmā anādarā 'ti attho. appatissayā vā anīcavuttino ti attho. asabhāgavuttikā 'ti visabhāgajīvikā, yathā bhikkhūsu vattitabbaṃ, evaṃ appavattavuttino ti attho. padaso dhammaṃ vāceyyā 'ti ekato padaṃ padaṃ dhammaṃ vāceyya koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ vāceyyā 'ti attho, yasmā pana taṃ koṭṭhāsanāmakaṃ padaṃ catubbidhaṃ hoti, tasmā taṃ dassetuṃ padaṃ anupadaṃ anvakkharaṃ anubyañjanan ti padabhājanaṃ vuttaṃ. tattha padan ti eko gāthāpādo adhippeto, anupadan ti dutiyapādo, anvakkharan ti ekekamakkharaṃ, anubyañjanan ti purimabyañjanena sadisaṃ pacchā byañjanaṃ, yaṃ kiñci ekam akkharaṃ anvakkharaṃ, akkharasamūho anuvyañjanaṃ, akkharānubyañjanasamūho padaṃ, paṭhamaṃ padaṃ padam eva dutiyaṃ anupadan ti evam ettha nānākaraṇaṃ veditabbaṃ. idāni padaṃ nāma ekato paṭṭhapetvā ekato osāpentī 'ti gāthābandhaṃ dhammaṃ vācento manopubbaṅgamā dhammā 'ti ekamekaṃ padaṃ sāmaṇerena saddhiṃ ekato ārabhitvā ekato yeva niṭṭhāpeti, evaṃ vācentassa padagaṇanāya pācittiyo veditabbā.
     anupadaṃ nāma pāṭekkaṃ paṭṭhapetvā ekato osāpentī 'ti therena manopubbaṅgamā dhammā 'ti vutte sāmaṇero taṃ padaṃ apāpuṇitvā manoseṭṭhā manomayā 'ti dutiyaṃ padaṃ ekato bhaṇati, ime pāṭekkaṃ paṭṭhapetvā ekato osāpenti nāma. evaṃ vācentassāpi anupadagaṇanāya pācittiyo. anvakkharaṃ nāma rūpaṃ aniccan ti vuccamāno run ti opātetī 'ti. rūpaṃ aniccan ti bhaṇa sāmaṇerā 'ti vuccamāno rū-kāramattam eva ekato vatvā tiṭṭhati, evaṃ vācentassāpi anvakkharagaṇanāya pācittiyo. gāthābandhe pi ca esa nayo labbhati yeva. anubyañjanaṃ nāma rūpaṃ aniccan ti vuccamāno vedanā aniccā 'ti saddaṃ nicchāretī 'ti rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ vedanā aniccā 'ti imaṃ suttaṃ vācayamāno therena rūpaṃ aniccan ti vuccamāno sāmaṇero sīghapaññatāya vedanā aniccā 'ti imaṃ aniccapadaṃ therassa rūpaṃ aniccan ti etena aniccapadena saddhiṃ ekato bhaṇanto vācaṃ nicchāreti,


[page 742]
742                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ vācentassāpi anubyañjanagaganāya pācittiyo. ayaṃ pan' ettha saṅkhepo imesu padādīsu yaṃ yaṃ ekato bhaṇati tena tena āpatti āpajjatī 'ti. buddhabhāsito ti sakalaṃ vinayapiṭakaṃ abhidhammapiṭakaṃ dhammapadaṃ cariyāpiṭakaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ suttanipāto vimānavatthu petavatthu brahmajālādīni ca suttāni. sāvakabhāsito ti catuparisapariyāpannehi sāvakehi bhāsito anaṅgaṇa sammādiṭṭhi anumānasutta cullavedalla mahāvedallādiko. isibhāsito ti bāhiraparibbājakehi bhāsito sakalo paribbājakavaggo Bāvāriyassa antevāsikānaṃ soḷasaṇṇaṃ brāhmaṇānaṃ pucchā 'ti evam ādi. devabhāsito ti devatāhi bhāsito, so devatāsaṃyutta devaputtasaṃyutta mārasaṃyutta brahmasaṃyutta sakkasaṃyuttādivasena veditabbo. atthūpasaṃhito ti aṭṭhakathānissito. dhammūpasaṃhito ti pāḷinissito, ubhayenāpi vivaṭṭūpanissitam eva vadati, kiñcāpi vivaṭṭūpanissitaṃ vadati, tisso saṅgītiyo ārūḷhadhammaṃ yeva padaso vācentassa āpatti. vivaṭṭūpanissite 'pi nānābhāsāvasena gāthāsilokabandhādīhi abhisaṅkhate anāpatti. tisso saṅgītiyo anārūḷhe pi kulumbasuttaṃ rājovādasuttaṃ tikkhindriyaṃ catuparivaṭṭaṃ nandopanandan ti īdise āpatti yeva, Apalāladamanan pi vuttaṃ Mahāpaccariyaṃ pana paṭisiddhaṃ meṇḍaka-Milindapañhesu therassa sakapaṭibhāṇe anāpatti, yaṃ rañño saññāpanatthaṃ āharitvā vuttaṃ tattha āpatti. vaṇṇapiṭaka aṅgulimālapiṭaka raṭṭhapālagajjita āḷavakagajjita guḷhumagga guḷhavessantara guḷhavinaya vedaḷhapiṭakādīni pana abuddhavacanāni yevā 'ti vuttaṃ.


[page 743]
Bhvibh_V.4.]               Pācittiya-vaṇṇanā                743
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sīlūpadeso nāma dhammasenāpatinā vutto ti vadanti, tasmiṃ āpatti yeva. aññāni pi maggakathā ārammaṇakathā buddhikaradaṇḍaka ñāṇavatthu asubhakathādīni atthi, tesu sattatiṃsabodhipakkhiyadhammā vibhattā, dhutaṅgapañhe paṭipadā vibhattā, tasmā tesu āpattī 'ti vuttaṃ.
Mahāpaccari ādīsu pana asaṅgīti ārūḷhesu rājovāda tikkhindriya catuparivaṭṭa nandopananda kulumbasuttesu yeva āpattī 'ti vatvā avasesesu yaṃ buddhavacanato āharitvā vuttaṃ, tad eva āpattivatthu hoti na itaran ti ayam attho paṭiggahīto. ekato uddisāpento ti anupasampannena saddhiṃ ekato uddesaṃ gaṇhanto pi ekato vadati anāpattī 'ti attho.
tatr' āyaṃ vinicchayo, upasampanno ca anupasampanno ca nisīditvā uddisāpenti ācariyo nisinnānaṃ bhaṇāmī 'ti tehi saddhiṃ ekato vadati ācariyass 'eva āpatti, anupasampannena saddhiṃ gaṇhantassa anāpatti, dve pi ṭhitā gaṇhanti es' eva nayo. daharabhikkhu nisinno sāmaṇero ṭhito nisinnassa bhaṇāmī 'ti bhaṇato anāpatti. sace daharo tiṭṭhati itaro nisīdati ṭhitassa bhaṇāmī 'ti bhaṇato pi anāpatti. sace bahunnaṃ bhikkhūnaṃ antare eko sāmaṇero nisinno hoti, tasmiṃ nisinne padaso dhammaṃ vācentassa ācariyassa acittakāpatti. sace sāmaṇero upacāraṃ muñcitvā ṭhito vā nisinno vā hoti yesaṃ vāceti tesu apariyāpannattā ekena disābhāgena palāyanakagandhaṃ nāma gaṇhātī 'ti saṅkhyaṃ gacchati tasmā anāpatti. ekato sajjhāyaṃ karonto pi anupasampannena saddhiṃ upasampanno ekato sajjhāyaṃ karonto tena saddhiṃ yeva bhaṇati anāpatti. anupasampannassa santike uddesaṃ gaṇhantassāpi tena saddhiṃ ekato bhaṇantassa anāpatti. ayam pi ekato sajjhāyaṃ karoti cceva saṅkhyaṃ gacchati. yebhuyyena paguṇaṃ ganthaṃ bhaṇantaṃ opātetī 'ti sace ekagāthāya eko pādo na āgacchati, sesaṃ āgacchati ayaṃ yebhuyyena paguṇagantho nāma.


[page 744]
744                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.4-5.
etena upāyena sutte pi veditabbo. taṃ opādentassa evaṃ bhaṇāmī 'ti ekato pi bhaṇantassa anāpatti. osārentaṃ opātetī 'ti suttaṃ uccārentaṃ parisamajjhe parisaṅkamānaṃ evaṃ vadehī 'ti tena saddhiṃ ekato pi vadantassa anāpatti.
yaṃ pana Mahāpaccariyādīsu mayā saddhiṃ mā vadā 'ti vutto yadi vadati anāpattī 'ti vuttaṃ. taṃ Mahāaṭṭhakathāyaṃ n' atthi, n' atthi bhāvo yeva c' assa yutto. kasmā, kiriyasamuṭṭhānattā. itarathā hi kiriyākiriyaṃ bhaveyya, sesaṃ uttānattham eva. padasodhammasamuṭṭhānaṃ vācato ca vācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā nosaññovimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. padasodhammasikkhāpadaṃ catutthaṃ.
     Pañcamasikkhāpade, muṭṭhassatī asampajānā 'ti pubbabhāge satisampajaññassa akaraṇavasen' etaṃ vuttaṃ, bhavaṅgotiṇṇakāle pana kuto satisampajaññaṃ. vikūjamānā 'ti vippalapamānā. kākacchamānā 'ti nāsāya kākasaddaṃ viya niratthakasaddaṃ muñcamānā. upāsakā 'ti paṭhamataraṃ uṭṭhitaupāsakā. etad avocun ti bhagavatā āvuso Rāhula sikkhāpadaṃ paññattan ti bhikkhū sikkhāpadagāraven' eva etaṃ avocuṃ. pakatiyā pana te bhagavati ca gāravena āyasmato ca Rāhulassa sikkhākāmatāya tass' āyasmato ca vasanaṭṭhānaṃ āgatassa cūḷamañcakaṃ vā apassenaṃ vā yaṃ atthi taṃ paññāpetvā cīvaraṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā ussīsakaraṇatthāya denti. tatr' īdaṃ tassa āyasmato sikkhākāmatāya, bhikkhū kira taṃ dūrato 'va āgacchantaṃ disvā muṭṭhisammuñjanī ca kacavarachaḍḍanakañ ca bahi khipanti. ath' aññehi āvuso ken' idaṃ pātitaṃ ti vutte aññe evaṃ vadanti, bhante Rāhulo imasmiṃ padese sañcari tena nu kho pātitaṃ ti. so pan' āyasmā na mayhaṃ bhante idakamman ti ekadivasam pi avatvā taṃ paṭisāmetvā bhikkhū khamāpetvā gacchati. vaccakuṭiyā seyyaṃ kappesī 'ti taṃ yeva sikkhākāmataṃ anubrūhanto dhammasenāpati Mahāmoggallāna Ānandattherādīnaṃ santikaṃ agantvā bhagavato valañjanakavaccakuṭiyā seyyaṃ kappesi,


[page 745]
Bhvibh_V.5.]                Pācittiya-vaṇṇanā                745
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sā kira kuṭī kavāṭabaddhā gandhaparibhaṇḍakatā samosāritapupphadāmā cetiyaṭṭhānam iva tiṭṭhati aparibhogā aññesaṃ.
     uttariṃ dvirattatirattan ti bhagavā sāmaṇerānaṃ saṅgahakaraṇatthāya tirattaṃ parihāraṃ adāsi, na hi yuttaṃ kuladārake pabbājetvā nānuggahetun ti. sahaseyyan ti ekato seyyaṃ. seyyā 'ti kāyapasāraṇasaṅkhātaṃ sayanam pi vuccati yasmiṃ senāsane sayanti tam pi. tattha senāsanaṃ tāva dassetuṃ seyyā nāma sabbacchannā 'ti ādivuttaṃ.
kāyapasāraṇaṃ dassetuṃ anupasampanne nipanne bhikkhu nipajjatī 'ti ādivuttaṃ, tasmā ayam ettha attho, senāsanasaṅkhātaṃ seyyaṃ pavisitvā kāyapasāraṇasaṅkhātaṃ seyyaṃ kappeyya vidaheyya sampādeyyā 'ti. sabbacchannā 'ti ādinā pana tassā senāsanasaṅkhātāya seyyāya lakkhaṇaṃ vuttaṃ, tasmā yaṃ senāsanaṃ upari pañcahi chadanehi aññena vā kenaci sabbam eva paṭicchannaṃ ayaṃ sabbacchannā nāma seyyā. aṭṭhakathāsu pana pākaṭavohāraṃ gahetvā vācuggatavasena sabbacchannā nāma pañcahi chadanehi channā 'ti kiñcāpi vuttaṃ atha kho dussakuṭiyaṃ vasantassāpi na sakkā anāpatti kātuṃ, tasmā yaṃ kiñci paṭicchādanasamatthaṃ idha chadanañ ca parichadanañ ca veditabbaṃ. pañcavidhachadane yeva hi gayhamāne padaracchanne pi sahaseyyā na bhaveyya, tasmā yaṃ pana senāsanaṃ bhūmito paṭṭhāya yāva chadanaṃ āhacca pākārena vā aññena vā kenaci antamaso vatthena pi parikkhittaṃ ayaṃ sabbaparicchannā nāma seyyā. chadanaṃ anāhacca sabbantimena pariyāyena diyaḍḍhahatthubbedhena pākārādinā parikkhittāpi sabbaparicchannā yevā 'ti Kurundaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. yassa pana upari bahutaraṃ ṭhānaṃ channaṃ appaṃ acchannaṃ, samantato vā bahutaraṃ parikkhittaṃ appaṃ aparikkhittaṃ ayaṃ yebhuyyena channā yebhuyyena paricchannā nāma.


[page 746]
746                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.5.
iminā hi lakkhaṇena samannāgato sace pi sattabhūmiko pāsādo ekūpacāro hoti satagabbhaṃ vā catussālaṃ vā ekaseyyā icc eva saṅkhyaṃ gacchati, taṃ sandhāya vuttaṃ catutthe divase atthaṅgate suriye anupasampanne nipanne bhikkhu nipajjati āpatti pācittiyassā 'ti ādi. tattha ca nipajjanamatten' eva pācittiyaṃ. sace pana sambahulā sāmaṇerā eko bhikkhu sāmaṇeragaṇanāya pācittiyo. te ce uṭṭhāyuṭṭhāya nipajjanti, tesaṃ payoge payoge bhikkhussa āpatti. bhikkhussa uṭṭhāyuṭṭhāya nipajjane pana bhikkhuss' eva payogena bhikkhussa āpatti. sace sambahulā bhikkhū eko sāmaṇero sabbesaṃ āpatti karoti, tassa uṭṭhāyuṭṭhāya nipajjanena pi bhikkhūnaṃ āpatti yeva, ubhayesaṃ sambahulabhāve pi es' eva nayo. api c' ettha ekāvāsādikam pi catukkaṃ veditabbaṃ, yo hi ekasmiṃ āvāse eken' eva anupasampannena saddhiṃ tirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti tassa catutthadivasato paṭṭhāya devasikaṃ āpatti. yo pi ekasmiṃ yeva āvāse nānāanupasampannehi saddhiṃ tirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti tassāpi, yo pi nānāāvāsesu eken' eva anupasampannena saddhiṃ tirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti tassāpi, yo pi nānāāvāsesu nānāanupasampannehi saddhiṃ yojanasatam pi gantvā sahaseyyaṃ kappeti tassāpi catutthadivasato paṭṭhāya devasikā āpatti. ayañ ca sahaseyyāpatti nāma bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasapanno nāmā 'ti vacanato tiracchānagatena pi saddhiṃ hoti, tatra tiracchānagatassa paricchedo methunadhammāpattiyā vuttanayen' eva veditabbo, tasmā sace pi godhā biḷāra muṅgusādīsu koci pavisitvā bhikkhuno vasanasenāsane ekūpacāraṭṭhāne sayati sahaseyyā 'va hoti, yadi pana thambhānaṃ uparikatapāsādassa uparimatalena saddhiṃ asambandhabhittikassa bhittiyā upariṭhitasusirena pavisitvā tulāya abbhantare sayitvā ten' eva susirena nikkhamitvā gacchati heṭṭhāpāsāde sayitabhikkhussa anāpatti.


[page 747]
Bhvibh_V.5.]                Pācittiya-vaṇṇanā                747
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace chadane chiddaṃ hoti tena pavisitvā anto chadane vasitvā ten' eva pakkamati, nānūpacāre uparimatale chadanabbhantare sayitassa āpatti, heṭṭhimatale sayitassa anāpatti. sace antopāsāden' eva ārohitvā sabbatalāni paribhuñjanti ekūpacārāni honti, tesu yattha katthaci sayitassa āpatti, sabhāsaṅkhepena kate aḍḍhakuḍḍakasenāsane sayitassa vāḷasaṅghāṭādīsu kapotādāyo pavisitvā sayanti āpatti yeva, parikkhepassa bahi gate nimbakosabbhantare sayanti anāpatti. parimaṇḍalaṃ vā caturassaṃ vā ekacchadanāya gabbhamālāya satagabbhaṃ ce pi senāsanaṃ hoti, tatra ce ekena sādhāraṇadvārena pavisitvā visuṃ pākārena aparicchinnagabbhūpacāre sabbagabbhe pavisanti ekagabbhe pi anupasampanne nipanne sabbagabbhesu nipannānaṃ āpatti. sace sapamukhā gabbhā honti pamukhassa upari acchannaṃ uccavatthukañ ce pi hoti pamukhe sayito gabbhe sayitānaṃ āpatti na karoti. sace pana gabbhachadanen' eva saddhiṃ sambandhachadanaṃ hoti tatra sayito sabbesaṃ āpatti karoti. kasmā, sabbacchannattā sabbaparicchannattā ca, gabbhaparikkhepo yeva hi 'ssa parikkhepo ti. eten' eva hi nayena aṭṭhakathāsu lohapāsādaparikkhepassa catūsu dvārakoṭṭhakesu āpatti vuttā.
     yam pana Andhakaṭṭhakathāyaṃ aparikkhitte pamukhe anāpatti, bhūmiyaṃ vinā jagatiyā pamukhaṃ sandhāya kathitan ti vuttaṃ, taṃ Andhakaraṭṭhe pāṭekkaṃ sannivesā ekacchadanā gabbhapāliyo sandhāya vuttaṃ. yañ ca tattha bhūmiyaṃ vinā jagatiyā 'ti vuttaṃ, taṃ n' eva aṭṭhakathāsu atthi na pāliyā sameti, dasahatthubbedhāpi hi jagati parikkhepasaṅkhyaṃ na gacchati, tasmā yam pi tattha dutiyasikkhāpade jagatiyā pamāṇaṃ vatvā etaṃ ekūpacāraṃ paṭicchannaṃ nāma hotī 'ti vuttaṃ taṃ na gahetabbaṃ. ye pi ekasāladvisālatisālacatussālasannivesā mahāpāsādā ekasmiṃ okāse pāde dhovitvā paviṭṭhena sakkā honti sabbattha anuparigantuṃ tesu pi sahaseyyāpattiyā na muccati.


[page 748]
748                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne upacāraṃ paricchinditvā katā honti ekūpacāraṭṭhāne yeva āpatti. dvīhi dvārehi yuttassa sudhāchadanamaṇḍapassa majjhe pākāraṃ karonti, ekena dvārena pavisitvā ekasmiṃ paricchede anupasampanno sayati ekasmiṃ bhikkhu anāpatti, pākāre godhādīnaṃ pavisanamattam pi chiddaṃ hoti, ekasmiñ ca paricchede godhā sayanti anāpatti yeva. na hi chiddena gehaṃ ekūpacāram nāma hoti. sace pākāramajjhe chinditvā dvāraṃ yojenti ekūpacāratāya āpatti, taṃ dvāraṃ kavāṭena pidahitvā sayante āpatti yeva, na hi dvārapidahanena gehaṃ nānūpacāraṃ nāma hoti dvāraṃ vā advāraṃ kavāṭaṃ hi saṃvaraṇavivaraṇehi yathāsukhaṃ valañjanatthāya kataṃ na valañjūpacchedanatthāya, sace pana taṃ dvāraṃ puna iṭṭhakāhi pidahanti advāraṃ hoti, purime nānūpacārabhāve yeva tiṭṭhati, dīghapamukhaṃ cetiyagharaṃ hoti. ekaṃ kavāṭaṃ anto ekaṃ bahi dvinnaṃ kavāṭānaṃ antare anupasampanno anto cetiyaghare sayitassa āpattiṃ karoti ekūpacārattā. tattha yassa siyā ayaṃ ekūpacāranānūpacāratā nāma uddositasikkhāpade vuttā.
idha pana seyyā nāma sabbacchannā sabbaparicchannā yebhuyyena channā yebhuyyena paricchannā 'ti ettakam eva vuttaṃ. pihitadvāro ca gabbho sabbaparicchanno 'va hoti, tasmā tattha anto sayiten' eva saddhiṃ āpatti bahi sayitena anāpattī 'ti. so evaṃ vattabbo apihitadvāre pana kasmā bahi sayitena āpattī 'ti, pamukhassa gabbhena saddhiṃ sabbacchannattā. kiṃ pana gabbhe pidahite chadanaṃ viddhastaṃ hotī 'ti. na viddhastaṃ gabbhena saddhiṃ pamukhassa sabbaparicchannatā na hoti. kiṃ parikkhepo viddhasto ti. addhā vakkhati na viddhasto kavāṭena upacāro paricchinno ti, evaṃ sudūram pi gantvā puna ekūpacāranānūpacārataṃ yeva paccā gamissati. api ca yadi vyañjanamatten' eva attho suviññeyyo siyā sabbacchannā 'ti vacanato pañcannaṃ aññatarena chadanena channā eva seyyā siyā na aññena. evañ ca sati padaracchannādīsu anāpatti siyā, tato yad atthaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ sveva attho parihāyeyya,


[page 749]
Bhvibh_V.5.]                Pācittiya-vaṇṇanā                749
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] parihāyatu vā mā vā kathaṃ avuttaṃ gahetabban ti, ko vā vadati avuttaṃ gahetabban ti. vuttaṃ h' etaṃ aniyatesu aṭicchannaṃ nāma āsanaṃ kuḍḍena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā koṭṭhalikāya vā yena kenaci paṭicchannaṃ hotī 'ti, tasmā yathā tattha yena kenaci paṭicchannaṃ paṭicchannam eva ca, evam idhāpi gahetabbaṃ. tasmā senāsanaṃ khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā aññena saddhiṃ sambandhaṃ vā asambandhaṃ vā dīghaṃ vā vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā ekabhūmakaṃ vā anekabhūmakaṃ vā yaṃ yaṃ ekūpacāraṃ sabbattha yena kenaci paṭicchādanena sabbacchanne sabbaparicchanne yebhuyyena vā channe yebhuyyena paricchanne sahaseyyāpatti hotī 'ti. upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne āpatti dukkaṭassā 'ti ettha sabbacchanne upaḍḍhaparicchanne 'ti evam ādīsu pi Mahāpaccariyaṃ dukkaṭaṃ evā 'ti vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana sabbacchanne yebhuyyena paricchanne pācittiyaṃ. sabbacchanne upaḍḍhaparicchanne pācittiyaṃ, yebhuyyenacchanne upaḍḍhaparicchanne pācittiyaṃ. sabbacchanne yebhuyyenaparicchanne pācittiyaṃ, sabbacchanne upaḍḍhaparicchanne pācittiyaṃ.
yebhuyyenaparicchanne upaḍḍhaparicchanne pācittiyaṃ.
pāliyaṃ vuttapācittiyena saddhiṃ sabba pācittiyānī 'ti vuttaṃ. sabbacchanne cūḷakapaṭicchanne dukkaṭaṃ.
yebhuyyenacchanne cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ. sabbaparicchanne cūḷakacchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyena paricchanne cūḷakacchanne dukkaṭaṃ. pāliyā dukkaṭena saha pañcadukkaṭānī 'ti vuttaṃ. upaḍḍhacchanne cūḷakaparicchanne anāpatti. upaḍḍhaparicchanne cūḷakacchanne anāpatti, cūḷakacchanne cūḷakaparicchanne anāpatti. sabbacchanne sabbaparicchanne 'ti ca ettha senāsanaṃ maṇḍapavaṇṇaṃ hotī 'ti vuttaṃ.


[page 750]
750                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.5-7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] iminā p' etaṃ veditabbaṃ yathā jagati parikkhepasaṅkhyaṃ na gacchatī 'ti, sesaṃ vuttānattham eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ kāyato ca kāyacittato ca samuṭṭhāti, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. sahaseyyasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.
     Dutiyasahaseyyasikkhāpade, āvasathāgāran ti āgantukānaṃ vasanāgāraṃ. paññattaṃ hotī 'ti puññakāmatāya katvā ṭhapitaṃ hoti. yena sā itthī ten' ūpasaṅkamī 'ti asukasmiṃ nāma ṭhāne āvasathāgāraṃ paññattaṃ atthī 'ti manussānaṃ sutvā upasaṅkami. gandhagandhinī 'ti agarukuṅkumādīnaṃ gandhānaṃ gandho gandhagandho, so assā atthī 'ti gandhagandhinī 'ti. sāṭakaṃ nikkhipitvā 'ti app eva nāmassa imam pi vippakāraṃ passantassa rāgo uppajjeyyā 'ti cintetvā evam akāsi. okkhipitvā 'ti adhokhipitvā. accayo ti aparādho. maṃ accagamā 'ti maṃ atikkamma abhibhavitvā pavatto, sesaṃ paṭhamasikkhāpade vuttanayen' eva veditabbaṃ. ayam eva hi viseso paṭhamasikkhāpade catutthadivase āpatti, idha paṭhamadivase pi, yakkhīpetīhi dissamānakarūpāhi tiracchānagatitthiyā ca methunakammavatthubhūtāya eva dukkaṭaṃ, sesāhi anāpatti, samuṭṭhānādīni paṭhamasadisān' evā 'ti. dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.
     Sattamasikkhāpade, gharaṇī 'ti gharasāminī. nivesanadvāre 'ti nivesanassa mahādvāre. gharasuṇhā 'ti tasmiṃ ghare suṇhā. āvasathadvāre 'ti ovarakadvāre. vissaṭṭhenā 'ti suniggatena saddena. vivaṭenā 'ti suṭṭhupakāsena asaṃvutena. dhammo desetabbo ti ayaṃ saraṇasīlādibhedo dhammo kathetabbo. aññātun ti ājānituṃ. viññunā purisaviggahenā 'ti viññunā purisena purisaviggahaṃ gahetvāpi ṭhitena, na yakkhena na petena na tiracchānagatena. anāpatti viññunā purisaviggahenā 'ti viññunā purisaviggahena saddhiṃ ṭhitāya bahum pi dhammaṃ desentassa anāpatti.


[page 751]
Bhvibh_V.7-8.]          Pācittiya-vaṇṇanā                751
chappañca vācāhī 'ti chahi pañcahi vācāhi yo deseti tassāpi anāpatti. tattha eko gāthāpādo ekā vācā 'ti evaṃ sabbattha vācāpamāṇaṃ veditabbaṃ. sace aṭṭhakathādhammapadaṃ jātakādi vatthuṃ vā kathetukāmo hoti chappadamattam eva kathetuṃ vaṭṭati. pāḷiyā saddhiṃ kathentena ekapadaṃ pāḷito pañca aṭṭhakathāto ti evaṃ chappadāni anatikkamitvā 'va kathetabbo. padaso dhamme vuttappabhedo hi idhāpi sabbo dhammo vutto yeva. tasmiṃ desetī 'ti tasmiṃ khaṇe deseti. sampadānthe vā etaṃ bhummavacanaṃ, tassā desetī 'ti attho. aññissā mātugāmāyā 'ti ekissā desetvā puna āgatāgatāya aññissāpi desetī 'ti evaṃ ekāsane nisinno mātugāmasatasahassam pi desetī 'ti attho. Mahāpaccariyaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, samaṃ nisinnānaṃ mātugāmānaṃ tumhākaṃ ekekissā ekekaṃ gāthaṃ desessāmi taṃ suṇathā 'ti deseti anāpatti. paṭhamaṃ ekekissā ekekaṃ gāthaṃ kathessāmī 'ti ābhogaṃ katvā jānāpetvā kathetuṃ vaṭṭati na pacchā 'ti. pañhaṃ pucchati pañhaṃ puṭṭho kathetī 'ti mātugāmo Dīghanikāyo nāma kim atthaṃ dīpetī 'ti pucchati, evaṃ pañhaṃ puṭṭho bhikkhu sabbañ c' eva pi Dīghanikāyaṃ katheti anāpatti. sesam ettha uttānam evā 'ti, padasodhammasamuṭṭhānaṃ vācato ca vācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. dhammadesanasikkhāpadaṃ sattamaṃ.
     Aṭṭhamasikkhāpade, vatthukathāya tāva yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ catutthapārājikavaṇṇanāyaṃ vuttanayam eva. ayam eva hi viseso, tattha abhūtaṃ ārocesuṃ, idha bhūtaṃ, bhūtam pi puthujjanā ārocesuṃ na ariyā, ariyānaṃ hi payuttavācā nāma n' atthi, attano guṇe ārocayamāne pana aññe na paṭisedhesuṃ,


[page 752]
752                Samantapāsādikā                     [Bhvibh_V.8.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tathā uppanne ca paccaye sādiyiṃsu, tathā uppannabhāvaṃ ajānantā. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesun ti ādim hi pana ye uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu, te ārocesun ti veditabbo.
kacci pana vo bhikkhave bhūtan ti pucchi, te pana sabbe pi bhūtaṃ bhagavā 'ti paṭijāniṃsu. ariyānam pi hi abbhantare bhūto uttarimanussadhammo ti. atha bhagavā ariyamissakattā moghapurisā 'ti avatvā kathañ hi māna tumhe bhikkhave 'ti vatvā udarassa kāraṇā ti ādim āha. tattha yasmā ariyā aññesaṃ sutvā ayyo kira bhante sotāpanno ti ādinā nayena pasannehi manussehi pucchiyamānā appaññatte sikkhāpade anādīnavadassino suddhacittatāya attano ca paresañ ca visesādhigamaṃ paṭijāniṃsu. evaṃ paṭijānantehi ca tehi yaṃ aññe udarassa kāraṇā uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsitvā piṇḍapātaṃ uppādesuṃ, taṃ suddhacittāya sādiyantehi pi udarassa kāraṇā uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito viya hoti, tasmā sabbasaṅgāhiken' eva nayena kathañ hi nāma tumhe bhikkhave udarassa kāraṇā gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissathā 'ti āha. sesaṃ catutthapārājikavatthusadisam eva. sikkhāpadavibhaṅge pi kevalaṃ tattha pārājikañ c' eva thullaccayañ ca idha bhūtattā pācittiyañ c' eva dukkaṭañ ca ayaṃ viseso, sesaṃ vuttanayam eva.
     upasampannassa bhūtaṃ ārocetī 'ti utarimanussadhammam eva sandhāya vuttaṃ. parinibbānakāle hi antarā vā atikaḍḍhiyamānena upasampannassa bhūtaṃ ārocetuṃ vaṭṭati, sutapariyattisīlaguṇaṃ pana anupampannassāpi ārocetuṃ vaṭṭati. ādikammikassa anāpatti. ummattakassā 'ti idaṃ pana idha na vuttaṃ. kasmā, diṭṭhisampannānaṃ ummādassa vā cittakkhepassa vā abhāvā 'ti. Mahāpaccariyaṃ pi hi vicāritaṃ, jhānalābhī pana parihīne jhāne ummattako bhaveyya, tassāpi bhūtārocanappaccayā anāpatti na vattabbā bhūtass' eva abhāvato ti. sesaṃ vuttānam eva. bhūtārocanaṃ nām' etaṃ pubbe avutte pi tīhi samuṭṭhāṇehi samuṭṭhāti, kāyato vācato kāyavācato cā 'ti.


[page 753]
Bhvibh_V.8-9.]           Pācittiya-vaṇṇanā                753
kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇativajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ kusalābyākatacittehi dvicittaṃ sukhamajjhattavedanāhi dvivedanan ti. bhūtārocanasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.
     Navamasikkhāpade, duṭṭhullā nāma āpatti cattāri pārājikāni terasasaṅghādisesā 'ti imissā pāḷiyā pārājikāni duṭṭhullasaddatthadassanatthaṃ vuttāni, saṅghādisesaṃ pana idhādhippetan ti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. tatrāyaṃ vicāraṇā. sace pārājikaṃ dhammaṃ ārocentassa pācittiyaṃ na bhaveyya, yathā samāne pi bhikkhubhikkhunīnaṃ upasampannasadde yattha bhikkhunī anadhippetā hoti. tattha bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno ti vuccati. evam idha samāne pi pārājikasaṅghādisesānaṃ duṭṭhullasadde yadi pārājikaṃ anadhippetaṃ duṭṭhullā nāma āpatti terasasaṅghādisesā 'ti etad eva vattabbaṃ siyā. tattha bhaveyya yo pārājikaṃ āpanno so bhikkhubhāvato cuto, tasmā tassa āpattiṃ ārocento dukkaṭaṃ āpajjatī 'ti. evaṃ sati akkosento pi dukkaṭaṃ āpajjeyya pācittiyam eva ca āpajjati. vuttaṃ h' etaṃ asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno tañ ce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadati āpatti omasavādassā 'ti, evaṃ pāḷiyā vicāriyamānāya pārājikaṃ ārosentassāpi pācittiyam eva dissati. kiñ cāpi dissati. atha kho sabbāṭṭhakathāsu vuttattā aṭṭhakathācariyā 'va ettha pamāṇaṃ na aññā vicāraṇā, pubbe pi ca avocumhā: buddhena dhammo vinayo ca vutto, yo tassa puttehi tath' eva ñāto ti ādi. aṭṭhakathācariyā hi buddhassa adhippāyaṃ jānanti, imināpi c' etaṃ pariyāyena veditabbaṃ.
     aññatra bhikkhusammutiyā 'ti hi vuttaṃ. bhikkhusammuttiyā ca ārocanaṃ āyatiṃ saṃvaratthāya puna tathārūpaṃ āpattiṃ anāpajjanatthāya bhagavatā anuññātaṃ na tassa bhikkhuno avaṇṇamattappakāsanatthāya na sāsane vāssa patiṭṭhā nisedhanatthāya,


[page 754]
754                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.9-10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na ca pārājikaṃ āpannassa puna tathārūpāya āpattiyā anāpajjanena bhikkhubhāvo nāma atthi, tasmā pārājikāni duṭṭhullasaddatthadassanatthaṃ vuttāni. saṅghādisesaṃ pana idhādhippetan ti yaṃ aṭṭhākathāsu vuttaṃ taṃ suvuttam eva. atthi bhikkhusammuti āpattipariyantā 'ti ādīsu pana yā ayaṃ bhikkhusammuti vuttā, sā na katthaci āgatā, idha vuttattā yeva pana abhiṇhāpattikaṃ bhikkhuṃ disvā evaṃ c' esa paresu hirottappenāpi āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjissatī 'ti tassa bhikkhuno hitesitāya tikkhattuṃ apaloketvā saṅghena kātabbā 'ti veditabbā. aduṭṭhullaṃ āpattim āroceti āpatti dukkhaṭassā 'ti pañcaāpattikkhandhe ārocentassa dukkaṭaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana pārājikaṃ ārocentassāpi dukkaṭam eva vuttaṃ. anupasampannassa duṭṭhullaṃ vā aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāran ti ettha ādito pañcasikkhāpadāni duṭṭhullo nāma ajjhācāro, sesāni aduṭṭhullāni. sukkavisaṭṭhi kāyasaṃsagga duṭṭhulla attakāmā pan' assa dujjhācāro nāmā 'ti vuttaṃ. vatthuṃ ārocetī 'ti ayaṃ sukkavisaṭṭhiṃ āpanno duṭṭhullaṃ āpanno attakāmaṃ āpanno kāyasaṃsaggaṃ āpanno ti evaṃ vadantassa anāpatti. āpattiṃ ārocetī 'ti ayaṃ pārājikaṃ āpanno saṅghāsidesaṃ thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ āpanno ti vadati anāpatti. ayaṃ asuciṃ mocetvā saṅghādisesaṃ āpanno ti ādinā pana nayena vatthunā saddhiṃ āpattiṃ ghaṭetvā ārocentass' eva āpatti.
sesam ettha uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasamasikkhāpade, jātā ca paṭhavī ajātā ca paṭhavī 'ti imehi padehi jātapaṭhaviñ ca ajātapaṭhaviñ ca dasseti. appapāsāṇādīsu appā pāsāṇā etthā 'ti appapāsaṇā 'ti evam attho daṭṭhabbo.


[page 755]
Bhvibh_V.10.]                Pācittiya-vaṇṇanā                755
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tattha muṭṭhippamāṇato upari pāsāṇā veditabbā. muṭṭhippamāṇā sakkharā. kaṭhalā 'ti kapālakhaṇḍāni. marumbā 'ti kaṭasakkharā. vālikā 'ti vālikā yeva. yebhuyyena paṃsū 'ti tīsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāsā paṃsum eko pāsāṇādīsu aññatarakoṭṭhāso. adaḍḍhāpī 'ti uddhana pattapacana kumbhakārāvāpādivasena tathātathā adaḍḍhā, sā pana visuṃ n' atthi suddhapaṃsuādīsu aññatarā 'va veditabbā. yebhuyyena sakkharā 'ti bahutarā sakkharā.
Hatthikucchiyaṃ kira ekaṃ pacchipūraṃ āharāpetvā doṇiyaṃ dhovitvā paṭhaviyā yebhuyyena sakkharābhāvaṃ ñatvā sayaṃ bhikkhū pokkharaṇiṃ khaṇiṃsu. yāni pana majjhe appapaṃsu appamattikā 'ti dvepadāni, tāni yebhuyyena pāsāṇādi pañcakam eva pavisanti,tesaṃ yeva hi dvinnaṃ pabhedadassanam etaṃ. sayaṃ khaṇati āpatti pācittiyassā 'ti ettha pahāre pahāre pācittiyaṃ veditabbaṃ. sakiṃ āṇatto bahukam pi khaṇatī 'ti sace pi sakaladivasaṃ khaṇati āṇāpakassa ekañ ñeva pācittiyaṃ, sace pana kusīto hoti punappunaṃ āṇāpetabbo, taṃ āṇāpetvā khaṇāpentassa vācāya vācāya pācittiyaṃ. ayaṃ tāva pāḷīvaṇṇanā. ayaṃ pana pāḷimuttakavinicchayo, pokkharaṇiṃ khaṇā 'ti vadati vaṭṭati, khatā yeva hi pokkharaṇī nāma hoti, tasmā ayaṃ kappiyavohāro, esanayo vāpiṃ taḷākaṃ āvāṭaṃ khaṇā 'ti ādīsu pi. imaṃ okāsaṃ khaṇa imasmiṃ okāse pokkharaṇiṃ khaṇā 'ti vattuṃ pana na vaṭṭati, kandaṃ khaṇa mūlaṃ khaṇā 'ti aniyametvā vattuṃ vaṭṭati, imaṃ valliṃ khaṇa imasmiṃ okāse kandaṃ vā mūlaṃ vā khaṇā 'ti vattuṃ na vaṭṭati, pokkharaṇiṃ sodhentehi yo kūṭehi ussiñcituṃ sakkā hoti tanukakaddamo taṃ apanetuṃ vaṭṭati, bahaḷo na vaṭṭati, ātapena sukkhakaddamo phalati, tatra yo heṭṭhā paṭhaviyā asambaddho tam eva apanetuṃ vaṭṭati.
     udakena gataṭṭhāne udakapappaṭako nāma hoti vātappahārena calati taṃ apanetuṃ vaṭṭati. pokkharaṇī ādīnaṃ taṭaṃ bhijjitvā udakasāmantā patati,


[page 756]
756                Samantapāsādikā                     [Bhvibh_V.10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace omakacātumāsaṃ ovaṭṭaṃ chindituṃ vā bhindituṃ vā vaṭṭati. cātumāsato uddhaṃ na vaṭṭati. sace pana udake yeva patati deve atireka cātumāsaṃ ovaṭṭe pi udake yeva udakassa patitattā vaṭṭati, pāsāṇapiṭṭhiyaṃ soṇḍiṃ khaṇanti, sace tattha paṭhamam eva sukhumarajaṃ patati, taṃ devena ovaṭṭaṃ hoti cātumāsaccayena akappiyapaṭhavīsaṅkhyaṃ gacchati. udake pariyādiṇṇe soṇḍiṃ sodhentehi vikopetuṃ na vaṭṭati. sace paṭhamam eva udakena pūreti pacchā rajaṃ patati taṃ vikopetuṃ vaṭṭati. tattha hi deve vassante pi udake yeva udakaṃ patatī 'ti. piṭṭhipāsāṇe sukhumarajaṃ hoti, deve phusāyante alliyati, tam pi cātumāsaccayena vikopetuṃ na vaṭṭati. sace pana akaṭapabbhāre vammiko uṭṭhito hoti yathāsukhaṃ vikopetuṃ vaṭṭati. sace abbhokāse uṭṭhahati omakacātumāsaṃ ovaṭṭo yeva vaṭṭati. rukkhādīsu ārūḷhaupacikāmattikāya pi es' eva nayo. gaṇḍuppāda gūtha mūsikakukkura gokaṇṭakādīsu pi es' eva nayo.
     gokaṇṭako nāma gāvīnaṃ khuracchinnakaddamo vuccati sace pana heṭṭhimatalena bhūmisambandho hoti ekadivasam pi na vaṭṭati. kasitaṭṭhāne pi naṅgalacchinna mattikāpiṇḍaṃ gaṇhantassa es' eva nayo. purāṇasenāsanaṃ hoti, acchadanaṃ vā vinaṭṭhacchadanaṃ vā atirekacātumāsaṃ ovaṭṭaṃ jātapaṭhavī saṅkhyam eva gacchati. tato avasesaṃ chadaniṭṭhikaṃ vā gopāṇasīādikaṃ upakaraṇaṃ vā gaṇhantena iṭṭhakaṃ gaṇhāmi gopāṇasiṃ bhittipādaṃ padarattharaṇaṃ pāsāṇatthambhaṃ gaṇhāmī 'ti saññāya gaṇhituṃ vaṭṭati. tena saddhiṃ mattikā patati anāpatti, bhittimattikaṃ gaṇhantassa pana āpatti. sace yā yā atintā taṃ taṃ gaṇhāti anāpatti. antogehe mattikāpuñjo hoti, tasmiṃ ekadivasaṃ ovaṭṭe gehaṃ chādenti,


[page 757]
Bhvibh_V.10.]                    Pācittiya-vaṇṇanā                    757
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace sabbo tinto cātumāsaccayena jātapaṭhavī yeva. ath' assa uparibhāgo yeva tinto anto atinto yattakaṃ tintaṃ taṃ kappiyakārakehi kappiyavohārena apanāmetvā sesaṃ yathāsukhaṃ valañjetuṃ vaṭṭati. udakena temetvā ekābaddhā yeva hi jātapaṭhavī hoti, na itarā 'ti. abbhokāse mattikāpākāro hoti, atirekacātumāsaccayena ovaṭṭo jātapaṭhavīsaṅkhyaṃ gacchati. tattha laggapaṃsuṃ pana allahatthena chupitvā gahetuṃ vaṭṭati. sace iṭṭhakapākāro hoti yebhuyyena kaṭhalaṭṭhāne tiṭṭhati yathāsukhaṃ vikopetuṃ vaṭṭati. abbhokāse ṭhitamaṇḍapatthambhaṃ itocito ca sañcaletvā paṭhaviṃ vikopentena gahetuṃ na vaṭṭati. ujukam eva uddharituṃ vaṭṭati. aññam pi sukkharukkhaṃ vā sukkhakhāṇukaṃ vā gaṇhantassa es' eva nayo.
     navakammatthaṃ thambhaṃ vā pāsāṇaṃ vā rukkhaṃ vā daṇḍakehi uccāletvā pavaṭṭentā gacchanti, tattha paṭhavī bhijjati, sace suddhacittā pavaṭṭenti anāpatti. atha pana tena apadesena paṭhaviṃ bhinditukāmā yeva honti anāpatti.
sākhādīni kaḍḍhantānam pi paṭhaviyaṃ dārūni phālentānam pi es' eva nayo. paṭhaviyaṃ aṭṭhisūcikaṇṭakādīsu pi yaṃ kiñci ākoṭetuṃ vā pavesetuṃ vā na vaṭṭati. passāvadhārāya vegena paṭhaviṃ bhindissāmī 'ti evaṃ passāvam pi kātuṃ na vaṭṭati, karontassa bhijjati āpatti. visamabhūmiṃ samaṃ karissāmī 'tiammuñjaniyā ghaṃsituṃ na vaṭṭati, vattasīsen' eva hi sammajjitabbaṃ. keci kattarayaṭṭhiyā bhūmiṃ koṭṭenti pādaṅguṭṭhakena pi vilikhanti caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmā 'ti punappunaṃ bhūmiṃ bhindantā caṅkamanti sabbaṃ na vaṭṭati, viriyasampaggahatthaṃ pana samaṇadhammaṃ karontena suddhacittena caṅkamituṃ vaṭṭati. hatthaṃ dhovissāmā 'ti paṭhaviyaṃ ghaṃsanti na vaṭṭati.


[page 758]
758                Samantapāsādikā                    [Bhvibh_V.10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] aghaṃsantena pana allahatthaṃ paṭhaviyaṃ ṭhapetvā rajaṃ gahetuṃ vaṭṭati, keci kaṇḍukacchuādīhi ābādhikā chinnataṭādīsu aṅgapaccaṅgāni ghaṃsanti na vaṭṭati.
     khaṇati vā khaṇāpeti vā 'ti antamaso pādaṅguṭṭhakena pi sammajjanīsalākāya pi sayaṃ vā khaṇati aññena vā khaṇāpeti. bhindati vā bhindāpeti vā 'ti antamaso udakam pi chaḍḍento sayaṃ vā bhindati aññena vā bhindāpeti. dahati vā dahāpeti vā 'ti anatamaso pattam pi pacanto sayaṃ va dahati aññena vā dahāpeti, yattakesu ṭhānesu aggiṃ deti vā dāpeti vā tattakāni pācittiyāni. pattaṃ pacantena pi hi pubbe pakkaṭṭhāne yeva hi pacitabbo. adaḍḍhāya paṭhaviyā aggiṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati. pattapacanakapālassa pana upari aggiṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. dārūnaṃ upari ṭhapeti, so aggi tāni dahanto gantvā paṭhaviṃ dahati na vaṭṭati, iṭṭhaka kapālādīsu pi es' eva nayo. tatrāpi hi iṭṭhakādīnaṃ yeva upari ṭhapetuṃ vaṭṭati. kasmā, tesam anupādānattā, na hi tāni aggissa upadānasaṅkhyaṃ gacchanti. sukkhakhāṇusukkharukkhādīsu aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati. sace pana paṭhaviṃ appattam eva nibbāpetvā gamissāmī 'ti deti vaṭṭati.
pacchā nibbāpetuṃ na sakkoti avisayattā anāpatti. tiṇukkaṃ gahetvā gacchanto hatthe ḍayhamāne bhūmiyaṃ pāteti anāpatti. patitaṭṭhāne yeva upādānaṃ datvā aggiṃ kātuṃ vaṭṭatī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. daḍḍhapaṭhaviyā ca yattakaṃ ṭhānaṃ usumāya anugataṃ sabbaṃ vikopetuṃ vaṭṭatī 'ti tatth' eva vuttaṃ. yo pana ajānanako bhikkhu araṇisahitena aggiṃ nibbattetvā hatthena ukkhipitvā kiṃ karomī 'ti vadati jālehī 'ti vattabbo. hattho ḍayhatī 'ti vadati, yathā na ḍayhati tathā karohī 'ti vattabbo. bhūmiyaṃ pātehī 'ti pana na vattabbo. sace hatthe ḍayhamāne pāteti paṭhaviṃ ḍahissāmī 'ti apātitattā anāpatti. patitaṭṭhāne pana aggiṃ kātuṃ vaṭṭatī 'ti Kurundiyaṃ vuttaṃ.
anāpatti imaṃ jānāhī 'ti ādīsu imassa thambhassa āvāṭaṃ jāna mahāmattikaṃ jāna thusamattikaṃ jāna mahāmattikaṃ dehi thusamattikaṃ dehi mattikaṃ āhara paṃsuṃ āhara mattikāya attho paṃsunā attho imassa thambhassa āvāṭaṃ kappiyaṃ karohi imaṃ mattikaṃ kappiyaṃ karohi imaṃ paṃsuṃ kappiyaṃ karohī 'ti evaṃ attho veditabbo.


[page 759]
Bhvibh_V.10-11.]           Pācittiya-vaṇṇanā                     759
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] asañciccā 'ti pāsāṇarukkhādīni vā pavaṭṭentassa kattaradaṇḍena vā āhacca gacchantassa paṭhavī bhijjati, sā tena bhindissāmī 'ti evaṃ sañcicca abhiṇṇattā asañcicca bhiṇṇa nāma hoti, iti asañcicca bhindantassa anāpatti.
     asatiyā 'ti aññavihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena vā kattarayaṭṭhiyā vā paṭhaviṃ vilikhanto tiṭṭhati, evaṃ asatiyā vilikhantassa vā bhindantassa vā anāpatti. ajānantassā 'ti anto gehe ovaṭṭaṃ channaṃ paṭhaviṃ akappiyapaṭhavī 'ti na jānāti kappiyapaṭhavī 'ti saññāya vikopeti, khaṇāmi bhindāmi dahāmi vā na jānāti, kevalaṃ saṅgopanatthāya khaṇittādīni vā ṭhapeti, ḍayhamānahattho vā aggiṃ pāteti, evaṃ ajānantassa anāpatti, sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. paṭhavīkhaṇasikkhāpadaṃ dasamaṃ. samatto vaṇṇanākkamena musāvādavaggo paṭhamo.
     Senāsanavaggassa paṭhamasikkhāpade anādiyanto ti tassā vacanaṃ agaṇhanto. dārakassa bāhuṃ ākoṭesī 'ti ukkhittaṃ pharasuṃ niggahetuṃ asakkonto manussānaṃ cakkhuvisayātīte mahārājasantikā laddhe rukkhaṭṭhakadibbavimāne nipannassa dārakassa bāhuṃ thanamūle yeva chindi. na kho m' etaṃ paṭirūpan ti ādimhi ayaṃ saṅkhepavaṇṇanā. Himavante kira pakkhadivasesu devatāsannipāto hoti, tattha rukkhadhammaṃ pucchanti tvaṃ rukkhadhamme ṭhitā na ṭhitā 'ti. rukkhadhammo nāma rukkhe chijjamāne rukkhadevatāya manopadosassa akaraṇaṃ. tattha ya devatā rukkhadhamme aṭṭhitā hoti sā devatāsannipātaṃ pavisituṃ na labhati. iti sā devatā imañ ca rukkhadhamme aṭṭhānapaccayaṃ ādīnavaṃ addasa,


[page 760]
760                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhagavato ca sammukhā sutadhammadesanānusārena tathāgatassa chaddantādikāle pubbacaritaṃ anussari. ten' assā etad ahosi na kho m' etaṃ paṭirūpaṃ ...pe... voropeyyan ti. yannūnāhaṃ bhagavato etam attham āroceyyan ti idaṃ pan' assā ayaṃ bhikkhu sapitiko putto addhā bhagavā imaṃ imassa ajjhācāraṃ sutvā mariyādaṃ bandhissati sikkhāpadaṃ paññāpessatī 'ti iti paṭisañcikkhantiyā ahosi. sacajja tvaṃ devate 'ti sace ajja tvaṃ devate.
     pasaveyyāsī 'ti janeyyāsi uppādeyyāsi, evañ ca pana vatvā bhagavā taṃ devataṃ saññāpento:
          yo ve uppitaṃ kodhaṃ
          rathaṃ bhantaṃ 'va vāraye
          tam ahaṃ sārathi brūmi,
          rasmiggāho itaro jano.
ti imaṃ gātham abhāsi, gāthāpariyosāne sā devatā sotāpattiphale patiṭṭhāsi. puna bhagavā sampattaparisāya dhammaṃ desento:
          yo ve uppatitaṃ vineti kodhaṃ,
          visataṃ sappavisaṃ 'va osadhehi
          so bhikkhu jahāti orapāraṃ,
          urago jiṇṇam iva tacaṃ purāṇan.
ti imaṃ gātham abhāsi. tatra paṭhamagāthā dhammapade saṅgahaṃ āruḷhā, dutiyā suttanipāte, vatthuṃ pana vinaye 'ti.
     atha bhagavā dhammaṃ desento yeva tassā devatāya vasanaṭṭhānaṃ āvajjento paṭirūpaṃ ṭhānaṃ disvā gaccha devate amukasmiṃ okāse rukkho vivitto tasmiṃ upagacchā 'ti āha. so kira rukkho na Āḷavīraṭṭhe Jetavanassa anto parikkhep' assa devaputtassa pariggaho ahosi, so cuto tasmā vivitto ti vutto. tato paṭṭhāya ca pana sā devatā sammāsambuddhato laddhaparihārā buddhupaṭṭhāyikā ahosi. yadā devatāsamāgamo hoti, tadā mahesakkhadevatāsu āgacchantīsu aññā appesakkhā devatā yāva mahāsamudda-Cakkavāḷapabbatā tāva paṭikkamanti.


[page 761]
Bhvibh_V.11.]                Pācittiya-vaṇṇanā                    761
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ pana attanā vasanaṭṭhāne nisīditvā 'va dhammaṃ suṇāti, yam pi paṭhamayāme bhikkhū pañhaṃ pucchanti majjhimayāme devatā taṃ sabbaṃ tath' eva nisīditvā suṇāti, cattāro ca mahārājāno pi bhagavato upaṭṭhānaṃ āgantvā gacchantā taṃ devataṃ disvā 'va gacchanti. bhūtagāmapātabyatāyā 'ti ettha bhavanti ahuvanti cā 'ti bhūtā, jāyanti vaḍḍhanti vā jātā vaḍḍhitā cā 'ti attho. gāmo ti rāsi, bhūtānaṃ gāmo ti bhūtagāmo bhūtā eva vā gāmo bhūtāgāmo, patiṭṭhitaharitatiṇarukkhānam etaṃ adhivacanaṃ. pātabyassa bhāvo pātabyatā, chedanabhedanādīhi yathārūciṃ paribhuñjitabbatā 'ti attho. tassā bhūtagāmapātabyatāya nimittatthe bhummavacanaṃ, bhūtagāmapātabyatāya hetu bhūtagāmassa chedanādipaccayā pācittiyan ti attho. idāni taṃ bhūtagāmaṃ vibhajitvā dassento bhūtagāmo nāma pañcabījajātānī 'ti ādim aha.
tattha bhūtagāmo nāmā 'ti bhūtagāmaṃ uddharitvā yasmiṃ sati bhūtāgamo hoti taṃ dassetuṃ pañca bījajātānī 'ti āhā 'ti aṭṭhakathāsu vuttaṃ, evaṃ sante pi yāni vā pan' aññāni pi atthi mūle jāyantī 'ti ādīni na samenti. na hi mūlabījāni mūlādīsu jāyanti, mūlādīsu jāyamānāni pana tāni bījāni, tasmā evam ettha vaṇṇanā veditabbā. bhūtagāmo nāmā 'ti vibhajitabbapadaṃ. pañcā 'ti tassa vibhāgaparicchedo, bījajātānī 'ti paricchinnadhammanidassanaṃ. tass' attho bījehi jātāni bījajātāni, rukkhādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
aparo nayo bījāni ca tāni jātāni ca bījajātāni pasutāni nibbattapaṇṇamūlānī 'ti bījajātāni, etena allavālikādīsu ṭhapitānaṃ nibbattapaṇṇamūlānaṃ siṅgiverādīnaṃ saṅgaho kato hoti. idāni yehi bījehi jātattā rukkhādīni bījajātānī 'ti vuttāni, tāni dassento mūlabījan ti ādim āha. tesaṃ uddeso pākaṭo eva. niddese yāni vā pan' aññāni pi atthi mūle jāyanti mūle sañjāyantī 'ti ettha bījato nibbattena bījaṃ dassitaṃ,


[page 762]
762                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmā evam ettha attho daṭṭhabbo, yāni vā pan' aññāni pi atthi āluva-kaseru-kamaḷuppala-puṇḍarīka-kuvalaya-kandapāṭalimūlādibhede mūle gacchavallirukkhādīni jāyanti sañjāyanti, tāni yamhi mūle jāyanti c' eva sañjāyanti ca, tañ ca pāḷiyaṃ vuttahaliddādi ca sabbam pi etaṃ mūlabījaṃ nāma, esa nayo khandhabījādīsu, ye vā pana khandhabījesu pan' ettha ambāṭaka-indasāla-nuhī-pāḷibhadda-kaṇikārādīni khandhabījāni, amūlakavalli caturassavalli kaṇavīrādīni phaḷubījāni nāma, makacisumana-jayasumanādīni aggabījāni, amba-jambū panasaṭṭhiādīni bījabījānī 'ti daṭṭhabbāni.
     idāni yaṃ vuttaṃ bhūtagāmapātabyatāya pācittiyan ti tattha saññāvasena āpattānāpattibhedaṃ pātabyatābhedañ ca dassento bīje bījasaññī 'ti ādim āha. tattha yathā sālīnañ ce pi odanaṃ bhuñjattī 'ti ādīsu sālitaṇḍulānaṃ odano sālīnaṃ odano ti vuccati, evaṃ bījato sambhūto bhūtagāmo bījan ti vutto ti veditabbo. yam pana bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato ti ādīsu vuttaṃ bhūtagāmaparimocanaṃ katvā ṭhapitaṃ bījaṃ, taṃ dukkaṭavatthu. athavā yad etaṃ bhūtagāmo nāmā ti sikkhāpade vibhaṅgassa ādipadaṃ tena saddhiṃ yojetvā yaṃ bījaṃ bhūtagāmo nāma hoti. tasmiṃ bīje bījasaññī satthakādīni gahetvā sayaṃ vā chindati aññena vā chedāpeti pāsāṇādīni gahetvā sayaṃ vā bhindati aññena vā bhedāpeti, aggiṃ upasaṃharitvā sayaṃ vā pacati aññena vā pacāpeti āpatti pācittiyassā 'ti evam ettha attho veditabbo. yathārutaṃ pana gahetvā bhūtagāmavinimmuttassa bījassa chindanādibhedāya pātabyatāya pācittiyaṃ na vattabbaṃ. ayaṃ h' ettha vinicchayakathā.
bhūtagāmaṃ vikopentassa pācittiyaṃ, bhūtagāmaparimocitaṃ pañcavidham pi bījagāmaṃ vikopentassa dukkaṭaṃ, bījagāmabhūtagāmo nām' esa atthi udakaṭṭho atthi thalaṭṭho.


[page 763]
Bhvibh_V.11.]                Pācittiya-vaṇṇanā                763
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tattha udakaṭṭho sāsapamattika-tilabījakādibhedā sapattikā apattikā ca sabbā sevālajāti antamaso udakapappaṭakaṃ upādāya bhūtagāmo ti veditabbo. udakapappaṭako nāma upari thaddho pharusavaṇṇo heṭṭhā mudu nīlavaṇṇo hoti. tattha yassa sevālassa mūlaṃ orohitvā paṭhaviyaṃ patiṭṭhitaṃ tassa paṭhavīṭṭhānaṃ, yo udake sañcarati tassa udakaṃ, paṭhaviyaṃ patiṭṭhitaṃ yattha katthaci vikopentassa vā uddharitvā vā ṭhānantaraṃ saṅkāmentassa pācittiyaṃ. udake sañcarantaṃ vikopentassa pācittiyaṃ, hatthehi pana itocito ca viyūhitvā nahāyituṃ vaṭṭati. sakalaṃ hi udakaṃ tassa ṭhānaṃ, tasmā na so ettāvatā ṭhānantaraṃ saṅkāmito hoti, udakato pana udakena vinā sañcicca ukkhipituṃ na vaṭṭati, udakena saddhiṃ ukkhipitvā puna udake pakkhipituṃ vaṭṭati. parissāvanantarena nikkhamati kappiyaṃ kārāpetvā 'va udakaṃ paribhuñjitabbaṃ. uppalapaduminiādīni jalajavallitiṇāni udakato uddharantassa vā tatth' eva vikopentassa vā pācittiyaṃ. parehi uppāṭitāni vikopentassa dukkaṭaṃ. tāni hi bījagāme saṅgahaṃ gacchanti. tilabījaka sāsapamattikasevālo pi udakato uddhaṭo amilāto aggabījasaṅgahaṃ gacchati. Mahāpaccarīādīsu anantakatilabījakaudakapappaṭakādīni dukkaṭavatthukānī 'ti vuttaṃ, tattha kāraṇaṃ na dissati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ sampuṇṇabhūtagāmo na hoti tasmā dukkaṭan ti vuttaṃ tam pi na sameti, bhūtagāme hi pācittiyaṃ bījagāme dukkaṭaṃ vuttaṃ, asampuṇṇabhūtagāmo nāma tatiyo koṭṭhāso n' eva pāliyaṃ na aṭṭhakathāsu āgato. api ca taṃ bījagāmasaṅgahaṃ gacchissatī 'ti, tam pi na yuttaṃ abhūtagāmamūlattā tādisassa bījagāmassā 'ti, api ca garukalahukesu garuke ṭhātabban ti etaṃ vinayalakkhaṇaṃ.
     thalaṭṭhe chinnarukkhānaṃ avasiṭṭho haritakhāṇu nāma hoti, tattha kakudha karañja piyaṅgu paṇasādīnaṃ khāṇu uddhaṃ vaḍḍhati,


[page 764]
764                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so bhūtagāmena saṅgahīto, tāḷanāḷikerādīnaṃ khāṇu uddhaṃ na vaḍḍhati, so bījagena saṅgahīto, kadaliyā pana aphalitāya khāṇu bhūtagāmena saṅgahito, phalitāya bījagāmena, kadalī pana phalitā yāva nīlapaṇṇī tāva bhūtagāmen' eva saṅgahītā, tathā phalito veḷu. yadā pana aggato paṭṭhāya sussati tadā bījagāmena saṅgahaṃ gacchati, katarabījagāmena, phaḷubījagāmena, kiṃ tato nibbattati, na kiñci, yadi hi nibbatteyya bhūtagāmena saṅgahaṃ gaccheyya, indasālādirukkhe chinditvā rāsiṃ karonti, kiñcāpi rāsikatadaṇḍakehi ratanappamāṇāpi sākhā nikkhamanti bījagamen' eva saṅgahaṃ gacchanti, maṇḍapatthāya vā vatiatthāya vā valliāropanatthāya vā bhūmiṃ nikhaṇanti, mūlesu c' eva paṇṇesu ca niggatesu pana bhūtagāmasaṅkhyaṃ gacchanti. mūlamattesu pana paṇṇamattesu vā niggatesu bījagāme saṅgahītā eva. yāni kānici bījāni paṭhaviyaṃ vā udakena siñcitvā ṭhapitāni kapālādīsu vā allapaṃsuṃ pakkhipitvā nikkhittāni honti. sabbāni mūlamatte vā paṇṇamatte vā niggate pi bījāni yeva. sace pi mūlāni ca upari aṅkuro ca niggacchati, yāva aṅkuro harito na hoti tāva bījāni yeva. muggādīnaṃ pana paṇṇesu uṭṭhitesu vīhiādīnaṃ vā aṅkure harite nīlapaṇṇavaṇṇe jāte bhūtagāmasaṅgahaṃ gacchanti, tālaṭṭhīnaṃ paṭhamaṃ sūkaradāṭhā viya mūlaṃ niggacchati, niggate pi yāva upari pattavaṭṭī na niggacchati tāva bījagāmo yeva. nāḷikerassa tacaṃ bhinditvā dantasūci viya aṅkuro niggacchati yāva migasiṅgasadisā nīlapattavaṭṭī na hoti tāva bījagāmo yeva. mūle aniggate pi tādisāya pattavaṭṭiyā jātāya amūlakabhūtagāme saṅgahaṃ gacchati. ambaṭṭhi ādīni vīhiādīhi vinicchanitabbāni. vandakā vā aññā vā yā kāci rukkhe jāyitvā rukkhaṃ ottharati rukkho 'va tassā ṭhānaṃ, taṃ vikopentassa vā tato uddharantassa vā pācittiyaṃ. ekā amūlakā latā hoti, aṅguliveṭhako viya vanappagumbadaṇḍake veṭheti, tassāpi ayam eva vinicchayo. gehamukhapākāravedikācetiyādīsu nīlavaṇṇo sevāḷo hoti,


[page 765]
Bhvibh_V.11.]                Pācittiya-vaṇṇanā                765
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yāva dve tīṇi pattāni na sañjāyanti tāva aggabījasaṅgahaṃ gacchati. pattesu jātesu pācittiyavatthu, tasmā tādisesu ṭhānesu sudhālepam pi dātuṃ na vaṭṭati. anupasampannena littassa upari snehalepo dātuṃ vaṭṭati. sace nidāghasamaye sukkhasevāḷo tiṭṭhati, taṃ sammuñjanī ādīhi ghaṃsitvā apanetuṃ vaṭṭati. pāṇīyaghaṭādīnaṃ bahi sevāḷo dukkaṭavatthu anto abbohāriko, dantakaṭṭhapūvādīsu kaṇṇakam pi abbohārikam eva. vuttaṃ h' etaṃ sace gerukaparikammatā bhitti kaṇṇakitā hoti coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā 'ti. pāsāṇajāti pāsāṇadaddu sevāḷa seleyyakādīni aharitavaṇṇāni apattāni ca dukkaṭavatthukāni, ahicchattakaṃ yāva makulaṃ hoti tāva dukkaṭavatthu, pupphitakālato paṭṭhāya abbohārikaṃ, allarukkhato pana chattakaṃ gaṇhanto rukkhattacaṃ vikopeti, tasmā tattha pācittiyaṃ. rukkhapapaṭikāya pi es' eva nayo. yā pana indasālakakudhādīnaṃ papaṭikā rukkhato muccitvā tiṭṭhati, taṃ gaṇhantassa anāpatti. nīyāsam pi rukkhato muccitvā vā ṭhitaṃ sukkharukkhe vā laggaṃ gaṇhituṃ vaṭṭati allarukkhato na vaṭṭati, sākhāya pi es' eva nayo. rukkhaṃ cāletvā paṇḍupalāsaṃ vā pariṇatakaṇikārādipupphaṃ vā pātentassa pācittiyam eva. hatthakukkuccena mudukesu indasālanuhikhandhādīsu vā tattha jātakatālapaṇṇādīsu vā akkharaṃ chindantassāpi es' eva nayo.
sāmaṇerānaṃ pupphaṃ ocinantānaṃ sākhaṃ nāmetvā dātuṃ vaṭṭati, tehi pana pupphehi pāṇīyaṃ na vāsetabbaṃ pānīyavāsatthikena sāmaṇeraṃ ukkhipitvā ocināpetabbāni.
phalasākhāpi attanā khāditukāmena na onametabbā, sāmaṇeraṃ ukkhipitvā phalaṃ gāhāpetabbaṃ. yaṃ kiñci gacchaṃ vā lataṃ vā uppāṭentehi sāmaṇerehi saddhiṃ gahetvā ākaḍḍhituṃ na vaṭṭati, tesaṃ pana ussāhajananatthaṃ anākaḍḍhantena kaḍḍhanākāraṃ dassentena viya agge gahetuṃ vaṭṭati, yesaṃ rukkhānaṃ sākhā rūhati tesaṃ sākhaṃ makkhikabījanādīnaṃ atthāya kappiyaṃ akārāpetvā gahitaṃ tace vā patte vā antamaso nakhena pi vilikhantassa duk kaṭaṃ.


