Buddhaghosa: Visuddhimagga
Based on the ed. by C.A.F. Rhys Davids, 2 vols., London : Pali Text Society 1920-1921



Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996




NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.



ANNOTATED VERSION






THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm







[page 001]
               1
VISUDDHI-MAGGO
NAMO TASSA BHAGAVATO ARAHATO SAMMĀ-
SAMBUDDHASSA!
NIDĀNĀDIKATHĀ
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañ ca bhāvayaṃ,
ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭan ti1
iti h'; idaṃ vuttaṃ. Kasmā pan'; etaṃ vuttaṃ? Bhaga-
vantaṃ kira Sāvatthiyaṃ viharantaṃ rattibhāge aññataro
devaputto upasankamitvā, attano saṃsayasamugghāṭat-
thaṃ2:-
Anto jaṭā bahi jaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā:
taṃ taṃ, Gotama, pucchāmi: ko imaṃ vijaṭaye jaṭan ti
imaṃ pañhaṃ pucchi. Tassāyaṃ sankhepattho: Jaṭā
ti taṇhāya jāliniyā etaṃ adhivacanaṃ. Sā hi rūpādisu
ārammaṇesu heṭṭhupariyavasena punappunaṃ uppajja-
nato saṃsibbanaṭṭhena veḷugumbādīnaṃ sākhājālasankhātā
jaṭā viyā ti jaṭā. Sā pan'; esā sakaparikkhāra-paraparik-
khāresu sakattabhāva-parattabhāvesu, ajjhattikāyatana-bāhi-
rāyatanesu ca uppajjanato antojaṭā bahijaṭā ti
vuccati. Tāya evaṃ uppajjamānāya jaṭāya jaṭitā
pajā. Yathā nāma veḷujaṭādīhi veḷu-ādayo, evaṃ tāya
taṇhājaṭāya sabbā pi ayaṃ sattanikāya3-sankhātā pajā
jaṭitā, vinaddhā, saṃsibbitā ti attho.

[page 002]
2 Nidānādikathā
Yasmā ca evaṃ jaṭitā, taṃ taṃ, Gotama, puc-
chāmī ti,1 tasmā taṃ pucchāmi, Gotamā ti Bhagavan-
taṃ gottena ālapati.
Ko imaṃ vijaṭaye jaṭan ti: Imaṃ evaṃ te-
dhātukaṃ jaṭetvā ṭhitaṃ jaṭaṃ ko vijaṭeyya, vijaṭetuṃ
ko samattho? ti pucchati. Evaṃ puṭṭho pan'; assa sabba-
dhammesu appaṭihatañāṇacāro devadevo Sakkānaṃ Ati-
sakko, Brahmānaṃ Atibrahmā, catuvesārajjavisārado, dasa-
baladharo, anāvaraṇañāṇo, samantacakkhu Bhagavā tam
atthaṃ vissajjento:-
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañ ca bhāva-
yaṃ,
ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭan ti
imaṃ gātham āha.
Imissā dāni gāthāya kathitāya mahesinā
vaṇṇayanto yathābhūtaṃ atthaṃ sīlādibhedanaṃ,
sudullabhaṃ labhitvāna pabbajjaṃ Jinasāsane,
sīlādisangahaṃ khemaṃ ujuṃ maggaṃ visuddhiyā,
yathābhūtaṃ ajānantā, suddhikāmā pi ye idha
visuddhiṃ nādhigacchanti vāyamantā pi yogino,
tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ suvisuddhavinicchayaṃ
Mahā-Vihāravāsīnaṃ desanānayanissitaṃ
Visuddhi-Maggaṃ bhāsissaṃ; taṃ me sakkaccabhāsato
visuddhikāmā sabbe pi nisāmayatha sādhavo ti.
Tattha visuddhī ti sabbamalavirahitaṃ, accanta-
parisuddhaṃ nibbānaṃ veditabbaṃ. Tassā visuddhiyā
maggo ti Visuddhi-Maggo. Maggo ti adhigamupāyo
vuccati. Taṃ Visuddhi-Maggaṃ bhāsissāmī ti attho.
So panāyaṃ Visuddhi-maggo katthaci vipassanāmatta-
vasen'; eva desito. Yath'; āha:
"Sabbe sankhārā aniccā" yadā paññāya passati,
atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā ti2.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb omits ti.
2 Thag. 676; Dhp. 277-9.

[page 003]
Nidānādikathā 3
Katthaci jhānapaññāvasena. Yath'; āha:
Yamhi jhānañ ca, paññā ca, sa ve nibbānasantike ti1.
Katthaci kammādivasena. Yath'; āha:
Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitam uttamaṃ,
etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā ti2.
Katthaci sīlādivasena. Yath'; āha:
Sabbadā sīlasampanno, paññavā, susamāhito,
āraddhaviriyo, pahitatto, oghaṃ tarati duttaran ti3.
Katthaci satipaṭṭhānādivasena. Yath'; āha: Ekāyano
ayaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā ...pe
. . . nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ cattāro satipaṭ-
ṭhānā ti.4 Sammappadhānādisu pi es'; eva nayo. Imasmiṃ
pana pañhavyākaraṇe sīlādivasena desito.
Tatrāyaṃ sankhepavaṇṇanā:- Sīle patiṭṭhāyā ti
sīle ṭhatvā. Sīlaṃ paripūrayamāno yeva c'; ettha sīle patiṭ-
ṭhito5 ti vuccati, tasmā sīlaparipūranena sīle patiṭṭhahitvā ti
ayam ettha attho. Naro ti satto. Sapañño ti kam-
majatihetukapaṭisandhipaññāya paññavā. Cittaṃ pañ-
ñañ ca bhāvayan ti samādhiñ c'; eva vipassanañ ca
bhāvayamāno. Cittasīsena h'; ettha samādhi niddiṭṭho,
paññā nāmena ca vipassanā ti. Atāpī ti viriyavā. Viri-
yaṃ hi kilesānaṃ ātāpanaparitāpanaṭṭhena ātāpo ti vuccati;
tad assa atthīti ātāpī. Nipako ti nepakkaṃ vuccati
paññā, tāya samannāgato ti attho. Iminā pana padena
pārihāriyapaññaṃ6 dasseti. Imasmiṃ hi pañhavyākaraṇe
tikkhattuṃ paññā āgatā. Tattha paṭhamā jātipaññā, duti-
yā vipassanāpaññā, tatiyā sabbakiccapariṇāyikā pārihāriyā-
paññā.6 Saṃsāre bhayaṃ ikkhatīti bhikkhu. So imaṃ
vijaṭaye jaṭan ti so iminā ca sīlena, iminā ca citta-
sīsena niddiṭṭhasamādhinā, imāya ca tividhāya paññāya,
iminā ca ātāpenā ti chahi dhammehi samannāgato bhikkhu,

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhp. 372.
2 M. iii, 262; S. i, 34, 55.
3 S. i, 53.
4 D. ii, 290.
5 Bhm ṭhito.
6 Bhm -hārika

[page 004]
4 Nidānādikathā
seyyathāpi nāma puriso pathaviyaṃ1 patiṭṭhāya, sunisitaṃ
satthaṃ ukkhipitvā mahantaṃ veḷugumbaṃ vijaṭeyya,
evam eva sīlapaṭhaviyaṃ2 patiṭṭhāya samādhisilāyaṃ3 su-
nisitaṃ4 vipassanaṃ paññāsatthaṃ viriyabalapaggahitena
pārihāriyapaññāhatthena5 ukkhipitvā sabbam pi taṃ attano
santāne patitaṃ, taṇhājataṃ vijaṭeyya, sañchindeyya sam-
padāleyya. Maggakkhaṇe pan'; esa taṃ jaṭaṃ vijaṭeti
nāma; phalakkhaṇe vijaṭitajaṭo sadevakassa lokassa agga-
dakkhiṇeyyo hoti. Ten'; āha Bhagavā:-
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañ ca bhāva
yaṃ,
ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭan ti.
Tatrāyaṃ yāya paññāya sapañño ti vutto, tatr'; assa ka-
raṇīyaṃ n'atthi. Purimakammānubhāven'; eva hi 'ssa sā
siddhā. Ātāpī nipako ti ettha vuttaviriyavasena pana
tena sātaccakārinā paññāvasena ca sampajānakārinā hutvā
sīle patiṭṭhāya cittapaññāvasena vuttā samathavipassanā
bhāvetabbā ti imam atra Bhagavā sīlasamādhipaññāmu-
khena Visuddhi-Maggaṃ dasseti. Ettāvatā hi tisso sikkhā,
tividhakalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ upanissayo, anta-
dvayavajjana-majjhimapaṭipattisevanāni, apāyādisamatik-
kamanupāyo, tīh'; ākārehi kilesappahānaṃ, vītikkamādīnaṃ
paṭipakkho, sankilesattayavisodhanaṃ, sotāpannādibhāvassa
ca kāraṇaṃ pakāsitaṃ hoti. Kathaṃ? Ettha hi sīlena
adhisīlasikkhā pakāsitā hoti; samādhinā adhicittasikkhā;
paññāya adhipaññāsikkhā6.
Sīlena ca sāsanassa ādikalyāṇatā pakāsitā hoti. Ko
c'; ādikusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañ ca suvisuddhan ti7 hi
vacanato, sabbapāpassa akaraṇan ti8 ādi vacanato ca sīlaṃ
sāsanassa ādi. Tañ ca kalyāṇaṃ avippaṭisārādiguṇāva-
hattā.
Samādhinā majjhe kalyāṇatā pakāsitā hoti. Kusalassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh paṭhaviyā.
2 Sb sīle only.
3 Sbh samādhisilāya.
4 Sbh nisitaṃ.
5 Bhm -hārika.
6 A. i. 236 f.
7 S. v, 143, 165.
8 D. ii, 49; Dhp. 183.

[page 005]
Nidānādikathā 5
upasampadā ti1 ādivacanato hi samādhi sāsanassa majjhe.
So ca kalyāṇo iddhividhādiguṇāvahattā.
Paññāya2 pariyosānakalyāṇatā pakāsitā hoti.
Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ Buddhāna sāsanan ti3
hi vacanato, paññuttarato ca paññā sāsanassa pariyosānaṃ.
Sā ca kalyāṇaṃ iṭṭhāniṭṭhesu tādibhāvāvahanato.
Selo yathā ekaghano4 vātena na samīrati,
Evaṃ nindāpasaṃsāsu na samiñjanti paṇḍitā ti5
hi vuttaṃ.
Tathā sīlena tevijjatāya upanissayo pakāsito hoti. Sīla-
sampattiṃ hi nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, na tato paraṃ.
Samādhinā chaḷabhiññatāya upanissayo pakāsito hoti. Sa-
mādhisampadaṃ hi nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, na tato
paraṃ. Paññāya paṭisambhidā-pabhedassa6 upanissayo pa-
kāsito hoti. Paññāsampattiṃ hi nissāya catasso paṭisa-
mbhidā pāpuṇāti, na aññena kāraṇena.
Sīlena ca kāmasukh[allik]ānuyogasankhātassa7 antassa
vajjanaṃ pakāsitaṃ hoti; samādhinā attakilamathānuyo-
gasankhātassa, paññāya majjhimāya paṭipattiyā sevanaṃ
pakāsitaṃ hoti.
Tathā sīlena apāyasamatikkamanūpāyo pakāsito hoti;
samādhinā kāmadhātusamatikkamanupāyo; paññāya sabba-
bhavasamatikkamanupāyo.
Sīlena ca tad-angappahānavasena kilesappahānaṃ pakā-
sitaṃ hoti; samādhinā vikkhambhanappahānavasena; pañ-
ñāya samucchedappahānavasena.
Tathā sīlena kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkho pakāsito
hoti; samādhinā pariyuṭṭhānapaṭipakkho; paññāya anusa-
yapaṭipakkho.

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhp. 183.
2 B inserts sāsanassa.
3 D. ii, 49; Dhp. 183.
4 Bhm ekagghano.
5 Dhp. 81; first line also in Vin, i, 185; Thag. 643; quote 1 Mil. 386.
6 Bm -dāppabhedassa.
7 Bhm alone use the fuller form. Cf. D. iii, 130; Vin. i, 10;
S. iv, 330; v. 421.

[page 006]
6 I. Sīlaniddeso
Sīlena ca duccaritasankilesavisodhanaṃ pakāsitaṃ hoti;
samādhinā taṇhāsankilesavisodhanaṃ, paññāya diṭṭhisanki-
lesavisodhanaṃ.
Tathā sīlena sotāpanna-sakadāgāmibhāvassa kāraṇaṃ pa-
kāsitaṃ hoti; samādhinā anāgāmibhāvassa; paññāya ara-
hattassa. Sotāpanno hi sīlesu paripūrakārī ti vutto; tathā
sakadāgāmī. Anāgāmī pana samādhismiṃ paripūrakārī; ara-
hā pana paññāya paripūrakārī ti.
Evaṃ ettāvatā tisso sikkhā, tividhakalyāṇaṃ sāsanaṃ,
tevijjatādīnaṃ upanissayo, antadvayavajjana-majjhimapaṭi-
pattisevanāni, apāyādisamatikkamanupāyo, tīh'; ākārehi
kilesappahānaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, sankilesatta-
yavisodhanaṃ, sotāpannādibhāvassa ca kāraṇan ti ime nava
aññe ca evarūpā guṇattikā pakāsitā hontīti.
ITI NIDĀNĀDIKATHĀ.
I
SĪLANIDDESO
Evaṃ anekaguṇasangāhakena sīlasamādhipaññāmukhena
desito pi pan'; esa VISUDDHI-MAGGO atisankhepadesito yeva
hoti; tasmā nālaṃ sabbesaṃ upakārāyā ti vitthāram assa
dassetuṃ, sīlaṃ tāva ārabbha idaṃ pañhākammaṃ hoti:-
1. Kiṃ sīlaṃ?
2. Ken'; atthena sīlaṃ?
3. Kān'; assa lakkhaṇa-rasa-paccupaṭṭhāna-padaṭṭhānāni?
4. Kim ānisaṃsaṃ sīlaṃ?
5. Katividhaṃ c'; etaṃ sīlaṃ?
6. Ko c'; assa sankileso?
7. Kiṃ vodānan ti?
Tatr'; idaṃ vissajjanaṃ:-
1. Kiṃ sīlan ti
Pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭipattiṃ vā pūren-
tassa cetanādayo dhammā. Vuttaṃ h'; etaṃ Paṭisambhidā-
yam: Kiṃ sīlan ti? Cetanā sīlaṃ, cetasikaṃ sīlaṃ, saṃvaro

--------------------------------------------------------------------------

[page 007]
1. Kiṃ sīlaṃ 7
sīlaṃ, avītikkamo sīlan ti.1 Tattha cetanā sīlaṃ nāma
pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭivattaṃ2 vā pūr-
entassa cetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātā-
dīhi viramantassa virati.
Api ca cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīni pajahan-
tassa sattakammapathacetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ
nāma abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharatī ti
ādinā nayena vuttā anabhijjhā-avyāpāda-sammādiṭṭhi-
dhammā.
Saṃvaro sīlan ti ettha pañcavidhena saṃvaro vedi-
tabbo: Pātimokkhasaṃvaro,3 satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro,
khantisaṃvaro, viriyasaṃvaro ti.
Tattha iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti, samupeto
ti4 ayaṃ pātimokkhasaṃvaro. Rakkhati cakkhundriyam.
cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī ti5 ayaṃ satisaṃvaro
Yāni sotāni lokasmiṃ (Ajitā ti Bhagavā,)
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ,
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi,
Paññāy'; ete pithiyare ti6
ayaṃ ñāṇasaṃvaro. Paccayapaṭisevanam pi etth'; eva
samodhānaṃ gacchati. Yo panāyaṃ khamo hoti sītassa
uṇhassā ti7 ādinā nayena āgato, ayaṃ khantisaṃvaro nāma.
Yo cāyaṃ uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī ti8 ādinā
nayena āgato, ayaṃ viriyasaṃvaro nāma. Ājīvāpārisuddhi
pi etth'; eva samodhānaṃ gacchati.
Iti ayaṃ pañcavidho pi saṃvaro, yā ca pāpabhīrukānaṃ
kulaputtānaṃ sampattavatthuto virati, sabbam p'; etaṃ
saṃvara9-sīlan ti veditabbaṃ.
Avītikkamo sīlan ti samādinnasīlassa kāyikavācasiko
anatikkamo10.
Idaṃ tāva kiṃ sīlan ti pañhassa vissajjanaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 44.
2 Bhm -paṭipattiṃ.
3 D. i, 68.
4 Vibh. 246.
5 D. i, 70.
6 Sn. 1035.
7 M. i, 10.
8 Ib. 11.
9 Sb saṃvaro.
10 Sbh avītikkamo.

[page 008]
8 1 Sīlaniddeso
Avasesu
2. Ken'; atthena sīlan ti
sīlanatthena sīlaṃ. Kim idaṃ sīlanaṃ nāma? Samādhā-
naṃ vā, kāyakammādīnaṃ susīlyavasena1 avippakiṇṇatā
ti attho. Upadhāraṇaṃ vā, kusalānaṃ dhammānaṃ
patiṭṭhāvasena2 ādhārabhāvo ti attho. Etad eva h'; ettha
atthadvayaṃ saddalakkhaṇavidū anujānanti. Aññe pana
sirattho3 [sīlattho4] sītalattho3 [sīlattho4] ti evam ādinā pi
nayen'; ev'; ettha5 atthaṃ vaṇṇayanti.
Idāni
3. Kān'; assa lakkhaṇa-rasa-paccupaṭṭhāna-padaṭṭhānānī ti
ettha:-
Sīlanaṃ lakkhaṇaṃ tassa, bhinnassā pi anekadhā
sanidassanatthaṃ rūpassa yathā bhinnass'; anekadhā.
Yathā hi nīlapītādibhedena anekadhā bhinnassāpi rūpā-
yatanassa sanidassanattaṃ lakkhaṇaṃ, nīlādibhedena bhin-
nassāpi sanidassanabhāvānatikkamaṇato, tathā sīlassa ce-
tanādibhedena anekadhā bhinnassāpi. Yad etaṃ kāyakam-
mādīnaṃ samādhānavasena kusalānañ ca dhammānaṃ
patiṭṭhānavasena vuttaṃ sīlanaṃ, tad eva lakkhaṇaṃ
cetanādibhedena bhinnassāpi samādhānapatitṭhānabhāvā-
natikkamanato.
Evaṃ lakkhaṇassa pan'; assa
Dussīlyaviddhaṃsanatā,6 anavajjaguṇo tathā7
kiccasampatti atthena raso nāma pavuccati.
Tasmā idaṃ sīlaṃ nāma kiccatthena rasena dussīlyavid-
dhaṃsanarasaṃ, sampatti-atthena rasena anavajjarasan ti
veditabbaṃ. Lakkhaṇādisu hi kiccam eva sampatti vā
raso ti vuccati.
Soceyyapaccupaṭṭhānaṃ ta-y-idaṃ tassa viññuhi
ottappañ ca hiri c'; eva padaṭṭhānan ti vaṇṇitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm susilya-.
2 Bhm patitṭhāna-.
3 Bhm -aṭṭho.
4 Sbh omit.
5 Bhm nayen'; ettha.
6 Bhm Dussilya- throughout.
7 Sb tadā.

[page 009]
4. Kim ānisaṃsaṃ sīlaṃ 9
Taṃ h'; idam1 sīlaṃ kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manoso-
ceyyan ti2 evaṃ vuttasoceyyapaccupaṭṭhānaṃ, sucibhāvena3
paccupaṭṭhāti, gahaṇabhāvaṃ gacchati. Hirottappañ ca
pana tassa4 viññūhi padaṭṭhānan ti vaṇṇitaṃ. Āsannakā-
raṇan ti attho; hirottappe hi sati sīlaṃ uppajjati c'; eva tiṭ-
ṭhati ca; asati n'; eva uppajjati na tiṭṭhatīti. Evaṃ sīlassa
lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni veditabbāni.
4. Kim ānisaṃsaṃ silan ti
avippaṭisārādi anekaguṇapaṭilābhānisaṃsaṃ. Vuttaṃ h'
etam: Avippaṭisāratthāni kho, Ānanda, kusalāni sīlāni, avip-
paṭisārāmsaṃsānī ti.5 Aparam pi vuttaṃ: pañc'; ime,
gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañ-
ca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhi-
karaṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ
paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna ca paraṃ,
gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo ab-
bhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
Puna ca paraṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno, yaṃ yad
eva parisaṃ upasankamati, yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāh-
maṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ,
visārado upasankamati amankubhūto. Ayaṃ tatiyo āni-
saṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna ca paraṃ, gahapatayo,
sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catut-
tho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna ca paraṃ, ga-
hapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso
sīlavato sīlasampadayā'; ti6.
Apare pi Ākankheyya ce, bhikkhave, bhikkhu:- sabrahma-
cārīnaṃ piyo c'; assaṃ manāpo garu bhāvanīyo cā ti, sīlesv ev'
assa paripūrakārī ti7 ādinā nayena piyamanāpatādayo āsa-
vakkhayapariyosānā anekasīlānisaṃsā vuttā. Evaṃ avip-
paṭisārādi anekaguṇānisaṃsaṃ sīlaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm Ta-y-idaṃ.
2 A. i, 271.
3 Bhm soceyyabhāvena.
4 Bhm pan'; assa.
5 A. v, 1.
6 D. ii. 86.
7 M. i, 33.

[page 010]
10 I. Sīlaniddeso
Api ca:
Sāsane kulaputtānaṃ patiṭṭhā n'atthi yaṃ vinā
ānisaṃsaparicchedaṃ, tassa sīlassa ko vade?
Na Gangā, Yamunā cāpi, Sarabhū vā Sarasvatī1,
ninnagā vā 'ciravatī Mahī vā pi mahānadī
Sakkuṇanti visodhetuṃ taṃ malaṃ idha pāṇinaṃ,
visodhayati sattānaṃ yaṃ ve sīlajalaṃ malaṃ.
Na taṃ sajaladā vātā, na cāpi haricandanaṃ
n'; eva hārā na maṇayo na candakiraṇankurā
Samayant'; idha sattānaṃ pariḷāhaṃ surakkhitaṃ
yaṃ samet'; idaṃ ariyaṃ sīlaṃ accantasītalaṃ.
Sīlagandhasamo gandho kuto nāma bhavissati
yo samaṃ anuvāte ca paṭivāte ca vāyati?
Saggārohaṇasopānaṃ aññaṃ sīlasamaṃ kuto,
dvāraṃ vā pana Nibbāna-nagarassa pavesane?
Sobhant'; evaṃ na rājāno muttāmaṇivibhūsitā,
yathā sobhanti yatino sīlabhūsanabhūsitā.
Attānuvādādibhayaṃ viddhaṃ sayati sabbaso,
janeti kittiṃ hāsañ ca sīlaṃ sīlavataṃ sadā.
Guṇānaṃ mūlabhūtassa dosānaṃ balaghātino
Iti sīlassa viññeyyaṃ ānisaṃsakathāmukhan ti.
Idāni yaṃ vuttaṃ
5. Katividhañ c'; etaṃ silan ti
tatr'; idaṃ vissajjanaṃ:
i. Sabbam eva tāva idaṃ sīlaṃ attano sīlanalakkhaṇena
ekavidhaṃ.
ii. Cāritta-vārittavasena duvidhaṃ; tathā ābhisamācārika-
ādibrahmacariyakavasena, virati-avirativasena, nissitānissi-
tavasena, kāyapariyanta-āpāṇakoṭikavasena,2 sapariyantāpa-
riyantavasena, lokiya-lokuttaravasena ca.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb Sarassatī.
2 Cf. Mil. 397 (trs. ‘to the last day of his life').

[page 011]
5. Katividhaṃ sīlaṃ (iii.) 11
iii. Tividhaṃ hīnamajjhimapaṇītavasena; tathā attādhi-
pateyyalokādhipateyyadhammādhipateyyavasena, parāmat-
ṭhāparāmaṭṭhapaṭippassaddhavasena, visuddhāvisuddhave-
matikavasena, sekhāsekha-nevasekhanāsekhavasena ca.
iv. Catubbidhaṃ hānabhāgiya-ṭhitibhāgiya-visesabhāgiya-
nibbedhabhāgiyavasena; tathā bhikkhu-bhikkhunī-anupa-
sampanna-gahaṭṭhasīlavasena, pakati-ācāra-dhammatā-pub-
bahetukasīlavasena, pātimokkhasaṃvara-indriyasaṃvara-ājī-
vapārisuddhi-paccayasannissitasīlavasena ca.
v. Pañcavidhaṃ pariyantapārisuddhisīlādivasena; vuttam
pi c'; etaṃ Paṭisambhidāyaṃ: Pañcasīlāni pariyantapārisud-
dhisīlaṃ, apariyantapārisuddhisīlam, paripuṇṇapārisuddhi-
sīlaṃ, aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ, paṭippassaddhipārisuddhi-
sīlan ti.1 Tathā pahāna-veramaṇī-cetanā-saṃvarāvītik-
kamavasena.
Tattha (i.) ekavidhakoṭṭhāse attho vuttanayen'; eva vedi-
tabbo.
ii. Duvidhakoṭṭhāse: yaṃ Bhagavatā idaṃ kattabban ti
paññattasikkhāpadapūraṇaṃ, taṃ cārittaṃ2; yaṃ idaṃ na
kattabban ti paṭikkhittassa akaraṇaṃ, taṃ vārittaṃ.
Tatrāyaṃ vacanattho: caranti tasmiṃ [taṃ3 samangino3]
sīlesu4 paripūrakāritāya pavattantī ti cārittaṃ; vāritaṃ
tāyanti rakkhanti tenā ti vārittaṃ. Tattha saddhāviriya-
sādhanaṃ cārittaṃ, saddhāsādhanaṃ vārittaṃ. Evaṃ cā-
ritta-vārittavasena duvidhaṃ.
Dutiyaduke abhisamācāro ti uttamasamācāro. Abhisam-
mācāro eva5 ābhisamācārikaṃ6; abhisamācāraṃ vā ārabbha
paññattaṃ ābhisamācārikaṃ. Ājīvaṭṭhamakato avasesasī-
lass'; etaṃ adhivacanaṃ. Maggabrahmacariyassa ādibhāva-
bhūtan ti ādibrahmacariyakaṃ. Ājīvaṭṭhamakasīlass'7 etaṃ
adhivacanaṃ. Taṃ hi maggassa ādibhāvabhūtaṃ pubba-
bhāge yeva parisodhetabbato. Ten'; āha: Pubb'eva kho
pan'; assa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī
ti.8 Yāni vā sikkhāpadāni khuddānukhuddakānī ti vut-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pts. i, 46.
2 Cf. M. i, 287, 470.
3 Sbh omit.
4 Sb sīle.
5 Sbh 'va.
6 So all ed.
7 Cf. Asl. 396.
8 Cf. A. iii, 124f.

[page 012]
12 I.
tāni, idaṃ ābhisamācārikaṃ sīlaṃ; sesaṃ ādibrahmacariya-
kaṃ. Ubhato Vibhangapariyāpannaṃ vā ādibrahmacariya-
kaṃ; Khandhakavattapariyāpannaṃ vā1 ābhisamācārikaṃ.
Tassa sampattiyā ādibrahmacariyakaṃ sampajjati. Ten'
ev'; āha: So vata bhikkhave bhikkhu . . . ābhisamācārikaṃ2
dhammaṃ aparipūretvā ādibrahmacariyakaṃ dhammaṃ pari-
pūressatī ti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatī ti3 evaṃ ābhisamācārika-
ādibrahmacariyakavasena duvidhaṃ.
Tatiyaduke pāṇātipātādīhi veramaṇimattaṃ virati-sīlaṃ,
sesaṃ4 cetanādi avirati-sīlan ti evaṃ virati-avirativasena
duvidhaṃ.
Catutthaduke nissayo ti dve nissayā: taṇhānissayo ca,
ditthinissayo ca. Tattha yaṃ iminā 'haṃ sīlena devo vā
bhavissāmi, devaññataro vā ti5 evaṃ bhavasampattiṃ ākan-
khamānena pavattitaṃ, idaṃ taṇhānissitaṃ; yaṃ sīlena
suddhī ti6 evaṃ suddhidiṭṭhiyā7 pavattitaṃ, idaṃ diṭṭhinis-
sitam.
Yaṃ pana lokuttaraṃ lokiyañ ca tass'; eva sambhārabhū-
taṃ, idaṃ anissitan ti evaṃ nissitānissitavasena duvidhaṃ.
Pañcamaduke kālaparicchedaṃ katvā samādinnasīlaṃ
kālapariyantaṃ; yāvajīvaṃ samādiyitvā tath'; eva pavatti-
taṃ āpāṇakoṭikan ti evaṃ kālapariyanta-āpāṇakoṭikavasena
duvidhaṃ.
Chaṭṭhaduke lābha-yasa-ñāti-anga-jīvitavasena diṭṭhapari-
yantaṃ sapariyantaṃ nāma; viparītaṃ apariyantaṃ. Vut-
tam pi c'etaṃ Paṭisambhidāyam:8 Kataman taṃ sīlaṃ sa-
pariyantaṃ? Atthi sīlaṃ lābhapariyantaṃ, atthi sīlaṃ yasa-
pariyantaṃ, atthi sīlaṃ ñātipariyantaṃ, atthi sīlaṃ angapari-
yantaṃ, atthi sīlaṃ jīvitapariyantaṃ. Kataman taṃ sīlaṃ
lābhapariyantaṃ? Idh'; ekacco lābhahetu lābhapaccayā lābha-
kāraṇā yathā-samādinnaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamati, idam

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm Sb omit.
2 Cf. Vin. v, 181; we cannot trace the word ādibrahmacari-
yakaṃ in the Vibhanga.
3 A. iii, 14.
4 Sb sesa-.
5 A. iv, 461; v, 18.
6 Dhs. 1005.
7 Sb buddhidiṭṭhiyā.
8 Pṭs i, 43; P. T. S. ed. omits the sa- reading pariyantam.

[page 013]
5. Katividhaṃ sīlaṃ (iii.) 13
taṃ sīlaṃ lābhapariyantan ti. Eten'; ev'; upāyena itarāni pi
vitthāretabbāni. Apariyantavissajjane1 pi vuttaṃ: Kata-
man taṃ sīlaṃ na lābhapariyantaṃ? Idh'; ekacco lābhahetu
lābhapaccayā lābhakāraṇā yathā-samādinnaṃ2 sikkhāpadaṃ3
vītikkamāya cittam pi na uppādeti. Kiṃ so vītikkamissati?
-idaṃ taṃ sīlaṃ na lābhapariyantan ti. Eten'; ev'; upāyena
itarāni pi vitthāretabbāni. Evaṃ sapariyantāpariyantava-
sena duvidhaṃ.
Sattamaduke sabbam pi sāsavaṃ sīlaṃ lokiyaṃ, anāsavaṃ
lokuttaraṃ. Tattha lokiyaṃ bhavavisesāvahaṃ hoti, bha-
vanissaraṇassa ca sambhāro. Yath'; āha: Vinayo saṃvarat-
thāya, saṃvaro avippaṭisāratthāya, avippaṭisāro pāmojjatthāya,
pāmojjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhat-
thāya, sukhaṃ samādhatāya, samādhi yathābhūtañāṇadas-
sanatthāya, yathābhūta-ñāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā
virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimutti vimuttiñāṇadassa-
natthāya vimuttiñāṇadassanaṃ anupādā parinibbānatthāya.
Etadatthā kathā, etadatthā mantanā, etadatthā upanisā, etadat-
thaṃ sotāvadhānaṃ, yad idaṃ anupādā cittassa vimokkho ti4
lokuttaraṃ bhavanissaraṇāvahaṃ hoti paccavekkhaṇañā-
ṇassa ca bhūmī ti evaṃ lokiyalokuttaravasena duvidhaṃ.
iii. Tikesu, paṭhamattike: hīnena chandena, cittena, viri-
yena, vīmaṃsāya vā pavattitaṃ hīnaṃ, majjhimehi chandā-
dīhi pavattitaṃ majjhimaṃ, paṇītehi paṇītaṃ. Yasakā-
matāya vā samādinnaṃ hīnaṃ, puññaphaḷakāmatāya maj-
jhimaṃ; kattabbam ev'; idan ti ariyabhāvaṃ nissāya samā-
dinnaṃ paṇītaṃ. Aham asmi sīlasampanno, ime pan'; aññe
bhikkhū dussīlā, pāpadhammā ti evaṃ attukkaṃsana-para-
vambhanādīhi upakkiliṭṭhaṃ vā hīnaṃ; anupakkiliṭṭhaṃ
lokiyaṃ sīlaṃ majjhimaṃ, lokuttaraṃ paṇītaṃ. Taṇhāva-
sena vā bhavabhogatthāya pavattitaṃ hīnaṃ; attano vi-
mokkhatthāya pavattitaṃ majjhimam, sabbasattavimok-
khatthāya pavattitaṃ pāramitāsīlaṃ paṇītan ti evaṃ hīna-
majjhimapaṇītavasena tividhaṃ. Dutiyattike:
attano ananurūpaṃ pajahitukāmena attagarunā attani

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs i, 44.
2 Sb samādinna-.
3 Sb sikkhāpada-.
4 Vin. v, 164.

[page 014]
14 I. Sīlaniddeso
garavena pavattitaṃ attādhipateyyaṃ; lokāpavādaṃ pariha-
ritukāmena lokagarunā loke gāravena pavattitaṃ lokādhipa-
teyyaṃ; dhammamahattaṃ pūjetukāmena dhammagarunā
dhamme gāravena pavattitaṃ dhammādhipateyyan ti evaṃ
attādhipateyyādivasena tividhaṃ. Tatiyat-
tike: yaṃ dukesu nissitan ti vuttaṃ, taṃ taṇhādiṭṭhīhi pa-
rāmaṭṭhattā parāmaṭṭhaṃ, puthujjanakalyāṇakassa magga-
sambhārabhūtaṃ, sekhānañ ca maggasampayuttaṃ aparā-
maṭṭhaṃ, sekhāsekhānaṃ phalasampayuttaṃ paṭippassad-
dhan ti evaṃ parāmaṭṭhādivasena tividhaṃ.
Catutthattike yaṃ āpattiṃ anāpajjantena pūritaṃ āpajjitvā
vā puna1 katapaṭikammaṃ taṃ visuddhaṃ; āpattiṃ āpan-
nassa akatapaṭikammaṃ avisuddhaṃ; vatthumhi vā āpat-
tiyā vā ajjhācāre vā vematikassa sīlaṃ vematikasīlaṃ nāma.
Tattha yoginā avisuddhaṃ sīlaṃ visodhetabbam; vematike
vatthujjhācāraṃ2 akatvā vimati paṭivinodetabbā3; icc'; assa
phāsubhavissatī ti evaṃ visuddhādivasena tividhaṃ.
Pañcamattike: catūhi ariyamaggehi, tīhi ca sāmaññaphalehi
sampayuttaṃ sīlaṃ sekhaṃ, arahattaphalasampayuttaṃ
asekhaṃ, sesaṃ nevasekha-nāsekhan ti evaṃ sekhādivasena
tividhaṃ. Paṭisambhidāyaṃ pana, yasmā loke tesaṃ
tesaṃ sattānaṃ pakati pi sīlan ti vuccati, yaṃ sandhāya
ayaṃ sukhasīlo, ayaṃ dukkhasīlo, ayaṃ kalahasīlo, ayaṃ
maṇḍanasīlo ti bhaṇanti, tasmā tena pariyāyena tīṇi sīlāni:
kusalasīlaṃ, akusalasīlaṃ, avyākatasīlan ti4 evaṃ kusalādi-
vasena pi tividhan ti vuttaṃ. Tattha akusalaṃ imasmiṃ
atthe adhippetassa sīlassa lakkhaṇādīsu ekena pi na sametī
ti idha na upanītaṃ. Tasmā vuttanayen'; ev'; assa tividhatā
veditabbā.
iv. Catukkesu, paṭhamacatukke:
Yo 'dha sevati dussīle, sīlavante na sevati,
vatthuvītikkame dosaṃ na passati, aviddasu.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh pana.
2 Sbh vatthajjhācāraṃ. Cf. Vin. iv, 255.
3 Bhm paṭivinetabbā.
4 Sb kusalaṃ sīlaṃ akusalaṃ . . . avyākataṃ sīlan ti;
Pṭs. i, 44.

[page 015]
5. Katividhaṃ sīlaṃ (iv.) 15
Micchāsankappabahulo indriyāni na rakkhati,
evarūpassa ve sīlaṃ jāyate hānabhāgiyaṃ.
Yo pan'; attamano hoti sīlasampattiyā idha,
kammaṭṭhānānuyogamhi na uppādeti mānasaṃ.
Tuṭṭhassa sīlamattena aghaṭantassa uttariṃ,
tassa taṃ ṭhitabhāgiyaṃ sīlaṃ bhavati bhikkhuno.
Sampannasīlo ghaṭati samādhatthāya yo pana
visesabhāgiyaṃ sīlaṃ hoti etassa bhikkhuno.
Atuṭṭho sīlamattena nibbidaṃ yo 'nuyuñjati,
hoti nibbedhabhāgiyaṃ sīlam etassa bhikkhuno ti.
evaṃ hānabhāgiyādivasena catubbidhaṃ. Du-
tiyacatukke: bhikkhū ārabbha paññattasikkhāpadāni, yāni
ca nesaṃ bhikkhunīnaṃ paññattito rakkhitabbāni, idaṃ
bhikkhu-sīlaṃ. Bhikkhuniyo ārabbha paññattasikkhāpa-
dāni, yāni ca tāsaṃ bhikkhūnaṃ paññattito rakkhitabbāni
idaṃ bhikkhunī-sīlaṃ. Sāmaṇera-sāmaṇerīnaṃ dasa sīlāni
anupasampannasīlaṃ. Upāsaka-upāsikānaṃ niccasīlavasena
pañca sikkhāpadāni, sati vā ussāhe dasa, uposathangavasena
aṭṭhā ti idaṃ gahaṭṭhasīlan ti evaṃ bhikkhusīlādivasena
catubbidhaṃ. Tatiyacatukke: Uttara-Kurukā-
naṃ manussānaṃ avītikkamo pakati-sīlaṃ; kuladesapā-
saṇḍānaṃ attano attano mariyādā bhataṃ cārittam1
ācārasīlaṃ. Dhammatā esā, Ānanda, yadā Bodhisatto
mātukucchiṃ okkanto hoti, na Bodhisattamātu purisesu māna-
saṃ uppajji kāmaguṇūpasaṃhitan ti2 evaṃ vuttaṃ Bodhi-
sattamātu sīlaṃ dhammatāsīlaṃ. Mahākassapādīnaṃ pana
suddhasattānaṃ Bodhisattassa ca tāsu tāsu jātīsu sīlaṃ
pubbahetukasīlan ti evaṃ pakatisīlādivasena catubbidhaṃ.
Catutthacatukke, (a) yaṃ Bhagavatā: Idha bhikkhu pāti-
mokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇu-
mattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhapadesū
ti3 evaṃ vuttaṃ sīlaṃ, idaṃ PĀTIMOKKHASAṂVARASĪLAṂ
nāma. (b) Yaṃ pana: So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittag-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm mariyādā cārittaṃ.
2 M. iii, 121.
3 A. ii, 22, 39; cf. D. i, 63; M. i, 33; Vibh. 244.

[page 016]
16 I. Sīlaniddeso
gāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ cakkhun-
driyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati,
rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati;
sotena saddaṃ sutvā ...pe... ghānena gandhaṃ ghāyitvā
jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā
dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī ...pe... manindriye
saṃvaraṃ āpajjatī ti vuttaṃ, idaṃ INDRIYASAṂVARASĪLAṂ1.
(c) Yā pana ājīvahetu-paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadā-
naṃ vītikkamassa kuhanā, lapanā, nemittikatā, nippesikatā,
lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā ti2 evam ādīnañ ca pāpadham-
mānaṃ vasena pavattā micchājīvā virati, idaṃ ĀJĪVAPĀRI-
SUDDHISĪLAṂ. (d) Paṭisankhā yoniso cīvaraṃ paṭisevati yā-
vad eva sītassa paṭighātāyā ti3 ādinā nayena vutto paṭisan-
khānaparisuddho catupaccayaparibhogo PACCAYASANNISSI-
TASĪLAṂ nāma.
5, iv (a) Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ
(a) Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya anupubbapadavaṇṇanāya
saddhiṃ vinicchayakathā4:
Idhā ti imasmiṃ sāsane.
Bhikkhū ti saṃsāre bhayaṃ ikkhaṇatāya vā, [chinna]-
bhinnapaṭadharāditāya5 vā evaṃ laddhavohāro saddhā pab-
bajito kulaputto.
Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto ti ettha pātimokkhan ti sik-
khāpadasīlaṃ. Taṃ hi yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti,
mocayati6 āpāyikādīhi dukkhehi; tasmā pātimokkhan ti
vuccati. Saṃvaraṇaṃ saṃvaro, kāyikavācasikassa avītik-
kamass'; etaṃ nāmaṃ. Pātimokkham eva saṃvaro pāti-
mokkhasaṃvaro. Tena pātimokkhasaṃvarena saṃvuto pā-
timokkhasaṃvaraṃ7 saṃvuto, upagato, samannāgato ti attho.
Viharatī ti iriyati.

--------------------------------------------------------------------------
1 D. i, 70; M. i, 180, 269; iii, 2; S. iv, 104; A. i, 113, etc.
2 . . . cf. A. iii, 111.
3 M. i, 10.
4 With the following cf. the old Commentary on the same
opening passage, in Vibh. 245 {dblcross}.
5 Sbh omit. chinna-.
6 Sbh moceti.
7 Sbh pātimokkhasaṃvara-.

[page 017]
5, iv (a) Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ 17
Ācāragocarasampanno ti ādīnam attho pāḷiyaṃ āgatana-
yen'; eva veditabbo. Vuttaṃ h'; etaṃ: Ācāragocarasampanno
ti atthi ācāro, atthi anācāro. Tattha katamo anācāro?
Kāyiko vītikkamo, vācasiko vītikkamo, kāyikavācasiko vītik-
kamo, ayaṃ vuccati anācāro. Sabbam pi dussīlyaṃ anācāro.
Idh'; ekacco veḷudānena vā pattadānena vā puppha-phala-
sināna-dantakaṭṭha-dānena vā cāṭukamyatāya1 vā mugga-
supyatāya2 vā pāribhatyatāya3 vā janghapesanikena vā
aññataraññatarena vā Buddhapaṭikuṭṭhena micchā-ājīvena jīvi-
taṃ kappeti. Ayaṃ vuccati anācāro. Tattha katamo ācāro?
Kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītik-
kamo, ayaṃ vuccati ācāro. Sabbo pi sīlasaṃvaro ācāro. Idh'
ekacco na veḷudānena vā na patta-, na puppha-, na phala-, na
sināna-, na dantakaṭṭha-dānena vā na cātūkamyatāya vā na
muggasupyatāya vā na pāribhaṭyatāya vā na janghapesani-
kena vā na aññataraññatarena vā Buddhapaṭikuṭṭhena mic-
chā-ājīvena jīvitaṃ kappeti. Ayaṃ vuccati ācāro. Gocaro ti
atthi gocaro, atthi agocaro. Tattha katamo agocaro? Idh'
ekacco vesiyagocaro vā hoti vidhavā-thullakumārika-paṇḍaka-
bhikkhunī-pānāgāragocaro vā hoti; saṃsattho viharati rājūhi,
rājamahāmattehi, titthiyehi, titthiyasāvakehi ananulomikena
gihīsaṃsaggena, yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni, appa-
sannāni, [anopānabhūtāni4] akkosakaparibhāsakāni, anattha-
kāmāni, ahitakāmāni, aphāsukakāmāni,5 ayogakkhemakāmāni
bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnaṃ, upasakānaṃ, upāsikānaṃ, tathā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cāṭukamyatā vuccati attānaṃ dāsaṃ viya nīcaṭṭhāne
ṭhapetvā parassa khalitavacanam pi saṇṭhapetvā piyakāma-
tāya paggayha vacanaṃ. Vibh. Comy.
2 Sb muggasuppatāya. Muggasūpasamānāya saccālikena
jīvitakappanatāy'; etaṃ adhivacanaṃ. Yathā hi muggasūpe
paccante bahū muggā pākaṃ gacchanti, thokā na gacchanti,
evam eva saccālikena jīvitakappake puggale bahuṃ alikaṃ
hoti, appakaṃ saccaṃ. Vibh. Comy.
3 Sb pāribhaṭṭatāya.
4 So Vibh.: except in K., which omits, as here do Sb and
Bhm. Vibh. Comy. omits comment of this word only.
5 Sbh aphāsukāmāni.
I. 2

[page 018]
18 I. Sīlaniddeso
rūpāni kulāni sevati, bhajati, payirūpasati: ayaṃ vuccati
agocaro. Tattha katamo gocaro? Idh'; ekacco na vesiyagocaro
vā hoti ...pe... na pānāgāragocaro vā hoti; asaṃsaṭṭho
viharati rājūhi ...pe... titthiyasāvakehi ananulomikena
gihīsaṃsaggena, yān vā paṇa tāni kulāni saddhāni, pasannāni,
opānabhūtāni kāsāvapajjotāni isivātapaṭivātāni, atthakāmāni
...pe... yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ ...pe...
upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati, bhajati, payirupāsati:
ayaṃ vuccati gocaro. Iti iminā ca ācārena iminā ca gocarena
upeto hoti, samupeto, upagato, samupagato, upapanno, sam-
panno, samannāgato, tena vuccati ācāragocarasampanno ti.
Api c'; ettha iminā pi nayena ācāragocarā veditabbā:
duvidho hi anācāro, kāyiko vācasiko ca. Tattha katamo
kāyiko anācāro? Idh'; ekacco sanghagato pi acittīkārakato
there bhikkhū ghaṭṭayanto pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisī-
dati, purato pi tiṭṭhati, purato pi nisīdati, ucce pi āsane
nisīdati, sasīsam pi pārupitvā nisīdati, ṭhitako pi bhaṇati,
bāhāvikkhepako pi bhaṇati, therānaṃ bhikkhūnaṃ anupā-
hanānaṃ cankamantānaṃ sa-upāhano cankamati, nīce can-
kame cankamantānaṃ ucce cankame cankamati, chamā-
yam1 cankamantānaṃ cankame cankamati, there bhikkhū
anupakhajjā pi tiṭṭhati, anupakhajjā pi nisīdati, nave pi
bhikkhū āsanena paṭibāhati, jantāghare pi there bhikkhū
anāpucchā kaṭṭhaṃ pakkhipati, dvāraṃ pidahati, udakatit-
the pi there bhikkhū ghaṭṭayanto pi otarati, purato pi otarati,
ghaṭṭayanto pi nhāyati, purato pi nhāyat ghaṭṭayanto pi
uttarati, purato pi uttarati, antaragharaṃ pavisanto pi there
bhikkhū ghaṭṭayanto pi gacchati, purato pi gacchati, vok-
kamma ca therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchati,
yāni pi tāni honti kulānaṃ ovarakāni guḷhāni ca paṭicchan-
nāni ca, yattha kulitthiyo, kulakumāriyo nisīdanti, tattha
pi sahasā pavisati, kumārakassa pi siram2 parāmassati.
Ayaṃ vuccati kāyiko anācāro.
Tattha katamo vācasiko anācāro? Idh'; ekacco sangha-
gato pi acittīkārakato there bhikkhū anāpucchā dhammaṃ
bhaṇati, pañhaṃ vissajjeti, pātimokkhaṃ uddisati, ṭhitako

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh chamāya.
2 Bhm sīsaṃ.

[page 019]
5, iv (a) Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ 19
pi bhaṇati, bāhāvikkhepako pi bhaṇati, antaragharaṃ paviṭ-
ṭho pi itthiṃ vā kumāriṃ vā evam āha: itthan nāme, itthaṃ
gotte kiṃ atthi? Yāgu atthi? Bhattaṃ atthi? Khā-
danīyaṃ atthi? Kiṃ pivissāma? Kiṃ khādissāma? Kiṃ
bhuñjissāma? Kiṃ vā me dassathā ti vippalapati. Ayaṃ
vuccati vācasiko anācāro.
Paṭipakkhavasena pan'; assa ācāro veditabbo. Api ca
bhikkhu sagāravo, sappatisso, hirottappasampanno, suni-
vattho, supāruto pāsādikena abhikkantena, paṭikkantena,
ālokitena, vilokitena, sammiñjitena,1 pasāritena, okkhitta-
cakkhu, iriyāpathasampanno, indriyesu guttadvāro, bho-
jane mattaññū, jāgariyam anuyutto, satisampajaññena sa-
mannāgato, appiccho santuṭṭho āraddhaviriyo ābhisamā-
cārikesu sakkaccakārī garucittīkāra-bahulo viharati. Ayaṃ
vuccati ācāro. Evaṃ tāva ācāro veditabbo.
Gocaro pana tividho: upanissayagocaro, ārakkhagocaro,
upanibandhagocaro ti. Tattha katamo upanissayagocaro?
Dasakathāvatthuguṇasamannāgato kalyāṇamitto, yaṃ nis-
sāya assutam2 suṇāti, sutaṃ pariyodapeti, kankhaṃ vita-
rati, diṭṭhiṃ ujuṃ karoti, cittaṃ pasādeti, yassa vā pana
anusikkhamāno saddhāya vaḍḍhati, sīlena sutena cāgena
paññāya vaḍḍhati. Ayaṃ vuccati upanissayagocaro.
Katamo ārakkhagocaro? Idha bhikkhu antaragharaṃ
paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno okkhittacakkhu yugamattadas-
sāvī susaṃvuto gacchati, na hatthiṃ olokento, na assaṃ na
rathaṃ na pattiṃ na itthiṃ na purisaṃ olokento, na ud-
dhaṃ olokento,3 na adho olokento, na disāvidisaṃ pekkha-
māno gacchati. Ayaṃ vuccati ārakkhagocaro.
Katamo upanibandhagocaro? Cattāro satipaṭṭhānā, yat-
tha cittaṃ upanibandhati. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: Ko
ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro, sako pettiko visayo? Yad
idaṃ cattāro satipaṭṭhānā ti.4 Ayaṃ vuccati upanibandha-
gocaro. Iti iminā ca ācārena iminā ca gocarena upeto . . .
pe... samannāgato, tena pi vuccati ācāragocarasampan-
no ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm samañchitena.
2 Bm asutaṃ.
3 Bhm ullokento, here only.
4 S. v. 148 f; cf. M. i, 221.

[page 020]
20 I. Sīlaniddeso
Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī ti1 aṇuppamāṇesu asañ-
cicca āpannasekhiya-akusalacittuppādādibhedesu vajjesu
bhayadassanasīlo.
Samādāya sikkhati sikkhāpadesū ti.1 Yaṃ kiñci sikkhāpa-
desu sikkhitabbaṃ, taṃ sabbaṃ sammā ādāya sikkhati.
Ettha ca pātimokkhasaṃvarasaṃvuto ti ettāvatā ca pug-
galādhiṭṭhānāya desanāya pātimokkhasaṃvarasīlaṃ dassi-
taṃ; ācāragocarasampanno ti ādi pana sabbaṃ yathā paṭi-
pannassa taṃ sīlaṃ sampajjati, taṃ patipattiṃ dassetuṃ
vuttan ti veditabbaṃ.
5, iv (b) Indriyasaṃvarasīlaṃ
Yaṃ pan'; etaṃ tadanantaraṃ: so cakkhunā rūpaṃ disvā
ti ādinā nayena dassitaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ.
Tattha so ti so pātimokkhasaṃvarasīle thito bhikkhu.
Cakkhunā rūpaṃ disvā ti kāraṇavasena cakkhū ti laddha-
vohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ
disvā. Porāṇā pan'; āhu: Cakkhu rūpaṃ na passati acitta-
kattā, cittaṃ na passati acakkhukattā; dvārārammaṇasan-
ghaṭṭe pana cakkhu-pasādavatthukena2 cittena passati.
Īdisī pan'; esā dhanunā vijjatī ti ādisu3 viya sasambhārakathā
nāma hoti. Tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā ti ayam
ev'; ettha attho ti.
Na nimittaggāhī ti. Itthipurisanimittaṃ vā subhanimit-
tādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ na gaṇhāti,
diṭṭhamatte yeva saṇṭhāti.
Nānuvyañjanaggāhī ti. Kilesānaṃ anuvyañjanato pāka-
ṭabhāvakaraṇato anuvyañjanan ti laddhavohāraṃ hatthapā-
dasitahasitakathitavilokitādi bhedaṃ ākāraṃ na gaṇhāti;
yaṃ tattha bhūtaṃ, tad eva gaṇhāti, Cetiyapabbatavāsī
Mahā-Tissatthero viya. Theraṃ kira Cetiyapabbatā Anu-
rādhapuraṃ piṇḍācāratthāya āgacchantaṃ aññatarā kula-
suṇhā sāmikena saddhiṃ bhaṇḍitvā sumaṇḍitapasādhitā,
devakaññā viya, kālass'; eva Anurādhapurato nikkhamitvā
ñātigharaṃ gacchantī antarāmagge disvā vipallattacittā4

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. loc. cit.
2 Sh cakkhupp-.
3 Bhm ādīsu.
4 Sbh vipallatthacittā.

[page 021]
5, iv (b) Indriyasaṃvarasīlaṃ 21
mahāhasitaṃ hasi. Thero: Kim etan ti olokento tassā
dantaṭṭhike asubhasaññaṃ paṭilabhitvā arahattaṃ pāpuṇi.
Tena vuttaṃ:
Tassā dantaṭṭhikaṃ disvā pubbasaññaṃ anussari;
Tatth'; eva so ṭhito thero arahattaṃ apāpuṇī ti1.
Sāmiko pi kho pan'; assā anumaggaṃ gacchanto theraṃ
disvā: kiñci, bhante, itthiṃ passathā ti pucchi. Taṃ thero
āha:
nābhijānāmi itthī vā puriso vā ito gato,
api ca aṭṭhisanghāṭo gacchat'; esa mahāpathe ti1.
Yatv'; ādhikaraṇam enan ti ādimhi yaṃ kāraṇā yassa cak-
khundriyasaṃvarassa hetu etaṃ puggalaṃ satikavāṭena
cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā vi-
harantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ, anuban-
dheyyuṃ,2 tassa saṃvarāya paṭipajjatī ti tassa cakkhundri-
yassa satikavāṭena pidahanatthāya paṭipajjati.
Evaṃ paṭipajjanto yeva ca rakkhati cakkhundriyaṃ cak-
khundriye saṃvaraṃ āpajjatī ti vuccati.
Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā
n'; atthi, na hi cakkhupasādaṃ3 nissāya sati vā muṭṭha-
saccaṃ vā uppajjati. Api ca yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa
āpātham āgacchati, tadā bhavange dvikkhattuṃ uppajjitvā
niruddhe, kiriyāmanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā
uppajjitvā nirujjhati, tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ,
tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākā-
hetukamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetu-
kamanoviññāṇadhātu votthapanakiccaṃ4 sādhayamānā up-
pajjitvā nirujjhati, tadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi
neva bhavangasamaye na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye
saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana sace
dussīlyaṃ vā muṭṭhasaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā
kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti. Evaṃ honto pana
so cakkhundriye asaṃvaro ti vuccati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Not traced.
2 Sbh anuppabandheyyuṃ.
3 Sbh cakkhuppasādaṃ.
4 Bhm voṭṭhabbana-.

[page 022]
22 I. Sīlaniddeso
Kasmā? Yasmā, tasmiṃ sati, dvāram pi aguttaṃ hoti,
bhavangam pi āvajjanādīni pi vīthicittāni. Yathā kiṃ?
Yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu, kiñcāpi antogha-
radvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā honti, tathā pi
antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitam eva
hoti, nagaradvārena hi pavisitvā corā yad icchitaṃ karey-
yuṃ, evam eva javane dussīlyādisu uppannesu, tasmiṃ asaṃ-
vare sati, dvāram pi aguttaṃ hoti, bhavangam pi āvajjanā-
dīni pi vīthicittāni. Tasmiṃ pana sīlādisu uppannesu,
dvāram pi guttaṃ hoti, bhavangam pi āvajjanādīni pi
vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagaradvāresu susaṃ-
vutesu,1 kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathā pi
antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitam eva
hoti, nagaradvāresu hi pihitesu corānaṃ paveso n'; atthi,
evam eva javane sīlādisu uppannesu dvāram pi guttaṃ
hoti, bhavangam pi āvajjanādīni pi vīthicittāni. Tasmā
javanakkhaṇe uppajjamāno pi cakkhundriye saṃvaro ti
vutto.
Sotena saddaṃ sutvā ti ādisu pi es'; eva nayo.
Evam idaṃ sankhepato rūpādisu kilesānubandhanimittā-
digāhaparivajjanalakkhaṇaṃ indriyasaṃvarasīlan ti vedi-
tabbaṃ.
5, iv (c) Ājīvapārisuddhisīlaṃ
Idāni indriyasaṃvarasīlānantaraṃ vutte ājīvapārisud-
dhisīle:- ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānan ti
yāni tāni: Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asan-
taṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati āpatti pārā-
jikassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati āpatti
sanghādisesassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā yo te vihāre vasati, so
bhikkhu arahā ti bhaṇati paṭivijānantassa āpatti thullacca-
yassa; ājīvahetu ājīvakaraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni [agi-
lāno]2 attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti pācittiyassa;
ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā
attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti paṭidesaniyassa;
ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm saṃvutesu.
2 Not in text of Oldenberg's Edition.

[page 023]
5, iv (e) Ājīvapārisuddhisīlaṃ 23
atthāya viññāpetvā bhuñjati1 apatti dukkaṭassā ti evaṃ
paññattāni cha sikkhāpadāni: Imesaṃ channaṃ sikkhāpa-
dānaṃ,
Kuhanā ti ādisu ayaṃ pāḷi: Tattha katamā kuhanā? Lā-
bhasakkārasiloka-sannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā
paccayapaṭisevana2-sankhātena vā sāmantajappitena vā iriyā-
pathassa vā aṭṭhapanā, ṭhapanā, saṇṭhapanā, bhākuṭikā,3
bhākuṭiyaṃ, kuhanā, kuhāyanā, kuhitattaṃ:- ayaṃ vuccati
kuhanā.
Tattha katamā lapanā? Lābhasakkārasilokasannissitassa
pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ ālapanā, lapanā,
sallapanā, ullapanā, samullapanā, unnahanā, samunnahanā,
ukkācanā, samukkācanā, anuppiyabhāṇitā, cāṭukamyatā,4
muggasupyatā,5 pāribhaṭyatā6; ayaṃ vuccati lapanā.
Tattha katamā nemittikatā? Lābhasakkārasilokasannissi-
tassa, pāpicchassa, icchāpakatassa yaṃ paresaṃ nimittaṃ,
nimittakammaṃ, obhāso, obhāsakammaṃ, sāmantajappā, pari-
kathā:- ayaṃ vuccati nemittakatā.
Tattha katamā nippesikatā? Lābhasakkārasilokasannissi-
tassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ akkosanā, vam-
bhanā, garahanā, ukkhepanā, samukkhepanā, khipanā, saṃ-
khipanā, pāpanā, sampāpanā, avaṇṇahāritā, parapiṭṭhimaṃ-
sikatā:- ayaṃ vuccati nippesikatā.
Tattha katamā lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā7? Lābhasak-
kārasilokasannissito, pāpiccho, icchāpakato ito laddhaṃ
āmisaṃ amutra harati, amutra vā laddhaṃ āmisaṃ idh'; āha-
rati, yā evarūpā āmisena āmisassa eṭṭhi gaveṭṭhi, pariyeṭṭhi,
esanā, gavesanā, pariyesanā, ayaṃ vuccati lābhena lābhaṃ
nijigiṃsanatā7 ti8.
Imissā pana pāḷiyā evam attho veditabbo:- Kuhananiddese
tāva lābhasakkārasilokasannissitassā ti lābhañ ca sakkārañ
ca kittisaddañ ca sannissitassa, patthayantassā ti attho.

--------------------------------------------------------------------------
1 Vin. (Parivāra), v, 146.
2 Sbh paṭisedhana.
3 Sbh bhākuṭitā.
4 Vibh. (P. T. S. ed.) pātu-.
5 Sb muggasuppatā.
6 Sb pārībhaṭṭatā.
7 Bhm nijigisanatā.
8 Vibh. 352 f.

[page 024]
24 I. Sīlaniddeso
Pāpicchassā ti asantaguṇādīpanakāmassa. Icchāpakatassā ti
icchāya apakatassa, upaddutassā ti attho. Ito paraṃ
yasmā paccayapaṭisevana1-sāmantajappana-iriyāpathasannis-
sitavasena Mahā-Niddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ,2
tasmā tividham p'; etaṃ dassetuṃ paccayapaṭisevanasan-
khātena1 vā ti evam-ādi āraddhaṃ.
Tattha cīvarādīhi nimantitassa, tad-atthikass'; eva sato
pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena, te ca gahapatike
attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ: Aho! ayyo
appiccho, na kiñci paṭigaṇhituṃ3 icchati. Suladdhaṃ vata
no assa sace appamattakam pi kiñci patigaṇheyyā4 ti nānāvi-
dhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tad-anugga-
hakāmataṃ yeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tato pabhuti5
api sakaṭabhārehi upanāmanahetubhūtaṃ vimhāpanaṃ pac-
cayapaṭisevanasankhātaṃ1 kuhanavatthū ti veditabbaṃ.
Vuttaṃ h'; etaṃ6 Mahā-Niddese:7 Katamaṃ paccayapaṭise-
vanasankhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ
nimantenti cīvara-piṇḍapāla-senāsana-gilānapaccayabhesajja-
parikkhārehi. So8 pāpiccho, icchāpakato, atthiko cīvara . . .
pe... parikkhārānaṃ bhiyyokamyataṃ upādāyacīvaraṃ pac-
cakkhāti, piṇḍapātaṃ senāsanaṃ, gilānapaccayabhesajjaparik-
khāraṃ paccakkhāti. So evam āha: Kiṃ samaṇassa mahag-
ghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo susānā vā
sankārakūṭā vā pāpaṇikāni vā nantakāni uccinitvā sanghāṭiṃ
katvā dhāreyya. Kim samaṇassa mahagghena piṇḍapātena?
Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena
jīvikaṃ9 kappeyya. Kim samaṇassa mahagghena senāsa-
nena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa
abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccaya-
bhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūti-
muttena vā hariṭakīkhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyā ti, tad-
upādāya lūkhaṃīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ pari-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -paṭisedhana-. So throughout.
2 Nid. 224 f.
3 Bhm patiggaṇhituṃ.
4 Bhm patiggaṇheyyā.
5 Sbh tatoppabhuti.
6 Sbh Vuttam pi c'; etaṃ.
7 Nid. 224 f.
8 Bhm omit.
9 Bhm jīvitaṃ.

[page 025]
5, iv (c) Ājīvapārisuddhisīlaṃ 25
bhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapacca-
yabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tam enaṃ gahapatikā
evaṃ jānanti: Ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto
asaṃsaṭṭho āraddhaviriyo dhutavādo ti. Bhiyyo bhiyyo niman-
tenti cīvara- ...pe... parikkhārehi. So evam āha: Tiṇṇaṃ
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati,
saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ
pasavati; deyyadhammassa ...pe... dakkhiṇeyyānaṃ sam-
mukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati.
Tumhākañ c'; evāyaṃ saddhā atthi. Deyyadhammo ca1 saṃvij-
jati; ahañ ca paṭiggāhako. Sac'; āhaṃ na paṭigahessāmi,
evaṃ tumhe puññena paribāhirā2 bhavissatha. Na mayhaṃ
iminā attho. Api ca tumhākaṃ yeva anukampāya paṭigaṇ-
hāmī ti. Tad-upādāya bahum pi cīvaraṃ paṭigaṇhāti,
bahum pi piṇḍapātaṃ ...pe... bhesajjaparikkhāraṃ paṭi-
gaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā, bhākutiyaṃ, kuhanā, kuhā-
yanā, kuhitattaṃ, idaṃ vuccati paccayapaṭisevanasankhātaṃ
kuhanavatthū ti.
Pāpicchass'; eva pana sato uttarimanussadhammādhiga-
maparidīpanavācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajap-
panasankhātaṃ kuhanavatthū ti veditabbaṃ.
Yath'; āha:3 katamaṃ sāmantajappanasankhātaṃ kuhana-
vatthu? Idh'; ekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo
evaṃ maṃ jano sambhāvessatī ti ariyadhammasannissitaṃ
vācaṃ bhāsati. Yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo
mahesakkho ti bhaṇati. Yo evarūpaṃ pattaṃ, lohathālakaṃ,
dhammakarakaṃ,4 parissāvanaṃ, kuñcikaṃ, kāyabandhanaṃ,
upāhanaṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho ti bhaṇati.5 Yassa
evarūpo upajjhāya . . . ācariyo, samānupajjhāyako, samānā-
cariyako, mitto, sandiṭṭho, sambhatto, sahāyo.6 . . . Yo evarūpe
vihāre vasati, aḍḍhayoge, pāsāde, hammiye, guhāyaṃ, leṇe,
kuṭiyā, kūṭāgāre, aṭṭe, māḷe, uddaṇḍe,7 upaṭthānasālāyaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 Nid. cāyaṃ.
2 Ibid. parihīnā.
3 Ibid. 226.
4 Bhm dhamakaraṇaṃ. See Vin. Texts iii, 100, n. 2.
5 Bhm omit.
6 Nid. gives last six in the plural.
7 Bhm uṭṭande.

[page 026]
26 I. Sīlaniddeso
maṇḍape, rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho ti bha-
ṇati. Athavā korajika-korajiko1 bhākuṭika-bhākuṭiko kuha-
kuho lapalapo mukhasambhāvito, ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarū-
pānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī ti etādisaṃ gam-
bhīraṃ guḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatā-
paṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti; yā evarūpā bhākuṭikā, bhāku-
ṭiyaṃ, kuhanā, kuhāyanā, kuhitattaṃ, idaṃ vuccati sāmanta-
jappanasankhātaṃ kuhanavatthū ti.
Pāpicchass'; eva pana sato sambhāvanādhippāyakatena
iriyāpathena vimhāpanaṃ, iriyāpathasannissitaṃ. kuhana-
vatthū ti veditabbaṃ. Yath'; āha2: katamaṃ iriyāpathasan-
khātaṃ kuhanavatthū? Idh'; ekacco pāpiccho icchāpakato
sambhāvanādhippāyo evaṃ maṃ jano sambhāvessatī ti gama-
naṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ3 saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati,
paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ
kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, nisī-
deti, seyyaṃ kappeti, āpātakajjhāyī4 ca hoti; yā evarūpā
iriyāpathassa aṭṭhapanā, thapanā saṇṭhapanā, bhākuṭikā,
bhākuṭiyaṃ, kuhanā, kuhāyanā, kuhitattaṃ, idaṃ vuccati
iriyāpathasankhātaṃ kuhanavatthū ti.
Tattha paccayapaṭisevanasankhātenā ti paccayapaṭiseva-
nan ti evaṃ sankhātena paccayapaṭisevanena vā sankhātena.
Sāmantajappitenā ti samīpabhaṇitena. Iriyāpath'; assa vā
ti catu iriyāpath'; assa Aṭṭhapanā ti ādi-ṭhapanā, ādarena
vā ṭhapanā. Ṭhapanā ti ṭhapanākāro. Saṇṭhapanā ti abhi-
sankharaṇaṃ,5 pāsādikabhāvakaraṇan ti vuttaṃ hoti.
Bhākuṭikā6 ti padhānaparimathita7-bhāvadassanena bhāku-
ṭikaraṇaṃ, mukhasankoco ti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikara-
ṇaṃ sīlamassā ti bhākuṭiko. Bhākuṭikassa bhāvo bhākuti-
yaṃ kuhanā ti vimhāpanā. Kuhassa āyanā kuhāyanā.
Kuhitassa bhāvo kuhitattan ti.
Lapanā-niddese: ālapanā ti vihāraṃ āgate manusse disvā
kim atthāya bhonto āgatā? kiṃ bhikkhū nimantetuṃ8?

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb korañj-.
2 Nid. 225.
3 Nid. ṭhānaṃ.
4 Sbh Nid. āpāda-; Sbh āpāthā-.
5 Bhm -kharaṇā.
6 Sbh bhakuṭitā.
7 Bhm paṭṭhānapurimaṭṭhita-.
8 Bhm mantituṃ.

[page 027]
5, iv (c) Ājīvapārisuddhisīlaṃ 27
Yadi evaṃ gacchatha,1 ahaṃ pacchato pattaṃ gahetvā
āgacchāmī ti evaṃ ādito va lapanā. Athavā attānaṃ upa-
netvā: ahaṃ Tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko
ca rājamahāmatto pasanno ti evaṃ attūpanāyikālapanā
ālapanā. Lapanā ti puṭṭhassa sato vuttappakāram eva
lapanaṃ.2 Sallapanā ti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhī-
tassa okāsaṃ datvā datvā suṭṭhulapanā. Ullapanā ti mahā-
kuṭumbiko mahānāviko mahādānapatī ti evaṃ uddhaṃ
katvā lapanā. Samullapanā ti sabbato bhāgena uddhaṃ
katvā lapanā. Unnahanā ti: upāsakā, pubbe īdise kāle na-
vadānaṃ detha, idāni kiṃ na dethā ti evaṃ yāva dassāma
bhante okāsaṃ na labhāmā ti ādīni vadanti, tāva uddhaṃ
uddhaṃ nahanā veṭhanā ti vuttaṃ hoti. Athavā ucchu-
hatthaṃ disvā; kuto ābhataṃ upāsakā ti pucchati. Ucchu-
khettato bhante ti. Kiṃ tattha ucchumadhuran ti? Khā-
ditvā bhante jānitabban ti. Na, upāsaka, bhikkhussa ucchuṃ
dethā ti vattuṃ vaṭṭatī ti:- yā evarūpā nibbeṭhentassā pi
veṭhanā-kathā, sā unnahanā. Sabbato bhāgena punappu-
naṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanā ti etaṃ kulaṃ
maṃ yeva3 jānāti; sace ettha deyyadhammo uppajjati, may-
ham eva detī ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā, uddī-
panā ti vuttaṃ hoti. Telakandarikavatthu4 c'; ettha vattab-
baṃ.5 Sabbato bhāgena pana punappunaṃ ukkācanā sa-
mukkācanā. Anuppiyabhāṇitā ti saccānurūpaṃ dhammā-
nurūpaṃ vā anavaloketvā6 punappunaṃ piyabhaṇanam eva.
Cāṭukamyatā7 ti nīcavuttitā attānaṃ heṭṭhato heṭṭhato
ṭhapetvā vattanaṃ. Muggasupyatā8 ti muggasūpasadisatā.
Yathā hi muggesu paccamānesu kocideva na paccati, ava-
sesā paccanti, evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva
saccaṃ hoti, sesaṃ alikaṃ, ayaṃ puggalo muggasuppo9 ti
vuccati; tassa bhāvo muggasupyatā.8 Pāribhatyatā10 ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm insert re.
2 Sbh lapanā.
3 Sbh evaṃ.
4 Telakaṭāhagāthā. See J. P. T. S., 1884, 49 f.
5 Bhm veditabbaṃ.
6 Bhm anapaloketvā.
7 Bhm Sb cātu-. Cf. above, p. 17.
8 Sb muggasuppatā. Cf. p. 17.
9 Bhm muggasupyo.
10 Sbh pāribhaṭṭatā.

[page 028]
28 I. Sīlaniddeso
pāribhatyabhāvo.1 Yo hi kuladārake dhāti viya ankena vā
khandhena vā paribhaṭati, dhāretī ti attho. Tassa paribha-
ṭassa kammaṃ pāribhaṭyaṃ.2 Pāribhatyassa bhāvo pāri-
bhatyatā ti.
Nemittikatā-niddese: nimittan ti yaṃ kiñci paresaṃ pac-
cayadānasaññājanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakamman
ti khādanīyaṃ gahetvā gacchante disvā: kiṃ3 khādanīyaṃ
labhitthā ti ādinā nayena nimittakaraṇaṃ. Obhāso ti paccaya-
paṭisaṃyuttakathā. Obhāsakamman ti vacchagopālake disvā:
kiṃ ime vacchā khīra-govacchā udāhu takkagovacchā4 ti
pucchitvā, khīra-govacchā bhante ti vutte: na khīragovacchā,
yadi khīragovacchā siyuṃ, bhikkhū pi khīraṃ labheyyun ti
evam ādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitunnam5 nive-
detvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappā ti
samīpaṃ katvā jappanaṃ. Kulūpakabhikkhuvatthu c'; ettha
vattabbaṃ.6 Kulūpako kira bhikkhu bhuñjitukāmo gehaṃ
pavisitvā nisīdi. Taṃ disvā adātukāmā gharaṇī: taṇḍulā
natthī ti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissaka-
gharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento
kavātakoṇe ucchuṃ, bhājane guḷaṃ, patike loṇamaccha-
phāle, kumbhiyaṃ taṇḍule, ghate ghaṭaṃ disvā nikkha-
mitvā nisīdi. Gharaṇī: taṇḍule nālatthan ti āgatā. Bhik-
khu: upāsike, ajja bhikkhā na sampajjissatī ti paṭigacc'; eva7
nimittaṃ addasan ti āha. Kiṃ bhante ti kavāṭakoṇe nik-
khittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ, taṃ paharissāmī ti
olokento, bhājane ṭhapitaṃ8 guḷapiṇḍaṃ9 viya pāsāṇaṃ
leḍḍukena10 pahaṭena sappena kataṃ piṭake nikkhittaloṇa-
macchaphālasadisaṃ phaṇaṃ, tassa taṃ leḍḍuṃ ḍaṃsitu-
kāmassa kumbhiyā taṇḍulasadise dante, ath'; assa kupitassa
ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ mukhato nikkhamantaṃ visa-
missakaṃ kheḷan ti. Sā: na sakkā muṇḍakaṃ vañcetun ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh pāribhaṭṭabhāvo.
2 Sb pāribhaṭṭaṃ.
3 Bhm omit.
4 Cf. Milinda, 173.
5 Brh mātāpitūnaṃ.
6 Not traced.
7 Brh paṭikacc'; eva. Cf. Trenckner's Note, Milinda, 421.
8 Sbh thapita-.
9 Sbh gulapiṇḍake.
10 Sbh pāsāṇaleḍḍuke.

[page 029]
5, iv (c) Ājīvapārisuddhisīlaṃ 29
ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ
sabbaṃ1 adāsī ti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāman-
tajappā ti veditabbā. Parikathā ti yathā taṃ labhati,
tathā2 parivattetvā parivattetvā kathanan ti.
Nippesikatā3-niddese akkosanā ti dasahi akkosavatthūhi
akkosanaṃ. Vambhanā ti paribhavitvā kathanaṃ. Gara-
hanā ti assaddho appasanno ti ādinā nayena dosāropanā.
Ukkhepanā ti mā etaṃ ettha kathethā ti vācāya ukkhipa-
naṃ. Sabbato bhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā
ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ disvā:1 aho!
dānapatī ti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. Mahādānapatī
ti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanā ti kiṃ
imassa jīvitaṃ bījabhojino ti evaṃ uppaṇḍanā. Sankhipanā
ti kiṃ imaṃ adāyako ti bhaṇatha, yo niccakālaṃ sabbe-
sam pi natthī ti vacanaṃ detī ti evaṃ4 suṭṭhutaraṃ uppaṇ-
ḍanā. Pāpanā ti adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanaṃ.
Sabbato bhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahāritā ti
evaṃ me avaṇṇabhayā pi dassatī ti gehato gehaṃ, gāmato
gāmaṃ, janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ. Parapiṭṭhi-
maṃsikatā ti purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe
avaṇṇabhāsitā, esā hi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa
parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsaṃ5 khādanam iva hoti, tasmā
parapiṭṭhimaṃsikatā ti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatā
ti ayaṃ yasmā, veḷupesikāya6 viya abbhangaṃ, parassa
guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipiṃ-
sitvā7 gandhamagganā viya paraguṇe nippiṃsitvā7 vicuṇ-
ṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā nippesikatā ti vuc-
catī ti.
Lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā-niddese:8 nijigiṃsanatā ti
magganā. Ito laddhan ti imasmā9 gehā laddhaṃ. Amutrā ti
amukamhi gehe. Eṭṭhī ti icchanā. Gaveṭṭhī ti magganā.
Pariyetthī ti punappunaṃ10 magganā. Ādito paṭṭhāya lad-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Bhm tassa.
3 Bhm nippesikatāni.
4 Bhm omit.
5 Sbh piṭṭhimaṃsa-.
6 Sbh veḷupesikā.
7 Bhm nippisitvā.
8 See above, p. 23.
9 Bhm imamhā.
10 Sbh punappuna.

[page 030]
30 I. Sīlaniddeso
dhaṃ1 laddhaṃ bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā
ante khīrayāguṃ labhitvā gatabhikkhu vatthu c'; ettha kathe-
tabbaṃ. Esanā ti ādīni2 eṭṭhī-ādīnam eva vevacanāni, ta-
smā eṭṭhī ti esanā, gaveṭṭhī ti gavesanā, pariyeṭṭhī ti pariye-
sanā icc'; evam ettha yojanā veditabbā. Ayaṃ kuhanādī-
naṃ attho.
Idāni evam ādīnañ ca pāpadhammānan ti3 ettha ādisad-
dena4 yathā vā pan'; eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādey-
yāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya
micchājīvena jīvikaṃ5 kappenti. Seyyathīdaṃ angaṃ, ni-
mittaṃ, uppātaṃ,6 supinaṃ, lakkhaṇaṃ, mūsikacchinnaṃ,
aggihomaṃ, dabbihoman ti ādinā nayena Brahmajāle vuttā-
naṃ7 anekesaṃ pāpadhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ.
Iti yvāyaṃ imesaṃ ājīvahetupaññattānaṃ channaṃ sikkhā-
padānaṃ vītikkamavasena imesañ ca kuhanā, lapanā, nemit-
tikatā, nippesikatā, lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā ti 8evam
ādīnaṃ pāpadhammānaṃ vasena pavatto micchājīvo, yā9
tasmā sabbappakārā pi micchājīvā virati, idaṃ ājīvapā-
risuddhisīlaṃ.
Tatrāyaṃ vacanattho: etaṃ āgamma jīvantī ti ājīvo. Ko
so? Paccayapariyesanavāyāmo. Pārisuddhī ti parisuddhatā.
Ājīvassa pārisuddhi ājīvapārisuddhi.
5. iv (d) Paccayasannissitasīlaṃ
Yaṃ pan'; etaṃ tadanantaraṃ paccayasannissitasīlaṃ
vuttaṃ,10 tattha patisankhā yoniso ti upāyena pathena paṭi-
sankhāya ñatvā, paccavekkhitvā ti attho. Ettha ca sītassa
paṭighātāyā ti ādinā nayena vutta-11paccavekkhanam eva
yoniso paṭisankhā ti veditabbā.
Tattha cīvaran ti antaravāsakādisu yaṃ kiñci. Paṭi-
sevatī ti paribhuñjati, nivāseti vā pārupati vā. Yāvad evā ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb laddha-.
2 Sbh esanādīni.
3 See above, p. 16 (c).
4 Sbh omit.
5 Bhm jīvitaṃ.
6 Sb uppādaṃ.
7 D. i, 9.
8 Cf. D. i. 8.
9 Sbh place yā before virati.
10 Above, p. 16 (d).
11 Sbh vuttaṃ.

[page 031]
5, vi (d) Paccayasannissitasīlaṃ 31
payojanāvadhiparicchedaniyamavacanaṃ.1 Ettakam eva hi
yogino cīvarapaṭisevane payojanaṃ, yad idaṃ sītassa
paṭighātāyā ti ādi, na ito bhiyyo. Sītassā ti ajjhattadhā-
tukkhobhavasena vā bahiddhā utupariṇāmavasena vā up-
pannassa yassa kassaci sītassa.2 Paṭighātāyā ti paṭihananat-
thaṃ. Yathā sarīre ābādhaṃ na uppādeti, evaṃ tassa vino-
danatthaṃ. Sītabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto yoniso
padahituṃ na sakkoti, tasmā sītassa paṭighātāya cīvaraṃ
paṭisevitabban ti Bhagavā anuññāsi. Esa nayo sabbattha3.
Kevalaṃ h'; ettha uṇhassā ti aggisantāpassa. Tassa4 vanadā-
hādisu sambhavo veditabbo. Ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsa-
pa-samphassānan5 ti ettha pana ḍaṃsā ti ḍaṃsanamak-
khikā, andhamakkhikā ti pi vuccanti. Makasā makasā
yeva.6 Vātā ti saraja-arajādibhedā. Ātapo ti suriyātapo.
Siriṃsapā ti ye keci sarantā gacchanti dīghajātikā sappā-
dayo. Tesaṃ daṭṭhasamphasso ca phuṭṭhsamphasso cāti
duvidho samphasso. So pi cīvaraṃ pārupitvā nisinnaṃ na
bādhati, tasmā tādisesu ṭhānesu tesaṃ paṭighātatthāya
paṭisevati.
Yāvad evā ti puna etassa vacanaṃ niyatapayojanāvadhi-
paricchedadassanatthaṃ,1 hirikopīnapaṭicchādanaṃ hi niya-
tapayojanaṃ, itarāni kadāci kadāci honti. Tattha hirikopī-
nan, ti taṃ taṃ sambādhaṭṭhānaṃ, yasmiṃ yasmiṃ hi ange
vivariyamāne hiri kuppati vinassati, taṃ taṃ hiriṃ7 kopanato
hirikopīnan ti vuccati. Tassa ca hirikopīnassa paṭicchāda-
natthan ti hirikopīnapaṭicchādanatthaṃ. Hirikopīnaṃ paṭic-
chādanatthan ti pi pāṭho.
Piṇḍapātan ti yaṃ kiñci āhāraṃ. Yo hi koci āhāro bhik-
khuno piṇḍolyena patte patitattā piṇḍapāto ti vuccati.
Piṇḍānaṃ vā pāto piṇḍapāto; tattha tattha laddhānaṃ
bhikkhānaṃ sannipāto samūho ti vuttaṃ hoti. Neva da-
vāyā ti na gāmadārakādayo viya davatthaṃ, kīḷānimittan ti
vuttaṃ hoti. Na madāyā ti na muṭṭhikamallādayo viya
madatthaṃ, balamadanimittaṃ porisamadanimittañ cāti

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhp. A. ii, 73.
2 Sbh omit.
3 I. e. in M. i, 10.
4 Sbh insert pana.
5 Bhm -sarīsapā-.
6 Bhm eva.
7 Sbh hiri-.

[page 032]
32 I. Sīlaniddeso
vuttaṃ hoti. Na maṇḍanāyā ti na antepurikavesiyādayo
viya maṇḍanatthaṃ, angapaccangānaṃ pīṇanabhāvanimit-
tan1 ti vuttaṃ hoti. Na vibhūsanāyā ti na naṭanaccakādayo
viya, vibhūsanatthaṃ, pasannacchavivaṇṇatānimittan2 ti
vuttaṃ hoti. Ettha ca neva davāyā ti etaṃ mohūpanissa-
yappahānatthaṃ3 vuttaṃ. Na madāyā ti etaṃ dosūpanis-
sayappahānatthaṃ. Na maṇḍanāya, na vibhūsanāyā ti etaṃ
rāgūpanissayappahānatthaṃ.4 Neva davāya, na madāyā
ti c'; etaṃ attano saṃyojanuppatti-paṭisedhanatthaṃ. Na
manḍanāya, na vibhūsanāyā ti etaṃ parassa pi saṃyojanup-
patti-paṭisedhanatthaṃ. Carūhi pi c'; etehi ayoniso paṭipatti-
yā kāmasukhallikānuyogassa ca pahānaṃ vuttan ti veditab-
baṃ. Yāvad evā ti vuttattham eva. Imassa kāyassā ti
etassa catumahābhūtikassa rūpakāyassa. Ṭhitiyā ti paban-
dhaṭṭhitatthaṃ. Yāpanāyā ti pavattiyā avicchedatthaṃ,
cirakālaṭṭhitatthaṃ vā. Gharūpatthambham iva hi jiṇṇa-
gharasāmiko, akkhabbhañjanam iva ca sākaṭiko, kāyassa
ṭhitatthaṃ yāpanatthañ c'; esa piṇḍapātaṃ paṭisevati, na
davamadamaṇḍanavibhūsanatthaṃ. Api ca ṭhitī ti jīvit-
indriyass'; etaṃ adhivacanaṃ; tasmā imassa kāyassa ṭhitiyā
yāpanāyā ti ettāvatā etassa kāyassa jīvitindriyappavattā-
panatthan5 ti pi vuttaṃ hotī ti veditabbaṃ. Vihiṃsūpara-
tiyā ti vihiṃsā nāma jighacchā ābādhaṭṭhena. Tassā upara-
mattham p'; esa piṇḍapātaṃ paṭisevati, vaṇālepanam iva
uṇhasītādisu tappaṭikāraṃ6 viya ca. Brahmacariyānugga-
hāyā ti sakalasāsanabrahmacariyassa ca7 maggabrahmacari-
yassa ca anuggahatthaṃ. Ayaṃ hi piṇḍapātapaṭisevana-
paccayā kāyabalaṃ nissāya sikkhattayānuyogavasena bhava-
kantāranittharaṇatthaṃ paṭipajjanto brahmacariyānuggahā-
ya paṭisevati, kantāranittharaṇatthikā puttamaṃsaṃ viya,8
nadīnittharaṇatthikā kullaṃ viya, samuddanittharaṇatthikā
nāvam iva ca. Iti purāṇañ ca vedanaṃ paṭihankhāmi navañ
ca vedanaṃ na uppādessāmī ti evaṃ iminā piṇḍapātapaṭise-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm pīnabhāva-.
2 Sbh pasannachavi-.
3 Sbh mohūpanissayapahānattham.
4 Sbh -pahānattham.
5 Bm -panattan.
6 Sbh tappati-.
7 Sbh omit.
8 Cf. S. ii, 98.

[page 033]
5, iv (d) Paccayasannissitasīlaṃ 33
vanena purāṇañ ca jighacchāvedanaṃ paṭihankhāmi, navañ
ca vedanaṃ aparimitabhojanapaccayaṃ1 āharahatthaka-
alaṃsāṭaka-tatravaṭṭaka-kākamāsaka-bhuttavamitakabrāh-
maṇānaṃ aññataro viya na uppādessāmī ti pi paṭisevati2;
bhesajjam iva gilāno. Athavā yā adhunā asappāyā pari-
mitabhojanaṃ nissāya purāṇakammapaccayavasena3 uppaj-
janato purāṇavedanā ti vuccati; sappāyaparimitabhoja-
nena tassā paccayaṃ vināsento taṃ purāṇañ ca vedanaṃ
paṭihankhāmi, yā cāyaṃ adhunā kataṃ ayuttaparibhogakam-
mūpacayaṃ nissāya āyatiṃ uppajjanato navavedanā ti
vuccati; yuttaparibhogavasena tassā mūlaṃ anibbattento
taṃ navañ ca vedanaṃ na uppādessāmī ti evam p'; ettha
attho daṭṭhabbo.
Ettāvatā yuttaparibhogasangaho attakilamathānuyogap-
pahānaṃ dhammikasukhāpariccāgo ca dīpito hotīti vedi-
tabbo. Yātrā ca me bhavissatī ti hitaparimitaparibhogena4
jīvitindriyupacchedakassa iriyāpathabhañjakassa vā paris-
sayassa abhāvato cirakālagamanasankhātā yātrā ca me bha-
vissati imassa paccayāyattavuttino kāyassā ti pi paṭisevati
yāpyarogī viya tappaccayaṃ. Anavajjatā ca phāsuvihāro
cā ti ayuttapariyesanapaṭiggahanaparibhogaparivajjanena
anavajjatā, parimitaparibhogena phāsuvihāro. Asappāyā pa-
rimitabhojana-paccayā5 arati- tandi- vijambhikā-6 viññūga-
rahādi dosābhāvena vā anavajjatā, sappāyaparimitabhojana-
paccayā kāyabalasambhavena phāsuvihāro. Yāvadattha u-
darāvadehakabhojanaparivajjanena vā seyyasukha-passa-
sukha-middhasukhānaṃ pahānato anavajjatā, catupañcālo-
pamatta-ūnabhojanena catu iriyāpathayoggabhāva-7 paṭipā-
danato phāsuvihāro ca me bhavissatī ti pi paṭisevati. Vut-
tam pi h'; etaṃ:-
cattāro pañca ālope abhutvā udakaṃ pive.
alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno ti8.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -bhojanappaccayaṃ.
2 Cf. Asl. 404, on Dhs. 1348 (Bud. Psych. Ethics, p. 353, n. 3).
3 Sb -kammappaccaya . . .
4 Bhm omit hita-.
5 Bhm -paribhogapaccayā.
6 Bhm -bhitā.
7 Bhm -yogya-.
8 Theragāthā, ver. 983.
I. 3

[page 034]
34 I. Sīlaniddeso
Ettāvatā ca payojanapariggaho majjhimā ca paṭipadā dī-
pitā hotī ti veditabbā.
Senāsanan ti senañ ca āsanañ ca. Yattha yattha hi seti
vihāre vā aḍḍhayogādimhi vā, taṃ senaṃ. Yattha yattha
āsati nisīdati, taṃ āsanaṃ. Taṃ ekato katvā senāsanan ti
vuccati. Utuparissayavinodanaṃ paṭisallānārāmatthan ti pa-
risahanaṭṭhena1 utu yeva utuparissayo. Utuparissayassa2
vinodanatthañ ca paṭisallānārāmatthañ ca, yo sarīrābādha-
cittavikkhepakaro asappāyo utu-senāsanapaṭisevanena vino-
detabbo hoti, tassa vinodanatthaṃ ekībhāvasukhatthañ cāti
vuttaṃ hoti. Kāmañ ca sītapaṭighātādinā3 va utuparis-
sayavinodanaṃ vuttam eva; yathā pana cīvarapaṭisevane
hirikopīnapaṭicchādanaṃ niyata-payojanaṃ; itarāni ka-
dāci kadāci bhavantī4 ti vuttaṃ, evam idhāpi niyataṃ utu-
parissayavinodanaṃ sandhāya idaṃ vuttan ti veditabbaṃ.
Athavā ayaṃ vuttappakāro utu utu yeva. Parissayo pana
duvidho, pākaṭaparissayo ca paṭicchannaparissayo ca. Tat-
tha pākaṭaparissayo sīhavyagghādayo, paṭicchannaparissayo
rāgadosādayo. Te yattha apariguttiyā ca asappāya rūpa-
dassanādinā ca ābādhaṃ na karonti, taṃ senāsanaṃ evaṃ
jānitvā paccavekkhitvā paṭisevanto bhikkhu paṭisankhā
yoniso senāsanaṃ ...pe... utuparissayavinodanatthaṃ
paṭisevatī ti veditabbo.
Gilānapaccayabhesajjaparikkhāran ti ettha rogassa paṭi-aya-
naṭṭhena paccayo, paccanīkagamanaṭṭhenā ti attho, yassa
kassaci sappāyass'; etaṃ adhivacanaṃ. Bhisakkassa kam-
maṃ tena anuññātattā ti bhesajjaṃ. Gilānapaccayo va
bhesajjaṃ gilānapaccayabhesajjaṃ, yaṃ kiñci gilā-
nassa sappāyaṃ bhisakkakammaṃ telamadhuphāṇitādī,
ti vuttaṃ hoti. Parikkhāro ti pana: sattahi naga-
raparikkhārehi suparikkhittaṃ hotī ti5 ādisu parivāro
vuccati.
Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkaviriyo

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm parissayanaṭ-.
2 Sbh parissaya-.
3 Sh sītassa paṭi-.
4 Sb honti.
5 A. iv, 106.

[page 035]
5, iv (d) Paccayasannissitasīlaṃ 35
ti1 ādisu alankāro. Ye c'; ime2 pabbajitena jīvitaparikkhārā
samudānetabbā ti3 ādisu sambhāro. Idha pana sambhāro pi
parivāro pi vaṭṭati. Taṃ hi gilānapaccayabhesajjaṃ jīvi-
tassa parivāro pi hoti, jīvitanāsakābādhuppattiyā antaraṃ
adatvā rakkhaṇato. Sambhāro pi, yathā ciraṃ pavattati,
evam assa kāraṇabhāvato, tasmā parikkhāro ti vuccati.
Evaṃ gilānapaccayabhesajjañ ca taṃ parikkhāro cāti gilā-
napaccayabhesajjaparikkhāro. Taṃ gilānapaccayabhesajja-
parikkhāraṃ, gilānassa yaṃ kiñci sappāyaṃ bhisakkānuññā-
taṃ telamadhuphāṇitādi jīvitaparikkhāran ti vuttaṃ hoti.
Uppannānan ti jātānaṃ bhūtānaṃ nibbattānaṃ. Veyyā-
bādhikānan ti ettha vyābādho ti dhātukkhobho, taṃ sa-
muṭṭhānā ca kuṭṭhagaṇḍapīḷakādayo. Vyābādhato uppan-
nattā veyyābādhikā. Vedanānan ti dukkhavedanā akusa-
lavipākavedanā, tāsaṃ veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ. Avyā-
pajjaparamatāyā ti niddukkhaparamatāya; yāva taṃ duk-
khaṃ sabbaṃ pahīnaṃ hoti, tāvā ti attho. Evam idaṃ
sankhepato paṭisankhā yoniso paccayaparibhogalakkhaṇaṃ
paccayasannissitasīlaṃ veditabbaṃ. Vacanattho pan'; ettha,
cīvarādayo hi, yasmā te paṭicca nissāya paribhuñjamānā
pāṇino ayanti gacchanti pavattanti, tasmā paccayāti vuccanti.
Te paccaye sannissitan ti paccayasannissitaṃ4.
Evam etasmiṃ catubbidhe sīle saddhāya pātimokkhasaṃ-
varo sampādetabbo. Saddhā sādhano hi so, sāvakavisa-
yātītattā sikkhāpadapaññattiyā5 vacanapaṭikkhepo c'; ettha
nidassanaṃ, tasmā yathā paññattaṃ sikkhāpadaṃ anava-
sesaṃ saddhāya samādiyitvā jīvite pi apekkhaṃ akarontena
sādhukaṃ sampādetabbaṃ. Vuttam pi h'; etaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. v, 6; Bhm Sb have setaparikkhāro.
2 Bhm ye kec'; ime.
3 M. i, 108.
4 Sh adds colophon: Iti paccayasannissitasīlaṃ. Atha
pakiṇṇakakathā.
5 Bhm repeat this word after ||, adding ca na paṭikkhepo.
Vv. ll. vacanaparikkhepo.

[page 036]
36 I. Sīlaniddeso
Kikī va aṇḍaṃ camarīva vāladhiṃ
Piyaṃ va puttaṃ nayanaṃ va ekakaṃ,
Tath'; eva sīlaṃ anurakkhamānakā,
Supesalā hotha sadā sagāravā ti1.
Aparam pi vuttaṃ:- evam eva kho, mahārāja, yaṃ mayā
sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvi-
tahetu pi nātikkamantī ti.2 Imasmiñ ca pan'; ettha aṭavi
yaṃ corehi baddhatherānaṃ3 vatthūni veditabbāni. Ma-
hāvattani aṭaviyaṃ kira theraṃ corā kāḷavallīhi bandhitvā
nipajjāpesuṃ. Thero yathā nipanno va sattadivasāni vi-
passanaṃ vaḍḍhetvā anāgāmiphalaṃ pāpuṇitvā tatth'; eva
kālaṃ katvā Brahmaloke nibbatti. Aparam pi theraṃ
Tambapaṇṇidīpe pūtilatāya bandhitvā nipajjāpesuṃ. So
davaḍāhe4 āgacchante valliṃ acchinditvā va vipassanaṃ
paṭṭhapetvā samasīsī5 hutvā parinibbāyi. Dīghabhāṇaka-
Abhayatthero pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ āgacchanto6
disvā therassa sarīraṃ jhāpetvā cetiyaṃ kārāpesi. Tasmā
añño pi saddho kulaputto:-
Pātimokkhaṃ visodhento appeva jīvitaṃ jahe,
paññattaṃ lokanāthena na bhinde sīlasaṃvaraṃ.
Yathā ca pātimokkhasaṃvaro saddhāya, evaṃ satiyā
indriyasaṃvaro sampādetabbo. Satisādhano hi so, satiyā
adhiṭṭhitānaṃ indriyānaṃ abhijjhādīhi ananvāssavanīyato.
Tasmā: varaṃ, bhikkhave, tattāya ayo salākāya ādittāya sam-
pajalitāya7 sajotibhūtāya cakkhundriyaṃ sampaḷimaṭṭhaṃ,
na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anuvyañjanaso nimittaggā-
ho ti8 ādinā nayena ādittapariyāyaṃ samanussaritvā rūpā-
disu visayesu cakkhudvārādipavattassa9 viññāṇassa abhij-
jhādīhi anvāssavanīyaṃ nimittādigāhaṃ10 asammuṭṭhāya

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh refers to the Apadāna.
2 Sh refers this citation to the Kosala-Samyutta (S. i, 68 f.), but it does not occur there.
3 Bhm bandha-.
4 Bhm vanadāhe.
5 Cf. P. P., p. 13.
6 Sbh gacchanto.
7 Sbh sampajjalitāya.
8 S. iv, 168.
9 Bhm -ādippav-.
10 Bhm -ādiggā-.

[page 037]
5, iv (d) Paccayasannissitasīlaṃ 37
satiyā nisedhentena esa sādhukaṃ sampādetabbo. Evaṃ
asampāditehi etasmiṃ pātimokkhasaṃvarasīlam pi anad-
dhaniyaṃ hoti aciraṭṭhitikaṃ,1 asaṃvihitasākhāparivāram
iva sassaṃ. Haññate cāyaṃ kilesacorehi, vivaṭadvāro viya
gāmo parassa hārīhi. Cittañ c'; assa rāgo samativijjhati,
ducchannam agāraṃ vuṭṭhi viya.
Vuttam pi h'; etaṃ--
Rūpesu saddesu atho rasesu,
Gandhesu phassesu ca rakkha indriyaṃ.
Etehi dvārā vivaṭā arakkhitā
Hananti gāmaṃ va parassa hārino2.
Yathā agāraṃ ducchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati,
Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhatī ti3.
Sampādite pana tasmiṃ4 pātimokkhasaṃ-varasīlam pi ad-
dhaniyaṃ hoti ciraṭṭhitikaṃ, susaṃvihitasākhāparivāram5
iva sassaṃ, na haññate cāyaṃ kilesacorehi, susaṃvutadvāro
viya gāmo parassa hārīti, na c'; assa cittaṃ rāgo samativij-
jhati, succhannam agāraṃ vuṭṭhi viya.
Vuttam pi c'; etaṃ:-
Rūpesu saddesu atho rasesu,
Gandhesu phassesu ca rakkha indriyaṃ.
Etehi dvārā pihitā susaṃvutā,
Na hanti gāmaṃ va parassa hārino6.
Yathā agāraṃ succhannaṃ vuṭṭhi na samativijjhati,
Evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhatī ti.
Ayaṃ pana ati-ukkaṭṭhadesanā. Cittaṃ nām'; etaṃ lahu-
parivattaṃ, tasmā uppannaṃ rāgaṃ asubhamanasikārena
vinodetvā indriyasaṃvaro sampādetabbo. Adhunāpabba-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh na cira-.
2 Sh refers these verses to the "Saḷāyatanavagga" Saṃy.
Nik. (S. iv, 1 f.), but they are not to be found in the P. T. S.
edition of that work.
3 Thag., 133, 134; Dhp., 13, and below, 14.
4 Sb etasmiṃ.
5 Sb savihitasākhāparivāram.
6 See notes 2, 3.

[page 038]
38 I. Sīlaniddeso
jitena Vangīsattherena viya. Therassa kira adhunā pab-
bajitassa piṇḍāya carato ekaṃ itthiṃ disvā rāgo uppajjati.
Tato Ānandattheraṃ āha:-
Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati.
Sādhu nibbāpanaṃ brūhi anukampāya, Gotaṃā ti.
Thero āha:-
Saññāya vipariyesā cittan te pariḍayhati;
Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ.
Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ1.
Sankhāre parato passa, dukkhato, no ca attato2.
Nibbāpehi mahārāgaṃ. Mā ḍayhittho punappunan3 ti.
Thero rāgaṃ vinodetvā piṇḍāya cari. Api ca indriyasaṃ-
varapūrakena bhikkhunā Kuraṇḍaka-Mahāleṇa vāsinā Cit-
taguttattherena viya, corakamahāvihāravāsinā Mahāmittat-
therena viya ca bhavitabbaṃ. Kuraṇḍakaleṇe4 kira sattan-
naṃ Buddhānaṃ abhinikkhamana-5 cittakammaṃ mano-
ramaṃ ahosi. Sambahulā bhikkhū senāsanacārikaṃ āhiṇ-
ḍantā cittakammaṃ disvā: manoramaṃ bhante cittakam-
man ti āhaṃsu. Thero āha: atireka-saṭṭhi 'me āvuso vassāni
leṇe vasantassa cittakammaṃ atthī ti6 pi na jānāmi, ajja
dāni cakkhumante nissāya ñātan ti. Therena kira etta-
kaṃ addhānaṃ vasantena cakkhuṃ ummīletvā leṇaṃ na
ullokitapubbaṃ, leṇadvāre c'; assa mahānāgarukkho ahosi.
So pi therena uddhaṃ na ullokitapubbo, anusaṃvaccha-
raṃ7 bhūmiyaṃ kesaranipātaṃ disvā vassapupphitabhāvaṃ
jānāti. Rājā therassa guṇasampattiṃ sutvā vanditukāmo
tikkhattuṃ pesetvā, anāgacchante there, tasmiṃ gāme taru-
ṇaputtānaṃ itthīnaṃ thane bandhāpetvā lañchāpesi: tāva
dārakā thaññaṃ mā labhiṃsu, yāva thero na āgacchatī ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. i, 188; Thag. ver. 1223-12241/2 The two last lines are
not in the works quoted.
2 Cf. Thag. ver. 1161; Thig. ver. 101, 177.
3 Cf. Dhp. Comy. iv, 23; Pss. of the Brethren, p. 49.
4 Bhm repeat the Mahā.
5 Sh -khamana-.
6 Bhm read atthi natthī ti.
7 Bm ana-.

[page 039]
5, iv (d) Paccayasannissitasīlaṃ 39
Thero dārakānaṃ anukampāya mahāgāmaṃ agamāsi. Rājā
sutvā: gacchatha! bhaṇe theraṃ: pavesetha! sīlāni gaṇhissāmī
ti antepuraṃ abhiharāpetvā vanditvā bhojetvā: ajja bhante
okāso n'; atthi; sve sīlāni gaṇhissāmī ti therassa pattaṃ gahe-
tvā thokaṃ anugantvā deviyā saddhiṃ vanditvā nivatti.
Thero: rājā vā vandatu devī vā, sukhī hotu mahārājā ti va-
dati. Evaṃ sattadivasā gatā, bhikkhū āhaṃsu: kiṃ bhante
tumhe raññe pi vandamāne deviyā pi vandamānāya sukhī
hotu mahārājā ti evaṃ vadathā ti. Thero: nāhaṃ āvuso
rājā ti vā devī ti vā vavatthānaṃ karomī ti vatvā, sattāhā-
tikkame therassa idha vāso dukkho ti raññā vissajjito Kuraṇ-
ḍakamahāleṇaṃ gantvā rattibhāge cankamaṃ ārūhi.1 Nā-
garukkhe adhivatthā devatā daṇḍadīpikaṃ gahetvā aṭṭhāsi.
Ath'; assa kammaṭṭhānaṃ atiparisuddhaṃ pākaṭaṃ ahosi.
Thero: kiṃ nu2 me ajja kammaṭṭhānaṃ ativiya pakāsatī ti
attamano majjhimayāmasamanantaraṃ sakalaṃ pabbataṃ
unnādayanto arahattaṃ pāpuṇi. Tasmā añño pi attattha-
kāmo3 kulaputto:-
Makkaṭo va araññamhi vane bhantamigo4 viya,
Bālo viya ca utrasto,5 na bhave lola-locano.
Adho khipeyya cakkhūni yugamattadaso siyā
Vanamakkaṭalolassa na cittassa vasaṃ vaje ti.
Mahāmittattherassā pi mātu6 visagaṇḍakarogo uppajji.
Dhītā pi'ssā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā taṃ āha:
gaccha ayye bhātu santikaṃ gantvā mama aphāsukabhā-
vaṃ ārocetvā bhesajjaṃ āharā ti. Sā gantvā ārocesi.
Thero āha7: nāhaṃ mūlabhesajjādīni saṃharitvā bhesajjaṃ
pacituṃ jānāmi, api ca te bhesajjaṃ ācikkhissaṃ, ahaṃ yato
pabbajito, [tato paṭṭhāya8] na mayā lobhasahagatena cittena
indriyāni bhinditvā visabhāgarūpaṃ olokitapubbaṃ, iminā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb abhiruhi.
2 Sb inserts kho.
3 Sh atthakāmo.
4 Bhm bhanto migo.
5 Bhm utrattho.
6 Sb mātu upāsikāya.
7 Sb omits.
8 Sbh omit.

[page 040]
40 I. Sīlaniddeso
saccavacanena mātuyā me phāsu hotu! Gaccha, imaṃ1
vatvā upāsikāya sarīraṃ parimajjā ti. Sā gantvā imam
atthaṃ ārocetvā tathā akāsi. Upāsikāya taṃ khaṇaṃ yeva
gaṇḍo pheṇapiṇḍo viya vilīyitvā antaradhāyi. Sā uṭṭha-
hitvā: sace Sammāsambuddho dhareyya, kasmā mama put-
tasadisassa bhikkhuno jālavicitrena2 hatthena sīsaṃ na
parāmaseyyā ti attamanavācaṃ nicchāresi. Tasmā:-
Kulaputto dāni3 añño4 pabbajitvā na sāsane
Mittatthero va tiṭṭheyya vare indriyasaṃvare.
Yathā pana indriyasaṃvaro satiyā, tathā viriyena ājīva-
pārisuddhi sampādetabbā. Viriyasādhanā hi sā, sammā
āraddhaviriyassa micchājīvappahānasambhavato. Tasmā
anesanaṃ appatirūpaṃ pahāya viriyena piṇḍapātacariyādīhi
sammā-esanāhi esā sampādetabbā; parisuddhuppāde yeva
paccaye paṭisevamānena aparisuddhuppāde āsivise viya paṭi-
vajjayatā.
Tattha apariggahitadhutangassa sanghato gaṇato dham-
madesanādīhi c'; assa guṇehi pasannānaṃ gihīnaṃ santikā
uppannā paccayā parisuddhuppādā nāma. Piṇḍapātacari-
yādīhi pana atiparisuddhuppādā yeva. Pariggahitadhutan-
gassa piṇḍapātacariyādīhi dhutangaguṇe5 c'; assa pasannānaṃ
santikā dhutanganiyamānulomena uppannā parisuddhuppā-
dā nāma.
Ekavyādhivūpasamatthañ6 c'; assa pūtiharīṭakī7 catuma-
dhuresu uppannesu: catumadhuraṃ aññe pi sabrahmacārino
paribhuñjissantīti cintetvā harīṭakī8-khaṇḍam eva paribhuñ-
jamānassa dhutangasamādānaṃ patirūpaṃ hoti. Esa hi
uttama-ariyavaṃsiko bhikkhūti vuccati. Ye pan'; ete cīva-
rādayo paccayā, tesu yassa kassaci bhikkhuno ājīvaṃ pari-
sodhentassa cīvare ca piṇḍapāte ca nimittobhāsaparikathā-
viññattiyo na vaṭṭanti. Senāsane pana apariggahitadhutan-
gassa nimittobhāsaparikathā vaṭṭanti. Tattha nimittaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm idaṃ.
2 Sh -vicittena.
3 Sbh kulaputtamāni.
4 Sbh insert pi.
5 Bhm dhūtaguṇe.
6 All editions read -byādhi-.
7 Bm haritakī. Sb -ka.
8 Sb harītaka.

[page 041]
5, iv (d) Paccayasannissitasīlaṃ 41
nāma senāsanatthaṃ bhūmiparikammādīni karontassa: kiṃ,
bhante, kariyati? ko kārāpetī ti? gihīhi vutte: na kocī ti
paṭivacanaṃ, yaṃ vā pan'; aññam pi evarūpaṃ nimittakam-
maṃ. Obhāso nāma: upāsakā, tumhe kuhiṃ vasathā ti?
Pāsāde, bhante ti. Bhikkhūnaṃ pana:- upāsakā, pāsādo
na vaṭṭatīti vacanaṃ, yaṃ vā pan'; aññam pi evarūpaṃ
obhāsakammaṃ. Parikathā nāma: bhikkhusanghassa se-
nāsanaṃ sambādhan ti vacanaṃ, yā1 vā pan'; aññā2 pi evarū-
pā pariyāyakathā. Bhesajje sabbam pi vaṭṭati. Tathā
uppannaṃ pana bhesajjaṃ roge vūpasante3 paribhuñjituṃ
vaṭṭati, na vaṭṭatī ti?4 tattha Vinayadharā: Bhagavatā
dvāraṃ dinnaṃ, tasmā vaṭṭatī ti vadanti; Suttantikā pana:
kiñcāpi āpatti na hoti, ājīvaṃ pana kopeti, tasmā na vaṭṭat'
icc'; eva vadanti.
Yo pana Bhagavatā anuññātā pi nimittobhāsaparikathā-
viññattiyo akaronto appicchatādi-guṇe yeva nissāya jīvitak-
khaye pi paccupaṭṭhite aññatr'; eva obhāsādīhi uppanne
paccaye5 paṭisevati, esa paramasallekhavuttī ti vuccati. Sey-
yathāpi thero Sāriputto. So kira yasmā ekasmiṃ samaye
pavivekaṃ brūhayamāno Mahā-Moggallānattherena6 sad-
dhiṃ aññatarasmiṃ araññe viharati. Ath'; assa ekasmiṃ
divase udaravātābādho uppajjitvā atidukkhaṃ janesi. Ma-
hā-Moggallānatthero sayaṇhasamaye tass'; āyasmato upaṭ-
ṭhānaṃ gato, theraṃ nipannaṃ disvā, taṃ pavattiṃ pucchi-
tvā: pubbe te, āvuso, kena phāsu hotīti pucchi. Thero
āha: gihikāle me, āvuso, mātā sappimadhusakkharādīhi7
yojetvā asambhinnakhīrapāyāsaṃ adāsi; tena me phāsu
ahosī ti.8 So pi āyasmā: hotu, āvuso. Sace mayhaṃ vā
tuyhaṃ vā puññaṃ atthi, app'; eva nāma sve labhissāmā ti
āha. Imaṃ pana nesaṃ9 kathāsallāpaṃ cankamanakoṭi-
yaṃ rukkhe adhivatthā devatā sutvā [cintesi]10: sve ayyassa
pāyāsaṃ uppādessāmī ti, tāvad eva therassa upaṭṭhākaku-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb yaṃ.
2 Sb aññam.
3 Sb upasante.
4 Sb omits.
5 Bhm uppannapaccaye. 6 Bhm Moggalāna-.
7 Sb sakkharāhi. Bhm sakkarādīhi.
8 Sbh tena phāsukam ahosīti.
9 Sbh tesaṃ.
10 Sbh omit.

[page 042]
42 I. Sīlaniddeso
laṃ gantvā, jeṭṭhaputtassa sarīraṃ1 āvisitvā pīḷaṃ janesi.
Ath'; assa tikicchānimittaṃ sandissati,2 so3 ñātake āha:
sace sve therassa evarūpaṃ nāma pāyāsaṃ paṭiyādetha,
taṃ muñcissāmī ti. Te:- tayā avutte pi, mayaṃ therānaṃ
nibandhaṃ bhikkhaṃ demāti vatvā, dutiyadivase tathārū-
paṃ pāyāsaṃ paṭiyādayiṃsu.4 Mahā-Moggallānatthero pāto
va āgantvā: āvuso, yāvāhaṃ piṇḍāya caritvā āgacchāmi,
tāva idh'; eva hotīti vatvā gāmaṃ pāvisi. Te manussā pac-
cuggantvā therassa pattaṃ gahetvā vuttappakārassa pāyā-
sassa pūretvā adaṃsu. Thero gamanākāraṃ dassesi. Te:3
bhuñjatha, bhante, tumhe, aparam pi dassāmā ti theraṃ
bhojetvā, puna pattapūraṃ adaṃsu. Thero gantvā: hand',
āvuso Sāriputta, paribhuñjāti upanāmesi. Thero pi taṃ
disvā: atimanāpo pāyāso. Kathaṃ nu kho uppanno
ti? cintento tassa uppattimūlaṃ disvā, āha: har', āvuso5
Moggallāna, aparibhogāraho piṇḍapāto ti. So p'; āyasmā
mādisena nāma ābhataṃ piṇḍapātaṃ na paribhuñjatī ti cit-
tam pi anuppādetvā ekavacanen'; eva pattaṃ mukhavaṭṭi-
yaṃ gahetvā ekamante nikujjesi. Pāyāsassa sahabhūmiyaṃ
patiṭṭhānā therassa ābādho antaradhāyi. Tato paṭṭhāya
pañcacattāḷīsavassāni na puna uppajji. Tato Mahā-Moggal-
lānaṃ6 āha:- -āvuso, vacīviññattiṃ nissāya uppanno pāyāso
antesu nikkhamitvā bhūmiyaṃ carantesu pi paribhuñjituṃ
ayuttarūpo ti imañ7 ca udānaṃ udānesi:-
Vacīviññatti vipphārā uppannaṃ madhupāyāsaṃ,
sace bhutto bhaveyyāhaṃ sājīvo garahito mama.
Yadi pi me antaguṇaṃ nikkhamitvā bahi care,
neva bhindeyyam ājīvaṃ cajamāno pi jīvitaṃ.
Ārādhemi sakaṃ cittaṃ, vivajjemi anesanaṃ.
nāhaṃ Buddhapaṭikuṭṭhaṃ kāhāmi ca anesanan ti8.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm sarīre.
2 Sbh sannipatite.
3 Sbh omit.
4 Bhm -diyiṃsu.
5 Bhm omit har'.
6 Sbh -Moggallānattheraṃ.
7 Sbh idaṃ.
8 Not traced. Sh refers 1st couplet (wrongly) to the Udāna.

[page 043]
5, iv (d) Paccayasannissitasīlaṃ 43
Cīvaragumbavāsika1-ambakhādaka-Mahā-Tissattheravat-
thu pi c'; ettha kathetabbaṃ.
Evaṃ sabbathā pi:-
Anesanāya cittam pi ajanetvā vicakkhaṇo
ājīvaṃ parisodheyya saddhāpabbajito yatī ti.
Yathā ca viriyena ājīvaparisuddhi, tathā paccayasannissi-
tasīlaṃ paññāya sampādetabbaṃ. Paññāsādhanaṃ hi taṃ
paññavato paccayesu ādīnavānisaṃsadassanasamatthabhā-
vato. Tasmā pahāya paccayagedhaṃ dhammena samena
uppanne paccaye yathā-vuttena vidhinā paññāya paccavek-
khitvā paribhuñjantena taṃ sampādetabbaṃ.
Tattha duvidhaṃ paccavekkhaṇaṃ: paccayānaṃ paṭilā-
bhakāle,2 paribhogakāle ca. Paṭilābhakāle pi hi dhātuva-
sena vā paṭikūlavasena3 vā paccavekkhitvā ṭhapitāni cīva-
rādīni tato uttari4 paribhuñjantassa anavajjo va paribhogo,
tathā5 paribhogakāle pi. Tatrāyaṃ sanniṭṭhānakaro vinic-
chayo:- cattāro hi paribhogā: theyyaparibhogo, iṇapari-
bhogo, dāyajjaparibhogo, sāmiparibhogo ti. Tatra sangha-
majjhe pi nisīditvā paribhuñjantassa dussīlassa paribhogo
theyyaparibhogo nāma. Sīlavato apaccavekkhitaparibhogo6
iṇaparibhogo nāma, tasmā cīvaraṃ paribhoge paribhoge
paccavekkhitabbaṃ; piṇḍapāto ālope ālope; tathā asakkon-
tena purebhatta-pacchābhatta-purimayāma-majjhimayāma-
pacchimayāmesu, sac'; assa apaccavekkhato va aruṇaṃ
uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhati.
Senāsanam pi paribhoge paribhoge paccavekkhitabbaṃ.
Bhesajjapaṭiggahaṇe pi paribhoge pi sati-paccayatā va vaṭ-
ṭati. Evaṃ sante pi paṭiggahaṇe satiṃ katvā paribhoge
akarontass'; eva āpatti; paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvā pari-
bhoge karontassa anāpatti.
Catubbidhā hi suddhi: desanāsuddhi, saṃvarasuddhi, pari-
yeṭṭhisuddhi, paccavekkhaṇasuddhī ti. Tattha desanāsuddhi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm Ciragumba-.
2 Sb inserts ca.
3 Sbh paṭikkūlavasena.
4 Sbh uttariṃ.
5 Sb omits .
6 Bhm Sb apaccavekkhitvā paribhogo.

[page 044]
44 I. Sīlaniddeso
nāma pātimokkhasaṃvarasīlaṃ; taṃ hi desanāya sujjhanato
desanāsuddhī ti vuccati. Saṃvarasuddhi nāma indriyasaṃ-
varasīlaṃ; taṃ hi: na puna evaṃ karissāmī ti cittādhiṭṭhā-
nasaṃvaren'; eva sujjhanato saṃvarasuddhī ti vuccati. Pari-
yeṭṭhisuddhi nāma ājīvapārisuddhisīlaṃ; taṃ hi anesanaṃ
pahāya dhammena samena paccaye uppādentassa pariyesa-
nāya suddhattā pariyeṭṭhisuddhī ti vuccati. Paccavekkha-
ṇasuddhi nāma paccaya- [paribhoga-] sannissitasīlaṃ;1 taṃ hi
vuttappakārena paccavekkhaṇena sujjhanato paccavekkha-
ṇasuddhī ti vuccati. Tena vuttaṃ: paṭiggahaṇe pana satiṃ
akatvā paribhoge karontassa anāpattī ti2.
Sattannaṃ sekhānaṃ paccayaparibhogo dāyajjapari-
bhogo nāma; te hi Bhagavato puttā; tasmā pitusantakānaṃ
paccayānaṃ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjanti. Kiṃ
pana te Bhagavato paccaye paribhuñjanti, udāhu3 gihīnaṃ
paccaye paribhuñjantī ti? Gihī hi dinnā pi Bhagavatā anuñ-
ñātattā Bhagavato santakā [va]4 honti. Tasmā Bhagavato
paccaye paribhuñjantīti veditabbā. Dhammadāyādasuttañ5
c'; ettha sādhakaṃ.
Khīṇāsavānaṃ paribhogo sāmiparibhogo nāma; te hi taṇ-
hāya dāsavyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjanti. Ime-
su paribhogesu sāmiparibhogo ca dāyajjaparibhogo ca sabbe-
saṃ vaṭṭati; iṇaparibhogo na vaṭṭati.
Theyyaparibhoge kathā yeva n'; atthi. Yo panāyaṃ sī-
lavato paccavekkhitaparibhogo, so iṇaparibhogassa paccanī-
kattā ānaṇyaparibhogo6 vā hoti, dāyajjaparibhoge [yeva]7
vā sangahaṃ gacchati. Sīlavā hi imāya sikkhāya samannā-
gatattā sekho tveva vuccati8.
Imesu pana paribhogesu yasmā sāmiparibhogo aggo, tasmā
taṃ patthayamānena bhikkhunā vuttappakārāya paccavek-
khaṇāya paccavekkhitvā paribhuñjantena paccayasannissi-
tasīlaṃ sampādetabbaṃ. Evaṃ karonto hi kiccakārī hoti.
Vuttam pi c'; etaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh paccayasannissitasīlaṃ.
2 Not traced.
3 Sb omits.
4 So Sb only.
5 M. i, 12 ff.
6 Bhm āṇaṇya-.
7 Sh omits.
8 Bhm sankhyaṃ gacchati.

[page 045]
5, iv (d) Paccayasannissitasīlaṃ 45
Piṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañ ca
āpañ ca sanghāṭi-rajūpavāhanaṃ1,
sutvāna dhammaṃ Sugatena desitaṃ,
sankhāya seve varapaññasāvako.
Tasmā hi piṇḍe sayanāsane ca
āpe ca sanghāṭi-rajūpavāhane1;
etesu dhammesu anūpalitto
bhikkhu yathā pokkhare vāribindu2.
Kālena laddhā parato anuggahā
khajjesu bhojjesu ca sāyanesu,
mattaṃ so3 jaññā satataṃ upaṭṭhito
vaṇassa ālepanarūhane yathā.
Kantāre puttamaṃsaṃ va akkhassabbhañjanaṃ yathā,
evaṃ āhare āhāraṃ yāpanattham amucchito ti4.
Imassa ca paccayasannissitasīlassa paripūrakāritāya bhā-
gineyya Sangharakkhitasāmaṇerassa vatthu kathetabbaṃ.
So hi sammā paccavekkhitvā paribhuñji. Yath'; āha:-
Upajjhāyo maṃ bhuñjamānaṃ,
sālikūraṃ5 sunibbutaṃ,
mā heva tvaṃ, sāmaṇera,
jivhaṃ jhāpesi asaññato.
Upajjhāyassa vaco sutvā
saṃvegam alabhiṃ tadā,
ekāsane nisīditvā
arahattaṃ apāpuṇiṃ.
So 'haṃ paripuṇṇasankappo
cando paṇṇaraso yathā,
sabbāsavaparikkhīṇo,
n'; atthi dāni punabbhavo ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm rajuppa-.
2 Sn. 391, 392. The verses following are not traced. Cf. S. ii, 98; Jāt. i, 348.
3 Bhm mattaso.
4 Sh atthāya 'mucchito.
5 Sh -kuraṃ.

[page 046]
46 I. Sīlaniddeso
Tasmā añño pi dukkhassa
Patthayanto parikkhayaṃ,
Yoniso paccavekkhitvā,
Paṭisevetha paccaye ti1.
Evaṃ pātimokkhasaṃvarasīlādivasena catubbidhaṃ.
Iti catupārisuddhisīlapakiṇṇakakathā.
5, v, Katividhaṃ sīlaṃ.
Pañcavidhakoṭṭhāsassa paṭhamapañcake anupasampanna-
sīlādivasena attho veditabbo. Vuttaṃ h'; etaṃ Paṭisambhi-
dāyaṃ:2--katamaṃ pariyantapārisuddhisīlaṃ? Anupasam-
pannānaṃ pariyantasikkhāpadānaṃ: idaṃ pariyantapāri-
suddhisīlaṃ. Katamaṃ apariyantapārisuddhisīlaṃ? Upa-
sampannānaṃ apariyantasikkhāpadānaṃ: idaṃ apariyanta-
pārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ paripuṇṇapārisuddhisīlaṃ?
Puthujjanakalyāṇakānaṃ kusaladhamme yuttānaṃ sekhapa-
riyante paripūrakārīnaṃ kāye ca jīvite ca anapekkhānaṃ
pariccattajīvitānaṃ: idaṃ paripuṇṇapārisuddhisīlaṃ. Kata-
maṃ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ? Sattannaṃ sekhānaṃ:
idaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ paṭippassad-
dhipārisuddhisīlaṃ? Tathāgatasāvakānaṃ khīṇāsavānaṃ pacce-
kabuddhānaṃ tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhā-
naṃ: idaṃ patippassaddhipārisuddhisīlan ti.
Tattha anupasampannānaṃ sīlaṃ gaṇanavasena sapari-
yantattā pariyantapārisuddhi [sīlan]3 ti veditabbaṃ. Upasam-
pannānaṃ:-
Nava koṭisahassāni, asīti4 satakoṭiyo,
paññāsa5 satasahassāni chattiṃsā ca punāpare.
Ete saṃvaravinayā sambuddhena pakāsitā;
peyyālamukhena niddiṭṭhā, sikkhā vinayasaṃvare ti.
Evam gaṇanavasena sapariyantam pi anavasesavasena

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh refers to the "Apadāna."
2 Pṭs. i, 42 f.
3 Sbh omit.
4 Sbh asītiṃ.
5 Sbh paññāsaṃ.

[page 047]
5, v, Katividhaṃ sīlaṃ. 47
samādānabhāvañ ca lābha-yasa-ñāti-angajīvitavasena adiṭ-
ṭhapariyantabhāvañ ca sandhāya apariyantapārisuddhi [sī-
lan]1 ti veditabbaṃ,2 Cīvaragumbavāsī-3 ambakhādaka-Ma-
hā-Tissattherassa sīlam iva. Tathā hi so āyasmā:-
Dhanaṃ caje4 angavarassa hetu,
angaṃ caje jīvitaṃ rakkhamāno;
angaṃ dhanaṃ jīvitañ cāpi sabbaṃ,
caje naro dhammam anussaranto ti5.
imaṃ sappurisānussatiṃ avijahanto jīvitasaṃsaye pi sik-
khāpadaṃ avītikkamma tad eva apariyantapārisuddhisī-
laṃ nissāya upāsakassa piṭṭhigato arahattaṃ pāpuṇi. Yath'
āhā:-
Na pitā na pi te mātā, na ñātī na pi bandhavā6,
karote tādisaṃ kiccaṃ sīlavantassa kāraṇā.
Saṃvegaṃ janayitvāna sammasitvāna yoniso;
tassa piṭṭhigato santo arahattaṃ apāpuṇī ti5.
Puthujjanakalyāṇakānaṃ sīlaṃ upasampadato paṭṭhāya
sudhotajātimaṇi viya, suparikammakatasuvaṇṇaṃ viya ca
atiparisuddhattā cittuppādamattakena pi malena virahitaṃ
arahattass'; eva padaṭṭhānaṃ hoti; tasmā paripuṇṇapārisu-
ddhīti vuccati, Mahāsangharakkhita-bhāgineyya-Sangharak-
khitattherānaṃ viya. Mahāsangharakkhitattheraṃ kira atik-
kantasaṭṭhivassaṃ maraṇamañce nipannaṃ bhikkhusangho
lokuttarādhigamaṃ pucchi. Thero: n'; atthi me lokuttara-
dhammo ti āha. Ath'; assa upaṭṭhāko daharabhikkhu āha:-
bhante, tumhe parinibbutāti samantā dvādasayojanā manussā
sannipatitā; tumhākaṃ puthujjanakālakiriyāya mahāja-
nassa vippaṭisāro7 bhavissatī ti. Āvuso, ahaṃ Metteyyaṃ
bhagavantaṃ passissāmīti na vipassanaṃ8 paṭṭhapesiṃ;

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Bhm vuttaṃ.
3 Bhm Cira-.
4 Sbh Dhanaṃ caje so pana angahetu.
5 Not traced.
6 Sbh khandavo.
7 Sbh mahā vippatisāro.
8 Sbh vipassanaṃ na.

[page 048]
48 I. Sīlaniddeso
tena hi maṃ nisīdāpetvā okāsaṃ karohī ti. So theraṃ nisī-
dāpetvā bahi nikkhanto, thero tassa saha nikkhamanā1 va
arahattaṃ patvā accharikāyasaññaṃ adāsi. Sangho sanni-
patitvā āha:- bhante, evarūpe maraṇakāle lokuttaradham-
maṃ nibbattetvā2 dukkaraṃ karitthā ti. N'; āvuso etaṃ
dukkaraṃ; api ca vo dukkaraṃ ācikkhissāmi; ahaṃ,
āvuso, pabbajitakālato paṭṭhāya asatiyā aññāṇapakataṃ
kammaṃ nāma na sarāmīti;3 bhāgineyyo pi'; ssa paññāsa-
vassakāle evaṃ eva arahattaṃ pāpuṇī ti.
Appassuto pi ce hoti, sīlesu asamāhito,
ubhayena naṃ garahanti sīlato ca sutena ca.
Appassuto pi ce hoti, sīlesu susamāhito,
sīlato naṃ pasaṃsanti, nāssa sampajjate sutaṃ.
Bahussuto pi ce hoti, sīlesu asamāhito,
sīlato naṃ garahanti, nāssa4 sampajjate sutaṃ.
Bahussuto pi ce hoti sīlesu susamāhito,
ubhayena naṃ pasaṃsanti sīlato ca sutena ca.
Bahussutaṃ dhammadharaṃ sappaññaṃ Buddhasāvakaṃ
nekkhaṃ jambonadass'; eva ko taṃ ninditum arahati?
devā pi naṃ pasaṃsanti, Brahmunā pi pasaṃsito ti5.
Sekhānaṃ pana sīlaṃ diṭṭhivasena aparāmaṭṭhattā, put-
hujjanānaṃ vā pana bhavavasena6 aparāmaṭṭhasīlaṃ apa-
rāmaṭṭhapārisuddhī ti veditabbaṃ, Kuṭumbiyaputta-Tissat-
therassa sīlaṃ viya. So hi āyasmā tathārūpaṃ sīlaṃ nissāya
arahatte patiṭṭhātukāmo verike āha:-
Ubho pādāni bhinditvā saṃyāmissāmi7 vo ahaṃ.
aṭṭiyāmi harāyāmi, sarāgamaraṇaṃ ahan ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh saha bahinikkhamanā va.
2 Bhm nibbattentā.
3 Bhm passāmīti.
4 Bhm tassa.
5 A. ii, 7 f.; last two lines also in Dhp. 230.
6 Bhm rāgavasena.
7 Bhm paññāpessāmi; Sb saṃyamissāmi.

[page 049]
5, v, Katividhaṃ sīlaṃ. 49
Evāhaṃ cintayitvāna, sammasitvāna yoniso,
sampatte aruṇuggamhi arahattaṃ apāpuṇin ti1.
Aññataro pi mahāthero bāḷhagilāno sahatthā āhāram pi2
paribhuñjituṃ asakkonto, sake muttakarīse paḷipanno sam-
parivattati. Taṃ disvā aññataro daharo: aho dukkhā
jīvitasankhārā! ti āha. Tam enaṃ mahāthero āha:-
āvuso, idāni miyyamāno saggasampattiṃ labhissāmi; n'
atthi me ettha saṃsayo. Imaṃ pana sīlaṃ bhinditvā lad-
dhasampatti nāma sikkhaṃ paccakkhāya paṭiladdhagihī-
bhāvasadisī ti3 vatvā sīlen'; eva saddhiṃ marissāmī ti tatth'
eva nipanno tam eva rogaṃ sammasanto arahattaṃ patvā
bhikkhusanghassa imāhi gāthāhi vyākāsi:-
Phuṭṭhassa me aññatarena vyādhinā
Rogena bāḷhaṃ dukhitassa ruppato,
Parisussati khippam idaṃ kaḷebaraṃ,
Pupphaṃ yathā paṃsuni ātape kataṃ.
Ajaññaṃ jaññasankhātaṃ asuciṃ sucisammataṃ,
nānākuṇapaparipūraṃ jaññarūpaṃ apassato.
Dhīr atthu 'maṃ āturaṃ pūtikāyaṃ
duggandhiyaṃ asuciṃ vyādhidhammaṃ,
yatthappamattā adhimucchitā pajā
hāpenti maggaṃ sugatūpapattiyā ti4.
Arahantādīnaṃ pana sīlaṃ sabbadarathapaṭippassaddhiyā
parisuddhattā paṭippassaddhipārisuddhī ti veditabbaṃ.
Evam pariyantapārisuddhi-ādivasena pañcavidhaṃ.
Dutiyapañcake pāṇātipātādīnaṃ pahānādivasena attho
veditabbo. Vuttaṃ h'; etaṃ Paṭisambhidāyaṃ5:- pañca
sīlāni: (1) pāṇātipatassa pahānaṃ sīlaṃ, (2) veramaṇi-
sīlaṃ, (3) cetanā-sīlaṃ, (4) saṃvaro-sīlaṃ, (5) avītikkamo-
sīlaṃ. Adinnādānanassa . . . kāmesu micchācārassa . . . mu-
sāvādassa . . .6 pisuṇavācāya, pharusavācāya, samphappalā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb omits this gāthā (2 lines). Not traced. Cf. Thag. 517.
2 Sb omits.
3 Bhm -gihībhāvasadisan ti.
4 Jāt. ii, 437; cf. iii, 244; slightly different. 5 Pṭs. i, 46 f.
6 After each genitive supply the five: pahānaṃ, etc.
I. 4

[page 050]
50 I. Sīlaniddeso
passa, abhijjhāya, vyāpādassa, micchādiṭṭhiyā, nekkhammena
kāmacchandassa, avyāpādena vyāpādassa, ālokasaññāya thī-
namiddhassa, avikkhepena uddhaccassa, dhammavavatthā-
nena vicikicchāya, ñāṇena avijjāya, pāmojjena aratiyā, pa-
ṭhamena jhānena nīvaraṇānaṃ, dutiyena jhānena vitakkavi-
cārānaṃ, tatiyena jhānena pītiyā, catutthena jhānena sukha-
dukkhānaṃ, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāya pa-
ṭighasaññāya nānattasaññāya, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā
ākāsānañcāyatanasaññāya, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viñ-
ñaṇañcāyatanasaññāya, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā
ākiñcaññāyatanasaññāya, aniccānupassanāya niccasaññāya,
dukkhānupassanāya sukhasaññāya, anattānupassanāya atta-
saññāya, nibbidānupassanāya nandiyā, virāgānupassanāya
rāgassa, nirodhānupassanāya samudayassa, paṭinissaggānu-
passanāya ādānassa, khayānupassanāya ghanasaññāya, vayā-
nupassanāya āyūhanassa, vipariṇāmānupassanāya dhura-
saññāya, animittānupassanāya nimittassa, appaṇihitānupas-
sanāya paṇidhiyā, suññatānupassanāya abhinivesassa, adhi-
paññādhammavipassanāya sārādānābhinivesassa, yathābhūtañā-
ṇadassanena sammohābhinivesassa, ādīnavānupassanāya ālayā-
bhinivesassa, paṭisankhānupassanāya1 appaṭisankhāya, vivaṭ-
ṭānupassanāya saṃyogābhinivesassa, sotāpattimaggena ditṭhe-
kaṭṭhānaṃ kilesānaṃ, sakadāgāmimaggena oḷarikānaṃ kilesā-
naṃ, anāgāmimaggena aṇusahagatānaṃ kilesānaṃ, arahatta-
maggena sabbakilesānaṃ (1) pahānaṃ sīlaṃ, (2) veramaṇi,
(3) 2cetanā, (4) saṃvaro, (5) avītikkamo sīlaṃ. Evarūpāni
sīlāni cittassa avippaṭisārāya saṃvattanti, pāmojjāyasaṃvat-
tanti, pītiyā saṃvattanti, passaddhiyā . . . somanassāya . . .,
āsevanāya . . ., bhāvanāya . . ., bahulīkammāya . . .,3 alankā-
rāya . . ., parikkhārāya . . ., parivārāya . . ., pāripūriyā . . .,
ekantanibbidāya, virāgāya, nirodhāya, upasamāya, abhiññāya,
sambodhāya, nibbānāya saṃvattantī ti.
Ettha ca pahānan ti koci dhammo nāma n'; atthi aññatra
vuttappakārānaṃ pāṇātipātādīnaṃ anuppādamattato. Ya-
smā pana taṃ taṃ pahānaṃ tassa tassa kusalassa dham-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb paṭisankhādhammānupassanāya.
2 Sb inserts ...pe...
3 Bhm bahulīkatāya.

[page 051]
6. Ko sankileso? 7. Kiṃ vodānaṃ? 51
massa patiṭṭhānaṭṭhena upadhāraṇaṃ hoti, vikampabhāvā-
karaṇena1 ca samādhānaṃ, tasmā pubbe vutten'; eva upa-
dhāraṇasamādhānasankhātena sīlanaṭṭhena sīlan ti vuttaṃ.
Itare cattāro dhammā tato tato veramaṇīvasena tassa
tassa saṃvaravasena tad ubhayasampayuttacetanāvasena taṃ
taṃ avītikkamantassa avītikkamavasena2 ca cetaso pavatti-
sabbhāvaṃ sandhāya vuttā. Sīlaṭṭho pana tesaṃ pubbe
pakāsito yevā ti. Evaṃ pahānasīlādivasena pañcavidhaṃ.
Ettāvatā ca kiṃ sīlaṃ? ken'; aṭṭhena sīlaṃ? kān'; assa lak-
khaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni? kim ānisaṃsaṃ sī-
laṃ? katividhañ c'; etaṃ sīlan ti3 imesaṃ pañhānaṃ vissajja-
naṃ nitṭhitaṃ.
6. Ko sankileso? 7. Kiṃ vodānaṃ?
Yaṃ pana vuttaṃ: ko c'; assa sankileso? kiṃ vodānan ti
tatra vadāma: khaṇḍādibhāvo sīlassa sankileso, akhaṇḍā-
dibhāvo vodānaṃ. So pana khaṇḍādibhāvo lābha-yasādi-
hetukena bhedena ca sattavidhamethunasaṃyogena ca san-
gahīto.4 Tathā hi yassa sattasu āpattikkhandhesu ādim-
hi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ
pariyante chinnasāṭako5 viya khaṇḍaṃ nāma hoti. Yassa
pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chinnasāṭako6 viya
chinnaṃ6 nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni,
tassa piṭṭhiyā vā kucchiyā vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena
kālarattādīnaṃ aññatarasarīravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ
nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā
visabhāgavaṇnabindu vicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti.
Evaṃ tāva lābhādihetukena bhedena khaṇḍādibhāvo hoti.
Evaṃ sattavidhamethunasaṃyogavasena. Vuttaṃ hi
Bhagavatā7:- Idha, brāhmaṇa, kacco samaṇo vā brāhmaṇo
vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na h'; eva kho mātugā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm vikampābhāvakar-.
2 Bhm avītikkamanavasena.
3 Sb inserts vuttānaṃ.
4 Bhm sangahito.
5 Sb chiddas-.
6 Sbh chidda . . . chiddaṃ.
7 A. iv, 54 f.

[page 052]
52 I. Sīlaniddeso
mena saddhiṃ dvayaṃ dvayasamāpattiṃ samāpajjati; api ca
kho mālugāmassa ucchādanaṃ parimaddanaṃ1 nahāpanaṃ
sambāhanaṃ sādiyati; so tad-assādeti, taṃ nikāmeti, tena
ca vittiṃ āpajjati. Idam pi kho, brāhmaṇa, brahmacariyassa
khaṇdam pi chiddam pi sabalam pi kammāsam pi. Ayaṃ
vuccati, brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, saṃ-
yutto methunena saṃyogena,2 na parimuccati jātiyā, jarāya,
maraṇena ...pe... na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.
Puna ca paraṃ, brāhmaṇa, idh'; ekacco samano vā ...pe
. . . paṭijānamāno na h'; eva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃ
dvayasamāpattiṃ samāpajjati, na pi mātugāmassa ucchāda-
naṃ ...pe... sādiyati; api ca kho mātugāmena saddhiṃ
sañjagghati, sankīḷati, sankeḷāyati, so tad-assādeti ...pe...
na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi. Puna ca paraṃ, brāh-
maṇa, idh'; ekacco samaṇo vā ...pe... na h'; eva kho mā-
tugāmena saddhiṃ dvayaṃ dvayasamāpattiṃ samāpajjati, na
pi mātugāmassa ucchādanaṃ ...pe... sādiyati, na pi mā-
tugāmena saddhiṃ sañjagghati sankīḷati sankelāyati; api ca
kho mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ upanijjhāyati pekkhati;
so tad-assādeti ...pe... na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.
Puna ca paraṃ, brāhmaṇa, idh'; ekacco samaṇo vā ...pe...
na h'; eva kho mātugāmena ...pe... na pi mātugāmassa . . .
pe... na pi mātugāmena . . . na pi mātugāmassa ...pe...
pekkhati; api ca kho mātugāmassa saddaṃ suṇāti tirokuḍḍā
vā tiropākārā vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā
rodantiyā vā; so tad-assādeti ...pe... dukkhasmā ti va-
dāmi. Puna ca paraṃ, brāhmaṇā, idh'; ekacco samaṇo vā
...pe... na h'; eva kho mātugāmena ...pe... na pi mātu-
gāmassa ...pe... na pi mātugāmena ...pe... na pi
mātugāmassa ...pe... rodantiyā vā; api ca kho yāni 'ssa
tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni, tāni
anussarati, so tad-assādeti ...pe... dukkhasmā ti vadāmi.
Puna ca paraṃ, brāhmaṇa, idh'; ekacco samaṇo vā ...pe
. . . na h'; eva kho mātugāmena ...pe... na pi mātugāmassa
...pe... na pi mātugāmena ...pe... na pi yāni 'ssa
tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni, tāni

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb omits.
2 Bhm methunasaṃ-.

[page 053]
6. Ko sankileso? 7. Kiṃ vodānaṃ? 53
anussarati; api ca kho passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ
vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samangibhūtaṃ paricā-
rayamānaṃ, so tad-assādeti ...pe... dukkhasmā ti vadāmi.
Puna ca paraṃ, brāhmaṇa, idh'; ekacco samaṇo vā ...pe
. . . na h'; eva kho mātugāmena ...pe... na pi passati ga-
hapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā ...pe... paricārayamā-
naṃ; api ca kho aññataraṃ devanikāyaṃ poṇidhāya brahma-
cariyaṃ carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā
brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi, devaññataro vā ti, so tad
tad assādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Idam pi
kho, brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍam pi chiddam pi
sabalam pi kammāsam pī ti.
Evaṃ lābhādihetukena bhedena ca sattavidhamethuna-
saṃyogena ca khaṇḍādibhāvo sangahīto ti veditabbo.
Akhaṇḍādibhāvo pana sabbesaṃ sikkhāpadānaṃ abhedena,
bhinnānañ ca sappatikammānaṃ paṭikammakaranena, sat-
tavidhamethunasaṃyogā bhāvena ca aparāya ca kodho,
upanāho, makkho, paḷāso, issā, macchariyaṃ, māyā, sā-
theyyaṃ, thambho, sārambho, māno, atimāno, mado, pa-
mādo ti ādīnaṃ pāpadhammānaṃ anuppattiyā, appicchatā,
santuṭṭhitā, sallekhatādīnañ ca guṇānaṃ uppattiyā sanga-
hīto.
Yāni hi sīlāni lābhādīnam pi atthāya abhinnāni, pamāda-
dosena vā bhinnāni pi paṭikammakatāni, methunasaṃyo-
gena ca kodhupanāhādīhi vā pāpadhammehi anupahatāni,
tāni sabbaso akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsā-
nī ti vuccanti. Tāni yeva bhujissa bhāvakaraṇato ca bhu-
jissāni, viññūhi pasatthattā viññūpasatthāni1; taṇhādiṭṭhī-
hi aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni; upacārasamādhiṃ vā2
appanāsamādhiṃ3 vā saṃvattayantī ti samādhisaṃvattani-
kāni ca honti. Tasmā nesaṃ esa akhaṇḍādibhāvo vodānan
ti veditabbo.
Taṃ pan'; etaṃ vodānaṃ dvīh'; ākārehi sampajjati:- sīlavi-
pattiyā ca ādīnavadassanena, sīlasampattiyā ca ānisaṃsa-
dasanena.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb viññuppasatthāni.
2 Sb omits.
3 Sbh appaṇasamādhim.

[page 054]
54 I. Sīlaniddeso
Tattha: pañc'; ime bhikkhave ādīnavā dussīlassa sīlavi-
pattiyā ti1 evam ādisuttanayena sīlavipattiyā ādīnavo daṭ-
ṭhabbo.
Api ca dussīlo puggalo dussīlyahetu2 amanāpo hoti deva-
manussānaṃ, ananusāsaniyo3 sabrahmacārīnaṃ, dukkhito
dussīlyagarahāsu, vippaṭisārī sīlavataṃ pasaṃsāsu, tāya ca
pana dussīlyatāya sāṇasāṭako viya dubbaṇṇo hoti. Ye
kho pan'; assa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ dīgharattaṃ
apāyadukkhāvahanato dukkhasamphasso; yesaṃ deyya-
dhammaṃ paṭiggaṇhāti, tesaṃ na mahapphalakaraṇato
appaggho, anekavassagaṇikagūthakūpo viya dubbisodhano,
chavālātam iva ubhato paribāhiro, bhikkhubhāvaṃ paṭijā-
nanto pi abhikkhu yeva, gogaṇaṃ anubandhagadrabho
viya,4 satatubbiggo sabbaverikapuriso5 viya, asaṃvāsāraho
matakaḷebaraṃ viya, sutādiguṇayutto pi sabrahmacārīnaṃ
apūjāraho susānaggi viya brāhmaṇānaṃ, abhabbo visesā-
dhigame andho va6 rūpadassane, nirāso saddhamme caṇḍāla-
kumārako viya rajje, sukhito 'smī ti maññamāno pi dukkhito
va aggikkhandhapariyāye vuttadukkhabhāgitāya, dussīlā-
naṃ hi pañcakāmaguṇaparibhogavandanamānanādi-sukhas-
sādagadhita7-cittānaṃ tappaccayaṃ anussaraṇamattenāpi
hadayasantāpaṃ janayitvā uṇhalohituggārappavattanasam-
atthaṃ atikaṭukaṃ dukkhaṃ dassento sabbākārena paccak-
khakammavipāko Bhagavā āha8:-
Passatha no tumhe, bhikkhave, amuṃ mahantaṃ aggikkhan-
dhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajothūtan ti?
Evaṃ, bhante.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave? Katamaṃ nu kho varaṃ?
yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ
sajotibhūtaṃ ālingitvā9 upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā,
yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakaññaṃ vā gahapatikañ-
ñaṃ vā mudutalunahatthapādaṃ ālingetvā9 upanisīdeyya vā
upanipajjeyya vā ti?
Etad eva, bhante, varaṃ yaṃ khattiyakaññaṃ vā ...pe

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iii, 252.
2 Bhm dussilya-.
3 Bhm -sāsanīyo.
4 A. i, 229.
5 Sb sabbaverī-.
6 Bhm viya.
7 Sbh -gathita-.
8 A. iv, 124.
9 Sbh ālingitvā.

[page 055]
6. Ko sankileso? 7. Kiṃ vodānaṃ? 55
. . . upanipajjeyya vā. Dukkhaṃ h'; etaṃ, bhante, yaṃ amuṃ
mahantaṃ aggikkhandhaṃ ...pe... upanipajjeyya vā ti.
Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave:
yathā etad eva tassa varaṃ dussīlassa pāpadhammassa asu-
cisankassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa
samaṇapaṭiññassa, abrahmacārissa brahmacārīpaṭiññassa anto-
pūti [ka] ssa1 avassutassa kasambujātassa yaṃ amuṃ mahan-
taṃ aggikkhandhaṃ ...pe... upanipajjeyya vā. Taṃ
kissa hetu? Tato-nidānaṃ hi so, bhikkhave, maraṇaṃ vā ni-
gaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ, na tv'; eva tappaccayā
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ uppajjeyya. Yañ ca kho so, bhikkhave, dussīlo
...pe... kasambujāto khattiyakaññaṃ vā ...pe...
upanipajjeyya vā, taṃ hi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṃ
ahitāya dukkhāya, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjatī ti.
Evaṃ aggikkhandhūpamāya itthipaṭibaddhaṃ pañcakā-
maguṇaparibhogapaccayaṃ dukkhaṃ dassetvā, eten'; ev-
ūpāyena2:- taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave? katamaṃ nu kho
varaṃ? yaṃ balavā puriso daḷhāya vāḷarajjuyā ubho janghā
veṭhetvā ghaṃseyya, sā chaviṃ chindeyya, chaviṃ chetvā cam-
maṃ chindeyya, cammaṃ chetvā maṃsaṃ chindeyya, maṃsaṃ
chetvā nahāruṃ chindeyya, nahāruṃ chetvā aṭṭhiṃ chindeyya,
aṭṭhiṃ chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭheyya, yaṃ vā khattiya-
mahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsā-
lānaṃ vā abhivādanaṃ sādiyeyyā ti ca? Taṃ kiṃ maññatha,
bhikkhave? Katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso tiṇ-
hāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṃ pahareyya, yaṃ vā
khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapati-
mahāsālānaṃ vā añjalikammaṃ sādiyeyyā ti ca? . . . Taṃ3
kiṃ maññatha, bhikkhave? katamaṃ nu kho varaṃ? yaṃ
balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajo-
tibhūtena kāyaṃ sampaliveṭheyya, yaṃ vā khattiya-brāhmaṇa-
gahapati-mahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ cīvaraṃ paribhuñ-
jeyyā ti ca? . . . Taṃ4 kiṃ maññatha, bhikkhave? katamaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -pūtissa. Bhm -pūtikassa.
2 A. iv, 129.
3 Ibid. 130.
4 Ibid. 131.

[page 056]
56 I. Sīlaniddeso
nu kho varaṃ? yaṃ balavā puriso tattena ayosankunā ādit-
tena sampajjalitena sajotibhūtena mukhaṃ vivaritvā tattaṃ
lohaguḷaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ mukhe pakkhi-
peyya, taṃ tassa oṭṭham pi ḍaheyya, mukham pi, jivham pi,
kaṇṭham pi, udaram pi ḍaheyya, antam pi, antaguṇam pi
ādāya adhobhāgaṃ nikkhameyya, yaṃ vā khattiya-brāhmaṇa-
gahapati-mahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñ-
jeyyā ti ca? . . .
Taṃ1 kiṃ maññatha, bhikkhave? katamaṃ nu kho varaṃ?
yaṃ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṃ
ayomañcaṃ vā ayopīṭhaṃ vā ādittaṃ sampajjalitaṃ sajoti-
bhūtaṃ abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā, yaṃ vā
khattiya-brāhmaṇa-gahapati-mahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ
mañcapīṭhaṃ paribhuñjeyyāti ca? . . . Taṃ2 kiṃ maññatha,
bhikkhave? katamaṃ nu kho varaṃ? yaṃ balavā puriso ud-
dha-3pādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā4 pakkhi-
peyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya, so tattha pheṇud-
dehakaṃ5 paccamāno sakim pi uddhaṃ gaccheyya, sakim pi
adho gaccheyya, sakim pi tiriyaṃ gaccheyya, yaṃ vā khattiya-
brāhmaṇa-gahapati-mahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ vihāraṃ
paribhuñjeyyā ti? cā ti imāhi vāḷarajju-tiṇhasatti-ayopaṭṭa-
ayoguḷa-ayomañca-ayopīṭha-ayokumbhī-6upamāhi abhivāda-
na-añjalikamma-cīvarapiṇḍapāta-mañca-pīṭha-vihāra pari-
bhogapaccayaṃ dukkhaṃ dassesi.
Tasmā:-
Aggikkhandhālingana-dukkhādhika-dukkhakaṭukapha-
laṃ7
avijahato kāmasukhaṃ, sukhaṃ kuto bhinnasīlassa?
Abhivādanasādiyane8 kiṃ nāma sukhaṃ vipannasīlassa,
daḷhavāḷarajjughaṃsana-dukkhādhika-dukkhabhāgissa9?

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iv, 132.
2 Ibid. 133.
3 Bhm uddhaṃ.
4 Bhm ayokumbhiyā.
5 Bhm -uddehahaṃ.
6 So all editions; see above.
7 Sb -dukkhātidukkhaṃ kaṭukaṃ phalaṃ.
8 Bhm -sādane.
9 Sb dukkhātidukkhabhāgiyassa.

[page 057]
6. Ko sankileso? 7. Kiṃ vodānaṃ? 57
Saddhānaṃ añjalikamma sādiyane1 kiṃ sukhaṃ asīlassa
sattippahāra2-dukkhādhimattadukkhassa yaṃ hetu?
Cīvaraparibhogasukhaṃ kiṃ nāma asaṃyatassa3,
yena ciraṃ anubhavitabbo4 niraye jalita-ayopaṭṭasam-
phasso5?
Mādhuro pi piṇḍapāto halāhalavisūpamo6 asīlassa,
ādittā gilitabbā7 ayoguḷā yena cirarattaṃ.
Sukhasammato pi dukkho asīlino mañcapīṭhaparibhogo,
yaṃ bādhissanti ciraṃ jalita-ayomañcapīṭhāni8.
Dussīlassa vihāre saddhādeyyamhi kā nivāsarati?
jalitesu nivasitabbaṃ yena ayokumbhimajjhesu.
Sankass-arasamācāro kasambujāto avassuto pāpo;
antopūtīti ca yaṃ nindanto āha lokagaru.
Dhī! jīvitaṃ9 asaññatassa,10 tassa samaṇa [jana11] vesa-
dhārissa:
assamaṇassa upahataṃ chatamattānaṃ vahantassa.
Gūthaṃ viya, kuṇapaṃ viya, maṇḍanakāmā vivajjayan-
tīdha;
yaṃ nāma sīlavanto, santo kiṃ jīvitaṃ tassa?
Sabbabhayehi amutto, mutto sabbehi adhigamasukhehi,
supihitasaggadvāro apāyamaggaṃ samārūḷho.
Karuṇāya vatthubhūto, karuṇikajanassa nāma ko añño?
dussīlasamo dussīlatāya iti bahuvidhā pi dosā ti.
Evam ādinā paccavekkhaṇena sīlavipattiyaṃ ādīnava-
dassanaṃ vuttappakāraviparītato sīlasampattiyaṃ ānisaṃ-
sadassanañ ca veditabbaṃ. Api ca

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -sādane.
2 Sb -paharaṇa-.
3 Sbh asaññatassa.
4 Sbh -tabbā.
5 Sbh -samphassā.
6 Sbh haḷāhaḷa-.
7 Sbh giḷi-.
8 Sb -dukkhāni.
9 Sh Dhijjīvitaṃ.
10 Sbh adhaññassa.
11 Sbh omit.

[page 058]
58 I. Sīlaniddeso
Tassa pāsādikaṃ hoti pattacīvaradhāraṇaṃ;
pabbajjā saphalā tassa yassa sīlaṃ sunimmalaṃ.
Attānuvādādibhayaṃ suddhasīlassa bhikkhuno,
andhakāraṃ viya raviṃ1 hadayaṃ nāvagāhati.
Sīlasampattiyā bhikkhu sobhamāno tapovane
pabhāsampattiyā cando gagane viya sobhati.
Kāyagandho pi pāmojjaṃ sīlavantassa bhikkhuno
karoti api devānaṃ sīlagandhe kathā va kā?
Sabbesaṃ gandhajātānaṃ sampattiṃ abhibhuyyati2,
avighāti dasa disā3 sīlagandho pavāyati.
Appakā4 pi katā kārā, sīlavante mahapphalā
hontīti sīlavā hoti pūjā sakkārabhājanaṃ.
Sīlavantaṃ na bādhenti5 āsavā diṭṭhadhammikā;
samparāyikadukkhānaṃ mūlaṃ khamati sīlavā.
Yā manussesu sampatti yā ca devesu sampadā;
na sā sampannasīlassa icchato hoti dullabhā.
Accantasantā pana yā ayaṃ nibbānasampadā;
mano sampannasīlassa,6 tam eva anudhāvati.
Sabbasampattimūlamhi sīlamhi iti paṇḍito,
anekākāravokāraṃ ānisaṃsaṃ vibhāvaye ti.
Evaṃ hi vibhāvayato sīlavipattito ubbijjitvā sīlasampat-
tininnaṃ mānasaṃ hoti; tasmā yathā vuttaṃ imaṃ sīlavi-
pattiyā ādīnavaṃ imañ ca sīlasampattiyā ānisaṃsaṃ disvā
sabbādarena sīlaṃ vodāpetabban ti.
Ettāvatā ca: sīle patiṭṭhāya naro sampañño ti imissā gā-
thāya sīlasamādhipaññamukhena desite Visuddhi-Magge sī-
laṃ tāva paridīpitaṃ hoti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge
Sīlaniddeso nāma paṭhamo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh ravi.
2 Sbh abhibhuyya hi.
3 Bhm avighāti disā sabbā.
4 Sh appakam.
5 Bhm bādhanti.
6 Sbh sampannasīlassa mano.

[page 059]
59
II
DUTIYO PARICCHEDO
DHUTANGANIDDESO
Idāni yehi appicchatā-santuṭṭhitadīhi guṇehi vuttappakā-
rassa sīlassa vodānaṃ hoti, te guṇe sampādetuṃ, yasmā sa-
mādinnasīlena yoginā dhutangasamādānaṃ kātabbaṃ, evaṃ
hi 'ssa appicchatā-santuṭṭhitā-sallekha-pavivekāpacaya-viri-
yārambha-subharatādiguṇasalila-vikkhālitamalaṃ sīlañ c'
eva suparisuddhaṃ bhavissati vatāni ca sampajjissanti.
Iti anavajjasīlabbataguṇaparisuddha[sabba1]samācāro porāṇe
ariyavaṃsattaye patiṭṭhāya catutthassa bhāvanārāmatāsan-
khātassa ariyavaṃsassa ca adhigamāraho bhavissati, tas-
mā Dhutangakathaṃ ārabhissāma.
Bhagavatā hi pariccattalokāmisānaṃ kāye ca jīvite ca
anapekkhānaṃ anulomapaṭipadaṃ yeva ārādhetukāmānaṃ
kulaputtānaṃ terasa dhutangāni anuññātāni, seyyathīdaṃ:
(1) paṃsukūlikangaṃ, (2) tecīvarikangaṃ, (3) piṇḍapātikan-
gaṃ, (4) sāpadānacārikangaṃ, (5) ekāsanikangaṃ, (6) pat-
tapiṇḍikangaṃ, (7) khalupacchābhattikangaṃ, (8) āraññi-
kangaṃ, (9) rukkhamūlikangaṃ, (10) abbhokāsikangaṃ,
(11) sosānikangaṃ, (12) yathāsanthatikangaṃ,2 (13) nesaj-
jikangan ti.
Tattha:
Atthato lakkhaṇādīhi samādānavidhānato
pabhedato bhedato ca tassa tass'; ānisaṃsato.
Kusalattikato c'; eva dhutādīnaṃ vibhāgato
samāsa-vyāsato cāpi viññātabbo vinicchayo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Bm -santhuti- always.

[page 060]
60 II. Dhutanganiddeso
Tattha atthato ti tāva: (1) rathikāsusānasankārakūṭādī-
naṃ yattha katthaci paṃsūnaṃ upariṭhitattā abbhuggataṭ-
ṭhena tesu paṃsusu kūlam1 ivā ti paṃsukūlaṃ. Athavā paṃ-
su viya kucchitabhāvaṃ ulatī ti paṃsukūlaṃ, kucchita-
bhāvaṃ gacchatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ laddhanibbacanassa
paṃsukūlassa dhāraṇaṃ paṃsukūlaṃ. Taṃ2 sīlam assāti
paṃsukūliko. Paṃsukūlikassa angaṃ paṃsukūlikangaṃ.
Angan ti kāraṇaṃ vuccati. Tasmā yena samādānena so
paṃsukūliko hoti, tass'; etaṃ adhivacanan ti veditabbaṃ.
(2) Eten'; eva nayena sanghāṭi uttarāsangha-3antaravāsa-
kasankhātaṃ ticīvaraṃ sīlam assā ti tecīvariko. Tecīvari-
kassa angaṃ tecīvarikangaṃ.
(3) Bhikkhāsankhātānaṃ pana āmisapiṇḍānaṃ pāto ti4
piṇḍapāto, parehi dinnānaṃ piṇḍānaṃ patte nipatanan ti
vuttaṃ hoti. Taṃ piṇḍapātaṃ uñchati taṃ taṃ kulaṃ
upasankamanto gavesatī ti piṇḍapātiko. Piṇḍāya vā patituṃ
vatam etassā pi piṇḍapātī. Patitun ti carituṃ. Piṇḍapātī
eva piṇḍapātiko. Tassa5 angaṃ piṇḍapātikangaṃ.
(4) Dānaṃ vuccati avakhaṇḍanaṃ. Apetaṃ dānato ti4
apadānaṃ, anavakhaṇḍanan ti attho. Saha apadānena
sāpadānaṃ, avakhaṇḍavirahitaṃ6 anugharan ti vuttaṃ hoti.
Sāpadānaṃ carituṃ7 idam assa sīlan ti sāpadānacārī. Sāpa-
dānacārī eva sāpadānacāriko. Tassa8 angaṃ sāpadānacāri-
kangaṃ.
(5) Ekāsane bhojanaṃ ekāsanaṃ. Taṃ sīlam assā ti
ekāsaniko. Tassa angaṃ ekāsanikangaṃ.
(6) Dutiyabhājanassa paṭikkhittattā kevalaṃ ekasmiṃ yeva
patte piṇḍo pattapiṇḍo. Idāni pattapiṇḍagahaṇe9 patta-
piṇḍasaññaṃ katvā, pattapiṇḍo sīlam assā ti pattapiṇḍiko.
Tassa angaṃ pattapiṇḍikangaṃ.
(7) Khalūti paṭisedhanatthe10 nipāto. Pavāritena satā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm tesu tesu paṃsukūlam.
2 Sbh repeat paṃsukūlaṃ.
3 Bhm -sanga.
4 Sbh omit.
5 Sbh piṇḍapātikassa.
6 Bhm avakhaṇḍarahitaṃ.
7 Sbh carati.
8 So all editions: Cf. above.
9 Bhm -piṇḍaggahaṇe.
10 Sb paṭisedhatthe.

[page 061]
Sādhāraṇakathā 61
pacchā laddhaṃ bhattaṃ pacchābhattaṃ nāma. Tassa
pacchābhattassa bhojanaṃ pacchābhattabhojanaṃ. Tasmiṃ
pacchābhattabhojane pacchābhattasaññaṃ katvā, pacchā-
bhattaṃ silam assā ti pacchābhattiko. Na pacchābhattiko
khalupacchābhattiko, samādānavasena paṭikkhittā ti ritta-
bhojanass'; etaṃ namaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ
khalūti ekosakuṇiko1; so mukhena phalaṃ gahetvā tasmiṃ
patite puna aññaṃ na khādati, tādiso ayan ti khalupacchā-
bhattiko. Tassa angaṃ khalupacchābhattikangaṃ.
(8) Araññe nivāso sīlam assā ti āraññiko. Tassa angaṃ
āraññikangaṃ.
(9) Rukkhamūle nivāso rukkhamūlaṃ. Taṃ sīlam assā ti
rukkhamūliko. Rukkhamūlikassa angaṃ rukkhamūlikangaṃ.
(10,11) Abbhokāsika-sosānikangesu pi es'; eva nayo.
(12) Yad eva santhataṃ yathā-santhataṃ, idaṃ tuyhaṃ
pāpuṇātī ti evaṃ paṭhamaṃ uddiṭṭhasenāsanass'; etaṃ adhi-
vacanaṃ. Tasmiṃ yathā santhate viharituṃ sīlam assā ti
yathā santhatiko. Tassa angaṃ yathā-santhatikangaṃ.
(13) Sayanaṃ paṭikkhipitvā nisajjāya viharituṃ sīlam
assā ti nesajjiko. Tassa angaṃ nesajjikangaṃ.
Sabbān'; eva pan'; etāni tena tena samādānena dhutakile-
sattā dhutassa bhikkhuno angāni, kilesadhunanato vā dhutan
ti laddhavohāraṃ ñāṇaṃ angaṃ etesan ti dhutangāni.
Atha vā dhutāni ca tāni paṭipakkhaniddhunanato angāni ca
paṭipattiyā ti pi dhutangāni. Evaṃ tāv'; ettha atthato
viññātabbo vinicchayo.
Sabbān'; eva pan'; etāni samādānacetanā-lakkhaṇāni2.
Vuttam pi c'; etaṃ [Aṭṭhakathāyaṃ]3: yo samādiyati, so
puggalo. Yena samādiyati, cittacetasikā ete dhammā. Yā
samādānacetanā, taṃ dhutangaṃ. Yaṃ paṭikkhipati, taṃ
vatthū ti. Sabbān'; eva ca loluppavidhaṃsanarasāni, nillo-
luppabhāvapaccupaṭṭhanāni, appicchatādi ariyadhammapa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -sakuṇo.
2 Sh Lakkhaṇādīhīti:- sabbān'; eva pan'; etāni cetanālak-
khaṇāni.
3 Sh Bhm omit; Sh in fn., only refers euotation to Mahā-
aṭṭhakathā.

[page 062]
62 II. Dhutanganiddeso
daṭṭhānāni. Evam ettha lakkhaṇādīhi veditabbo vinic-
chayo.
Samādānavidhānato1 ti ādisu pana pañcasu sabbān'; eva
dhutangāni, dharamāne Bhagavati, Bhagavato va santike
samādātabbāni; parinibbute mahāsāvakassa santike. Tas-
miṃ asati, khīṇāsavassa . . . anāgāmissa . . . sakadāgā-
missa . . . sotāpannassa . . . tipiṭakassa . . . dvipiṭakassa
. . . ekapiṭakassa . . . ekasangītikassa . . . ekāgamassa . . .
aṭṭhakathācariyassa; tasmiṃ asati dhutangadharassa; tasmim
pi asati cetiyangaṇaṃ sammajjitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā,
sammāsambuddhassa santike vadantena viya samādātab-
bāni. Api ca sayam pi samādātuṃ vaṭṭati eva. Ettha ca
Cetiyapabbate dve bhātikattherānaṃ jeṭṭhakabhātu2 dhutan-
gappicchatāya vatthu kathetabbaṃ.
Ayaṃ tāva sādhāraṇakathā.
1. Paṃsukūlikangaṃ
Idāni ekekassa samādānavidhānappabhedabhedānisaṃse
vaṇṇayissāma.
Paṃsukūlikangaṃ tāva: gahapatidānacīvaraṃ paṭikkhipā-
mi, paṃsukūlikangaṃ samādiyāmī ti imesu dvīsu vacanesu
aññatarena samādinnaṃ hoti. Idaṃ tāv'; ettha samādānaṃ.
Evaṃ samādinnadhutangena pana tena sosānikaṃ, pāpaṇi-
kaṃ, rathiyacoḷaṃ, sankāracoḷaṃ, sotthiyaṃ, nahānacoḷaṃ,
titthacoḷaṃ, gatapaccāgataṃ, aggidaḍḍhaṃ,3 gokhāyitaṃ,
upacikākhāyitaṃ, undūrakhāyitaṃ, antacchinnaṃ, dasacchin-
naṃ,4 dhajāhaṭaṃ, thūpacīvaraṃ, samaṇacīvaraṃ, ābhise-
kikaṃ, iddhimayaṃ, panthikaṃ, vātāhaṭaṃ, devadattiyaṃ,
sāmuddikan5 ti, etesu aññataraṃ cīvaraṃ gahetvā phāletvā
dubbalaṭṭhānaṃ pahāya thiraṭṭhānāni dhovitvā cīvaraṃ
katvā porāṇaṃ gahapaticīvaraṃ apanetvā paribhuñjitabbaṃ.
Tattha sosānikan ti susāne patitakaṃ. Pāpaṇikan ti
āpaṇadvāre patitakaṃ. Rathiyacoḷan ti puññatthikehi vāta-
pānantarena6 rathikāya chaḍḍitacoḷakaṃ. Sankāracoḷan ti

--------------------------------------------------------------------------
1 See above, p. 59.
2 Sbh jeṭṭhabhātu.
3 Bhm -ḍaḍḍhaṃ.
4 Bhm dasā-.
5 Sb sāmuddiyan.
6 Sbh vātapānadvārena.

[page 063]
1. Paṃsukūlikangaṃ 63
sankāraṭṭhāne chaḍḍitacoḷakaṃ. Sotthiyan ti gabbhamalaṃ
puñchitvā chaḍḍitavatthaṃ. Tissāmaccamātā kira satag-
ghanakena vatthena gabbhamalaṃ puñchāpetvā: paṃsu-
kūlikā gaṇhissantīti Tāḷaveḷimagge chaḍḍāpesi; bhikkhū
jiṇṇakaṭṭhānattham eva ganhanti. Nahānacoḷan ti yaṃ
bhūtavejjehi sasīsaṃ nahāpitvā1 kāḷakaṇṇikacoḷan2 ti chaḍ-
ḍetvā gacchanti. Titthacolan ti nahānatitthe3 chaḍḍitapilo-
tikā.4 Gatapaccāgatan ti yaṃ manussā susānaṃ gantvā
paccāgatā nahatvā chaḍḍenti. Aggidaḍḍhan ti agginā daḍ-
ḍhappadesaṃ, taṃ hi manussā chaḍḍenti. Gokhāyitādīni
pākaṭān'; eva; tādisāni pi hi manussā chaḍḍenti. Dhajāha-
ṭan ti nāvaṃ ārūhantā dhajaṃ bandhitvā ārūhanti, taṃ
tesaṃ dassanātikkame gahetuṃ vaṭṭati. Yam pi yuddha-
bhūmiyaṃ dhajaṃ bandhitvā ṭhapitaṃ, taṃ dvinnam pi
senānaṃ gatakāle gahetuṃ vaṭṭati. Thūpacīvaran ti vam-
mikaṃ parikkhipitvā balikammaṃ5 kataṃ. Samaṇacīvaran
ti bhikkhu santakaṃ. Ābhisekikan ti rañño abhisekaṭṭhāne
chaḍḍitacīvaraṃ. Iddhimayan ti ehi bhikkhu-cīvaraṃ. Pan-
thikan ti antarāmagge patitakaṃ yaṃ pana sāmikānaṃ
satisammosena patitaṃ, taṃ thokaṃ rakkhitvā gahetabbaṃ.
Vātāhaṭan ti vātena haritvā dūre pātitaṃ. Taṃ pana sāmike
apassante gahetuṃ vaṭṭati. Devadattiyan ti yaṃ Anurud-
dhattherassa viya devatāhi dinnakaṃ.6 Sāmuddikan ti
samuddavīcīhi thale ussāritaṃ7 yaṃ pana sanghassa demā ti
dinnaṃ coḷakabhikkāya vā caramānehi laddhaṃ, na taṃ
paṃsukūlaṃ. Bhikkhudattiye pi yaṃ vassaggena gāhetvā
vā dīyyati,8 senāsanacīvaraṃ vā hoti, na taṃ paṃsukūlaṃ,
no gāhāpetvā dinnam eva paṃsukūlaṃ. Tatrāpi yaṃ dāya-
kehi bhikkhussa pādamūle nikkhittaṃ, tena pana bhikkhunā
paṃsukūlikassa hatthe ṭhapetvā dinnaṃ, taṃ ekato suddhikaṃ
nāma. Yaṃ bhikkhuno hatthe ṭhapetvā dinnaṃ, tena pana
pādamūle ṭhapitaṃ, tam pi ekato suddhikam. Yaṃ bhik-
khuno pi pādamūle ṭhapitaṃ, tenāpi tath'; eva dinnaṃ, taṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb nahāpitā.
2 Sbh kālakaṇṇicoḷan. 3 Sbh sinānatitthe.
4 Sh pilotikaṃ.
5 Sbh balikamma-.
6 Dhp. Comy. ii, 173 f.
7 Sbh ussāditaṃ.
8 Bhm dīyati; but see below, p. 68.

[page 064]
64 II. Dhutanganiddeso
ubhato suddhikaṃ. Yaṃ hatthe ṭhapetvā laddhaṃ, hatthe
yeva ṭhapitaṃ, taṃ anukkaṭṭhacīvaraṃ nāma. Iti imaṃ
paṃsukūlabhedaṃ ñatvā paṃsukūlikena cīvaraṃ paribhuñ-
jitabban ti idam ettha vidhānaṃ.
Ayaṃ pana pabhedo:- tayo paṃsukūlikā: ukkaṭṭho, maj-
jhimo, mudūti. Tattha sosānikaṃ yeva gaṇhanto ukkaṭṭho
hoti. Pabbajito gaṇhissatī ti1 ṭhapitakaṃ gaṇhanto majjhimo.
Pādamūle ṭhapetvā dinnakaṃ gaṇhanto mudū ti. Tesu yassa
kassaci attano ruciyā khantiyā gihīhi2 dinnakaṃ sāditak-
khaṇe dhutangaṃ bhijjati. Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- paṃsukūlacīvaraṃ nissāya pabbajjā
ti3 vacanato nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo, paṭhame ari-
yavaṃse patiṭṭhānaṃ, ārakkhadukkhābhāvo, aparāyatta-
vuttitā, corabhayena abhayatā, paribhogataṇhāya abhāvo,
samaṇasāruppaparikkhāratā. App [aggh] āni4 c'; eva sulabhāni
ca tani ca anavajjānī ti Bhagavatā saṃvaṇṇitapaccayatā,5
pāsādikatā, appicchatādīnaṃ phalanipphatti, sammāpaṭi-
pattiyā anubrūhanaṃ, pacchimāya janatāya diṭṭhānugatiṃ6
āpādanan ti.
Mārasena vighātāya paṃsukūladharo yati,
sannaddhakavaco yuddhe khattiyo viya sobhati.
Pahāya kāsikādīni varavatthāni dhāritaṃ,
yaṃ lokagarunā ko taṃ paṃsukūlaṃ na dhāraye?
Tasmā hi attano bhikkhu paṭiññaṃ samanussaraṃ
yogācārānukulamhi paṃsukūle rato siyā ti.
Ayaṃ tāva paṃsukūlikange samādānavidhānappabhedabhedā-
nisaṃsavaṇnanā.
2. Tecīvarakangaṃ
Tad-anantaraṃ pana tecīvarikangaṃ: catutthakacīvaraṃ
paṭikkhipāmi, tecīvarikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ aññata-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh Pabbajitā ganhissantī ti.
2 Bhm gihi.
3 Vin. Mahāvagga, ‘Pabbajjākhandhaka.'
4 A. ii, 26. Sbh. Appāni.
5 Sbh -appaccayatā.
6 Bhm diṭṭhānugati-.

[page 065]
2. Tecīvarakangaṃ 65
ravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana tecīvarikena
cīvaradussaṃ labhitvā, yāva aphāsubhāvena1 kātuṃ vā na
sakkoti, vicārakaṃ2 vā na labhati, sūci-ādisu vā yaṃ kiñci3
na sampajjati tāva nikkhipitabbaṃ; nikkhittapaccayā doso
n'; atthi. Rajitakālato pana paṭṭhāya4 nikkhipituṃ na
vaṭṭati; dhutangacoro nāma hoti. Idam assa vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti.5 Tattha ukkaṭṭhe-
na rajanakāle paṭhamaṃ antaravāsakaṃ vā uttarāsangaṃ
vā rajitvā taṃ nivāsetvā itaraṃ rajitabbaṃ; taṃ pārupitvā
sanghāṭi rajitabbā; sanghāṭiṃ pana nivāsetuṃ na vaṭṭati.
Idam assa gāmantasenāsane vattaṃ. Āraññakena6 pana
dve ekato dhovitvā rajituṃ vaṭṭati. Yathā pana kañci7
disvā sakkoti kāsāvaṃ ākaḍḍhitvā upari kātuṃ, evaṃ āsanne
ṭhāne nisīditabbaṃ. Majjhimassa pana rajanasālāyaṃ raja-
nakāsāvaṃ nāma hoti, taṃ nivāsetvā vā pārupitvā vā raja-
nakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Mudukassa sabhāgabhikkhūnaṃ
cīvarāni nivāsetvā vā parupitvā vā rajanakammaṃ kātuṃ
vaṭṭati.
Tatraṭṭhakapaccattharaṇam pi tassa vaṭṭati, pariharituṃ
pana na vaṭṭati. Sabhāgabhikkhūnaṃ cīvaram pi antaran-
tarā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Dhutanga-tecīvarikassa pana
catutthaṃ vattamānaṃ aṃsakāsāvam eva vaṭṭati; tañ ca
kho vitthārato vidatthi dīghato ti hattham eva vaṭṭati.
Imesaṃ pana tiṇṇam pi catutthakacīvaraṃ sāditakkhaṇe
yeva dhutangaṃ bhijjati. Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- tecīvariko bhikkhu santuṭṭho hoti
kāyaparihārikena cīvarena; ten'; assa pakkhino viya samādāy'
eva gamanaṃ, appasamārambhatā, vatthasannidhiparivaj-
janaṃ, sallahukavuttitā, atirekacīvaraloluppappahānaṃ8,
kappiye pi mattakāritā9 sallekhavuttitā, appicchatādīnaṃ
phalanipphattī ti evam ādayo guṇā sampajjanti10.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm aphāsuka-.
2 Sb vicāraṇakaṃ.
3 Sbh vā 'ssa kiñci.
4 Sh patthāya pana.
5 Cf. above, p. 64.
6 Bh āraññake; Bm araññake.
7 Bhm kiñci.
8 Sh -pahāṇaṃ.
9 Bhm mattakāritāya.
10 Bhm sampajjantīti.
I. 5

[page 066]
66 II. Dhutanganiddeso
Atirekavatthataṇhaṃ pahāya sannidhivivajjito dhīro;
santosasukharasaññū ticīvaradharo bhavati yogī.
Tasmā sapattacaraṇo pakkhī va sacīvaro va yogivaro,
Sukham anuvicaritukāmo cīvaraniyame ratiṃ kayirā ti.
Ayaṃ tecīvarikange samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsa-
vaṇṇanā.
3. Piṇḍapātikangaṃ
(3) Piṇḍapātikangam pi: atirekalābhaṃ paṭikkhipāmi, piṇ-
ḍapātikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ aññataravacanena
samādinnaṃ hoti. Tena pana piṇḍapātikena sanghabhattaṃ,
uddesabhattaṃ, nimantanabhattaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikam,
uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ, āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ,
gilānabhattaṃ, gilānupaṭṭhākabhattaṃ, vihārabhattaṃ, dhura-
bhattaṃ, vārakabhattan ti etāni cuddasabhattāni na sāditab-
bāni. Sace pana: sanghabhattaṃ gaṇhathā ti ādinā nayena
avatvā: amhākaṃ gehe sangho bhikkhaṃ gaṇhāti,1 tumhe
pi bhikkhaṃ gaṇhathā ti vatvā dinnāni honti, tāni sādituṃ
vaṭṭanti. Sanghato nirāmisasalākā pi vihāre pakkabhattam
pi vaṭṭati yevāti idam assa vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭho
purato pi pacchato pi āhaṭabhikkham pi gaṇhāti, bahidvāre2
ṭhatvā pattaṃ gaṇhantānam pi deti, paṭikkamanaṃ āharitvā
dinnabhikkham pi gaṇhāti; taṃ divasaṃ pana nisīditvā
bhikkhaṃ na gaṇhāti. Majjhimo taṃ divasaṃ nisīditvā pi
gaṇhāti; svātanāya pana nādhivāseti. Muduko svātanāya
pi pun divasāya pi bhikkhaṃ adhivāseti. Te ubho pi serivi-
hārasukhaṃ na labhanti, ukkaṭṭho pana labhati. Ekasmiṃ
kira gāme ariyavaṃso hoti, ukkaṭṭho itare āha:- āyām',3
āvuso, dhammasavanāyā ti. Tesu eko:- eken'; amhi, bhante,
manussena nisīdāpito ti āha. Aparo:- mayā, bhante, svā-
tanāya ekassa bhikkhā adhivāsitā ti evaṃ te ubho pi pari-
hīnā. Itaro pāto va piṇḍāya caritvā gantvā dhammarasaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm gaṇhātu.
2 Bm sadvāre; Sh pattadvāre; but see p. 68.
3 Bm gacchām'.

[page 067]
3. Piṇḍapātikangaṃ 67
paṭisaṃvedesi. Imesaṃ pana tiṇṇam pi sanghabhattādi
atirekalābhaṃ sāditakkhaṇe va dhutangaṃ bhijjati. Ayam
ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya
pabbajjā ti1 vacanato nissayānurūpapaṭipattisambhāvo, du-
tiye ariyavaṃse patiṭṭhānaṃ, aparāyattavuttitā: app [aggh] āni
c'; eva sulabhāni ca tāni ca anavajjānī ti2 Bhagavatā saṃvaṇṇi-
tapaccayatā, kosajjanimmaddanatā,3 parisuddhājīvatā, se-
khiyapaṭipattipūraṇaṃ, aparapositā, parānuggahakiriyā,
mānappahānaṃ, rasataṇhānivāraṇaṃ, gaṇabhojana-param-
parabhojana-cārittasikkhāpadehi anāpattitā, appicchatā-
dīnaṃ anulomavuttitā, sammāpaṭipattibrūhanaṃ, pacchimā
janatānukampanan ti.
Piṇḍiyālopasantuṭṭho, aparāyattajīviko,
pahīnāhāraloluppo hoti cātuddiso yati.
Vinodayati kosajjaṃ ājīvassa visujjhati,
tasmā hi nātimaññeyya bhikkhācariyaṃ sumedhaso.
Evarūpassa hi:-
Piṇḍapātikassa bhikkhuno attabharassa anaññaposino,
devā pihayanti tādino, no ce lābhasilokanissito ti.
Ayaṃ piṇḍapātikange samādānavidhānappabhedabhedāni-
saṃsavaṇṇanā.
4. Sapadānacārikangaṃ
Sapadānacārikangam pi: loluppacāraṃ paṭikkhipāmi, sapa-
dānacārikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ aññataravacanena
samādinnaṃ hoti. Tena pana sapadānacārikena gāmadvāre
ṭhatvā parissayābhāvo sallakkhetabbo. Yassā racchāya vā
gāme vā parissayo hoti, taṃ pahāya, aññattha carituṃ vaṭṭati.
Yasmiṃ gharadvāre vā racchāya vā gāme vā kiñci na labhati,
agāmasaññaṃ katvā gantabbaṃ. Yattha kiñci labhati, taṃ
pahāya gantuṃ na vaṭṭati. Iminā ca bhikkhunā kālataraṃ
pavisitabbaṃ, evaṃ hi aphāsukaṭṭhānaṃ pahāya aññattha

--------------------------------------------------------------------------
1 Vin. i, 58.
2 A. ii, 26.
3 Sb -nimmathanatā.

[page 068]
68 II. Dhutanganiddeso
gantuṃ sakkhissati. Sace pan'; assa vihāre dānaṃ dentā
antarāmagge vā āgacchantā manussā pattaṃ gahetvā piṇḍa-
pātaṃ denti vaṭṭati. Iminā ca maggaṃ gacchantenāpi
bhikkhācāravelāyaṃ. sampattagāmaṃ anatikkamitvā cari-
tabbam eva. Tattha alabhitvā vā thokaṃ labhitvā vā
gāmapaṭipāṭiyā caritabban ti idam assa vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭho
purato āhaṭabhikkham pi pacchato āhaṭabhikkham pi paṭik-
kamanaṃ āharitvā diyyamānam1 pi na gaṇhāti, sadvāre2
pana pattaṃ vissajjeti. Imasmiṃ hi dhutange Mahākassa-
pattherena sadiso nāma n'; atthi, tassa pi pattavissaṭṭhaṭṭhā-
nam eva paññāyati.
Majjhimo purato vā pacchato vā āhaṭam pi paṭikkamanaṃ
āhaṭam pi gaṇhāti, sadvāre2 pi pattaṃ vissajjeti, na pana
bhikkhaṃ āgamayamāno nisīdati. Evaṃ so ukkaṭṭhapiṇḍa-
pātikassa anulometi. Muduko taṃ divasaṃ nisīditvā āgameti.
Imesaṃ pana tiṇṇam pi loluppacāre uppannamatte dhutan-
gaṃ bhijjati. Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- kulesu niccanavakatā, candūpa-
matā, kulamaccherappahānaṃ,3 samānānukampitā, kulūpa-
kādīnavābhāvo avhānānabhinandanā,4 abhihārena anatthi-
katā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitā ti.
Candūpamo niccanavo kulesu
amaccharī sabbasamānukampo
kulūpakādīnava-vippamutto
hotīdha bhikkhu sapadānacārī.
Loluppacārañ ca pahāya5 tasmā,
okkhittacakkhū yugamattadassī,
ākankhamāno bhuvi sericāraṃ
careyya dhīro sapadānacāran ti.
Ayaṃ sapadānacārikange samādānavidhānappabhedabhedāni-
saṃsavaṇṇanā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh dīya-; but see p. .
2 Sbh pattadvāre. None reads bahi dvāre as before, p. 66.
3 Sh -pahāṇaṃ, as always; but cf. p. 705.
4 Sh avhaṇa-.
5 Bhm -cāraṃ supahāya.

[page 069]
5. Ekāsanikangaṃ 69
5. Ekāsanikangaṃ
Ekāsanikangam pi: nānāsanabhojanaṃ paṭikkhipāmi, ekā-
sanikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ aññataravacanena samā-
dinnaṃ hoti. Tena pana ekāsanikena āsanasālāyaṃ nisī-
dantena therāsane anisīditvā:- idaṃ mayhaṃ pāpuṇissatīti
patirūpaṃ āsanaṃ sallakkhetvā nisīditabbaṃ. Sac'; assa
vippakate bhojane ācariyo vā upajjhāyo vā āgacchati,
uṭṭhāya vattaṃ kātuṃ vaṭṭati. Tipiṭaka-Cūḷābhayatthero
pan'; āha:- āsanaṃ vā rakkheyya bhojanaṃ vā, ayañ ca vip-
pakatabhojano, tasmā vattaṃ karotu, bhojanaṃ pana mā
bhuñjatūti idam assa vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭho
appaṃ vā hotu bahu vā, yamhi bhojane hatthaṃ otāreti, tato
aññaṃ gaṇhituṃ na labhati. Sace pi manussā:- therena na
kiñci bhuttan ti sappi-ādīni āharanti, bhesajjattham eva
vaṭṭanti, na āhāratthaṃ. Majjhimo yāva patte bhattaṃ na
khīyati, tāva aññaṃ gaṇhituṃ labhati; ayaṃ hi bhojanapari-
yantiko nāma hoti. Muduko yāva āsanā na vuṭṭhāti, tāva
bhuñjituṃ labhaṭi; so hi udakapariyantiko vā hoti, yāva
pattadhovanaṃ na gaṇhāti, tāva bhuñjanato; āsanapariyanti-
ko vā, yāva na vuṭṭhāti, tāva bhuñjanato. Imesaṃ pana
tiṇṇam pi nānāsanabhojanaṃ bhuttakkhaṇe dhutangaṃ
bhijjati. Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- appābādhatā, appātankatā, lahuṭ-
ṭhānaṃ, balaṃ, phāsuvihāro, anatirittapaccayā1 anāpatti,
rasataṇhā vinodanaṃ, appicchatādīnaṃ anulomavuttitā ti.
Ekāsanabhojane rataṃ2 na yatiṃ bhojanapaccayā rujā,
visahanti rase aloluppo3 pariyāpeti4 na kammam attano.
Iti phāsuvihārakāraṇe sucisallekharatupasevite,
janayetha visuddhamānaso ratim ekāsanabhojane, yatī ti5.
Ayaṃ ekāsanikange samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsa-
vaṇṇanā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh anatirittappaccayā.
2 Bhm ratiṃ.
3 Sbh alolupo.
4 Sbh parihāpeti.
5 Sb sadāti; but cf. pp. 64, 67, 69, 73 f.

[page 070]
70 II. Dhutanganiddeso
6. Pattapiṇḍikakangaṃ
Pattapiṇḍikangam pi: dutiyabhājanaṃ patikkhipāmi, patta-
piṇḍikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ aññataravacanena samā-
dinnaṃ hoti. Tena pana pattapiṇḍikena yāgupānakāle
bhājane ṭhapetvā vyañjane laddhe vyañjanaṃ vā paṭhamaṃ
khāditabbaṃ, yāgu vā pātabbā. Sace pana yāgu yaṃ pak-
khipati, pūtimajjhakādimhi vyañjane pakkhitte, yāgupaṭi-
kūlā1 hoti, appaṭikūlam eva ca katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati;
tasmā tathārūpaṃ vyañjanaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ. Yaṃ
pana madhusakkarādikaṃ appaṭikūlaṃ hoti, taṃ pakkhipi-
tabbaṃ. Gaṇhantena ca pamāṇayuttam eva gaṇhitabbaṃ.
Āmakasākaṃ hatthena gahetvā khādituṃ vaṭṭati. Tathā
pana akatvā patte yeva pakkhipitabbaṃ, dutiyabhājanassa2
pana paṭikkhittattā aññaṃ rukkhapaṇṇam pi na vaṭṭatī ti
idam assa vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭhassa
aññatra ucchukhādanakālā kacavaram pi chaḍḍetuṃ na
vaṭṭati, odanapiṇḍamacchamaṃsapūve pi bhinditvā khādituṃ
na vaṭṭati. Majjhimassa ekena hatthena bhinditvā khādituṃ
vaṭṭati. Hatthayogī nām'; esa. Muduko pana pattayogī nāma
hoti. Tassa yaṃ sakkā hoti patte pakkhipituṃ, taṃ3 sabbaṃ
hatthena vā dantehi vā bhinditvā khādituṃ vaṭṭati. Imesaṃ
pana tiṇṇam pi dutiyabhājanaṃ4 sāditakkhaṇe dhutangaṃ
bhijjati. Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- nānārasataṇhāvinodanaṃ, atric-
chatāya pahānaṃ,5 āhāre payojanamattadassitā, thālakādi-
haraṇakhedābhāvo,6 avikkhittabhojitā, appicchatādīnaṃ
anulomavuttitā ti.
Nānābhājanavikkhepaṃ hitvā okkhittalocana,
khaṇanto viya mūlāni rasataṇhāya subbato.
Sarūpaṃ viya santuṭṭhiṃ, dhārayanto sumānaso;
paribhuñjeyya āhāraṃ ko añño pattapiṇḍiko7 ti?
Ayaṃ pattapiṇḍikange samādānavidhānappabhedabhedānisaṃ-
savaṇṇanā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh paṭikk- always.
2 Sbh dutiyakabhājanassa. 3 Sb omits.
4 Sbh dutiyakabhājanaṃ.
5 So Sh also. Cf. p. 68.
6 Sbh thālakādipariharaṇa-.
7 Sbh pattapiṇḍikā.

[page 071]
7. Khalupacchābhattikangaṃ 71
7. Khalupacchābhattikangaṃ
Khalupacchābhattikangam pi: atirittabhojanaṃ paṭikkhi-
pāmi, khalupacchābhattikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ añña-
taravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana khalupacchā-
bhattikena pavāretvā puna bhojanaṃ kappiyaṃ kāretvā na
bhuñjitabbaṃ. Idam assa vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭho
yasmā paṭhamapiṇḍe pavāraṇā nāma n'; atthi, tasmiṃ pana
ajjhohariyamāne aññaṃ paṭikkhipato hoti, tasmā evaṃ
pavārito paṭhamapiṇḍaṃ ajjhoharitvā dutiyapiṇḍaṃ na
bhuñjati. Majjhimo yasmiṃ bhojane pavārito, tad eva
bhuñjati. Muduko pana yāva āsanā na vuṭṭhāti tāva bhuñ-
jati. Imesaṃ pana tiṇṇam pi pavāritānaṃ kappiyaṃ
kārāpetvā1 bhuttakkhaṇe dhutangaṃ bhijjati. Ayam ettha
bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- anatirittabhojanāpattiyā dūrībhā-
vo,2 odarikattābhāvo, nirāmisasannidhitā, puna pariyesanāya
abhāvo, appicchatādīnaṃ anulomavuttitā ti.
Pariyesanāya khedaṃ na yāti, na karoti sannidhiṃ dhīro,
odarikattaṃ pajahati khalupacchābhattiko yogī.
Tasmā sugatappasatthaṃ santosaguṇādi-vuḍḍhisañja-
nanaṃ,
dose vidhunitukāmo bhajeyya yogī dhutangam idan ti.
Ayaṃ khalupacchābhattikange samādānavidhānappabhedabhe-
dānisaṃsavaṇṇanā.
8. Āraññikangaṃ
Āraññikangam pi: gāmantasenāsanaṃ paṭikkhipāmi, araññi-
kangaṃ3 samādiyāmī ti imesaṃ aññataravacanena samādin-
naṃ hoti. Tena pana āraññikena gāmantasenāsanaṃ pa-
hāya araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Tattha saddhiṃ upa-
cārena gāmo yeva gāmantasenāsanaṃ. Gāmo nāma yo koci
ekakuṭiko vā anekakuṭiko vā parikkhitto vā aparikkhitto vā
samanusso vā amanusso vā antamaso atirekacātumāsaniviṭ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb kāretvā.
2 Bhm dūra-.
3 Sb āraññakangaṃ.

[page 072]
72 II. Dhutanganiddeso
ṭho yo koci sattho pi. Gāmūpacāro nāma parikkhittassa
gāmassa, sace Anurādhapurass'; eva dve indakhīlā honti,
abbhantar'; ime indakhīle thitassa [thāma] majjhimassa purisassa
leḍḍupāto.1 Tassa lakkhaṇaṃ yathā taruṇamanussā attano
balaṃ dassentā2 bāhaṃ pasāretvā leḍḍuṃ khipanti, evaṃ
khittassa leḍḍussa patanaṭṭhānabbhantaran ti Vinayadharā;
Suttantikā pana kākanivāraṇaniyāmena3 khittassā ti4 vadanti.
Aparikkhittagāme yaṃ sabbapaccantimassa gharassa dvāre
ṭhito mātugāmo bhājanena udakaṃ chaḍḍeti tassa patanaṭ-
ṭhānaṃ gharūpacāro. Tato vuttanayena eko laḍḍupāto gāmo,
dutiyogāmūpacāro. Araññaṃ pana, Vinayapariyāyena tāva5:
ṭhapetvā gāmañ ca gāmūpacārañ ca, sabbam etaṃ araññan
ti vuttaṃ; Abhidhammapariyāyena6 nikkhamitvā bahi
indakhīlā sabbam etaṃ araññan ti vuttaṃ. Imasmiṃ pana,
Suttantikapariyāyena7 araññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadha-
nusatikaṃ pacchiman ti idaṃ lakkhaṇaṃ, taṃ āropitena
ācariyadhanunā parikkhittassa gāmassa indakhīlato, aparik-
khittassa paṭhamaleḍḍupātato paṭṭhāya yāva vihāraparik-
khepā minitvā va vatthapetabbaṃ.
Sace pana vihāro aparikkhitto hoti, yaṃ sabbapaṭhamaṃ
senāsanaṃ vā bhattasālā vā dhuvasannipātaṭṭhānaṃ vā
bodhi vā cetiyaṃ vā dūre ce pi senāsanato hoti, taṃ paric-
chedaṃ katvā minitabban ti Vinayatthakathāsu vuttaṃ.
Majjhimatthakathāyaṃ pana vihārassā pi gāmass'; eva
upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ antarā mini-
tabban ti vuttaṃ: idam ettha pamāṇaṃ.
Sace pi āsanne gāmo hoti, vihāre ṭhitehi mānussakānaṃ
saddo suyyati, pabbatanadī-ādīhi pana antaritattā na sakkā
ujuṃ gantuṃ; yo tassa pakatimaggo hoti, sace pi nāvāya
sañcaritabbo, tena maggena pañcadhanusatikaṃ gahetab-
baṃ. Yo pana āsannagāmassa angasampādanatthaṃ tato
tato maggaṃ pidahati ayaṃ dhutangacoro hoti.
Sace pana araññikassa8 bhikkhuno upajjhāyo vā ācariyo
vā gilāno hoti, tena araññe sappāyaṃ alabhantena gāman-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vin. iii, 46.
2 Sb dassetvā.
3 Sb kākavāraṇa-.
4 Sb okkhittassāti.
5 Vin. ibid.; Bhm -pariyāye.
6 Vibh. 251; Bhm -pariyāye.
7 Bhm -yāye.
8 Sb āraññakassa.

[page 073]
8. Āraññikangaṃ 73
tasenāsanaṃ netvā upaṭṭhātabbo. Kālass'; eva pana nik-
khamitvā angayuttaṭṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ.
Sace aruṇuṭṭhānavelāyaṃ tesaṃ ābādho vaḍḍhati, tesaṃ
yeva kiccaṃ kātabbaṃ, na dhutangasuddhikena bhavitab-
ban ti idam assa1 vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭhena
sabbakālaṃ araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Majjhimo cat-
tāro vassike māse gāmante vasituṃ labhati; muduko heman-
tike pi. Imesaṃ pana tiṇṇam pi yathā paricchinne kāle
araññato āgantvā gāmantasenāsane dhamma[savana]ṃ2 su-
ṇantānaṃ aruṇe uṭṭhite pi dhutangaṃ na bhijjati. Sutvā
gacchantānaṃ antarāmagge uṭṭhite pi na bhijjati.
Sace pana uṭṭhite pi dhammakathike: muhuttaṃ nipajjitvā
gamissāmāti niddāyantānaṃ aruṇaṃ uṭṭhahati, attano vā
ruciyā gāmantasenāsane aruṇaṃ uṭṭhāpenti, dhutangaṃ
bhijjatī ti ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- āraññiko3 bhikkhu araññasaññam
manasikaronto bhabbo aladdhaṃ vā samādhiṃ paṭiladdhuṃ,
laddhaṃ vā rakkhituṃ, satthā pi 'ssa attamano hoti. Yath'-
āha:- tenā 'haṃ, Nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi arañ-
ñavihārenā4 ti. Pantasenāsanavāsino c'; assa asappāyarūpā-
dayo cittaṃ na vikkhipanti, vigatasantāso hoti, jīvitanikantiṃ
jahāti,5 pavivekasukharasaṃ assādeti, paṃsukūlikādibhāvo
pi c'; assa patirūpo hotī ti.
Pavivitto asaṃsaṭṭho pantasenāsane rato,
ārādhayanto nāthassa vanavāsena mānasaṃ.
Eko araññe nivasaṃ yaṃ sukhaṃ labhate yati,
rasaṃ tassa na vindanti api devā sa-indakā.
Paṃsukūlañ ca eso va, kavacaṃ viya dhārayaṃ,
araññasangāmagato avasesadhutā yudho.
Samattho na cirass'; eva jetuṃ Māraṃ sa-vāhanaṃ,
tasmā araññavāsamhi ratiṃ kayirātha paṇḍito ti.
Ayam āraññikange samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsa-
vaṇṇanā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm ettha.
2 Sbh dhammaṃ.
3 Sb āraññako.
4 A. iii, 343.
5 Bhm jahati.

[page 074]
74 II. Dhutanganiddeso
9. Rukkhamūlikangaṃ
(9) Rukkhamūlikangam pi: channaṃ paṭikkhipāmi, ruk-
khamūlikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ aññataravacanena
samādinnaṃ hoti. Tena pana rukkhamūlikena sīmantarika-
rukkhaṃ cetiyarukkhaṃ niyyāsarukkhaṃ phalarukkhaṃ
vaggulirukkhaṃ susirarukkhaṃ vihāramajjhe ṭhitarukkhan
ti ime rukkhe vivajjetvā vihārapaccante ṭhitarukkho gahetab-
bo ti idam assa1 vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭho
yathārucitaṃ rukkhaṃ gahetvā paṭijaggāpetuṃ na labhati.
Pādena paṇṇa [ka2] saṭaṃ apanetvā vasitabbaṃ. Majjhimo
taṃ ṭhānaṃ sampattehi yeva [paṭi3] jaggāpetuṃ labhati.
Mudukena ārāmikasamaṇuddese pakkositvā sodhāpetvā sa-
maṃ kārāpetvā vālikaṃ4 okirāpetvā pākāraparikkhepaṃ
kārāpetvā dvāraṃ yojāpetvā vasitabbaṃ. Mahādivase pana
rukkhamūlikena tattha anisīditvā aññattha paṭicchanne
ṭhāne nisīditabbaṃ. Imesaṃ pana tiṇṇam pi channe vāsaṃ
kappitakkhaṇe dhutangaṃ bhijjati, jānitvā channe aruṇaṃ
uṭṭhāpitamatte ti Anguttarabhāṇakā.5 Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- rukkhamūlasenāsanaṃ nissāya pab-
bajjā ti6 vacanato nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo: appāni
c'; eva sulabhāni ca tāni ca anavajjānī ti7 Bhagavatā saṃvaṇṇi-
tapaccayatā,8 abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanena anicca-
saññāsamuṭṭhāpanatā, senāsanamaccherakammārāmatānaṃ
abhāvo, devatāhi sahavāsitā, appicchatādīnaṃ anulomavut-
titā ti.
Vaṇṇito Buddhaseṭṭhena nissayo ti ca bhāsito,
nivāso pavivittassa rukkhamūlasamo kuto?
Āvāsamacchera hare devatā paripālite.
pavivitte vasanto hi rukkhamūlamhi subbato.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm ettha.
2 Sh omits. Cf. M. i, 211.
3 Sbh jaggāpetuṃ.
4 Bhm vālukaṃ.
5 Cf. p. 76 f.
6 Vin. i, 58.
7 A. ii, 26.
8 Sbh -ppaccayatā.

[page 075]
10. Abbhokāsikangaṃ 75
Abhirattāni nīlāni paṇḍūni patitāni ca
passanto tarupaṇṇāni niccasaññaṃ panūdati.
Tasmā hi Buddhadāyajjaṃ bhāvanābhiratālayaṃ,
vivittaṃ nātimaññeyya rukkhamūlaṃ vicakkhaṇo ti.
Ayaṃ rukkhamūlikange samādānavidhānappabhedabhedāni-
saṃsavaṇṇanā.
10. Abbhokāsikangaṃ
Abbhokāsikangam pi: channañ ca rukkhamūlañ ca paṭipak-
khipāmi; abbhokāsikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ aññatara-
vacanena samādinnaṃ hoti. Tassa pana abbhokāsikassa
dhammasavanāya vā uposathatthāya vā uposathāgāraṃ pavi-
situṃ vaṭṭati. Sace paviṭṭhassa devo vassati, [deve1] vassa-
māne anikkhamitvā vassūparame nikkhamitabbaṃ; bhoja-
nasālaṃ vā aggisālaṃ vā pavisitvā vattaṃ kātuṃ, bhojana-
sālāyaṃ there bhikkhū bhattena āpucchituṃ, uddisantena vā
uddisāpentena vā channaṃ pavisituṃ, bahi dunnikkhittāni
mañcapīṭhādīni anto pavesetuñ ca vaṭṭati. Sace maggaṃ
gacchantena vuḍḍhatarānaṃ2 parikkhāro gahito hoti, deve
vassante maggamajjhe ṭhitaṃ sālaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Sace
na kiñci gahitaṃ hoti: sālāyaṃ ṭhassāmī ti3 vegena gantuṃ na
vaṭṭati. Pakatigatiyā gantvā4 paviṭṭhena pana yāva vassū-
paramā ṭhatvā gantabban ti idam assa vidhānaṃ. Rukkha-
mūlikassā pi es'; eva nayo.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭhassa
rukkhaṃ vā pabbataṃ vā gehaṃ vā upanissāya vasituṃ na
vaṭṭati; abbhokāse yeva cīvarakuṭiṃ katvā vasitabbaṃ.
Majjhimassa rukkhapabbatagehāni upanissāya anto apavisit-
5 vasituṃ vaṭṭati. Mudukassa acchannamamariyādaṃ6 pab
bhāram pi sākhā maṇḍapo pi pīṭhapaṭo pi khettarakkhakādīhi
chaḍḍitā tatraṭṭhakakuṭikā pi vaṭṭatīti. Imesaṃ pana
tiṇṇam pi vāsatthāya channañ ca rukkhamūlañ ca paviṭṭhak-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Sbh buḍḍhatarānaṃ.
3 Bhm vasāmiti.
4 Bhm Pakatiyā gantvā.
5 Bhm appav-.
6 Sbh acchinnamariyādaṃ.

[page 076]
76 II. Dhutanganiddeso
khaṇe dhutangaṃ bhijjati, jānitvā tattha aruṇaṃ uṭṭhapita-
matte ti Anguttarabhāṇakā.1 Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- āvāsapaḷibodhupacchedo, thīna-
middhapanūdanaṃ, magā2 viya asangacārino aniketā viharanti
bhikkhavo ti pasaṃsāya anurūpatā, nissangatā, cātuddisatā,
appicchatādīnaṃ anulomavuttitā ti.
Anagāriyabhāvassa anurūpe adullabhe,
tārāmaṇivitānam hi candadīpappabhāsite.
Abbhokāse vasaṃ bhikkhu migabhūtena cetasā3,
thīnamiddhaṃ vinodetvā, bhāvanārāmataṃ sito.
Pavivekarasassādaṃ na cirass'; eva vindati
yasmā tasmā hi sappañño abbhokāse rato4 siyā ti.
Ayam abbhokāsikange samādāna-vidhānappabhedabhedāni-
saṃsavaṇṇanā5.
11. Sosānikangaṃ
Sosānikangam pi: na susānaṃ paṭikkhipāmi, sosānikangaṃ
samādiyāmī ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
Tena pana sosānikena yaṃ manussā gāmaṃ nivesantā:6
idaṃ susānan ti vavatthapenti, na tattha vasitabbaṃ. Na
hi matasarīre ajjhāpite taṃ susānaṃ nāma hoti; jhāpitakālato
pana paṭṭhāya sace pi dvādasavassāni chaḍḍitaṃ, taṃ susā-
nam eva.
Tasmiṃ pana vasantena cankamamaṇḍapādīni kāretvā,
mañcapīṭhaṃ paññāpetvā,7 pānīyaparibhojanīyaṃ upaṭṭhā-
petvā, dhammaṃ vācentena na vasitabbaṃ. Garukaṃ hi
idaṃ dhutangaṃ; tasmā uppannaparissaya-vighātatthāya
sanghattheraṃ vā rājayuttakaṃ vā jānāpetvā, appamattena
vasitabbaṃ. Cankamantena addhakkhikena āḷāhanaṃ olo-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. p. 74, 77.
2 S. i, 199. PṬṢ. ed. magā. Cf. vv. ll. there. Bhm migā;
Sb magakā.
3 M. i, 450; Vin. ii, 184.
4 Bhm abbhokāsarato.
5 Bhm -saṃvaṇṇanā; but see below, p. 77.
6 Sbh nivesetvā.
7 Bhm pañña-.

[page 077]
11. Sosānikangaṃ 77
kentena cankamitabbaṃ. Susānaṃ gacchantenā pi mahā-
pathā ukkamma uppathamaggena gantabbaṃ. Divā yeva
ārammaṇaṃ vavatthapetabbaṃ; evaṃ hi 'ssa taṃ rattiṃ
bhayānakaṃ na bhavissati; amanussā rattiṃ viravitvā
viravitvā āhiṇḍantā pi na kenaci paharitabbā. Ekadivasam
pi susānaṃ agantuṃ na vaṭṭati. Majjhimayāmaṃ susāne
khepetvā, pacchimayāme paṭikkamituṃ vaṭṭatīti Angutta-
rabhāṇakā.1 Amanussānaṃ piyaṃ tilapiṭṭhamāsabhatta-
majjhamaṃsakhīratelaguḷādi-khajjabhojjaṃ na sevitabbaṃ.
Kulagehaṃ na pavisitabban ti idam assa vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭhena
yattha dhuvaḍāha-1dhuvakuṇapa-dhuvarodanāni atthi, tatth'
eva vasitabbaṃ; majjhimassa tīsu ekasmim pi sati vaṭṭati;
mudukassa vuttanayena susānalakkhaṇaṃ pattamatte vaṭ-
ṭati. Imesaṃ pana tiṇṇam pi na susānamhi vāsakappanena2
dhutangaṃ bhijjati. Susānaṃ agatadivase ti Anguttara-
bhāṇakā. Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- maraṇasatipaṭilābho, appamāda-
vihāritā, asubhanimittādhigamo, kāmarāgavinodanaṃ, abhiṇ-
haṃ kāyasabhāvadassanaṃ, saṃvegabahulatā, ārogyama-
dādippahānaṃ, bhayabheravasahanatā, amanussānaṃ garu-
bhāvanīyatā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitā ti.
Sosānikaṃ hi3 maraṇānusatippabhāvā,
niddāgatam pi na phusanti4 pamādadosā,
sampassato ca kuṇapāni bahūni tassa,
kāmānurāgavasagatam5 pi na hoti cittaṃ.
Saṃvegam eti vipulaṃ na madaṃ upeti,
sammā atho ghaṭati nibbutim esamāno;
sosānikangam iti nekaguṇāvahattā,
nibbānaninnahadayena nisevitabban ti.
Ayaṃ sosānikange samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsa-
vaṇṇanā6.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm dhuvaṭāha-.
2 Sb vāsaṃ kappanena.
3 Sb sosānikangi; Bhm -kañ hi.
4 Sb phussanti.
5 Bhm kāmānubhāvavasā-.
6 So all editions. See above, p. 76, n.5.

[page 078]
78 II. Dhutanganiddeso
12. Yathāsanthatikangaṃ
Yathāsanthatikangam pi: senāsanaloluppaṃ paṭikkhipāmi,
yathāsanthatikangaṃ samādiyāmī ti imesaṃ aññataravaca-
nena samādinnaṃ hoti. Tena pana yathāsanthatikena yad
assa senāsanaṃ idaṃ tuyhaṃ pāpuṇātīti gāhitaṃ hoti, ten'; eva
tuṭṭhabbaṃ, na añño uṭṭhāpetabbo:- idam assa vidhānaṃ.
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭho
attano pattasenāsanaṃ dūre ti vā accāsanne ti vā amanussadi-
ghajātikādīhi upaddutan ti vā uṇhan ti vā sītalan ti vā puc-
chituṃ na labhati; majjhimo pucchituṃ labhati, gantvā pana
olokentuṃ na labhati; muduko gantvā oloketvā sa c'; assa taṃ
na ruccati, aññaṃ gahetuṃ labhati. Imesaṃ pana tiṇṇam
pi senāsanaloluppe uppannamatte dhutangaṃ bhijjatī ti
ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabban ti
vuttovādakaraṇaṃ, sabrahmacārīnaṃ hitesitā, hīnapaṇītavi-
kappapariccāgo, anurodhavirodhappahānaṃ, atricchatāya
dvārapidahanaṃ, appicchatādīnaṃ anulomavuttitā ti.
Yaṃ laddhaṃ tena santuṭṭho, yathāsanthutiko yati,
nibbikappo sukhaṃ seti tiṇasantharakesu pi.
Na so rajjati seṭṭhamhi, hīnaṃ laddhā na kuppati,
Sabrahmacārī1 navake hitena anukampati.
Tasmā 'riyasatāciṇṇaṃ munipungavavaṇṇitaṃ,
anuyuñjetha medhāvī yathāsanthatarāmatan ti.
Ayaṃ yathāsanthatikange samādāna-vidhānappabheda-bhedā-
nisaṃsavaṇṇanā.
13. Nesajjikangaṃ
Nesajjikangam pi: seyyaṃ paṭikkhipāmi, nesajjikangaṃ
samādiyāmī ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti.
Tena pana nesajjikena rattiyā tīsu yāmesu ekaṃ yāmaṃ
uṭṭhāya cankamitabbaṃ, iriyāpathesu hi nipajjitum eva na
vaṭṭati. Idam assa vidhānaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -cāri.

[page 079]
13. Nesajjikangaṃ 79
Pabhedato pana ayam pi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭhassa
neva apassenaṃ, na dussapallatthikā, na āyogapaṭṭo vaṭṭati.
Majjhimassa imesu tīsu yaṃ-kiñci vaṭṭati. Mudukassa apas-
senam pi dussapallatthikā pi āyogapaṭṭo pi bimbohanam1 pi
pañcango pi sattango pi vaṭṭati. Pañcango nāma2 piṭṭhi
apassayena saddhiṃ kato. Sattango nāma piṭṭhi apassayena
ca ubhato passesu apassayehi ca saddhiṃ kato. Taṃ kira
Mīḷhābhayattherassa3 akaṃsu; thero anāgāmī hutvā pari-
nibbāyi. Imesaṃ pana tiṇṇam pi seyyaṃ kappitamatte
dhutangaṃ bhijjati. Ayam ettha bhedo.
Ayaṃ pan'; ānisaṃso:- seyyasukhaṃ passasukhaṃ4 middha-
sukhaṃ anuyutto viharatī ti5 vuttassa cetaso vinibandhassa
upacchedanaṃ, sabbakammaṭṭhānānuyogasappāyatā, pāsā-
dika-iriyāpathatā, viriyārambhānukulatā, sammāpaṭipattiyā
anubrūhanan ti6.
Ābhujitvāna pallankaṃ, paṇidhāya ujuṃ tanuṃ,
nisīdanto vikampeti, Mārassa hadayaṃ yati.
Seyyasukhaṃ middhasukhaṃ hitvā āraddhavīriyo,
nisajjābhirato bhikkhu sobhayanto tapovanaṃ.
Nirāmisaṃ pītisukhaṃ yasmā samadhigacchati,
tasmā samanuyuñjeyya dhīro nesajjikaṃ vatan ti.
Ayaṃ nesajjikange samādānavidhānappabhedabhedānisaṃsa.
vaṇṇanā.
Dhutādīnaṃ kusalattikato
Idāni:-
Kusalattikato c'; eva dhutādīnaṃ vibhāgato
samāsavyāsato cāpi viññātabbo vinicchayo ti
imissā gāthāyavasena vaṇṇanā hoti.
Tattha kusalattikato ti sabbān'; eva hi dhutangāni sekhapu-
thujjanakhīṇāsavānaṃ vasena siyā kusalani, siyā avyākatāni,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm bibbo-.
2 Bhm pana for nāma.
3 Bhm Miḷhā-.
4 Sh phassa-.
5 M. i, 103.
6 Sb samupabrūhananti.

[page 080]
80 II. Dhutanganiddeso
n'; atthi dhutangaṃ akusalan ti. Yo pana vadeyya:- pāpiccho
icchāpakato āraññako hotī ti1 ādi vacanato akusalam pi dhu-
tangan ti, so vattabbo:- na mayaṃ:- akusalacittena araññe
na vasatī ti vadāma; yassa hi araññe nivāso, so āraññako, so
ca pāpiccho vā bhaveyya, appiccho vā. Imāni pana tena
tena samādānena dhutakilesattā dhutassa bhikkhuno angāni,
kilesadhunanato vā dhutan ti laddhavohāraṃ ñāṇaṃ angam
etesan ti dhutangāni. Athavā dhutāni ca tāni paṭipakkha-
niddhunanato angāni ca paṭipattiyā ti pi dhutangānīti vuttaṃ;
na ca akusalena koci dhuto nāma hoti, yass'; etāni angāni
bhaveyyaṃ; na ca akusalaṃ kiñci dhunāti yesaṃ taṃ angan
ti katvā dhutangānīti vucceyyuṃ; nāpi akusalaṃ cīvaralolup-
pādīni c'; eva dhunāti2 paṭipattiyā ca angaṃ hoti. Tasmā
suvuttam idaṃ:- n'; atthi akusalaṃ dhutangan ti. Yesam pi
kusalattikavinimuttaṃ3 dhutangaṃ, tesaṃ atthato dhutangam
eva n'; atthi. Asantaṃ kassa dhunanato dhutangaṃ nāma
bhavissati, dhutaguṇe samādāya vattatīti vacanavirodho pi
ca nesaṃ āpajjati; tasmā taṃ na gahetabban ti.
Ayaṃ tāva kusalattikato vaṇṇanā.
Dhutādīnaṃ vibhāgato ti
(1) dhuto veditabbo, (2) dhutavādo veditabbo, (3) dhuta-
dhammā veditabbo, (4) dhutangāni veditabbāni, (5) kassa
dhutangasevanā4 sappāyā ti veditabbaṃ. Tattha (1) dhuto
ti dhutakileso vā puggalo, kilesadhunano vā dhammo.
(2) Dhutavādo ti ettha pana atthi dhuto na dhutavādo, atthi
na dhuto dhutavādo, atthi neva dhuto na dhutavādo, atthi
dhuto c'; eva dhutavādo ca. Tattha yo dhutangena attano
kilese dhuni, paraṃ pana dhutangena na ovadati nānusāsati,
Bakkulatthero5 viya, ayaṃ dhuto na dhutavādo. Yath'; āha:
--tayidaṃ āyasmā Bakkulo dhuto na dhutavādo, ti.6 Yo pana
--------------------------------------------------------------------------
1 A. iii, 219; Bhm āraññiko.
2 Bhm niddhunāti.
3 Sbh -vinimmuttaṃ.
4 Bhm -bhāvanā for -sevanā. Cf. below.
5 Bhm Bākkula-.
6 Not traced; nor are the three following quotations. But cf.
M. iii, 124 f.; A. i, 25; Thag. 225 f.; Mil. 215 f.

[page 081]
Dhutādīnaṃ vibhāgato 81
na dhutangena attano kilese dhuni, kevalaṃ aññe1 dhutan-
gena ovadati anusāsati, Upanandatthero2 viya, ayaṃ na
dhuto, dhutavādo. Yath'; āha:- tayidaṃ āyasmā Upanando
Sakyaputto na dhuto, dhutavādo ti. Yo ubhayavipanno,
Lāḷudāyī3 viya, ayaṃ neva dhuto na dhutavādo. Yath'; āha:
-tayidaṃ āyasmā Lāḷudāyī neva dhuto, na dhutavādo ti. Yo
pana ubhayasampanno, Dhamma-Senāpati4 viya, ayaṃ
dhuto c'; eva dhutavādo ca. Yath'; āha:- tayidaṃ āyasmā
Sāriputto dhuto c'; eva dhutavādo cā ti. (3) Dhutadhammā
veditabbā ti appicchatā, santuṭṭhitā, sallekhatā, pavivekatā,
idam-atthitā ti ime dhutangacetanāya parivārakā pañca-
dhammā appicchaṃ yeva nissāyā ti ādivacanato dhutadham-
mā nāma. Tattha appicchatā ca santuṭṭhitā ca alobhe anu-
patanti,5 sallekhatā ca pavivekatā ca dvīsu dhammesu anupa-
tanti alobhe ca amohe ca, idam-atthitā ñāṇam eva. Tat-
tha alobhena paṭikkhepavatthūsu lobhaṃ, amohena te
sveva ādīnavapaṭicchādakaṃ mohaṃ dhunāti. Alobhena ca
anuññātānaṃ paṭisevanamukhena pavattaṃ kāmasukhā-
nuyogaṃ, amohena dhutangesu atisallekhamukhena pavattaṃ
attakilamathānuyogaṃ dhunāti. Tasmā ime dhammā dhu-
tadhammā ti veditabbā. (4) Dhutangāni veditabbānīti
terasa dhutangāni veditabbāni: paṃsukūlikangaṃ . . . pe
. . . nesajjikangan ti. Tāni atthato lakkhaṇādīhi ca vuttān'
eva. (5) Kassa dhutangasevanā sappāyā ti6 rāgacaritassa
c'; eva mohacaritassa ca. Kasmā? Dhutangasevanā hi7 duk-
khāpaṭipadā c'; eva sallekhavihāro ca. Dukkhāpaṭipadañ ca
nissāya rāgo vūpasammati.8 Sallekhaṃ nissāya appamattassa
moho pahīyati.9 Āraññikanga-rukkhamūlikangapaṭisevanā
vā ettha dosacaritassā pi sappāyā. Tattha hi 'ssa asaṃghaṭ-
ṭiyamānassa viharato doso pi vūpasammatī ti8.
Ayaṃ dhutādīnaṃ vibhāgato vaṇṇanā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb aññaṃ.
2 Bm Upanandha-. Cf. Jāt. ii, 441; iii, 332.
3 Cf. Jāt. i, 123 f; 446 f.
4 Cf. Thag. 982 f; 994.
5 Bhm give anupatanti in next clause only.
6 So all editions.
7 So Sh, Sb -sevanāya (omits hi); Bh -sevanaṃ hi; Bm -seva
nañ hi.
8 Bhm -samati.
9 Sb pahīyatīti.
I. 6

[page 082]
82 II. Dhutanganiddeso
Samāsa-vyāsato ti
imāni pana dhutangāni samāsato tīṇi sīsangāni, pañca
asambhinnangānī ti aṭṭh'; eva honti. Tattha sāpadānacāri-
kangaṃ, ekāsanikangaṃ, abbhokāsikangan ti imāni tīṇi
sīsangāni. Sāpadānacārikangaṃ hi rakkhanto piṇḍapāti-
kangam pi rakkhissati, ekāsanikangañ ca rakkhato patta-
piṇḍikanga-khalupacchābhattikangāni pi surakkhanīyāni bha-
vissanti. Abbhokāsikangaṃ rakkhantassa kiṃ atthi ruk-
khamūlikanga-yathāsanthatikangesu rakkhitabbaṃ nāma?
Iti imāni tīṇi sīsangāni. Āraññikangaṃ, paṃsukūlikangaṃ,
tecīvarikangaṃ, nesajjikangaṃ, sosānikangan ti imāni pañca
asambhinnangāni cā ti aṭṭh'; eva honti. Puna dve cīvarapati-
saṃyuttāni, pañca piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni, pañca senā-
sanapaṭisaṃyuttāni, ekaṃ viriyapaṭisaṃyuttan ti evaṃ
cattāro va honti. Tattha nesajjikangaṃ viriyapaṭisaṃyut-
taṃ, itarāni pākaṭān'; eva. Puna sabbān'; eva nissayavasena
dve honti, paccayanissitāni dvādasa, viriyanissitaṃ1 ekan ti;
sevitabbāsevitabbavasena pi dve yeva honti. Yassa hi
dhutangaṃ sevantassa kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhati, tena sevi-
tabbāni; yassa sevato hāyati, tena na sevitabbāni. Yassa
pana sevato pi asevato pi vaḍḍhat'; eva, na hāyati, tenāpi
pacchimaṃ janataṃ anukampantena sevitabbāni. Yassāpi
sevato pi asevato pi na vaḍḍhati, tenāpi sevitabbāni yeva āya-
tiṃ vāsanatthāyāti. Evaṃ sevitabbāsevitabbavasena duvi-
dhāni pi sabbān'; eva cetanāvasena ekavidhāni honti. Ekam
eva hi dhutangaṃ2 samādānacetanā ti Aṭṭhakathāyam pi
vuttaṃ:- yā cetanā, taṃ dhutangan ti3 vadantī ti.
Vyāsato pana bhikkhūnaṃ terasa, bhikkhunīnaṃ aṭṭha,
sāmaṇerānaṃ dvādasa, sikkhamānasāmaṇerīnaṃ satta, upā-
saka-upasikānaṃ dve ti dvācattāḷīsa honti. Sace pana4
abbhokāse āraññikangasampannaṃ susānaṃ hoti, eko pi
bhikkhu ekappahārena sabbadhutangāni paribhuñjituṃ sak-
koti. Bhikkhunīnaṃ pana araññikangaṃ khalupacchābhat-
tikangañ ca dve pi sikkhāpaden'; eva paṭikkhittāni. Abbho-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh viriyasannissitaṃ.
2 Sb dhutanga-.
3 Sb dhutanga-.
4 Sb adds hi.

[page 083]
Dhutādīnaṃ samāsa-vyāsato 83
kāsikangaṃ, rukkhamūlikangaṃ, sosānikangan ti imāni tīṇi
dupparihārāni, bhikkhuniyāhi dutiyikaṃ vinā vasituṃ na
vaṭṭati. Evarūpe ca ṭhāne samānacchandā dutiyikā dullabhā1.
Sace pi labheyya saṃsaṭṭhavihārato na mucceyya. Evaṃ
sati yass'; atthāya dhutangaṃ seveyya, svev'; assā attho na
sampajjeyya. Evaṃ paribhuñjituṃ asakkuneyyatāya pañca
hāpetvā bhikkhunīnaṃ aṭṭh'; eva hontīti veditabbāni.
Yathā-vuttesu pana ṭhapetvā tecīvarikangaṃ, sesāni dvā-
dasa sāmaṇerānaṃ, satta sikkhamānasāmaṇerīnaṃ veditab-
bāni. Upāsaka-upāsikānaṃ pana ekāsanikangaṃ, pattapiṇ-
ḍikangan ti imāni dve2 paṭirūpāni c'; eva sakkā ca paribhuñ-
jitun ti dve dhutangānīti. Evaṃ vyāsato dve cattāḷīsa
hontī ti.
Ayaṃ samāsa-vyāsato-vaṇṇanā.
Ettāvatā ca sīle patiṭṭhāya naro sappañño ti imissā gāthāya
sīlasamādhipaññāmukhena desite Visuddhi-Magge yehi appic-
chatā-santuṭṭhitādīhi guṇehi vuttappakārassa sīlassa vodānaṃ
hoti, tesaṃ sampādanatthaṃ samādātabbadhutangakathā
bhāsitā3 hoti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge Dhutanga-
niddeso nāma dutiyo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm add 'va.
2 Sh omits; Sb imān'; eva.
3 Sbh kathitā.

[page 084]
84
III
TATIYO PARICCHEDO
KAMMAṬṬHĀNA-GAHAṆA-NIDDESO
Idāni yasmā evaṃ dhutangapariharaṇasampāditehi appic-
chatādīhi guṇehi pariyodāte imasmiṃ sīle patiṭṭhitena
sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ pannañ ca bhāvayan ti
vacanato cittasīsena niddiṭṭho samādhi bhāvetabbo, so ca
atisankhepadesitattā viññātum pi tāva na sukaro, pageva
bhāvetuṃ, tasmā tassa vitthārañ ca bhāvanānayañ ca das-
setuṃ idaṃ pañhākammaṃ hoti:-
(1) Ko samādhi?
(2) Ken'; aṭṭhena samādhi?
(3) Kān'; assa lakkhaṇa-rasa-paccupaṭṭhāna-padaṭṭhānāni?
(4) Katividho samādhi?
(5) Ko c'; assa sankileso?
(6) Kiṃ vodānaṃ?
(7) Kathaṃ bhāvetabbo?
(8) Samādhibhāvanāya ko ānisaṃso ti?
(1) Tatr'; idaṃ vissajjanaṃ:- ko samādhī ti? Samādhi
bahuvidho nānappakārako. Taṃ sabbaṃ vibhāvayituṃ
ārabhamānaṃ vissajjanaṃ adhippetañ c'; eva atthaṃ na
sādheyya uttariñ ca vikkhepāya saṃvatteyya, tasmā idhā-
dhippetam eva sandhāya vadāma:- kusalacittekaggatā sa-
mādhi.
(2) Ken'; aṭṭhena samādhī ti? Samādhānaṭṭhena samādhi.
Kim idaṃ samādhānaṃ nāma? Ekārammaṇe cittacetasi-
kānaṃ samaṃ sammā ca ādhānaṃ ṭhapanan ti vuttaṃ hoti;

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 085]
4. Katividho samādhi 85
tasmā yassa dhammassānubhāvena ekārammaṇe cittacetasikā
samaṃ sammā ca avikkhipamānā1 avippakiṇṇā ca hutvā
tiṭṭhanti, idaṃ samādhānan ti veditabbaṃ.
(3) Kān'; assa lakkhaṇa-rasa-paccupaṭṭhāna-padaṭṭhānānī ti?
Ettha pana avikkhepalakkhaṇo samādhi, vikkhepaviddhaṃsa-
na-raso, avikampana-paccupaṭṭhāno, sukhino cittaṃ samā-
dhiyati ti2 vacanato pana sukham assa padaṭṭhānaṃ.
(4) Katividho samādhī ti avikkhepalakkhaṇena tāva eka-
vidho, upacāra-appanāvasena duvidho; tathā lokiyā-lokut-
taravasena, sappītikanippītikavasena, sukhasahagata-upek-
khāsahagatavasena ca. Tividho hīna-majjhima-paṇītavase-
na; tathā savitakka-savicārādivasena, pītisahagatādivasena,
paritta-mahaggatappamāṇavasena ca. Catubbidho dukkhā-
paṭipadā-dandhābhiññādivasena; tathā paritta-parittāram-
maṇādivasena, catujhānangavasena,3 hānabhāgiyādivasena,
kāmāvacarādivasena, adhipativasena ca. Pañcavidho pañca-
kanaye pañcajhānangavasenāti4.
Tattha ekavidha-koṭṭhāso uttānattho yeva.
Duvidha-koṭṭhāse: channaṃ anussatiṭṭhānānaṃ maraṇa-
satiyā,5 upasamānussatiyā, āhāre paṭikūlasaññāya6 catu-
dhātuvavatthānassā ti imesaṃ vasena laddhacittekaggatā,
yā ca appanā-samādhīnaṃ pubbabhāge ekaggatā:- ayaṃ
upacārasamādhi. Paṭhamassa jhānassa parikammaṃ paṭha-
massa jhānassa anantarapaccayena paccayo ti7 ādi-vacanato
pana yā parikammānantarā ekaggatā:- ayaṃ appanā-samā-
dhī ti evaṃ upacārappanā8 vasena duvidho. Dutiyaduke
tīsu bhūmīsu kusalacittekaggatā lokiyo samādhi, ariyamagga-
sampayuttā ekaggatā lokuttaro samādhī ti evaṃ lokiya-
lokuttaravasena duvidho. Tatiyaduke catukkanaye dvīsu
pañcakanaye tīsu jhānesu ekaggatā sappītiko samādhi, ava-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh avikkhippamānā.
2 D. iii, 242; S. iv, 78, 351; v, 398.
3 Sbh catujjhānangavasena.
4 Sb pañcajjhānangavasenāti.
5 Bhm maraṇassatiyā.
6 Sbh paṭikkūlasaññāya.
7 P., ‘Tikapaṭṭhāna.'; Sh refers also to Pṭs. (?) and to Peṭako-
padesa.
8 So Sh Bhm; Sb -appaṇā.