[page 766]
766                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] allasiṅgiverādīsu pi es' eva nayo. sace pana kappiyaṃ kārāpetvā sītale padese ṭhapitassa mūlaṃ sañjāyati uparibhāge chindituṃ vaṭṭati. sace aṅkuro jāyati heṭṭhā bhāge chindituṃ vaṭṭati mūle ca nīlaṅkure ca jāte na vaṭṭati.
     chindati vā chedāpeti vā 'ti antamaso sammuñjanīsalākāya pi tiṇāni chindissāmī 'ti bhūmiṃ sammajjanto sayaṃ vā chindati aññena vā chedāpeti. bhindati vā bhedāpeti vā 'ti anatamaso caṅkamanto pi chijjanakaṃ chijjatu bhijjanakaṃ bhijjatu caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmī 'ti sañcicca pādehi akkamanto tiṇavallīādīni sayaṃ bhindati vā aññena vā bhedāpeti. sace pi hi tiṇaṃ vā lataṃ vā gaṇthiṃ karontassa bhijjati gaṇṭhim pi kātuṃ na vaṭṭati. tāḷarukkhādīsu pana corānaṃ anāruhanatthāya dārumakkaṭakaṃ ākoṭenti kaṇṭake bandhanti, bhikkhussa evaṃ kātuṃ na vaṭṭati. sace dārumakkaṭako rukkhe allīnamatto 'va hoti rukkhaṃ na pīḷeti vaṭṭati. rukkhaṃ chinda lataṃ chinda kandaṃ vā mūlaṃ vā uppaṭehī 'ti vattum pi vaṭṭati aniyāmitattā, niyāmetvā pana imaṃ rukkhaṃ chindā 'ti ādi vattuṃ na vaṭṭati. nāmaṃ gahetvā 'pi ambarukkhaṃ caturassa valliṃ āluvakandaṃ muñjatiṇaṃ asukarukkhacchalliṃ chinda bhinda uppāṭehī 'ti ādivacanam pi aniyāmitam eva hoti, imaṃ ambarukkhan ti ādivacanam eva hi niyāmitaṃ nāma, taṃ na vaṭṭati. pacati vā pacāpeti vā 'ti antamaso pattam pi pacitukāmo tiṇādinaṃ upari sañcicca aggiṃ karonto sayaṃ vā pacati aññena vā pacāpetī 'ti sabbaṃ paṭhavīkkhaṇanasikkhāpade vuttanayena veditabbaṃ. aniyāmetvā pana mugge paca māse pacā 'ti ādivuttaṃ vaṭṭati. ime mugge paca ime māse pacā 'ti evaṃ vattuṃ na vaṭṭati. anāpatti imaṃ jānā 'ti ādīsu imaṃ mūlabhesajjaṃ jāna imaṃ mūlaṃ vā paṇṇaṃ vā dehi imaṃ rukkhaṃ vā lataṃ vā āhara iminā pupphena vā phalena vā attho imaṃ rukkhaṃ vā lataṃ vā phalaṃ vā kappiyaṃ karohī 'ti evam attho daṭṭhabbo.


[page 767]
Bhvibh_V.11.]                Pācittiya-vaṇṇanā                767
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ettāvatā bhūtāgamaparimocanaṃ kataṃ hoti, paribhuñjantena pana bījagāmaparimocanatthaṃ puna kappiyaṃ karetabbā.
     kappiyakaraṇaṃ c' ettha iminā suttānusārena veditabbaṃ, anujānāmi bhikkhave pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ aggiparijitaṃ satthaparijitaṃ nakhaparijitaṃ abījaṃ nibbaṭṭabījam eva pañcaman ti. tattha aggiparijitan ti agginā parijitaṃ adhibhūtaṃ daḍḍhaṃ phuṭṭhan ti attho. satthaparijitan ti satthena parijitaṃ adhibhūtaṃ jinnaṃ viddhaṃ vā 'ti attho, es' nayo nakhaparijite. abījanibbaṭṭabījāni sayam eva kappiyāni. agginā kappiyaṃ karontena kaṭṭhaggigomayaggiādīsu yena kenaci antamaso lohakhanḍena pi ādittena kappiyaṃ kātabbaṃ. tañ ca kho ekadese phusantena kappiyan ti vatvā va kātabbaṃ. satthena karontena yassa kassaci lohamayasatthassa antamaso sūcīnakhacchedanādīnam pi tuṇḍena vā dhārāya vā chedaṃ vā vedhaṃ vā dassentena kappiyan ti vatvā va kātabbaṃ, nakhena kappiyaṃ karontena pūtinakhena na kātabbaṃ, manussānaṃ pana sīha-byaggha-dīpa-makkaṭānaṃ sakuntānañ ca nakhā tikhiṇā honti tehi kātabbaṃ. assa-mahisasūkara-miga-gorūpādīnaṃ khurā atikhiṇā tehi na kātabbaṃ, katam pi akataṃ hoti. hatthinakhā pana khurā na honti tehi vaṭṭati, yehi pana kātuṃ vaṭṭati tehi tattha jātakehi pi uddharitvā gahitakehi pi chedaṃ vā vedhaṃ vā dassentena kappiyan ti vatvā 'va kātabbaṃ. tattha sace pi bījānaṃ pabbatamatto rāsi rukkhasahassaṃ vā chinditvā ekābaddhaṃ katvā ucchūnaṃ vā mahābhāro bandhitvā ṭhapito hoti ekasmiṃ bīje vā rukkhasākhāya vā ucchumhi vā kappiye kate sabbaṃ kataṃ hoti, ucchū ca dārūni ca ekato baddhā honti, ucchuṃ kappiyaṃ karissāmī 'ti dāru vijjhati vaṭṭati yeva.
sace pana yāya rajjuyā vā valliyā vā baddhāni tan tā vijjhati na vaṭṭati.


[page 768]
768                Samantapāsādikā                    [Bhvibh_V.11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ucchukhaṇḍānaṃ pacchiṃ pūretvā āharanti, ekasmiṃ khaṇḍe kappiye kate sabbaṃ katam eva hoti.
maricapakkādīhi missetvā bhattaṃ āharanti kappiyaṃ karohī 'ti vutte sace pi bhattasitthe vijjhati vaṭṭati yeva. tiḷataṇḍulādīsu pi es' eva nayo. yāguya pakkhittāni pana ekābaddhāni hutvā na santiṭṭhanti, tattha ekam ekaṃ vijjhitvā kappiyaṃ kātabbam eva. kapitthaphalādīnaṃ anto bījāni kaṭāhaṃ muñcitvā sañcaranti bhindāpetvā kappiyaṃ kārāpetabbaṃ, sace ekābaddhā honti kaṭāhe pi kātuṃ vaṭṭati.
     asañciccā 'ti pāsāṇarukkhādīni vā pavaṭṭentassa sākhaṃ vā kaḍḍhantassa kattaradaṇḍena vā bhūmiṃ paharitvā gacchantassa tiṇāni chijjanti, tāni tena chindissāmī 'ti evaṃ sañcicca acchinnattā asañcicca chinnāni nāma honti. iti asañcicca chindantassa anāpatti. asatiyā 'ti aññāvihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena vā hatthena vā tiṇaṃ vā lataṃ vā chindanto tiṭṭhati, evaṃ asatiyā chindantassa anāpatti. ajānantassā 'ti etth' abbhantare bījagāmo 'ti vā bhūtagāmo ti vā na jānāti, chindāmī 'ti pi na jānāti, kevalaṃ tiṇe vā palāḷapuñje vā khaṇittiṃ vā kuddālaṃ vā saṅgopanatthāya ṭhapeti, ḍayhamānahattho vā aggiṃ pāteti, tatra ce tiṇādīni chijjanti vā ḍayhanti vā anāpatti.
manussaviggahapārājikavaṇṇanāyaṃ pana sabbāṭṭhakathāsu sace bhikkhu rukkhena vā ajjhotthaṭo hoti opāte vā patito sakkā ca hoti rukkhaṃ chinditvā bhūmiṃ vā khaṇitvā nikkhamituṃ jīvitahetu pi attanā na kātabbaṃ.
     aññena pana bhikkhunā bhūmiṃ vā khaṇitvā rukkhaṃ vā chinditvā allarukkhato vā daṇḍakaṃ chinditvā taṃ ukkhaṃ pavaṭṭetvā nikkhāmetuṃ vaṭṭati anāpattī 'ti vuttaṃ. tattha kāraṇaṃ na dissati,


[page 769]
Bhvibh_V.11-12.]          Pācittiya-vaṇṇanā                769
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anujānāmi bhikkhave davaḍāhe ḍayhamāne paṭaggiṃ dātuṃ parittaṃ kātun ti, idaṃ pana ekam eva suttaṃ dissati. sace etassa anulomaṃ attano na vaṭṭati aññassa vaṭṭatī 'ti idaṃ nānākaraṇaṃ na sakkā laddhuṃ, attano atthāya karonto attasinehena akusalacitten' eva karoti.
paro pana kāruññena, tasmā anāpattī 'ti ce. etam pi akāraṇaṃ, kusalacittenāpi hi idaṃ āpattiṃ āpajjati. sabbaaṭṭhakathāsu pana vuttattā na sakkā paṭisedhetuṃ gavesitabbā ettha yutti. aṭṭhakathācariyānaṃ vā saddhāya gantabban ti. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti. bhūtagāmasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiyasikkhāpade, anācāraṃ ācaritvā 'ti akātabbaṃ katvā.
kāyavacīdvāresu āpattiṃ āpajjitvā 'ti vuttaṃ hoti. aññen' aññaṃ paṭicaratī 'ti aññena vacanena aññaṃ vacanaṃ paṭicarati paṭicchādeti ajjhottharati, idāni taṃ paṭicaraṇavidhiṃ dassento ko āpanno ti ādim āha. tatrāyaṃ vacanasambandho.
so kira kiñci vītikkamaṃ disvā āvuso āpattiṃ āpanno 'sī 'ti saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno ko āpanno ti vadati.
tato tvan ti vutte ahaṃ kiṃ āpanno ti vadati, atha pācittiyaṃ vā dukkaṭaṃ vā 'ti vutte vatthuṃ pucchanto ahaṃ kismiṃ āpanno ti vadati. tato asukasmiṃ nāma vatthusmin ti vutte ahaṃ kathaṃ āpanno kiṃ karonto āpanno 'mhī 'ti pucchati, atha idaṃ nāma karonto āpanno ti vutte kiṃ bhaṇathā ti vadati, tato taṃ bhaṇāmā 'ti vutte kiṃ bhaṇathā 'ti vadati. api c' ettha ayaṃ pāḷimuttakko 'pi aññena aññaṃ paṭicaraṇavidhi, bhikkhūhi tava sipāṭikāya kahāpaṇo diṭṭho kiss' eva masāruppaṃ karosī 'ti vutto sudiṭṭhaṃ bhante na pan' eso kahāpaṇo tipumaṇḍalaṃ etan ti bhaṇanto vā tvaṃ suraṃ pivanno diṭṭho kiss' eva masāruppaṃ karosī 'ti vutto sudiṭṭho bhante na pan' esā surā bhesajjatthāya sampāditaṃ ariṭṭhan ti bhaṇanto vā,


[page 770]
770                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.12-13.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tvaṃ paṭicchanne āsane mātugāmena saddhiṃ nisinno diṭṭho kiss' eva masāruppaṃ karosī 'ti vutto yena diṭṭhaṃ sudiṭṭhaṃ viññū pan' ettha dutiyo atthi, so kissa na diṭṭho ti bhaṇanto vā īdisaṃ tayā kiñci diṭṭhan ti puṭṭho na suṇāmī 'ti sotam upanento vā sotadvāre pucchantānaṃ cakkhuṃ upanento vā aññen' aññaṃ paṭicaratī 'ti veditabbo.
     aññavādake vihesake pācittiyan ti ettha aññaṃ vadatī 'ti aññavādakaṃ, aññen' aññaṃ paṭicaraṇass' etaṃ nāmaṃ.
vihesetī 'ti vihesakaṃ, tuṇhībhūtass' etaṃ nāmaṃ, tasmiṃ aññavādake vihesake. pācittiyan ti vatthudvaye pācittidvayaṃ vuttaṃ. aññavādakaṃ ropetū 'ti aññavādakaṃ āropetu patiṭṭhāpetū 'ti attho. vihesakaṃ ropetū 'ti ekasmim pi es' eva nayo. aropite aññavādake 'ti kammavācāya anāropite aññavādake. āropite vihesake 'ti ekasmim pi es' eva nayo.
dhammakamme dhammakammasaññī 'ti ādīsu yan taṃ aññavādakavihesakaropanakammaṃ kataṃ, taṃ ce dhammakammaṃ hoti, so ca bhikkhu tasmiṃ dhammakammasaññī aññavādakañ ca vihesakañ ca karoti, ath' assa tasmiṃ aññavādake ca vihesake ca āpatti pācittiyassā 'ti iminā nayena attho veditabbo. ajānanto pucchatī 'ti āpattiṃ vā āpannabhāvaṃ vā ajānanto yeva kiṃ tumhe bhaṇatha ahaṃ na jānāmī 'ti pucchati. gilāno na kathetī 'ti mukhe tādiso vyādhi hoti yena kathetuṃ na sakkoti. saṅghassa bhaṇḍanaṃ vā ...pe ... vivādo vā bhavissati so mā ahosī 'ti maññamāno na kathetī 'ti iminā nayena attho veditabbo, sesaṃ uttānam evā 'ti. tisamuṭṭhānaṃ, kāyacittato vācācittato kāyavācācittato samuṭṭhāti, siyā kiriyā siyā akiriyā, aññen' aññaṃ paṭicarantassa hi kiriyā hoti. tuṇhībhāvena hi vihesentassa akiriyā, saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedan ti. aññavādakasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiyasikkhāpade, Dabbaṃ Mallaputtaṃ bhikkhū ujjhāyantī 'ti chandāya Dabbo Mallaputto ti ādīni vadantā taṃ āyasmantaṃ tehi bhikkhūhi avajānāpenti avaññāya olokāpenti lāmakato vā cintāpentī 'ti attho. lakkhaṇaṃ pan' ettha saddasatthānusārena veditabbaṃ. ujjhāpentī 'ti pi pāṭho. ayam ev' attho.


[page 771]
Bhvibh_V.13.]           Pācittiya-vaṇṇanā                771
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] chandāyā 'ti chandena pakkhapātena, attano attano sandiṭṭhasambhattānaṃ paṇītāni paññāpetī 'ti adhippāyo.
khīyantī 'ti chandāya Dabbo Mallaputto ti ādīni vadantā pakāsenti. ujjhāpanake khīyanake pācittiyan ti ettha yena vacanena ujjhāpenti taṃ ujjhāpanakaṃ, yena ca khīyanti taṃ khīyanakaṃ, tasmiṃ ujjhāpanake khīyanake, pācittiyan ti vatthudvaye pācittiyadvayaṃ vuttaṃ. ujjhāpanakaṃ nāma upasampannaṃ saṅghena sammataṃ senāsanapaññāpakaṃ vā ...pe... appamattakavissajjanakaṃ vā 'ti etesaṃ padānaṃ maṅkuṃ kattukāmo ti iminā sambandho.
avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo ti imesaṃ pana vasena upasampannan ti ādīsu upasampannassā 'ti evaṃ vibhattivipariṇāmo kātabbo. ujjhāpeti vā khīyati vā āpatti pācittiyassā 'ti ettha pana yasmā khīyanakaṃ nāmā 'ti evaṃ mātikāpadaṃ uddharitvāpi ujjhāpanakaṃ nāmā 'ti imassa padassa vuttavibhaṅgo yeva vattabbo hoti, aññavādakasikkhāpade viya añño viseso n' atthi, tasmā taṃ visuṃ anuddharitvā avibhajivā 'va nigamanam eva ekato katan ti veditabbaṃ. dhammakamme dhammakammasaññī 'ti ādīsu yaṃ tassa upasampannassa sammutikammaṃ kataṃ, tañ ce dhammakammaṃ hoti so ca bhikkhu tasmiṃ dhammakammasaññī ujjhāpanakañ ca khīyanakañ ca karoti, ath' assa tasmiṃ ujjhāpanake ca khīyanake ca āpatti pācittiyassā 'ti iminā nayen' attho veditabbo. anupasampannaṃ ujjhāpeti vā khīyati vā 'ti ettha upasampannaṃ saṅghena sammataṃ aññaṃ anupasampannaṃ ujjhāpeti avajānāpeti, tassa vā taṃ santike khīyatī 'ti attho. upasampannaṃ saṅghena asammatan ti kammavācāya asammataṃ, kevalaṃ tav' eso bhāro ti saṅghena āropitabhāraṃ bhikkhūnaṃ vā phāsuvihāratthāya sayam eva taṃ bhāraṃ vahantaṃ, yatra vā dve tayo bhikkhū viharanti tatra tādisaṃ kammaṃ karontan ti adhippāyo.
anupasampannaṃ saṅghena sammataṃ vā asammataṃ vā 'ti ettha pana kiñcāpi anupasampannassa terasa sammutiyo dātuṃ na vaṭṭati. atha kho upasampannakāle laddhasammutiko pacchā anupasampannabhāve ṭhito taṃ sandhāya saṅghena sammatam vā 'ti vuttaṃ.


[page 772]
772                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.13-14.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yassa pana vyattassa sāmaṇerassa kevalaṃ saṅghena vā sammatena vā bhikkhunā tvaṃ idaṃ kammaṃ karohī 'ti bhāro kato tādisaṃ sandhāya asammataṃ vā 'ti vuttaṃ. sesam ettha uttānam evā 'ti. tisamuṭṭhānaṃ, kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti.
ujjhāpanasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     Catusikkhāpade, hemantike kāle 'ti hemantakāle himapātasamaye. kāyaṃ otāpentā 'ti mañcapīṭhādīsu nisinnā bālātapena kāyaṃ otāpentā. kāle ārocite 'ti yāgubhattādīsu yassa kassaci kāle ārocite. ovaṭṭhaṃ hotī 'ti himavassena ovaṭṭhaṃ tintaṃ hoti. avassikasaṅkete 'ti vassikā vassāna māsā 'ti evaṃ apaññatte cattāro hemantike cattāro ca gimhike aṭṭha māse 'ti attho. maṇḍape vā 'ti sākhāmaṇḍape vā padaramaṇḍape vā. rukkhamūle 'ti yassa kassaci rukkhassa heṭṭhā.
yattha kākā vā kulalā vā na ūhadantī 'ti yattha dhuvanivāsena kulāvake katvā vasamānā ete kākakulalā vā aññe vā sakuntā taṃ senāsanaṃ na ūhadanti tādise rukkhamūle nikkhipituṃ anujānāmī 'ti, tasmā yattha gocarapasutādi sakuntā vissamitvā gacchanti, tassa rukkhassa mūle nikkhipituṃ vaṭṭati.
yasmiṃ pana dhuvanivāsena kulāvake katvā vasanti, tassa rukkhassa mūle na nikkhipitabbaṃ. aṭṭha māse 'ti vacanto yesu janapadesu vassakāle na vassati, tesu pi cattāro māse nikkhipituṃ na vaṭṭati yeva. avassikasaṅkete 'ti vacanato yattha hemante devo vassati, tattha hemante pi ajjhokāse nikkhipituṃ na vaṭṭati, gimhe pana sabbattha vigatavaḷāhakaṃ visuddhaṃ nabhaṃ hoti, evarūpe kāle kenacid eva karaṇīyena ajjhokāse mañcapīṭhaṃ nikkhipituṃ vaṭṭati.
abbhokāsikenāpi vattaṃ jānitabbaṃ, tassa hi sace puggalikakamañcako atthi tatth' eva sayitabbaṃ, saṅghikaṃ gaṇhantena vettena vā vākena vā vāyitamañcako gahetabbo,


[page 773]
Bhvibh_V.14.]               Pācittiya-vaṇṇanā                773
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmiṃ asati purāṇamañcako gahetabbo, tasmiṃ pi asati navavāyimo vā onaddhako vā gahetabbo, gahetvā pana ahaṃ ukkaṭṭharukkhamūliko vā ukkaṭṭhābbhokāsiko ti cīvarakuṭim pi akatvā asamaye ajjhokāse vā rukkhamūle vā paññāpetvā nipajjituṃ na vaṭṭati. sace pana catugguṇena pi cīvarena katākuṭiṃ atementaṃ rakkhituṃ na sakkoti, sattāhavaddalikādīni bhavanti, bhikkhuno kāyānugatikattā vaṭtati. araññe paṇṇakuṭīsu vasantānaṃ sīlasampadāya pasannacittā manussā navamañcapīṭhaṃ denti saṅghikaparibhogena paribhuñjathā 'ti, vasitvā gacchantehi sāmantavihāre sabhāgabhikkhūnaṃ pesetvā gantabbaṃ. sabhāgānaṃ abhāve anovassake nikkhipitvā gantabbaṃ, anovassake asati rukkhe laggetvā gantabbaṃ. cetiyaṅgaṇe sammajjaniṃ gahetvā bhojanasālaṅgaṇaṃ vā uposathāgāraṅgaṇaṃ vā pariveṇadivāṭṭhāna-aggisālādīsu vā aññataraṃ sammajjitvā dhovitvā puna sammajjanīmāḷake yeva ṭhapetabbā. uposathāgārādīsu aññatarasmiṃ gahetvā avasesāni sammajjantassāpi es' eva nayo. yo pana bhikkhācāramaggaṃ sammajjanto gantukāmo hoti tena sammajjitvā sace antarāmagge sālā atthi tattha ṭhapetabbā, sace n' atthi valāhakānaṃ anuṭṭhitabhāvaṃ sallakkhetvā yāvāhaṃ gāmato nikkhamāmi tāva na vassissatī 'ti jānantena yattha katthaci nikkhipitvā puna pacchāgacchantena pākatikaṭṭhāne ṭhapetabbā. sace vassissatī 'ti jānanto ajjhokāse ṭhapeti dukkaṭan ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. sace pana tatra tatr' eva sammajjanatthāya sammajjanī nikkhittā hoti taṃ taṃ ṭhānaṃ sammajjitvā tatra tatr' eva nikkhipituṃ vaṭṭati. āsanasālaṃ sammajjantena vattaṃ jānitabbaṃ. tatr' īdaṃ vattaṃ, majjhato paṭṭhāya pādaṭṭhānābhimukhā vālikā haritabbā, kacavaraṃ hatthehi gahetvā bahi chaḍḍetabbaṃ. masārako ti mañcapāde vijjhitvā tattha aṭaniyo pavesetvā kato. bundikābaddho ti aṭanīhi mañcapāde ḍaṃsāpetvā pallaṅkasaṅkhepena kato. kuḷīrapādako ti assa-meṇḍakādīnaṃ pādasadisehi pādehi kato.


[page 774]
774                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.14.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo vā pana koci vaṅkapādako ayaṃ vuccati kuḷīrapādako.
āhaccapādako ti ayaṃ pana āhaccapādako nāma mañcaṅge vijjhitvā kato hotī 'ti evaṃ parato pāḷiyaṃ yeva vutto, tasmā aṭaniyo vijjhitvā tattha pādasikhaṃ pavesetvā upari āṇiṃ datvā katamañco āhaccapādako ti veditabbo.
pīṭhe pi es' eva nayo. anto saṃveṭhetvā baddhaṃ hotī 'ti heṭṭhā ca upari ca vitthataṃ, majjhe saṅkhittaṃ paṇavasaṇṭhānaṃ katvā baddhaṃ hoti, taṃ kira majjhe sīha-byagghacammaparikkhittan pi karonti, akappiyacammaṃ nām' ettha n' atthi, senāsanaṃ hi sovaṇṇamayam pi vaṭṭati, tasmā taṃ mahagghaṃ hoti. anupasampannaṃ santharāpeti tassa paḷibodho ti yena santharāpitaṃ tassa paḷibodho. leḍḍupātaṃ atikkamantassa āpatti pācittiyassā 'ti thāmamajjhimassa purisassa leḍḍupātaṃ atikkāmentassa pācittiyaṃ.
ayaṃ pan' ettha vinicchayo, thero bhojanasālāyaṃ bhattakiccaṃ katvā daharaṃ āṇāpeti gaccha divāṭṭhāne mañcapīṭhaṃ paññāpehī 'ti, so tathā katvā nisinno. thero yathāruciṃ vicaritvā tattha gantvā thavikaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā ṭhapeti, tato paṭṭhāya therassa paḷibodho. nisīditvā sayaṃ gacchanto n' eva uddharati na uddharāpeti leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. sace pana thero tattha thavikaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā aṭhapetvā caṅkamanto 'va daharaṃ gaccha tvan ti bhaṇati, tena idaṃ bhante mañcapīṭhan ti ācikkhitabbaṃ.
sace thero vattaṃ jānāti tvaṃ gaccha ahaṃ pākatikaṃ karissāmī 'ti vattabbaṃ. sace bālo hoti anuggahītavatto gaccha mā idha tiṭṭha n' eva nisīdituṃ na nipajjituṃ dehī 'ti daharaṃ tajjeti yeva. daharena bhante sukhaṃ sayathā 'ti kappaṃ labhitvā vanditvā gantabbaṃ. tasmiṃ gate therass' eva paḷibodho, purimanayen' eva c' assa āpatti veditabbo. atha pana āṇattikkhaṇe yeva daharo mayhaṃ bhante bhaṇḍakadhovanādi kiñci karaṇīyaṃ atthī 'ti vadati, thero ca naṃ tvaṃ paññāpetvā gacchāhī 'ti vatvā bhojanasālato nikkhamitvā aññattha gacchati pāduddhārena kāretabbo. sace tatth' eva gantvā nisīdati purimanayen' eva tassa leḍḍupātātikkame āpatti. sace pana thero sāmaṇeraṃ āṇāpeti,


[page 775]
Bhvibh_V.14.]               Pācittiya-vaṇṇanā                    775
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sāmaṇero tattha mañcapīṭhaṃ paññāpetvā nisinno pi bhojanasālato aññattha gacchanto pāduddhārena kāretabbo.
gantvā nisinno puna gamanakāle leḍḍupātātikkame āpattiyā kāretabbo. sace pana aṇānatto mañcapīṭhaṃ paññāpetvā tatth' eva nisīdā 'ti āṇāpeti yatr' icchati tatra gantvā āgantuṃ labhati. sayaṃ pana pākatikaṃ akatvā gacchantassa leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. antarasannipāte mañcapīṭhāni paññāpetvā nisinnehi gamanakāle ārāmikānaṃ idaṃ paṭisāmethā 'ti vattabbaṃ, avatvā gacchantānaṃ leḍḍupātātikkame āpatti.
     mahādhammasavaṇaṃ nāma hoti tattha uposathāgārato pi bhojanasālato pi āharitvā mañcapīṭhāni paññāpenti āvāsikānaṃ yeva paḷibodho. sace āgantukā idaṃ amhākaṃ upajjhāyassa idaṃ ācariyassā 'ti gaṇhanti tato paṭṭhāya tesaṃ paḷibodho, gamanakāle pākatikaṃ akatvā leḍḍupātaṃ atikkamantānaṃ āpatti.
     Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ yāva aññe na nisīdanti tāva yehi paññattaṃ tesaṃ bhāro, aññesu āgantvā nisinnesu nisinnakānaṃ bhāro, sace te anuddharitvā vā anuddharāpetvā vā gacchanti dukkaṭaṃ. kasmā, anāṇattiyā paññāpitattā 'ti dhammāsane paññatte yāva ussārako vā dhammakathiko vā nāgacchati tāva paññāpakānaṃ paḷibodhotasmiṃ āgantvā nisinne tassa paḷibodho. sakalaṃ ahorattaṃ dhammasavaṇaṃ hoti, añño ussārako vā dhammakathiko vā uṭṭhahati añño nisīdati, yo yo āgantvā nisīdati tassa tassa bhāro, uṭṭhahantena pana idam āsanaṃ tumhākaṃ bhāro ti vatvā 'va gantabbaṃ. sace pi itarasmiṃ anāgate yeva paṭhamaṃ nisinno uṭṭhāya gacchati, tasmiṃ ca anto upacāraṭṭhe yeva itaro āgantvā nisīdati, uṭṭhāya gato āpattiyā na kāretabbo. sace pana itarasmiṃ anāgate yeva paṭhamaṃ nisinno uṭṭhāy' āsanā leḍḍupātaṃ atikkamati āpattiyā kāretabbo. sabbatth' eva leḍḍupātātikkame paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiyan ti ayaṃ nayo Mahāpaccariyaṃ vutto. cimilikaṃ vā 'ti ādīsu cimilikaṃ nāma sudhādi parikammakatāya bhūmiyā vaṇṇānurakkhaṇatthaṃ katā hoti,


[page 776]
776                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.14.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ heṭṭhā pattharitvā upari kaṭasārakaṃ pattharanti.
     uttarattharaṇaṃ nāma mañcapīṭhānaṃ upari attharitabbakaṃ paccattharaṇaṃ. bhummattharaṇaṃ nāma bhūmiyaṃ attharitabbakaṭasārakādivikati. taṭṭikā nāma tālapaṇṇehi vā vākehi vā katataṭṭikā. cammakhaṇḍaṃ nāma sīhabyaggha-dipī-taraccha cammādīsu pi yaṃ kiñci cammaṃ. aṭṭhakathāsu hi senāsanaparibhoge paṭikkhittacammaṃ nāma na dissati, tasmā sīhacammādīnaṃ pariharaṇe yeva paṭikkhepo veditabbo. pādapuñchanī nāma rajjukehi vā pilotikāhi vā pādapuñchanatthaṃ katā. phalakapīṭhaṃ nāma phalakamayaṃ pīṭhaṃ, athavā phalakañ c' eva dārumayapīṭhañ ca, etena sabbam pi dārubhaṇḍādi saṅgahītaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana vitthāren' eva vuttaṃ, ādhārakaṃ pattapidhānakaṃ pādakaṭhalikaṃ tālavaṇṇaṃ vījanīpattakaṃ yaṃ kiñci dārubhaṇḍaṃ antamaso pānīyauḷuṅkaṃ pānīyasaṅkhaṃ ajjhokāse nikkhipitvā gacchantassa dukkaṭan ti.
Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana esa nayo dutiyasikkhāpade dassito, ajjhokāse rajanaṃ pacitvā rajanabhājanaṃ rajanauḷuṅko rajanadoṇikā 'ti sabbaṃ aggisālāya paṭisāmetabbaṃ.
sace aggisālā n' atthi anovassake pabbhāre nikkhipitabbaṃ.
tasmim pi asati yattha olokentā bhikkhū passanti tādise ṭhāne ṭhapetvāpi gantuṃ vaṭṭati. aññassa puggalike 'ti yasmiṃ vissāsagāho na rūhati, tassa santake dukkaṭaṃ. yasmiṃ pana vissāso rūhati tassa santakaṃ attano puggalikam iva hotī 'ti Mahāpaccariyādīsu vuttaṃ.
     āpucchitvā gacchatī 'ti yo bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā lajjī hoti attano pāḷibodhaṃ viya maññati yo tathārūpaṃ āpucchitvā gacchati tassa anāpatti. otāpento gacchatī 'ti ātape otāpento āgantvā uddharissāmī 'ti gacchati evaṃ gacchato anāpatti. kenaci paḷibuddhaṃ hotī 'ti senāsanaṃ kenaci upaddutaṃ hotī 'ti attho. sace pi hi buḍḍhataro bhikkhu uṭṭhāpetvā gaṇhāti, sace pi yakkho vā peto vā āgantvā nisīdati, koci vā issaro āgantvā gaṇhāti senāsanaṃ paḷibuddhaṃ hoti, sīha-vyagghādīsu vā pana taṃ padesaṃ āgantvā ṭhitesu pi senāsanaṃ paḷibuddhaṃ yeva hoti,


[page 777]
Bhvibh_V.14-15.]           Pācittiya-vaṇṇanā                777
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ kenaci paḷibuddhe anuddharitvāpi gacchato anāpatti. āpadāsū 'ti jīvitabrahmacariyantarāyesu anāpatti, sesaṃ uttānam evā 'ti. kaṭhiṇasamuṭṭhānaṃ kāyato vācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ catuttham.
     Dutiyasenāsanasikkhāpade, bhisī 'ti mañcakabhisi vā pīthakabhisi vā. cimilikādīni pi purimasikkhāpade vuttappakārāni yeva. nisīdanan ti sadasaṃ veditabbaṃ. paccattharaṇan ti pāvāro kojavo ti ettakam eva vuttaṃ. tiṇasanthāro ti yesaṃ kesañci tiṇānaṃ santhāro, esa nayo paṇṇasanthāre.
parikkhepaṃ atikkamantassā 'ti ettha paṭhamaṃ pādaṃ atikkamantassa dukkaṭaṃ, dutiyātikkame pācittiyaṃ. aparikkhittassa upacāro nāma senāsanato dve leḍḍupātā. anāpucchaṃ vā gaccheyyā 'ti ettha bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo, tasmiṃ asati sāmaṇero, tasmiṃ asati ārāmiko, tasmim pi asati yena vihāro kārito so vihārasāmiko, tassa vā kule yo koci āpucchitabbo, tasmim pi asati catūsu pāsāṇesu mañcaṃ ṭhapetvā mañce avasesamañcapīṭhāni āropetvā upari bhisīādikaṃ dasavidham pi seyyaṃ rāsiṃ katvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dvāravātapāṇāni pidahitvā gamiyavattaṃ pūretvā gantabbaṃ. sace pana senāsanaṃ ovassati chādanatthañ ca tiṇaṃ vā iṭṭhakā vā ānītā honti sace ussahati chādetabbaṃ. no ce sakkoti yo okāso anovassako tattha mañcapīṭhādīni nikkhipitvā gantabbaṃ.
sace sabbam pi ovassati ussāhantena antogāme upāsakānaṃ ghare ṭhapetabbaṃ, sace te pi saṅghikaṃ nāma bhante bhāriyaṃ aggidāhādīnaṃ bhāyāmā 'ti na sampaṭicchanti, ajjhokāse pi pāsāṇānaṃ upari mañcaṃ ṭhapetvā sesaṃ pubbe vuttanayen' eva nikkhipitvā tiṇehi ca paṇṇehi ca paṭicchādetvā gantuṃ vaṭṭati. yaṃ hi tattha aṅgamattam pi avasissati, taṃ aññesaṃ tattha āgatānaṃ bhikkhūnaṃ upakāraṃ bhavissatī 'ti.


[page 778]
778                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.15.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vihārassa upacāre 'ti ādīsu vihārassūpacāro nāma pariveṇaṃ. upaṭṭhānasālā 'ti pariveṇabhojanasālā.
maṇḍapo ti pariveṇamaṇḍapo. rukkhamūlan ti pariveṇarukkhamūlaṃ, ayaṃ tāva nayo Kurundaṭṭhakathāyaṃ vutto.
kiñcāpi vutto, atha kho vihāro ti antogabbho vā aññaṃ vā sabbaparicchannaṃ guttasenāsanaṃ veditabbaṃ. vihārassa upacāre 'ti tassa bahi āsanne okāse. upaṭṭhānasālāya vā 'ti bhojanasālāya vā. maṇḍape vā 'ti aparicchanne paricchanne vā 'pi bahunnaṃ sannipātamaṇḍape. rukkhamūle vattabbaṃ n' atthi. āpatti dukkaṭassā 'ti vuttappakāraṃ hi dasavidhaṃ seyyaṃ antogabbhādimhi guttaṭṭhāne paññāpetvā gacchantassa yasmā seyyāpi senāsanam pi upacikāhi palujjati vammikarāsi yeva hoti, tasmā pācittiyaṃ vuttaṃ. bahi pana upaṭṭhānasālādīsu paññāpetvā gacchantassa seyyamattam eva nasseyyaṭhānassa aguttatāya na senāsanaṃ tasmā ettha dukkaṭaṃ vuttaṃ. mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā 'ti ettha yasmā na sakkā mañcapīṭhaṃ sahasā upacikāhi khādituṃ, tasmā taṃ vihāre 'pi santharitvā gacchantassa dukkaṭaṃ vuttaṃ. vihārūpacāre pana taṃ vihāracārikaṃ āhiṇḍantāpi disvā paṭisāmessanti. uddharitvāpi gacchatī 'ti ettha uddharitvā gacchantena mañcapīṭhakavāṭaṃ sabbaṃ apanetvā saṃharitvā cīvaravaṃse lagetvā gantabbaṃ, pacchā āgantvā vasanakabhikkhunāpi puna mañcapīṭhaṃ paññāpetvā sayitvā gacchantena tath' eva kātabbaṃ, antokuḍḍato seyyaṃ bahi kuḍḍe paññāpetvā vasantena gamanakāle gahitaṭṭhāne yeva paṭisāmetabbaṃ. upari pāsādato oropetvā heṭṭhā pāsāde vasantassāpi es' eva nayo. rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mañcapīṭhaṃ paññāpetvāpi gamaṇakāle puna gahitaṭṭhāne yeva ṭhapetabbaṃ.
     āpucchitva gacchatī 'ti etthāyaṃ āpucchitabbānāpupucchitabbavinicchayo, yā vatā bhūmiya dīghasālā vā paṇṇasālā vā hoti,


[page 779]
Bhvibh_V.15.]                Pācittiya-vaṇṇanā                     779
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yaṃ vā rukkhatthambhesu katagehaṃ upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānaṃ hoti, tato pakkamantena tāva āpucchitvā 'va pakkamitabbaṃ, tasmiṃ hi katipayadivasāni ajaggiyamāne vammikāvasantiṭṭhan ti. yaṃ pana pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ siluccayaleṇaṃ vā sudhālittasenāsanaṃ vā yattha upacikāsaṅkā n' atthi, tato pakkamantassa āpucchitvāpi anāpucchitvāpi gantuṃ vaṭṭati, āpucchanaṃ pana vattaṃ. sace tādise pi senāsane ekena passena upacikā ārohanti āpucchitvā gantabbaṃ. yo pi āgantuko bhikkhu saṅghikaṃ senāsanaṃ gahetvā vasantaṃ bhikkhuṃ anuvattanto attano senāsanaṃ agahetvā vasati, yāva so na gaṇhāti tāva taṃ senāsanaṃ purimabhikkhuss' eva paḷibodho. yadā pana senāsanaṃ gahetvā attano issariyena vasati, tato paṭṭhāya āgantukass' eva paḷibodho.
sace ubho pi vibhajitvā gaṇhanti ubhinnam pi paḷibodho.
Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ sace dve tayo ekato hutvā paññāpenti gamanakāle sabbehi pi āpucchitabbaṃ, tesu sace paṭhamaṃ gacchanto pacchimo jaggissatī 'ti ābhogaṃ katvā gacchati vaṭṭati. pacchimassa ābhogena mutti n' atthi, bahū ekaṃ pesetvā santharāpeti gamanakāle sabbehi pi āpucchitabbaṃ ekaṃ vā pesetvā āpucchitabbaṃ, aññato mañcapīṭhādīni ānetvā aññatra vasitvāpi gamanakāle tatth' eva netabbāni. sace aññāvāsato ānetvā vasamānassa añño buḍḍhataro āgacchati na paṭibāhitabbo, mayā bhante aññāvāsato ānītaṃ pākatikaṃ kareyyāthā 'ti vattabbaṃ. tena evaṃ karissāmī 'ti sampaṭicchite itarassa gantuṃ vaṭṭati.
evaṃ aññattha haritvāpi saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa hi naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā corehi vā haṭaṃ gīvā na hoti, puggalikaparibhogena paribhuñjantassa pana gīvā hoti, aññassa mañcapīṭhaṃ pana saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vā paribhuñjantassa naṭṭhaṃ gīvā yeva. kenaci paḷibuddhaṃ hotī 'ti buḍḍatarabhikkhu-issariya-yakkha-sīha vāḷamiga-kaṇhasappāsīdu yena kenaci senāsanaṃ paḷibuddhaṃ hoti, sāpekho gantvā tattha ṭhito āpucchati kenaci paḷibuddho hotī 'ti ajj' eva āgantvā paṭijaggissāmī 'ti evaṃ sāpekkho nadīparaṃ vā gāmantaraṃ vā gantvā yatth' assa gamanacittaṃ uppannaṃ tatth' eva ṭhito kañci pesetvā āpucchati,


[page 780]
780                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.15-16.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nadīpūrarājacorādīsu vā kenaci paḷibuddho hoti, upadduto na sakkoti paccāgantuṃ evaṃ bhūtassa 'pi anāpatti.
sesaṃ paṭhamasikkhāpade vuttanayam eva saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti. dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.
     Chaṭṭhasikkhāpade, paḷibuddhantī 'ti paṭhamataraṃ gantvā pattacīvaraṃ atiharitvā rumbhitvā tiṭṭhanti. there bhikkhū vuṭṭhāpentī 'ti amhākaṃ āvuso pāpuṇātī 'ti vassaggena gahetvā vuṭṭhāpenti. anupakhajja seyyaṃ kappentī 'ti tumhākaṃ bhante mañcaṭṭhānaṃ yeva pāpuṇāti, na sabbo vihāro amhākaṃ dāni idaṃ ṭhānaṃ pāpuṇātī 'ti anupavisitvā mañcapīṭhaṃ paññāpetvā nisīdanti pi nipajjanti pi sajjhāyam pi karonti. jānan ti anuṭṭhāpanīyo ayan ti jānanto, ten' ev' assa Vibhaṅge vuḍḍho ti jānātī 'ti ādivuttaṃ. vuḍḍho hi attano vuḍḍhatā hi anuṭṭhāpanīyo, gilāno gilānatāya, saṅgho pana bhaṇḍagārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā gaṇavācakāacariyassa vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañ ca sallakkhento dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā deti, tasmā yassa saṅghena dinno, so pi anuṭṭhāpanīyo. kāmañ c' ettha gilānassāpi saṅgho yeva anucchavikaṃ senāsanaṃ deti, gilāno pana apaloketvā saṅghena adinnasenāsano pi na pīḷetabbo anukampitabbo ti dassetuṃ visuṃ vutto.
     upacāre 'ti ettha mañcapīṭhānaṃ tāva mahallake vihāre samantā diyaḍḍho hattho upacāro, khuddake yato pahoti tato diyaḍḍho hattho, pāde dhovitvā pavisantassa passāvatthāya nikkhamantassa ca yāva dvāre nikkhittapādadhovanapāsāṇato passāvaṭṭhānato ca mañcapīṭhaṃ tāva diyaḍḍhahatthavitthāro maggo upacāro nāma, tasmiṃ mañcassa vā pīṭhassa vā upacāre ṭhitassa vā bhikkhuno pavisantassa vā nikkhamantassa vā upacāre yo anupakhajja seyyaṃ kappetukāmo seyyaṃ santharati vā santharāpeti vā āpatti dukkaṭassa.


[page 781]
Bhvibh_V.16-17.]          Pācittiya-vaṇṇanā                781
     abhinisīdati vā abhinipajjati vā 'ti ettha abhinisīdanamattena abhinipajjanamatten' eva vā pācittiyaṃ. sace pana dve pi karoti dve pācittiyāni, uṭṭhāyuṭṭhāya nisīdato vā nipajjato vā payoge poyoge pācittiyaṃ. upacāraṃ ṭhapetvā seyyaṃ santharati vā santharāpeti vā 'ti imasmiṃ itopare ca vihārassa upacāre 'ti ādike vā dukkaṭavāre pi yathā idha abhinisīdanamatte abhinipajjanamatte ubhayakaraṇe payogabhede ca pācittiyappabhedo vutto, evaṃ dukkaṭappabhedo veditabbo. evarūpena hi visabhāgapuggalena ekavihāre vā ekapariveṇe vā vasantena attho n' atthi, tasmā sabbatth' ev' assa nivāso vārito. aññassa puggalike 'ti idhāpi vissāsikassa puggalikaṃ attano puggalikasadisam eva, tattha anāpatti. āpadāsū 'ti sace bahi vasantassa jīvitabrahmacariyantarāyo hoti evarūpāsu āpadāsu yo pavisati, tassāpi anāpatti. sesaṃ uttānam evā 'ti, paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. anupakhajjasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.
     Sattamasikkhāpade, ekena payogena bahuke pi dvāre atikkāmetī 'ti ye catubhūmikā pañcabhūmikā vā pāsādā chasattakoṭṭhakāni vā catussālāni vā, tādisesu senāsanesu hatthe vā gīvāya vā gahetvā antarā aṭṭhapento ekena payogena atikkāmeti ekam eva pācittiyaṃ, ṭhapetvā ṭhapetvā nānāpayoge hi atikkāmentassa dvāragaṇanāya pācittiyāni, hatthena anāmasitvā nikkhamā 'ti vatvā vācāya nikkaḍḍhantassāpi es' eva nayo. aññaṃ āṇāpetī 'ti ettha imaṃ nikkaḍḍhā 'ti āṇattimatte dukkaṭaṃ. sace so sakiṃ āṇatto bahuke pi dvāre atikkāmeti ekaṃ pācittiyaṃ. sace pana ettakāni dvārāni nikkaḍḍhāhī 'ti vā yāva mahādvāraṃ tāva nikkaḍḍhāhī 'ti vā evaṃ niyāmetvā āṇatto hoti dvāragaṇanāya pācittiyāni. tassa parikkhāran ti yaṃ kiñci tassa santakaṃ patta-cīvara-parissāvana-dhammakaraka mañcapīṭhaṃ-bhisi-bimbohanādi bhedaṃ antamaso rajanachallim pi, yo nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā tassa vatthugaṇ anāya dukkaṭāni.


[page 782]
782                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.17-18.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gāḷhaṃ bandhitvā ṭhapitake pana ekā 'va āpattī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. aññassa puggalike 'ti idhāpi vissāsikapuggalikaṃ attano puggalikasadisam eva.
yathā ca idha evaṃ sabbattha. yatra pana viseso bhavissati tatra vakkhāma. alajjiṃ nikkaḍḍhati vā 'ti ādīsu bhaṇḍanakārakakalahakārakam eva sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ labbhati, so hi pakkhaṃ labhitvā saṅgham pi bhindeyya.
alajjiādayo pana attano vasanaṭṭhānato yeva nikkaḍḍhitabbā.
sakalasaṅghārāmato te nikkaḍḍhituṃ na vaṭṭati. ummattakassā 'ti sayaṃ ummattakassa anāpatti, sesaṃ uttānam evā 'ti. tisamuṭṭhānaṃ, kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhati. kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedan ti. nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ sattamaṃ.
     Aṭṭhasikkhāpade, uparivehāsakuṭiyā 'ti upari acchannatalāya dvibhūmikakuṭiyā vā tibhūmikādikuṭiyā vā. mañcaṃ sahasā abhinisīdatī 'ti mañcaṃ sahasā abhibhavitvā ajjhottaritvā nisīdati, bhummatthe vā etaṃ upayogavacanaṃ, mañce nisīdatī 'ti attho. abhī 'ti idaṃ pana padasobhaṇatthaṃ upasaggamattam eva. nippaṭitvā 'ti nipatitvā nikkhamitvā vā, tassa hi upari āṇi pi na dinnā tasmā nikkhanto.
vissaram akāsī 'ti virūpaṃ āturassaram akāsi. vehāsakuṭī nāma majjhimassa purisassa asīsaghaṭṭā 'ti yā pamāṇamajjhimassa purisassa sabbaheṭṭhimāhi tulāhi sīsaṃ na ghaṭṭeti.
etena idha adhippetā vehāsakuṭī dassitā hoti. na vehāsakuṭīlakkhaṇaṃ, yā hi kāci upari acchannatalā dvibhūmikakuṭikā vā tibhūmikādikuṭikā vā vehāsakuṭī 'ti vuccati, idha pana asīsaghaṭṭā adhippetā. abhinisīdanādīsu pubbe vuttanayen' eva payogavasena āpattibhedo veditabbo. avehāsakuṭiyā 'ti bhūmiyaṃ katapaṇṇasālādīsu anāpatti, na hi sakkā tattha parassa pīḷā kātuṃ.


[page 783]
Bhvibh_V.18-19.]      Pācittiya-vaṇṇanā                783
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sīsaghaṭṭāyā 'ti yā sīsaghaṭṭā hoti tatthāpi anāpatti, na hi sakkā tattha heṭṭhāpāsāde anonatena vicarituṃ, tasmā asañcaraṇaṭṭhānattā parapīḷā na bhavissati. heṭṭhā aparibhogaṃ hotī 'ti yassā heṭṭhā dabbasambhārādīnaṃ nikkhittattā aparibhogaṃ hoti tatthāpi anāpatti. padarasañcitaṃ hotī 'ti yassā uparimatalaṃ dāruphalakehi vā ghanasanthataṃ hoti, sudhādiparikammakataṃ vā tatthāpi anāpatti. paṭānī dinnā hotī 'ti mañcapīṭhānaṃ pādasikhāsu āṇī dinnā hoti, yattha nisīdante pi na nippaṭan ti tādise mañcapīṭhe nisīdato 'pi anāpatti.
tasmiṃ ṭhito ti āhaccapādake mañce vā pīṭhe vā ṭhito upari nāgadantakādīsu lagitakaṃ cīvaraṃ vā kiñci vā gaṇhā 'ti vā aññaṃ vā laggeti tassāpi anāpatti. sesaṃ uttānam eva.
eḷakalomasamuṭṭhānaṃ kāyato ca kāyacittato ca samuṭṭhāti, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. vehāsakuṭīsikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.
     Navasikkhāpade, yāva dvārakosā 'ti ettha dvārakoso nāma piṭṭhasaṃghāṭakassa samantā kavāṭavitthārappamāṇo okāso.
Mahāpaccariyaṃ pana dvārabāhato paṭṭhāya diyaḍḍhahattho ti vuttaṃ. Kurundiyam pana dvārassa ubhosu passesu kavāṭappamāṇan ti. Mahāaṭṭhakathāyaṃ kavāṭaṃ nāma diyaḍḍhahattham pi hoti dvihattham pi aḍḍhateyyahattham pi vuttaṃ, taṃ suvuttaṃ tad eva hi sandhāya bhagavatāpi piṭṭhasaṃghāṭassa samantā hatthapāsā 'ti ayaṃ ukkaṭṭhaniddeso kato. aggalaṭṭhapanāyā 'ti sakavāṭakadvārabandhaṭṭhapanāya, sakavāṭakassa dvārabandhassa niccalabhāvatthāyā 'ti attho. dvāraṭhapanāyā 'ti idam pi hi padabhājanaṃ imam ev' atthaṃ sandhāya bhāsitaṃ. ayaṃ pan' ettha adhippāyo, kavāṭaṃ hi lahuparivaṭṭakaṃ vivaraṇakāle bhittiṃ āhananti, pidahanakāle dvārabandhaṃ. tena āhaṇanena bhitti kampati,


[page 784]
784                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.19.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tato mattikā calati calitvā sithilā vā hoti patati vā, ten' āha bhagavā yāva dvārakosā aggalaṭṭhapanāyā 'ti, tattha kiñcāpi idaṃ nāma kattabban ti. n' eva mātikāya na padabhājane vuttaṃ. aṭṭhuppattiyaṃ pana punappunaṃ chādāpesi punappunaṃ limpāpesī 'ti adhikārato yāva dvārakosā aggalaṭṭhapanāya punappunaṃ lepitabbā vā lepāpetabbā vā 'ti evam attho daṭṭhabbo. yaṃ pana padabhājane piṭṭhasaṅghāṭassa samantā hatthapāsā 'ti vuttaṃ.
tattha yassa vemajjhe dvāraṃ hoti upari bhāge 'va uccā bhitti tassa tīsu disāsu samantā hatthapāsā upacāro hoti, khuddakassa vihārassa dvīsu disāsu upacāro hoti, tatrāpi yaṃ bhittiṃ vivariyamānaṃ kavāṭaṃ āhanti sā aparipūraupacārāpi hoti. ukkaṭṭhaparicchedena pana tīsu disāsu samantā hatthapāsā dvārassa niccalabhāvatthāya lepo anuññāto, sace pana dvārassa adhobhāge pi lepokāso atthi tam pi limpituṃ vaṭṭati. ālokasandhiparikammāyā 'ti ettha ālokasandhī 'ti vātapānakavāṭakā vuccati, te vivaraṇakāle vidatthimattam pi atirekam pi bhittippadesaṃ paharanti.
upacāro pan' ettha sabbadisāsu labbhati, tasmā sabbadisāsu kavāṭavitthārappamāṇo okāso ālokasandhiparikammatthāya limpitabbo vā limpāpetabbo vā 'ti ayam ettha adhippāyo.
setavaṇṇan ti ādikaṃ na mātikāya padabhājanaṃ, iminā hi vihārassa bhārikattaṃ nāma n' atthī 'ti padabhājane yeva anuññātaṃ, tasmā sabbam etaṃ yathāsukhaṃ kattabbaṃ.
     evaṃ lepakamme yaṃ kattabbaṃ taṃ dassetvā puna chadane kattabbaṃ dassetuṃ dvatticchadanassā 'ti ādi vuttaṃ. tattha dvatticchadanassa pariyāyan ti chadanassa dvattipariyāyaṃ, pariyāyaṃ vuccati parikkhepo, parikkhepadvayaṃ vā parikkhepattayaṃ vā adhiṭṭhātabban ti attho.
appaharite ṭhitenā 'ti aharite ṭhitena. haritan ti c' ettha sattadhaññabhedaṃ pubbaṇṇaṃ mugga-māsa-tila-kulatthaalābu-kumbhaṇḍādibhedaṃ ca aparaṇṇaṃ adhippetaṃ, ten' ev' āha haritaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ ti. sace harite ṭhito adhiṭṭhāti āpatti dukkaṭassā 'ti ettha pana yasmim pi khette vuttaṃ bījaṃ na tāva sampajjati,


[page 785]
Bhvibh_V.19-20.]           Pācittiya-vaṇṇanā                785
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vasse vā pana patite sampajjissati, tam pi haritasaṅkhyam eva gacchati, tasmā evarūpe khette pi ṭhitena na adhiṭṭhātabbaṃ, aharite yeva ṭhitena adhiṭṭhātabbaṃ, tatrāpi ayaṃ paricchedo, piṭṭhivaṃsassa vā kūṭagārakaṇṇikāya vā upari thūpikāya vā passe nisinno chadanamukhavaṭṭi antena olokento yasmiṃ bhūmibhāge ṭhitaṃ passati, yasmiñ ca bhūmibhāge ṭhito taṃ upari nisinnakaṃ passati, tasmiṃ ṭhāne adhiṭṭhātabbaṃ, tassa anto aharite pi ṭhatvā adhiṭṭhātuṃ na labbhati. kasmā, vihārassa hi patantassa ayaṃ patanokāso ti. maggena chādentassā 'ti ettha maggena chādanaṃ nāma aparikkhipitvā ujukam eva chādanaṃ, taṃ iṭṭhaka-silā-sudhāhi labbhati. dve magge adhiṭṭhahitvā 'ti dve maggā sace ducchannā honti apanetvāpi punappunaṃ chādāpetuṃ labbhati, tasmā yathā icchati tathā dve magge adhiṭṭhahitvā tatiyaṃ maggaṃ idāni evaṃ chādehī 'ti āṇāpetvā pakkamitabbaṃ. pariyāyenā 'ti parikkhepena. evaṃ chadanaṃ pana tiṇā-paṇṇehi labbhati, tasmā idhāpi yathā icchati tathā dve pariyāye adhiṭṭhahitvā tatiyaṃ pariyāyaṃ idāni evaṃ chādehī 'ti āṇāpetvā pakkamitabbaṃ. sace na pakkamati tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ. sabbam pi ce taṃ chadanaṃ chadanūpari veditabbaṃ. uparūparicchanno hi vihāro ciraṃ anovassako hotī 'ti maññamānā evaṃ chādenti. tato ce uttarin ti tiṇṇaṃ maggānaṃ vā pariyāyānaṃ pā upari catutthe magge vā pariyāye vā. karaḷe karaḷe ti tiṇamuṭṭhiyaṃ. sesam ettha uttānam evā 'ti. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. mahallakavihārasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasasikkhāpade, jānaṃ sappāṇakan ti sappāṇakaṃ etan ti yathā tathā vā jānanto. siñceyya vā siñcāpeyya vā 'ti tena udakena sayaṃ vā siñceyya aññena vā āṇāpetvā siñcāpeyya.


[page 786]
786                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.20-21.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pāḷiyam pana siñceyyā 'ti sayaṃ siñcatī 'ti īdisānaṃ vacanānaṃ attho pubbe vuttanayen' eva veditabbo. tattha dhāraṃ avicchinditvā siñcantassa ekasmiṃ udakaghaṭe ekā 'va āpatti. esanayo sabbabhājanesu, dhāraṃ vicchindantassa pana payoge payoge āpatti. mātikaṃ sammukhaṃ karoti divasam pi sandatu ekā 'va āpatti. sace tattha tattha bandhitvā aññato aññato neti payoge payoge āpatti. sakaṭabhāramattaṃ ce pi tiṇaṃ ekapayogena udake pakkhipati ekā 'va āpatti. ekeka tiṇaṃ vā paṇṇaṃ vā pakkhipantassa payoge payoge āpatti. mattikāya 'pi aññesu pi kaṭṭhagomayādīsu es' eva nayo. idam pana na mahāudakaṃ sandhāya vuttaṃ, yaṃ tiṇena vā mattikāya vā pakkhittāva pariyādānaṃ gacchati, āvilaṃ vā hoti, yattha pāṇakā maranti tādisaṃ udakaṃ sandhāya vuttan ti veditabbaṃ. sesam uttānam evā 'ti. tisamuṭṭhānaṃ, kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. sappāṇakasikkhāpadaṃ dasamaṃ. samatto vaṇṇanākkamena senāsanavaggo dutiyo.
     Bhikkhunīvaggassa paṭhamasikkhāpade, lābhino hontī 'ti ettha na tesaṃ bhikkhuniyo denti na dāpenti, mahākulehi pabbajitā pana kuladhītaro attano santikaṃ āgatānaṃ ñātimanussānaṃ kuto ayye ovādaṃ uddesaṃ paripucchaṃ labhathā 'ti pucchantānaṃ asuko ca asuko ca thero ovadatī 'ti asītimahāsāvake uddisitvā kathānusārena tesaṃ sīlasutācārajātigottādibhedaṃ vijjamānaguṇaṃ kathayanti. evarūpāpi vijjamānaguṇā kathetuṃ vaṭṭanti. tato pasannacittā manussā therānaṃ cīvarādibhedaṃ mahantaṃ lābhasakkāraṃ abhihariṃsu. tena vuttaṃ lābhino honti cīvara ...pe ... parikkhārānan ti. bhikkhuniyo upasaṅkamitvā 'ti tesaṃ kira santike tāsu ekā bhikkhunī pi na āgacchati, lābhataṇhāya pana ākaḍḍhiyamānahadayā tāsaṃ upassayaṃ agamaṃsu.


[page 787]
Bhvibh_V.21.]               Pācittiya-vaṇṇanā                787
taṃ sandhāya vuttaṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā 'ti.
tāpi bhikkhuniyo calacittatāya tesaṃ vacanaṃ akaṃsu yeva. tena vuttaṃ atha kho tā bhikkhuniyo ...pe... nisīdiṃsū 'ti.
     tiracchānakathan ti saggamaggagamane 'pi tiracchānabhūtaṃ rājakathādim anekavidhaṃ tiracchānakathaṃ. iddho ti samiddho sahitatto gambhīro bahuraso lakkhaṇapaṭivedasaṃyutto ti adhippāyo. anujānāmi bhikkhave 'ti ettha yasmā te bhikkhū mā tumhe bhikkhave bhikkhuniyo ovaditthā 'ti vuccamānā adiṭṭhasaccattā tathāgate āghātaṃ bandhitvā apāyūpagā bhaveyyuṃ, tasmā nesaṃ taṃ apāyūpagataṃ pariharanto bhagavā aññen' eva upāyena te bhikkhuniovādato paribāhire kattukāmo imaṃ bhikkhuniovādakasammutiṃ anujānī 'ti veditabbo. evaṃ idha paribāhire kattukāmatāya anujānitvā purato karontā ca anujānāmi bhikkhave aṭṭhah' aṅgehi samannāgatan ti ādim āha. imāni hi aṭṭhaṅgāni chabbaggiyānaṃ supinantena pi na bhūtapubbānī 'ti.
     tattha sīlam assa atthī 'ti sīlavā, idāni yaṃ ca taṃ sīlaṃ yathā ca taṃ tassa atthi nāma hoti, taṃ dassento pātimokkhasaṃvarasaṃvuto ti ādim āha. tattha pātimokkho 'va saṃvaro pātimokkhasaṃvaro, pātimokkhasaṃvarena saṃvuto samannāgato ti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī 'ti vattati.
vuttaṃ h' etaṃ Vibhaṅge, pātimokkhan ti sīlaṃ patiṭṭhāādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mokkhaṃ pamokkhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. saṃvaro ti kāyito avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācāsiko avītikkamo.
saṃvuto ti iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hi samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato, tena vuccati pātimokkhasaṃvarasaṃvuto ti. viharatī 'ti irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatī 'ti.