[page 086]
86 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
seseu dvīsu jhānesu ekaggatā nippītiko samādhi; upacāra-
samādhi pana siyā sappītiko, siyā nippītiko ti evaṃ sappīti-
ka-nippītikavasena duvidho. Catutthaduke catukkanaye tīsu
pañcakanaye catūsu jhānesu ekaggatā sukhasahagato
samādhi; avasesasmiṃ upekkhāsahagato samādhi, upacāra-
samādhi pana siyā sukhasahagato, siyā upekkhāsahagato
ti evaṃ sukhasahagata-upekkhāsahagatavasena duvidho.
Tikesu: paṭhamattike paṭiladdhamatto hīno, nātisubhāvito
majjhimo, subhāvito vasippatto paṇīto ti evaṃ hīna-majjhi-
ma-paṇītavasena tividho. Dutiyattike paṭhamajjhānasam-
ādhi saddhiṃ upacārasamādhinā savitakkasavicāro; pañca-
kanaye dutiyajjhānasamādhi avitakka-vicāramatto. Yo hi
vitakkamatte yeva ādīnavaṃ disvā, vicāre adisvā, kevalaṃ
vitakkappahānamattaṃ ākankhamāno paṭhamajjhānaṃ atik-
kamati; so avitakka-vicāramattaṃ samādhiṃ paṭilabhati.
Taṃ sandhāy'; etaṃ vuttaṃ. Catukkanaye pana dutiyādisu
pañcakanaye tatiyādisu tīsu jhānesu ekaggatā avitakkāvicāro
samādhī ti evaṃ savitakka-savicārādivasena tividho. Tati-
yattike catukkanaye ādito dvīsu pañcakanaye ca tīsu jhānesu
ekaggatā pītisahagato samādhi. Te sveva tatiye ca catutthe
ca jhāne ekaggatā sukhasahagato samādhi, avasāne upekkhā-
sahagato. Upacārasamādhi pana pītisukhasahagato vā hoti
upekkhāsahagato vā ti evaṃ pītisahagatādivasena tividho.
Catutthattike upacārabhūmiyaṃ ekaggatā paritto samādhi,
rupāvacarārūpāvacarakusale ekaggatā1 mahaggato samādhi,
ariyamaggasampayuttā ekaggatā appamāṇo samādhī ti evaṃ
paritta-mahaggatappamāṇavasena tividho.
Catukkesu: paṭhamacatukke atthi samādhi dukkhāpaṭi-
pado dandhābhiñño, atthi dukkhāpaṭipado khippābhiñño, atthi
sukhāpaṭipado dandhābhiñño, atthi sukhāpaṭipado khippā-
bhiñño ti.2 Tattha paṭhamasamannāhārato paṭṭhāya yāva
tassa tassa jhānassa upacāraṃ uppajjati, tāva pavattā samā-
dhibhāvanā paṭipadā ti vuccati. Upacārato pana paṭṭhāya
yāva appanā, tāva pavattā paññā abhiññā ti vuccati. Sā
pan'; esā paṭipadā ekaccassa dukkhā hoti nīvaraṇādi-paccanī-
kadhammasamudācāragahaṇatāya kicchā; asukhāsevanā ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb 'kaggatā.
2 Dhs. 176-80; Vibh. 331 f.

[page 087]
4. Katividho samādhi 87
attho; ekaccassa tad-abhāvena sukhā. Abhiññā pi ekaccassa
dandhā hoti, mandā asīghappavatti; ekaccassa khippā, aman-
dāsīghappavatti.
Tattha yāni parato sappāyāsappāyāni ca paḷibodhupacche-
dādīni1 pubbakiccāni ca appanā-kosallāni ca vaṇṇayissāma2.
Tesu yo asappāyasevī hoti, tassa dukkhāpaṭipadā dandhā ca
abhiññā hoti, sappāyasevino sukhāpaṭipadā khippā ca
abhiññā. Yo pana pubbabhāge asappāyaṃ sevitvā, apara-
bhāge sappāyasevī hoti, pubbabhāge vā sappāyaṃ sevitvā,
aparabhāge asappāyasevī, tassa vomissakatā veditabbā.
Tathā paḷibodhupacchedādikaṃ1 pubbakiccaṃ asampādetvā
bhāvanam anuyuttassa dukkhāpaṭipadā hoti, vipariyāyena
sukhā. Appanā-kosallāni3 pana asampādentassa dandhā
abhiññā hoti, sampādentassa khippā. Api ca
taṇhā-avijjāvasena, samatha-vipassanādhikāravasena cāpi
etāsaṃ pabhedo veditabbo. Taṇhābhibhūtassa hi dukkhā-
padā hoti, anabhibhūtassa sukhā. Avijjābhibhūtassa ca
dandhābhiññā hoti, anabhibhūtassa khippā.
Yo ca samathe akatādhikāro, tassa dukkhāpaṭipadā hoti, ka-
tādhikārassa sukhā. Yo pana vipassanāya akatādhikāro
hoti, tassa dandhā abhiññā hoti, katādhikārassa khippā.
Kilesindriyavasena cāpi etāsaṃ pabhedo ve-
ditabbo. Tibbakilesassa hi mudindriyassa dukkhāpaṭipadā
hoti dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippā abhiñ-
ñā. Mandakilesassa ca mudindriyassa sukhā paṭipadā hoti
dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippā abhiññā ti.
Iti imāsu paṭipadā-abhiññāsu yo puggalo
dukkhāya paṭipadāya dandhāya ca abhiññāya samādhiṃ
pāpuṇāti, tassa so samādhi dukkhāpaṭipado dandhābhiñño
ti vuccati. Esa nayo sesattaye pī ti evaṃ dukkhāpaṭipadā-
dandhābhiññādivasena catubbidho. Dutiya-
catukke atthi samādhi paritto parittārammaṇo, atthi paritto
appamāṇārammaṇo, atthi appamāṇo parittārammaṇo, atthi
appamāṇo appamāṇārammaṇo ti. Tattha yo samādhi appa-
guṇo upari jhānassa paccayo bhavituṃ na sakkoti, ayaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm pali-.
2 Bhm -yissāmi.
3 Sbh appaṇā-. Cf. 85, n. 8.

[page 088]
88 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
paritto. Yo pana avaḍḍhite ārammaṇe pavatto, ayam
parittārammaṇo. Yo paguṇo subhāvito upari jhānassa
paccayo bhavituṃ sakkoti, ayaṃ appamāṇo. Yo ca vaḍḍhite
ārammaṇe pavatto, ayaṃ appamāṇārammaṇo. Vuttalak-
khaṇavomissatāya pana vomissakanayo veditabbo. Evaṃ
paritta-parittārammaṇādivasena catubbidho.
Tatiyacatukke vikkhambhitanīvaraṇānaṃ vitakka-vicāra-
pīti-sukhasamādhīnaṃ vasena pañcangikaṃ paṭhamaṃ jhā-
naṃ,1 tato vūpasantavitakkavicāraṃ tivangikaṃ dutiyaṃ,
tato virattappītikaṃ duvangikaṃ tatiyaṃ, tato pahīnasukha-
upekkhāvedanā-sahitassa samādhino vasena duvangikaṃ
catutthaṃ:- iti imesaṃ catunnaṃ jhānānaṃ angabhūtā
cattāro samādhī honti. Evaṃ catujhānangavasena catub-
bidho. Catutthacatukke: atthi samādhi hā-
nabhāgiyo, atthi ṭhitibhāgiyo, atthi visesabhāgiyo, atthi nibbe-
dhabhāgiyo. Tattha paccanīkasamudācāravasena hānabhā-
giyatā, tad-anudhammatāya satiyā saṇṭhānavasena ṭhiti-
bhāgiyatā, upari visesādhigamavasena visesabhāgiyatā, nib-
bidāsahagatasaññāmanasikāra-samudācāravasena nibbedha-
bhāgiyatā ca veditabbā. Yath'; āha:2 paṭhamassa jhānassa
lābhiṃ kāmasahagatā saññā manasikārā-samudācaranti hāna-
bhāginī paññā. Tad-anudhammatā-sati santiṭṭhati ṭhitibhā-
ginī paññā. Avitakkasahagatā saññā manasikārā samudāca-
ranti visesabhāginī paññā. Nibbidāsahagatā saññā manasi-
kārā samudācaranti virāgupasaṃhitāni nibbedhabhāginīpaññā
ti. Tāya pana paññāya sampayuttā samādhī pi cattāro hon-
tīti. Evaṃ hānabhāgiyādivasena catubbidho.
Pañcamacatukke kāmāvacaro samādhi, rūpāvacaro sa-
mādhi, arūpāvacaro samādhi, apariyāpanno samādhī ti
evaṃ cattāro samādhī. Tattha sabbāpi upacārekaggatā
kāmāvacaro samādhi. Tathā rūpāvacarādi kusalacitt'; ekag-
gatā itare tayo ti evaṃ kāmāvacarādivasena catubbidho.
Chaṭṭhacatukke:- chandaṃ ce bhikkhu adhi-
patiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm paṭhamajjh-.
2 Pṭs. i, 35 f., but for paññā it reads dhammo. Cf. D. iii,
277 (vii); A. ii, 167; Sh refers also to Peṭakopadesa.

[page 089]
7. Kathaṃ bhāvetabbo 89
ayaṃ vuccati chandasamādhi . . . Viriyaṃ ce bhikkhu . . .
pe... cittaṃ ce bhikkhu ...pe... vīmaṃsaṃ ce bhik-
khu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekag-
gataṃ:- ayaṃ vuccati vīmaṃsāsamādhī ti1 evaṃ adhipativa-
sena catubbidho.
Pañcake yaṃ catukkabhede vuttaṃ dutiyaṃ jhānaṃ, taṃ
vitakkamattātikkamena dutiyaṃ; vitakkavicārātikkamena
tatiyan ti evaṃ dvidhā bhinditvā pañca jhānāni veditabbāni.
Tesaṃ angabhūtā ca2 pañca-samādhī ti evaṃ pañcajhānanga-
vasena pañcavidhatā veditabbā.
(5) Ko c'; assa sankileso? (6) Kiṃ vodānan ti ettha pana vissaj-
janaṃ Vibhange vuttam eva. Vuttaṃ hi tattha sankilesan
ti hānabhāgiyo dhammo. Vodānan ti visesabhāgiyo dhammo ti3.
Tattha paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatā saññā
manasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā ti iminā
nayena hānabhāgiyo dhammo veditabbo. Avitakkasahagatā
saññā manasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā ti
iminā nayena visesabhāgiyo dhammo veditabbo.
7. Kathaṃ bhāvetabbo ti ettha pana yo tāva ayaṃ lokiya-
lokuttara-vasena duvidho ti ādisu ariyamaggasampayutto
samādhi vutto, tassa bhāvanānayo paññābhāvanānayen'
eva sangahīto.4 Paññāya hi bhāvitāya so bhāvito hoti,
tasmā taṃ sandhāya evaṃ bhāvetabbo ti na kiñci visuṃ
vadāma. Yo panāyaṃ lokiyo, so vuttanayena sīlāni visodhe-
tvā, suparisuddhe sīle patiṭṭhitena, yvāssa dasasu paḷibodhesu5
paḷibodho atthi, taṃ upacchinditvā, kammaṭṭhanadāyakaṃ
kalyāṇamittaṃ upasankamitvā, attano cariyānukulaṃ cattā-
ḷīsāya kammaṭṭhānesu aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā,
samādhibhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya, anurūpe
vihāre viharantena khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvā,
sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpentena bhāvetabbo ti.
Ayam ettha sankhepo.
Ayaṃ pana vitthāro:- yaṃ tāva vuttaṃ yvāssa dasasu
paḷibodhesu paḷibodho atthi, taṃ upacchinditvā ti ettha:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 216-19. Cf. S. v, 268 f.
2 Sb omits.
3 Vibh. 343.
4 Bhm -hito.
5 Bhm pali- throughout.

[page 090]
90 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
Āvāso ca kulaṃ lābho, gaṇo kammañ ca pañcamaṃ;
addhānaṃ, ñāti, ābādho, gantho, iddhī ti te dasā ti
ime dasa paḷibodhā nāma.
Tattha āvāso yeva āvāsapaḷibodho. Esa nayo kulādīsu.
Tattha (i.) āvāso ti eko pi ovarako vuccati, ekam pi parive-
ṇaṃ, sakalo pi sanghārāmo. Svāyaṃ na sabbass'; eva paḷi-
bodho hoti.
Yo pan'; ettha navakammādisu ussukkaṃ vā āpajjati, ba-
hubhaṇḍasannicayo vā hoti, yena kenaci vā ṇena apek-
khavā1 paṭibaddhacitto,2 tass'; eva paḷibodho hoti, na itarassa.
Tatridaṃ vatthu:- dve kira kulaputtā Anurādhapurā nik-
khamitvā anupubbena3 Thūpārāme pabbajiṃsu. Tesu eko
dve mātikā paguṇā4 katvā pañcavassiko hutvā pavāretvā
Pācīnakhaṇḍarājiṃ5 nāma gato, eko tatth'; eva vasati. Pā-
cīnakhaṇḍarājiṃ gato6 tattha ciraṃ vasitvā, thero hutvā,
cintesi: paṭisallānasāruppam idaṃ ṭhānaṃ, handa naṃ sa-
hāyakassāpi ārocemī ti. Tato nikkhamitvā anupubbena
Thūpārāmaṃ pāvisi. Pavisantaṃ yeva naṃ disvā samāna-
vassikatthero paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetvā vat-
taṃ akāsi. Āgantukatthero senāsanaṃ pavisitvā cintesi:
idāni me sahāyo sappiṃ vā phāṇitaṃ vā pānakaṃ vā pesissati,
ayaṃ hi imasmiṃ nagare ciraṃ nivāsī ti. So rattiṃ aladdhā
pāto cintesi: idāni upaṭṭhākehi gahitaṃ yāgukhajjakaṃ pesis-
satī ti. Tam pi adisvā: pahiṇantā n'; atthi, paviṭṭhassa
maññe dassatīti7 pāto va tena saddhiṃ gāmaṃ pāvisi. Te
dve ekaṃ vīthiṃ caritvā uḷunkamattaṃ yāguṃ labhitvā
āsanasālāyaṃ nisīditvā piviṃsu. Tato āgantuko cintesi:
nibaddhayāgu maññe n'; atthi, bhattakāle idāni manussā
paṇītaṃ bhattaṃ dassantī ti. Tato bhattakāle pi piṇḍāya
caritvā laddham eva bhuñjitvā āha: kiṃ, bhante, sabbakā-
laṃ evaṃ yāpethā ti? Ām', āvuso ti. Bhante, Pācīna-
khaṇḍarāji phāsukā, tattha gacchāmā ti. Thero nagarato

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh apekkhāvā.
2 Bhm paṭibandha-.
3 Sbh omit.
4 Sbh paguṇaṃ
5 Cf. Mhv. xxiii, l. 5; Geiger'; s Trans., p. 155, n. 3.
6 Bhm -rājigato.
7 Sb dassantīti.

[page 091]
Dasa paḷibodhā 91
dakkhiṇadvārena nikkhamaṇto Kumbhakāragāmamaggaṃ
paṭipajji. Itaro āha: kiṃ pana,1 bhante, imaṃ maggaṃ
paṭipannatthā ti? Nanu tvaṃ, āvuso, Pācīnakhaṇḍarājiyā
vaṇṇaṃ abhāsī ti. Kiṃ pana, bhante, tumhākaṃ ettakaṃ
kālaṃ vasitaṭṭhāne na koci atirekaparikkhāro atthī ti.
Ām', āvuso, mañcapīṭhaṃ sanghikaṃ, taṃ paṭisāmitam eva;
aññaṃ kiñci n'; atthī ti. Mayhaṃ pana, bhante, kattara-
daṇḍo telanāḷi upāhanatthavikā ca tatth'; evā ti. Tayā, āvuso,
ekadivasaṃ vasitvā ettakaṃ ṭhapitan ti. Āma, bhante ti.
So pasannacitto theraṃ vanditvā:- tumhādisānaṃ, bhante,
sabbattha araññavāso yeva. Thūpārāmo catunnaṃ Buddhā-
naṃ dhātunidhānaṭṭhānaṃ, Lohapāsāde sappāyaṃ dhamma-
savanaṃ, Mahācetiyadassanaṃ theradassanañ ca labbhati,
Buddhakālo viya pavattati.2 Idh'; eva tumhe vasathā ti
dutiyadivase pattacīvaraṃ gahetvā sayam eva agamāsī ti
īdisassa āvāso na paḷibodho hoti.
(ii.) Kulan ti ñātikulaṃ vā upaṭṭhākakulaṃ vā. Ekaccassa
hi upaṭṭhākakulam pi sukhite sukhito ti ādinā nayena saṃ-
saṭṭhaviharato3 paḷibodho hoti, so kulamānussakehi vinā
dhammasavanāya sāmantavihāram pi na gacchati. Ekac-
cassa mātāpitaro pi paḷibodhā na honti, Koraṇḍakavihāra-
vāsittherassa bhāgineyyadaharabhikkhuno viya. So kira
uddesatthaṃ Rohaṇaṃ4 agamāsi. Therabhāginī pi upāsikā
sadā theraṃ tassa pavattiṃ pucchati. Thero: ekadivasaṃ
daharaṃ ānessāmīti Rohaṇābhimukho pāyāsi. Daharo pi:-
ciram idha me5 vutthaṃ upajjhāyaṃ dāni passitvā upāsikāya
ca pavattiṃ ñatvā āgamissāmī ti Rohaṇato nikkhami. Te
ubho pi Gangātīre6 samāgacchiṃsu. So aññatarasmiṃ ruk-
khamūle therassa vattaṃ katvā: kuhiṃ yāsī ti? pucchito
tam atthaṃ ārocesi. Thero: suṭṭhu te kataṃ; upāsikā pi
sadā pucchati: aham pi etad-attham eva āgato; gaccha tvaṃ,
ahaṃ pana idh'; eva imaṃ vassaṃ vasissāmī ti taṃ uyyojesi.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Sbh vattati.
3 Sbh saṃsatthassa viharato.
4 Cf. Mhv. xxii, l. 6. Cf. Geiger'; s Trans., p. 146, n. 2.
5 Sb ciraṃ me idha.
6? The Menik-gangā. See op. cit. map facing p. 1.

[page 092]
92 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
So vassūpanāyikadivase yeva taṃ vihāraṃ patto. Senāsa-
nam pi 'ssa pitarā kāritam eva pattaṃ. Ath'; assa pitā
dutiyadivase āgantvā: kassa, bhante, amhākaṃ senāsanaṃ
pattan ti pucchanto: āgantukassa1 daharassā ti sutvā taṃ
upasankamitvā vanditvā āha: bhante, amhākaṃ senāsane
vassaṃ upagatassa vattaṃ atthī ti. Kiṃ, upāsakā ti?
Temāsaṃ amhākaṃ yeva ghare bhikkhaṃ gahetvā pavāretvā
gamanakāle āpucchitabban ti. So tuṇhībhāve na adhivāsesi.
Upāsako pi gharaṃ gantvā: amhākaṃ āvāse eko āgantuko
ayyo upagato sakkaccaṃ upaṭṭhātabbo ti āha. Upāsikā:
sādhū ti sampaṭicchitvā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ
paṭiyādesi. Daharo pi bhattakāle ñātigharaṃ agamāsi; na
naṃ koci sañjāni. So temāsam pi tattha piṇḍapātaṃ pari-
bhuñjitvā, vassaṃ2 vuttho: ahaṃ gacchāmī ti āpucchi. Ath'
assa ñātakā: sve, bhante, gacchissathā ti3 dutiyadivase ghare
yeva bhojetvā telanāḷiṃ pūretvā ekaṃ guḷapiṇḍaṃ navahat-
thañ ca sāṭakaṃ datvā: gacchatha, bhante ti āhaṃsu. So
anumodanaṃ katvā Rohaṇābhimukho pāyāsi. Upajjhāyo
pi 'ssa pavāretvā paṭipathaṃ āgacchanto pubbe diṭṭhaṭṭhāne
yeva taṃ addasa. So aññatarasmiṃ rukkhamūle therassa
vattaṃ akāsi. Atha naṃ thero pucchi: kiṃ, bhadramukha!4
diṭṭhā te upāsikā ti? So: āma, bhante ti sabbaṃ pavattiṃ
ārocetvā, tena telena therassa pāde makkhetvā guḷena pāna-
kaṃ katvā pāyetvā5 tam pi sāṭakaṃ therass'; eva datvā the-
raṃ vanditvā: mayhaṃ, bhante, Rohaṇaṃ yeva sappāyan ti
agamāsi. Thero pi vihāraṃ āgantvā dutiyadivase Koraṇḍa-
kagāmaṃ pāvisi. Upāsikā pi: mayhaṃ bhātā mama puttaṃ
gahetvā, idāni āgacchissatī ti6 sadā maggaṃ olokayamānā
va tiṭṭhati. Sā taṃ ekakam eva āgacchantaṃ disvā: mato
me maññe putto! ayaṃ7 thero ekako va āgacchatī ti therassa
pādamūle nipatitvā8 paridevamānā rodi. Thero: nanu da-
haro9 appicchatāya attānaṃ ajānāpetvā va gato ti taṃ10 sam-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh āgantuka-.
2 Sb omits; Sh vutthavasso.
3 Bhm gacchathāti.
4 Sb bhaddamukha.
5 Bhm omit.
6 Sb idāni āgacchati! idāni āgacchatī ti.
7 Sbh yaṃ.
8 Sb patitvā.
9 Sb nuna daharo.
10 Sb inserts upāsikaṃ.

[page 093]
Dasa paḷibodhā 93
assāsetvā sabbaṃ pavattiṃ ārocetvā pattatthavikato taṃ
sāṭakaṃ nīharitvā dassesi.1 Upāsikā pasīditvā puttena
gatadisābhimukhā urena nipajjitvā namassamānā āha:
mayhaṃ puttasadisaṃ vata maññe bhikkhuṃ kāyasakkhiṃ
katvā Bhagavā Rathavinītapaṭipadaṃ2 Nāḷakapaṭipadaṃ3
Tuvaṭakapaṭipadaṃ4 Catupaccayasantosa-Bhāvanārāmatā-
dīpakaṃ. Mahā-ariyavaṃsapaṭipadañ5 ca desesi. Vijāta-
mātuyā nāma gehe temāsaṃ bhuñjamāno pi: 6ahaṃ putto,
tvaṃ mātā ti na vakkhati! Aho! acchariyamanusso ti.
Evarūpassa mātāpitaro pi paḷibodhā na honti, pag'; eva aññaṃ
upaṭṭhākakulan ti.
(iii.) Lābho ti cattāro paccayā. Te kathaṃ paḷibodhā
honti? Puññavantassa hi bhikkhuno gatagataṭṭhāne ma-
nussā mahāparivāre paccaye denti. So tesaṃ anumodento,
dhammaṃ desento, samaṇadhammaṃ kātuṃ na okāsaṃ
labhati. Aruṇuggamanato yāva paṭhamayāmo, tāva manus-
sasaṃsaggo na upacchijjati. Puna balavapaccūse yeva
bāhulikapiṇḍapātikā7 āgantvā: bhante, asuko upāsako upā-
sikā amacco amaccadhītā tumhākaṃ dassanakāmā8 ti vadanti.
So: gaṇha, āvuso, pattacīvaran ti gamanasajjo va hotī ti nic-
cavyāvaṭo, tass'; eva9 te paccayā paḷibodhā honti. Tena
gaṇaṃ pahāya, yattha naṃ na jānanti, tattha ekakena cari-
tabbaṃ. Evaṃ so paḷibodho upacchijjatī ti10.
(iv.) Gaṇo ti Suttantikagaṇo vā Ābhidhammikagaṇo vā,
yo tassa uddesaṃ vā paripucchaṃ vā dento samaṇadhammassa
okāsaṃ na labhati, tass'; eva11 gaṇo paḷibodho hoti; tena so
evaṃ upacchinditabbo. Sace tesaṃ bhikkhūnaṃ bahuṃ
gahitaṃ12 hoti, appaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ niṭṭhapetvā araññaṃ
pavisitabbaṃ. Sace appaṃ gahitaṃ,13 bahuṃ14 avasiṭṭhaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm dasseti.
2 Cf. M. i, 145.
3 Cf. Nālakasutta, Sn. III, 11; Comy. p. 483, n. 1.
4 Bm tuvaṭṭaka-. Cf. Sn. iv, 14.
5 A. ii, 26-28.
6 Sb omits.
7 Bhm bāhullika-.
8 Bhm daṭṭhukāmā.
9 Sbh evaṃ.
10 Sb upacchijjati.
11 Sb tassa. 12 Bhm bahugahitaṃ.
13 Sb gataṃ. 14 Bhm bahu.

[page 094]
94 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
yojanato paraṃ agantvā antoyojanaparicchede aññaṃ gaṇa-
vācakaṃ upasankamitvā: ime āyasmā uddesādīhi sangaṇha-
tū ti vattabbaṃ. Evam pi1 alabhamānena: mayhaṃ, āvuso,
ekaṃ kiccaṃ atthi; tumhe yathā-phāsukaṭṭhānāni gacchathā
ti gaṇaṃ pahāya attano kammaṃ kātabban ti2.
(v.) Kamman ti navakammaṃ. Taṃ karontena vaḍḍhakī
ādīhi laddhāladdhaṃ jānitabbaṃ, katakate ussukkaṃ āpajji-
tabban ti sabbadā3 paḷibodho hoti. So pi evaṃ upacchindi-
tabbo: sace appaṃ avasiṭṭhaṃ hoti, niṭṭhapetabbaṃ. Sace
bahuṃ4 sanghikaṃ ce5 navakammaṃ, sanghassa vā sangha-
bhārahārakabhikkhūnaṃ vā niyyādetabbaṃ; attano santa-
kaṃ ce, attano bhārahārakānaṃ niyyādetabbaṃ. Tādise
alabhantena sanghassa pariccajitvā gantabban ti.
(vi.) Addhānan ti maggagamanaṃ. Yassa hi katthaci
pabbajjāpekkho vā hoti, paccayajātaṃ vā kiñci laddhabbaṃ
hoti, sace taṃ alabhanto na sakkoti adhivāsetuṃ, araññaṃ
pavisitvā samaṇadhammaṃ karontassa pi gamikacittaṃ
nāma duppaṭivinodanīyaṃ6 hoti, tasmā gantvā taṃ kiccaṃ
tīretvā va samaṇadhamme ussukkaṃ kātabban ti.
(vii.) Ñātī ti vihāre ācariyupajjhāya-saddhivihārika-ante-
vāsikasamānupajjhāyaka-samānācariyakā, ghare mātā pitā
bhātā ti evam ādikā, te gilānā imassa paḷibodhā honti, tasmā
so paḷibodho upaṭṭhahitvā tesaṃ pākatikakaraṇena upacchin-
ditabbo. Tattha7 upajjhāyo tāva gilāno, sace lahuṃ na
vuṭṭhāti, yāvajīvam pi paṭijaggitabbo. Tathā pabbajjā-
cariyo, upasampadācariyo, saddhivihāriko, upasampādita-
pabbājita8-antevāsika-samānupajjhāyakā ca. Nissayācariya-
uddesācariya-nissayantevāsika-uddesantevāsika-samānācari-
yakā pana yāva nissaya-uddesā anupacchinnā tāva paṭi-
jaggitabbā. Pahontena tato uddhaṃ9 paṭijaggitabbā eva.
Mātāpitūsu upajjhāye viya paṭipajjitabbaṃ. Sace pi hi te
rajje ṭhitā honti. puttato ca upaṭṭhānaṃ paccāsiṃsanti,10

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Bm kattabbaṃ.
3 Sbh sabbathā pi.
4 Bhm bahu.
5 Sb ca.
6 Sh -vinodayaṃ; Sb -vinodaniyaṃ.
7 Sb tassa.
8 Sb upasampādipabbajjāpita.
9 Sbh uddham pi.
10 Bhm paccāsisanti.

[page 095]
Dasa paḷibodhā 95
kātabbam eva. Atha tesaṃ bhesajjaṃ n'; atthi, attano
santakaṃ dātabbaṃ. Asati bhikkhācariyāya pariyesitvā
pi dātabbam eva. Bhātubhāginīnaṃ pana tesaṃ santakam
eva yojetvā dātabbaṃ. Sace n'; atthi, attano santakaṃ tāva-
kālikaṃ datvā,1 pacchā labhantena gaṇhitabbaṃ, alabhantena
na codetabbā. Aññātakassa bhaginiyā sāmikassa2 bhesajjaṃ
neva kātuṃ na dātuṃ vaṭṭati: tuyhaṃ sāmikassa dehī ti
vatvā pana bhāginiyā dātabbaṃ. Bhātujāyāya pi es'; eva
nayo. Tesaṃ pana puttā3 imassa ñātakā yevā ti tesaṃ
kātuṃ vaṭṭatī ti4.
(viii.) Ābādho ti yo koci rogo, so bādhayamāno5 paḷibodho
hoti, tasmā bhesajjakaraṇena upacchinditabbo. Sace pana
katipāhaṃ bhesajjaṃ karontassa pi na vūpasammati: nāhaṃ
tuyhaṃ dāso, na bhaṭako, taṃ yeva hi6 posento anamatagge
saṃsāravaṭṭe dukkhaṃ patto7 ti attabhāvaṃ garahitvā
samaṇadhammo kātabbo ti.
(ix.) Gantho ti pariyatti-pariharaṇaṃ, taṃ sajjhāyādīhi
niccavyāvaṭass'; eva8 paḷibodho hoti, na itarassa. Tatr'
imāni vatthūni:- Majjhimabhāṇaka-Revatthero9 kira Mala-
yavāsi-Revattherassa10 santikaṃ gantvā kammaṭṭhānaṃ
yāci. Thero: kīdiso 'si, āvuso, pariyattiyan ti pucchi.
Majjhimo me, bhante, paguṇo ti. Āvuso, Majjhimo
nām'; eso dupparihāro, Mūlapaṇṇāsaṃ11 sajjhāyantassa
Majjhimapaṇṇāsako12 āgacchati, taṃ sajjhāyantassa Upari-
paṇṇāsako:13--kuto tuyhaṃ kammaṭṭhānan ti? Bhante,
tumhākaṃ santike kammaṭṭhānaṃ labhitvā puna na olo-
kessāmī ti kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekūnavīsa ti vassāni sajjhā-
yaṃ akatvā, vīsatime vasse arahattaṃ patvā, sajjhāyatthāya
āgatānaṃ bhikkhūnaṃ: vīsati 'me, āvuso, vassāni pariyattiṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb datvā tāva-kālikaṃ.
2 Bhm bhaginisāmi-.
3 Sb putto.
4 Sb vaṭṭati.
5 Sbh bādhamāno.
6 Sbh yevam hi.
7 Sbh dukkhappatto.
8 Bhm omit.
9 Sb -devatthero.
10 Sb -devattherassa.
11 M. Suttas 1-50. 12 M. Suttas 51-100.
13 Bm Uparima-. M. Suttas 101-152.

[page 096]
96 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
anolokentassa, api ca kho kataparicayo aham ettha. Ārabha-
thā ti vatvā ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā ekavyañjane pi
'ssa kankhā nāhosi.
Kāraḷiyagirivāsi-1Nāgatthero pi aṭṭhārasa vassāni pari-
yattiṃ chaḍḍetvā, bhikkhūnaṃ Dhātukathaṃ uddisi. Te-
saṃ gāmavāsikattherehi saddhiṃ saṃsandentānaṃ ekapañho
pi uppaṭipātiyā āgato nāhosi.
Mahāvihāre pi Tipiṭaka-Cūḷābhayatthero nāma Aṭṭhaka-
thaṃ anuggahetvā va: Pañcanikāyamaṇḍale tīṇi Piṭakāni
parivattessāmī ti suvaṇṇabheriṃ pahārāpesi. Bhikkhusan-
gho: katamācariyānaṃ uggaho? Attano ācariyuggahaṃ
yeva vadatu. Itarathā vattuṃ na demā ti āha. Upajjhāyo
pi naṃ attano upaṭṭhānaṃ āgataṃ pucchi: tvaṃ āvuso
bheriṃ pahārāpesī ti? Āma, bhante. Kiṃkāraṇā ti? Pari-
yattiṃ, bhante, parivattessāmī ti. Āvuso Abhaya, ācariyā
idaṃ padaṃ kathaṃ vadantī ti? Evaṃ vadanti, bhante ti.
Thero: hun ti paṭibāhi. Puna so aññena aññena pariyā-
yena: evaṃ vadanti, bhante ti tikkhattuṃ āha. Thero
sabbaṃ: hun ti paṭibāhitvā: āvuso, tayā paṭhamaṃ kathito
yeva2 ācariyamaggo, ācariyamukhato pāna anuggahitattā
evaṃ ācariyā vadantī ti saṇṭhātuṃ nāsakkhi. Gaccha attano
ācariyānaṃ santike suṇāhī ti. Kuhiṃ, bhante, gacchāmī ti?
Gangāya parato Rohaṇajanapade Tulādhārapabbatavihāre
sabbapariyattiko Mahā-Dhammarakkhitatthero3 nāma vasati,
tassa santikaṃ gacchā ti. Sādhu, bhante ti theraṃ vanditvā
pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ therassa santikaṃ gantvā
vanditvā nisīdi. Thero: kasmā āgato 'sī ti pucchi. Dham-
maṃ sotuṃ, bhante ti. Āvuso Abhaya, Dīgha-Majjhimesu
maṃ kālena kālaṃ pucchanti, avasesaṃ pana me tiṃsa-
mattāni vassāni na olokitapubbaṃ, api ca tvaṃ rattiṃ mama
santike parivattehi, ahaṃ te divā kathayissāmī ti. So: sādhu
bhante ti tathā akāsi. Pariveṇadvāre mahāmaṇḍapaṃ
kāretvā gāmavāsino divase divase dhammasavanatthāya4
āgacchanti. Thero rattiṃ parivattitaṃ5 divā kathayanto

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm Kāruḷi-.
2 Bhm va.
3 Sb omits Mahā. See Dīpavaṃsa xix, 6.
4 Sbh dhammasavaṇāya.
5 Bhm parivatti. Taṃ divā.

[page 097]
Dasa paḷibodhā 97
anupubbena desanaṃ kathayitvā1 niṭṭhapetvā Abhayatthe-
rassa santike taṭṭikāya nisīditvā: āvuso, mayhaṃ kammaṭṭhā-
naṃ kathehī ti āha. Bhante, kiṃ bhaṇatha? nanu mayā
tumhākam eva santike sutaṃ? Kim ahaṃ tumhehi aññā-
taṃ kathessāmī ti. Tato naṃ thero: añño esa, āvuso,
gatakassa maggo2 nāmā ti āha. Abhayatthero kira tadā
sotāpanno hoti. Ath'; assa so kammaṭṭhānaṃ datvā āgantvā,
Lohapāsāde dhammaṃ parivattento thero parinibbuto ti
assosi. Sutvā: āharath', āvuso, cīvaran ti cīvaraṃ pārupitvā:
anucchaviko, āvuso, amhākaṃ ācariyassa arahattamaggo.
Ācariyo no, āvuso, uju ājānīyo.3 So attano dhammante-
vāsikassa santike taṭṭikāya nisīditvā: mayhaṃ kammaṭṭhā-
naṃ kathehī ti āha. Anucchaviko, āvuso, therassa arahatta-
maggo ti. Evarūpānaṃ gantho paḷibodho na hotī ti4.
(x.) Iddhī ti pothujjanikā iddhi. Sā hi uttānaseyyaka-
dārako viya, taruṇasassaṃ viya ca dupparihārā hoti, appa-
mattaken'; eva bhijjati. Sā pana vipassanāya paḷibodho
hoti, na samādhissa; samādhiṃ patvā pattabbato; tasmā
vipassanatthikena iddhipaḷibodho upacchinditabbo, itarena
avasesā ti.
Ayaṃ tāva paḷibodhakathāya vitthāro.
Kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasankamitvā ti
ettha pana duvidhaṃ kammaṭṭhānaṃ:- sabbatthaka-kam-
maṭṭhānaṃ, pārihāriya-kammaṭṭhānañ ca. Tattha sabbat-
thaka-kammaṭṭhānaṃ nāma bhikkhusanghādisu mettā mara-
ṇasati5 ca, asubhasaññā ti pi eke. Kammaṭṭhānikena hi
bhikkhunā paṭhamaṃ tāva paricchinditvā sīmaṭṭhakabhik-
khusanghe: sukhitā hontu6 avyāpajjā ti mettā bhāvetabbā,
tato sīmaṭṭhakadevatāsu, tato gocaragāmamhi issarajane,7
tato tattha manusse upādāya sabbasattesu. So hi bhikkhu-
sanghe mettāya sahavāsīnaṃ muducittataṃ8 janeti. Ath'
assa te sukhasaṃvāsā honti. Sīmaṭṭhakadevatāsu mettāya
mudukatacittāhi devatāhi dhammikāya rakkhāya susaṃvihi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb omits.
2 Sh adhigatamaggo.
3 Sbh ājānīyyo.
4 Sb hoti.
5 Bm maraṇassati.
6 Sb bhavantu.
7 Jāt, iv., 132.
8 Sbh muducittaṃ.
I.
7

[page 098]
98 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
tārakkho hoti.1 Gocaragāmamhi issarajane mettāya mudu-
katasantānehi issarehi dhammikāya rakkhāya surakkhita-
parikkhāro hoti. Tattha manussesu mettāya pasāditacittehi
tehi aparibhūto hutvā vicarati. Sabbasattesu mettāya
sabbattha appaṭihatacāro hoti. Maraṇasatiyā pana avassaṃ:
mayā maritabban ti cintento anesanaṃ pahāya uparūpari
vaḍḍhamānasaṃvego anolīnavuttiko2 hoti. Asubhasaññā-
paricitacittassa pan'; assa dibbāni pi ārammaṇāni lobhavasena
cittaṃ na pariyādiyanti. Evaṃ bahūpakārattā sabbattha
atthayitabbaṃ icchitabban ti ca adhippetassa yogānuyoga-
kammassa ṭhānañ cā ti sabbatthaka-kammaṭṭhānan ti vuccati.
Cattāḷīsāya pana kammaṭṭhānesu yaṃ yassa caritānuku-
laṃ,3 taṃ tassa niccaṃ pariharitabbattā, uparimassa upari-
massa ca bhāvanākammassa padaṭṭhānattā, pārihāriya-
kammaṭṭhānan ti vuccati. Iti imaṃ duvidham pi kammaṭ-
ṭhānaṃ yo deti, ayaṃ kammaṭṭhānadāyako nāma, taṃ
kammaṭṭhānadāyakam kalyāṇamittan ti:-
Piyo garu bhāvanīyo vattā ca vacanakkhamo,
gambhīrañ ca kathaṃkattā, no ca ṭhāne niyojaye ti.
Evam ādiguṇasamannāgataṃ ekanta4-hitesiṃ vuḍḍhipak-
khe ṭhitaṃ kalyāṇamittaṃ. Mamaṃ hi, Ānanda, kalyāṇa-
mittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī ti5
ādivacanato pana Sammāsambuddho yeva sabbākārasampan-
no kalyāṇamitto, tasmā tasmiṃ sati tass'; eva Bhagavato
santike gahitakammaṭṭhānaṃ6 sugahitaṃ hoti. Parinibbute
pana tasmiṃ, asītiyā mahāsāvakesu yo dharati, tassa santike
gahetuṃ vaṭṭati. Tasmim pi asati, yaṃ kammaṭṭhānaṃ
gahetukāmo hoti, tass'; eva vasena catukkapañcakajjhānāni
nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā āsa-
vakkhayaṃ pattassa khīṇāsavassa santike gahetabbaṃ.
Kiṃ pana khīṇāsavo: ahaṃ khīṇasavo ti attānaṃ pakāse-
tī ti kiṃ vattabbaṃ? Kārakabhāvaṃ hi jānitvā pakāseti.
Nanu Assaguttatthero7 āraddhakammaṭṭhānassa bhikkhuno:

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -vihita-.
2 Cf. Dhs. 1367.
3 Bhm cariyānukulaṃ.
4 Bhm ekantena.
5 S. i, 88.
6 Sbh gahitaṃ kammaṭṭhānaṃ.
7 Mil. 6 f, 14 f.

[page 099]
Kammaṭṭhānadāyako 99
kammaṭṭhānakārako1 ayan ti jānitvā ākāse cammakhaṇḍaṃ
paññapetvā tattha pallankena nisinno kammaṭṭhānaṃ ka-
thesī ti? Tasmā sace khīṇāsavaṃ labhati, icc'; etaṃ kusalaṃ.
No ce labhati, anāgāmi-sakadāgāmi-sotāpanna-jhānalābhī-
puthujjanatipiṭakadhara - dvipiṭakadhara - ekapiṭakadharesu
purimassa purimassa santike. Ekapiṭakadhare pi asati, yassa
ekasangīti pi Aṭṭhakathāya saddhiṃ paguṇā, sayañ2 ca lajjī
hoti, tassa santike gahetabbaṃ. Evarūpo hi tantidharo
vaṃsānurakkhako paveṇipālako ācariyo ācariyamatiko va
hoti, na attano matiko hoti,3 ten'; eva Porāṇakattherā: lajjī
rakkhissati, lajjī rakkhissatī ti tikkhattuṃ āhaṃsu. Pubbe
vuttakhīṇāsavādayo c'; ettha attanā adhigatamaggam eva
ācikkhanti. Bahussuto pana taṃ taṃ ācariyaṃ upasankam-
itvā uggahaparipucchānaṃ visodhitattā ito c'; ito ca suttañ
ca kāraṇañ ca sallakkhetvā sappāyāsappāyaṃ yojetvā, gaha-
naṭṭhāne gacchanto, mahāhatthī viya mahāmaggaṃ dassento,
kammaṭṭhānaṃ kathessati.4 Tasmā evarūpaṃ kammaṭ-
ṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasankamitvā tassa vatta-
paṭivattaṃ5 katvā kammaṭṭhānaṃ gahetabbaṃ.
Sace pan'; etaṃ ekavihāre yeva labhati, icc'; etaṃ kusalaṃ.
No ce labhati, yattha so vasati, tattha gantabbaṃ. Gac-
chantena ca na dhotamakkhitehi pādehi upāhanā ārūhitvā,
chattaṃ gahetvā, telanāḷi-madhuphāṇitādīni gāhāpetvā ante-
vāsikaparivutena gantabbaṃ. Gamikavattaṃ pana pūretvā
attano pattacīvaram sayam eva gahetvā antarāmagge yaṃ
yaṃ vihāraṃ pavisati, sabbattha vattapaṭivattaṃ kurumā-
nena sallahukaparikkhārena paramasallekhavuttinā hutvā
gantabbaṃ. Taṃ vihāraṃ pavisantena antarāmagge yeva
dantakaṭṭhaṃ kappiyaṃ kārāpetvā gahetvā pavisitabbaṃ,
na ca muhuttaṃ vissametvā pādadhovanamakkhanādīni kat-
vā: ācariyassa santikaṃ gamissāmī ti aññaṃ pariveṇaṃ pavi-
sitabbaṃ. Kasmā? Sace hi 'ssa tatra ācariyassa visabhāgā
bhikkhū bhaveyyuṃ, te āgamanakāraṇaṃ pucchitvā ācari-
yassa avaṇṇaṃ pakāsetvā naṭṭho 'si. Sace tassa santikaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh araddhaṃ imassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ kārako.
2 Bhm ayañ.
3 Sbh omit.
4 Sb kathayissati.
5 Bhm -paṭipattiṃ.

[page 100]
100 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
āgato1 ti vippaṭisāraṃ uppādeyyuṃ, yena tato va paṭinivat-
teya, tasmā ācariyassa vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā ujukaṃ
tatth'; eva gantabbaṃ. Sace ācariyo daharataro hoti, patta-
cīvarapaṭiggahaṇādīni na sāditabbāni. Sace vuḍḍhataro2
hoti, gantvā ācariyaṃ vanditvā ṭhātabbaṃ: nikkhip'; āvuso
pattacīvaran ti vuttena nikkhipitabbaṃ: pānīyaṃ pi vā ti
vuttena, sace icchati, pātabbaṃ: pāde dhovā ti3 vuttena na
tāva pādā dhovitabbā. Sace hi ācariyena ābhataṃ udakaṃ4
bhaveyya, na sāruppaṃ siyā. Dhov', āvuso,5 na mayā
ābhataṃ, aññehi ābhatan ti vuttena pana, yattha ācariyo
na passati, evarūpe paṭicchanne vā okāse abbhokāse6
vihārassā pi vā ekamante nisīditvā pādā dhovitabbā. Sace
ācariyo telanāḷiṃ āharati, uṭṭhahitvā ubhohi hatthehi
sakkaccaṃ gahetabbā. Sace hi na gaṇheyya: ayaṃ
bhikkhu ito eva7 paṭṭhāya sambhogaṃ kopetī ti ācariyassa
aññathattaṃ bhaveyya; gahetvā pana na ādito va pādā
makkhetabbā. Sace hi taṃ ācariyassa gattabbhañjanatelaṃ
bhaveyya, na sāruppaṃ siyā; tasmā pathamaṃ7 sīsaṃ mak-
khetvā khandhādīni makkhetabbāni. Sabbapārihāriyate-
lam: idaṃ āvuso pāde pi makkhehī ti vuttena pana, thokaṃ
sīse katvā,8 pāde makkhetvā: imaṃ telanāḷiṃ ṭhapemi, bhan-
te ti vatvā ācariye gaṇhante dātabbā, āgatadivasato paṭṭhā-
ya: kammaṭṭhānaṃ me bhante kathetha icc'; evaṃ na vattab-
baṃ. Dutiyadivasato pana paṭṭhāya sace ācariyassa pakati-
upaṭṭhāko atthi, taṃ yācitvā vattaṃ kātabbaṃ. Sace
yācito pi na deti, okāse laddhe yeva kātabbaṃ. Karontena
ca7 khuddakamajjhimamahantāni tīṇi dantakaṭṭhāni upanā-
metabbāni, sītaṃ uṇhan ti duvidhaṃ mukhadhovana-uda-
kañ ca nahānodakañ ca paṭiyādetabbaṃ; tato yaṃ ācariyo
tīṇi divasāni paribhuñjati tādisam eva niccaṃ upanāmetab-
baṃ. Niyamaṃ akatvā yaṃ vā taṃ vā paribhuñjantassa
yathā-laddhaṃ upanāmetabbaṃ. Kiṃ bahunā? vuttena,
yan taṃ Bhagavatā: antevāsikena bhikkhave ācariyamhi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm gato.
2 Sbh buḍḍhataro.
3 Bhm dhovāhīti.
4 Sbh ābhatam.
5 Bhm dhovāh'; āvuso.
6 Sbh abbhokāsa-.
7 Bhm omit.
8 Sbh omit these three words.

[page 101]
Kammaṭṭhānadāyako 101
sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā: kālass'; eva
uṭṭhāya, upāhanā omuñcitvā, ekaṃsaṃ uttarāsangaṃ karitvā,
dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ pañ-
ñapetabbaṃ.1 Sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā, yāgu upa-
nāmetabbā ti ādikaṃ Khandhake2 sammāvattaṃ paññattaṃ,
taṃ sabbam pi kātabbaṃ. Evaṃ vattasampattiyā garuṃ3
ārādhayamānena sāyaṃ vanditvā: yāhī ti vissajjitena gantab-
baṃ. Yadā so: kissa āgato4 'sī ti pucchati, tadā āgamanakā-
raṇaṃ kathetabbaṃ. Sace so neva pucchati, vattaṃ pana
sādiyati, dasāhe5 vā pakkhe vā vītivatte ekadivasaṃ vissaj-
jitenā pi agantvā okāsaṃ kāretvā āgamanakāraṇaṃ ārocetab-
baṃ. Akāle vā gantvā: kim attham6 āgato 'sī ti puṭṭhena āro-
cetabbaṃ. Sace so: pāto va āgacchā ti vadati, pāto va
gantabbaṃ. Sace pan'; assa tāya velāya7 pittābādhena vā
kucchi pariḍayhati, aggimandatāya vā bhattaṃ na jīrati,
añño vā koci rogo bādhati, taṃ yathābhūtaṃ āvikatvā attano
sappāyavelaṃ ārocetvā tāya velāya8 upasankamitabbaṃ,
asappāyavelāya9 hi vuccamānam pi kammaṭṭhānaṃ na sakkā
hoti, manasikātun ti.
Ayaṃ kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasankam-
itvā ti ettha vitthāro.
Attano cariyānukulaṃ
Idāni attano cariyānukulan ti ettha cariyā ti cha cariyā:
rāgacariyā, dosacariyā, mohacariyā, saddhācariyā, buddhi-
cariyā, vitakkacariyā ti. Keci pana rāgādīnaṃ saṃsagga-
sannipātavasena aparāpi catasso, tathā saddhādīnan ti imāhi
aṭṭhahi saddhiṃ cuddasa icchanti. Evaṃ pana bhede vuc-
camāne rāgādīnaṃ saddhādīhi pi saṃsaggaṃ katvā aneka-
cariyā honti, tasmā sankhepena chaḷ eva cariyā veditabbā.
Cariyā pakati ussannatā ti10 atthato ekaṃ. Tāsaṃ vasena chaḷ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb paññāpetabbaṃ.
2 Vin. ii, 231; cf. 223.
3 Bhm garu.
4 Bhm kiss'; āgato.
5 Bm māse.
6 Sbh kimatthaṃ.
7 Sbh tāyaṃ velāyaṃ.
8 So all editions.
9 Sbh -velāyaṃ.
10 Bhm omit ti.

[page 102]
102 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
eva puggalā honti rāgacarito, dosacarito, mohacarito, sad-
dhācarito, buddhacarito, vitakkacarito ti. Tattha yasmā
rāgacaritassa kusalappavattisamaye saddhā balavatī hoti,
rāgassa āsannaguṇattā. Yathā hi akusalapakkhe rāgo si-
niddho, nātilūkho, evaṃ kusalapakkhe saddhā. Yathā rāgo
vatthukāme pariyesati, evaṃ saddhā sīlādi guṇe. Yathā
rāgo ahitaṃ na pariccajati, evaṃ saddhā hitaṃ na pariccajati,
tasmā rāgacaritassa saddhācarito sabhāgo. Yasmā pana
dosacaritassa kusalappavattisamaye paññā balavatī hoti,
dosassa āsannaguṇattā. Yathā hi akusalapakkhe doso nis-
sineho1 na ārammaṇaṃ allīyati, evaṃ kusalapakkhe paññā.
Yathā ca doso abhūtam pi2 dosam eva pariyesati, evaṃ.
paññā bhūtaṃ dosam eva pariyesati.3 Yathā doso sattapari-
vajjanākārena pavattati, evaṃ paññā sankhāraparivajja-
nākārena. Tasmā dosacaritassa buddhicarito sabhāgo. Yas-
mā pana mohacaritassa anuppannānaṃ kusalānaṃ dham-
mānaṃ uppādāya vāyāmamānassa yebhuyyena antarāya-
karā vitakkā uppajjanti, mohassa āsannalakkhaṇattā. Ya-
thā hi moho parivyākulatāya anavaṭṭhito, evaṃ vitakko
nānappakāravitakkanatāya. Yathā ca moho apariyogāha-
ṇatāya cañcalo, tathā vitakko lahuparikappanatāya. Tasmā
mohacaritassa vitakkacarito sabhāgo ti.
Apare taṇhā-māna-diṭṭhivasena aparā pi tisso cariyā va-
danti. Tattha taṇhārāgo yeva, māno ca taṃ sampayutto ti
tadubhayaṃ rāgacariyaṃ nātivattati. Mohanidānattā ca
diṭṭhiyā diṭṭhicariyā mohacariyam eva anupatati.
Tā pan'; etā cariyā kiṃ nidānā? Kathañ ca jānitabbaṃ3:
ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ puggalo4 dosādisu aññatara-
carito ti? Kiṃ caritassa puggalassa? Kiṃ sappāyan ti?
Tatra purimā tāva tisso cariyā pubbāciṇṇanidānā dhātudo-
sanidānā cā ti ekacce vadanti. Pubbe kira iṭṭhappayoga-
subhakammabahulo rāgacarito hoti; saggā vā cavitvā idhū-
papanno. Pubbe chedanavadhabandhanaverakammabahu-
lo5 dosacarito hoti; nirayanāgayonīhi vā cavitvā idhūpa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm siniddho.
2 Bhm omit.
3 Bhm jānitabbā.
4 Sb omits.
5 Bhm -bandhavera-.

[page 103]
Attano cariyānukulaṃ 103
panno. Pubbe majjapānabahulo sutaparipucchāvihīno ca
mohacarito hoti, tiracchānayoniyā vā cavitvā idhūpapanno
ti. Evaṃ pubbāciṇṇanidānā ti vadanti.
Dvinnaṃ pana dhātūnaṃ ussannattā puggalo mohacarito
hoti: pathavīdhātuyā ca āpodhātuyā ca. Itarāsaṃ dvinnaṃ
ussannattā dosacarito. Sabbāsaṃ samattā pana rāgacarito ti.
Dosesu ca semhādhiko rāgacarito hoti, vātādhiko mohacarito,
semhādhiko vā mohacarito, vātādhiko vā rāgacarito ti evaṃ
dhātudosanidānā ti vadanti.
Tattha yasmā pubbe iṭṭhappayogasubhakammabahulā1 pi
saggā cavitvā idhūpapannā2 pi ca, na sabbe rāgacaritā yeva
honti,3 itare vā dosamohacaritā, evaṃ dhātūnañ ca yathāvut-
ten'; eva nayena ussadaniyamo nāma n'; atthi. Dosaniyame ca
rāgamohadvayam eva vuttaṃ; tam pi ca pubbāparavirud-
dham eva. Saddhācariyādisu ca ekissā pi nidānaṃ na vuttam
eva, tasmā sabbam etaṃ aparicchinnavacanaṃ. Ayaṃ
pan'; ettha Aṭṭhakathācariyānaṃ matānusārena vinicchayo.
Vuttaṃ h'; etaṃ Ussadakittane:- ime sattā pubbahetuniyā-
mena4 lobhussadā dosussadā mohussadā alobhussadā adosussadā
amohussadā ca honti. Yassa hi kammāyūhanakkhaṇe lobho
balavā hoti, alobho mando, adosāmohā balavanto, dosamohā
mandā, tassa mando alobho lobhaṃ pariyādātuṃ na sakkoti,
adosāmohā pana balavanto dosamohe pariyādātuṃ sakkonti.
Tasmā so, tena kammena dinnapaṭisandhivasena nibbatto,
luddho hoti sukhasīlo akodhano paññavā vajirūpamañāṇo.
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhadosā balavanto honti
alobhādosā mandā, amoho ca balavā, moho mando, so purimana-
yen'; eva luddho ceva hoti duṭṭho ca, paññavā pana hoti vajirū-
pamañāṇo Dattābhayatthero viya. Yassa5 kammāyūhanak-
khaṇe lobha-adosamohā balavanto honti, itare mandā, so puri-
manayen'; eva luddho ceva hoti dandho ca, sīlako pana hoti ako-
dhano6 Bākulatthero viya. Tathā yassa kammāyūhanak-
khaṇe tayo pi lobhadosambalavanto honti, alobhādayo man-
dā, so purimanayen'; eva luddho ceva hoti, duttho ca mūḷho ca.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm -bahulo; Bh -bahūlo.
2 Bhm -ūpapanno.
4 Bhm na itare vā. 4 So all authorities: niyā-.
5 Bhm insert pana.
6 Sbh akkodhano.

[page 104]
104 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhadosamohā balavanto
honti, itare mandā, so purimanayen'; eva aluddho appakileso
hoti, dibbārammaṇam pi disvā niccalo, duṭṭho pana hoti, dandha-
pañño ca. Yassa kammāyūhanakkhaṇe alobhādosamohā ba-
lavanto honti, itare mandā, so purimanayen'; eva aluddho c'; eva
hoti aduṭṭho sīlako ca, dandho pana hoti. Tathā yassa kammā-
yūhanakkhaṇe alobhadosāmohā balavanto honti, itare mandā,
so purimanayen'; eva aluddho c'; eva hoti, paññavā ca, duṭṭho
pana hoti, kodhano. Yassa pana 1kammāyūhanakkhaṇe tayo
pi alobhādosāmohā2 balavanto honti, lobhādayo mandā, so
purimanayen'; eva, Mahāsangharakkhitatthero viya, aluddho
aduṭṭho paññavā ca hotī ti.
Ettha ca yo luddho ti vutto, ayaṃ rāgacarito; duṭṭhadan-
dhā dosamohacaritā; paññavā buddhicarito, aluddha-
aduṭṭhā3 pasannapakatitāya saddhācaritā. Yathā vā amoha-
parivārena kammunā4 nibbatto buddhicarito, evaṃ balava-
saddhāparivārena kammunā nibbatto saddhācarito, kāma-
vitakkādiparivārena kammunā nibbatto vitakkacarito. Lo-
bhādinā vomissa-parivārena kammunā nibbatto vomissa-
carito ti. Evaṃ lobhādisu aññataraññataraparivāraṃ pa-
ṭisandhijanakaṃ kammaṃ cariyānaṃ nidānan ti veditabbaṃ.
Yaṃ pana vuttaṃ: kathañ ca jānitabbaṃ: ayaṃ puggalo
rāgacarito ti ādi,5 tatrāyaṃ nayo:-
Iriyāpathato kiccā bhojanā dassanādito
dhammappavattito c'; eva cariyāyo vibhāvaye ti.
Tattha6 Iriyāpathato ti rāgacarito hi pakatigamanena
gacchanto cāturiyena gacchati, saṇikaṃ pādaṃ nikkhipati,
samaṃ nikkhipati, samaṃ uddharati, ukkuṭikañ c'; assa padaṃ
hoti. Dosacarito pādaggehi khaṇanto viya gacchati, sahasā
pādaṃ nikkhipati, sahasā uddharati, anukaḍḍhitañ7 c'; assa
padaṃ hoti. Mohacarito parivyākulāya gatiyā gacchati,
chambhito viya pādaṃ nikkhipati, chambhito viya uddharati,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh Tathā yassa kamm-.
2 Sh alobhādayo.
3 Sbh aluddhāduṭṭhā.
4 Sh kammanā always.
5 See p. 102.
6 Bhm omit. 7 Sbh anukkaḍḍhitañ.

[page 105]
Attano cariyānukulaṃ 105
sahasānupīḷitañ c'; assa padaṃ hoti. Vuttam pi c'; etaṃ
Māgandiyasuttuppattiyaṃ1:
Rattassa hi ukkuṭikaṃ padaṃ bhave,
duṭṭhassa hoti anukaḍḍhitaṃ padaṃ,
mūḷhassa padaṃ sahasānupīḷitaṃ,
vivaṭṭacchadass'2 idam īdisaṃ padan ti.
Mānam pi rāgacaritassa pasādikaṃ hoti madhurākāraṃ,
dosacaritassa thaddhākāraṃ, mohacaritassa ākulākāraṃ.
Nisajjāya pi es'; eva nayo. Rāgacarito ca ataramāno samaṃ
seyyaṃ paññāpetvā saṇikaṃ nipajjitvā angapaccangāni
samodhāya pāsādikena ākārena sayati, vuṭṭhāpiyamāno ca
sīghaṃ vuṭṭhāya3 sankito viya saṇikaṃ paṭivacanaṃ deti.
Dosacarito taramāno yathā vā4 tathā vā seyyaṃ paññāpetvā
pakkhittakāyo bhākuṭikaṃ5 katvā sayati, vuṭṭhāpiyamāno
ca sīghaṃ vuṭṭhāya kupito viya paṭivacanaṃ deti. Moha-
carito dussaṇṭhānaṃ seyyaṃ paññāpetvā vikkhittakāyo ba-
hulaṃ adhomukho sayati, vuṭṭhāpiyamāno ca hunkāraṃ ka-
ronto dandhaṃ vuṭṭhāti. Saddhācaritādayo pana yasmā
rāgacaritādīnaṃ sabhāgā, tasmā tesam pi tādiso va iriyā-
patho hotī ti. Evaṃ tāva iriyāpathato cariyāyo vibhāvaye.
Kiccā ti sammajjanādisu ca kiccesu rāgacarito sādhukaṃ
sammajjaniṃ gahetvā ataramāno vālikaṃ avippakiranto
Sindhuvārakusumasantharam iva santharanto suddhaṃ
samaṃ sammajjati. Dosacarito gālhaṃ sammajjaniṃ
gahetvā taramānarūpo ubhato vālikaṃ ussārento6
kharena saddena asuddhaṃ visaṃam sammajjati. Moha-
carito sithilaṃ sammajjaniṃ gahetvā samparivattakaṃ
āḷolayamāno asuddhaṃ visamaṃ sammajjati. Yathā ca
sammajjane, evaṃ cīvaradhovanarajanādisu pi sabbakiccesu.
Nipuṇamadhurasamasakkaccakārī rāgacarito, gāḷhathaddha-
visamakārī dosacarito, anipuṇavyākulavisamāparicchinna-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm Māgandhiya-. Papañca-Sūdanī on M. i, 501 f.
2 Sb vivatta-. Sh refers these lines to the Sagāthavagga
(Saṃyutta N.), where they do not occur.
3 Bhm avuṭṭhāya.
4 Sbh omit.
5 Bhm bhākutiṃ.
6 Sbh ussādento.

[page 106]
106 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
kāre1 mohacarito. Cīvaradhāranam pi ca rāgacaritassa nāti-
gāḷhaṃ2 nātisithilaṃ hoti pāsādikaṃ parimaṇḍalaṃ; dosacari-
tassa atigāḷhaṃ aparimaṇḍalaṃ; mohacaritassa sithilaṃ pari-
vyākulaṃ. Saddhācaritādayo tesaṃ yevānusārena vedi-
tabbā, taṃ sabhāgattā ti. Evaṃ kiccato cariyāyo vibhā-
vaye.
Bhojanā ti rāgacarito siniddhamadhurabhojanappiyo3
hoti; bhuñjamāno ca nātimahantaṃ parimaṇḍalaṃ alopaṃ
katvā nānārasapatisaṃvedī-4ataramāno bhuñjati, kiñcideva
ca sāduṃ labhitvā somanassaṃ āpajjati; dosacarito lūkha-
ambilabhojanaṃ piyo3 hoti; bhuñjamāno ca mukhapūrakaṃ
ālopaṃ katvā arasapaṭisaṃvedī taramāno bhuñjati, kincid-
eva ca asāduṃ labhitvā, domanassaṃ āpajjati. Mohacarito
aniyataruciko hoti, bhuñjamāno ca aparimaṇḍalaṃ parittaṃ
ālopaṃ5 katvā bhājane chaḍḍento mukhaṃ makkhento vik-
khittacitto taṃ taṃ vitakkento bhuñjati. Saddhācaritādayo
pi tesaṃ yevānusārena veditabbā, taṃ sabhāgattā ti. Evaṃ
bhojanato cariyāyo vibhāvaye.
Dassanādito ti rāgacarito īsakam pi manoramaṃ rūpaṃ
disvā vimhayajāto viya ciraṃ oloketi, paritte pi guṇe sajjati,
bhūtam pi dosaṃ na gaṇhāti, pakkamanto pi amuñcitukāmo
va hutvā sāpekkho pakkamati. Dosacarito īsakam pi ama-
noramaṃ rūpaṃ6 disvā kilantarūpo viya na ciraṃ oloketi,
paritte pi dose paṭihaññati, bhūtam pi guṇaṃ na gaṇhāti,
pakkamanto pi muñcitukāmo va hutvā anapekkho pakkam-
ati. Mohacarito yaṃ kiñci rūpaṃ disvā parapaccayiko
hoti, paraṃ nindantaṃ sutvā nindati, pasaṃsantaṃ sutvā
pasaṃsati, sayaṃ pana aññāṇupekkhāya upekkhako va
hoti. Esa nayo saddasavanādisu pi. Saddhācaritādayo pa-
na tesaṃ yevānusārena veditabbā, taṃ sabhāgattā ti. Evaṃ
dassanādito cariyāyo vibhāvaye.
Dhammappavattito cevā ti rāgacaritassa ca māyā, sāthey-
yaṃ, māno, pāpicchatā, mahicchatā, asantuṭṭhitā, singaṃ,
cāpalyan ti evam ādayo dhammā bahulaṃ pavattanti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh anipuṇaparivyākula-.
2 Sb -gaḷhaṃ.
3 Bhm bhojanaṃ piyo.
4 Sbh omit nānā.
5 Sbh parittamālopaṃ.
6 Sbh omit.

[page 107]
Attano cariyānukulaṃ 107
Dosacaritassa kodho, upanāho, makkho, paḷāso, issā, mac-
chariyan ti evam ādayo. Mohacaritassa thīnaṃ, middhaṃ,
uddhaccaṃ kukkuccaṃ, vicikicchā, ādānagāhitā, duppaṭi-
nissaggitā ti evam ādayo. Saddhācaritassa muttacāgatā,
ariyānaṃ dassanakāmatā, saddhammaṃ sotukāmatā, pā-
mojjabahulatā, asaṃsaṭhatā,1 amāyāvitā, pasādanīyesu ṭhā-
nesu pasādo ti evam ādayo. Buddhicaritassa sovacassatā,
kalyāṇamittatā, bhojane mattaññutā, satisampajaññaṃ, jā-
gariyānuyogo, saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃvego, saṃviggassa
ca2 yoniso padhānan ti3 evam ādayo. Vitakkacaritassa
bhassabahulatā, gaṇārāmatā, kusalānuyoge arati, anavaṭ-
ṭhitacittatā,4 rattidhūmāyanā,5 divāpajjalanā, hurāhuraṃ
dhāvanā ti evam ādayo dhammā bahulaṃ pavattantī ti.
Evaṃ dhammappavattito cariyāyo vibhāvaye.
Yasmā pana idaṃ cariyā-vibhāvanavidhānaṃ sabbākā-
rena neva Pāḷiyaṃ, na Aṭṭhakathāyaṃ āgataṃ, kevalaṃ
ācariyamatānusārena vuttaṃ, tasmā na sārato paccetabbaṃ.
Rāgacaritassa hi vuttāni iriyāpathādīni dosacaritādayo pi
appamādavihārino kātuṃ sakkonti. Saṃsaṭṭhacaritassa ca
puggalassa ekass'; eva bhinnalakkhaṇā iriyāpathādayo na
sampajjanti.6 Yaṃ pan'; etaṃ Aṭṭhakathāsu cariyā-vibhā-
vanavidhānaṃ vuttaṃ, tad eva sārato paccetabbaṃ. Vut-
taṃ h'; etaṃ:- ceto-pariyañāṇassa lābhī ācariyo cariyaṃ
ñatvā kammaṭṭhānaṃ kathessati, itarena antevāsiko puc-
chitabbo ti. Tasmā cetopariyañāṇena vā taṃ vā puggalaṃ
pucchitvā jānitabbaṃ: ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ
dosādisu aññataracarito ti.
Kiṃ caritassa [ca] puggalassa? kiṃ sappāyan7 ti ettha
pana senāsanaṃ tāva rāgacaritassa adhotavedika-bhūmaṭṭha-
kaṃ akatapabbhāra-tiṇa-kuṭi-paṇṇasālādīnaṃ aññataraṃ
rajokiṇṇaṃ jatukābharitaṃ oluggaviluggaṃ ati-uccaṃ vā
atinīcaṃ vā ujjangalaṃ sāsankaṃ asuciṃ8 visamamaggaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm asaṭhatā.
2 Bhm omit.
3 Cf. D. iii, 214 (xxx); A. ii, 115; Dhs. p. 234; B. Psy. Eth.
p. 357 f, n. 1.
4 Bhm -kiccatā.
5 Sbh rattiṃ dhūpāyanā.
6 Bhm upapajjanti.
7 See above, p. 102.
8 Sbh asuci-.

[page 108]
108 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
yattha mañcapīṭham pi mangulābharitaṃ1 durūpaṃ dub-
baṇṇaṃ, yaṃ olokentass'; eva jigucchā uppajjati, tādisaṃ
sappāyaṃ. Nivāsanapāpuranaṃ antacchinnaṃ olambavi-
lambasuttakākiṇṇaṃ jālapūvasadisaṃ sāṇi viya kharasam-
phassaṃ kiliṭṭhaṃ bhāritaṃ2 kicchapariharaṇaṃ sappā-
yaṃ. Patto pi dubbaṇṇo mattikā patto vā āṇigaṇṭhikāhato
ayopatto vā garuko dussaṇṭhāno sīsakapālam iva jeguccho
vattati. Bhikkhācāramaggo pi amanāpo anāsannagāmo
visamo vaṭṭati. Bhikkhācāragāmo pi yattha manussā apas-
santā viya caranti, yattha ekakule pi bhikkhaṃ alabhitvā
nikkhamantaṃ: ehi, bhante ti āsanasālaṃ pavesetvā yāgu-
bhattaṃ datvā gacchantā gāvī3 viya vaje pavesetvā anapalo-
kento4 gacchanti, tādiso vaṭṭati. Parivisakamanussā5 pi
dāsā vā kammakarā vā dubbaṇṇā duddassikā6 kiliṭṭhavasanā
duggandhā jigucchā,7 ye acittīkārena yāgubhattaṃ chaḍ-
ḍentā viya parivisanti, tādisā sappāyā. Yāgubhattakhajja-
kam pi lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ sāmāka-kudrūsaka-kaṇājakādim
ayaṃ pūtitakkaṃ biḷangaṃ jiṇṇasākasūpeyyaṃ yaṃ kiñcid-
eva kevalaṃ udarapūramattaṃ vaṭṭati. Iriyāpatho pi 'ssa
ṭhānaṃ vā cankamo vā vaṭṭati. Ārammaṇaṃ nīlādisu
vaṇṇakasiṇesu yaṃ kiñci aparisuddhavaṇṇan ti idaṃ rāga-
caritassa sappāyaṃ. Dosacaritassa senāsanaṃ nāti-uccaṃ
nātinīcaṃ chāyūdakasampannaṃ suvibhattabhittithambha-
sopānaṃ supariniṭṭhitamālākamma - latākamma8 - nānāvi-
dhacittakamma - samujjala9 - samasiniddha - mudubhūmitalaṃ
brahmavimānam iva kusumadāmavicitravaṇṇacelavitānasam-
alankataṃ supaññatta - sucimanoramattharaṇa - mañcapī-
ṭham, tattha tattha vāsatthāya nikkhittakusumavāsagandha-
sugandhaṃ yaṃ dassanamatten'; eva pītipāmojjaṃ janayati,
evarūpaṃ sappāyaṃ. Tassa pana senāsanassa maggo pi
sabbaparissayavimutto suci samatalo alankatapaṭiyatto va

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb mankuṇabharitaṃ.
2 Sbh bhārikaṃ.
3 Sbh gāviṃ.
4 Sb anapaloketvā; Sh anavalokento.
5 Sbh parivisana-.
6 Sbh duddasikā.
7 Sbh jegucchā.
8 Sbh kammaṃ.
9 Sbh . . . samujjalaṃ.

[page 109]
Attano cariyānukulaṃ 109
vaṭṭati. Senāsanaparikkhāro p'; ettha kīḷamankuladīghajāti1-
mūsikānaṃ2 nissayaparicchindanatthaṃ nātibahuko, ekaṃ
mañcapīṭhamattam eva vaṭṭati. Nivāsanapārupanam3 pi
'ssa Cīnapaṭṭa-Somārapaṭṭakoseyyakappāsikasukhumakhomā-
dīnaṃ yaṃ yaṃ paṇītaṃ, tena tena ekapaṭṭaṃ vā dupaṭṭaṃ
vā sallahukaṃ samaṇasāruppena surattaṃ suddhavaṇṇaṃ4
vaṭṭati. Patto udakabubbuḷam iva susaṇṭhāno maṇi viya
sumaṭṭho nimmalo samaṇasāruppena suparisuddhavaṇṇo
ayomayo vaṭṭati. Bhikkhācāramaggo parissayavimutto sa-
mo manāpo nātidūra-nāccāsannagāmo vaṭṭati. Bhikkhā-
cāragāmo pi yattha manussā: idāni ayyo āgamissatī ti sitta-
sammaṭṭhe padese āsanaṃ paññāpetvā paccuggantvā pattaṃ
ādāya gharaṃ pavesetvā5 paññattāsane nisīdāpetvā sak-
kaccaṃ sahatthā parivisanti, tādiso vaṭṭati.
Parivesakā pan'; assa ye honti abhirūpā pāsādikā sunhātā
suvilittā dhūmavāsa-6kusumagandhasurabhino nānā virāga-
sucimanuññavatthā bharaṇapaṭimaṇḍitā sakkaccakārino, tā-
disā sappāyā. Yāgubhattakhajjakam pi vaṇṇagandhara-
sasampannaṃ ojavantaṃ manoramaṃ sabbākārapaṇītaṃ
yāvadatthaṃ vaṭṭati. Iriyāpatho pi 'ssa seyyā vā nisajjā vā
vaṭṭati. Ārammaṇaṃ nīlādisu vaṇṇakasiṇesu yaṃ kiñci
suparisuddhavaṇṇan ti idaṃ dosacaritassa sappāyaṃ. Mo-
hacaritassa senāsanaṃ disāmukhaṃ asambādhaṃ vaṭṭati,
yattha nisinnassa vivaṭā disā paññāyanti.7 Iriyāpathesu
cankamo vaṭṭati. Ārammaṇaṃ pan'; assa parittaṃ suppa-
mattaṃ sarāvamattaṃ vā khuddakaṃ8 na vaṭṭati. Sam-
bādhasmiṃ hi okāse cittaṃ bhiyyo sammohaṃ āpajjati,
tasmā vipulaṃ mahākasiṇaṃ vaṭṭati. Sesaṃ dosacaritassa
vuttasadisam evā ti idaṃ mohacaritassa sappāyaṃ. Saddhā-
caritassa sabbam pi dosacaritam hi vuttavidhānaṃ sappāyaṃ.
Ārammaṇesu c'; assa anussatiṭṭhānam pi vaṭṭati. Buddhi-
caritassa senāsanādisu: idaṃ nāma asappāyan ti n'; atthi.
Vitakkacaritassa senāsanaṃ vivaṭaṃ disāmukhaṃ, yattha

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -mangula-.
2 Sbh mūsikādīnaṃ.
3 Sb nivāsanapāpuraṇam.
4 Sbh suparisuddha-.
5 Bhm pavisetvā.
6 Sbh dhūpavāsa. . .
7 Bhm khāyanti.
8 Bhm omit.

[page 110]
110 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
nisinnassa ārāmavanapokkharaṇīrāmaṇeyyakāni gāmaniga-
majanapadapaṭipāṭiyā1 nīlobhāsā ca pabbatā paññāyanti,
taṃ na vaṭṭati. Taṃ hi vitakkavidhāvanass'; eva paccayo
hoti. Tasmā gambhīre darīmukhe2 vanapaṭicchanne Hatthi-
kucchipabbhāra-Mahindaguhāsadise senāsane vasitabbaṃ.
Ārammaṇam pi 'ssa vipulaṃ na vaṭṭati; tādisaṃ hi vitakka-
vasena sandhāvanāya3 paccayo hoti, parittaṃ pana vaṭṭati.
Sesaṃ rāgacaritassa vuttasadisam evā ti idaṃ vitakkacaritassa
sappāyaṃ.
Ayaṃ attano cariyānukulan ti ettha āgatacariyānaṃ pa-
bhedanidānavibhāvanasappāyaparicchedato vitthāro. Na ca
tāva cariyānukulaṃ kammaṭṭhānaṃ sabbākārena āvikataṃ,
taṃ hi anantarassa mātikāpadassa vitthāre sayam eva āvi-
bhavissati. Tasmā yaṃ vuttaṃ: cattālīsāya kammaṭṭhānesu
aññataraṃ4 kammaṭṭhānaṃ gahetvā ti, ettha sankhātanid-
desato, upacārappanāvahato, jhānappabhedato, samatik-
kamato, vaḍḍhanāvaḍḍhanato, ārammaṇato, bhūmito, gaha-
ṇato, paccayato, cariyānukulato ti imehi tāva dasahi
ākārehi kammaṭṭhānavinicchayo veditabbo.
Cattāḷīsa kammaṭṭhānāni
Tatt sankhātaniddesato ti cattāḷīsāya kammaṭṭhānesu iti
hi vuttaṃ. Tatr'; imāni cattāḷīsa kammaṭṭhānāni:- dasa
kasiṇā, dasa asubhā, dasa anussatiyo, cattāro brahmavihārā,
cattāro āruppā, ekā saññā, ekaṃ vavatthānan ti.
Tattha pathavīkasiṇaṃ, āpokasiṇaṃ, tejokasiṇaṃ, vāyo-
kasiṇaṃ, nīlakasiṇaṃ, pītakasiṇaṃ, lohitakasiṇaṃ, odātaka-
siṇaṃ ālokakasiṇaṃ, paricchinnākāsakasiṇan ti ime dasa
kasiṇā.
Uddhumātakaṃ, vinīlakaṃ, vipubbakaṃ, vicchiddakaṃ,
vikkhāyitakaṃ, vikkhittakaṃ, hatavikkhittakaṃ, lohitakaṃ,
puḷuvakaṃ, aṭṭhikan ti ime dasa asubhā.
Buddhānussati, dhammānussati, sanghānussati, sīlānussati,
cāgānussati, devatānussati, maraṇānussati, kāyagatāsati,
ānāpānasati,5 upasamānussatī ti imā dasa anussatiyo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -paṭipāṭiyā.
2 Bhm dari-.
3 Bhm -vanassa.
4 Bhm araññataraṃ.
5 Bhm -ssati.

[page 111]
Cattāḷīsa kammaṭṭhānāni 111
Mettā, karuṇā, muditā, upekkhā ti ime cattāro brahmavi-
hārā.
Ākāsānañcāyatanaṃ, viññāṇañcāyatanaṃ, ākiñcaññāya-
tanaṃ, nevasaññānāsaññāyatanan ti ime cattāro āruppā.
Āhāre paṭikūlasaññā1 ekā saññā.
Catudhātuvavatthānaṃ ekaṃ vavatthānan ti evaṃ sankhā-
taniddesato vinicchayo veditabbo.
Upacārappanāvahato ti ṭhapetvā kāyagatāsatiñ ca ānāpā-
nassatiñ ca avasesā aṭṭha anussatiyo, āhāre paṭikūlasaññā,
catudhātuvavatthānan ti imān'; eva h'; ettha dasa kammaṭ-
ṭhānāni upacārāvahāni; sesāni appanāvahānī ti evaṃ
upacārappanāvahato.
Jhānappabhedato ti appanāvahesu c'; ettha ānāpānasatiyā
saddhiṃ dasa kasiṇā catukkajjhānikā honti. Kāyagatāya
satiyā saddhiṃ dasa asubhā paṭhamajjhānikā. Purimā tayo
brahmavihārā tikajjhānikā. Catutthabrahmavihāro cattāro
ca āruppā catukkajjhānikā ti evaṃ jhānappabhedato.
Samatikkamato ti dve samatikkamā: angasamatikkamo ca
ārammaṇasamatikkamo ca. Tattha sabbesu pi tika-catuk-
kajjhānikesu kammaṭṭhānesu angasamatikkamo hoti, vitak-
kavicārādīni jhānangāni samatikkamitvā te svev'; āramma-
ṇesu dutiyajjhānādīnaṃ pattabbato; tathā catutthabrahma-
vihāre. So pi hi mettādīnaṃ yeva ārammaṇe somanassaṃ
samatikkamitvā pattabbo ti. Catūsu pana āruppesu āram-
maṇasamatikkamo hoti. Purimesu hi navasu kasiṇesu añña-
taraṃ samatikkamitvā ākāsānañcāyatanaṃ pattabbaṃ. Ākā-
sādīni ca samatikkamitvā viññāṇañcāyatanādīni. Sesesu
samatikkamo natthī ti evaṃ samatikkamato.
Vaḍḍhanāvaḍḍhanato ti imesu cattāḷīsāya kammaṭṭhānesu
dasakasiṇā neva vaḍḍhetabbāni. Yattakaṃ hi okāsaṃ
kasiṇena pharati, tad-abbhantare dibbāya sotadhātuyā sad-
daṃ sotuṃ, dibbena cakkhunā rūpāni passituṃ, parasattānañ
ca cetasā cittam aññātuṃ samattho hoti. Kāyagatā sati
pana asubhāni ca na vaḍḍhetabbāni. Kasmā? Okāsena
paricchinnattā2 ānisaṃsābhāvā ca. Sā ca nesaṃ okāsena
paricchinnatā bhāvanānaye āvibhavissati. Tesu pana vaḍ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh paṭikkūla-.
2 Bhm paricchannattā.

[page 112]
112 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
ḍhitesu kuṇaparāsi yeva vaḍḍhati, na koci ānisaṃso atthi.
Vuttam pi c'etaṃ Sopākapañhavyākaraṇe1:- vibhūtā Bha-
gavā-rūpasaññā, avibhūtā aṭṭhikasaññā ti. Tatra hi nimit-
tavaḍḍhanavasena rūpasaññā vibhūtā ti vuttā, aṭṭhika-
saññā avaḍḍhanavasena avibhūtā ti [vuttā2]. Yaṃ pan'
etaṃ kevalaṃ aṭṭhikasaññāya aphariṃ pathaviṃ iman ti
vuttaṃ, taṃ lābhissa sato upaṭṭhānākāravasena vuttaṃ.
Yath'; eva hi Dhammāsokakāle karavīkasakuno samantā
ādāsabhittīsu attano chāyaṃ disvā sabbadisāsu karavīka-
saññī hutvā madhuraṃ giraṃ nicchāresi, evaṃ thero pi
aṭṭhikasaññāya lābhittā sabbadisāsu upaṭṭhitaṃ nimittaṃ
passanto kevalā pi pathāvī aṭṭhikabharitā ti cintesī ti. Yadi
evaṃ yā asubhajjhānānaṃ appamāṇārammaṇatā vuttā,
sā virujjhatī ti? Sā ca na virujjhati; ekacco hi uddhumātake
vā aṭṭhike vā mahante nimittaṃ gaṇhāti, ekacco appake.
Iminā pariyāyena ekaccassa parittārammaṇaṃ jhānaṃ hoti,
ekaccassa appamāṇārammaṇan ti. Yo vā etaṃ vaḍḍhane
ādīnavaṃ apassanto vaḍḍheti, taṃ sandhāya appamāṇāram-
maṇan ti vuttaṃ. Ānisaṃsābhāvā pana na vaḍḍhetab-
bānī ti. Yathā ca etāni, evaṃ sesāni pi na vaḍḍhetabbāni.
Kasmā ? Tesu hi ānāpānanimittaṃ tāva vaḍḍhayato vāta-
rāsiye vaḍḍhati, okāsena ca paricchinnaṃ. Iti sādīnavattā
okāsena ca paricchinnattā na vaḍḍhetabbaṃ. Brahmavihārā
sattārammaṇā, tesaṃ nimittaṃ vaḍḍhayato sattarāsi yeva
vaḍḍheyya, na ca tena attho atthi; tasmā tāni pi na vaḍḍhe-
tabbaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ: mettāsahagatena cetasā ekaṃ
disaṃ pharitvā ti ādi,3 taṃ pariggahavasen'; eva4 vuttaṃ.
Ekāvāsa5-dvi-āvāsādinā hi anukkamena ekissā disāya satte
pariggahetvā bhāvento ekaṃ disaṃ pharitvā ti vutto. Na

--------------------------------------------------------------------------
1 I cannot trace this citation in the Theragāthā Commentary on Sopāka of the Questions, nor in that on the Kumārapañha (Khuddakapāṭha). Sh refers to S. Nik. Mahāvagga, presumably S. v, 129, which alludes only to aṭṭhikasaññā. Vibhūta scarcely occurs in the Nikāyas. Cf. A. v, 325.
2 Sbh omit.
3 D. i, 250. Sh wrongly cites the Sāmaññaphala Sutta.
4 Sb pariggahavasena.
5 Sbh eka-āvāsa.

[page 113]
Cattāḷīsa kammaṭṭhānāni 113
nimittaṃ vaḍḍhento. Paṭibhāganimittam eva c'; ettha n'; atthi,
yad ayaṃ [yogī1] vaḍḍheyya. Paritta-appamāṇārammaṇatā
p'; ettha pariggahavasen'; eva veditabbā.
Āruppārammaṇesu pi ākāsaṃ kasiṇugghāṭimattā2; taṃ
hi kasiṇāpagamavasen'; eva manasikātabbaṃ. Tato paraṃ
vaḍḍhayato3 na kiñci hoti. Viññāṇaṃ sabhāvadhammattā;
na hi sakkā sabhāvadhammaṃ vaḍḍhetuṃ. Viññāṇapa-
gamo viññāṇassa abhāvamattattā. Nevasaññānāsaññāya-
tanārammaṇaṃ sabhāvadhammattā yeva na vaḍḍhetabbaṃ.
Sesāni animittattā. Paṭibhāganimittaṃ hi vaḍḍhetabbaṃ
nāma bhaveyya. Buddhānussati-ādīnañ ca neva paṭibhāga-
nimittaṃ ārammaṇaṃ hoti, tasmā taṃ na vaḍḍhetabban ti
evaṃ vaḍḍhanāvaḍḍhanato.
Ārammaṇato ti imesu ca cattāḷīsāya kammaṭṭhānesu dasa
kasiṇā, dasa asubhā, ānāpānasati,4 kāyagatāsatī ti imāni
dvāvīsati paṭibhāganimittārammaṇāni, sesāni na paṭibhā-
ganimittārammaṇāni. Tathā dasasu anussatīsu ṭhapetvā
ānāpānasatiñ ca kāyagatāsatiñ ca avasesā aṭṭha anussatiyo,
āhāre paṭikūlasaññā, catudhātuvavatthānaṃ, viññāṇañ-
cāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatanan ti imāni dvādasa
sabhāvadhammārammaṇāni. Dasa kasiṇā, dasa asubhā,
ānāpānasati, kāyagatāsatī ti imāni dvāvīsati nimittāramma-
ṇāni, sesāni cha na vattabbārammaṇāni. Tathā vipubba-
kaṃ, lohitakaṃ, puḷuvakaṃ, ānāpānasati, āpokasiṇaṃ, tejo-
kasiṇaṃ, vāyokasiṇaṃ, yañ ca ālokakasiṇesu suriyādīnaṃ
obhāsamaṇḍalārammaṇan ti5 imāni aṭṭha calitārammaṇāni,
tāni ca kho pubbabhāge. Paṭibhāgaṃ pana sannisinnam
eva hoti. Sesāni na calitārammaṇānī ti evaṃ ārammaṇato.
Bhūmito ti ettha ca dasa asubhā, kāyagatāsati, āhāre paṭi-
kūlasaññā ti6 imāni dvādasa devesu nappavattanti. Tāni
dvādasa ānāpānasati cāti imāni terasa Brahmaloke nap-
pavattanti. Arūpabhave pana ṭhapetvā, cattāro āruppe
aññaṃ nappavattati. Manussesu sabbāni pi pavattantī ti--
evaṃ bhūmito.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit; Bhm yad ayaṃ.
2 Sb kasiṇugghāṭimattattā.
3 Sh adds pi.
4 Bhm ānāpānassati throughout.
5 Sbh omit.
6 Sbh paṭikkulasaññā.
I. 8

[page 114]
114 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
Gahaṇato ti diṭṭhaphuṭṭhasutaggahaṇato p'; ettha vinicchayo
veditabbo. Tatra ṭhapetvā vāyokasiṇaṃ sesā nava kasiṇā,
dasa asubhā ti imāni ekūnavīsati diṭṭhena gahetabbāni.
Pubbabhāge cakkhunā oloketvā1 nimittaṃ nesaṃ gahetab-
ban ti attho. Kāyagatāsatiyaṃ tacapañcakaṃ diṭṭhena,
sesaṃ sutenā ti evaṃ tassā ārammaṇaṃ diṭṭhasutena gahe-
tabbaṃ. Ānāpānasati phuṭṭhena, vāyokasiṇaṃ diṭṭhaphuṭ-
ṭhena, sesāni aṭṭhārasa sutena gahetabbāni, upekkhābrahma-
vihāro cattāro aruppā ti imāni c'ettha na ādikammikena
gahetabbāni; sesāni pañcatiṃsa gahetabbānī ti--evaṃ ga-
haṇato.
Paccayato ti imesu pana kammaṭṭhānesu, ṭhapetvā ākā-
sakasiṇaṃ, sesā nava kasiṇā āruppānaṃ paccayā honti,
dasa pi2 kasiṇā abhiññānaṃ, tayo brahmavihārā catuttha-
brahmavihārassa, heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ āruppaṃ upari-
massa uparimassa, nevasaññānāsaññāyatanaṃ nirodhasamā-
pattiyā, sabbāni pi sukhavihāravipassanā bhavasampattīnan
ti--evaṃ paccayato.
Cariyānukulato ti cariyānaṃ anukulato p'; ettha vinicchayo
veditabbo. Seyyathīdaṃ, rāgacaritassa tāva:- ettha dasa
asubhā kāyagatāsatī ti ekādasa kammaṭṭhānāni anukulāni.
Dosacaritassa cattāro brahmavihārā cattāri vaṇṇakasiṇānī ti
aṭṭha. Mohacaritassa ca2 vitakkacaritassa ca ekaṃ ānāpāna-
sati-kammaṭṭhānam eva. Saddhācaritassa purimā cha anus-
satiyo. Buddhicaritassa maraṇasati upasamānussati, catu-
dhātuvavatthānaṃ, āhāre paṭikūlasaññā ti cattāri. Sesakasi-
ṇāni cattāro ca āruppā sabbacaritānaṃ anukulāni. Kasiṇesu
ca yaṃ kiñci parittaṃ vitakkacaritassa, appamāṇaṃ moha-
caritassā ti evam ettha cariyānukulato vinicchayo veditabbo
ti. Sabbañ c'; etaṃ ujuvipaccanīkavasena ca atisappāya-
vasena ca vuttaṃ. Rāgādīnaṃ pana avikkhambhikā sad-
dhādīnaṃ vā anupakārā kusalabhāvanā nāma n'; atthi.
Vuttam pi c'; etaṃ Meghiyasutte:- cattāro dhammā uttari3
bhāvetabbā: asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāve-
tabbā vyāpādassa pahānāya ānāpānasati bhāvetabbā vitak-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb repeats oloketvā.
2 Bhm omit.
3 Sb uttariṃ.

[page 115]
Cattāḷīsa kammaṭṭhānāni 115
kupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānassa1 samag-
ghātāyā2 ti. Rāhula-Sutte pi:- mettaṃ, Rāhula, bhāvanaṃ
bhāvetū ti3 ādinā nayena ekass'; eva satta kammaṭṭhānāni
vuttāni; tasmā vacanamatte abhinivesaṃ akatvā sabbattha
adhippāyo pariyesitabbo ti. Ayaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā
ti ettha kammaṭṭhānakathā vinicchayo.
Gahetvā ti imassa pana padassa ayam atthaparidīpanā4:
tena yoginā kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasan-
kamitvā ti ettha vuttanayen'; eva vuttappakāraṃ kalyāṇa-
mittaṃ upasankamitvā, Buddhassa vā Bhagavato ācari-
yassa vā, attānaṃ niyyātetvā sampannajjhāsayena sampan-
nādhimuttinā ca hutvā kammaṭṭhānaṃ yācitabbaṃ.
Tattha:5 imāhaṃ Bhagavā attabhāvaṃ tumhākaṃ paric-
cajāmī ti evaṃ Buddhassa Bhagavato attā niyyātetabbo.
Evaṃ hi aniyyātetvā pantesu senāsanesu viharanto, bhera-
vārammaṇe āpātham āgate santhambhituṃ asakkonto gāman-
taṃ osaritvā gihīhi saṃsaṭṭho hutvā anesanaṃ āpajjitvā
anayavyasanaṃ āpajjeyya.6 Niyyātitattabhāvassa pan'
assa bheravārammaṇe āpātham āgate pi bhayaṃ na uppaj-
jati. Nanu tayā paṇḍitapurimam eva attā Buddhānaṃ
niyyātito ti paccavekkhato 7pan'; assa somanassam eva up-
pajjati? Yathā hi purisassa uttamaṃ Kāsikavatthaṃ8 bha-
veyya, tassa tasmiṃ mūsikāya vā kīṭehi vā khādite uppaj-
jeyya domanassaṃ. Sace pana taṃ acīvarakassa bhikkhuno
dadeyya, ath'; assa taṃ tena bhikkhunā khaṇḍākhaṇḍaṃ
kariyamānaṃ disvā pi, somanassam eva uppajjeyya, evaṃ
sampadam idaṃ veditabbaṃ. Ācariyassa niyyātentenā pi:
imāhaṃ bhante attabhāvaṃ tumhākaṃ pariccajāmī ti vat-
tabbaṃ. Evaṃ aniyyātitattabhāvo hi atajjanīyo vā hoti
dubbaco vā anovādakaro yena kāmangamo vā ācariyaṃ
anāpucchā va yatth'; icchati, tattha gantvā, tam enaṃ ācariyo
āmisena vā dhammena vā na sangaṇhāti, guḷhaṃ ganthaṃ na
sikkhāpeti. So imaṃ duvidhaṃ sangahaṃ alabhanto sāsane

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb māna-.
2 Ud. iv, 1.
3 M. i, 424.
4 Bhm atthadīpanā.
5 Bhm Tatra.
6 Sbh pāpuṇeyya.
7 Sh adds ca.
8 Sb kāsikaṃ vatthaṃ.

[page 116]
116 III. Kammaṭṭhāna-gahaṇa-niddeso
patiṭṭhaṃ na labhati na cirass'; eva dussīlyaṃ vā gihībhāvaṃ1
vā pāpuṇāti. Niyyātitattabhāvo pana neva atajjanīyo hoti,
na yenakāmangamo suvaco2 ācariyāyattavutti-r-eva3 hoti.
So, ācariyato duvidhaṃ sangahaṃ labhanto, sāsane vuḍḍhiṃ4
virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti, Cūḷapiṇḍapātika-Tissattherassa
antevāsikā viya. Therassa kira santikaṃ tayo bhikkhū
āgamaṃsu. Tesu eko: ahaṃ bhante tumhākam atthāyā
ti vutte sataporise papāte patituṃ ussaheyyan ti āha.
Dutiyo: ahaṃ bhante tumhākam atthāyā ti vutte: imaṃ
attabhāvaṃ paṇhito paṭṭhāya pāsāṇapiṭṭhe ghaṃsento nira-
vasesaṃ khepetuṃ ussaheyyan ti āha. Tatiyo: ahaṃ bhante
tumhākam atthāyā ti vutte: assāsapassāse uparundhitvā5
kālaṃ6 kiriyaṃ kātuṃ ussaheyyan ti āha. Thero: bhabbā
vat'; ime bhikkhū ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Te tassa ovāde
ṭhatvā tayo pi arahattaṃ pāpuṇiṃsū ti ayam ānisaṃso at-
taniyyātane. Tena vuttaṃ:- Buddhassa vā Bhagavato ācari-
yassa vā attānaṃ niyyātetvā ti.
Sampannajjhāsayena sampannādhimuttinā ca hutvā ti ettha
pana tena yoginā alobhādīnaṃ vasena chahi ākārehi sam-
pannajjhāsayena bhavitabbaṃ. Evaṃ sampannajjhāsayo
hi tissannaṃ bodhīnaṃ aññataraṃ pāpuṇāti. Yath'; āha:-
cha ajjhāsayā Bodhisattānaṃ bodhiparipākāya saṃvat-
tanti, alobhajjhāsayā ca Bodhisattā lobhe dosadassāvino,
adosajjhāsayā ca Bodhisattā dose dosadassāvino, amohaj-
jhāsayā ca Bodhisattā mohe dosadassāvino, nekkhammaj-
jhāsayā ca Bodhisattā gharāvāse dosadassāvino, pavivekaj-
jhāsayā ca Bodhisattā7 sangaṇikāya dosadassāvino, nissara-
ṇajjhāsayā ca Bodhisattā sabbabhavagatīsu dosadassāvino ti.
Ye hi keci atītānāgatapaccuppannā sotāpanna-sakadāgāmi-
anāgāmi-khīṇāsavapaccekabuddha-sammāsambuddhā sabbe
te imeh'; eva chah'; ākārehi attanā attanā pattabbaṃ visesaṃ
pattā. Tasmā imehi chah'; ākārehi sampannajjhāsayena
bhavitabbaṃ.
Tad-adhimuttatāya pana adhimuttisampannena bhavitab-
baṃ. Samādhādhimuttena samādhigarukena samādhipab-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm gihi-.
2 Bhm subbaco.
3 Bhm vutti-d-eva.
4 Bm vaḍḍhiṃ.
5 Bhm -rumbh-.
6 Sbh kāla-.
7 Sb inserts gaṇa-.

[page 117]
Cattāḷīsa kammaṭṭhānāni 117
bhārena, nibbānādhimuttena nibbānagarukena nibbānapab-
bhārena ca1 bhavitabban ti attho. Evaṃ sampannajjhāsayā-
dhimuttino pan'; assa kammaṭṭhānaṃ yācato cetopariyāya-
ñāṇalābhinā2 ācariyena cittācāraṃ oloketvā cariyā jāni-
tabbā. Itarena: kiṃ carito 'si? ke vā te dhammā bahulaṃ
samudācaranti? kiṃ vā te manasikaroto phāsu hoti? kata-
rasmiṃ vā te kammaṭṭhāne cittaṃ namatī ti evam ādīhi
nayehi pucchitvā jānitabbā. Evaṃ ñatvā cariyānukulaṃ
kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ. Kathentena ca tividhena
kathetabbaṃ. Pakatiyā uggahitakammaṭṭhānassa ekaṃ
dve nissajjāni3 sajjhāyaṃ kāretvā dātabbaṃ; santike vasan-
tassa āgatāgatakkhaṇe kathetabbaṃ, uggahetvā aññattha4
gantukāmassa nātisankhittaṃ nātivitthārikaṃ katvā kathe-
tabbaṃ. Tattha pathavīkasiṇaṃ tāva kathentena cattāro
kasiṇadosā, kasiṇakaraṇaṃ, katassa bhāvanānayo, duvidhaṃ
nimittaṃ, duvidho samādhi, sattavidhaṃ sappāyāsappāyaṃ,
dasavidhaṃ appanākosallaṃ, viriyasamatā, appanāvidhānan
ti ime nava ākārā kathetabbā. Sesakammaṭṭhānesu pi tassa
tassa anurūpaṃ kathetabbaṃ. Taṃ sabbaṃ tesaṃ bhāva-
nāvidhāne āvibhavissati. Evaṃ kathiyamāne pana kam-
maṭṭhāne tena yoginā nimittaṃ gahetvā sotabbaṃ.
Nimittaṃ gahetvā ti idaṃ heṭṭhimapadaṃ, idaṃ upari-
mapadaṃ, ayam assa attho, ayam adhippāyo, idam opam-
man ti evaṃ taṃ taṃ ākāraṃ upanibandhitvā ti attho.
Evaṃ nimittaṃ gahetvā sakkaccaṃ suṇantena hi kammaṭ-
ṭhānaṃ sugahitaṃ hoti. Ath'; assa taṃ nissāya visesādhi-
gamo sampajjati, na itarassā ti. Ayaṃ gahetvā ti imassa
padassa atthaparidīpanā.
Ettāvatā: kalyāṇamittaṃ upasankamitvā attano cariyānu-
kulaṃ cattāḷīsāya kammaṭṭhānesu aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ
gahetvā ti imāni padāni sabbākārena vitthāritāni hontī ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge samādhi-
bhāvanādhikāre5 kammaṭṭhānagahaṇaniddeso6 nāma tatiyo paric-
chedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Sb Bhm cetopariyañāṇa-.
3 Sb nisajjā.
4 Bhm aññatra.
5 Sb omits.
6 Bhm kammaṭṭhānaggah-.

[page 118]
118
IV
CATUTTHO PARICCHEDO
PATHAVĪKASIṆA-NIDDESO
Idāni yaṃ vuttaṃ:- samādhibhāvanāya ananurūpaṃ
vihāraṃ pahāya, anurūpe vihāre viharantenā ti1 ettha2 yassa
tāva ācariyena saddhiṃ ekavihāre vasato phāsu hoti, tena
tatth'; eva kammaṭṭhānaṃ parisodhentena vasitabbaṃ.
Sace tattha phāsu na hoti, yo añño gāvute vā aḍḍhayojane
va yojanamatte pi vā sappāyo vihāro hoti, tattha vasitab-
baṃ. Evaṃ hi sati kammaṭṭhānassa kismiñcid-eva ṭhāne
sandehe vā sati sati3-sammose vā jāte kālass'; eva vihāre vat-
taṃ katvā, antarāmagge piṇḍāya caritvā, bhattakiccapari-
yosāne yeva ācariyassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ divasaṃ
ācariyassa santike kammaṭṭhānaṃ sodhetvā, dutiyadivase
ācariyaṃ vanditvā nikkhamitvā, antarāmagge piṇḍāya
caritvā, akilamanto yeva attano vasanaṭṭhānaṃ āgantuṃ
sakkhissati. Yo pana yojanappamāṇe pi phāsukaṭṭhānaṃ
na labhati, tena kammaṭṭhāne sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chin-
ditvā suvisuddhaṃ4 āvajjanapaṭibaddhaṃ kammaṭṭhānaṃ
katvā dūram pi gantvā samādhibhāvanāya ananurūpaṃ
vihāraṃ pahāya anurūpe vihāre vihātabbaṃ.
Tattha ananurūpo nāma aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ añña-
tarena samannāgato. Tatr'; ime aṭṭhārasa dosā:- mahattaṃ,
navattaṃ, jiṇṇattaṃ, panthanissitattaṃ, soṇḍī, paṇṇaṃ,
pupphaṃ, phalaṃ, patthanīyatā, nagarasannissitatā, dāru-
sannissitatā, khettasannissitatā, visabhāgānam puggalānaṃ
atthitā, patṭanasannissitatā, paccantasannisssitatā, rajja-
sīmasannissitatā, asappāyatā; kalyāṇamittānaṃ alābho ti

--------------------------------------------------------------------------
1 See p. 89.
2 Sb inserts pana.
3 Bhm omits.
4 Bhm visuddhaṃ.

[page 119]
Ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya 119
imesaṃ aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena dosena saman-
nāgato ananurūpo nāma na tattha vihātabbaṃ. Kasmā?
Mahāvihāre tāva bahū nānāchandā1 sannipatanti; te añ-
ñamaññaṃ paṭiviruddhatāya vattaṃ na karonti; bodhi-
angaṇādīni2 asammaṭṭhāne va honti, anupaṭṭhāpitaṃ pānī-
yaṃ paribhojanīyaṃ. Tatrāyaṃ gocaragāme piṇḍāya caris-
sāmī ti pattacīvaram ādāya nikkhanto, sace passati vattaṃ
vā akataṃ, pānīyaghaṭaṃ vā rittaṃ, athānena vattaṃ kātab-
baṃ hoti, pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ; akaronto vattabhede
dukkaṭaṃ āpajjati; karontassa kālo atikkamati, atidivā
paviṭṭho niṭṭhitāya bhikkhāya kiñci na labhati, paṭisallā-
nagato pi sāmaṇera-daharabhikkhūnaṃ uccāsaddena sangha-
kammehi ca vikkhipati. Yattha pana sabbaṃ pattaṃ
katam eva hoti, avasesā pi ca [san-]ghaṭṭanā3 n'; atthi, evarūpe
mahāvihāre pi vihātabbaṃ4.
Navavihāre bahuṃ navakammaṃ5 hoti, akarontaṃ ujjhā-
yanti. Yattha6 pana bhikkhū evaṃ vadanti: ayasmā yathā-
sukhaṃ samaṇadhammaṃ karotu, mayaṃ navakammaṃ
karissāmā ti evarūpe vihātabbaṃ.
Jiṇṇavihāre pana bahuṃ paṭijaggitabbaṃ hoti, antamaso
attano senāsanamattam pi apaṭijaggantaṃ ujjhāyanti, patijag-
gantassa kammaṭṭhānaṃ parihāyati.
Panthanissite mahāpathavihāre rattindivaṃ7 āgantukā san-
nipatanti, vikāle āgatānaṃ attano senāsanaṃ datvā ruk-
khamūle vā pāsāṇapiṭṭhe vā vasitabbaṃ hoti, puna divase8
pi evam evā ti kammaṭṭhānassa okāso na hoti. Yattha
pana evarūpo āgantukasambādho na hoti, tattha vihā-
tabbaṃ.
Soṇḍī nāma pāsāṇapokkharaṇī hoti. Tattha pānīyatthaṃ
mahājano samosarati, nagaravāsīnaṃ rājakulūpakatthe-
rānaṃ9 antevāsikā rajanakammatthāya āgacchanti, tesaṃ
bhājanadārudoṇikādīni pucchantānaṃ: asuke ca asuke ca

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh nānācchandā.
2 Bhm bodhiyang-.
3 Sbh ghaṭṭanā.
4 Bhm na vihātabbaṃ.
5 Bhm bahunava-.
6 Bhm Yatra.
7 Bhm rattidivaṃ.
8 Bhm divasaṃ.
9 Sb rājakulūpagatherānaṃ.

[page 120]
120 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
ṭhāne ti dassetabbāni honti, evaṃ sabbakālam pi niccavyā-
vaṭo hoti.
Yattha nānāvidhaṃ sākapaṇṇaṃ hoti, tatth'; assa kam-
maṭṭhānaṃ gahetvā divāvihāraṃ nisinnassā pi santike sāka-
hārikā gāyamānā paṇṇaṃ uccinantiyo visabhāgasaddasan-
ghaṭṭanena kammaṭṭhānantarāyaṃ karonti.
Yattha pana nānāvidhā mālāgacchā supupphitā honti,
tatrā pi tādiso yeva upaddavo.
Yattha nānāvidhaṃ ambajambupaṇasādi-phalaṃ1 hoti,
tattha phalatthikā āgantvā yācanti, adentassa kujjhanti,
balakkārena vā gaṇhanti, sāyanhasamaye vihāramajjhe
cankamantena te disvā: kiṃ, upāsakā, evaṃ karothā ti vuttā
yathāruci akkosanti, avāsāya pi 'ssa parakkamanti.
Patthanīye pana leṇasammate2 Dakkhiṇagiri-Hatthikuc-
chi-Cetiyagiri-Cittalapabbatasadise vihāre viharantaṃ: ayam
arahā ti sambhāvetvā vanditukāmā manussā samantā osaranti
ten'; assa na phāsu hoti, yassa pana taṃ sappāyaṃ hoti,
tena divā aññattha3 gantvā rattiṃ vasitabbaṃ.
Nagarasannissite visabhāgārammaṇāni āpātham āgacchanti,
kumbhadāsiyo pi ghaṭehi nighaṃsantiyo gacchanti, okkam-
itvā maggaṃ na denti, issaramanussā pi vihāramajjhe
sāṇiṃ parikkhipitvā nisīdanti.
Dārusannissaye pana yattha kaṭṭhāni ca dabbūpakaraṇa-
rukkhā ca santi, tattha kaṭṭhahārikā pubbe vuttasākapup-
phahārikā viya aphāsuṃ4 karonti: vihāre rukkhā santi, te
chinditvā gharāni karissāmā ti manussā āgantvā chindanti.
Sace sāyanhasamayaṃ padhānagharā nikkhamitvā vihāra-
majjhe cankamanto te disvā: kiṃ, upāsakā, evaṃ karothā ti
vadati, yathāruci akkosanti, avāsāya pi 'ssa parakkamanti.
Yo pana khettasannissito hoti samantā khettehi parivā-
rito, tattha manussā vihāramajjhe yeva khalaṃ katvā dhañ-
ñaṃ maddanti, pamukhe sosayanti,5 aññam pi bahuṃ aphā-
suṃ karonti. Yatrā pi mahāsanghabhogo hoti, ārāmika-
kulānaṃ6 gāvo rundhanti, udakavāraṃ paṭisedhenti, manus-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -panasādi-.
2 Sb Bm loka-.
3 Bhm aññatra.
4 Bhm aphāsu-; and below.
5 Sb sussanti; Bhm susayanti.
6 Bhm ārāmikākul-.

[page 121]
Ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya 121
sā vīhi sīsaṃ gahetvā: passatha tumhākaṃ ārāmikakulānaṃ1
kamman ti sanghassa dassenti. Tena tena kāraṇena rāja-
rājamahāmattānaṃ gharadvāraṃ gantabbaṃ hoti. Ayam
pi khettasannissiten'; eva sangahito.
Visabhāgānaṃ puggalānaṃ atthitā ti yattha aññamaññaṃ
visabhāgaverī bhikkhū viharanti, ye kalahaṃ karontā: mā
bhante evaṃ karothā ti vāriyamānā: etassa paṃsukūlikassa
āgatakālato paṭṭhāya naṭṭhā 'mhā ti vattāro bhavanti.
Yo pi udaka-paṭṭanaṃ vā thalapaṭṭanaṃ vā nissito hoti,
tattha abhiṇhaṃ nāvāhi ca satthehi ca āgatamanussā:
okāsaṃ detha, pānīyaṃ detha, loṇaṃ dethā ti ghaṭṭayantā
aphāsuṃ karonti.
Paccantasannissite2 pana manussā Buddhādisu appasannā
honti.
Rajjasīmasannissite rājabhayaṃ hoti. Taṃ hi padesaṃ eko
rājā: na mayhaṃ vase vattatī ti paharati, itaro pi: na may-
haṃ vase vattatī ti. Tatrāyaṃ bhikkhu kadāci itarassa3
rañño vijite vicarati, kadāci ekassa. Atha naṃ carapuriso
ayan ti maññamānā anayavyasanaṃ pāpenti.
Asappāyatā ti visabhāgarūpādi ārammaṇasamosaraṇena
vā amanussapariggahitatāya vā asappāyatā. Tatridaṃ vat-
thu:- eko kira thero araññe vasati. Ath'; assa ekā yakkhinī
paṇṇasāladvāre ṭhatvā gāyi. So nikkhamitvā dvāre aṭṭhāsi.
Sā gantvā cankamanasīse gāyi. Thero cankamanasīsaṃ
agamāsi. Sā sataporise papāte ṭhatvā gāyi. Thero paṭini-
vatti. Atha naṃ sā vegena gahetvā4: mayā bhante na eko
na dve tumhādisā khāditā ti āha.
Kalyāṇamittānaṃ alābho ti yattha na sakkā hoti ācariyaṃ
vā ācariyasamaṃ vā upajjhāyaṃ vā upajjhāyasamaṃ vā
kalyāṇamittaṃ laddhuṃ, tattha so kalyāṇamittānaṃ alābho
mahādoso yevā ti imesaṃ aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ añña-
tarena samannāgato ananurūpo ti veditabbo. Vuttam pi
c'; etaṃ Aṭṭhakathāsu:-
Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ, jarāvāsañ ca panthaniṃ,
Soṇḍiṃ paṇṇañ ca pupphañ ca, phalaṃ patthitam eva ca.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm ārāmikānaṃ.
2 Bm Paccantanissite.
3 Sbh imassa.
4 Sbh vegen'; āgantvā.

[page 122]
122 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
Nagaraṃ dārunā khettaṃ, visabhāgena paṭṭanaṃ,
Paccantasīmāsappāyaṃ, yattha mitto na labbhati,
Aṭṭhāras'; etāni ṭhānāni: iti viññāya paṇḍito,
Ārakā parivajjeyya, maggaṃ paṭibhayaṃ1 yathā ti.
[Anurūpe vihāre viharantena]
Yo pana gocaragāmato nātidūra-nāccāsannatādīhi pañcah'
angehi samannāgato, ayaṃ anurūpo nāma. Vuttaṃ h'; etaṃ
Bhagavatā:- Kathañ ca, bhikkhave, senāsanaṃ pañcanga-
samannāgataṃ hoti? Idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ
hoti, nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ, divā appo-
kiṇṇaṃ, rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ, appaḍaṃsama-
kasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ hoti, tasmiṃ kho pana
senāsane viharantassa appakasiren'; eva uppajjanti cīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, tasmiṃ
kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā
dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upa-
sankamitvā paripucchati paripañhati: idaṃ bhante kathaṃ?
imassa ko attho ti, tassa te āyasmanto avivaṭañ ceva vivaranti
anuttānīkatañ ca uttānīkaronti2 anekavihitesu ca kankhaṭṭhāni-
yesu3 dhammesu kankhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhik-
khave, senāsanaṃ pañcangasamannāgataṃ hotī ti.4 Ayaṃ
samādhibhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe
vihāre5 viharantenā ti ettha vitthāro.
Khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvā ti evaṃ patirūpe
vihāre viharantena ye pi 'ssa te honti khuddakapaḷibodhā,
te pi upacchinditabbā. Seyyathīdaṃ dīghāni kesanakhalo-
māni chinditabbāni, jiṇṇacīvaresu daḷhīkammaṃ6 vā tunna-
kammaṃ vā kātabbaṃ, kiliṭṭhāni vā rajitabbāni, sace patte
malaṃ hoti patto pacitabbo, mañcapīṭhādīni sodhetabbānī ti.
Ayaṃ khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvā ti ettha vitthāro.
Idāni sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpentena bhāve-
tabbo ti ettha ayaṃ pathavīkasiṇaṃ ādiṃ katvā sabba-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm sappaṭi-.
2 Bhm uttāniṃ k-.
3 Sbh -ṭhānīyesu.
4 A. v, 15; Sh refers inaccurately to S. (Sagāthavagga)--sic.
5 Sbh omit.
6 Sbh dalhi-.