[page 788]
788                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.21.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ācāragocarasampanno ti micchājīvapaṭisedhakena na veḷudānādinā ācārena vesiyādiagocaraṃ sahāya saddhāsampannakulādinā ca gocarena sampanno. aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī 'ti appamattakesu vajjesu bhayadassāvī, tāni tāni vajjāni bhayato dassanasīlo ti vuttaṃ hoti. sāmādāya sikkhati sikkhāpadesū 'ti adhisīlasikkhādibhāvena tidhā thitesu sikkhāpadesu taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādāya sammā ādāya sādhukaṃ gahetvā avijahanto sikkhatī 'ti attho.
ayam ettha saṅkhepo, vitthāraṃ pana yo icchati tena Visuddhimaggato gahetabbo. bahuṃ sutamassā 'ti bahussuto, sutaṃ dhāretī 'ti sutadharo, yad' assa taṃ bahussutaṃ nāma taṃ na sutamattam eva, atha kho taṃ dhāretī 'ti attho.
mañjūsāyaṃ viya ratanaṃ sutaṃ sannicitam asmin ti sutasannicayo. etena yaṃ so sutaṃ dhāreti tassa mañjūsāya gopetvā sannicitaratanass' eva cirakālenāpi avināsanaṃ dasseti. idāni taṃ sutaṃ sarūpato dassento ye te dhammā 'ti ādim āha, taṃ Verañjākaṇḍe uttanayam eva. idaṃ pan' ettha nigamanaṃ, tathārūpassa dhammā bahussutā honti, tasmā bahussuto, dhatā tasmā sutadharo, vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyāsuppaṭividdhā tasmā sutasannicayo, tattha vacasā paricitā 'ti vācāya paguṇaṃ katā. manasānupekkhitā 'ti manasā anupekkhitā, āvajjantassa dīpasahassena obhāsitā viya honti. diṭṭhiyā suppaṭividdhā 'ti atthato ca kāraṇato ca paññāya suṭṭhu paṭividdhā supaccakkhakatā honti.
     ayaṃ pana bahussuto nāma tividho hoti nissayamuccanako parisupaṭṭhāko bhikkhun' ovādako ti. tattha nissayamuccanakena upasampadāya pañcavassena sabbantimena paricchedena dve mātikā paguṇā vācuggatā katvā pakkhadivasesu dhammasāvanaṭṭhāya suttantato cattāro bhāṇavārā sampattānaṃ parikathanatthāya Andhakavinda Mahārāhulovāda Ambaṭṭhasadiso eko kathāmaggo,


[page 789]
Bhvibh_V.21.]               Pācittiya-vaṇṇanā                789
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saṅghabhatta maṅgalāmaṅgalesu anumodanatthāya tisso anumodanā uposathapavāraṇādi jānanatthaṃ kammākammavinicchayo samaṇadhammakaraṇatthaṃ samādhivasena vā vipassanāvasena vā arahattapariyosānam ekaṃ kammaṭṭhānaṃ ettakaṃ uggahetabbaṃ. ettāvatā hi ayaṃ bahussuto hoti cātuddiso yattha katthaci attano issariyena vasituṃ labhati. purisupaṭṭhāpakena upasampadāya dasavassena sabbantimena paricchedena parisaṃ abhivinaye vinetuṃ dvevibhaṅgā paguṇā vācuggatā kātabbā, asakkontena tīhi janehi saddhiṃ parivattanakkhamā kātabbā, kammākammañ ca khandhakavattaṃ ca uggahetabbaṃ. parisāya pana abhidhamme vinayanatthaṃ sace majjhimabhāṇako hoti mūlapaṇṇāsako uggahetabbo, dīghabhāṇakena mahāvaggo, saṃyuttakabhāṇakena heṭṭhimā vā tayo vaggā mahāvaggo vā, aṅguttarabhāṇakena heṭṭhā vā upari vā upaḍḍhanikāyo uggahetabbo, asakkontena tikanipātato paṭṭhāya heṭṭhā uggahetum pi vaṭṭati.
     Mahāpaccariyaṃ pana ekaṃ gaṇhantena catukkanipātaṃ vā pañcanipātaṃ vā gahetuṃ vaṭṭatī 'ti vuttaṃ. jātakabhāṇakena sāṭṭhakathaṃ jātakaṃ uggahetabbaṃ, tato oraṃ na vaṭṭati. dhammapadam pi saha vatthunā uggahetuṃ vaṭṭatī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. tato tato samucchayaṃ katvā mūlapaṇṇāsakamattaṃ vaṭṭati na vaṭṭatī ti. na vaṭṭatī 'ti Kurandaṭṭhakathāyaṃ parikkhittaṃ, itarāsu vicāraṇā yeva n' atthi. abhidhamme kiñci gahetabban ti na vuttaṃ, yassa pana sāṭṭhakatham pi vinayapiṭakaṃ abhidhammapiṭakañ ca paguṇaṃ suttante ca vuttappakāro gantho n' atthi parisaṃ upaṭṭhāpetuṃ na labhati. yena pana suttantato ca vinayato ca vuttappamāṇo gantho uggahīto ayaṃ parisūpaṭṭhāpako bahussuto hoti disāpāmokkho yena kāmaṅgamo parisaṃ upaṭṭhāpetuṃ labhati. bhikkhun' ovadakena pana sāṭṭhakathāni tīṇi piṭakāni uggahetabbāni,


[page 790]
790                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.21.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] asakkontena catūsu nikāyesu ekassa aṭṭhakathā paguṇā kātabbā. ekanikāyena hi sesanikāyesu pi pañhaṃ kathetuṃ sakkhissati, sattasu pakaraṇesu catuppakaraṇassa aṭṭhakathā paguṇā kātabbā, tattha laddhanayehi sesapakaraṇesu pañhaṃ kathetuṃ sakkhissati. vinayapiṭakaṃ pana nānatthaṃ nānākāraṇaṃ tasmā taṃ saddhiṃ aṭṭhakathāya paguṇaṃ kātabbam eva, ettāvatā hi bhikkhun' ovādako bahussuto hotī 'ti.
     ubhayāni kho pan' assā 'ti ādi pana yasmā aññasmiṃ sakale navaṅge pi bāhusacce sati sāṭṭhakathaṃ vinayapiṭakaṃ vinā na vaṭṭati yeva, tasmā visuṃ vuttaṃ. tattha vitthārenā 'ti ubhato-Vibhaṅgena saddhiṃ. svāgatānī 'ti suṭṭhu āgatāni, yathā āgatāni pana svāgatāni honti taṃ dassetuṃ suvibhattānī 'ti ādi vuttaṃ, tattha suvibhattānī 'ti suṭṭhubhattāni, padapaccābhaṭṭhasaṅkaradosavirahitāni. suppavattīnī 'ti paguṇāni vācuggatāni. suvinicchitāni suttato ti khandhakaparivārato āharitabbasuttavasena suṭṭhu vinicchitāni. anubyañjanaso ti akkharapadapāripūriyā ca suvinicchitāni akhaṇḍāni aviparītakkharāni, etena aṭṭhakathā dīpitā, aṭṭhakathāto hi esa vinicchayo hotī 'ti. kalyāṇavāco ti sithiladhanitādīnaṃ yathā vidhānavacanena parimaṇḍalapadabyañjanāya poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. kalyāṇavākkaraṇo ti madhurassaro, mātugāmo hi sarasampattirato tasmā parimaṇḍalapadabyañjanam pi vacanaṃ sarasampattirahitaṃ hīḷeti. yebhuyyena bhikkhunīnaṃ piyo hoti manāpo ti sabbāsaṃ piyo nāma dullabho, bahutarānaṃ pana paṇḍitānaṃ bhikkhunīnaṃ sīlācārasampattiyā piyo hoti manavaḍḍhanako. paṭibalo hoti bhikkhuniyo ovaditun ti suttaṃ ca kāraṇaṃ ca dassento vaṭṭabhayena tajjetvā bhikkhuniyo ovadituṃ tādisaṃ dhammaṃ desetuṃ samattho hoti. kāsāyavatthavasanāyā 'ti kāsāyavatthanivatthāya. garudhamman ti gihikāle bhikkhuniyā kāyasaṃsaggaṃ vā sikkhamānasāmaṇerāsu methunadhammaṃ vā anajjhāpannapubbo hoti,


[page 791]
Bhvibh_V.21.]               Pācittiya-vaṇṇanā                791
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mātugāmo hi pubbe katam anussaranto saṃvare ṭhitassāpi dhammadesanāya gāravaṃ na karoti.
athavā tasmiñ ñeva asaddhamme cittaṃ uppādeti. vīsativasso vā 'ti upasampadāya vīsativasso tato atirekavasso vā, evarūpo hi visabhāgehi vatthūhi punappunaṃ samāgacchanto pi daharo viya sahasā sīlavināsaṃ na pāpuṇāti, attano vayaṃ paccavekkhitvā ayuttaṭṭhāne chandarāgaṃ vinetuṃ paṭibalo hoti, tena vuttaṃ vīsativasso vā hoti atirekavīsativasso vā ti. ettha ca sīlavā 'ti ādi ekamaṅgaṃ, bahussuto hotī 'ti ādi dutiyaṃ, ubhayāni kho pan' assā 'ti ādi tatiyaṃ, kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo ti catutthaṃ, yebhuyyena bhikkhunīnaṃ piyo hoti manāpo ti pañcamaṃ, paṭibalo hoti bhikkhunīyo ovaditun ti chaṭṭhaṃ, na kho pan' etan ti ādi sattamaṃ, vīsativasso ti ādi aṭṭhaman ti veditabbaṃ.
     ñatticatutthenā 'ti pubbe vatthusmiṃ vuttanayen' eva. garudhammehī 'ti garukehi dhammehi, te hi gāravaṃ katvā bhikkhunīhi sampaṭicchitabbattā garudhammā 'ti vuccanti.
ekato upasampannāyā 'ti ettha bhikkhunīnaṃ santike ekato upasampannāya, yo garudhammena vadati tassa dukkaṭaṃ, bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana yathā vatthukam eva. pariveṇaṃ sammajjitvā 'ti sace pāto asammaṭṭhaṃ sammaṭṭham pi vā puna tiṇapaṇṇādīni uklāpaṃ pādappahārehi ca vikiṇṇavālikaṃ jātaṃ sammajjitabbaṃ, asammaṭṭhaṃ hi taṃ disvā ayyo attano nissitake daharabhikkhū pi vattapaṭivattiyaṃ na yojeti, dhammaṃ yeva kathetī 'ti tā bhikkhuniyo asotukāmā viya bhaveyyuṃ, tena vuttaṃ pariveṇaṃ sammajjitvā 'ti. antogāmato pana bhikkhuniyo āgacchantiyo pipāsitā ca kilantā ca honti, tā pānīyaṃ ca hatthapādamukhasītalakaraṇaṃ ca paccāsiṃsanti, tasmiṃ ca asati purimanayen' eva agāravaṃ janetvā asotukāmāpi honti.


[page 792]
792                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.21.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena vuttaṃ pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā 'ti.
āsanan ti nīcapīṭhakaphalakataṭṭikakaṭasārakādibhedaṃ antamaso sākhābhaṅgam pi idaṃ tāsaṃ āsanaṃ bhavissatī 'ti evaṃ āsanaṃ paññāpetvā. dhammadesanāpattimocanatthaṃ pana dutiyo icchitabbo, tena vuttaṃ dutiyaṃ gahetvā nisīditabbaṃ ti, na vihārapaccante atha kho vihāramajjhe uposathāgārassa vā bhojanasālāya vā dvāre sabbesaṃ osaraṇaṭṭhāne nisīditabbaṃ. samagg' atthā 'ti sabbā āgaman' atthā 'ti attho, vattantī 'ti āgacchanti, paguṇā vācuggatā 'ti attho.
niyyādetabbo ti appetabbo. osāretabbo ti pāḷi vattabbo. vassasatūpasampannāyā 'ti ādi vattabbapāḷidassanaṃ, tattha sāmīcikamman ti maggasampadānavījanapānīyāpucchanādikaṃ anucchavikavattam. ettha ca bhikkhuniyā bhikkhussa abhivādanaṃ nāma anto gāme vā bahi gāme vā anto vihāre va bahi vihāre vā antaraghare vā rathikāya vā antamaso rājussāraṇāya pi vattamānāya deve vassamāne sakaddamāya bhūmiyā chattapattahatthāya pi hatthi-assādīhi anubaddhāya pi kattabbam eva. ekābaddhāya pāḷiyā bhikkhācāraṃ pavisante disvā ekasamiṃ ṭhāne panamāmi ayyā 'ti vandituṃ vaṭṭati, sace antarantarā dvādasahatthe muñcitvā gacchanti visuṃ visuṃ vanditabbā, mahāsannipāte nisinne ekasmiṃ yeva ṭhāne vandituṃ vaṭṭati. esa nayo añjalikamme pi, yattha katthaci nisinnāya pana paccuṭṭhānaṃ kātabbaṃ, tassa tassa sāmīcikammassa anurūpadese ca kāle ca taṃ taṃ kātabbaṃ. sakkatvā 'ti yathā kato sukato hoti evaṃ katvā.
garukatvā 'ti tattha gāravaṃ janetvā. mānetvā 'ti manena piyaṃ katvā. pūjetvā imesaṃ yeva tiṇṇaṃ kiccānaṃ karaṇena pūjetvā. anatikkamanīyo ti na atikkamitabbo.
abhikkhuke āvāse 'ti ettha sace bhikkhunīupassayato addhayojanabbhantare ovādadāyakā bhikkhū na vasanti, ayaṃ abhikkhuko āvāso nāma,


[page 793]
Bhvibh_V.21.]               Pācittiya-vaṇṇanā                793
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ettha vassaṃ na vasitabbaṃ. vuttaṃ h' etaṃ abhikkhuko nāma āvāso na sakkā hoti ovādāya vā saṃvāsāya vā gantun ti. na ca sakkā tato paraṃ pacchābhattaṃ gantvā dhammaṃ sutvā āgantuṃ, sace tattha vassaṃ vasituṃ anicchamānā bhikkhuniyo ñātakā vā upaṭṭhākā vā evaṃ vadanti vasatha ayye mayaṃ bhikkhū ānessāmā 'ti vaṭṭati. sace pana vuttappamāṇe padese vassaṃ upagantukāmā bhikkhū āgantvā sākhāmaṇḍape pi ekarattaṃ vutthā honti, na nimantitā bhutvā gantukāmā ettāvatāpi sabhikkhuko āvāso hoti, ettha vassaṃ upagantuṃ vaṭṭati.
upagacchantīhi ca pakkhassa terasiyaṃ yeva bhikkhū yācitabbā mayaṃ ayyā tumhākaṃ ovādena vasissāmā 'ti, yato pana ujunā maggena addhayojane bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ tena pana maggena gacchantīnaṃ jīvitantarāyo vā brahmacariyantarāyo vā hoti aññena maggena gacchantīnaṃ atirekaddhayojanaṃ hoti ayaṃ abhikkhukāvāsaṭṭhāne yeva tiṭṭhati. sace pana tato gāvutamatte añño bhikkhunīupassayo khemaṭṭhāne hoti, tāhi bhikkhunīhi tā bhikkhuniyo yācitvā puna gantvā bhikkhū yācitabbā ayyā amhākaṃ ujukamagge antarāyo atthi, aññena maggena atirekaddhayojanaṃ hoti, antarāmagge pana amhākaṃ upassayato gāvutamatte añño bhikkhunīupassayo atthi ayyānaṃ santikā tattha āgataovādena vasissāmī ti, tehi bhikkhūhi sampaṭicchitabbaṃ, tato tāhi bhikkhunīhi taṃ bhikkhunīupassayaṃ āgantvā uposatho kātabbo. tā vā bhikkhuniyo disvā attano upassayam eva gantvā kātum pi vaṭṭati. sace pana vassaṃ upagantukāmā bhikkhū cātuddese vihāraṃ āgacchanti, bhikkhunīhi ca idha ayyā vassaṃ vasissathā 'ti pucchitā āmā 'ti vatvā puna tāhi tena hi ayyā mayam pi tumhākaṃ ovādaṃ anujīvantiyo vasissāmā 'ti vuttā, dutiyadivase gāme bhikkhācārasampadaṃ apassantā na sakkā idha vasitun ti pakkamanti, atha tā bhikkhuniyo uposathadivase vihāragatā bhikkhū na passanti ettha kiṃ kātabban ti, yattha bhikkhū vasanti tattha gantvā pacchimikāya vassaṃ upagantabbaṃ, pacchimikāya vassaṃ upagantuṃ āgamissantī 'ti vā ābhogaṃ katvā āgatānaṃ santike ovādena vasitabbaṃ.


[page 794]
794                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.21.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace pana pacchimikāya pi na keci āgacchanti, antarāmagge ca rājabhayaṃ vā corabhayaṃ vā dubhikkhaṃ vā hoti abhikkhukāvāse vasantiyā āpatti vassacchedaṃ katvā gacchantiyāpi āpatti, sā rakkhitabbā. āpadāsu hi abhikkhuke āvāse vasantiyā anāpatti vuttā. sace āgantvā vassaṃ upagatā bhikkhū puna kenaci kāraṇena pakkamanti vasitabbam eva. vuttam h' etaṃ anāpatti vassūpagatā bhikkhū pakkantā vā honti vibbhantā vā kālakatā vā pakkhasaṅkantā vā āpadāsu ummattikāya ādikammikāyā 'ti, pavārentiyā pana yattha bhikkhū atthi tattha gantvā pavāretabbaṃ. anvaddhamāsan ti addhamāse addhamāse. dve dhammā paccāsiṃsitabbā ti dve dhammā icchitabbā. uposathapucchakan ti uposathapucchanaṃ, tattha paṇṇarasike uposathe pakkhassa cātuddasiyaṃ cātuddasike terasiyaṃ gantvā uposatho pucchitabbo. Mahāpaccariyaṃ pana pakkhassa terasiyaṃ yeva gantvā ayaṃ uposatho cātuddasiko paṇṇarasiko ti pucchitabban ti vuttaṃ.
uposathadivase ovādatthāya upasaṅkamitabbaṃ, pāṭipadadivasato pana paṭṭhāya dhammasavaṇatthāya gantabbaṃ.
     iti bhagavā aññassa kammassa okāsaṃ adatvā nirantaraṃ bhikkhunīnaṃ bhikkhūnaṃ santike gamanam eva paññāpesi.
kasmā, mandapaññattā mātugāmassa, mandapañño hi mātugāmo, tassa niccaṃ dhammasavaṇaṃ bahūpakāraṃ, evañ ca sati yaṃ mayaṃ jānāma tad eva ayyā jānantī 'ti mānaṃ akatvā bhikkhusaṅghaṃ payirūpāsamānā sātthikaṃ pabbajjaṃ karissantī 'ti, tasmā bhagavā evam akāsi. bhikkhuniyo pi yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjissāmā 'ti sabbā eva nirantaraṃ vihāraṃ upasaṅkamiṃsu. vuttaṃ h' etaṃ tena kho pana samayena sabbo bhikkhunīsaṅgho ovādaṃ gacchati, manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti jāyāyo imā imesaṃ jāriyo imā imesaṃ idāni ime imāhi saddhiṃ abhiramissantī'ti, bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. na bhikkhave sabbena bhikkhunīsaṅghena ovādo gantabbo gaccheyya ce āpatti dukkaṭassa, anujānāmi bhikkhave catūhi pañcahi bhikkhunīhi ovādaṃ gantuṃ ti.


[page 795]
Bhvibh_V.21.]               Pācittiya-vaṇṇanā                795
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] puna pi tath' eva ujjhāyiṃsu, puna bhagavā anujānāmi bhikkhave dve tisso bhikkhuniyo ovādaṃ gantun ti āha. tasmā bhikkhunīsaṅghena dve tisso bhikkhuniyo yācitvā pesetabbā, eth' ayye bhikkhusaṅghaṃ ovādūpasaṅkamanaṃ yācatha bhikkhunīsaṅgho ayyā bhikkhusaṅghassa pāde vandati ovādūpasaṅkamanaṃ ca yācati labhatu kira ayyā bhikkhunīsaṅgho ovādūpasaṅkamanaṃ ti. tāhi bhikkhunīhi ārāmaṃ gantabbaṃ, tato ovādapaṭiggāhakaṃ ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā vanditvā so bhikkhu ekāya bhikkhuniyā evam assa vacanīyo bhikkhunīsaṅgho ayya bhikkhusaṅghassa pāde vandati ovādūpasaṅkamanaṃ ca yācati, labhatu kira ayya bhikkhunīsaṅgho ovādūpasaṅkamanaṃ ti. tena bhikkhunā pātimokkuddesako bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo bhikkhunīsaṅgho bhante bhikkhusaṅghassa pāde vandati ovādūpasaṅkamanañ ca yācati labhatu kira bhante bhikkhunīsaṅgho ovādūpasaṅkamanaṃ ti pātimokkhuddesakena vattabbo atthi koci bhikkhu bhikkhun' ovādako sammato ti. sace hoti koci bhikkhu bhikkhun' ovādako sammato pātimokkhuddesakena vattabbo itthannāmo bhikkhu bhikkhun' ovādako sammato taṃ bhikkhunīsaṅgho upasaṅkamantū 'ti, sace na hoti koci bhikkhu bhikkhun' ovādako sammato pātimokkhuddesakena vattabbo ko āyasmā ussahati bhikkhunīyo ovadituṃ ti.
sace koci ussahati bhikkhuniyo ovadituṃ so ca hoti uṭṭhahaṅgehi samannāgato sammannitvā vattabbo itthannāmo bhikkhu bhikkhun' ovādako sammato taṃ bhikkhunīsaṅgho upasaṅkamatū 'ti. sace pana koci na ussahati bhikkhu bhikkhuniyo ovadituṃ pātimokkhuddesakena vattabbo n' atthi koci bhikkhu bhikkhun' ovādako sammato pāsādikena bhikkhunīsaṅgho sampādetū 'ti, ettāvatā hi sakalaṃ sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanam ārocitaṃ hoti. tena bhikkhunā sādhū 'ti sampaṭicchitvā pāṭipade bhikkhunīnaṃ ārocetabbaṃ.
bhikkhunīsaṅghena pi tā bhikkhuniyo pesetabbā gacchath' ayye pucchata kiṃ ayya labhati bhikkhunīsaṅgho ovādūpasaṅkamanaṃ ti. tāhi sādhu ayye 'ti sampaṭicchitvā ārāmaṃ gantvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vattabbaṃ.


[page 796]
796                Samantāsādikā               [Bhvibh_V.21.
kiṃ ayya labhati bhikkhunīsaṅgho ovādūpasaṅkamanan ti, tena vattabbaṃ n' atthi koci bhikkhu bhikkhun' ovādakena sammato pāsādikena bhikkhunīsaṅgho sampādetū 'ti, tāhi sādhu ayyā 'ti sampaṭicchitabbaṃ. ekato āgatānaṃ vasena c' taṃ vuttaṃ, tāsu pana ekāya bhikkhuniyā vattabbaṃ ca sampaṭicchitabbaṃ ca, itarā tassā sahāyikā, sace pana bhikkhunīsaṅsaṅgho vā bhikkhusaṅgho vā na pūrati ubhayato pi vā gaṇamattam eva puggalamattaṃ vā hoti ekā bhikkhunī vā bahūhi bhikkhunīupassayehi ovādatthāya pesitā hoti.
tatrāyaṃ vacanakkamo, bhikkhuniyo ayya bhikkhusaṅghassa pāde vandanti ovādūpasaṅkamanañ ca yācanti labhantu kira ayya bhikkhuniyo ovādūpasaṅkamanan ti, ahaṃ ayya bhikkhusaṅghassa pāde vandāmi ovādūpasaṅkamanaṃ ca yācāmi labhām' ahaṃ ayya ovādūpasaṅkamanan ti. bhikkhunīsaṅgho ayya ayyānaṃ pāde vandati ovādūpasaṅkamanañ ca yācati labhatu kira ayya bhikkhunīsaṅgho ovādūpasaṅkamanan ti. bhikkhuniyo ayya ayyānaṃ pāde vandanti ovādūpasaṅkamanañ ca yācanti labhantu kira ayya bhikkhuniyo ovādūpasaṅkamanan ti. ahaṃ ayya ayyānaṃ pāde vandāmi ovādūpasaṅkamanañ ca yācāmi labhām' ahaṃ ayya ovādūpasaṅkamanan ti, bhikkhunīsaṅgho ayya ayyassa pāde vandati ovādūpasaṅkamanañ ca yācati labhatu kira ayya bhikkhunīsaṅgho ovādūpasaṅkamanan ti, bhikkhuniyo ayya ayyassa pāde vandanti ovādūpasaṅkamanañ ca yācanti labhantu kira ayya bhikkhuniyo ovādūpasaṅkamanan ti, ahaṃ ayya ayyassa pāde vandāmi ovādūpasaṅkamanañ ca yācāmi labhām' ahaṃ ayya ovādūpasaṅkamanan ti. bhikkhunīsaṅgho ca ayya bhikkhuniyo ca bhikkhunī ca bhikkhusaṅghassa ayyānaṃ ayyassa pāde vandati vandanti vandati ovādūpasaṅkamanaṃ ca yācati yācanti yācati labhatu kira labhantu kira labhatu kira ayya bhikkhunīsaṅgho ca bhikkhuniyo ca bhikkhunī ca ovādūpasaṅkamanan ti.
     tena pi bhikkhunā uposathakāle evaṃ vattabbaṃ bhikkhuniyo bhante bhikkhusaṅghassa pāde vandanti ovādūpasaṅkamanañ ca yācanti labhantu kira bhante bhikkhuniyo ovādūpasaṅkamanan ti, bhikkhunī bhante bhikkhusaṅghassa pāde vandati ovādūpasaṅkamanañ ca yācati labhatu kira bhante bhikkhunīovādūpasaṅkamanan ti.

[page 797]
Bhvibh_V.21.]               Pācittiya-vaṇṇanā                797
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhikkhunīsaṅgho bhante bhikkhuniyo bhante bhikkhunī bhante āyasmantānaṃ pāde vandati ovādūpasaṅkamanañ ca yācati labhatu kira bhante bhikkhunīovādūpasaṅkamanan ti. bhikkhunīsaṅgho ca bhante bhikkhuniyo ca bhikkhunī ca bhikkhusaṅghassa āyasmantānaṃ ayyassa pāde vandati vandanti vandati ovādūpasaṅkamanañ ca yācati yācanti yācati labhatu kira labhantu kira labhatu kira bhante bhikkhunīsaṅgho ca bhikkhuniyo ca bhikkhunī ca ovādūpasaṅkamanan ti. pātimokkhuddesakenāpi sace sammato bhikkhu atthi purimanayen' eva taṃ bhikkhuniyo ca taṃ bhikkhunī ca taṃ bhikkhunīsaṅgho ca bhikkhuniyo ca bhikkhunī ca upasaṅkamantu upasaṅkamatu upasaṅkamatu upasaṅkamantu upasaṅkamatū 'ti vattabbaṃ.
     sace n' atthi pāsādikena bhikkhuniyo bhikkhūnī bhikkhunīsaṅgho ca bhikkhuniyo ca bhikkhunī ca sampādentu sampādetu sampādetu sampādentu sampadetū 'ti vattabbaṃ. ovādapaṭiggāhakena pāṭipade paccāharitvā tath' eva vattabbaṃ. ovādaṃ pana bālagilānagamike ṭhapetvā añño sace pi āraññako hoti apaṭiggahetuṃ na labhati, vuttaṃ h' etaṃ bhagavatā, anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā bālaṃ ṭhapetvā gilānaṃ ṭhapetvā gamikaṃ avasesehi ovādaṃ gahetun ti.
tattha yo cātuddasikapaṇṇarasikesu vā uposathesu pāṭipāde vā gantukāmo so gamiyo dutiyapakkhadivase gacchanto 'pi agahetuṃ na labhati. na bhikkhave ovādo na gahetabbo yo na gaṇheyya āpatti dukkaṭassā 'ti vuttaṃ āpattiṃ āpajjati yeva. ovādaṃ gahetvā ca uposathagge anārocetuṃ vā pāṭipade bhikkhunīnaṃ apaccāharituṃ vā na vaṭṭati, vuttaṃ h' etaṃ,


[page 798]
798                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.21.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na bhikkhave ovādo nārocetabbo yo nāroceyya āpatti dukkaṭassā 'ti. aparam pi vuttaṃ, na bhikkhave ovādo na paccāharitabbo yo na paccāhareyya āpatti dukkaṭassā 'ti. tattha āraññakena paccāharaṇatthaṃ saṅketo kātabbo. vuttaṃ h' etaṃ, anujānāmi bhikkhave āraññakena bhikkhunā ovādaṃ gahetuṃ saṅketaṃ ca kātuṃ atra paṭiharissāmī 'ti. tasmā āraññako bhikkhu sace bhikkhunīnaṃ vasanagāme bhikkhuṃ labhati tatth' eva caritvā bhikkhuniyo disvā ārocetvā gantabbaṃ. no c' assa tattha bhikkhā sulabhā hoti sāmantagāme caritvā bhikkhunīnaṃ gāmaṃ āgamma tath' eva kātabbaṃ. sace dūraṃ gantabbaṃ hoti saṅketo kātabbo ahaṃ amukaṃ nāma tumhākaṃ gāmadvāre sabhaṃ vā maṇḍapaṃ vā rukkhamūlaṃ vā upasaṅkamissāmi tatra āgaccheyyathā 'ti. bhikkhunīhi tattha gantabbā, agantuṃ na labhati. vuttaṃ h' etam, na bhikkhave bhikkhuniyā saṅketaṃ na gantabbaṃ yā na gaccheyya āpatti dukkaṭassā 'ti.
     ubhato saṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabban ti ettha bhikkhunīhi cātuddase attanā pavāretvā uposathe bhikkhusaṅghe pavāretabbaṃ. vuttaṃ h' etaṃ, anujānāmi bhikkhave ajjatanāya pavāretvā aparajju bhikkhusaṅghe pavāretuṃ ti, bhikkhunīkhandhake vuttanayan' eva c' ettha vinicchayo veditabbo. vuttaṃ h' etaṃ, tena kho pana samayena sabbo bhikkhunīsaṅgho pavārento kolāhaḷam akāsi. anujānāmi bhikkhave ekaṃ bhikkhuniṃ vyattaṃ paṭibalaṃ sammannituṃ bhikkhunīsaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ, evañ ca pana bhikkhave sammannitabbā, paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā vyattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo. suṇātu me ayye saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya bhikkhunīsaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ, esā ñatti. suṇātu me ayye saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati bhikkhunīsaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ, yassā ayyāya khamati ittannāmāya bhikkhuniyā sammati bhikkhunīsaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ,


[page 799]
Bhvibh_V.21.]               Pācittiya-vaṇṇanā                799
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sā tuṇh' assa, yassā na kkhamati sā bhāseyya. sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī bhikkhunīsaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ, khamati saṅghassa tasmā tuṇhī evam etaṃ dhārayāmī 'ti.
     tāya sammatāya bhikkhuniyā bhikkhunīsaṅghaṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo bhikkhunīsaṅgho ayya bhikkhusaṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā vadath' ayya bhikkhusaṅgho bhikkhunīsaṅghaṃ anukampaṃ upādāya passanto paṭikarissati. dutiyam pi ayya tatiyam pi ayya bhikkhunīsaṅgho ... pe ... paṭikarissatī 'ti. sace bhikkhunīsaṅgho na pūrati bhikkhuniyo ayya bhikkhusaṅghaṃ pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadath' ayya bhikkhusaṅgho bhikkhunīnaṃ anukampaṃ upādāya passantiyo paṭikarissantī 'ti ca, ahaṃ ayya bhikkhusaṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ ayya bhikkhusaṅgho anukampaṃ upādāya passantī paṭikarissāmī 'ti ca, evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. sace bhikkhusaṅgho na pūrati bhikkhunīsaṅgho ayyā ayye pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā vandant' ayyā bhikkhunīsaṅghaṃ anukampaṃ upādāya passanto paṭikarissatī 'ti ca, bhikkhunīsaṅgho ayya ayyaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā vadat' ayyo bhikkhunīsaṅghaṃ anukampaṃ upādāya passanto paṭikarissatī 'ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. ubhinnaṃ upāripūriyā bhikkhuniyo ayyā ayye pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā vadant' ayyā bhikkhunīnaṃ anukampaṃ upādāya passantiyo paṭikarissantīti ca, bhikkhuniyo ayya ayyaṃ pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā vadat' ayyo bhikkhunīnaṃ anukampaṃ upādāya passantiyo paṭikarissantī 'ti ca, ahaṃ ayyā ayye pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā vadantu maṃ ayyā anukampaṃ upādāya passantī paṭikarissāmī 'ti ca, ahaṃ ayya ayyaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā vadatu maṃ ayyo anukampaṃ upādāya passantī paṭikarissāmī 'ti ca,


[page 800]
800                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.21.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. mānattacaraṇañ ca upasampadāpariyesanā ca yathāṭhāne yeva āvibhavissati.
     na bhikkhuniyā kenaci pariyāyenā 'ti dasahi vā akkosavatthūhi aññena vā kenaci pariyāyena bhikkhu n' eva akkositabbo na paribhāsitabbo na bhayena tajjetabbo. ovaṭo ti pihito vārito paṭikkhitto. vacanaṃ yeva vacanapatho.
anovaṭo ti apihito avārito apaṭikkhitto, tasmā bhikkhuniyā ādhipaccaṭṭhāne jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhatvā evaṃ abhikkama evaṃ paṭikkama evaṃ nivāsehi evaṃ pārupāhī 'ti kenaci pariyāyena n' eva bhikkhu ovaditabbo na anusāsitabbo.
dosaṃ pana disvā pubbe mahātherā na evaṃ abhikkamanti na paṭikkamanti na nivāsenti na pārupanti, īdisaṃ kāsāvam pi na dhārenti, na evaṃ akkhīni añjentī 'ti ādinā nayena vijjamānadose dassetuṃ vaṭṭati, bhikkhūhi pana ayaṃ buḍḍhasamaṇī evaṃ nivāseti evaṃ pārupati mā evaṃ nivāsehi mā evaṃ pārupāhi mā tilakammapaṇṇakammādīni karohī 'ti yathā sukhaṃ bhikkhuniṃ ovadituṃ anusāsituṃ vaṭṭati.
     samaggamhayyā 'ti bhaṇantan ti samaggā amha ayya iti bhaṇantaṃ bhikkhunīsaṅghaṃ. aññaṃ dhammaṃ bhaṇatī 'ti aññaṃ suttantaṃ vā abhidhammaṃ vā, samaggamhayyā 'ti vacanena pi ovādaṃ paccasiṃsanti, tasmā ṭhapetvā ovādaṃ aññaṃ dhammaṃ bhaṇantassa dukkaṭaṃ. ovādaṃ anīyādetvā 'ti eso bhaginīyo ovādo ti avatvā. adhammakamme 'ti ādīsu bhikkhun' ovādakasammutikammaṃ kamman ti veditabbaṃ. tattha adhammakamme dvinnaṃ navakānaṃ vasena aṭṭhārasa pācittiyāni, dhammakamme dutiyassa navakassa avasānapade anāpatti, sesesu sattarasa dukkaṭāni.
uddesaṃ dento ti aṭṭhannaṃ garudhammānaṃ pāḷiṃ uddisanto. paripucchaṃ dento ti tassā yeva paguṇāya garudhammapāḷiyā aṭṭhakathaṃ bhaṇanto ti attho. osārehi ayyā 'ti vuccamāno osārehī 'ti evaṃ vuccamāno aṭṭhagarudhammapāḷiṃ osāretī 'ti attho.


[page 801]
Bhvibh_V.21-22.]          Pācittiya-vaṇṇanā                801
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ uddesaṃ dento paripucchaṃ dento yo ca osārehī 'ti vuccamāno aṭṭhagarudhamme bhaṇati tassa pācittiyena anāpatti. aññaṃ dhammaṃ bhaṇantassa dukkaṭena anāpatti.
     pañhaṃ pucchati pañhaṃ puṭṭho kathetī 'ti bhikkhunī garudhammanissitaṃ vā khandhādinissitaṃ vā pañhaṃ pucchati, taṃ yo bhikkhu katheti tassāpi anāpatti. aññass' atthāya bhaṇantan ti catuparisatiṃ dhammaṃ desentaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo suṇanti, tatrāpi bhikkhussa anāpatti. sikkhamānāya sāmaṇerāyā 'ti etāsaṃ desentassāpi anāpatti, sesaṃ uttānam eva. padaso dhammasamuṭṭhānaṃ vācato ca vācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. ovādasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiyasikkhāpade, pariyāyenā 'ti vārena, paṭipāṭiyā ti attho. adhicetaso ti adhicittavaso, sabbacittānaṃ adhikena arahattaphalacittena samannāgatassā 'ti attho. appamajjato ti nappamajjito, appamādena kusalānaṃ dhammānaṃ sātaccakiriyāya samannāgatassā 'ti vuttaṃ hoti. munino ti yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī 'ti evaṃ ubhayalokamunanena vā monaṃ vuccati ñāṇaṃ, tena ñāṇena samannāgatattā vā khīṇāsavo muni nāma vuccati, tassa munino.
monapathesu sikkhato ti arahattañāṇasaṅkhātassa monassa pathesu sattatiṃsabodhipakkhiyadhammesu tīsu vā sikkhāsu sikkhato. idaṃ ca pubbabhāgapaṭipadaṃ gahetvā vuttaṃ, tasmā evaṃ pubbabhāge sikkhato imāya sikkhāya munibhāvaṃ pattassa munino ti evam ettha attho daṭṭhabbo. sokā na bhavanti tādino ti tādisassa khīṇāsavamunino abbhantare iṭṭhaviyogādivatthukā sokā na santi. athavā, tādino ti tādilakkhaṇasamannāgatassa evarūpassa munino sokā na bhavantī 'ti ayam ettha attho.
     upasantassā 'ti rāgādīnaṃ upasamena upasantassa. sadā satīmato ti sativepullapattattā niccakālaṃ satiyā avijahitassa.


[page 802]
802                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.23.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ākāse antalikkhe 'ti antalikkhasaṅkhāte ākāse na kasiṇugghāṭime na rūpaparicchede. caṅkamati pi tiṭṭhati pī 'ti tāsaṃ bhikkhunīnaṃ kathaṃ sutvā imā bhikkhuniyo maṃ ettakam eva ayaṃ jānātī 'ti avamaññanti handa dāni etāsaṃ attano ānubhāvaṃ dassessāmī 'ti dhammabahumānaṃ uppādetvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya evarūpaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassesi. ākāse antalikkhe caṅkamati pi ... pe ... antaradhāyati pī 'ti, tattha antaradhāyati pī 'ti antaradhāyati pi adassanam pi gacchatī 'ti attho. tañ c' eva udānaṃ bhaṇati aññañ ca bahuṃ buddhavacanan ti thero kira attano bhātutherassa santike,
          padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ
          pāto siyā phullamavītagandhaṃ
          aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ
          tapantam ādiccam iv' antalikkhe 'ti imaṃ gāthaṃ uddisāpetvā cattāro māse sajjhāyi, na ca paguṇaṃ kattum asakkhi, tato naṃ thero abhabbo tvaṃ imasmiṃ sāsāne 'ti vihārā nikkaḍḍhāpesi, so rudamāno dvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. atha bhagavā buddhacakkhunā veneyyasatte olokento taṃ disvā vihāracārikaṃ caramāno viya tassa santikaṃ gantvā Cūḷapanthaka kasmā rodasī 'ti āha. so tam atthaṃ ārocesi. ath' assa bhagavā suddhaṃ pilotikakhaṇḍaṃ datvā idaṃ rajoharaṇaṃ rajoharaṇan ti parimajjāhī 'ti āha. so sādhū 'ti sampaṭicchitvā attano nivāsaṭṭhāne nisīditvā tassa ekamantaṃ parimajji, parimajjitaṭṭhānaṃ kāḷakam ahosi. so evaṃ parisuddham pi nāma vatthaṃ imaṃ attabhāvaṃ nissāya kāḷakaṃ jātan ti saṃvegaṃ paṭilabhitvā vipassanaṃ ārabhi, ath' assa bhagavā āraddhaviriyabhāvaṃ ñatvā adhicetaso ti imaṃ obhāsagāthaṃ abhāsi. thero gāthāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇi, tasmā thero pakatiyā ca imaṃ gāthaṃ mamāyati. so taṃ imissā gāthāya mamāyanabhāvaṃ jānāpetuṃ tañ ñeva bhaṇati aññañ ca antarantarā āharitvā bahuṃ buddhavacanaṃ.


[page 803]
Bhvibh_V.23.]           Pācittiya-vaṇṇanā                803
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena vuttaṃ tañ c' eva udānaṃ bhaṇati aññañ ca bahuṃ buddhavacanan ti. ekato upasampannāyā 'ti bhikkhunīsaṅghe upasampannāya, bhikkhusaṅghe pana upasampannaṃ ovadantassa pācittiyaṃ. sesam ettha uttānam eva, idam pi padasodhammasamuṭṭhānam eva.
atthaṅgatasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiyasikkhāpade, aññatra samayā ovadati āpatti pācittiyassā 'ti ādīsu aṭṭhahi garudhammehi ovadantass' eva pācittiyaṃ, aññena dhammena dukkaṭan ti veditabbaṃ. ekato upasampannāyā 'ti bhikkhunīsaṅghe upasampannāya, bhikkhusaṅghe upasampannāya pana ovadato pācittiyam eva, ito param pi ca yattha yattha ekato upasampannā 'ti vuccati sabbattha ayam ev' attho daṭṭhabbo, sesaṃ uttanām eva.
kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭhāti, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. bhikkhunīupassayasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     idaṃ pan' ettha Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ pakiṇṇakaṃ.
asammato ce bhikkhu atthaṅgate suriye bhikkhunī upassayaṃ upasaṅkamitvā aṭṭhahi garudhammehi ovadati tīṇī pācittiyāni. aññena dhammena ovadato dve dukkaṭāni ekaṃ pācittiyaṃ. kathaṃ, asammatamūlakaṃ dukkaṭaṃ, upassayaṃ gantvā aññena dhammena ovadanamūlakaṃ dukkaṭaṃ, aṭṭhaṅgate suriye ovadanamūlakaṃ pācittiyan ti. sammatassa atthaṅgate suriye tattha gantvā aṭṭhahi garudhammehi ovadantassa ekā anāpatti dve pācittiyāni. kathaṃ, sammatattā anāpatti, atthaṅgate suriye ovadanamūlakaṃ ekaṃ, gantvā aṭṭhahi garudhammehi ovadanamūlakaṃ ekan ti dve pācittiyāni. tass' eva aññena dhammena ovadato ekā anāpatti ekaṃ dukkaṭaṃ ekaṃ pācittiyaṃ. kathaṃ, sammatattā anāpatti, gantvā aññena dhammena ovadanamūlakaṃ dukkaṭaṃ, aṭṭhaṅgate suriye ovadanamūlakaṃ pācittiyan ti.


[page 804]
804                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.24-26.
divā pana gantvā ovadato sammatassa asammatassa ca rattiovadanamūlakaṃ pācittiyaṃ apanetvā avasesā āpattānāpattiyo veditabbā ti.
     Catutthasikkhāpade, na bahukatā 'ti na katabahumānā, na dhammabahumānaṃ katvā ovadantī 'ti adhippāyo.
bhikkhun' ovādakaṃ avaṇṇaṃ kattukāmo ti ādīnaṃ ujjhāpanake vuttanayen' ev' attho veditabbo. upasampannaṃ saṅghena asammatan ti ettha asammato nāma sammatena vā saṅghena vā bhāraṃ katvā ṭhapito veditabbo. anupasampannaṃ sammataṃ vā asammataṃ vā 'ti ettha pana bhikkhukāle sammutiṃ labhitvā sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhito sammato, sammatena vā saṅghena vā ṭhapito bahussuto sāmaṇero asammato ti veditabbo. sesaṃ vuttanayattā uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. āmisasikkhāpadaṃ catutthaṃ.
     Pañcamasikkhāpade, visikhāyā 'ti rathikāya. piṇḍāya caratī 'ti nibaddhācāravasena abhiṇhaṃ carati. sandiṭṭhā 'ti sandiṭṭhamittā ahesuṃ. sesam ettha padato uttānatthaṃ, vinicchayato cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpade vuttanayan' eva veditabbaṃ saddhiṃ samuṭṭhānādīhi, tatra hi bhikkhu paṭiggāhako, idha bhikkhunī, ayaṃ viseso. sesaṃ tādisam evā 'ti.
cīvaradānasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.
     Chaṭṭhamasikkhāpade, Udāyī 'ti Lāḷudāyi. paṭū 'ti paṭibalo, nipuṇo c' eva samattho cā 'ti vuttaṃ hoti. aññatarā bhikkhunī 'ti tass' eva purāṇadutiyikā. paṭibhāṇacittan ti attano paṭibhāṇena katacittaṃ, so kira cīvaraṃ rajitvā tassa majjhe nānāvaṇṇehi vippakatamethunaṃ itthipurisarūpam akāsi. tena vuttaṃ majjhe paṭibhāṇacittaṃ vuṭṭhāpetvā 'ti.
yathā saṃhatan ti yathā saṃharitam eva. cīvaran ti yaṃ nivāsituṃ vā pārupituṃ vā sakkā hoti evaṃ hi Mahāpaccariyādīsu vuttaṃ.


[page 805]
Bhvibh_V.24-27.]      Pācittiya-vaṇṇanā                805
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sayaṃ sibbatī 'ti ettha sibbissāmī 'ti vicārentassāpi chindantassāpi dukkaṭaṃ, sibbantassa pana pācittiyaṃ. ārapathe ārapathe 'ti sūciṃ pavesetvā pavesetvā nīharaṇe. sace pana sakalasūciṃ anīharanto dīghasuttappavesanatthaṃ satakkhattum pi vijjhiyitvā nīharati ekam eva pācittiyaṃ. sakiṃ āṇatto ti sakiṃ cīvaraṃ sibbā 'ti vutto. bahukam pi sibbatī 'ti sace pi sabbaṃ sūcikammaṃ pariyosāpetvā cīvaraṃ niṭṭhāpeti ekam eva pācittiyaṃ. atha pana imasmiṃ cīvare kattabbakiccaṃ tava bhāro ti vutto karoti āṇattassa ārapathe ārapathe ekam ekaṃ pācittiyaṃ, āṇāpakassa ekavācāya sambahulāni pi, punappunaṃ āṇattiyaṃ pana vattabbam eva n' atthi. ye pi sace ācariyupajjhāyesu attano ñātikānaṃ cīvaraṃ sibbantesu tesaṃ nissitakā ācariyupajjhāyavattaṃ vā kaṭhinavattaṃ vā karomā 'ti sibbanti tesaṃ pi ārapathagananāya āpattiyo, ācariyupajjhāyā attano ñātikānaṃ cīvaraṃ antevāsikehi sibbāpenti ācariyupajjhāyānaṃ dukkaṭaṃ, antevāsikānaṃ pācittiyaṃ, antevāsikā attano ñātikānaṃ ācariyupajjhāyehi sibbāpenti tatrāpi es' eva nayo. antevāsikānam pi ācariyupajjhāyānam pi ñātikāya cīvaraṃ hoti, ācariyupajjhāyā pana antevāsike vañcetvā sibbāpenti ubhinnam pi dukkaṭaṃ. kasmā, antevāsikānaṃ aññātikasaññāya sibbitattā, itaresaṃ akappiye niyojitattā, tasmā idaṃ te mātu cīvaraṃ idaṃ bhaginiyā 'ti ācikkhitvā sibbāpetabbaṃ. aññaṃ parikkhāran ti yaṃ kiñci upāhanatthavikādi. sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. cīvarasibbanasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.
     Sattamasikkhāpade, pacchā gacchantīnaṃ corā acchindiṃsū 'ti pacchā gacchantīnaṃ pattacīvaraṃ corā hariṃsu. dūsesun ti tā bhikkhuniyo carā dūsayiṃsu, sīlavināsaṃ pāpayiṃsū 'ti attho.


[page 806]
806                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.27.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saṃvidhāyā 'ti saṃvidahitvā, gamanakāle saṅketaṃ katvā 'ti attho. kukkuṭasampāde 'ti ettha yasmā gāmā nikkhamitvā kukkuṭo padasā 'va aññaṃ gāmaṃ gacchati ayaṃ kukkuṭasampādo ti vuccati. tatrāyaṃ vacanattho, sampadan ti etthā 'ti sampādo, ke sampadan ti, kukkuṭā, kukkuṭānaṃ sampādo kukkuṭasampādo. athavā sampādo ti gamanaṃ, kukkuṭānaṃ sampādo ettha atthī 'ti pi kukkuṭasampādo, kukkuṭasampāte iti pi pāṭho. tattha yassa gāmassa gehacchadanapiṭṭhito kukkuṭo uppatitvā aññassa gehacchadanapiṭṭhiyaṃ patati ayaṃ kukkuṭasampāto ti vuccati, vacanattho pan' ettha vuttanayen' eva veditabbo. dvidhā vuttappakāro pi c' esa gāmo accāsanno hoti upacāro na labbhati, yasmiṃ pana gāme paccūse vassantassa kukkuṭassa saddo anantaragāme suyyati, tādisehi gāmehi sampuṇṇaraṭṭhe gāmantare gāmantare pācittiyan ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
kiñcāpi vuttaṃ gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassā 'ti vacanato pana sace pi ratanamattantaro gāmo hoti yo tassa manussehi ṭhapitaupacāro taṃ okkamantassa āpatti yeva.
tatrāyaṃ āpattivinicchayo saṃvidhānakāle hi sace ubho pi bhikkhunīupassaye vā antarārāme vā āsanasālāya vā titthiyaseyyāya vā ṭhatvā saṃvidahanti anāpatti. kappiyabhūmi kirāyaṃ, tasmā ettha saṃvidahanapaccayā dukkaṭāpattiṃ na vadanti, gacchantassa yathāvatthukam eva. sace pana antogāme bhikkhunīupassayadvāre rathikāya aññesu vā catukkasiṅghāṭakahatthisālādisu saṃvidahanti bhikkhuno āpatti dukkaṭassa. evaṃ saṃvidahitvā gāmato nikkhamanti, nikkhamane anāpatti, anantaragāmassa upacārokkamane pana bhikkhuno pācittiyaṃ, tatrāpi paṭhamapāde dukkaṭaṃ dutiyapāde pācittiyan ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. gāmato nikkhmamitvā pana yāva antaragāmassa upacāraṃ na okkamanti etthantare saṃvidahite 'pi bhikkhuno dukkaṭaṃ,


[page 807]
Bhvibh_V.27.]           Pācittiya-vaṇṇanā                    807
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] antaragāmassa upacārokkamane purimanayen' eva āpatti.
sace dūraṃ gantukāmo hoti, gāmūpacāragaṇanāya okkamane okkamane āpatti. tassa tassa pana gāmassa atikkamane anāpatti. sace pana bhikkhunī asukaṃ nāma gāmāṃ gamissāmī 'ti upassayato nikkhamati bhikkhu pi tam eva gāmaṃ sandhāya asukaṃ nāma gāmaṃ gamissāmī 'ti vihārato nikkhamati, atha dve pi gāmadvāre samāgantvā tumhe kuhiṃ gacchatha asukaṃ nāma gāmaṃ tumhe kuhin ti mayam pi tatth' evā 'ti vatvā, ehi dāni gacchāmā 'ti saṃvidhāya gacchanti anāpatti. kasmā, pubbam eva gamissāmī 'ti nikkhantattā 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ, taṃ n' eva pāḷiyā na sesāṭṭhakathāya sameti. addhayojane addhayojane 'ti ekam ekaṃ addhayojanaṃ atikkamantassa idāni atikkamissatī 'ti paṭhamapāde dukkaṭaṃ dutiyapāde pācittiyaṃ, imasmiṃ hi naye atikkamane āpatti okkamane anāpatti. bhikkhu saṃvidahatī 'ti nagaradvāre vā rathikāya vā bhikkhuniṃ disvā asukaṃ gāmaṃ nāma gatapubbatthā 'ti vadati, nāmhi ayyā gatapubbā 'ti, ehi gacchāmā 'ti vā sve ahaṃ gamissāmi tvam pi āgaccheyyāsī 'ti vā vadati. bhikkhunī saṃvidahatī 'ti gāmantare cetiyavandanatthaṃ gāmato nikkhamantaṃ bhikkhuṃ disvā ayyā kuhiṃ gacchathā 'ti vadati. asukaṃ gāmaṃ cetiyavandanatthan ti, aham pi ayyā āgacchāmī 'ti evaṃ bhikkhunī yeva saṃvidahati na bhikkhu. visaṅketenā 'ti ettha purebhattaṃ gacchissāmā 'ti vatvā pacchābhattaṃ gacchanti, ajja vāgamissāmā 'ti vatvā sve gacchanti evaṃ kālavisaṅkete yeva anāpatti, dvāravisaṅkete pana maggavisaṅkete vā sati pi āpatti yeva. āpadāsū 'ti raṭṭhabhede cakkasamārūḷhā janapadā pariyāyan ti evarūpāsu āpadāsu anāpatti. sesaṃ uttānam evā 'ti. catusamuṭṭhānaṃ kāyato kāyāvācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. saṃvidhānasikkhāpadaṃ sattamaṃ.


[page 808]
808                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.28-29.
     Aṭṭhamasikkhāpade, saṃvidhāyā 'ti lokassādamittasanthavavasena kīḷāpurekkhārā saṃvidahitvā. uddhagāminin ti uddhaṃ nadiyā paṭisotaṃ gacchantiṃ, yasmā pana yo uddhaṃ javanato ujjavanikāya nāvāya kīḷati so uddhagāminiṃ abhirūhatī 'ti vuccati. ten' assa padabhājane attham eva dassetuṃ ujjavanikāyā 'ti vuttaṃ. adhogāminin ti adho anusotaṃ gacchantiṃ. yasmā pana yo adhojavanato ojavanikāya nāvāya kīḷati so adhogāminiṃ abhirūhatī 'ti vuccati, ten' assāpi padabhājane attham eva dassetuṃ ojavanikāyā 'ti vuttaṃ. tattha yaṃ titthaṃ sampaṭipādanatthaṃ uddhaṃ vā adho vā haranti ettha anāpatti. tiriyaṃ taraṇāyā 'ti upayogatthe nissakkavacanaṃ. gāmantare gāmantare 'ti ettha yassā nadiyā ekaṃ tīraṃ kukkuṭasampādehi gāmehi nirantaraṃ ekaṃ agāmakaṃ araññaṃ tassā sagāmakatīrapassena gamanakāle gāmantaragaṇanāya pācittiyāni, agāmakatīrapassena gamanakāle addhayojanagaṇanāya, yā pana yojanavitthatā hoti tassā majjhena gamane pi addhayojanagaṇanāya pācittiyāni veditabbāni. anāpatti tiriyaṃ taraṇāyā 'ti ettha na kevalaṃ nadiyā yo pi mahātitthapaṭṭanato Tāmalittiṃ vā Suvaṇṇabhūmiṃ vā gacchati tassāpi anāpatti, sabbaaṭṭhakathāsu hi nadiyaṃ yeva āpatti vicāritā na samudde.
visaṅketenā 'ti idhāpi kālavisaṅketen' eva anāpatti. titthavisaṅketena pana nāvāvisaṅketena vā gacchantassa āpatti yeva, sesaṃ paṭhamasikkhāpadasadisam eva saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti. nāvābhirūhaṇasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.
     Navamasikkhāpade, mahānāge tiṭṭhamāne 'ti bhummatthe upayogavacanaṃ, mahānāgesu tiṭṭhamānesū 'ti attho. athavā mahānāge tiṭṭhamāne adisvā 'ti ayam ettha pāṭhaseso daṭṭhabbo. itarathā hi attho na yujjati. antarā kathā 'ti avasānaṃ appatvā ārambhassa ca avasānassa ca vemajjhaṭṭhānaṃ pattakathā. vippakathā 'ti kayiramānā hoti. saccaṃ mahānāgā kho tayā gahapatī 'ti addhacchikena olokayamānā there pavisante disvā tehi sutabhāvaṃ ñatvā evam āha.


[page 809]
Bhvibh_V.30-31.]          Pācittiya-vaṇṇanā                809
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhikkhunīparipācitan ti bhikkhuniya paripācitaṃ, guṇappakāsanena nipphāditaṃ laddhabbaṃ katan ti attho. padabhājane pan' assa bhikkhuniñ ca tassā paripācanākārañ ca dassetuṃ bhikkhunī nāma ubhato saṅghe upasampannā. paripāceti nāma pubbe adātukāmānan ti ādi vuttaṃ. pubbe gihīsamārambhā 'ti ettha pubbe ti paṭhamaṃ. samārambho ti samāraddhaṃ vuccati, paṭiyāditass' etaṃ adhivacanaṃ, gihīnaṃ samārambho gihīsamārambho, bhikkhuniyā paripācanato paṭhamam eva, yaṃ gihīnaṃ paṭiyāditam bhattaṃ tato aññatra tam pi piṇḍapātaṃ ṭhapetvā aññaṃ bhuñjantassa āpatti, taṃ pana bhuñjantassa anāpattī 'ti vuttaṃ hoti. padabhājane pana yasmā ñātakapavāritehi bhikkhussa atthāya asamāraddho pi piṇḍapāto atthato samāraddho 'va hoti yathāsukhaṃ āharāpetabbato, tasmā vyañjanaṃ anādiyitvā attham eva dassetuṃ gihīsamārambho nāma ñātakā vā honti pavāritā vā 'ti vuttaṃ. pakati paṭiyattan ti pakatiyā tass' eva bhikkhuno atthāya paṭiyāditaṃ hoti therassa dassamā 'ti. Mahāpaccariyaṃ pana tassa aññassā 'ti avatvā bhikkhūnaṃ dassāmā 'ti paṭiyattaṃ hotī 'ti avisesena vuttaṃ. pañcabhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpattī 'ti yāgukhajjakaphalāphale sabbattha bhikkhunīparipācite pi anāpatti, sesaṃ uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kāyacittato samuṭṭhāti, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. paripācitasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasamasikkhāpade, sabbo pāḷiattho ca vinicchayo ca dutiyaaniyate vuttanayen' eva veditabbo, idaṃ hi sikkhāpadaṃ dutiyāniyatena ca upari Upanandassa catutthasikkhāpadena ca saddhiṃ ekaparicchedaṃ, aṭṭhuppattivasena pana visuṃ paññattan ti. rahonisajjasikkhāpadaṃ dasamaṃ. samatto vaṇṇanākkamena bhikkhunī vaggo tatiyo.
     Bhojanavaggassa paṭhamasikkhāpade, āvasathapiṇḍo ti āvasathe piṇḍo. samantā parikkhittaṃ adhikagilānagabbhinīpabbajitānaṃ yathānurūpaṃ paññattamañcapīṭhaṃ anekagabbhapamukhaparicchedaṃ āvasathaṃ katvā tattha puññakāmatāya piṇḍo paññatto hoti,


[page 810]
810                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.31.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yāgubhattabhesajjādi sabbaṃ tesaṃ tesaṃ dānatthāya ṭhapitaṃ hotī 'ti attho. bhīyyo pī 'ti sve pi. apasakkantī 'ti apagacchanti. manussā ujjhāyantī 'ti titthiye apassantā titthiyā kuhiṃ gatā ime passitvā pakkantā 'ti sutvā ujjhāyanti. kukkuccāyanto ti kukkuccaṃ karonto, akappiyasaññaṃ uppādento ti attho. sakkoti tamhā āvasathā pakkamitun ti addhayojanaṃ vā yojanaṃ vā gantuṃ sakkoti. na sakkotī 'ti ettakam eva na sakkoti.
anodissā 'ti imesaṃ yeva vā ettakānaṃ yeva vā 'ti ekaṃ pāsaṇḍaṃ anuddisitvā sabbesaṃ paññatto hoti. yāvadattho ti bhojanam pi ettakan ti aparicchinditvā yāvadattho paññatto hoti. sakiṃ bhuñjitabban ti ekadivasaṃ bhuñjitabbaṃ, dutiyadivasato paṭṭhāya paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ, ayaṃ pan' ettha vinicchayo. ekakulena vā nānākulehi vā ekato hutvā ekasmiṃ ṭhāne vā nānāṭhānesu va ajja ekasmiṃ sve ekasmin ti evaṃ aniyataṭṭhāne vā paññattaṃ ekasmiṃ ṭhāne ekadivasaṃ bhuñjitvā dutiyadivase tasmiṃ vā ṭhāne aññasmiṃ vā bhuñjituṃ na vaṭṭati, nānākulehi pana nānāṭhānesu paññattaṃ ekasmiṃ ṭhāne ekadivasaṃ bhuñjitvā dutiyadivase aññattha bhuñjituṃ vaṭṭati.
paṭipāṭiṃ pana khepetvā puna ādito paṭṭhāya bhuñjituṃ na vaṭṭatī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. ekapūganānāpūgaekagāmanānāgāmesu pi es' eva nayo, yo pi ekakulassa vā nānākulānaṃ vā ekato paññatto taṇḍulādīnaṃ abhāvena antarantarā chijjati so pi na bhuñjitabbo. sace pana na sakkoma dātun ti upacchinditvā puna kaḷyāṇacitte uppanne dātuṃ ārabhanti etaṃ puna ekadivasaṃ bhuñjituṃ vaṭṭatī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. anāpatti gilānassā 'ti gilānassa anuvasitvā bhuñjantassa anāpatti, gacchanto vā 'ti yo gacchanto antarāmagge ekadivasaṃ gataṭṭhāne ca ekadivasaṃ bhuñjati, tassāpi anāpatti, āgacchante pi es' eva nayo. gantvā pacchāgacchanto pi antarāmagge ekadivasaṃ āgataṭṭhāne ca ekadivasaṃ bhuñjituṃ labbhati, gacchissāmī 'ti bhuñjitvā nikkhantassa nadī vā pūrati corādibhayaṃ vā hoti,


[page 811]
Bhvibh_V.32.]           Pācittiya-vaṇṇanā                    811
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so nivattitvā khemabhāvaṃ ñatvā gacchanto puna ekadivasaṃ bhuñjituṃ labhatī 'ti sabbam idaṃ Mahāpaccariyādīsu vuttaṃ.
odissa paññatto hotī 'ti bhikkhūnaṃ yeva atthāya uddisitvā paññatto hoti. na yāvad attho ti yāvad atthaṃ paññatto na hoti, thokaṃ thokaṃ labbhati, tādisaṃ niccam pi bhuñjituṃ vaṭṭati. pañcabhojanāni ṭhapetvā sabbatthā ti yāgukhajjakaphalāphalādibhede sabbattha anāpatti, yāguādīni hi niccam pi bhuñjituṃ vaṭṭati, sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kāyato ca kāyacittato ca samuṭṭhāti, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. āvāsathasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiyasikkhāpade, parihīnalābhasakkāro ti so kira Ajātasattunā rājānaṃ mārāpetvāpi abhimāre payojetvā pi ruhiruppādaṃ katvāpi guḷhapaṭicchanno 'va ahosi. yadā pana divāye 'va dhanapālakaṃ payojesi tadā pākaṭo jāto.
kathaṃ, Devadatto hatthim payojesī 'ti hi kathāya uppannāya na kevalaṃ hatthim payojesi rājānam pi mārāpesi abhimāre pi pesesi silam pi pavijjhi pāpo Devadatto ti pākaṭo ahosi. kena saddhiṃ idaṃ kammam akāsī 'ti ca vutte raññā Ajātasattunā 'ti āhaṃsu. tato nāgarā kaṭhaṃ hi nāma rājā evarūpaṃ coraṃ sāsanakaṇṭakaṃ gahetvā vicarissatī 'ti uṭṭhahiṃsu. rājā nagarasaṅkhobhaṃ ñatvā Devadattaṃ nīhari.
tato paṭṭhāya c' assa pañcathālipākasatāni upacchindi, upaṭthānam pi 'ssa na agamāsi. aññe pi 'ssa manussā na kiñci dātabbaṃ vā kātabbaṃ vā maññiṃsu. tena vuttaṃ parihīnalābhasakkāro ti. kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjatī 'ti mā me gaṇo bhijjī 'ti parisaṃ posento tvaṃ ekassa bhikkhuno bhattaṃ dehi tvaṃ dvinnan ti, evaṃ viññāpetvā sapariso kulesu bhuñjati. cīvaraṃ parittaṃ uppajjatī 'ti bhattaṃ agaṇhantānaṃ cīvaraṃ na denti tasmā parittaṃ uppajjati. cīvarakārake bhikkhū bhattena nimantentī 'ti gāme piṇḍāya caritvā cirena cīvaraṃ niṭṭhapente disvā evaṃ lahuṃ niṭṭhapetvā cīvaraṃ paribhuñjissantī 'ti puññakāmatāya nimantenti.


[page 812]
812                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.32.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nānāverajjake 'ti nānāvidhehi aññarajjehi āgate, nānāverañjake iti pi pāṭho, ayam ev' attho. gaṇabhojane 'ti gaṇassa bhojane. idha gaṇo nāma cattāro bhikkhū ādiṃ katvā tanuttariṃ bhikkhū adhippetā. ten' eva sabbantimaṃ paricchedaṃ dassento āha yattha cattāro bhikkhū ... pe ... etaṃ gaṇabhojanaṃ nāmā 'ti. taṃ pan' etaṃ gaṇabhojanaṃ dvīhi ākārehi pasavati nimantanato vā viññattito vā kathaṃ nimantito pasavati. cattāro bhikkhū upasaṅkamitvā tumhe bhante odanena nimantemi odanaṃ me gaṇhatha ākaṅkhatha oloketha adhivāsetha paṭimānethā 'ti. evaṃ yena kenaci vevacanena vā bhāsantarena vā pañcannaṃ bhojanānaṃ nāmaṃ gahetvā nimanteti. evaṃ ekato nimantitā paricchinnakālavasena ajjatanāya vā svātanāya vā ekato gacchanti ekato gaṇhanti ekato bhuñjanti gaṇabhojanaṃ hoti sabbesaṃ āpatti. ekato nimantitā ekato vā nānato vā gacchanti ekato gaṇhanti nānato bhuñjanti āpatti yeva, paṭiggahanam eva hi pamāṇaṃ. ekato nimantitā ekato vā nānato vā gacchanti nānato gaṇhanti ekato vā nānato vā bhuñjanti anāpatti. cattāri pariveṇāni vā vihāre vā gantvā nānato nimantitā ekaṭṭhāne ṭhitesu yeva vā eko puttena eko pitarā 'ti evam pi nānato nimantitā ekato ca nānato vā gacchantu ekato vā nānato vā bhuñjantu sace ekato gaṇhanti gaṇabhojanaṃ hoti, sabbesaṃ āpatti, evaṃ tāva nimantanato pasavati. kathaṃ viññattito, cattāro bhikkhū ekato ṭhitā vā nisinnā vā upāsakaṃ disvā amhākaṃ catuṇṇam pi bhattaṃ dehī 'ti viññāpeyyuṃ, pāṭekkaṃ vā passitvā mayhaṃ dehi mayhaṃ dehī 'ti evaṃ ekato vā nānato vā viññāpetvā ekato vā gacchantu nānato vā, bhattaṃ gahetvāpi ekato vā bhuñjantu nānato vā sace ekato gaṇhanti gaṇabhojanaṃ hoti sabbesaṃ āpatti. evaṃ viññattito pasavati.
pādāpi phālitā 'ti yathā cammassa parato maṃsaṃ dissati evaṃ phālitā, vāḷikāya vā sakkharāya vā pahaṭamatte dukkhaṃ uppādenti, na sakkā hoti antogāme piṇḍāya carituṃ,


[page 813]
Bhvibh_V.32.]           Pācittiya-vaṇṇanā                813
īdise gelaññe gilānasamayo ti bhuñjitabbaṃ, na lesakappaṃ kātabbaṃ. cīvare kayiramāne 'ti yadā sāṭakañ ca suttañ ca labhitvā cīvaraṃ karonti tadā visuṃ hi cīvarakārasamayo nāma n' atthi, tasmā yo tattha cīvare kattabbaṃ yaṃ kiñci kammaṃ karoti, Mahāpaccariyaṃ hi antamaso sūcivedhanako ti pi vuttaṃ, tena cīvarakārasamayo ti bhuñjitabbaṃ.
Kurundiyaṃ pana vitthāren' eva vuttaṃ, yo cīvaraṃ vicāreti chindati moghasuttaṃ saṇṭhapeti āgantukapattaṃ ṭhapeti paccāgataṃ sibbeti āgantukapattaṃ bandhati anuvātaṃ chindati ghaṭṭeti āropeti, tattha paccāgataṃ sibbati suttaṃ karoti valeti pipphalikaṃ niseti parivattanaṃ karoti sabbo pi cīvaraṃ karoti yevā 'ti vuccati, yo pana samīpe nisinno Jātakaṃ vā Dhammapadaṃ vā katheti ayaṃ na cīvarakārako, etaṃ ṭhapetvā sesānaṃ gaṇabhojane anāpattī 'ti.
addhayojanan ti ettakam pi addhānaṃ gantukāmena, yo pana dūraṃ gantukāmo tattha vattabbam eva n' atthi, gacchantenā 'ti addhānaṃ gacchantena, addhayojanabbhantare gāvute pi bhuñjituṃ vaṭṭati. gatena bhuñjitabban ti gatena ekadivasaṃ bhuñjitabbaṃ. nāvābhiruhane pi es' eva nayo, ayaṃ pana viseso, abhirūḷhena icchitaṭṭhānaṃ gantvāpi yāva na orohati tāva bhuñjitabban ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. catutthe āgate 'ti ayaṃ antimaparicchedo, catutthe 'pi āgate yattha na yāpenti so mahāsamayo, yattha pana sataṃ vā sahassaṃ vā sannipatanti tattha vattabbam eva n' atthi, tasmā tādise kāle mahāsamayo ti adhiṭṭhahitvā bhuñjitabbaṃ. yo koci paribbājakasamāpanno ti sahadhammikesu vā titthiyesu vā aññataro. etesaṃ hi yena kenaci kate bhante samaṇabhattasamayo ti bhuñjitabbaṃ. anāpatti samaye 'ti sattasu samayesu aññatarasmiṃ anāpatti. dve tayo ekato ti ye pi akappiyanimantanaṃ sādiyitvā dve tayo vā ekato gahetvā bhuñjanti tesam pi anāpatti, tattha animantitacatukkaṃ piṇḍapātikacatukkaṃ anupasampannacatukkaṃ pattacatukkaṃ gilānacatukkan ti pañcannaṃ catukkānaṃ vasena vinicchayo veditabbo.