[page 123]
Pathavīkasiṇa-nimittaṃ 123
kammaṭṭhānavasena vitthārakathā hoti. Evaṃ upacchin-
nakhuddakapaḷibodhena hi bhikkhunā pacchābhattaṃ piṇḍa-
pātapaṭikkantena bhattasammadaṃ paṭivinodetvā pavivitte
okāse sukhanisinnena katāya vā akatāya vā pathaviyā nimit-
taṃ gaṇhitabbaṃ. Vuttaṃ h'; etaṃ:- pathavīkasiṇaṃ ug-
gaṇhanto pathaviyaṃ nimittaṃ gaṇhāti kate vā akate vā,
sāntake, no anantake, sakoṭiye, no akoṭiye, savaṭume, no ava-
ṭume,1 sapariyante, no apariyante, suppamatte vā sarāvamatte
vā. So taṃ nimittaṃ suggahītaṃ2 karoti, sūpadhāritaṃ upa-
dhāreti, suvavatthitaṃ vavatthapet So taṃ nimittaṃ sugga-
hītaṃ katvā, sūpadhāritaṃ upadhāretvā, suvavatthitaṃ vavat-
thapetvā, ānisaṃsadassāvī ratanasaññī hutvā, cittīkāraṃ upaṭ-
ṭhapetvā, sampiyāyamāno tasmiṃ ārammaṇe cittaṃ upaniban-
dhati:- addhā imāya paṭipadāya3 jarāmaraṇamhā muccissā-
mī ti so vivicc'; eva kāmehi ...pe... paṭhamaṃ jhānaṃ4
upasampajja viharatī ti5.
Tattha yena atītabhave pi sāsane vā isipabbajjāya vā pab-
bajitvā, pathavīkasiṇe6 catukkapañcakajjhānāni nibbattita-
pubbāni, evarūpassa puññavato upanissayasampannassa aka-
tāya pathaviyā kasitaṭṭhāne vā khalamaṇḍale vā nimittaṃ
uppajjati, Mallakatherassa viya. Tassa kir'; āyasmato kasi-
taṭṭhānaṃ olokentassa taṃ ṭhānappamāṇam eva nimittaṃ
udapādi. So taṃ vaḍḍhetvā pañcakajjhānāni nibbattetvā
jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ
pāpuṇi.
Yo pan'; evaṃ akatādhikāro hoti, tena ācariyasantike
uggahita7-kammaṭṭhānavidhānaṃ avirādhetvā cattāro kasi-
ṇadose pariharantena kasiṇaṃ kātabbaṃ. Nīlapītalohito-
dātasambhedavasena hi cattāro pathavīkasiṇadosā, tasmā
nīlādivaṇṇaṃ mattikaṃ agahetvā8 gangāvahe mattikā-
sadisāya aruṇavaṇṇāya mattikāya kasiṇaṃ kātabbaṃ, tañ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm [s]avaṭṭume.
2 Bhm -gahitaṃ.
3 Sb paṭipattiyā.
4 Sbh paṭhamajjhānaṃ.
5 Sh refers this citation to Pṭs. (Ñāṇakathā), but it does not
occur there. Is it from the Comy. on that wk?
6 Sb paṭhavi-.
7 Sbh uggahitaṃ.
8 Bhm aggahetvā.

[page 124]
124 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
ca kho vihāramajjhe sāmaṇerādīnaṃ sañcaraṇaṭṭhāne na kā-
tabbaṃ, vihārapaccante pana paṭicchannaṭṭhāne pabbhāre
vā paṇṇasālāya vā saṃhārimaṃ vā tatraṭṭhakaṃ vā kātab-
baṃ, tatra sanhārimaṃ catūsu daṇḍakesu pilotikaṃ1 vā cam-
maṃ vā kaṭasārakaṃ vā bandhitvā tattha apanītatiṇamūla-
sakkharavālikāya2 sumadditāya mattikāya vuttappamāṇaṃ
vaṭṭaṃ limpetvā kātabbaṃ. Taṃ parikammakāle bhūmi-
yaṃ attharitvā oloketabbaṃ. Tatraṭṭhakaṃ bhūmiyaṃ
padumakaṇṇikākārena khāṇuke ākoṭetvā vallīhi vinandhitvā
kātabbaṃ. Yadisā mattikā nappahoti, adho aññaṃ pak-
khipitvā uparibhāge suparisodhitāya aruṇavaṇṇāya matti-
kāya vidatthi-caturangulavitthāraṃ vaṭṭaṃ kātabbaṃ.
Etad eva hi pamāṇaṃ sandhāya suppamattaṃ vā sarāvamat-
taṃ vā ti vuttaṃ.
Sāntake, no anantake ti ādi pan'; assa paricchedatthāya3
vuttaṃ. Tasmā evaṃ vuttappamāṇaparicchedaṃ katvā
rukkhapāṇikā [ya]4 visabhāgavaṇṇaṃ samuṭṭhāpeti. Tasmā
taṃ agahetvā pāsāṇapāṇikāyaghaṃsitvā samaṃ bheritala-
sadisaṃ katvā taṃ ṭhānaṃ sammajjitvā nhatvā āgantvā
kasiṇamaṇḍalato aḍḍhateyya hatthantare padese paññatte
vidatthi-caturangulapādake su-atthate pīṭhe nisīditabbaṃ;
tato dūratare nisinnassa hi kasiṇaṃ na upaṭṭhāti; āsannatare
kasiṇadosā paññāyanti;5 uccatare nisinnena gīvaṃ oṇamitvā
oloketabbaṃ hoti; nīcatare jaṇṇukāni rujanti. Tasmā
vuttanayen'; eva nisīditvā, appassādākāmā6 ti ādinā nayena
kāmesu ādīnavaṃ paccavekkhitvā kāmanissaraṇe sabbaduk-
khasamatikkamassa upāyabhūte7 nekkhamme jātābhilāsena
Buddhadhammasanghaguṇānussaraṇena pītipāmojjaṃ jana-
yitvā: ayaṃ dāni sā sabbabuddha-paccekabuddha-ariyasā-
vakehi paṭipannā nekkhammapaṭipadā ti paṭipattiyā sañ-
jātagāravena: addhā imāya paṭipadāya8 pavivekasukhara-
sassa bhāgī bhavissāmī ti ussāhaṃ janayitvā samena ākārena
--------------------------------------------------------------------------
1 Sh pilotikaṃ.
2 Bhm -kathalikāya.
3 Sh paricchedadassanatthāya.
4 Sbh rukkhapāṇikā.
5 Sbh kasiṇadoso paññāyati.
6 Bhm appasādākāmā.
7 Bhm samatikkamupāyabhūte.
8 Sbh patipattiyā.

[page 125]
Paṭhavīkasiṇa-nimittaṃ 125
cakkhūni ummīletvā nimittaṃ gaṇhantena bhāvetabbaṃ.
Ati-ummīlayato hi cakkhu kilamati, maṇḍalañ ca ativi-
bhūtaṃ hoti, ten'; assa nimittaṃ nuppajjati. Atimandaṃ
ummīlayato maṇḍalaṃ avibhūtaṃ hoti, cittañ ca līnaṃ
hoti, evam pi nimittaṃ nuppajjati, tasmā, ādāsatale mu-
khanimittadassinā viya, samena ākārena cakkhūni ummīletvā1
nimittaṃ gaṇhantena bhāvetabbaṃ. Na vaṇṇo paccavek-
khitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ. Api ca vaṇṇaṃ
amuñcitvā nissaya savaṇṇaṃ katvā ussadavasena paṇṇatti-
dhamme cittaṃ ṭhapetvā manasikātabbaṃ. Pathavī, mahī,
medinī,2 bhūmi, vasudhā, vasundharā ti ādisu pathavī-
nāmesu yam icchati, yad-assa saññānukulaṃ hoti, taṃ vat-
tabbaṃ. Api ca pathavī ti etad eva nāmaṃ pākaṭaṃ,
tasmā pākaṭavasen'; eva: pathavī, pathavī3 ti bhāvetabbaṃ.
Kālena ummīletvā,4 kālena nimmīletvā4 āvajjitabbaṃ.
Yāva uggahanimittaṃ nuppajjati, tāva kālasatam pi kāla-
sahassam pi tato bhiyyo pi eten'; eva nayena bhāvetabbaṃ.
Tass'; evaṃ bhāvayato yadā nimmīletvā4 āvajjantassa um-
mīlitakāle viya āpātham āgacchati, tadā uggahanimittaṃ
jātaṃ nāma hoti.
Tassa jātakālato paṭṭhāya na tasmiṃ ṭhāne nisīditabbaṃ,
attano vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā tattha nisinnena bhāvetab-
baṃ. Pādadhovanapapañcaparihāratthaṃ pan'; assa eka-
paṭalikupāhanā ca kattaradaṇdo ca icchitabbo. Athānena
sace taruṇo samādhi kenacid-eva asappāyakāraṇena nassati,
upāhanam āruyha kattaradaṇḍaṃ gahetvā taṃṭhānaṃ gant-
vā nimittaṃ ādāya āgantvā sukhanisinnena bhāvetabbaṃ,
punappunaṃ samannāharitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkā-
hataṃ kātabbaṃ.
Tass'; evaṃ karontassa anukkamena nīvaraṇāni vikkham-
bhanti, kilesā sannisīdanti, upacārasamādhinā cittaṃ samā-
dhiyati, paṭibhāganimittaṃ uppajjati. Tatrāyaṃ purimassa
ca uggahanimittassa imassa ca viseso: uggahanimitte kasiṇa-
doso paññāyati, paṭibhāganimittaṃ thavikato nīhaṭādāsa5-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm ummīlitvā.
2 Bhm medanī.
3 Bhm paṭhavī once only.
4 Bhm -litvā.
5 Bhm nihat-.

[page 126]
126 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
maṇḍalaṃ viya, sudhotasankhathālaṃ viya, valāhakantarā
nikkhantacandamaṇḍalaṃ viya, meghamukhe balākā1 viya,
uggahanimittaṃ padāletvā2 nikkhantam iva tato sataguṇaṃ
sahassaguṇaṃ suparisuddhaṃ hutvā upaṭṭhāti. Tañ ca kho
pana neva vaṇṇavantaṃ, na saṇṭhānavantaṃ, yadi hi taṃ
īdisaṃ bhaveyya, cakkhuviññeyyaṃ siyā oḷārikaṃ samma-
sanūpagaṃ3 tilakkhaṇabbhāhataṃ. Na pan'; etaṃ tādisaṃ,
kevalaṃ hi samādhilābhino upaṭṭhānākāramattaṃ:- sañña-
jam etan ti uppannakālato ca pan'; assa paṭṭhāya nīvaraṇāni
vikkhambhitā neva honti, kilesā sannisinnā va, upacāra-
samādhinā cittaṃ samāhitam evā ti.
Duvidho hi samādhi:- upacārasamādhi ca appanāsamādhi
ca. Dvīhākārehi cittaṃ samādhiyati: upacārabhūmiyaṃ
vā paṭilābhabhūmiyaṃ vā. Tattha upacārabhūmiyaṃ nīva-
raṇappahānena cittaṃ samāhitaṃ hoti, paṭilābhabhūmiyaṃ
angapātubhāvena. Dvinnaṃ pana samādhīnaṃ idaṃ nānā-
karaṇaṃ:- upacāre angāni na thāmajātāni honti, angānaṃ
athāmajātattā. Yathā nāma daharo kumārako ukkhipitvā
ṭhapiyamāno punappunaṃ bhūmiyaṃ patati, evam eva
upacāre uppanne cittaṃ kālena nimittaṃ ārammaṇaṃ karoti,
kālena bhavangaṃ otarati. Appanāya4 pana angāni thā-
majātāni honti, tesaṃ thāmajātattā. Yathā nāma balavā
puriso āsanā vuṭṭhāya divasam pi tiṭṭheyya, evam eva ap-
panāsamādhimhi uppanne cittaṃ, sakiṃ bhavangavāraṃ
chinditvā, kevalam pi rattiṃ kevalam pi divasaṃ tiṭṭhati,
kusalajavanapaṭipāṭivasen'; eva pavattatī ti.
Tatra yad-etaṃ upacārasamādhinā saddhiṃ paṭibhāgani-
mittaṃ uppannaṃ, tassa uppādanaṃ nāma atidukkaraṃ.
Tasmā sace ten'; eva pallankena taṃ nimittaṃ vaḍḍhetvā
appanam adhigantuṃ sakkoti, sundaraṃ. No ce sakkoti,
athānena taṃ nimittaṃ appamattena cakkavattigabbho
viya rakkhitabbaṃ. Evaṃ hi:-
Nimittaṃ rakkhato laddhaṃ parihāni na vijjati,
Ārakkham hi asantam hi, laddhaṃ laddhaṃ vinassati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm bakā.
2 Sbh padāḷayitvā.
3 Bhm sammasanup-.
4 Bhm appanāyaṃ.

[page 127]
Nimittarakkhaṇavidhi 127
Tatrāyaṃ rakkhaṇavidhi:-
Āvāso, gocaro, bhassaṃ, puggalo, bhojanaṃ, utu,
Iriyāpatho ti satt'; ete asappāye vivajjaye.
Sappāye satta sevetha, evaṃ hi paṭipajjato
Na ciren'; eva kālena, hoti kassaci appanā ti1.
Tatrassa yasmiṃ āvāse vasantassa anuppannaṃ vā nimit-
taṃ nuppajjati, uppannaṃ vā vinassati, anupaṭṭhitā ca sati
na upaṭṭhāti, asamāhitañ ca cittaṃ na samādhiyati, ayaṃ
asappāyo. Yattha nimittaṃ uppajjati ceva thāvarañ ca
hoti, sati upaṭṭhāti, cittaṃ samādhiyati, Nāgapabbatavāsī-
padhāniya-Tissattherassa viya, ayaṃ sappāyo. Tasmā yas-
miṃ vihāre bahū āvāsā honti, tattha ekam ekasmiṃ tīṇi tīṇi
divasāni vasitvā yatth'; assa cittaṃ ekaggaṃ hoti, tattha
vasitabbaṃ. Āvāsasappāyatāya hi Tambapaṇṇidīpamhi
Cūlanāgaleṇe vasantā tatth'; eva kammaṭṭhānaṃ gahetvā
pañcasatā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sotāpannādīnaṃ
pana aññattha ariyabhūmiṃ patvā tattha arahattaṃ pat-
tānañ ca ganaṇā n'; atthi. Evam aññesu pi Cittalapabbata-
vihārādisu.
Gocara-gāmo pana yo senāsanato uttarena vā dakkhiṇena
vā nātidūre diyaḍḍhakosabbhantare hoti sulabhasampan-
nabhikkho, so sappāyo; viparīto asappāyo.
Bhassam pi2 dvattiṃsa tiracchānakathā pariyāpannam
asappāyaṃ, taṃ hi 'ssa nimittantaradhānāya saṃvattati.
Dasa kathāvatthunissitaṃ sappāyaṃ, tam pi mattāya bhāsi-
tabbaṃ.
Puggalo pi atiracchānakathiko sīlādi-guṇasampanno, yaṃ
nissāya asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati, samāhitaṃ vā
cittaṃ thirataraṃ hoti, evarūpo sappāyo. Kāyadaḍḍhī-
bahulo3 pana tiracchānakathiko asappāyo. So hi taṃ
kaddamodakam iva acchaṃ udakaṃ malinam4 eva karoti,
tādisañ ca āgamma koṭapabbatavāsidaharass'; eva samāpatti
pi nassati, pag'; eva nimittaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Bhm Bhassan ti.
3 Bhm -daḷhībahulo.
4 Bhm malīnaṃ.

[page 128]
128 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
Bhojanaṃ pana kassaci madhuraṃ, kassaci ambilaṃ sap-
pāyaṃ hoti.
Utu pi kassaci sīto, kassaci uṇho sappāyo hoti, tasmā yaṃ
bhojanaṃ vā utuṃ vā sevantassa phāsu hoti, asamāhitaṃ
vā cittaṃ samādhiyati, samāhitaṃ vā cittaṃ thirataraṃ
hoti, taṃ bhojanaṃ so ca utu sappāyo, itaraṃ bhojanaṃ
itaro ca utu asappāyo.
Iriyāpathesu pi kassaci cankamo sappāyo hoti, kassaci saya-
naṭṭhānanisajjānaṃ aññataro, tasmā taṃ āvāsaṃ viya tīṇi
divasāni upaparikkhitvā, yasmiṃ iriyāpathe asamāhitaṃ vā
cittaṃ samādhiyati, samāhitaṃ vā cittaṃ thirataraṃ hoti, so
sappāyo, itaro asappāyo ti veditabbo. Iti imaṃ sattavi-
dhaṃ asappāyaṃ vajjetvā sappāyaṃ sevitabbaṃ, evaṃ paṭi-
pannassa hi nimittā sevanabahulassa na ciren'; eva kālena
hoti kassaci appanā.
Yassa pana evam pi paṭipajjato na hoti, tena dasavidhaṃ
appanākosallaṃ sampādetabbaṃ. Tatrāyaṃ nayo:-
Dasah'; ākārehi appanākosallaṃ icchitabbaṃ:- (1) vatthu-
visadakiriyato,1 (2) indriyasamattapaṭipāda-
nato, (3) nimittakusalato, (4) yasmiṃ samaye
cittaṃ paggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye
cittaṃ paggaṇhāti; (5) yasmiṃ samaye cittaṃ
niggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ nig-
gaṇhāti, (6) yasmiṃ samaye cittaṃ sampa-
haṃsitabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ
sampahaṃseti, (7) yasmiṃ samaye cittaṃ
ajjhupekkhitabbaṃ; tasmiṃ samaye cit-
taṃ ajjhupekkhati, (8) asamāhitapuggala-
parivajjanato. (9) samāhitapuggalaseva-
nato, (10) tad adhimuttito ti.
Tattha (1) vatthuvisadakiriyā nāma ajjhattikabāhirānaṃ
vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hi 'ssa kesanakha-
lomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā sedamalaggahitaṃ, tadā
ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā
pan'; assa cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senā-
sanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ vatthu avisadaṃ hoti

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -kriyato.

[page 129]
Appanākosallaṃ 129
aparisuddhaṃ. Ajjhattike bāhire ca vatthumhi avisade
uppannesu cittacetasikesu ñāṇam pi aparisuddhaṃ hoti,
aparisuddhāni dīpakapallikavaṭṭatelāni1 nissāya uppanna-
dīpasikhāya obhāso viya. Aparisuddhena ñāṇena sankhāre
sammasato sankhārā pi avibhūtā honti, kammaṭṭhānam
anuyuñjato kammaṭṭhānam pi vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
na gacchati. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi up-
pannesu cittacetasikesu ñāṇam pi visadaṃ hoti parisuddhaṃ2,
parisuddhāni dīpakapallikavaṭṭatelāni1 nissāya uppannadīpa-
sikhāya obhāso viya. Parisuddhena ca ñāṇena sankhāre sam-
masato sankhārā pi vibhūtā honti, kammaṭṭhānam anuyuñjato
kammaṭṭhānam pi vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ gacchati.
(2) Indriyasamattapaṭipādanaṃ nāmā saddhādīnaṃ indri-
yānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hi 'ssa saddhindriyaṃ ba-
lavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato viriyindriyaṃ paggahakic-
caṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avik-
khepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sak-
koti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā
yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena
hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu3 c'; ettha nidassanaṃ.
Sace pana viriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhin-
driyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itara-
kiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādi-bhāvanāya hāpetab-
baṃ. Tatrā pi Soṇattheravatthu4 dassetabbaṃ. Evaṃ sese-
su pi ekassa balavabhāve sati, itaresaṃ attano kiccesu asamat-
thatā veditabbā. Visesato pan'; ettha saddhāpaññānaṃ
samādhiviriyānañ ca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi
mandapañño muddhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati,
balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ5 bhajati bhesaj-
jasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti, ubhinnaṃ samatāya
vatthusmiṃ yeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana manda-
viriyaṃ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṃ abhibhavati,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -pallaka-.
2 Sbh omit.
3 Cf. Pss. of the Brethren, p. 198 f.; Comy. on A. i, 24, 2, on
S. iii, 119 f., and on Dhp. 381 (vol. iv, 118 f.).
4 Cf. Pss. of the Brethren, p. 276.
5 Sum. V. i, 289; Jāt. A. 224, 461.
I.
9

[page 130]
130 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
balavaviriyaṃ mandasamādhiṃ viriyassa uddhaccapak-
khattā uddhaccaṃ abhibhavati. Samādhi pana viriyena
saṃyojito kosajje patituṃ na labhati; viriyaṃ samādhinā
saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati; tasmā tad-ubha-
yaṃ samaṃ kātabbaṃ, ubhayasamatāya hi appanā hoti.
Api ca samādhikammikassa balavatī pi saddhā vaṭṭati, evaṃ
saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati. Samādhi-pañ-
ñāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati,
evaṃ hi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa pañ-
ñā balavatī vaṭṭati, evaṃ hi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpu-
ṇāti. Ubhinnaṃ pana samattā1 pi appanā hoti yeva. Sati
pana sabbattha balavatī vaṭṭati; sati hi cittaṃ uddhacca-
pakkhikānaṃ saddhā-viriya-paññānaṃ vasena uddhacca-pā-
tato, kosajjapakkhena ca samādhinā kosajjapātato rak-
khati. Tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbavyañjanesu,
sabbakammika-amacco viya sabbarājakiccesu, sabbattha ic-
chitabbā. Ten'; āha: sati ca2 pana sabbatthikā vuttā Bhaga-
vatā. Kiṃ kāraṇā? Cittaṃ hi satipaṭisaraṇaṃ, ārak-
khapaccupaṭṭhānā ca sati, na vinā satiyā cittassa paggahanig-
gaho hotī ti3.
(3) Nimittakosallaṃ nāma paṭhavīkasiṇādikassa citt'; ekag-
gatā nimittassa akatassa karaṇakosallaṃ, katassa ca4
bhāvanākosallaṃ, bhāvanāya laddhassa rakkhaṇakosallañ ca,
tam idha adhippetaṃ5.
(4) Kathañ ca yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ, tasmiṃ
samaye cittaṃ paggaṇhāti? Yadā 'ssa atisithilaviriyatādīhi
līnaṃ cittaṃ hoti, tadā passaddhisambojjhangādayo tayo
abhāvetvā dhammavicayasambojjhangādayo tayo6 bhāveti.
Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā7:- Seyyathāpi, bhikkhave, puriso
parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni
pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca
kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañ ca dadeyya, paṃsukena ca
okireyya, bhabbo nu kho so, bhikkhave, puriso taṃ8 parittaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm samatāya.
2 Sb omits.
3 Sh refers this citation to the Mahā Atthakathā.
4 Sbh omit.
5 Bhm idhādhi-.
6 Sb Bhm omit.
7 S. v, 112 f.
8 Bhm omit.

[page 131]
Appanākosallaṃ 131
aggiṃ ujjāletun ti? No h'; etaṃ, bhante. Evam eva kho, bhik-
khave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye
passaddhisambojjhangassa bhāvanāya, akālo samādhi-samboj-
jhangassa, akālo upekkhāsambojjhangassa bhāvanāya. Taṃ kissa
hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi dussa-
muṭṭhāpayaṃ hoti. Yasmiñ ca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ
cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅ-
gassa bhāvanāya, kālo viriyasambojjhangassa bhāvanāya, kālo
pītisambojjhangassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ,
bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti.
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo
assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca
gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya,
mukhavātañ1 ca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya, bhabbo nu
kho so, bhikkhave, puriso parittam aggiṃ ujjāletun ti. Evaṃ,
bhante ti.
Ettha ca yathā sakam āhāravasena dhammavicayasamboj-
jhangādīnaṃ bhāvanā veditabbā. Vuttaṃ h'; etaṃ2:- Atthi,
bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā,
hīnapaṇītā3 dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tat-
tha yoniso manasikārabahulīkāro, ayam āhāro anuppannassa
vā dhammavicayasambojjhangassa uppādāya, uppannassa vā
dhammavicayasambojjhangassa bhiyyo bhāvāya vepullāya4 bhā-
vanāya pāripūriyā saṃvattati. Tathā atthi, bhikkhave,
ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu. Tattha yoniso
manasikārabahulīkāro, ayam āhāro anuppannassa vā viriya-
sambojjhangassa uppādāya, uppannassa vā viriyasambojjhan-
gassa bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃ-
vattati. Tathā atthi, bhikkhave, pītisambojjhangaṭṭhāniyā
dhammā. Tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayam āhāro
anuppannassa vā pītisambojjhangassa uppādāya, uppannassa
vā pītisambojjhangassa bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya
pāripūriyā saṃvattatī ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sbh; Bhm sukkavātañ ca.
2 S. v, 104.
3 Sbh hīnappaṇitā.
4 The text of the Sutta (P. T. S. ed.) omits these three words
throughout.

[page 132]
132 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
Tattha sabhāvasāmaññalakkhaṇapaṭivedhavasena pavat-
tamanasikāro kusalādisu yoniso manasikāro nāma. Āram-
bhadhātu-ādīnaṃ uppādanavasena pavattamanasikāro āram-
bhadhātu-ādisu yoniso manasikāro nāma. Tattha ārambha-
dhātū ti paṭhamaviriyaṃ vuccati. Nikkamadhātū ti kosaj-
jato nikkhantattā tato balavataraṃ. Parakkamadhātū ti
paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tato pi balavataraṃ.
Pītisambojjhangaṭṭhāniyā dhammā ti pana pītiyā ev'; etaṃ
nāmaṃ, tassā pi uppādakamanasikāro va yoniso manasikāro
nāma.
Api ca satta dhammā dhammavicayasambojjhangassa
uppādāya saṃvattanti:- (1) paripucchakatā, (2) vatthuvi-
sadakiriyatā,1 (3) indriyasamattapaṭipādanā, (4) duppañña-
puggalaparivajjanā, (5) paññavantapuggalasevanā, (6) gam-
bhīrañāṇagocariyapaccavekkhaṇā,2 (7) tad-adhimuttatā ti.
Ekādasa dhammā viriyasambojjhangassa uppādāya saṃ-
vattanti:- (1) apāyādibhayapaccavekkhaṇatā, (2) viriyāyat-
talokiyalokuttaravisesādhigamānisaṃsadassitā, (3) Buddha-
paccekabuddha-mahāsāvakehi gatamaggo mayā gantabbo, so
ca3 na sakkā kusītena gantun ti evaṃ gamanavīthipaccavek-
khaṇatā, (4) dāyakānaṃ mahapphalabhāvakaraṇena piṇḍapa-
cāyanatā, (5) viriyārambhassa vaṇṇavādī me satthā, so ca ana-
tikkamanīyasāsano, amhākañ ca bahūpakāro, paṭipattiyā ca
pūjiyamāno pūjito hoti, na itarathā ti evaṃ satthu mahatta
paccavekkhaṇatā, (6) saddhammasankhātaṃ me mahādāyaj-
jaṃ gahetabbaṃ, tañ ca na sakkā kusītena gahetun ti evaṃ
dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā, (7) ālokasaññā manasikāra-
iriyāpathaparivattana-abbhokāsasevanādīhi thīnamiddhavi-
nodanatā, (8) kusītapuggalaparivajjanatā, (9) āraddhaviri-
yapuggalasevanatā, (10) sammappadhānapaccavekkhaṇatā,
(11) tad-adhimuttatā ti.
Ekādasadhammā pītisambojjhangassa uppādāya saṃvat-
tanti:- (1) buddhānussati, (2) dhamma-, (3) sangha-, (4) sīla-,
(5) cāga-, (6) devatānussati, (7) upasamānussati, (8) lūkhapug-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -kriyā.
2 Sb -ñāṇacariyapaccavekkhaṇā. Bh -paccavekkhanā.
3 Sbh pi.

[page 133]
Appanākosallaṃ 133
galaparivajjanatā, (9) siniddhapuggalasevanatā, (10) Pasā-
danīyasuttanta-paccavekkhaṇatā,1 (11) tad-adhimuttatā
ti:-
Iti imehi ākārehi ete dhamme uppādento dhammavicaya-
sambojjhangādayo bhāveti nāma, evaṃ yasmiṃ samaye
cittaṃ paggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti.
(5) Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ, tasmiṃ
samaye cittaṃ niggaṇhāti? Yadā 'ssa accāraddhaviriyatā-
dīhi uddhataṃ cittaṃ hoti, tadā dhammavicayasambojjhan-
gādayo tayo abhāvetvā passaddhisambojjhangādayo bhā-
veti. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā2:- Seyyathāpi, bhikkhave,
puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa; so
tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya ...pe... na ca
paṃsukena okireyya, bhabbo nu kho so, bhikkhave, puriso
mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetun ti? No h'; etaṃ, bhante.
Evam eva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ
hoti, akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhangassa
bhāvanāya, akālo viriya ...pe... akālo pīti-sambojjhan-
gassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave,
cittaṃ, taṃ etehi dhammehi duvūpasamayaṃ hoti. Yasmiñ
ca kho bhikkhave samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ
samaye passaddhisambojjhangassa bhāvanāya, kālo samādhi-
sambojjhangassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhangassa
bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ,
taṃ etehi dhammehi suvūpasamayaṃ hoti.
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ
nibbāpetukāmo assa; so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya
...pe... paṃsukena ca okireyya; bhabbo nu kho so, bhik-
khave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetun ti?
Evaṃ, bhante ti.
Etthā pi yathā sakam āhāravasena passaddhisambojjhan-
gādīnaṃ bhāvanā veditabbā. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhaga-
vatā3:- Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi.

--------------------------------------------------------------------------
Cf. D. iii, 99-116; ‘Sampasādanīya-suttanta.'
2 S. v, 114.
3 S. v, 104 f., where bhiyyo bhāvāya vepullāya is omitted.
4 Sb kāyapassaddhi cittapas-.

[page 134]
134 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
Tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayam āhāro anuppan-
nassa vā passaddhisambojjhangassa uppādāya, uppannassa
vā passaddhisambojjhangassa bhiyyo bhāvāya vepullāya bhā-
vanāya pāripūriyā saṃvattati. Tathā:- Atthi, bhikkhave, sama-
thanimittaṃ avyagganimittaṃ. Tattha yoniso manasikāra-
bahulīkāro, ayam āhāro anuppannassa vā samādhisamboj-
jhangassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhangassa
bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.
Tathā:- Atthi, bhikkhave, upekkhā sambojjhangaṭṭhāniyā
dhammā. Tattha yoniso manasikārabahulikāro, ayam
āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhangassa uppādāya,
uppannassa vā upekkhā sambojjhangassa bhiyyo bhāvāya
vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī ti.
Tattha yathā 'ssa passaddhi-ādayo uppannapubbā, taṃ
taṃ1 ākāraṃ sallakkhetvā tesaṃ uppādanavasena pavatti-
tamanasikāro2 va tīsu pi padesu yoniso manasikāro nāma.
Samathanimittan ti ca samathass'; ev'; etam adhivacanaṃ.
Avikkhepaṭṭhena ca tass'; eva avyagganimittan ti.
Api ca satta dhammā passaddhisambojjhangassa uppādāya
saṃvattanti:- (1) paṇītabhojanasevanatā, (2) utusukhasev-
anatā, (3) iriyāpathasukhasevanatā, (4) majjhattapayo-
gatā, (5) sāraddhapuggalaparivajjanatā, (6) passaddhakā-
yapuggalasevanatā, (7) tad-adhimuttatā ti.
Ekādasa dhammā samādhisambojjhangassa uppādāya saṃ-
vattanti:- (1) vatthuvisadatā, (2) nimittakusalatā, (3) in-
driyasamattapaṭipādanatā, (4) samaye cittassa niggahaṇatā,
(5) samaye cittassa paggahaṇatā, (6) nirassādassa cittassa
saddhāsaṃvegavasena sampahaṃsanatā, (7) sammāpavat-
tassa ajjhupekkhanatā, (8) asamāhitapuggalaparivajjanatā,
(9) samāhitapuggalasevanatā, (10) jhānavimokkhapacca-
vekkhaṇatā, (11) tad-adhimuttatā ti.
Pañcadhammā upekkhāsambojjhangassa uppādāya saṃ-
vattanti:- (1) sattamajjhattatā, (2) sankhāramajjhattatā,
(3) sattasankhārakelāyanapuggalaparivajjanatā, (4) satta-
sankhāramajjhattapuggalasevanatā, (5) tad-adhimuttatā ti.
Iti imeh'; ākārehi ete dhamme uppādento passaddhisam-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit repetition.
2 Bhm pavattaman-.

[page 135]
Appanākosallaṃ 135
bojjhangādayo bhāveti nāma, evaṃ yasmiṃ samaye cit-
taṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti.
(6) Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ, tas-
miṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti? Yadā 'ssa paññāpayo-
gamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ
cittaṃ hoti, tadā naṃ aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena
saṃvejeti. Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma:- jātijarāvyādhi-
maraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭa-
mūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, pac-
cuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhan ti. Buddha-
dhammasanghaguṇānussaraṇena c'; assa pasādaṃ janeti.
Evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ, tasmiṃ
samaye cittaṃ sampahaṃseti.
(7) Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ, tas-
miṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati? Yadā 'ssa evaṃ paṭi-
pajjato alīnaṃ anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe1 samap-
pavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadā 'ssa
paggahaniggaha-sampahaṃsanesu na vyāpāraṃ āpajjati,
sārathi viya samappavattesu assesu, evaṃ yasmiṃ samaye
cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ [hoti2], tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhu-
pekkhati.
(8) Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma nekkhammapaṭi-
padaṃ anārūḷhapubbānaṃ anekakiccapasutānaṃ3 vikkhitta-
hadayānaṃ puggalānaṃ ārakā pariccāgo.
(9) Samāhitapuggalasevanā nāma nekkhammapaṭipadaṃ
paṭipannānaṃ saṃādhilābhīnaṃ puggalānaṃ kālena kālaṃ
upasankamanaṃ.
(10) Tad-adhimuttatā nāma samādhi-adhimuttatā samādhi-
garu-samādhininna-samādhipoṇa-samādhipabbhāratā ti attho.
Evam etaṃ dasavidhaṃ appanākosallaṃ sampādetabbaṃ.
Evaṃ hi sampādayato appanākosallaṃ imaṃ,
paṭiladdhe nimittasmiṃ appanā sampavattati.
Evaṃ hi4 paṭipannassa sace sā nappavattati,
tathā pi na jahe yogaṃ vāyameth'; eva paṇḍito.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh ārammaṇa-.
2 Sbh omit.
3 Bhm -ppasutānaṃ.
4 Sbh evam pi.

[page 136]
136 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
Hitvā hi sammāvāyāmaṃ visesaṃ nāma māṇavo
adhigacche parittam pi ṭhānam etaṃ na vijjati.
Cittappavatti ākāraṃ tasmā sallakkhayaṃ Buddho,
samataṃ viriyass'; eva yojayetha punappunaṃ.
Isakam pi layaṃ yantaṃ paggaṇheth'; eva mānasaṃ,
accāraddhaṃ nisedhetvā samam eva pavattaye.
Reṇum hi uppaladale sutte nāvāya nāḷiyā,
yathā madhukarādīnaṃ pavatti sampavaṇṇitā1.
Līna-uddhatabhāvehi mocayitvāna sabbaso,
evaṃ nimittābhimukhaṃ mānasaṃ paṭipādaye ti.
Tatrāyam atthadīpanā:- yathā hi aticheko madhukaro2
asukasmiṃ rukkhe pupphaṃ pupphitan ti ñatvā tikkhena
vegena pakkhanto3 taṃ atikkamitvā paṭinivattento4 khīṇe
reṇumhi sampāpuṇāti; aparo acheko mandena javena pak-
khanto khīṇe yeva sampāpuṇāti; cheko pana samena javena
pakkhanto sukhena puppharāsiṃ sampatvā yāvad5 icchakaṃ
reṇuṃ ādāya madhuṃ sampādetvā madhurasaṃ anubhavati;
--yathā ca, sallakatta-antevāsikesu udakathālagate uppala-
patte satthakammaṃ sikkhantesu, eko aticheko6 vegena sat-
thaṃ pātento uppalapattaṃ dvidhā vā chindati, udake vā
paveseti; aparo acheko chijjanapavesanabhayā satthakena
phusitum pi na visahati; cheko pana samena payogena tat-
tha satthappahāraṃ datvā,7 pariyodātasippo hutvā, tathārū-
pesu ṭhānesu kammaṃ katvā, lābhaṃ labhati;--yathā ca
yo catuvyāmappamāṇaṃ makkaṭasuttaṃ āharati, so cat-
tāri sahassāni labhatī ti raññā vutte eko atichekapuriso6
vegena makkaṭasuttaṃ ākaḍḍhanto tahiṃ tahiṃ chindati
yeva; aparo acheko chedanabhayā hatthena phusitum pi na
visahati; cheko pana koṭito paṭṭhāya samena payogena daṇ-
ḍake veṭhetvā āharitvā lābhaṃ labhati;--yathā ca aticheko6

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm sammav-.
2 Bhm acheka--.
3 Bhm pakkhando throughout.
4 B -vattanto.
5 Sbh yāvat.
6 Bhm acheko.
7 Sbh satthapadaṃ dassetvā.

[page 137]
Appanākosallaṃ 137
niyāmako balavavāte lakāraṃ1 pūrento nāvaṃ videsaṃ2
pakkhandāpeti; aparo acheko mandavāte lakāraṃ1 oropento
nāvaṃ tatth'; eva ṭhapeti; cheko pana mandavāte lakāraṃ1
pūretvā balavavāte aḍḍhalakāraṃ1 katvā2 sotthinā icchitaṭ-
ṭhānaṃ pāpuṇāti;--yathā ca, yo telaṃ3 achaḍḍento nāḷiṃ
pūreti, so lābhaṃ labhatī ti ācariyena antevāsikānaṃ vutte,
eko aticheko4 lābhaluddho vegena pūrento telaṃ chaḍḍeti;
aparo acheko telachaḍḍanabhayā āsiñcitum pi na visahati;
cheko pana samena payogena pūretvā lābhaṃ labhati,--
evam eva eko bhikkhu uppanne nimitte: sīgham eva ap-
panaṃ5 pāpuṇissāmī ti gāḷhaṃ viriyaṃ karoti, tassa cittaṃ
accāraddhaviriyattā uddhacce patati, so na sakkoti appanaṃ
pāpuṇituṃ; eko accāraddhaviriyatāya dosaṃ disvā:- kiṃ
dāni me appanāyā ti viriyaṃ hāpeti, tassa cittaṃ atilīnaviri-
yattā kosajje patati, so pi na sakkoti appanaṃ pāpuṇituṃ; yo
pana īsakam pi līnaṃ līnabhāvato uddhataṃ uddhaccato mo-
cetvā samena payogena nimittābhimukhaṃ pavatteti, so
appanaṃ pāpuṇāti, tādisena bhavitabbaṃ, imam atthaṃ
sandhāya etaṃ vuttaṃ:-
Reṇumhi uppaladale sutte nāvāya nāḷiyā,
yathā madhurādīnaṃ pavatti sampavaṇṇitā5.
Līna-uddhatabhāvehi mocayitvā na sabbaso,
evaṃ nimittābhimukhaṃ mānasaṃ paṭipādaye ti.
Iti evaṃ nimittābhimukhaṃ mānasaṃ paṭipādayato pan'
assa:- idāni appanā ijjhissatī ti bhavangaṃ upacchinditvā
pathavī! pathavī! ti anuyogavasena upaṭṭhitaṃ tad-eva
pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā manodvārāvajjanam
uppajjati. Tato tasmiṃ yev'; ārammaṇe cattāri pañca vā
javanāni javanti, tesu avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ, sesāni
kāmāvacarāni, pakaticittehi balavataravitakkavicārapītisu-
khacittekaggatāni, yāni appanāya parikammattā parikam-
mānīhi pi, yathā gāmādīnaṃ āsannappadeso gāmūpacāro

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm lankāraṃ. Cf. J. P. T. S. 1884, 101, n. l.
2 Cf. Mil. 326.
3 Bhm pūretvā.
4 Bhm acheko.
5 Bhm sammav-.

[page 138]
138 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
nagarūpacāro ti vuccati. Evaṃ appanāya āsannattā samīpa-
cārattā vā upacārānī ti pi, ito pubbe parikammānaṃ upari
appanāya ca anulomanato1 anulomānī ti pi vuccanti. Yañ
c'; ettha sabban t'2 imaṃ, taṃ parittagottābhibhavanato ma-
haggatagottabhāvanato ca gotrabhū ti pi vuccati. Agahitag-
gahaṇena3 pan'4 ettha paṭhamaṃ parikammaṃ, dutiyaṃ upa-
cāraṃ, tatiyaṃ anulomaṃ, catutthaṃ gotrabhu. Paṭha-
maṃ vā upacāraṃ, dutiyaṃ anulomaṃ, tatiyaṃ gotrabhu,
catutthaṃ pañcamaṃ vā appanā cittaṃ. Catuttham eva hi
pañcamaṃ vā appeti. Tañ ca kho khippābhiñña-dandhā-
bhiññavasena. Tato paraṃ javanaṃ pati, bhavangassa
vāro hoti.
Ābhidhammika-Godattatthero5 pana:- purimā purimā ku-
salā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dham-
mānaṃ āsevanapaccayena paccayo ti6 imaṃ suttaṃ vatvā
āsevanapaccayena pacchimo pacchimo dhammo balavā hoti,
tasmā: chaṭṭhe pi sattame pi appanā hotī ti āha. Taṃ Aṭṭha-
kathāsu:- attano matimattaṃ therass'; etan ti vatvā paṭik-
khittaṃ.
Catuttha-pañcamesu yeva pana appanā hoti, parato java-
naṃ patitaṃ nāma hoti, bhavangassa asannattā ti vuttaṃ.
Tam7 evaṃ8 vicāretvā vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ.
Yathā hi puriso chinnapapātābhimukho9 dhāvanto ṭhātu-
kāmo pi pariyante pādaṃ katvā ṭhātuṃ na sakkoti, papāte
eva patati, evaṃ chaṭṭhe vā sattame vā appetuṃ na sak-
koti bhavangassa āsannattā, tasmā catutthapañcamesu yeva
appanā hotī ti veditabbā.
Sā ca pana ekacittakkhaṇikā yeva. Sattasu hi ṭhānesu
addhānaparicchedo nāma n'; atthi: paṭhamappanāyaṃ,10 loki-
yābhiññāsu, catūsu maggesu, maggānantaraphale, rūpārūpa-
bhavesu bhavangajjhāne, nirodhassa paccaye neva-saññā-
nāsaññāyatane, nirodhā vuṭṭhahantassa phalasamāpattiyan
ti. Ettha maggānantaraphalaṃ tiṇṇaṃ upari na hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm anulomato.
2 Cf. above, p. 122.
3 Bhm Aggahitagga-.
4 Sbh pi.
5 Bhm -gottatthero.
6 Tikapaṭṭhāna.
7 Sbh taṃ.
8 Bhm eva.
9 Sbh chinnataṭābhimukho.
10 Sh -appaṇāya.

[page 139]
Pathamaṃ jhānaṃ 139
Nirodhassa paccayo1 neva-saññā-nāsaññāyatanaṃ dvinnam
upari na hoti. Rūpārūpesu bhavangassa parimāṇaṃ n'; atthi.
Sesaṭṭhānesu ekam eva cittan ti. Iti ekacittakkhaṇikā yeva
appanā, tato bhavangapāto. Atha bhavangaṃ vocchinditvā2
jhānapaccavekkhaṇatthāya āvajjanaṃ, tato jhānapaccavek-
khaṇan ti3.
Ettāvatā ca pan'; esa vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭha-
maṃ jhānaṃ upasampajja viharati4 evam anena pañcan-
gavippahīnaṃ pañcangasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ
dasalakkhaṇasampannaṃ paṭhamajjhānaṃ5 adhigataṃ hoti
pathavīkasiṇaṃ.
Tattha vivicc'; eva kāmehī ti kāmehi viviccitvā, vinā hutvā,
apakkamitvā. Yo panāyam ettha eva kāro, so niyamat-
tho ti veditabbo. Yasmā ca niyamattho, tasmā, tasmiṃ
paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaṇa-samaye, avijjamānā-
nam pi kāmānaṃ, tassa paṭhamassa jhānassa6 paṭipakkhabhā-
vaṃ kāmapariccāgen'; eva c'; assa adhigamaṃ dīpeti. Ka-
thaṃ? Vivicc'; eva kāmehī ti evaṃ hi niyame kariyamāne
idaṃ paññāyati, nūn'; imassa7 jhānassa kāmāpaṭipakkha-
bhūtā, yesu sati idaṃ nappavattati, andhakāre sati dīpo-
bhāso8 viya, tesaṃ pariccāgen'; eva c'; assa adhigamo hoti,
orimatīrapariccāgena pārimatīrass'; eva, tasmā niyamaṃ
karotī ti.
Tattha siyā, kasmā pan'; esa pubbapade yeva vutto, na
uttarapade? Kiṃ akusalehi dhammehi aviviccā pi jhānaṃ
upasampajja vihareyyā ti? Na kho pan'; etaṃ evaṃ daṭ-
ṭhabbaṃ. Taṃ nissaraṇato hi pubbapade esa vutto, kāma-
dhātu-samatikkamanato hi kāmarāgapaṭipakkhato ca idaṃ
jhānaṃ kāmānam eva nissaraṇaṃ. Yath'; āha:- kāmānam
etaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhamman ti.9 Uttarapade pi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm paccayaṃ.
2 Sbh vicchinditvā.
3 Sbh -paccavekkhaṇā ti.
4 Formula of First Jhāna, Dīgha i, 73, etc., etc.
5 Sb paṭhamaṃ jhānaṃ.
6 Bhm paṭhamajjhānassa.
7 Bhm nanv'; imassa.
8 Bhm padīp-.
9 D. iii, 275; Sh refers to Saṃyutta, Mahāvagga, but v, 121-27
context does not give the citation verbatim.

[page 140]
140 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
pana yathāḥ: idh'; eva bhikkhave paṭhamo samaṇo, idha dutiyo
samaṇo ti1 ettha eva kāro ānetvā vuccati, evaṃ vattabbo.
Na hi sakkā ito aññehi pi nīvaraṇasankhātehi akusalehi dham-
mehi aviviccajhānam upasampajja viharituṃ, tasmā vivicc'
eva kāmehi vivicc'; eva akusalehi dhammehī ti evaṃ padadvaye
pi esa daṭṭhabbo. Padadvaye pi ca kiñcāpi viviccā ti iminā
sādhāraṇavacanena tad-angavivekādayo cittavivekādayo2 ca
sabbe pi vivekā sangahaṃ gacchanti, tathā pi kāyaviveko
cittaviveko vikkhambhanaviveko ti tayo eva idha daṭṭhabbā.
Kāmehī ti iminā pana padena yena ca Niddese: katame
vatthukāmā? Manāpā piyārupā ti3 ādinā nayena vatthu-
kāmā vuttā, ye ca tatth'; eva Vibhange ca chando kāmo, rāgo
kāmo, chandarāgo kāmo, sankappo kāmo, rāgo kāmo, sankap-
parāgo kāmo: . . . ime vuccanti kāmā ti4 evaṃ kilesakāmā
vuttā, te sabbe pi sangahītā icc'; eva daṭṭhabbā. Evaṃ hi
sati vivicc'; eva kāmehī ti vatthukāmehi pi vivicc'; evā ti attho
yujjati. Tena kāyaviveko vutto hoti. Vivicca akusalehi
dhammehī ti kilesakāmehi sabbākusalehi vā viviccā ti attho
yujjati. Tena cittaviveko vutto hoti. Purimena c'; ettha
vatthukāmehi vivekavacanato eva kāmasukhapariccāgo,
dutiyena kilesakāmehi vivekavacanato nekkhammasukha-
pariggaho vibhāvito hoti. Evaṃ vatthukāma-kilesakāma-
vivekavacanato yeva ca etesaṃ paṭhamena sankilesavatthup-
pahānaṃ, dutiyena sankilesappahānaṃ, paṭhamena lola-
bhāvassa hetupariccāgo, dutiyena bālabhāvassa, paṭhamena
ca payogasuddhi, dutiyena āsayaposanaṃ vibhāvitaṃ hotī ti
ñātabbaṃ5.
Esa tāva nayo kāmehī ti ettha vuttakāmesu vatthukāma-
pakkhe. Kilesakāmapakkhe pana chando ti ca rāgo ti ca
evam ādīhi anekabhedo kāmacchando yeva kāmo ti adhippeto.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 63; A. ii, 238; Sbh omit paṭhamo.
2 Bhm kāyaviv-.
3 Nid. i, 1. The answer, however, in P. T. S. ed. is: manāpikā
rūpā . . . saddā. Piyarūpā does not occur.
4 Vibh. 256; Nid. 2. (The Niddesa for the last word quoted,
reads kilesakāmā.)
5 Sb pi ñātabbaṃ; Bhm viññātabbaṃ.

[page 141]
Pathamaṃ jhānaṃ 141
So ca akusalapariyāpanno pi samāno: tattha katame kāmā?
Chando kāmo1 ti ādinā nayena Vibhange jhānapaṭipakkhato
visuṃ vutto. Kilesakāmattā vā purimapade vutto, akusala-
pariyāpannattā dutiyapade. Anekabhedato c'; assa kāmato
ti avatvā kāmehī ti vuttaṃ. Aññesam pi ca dhammānaṃ
akusalabhāve vijjamāne: tattha katame akusalā dhammā?
Kāmacchando ti2 ādinā nayena Vibhange upari jhānangānaṃ
paccanīkapaṭipakkhabhāvadassanato nīvaraṇān'; eva vut-
tāni. Nīvaraṇāni hi jhānangapaccanīkāni, tesaṃ jhānangān'
eva paṭipakkhāni viddhaṃ sakāni vighātakānī ti vuttaṃ hoti.
Tathā hi samādhi kāmacchandassa paṭipakkho, pīti vyāpādas-
sa, vitakko thīnamiddhassa, sukhaṃ uddhacca-kukkuccassa,
vicāro vicikicchāyā ti Peṭake3 vuttaṃ. Evam ettha vivicc'
eva kāmehī ti iminā kāmacchandassa vikkhambhanaviveko
vutto hoti. Vivicca akusalehi dhammehī ti iminā pañcan-
nam pi nīvaraṇānaṃ, agahitaggahaṇena4 pana paṭhamena
kāmacchandassa, dutiyena sesanīvaraṇānaṃ, tathā paṭha-
mena tīsu akusalamūlesu pañcakāmaguṇabhedavisayassa
lobhassa, dutiyena āghātavatthubhedādivisayānaṃ dosamo-
hānaṃ. Oghādisu vā dhammesu paṭhamena kāmogha-kā-
mayoga-kāmāsava-kāmupādāna-abhijjhākāyagantha-kāma
rāgasaṃyojanānaṃ, dutiyena avasesa-oghayogāsava-upādā-
naganthasaṃyojanānaṃ. Paṭhamena ca taṇhāya taṃ-sam-
payuttakānañ ca, dutiyena avijjāya taṃ-sampayuttakānañ ca.
Api ca paṭhamena lobhasampayuttānaṃ aṭṭhannaṃ cittup-
pādānaṃ, dutiyena sesānaṃ catunnaṃ akusalacittuppādā-
naṃ vikkhambhanaviveko vutto hotī ti veditabbo. Ayaṃ
tāva vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī ti ettha
atthappakāsanā.
Ettāvatā ca paṭhamassa jhānassa pahānangaṃ dassetvā,
idāni sampayogangaṃ dassetuṃ savitakkaṃ savicāran ti
ādi vuttaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Vibh. 256; Sh reads katamo kāmacchando kāmo? Bhm
katamo kāmo? Chando kāmo.
2 Ibid.
3 Peṭakopadesa. Cf. Asl. 165.
4 Bhm aggahitagahaṇena.

[page 142]
142 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
Tattha vitakkanaṃ vitakko,1 ūhanan ti vuttaṃ hoti.
Svāyaṃ ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇo; āhana-
na-pariyāhananaraso. Tathā hi tena yogāvacaro āramma-
ṇaṃ vitakkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ karotī ti vuccati.
Arammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno.
Vicaraṇaṃ vicāro, anusañcaraṇan ti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ
ārammaṇānumajjanalakkhaṇo; tattha sahajātānuyojanaraso;
cittassa anuppabandhanapaccupaṭṭhāno.
Sante pi ca nesaṃ katthaci avippayoge oḷārikaṭṭhena pub-
bangamaṭṭhena ca ghaṇṭābhighāto viya cetaso paṭhamā-
bhinipāto vitakko.2 Sukhumaṭṭhena anumajjanasabhāvena
ca ghaṇṭānuravo viya anuppabandho vicāro. Vipphāravā
c'; ettha vitakko paṭhamuppattikāle paripphandanabhūto
cittassa, ākāse uppatitukāmassa pakkhino pakkhavikkhepo
viya, padumābhimukhapāto viya ca gandhānubandhacetaso
bhamarassa. Santavutti vicāro nātiparipphandanabhāvo
cittassa, ākāse uppatitassa pakkhino pakkhappasāraṇaṃ viya,
paribbhamanaṃ viya ca padumābhimukhapatitassa bhama-
rassa padumassa uparibhāge. Dukanipātaṭṭhakathāyaṃ3
pana ākāse gacchato mahāsakuṇassa ubhohi pakkhehi vātaṃ
gahetvā4 pakkhe sannisīdāpetvā gamanaṃ viya ārammaṇe
cetaso abhiniropanabhāvena pavatto vitakko; [so hi ekaggo
hutvā appeti;]5 vātagahaṇatthaṃ6 pakkhe phandāpaya-
mānassa gamanaṃ viya anumajjanasabhāvena pavatto
vicāro ti vuttaṃ. Taṃ anuppabandhena pavattiyaṃ yuj-
jati. So pana nesaṃ viseso paṭhamadutiyajjhānesu pākaṭo
hoti. Api ca malaggahitaṃ kaṃsabhājanaṃ ekena hatthena
daḷhaṃ gahetvā, itarena hatthena cuṇṇatelavālaṇḍupakena7
parimajjantassa, daḷhagahaṇahattho viya vitakko, parimaj-
janahattho viya vicāro. Tathā kumbhakārassa daṇḍappa-
hārena cakkaṃ bhamayitvā, bhājanaṃ karontassa uppīḷana-

--------------------------------------------------------------------------
1 With the following discussion cf. Asl. 114 f.; Expositor
(trs.), 151 f.
2 Sh after viya insert abhiniropanaṭṭhena ca.
3 Manorathapūraṇī on Anguttara i, 53, 3.
4 Sbh gāhāpetvā.
5 Only Sh gives this clause.
6 Bhm vātagga-.
7 Sh -vāḷaṇḍ-. Cf. A. i, 209.

[page 143]
Pathamaṃ jhānaṃ 143
hattho viya vitakko, ito cito ca sañcaraṇahattho viya vicāro.
Tathā maṇḍalaṃ karontassa majjhe sannirujjhitvā ṭhitakaṇ-
ṭako viya abhiniropano vitakko, bahi paribbhamanakaṇṭako
viya anumajjanto1 vicāro. Iti iminā ca vitakkena iminā
ca vicārena saha vattati, rukkho viya pupphena phalena cāti
idaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti vuccati.
Vibhange pana2: iminā ca vitakkena, iminā ca vicarena
upeto hoti, samupeto ti ādinā nayena puggalādhiṭṭhānā
desanā katā. Attho pana tatrā pi evam eva daṭṭhabbo.
Vivekajan ti ettha vivitti viveko.3 Nīvaraṇavigamo ti
attho. Vivitto ti vā viveko, nīvaraṇavivitto jhānasampayut-
tadhammarāsī ti attho. Tasmā vivekā, tasmiṃ vā viveke
jātan ti vivekajaṃ.
Pītisukhan ti [ettha4] pīṇāyatī ti5 pīti. Sā sampiyāyana-
lakkhaṇā; kāyacittapīṇanarasā, pharaṇarasā vā; odagya-
paccupaṭṭhānā. Sā pan'; esā khuddikā6 pīti, khaṇikā pīti,
okkantikā pīti, ubbegā pīti, pharaṇā pītī ti pañcavidhā hoti.
Tattha khuddikā pīti sarīre lomahaṃsamattam eva kātuṃ
sakkoti. Khaṇikā pīti khaṇe khaṇe vijjuppātasadisā7 hoti.
Okkantikā pīti samuddatīraṃ vīci viya kāyaṃ okkamitvā
okkamitvā bhijjati. Ubbegā pīti balavatī hoti, kāyaṃ ud-
dhaggaṃ katvā ākāse langhāpanappamāṇappattā. Tathā hi
Puṇṇavallikavāsī Mahā-Tissatthero puṇṇamadivase sāyaṃ
cetiyangaṇaṃ gantvā candālokaṃ disvā Mahācetiyābhimukho
hutvā: imāya vata velāya catasso parisā Mahācetiy
vandantī ti pakatiyā diṭṭhārammaṇavasena Buddhāramma-
ṇaṃ ubbegāpītiṃ uppādetvā sudhātale pahaṭacitrageṇḍuko8
viya ākāse uppatitvā Mahācetiyangaṇe yeva patiṭṭhāsi.
Tathā Girikaṇḍakavihārassa9 upanissaye Vattakālakagāme
ekā kuladhītā pi balavabuddhārammaṇāya ubbegāpītiyā ākāse
langhesi. Tassā kira mātāpitaro sāyaṃ dhammasavaṇat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb anumajjano; Sh anumajjamāno.
2 Vibh. 257.
3 Bhm vivittaviveko.
4 Sbh omit.
5 Bhm pinayatī ti.
6 So all the authorities.
7 Bhm vijjuppāda-.
8 Bhm pahata-. Sb -bheṇḍuko. Cf. Jāt. v, 196; Asl. 116.
9 Sb Girikaṇḍakamahāvihārassa.

[page 144]
144 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
thāya1 vihāraṃ gacchantā: amma! tvaṃ garubhārā akāle
carituṃ2 na sakkosi; mayaṃ tumhaṃ pattiṃ katvā dhammaṃ
sossāmā ti agamaṃsu. Sā gantukāmā pi tesaṃ vacanaṃ
paṭibāhituṃ asakkontī ghare ohīyitvā gharājire ṭhatvā
candālokena Girikaṇḍake3 ākāse cetiyangaṇaṃ olokentī4
cetiyassa dīpapūjaṃ addasa, catasso ca parisā mālāgandhā-
dīhi cetiyapūjaṃ katvā padakkhiṇaṃ karontiyo bhikkhusan-
ghassa ca gaṇasajjhāyasaddaṃ assosi. Ath'; assā:- dhañ-
ñā vat 'ime, ye vihāraṃ gantvā evarūpe cetiyangaṇe anusañ-
carituṃ, evarūpañ ca madhuraṃ dhammakathaṃ sotuṃ
labhantī ti muttārāsisadisaṃ cetiyaṃ passantiyā eva ubbe-
gāpīti udapādi. Sā ākāse langhitvā mātāpitunnaṃ5 purima-
taraṃ yeva ākāsato cetiyangaṇe orūyha cetiyaṃ vanditvā
dhammaṃ suṇamānā aṭṭhāsi. Atha naṃ mātāpitaro āgant-
vā: amma! tvaṃ katarena maggena āgatā'; sī ti pucchiṃsu.
Sā: ākāsena āgatā 'mhi, na maggenā ti vatvā: amma! ākāsena
nāma khīṇāsavā sañcaranti; tvaṃ kathaṃ āgatā ti vuttā,
āha: mayhaṃ candālokena cetiyaṃ olokentiyā ṭhitāya Bud-
dhārammaṇā balavatī pīti6 uppajji, athāhaṃ neva attano
ṭhitabhāvaṃ, na nisinnabhāvaṃ aññāsiṃ, gahitanimitten'
eva pana ākāse langhitvā cetiyangaṇe patiṭṭhitā 'mhī ti.
Evaṃ ubbegāpīti ākāse langhāpanappamāṇā hoti.
Pharaṇāpītiyā pana uppannāya sakalasarīraṃ dhamitvā
pūritavatthi viya mahatā udakoghena pakkhandapabbata-
kucchi7 viya ca anuparipphuṭaṃ hoti. Sā pan'; esā pañ-
cavidhā pīti gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gacchantī duvi-
dhaṃ passaddhiṃ paripūreti kāyappassaddhiñ ca cittappas-
saddhiñ ca. Passaddhi gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gac-
chantī duvidham pi sukhaṃ paripūreti, kāyikañ ca cetasikañ
ca. Sukhaṃ gabbhaṃ ganhantaṃ paripākaṃ gacchantaṃ
tividhaṃ samādhiṃ paripūreti, khaṇikasamādhiṃ, upacāra-
samādhiṃ, appanāsamādhin ti. Tāsu yā appanā samā-
dhissa mūlaṃ hutvā vaḍḍhamānā samādhisampayogaṃ gatā
pharaṇāpīti. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā pītī ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -savana-.
2 Bhm vicarituṃ.
3 Bhm -kaṇṭake.
4 Sh ākasaceti-.
5 Bhm -pitūnaṃ.
6 Bhm balavapīti.
7 Sb pakkhanta-.

[page 145]
Pathamaṃ jhānaṃ 145
Itaraṃ pana sukkhanaṃ sukhaṃ, suṭṭhu vā khādati, kha-
ṇati1 ca kāyacittābādhan ti sukhaṃ. Taṃ sātalakkhaṇaṃ,
sampayuttānaṃ upabrūhaṇarasaṃ,2 anuggahapaccupaṭṭhā-
naṃ. Sati pi ca nesaṃ pītisukhānaṃ3 katthaci avippa-
yoge, iṭṭhārammaṇapaṭilābhatuṭṭhi pīti, paṭiladdharasānubha-
vanaṃ4 sukhaṃ. Yattha pīti, tattha sukhaṃ. Yattha su-
khaṃ, tattha na niyamato pīti. Sankhārakkhandhasangahitā
pīti, vedanākkhandhasangahitaṃ5 sukhaṃ. Kantārakhin-
nassa vanantodakadassanasavaṇesu6 viya pīti, vanacchāyap-
pavesana7-udakaparibhogesu viya sukhaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ
samaye pākaṭabhāvato c'; etaṃ vuttan ti veditabbaṃ. Iti
ayañ ca pīti idañ ca sukhaṃ assa jhānassa, asmiṃ vā jhāne
atthī ti idaṃ jhānaṃ pītisukhan ti vuccati. Atha vā pīti ca
sukhañ ca pītisukhaṃ, dhammavinayādayo viya. Viveka-
jaṃ pītisukham assa jhānassa, asmiṃ vā jhāne atthī ti evam
pi vivekajaṃ pītisukhaṃ. Yath'; eva hi jhānaṃ, evaṃ pīti-
sukham p'; ettha vivekajam eva hoti, tañ c'; assa atthi, tasmā
ekapaden'; eva vivekajaṃ pīti sukhan ti pi vattuṃ yujjati.
Vibhange pana: idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagatan ti
ādinā nayena vuttaṃ.8 Attho pana tatthā pi evam eva daṭ-
ṭhabbo.
Paṭhamaṃ jhānan ti idaṃ parato āvibhavissati.
Upasampajjā ti upagantvā, pāputvā ti vuttaṃ hoti.
Upasampādayitvā vā, nipphādetvā ti vuttaṃ hoti. Vibhange
pana: upasampajjā ti . . . paṭhamassa jhānassa lābho paṭi-
lābho patti sampatti phussanā sacchikiriyā upasampadā ti
vuttaṃ.9 Tassā pi evam ev'; attho daṭṭhabbo.
Viharatī ti tad-anurūpena iriyāpathavihārena iti vuttap-
pakārajhānasamangī hutvā attabhāvassa iriyaṃ, vuttiṃ,
pālanaṃ, yapanaṃ, yāpanaṃ, cāraṃ, vihāraṃ abhinip-
phādeti. Vuttaṃ h'; etaṃ Vibhange: viharatī ti iriyati10,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm khanati.
2 Bhm upabrūhana-.
3 Bhm Sb omit.
4 Bhm paṭiladdhassānu-.
5 Sb -sangahitam.
6 Bm -savanadassanesu.
7 Bhm -chāyā pavesana-.
8 Vibh. 257.
9 Ibid.
10 Sbh irīyati. Cf. M. i, 74, vḷ. iriyyati.
I. 10

[page 146]
146 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
vattati,1 pāleti, yapeti, yāpeti, carati, viharati, tena vuccati
viharatī ti2.
Yaṃ pana vuttaṃ:- pañcangavippahīnaṃ, pañcanga-
samannāgatan ti3 tattha kāmacchando, vyāpādo, thīnamid-
dhaṃ, uddhaccakukkuccaṃ, vicikicchā ti imesaṃ pañcan-
naṃ nīvaraṇānaṃ pahānavasena pañcangavippahīnatā vedi-
tabbā. Na hi etesu appahīnesu jhānam uppajjati, ten'; ass'
etāni pahānangānī ti vuccanti. Kiñcāpi hi jhānakkhaṇe
aññe pi akusalā dhamma pahīyanti, tathā pi etān'; eva vise-
sena jhānantarāyakarāni. Kāmacchandena hi nānāvisayap-
palobhitaṃ cittaṃ na ekattārammaṇe samādhiyati, kāmac-
chandābhibhūtaṃ vā taṃ na kāmadhātuppahānāya paṭi-
padaṃ paṭipajjati, vyāpādena c'; ārammaṇe paṭihaññamā-
naṃ na nirantaraṃ pavattati. Thīnamiddhābhibhūtaṃ
akammaññaṃ hoti, uddhaccakukuccaparetaṃ avūpasantam
eva hutvā paribbhamati. Vicikicchāya upahataṃ jhānā-
dhigamasādhikaṃ paṭipadaṃ nārohati, iti visesena jhānan-
tarāyakarattā etān'; eva pahānangānī ti vuttāni4.
Yasmā pana vitakko ārammaṇe cittaṃ abhiniropeti, vicāro
anuppabandhati, tehi avikkhepāya sampāditappayogassa
cetaso, payogasampattisambhavā pīti pīṇanaṃ,5 sukhañ ca
upabrūhaṇaṃ6 karoti. Atha naṃ sasesasampayuttadham-
maṃ etehi abhiniropanānuppabandhanapīnaṇānubrūhaṇehi
anuggahītā7 ekaggatā ekattārammaṇe samaṃ sammā [ca8]
ādhiyati, tasmā vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ, cittekaggatā
ti imesaṃ pañcannaṃ uppattivasena pañcangasamannāga-
tatā veditabbā. Uppannesu hi etesu pañcasu jhānaṃ up-
pannaṃ nāma hoti, ten'; assa etāni pañcasamannāgatangā-
nī ti vuccanti, tasmā na etehi samannāgataṃ aññad-eva
jhānaṃ nāma atthī ti gahetabbaṃ. Yathā pana angamat-
tavasen'; eva caturanginī senā, pañcangikañ ca turiyaṃ9,
aṭṭhangiko ca maggo ti vuccati, evam idam pi angamatta-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm pavattati.
2 Vibh. 252.
3 Above, p. 139; S. i, 99; A. v, 16.
4 Bhm vuttānī ti.
5 Bhm pīn-.
6 Bhm upabrūhanaṃ.
7 Bhm anuggahitā.
8 Sbh omit.
9 Bhm pañcangikaṃ tūriyaṃ.

[page 147]
Pathamaṃ jhānaṃ 147
vasen'; eva pañcangikan ti vā pañcangasamannāgatan ti vā
vuccatī ti veditabbaṃ. Etāni ca pañcangāni, kiñcāpi upa-
cārakkhaṇe pi atthi, atha kho upacāre pakaticittato balava-
tarāni. Idha pana upacārato pi balavatarāni rūpāvacara-
lakkhaṇappattāni. Ettha hi vitakko suvisuddhena1 ākārena
ārammaṇe cittaṃ abhiniropayamāno upajjati. Vicāro ati-
viya ārammaṇaṃ anumajjamāno, pītisukhaṃ sabbāvantam
pi kāyaṃ pharamānaṃ. Ten'; ev'; āha: nāssa kiñci sabbāvato
kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hotī ti.2 Cittekagga-
tā pi, heṭṭhimamhi samuggapaṭale uparimaṃ samuggapaṭalaṃ
viya, ārammaṇesu phusitā3 hutvā uppajjati: ayam etesaṃ
itarehi viseso. Tattha cittekaggatā, kiñcāpi savitakkaṃ
savicāran ti imasmiṃ pāṭhe na niddiṭṭhā, tathā pi Vi-
bhange: jhānan ti vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittekaggatā ti4
evaṃ vuttattā angam eva, yena hi adhippāyena Bhagavatā
uddeso kato, so yeva tena Vibhange pakāsito ti5.
Tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannan ti ettha pana
ādim ajjhapariyosānavasena tividhakalyāṇatā. Tesaṃ yeva
ca ādim ajjhapariyosānānaṃ lakkhaṇavasena dasalakkha-
ṇasampannatā veditabbā.
Tatrāyaṃ pāḷi:- paṭhamassa jhānassa paṭipadā-visuddhi
ādi, upekkhānubrūhaṇā majjhe, sampahaṃsanā pariyosānaṃ.
‘Paṭhamassa jhānassa paṭipadā visuddhi ādi':- ādissa kati
lakkhaṇāni? Ādissa tīṇi lakkhaṇāni: yo tassa paribandho6
tato cittaṃ visujjhati; visuddhattā cittaṃ majjhimaṃ
samathanimittaṃ paṭipajjati; paṭipannattā tattha cittaṃ
pakkhandati. Yañ ca paribandhato7 cittaṃ visujjhati yañ
ca visuddhattā cittaṃ majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭipaj-
jati, yañ ca paṭipannattā, tattha cittaṃ pakkhandati, paṭha-
massa jhānassa paṭipadā-visuddhi ādi:- ādissa imāni tīṇi
lakkhaṇāni, tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ ādikalyāṇañ
ceva hoti tilakkhaṇasampannañ ca.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -visadena.
2 D. i, 73 f.; M. iii, 92 f.
3 Sbh phussitā.
4 Vibh. 257, reading cittassa ekaggatā.
5 Sbh hotī ti for ti.
6 Sbh paripattho.
7 Sbh paripatthato.

[page 148]
148 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
Paṭhamassa jhānassa upekkhānubrūhaṇā majjhe, maj-
jhassa kati lakkhaṇāni? Majjhassa tīṇi lakkhaṇāni: visud-
dhaṃ cittaṃ ajjhupekkhati; samathapaṭipannaṃ ajjhupek-
khati; ekattupaṭṭhānaṃ ajjhupekkhati. Yañ ca visuddhaṃ
cittaṃ ajjhupekkhati, yañ ca samathapaṭipannaṃ ajjhupek-
khati, yañ ca ekattupaṭṭhānaṃ ajjhupekkhati, paṭhamassa
jhānassa upekkhānubrūhaṇā majjhe. Majjhassa imāni tīṇi
lakkhaṇāni, tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ majjhe kalyā-
ṇañ ceva hoti tilakkhaṇasampannañ1 ca.
Paṭhamassa jhānassa sampahaṃsanā pariyosānaṃ. Pari-
yosānassa kati lakkhaṇāni? Pariyosānassa cattāri lakkha-
ṇāni. Tattha: jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena
sampahaṃsanā; indriyānaṃ ekarasaṭṭhena sampahaṃsanā;
tad-upagaviriyavāhanaṭṭhena sampahaṃsanā; āsevanaṭṭhena
sampahaṃsanā, paṭhamassa jhānassa sampahaṃsanā pari-
yosānaṃ. Pariyosānassa imāni cattāri lakkhaṇāni, tena vuc-
cati paṭhamaṃ jhānaṃ pariyosānakalyāṇañ ceva hoti catu-
lakkhaṇasampannañ cā ti.
Tatra paṭipadā-visuddhi nāma sasambhāriko upacāro,
upekkhānubrūhaṇā nāma appanā,2 sampahaṃsanā nāma
paccavekkhaṇā ti evam eke vaṇṇayanti. Yasmā pana: ekat-
tagataṃ cittaṃ paṭipadā-visuddhi pakkhandañ ceva hoti
upekkhānubrūhitañ ca, ñāṇena ca sampahaṃsitan ti pāḷiyaṃ
vuttaṃ, tasmā anto appanāyam eva āgamanavasena paṭipa-
dā-visuddhi. Tatramajjhattupekkhāya3 kiccavasena upek-
khānubrūhaṇā, dhammānaṃ anativattanādibhāvasādhanena
pariyodāpakassa ñāṇassa kiccanipphattivasena sampahaṃsa-
nā ca veditabbā. Kathaṃ? Yasmiṃ hi vāre appanā up-
pajjati, tasmiṃ yo nīvaraṇasankhāto kilesagaṇo tassa jhā-
nassa paribandho,4 tato cittaṃ visujjhati. Visuddhattā āva-
raṇavirahitaṃ hutvā, majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭipaj-
jati. Majjhimaṃ samathanimittaṃ nāma samappavatto
appanāsamādhi yeva.
Tad-anantaraṃ pana purimacittaṃ ekasantati pariṇāma-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh omits ti-.
2 Bhm as always -bruhanā and appanā; Sbh appaṇā.
3 Bhm -majjhutt-.
4 Sbh paripattho.

[page 149]
Pathamaṃ jhānaṃ 149
nayena tathattaṃ upagacchamānaṃ majjhimaṃ samathani-
mittaṃ paṭipajjati nāma. Evaṃ paṭipannattā tathattu-
pagamanena tattha pakkhandati nāma. Evaṃ tāva purima-
citte vijjamānākāranipphādikā1 paṭhamassa jhānassa uppā-
dakkhaṇe yeva āgamanavasena paṭipadā-visuddhi veditabbā.
Evaṃ visuddhassa pana tassa puna visodhetabbābhāvato
visodhane vyāpāraṃ akaronto visuddhaṃ cittaṃ ajjhupek-
khati nāma. Samathabhāvupagamanena samathapaṭipan-
nassa puna samādhāne vyāpāraṃ akaronto samathapaṭipan-
naṃ cittaṃ2 ajjhupekkhati nāma. Samathapaṭipannabhā-
vato eva c'; assa kilesasaṃsaggaṃ pahāya ekattena upaṭṭhi-
tassa puna ekattupaṭṭhāne vyāpāraṃ akaronto ekattupaṭ-
ṭhānaṃ ajjhupekkhati nāma. Evaṃ tatramajjhattupek-
khāya kiccavasena upekkhānubrūhaṇā veditabbā.
Ye pan'; ete evaṃ upekkhānubrūhite tattha jātā samādhi-
paññāsankhātā yuganandhadhammā aññamaññam anativat-
tamānā hutvā pavattā, yāni ca saddhādīni indriyāni nānā-
kilesehi vimuttattā vimuttirasena ekarasāni hutvā pavat-
tāni, yañ c'; esa tad-upagaṃ tesaṃ anativattana-ekarasa-
bhāvānaṃ anucchavikaṃ viriyaṃ vāhayati, yā c'; assa tas-
miṃ khaṇe pavattā āsevanā:- sabbe pi te ākārā, yasmā
ñāṇena sankilesavodānesu taṃ taṃ ādīnavañ ca ānisaṃsañ
ca disvā, tathā tathā sampahaṃsitattā visodhitattā pariyo-
dāpitattā nipphannā va, tasmā dhammānaṃ anativattanā-
dibhāvasādhanena pariyodāpakassa ñāṇassa kiccanipphat-
tivasena sampahaṃsanā veditabbā ti vuttaṃ.
Tattha yasmā upekkhāvasena ñāṇaṃ pākaṭaṃ hoti:-
yath'; āha: tathā paggahitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupek-
khati upekkhāvasena, paññāvasena paññindriyaṃ adhi-
mattaṃ hoti, upekkhāvasena nānattakilesehi cittaṃ vimuc-
cati, vimokkhavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimat-
taṃ hoti, vimuttattā te dhammā ekarasā honti, ekarasaṭ-
ṭhenabhāvanā ti-tasmā ñāṇakiccabhūtā sampahaṃ sanā
pariyosānan ti vuttā.
Idāni paṭhamajjhānaṃ adhigataṃ hoti pathavīkasiṇan ti
ettha gaṇanānupubbatā paṭhamaṃ; paṭhamaṃ uppannan

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -kārā-.
2 Bhm omit.

[page 150]
150 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
ti pi paṭhamaṃ. Ārammaṇūpanijjhānato paccanīkajhā-
panato vā jhānaṃ. Pathavīmaṇḍalaṃ pana1 sakalaṭṭhena
pathavīkasiṇan ti vuccati. Taṃ nissāya paṭiladdhanimittam
pi pathavīkasiṇaṃ, nimitte2 paṭiladdhajhānam3 pi. Tatra
imasmiṃ atthe jhānaṃ pathavīkasiṇan ti veditabbaṃ. Taṃ
sandhāya vuttaṃ paṭhamajjhānaṃ adhigataṃ hoti pathavī-
kasiṇan ti.
Evam adhigate pana etasmiṃ tena yoginā, vālavedhinā4
viya [ca5] sūdena viya ca ākārā pariggahetabbā. Yathā hi
sukusalo dhanuggaho vālavedhāya4 kammaṃ kurumāno
yasmiṃ vāre vālaṃ4 vijjhati, tasmiṃ vāre akkantapadānañ
ca dhanudaṇḍassa ca jiyāya ca sarassa ca ākāraṃ pariggaṇhey-
ya, evaṃ me ṭhitena evaṃ dhanudaṇḍaṃ evaṃ jiyaṃ evaṃ
saraṃ gahetvā vālo viddho ti; so tato paṭṭhāya tath'; eva te
ākāre sampādento avirādhetvā vālaṃ vijjheyya, evam eva
yoginā pi:- imaṃ nāma me bhājanaṃ bhuñjitvā evarūpaṃ
puggalaṃ sevamānena, evarūpe senāsane, iminā nāma
iriyāpathena, imasmiṃ kāle, idam idhagatan ti ete bho-
janasappāyādayo ākārā pariggahetabbā. Evam hi so
naṭṭhe vā tasmiṃ te ākāre sampādetvā puna uppādetuṃ
appaguṇaṃ vā paguṇaṃ karonto6 punappunaṃ appetuṃ
sakkhissati.
Yathā ca kusalo sūdo bhattāraṃ parivisanto tassa yaṃ yaṃ
ruciyā paribhuñjati,7 taṃ taṃ sallakkhetvā tato paṭṭhāya
tādisaṃ yeva upanāmento lābhassa bhāgī hoti, evam ayam
pi adhigatakkhaṇe bhojanādayo ākāre gahetvā te sampā-
dento punappunaṃ appanāya lābhī hoti. Tasmā, tena
vālavedhinā viya, sūdena viya ca, ākārā pariggahetabbā.
Vuttam pi c'; etaṃ Bhagavatā:- seyyathāpi, bhikkhave,
paṇḍito viyatto kusalo sūdo rājānaṃ vā rājamahāmattānaṃ vā
nānaccayehi8 sūpehi paccupaṭṭhito assa ambilaggehi pi titta-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Bhm -kasiṇanimitte.
3 Bhm -laddhaṃ jhānam.
4 Sh vāḷa-.
5 S omit.
6 Sh paguṇakaronto.
7 Sbh bhuñjati.
8 Sbh insert nānaggarasehi.

[page 151]
Pathamaṃ jhānaṃ 151
kaggehi pi kaṭukaggehi pi madhuraggehi pi khārikehi pi akhā-
rikehi pi loṇikehi pi aloṇikehi pi. Sa kho so, bhikkhave,
paṇḍito viyatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ1 uggaṇhāti:
idaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ2 ruccati, imassa vā abhi-
harati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati,
ambilaggaṃ vā me ajja bhattusūpeyyaṃ2 ruccati, ambilaggassa
vā [ajja3] abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilag-
gassa vā vaṇṇaṃ bhāsati ...pe... aloṇikassa vā vaṇṇaṃ
bhasatī ti. Sakho so, bhikkhave, paṇḍito viyatto kusalo sūdo
lābhī ceva hoti acchādanassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārā-
naṃ. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito viyatto
kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ uggaṇhāti. Evam eva
kho, bhikkhave, idh'; ekacco paṇḍito viyatto kusalo bhikkhu kāye
kāyānupassī viharati ...pe... vedanāsu vedanā-, . . . citte
cittā-, . . . dhammesu dhammānupassī viharati, ātāpī sampa-
jāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dham-
mesu dhammānupassino viharato cittaṃ samādhiyati, upak-
kilesā pahīyanti, [sotaṃ nimittaṃ uggaṇhāti].4 So kho so,
bhikkhave, paṇḍito viyatto kusalo bhikkhu lābhī ceva hoti diṭ-
ṭhadhammasukhavihārassa,5 lābhī sati sampajaññassa. Taṃ
kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito viyatto kusalo
bhikkhu sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī ti.6 Nimittaga-
haṇena c'; assa puna te ākāre sampādayato appanāmattam
eva ijjhati, na ciraṭṭhānaṃ. Ciraṭṭhānaṃ pana samādhi-
paripanthānaṃ7 dhammānaṃ suvisodhitattā hoti.
Yo hi bhikkhu kāmādīnavapaccavekkhaṇādīhi8 kāmac-
chandaṃ na suṭṭhu vikkhambhetvā,9 kayappassaddhivasena
kāyaduṭṭhullaṃ na suṭṭhu paṭippassaddhaṃ10 katvā, āram-
bhadhātumanasikārādivasena thīnamiddhaṃ na suṭṭhu
paṭivinodetvā, samathanimittamanasikārādivasena uddhac-

--------------------------------------------------------------------------
1 Feer edition of S.: bhattassa nimittaṃ.
2 Ibid: bhattasūp-.
3 Sbh and Feer edition omit.
4 Feer edition omits.
5 Feer -vihārānaṃ.
6 S. v, 151 f.
7 Bh -bandhanaṃ; Bm -phandhānaṃ.
8 Bhm -vekkhanā-.
9 Bhm -bhitvā.
10 Sbh suppaṭi-, omitting suṭṭhu.

[page 152]
152 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
cakukkuccaṃ na suṭṭhu samūhataṃ1 katvā, aññe pi samā-
dhiparipanthe2 dhamme na suṭṭhu visodhetvā jhānaṃ samā-
pajjati, so, avisodhitaṃ āsayaṃ paviṭṭhabhamaro viya, avi-
suddhaṃ uyyānaṃ paviṭṭharājā viya ca, khippam eva nik-
khamati. Yo pana samādhiparipanthe2 dhamme suṭṭhu
visodhetvā jhānaṃ samāpajjati so suvisodhitaṃ āsayaṃ
paviṭṭhabhamaro viya, suparisuddhaṃ uyyānaṃ paviṭṭha-
rājā viya ca, sakalam pi divasabhāgaṃ antosamāpattiyaṃ
yeva hoti. Ten'; āhu Porāṇā:-
Kāmesu chandaṃ paṭighaṃ vinodaye,
Uddhaccamiddhaṃ vicikicchapañcamaṃ,
Vivekapāmojjakarena cetasā;
Rājā va suddhantagato tahiṃ rame ti.
Tasmā ciraṭṭhiti kāmena pāripanthikadhamme3 visodhetvā
jhānaṃ samāpajjitabbaṃ; cittabhāvanāvepullatthañ ca
yathāladdhaṃ paṭibhāganimittaṃ vaḍḍhetabbaṃ. Tassa
dve vaḍḍhanābhūmiyo: upacāraṃ vā appanā vā. Upa-
cāraṃ patvā pi hi taṃ vaḍḍhetuṃ vaṭṭati, appanaṃ patvā pi
ekasmiṃ pana ṭhāne avassaṃ vaḍḍhetabbaṃ. Tena vut-
taṃ: yathāladdhaṃ paṭibhāganimittaṃ vaḍḍhetabban ti.
Tatrāyaṃ vaḍḍhanānayo: tena yoginā taṃ4 nimittaṃ pat-
tavaḍḍhana-pūvavaḍḍhana-bhattavaḍḍhana-latāvaḍḍhana-
dussavaḍḍhanayogena avaḍḍhetvā, yathā nāma kassako
kasitabbaṭṭhānaṃ nangalena paricchinditvā paricchedabbhan-
tare kasati; yathā vā pana bhikkhū sīmaṃ bandhantā
paṭhamaṃ nimittāni sallakkhetvā pacchā bandhanti, evam
eva tassa yathāladdhassa nimittassa anukkamena ekangula-
dvangula-tivangula-caturangulamattaṃ manasā paricchin-
ditvā5 yathā paricchinna-paricchedaṃ6 vaḍḍhetabbaṃ, apa-
ricchinditvā pana na vaḍḍhetabbaṃ. Tato vidatthiratana-
pamukhapariveṇavihārasīmānaṃ7 gāmanigamajanapadaraj-
jasamuddasīmānañ ca paricchedavasena vaḍḍhayantena8

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh susamūh-, omitting suṭṭhu.
2 Bhm -bandhe.
3 Bhm -bandhika-.
4 Bhm omit.
5 Sbh repeat paricchinditvā.
6 Bhm omit paricchinna-.
7 Bhm -vihāraṃ simānaṃ.
8 Sbh vaḍḍhentena.

[page 153]
Pathamaṃ jhānaṃ 153
cakkavāḷaparicchedena vā tato vā pi uttariṃ paricchinditvā
vaḍḍhetabbaṃ. Yathā hi haṃsapotakā pakkhānaṃ uṭṭhi-
takālato paṭṭhāya parittaṃ parittaṃ padesaṃ uppatantā,
paricayaṃ katvā, anukkamena candimasuriyasantikaṃ gac-
chanti, evam eva bhikkhu, vuttanayena nimittaṃ paricchin-
ditvā, vaḍḍhento yāva cakkavāḷaparicchedā, tato vā ut-
tariṃ vaḍḍheti. Ath'; assa taṃ nimittaṃ vaḍḍhitavaḍḍhi-
taṭṭhāne pathaviyā ukkūlavikkūla-nadī-viduggapabbatavi-
samesu sankusata-samabbhāhataṃ1 usabhacammaṃ2 viya
hoti. Tasmiṃ pana nimitte pattapaṭhamajjhānena ādikam-
mikena samāpajjanabahulena bhavitabbaṃ, na paccavek-
khaṇabahulena [bhavitabbaṃ3], paccavekkhaṇabahulassa hi
jhānangāni thūlāni dubbalāni hutvā upaṭṭhahanti. Ath'; assa
tāni evaṃ upaṭṭhitattā upari ussukkanāya paccayataṃ nā-
pajjanti4; so appaguṇe jhāne ussukkamāno paṭhamajjhānā ca
parihāyati, na ca sakkoti dutiyaṃ pāpuṇituṃ. Ten'; āha
Bhagavā:- seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā avyattā
akhettaññū akusalā visame pabbate [vi] carituṃ,5 tassā evam
assa: yan nūnāhaṃ agatapubbañ ceva disan gaccheyyaṃ, akhā-
ditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṃ apītapubbbāni ca pānīyāni
piveyyan ti. Sā purimaṃ pādaṃ na suppatiṭṭhitaṃ patiṭṭhā-
petvā pacchimaṃ pādaṃ uddhareyya; sā na ceva agatapubbaṃ
disaṃ gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni khādeyya, na
ca apītapubbāni pānīyāni piveyya. Yasmiñ c'; assā padese
ṭhitāya evam assa: yan nūnāhaṃ agatapubbañ ceva ...pe
. . . piveyyan ti tañ ca padesaṃ na sotthinā paccāgac-
cheyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pab-
bateyyā bālā avyattā akhettaññū akusalā visame pabbate cari-
tuṃ. Evam eva kho, bhikkhave, idh'; ekacco bhikkhu bālo
avyatto akhettaññū akusalo ‘vivicc'; eva kāmehi ...pe...
paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja'; viharituṃ, so taṃ nimittaṃ
nāsevati na bhāveti na bahulīkaroti na svādhiṭṭhitam adhiṭṭhāti.
Tassa evaṃ hoti:- yan nūnāhaṃ ‘vitakkavicārānaṃ vūpa-
samā ...pe... dutiyaṃ jhānaṃ upasaṃpajja'; vihareyyan

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh sankusatamabbhāhataṃ.
2 Sbh vasabhacammaṃ.
3 Sbh omit.
4 Sbh āpajjanti.
5 Sbh carituṃ.

[page 154]
154 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
ti. So na sakkoti ‘vitakkavicārānaṃ vūpasamā ...pe...
duṭiyaṃ jhānaṃ upasampajja'; viharituṃ. Tass'; evaṃ hoti:-
yan nūnāhaṃ ‘vivicc'; eva kāmehi ...pe... paṭhamaṃ
jhānaṃ upasampajja'; vihareyyan ti. So na sakkoti ‘vivicc'
eva kāmehi ...pe... paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja'
viharituṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ubhato bhaṭṭho,
ubhato parihīno, seyyathāpi, bhikkhave, sā1 gāvī pabbatey-
yā bālā avyattā akhettannū akusalā visame pabbate vicaritun ti2.
Tasmā 'nena tasmiṃ yeva tāva paṭhamajjhāne pañcah'
ākārehi ciṇṇavasinā bhavitabbaṃ. Tatr'; imā pañcavasiyo:
-āvajjanavasī,3 samāpajjanavasī, adhiṭṭhānavasī, vuṭṭhāna-
vasī, paccavekkhaṇavasī ti. Paṭhamaṃ jhānaṃ yatthic-
chakaṃ yadicchakaṃ yāvadicchakaṃ āvajjati avajjanāya
dandhāyitattaṃ natthī ti āvajjanavasī. Paṭhamaṃ jhānaṃ
yatthicchakaṃ ...pe... samāpajjati samāpajjanāya dan-
dhāyitattaṃ natthī ti samāpajjanavasī. Evaṃ sesā pi
vitthāretabbā.
Ayaṃ pan'; ettha atthappakāsanā:- paṭhamajjhānato vuṭ-
ṭhāya, paṭhamaṃ vitakkaṃ āvajjayato, bhavangaṃ upac-
chinditva, uppannāvajjanānantaraṃ vitakkārammaṇān'; eva
cattāri pañca vā javanāni javanti, tato dve bhavangāni, tato
puna vicārārammaṇaṃ āvajjanaṃ vuttanayen'; eva javanānī
ti. Evaṃ pañcasu jhānangesu yadā nirantaraṃ cittaṃ pe-
setuṃ sakkoti, ath'; assa āvajjanavasī4 siddhā hoti.
Ayaṃ pana matthakappattā vasī Bhagavato yamakapāṭi-
hāriye labbhati. Aññesaṃ vā evarūpe kāle, ito paraṃ sīgha-
tarā āvajjanavasī nāma n'; atthi. Āyasmato pana Mahā-
Moggallānassa5 Nandopananda-nāgarājadamane6 viya sīghaṃ
samāpajjanasamatthatā samāpajjanavasī nāma. Accharā-
mattaṃ vā dasaccharāmattaṃ vā khaṇaṃ ṭhapetuṃ samat-
thatā adhiṭṭhānavasī nāma. Tath'; eva lahuṃ vuṭṭhātuṃ
samatthatā vuṭṭhānavasī nāma. Tad-ubhayadassanatthaṃ
Buddharakkhitattherassa vatthuṃ kathetuṃ vaṭṭati:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bh Sb omit.
2 A. iv, 418 f.
3 Sbh -vasi throughout.
4 So Sbh also.
5 Bhm -Moggalānassa.
6 Cf. Divy. 395; Jāt. A. v, 126; J. P. T. S., 1891, p. 67;
J. R. A. S., 1912, 288.

[page 155]
Pathamaṃ jhānaṃ 155
So h'; āyasmā upasampadāya aṭṭhavassiko hutvā Theram-
batthale1 Mahārohaṇaguttattherassa gilānupaṭṭhānaṃ āga-
tānaṃ tiṃsamattānaṃ iddhimantasahassānaṃ majjhe nisin-
no therassa yāguṃ paṭiggāhayamānaṃ:- upaṭṭhākanāga-
rājānaṃ gahessāmī ti ākāsato pakkhandantaṃ supaṇṇarājā-
naṃ disvā tāva devapabbataṃ nimmiṇitvā2 nāgarājānaṃ
bāhāyaṃ3 gahetvā tattha pāvisi. Supaṇṇarājā pabbate
pahāraṃ datvā palāyi. Mahāthero āha:- sace, āvuso, rak-
khito nābhavissa, sabb'; eva gārayhā assāmā ti. Paccavek-
khaṇāvasī pana āvajjanavasiyā eva4 vuttā. Paccavek-
khaṇajavanān'; eva hi tattha āvajjanānantarānī ti.
Imāsu pana pañcasu vasīsu ciṇṇavasinā paguṇapaṭhamaj-
jhānato vuṭṭhāya, ayaṃ samāpatti āsannanīvaraṇapaccatthi-
kā, vitakkavicārānaṃ oḷārikattā angadubbalā ti ca tattha
dosaṃ disvā, dutiyaṃ jhānaṃ, santato manasikaritvā, paṭha-
majjhāne nikantiṃ pariyādāya, dutiyādhigamāya yogo kā-
tabbo. Ath'; assa yadā paṭhamajjhānā vuṭṭhāya satassa
sampajānassa jhānangāni paccavekkhato vitakkavicārā oḷāri-
kato upaṭṭhahanti. Pītisukhañ ceva cittekaggatā ca santato
upaṭṭhāti. Tad-assa oḷārikangappahānāya santangapaṭilā-
bhāya5 ca tad-eva nimittaṃ pathavī pathavī ti punappuna6
manasikaroto: idāni dutiyajjhānaṃ sampajjissatī ti7 bhavan-
gaṃ upacchinditvā, tad-eva pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ
katvā, manodvārāvajjanaṃ uppajjati. Tato tasmiṃ yev'
ārammaṇe cattāri pañca vā javanāni javanti. Yesaṃ ava-
sāne ekaṃ rūpāvacaraṃ dutiyajjhānikaṃ, sesāni vuttappa-
kārān'; eva kāmāvacarānī ti.
Ettāvatā c'; esa:- vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ
sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkam-avicāraṃ samā-
dhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati
evam anena dvangavippahīnaṃ tivangasamannāgataṃ tivi-
dhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ dutiyaṃ jhānaṃ8
adhigataṃ hoti pathavīkasiṇaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm Therappattaleṇe. Cf. J. P. T. S., 1888, 7 (Ambat-
thala).
2 Bhm -minitvā.
3 Sbh bāhāya.
4 Sbh yeva.
5 Bhm santa-anga-.
6 Bhm punappunaṃ throughout.
7 Sbh uppajjissatīti.
8 Sh Bhm dutiyajjh-.

[page 156]
156 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
Tattha vitakkavicārānaṃ vūpasamā ti vitakkassa ca vicāras-
sa cā ti imesaṃ dvinnaṃ vūpasamā samatikkamā, dutiyaj-
jhānakkhaṇe angapātubhāvā1 ti vuttaṃ hoti. Tattha kiñcāpi
dutiyajjhāne sabbe paṭhamajjhānadhammā na santi, aññe
yeva hi paṭhamajjhāne phassādayo, aññe idha; oḷārikassa
pana angassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyaj-
jhānādīnaṃ adhigamo hotī ti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ti evaṃ vuttan ti veditabbaṃ.
Ajjhattan ti idha niyakajjhattaṃ adhippetaṃ. Vibhange
pana: ajjhattaṃ paccattan ti2 ettakam eva vuttaṃ. Yasmā
ca niyakajjhattaṃ adhippetaṃ, tasmā attani jātaṃ,3 attano
santāne4 nibbattan ti ayam ettha attho.
Sampasādanan ti sampasādanaṃ vuccati saddhā. Sampa-
sādanayogato jhānam pi sampasādanaṃ, nīlavaṇṇayogato
nīlaṃ vatthaṃ5 viya. Yasmā vā taṃ jhānaṃ sampasādana-
samannāgatattā vitakkavicārakkhobha-vūpasamanena ca
cetaso sampasādayati, tasmā pi sampasādanan ti vuttaṃ.
Imasmiñ ca atthavikappe sampasādanaṃ cetaso ti evaṃ
padasambandho veditabbo. Purimasmiṃ pana atthavikappe
cetaso ti etaṃ ekodibhāvena saddhiṃ yojetabbaṃ. Tatrā-
yam atthayojanā:- eko udetī ti ekodi, vitakkavicārehi anaj-
jhārūḷhattā aggo seṭṭho hutvā udetī ti attho. Seṭṭho pi hi
loke eko ti vuccati. Vitakkavicāravirahito6 vā eko asahāyo
hutvā iti pi vattuṃ vaṭṭati. Atha vā sampayuttadhamme
udāyatī ti udi,7 uṭṭhapetī ti attho. Seṭṭhaṭṭhena eko ca so udi7
cā ti ekodi: samādhiss'; etam adhivacanaṃ, iti imam ekodiṃ
bhāveti vaḍḍhetī ti idaṃ dutiyajjhānaṃ ekodibhāvaṃ.
So panāyaṃ ekodi, yasmā cetaso, na sattassa, na jīvassa,
tasmā evaṃ cetaso ekodibhāvan ti vuttaṃ. Nanu cāyaṃ
saddhā paṭhamajjhāne pi atthi, ayañ ca ekodi nāmako sam-
ādhi, atha kasmā idam eva sampasādanaṃ cetaso ekodi-
bhāvañ cā ti vuttaṃ?8 Vuccate:- adum hi paṭhamajjhā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh apātubhāvā.
2 Vibh. 258.
3 Sh attano santāne jātaṃ.
4 Bm attāsantāne.
5 Bhm nīlav-.
6 Bh -virahato; Bm -viharato.
7 Sh udī.
8 Sbh vuttan ti.

[page 157]
Dutiyaṃ jhānaṃ 157
naṃ vitakkavicārakkhobhena, vīcitarangasamākulam iva
jalaṃ, na suppasannaṃ hoti, tasmā satiyā pi saddhāya sampa-
sādanan ti na vuttaṃ, na suppasannattā yeva c'; ettha sam-
ādhi pi na suṭṭhu pākaṭo, tasmā ekodibhāvanan ti pi na
vuttaṃ. Imasmiṃ pana jhāne vitakkavicārapaḷibodhābhā-
vena1 laddhokāsā balavatī saddhā. Balavasaddhā sahāya
paṭilābhen'; eva samādhi pi pākaṭo, tasmā idam eva evaṃ
vuttan ti veditabbaṃ. Vibhange pana: sampasādanan ti yā
saddhā saddahanā okappanā abhippasādo. Cetaso ekodibhā-
van ti yā cittassa ṭhiti ...pe... sammāsamādhī ti2 etta-
kam eva vuttaṃ. Evaṃ vuttena pana tena saddhiṃ ayaṃ
atthavaṇṇanā yathā na virujjhati, aññadatthu saṃsandati
ceva sameti ca evaṃ veditabbā.
Avitakkaṃ avicāran ti bhāvanāya pahīnattā etasmiṃ
etassa vā vitakko natthī ti avitakkaṃ. Iminā va nayena
avicāraṃ. Vibhange pi vuttaṃ:- iti ayañ ca vitakko ayañ
ca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthangatā abbhatthan-
gatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā. Tena vuc-
cati avitakkaṃ avicāran ti3.
Etth'; āha:- nanu ca vitakkavicārānaṃ vūpasamā ti iminā
pi ayam attho siddho, atha kasmā puna vuttaṃ avitakka-
avicāran ti? Vuccate: evam etaṃ siddho 'vāyam attho; na
pan'; etaṃ tad-atthadīpakaṃ. Nanu avocumha oḷārikassa
pana angassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ duti-
yajjhānādīnaṃ samadhigamo hotī ti dassanatthaṃ vitakka-
vicārānaṃ vūpasamā ti evaṃ vuttan ti? Api ca vitakka-
vicārānaṃ vūpasamā idaṃ sampasādanaṃ, na kilesakālus-
siyassa. Vitakkavicārānañ ca vūpasamā ekodibhāvaṃ, na
upacārajjhānam iva nīvaraṇappahāṇā na paṭhamajjhānam
iva ca4 angapātubhāvā ti: evaṃ sampasādana-ekodibhāvā-
naṃ hetuparidīpakam idaṃ vacanaṃ. Tathā vitakkavicā-
rānaṃ vūpasamā idaṃ avitakka-m-avicāraṃ, na tatiya-
catutthajjhānāni viya, cakkhuviññāṇādīni viya ca abhāvā
ti evaṃ avitakkāvicārabhāvassa hetuparidīpakañ ca, na vitak-
ka-vicārābhāvamattaparidīpakaṃ. Vitakkavicārābhāvamat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -palib-.
2 Vibh. 258.
3 Ibid.
4 Bhm place the preceding na here.

[page 158]
158 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
taparidīpakam eva pana avitakkaṃ avicāran ti idaṃ
vacanaṃ, tasmā purimaṃ vatvā pi vattabbaṃ evā ti.
Samādhijan ti paṭhamajjhānasamādhito sampayuttasam-
ādhito vā jātan ti attho. Tattha kiñcāpi paṭhamam pi
sampayuttasamādhito jātaṃ, atha kho ayam eva samādhi
samādhī ti vattabbataṃ arahati. Vitakkavicārakkhobha-
virahena ativiya acalattā suppasannattā ca, tasmā imassa
vaṇṇabhaṇanatthaṃ idam eva samādhijan ti vuttaṃ.
Pītisukhan ti idaṃ vuttanayam eva.
Dutiyan ti gaṇanānupubbatā dutiyaṃ1 [, dutiyaṃ uppannan
ti pi dutiyan ti2]. Idaṃ dutiyaṃ samāpajjatī ti pi dutiyaṃ.
Yaṃ pana vuttaṃ dvangavippahīnaṃ tivangasamannāga-
tan ti. Tattha vitakkavicārānaṃ pahānavasena dvangavip-
pahīnatā veditabbā. Yathā ca paṭhamajjhānassa upa-
cārakkhaṇe nīvaraṇāni pahīyanti, na tathā imassa vitakka-
vicārā. Appanākkhaṇe yeva ca pan'; etaṃ vinā tehi uppaj-
jati, ten'; assa te pahānangan ti vuccanti.
Pītisukhaṃ cittekaggatā ti imesaṃ pana tiṇṇaṃ uppatti-
vasena tivangasamannāgatatā veditabbā. Tasmā yaṃ3
Vibhange: jhānan ti sampasādo pītisukhaṃ cittassa ekaggatā4
ti vuttaṃ, taṃ saparikkhāraṃ jhānaṃ dassetuṃ pariyāyena
vuttaṃ. Ṭhapetvā pana sampasādanaṃ nippariyāyena upa-
nijjhānalakkhaṇappattānaṃ angānaṃ vasena tivangikam
eva etaṃ hoti. Yath'; āha:- katamaṃ tasmiṃ samaye tivangi-
kaṃ jhānaṃ hoti? Pītisukhaṃ cittassa ekaggatā ti.5 Sesaṃ
paṭhamajjhāne vuttanayam eva.
Evam adhigate pana tasmim pi vuttanayen'; eva pancah'
ākārehi ciṇṇavasinā hutvā, paguṇadutiyajjhānato vuṭṭhāya,
ayaṃ samāpatti āsannavitakkavicārapaccatthikā. Yad eva
tattha pītī ti6 cetaso ubbilāvitaṃ,7 eten'; etaṃ oḷārikaṃ ak-
khāyatī ti vuttāya pītiyā oḷārikattā angadubbalā ti ca tattha
dosaṃ disvā, tatiyajjhānaṃ santato manasikaritvā, dutiyaj-
jhāne nikantiṃ pariyādāya, tatiyādhigamāya yogo kātabbo.
Ath'; assa yadā dutiyajjhānato vuṭṭhāya satassa sampajā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 258.
3 Bhm omit. 3 Sbh insert hi.
4 Vibh. 258.
5 Cf. Vibh. 264.
6 Bhm pītigataṃ.
7 Bhm uppilāv-.

[page 159]
Tatiyaṃ jhānaṃ 159
nassa jhānangāni paccavekkhato pīti oḷārikato upaṭṭhāti,
sukhañ ceva ekaggatā ca santato upaṭṭhāti, tadā 'ssa oḷāri-
kangapahānāya1 santangapaṭilābhāya ca tad eva nimittaṃ:
pathavī, pathavī ti punappunaṃ manasikaroto: idāni tati-
yajjhānaṃ uppajjissatī ti bhavangaṃ upacchinditvā tad eva
pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā manodvāravajjanaṃ up-
pajjati. Tato tasmiṃ yev'; ārammaṇe cattāri pañca vā ja-
vanāni javanti, yesaṃ avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ tatiyaj-
jhānikaṃ, sesāni vuttanayen'; eva kāmāvacarānī ti.
Ettāvatā ca pan'; esa: pītiyā ca virāgā upekkhako ca viha-
rati, sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yan
taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārī ti, tatiyaṃ
jhānaṃ upasampajja viharatī2 ti evam anena ekangavippahī-
naṃ dvangasamannāgataṃ3 tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇa-
sampannaṃ tatiyajjhānaṃ adhigataṃ hoti pathavīkasiṇaṃ.
Tattha pītiyā ca virāgā ti virāgo nāma vuttappakārāya
pītiyā jigucchanaṃ vā samatikkamo vā. Ubhinnaṃ pana
antarā ca saddo sampiṇḍanattho, so vūpasamaṃ vā sampiṇ-
ḍeti vitakkavicārānaṃ vūpasamaṃ vā. Tattha yadā
vūpasamam eva sampiṇḍeti, tadā pītiyā ca virāgā kiñca
bhīyyo4 vūpasamā cā ti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā
ca yojanāya virāgo jigucchanattho hoti, tasmā pītiyā jiguc-
chanā ca vūpasamā cā ti ayam attho daṭṭhabbo. Yadā pana
vitakkavicāravūpasamaṃ sampiṇḍeti, tadā pītiyā ca virāgā
kiñca bhīyyo vitakkavicārānañ ca vūpasamā ti evaṃ yojanā
veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo samatikkamanattho
hoti. Tasmā pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañ ca
vūpasamā ti ayam attho daṭṭhabbo.
Kāmañ c'; ete vitakkavicārā dutiyajjhāne yeva vūpasantā,
imassa pana jhānassa maggaparidīpanatthaṃ vaṇṇabhaṇa-
natthañ c'; etaṃ vuttaṃ. Vitakkavicārānañ ca vūpasamā ti
hi vutte idaṃ paññāyati:- nanu vitakkavicāravūpasamo mag-
go imassa jhānassā ti? Yathā ca tatiye ariyamagge appa-
hīnānam pi sakkāyadiṭṭhādīnaṃ pañcannaṃ orambhāgiyā-
naṃ saṃyojanānaṃ pahānā ti, evaṃ pahānaṃ vuccamānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -ppahānāya.
2 Vibh. 245.
3 Bhm duvanga-.
4 Bhm bhiyyo; so below.

[page 160]
160 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
vaṇṇabhaṇanaṃ hoti. Tad-adhigamāya ussukkānaṃ ussā-
hajanakaṃ,1 evam eva idha avūpasantānam pi vitakkavicā-
rānaṃ vūpasamo vuccamāno vaṇṇabhaṇanaṃ hoti. Tenā-
yam attho vutto pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañ ca
vūpasamā ti.
Upekkhako ca viharatī ti ettha upapattito ikkhatī ti upek-
khā. Samaṃ passati, apakkhapatitā hutvā passatī ti attho.
Tāya visadāya vipulāya thāmagatāya samannāgatattā tatiyaj-
jhānasamangī upekkhako ti vuccati. Upekkhā pana dasa-
vidhā hoti: chaḷangupekkhā, brahmavihārupekkhā, boj-
jhangupekkhā, viriyupekkhā, sankhārupekkhā, vedanupek-
khā, vipassanupekkhā, tatramajjhattupekkhā, jhānupekkhā,
pārisuddhupekkhā ti.
Tattha yā: idha khīṇāsavo bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā
neva sumano hoti, na dummano, upekkhako ca viharati sato
sampajāno ti2 evam āgatā khīṇāsavassa chasu dvāresu iṭṭhā-
niṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvā vijahanā-
kārabhūtā upekkhā: ayaṃ chaḷangupekkhā nāma.
Yā pana: upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā
viharatī ti3 evam āgatā sattesu majjhattākārabhūtā upekkhā:
ayaṃ brahmavihārupekkhā nāma.
Yā upekkhā-sambojjhangaṃ bhāveti vivekanissitan ti4 evam
āgatā sahajātadhammānaṃ majjhattākārabhūtā upekkhā:
ayaṃ bojjhangupekkhā nāma.
Yā pana kālena kālaṃ upekkhā-nimittaṃ manasikarotī ti5
evam āgatā anaccāraddhanā ti sithilā viriyasankhātā upek-
khā:- ayaṃ viriyupekkhā nāma.
Yā: kati sankhārupekkhā samādhivasena6 uppajjanti? kati
sankhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti? Aṭṭha san-
khārupekkhā samādhivasena uppajjanti. Dasa sankhārupek-
khā vipassanāvasena uppajjantī ti7 evam āgatā nīvaraṇādi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -jananakaṃ.
2 A. iii, 279; D. iii, 250; A. ii, 198.
3 D. i, 251, etc., etc. Cf. below, ch. ix.
4 S. iv, 367.
5 A. i, 257.
6 So all the ed. The P. T. S. text has samathavasena, which
is the more usual concomitant of vipassanā.
7 Pṭs. 64.

[page 161]
Tatiyaṃ jhānaṃ 161
paṭisankhā santiṭṭhanāgahaṇe majjhattabhūtā upekkhā:-.
ayaṃ sankhārupekkhā nāma.
Yā pana: yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ up-
pannaṃ hoti upekkhāsahagatan ti1 evam āgatā adukkhama-
sukhasaññitā upekkhā--ayaṃ vedanupekkhā nāma.
Yā: yad-atthiyaṃ bhūtaṃ taṃ pajahati upekkhaṃ paṭilabh-
atī ti2 evam āgatā vicinane majjhattabhūtā upekkhā:-
ayaṃ vipassanupekkhā nāma.
Yā pana chandādisu ye-vā-panakesu3 āgatā sahajātānaṃ
samavāhitabhūtā upekkhā:- ayaṃ tatramajjhattupekkhā
nāma.
Yā: upekkhako ca viharatī ti4 evam āgatā aggasukhe pi
tasmiṃ apakkhapātajananī upekkhā-ayaṃ jhānupekkhā
nāma.
Yā pana: upekkhā-sati pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānan ti4
evam āgatā sabbapaccanīkaparisuddhā paccanīkavūpasa-
mane pi avyāpārabhūtā upekkhā:- ayaṃ pārisuddhupekkhā
nāma.
Tattha5 chaḷangupekkhā ca brahmavihārupekkhā ca boj-
jhangupekkhā ca tatramajjhattupekkhā ca jhānupekkhā ca
pārisuddhupekkhā ca atthato ekā, tatramajjhattupekkhā va
hoti. Tena tena avatthābhedena pan'; assā ayaṃ bhedo:-
ekassā pi sato sattassa kumāra-yuva-thera-senāpati-rājādiva-
sena bhedo viya, tasmā tāsu yattha chaḷangupekkhā, na tat-
tha bojjhangupekkhādayo, yattha vā pana bojjhangupek-
khā na tattha chaḷangupekkhādayo hontī ti veditabbā. Ya-
thā c'; etāsam atthato ekībhāvo, evaṃ sankhārupekkhā-vipas-
sanupekkhānam pi. Paññā eva hi sā kiccavasena dvidhābhin-
nā. Yathā hi purisassa sāyaṃ gehaṃ paviṭṭhaṃ sappaṃ
ajapadadaṇḍaṃ gahetvā pariyesamānassa taṃ thusakoṭṭha-
ke nipannaṃ disvā: sappo nu kho no ti avalokentassa, so
vattikattayaṃ disvā nibbematikassa: sappo, na sappo ti vici-

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhs. 156.
2 Sh refers vaguely to "Saṃy-Ni-Mahāvaggo" --i.e., vol. v.--
but we cannot trace it.
3 Cf. Dhs. 1 with Asl. 329.
4 Formula Fourth Jhāna.
5 Bhm Tatra.
I. 11

[page 162]
162 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
nane majjhattatā hoti, evam eva yā āraddhavipassakassa
vipassanā ñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe sankhārānaṃ anic-
cabhāvādi vicinane majjhattatā uppajjati:- ayaṃ vipassanu-
pekkhā nāma. Yathā pana tassa purisassa ajapadadaṇḍena
gāḷhaṃ sappaṃ gahetvā: kinnvāhaṃ1 imaṃ sappaṃ avihe-
ṭhento2 attānañ ca iminā aḍaṃsāpento muñceyyan ti muñca-
nākāram eva pariyesato gahaṇe majjhattatā hoti, evam eva
yā lakkhaṇattayassa diṭṭhattā āditte viya tayo bhave passa-
to sankhāraggahaṇe majjhattatā:- ayaṃ sankhārupekkhā
nāma. Iti vipassanupekkhāya siddhāya sankhārupekkhā pi
siddhā va hoti. Iminā pan'; esā vicinanaggahaṇesu3 majjhat-
tatāsankhātena4 kiccena dvidhā bhinnā ti.
Viriyupekkhā pana vedanupekkhā ca aññamaññañ ca ava-
sesā hi ca atthato bhinnā evā ti. Iti imāsu upekkhāsu jhānu-
pekkhā idha adhippetā. Sā majjhattalakkhaṇā, anābhogara-
sā, avyāpārapaccupaṭṭhānā, pītivirāgapadaṭṭhānā ti. Etth'
āha:- nanu cāyam atthato tatramajjhattupekkhā va hoti,
sā ca paṭhamadutiyajjhānesu pi atthi, tasmā tatrā pi upek-
khako ca viharatī ti evam ayaṃ vattabbā siyā, sā kasmā na
vuttā ti? Aparivyattakiccato. Aparivyattaṃ hi tassā tat-
tha kiccaṃ vitakkādīhi abhibhūtattā. Idha panāyaṃ vitak-
kavicārapītīhi anabhibhūtattā, ukkhittasirā viya hutvā,
parivyattakiccā jātā, tasmā vuttā ti.
Niṭṭhitā upekkhako ca viharatī ti etassa sabbaso atthavaṇ-
ṇanā.
Idāni sato ca sampajāno ti ettha saratī ti sato, sampajānātī ti
sampajāno. Puggalena sati ca sampajaññañ ca vuttaṃ.
Tattha saraṇalakkhaṇā sati, asammussanarasā, ārakkhapac-
cupaṭṭhānā. Asammohalakkhaṇaṃ sampajaññaṃ, tīraṇa-
rasaṃ, pavicayapaccupaṭṭhānaṃ.
Tattha kiñcāpi idaṃ sati-sampajaññaṃ purimajjhānesu
pi atthi, muṭṭhassatissa hi asampajānassa upacāramattam pi
na sampajjati, pageva appanā. Oḷārikattā pana tesaṃ jhā-
nānaṃ bhūmiyaṃ viya purisassa cittassa gati sukhā hoti.
Avyattaṃ tattha sati-sampajaññakiccaṃ. Oḷārikangappa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh kinnāhaṃ; Bhm kintāhaṃ.
2 Bh avihedhento.
3 Sb vicinanagahaṇesu.
4 Bhm majjhattasan-.