[page 814]
814                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.32.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kathaṃ, idh' ekacco cattāro bhikkhū bhattaṃ gaṇhāthā 'ti nimanteti, tesu tayo gatā eko na gato, upāsako eko bhante thero kuhin ti pucchati, nāgato upāsakā 'ti. so aññaṃ taṅkhaṇappattaṃ kiñci ehi bhante 'ti pavesetvā catuṇṇam pi bhattaṃ deti, sabbesaṃ anāpatti. kasmā, gaṇapūrakassa animantitattā, tayo eva hi tattha nimantitā gaṇhiṃsu tehi gaṇo na pūrati gaṇapūrako ca animantito tena gaṇo bhijjatī 'ti, idaṃ animantitacatukkaṃ. piṇḍapātikacatukke nimantanakāle 'pi eko piṇḍapātiko hoti so nādhivāseti, gamanavelāyaṃ pana ehi bhante 'ti vutte anadhivāsitattā anāgacchantam pi etha bhikkhaṃ lacchathā 'ti gahetvā gacchanti, so taṃ gaṇaṃ bhindati, tasmā sabbesaṃ anāpatti. anupasampannacatukke, sāmaṇerena saddhiṃ nimantitā honti, so pi gaṇaṃ bhindati, pattacatukke eko sayaṃ agantvā pattaṃ peseti, evam pi gaṇo bhijjati, tasmā sabbesaṃ anāpatti. gilānacatukke gilānena saddhiṃ nimantitā honti, tattha gilānass' eva anāpatti, itaresaṃ pana gaṇapūrako hoti, na hi gilānena gaṇo bhijjati, tasmā tesaṃ āpatti yeva. Mahāpaccariyaṃ pana avisesena vuttaṃ, samayaladdhako sayam eva muccati, sesānaṃ gaṇapūrakattā āpattikaro hoti, tasmā cīvaradānasamayaladdhakādīnam pi vasena catukkāni veditabbāni.
     sace pana adhivāsetvā gatesu pi catūsu janesu eko paṇḍito bhikkhu ahaṃ tumhākaṃ gaṇaṃ bhindissāmī 'ti nimantanaṃ sādiyathā 'ti vatvā yāgukhajjakāvasāne bhattatthāya pattaṃ gaṇhantānaṃ adatvā ime tāva bhikkhū bhojetvā vissajjetha ahaṃ pacchā anumodanaṃ katvā gamissāmī 'ti nisinno, tesu bhutvā gatesu detha bhante pattan ti upāsakena pattaṃ gahetvā bhatte dinne bhuñjitvā anumodanaṃ katvā gacchati sabbesaṃ anāpatti. pañcannaṃ hi bhojanānaṃ yeva vasena gaṇabhojane visaṅketaṃ n' atthi, odanena nimantitā kummāsaṃ gaṇhantāpi āpattiṃ āpajjanti tāni ca tehi ekato na gahitāni, yāguādīhi pana visaṅketaṃ hoti, tāni tehi ekato gahitānī 'ti, evaṃ eko paṇḍito aññesam pi anāpattiṃ karoti, tasmā sace koci saṅghabhattaṃ kattukāmena nimantanatthāya pesito vihāraṃ āgamma bhante sve amhākaṃ ghare bhikkhaṃ gaṇhathā 'ti avatvā bhattaṃ gaṇhathā 'ti vā saṅghabhattaṃ gaṇhathā 'ti vā saṅgho bhattaṃ gaṇhatū 'ti vā vadati,


[page 815]
Bhvibh_V.32.]           Pācittiya-vaṇṇanā                815
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhattuddesakena paṇḍitena bhavitabbaṃ, nemantanikā gaṇabhojanato piṇḍapātikā ca dhutaṅgabhedato mocetabbā. kathaṃ, evaṃ tāva vattabbaṃ sve na sakkā upāsakā 'ti, punadivase bhante ti, punadivase pi na sakkā 'ti evaṃ yāva addhamāsam pi haritvā puna vattabbo tvaṃ kiṃ avacā 'ti. sace puna pi saṅghabhattaṃ gaṇhathā 'ti vadati, tato imaṃ tāva upāsaka pupphaṃ kappiyaṃ karohi imaṃ tiṇan ti evaṃ vikkhepaṃ katvā puna tvaṃ kiṃ kathayitthā 'ti pucchitabbo. sace puna pi tath' eva vadati āvuso tvaṃ piṇḍapātike vā mahāthere vā na lacchasi, sāmaṇere lacchasī 'ti vattabbo. nanu bhante asukasmiṃ ca asukasmiṃ ca gāme bhadante bhojesuṃ ahaṃ kasmā na labhāmī 'ti vutte te nimantetuṃ jānanti tvaṃ na jānāsī 'ti.
te kathaṃ nimantesuṃ bhante 'ti. te evam āhaṃsu amhākam bhante bhikkhaṃ gaṇhathā 'ti. sace so pi tath' eva vadati vaṭṭati. atha puna pi bhattaṃ gaṇhathā 'ti vadati, na dāni tvaṃ āvuso bahūbhikkhū lacchasi tayo eva lacchasī 'ti vattabbo. nanu bhante amukasmiṃ ca amukasmiṃ ca gāme sakalaṃ bhikkhusaṅgham bhojesuṃ, ahaṃ kasmā na labhāmī 'ti. tvaṃ nimantituṃ na jānāsī 'ti. te kathaṃ nimantesun ti. te bhikkhaṃ gaṇhathā 'ti āhaṃsū 'ti.
sace so pi bhikkhaṃ gaṇhathā 'ti vadati vaṭṭati. atha puna pi bhattam evā 'ti vadati, tato vattabbo gaccha tvaṃ n' atth' amhākaṃ tava bhatten' attho nibaddhagocāro esa amhākaṃ mayam ettha piṇḍāya carissāmā 'ti, taṃ caratha bhante 'ti vatvā āgataṃ pucchanti kiṃ bho laddhā bhikkhū 'ti. kiṃ etena bahuṃ ettha vattabbaṃ therā sve piṇḍāya carissāmā 'ti āhaṃsu, mā dāni tumhe pamajjitthā 'ti, dutiyadivase cetiyavattaṃ katvā ṭhitā bhikkhū saṅghattherena vattabbā āvuso dhuragāme saṅghabhattaṃ apaṇḍitamanusso pana agamāsi gacchāma dhuragāme piṇḍāya carissāmā 'ti.


[page 816]
816                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.32-33.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhikkhūhi therassa vacanaṃ kātabbaṃ, na dubbacehi bhavitabbaṃ, gāmadvāre aṭhatvā 'va piṇḍāya caritabbaṃ, tesu pattāni gahetvā nisīdāpetvā bhojentesu bhuñjitabbaṃ. sace āsanasālāya bhattaṃ ṭhapetvā rathikāsu āhiṇḍantā ārocenti āsanasālāya bhante bhattaṃ gaṇhathā 'ti na vaṭṭati. atha pana bhattaṃ ādāya tattha tattha gantvā bhattaṃ gaṇhathā 'ti vadanti, paṭigacc' eva vā vihāraṃ abhiharitvā patirūpe ṭhāne ṭhapetvā āgatāgatānaṃ denti, ayaṃ abhihaṭabhikkhā nāma vaṭṭati. sace pana bhattasālāya dānaṃ sajjetvā taṃ taṃ pariveṇaṃ pahiṇanti bhattasālāya bhattaṃ gaṇhathā 'ti na vaṭṭati. ye pana manussā piṇḍacārike bhikkhū disvā āsanasālaṃ sammajjitvā tattha nisīdāpetvā bhojenti na te paṭikkhipitabbā. ye pana gāme bhikkhaṃ alabhitvā gāmato nikkhamante bhikkhū disvā bhante bhattaṃ gaṇhathā 'ti vadanti te paṭikkhipitabbā, na vā nivattitabbā. sace nivattatha bhante bhattaṃ gaṇhathā 'ti vadanti, nivattathā 'ti vuttapade nivattituṃ vaṭṭati. nivattatha bhante ghare bhattaṃ kataṃ gāme ca bhattaṃ katan ti vadanti, gehe ca gāme ca bhattaṃ nāma yassa kassaci hoti nivattituṃ vaṭṭati.
nivattatha bhattaṃ gaṇhathā 'ti sambandhaṃ katvā vadanti nivattituṃ na vaṭṭati. āsanasālato piṇḍāya carituṃ nikkhamante disvā nisīdatha bhante bhattaṃ gaṇhathā 'ti vutte pi es' eva nayo.
     niccabhattan ti dhuvabhattaṃ vuccati. niccabhattaṃ gaṇhathā 'ti vadanti bahunnam pi ekato gahetuṃ vaṭṭati. salākabhattādīsu pi es' eva nayo. sesam ettha uttānam eva.
eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. gaṇabhojanasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiyasikkhāpade, na kho orokaṃ bhavissati yathā ime manussā sakkaccaṃ bhattaṃ karontī 'ti yena niyāmena ime manussā sakkaccaṃ bhattaṃ karonti tena ñāyati idaṃ sāsanaṃ idaṃ vā buddhapamukhe saṅghe dānaṃ na kho orakaṃ bhavissati parittaṃ lāmakaṃ n' eva bhavissatī 'ti.


[page 817]
Bhvibh_V.33.]      Pācittiya-vaṇṇanā                817
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kirapatiko ti ettha kiro ti tassa kulaputtassa nāmaṃ, adhipaccaṭṭhena pana Kirapatiko ti vuccati. so kira issaro adhipati māsa-utu-saṃvaccharaniyāmena vetanaṃ datvā kammakare kammaṃ kāreti. badarā paṭiyattā 'ti upacāravasena vadati. badaramissenā 'ti badarasāḷavena. ussūre āhariyitthā 'ti atidivā āhariyittha. mayhaṃ bhattapaccāsaṃ itthannāmassa dammī 'ti ayaṃ bhattavikappanā nāma sammukhāpi parammukhāpi vaṭṭati. sammukhā disvā tuyhaṃ vikappemī 'ti vatvā bhuñjitabbaṃ, adisvā pañcasu sahadhammikesu itthannāmassa vikappemī 'ti vatvā bhuñjitabbaṃ.
Mahāpaccariādīsu pana parammukhāvikappanā 'va vuttā.
sa cāyaṃ yasmā vinayakammena saṅgahītā tasmā bhagavato vikappetuṃ na vaṭṭati, bhagavati hi gandhakuṭiyaṃ nisinne 'pi saṅghamajjhe nisinne pi saṅghena gaṇapahoṇake bhikkhū gahetvā taṃ taṃ kammaṃ kataṃ sukatam eva hoti.
bhagavā n' eva kammaṃ kopeti na sampādeti, na kopeti dhammassarattā, na sampādeti gaṇapūrakattā. dve tayo nimantane ekato bhuñjatī 'ti dvetīṇi nimantaṇāni ekapatte pakkhipitvā missetvā ekaṃ katvā bhuñjatī 'ti attho. dvetīṇi kulāni nimaṅtetvā ekasmiṃ ṭhāne nisīdāpetvā itocito ca āharitvā bhattaṃ ākiranti sūpabyañjanaṃ ākiranti ekamissekaṃ hoti, ettha anāpattī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
sace pana mūlanimantaṇaṃ heṭṭhā hoti pacchimaṃ pacchimaṃ upari taṃ uparito paṭṭhāya bhuñjantassa āpatti, hatthaṃ pana anto pavesetvā paṭhamanimantaṇato ekam pi kabaḷaṃ uddharitvā bhuttakālato paṭṭhāya yathā tathā vā bhuñjantassa anāpatti. sace pi tattha khīraṃ vā rasaṃ vā ākiranti yena ajjhotthaṭaṃ bhattaṃ ekarasaṃ hoti koṭito paṭṭhāya bhuñjantassa anāpattī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ khīrabhattaṃ vā rasabhattaṃ vā labhitvā nisinnassa tatth' eva aññe pi khīrabhattaṃ vā rasabhattaṃ vā ākiranti,


[page 818]
818                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.33.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] khīraṃ vā rasaṃ vā pivato anāpatti. bhuñjantena paṭhamaṃ laddhamaṃsakhaṇḍaṃ vā bhattapiṇḍaṃ vā mukhe pakkhipitvā koṭito paṭṭhāya bhuñjituṃ vaṭṭati. sappipāyāse pi es' eva nayo. mahāupāsako bhikkhuṃ nimanteti tassa kulaṃ upagatassa upāsako 'pi tassa putta-dāra-bhātu-bhaginī-ādayo pi attano attano koṭṭhāsaṃ āharitvā patte pakkhipanti. upāsakena paṭhamaṃ dinnaṃ abhuñjitvā pacchā laddhaṃ bhuñjantassa anāpattī 'ti Mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Kurundaṭṭhakathāyaṃ pana vaṭṭatī 'ti vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ sace pāṭekkaṃ pacanti attano attano pakkabhattato āharitvā denti, tattha pacchā āhaṭaṃ paṭhamaṃ bhuñjantassa pācittiyaṃ. yadi pana sabbesaṃ eko va pāko hoti paramparabhojanaṃ na hotī 'ti vuttaṃ. mahāupāsako nimantetvā nisīdāpeti añño manusso pattaṃ gaṇhāti na dātabbaṃ, kiṃ bhante na dethā 'ti. nanu upāsaka tayā nimantit' amhā 'ti, hotu bhante laddhaṃ laddhaṃ bhuñjathā 'ti vadati bhuñjituṃ vaṭṭati, aññena āharitvā bhatte dinne āpucchitvā bhuñjituṃ vaṭṭatī 'ti Kurundiyaṃ vuttaṃ. anumodanaṃ katvā gacchantaṃ dhammaṃ sotukāmā sve pi bhante āgaccheyyāthā 'ti sabbe nimantenti, punadivase āgantvā laddhaṃ laddhaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. kasmā, sabbe nimantitattā, eko bhikkhu piṇḍāya caranto bhattaṃ labhati, tam añño upāsako nimantetvā ghare nisīdāpeti na ca bhattaṃ sampajjati, sace so bhikkhu piṇḍāya caritvā laddhabhattaṃ bhuñjati āpatti, abhutvā nisinne kiṃ bhante na bhuñjasī 'ti vutte, tayā nimantitattā 'ti vatvā laddhaṃ laddhaṃ bhuñjatha bhante 'ti vutte bhuñjati vaṭṭati. sakalena gāmenā 'ti sakalena gāmena ekato hutvā nimantitass' eva yattha katthaci bhuñjato anāpatti. pūge pi es' eva nayo. nimantiyamāno bhikkhaṃ gahessāmī 'ti bhaṇatī 'ti bhattaṃ gaṇhāti nimantiyamāno na mayhaṃ tava bhatten' attho bhikkhaṃ gaṇhissāmī 'ti vadati.


[page 819]
Bhvibh_V.33-34.]      Pācittiya-vaṇṇanā                819
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ettha pana Mahāpadumatthero āha, evaṃ vadanto imasmiṃ sikkhāpade animantanaṃ kātuṃ na sakkoti, bhuñjanatthāya pana okāso kato hotī 'ti n' eva gaṇabhojanato na cārittato muccatī 'ti. Mahāsummatthero pana āha, yad aggena animantaṇaṃ kātuṃ sakkoti tad aggena n' eva gaṇabhojanaṃ na cārittaṃ hotī 'ti, sesaṃ uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyañ ca ettha hi bhojanaṃ kiriyā, avikappanaṃ akiriyā, nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. paramparabhojanasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     Catutthasikkhāpade, Kāṇamātā 'ti kāṇāya mātā. sā kir' assā dhītā abhirūpā ahosi ye ye taṃ passanti te te rāgena kāṇā honti rāgandhā hontī 'ti attho, tasmā paresaṃ kāṇabhāvakaraṇato kāṇā 'ti vissutā ahosi, tassā vasena mātā 'pi 'ssā kāṇamātā ti pākaṭā jātā. āgatan ti āgamanaṃ. kismiṃ viyā 'ti kīdisaṃ viya, lajjanakaṃ viya hotī 'ti adhippāyo.
rittahatthaṃ gantun ti rittā hatthā asmiṃ gamane tad idaṃ rittahatthaṃ, taṃ rittahatthaṃ gamanaṃ gantuṃ lajjanakaṃ viya hotī 'ti vuttaṃ hoti. parikkhayaṃ agamāsī 'ti upāsikā ariyasāvikā, sā bhikkhū disvā santaṃ adātuṃ na sakkoti tasmā tāva dāpesi yāva sabbaṃ parikkhayaṃ agamāsi.
dhammiyā kathāyā 'ti ettha Kāṇāpi mātu atthāya desiyamānaṃ dhammaṃ suṇanti desanāpariyosāne sotāpannā ahosi.
uṭṭhāyāsanā pakkāmī 'ti āsanato uṭṭhahitvā gato. so pi puriso satthā kira Kāṇāmātāya nivesanaṃ agamāsī 'ti sutvā Kāṇaṃ ānetvā pakatiṭṭhāne yeva ṭhapesi. imismiṃ pana vatthusmiṃ uppannamatte appaññatte yeva sikkhāpade pātheyyavatthu udapādi, tasmā anantaram eva c' etaṃ dassetuṃ tena kho pana samayenā 'ti ādi vuttaṃ. so pi ca upāsako ariyasāvakattā sabbam eva dāpesi, tena vuttaṃ parikkhayaṃ agamāsī 'ti. yaṃ kiñci paheṇakatthāyā 'ti paṇṇākāratthāya paṭiyattaṃ yaṃ kiñci atirasakamodakasakkhalikādi sabbaṃ idha pūvo tv eva saṅkhyaṃ gacchati. yaṃ kiñci patheyyatthāyā 'ti maggaṃ gacchantānaṃ antarāmaggatthāya paṭiyattaṃ yaṃ kiñci baddhasattu abaddhasattutilataṇḍulādi sabbaṃ idha mantho tv eva saṅkhyaṃ gacchati.


[page 820]
820                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.34.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tato ce uttarin ti sace pi tatiyaṃ pattaṃ thūpikataṃ gaṇhāti pūvagaṇanāya pācittiyaṃ. dvattipattapūre paṭiggahetvā 'ti mukhavaṭṭiyā hetthimalekhā samaṃ pūre patte gahetvā.
tatra mayā dvattipattapūrā 'ti ettha sace dvegahitā atra mayā dve pattapūrā paṭiggahītā tvaṃ ekaṃ gaṇheyyāsī 'ti vattabbaṃ. tenāpi aññaṃ passitvā paṭhamaṃ āgatena dve pattapūrā gahitā mayā eko mā tvaṃ gaṇhā 'ti vattabbaṃ, yena paṭhamaṃ eko gahito tassāpi paramparārocaṇe es' eva nayo, yena pana sayam eva tayo gahitā tena aññaṃ disvā mā kho ettha patigaṇhi cc' eva vattabbaṃ. paṭikkamanaṃ haritvā 'ti āsanasālaṃ haritvā, āsanasālaṃ gacchantena ca chaḍḍitasālā na gantabbaṃ, yattha hi bhikkhusaṅgho nisīdati tattha gantabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ yā laddhaṭṭhānato āsannā āsanasālā tattha gantabbaṃ, attano sandiṭṭhasambhattānaṃ vā ekanikāyikānaṃ vā dassāmī 'ti aññattha gantuṃ na labbhati, sace pan' assa nibaddhanisīdanaṭṭhānaṃ hoti dūram pi gantuṃ vaṭṭati. saṃvibhajitabban ti sace tayo pattapūrā gahitā ekaṃ attano ṭhapetvā dve bhikkhusaṅghassa dātabbā.
     sace dve gahitā ekaṃ attano ṭhapetvā eko saṅghassa dātabbo. yathā mittaṃ pana dātuṃ na labbhati, yena eko gahito na tena kiñci akāmā dātabbaṃ yathāruci kātabbaṃ. gamane paṭippassaddhe 'ti antarāmagge upaddavaṃ vā disvā anatthikatāya vā mayaṃ idāni na pesissāma na gamissāmā 'ti evaṃ gamane paṭippassaddhe upacchinne. ñātakānaṃ pavāritānan ti etesaṃ bahum pi dentānaṃ patigaṇhantassa anāpatti.
aṭṭhakathāsu pana tesam pi pātheyyapaheṇakathāya paṭiyattato pamāṇaṃ eva vaṭṭatī 'ti vuttaṃ, sesaṃ uttānam eva.


[page 821]
Bhvibh_V.34-35.]      Pācittiya-vaṇṇanā                    821
chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. Kāṇamātusikkhāpadaṃ catutthaṃ.
     Pañcamasikkhāpade, bhikkhū bhuttāvī pavāritā 'ti brāhmaṇena gaṇhatha bhante yāva icchathā 'ti evaṃ yāvad atthapavāraṇāya sayañ ca alaṃ āvuso thokaṃ thokaṃ dehī 'ti evaṃ paṭikkhepapavāraṇāya pavāritā. paṭivissake 'ti sāmantagharavāsike. kākoravasaddan ti kākānaṃ oravasaddaṃ sannipatitvā viravantānaṃ saddaṃ. alam etaṃ sabban ti ettha tikāraṃ avatvā 'va alam etaṃ sabbaṃ ettakaṃ vattuṃ vaṭṭati. bhuttavī 'ti bhuttavā, tattha ca yasmā yena ekam pi sitthaṃ saṅkhāditvā vā asaṅkhāditvā vā ajjhoharitaṃ hoti so bhuttāvī 'ti saṅkhyaṃ gacchati. ten' assa padabhājane bhuttāvī nāma pañcannaṃ bhojanānan ti ādi vuttaṃ. pavārito ti katapavāraṇo katapaṭikkhepo, so pi ca yasmā na paṭikkhepamattena atha kho sañcaṅgavasena, ten' assa padabhājane pavārito nāma asanaṃ paññāyatī 'ti ādi vuttaṃ.
tattha yasmā asanaṃ paññāyatī 'ti iminā vippakatabhojano pavārito ti vutto, yo ca vippakatabhojano tena kiñci bhuttaṃ kiñci abhuttaṃ yañ ca bhuttaṃ taṃ sandhāya bhuttāvī 'ti pi saṃkhyaṃ gacchati, tasmā bhuttāvī vacanena visuṃ kañci atthasiddhiṃ na passāma. dvirattatirattaṃ chappañcavācāhī 'ti ādīsu pana dvirattādivacanaṃ viya pavāritapadassa parivārakabhāvena byañjanasiliṭṭhatāya c' etaṃ vuttan ti veditabbaṃ. asanaṃ paññāyatī 'ti ādīsu vippakatabhojanaṃ dissati, bhuñjamāno ce so puggalo hotī 'ti attho.
bhojanaṃ paññāyatī 'ti pavāraṇapahoṇakaṃ bhojanaṃ dissati. odanādinaṃ ce aññataraṃ paṭikkhipitabbabhojanaṃ hotī 'ti attho. hatthapāse ṭhito ti pavāraṇapahoṇakaṃ ce bhojanaṃ gaṇhitvā dāyako aḍḍhateyyahatthappamāṇe okāse hotī 'ti attho. abhiharatī 'ti so ce dāyako tassa taṃ bhattaṃ kāyena abhiharatī 'ti attho. paṭikkhepo paññāyatī 'ti paṭikkhepo dissati. tañ c' eva abhihaṭaṃ so bhikkhu kāyena vā vācāya vā paṭikkhipatī 'ti attho,


[page 822]
822                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.35.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ pañcannaṃ aṅgānaṃ vasena pavārito nāma hotī 'ti. vuttam pi c' etaṃ pañcahi Upāḷi ākārehi pavāraṇā paññāyati asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati hatthapāse ṭhito abhiharati paṭikkhepo paññāyatī 'ti. tatrāyaṃ vinicchayo, asanan ti ādīsu tāva yañ ca asanaṃ, yañ ca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipati taṃ odano kummāso sattu maccho maṃsan ti imesaṃ aññataram eva veditabbaṃ. tattha odano nāma sāḷi vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūso ti sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍulehi nibbatto. tattha sāḷī 'ti antamaso nivāraṃ upādāya sabbāpi sāḷijāti. vīhī 'ti sabbāpi vīhijāti, yavagodhumesu bhedo n' atthi.kaṅgū 'ti setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujāti. varako ti antamaso varakacorakaṃ upādāya sabbāpi setavaṇṇā varakajāti. kudrūsako ti kāḷakodruvo c' eva sāmākādibhedā ca sabbāpi tiṇadhaññajāti, nīvāravarakacorakā c' ettha dhaññānulomakā 'ti vadanti.
dhaññāni vā hontu dhaññānulomāni vā etesaṃ vuttappabhedānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍule gahetvā bhattaṃ pacissāmā 'ti vā yāguṃ pacissāmā 'ti vā ambilapāyāsādīsu aññataraṃ pacissāmā 'ti vā yaṃ kiñci sandhāya pacantu.
sace uṇhaṃ vā sītalaṃ vā bhuñjantānaṃ bhojanakāle gahitagahitaṭṭhāne odhi paññāyati odanasaṅgaham eva gacchati pavāraṇaṃ janeti. sace odhi na paññāyati yāgusaṅgahaṃ gacchati pavāraṇaṃ na janeti, yo pi pāyāse vā paṇṇaphalakaḷīramissikā ambilayāgu vā uddhanato otāritamattā abbhuṇṇa hoti āvijjhitvā pivituṃ sakkā hatthena gahitokāse pi odhiṃ na dasseti pavāraṇaṃ na janeti. sace pana usumāya vigatāya sītalībhūtā ghanabhāvaṃ gacchati odhim dasseti puna pavāraṇaṃ janeti, pubbe tanubhāvo na rakkhati. sace pi dadhi-takkādīni āropetvā bahu paṇṇaphalakaḷīre pakkhipitvā muṭṭhimattāpi taṇḍulā pakkhittā honti, bhojanakāle odhi paññāyati pavāraṇaṃ janeti.


[page 823]
Bhvibh_V.35.]           Pācittiya-vaṇṇanā                823
     ayāguke nimantaṇe yāguṃ dassāmā 'ti bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā yāguṃ gaṇhathā 'ti denti, kiñcāpi tanukā hoti pavāraṇaṃ janeti yeva. sace pana pakkaṭṭhitesu udakādīsu pakkhipitvā pacitvā denti yāgusaṅgaham eva gacchati. yāgusaṅgahaṃ gate pi tasmiṃ vā aññasmiṃ vā yattha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, sace sāsapamattam pi macchamaṃsakhaṇḍaṃ vā nahāruṃ vā paññāyati pavāraṇaṃ janeti, suddharasako pana rasakayāgu vā na janeti, ṭhapetvā vuttadhaññānaṃ taṇḍule aññehi veṇutaṇḍuḷādīhi vā kanda-mūla-phalehi vā yehi kehici kataṃ bhattam pi pavāraṇaṃ na janeti, pag eva ghanayāguṃ, sace pan' ettha macchamaṃsaṃ pakkhipanti janeti.
     Mahāpaccariyaṃ pana buddhiatthāya bhattam pi pavāraṇaṃ janetī 'ti vuttaṃ. buddhiatthāya bhattaṃ nāma buddhikhajjakatthāya kaṭhitūdake pakkhipitvā seditā taṇḍuḷā vuccanti. sace pana taṇḍule sukkhāpetvā khādanti vaṭṭati. n' eva sattusaṅkhyaṃ na bhattasaṅkhyaṃ gacchanti, puna tehi katabhattaṃ pavāreti yeva. te taṇḍule sappitelādīsu vā pacanti pūvaṃ vā karonti na pavārenti, puthukā vā tāhi katasattubhattādīni vā na pavārenti. kummāso nāma yavehi katakummāso, aññehi pana muggādīhi katakummāso pavāraṇaṃ na janeti. sattu nāma sāḷivīhiyavehi katasattu, kaṅguvarakakudrūsakasīsāni pi bhajjitvā īsakaṃ koṭṭetvā thuse palāpetvā puna daḷhaṃ koṭṭetvā cuṇṇaṃ karonti, sace pi taṃ allattā ekābaddhaṃ hoti sattusaṅgaham eva gacchati, kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ taṇḍule koṭṭetvā denti, tam pi cuṇṇaṃ sattusaṅgaham eva gacchati.
samapākabhajjitānaṃ pana vīhīnaṃ vā vīhipalāpānaṃ vā taṇḍulā bhajjitataṇḍulā eva vā na pavārenti, tesaṃ pana taṇḍulādīnaṃ cuṇṇaṃ pavāreti kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ kuṇḍakam pi pavāreti,


[page 824]
824                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.35.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] samapākabhajjitānaṃ pana ātape sukkhānaṃ vā kuṇḍakaṃ na pavāreti, lājā vā tehi katabhattasattuādīni vā na pavārenti, bhajjitapiṭṭhaṃ vā yaṃ kiñci suddhakhajjakaṃ vā na pavāreti, macchamaṃsapūritakhajjakaṃ pana sattumodako vā pavāreti. maccho maṃsañ ca pākaṭam eva, ayaṃ pana viseso, sace pi yāguṃ pivantassa yāgusitthamattān' eva dve macchakhaṇḍāni vā maṃsakhaṇḍāni vā ekabhājane vā nānābhājane vā denti, tāni ce akhādanto aññaṃ yaṃ kiñci pavāraṇapahonakaṃ paṭikkhipati na pavāreti, tato ekaṃ khādati, ekaṃ hatthe vā patte vā hoti, so ce aññaṃ paṭikkhipati pavāreti, dve pi khāditā honti mukhe sāsapamattam pi avasiṭṭhaṃ n' atthi, sace pi aññaṃ paṭikkhipati na pavāreti. kappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati pavāreti, kappiyamaṃsaṃ khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati na pavāreti.
kasmā, avatthutāya, yaṃ hi bhikkhuno khādituṃ vaṭṭati, taṃ yeva paṭikkhipato pavāraṇā hoti, idaṃ pana jānanto akappiyattā paṭikkhipati, ajānanto pi paṭikkhitabbaṭṭhāne ṭhitam eva paṭikkhipati nāma, tasmā na pavāreti.
     sace pana akappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati pavāreti. kasmā, vatthutāya, yaṃ hi tena paṭikkhittaṃ, taṃ pavāraṇāya vattu, yaṃ pana khādati taṃ kiñcāpi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitaṃ khādiyamānaṃ pana maṃsabhāvaṃ na jahāti, tasmā pavāreti. akappiyamaṃsaṃ khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati purimanayen' eva na pavāreti, kappiyamaṃsaṃ vā akappiyamaṃsaṃ vā khādanto pañcannaṃ bhojanānaṃ yaṃ kiñci kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati pavāreti, kuladūsakavejjakamma uttarimanussadhammārocana-sāditarūpiyādīhi nibbattaṃ buddhapaṭikuṭṭhaṃ anesanāya uppannaṃ akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati na pavāreti, kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā bhuñjanto 'pi kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati pavāreti, akappiyaṃ bhojanaṃ paṭikkhipati na pavāreti, sabbattha vuttanayan' eva kāraṇaṃ veditabbaṃ.


[page 825]
Bhvibh_V.35.]           Pācittiya-vaṇṇanā                825
     evaṃ yaṃ asnān ti ādīsu yaṃ ca asnāti yañ ca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipanto pavāranaṃ āpajjati, taṃ ñatvā idāni yathā āpajjati, tassa jānanatthaṃ ayaṃ vinicchayo, asanaṃ bhojanan ti ettha tāva yena ekasittham pi ajjhohaṭaṃ hoti, so sace pattamukhahatthānaṃ yattha katthaci pañcasu bhojanesu ekasmin pi sati aññaṃ pañcasu bhojanesu ekam pi paṭikkhipati pavāreti, katthaci bhojanaṃ n' atthi āmisagandhamattaṃ paññāyati na pavāreti, mukhe vā hatthe vā bhājanaṃ n' atthi patte atthi, tasmiṃ pana āsane na bhuñjitukāmo vihāraṃ pavisitvā bhuñjitukāmo aññassa vā dātukāmo, tasmiṃ ce antare bhojanaṃ paṭikkhipati na pavāreti. kasmā, vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā. yo pi aññatra gantvā bhuñjitukāmo mukhe bhattaṃ gilitvā sesaṃ ādāya gacchanto antarāmagge aññaṃ bhojanaṃ paṭikkhipati, tassāpi pavāraṇā na hotī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. yathā ca patte evaṃ hatthe pi mukhe pi vā vijjamānabhojanaṃ sace anajjhoharitukāmo hoti tasmiñ ca khaṇe aññaṃ paṭikkhipati na pavāreti, ekasmiṃ hi pade vuttalakkhaṇaṃ sabbattha veditabbaṃ hoti. api ca Kurundiyaṃ esa nayo dassito yeva. vuttaṃ hi tattha mukhe bhattaṃ gilitvā hatthe bhattaṃ vighāsādassa dātukāmo patte bhattaṃ bhikkhussa dātukāmo sace tasmiṃ khaṇe paṭikkhipati ppavāretī 'ti.
     hatthapāse ṭhito ti ettha pana sace bhikkhu nisinno hoti āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito paṇhiantato paṭṭhāya sace nipanno yena passena nipanno tassa pārimantato paṭṭhāya dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho hatthapāso ti veditabbo. tasmiṃ ṭhatvā abhihaṭaṃ paṭikkhipantass' eva pāvaraṇā hoti na tato paraṃ. abhiharatī 'ti hatthapāsabbhantare ṭhito gahaṇatthaṃ upanāmeti. sace pana anantaranisinno 'pi bhikkhu hatthe vā ūrūsu vā ādhārake vā ṭhitaṃ pattaṃ anabhiharitvā 'va bhattaṃ gaṇhāti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā n' atthi,


[page 826]
826                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.35.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhattapacchiṃ ānetvā purato bhūmiyaṃ ṭhapetvā gaṇhāhī 'ti vutte pi es' eva nayo. īsakaṃ pana uddharitvā vā apaṇāmetvā vā gaṇhathā 'ti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti, therāsane nisinno thero dūre nisinnassa daharabhikkhussa pattaṃ pesetvā ito odanaṃ gaṇhāhī 'ti vadati, gaṇhitvā pana gato tuṇhī ṭhito, daharo alaṃ mayhan ti paṭikkhipati na pavāreti. kasmā, therassa dūrabhāvato dūtassa ca anabhiharaṇato ti.
     sace pana gahetvā āgato bhikkhu idaṃ bhattaṃ gaṇhā 'ti vadati taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. parivesanāya eko ekena hatthena odanapacchiṃ ekena kaṭacchuṃ gahetvā bhikkhū parivasati. tatra ce añño āgantvā ahaṃ pacchiṃ dhāressāmi tvaṃ odanaṃ dehī 'ti vatvā gahitamattakam eva karoti, parivesako eva pana taṃ dhāreti, tasmā sā abhihaṭā 'va hoti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā hoti. sace pana parivesakena phuṭṭhamattā 'va hoti itaro ca naṃ dhāreti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā na hoti. kaṭacchunā uddhaṭamatte pana hoti, kaṭacchuabhihāro yeva hi tassa abhihāro, dvinnaṃ sambhāre pi paṭikkhipanto pavāreti yevā 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. anantarassa bhikkhuno bhatte diyyamāne itaro pattaṃ hatthena pidahati pavāraṇā n' atthi. kasmā, aññassa abhihaṭe paṭikkhittattā.
     paṭikkhepo paññāyatī 'ti ettha vācāya abhihaṭaṃ paṭikkhipato pavāraṇā n' atthi, kāyena vā abhihaṭaṃ pana kāyena vācāya vā paṭikkhipantassa pavāraṇā hotī 'ti veditabbā.
tattha kāyena paṭikkhepo nāma aṅguliṃ vā hatthaṃ vā macchikavījaniṃ vā cīvarakaṇṇaṃ vā cāleti, bhamukāya vā ākāraṃ karoti, kuddho vā oloketi, vācāya paṭikkhepo nāma alan ti vā na gaṇhāmī 'ti vā mā ākirā 'ti vā apagacchā 'ti vā vadati, evaṃ yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhitte pavāraṇā hoti. eko abhihaṭe bhatte pavāraṇāya bhīto hatthe apanetvā punappunaṃ patte odanaṃ ākirantaṃ ākirākira koṭṭetvā koṭṭetvā pūrehī 'ti vadati ettha,


[page 827]
Bhvibh_V.35.]           Pācittiya-vaṇṇanā                    827
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kathan ti.
Mahāsummatthero tāva anākiraṇatthāya vuttattā pavāraṇā hotī 'ti āha. Mahāpadumatthero pana ākira pūrehī 'ti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī 'ti vatvā na pavāretī 'ti āha.
     aparo bhattaṃ abhiharantaṃ bhikkhuṃ sallakkhetvā kiṃ āvuso ito pi kiñci gaṇhissasi, dammi te kiñcī 'ti āha. tatrāpi evaṃ nāma gamissatī 'ti vuttattā pavāraṇā hotī 'ti Mahāsummatthero āha. Mahāpadumatthero pana gaṇhissasī 'ti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī 'ti vatvā na pavāretī 'ti āha. eko samaṃsakaṃ rasaṃ abhiharitvā rasaṃ gaṇhathā 'ti vadati, taṃ sutvā paṭikkhipato pavāraṇā n' atthi, maccharasaṃ maṃsarasan ti vutte paṭikkhipato hoti. idaṃ gaṇhathā 'ti. vutte pi hoti yeva. maṃsaṃ visuṃ katvā maṃsarasaṃ gaṇhathā 'ti vadati. tattha ce sāsapamattaṃ pi maṃsakhaṇḍaṃ atthi, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti, sace parissāvito hoti vaṭṭatī 'ti. Abhayatthero āha, maṃsarasena āpucchantaṃ mahātthero muhuttaṃ āgamehī'ti vatvā thālakaṃ āvuso āharā 'ti āha ettha kathan ti. Mahāsummatthero tāva abhiharākassa gamanaṃ upacchinnaṃ tasmā pavāretī 'ti āha. Mahāpadumatthero pana ayaṃ kuhiṃ gacchati kīdisaṃ etassa gamaṇaṃ gaṇhantassa pi nāma pavāraṇā atthī 'ti vatvā na pavāretī 'ti āha. kaḷīrapanasādīhi missetvā maṃsaṃ pacanti taṃ gahetvā kaḷīrasūpaṃ gaṇhatha pana sabyañjanaṃ gaṇhathā 'ti vadanti, evam pi na pavāreti. kasmā, apavāraṇārahassa nāmena vuttattā. sace pana macchasūpaṃ maṃsasūpan ti vā idaṃ gaṇhathā 'ti vā vadati pavāreti. maṃsakarambako nāma hoti taṃ dātukāmo 'pi karambakaṃ gaṇhathā 'ti vadati vaṭṭati na pavāreti. maṃsakarambakan ti vā idan ti vā vutte pana pavāreti, es' eva nayo sesa macchamaṃsamissakesu.
     yo pana nimantanena bhuñjamāno maṃsaṃ abhihaṭaṃ uddissa kaṭan ti maññamāno paṭikkhipati pavārito 'va hoti 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.


[page 828]
828                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.35.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] missakakathā pana Kurundiyaṃuṭṭhu vuttā, evaṃ hi tattha vuttaṃ piṇḍacāriko bhikkhu bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā yāguṃ gaṇhathā 'ti vadati na pavāreti, bhattaṃ gaṇhathā 'ti vutte pavāreti.
kasmā, yen' āpucchito tassa atthitāya, ayam ettha adhippāyo, yāgumissakaṃ gaṇhathā 'ti vadati, tatra ce yāgu bahutarā vā hoti samasamā vā na pavāreti. yāgu mandā bhattaṃ bahutaraṃ pavāreti, idaṃ ca sabbaṭṭhakathāsu vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ kāraṇaṃ pan' ettha duddasaṃ, bhattamissakaṃ gaṇhathā 'ti vadati, bhattaṃ bahukaṃ vā maṃsaṃ vā appataraṃ vā hoti pavāreti eva. bhattaṃ vā yāguṃ vā anāmasitvā missakaṃ gaṇhathā 'ti vadati, tatra ce bhattaṃ bahutaraṃ vā samakaṃ cā hoti pavāreti, appataraṃ na pavāreti, idañ ca karambakena na samānetabbaṃ. karambako hi maṃsamissako pi hoti amaṃsamissako pi tasmā karambakan ti vutte pavāraṇā n' atthi, idaṃ pana bhattamissakaṃ yeva, ettha vuttanayen' eva pavāraṇā hoti, bahurase bhatte rasaṃ bahu khīre khīraṃ bahu sappimhi ca pāyāse sappiṃ gaṇhathā 'ti visuṃ katvā deti, taṃ paṭikkhipito pavāraṇā n' atthi. yo pana gacchanto pavāreti so gacchanto 'va bhuñjituṃ labhati, kaddamaṃ vā udakaṃ vā patvā ṭhitena atirittaṃ kāretabbaṃ, sace antarā nadī purā hoti nadītīre gumbaṃ anupariyāyantena bhuñjitabbaṃ. atha nāvā vā setu vā atthi taṃ abhirūhitvāpi caṅkamanten' eva bhuñjitabbaṃ gamanaṃ na upacchinditabbaṃ. yāne vā hatthiassapiṭṭhe vā candamaṇḍale vā suriyamaṇḍale vā nisīditvā pavāritena yāva majjhantikaṃ tāva tesu gacchantesu pi nisinnen' eva bhuñjitabbaṃ. yo ṭhito pavāreti ṭhiten' eva, yo nisinno nisinnen' eva bhuñjitabbaṃ, taṃ taṃ iriyāpathaṃ kopentena atirittaṃ kāretabbaṃ. yo ukkuṭiko nisīditvā pavāreti tena ukkuṭiken' eva bhuñjitabbaṃ, tassa pana heṭṭhā palāḷapīṭhaṃ vā kiñci vā nisīdanakaṃ dātabbaṃ, pīṭhake nisīditvā pavāritena āsanaṃ acāletvā 'va catasso disā parivattentena bhuñjituṃ labbhati. mañce ca nisīditvā pavāritena ito vā etto vā saṃsarituṃ na labbhati,


[page 829]
Bhvibh_V.35.]           Pācittiya-vaṇṇanā                    829
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace pana naṃ saha mañcena ukkhipitvā aññatra nenti vaṭṭati.
nipajjitvā pavāritena nipannen' eva bhuñjitabbaṃ, parivattentena yena passena nipanno tassa ṭhānaṃ nātikkametabbaṃ.
     anatirittan ti na atirittaṃ na adhikan ti attho, taṃ pana yasmā akappiyakatādīhi sattahi vinayakammākārehi akataṃ vā gilānassa anadhikaṃ vā hoti, tasmā padabhājane akappiyakatan ti ādi vuttaṃ. tattha akappiyakatan ti yaṃ tattha phalaṃ vā kandamūlādi vā pañcahi samaṇakappehi kappiyaṃ akataṃ, yaṃ ca akappiyamaṃsaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā etaṃ akappiyaṃ nāma, taṃ akappiyaṃ alam etaṃ sabban ti evaṃ atirittaṃ kataṃ akappiyakatan ti veditabbaṃ. apaṭiggahītakatan ti bhikkhunā apaṭiggahitaṃ yeva purimanayen' eva atirittaṃ kataṃ. anuccāritakatan ti kappiyaṃ kārāpetuṃ āgatena bhikkhunā īsakam pi anukkhittaṃ vā anapanāmitaṃ vā kataṃ. ahatthapāse katan ti kappiyaṃ kāretuṃ āgatassa hatthapāsato bahi ṭhitena kataṃ. abhuttāvinā katan ti yo alam etaṃ sabban ti atirittaṃ karoti, tena pavāraṇapahonakabhojanaṃ abhuttena kataṃ. bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena katan ti idaṃ uttānam eva. alam etaṃ sabban ti avuttan ti vacībhedaṃ katvā evaṃ avuttaṃ hoti. iti imehi sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ kappiyaṃ akataṃ, yaṃ ca na gilānātirittaṃ, tad ubhayam pi anatirittan ti veditabbaṃ. atirittaṃ pana tass' eva paṭipakkhanayena veditabbaṃ. api c' ettha bhuttāvinā kataṃ hotī 'ti anantaranisinnassa sabhāgassa bhikkhuno pattato ekam pi sitthaṃ vā saṃsahīraṃ vā khāditvā katam pi bhuttāvinā vā kataṃ hotī 'ti veditabbaṃ.
     āsanā avuṭṭhitenā 'ti ettha pana asammohatthaṃ ayaṃ vinicchayo. dve bhikkhū pāto 'va bhuñjamānā pavāritā honti, ekena tatth' eva nisīditabbaṃ, itarena niccabhattaṃ vā saḷākabhattaṃ vā ānetvā upaḍḍaṃ tassa bhikkhuno patte ākiritvā hatthaṃ dhovitvā sesaṃ tena bhikkhunā kappiyaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ.


[page 830]
830                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.35.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kasmā, ya hiṃ tassa hatthe laggaṃ taṃ akappiyaṃ hoti, sace pana paṭhamaṃ nisinno bhikkhu sayam eva tassa pattato hatthena gaṇhāti hatthadhovanakiccaṃ n' atthi. sace pana evaṃ kappiyaṃ kāretvā bhuñjantassa puna kiñci byañjanaṃ vā khādanīyaṃ vā patte ākiranti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ so puna kātuṃ na labbhati. yena akataṃ tena kātabbaṃ, yaṃ ca akataṃ taṃ kātabbaṃ, yena akatan ti aññena bhikkhunā yena paṭhamaṃ na kataṃ tena kātabbaṃ. yaṃ ca akatan ti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ tenāpi yaṃ akataṃ taṃ kātabbaṃ, paṭhamabhājane pana kātuṃ na labhati, tattha hi kayiramānā paṭhamaṃ katena saddhiṃ kataṃ hoti, tasmā aññasmiṃ bhājane kātuṃ vaṭṭatī 'ti adhippāyo, evaṃ kataṃ pana tena bhikkhunā paṭhamaṃ katena saddhiṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. kappiyaṃ karontena ca na kevalaṃ patte yeva bhaṇḍukkhaliyam pi kuṇḍe pi pacchiyam pi yattha katthaci purato ṭhapetvā onāmitabhājane kātabbaṃ, taṃ sace pi bhikkhusataṃ pavāritaṃ hoti sabbesaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.
appavāritānam pi vaṭṭati. yena pana kappiyaṃ kataṃ tassa na vaṭṭati. sace pi pavāretvā piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ pattaṃ gahetvā avassaṃ bhuñjanake maṅgalanimantaṇe nisīdāpenti atirittaṃ kāretvā 'va bhuñjitabbaṃ.
sace tattha añño bhikkhu n' atthi āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā pattaṃ pesetvā kāretabbaṃ. kappiyaṃ karontena pana anupasampannassa hatthe ṭhitaṃ na kātabbaṃ. sace pana āsanasālāyaṃ abyatto bhikkhu hoti sayaṃ gantvā kappiyaṃ kārāpetvā ānetvā bhuñjitabbaṃ.
     gilānātirittan ti ettha na kevalaṃ yaṃ gilānassa bhuttāvasesaṃ hoti taṃ gilānātirittaṃ, atha kho yaṃ kiñci gilānaṃ uddissa ajja vā sve vā yadā vā icchati tadā khādissatī 'ti āhaṭaṃ, taṃ sabbaṃ gilānātirittan ti veditabbaṃ. yaṃ yāmakālikādīsu ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ, taṃ asaṃsaṭṭhavasena vuttaṃ,


[page 831]
Bhvibh_V.35-37.]      Pācittiya-vaṇṇanā                831
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace pana āmisasaṃsaṭṭhāni honti āhāratthāya pi anāhāratthāya pi paṭiggahetvā ajjhoharantassa pācittiyam eva. satipaccaye 'ti yāmakālikaṃ pipāsāya sati pipāsacchedanatthaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ca tena tena upasametabbake ābādhe sati tassa upasamanatthaṃ paribhuñjato anāpatti, sesam ettha uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyakiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. paṭhamapavāraṇāsikkhāpadaṃ pañcamaṃ.
     Chaṭṭhamasikkhhāpade, anācāraṃ ācaratī 'ti paṇṇattivītikkamaṃ karoti, upanandhī 'ti upanāhaṃ janento tasmiṃ puggale attano kodhaṃ bandhi, punappunaṃ āghātaṃ janesī 'ti attho. upanando bhikkhū 'ti so janitaupanāho bhikkhu. abhihaṭṭhuṃ pavāreyyā 'ti abhiharitvā handa bhikkhu khāda vā bhuñja vā 'ti evaṃ pavāreyya. padabhājane pana handa bhikkhū 'ti ādiṃ anuddharitvā sādhāraṇam eva abhihaṭṭhuṃ pavāraṇāya atthaṃ dassetuṃ yāvatakaṃ icchasi tāvatakaṃ gaṇhāhī 'ti vuttaṃ. jānan ti pavāritabhāvaṃ jānanto. taṃ pan' assa jānanaṃ yasmā tīh' ākārehi hoti tasmā jānāti nāma sāmaṃ vā jānātī 'ti ādina nayena padabhājanaṃ vuttaṃ. āsādanāpekkho ti āsādanaṃ codanaṃ maṅkukaraṇabhāvaṃ apekkhamāno. patigaṇhāti āpatti dukkaṭassā 'ti yassa abhihaṭaṃ tasmiṃ paṭiggaṇhante abhihārakassa bhikkhunā dukkaṭaṃ, itarassa pana sabbo āpattibhedo paṭhamasikkhāpade vutto. imasmiṃ pana sikkhāpade sabbā āpattiyo abhihārakass' eva veditabbo, sesaṃ paṭhamasikkhāpade vuttanayattā pākaṭam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti.
dutiyapavāraṇasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.
     Sattamasikkhāpade, giraggasamajjo ti girimhi aggasamajjo, girassa vā aggadese samajjo. so kira sattame divase bhavissatī 'ti nagare ghosanā kayirati nagarassa bahiddhā same bhūmibhāge pabbatacchāyāya mahājanakāyo sannipatati anekappakārāni naṭanāṭakāni pavattanti,


[page 832]
832                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.37.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tesaṃ dassanatthaṃ mañcātimañce bandhanti. sattarasavaggiyā appaññatte sikkhāpade daharā 'va upasampannā, te nāṭakāni āvuso passissāmā 'ti tattha agamaṃsu. atha nesaṃ ñātakā amhākaṃ ayyā āgatā 'ti tuṭṭhacittā nahāpetvā vilimpitvā bhojetvā aññam pi pūvakhādanīyādiṃ hatthe adaṃsu, te sandhāya vuttaṃ manussā sattarasavaggiye bhikkhū passitvā 'ti ādi. vikāle 'ti vigate kāle, kālo ti bhikkhūnaṃ bhojanakālo adhippeto. so ca sabbantimena paricchedena majjhantiko tasmiṃ vītivatte 'ti adhippāyo. ten' ev' assa padabhājane vikālo nāma majjhantike vītivatte yāva aruṇuggamanā 'ti vuttaṃ. ṭhitamajjhantiko pi vikālasaṅgahaṃ gacchati, tato paṭṭhāya pana khādituṃ vā bhuñjituṃ vā na sakkā sahasā pivituṃ sakkā bhaveyya, na kukkuccakena pana kattabbaṃ, kālaparicchedajānanatthaṃ ca kālatthambo yojetabbo. kālantare vā bhattakiccaṃ kātabbaṃ. avasesaṃ khādanīyaṃ nāmā 'ti ettha yaṃ tāva sakkhalimodakādi pubbaṇṇāparaṇṇamayaṃ tattha vattabbam eva n' atthi.
yam pi vanamūlādippabhedaṃ āmisagatikaṃ hoti, seyyathīdaṃ, mūlakhādanīyaṃ kaṇḍakhādanīyaṃ mulālakhādanīyaṃ matthakakhādanīyaṃ khandhakhādanīyaṃ tacakhādanīyaṃ pattakhādanīyaṃ pupphakhādaniyaṃ phalakhādanīyaṃ aṭṭhikhādanīyaṃ piṭṭhakhādanīyaṃ niyyāsakhādanīyan ti, idam pi khādanīyasaṅgaham eva gacchati. tattha pana āmisagatikasallakkhanatthaṃ, idaṃ mukhamattanidassanaṃ.
     mūlakhādanīye tāva mūlakamūlaṃ khārakamūlaṃ cuccumūlaṃ tambakamūlaṃ taṇḍuleyyakamūlaṃ vatthuleyyakamūlaṃ vajakalīmūlaṃ jajjharīmūlan ti evam ādīni, sūpeyyapaṇṇamūlāni āmisagatikāni,


[page 833]
Bhvibh_V.37.]           Pācittiya-vaṇṇanā                833
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ettha ca vajakalīmūle jaraṭṭhaṃ chinditvā chaḍḍenti, taṃ yāvajīvikaṃ hoti, aññam pi evarūpaṃ eten' eva nayena veditabbaṃ. mūlakakhārakajajjharīmūlānaṃ pana jaraṭṭhāni pi āmisagatikān' evā 'ti vuttaṃ.
yāni pana pāḷiyaṃ, anujānāmi bhikkhave mūlāni bhesajjāni haḷiddaṃ siṅgiveraṃ vacaṃ vacatthaṃ ativisaṃ kaṭukarohiṇī usīraṃ bhaddamuttakaṃ, yāni vā pan' aññāni pi atthi mūlāni bhesajjāni n' eva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī 'ti vuttāni tāni yāvajīvikāni, tesaṃ cūḷhapañcamūlaṃ mahāpañcamūlan ti ādinā nayena gaṇīyamānānaṃ gaṇanāya anto n' atthi, khādanīyatthaṃ bhojanīyatthaṃ ca apharaṇabhāvo yeva pana tesaṃ lakkhaṇaṃ, tasmā yaṃ kiñci mūlaṃ tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ Khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañ ca pharati taṃ yāvakālikaṃ itaraṃ yāvajīvakan ti veditabbaṃ. te subahuṃ vatvāpi hi imasmiṃ yeva lakkhaṇe ṭhātabbaṃ. nāmasaññāsu pana vuccamānāsu taṃ taṃ nāmaṃ ajānantānaṃ sammoho yeva hoti, tasmā nāmasaññāya ādaraṃ akatvā lakkhaṇam eva dassitaṃ.
yathā ca mūle evaṃ kandādīsu pi yaṃ lakkhaṇaṃ dassitaṃ tass' eva vasena vinicchayo veditabbo. yañ ca taṃ pāḷiyaṃ haḷiddādi aṭṭhavidhaṃ vuttaṃ tassa khandatacapupphaphalam pi sabbaṃ yāvajīvikan ti vuttaṃ mūlakhādanīyaṃ.
     kandakhādanīye duvidho kando dīgho ca rasso ca, bhisakiṃsukakandādi vaṭṭo ca uppalakaserukakandādi, yaṃ gaṇṭhī 'ti pi vadanti. tattha sabbesaṃ kandānaṃ jiṇṇajaraṭṭhānaṃ ca jalliṃ ca sukhumamūlāni ca yāvajīvikāni, taruṇo pana sukhakhādanīyo sālakaḷyānipotakakando, kiṃsukapotakakando ambāṭakakando ketakakando māluvakando bhisasaṅkhāto padumapuṇḍarīkakando piṇḍālumasāluādayo ca khīravallikando āluvakando siggukando tālakando nīluppalarattuppalakumudasogandhikānaṃ kandā kadalīkando veṇukando kaserukakando ti evam ādayo tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthaṃ ca pharaṇakandā yāvakālikā.


[page 834]
834                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.37.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] khīravallīkando adhoto yāvajīviko dhoto yāvakāliko. khīrakākoli-jīvikausabhaka-lasuṇādīsu kandā pana yāvajīvikā. te pāḷiyaṃ yāni vā pan' aññāni pi atthi mūlāni bhesajjānī 'ti evaṃ mūlabhesajjasaṅgahen' eva saṅgahītā.
     muḷālakhādanīye padumamuḷālaṃ puṇḍarīkamuḷālasadisaṃ yeva. erakamūlaṃ kaṇḍulamūlan ti evam ādi tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ ca bhojanīyatthaṃ ca pharaṇakamuḷālaṃ yāvakālikaṃ.
haḷiddi siṅgivera makaci caturassavalli ketaka tāla hintāla kuntāla nālikera pūgarukkhādi muḷālaṃ pana yāvajīvikaṃ.
taṃ sabbam pi pāḷiyaṃ yāni vā pan' aññāni pi atthi mūlāni bhesajjānī 'ti evaṃ mūlabhesajjasaṅgahen' eva saṅgahītaṃ.
     matthakakhādanīye tāla hintāla kuntāla ketaka nālikera pūgarukkha khajjūri vettaeraka kadalīnaṃ kaḷīrasaṅkhātā matthakā veṇukaḷīro naḷakaḷīro ucchukaḷīro mūlakakaḷīro sāsapakaḷīro satavārikaḷīro sattannaṃ dhaññānaṃ kaḷīrā 'ti evam ādi tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthaṃ ca pharaṇako rukkhavalliādīnaṃ matthako yāvakāliko. haḷiddi siṅgivera vaca makaci lasuṇānaṃ kaḷīrā tāla hintāla kuntāla nāḷikerakaḷīrānañ ca chinditvā pātito jaraṭṭhabundo yāvajīviko. khandakhādanīye anto paṭhavīgato sālakaḷyaṇīkhandho ucchukhando nīluppala rattuppala kumuda sogandhikānaṃ daṇḍakā 'ti evam ādi tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthaṃ ca pharaṇako khandho yāvakāliko, uppalajātīnaṃ pana daṇḍako padumajātīnaṃ sabbo pi daṇḍako karavandakadaṇḍādayo ca avasesā sabbakhandhā yāvajīvikā.


[page 835]
Bhvibh_V.37.]           Pācittiya-vaṇṇanā                835
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tacakhādanīye ucchukataco 'va eko yāvakāliko, so pi saraso, seso sabbo yāvajīviko, tesaṃ pana matthakakhandhatacānaṃ tiṇṇam pi pāḷiyaṃ kasāvabhesajjena saṅgaho veditabbo. vuttaṃ h' etaṃ, anujānāmi bhikkhave kasāvāni bhesajjāni nimbakasāvaṃ kuṭajakasāvaṃ phaggavakasāvaṃ nattamālakasāvaṃ yāni vā pan' aññāni pi atthi kasāvāni bhesajjāni n' eva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī 'ti ettha etesaṃ saṅgaho sijjhati, vuttakasāvāni ca sabbāni kappiyāni kasāvānī 'ti veditabbāni.
     pattakhādanīye mūlakaṃ varako cuccutambako taṇḍuleyyako papuṇṇāgo vatthuleyyako vajakalī jajjharī sellu siggu kāsamandako ummā cīnamuggo māso rājamāso ṭhapetvā mahānippāvaṃ avasesanippāvo aggimattho sunīsinnako setavaraṇo nālikā bhūmiyaṃ jātalonī 'ti etesaṃ pattāni aññāni ca evarūpāni tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthaṃ ca pharanakāni pattāni ekaṃsena yāvakālikāni. yā pan' aññā mahānakhapiṭṭhimattā paṇṇaloṇi rukkhe ca gacche ca ārohati tassa pattaṃ yāvajīvikaṃ, brahmīpattaṃ ca yāvakālikan ti dīpavāsino vadanti, ambapallavaṃ yāvakālikaṃ, asokapallavaṃ pana yāvajīvikaṃ, yāni vā pan' aññāni pāḷiyaṃ, anujānāmi bhikkhave paṇṇāni bhesajjāni nibbapaṇṇaṃ kuṭajapaṇṇaṃ paṭolapaṇṇaṃ sulasapaṇṇaṃ kappāsikapaṇṇaṃ yāni vā pan' aññāni pi atthi paṇṇāni bhesajjāni n' eva khādanīye khādanīyatthaṃ na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī 'ti vuttāni tāni yāvajīvikāni. na kevalaṃ ca paṇṇāni yeva tesaṃ pupphaphalādīni pi yāvajīvikāni,


[page 836]
836                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.37.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paṇṇānaṃ pana phaggavapaṇṇaṃ ajjukapaṇṇaṃ phaṇijjakapaṇṇaṃ paṭolapaṇṇaṃ tambūlapaṇṇaṃ padumiṇīpaṇṇan ti evaṃ gaṇanavasena anto n' atthi.
     pupphakhādanīye mūlakapupphaṃ khārakapupphaṃ cuccupupphaṃ tambakapupphaṃ vajakalipupphaṃ jajjhalīpupphaṃ cūḷhanippāvapupphaṃ mahānipphāvapupphaṃ kaserukapupphaṃ nālikeratālaketakānaṃ taruṇapupphāni setavaraṇapupphaṃ siggupupphaṃ uppalapadumajātikānaṃ pupphānaṃ kaṇṇikāmattaṃ, agandhikapupphaṃ karīrapupphaṃ jīvantīpupphan ti evam ādi tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthaṃ ca pharaṇakapupphaṃ yāvakālikaṃ. asoka vakula kuyhaka punnāga campaka jāti sumana kaṇavīra kaṇikāra kunda navamālika mallikādīnaṃ pana pupphaṃ yāvajīvikaṃ, tassa gaṇanāya anto n' atthi. pāḷiyaṃ pan' assa kasāvabhesajjen' eva saṅgaho veditabbo. phalakhādanīye pan' sa labuja tāla nāḷikera amba jambū ambāṭaka tintiṇika mātuluṅga kapittha lābu kumbaṇḍa pussaphala timbarūsaka tipusa vātiṅgaṇa coma moca madhukādīnaṃ phalāni yāni loke tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañ ca pharanti, sabbāni tāni yāvakālikāni. nāmagaṇanāvasena ca nesaṃ na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ. yāni ca pana pāḷiyaṃ, anujānāmi bhikkhave phalāni bhesajjāni bilaṅgaṃ pipphaliṃ maricaṃ harīṭakaṃ vibhītakaṃ āmalakaṃ goṭṭhaphalaṃ, yāni vā pan' aññāni pi atthi phalāni bhesajjāni n' eva khādanīye khādaniyatthaṃ pharanti na bhojanīye bhojaniyatthaṃ pharantī 'ti vuttāni,


[page 837]
Bhvibh_V.37.]           Pācittiya-vaṇṇanā                837
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tāni yāvajīvikāni. tesam pi aparipakkāni accī ca bimba varaṇa ketaka kāsmari ādīnaṃ phalāni jātiphalaṃ kaṭukaphalaṃ elāḷa takkolan ti evaṃ nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ.
     aṭṭhikhādanīye labujaṭṭhi panasaṭṭhi ambāṭakaṭṭhi sālaṭṭhi khajjuri ketaka timbarūsakānaṃ taruṇaphalaṭṭhi tintiṇikaṭṭhi bimbaphalaṭṭhi kosambaṭṭhi uppalapadumajātīnaṃ pokkharaṭṭhī 'ti evam ādīni tesu tesu janapadesu manussānaṃ pakatiāhāravasena khādanīyatthaṃ bhojanīyatthaṃ ca pharaṇakāni aṭṭhīni yāvakālikāni. madhukaṭṭhi punnāgaṭṭhi harīṭakādīnaṃ aṭṭhīni siddhatthakaṭṭhi rājakaṭṭhī 'ti evam ādīni aṭṭhīni yāvajīvikāni, tesaṃ pāḷiyaṃ phalabhesajjen' eva saṅgaho veditabbo.
     piṭṭhakhādanīye sattannaṃ tāva dhaññānaṃ dhaññānulomānaṃ aparaṇṇānaṃ ca piṭṭhaṃ panasapiṭṭhaṃ labujapiṭṭhaṃ ambāṭakapiṭṭhaṃ sālapiṭṭhaṃ dhotakaṃ tālapiṭṭhaṃ ca khīravallīpiṭṭhaṃ cā 'ti evam ādīni tesu tesu janapadesu pakati āhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthaṃ ca pharaṇakāni piṭṭhakāni yāvakālikāni. adhotakaṃ tālapiṭṭhaṃ khīravallīpiṭṭhaṃ assagandhādi piṭṭhāni ca yāvajīvikāni, tesaṃ pāḷiyaṃ kasāvehi ca mūlaphalehi ca saṅgaho veditabbo.
     niyyāsakhādanīye eko ucchunīyyāso 'va sattāhakāliko, sesā anujānāmi bhikkhave jatūni bhesajjāni hiṅgu hiṅgujatu hiṅgusipāṭikaṃ takaṃ takapaṇṇiṃ sajjulasaṃ yāni vā pan' aññāni pi atthi jatūni bhesajjānī 'ti evaṃ pāḷiyaṃ vuttaniyyāsā yāvajīvikā. tattha yevāpanakavasena gahitānaṃ ambaniyyāso kaṇikāraniyyaso ti evaṃ nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ.
     evaṃ imesu mūlakhādanīyādīsu yaṃ kiñci yāvakālikaṃ sabbam pi imasmiṃ atthe avasesaṃ khādanīyaṃ nāmā 'ti saṅgahītaṃ.


[page 838]
838                Samantapāsādikā          [Bhvibh_V.37-38.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhojanīyaṃ nāma pañcabhojanānī 'ti ādimhi yaṃ vattabbaṃ taṃ vuttam eva. khādissāmi bhuñjissāmī 'ti paṭigaṇhatī 'ti yo bhikkhu vikāle etaṃ khādanīyañ ca bhojanīyañ ca patigaṇhāti tassa paṭiggahaṇe tāva āpatti dukkaṭassa, sesam ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ kāyato ca kāyacittato ca samuṭṭhāti, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. vikālabhojanasikkhāpadaṃ sattamaṃ.
     Aṭṭhamasikkhāpade, Belaṭṭhisīso nāma jaṭilasahassassa abbhantaro mahāthero. araññe viharatī 'ti Jetavanassa avidūre padhānaghare ekasmiṃ āvāse vasati. sukkhakhuran ti asūpabyañjanaṃ odanaṃ, so kira antogāme bhuñjitvā pacchā piṇḍāya caritvā tādisaṃ odanaṃ āharati, tañ ca kho appicchatāya na paccayagiddhatāya, thero kira sattāhaṃ nirodhasamāpattiyā vītināmetvā samāpattito vuṭṭhāya taṃ piṇḍapātaṃ udakena temetvā bhuñjati, tato puna sattāhaṃ samāpattiyā nisīdati, evaṃ dve pi tīṇi pi cattāri pi sattāhāni vītināmetvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati, tena vuttaṃ cirena gāmaṃ piṇḍāya pavisatī 'ti. kāro karaṇaṃ kiriyā 'ti atthato ekaṃ, sannidhikāro assā 'ti sannidhikāraṃ, sannidhikāram eva sannidhikārakaṃ, sannidhikriyan ti attho, paṭiggahetvā ekarattiṃ vītināmitass' etaṃ adhivacanaṃ, ten' ev' assa padabhājane vuttaṃ sannidhikārakaṃ nāma ajjapaṭiggahitaṃ aparajjū 'ti. patigaṇhāti āpatti dukkaṭassā 'ti, evaṃ sannidhikataṃ yaṃ kiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā ajjhoharitukāmatāya gaṇhantassa paṭiggahaṇe tāva āpatti dukkaṭassa, ajjhoharato pana ekam ekasmiṃ ajjhohāre pācittiyaṃ. sace pi patto duddhoto hoti, yaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa lekhā paññāyati gaṇḍikapattassa vā gaṇḍikantarena sneho paviṭṭho hoti so uṇhe otāpentassa paggharati uṇhayāguyā gahitāya sandissati, tādise patte pi punadivasaṃ bhuñjantassa pācittiyaṃ, tasmā pattaṃ dhovitvā puna tattha acchodakaṃ vā āsiñcitvā aṅguliyā vā ghaṃsitvā nisnehabhāvo jānitabbo.


[page 839]
Bhvibh_V.38.]           Pācittiya-vaṇṇanā                839
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace hi udake vā snehabhāvo patte vā aṅgulilekhā paññāyati duddhoto hoti, telavaṇṇapatte pana aṅgulilekhā paññāyati, sā abbohārikā, yaṃ bhikkhū nirapekkhā sāmaṇerānaṃ pariccajanti, tañ ce sāmaṇerā nidahitvā denti sabbaṃ vaṭṭati. sayaṃ paṭiggahetvā apariccattam eva hi dutiyadivase na vaṭṭati, tato hi ekasittham pi ajjhoharato pācittiyam eva. akappiyamaṃsesu manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ pācittiyaṃ, avasese dukkaṭena saddhiṃ, yāmakālikaṃ sati paccaye ajjhoharato pācittiyaṃ, āhāratthāya ajjhoharato dukkaṭena saddhiṃ pācittiyaṃ. sace pavārito hutvā anatirittakaṃ ajjhoharati pakatiāmise dve pācittiyāni, manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ dve, sesa akappiyamaṃse dukkaṭena saddhiṃ. yāmakālikaṃ sati paccaye sāmisena mukhena ajjhoharato dve, nirāmisena ekam eva. āhāratthāya ajjhoharato vikappadvaye pi dukkaṭaṃ vaḍḍhati, sace vikāle ajjhoharati pakatibhojane sannidhipaccayā ca vikālabhojanapaccayā ca dve pācittiyāni, akappiyamaṃsesu thullaccayañ ca dukkaṭaṃ ca vaḍḍhati, yāmakālikesu vikālapaccayā anāpatti, anatirittapaccayā pana vikāle sabbavikappesu anāpatti.
     sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāyā 'ti āhāratthāya paṭigaṇhato paṭiggahaṇapaccayā tāva dukkaṭaṃ, ajjhoharato pana sace nirāmisaṃ hoti ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ.
atha āmisasaṃsaṭṭhaṃ paṭiggahetvā ṭhapitaṃ hoti yathāvatthukaṃ pācittiyam eva. anāpatti yāvakālikan ti ādimhi vikālabhojanasikkhāpade niddiṭṭhaṃ khādanīyabhojanīyaṃ yāva majjhantikasaṅkhāto kālo tāva bhuñjitabbato yāvakālikaṃ, saddhiṃ anulomapānehi, aṭṭhavidhaṃ pānaṃ yāva rattiyā pacchimayāmasaṅkhāto yāmo tāva paribhuñjitabbato yāmo kālo assā 'ti yāmakālikaṃ. sappiādi pañcavidhaṃ bhesajjaṃ sattāhaṃ nidhetabbato sattāho kālo assā 'ti sattāhakālikaṃ, ṭhapetvā udakaṃ avasesaṃ sabbam pi yāvajīvaṃ pariharitvā sati paccaye paribhuñjitabbo yāvajīvikan ti vuccati.


[page 840]
840                Samantapāsādikā      [Bhvibh_V.38-39.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tattha aruṇodaye paṭiggahītaṃ yāvakālikaṃ satakkhattum pi nidahitvā yāvakālo nātikkamati tāva, yāmakālikaṃ ekaṃ ahorattaṃ, sattāhakālikaṃ sattarattaṃ, itaraṃ sati paccaye yāvajīvam pi paribhuñjantassa anāpatti, sesam ettha uttānam eva. aṭṭhakathāsu pana imasmiṃ ṭhāne pāṇakakathā kappiyānulomakakathā kappati nu kho yāvakālikena yāmakālikan ti ādikathā ca kappiyabhūmikathā ca vitthāritā, taṃ mayaṃ āgataṭṭhāne yeva kathayissāma.
eḷakalomasamuṭṭhānaṃ kāyato ca kāyacittato ca samuṭṭhāti, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇnattivajjaṃ kayakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. sannidhikārasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.
     Navamasikkhāpade, paṇītabhojanānī 'ti uttamabhojanāni.
kassa sampannaṃ na manāpan ti sampattiyuttaṃ kassa na ppiyaṃ. sādun ti surasaṃ. yo pana bhikkhu evarūpāni paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyyā 'ti ettha suddhāni sappiādīni viññāpetvā bhuñjanto pācittiyaṃ nāpajjati, sekhiyesu sūpodanaviññatti dukkaṭāni āpajjati, odanasaṃsaṭṭhāni pana viññāpetvā bhuñjanto pācittiyaṃ āpajjatī'ti veditabbo. ayaṃ pan' ettha adhippāyo, ten' eva ca paṇītāṇī 'ti avatvā paṇītabhojanānī 'ti sutte vuttaṃ. paṇītānī 'ti vutte sappiādīnaṃ yeva gahaṇaṃ hoti, paṇītabhojanānī 'ti vutte pana paṇītasaṃsaṭṭhāni sattadhaññanibbattāni bhojanāni paṇītabhojanānī 'ti ayam attho paññāyati.
     idāni viññāpeti payoge dukkaṭan ti ādīsu ayaṃ vinicchayo, sappinā bhattaṃ dehi sappiṃ ākiritvā dehi sappimissakaṃ katvā dehi saha sappiṃ dehi sappiñ ca bhattaṃ ca dehī 'ti viñnāpentassa viññattiyā dukkaṭaṃ paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ ajjhohāre pācittiyaṃ. sappibhattaṃ dehī 'ti vutte pana yasmā sālibhattaṃ viya sappibhattaṃ nāma n' atthi tasmā sūpodanaviññatti dukkaṭam eva veditabbaṃ. sace pana sappinā bhattaṃ dehī 'ti vutte bhattaṃ datvā sappiṃ katvā bhuñjati navanītaṃ vā khīraṃ vā dadhi vā deti mūlaṃ vā pana deti iminā sappiṃ gahetvā bhuñjā 'ti yathā vatthum eva.


[page 841]
Bhvibh_V.39.]           Pācittiya-vaṇṇanā                    841
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gosappinā bhattaṃ dehī 'ti vutte pana gosappinā vā detu gosappimhi asati purimanayen' eva gonavanītādīni vā gāviṃ yeva vā detu ito sappinā bhuñjā 'ti yathāvatthukaṃ eva. sace pana gosappinā yācito ajiyā sappiādīhi deti visaṅkhetaṃ, evaṃ hi sati aññaṃ yācitena aññaṃ dinnaṃ nāma hoti, tasmā anāpatti. esa nayo ajiyā sappinā dehī 'ti ādīsu pi, kappiyasappinā dehī 'ti vutto akappiyasappinā deti visaṅketam eva. akappiyasappinā dehī 'ti vutte akappiyasappinā deti paṭiggahaṇe pi paribhoge pi dukkaṭam eva, akappiyasappimhi asati purimanayen' eva akappiyanavanītādīni deti sappiṃ katvā bhuñjā 'ti akappiyasappinā 'va dinnaṃ hoti, akappiyasappinā 'ti vutte kappiyena deti visaṅketaṃ eva. sappinā 'ti vutte sesesu navanītādīsu aññatarena deti visaṅketam eva. esa nayo navanītena dehī 'ti ādīsū 'pi, yena yena hi viññattaṃ hoti, tasmiṃ vā tassa mūle vā laddhe taṃ taṃ laddham eva hoti. sace pana aññaṃ pāḷiyaṃ āgataṃ vā anāgataṃ vā denti visaṅketaṃ, pāḷiyaṃ āgatanavanītādīni ṭhapetvā aññehi navanītādīhi viññāpentassa dukkaṭaṃ, yathā ca sappibhattaṃ dehī 'ti vutte sāḷibhattassa viya sappibhattassa abhāvā sūpodanaviññatti dukkaṭam eva hotī 'ti vuttaṃ, evaṃ navanītabhattaṃ dehī 'ti ādīsu pi. paṭipāṭiyā ekam ekaṃ vitthāretvā vuccamāne pi ayam ev' attho vattabbo siyā, so ca saṅkhepena pi sakkā ñātuṃ, kiṃ tattha vitthārena, tena vuttaṃ esa nayo navanītena dehī 'ti ādīsu pī 'ti. sace pana sabbehi pi sappiādīhi ekaṭṭhāne vā nānāṭṭhāne vā viññāpetvā paṭiladdhaṃ ekabhājane ākiritvā ekarasaṃ katvā tato kusaggenā 'pi jivhagge binduṃ ṭhapetvā ajjhoharati nava pācittiyāni āpajjati, vuttam pi c' etaṃ Parivāre:
          kāyikāni na vācasikāni, sabbāni nava
          nānāvatthukāni
          apubbaṃ acarimaṃ āpajjeyya ekato,
          paṇhā me sā kusalehi cintitā 'ti.


[page 842]
842                Samantapāsādikā          [Bhvibh_V.39-40.
     agilāno gilānasaññī 'ti ettha sace gilānasaññī 'pi hutvā bhesajjatthāya pañca bhesajjāni viññāpeti Mahānāmasikkhāpadena kāretabbo. nava panītabhojanāni viññāpento pana iminā sikkhāpadena kāretabbo. bhikkhuṇīnaṃ pana etāni pāṭidesaniyavatthūni honti, sūpodanaviññattiyā ubhayesam pi sekhapaṇṇattidukkaṭam eva. sesam ettha uttānam eva.
catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. kiriyā nosaññāvimokkaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. paṇītabhojanasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasamasikkhāpade, catūsu paccayesu antamaso dantakaṭṭham pi sabbaṃ paṃsukūlikam eva assā 'ti sabbapaṃsukūliko. so kira susāne chaḍḍitabhājanam eva pattaṃ katvā tattha chaḍḍitacoḷakeh' eva cīvaraṃ katvā tattha chaḍḍitamañcapīṭhakāni yeva gahetvā paribhuñjati. ayyavosāṭikatānī 'ti ettha ayyā kho vuccanti kālakatā pitipitāmahā, vosāṭikatāni vuccanti tesaṃ atthāya susānādīsu chaḍḍitakāni khādanīyabhojanīyāni, manussā kira kālakatañātake uddissa yaṃ tesaṃ sajīvakāle piyaṃ hoti, taṃ etesu susānādīsu piṇḍapiṇḍaṃ katvā ñātakā no paribhuñjantū 'ti ṭhapenti, so bhikkhu taṃ gahetvā bhuñjati, aññaṃ paṇītam pi dīyyamānaṃ na icchati. tena vuttaṃ susāne pi rukkhamūle pi ummāre pi ayyavosaṭikatāni sāmaṃ gahetvā paribhuñjatī 'ti. thero ti thiro ghanabaddho. vaṭharo ti thūlo, thūlo ca ghaṇasarīro cāyaṃ bhikkhū'ti vuttaṃ hoti. manussamaṃsaṃ maññe khādatī'ti manussamaṃsaṃ khādatī'ti sallakkhema, manussamaṃsaṃ khādantā hi īdisā bhavantī 'ti ayaṃ tesaṃ adhippāyo.
udakadantapoṇe kukkuccāyantī 'ti ettha te bhikkhū adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyyā 'ti padassa sammā atthaṃ asallakkhetvā kukkuccāyiṃsu. bhagavā pana yathā uppannassa vatthussa vasena pitā viya dārake te bhikkhū saññāpento anuppaññattiṃ ṭhapesi. adinnan ti kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā gaṇhantassa kāyakāyapatibaddhanissaggiyānaṃ aññataravasena na dinnaṃ.


[page 843]
Bhvibh_V.40.]                Pācittiya-vaṇṇanā                843
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] etad eva hi sandhāya padabhājane adinnaṃ nāma appaṭiggahītakaṃ vuccatī 'ti vuttaṃ.
dutiyapārājike pana adinnaṃ nāma parapariggahītakaṃ vuccatī 'ti vuttaṃ. dinnan ti idaṃ padaṃ tass' eva adinnassa paṭipakkhavasena lakkhaṇadassanatthaṃ uddhaṭaṃ, niddese c' assa kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā dentī 'ti, evaṃ aññasmiṃ dadamāne hatthapāse ṭhito kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā patigaṇhatī 'ti taṃ evaṃ dīyyamānaṃ antamaso rathareṇum pi sace pubbe vuttalakkhaṇe hatthapāse ṭhito kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā paṭigaṇhāti, evaṃ etaṃ paṭiggahītaṃ dinnaṃ nāma vuccati, idaṃ gaṇha idaṃ tava hotū 'ti ādivacanena nissaṭṭhaṃ. tattha kāyena vā 'ti hatthādīsu yena kenaci sarīrāvayavena antamaso pādaṅguliyāpi dīyyamānaṃ kāyena dinnaṃ nāma hoti, paṭiggahaṇe pi es' eva nayo. yena kenaci sarīrāvayavena gahitaṃ kāyena gahitam eva hoti. sace pi natthukaraṇīyā dīyyamānaṃ nāsāpuṭena akallako vā mukhena patigaṇhāti, ābhogam eva hi ettha pamāṇan ti, ayaṃ nayo Mahāpaccariyaṃ vutto. kāyapaṭibaddhenā 'ti kaṭacchuādīsu yena kenaci upakaraṇena dinnaṃ kāyapaṭibaddhena dinnaṃ nāma hoti. paṭiggahaṇe pi es' eva nayo, yena kenaci sarīrasambandhena sattathālakādinā gahitaṃ kāyapaṭibaddhena gahitam eva hoti. nissaggiyenā 'ti kāyato ca kāyapaṭibaddhato ca mocetvā hatthapāse ṭhitassa kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā pātiyamānaṃ hi nissaggiyena payogena dinnaṃ nāma hoti, ayaṃ tāva pāḷivaṇṇanā.
     ayaṃ pan' ettha pāḷimuttakavinicchayo, pañcahi aṅgehi paṭiggahaṇaṃ rūhati, thāmamajjhimassa purisassa uddhāraṇamattaṃ hoti hatthapāso paññāyati abhihāro paññāyati devo vā manusso vā tiracchānagato vā deti, taṃ ce bhikkhu kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā patigaṇhāti,


[page 844]
844                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.40.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ pañcah' aṅgehi paṭiggahaṇaṃ rūhati, tattha ṭhitanisinnanipannānaṃ pavāraṇasikkhāpade vuttanayen' eva hatthapāso veditabbo. sace pana dāyakapaṭiggāhakesu eko ākāse hoti eko bhūmiyaṃ bhummaṭṭhassa ca sīsena ākāsaṭṭhassa ca ṭhapetvā dātuṃ vā gahetuṃ vā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ tassa orimantena hatthapāsappamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. sace pi eko kūpe hoti eko kūpataṭe eko vā pana rukkhe eko paṭhaviyaṃ vuttanayen' eva hatthapāsappamāṇaṃ paricchindittabbaṃ.
evarūpe hatthapāse ṭhatvā sace pi pakkhī mukhatuṇḍakena vā hatthī vā soṇḍāya gahetvā pupphaṃ vā phalaṃ vā deti paṭiggahaṇaṃ rūhati. sace pana aḍḍhaṭṭhamaratanassāpi hatthino khande nisinno tena soṇḍāya dīyyamānaṃ gaṇhāti vaṭṭati yeva. eko bahūni bhattabuñjanabhājanāni sīse katvā bhikkhussa santikaṃ āgantvā ṭhitako 'va gaṇhathā 'ti vadati na tāva abhihāro paññāyati, tasmā na gahetabbam.
sace pana īsakam pi onamati bhikkhunā hatthaṃ pasāsetvā heṭṭhimabhājanaṃ ekadesenāpi sampaṭicchitabbaṃ. ettāvatā sabbabhājanāni paṭiggahitāni honti, tato paṭṭhāya oropetvā vā ugghāṭetvā vā yaṃ icchati taṃ gahetuṃ vaṭṭati, bhattapacchiādimhi pana ekabhājane vattabbam eva n' atthi, kājena bhattaṃ haranto 'pi sace kājaṃ onamitvā deti vaṭṭati.
tiṃsahaṭṭho veṇu hoti ekasmiṃ ante guḷakumbho baddho hoti ekasmiṃ sappikumbho tañ ce paṭigaṇhāti sabbaṃ paṭiggahitam eva, ucchuyantadoṇito paggharantam eva rasaṃ gaṇhathā 'ti vadati abhihāro na paññāyatī 'ti na gahetabbo, sace pana kasaṭaṃ chaḍḍetvā hatthena ussiñcitvā ussiñcitvā deti vaṭṭati. bahū pattā mañce vā pīṭhe vā kaṭasārake vā doṇiyaṃ vā phalake vā ṭhapitā honti, yattha ṭhitassa dāyako hatthapāse hoti, tattha ṭhatvā paṭiggahaṇasaññāya mañcādīni aṅguliyāpi phusitvā ṭhitena vā nisinnena vā nipannena vā yaṃ tesu pattesu dīyyati taṃ sabbaṃ paṭiggahītaṃ hoti, sace paṭiggahessāmī 'ti mañcādīni abhirūhitvā nisīdati vaṭṭati yeva.


[page 845]
Bhvibh_V.40.]               Pācittiya-vaṇṇanā                845
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paṭhaviyaṃ pana sace pi kucchiyā kucchiṃ āhacca ṭhitā honti yaṃ yaṃ aṅguliyā vā sūciyā vā phusitvā nisinno hoti tattha tattha diyyamānam eva paṭiggahītaṃ hoti, katthaci katthaci mahākaṭasārahatthattharādīsu ṭhapitapatte paṭiggahaṇaṃ na rūhatī 'ti vuttaṃ, taṃ hatthapāsātikkamaṃ sandhāya vuttan veditabbaṃ. hatthapāse pana sati yattha katthaci vaṭṭati aññatra tatra jātakā, tattha jātake pana paduminīpaṇṇe vā kiṃsukapaṇnādimhi vā na vaṭṭati, na hi taṃ kāyapaṭibaddhasaṅkhyaṃ gacchati. yathā ca tattha jātake evaṃ khāṇuke bandhitvā ṭhapitamañcādimhi asaṃhārime phalake vā pāsāṇe vā na rūhati yeva. te pi hi tattha jātakasaṅkhe pūpagā honti, bhūmiyaṃ atthatesu sukhumesu tintiṇikādipaṇṇesu pi paṭiggahaṇaṃ na rūhati, na hi tāni sandhāretuṃ samatthānī 'ti. mahantesu pana padumiṇīpaṇṇādīsu rūhati yeva. sace tattha hatthapāsaṃ atikkamma ṭhito dīghadaṇḍakena uḷuṅkena deti āgantvā dehī 'ti vattabbo. vacanaṃ asutvā vā anādiyitvā vā patte ākirati yeva puna paṭiggahetabbaṃ, dūre ṭhatvā bhattapiṇḍaṃ khipante pi es' eva nayo. sace pattatthavikato nīhariyamāne patte rajanacuṇṇāni honti sati udake dhovitabbo, asati rajanacuṇṇaṃ puñchitvā paṭiggahetvā piṇḍāya caritabbaṃ, sace piṇḍāya carantassa rajaṃ patati paṭiggahetvā bhikkhā gaṇhitabbā, apaṭiggahetvā gahaṇhato vinayadukkaṭaṃ, taṃ pana puna paṭiggahetvā bhuñjato anāpatti, sace pana paṭiggahetvā dethā 'ti vutte vacanaṃ asutvā vā anādiyitvā vā bhikkhaṃ denti yeva vinayadukkaṭaṃ, n' atthi, puna paṭiggahetvā aññā bhikkhā gahetabbā. sace mahāvāto tato tato rajaṃ pātete na sakkā hoti bhikkhaṃ gahetuṃ anupasampannassa dassāmī 'ti suddhacittena ābhogaṃ katvā gaṇhituṃ vaṭṭati. evaṃ piṇḍāya caritvā vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā gantvā taṃ anupasampannassa datvā puna tena dinnaṃ vā tassa vissāsena vā paṭiggahetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. sace bhikkhācāre sarajaṃ pattaṃ bhikkhussa deti so vattabbo imaṃ paṭiggahetvā bhikkhaṃ vā gaṇheyyāsi paribhuñjeyyāsī'ti, tena tathā kātabbaṃ.


[page 846]
846                Samantapāsādikā                     [Bhvibh_V.40.
sace rajaṃ upari uplavati kañjitaṃ pavāhetvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ. sace anto paviṭṭho hoti paṭiggahetabbaṃ, anupasampanne asati hatthato amocenten' eva, yattha anupasampanno atthi tattha netvā paṭiggahetabbaṃ. sukkhabhatte patitarajaṃ apanetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. sace atisukhumaṃ hoti uparibhattena saddhiṃ apanetabbaṃ, paṭiggahetvā vā bhuñjitabbaṃ. yāguṃ vā sūpaṃ vā purato ṭhapetvā āḷulentānaṃ bhājane phusitāni uggantvā patte patanti patto paṭiggahetabbo, uḷuṅkena āharitvā dentānaṃ paṭhamataraṃ uḷuṅkato thevā patte patanti supatitā abhihaṭattā doso n' atthi, sace pi carukena bhatte ākirayamāne carukato masi vā chārikā vā patati abhihaṭattā n' ev' atthi doso. anantarassa bhikkhuno dīyyamānaṃ pattato uppatitvā itarassa patte patati supatitaṃ paṭiggahitakam eva hi taṃ hoti. sace jajjharisākādiṃ phāletvā ekassa bhikkhuno dentānaṃ sākato phusitāni aññassa bhikkhuno patte patanti patto paṭiggahetabbo, yassa pattassa upari phālenti tassa patte patitesu dātukāmatāya abhihaṭattā doso n' atthi. pāyāsassa pūretvā pattaṃ denti, uṇhattā heṭṭhā gahetuṃ na sakkoti mukhavaṭṭiyāpi gahetuṃ vaṭṭati.
sace tathāpi na sakkoti ādhārakena gaṇhitabbo, āsanasālāya pattaṃ gahetvā nisinno bhikkhu niddaṃ okkanto hoti, n' ev' āharīyamānaṃ na dīyyamānaṃ jānāti apaṭiggahitakaṃ hoti, sace pana ābhogaṃ katvā nisinno hoti vaṭṭati, sace pi so hatthena ādhārakaṃ muñcitvā pādena pelletvā niddāyati vaṭṭati yeva. pādena ādhārakaṃ akkamitvā patigaṇhantassa pana jāgarantassa pi anādarapaṭiggahanaṃ hoti, tasmā na kātabbaṃ. keci evaṃ ādhārakena paṭiggahanaṃ kāyapaṭibaddhapaṭibaddhena paṭiggahanaṃ nāma hoti, tasmā na vaṭṭatī 'ti vadanti, taṃ vacanamattam eva, atthato pana sabbam p' etaṃ kāyapaṭibaddham eva hoti, kāyasaṃsagge pi c' eva nayo dassito. yam pi bhikkhussa dīyyamānaṃ patati tam pi sāmaṃ gahetvā parihuñjituṃ vaṭṭati.


[page 847]
Bhvibh_V.40.]                Pācittiya-vaṇṇanā                    847
     tatr' īdaṃ suttaṃ, anujānāmi bhikkhave yaṃ dīyyamānaṃ patati taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ, taṃ kissa hetu, pariccattaṃ taṃ bhikkhave dāyakehī 'ti. idaṃ ca pana suttaṃ neyyatthaṃ tasmā evam ettha adhippāyo veditabbo.
yaṃ dīyyamānaṃ dāyakassa hatthato parigalitvā suddhāya vā bhūmiyā paduminīpaṇṇavatthakaṭasārakādīsu vā patati taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. yaṃ pana sarajāya bhūmiyā patati taṃ rajaṃ puñchitvā vā dhovitvā vā paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ. sace pana vaṭṭantaṃ aññassa bhikkhuno santikaṃ gacchati tena āharāpetum pi vaṭṭati.
sace taṃ bhikkhuṃ vadati tvaṃ yeva khādā 'ti tassāpi khādituṃ vaṭṭati, anānattena pana tena na gahetabbaṃ.
aṇānattenā pi itarassa dassāmī 'ti gahetuṃ vaṭṭatī 'ti Kurundiyaṃ vuttaṃ. kasma pan' etaṃ itarassa bhikkhuno gahetuṃ na vaṭṭatī 'ti. bhagavatā ananuññātattā, bhagavā hi sāmaṃ gahetvā paribhuñjitun vadantena yass' eva taṃ dīyyamānaṃ patati tassa apaṭiggahitakam pi taṃ gahetvā paribhogo anuññāto. pariccattaṃ taṃ bhikkhave dāyakehī 'ti vacanena pan' ettha parasantakābhāvo dīpito, tasmā aññassa sāmaṃ gahetvā vā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, tassa pana āṇattiyā vaṭṭati, ayaṃ kir' ettha adhippāyo, yasmā ca taṃ apaṭiggahītakattā anuññātaṃ tasmā yathā ṭhitaṃ yeva anāmasitvā kenaci pidahitvā ṭhapitaṃ dutiyadivase pi paribhuñjituṃ vaṭṭati. sannidhippaccayā anāpatti, paṭiggahetvā pana paribhuñjitabbaṃ. taṃ divasaṃ yeva hi tassa sāmaṃ gahetvā paribhogo anuññāto, na tato paran ti ayam pi kir' ettha adhippāyo.
     idāni abbohārikanayo vuccati, bhuñjantānaṃ hi dantā khīyanti nakhā khīyanti pattassa vaṇṇo khīyati sabbaṃ abbohārikaṃ, satthakena ucchuādīsu phālitesu malaṃ paññāyati etaṃ navasamuṭṭhitaṃ nāma paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ.
satthakaṃ dhovitvā phālitesu malaṃ na paññāyati lohagandhamattaṃ hoti taṃ abbohārikaṃ, yam pi satthakaṃ gahetvā pariharanti tena phālite pi es' eva nayo, na hi taṃ paribhogatthāya pariharantī 'ti. mūlabhesajjādīni pi santānaṃ vā koṭṭentānaṃ vā nisadanisadapotakaudukkhalamusalāni khīyanti,


[page 848]
848                Samantapāsādikā                    [Bhvibh_V.40.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pariharaṇakavāsiṃ tāpetvā bhesajjatthāya takke vā khīre vā pakkhipanti, tattha nīlikā paññāyati, satthake vuttasadiso 'va vinicchayo. āmakatakkādīsu pana sayaṃ na pakkhipitabbā, pakkhipati ce sāmapākato na muccati, deve vassante piṇḍāya carantassa sarīrato vā cīvarato vā kiliṭṭhaudakaṃ patte patati taṃ paṭiggahetabbaṃ. rukkhamūlādīsu bhuñjamānassa patite pi 'es eva nayo. sace pana sattāhaṃ vassante deve suddhaṃ udakaṃ hoti abbhokāsato vā patati vaṭṭati.
     sāmaṇerassa odanaṃ dentena tassa pattagataṃ acchupanten' eva dātabbo, patto v' āssa paṭiggahetabbo. apaṭiggahīte odanaṃ chupitvā puna attano patte odanaṃ gaṇhantassa uggahitako hoti. sace pana dātukāmo hutvā āhara sāmaṇera pattaṃ odanaṃ gaṇhā 'ti vadati, itaro ca alaṃ mayhan ti paṭikkhipati puna tav' etaṃ mayā pariccattan ti ca vutte pi na mayhaṃ eten' attho ti vadati satakkhatum pi pariccajatu yāva attano hatthagataṃ paṭiggahitakam eva hoti. sace pana ādhārake ṭhitaṃ nirapekkho gaṇhā 'ti vadati puna paṭiggahetabbaṃ. sace sāpekkho ādhārake pattaṃ ṭhapetvā etto pūvaṃ vā bhattaṃ vā gaṇhā 'ti sāmaṇeraṃ vadati.
sāmaṇero hatthaṃ dhovitvā sace pi satakkhattuṃ gahetvā attano pattagataṃ aphusanto 'va attano patte pakkhipati puna paṭiggahanakiccaṃ n' atthi. yadi pana attano pattagataṃ phusitvā tato gaṇhāti sāmanerasantakena saṃsaṭṭhaṃ hoti puna paṭiggahetabbaṃ. keci pana sace pi gayhamānaṃ chijjitvā tattha patati puna paṭiggahetabban ti vadanti, taṃ ekaṃ bhattapiṇḍaṃ gaṇha ekaṃ pūvaṃ gaṇha imassa guḷapiṇḍassa ettakaṃ padesaṃ gaṇhā 'ti evaṃ paricchinditvā vutte veditabbaṃ. idha pana paricchedo n' atthi, tasmā yaṃ sāmaṇerassa patte patati, tad eva paṭiggahanaṃ vijahati, hatthagataṃ pana yāva sāmaṇero vā alan ti na oramati bhikkhu vā na vāreti tāva bhikkhuss' eva santakaṃ tasmā paṭiggahanaṃ na vijahati. sace attano vā bhikkhūnaṃ vā yāgupacanakabhājane kesañci atthāya bhattam pakkhipati,


[page 849]
Bhvibh_V.40.]                Pācittiya-vaṇṇanā                     849
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sāmaṇera bhājanassa upari hatthaṃ karohī ti vatvā tassa hatthe pakkhipitabbaṃ, tassa hatthato bhājane patitaṃ hi dutiyadivase bhājanassa akappiyabhāvaṃ na karoti pariccattattā. sace evaṃ akatvā pakkhipati pattam iva bhājanaṃ nirāmisaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ, dāyakā yāgukūṭaṃ ṭhapetvā gatā, taṃ daharasāmaṇero patigaṇhāpetuṃ na sakkoti. bhikkhu pattaṃ upanāmeti sāmaṇero kūṭassa gīvaṃ pattassa mukhavaṭṭiyaṃ ṭhapetvā āvajjeti, pattagatā yāgu paṭiggahitā 'va hoti. athavā bihkkhū bhūmiyaṃ hatthaṃ ṭhapeti, sāmaṇero pavaṭṭetvā tattha āropeti vaṭṭati, pūvapacchibhattapacchiucchubhārādīsu pi es' eva nayo.
     sace paṭiggahaṇūpagaṃ bhāraṃ dve tayo sāmaṇerā denti, ekena vā balavatā ukkhittaṃ dve tayo bhikkhū gaṇhanti vaṭṭati, mañcassa vā pīṭhassa vā pāde telaghaṭaṃ vā phāṇitaghaṭaṃ vā navaṇītaghaṭaṃ vā lagenti bhikkhussa mañce pīṭhe pi nisīdituṃ vaṭṭati, uggahitakaṃ nāma na hoti. nāgadantake vā aṅkusake vā dve telaghaṭā laggitā honti, upari paṭiggahitako heṭṭhā apaṭiggahitako uparimaṃ gahetuṃ vaṭṭati, heṭṭhā paṭiggahitako upari apaṭiggahitako, uparimaṃ gahetvā itaraṃ gaṇhato uparimo uggahitako hoti, heṭṭhā mañce apaṭiggahitakaṃ telathālakaṃ hoti, tañ ce sammajjanto sammujaniyā ghaṭṭeti uggahitakaṃ na hoti, paṭiggahitaṃ gaṇhissāmī 'ti apaṭiggahitakaṃ gaṇhitvā ñatvā puna gahitaṭṭhāne ṭhapeti uggahitakaṃ na hoti, bahi nīharitvā sañjānāti, bahi aṭṭhapetvā haritvā tatth' eva ṭhapetabbaṃ, n' atthi doso. sace pana pubbe vivaritvā ṭhapitaṃ na pidahitabbaṃ, yathā pubbe ṭhitaṃ tath' eva ṭhapetabbaṃ. sace bahi ṭhapeti puna na cchupitabbaṃ. atha heṭṭhā pāsādaṃ orohanto nisseṇimajjhe sañjānāti anokāsattā uddhaṃ vā adho vā haritvā ṭhapetabbaṃ, paṭiggahitake telādimhi kaṇṇikaṃ uṭṭheti, siṅgiverādimhi ghanacuṇṇaṃ, taṃ samuṭṭhānam eva nām' etaṃ puna paṭiggahaṇakiccaṃ n' atthi,


[page 850]
850                Samantapāsādikā                     [Bhvibh_V.40.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tālaṃ vā nāḷikeraṃ vā āruḷho yottena phalapiṇḍiṃ otāretvā upari ṭhito 'va gaṇhathā 'ti vadati na gahetabbaṃ. sace añño bhūmiyaṃ ṭhito yottapāsake gahetvā ukkhipitvā deti vaṭṭati. saphalaṃ mahāsākhaṃ kappiyaṃ kāretvā paṭigaṇhāti phalāni paṭiggahitān' eva honti, yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. anto vatiyaṃ ṭhatvā vatiṃ chinditvā ucchuṃ vā timbarūsakaṃ vā denti hatthapāse sati vaṭṭati.
daṇḍakesu appaharitvā niggataṃ gaṇhantassa vaṭṭati, paharitvā niggate aṭṭhakathāsu doso na dassito. mayaṃ pana yaṃ ṭhanaṃ pahaṭaṃ tato sayaṃ patitam iva hotī 'ti takkayāma, tam pi ṭhatvā gacchante yujjati, suṃkaghātato pavaṭṭetvā bahi patitabhaṇḍaṃ viya, vatiṃ vā pākāraṃ vā laṅghāpetvā denti, sace pana na puthulo pākāro antopākāre ca bahipākāre ca ṭhitassa hatthapāso pahoti hatthasatam pi uddhaṃ gantvā sampattaṃ gahetuṃ vaṭṭati.
     bhikkhu gilānaṃ sāmaṇeraṃ khandhena vahati so phalāphalaṃ disvā gahetvā khandhe nisinno 'va deti vaṭṭati.
aparo bhikkhuṃ vahanto khandhe nisinnassa bhikkhuno deti vaṭṭati yeva. bhikkhu phaliniṃ sākhaṃ chāyatthāya gahetvā gacchati, phalāni khādituṃ citte uppanne paṭiggāhāpetvā khādituṃ vaṭṭati. macchikāvāraṇatthaṃ kappiyaṃ kāretvā paṭigaṇhi, khāditukāmo c' eva hoti mūlapaṭiggahaṇam eva vaṭṭati, khādantassa n' atthi doso. bhikkhu paṭiggahaṇārahaṃ bhaṇḍaṃ manussānaṃ yāne ṭhapetvā maggaṃ gacchati, yānaṃ kaddame laggati, daharo cakkaṃ gahetvā ukkhipati vaṭṭati. uggahitakaṃ nāma na hoti.
nāvāya ṭhapetvā nāvaṃ arittena vā pājeti hatthena vā kaḍḍhati vaṭṭati yeva, ulumpe pi es' eva nayo. cāṭiyaṃ kuṇḍake vā ṭhapetvāpi taṃ anupasampannena gāhāpetvā anupasampannaṃ bāhāyaṃ gahetvā tarituṃ vaṭṭati. tasmim pi asati anupasampannaṃ gāhāpetvā taṃ bāhāyaṃ gahetvā tarituṃ vaṭṭati. upāsakā gamikabhikkhūnaṃ pātheyyataṇḍule denti sāmaṇerā bhikkhūnaṃ taṇḍule gahetvā attano taṇḍule gahetuṃ na sakkonti,


[page 851]
Bhvibh_V.40.]                Pācittiya-vaṇṇanā                851
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhikkhū tesaṃ taṇḍule gaṇhanti sāmaṇerā attano gahitataṇḍulesu khīṇesu itarehi taṇḍulehi yāguṃ pacitvā sabbesaṃ pattāni paṭipāṭiyā ṭhapetvā yāguṃ ākiranti, paṇḍito sāmaṇero attano pattaṃ gahetvā therassa deti therassa pattaṃ dutiyatherassā 'ti evaṃ sabbāni parivatteti, sabbehi sāmaṇerassa santakam eva bhuttaṃ hoti vaṭṭati. sace pi sāmaṇero apaṇḍito hoti attano patte yāguṃ sayam eva pātuṃ ārabhati āvuso tuyhaṃ yāguṃ mayhaṃ dehī 'ti evaṃ therehi patipāṭiyā yācitvāpi pivituṃ vaṭṭati.
sabbehi sāmaṇerassa santakam eva bhuttaṃ hoti, n' eva uggahitapaccayā na sannidhipaccayā vajjaṃ phusanti. ettha pana mātāpitunnaṃ telādīni chāyādīnaṃ atthāya sākhādīni ca harantānaṃ imesañ ca viseso na dissati, tasmā kāraṇaṃ upaparikkhitabbaṃ. sāmaṇero bhattaṃ pacitukāmo taṇḍule dhovitvā niccāletuṃ na sakkoti, bhikkhunā taṇḍule ca bhājanañ ca paṭiggahetvā taṇḍule dhovitvā niccāletvā bhājanaṃ uddhanaṃ āropetabbo, aggi na kātabbo, pakkakāle vivaritvā pakkabhāvo jānitabbo. sace duppakkaṃ hoti pākatthāya pidahituṃ na vaṭṭati. rajassa vā chārikāya vā apatanatthāya vaṭṭati. pakkakāle oropetum pi bhuñjitum pi vaṭṭati. puna paṭiggahaṇakiccaṃ n' atthi, sāmaṇero paṭibalo pacituṃ khaṇo pan' assa n' atthi katthaci gantukāmo bhikkhunā sataṇḍulodakaṃ bhājanaṃ paṭiggahetvā uddhanaṃ āropetvā aggiṃ jāletvā gacchati vattabbo, tato paraṃ purimanayen' eva sabbaṃ kātuṃ vaṭṭati. bhikkhu yāguatthāya suddhaṃ bhājanaṃ āropetvā udakaṃ tāpeti vaṭṭati. tatte udake sāmaṇero taṇḍule pakkhipati, tato paṭṭhāya bhikkhunā aggi na kātabbo. pakkayāguṃ paṭiggahetvā pātuṃ vaṭṭati.
sāmaṇero yāguṃ pacati, hatthakukkuccako bhikkhu kīḷanto bhājanaṃ āmasati pidhānaṃ āmasati uggataṃ pheṇaṃ taṃ chinditvā harati, tass' eva pātuṃ na vaṭṭati. durupaciṇṇaṃ nāma hoti, sace pana dabbiṃ vā uḷuṃkaṃ vā gahetvā anukkhipanto āloleti sabbesaṃ na vaṭṭati. sāmaṃ pākaṃ c' eva hoti durupaciṇṇaṃ ca,


[page 852]
852                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.40.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace ukkhipati uggahitakam pi hoti, bhikkhunā piṇḍāya caritvā ādhārake patto ṭhapito hoti, tatra ce añño lolabhikkhu kīḷanto pattaṃ āmasati pattapidhānaṃ āmasati tass' eva tato laddhabhattaṃ na vaṭṭati. sace pana pattaṃ ukkhipitvā ṭhapeti sabbesaṃ na vaṭṭati. tattha jātaphalāni sākhāya vā valliyā vā gahetvā cāleti, tass' eva tato laddhaphalaṃ na vaṭṭati. durupaciṇṇadukkaṭaṃ ca āpajjati, phalarukkhaṃ pana apassāyituṃ vā tattha kaṇṭake vā bandhituṃ na vaṭṭati. durupaciṇṇaṃ na hotī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. araññe patitaṃ pana ambaphalādiṃ disvā sāmaṇerassa dassāmī 'ti āharitvā dātuṃ vaṭṭati. sīhavighāsādiṃ disvāpi sāmaṇerassa dassamī 'ti paṭiggahetvā vā apaṭiggahetvā vā āharitvā dātuṃ vaṭṭati.
sace pana sakkoti vitakkaṃ sodhetuṃ tato laddhaṃ khāditum pi vaṭṭati, n' eva āmakamaṃsapaṭiggahaṇapaccayā na uggahitakapaccayā vajjaṃ phusati, mātāpitunnaṃ atthāya telādīni gahetvā gacchato antarāmagge vyādhi uppajjati, tato yaṃ icchati taṃ paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. sace pana mūle 'pi paṭiggahitaṃ hoti puna paṭiggahaṇakiccaṃ n' atthi, mātāpitunnaṃ taṇḍule āharitvā deti, tato yeva yāguādīni sampādetvā tassa denti vaṭṭati. sannidhipaccayā vā uggahitakapaccayā vā doso n' atthi. bhikkhu pidahitvā udakaṃ tāpeti, yāva parikkhayā paribhuñjituṃ vaṭṭati.
sace pan' ettha chārikā patati paṭiggahetabbaṃ. dīghasaṇḍāsena thālakaṃ gahetvā telaṃ pacantassa chārikā patati, hatthena amuñcanten' eva pacitvā otāretvā paṭiggahetabbaṃ.
sace agārā pi dārūni pi vā paṭiggahetvā ṭhapitāni mūlapaṭiggahaṇam eva vaṭṭati. bhikkhu ucchuṃ khādati, sāmaṇero mayham pi dethā 'ti vadati, ito chinditvā gaṇhāti vutto gaṇhāti, avasesesu puna paṭiggahaṇakiccaṃ n' atthi, guḷapiṇḍakaṃ khādantassāpi es' eva nayo. vuttokāsato bhinditvā gahitāvasesaṃ hi ajahitapaṭiggahaṇam eva hoti, bhikkhu guḷaṃ bhājento paṭiggahetvā koṭṭhāse karoti, bhikkhū 'pi sāmaṇerāpi āgantvā ekagahaṇen' eva ekam ekaṃ koṭṭhāsaṃ gaṇhanti,


[page 853]
Bhvibh_V.40.]                Pācittiya-vaṇṇanā                853
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gahitāvasesaṃ paṭiggahitam eva hoti. sace lolasāmaṇero gaṇhitvā gaṇhitvā puna ṭhapeti tassa gahitāvasesaṃ apaṭiggahitakaṃ hoti, bhikkhu dhūmavattiṃ paṭiggahetvā dhūmaṃ pivati, mukhañ ca kaṇṭho ca manosilāya litto viya hoti, yāvakālikaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. yāvakālikena yāvajīvikasaṃsaggadoso n' atthi, pattaṃ vā rajanaṃ vā pacantassa kaṇṇanāsamukhacchiddehi dhūmo pavisati vyādhipaccayā pupphaṃ vā phalaṃ vā upasiṅghati, abbohārikattā vaṭṭati, bhattuggāro tāluṃ āhacca anto yeva pavisati, avisayattā vaṭṭati. mukhaṃ paviṭṭhaṃ puna ajjhoharato vikāle āpatti.
tad anantare laggassa āmisassa raso pavisati āpatti yeva.
sace sukhumaṃ āmisaṃ hoti raso na paññāyati abbohārikapakkhaṃ bhajati, upakaṭṭhe kāle nirudakaṭṭhāne bhattaṃ bhuñjitvā kakkhāretvā dve tayo kheḷapiṇḍe pātetvā udakaṭṭhānaṃ gantvā mukhaṃ vikkhaletabbaṃ. paṭiggahetvā ṭhapitasiṅgiverādīnaṃ aṃkurā nikkhamanti, puna paṭiggahaṇakiccaṃ n' atthi, loṇe asati samuddodakena loṇakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. paṭiggahetvā ṭhapitaṃ loṇodakaṃ loṇaṃ hoti, loṇaṃ vā udakaṃ hoti, raso vā phāṇitaṃ vā raso hoti, mūlapaṭiggahaṇam eva vaṭṭati, himakarakā udakagatikā eva, pārihārikena katakaṭṭhinā udakaṃ pasādenti taṃ abbohārikaṃ na āmisena saddhiṃ vaṭṭati, āmisagatikehi kapiṭṭhaphalādīhi pasāditaṃ purebhattam eva vaṭṭati. pokkharaṇīādīsu udakaṃ bahalaṃ hoti vaṭṭati. sace pana mukhe ca hatthe ca laggati na vaṭṭati, paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ.
khettesu kasitaṭṭhāne bahalaṃ udakaṃ hoti paṭiggahetabbaṃ.
sace sanditvā kandarādīni pavisitvā nadiṃ pūreti vaṭṭati.
kakudhasobbhādayo honti rukkhato patitehi pupphehi sañchannodakā, sace puppharaso na paññāyati paṭiggahaṇakiccaṃ n' atthi, parittaṃ udakaṃ hoti raso paññāyati paṭiggahetabbaṃ. pabbatakandarādīsu kāḷavaṇṇapaṇṇacchannaudake pi es' eva nayo. pānīyaghaṭe sareṇukāni vā savaṇṭakhīrāni vā pupphāni pakkhittāni honti paṭiggahetabbaṃ. pupphāni vā paṭiggahetvā pakkhipitabbāni,


[page 854]
854                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.40.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pāṭali campaka mallikā pakkhittā honti vāsamattaṃ tiṭṭhati taṃ abbohārikaṃ, dutiyadivase pi āmisena saddhiṃ vaṭṭati. bhikkhunā ṭhapitapupphavāsitapānīyato sāmaṇero pānīyaṃ gahetvā pītāvasesaṃ tatth' eva ākirati paṭiggahetabbaṃ. padumasarādīsu udakaṃ santharitvā ṭhitaṃ pupphareṇuṃ ghaṭena vikkhambhetvā udakaṃ gahetuṃ vaṭṭati. kappiyaṃ kāretvā paṭiggahetvā ṭhapitaṃ dantakaṭṭhaṃ hoti, sace tassa rasaṃ pivitukāmo mūlapaṭiggahaṇam eva vaṭṭati. apaṭiggahetvā ṭhapitaṃ paṭiggahetabbaṃ, ajānantassa rase paviṭṭhe pi āpatti yeva, acittakaṃ hi idaṃ sikkhāpadaṃ. mahābhūtesu kiṃ vaṭṭati kiṃ na vaṭṭatī 'ti, khīraṃ tāva vaṭṭati. kappiyamaṃsakhīraṃ vā akappiyamaṃsakhīraṃ vā hotu pivantassa anāpatti.
assu kheḷo siṃghānikā muttaṃ karīsaṃ semhaṃ dantamalaṃ akkhigūthako kaṇṇagūthako sarīre uṭṭhitaloṇan ti idaṃ sabbaṃ vaṭṭati. yaṃ pan' ettha ṭhānato cavitvā patte vā hatthe vā patati taṃ paṭigahetabbaṃ. aṅgalaggaṃ paṭiggahitakam eva, uṇhaṃ pāyāsaṃ bhuñjantassa sedo aṅgulianusārena ekabaddho 'va hutvā pāyāse santiṭṭhati piṇḍāya vā carantassa hatthato pattassa mukhavaṭṭiṃ tato pattatalaṃ orohati, ettha paṭiggahaṇakiccaṃ n' atthi. jhāmamahābhūtesu idaṃ nāma na vattatī 'ti n' atthi, dujjhāmitaṃ pana na vaṭṭati, sujjhāmitaṃ manussaṭṭhi cuṇṇaṃ katvā lehe upanetuṃ vaṭṭati. cattāri mahāvikaṭāni asati kappiyakārake sāmam pi gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. ettha ca dubbaco pi asamattho pi kappiyakārako asantapakkhe yeva tiṭṭhati. chārikāya asati sukkhadāruṃ jhāpetvā chārikā gahetabbā. sukkhadārumhi asati alladāruṃ rukkhato chinditvāpi kātuṃ vaṭṭati. idañ ca pana catubbidham pi mahāvikaṭaṃ kālodissaṃ nāma sappadaṭṭhakkhaṇe yeva vaṭṭati, sesam ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kāyato ca kāyacittato ca samuṭṭhāti, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti.


[page 855]
Bhvibh_V.40-42.]           Pācittiya-vaṇṇanā               855
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dantapoṇasikkhāpadaṃ dasamaṃ.
samatto vaṇṇanakammena bhojanavaggo catuttho.
     Acelakavaggassa paṭhamasikkhāpade, parivesanan ti parivisanaṭṭhānaṃ, paribbājakasamāpanno ti pabbajjāsamāpanno, deti āpatti pācittiyassā 'ti samatittikaṃ yāgupattaṃ ekapayogena deti ekaṃ pācittiyaṃ, vicchinditvā vicchinditvā deti payoge payoge pācittiyaṃ, esa nayo pūvabhattādīsu. titthiye atitthiyasaññī 'ti mātā vā pitā vā titthiyesu pabbajati, tesaṃ mātāpitusaññāya dentassāpi pācittiyam eva hoti. dāpetī 'ti anupasampannena dāpeti, upanikkhipitvā detī 'ti tathārūpe bhājane ṭhapetvā taṃ bhājanaṃ tesaṃ santike bhūmiyaṃ nikkhipitvā deti, tesaṃ vā bhājane nikkhipāpetvā tattha deti, pattaṃ ādhārake vā bhūmiyaṃ vā ṭhapetvā pi ito vā gaṇhathā 'ti vattuṃ vaṭṭati. sace titthiyo vadati mayhaṃ nāma idaṃ santakaṃ idha naṃ ākirathā 'ti ākiritabbaṃ, tassa santakattā sahatthā dānaṃ nāma na hoti, sesam ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti. acelakasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiyasikkhāpade, paṭikkamane pī 'ti āsanasālāyam pi bhattavissaggaṃ ti bhattabbakiccaṃ, na saṃbhāvesī 'ti na pāpuṇi, anācāraṃ ti uttāvasesaṃ kāyavacīdvāravītikkamaṃ, dassanūpacāraṃ vā savanūpacāraṃ vā vijahantassā 'ti ettha yadi ṭṭhito vā nisinno vā uyyojeti, yo uyyojito so vijahati tassa ca āpatti nāma n' atthi, tasmiṃ pana vijahante pi atthato itarena vijahitam eva hoti, tasmā yo uyyojeti tass' ev' āyaṃ āpatti. tattha sace upacārabbhantare eko pādo hoti dukkaṭaṃ, sīmātikkame pācittiyaṃ. ettha ca dassanūpacārassa ajjhokāse dvādasahatthappamāṇaṃ, tathā savaṇūpacārassa. sace pana antarā kuḍḍidvārapākārādayo honti, tehi tehi antaritabhāvo dassanūpacārātikkamano tassa vasena āpatti veditabbā,


[page 856]
856                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.42-45.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na añño koci paccayo hotī 'ti ṭhapetvā uttappakāramanācāraṃ aññaṃ kiñci kāraṇaṃ na hoti. kalisāsanaṃ āropetī 'ti kalī 'ti kodho tassa sāsanaṃ āropeti, kodhassa āṇaṃ āropeti, kodhavasena ṭhānanisajjādīsu dosaṃ dassetvā passatha bho imassa ṭhānaṃ nisajjaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ khāṇu viya tiṭṭhati sunakho viya nisīdati makkaṭo viya ito cito ca viloketī 'ti evaṃ amanāpavacanaṃ vadati app' eva nāma imināpi ubbāḷho pakkameyyā 'ti, sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ tivedanan ti. uyyojanasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiyasikkhāpade, sayanīghare 'ti sayanīyaghare, yato ayyassa bhikkhā dinnā 'ti yasmā bhikkhā dinnā, yaṃ āgatena laddhabbaṃ taṃ laddhaṃ gacchathā 'ti adhippāyo. pariyuṭṭhito ti rāgapariyuṭṭhito methunādhippayo ti attho. sabhojane 'ti saha ubhohi janehī 'ti sabhojanaṃ tasmiṃ sabhojane. athavā sabhojane 'ti sabhoge. rāgapariyuṭṭhitassa purisassa hi itthī bhogo itthiyā ca puriso, ten' ev' assa padabhājane itthī c' eva hoti puriso vā 'ti ādi vuttaṃ. mahallake ghare 'ti mahallake sayanīghare. piṭṭhasaṅghāṭakassa hatthapāsaṃ vijahitvā 'ti tassa sayanīgharagabbhassa yo piṭṭhasaṃghāṭo tassa hatthapāsaṃ vijahitvā antosayanassa āsanne ṭhāne nisīdatī 'ti attho. īdisaṃ ca sayanīgharaṃ mahācatussālādīsu hoti, piṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā 'ti iminā majjhātikkamaṃ dasseti, tasmā yathātathā vā katassa khuddakassa sayanīgharassa majjhātikkame āpatti veditabbā, sesam ettha uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ akusalacittaṃ dvivedanan ti. sabhojanasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     Catutthapañcamasikkhāpadesu, yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ aniyatadvaye vuttanayam eva. yathā ca sabhojanasikkhāpadaṃ evam etāni pi paṭhamapārājikasamuṭṭhānān' evā 'ti.


[page 857]
Bhvibh_V.45-47.]      Pācittiya-vaṇṇanā                857
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Chaṭṭhasikkhāpade, deth' āvuso bhattan ti ettha taṃ kira bhattaṃ abhihaṭaṃ ahosi tasmā evam āhaṃsu. anabhihaṭe pana evaṃ vattuṃ na labbhati payuttavācā hoti, tena hi bhikkhave paṭiggahetvā nikkhipathā 'ti idaṃ pana bhagavā kulassa saddhānurakkhaṇatthāya āha. yadi bhājetvā khādathā 'ti vadeyya manussānaṃ pasādaññathattaṃ siyā, ussādiyitthā 'ti paṭiharīyittha, gharaṃ yeva naṃ gahetvā agamaṃsū 'ti vuttaṃ hoti. santaṃ bhikkhun ti ettha kittāvatā santo hoti kittāvatā asanto. anto vihāre yattha ṭhitassa kulāni payirupāsanacittaṃ uppannaṃ, tato paṭṭhāya yaṃ passe vā abhimukhe vā passati yassa sakkā hoti pakativacanena ārocetuṃ ayaṃ santo nāma, ito cito ca pariyesitvā ārocanakiccaṃ pana n' atthi, yo hi evaṃ pariyesitabbo so asanto yeva.
api ca anto upacārasīmāya bhikkhuṃ disvā āpucchissāmī 'ti tattha yaṃ passati so āpucchitabbo. no ce passati asantaṃ bhikkhuṃ anāpucchā paviṭṭho nāma hoti. antarārāman ti anto gāme vihāro hoti taṃ gacchati. bhattiyagharan ti nimantitagharaṃ vā salākabhattādidāyakānaṃ vā gharaṃ. āpadāsū 'ti jīvitabrahmacariyantarāye sati gantuṃ vaṭṭati, sesam ettha uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānam, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. cārittasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.
     Sattamasikkhāpade, Mahānāmo nāma bhagavato cūḷapituputto māsamattena mahallakataro dvīsu phalesu patiṭṭhito ariyasāvako. bhesajjaṃ ussannaṃ hotī 'ti vajato āharitvā ṭhapitaṃ sappi bahuṃ hoti. sāditabbā 'ti tasmiṃ samaye rogo n' atthī 'ti na paṭikkhitabbā, roge sati viññāpessāmī 'ti adhivāsetabbā. ettakehi bhesajjehi pavāremī 'ti nāmavasena sappitelādīsu dvīhi vā tīhi vā parimāṇavasena patthena nāḷiyā āḷhakenā 'ti vā,


[page 858]
858                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.47-48.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] aññaṃ bhesajjaṃ viññāpetī 'ti sappinā pavārito telaṃ viññāpeti, āḷhakena pavārito doṇam, na bhesajjena karaṇīye 'ti missakabhattena pi ce yāpetuṃ sakkoti na bhesajjakaraṇīyaṃ nāma hoti. pavāritānan ti ye attano puggalikāya pavāraṇāya pavāritā tesaṃ pavāritānurūpena viññattiyā anāpatti. saṅghavasena pavāritesu pana pamāṇaṃ sallakkhetabbam evā 'ti, sesaṃ uttanām eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti.
Mahānāmasikkhāpadaṃ sattamaṃ.
     Aṭṭhame, abbhuyyāto ti abhiuyyāto, parasenaṃ abhimukho gamissāmī 'ti nagarato niggato ti attho. uyyuttan ti katauyyogaṃ gāmato nikkhantan ti attho. dvādasapuriso hatthī 'ti cattāro ārohakā ekekapādarakkhaṇakā dve dve 'ti evaṃ dvādasapuriso hoti. tipuriso asso ti eko ārohako dve pādarakkhakā 'ti evaṃ tipuriso hoti. catupuriso ratho ti eko sārathī eko yodho dve āṇirakkhakā 'ti evaṃ catupuriso hoti. cattāro purisā sarahatthā 'ti āyudhahatthā cattāro purisā 'ti ayaṃ pacchimakoṭiyā caturaṅgasamannāgatā senā nāma, īdisaṃ senaṃ dassanāya gacchato pade pade dukkaṭaṃ. dassanūpacāraṃ vijahitvā 'ti kenaci antaritā vā ninnaṃ orūḷhā vā na dissati idha ṭhatvā na sakkā daṭṭhun ti aññaṃ ṭhānaṃ gantvā passato payoge payoge pācittiyan ti attho. ekam ekan ti hatthiādīsu catūsu aṅgesu ekam ekaṃ. antamaso ekapurisārūḷhakahatthim pi ekam pi padahatthaṃ purisaṃ anuyuttā nāma. rājā uyyānaṃ vā nadiṃ vā gacchati evaṃ anuyuttā hoti. āpadāsū 'ti jīvitabrahmacariyantarāye sati ettha gato muñcissāmī 'ti gacchato anāpatti, sesam uttānam eva.
eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ akusalacittaṃ, tivedanan ti.
uyyuttasenāsikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.


[page 859]
Bhvibh_V.49-51.]           Pācittiya-vaṇṇanā                859
     Navame, atthaṅgate suriye senāya vasatī 'ti tiṭṭhatu vā nisīdatu vā sayatu vā sace pi ākāse iddhiyā kañci iriyāpathaṃ kappeti pācittiyam eva. senāya vā paṭisenāya ruddhā hotī 'ti yathā sañcāro chijjati evaṃ ruddhā hoti. paḷibuddho ti verikena vā issareṇa vā ruddho, sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. senāvāsasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasame, uggantvā uggantvā ettha yujjhantī 'ti uyyodhikaṃ, saṃpahāraṭṭhānass' etaṃ adhivacanaṃ. balassa aggaṃ jānanti etthā 'ti balaggaṃ, balagaṇanaṭṭhānan ti attho, senāya viyūhaṃ senābyūhaṃ senānivesass' etaṃ adhivacanaṃ.
tayo hatthī pacchimaṃ hatthānīkan ti yo pubbe vutto dvādasapuriso hatthī 'ti tena hatthinā tayo hatthī. sesesu pi es' eva nayo, sesaṃ uyyuttasenāsikkhāpade vuttanayen' eva veditabbaṃ saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti. uyyodhikasikkhāpadaṃ dasamaṃ. samatto vaṇṇanākkamena acelakavaggo pañcamo.
     Surāpānavaggassa paṭhasikkhāpade, Bhaddavatikā 'ti eko gāmo, so bhaddikāya vatiyā samannāgatattā etaṃ nāmaṃ labhi, pathāvino ti addhikā, tejasā tejan ti attano tejasā ānubhāvena nāgassa tejaṃ, kāpotikā 'ti kapotapādasamavaṇṇarattobhāsā. pasannā 'ti surāmaṇḍass' etaṃ adhivacanaṃ. ananucchaviyaṃ bhikkhave Sāgatassā 'ti pañcābhiññassa sato majjapānaṃ nāma na anucchaviyan ti vuttaṃ hoti.
pupphāsavo nāma madhukapupphādīnaṃ rasena kato, phalāsavo nāma muddikāphalādīni madditvā tesaṃ rasena kato, madhvāsavo nāma muddikānaṃ jātirasena kato, makkhikāmadhunāpi kayiratī 'ti vadanti. guḷāsavo nāma ucchurasādīhi karīyati. surā nāma piṭṭhakiṇṇapakkhittānāḷikerādīnaṃ rasena katā surā tv eva saṅkhyaṃ gacchatī 'ti. tassā yeva kiṇnapakkhittāya maṇḍe gahite merayā tv eva saṅkhyaṃ gacchatī 'ti vadanti. antamaso kusaggena pi pivatī 'ti etaṃ suraṃ vā merayaṃ vā bījato paṭṭhāya kusaggena pivato 'pi pācittiyan ti attho.


[page 860]
860                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.51-53.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekena pana payogena bahum pi pivantassa ekā āpatti, vicchinditvā vicchinditvā pivato payogagaṇāya āpattiyo. amajjañ ca hoti majjavaṇṇaṃ majjagandhaṃ majjarasan ti loṇasovīrakaṃ vā suttaṃ vā hoti. sūpasampāke 'ti vāsagāhāpanatthaṃ īsakaṃ majjaṃ pakkhipitvā sūpaṃ pacanti tasmiṃ anāpatti. maṃsasampāke pi es' eva nayo.
telaṃ pana vātabhesajjattham pi majjena saddhiṃ pacanti tasmim pi anatikkhittamajje yeva anāpatti, yaṃ pana atikkhittamajjaṃ hoti yattha majjassa vaṇṇagandharasā paññāyanti tasmiṃ āpatti yeva. amajjaṃ ariṭṭhan ti yo ariṭṭho majjaṃ na hoti tasmiṃ anāpatti. āmalakādīnaṃ yeva kira rasena ariṭṭhaṃ karonti so majjavaṇṇagandharaso c' eva hoti na ca majjaṃ, taṃ sandhāy' etaṃ vuttaṃ. yo pana sambhārapakkhitto so majjaṃ hoti bījato paṭṭhāya na vaṭṭati, sesam ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ akusalacittaṃ tivedanan ti. vatthuajānanatāya c' ettha acittakatā veditabbā, akusalen' eva pātabbatāya lokavajjatā ti. surāpānasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiye, aṅgulipatodako ti aṅgulīhi upakacchādighaṭṭanaṃ vuccati. uttasanto ti atihāsena kīḷanto. anassāsako ti upacchinnāssāsapassāsasañcāro hutvā. anupasampannaṃ kāyena kāyan ti ettha bhikkhunī 'pi anupasampannaṭṭhāne ṭhitā tam pi khiḍḍādhippāyena phusantassa dukkataṃ, sesam ettha uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ akusalacittaṃ dvivedanan ti. aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiye, appakataññuno ti yaṃ bhagavatā pakataṃ yaṃ paññattaṃ taṃ na jānantī 'ti attho. udake hassadhammo ti udakakīḷikā vuccati.