[page 163]
Tatiyaṃ jhānaṃ 163
hānena pana sukhumattā imassa jhānassa, purisassa Khura-
dhārāyaṃ1 viya sati-sampajaññakiccapariggahītā2 eva cit-
tassa gati icchitabbā ti idh'; eva vuttaṃ. Kiñca bhīyyo?
Yathā dhenupago vaccho dhenuto apanīto arakkhiyamāno
punad-eva dhenuṃ upagacchati, evam idaṃ tatiyajjhāna-
sukhaṃ pītito apanītaṃ, taṃ sati-sampajaññārakkhena arak-
khiyamānaṃ punad-eva pītiṃ upagaccheyya, pītisampa-
yuttam eva siyā. Sukhe vā pi sattā sārajjanti, idañ ca ati-
madhuraṃ sukhaṃ, tato paraṃ sukhābhāvā, sati-sampajañ-
ñānubhāvena pan'; ettha sukhe asārajjanā hoti, no aññathā
ti imam pi atthavisesaṃ dassetuṃ idam idh'; eva vuttan ti
veditabbaṃ.
Idāni sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedetī ti ettha kiñcāpi tati-
yajjhānasamangino sukhapaṭisaṃvedanābhogo natthi, evaṃ
sante pi, yasmā tassa nāma-kāyena sampayuttaṃ sukhaṃ,
yaṃ vā taṃ nāmakāyasampayuttaṃ sukhaṃ, taṃ samuṭ-
ṭhānen'; assa yasmā atipaṇītena rūpena rūpakāyo phuṭṭho,3
yassa phuṭattā jhānā vuṭṭhito pi sukhaṃ paṭisaṃvedeyya,
tasmā etam atthaṃ dassento sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedetī
ti āha.
Idāni yan taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukha-
vihārī ti ettha yaṃ jhānahetu, yaṃ jhānakāraṇā, taṃ tatiyaj-
jhānasamangi-puggalaṃ Buddhādayo ariyā ācikkhanti de-
senti, paññāpenti, paṭṭhapenti, vivaranti, vibhajanti, uttānī4
karonti, pakāsenti, pasaṃsantī ti adhippāyo. Kin ti? Upek-
khako satimā sukhavihārī ti. Taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasam-
pajja viharatī ti evam ettha yojanā veditabbā.
Kasmā pana taṃ te evaṃ pasaṃsantī ti? Pasaṃsāra-
hato. Ayaṃ hi yasmā atimadhurasukhe sukhapāramippatte
pi tatiyajjhāne upekkhako, na tattha sukhābhisangena ākaḍ-
ḍhiyati, yathā ca pīti na uppajjati, evaṃ upaṭṭhita-sati-
tāya5 satimā, yasmā ca ariyakantaṃ ariyajanasevitam eva
ca asankiliṭṭhaṃ sukhaṃ nāmakāyena paṭisaṃvedeti, tas-
mā pasaṃsāraho hoti. Iti pasaṃsārahato naṃ ariyā te

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Jāt, v, 269.
2 Bhm -gahitā.
3 Bhm phuṭo.
4 Bhm uttanī-.
5 Bm -ssatitāya.

[page 164]
164 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
evaṃ pasaṃsāhetubhūte guṇe pakāsentā: upekkhako satimā
sukhavihārī ti evaṃ pasaṃsantī ti veditabbaṃ.
Tatiyan ti gaṇanānupubbatā tatiyaṃ; idaṃ tatiyaṃ sa-
māpajjatī ti pi tatiyaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ1:- ekangavip-
pahīnaṃ duvangasamannāgatan ti ettha pītiyā pahānava-
sena ekangavippahīnatā veditabbā. Yā2 pan'; esā, dutiyaj-
jhānassa vitakkavicārā viya, appanākkhaṇe yeva pahīyati,
ten'; assa3 sā pahānangan ti vuccati.
Sukhaṃ cittekaggatā ti imesaṃ pana dvinnaṃ uppattiva-
sena duvangasamannāgatatā veditabbā. Tasmā yaṃ Vi-
bhange: jhānan ti upekkhā sati sampajaññaṃ sukhaṃ cittas-
s'; ekaggatā ti4 vuttaṃ, taṃ saparikkhāraṃ jhānaṃ dassetum
pariyāyena vuttaṃ. Ṭhapetvā pana upekkhā-sati-sampa-
jaññāni nippariyāyena upanijjhānalakkhaṇappattānaṃ angā-
naṃ vasena duvangikam ev'; etaṃ hoti. Yath'; āha: kata-
maṃ tasmiṃ samaye duvangikaṃ jhānaṃ hoti? Sukhaṃ cittass'
ekaggatā ti.5 Sesaṃ paṭhamajjhāne vuttanayam eva.
Evam adhigate pana tasmim pi vuttanayen'; eva pañcah'
ākārehi ciṇṇavasinā hutvā, paguṇatatiyajjhānato vuṭṭhāya,
ayaṃ samāpatti āsannapītipaccatthikā. Yad-eva tattha
sukham iti6 cetaso ābhogo, eten'; etam oḷārikam akkhāyatī ti
evaṃ vuttassa sukhassa oḷārikattā angadubbalā ti ca tattha
dosaṃ disvā, catutthajjhānaṃ santato manasikaritvā,7 tati-
yajjhāne nikantiṃ pariyādāya, catutthādhigamāya yogo kā-
tabbo. Ath'; assa, yadā tatiyajjhānato vuṭṭhāya, satassa
sampajānassa jhānangāni paccavekkhato cetasikasomanassa-
sankhātaṃ sukhaṃ oḷārikato upaṭṭhāti, upekkhāvedanā ceva
cittekaggatā ca santato upaṭṭhāti, tadā 'ssa oḷārikangappa-
hānāya santa-angapaṭilābhāya8 ca tad-eva nimittaṃ pathavī!
pathavī ti punappunaṃ9 manasikaroto: idāni catutthajjhā-
naṃ uppajjissatī ti bhavangaṃ upacchinditvā tad-eva patha-
vīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā manodvārāvajjanaṃ uppajjati,
tato tasmiṃ yev'; ārammaṇe cattāri pañca vā javanāni up-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. p. 165.
2 Bhm Sā.
3 Bhm tena nassa.
4 Vibh. 260.
5 Cf. ib. 264 f.
6 Bhm insert taṃ.
7 Bhm -katvā.
8 Sb santanga-.
9 Sb punappuna.

[page 165]
Catutthaṃ jhānaṃ 165
pajjanti. Yesaṃ avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ catutthajjhā-
nikaṃ, sesāni vuttappakārān'; eva kāmāvacarāni.
Ayaṃ pana viseso:- yasmā sukhā vedanā adukkhama-
sukhāya vedanāya āsevanapaccayena1 paccayo na hoti, catut-
thajjhāne ca adukkhamasukhāya vedanāya uppajjitabbaṃ,
tasmā tāni upekkhāvedanā-sampayuttāni honti, upekkhāsam-
payuttattā yeva c'; ettha pīti pi parihāyatī ti.
Ettāvatā c'; esa sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubb'; eva somanassadomanassānaṃ atthangamā adukkhama-
sukhaṃ upekkhā-satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasam-
pajja viharati.2 Evam anena ekangavippahīnaṃ duvangasa-
mannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ ca-
tutthaṃ jhānaṃ adhigataṃ hoti pathavīkasiṇaṃ.
Tattha sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā ti kāyi-
kasukhassa ca kāyikadukkhassa ca pahānā. Pubb'; evā ti
tañ ca kho pubb'; eva, na catutthajjhānakkhaṇe. Somanas-
sadomanassānaṃ atthangamā ti cetasikasukhassa ca cetasika-
dukkhassa cā ti imesam pi3 dvinnaṃ pubb'; eva atthangamā
pahānā icc'; eva vuttaṃ hoti.
Kadā pana nesaṃ pahānaṃ hotī ti? Catunnaṃ jhānā-
naṃ upacārakkhaṇe. Somanassaṃ hi catutthajjhānassa upa-
cārakkhaṇe yeva pahīyati, dukkhadomanassasukhāni paṭha-
madutiyatatiyānaṃ upacārakkhaṇesu, evam etesaṃ pahā-
nakkamena avuttānam [pi4]. Indriya-Vibhange5 pana indri-
yānaṃ uddesakkamen'; eva idhā pi vuttānaṃ sukhadukkha-
somanassadomanassānaṃ pahānaṃ veditabbaṃ.
Yadi pan'; etāni tassa tassa jhānassa upacārakkhaṇe yeva
pahīyanti, atha kasmā kattha c'; uppannaṃ dukkhindriyaṃ
aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicc'; eva
kāmehi ...pe... paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati:
--ettha c'; uppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati
. . . Kattha c'; uppannaṃ domanassindriyaṃ . . . sukhindri-
yaṃ . . . somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha,
bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā ...pe... catut-
thaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, etth'; uppannaṃ somanassin-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -ppaccayena.
2 Formula of Fourth Jhāna.
3 Sb omits.
4 Sbh omit.
5 Vibh. 122.

[page 166]
166 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
driyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī ti1 evaṃ jhāne sveva nirodho
vutto ti? Atisayanirodhattā. Atisayanirodho hi nesaṃ
paṭhamajjhānādisu na nirodho yeva, nirodho yeva pana upa-
cārakkhaṇe nātisayanirodho. Tathā hi nānāvajjane paṭha-
majjhānūpacāre niruddhassā pi dukkhindriyassa ḍaṃsamaka-
sādisamphassena vā visamāsanūpatāpena vā siyā uppatti,
na tveva anto appanāyaṃ. Upacāre vā niruddham p'; etaṃ
na suṭṭhu niruddhaṃ hoti, paṭipakkhena2 avihatattā. Anto
appanāyaṃ pana pītipharaṇena sabbo kāyo sukhokkanto hoti,
sukhokkantakāyassa ca suṭṭhu niruddhaṃ hoti dukkhindri-
yaṃ, paṭipakkhena vihatattā. Nānāvajjane yeva ca duti-
yajjhānūpacāre pahīnassa pi3 domanassindriyassa, yasmā
etaṃ vitakkavicārapaccaye pi kāyakilamathe cittupaghāte
ca sati uppajjati, vitakkavicārābhāve ca neva upajjati, yat-
tha pana uppajjati, tattha vitakkavicārabhāve, appahīnā
eva ca dutiyajjhānūpacāre vitakkavicārā ti. Tatth'; assa
siyā uppatti, na tveva dutiyajjhāne, pahīnapaccayattā.
Tathā tatiyajjhānūpacāre pahīnassā pi sukhindriyassa pīti-
samuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭakāyassa siyā uppatti, na tveva
tatiyajjhāne. Tatiyajjhāne hi sukhassa paccayabhūtā pīti
sabbaso nirujjhati.4 Tathā catutthajjhānūpacāre pahīnas-
sā pi somanassindriyassa āsannattā appanāppattāya upek-
khāya abhāvena sammā anatikkantattā ca siyā uppatti, na
tveva catutthajjhāne. Tasmā yeva ca etth'; uppannaṃ
dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī ti tattha tattha apari-
sesagahaṇaṃ5 katan ti.
Etth'; āha:- ath'; evaṃ tassa tassa jhānass'; upacāre pahīnā6
pi etā vedanā, idha kasmā samāhaṭā ti? Sukhagahaṇat-
thaṃ.7 Yā hi ayaṃ adukkhamasukhan ti ettha adukkha-
masukhā vedanā vuttā, sā sukhumā duviññeyyā, na sakkā
sukhena gahetuṃ. Tasma yathā nāma duṭṭhassa yathā
tathā vā upasankamitvā gahetuṃ asakkuṇeyyassa gonassa
[sukha-8] gahaṇatthaṃ gopo ekasmiṃ vaje sabbā gāvo samā-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. v, 213 f.
2 Sbh insert pana.
3 Sb omits.
4 Bhm niruddhā ti.
5 Bhm sesaggah-.
6 Sb parihīnā.
7 Bhm Sh -ggahan-.
8 Sbh omit.

[page 167]
Catutthaṃ jhānaṃ 167
harati, ath'; ekekaṃ nīharanto paṭipāṭiyā āgataṃ ayaṃ so:
gaṇhatha nan ti tam pi gāhayati, evam eva Bhagavā sukha-
gahaṇatthaṃ sabbā etā samāhari. Evaṃ hi samāhaṭā
etā dassetvā yaṃ neva sukhaṃ na dukkhaṃ na somanassaṃ
na domanassaṃ, ayam adukkhamasukhā vedanā ti sakkā
hoti esā gāhayituṃ.
Api ca adukkhamasukhāya cetovimuttiyā paccayadassa-
natthañ cā pi etā vuttā ti veditabbā. Sukhadukkhappahānā-
dayo1 hi tassā paccayā. Yath'; āha:- cattāro kho āvuso paccayā
adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā. Idh'; āvuso
bhikkhu sukhassa ca pahānā ...pe... catutthaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. Ime kho āvuso cattāro paccayā aduk-
khamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā ti2.
Yathā vā aññattha pahīnā pi sakkāyadiṭṭhi-ādayo tatiya-
maggassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ tattha pahīnā ti vutta, evaṃ
vaṇṇabhaṇanattham p'3 etassa jhānassa tā idha vuttā ti
veditabbā. Paccayaghātena vā ettha rāgadosānaṃ atidūra-
bhāvaṃ dassetuṃ p'; etā vuttā ti veditabbā. Etāsu hi su-
khaṃ somanassassa paccayo, somanassaṃ rāgassa, dukkhaṃ
domanassassa paccayo,4 domanassaṃ dosassa. Sukhādighā-
tena ca ['ssa5] sappaccayā rāgadosā hatā ti atidūre hontī ti.
Adukkhamasukhan ti dukkhābhāvena adukkhaṃ, sukhā-
bhāvena asukhaṃ, eten'; ettha dukkhasukhapaṭipakkhabhū-
taṃ tatiyavedanaṃ dīpeti, na dukkhasukhābhāvamattaṃ.
Tatiyavedanā nāma adukkhamasukhā, upekkhā ti pi vuccati.
Sā iṭṭhāniṭṭhaviparītānubhavanalakkhaṇā, majjhattarasā,
avibhūtapaccupaṭṭhānā, sukhanirodhapadaṭṭhānā ti vedi-
tabbā.
Upekkhā-satipārisuddhin ti upekkhāya janitasatiyā pārisud-
dhiṃ. Imasmiñ hi jhāne suparisuddhā sati, yā ca tassā
satiyā pārisuddhi, sā upekkhāya katā, na aññena; tasmā
etaṃ upekkhā-satipārisuddhin ti vuccati. Vibhange pi vut-
taṃ:- ayaṃ sati imāya upekkhāya visadā6 hoti parisuddhā
pariyodātā, tena vuccati upekkhā-satipārisuddhī ti.7 Yāya

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit Sukha-.
2 M. i, 296.
3 Bhm omit.
4 Sh omits.
5 Sh omits.
6 Sb and P. T. S. ed. vivaṭā.
7 Vibh. 261; Sh -suddhinti.

[page 168]
168 IV. Paṭhavīkasiṇa-niddeso
ca upekkhāya ettha satiyā pārisuddhi hoti, sā atthato tatra-
majjhattatā veditabbā. Na kevalañ c'; ettha tāya satiy'; eva
parisuddhā, api ca kho sabbe pi sampayuttadhammā, sati-
sīsena pana desanā vuttā.
Tattha kiñcāpi ayam upekkhā heṭṭhā pi tīsu jhānesu vij-
jati, yathā pana divā suriyappabhābhibhavā sommabhāvena
ca attano upakārakattena vā sabhāgāya rattiyā alābhā divā
vijjamānā pi candalekhā aparisuddhā hoti apariyodātā, evam
ayam pi tatramajjhattupekkhā candalekhā vitakkādipac-
canīkadhammatejābhibhavā sabhāgāya ca upekkhāvedanā
rattiyā appaṭilābhā vijjamānā pi paṭhamādijjhānabhede1
aparisuddhā hoti. Tassā ca aparisuddhāya, divā aparisud-
dhacandalekhāya pabhā viya sahajātā pi sati-ādayo aparisud-
dhā va honti, tasmā tesu ekam pi upekkhāsatipārisuddhī2 ti
na vuttaṃ. Idha pana vitakkādipaccanīkadhammatejā
bhibhavābhāvā sabhāgāya ca upekkhāvedanā rattiyā paṭi-
lābhā, ayaṃ tatramajjhattupekkhā candalekhā ativiyapari-
suddhā. Tassā parisuddhattā parisuddhacandalekhā pabhā
viya,3 sahajātā pi sati-ādayo parisuddhā honti, pariyodātā.
Tasmā idam eva upekkhāsatipārisuddhin ti vuttan ti veditab-
baṃ.
Catutthan ti gaṇanānupubbatā catutthaṃ. Idaṃ catut-
thaṃ samāpajjatī ti pi catutthaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ: ekan-
gavippahīnaṃ duvangasamannāgatan ti,4 tattha somanas-
sassa pahānavasena ekangavippahīnatā veditabbā. Tañ ca
pana somanassaṃ ekavīthiyaṃ purimajavanesu yeva pahī-
yati, ten'; assa taṃ pahānangan ti vuccati. Upekkhāvedanā
cittassekaggatā ti imesaṃ pana dvinnaṃ uppattivasena duv-
angasamannāgatatā veditabbā. Sesaṃ paṭhamajjhāne vut-
tanayam eva. Esa tāva catukkajjhāne nayo.
Pañcakajjhānaṃ5 pana nibbattentena paguṇapaṭhamaj-
jhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannanīvaraṇapaccat-
thikā vitakkassa oḷārikattā angadubbalā ti catuttha dosaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -bhedesu.
2 Bhm -suddhin.
3 Sb lekhappabhā.
4 Above, p. 164.
5 Cf. Dhs. p. 36: pañcakanayo.

[page 169]
Pañcakajjhānaṃ 169
disvā, dutiyaṃ jhānaṃ santato manasikaritvā, paṭhamaj-
jhāne nikantiṃ pariyādāya, dutiyādhigamāya yogo kātabbo.
Ath'; assa yadā paṭhamajjhānā1 vuṭṭhāya satassa sampajā-
nassa jhānangāni paccavekkhato vitakkamattam oḷārikato
upaṭṭhāti, vicārādayo santato, tadā 'ssa oḷārikangappahā-
nāya santangapaṭilābhāya ca tad-eva nimittaṃ pathavī!
pathavī ti punappunaṃ manasikaroto vuttanayen'; eva duti-
yaṃ jhānaṃ uppajjati. Tassa vitakkamattam eva pahānan-
gaṃ, vicārādīni cattāri samannāgatangāni. Sesaṃ vuttap-
pakāram eva. Evam adhigate pana tasmim pi vuttana-
yen'; eva pañcah'; ākārehi ciṇṇavasinā hutvā paguṇadutiyaj-
jhānato2 vuṭṭhāya, ayaṃ samāpatti āsannavitakkapaccatthikā
vicārassa oḷārikattā angadubbalā ti ca tattha dosaṃ disvā,
tatiyaṃ jhānaṃ santato manasikaritvā, dutiyajjhāne nikan-
tiṃ pariyādāya, tatiyādhigamāya yogo kātabbo.
Ath'; assa yadā dutiyajjhānato2 vuṭṭhāya satassa sampa-
jānassa jhānangāni paccavekkhato vicāramattam oḷārikato
upaṭṭhāti, pīti-ādīni santato, tadā 'ssa oḷārikangappahānāya
santangapaṭilābhāya ca tad-eva nimittaṃ pathavī! pathavī
ti punappunaṃ manasikaroto, vuttanayen'; eva tatiyaṃ
jhānaṃ uppajjati. Tassa vicāramattam eva pahānangaṃ,
catukkanayassa dutiyajjhāne viya pīti-ādīni tīṇi samannā-
gatangāni. Sesaṃ vuttappakāram eva.
Iti yaṃ catukkanaye dutiyaṃ, taṃ dvidhā bhinditvā pañca-
kanaye dutiyañ ceva tatiyañ ca hoti. Yāni ca tattha tatiya-
catutthāni, tāni 'dha3 catutthapañcamāni honti, paṭhamaṃ
paṭhamam evā ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge samādhi-
bhāvanādhikāre Pathavīkasiṇaniddeso nāma catuttho paric-
chedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb paṭhamajjhānato.
2 So all four ed. Cf. line 3.
3 Bhm ca.

[page 170]
170
V
PAÑCAKO PARICCHEDO
SESAKASIṆA-NIDDESO
2. Āpokasiṇaṃ
Idāni pathavīkasiṇānantare āpokasiṇe vitthārakathā hoti.
Yath'; eva hi pathavīkasiṇaṃ, evam āpokasiṇam pi bhāvetu-
kāmena sukhanisinnena āpasmiṃ nimittaṃ gaṇhitabbaṃ.
Kate vā akate vā ti sabbaṃ vitthāretabbaṃ.
Yathā ca idha, evaṃ sabbattha, ito paraṃ hi ettakam pi
avatvā visesamattam eva vakkhāma. Idhā pi pubbe katā-
dhikārassa puññavato akate āpasmiṃ pokkharaṇīyā vā
taḷāke vā loṇiyaṃ vā samudde vā nimittaṃ uppajjati Cūḷa-
Sīvattherassa1 viya. Tassa kir'; āyasmato: lābhasakkāraṃ
pahāya vivittavāsaṃ vasissāmī ti mahātitthe nāvaṃ abhirū-
hitvā2 Jambudīpaṃ gacchato antarā mahāsamuddaṃ oloka-
yato tappaṭibhāgaṃ kasiṇanimittaṃ udapādi. Akatādhi-
kārena cattāro kasiṇadose pariharantena nīlapītalohitodāta-
vaṇṇānaṃ aññataravaṇṇaṃ āpaṃ agahetvā, yaṃ pana bhū-
miṃ asampattam eva ākāse suddhavatthena gahitaṃ uda-
kaṃ aññaṃ vā tathārūpaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, tena pat-
taṃ vā kuṇḍikaṃ vā samatittikaṃ3 pūretvā, vihārapaccante
vuttappakāre paṭicchanne okāse ṭhapetvā, sukhanisinnena
vaṇṇo paccavekkhitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ,
nissayasavaṇṇam eva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme
cittaṃ ṭhapetvā ambu, udakaṃ, vāri, salilan ti ādisu āponā-
mesu pākaṭanāmavasen'; eva āpo! āpo! ti bhāvetabbaṃ.
Tass'; evaṃ bhāvayato anukkamena vuttanayen'; eva nimit-
tadvayaṃ uppajjati.
Idha pana uggahanimittaṃ calamānaṃ viya upaṭṭhāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -Siva-.
2 Bhm ārūhitvā.
3 Bhm -titthikaṃ.

[page 171]
3. Tejokasiṇaṃ 171
Sace pheṇabubbuḷakamissaṃ1 udakaṃ hoti, tādisam eva upaṭ-
ṭhāti; kasiṇadoso paññāyati. Paṭibhāganimittaṃ pana pari-
nipphandanaṃ ākāse ṭhapitamaṇitālavaṇṭaṃ viya maṇi-
mayādāsamaṇḍalaṃ viya2 ca hutvā upaṭṭhāti. So tassa saha
upaṭṭhānen'; eva upacārajjhānaṃ vuttanayen'; eva catuttha-
pañcakajjhānāni ca3 pāpuṇātī ti.
3. Tejokasiṇaṃ
Tejokasiṇaṃ bhāvetukāmenā pi tejasmiṃ nimittaṃ gaṇhi-
tabbaṃ.4 Tattha katādhikārassa puññavato akate nimit-
taṃ gaṇhantassa dīpasikhāya vā uddhane vā pattapacanaṭ-
ṭhāne vā davaḍāhe5 vā yattha katthaci6 aggijālaṃ olokentassa
nimittaṃ uppajjati, Cittaguttattherassa viya. Tassa h'
āyasmato dhammasavanadivase uposathāgāraṃ paviṭṭhassa
dīpasikhaṃ olokentass'; eva nimittaṃ uppajjati. Itarena
pana kātabbaṃ. Tatridaṃ karaṇavidhānaṃ:- siniddhāni
sāradārūni phāletvā sukkhāpetvā ghaṭikaṃ ghaṭikaṃ katvā,
patirūpaṃ rukkhamūlaṃ vā maṇḍapaṃ vā gantvā, patta-
pacanākārena rāsiṃ katvā ālimpetvā kaṭasārake vā camme
vā paṭe vā vidatthicaturangulappamāṇaṃ chiddaṃ kātab-
baṃ. Taṃ purato ṭhapetvā vuttanayen'; eva7 nisīditvā heṭ-
ṭhā tiṇakaṭṭhaṃ vā upari dhūmasikhaṃ vā amanasikaritvā
vemajjhe ghanajālāya8 nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Nīlan ti vā
pītan ti vā ti ādivasena vaṇṇo na paccavekkhitabbo; uṇhat-
tavasena lakkhaṇaṃ na manasikātabbaṃ. Nissaya9-savaṇ-
ṇam10 eva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme cittaṃ ṭha-
petvā pāvako, kaṇhavattani,11 jātavedo, hutāsano ti ādisu
aggināmesu pākaṭanāmavasen'; eva tejo! tejo! ti bhāvetab-
baṃ. Tass'; evaṃ bhāvayato anukkamena vuttanayen'; eva
nimittadvayam uppajjati. Tattha uggahanimittaṃ jālaṃ
chijjitvā chijjitvā patanasadisaṃ hutvā upaṭṭhāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -pupphuḷa-.
2 Bhm iva.
3 Bhm omit.
4 Sb gahetabbaṃ.
5 Bhm davadāhe. Cf. M. i, 306.
6 Sb katthaci-d-eva.
7 Sb vuttanayena.
8 Bhm jālāyaṃ.
9 Bm nissayaṃ.
10 Sb nissayavaṇṇam.
11 Sb Bh -vattanī.

[page 172]
172 V. Sesakasiṇa-niddeso
Akate gaṇhantassa pana kasiṇadoso paññāyati, alātakhaṇ-
ḍaṃ vā angārapiṇḍo vā chārikā vā dhūmo vā upaṭṭhāti. Paṭi-
bhāganimittaṃ niccalaṃ ākāse ṭhapitarattakambalakhaṇḍaṃ
viya, suvaṇṇatālavaṇṭaṃ viya, kañcanatthambho viya ca
upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhānen'; eva upacārajjhānaṃ
vuttanayen'; eva catutthapañcakajjhānāni ca1 pāpuṇātī ti.
4. Vāyokasiṇaṃ
Vāyokasiṇaṃ bhāvetukāmenā pi vāyusmiṃ nimittaṃ gaṇ-
hitabbaṃ,2 tañ ca kho diṭṭhavasena vā phuṭṭhavasena vā.
Vuttaṃ h'; etaṃ Aṭṭhakathāsu:- vāyokasiṇaṃ uggaṇhanto
vāyusmiṃ nimittaṃ gaṇhāti ucchaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ
upalakkheti, veḷaggaṃ vā rukkhaggaṃ vā kesaggaṃ vā eritaṃ
sameritaṃ upalakkheti, kāyasmiṃ vā phuṭṭhaṃ upalakkhe-
tī ti.3 Tasmā samasīsaṭṭhitaṃ ghanapattaṃ ucchuṃ vā
veḷuṃ vā rukkhaṃ vā caturangulappamāṇaghanakesassa pu-
risassa sīsaṃ vā vātena pahariyamānaṃ disvā: ayaṃ vāto
etasmiṃ ṭhāne paharatī ti satiṃ ṭhapetvā, yaṃ vā pan'; assa
vātapānantarikāya vā bhitticchiddena vā pavisitvā vāto
kāyappadesaṃ paharati, tattha satiṃ ṭhapetvā vāta-mā-
luta-anilādisu vātanāmesu4 pākaṭanāmavasen'; eva vāyo!
vāyo! ti bhāvetabbaṃ.
Idha uggahanimittaṃ uddhanato otāritamattassa pāyāsas-
sa usumavaṭṭisadisaṃ calaṃ hutvā upaṭṭhāti. Paṭibhāga-
nimittaṃ sannisinnaṃ hoti niccalaṃ. Sesaṃ vuttanayen'
eva veditabban ti.
5. Nīlakasiṇaṃ
Tad-anantaraṃ:- nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlakasmiṃ ni-
mittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā
vā ti5 vacanato katādhikārassa puññavato tāva tathārūpaṃ
mālāvacchaṃ6 vā pūjaṭṭhānesu7 pupphasantharaṃ vā nīla-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Sbh gahetabbaṃ.
3 Sh refers to Mahā-atthakathā.
4 Bhm vāyunāmesu.
5 Presumably also from Mahā-Atthakathā. Sh omits to refer,
though giving it as a quotation.
6 Bhm -gacchaṃ.
7 Bhm pūjāṭhāne.

[page 173]
5. Nīlakasiṇaṃ 173
vatthamaṇīnaṃ vā aññataraṃ disvā va nimittaṃ uppajjati.
Itarena nīluppalagirikaṇṇikādīni pupphāni gahetvā yathā
kesaraṃ vā vaṇṭaṃ vā na paññāyati, evaṃ cangoṭakaṃ1
karaṇḍa [ka2] paṭalaṃ vā pattehi yeva samatittikaṃ3 pūret-
vā santharitabbaṃ, nīlavaṇṇena vā vatthena bhaṇḍikaṃ
bandhitvā pūretabbaṃ, mukhavaṭṭiyaṃ vā assa bheritalam
iva bandhitabbaṃ, kaṃsanīla-palāsanīla-añjananīlānaṃ vā
aññatarena vā dhātunā pathavīkasiṇe vuttanayena saṃhā-
rimaṃ vā bhittiyaṃ yeva vā kasiṇamaṇḍalaṃ katvā visa-
bhāgavaṇṇena paricchinditabbaṃ, tato pathavīkasiṇe vut-
tanayena nīlaṃ! nīlan! ti manasikāro pavattetabbo.
Idhā pi uggahanimitte kasiṇadoso paññāyati, kesaravaṇṭa-
kapattantarikādīni4 upaṭṭhahanti. Paṭibhāganimittaṃ ka-
siṇamaṇḍalato muñcitvā5 ākāse maṇitālavaṇṭasadisam upaṭ-
ṭhāti. Sesaṃ vuttanayen'; eva veditabban ti.
6. Pītakasiṇaṃ
Pītakasiṇe pi es'; eva nayo. Vuttaṃ h'; etam:- pītaka-
siṇaṃ uggaṇhanto pītakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ
vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā ti,6 tasmā idhā pi katā-
dhikārassa puññavato tathārūpaṃ mālāvacchaṃ7 vā pup-
phasantharaṃ vā pītavatthadhātūnaṃ vā aññataraṃ disvā
va nimittaṃ uppajjati, Cittaguttattherassa viya. Tassa kir'
āyasmato Cittalapabbate pattangapupphehi kataṃ āsana-
pūjaṃ passato sahadassanen'; eva āsanappamāṇaṃ nimittaṃ
udapādi. Itarena kaṇikārapupphādīhi vā pītavatthena vā
dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayen'; eva kasiṇaṃ katvā pīta-
kaṃ! pītakan! ti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādi-
sam evā ti.
7. Lohitakasiṇaṃ
Lohitakasiṇe pi es'; eva nayo. Vuttaṃ h'; etaṃ:- lohita-
kasinaṃ uggaṇhanto lohitakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pup-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm cankoṭakaṃ.
2 Sbh omit the ka.
3 Bhm samatitthikaṃ.
4 Bhm kesaradaṇḍaka-.
5 Bhm muccitvā.
6 Sh:- Mahā-Atthakathā.
7 Bhm -gacchaṃ.

[page 174]
174 V. Sesakasiṇa-niddeso
phasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā ti1, tasmā idhā
pi katādhikārassa puññavato tathārūpaṃ bandhujīvakādi-
mālāvacchaṃ2 vā pupphasantharaṃ vā lohitakavatthamaṇi-
dhātūnaṃ vā aññataraṃ disvā va nimittaṃ uppajjati.
Itarena jayasumanabandhujīvakarattakoraṇḍakādi-pupphe-
hi vā rattavatthena vā dhātunā vā, nīlakasiṇe vuttanayen'
eva, kasiṇaṃ katvā lohitakaṃ! lohitakan! ti manasikāro pa-
vattetabbo. Sesaṃ tādisam evā ti.
8. Odātakasiṇaṃ
Odātakasiṇe pi odātakasiṇaṃ uggaṇhanto odātasmiṃ
nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhā-
tuyā vā tivacanato katādhikārassa tāva puññavato tathārū-
paṃ mālāvacchaṃ2 vā vassikasumanādipupphasantharaṃ
vā kumudapadumarāsiṃ vā odātavatthadhātūnaṃ vā añ-
ñataraṃ disvā vā nimittaṃ uppajjati. Tipumaṇḍala-raja-
tamaṇḍala-candamaṇḍalesu pi uppajjati yeva. Itarena vut-
tappakārehi odātapupphehi vā odātavatthena vā dhātunā vā,
nīlakasiṇe vuttanayen'; eva, kasiṇaṃ katvā odātaṃ! odātan!
ti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisam evā ti.
9. Ālokakasiṇaṃ
Ālokakasiṇe pana ālokakasiṇaṃ uggaṇhanto ālokasmiṃ
nimittaṃ gaṇhāti bhitticchidde vā tāḷacchidde vā vātapā-
nantarikāya vā ti3 vacanato katādhikārassa tāva puññavato
yaṃ bhitticchiddādīnaṃ aññatarena suriyāloko vā candā-
loko vā pavisitvā bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā maṇḍalaṃ sam-
uṭṭhāpeti. Ghanapaṇṇarukkhasākhantarena vā ghanasā-
khāmaṇḍapantarena vā nikkhamitvā bhūmiyam eva maṇḍa-
laṃ samuṭṭhāpeti, taṃ disvā va nimittaṃ uppajjati. Ita-
renā pi tad eva vuttappakāraṃ obhāsamaṇḍalaṃ obhāso!
obhāso! ti vā āloko! āloko! ti vā bhāvetabbaṃ. Tathā asak-
kontena ghaṭe dīpaṃ jāletvā ghaṭamukhaṃ pidahitvā ghaṭe
chiddaṃ katvā bhittimukhaṃ ṭhapetabbaṃ. Tena chiddena
dīpāloko nikkhamitvā bhittiyaṃ maṇḍalaṃ karoti, taṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh:- Mahā-Atthakathā.
2 Bhm gacchaṃ.
3 Sh:- Mahā-Atthakathā.

[page 175]
10. Paricchinnākāsakasiṇaṃ 175
āloko! āloko! ti bhāvetabbaṃ. Idam itarehi ciraṭṭhitikaṃ
hoti.
Idha uggahanimittaṃ bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā uṭṭhi-
tamaṇḍala-sadisam eva hoti. Paṭibhāganimittaṃ ghanavip-
pasanna-ālokapuñjasadisaṃ. Sesaṃ tādisam evā ti.
10. Paricchinnākāsakasiṇaṃ
Paricchinnākāsakasiṇe pi ākāsakasiṇaṃ uggaṇhanto ākā-
sasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti bhitticchidde vā tāḷacchidde vā
vātapānantarikāya vā ti1 vacanato katādhikārassa tāva
puññavato bhitticchiddādisu aññataraṃ disvā va nimittaṃ
uppajjati. Itarena succhannamaṇḍape vā cammakaṭa-
sārakādīnaṃ vā aññatarasmiṃ vidatthicaturangulappamā-
ṇaṃ chiddaṃ katvā, tad eva bhitticchiddādi bhedaṃ chid-
daṃ ākāso! ākāso! ti bhāvetabbaṃ. Idha uggahanimittaṃ
saddhiṃ bhittipariyantādīhi chiddasadisam eva hoti, vaḍ-
ḍhiyamānam pi na vaḍḍhati. Paṭibhāganimittaṃ ākāsa-
maṇḍalam eva hutvā upaṭṭhāti, vaḍḍhiyamānañ ca vaḍ-
ḍhati. Sesaṃ pathavīkasiṇe vuttanayen'; eva veditabban ti.
Iti kasiṇāni dasabalo dasa yāni avoca sabbadhamma-
daso,
rūpāvacaramhi catukka-pañcakajjhānahetūni.
Evaṃ tāni ca sesañ ca bhāvanānayam imaṃ viditvāna,
Te sveva ayaṃ bhiyyo pakiṇṇakakathā pi viññeyyā.
Imesu hi pathavīkasiṇavasena eko pi hutvā bahudhā hotī ti2
adibhāvo ākāse vā udake vā pathaviṃ nimminitvā padasā
gamanaṃ ṭhānanisajjādi-kappanaṃ vā paritta-appamāṇa-
nayena abhibhāyatanapaṭilābho ti evam ādīni ijjhanti. Āpo-
kasiṇavasena pathaviyaṃ ummujjananimmujjanaṃ udaka-
vuṭṭhisamuppādanaṃ nadīsamuddādi-nimmānaṃ pathavī-
pabbatapāsādādīnaṃ kampananti evam ādīni ijjhanti.
Tejokasiṇavasena dhūmāyanā pajjalanā angāravuṭṭhi-
samuppādanaṃ tejasā tejapariyādānaṃ yad eva so icchati

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh:- Mahā-Atthakathā.
2 See below, Iddhividhā-niddeso. Cf. Dialogues i, 88.

[page 176]
176 V. Sesakasiṇa-niddeso
tassa ḍahanasamatthatā dibbena cakkhunā rūpadassanat-
thāya ālokakaraṇaṃ parinibbānasamaye tejodhātuyā sarīraj-
jhāpanan ti evam ādīni ijjhanti.
Vāyokasiṇavasena vāyugati-gamanaṃ vātavuṭṭhisamup-
pādanan ti evam ādīni ijjhanti.
Nīlakasiṇavasena nīlarūpanimmānaṃ andhakārakaraṇaṃ
suvaṇṇadubbaṇṇanayena abhibhāyatanapaṭilābho subhavi-
mokkhādhigamo ti evam ādīni ijjhanti.
Pītakasiṇavasena pītakarūpanimmānaṃ suvaṇṇan ti adhi-
muccanā vuttanayen'; eva abhibhāyatanapaṭilābho subhavi-
mokkhādhigamo cā ti evam ādīni ijjhanti.
Lohitakasiṇavasena lohitakarūpanimmānaṃ vuttanayen'
eva abhibhāyatanapaṭilābho subhavimokkhādhigamo ti evam
ādīni ijjhanti.
Odātakasiṇavasena odātarūpanimmānaṃ thīnamiddhassa
dūrabhāvakaraṇaṃ andhakāravidhamanaṃ dibbena cak-
khunā rūpadassanatthāya ālokakaraṇan ti evam ādīni ij-
jhanti.
Ālokakasiṇavasena sappabhārūpanimmānaṃ thīnamid-
dhassa dūrabhāvakaraṇaṃ andhakāravidhamanaṃ dibbena
cakkhunā rūpadassanatthaṃ ālokakaraṇan ti evam ādīni
ijjhanti.
Ākāsakasiṇavasena paṭicchannānaṃ vivaṭakaraṇaṃ anto
pathavī-pabbatādisu pi ākāsaṃ nimminitvā iriyāpathakap-
panaṃ tirokuḍḍādisu asajjamānagamanan ti1 evam ādīni
ijjhanti.
Sabbān'; eva uddhaṃ adho tiriyaṃ dvayaṃ appamāṇan ti
imaṃ pabhedaṃ labhanti. Vuttaṃ h'; etaṃ:- pathavīka-
siṇam eko sañjānāti, uddham adho tiriyaṃ advayam appamā-
nan ti2 ādi. Tattha uddhan ti upari gaganatalābhimukhaṃ.
Adho ti heṭṭhā bhūmitalābhimukhaṃ. Tiriyan ti khetta-
maṇḍalam iva samantā paricchinditaṃ.3 Ekacco hi uddham
eva kasiṇaṃ vaḍḍheti, ekacco adho, ekacco samantato, tena
tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti, ālokam iva dibbacakkhunā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb asajjamānena gam-.
2 A. v, 60.
3 Sb paricchinditvā.

[page 177]
10. Paricchinnākāsakasiṇaṃ 177
rūpadassanakāmo, tena vuttaṃ uddham adho tiriyan ti.
Advayan ti idaṃ pana ekassa aññabhāvānupagamanatthaṃ1
vuttaṃ. Yathā hi udakaṃ paviṭṭhassa sabbadisāsu udakaṃ
eva hoti, na aññaṃ, evam eva pathavīkasiṇaṃ pathavīka-
siṇam eva hoti; natthi tassa añño kasiṇasambhedo ti. Es'
eva nayo sabbattha. Appamāṇan ti idaṃ tassa pharaṇa-
appamāṇavasena vuttaṃ. Taṃ hi cetasā pharanto sakalam
eva pharati, na ayam assa ādi, idaṃ majjhan ti pamāṇaṃ
gaṇhatī ti.
Ye ca te sattā kammāvaraṇena vā samannāgatā, kilesāva-
raṇena vā samannāgatā, vipākāvaraṇena vā samannāgatā as-
saddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ
kusalesu dhammesu sammattan ti2 vuttā, tesam ekassā pi eka-
kasiṇe pi bhāvanā na ijjhati.
Tattha kammāvaraṇena samannāgatā ti ānantariyakam-
masamangino. Kilesāvaraṇena samannāgatā ti niyatamic-
chādiṭṭhikā ceva ubhato vyañjanakapaṇḍakā ca. Vipākā-
varaṇena samannāgatā ti ahetuka-dvihetuka-paṭisandhikā.
Assaddhā ti Buddhādisu saddhāvirahitā. Acchandikā ti
apaccanīkapaṭipadāyaṃ chandavirahitā. Duppaññā ti lo-
kiyalokuttarasammādiṭṭhiyā virahitā. Abhabbā niyāmaṃ
okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattan ti kusalesu dham-
mesu niyāmasankhātaṃ3 sammattasankhātañ4 ca ariyamag-
gaṃ okkamituṃ abhabbā ti attho. Na kevalañ ca kasiṇe
yeva, aññesu pi kammaṭṭhānesu etesaṃ ekassā pi bhāvanā na
ijjhati. Tasmā vigatavipākāvaraṇena pi kulaputtena kam-
māvaranañ ca kilesāvaranañ ca ārakā parivajjetvā, saddham-
masavanasappurisūpanissayādīhi saddhañ ca chandañ ca
paññañ ca vaḍḍhetvā kammaṭṭhānānuyoge yogo karaṇīyo ti.
Iti sādhujanapamojjatthāya kate Visuddhi-Magge samādhi-
bhāvanādhikāre Sesakasiṇaniddeso nāma pañcamo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -ūpa-.
2 A. i, 122 f.; iii, 436. Cf. S. iii, 225; Points of Controversy,
185. Sh begins the quotation at Ye ca . . ., but refers only to
‘Anguttara-Ni.'; . . .
3 Sb -sammataṃ.
4 Sh samattasammatañ.
I. 12

[page 178]
178
VI
CHAṬṬHO PARICCHEDO
ASUBHAKAMMAṬṬHĀNA-NIDDESO
Kasiṇānantaraṃ uddiṭṭhesu pana uddhumātakaṃ, vinīla-
kaṃ, vipubbakaṃ, vicchiddakaṃ, vikkhāyitakaṃ, vikkhitta-
kaṃ, hatavikkhittakaṃ, lohitakaṃ, puḷuvakaṃ, aṭṭhikan ti1
dasasu aviññāṇaka asubhesu, bhastaṃ viya vāyunā uddhaṃ
jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena sūnabhā-
vena uddhumātattā2 uddhumātaṃ. Uddhumātam eva ud-
dhumātakaṃ, paṭikūlattā3 vā kucchitaṃ uddhumātan ti
uddhumātakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrass'; etaṃ adhiva-
canaṃ.
Vinīlaṃ vuccati viparibhinnanīlavaṇṇaṃ. Vinīlam eva
vinīlakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vinīlan ti vinīlakaṃ.
Maṃsussadaṭṭhānesu rattavaṇṇassa pubbasannicayaṭṭhā-
nesu setavaṇṇassa yebhuyyena ca nīlavaṇṇassa nīlaṭṭhāne
nīlasāṭakapārutass'; eva chavasarīrass'; etam adhivacanaṃ.
Paribhinnaṭṭhānesu vissandasamāna4-pubbaṃ vipubbaṃ.
Vipubbam eva vipubbakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vipub-
ban ti vipubbakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrass'; etam adhi-
vacanaṃ.
Vicchiddam vuccati dvidhā chindanena apavāritaṃ,5 vic-
chiddam eva vicchiddakaṃ; paṭikūlattā vā kucchitaṃ vic-
chiddan ti vicchiddakaṃ. Vemajjhe chinnassa chavasarī-
rass'; etam adhivacanaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 The formula in the Suttas gives 5 (A. i, 42; v, 106) or
6 only (Ib. ii, 7; v, 310). In the Abhidhamma Piṭaka 10
are given (Dhs. 55).
2 Bh mātattā; Bm ḍhūmatattā.
3 Sbh paṭikkul- always.
4 Bhm vissandamānaṃ.
5 Bhm apadhāritaṃ.

[page 179]
Dasa asubhāni 179
Ito ca etto ca vividhākārena soṇasingālādīhi khāyitan ti1
vikkhāyitaṃ. Vikkhāyitam eva vikkhāyitakaṃ; paṭikū-
lattā vā kucchitaṃ vikkhāyitan ti vikkhāyitakaṃ. Tathā-
rūpassa chavasarīrass'; etam adhivacanaṃ.
Vividhaṃ khittaṃ vikkhittaṃ. Vikkhittam eva vikkhit-
takaṃ; paṭikulattā vā kucchitaṃ vikkhittan ti vikkhittakaṃ.
Aññena hatthaṃ aññena pādaṃ aññena sīsan ti evaṃ tato
tato khittassa chavasarīrass'; etam adhivaccanaṃ.
Hatañ ca taṃ purimanayen'; eva vikkhittakañ cā ti hatavik-
khittakaṃ. Kākapādākārena2 angapaccangesu satthena ha-
nitvā3 vuttanayena vikkhittassa chavasarīrass'; etam adhiva-
canaṃ.
Lohitaṃ kira ti vikkhipati ito cito ca paggharatī ti lohita-
kaṃ. Paggharitalohitamakkhitassa chavasarīrass'; etam adhi-
vacanaṃ.
Puḷuvā vuccanti kimiyo.4 Puḷuve kiratī ti puḷuvakaṃ.
Kimiparipuṇṇassa chavasarīrass'; etam adhivacanaṃ.
Aṭṭhi yeva aṭṭhikaṃ; paṭikūlattā vā kucchitaṃ aṭṭhī ti
aṭṭhikaṃ. Aṭṭhisankhalikāya pi ekaṭṭhikassa p'; etam adhi-
vacanaṃ.
Imāni ca pana uddhumātakādīni nisssāya uppannanimittā-
nam pi nimittesu paṭiladdhajjhānānam pi etān'; eva nāmāni.
Tattha uddhumātakasarīre uddhumātakanimittaṃ uppā-
detvā uddhumātakasankhātaṃ jhānaṃ bhāvetukāmena yo-
ginā pathavīkasiṇe vuttanayen'; eva vuttappakāraṃ ācariyaṃ
upasankamitvā kammaṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Ten'; assa
kammaṭṭhānaṃ kathentena asubhanimittatthāya gamana-
vidhānaṃ samantā nimittupalakkhaṇaṃ ekādasavidhena ni-
mittaggāho gatāgatamaggapaccavekkhaṇan ti evaṃ appanā-
vidhānapariyosānaṃ sabbaṃ kathetabbaṃ. Tenā pi sab-
baṃ sādhukaṃ uggahetvā, pubbe vuttappakāram senāsanaṃ
upagantvā, uddhumātakanimittaṃ pariyesantena vihātab-
bam.
Evaṃ viharantena ca asukasmiṃ nāma gāmadvāre vā
aṭavimukhe vā panthe vā pabbatapāde vā rukkhamūle vā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm khāditan ti.
2 Bhm -padāk- (sic.).
3 Sb inserts sutte.
4 Sbh kimayo.

[page 180]
180 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
susāne vā uddhumātakasarīraṃ nikkhittan ti kathentānaṃ
vacanaṃ sutvā pi, na tāvad-eva atitthena pakkhandantena
viya gantabbaṃ. Kasmā? Asubhaṃ hi nām'; etaṃ vāḷami-
gādhiṭṭhitam pi amanussādhiṭṭhitam pi hoti. Tatrassa jīvi-
tantarāyo pi siyā; gamanamaggo vā pan'; ettha gāmadvā-
rena vā nahānatitthena vā kedārakoṭiyā vā hoti. Tattha
visabhāgarūpaṃ1 āpātham āgacchati, tad-eva vā sarīram
visabhāgaṃ hoti. Purisassa hi itthisarīraṃ, itthiyā ca puri-
sasarīraṃ visabhāgaṃ. Tad-etaṃ adhunā mataṃ subhato
pi upaṭṭhāti, ten'; assa brahmacariyantarāyo pi siyā.
Sace pana: nayidaṃ mādisassa bhāriyan ti attānaṃ tak-
kayati, evaṃ takkayamānena gantabbaṃ. Gacchantena ca
sanghattherassa vā aññatarassa2 vā abhiññātassa bhikkhuno
kathetvā gantabbaṃ. Kasmā? Sace hi 'ssa susāne amanus-
sasīhavyagghādīnaṃ rūpasaddādi-aniṭṭhārammaṇābhibhū-
tassa angapaccangāni vā pavedhenti,3 bhuttaṃ vā na parisaṇ-
ṭhāti, añño vā ābādho hoti, ath'; assa so vihāre pattacīvaraṃ
surakkhitaṃ karissati, dahare vā sāmaṇere vā pahiṇitvā taṃ
bhikkhuṃ paṭijaggissati.
Api ca susānaṃ nāma nirāsankaṭṭhānan ti maññamānā
katakammā pi akatakammā pi corā samosaranti. Te manus-
se hi anubandhā bhikkhussa samīpe bhaṇḍakaṃ chaḍḍetvā
pi palāyanti. Manussā: sahoḍḍhaṃ coraṃ addasāmā ti bhik-
khuṃ gahetvā viheṭhenti. Ath'; assa so:- mā imaṃ viheṭha-
yittha, mamāyaṃ kathetvā iminā nāma kammena gato ti te
manusse saññāpetvā sotthibhāvaṃ karissati. Ayaṃ āni-
saṃso kathetvā gamane; tasmā vuttappakārassa bhikkhuno
kathetvā asubhanimittadassane sañjātābhilāsena, yathā
nāma khattiyo abhisekaṭṭhānaṃ yajamāno yaññasālaṃ
adhano vā pana nidhiṭṭhānaṃ pītisomanassajāto gacchati,
evaṃ pītisomanassaṃ uppādetvā Aṭṭhakathāsu vuttena vi-
dhinā gantabbaṃ. Vuttaṃ h'; etaṃ:- uddhumātakaṃ asu-
bhanimittaṃ uggaṇhanto eko adutiyo gacchati upaṭṭhitāya sa-
tiyā asammuṭṭhāya antogatehi indriyehi abahigatena mānasena
gatāgatamaggaṃ paccapekkhamāno. Yasmiṃ padese uddhu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb visabhāgaṃ rūpaṃ.
2 Sbh aññassa.
3 Sb vedhenti.

[page 181]
Asubhanimittagāho 181
mātakaṃ asubhanimittaṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ padese pā-
sāṇaṃ vā vammikaṃ vā rukkhaṃ vā gacchaṃ vā lataṃ vā sa-
nimittaṃ karoti, sārammaṇaṃ karoti, sanimittaṃ katvā sāram-
maṇaṃ katvā uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ sabhāvabhāvato
upalakkheti. Vaṇṇato pi lingato pi saṇṭhānato pi disato pi
okāsato pi paricchedato pi sandhito vivarato ninnato thalato
samantato, so taṃ nimittaṃ suggahitaṃ karoti, supadhāritaṃ
upadhāreti, suvavatthitaṃ1 vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ
sugahitaṃ katvā supadhāritaṃ upadhāretvā suvavatthitaṃ1
vavatthapetvā eko adutiyo gacchati upaṭṭhitāya satiyā asam-
muṭṭhāya2 antogatehi indriyehi abahigatena mānasena gatā-
gatamaggaṃ paccapekkhamāno. So cankamanto pi tabbhā-
giyaṃ yeva cankamaṃ adiṭṭhāti. Nisīdanto pi tabbhāgiyaṃ
yeva āsanaṃ paññāpeti. Samantā nimittupalakkhaṇā kim
atthiyā kim ānisaṃsā ti? Samantā nimittupalakkhaṇā asam-
mohatthā asammohānisaṃsā. Ekādasavidhena nimittaggāho
kim atthiyo kim ānisaṃso ti? Ekādasavidhena nimittaggāho
upanibandhanattho upanibandhanānisaṃso. Gatāgatamagga-
paccavekkhaṇā kim atthiyā kim ānisaṃsā ti? Gatāgata-
maggapaccavekkhaṇā vīthisampaṭipādanatthā vīthisampatipā-
danānisaṃsā.
So3 ānisaṃsadassāvī ratanasaññī hutvā cittīkāraṃ upaṭṭhā-
petvā sampiyāyamāno tasmiṃ ārammaṇe cittaṃ upanibandha-
ti: addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuñcissā-
mī ti. So vivicc'; eva kāmehi ...pe... paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. Tassādhigataṃ hoti rūpāvacaraṃ
paṭhamaṃ jhānaṃ4 dibbo ca vihāro bhāvanāmayañ ca puñña-
kiriyavatthun ti5.
Tasmā yo cittasaṃyattatthāya6 sīvathikadassanaṃ7 gac-
chati, so ghaṇṭiṃ paharitvā gaṇaṃ sannipātetvā pi gacchatu.
Kammaṭṭhānasīsena pana gacchantena ekakena adutiyena
mūlakammaṭṭhānaṃ avissajjetvā taṃ manasikaronten'; eva
susāne soṇādiparissayavinodanatthaṃ kattaradaṇḍaṃ vā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm svāvatthitaṃ; and below, svāvavatthitaṃ.
2 Sbh apammuṭṭhāya.
3 Sb omits.
4 Sbh pathamajjhānaṃ.
5 Sh:- Mahā-Atthakathā.
6 Sh Bhm -saññatta-.
7 Bhm siv-.

[page 182]
182 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
yaṭṭhiṃ vā gahetvā supatiṭṭhitabhāvasampādanena asam-
muṭṭhaṃ1 satiṃ katvā manacchaṭṭhānañ ca indriyānaṃ anto-
gatabhāvasampādanato abahigatamanena hutvā gantabbaṃ.
Vihārato nikkhamanten'; eva: asukadisāya asukadvārena
nikkha[ma2]nto 'mhī ti dvāraṃ sallakkhetabbaṃ. Tato yena
maggena gacchati, so maggo vavatthapetabbo: ayaṃ maggo
pācīnadisābhimukho vā gacchati, pacchima- . . . uttara- . . .
dakkhiṇadisābhimukho vā vidisābhimukho vā ti. Imasmiṃ
pana ṭhāne vā mato gacchati, imasmiṃ ṭhāne dakkhiṇato,
imasmiñ c'; assa ṭhāne pāsāṇo, imasmiṃ vammiko, imasmiṃ
rukkho, imasmiṃ gaccho, imasmiṃ latā ti-evaṃ gamana-
maggaṃ vavatthapentena nimittaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. No
ca kho paṭivātaṃ, paṭivātaṃ gacchantassa hi kuṇapagandho
ghānaṃ paharitvā matthalungaṃ vā sankhobheyya, āhāraṃ
vā chaḍḍapeyya, vippaṭisāraṃ vā janeyya:- īdisam nāma
kuṇapaṭṭhānaṃ āgato 'mhī ti. Tasmā paṭivātaṃ vajjetvā
anuvātaṃ gantabbaṃ. Sace anuvātamaggena na sakkā hoti
gantuṃ, antarāmagge pabbato vā papāto vā pāsāṇo vā vati
vā kaṇṭakaṭṭhānaṃ3 vā udakaṃ vā cikkhallaṃ vā hoti, cīva-
rakaṇṇena nāsaṃ pidahitvā gantabbaṃ. Idam assa gamana-
vattam.
Evaṃ gatena pana na tāva asubhanimittaṃ oloketabbaṃ,
disā vavatthapetabbā; ekasmiṃ hi disābhāge ṭhitassa āram-
maṇañ ca na vibhūtaṃ hutvā khāyati, cittañ ca na kamma-
niyam hoti; tasmā taṃ vajjetvā, yattha ṭhitassa āramma-
ṇañ ca vibhūtaṃ hutvā khāyati, cittañ ca kammaniyaṃ hoti,
tattha ṭhātabbaṃ. Paṭivātānuvātañ ca pahātabbaṃ, paṭi-
vāte ṭhitassa hi kuṇapagandhena ubbāḷhassa cittaṃ vidhā-
vati. Anuvāte ṭhitassa sace tattha adhivatthā amanussā
honti, te kujjhitvā anatthaṃ karonti, tasmā īsakaṃ ukkam-
ma nāti-anuvāte ṭhātabbaṃ. Evaṃ tiṭṭhamānenā pi nāti-
dūre nāccāsanne nānupādaṃ nānusīsaṃ ṭhātabbaṃ. Ati-
dūre ṭhitassa hi ārammaṇaṃ avibhūtaṃ hoti, accāsanne bha-
yaṃ uppajjati. Anupādaṃ vā anusīsaṃ vā ṭhitassa sabbaṃ
asubhaṃ samaṃ na paññāyati, tasmā nātidūre nāccāsanne
olokentassa phāsukaṭṭhāne sarīravemajjhabhāge thātabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh apammuttha-.
2 Sh omits.
3 Sh kaṇṭakāṭhānaṃ.

[page 183]
Asubhanimittagāho 183
Evaṃ ṭhitena tasmiṃ padese pāsāṇaṃ vā ...pe...
lataṃ vā sanimittaṃ karotī ti evaṃ vuttāni samantānimit-
tāni upalakkhetabbāni. Tatridaṃ upalakkhaṇavidhānaṃ:-
sace tassa nimittassa samantā cakkhupathe pāsāṇo hoti, so
ayaṃ pāsāṇo ucco vā nīco vā, khuddako vā mahanto vā,
tambo vā kāḷo vā, seto vā dīgho vā, parimaṇḍalo vā ti vavat-
thapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse ayaṃ pāsāṇo idaṃ
asubhanimittaṃ, idaṃ asubhanimittaṃ ayaṃ pāsāṇo ti sal-
lakkhetabbaṃ. Sace vammiko hoti, so pi ucco vā nīco vā,
khaddako vā mahanto vā, tambo vā kāḷo vā seto vā, dīgho vā
parimaṇḍalo vā ti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma
okāse ayaṃ vammiko idaṃ asubhanimittan ti sallakkhetab-
baṃ. Sace rukkho hoti, so pi assattho vā nigrodho vā kac-
chako vā kapitthako1 vā ucco vā nīco vā khuddako vā ma-
hanto vā kāḷo vā seto vā ti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ
nāma okāse ayaṃ rukkho idam asubhanimittan ti sallakkhe-
tabbaṃ. Sace gaccho hoti, so pi sindi vā karamando vā
kanavīro vā kuraṇḍako vā ucco vā nīco vā khuddako vā ma-
hanto vā ti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse
ayaṃ gaccho idam asubhanimittan ti sallakkhetabbam. Sace
latā hoti, sā pi lābu vā kumbhaṇḍī vā sāmā vā kāḷavallī vā
pūtilatā vā ti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse
ayaṃ latā idam asubhanimittaṃ, idam asubhanimittaṃ ayaṃ
latā ti sallakkhetabbaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ: sanimittaṃ
karoti, sārammaṇaṃ karotī ti, taṃ idh'; eva antogadhaṃ.
Punappunaṃ2 vavatthapento hi sanimittaṃ karoti nāma.
Ayaṃ pāsāṇo idam asubhanimittaṃ, idaṃ asubhanimittaṃ
ayaṃ pāsāṇo ti evaṃ dve dve samāsetvā samāsetvā vavat-
thapento sārammaṇaṃ karoti nāma.
Evaṃ sanimittaṃ sārammaṇañ ca katvā pana sabhāva-
bhāvato vavatthapetī ti vuttattā yvāssa sabhāvabhāvo anañ-
ñasādhāraṇo attaniyo uddhumātakabhāvo,3 tena manasikā-
tabbaṃ. Vaṇitaṃ uddhumātakan ti4 evaṃ sabhāvena sa-
rasena vavatthapetabban ti attho.
Evaṃ vavatthapetvā vaṇṇato pi lingato pi saṇṭhānato pi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm kapitthano.
2 Sh punappuna.
3 Sb uddhumātabhāvo.
4 Sb uddhumātan.

[page 184]
184 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
disato pi okāsato pi paricchedato pī ti chabbidhena nimittaṃ
gahetabbaṃ. Kathaṃ? Tena hi yoginā idaṃ sarīraṃ
kāḷassa vā odātassa vā manguracchavino vā ti vaṇṇato vavat-
thapetabbaṃ. Lingato pana itthilingaṃ vā purisalingaṃ
vā ti avavatthapetvā paṭhamavaye vā majjhimavaye vā
pacchimavaye vā ṭhitassa idaṃ sarīran ti1 vavatthapetab-
baṃ. Saṇṭhānato uddhumātakassa2 saṇṭhānavasen'; eva idam
assa sīsasaṇṭhānaṃ, idaṃ gīvasaṇṭhānaṃ, idaṃ hatthasaṇ-
ṭhānaṃ, idaṃ udarasaṇṭhānaṃ, idaṃ nābhisaṇṭhānaṃ
idaṃ kaṭisaṇṭhānaṃ, idaṃ ūrusaṇṭhānaṃ, idaṃ janghasiṇ-
ṭhānaṃ, idaṃ pādasaṇṭhānan ti vavatthapetabbaṃ. Di-
sato pana imasmiṃ sarīre dve disā nābhiyā adho heṭṭhimā
disā uddhaṃ uparimā disā ti vavatthapetabbaṃ. Atha vā:
ahaṃ imissā disāya ṭhito asubhanimittaṃ imissā ti vavattha-
petabbaṃ. Okāsato pana imasmiṃ nāma okāse hatthā,
imasmiṃ pādā, imasmiṃ sīsaṃ, imasmiṃ majjhimo kāyo
ṭhito ti vavatthapetabbaṃ. Atha vā: ahaṃ imasmiṃ
okāse ṭhito asubhanimittaṃ imasmin ti vavatthapetabbaṃ.
Paricchedato idaṃ sarīraṃ adho pādatalena, upari kesamat-
thakena, tiriyaṃ tacena paricchinnaṃ; yathā paricchinne ca
ṭhāne dvattiṃsa kuṇapabharitam evā ti vavatthapetabbaṃ.
Atha vā: ayam assa hatthaparicchedo, ayaṃ pādaparicchedo,
ayaṃ sīsaparicchedo, ayaṃ majjhimakāyaparicchedo ti va-
vatthapetabbaṃ.
Yattakaṃ vā pana ṭhānaṃ gaṇhāti,3 tattakam eva idaṃ
īdisaṃ uddhumātakan ti paricchinditabbaṃ. Purisassa pana
itthisarīraṃ, itthiyā vā purisasarīraṃ na vaṭṭati. Visabhāge
sarīre ārammaṇaṃ na upaṭṭhāti, vipphandanass'; eva pac-
cayo hoti. Ugghāṭitā4 pi hi itthī purisassa cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhatī ti Majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tasmā sabhāga-
sarīre yeva evaṃ chabbidhena nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Yo
pana purimabuddhānaṃ santike āsevitakammaṭṭhāno pari-
hatadhutango5 parimaddita-mahābhūto pariggahita-sankhā-
ro vavatthapita-nāmarūpo ugghāṭitasattasañño katasamaṇa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh thitassāti, omitting idaṃ sarīraṃ.
2 Sbh uddhumātaka-.
3 Bhm gaṇhati.
4 Sbh ugghāṇatā.
5 Sbh parihaṭadhutango.

[page 185]
Asubhanimittagāho 185
dhammo vāsitavāsano bhāvitabhāvano sabījo ñāṇuttaro ap-
pakileso kulaputto, tassa olokita-olokitaṭṭhāne yeva paṭibhā-
ganimittaṃ upaṭṭhāti. No ce evaṃ upaṭṭhāti, ath'; evaṃ
chabbidhena nimittaṃ gaṇhato upaṭṭhāti. Yassa pana evaṃ
pi na upaṭṭhāti, tena sandhito, vivarato, ninnato, thalato, sa-
mantato ti puna pi pañcavidhena nimittaṃ gahetabbaṃ.
Tattha sandhito ti asītisatasandhito. Uddhumātake pana
kathaṃ asītisatasandhiyo vavatthapessati? Tasmā anena1
tayo dakkhiṇahatthasandhī, tayo vāmahatthasandhī, tayo
dakkhiṇapādasandhī, tayo vāmapādasandhī, eko gīvasandhī,
eko katisandhī ti evaṃ cuddasa mahāsandhivasena sandhito
vavatthapetabbaṃ.
Vivarato ti vivaraṃ nāma hatthantaraṃ pādantaraṃ uda-
rantaraṃ kaṇṇantaran ti evaṃ vivarato vavatthapetabbaṃ.
Akkhīnam pi nimmīlitabhāvo vā ummīlitabhāvo vā, mukhas-
sa ca pihitabhāvo vā vivaṭabhāvo vā vavatthapetabbo.
Ninnato ti yaṃ sarīre ninnaṭṭhānaṃ akkhikūpo vā anto-
mukhaṃ vā galavāṭako vā, taṃ vavatthapetabbaṃ. Atha
vā: ahaṃ ninne ṭhito sarīraṃ unnate ti vavatthapetabbaṃ.
Thalato ti yaṃ sarīre unnataṭṭhānaṃ jaṇṇukaṃ vā uro vā
nalāṭaṃ vā, taṃ vavatthapetabbaṃ. Atha vā:- ahaṃ
thale ṭhito, sarīraṃ ninne ti vavatthapetabbaṃ.
Samantato ti sabbaṃ sarīraṃ samantato vavatthapetab-
baṃ. Sakalasarīre ñāṇaṃ cāretvā yaṃ ṭhānaṃ vibhūtaṃ
hutvā upaṭṭhāti, tattha: uddhumātakaṃ uddhumātakan ti
cittaṃ ṭhapettabbaṃ. Sace evam pi na upaṭhāti udarapa-
riyosānaṃ atirekaṃ uddhumātakaṃ hoti, tattha: uddhumā-
takaṃ uddhumātakan ti cittaṃ ṭhapetabbaṃ.
Idāni: so taṃ nimittaṃ suggahitaṃ karotī ti ādisu ayaṃ
vinicchayakathā: Tena yoginā tasmiṃ sarīre yathā-vutta-
nimittaggāhavasena suṭṭhu nimittaṃ gaṇhitabbaṃ,2 satiṃ
supatiṭṭhitaṃ katvā āvajjitabbaṃ, evaṃ punappunaṃ3
karontena sādhukaṃ upadhāretabbañ ceva vavatthapetab-
bañ ca. Sarīrato nātidūre nāccāsanne padese ṭhitena vā
nisinnena vā cakkhuṃ ummīletvā oloketvā nimittaṃ gaṇhi-4

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh tasmānena.
2 Sbh gahetabbaṃ.
3 Sb punappuna throughout.
4 So Sh.

[page 186]
186 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
tabbaṃ. Uddhumātakapaṭikūlaṃ! uddhumātakapaṭikūlan!
ti satakkhattuṃ sahassakkhattum pi ummīletvā oloketabbaṃ,
nimmīletvā āvajjitabbaṃ. Evaṃ punappunaṃ karontassa
uggahanimittaṃ suggahitaṃ hoti.
Kadā suggahitaṃ hoti? Yadā ummīletvā olokentassa
nimmīletva āvajjentassa ca ekasadisaṃ hutvā āpāthaṃ
āgacchati, tadā suggahitaṃ nāma hoti. So taṃ nimittaṃ
evaṃ suggahitaṃ katvā supadhāritaṃ upadhāretvā, suva-
vatthitaṃ vavatthapetvā, sace tatth'; eva bhāvanāpariyo-
sānaṃ pattuṃ na sakkoti, athā 'nena āgamanakāle vutta-
nayen'; eva ekakena adutiyena tad-eva kammaṭṭhānaṃ
manasikarontena supaṭṭhitaṃ satiṃ katvā antogatehi in-
driyehi abahigatena mānasena attano senāsanam eva gantab-
baṃ.1 Susānā nikkhamanten'; eva ca āgamanamaggo vavat-
thapetabbo:- yena maggena nikkhamanto2 'smi, ayaṃ
maggo pācīnadisābhimukho vā gacchati, pacchima . . .
uttara . . . dakkhiṇa-disābhimukho vā gacchati, vidisābhi-
mukho vā gacchati, imasmiṃ pana ṭhāne vā mato gacchati,
imasmiṃ dakkhiṇato imasmiñ c'; assa ṭhāne pāsāṇo, imasmiṃ
vammiko, imasmiṃ rukkho, imasmiṃ gaccho, imasmiṃ latā
ti evaṃ āgamanamaggaṃ vavatthapetvā āgatena cankaman-
tenā pi tabbhāgiyo 'va cankamo adhiṭṭhātabbo, asubhani-
mittadisābhimukhe bhūmippadese cankamitabban ti attho.
Nisīdantena āsanam pi tabbhāgiyam eva paññapetabbaṃ.
Sace pana tassa disāyaṃ sobbho vā papāto vā rukkho vā
vatī3 vā kalalaṃ vā hoti, na sakkā taṃ disābhimukhe bhū-
mippadese cankamituṃ, āsanam pi anokā sattā na sakkā
paññapetuṃ, taṃ disaṃ anavalokentenā pi4 okāsānurūpe
ṭhāne cankamitabbañ ceva nisīditabbañ ca, cittaṃ pana taṃ
disābhimukhaṃ yeva kātabbaṃ.
Idāni samantā nimittupalakkhaṇā kim atthiyā? ti ādi
pañhānaṃ asammohatthā ti ādi vissajjane ayaṃ adhippāyo:
--yassa hi avelāyaṃ uddhumātakanimittaṭṭhānaṃ gantvā
samantā nimittupalakkhaṇaṃ katvā nimittaggahaṇaṭṭhaṃ
cakkhuṃ ummīletvā olokentass'; eva taṃ matasarīraṃ uṭṭha-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh evāgantabbaṃ.
2 Sbh nikkhanto.
3 Bhm vati.
4 Bhm anapa-.

[page 187]
Asubhanimittagāho 187
hitvā ṭhitaṃ viya, ajjhottharamānaṃ viya, anubandha-
mānaṃ viya ca hutvā upaṭṭhāti, so taṃ bībhacchaṃ1 bhera-
vārammaṇaṃ disvā vikkhittacitto ummattako viva hoti,
bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ pāpuṇāti. Pāḷiyaṃ
hi vibhatta-aṭṭhatiṃsārammaṇesu aññaṃ evarūpaṃ bhera-
vārammaṇaṃ nāma natthi. Imasmiṃ hi kammaṭṭhāne
jhānavibbhantako nāma hoti. Kasmā ? Atibheravattā
kammaṭṭhānassa. Tasmā tena yoginā santhambhitvā satiṃ
supaṭṭhitaṃ katvā: matasarīraṃ uṭṭhahitvā anubandhanakam
nāma natthi. Sace hi so etassa samīpe ṭhito pāsāṇo vā latā
vā āgaccheyya, sarīram pi āgaccheyya. Yathā pana so
pāsāṇo vā latā vā nāgacchati, evaṃ sarīram pi nāgacchati.
Ayaṃ pana tuyhaṃ upaṭṭhānākāro saññājo saññāsambhavo,
kammaṭṭhānaṃ te ajja upaṭṭhitaṃ. Mā bhāyi, bhikkhū ti
tāsaṃ vinodetvā hāsaṃ uppādetvā tasmiṃ nimitte cittaṃ
sañcarāpetabbaṃ.2 Evaṃ visesaṃ adhigacchati.
Idam etaṃ sandhāya vuttaṃ: samantā nimittupalakkhaṇā
asammohatthā ti. Ekādasavidhena pana nimittaggāhaṃ
sampādento kammaṭṭhāṇaṃ upanibandhati: tassa hi cak-
khūni ummīletvā olokanapaccayā uggahanimittaṃ uppajjati,
tasmiṃ mānasaṃ cārentassa paṭibhāganimittaṃ uppajjati;
tattha mānasaṃ cārento appanaṃ pāpunāti; appanāya3
ṭhatvā vipassanaṃ vaḍḍhento4 arahattaṃ sacchikaroti.
Tena vuttaṃ: ekādasavidhena nimittaggāho upanibandha-
nattho ti.
Gatāgatamaggapaccavekkhaṇā vīthisampaṭipādanatthā ti et-
tha pana yā gatamaggassa ca āgatamaggassa ca paccavek-
khaṇā vuttā, sā kammaṭṭhānavīthiyā sampaṭipādanatthā ti
attho. Sace hi imaṃ bhikkhuṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā
āgacchantaṃ antarāmagge keci: ajja bhante katamī ti5
divasaṃ vā pucchanti, pañhaṃ vā pucchanti, paṭisanthāraṃ
vā karonti, ahaṃ kammaṭṭhāniko ti tuṇhībhūtena gantuṃ
na vaṭṭati. Divaso kathetabbo: pañho vissajjetabbo. Sace
na jānāmī ti6 vattabbam, dhammiko paṭisanthāro kātabbo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm vībhacchaṃ.
2 Sbh sancāretabbaṃ.
3 Bhm appanāyaṃ.
4 Bhm vaḍḍhetvā.
5 Bhm katimīti.
6 Sbh na jānāti, na jānā.

[page 188]
188 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
Tass'; evaṃ karontassa uggahitaṃ taruṇanimittaṃ nassati.
Tasmiṃ nassante pi divasaṃ puṭṭhena kathetabbam eva.
Pañhaṃ ajānantena na jānāmī ti vattabbaṃ. Jānantena
ekaṃsena kathetum pi vaṭṭati. Paṭisanthāro pi kātabbo.
Āgantukaṃ pana bhikkhuṃ disvā āgantukapaṭisanthāro kā-
tabbo va. Avasesāni pi cetiyangaṇavatta-bodhiyangaṇa-
vatta-uposathāgāravatta-bhojanasāla-jantāghara-ācariyupaj-
jhāya-āgantukagamikavattādīni sabbāni khandhakavattāni
pūretabbān'; eva. Tassa tāni pūrentassā pi taṃ taruṇani-
mittaṃ nassati, puna gantvā: nimittaṃ gaṇhissāmī ti gantu-
kāmassā pi amanussehi vā vālamigehi vā adhiṭṭhitattā susā-
nam pi gantuṃ vā1 na sakkā hoti, nimittaṃ vā antaradhā-
yati, uddhumātakaṃ hi ekam eva vā dve vā divase ṭhatvā
vinīlakādibhāvaṃ gacchati. Sabbakammaṭṭhānesu etena sa-
maṃ dullabhaṃ2 kammaṭṭhānaṃ nāma natthi. Tasmā evaṃ
naṭṭhe nimitte tena bhikkhunā rattiṭṭhāne vā divāṭhāne3
nisīditvā:- ahaṃ iminā nāma dvārena vihārā nikkhamitvā
asukadisābhimukhaṃ maggaṃ paṭipajjitvā, asukasmiṃ nā-
ma ṭhāne vāmaṃ gaṇhiṃ,4 asukasmiṃ dakkhiṇaṃ, tassa
asukasmiṃ ṭhāne pāsāṇo asukasmiṃ vammikarukkhagaccha-
latānaṃ aññataraṃ, so 'haṃ5 tena maggena gantvā asuka-
smiṃ nāma ṭhāne asubhaṃ addasaṃ; tattha asukadisābhi-
mukho ṭhatvā evañ c'; evañ ca samantā nimittāni sallakkhet-
vā evaṃ asubhanimittaṃ uggahetvā asukadisāya susānato
nikkhamitvā evarūpena nāma maggena idañ c'idañ ca ka-
ronto āgantvā, idha nisinno ti evaṃ yāva pallankaṃ ābhujit-
vā nisinnaṭṭhānaṃ, tāva gatāgatamaggo paccavekkhitabbo.
Tass'; evaṃ paccavekkhato taṃ nimittaṃ pākaṭaṃ hoti,
purato nikkhittaṃ viya upaṭṭhāti. Kammaṭṭhānaṃ puri-
mākāren'; eva vīthiṃ paṭipajjati. Tena vuttaṃ:- gatāga-
tamaggapaccavekkhaṇā vīthisampatipādanatthā ti.
Idāni ānisaṃsadassāvī ratanasaññī hutvā cittīkāraṃ upaṭtha-
petvā sampiyāyamāno tasmiṃ ārammaṇe cittaṃ upanibandha-
tī ti ettha uddhumātakapaṭikūle mānassaṃ caretvā jhānaṃ
nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhentena:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Bhm dullabha-.
3 Sh divāṭṭh-.
4 Bhm gaṇhi.
5 Sb so 'mhi.

[page 189]
Asubhanimittagāho 189
addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmīti
evaṃ ānisaṃsadassāvinā bhavitabbaṃ. Yathā pana dug-
gato puriso mahagghaṃ maṇiratanaṃ labhitvā:- dullabhaṃ
vata me laddhan ti tasmiṃ ratanasaññī hutvā gāravaṃ
janetvā vipulena pemena sampiyāyamāno taṃ rakkheyya,
evam eva:- dullabhaṃ me idaṃ kammaṭṭhānaṃ laddhaṃ,
duggatassa mahagghamaniratanasadisaṃ, catudhātukam-
maṭṭhāniko hi attano cattāro mahābhūte parigaṇhāti, ānā-
pānakammaṭṭhāniko attano nāsikavātaṃ parigaṇhāti, kasi-
ṇakammaṭṭhāniko kasiṇaṃ katvā yathā sukhaṃ bhāveti,
evaṃ itarāni1 kammaṭṭhānāni sulabhāni. Idaṃ pana ekam
eva dve vā divase tiṭṭhati; tato paraṃ vinīlakādibhāvaṃ
pāpuṇātī ti natthi ito dullabhataran ti tasmiṃ ratanasaññinā
hutvā cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā sampiyāyamānena taṃ ni-
mittaṃ rakkhitabbaṃ.
Rattiṭṭhāne ca divāṭṭhāne ca: uddhumātakapaṭikūlaṃ
uddhumātakapaṭikūlan ti tattha punappunaṃ cittaṃ
upanibandhitabbaṃ, punappunaṃ taṃ nimittaṃ āvajjitab-
baṃ, manasikātabbaṃ, takkāhataṃ, vitakkāhataṃ kātabbaṃ.
Tass'; evaṃ karoto paṭibhāganimittaṃ uppajjati. Tatridaṃ
nimittadvayassa nānākaraṇaṃ, uggahanimittaṃ virūpaṃ
bībhacchaṃ bheravadassanaṃ hutvā upaṭṭhāti.
Paṭibhāganimittaṃ pana yāva-d-atthaṃ bhuñjitvā nipanno
thūlangapaccangapuriso viya, tassa paṭibhāganimittapaṭilā-
bhasamakālam eva bahiddhā kāmānaṃ amanasikārā vik-
khambhanavasena kāmacchando pahīyati, anunayappahānen'
eva c'; assa lohitappahānena pubbo viya vyāpādo pi pahīyati.
Tathā āraddhaviriyatāya thīnamiddhaṃ, avippaṭisārakara-
santadhammānuyogavasena uddhaccakukkuccaṃ, adhigata-
visesassa paccakkhatāya paṭipattidesakesatthari paṭipattiyaṃ
paṭipattiphale ca vicikicchā pahīyatī ti pañca nīvaraṇāni
pahīyanti. Tasmiṃ yeva ca nimitte cetaso abhiniropana-
lakkhaṇo vitakko, nimittānumajjanakiccaṃ sādhayamāno
vicāro, paṭiladdhavisesādhigamapaccayā pīti, pītimanassa
passaddhisambhavato passaddhinimittaṃ sukhaṃ,2 sukhi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb repeats itarāni.
2 Bhm passaddhi taṃ nimittaṃ sukhaṃ.

[page 190]
190 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
tassa cittasamādhisambhavato sukhanimittā ekaggatā cā ti
jhānangāni pātubhavanti. Evam assa paṭhamajjhānapaṭi-
bimbabhūtaṃ upacārajjhānam pi taṃ khaṇaṃ yeva nibbat-
tati. Ito paraṃ yāva paṭhamajjhānassa appanā ceva vasip-
patti ca, tāva sabbaṃ pathavīkasiṇe vuttanayen'; eva vedi-
tabbaṃ.
Ito paresu pana vinīlakādisu1 pi yaṃ taṃ uddhumātaka-
asubhanimittaṃ uggaṇhanto eko adutiyo gacchati upaṭṭhitāya
satiyā ti ādinā nayena gamanaṃ ādikaṃ2 katvā, lakkhaṇaṃ
vuttaṃ, taṃ sabbaṃ vinīlaka3-asubhanimittaṃ uggaṇhanto
vipubbaka-asubhanimittaṃ4 uggaṇhanto ti evaṃ tassa tassa
vasena tattha tattha5 uddhumātakapadamattaṃ parivattetvā
vuttanayen'; eva savinicchayādhippāyaṃ veditabbaṃ.
Ayaṃ pana viseso: vinīlake vinīlakapaṭikūlaṃ! vinīlaka-
paṭikūlan! ti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittañ
c'; ettha kabaraṃ kabaravaṇṇaṃ6 hutvā upaṭṭhāti. Paṭi-
bhāganimittaṃ pana ussadavasena upaṭṭhāti. Vipubbake
vipubbakapaṭikūlaṃ! vipubbakapaṭikūlan! ti manasikāro
pavattetabbo. Uggahanimittaṃ pan'; ettha paggharantim
iva upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ niccalaṃ sannisinnaṃ
hutvā upaṭṭhāti. Vicchiddakaṃ yuddhamaṇḍale vā corā-
ṭaviyaṃ7 vā susāne vā, yattha rājāno core chindāpenti,
araññe vā pana sīhavyagghehi chinnapurisaṭṭhāne labbhati,
tasmā tathārūpaṃ ṭhānaṃ gantvā, sace nānādisāyaṃ pati-
tam pi ekāvajjanena āpātham āgacchati, icc'; etaṃ kusalam.
No ce āgacchati, sayaṃ hatthena na parāmasitabbaṃ, parā-
masanto hi vissāsaṃ āpajjati; tasmā ārāmikena vā sama-
ṇuddesena vā aññena vā kenaci ekaṭṭhāne kāretabbaṃ.
Alabhantena kattarayaṭṭhiyā vā daṇdakena vā ekangulanta-
raṃ katvā upanāmetabbaṃ. Evaṃ upanāmetvā: vicchidda-
kapaṭikūlaṃ! vicchiddakapaṭikūlan! ti manasikāro pavatte-
tabbo. Tattha uggahanimittaṃ majjhe chinnaṃ8 viya upaṭ-
thāti, paṭibhāganimittaṃ pana paripuṇṇaṃ hutvā upaṭṭhāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh has here -ādīsu.
2 Bhm ādiṃ.
3 Sbh vinīlakaṃ.
4 Sbh vipubbakaṃ asu-.
5 Sbh omit.
6 Bhm kabarakabara-.
7 Bhm coraṭa-.
8 Bhm chiddaṃ.

[page 191]
Asubhanimittagāho 191
Vikkhāyitake: vikkhāyitakapaṭikūlaṃ! vikkhāyitakapaṭikū-
lan! ti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittaṃ pan'
ettha tahiṃ tahiṃ khāyitasadisam eva upaṭṭhāti, paṭibhā-
ganimittaṃ pana1 paripuṇṇaṃ2 hutvā upaṭṭhāti. Vikkhit-
takam pi vicchiddake vuttanayen'; eva angulangulantaraṃ
kāretvā vā katvā vā: vikkhittakapaṭikūlaṃ! vikkhittaka-
paṭikūlan! ti manasikāro pavattetabbo. Ettha uggahani-
mittaṃ pākaṭantaraṃ hutvā upaṭṭhāti, paṭibhāganimittaṃ
pana paripuṇṇaṃ2 hutvā upaṭṭhāti. Hatavikkhittakam pi
vicchiddake vuttappakāresu yeva ṭhānesu labbhati, tasmā
tattha gantvā vuttanayen'; eva angulangulantaraṃ kāretvā
vā katvā vā; hatavikkhittakapaṭikūlaṃ! hatavikkhittaka-
paṭikūlan! ti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittaṃ
pan'; ettha paññāyamānaṃ3 pahāramukhaṃ viya hoti.
Paṭibhāganimittaṃ paripuṇṇam eva hutvā upaṭṭhāti, lohi-
takaṃ yuddhamaṇḍalādisu laddhappahārānaṃ hatthapādā-
disu vā chinnesu bhinnagaṇḍapīḷakādīnaṃ vā mukhato pag-
gharamānakāle labbhati. Tasmā taṃ disvā: lohitakapaṭi-
kūlaṃ! lohitakapaṭikūlan! ti manasikāro pavattetabbo.
Ettha uggahanimittaṃ vā tappahatā4 viya rattapaṭākā
calamānākāraṃ upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ pana sanni-
sinnaṃ hutvā upaṭṭhāti. Puḷuvakaṃ dvīhatīhaccayena kuṇa-
passa navahi vaṇamukhehi kimirāsipaggharaṇakāle hoti. Api
ca taṃ soṇa-singāla-manussa-go-mahiṃsa-hatthi-5assa-ajaga-
rādīnaṃ sarīrappamāṇam eva hutvā sālibhattarāsi viya
tiṭṭhati. Tesu yattha katthaci: puḷuvakapaṭikūlaṃ! puḷu-
vakapaṭikūlan! ti manasikāro pavattetabbo. Cūḷapiṇḍapā-
tika-Tissattherassa6 hi kāladīghavāpiyā anto hatthikuṇape
nimittaṃ upaṭṭhāsi.7 Uggahanimittaṃ pan'; ettha calamā-
naṃ viya upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ sālibhattapiṇḍo
viya sannisinnaṃ hutvā upaṭṭhāti. Aṭṭhikaṃ: so passeyya
sarīraṃ sīvathikāyachaḍḍitaṃ aṭṭhisankhalikaṃ samaṃsalo-
hitaṃ nahārusambandhan ti8 ādinā nayena nānappakārato

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Bhm insert vā.
3 Sbh paññāyamāna-.
4 Sbh -haṭā.
5 Sb mahisahatthi.
6 Sbh Culla-.
7 Bhm -ṭhāti.
8 D. ii, 296.

[page 192]
192 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
vuttaṃ. Tasmā1 yattha taṃ nikkhittaṃ hoti, tattha puri-
manayen'; eva gantvā samantā pāsāṇādīnaṃ vasena sani-
mittaṃ sārammaṇaṃ katvā: idaṃ aṭṭhikan ti sabhāvabhā-
vato upalakkhetvā vaṇṇādivasena ekādasah'; ākārehi nimit-
taṃ uggahetabbaṃ.
Taṃ pana vaṇṇato setan ti olokentassa na upaṭṭhāti;
odātakasiṇasambhedo hoti; tasmā: aṭṭhikan ti paṭikūlava-
sen'; eva oloketabbaṃ. Lingan ti idha hatthādīnaṃ nāmaṃ;
tasmā hatthapādasīsa-udara-2bāhukaṭi-ūru-janghānaṃ va-
sena lingato vavatthapetabbaṃ. Dīgharassa-vaṭṭa-caturassa-
khuddakamahantavasena pana saṇṭhānato vavatthapetab-
baṃ. Disokāsā vuttanayā eva. Tassa tassa aṭṭhino pari-
yantavasena paricchedato vavatthapetvā yad-ev'; ettha
pākaṭaṃ hutvā upaṭṭhāti, taṃ gahetvā appanā pāpuṇitabbā.
Tassa tassa aṭṭhino ninnaṭṭhāna-thalaṭṭhānavasena pana
ninnato ca3 thalato ca vavatthapetabbaṃ. Padesavasenā pi:
ahaṃ ninne ṭhito3 aṭṭhi thale; ahaṃ vā4 thale aṭṭhi ninne
ti pi vavatthapetabbaṃ. Dvinnaṃ pana aṭṭhikānaṃ ghaṭi-
taghaṭitaṭṭhānavasena sandhito vavatthapetabbaṃ. Aṭṭhi-
kānaṃ yeva antaravasena vivarāvivarato5 vavatthapetab-
baṃ. Sabbatth'; eva pana ñāṇaṃ cāretvā: imasmiṃ ṭhāne
idam atthī ti samantato vavatthapetabbaṃ. Evam pi ni-
mitte anupaṭṭhahante nalāṭaṭṭhimhi cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ6.
Yathā c'; ettha, evam idaṃ7 ekādasavidhena nimittaggaha-
ṇaṃ ito purimesu pi puḷuvakādisu yujjamānavasena sallak-
khetabbaṃ. Idañ ca pana kammaṭṭhānaṃ sakalāya pi
aṭṭhi [ka8] sankhalikāya ekasmim pi aṭṭhike sampajjati, tasmā
tesu yattha katthaci ekādasavidhena nimittaṃ uggahetva:
aṭṭhikapaṭikūlaṃ! aṭṭhikapaṭikūlan! ti manasikāro pavatte-
tabbo. Idha uggahanimittaṃ pi paṭibhāganimittam pi eka-
sadisam eva hotī ti vuttaṃ, taṃ ekasmiṃ aṭṭhike yuttaṃ.
Aṭṭhikasankhalikāya pana uggahanimitte paññāyamāna-
vivaratā,9 paṭibhāganimitte paripuṇṇabhāvo yujjati. Ekaṭ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm tattha.
2 Bhm -ura-.
3 Sbh omit.
4 Bhm omit.
5 Bhm vivarato only.
6 Sb ṭhapetabbaṃ.
7 Bhm imaṃ.
8 Sh omits.
9 Bhm paññāyamāne viv-.

[page 193]
Asubhanimittagāho 193
ṭhike pi ca uggahanimittena bībhacchena bhayānakena
bhavitabbaṃ. Paṭibhāganimittena pītisomanassajanakena,
upacārāvahattā. Imasmiṃ hi okāse yaṃ Aṭṭhakathāsu
vuttaṃ, taṃ dvāraṃ datvā va vuttaṃ, tathā hi. Tattha
catūsu1 brahmavihāresu dasasu ca asubhesu paṭibhāgani-
mittam natthi. Brahmavihāresu hi sīmasambhedo yeva
nimittaṃ, dasasu ca asubhesu nibbikappaṃ katvā paṭikūla-
bhāve yeva diṭṭhe nimittaṃ nāma hotī ti vatvā pi puna
anantaram eva duvidhaṃ idha nimittam:- uggahanimittaṃ,
paṭibhāganimittaṃ.
Uggahanimittaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ bhayānakaṃ hut-
vā upaṭṭhātī ti ādi2 vuttaṃ. Tasmā yaṃ vicāretvā avocum-
ha, idam ev'; ettha yuttaṃ. Api ca Mahā-Tissattherassa
dantaṭṭhikamattāvalokanena sakal'; itthisarīrassa aṭṭhisan-
ghāṭabhāvena upaṭṭhānādīni c'; ettha nidassanānī ti.
Iti asubhāni subhaguṇo dasasatalocanena thutakitti3,
yāni avoca Dasabalo ekekajjhānahetuni4.
Evaṃ tāni ca tesañ ca bhāvanānayam imaṃ viditvāna,
tesveva ayaṃ bhiyyo pakiṇṇakakathā pi viññeyyā.
Etesu hi yattha katthaci adhigatajjhāno suvikkhambhi-
tarāgattā vītarāgo viya nilloluppacāro hoti. Evaṃ sante pi
yvāyaṃ asubhappabhedo vutto, so sarīrasabhāvappattiva-
sena ca rāgacaritabhedavasena cā ti veditabbo. Chavasarī-
raṃ hi paṭikūlabhāvaṃ āpajjamānaṃ uddhumātakasabhā-
vappattaṃ vā siyā, vinīlakādīnaṃ vā aññatarasabhāvap-
pattaṃ. Iti yādisaṃ yādisaṃ sakkā hoti laddhuṃ, tādise
tādise: uddhumātakapaṭikūlaṃ! vinīlakapaṭikūlan! ti evaṃ
nimittaṃ gaṇhitabbam evā ti sarīrasabhāvappattivasena da-
sadhā asubhappabhedo vutto ti veditabbo.
‘Visesato5 c'; ettha uddhumātakaṃ sarīrasaṇṭhānavipattippa-
kāsanato saṇṭhānarāgino sappāyaṃ, vinīlakaṃ chavirāgavi-
pattippakāsanato sarīravaṇṇarāgino sappāyaṃ, vipubbakaṃ
kāyavaṇṇapaṭibaddhassa duggandhabhāvassa pakāsanato

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm insert pi.
2 Sh omits.
3 Bhm thuti-.
4 Bhm -hetunīti.
5 Asl. 199 f.
I. 13

[page 194]
194 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
mālāgandhādivasena samuṭṭhāpitasarīragandharāgino sappā-
yaṃ, vicchiddakaṃ anto susirabhāvappakāsanato sarīre gha-
nabhāvarāgino sappāyaṃ, vikkhāyitakaṃ maṃsūpacayasam-
pattivināsappakāsanato thanādisu sarīrappadesesu maṃsū-
pacayarāgino sappāyaṃ, vikkhittakaṃ angapaccangānaṃ vik-
khepappakāsanato angapaccangalīlārāgino sappāyaṃ, hata-
vikkhittakaṃ sarīrasanghātabhedavikārappakāsanato sarīra-
sanghātasampattirāgino sappāyaṃ, lohitakaṃ lohitamakkhita-
paṭikūlabhāvappakāsanato alankārajanitasobharāgino1 sap-
pāyaṃ, puḷuvakaṃ kāyassa anekakimikulasādhāraṇabhāvap-
pakāsanato kāye mamattarāgino sappāyaṃ, aṭṭhikaṃ sarī-
raṭṭhīnaṃ paṭikūlabhāvappakāsanato dantasampattirāgino
sappāyan ti evaṃ rāgacaritabhedavasenā pi dasadhā asu-
bhappabhedo vutto ti veditabbo.
‘Yasmā pana dasavidhe pi etasmiṃ asubhe, seyyathā pi
nāma aparisaṇṭhitajalāya sīghasotāya nadiyā arittabalen'
eva nāvā tiṭṭhati, vinā arittena na sakkā ṭhapetuṃ, evam
eva dubbalattā ārammaṇassa vitakkabalen'eva cittaṃ ekag-
gaṃ hutvā tiṭṭhati, vinā vitakkena na sakkā ṭhapetuṃ.
Tasmā paṭhamajjhānam ev'; ettha hoti, na dutiyādīni.
‘Paṭikūle pi ca etasmiṃ ārammaṇe: addhā imāya paṭipa-
dāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmī ti evam ānisaṃsadas-
sāvitāya ceva nīvaraṇasantāpappahānena ca pītisomanas-
saṃ uppajjati:- bahuṃ dāni me2 vetanaṃ labhissāmī ti
ānisaṃsadassāvino, pupphachaḍḍakassa gūtharāsimhi viya,
ussannavyādhidukkhassa3 rogino vamanavirecanappavattiyaṃ
viya ca.
‘Dasavidham pi c'; etaṃ asubhaṃ4 lakkhaṇato ekam eva
hoti; dasavidhassā pi h'etassa asuciduggandhajegucchapaṭi-
kūlabhāvo eva lakkhaṇaṃ. Tad etaṃ iminā lakkhaṇena na
kevalaṃ matasarīre, dantaṭṭhikadassāvino pana Cetiyapab-
batavāsino5 Mahā-Tissattherassa viya, hatthikkhandhaga-
taṃ rājānaṃ olokentassa Sangharakkhitattherūpaṭṭhākasā-
maṇerassa viya ca jīvamānakasarīre pi upaṭṭhāti. Yath'
eva hi matasarīraṃ, evaṃ jīvamānakam pi asubham eva,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -sobhā.
2 Bhm omit.
3 Sb upasanta-.
4 Sb asubha-.
5 Sh -vāsi-.

[page 195]
Asubhalakkhaṇaṃ 195
asubhalakkhaṇaṃ pan'; ettha āgantukena alankārena paṭic-
channattā na paññāyati.'; Pakatiyā pana idaṃ sarīraṃ nāma
atirekatisata-aṭṭhikasamussayaṃ asītisatasandhi-sanghaṭitaṃ
nava nahārusatanibaddhaṃ1 nava maṃsapesisatānulittaṃ,
allamanussacammapariyonaddhaṃ2 chaviyā paṭicchannaṃ,
chiddāvachiddaṃ medakathālikā viya niccuggharitapaggha-
ritaṃ, kimisanghanisevitaṃ, rogānaṃ āyatanaṃ, dukkha-
dhammānaṃ vatthuparibhinnapurāṇagaṇḍo viya navahi va-
ṇamukhehi satatavissandanaṃ, yassa ubhohi akkhīhi akkhi-
gūthako paggharati, kaṇṇabilehi kaṇnagūthako, nāsapuṭehi
singhāṇikā, mukhato āhārapittasemharudhirāni, adho-dvārehi
uccārapassāvā, navanavutiyā lomakūpasahassehi asuciseda-
yūso paggharati, nīlamakkhikādayo samparivārenti, yaṃ
dantakaṭṭhamukhadhovana-sīsamakkhana-nahāna-nivāsana-
pārupanādīhi3 apaṭijaggitvā,4 yathā-jāto va pharusavippa-
kiṇṇakeso hutvā gāmena gāmaṃ vicaranto rājā pi puppha-
chaḍḍakacaṇḍālādisu aññataro pi samasarīrapaṭikūlatāya5
nibbiseso hoti, evaṃ asuciduggandhajegucchapaṭikūlatāya5
rañño vā caṇḍālassa vā sarīre vemattaṃ nāma natthi.
Dantakaṭṭhamukhadhovanādīhi pan'; ettha dantamalādīni
pamajjitvā, nānāvatthehi hirikopīnaṃ paṭicchādetvā, nānā-
vaṇṇena surabhivilepanena vilimpitvā, pupphābharaṇādīhi
alankaritvā, ahaṃ ti6 maman!7 ti gahetabbā kārappattaṃ
karonti. Tato iminā āgantukena alankārena paṭicchannattā
tad assa yathāvasarasaṃ asubhalakkhaṇaṃ asañjānantā
purisā itthīsu, itthiyo ca purisesu ratiṃ karonti. Paramat-
thato pan'; ettha rañjitabbakayuttaṭṭhānaṃ8 nāma aṇumat-
tam pi natthi, tathā hi kesalomanakhadantakheḷasinghāṇi-
ka-uccārapassāvādisu ekakoṭṭhāsam pi sarīrato bahi pati-
taṃ sattā hatthena chupitum9 pi na icchanti, aṭṭīyanti, ha-
rāyanti, jigucchanti. Yaṃ yaṃ pan'; ettha avasesaṃ hoti,
taṃ taṃ evaṃ paṭikūlam pi samānaṃ, avijjandhakārapari-
yonaddhā attasineharāgarattā iṭṭhaṃ kantaṃ niccam su-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -nibandhanaṃ.
2 Bhm omit manussa.
3 Sbh pāpuraṇādīhi.
4 Bhm appaṭi-.
5 Sbh paṭikkulatāya.
6 Bhm omit.
7 Sbh mamā.
8 Bhm rajjitabba-.
9 Sbh phusitum.

[page 196]
196 VI. Asubhakammaṭṭhāna-niddeso
khaṃ attāti gaṇhanti. Te evaṃ gaṇhantā aṭaviyaṃ kiṃ-
sukarukkhaṃ disvā rukkhato apatitaṃ apatitaṃ1 pupphaṃ:
ayaṃ maṃsapesī ti,2 vihaññamānena jarasingālena3 samāna-
saṃ āpajjanti. Tasmā:-
Yathā hi4 pupphitaṃ disvā, singālo5 kiṃsukaṃ vane:
maṃsarukkho mayā laddho! iti gantvāna vegasā.
Patitaṃ patitaṃ pupphaṃ, ḍaṃsitvā atilolupo;
nayidaṃ maṃsaṃ aduṃ maṃsaṃ yaṃ rukkhasmin ti
gaṇhati.
Koṭṭhāsaṃ patitaṃ yeva asubhan ti tathā budho,
agahetvāna gaṇheyya, sarīraṭṭham pi naṃ tathā.
Imaṃ hi subhato kāyaṃ gahetvā tattha mucchitā,
bālā karontā pāpāni; dukkhā na parimuccare.
Tasmā passeyya medhāvī jīvito6 vā matassa vā
sabhāvaṃ pūtikāyassa subhabhāvena vajjitaṃ.
Vuttaṃ h'; etaṃ:-
Duggandho asucikāyo kuṇapo ukkarūpamo
nindito cakkhubhūtehi kāyo bālābhinandito.
Allacammapaṭicchanno navadvāro mahāvaṇo
samantato paggharati, asuci pūtigandhiyo7.
Sace imassa kāyassa anto bāhirako8 siyā
daṇḍaṃ nūna gahetvāna kāke soṇe nivāraye9 ti.
Tasmā dabbajātikena bhikkhunā jīvamānasarīraṃ vā hotu
matasarīraṃ vā, yattha yattha asubhākāro paññāyati,
tattha tatth'; eva nimittaṃ gahetvā kammaṭṭhānaṃ appanaṃ
pāpetabban ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge samādhibhā-
vanādhikāre Asubhakammaṭṭhānaniddeso nāma chaṭṭho paric-
chedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit repetition.
2 Sbh repeat ayaṃ maṃsapesi.
3 Sbh jarasigālena.
4 Bhm pi.
5 Sbh sigālaṃ.
6 Bhm jīvato.
7 Sh here gives as reference Khu: Sutta-Nipāta. (?) But cf.
Khp. Comy. 46.
8 Sbh bāhirato.
9 Sbh ca vāraye.

[page 197]
197
VII
SATTAMO PARICCHEDO
CHA-ANUSSATI-NIDDESO
Asubhānantaraṃ uddiṭṭhāsu pana dasasu anussatīsu pu-
nappunaṃ uppajjanato sati yeva anussati. Pavattitabbaṭ-
ṭhānamhi yeva vā pavattattā saddhā-pabbajitassa kula-
puttassa anurūpā satī ti pi anussati.
(1) Buddhaṃ ārabbha uppannā anussati Buddhānussati.
Buddhaguṇārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ. (2) Dham-
maṃ ārabbha uppannā anussati1 dhammānussati. Svākkhā-
tatādi dhammaguṇārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ.
(3) Sanghaṃ ārabbha uppannā anussati sanghānussati. Sup-
paṭipannatādi sanghaguṇārammaṇāya satiyā etaṃ adhiva-
canaṃ. (4) Sīlaṃ ārabbha uppannā anussati sīlānussati.
Akhaṇḍatādi sīlaguṇārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ.
(5) Cāgaṃ ārabbha uppannā anussati cāgānussati. Mutta-
cāgatādi cāgaguṇārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ.
(6) Devatā ārabbha uppannā anussati devatānussati. Devatā
sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano saddhādi-guṇārammaṇāya sa-
tiyā etaṃ adhivacanaṃ. (7) Maraṇaṃ ārabbha uppannā
anussati maranānussati. Jīvitindriyupacchedārammaṇāya
satiyā etaṃ adhivacanaṃ. (8) Kesādibhedaṃ rūpakāyaṃ
gatā, kāye vā gatā ti kāyagatā, kāyagatā ca sā sati cā ti kāya-
gatasatī ti vattabbe rassaṃ akatvā kāyagatāsatī ti vuttā,
kesādikāyakoṭṭhāsanimittārammaṇāya satiyā etaṃ adhiva-
canaṃ. (9) Ānāpāne ārabbha uppannā sati ānāpānasati2.
Assāsapassāsanimittārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ.
(10) Upasamaṃ ārabbha uppannā anussati upasamānussati.
Sabbadukkhūpasamārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb uppannānussati throughout.
2 Bhm -pānassati throughout.

[page 198]
198 VII. Cha-anussati-niddeso
I
Iti imāsu dasasu anussatīsu BUDDHĀNUSSATIṂ tāva bhā-
vetukāmena aveccappasādasamannāgatena yoginā patirūpe
senāsane rahogatena patisallīnena: iti pi so Bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anut-
taro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ Buddho
Bhagavā ti1 evaṃ Buddhassa Bhagavato guṇā anussari-
tabbā. Tatrāyaṃ anussaraṇanayo: so Bhagavā iti pi ara-
haṃ, iti pi sammāsambuddho ...pe... iti pi Bhagavā
ti anussarati. Iminā ca iminā ca kāraṇenā ti vuttaṃ hoti.
Tattha ārakattā, arīnaṃ arānañ ca hatattā, paccayādīnaṃ
arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvā ti imehi tāva karaṇehi so
Bhagavā ARAHAN ti anussarati. Ārakā hi so sabbakilesehi,
suvidūravidūre ṭhito maggena savāsanānaṃ kilesānaṃ vid-
dhaṃsitattā ti ārakattā arahaṃ:-
So tato ārakā nāma yassa yenāsamangitā,
asamangī ca dosehi nātho tenārahaṃ mato ti.
Te ca anena kilesārayo maggena hatā ti arīnaṃ hatattā pi
arahaṃ:-
Yasmā rāgādisankhātā sabbe pi arayo hatā,
paññāsatthena nāthena, tasmā pi arahaṃ mato ti.
Yañ c'; etaṃ avijjābhavataṇhāmayanābhi puññādi-abhisan-
khārāraṃ jarāmaraṇanemi āsavasamudayamayena akkhena
vijjhitvā ti bhavarathe samāyojitaṃ anādikālappavattaṃ
saṃsāracakkaṃ, tassānena Bodhimaṇḍe viriyapādehi sīlapa-
thaviyaṃ patiṭṭhāya saddhāhatthena kammakkhayakaraṃ2-
ñāṇapharasuṃ gahetvā sabbe arā hatā ti arānaṃ hatattā pi
ARAHAṂ. Atha vā saṃsāracakkan ti anamataggaṃ saṃsā-
ravaṭṭaṃ vuccati; tassa ca avijjā nābhi mūlattā, jarāmara-
ṇaṃ nemi pariyosānattā, sesā dasadhammā arā avijjāmūla-
kattā, jarāmaraṇapariyantattā ca.
Tattha dukkhādisu aññāṇaṃ avijjā; kāmabhave ca avijjā

--------------------------------------------------------------------------
1 D. i, 49, etc., etc.
2 Sh -karañ-.

[page 199]
1. Buddhānussati 199
kāmabhave sankhārānaṃ paccayo hoti; rūpabhave1 [avijjā
rūpabhave sankhārānaṃ paccayo hoti;] arūpabhave avijjā
arūpabhave sankhārānaṃ paccayo hoti. Kāmabhave san-
khārā kāmabhave paṭisandhiviññāṇassa paccayā honti.
Esa nayo itaresu. Kāmabhave paṭisandhiviññāṇaṃ kāma-
bhave nāmarūpassa paccayo hoti. Tathā rūpabhave. Arū-
pabhave nāmass'; eva paccayo hoti. Kāmabhave nāmarū-
paṃ kāmabhave saḷāyatanassa paccayo hoti. Rūpabhave
nāmarūpaṃ rūpabhave tiṇṇaṃ āyatanānaṃ paccayo hoti.
Arūpabhave nāmaṃ arūpabhave ekassa āyatanassa paccayo
hoti. Kāmabhave saḷāyatanaṃ kāmabhave chabbidhassa
phassassa paccayo hoti. Rūpabhave tīṇi āyatanāni rūpa-
bhave tiṇṇaṃ phassānaṃ [paccayā2 honti.2] Arūpabhave
ekaṃ manāyatanaṃ3 arūpabhave ekassa phassassa paccayo
hoti. Kāmabhave cha phassā kāmabhave channaṃ vedanā-
naṃ paccayā honti. Rūpabhave tayo phassā tatth'; eva
tissannaṃ, arūpabhave eko, tatth'; eva ekissā vedanāya
paccayo hoti. Kāmabhave cha vedanā kāmabhave chan-
naṃ taṇhākāyānaṃ paccayā honti. Rūpabhave tisso tatth'
eva tiṇṇaṃ, arūpabhave ekā vedanā arūpabhave ekassa
taṇhākāyassa paccayo hoti. Tattha tattha sā sā taṇhā
[tassa2 tassa2] upādānassa. Upādānādayo bhavādīnaṃ.
Kathaṃ? Idh'; ekacco: kāme paribhuñjissāmī ti kāmupā-
dānapaccayā kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ
carati, manasā duccaritaṃ carati, duccaritapāripūriyā apāye
uppajjati.4 Tatth'; assa uppatti-hetubhūtaṃ kammaṃ
kammabhavo, kammanibbattā khandhā uppattibhavo.
Khandhānaṃ nibbatti jāti. Paripāko jarā. Bhedo mara-
ṇaṃ. Aparo:- saggasampattiṃ anubhavissāmī ti tath'; eva
sucaritaṃ carati, sucaritapāripūriyā sagge uppajjati. Tatth'
assa uppatti-hetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo ti so eva
nayo. Aparo pana:- brahmalokasampattiṃ anubhavissā-
mī ti kāmupādānapaccayā eva mettaṃ bhāveti, karuṇaṃ,
muditaṃ, upekkhaṃ bhāveti, bhāvanā-pāripūriyā brahma-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh ...pe... arūpabhave.
2 Sbh omit.
3 Bhm āyatanaṃ.
4 Bhm upapajjati, and below, upapatti always.

[page 200]
200 VII. Cha-anussati-niddeso
loke nibbattati. Tatth'; assa nibbatti-hetubhūtaṃ kammaṃ
kammabhavo ti so eva nayo. Aparo:- arūpabhave sam-
pattiṃ anubhavissāmī ti tath'; eva ākāsānañcāyatanādi-
samāpattiyo bhāveti, bhāvanāpāripūriyā tattha tattha nib-
battati. Tatth'; assa nibbatti-hetubhūtaṃ kammaṃ kamma-
bhavo, kammanibbattā khandhā uppattibhavo. Khandhā-
naṃ nibbatti jāti. Paripāko jarā. Bhedo maraṇan ti.
Es'; eva nayo sesupādānamūlikāsu pi yojanāsu.
Evam ayaṃ avijjā hetu, sankhārā hetu-samuppannā.
Ubho p'; ete hetusamuppannā ti paccayapariggahe paññā
dhammaṭṭhiti-ñāṇaṃ. Atītam pi addhānaṃ anāgatam pi
addhānaṃ avijjā hetu, sankhārā hetu-samuppannā, ubho p'
ete hetusamuppannā ti paccayapariggahe paññā dhammaṭ-
thiti-ñāṇan ti etena nayena sabbapadāni vitthāretabbāni.
Tattha avijjāsankhārā eko sankhepo, viññāṇa-nāmarūpa-
saḷāyatana-phassa-vedanā eko, taṇhupādānabhavā eko, jāti-
jarāmaranaṃ eko. Purimasankhepo c'; ettha atīto addhā,
dve majjhimā paccuppanno, jātijarāmaraṇaṃ anāgato.
Avijjāsankhāraggahaṇena c'; ettha taṇhupādānabhavā gahitā
va hontī ti ime pañca dhammā atīte kammavaṭṭaṃ, viññāṇā-
dayo pañca etarahi vipākavaṭṭaṃ. Taṇhupādānabhavag-
gahaṇena avijjāsankhārā gahitā1 hontī ti ime pañca dhammā
etarahi kammavaṭṭaṃ, jātijarāmaraṇā padesena viññāṇādī-
naṃ niddiṭṭhattā ime pañca dhammā āyatiṃ vipākavaṭṭaṃ,
te ākārato vīsatividhā honti. Sankhāraviññāṇānañ c'ettha
antarā eko sandhi, vedanā-taṇhānam antarā eko, bhavajātī-
nam antarā eko ti. Iti Bhagavā etaṃ catusankhepaṃ
tiyaddhaṃ vīsatākāraṃ tisandhiṃ paṭiccasamuppādaṃ sab-
bākārato jānāti passati aññāti2 paṭivijjhati. Taṃ ñāṇaṭṭhena
ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati:- paccayapa-
riggahe paññādhammaṭṭhiti ñāṇan ti.3 Iminā dhammaṭ-
ṭhiti-ñāṇena Bhagavā te dhamme yathābhūtaṃ ñatvā tesu
nibbindanto virajjanto vimuccanto vuttappakārassa imassa
saṃsāracakkassa are hani vihani viddhaṃsesi. Evam pi
arānaṃ hatattā ARAHAṂ:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh insert va.
2 Bhm aññāsi.
3 Pṭs. i, 50 f.

[page 201]
1. Buddhānussati 201
Arā samsāracakkassa hatā ñāṇāsinā yato,
lokanāthena ten'; esa arahan ti pavuccati.
Aggadakkhiṇeyyattā ca cīvarādi-paccaye arahati pūjāvise-
sañ ca, ten'; eva ca uppanne Tathāgate ye keci mahesakkhā
devamanussā na te aññattha pūjaṃ karonti. Tathā hi
Brahmā Sahampati Sinerumattena ratanadāmena Tathā-
gataṃ pūjesi. Yathābalañ ca aññe devā manussā ca Bimbi-
sāra-Kosalarājādayo. Parinibbutam pi ca Bhagavantaṃ
uddissa channavuti koṭidhanaṃ vissajjetvā Asokamahārājā
Sakala-Jambudīpe caturāsīti vihārasahassāni patiṭṭhāpesi,
ko pana vādo aññesaṃ pūjāvisesānan ? ti paccayādīnaṃ
arahattā pi ARAHAṂ:-
Pūjāvisesaṃ saha paccayehi
yasmā ayaṃ arahati lokanātho
atthānurūpaṃ arahan ti loke;
tasmā jino arahati nāmam etaṃ.
Yathā ca loke ye keci paṇḍitamānino bālā asilokabhayena
raho pāpaṃ karonti, evam esa na kadāci karotī ti pāpakaraṇe
rahābhāvato pi ARAHAṂ:-
Yasmā natthi raho nāma pāpakammesu tādino,
rahābhāvena ten'; esa arahaṃ iti vissuto.
Evaṃ sabbathā pi:-
Ārakattā hatattā ca kilesārīna so muni,
hatasaṃsāracakkāro paccayādīna cāraho;
na raho karoti pāpāni, arahaṃ tena vuccatī ti.
Sammā sāmañ ca sabbadhammānaṃ pana Buddhattā
SAMMĀSAMBUDDHO. Tathā hi esa sabbadhamme sammā-
sambuddho,1 abhiññeyye dhamme abhiññeyyato buddho2,
pariññeyye dhamme pariññeyyato, pahātabbe dhamme pahā-
tabbato, sacchikātabbe dhamme sacchikātabbato, bhāve-
tabbe dhamme bhāvetabbato. Ten'; eva c'; āha:-
Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, bhāvelabbañ ca bhāvitaṃ,
pahātabbaṃ pahīnam me, tasmā Buddho 'smi Brāhmaṇā ti3.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm samañ ca buddho.
2 Bhm omit.
3 Sn. 558; Thag. 828.

[page 202]
202 VII. Cha-anussati-niddeso
Api ca cakkhuṃ dukkhasaccaṃ, tassa mūlakāraṇabhāvena
[taṃ1] samuṭṭhāpikā purimataṇhāsamudayasaccaṃ, ubhin-
naṃ appavatti nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā paṭipadā
maggasaccan ti evaṃ ekekapaduddhārenā pi sabbadhamme
sammā sāmañ ca buddho. Esa nayo sota-ghāna-jivhā-
kāya-manesu.
Eten'; eva nayena rūpādīni cha āyatanāni, cakkhuviññā-
ṇādayo cha viññāṇakāyā, cakkhusamphassādayo cha phassā,
cakkhusamphassajādayo cha vedanā, rūpasaññādayo cha
saññā, rūpasañcetanādayo cha cetanā, rūpataṇhādayo cha
taṇhākāyā, rūpavitakkādayo cha vitakkā, rūpavicārādayo
cha vicārā, rūpakkhandhādayo pañcakkhandhā, dasa kasi-
ṇāni, dasa anussatiyo, uddhumātakasaññādivasena dasa
saññā, kesādayo dvattiṃsākārā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa
dhātuyo, kāmabhavādayo nava bhavā, paṭhamādīni cattāri
jhānāni, mettābhāvanādayo catasso appamaññā, catasso
arūpasamāpattiyo, paṭilomato jarāmaraṇādīni, anulomato
avijjādīni paṭiccasamuppādangāni ca yojetabbāni. Tatrā-
yaṃ ekapadayojanā:- jarāmaraṇaṃ dukkhasaccaṃ, jāti sa-
mudayasaccaṃ, ubhinnam pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ,
nirodhapajānanā paṭipadā maggasaccan ti evam ekekapa-
duddhārena sabbadhamme sammā sāmañ ca buddho anu-
buddho paṭibuddho. Tena vuttaṃ: sammā sāmañ ca sab-
badhammānaṃ pana buddhattā SAMMASAMBUDDHO ti.
Vijjāhi pana caraṇena ca sampannattā VIJJĀCARAṆASAM-
PANNO. Tattha vijjā ti tisso pi vijja, aṭṭha pi vijjā. Tisso
vijjā Bhayabheravasutte vuttanayen'; eva veditabbā,2 aṭṭha
Ambaṭṭhasutte.3 Tatra hi vipassanā-ñāṇena manomayid-
dhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā.
Caraṇan ti sīlasaṃvaro, indriyesu guttadvāratā, bhojane
mattaññutā, jāgariyānuyogo, satta saddhammā cattāri rūpāva-
carajjhānānī ti ime paṇṇarasa4 dhammā veditabbā. Ime yeva
hi paṇṇarasa dhammā yasmā etehi carati ariyasāvako gac-
chati amataṃ disaṃ, tasmā caraṇan ti vuttā. Yath'; āha:-
idha Mahānāma ariyasāvako sīlavā hotī ti sabbaṃ Majjhima-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 M. i, 22 f.
3 D. i, 100.
4 Bhm pannarasa.

[page 203]
1. Buddhānussati 203
paṇṇāsake1 vuttanayen'; eva veditabbaṃ. Bhagavā imāhi
vijjāhi iminā ca caraṇena samannāgato; tena vuccati VIJJĀ-
CARAṆASAMPANNO ti.
Tattha vijjāsampadā Bhagavato sabbaññutaṃ pūretvā
ṭhitā; caraṇasampadā mahākāruṇikataṃ. So sabbaññutāya
sabbasattānaṃ atthānatthaṃ ñatvā mahākaruṇikatāya anat-
thaṃ parivajjetvā atthe niyojeti. Yathā taṃ vijjācaraṇa-
sampanno, ten'; assa sāvakā suppaṭipannā honti, no dup-
paṭipannā, vijjācaraṇavippannānaṃ sāvakā attantapādayo2
viya.
Sobhaṇagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammāga-
tattā sammā ca gadattā SUGATO. Gamanam pi hi gatan ti
vuccati, tañ ca Bhagavato sobhaṇaṃ parisuddham-anavaj-
jaṃ. Kiṃ pana tan ? ti. Ariyamaggo. Tena h'; esa ga-
manena khemaṃ disaṃ asajjamāno gato ti sobhaṇagama-
nattā sugato. Sundharañ c'; esa ṭhānaṃ gato amataṃ nib-
bānan ti sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā pi sugato. Sammā ca
gato tena tena maggena pahīne kilese puna apaccāgacchanto.
Vuttaṃ h'; etaṃ: sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese
na pun'; eti na pacceti na paccāgacchatī ti sugato ...pe...
arahattamaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na pun'; eti na
pacceti na paccāgacchatī ti3 sugato ti.
Sammā vā gato Dīpankarapādamūlato pabhuti4 yāva Bo-
dhimaṇḍā tāva samatiṃsapāramīpūrikāya sammāpaṭipattiyā
sabbalokassa hitasukham eva karonto sassataṃ ucchedaṃ
kāmasukhaṃ attakilamathan ti ime ca ante anupagacchanto
gato ti sammāgatattā pi sugato. Sammā c'; esa gadati yut-
taṭṭhāne yuttam eva vācaṃ bhāsatī ti sammāpadattā pi
sugato. Tatridaṃ Sādhakasuttaṃ5:- yaṃ Tathāgato vācaṃ
jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ
appiyā amanāpā, na taṃ tathāgato6 vācaṃ bhāsati. Yam pi
Tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sā
ca paresaṃ appiyā amanāpā, tam pi Tathāgato vācaṃ na

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 355.
2 M. i, 341; A. ii, 205.
3 Sb:- Mahā-atthakathā.
4 Sbh -ppabhutiyā.
5 Sbh sādhakaṃ suttaṃ; Sh refers wrongly ( ) to S. Nik.
6 Bhm na Tathāgato taṃ vācaṃ.

[page 204]
204 VII. Cha-anussati-niddeso
bhāsati. Yañ ca kho Tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ
atthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tatra kālaññū
Tathāgato hoti; tassā vācāyā veyyākaraṇāya. Yaṃ Tathāgato
vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sā ca pare-
saṃ piyā manāpā, na taṃ Tathāgato1 vācaṃ bhāsati. Yam
pi Tathāgaṭo vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ,
sā ca paresaṃ piyā manāpā, tam pi Tathāgato vācaṃ na bhā-
sati. Yañ ca kho Tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ
atthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ piyā manāpā tatra kālaññū
Tathāgato hoti; tassā vācāyā veyyākaraṇāyā ti.2 Evaṃ
sammā gadattā pi SUGATO ti veditabbo.
Sabbathā pi viditalokattā pana LOKAVIDU. So hi Bhagavā
sabhāvato samudayato nirodhato nirodhūpāyato ti sabba-
thā lokaṃ avedi, aññāsi, paṭivijjhi. Yath'; āha:- yattha kho,
āvuso, na jāyati na jīyati3 na mīyati na cavati na uppajjati,
nāhaṃ taṃ gamanena lokass'; antaṃ ñāteyyaṃ ditṭheyyaṃ
patteyyan ti vadāmi. Na cāham, āvuso, appatvā ca lokass'
antaṃ dukkhass'; antakiriyaṃ vadāmi. Api cāham, āvuso,
imasmiṃ yeva vyāmamatte kaḷebare sasaññimhi samanake
lokañ ca paññapemi, lokasamudayañ ca lokanirodhañ ca lo-
kanirodhagāminiñ ca paṭipadaṃ.
Gamanena na pattabbo lokass'; anto kudācanaṃ,
na ca appatvā lokantaṃ dukkhā atthi pamocanaṃ.
Tasmā have lokavidū sumedho
lokantagū vusita-4brahmacariyo;
lokassa antaṃ samitāvi ñatvā
nāsiṃsati lokam imaṃ parañ cā ti5.
Api ca tayo lokā:- sankhāraloko, sattaloko, okāsaloko ti.
Tattha eko loko: sabbe sattā āhāraṭṭhitikā ti6 āgataṭṭhāne

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm na Tathāgato taṃ.
2 D. iii, 134: Pāsādika-suttanta; M. i, 395: here the Sutta
is, in Trenckner's authorities (P. T. S. ed.) entitled, not Sādhaka-
sutta, but Abhayarājakumāra-sutta.
3 Bm jīrati.
4 Bhm vūsita-.
5 S. i, 61; A. ii, 48.
6 Khp. IV; A. v. 50, 55.

[page 205]
1. Buddhānussati 205
sankhāraloko veditabbo. Sassato loko ti vā asassato loko ti
1 ti āgataṭṭhāne sattaloko.
Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā 'bhanti virocamānā,
tāva sahassadhā loko: ettha te vattatī vaso2 ti
āgataṭṭhāne okāsaloko, tam pi Bhagavā sabbathā avedi.
Tathā hi 'ssa:- eko loko: sabbe sattā ahāraṭṭhitikā. Dve
lokā: nāmañ ca rūpañ ca. Tayo lokā: tisso vedanā. Cattāro
lokā: cattāro āhārā. Pañca lokā: pañcupādānakkhandhā.
Cha lokā: cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā: satta
viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā: aṭṭha lokadhammā. Nava lokā:
nava sattāvāsā. Dasa lokā: dasāyatanāni. Dvādasa lokā:
dvādas'; āyatanāni. Aṭṭhārasa lokā: aṭṭhārasa dhātuyo ti3 ayaṃ
sankhāraloko pi sabbathā vidito.
Yasmā pan'; esa sabbesam pi sattānaṃ āsayaṃ jānāti,
anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ. jānāti, appara-
jakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvā-
kāre, suviññāpaye duviññāpaye, bhabbe abhabbe satte pa-
jānāti, tasmā 'ssa sattaloko pi sabbathā vidito.
Yathā ca sattaloko, evaṃ okāsaloko pi. Tathā h'; esa ekaṃ
cakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca yojanānaṃ dvādasa
satasahassāni catutiṃsa satāni ca paññāsañ ca yojanāni.
Parikkhepato [pana4]:-
Sabbaṃ satasahassāni chattiṃsa parimaṇḍalaṃ,
dasañ ceva sahassāni aḍḍhuḍḍhāni5 satāni ca.
Tattha:-
Duve satasahassāni cattāri nahutāni ca:
ettakaṃ bahalattena sankhātā 'yaṃ vasundharā.
Tassā yeva sandhārakaṃ.
Cattāri satasahassāni aṭṭh'; eva nahutāni ca:
ettakaṃ bahalattena jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ.
Tassā pi sandhārako.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 427, etc., etc.
2 M. i, 328; A. i, 227; cf. v, 59. Cf. Jāt. i, 132.
3 Pṭs. i, 122.
4 Sbh omit.
5 Bhm -uḍḍāni.

[page 206]
206 VII. Cha-anussati-niddeso
Nava satasahassāni matthato1 na samuggato
saṭṭhiñ ceva sahassāni esā lokassa saṇṭhiti2.
Evaṃ saṇṭhite c'; ettha yojanānaṃ.
Caturāsīti sahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave,
accuggato tāvad-eva Sineru pabbatuttamo.
Tato upaḍḍhupaḍḍhena pamāṇena yathākkamaṃ,
ajjhogāḷhoggatā3 dibbā nānāratanavicittā.
Yugandharo4 Isadharo5 Karavīko5 Sudassano5,
Nemindharo6 Vinatako,6 Assakaṇṇo6 giri brahā:-
Ete satta mahā setā Sinerussa samantato,
Mahārājānam āvāsā devayakkhanisevitā.
Yojanānaṃ satān'; ucco Himavā pañca pabbato:
yojanānaṃ sahassāni tīṇi āyāmavitthato7,
caturāsīti sahassehi kūṭehi paṭimaṇḍito.
Tipañcayojanakkhandha-parikkhepā nagavhayā
paññāsa yojanakkhandha-sākhāyāmā samantato.
Satayo janavitthiṇṇā tāvad-eva ca uggatā,
jambu yass'; ānubhāvena Jambudīpo pakāsito.
Yañ c'; etaṃ jambuyā pamāṇaṃ, etad eva Asurānaṃ citra-
pāṭaliyā, Garuḷānaṃ simbalirukkhassa, Aparagoyāne Ka-
dambassa. Uttarakurūsu kapparukkhassa, Pubbavidehe sirī-
sassa, Tāvatiṃse8 pāricchattakassā ti. Ten'; āhu Porāṇā:-
Pāṭalī, simbali, jambu, devānaṃ pāricchattako,
kadambo, kapparukkho ca sirīsena bhavati sattamaṃ.
Dve asītisahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave,
accuggato tāvad-eva cakkavāḷasiluccayo,
parikkhipitvā taṃ sabbaṃ lokadhātum ayaṃ ṭhito.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm māluto.
2 Sh -ṭhitīti.
3 Sb gālhuggatā.
4 Jāt. iv, 213, 265; Mil. 6.
5 Abhpd. 26.
6 Ibid. 27.
7 Sb āyati-; Sh āyama.-
8 Sbh -tiṃsesu.

[page 207]
1. Buddhānussati 207
Tattha candamaṇḍalaṃ ekūnapaññāsayojanaṃ, suriya-
maṇḍalaṃ1 paññāsayojanaṃ, Tāvatiṃsabhavanaṃ dasa sa-
hassayojanaṃ, tathā Asurabhavanaṃ, Avīci, Mahānirayo,
Jambudīpo ca, Aparagoyānaṃ sattasahassayojanaṃ, tathā
Pubbavidehaṃ, Uttarakuru aṭṭha sahassayojanaṃ. Ekam
eko c'; ettha mahādīpo pañcasata pañcasata parittadīpapari-
vāro, taṃ sabbam pi ekaṃ cakkavāḷaṃ, ekā lokadhātu.
Tad-antaresu lokantariyanirayā. Evaṃ anantāni cakkavā-
ḷāni, anantā lokadhātuyo Bhagavā anantena Buddhañāṇena
avedi, aññāsi, paṭivijjhi, evam assa okāsaloko pi sabbathā
vidito; evam pi sabbathā viditalokattā LOKAVIDŪ.
Attanā pana guṇehi visiṭṭhatarassa kassaci abhāvato
natthi etassa uttaro ti ANUTTARO. Tathā h'; esa sīlaguṇenā pi
sabbaṃ lokaṃ abhibhavati, samādhi-paññā-vimutti-vimutti-
ñāṇadassanaguṇenā pi, sīlaguṇenā pi asamo asamasamo appa-
ṭimo appaṭibhāgo appaṭipuggalo ...pe... vimutti-ñāṇa-
dassanaguṇenā pi. Yath'; āha:- na kho panāhaṃ samanupas-
sāmi sadevake loke samārake ...pe... sadevamanussāya
pajāya attanā sīlasampannataran ti2 vitthāro:- evaṃ Aggap-
pasādasuttādīni, na me ācariyo atthī ti3 ādi [kā4] gāthāyo ca
vitthāretabbā.
Purisadamme sāretī ti PURISADAMMASĀRATHI. Dameti, vine-
tī ti vuttaṃ hoti. Tattha purisadammā ti adantā dametuṃ
yuttā tiracchānapurisā pi manussa-[purisā pi]5 amanussa-
purisā pi. Tathā hi Bhagavatā tiracchānapurisā pi Apalālo
nāgarājā,6 Cūḷodaro,7 Mahodaro,7 Aggisikho,7 Dhūmasikho,7
Āravāḷo nāgarājā,8 Dhanapālako hatthī ti9 evam ādayo da-
mitā nibbisākatā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpitā, manus-
sa-purisā pi Saccaka-Nigaṇṭhaputta10-Ambaṭṭha-māṇava11

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm sūriya-.
2 S. i, 139. The Sutta (VI, 1, 2) is called ‘Gāravo,'; not
‘Aggappasāda.'
3 M. i, 171; Vin. i, 8.
4 Sbh omit. 5 Bhm insert-purisā pi.
6 Divyā. 348, 385; Mhv. 30, 84.
7 References untraced.
8 Mhb. v, 113.
9 Vin. ii, 194 f.; cf. Jāt. i, 66; Mil. 207, 349, 410.
10 M. i, 227 f.
11 D. i, 87 f.

[page 208]
208 VII. Cha-anussati-niddeso
Pokkharasāti-1Soṇadanda-2Kūṭadantādayo3; amanussapurisā
pi Āḷavaka-Sūciloma-Kharalomayakkha-4Sakkadevarājādayo5
damitā vinītā vicitrehi vinayūpāyehi.6 Ahaṃ kho, Kesi,7
purisadamme saṇhena pi vinemi, pharusena pi vinemi, saṇha-
pharusena pi vinemī ti idañ c'; ettha suttaṃ7 vitthāretabbaṃ.
Api ca Bhagavā visuddhasīlādīni8 paṭhamajjhānādīni sotā-
pannādīnañ ca uttarimaggapaṭipadaṃ ācikkhanto dante pi
dameti yeva. Athavā anuttaro purisadammasārathī ti ekam
ev'; idaṃ atthapadaṃ. Bhagavā hi tathā - purisadamme
sāreti. Yathā ekapallanken'; eva nisinnā aṭṭha disā asajja-
mānā dhāvanti, tasmā ANUTTARO PURISADAMMASARATHĪ ti
vuccati. Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃ
yeva disaṃ dhāvatī ti9 idañ c'; ettha suttaṃ vitthāretabbaṃ.
Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ
anusāsatīte SATTHĀ. Api ca satthā viyā10 ti satthā, Bhagavā
satthavāho.11 Yathā satthavāho satthe kantāraṃ tāreti,
corakantāraṃ tāreti, vāḷakantāraṃ tāreti, dubbhikkhakantā-
raṃ tāreti, nirudakakantāraṃ tāreti, uttāreti, nittāreti, patā-
reti khemantabhūmiṃ sampāpeti, evam eva Bhagavā satthā
satthavāho satthe12 kantāraṃ tāreti, jātikantāraṃ tāretī ti
ādinā niddesanayena p'; ettha attho veditabbo.
Devamanussānan ti devānañ ca manussānañ ca, ukkaṭṭha-
paricchedavasena bhabbapuggalaparicchedavasena c'; etaṃ
vuttaṃ. Bhagavā pana tiracchānagatānam pi anusāsanippa-
dānena satthā yeva; te pi hi Bhagavato dhammasavanena
upanissaya-sampattiṃ patvā, tāya eva upanissaya-sampattiyā
dutiye vā tatiye vā attabhāve maggaphalabhāgino honti.
Maṇḍūka-devaputtādayo13 c'; ettha nidassanaṃ. Bhagavati
kira Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre Campānagaravāsīnaṃ
dhammaṃ desiyamāne, eko maṇḍuko Bhagavato sare nimit-

--------------------------------------------------------------------------
1 Ibid. 109 f.; Sn. III, 9.
2 D. i, 111 f; Bhm -ḍanta.
3 Ibid. 127 f.
4 S. i, 213, 207; Sn. I, 10, II, 5.
5 D. ii, 263 f.
6 Sbh vinayanūpāyehi.
7 Bhm keci (unfamiliar with the text quoted ?). A. ii, 112.
8 Sbh -ādīnaṃ.
9 M. iii, 222.
10 Sbh omit.
11 Bhm satthāvaho.
12 Bhm satte. 13 V. V. 49; V. V. A. 209.

[page 209]
1. Buddhānussati 209
taṃ aggahesi, taṃ eko vacchapālako daṇḍaṃ olubbha tiṭ-
ṭhanto sīse sannirumbhitvā aṭṭhāsi. So tāva-d-eva kālaṃ
katvā Tāvatiṃsabhavane dvādasa yojanike kanakavimāne
nibbatti suttappabuddho viya, tattha accharāsanghapa-
rivutaṃ attānaṃ disvā: are! aham pi nāma idha nibbatto.
Kiṃ nu kho kammaṃ akāsin ti āvajjento, na aññaṃ kiñci
addasa1 aññatra Bhagavato sare nimittaggāhā. So tāva-d-
eva saha vimānena āgantvā Bhagavato pāde vandi. Bha-
gavā jānanto va pucchi:-
Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ
abhikkantena vaṇṇena sabbā obhāsayaṃ disā ti ?
Maṇḍūko 'haṃ pure āsiṃ udake vārigocaro.
tava dhammaṃ suṇantassa avadhī2 vacchapālako ti.
Bhagavā tassa dhammaṃ desesi; caturāsītiyā pāṇasahassā-
naṃ dhammābhisamayo ahosi; devaputto pi sotāpattiphale
patiṭṭhāya sitaṃ katvā pakkamī ti.
Yaṃ pana kiñci atthi ñeyyaṃ3 nāma, sabbass'; eva4 Bud-
dhattā vimokkhantikañāṇavasena BUDDHO. Yasmā vā cat-
tāri saccāni attanā pi bujjhi, aññe pi satte bodhesi,5 tasmā
evam ādīhi pi kāraṇehi BUDDHO. Imassa ca pan'; atthassa
viññāpanatthaṃ6 bujjhitā saccānī ti BUDDHO. Bodhetā pa-
jāyā ti BUDDHO ti evaṃ pavatto sabbo pi Niddesanayo7 Paṭi-
sambhidānayo8 vā vitthāretabbo.
BHAGAVĀ ti idaṃ pan'; assa guṇavisiṭṭha [sabba9] sattutta-
magarugāravādhivacanaṃ. Ten'; āhu Porāṇā:-
Bhagavā ti vacanaṃ seṭṭhaṃ, Bhagavā ti vacanuttamaṃ10,
garugāravayutto so Bhagavā tena vuccatī ti.
Catubbidhaṃ vā nāmaṃ:- āvatthikaṃ, lingikaṃ, nemitti-
kaṃ, adhiccasamuppannan ti. Adhiccasamuppannaṃ nāma
lokiyavohārena yad-icchakan ti vuttaṃ hoti. Tattha vac-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm adassa.
2 Bh PṬṢ. ed. V.V.: avadhi.
3 Bhm neyyaṃ.
4 Sbh sabbassa.
5 Bhm bodheti.
6 Bm vibhāvanatthaṃ.
7 Nidd. 457.
8 Cf. Pṭs. i, 174.
9 Sbh omit.
10 Bhm vacanaṃ uttamaṃ.
I. 14

[page 210]
210 VII. Cha-anussati-niddeso
cho, dammo, balivaddo ti evam ādi āvatthikaṃ. Daṇḍī,
chattī, sikhī, parī ti: evam-ādi lingikaṃ. Tevijjo, chaḷa-
bhiñño ti evam ādi nemittikaṃ. Sirivaḍḍhako, dhanavaḍ-
ḍhako ti evam-ādi vacanatthaṃ anapekkhitvā pavattaṃ
adhiccasamuppannaṃ. Idaṃ pana Bhagavā ti nāmaṃ ne-
mittikaṃ. Na Mahā-Māyāya, na Suddhodana-mahārājena,
na asītiyā ñātisahassehi kataṃ, na Sakka-Santusitādīhi de-
na asītiyā ñātisahassehi karaṃ, na Sakka-Santusitādīhi de-
vatāvisesehi. Vuttam pi c'; etaṃ1 Dhammasenāpatinā:
Bhagavā ti n'etaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ ...pe... vimok-
khantikam etaṃ Buddhānaṃ Bhagavantānaṃ Bodhiyā mūle
saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yad-idaṃ
Bhagavā ti.2 Yaṃ guṇe nemittikañ c'etaṃ nāmaṃ, tesaṃ
guṇānaṃ pakāsanatthaṃ imaṃ gāthaṃ vadanti:-
Bhagī bhajī bhāgi vibhattavā iti
akāsi bhaggan ti garū ti Bhāgyavā.
bahūhi ñāyehi subhāvitattano
bhavantago so Bhagavā ti vuccatī ti.
Niddese vuttanayen'; eva c'; ettha tesaṃ tesaṃ padānaṃ
attho daṭṭhabbo3.
Ayaṃ pana aparo nayo:-
Bhāgyavā Bhaggavā yutto, bhavehi ca vibhattavā
bhattavā vantagamano bhavesu Bhagavā tato ti.
Tattha vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyayo ti ādikaṃ4 niruttilak-
khaṇaṃ gahetvā, saddanayena vā pi sodarādi pakkhepalak
khaṇaṃ gahetvā, yasmā lokiya-lokuttarasukhābhinibbatta-
kaṃ dāna-sīlādipārappattaṃ bhāgyamassa atthi, tasmā
Bhāgyavā ti vattabbe BHAGAVĀ ti vuccatī ti ñātabbaṃ. Ya-
smā pana lobha-dosa-moha-viparītamanasikāra-ahirikānot-
tappa-kodhūpanāha-makkha-paḷāsa-issā-macchariya-māyā
sātheyyā-thambha-sārambhamānātimāna-mada5 pamāda-taṇ-
hā-avijjā, tividhākusalamūladuccarita-sankilesa-mala-visa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb vuttañ c'; etaṃ.
2 Pṭs. i, 174; Nid. 143, 458.
3 Nid. 142.
4 Bhm ānikaṃ.
5 Sbh -madapp-.

[page 211]
1. Buddhānussati 211
masaññā-vitakkapapañca-, catubbidhavipariyesa-āsava-gan-
tha-ogha-yoga-agati-taṇhupādāna-,1 pañca cetokhila-viniban-
dha-nīvaraṇābhinandana-, cha vivādamūlataṇhākāya-, sat-
tānusaya-, aṭṭha micchatta-, nava taṇhāmūlaka-, dasākusala-
kammapatha-dvāsaṭṭhi diṭṭhigata-, aṭṭhasata taṇhāvicaritap-
pabheda-, sabbadaratha-pariḷāha-kilesa-, satasahassāni san-
khepato vā pañca kilesakhandha-abhisankhāra-devaputta-
maccu-māre abhañji; tasmā bhaggattā etesaṃ parissayānaṃ
Bhaggavā ti vattabbe, BHAGAVĀ ti vuccati. Āha c'; ettha:-
Bhaggarāgo, bhaggadoso, bhaggamoho anāsavo,
bhaggā 'ssa pāpakā dhammā: Bhagavā tena vuccatī ti.
Bhāgyavatāya c'; assa satapuññalakkhaṇa-dharassa rūpakā-
yasampattidīpitā hoti, bhaggadosatāya dhammakāyasam-
patti. Tathā lokiyaparikkhakānaṃ2 bahumatabhāvo, ga-
haṭṭhapabbajitehi abhigamanīyatā, abhigatānañ ca tesaṃ
kāyacittadukkhāpanaya-3paṭibalabhāvo, āmisadāna-dhamma-
dānehi upakāritā, lokiya-lokuttarasukhehi ca saṃyojanasam-
atthatā dīpitā hoti. Yasmā ca loke issariyadhamma-yasa-
siri-kāmapayattesu4 chasu dhammesu bhagasaddo pavattati,5
paramañ c'assa sakacitte issariyaṃ, aṇimā6 langhimādikaṃ7
vā lokiyasammataṃ sabbakāraparipūraṃ atthi, tathā lo-
kuttaro dhammo, lokattayavyāpito8 yathābhucca-9guṇādhi-
gato ativiya parisuddho yaso, rūpakāyadassanavyāvaṭaja-
nanayanappasādajananasamatthā sabbākāraparipūrā sab-
bangapaccangasirī, yaṃ yaṃ etena icchitaṃ patthitaṃ
attahitaṃ parahitaṃ vā, tassa tassa tath'; eva abhinipphan-
nattā icchita-niphattisaññito10 kāmo, sabbalokagarubhāvap-
pattihetubhūto sammāvāyāmasankhāto payatto ca atthi,
tasmā imehi bhagehi yuttattā pi bhagā assa santī ti iminā
atthena BHAGAVĀ ti vuccati. Yasmā pana kusalādīhi bhe-
dehi sabbadhamme khandhāyatanadhātu-sacca-indriya-paṭic-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh taṇhupādupādāna-.
2 Bhm -sarikkha-.
3 Sbh -āpanayane.
4 Sh kāmapp-.
5 Sbh vattati.
6 So all editions.
7 Sbh lagh-.
8 Bhm -vyāpako.
9 Sbh -bhūta-.
10 Bhm icchitatthanibbatti-.

[page 212]
212 VII. Cha-anussati-niddeso
casamuppādādīhi vā kusalādi dhamme pīḷanasankhatasantā-
pavipariṇāmaṭṭhena vā dukkhaṃ ariyasaccaṃ, āyūhananidā-
nasaṃyogapalibodhaṭṭhena samudayaṃ, nissaraṇavivekāsan-
khata-amataṭṭhena nirodhaṃ, niyyānikahetudassanādhipa-
teyyaṭṭhena maggaṃ vibhattavā vibhajitvā vivaritvā desita-
vā ti vuttaṃ1 hoti, tasmā vibhattavā ti vattabbe BHAGAVĀ ti
vuccati. Yasmā ca esa dibbabrahma-ariyavihāre kāyacitta-
upadhiviveke suññatāppaṇihitānimittavimokkhe aññe ca
lokiya-lokuttare uttarimanussadhamme bhajisevibahulaṃ
akāsi, tasmā bhattavā ti vattabbe BHAGAVĀ ti vuccati. Ya-
smā pana tīsu bhavesu taṇhāsankhātaṃ gamanaṃ anena
vantaṃ, tasmā, bhavesu vantagamano ti vattabbe, bhava-
saddato bha-kāraṃ gamanasaddato, ga-kāraṃ vantasaddato,
va-kārañ ca dīghaṃ katvā ādāya BHAGAVĀ ti vuccati. Ya-
thā loke me-hanassa kha-ssa mā-lā ti vattabbe mekhalā ti.
Tass'; evaṃ iminā ca iminā ca kāraṇena: so Bhagavā ara-
haṃ ...pe... iminā ca iminā ca kāraṇena Bhagavā ti Bud-
dhaguṇe anussarato neva tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ, na mohapariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti
Tathāgataṃ ārabbha. Icc'; assa evaṃ rāgādi-2pariyuṭṭhā-
nābhāvena nikkhambhitanīvaraṇassa kammaṭṭhānābhimu-
khatāya ujugatacittassa Buddhaguṇapoṇā vitakkavicārā
pavattanti; Buddhaguṇe anuvitakkayato anuvicārayato
pīti uppajjati; pītimanassa pītipadaṭṭhānāya passaddhiyā
kāyacittadarathā paṭippassambhanti; passaddhidarathassa
kāyikam pi cetasikam pi sukhaṃ uppajjati; sukhino Buddha-
guṇārammaṇaṃ hutvā cittaṃ samādhiyatī ti anukkamena
ekakkhaṇe jhānangāni uppajjanti; Buddhaguṇānaṃ pana
gambhīratāya nānappakāraguṇānussaraṇādhimuttatāya vā
appanaṃ appatvā, upacārappattam eva jhānaṃ hoti.
Tad etaṃ Buddhaguṇānussaraṇavasena uppannattā Bud-
dhānussat'; icceva sankhaṃ gacchati. Imañ ca pana Bud-
dhānussatiṃ anuyutto bhikkhu satthari sagāravo hoti, sappa-
tisso, saddhāvepullaṃ sativepullaṃ paññāvepullaṃ puññave-
pullañ ca adhigacchati, pītipāmojjabahulo hoti, bhayabhe-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm desitavāsi-.
2 Sbh rāgādisu.

[page 213]
Dhammānussati 213
ravasaho dukkhādhivāsanasamattho, satthārā saṃvāsasañ-
ñaṃ paṭilabhati, Buddhaguṇānussatiyā ajjhāvutthañ c'; assa
sarīram pi cetiyagharam iva pūjārahaṃ hoti, Buddhabhū-
miyaṃ cittaṃ namati, vītikkamitabbavatthusamāyoge c'
assa sammukhā satthāraṃ passato viya hirottappaṃ paccu-
paṭṭhāti, uttariṃ appaṭivijjhanto pana sugatiparāyano hoti.
Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,
evaṃ mahānubhāvāya Buddhānussatiyā sadā ti.
Idaṃ tāva Buddhānussatiyaṃ vitthārakathā-mukhaṃ.
II
Dhammānussatiṃ bhāvetukāmenā pi rahogatena paṭisallī-
nena: svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi-
passiko opanayiko1 paccattaṃ veditabbo viññūhī ti2 evaṃ
pariyattidhammassa ceva navavidhassa ca lokuttaradham-
massa guṇā anussaritabbā.
Svākkhāto ti imasmiṃ hi pade pariyattidhammo pi sangahaṃ
gacchati, itaresu lokuttaradhammo va. Tattha pariyatti-
dhammo tāva:- svākkhāto ādi-majjha-pariyosānakalyāṇattā
sātthasavyañjanakevalaparipuṇṇaparisuddhabrahmacariyap-
pakāsanattā ca. Yaṃ hi Bhagavā ekagātham pi deseti, sā
samantabhadrakattā3 dhammassa paṭhamapādena ādikalyā-
nā, dutiya-tatiyapādehi majjhe kalyāṇā, pacchimapādena
pariyosānakalyāṇā. Ekānusandhikaṃ suttaṃ nidānena ādi-
kalyāṇaṃ, Nigamanena pariyosānakalyāṇaṃ, sesena majjhe
kalyāṇaṃ. Nānānusandhikaṃ suttaṃ paṭhamānusandhinā
ādikalyāṇaṃ, pacchimena pariyosānakalyāṇaṃ, sesehi majjhe
kalyāṇaṃ. Api ca sanidāna-sa-uppattikattā ādikalyāṇaṃ,
veneyyānaṃ anurūpato atth'; assa aviparītatāya ca hetudā-
haraṇayuttato ca majjhe kalyāṇaṃ, sotūnaṃ saddhāpaṭilā-
bhajananena nigamanena ca pariyosānakalyāṇaṃ. Sakalo
pi sāsanadhammo attano atthabhūtena sīlena ādikalyāṇo, sam-
athavipassanā-maggaphalehi majjhe kalyāṇo, nibbānena
pariyosānakalyāṇo. Sīlasamādhīhi vā ādikalyāṇo, vipassa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm opaneyyiko.
2 D. ii, 93; iii, 5, etc., etc.
3 Bhm -bhadda-.

[page 214]
214 VII. Cha-anussati-niddeso
nāmaggehi majjhe kalyāṇo, phala-nibbānehi pariyosānakal-
yāṇo. Buddhasubodhitāya vā ādikalyāṇo, dhammasudham-
matāya majjhe kalyāṇo, sanghasuppaṭipattiyā pariyosānakal-
yāṇo. Taṃ sutvā tathattāya paṭipannena adhigantabbāya
abhisambodhiyā vā ādikalyāṇo, paccekabodhiyā majjhe kal-
yāṇo, sāvakabodhiyā pariyosānakalyāṇo. Suyyamāno c'; esa
nīvaraṇavikkhambhaṇato savaṇena1 pi kalyāṇam eva āva-
hatī ti ādikalyāṇo, paṭipajjiyamāno samathavipassanā sukhā-
vahanato paṭipattiyā pi kalyāṇaṃ āvahatī ti majjhe kalyāṇo,
tathā paṭipanno ca paṭipattiphale niṭṭhite tādibhāvāvaha-
nato paṭipattiphalena pi kalyāṇaṃ āvahatī ti pariyosānakal-
yāṇo ti evam ādimajjhapariyosānakalyaṇattā SVAKKHĀTO.
Yaṃ pan'; esa Bhagavā dhammaṃ desento sāsanabrah-
macariyaṃ maggabrahmacariyañ ca pakāseti, nānānayehi
dīpeti, taṃ yathānurūpaṃ atthasampattiyā sātthaṃ, vyañ-
janasampattiyā savyañjanaṃ. Sankāsana-pakāsana-viva-
raṇa-vibhajana-uttānīkaraṇapaññatti atthapadasamāyogato
sātthaṃ, akkharapadavyañjanākāraniruttiniddesasampattiyā
savyañjanaṃ. Atthagambhīratā paṭivedhagambhīratā hi
sātthaṃ, dhammagambhīratā desanāgambhīratā hi savyañ-
janaṃ. Atthapaṭibhāna-paṭisambhidāvisayato sātthaṃ;
dhammanirutti-paṭisambhidāvisayato savyañjanaṃ. Paṇḍi-
tavedanīyato sarikkhakajanappasādakan ti2 sātthaṃ, sad-
dheyyato lokiyajanappasādakan ti savyañjanaṃ. Gambhī-
rādhippāyato sātthaṃ, uttānapadato savyañjanaṃ. Upane-
tabbassa abhāvato sakalaparipuṇṇabhāvena kevalaparipuṇ-
ṇaṃ. Apanetabbassa abhāvato niddesabhāvena parisud-
dhaṃ. Api ca:- paṭipattiyā adhigamavyattito sātthaṃ, pari-
yattiyā āgamavyattito savyañjanaṃ. Sīlādi pañcadham-
makkhandhayuttato kevalaparipuṇṇaṃ. Nirupakkilesato
nittharaṇatthāya pavattito lokāmisanirapekkhato ca parisud-
dhan ti evaṃ sāttha-savyañjanakevalaparipuṇṇaparisuddha-
brahmacariyappakāsanattā SVĀKKHĀTO.
Atthavipallāsābhāvato vā suṭṭhu akkhāto ti SVĀKKHĀTO.
Yathā hi aññatitthiyānaṃ dhammassa attho vipallāsaṃ
āpajjati, antarāyikā ti vuttadhammānaṃ antarāyikattā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm savan-.
2 Sb parikkhaka-.

[page 215]
Dhammānussati 215
bhāvato niyyānikā ti ca vuttadhammānaṃ niyyānikattā-
bhāvato, tena te durakkhātadhammā yeva honti,--na
tathā Bhagavato dhammassa attho vipallāsaṃ āpajjati. Ime
dhammā antarāyikā, ime [dhammā1] niyyānikā ti evaṃ
vuttadhammānaṃ tathābhāvānatikkamanato ti evaṃ tāva
pariyattidhammo SVĀKKHĀTO.
Lokuttaradhammo pana nibbānānurūpāya paṭipattiyā
paṭipadānurūpassa ca nibbānassa akkhātattā SVĀKKHĀTO.
Yath'; āha:- supaññattā kho pana tena Bhagavatā sāvakā-
naṃ nibbānagāminipaṭipadā saṃsandati, nibbānañ ca paṭi-
padā ca. Seyyathā pi nāma Gangodakaṃ Yamunodakena saṃ-
sandati sameti, evam eva supaññattā kho pana tena Bhaga-
vatā sāvakānaṃ nibbānagāminipaṭipadā saṃsandati, nibbā-
nañ ca paṭipadā cā ti2.
Ariyamaggo c'; ettha antadvayam anupagamma majjhimā
paṭipadābhūto va majjhimā paṭipadā ti akkhātattā svāk-
khāto. Sāmaññaphalāni paṭippassaddhakilesān'; eva paṭip-
passaddhakilesānī ti akkhātattā svākkhātāni. Nibbānaṃ
sassatāmatatāṇaleṇādi-sabhāvam eva sassatādi-sabhāvava-
sena akkhātattā svākkhātan ti evaṃ lokuttaradhammo pi
SVĀKKHĀTO.
Sandiṭṭhiko ti ettha pana ariyamaggo tāva attano santāne
rāgādīnaṃ abhāvaṃ karontena3 [ariyapuggalena4] sāmaṃ
daṭṭhabbo ti SANDIṬṬHIKO. Yath'; āha:- ratto kho, brāhmaṇa,
rāgena abhibhūto pariyādiṇṇacitto attavyābādhāya5 pi ceteti,
paravyābādhāya5 pi ceteti, ubhayavyābādhāya5 pi ceteti, ceta-
sikaṃ pi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Rāge pahīne
neva attavyābādhāya ceteti, na paravyābādhāya ceteti, na ubha-
yavyābādhāya ceteti, na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭi-
saṃvedeti. Evam pi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo
hotī ti6.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Not traced. Sh refers to Saṃ: Nikāya, with customary
vagueness, but it does not appear to be in that work.
3 Sbh abhāvakar-; Sb karaṇena.
4 Sbh omit.
5 Bhm -vyāpādāya.
6 A. i, 156 f.

[page 216]
216 VII. Cha-anussati-niddeso
Api ca:- navavidho pi lokuttaradhammo yena yena adhi-
gato hoti, tena tena parasaddhāya gantabbataṃ hitvā, pac-
cavekkhaṇañāṇena sayaṃ daṭṭhabbo ti SANDIṬṬHIKO.
Atha vā pasatthā diṭṭhi sandiṭṭhi; sandiṭṭhiyā jayatī ti
sandiṭṭhiko; tathā h'; ettha ariyamaggo sampayuttāya ariya-
phalakāraṇabhūtāya, nibbānaṃ visayībhūtāya1 sandiṭṭhiyā
kilese jayati; tasmā, yathā rathena jayatī ti rathiko, evaṃ
navavidho pi lokuttaradhammo sandiṭṭhiyā jayatī ti SANDIṬ-
ṬHIKO.
Atha vā diṭṭhan ti dassanaṃ vuccati. Diṭṭham eva sandiṭ-
ṭhaṃ, sandassanan2 ti attho. Sandiṭṭhaṃ arahatī ti sandiṭ-
ṭhiko. Lokuttaradhammo hi bhāvanābhisamayavasena sac-
chikiriyābhisamayavasena ca dissamāno yeva vaṭṭabhayaṃ
nivatteti; tasmā, yathā vatthaṃ arahatī ti vatthiko, evaṃ
sandiṭṭhaṃ arahatī ti SANDIṬṬHIKO.
Attano phaladānaṃ sandhāya nāssa kālo ti akālo; akālo
yeva akāliko. Na pañcāha-sattāhādibhedam kālaṃ khepet-
vā phalaṃ deti; attano pana pavattisamanantaram eva
phalado ti vuttaṃ hoti.
Atha vā attano phaladāne3 pakaṭṭho kālo patto assā ti
kāliko. Ko so? Lokiyo kusaladhammo. Ayaṃ pana sam-
anantaraphalattā na kāliko ti AKĀLIKO. Idaṃ maggam
eva sandhāya vuttaṃ.
Ehi, passa imaṃ dhamman ti evaṃ pavattaṃ ehi-passa-
vidhaṃ arahatī ti ehipassiko. Kasmā pan'; esa taṃ vidhiṃ
arahatī ti? Vijjamānattā parisuddhattā ca. Rittamuṭṭhi-
yaṃ4 hi hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā atthī ti vatvā pi ehi!
passa iman ti na sakkā vattuṃ. Kasmā? Avijjāmānattā.
Vijjamānam pi ca gūthaṃ vā muttaṃ vā manuññabhāvap-
pakāsanena cittasampahaṃsanatthaṃ; ehi! passa iman ti
na sakkā vattuṃ. Api ca kho pana tiṇehi vā paṇṇehi vā
paṭicchādetabbam eva hoti. Kasmā? Aparisuddhattā.
Ayam pana navavidho pi lokuttaradhammo sabhāvato vā
vijjamāno, vigatavalāhake ākāse sampuṇṇacandamaṇḍalaṃ
viya, paṇḍukambale nikkhittajātimaṇi viya ca parisuddho;

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm visayi-.
2 Bhm dassanan.
3 Sbh phalappadāne.
4 Sb rittamaṭṭhiyaṃ.

[page 217]
Dhammānussati 217
tasmā vijjamānattā parisuddhattā ca ehi-passa-vidhiṃ ara-
hatī ti EHIPASSIKO.
Upanetabbo ti opanayiko.1 Ayaṃ pan'; ettha vinicchayo:-
upanayanaṃ upanayo. Ādittaṃ celaṃ vā sīsaṃ vā ajjhu-
pekkhitvā pi bhāvanāvasena attano citte upanayanaṃ ara-
hatī ti opanayiko.2 Idaṃ sankhate lokuttaradhamme yuj-
jati. Asankhato3 pana attano cittena upanayanaṃ arahatī
ti OPANAYIKO.1 Sacchikiriyā vasena allīyanaṃ arahatī ti
attho.
Atha vā nibbānaṃ upanetī ti ariyamaggo upaneyyo.
Sacchikātabbataṃ upanetabbo ti phalanibbānadhammo upa-
neyyo, upaneyyo eva4 OPANAYIKO1.
Paccattaṃ veditabbo viññūhī ti sabbehi pi ugghaṭitaññū-5
ādīhi viññūhi attani attani veditabbo:- bhāvito me maggo,
adhigataṃ phalaṃ, sacchikato nirodho ti. Na hi upajjhā-
yena bhāvitena maggena6 saddhivihārikassa kilesā pahīyanti,
na so tassa phalasamāpattiyā phāsuviharati. Na tena sac-
chikataṃ nibbānaṃ sacchikaroti. Tasmā na esa, parassa
sīse ābharaṇaṃ viya, daṭṭhabbo; attano pana citte yeva daṭ-
ṭhabbo. Anubhavitabbo viññūhī ti vuttaṃ hoti; bālānaṃ
pana avisayo c'; esa.
Api ca:- svākkhāto ayaṃ dhammo. Kasmā? Sandiṭṭhi-
kattā; sandiṭṭhiko akālikattā; akāliko ehipassikattā, yo
ca ehipassiko, so nāma opanayiko hotī ti, tass'; evaṃ svākkhā-
tādibhede dhammaguṇe anussarato neva tasmiṃ samaye
rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa- ...pe... na mo-
ha-pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatam ev'; assa tasmiṃ
samaye cittaṃ hoti dhammaṃ ārabbhā ti purimanayen'; eva
vikkhambhitanīvaraṇassa ekakkhaṇe jhānangāni uppajjanti,
dhammaguṇānaṃ pana gambhīratāya nānappakāraguṇā-
nussaraṇādhimuttatāya vā appanaṃ appatvā upacārappat-
tam eva jhānaṃ hoti. Tad-etaṃ dhammaguṇānussaraṇava-
sena uppannattā dhammānussaticc'; eva sankhaṃ gacchati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm opaneyyiko.
2 Sic Bhm , adding Opaneyiko va opaneyyiko.
3 Bhm asankhate.
4 Sbh va.
5 Sh -aññu-.
6 Sbh bhāvite magge.

[page 218]
218 VII. Cha-anussati-niddeso
Imañ ca pana dhammānussatiṃ anuyutto bhikkhu evaṃ
opanayikassa1 dhammassa desetāraṃ iminā p'; angena saman-
nāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāmi, na pan'
etarahi aññatra2 tena Bhagavatā ti evaṃ dhammaguṇadas-
sanen'; eva satthari sagāravo hoti, sappatisso, dhamme garu-
cittīkāro saddhādi-vepullaṃ adhigacchati, pītipāmojjaba-
hulo hoti, bhayabheravasaho,3 dukkhādhivāsanasamattho,
dhammena saṃvāsasaññaṃ paṭilabhati, dhammaguṇānussa-
tiyā ajjhāvutthañ c'; assa sarīram pi cetiyagharam iūjā-
rahaṃ hoti, anuttaradhammādhigamāya cittaṃ namati, vī-
tikkamitabbavatthusamāyoge c'; assa dhammasudhammataṃ
samanussarato hirottappaṃ paccupaṭṭhāti; uttariṃ appaṭi-
vijjhanto pana sugatiparāyaṇo hoti.
Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso;
evaṃ mahānubhāvāya dhammānussatiyā sadā ti.
Idaṃ dhammānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.
III
Sanghānussatiṃ bhāvetukāmenā pi rahogatena patisallī-
nena:- supaṭipanno4 Bhagavato sāvakasangho, ujupaṭipanno
Bhagavato sāvakasangho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvaka-
sangho, sāmicipaṭipanno Bhagavato sāvakasangho, yad-idaṃ
cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa Bhagavato sāva-
kasangho āhuneyyo, pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalīkaraṇīyo,
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā ti,5 evaṃ ariyasanghaguṇā
anussaritabbā.
Tattha supatipanno ti suṭṭhu paṭipanno, sammāpaṭipa-
daṃ, anivattipaṭipadaṃ, anulomapaṭipadaṃ, apaccanīkapa-
ṭipadaṃ, dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipanno ti vut-
taṃ hoti. Bhagavato ovādānusāsaniṃ sakkaccaṃ suṇantī
ti sāvakā.
Sāvakānaṃ sangho sāvakasangho. Sīladiṭṭhisāmaññatāya
sanghātabhāvaṃ āpanno sāvakasamūho ti attho. Yasmā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm upaneyy-.
2 Sbh aññattha.
3 Bhm -bheravasayo.
4 Bhm suppaṭi-.
5 A. i, 208; ii, 56, etc., etc.

[page 219]
Sanghānussati 219
pana sā sammā paṭipadā uju avankā akuṭilā ajimhā ariyo ca
ñāyo ti pi vuccati, anucchavikattā ca sāmicī ti pi sankhaṃ
gato, tasmā taṃ paṭipanno ariyasangho ujupaṭipanno ñāya-
paṭipanno sāmicipaṭipanno1 ti pi vutto. Ettha ca ye mag-
gaṭṭhā, te sammāpaṭipattisamangitāya supaṭipannā; ye
phalaṭṭhā, te sammāpaṭipadāya adhigantabbassa adhiga-
tattā atītaṃ paṭipadaṃ sandhāya2 supaṭipannā ti veditabbā.
Api ca:- svākkhāte dhammavinaye yathānusiṭṭhaṃ paṭi-
pannattā pi apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipannattā pi supaṭi-
panno. Majjhimāya paṭipadāya antadvayaṃ anupagam-
ma paṭipannattā kāyavacīmanovankakuṭilajimhadosappahā-
nāya paṭipannattā ca ujupaṭipanno. Ñāyo vuccati nibbā-
naṃ; tad-atthāya paṭipannattā ñāyapaṭipanno. Yathā paṭi-
pannā sāmicipaṭipannārahā3 honti, tathā paṭipannattā sā-
micipaṭipanno.
Yad-idan ti yāni imāni.
Cattāri purisayugānī ti yugalavasena paṭhamamaggaṭṭho
phalaṭṭho ti idam ekaṃ yugaḷan ti evaṃ cattāri purisayuga-
ḷāni honti.
Aṭṭhapurisapuggalā ti purisapuggalavasena eko paṭhama-
maggaṭṭho eko phalaṭṭho ti iminā nayena aṭṭh'; eva purisa-
puggalā honti. Ettha ca puriso ti vā puggalo ti vā ekatthāni4
etāni padāni, veneyyavasena pan'; etaṃ vuttaṃ.
Esa Bhagavato sāvakasangho ti yān'; imāni yugavasena
cattāri purisayugāni, pāṭi-ekkato5 aṭṭha purisapuggalā:-
esa Bhagavato sāvakasangho.
Āhuneyyo ti ādisu ānetvā hunitabban ti āhunaṃ, dūrato pi
ānetvā sīlavantesu dātabban ti attho; catunnaṃ paccayā-
nam etam adhivacanaṃ. Taṃ āhunaṃ paṭiggahetuṃ yutto
tassa mahapphalakaraṇato ti āhuneyyo.
Atha vā:- dūrato pi āgantvā sabbasāpateyyam pi ettha
hunitabban6 ti āhavanīyo, Sakkādīnam pi vā āhavanaṃ
arahatī ti āhavanīyo. Yo cāyaṃ Brāhmaṇānaṃ āhavanīyo
nāma aggi, yattha hutaṃ mahapphalan ti tesaṃ laddhi.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm ujupp-- ñāyapp- sāmicipp-.
2 Sbh upādāya.
3 Sbh sāmicikammārahā.
4 Sbh -ṭṭhāni.
5 Sbh pāṭiyekkato.
6 Sh hūni-.

[page 220]
220 VII. Cha-anussati-niddeso
Sace hutassa mahapphalatāya āhavanīyo, sangho va āhava-
nīyo. Sanghe hutaṃ hi mahapphalaṃ hoti. Yath'; āha:-
Yo ca vassasataṃ jantu aggiṃ paricare vane,
ekañ ca bhāvitattānaṃ, muhuttam api pūjaye;
Sā yeva pūjanā seyyo, yañ ce vassasataṃ hutan1 ti.
Tad-etaṃ nikāyantare āhavanīyo ti padaṃ idha āhuneyyo
ti iminā padena atthato ekaṃ, vyañjanato pan'; ettha kiñci
mattam eva nānaṃ, iti āhuneyyo.
Pāhuneyyo ti ettha pana pāhunaṃ vuccati disāvidisato
āgatānaṃ piyamanāpānaṃ ñātimittānaṃ atthāya sakkārena
paṭiyattaṃ āgantukadānaṃ; tam pi ṭhapetvā te tathārūpe
pāhunake sanghass'; eva dātuṃ yuttaṃ, sangho ca taṃ2 paṭig-
gahetuṃ yutto. Sanghasadiso hi pāhunako natthi; tathā
h'; esa ekabuddhantare ca dissati, abbokiṇṇañ ca. Piyama-
nāpattakarehi dhammehi samannāgato ti evaṃ pāhunam assa
dātuṃ yuttaṃ, pāhunañ ca paṭiggahetuṃ yutto ti pāhu-
neyyo. Yesaṃ pana pāhavanīyo ti pāḷi, tesaṃ, yasmā
sangho pubbakāraṃ arahati, tasmā sabbapaṭhamaṃ ānet-
vā ettha hunitabban ti pāhavanīyo. Sabbappakārena vā
āhavanaṃ arahatī ti pāhavanīyo. Svāyam idha ten'; eva
atthena pāhuneyyo ti vuccati.
Dakkhiṇā ti pana paralokaṃ saddahitvā dātabbadānaṃ
vuccati. Taṃ dakkhiṇaṃ arahati, dakkhiṇāya vā hito,
yasmā naṃ mahapphalakaraṇatāya visodhetī ti dakkhiṇeyyo.
Ubho hatthe sirasmiṃ3 patiṭṭhāpetvā sabbalokena kayira-
mānaṃ añjalikammaṃ arahatī ti añjalīkaraṇīyo.
Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā ti sabbalokassa asadi-
saṃ puññavirūhanaṭṭhānaṃ. Yathā hi rañño vā amaccassa
vā sālīnaṃ vā yavānaṃ vā virūhanaṭṭhānaṃ rañño sālikhet-
taṃ [rañño4] yavakhettan ti vuccati, evaṃ sangho sabbalo-
kassa puññānaṃ virūhanaṭṭhānaṃ, sanghaṃ nissāya hi lo-
kassa nānappakārahitasukhasaṃvattanikāni puññāni virū-
hanti; tasmā sangho anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā ti.
Evaṃ supaṭipannatādibhede sanghaguṇe anussarato neva

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhp. ver. 107.
2 Bhm pāhunañ ca.
3 Sbh sirasi.
4 Sbh omit.

[page 221]
Sanghānussati 221
tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa . . .
pe... na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatam ev'
assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti sangham ārabbhā ti purima-
nayen'; eva vikkhambhitanīvaraṇassa ekakkhaṇe yeva1 jhā-
nangāni uppajjanti. Sanghaguṇānaṃ pana gambhīratāya
nānappakāraguṇānussaraṇādhimuttatāya vā appanaṃ ap-
patvā upacāramattam eva jhānaṃ hoti. Tad etaṃ sangha-
guṇānussaraṇavasena uppannattā sanghānussat'; icc'; eva
sankhaṃ gacchati.
Imañ ca pana sanghānussatiṃ anuyutto bhikkhu sanghe
sagāravo hoti sappatisso, saddhādivepullaṃ adhigacchati,
pītipāmojjabahulo hoti, bhayabheravasaho, dukkhādhivā-
sanasamattho, sanghena saṃvāsasaññaṃ paṭilabhati, sangha-
guṇānussatiyā ajjhāvutthañ c'; assa sarīraṃ sannipatitasan-
gham iva uposathāgāraṃ pūjārahaṃ hoti, sanghagunādhiga-
māya cittaṃ namati, vītikkamitabbavatthusamāyoge c'
assa sammukhā sanghaṃ passato viya hirottappaṃ paccu-
paṭṭhāti; uttariṃ appaṭivijjhanto pana sugatiparāyano hoti.
Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,
evaṃ mahānubhāvāya sanghānussatiyā sadā ti.
Idaṃ sanghānussati yaṃ vitthārakathāmukhaṃ.
IV
Sīlānussatiṃ bhāvetukāmena pana rahogatena patisallī-
nena:- aho vata me sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni
akammāsāni bhujissāni viññūpasatthāni aparāmaṭṭhāni samā-
dhisaṃvattanikānī ti2 evaṃ akhaṇḍatādi-guṇavasena attano
sīlāni anussaritabbāni. Tāni ca gahaṭṭhena gahaṭṭhasīlāni,
pabbajitena pabbajitasīlāni. Gahaṭṭhasīlāni vā hontu pab-
bajitasīlāni vā, yesaṃ ādimhi vā ante vā ekam pi na bhin-
naṃ, tāni, pariyantachinnasāṭako3 viya, na khaṇḍānī ti
akhaṇḍāni.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 M. ii, 251; S. ii, 70, etc.; A. iii, 36 (see Indexes of these texts for other references).
3 Sbh pariyante chinna-.

[page 222]
222 VII. Cha-anussati-niddeso
Yesaṃ vemajjhe ekam pi na bhinnaṃ, tāni, majjhe vini-
viddhasāṭako viya, na chiddānī ti acchiddāni.
Yesaṃ paṭipāṭiyā dve vā tīṇi vā na bhinnāni, tāni piṭ-
ṭhiyā vā kucchiyā vā uṭṭhitena dīghavaṭṭādi-saṇṭhānena
visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ, aññatarasarīravaṇṇā gāvī
viya, na sabalānī ti asabalāni.
Yāni antarantarā na bhinnāni, tāni, visabhāgabinduvici-
trā gāvī viya, na kammāsānī ti akammāsāni.
Avisesena vā sabbāni pi sattavidhena methunasaṃyogena
kodhupanāhādīhi ca pāpadhammehi anupahatattā akhaṇ-
ḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni.
Tāni yeva taṇhādāsavyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇena
bhujissāni. Buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññūpasatthāni.
Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhatāya1 kenaci vā:- ayaṃ te
sīlesu doso ti evaṃ parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyatāya aparā-
maṭṭhāni.
Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā, atha vā pana
maggasamādhiṃ phalasamādhiñ cā pi saṃvattentī ti samā-
dhisaṃvattanikāni.
Evaṃ akhaṇḍatādi-guṇavasena attano sīlāni anussarato nev'
assa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa-
...pe... na moha-pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatam ev'
assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Sīlam ārabbhā ti purimana-
yen'; eva vikkhambhitanīvaraṇassa ekakkhaṇe jhānangāni
uppajjanti. Sīlaguṇānaṃ pana gambhīratāya nānappakāra-
guṇānussaraṇādhimuttatāya vā appanaṃ appatvā upacāra-
mattam2 eva jhānaṃ hoti. Tad-etaṃ sīlaguṇānussaraṇa-
vasena uppannattā sīlānussat'; icc'; eva sankhaṃ gacchati.
Imañ ca pana sīlānussatiṃ anuyutto bhikkhu sikkhāya
sagāravo hoti, sabhāgavutti, paṭisanthāre appamatto, attā-
nuvādādibhayavirahito, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī,
saddhādi-vepullaṃ adhigacchati, pītipāmojjabahulo hoti;
uttariṃ appaṭivijjhanto pana sugatiparāyano hoti.
Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,
evaṃ mahānubhāvāya sīlānussatiyā sadā ti.
Idaṃ sīlāṇussati yaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh aparāmatthattā.
2 Sbh Bh -ppattam.

[page 223]
Cāgānussati 223
V
Cāgānussatiṃ bhāvetukāmena pana pakatiyā cāgādhi-
muttena niccappavattadānasaṃvibhāgena bhavitabbaṃ.
Atha vā pana bhāvanaṃ ārabhantena: ito dāni pabhuti1 sati
paṭiggāhake antamaso ekālopamatt pi dānaṃ adatvā na
bhuñjissāmī ti samādānaṃ katvā taṃ divasaṃ guṇavisiṭṭhesu
paṭiggāhakesu yathā-satti yathā-balaṃ [saṃvibhāgena2] dā-
naṃ datvā tattha nimittaṃ gaṇhitvā rahogatena patisallī-
nena: lābhā vata me suladdhaṃ vata me, yo 'haṃ maccherama-
lapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā viha-
rāmi, muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃ-
vibhāgarato ti.3 Evaṃ-vigatamalamaccheratādi-guṇavasena
attano cāgo anussaritabbo.
Tattha lābhā vata me ti mayhaṃ vata lābhā [varaṃ4], ye
ime:- āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā
mānusassa5 vā; iti ca:- dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū;
iti ca:- dadamāno piyo hoti, sataṃ dhammam anukkamaṃ;
iti ca evam ādīhi nayehi Bhagavatā dāyakassa lābhāsaṃ-
vaṇṇitā, te mayhaṃ avassaṃ bhāgino ti adhippāyo.
Suladdhaṃ vata me ti yaṃ mayā idaṃ sāsanaṃ manus-
sattaṃ vā laddhaṃ, taṃ suladdhaṃ vata me! Kasmā? Yo
'haṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya ...pe... dānasaṃ-
vibhāgarato ti. Tattha:-
Maccheramalapariyuṭṭhitāyā ti maccheramalena abhi-
bhūtāya.
Pajāyā ti pajāyanavasena sattā vuccanti. Tasmā attano
sampattīnaṃ parasādhāraṇabhāva-[m6]-asahanalakkhaṇena
cittassa pabhassarabhāvadūsakānaṃ7 kaṇhadhammānaṃ añ-
ñatarena maccheramalena abhibhūtesu8 sattesū ti ayam ettha
attho.
Vigatamalamaccherenā ti aññesam pi rāgadosādi-malānañ
ceva maccherassa ca vigatattā vigatamalamaccherena.
Cetasā viharāmī ti yathā-vuttappakāracitto hutvā vasā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh dānippabh-.
2 Sbh omit.
3 A. iii, 313.
4 Sbh omit.
5 Bhm mānussassa.
6 Sh omits.
7 Bhm -dūsanānaṃ.
8 Sbh adhibhū-.

[page 224]
224 VII. Cha-anussati-niddeso
mī ti attho. Suttesu1 pana Mahānāmassa Sakkassa2 sotā-
pannassa sato nissayavihāraṃ pucchato nissayavihāravasena
desitattā agāraṃ ajjhāvasāmī ti vuttaṃ. Tattha abhibha-
vitvā vasāmī ti3 attho.
Muttacāgo ti vissaṭṭhacāgo.
Payatapāṇī ti parisuddhahattho. Sakkaccaṃ sahatthā
deyyadhammaṃ dātuṃ sadā dhotahattho yevā ti vuttaṃ hoti.
Vossaggarato ti vossajjanaṃ,4 vossaggo, pariccāgo ti attho.
Tasmiṃ vossagge satatābhiyogavasena rato ti vossaggarato.
Yācayogo ti yaṃ yaṃ pare yācanti, tassa tassa dānato
yācanayogo5 ti attho; yājayogo ti pi pāṭho; yajanasankhā
tena yājena yutto ti attho.
Dānasaṃvibhāgarato ti dāne ca saṃvibhāge ca rato: ahaṃ
hi dānañ ca demi, attanā paribhuñjitabbato pi ca saṃvibhā-
gaṃ karomi etth'; eva ca asmiṃ ubhaye rato ti evaṃ anussa-
ratī ti attho.
Tass'; evaṃ vigatamalamaccheratādi-guṇavasena attano
cāgaṃ anussarato neva tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ hoti, na dosa- ...pe... na moha-pariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
Cāgam ārabbhā ti purimanayen'; eva vikkhambhitanīvara-
ṇassa ekakkhaṇe jhānangāni uppajjanti.
Cāgaguṇānaṃ pana gambhīratāya nānappakāracāgaguṇā-
nussaraṇādhimuttatāya vā appanaṃ appatvā upacāramat-
tam6 eva jhānaṃ hoti. Tad-etaṃ cāgaguṇānussaraṇavasena
uppannattā cāgānussat'; icc'; eva sankhaṃ gacchati.
Imañ ca pana cāgānussatiṃ anuyutto bhikkhu bhiyyoso-
mattāya cāgādhimutto hoti, alobhajjhāsayo, mettāya anulo-
makārī, visārado, pītipāmojjabahulo; uttariṃ appaṭivijjhanto
pana sugatiparāyano hoti.
Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,
evaṃ mahānubhāvāya, cāgānussatiyā sadā ti.
Idaṃ cāgānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh sutte.
2 Bhm -nāma-Sak-. Cf. Vin. ii, 180 f.; A. iii, 284 f.; v, 328 f.
3 Sb āvasāmīti.
4 Sbh vossajanaṃ.
5 Sbh yoggo.
6 Sbh Bh -ppattam.

[page 225]
Devatānussati 225
VI
Devatānussatiṃ bhāvetukāmena pana ariyamaggavasena
samudāgatehi saddhādīhi guṇehi samannāgatena bhavitab-
baṃ. Tato rahogatena patisallīnena: santi devā Cātumahā-
rājikā, santi devā Tāvatiṃsā, Yāmā, Tusitā, Nimmānaratino,
Paranimmitavasavattino, santi devā Brahmakāyikā, santi devā
tat'; uttariṃ1; yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā
ito cutā tattha uppāa. Mayham pi tathārūpā saddhā saṃvij-
jati. Yathārūpena sīlena . . . yathārūpena sutena . . . yathārūpena
cāgena . . . yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā
tattha uppannā. Mayham pi tathārūpā paññā saṃvijjatī ti2
evaṃ devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano saddhādiguṇā
anussaritabbā.
Sutte pana: yasmiṃ, Mahānāma, samaye ariyasāvako at-
tano ca tāsañ ca devatānaṃ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ
ca paññañ ca anussarati, nev'; assa tasmiṃ samaye rāgapari-
yuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī ti vuttaṃ. Kiñcāpi vuttaṃ, atha kho
taṃ sakkhiṭṭhāne ṭhapetabbaṃ3 devatānaṃ attano saddhā-
dīhi samānaguṇadīpanatthaṃ vuttan ti veditabbaṃ. Attha-
kathāyaṃ hi devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano guṇe
anussaratī ti daḷhaṃ katvā vuttaṃ. Tasmā pubbabhāge
devatānaṃ guṇe anussaritvā aparabhāge attano saṃvijja-
māne saddhādiguṇe anussarato c'; assa neva tasmiṃ samaye
rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa- ...pe... na moha-
pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye
cittaṃ hoti devatā ārabbhā ti purimanayen'; eva vikkham-
bhitanīvaraṇassa ekakkhaṇe jhānangāni uppajjanti. Sad-
dhādiguṇānam pana4 gambhīratāya nānappakāraguṇānus-
saraṇādhimuttatāya vā appanaṃ appatvā upacārapattam5
eva jhānaṃ hoti. Tad-etaṃ devatānaṃ guṇasadisasaddhā-
diguṇānussaraṇavasena devatānussat'; icc'; eva sankhaṃ
gacchati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -uttari.
2 A. iii, 287 f; v, 329 f.
3 Bhm ṭhapetabba-.
4 Bhm pi.
5 Bm -mattam.
I. 15

[page 226]
226 VII. Cha-anussati-niddeso
Imañ ca pana devatānussatiṃ anuyutto bhikkhu devatā-
naṃ piyo hoti manāpo, bhiyyosomattāya saddhādivepul-
laṃ adhigacchati, pītipāmojjabahulo viharati; uttariṃ appa-
tivijjhanto pana sugatiparāyano hoti.
Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso;
evaṃ mahānubhāvāya devatānussatiyā sadā ti.
Idaṃ devatānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.
Yaṃ pana etāsaṃ vitthāradesanāyaṃ: ujugatam ev'; assa
tasmiṃ samaye cittaṃ hoti Tathāgatam ārabbhā ti ādīni
vatvā:- ujugatacitto kho pana, Mahānāma, ariyasāvako la-
bhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpa-
saṃhitaṃ1 pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyatī ti vuttaṃ.
Tattha: iti pi so Bhagavā ti ādīnam atthaṃ nissāya up-
pannaṃ tuṭṭhiṃ sandhāya labhati atthavedan ti vuttaṃ.
Pāḷiṃ nissāya uppannaṃ tuṭṭhiṃ sandhāya labhati dham-
mavedaṃ. Ubhayavasena labhati dhammūpasaṃhitaṃ pā-
mojjan ti vuttan ti veditabbaṃ. Yañ ca2 devatānussatiyaṃ
devatā ārabbhā ti vuttaṃ, taṃ pubbabhāge vā3 devatā ārab-
bha pavattacittavasena, devatā-guṇasadise vā devatābhāva-
nipphādake guṇe ārabbha pavattacittavasena vuttan ti
veditabbaṃ.
Imā pana cha anussatiyo ariyasavakānaṃ yeva ijjhanti,
tesaṃ hi Buddhadhammasanghaguṇā pākaṭā honti. Te ca
akhaṇḍatādi-guṇehi sīlehi vigatamalamaccherena cāgena ma-
hānubhāvānaṃ devatānaṃ guṇasadisehi saddhādi-guṇehi
samannāgatā.
Mahānāma-sutte4 ca sotāpannassa nissayavihāraṃ puṭṭhe-
na Bhagavatā sotāpannassa nissayavihāradassanattham eva
etā vitthārato kathitā. Gedhasutte5 pi: idha, bhikkhave,
ariyasāvako Tathāgataṃ anussarati: iti pi so Bhagavā ...
pe... ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhan-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm dhammapa-.
2 Sh omits.
3 Bhm omit.
4 See quotations above.
5 A. iii, 312.

[page 227]
Anussativasena Visuddhi 227
taṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. Gedho ti kho, bhikkhave,
pañcann'; etaṃ kāmaguṇānam idh'1 adhivacanaṃ. Idam pi
kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evam idh'; ekacce sattā
visujjhantī ti evam ariyasāvakassa anussativasena cittaṃ
visodhetvā uttariṃ2 paramatthavisuddhi-adhigamatthāya
kathitā.
Āyasmatā Mahā-Kaccānena desite Sambādhokāsa-sutte3
pi: acchariyam, āvuso, abbhutam, āvuso, yāvañ c'; idaṃ tena
Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sam-
bādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā ...
pe... nibbānassa sacchikiriyāya, yad idaṃ cha anussatiṭṭhā-
nāni. Katāmāni cha? Idh'; āvuso, ariyasāvako tathāgataṃ
anussarati ...pe... evam idh'; ekacce sattā visuddhidhammā
bhavantī ti evam ariyasāvakass'; eva paramatthavisuddhi-
dhammatāya okāsādhigamavasena kathitā.
Uposathasutte4 pi: kathañ ca, Visākhe, ariyūposatho hoti?
Upakkiliṭṭhassa, Visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā
hoti. Kathañ ca, Visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakka-
mena pariyodapanā hoti. Idha, Visākhe, ariyasāvako Tathā-
gataṃ anussaratī ti evam ariyasāvakass'; eva uposathaṃ upava-
sato cittavisodhanakammaṭṭhānavasena uposathassa mahap-
phalabhāvadassanatthaṃ kathitā.
Ekādasanipāte5 pi: saddho, Mahānāma, ārādhako hoti, no
assaddho, āraddhaviriyo, . . . upaṭṭhitasati, . . . samāhito
. . . paññavā, Mahānāma, ārādhako hoti, no duppañño. Ime-
su kho tvaṃ, Mahānāma, pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha
dhamme uttariṃ2 bhāveyyāsi. Idha tvaṃ, Mahānāma, Ta-
thāgataṃ anussareyyāsi: iti pi so Bhagavā ...pe... Bud-
dho Bhagavā ti . . . . Evam ariyasāvakass'; eva: tesaṃ no,
bhante, nānāvihārena6 viharataṃ ken'; assa vihārena viharitab-
ban7 ti pucchato vihāradassanatthaṃ kathitā.
Evaṃ sante pi parisuddhasīlādi-guṇasamannāgatena pu-
thujjanenā pi manasikātabbā, anussaraṇavasenā pi8 hi Bud-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Bhm uttari.
3 A. iii, 314.
4 A. i, 206 f.
5 A. v, 333.
6 PṬṢ. ed. -vihārehi.
7 PṬṢ. ed. vihātabban. 7 Sbh anussava-vasenāpi.

[page 228]
228 VII. Cha-anussati-niddeso
dhādīnaṃ guṇe anussarato cittaṃ pasīdati yeva, yassānu-
bhāvena nīvaraṇāni vikkhambhetvā1 uḷārapāmojjo vipassa-
naṃ ārabhitvā arahattaṃ yeva sacchikareyya, Kaṭakandha-
kāravāsī2 Phussadevatthero viya. So kir'; āyasmā Mārena
nimmitaṃ Buddharūpaṃ disvā: ayaṃ tāva sarāgadosamoho
evaṃ sobhati. Kathaṃ nu kho Bhagavā [na3] sobhati, [so
hi4] sabbaso vītarāgadosamoho? ti Buddhārammaṇaṃ pītiṃ
paṭilabhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇī ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge samādhi-
bhāvanādhikare Cha Anussati-Niddeso nāma sattamo paric-
chedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -bhitvā.
2 Bhm Kaṭa-andhakāra-; Sh Kaṭakandaravāsi. See Jāt. iv, 490; vi, 30.
3 Sh omits.
4 Sb Bhm omit.

[page 229]
229
VIII
AṬṬHAMO PARICCHEDO
ANUSSATI-KAMMAṬṬHĀNA-NIDDESO
1. Maraṇasati
Idāni ito anantarāya MARAṆASATIYĀ bhāvanā-niddeso
anuppatto.
Tattha maraṇan ti ekabhavapariyāpannassa jīvitindriyassa
upacchedo. Yaṃ pan'; etaṃ arahantānaṃ vaṭṭadukkhasam-
ucchedasankhātaṃ samucchedamaraṇaṃ, sankhārānaṃ
khaṇabhangasankhātaṃ khaṇikamaraṇaṃ, rukkho mato,
lohaṃ matan ti ādisu sammutimaraṇañ ca, na tam idha
adhippetaṃ. Yam pi c'; etaṃ adhippetaṃ, taṃ kālamara-
ṇaṃ akālamaraṇan ti duvidhaṃ hoti.
Tattha kālamaraṇaṃ puññakkhayena vā āyukkhayena vā
ubhayakkhayena vā hoti. Akālamaranaṃ kammupaccheda-
kakammavasena.
Tattha yaṃ vijjamānāya pi āyusantāna [jana1] kapaccaya-
sampattiyā kevalaṃ paṭisandhijanakassa kammassa vipak-
kavipākattā maraṇaṃ hoti:- idaṃ puññakkhayena mara-
ṇaṃ nāma. Yaṃ gatikālāhārādisampattiyā abhāvena ajja-
tanakālapurisānaṃ2 viya vassasatamattaparimāṇassa āyuno
khayavasena maraṇaṃ hoti:- idaṃ āyukkhayena maraṇaṃ
nāma. Yaṃ pana Dūsimāra-3Kalāburājādīnaṃ4 viya taṃ
khaṇaṃ yeva ṭhānā cāvanasamatthena kammunā upacchin-
nasantānānaṃ purimakammavasena vā satthāharaṇādīhi
upakkamehi upacchijjamānasantānānaṃ maraṇaṃ hoti:

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Bhm ajjakāla-.
3 Bhm Dusi. M. i, 333; Thag. 1187 (Dussi).
4 Jāt. iii, 39; v, 135; Mil. 201.


[page 230]
230 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
idaṃ akālamaraṇaṃ nāma. Taṃ sabbam pi vuttappakā-
rena jīvitindriyupacchedena sangahitaṃ.
Iti jīvitindriyupacchedasankhātassa maraṇassa saraṇaṃ
maraṇasati. Taṃ bhāvetukāmena rahogatena patisallīne-
na:- maraṇaṃ bhavissati, jīvitindriyaṃ upacchijjissatī ti vā,
maraṇaṃ maraṇan! ti vā yoniso manasikāro pavattetabbo.
Ayoniso pavattayato hi iṭṭhajanamaraṇānussaraṇe soko
uppajjati, vijātamātuyā piyaputtamaraṇānussaraṇe viya,
aniṭṭhajanamaraṇānussaraṇe pāmojjaṃ uppajjati, verīnaṃ
verimaraṇānussaraṇe viya, majjhattajanamaraṇānussaraṇe
saṃvego na uppajjati, matakaḷebaradassane1 chavaḍāha-
kassa viya, attano maraṇānussaraṇe santāso uppajjati,
ukkhittāsikaṃ vadhakaṃ disvā bhīrukajātikassa viya. Tad
etaṃ sabbam pi satisaṃvegañāṇavirahato hoti. Tasmā
tattha tattha hatamatasatte oloketvā diṭṭhapubbasampattī-
naṃ sattānaṃ matānaṃ maraṇaṃ āvajjetvā satiñ ca saṃ-
vegañ ca ñāṇañ ca yojetvā: maraṇaṃ bhavissatī ti ādinā
nayena manasikāro pavattetabbo. Evaṃ pavattento hi
yoniso pavatteti. Upāyena pavattetī ti attho. Evaṃ pa-
vattayato yeva hi ekaccassa nīvaraṇāni vikkhambhanti,
maraṇārammaṇā sati saṇṭhāti, upacārappattam eva kam-
maṭṭhānaṃ hoti.
Yassa pana ettāvatā na hoti, tena (1) vadhakapaccupaṭ-
ṭhānato, (2) sampattivipattito, (3) upasaṃharaṇato, (4) kā-
yabahusādhāraṇato, (5) āyudubbalato, (6) animittato, (7) ad-
dhānaparicchedato, (8) khaṇaparittato ti imehi aṭṭhah'
ākārehi maraṇaṃ anussaritabbaṃ.
Tattha (1) vadhakapaccupaṭṭhānato ti vadhakassa viya
paccupaṭṭhānato. Yathā hi:- imassa sīsaṃ chindissāmī ti
asiṃ gahetvā gīvāya cārayamāno vadhako paccupatthito va
hoti, evaṃ maraṇam pi paccupaṭṭhitam evā ti anussaritab-
baṃ. Kasmā? Sahajātiyā āgatato jīvitaharaṇato ca.
Yathā hi ahicchattakamakuḷaṃ matthakena paṃsuṃ gahet-
vā va uggacchati, evaṃ sattā jarāmaraṇaṃ gahetvā va
nibbattanti. Tathā hi nesaṃ paṭisandhicittaṃ uppādānan-
taram eva jaraṃ patvā, pabbatasikharato patitasilā viya,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -kaḷevara-.

[page 231]
1. Maraṇasati 231
bhijjati saddhiṃ sampayuttakhandhehi, evaṃ khaṇikamara-
ṇaṃ tāva sahajātiyā āgataṃ, jātassa pana avassaṃ mara-
ṇato idhādhippetamaraṇam pi sahajātiyā āgataṃ. Tasmā
esa satto jātakālato paṭṭhāya yathā nāma uṭṭhito suriyo
atthābhimukho gacchat'; eva, gatagataṭṭhānato īsakam pi
na nivattati;--yathā vā nadī pabbateyyā sīghasotā hārahā-
rinī1 sandate va vattate va īsakam pi na nivattati, evaṃ
īsakam pi anivattamāno maraṇābhimukho va yāti. Tena
vuttaṃ:-
Yam ekarattiṃ paṭhamaṃ gabbhe vasati māṇavo,
abbhuṭṭhito va so yāti, sa gacchaṃ na nivattatī ti2.
Evaṃ gacchato c'; assa, gimhābhitattānaṃ kunnadīnaṃ
khayo viya, pāto āporasānugatabandhanānaṃ dumaphalā-
naṃ patanaṃ viya, muggarābhitāḷitānaṃ mattikabhājanā-
naṃ bhedo viya, suriyarasmisamphuṭṭhānaṃ ussāvabindū-
naṃ viddhaṃsanaṃ viya ca maraṇam eva āsannaṃ hoti.
Ten'; āha3:-
Accayanti ahorattā, jīvitam4 uparujjhati,
āyu khīyati maccānaṃ, kunnādīnam va odakaṃ5.
Phalānam iva pakkānaṃ; pāto papatato6 bhayaṃ,
evaṃ jātānaṃ7 maccānaṃ niccaṃ maraṇato bhayaṃ8.
Yathā pi kumbhakārassa kataṃ mattikabhājanaṃ,
khuddakañ ca mahantañ ca yaṃ pakkaṃ yañ ca āmakaṃ,
sabbaṃ bhedanapariyantaṃ evaṃ maccāna jīvitaṃ9.
Ussavo va tiṇaggam hi suriyuggamanam pati,
evam āyu manussānaṃ. Mā maṃ, amma, nivārayā ti10.
Evaṃ ukkhittāsiko vadhako viya sahajātiyā āgataṃ pan'
etaṃ maraṇaṃ gīvāya asiṃ cārayamāno11 so vadhako viya

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. A. iv, 137 and Comy.; J.PṬṢ. 1906-7, P. 100.
2 Jāt. iv, 494.
3 Sbh Tena vuttaṃ.
4 Sh -taṃ.
5 S. i, 109.
6 Sbh patanato.
7 Sbh jātāna-.
8 Jāt. iv, 127.
9 Sn. 576-7. Cf. S. i, 97; Dhp. 40.
10 Jāt. iv, 122; cf. A. iv, 137.
11 Bhm cāramāno.

[page 232]
232 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
jīvitaṃ harati yeva, āharitvā na1 nivattati. Tasmā sahajātiyā
āgatato jīvitaharaṇato ca ukkhittāsiko vadhako viya mara-
ṇam pi paccupaṭthitam evā ti2 evaṃ vadhakapaccupaṭṭhānato
maraṇaṃ anussaritabbaṃ.
(2) Sampattivipattito ti idha sampatti nāma tāva-d-eva
sobhati, yāva naṃ vipatti nābhibhavati. Na ca sā sampatti
nāma atthi, yā vipattiṃ atikkamma tiṭṭheyya. Tathā hi:-
Sakalaṃ mediniṃ3 bhutvā, datvā koṭisataṃ sukhī,
aḍḍhāmalakamattassa ante issarataṃ gato.
Ten'; eva dehabandhena puññamhi khayam āgate,
maraṇābhimukho so pi asoko sokam āgato ti4.
Api ca sabbaṃ ārogyaṃ vyādhipariyosānaṃ, sabbaṃ yob-
banaṃ5 jarāpariyosānaṃ, sabbaṃ jīvitaṃ maraṇapariyosā-
naṃ, sabbo yeva lokasannivāso jātiyā anugato, jarāya
anusaṭo, vyādhinā abhibhūto, maraṇena abbhāhato. Ten'
āha:-
Yathā pi selā vipulā nabham āhacca pabbatā,
samantā anupariyeyyuṃ nippothentā catuddisā,
evaṃ jarā ca maccu ca adhivattanti pāṇino6.
Khattiye Brāhmaṇe Vesse Sudde Caṇḍāla-Pukkuse,
na kiñci parivajjeti, sabbam evābhimaddati.
Na tattha hatthīnaṃ bhūmi, na rathānaṃ, na pattiyā,
na cā pi mantayuddhena sakkā jetuṃ dhanena vā ti7.
Evaṃ jīvitasampattiyā maraṇavipattipariyosānataṃ va-
vatthapentena sampattivipattito maraṇaṃ anussaritabbaṃ.
(3) Upasaṃharaṇato ti parehi saddhiṃ attano upasaṃha-
raṇato. Tattha sattah'; ākārehi upasaṃharaṇato maraṇaṃ
anussaritabbaṃ:- yasamahattato, puññamahattato, thāma-
mahattato, iddhimahattato, paññāmahattato, paccekabud-
dhato, sammāsambuddhato ti. Kathaṃ? Idaṃ maraṇaṃ
nāma mahāyasānaṃ mahāparivārānaṃ sampannadhanavā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm na āharitvā.
2 Sbh eva hotīti.
3 Bhm medaniṃ. Cf. Jāt. iii,
4 Not traced.
5 Bhm yobbannaṃ.
6 Bhm pāṇine.
8 S. i, 102.

[page 233]
1. Maraṇasati 233
hanānaṃ Mahāsammata-1 Mandhātu-2Mahāsudassana-3Daḷha-
nemi-4Nimippabhutīnam5 pi upari nirāsankam eva patitaṃ,
kim angaṃ6 pana mayhaṃ upari na patissati?
Mahāyasā rājavarā, Mahasammata ādayo,
te pi maccuvasaṃ pattā, mādisesu kathā va kā ti7.
Evaṃ tāva yasamahattato anussaritabbaṃ.
Kathaṃ puññamahattato?
Jotiko8 Jaṭila9 Uggo10 Meṇḍako11 atha Puṇṇako12,
ete c'; aññe ca ye loke mahāpuññā ti vissutā;
sabbe maraṇam āpannā, mādisesu kathā va kā ti.
Evaṃ puññamahattato anussaritabbaṃ.
Kathaṃ thāmamahattato ?
Vāsudevo baladevo,13 Bhīmaseno Yudhiṭṭhilo14,
Cānuro Piyadā-Mallo15 Antakassa vasaṃ gatā,
Evaṃ thāmabalūpetā iti lokamhi vissutā;
ete pi maraṇaṃ yātā, mādisesu kathā va kā ti.
Evaṃ thāmamahattato anussaritabbaṃ.
Kathaṃ iddhimahattato?
Pādanguṭṭhakamattena vijayantam akampayi
yo nām'; iddhimataṃ seṭṭho dutiyo aggasāvako16,
so pi maccumukhaṃ ghoraṃ, migo sīhamukhaṃ viya,
paviṭṭho saha iddhīhi, mādisesu kathā va kā ti.
Evaṃ iddhimahattato anussaritabbaṃ.
Kathaṃ paññāmahattato?

--------------------------------------------------------------------------
1 Jāt. ii, 311; iii, 454.
2 So Sh, Bhm; cf. A. ii, 7; Thig. 486.
3 D. ii, 170 f.
4 D. iii, 59 f.
5 Bhm omit Nimi; Jāt. vi, 95 f.
6 Sbh anga.
7 Not traced.
8 Sb Jotiyo. Dhp. Comy. i, 385.
9 Ibid.
10 Jāt. i, 94.
11 Vin. i, 240 f.
12 Dhp. Comy. i, 385. 13 Jāt. iv, 82.
14 Jāt. v, 426.
15 Bhm yo mahā Mallo; Jāt. iv, 81.
16 Mahā-Moggallāna; Therag.: ver. 1194.

[page 234]
234 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
Lokanāthaṃ ṭhapetvāna, ye c'; aññe atthi pāṇino
paññāya Sāriputtassa kalaṃ nāgghanti1 solasiṃ:
evaṃ nāma mahāpañño paṭhamo aggasāvako2:
maraṇassa vasaṃ patto, mādisesu kathā va kā ti.
Evaṃ paññāmahattato anussaritabbaṃ.
Kathaṃ paccekabuddhato? Ye pi te attano ñāṇaviriya-
balena sabbakilesasattunimmathanaṃ katvā paccekabo-
dhiṃ3 patvā4 khaggavisāṇakappā5 sayambhuno, te pi mara-
ṇato na muttā, kuto panāhaṃ muccissāmī ti?
Taṃ taṃ nimittaṃ āgamma vīmaṃsantā mahesayo
sayambhū ñāṇatejena, ye pattā āsavakkhayaṃ,
ekacariyanivāsena, khaggasingasamūpamā,
te pi nātigatā maccuṃ, mādisesu kathā va kā ti.
Evaṃ paccekabuddhato anussaritabbaṃ.
Kathaṃ sammāsambuddhato? Yo pi so Bhagavā asīti
anuvyañjanapaṭimaṇḍita-dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavici-
trarūpakāyo sabbākāraparisuddhasīlakkhandhādi-guṇarata-
nasamiddhadhammakāyo yasamahatta-puññamahatta-thā-
mamahatta-iddhimahatta-paññāmahattānaṃ pāraṃgato asa-
mo asamasamo appaṭipuggalo arahaṃ sammāsambuddho, so
pi, salilavuṭṭhinipātena mahā aggikkhandho viya, maraṇavuṭ-
ṭhinipātena ṭhānaso vūpasanto.
Evaṃ mahānubhāvassa yaṃ nām'; etaṃ mahesino,
na bhayena na lajjāya maraṇavasam6 āgataṃ.
nillajjaṃ vītasārajjaṃ, sabbasattābhimaddanaṃ:
tayidaṃ mādisaṃ sattaṃ kathaṃ nābhibhavissatī ti ‘
Evaṃ sammāsambuddhato anussaritabbaṃ.
Tass'; evaṃ yasamahattatādisampannehi parehi saddhiṃ
maraṇasāmaññatāya attānaṃ upasaṃharitvā tesaṃ viya
sattavisesānaṃ mayham pi maraṇaṃ bhavissatī ti anussarato
upacārappattaṃ kammaṭṭhānaṃ hotī ti. Evaṃ upasaṃha-
raṇato maraṇaṃ anussaritabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm nāgghati.
2 D. ii, 5; M. iii, 25; S. i, 63.
3 Sbh paccekasambodhiṃ.
4 Bhm pattā.
5 Sn. 35 ff.
6 Sbh maraṇaṃ vasam.

[page 235]
1. Maraṇasati 235
(4) Kāyabahusādhāraṇato ti ayaṃ kāyo bahusādhāraṇo,
asītiyā tāva kimikulānaṃ sādhāraṇo. Tattha chavinissitā
pāṇā chaviṃ khādanti, cammanissitā cammaṃ khādanti,
maṃsanissitā maṃsaṃ khādanti, nahārunissitā nahāruṃ
khādanti, aṭṭhanissitā aṭṭhiṃ khādanti, miñjanissitā miñ-
jaṃ khādanti, tatth'; eva jāyanti jīranti1 miyanti uccārapas-
sāvaṃ karonti, kāyo va nesaṃ pasūtigharañ2 ceva gilā-
nasālā ca susānañ ca vaccakutī ca passāvadoṇiko ca. Svā-
yaṃ tesam pi kimikulānaṃ3 pakopena maraṇaṃ nigacchati
yeva. Yathā ca asītiyā kimikulānaṃ, evaṃ ajjhattikānaṃ
yeva anekasatānaṃ rogānaṃ bahirānañ ca ahivicchikādī-
naṃ maraṇassa paccayānaṃ sādhāraṇo. Yathā hi catuma-
hāpathe ṭhapite lakkhamhi sabbadisāhi āgatā sara-satti-
tomara-pāsāṇādayo nipatanti, evaṃ kāye pi sabbupaddavā
nipatanti. Svāyaṃ tesam pi upaddavānaṃ nipātena ma-
raṇaṃ nigacchati yeva. Ten'; āha Bhagavā:- Idha, bhik-
khave, bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya iti paṭisañ-
cikkhati:- bahukā kho me paccayā maraṇassa; ahi vā
maṃ ḍaṃseyya,4 vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya,4 satapadī vā
maṃ ḍaṃseyya,4 tena me assa kālakiriyā,5 so mam assa anta-
rāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ; bhattaṃ vā me bhuttaṃ
vyāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kup-
peyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ, tena me assa kālan-
kiriyā, so mam assa antarāyo ti.6 Evaṃ kāyabahusādhā-
ranato maraṇaṃ anussaritabbaṃ.
(5) Ayudubbalato ti āyu nām'; etaṃ abalaṃ dubbalaṃ;
tathā hi sattānaṃ jīvitaṃ assāsapassāsūpanibandhañ ceva
iriyāpathūpanibandhañ ca sītuṇhūpanibandhañ ca mahā-
bhūtūpanibandhañ ca āhārūpanibandhañ ca. Tad etaṃ
assāsapassāsānaṃ samavuttitaṃ labhamānam eva pavattati.
Bahi nikkhantanāsikavāte pana anto apavisante,7 paviṭṭhe
vā anikkh[am8] ante mato nāma hoti. Catunnaṃ iriyāpathā-
nam pi samavuttitaṃ labhamānaṃ eva pavattati, aññata-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh jīyanti.
2 Sbh sūtigharañ.
3 Sb kimīnaṃ.
4 Sbh ḍaseyya.
5 Bhm kālank-.
6 A. iii, 306.
7 Bhm appav-.
8 Bhm omit.

[page 236]
236 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
raññatarassa pana adhimattatāya āyusankhārā upacchijjanti.
Sītuṇhānam pi samavuttitaṃ labhamānam eva pavattati,
atisītena pana ati-uṇhena vā abhibhūtassa vipajjati. Mahā-
bhūtānam pi samavuttitaṃ labhamānam eva pavattati,
pathavīdhātuyā pana āpodhātu-ādīnaṃ vā aññataraññata-
rassa pakopena1 balasampanno pi puggalo patthaddhakāyo
vā atisārādivasena kilinnapūtikāyo vā mahāḍāhapareto vā
sambhijjamāna2-sandhibandhano vā hutvā jīvitakkhayaṃ
pāpuṇāti. Kabaḷinkārāhāram3 pi yuttakāle labhantass'; eva
jīvitaṃ pavattati, āhāraṃ alabhamānassa pana parikkha-
yaṃ gacchatī ti evaṃ āyudubbalato maranaṃ anussari-
tabbaṃ.
(6) Animittato ti avavatthānato, paricchedābhāvato ti attho.
Sattānaṃ hi:-
Jīvitaṃ vyādhi kālo ca dehanikkhepanaṃ gati:
pañc'; ete jīvalokasmiṃ animittā na ñāyare4.
Tattha jīvitaṃ tāva ettakam eva jīvitabbaṃ, na ito paran
ti evaṃ5 vavatthānābhāvato animittaṃ, kalalakāle pi hi
sattā maranti, abbuda-, pesi-, ghana-, māsikā-, dvemāsa-,
temāsa-, catumāsa-, pancamāsa-, dasamāsakāle pi, kucchito
nikkhantasamaye pi, tato paraṃ vassasatassa anto pi bahi
pi maranti yeva.
Vyādhi pi iminā va vyādhinā sattā maranti, na aññenā6 ti
evaṃ5 vavatthānābhāvato animitto, cakkhurogenā pi hi sattā
maranti, sotarogādīnaṃ aññatarenā pi.
Kālo pi imasmiṃ yeva kāle maritabbaṃ na aññasmin ti
evaṃ vavatthānābhāvato animitto, pubbaṇhe pi hi sattā
maranti, majjhantikādīnaṃ aññatarasmim pi.
Dehanikkhepanam pi idh'; eva miyamānānaṃ dehena pati-
tabbaṃ, na aññatrā7 ti evaṃ vavatthānābhāvato animittaṃ,
antogāme jātānaṃ hi bahigāme pi attabhāvo patati, bahi-
gāme pi jātānam8 antogāme. Tathā thalajānaṃ vā jale,
jalajānaṃ vā thale ti anekappakārato vitthāretabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb aññatarappakopena.
2 Sbh sañchijjamāna.
3 Bhm kabaḷīkār-.
4 Bhm nayare.
5 Bhm omit.
6 Bhm nāññ-.
7 Sb aññatthā.
8 Bhm jātānam pi.

[page 237]
1. Maraṇasati 237
Gati pi ito cutena idha nibbattitabban ti evaṃ vavatthā-
nābhāvato animittā. Devalokato hi cutā manussesu pi nib-
battanti, manussalokato cutā devalokādīnam pi yattha
katthaci nibbattantī ti evaṃ, yantayuttā goṇo viya, gatipañ-
cake loko samparivattatī ti evaṃ animittato maraṇaṃ
anussaritabbaṃ.
(7) Addhānaparicchedato ti manussānaṃ jīvitassa nāma
etarahi na paricchedo na tathā addhā.1 Yo ciraṃ jīvati, so
vassasataṃ, appaṃ vā bhiyyo--ten'; āha Bhagavā,--appam
idaṃ, bhikkhave, manussānam āyu, gamanīyo samparāyo.
Kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa
amaraṇaṃ. Yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ, appaṃ
vā bhiyyo ti. . . .
Appam āyu manussānaṃ, hīḷeyya naṃ suporiso;
careyy'; ādittasīso va; natthi maccussa nāgamo ti2.
Aparam pi āha:- bhūtapubbaṃ, bhikkhave, arako nāma
satthā ahosī ti3 sabbaṃ pi sattahi upamāhi alankataṃ sut-
taṃ vitthāretabbaṃ. Aparam pi āha:- Yo4 yaṃ, bhikkhave,
bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ5 bhāveti:- aho vatāhaṃ rattindi-
vaṃ jīveyyaṃ, Bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ
vata me katam assā ti; yo pāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ
maraṇasatiṃ5 bhāveti:- aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, Bha-
gavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ bahuṃ vata me katam assā ti;
yo pāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ5 bhāveti:
aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ, yadantaraṃ ekaṃ piṇḍa-
pātaṃ bhuñjāmi, Bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, ba-
huṃ vata me katam assā ti; yo pāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu
evaṃ maraṇasatiṃ5 bhāveti:- aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīvey-
yaṃ, yadantaraṃ cattāro pañca ālope sankhāditvā ajjhoha-
rāmi, Bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me
katam assā ti:- ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū pamattā
viharanti, dandhaṃ maraṇasatiṃ bhāventi āsavānaṃ kha-
yāya.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm etarahi paritto addhā. 2 S. i, 108.
3 A. iv, 136.
4 Text (PṬṢ. ed.) Yvāyaṃ; Sh Yo pāyaṃ.
5 Bhm maraṇassatiṃ.

[page 238]
238 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
Yo ca khvāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ
bhāveti: aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ, yadantaraṃ
ekam ālopaṃ sankhāditvā ajjhoharāmi, Bhagavato sāsanaṃ
manasikareyyaṃ, bahu vata me katam assā ti; yo pāyaṃ,
bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti: aho vatāhaṃ
tadantaraṃ jīveyyaṃ, yadantaram assasitvā vā passasāmi,
passasitvā vā assasāmi, Bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ,
bahuṃ vata me katam assā ti:- ime vuccanti, bhikkhave, bhik-
khū appamaṭṭā viharanti, tikkhaṃ maraṇasatiṃ bhāventi
āsavānaṃ khayāyā ti.1 Evaṃ catupañcālopasankhādana-
mattaṃ avissāsiyo paritto jīvitassa addhā ti evaṃ addhāna-
paricchedato maraṇaṃ anussaritabbaṃ.
(8) Khaṇaparittato ti paramatthato hi atiparitto sattā-
naṃ jīvitakkhaṇo ekacittappavattimatto yeva. Yathā
nāma rathacakkaṃ pavattamānam pi eken'; eva nemippa-
desena pavattati, tiṭṭhamānam pi eken'; eva tiṭṭhati, evam
eva ekacittakkhaṇikaṃ sattānaṃ jīvitaṃ, tasmiṃ citte
niruddhamatte satto niruddho ti vuccati. Yath'; āha:-
atīte cittakkhaṇe jīvittha, na jīvati, na jīvissati; anāgate cittak-
khaṇe na jīvittha, na jīvati, jīvissati; paccuppanne cittakkha-
ne na jīvittha, jīvati, na jīvissatī ti2.
Jīvitaṃ attabhāro ca sukhadukkhā ca kevalā
ekacittasamāyuttā lahuso vattate khaṇo.
Ye niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,
sabbe pi sadisā khandhā gatā appaṭisandhiyā.
Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati,
cittabhangā mato loko: paññatti paramatthiyā ti.
Evaṃ khaṇaparittato maranaṃ anussaritabbaṃ.
Iti imesaṃ aṭṭhannaṃ ākārānaṃ aññataraññatarena anus-
sarato pi punappunaṃ manasikāravasena cittaṃ āsevanaṃ
labhati, maraṇārammaṇā sati santiṭṭhati, nīvaraṇāni vik-
khambhanti, jhānangāni pātubhavanti. Sabhāvadhammattā
pana saṃvejanīyattā ca ārammaṇassa appanaṃ appatvā
upacārappattam3 eva jhānaṃ hoti. Lokuttarajjhānaṃ pana

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iv, 318 f. ( 11).
2 Not traced.
3 Bm upacāramattam eva throughout.

[page 239]
2. Kāyagatāsati 239
dutiya-catutthāni ca āruppajjhānāni sabhāvadhamme pi
bhāvanāvisesena appanaṃ pāpuṇanti. Visuddhibhāvanā-
nukkamavasena hi lokuttaraṃ appanaṃ pāpuṇāti āramma-
ṇātikkamabhāvanāvasena āruppaṃ. Appanāpattass'; eva
hi jhānassa ārammaṇasamatikkamanamattaṃ tattha hoti,
idha pana tad-ubhayam pi natthi. Tasmā upacārapattam
eva jhānaṃ hoti. Tad-etaṃ sati1 balena uppannattā mara-
ṇasat'; icc'; eva sankhaṃ gacchati.
Imañ ca pana maraṇasatiṃ anuyutto bhikkhu satataṃ
appamatto hoti, sabbabhavesu anabhiratisaññaṃ paṭila-
bhati, jīvitanikantiṃ jahāti,2 pāpagarahī hoti, asannidhiba-
hulo, parikkhāresu vigatamalamacchero, aniccasaññā c'
assa paricayaṃ gacchati, tad-anusāren'; eva ca dukkhasañ-
ñā anattasaññā ca upaṭṭhāti.
Yathā abhāvitamaraṇā sattā, sahasā vāḷamiga-yakkha-
sappa-cora-vadhakābhibhūtā viya, maraṇasamaye bhayaṃ
santāsaṃ sammohaṃ āpajjanti, evaṃ anāpajjitvā abhayo
asammūḷho kālaṃ karoti. Sace diṭṭh'; eva dhamme ama-
taṃ nādhigameti,3 kāyassa bhedā sugatiparāyano hoti.
Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,
evaṃ mahānubhāvāya maraṇanussatiyā4 sadā ti.
Idaṃ maraṇasatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.
2. Kāyagatāsati
Idāni yan taṃ aññatra buddhuppādā appavattapubbaṃ
sabbatitthiyānaṃ avisayabhūtaṃ tesu tesu Suttantesu:-
ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahato saṃvegāya
saṃvattati, mahato atthāya saṃvattati, mahato yogakkhemāya
saṃvattati, mahato sati sampajaññāya saṃvattati, ñāṇadassa-
napaṭilābhāya saṃvattati, diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃ-
vattati, vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Katamo
ekadhammo? Kāyagatāsati . . . Amataṃ te, bhikkhave, pari-
bhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ paribhuñjanti. Amataṃ te,
bhikkhave, na paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ na paribhuñ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit maraṇassati.
2 Bhm jahati.
3 Sbh nārādheti.
4 Bhm maraṇassatiyā.

[page 240]
240 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
janti.1 Amataṃ tesaṃ, bhikkhave, paribhuttaṃ . . . apari-
bhuttaṃ . . . parihīnaṃ . . . aparihīnaṃ . . . viraddhaṃ . . .
aviraddhaṃ2 . . . yesaṃ kāyagatāsati āraddhā ti3 evaṃ
Bhagavatā anekehi ākārehi pasaṃsitvā:- kathaṃ bhāvitā,
bhikkhave, kāyagatāsati? Kathaṃ bahulīkatā mahapphalā
hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā
ti4 ādinā nayena ānāpānapabbaṃ iriyāpathapabbaṃ, catu-
sampajaññapabbaṃ, paṭikūla-5manasikārapabbaṃ, dhātu-
manasikārapabbaṃ, nava sīvathikapabbānī ti6 imesaṃ cud-
dasannaṃ pabbānaṃ vasena kāyagatāsati kammaṭṭhānaṃ
niddiṭṭhaṃ, tassa bhāvanāniddeso anuppatto.
Tattha yasmā iriyāpathapabbaṃ, catusampajaññapab-
baṃ, dhātumanasikārapabban ti imāni tīṇi vipassanāvasena
vuttāni, nava sīvathikapabbāni6 vipassanāñāṇesu yeva
ādīnavānupassanāvasena vuttāni, yā pi c'; ettha uddhumā-
takādisu samādhibhāvanā ijjheyya, sā asubhaniddese pakā-
sitā yeva.
Ānāpānapabbaṃ pana paṭikūlamanasikārapabbañ ca imān'
ev'; ettha dve samādhivasena vuttāni. Tesu ānāpānapab-
baṃ ānāpānasativasena visuṃ kammaṭṭhānaṃ yeva. Yaṃ
pan'; etaṃ:- puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu imam eva
kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakātacapariyantaṃ
pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi ima-
smiṃ kāye kesā lomā ...pe... muttan ti7 evaṃ matthalun-
gaṃ aṭṭhimiñjena sangahetvā paṭikūlamanasikāravasena de-
sitaṃ dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ:- idam idha kāyagatā
satī ti adhippetaṃ. Tatthāyaṃ8 pāḷivaṇṇanā pubbangamo
bhāvanāniddeso:- imam eva kāyan ti imaṃ catumahābhū-
tikaṃ9 pūtikāyaṃ. Uddhaṃ pādatalā ti pādatalato upari.
Adho kesamatthakā ti kesaggato heṭṭhā. Tacapariyantan ti
tiriyaṃ tacaparicchinnaṃ. Pūraṃ nānappakārassa asucino

--------------------------------------------------------------------------
1 Following the contrary order, in the positive and negative
clauses, to the PṬṢ. ed.
2 PṬṢ. viruddhaṃ . . . aviruddhaṃ; Sb āraddhaṃ.
3 A. i, 43, 45.
4 M. iii, 89.
5 Sbh paṭikk-.
6 Bhm siv-.
7 D. ii, 293; M. i, 57.
8 Sh Tatrāyaṃ.
9 Sbh cātummahā-.

[page 241]
2. Kāyagatāsati 241
paccavekkhatī ti nānappakārakesādi asucibharito ayaṃ kāyo
ti passati. Kathaṃ? Atthi imasmiṃ kāye kesā ...pe...
muttan ti.
Tattha atthī ti saṃvijjanti.1 Imasmin ti svāyaṃ uddhaṃ
pādatalā adhokesamatthakā tacapariyanto pūro nānappa-
kārassa asucino ti vuccati, tasmiṃ kāye ti sarīre, sarīraṃ hi
asucisañcayato kucchitānaṃ kesādīnañ ceva cakkhurogādī-
nañ ca rogasatānaṃ āyabhūtato kāyo ti vuccati. Kesā
lomā ti ete kesādayo dvattiṃsākārā2.
Tattha atthi imasmiṃ kāye kesā, atthi imasmiṃ kāye lomā
ti evaṃ sambandho veditabbo. Imasmiṃ hi pādatalā paṭ-
thāya upari, kesamatthakā paṭṭhāya heṭṭhā. Tacato paṭ-
ṭhāya parito ti ettake vyāmamatte kaḷebare3 sabbākārenā pi
vicinanto4 na koci kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḷuriyaṃ vā
agaruṃ vā kunkumaṃ vā kappūraṃ vā vāsacuṇṇādiṃ vā
aṇumattam pi sucibhāvaṃ passati; atha kho paramaduggan-
dhajegucchaṃ assirikadassanaṃ5 nānappakāraṃ kesalomā-
dibhedaṃ asuciṃ yeva passati. Tena vuttaṃ: atthi ima-
smiṃ kāye kesā lomā ...pe... muttan ti.
Ayam ettha padasambandhato vaṇṇanā.
Imaṃ pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena ādikammi-
kena kulaputtena, vuttappakāraṃ kalyāṇamittaṃ upasan-
kamitvā, idaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetabbaṃ. Tenā pi 'ssa
kammaṭṭhānaṃ kathentena sattadhā uggahakosallaṃ, dasa-
dhā ca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ.
Tattha vacasā, manasā, vaṇṇato, saṇṭhānato, disato, okāsato,
paricchedato ti evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitab-
baṃ. Imasmiṃ hi paṭikūlamanasikārakammaṭṭhāne yo pi
tipiṭako hoti, tenā pi manasikārakāle paṭhamaṃ vācāya saj-
jhāyo kātabbo. Ekaccassa hi sajjhāyaṃ karontass'; eva
kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti, Malayavāsī Mahā-Devatthe-
rassa6 santike uggahitakammaṭṭhānānaṃ dvinnaṃ therānaṃ
viya. Thero kira tehi kammaṭṭhānaṃ yācito:- cattāro

--------------------------------------------------------------------------
1 Sic.
2 Khp. III.; Khp. A. 37 f.; Vibh. 193 f.; Sam. Vin. in loco.
3 S. i, 62; A. ii, 48.
4 Bhm pavicinanto, omitting pi.
5 Bhm assirī-.
6 Bhm Mahā-Reva-.
I. 16

[page 242]
242 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
māse imaṃ yeva sajjhāyaṃ karothā ti dvattiṃsākārapāḷiṃ
adāsi. Te kiñcāpi nesaṃ dve tayo nikāyā paguṇā, padak-
khiṇaggāhitāya pana cattāro māse dvattiṃsākāraṃ sajjhā-
yantā va sotāpannā ahesuṃ. Tasmā kammaṭṭhānaṃ ka-
thentena ācariyena antevāsiko vattabbo:- paṭhamaṃ tāva
vācāya sajjhāyaṃ karohī ti.1 Karontena ca tacapañcakādīni
paricchinditvā anulomapaṭilomavasena sajjhāyo kātabbo:-
kesā, lomā, nakhā, dantā, taco ti hi vatvā, puna paṭilomato:
taco, dantā, nakhā, lomā, kesā ti vattabbaṃ. Tad-anantaraṃ
vakkapañcake: maṃsaṃ, nahāru,2 aṭṭhi, atthimiñjaṃ, vakkan
ti vatvā, puna paṭilomato: vakkaṃ, aṭṭhimiñjaṃ, aṭṭhi, na-
hāru, maṃsaṃ, taco, dantā, nakhā, lomā, kesā ti vattabbaṃ.
Tato papphāsapañcake: hadayaṃ, yakanaṃ, kilomakaṃ,
pihakaṃ, papphāsan ti vatvā, puna paṭilomato: papphāsaṃ,
pihakaṃ, kilomakaṃ, yakanaṃ, hadayaṃ, vakkaṃ, aṭṭhi-
miñjaṃ, aṭṭhi, nahāru, maṃsaṃ, taco, dantā, nakhā, lomā,
kesā ti vattabbaṃ.
Tato matthalungapañcake: antaṃ, antaguṇaṃ, udariyaṃ,
karīsaṃ matthalungan ti vatvā, puna paṭilomato mattha-
lungaṃ, karīsaṃ, udariyaṃ, antaguṇaṃ, antaṃ, papphā-
saṃ, pihakaṃ, kilomakaṃ, vakanaṃ, hadayaṃ, vakkaṃ,
aṭṭhimiñjaṃ, aṭṭhi, nahāru, maṃsaṃ, taco, dantā, nakhā,
lomā, kesā ti vattabbaṃ.
Tato medachakke: pittaṃ, semhaṃ, pubbo, lohitaṃ,
sedo, medo ti vatvā puna paṭilomato: medo, sedo, lohitaṃ,
pubbo, semhaṃ, pittaṃ, matthalungaṃ, karīsaṃ, udariyaṃ,
antaguṇaṃ, antaṃ, papphāsaṃ, pihakaṃ, kilomakaṃ, ya-
kanaṃ, hadayaṃ, vakkaṃ, aṭṭhimiñjaṃ, atthi, nahāru,
maṃsaṃ, taco, dantā, nakhā, lomā, kesā ti vattabbaṃ.
Tato muttachakke: assu, vasā, kheḷo, singhāṇikā, lasikā
muttan ti vatvā, puna paṭilomato: muttaṃ, lasikā, singhā-
ṇikā, kheḷo, vasā, assu, medo, sedo, lohitaṃ, pubbo, sem-
haṃ, pittaṃ, matthalungaṃ, karīsaṃ, udariyaṃ, anta-
guṇaṃ, antaṃ, papphāsaṃ, pihakaṃ, kilomakaṃ, yaka-
naṃ, hadayaṃ, vakkaṃ, aṭṭhimiñjaṃ, aṭṭhi, nahāru, maṃ-
saṃ, taco, dantā, nakhā, lomā, kesā ti vattabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm karotīti.
2 Bhm nhāru.