[page 861]
Bhvibh_V.53-54.]          Pācittiya-vaṇṇanā                    861
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upari gopphake 'ti gopphakānaṃ uparibhāgappamāṇe, hassādhippāyo ti kīḷādhippayo. nimujjati vā 'ti ādīsu nimujjanatthāya orohantassa padavāre padavāre dukkaṭaṃ. nimujjanummujjanesu payoge payoge pācittiyaṃ.
nimujjitvā anto udake yeva gacchantassa hatthavārapadavāresu sabbattha pācittiyaṃ. plavatī 'ti tarati, hatthehi tarantassa hatthavāre hatthavāre pācittiyaṃ, pādesu pi es' eva nayo. yena yena aṅgena tarati tassa tassa payoge payoge pācittiyaṃ. tīrato vā rukkhato vā udake patati pācittiyam eva. nāvāya kīḷatī 'ti piyārittādīhi nāvaṃ pājento vā tīre ussādento vā nāvāya kīḷati dukkaṭaṃ. hatthena vā 'ti ādīsu pi payoge payoge dukkaṭaṃ. keci hatthena udake khittāya kaṭhalāya patanuppatanavāresu dukkaṭaṃ vadanti taṃ na gahetabbaṃ. tattha hi ekapayogattā ekam eva dukkaṭaṃ. api ca upari gopphake vuttāni ummujjanādīni ṭhapetvā aññena yena kenaci ākārena udakaṃ otaritvā vā anotaritvā vā yattha katthaci ṭhitaṃ udakaṃ antamaso binduṃ gahetvā khipanakīḷāya pi kīḷantassa dukkaṭaṃ eva.
atthajjotakam pana akkharaṃ likhituṃ vaṭṭati, ayam ettha vinicchayo, sesaṃ uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ akusalacittaṃ tivedanan ti. hassadhammasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     Catutthe, kathāyaṃ nasseyyā 'ti kathaṃ ayaṃ dhammo tan ti paveṇī nasseyya. taṃ vā na sikkhitukāmo ti yena paññattena vuccati taṃ paññattaṃ na sikkhitukāmo. appaññattenā 'ti sutte vā abhidhamme vā āgatena. evaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ uggaho ti ettha gārayhācariyuggaho na gahetabbo paveṇiyā āgato ācariyuggaho 'va gahetabbo. Kurundiyaṃ pana lokavajje ācariyuggaho na vaṭṭati paṇṇattivajje pana vaṭṭatī 'ti vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ suttaṃ suttānulomañ ca uggahitakānaṃ yeva ācariyānaṃ uggaho pamāṇaṃ, ajānantānaṃ kathā appamāṇan ti vuttaṃ, taṃ sabbaṃ paveṇiyā āgate samodhānaṃ gacchati, sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ,


[page 862]
862                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.54-57.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kāyacittato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti.
anādariyasikkhāpadaṃ catutthaṃ.
     Pañcame, rūpūpahārādayo manussaviggahe vuttanayen' eva veditabbā, sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni anādariyasadisāne vā 'ti. bhiṃsāpanasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.
     Chaṭṭhe, Bhaggā 'ti janapadassa nāmaṃ. Suṃsumāragiran ti nagarassa nāmaṃ. Bhesakaḷāvanan ti taṃ nissitavanassa nāmaṃ, taṃ pana migānaṃ phāsuvihāratthāya dinnattā migadāyo ti vuccati. samādahitvā 'ti jāletvā. paripātesī 'ti anubandhi. sayaṃ samādahatī 'ti ettha jotiṃ samādahitukāmatāya araṇīsaṇṭhapanato paṭṭhāya yāva jālā na uṭṭhahati tāva sabbappayogesu dukkaṭaṃ. padīpe pī 'ti padīpujjalane 'pi. jotike pī 'ti pattapacanasedakammādīsu jotikaraṇe.
tathārūpappaccayā 'ti padīpādīnaṃ paccayā. paṭilātaṃ ukkhipatī 'ti ḍayhamānaṃ alātaṃ patitaṃ ukkhipati, puna yathāṭhāne ṭhapetī 'ti attho. evaṃ avijjhātaṃ ukkhipitvā pakkhipantass' eva dukkaṭaṃ, vijjhātaṃ puna jālāpentassa pācittiyam eva. tathārūpappaccayā 'ti ṭhapetvā padīpādīni, aññena pi tathārūpena paccayena samādahantassa anāpatti.
āpadāsū 'ti duṭṭhavāḷamigāmanussehi upaddavo hoti tattha samādahantassāpi anāpatti, sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññavimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. jotisikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.
     Sattame, cuṇṇena vā mattikāya vā 'ti ettha cuṇṇamattikānaṃ abhisaṅkharaṇakālato paṭṭhāya sabbapayogesu dukkaṭaṃ.
pāraṃ gacchanto nhāyatī 'ti ettha sukkhāya nadiyā vāḷikaṃ ukkiritvā katāavāṭakesu pi nhāyituṃ vaṭṭati. āpadāsū 'ti bhamarādīhi anubaddhassa udake nimuñjituṃ vaṭṭatī 'ti,


[page 863]
Bhvibh_V.57-58.]      Pācittiya-vaṇṇanā                863
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sesam ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānam, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. nhānasikkhāpadaṃ sattamaṃ.
     Aṭṭhame, navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhenā 'ti ettha alabhī 'ti labho labho yeva lābho. kiṃ alabhi, cīvaraṃ.
kīdisaṃ, navaṃ, iti navaṃ cīvaraṃ lābhenā 'ti vattabbe anunāsikalopaṃ katvā navaṃ cīvaralābhenā 'ti vuttaṃ, paṭiladdhanavacīvarenā 'ti attho. majjhe ṭhitapadadvaye panā 'ti nipāto. bhikkhunā 'ti yena laddhaṃ tassa nidassanaṃ, padabhājane pana padavyañjanaṃ anādiyitvā yaṃ laddhaṃ taṃ dassetuṃ cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānan ti ādi vuttaṃ. cīvaran ti ettha yaṃ nivāsetuṃ vā pārupituṃ vā sakkā hoti tad eva veditabbaṃ. ten' eva vikappanūpagapacchiman ti na vuttaṃ. kaṃsanīlan ti cammakāranīlaṃ.
Mahāpaccariyaṃ pana ayomalaṃ lohamalaṃ etaṃ kaṃsanīlaṃ nāmā 'ti vuttaṃ. palāsanīlaṃ ti yo koci nīlavaṇṇo paṇṇaraso. dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabban ti etaṃ kappabinduṃ sandhāya vuttaṃ, na nīlādīhi sakalacīvarassa dubbaṇṇakaraṇaṃ, tañ ca pana kappaṃ ādiyantena cīvaraṃ rajitvā catūsu vā koṇesu tīsu vā dvīsu vā ekasmiṃ vā koṇe morassa akkhimaṇḍalamattaṃ vā maṅkuṇapiṭṭhimattaṃ vā ādātabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ patte vā gaṇṭhiyaṃ vā na vaṭṭatī 'ti vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana vaṭṭati yevā 'ti vuttaṃ. pāḷikappakaṇṇikakappādayo pana sabbattha paṭisiddhā, tasmā ṭhapetvā ekaṃ vaṭṭabinduṃ aññena kenaci pi vikārena kappo na kātabbo. aggale 'ti ādīsu etāni aggalādīni kappakatacīvare pacchā āropetvā kappakaraṇakiccaṃ n' atthi, sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.


[page 864]
864                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.59-61.
     Navame, tassa vā adinnan ti tassa cīvarasāmikassa paribhuñjāhi vā vissajjehi vā yaṭhāpaccayaṃ vā karohī 'ti evaṃ vatvā adinnaṃ. tassa vā avissāsanto ti yena vinayakammaṃ kataṃ tassa avissāsena vā, tena pana dinne vā tassa vissāsena vā paribhuñjantassa anāpatti, sesam ettha tiṃsakavaṇṇanāyaṃ vuttanayattā uttānam evā 'ti. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. vikappanasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasame, apanidhentī 'ti apanetvā nidhenti. hassāpekkho ti hassādhippāyo. aññaṃ parikkhāran ti pāḷiyā anāgataṃ pattatthavikādiṃ. dhammakathaṃ kathetvā 'ti samaṇena nāma anihitaparikkhārena bhavituṃ na vaṭṭatī 'ti evaṃ dhammakathaṃ kathetvā dassāmī 'ti nikkhipato anāpatti, sesam ettha uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ tivedanan ti. cīvarāpanidhānasikkhāpadaṃ dasamaṃ. samatto vaṇṇanākkamena surāpānavaggo chaṭṭho.
     Sappāṇavaggassa paṭhamasikkhāpade, issāso hotī 'ti gihīkāle dhanuggahācariyo hoti. jīvitā voropitā 'ti jīvitā viyojitā, sikkhāpade 'pi voropeyyā 'ti viyojeyya, yasmā pana vohāramattam ev' etaṃ na hatthe kiñci viyojite sīsālaṅkāre sīsaṃ viya jīvitā voropite pāṇe jīvitaṃ nāma visuṃ na tiṭṭhati, aññad atthu antaradhānam eva gacchati tasmā tam atthaṃ dassetuṃ padabhājane jīvitindriyaṃ upacchindatī 'ti ādi vuttaṃ. imasmiṃ sikkhāpade tiracchānagato yeva pāṇo ti veditabbo. taṃ khuddakam pi mahantam pi mārentassa āpatti nānākaraṇaṃ n' atthi. mahante pana upakkamamahattā akusalamahattaṃ hoti. pāṇe pāṇasaññī 'ti antamaso mañcapīthaṃ sodhento maṅkuṇabījake pi pāṇasaññī nikkāruṇikatāya taṃ bhindanto apaneti pācittiyaṃ.


[page 865]
Bhvibh_V.61-63.]      Pācittiya-vaṇṇanā                865
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmā evarūpesu ṭhānesu kāruññaṃ upaṭṭhāpetvā appamattena vattaṃ kātabbaṃ, sesaṃ manussaviggahe vuttanayen' eva veditabbaṃ saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti. sañciccapāṇasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiye, sappāṇakan ti ye pāṇakā paribhogena maranti tehi pāṇakehi sappāṇakaṃ, tādisaṃ hi jānaṃ paribhuñjato payoge payoge pācittiyaṃ. pattapūram pi avicchinditvā ekapayogena pivato ekā āpatti. tādisena udakena sāmisaṃ pattaṃ āvichitvā dhovane pi tādisena udakena uṇhayāgupattaṃ nibbāpayato taṃ udakaṃ hatthena vā uḷuṃdena vā gahetvā nhāyato pi payoge payoge pācittiyaṃ. udakasoṇḍiṃ vā pokkharaṇiṃ vā pavisitvā bahi nikkhamanatthāya vīciṃ uṭṭhāpayato 'pi soṇḍiṃ vā pokkharaṇiṃ vā sodhentehi tato gahitaudakaṃ udake yeva āsiñcitabbaṃ. samīpamhi udake asati kappiyaudakassa aṭṭha vā dasa vā ghaṭe udakasaṇṭhānakappadese āsiñcitvā tattha āsiñcitabbaṃ. pavaṭṭitvā udake patissatī 'ti uṇhapāsāṇe udakaṃ n' āsiñcitabbaṃ, kappiyaudakena pana pāsāṇaṃ nibbāpetvā āsiñcituṃ vaṭṭati, sesam ettha uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. ettha ca paṭaṅgapāṇakānaṃ patanaṃ ñatvā 'pi suddhacittatāya dīpajālane viya sappāṇakabhāvaṃ ñatvāpi udakasaññāya paribhuñjitabbato paṇṇattivajjatā veditabbā 'ti. sappāṇakasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiye, ukkoṭentī 'ti tassa tassa bhikkhuno santikaṃ gantvā, akataṃ kamman ti ādīni vadantā uccālenti yathā patiṭṭhitabhāvena patiṭṭhātuṃ na denti. yathādhamman ti yo yassa adhikaraṇassa vūpasamanāya dhammo vutto ten' eva dhammenā 'ti attho. nihatādhikaraṇan ti nihataṃ adhikaraṇaṃ, satthārā vuttadhammen' eva vūpasamitaṃ adhikaraṇan ti attho. dhammakamme dhammakammasaññī 'ti yena kammena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ tañ ce dhammakammaṃ hoti,


[page 866]
866                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.63-64.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmiṃ dhammakamme ayam pi dhammakammasaññī hutvā yadi ukkoṭeti pācittiyaṃ āpajjatī 'ti attho. etena nayena sesapadāni pi veditabbāni, ayam ettha saṃkhepo.
vitthāro pana imesaṃ catunnaṃ adhikataṇānaṃ kati ukkoṭanā 'ti ādinā nayena Parivāre vuttaṃ. aṭṭhakarhāsu taṃ sabbaṃ āharitvā tass' eva attho vaṇṇito. mayaṃ pana taṃ tatth' eva vaṇṇayissāma idha āharitvā vaṇṇiyamāne hi suṭṭhutaraṃ sammoho bhaveyyā 'ti na vaṇṇayimha, sesam ettha uttānam eva. tisamuṭṭhānam, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ, lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. ukkoṭanasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     Catutthe, duṭṭhullā nāma apattī 'ti ettha cattāri pārājikāni atthuddhāravasena dassitāni, saṅghādisesāpatti pana adhippetā, taṃ chādentassa pācittiyaṃ. dhuraṃ nikkhittamatte 'ti dhure nikkhittamatte, sace pi dhuraṃ nikkhipitvā pacchā āroceti na rakkhati, dhuraṃ nikkhittamatte yeva pācittiyan ti vuttaṃ hoti. sace pana evaṃ dhuraṃ nikkhipitvā paṭicchādanattham eva aññassa āroceti so pi aññassā 'ti eten' upāyena samaṇasatam pi samaṇasahassam pi āpattiṃ āpajjati yeva tāva yāva koṭi na cchijjati. kadā pana koṭi cchijjati.
Mahāsummatthero tāva vadati āpattiṃ āpanno ekassa āroceti so paṭinivattitvā tass' eva āroceti evaṃ koṭi chijjatī 'ti.
Mahāpadumatthero pan' āha, ayaṃ hi vatthu paggalo yeva āpattiṃ āpanno pana paṭicchādanatthaṃ ekassa bhikkhuno āroceti ayaṃ aññassa āroceti so paṭinivattitvā yen' assa ārocitaṃ tass' eva āroceti evaṃ tatiyena puggalena dutiyassa ārocite koṭi cchinnā hotī'ti. aduṭṭhullaṃ āpattin ti avasesapañcāpattikkhandhe. anupasampannassa duṭṭhullaṃ va aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāran ti ettha anupasampannassa sukkavisaṭṭhi ca kāyasaṃsaggo cā 'ti ayaṃ duṭṭhullājjhācāro nāma, sesam ettha uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhāti, akiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti.


[page 867]
Bhvibh_V.64-65.]          Pācittiya-vaṇṇanā                867
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] duṭṭhullasikkhāpadaṃ catutthaṃ.
     Pañcame, aṅguliyo dukkhā bhavissantī 'ti akkharāni likhantassa aṅguliyo dukkhā bhavissantī 'ti cintesuṃ. urassa dukkho ti gaṇanaṃ sikkhantena bahu cintetabbaṃ hoti ten' assa uro dukkho bhavissatī 'ti maññiṃsu. akkhīni dukkhā bhavissantī 'ti rūpasuttaṃ sikkhantena kahāpaṇā parivattetvā parivattetvā passitabbā honti ten' assa akkhīni dukkhā bhavissantī 'ti maññiṃsu. ḍaṃsādīsu ḍaṃsā 'ti piṅgalamakkhikāyo. dukkānan ti dukkhamānaṃ. tibbānan ti bahulānaṃ. kharānan ti tikhiṇānaṃ. kaṭukānan ti pharusānaṃ, amanāpatāya vā kaṭukarasasadisānaṃ. asātānan ti amadhurānaṃ. pāṇaharānan ti jīvitaharānaṃ. sīmaṃ sammannatī 'ti navaṃ sīmaṃ bandhati. Kurundiyaṃ pana udakukkhepaparicchindane 'pi dukkaṭaṃ vuttaṃ. paripuṇṇavīsativasso ti paṭisandhigahaṇato paṭṭhāya paripuṇṇavīsativasso. gabbhavīso 'pi hi paripuṇṇavīsativasso tv eva saṅkhaṃ gacchati.
yath' āha, tena kho pana samayena āyasmā Kumārakassapo gabbhavīso upasampanno hoti. atha kho āyasmato Kumārakassapassa etad ahosi: bhagavatā paññattaṃ na ūnavīsativasso puggalo upasampadetabbo ti ahañ c' amhi gabbhavīso upasampanno upasampanno nu kho 'mhi nanu kho upasampanno ti. bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. yaṃ bhikkhave mātukucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ upannaṃ paṭhamaṃ viññānaṃ pātubhūtaṃ tad upādāya sā vassajāti, anujānāmi bhikkhave gabbhavīsaṃ upasampādetun ti. tattha yo dvādasamāse mātukucchismiṃ vasitvā mahāpavāraṇāya jāto so tato paṭṭhāya yāva ekūnavīsatime vasse mahāpavāraṇā taṃ atikkāmetvā pāṭipade upasampādetabbo, eten' upāyena hāpanavaḍḍhanaṃ veditabbaṃ. porāṇakattherā pana ekūnavīsativassaṃ sāmaṇeraṃ nikkhamanīyapuṇṇamāsiṃ atikkamma pāṭipadadivase upasampādenti. taṃ kasmā 'ti vuccate.


[page 868]
868                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.65-66.
ekasmiṃ vasse chacātudassī uposathā honti, iti vīsatiyā vassesu cattāro māsā parihāyanti, rājāno tatiye tatiye vasse vassaṃ upakkaḍḍhanti, iti aṭṭhārasasu vassesu chammāsā vaḍḍhanti. tato uposathavasena parihīne cattāro māse apanetvā dve māsā avasesā honti. te dve māse gahetvā vīsati vassāni paripuṇṇāni hontī 'ti nikkaṅkhā hutvā nikkhamanīyapuṇṇamāsiṃ atikkamma pāṭipade upasampadenti. ettha pana yo pavāretvā vīsativasso bhavissati taṃ sandhāya ekūnavīsativassan ti vuttaṃ. tasmā yo mātukucchismiṃ dvādasamāse vasi so ekavīsativasso hoti, yo sattamāse vasi so sattamāsādhikavīsativasso, chammāsajāto pana na jīvati. anāpatti ūnavīsativassaṃ puggalaṃ paripuṇṇasaññī 'ti ettha knicāpi upasampādentassa anāpatti. puggalo pana anupasampanno 'va hoti, sace pana so dasavassaccayena aññaṃ upasampādeti tañ ce muñcitvā gaṇo pūrati sūpasampanno, so pi ca yāva na jānāti tāv' assa n' eva saggantarāyo na mokkhantarāyo, ñatvā pana puna upasampajjitabbaṃ, sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ paṇṇativajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. ūnavīsativassasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.
     Chaṭṭhe, paṭiyālokan ti suriyālokassa paṭimukhaṃ pacchimadisan attho. kammikā 'ti suṃkaṭṭhāne kammikā. rājānaṃ vā theyyaṃ gacchantī 'ti rājānaṃ vā thenetvā vañcetvā rañño santakaṃ kiñci gahetvā idāni tassa na dassāmā 'ti gacchanti. visaṅketenā 'ti kālavisaṅketena divasavisaṅketen' eva ca gacchato anāpatti, maggavisaṅketena pana aṭavīvisaṅkentena vā āpatti yeva. sesam ettha bhikkhunīvagge vuttanayattā uttānam eva. theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kāyacittato ca kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. theyyasatthasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.


[page 869]
Bhvibh_V.67-68.]      Pācittiya-vaṇṇanā                869
     Sattame, padhūpento nisīdī 'ti pajjhāyanto attānaṃ yeva paribhāsanto nisīdi. na ayyo so bhikkhu maṃ nippātesī 'ti ayyo ayaṃ bhikkhu maṃ na nikkhāmesi, na maṃ gahetvā agamāsī 'ti attho. sesam ettha bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhānasikkhāpade vuttanayan' eva veditabbaṃ saddhiṃ samuṭṭhānadīhī 'ti. saṃvidhānasikkhāpadaṃ sattamaṃ.
     Aṭṭhame, gaddhe bādhayiṃsū 'ti gaddhabādhino, gaddhabādhino pubbapurisā assā 'ti gaddhabāhipubbo, tassa gaddhabādhipubbassa gijjhaghātakakulappasuttassā 'ti attho. saggamokkhānaṃ antarāyaṃ karontī 'ti antarāyikā, te kammakilesavipākaupavādāaṇāvītikkamavasena pañcavidhā, tattha pañcānantariyakammā kammantarāyikā nāma, tathā bhikkhunīdūsakakammaṃ, taṃ pana mokkhass' eva antarāyaṃ karoti na saggassa, niyatamicchādiṭṭhidhammā kilesantarāyikā nāma, paṇḍakatiracchānagataubhatobyañjanakādīnaṃ paṭisandhidhammā vipākantarāyikā nāma, ariyūpavādāupavādantarāyikā nāma, te pana yāva ariye na khamāpenti tāvad eva na tato paraṃ, sañcicca āpannāpattiyo āṇāvītikkamantarāyikā nāma, tāpi yāva bhikkhubhāvaṃ vā paṭijānāti na vuṭṭhāti vā na deseti vā tāvad eva na tato paraṃ. tatr' āyaṃ bhikkhu bahussuto dhammakaṭhiko sesantārayike jānāti, vinaye pana akovidattā paṇṇattivītikkamantarāyike na jānāti, tasmā rahogato evaṃ cintesi ime agārikā pañcakāmaguṇe paribhuñjantā sotāpannā pi sakadāgāmino 'pi anāgāmino 'pi honti, bhikkhū 'pi manāpikāni cakkhuviññeyyāni rūpāni passanti ... pe ... kāyaviññeyye poṭṭhabbe phusanti, mudukāni attharaṇapāpuraṇādīni paribhuñjanti, etaṃ sabbaṃ vaṭṭati. kasmā itthīrūpā ... pe ... itthīpoṭṭhabbā eva na vaṭṭanti ete pi vaṭṭantī 'ti. evaṃ rasena rasaṃ saṃsandetvā sacchandarāgaparibhogañ ca nicchandarāgaparibhogañ ca ekaṃ katvā thūlavākehi saddhiṃ atisukhumasuttaṃ upanento viya sāsapena saddhiṃ Sineruṃ upasaṃharanto viya pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppādetvā kiṃ bhagavatā mahāsamuddaṃ bandhantena viya mahatā ussāhena paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ n' atthi ettha doso ti sabbaññutañāṇena saddhiṃ paṭivirujjhanto sabbapuggalānaṃ āsaṃ chindanto jinassa āṇācakke pahāram adāsi.


[page 870]
870                Samantapāsādikā           [Bhvibh_V.68-70.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ten' āha tath' āhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī 'ti ādi.
aṭṭhikaṃkalūpamā 'ti ādimhi aṭṭhikaṃkalūpamā appassādaṭṭhena, maṃsapesūpamā bahusādhāraṇaṭṭhena, tiṇukkūpamā anudahanaṭṭhena, aṅgārakāsūpamā mahābhitāpaṭṭhena, supinakūpamā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena, yācitakūpamā tāvakālikaṭṭhena, rukkhaphalūpamā sabbaṅgapaccaṅgapaḷibhañjanaṭṭhena, asisūṇūpamā adhikuṭṭanaṭṭhena, sattisūlūpamā vinivijjhanaṭṭhena, sappasirūpamā sāsaṃkasappaṭibhayaṭṭhenā 'ti ayam ettha saṃkhepo, vitthāro pana Papañcasūdaniyā Majjhimanikāyaṭṭhakathāya gahetabbaṃ. evaṃ byā kho ti evaṃ viya kho. sesam ettha pubbe vuttayayattā uttānam eva. samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhāti, akiriyaṃ saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. ariṭṭhasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.
     Navame, akaṭānudhammenā 'ti anudhammo vuccati āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge vā dhammena vinayena satthusāsanena ukkhittakassa anulomavattaṃ disvā katā osāraṇā, so osāraṇasaṅkhāto anudhammo yassa na kato, ayaṃ akaṭānudhammo nāma, tādisena saddhin ti attho. ten' ev' assa padabhājane akaṭānudhammo nāma ukkhitto anosārito ti vuttaṃ. deti vā patigaṇhā 'ti vā 'ti ekapayogena bahum pi dadato gaṇhato vā ekaṃ pācittiyaṃ.
vicchinditvā vicchinditvā dentassa gaṇhantassa vā payogagaṇanāya pācittiyāni, sesam ettha uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ sacittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. ukkhittasambhogasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasame, diṭṭhigaṭaṃ uppannan ti Ariṭṭhassa viya etassāpi ayoniso ummujjantassa uppannaṃ diṭṭhigataṃ. nāsetū 'ti ettha tividhā nāsanā saṃvāsanāsanā liṅganāsanā daṇḍakammanāsanā 'ti. tattha āpattiyā adassanādīsu ukkhepanā saṃvāsanāsanā nāma.


[page 871]
Bhvibh_V.70-72.]      Pācittiya-vaṇṇanā                    871
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dūsako nāsetabbo Mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethā 'ti ayaṃ liṅganāsanā nāma. ajjatagge te āvuso samaṇuddesa na c' eva so bhagavā satthā apadisitabbo ti ayaṃ daṇḍakammanāsanā nāma, ayaṃ idha adhippeta.
ten' āha evañ ca pana bhikkhave nāsetabbo ... pe ... vinassā 'ti. tattha carā 'ti gaccha. pire 'ti para amāmaka.
vinassā 'ti nassa, yattha te na passāma tattha gacchā 'ti.
upalāpeyyā 'ti saṅgaṇheyya. upaṭṭhāpeyyā 'ti tena attano upaṭṭhānaṃ kārāpeyya, sesaṃ ariṭṭhasikkhāpade vuttanayan' eva veditabbaṃ saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti. kaṇṭakasikkhāpadaṃ dasamaṃ. samatto vaṇṇanākkamena sappāṇakavaggo sattamo.
     Sahadhammikavaggassa paṭhamasikkhāpade, etasmiṃ sikkhāpade 'ti etasmiṃ sikkhāpade yaṃ vuttaṃ taṃ na tāva sikkhissāmi. āpatti pācittiyassā 'ti ettha pana vācāya vācāya āpatti veditabbā. sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā 'ti ovādaṃ sirasā sampaṭicchitvā sikkhitukāmen' eva hutvā ājānitabbañ c' eva pucchitabbañ ca upaparikkhitabbañ ca, sesam ettha dubbacasikkhāpade vuttanayen' eva padatthato veditabbaṃ. vinicchayato uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. sahadhammikasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiye, vinayakathaṃ kathetī 'ti vinayakathā nāma kappiyākappiya-āpattānāpattisaṃvarapahānapaṭisaṃyuttakathā taṃ katheti. vinayassa vaṇṇaṃ bhāsatī 'ti vinayassa vaṇṇo nāma pañcannam pi sattannam pi āpattikkhandhānaṃ vasena mātikaṃ nikkhipitvā padabhājanena vaṇṇanā taṃ bhāsati.
vinayapariyattiyā vaṇṇaṃ bhāsatī 'ti vinayaṃ pariyāpuṇantānaṃ vinayapariyattimūlakaṃ vaṇṇaṃ guṇaṃ ānisaṃsaṃ bhāsati. vinayadharo hi vinayapariyattimūlake pañcānisaṃse chāanisaṃse sattānisaṃse aṭṭhānisaṃse navānisaṃse dasānisaṃse ekādasānisaṃse ca labhatī 'ti te sabbe bhāsatī 'ti attho. katame pañcānisaṃse labhatī 'ti, attano sīlakkhandhasuguttiādike.


[page 872]
872                Samantapāsādikā               [Bhvibh_V.72.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vuttaṃ h' etaṃ, pañcime bhikkhave ānisaṃsā vinayadhare puggale attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahītaṃ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hotī 'ti. kathamassa attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito. idh' ekacco bhikkhu āpattiṃ āpajjanto chah' ākārehi āpajjati alajjitā aññāṇatā kukkuccapakattā akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā satisammosā. kathaṃ alajjitā āpajjati. akappiyabhāvaṃ jānanto yeva madditvā vītikkamaṃ karoti. vuttaṃ pi c' etaṃ:
     sañcicca āpattiṃ āpajjati āpannaṃ parigūhati agatigamanañ ca gacchati ediso vuccati alajjī puggalo ti.
     kathaṃ aññāṇatā āpajjati. aññāṇipuggalo hi mando momuho kattabbākattabbaṃ ajānanto akattabbaṃ karoti kattabbaṃ virādheti evam aññāṇatā āpajjati. kathaṃ kukkuccapakatatā āpajjati. kappiyākappiyaṃ nissāya kukkucce uppanne vinayadharaṃ pucchitvā kappiyañ ce kattabbaṃ siyā akappiyañ ce na kātabbaṃ siyā ayaṃ pana vaṭṭatī 'ti madditvā vītikkamati yeva, evaṃ kukkuccapakatatā āpajjati.
kathaṃ akappiye kappiyasaññitā āpajjati. acchamaṃsaṃ sūkaramaṃsan ti khādati, dīpimaṃsaṃ migamaṃsan ti khādati, akappiyabhojanaṃ kappiyabhojanan ti bhuñjati, vikāle kālasaññāya bhuñjati, akappiyapānakaṃ kappiyapānakan ti pivati, evaṃ akappiye kappiyasaññitā āpajjati. kathaṃ kappiye akappiyasaññitā āpajjati. sūkaramaṃsaṃ acchamaṃsan ti khādati, migamaṃsaṃ dīpamaṃsan ti khādati, kappiyabhojanaṃ akappiyabhojanan ti bhuñjati, kāle vikālasaññāya bhuñjati, kappiyapānakaṃ akappiyapānakan ti pivati, evaṃ kappiye akappiyasaññitā āpajjati. kathaṃ satisammosā āpajjati. sahaseyya-cīvaravippavāsa-bhesajjacīvarakālātikkamanapaccayā āpattiñ ca satisammosā āpajjati.


[page 873]
Bhvibh_V.72.]           Pācittiya-vaṇṇanā                    873
evam idh' ekacco bhikkhu imehi chahi ākārehi āpattiṃ āpajjati. vinayadharo pana imehi chahi ākārehi āpattiṃ na āpajjati. kathaṃ alajjitā n' āpajjati. so hi passatha bho ayaṃ kappiyākappiyaṃ jānanto yeva paṇṇattivītikkamaṃ karotī 'ti idaṃ parūpavādaṃ rakkhanto pi n' āpajjati. evaṃ alajjitā n' āpajjati. sahasā āpannam pi desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminiyā vuṭṭhahitvā suddhante patiṭṭhāti, tato:
     sañcicca āpattiṃ na āpajjati āpannaṃ na parigūhati
     agatigamañ ca na gacchati ediso vuccati lajjī puggalo ti.
     imasmiṃ lajjībhāve patiṭṭhito 'va hoti. kathaṃ aññāṇatā n' āpajjati. so hi kappiyākappiyaṃ jānāti, tasmā kappiyaṃ yeva karoti akappiyaṃ na karoti, evaṃ aññāṇatā n' āpajjati.
kathaṃ kukkuccapakatatā n' āpajjati. so hi kappiyākappiyaṃ nissāya kukkucce uppanne vatthuṃ oloketvā mātikaṃ padabhājanaṃ antarāpattiṃ anāpattiṃ ca oloketvā kappiyañ ce karoti akappiyañ ce na karoti evaṃ kukkuccapakatatā n' āpajjati. kathaṃ akappiye kappiyasaññitādīhi n' āpajjati. so hi kappiyākappiyaṃ jānāti, tasmā akappiye kappiyasaññī na hoti, kappiye akappiyasaññī na hoti, supatiṭṭhitā v' assa sati hoti, adhiṭṭhātabbaṃ adhiṭṭheti vikappetabbaṃ vikappeti, iti imehi chahi ākārehi āpattiṃ n' āpajjati. anāpajjanto akhaṇḍasīlo hoti parisuddhasīlo, evam assa attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito. kathaṃ kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti. tiroraṭṭhesu tirojanapadesu ca uppannakukkuccā bhikkhū asukasmiṃ kira vihāre vinayadharo vasatī 'ti dūrato 'pi tassa santikaṃ āgantvā kukkuccaṃ pucchanti, so tehi katassa kammassa vatthuṃ oloketvā āpattānāpattiṃ garukalahukādibhedaṃ sallakkhetvā desanāgāminiṃ desāpetvā vuṭṭhānagāminiyā vuṭṭhāpetvā suddhante patiṭṭhāpeti, evaṃ kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti. visārado saṅghamajjhe voharatī 'ti avinayadharassa hi saṅghamajjhe kathentassa bhayaṃ sārajjaṃ okkamati,


[page 874]
874                Samantapāsādikā                [Bhvibh_V.72.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vinayadharassa taṃ na hoti, kasmā, evaṃ kathentassa doso hoti, evaṃ na doso ti ñatvā kathanato. paccatthike sahadhammena suniggahītaṃ niggaṇhātī 'ti ettha dvidhā paccatthikā nāma attapaccatthikā ca sāsanapaccatthikā ca, tattha Mettiyabhummajakā ca bhikkhū vaḍḍho ca Licchavī amūlakena antimavatthunā codesuṃ, ime attapaccatthikā nāma. ye vā pan' aññe pi dussīlā pāpadhammā sabbe te attapaccatthikā nāma. viparītadassanā pana Ariṭṭhabhikkhu Kaṇṭakasāmaṇera Vesālikavajjiputtakā parūpahārāññāṇakaṅkhāparavitaṇādivādā mahāsaṅghikādayo ca abuddhasāsanaṃ buddhasāsanan ti vatvā katapaggahā sāsanapaccatthikā nāma. te sabbe pi sahadhammena sakāraṇena vacanena yathā taṃ asaddhammaṃ patiṭṭhāpetuṃ na sakkonti evaṃ suniggahītaṃ katvā niggaṇhāti. sadhammaṭhitiyā paṭipanno hotī 'ti ettha pana tividho saddhammo pariyatti paṭipatti adhigamavasena, tattha tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ pariyattisaddhammo nāma, terasa dhutaṅguṇā cuddasakhandhakavattāni dveasīti mahāvattānī 'ti ayaṃ paṭipattisaddhammo nāma. cattāro maggā cattāri phalāni ca ayaṃ adhigamasaddhammo nāma. tattha keci therā, yo vo Ānanda mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto so vo mam ' accayena satthā 'ti iminā suttena sāsanassa pariyatti mūlan ti vadanti. keci therā, ime ca Subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ asuñño loko arahantehi assā 'ti iminā suttena sāsanassa paṭiyatti mūlan ti vatvā yāva pañca bhikkhū sammā paṭipannā saṃvijjanti tāva sāsanaṃ ṭhitaṃ hotī 'ti āhaṃsu. itare pana therā, pariyattiyā antarahitāya suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo n' atthī 'ti āhaṃsu.
sace pi pañca bhikkhū cattāri pārājikāni rakkhaṇakā honti te saddhe kulaputte pabbājetvā paccantime janapade upasampādetvā dasavaggaṃ gaṇaṃ pūretvā majjhimajanapade 'pi upasampadaṃ karissanti, etena upāyena vīsativaggaṃ saṅghaṃ pūretvā attano pi abbhānakammaṃ katvā sāsanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ gamayissanti. evam ayaṃ vinayadharo tividhassāpi saddhamassa ciraṭṭhitiyā paṭipanno hoti.


[page 875]
Bhvibh_V.72.]           Pācittiya-vaṇṇanā                875
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evam ayaṃ vinayadharo ime tāva pañca ānisaṃse paṭilabhatī 'ti veditabbo. katame cha ānisaṃse labhatī 'ti.
tassādheyyo uposatho pavāraṇā saṅghakammaṃ pabbajjā upasampadā nissayaṃ deti sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti. ye hi ime cātuddasiko paṇṇarasiko sāmaggī uposatho saṅghe uposatho gaṇapuggale uposatho suttuddeso uposatho pārisuddhi uposatho adhiṭṭhānauposatho ti navauposathā, sabbe te vinayadharāyattā. yāpi ca imā cātuddasikā paṇṇarasikā sāmaggīpavāraṇā saṅghapavāraṇā gaṇapuggalapavāraṇā tevācikā dvevācikā samānavassikapavāraṇā 'ti navapavāraṇāyo, tāpi vinayadharāyattā eva tassa santakā so tāsaṃ sāmi. yāni pi imāni apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakamman ti cattāri saṅghakam-, māni, tāni vinayadharāyattāni, yāpi c' āyaṃ upajjhāyena hutvā kulaputtānaṃ pabbajjā ca upasampadā ca kātabbā, ayam pi vinayadharāyattā 'va, na hi añño dvipiṭakadharo pi etaṃ kātuṃ labhati. so eva nissayaṃ deti sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti. añño n' eva nissayaṃ dātuṃ labhati na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpetuṃ. sāmaṇerūpaṭṭhāpanaṃ paccāsiṃsanto pana vinayadharassa santike upajjhaṃ gāhāpetvā vattapaṭivattaṃ sādituṃ labhati. ettha ca nissayadānaṃ c' eva samaṇerūpaṭṭhānaṃ ca ekam aṅgaṃ. iti imesu chasu ānisaṃsesu ekena saddhiṃ purimāni pañca cha honti, dvīhi saddhiṃ satta, tīhi saddhiṃ aṭṭha, catūhi saddhiṃ nava, pañcahi saddhiṃ dasa, sabbehi p' etehi saddhiṃ ekādasā 'ti evaṃ vinayadharo puggalo pañca cha satta aṭṭha nava dasa ekādasa ca ānisaṃse labhatī 'ti veditabbo. evaṃ bhagavā ime ānisaṃse dassento vinayapariyattiyā vaṇṇaṃ bhāsatī 'ti veditabbo.
ādissa ādissā 'ti punappunaṃ vavatthapetvā visuṃ visuṃ katvā. āyasmato Upālissa vaṇṇaṃ bhāsātī 'ti vinayapariyattiṃ nissāya Upālittherassa guṇaṃ bhāsati thometi pasaṃsati.


[page 876]
876                Samantapāsādikā          [Bhvibh_V.72-73.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kasmā, app' eva nāma mama vaṇṇanaṃ sutvāpi bhikkhū Upālissa santike vinayaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññeyyuṃ, evam idaṃ sāsanaṃ addhaniyaṃ bhavissati, pañca vassasahassāni vattissatī 'ti. te 'dha bahū bhikkhū 'ti te imaṃ bhagavato vaṇṇanaṃ sutvā ime kir' ānisaṃse n' eva suttantikā na ābhidhammikā labhantī 'ti yathā parikittitānisaṃsādhigame ussāhajātā bahū bhikkhū therā ca navā ca majjhimā ca āyasmato Upālissa santike vinayaṃ pariyāpuṇantī 'ti ayam ettha attho. idhā 'ti padaṃ nipātamattam eva. uddissamāne 'ti ācariyena antevāsikassa uddissamāne.
so pan' āyasmā ācariye attano ruciyā uddisante vā taṃ ācariyaṃ yācitvā antevāsike uddisāpento vā yo naṃ dhāreti tasmiṃ sajjhāyaṃ karonte vā uddissamāno nāma hoti, tasmā uddisante vā uddisāpente vā sajjhāyaṃ vā karonte 'ti padabhājanaṃ vuttaṃ. khuddānukhuddakehī 'ti khuddakehi ca anukhuddakehi ca. yāvad evā 'ti tesaṃ saṃvattanamariyādāparicchedavacanaṃ, idaṃ vuttaṃ hoti. etāni hi ye uddisanti uddisāpenti sajjhāyanti vā tesaṃ tāva saṃvattanti yāva kappati nu kho na kappati nu kho ti kukkuccasaṃkhāto vippaṭisāro vihesā vicikicchāsaṃkhātā manovilekhā ca uppajjati yeva. athavā, yāvad evā 'ti atisayavavatthāpanaṃ.
tassa saṃvattantī 'ti iminā sambaddho, kukkuccāya vihesāya vilekhāya ativiya saṃvattanti yevā 'ti vuttaṃ hoti. upasampannassa vinayaṃ vivaṇṇetī 'ti upasampannassa santike tassa tasmiṃ vimatiṃ uppādetukāmo vinayaṃ vivaṇṇeti nindati garahati, sesam ettha uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. vilekhanasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiye, anvaddhamāsan ti anupaṭipāṭiyā addhamāse addhamāse, yasmā pana so uposathadivase uddisiyyati tasmā anūposathikan ti padabhājane vuttaṃ. uddissamāne 'ti uddisiyamāne,


[page 877]
Bhvibh_V.73-74.]      Pācittiya-vaṇṇanā                     877
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yasmā pana so pātimokkhuddesakena uddisante uddisiyamāno nāma hoti, tasmā uddisante 'ti padabhājane vuttaṃ. yaṃ ca tattha āpattiṃ āpanno ti tasmiṃ anācāre ciṇṇe yaṃ āpattiṃ āpanno. yathādhammo kāretabbo ti aññāṇena āpannattā tassā āpattiyā mokkho n' atthi, yathā pana dhammo ca vinayo ca ṭhito tathā kāretabbo, desanāgāminiṃ ce āpanno hoti desāpetabbo, vuṭṭhānagāminiṃ ce vuṭṭhāpetabbo ti attho. sādhukan ti suṭṭhu. aṭṭhīkatvā 'ti aṭṭhikabhāvaṃ katvā, aṭṭhiko hutvā 'ti vuttaṃ hoti. dhammakamme 'ti ādīsu mohāropanakammaṃ adhippetaṃ, sesam ettha uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. mohanasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     Catutthe, pahāraṃ dentī 'ti āvuso pīṭhakaṃ paññāpetha pādadhovanaṃ āharathā 'ti ādīni vatvā tathā akarontānaṃ pahāraṃ denti. pahāraṃ deti āpatti pācittiyassā 'ti ettha paharitukāmatāya pahāre dinne sace pi marati pācittiyam eva. pahārena hattho vā pādo vā bhijjati sīsaṃ vā chiddaṃ hoti pācittiyam eva. yath' āyaṃ saṅghamajjhe na virocati tathā naṃ karomī 'ti evaṃ virūpakaraṇādhippāyena kaṇṇaṃ vā nāsaṃ vā chindati dukkaṭaṃ. anupasampannassā 'ti gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā itthiyā vā purisassa vā antamaso tiracchānagatassāpi pahāraṃ deti dukkaṭaṃ. sace pana rattacitto itthiṃ paharati saṅghādiseso. kenaci viheṭhiyamāno ti manussena vā tiracchānagatena vā viheṭhiyamāno. mokkhādhippāyo ti tato attano mokkhaṃ patthayamāno. pahāraṃ detī 'ti kāyakāyapaṭibaddhanissaggiyānaṃ aññatarena pahāraṃ deti anāpatti. sace pi antarāmagge coraṃ vā paccatthikaṃ vā viheṭhetukāmaṃ disvā upāsaka etth' eva tiṭṭha mā āgamā 'ti vatvā vacanaṃ anādiyitvā āgacchantaṃ gaccha re 'ti muggarena vā satthakena vā paharitvā yāti. so ce tena pahārena marati anāpatti yeva, vāḷamigesu pi es' eva nayo. sesam ettha uttānam eva. samuṭṭhānādīni pan' assa paṭhamapārājikasadisāni.


[page 878]
878                Samantapāsādikā      [Bhvibh_V.74-77.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idaṃ pana dukkhavedanan ti. pahārasikkhāpadaṃ catutthaṃ.
     Pañcame, talasattikaṃ uggirantī 'ti pahāradānākāraṃ dassetvā kāyam pi kāyapaṭibaddham pi uccārenti. te pahārasamuñcitā rodantī 'ti te pahāraparicitā pubbe pi laddhapahārattā, idāni ca pahāraṃ dassantī 'ti maññamānā rodantī 'ti attho. pahārassa mucchitā 'ti pi sajjhāyanti, tattha pahārassa bhītā 'ti attho. uggirati āpatti pācittiyassā 'ti ettha sace uggiritvā viraddho pahāraṃ deti, avassaṃ vāretuṃ asakkontassa pahāro sahasā patati na paharitukāmatāya dinnattā dukkaṭaṃ. tena pahārena hatthādīsu yaṃ kiñci bhijjati dukkaṭam eva. paharitukāmassa yena kenaci daṇḍādinā pahāro vā mokkhito attanā vā satiṃ paṭilabhitvā na paharati dukkataṃ. paharantassa kenaci vā hattho dhārito dukkaṭaṃ.
mokkhādhippāyo talasattikaṃ uggiratī 'ti ettha pubbe vuttesu vatthūsu purimanayen' eva talasattikaṃ uggirantassa anāpatti.
sace pi virajjhitvā pahāraṃ deti anāpatti yeva. sesaṃ purimasadisam eva saddhiṃ samuṭṭhānādīhi. talasattikasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.
     Chaṭṭhe, anuddhaṃsentī 'ti te kira sayaṃ ākiṇṇadosattā evaṃ bhikkhū n' eva amhe codessanti na sāressantī 'ti attaparittānaṃ karonto paṭigacc' eva bhikkhū amūlakena saṅghādisesena codenti. sesam ettha terasakakaṇḍamhi amūlakasikkhāpade vuttanayattā uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. amūlakasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.
     Sattame, upadahantī 'ti uppādenti. kukkuccaṃ upadahati āpatti pācittiyassā 'ti vācāya vācāya āpatti. anupasampannassā 'ti sāmaṇerassa, mātugāmena saddhiṃ raho maññe tayā nisinnaṃ nipannaṃ bhuttaṃ pītaṃ saṅghamajjhe idañ c' idañ ca kataṃ ti ādinā nayena kukkuccaṃ upadahati vācāya vācāya dukkaṭaṃ. sesam ettha uttānam eva. samuṭṭhānādīni pi amūlakasadisān' evā 'ti.


[page 879]
Bhvibh_V.78-80.]      Pācittiya-vaṇṇanā                     879
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sañciccasikkhāpadaṃ sattamaṃ.
     Aṭṭhame, adhikaraṇajātānan ti etehi bhaṇḍanādīhi uppannavivādādhikaraṇānaṃ. upassutin ti sutisamīpaṃ, yattha ṭhatvā sakkā hoti tesaṃ vacanaṃ sotuṃ tatthā 'ti attho.
gacchati āpatti dukkaṭassā 'ti ettha padavāre padavāre dukkaṭaṃ. mantentan ti aññena saddhiṃ aññasmiṃ mantayamāne.
mantente 'ti vā pāṭho ayam ev' attho. vūpasamessāmī 'ti upasamissāmi vūpasamaṃ gamissāmi kalahaṃ na karissāmi.
attānaṃ parimocessāmī 'ti mama akārakabhāvaṃ kathetvā attānaṃ mocessāmi, sesam ettha uttānam eva, theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti.
siyā kiriyā sotukāmatāya gamanavasena, siyā akiriyaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ āgantvā mantayamānānaṃ ajānāpanavasena, rūpiyaṃ aññavādaṃ upassutī 'ti imāni hi tīṇi sikkhāpadāni ekaparicchedāni. saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akulacittaṃ dukkhavedanan ti.
upassutisikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.
     Navame, sace ca mayaṃ jāneyyāmā 'ti sace mayaṃ jāneyyāma, ca-kāro pana nipātamattam eva. dhammikānan ti dhammena vinayena satthusāsanena katattā dhammo etesu atthī 'ti dhammikāni, tesaṃ dhammikānaṃ catunnaṃ saṅghakammānaṃ. khīyati āpatti pācittiyassā 'ti ettha vācāya vācāya pācittiyaṃ. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. kammapaṭibāhanasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasame, vatthuṃ ārocitan ti codake ca cuditakena ca attano kathā kathitā anuvijjako sammato ettāvatā vatthum eva ārocitaṃ hoti. sesam ettha uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti.


[page 880]
880                Samantapāsādikā      [Bhvibh_V.81-83.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] chandaṃadatvāgamanasikkhāpadaṃ dasamaṃ.
     Ekādasame, yathāmittatā 'ti yathā mittatāya yo yo mitto tassa tassa detī 'ti vuttaṃ hoti. esanayo sabbapadesu, sesaṃ ujjhāpanakādīsu vuttanayattā uttānattham eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti. Dabbasikkhāpadaṃ ekādasamaṃ.
     Dvādasame, yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ tiṃsakakaṇḍe pariṇāmanasikkhāpade vuttanayam eva. ayaṃ eva hi viseso. tattha attano pariṇāmitattā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
idha puggalassa pariṇāmitattā suddhikapācittiyan ti. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ tivedanan ti.
pariṇāmanasikkhāpadaṃ dvādasamaṃ. samatto vaṇṇanākkamena sahadhammikavaggo aṭṭhamo.
     Rājavaggassa paṭhamasikkhāpade, orako ti parittako.
upari pāsādavaragato ti pāsādavarassa upari gato. ayyānaṃ vāhasā 'ti ayyānaṃ kāraṇā, tehi jānāpitattā jānāmī 'ti vuttaṃ hoti. pitaraṃ patthetī ti antaraṃ passitvā ghātetuṃ icchati. rājantepuraṃ hatthisammaddan ti ādisu satthīhi sammaddo etthā 'ti hatthisammaddaṃ, hatthisambādhan ti attho, assarathasammaddapade pi es' eva nayo, sammatan ti keci paṭhanti, taṃ na gahetabbaṃ. rañño antepure hatthisammaddan ti pi pāṭho, tattha hatthīnaṃ sammaddaṃ hatthisammaddan ti attho, rañño antepure hatthisammaddo atthī 'ti vuttaṃ hoti, es' nayo sesapadesu pi. rajanīyānī 'ti tasmiṃ antepure edisāni rūpādīni. muddhāvasittassā 'ti muddhani avasittassa, anikkhanto rājā ito ti anikkhantarājakaṃ, tasmiṃ anikkhantarājake sayanīghare 'ti attho.


[page 881]
Bhvibh_V.83-84.]      Pācittiya-vaṇṇanā                    881
ratanaṃ vuccati mahesī, nībhatan ti nikkhantaṃ, anībhataṃ ratanaṃ ito ti anībhataratanakaṃ, tasmiṃ anībhataratanake sayanīghare 'ti attho, sesam ettha uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti.
kiriyākiriyaṃ nosaññavimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. rājante purasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiye, vissaritvā 'ti pammussitvā. puṇṇapattaṃ nāma satato pañca kahāpaṇā. kyāhaṃ karissāmī 'ti kiṃ ahaṃ karissāmi. ābharaṇaṃ omuñcitvā 'ti mahālataṃ nāma navakoṭiagghanakaṃ alaṅkāraṃ apanetvā. antevāsī 'ti paricārako. aparikkhittassa upacāro ti ettha upacāro nāma ārāmassa dve leḍḍupātā, āvasathassa pana suppapāto vā musalapāto vā 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. uggaṇhāti āpatti pācittiyassā 'ti ettha jātarūparajataṃ attano atthāya uggaṇhantassa vā uggaṇhāpentassa vā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. saṅghagaṇapuggalacetiyanavakammānaṃ atthāya dukkaṭaṃ. avasesaṃ muttādiratanaṃ attano vā saṅghādīnaṃ vā atthāya uggaṇhantassa vā uggaṇhāpentassa vā dukkaṭaṃ. kappiyavatthu vā akappiyavatthu vā hotu antamaso mātukaṇṇapiḷandhanatālapaṇṇam pi gihīsantakaṃ bhaṇḍāgārikasīsena paṭisāmentassa pācittiyam eva. sace pana mātāpitunnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ hoti attano atthāya gahetvā paṭisāmetabbo. idaṃ paṭisāmetvā dehī 'ti pana vutte na vaṭṭatī 'ti paṭikkhipitabbaṃ. sace paṭisāmehī 'ti pātetvā gacchanti paḷibodho nāma hoti paṭisāmetuṃ vaṭṭati. vihāre kammaṃ karonto vaḍḍhakīādayo vā rājavallabhā vā attano upakaraṇabhaṇḍaṃ vā sayanabhaṇḍaṃ vā paṭisāmetvā dethā ti vadanti chandena pi bhayena pi na kātabbam eva. guttaṭṭhānaṃ pana dassetuṃ vaṭṭati. balakkārena pātetvā gatesu ca paṭisāmetuṃ vaṭṭati. ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā 'ti ettha sace mahāvihārasadiso mahārāmo hoti tattha pākāraparikkhitte pariveṇe yattha katthaci bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā gahitaṃ bhavissatī 'ti saṅkā uppajjati tādise eva ṭhāne uggaṇhitvā vā uggaṇhāpetvā vā ṭhapetabbaṃ,


[page 882]
882                Samantapāsādikā      [Bhvibh_V.84.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mahābodhidvārakoṭṭhakāmbaṅgaṇasadisesu pana mahājanasañcaraṇaṭṭhānesu na gahetabbaṃ. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ eko maggaṃ gacchanto nimmanussaṭṭhāne kiñci bhaṇḍaṃ passati ākiṇṇamanusse pi jāte manussā tam eva bhikkhuṃ āsaṅkanti tasmā maggā okkamma nisīditabbaṃ, sāmikesu āgatesu taṃ ācikkhitabbaṃ, sace sāmike na passati patirūpaṃ karissatī 'ti. rūpena vā nimittena vā saññāṇaṃ katvā 'ti ettha rūpaṃ nāma antobhaṇḍikāya bhaṇḍaṃ, tasmā bhaṇḍikaṃ muñcitvā gaṇetvā ettakā kahāpaṇā vā jātarūparajataṃ vā 'ti sallakkhetabbo. nimittan ti lañchanādi, tasmā lañchitāya bhaṇḍikāya mattikālañchanan ti vā lākhālañchanan ti vā nīlapilotikāya bhaṇḍikāya katā 'ti vā setapilotikāya katā 'ti vā evam ādi sabbaṃ sallakkhetabbaṃ. bhikkhū patirūpā 'ti lajjino kukkuccakā, lolajātikānaṃ hi hatthe ṭhapetuṃ na labbhati. yo pana n' eva tamhā āvāsā pakkamati na sāmike passati tenāpi attano cīvarādimūlaṃ na kātabbaṃ. thāvaraṃ pana senāsanaṃ vā cetiyaṃ vā pokkharaṇī vā kāretabbaṃ. sace dīghassa addhuno accayena sāmiko āgacchati upāsaka tava santakena idaṃ nāma kataṃ anumodāhī 'ti vattabbo. sace anumodati icc' etaṃ kusalaṃ, no ce anumodati mama dhanaṃ dethā 'ti codeti yeva aññaṃ samādapetvā dātabbaṃ. ratanasammataṃ vissāsaṃ gaṇhātī 'ti ādīsu āmāsam eva sandhāya vuttaṃ, anāmāsaṃ na vaṭṭati, sesam ettha uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. ratanasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.
     Tatiye, tiracchānakathan ti ariyamaggassa tiracchānabhūtaṃ kathaṃ. rājakathan ti rājapaṭisamyuttakathaṃ, corakathādīsu pi es' eva nayo. santaṃ bhikkhun ti ettha yaṃ vattabbaṃ taṃ cārittasikkhāpade vuttam eva.


[page 883]
Bhvibh_V.84-87.] Pācittiya-vaṇṇanā                883
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace sambahulā kenaci kammena gāmaṃ pavisanti vikāle gāmappavesanaṃ āpucchāmī 'ti sabbehi aññamaññaṃ āpucchitabbaṃ, tasmiṃ gāme taṃ kammaṃ na sampajjatī 'ti aññaṃ gāmaṃ gacchanti gāmasatam pi hotu puna āpucchanakiccaṃ n' atthi. sace pana ussāhaṃ paṭippassambhetvā vihāraṃ gacchantā antarā aññaṃ gāmaṃ pavisitukāmā honti puna āpucchitabbam eva, kulaghare vā āsanasālāya vā bhattakiccaṃ katvā telabhikkhāya vā sappibhikkhāya vā caritukāmo hoti. sace passe bhikkhu atthi āpucchitvā gantabbaṃ, asante n' atthī 'ti gantabbaṃ, vīthiṃ otaritvā bhikkhuṃ passati āpucchanakiccaṃ n' atthi, anāpucchitvā vicaritabbam eva, gāmamajjhena maggo hoti tena gacchantassa telādibhikkhāya carissāmī 'ti citte uppanne sace passe bhikkhu atthi āpucchitvā caritabbaṃ, maggā anokkamma bhikkhāya carantassa pana āpucchanakiccaṃ n' atthi. aparikkhitassa gāmassa upacāro adinnādāne vuttanayen' eva veditabbo. antarārāman ti ādīsu na kevalaṃ anāpucchā kāyabandhanaṃ abandhitvā saṅghāṭiṃ apārupitvā gacchantassāpi anāpatti. āpadāsū 'ti sīho vā vyaggho vā āgacchati, megho vā uṭṭheti, añño vā koci upaddavo uppajjati anāpatti. evarūpāsu āpadāsu bahigāmato antogāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. sesam ettha uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ kāyavācato kāyavācacittato ca samuṭṭhāti kiriyākiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. vikāle gāmappavesanasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.
     Catutthe, bhedanam eva bhedanakaṃ taṃ assa atthī 'ti bhedanakam eva. araṇike 'ti araṇidhanuke. vīṭhe 'ti vīṭhake, sesam ettha uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. sūcigharasikkhāpadaṃ catutthaṃ.
     Pañcame, chedanakaṃ vuttanayam eva. chinditvā paribhuñjatī 'ti ettha sace na chinditukāmo hoti bhūmiyaṃ nikhaṇitvā pamāṇaṃ upari dasseti uttānaṃ katvā paribhuñjati.


[page 884]
884                Samantapāsādikā      [Bhvibh_V.87-90.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ukkhipitvā vā tulāsaṅghāṭe ṭhapetvā aṭṭaṃ katvā paribhuñjati sabbaṃ vaṭṭati. sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ. mañcasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.
     Chaṭṭhe, tūlaṃ onaddham etthā 'ti tūlonaddhaṃ. tūlaṃ pakkhipitvā upari cilimikāya onaddhan ti vuttaṃ hoti.
sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ. tūlonaddhasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.
     Sattame, nisīdanam anuññātaṃ hotī 'ti, kattha anuññātaṃ.
cīvarakkhandhake paṇītabhojanavatthusmiṃ. vuttaṃ hi tattha anujānāmi bhikkhave kāyaguttiyā cīvaraguttiyā senāsanaguttiyā nisīdanan ti. seyyathāpi purāṇasikoṭṭho ti yathā nāma purāṇacammakaro ti attho, yathā hi cammakāro cammaṃ vitthataṃ karissāmī 'ti ito cito ca samañchati kaḍḍhati evaṃ so pi taṃ nisīdanaṃ, tena taṃ bhagavā evam āha. nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī 'ti santhatasadisaṃ santharitvā ekasmiṃ ante sugatavidatthiyā vidatthimatte padese dvīsu ṭhānesu phāletvā tisso dasā kayiranti. tāhi dasāhi sadasaṃ nāma vuccati. sesam ettha uttānam eva.
chasamuṭṭhānaṃ. nisīdanasikkhāpadaṃ sattamaṃ.
     Aṭṭhame, kaṇḍupaṭicchādī anuññātā hotī 'ti, kattha anuññātā. cīvarakkhandhake Belaṭṭhisīsavatthusmiṃ. vuttaṃ hi tattha anujānāmi bhikkhave yassa kaṇḍu vā pīḷakā vā assāvo vā thullakacchu vā ābādho kaṇḍupaṭicchādin ti.
yassa adhonābhi ubbhajānumaṇḍalan ti yassa bhikkhuno nābhiyā heṭṭhā jānumaṇḍalānaṃ upari. kaṇḍū 'ti kacchu.
pīḷakā 'ti lohitutaṇḍikā sukhumapīḷakā. assāvo ti arisa bhagandara pamehādīnaṃ vā vasena asucipaggharaṇaṃ. thullakacchu vā ābādho ti mahāpiḷakābadho vuccati. sesam ettha uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ. kaṇḍupaṭicchādīsikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.


[page 885]
Bhvibh_V.91-92.]          Pācittiya-vaṇṇanā                885
     Navame, vassikasāṭikā anuññātā hotī 'ti, kattha anuññātā, cīvarakkhandhake visākhāvatthusmiṃ. vuttam hi tattha anujānāmi bhikkhave vassikasāṭikan ti. sesam ettha uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ. vassikasāṭikasikkhāpadaṃ navamaṃ.
     Dasame, caturaṅgulomako ti catuhi aṅglīhi ūnakappamāṇo.
sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ. Nandattherasikkhāpadaṃ dasamaṃ. samatto vaṇṇanākkamena rājavaggo navamo.
               uddiṭṭhā kho ti ādi vuttanayam evā 'ti.
     Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya khuddakavaṇṇanā samattā.


[page 886]
886
                     [PĀṬIDESANĪYĀ DHAMMĀ]
          pāṭidesanīyā dhammā khuddakānaṃ anantarā,
          ṭhapitā ye ayaṃ dāni tesaṃ bhavati vaṇṇanā.
     Paṭhamapāṭidesanīye tāva, paṭikkamanakāle 'ti piṇḍāya caritvā paṭiāgamanakāle. sabbe 'va aggahesī 'ti sabbam eva aggahesi. pavedhentī 'ti kampamānā. apehī 'ti apagaccha na okāsam dethā 'ti attho. gārayhaṃ āvuso ti ādi paṭidesetabbākāradassanaṃ. rathikā 'ti racchā. vyūhan ti anibbijjhitvā ṭhitā gatapaccāgataracchā. siṃghāṭakan ti catukoṇaṃ vā tikoṇaṃ vā maggasamodhānaṭṭhānaṃ. gharan ti kulagharaṃ. etesu rathikādīsu yattha katthaci ṭhatvā gaṇhantassa gahaṇe dukkaṭaṃ. ajjhohāragaṇanāya pāṭidesanīyaṃ, hatthisālādīsu gaṇhantassāpi es' eva nayo. bhikkhunī rathikāya ṭhatvā deti bhikkhu sace pi antarārāmādīsu ṭhatvā gaṇhāti āpatti yeva. antaragharaṃ paviṭṭhāyā 'ti hi vacanato bhikkhuniyā antaraghare ṭhatvā dadamānāya vasen' ettha āpatti veditabbā. bhikkhussa ṭhitaṭṭhānaṃ pana appamāṇaṃ. tasmā sace pi vīthiādīsu ṭhito bhikkhu antarārāmādīsu ṭhatvā dadamānāya bhikkhuniyā gaṇhāti anāpatti yeva. yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassā 'ti idaṃ āmisena asambhinnaṃ sandhāya vuttaṃ. sambhinne pana ekarase pāṭidesanīyam eva. ekato upasampannāyā 'ti bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya, bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana yathā vatthukam eva. dāpeti na detī 'ti aññātikā aññena kenaci dāpeti taṃ gaṇhantassa anāpatti. upanikkhipitvā detī 'ti bhūmiyaṃ ṭhapetvā idaṃ ayya tumhākaṃ dammī 'ti deti. evaṃ dinnaṃ sādhu bhaginī 'ti sampaṭicchitvā tāya eva vā bhikkhuniyā aññena vā kenaci paṭiggāhāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.


[page 887]
Bhvibh_VI.1-4.]           Pāṭidesanīyā-vaṇṇanā                887
sace hi hatthagate patte āmisaṃ gaṅheyya pariccattaṃ te mayā 'ti deti bhikkhu gahitaṃ bhaginī 'ti paṭiggaṇhāti gaṇhantassa āpattī 'ti vadanti. sikkhamānāya sāmaṇerāyā 'ti etāsaṃ dadamānānaṃ gaṇhantassa anāpatti. sesaṃ ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññavimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇativajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti.
paṭhamapāṭidesanīyaṃ.
     Dutiye, apasakka tāva bhaginī 'ti ādi apasādetabbākāradassanaṃ. attano bhattaṃ dāpeti n' detī 'ti ettha sace pi attano bhattaṃ deti iminā sikkhāpadena anāpatti yeva, purimasikkhāpadena āpatti. aññassa bhattaṃ deti na dāpetī 'ti ettha pana sace dāpeyya iminā sikkhāpadena āpatti bhaveyya.
dentiyā pana n' eva iminā na purimena āpatti. sesam ettha uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. dutiyapāṭidesanīyaṃ.
     Tatiye, ubhato pasannan ti dvīhi pasannaṃ, upāsakena pi upāsikāya pi, tasmiṃ kira kule ubho 'pi te sotāpannā yeva.
bhogena hāyatī 'ti edisaṃ hi kulaṃ sace pi asītikoṭidhanaṃ hoti bhogehi hāyati yeva. kasmā, yasmā tattha n' eva upāsikā na upāsako bhoge rakkhati. gharato nīharitvā dentī 'ti āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā ānetvā denti. sace pi anāgate bhikkhumhi paṭhamaṃ yeva nīharitvā dvāre ṭhapetvā pacchā sampattassa denti vaṭṭati. bhikkhuṃ pana disvā anto gehato nīharitvā dīyyamānaṃ na vaṭṭatī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. sesam ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā nosaññāvimokkham acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ ticittaṃ tivedanan ti. tatiyapāṭidesanīyaṃ.
     Catutthe, avaruddhā hontī 'ti paṭiviruddhā honti. pañcannaṃ paṭisamviditan ti pañcasu sahadhammikesu yaṃ kiñci pesetvā khādanīyaṃ bhojanīyaṃ āharissāmā 'ti paṭisaṃviditaṃ katam pi appaṭisaṃviditam evā 'ti attho. ārāmaṃ ārāmūpacāraṃ ṭhapetvā 'ti āraññakasenāsanārāmañ ca tassa upacārañ ca ṭhapetvā upacārato nikkhantaṃ antarāmagge bhikkhuṃ disvā vā gāmaṃ āgatassa vā paṭisaṃviditaṃ katam pi appaṭisaṃviditam eva hotī 'ti veditabbaṃ.


[page 888]
888                Samantapāsādikā                [Bhvibh_VI.4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace sāsaṅkaṃ hoti sāsaṅkan ti ācikkhitabban ti kasmā ācikkhitabbaṃ. ārāme core vasante amhākaṃ n' ārocentī 'ti vacanapaṭimocanatthaṃ, corā vattabbā mamussā idh' ūpacārantī 'ti kasmā vattabbā. attano upaṭṭhākehi amhe gaṇhāpentī 'ti vacanapaṭimocanatthaṃ, yāguyā paṭisaṃvidite tassā parivāro āhariyyatī 'ti yāguyā paṭisaṃviditaṃ katvā kiṃ suddhayāguyā dinnāya pūvabhattāni pi etissā yāguyā paricāraṃ katvā dassāmā 'ti evaṃ yaṃ kiñci āharanti sabbaṃ paṭisamviditam eva hoti. bhattena paṭisaṃvidite 'ti ādīsu pi es' eva nayo.
asukaṃ nāma kulaṃ paṭisaṃviditaṃ katvā khādanīyādīni gahetvā gacchatī 'ti sutvā aññāni pi tena saddhiṃ attano deyyadhammaṃ āharanti vaṭṭati. yāguyā paṭisaṃviditaṃ katvā pūvaṃ vā bhattaṃ vā āharanti etam pi vaṭṭī 'ti Kurundiyaṃ vuttaṃ. gilānassā 'ti appaṭisaṃvidite pi gilānassa anāpatti.
paṭisaṃvidite vā gilānassa vā sesakan ti ekass' atthāya paṭisaṃviditaṃ katvā āhaṭaṃ, tassa sesakaṃ aññassāpi bhuñjituṃ vaṭṭati. catunnaṃ vā pañcannaṃ vā paṭisaṃviditaṃ katvā bahuṃ āhaṭaṃ hoti aññesam pi dātuṃ icchanti, etam pi paṭisaṃviditasesakam eva sabbam pi vaṭṭati. atha adhikam eva hoti sannidhiṃ mocetvā ṭhapitaṃ dutiyadivase pi vaṭṭati. gilānassa āhaṭāvasese 'pi es' eva nayo. yaṃ pana appaṭisaṃviditam eva katvā āhaṭaṃ taṃ bahi ārāmaṃ pesetvā paṭisaṃviditaṃ kāretvā āharāpetabbaṃ. bhikkhūhi vā gantvā antarāmagge gahetabbaṃ. yam pi vihāramajjhena gacchanto vā vanacarakādayo vā vanato āharitvā denti purimanayen' eva paṭisaṃviditaṃ kāretabbaṃ. tattha jātakan ti ārāme jātakam eva, mūlahkādanīyādiṃ aññena kappiyaṃ katvā dinnaṃ paribhuñjato anāpatti. sace pana taṃ gāmaṃ haritvā pacitvā āharanti na vaṭṭati, paṭisaṃviditaṃ kāretabbaṃ, sesam ettha uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ nosaññāvimokkhaṃ acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ ticittaṃ tivedanan ti.


[page 889]
Bhvibh_VII.1.]                    Sekhiya-vaṇṇanā                889
catutthapāṭidesanīyaṃ samattaṃ. Samantapāsādikāya vinayavaṇṇanāya pāṭidesanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
          yāni sikkhitasikkhena sekhiyānī 'ti tādinā,
          bhāsitāni ayaṃ dāni tesam pi vaṇṇaṇākkamo.
     Tattha parimaṇḍalan ti samantato maṇḍalaṃ. nābhimaṇḍalaṃ jānumaṇḍan ti uddhaṃ nābhimaṇḍalaṃ adho jānumaṇḍalaṃ paṭicchādento jānumaṇḍalassa heṭṭhā jaṅghaṭṭikato paṭṭhāya aṭṭhaṅgulamattaṃ nivāsanaṃ otāretvā nivāsetabbaṃ. tato paraṃ otārentassa dukkaṭan ti vuttaṃ.
tathā nisinnassa jānumaṇḍalato heṭṭhā caturaṅgulamattaṃ paṭicchannaṃ hotī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. evaṃ nivāsentassa pana nivāsanaṃ pamāṇikaṃ vaṭṭati. tatr' idaṃ pamāṇaṃ, dīghato muṭṭhipañcamaṃ tiriyaṃ aḍḍhateyyahatthaṃ, tādisassa pana alābhe tiriyaṃ dvihatthappamāṇam pi vaṭṭati jānumaṇḍalapaṭicchādanatthaṃ nābhimaṇḍalaṃ pana cīvarenāpi sakkā paṭicchādetun ti. tattha ekapaṭṭacīvaraṃ evaṃ nivattham pi ṭhāne na tiṭṭhati dupaṭṭaṃ pana tiṭṭhati. olambento nivāseti āpatti dukkaṭassā 'ti ettha na kevalaṃ purato vā pacchato vā olambetvā nivāsentass' eva dukkaṭaṃ. ye pan' aññe tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihīnivatthaṃ nivāsenti hatthisoṇḍakaṃ macchavāḷakaṃ catukkaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavallikaṃ nivāsentī 'ti ādinā nayena khandhake nivāsanadosā vuttā tathā nivāsentassāpi dukkaṭam eva. te sabbe vuttanayena parimaṇḍalaṃ nivāsentassa na hontī ti ayam ettha saṃkhepo, vitthārato pana tath' eva āvibhavissati.
asañciccā 'ti purato vā pacchato vā olambetvā nivāsessāmī 'ti evaṃ asañcicca atha kho parimaṇḍalaṃ yeva nivāsessāmī 'ti virajjhitvā aparimaṇḍalaṃ nivāsentassa anāpatti. asatiyā 'ti aññāvihitassāpi tathā nivāsentassa anāpatti. ajānantassā 'ti ettha nivāsanavattaṃ ajānantassa mokkho n' atthi, nivāsanavattaṃ hi sādhukaṃ uggahetabbaṃ, tassa anuggahaṇam ev' assa anādariyaṃ. taṃ pana sañcicca anuggahaṇtass' eva yujjati. tasmā uggahitavatto 'pi yo āruḷhabhāvaṃ vā oruḷhabhāvaṃ vā na jānāti,


[page 890]
890                Samantapāsādikā                     [Bhvibh_VII.1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassa anāpatti. Kurundiyaṃ pana parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpattī 'ti vuttaṃ. yo pana sukkhajañgho vā mahāpiṭṭhikamaṃso vā hoti tassa sāruppatthāya aṭṭhaṅgulādikam pi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati. gilānassā 'ti jaṅghāya vā pāde vā vaṇo hoti ukkhipitvā vā otāretvā vā nivāsetuṃ vaṭṭati. āpadāsū 'ti vāḷamigā vā corā vā anubandhanti evarūpāsu āpadāsu anāpatti, sesam uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ dukkhavedanan ti. Phussadevatthero pana sacittakaṃ paṇṇattivajjaṃ tivedanan ti āha. Upatissatthero pana anādariyaṃ paṭiccā 'ti vuttattā lokavajjaṃ, akusalacittaṃ dukkhavedanan ti āha.
     parimaṇḍalaṃ pārupitabban ti tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihīpārupanaṃ pārupantī 'ti evaṃ vuttaṃ anekappakāraṃ gihīpārupanaṃ apārupitvā idha vuttanayen' eva ubho kaṇṇe samaṃ katvā pārupanavattaṃ pūrentena parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. imāni ca dve pi sikkhāpadāni avisesena vuttāni, tasmā vihāre pi antaraghare pi parimaṇḍalam eva nivāsetabbañ ca pārupitabbañ cā 'ti.
samuṭṭhānādīni paṭhamasikkhāpade vuttanayān' eva saddhiṃ theravādena.
     kāyaṃ vivaritvā 'ti jānum pi uram pi vivaritvā. supaṭicchannenā 'ti na sasīsaṃ pārutena, atha kho gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā ubhato anuvātantena gīvaṃ paṭicchādetvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā paṭisaṃharitvā yāva maṇibandhaṃ paṭicchādetvā antaraghare gantabbaṃ.
     dutiyasikkhāpade, galavāṭakato paṭṭhāya sīsaṃ maṇibandhato paṭṭhāya hatthe piṇḍikamaṃsato ca paṭṭhāya pāde vivaritvā nisīditabbaṃ. vāsūpagatassā 'ti vāsatthāya upagatassa rattibhāge vā divasabhāge vā kāyaṃ vivaritvā nisīdato anāpatti. susaṃvuto ti hatthaṃ vā pādaṃ vā akīḷāpento suvinīto ti attho.
     okkhittacakkhū 'ti heṭṭhā khittacakkhu hutvā. yugamattaṃ pekkhamāno ti yugayuttako hi danto ājāneyyo yugamattaṃ pekkhati purato catūhatthappamāṇaṃ bhūmibhāgaṃ iminā pi ettakaṃ pekkhantena gantabbaṃ.


[page 891]
Bhvibh_VII.1-3.]                Sekhiya-vaṇṇanā                    891
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento ti yo taṃ taṃ disābhāgaṃ pāsādaṃ kūṭāgāraṃ vīṭhiṃ olokento gacchati āpatti dukkaṭassa.
ekasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā hatthiassādiparissayābhāvaṃ oloketuṃ vaṭṭati. nisīdantenāpi okkhittacakkhunā 'va nisīditabbaṃ. ukkhittakāyā 'ti ukkhepena, itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, ekato vā ubhato vā ukkhittacīvaro hutvā 'ti attho. anto indakhīlato paṭṭhāya evaṃ na gantabbaṃ. nisinnakāle dhammakarakaṃ nīharantenāpi cīvaraṃ anukkhipitvā nīharitabban ti. paṭhamo vaggo.
     ujjagghikāyā 'ti mahāhasitaṃ hasanto, vuttanayen' ev' ettha karaṇavacanaṃ. appasaddo antaraghare 'ti ettha kittāvatā appasaddo hoti. dvādasahatthe gehe ādimhi saṅghatthero majjhe dutiyatthero ante tatiyatthero ti evaṃ nisinnesu saṅghatthero dutiyena saddhiṃ manteti. dutiyatthero tassa saddaṃ c' eva suṇāti kathañ ca vavatthapeti. tatiyatthero pana saddam eva suṇāti kathaṃ na vavatthapeti.
ettāvatā appasaddo hoti. sace pana tatiyatthero kathaṃ vavatthapeti mahāsaddo nāma hotī 'ti. kāyaṃ paggahetvā 'ti niccalaṃ katvā ujukena kāyena samena iriyāpathena gantabbaṃ c' eva nisīditabbañ ca. bāhuṃ paggahetvā 'ti niccalaṃ katvā. sīsaṃ paggahetvā 'ti niccalaṃ ujuṃ ṭhapayitvā. dutiyo vaggo.
     khambhakato nāma kaṭiyaṃ hatthaṃ ṭhapetvā katakhambho. oguṇṭhito ti sasīsaṃ pāruto. ukkuṭikāyā 'ti ettha ukkuṭikā vuccati paṇhiyo ukkhipitvā aggapādehi vā aggapāde ukkhipitvā paṇhīhi yeva vā bhūmiṃ phusantassa gamanaṃ, karaṇavacanaṃ pan' ettha vuttalakkhaṇam eva. dussapallatthikāyā 'ti ettha āyogapallatthikāpi dussapallatthikāy' eva.
ākirante pī 'ti piṇḍapātaṃ dente pi. sakkaccaṃ ti satiṃ upaṭṭhapetvā. pattasaññī 'ti patte saññaṃ katvā. samasūpako nāma yattha bhattassa catutthabhāgappamāṇo sūpo hoti.


[page 892]
892                Samantapāsādikā                [Bhvibh_VII.3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] muggasūpo māsasūpo ti ettha kulatthādīhi katasūpā pi saṃgahaṃ gacchanti yevā 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
rasarase 'ti ettha ṭhapetvā dve sūpe avasesāni loni sāka sūpeyya maccharasa maṃsarasādīni rasarasā 'ti veditabbāni, taṃ rasarasaṃ bahum pi gaṇhantassa anāpatti. samatittikan ti samapuṇṇaṃ samabharitaṃ. thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ patigaṇhāti āpatti dukkatassā 'ti ettha thūpīkato nāma pattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ atikkamitvā kato patte pakkhitto racito pūrito ti attho. evaṃ kataṃ agahetvā antomukhavaṭṭilekhāsamappamāṇo gahetabbo, tattha thūpīkataṃ nāma pañcahi bhojanehi katan ti Abhayatthero āha. tipiṭaka-Cūḷanāgatthero pana piṇḍapāto nāma yāgu pi bhattam pi khādanīyam pi cuṇṇapiṇḍo pi dantakaṭṭham pi dasikasuttam pī 'ti, idaṃ suttaṃ vatvā dasikasuttam pi thūpīkataṃ na vaṭṭatī 'ti āha. tesaṃ vādaṃ sutvā bhikkhū rohaṇaṃ gantvā cūḷa-Summattheraṃ pucchiṃsu, bhante thūpīkatapiṇḍapāto kena paricchinno ti tesañ ca therānaṃ vādaṃ ārocesuṃ. thero sutvā āha, aho Cūḷanāgo sāsanato bhaṭṭo aho tena bahunnaṃ dvāraṃ dinnaṃ ahaṃ etassa sattakkhattuṃ vinayaṃ vācento na kadāci evaṃ avacaṃ ayaṃ kuto labhitvā evaṃ vadatī 'ti. bhikkhū theraṃ yāciṃsu kathetha dāni bhante kena paricchinno ti. yāvakālikena āvuso ti thero āha. tasmā yaṃ kiñci yāgubhattaṃ vā phalāphalaṃ vā āmisajātikaṃ samatittikam eva gahetabbaṃ. tañ ca kho adhiṭṭhānūpagena pattena, itarena pana thūpīkatam pi vaṭṭati.
yāmakālika sattāhakālika yāvajīvikāni pana adhiṭṭhānūpage patte 'pi thūpīkatāni vaṭṭanti. dvīsu pattesu bhattaṃ gahetvā ekasmiṃ pūretvā vihāraṃ pesetuṃ vaṭṭatī 'ti Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ, yaṃ patte pakkhippamānaṃ pūvaucchukhaṇḍaphalāphādi heṭṭhā orohati taṃ thūpīkataṃ nāma na hoti. pūvavaṭaṃsakaṃ ṭhapetvā piṇḍapātaṃ denti thūpīkatam eva hoti. pupphavaṭaṃsakatakkolakakaṭukaphalādi vaṭaṃsake pana ṭhapetvā dinnaṃ thūpīkataṃ na hoti. bhattassa upari thālakaṃ vā pattaṃ vā ṭhapetvā pūretvā gaṇhāti thūpīkataṃ nāma na hoti.


[page 893]
Bhvibh_VII.3-5.]                Sekhiya-vaṇṇanā                    893
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kurundiyaṃ vuttaṃ thālake vā paṇṇe vā pakkhipitvā taṃ pattamatthake ṭhapetvā denti pāṭekkabhājanaṃ vaṭṭatī 'ti. idha anāpattiyaṃ gilāno na āgato, tasmā gilānassāpi thūpīkataṃ na vaṭṭati. sabbattha pana paṭiggahetum eva na vaṭṭati, paṭiggahītaṃ pana supaṭiggahītam eva hoti, paribhuñjituṃ vaṭṭatī 'ti. tatiya vaggo.
     sakkaccan ti ca pattasaññī ti cā 'ti ubhayaṃ vuttanayam eva. sapadānan ti tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā, samasūpake vattabbaṃ vuttam eva. thūpato ti matthakato, vemajjhato ti attho. paṭicchādetvā dentī 'ti māghātasamayādīsu paṭicchannaṃ vyañjanaṃ katvā denti, viññattiyaṃ vattabbaṃ n' atthi, ujjhānasaññīsikkhāpade pi gilāno na muccati. nātimahanto kabaḷo ti mayūraṇḍaṃ atimahantaṃ, kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakaṃ, tesaṃ vemajjhappamāṇo.
khajjake 'ti ettha mūlakhādanīyādi sabbaṃ gahetabbaṃ.
catuttho vaggo.
     anāhaṭe 'ti anāharite, mukhadvāraṃ asampāpite 'ti attho.
sabbaṃ hatthan ti sakalahatthaṃ. sakabaḷenā 'ti ettha dhammaṃ kathento harīṭakaṃ vā laṭṭhimadhukaṃ vā mukhe pakkhipitvā katheti, yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ na hoti tattakena mukhamhi sante kathetuṃ vaṭṭati. piṇḍukkhepakan ti piṇḍaṃ ukkhipitvā ukkhipitvā. kabaḷāvacchedakan ti kabalaṃ avacchinditvā avacchinditvā. avagaṇḍakārakan ti makkaṭo viya gaṇḍe katvā katvā. hatthaniddhūnakan ti hatthaṃ niddhūnitvā niddhūnitvā. sitthāvakārakan ti sitthāni avakiritvā avakiritvā. jīvhānicchārakan ti jīvhaṃ nicchāretvā nicchāretvā. capucapukārakan ti capucapū 'ti evaṃ saddaṃ katvā katvā. pañcamo vaggo.
     surusurukārakan ti surusurū 'ti evaṃ saddaṃ katvā katvā.
davo ti parihāsavacanaṃ, taṃ yena kenaci pariyāyena kiṃ buddho sīlakabuddho paṭibuddho,


[page 894]
894                Samantapāsādikā                [Bhvibh_VII.6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kiṃ dhammo godhammo ajadhammo, kiṃ saṅgho migasaṅgho pasusaṅgho ti ādinā nayena tīṇi ratanāni ārabbha na kātabban ti attho. hatthanillehakan ti hatthaṃ nillehitvā nillehitvā, bhuñjantena hi aṅgulimattam pi nillehituṃ na vaṭṭati. ghanayāguphāṇitapāyāsādike pana aṅgulīhi gahetvā aṅguliyo mukhe pavesetvā pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. pattanillehakaoṭṭhanillehakādīsu pi es' eva nayo, tasmā ekaṅguliyāpi patto na nillehitabbo ekaoṭṭho pi jīvhāya na nillehitabbo. oṭṭhamaṃsehi eva pana gahetvā anto pavesetuṃ vaṭṭati. kokanade 'ti evaṃ nāmake, kokanadan ti padumaṃ vuccati. so ca pāsādo padumakasaṇṭhāno, ten' assa kokanado tv' eva nāmaṃ akaṃsu.
     na sāmikena hatthena pānīyathālakan ti etaṃ paṭikkūlavasena paṭikkhittaṃ, tasmā saṃghikam pi puggalikam pi gihīsantakam pi attano santakam pi saṃkham pi sarāvam pi thālakam pi na gahetabbam eva, gaṇhantassa dukkaṭaṃ.
sace pana hatthassa ekadoso āmisamakkhito na hoti tena padesena gahetuṃ vaṭṭati. uddharitvā vā ti sitthāni udakato uddharitvā ekasmiṃ ṭhāne rāsiṃ katvā udakaṃ chaḍḍeti.
bhinditvā 'ti sitthāni bhinditvā udakagatikāni katvā chaḍḍeti.
paṭiggahe vā 'ti paṭiggahena paṭicchannāniṃ paṭiggahe chaḍḍeti. nīharitvā 'ti bahi nīharitvā chaḍḍeti, evaṃ chaḍḍentassa anāpatti. setacchattan ti vatthapaliguṇṭhitaṃ paṇḍaracchattaṃ. kilañjacchattan ti vilīvachattaṃ. paṇṇacchattan ti tālapaṇṇādīhi yehi kehici kataṃ. maṇḍalabaddhaṃ salākabaddhan ti idaṃ pana tiṇṇam pi chattānaṃ pañjaradassanatthaṃ vuttaṃ, tāni hi maṇḍalabaddhāni c' eva honti salākabaddhāni ca, yam pi tattha jātakadaṇḍakena kataṃ ekapaṇṇacchattaṃ hoti tam pi chattam eva, etesu yaṃ kiñci chattaṃ pāṇimhi assā 'ti chattapāṇī, so taṃ chattaṃ dhārayamāno vā aṃse vā katvā ūrumhi vā ṭhapetvā yāva hatthena na muñcati tāv' assa dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati, desentassa vuttanayena dukkaṭaṃ. sace pan' assa añño chattaṃ dhāreti chattapādukāya vā ṭhitaṃ hoti hatthato apagatamatte chatte chattapāṇi nāma na hoti tassa dhammaṃ desetuṃ vaṭṭati.


[page 895]
Bhvibh_VII.6-7.]               Sekhiya-vaṇṇanā                895
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dhammaparicchedo pan' ettha padaso dhamme vuttanayen' eva veditabbo. daṇḍapāṇissā 'ti ettha daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catūhatthappamāṇo daṇḍo, daṇḍapāṇibhāvo pan' assa chattapāṇimhi vuttanayen' eva veditabbo, satthapāṇimhi pi es' eva nayo. asiṃ sannayhitvā ṭhito pi hi satthapāṇisaṅkhaṃ na gacchati. āyudhapāṇissā 'ti ettha kiñcāpi vuttaṃ āyudhaṃ nāma cāpo kodaṇḍo ti atha kho sabbāpi dhanuvikatī saddhiṃ saravikatiyā āyudhan ti veditabbaṃ. tasmā saddhiṃ vā sarena dhanuṃ gahetvā suddhadhanuṃ vā suddhasaraṃ vā sajīyadhanuṃ vā nijjiyadhanuṃ vā gahetvā ṭhitassa vā nisinnassa vā dhammo desetuṃ na vaṭṭati. sace pan' assa dhanukaṇṭhe pi paṭimukkaṃ hoti, yāva hatthena na gaṇhāti tāva dhammaṃ desetuṃ vaṭṭati yevā 'ti. chaṭṭho vaggo.
     akkantassā 'ti chattadaṇḍake aṅgulantaraṃ appavesetvā kevalaṃ pādukaṃ akkamitvā ṭhitassa. paṭimukkassā 'ti paṭimuñcitvā ṭhitassa, upāhanāya pi es' eva nayo. omukko ti pan' ettha paṇhikavaṭṭaṃ omuñcitvā ṭhito vuccati. yānagatassā 'ti ettha sace pi dvīhi janehi hatthasaṃghātena gahito sāṭake vā ṭhapetvā vaṃsena vayhati, ayutte vā vayhādike yāne visaṃkharitvā vā ṭhapite cakkamatte pi nisinno yānagato tv eva saṃkhaṃ gacchati. sace pana dve pi ekayāne nisinnā honti vaṭṭati, visuṃ nisinnesu pi ucce yāne nisinnena nīce nisinnassa dhammaṃ desetuṃ vaṭṭati, samappamāṇe pi vaṭṭati, purime yāne nisinnena pacchime nisinnassa vaṭṭati, pacchime pana uccatare pi nisinnena desetuṃ na vaṭṭati. sayanagatassā 'ti antamaso kaṭasārake pi pakatibhūmiyam pi nipannassa ucce pi mañce vā pīṭhe vā bhūmippadese vā ṭhitena nisinnena vā desetuṃ na vaṭṭati, sayanagatena pana sayanagatassa uccatare vā samappamāṇe vā nipannena desetuṃ vaṭṭati, nipannena ca ṭhitassa vā nisinnassa vā desetuṃ vaṭṭati, nisinnenāpi ṭhitassa vā nisinnassa vā vaṭṭati, ṭhitena ṭhitass' eva vā vaṭṭati.


[page 896]
896                Samantapāsādikā                [Bhvibh_VII.7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pallatthikāyā 'ti ayogapallatthikāya vā hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā yāya kāyaci pallatthikāya nisinnassa agilānassa desetuṃ na vaṭṭati.
veṭhitasīsassā 'ti dussaveṭhanena vā moḷiādīhi vā yathā kesanto na dissati evaṃ veṭhitasīsassa. oguṇṭhitasīsassā 'ti sasīsaṃ pārutassa. chamāya nisinnenā 'ti bhūmiyaṃ nisinnena.
āsane nisinnassā 'ti antamaso vattham pi tiṇāni pi santharitvā nisinnassa. chapakassā 'ti caṇḍālassa. chapakī 'ti caṇḍālī.
nilīno ti paṭicchanno hutvā. yatra hi nāmā 'ti yo nāma.
sabbam idañ ca parigatan ti tatth' eva paripaṭī 'ti sabbo ayaṃ loko saṃkaraṃ gato nimmariyādo ti imaṃ vacanaṃ vatvā tatth' eva tesaṃ dvinnam pi antarā rukkhato patito, patitvā ca pana ubhinnam pi purato ṭhatvā imaṃ gāthaṃ abhāsi, ubho atthaṃ na jānanti ... pe ... asmā kumbhamīvābhidā 'ti.
tattha ubho atthaṃ na jānantī 'ti dve pi janā pāliyā atthaṃ na jānanti. dhammaṃ na passare 'ti pāliṃ na passanti. katame te ubho, yo c' āyaṃ mantaṃ vāceti yo ca adhammena adhiyatī 'ti evaṃ brāhmaṇaṃ ca rājānaṃ ca ubho 'pi adhammikabhāve ṭhapeti, tato brāhmaṇo sālīnan ti gātham āha.
tass' attho, jānām' aham bho ayaṃ dhammo ti, api ca kho mayā dīgharattaṃ saputtadāraparijanena rañño santako sālīnaṃ odano bhutto. sucimaṃsūpasecano ti nānappakāravikatisampāditaṃ sucimaṃsūpasecanaṃ missīkaraṇamassā 'ti sucimaṃsūpasecano. tasmā dhamme na vattāmī 'ti yasmā evaṃ mayā rañño odano bhutto aññe ca bahulā vā laddhā tasmā dhamme ahaṃ na vattāmi udare baddho hutvā na dhammaṃ ajānanto, ayaṃ hi dhammo ariyehi vaṇṇito pasattho thomito ti jānāmi, atha naṃ chapako dhiratthū 'ti ādinā gāthādvayena ajjhabhāsi, tassa attho yo tayā dhanalābho ca yasalābho ca laddho dhir atthu taṃ dhanalābhaṃ yasalābhañ ca brāhmaṇa.


[page 897]
Bhvibh_VII.7.]                Sekhiya-vaṇṇanā                    897
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kasmā, yasmā ayaṃ tayā laddhalābho āyatiṃ apāyesu vinipātanahetunā hoti sampati ca adhammacaraṇena vutti nāma hoti, evarūpā yā vutti āyatiṃ vinipātena idha adhammacaraṇena vā nipphajjati kiṃ tāya vuttiyā, tena vuttaṃ:
     dhir atthu taṃ dhanalābhaṃ yasalābhañ ca brāhmaṇa,
     yā vutti vinipātena adhammacaraṇena vā 'ti.
paribbaja mahābrahme 'ti mahābrāhmaṇa ito desā sīghaṃ palāyassu. pacant' aññe pi pāṇino ti aññe pi sattā pacanti c' eva bhuñjanti ca na kevalaṃ tvañ c' eva rājā ca. mā tvaṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā 'ti sace hi tvaṃ ito aparibbajitvā imaṃ adhammaṃ ācarissasi, tato tvaṃ so adhammo evaṃ ācarito, yathā udakakumbhaṃ pāsāṇo bhindeyya evaṃ mā bhijjati, tena mayaṃ taṃ vadāma:
     paribbaja mahābrahme pacant' aññe pi pāṇino,
     mā tvaṃ adhammo ācarito asmā kumbham iv' ābhidā 'ti.
ucce āsane 'ti antamaso bhūmippadese pi unnataṭṭhāne nisinnassa desetuṃ na vaṭṭati. na ṭhitena nisinnassā 'ti sace pi therūpaṭṭhānaṃ gantvā ṭhitaṃ daharabhikkhuṃ āsane nisinno mahāthero pañhaṃ pucchati na kathetabbaṃ, gāravena pana theraṃ uṭṭhahitvā pucchathā 'ti vattuṃ na sakkā, passe ṭhitabhikkhussa kathemī 'ti kathetuṃ vaṭṭati. na pacchato gacchanto ti ettha sace purato gacchanto pacchato gacchantaṃ pañhaṃ pucchati na kathetabbaṃ. pacchimassa bhikkhuno kathessāmī 'ti kathetuṃ vaṭṭati. saddhiṃ uggahitadhammaṃ pana sajjhāyituṃ vaṭṭati, samadhurena gacchantassa kathetuṃ vaṭṭati. na uppathenā 'ti etthāpi sace dve pi sakaṭapathena ekekacakkapathena vā uppathen' eva vā samadhuraṃ gacchanti vaṭṭati. asañciccā 'ti paṭicchannaṭṭhānaṃ gacchantassa sahasā uccāro vā passāvo vā nikkhamati asañcicca kato nāma anāpatti. na harite 'ti ettha yam pi jīvarukkhassa mūlaṃ paṭhaviyaṃ dissamānaṃ gacchati sākhā vā bhūmilaggā gacchati sabbaṃ haritasaṃkhātam eva,


[page 898]
898                Samantapāsādikā                [Bhvibh_VII.7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] khandhe nisīditvā appaharitaṭṭhāne pātetuṃ vaṭṭati, appaharitaṭṭhānaṃ olokentass' eva sahasā nikkhamati gilānaṭṭhāne ṭhito hoti vaṭṭati. appaharite kato ti appaharitaṃ alabhantena tiṇaṇḍūpakaṃ vā palālaṇḍūpakaṃ vā ṭhapetvā kato 'pi pacchā haritaṃ ottharati vaṭṭati yeva, kheḷena c' ettha siṃghāṇikāpi saṃgahitā 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
na udake 'ti etaṃ paribhogaudakam eva sandhāya vuttaṃ, vaccakuṭīsamuddādi udakesu pana aparibhogesu anāpatti.
deve vasante samantato udakogho hoti, anudakaṃ ṭhānaṃ olokentass' eva nikkhamati vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ etādise kāle anudakaṭṭhānaṃ alabhantena kātuṃ vattī'ti, sesaṃ sabbasikkhāpadesu uttānattham eva. sattamo vaggo.
     samuṭṭhānādi dīpanatthāya pan' ettha idaṃ pakiṇṇakaṃ, ujjagghikauccāsaddapaṭisaṃyuttāni cattāri, sakabaḷena mukhena byāharaṇaṃ ekaṃ, chamānīcāsanaṭṭhānapacchatogamanauppathagamanapaṭisaṃyuttāni pañcā 'ti imāni dasasikkhāpadāni samanubhāsanasamuṭṭhānāni, kāyavācācittato samuṭṭhanti, kiriyā saññāvimokkhāni sacittakāni lokavajjāni kāyakammāni vacīkammāni akusalacittāni dukkhavedānī 'ti. sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā saññāvimokkhaṃ sacittakaṃ lokavajjaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ akusalacittaṃ dukkhavedanan ti. chattapāṇi daṇḍapāṇi satthapāṇi āyudhapāṇi pāduka upāhana yāna sayana pallatthika veṭhita oguṇṭhita nāmakāni ekādasasikkhāpadāni dhammadesanasamuṭṭhānāni, vācācittato samuṭṭhahanti, kiriyākiriyāni saññāvimokkhāni sacittakāni lokavajjāni vacīkammāni akusalacittāni dukkhavedanānī 'ti. avasesāni tepaṇṇāsasikkhāpadāni paṭhamapārājikasamuṭṭhānānī 'ti, sabbasekhiyesu ābādhappaccayā anāpatti, thūpīkatapiṇḍapāte sūpavyañjanapaṭicchādane ujjhānasaññimhī 'ti tīsu sikkhāpadesu gilāno n' atthī 'ti. sekhiyavaṇṇanā niṭṭhitā.


[page 899]
Bhvibh_VIII.1-7.]                Sekhiya-vaṇṇanā                    899
     Adhikaraṇasamathesu sattā 'ti tesaṃ dhammānaṃ samkhāparicchedo, catubbidhaṃ adhikaraṇaṃ samenti vūpasamentī 'ti adhikaraṇasamathā. tesaṃ vitthārato Khandhake ca Parivāre ca vutto, tass' atthaṃ tatth' eva vaṇṇayissāma.
sesaṃ sabbattha uttānam evā 'ti.
     Samantapāsādikāya vinayavaṇṇanāya Bhikkhuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.


[page 900]
900
                     BHIKKHUNĪ VIBHAṄGAVAṆṆANĀ
      NAMO TASSA BHAGAVATO ARAHATO SAMMĀSAMBUDDHASSA.
          Yo bhikkhūnaṃ Vibhaṅgassa saṅgahīto anantaraṃ
          bhikkhunīnaṃ Vibhaṅgassa tassa saṃvaṇṇanākkamo.
          patto yato tato tassa apubbapadavaṇṇanā
          kātuṃ pārājike tāva hoti saṃvaṇṇanā ayaṃ.
     Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati ...
pe ... Sāḷho Migāranattā 'ti ettha Sāḷho ti tassa nāmaṃ, Migāramātāya pana nattā hoti, tena vuttaṃ Migāranattā 'ti. navakammikan ti navakammādhiṭṭhāyikaṃ. paṇḍitā ti paṇḍiccena samannāgatā. vyattā 'ti veyyattiyena samannāgatā. medhāvinī 'ti pāligahaṇe sati pubbaṅgamāya paññāya atthagahaṇe paññā pubbaṅgamāya satiyā samannāgatā. dakkhā 'ti chekā, avirajjhitvā sīghaṃ kattabbakāriṇī 'ti attho. analasā 'ti ālasiyavirahitā. tatrupāyāyā 'ti tesu tesu kammesu upāyabhūtāya. vīmaṃsāyā 'ti kattabbakammūpaparikkhāya. samannāgatā 'ti sampayuttā. alaṃ kātun ti samatthā taṃ taṃ kammaṃ kātuṃ. alaṃ saṃvidhātun ti evañ ca evañ ca idaṃ hotū 'ti evaṃ saṃvidahitum pi samatthā. katākataṃ jānitun ti katañ ca akatañ ca jānituṃ.
te ti te ubho, sā ca Sundarīnandā so ca Sāḷho ti attho. bhattagge 'ti parivesanaṭṭhāne. nikūṭe 'ti koṇasadisaṃ katvā dassite gambhīre.


[page 901]
Bhnīvibh_I.1.]                Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā               901
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vissaro me bhavissatī 'ti virūpo me saro bhavissati, vippakārasaddo bhavissatī 'ti attho. patimānentī 'ti apekkhamānā. kyāhan ti kiṃ ahaṃ. jarādubbalā 'ti jarāya dubbalā. caraṇagilānā 'ti pādarogena samannāgatā.
avassutā 'ti kāyasaṃsaggarāgena avassutā, tintā kilinnā 'ti attho. padabhājane pan' assa tam eva rāgaṃ gahetvā sārattā 'ti ādi vuttaṃ. tattha sārattā 'ti vatthaṃ viya raṅgajātena kāyasaṃsaggarāgena suṭṭhu rattā. apekkhavā 'ti tass' eva rāgassa vasena tasmiṃ purise pavattāya apekkhāya samannāgatā. paṭibaddhacittā 'ti tena rāgena tasmiṃ purise bandhitvā ṭhapitacittā viya. es' eva nayo dutiyapade vibhaṅge 'pi.
purisapuggalassā 'ti purisasaṅkhātassa puggalassa. adhakkhakan ti akkhakānaṃ adho. ubbhajāṇumaṇḍalan ti jāṇumaṇḍalānaṃ upari, padabhājane pana padapaṭipāṭiyā eva heṭṭhakkhakaṃ upari jāṇumaṇḍalan ti vuttaṃ. ettha ca ubbhakapparam pi ubbhajāṇumaṇḍalen' eva saṅgahītaṃ. sesaṃ Mahāvibhaṅge vuttanayen' eva veditabbaṃ. purimāyo upādāyā 'ti sādhāranapārājikehi pārājikāyo catasso upādāyā 'ti attho.
ubbhajāṇumaṇḍalikā 'ti idaṃ pana imissā pārājikāya nāmamattaṃ, tasmā padabhājane na vicāritaṃ. evaṃ udiṭṭhasikkhāpadaṃ padānukkamena vibhajitvā idāni avassutādibhedena āpattibhedaṃ dassetuṃ. ubhato avassute 'ti ādim āha. tattha ubhato avassute 'ti ubhato avassave, bhikkhuniyā c' eva purisassa ca kāyasaṃsaggarāgena avassutabhāve satī 'ti attho.
kāyena kāyaṃ āmasatī 'ti bhikkhunī yathāparicchinnena kāyena purisassa yaṃ kiñci kāyaṃ, puriso vā yena kenaci kāyena bhikkhuniyā yathāparicchinnaṃ kāyaṃ āmasati ubhayathāpi bhikkhuniyā pārājikaṃ. kāyena kāyapaṭibaddhan ti vuttappakāren' eva attano kāyena purisassa kāyapaṭibaddhaṃ. āmasatī 'ti ettha sayaṃ vā āmasatu tassa vā āmasanaṃ sādiyatu thullaccayam eva. kāyapaṭibaddhena kāyan ti attano vuttappakārakāyapaṭibaddhena purisassa kāyaṃ. āmasatī 'ti idhāpi sayaṃ vā āmasatu tassa vā āmasanaṃ sādiyatu thullaccayam eva. avasesapadesu pi iminā 'va nayena vinicchayo veditabbo.


[page 902]
902                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_I.1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace pana bhikkhu c' eva bhikkhunī ca hoti tatra ce bhikkhunī āmasati bhikkhu niccalo hutvā cittena sādiyati bhikkhu āpattiyā na kāretabbo, sace bhikkhu āmasati bhikkhunī niccalā hutvā citten' eva adhivāseti kāyaṅgaṃ acopayamānāpi pārājikakkhette pārājikena thullaccayakkhette thullaccayena dukkaṭakhette dukkaṭena kāretabbā. kasmā, kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā 'ti vuttattā.
ayaṃ aṭṭhakathāsu vinicchayo, evaṃ pana sati kiriyāsamuṭṭhānatā na dissati, tasmā tabbahulanayena sā vuttā ti veditabbā. ubbhakkhakan ti akkhakānaṃ upari. adho jāṇumaṇḍalan ti jāṇumaṇḍalānaṃ heṭṭhā, ettha ca adho kapparam pi adhojāṇumaṇḍalen' eva saṃgahītaṃ. ekato avassute 'ti ettha kiñcapi ekato ti avisesena vuttaṃ, tathāpi bhikkhuniyā eva avassave sati ayaṃ āpattibhedo vutto ti veditabbo.
tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya vinicchayo, bhikkhunī kāyasaṃsaggarāgena avassutā puriso 'pi tath' eva adhakkhake ubbhajāṇumaṇḍale kāyappadese kāyasaṃsaggasādiyane sati bhikkhuniyā pārājikaṃ, bhikkhuniyā kāyasaṃsaggarāgo purisassa methunarāgo vā gehasitapemaṃ vā suddhacittaṃ vā hotu thullaccayam eva, bhikkhuniyā methunarāgo purisassa kāyasaṃsaggarāgo vā methunarāgo vā gehasitapemaṃ vā suddhacittaṃ vā hotu dukkaṭaṃ, bhikkhuniyā gehasitapemaṃ purisassa vuttesu catūsu yaṃ vā taṃ vā hotu dukkaṭam eva, bhikkhuniyā suddhacittaṃ purisassa vuttesu catūsu yaṃ vā taṃ vā hotu anāpatti. sace pana bhikkhu c' eva hoti bhikkhunī ca ubhinnaṃ kāyasaṃsaggarāgo bhikkhussa saṅghādiseso bhikkhuniyā pārājikaṃ, bhikkhuniyā kāyasaṃsaggarāgo bhikkhussa methunarāgo vā gehasitapemaṃ vā bhikkhuniyā thullaccayaṃ bhikkhussa dukkaṭaṃ, ubhinnaṃ methunarāgo gehasitapemaṃ vā ubhinnam pi dukkaṭam eva. yassa yattha suddhacittaṃ tassa tattha anāpatti, ubhinnam pi suddhacittaṃ ubhinnam pi anāpatti. anāpatti asañciccā 'ti ādīsu virajjhitvā vā āmasantiyā aññāvihitāya vā ayaṃ puriso vā itthī vā 'ti ajānantiyā vā tena phuṭṭhāya 'pi taṃ phassaṃ asādiyantiyā vā āmasane 'pi sati anāpatti. sesaṃ sabbattha uttānam eva.


[page 903]
Bhnīvibh_I.2-3.]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           903
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkham, sacittakaṃ, lokavajjam, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedanan ti paṭhamapārājikasikkhāpadaṃ.
     Dutiyapārājike, kacci no sā 'ti kacci nu sā. avaṇṇo ti aguṇo. akittī 'ti nindā. ayaso ti parivāravipatti parammukhagarahā vā. sā vā ārocetī ti yā pārājikaṃ āpannā sā ayaṃ āroceti. aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññataran ti bhikkhūhi sādhāraṇānaṃ catunnaṃ asādhāranānaṃ ca catunnam eva aññataraṃ, idaṃ ca pārājikaṃ pacchā paññattaṃ tasmā aṭṭhannan ti Vibhaṅge vuttaṃ, purimena pana saddhiṃ yugalakattā imasmiṃ okāse ṭhapitan ti veditabbaṃ. dhuraṃ nikkkhittamatte 'ti dhure nikkhittamatte. vitthārakathā pan' ettha sappāṇakavaggamhi duṭṭhullasikkhāpade vuttanayen' eva veditabbā. tatra hi pācittiyaṃ idha pārājikan ti ayam eva hi viseso. sesaṃ tādisam eva. vajjapaṭicchādikā 'ti idam pi imissā pārājikāya nāmamattam eva, tasmā padabhājane na vicāritaṃ, sesam ettha uttānam eva. dhuranikkhepa samuṭṭhānaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhāti, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti
                     dutiyapārājikaṃ.
     Tatiye, dhammenā 'ti bhūtena vatthunā. vinayenā 'ti codetvā sāretvā, padabhājanaṃ pan' assa yena dhammena yena vinayena ukkhitto sūkkhitto hotī 'ti imam adhippāyamattaṃ dassetuṃ vuttaṃ. satthusāsanenā 'ti ñattisampadāya c' eva anusāvaṇasampadāya ca. padabhājane pan' assa jinasāsanena buddhasāsanenā 'ti vevacanamattam eva vuttaṃ. saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā 'ti ādīsu yena saṅghena kammaṃ kataṃ saṅghaṃ vā tattha sambahulapuggalasaṅkhātaṃ gaṇaṃ vā ekapuggalaṃ vā,


[page 904]
904                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_I.3-4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ kammaṃ vā na ādiyati na anuvattati na tattha ādaraṃ janetī 'ti attho.
samānasaṃvāsakā bhikkhū vuccanti sahāyā so tehi saddhiṃ n' atthī 'ti ettha ekaṃ kammaṃ ekuddeso samasikkhātā 'ti ayaṃ tāva saṃvāso, samāno saṃvāso etesan ti samānasaṃvāsakā, evarūpā bhikkhū bhikkhussa tasmiṃ saṃvāse saha ayanabhāvena sahāyā 'ti vuccanti, idāni yena saṃvāsena te samānasaṃvāsakā 'ti vuttā so saṃvāso tassa ukkhittakassa tehi saddhiṃ n' atthi, yehi ca saddhiṃ tassa so saṃvāso n' atthi na tena te bhikkhū attano sahāyā katā honti, tasmā vuttaṃ samānasaṃvāsakā bhikkhū vuccanti sahāyā so tehi saddhiṃ n' atthi tena vuccati akatasahāyo ti. sesaṃ saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayattā uttānam eva. samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhāti, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti,
                     tatiyapārājikaṃ.
     Catutthe, avassutā 'ti lokassādamittasanthavavasena kāyasaṃsaggarāgena avassutā. dutiyapade 'pi es' eva nayo.
purisapuggalassa hatthagahaṇan vā 'ti ādīsu pana yaṃ purisapuggalena hatthe gahaṇaṃ kataṃ taṃ purisapuggalassa hatthagahaṇan ti vuttaṃ, esanayo saṅghāṭikaṇṇagahaṇe 'pi.
hatthagahaṇan ti ettha ca hatthagahaṇañ ca aññam pi apārājikakkhette gahaṇañ ca ekajjhaṃ katvā hatthagahaṇan ti vuttan ti veditabbaṃ. ten' ev' assa padabhājane hatthagahaṇaṃ vā sādiyeyyā 'ti hattho nāma kapparaṃ upādāya yāva agganakhā etassa asaddhammassa patisevanatthāya ubbhakkhaka adhojāṇumaṇḍalagahaṇaṃ sādiyati āpatti thullaccayassā 'ti vuttaṃ. ettha ca asaddhammo ti kāyasaṃsaggo veditabbo, na methunadhammo, na hi methunassa sāmantā thullaccayaṃ hoti,


[page 905]
Bhnīvibh_I.4.]                Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                905
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] viññū paṭibalo kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitun ti vacanam pi c' ettha sādhakaṃ,
          tiss' itthiyo methunaṃ taṃ na seve,
          tayo purise tayo ca anariyapaṇḍake,
          na c' ācare methunaṃ vyañjanasmiṃ,
          chejjā siyā methunadhammapaccayā,
          pañhā me sā kusalehi cintitā 'ti.
     imāya Parivāre vuttāya sedamocanakagāthāya virujjhatī 'ti, ce. na, methunadhammassa pubbabhāgattā. Parivāre yeva hi methunadhammassa pubbabhāgo jānitabbo ti vaṇṇo avaṇṇo kāyasaṃsaggo duṭṭhullavācā attakāmapāricariyā gamanuppādanan ti evaṃ sukkavisaṭṭhiādīni pañca sikkhāpadāni methunadhammassa pubbabhāgo ti vuttāni. tasmā kāyasaṃsaggo methunadhammassa pubbabhāgattā paccayo hoti. iti chejjā siyā methunadhammapaccayā 'ti ettha iminā pariyāyena attho veditabbo. eten' upāyena sabbapadesu pi vinicchayo veditabbo. api ca saṃketaṃ vā gaccheyyā 'ti etassa padabhājane itthannāmaṃ āgacchā 'ti evaṃ nāmakaṃ ṭhānaṃ āgacchā 'ti attho. aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūreti assamaṇī hotī 'ti anulomato vā paṭilomato vā ekantarikāya vā yena tena nayena aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī yeva assamaṇī hoti, yā pana ekaṃ vā vatthuṃ satta vā vatthūni sattakkhattum pi pūreti n' eva assamaṇī hoti, āpannā āpattiyo desetvā muccati api c' ettha gaṇanūpikā āpatti veditabbā. vuttam h' etaṃ, atth' āpatti desitā gaṇanūpikā, atth' āpatti desitā na gaṇanūpikā 'ti. tatrāyaṃ vinicchayo, idāni nāpajjissāmī 'ti dhuranikkhepaṃ katvā desitā gaṇanūpikā desitagaṇanaṃ upeti pārājikassa aṅgaṃ na hoti. tasmā yā ekaṃ āpannā dhuranikkhepaṃ katvā desetvā puna kilesavasena āpajjati puna deseti evaṃ aṭṭha vatthūni pūrentī pi pārājikā na hoti. yā pana āpajjitvā puna pi aññaṃ vatthuṃ āpajjissāmī 'ti saussāhā 'va deseti tassā sā āpatti na gaṇanūpikā,


[page 906]
906                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_II.1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] desitāpi adesitā hoti, desitagaṇanaṃ na gacchati, pārājikass' eva aṅgaṃ hoti, aṭṭhame vatthumhi paripuṇṇamatte pārājikā hoti. sesaṃ uttānam evā 'ti dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedanan ti.
               catutthapārājikasikkhāpadaṃ samattaṃ.
     uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammā 'ti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā cattāro ime ca cattāro ti evaṃ pātimokkhuddesamaggena uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammā 'ti evam ettha attho daṭṭhabbo. sesaṃ Mahāvibhaṅge vuttanayam evā 'ti.
     Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya Bhikkhunīvibhaṅge pārājikakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.
          Pārājikānantarassa ayaṃ dāni bhavissati.
          saṅghādisesakaṇḍassa anuttānatthavaṇṇanā.
     Uddositan ti bhaṇḍasālā. māyyo evaṃ avacā 'ti ayyo mā evaṃ avaca. api nāyye 'ti api nu ayye. accāvadathā 'ti atikkamitvā vadatha, akkosathā 'ti vuttaṃ hoti. ussayavādikā 'ti mānussayavasena kodhussayavasena vivadamānā, yasmā pana sā atthato aṭṭakārikā hoti tasmā ussayavādikā nāma aṭṭakārikā vuccatī 'ti padabhājane vuttaṃ.
ettha ca aṭṭo ti vohārikavinicchayo vuccati, yaṃ pabbajitā adhikaraṇan ti pi vadanti. dutiyaṃ vā pariyesatī 'ti sakkhiṃ vā sahāyaṃ vā pariyesati dukkaṭaṃ.


[page 907]
Bhnīvibh_II.1.]                Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                907
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gacchati vā 'ti upassayo vā hoti bhikkhācāramaggo vā yattha ṭhitāya aṭṭaṃ karissāmī 'ti cittaṃ uppajjati, tato vohārikānaṃ santikaṃ gacchantiyā padavāre padavāre dukkaṭaṃ. ekassa ārocetī 'ti dvīsu janesu yassa kassaci ekassa kathaṃ yo koci vohārikānaṃ āroceti. dutiyassa ārocetī 'ti etthāpi es' eva nayo. ayaṃ pan' ettha asammohatthāya vitthārakathā. yattha katthaci antamaso bhikkhunīupassayaṃ āgate 'pi vohārike disvā bhikkhunī attano kathaṃ āroceti bhikkhuniyā dukkaṭaṃ. upāsako attano kathaṃ āroceti bhikkhuniyā thullaccayaṃ, paṭhamaṃ upāsako attano kathaṃ āroceti bhikkhuniyā dukkaṭam. atha sā attano kathaṃ āroceti thullaccayaṃ. bhikkhunī upāsakaṃ vadati mamañ ca tavañ ca kathaṃ tvaṃ yeva ārocehī 'ti. so attano vā kathaṃ paṭhamaṃ ārocetu bhikkhuniyā vā paṭhamārocane dukkaṭaṃ, dutiyārocane thullaccayaṃ. upāsako bhikkhuniṃ vadati mamañ ca tavañ ca kathaṃ tvaṃ yena ārocehī, 'ti, etthāpi es' eva nayo. bhikkhunī kappiyakārakena kathāpeti, tattha kappiyakārako vā bhikkhuniyā kathaṃ paṭhamaṃ ārocetu itaro vā attano kathaṃ kappiyakārako vā ubhinnam pi kathaṃ itaro vā ubhinnam pi kathaṃ ārocetu, yathā vā tathā vā ārociyamāne paṭhame ārocane bhikkhuniyā dukkaṭaṃ, dutiye thullaccayaṃ. yathā vā tathā vā ārocitaṃ pana ubhinnam pi kathaṃ sutvā vohārikehi vinicchaye kate parājite aṭṭakārike aṭṭapariyosānaṃ nāma hoti, tasmiṃ aṭṭapariyosāne bhikkhuniyā jaye 'pi parājaye 'pi saṅghādiseso. sace pana gatigataṃ adhikaraṇaṃ hoti sutapubbaṃ vohārikehi, atha te bhikkhuniṃ ca aṭṭakārakaṃ ca disvā 'va tumhākaṃ kathanakiccaṃ n' atthi jānāma mayaṃ etam atthan ti sayam eva vinicchinitvā denti, evarūpe aṭṭapariyosāne 'pi bhikkhuniyā anāpatti, paṭhamaṃ āpatti etassā 'ti paṭhamāpattiko, vītikkamakkhaṇe yeva āpajjitabbo ti attho, taṃ paṭhamāpattikaṃ, padabhājane pana adhippāyamattaṃ dassetuṃ saha vatthajjhācārā āpajjati asamanubhāsanāyā 'ti vuttā.


[page 908]
908                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_II.1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ h' ettha attho: saha vatthajjhācārāyaṃ bhikkhunī āpajjati na tatiyāya samanubhāsanāya, ayaṃ paṭhamam eva saha vatthajjhācārena āpajjitabbattā paṭhamāpattiko ti, bhikkhuniṃ saṅghato nissāretī 'ti nissāraṇīyo, taṃ nissāraṇīyaṃ, padabhājane pana adhippāyamattaṃ dassetuṃ saṅghamhā nissārīyatī ti vuttaṃ. tattha yaṃ āpannā bhikkhunī saṅghato nissārīyati so nissāraṇīyo ti evam attho daṭṭhabbo. na hi so eva dhammo saṅghamhā kenaci nissārīyati, tena pana dhammena bhikkhunī nissārīyati, tasmā so nissāretī 'ti nissāraṇīyo. ākaḍḍhiyamānā gacchatī 'ti aṭṭakārakamanussehi sayaṃ vā āgantvā dūtaṃ vā pesetvā ehī 'ti vuccamānā vohārikānaṃ santikaṃ gacchati, tato aṭṭakārako attano vā kathaṃ paṭhamaṃ ārocetu bhikkhuniyā vā, n' eva paṭhamārocane dukkaṭaṃ, na dutiyārocane thullaccayaṃ, sace amaccehi vinicchinitvā kate aṭṭapariyosāne 'pi anāpatti yeva. sace 'pi aṭṭakārako bhikkhuniṃ vadati, mamañ ca tavañ ca kathaṃ tvam eva kathehī 'ti. taṃ kathentiyāpi kathaṃ sutvā kate aṭṭapariyosāne 'pi anāpatti yeva. rakkhaṃ yācatī 'ti dhammikaṃ rakkhaṃ yācati anāpatti, idāni yathā yācitārakkhā dhammikā hoti taṃ dassetuṃ anodissa ācikkhatī 'ti āha. tattha atītaṃ ārabbha atthi odissa ācikkhanā atthi anodissa ācikkhanā, anāgataṃ ārabbhāpi atthi odissa ācikkhanā atthi anodissa ācikkhanā.
kathaṃ atītaṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti. bhikkhunīupassaye gāmadārakā dhuttādayo vā ye keci anācāraṃ vā ācaranti rukkhaṃ vā chindanti phalāphalaṃ vā āharanti parikkhāre vā acchindanti, bhikkhunī vohārike upasaṃkamitvā amhākaṃ upassaye idaṃ nāma katan ti vadati, kenā 'ti vutte asukena ca asukena cā 'ti ācikkhati,


[page 909]
Bhnīvibh_II.1.]                Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           909
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ atītaṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti, sā na vaṭṭati, tañ ce sutvā te vohārikā tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ bhikkhuniyā gīvā hoti, daṇḍaṃ gaṇhissantī 'ti adhippāye 'pi sati gīvā yeva hoti, sace pan' assa daṇḍaṃ gaṇhathā 'ti vadati pañcamāsakamatte gahite pārājikaṃ hoti, kenā 'ti vutte pana asukenā 'ti vattuṃ amhākaṃ na vaṭṭati, tumhe yeva jānissatha, kevalaṃ hi mayaṃ rakkhaṃ yācāma, taṃ no detha avahaṭabhaṇḍañ ca āharāpethā 'ti vattabbaṃ. evaṃ anodissācikkhanā hoti, sā vaṭṭati. evaṃ vutte sace 'pi te vohārikā kārake gavesetvā tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbasāpateyye 'pi gahite bhikkhuniyā n' eva gīvā na āpatti. parikkhāraṃ harante disvā tesaṃ anatthakāmatāya cora corā 'ti vattum pi na vaṭṭati, evaṃ vutte 'pi yaṃ tesaṃ daṇḍam karonti sabbam pi bhikkhuniyā givā hoti, attano vacanakaraṃ pana iminā me parikkhāro gahito taṃ āharāpehi, mā c' assa daṇḍaṃ karohī 'ti vattuṃ vaṭṭati, dāsadāsī vāpi ādīnaṃ atthāya aṭṭaṃ karonti ayaṃ akappiyāṭṭo nāma, na vaṭṭati. kathaṃ anāgataṃ ārabbha odissācikkhanā hoti. vuttanayen' eva parehi anācārādīsu katesu bhikkhunī vohārike evaṃ vadati amhākaṃ upassaye idaṃ ca idaṃ ca karonti, rakkhaṃ no detha āyatiṃ akaraṇatthāyā 'ti. kena evaṃ katan ti vutte ca asukena ca asukena cā 'ti ācikkhati, evaṃ anāgataṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti, sāpi na vaṭṭati. tesaṃ hi daṇḍe kate purimanayen' eva sabbaṃ bhikkhuniyā gīvā; sesaṃ purimasadisam eva. sace pana vohārikā bhikkhunīupassaye evarūpaṃ anācāraṃ karontānaṃ imaṃ nāma daṇḍaṃ karomā 'ti bheriṃ carāpetvā āṇāya atiṭṭhamāne pariyesitvā daṇḍenti bhikkhuniyā n' eva gīvā na āpatti. yo cāyaṃ bihkkhunīnaṃ vutto bhikkhūnam pi es' eva nayo. bhikkhuno 'pi hi odissācikkhanā na vaṭṭati, yaṃ tathā ācikkhite daṇḍaṃ karonti sabbaṃ gīvā hoti,


[page 910]
910                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_II.1-2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vuttanayen' eva daṇḍaṃ gaṇhāpentassa pārājikaṃ. yo pana daṇḍaṃ karissantī 'ti jānanto 'pi anodissa katheti, te ca pariyesitvā daṇḍaṃ karonti yeva na doso. vihārasīmāya rukkhādīni chindantānaṃ vāsipharasuādīni gahetvā pāsāṇehi koṭṭenti na vaṭṭati. sace dhārā bhijjati kārāpetvā dātabbā, upadhāvitvā tesaṃ parikkhāre gaṇhanti tam pi na kātabbaṃ, lahuparivattaṃ hi cittaṃ theyyacetanāya uppannāya mūlacchejjaṃ pi gaccheyya, sesaṃ uttānam eva.
kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, no saññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                sattarasake paṭhamasikkhāpadaṃ.
     Dutiye, varabhaṇḍan ti muttāmaṇiveḷuriyādi mahagghaṃ bhaṇḍaṃ. anapaloketvā 'ti anāpucchitvā. gaṇaṃ vā 'ti mallagaṇabhaṭṭiputtagaṇādikaṃ. pūgan ti dhammagaṇaṃ.
senin ti gandhikasenī dussikasenī ādikaṃ. yattha yattha hi rājāno gaṇādīnaṃ gāmanigame nīyyātenti tumhe 'va ettha anusāsathā 'ti, tattha tattha te eva issarā honti, tasmā te sandhāya idaṃ vuttaṃ. ettha ca rājānaṃ vā gaṇādike vā āpucchitvāpi bhikkhunīsaṅgho āpucchitabbo 'va. ṭhapetvā kappan ti titthiyesu vā aññabhikkhunīsu vā pabbajitapubbaṃ kappagatikaṃ ṭhapetvā 'ti, sesaṃ uttānam eva. corīvuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ, kenaci karaṇīyena pakkantāsu bhikkhunīsu āgantvā khaṇḍasīmaṃ yathā nisinnaṭṭhāne yeva attano nissitakaparisāya saddhiṃ uṭṭhāpentiyā vācācittato samuṭṭhāti, khaṇḍasīmaṃ vā nadiṃ vā gantvā vuṭṭhāpentiyā kāyavācācittato samuṭṭhāti anāpucchā vuṭṭhāpanavasena kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.


[page 911]
Bhnīvibh_II.3.]               Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā               911
     Tatiye, parikkhepaṃ atikkāmentiyā 'ti ettha ekaṃ pādaṃ atikkāmentiyā thullaccayaṃ, dutiye atikkantamatte saṅghādiseso. aparikkhittassa gāmassa upacāran ti ettha parikkhepārahaṭṭhānaṃ ekena pādena atikkamati thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte saṅghādiseso. api c' ettha ekagāmato nikkhamantiyā gāmantarapaccayā anāpatti, nikkhamitvā pana gāmantaraṃ gacchantiyā padavāre padavāre dukkaṭaṃ, ekena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā upacāre vā atikkantamatte thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte saṅghādiseso, tato nikkhamitvā puna sakaṃ gāmaṃ pavisantiyāpi es' eva nayo. sace pana khaṇḍapākārena vā vaticchiddena vā bhikkhunīvihārabhūmiṃ yeva sakkā hoti pavisituṃ, evaṃ pavisamānā kappiyabhūmiṃ nāma paviṭṭhā hoti, tasmā vaṭṭati. sace 'pi hatthipiṭṭhiādīhi vā iddhiyā vā pavisati vaṭṭati yeva. padasā gamanam eva hi idhādhippetaṃ. ten' eva paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmentiyā 'ti ādim āha. dve gāmā bhikkhunīvihārena sambandhavatikā honti, yasmiṃ gāme bhikkhunīvihāro tattha piṇḍāya caritvā puna vihāraṃ pavisitvā sace vihāramajjhena itarassa gāmassa maggo atthi, gantuṃ vaṭṭati, tato pana gāmato ten' eva maggena paccāgantabbaṃ. sace pana gāmadvārena nikkhamitvā āgacchati, purimanayen' eva āpattibhedo veditabbo. sakagāmato kenaci karaṇīyena bhikkhunīhi saddhiṃ nikkhantāya puna pavisanakāle hatthī vā muccati ussāraṇā vā hoti, itarā bhikkhuniyo sahasā gāmaṃ pavisanti, yāva aññā bhikkhunī āgacchati tāva bahigāmadvāre ṭhātabbaṃ, sace na āgacchati dutiyikā bhikkhunī pakkantā nāma hoti, pavisituṃ vaṭṭati, pubbe mahāgāmo hoti majjhe bhikkhunīvihāro pacchā taṃ gāmaṃ cattāro janā labhitvā visuṃ visuṃ vatiparikkhepaṃ katvā vibhajitvā bhuñjanti, vihārato ekaṃ gāmaṃ gantuṃ vaṭṭati, tato aparaṃ gāmaṃ dvārena vā vaticchiddena vā pavisituṃ na vaṭṭati,


[page 912]
912                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_II.3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] puna vihāram eva paccāgantuṃ vaṭṭati. kasmā. vihārassa catugāmasādhāraṇattā.
antaravāsako temīyatī 'ti yattha yathā timaṇḍalapaṭicchādanaṃ hoti evaṃ nivatthāya bhikkhuniyā vassakāle titthena vā atitthena vā otaritvā yattha katthaci uttarantiyā ekadvaṅgulamattam pi antaravāsako temīyati, tesaṃ nadīlakkhaṇaṃ nadīnimittakathāya āvibhavissati, evarūpaṃ nadiṃ titthena vā atitthena vā otaritvā uttaraṇakāle paṭhamaṃ pādaṃ uddharitvā tīre ṭhapentiyā thullaccayaṃ, dutiyapāduddhāre saṅghādiseso, setunā gacchati anāpatti, padasā otaritvā uttaraṇakāle setuṃ ārohitvā uttarantiyāpi anāpatti, setunā pana gantvā uttaraṇakāle padasā gacchantiyā āpatti yeva.
yānanāvāākāsagamanādīsu pi es' eva nayo. orimatīrato pana paratīram eva akkamantiyā anāpatti, rajanakammatthaṃ gantvā dārusaṃkaḍḍhanādikiccena dve tisso ubhayatīresu vicaranti vaṭṭati. sace pan' ettha kāci kalahaṃ katvā itaraṃ tīraṃ gacchati āpatti, dve ekato uttaranti ekā majjhe nadiyā kalahaṃ katvā nivattitvā orimatīram eva āgacchati āpatti, itarassā pana ayaṃ pakkantaṭṭhāne ṭhitā hoti tasmā paratīraṃ gacchantiyāpi anāpatti, nahāyituṃ vā pātuṃ vā otiṇṇā tam eva tīraṃ paccuttarati anāpatti. saha aruṇuggamanā 'ti ettha sace sajjhāyaṃ vā padhānaṃ vā aññaṃ vā kiñci kammaṃ kurumānā pure aruṇe yeva dutiyikāya santikaṃ āgamissāmī 'ti ābhogaṃ karoti ajānantiyā yeva c' assā aruṇo uggacchati anāpatti, atha pana yāva aruṇuggamanā idh' eva bhavissāmī 'ti ābhogena vā anābhogena vā vihārassa ekadese acchati, dutiyikāya hatthapāsaṃ na otarati aruṇuggamane saṅghādiseso, hatthapāso eva hi idha pamāṇaṃ, hatthapāsātikkame ekagabbho pi na rakkhati. agāmake araññe 'ti ettha nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbam etaṃ araññan ti evaṃ vuttalakkhaṇam eva araññaṃ taṃ pan' etaṃ kevalaṃ gāmābhāvena agāmakan ti vuttan, na Viñjhāṭavisadisatāya,


[page 913]
Bhnīvibh_II.3-4.]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           913
tādise araññe okkante dassanūpacāre vijahite sace pi savaṇūpacāro atthi āpatti, ten' eva vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ, sace bhikkhunīsu mahābodhiaṅgaṇaṃ pavisantīsu ekā bahi tiṭṭhati tassāpi āpatti, lohapāsādaṃ pavisantīsu 'pi pariveṇaṃ pavisantīsu 'pi es' eva nayo. Mahācetiyaṃ vandamānāsu 'pi ekā uttaradvārena nikkhamitvā gacchati tassāpi āpatti, Thūpārāmaṃ pavisantīsu ekā bahi tiṭṭhati tassāpi āpattī 'ti.
ettha ca dassanūpacāro nāma yattha ṭhitaṃ dutiyikā passati, sace pana sāṇipākārantarikāpi hoti dassanūpacāraṃ vijahati nāma. savaṇūpacāro nāma yattha ṭhitā maggamūḷhasaddena viya dhammasavaṇārocanasaddena viya ca ayye 'ti saddāyantiyā saddaṃ suṇāti ajjhokāse dūre 'pi savaṇūpacāro nāma hoti, so evarūpe savaṇūpacāre vijahite na rakkhati, vijahitamatte 'va āpatti saṅghādisesassa, ekā maggaṃ gacchantī ohīyati saussāhā ce hutvā idāni pāpuṇissāmī 'ti anubandhati anāpatti, sace purimāyo aññena maggena gacchanti pakkantā nāma honti, anāpatti yeva. dvinnaṃ gacchantīnaṃ ekā anubandhituṃ asakkontī gacchatu ayan ti ohīyati, itarāpi ohīyatu ayan ti gacchati dvinnam pi āpatti, sace pana gacchantīsu purimāpi aññaṃ maggaṃ gacchati pacchimāpi aññaṃ, ekā ekissā pakkantaṭṭhāne tiṭṭhati dvinnam pi anāpatti. pakkhasaṃkantā vā 'ti titthāyatanaṃ saṅkantā, sesaṃ uttānam eva.
paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe, pādapīṭhaṃ nāma dhotapādaṭṭhapanakam. pādakaṭhalikā nāma adhotapādaṭṭhapanakaṃ. anaññāya gaṇassa chandan ti tass' eva kārakagaṇassa chandaṃ ajānitvā. vatte vattantin 'ti tecattāḷīsappabhede netthāravatte vattamānaṃ, sesaṃ uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ,


[page 914]
914                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_II.4-8.
sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ akusala cittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.
     Pañcame, ekato avassute 'ti ettha bhikkhuṇiyā avassutabhāvo daṭṭhabbo ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ, Mahāaṭṭhakathāyaṃ pan' etaṃ na vuttaṃ, taṃ pāliyā sameti, sesaṃ uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe yato tvan ti yasmā tvaṃ. uyyojeti āpatti dukkatassā 'ti ādikā saṅghādisesapariyosānā āpattiyo kassā hontī 'ti. uyyojikāya, vuttaṃ c' etaṃ Parivāre 'pi:
     na deti na patigaṇhāti paṭiggaho tena na vijjati,
     āpajjati garukaṃ na lahukaṃ tañ ca paribhogapaccayā,
     pañhā me sā kusalehi cintitā 'ti.
     ayaṃ hi gāthā imaṃ uyyojikaṃ sandhāya vuttā. itarissā pana āpattibhedo paṭhamasikkhāpade vibhatto ti, sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedanan ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.
     Sattame, yāva tatiyakapadattho Mahāvibhaṅge vuttanayen' eva veditabbo, sesaṃ uttānam evā 'ti. samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.
     Aṭṭhame, kismiñcid eva adhikaraṇe 'ti catunnaṃ aññatarasmiṃ. padabhājane pana kevalaṃ adhikaraṇavibhāgaṃ dassetuṃ adhikaraṇaṃ nāma cattāri adhikaraṇānī 'ti ādi vuttaṃ,


[page 915]
Bhnīvibh_II.8-10]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           915
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sesaṃ uttānam eva saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navame, saṃsaṭṭhā 'ti missībhūtā. ananulomikenā 'ti pabbajitānaṃ ananulomikena kāyikavācasikena. saṃsaṭṭhā 'ti gihīnaṃ koṭṭanapacanagandhapiṃsanamālāgaṇṭhanādinā kāyikena sāsanapaṭisāsanāharaṇasaṃcarittādinā vācasikena ca saṃsaṭṭhā. pāpo kittisaddo etāsan ti pāpasaddā. pāpo ājīvasaṃkhāto siloko etāsan ti pāpasilokā, sesaṃ uttānam eva saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame, evācārā 'ti evaṃ ācārā. yādiso tumhākaṃ ācāro tādisācārā 'ti attho. esa nayo sabbattha. uññāyā 'ti avaññāya, nīcaṃ katvā jānanāya. paribhavenā 'ti kiṃ imā karissantī 'ti evaṃ paribhavitvā jānanena. akkhantiyā 'ti asahanatāya, kopenā 'ti attho. vebhassā 'ti balavabhassabhāvena, attano balappakāsanena samutrāsanenā 'ti attho.
dubbalyā 'ti tumhākaṃ dubbalabhāvena. sabbattha uññāya ca paribhavena cā 'ti evaṃ samuccayattho daṭṭhabbo. viviccathā 'ti vinā hotha. sesaṃ uttānam eva saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
     Uddiṭṭhā kho ayyāyo sattarasa saṅghādisesā 'ti ettha channaṃ paṭhamāpattikānaṃ anantarā sañcarittaṃ dve duṭṭhadosā 'ti imāni tīṇi sikkhāpadāni Mahāvibhaṅgato pakkhipitvā nava paṭhamāpattikā, catuṇṇam yāva tatiyakānaṃ anantarā Mahāvibhaṅgato pi cattāro yāva tatiyake pakkhipitvā aṭṭha vāva tatiyakā veditabbā. evaṃ sabbe pi pātimokkhuddesamaggena uddiṭṭhā kho ayyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā 'ti evam ettha attho daṭṭhabbo.