[page 243]
2. Kāyagatāsati 243
Evaṃ kālasataṃ kālasahassaṃ kālasatasahassam pi vā-
cāya sajjhāyo kātabbo. Vacassā sajjhāyena hi kammaṭṭhā-
natan ti paguṇā hoti; na ito c'; ito ca cittaṃ vidhāvati; koṭ-
ṭhāsā pākaṭā honti, hatthasankhalikā viya, vatipādapanti1
viya ca khāyanti.
Yathā pana vacasā, tath'; eva manasā pi sajjhāyo kātabbo.
Vacasā sajjhāyo hi manasā sajjhāyassa paccayo hoti; manasā
sajjhāyo lakkhaṇapaṭivedhassa paccayo hoti.
Vaṇṇato ti kesādīnaṃ vaṇṇo vavatthapetabbo. Saṇṭhā-
nato ti tesaṃ yeva saṇṭhānaṃ vavatthapetabbaṃ. Disato
ti imasmiṃ hi sarīre nābhito uddhaṃ uparimā disā, adho
heṭṭhimā disā, tasmā ayaṃ koṭṭhāso imissā nāma disāyā ti
disā vavatthapetabbā. Okāsato ti ayaṃ koṭṭhāso imasmiṃ
nāma okāse patiṭṭhito ti evaṃ tassa tassa okāso vavattha-
petabbo. Paricchedato ti sabhāgaparicchedo visabhāgapa-
ricchedo ti dve paricchedā. Tattha ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca
upari ca tiriyañ ca iminā nāma paricchinno ti evaṃ sabhāga-
paricchedo veditabbo. Kesā na lomā, lomā pi na kesā ti
evaṃ amissakatāvasena visabhāgaparicchedo veditabbo.
Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhantena pana idaṃ
kammaṭṭhānaṃ asukasmiṃ2 sutte paṭikūlavasena kathitaṃ,
asukasmiṃ dhātuvasenā ti ñatvā ācikkhitabbaṃ. Idaṃ hi
Mahāsatipaṭṭhāne3 paṭikūlavasen'; eva kathitaṃ; Mahāhat-
thipadopama4-Mahā-Rāhulovāda5-Dhātuvibhangesu6 dhātu-
vasena kathitaṃ. Kāyagatāsati-Sutte7 pana yassa vaṇṇato
upaṭṭhāti, taṃ sandhāya cattāri jhānāni vibhattāni. Tattha
dhātuvasena kathitaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ hoti, paṭi-
kūlavasena kathitaṃ samathakammaṭṭhānaṃ, tad-etaṃ idha
samathakammaṭṭhānam evā ti evaṃ sattadhā uggahako-
sallaṃ ācikkhitvā anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vik-
khepapaṭibāhanato, paṇṇattisamatikkamanato, anupubbamuñca-
nato, appanāto, tayo ca suttantā ti evaṃ dasadhā manasikā-
rakosallaṃ ācikkhitabbaṃ.
Tattha anupubbato ti idaṃ hi sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm vatī-.
2 Bhm imasmiṃ.
3 D. ii, 290 f.
4 M. i, 184 f.
5 Ibid. i, 414 f.
6 Ibid. iii, 237 f.
7 Ibid. 88 f.

[page 244]
244 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
anupaṭipāṭiyā manasikātabbaṃ, na ekantarikāya. Ekanta-
rikāya hi manasikaronto yathā nāma akusalo puriso dvat-
tiṃsapadaṃ nisseṇiṃ ekantarikāya ārohanto kilantakāyo
patati, na ārohanaṃ sampādeti, evam eva bhāvanāsampatti-
vasena adhigantabbassa assādassa anadhigamā kilantacitto
patati, na bhāvanaṃ sampādeti. Anupubbato manasikaron-
tenā pi ca nātisīghato manasikātabbaṃ. Atisīghato mana-
sikaroto1 hi, yathā nāma tiyojanamaggaṃ paṭipajjitvā, ok-
kamanavissajjanaṃ asallakkhetvā, sīghena javena satak-
khattum pi gamanāgamanaṃ karoto purisassa, kiñcāpi
addhānaṃ parikkhayaṃ gacchati, atha kho pucchitvā va
gantabbaṃ hoti, evam eva kevalaṃ kiñcāpi kammaṭṭhānaṃ
pariyosānaṃ pāpuṇāti, avibhūtaṃ pana hoti, na visesaṃ āva-
hati, tasmā nātisīghato manasikātabbaṃ.
Yathā ca nātisīghato, evaṃ nātisaṇikato pi. Atisaṇikato
manasikaroto hi yathā nāma tadahe 'va tiyojanamaggaṃ2
gantukāmassa purisassa antarāmagge rukkhapabbatataḷā-
kādisu3 vilambamānassa maggo parikkhayaṃ na gacchati,
dvīha-tīhena pariyosāpetabbo hoti, evam eva kammaṭṭhā-
naṃ pariyosānaṃ na gacchati, visesādhigamassa paccayo
na hoti.
Vikkhepapaṭibāhanato ti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahid-
dhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. Ap-
paṭibāhato hi yathā nāma ekapadikaṃ papātamaggaṃ
paṭipannassa purisassa akkamanapadaṃ asallakkhetvā, ito
c'; ito ca vilokayato padavāro virajjhati, tato sataporise
papāte patitabbaṃ hoti, evam eva, bahiddhā vikkhepe sati,
kammaṭṭhānaṃ parihāyati paridhaṃsati; tasmā vikkhepapa-
ṭibāhanato manasikātabbaṃ.
Paṇṇattisamatikkamanato ti yā ayaṃ kesā lomā ti ādikā
paṇṇatti, taṃ atikkamitvā: paṭikūlan ti cittaṃ ṭhapetab-
baṃ. Yathā hi udakadullabhakāle manussā araññe uda-
pānaṃ disvā, tattha tālapaṇṇādikaṃ kiñcid-eva saññāṇaṃ
bandhitvā tena saññāṇena āgantvā nahāyanti ceva pivanti

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -karonto.
2 Sbh yojanaṃ maggaṃ.
3 Sh refers to Sammoha (Vilāsinī) as reading rukkha-
pabbatagahaṇādīsu.

[page 245]
2. Kāyagatāsati 245
ca, yadā pana nesaṃ abhiṇhasañcārena āgatā gatapadaṃ
pākaṭaṃ hoti, tadā saññāṇena kiccaṃ na hoti, icchiticchi-
takkhaṇe gantvā nahāyanti ceva pivanti ca, evam eva pub-
babhāge kesā lomā ti paṇṇattivasena manasikaroto paṭikū-
labhāvo pākaṭo hoti, atha kesā lomā ti paṇṇattiṃ samatik-
kamitvā paṭikūlabhāve yeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ.
Anupubbamuñcanato ti yo yo koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ
taṃ muñcantena anupubbamuñcanato manasikātabbaṃ.
Adikammikassa hi kesā ti manasikaroto manasikāro gantvā
muttan ti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsam eva āhacca tiṭṭhati,
muttan ti ca manasikaroto manasikāro gantvā kesā ti imaṃ
ādikoṭṭhāsam eva āhacca tiṭṭhati, ath'; assa manasikaroto
manasikaroto keci koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, keci na upaṭṭha-
hanti. Tena ye ye upaṭṭhahanti, tesu tesu tāva kammaṃ
kātabbaṃ1 Yāva dvīsu upaṭṭhitesu tesam pi eko suṭṭhu-
taraṃ upaṭṭhāti,2 evaṃ upaṭṭhitaṃ pana tad3 eva punap-
punaṃ manasikarontena appanā uppādetabbā.
Tatrāyaṃ upamā: yathā hi dvattiṃsatālake tālavane va-
santaṃ makkaṭaṃ gahetukāmo ludde ādimhi ṭhitatālassa
paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiṃ kareyya; atha kho so
makkaṭo paṭipāṭiyā tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyanta-
tālam eva gaccheyya; tattha pi gantvā luddena tath'; eva
kate puna ten'; eva nayena āditālaṃ āgaccheyya, so evaṃ
punappunaṃ paṭipātiyamāno ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne yeva
uṭṭhahitvā anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tass'; eva
majjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiya-
māno pi na uṭṭhaheyya, evaṃsampadam idaṃ daṭṭhabbaṃ.
Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ:- yathā hi tālavane dvat-
tiṃsatālā, evaṃ imasmiṃ kāye dvattiṃsakoṭṭhāsā. Mak-
kaṭo viya cittaṃ, luddo viya yogāvacaro. Makkaṭassa
dvattiṃsatālake tālavane nivāso viya yogino cittassa dvat-
tiṃsakoṭṭhāsake kāye ārammaṇavasena anusañcaraṇaṃ.
Luddena ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā
ukkuṭṭhiyā katāya makkaṭassa tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā,
pariyantatālagamanaṃ viya, yogino: kesā ti manasikāre
āraddhe paṭipātiyā gantvā pariyosānakoṭṭhāse yeva cittassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh katabbaṃ.
2 Bhm upaṭṭhahati. 3 Bhm tam.

[page 246]
246 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
saṇṭhānaṃ. Puna paccāgamane pi es'; eva nayo. Punap-
punaṃ paṭipātiyamānassa makkaṭassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭ-
ṭhāne uṭṭhānaṃ viya, punappunaṃ manasikaroto kesuci
kesuci upaṭṭhātesu anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu
parikammakaraṇaṃ. Anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā
tassa majjhe makuḷatālapaṇṇasūcim daḷhaṃ gahetvā vijjhi-
yamānassā pi anuṭṭhānaṃ viya, avasāne dvīsu upaṭṭhitesu
yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti;1 tam eva punappunaṃ manasi-
karitvā appanāya uppādanaṃ.
Aparā pi upamā:- yathā nāma piṇḍapātiko bhikkhu dvat-
tiṃsakulaṃ gāmaṃ upanissāya vasanto paṭhamagehe yeva
dve bhikkhā labhitvā, parato ekaṃ vissajjeyya, puna divase
tisso labhitvā, parato dve vissajjeyya, tatiyadivase ādimhi
yeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā paribhuñjeyya,
evaṃsampadam idaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvattiṃsakulagāmo
viya hi dvattiṃsākāro. Piṇḍapātiko viya yogāvacaro.
Tassa taṃ gāmaṃ upanissāya vāso viya yogino dvattiṃsākāre
parikammakaraṇaṃ. Paṭhamagehe dve bhikkhā labhitvā
parato ekissā vissajjanaṃ viya, dutiya divase tisso labhitvā
parato dvinnaṃ vissajjanaṃ viya ca, manasikaroto manasi-
karoto anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu upaṭṭhitesu2
yāva koṭṭhāsadvaye parikammakaraṇaṃ, tatiyadivase ādim-
hi yeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā pari-
bhogo viya, dvīsu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti, tam eva
punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.
Appanāto ti appanākoṭṭhāsato kesādisu ekekasmiṃ koṭ-
ṭhāse appanā hotī ti veditabbā ti ayam [ev'3] ettha adhip-
pāyo.
Tayo ca suttantā ti adhicittaṃ, sītibhāvo, bojjhangakosallan
ti ime tayo suttantā viriyasamādhiyojanatthaṃ veditabbā
ti ayam ettha adhippāyo.
Tattha: adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā tīṇi
nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni: kālena kālaṃ
samādhinimittaṃ manasikātabbaṃ kālena kālaṃ paggahani-
mittaṃ4 manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So also Bhm.
2 Bhm once only.
3 Sbh omit.
4 So all editions. PṬṢ. Ang. ed. has paggāha-.

[page 247]
2. Kāyagatāsati 247
manasikātabbaṃ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhik-
khu ekantaṃ samādhinimittaṃ yeva manasikareyya, ṭhānaṃ
taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhi-
cittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaṃ yeva mana-
sikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya. Sace,
bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhāni-
mittaṃ yeva manasikareyya, thānaṃ taṃ cittaṃ na sammā-
samādhiyeyya āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave,
adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhiṇimittaṃ
paggahanimittaṃ upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti
cittaṃ muduñ ca kammaññañ1 ca pabhassarañ ca na ca pa-
bhangu sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya.
Seyyathā pi, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārante-
vāsī vā ukkaṃ bandhati, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālim-
peti, ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā
ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena
kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati:-
Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ
jātārūpaṃ ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ
ḍaheyya:- Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārante-
vāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhā-
naṃ taṃ jātārūpaṃ nibbāyeyya:- sace, bhikkhave, suvaṇṇa-
kāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ ajjhu-
pekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammāparipākaṃ gac-
cheyya:- Yato ca kho, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇa-
kārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati,
kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupek-
khati, taṃ hoti jātarūpaṃ muduñ ca kammaññañ1 ca pabhas-
sarañ ca na ca pabhangu sammā upeti kammāya, yassā yassā
ca piḷandhanavikatiyā ākankhati, yadi paṭṭikāya, yadi kuṇḍa-
lāya, yadi gīveyyāya,2 yadi suvaṇṇamālāya, tañ c'; assa atthaṃ
anubhoti.
Evam eva kho, bhikkhave, adhicittamanuyuttena bhikkhunā
...pe... sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya, yassa
yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhi-

--------------------------------------------------------------------------
1 So all editions. PṬṢ. Ang. ed. has kammanīyañ.
2 PṬṢ. has gīveyyake.

[page 248]
248 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
ninnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr'; eva sakkhibhab-
bataṃ pāpuṇāti, sati sati āyatane ti1 idaṃ suttaṃ adhicittan
ti veditabbaṃ.
Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo
anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātuṃ. Katamehi chahi? Idha,
bhikkhave, bhikkhu yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ,
tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti; yasmiṃ samaye cittaṃ
paggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti; yasmiṃ
samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ
sampahaṃseti; yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ,
tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati. Paṇītādhimuttiko ca
hoti, nibbānābhirato. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi
samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikā-
tun ti2 idaṃ suttaṃ [anuttaraṃ3] sītibhāvo ti veditabbaṃ.
Bojjhangakosallaṃ pana: evam eva kho, bhikkhave, yasmiṃ
samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisam-
bojjhangassa bhāvanāyā ti4 appanākosallakathāyaṃ dassi-
tam eva.
Iti idaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ suggahitaṃ katvā
idañ ca dasavidhaṃ manasikārakosallaṃ suṭṭhu vavattha-
petvā tena yoginā ubhayakosallavasena kammaṭṭhānaṃ
sādhukaṃ uggahetabbaṃ.
Sace pan'; assa ācariyena saddhiṃ ekavihāre yeva phāsu
hoti, evaṃ vthārena akathāpetvā [kammaṭṭhānaṃ suṭṭhu
vavatthapetvā5] kammaṭṭhānaṃ anuyuñjantena6 visesaṃ
labhitvā uparūpari kathāpetabbaṃ. Aññattha vasitukāmena
yathāvuttena vidhinā vitthārato kathāpetvā punappunaṃ
parivattetvā sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā pathavīkasi-
ṇaniddese vuttanayen'; eva ananurūpaṃ senāsanaṃ pahāya
anurūpe vihāre vasantena7 khuddakapaḷibodhupacchedaṃ
katvā paṭikūlamanasikāre parikammaṃ kātabbaṃ.
Karontena pana kesesu tāva nimittaṃ gahetabbam.
Kathaṃ? Ekaṃ vā dve vā kese luñcitvā hatthatale ṭha-

--------------------------------------------------------------------------
1 A. i, 256-58.
2 A. iii, 435.
3 So Bhm. Sbh omit.
4 S. v, 112.
5 Sbh omit clause.
6 Bhm anuyujj-.
7 Sbh anurūpe viharantena.

[page 249]
2. Kāyagatāsati 249
petvā vaṇṇo tāva vavatthāpetabba. Chinnaṭṭhāne pi kese
oloketuṃ vaṭṭati. Udakapatte vā yāgupatte vā olokentum
[pi1] vaṭṭati yeva. Kāḷakakāle disvā: kāḷakā ti manasikā-
tabbā, setakāle: setā ti, missakakāle pana ussadavasena
manasikātabbā honti. Yathā ca kesesu, evaṃ sakale pi
tacapañcake disvā va nimittaṃ gahetabbaṃ.
Evaṃ nimittaṃ gahetvā sabbakoṭṭhāsesu2 vaṇṇa-saṇṭhā-
nadisokāsa-paricchedavasena vavatthapetvā vaṇṇa-saṇṭhāna-
gandha-āsayokāsavasena pañcadhā paṭikūlatā vavatthape-
tabbā. Tatrāyaṃ sabbakoṭṭhāsesu anupubbakathā3:- kesā
tāva pakativaṇṇena kāḷakā addāriṭṭhakavaṇṇā.4 Saṇṭhānato
dīghavaṭṭa [likā5] tulā daṇḍasaṇṭhānā. Disato uparimadisāya
jātā. Okāsato ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi, purato nalā-
ṭantena, pacchato galavāṭakena paricchinnā. Sīsakaṭāhave-
ṭhanaṃ allacammaṃ kesānaṃ okāso. Paricchedato6 kesā
sīsaveṭhanacamme vihaggamattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena,
heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamañ-
ñena paricchinnā, dve kesā ekato natthī ti ayaṃ sabhāga-
paricchedo. Kesā na lomā, lomā na kesā ti evaṃ avasesa-
ekatiṃsakoṭṭhāsehi amissakatā.7 Kesā nāma pāṭiyekko
ekakoṭṭhāso8 ti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ kesānaṃ
vaṇṇādito vavatthāpanaṃ.
Idaṃ pana nesaṃ vaṇṇādivasena pañcadhā paṭikūlato
vavatthāpanaṃ: - Kesā nām'; ete vaṇṇato pi paṭikūlā, saṇthā-
nato pi gandhato pi āsayato pi okāsato pi paṭikūlā, manuññe
pi hi yagupatte vā bhattapatte vā kesavaṇṇaṃ kiñci disvā:
kesamissakam idaṃ! Haratha nan ti jigucchanti, evaṃ
kesā vaṇṇato paṭikūlā. Rattiṃ bhuñjantā pi kesasaṇṭhā-
naṃ akkavākaṃ vā makacivākaṃ vā chupitvā [pi9] tath'; eva
jigucchanti, evaṃ saṇṭhānato paṭikūlā. Telamakkhanapup-
phadhūmādi-10sankhāravirahitānañ ca kesānaṃ gandho para-
majeguccho hoti. Tato jegucchataro aggimhi pakkhittā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Bhm -ṭṭhāse.
3 Bhm ampubbikathā.
4 Bhm addhāriṭṭhaka-.
5 Sbh omit.
6 Bhm add ti.
7 Bm amissi-; Bh amissī-.
8 Sbh pāṭi ekko eko koṭṭhāso.
9 Sbh omit.
10 Sbh -dhūpādi.

[page 250]
250 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
naṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato apaṭikūlā pi [siyuṃ1],
gandhena pana paṭikūlā yeva. Yathā hi daharassa kumā-
rassa vaccaṃ vaṇṇato haliddivaṇṇaṃ, saṇṭhānato [pi2] ha-
liddipiṇḍasaṇṭhānaṃ, sankāraṭṭhāne chaḍḍitañ ca uddhu-
mātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato talapakkavaṇṇaṃ, saṇ-
ṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudingasaṇṭhānaṃ, dāṭhā pi 'ssa
sumanamakuḷasadisā ti ubhayam pi vaṇṇasaṇṭhānato siyā
appaṭikūlaṃ, gandhena pana paṭikūlam eva, evaṃ kesā pi
siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato apaṭikūlā, gandhena pana paṭikūlā
yevā ti. Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandhena jātāni
sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti
aparibhogāni, evaṃ kesā pi pubbalohitamuttakarīsapitta-
semhādi nissandena jātattā jegucchā ti idaṃ nesaṃ āsayato
pāṭikulyaṃ. Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇ-
ṇikaṃ viya ekatiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā, te susānasankā-
raṭṭhānādisu jātasākaṃ viya parikhādisu3 jātakamalakuva-
layādi pupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajeguc-
chā ti idaṃ nesaṃ okāsato pāṭikulyaṃ.
Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇa-
saṇṭhāna-gandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikūlatā va-
vatthapetabbā. Vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena
pana sabbe pi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā.
Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhin-
nakāḷakā, kāḷapingalā pana honti. Saṇṭhānato onataggā
tālamūlasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā, okāsato ṭhapet-
vā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañ ca hatthapādatalāni ca yebhuy-
yena avasesarīraveṭhanacamme jātā. Paricchedato sarīra-
veṭhanacamme likhāmattaṃ4 pavisitvā patiṭṭhitena, heṭṭhā
attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena
paricchinnā. Dve lomā ekato natthī ti ayaṃ nesaṃ
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso
yeva.
Nakhā ti vīsatiyā nakhapattānaṃ nāmaṃ, te sabbe pi
vaṇṇato seto. Saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā. Disato
pādanakhā heṭṭhimadisāya,5 hatthanakhā uparimadisāyā ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh omits.
2 Bhm omit.
3 Bhm parikkh-.
4 Sh likkhā-.
5 Sbh -disāyaṃ.

[page 251]
2. Kāyagatāsati 251
dvīsu disāsu jātā. Okāsato angulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭ-
ṭhitā. Paricchedato dvīsu1 disāsu angulikoṭimaṃsehi, anto
angulipiṭṭhamaṃsena, bahi ceva agge ca ākāsena, tiriyaṃ
aññamaññena paricchinnā; dve nakhā ekato natthi. Ayaṃ
nesaṃ sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesa-
sadiso yeva.
Dantā ti paripuṇṇadantassa dvattiṃsadantaṭṭhikāni, te pi
vaṇṇato setā. Saṇṭhānato anekasaṇṭhānā, tesaṃ hi heṭṭhi-
māya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikā piṇḍe
paṭipāṭiyā ṭhapita-alābubījasaṇṭhānā; tesaṃ ubhosu passesu
ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno; tato
ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānaka-upatthambhini2-saṇṭhāno;
tato dve dve timūlakā3 tikoṭikā; tato dve dve catumūlā4
catukoṭikā ti. Uparimapāḷiyā pi es'; eva nayo. Disato
uparimadisāya jātā. Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭ-
ṭhitā. Paricchedato heṭṭhāhanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano
mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchin-
nā; dve dantā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicche-
do, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Taco ti sakalasarīraṃ veṭhetvā ṭhitacammaṃ. Tassa upa-
rikāḷasāmapītādivaṇṇā chavi nāma, yā sakalasarīrato pi
sankaḍḍhiyamānā badaraṭṭhimattā hoti. Taco pana vaṇ-
ṇato seto yeva, so c'; assa5 setabhāvo aggi-jālābhighātapaha-
raṇappahārādīhi viddhaṃsitāya chaviyā pākaṭo hoti, saṇṭhā-
nato sarīrasaṇṭhāno va hoti. Ayam ettha sankhepo. Vit-
thārato pana pādangulittaco kosakāraka-kosasaṇṭhāno; piṭ-
ṭhipādattaco puṭabandha-upāhanasaṇṭhāno; janghattaco
bhattapuṭaka-tālapaṇṇa-saṇṭhāno; uruttaco taṇḍulabharita-
dīghatthavikasaṇṭhāno; ānisadattaco udakapūritapaṭapa-
rissāvanasaṇṭhāno; piṭṭhittaco phalakonaddhacammasaṇṭhā-
no; kucchittaco vīṇādoṇikonaddhacammasaṇṭhāno; urattaco
yebhuyyena caturassasaṇṭhāno; ubhayabāhuttaco tūṇiro-
naddhacammasaṇṭhāno; piṭṭhihatthattaco khurakosasaṇṭhā-
no, phaṇakatthavikasaṇṭhāno vā; hatthangulittaco kuñci
kākosakasaṇṭhāno; gīvattaco galakañcukasaṇṭhāno; mukhat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh tīsu.
2 Sh -nika-.
3 Sbh mūlā.
4 Sic omnes.
5 Sb tassa.

[page 252]
252 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
taco chiddāvachiddakīṭakulāvakasaṇṭhāno; sīsattaco pattat-
thavikasaṇṭhāno ti.
Tacapariggaṇhakena ca yogāvacarena uttaroṭṭhato paṭ-
ṭhāya uparimukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā paṭhamaṃ tāva mu-
khaṃ pariyonandhitvā ṭhitacammaṃ vavatthapetabbaṃ.
Tato nalāṭaṭṭhicammaṃ, tato thavikāya pakkhittapattassa
ca thavikāya ca antarena hattham iva sīsaṭṭhikassa ca sīsa-
cammassa ca antarena ñāṇaṃ pesetvā aṭṭhikena saddhiṃ
cammassa ekābaddhabhāvaṃ viyojentena sīsacammaṃ va-
vatthapetabbaṃ. Tato khandhacammaṃ. tato anulomena
paṭilomena ca dakkhiṇahatthacammaṃ. Atha ten'; eva
nayena vāmahatthacammaṃ, tato piṭṭhicammaṃ [taṃ1]
vavatthapetvā anulomena paṭilomena ca dakkhiṇapādacam-
maṃ, atha ten'; eva nayena vāmapādacammaṃ, tato anuk-
kāmen'; eva vatthi-udarahadayagīvacammāni vavatthape-
tabbāni. Atha gīvacammānantaraṃ heṭṭhimahanucam-
maṃ vavatthapetvā adharoṭṭhapariyosānaṃ pāpetvā niṭṭha-
petabbaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ pariggaṇhantassa sukhu-
mam pi pākaṭaṃ hoti. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato
sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Paricchedato heṭṭhā
patiṭṭhitatalena, upari ākāsena paricchinno:- ayam assa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso
yeva.
Maṃsan ti nava maṃsapesisatāni. Taṃ sabbam pi vaṇ-
ṇato rattaṃ kiṃsukapupphasadisaṃ, saṇṭhānato janghapiṇ-
ḍikamaṃsaṃ tālapaṇṇapuṭabhattasaṇṭhānaṃ;2 ūrumaṃ-
saṃ nisadapotasaṇṭhānaṃ; ānisadamaṃsaṃ uddhanakoṭi-
saṇṭhānam; piṭṭhimaṃsaṃ tālaguḷapaṭalasaṇṭhānaṃ; phāsu-
kadvayamaṃsaṃ3 koṭṭhalikāyakucchiyaṃ4 tanumattikālepa-
saṇṭhānaṃ; thanamaṃsaṃ vaṭṭetva5 avakkhittamattikā-
piṇḍasaṇṭhānaṃ; bāhudvayamaṃsaṃ dviguṇaṃ katvā ṭha-
pitaniccammamahāmūsikasaṇṭhānaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ
pariggaṇhantassa sukhumam pi pākaṭaṃ hoti. Disato dvīsu
disāsu jātaṃ. Okāsato [vi6] sādhikāni tīṇi aṭṭhisatāni

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Sbh tālapatta-.
3 Bhm pāsuka-.
4 Sbh potthali-.
5 Sbh ṭhatvā.
6 Sbh omit.

[page 253]
2. Kāyagatāsati 253
anulimpitvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā aṭṭhisanghāte
patiṭṭhitatalena, upari tacena, tiriyaṃ aññamaññena
paricchinnaṃ. Ayaṃ assa sabhāgaparicchedo, visabhāga-
paricchedo pana kesasadiso yeva.
Nahārū1 ti nava nahāru-satāni. Vaṇṇato sabbe pi na-
hārū setā, saṇṭhānato nānā saṇṭhānā. Etesu hi gīvāya
uparimabhāgato2 paṭṭhāya pañca mahānahārū sarīraṃ vinad-
dhamānā purimapassena otiṇṇā, pañca pacchimapassena,
pañca dakkhiṇapassena, panca vāmapassena. 3Dakkhiṇa-
hatthaṃ vinaddhamānā pi hatthassa purimapassena pañca,
pacchimapassena pañca, tathā vāmahatthaṃ vinaddhamānā.
Dakkhiṇapādaṃ vinaddhamānā pi pādassa purimapassena
pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmapādaṃ vinad-
dhamānā pī ti evaṃ sarīradhārakā nāma saṭṭhi mahānahārū
kāyaṃ vinaddhamānā otiṇṇā. Ye kaṇḍarā ti pi vuccanti, te
sabbe pi kandalamakuḷasaṇṭhānā; aññe pana taṃ taṃ pa-
desaṃ ajjhottharitvā ṭhitā, tato sukhumatarā suttarajjuka-
saṇṭhānā, aññe tato sukhumatarā pūtilatāsaṇṭhānā, aññe
tato sukhumatarā mahāvīṇātantisaṇṭhānā, aññe thūlasutta-
kasaṇṭhānā. Hatthapādapiṭṭhīsu nahārū sakuṇapādasaṇṭhā-
nā; sīse nahārū dārakānaṃ sīsajālakasaṇṭhānā; piṭṭhiyaṃ
nahārū ātape pasārita-allajālasaṇṭhānā. Avasesā taṃ taṃ
angapaccangānugatā nahārū sarīre paṭimukkajālakañcuka-
saṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato sakalasarīre
aṭṭhīni ābandhitvā ṭhitā. Paricchedato heṭṭhā tiṇṇaṃ
aṭṭhisatānaṃ upari patiṭṭhitatalehi, upari maṃsacammāni
āhacca ṭhitappādesehi, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā.
Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana
kesasadiso yeva.
Aṭṭhī ti ṭhapetvā dvattiṃsadantaṭṭhīni, avasesāni catu-
saṭṭhi hatthaṭṭhīni, catusaṭṭhi pādaṭṭhīni, catusaṭṭhi maṃ-
sanissitāni mudu aṭṭhīni, dve paṇhikaṭṭhīni, ekekasmiṃ
pāde dve dve gopphakaṭṭhīni, dve janghaṭṭhini, ekaṃ jaṇ-
ṇukaṭṭhi, ekaṃ ūraṭṭhi,4 d kaṭiaṭṭhīni,5 aṭṭhārasa piṭṭhikaṇ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm nhāru (always).
2 Sbh uparibh-.
3 Sh inserts pañca.
4 Bhm ūruṭṭhi.
5 Bhm kaṭiṭṭhīni.

[page 254]
254 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
ṭakaṭṭhīni,1 catuvīsati phāsukaṭṭhīni,2 cuddasa uraṭṭhīni,
ekaṃ hadayaṭṭhi, dve akkhakaṭṭhīni, dve koṭṭaṭṭhīni, dve
bāhaṭṭhīni, dve dve aggabāhaṭṭhīni, satta gīvaṭṭhīni, dve
hanukaṭṭhīni, ekaṃ nāsikaṭṭhi, dve akkhaṭṭhīni, dve kaṇ-
ṇaṭṭhīni, ekaṃ nalāṭaṭṭhi, ekaṃ muddhaṭṭhi, nava sīsaka-
pālaṭṭhinī ti evaṃ timattāni aṭṭhisatāni. Tāni sabbāni pi
vaṇṇato setāni, saṇṭhānato nānā saṇṭhānāni. Tattha hi
aggapādanguli-aṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni; tad-anantarāni
majjhapabbaṭṭhīni paṇasaṭṭhi3-saṇṭhānāni; mūlapabbaṭṭhīni
paṇavasaṇṭhānāni. Piṭṭhipādaṭṭhīni koṭṭitakandalakaṇḍa-
ra-4rāsisaṇṭhānāni. Paṇhikaṭṭhi ekaṭṭhitālaphalabījasaṇṭhā-
naṃ. Gopphakaṭṭhīni bandhakīḷāgoḷakasaṇṭhānāni; jan-
ghaṭṭhīnaṃ gopphakaṭṭhīsu patiṭṭhitaṭṭhānaṃ apanītataca-
sindikalīrasaṇṭhānaṃ5; khuddakajanghaṭṭhikaṃ dhanuka-
daṇḍasaṇṭhānaṃ, mahantaṃ mīlātasappapiṭṭhisaṇṭhānaṃ;
jaṇṇukaṭṭhi ekato parikkhīṇapheṇakasaṇṭhānaṃ. Tattha
janghaṭṭhikassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ ati[ti]khiṇaggagosinga-
saṇṭhānaṃ.6 Uraṭṭhiduttacchitavāsi-7pharasudaṇḍasaṇṭhā-
naṃ. Tassa kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhitaṭṭhānaṃ kīḷāgoḷakasaṇ-
ṭhānaṃ. Tena kaṭaṭṭhino8 patiṭṭhitaṭṭhānaṃ aggacchin-
namahāpunnāgaphalasaṇṭhānaṃ. Kaṭi-aṭṭhīni8 dve pi ekā-
bandhāni hutvā kumbhakārika-uddhana-saṇṭhānāni; pāṭi-
yekkaṃ9 kammārakūṭayottakasaṇṭhānāni.10 Koṭiyaṃ ṭhitaṃ
ānisadaṭṭhi adhomukhaṃ katvā gahitasappaphaṇasaṇṭhā-
naṃ, sattasu ṭhānesu11 chiddāvachiddaṃ.12 Piṭṭhikaṇṭakaṭ-
ṭhīni abbhantarato uparūpariṭhapitasīsapaṭṭaveṭhakasaṇṭhā-
nāni.13 Bāhirato vaṭṭanāvaḷisaṇṭhānāni. Tesaṃ antarantarā
kakacadantasadisā dve tayo kaṇṭakā honti. Catuvīsatiyā
phāsukaṭṭhīsu14 aparipuṇṇāni aparipunṇa-asisaṇṭhānāni, pari-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb -kaṇṭhakaṭṭhīni.
2 Bhm pāsuk-.
3 Bhm pana-.
4 Sbh -kanda-. Cf. p. 255.
5 Sh anapanīta-, but refers to reading given above.
6 Bhm atikhiṇ-.
7 Bhm Ūruṭṭhi-.
8 Bhm kaṭiṭ-.
9 So all editions. Cf.above, p.249.
10 Bhm -yottasan-.
11 Bhm sattaṭṭhaṭṭhānesu.
12 Sbh -cchiddaṃ. 13 Sb -sīsaka-; Bhm -vedhaka-.
14 Bhm pāsuka-.

[page 255]
2. Kāyagatāsati 255
puṇṇāni paripuṇṇa-asisaṇṭhānāni; sabbāni pi odātakukku-
ṭassa pasāritapakkhasaṇṭhānāni. Cuddasa uraṭṭhīni jiṇṇa-
sandamānikapañjarasaṇṭhānāni. Hadayaṭṭhi dabbiphaṇa-
saṇṭhānaṃ. Akkhakaṭṭhīni khuddakalohavāsidaṇḍasaṇṭhā-
nāni. Koṭṭhaṭṭhīni1 ekato parikkhīṇasīhaḷakuddālasaṇṭhā-
nāni. Bāhaṭṭhīni ādāsadaṇḍakasaṇṭhānāni. Aggabāhaṭ-
ṭhīniyamakatālakandasaṇṭhānāni. Maṇibandhaṭṭhīni ekato
alliyāpetvā ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni. Piṭṭhi-
hatthaṭṭhīni koṭṭitakandalakaṇḍararāsisaṇṭhānāni.2 Hat-
thangulīsu mūlapabbaṭṭhīni3 paṇavasaṇṭhānāni; majjha-
pabbaṭṭhīni aparipuṇnapaṇasaṭṭhisaṇṭhānāni;4 aggapab-
baṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Satta gīvaṭṭhīni daṇḍena5
vijjhitvā paṭipāṭiyā ṭhapitavaṃsakaliracakkala [ka-6] saṇ-
ṭhānāni. Heṭṭhimahanukaṭṭhi kammārānaṃ ayokūṭayot-
takasaṇṭhānaṃ;7 uparimaṃ avalekhanasatthakasaṇṭhānaṃ.
Akkhikūpa-nāsakūpaṭṭhīni apanītamiñja-taruṇatālaṭṭhisaṇ-
ṭhānāni. Nalāṭaṭṭhi adhomukhaṭṭhipitasankhathālakaka-
pālasaṇṭhānaṃ. Kaṇṇacūḷikaṭṭhīni nahāpitakhurakosasaṇ-
ṭhānāni. Nalāṭakaṇṇacūḷikānaṃ upari paṭṭabandhano-
kāse aṭṭhi sankuṭitaghatapuṇṇapaṭalakhaṇḍasaṇṭhānaṃ.
Muddhaṭṭhi mukhacchinnavankanāḷikerasaṇṭhānaṃ. Sīsaṭ-
ṭhīni sibbetvā ṭhapitajajjaralābukaṭāhasaṇṭhānāni. Disato
dvīsu disāsu jātāni. Okāsato avisesena sakalasarīre ṭhitāni.
Visesena pan'; ettha sīsaṭṭhīni gīvaṭṭhīsu8 patiṭṭhitāni.
Gīvaṭṭhīni piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīsu; piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni kaṭi-
aṭṭhīsu9; kaṭi-aṭṭhīni9 ūraṭṭhīsu;10 ūraṭṭhīni10 jaṇṇukaṭṭhīsu;
jaṇṇukaṭṭhīni janghaṭṭhīsu; janghaṭṭhīni gopphakaṭṭhīsu;
gopphakaṭṭhīni piṭṭhipādaṭṭhīsu patiṭṭhitāni. Paricchedato
anto aṭṭhimiñjena, uparito maṃsena, agge mūle ca añña-
maññena paricchinnāni. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Aṭṭhimiñjan ti tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ
miñjaṃ, taṃ vaṇṇato tesaṃ, saṇṭhānato mahantamahantā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm koṭṭa-.
2 So all editions. See above, p. 254.
3 Sb hatthangulimūla. . . .
4 Bhm pana-.
5 Sbh daṇḍe.
6 Bhm omit. 7 So all editions. See p. 254.
8 Bhm giva-.
9 Bhm kaṭiṭṭhī-.
10 Bhm ūruṭṭh-.

[page 256]
256 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
naṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ1 veḷunāḷiyaṃ pakkhittasedi-
ta-mahāvettaggasaṇṭhānaṃ, khuddānukhuddakānaṃ abbhan-
taragataṃ veḷuyaṭṭhipabbesu2 pakkhittasedita-tanuvettag-
gasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato aṭṭhīnaṃ
abbhantare patiṭṭhitaṃ. Paricchedato aṭṭhīnaṃ abbhan-
taratalehi paricchmnaṃ. Ayam assa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Vakkan ti ekabandhanā dve maṃsapiṇḍikā. Taṃ vaṇṇato
mandarattaṃ pāḷibhaddakaṭṭhivaṇṇaṃ, saṇṭhānato dārakā-
naṃ yamakakīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ; ekavaṇṭapaṭibaddha-
ambaphaladvayasaṇṭhānaṃ vā. Disato uparimāya disāya
jātaṃ. Okāsato gaḷavāṭakā3 nikkhantena ekamūlena thokaṃ,
gantvā dvidhābhinnena thūlanahārunā vinibandhaṃ4 hutvā
hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Paricchedato vak-
kaṃ, vakkabhāgena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāgapa-
ricchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Hadayan ti hadayamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ5 padu-
mapattapiṭṭhivaṇṇaṃ; saṇṭhānato bāhirapattāni apanetvā
adhomukhaṃ ṭhapitaṃ padumamakulasaṇṭhānaṃ,6 bahimaṭ-
ṭaṃ,7 anto kosātakīphalassa abbhantarasadisaṃ, paññavan-
tānaṃ thokaṃ vikasitaṃ, mandapaññānaṃ makuḷitam8
eva, anto c'; assa punnāgaṭṭhi patiṭṭhānamatto āvāṭako hoti,
yattha addhapasatamattaṃ lohitaṃ saṇṭhāti, yaṃ nissāya
manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti. Taṃ pan'
etaṃ rāgacaritassa rattaṃ hoti, dosacaritassa kāḷakaṃ,
mohacaritassa maṃsadhovana-udakasadisaṃ, vitakkacari-
tassa kulatthayūsavaṇṇaṃ, saddhācaritassa kaṇikārapup-
phavaṇṇaṃ, paññācaritassa acchaṃ vippasannaṃ9 anāvilaṃ
paṇḍaraṃ parisuddhaṃ niddhotajātimaṇi viya jutimantaṃ
khāyati. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrab-
bhantare dvinnaṃ thanānaṃ majjhe patiṭṭhitaṃ. Paricche-
dato hadayaṃ hadayabhāgena paricchinnaṃ. Ayam assa

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm abbharagataṃ.
2 Sh vetthay-.
3 Bhm gala-.
4 Sh -baddhaṃ.
5 Sbh ratta-.
6 Sbh adhomukha-ṭhapita-.
7 Bhm -maṭṭhaṃ:
8 So all editions.
9 All editions read -sannam-.

[page 257]
2. Kāyagatāsati 257
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso
yeva.
Yakanan ti yamakamaṃsapaṭalaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ
paṇḍukadhātukaṃ nātirattaṃ1 kumudassa pattapiṭṭhivaṇ-
ṇaṃ. Saṇṭhānato mūle ekaṃ, agge yamakaṃ koviḷārapatta-
saṇṭhānaṃ; tañ ca dandhānaṃ ekam eva hoti mahantaṃ,
paññavantānaṃ dve vā tīṇi vā khuddakāni. Disato upari-
māya disāya jātaṃ. Okāsato dvinnaṃ thananaṃ abbhaṇ-
tare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Paricchedato yaka-
naṃ yakanabhāgena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāga-
paricchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Kilomakan ti paṭicchannā paṭicchannabhedato duvidhaṃ
pariyonahanamaṃsaṃ. Taṃ duvidham pi vaṇṇato setaṃ
dukūlapilotikavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato attano okāsasaṇṭhānaṃ.
Disato paṭicchannakilomakaṃ uparimāya disāya, itaraṃ
dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato paṭicchannakilomakaṃ hada-
yañ ca vakkañ ca paṭicchādetvā, apaṭicchanna-kilomakaṃ
sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā
ṭhitaṃ; paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena,
tiriyaṃ kilomakabhāgena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāga-
paricchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Pihakan ti udarajivhāmaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato nīlam nig-
guṇḍipupphavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato sattangulappamāṇaṃ2
abandhanaṃ kāḷavacchakajivhāsaṇṭhānaṃ. Disato uparimā-
ya disāya jātaṃ. Okāsato hadayassa vāmapasse udarapaṭa-
lassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmiṃ paharaṇap-
pahārena bahinikkhante sattānaṃ jīvitakkhayo hoti. Paric-
chedato pihakabhāvena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhā-
gaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Papphāsan ti dvattiṃsa maṃsakhaṇḍappabhedaṃ papphā-
samaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ nātipakka-udumbarapha-
lavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato visamacchinnabahalapūvakhaṇḍasaṇ-
ṭhānaṃ. Abbhantare asitapītānaṃ abhāve uggatena kam-
majatejusmanā3 abbhāhatattā sankhāyitapalālapiṇḍam iva
ṇirasaṃ nirojaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato
sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānam antare hadayañ ca

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh nātiratta-.
2 Sh -lapamāṇam-.
3 Bhm -usmānā.
I. 17

[page 258]
258 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
yakanañ ca upari chādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Paricche-
dato papphāsabhāgena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāga-
paricchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Antan ti purisassa dvattiṃsa hatthaṃ,1 itthiyā aṭṭhavī-
sati hatthaṃ1 ekavīsatiyā ṭhānesu obhaggā antavaṭṭi. Tad
etaṃ vaṇṇato setaṃ sakkharasudhāvaṇṇaṃ. Saṇṭhānato
lohitadoṇiyaṃ ābhujitvā ṭhapitasīsacchinnasappasaṇṭhā-
naṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato upari galavāṭake
heṭṭhā ca karīsamagge vinibandhattā galavaṭakakarīsamag-
gapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Paricchedato antabho-
gena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāgaparicchedo, visa-
bhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Antaguṇan ti antabhogaṭṭhānesu bandhanaṃ. Taṃ vaṇ-
ṇato setaṃ dakasītalikamūla[ka2]vaṇṇaṃ. Santhānato daka-
sītalikamūlasaṇṭhānam eva. Disato dvīsu disāsu jātaṃ.
Okāsato kuddālapharasu- kammādīni karontānaṃ yantā-
kaḍḍhanakāle yantasuttakam iva yantaphalakāni anta-
bhoge ekato agaḷante ābandhitvā pādapuñchanarajjumaṇ-
ḍalakassa antarā saṃsibbitvā3 ṭhitarajjukā viya ekavīsa-
tiyā antabhogānaṃ antarā ṭhitaṃ. Paricchedato antaguṇa-
bhāgena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Udariyan ti udare bhavaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Taṃ
vaṇṇato ajjhohaṭāhāravaṇṇaṃ. Saṇṭhānato parissāvane si-
thilabandhataṇḍulasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya
jātaṃ.4 Okāsato udare ṭhitaṃ. Udaraṃ nāma ubhato nippī-
ḷiyamānassa allasāṭakassa majjhe sañjātaphoṭakasadisaṃ
antapaṭalaṃ, bahi maṭṭaṃ,5 anto maṃsakasambupaḷive-
ṭhanakiliṭṭhapāvārakapuppha[ka6]sadisaṃ, kuthitapaṇasata-
cassa abbhantarasadisan ti pi vattuṃ vaṭṭati. Yattha tak-
koṭakā gaṇḍuppādakā tālahīrakā sūcimukhakā paṭatantukā7
suttakā icc'; evam ādi dvattiṃsakulappabhedā kimayo ākula-
vyākulā saṇḍasaṇḍacārino hutvā nivasanti, ye8 pānabhoja-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh hatthā.
2 Sbh omit.
3 Bhm taṃ sib-.
4 Bhm ṭhitaṃ.
5 Bhm maṭṭhaṃ.
6 Sbh omit.
7 Bhm -tanta-.
8 Sbh ye pana pāna-.

[page 259]
2. Kāyagatāsati 259
nādimhi avijjamāne ullanghitvā viravantā hadayamaṃsaṃ
abhihananti, pānabhojanādi ajjhoharaṇavelāyañ1 ca[te2]
uddhaṃmukhā3 hutvā paṭhamajjhohaṭe dve tayo ālope
turitaturitā vilumpanti.4 Yaṃ tesaṃ kimīnaṃ sūtigharaṃ
vaccakuṭī gilānasālā susānañ ca hoti, yattha seyyathāpi
nāma caṇḍālagāmadvāre candanikāya nidāghasamaye thul-
laphusitake5 deve vassante udakena vuyhamānaṃ mutta-ka-
rīsa-camma-aṭṭhi-nahāru-khaṇḍa-kheḷa-singhāṇika-lohitappa-
bhuti-nānākuṇapajātaṃ nipatitvā kaddamodakāluḷitaṃ dvī-
ha-tīhaccayena sañjātakimikulaṃ suriyātapasantāpavegaku-
thitaṃ uparūpari pheṇabubbuḷake6 muñcantaṃ abhinīla-
vaṇṇaṃ paramaduggandhajegucchaṃ neva upagantuṃ na
daṭṭhuṃ araharūpataṃ āpajjitvā tiṭṭhati, pageva ghāyituṃ
vā sāyituṃ vā,-evam eva nānappakārapānabhojanādi danta-
musalasañcuṇṇitaṃ jivhā-hatthaparivattitaṃ kheḷalālāpaḷi-
buddhaṃ tan-khaṇaṃ yeva7 vigatavaṇṇagandharasādi sam-
padaṃ tantavāyakhalisuvānavamathusadisaṃ nipatitvā
pittasemhavātapaḷiveṭhitaṃ hutvā udaraggisantāpavegaku-
thitaṃ kimikulākulaṃ uparūparipheṇabubbuḷakāni6 muñcan-
taṃ paramakasambuduggandha-jegucchabhāvaṃ āpajjitvā
tiṭṭhati; yaṃ sutvā pi pānabhojanādisu amanuññatā saṇṭhāti,
pageva paññācakkhunā avaloketvā. Yattha ca patitaṃ
pānabhojanādi pañcadhā vivekaṃ gacchati, ekaṃ bhāgaṃ
pāṇakā khādanti, ekaṃ bhāgaṃ udaraggi jhāpeti, eko bhāgo
muttaṃ hoti, eko bhāgo karīsaṃ, eko bhāgo rasabhāvaṃ
āpajjitvā soṇitaṃsādīni8 upabrūhayati. Paricchedato
udarapaṭalena ceva udariyabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayam
assa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesa-
sadiso yeva.
Karīsan ti vaccaṃ. Taṃ vaṇṇato yebhuyyena ajjhoha-
ṭāhāravaṇṇam eva hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Di-
sato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato pakkāsaye ṭhitaṃ.
Pakkāsayo nāma heṭṭhā nābhipiṭṭhikaṇṭakamūlānaṃ antare

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -haraṇavelāya.
2 Sbh omit.
3 Sbh uddhamukhā.
4 Bhm vilupp-.
5 Bhm thūla-.
6 Bhm -pupphula-.
7 Bhm taṃ-khaṇavigata-.
8 Sh sonita-.

[page 260]
260 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
antāvasāne ubbedhena aṭṭhangulamatto veḷunāḷikasadiso.
Yattha seyyathā pi nāma upari bhūmibhāge patitaṃ vasso-
dakaṃ ogaḷitvā, heṭṭhā bhūmibhāgaṃ pūretvā tiṭṭhati,
evam eva yaṃ kiñci āmāsaye patitaṃ pānabhojanādikaṃ
udaragginā pheṇuddehakaṃ pakkaṃ pakkaṃ nisadāya pisi-
tam iva saṇhabhāgaṃ āpajjitvā antabilena ogaḷitvā [ogaḷitvā1]
omadditvā veḷupabbe pakkhipamānapaṇḍumattikā viya san-
nicitaṃ hutvā tiṭṭhati. Paricchedato pakkāsayapaṭalena
ceva karīsabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāga-
paricchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Matthalungan ti sīsakaṭāhabbhantare ṭhitamiñjarāsi. Taṃ
vaṇṇato setaṃ ahicchattakapiṇḍavaṇṇaṃ, dadhibhāvaṃ
asampattaṃ duṭṭhakhīravaṇṇan ti pi vattuṃ vaṭṭati. Saṇ-
ṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ.
Okāsato sīsakaṭāhabbhantare cattāro sibbanimagge2 nissāya
samodhānetvā ṭhapitā cattāro piṭṭhapiṇḍā viya samohitaṃ
tiṭṭhati. Paricchedato sīsakaṭāhassa abbhantaratalehi ceva
matthalungabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāga-
paricchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Pittan ti dve pittāni baddhapittañ ca abaddhapittañ ca.
Tattha baddhapittaṃ vaṇṇato bahalamadhukatelavaṇṇaṃ.
Abaddhapittaṃ milāta3-ākulīpupphavaṇṇaṃ.4 Saṇṭhānato
ubhayam pi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato baddhapittaṃ upari-
māya disāya jātaṃ; itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato
abaddhapittaṃ ṭhapetvā kesa-loma-danta-nakhānaṃ maṃ-
savinimuttaṭṭhānañ ceva thaddhasukkhacammañ ca, uda-
kam iva telabindu, avasesasarīraṃ vyāpetvā ṭhitaṃ, yamhi
kupite akkhīni pītakāni honti bhamanti, gattaṃ kampati
kaṇḍāyati; baddhapittaṃ hadayapapphāsānaṃ antare ya-
kanamaṃsaṃ nissāya patiṭṭhite mahākosātakīkosakasadise
pittakosake ṭhitaṃ, yamhi kupite sattā ummattakā honti,
vipallattacittā hirottappaṃ chaḍḍetvā akātabbaṃ karonti,
abhāsitabbaṃ bhāsanti, acintitabbaṃ cintenti. Paricche-
dato pittabhāgena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāgaparic-
chedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 Bhm sibbini-.
3 Bhm mitāta-.
4 Bhm -ākuli-.

[page 261]
2. Kāyagatāsati 261
Semhan ti sarīrabbhantare ekapattapūrappamāṇaṃ1 sem-
haṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ nāgabalā-2paṇṇarasavaṇṇaṃ.
Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya
jātaṃ. Okāsato udarapaṭale ṭhitaṃ, yaṃ pānabhojanādi
ajjhoharaṇakāle, seyyathā pi nāma udake sevālapaṇakaṃ
kaṭṭhe vā kathale vā patante chijjitvā dvidhā hutvā puna
ajjhottharitvā tiṭṭhati, evam eva pānabhojanādimhi nipa-
tante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati;
yamhi ca mandībhūte pakkagaṇḍo viya pūtikukkuṭaṇḍam
iva ca udaraṃ paramajegucchaṃ kuṇapagandhaṃ hoti,
tato uggatena ca gandhena uddeko3 pi mukham pi duggan-
dhaṃ pūtikuṇapasadisaṃ hoti. So ca puriso apehi dug-
gandhaṃ vāyasī ti4 vattabbataṃ āpajjati; yañ ca vaḍḍhitvā
bahalattam āpannaṃ pidhānaphalakam iva vaccakuṭiyaṃ
udarapaṭalassa abbhantare yeva kuṇapagandhaṃ sannirum-
bhitvā tiṭṭhati. Paricchedato semhabhāgena paricchin-
naṃ. Ayaṃ assa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo
pana kesasadiso yeva.
Pubbo ti pūtilohitavasena pavattapubbaṃ. Taṃ vaṇṇato
paṇḍupalāsavaṇṇo, matasarīre pana pūtibahalācāmavanṇo
hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu hoti.
Okāsato pana pubbassa okāso nāma nibaddho natthi, yattha
so sannicito tiṭṭheyya. Yatra yatra khāṇukaṇṭakapahara-
ṇaggijālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā
paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti, tatra tatra tiṭṭhati.
Paricchedato pubbabhāgena paricchinno. Ayam assa sabhā-
gaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Lohitan ti dve lohitāni sannicitalohitañ ca saṃsaraṇalohitañ
ca. Tattha sannicitalohitaṃ [vaṇṇato5] nipakkabahalalākhāra-
savaṇṇaṃ, saṃsaraṇalohitaṃ acchalākhārasavaṇṇaṃ. Saṇṭhā-
nato ubhayam pi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato sannicitalohitaṃ
uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okā-
sato saṃsaraṇalohitaṃ ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ
maṃsavinimuttaṭṭhānañ ceva thaddhasukkhacammañ ca
dhammanijālānusārena sabbaṃ upādinnasarīraṃ pharitvā
ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm ekapattha-.
2 Bh -balāsa-.
3 Sh udreko.
4 Sh vāyatīti.
5 Sh inserts.

[page 262]
262 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
pūretvā ekapattapūramattaṃ1 hadayavakkapapphāsānaṃ
upari thokaṃ thokaṃ paggharantaṃ vakka-hadaya-yakana-
papphāse temayamānaṃ ṭhitaṃ. Tasmiṃ hi vakka-hadayā-
dīni atemente sattā pipāsita honti. Paricchedato lohitabhā-
gena paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāgaparicchedo, visa-
bhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.
Sedo ti lomakūpādīhi paggharaṇaka-āpodhātu. So vaṇ-
ṇato vippasannatilatelavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno.
Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sedassa okāso nāma nibad-
dho natthi, yattha so lohitaṃ viya sadā tiṭṭheyya. Yadā
pana aggisantāpa-suriyasantāpa-utuvikārādīhi sarīraṃ san-
tappati,2 tadā udakato abbūḷhamatta-3visamacchinnabhisa-
muḷālakumudanālakalāpo viya sabbakesalomakūpavivarehi
paggharati. Tasmā tassa saṇṭhānam pi kesalomakūpavivarā-
naṃ vasen'; eva4 veditabbaṃ. Sedapariggaṇhakena ca yo-
ginā kesalomakūpavivare pūretvā ṭhitavasen'; eva sedo ma-
nasikātabbo. Paricchedato sedabhāgena paricchinno. Ayam
assa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesa-
sadiso yeva.
Medo ti thīnasineho. So vaṇṇato phālitahaliddivaṇṇo.
Saṇṭhānato thūlasarīrassa tāva cammamaṃsantare ṭhapita-
haliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno ti. Kisasarīrassa jan-
ghamaṃsaṃ ūrumaṃsaṃ piṭṭhikaṇṭakanissitaṃ piṭṭhimaṃ-
saṃ udaravaṭṭimaṃsan ti etāni nissāya diguṇa-tiguṇaṃ
katvā ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno. Disato
dvīsu disāsu jāto. Okāsato thūlassa5 sakalasarīraṃ pharitvā,
kisassa janghamaṃsādīni nissāya ṭhito. Yaṃ sinehasankhaṃ
gatam pi paramajegucchattā neva muddhani telatthāya,
na nāsatelādīnaṃ atthāya gaṇhanti. Paricchedato heṭṭhā
maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ medabhāgena paricchin-
no.6 Ayam assa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo
pana kesasadiso yeva.
Assū ti akkhīhi paggharaṇaka-āpodhātu. Taṃ vaṇṇato
vippasannatilatelavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -pattha-.
2 Bhm santapati. Cf. M. i, 188.
3 Bhm abbuḷha-.
4 Bhm yeva vasena.
5 So also Sbh.
6 Bhm paricchinnaṃ.

[page 263]
2. Kāyagatāsati 263
Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato akkhikūpakesu
ṭhitaṃ. Na c'; etaṃ, pittakosake pittam iva, akkhikūpakesu
sadā sannicitaṃ tiṭṭhati. Yadā pana sattā somanassajātā,
mahāhasitaṃ hasanti, domanassajātā rodanti paridevanti,
tathārūpaṃ vā visamāhāraṃ āharanti, yadā ca nesaṃ ak-
khīni dhūmarajapaṃsukādīhi abhihaññanti, tadā etehi
somanassadomanassavisabhāgāhāra-utūhi samaṭṭhahitvā ak-
khikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Assuparig-
gaṇhakena ca yoginā akkhikūpake pūretvā ṭhitavasen'; eva
pariggaṇhitabbaṃ. Paricchedato assubhāgena paricchin-
naṃ. Ayam assa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo
pana kesasadiso yeva.
Vasā ti vilīnasineho. Sā vaṇṇato nāḷikeratelavaṇṇā.
Ācāme āsittatelavaṇṇā ti pi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato na-
hānakāle pasanna-udakassa upariparibbhamantasinehabindu
vissaṭasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato ye-
bhuyyena hatthatala-hatthapiṭṭhi-pādatala-pādapiṭṭhi-nāsa-
puṭa-nalāta-aṃsakūṭesu ṭhitā. Na c'; esā etesu okāsesu sadā
vilīnā va hutvā tiṭṭhati; yadā pana aggisantāpa-suriyasan-
tāpa-utuvisabhāga-dhātuvisabhāgehi te padesā usmajātā1
honti, tadā tattha nahānakāle pasanna-udakūparisinehabindu
vissaṭo viya, ito c'; ito ca sañcarati. Paricchedato vasābhā-
gena paricchinnā. Ayam assa sabhāgaparicchedo, visabhāga-
paricchedo pana kesasadiso yeva.
Keḷo ti antomukhe pheṇamissā āpodhātu. So vaṇṇato
seto pheṇavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno, pheṇasaṇṭhāno
ti pi vattuṃ vaṭṭati. Disato uparimāya disāya jāto. Okāsato
ubhohi kapolapassehi oruyha2 jivhāya ṭhito. Na c'; esa ettha
sadā sannicito hutvā tiṭṭhati; yadā pana sattā tathārūpaṃ
āhāraṃ passanti vā saranti vā, uṇhatittakaṭukaloṇambilā-
naṃ vā kiñci mukhe ṭhapenti, yadā vā nesaṃ hadayaṃ
āgilāyati, kismiñcid-eva vā jigucchā uppajjati, tadā kheḷo
uppajjitvā ubhohi kapolapassehi oruyha2 jivhāya saṇṭhāti
Aggajivhāya c'; esa tanuko hoti, mūlajivhāya bahalo. Mu-
khe pakkhittañ ca puthukaṃ vā taṇḍulaṃ vā aññaṃ vā
kiñci khādanīyaṃ nadīpuliṇe khatakūpakasalilaṃ viya parik-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm usmā-.
2 Bhm orūyha.

[page 264]
264 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
khayaṃ agacchanto va temetuṃ samattho hoti. Paricche-
dato kheḷabhāgena paricchinno. Ayam assa sabhāgaparic-
chedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso va.
Singhāṇikā ti matthalungato paggharaṇaka-asuci. Sā
vaṇṇato taruṇatālaṭṭhimiñjavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇ-
ṭhānā. Disato uparimāya disāya jātā. Okāsato nāsapuṭe
pūretvā ṭhitā. Na c'; esā ettha sadā sannicitā hutvā tiṭṭhati.
Atha kho yathā nāma puriso paduminipatte dadhiṃ ban-
dhitvā heṭṭhā kaṇṭakena vijjheyya athānena chiddena
adhimuttaṃ gaḷitvā bahi pateyya, evam eva yadā sattā
rodanti, visabhāgāhāra-utuvasena vā sañjātadhātukkhobhā
honti, tadā anto sīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ mattha-
lungaṃ gaḷitvā tālumatthakavivarena otaritvā nāsapuṭe1
pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Singhāṇikā pariggaṇha-
kena ca yoginā nāsapuṭe pūretvā ṭhitavasen'; eva parig-
gaṇhitabbā. Paricchedato singhāṇikabhāgena paricchinnā.
Ayam assa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana
kesasadiso va.
Lasikā ti sarīrasandhīnaṃ abbhantare picchilakuṇapaṃ.
Sā vaṇṇato kaṇikāraniyyāsavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇ-
ṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato aṭṭhisandhīnaṃ
abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīnaṃ abbhan-
tare ṭhitā. Yassa c'; esā mandā hoti, tassa uṭṭhahantassa
nisīdantassa abhikkamantassa paṭikkamantassa samiñjan-
tassa pasārentassa aṭṭhikāni kaṭakaṭāyanti, accharāsad-
daṃ karonto viya sañcarati, ekayojana-dviyojanamattaṃ
addhānaṃ gatassa vāyodhātu kuppati, gattāni dukkhanti.
Yassa pana bahukā honti, tassa uṭṭhāna-nisajjādīsu na
aṭṭhīni kaṭakaṭāyanti, dīgham pi addhānaṃ gatassa na
vāyodhātu kuppati, na gattāni dukkhanti. Paricchedato
lasikābhāgena paricchinnā. Ayam assa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadiso va.
Muttan ti vaṇṇato māsakhārodakavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato
adhomukhaṭṭhapita-udakakumbha-abbhantaragata-udaka-
saṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato vat-
thissa abbhantare ṭhitaṃ. Vatthi nāma vatthipuṭo vuccati.
Yattha seyyathāpi candanikāyaṃ2 pakkhitte amukhe rava-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh nāsā-.
2 Bhm candanikāya.

[page 265]
2. Kāyagatāsati 265
ṇaghaṭe candanikāraso pavisati, na c'; assa pavisanamaggo
paññāyati, evam eva sarīrato muttaṃ pavisati, na c'; assa
pavisanamaggo paññāyati, nikkhamanamaggo pana pākaṭo
hoti. Yamhi ca muttassa bharite passāvaṃ karomā ti sattā-
naṃ āyūhanaṃ hoti. Paricchedato vatthi abbhantarena
ceva muttabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayam assa sabhāga-
paricchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso va.
Evaṃ hi kesādike koṭṭhāse vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparic-
chedavasena vavatthapetvā anupubbato nātisīghato ti ādinā
nayena vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭi-
kūlā! paṭikūlā! ti manasikaroto, paṇṇattisamatikkamāva-
sāne, seyyathāpi cakkhumato purisassa dvattiṃsa vaṇṇā-
naṃ kusumānaṃ ekasuttaka-1ganthitaṃ mālaṃ olokentassa
sabbapupphāni apubbāpariyam iva pākaṭāni honti, evam
eva: atthi imasmiṃ kāye kesā ti imaṃ kāyaṃ olokentassa
sabbe te dhammā apubbāpariyā va pākaṭā honti. Tena
vuttaṃ manasikārakosallakathāyaṃ ādikammikassa hi kesā
ti manasikaroto manasikāro gantvā muttan ti imaṃ pariyo-
sānakoṭṭhāsam eva āhacca tiṭṭhatī ti. Sace pana bahiddhā
pi manasikāraṃ upasaṃharati, ath'; assa evaṃ sabbakoṭṭhā-
sesu pākaṭībhūtesu āhiṇḍantā manussatiracchānādayo sattā-
kāraṃ vijahitvā koṭṭhāsarāsivasen'; eva upaṭṭhahanti; tehi
ca ajjhohariyamānaṃ pānabhojanādi koṭṭhāsarāsimhi pak-
khipamānam iva upaṭṭhāti. Ath'; assa anupubbamañcanā-
divasena paṭikūlā! paṭikūlā! ti punappunaṃ manasikaroto
anukkamena appanā uppajjati. Tattha kesādīnaṃ vaṇṇa-
saṇṭhānadisokāsaparicchedavasena upaṭṭhānaṃ uggahani-
mittaṃ, sabbākārato paṭikūlavasena upaṭṭhānaṃ paṭibhā-
ganimittaṃ. Taṃ āsevato bhāvayato vuttanayena asubha-
kammaṭṭhānesu viya paṭhamajjhānavasen'; eva appanā up-
pajjati. Sā yassa eko va koṭṭhāso pākaṭo hoti, ekasmiṃ vā
koṭṭhāse appanaṃ patvā puna aññasmiṃ yogaṃ na karoti,
tassa ekā va uppajjati. Yassa pana aneke koṭṭhāsā pākaṭā
honti, ekasmiṃ vā jhānaṃ patvā puna aññasmim pi yogaṃ
karoti, tassa, Mallakattherassa viya, koṭṭhāsagaṇanāya pa-
ṭhamajjhānāni nibbattanti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh ekasuttake.

[page 266]
266 VIII. Anussati-kammatthāna-niddeso
So kir'; āyasmā Dīghabhāṇaka-Abhayattheraṃ hatthe
gahetvā:- āvuso Abhaya! imaṃ tāva pañhaṃ uggaṇhā-
hī ti vatvā āha. Mallakatthero dvattiṃsa koṭṭhāsesu dvat-
tiṃsāya paṭhamajjhānalābhī, sace rattim ekaṃ divā ekaṃ
samāpajjati, atirekaddhamāsena puna sampajjati. Sace pana
devasikaṃ ekaṃ samāpajjati, atirekamāsena puna sampaj-
jatīti. Evaṃ paṭhamajjhānavasena ijjhamānam pi c'; etaṃ
kammaṭṭhānaṃ vaṇṇasaṇṭhānādisu satibalena ijjhanato kā-
yagatāsatī ti vuccati.
Imañ ca kāyagatā satiṃ anuyutto bhikkhu aratiratisaho
hoti, na ca naṃ arati[-rati sahati1]. Uppannaṃ aratiṃ abhi-
bhuyya abhibhuyya viharati; bhayabheravasaho hoti, na ca
naṃ bhayabheravaṃ sahati, uppannabhayabheravaṃ abhi-
bhuyya abhibhuyya viharati; khamo hoti sītassa uṇhassa
...pe... pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti,2 kesādīnaṃ
vaṇṇabhedaṃ nissāya catunnaṃ jhānānaṃ lābhī hoti, cha
abhiññā paṭivijjhati.
Tasmā have appamatto anuyuñjetha paṇḍito,
evaṃ anekānisaṃsaṃ imaṃ kāyagatāsatin ti.
Idaṃ kāyagatā satiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.
3. Ānāpānasati3
Idāni yan taṃ Bhagavatā: ayam pi kho, bhikkhave, ānapā-
nasati-samādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca ase-
canako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale
dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī ti4 evaṃ pasaṃ-
sitvā;-kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānasati-samādhi?
Kathaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca
vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso
antaradhāpeti vūpasameti?5 Idha, bhikkhave, bhikkhu arañ-
ñagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pal-
lankaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm arati only.
2 M. i, 10.
3 Bhm -ssati always.
4 S. v, 321.
5 Ibid. 322. For the following see ibid. p. 311 f.

[page 267]
3. Anāpānasati 267
upaṭṭhapetvā so sato vā assasati, sato va passasati, dīghaṃ vā
assasanto: dīghaṃ assasāmī ti pajānāti; dīghaṃ vā passasanto
...pe... rassaṃ vā assasanto ...pe... rassaṃ vā passa-
santo: rassaṃ passasāmī ti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī
assasissāmī ti sikkhati, sabbakāyapaṭisaṃvedī passāsissāmī ti
sikkhati. Passambhayaṃ kāyasankhāraṃ assasissāmī ti sik-
khati, passambhayaṃ kāyasankhāraṃ passasissāmī ti sikkhati.
Pītipaṭisaṃvedī . . . Sukhapaṭisaṃvedī . . . Cittasankhārapaṭi-
saṃvedī . . . Passambhayaṃ cittasankhāraṃ cittapaṭisaṃvedī
. . . Abhippamodayaṃ cittaṃ . . . Samādahaṃ cittaṃ . . .
Vimocayaṃ cittaṃ . . . Aniccānupassī . . . Virāgānupassī . . .
Nirodhānupassī . . . Paṭinissaggānupassī assasissāmī ti sik-
khati, patinissaggānupassī passasissāmī ti sikkhatī ti evaṃ
soḷasavatthukaṃ ānāpānasatikammaṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ
Tassa bhāvanānayo anuppatto. So pana yasmā pāḷivaṇ-
ṇanānusaren'; eva vuccamāno sabbākāraparipūro hoti, tasmā
ayam ettha pāḷivaṇṇanā pubbangamo niddeso.
Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānasati-samādhī ti1
ettha tāva: kathan ti ānāpānasatisamādhibhāvanānaṃ nā-
nappakārato vitthāretukamyatā pucchā. Bhāvito ca, bhik-
khave, ānāpānasati-samādhī ti nānappakārato vitthāretukam-
yatāya puṭṭhadhammanidassanaṃ. Kathaṃ bahulīkato . . .
pe... vūpasametī ti etthā pi es'; eva nayo.
Tattha bhāvito ti uppādito, vaḍḍhito vā.
Ānāpānasati-samādhī ti ānāpānapariggāhikāyasatiyā sad-
dhiṃ sampayutto samādhi, ānāpānassatiyaṃ2 vā samādhi
ānāpānasati-samādhi.
Bahulīkato ti punappunaṃ kato.
Santo ceva paṇīto cā ti santo ceva paṇīto ceva, ubhayattha
eva saddena niyamo veditabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Ayaṃ
hi, yathā asubhakammaṭṭhānaṃ kevalaṃ paṭivedhavasena
santañ ca paṇītañ ca, oḷārikārammaṇattā pana paṭikūlāram-
maṇattā ca ārammaṇavasena neva santaṃ, na paṇītaṃ, na
evaṃ kenaci pariyāyena asanto vā apaṇīto3 vā, atha kho
ārammaṇasantatāya pi santo vūpasanto nibbuto, paṭivedha-
sankhāta-angasantatāya pi, ārammaṇapaṇītatāya pi paṇīto

--------------------------------------------------------------------------
1 S. v, 322; also 316.
2 So all editions. 3 Sbh appaṇ-.

[page 268]
268 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
atittikaro angapaṇītatāya pī ti tena vuttaṃ santo ceva
paṇīto cā ti.
Asecanako ca sukho ca vihāro ti ettha pana nāssa secanan
ti asecanako; anāsittako abbokiṇṇo paṭiyekko1 āveṇiko.
Natthi ettha parikammena vā upacārena vā santatā; ādi
samannāhārato pabhuti attano sabhāven'; eva santo ca paṇīto
cā ti attho. Keci pana asecanako ti anāsittako ojavanto
sabhāven'; eva madhuro ti vadanti. Evam ayam secanako ca
appitappitakkhaṇe kāyikacetasikasukhapaṭilābhāya saṃvat-
tanato sukho ca vihāro ti veditabbo.
Uppannuppanne ti avikkhambhite avikkhambhite2.
Pāpake ti lāmake.
Akusale dhamme ti akosallasambhūte dhamme. Ṭhānaso
antaradhāpetī ti khaṇen'; eva antaradhāpeti vikkhambheti.
Vūpasametī ti suṭṭhu upasameti, nibbedhabhāgiyattā vā
anupubbena ariyamaggavuddhippatto samacchindati, paṭip-
passambhetī ti vuttaṃ hoti.
Ayaṃ pan'; ettha sankhepattho:- Bhikkhave, kena pakā-
rena, ken'; ākārena, kena vidhinā bhāvito ānāpānasati-samā-
dhi? Kena pakārena bahulīkato santo ceva ...pe...
vūpasametī ti. Idāni tam atthaṃ vitthārento: idha bhik-
khave ti3 ādim āha.
Tattha idha, bhikkhave, bhikkhū ti bhikkhave imasmiṃ
sāsane bhikkhu. Ayaṃ hi ettha idha-saddo sabbappakāra-
ānāpānasati-samādhi nibbattakassa puggalassa sannissaya-
bhūtasāsanaparidīpano, aññasāsanassa tathābhāvapaṭise-
dhano ca. Vuttaṃ h'; etaṃ: idh'; eva, bhikkhave, samaṇo ...
pe... suññaparappavādā samaṇehi aññe ti.4 Tena vuttaṃ:
imasmiṃ sāsane bhikkhū ti.
Araññagato vā ...pe... suññagāragato vā ti idam assa
ānāpānasati-samādhi-bhāvanānurūpasenāsanapariggahapari-
dīpanaṃ. Imassa hi bhikkhuno dīgharattaṃ rūpādisu āram-
maṇesu anuvisaṭaṃ cittaṃ ānāpānasati-samādhi-āramma-
ṇaṃ abhirūhituṃ na icchati, kūṭapoṇayuttaratho viya
uppatham eva dhāvati. Tasmā, seyyathāpi nāma gopo

--------------------------------------------------------------------------
1 So all editions. Cf. p. 249, n. 7.
2 Sbh do not repeat.
3 S. v, 311.
4 M. i, 63; A. ii, 238.

[page 269]
3. Anāpānasati 269
kūṭadhenuyā khīraṃ pivitvā vaḍḍhitaṃ kūṭavacchaṃ dam-
etukāmo dhenuto apanetvā ekamante mahantaṃ tham-
bhaṃ nikhaṇitvā tattha yottena bandheyya; ath'; assa so
vaccho, ito c'; ito ca vipphanditvā palāyituṃ asakkonto, tam
eva thambhaṃ upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, evam
eva iminā pi bhikkhunā dīgharattaṃ rūpārammaṇādirasa-
pānavaḍḍhitaṃ duṭṭhacittaṃ dametukāmena rūpādi-āram-
maṇato apanetvā araññaṃ vā ...pe... suññāgāraṃ vā
pavesetvā1 tattha assāsapassāsathambhe satiyottena ban-
dhitabbaṃ. Evam assa taṃ cittaṃ ito c'; ito ca vipphan-
ditvā pi pubbe āciṇṇārammaṇaṃ alabhamānaṃ satiyottaṃ
chinditvā palāyituṃ asakkontaṃ, tam ev'; ārammaṇaṃ
upacārappaṇāvasena upanisīdati ceva upanipajjati ca. Ten'
āhu Porāṇā:-
Yathā thambhe nibbandheyya, vacchaṃ damaṃ naro
idha
Bandheyy'; evaṃ sakaṃ cittaṃ satiyārammaṇe daḷhan ti2.
Evam assa taṃ senāsanaṃ bhāvanānurūpaṃ hoti. Tena
vuttaṃ: idam assa ānāpānasati-samādhi-bhāvanānurūpase-
nāsanapariggahaparidīpanan ti.
Athavā yasmā idaṃ kammaṭṭhānappabhede pubbabhūtaṃ3
sabbaññubuddha-4 paccekabuddha-buddhasāvakānaṃ visesā-
dhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānaṃ ānāpānasa-
ti-kammaṭṭhānaṃ itthi-purisa-hatthi-assādisaddasamākulaṃ
gāmantaṃ apariccajitvā na sukaraṃ bhāvetuṃ, saddakaṇṭa-
kattā jhānassa,5--agāmake pana araññe sukaraṃ yogāvacare
idaṃ kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā ānāpānacatukkajjhānaṃ
nibbattetvā tad-eva pādakaṃ katvā sankhāre sammasitvā
aggaphalaṃ arahattaṃ sampāpuṇituṃ, tasmā 'ssa anurūpa-
senāsanaṃ dassento Bhagavā: araññagato vā ti ādim āha.
Vatthuvijjācariyo6 viya hi Bhagavā. So, yathā vatthu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb pavitthā; Sh pavisitvā.
2 Not traced.
3 Bhm muddhabhūtaṃ. Sh refers to a B. edition reading khuddhabhūtaṃ.
4 So Sh; Sb Bhm read sabbabuddha-.
5 A. v, 133-135. Cf. Points of Controversy, p. 331.
6 Cf. D. i, 9, 12; ii, 87.

[page 270]
270 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
vijjācariyo nagarabhūmiṃ passitvā suṭṭhu upaparikkhitvā
ettha nagaraṃ māpethā ti upadisati, sotthinā ca nagare
nidiṭṭhite rājakulato mahāsakkāraṃ labhati, evam eva
yogāvacarassa anurūpasenāsanaṃ upaparikkhitvā: ettha
kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitabban ti upadisati, tato tattha
kammaṭṭhānaṃ anuyuttena yoginākamena arahatte patte:
Sammāsambuddho vata so Bhagavā! ti mahantaṃ sakkā-
raṃ labhati.
Ayaṃ pana bhikkhu dīpisadiso ti vuccati. Yathā hi mahā-
dīpirājā araññe tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā pabbataga-
hanaṃ vā nissāya nilīyitvā vanamahisa-1gokaṇṇa-sūkarādayo
mige gaṇhāti, evam eva ayaṃ araññādisu kammaṭṭhānaṃ
anuyuñjanto bhikkhu yathākkamena sotāpatti-sakadā-
gāmi-anāgāmi-arahattamagge ceva ariyaphalañ ca gaṇhātī ti
veditabbo. Ten'; āhu Porāṇā:-
Yathā pi dīpiko nāma nilīyitvā gaṇhati mige,
tath'; evāyaṃ Buddhaputto yuttayogo vipassako
araññaṃ pavisitvāna gaṇhāti phalam uttaman ti2.
Ten'; assa parakkamajavayoggabhūmiṃ araññasenāsanaṃ
dassento Bhagavā araññagato vā ti ādim āha. Tattha arañ-
ñagato ti-araññaṃ nāma nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbam
etaṃ araññan ti3 ca āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadha-
nusatikaṃ4 pacchiman ti5 ca evaṃ vuttalakkhaṇesu araññesu
yaṃ kiñci pavivekasukhaṃ araññaṃ gato.
Rukkhamūlagato ti rukkhasamīpaṃ gato.
Suññāgāragato ti suññaṃ vivittokāsaṃ gato. Ettha ca,
ṭhapetvā araññañ ca rukkhamūlañ ca, avasesasattavidha-
senāsanaṃ gato di suññāgāragato ti vattuṃ vaṭṭati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -mahiṃsa-.
2 Cf. Mil. 369. The prose identical in both works is in italics. In Mil., mahādīpirājā is mahārājadīpiko. Nāgasena ascribes the verses to the Therā dhammasangāhakā. This identification of the last section of the Milinda with the sayings of the Porāṇas is of great interest.
3 Pṭs. i, 176. PṬṢ. text has araññan ti nikkhaṃitvā . . .
4 Cf. D. ii, 178.
5 Not traced.

[page 271]
3. Ānāpānasati 271
Evam assa ututtayānukulaṃ dhātucariyānukulañ ca ānā-
pānasati-bhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ upadisitvā alīnānud-
dhaccapakkhikaṃ1 santam iriyāpathaṃ upadisanto nisīdatī
ti āha. Ath'; assa nisajjāya daḷhabhāvaṃ assāsapassāsānaṃ
pavattanasukhataṃ ārammaṇapariggahupāyañ ca dassento
pallankaṃ ābhujitvā ti ādim āha.
Tattha pallankan ti samantato ūrubaddhāsanaṃ.
Ābhujitvā ti bandhitvā.
Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyā ti uparimasarīraṃ ujuṃ ṭhapet-
vā; aṭṭhārasapiṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evaṃ
hi nisīdantassa cammam-aṃsa-nahārūni na paṇamanti.2 Ath'
assa yā tesaṃ paṇamanappaccayā2 khaṇe khaṇe vedanā up-
pajjeyyuṃ, tā na uppajjanti. Tāsu anuppajjamānā sucit-
tam ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati,3 vuddhiṃ
phātiṃ upagacchati.
Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā ti kammaṭṭhānābhimu-
khaṃ satiṃ ṭhapayitvā. Athavā: parī ti pariggahaṭṭho, mu-
khan ti niyyānaṭṭho, satī ti upaṭṭhānaṭṭho; tena vuccati pari-
mukhaṃ satin ti. Evaṃ Paṭisambhidāyaṃ vuttanayena p'
ettha attho daṭṭhabbo.4 Tatrāyaṃ sankhepo:- pariggahi-
taniyyānasatiṃ katvā ti.
So sato va assasati, sato passasatī ti so bhikkhu evaṃ nisī-
ditvā evañ ca satiṃ upaṭṭhapetvā, taṃ satiṃ avijahanto
sato eva assasati sato passasati, sato kārī hotī ti vuttaṃ hoti.
Idāni yeh'; ākārehi sato kārī hoti, te dassetuṃ dīghaṃ vā
assasasanto ti ādim āha. Vuttaṃ h'; etaṃ Paṭisambhidā-
yaṃ: so sato va assasati, sato passasatī ti5 etass'; eva vibhange
bāttiṃsāya ākārehi satokārī hoti: dīghaṃ assāsavasena cit-
tassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti;
tāya satiyā tena ñāṇena satokārī hoti. Dīghaṃ passāsavasena
...pe... paṭinissaggānupassī assāsavasena, paṭinissaggānu-
passī passāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato
sati upaṭṭhitā hoti; tāya satiyā, tena ñāṇena satokārī hotī ti.
Tattha dīghaṃ vā assasanto ti dīghaṃ vā assāsaṃ pavat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm alīnuddhacca-.
2 Sh pana-.
3 Sbh paripaṭati.
4 Pṭs. i, 176.
5 Ibid. and ff.

[page 272]
272 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
tayanto. Assāso ti bahi nikkhamanavāto. Passāso ti anto
pavisanavāto ti Vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ Suttan-
taṭṭhakathāsu pana uppaṭipāṭiyā āgataṃ. Tattha sabbe-
sam pi gabbhaseyyakānaṃ mātukucchito nikkhamanakāle
paṭhamaṃ abbhantaravāto bahi nikkhamati, pacchā bāhira-
vāto sukhumarajaṃ gahetvā abbhantaraṃ pavisanto tāluṃ
āhacca nibbāyati:- evaṃ tāva assāsapassāsā veditabbā. Yā
pana tesaṃ dīgha-rassatā, sā addhānavasena veditabbā.
Yathā hi okāsaddhānaṃ pharitvā ṭhitaṃ udakaṃ vā vālikā
vā dīghaṃ udakaṃ dīghā vālikā, rassaṃ udakaṃ rassā vā-
likā ti vuccati, evaṃ cuṇṇavicuṇṇā pi assāsapassāsā hatthi-
sarīre ca ahisarīre ca tesaṃ attabhāvasankhātaṃ dīghaṃ
addhānaṃ saṇikaṃ pūretvā saṇikam eva nikkhamanti, ta-
smā dīghā ti vuccanti. Sunakha-sasādīnaṃ attabhāvasankhā-
taṃ rassaṃ addhānaṃ sīghaṃ pūretvā sīgham eva nikkha-
manti, tasmā rassā ti vuccanti. Manussesu pana keci hatthi-
ahi-ādayo viya kāladdhānavasena dīghaṃ assasanti ca passa-
santi ca, keci sunakha-sasādayo viya rassaṃ; tasmā tesaṃ
kālavasena dīgham addhānaṃ nikkhamancā ca pavisantā ca
te dīghā, ittaram addhānaṃ nikkhamantā ca pavisantā ca
rassā ti veditabbā. Tatrāyaṃ bhikkhu navah'; ākārehi dī-
ghaṃ assasanto passasanto ca dīghaṃ assasāmi passasāmī ti
pajānāti:- evaṃ pajānato c'; assa eken'; ākārena kāyānupas-
sanā-satipaṭṭhānabhāvanā sampajjatī ti veditabbā.
Yath'; āha Paṭisambhidāyaṃ1:- kathaṃ dīghaṃ assasanto:
dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ passasanto: dīghaṃ pas-
sasāmīti pajānāti? Dīghaṃ assāsaṃ addhānasankhāte assa-
sati, dīghaṃ passāsaṃ addhānasankhāte passasati, dīghaṃ
assāsapassāsaṃ addhānasankhāte assasati pi passasati pi;
dīghaṃ assāsapassāsaṃ addhānasankhāte assasato pi passa-
sato pi chando uppajjati. Chandavasena tato sukhumataraṃ
dīghaṃ assāsaṃ addhānasankhāte assasati, chandavasena tato
sukhumataraṃ dīghaṃ passāsaṃ ...pe... dīghaṃ assā-
sapassāsaṃ addhānasankhāte assasati pi passasati pi, chan-
davasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ assāsapassāsaṃ addhā-
nasankhāte assasato pi passasato pi pāmojjaṃ uppajjati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 177.

[page 273]
3. Ānāpānasati 273
Pāmojjavasena tato sukhumatadīghaṃ assāsaṃ addhāna-
sankhāte assasati, pamojjavasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ
passāsaṃ ...pe... dīghaṃ assāsapassāsaṃ addhānasankhāte
assasati pi passasati pi, pāmojjavasena tato sukhumataraṃ
dīghaṃ assāsapassāsaṃ addhānasankhāte assasato pi passa-
sato pi dīghaṃ assāsapassāsā cittaṃ vivaṭṭati,1 upekkhā
saṇṭhāti. Imehi navahi ākārehi dīghaṃ assāsapassāsā kāyo
upaṭṭhānaṃ sati anupassanā ñāṇaṃ; kāyo upaṭṭhānaṃ,
no sati; sati upaṭṭhānañ ceva sati ca; tāya satiyā, tena ñāṇena
taṃ kāyaṃ anupassati; tena vuccati: kāye kāyānupassanā-
satipaṭṭhānabhāvanā ti.
Esa nayo rassapade pi. Ayaṃ pana viseso:- yathā ettha
dīghaṃ assāsaṃ addhānasankhāte ti vuttaṃ, evam idha
rassaṃ assāsaṃ ittarasankhāte assasatī ti āgataṃ. Tasmā
rassavasena yāva tena vuccati kāye kāyānupassanā satipaṭ-
ṭhānabhāvanā ti, tāva yojetabbaṃ. Evam ayaṃ addhāna-
vasena ittaravasena ca imehi ākārehi assāsapassāse pajānan-
to dīghaṃ vā assasanto: dīghaṃ assasāmī ti pajānāti ...pe
... rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmī ti pajānātī ti
veditabbo. Evaṃ pajānato c'; assa:-
Dīgho rasso ca assāso passāso pi ca tādiso,
cattāro vaṇṇā vattanti nāsikagg'; eva bhikkhuno ti.
Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmi . . . passasissāmī ti sik-
khatī ti2 sakalassa assāsakāyassa ādimajjhapariyosānaṃ
viditaṃ karonto, pākaṭaṃ karonto assasissāmī ti sikkhati;
Sakalassa passāsakāyassa ādimajjhapariyosānaṃ viditaṃ
karonto, pākaṭaṃ karonto passasissāmī ti sikkhati. Evaṃ
viditaṃ karonto, pākaṭaṃ karonto ñāṇasampayuttacittena
assasati ceva passasati ca, tasmā assasissāmi passasissāmī ti
sikkhatī ti vuccati. Ekassa hi bhikkhuno cuṇṇavicuṇṇa-
visaṭe assāsakāye passāsakāye vā ādipākaṭo hoti, na majjha-
pariyosānaṃ. So ādim eva pariggahetuṃ sakkoti, majjha-
pariyosāne kilamati. Ekassa majjhaṃ pākaṭaṃ hoti, na ādi-
pariyosānaṃ. Ekassa pariyosānaṃ pākaṭaṃ hoti, na adī-
majjhaṃ; so pariyosānaṃ yeva pariggahetuṃ sakkoti,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm vivattati.
2 See above, p. 267; cf. Pṭs. i, 175.
I. 18

[page 274]
274 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
ādimajjhe kilamati. Ekassa sabbam pi pākaṭaṃ hoti, so
sabbam pi pariggahetuṃ sakkoti, na katthaci kilamati,
tādisena bhavitabban ti dassento āha: sabbakāyapaṭisaṃvedi
assasissāmī ti ...pe... passasissāmī ti sikkhatī ti.
Tattha sikkhatī ti evaṃ ghaṭati, vāyamati. Yo [vā1] tathā-
bhūtassa saṃvaro: ayam ettha adhisīlasikkhā. Yo tathā-
bhūtassa samādhi, ayaṃ adhicittasikkhā. Yā tathābhūtassa
paññā, ayaṃ adhipaññāsikkhā ti imā tisso sikkhāyo tasmiṃ
ārammaṇe, tāya satiyā, tena manasikārena-sikkhati, āse-
vati, bhāveti, bahulīkarotī ti evam ettha attho daṭṭhabbo.
Tattha yasmā tassa purimanaye kevalaṃ assasitabbaṃ
passasitabbam eva, na ca aññaṃ kiñci kātabbaṃ, ito paṭ-
ṭhāya pana ñāṇuppādanādisu yogo karaṇīyo, tasmā tattha:
assasāmī ti pajānāti passasāmī ti pajānāti'; cc'; eva vattamāna-
kālavasena pāḷiṃ vatvā ito paṭṭhāya kattabbassa ñāṇuppā-
danādino ākārassa dassanatthaṃ sabbakāyapaṭisaṃvedī as-
sasissāmī ti ādinā nayena anāgatavacanavasena pāḷi āropitā
ti veditabbā.
Passambhayaṃ kāyasankhāraṃ assasissāmī ti ...pe...
passasissāmī ti sikkhatī ti2 oḷārikaṃ kāyasamkhāraṃ passam-
bhento paṭippassambhento nirodhento vūpasamento3 assa-
sissāmi passasissāmī ti sikkhati.
Tatra evaṃ oḷārikasukhumatā ca passaddhi ca veditabbā.
Imassa hi bhikkhuno pubbe apariggahitakāle kāyo ca cittañ
ca sadarathā honti oḷārikā. Kāyacittānaṃ oḷārikatte avū-
pasante assāsapassāsā pi oḷārikā honti, balavatarā hutvā
pavattanti, nāsikā nappahoti, mukhena assasanto pi pas-
sasanto pi tiṭṭhati. Yadā pan'; assa kāyo pi cittam pi parig-
gahitā honti, tadā te santā honti vūpasantā. Tesu vūpa-
santesu assāsapassāsā sukhumā hutvā pavattanti: atthi nu
kho natthī ti vicetabbatākārappattā honti. Seyyathā pi puri-
sassa dhāvitvā pabbatā vā orohitvā mahābhāraṃ vā sīsato
oropetvā ṭhitassa oḷārikā assāsapassāsā honti, nāsikā nap-
pahoti, mukhena assasanto pi passasanto pi tiṭṭhati. Yadā
pan'; esa taṃ parissamaṃ vinodetvā nahatvā ca pivitvā ca

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.
2 See above, p. 267; cf. Pts. i, 184.
3 Bm inverts order of these two words.

[page 275]
3. Ānāpānasati 275
allasāṭakaṃ hadaye katvā sītāya chāyāya nipanno hoti, ath'
assa te assāsapassāsā sukhumā honti: atthi nu kho natthī ti
vicetabbatākārappattā. Evam eva imassa bhikkhuno pubbe
apariggahitakāle kāyo ca ...pe... vicetabbatākārappattā
honti. Taṃ kissa hetu? Tathā hi 'ssa pubbe apariggahita-
kāle: oḷārikoḷārike kāyasankhāre passambhemī ti ābhogasa-
mannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahita-
kāle pana atthi, ten'; assa apariggahitakālato pariggahitakāle
kāyasankhāro sukhumo hoti. Ten'; āhu Porāṇā:-
Sāraddhe kāye citte ca adhimattaṃ pavattati;
asāraddhamhi kāyamhi sukhumaṃ sampavattatī ti.
Pariggahe pi oḷāriko, paṭhamajjhānūpacāre sukhumo
tasmim pi oḷāriko, paṭhamajjhāne sukhumo; paṭhamajjhāne
ca dutiyajjhānūpacāre ca oḷāriko, dutiyajjhāne sukhumo;
dutiyajjhāne ca tatiyajjhānūpacāre ca oḷāriko, tatiyajjhāne
sukhumo; tatiyajjhāne ca catutthajjhānūpacāre ca oḷāriko,
catutthajjhāne atisukhumo appavattim eva pāpuṇātī ti:-
idaṃ tāva Dīghabhāṇaka-Saṃyuttabhāṇakānaṃ mataṃ.
Majjhimabhāṇakā pana paṭhamajjhāne oḷāriko, dutiyajjhā-
nūpacāre sukhumo ti evaṃ heṭṭhimaheṭṭhimajhānato uparū-
parijhānūpacāre pi sukhumataraṃ icchanti. Sabbesaṃ yeva
pana matena apariggahitakāle pavattakāyasankhāro parigga-
hitakāle paṭippassaṃbhati. Parighitakāle pavattakāyasan-
khāro paṭhamajjhānūpacāre ...pe... catutthajjhānūpa-
cāre pavattakāyasankhāro catutthajjhāne paṭippassambhati.
Ayaṃ tāva samathe nayo. Vipassanāyaṃ pana apariggahe
pavatto kāyasankhāro oḷāriko; mahābhūtapariggahe su-
khumo, so pi oḷāriko; upādārūpapariggahe sukhumo, so pi
oḷāriko; sakalarūpapariggahe sukhumo, so pi oḷāriko; arū-
papariggahe sukhumo, so pi oḷāriko; rūpārūpapariggahe
sukhumo, so pi oḷāriko; paccayapariggahe sukhumo, so pi
oḷāriko; sappaccayanāmarūpadassane sukhumo, so pi oḷā-
riko; lakkhaṇārammaṇikavipassanāya sukhumo, so pi dub-
balavipassanāya oḷāriko, balavavipassanāya sukhumo.
Tattha pubbe vuttanayen'; eva purimassa purimassa pac-
chimena pacchimena paṭippassaddhi veditabbā. Evam ettha
oḷārikasukhumatā ca passaddhi ca veditabbā.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 276]
276 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
Paṭisambhidāyaṃ pan'; assa saddhiṃ codanā-sodhanāhi
evam attho vutto1:-
Kathaṃ passambhayaṃ kāyasankhāraṃ assasissāmi ...
pe... passasissāmī ti sikkhati? Katame kāyasankhārā?2
Dīghaṃ assāsa . . . passāsākāyikā ete dhammā kāyappaṭi-
baddhā3 kāyasankhārā, te kāyasankhāre passambhento niro-
dhento vūpasamento sikkhati ...pe... Yathārūpehi kāya-
sankhārehi kāyassa ānamanā, vinamanā, sannamanā, paṇa-
manā, iñjanā, phandanā, calanā, kampanā passambhayaṃ
kāyasankhāraṃ assasissāmī ti sikkhati, passambhayaṃ kāya-
sankhāraṃ passasissāmī ti sikkhati. Yathārūpehi kāyasan-
khārehi4 kāyassa na ānamanā, na vinamanā, na sanna-
manā, na paṇamanā, aniñjanā, aphandanā, acalanā, akam-
panā santaṃ sukhumaṃ passambhayaṃ kāyasankhāraṃ
assasissāmi passasissāmī ti sikkhati:- iti kira passambhayaṃ
kāyasankhāraṃ assasissāmī ti sikkhati, passambhayaṃ kāya-
sankhāraṃ passasissāmī ti sikkhati. Evaṃ sante vātūpalad-
dhiyā ca pabhāvanā na hoti, assāsapassāsānañ ca pabhāvanā
na hoti, ānāpānasatiyā ca pabhāvanā na hoti, ānāpānasati-
samādhissa ca pabhāvanā na hoti, na ca naṃ taṃ5 samāpat-
tiṃ paṇḍitā samāpajjanti pi vuṭṭhahanti pi. Iti kira passam-
bhayaṃ kāyasankhāraṃ assasissāmi passasissāmī ti sik-
khati. Evaṃ sante vātūpaladdhiyā ca pabhāvānā hoti, assāsa-
passāsānañ ca pabhāvanā hoti, ānāpānasatiyā ca pabhāvanā
hoti, ānāpānasati-samādhi 'ssa ca pabhāvanā hoti, tañ ca
naṃ6 samāpattiṃ paṇḍitā samāpajjanti pi vuṭṭhahanti pi.
Yathā kathaṃ viya? Seyyathā pi kaṃse ākoṭite paṭhamaṃ
oḷārikā saddā pavattanti, oḷārikānaṃ saddānaṃ nimittaṃ
suggahitattā7 sumanasikatattā sūpadhāritattā, niruddhe pi
oḷārike sadde, atha pacchā sukhumakā saddā pavattanti, su-
khumakānaṃ saddānaṃ nimittaṃ suggahitattā7 sumanasika-
tattā sūpadhāritattā, niruddhe pi sukhumake sadde, atha

--------------------------------------------------------------------------
1 Op. cit. i, 184-86.
2 So all editions. PṬṢ. Katamo kāyasankhāro?
3 PṬṢ. -bandhā.
4 PṬṢ. ed. inserts yā.
5 Sb taṃ naṃ. Cf. vv. ll. in PṬṢ. ed.
6 So all editions.
7 Sh -gahī-.

[page 277]
3. Ānāpānasati 277
pacchā sukhumasaddanimittārammaṇatā1 pi cittaṃ pavattati;
evam eva paṭhamaṃ oḷārikā assāsapassāsā pavattanti, oḷāri-
kānaṃ assāsapassāsānaṃ nimittaṃ suggahitattā2 sumanasika-
tattā supadhāritattā, niruddhe pi oḷārike assāsapassāse, atha
pacchā sukhumakā assāsapassāsā pavattanti, sukhumānaṃ
assāsapassāsānam pi nimittaṃ suggahitattā2 sumanasikatattā
sūpadhāritattā, niruddhe pi sukhumake assāsapassāse, atha
pacchā sukhuma-assāsapassāsanimittārammaṇatā3 pi cittaṃ na
vikkhepaṃ gacchati. Evaṃ sante vātūpaladdhiyā ca pabhāvanā
hoti, assāsapassāsānañ ca pabhāvanā hoti, ānāpānasatiyā ca
pabhāvanā hoti, ānāpānasati-samādhissa ca pabhāvanā hoti,
tañ ca naṃ samāpattiṃ paṇḍitā samāpajjanti pi vuṭṭhahanti
pi. Passambhayaṃ kāyasankhāraṃ assāsapassāsā kāyo
upaṭṭhānaṃ sati anupassanā ñāṇaṃ; kāyo upaṭṭhānaṃ,
no sati; sati upaṭṭhānañ ceva sati ca; tāya satiyā tena
ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassati; tena vuccati kāye kāyānu-
passanā satipaṭṭhānabhāvanā ti.
Ayaṃ tāv'; ettha kāyānupassanāvasena vuttassa paṭha-
macatukkassa anupubbapadavaṇṇanā.
Yasmā pan'; ettha idam eva catukkaṃ ādikammikassa
kammaṭṭhānavasena vuttaṃ, itarāni pana tīṇi catukkāni
ettha pattajhānassa vedanā-citta-dhammānupassanāvasena
vuttāni, tasmā idaṃ4 kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā, ānāpāna-
catukkajjhānapadaṭṭhānāya vipassanāya saha paṭisambhi-
dāhi arahattaṃ pāpuṇitukāmena ādikammikena kulaputtena
pubbavuttanayen'; eva sīlaparisodhanādīni sabbakiccāni katvā
vuttappakārassa ācariyassa santike pañcasandhikaṃ kam
maṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Tatr'; ime pañca sandhayo:-
uggaho, paripucchā, upaṭṭhānaṃ, appanā, lakkhaṇan ti.
Tattha uggaho nāma kammaṭṭhānassa uggaṇhanaṃ. Pari-
pucchā nāma kammaṭṭhānassa paripucchanā. Upatṭhānaṃ
nāma kammaṭṭhānassa upaṭṭhānaṃ. Appanā nāma kam-

--------------------------------------------------------------------------
1 So all editions. PṬṢ. ed.: ārammaṇattā.
2 Sh -gahī-.
3 So all editions. PṬṢ. ed.: sukhumānaṃ assāsapassāsānaṃ nimitt-.
4 Bhm imaṃ.

[page 278]
278 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
maṭṭhānassa appanā. Lakkhaṇaṃ nāma kammaṭṭhānassa
lakkhaṇaṃ. Evaṃ lakkhaṇam idaṃ kammaṭṭhānan ti
kammaṭṭhānasabhāvūpadhāraṇan ti vuttaṃ hoti.
Evam pañcasandhikaṃ kammaṭṭhānaṃ uggaṇhanto at-
tanā pi na kilamati, ācariyam pi na viheseti. Tasmā thokaṃ
uddisāpetvā bahukālaṃ sajjhāyitvā evaṃ pañcasandhikam
kammaṭṭhānaṃ uggahetvā ācariyassa santike vā aññatra
vā pubbe vuttappakāre senāsane vasantena upacchinnakhud-
dakapaḷibodhena katabhattakiccena bhattasammadaṃ paṭi-
vinodetvā sukhanisinnena ratanattayaguṇānussaraṇena cit-
taṃ sampahaṃsetvā ācariyuggahato ekapadam pi asammuy-
hantena idaṃ ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ manasikātab-
baṃ.
Tatrāyaṃ manasikāravidhi:- gaṇanā, anubandhanā, phu-
sanā, ṭhapanā, sallakkhaṇā, vivaṭṭanā, pārisuddhi, tesañ ca
paṭipassanā ti.1 Tattha gaṇanā ti gaṇanā yeva. Anubandhanā
ti anuvahanā. Phusanā ti phuṭṭhaṭṭhānaṃ. Ṭhapanā ti
appanā. Sallakkhaṇā ti vipassanā. Vivaṭṭanā ti maggo.
Pārisuddhī ti phalaṃ. Tesañ ca patipassanā ti paccavek-
khaṇā.
Tattha iminā ādikammikena kulaputtena paṭhamaṃ ga-
ṇanāya idaṃ kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Gaṇen-
tena ca pañcannaṃ heṭṭhā na ṭhapetabbaṃ, dasannaṃ
upari na netabbaṃ, antarā khaṇḍaṃ na dassetabbaṃ. Pañ-
cannaṃ heṭṭhā ṭhapentassa hi sambādhe okāse cittuppādo
vipphandati, sambādhe vaje sanniruddhagogaṇo viya Da-
sannam [pi2] upari nentassa gaṇananissitako3 va cittuppādo
hoti; antarā khaṇḍaṃ dassentassa: sikhāppattaṃ nu kho
me kammaṭṭhānaṃ, no ti cittaṃ vikampati; tasmā ete dose
vajjetvā gaṇetabbaṃ. Gaṇentena ca paṭhamaṃ dandhaga-
ṇanāya dhaññamāpakagaṇanāya4 gaṇetabbaṃ. Dhaññamā-
pako4 hi nāḷiṃ pūretvā ekan ti vatvā okirati, puna pūrento
kiñci kacavaraṃ disvā taṃ chaḍḍento: ekaṃ ekan ti vadati.
Esa nayo dve dve ti ādisu. Evam eva iminā pi assāsapas-
sāsesu yo upaṭṭhāti, taṃ gahetvā: ekaṃ ekan ti ādiṃ katvā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh give these eight terms as two verses.
2 Sbh omit.
3 Sbh -nissito.
4 Bhm -māmaka-.

[page 279]
3. Ānāpānasati 279
yāva dasa dasā ti pavattamānaṃ pavattamānaṃ upalak-
khetvā va gaṇetabbaṃ. Tass'; evaṃ gaṇayato nikkhamantā
ca pavisantā ca assāsapassāsā pākaṭā honti; athā 'nena taṃ
dandhagaṇanaṃ dhaññamāpakagaṇanaṃ1 pahāya sīghaga-
ṇanayā gopālakagaṇanāya gaṇetabbaṃ. Cheko hi gopālako
sakkharādayo ucchangena2 gahetvā rajjudaṇḍahattho pāto
va vajaṃ gantvā gāvopiṭṭhiyaṃ paharitvā palighattham-
bhamatthake nisinno dvāraṃ3 pattaṃ pattaṃ yeva gāviṃ:
ekaṃ4 dve ti sakkharaṃ khipitvā khipitvā gaṇeti. Tiyāma-
rattiṃ sambādhe okāse dukkhappattagogaṇo nikkhamanto
nikkhamanto aññamaññaṃ upanighaṃsanto vegena puñja-
puñjo hutvā nikkhamati. So vegena5 tīṇi cattāri pañca
dasā ti gaṇeti yeva. Evam imassā pi purimanayena gaṇayato
assāsapassāsā pākaṭā hutvā sīghaṃ sīghaṃ punappunaṃ
sañcaranti. Tato nena: punappunaṃ sañcarantī ti ñatvā
anto ca bahi ca agahetvā dvāraṃ3 pattaṃ dvaraṃ6 pattaṃ
yeva gahetvā ekaṃ7 dve tīṇi cattāri pañca; ekaṃ7 dve tīṇi
cattāri pañca cha; ekan7 dve tīṇi cattāri pañca cha satta
...pe... aṭṭha . . . nava . . . dasā ti sīghaṃ sīghaṃ gaṇe-
tabbam eva. Gaṇanapaṭibaddhe8 hi kammaṭṭhāne gaṇana-
balen'; eva cittaṃ ekaggaṃ hoti, arittupatthambhanavasena
caṇḍasote nāvāṭṭhapanam iva. Tass'; evaṃ sīghaṃ sīghaṃ
gaṇayato kammaṭṭhānaṃ nirantaraṃ pavattaṃ viya upaṭ-
ṭhāti. Atha nirantaraṃ pavattatī ti ñatvā anto ca bahi ca
vātaṃ apariggahetvā purimanayen'; eva vegena gaṇetab-
baṃ. Anto pavisanavātena hi saddhiṃ cittaṃ pavesayato
abbhantare vātabbhāhataṃ medapūritaṃ viya hoti. Bahi
nikkhamanavātena saddhiṃ cittaṃ nīharato bahiddhā pu-
thuttārammaṇe cittaṃ vikkhipati. Phuṭṭhaphuṭṭhokāse9
pana satiṃ ṭhapetvā bhāventass'; eva bhāvanā sampajjati.
Tena vuttaṃ: anto ca bahi ca vātaṃ apariggahetvā puri-
manayen'; eva vegena gaṇetabban ti.
Kīva ciraṃ pan'; etaṃ gaṇetabban ti? Yāva vinā gaṇa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -māmaka-.
2 Bhm ucchankena.
3 Sbh dvāra-.
4 Sh ekā; Bh eko.
5 Sh repeats.
6 Bhm omit.
7 Bh eko.
8 Sbh -bandhe.
9 Sb -Phuṭṭhokāse.

[page 280]
280 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
nāya assāsapassāsārammaṇe sati santiṭṭhati. Bahi visa-
ṭavitakkavicchedaṃ katvā assāsapassāsārammaṇe sati saṇ-
ṭhapanatthaṃ yeva hi gaṇanā ti. Evaṃ gaṇanāya manasi-
katvā anubandhanāya manasikātabbaṃ. Anubandhanā
nāma gaṇanaṃ paṭisaṃharitvā satiyā nirantaraṃ assāsa-
passāsānaṃ anugamanaṃ; tañ ca kho na ādimajjhapariyo-
sānānugamanavasena. Bahi nikkhamanavātassa hi nābhi ādi,
hadayaṃ majjhaṃ, nābhikaggaṃ1 pariyosānaṃ. Abbhan-
taraṃ pavisanavātassa nābhikaggaṃ ādi, hadayaṃ maj-
jhaṃ, nābhi pariyosānaṃ, tañ c'; assa anugacchato vikkhe-
pagataṃ cittaṃ sāraddhāya ceva hoti iñjanāya ca. Yath'
āha2:- assāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato ajjhat-
taṃ vikkhepagatena cittena kāyo pi cittam pi sāraddhā ca honti
iñjitā ca phanditā ca. Passāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā
anugacchato bahiddhā3 vikkhepagatena cittena kāyo pi cittam
pi sāraddhā ca honti, iñjitā ca phanditā cā ti. Tasmā anu-
bandhanāya manasikarontena ādimajjhapariyosānavasena na
manasikātabbaṃ, api ca kho phusanāvasena ca ṭhapanā-
vasena ca manasikātabbaṃ. Gananānubandhanāvasena
viya hi phusanāṭhapanāvasena visuṃ manasikāro natthi;
phuṭṭhaphuṭṭhāne yeva pana gaṇento gaṇanāya ca phusa-
nāya ca manasikāroti; tatth'; eva gaṇanaṃ paṭisaṇharitvā te
satiyā anubandhanto appanāvasena ca cittaṃ ṭhapento
anubandhanāya ca phusanāya ca ṭhapanāya ca manasika-
rotī ti vuccati.
Svāyam attho Aṭṭhakathāsu vutta-Panguḷa-Dovārikūpa-
māhi,4 Paṭisambhidāyaṃ vutta-Kakacūpamāya5 ca vedi-
tabbo. Tatrāyaṃ panguḷopamā:- seyyathā pi panguḷo dolāya
kīḷataṃ mātāputtānaṃ dolaṃ khipitvā, tatth'; eva dolā
thambhamūle nisinno kamena āgacchantassa ca gacchantas-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm nābhikā.
2 Pṭs. i, 165. Sh prints this citation as if it were ten lines of
verse.
3 Bhm bahi-.
4 Pṭs Comy. called Sadhammappakāsinī. It is yet
unedited.
5 This form here in all editions.

[page 281]
3. Ānāpānasati 281
sa ca dolāphalakassa ubho koṭiyo majjhañ ca passati, na ca
ubho-koṭi-majjhānaṃ dassanatthaṃ vyāvaṭo hoti, evam eva
bhikkhu sativasena upanibandhanatthambhamūle ṭhatvā
assāsapassāsadolaṃ khipitvā tatth'; eva nimitte satiyā nisī-
danto kamena āgacchantānañ ca gacchantānañ ca phuṭṭhaṭ-
ṭhāne assāsapassāsānaṃ ādimajjhapariyosānaṃ satiyā anu-
gacchanto, tattha ca cittaṃ ṭhapento passati, na ca tesaṃ
dassanatthaṃ vyāvaṭo hoti:- ayaṃ pangulopamā.
Ayaṃ pana dovārikūpamā:- seyyathāpi dovāriko naga-
rassa anto ca bahi ca purise: ko tvaṃ? kuto vā āgato?
kuhiṃ vā gacchasi? kiṃ vā te hatthe ti na vīmamsati,--na
hi tassa te bhārā,--dvārappattaṃ dvārappattaṃ yeva pana
vīmaṃsati, evam eva imassa bhikkhuno anto paviṭṭhavātā
ca bahi nikkhantavātā ca na bhārā honti, dvārappattā dvā-
rappattā yeva bhārā ti ayaṃ dovārikūpamā.
Kakacūpamā pana ādito paṭṭhāya evaṃ veditabbā.
Vuttaṃ h'; etaṃ 1:-
Nimittaṃ assāsapassāsa anārammaṇaṃ ekacittassa,
ajānato ca tayo dhamme bhāvanānupalabbhati.
nimittaṃ assāsapassāsā anārammaṇaṃ ekacittassa,
jānato va tayo dhamme bhāvanā upalabbhatī ti.
Kathaṃ ime tayo dhammā ekacittassa ārammanā na honti,
na c'; ime tayo dhammā aviditā honti, na ca cittaṃ vikkhepaṃ
gacchati, padhanañ ca paññāyati, payogañ ca sādheti, visesam
adhigacchati? Seyyathā pi rukkho same bhūmibhāge nikkhitto.
Tam enaṃ puriso kakacena chindeyya. Rukkhe phuṭṭhaka-
kacadantānaṃ vasena purisassa sati upaṭṭhitā hoti, na āgate vā
gate vā kakacadante manasikāroti, na ca āgatā vā gatā vā kakaca-
dantā aviditā honti, padhānañ ca paññāyati, payogañ ca sādheti,
visesam adhigacchati. Yathā rukkho same bhūmibhāge nik-
khitto, evaṃ upanibandhananimittaṃ2 Yathā kakacadantā,
evaṃ assāsapassāsā. Yathā rukkhe phuṭṭhakakacadantānaṃ
vasena purisassa sati upaṭṭhitā hoti, na āgate vā gate vā kakaca-
dante manasikāroti, na ca āgatā vā gatā vā kakacadantā aviditā
honti, padhānañ ca paññāyati, payogañ ca sādheti, visesam

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 170 f.
2 Bhm -dhanānimittaṃ.

[page 282]
282 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
adhigacchati, evam eva bhikkhu nāsikagge vā mukhanimitte vā
satiṃ upaṭṭhapetvā nisinno hoti, na āgate vā gate vā assāsapas-
sāse manasikāroti, na ca āgatā vā gatā vā assāsāpassāsā aviditā
honti, padhānañ ca paññāyati payogañ ca sādheti, visesam
adhigacchati.
Padhānan ti katamaṃ padhānaṃ? Āraddhaviriyassa kāyo
pi cittam pi kammaniyaṃ hoti, idaṃ padhānaṃ. Katamo
payogo? Āraddhaviriyassa upakkilesā pahīyanti, vitakkā
vūpasamanti, ayaṃ payogo. Katamo viseso? Āraddhaviri-
yassa saṃyojanā pahīyanti, anusayā vyantī honti, ayaṃ viseso.
Evaṃ ime tayo dhammā ekacittassa ārammanā na honti, na
c'; ime tayo dhammā aviditā honti, na ca cittaṃ vikkhepaṃ
gacchat padhānañ ca paññāyati, payogañ ca sādheti, visesam
adhigacchati.
Ānāpānasati yassa paripuṇṇā subhāvitā,
anupubbaṃ paricitā yathā Buddhena desitā:-
So imam lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā ti1.
Ayaṃ kakacūpamā.
Idha pan'; assa āgatāgatavasena amanasikāramattam eva
payojanan ti veditabbaṃ. Idaṃ kammaṭṭhānaṃ manasika-
roto kassaci na ciren'; eva nimittañ ca uppajjati, avasesajhā-
nangapaṭimaṇḍitā appanā-sankhātā ṭhapanā ca sampajjati.
Kassaci pana gaṇanāvasen'; eva manasikārakālato pabhuti2
anukkamato oḷārika-assāsapassāsanirodhavasena kāyadarathe
vūpasante kāyo pi cittam pi lahukaṃ hoti, sarīraṃ ākāse
langhanākārappattaṃ viya hoti. Yathā sāraddhakāyassa
mañce vā pīṭhe vā nisīdato mañcapīṭhaṃ oṇamati vikūjati,
paccattharaṇaṃ valiṃ gaṇhāti, asāraddhakāyassa pana
nisīdato neva mañcapīṭhaṃ oṇamati, na vikūjati, na paccat-
tharaṇaṃ valiṃ gaṇhāti, tūlapicupūritaṃ viya mañcapī-
thaṃ hoti.
Kasmā? Yasmā asāraddho kāyo lahuko hoti, evam eva
gaṇanāvasena manasikārakālato pabhuti2 anukkamato oḷā-
rika-assāsapassāsanirodhavasena kāyadarathe vūpasante

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Dhp. 173.