[page 916]
916                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_III.1-2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sesaṃ uttānam eva aññatra pakkhamānattā. taṃ pana khandhake vitthārena vaṇṇayissāmā ti.
     Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya Bhikkhuṇīvibhaṅge sattarasakavaṇṇanā niṭṭhitā.
     Tiṃsa nissaggiyā dhammā bhikkhunīnaṃ pakāsitā
     ye tesaṃ dāni bhavati ayaṃ saṃvaṇṇanākkamo ti.
     āmattikāpaṇan ti amattāni vuccanti bhājanāni, tāni ye vikkiṇanti te vuccanti āmattikā, tesaṃ āpaṇo āmattikāpaṇo.
taṃ vā pasāressantī 'ti attho. patta sannicayaṃ kareyyā 'ti pattasannidhiṃ kareyya, ekāhaṃ anadhiṭṭhahitvā vā avikappetvā vā pattaṃ ṭhapeyyā 'ti attho. sesaṃ Mahāvibhaṅge vuttanayen' eva veditabbaṃ. ayam eva hi viseso, tattha dasāhaṃ parihāro, idha ekāham pi n' atthi, sesaṃ tādisam eva. idam pi kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, akiriyaṃ, nosaññāvimokkham, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     paṭhamasikkhāpadam.
     Dutiye, duccoḷā 'ti virūpacoḷā, jiṇṇacoḷā 'ti attho. apayyāhī 'ti api ayyāhi. ādissa dinnan ti sampattā bhājentū 'ti vatvāpi idaṃ gaṇassa idaṃ tumhākaṃ dammī 'ti vatvā vā dātukamyatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnam pi ādissa dinnaṃ nāma hoti. etaṃ sabbam pi akālacīvaraṃ. ayyāya dammī 'ti evaṃ paṭiladdhaṃ pana yathādāne yeva upanetabbaṃ. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedanan ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.


[page 917]
Bhnīvibh_III.3-5.]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                917
     Tatiye, handā 'ti gaṇha. sayaṃ acchindatī 'ti ekaṃ datvā ekaṃ acchindantiyā ekaṃ nissaggiyaṃ, bahūsu bahūni; sace saṃharitvā ṭhapitāni ekato acchindati vatthugaṇanāya āpattiyo, bandhitvā ṭhapitesu pana ekā 'va āpatti. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ dukkhavedanan ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe, kayenā 'ti mūlena. na me āvuso sappinā attho telena me attho ti idaṃ kira sā āhaṭasappiṃ datvā telam pi āharissatī 'ti maññamānā āha. viññāpetvā 'ti jānāpetvā, idaṃ nāma āharā 'ti yācitvā vā. tañ ñeva viññāpetī 'ti yaṃ paṭhamaṃ viññattaṃ taṃ thokaṃ na ppahoti, tasmā puna taññ eva viññāpetī 'ti attho. aññañ ca viññāpetī 'ti sace paṭhamaṃ sappi viññattaṃ yamakaṃ, pacitabban ti ca vejjena vuttattā telena attho hoti, tato telenāpi me attho ti evaṃ aññañ ca viññāpeti. ānisaṃsaṃ dassetvā 'ti sace kahāpaṇassa sappi ābhataṃ hoti iminā mūlena diguṇam telaṃ labbhati, tenāpi ca idaṃ kiccaṃ nipphajjati tasmā telaṃ āharā 'ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā viññāpetī 'ti. sesaṃ uttānaṃ eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakam, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.
     Pañcame, na me sikkhamāne 'ti idaṃ kira sā kuladhītā ayaṃ addhā evaṃ vuttā, idaṃ telaṃ ṭhapetvā sappim pi me attano kulagharā āharissatī 'ti maññamānā āha. cetāpetvā 'ti viññāpetvā jānāpetvā icc eva attho. sesaṃ sabbattha catutthasadisam evā 'ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.


[page 918]
918                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_III.6-10.
     Chaṭṭhe, chaṇḍakan ti idaṃ nāma dhammakiccaṃ karissāma yaṃ sakkotha taṃ dethā 'ti evaṃ paresaṃ chandañ ca ruciñ ca uppādetvā gahitaparikkhārass' etaṃ adhivacanaṃ.
aññadatthikenā 'ti aññass' atthāya dinnena. aññuddissikenā 'ti aññaṃ uddisitvā dinnena. saṅghikenā 'ti saṅghassa pariccattena. sesakaṃ upanetī 'ti yad atthāya dinno taṃ cetāpetvā avasesaṃ aññass' atthāya upaneti. sāmike apaloketvā 'ti tumhehi cīvaratthāya dinno amhākañ ca cīvaraṃ atthi telādīhi pana attho ti evaṃ āpucchitvā upaneti. āpadāsū 'ti tathārūpesu upaddavesu bhikkhuniyo vihāraṃ chaḍḍhetvā pakkamanti, evarūpāsu āpadāsu yaṃ vā taṃ vā cetāpetuṃ vaṭṭati. sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.
     Sattame, saññācikenā 'ti sayaṃ yācitakena. etad ev' ettha nānākaraṇaṃ. sesaṃ chaṭṭhasadisam evā 'ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.
     Aṭṭhame, mahājanikenā 'ti gaṇassa pariccattena. etad ev' ettha nānākaraṇaṃ.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navamasikkhāpade, saññācikenā 'ti idaṃ padaṃ ito adhikataraṃ.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame, pariveṇaṃ uddiyatī 'ti pariveṇaṃ vinassati paripaṭati idañ ca padaṃ. puggalikena saññācikenā 'ti idañ ca ettakam eva nānākaraṇaṃ. sesaṃ pubbasadisam evā 'ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.


[page 919]
Bhnīvibh_III.11-12.]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā               919
     Ekadasame, garupāpuraṇan ti sītakāle pāpuraṇaṃ. catukkaṃsaparaman ti ettha kaṃso nāma catukahāpaṇiko hoti, tasmā padabhājane soḷasakahāpaṇagghanakan ti vuttaṃ.
                     ekādasamasikkhāpadaṃ.
     Dvādasame, lahupāpuraṇan ti uṇhakāle pāpuraṇaṃ. sesaṃ sikkhāpadadvaye 'pi uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dvādasamasikkhāpadaṃ.
     Uddiṭṭhā kho ayyāyo tiṃsanissaggiyā pācittiyā dhammā 'ti ettha Mahāvibhaṅge cīvaravaggato dhovanañ ca paṭiggahaṇañ cā 'ti dve sikkhāpadāni apanetvā akālacīvaraṃ kālacīvaran ti adhiṭṭhahitvā vibhajitasikkhāpadena ca parivattetvā acchinnacīvarena ca paṭhamavaggo pūretabbo. puna eḷakalomavaggassa ādito satta sikkhāpadāni apanetvā satta aññadatthikāni pakkhipitvā dutiyavaggo pūretabbo, tatiyavaggato paṭhamapattaṃ vassikasāṭikaṃ araññakasikkhāpadan ti imāni tīṇi apanetvā pattasannicayagarupāpuraṇalahupāpuraṇa-sikkhāpadehi vaggo pūretabbo; iti bhikkhuṇīnaṃ dvādasa sikkhāpadāni ekato paññattāni aṭṭhārasa ubhato paññattānī 'ti evaṃ sabbe 'pi pātimokkhuddesamaggena uddiṭṭhā kho ayyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā 'ti evam ettha attho daṭṭhabbo. sesaṃ vuttanayam evā 'ti.
     Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya bhikkhuṇīvibhaṅge tiṃsakavaṇṇanā niṭṭhitā.
                     Khuddakavaṇṇanā.
          Tiṃsakānantaraṃ dhammā chasaṭṭhisatasaṅgahā,
          saṇgītā ye ayaṃ dāni hoti tesam pi vaṇṇanā.
     Tattha lasuṇavaggassa tāva paṭhamasikkhāpade dve tayo bhaṇḍike 'ti dve vā tayo vā poṭṭalike sampuṇṇamiñjānam etaṃ adhivacanaṃ.


[page 920]
920                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.1.1. (IV.1)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na mattaṃ jānitvā 'ti pamāṇaṃ ajānitvā, khettapālassa vārentassa bahuṃ lasuṇaṃ harāpesi. aññataraṃ haṃsayonin ti suvaṇṇahaṃsayoniṃ. so tāsaṃ ekekan ti so haṃso jātissaro ahosi, atha pubbasinehena āgantvā tāsaṃ ekekaṃ pattaṃ deti, taṃ tāpanatāḷanacchedenakkhamaṃ suvaṇṇam eva hoti. Māgadhakan ti Magadhesu jātaṃ, Magadharaṭṭhe jātalasuṇam eva hi idha lasuṇan ti adhippetaṃ, tam pi bhaṇḍikalasuṇam eva, na ekadvitimiñjakaṃ. Kurundiyaṃ pana jātadesaṃ avatvā Māgadhakaṃ nāma bhaṇḍikalasuṇan ti vuttaṃ. ajjhohāre ajjhohāre 'ti ettha sace dve tayo bhaṇḍike ekato yeva saṃkhāditvā ajjhoharati ekaṃ pācittiyaṃ, bhinditvā ekekamiñjaṃ khādantiyā pana payogagaṇanāya pācittiyānī 'ti. palaṇḍukādīnaṃ vaṇṇena vā miñjāya vā nānattaṃ veditabbaṃ, vaṇṇena tāva palaṇḍuko nāma paṇḍuvaṇṇo hoti, bhañjanako lohitavaṇṇo, harītako harītapaṇṇavaṇṇo, miñjāya pana palaṇḍukassa ekā miñjā hoti, bhañjanakassa dve, harītakassa tisso, cāpalasuṇo amiñjako aṅkuramattam eva hi tassa hoti. Mahāpaccariādīsu pana palaṇḍukassa tīṇi miñjāni, bhañjanakassa dve, harītakassa ekan ti vuttaṃ. ete palaṇḍukādayo sakabhāven' eva vaṭṭanti, sūpasampākādīsu pana Māgadhakam pi vaṭṭati, taṃ hi paccamānesu muggasūpādīsu vā macchamaṃsavikatiyā vā telādīsu vā badarasāḷavādīsu vā ambilasākādīsu vā uttaribhaṅgesu vā yattha katthaci antamaso yāgubhatte 'pi pakkhittaṃ vaṭṭati, sesam ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                lasuṇasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.
     Dutiye, sambādhe 'ti paṭicchannokāse. tassa vibhāgadassanatthaṃ pana ubho upakacchakā muttakaraṇan ti vuttaṃ.


[page 921]
Bhnīvibh_IV.1.1-4. (IV.1-4)]      Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           921
ekam pi loman ti kattariyā vā saṇḍāsakena vā khurena vā yena kenaci payogena ekaṃ vā bahūni vā saṃharāpentiyā payogagaṅanāya pācittiyāni, na lomagaṇanāya. ābādappaccayā 'ti kaṇḍukacchuādi ābādhapaccayā saṃharāpentiyā anāpatti. sesaṃ uttānam eva. catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇativajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.
     Tatiye, talaghātake 'ti muttakaraṇatalaghātane. antamaso uppalapattenāpī 'ti ettha pattaṃ tāva mahantaṃ kesarenāpi pahāraṃ dentiyā āpatti yeva. ābādhapaccayā 'ti gaṇḍaṃ vā vaṇaṃ vā paharituṃ vaṭṭati. sesaṃ uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedanan ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe, purāṇarājorodhā 'ti purāṇe gihībhāve rañño orodhā. cirāciraṃ gacchatī 'ti cirena cirena gacchati.
dhārethā 'ti sakkotha. kass' idaṃ kamman ti vutte anārocite 'pi etā mayi āsaṅkaṃ karissantī 'ti maññamānā evam āha mayh' idaṃ kamman ti. jatumaṭṭake 'ti jatunā kate maṭṭadaṇḍake. vatthuvasen' ev' etaṃ vuttaṃ, yaṃ kiñci pana daṇḍakaṃ pavesentiyā āpatti yeva. tenāha antamaso uppalapattam pi muttakaraṇaṃ pavesetī 'ti. etam pi ca atimahantaṃ, kesaramattam pi pana pavesentiyā āpatti yeva. sesam uttānam eva. samuṭṭhānādīni talaghātake vuttasadisān' evā 'ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.


[page 922]
922                Samantapāsādikā           [Bhnīvibh_IV.1.5-6. (IV.5-6)
     Pañcame, atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyantī 'ti atianto pavesetvā udakena dhovanaṃ kurumānā. kesaggamattam pi atikkāmetī 'ti vitthārato tatiyaṃ vā catutthaṃ vā aṅgulaṃ gambhīrato dvinnaṃ pabbānaṃ upari kesaggamattam pi pavesentiyā pācittiyan ti attho. vuttaṃ h' etaṃ Mahāpaccariyaṃ, ekissā aṅguliyā tīni pabbāni ādātuṃ na labhati, tiṇṇaṃ vā catunnaṃ vā ekekam pi pabbaṃ ādātuṃ na labhatī 'ti. sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni pi talaghātake vuttasadisān' evā 'ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe, bhattavissaggan ti bhattakiccaṃ. pānīyena ca vidhūpanena ca upatiṭṭhitvā 'ti ekena hatthena pānīyathālakaṃ ekena vījaniṃ gahetvā vījayamānā, samīpe ṭhatvā 'ti attho. accāvadatī 'ti pubbe 'pi tumhe evaṃ bhuñjatha ahaṃ evaṃ upaṭṭhānaṃ karomī 'ti pabbajitacārittaṃ atikkamitvā gehasitakathaṃ kathetī 'ti attho. yaṃ kiñci pānīyan ti suddhaudakaṃ vā hotu takkadadhimatthurasakhīrādīnaṃ vā aññataraṃ. yā kāci vījanī 'ti antamaso cīvarakaṇṇo 'pi. hatthapāse tiṭṭhati āpatti pācittiyassā 'ti idha ṭhānappaccayā 'va pācittiyaṃ vuttaṃ, pahārapaccayā pana khandhake dukkaṭaṃ paññattaṃ. deti dāpetī 'ti pānīyaṃ vā sūpādiṃ vā imaṃ pivatha iminā bhuñjathā 'ti deti, tālavaṇṭaṃ iminā vījanto bhuñjathā 'ti deti, aññena vā ubhayam pi dāpeti, anāpatti. anupasampannaṃ āṇāpetī 'ti upatiṭṭhanatthaṃ sāmaṇerādiṃ āṇāpeti anāpatti. sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.


[page 923]
Bhnīvibh_IV.1.7. (IV.7)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           923
     Sattame, bhuñjissāmī 'ti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassā 'ti idaṃ payogadukkaṭaṃ nāma, tasmā na kevalaṃ paṭiggahaṇe yeva hoti, patigaṇhitvā pana araññato āharaṇe 'pi sukkhāpane 'pi vaddalidivase bhajjanatthāya uddhanasajjane 'pi kapallasajjane 'pi dabbisajjane 'pi dārūni ādāya aggikaraṇe 'pi kapallamhi dhaññapakkhipane 'pi dabbiyā saṃghaṭṭanesu 'pi koṭṭanatthaṃ udukkhalamusalādisajjanesu 'pi koṭṭanapapphoṭanadhovanādīsu 'pi yāva mukhe ṭhapetvā ajjhoharaṇatthaṃ dantehi saṃkhādati tāva sabbapayogesu dukkaṭāni, ajjhohārakāle pana ajjhohāragaṇanāya pācittiyāni, ettha ca viññatti c' eva bhojanañ ca pamāṇaṃ, tasmā sayaṃ viññāpetvā aññāya bhajjanakoṭṭanapacanādīni kārāpetvā bhuñjantiyāpi āpatti. aññāya viññāpetvā sayaṃ bhajjanādīni katvā bhuñjantiyāpi āpatti. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ, idaṃ āmakadhaññaṃ nāma mātaram pi viññāpetvā bhuñjantiyā pācittiyam eva, aviññattiyā laddhaṃ tañ ce sayaṃ vā bhajjanādīni katvā vā kārāpetvā vā bhuñjantiyā dukkaṭaṃ, aññāya viññattiyā vā laddhaṃ sayaṃ vā bhajjanādīni katvā tāya vā kārāpetvā aññāya vā kārāpetvā bhuñjantiyāpi dukkaṭam evā 'ti. puna pi vuttaṃ aññāya viññattiyā laddhaṃ tam ce sayaṃ bhajjanādīni katvā bhuñjantiyā pācittiyam eva, bhajjanādīni kārāpetvā bhuñjantiyā pana dukkaṭan ti. taṃ pubbāparaviruddhaṃ hoti.
na hi bhajjanādīnaṃ karaṇe vā kārāpane vā viseso atthi.
Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana, aññāya viññattaṃ bhuñjantiyā dukkaṭan ti avisesena vuttaṃ. taṃ yuttaṃ ābādhappaccayā 'ti sedakammādīnaṃ atthāya dhaññaviññattiyā anāpatti. aviññattiyā labbhamānam pana nava kammatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭatī 'ti Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
aparannaṃ viññāpetī 'ti ṭhapetvā satta dhaññāni muggamāsādiṃ vā alābukumbhaṇḍādiṃ vā aññaṃ yaṃ kiñci ñātakapavāritaṭṭhāne viññāpentiyā anāpatti.


[page 924]
924                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.1.7-9. (IV.7-9)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āmakadhaññam pana ñātakapavāritaṭṭhāne 'pi na vaṭṭati. sesaṃ uttānam eva. catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā, nosaññavimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇativajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.
     Aṭṭhame, nibbiṭṭharājabhaṭo ti niviṭṭhā rañño bhati keṇi etenā 'ti nibbiṭṭharājabhaṭo, ekaṃ ṭhānantaraṃ keṇiyā gahetvā tato laddhaudayo ti attho. taṃ yeva bhaṭapathaṃ yācissāmī 'ti rañño keṇiṃ datvā puna taṃ yeva ṭhānantaraṃ yācissāmī 'ti cintento. paribhāsī 'ti tā bhikkhuṇiyo mā ssu puna evaṃ karitthā 'ti santajjesi. sayaṃ chaḍḍetī 'ti cattāri pi vatthūni ekapayogena chaḍḍentiyā ekā 'va āpatti, pāṭekkaṃ chaḍḍentiyā vatthugaṇanāya āpattiyo; āṇattiyam pi es' eva nayo, dantakaṭṭhacchaḍḍane 'pi bhikkhuṇiyā pācittiyam eva, bhikkhussa sabbattha dukkaṭaṃ. sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navame, yaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ropiman ti khettaṃ vā hotu ṇālikerādi ārāmo vā yattha katthaci ropimaharitaṭṭhāne etāni vatthūni chaḍḍentiyā purimanayen' eva āpattibhedo veditabbo. khette vā ārāme vā nisīditvā bhuñjamānā ucchuādīni vā khādati, gacchamānā ucciṭṭhodakacalakādīni vā haritaṭṭhāne chaḍḍeti, antamaso udakaṃ pivitvā matthakacchinnanāḷikeram pi chaḍḍeti pācittiyam eva, bhikkhuno dukkaṭaṃ, kasitaṭṭhāne pana nikkhittabīje yāva aṅkuraṃ na uṭṭhahati tāva sabbesaṃ dukkaṭaṃ,

[page 925]
Bhnīvibh_IV.1.9-10. (IV.9-10)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā               925
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anikkhittabījesu khettesu koṇādīsu vā asañjātaropimesu khettamariyādādīsu vā chaḍḍetuṃ vaṭṭati, mannussānaṃ kacavarachaḍḍanaṭṭhāne 'pi vaṭṭati. chaḍḍitakhette 'ti manussesu sassaṃ uddharitvā gatesu chaḍḍitakhettaṃ nāma hoti; tatth' eva vaṭṭati, yattha pana lāyitam pi pubbannādi puna vuṭṭhahissatī 'ti rakkhanti tattha yathā vatthukam eva. sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ ... pe ... tivedanan ti.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame, yaṃ kiñci naccan ti naṭādayo vā naccanti soṇḍā vā antamaso mora-suva-makkaṭādayo 'pi, sabbam p' etaṃ naccam eva. yaṃ kiñci gītan ti yaṃ kiñci naṭādīnaṃ vā gītaṃ hotu, ariyānaṃ parinibbāṇakāle ratanattayaguṇūpasaṃhitaṃ sādhukīḷikagītaṃ vā asaññatabhikkūnaṃ dhammabhāṇakagītaṃ vā sabbam p' etaṃ gītam eva. yaṃ kiñci vāditan ti tantibaddhādivādanīyabhaṇḍavāditaṃ vā hotu kuṭabherīvāditaṃ vā antamaso udakabherīvāditam pi sabbam p' etaṃ vāditam eva. dassanāya gacchati āpatti dukkaṭassā 'ti padavāragaṇanāya āpatti dukkaṭassa. yattha thitā passati vā suṇāti vā 'ti ekapayogena olokentī passati tesaṃ yeva gītavāditaṃ suṇāti ekam eva pācittiyaṃ. sace pana ekaṃ disaṃ oloketvā naccaṃ passati puna aññato oloketvā gāyante passati, aññato vādante, pāṭekko āpattiyo. bhikkhunī sayam pi naccituṃ vā gāyituṃ vā vādituṃ vā na labhati, aññaṃ nacca gāya vādehī 'ti vattum pi na labbhati, cetiyassa upahāraṃ detha upāsakā 'ti vattum pi tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā 'ti vutte sādhū 'ti sampaṭicchitum pi na labbhati;


[page 926]
926                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.2.1-2. (IV.11-12)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sabbattha pācittiyan ti sabba aṭṭhakathāsu vuttaṃ, bhikkhuno dukkaṭaṃ; tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā 'ti vutte pana upaṭṭhānakaraṇam pana sundaran ti vattuṃ vaṭṭati. ārāme ṭhitā 'ti ārāme ṭhatvā antarārāme vā bahi ārāme vā naccādīni passati vā suṇāti vā anāpatti. sati karaṇīye 'ti salākabhattādīnaṃ vā atthāya aññena vā kenaci karaṇiyena gantvā gataṭṭhāne passati vā suṇāti vā anāpatti. āpadāsū 'ti tādisena upaddavena upaddutā samajjaṭṭhānaṃ pavisati, evaṃ pavisitvā passantiyā suṇantiyā vā anāpatti. sesaṃ uttānam eva.
eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, tivedanan ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
                     Lasuṇavaggo paṭhamo.
     Andhakāravaggassa paṭhamasikkhāpade, appadīpe 'ti padīpacandasuriyāggīsu ekenāpi anobhāsite. ten' ev' assa padabhājane anāloke 'ti vuttaṃ. sallapeyya vā 'ti gehasitakathaṃ katheyya. arahopekkhā aññavihitā 'ti na raho assādapekkhā raho assādato aññavihitā 'va hutvā ñātī vā pucchati dāne vā pūjāya vā manteti. sesaṃ uttānam eva.
theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ dvivedanan ti.
                     paṭhamasikkhāpadaṃ.
     Dutiye, paṭicchanne okāse 'ti idam eva nānaṃ, sesaṃ sabbaṃ purimasadisam evā 'ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.


[page 927]
Bhnīvibh_IV.2.3-6. (IV.13-16)]          Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                927
     Tatiye, ajjhokāse 'ti nānaṃ. sesaṃ sabbaṃ tādisam evā 'ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe, nikaṇṇikan ti kaṇṇamūlaṃ vuccati, kaṇṇamūle jappeyyā 'ti vuttaṃ hoti. sati karaṇīye 'ti salākabhattādīnaṃ āharaṇatthāya vihāre vā dunnikkhittapaṭisāmanatthāya. sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni purimasadisān' evā 'ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.
     Pañcame, gharaṃ sodhentā 'ti tesaṃ kira etad ahosi: theriyā koci kāyikavācasiko vītikkamo na dissati, gharam pi tāva sodhemā 'ti tato gharaṃ sodhentā naṃ addasaṃsu. anovassakaṃ atikkamentiyā 'ti paṭhamaṃ pādaṃ atikkamentiyā dukkaṭaṃ, dutiyaṃ atikkamentiyā pācittiyaṃ, upacārātikkame 'pi es' eva nayo. gilānāyā 'ti yādisena gelaññena āpucchituṃ na sakkoti. āpādāsū 'ti ghare aggi vā uṭṭhito hoti corā vā evarūpe upaddave anāpucchā pakkamanti anāpatti.
sesam ettha uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe, abhinisīdeyyā 'ti nisīdeyya, nisīditvā gacchantiyā ekā āpatti, anisīditvā nipajjitvā gacchantiyā ekā, nisīditvā nippajjitvā gacchantiyā dve. dhuvapaññatte 'ti bhikkhunīnaṃ atthāya niccapaññatte. sesaṃ uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ . . . pe . . . tivedanan ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.


[page 928]
928                Samantapāsādikā           [Bhnīvibh_IV.2.7-10. (IV.17-20)
     Sattame pi sabbaṃ chaṭṭhe vuttanayen' eva veditabbaṃ.
                     sattamasikkhāpadam.
     Aṭṭhame sabbaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navame, abhisapeyyā 'ti sapathaṃ kareyya, nirayena abhisapati nāma: niraye nibbattāmi avīcimhi nibbattāmi niraye nibbattatu avīcimhi nibbattatū 'ti evam ādinā nayena akkosati. brahmacariyena abhisapati nāma: gihinī homi odātavatthā homi paribbājikā homi, itarā vā mādisā hotū 'ti evam ādinā nayena akkosati; vācāya vācāya pācittiyaṃ, ṭhapetvā pana nirayañ ca brahmacariyañ ca. sunakhī sūkarī kānā kuṇī 'ti ādinā nayena akkosantiyā vācāya vācāya dukkaṭaṃ. atthapurekkhārāyā 'ti aṭṭhakathaṃ kathentiyā.
dhammapurekkhārāyā 'ti pāliṃ vācentiyā. anusāsanipurekkhārāyā 'ti idāni pi tvaṃ edisā sādhu viramassu no ce viramasi addhā puna evarūpāni kammāni katvā niraye uppajjissasi tiracchānayoniyā uppajjissasī 'ti evaṃ anusāsaniyaṃ ṭhatvā vadantiyā anāpatti. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame sabbaṃ uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakam, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
                     Andhakāravaggo dutiyo.


[page 929]
Bhnīvibh_IV.3.1-4. (IV.21-24)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           929
     Naggavaggassa paṭhamasikkhāpade, brahmacariyaṃ ciṇṇenā 'ti brahmacariyena ciṇṇena, athavā brahmacariyassa caraṇenā 'ti, evaṃ karaṇatthe vā sāmiatthe vā upayogavacanaṃ veditabbaṃ. acchinnacīvarikāyā 'ti idaṃ udakasāṭikaṃ sandhāya vuttaṃ, na aññaṃ cīvaraṃ, tasmā udakasāṭikāya acchinnāya vā naṭṭhāya vā naggāya nahāyantiyā anāpatti, sace 'pi udakasāṭikacīvaraṃ mahagghaṃ hoti, na sakkā nivāsetvā bahi gantuṃ, evam pi naggāya nahāyituṃ vaṭṭati.
sesam ettha uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     paṭhamasikkhāpadaṃ.
     Dutiye sabbaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, no saññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.
     Tatiye, anantarāyikinī 'ti dasasu antarāyesu ekena 'pi antarāyena anantarāyā. dhuraṃ nikkhittamatte 'ti dhuraṃ nikkhipitvā sace 'pi pacchā sibbati, āpatti yevā 'ti attho. sesaṃ uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe, pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāham eva pañcāhikaṃ. saṃghāṭīnaṃ cāro saṃghāṭicāro; paribhogavasena vā otāpanavasena vā saṃghaṭitaṭṭhena saṃghāṭī 'ti laddhanāmānaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ parivattanan ti attho. tasmā yeva padabhājane, pañcamaṃ divasaṃ pañca cīvarānī 'ti ādim āha. āpatti pācittiyassā 'ti ettha ca ekasmiṃ cīvare ekā āpatti, pañcasu pañca. āpadāsū 'ti mahagghaṃ cīvaraṃ, na sakkā hoti corabhayādīsu 'pi paribhuñjituṃ, evarūpe upaddave anāpatti. sesaṃ uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ,

[page 930]
930                Samantapāsādikā               [Bhnīvibh_IV.3.4-7. (IV.24-27)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] akiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.
     Pañcame, cīvarasaṃkamaṇīyan ti saṃkametabbaṃ cīvaraṃ aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna paṭidātabbacīvaran ti attho. āpadāsū 'ti sace apārutaṃ vā anivatthaṃ vā corā haranti, evarūpāsu āpadāsu dhārentiyā anāpatti. sesaṃ uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe, aññaṃ parikkhāran ti yaṃ kiñci thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññataraṃ. ānisaṃsan ti kittakaṃ agghanakaṃ dātukāmatthā 'ti pucchati, ettakaṃ nāmā 'ti vadanti, āgametha tāva idāni vatthaṃ mahagghaṃ, katipāhena kappāse āgate samagghaṃ bhavissatī 'ti evaṃ vatvā nivārentiyā anāpatti. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedanan ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.
     Sattame, pakkamiṃsū 'ti aññesam pi āgamanaṃ āgamenti addhā amhākam pi āgamessantī 'ti tattha tattha agamaṃsu.
paṭibāheyyā 'ti paṭisedheyya. ānisaṃsan ti ekaṃ sāṭakaṃ na ppahoti āgametha tāva katipāhena uppajjissati tato bhājessāmā 'ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhentiyā anāpatti. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.


[page 931]
Bhnīvibh_IV.3.8-10. (IV.28-30)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā               931
     Aṭṭhame, naṭā nāma ye nāṭakaṃ nāṭenti. nāṭakā nāma ye naccanti. laṅghakā nāma ye vaṃsavarattādīsu laṅghanakammaṃ karonti. sokasāyikā nāma māyākārā. kumbhathuṇikā nāma ghaṭakena kīḷanakā, bibbisakavādakā 'ti pi vadanti. deti āpatti pācittiyassā 'ti ettha cīvaragaṇanāya āpattiyo veditabbā. sesaṃ uttānam eva. chasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navame, dubbalacīvarapaccāsāyā 'ti dubbalāya cīvarapaccāsāya. ānisaṃsan ti kiñcāpi na mayaṃ ayye sakkomā 'ti vadanti idāni tesaṃ kāppāso āgamissati saddho pasanno puriso āgamissati addhā dassatī 'ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā anāpatti. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedanan ti.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame, kaṭhinuddhāraṃ na dassantī 'ti ettha kīdiso kaṭhinuddhāro dātabbo kīdiso na dātabbo ti ? yassa atthāramūlako mahānisaṃso ubbhāramūlako appo evarūpo na dātabbo, yassa pana atthāramūlako ānisaṃso appo ubbhāramūlako mahānisaṃso evarūpo dātabbo, samānisaṃso 'pi saddhāparipālanatthaṃ dātabbo 'va. ānisaṃsan ti bhikkhuṇīsaṅgho jiṇṇacīvaro kaṭhinānisaṃsamūlako mahālābho ti.


[page 932]
932                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.4.1-3. (IV.31-33)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evarūpaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibahantiyā anāpatti.
sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittam, tivedanan ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
                     Naggavaggo tatiyo.
     Tuvaṭṭavaggassa paṭhamasikkhāpade, tuvaṭṭeyyun ti nipajjeyyuṃ. sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     paṭhamasikkhāpadaṃ.
     Dutiye ekaṃ attharaṇaṃ c' eva pāpuraṇañ ca etāsan ti ekattharaṇapāpuraṇā, saṃhāriyamānānaṃ pāvārattharaṇakaṭasārakādīnaṃ ekaṃ antaṃ attharitvā ekaṃ pārupitvā tuvaṭṭentīnam etaṃ adhivacanaṃ. vavatthānaṃ dassetvā 'ti majjhe kāsāvaṃ vā kattarayaṭṭhiṃ vā antamaso kāyabandhanam pi ṭhapetvā nippajjantīnaṃ anāpattī 'ti attho.
sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, no saññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.
     Tatiye, uḷārasambhāvitā 'ti uḷārakulā pabbajitattā guṇehi ca uḷārattā uḷārā 'ti sambhāvitā. issāpakatā 'ti issāya apakatā, abhibhūtā 'ti attho. saññatti bahulā etāsan ti saññattibahulā, divasaṃ mahājanaṃ paññāpayamānā 'ti attho.
viññatti bahulā etāsan ti viññattibahulā. viññattī 'ti hetūdāharaṇādīhi vividhehi nayehi saññāpanā veditabbā, na yācanā, caṃkamane nivattanagaṇanāya āpattiyo veditabbā.
tiṭṭhati vā ti ādīsu poyogagaṇanāya. uddisati vā 'ti ādīsu padādigaṇanāya. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ,


[page 933]
Bhnīvibh_IV.4.4-10. (IV.34-40)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                933
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe, sati antarāye 'ti dasavidhe antarāye sati. pariyesitvā na labhatī 'ti aññaṃ upaṭṭhāyikaṃ na labhati. gilānāyā 'ti sayaṃ gilānāya. āpadāsū 'ti tathārūpe upaddave sati anāpatti. sesaṃ uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.
     Pañcame, aññaṃ āṇāpetī 'ti ettha sace nikkaḍḍhāti āṇattā ekapayogena bahūni 'pi dvārāni atikkameti ekā āpatti. atha imañc' imañ ca dvāraṃ atikkamehī 'ti evaṃ āṇattā atikkāmeti dvāragaṇanāya āpattiyo. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe sabbaṃ uttānam eva. samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.
     Sattama-aṭṭhama-navamesu sabbaṃ uttānam eva. sabbāni eḷakalomasamuṭṭhānāni, kiriyā, nosaññāvimokkhāni, acittakāni, paṇṇattivajjāni, kāyakammāni, ticittāni, tivedanānī ti.
                sattaṭṭhanavamasikkhāpadāni.
     Dasame, āhundarikā 'ti sambādhā. dhuranikkhittamatte 'ti sace 'pi dhuraṃ nikkhipitvā pacchā pakkamati āpatti yevā 'ti attho,


[page 934]
934                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.5.1. (IV.41)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pavāretvā pañca yojanāni gacchantiyāpi anāpatti.
chasu vattabbam eva n' atthi. sace pana tīṇi gantvā ten' eva maggena paccāgacchati na vaṭṭati, aññena maggena āgantuṃ vaṭṭati. antarāye 'ti dasavidhe antarāye, pāraṃ gacchissāmī 'ti nikkhantā nadī pūrā puna āgatā corā vā magge honti megho vā uṭṭhāti nivattati vaṭṭati. sesaṃ uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
                     Tuvaṭavaggo catuttho.
     Cittāgāravaggassa paṭhamasikkhāpade, rājāgāran ti rañño kīḷanagharaṃ. cittāgāran ti kīḷanacittasālaṃ. ārāman ti kīḷanaupavanaṃ. uyyānan ti kīḷanuyyānaṃ. pokkharaṇī 'ti kīḷanapokkharaṇī. tasmā yeva padabhājane, yattha katthaci rañño kīḷitun ti ādi vuttaṃ. dassanāya gacchati āpatti dukkaṭassā 'ti ettha padavāragaṇanāya dukkaṭaṃ.
yattha ṭhitā passatī 'ti ettha pana sace ekasmiṃ yeva ṭhāne ṭhitā padaṃ anuddharamānā pañcāpi passati, ekam eva pācittiyaṃ, taṃ taṃ disābhāgaṃ oloketvā passantiyā pana pāṭekkā āpattiyo. bhikkhussa pana sabbattha dukkaṭaṃ.
ārāme ṭhitā 'ti ajjhārāme rājāgārādīni karonti, tāni passantiyā anāpatti. gacchantī vā āgacchantī vā 'ti piṇḍapātādīnaṃ atthāya gacchantiyā maggo hoti, tāni passati ānapatti. sati karaṇīye gantvā 'ti rañño santikaṃ kenaci karaṇīyena gantvā passati anāpatti. āpadāsū ti kenaci upaddutā pavisitvā passati anāpatti. sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, tivedanan ti.
                     paṭhamasikkhāpadaṃ.


[page 935]
Bhnīvibh_IV.5.2-5. (IV.42-45)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                935
     Dutiye abhinisīdanābhinipajjanesu payogagaṇanāya āpattiyo veditabbā. sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dutiyasikkhāpedaṃ.
     Tatiye, ujjavūjjave 'ti yatthakaṃ hatthena añjitaṃ hoti, tasmiṃ takkamhi veṭhite ekā āpatti, kantanato pana pubbe kappāsavicinanaṃ ādiṃ katvā sabbapayogesu hatthavāragaṇanāya dukkaṭaṃ. kantitasuttan ti dasikasuttādiṃ saṃghāṭetvā kantati dukkantitaṃ vā paṭikantati. sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe, yāguṃ vā 'ti ādīsu taṇḍulakoṭṭanaṃ ādiṃ katvā sabbesu pubbapayogesu payogagaṇanāya dukkaṭaṃ, yāgubhattesu bhājanagaṇanāya, khādanīyādīsu rūpagaṇanāya pācittiyāni. yāgupāne 'ti manussehi saṅghass' atthāya kayiramāne yāgupāne vā saṅghabhatte vā tesaṃ sabhāgabhāvena yaṃ kiñci pacantiyā anāpatti, cetiyapūjāya sahāyikā hutvā gandhādīhi pūjeti vaṭṭati. attano veyyāvaccakarassā 'ti sace 'pi mātāpitaro āgacchanti yaṃ kiñci vījaniṃ vā sammuñjanīdaṇḍakaṃ vā kārāpetvā veyyāvaccakaraṭṭhāne ṭhapetvā 'va yaṃ kiñci pacituṃ vaṭṭati. sesaṃ uttānam eva.
samuṭṭhānādīni tatiyasadisān' evā 'ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.
     Pañcame, asati antarāye 'ti dasavidhe antarāye asati, dhuraṃ nikkhipitvā pacchā vinicchinantī āpattiṃ āvajjitvā 'va vinicchinati. pariyesitvā na labhatī 'ti sahāyikā bhikkhuniyo na labhati.


[page 936]
936                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.5.5-9. (IV.45-49)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sesaṃ uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe sabbaṃ naggavagge agārikasikkhāpade vuttanayen' eva veditabbaṃ. ayaṃ pana viseso: taṃ chasamuṭṭhānaṃ, idaṃ sahatthā 'ti vuttattā eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, no saññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.
     Sattame, puna pariyāyenā 'ti puna vāre. āpadāsū 'ti mahagghaṃ cīvaraṃ sarīrato mocetvā suppaṭisāmitam pi corā haranti, evarūpāsu āpadāsu anissajitvā nivāsentiyā anāpatti. sesaṃ uttānam evā 'ti. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, no saññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.
     Aṭṭhame, anissajitvā 'ti rakkhaṇatthāya adatvā, imaṃ jaggeyyāsī 'ti evaṃ anāpucchitvā 'ti attho. pariyesitvā na labhatī 'ti paṭijaggikaṃ na labhati. gilānāyā 'ti vacībhedaṃ kātuṃ asamatthāya. āpadāsū 'ti raṭṭhe bhijjante āvāse chaḍḍhetvā āgacchanti evarūpāsu āpadāsu anāpatti. sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhūnādīni anantarasikkhāpadasadisān' evā 'ti.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navame, bāhirakaṃ anatthasaṃhitan ti hatthi-assa-rathadhanu-tharu-sippa-athabbanakhīlana vasīkaraṇa-sosāpanamantāgadappayogādibhedaṃ parūpaghātakaraṃ.


[page 937]
Bhnīvibh_IV.5.9-10;6.1-2. (IV.49-52)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                937
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] parittan ti yakkhaparittanāgamaṇḍalādibhedaṃ sabbam pi vaṭṭati.
sesaṃ uttānam eva. padasodhammasamuṭṭhānaṃ, vācato vācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame, vāceyyā 'ti padaṃ viseso. sesaṃ navame vuttanayen' eva veditabbaṃ saddhiṃ samuṭṭhānādīhī 'ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
                     Cittāgāravaggo pañcamo.
     Ārāmavaggassa paṭhamasikkhāpade, parikkhepaṃ atikkāmentiyā, upacāraṃ okkamantiyā 'ti ettha paṭhaṃapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyaṃ. sīsānulokikā 'ti paṭhamaṃ pavisantīnaṃ bhikkhunīnaṃ sīsaṃ anulokentī pavisati anāpatti. yattha bhikkhuniyo ti yattha bhikkhuniyo paṭhamataraṃ pavisitvā sajjhāyacetiyavandanādīni karonti, tattha tāsaṃ santikaṃ gacchāmī 'ti gantuṃ vaṭṭati. āpadāsū 'ti kenaci upaddutā hoti evarūpāsu āpadāsu pavisituṃ vaṭṭati.
sesaṃ uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     paṭhamasikkhāpadaṃ.
     Dutiye, āyasmā Kappitako ti ayaṃ jaṭilasahassassa abbhantaro thero. saṃharī 'ti saṃkāmesi. saṃhaṭo ti saṃkāmito. kāsāvaṭo ti nahāpitā kāsāvaṃ nivāsetvā kammaṃ karonti, taṃ sandhāy' āhaṃsu. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.


[page 938]
938                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.6.3-6. (IV.53-56)
     Tatiye, anusāsanī purekkhārāyā 'ti idāni 'pi tvaṃ bālā avyattā 'ti ādinā nayena anusāsanīpakkhe ṭhatvā vadantiyā anāpatti. sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni anantarasikkhāpadasadisān' evā 'ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe sabbaṃ uttānam eva. catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, nimantitāya anāpucchā bhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyākiriyaṃ, pavāritāya kappiyaṃ kāretvāpi akāretvāpi bhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.
     Pañcame, kule maccharo kulamaccharo, kulamaccharo etissā atthī 'ti kulamaccharinī, kulaṃ vā maccharāyatī 'ti kulamaccharinī. kulassa avaṇṇan ti taṃ kulaṃ assaddhaṃ appasannan ti. bhikkhunīnaṃ avaṇṇan ti bhikkhuniyo dussīlā pāpadhammā 'ti. santaṃ yeva ādīnavan ti kulassa vā bhikkhunīnaṃ vā santaṃ aguṇaṃ. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe ovādāyā 'ti garudhammatthāya. saṃvāsāyā 'ti uposathapavāraṇapucchanatthāya. ayam ettha saṃkhepo, vitthāro pana bhikkhunovādasikkhāpadavaṇṇanāya vutto yeva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.


[page 939]
Bhnīvibh_IV.6.7-10. (IV.57-60)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā               939
     Sattame, pariyesitvā na labhatī 'ti bhikkhuṃ na labhati.
sesaṃ uttānam eva. imassāpi vitthāro bhikkhunovādake vutto yeva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.
     Aṭṭhame, ekaṃ kamman ti ādīni uposathapavāraṇā yeva vuttāni. sesaṃ uttānam eva. imissāpi vitthāro bhikkhunovādake vutto yeva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navame sabbaṃ uttānam eva. imissāpi vitthāro bhikkhunovādake vutto yeva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame, pasākhe 'ti adhokāye. adhokāyo hi yasmā tato rukkhassa sākhā viya ubho ūrū pabhijjitvā gatā tasmā pāsā kho ti vuccati. bhindā 'ti ādīsu sace bhinda phālehī 'ti sabbāni āṇāpeti, so ca tath' eva karoti cha āṇattidukkaṭāni, cha ca pācittiyāni āpajjati, athāpi evaṃ āṇāpeti upāsaka yaṃ kiñci ettha kātabbaṃ taṃ sabbaṃ karotī 'ti. so ca sabbāni 'pi bhedanādīni karoti ekāya vācāya cha dukkaṭāni, cha pācittiyānī 'ti dvādasa āpattiyo, sace pana bhedanādāsu ekaṃ yeva vatvā idaṃ karohī 'ti āṇāpeti so ca sabbāni karoti yaṃ āṇattaṃ tass' eva karaṇe pācittiyaṃ, sesesu anāpatti.
sesaṃ uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ,


[page 940]
940                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.7.1-4. (IV.61-64)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
                Samatto ārāmavaggo chaṭṭho.
     Gabbhinīvaggassa paṭhamasikkhāpade, āpannasattā 'ti kucchiṃ paviṭṭhasattā.
                     paṭhamasikkhāpadaṃ.
     Dutiye, pāyantī 'ti thaññaṃ pāyamānaṃ. mātā vā hotī 'ti yaṃ dārakaṃ pāyeti tassa mātā vā hoti dhātī vā. sesaṃ uttānam eva. ubhayam pi tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.
     Tatiye, sikkhāsammutiṃ dātuṃ ti kasmā dāpesi. mātugāmo nāma lolo hoti dve vassāni chasu dhammesu asikkhitvā sīlāni pūrayamāno kilamati, sikkhitvā pana pacchā na kilamissati. nittharissatī 'ti dāpeti. pāṇātipātā veramaṇiṃ dve vassāni avītikkamasamādānaṃ samādiyāmī 'ti yan taṃ pāṇātipātā veramaṇī 'ti paññattaṃ sikkhāpadaṃ taṃ pāṇātipātā veramaṇīsikkhāpadaṃ dve vassāni avītikkamitabbasamādānaṃ katvā samādiyāmī 'ti attho. esa nayo sabbattha.
imā cha sikkhāyo saṭṭhivassāya 'pi pabbajitāya dātabbā yeva.
na etāsu asikkhitā upasampādetabbā.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.
     Catutthe sabbaṃ uttānam eva. sace pana paṭhamaṃ sikkhāsammuti na dinnā hoti, upasampadamālake 'pi dātabbā yeva. imā dve 'pi mahāsikkhā nāma.
                     catutthasikkhāpadaṃ.


[page 941]
Bhnīvibh_IV.7.5-10. (IV.65-70)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           941
     Pañcame, kiñcāpi ūnadvādasavassaṃ paripuṇṇasaññāya vuṭṭhāpentiyā anāpatti, sā pana anupasampannā 'va hoti.
sesaṃ uttānam eva.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe, dasavassāya gihīgatāya sikkhāsammutiṃ datvā paripuṇṇadvādasavassaṃ upasampādetuṃ vaṭṭati.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.
     Sattame, sabbaṃ uttānam evā. samuṭṭhānādīni pi sabbesu dutiye vuttasadisān' eva. ayaṃ pana viseso: yattha sammuti atthi tattha kiriyākiriyaṃ hotī 'ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.
     Aṭṭhame, na anuggaṇhāpeyyā 'ti imissā ayye uddesādīni dehī 'ti evaṃ uddesādīhi na anuggaṇhāpeyyā. pariyesitvā 'ti aññaṃ pariyesitvā na labhati sayaṃ gilānā hoti na sakkoti uddesādīni dātuṃ tassā anāpatti. sesaṃ uttānam eva.
dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navame, na upaṭṭhaheyyā 'ti cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakenā 'ti evaṃ tena tena karanīyena na upaṭṭhaheyya. sesaṃ uttānam eva. paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame, n' eva vūpakāseyyā 'ti na gahetvā gaccheyya. na vūpakāsāpeyyā 'ti imaṃ ayye gahetvā gacchā 'ti aññaṃ na āṇāpeyya. sesaṃ ettha uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
                     Gabbhinīvaggo sattamo.


[page 942]
942                Samantapāsādikā                     [Bhnīvibh_IV.8.1-6. (IV.71-76)
     Kumārībhūtavaggassa paṭhama-dutiya-tatiya-sikkhāpadāni tīni tīhi gihīgatasikkhāpadehi sadisāni. yā pana tā sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānā tā atikkhantavīsativassā 'ti veditabbā, tā gihīgatā vā hontu agihīgatā vā sikkhamānā icc eva vattabbā, gihīgatā 'ti vā kumārībhūtā 'ti vā na vattabbā. gihīgatāya dasavasakāle sikkhāsammutiṃ datvā dvādasavassakāle upasampadā kātabbā, ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā, dvādasa terasa cuddasa paṇṇarasa soḷasa sattarasa aṭṭhārasa vassakāle sammutiṃ datvā vīsativassakāle upasampadā kātabbā. aṭṭhārasavassakālato paṭṭhāya panāyaṃ gihīgatā 'ti pi kumārībhūtā 'ti pi vattuṃ vaṭṭati, kumārībhūtā pana gihīgatā 'ti na vattabbā, kumārībhūtā icc eva vattabbā, mahāsikkhamānā pana gihīgatā 'ti pi vattuṃ na vaṭṭati, kumārībhūtā 'ti 'pi vattuṃ na vaṭṭati, sikkhāsammutidānavasena pana tisso 'pi sikkhamānā 'ti vattuṃ vaṭṭati.
               paṭhama-dutiya-tatiya-sikkhāpadāni.
     Catuttha pañcama chaṭṭhesu sabbaṃ uttānam eva. sabbāni tisamuṭṭhānānī 'ti. catutthaṃ kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti. pañcamaṃ kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti. yañ c' ettha saṅghena paricchinditabbā 'ti vuttaṃ tassa upaparikkhitabbā 'ti attho.
chaṭṭhaṃ kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti. yaṃ pan' ettha paricchinditvā ti vuttaṃ tassa upaparikkhitvā 'ti attho.
               catuttha-pañcama-chaṭṭha-sikkhāpadāni.
     Sattame sabbaṃ uttānam eva. dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanan ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.


[page 943]
Bhnīvibh_IV.8.8-10. (IV.78-80)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                943
     Aṭṭhame sabbaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni pi anantarasadisān' evā 'ti.
                     aṭṭhamasikkhāpadaṃ.
     Navame, sokavassan ti saṃketaṃ katvā āgacchamānānaṃ purisānaṃ antosokaṃ pavesetī 'ti sokavassā, taṃ sokavassaṃ, ten' ev' āha sokavassā nāma paresaṃ dukkhaṃ uppādetī 'ti.
athavā gharaṃ viya gharasāmikā, ayam pi purisasamāgamaṃ alabhamānā sokaṃ āvisati, iti yaṃ āvisati svāssā āvāso hotī 'ti sokāvāsā, ten' ev' āha sokaṃ āvisatī 'ti. ajānantī 'ti edisā ayaṃ ti ajānamānā. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ tivedanan ti.
                     navamasikkhāpadaṃ.
     Dasame, anāpucchā 'ti anāpucchitvā, bhikkhunīhi dvikkhattuṃ āpucchitabbaṃ, pabbajjākāle ca upasampadākāle ca, bhikkhūnaṃ pana sakiṃ āpucchite 'pi vaṭṭati. ajānantī 'ti mātādīnaṃ atthibhāvaṃ ajānantī. sesaṃ uttānam eva.
idaṃ apubbasamuṭṭhānasīsaṃ, catusamuṭṭhānaṃ, vācato kāyavācato vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhānti. kathaṃ. abbhānakammādīsu kenacid eva karaṇīyena khaṇḍasīmāyaṃ nisinnā pakkosatha sikkhamānaṃ idh' eva naṃ upasampādessāmā 'ti upasampādeti, evaṃ vācato samuṭṭhāti, upassayato paṭṭhāya upasampādessāmī 'ti vatvā khaṇḍasīmaṃ gacchantiyā kāyavācato samuṭṭhāti, dvīsu 'pi ṭhānesu paṇṇattibhāvaṃ jānitvā 'va vītikkamaṃ karontiyā vācācittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, ananujānāpetvā upasampādanato kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dasamasikkhāpadaṃ.
     Ekādasame, pārivāsiyachandadānenā 'ti pārivāsiyena chandadānena. tattha catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ, parisapārivāsiyam rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyan ti.


[page 944]
944                Samantapāsādikā                     [Bhnīvibh_IV.8.11. (IV.81)
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tattha pārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacid eva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭhāti ussāraṇā vā karīyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū anokāsā mayaṃ aññattha gacchāmā 'ti chandaṃ avissajitvā 'va uṭṭhahanti, idaṃ parisapārivāsiyaṃ. kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. puna bhikkhū uposathādīni karissāmā 'ti rattiṃ sannipatitvā yāva sabbe sannipatanti tāva dhammaṃ suṇissāmā 'ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathente yeva aruṇo uggacchati, sace cātuddasikkaṃ uposathaṃ karissāmā 'ti nisinnā paṇṇaraso ti kātuṃ vaṭṭati, sace paṇṇarasikkaṃ kātuṃ nisinnā pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma. puna bhikkhū kiñcid eva abbhānādiṃ saṅghakammaṃ karissāmā 'ti nisinnā honti tatr' eko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati ajjaṃ nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā imaṃ kammaṃ karothā 'ti, te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tatth' eva nisinnā honti, atha añño āgantvā nakkhattaṃ patimānentaṃ attho bālaṃ upaccagā 'ti kiṃ nakkhattena karothā 'ti vadati, idaṃ chandapārivāsiyañ c' eva ajjhāsayapārivāsiyañ ca, etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anānetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. vuṭṭhitāya parisāyā 'ti chandaṃ vissajjetvā kāyena vā vācāya vā chandavissajjanamatten' eva vā uṭṭhitāya parisāya anāpatti. avuṭṭhitāya parisāyā 'ti chandaṃ avissajjetvā avuṭṭhitāya anāpatti. sesaṃ uttānam eva. tisamuṭṭhānaṃ, kiriyā, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ,


[page 945]
Bhnīvibh_IV.8.11-13;9.1-3. (IV.81-86)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā           945%
paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     ekādasamasikkhāpadaṃ.
     Dvādasame, upassayo na sammatī 'ti vasanokāso na ppahoti.
sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni anantarasadisān' evā 'ti.
                     dvādasamasikkhāpadaṃ.
     Terasame, ekaṃ vassaṃ dve 'ti ekantarike ekasmiṃ saṃvacchare dve vuṭṭhāpeti. sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni vuttasadisān' evā 'ti.
                     terasamasikkhāpadaṃ.
                    Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.
     Chattavaggassa paṭhamasikkhāpade, sakim pi dhāreti āpatti pācittiyassā 'ti maggagamane ekappayogen' eva divasam pi dhāreti ekā 'va āpatti, sace kaddamādīni patvā upāhanā omuñcitvā chattam eva dharentī gacchati dukkaṭaṃ, atthāpi gacchādīni disvā chattaṃ apanāmetvā upāhanārūḷhā 'va gacchati dukkaṭam eva, sace chattam pi apanāmetvā upāhanāpi omuñcitvā puna dhāreti puna pācittiyaṃ, evaṃ payogagaṇanāya āpattiyo veditabbā. sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     paṭhamasikkhāpadaṃ.
     Dutiye, yānena yāyantī 'ti etthāpi orohitvā punappunaṃ abhirūhantiyā payogagaṇanāya āpattiyo veditabbo. sesaṃ paṭhame vuttanayam evā 'ti.
                     dutiyasikkhāpadaṃ.
     Tatiye, vippakiriyiṃsū 'ti maṇiyo vippakiṇnā idhāpi omuñcetvā dhārentiyā payogagaṇanāya āpattiyo. samuṭṭhānādīni vuttanayān' eva. kevalaṃ idha akusalacittaṃ hotī 'ti.
                     tatiyasikkhāpadaṃ.


[page 946]
946                Samantapāsādikā                [Bhnīvibh_IV.9.4-12. (IV.87-95)
     Catutthe, sīsūpagādīsu yaṃ yaṃ dhāreti tassa tassa vasena vatthugaṇanāya āpattiyo veditabbā. sesaṃ tatiye vuttanayenevā 'ti.
                     catutthasikkhāpadaṃ.
     Pañcame, gandhavaṇṇakenā 'ti gandhena ca vaṇṇakena ca.
sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni tatiyasadisān' evā 'ti.
                     pañcamasikkhāpadaṃ.
     Chaṭṭhe sabbaṃ pañcame vuttasadisam evā 'ti.
                     chaṭṭhasikkhāpadaṃ.
     Sattame, ubbaṭṭāpeti āpatti pācittiyassā 'ti ettha hatthaṃ amocetvā ubbāṭṭane ekā 'va āpatti, mocetvā mocetvā ubbaṭṭane payogagaṇanāya āpattiyo. sambāhane 'pi es' eva nayo. gilānāyā 'ti antamaso maggagamanaparissamenāpi ābādhāya. āpadāsū 'ti corabhayādīhi sarīrakampanādīsu. sesaṃ uttānam eva. samuṭṭhānādīni tatiyasadisān' evā ti.
                     sattamasikkhāpadaṃ.
     Aṭṭhamādīsu tīsu, sikkhaṃānāya sāmaṇerāya gihiniyā 'ti idam eva nānākaraṇaṃ. sesaṃ sattame vuttasadisam evā 'ti.
               aṭṭhama-navama-dasama-sikkhāpadāni.
     Ekādasame, bhikkhussa purato ti abhimukham evā 'ti attho.
idaṃ pana upacāraṃ sandhāya katan ti veditabbaṃ. sesaṃ uttānam eva. kaṭhinasamuṭṭhānaṃ, kāyavācato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     ekādasamasikkhāpadaṃ.
     Dvādasame, anokāsakatan ti asukasmiṃ ṭhāne pucchāmī 'ti evaṃ akataokāsaṃ. ten' ev' āha, anokāsakatan ti anāpucchā 'ti.


[page 947]
Bhnīvibh_IV.9.12-13. (IV.95-96)]           Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā               947
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anodissā 'ti asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmī 'ti evaṃ aniyāmetvā kevalaṃ pucchitabbaṃ atthi pucchāmi ayyā 'ti evaṃ vatvā. sesaṃ uttānam eva. padasodhammasamuṭṭhānaṃ, vācato, vācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     dvādasamasikkhāpadaṃ.
     Terasame, parikkhepaṃ atikkāmentiyā 'ti ekena pādena atikkamante dukkaṭaṃ, dutiyena pācittiyaṃ, upacāre 'pi es' eva nayo. acchinnacīvarikāyā 'ti ādīsu saṃkaccikacīvaram eva cīvaran ti veditabbaṃ. āpadāsū 'ti mahagghaṃ hoti saṃkaccikaṃ pārupitvā gacchantiyā 'va upaddavo uppajjati evarūpāsu āpadāsu. sesaṃ uttānam eva. eḷakalomasamuṭṭhānaṃ, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                     terasamasikkhāpadaṃ.
                     Chattavagga Navamo.
     Uddiṭṭhā kho ayyāyo chasaṭṭhisata pācittiyā dhammā 'ti ettha sabban' eva bhikkhunīnaṃ khuddake 'pi navuti bhikkhūnaṃ dve navutī 'ti aṭṭhāsītisata sikkhāpadāni, tato sakalaṃ bhikkhunīvaggaṃ paraṃparabhojanaṃ, anatirittabhojanaṃ, anatirittena abhihaṭṭhuṃ pavāraṇaṃ, paṇītabhojanaviññatti, acelakasikkhāpadaṃ, duṭṭhullapaṭicchādanaṃ, ūnavīsativassūpasampādanaṃ, mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya addhānagamaraṃ, rājantepurappavesanaṃ, santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmappavesanaṃ, nisīdanaṃ, vassikasāṭikan ti imāni dvāvīsati sikkhāpadāni apanetvā sesāni satañ ca cha saṭṭhī ca sikkhāpadāni pāṭimokkhuddesamaggena uddiṭṭhāni hontī 'ti veditabbāni. ten' āha, uddiṭṭhā kho ayyāyo cha saṭṭhi sata pācittiyā dhammā .


[page 948]
948                Samantapāsādikā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] .. pe ...
evam etaṃ dhārayāmī 'ti. tatrāyaṃ saṃkhepato samuṭṭhānavinicchayo: giraggasammajjaṃ cittāgārasikkhāpadaṃ, saṃghāni itthālaṃkāro, gandhavaṇṇako, vāsitakapiññāko, bhikkhunīādīhi ubbaṭṭanaparimaddanānī 'ti imāni dasa sikkhāpadāni acittakāni, lokavajjāni, ayam pan' ettha adhippāyo: vināpi cittena āpajjitabbattā acittakāni, citte pana sati akusalen' eva āpajjitabbattā lokavajjāni, avesesāni acittakāni paṇṇattivajjān' eva, corī uṭṭhānaṃ, gāmantaraṃ ārāmasikkhāpadaṃ, gabbinīvagge ādito paṭṭhāya satta, kumārībhūtavagge ādito paṭṭhāya pañca, purisasaṃsaṭṭhaṃ, pārivāsiyachandadānaṃ, anuvassavuṭṭhāpanaṃ, ekantarikavuṭṭhāpanan ti imāni ekūnavīsati sikkhāpadāni sacittakāni, paṇṇattivajjāni, avasesāni sacittakāni, lokavajjān' evā 'ti.
Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya Bhikkhunīvibhaṅge
                    Khuddakavaṇṇanā niṭṭhitā.
          Pāṭidesanīyā nāma khuddakānaṃ anantarā
          ye dhammā aṭṭha ārūḷhā saṅkhepen' eva saṅgahaṃ
          tesaṃ pavattate esā saṅkhepen' eva vaṇṇanā.
     Yāni hi ettha pāliyaṃ sappitelādīni niddiṭṭhāni tāni yeva viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ, pāḷivinimmuttakesu pana sabbesu dukkaṭaṃ. sesam ettha uttānam eva.
aṭṭhavidham pi pan' etaṃ pāṭidesanīyaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyā, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanan ti.
                Pāṭidesanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
     Sekhiyā pana uddiṭṭhā ye dhammā pañcasattati
     tesaṃ anantarā yeva sattādhikaraṇavhayā


[page 949]
                Bhikkhunī-vibhaṅgavaṇṇanā                949
     Mahāvibhaṅge yo vutto tesaṃ atthavinicchayo
     bhikkhunīnaṃ Vibhaṅge 'pi tādisaṃ yeva taṃ viduṃ.
     yasmā tasmā visuṃ tesaṃ dhammānam atthavaṇṇanā
     na vuttā tattha yā vuttā vuttā yeva hi sā idhā 'ti.
     Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya Bhikkhunī-
                vibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
     Sabbāsavapahaṃ esā niṭṭhitā vaṇṇanā yathā,
     sabbāsavapahaṃ maggaṃ pavāpassantunibbutin ti.