2 Sbh -kālatoppabhuti.

[page 283]
3. Ānāpānasati 283
kāyo pi cittam pi lahukaṃ hoti, sarīraṃ ākāse langhanākā-
rappattaṃ viya hoti. Tassa oḷārike assāsapassāse niruddhe
sukhumassāsapassāsanimittārammaṇaṃ cittaṃ pavattati,
tasmim pi niruddhe aparāparaṃ tato sukhumataraṃ sukhu-
mataraṃ nimittārammaṇaṃ pavattati yeva.
Kathaṃ? Yathā puriso mahatiyā lohasalākāya kaṃsa-
thālaṃ ākoṭeyya, ekappahārena mahāsaddo uppajjeyya,
tassa oḷārikasaddārammaṇaṃ cittaṃ pavatteyya, niruddhe
oḷārike sadde atha pacchā sukhumasaddanimittārammaṇaṃ,
tasmim pi niruddhe aparāparaṃ tato sukhumataraṃ sukhu-
mataraṃ saddanimittārammaṇaṃ pavattat'; eva, evan ti
veditabbaṃ.
Vuttam pi c'; etaṃ: seyyathā pi kaṃse ākoṭite ti1 vitthāro.
Yathā hi aññāni kammaṭṭhānāni uparūparivibhūtāni honti,
na tathā idaṃ. Idaṃ pana uparūparibhāventassa sukhu-
mattaṃ gacchati, upaṭṭhānam pi na gacchati. Evaṃ anu-
paṭṭhahante pana tasmiṃ tena bhikkhunā uṭṭhāyāsanā
cammakhaṇḍaṃ papphoṭetvā [na2] gantabbaṃ. Kiṃ kātab-
baṃ? Ācariyaṃ pucchissāmī ti vā, naṭṭhaṃ dāni me kam-
maṭṭhānan ti vā na vuṭṭhātabbaṃ. Triyāpathaṃ vikopetvā
gacchato hi kammaṭṭhānaṃ nava-navaṃ eva hoti; tasmā
yathā nisinnen'; eva desato āharitabbaṃ.
Tatrāyaṃ āharaṇūpāyo:-tena bhikkhunā kammaṭṭhā-
nassa anupaṭṭhānabhāvaṃ ñatvā iti paṭisañcikkhitabbaṃ:-
ime assāsapassāsā nāma kattha atthi, kattha natthi, kassa
vā atthi, kassa vā natthī ti? Ath'; evaṃ paṭisañcikkhato ime
anto mātukucchiyaṃ natthi, udake nimuggānaṃ natthi,
tathā asaññībhūtānaṃ, matānaṃ, catutthajjhānasamāpan-
nānaṃ, rūpārūpabhavasamangīnaṃ, nirodhasamāpannānan
ti ñatvā evaṃ attanā va attanā paṭicodetabbo:- nanu tvaṃ
paṇḍita! neva mātukucchigato, na udake nimuggo, na asañ-
ñībhūto, na mato, na catutthajjhānasamāpanno, na rūpārū-
pabhavasamangī, na nirodhasamāpanno, atthi yeva te assā-
sapassāsā, mandapaññatāya pana pariggahetuṃ na sakko-
sī ti. Athā 'nena pakati-phuṭṭhavasena cittaṃ ṭhapetvā ma-
nasikāro pavattetabbo. Ime hi dīghanāsikassa nāsapuṭaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 See above, p. 276. Cf. Mil. 62.
2 Sbh omit.

[page 284]
284 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
ghaṭṭentā pavattanti, rassanāsikassa uttaroṭṭhaṃ. Tasmā
'nena imaṃ nāma ṭhānaṃ ghaṭṭentī ti nimittaṃ ṭhapetab-
baṃ. Imam eva hi atthavasaṃ paṭicca vuttaṃ Bhagavatā:-
Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānasa-
tibhāvanaṃ vadāmī ti.1 Kiñcāpi hi yaṃ kiñci kammaṭṭhā-
naṃ satassa sampajānass'; eva sampajjati, ito aññaṃ pana
manasikarontassa pākaṭaṃ hoti. Idaṃ pana ānāpānasati-
kammaṭṭhānaṃ garukaṃ garukabhāvanaṃ Buddha-pacce-
kabuddha-buddhaputtānaṃ mahāpurisānaṃ yeva manasi-
kārabhūmibhūtaṃ, na ceva ittaraṃ, na ittarasattasamāse-
vitaṃ. Yathā yathā manasikarīyati,2 tathā tathā santañ
ceva hoti sukhumañ ca, tasmā ettha balavatī sati ca paññā
ca icchitabbā. Yathā hi maṭṭhasāṭakassa3 tunnakaraṇakāle
sūci pi sukhumā icchitabbā, sūcipāsavedhanam pi tato
sukhumataraṃ, evam eva maṭṭhasāṭakasadisassa3 imassa
kammaṭṭhānassa bhāvanākāle sūcipaṭibhāgā sati pi sūci-
pāsavedhanapaṭibhāgā taṃ-sampayuttā paññā pi balavatī
icchitabbā. Tā hi ca pana sati-paññāhi samannāgatena
bhikkhunā na te assāsapassāsā aññatra pakati-phuṭṭhokāsā
pariyesitabbā.
Yathā pana kassako kasiṃ kasitvā, balivadde4 muñcitvā,
gocaramukhe5 katvā, chāyāya nisinno vissameyya, ath'; assa
te balivaddā4 vegena aṭaviṃ paviseyyuṃ, yo hoti cheko
kassako, so puna te gahetvā yojetukāmo na tesaṃ anupa-
daṃ gantvā aṭaviṃ āhiṇḍati, atha kho rasmiñ ca patodañ
ca gahetvā ujukam eva tesaṃ nipātanatitthaṃ gantvā nisī-
dati vā nipajjati vā; atha te goṇe divasabhāgaṃ caritvā
nipātanatitthaṃ otaritvā, nahātvā ca pivitvā ca paccutta-
ritvā, ṭhite disvā rasmiyā bandhitvā patodena vijjhanto
ānetvā yojetvā, puna kammaṃ karoti, evam eva tena bhik-
khunā na te assāsapassāsā aññatra pakati-phuṭṭhokāsā pari-
yesitabbā, sati-rasmiṃ pana paññā-patodañ6 ca gahetvā
pakati-phuṭṭhokāse cittaṃ ṭhapetvā manasikāro pavatte-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. v, 337; cf. 330. The text (PṬṢ. ed.) reads ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ.
2 Bhm -kariyati.
3 Sbh paṭṭha-.
4 Bhm -badde.
5 Sh gocarābhimukhe.
6 Dhs. 16.

[page 285]
3. Ānāpānasati 285
tabbo. Evaṃ hi 'ssa manasikaroto na cirass'; eva te upaṭ-
ṭhahanti, nipātanatitthe viya goṇā. Tato 'nena sati-rasmiyā
bandhitvā, tasmiṃ yeva ṭhane yojetvā, paññā-patodena
vijjhantena punappunaṃ kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitabbaṃ.
Tass'; evam anuyuñjato na cirass'; eva nimittaṃ upaṭṭhāti.
Taṃ pan'; etaṃ na sabbesaṃ ekasadisaṃ hoti; api ca kho
kassaci sukhasamphassaṃ uppādayamāno, tūlapicu viya,
kappāsapicu viya, vātadhārā viya ca upaṭṭhātī ti ekacce āhu.
Ayaṃ pana Aṭṭhakathāsu vinicchayo:- idaṃ hi kassaci tāra-
karūpaṃ viya, maṇiguḷikā viya, muttāguḷikā viya ca, kassaci
kharasamphassaṃ hutvā kappāsaṭṭhi viya, dārusārasūci viya
ca, kassaci dīghapāmangasuttaṃ1 viya, kusumadāmaṃ viya,
dhūmasikhā viya ca, kassaci vitthataṃ makkaṭakasuttaṃ
viya, valāhakapaṭalaṃ viya, padumapupphaṃ viya, ratha-
cakkaṃ viya, candamaṇḍalaṃ viya, suriyamaṇḍalaṃ viya
ca upaṭṭhāti. Tañ ca pan'; etaṃ yathā sambahulesu bhik-
khūsu suttantaṃ sajjhāyitvā nisinnesu, ekena bhikkhunā:
tumhākaṃ kīdisaṃ hutvā idaṃ suttaṃ upaṭṭhātī ti vutte,
eko:- mayhaṃ mahatī pabbateyyā nadī viya hutvā upaṭ-
ṭhātī ti āha; aparo:- mayhaṃ ekā vanarājī viya; añño:-
mayhaṃ eko sītacchāyo sākhāsampanno phalabhārabharita
rukkho viyā ti. Tesaṃ hi taṃ ekam eva suttaṃ saññānāna-
tāya nānato upaṭṭhāti. Evam ekam eva kammaṭṭhānaṃ
saññānānatāya nānato upaṭṭhāti, saññajaṃ hi etaṃ saññā-
nidānaṃ saññāpabhavaṃ; tasmā saññānānatāya nānato
upaṭṭhātī ti veditabbaṃ.
Ettha ca aññam eva assāsārammaṇaṃ cittaṃ, aññaṃ
passāsārammaṇaṃ, aññaṃ nimittārammaṇaṃ. Yassa hi
ime tayo dhammā natthi, tassa kammaṭṭhānaṃ neva appa-
naṃ, na upacāraṃ pāpuṇāti. Yassa pana ime tayo dhammā
atthi, tass'; eva kammaṭṭhānaṃ upacārañ ca appanañ ca
pāpuṇāti. Vuttaṃ h'; etaṃ:-
Nimittaṃ assāsapassāsā anārammaṇam ekacittassa,
ajānato ca tayo dhamme bhāvanā nūpalabbhati.
nimittaṃ assāsapassāsā anārammaṇam ekacittassa,
jānato va tayo dhamme bhāvanā upalabbhatī ti2.

--------------------------------------------------------------------------
1 Vin. Texts, iii, 69, n. 2.
2 Pṭs. i, 170 f.

[page 286]
286 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
Evaṃ upaṭṭhite pana nimitte tena bhikkhunā ācariyassa
santikaṃ gantvā ārocetabbaṃ:- mayhaṃ, bhante, evarū-
paṃ nāma upatthātī ti. Ācariyena pana:- etaṃ nimittan ti
vā na vā nimittan ti na vattabbaṃ; evaṃ hoti, āvuso ti
vatvā, punappunaṃ manasikarohī ti vattabbo. Nimittan ti
hi vutte vosānaṃ āpajjeyya; na nimittan ti vutte nirāso
visīdeyya. Tasmā tadubhayam pi avatvā manasikāre yeva
niyojetabbo ti:- evaṃ tāva Dīghabhāṇakā. Majjhimabhā-
ṇakā pan'; āhu: nimittam idaṃ, āvuso, kammaṭṭhānaṃ pu-
nappunaṃ manasikarohi sappurisā ti vattabbo ti. Athā
'nena nimitte yeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ; evam assā 'yaṃ ito-
pabhuti1 ṭhapanāvasena bhāvanā hoti. Vuttaṃ h'; etaṃ
Porāṇehi:-
Nimitte ṭhapayaṃ cittaṃ nānākāraṃ vibhāvayaṃ,
Dhīro assāsapassāse sakaṃ cittaṃ nibandhatī ti.
Tass'; evaṃ nimittupaṭṭhānato pabhuti2 nīvaraṇāni vikkham-
bhitān'; eva honti, kilesā sannisinnā va, sati upaṭṭhitā
yeva,3 cittaṃ upacārasamādhinā samāhitam eva.
Athā 'nena taṃ nimittaṃ neva vaṇṇato manasikātabbaṃ,
na lakkhaṇato paccavekkhitabbaṃ. Api ca kho, khattiya-
mahesiyā cakkavattigabbho viya, kassakena sāli-yava-
gabbho viya ca, āvāsādīni satta asappāyāni vajjetvā tān'
eva satta sappāyāni sevantena sādhukaṃ rakkhitabbaṃ.
Atha naṃ evaṃ rakkhitvā punappunaṃ manasikārava-
sena vuddhiṃ virūḷhiṃ gamayitvā dasavidhaṃ appanā-
kosallaṃ sampādetabbaṃ, viriyasamatā yojetabbā. Tass'
evaṃ ghaṭantassa pathavīkasiṇe vuttānukkamen'; eva tas-
miṃ nimitte catukka-pañcakajjhānāni nibbattanti. Evaṃ
nibbattacatukka-pañcakajjhāno pan'; ettha bhikkhu sallak-
khaṇa-vivaṭṭanā vasena kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā pārisud-
dhiṃ pattukāmo tad-eva jhānaṃ pañcah'; ākārehi visip-
pattaṃ paguṇaṃ katvā nāmarūpaṃ vavatthapetvā vipassa-
naṃ paṭṭhapeti.
Kathaṃ? So hi samāpattito vuṭṭhāya:- assāsapassāsā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh itoppa-.
2 Sh (2) -ṭhānatoppa-.
3 Sb omits this clause.

[page 287]
3. Ānāpānasati 287
naṃ samudayo karajakāyo1 ca cittañ cā ti passati. Yathā hi
kammāragaggariyā dhamamānāya bhastañ2 ca purisassa
ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca vāto sañcarati, evam eva kā-
ya ñca cittañ ca paṭicca assāsapassāsā ti. Tato assāsapas-
sāse ca kāyañ ca rūpan ti cittañ ca taṃ-sampayuttadhamme
ca arūpan ti vavatthapeti.
Ayam ettha sankhepo. Vitthārato pana nāmarūpavavat-
thānaṃ parato āvibhavissati. Evaṃ nāmarūpaṃ vavattha-
petvā tassa paccayaṃ pariyesati, pariyesanto ca naṃ
disvā tīsu pi addhāsu nāmarūpassa pavattiṃ ārabbha kan-
khaṃ vitarati. Vitiṇṇakankho kalāpasammasanavasena
ti-lakkhaṇaṃ āropetvā, udayabbayānupassanāya pubba-
bhāge uppanne obhāsādayo dasa vipassanupakkilese pahāya,
upakkilesavimuttaṃ paṭipadāñāṇaṃ maggo ti vavattha-
petvā, udayaṃ pahāya, bhangānupassanaṃ patvā, niranta-
raṃ bhangānupassanena vayato upaṭṭhitesu sabbasankhā-
resu nibbindanto virajjanto vimuccanto, yathākkamena
cattāro ariyamagge pāpuṇitvā, arahattaphale patiṭṭhāya
ekūnavīsati bhedassa paccavekkhaṇā-ñāṇassa pariyantaṃ
patto, sadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyyo hoti.
Ettāvatā c'; assa gaṇanaṃ ādiṃ katvā paṭipassanā3-pari-
yosānā ānāpānassatisamādhibhāvanā samattā hotī ti ayaṃ
sabbākārato paṭhamacatukkavaṇṇanā.
Itaresu pana tīsu catukkesu yasmā visuṃ kammaṭṭhāna-
bhāvanānayo nāma natthi, tasmā anupadavaṇṇanānayen'
eva tesam evam attho veditabbo:- Pītipaṭisaṃvedī ti--
pītiṃ paṭisaṃviditaṃ karonto, pākaṭaṃ karonto--assasis-
sāmi passasissāmī ti sikkhati4.
Tattha dvīhākārehi pīti paṭisaṃviditā hoṭi: ārammaṇato
ca asammohato ca. Kathaṃ ārammaṇato pīti paṭisaṃvi-
ditā hoti? Sappītike dve jhāne samāpajjati; tassa samā-
pattikkhaṇe jhānapaṭilābhena ārammaṇato pīti paṭisaṃvi-
ditā hoti, ārammaṇassa paṭisaṃviditattā. Kathaṃ asam-
mohato? Sappītike dve jhāne samāpajjitvā vuṭṭhāya jhāna-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Sum. V. i, 221.
2 Bhm bhattañ.
3 Bhm vipassanā-.
4 Pts. i, 186.

[page 288]
288 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
sampayuttaṃ pītiṃ khayato vayato sammasati, tassa vipas-
sanākkhaṇe lakkhaṇapaṭivedhena asammohato pīti paṭisaṃ-
viditā hoti. Vuttaṃ h'; etaṃ1 Paṭisambhidāyaṃ:- Dī
ghaṃ assāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato
sati upaṭṭhitā hoti, tāya satiyā, tena ñāṇena sā pīti paṭisaṃvi-
ditā hoti. Dīghaṃ passāsavasena . . . rassaṃ assāsavasena
. . . rassaṃ passasavasena . . . sabbakāyapaṭisaṃvedī assā-
sapassāsavasena . . . passambhayaṃ kāyasankhāraṃ assāsa-
. . . passāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato
sati upaṭṭhitā hoti, tāya satiyā tena ñāṇena sā pīti paṭisaṃvi-
ditā hoti; āvajja [na2] to sā pīti paṭisaṃviditā hoti, jānato,
passato, paccavekkhato, cittaṃ adhiṭṭhahato, saddhāya adhi-
muccato, viriyaṃ paggaṇhato, satiṃ upaṭṭhāpayato, cittaṃ
samādahato, paññāya pajānato, abhiññeyyaṃ . . . pariññey-
yaṃ . . . pahātabbaṃ . . . bhāvetabbaṃ,3 sacchikātabbaṃ sac-
chikaroto sā pīti paṭisaṃviditā hoti. Evaṃ sā pīti paṭisaṃ-
viditā hotī ti.
Eten'; eva nayena avasesapadāni pi atthato veditabbāni.
Idaṃ pan'; ettha visesamattaṃ:- tiṇṇaṃ jhānānaṃ vasena
sukhapaṭisaṃviditā,4 catunnam pi vasena cittasankhārapaṭi-
saṃveditā5 veditabbā. Cittasankhāro ti vedanādayo dve
khandhā. Sukhapaṭisaṃvedī-pade c'ettha vipassanābhūmi
dassanatthaṃ:- sukhan ti dve sukhāni:- kāyikañ ca su-
khaṃ cetasikañ cā ti Paṭisambhidāyaṃ vuttaṃ.6 Passam-
bhayaṃ cittasankhāran ti oḷārikaṃ cittasankhāraṃ passam-
bhento, nirodhento ti attho. So vitthārato kāyasankhāre
vuttanayen'; eva veditabbo. Api c'; ettha pītipade pītisīsena
vedanā vuttā, sukhapade sarūpen'; eva vedanā, dvīsu citta-
sankhārapadesu:- saññā ca vedanā ca cetasikā. Ete dhammā
cittapaṭibaddhā cittasankhārā ti vacanato saññā-sampayuttā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb Vuttaṃ hi c'; etaṃ; Sh Bhm Vuttañ h'; etaṃ.
2 Sb, Bhm, PṬṢ. ed. omit.
3 So Sb Bhm without marking the lacunoe. Cf. PṬṢ. ed.:- abhiññyaṃ abhijānato, pariññeyyaṃ parijānato, etc. Pts. i, 187. Sh excises nothing.
4 Pṭs. ibid.
5 Ibid., p. 188.
6 Ibid.

[page 289]
3. Ānāpānasati 289
vedanā ti evam vedanānupassanānayena idaṃ catukkaṃ
bhāsitan ti veditabbaṃ.
Tatiyacatukke pi catunnaṃ jhānānaṃ vasena cittapaṭi-
saṃveditā veditabbā. Abhippamodayaṃ cittan ti1-cittaṃ
modento pamodento hāsento pahāsento-assasissāmi passa-
sissāmī ti sikkhati. Tattha dvīh'; ākārehi abhippamodo hoti:
samādhivasena ca vipassanāvasena ca. Kathaṃ samādhi-
vasena? Sappītike dve jhāne samāpajjati, so samāpattik-
khaṇe sampayuttapītiyā cittaṃ āmodeti, pamodeti. Ka-
thaṃ vipassanāvasena? Sappītike dve jhāne samāpajjitvā
vuṭṭhāya jhānasampayuttaṃ pītiṃ khayato vayato samma-
sati. Evaṃ vipassanākkhaṇe jhānasampayuttaṃ pītiṃ
ārammaṇaṃ katvā cittaṃ āmodeti pamodeti. Evaṃ paṭi-
panno: abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmi passasissāmī ti
sikkhatī ti vuccati.
Samādahaṃ cittan ti1 pathamajjhānādivasena ārammaṇe
cittaṃ samaṃ ādahanto,2 samaṃ ṭhapento, tāni vā pana
jhānāni samāpajjitvā vuṭṭhāya, jhānasampayuttaṃ cittaṃ
khayato vayato sampassato vipassanākkhaṇe lakkhaṇapa-
ṭivedhena uppajjati khaṇikacitt'; ekaggatā. Evaṃ uppannāya
khaṇikacitt'; ekaggatāya vasena pi ārammaṇe cittaṃ samaṃ
ādahanto,2 samaṃ ṭhapento: samādahaṃ cittaṃ assasissāmi
passasissāmī ti sikkhatī ti vuccati.
Vimocayaṃ cittan ti3 paṭhamajjhānena nīvaraṇehi cittaṃ
mocento vimocento, dutiyena vitakkavicārehi, tatiyena
pītiyā, catutthena sukhadukkhehi cittaṃ mocento vimo-
cento, tāni vā pana jhānāni samāpajjitvā vuṭṭhāya jhāna-
sampayuttaṃ cittaṃ khayato vayato sammasati. So vipas-
sanākkhaṇe aniccānupassanāya niccasaññato cittaṃ mo-
cento vimocento, dukkhānupassanāya sukhasaññato, anattā-
nupassanāya attasaññato, nibbidānupassanāya nandito, virā-
gānupassanāya rāgato, nirodhānupassanāya samudayato,
paṭinissaggānupassanāya ādānato cittaṃ mocento vimo-
cento,4 assasati ceva passasati ca; tena vuccati: vimoca-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 176, 190.
2 Bhm cittaṃ samādahanto.
3 Pṭs. i, 176, 191.
4 Bhm omit.
I. 19

[page 290]
290 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
yaṃ cittaṃ assasissāmi passasissāmī ti sikkhatī ti. Evaṃ
cittānupassanāvasena idaṃ catukkaṃ bhāsitan ti vedi-
tabbaṃ.
Catutthacatukke pana aniccānupassī ti1 ettha tāva anic-
caṃ veditabbaṃ, aniccatā veditabbā, aniccānupassanā vedi-
tabbā, aniccānupassī veditabbo. Tattha aniccan ti pañ-
cakkhandhā . Kasmā? Uppādavayaññathatthabhāvā.
Aniccatā ti tesaṃ yeva uppādavayaññathattaṃ hutvā,
abhāvo vā nibbattānaṃ; ten'; ev'; ākārena aṭhatvā2 khaṇa-
bhangena bhedo ti attho. Aniccānupassanā ti tassā anicca-
tāya vasena rūpādisu aniccan ti anupassanā. Aniccānupassī
ti tāya anupassanāya samannāgato; tasmā evambhūto assa-
santo passasanto ca idha aniccānupassī assasissāmi passasis-
sāmī ti sikkhatī ti veditabbo.
Virāgānupassī ti3 ettha pana dve virāgā:- khayavirāgo ca
accantavirāgo ca. Tattha khayavirāgo ti sankhārānaṃ kha-
yabhango. Accantavirāgo ti nibbānaṃ. Virāgānupassanā ti
tad-ubhayadassanavasena pavattā, vipassanā ca maggo ca,
tāya duvidhāya pi anupassāya samannāgato hutvā assa-
santo passasanto ca virāgānupassī assasissāmi passasissāmī ti
sikkhatī ti veditabbo.
Nirodhānupassī-pade4 pi es'; eva nayo.
Paṭinissaggānupassī ti etthā pi dve paṭinissaggā: pariccā-
gapaṭinissaggo ca pakkhandanapaṭinissaggo ca. Paṭinissaggo
yeva anupassanā, paṭinissaggānupassanā: vipassanāmag-
gānaṃ etam adhivacanaṃ. Vipassanā hi tad-angavasena
saddhiṃ khandhābhisankhārehi kilese pariccajati. Sankha-
tadosadassanena ca tabbiparīte5 nibbāne taṃ-ninnatāya pak-
khandatī ti pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinis-
saggo ti ca vuccati. Maggo samucchedavasena saddhiṃ
khandhābhisankhārehi kilese pariccajati:- ārammaṇakara-
ṇena ca nibbāne pakkhandatī ti pariccāgapaṭinissaggo ceva
pakkhandanapaṭinissaggo ti ca vuccati. Ubhayam pi pana
purimañāṇānaṃ6 anu-anupassanato5 anupassanā ti vuccati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. loc. cit. and 191.
2 Bhm aṭṭhatvā.
3 Pṭs. i, 176, 192.
4 Pṭs. loc. cit.
5 So all editions.
6 Sh purimapurimaña-.

[page 291]
3. Ānāpānasati 291
Tāya duvidhāya pi paṭinissaggānupassanāya samannāgato
hutvā assasanto passasanto ca paṭinissaggānupassī assasis-
sāmi passasissāmī ti sikkhatī ti veditabbo.
Idaṃ catutthacatukkaṃ suddhavipassanā vasen'; eva vut-
taṃ. Purimāni pana tīṇi samathavipassanā vasena. Evaṃ
catunnaṃ catukkānaṃ vasena soḷasavatthukāya1 ānāpāna-
satiyā bhāvanā veditabbā.
Evaṃ soḷasavatthuvasena ca pana ayaṃ ānāpānasati ma-
happhalā hoti mahānisaṃsā. Tatr'; assā:- ayam pi kho, bhik-
khave, ānāpānasatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva
paṇīto cā ti2 adivacanato santabhāvādivasenā pi mahānisaṃ-
satā veditabbā, vitakkupacchedasamatthatāyā pi. Ayaṃ
hi santa-paṇīta-asecanaka-sukhavihārattā samādhi antarā-
yakarānaṃ vitakkānaṃ vasena ito c'; ito ca cittassa vidhā-
vanaṃ vicchinditvā, ānāpānārammaṇābhimukham eva cit-
taṃ karoti. Ten'; eva vuttaṃ: anāpānasati bhāvetabbā vitak-
kupacchedāyā ti3.
Vijjā-vimuttipāripūriyā mūlabhāvenā pi c'; assā mahāni-
saṃsatā veditabbā. Vuttaṃ h'; etaṃ4 Bhagavatā:- ānāpā-
nasati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne pari-
pūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhange
paripūrenti, satta bojjhangā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ
paripūrentī ti5.
Api ca carimakānaṃ assāsapassāsānaṃ viditabhāvakara-
ṇato pi 'ssā mahānisaṃsatā veditabbā. Vuttaṃ h'; etaṃ
Bhagavatā:- evaṃ bhāvitāya kho, Rāhula, ānāpānasatiyā,
evaṃ bahulīkatāya, ye pi te carimakā assāsapassāsā, te pi
viditā va nirujjhanti, no aviditā ti.6 Tattha nirodhavasena
tayo carimakā: bhavacarimakā, jhānacarimakā, cuticari-
makā ti. Bhavesu hi kāmabhave assāsapassāsā pavattanti,
rūpārūpabhavesu nappavattanti, tasmā te bhavacarimakā.
Jhānesu purime jhānattaye pavattanti, catutthe nappavat-
tanti, tasmā te jhānacarimakā. Ye pana cuti-cittassa purato

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 162.
2 S. v, 321.
3 A. iv, 353.
4 So also Sh; cf. above, 288, n. 1; S. v, 335.
5 M. iii, 82; cf. S. v, 329 ff., slightly different at first.
6 M. i, 425 f.

[page 292]
292 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
soḷasamena cittena saddhim uppajjitvā, cuti-cittena saha
nirujjhanti, ime cuti-carimakā nāma. Ime1 idha carimakā ti
adhippetā. Imaṃ kira2 kammaṭṭhānaṃ anuyuttassa bhik-
khuno ānāpānārammaṇassa suṭṭhu pariggahitattā, cuti-
cittassa3 purato soḷasamassa cittassa uppādakkhaṇe uppā-
daṃ āvajjayato uppādo pi nesaṃ pākaṭo hoti, ṭhitiṃ āvajja-
yato ṭhiti pi nesaṃ pākaṭā hoti, bhangaṃ āvajjayato ca
bhango4 nesaṃ pākaṭo hoti.
Ito aññaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ pattassa
bhikkhuno hi āyu antaraṃ paricchinnaṃ vā hoti, aparic-
chinnaṃ vā. Idaṃ pana soḷasavatthukaṃ ānāpānasatiṃ
bhāvetvā arahattaṃ pattabhikkhuno āyu5 antaraṃ paric-
chinnam eva hoti. So: ettakaṃ dāni me āyusankhārā pa-
vattissanti, na ito paran ti ñatvā, attano dhammatāya eva
sarīrapatijaggananivāsanapārupanādīni sabbakiccāni katvā
akkhīni nimmīleti, Koṭapabbatavihāravāsī Tissatthero viya,
Mahākarañjiyavihāravāsī Mahā-Tissatthero viya, Devaputta-
mahāraṭṭhe Piṇḍapātika-Tissatthero viya, Cittalapabbatavi-
hāravāsino dve bhātiyattherā viya ca.
Tatridam ekavatthudīpanam:- dve bhātiyattherānaṃ kir'
eko puṇṇamuposathadivase Pātimokkhaṃ osāretvā, bhik-
khusanghaparivuto attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā cankame
ṭhito candālokaṃ oloketvā attano āyusankhāre upadhāretvā
bhikkhusangham āha: tumhehi kathaṃ parinibbāyantā
bhikkhū diṭṭhapubbā ti? Tatra keci āhaṃsu: amhehi āsane
nisinnakā va parinibbāyantā diṭṭhapubbā ti. Keci amhehi
ākāse pallankaṃ ābhujitvā nisinnakā ti. Thero āha: ahaṃ
dāni vo cankamantam eva parinibbāyamānaṃ dassesāmī ti
tato cankame lekhaṃ katvā: aham ito cankamakoṭito
parakoṭiṃ gantvā nivattamāno imaṃ lekhaṃ patvā va pari-
nibbāyissāmī ti vatvā cankamaṃ orūyha parabhāgaṃ gantvā
nivattamāno ekena pādena lekhaṃ akkantakkhaṇe yeva
parinibbāyi.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh adds cuticarimakā.
2 Sh Ime kira imaṃ.
3 Bm inserts hi.
4 Sh āvajjayato bhango pi.
5 Bhm pattassa āyu . . .

[page 293]
4. Upasamānussati 293
Tasmā have appamatto anuyuñjetha paṇḍito
evaṃ anekānisaṃsaṃ ānāpānasatiṃ sadā ti.
Idaṃ ānāpānassatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.
4. Upasamānussati
Ānāpānasatiyā anantaraṃ uddiṭṭhaṃ pana upasamānus-
satiṃ bhāvetukāmena rahogatena patisallīnena: yāvatā,1
bhikkhave, dhammā sankhatā vā asankhatā vā virāgo tesaṃ
dhammānaṃ aggam akkhāyati, yadidaṃ mada-nimmadano
pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo2 taṇhākkhayo
virāgo nirodho nibbānan ti evaṃ sabbadukkhūpasamasan-
khātassa nibbānassa gunā anussaritabbā.
Tattha yāvatā ti yattakā. Dhammā ti sabhāvā. Sankhatā
vā asankhatā vā ti sangamma-samāgammapaccayehi katā
vā akatā vā. Virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggam akkhāyatī ti
tesaṃ sankhatāsankhatadhammānaṃ virāgo aggam akkhāya-
ti seṭṭho, uttamo ti vuccati.
Tattha virāgo ti na rāgābhāvamattam eva, atha kho
yadidaṃ mada-nimmadano ...pe... nibbānan ti yo so mada-
nimmadano ti ādīni nāmāni asankhatadhammo labhati, so
virāgo ti paccetabbo. So hi yasmā tam āgamma sabbe pi
mānamada-purisamadādayo madā nimmadā amadā honti
vinassanti, tasmā mada-nimmadano ti vuccati. Yasmā ca
tam āgamma sabbā pi kāmapipāsā vinayaṃ abbhatthaṃ
yāti, tasmā pipāsavinayo ti vuccati. Yasmā pana tam āgam-
ma pañcakāmaguṇālayā samugghātaṃ gacchanti, tasmā
ālayasamugghāto ti vuccati. Yasmā ca tam āgamma tebhū-
makaṃ vaṭṭaṃ upacchijjati, tasmā vaṭṭupacchedo ti vuccati.
Yasmā pana tam āgamma sabbaso taṇhākkhayaṃ gacchati,
virajjati, nirujjhati ca, tasmā taṇhākkhayo virāgo nirodho ti
vuccati. Yasmā pan'; esa catasso yoniyo, pañcagatiyo, satta-
viññāṇaṭṭhitiyo, nava ca sattāvāse aparāparabhāvāya vi-
nanato, ābandhanato, saṃsibbanato vānan ti laddhavohā-
rāya taṇhāya nikkhanto, nissaṭo, visaṃyutto, tasmā nibbā-

--------------------------------------------------------------------------
1 A. ii, 34.
2 So all editions. PṬṢ. ed. vaṭṭūpacchedo.

[page 294]
294 VIII. Anussati-kammaṭṭhāna-niddeso
nan ti vuccatī ti. Evam eva tesaṃ mada-nimmadanatādīnaṃ
guṇānaṃ vasena nibbānasankhāto upasamo anussaritabbo.
Ye vā pan'; aññe pi Bhagavatā: asankhatañ ca vo, bhik-
khave, desessāmi . . . saccañ ca pārañ ca sududdasañ ca aja-
rañ ca dhuvañ ca nippapañcañ ca amatañ ca sivañ ca khemañ
ca abohutañ ca anītikañ ca avyāpajjañ ca visuddhiñ ca dīpañ
ca tānañ ca leṇañ ca vo bhikkhave desessāmī ti1 ādisu suttesu
upasamaguṇā vuttā, tesam pi vasena anussaritabbo yeva.
Tass'; evaṃ mada-nimmadanatādiguṇavasena upasamaṃ
anussarato neva tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, na dosa-, . . . na moha-pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Uju-
gatam ev'; assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti upasamaṃ ārabbhā
ti2 Buddhānussati-ādisu vuttanayen'; eva vikkhambhitanī-
varaṇassa ekakkhaṇe jhānangāni uppajjanti. Upasamagu-
ṇānam pana gambhīratāya nānappakāraguṇānussaraṇādhi-
muttatāya vā appanaṃ appatvā upacārappattajjhānam eva
hoti. Tad-etam upasamaguṇānussaraṇavasena upasamā-
nussaticc'; eva sankhyaṃ gacchati.
Cha anussatiyo viya ca ayam pi ariyasāvakass'; eva ijjhati;
evaṃ sante pi upasamagarukena puthujjanenā pi manasikā-
tabbā; sutavasenā pi hi upasame cittaṃ pasīdati. Imañ ca
pana upasamānussatiṃ anuyutto bhikkhu sukhaṃ supati,
sukhaṃ paṭibujjhati, santindriyo hoti, santamānaso hirot-
tappasamannāgato pāsādiko, paṇītādhimuttiko, sabrahma-
cārīnaṃ garu ca bhāvanīyo ca; uttariṃ appaṭivijjhanto pana
sugatiparāyano hoti.
Tasmā have appamatto bhāvayetha vicakkhaṇo
evaṃ anekānisaṃsaṃ ariye upasame satin ti.
Idaṃ upasamānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi Magge samādhi-
bhāvanādhikāre Anussati-kammaṭṭhānaniddeso nāma aṭṭhamo
paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iv, 362, 369 ff.
2 A. v, 329 ff. Upasama is substituted for the six orthodox
Anussati's. Cf. above 197.

[page 295]
295
IX
NAVAMA-PARICCHEDO
BRAHMAVIHĀRANIDDESO
Anussatikammaṭṭhānānantaraṃ uddiṭṭhesu pana mettā-
karuṇā-muditā-upekkhā ti imesu catūsu brahmavihāresu
mettaṃ bhāvetukāmena tāva ādikammikena yogāvacarena
upacchinnapaḷibodhena1 gahitakammaṭṭhānena bhattakic-
caṃ katvā bhattasammadaṃ paṭivinodetvā vivitte padese
supaññatte āsane sukhanisinnena ādito tāva dose ādīnavo
khantiyañ ca ānisaṃso paccavekkhitabbo.
Kasmā? Imāya hi bhāvanāya doso pahātabbo, khanti
adhigantabbā, na ca sakkā kiñci adiṭṭhādīnavaṃ pahātuṃ
aviditānisaṃsaṃ vā adhigantuṃ; tasmā: duṭṭho kho, āvuso,
dosena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pāṇam pi hantī ti2 ādīnaṃ
vasena dose ādīnavo daṭṭhabbo.
Khanti paramaṃ tapo titikkhā nibbānaṃ paramaṃ va-
danti Buddhā3;
Khantibalaṃ bālānīkaṃ, tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ4.
Khantyā bhiyyo na vijjatī ti5
ādīnaṃ vasena khantiyaṃ ānisaṃso veditabbo.
Ath'; evaṃ diṭṭhādīnavato dosato cittaṃ vivecanatthāya
viditānisaṃsāya ca khantiyā saṃyojanatthāya mettābhā-
vanā ārabhitabbā. Ārabhantena ca ādito va puggalabhedo
jānitabbo,6 imesu puggalesu mettā paṭhamaṃ [na7] bhāve-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm pali-.
2 Not traced. Sh refers vaguely to Anguttara-Ni. (sic), but it does not appear to occur there.
3 D. ii, 49; Dhp. 184.
4 Sn. 623; Dhp. 399.
5 S. i, 226.
6 Bhm puggaladosā jānitabbā.
7 Sh omits.

[page 296]
296 IX. Brahmavihāraniddeso
tabbā, imesu te va1 bhāvetabbā ti. Ayaṃ hi mettā appiya-
puggale atippiyasahāyake majjhatte verīpuggale ti imesu
catūsu paṭhamaṃ na bhāvetabbā; lingavisabhāge odhiso
na bhāvetabbā, kālankate na bhāvetabbā va. Kiṃkāraṇā
appiyādisu paṭhamaṃ na bhāvetabbā? Appiyaṃ hi piyaṭ-
ṭhāne ṭhapento kilamatiatippiyasahāyakaṃ majjhattaṭ-
ṭhāne ṭhapento kilamati, appamattake pi c'; assa dukkhe
uppanne ārodanākārapatto viya hoti. Majjhattaṃ garuṭ-
ṭhāne ca piyaṭṭhāne ca ṭhapento kilamati. Veriṃ samanus-
sarato2 kodho uppajjati, tasmā appiyādisu paṭhamaṃ na
bhāvetabbā. Lingavisabhāge pana tam eva ārabbha odhiso
bhāventassa rāgo uppajjati. Aññataro kira amaccaputto
Kulūpakattheraṃ pucchi: bhante, kassa mettā bhāvetabbā?
ti. Thero: piyapuggale ti āha. Tassa attano bhariyā piyā
hoti, so tassā mettaṃ bhāvento sabbarattiṃ bhittiyuddham
akāsi. Tasmā lingavisabhāge odhiso na bhāvetabbā. Kālan-
kate pana bhāvento neva appanaṃ, na upacāraṃ pāpu-
ṇāti. Aññataro kira daharabhikkhu ācariyaṃ ārabbha
mettaṃ ārabhi. Tassa mettā nappavattati. So mahāthe-
rassa santikaṃ gantvā: bhante, paguṇā va me mettājhā-
nasamāpatti, na ca naṃ samāpajjituṃ sakkomi. Kiṃ nu
kho kāraṇan? ti āha. Thero: nimittam, āvuso, gavesāhī ti
āha. So gavesanto ācariyassa matabhāvaṃ ñatvā aññaṃ
ārabbha mettāyanto samāpattim appesi. Tasmā kālankate
na bhāvetabbā va.
Sabbapaṭhamaṃ pana: ahaṃ sukhito homi, niddukkho
ti vā avero avyāpajjo anīgho sukhī attānaṃ pariharāmī ti vā
evaṃ punappunaṃ attani yeva bhāvetabbā. Evaṃ sante
yaṃ Vibhange vuttaṃ: kathañ ca, bhikkhave, bhikkhu
mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati? Seyya-
thā pi nāma ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpaṃ disvā mettā-
yeyya, evaṃ eva sabbasatte3 mettāya pharatī ti;4 yañ ca Paṭi-
sambhidāyaṃ: katamehi pañcah'; ākārehi anodhiso pharaṇā
mettā-cetovimutti? Sabbe sattā averā [hontu], avyāpajjhā,
anīghā, sukhī attānaṃ pariharantu. Sabbe pāṇā, sabbe

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm neva.
2 Bhm Verim anuss-.
3 Bm sattesu.
4 Vibh. 272.

[page 297]
Mettābhāvanā 297
bhūtā, sabbe puggalā, sabbe attabhāvapariyāpannā averā, avyā-
pajjhā, anīghā, sukhī attānaṃ pariharantū ti1 ādi vuttaṃ;
yañ ca Mettāsutte: sukhino vā khemino hontu, sabbe sattā
bhavantu sukhitattā ti2 ādivuttaṃ, taṃ virujjhati, na hi tattha
attani bhāvanā vuttā ti ce, tañ ca na virujjhati. Kasmā?
Taṃ hi appanāvasena vuttaṃ, idaṃ sakkhibhāvavasena.
Sace pi hi vassasataṃ vassasahassaṃ vā: ahaṃ sukhito ho-
mī ti ādinā nayena attani mettaṃ bhāveti, nev'; assa appanā
uppajjati.
Ahaṃ sukhito homī ti bhāvayato pana: yathā ahaṃ sukha-
kāmo dukkhapaṭikūlo jīvitukāmo amaritukāmo ca, evaṃ
aññe pi sattā ti attānaṃ sakkhiṃ katvā aññasattesu hita-
sukhakāmatā uppajjati. Bhagavatā pi
Sabbā disā anuparigamma cetasā,
Nev'; ajjhagā piyataram attanā kvaci;
Evaṃ piyo puthu attā paresaṃ,
Tasmā na hiṃse paraṃ atthakāmo ti3
vadatā ayaṃ nayo dassito, tasmā sakkhibhāvatthaṃ paṭha-
maṃ attānaṃ mettāya pharitvā tad-anantaraṃ sukhappa-
vattanatthaṃ yvāyaṃ piyo manāpo garubhāvanīyo ācariyo
vā ācariyamatto vā, upajjhāyo vā upajjhāyamatto vā,
tassa tāni piyavacanādīni piyamanāpattakāraṇāni sīlasutā-
dīni garubhāvanīyattakāraṇāni ca anussaritvā: esa [sap4]-
puriso sukhī hotu niddukkho ti ādinā nayena mettā bhāve-
tabbā. Evarūpe ca puggale kāmaṃ appanā sampajjati.
Iminā pana bhikkhunā tāvataken'; eva tuṭṭhiṃ anāpajjitvā
sīmasambhedaṃ kattukāmena tad-anantaraṃ atippiyasa-
hāyake, atippiyasahāyakato majjhatte, majjhattato verīpug-
gale mettā bhāvetabbā. Bhāventena ca ekekasmiṃ koṭ-
ṭhāse muduṃ kammaniyaṃ cittaṃ katvā tad-anantare
upasaṃharitabbaṃ. Yassa pana veripuggalo vā natthi
mahāpurisajātikattā vā anatthaṃ karonte pi pare verisaññā
va nuppajjati, tena: majjhatte me mettā-cittaṃ kamma-
niyaṃ jātaṃ, idāni naṃ verimhi upasaṃharāmī ti vyāpāro

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 130.
2 Sn. ver. 145; Khp. IX.
3 S. i, 75; Ud. V. i.
4 Sh omits.

[page 298]
298 IX. Brahmavihāraniddeso
va na kātabbo. Yassa pana atthi, taṃ sandhāya vuttaṃ:
majjhattato verīpuggale mettā bhāvetabbā ti. Sace pan'
assa verimhi cittaṃ upasamharato tena katāparādhānussa-
raṇena paṭighaṃ uppajjati, athā 'nena purimapuggalesu
yattha katthaci punappunaṃ mettaṃ samāpajjitvā vuṭṭha-
hitvā punappunaṃ tam puggalaṃ mettāyantena paṭighaṃ
vinodetabbaṃ. Sace evam pi vāyamato na nibbāti, atha
Kakacūpama-ovāda ādīnaṃ anussarato
paṭighassa pahānāya ghaṭitabbaṃ punappunaṃ1,
tañ ca kho iminā ākārena attānaṃ ovadanten'; eva:- are!
kujjhanapurisa! nanu vuttaṃ Bhagavatā: ubhato daṇḍakena
ce pi bhikkhave kakacena corā ocarakā angamangāni okantey-
yuṃ, tatrā pi yo mano padoseyya, na me so tena sāsanakaro
ti2 ca.
Tass'; eva tena pāpiyo yo kuddhaṃ patikujjhati,
kuddhaṃ appaṭikujjhanto, sangāmaṃ jeti dujjayaṃ.
Ubhinnam atthaṃ carati, attano ca parassa ca,
paraṃ sankupitaṃ ñatvā yo sato-upasammatī3 ti
ca;-Satt'; ime, bhikkhave, dhammā sapattakantā sapattakaraṇā
kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ vā purisaṃ vā. Katame satta?
Idha, bhikkhave, sapatto sapattassa evam icchati:- Aho va-
tāyaṃ dubbaṇṇo assā ti! Taṃ kissa hetu? Na, bhikkhave,
sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhano 'yaṃ, bhik-
khave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Kiñcāpi
so hoti sunahāto4 suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano,
atha kho so dubbaṇṇo va hoti kodhābhibhūto. Ayaṃ, bhik-
khave, paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodha-
naṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, sapatto sapattassa evam iccha-
ti:- aho vatāyaṃ dukkhaṃ passeyyā ti! ...pe... na pa-
curattho assā ti ...pe... na bhogavā assā ti ...pe... na
yasavā assā ti ...pe... na mittavā assā ti ...pe...

--------------------------------------------------------------------------
1 Not traced.
2 M. i, 129. Cf. Thag. 445.
3 S. i, 62 f.; 222; Thag. ver. 441-44.
4 Bhm sunhāto.

[page 299]
Mettābhāvanā 299
na kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upa-
pajjeyyā ti. Taṃ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapat-
tassa sugatigamanena nandati. Kodhano 'yaṃ, bhikkhave,
purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kāyena duccaritaṃ
carati, vācāya, manasā duccaritaṃ carati, so kāyena vācāya
manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati kodhābhi-
bhūto ti1 ca: Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṃ ubhato padit-
taṃ majjhe gūthagataṃ neva gāme kaṭṭhatthaṃ pharati, na
araññe kaṭṭhaṭṭhaṃ pharati . . . tathūpamāhaṃ, bhikkhave,
imaṃ [purisa-] puggalaṃ vadāmī tī ca,2 so dāni tvaṃ evaṃ
kujjhanto na ceva Bhagavato sāsanakaro bhavissasi, paṭi-
kujjhanto ca kuddhapurisato pi pāpiyo hutvā na dujjayaṃ
sangāmaṃ jessasi. Sapattakaraṇe ca dhamme attā va attano
karissasi. Chavālātūpamo ca bhavissasī ti. Tass'; evaṃ
ghaṭayato vāyamato sace taṃ paṭighaṃ vūpasammati, icc'
etaṃ kusalaṃ. No ce vūpasammati, atha yo yo dhammo
tassa puggalassa vūpasanto hoti parisuddho, anussariya-
māno pasādaṃ āvahati, taṃ taṃ anussaritvā āghāto paṭi-
vinetabbo.
Ekaccassa hi kāyasamācāro va upasanto hoti. Upasanta-
bhāvo c'; assa bahuṃ vattapaṭipattiṃ karontassa sabbaja-
nena ñāyati. Vacīsamācāra-manosamācārā pana avūpa-
santā honti, tassa te acintetvā kāyasamācāravūpasamo yeva
anussaritabbo. Ekaccassa vacīsamācāro va upasanto hoti,
upasantabhāvo c'; assa sabbajanena ñāyati. So hi pakatiyā
ca paṭisanthārakusalo hoti sakhilo sukhasambhāso sammo-
dako uttānamukho pubbabhāsī madhurena sarena dham-
maṃ osāreti, parimaṇḍalehi padavyañjanehi dhammaka-
thaṃ katheti. Kāyasamācāra-manosamācārā pana avūpa-
santā honti, tassa te acintetvā vacīsamācāravūpasamo yeva
anussaritabbo. Ekaccassa manosamācāro va upasanto hoti,
upasantabhāvo c'; assa cetiyavandanādisu sabbajanassa pā-
kaṭo hoti. Yo hi avūpasantacitto hoti, so cetiyaṃ vā bo-
dhiṃ vā there vā vandamāno na sakkaccaṃ vandati, dham-

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iv, 94-6.
2 A. ii, 95; Itv. 91; Sbh cāti.

[page 300]
300 IX. Brahmavihāraniddeso
masavaṇamaṇḍape1 vikkhittacitto vā pacalāyanto vā nisī-
dati; upasantacitto pana okappetvā sakkaccaṃ2 vandati,
ohitasoto aṭṭhiṃkatvā kāyena vā vācāya vā cittappasādaṃ
karonto dhammaṃ suṇāti. Iti ekaccassa manosamācāro va
upasanto hoti, kāyavacīsamācārā avūpasantā honti, tassa
te acintetvā manosamācāravūpasamo yeva anussaritabbo.
Ekaccassa pana imesu tīsu dhammesu eko pi avūpasanto
hoti, tasmiṃ puggale: kiñcāpi esa idāni manussaloke carati
atha kho katipāhassa accayena aṭṭha mahāniraya-soḷasa-us-
sadanirayaparipūrako bhavissatī ti kāruññaṃ ṭhapetabbaṃ.
Kāruññam pi hi paṭicca āghāto vūpasammati. Ekaccassa
tayo pi 'me dhammā vūpasantā honti, tassa naṃ yaṃ ic-
chati, taṃ taṃ anussaritabbaṃ, tādise hi puggale na duk-
karā hoti mettābhāvanā ti. Imassa ca atth'; assa āvibhāvat-
thaṃ: pañc 'ime āvuso āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno
uppanno āghāto sabbaso paṭivinodetabbo ti3 idaṃ Pañcakani-
pāte Āghātapaṭivinayasuttaṃ vitthāretabbaṃ.
Sace pan'; assa evam pi vāyamato āghāto uppajjati yeva,
athā 'nena evam attā ovaditabbo:-
Attano visaye dukkhaṃ katan te yadi verinā,
kiṃ tassā visaye dukkhaṃ sacitte kattum icchasi?
Bahūpakāraṃ hitvāna ñātivaggaṃ rudaṃ mukhaṃ
mahānatthakaraṃ kodhaṃ sapattaṃ na jahāsi kiṃ?
Yāni rakkhasi sīlāni, tesaṃ mūlanikantanaṃ
kodhaṃ nām'; upaḷālesi4-ko tayā sadiso jaḷo?
Kataṃ anariyaṃ kammaṃ parena iti kujjhasi:
kin5 nu tvaṃ tādisaṃ yeva so6 sayaṃ kattum icchasi?
Dosetukāmo yadi taṃ, amanāpaṃ paro kari:
dosuppādena tass'; eva kiṃ pūresi manorathaṃ?
Dukkhaṃ tassa ca nāma tvaṃ, kuddho kāhasi vā na vā,
attānaṃ pan'; idān'; eva kodhadukkhena bādhasi?
Kodhaṃ vā ahitaṃ maggaṃ arūḷhā yadi verino,
kasmā tuvam pi kujjhanto tesaṃ yevā 'nusikkhasi?
Yaṃ dosaṃ tava nissāya sattunā appiyaṃ kataṃ,
tam eva dosaṃ chindassu kim aṭṭhāne vihaññasi?

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -savana-.
2 Bhm omit.
3 A. iii, 185 f.
4 Cf. Jāt. ii, 267.
5 Bhm kiṃ.
6 Bhm yo.

[page 301]
Mettābhāvanā 301
Khaṇikattā ca dhammānaṃ, yehi khandhehi te kataṃ
amanāpaṃ niruddhā te kassa dānī 'dha kujjhasi?
Dukkhaṃ karoti yo yassa, taṃ vinā kassa so kare;
sayam pi dukkhahetu tvam iti kiṃ tassa kujjhasī ti?
Sace pan'; assa evaṃ attānaṃ ovadato pi paṭighaṃ neva
vūpasammati, athā 'nena attano ca parassa ca kammassa
katā paccavekkhitabbā. Tattha attano tāva ekaṃ pacca-
vekkhitabbā: ambho! tvaṃ tassa kuddho kiṃ karissasi?
nanu tav'; eva c'; etaṃ dosanidānaṃ kammaṃ anatthāya
saṃvattissati? Kammassako hi tvaṃ, kammadāyādo, kamma-
yoni, kammabandhu kammappaṭisaraṇo,1 yaṃ kammaṃ
karissasi tassa dāyādo bhavissasi, idañ ca te kammaṃ neva
sammāsambodhiṃ, na paccekabodhiṃ, na sāvakabhūmiṃ,
na brahmattasakkattacakkavattipadesarājādi-sampattīnaṃ
aññataraṃ sampattiṃ sādhetuṃ samatthaṃ, atha kho sā-
sanato cāvetvā vighāsādādibhāvassa ceva nerayikādiduk-
khavisesānañ ca te saṃvattanikam idaṃ kammaṃ, so tvam
idaṃ karonto ubhohi hatthehi vītaccike2 vā angāre gūthaṃ
vā gahetvā paraṃ paharitukāmo puriso viya attānam eva
paṭhamaṃ dahasi ceva duggandhañ ca karosī ti. Evaṃ attano
kammassa kataṃ paccavekkhitvā parassa pi evaṃ paccavek-
khitabbā:- so pi tava kujjhitvā kiṃ karissati? Nanu etass'
ev'; etaṃ anatthāya saṃvattissati? kammassako hi ayam
āyasmā kammadāyādo ...pe3...? Yaṃ kammaṃ karis-
sati, tassa dāyādo bhavissati? Idañ c'; assa kammaṃ neva
sammāsambodhiṃ, na paccekabodhiṃ, na sāvakabhūmiṃ,
na brahmattasakkattacakkavattipadesarājādisampattīnaṃ
aññataraṃ sampattiṃ sādhetuṃ samatthaṃ, atha kho
sāsanato cāvetvā vighāsādādibhavassa ceva nerayikādi-
dukkhavisesānañ c'; assa saṃvattanikaṃ idaṃ kammaṃ.
Svāyaṃ idaṃ karonto paṭivāte ṭhatvā paraṃ rajena okiritu-
kāmo puriso viya attānaṃ yeva okiratī ti4.
Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:-
Yo appadutṭhassa narassa dussati,
suddhassa posassa andngaṇassa,

--------------------------------------------------------------------------
1 M. iii, 203.
2 Bhm vītaccite. Cf. Jāt. i, 153 f.
3 See n. l.
4 Bhm okirati.

[page 302]
302 IX. Brahmavihāraniddeso
tam eva bālaṃ pacceti pāpaṃ
sukhumo rajo paṭivātaṃ va khitto ti1.
Sace pan'; assa evaṃ kammassa katam pi paccavekkhato
neva vūpasammati, athā 'nena Satthu pubbacariyaguṇā
anussaritabbā.2 Tatrāyaṃ paccavekkhaṇānayo:-‘Ambho
pabbajita! nanu te Satthā pubb'; eva sambodhā anabhisam-
buddho Bodhisatto pi samāno cattāri asankheyyāni kap-
pasatasahassañ ca pāramiyo pūrayamāno tattha tattha
vadhakesu pi paccatthikesu cittaṃ nappadūsesi ? Seyyathī-
daṃ Sīlavajātake3 tāva attano deviyā paduṭṭhena pāpa-
amaccena ānītassa paṭirañño tiyojanasataṃ rajjaṃ gaṇhan-
tassa nisedhanatthāya uṭṭhitānaṃ amaccānaṃ āvudham pi
chupituṃ na adāsi.4 Puna saddhiṃ amaccasahassena āma-
kasusāne gaḷappamāṇaṃ bhūmiṃ khaṇitvā nikhaññamāno
cittappadosamattam pi akatvā kuṇapakhādanatthaṃ āgatā-
naṃ singālānaṃ paṃsuviyūhanaṃ nissāya purisakāraṃ
katvā paṭiladdhajīvito yakkhānubhāvena attano sirigab-
bhaṃ orūyha sirisayane sayitaṃ paccatthikaṃ disvā kopaṃ
akatvā va aññamaññaṃ sapathaṃ katvā taṃ mittaṭṭhāne
ṭhapayitvā āha:-
Āsiṃseth'; eva puriso na nibbindeyya paṇḍito,
Passāmi vo 'ham attānaṃ yathā icchiṃ tathā ahun ti.
Khantivādī-jātake5 dummedhena Kāsi-raññā:- kiṃ vādī
tvaṃ, samaṇā ti puṭṭho: khantivādī nāmā 'han ti vutte sakaṇ-
ṭakāhi kasāhi tāḷetvā hatthapādesu chijjamānesu kopa-
mattam pi na akāsi6.
Anacchariyañ c'; etaṃ, yaṃ mahallako pabbajūpagato
evaṃ kareyya, Cūḷadhammapālajātake7 pana uttānaseyyako
pi samāno:-
Candanarasānulittā bāhā chijjanti Dhammapālassa,
dāyādassa pathavyā, pāṇā me, deva, rujjhantī ti.
Evaṃ vippalapamānāya mātuyā pitarā Mahāpatāpena nāma
raññā vaṃsakaḷiresu viya catūsu hatthapādesu chedāpitesu,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sn. 662; S. i, 13; Dhp. 125.
2 Sbh paccavekkhitabbā.
3 Mahā sīlava-jātaka, vol. i, p. 128.
4 Sbh nādāsi.
5 No. 313, vol. iii, p. 39 f.
6 Bhm nākāsi.
7 Jāt. iii, 178 f.

[page 303]
Mettābhāvanā 303
tāvatā pi santuṭṭhiṃ anāpajjitvā: sīsam assa chindathā
ti āṇatte: ayaṃ 'dāni te cittasanniggaṇhaṇakālo,1 idāni,
ambho! Dhammapālasīsacchedāṇāpake pitari, sīsacchedake
purise, paridevamānāya mātari, attani cā ti imesu catūsu
samacitto hotī ti dalhaṃ samādānam adhiṭṭhāya paduṭṭhā-
kāramattam pi na akāsi.
Idañ cā pi anacchariyam eva, yaṃ manussabhūto evam
akāsi; tiracchānabhūto pi pana chaddanto nāma vāraṇo
hutvā2 visappītena sallena nābhiyaṃ viddho pi tāva anat-
thakārimhi luddake cittaṃ nappadūsesi. Yath'; āha:-
Samappito3 puthusallena nāgo,
aduṭṭhacitto luddakaṃ ajjhabhāsi:
kim atthiyaṃ, kassa vā, samma! hetu
mamaṃ vadhi? kassa vā 'yaṃ payogo? ti.
Evaṃ vatvā ca: Kāsi-rañño mahesiyā tava dantānam atthāya
pesito 'mhi, bhadante! ti vutte tassā manorathaṃ pūrento
chabbaṇṇarasminiccharaṇasamujjalitacārusobhe attano dante
chetvā adāsi.
Mahākapi hutvā,4 attanā yeva pabbatapapātato uddhari-
tena purisena:-
Bhakkho ayaṃ manussānaṃ yath'; ev'; aññe vane migā,
yannūn'; imaṃ vadhitvāna chāto, khādeyya vānaraṃ.
Asito5 va gamissāmi maṃsam ādāya sambalaṃ,
kantāraṃ nittharissāmi pātheyyaṃ me bhavissatī ti.
Evaṃ cintetvā silaṃ ukkhipitvā matthake sampadālite,
assupuṇṇehi nettehi taṃ purisaṃ udikkhamāno:-
Mā ayyosi me, bhadante! tvaṃ nām'; etādisaṃ kari!
tvaṃ kho 'si nāma dīghāvu aññaṃ vāretum arahasī ti
vatvā tasmiṃ purise cittaṃ appadūsetvā attano ca dukkhaṃ
acintetvā tam eva purisaṃ khemantabhūmiṃ sampāpesi.
Bhūridatto nāma nāgarājā hutvā uposathangāni adhiṭ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bh -pariggaṇhana-.
2 Jāt. v, 36 f.
3 Br samappīto.
4 Jāt. iii, 369 f. ‘Mahākapi Jātaka.'
5 Bhm āhito. So Ṭīkā: āhito ti suhito (Burmese ed.).

[page 304]
304 IX. Brahmavihāraniddeso
ṭhāya vammikamuddhanisayamāno kappuṭṭhānaggisadisena
osadhena sakalasarīre siñcayamāno pi, peḷāya pakkhipitvā
sakala-Jambudīpe kīḷapiyamāno pi tasmiṃ brāhmaṇe mano-
padosamattam pi na akāsi. Yath'; āha:-
Peḷāya pakkhipante pi maddante pi ca pāṇinā,
alampāne na kuppāmi sīlakhaṇḍabhayā mamā ti.
Campeyyo pi nāgarājā hutvā1 ahituṇḍikena viheṭhiyamāno
manopadosamattam pi na uppādesi. Yath'; āha:-
Tadā pi maṃ dhammacāriṃ upavuttaṃ uposathaṃ
ahituṇḍiko gahetvāna rājadvāram pi kīḷati.
Yam so vaṇṇaṃ cintayati nīlaṃ pītañ ca lohitaṃ,
tassa cittānuvattanto homi cintitasannibho.
Thalaṃ kareyyaṃ udakaṃ, udakam pi thalaṃ kare;
yadī 'haṃ tassa kuppeyyaṃ khaṇena chārikaṃ kare.
Yadi cittavasī hessaṃ,2 parihāyissāmi sīlato,
sīlena parihīnassa uttamattho na sijjhatī ti.
Sankhapālanāgarājā hutvā tikhiṇāhi sattīhi aṭṭhasu ṭhā-
nesu ovijjhitvā pahāramukhehi sakaṇṭakālatāyo3 pavesetvā
nāsāya daḷhaṃ rajjuṃ pakkhipitvā soḷasahi bhojaputtehi
kājenādāya vayhamāno dharaṇītale ghaṃsiyamānasarīro4
mahantaṃ dukkhaṃ paccanubhonto kujjhitvā olokitamat-
ten'; eva sabbe bhojaputte bhasmaṃ kātuṃ samattho pi sa-
māno cakkhuṃ ummīletvā paduṭṭhākāramattam pi na akāsi.
Yath'; āha:
Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, Aḷāra! uposathaṃ niccam upa-
vasāmi;
ath'; āgamuṃ soḷasa bhojaputtā rajjuṃ gahetvāna daḷhañ
ca pāsaṃ.
Chetvāna nāsaṃ atikassa rajjuṃ, nayiṃsu maṃ sampa-
riggayha luddā;
Etādisaṃ dukkham ahaṃ titikkhaṃ uposathaṃ appaṭiko-
payanto ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Jāt. iv, 454 f. (No. 506).
2 Cf. Jāt. iv, 41585.
3 Jāt. has sakaṇṭakākālavettaṃaṭṭhiyo; Sh -kala-.
4 Sbh nighaṃ-.

[page 305]
Mettābhāvanā 305
Na kevalañ ca etān'; eva, aññāni pi Mātuposakajātakā-
disu1 anekāni acchariyāni akāsi. Tassa te idāni sabbaññu-
taṃ pattaṃ sadevake loke2 kenaci appaṭisamakhantigu-
ṇaṃ taṃ Bhagavantaṃ satthāraṃ apadisato paṭighacittaṃ
nāma uppādetuṃ ativiya ayuttaṃ appatirūpan ti.
Sace pan'; assa evaṃ satthu pubbacaritaguṇaṃ pacca-
vekkhato pi dīgharattaṃ kilesānaṃ dāsavyaṃ upagatassa
neva taṃ paṭighaṃ vūpasammati, athā 'nena anamataggi-
yāni paccavekkhitabbāni. Tatra hi vuttaṃ:- na so, bhik-
khave, satto sulabharūpo, yo na mātā bhūtapubbo, yo na pitā
bhūtapubbo, yo na bhātā, yo na bhaginī, yo na putto, yo na
dhītā bhūtapubbo ti.3 Tasmā tasmiṃ puggale evaṃ cittaṃ
uppādetabbaṃ:- ayaṃ kira me atīte mātā hutvā dasamāse
kucchiyā pariharitvā muttakarīsakheḷasinghāṇikādīni hari-
candanaṃ viya ajigucchamānā4 apanetvā, ure nacchāpentī,5
ankena pariharamānā4 posesi; pitā hutvā ajapathasanku-
pathādīni gantvā vāṇijjaṃ payojayamāno mayham atthāya
jīvitam pi pariccajitvā ubhato vyūḷhe sangāme pavisitvā
nāvāya mahāsamuddaṃ pakkhanditvā aññāni ca dukka-
rāni karitvā: puttake posessāmī ti tehi tehi upāyehi dha-
naṃ saṃharitvā mam posesi; bhātā bhaginī putto dhītā ca
hutvā [pi6], idañ c'; idañ ca upakāraṃ akāsī ti tatra me nap-
patirūpaṃ manaṃ padūsetun ti.
Sace pana evam pi cittaṃ nibbāpetuṃ na sakkoti yeva,
athā 'nena evaṃ mettānisaṃsā paccavekkhitabbā:- ambho
pabbajita! nanu vuttaṃ Bhagavatā:- mettāya kho, bhik-
khave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yanī-
katāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya
ekādas'; ānisaṃsā pāṭikankhā. Katame ekādasa? Sukhaṃ
supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati,
manussānaṃ piyo hoti, amasnussānaṃ piyo hoti, devatā
rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati,
tuvaṭaṃ7 cittaṃ samadhiyati, mukhavaṇṇo pasīdati, asam-
mūḷho kālaṃ karoti, uttarim appaṭivijjhanto brahmalokūpago

--------------------------------------------------------------------------
1 Jāt. iv, 90 f.
2 Bhm sadevaloke.
3 Not traced.
4 Bhm -māno.
5 Bhm nacchādento.
6 Sb omits.
7 Bhm tuvaṭṭaṃ.
I. 20

[page 306]
306 IX. Brahmavihāraniddeso
hotī ti.1 Sace tvaṃ idaṃ cittaṃ na nibbāpessasi, imehi
ānisaṃsehi paribāhiro bhavissasī ti.
Evam pi nibbāpetuṃ asakkontena pana dhātuvinibbhogo
kātabbo:- Kathaṃ, ambho pabbajita! tvaṃ pana etassa
kujjhamāno kassa kujjhasi, kiṃ kesānaṃ kujjhasi, udāhu
lomānaṃ, nakhānaṃ . . . muttassa kujjhasi, athavā pana
kesādisu pathavīdhātuyā kujjhasi, āpodhātuyā, tejodhātuyā,
vāyodhātuyā kujjhasi, ye vā pañcakkhandhe, dvādasāyata-
nāni, aṭṭhārasa dhātuyo upādāya ayam āyasmā itthannāmo
ti vuccati, tesu kiṃ rūpakkhandhassa kujjhasi, udāhu ve-
danā-, saññā-, sankhāra-, viññāṇakkhandhassa kujjhasi,
kiṃ vā cakkhāyatanassa kujjhasi, kiṃ rūpāyatanassa kuj-
jhasi ...pe... kiṃ manāyatanassa kujjhasi, kiṃ dhammā-
yatanassa kujjhasi, kiṃ vā cakkhudhātuyā kujjhasi, kiṃ
rūpadhātuyā, kiṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ...pe... kiṃ
manodhātuyā, kiṃ dhammadhātuyā, kiṃ manoviññāṇadhā-
tuyā ti. Evaṃ hi dhātuvinibbhogaṃ karoto āragge sāsa-
passa viya ākāse cittakammassa viya ca kodhassa patiṭṭhā-
naṭṭhānaṃ na hoti.
Dhātuvinibbhogaṃ pana kātuṃ asakkontena dānasaṃ-
vibhāgo kātabbo, attano santakaṃ parassa dātabbaṃ,
parassa santakaṃ attanā gahetabbaṃ. Sace pana paro
bhinnājīvo hoti aparibhogārahaparikkhāro, attano santa-
kam eva dātabbaṃ. Tass'; evaṃ karoto ekanten'; eva tasmiṃ
puggale āghāto vūpasammati. Itarassa ca atītajātito paṭṭhāya
anubandho pi kodho taṃ khaṇañ yeva vūpasammati, Citta-
lapabbatavihāre tikkhattuṃ vuṭṭhāpitasenāsanena2 piṇḍa-
pātikattherena3: ayaṃ, bhante, aṭṭha-kahāpaṇagghanako
patto mama mātarā upāsikāya dinno dhammiyalābho mahā-
upāsikāya puññalābhaṃ karothā ti vatvā dinnaṃ pattam
laddhamahātherassa viya. Evaṃ mahānubhāvaṃ h'; etaṃ
dānaṃ nāma. Vuttam pi c'; etaṃ:-
Adantadamanaṃ dānaṃ, dānaṃ sabbattha sādhakaṃ;
Dānena piyavācāya, unnamanti namanti cā ti4.

--------------------------------------------------------------------------
1 A. v, 342; Pṭs. ii, 130; cf. Jāt. ii, 60 f. (Araka-Jātaka);
i, 81 f.
2 Sh uṭṭhā.-
3 Bhm piṇḍipāti-.
4 Not traced. Ṭīkā:- unnamanti dāyakā, namanti paṭig-
gāhakā.

[page 307]
Mettābhāvanā 307
Tass'; evaṃ verīpuggale vūpasantapaṭighassa yathā piyā-
tippiyasahāyakamajjhattesu, evaṃ tasmim pi mettāvasena
cittaṃ pavattati.
Athā 'nena punapnaṃ mettāyantena attani piyapuggale
majjhatte verīpuggale ti catūsu janesu samacittataṃ sampā-
dentena sīmasambhedo kātabbo. Tass'; idaṃ lakkhaṇaṃ:-
sace imasmiṃ puggale piya-majjhatta-verīhi saddhiṃ atta-
catutthe ekasmiṃ padese nisinne corā āgantvā:- bhante,
ekaṃ bhikkhuṃ amhākaṃ dethā ti vatvā:- kiṃ kāraṇā ti
vutt'; etaṃ: māretvā gaḷalohitaṃ gahetvā balikaraṇatthā-
vā ti vadeyyuṃ,1 tatra c'; eso bhikkhu: asukaṃ vā asukaṃ
vā gaṇhantū ti cinteyya, akato va hoti sīmasambhedo. Sace
pi:- maṃ gaṇhantu, mā ime tayo ti pi cinteyya, akato va
hoti sīmasambhedo. Kasmā? Yassa yassa hi gahaṇam
icchati, tassa tassa ahitesī hoti, itaresaṃ yeva hitesī hoti-
Yadā pana catunnaṃ janānam antare ekaṃ corānaṃ dātab-
baṃ na passati attani ca tesu ca tīsu janesu samam eva
cittaṃ pavatteti, kato hoti sīmasambhedo. Ten āhu
Porāṇā:-
Attani hitamajjhatte ahite ca catubbidhe
yadā passati nānattaṃ hitacitto va pāṇinaṃ,
Na nikāmalābhī mettāya kusalī ti pavuccati
yadā catasso sīmāyo sambhinnā honti bhikkhuno.
Samaṃ pharati mettāya, sabbaṃ lokaṃ sadevakaṃ,
mahāviseso purimena yassa sīmā na ñāyatī ti2.
Evaṃ sīmāsambhedasamakālam3 eva ca iminā bhikkhunā
nimittañ ca upacārañ ca laddhaṃ hoti. Sīmāsambhede3 pana
kate tam eva nimittaṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto
appakasiren'; eva pathavī-kasiṇe vuttanayen'; eva appanaṃ
pāpuṇāti. Ettāvatā 'nena adhigataṃ hoti pañcangavippa-
hīnaṃ pañcangasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalak-
khaṇasampannaṃ paṭhamajjhānaṃ mettāsahagataṃ. Adhi-
gate ca tasmiṃ tad eva nimittaṃ āsevanto bhāvento bahu-
līkaronto anupubbena catukkanaye dutiyatatiyajjhānāni,

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Jāt. i, 384; ii, 149; Pss. of the Brethren, p. 291.
2 Bhm nāyatīti; Ṭ. ñāyatīti.
3 Bhm sīmasam-.

[page 308]
308 IX. Brahmavihāraniddeso
pañcakanaye dutiyatatiyacatutthajjhānāni ca pāpuṇāti. So
hi paṭhamajjhānādīnaṃ aññataravasena mettāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā
tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi
sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vi-
pulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharit-
vā viharati.1 Paṭhamajjhānādivasena appanāppattacittass'
eva hi ayaṃ vikubbanā sampajjati.
Ettha ca mettāsahagatenā ti mettāya samannāgatena.
Cetasā ti cittena.
Ekaṃ disan ti ekam ekissā disāya paṭhamapariggahitaṃ
sattam upādāya ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena2 vut-
taṃ.
Pharitvā ti phusitvā ārammaṇaṃ katvā.
Viharatī ti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ
pavatteti.
Tathā dutiyan ti yathā puratthimādisu disāsu yaṃ kiñci
ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tath'; eva tadanantaraṃ
dutiyaṃ tatiyaṃ catutthañ cā ti attho.
Iti uddhan ti eten'; eva nayena purimaṃ disan ti vuttaṃ
hoti.
Adho tiriyan ti adhodisam pi tiriyaṃ disam pi. Evam evaṃ3
tattha ca adho ti heṭṭhā. Tiriyan ti anudisāsu. Evaṃ sabba-
disāsu assamaṇḍale assam iva mettāsahagataṃ cittaṃ
sāreti pi paccāsāreti pī ti. Ettāvatā ekamekaṃ4 disaṃ parig-
gahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ.
Sabbadhī ti ādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ.
Tattha sabbadhī ti sabbattha.
Sabbattatāyā ti sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapat-
tamajjhattādippabhedesu attatāya. Ayaṃ parasatto ti
vibhāvaṃ akatvā attasamatāyā ti vuttaṃ hoti. Athavā
sabbattatāyā ti sabbena cittabhāgena5 īsakam pi bahi avik-
khipamāno ti vuttaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 D. ii, 186; S. v, 115 f.
2 Bhm -disa-.
3 So Sh. Bm, Bm ending -eva. Sb disampi evamevaṃ. So Bh ending -eva.
4 Bhm ekaṃ.
5 Sh cites -bhāvena from Sammoha-vinodanī.

[page 309]
Mettābhāvanā 309
Sabbāvantan ti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttan ti
attho.
Lokan ti sattalokaṃ.
Vipulenā ti evam ādipariyāyadassanato pan'; ettha puna
mettāsahagatenā ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe
viya puna tathā-saddo vā iti-saddo vā na vutto, tasmā puna
mettāsahagatena cetasā ti vuttaṃ, nigamavasena1 vā etaṃ
vuttaṃ. Vipulenā ti ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭ-
ṭhabbā.
Bhūmivasena pana etaṃ mahaggataṃ.
Paguṇavasena ca appamāṇasattārammaṇavasena ca ap-
pamāṇaṃ.
Vyāpādapaccatthikappahānena averaṃ.
Domanassappahānato avyāpajjaṃ niddukkhan ti vuttaṃ
hoti.
Ayaṃ mettāsahagatena cetasā ti ādinā nayena vuttāya
vikubbanāya attho. Yathā cā 'yaṃ appanāppattacittass'
eva vikubbanā sampajjati, tathā yam pi Paṭisambhidā-
yaṃ2:- pañcah'; ākārehi anodhiso pharaṇā mettā-cetaso vimutti,
sattah'; ākārehi odhiso pharaṇā mettā-cetovimutti, dasah'; ākā-
rehi disāpharaṇā3 mettā-cetovimuttī ti vuttaṃ, tam pi appanāp-
pattacittass'; eva sampajjatī ti veditabbaṃ.
Tattha ca sabbe sattā averā avyāpajjā anīghā sukhī attā-
naṃ pariharantu, sabbe pāṇā, sabbe bhūtā, sabbe puggalā,
sabbe attabhāvapariyāpannā averā ...pe... pariharantū ti2
imehi pañcah'; ākārehi anodhiso pharaṇā mettācetovimutti
veditabbā. Sabbā itthiyo averā ...pe... attānaṃ pariharan-
tu, sabbe purisā, sabbe ariyā, sabbe anariyā, sabbe devā, sabbe
manussā, sabbe vinipātikā averā ...pe... pariharantū ti4
imehi sattah'; ākārehi odhiso pharaṇā mettācetovimutti
veditabbā.
Sabbe puratthimāya disāya sattā averā ...pe... attānaṃ
pariharantu. Sabbe pacchimāya disāya, sabbe uttarāya disāya,
sabbe dakkhiṇāya disāya, sabbe puratthimāya anudisāya,
sabbe pacchimāya anudisāya, sabbe uttarāya anudisāya, sabbe

--------------------------------------------------------------------------
1 Ṭ.: nigaman ti āha nigamanavasena vā etaṃ vuttan ti.
2 Pṭs. ii, 130 (2).
3 So all.
4 Ibid., p. 131.

[page 310]
310 IX. Brahmavihāraniddeso
dakkhiṇāya anudisāya. Sabbe heṭṭhimāya disāya, sabbe upari-
māya disāya sattā averā ...pe... pariharantu. Sabbe pu-
ratthimāya disāya pāṇā, bhūtā, puggalā, attabhāvapariyā-
pannā averā ...pe... pariharantu. Sabbā puratthimāya
disāya itthiyo, sabbe purisā, ariyā, anariyā, devā, manussā,
vinipātikā averā ...pe... pariharantu. Sabbā pacchimāya
disāya, uttarāya, dakkhiṇāya, puratthimāya anudisāya, pac-
chimāya, uttarāya, dakkhiṇāya anudisāya, heṭṭhimāya disāya,
uparimāya disāya itthiyo ...pe... vinipātikā averā avyā-
pajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantū ti1 imehi dasah'; ākā-
rehi disāpharaṇā mettācetovimutti veditabbā.
Tattha sabbe ti anavasesapariyādānam etaṃ.
Sattā ti rūpādisu khandhesu chandarāgena sattā visattā
ti sattā. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: Rūpe kho, Rādha, yo
chando yo rāgo yā nandi,2 yā taṇhā, tatra satto, tatra visatto,
tasmā satto ti vuccati, vedanāya, saññāya, sankhāresu, viñ-
ñāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto, tatra
visatto, tasmā satto ti vuccatī ti.3 Rūḷhīsaddena pana vītarā-
gesu pi ayaṃ vohāro vattati yeva, vilīvamaye pi vījanivisese4
tālavaṇṭavohāro viya. Akkharacintakā5 pana atthaṃ avi-
cāretvā nāmamattam etan ti icchanti. Ye pi atthaṃ vicā-
renti, te satvā-yogena6 sattā ti icchanti.
Pāṇanatāya pāṇā; assāsapassāsāyattavuttitāyā ti attho.
Bhūtattā bhūtā; sambhūtattā abhinibbattattā ti attho.
Pun ti vuccati nirayo, tasmiṃ galantī ti puggalā; gacchan-
tī ti attho.
Attabhāvo vuccati sarīraṃ, khandhapañcakam eva vā,
tam upādāya paññattimattasambhāvato. Tasmiṃ atta-
bhāve pariyāpannā ti attabhāvapariyāpannā.
Pariyāpannā ti paricchinnā antogadhā ti attho. Yathā ca
sattā ti vacanaṃ, evaṃ sesāni pi rūḷhīvasena āropetvā
sabbān'; etāni sabbasattavevacanānī ti veditabbāni. Kāmañ

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 131.
2 Bhm nandī.
3 S. iii, 190.
4 Bhm bījanī-.
5 Cf. P.V.A. 120.
6 That is ‘satvaṃ ayogato.'; So the Ṭ. which defines ‘satvaṃ'
(cf. the term in Sānkhyā) as ‘buddhiviriyaṃ tejo vā.'; Sbh have
sa ttayogena.

[page 311]
Mettābhāvanā 311
ca aññāni pi:-. sabbe jantū, sabbe jīvā ti ādīni sabbasatta-
vevacanāni atthi; pākaṭavasena pana imān'; eva pañca ga-
hetvā pañcah'; ākārehi anodhiso pharaṇā mettācetovimuttī ti
vuttaṃ.
Ye pana sattā, pāṇā ti ādīnaṃ na kevalaṃ vacanamattato
va, atha kho atthato pi nānattam eva iccheyyuṃ, tesaṃ
anodhiso pharaṇā virujjhati. Tasmā tathā atthaṃ agahetvā
imesu pañcasu ākāresu aññataravasena anodhiso mettā
pharitabbā. Ettha ca sabbe sattā averā hontū ti ayam ekā
appanā; avyāpajjā hontū ti ayam ekā appanā; avyāpajjā ti
vyāpādarahitā. Anīghā hontū ti ayam ekā appanā, anīghā
ti niddukkhā. Sukhī attānaṃ pariharantū ti ayam ekā ap-
panā, tasmā imesu pi padesu yaṃ yaṃ pākaṭaṃ hoti, tassa
tassa vasena mettā pharitabbā. Iti pañcasu ākāresu catun-
naṃ appanānaṃ vasena anodhiso pharaṇe vīsati appanā
honti. Odhiso pharaṇe pana sattasu ākāresu catunnaṃ
vasena aṭṭhavīsati.
Ettha ca itthiyo purisā ti lingavasena vuttaṃ.
Ariyā anariyā ti ariyaputhujjanavasena.
Devā manussā vinipātikā ti upapattivasena.
Disā-pharaṇe pana:- sabbe puratthimāya disāya sattā ti
ādinā nayena ekam ekissāya disāya vīsati vīsati katvā dve
satāni, sabbā puratthimāya disāya itthiyo ti ādinā nayena
ekam ekissāya disāya aṭṭhavīsati aṭṭhavīsati katvā asīti
dve satānī ti cattāri satāni asīti ca appanā. Iti sabbāni pi
Paṭisambhidāyaṃ vuttāni aṭṭhavīsādhikāni pañca appanā-
satānī ti.
Iti etāsu appanāsu yassa kassaci vasena mettā-cetovi
muttiṃ bhāvetvā ayaṃ yogāvacaro sukhaṃ supatī ti ādinā
nayena vutte ekādas'; ānisaṃse paṭilabhati.
(1) Tattha sukhaṃ supatī ti yathā sesā janā samparivatta-
mānā kākacchamānā dukkhaṃ supanti, evaṃ asupitvā
sukhaṃ supati. Niddam okkanto pi samāpattiṃ samāpanno
viya hoti.
(2) Sukhaṃ paṭibujjhatī ti yathā aññe nitthunantā vijam-
bhantā samparivattantā dukkhaṃ paṭibujjhanti, evam
appaṭibujjhitvā vikasamānam iva padumaṃ sukhaṃ nibbi-
kāraṃ paṭibujjhati.

--------------------------------------------------------------------------

[page 312]
312 IX. Brahmavihāraniddeso
(3) Na pāpakaṃ supinaṃ passatī ti supinaṃ passanto pi
bhaddakam eva supinaṃ passati, cetiyam vandanto viya
pūjaṃ karonto viya dhammam suṇanto viya ca hoti. Ya-
thā pana aññe attānaṃ corehi samparivāritaṃ viya, vaḷehi
upaddutaṃ viya, papāte patantaṃ viya ca passanti evaṃ
pāpakam supinaṃ na passati.
(4) Manussānaṃ piyo hotī ti ure āmuttamuttāhāro viya,
sīse piḷandhamālā viya ca manussānaṃ piyo hoti manāpo.
(5) Amanussānaṃ piyo hotī ti yath'; eva manussānaṃ,
evaṃ amanussānam pi piyo hoti, Visākhatthero viya. So
kira Pāṭaliputte kuṭumbiyo ahosi. So tatth'; eva vasamāno
assosi, Tambapaṇṇidīpo kira cetiyamālālankatokāsā va paj-
joto, icchiticchitaṭṭhāne yeva ettha sakkā nisīdituṃ vā
nipajjitum vā, utusappāyaṃ senāsanasappāyaṃ puggala-
sappāyaṃ dhammasavaṇasappāyan ti sabbam ettha sula-
bhan ti. So attano bhogakkhandhaṃ puttadārassa niyyādet-
vā dusante bandhena ekakahāpaṇen'; eva gharā nikkhamitvā
samuddatīre nāvaṃ uddikkhamāno ekamāsaṃ vasi. So
vohārakusalatāya imasmiṃ ṭhāne bhaṇḍaṃ kiṇitvā asuka-
smiṃ vikkiṇanto dhammikāya vāṇijjāya, ten'; ev'; antara-
māsena sahassaṃ abhisaṃhari.1 Anupubbena Mahāvihā-
raṃ āgantvā pabbajjaṃ yāci. So pabbājanatthāya sīmaṃ
nīto tam sahassatthavikaṃ ovaṭṭikantarena bhūmiyaṃ pā-
tesi. Kim etan? ti ca vutte:- kahāpaṇasahassaṃ, bhante
ti vatvā:- upāsaka! pabbajitakālato paṭṭhāya na sakkā
vicāretuṃ. Idān'; ev'; etaṃ vicārehī ti vutte Visākhassa:-
pabbajaṭṭhānam āgatā mā rittahatthāgamiṃsū ti muñcitvā
sīmamāḷake vippakiritvā pabbajitvā upasampanno. So
pañca vasso hutvā dve mātikā paguṇaṃ2 katvā pavāretvā
attano sappāyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekekasmiṃ vi-
hāre cattāro māse katvā samappavattavāsaṃ vasamāno
cari. Evaṃ caramāno:-
Vanantare ṭhito thero Visākho gajjamānako,
attano guṇam esanto imam atthaṃ abhāsatha:
Yāvatā upasampanno, yāvatā idha āgato,
etth'; antare khalitaṃ natthi. aho! lābhā te mārisā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -harati.
2 Bhm paguṇā.

[page 313]
Mettābhāvanā 313
So Cittalapabbatavihāraṃ gacchanto dvedhāpathaṃ patvā:
-ayaṃ nu kho maggo udāhu ayan? ti cintayanto aṭṭhāsi.
Ath'; assa pabbate adhivatthā devatā hatthaṃ pasāretvā:-
esa maggo ti vatvā dassesi. So Cittalapabbatavihāraṃ gant-
vā tattha cattāro māse vasitvā:- paccūse gamissāmī ti
cintetvā nipajji. Cankamasīse maṇilarukkhe adhivatthā
devatā sopānaphalake nisīditvā parodesi. Thero:- ko esā?
ti āha. Ahaṃ, bhante, Maṇiliyā ti. Kissa rodasī ti? Tumhā-
kaṃ gamanaṃ paṭiccā ti. Mayi idha vasante tumhākaṃ ko
guṇā ti? Tumhesu, bhante, idha vasantesu amanussā añña-
maññaṃ mettaṃ paṭilabhanti, te dāni tumhesu gatesu kala-
haṃ karissanti, duṭṭhullam pi kathayissantī ti. Thero:-
sace mayi idha vasante tumhākaṃ phāsu vihāro hoti, sun-
daran ti vatvā aññe pi cattāro māse tatth'; eva vasitvā,
puna tath'; eva gamanacittaṃ uppādesi. Devatā pi puna
tath'; eva rodi. Eten'; evūpāyena thero tath'; eva vasitvā
tatth'; eva parinibbāyī ti. Evaṃ mettāvihārī bhikkhu ama-
nussānaṃ piyo hoti.
(6) Devatā rakkhantī ti puttam iva mātāpitaro devatā
rakkhanti.
(7) Nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamatī ti mettā-
vihārassa kāye, Uttarāya upāsikāya1 viya aggi vā, Saṃyut-
tabhāṇaka-Cūḷa-Sivattherass'; eva2 visaṃ vā, Sankicca-sā
maṇerass'; eva3 satthaṃ vā na kamati, na pavisati. Nāssa
kāyaṃ vikopetī ti vuttaṃ hoti. Dhenuvatthum pi c'ettha
kathayanti. Ekā kira dhenu vacchakassa khīradhāraṃ
muñcamānā aṭṭhāsi. Eko luddako:- taṃ vijjhissāmī ti
hatthena samparivattetvā dīghadaṇḍasattiṃ muñci.4
tassā sarīraṃ āhacca tālapaṇṇaṃ viya pavaṭṭamānā gatā,
neva upacārabalena, na appanābalena, kevalaṃ vacchake
balavapiyacittatāya; evaṃ mahānubhāvā mettā ti.
(8) Tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyatī ti mettāvihārino khippam
eva. cittaṃ samādhiyati, natthi tassa dandhāyitattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhp. Comy. iii, 302-14.
2 Not yet met with elsewhere.
3 Dhp. Comy. ii, 240-52; cf. Pss. of the Brethren, p. 266.
4 Sbh khipi.

[page 314]
314 IX. Brahmavihāraniddeso
(9) Mukhavaṇṇo vippasīdatī ti bandhanāpamuttaṃ1 tālapak-
kaṃ viya c'; assa vippasannavaṇṇaṃ mukhaṃ hoti.
(10) Asammūḷho2 kālaṃ karotī ti mettāvihārino sammoha-
maraṇaṃ nāma natthi, asammūḷho2 va niddaṃ okkamanto
viya kālaṃ karoti.
(11) Uttarim appaṭivijjhanto ti mettāsamāpattito uttariṃ
arahattaṃ adhigantuṃ asakkonto, ito cavitvā suttappa-
buddho viya brahmalokaṃ upapajjatī ti.
Ayaṃ mettābhāvanāya3 vitthārakathā.
2. Karuṇābhāvanā
Karuṇaṃ bhāvetukāmena pana nikkaruṇatāya ādīnavaṃ
karuṇāya ca ānisaṃsaṃ paccavekkhitvā karuṇābhāvanā
ārabhitabbā. Tañ ca pana ārabhantena paṭhamaṃ piyapug-
galādisu na ārabhitabbā; piyo hi piyaṭṭhāne yeva tiṭṭhati.
Atippiyasahāyako atippiyasahāyakaṭṭhāne yeva, majjhatto
majjhaṭṭhāne yeva, appiyo appiyaṭṭhāne yeva, verī veriṭ-
ṭhāne yeva tiṭṭhati. Lingavisabhāga-kālankatā akhettam eva.
Kathañ ca bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ
pharitvā viharati? Seyyathā pi nāma ekaṃ puggalaṃ dugga-
taṃ durūpetaṃ disvā karuṇāyeyya, evameva sabbasatte karu-
ṇāya pharatī ti Vibhange pana vuttattā4 sabbapaṭhamaṃ
tāva kiñci-d-eva karuṇāyitabbaṃ virūpaṃ paramakicchappat-
taṃ duggataṃ durūpetaṃ kapaṇapurisaṃ chinnāhāraṃ
kapallaṃ purato ṭhapetvā anāthasālāya nisinnaṃ hattha-
pādehi paggharantakimigaṇaṃ aṭṭassaraṃ karontaṃ disvā:-
kicchaṃ vatāyaṃ satto āpanno! App'; eva nāma5 imamhā
dukkhā mucceyyā ti karuṇā pavattetabbā.
Taṃ alabhantena sukhito pi pāpakārī puggalo vajjhena
upametvā karuṇāyiṭabbo. Kathaṃ? Seyyathā pi saha
bhaṇḍena gahitacoraṃ:- vadhetha nan! ti rañño āṇāya
rājapurisā bandhitvā catukke catukke pahārasatāni dentā
āghātanaṃ nenti. Tassa manussā khādanīyam pi bhoja-
nīyam pi mālāgandhavilepanatambūlāni6 pi denti. Kiñcāpi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -pavuttaṃ.
2 Bhm Asaṃmūḷho.
3 Bhm -nāyaṃ.
4 Vibh. 273.
5 Ṭ. sādhu vata.
6 Bhm -tambulāni.

[page 315]
2. Karuṇābhāvanā 315
so tāni khādento ceva paribhuñjanto ca sukhito bhogasam-
appito1 viya gacchati, atha kho taṃ neva2 koci:- sukhito
vatāyaṃ mahābhogo ti maññati:- aññadatthu ayaṃ va-
rāko idāni marissati, yaṃ yad eva hi ayaṃ padaṃ nikkhi-
pati, tena tena santike maraṇassa hotī ti taṃ jano karuṇā-
yati, evam eva karuṇā-kammaṭṭhānikena bhikkhunā su-
khito pi puggalo evaṃ karuṇāyitabbo. Ayaṃ varāko kiñcāpi
idāni sukhito susajjito bhoge paribhuñjati, atha kho tīsu
dvāresu ekenā pi katassa kalyāṇakammassa abhāvā idāni
apāyesu anappakaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedis-
satī ti evaṃ taṃ puggalaṃ karuṇāyitvā tato paraṃ eten'
evūpāyena piyapuggale, tato majjhatte, tato verimhī ti
anukkamena karuṇā pavattetabbā.
Sace pan'; assa pubbe vuttanayen'; eva verimhi paṭigham
uppajjati, taṃ mettāya [ṃ] vuttanayen'; eva vūpasametab-
baṃ. Yo pi c'; ettha katakusalo hoti, tam pi ñātiroga-bho-
gavyāsanādīnaṃ aññatarena vyasanena samannāgataṃ disvā
vā sutvā vā, tesaṃ abhāve pi vaṭṭadukkham anatikkantat-
tā: dukkhito va ayan ti evaṃ sabbathā pi karuṇāyitvā
vuttanayen'; eva attani piyapuggale majjhatte verimhī ti
catūsu janesu sīmasambhedaṃ katvā taṃ nimittaṃ āsevan-
tena bhāventena bahulīkarontena mettāya [ṃ] vuttanayen'
eva tika-catukkajjhānavasena appanā vaḍḍhetabbā.
Anguttaraṭṭhakathāyaṃ pana paṭhamaṃ verī puggalo
karuṇāyitabbo, tasmiṃ cittaṃ muduṃ katvā duggato, tato
piyapuggalo, tato attā ti ayaṃ kamo vutto. So duggataṃ
durūpetan ti pāḷiyā na sameti, tasmā vuttanayen'; ev'; ettha
bhāvanam ārabhitvā sīmāsambhedaṃ katvā appanā vaḍ-
ḍhetabbā.
Tato paraṃ pañcah'; ākārehi anodhiso pharaṇā, sattah'
ākārehi odhiso pharaṇā, dasah'; ākārehi disāpharaṇā ti ayaṃ
vikubbanā. Sukhaṃ supatī ti ādayo ānīsaṃsā ca mettāyaṃ2
vuttanayen'; eva veditabbā ti.
Ayaṃ karuṇābhāvanāya vitthārakathā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -samam [m] pito.
2 Sic all editions.

[page 316]
316 IX. Brahmavihāraniddeso
3. Muditābhāvanā
Muditābhāvanaṃ ārabhantenā pi na paṭhamaṃ piyapug-
galādisu ārabhitabbā. Na hi piyo piyabhāvamatten'; eva
muditāya padaṭṭhānaṃ hoti, pag'; eva majjhatta-verino.
Lingavisabhāga-kālankatā akhettam eva.
Atippiyasahāyako pana siyā padaṭṭhānaṃ. Yo Aṭṭhaka-
thāyaṃ soṇḍasahāyo ti vutto, so hi muditamudito va hoti.
Paṭhamaṃ hasitvā pacchā katheti, tasmā so vā paṭhamaṃ
muditāya pharitabbo, piyapuggalaṃ vā sukhitaṃ sajjitaṃ
modamānaṃ disvā vā sutvā vā:- modati vatāyaṃ satto
aho sādhu! aho suṭṭhū ti! muditā uppādetabbā. Imam eva
hi atthavasaṃ paṭicca Vibhange vuttaṃ:- kathañ ca bhik-
khu muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati?
Seyyathā pi nāma ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpaṃ disvā
mudito assa, evam eva sabbasatte muditāya pharatī ti1.
Sace pi 'ssa so soṇḍasahāyo vā piyapuggalo vā atīte su-
khito ahosi, sampati pana duggato durūpeto, atītam eva c'
assa2 sukhitabhāvaṃ anussaritvā: esa atīte evaṃ mahābhogo
mahāparivāro niccamudito ahosī ti tam ev'; assa muditākā-
raṃ gahetvā muditā uppādetabbā.
Anāgate vā pana puna taṃ sampattiṃ labhitvā hatthik-
khandha-assapiṭṭhi-suvaṇṇasivikādīhi vicarissatī ti anāga-
tam pi 'ssa muditākāraṃ gahetvā muditā uppādetabbaṃ.
Evaṃ piyapuggale muditaṃ uppādetvā atha majjhatte, tato
verimhī ti anukkamena muditā pavattetabbā.
Sace pan'; assa pubbe vuttanayen'; eva verimhi paṭigham
uppajjati, taṃ mettāyaṃ vuttanayen'; eva vūpasametvā,
imesu ca tīsu janesu, attani cā ti catūsu janesu samacitta-
āya sīmāsambhedaṃ katvā taṃ nimittam āsevantena bhā-
entena bahulīkarontena mettāyaṃ vuttanayen'; eva tika-
catukkajjhānavasen'; eva appanā vaḍḍhetabbā. Tato pa-
raṃ:- pañcah'; ākārehi anodhiso pharaṇā, sattah'; ākārehi
odhiso pharaṇā, dasah'; ākārehi disāpharaṇā ti ayaṃ vikub-
banā sukhaṃ supatī ti ādayo ānisaṃsā ca mettāyaṃ vutta-
nayen'; eva veditabbā ti.
Ayaṃ ṃuditābhāvanāya vitthārakathā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 274.
2 Sbh ev'; assa.

[page 317]
4. Upekkhābhāvanā 317
4. Upekkhābhāvanā
Upekkhābhāvanaṃ bhāvetukāmena pana mettādisu paṭi-
laddhatika-catukkajjhānena paguṇatatiyajjhānā vuṭṭhāya:
sukhitā hontū ti ādivasena sattakelāyana-1manasikārayut-
tattā paṭighānunayasamīpacārittā somanassayogenā oḷāri-
kattā ca purimāsu ādīnavaṃ, santasabhāvattā upekkhāya
ānisaṃsañ ca disvā yvāyaṃ2 pakatimajjhatto puggalo, taṃ
ajjhupekkhitvā upekkhā uppādetabbā. Tato piyapuggalā-
disu. Vuttaṃ h'; etaṃ: kathañ ca bhikkhu upekkhāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati? Seyyathā pi nāma
ekaṃ puggalaṃ neva manāpaṃ amanāpaṃ disvā upekkhako
assa, evam eva sabbe satte upekkhāya pharatī ti,3 tasmā
vuttanayena majjhattapuggale upekkhaṃ uppādetvā atha:
piyapuggale tato soṇḍasahāyake, tato verimhī ti evaṃ: imesu
ca tīsu janesu attani cā ti sabbattha majjhattavasena sīmā-
sambhedaṃ katvā taṃ nimittaṃ āsevitabbaṃ bhāvetabbaṃ
bahulīkatabbaṃ.
Tass'; evaṃ karoto pathavīkasiṇe vuttanayen'; eva catut-
thajjhānaṃ uppajjati. Kiṃ pan'; etaṃ pathavīkasiṇādisu
uppannatatiyajjhān'; assā pi uppajjati, nuppajjati?4 Nup-
pajjati.5 Kasmā? Ārammaṇavisabhāgatāya. Mettādisu
uppannatatiyajjhān'; ass'; eva pana uppajjati, ārammaṇa-
sabhāgatāyā ti.
Tato parā6 pana vikubbanā ca ānisaṃsapaṭilābho ca mettā-
yaṃ vuttanayen'; eva veditabbo ti.
Ayaṃ upekkhābhāvanāya vitthārakathā.
5. Pakiṇṇakakathā7
Brahmuttamena kathite brahmavihāre ime iti viditvā
bhiyyo etesu ayaṃ pakiṇṇakakathā pi viññeyyā.
Etāsu hi mettā-karuṇā-muditā-upekkhāsu atthato tāva
mejjatī ti mettā, siniyhatī ti attho. Mitte vā bhavā, mittassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Ṭ.: sattesu mamāyanaṃ mamattakaraṇaṃ.
2 Sbh yvāssa.
3 Vibh. 275.
4 Sbh omit.
5 Sbh Nūpp-.
6 Sh paraṃ.
7 Asl. pp. 192-7.

[page 318]
318 IX. Brahmavihāraniddeso
vā esā pavattī ti pi mettā. Paradukkhe sati sādhūnaṃ hada
yakampanaṃ karotī ti karuṇā. Kiṇāti vā paradukkhaṃ,
hiṃsati vināsetī ti karuṇā. Kiriyati vā dukkhitesu phara-
ṇāvasena pasāriyatī ti karuṇā. Modanti tāya taṃ-samangino,
sayaṃ vā modati, modanamattam eva vā tan ti muditā
Averā hontū ti ādivyāpārappahānena majjhattabhāvūpaga-
manena ca upekkhatī ti upekkhā.
Lakkhaṇādito pan'; ettha hitākārappavatti-lakkhaṇamettā,
hitūpasaṃhārarasā, āghātavinayapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ
manāpabhāvadassanapadaṭṭhānā. Vyāpādūpasamo etissā
sampatti. Sinehasambhavo vipatti.
Dukkhāpanayanākārappavatti-lakkhaṇā karuṇā, paraduk-
khāsahanarasā, avihiṃsā paccupaṭṭhānā, dukkhābhibhūtā-
naṃ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā. Vihiṃsūpasamo tassā
sampatti. Sokasambhavo vipatti.
Pamodanalakkhaṇā muditā, anissāyanarasā, arativighā-
tapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ sampattidassanapadaṭṭhānā.
Arativūpasamo tassā sampatti. Pahāsasambhavo vipatti.
Sattesu majjhattākārappavatti-lakkhaṇā upekkhā, sattesu
samabhāvadassanarasā; paṭighānumayavūpasamapaccupaṭ-
ṭhānā, kammassakā sattā, te kassa ruciyā sukhitā vā bhavis-
santi: dukkhato vā muccissanti, pattasampattito vā na pari-
hāyissantī ti evaṃ pavattakammassakatādassanapadaṭṭhānā.
Patighānunayavūpasamo tassā sampatti. Gehasitāya aññā-
ṇupekkhāya sambhavo vipatti.
Catunnam pi pan'etesaṃ brahmavihārānaṃ vipassanā-
sukhañ ceva bhavasampatti ca sādhāraṇappayojanaṃ, vyā-
pādādipaṭighāto āveṇikaṃ. Vyāpādapaṭighātappayojanā h'
ettha mettā, vihiṃsā-aratirāgapaṭighātappayojanā itarā.
Vuttam pi c'; etaṃ:- Nissaraṇaṃ h'; etaṃ, āvuso, vyāpādassa
yadidaṃ mettā-cetovimutti. . . . Nissaraṇaṃ h'; etaṃ, āvuso,
vihesā yadidaṃ karuṇā-cetovimutti. . . . Nissaraṇaṃ h'; etaṃ
āvuso aratiyā yadidaṃ muditā-cetovimutti. . . . Nissaraṇaṃ
h'; etaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhā-cetovimuttī ti1.
Ekekassa c'ettha āsannadūravasena dve dve paccatthikā.
Mettā-brahmavihārassa hi samīpacāro viya purisassa sapatto

--------------------------------------------------------------------------
1 D. iii, 248.

[page 319]
5. Pakiṇṇakakathā 319
guṇadassanasabhāgatāya rāgo āsannapaccatthiko. So lahum
otāraṃ labhati, tasmā tato suṭṭhu mettā rakkhitabbā. Pab-
batādigahananissito viya purisassa sapatto sabhāgavisabhā-
gatāya, vyāpādo dūrapaccatthiko, tasmā tato nibbhayena
mettāyitabbaṃ. Mettāyissati ca nāma kopañ ca karissatī ti
aṭṭhānam etaṃ.
Karuṇābrahmavihārassa:- cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ
itthānaṃ kantānaṃ piyānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ
lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appatilābhato sa-
manupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ
vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ, yam eva-
rūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassan ti1
ādinā nayena āgataṃ gehasitaṃ domanassaṃ vipattidassa-
nasabhāgatāya āsannapaccatthikaṃ. Sabhāgavisabhāgatāya
vihiṃsā dūrapaccatthikā; tasmā tato nibbhayena karuṇāyi-
tabbaṃ. Karuṇañ ca nāma karissati pāṇi-ādīhi ca vihe-
ṭhissatī ti aṭṭhānam etaṃ.
Muditābrahmavihārassa cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭ-
thānaṃ ...pe... lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā
paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ
niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ,
yam evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ somanas-
san ti ādinā nayena āgataṃ gehasitaṃ somanassaṃ sampat-
tidassanasabhāgatāya āsannapaccatthikaṃ, sabhāgavisabhā-
gatāya arati dūrapaccatthikā, tasmā tato nibbhayena mu-
ditā bhāvetabbā. Pamudito ca nāma bhavissati pantasenā-
sanesu ca adhikusalesu dhammesu vā ukkaṇṭhissatī ti aṭṭhā-
nam etaṃ.
Upekkhābrahmavihārassa pana:- cakkhunā rūpaṃ disvā
uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa, anodhiji-
nassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutāvato puthuj-
janassa, yā evarūpā upekkhā,1 rūpaṃ sā nātivattati, tasmā sā
upekkhā gehasitā ti vuccatī ti ādinā nayena āgatā gehasitā
aññāṇupekkhā dosaguṇāvicāraṇavasena sabhāgattā āsanna-
paccatthikā. Sabhāgavisabhāgatāya rāgapaṭighā dūrapac-
catthikā; tasmā tato nibbhayena upekkhitabbaṃ. Upek-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. M. i., 364-7; Vibh. 382.

[page 320]
320 IX. Brahmavihāraniddeso
khissati ca nāma rajjissati ca paṭihaññissati cā ti aṭṭhānam
etaṃ.
Sabbesam pi ca etesaṃ kattukamyatā1 chando-ādi, nīva-
raṇādi vikkhambhanaṃ majjhaṃ, appanā pariyosānaṃ.
Paññattidhammavasena eko vā satto, aneke vā sattā āram-
maṇaṃ. Upacāre vā appanāya vā pattāya ārammaṇavaḍ-
ḍhanaṃ.
Tatrāyaṃ vaḍḍhanakkamo, yathā hi kusalo kassako kasi-
tabbaṭṭhānaṃ paricchinditvā kasati, evaṃ paṭhamam eva
ekam āvāsaṃ paricchinditvā tattha sattesu imasmiṃ āvāse:
sattā averā hontū ti ādinā nayena mettā bhāvetabbā. Tat-
tha cittaṃ muduṃ kammaniyaṃ katvā dve āvāsā paricchin-
ditabbā. Tato anukkamena tayo, cattāro, pañca cha,
satta, aṭṭha, nava, dasa, ekā racchā, upaḍḍhagāmo, gāmo,
janapado, rajjaṃ, ekā disā ti evaṃ yāva ekaṃ cakkavāḷaṃ
tato vā pana bhiyyo tattha tattha sattesu mettā bhāvetabbā.
Tathā karuṇādayo ti. Ayam ettha ārammaṇavaḍḍhanak-
kamo.
Yathā pana kasiṇānaṃ nissando āruppā, samādhinissando
nevasaññānāsaññāyatanaṃ vipassanānissando phalasamā-
patti, samathavipassanānissando nirodhasamāpatti, evaṃ
purimabrahmavihārattaya-nissando ettha upekkhābrahma-
vihāro. Yathā hi thambhe anussāpetvā talāsanghāṭaṃ
anāropetvā na sakkā ākāse kūṭagopānasiyo ṭhapetuṃ, evaṃ
purimesu tatiyajjhānaṃ vinā na sakkā catutthaṃ bhāve-
tun ti.
Ettha siyā:- kasmā pan'; etā mettā, karuṇā, muditā,
upekkhā brahmavihārā ti vuccanti? Kasmā ca catasso va?
ko ca etāsaṃ kamo? Abhidhamme ca kasmā appamaññā ti
vuttā ti?
Vuccate seṭṭhaṭṭhena tāva niddosabhāvena c'; ettha brah-
mavihāratā veditabbā. Sattesu sammāpaṭipattibhāvena hi
seṭṭhā ete vihārā. Yathā ca brahmāno niddosacittā viharanti,
evaṃ etehi sampayuttā yogino brahmasamā hutvā viharan-
tī ti seṭṭhaṭṭhena niddosabhāvena ca brahmavihārā ti vuc-
canti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bāmatā.

[page 321]
5. Pakiṇṇakakathā 321
Kasmā ca catasso ti ādipañhassa pana idaṃ vissajjanaṃ:-
Visuddhimaggādivasā catasso
hitādi-ākāravasā panāyaṃ,
kamo pavattanti ca appamāṇe
tā gocare yena tad-1appamaññā.
Etāsu hi, yasmā mettā vyāpādabahulassa, karuṇā vihesā-
bahulassa, muditā aratibahulassa, upekkhā rāgabahulassa
Visuddhi-Maggo, yasmā ca hitūpasaṃhāra-ahitāpanayana-
sampattimodana-anābhogavasena2 catubbidho yeva sattesu
manasikāro,-yasmā ca yathā mātā dahara-gilāna-yobbanap-
patta-3sakiccapasutesu catūsu puttesu daharassa abhivuḍ-
ḍhikāmā hoti, gilānassa gelaññāpanayanakāmā, yobbanap-
pattassa3 yobbannasampattiyā3 ciraṭṭhitikāmā, sakiccapa-
sutassa kismiñci pariyāye avyāvaṭā hoti, tathā appamañ-
ñāvihārikenā pi sabbasattesu mettādivasena bhavitabbaṃ,
tasmā ito Visuddhi-Maggādivasā catasso va appamaññā,
yasmā catasso p'; etā bhavetukāmena paṭhamaṃ hitākārap-
pavattivasena sattesu paṭipajjitabbaṃ, hitākārappavatti-
lakkhaṇā ca mettā. Tato evaṃ patthitahitānaṃ sattānaṃ
dukkhābhibhavaṃ disvā vā sutvā vā sambhāvetvā vā duk-
khāpanayanākārappavattivasena, dukkhāpanayanākārappa-
vattilakkhaṇā ca karuṇā. Ath'; evaṃ patthitahitānaṃ patthi-
tadukkhāpagamānañ ca nesaṃ sampattiṃ disvā sampatti-
pamodanavasena, pamodanalakkhaṇā ca muditā. Tato
paraṃ pana kattabbābhāvato ajjhupekkhakattasankhātena
majjhattākārena paṭipajjitabbaṃ, majjhattākārappavatti-
lakkhaṇā ca upekkhā. Tasmā ito hitādi-ākāravasā pan'
ayaṃ paṭhamaṃ mettā vuttā, atha karuṇā, muditā, upekkhā
ti ayaṃ kamo veditabbo.
Yasmā pana sabbā p'; etā appamāṇe gocare pavattanti,
appamāṇā hi sattā etāsaṃ gocarabhūtā, ekasattassā pi ca
ettake padese mettādayo bhāvetabbā ti evaṃ pamāṇaṃ
agahetvā sakalapharaṇavasen'; eva pavattā ti. Tena vuttaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Tan ti tasmā. Ṭ.
2 Cf. Points of Controversy, p. 221, n. 4.
3 Bhm yobbanna-.
I. 21

[page 322]
322 IX. Brahmavihāraniddeso
Visuddhi-Maggādivasā catasso
hitādi-ākāravasā panāyaṃ,
kamo pavattanti ca appamāṇe
tā gocare yena tadappamaññā ti.
Evaṃ appamāṇagocaratāya ekalakkhaṇāsu cā pi etāsu
purimā tisso tika-catukkajjhānikā va honti. Kasmā? So-
manassāvippayogato. Kasmā panā 'yaṃ somanassena avip-
payogo ti ? Domanassasamuṭṭhitānaṃ vyāpādādīnaṃ nissa-
raṇattā. Pacchimā pana avasesa-ekajjhānikā va. Kasmā?
Upekkhāvedanāsampayogato, na hi sattesu majjhattākā-
rappavattā brahmavihārupekkhā upekkhāvedanaṃ vinā vat-
tatī ti.
Yo pan'; evaṃ vadeyya:- yasmā Bhagavatā Aṭṭhakani-
pāte catūsu pi appamaññāsu avisesena vuttaṃ:- tato tvaṃ
bhikkhu imaṃ samādhiṃ savitakkam pi savicāraṃ bhāveyyāsi,
avitakkam pi vicāramattaṃ bhāveyyāsi, avitakkam pi avicā-
raṃ bhāveyyāsi, sappītikam pi bhāveyyāsi, nippītikam pi
bhāveyyāsi, sātasahagatam pi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatam
pi bhāveyyāsī ti,1 tasmā catasso appamaññā pi catukka-
pañcakajjhānikā ti, so: mā h'; evan ti 'ssa vacanīyo. Evaṃ hi
sati, kāyānupassanādayo pi catukkapañcakajjhānikā siyuṃ.
Vedanādisu ca paṭhamajjhānam pi natthi, pageva dutiyādīni.
Tasmā vyañjanacchāyāmattaṃ gahetvā mā Bhagavantaṃ
abbhācikkhi, gambhīraṃ hi Buddhavacanaṃ; taṃ ācariye
payirupāsitvā adhippāyato gahetabbaṃ. Ayaṃ hi tatrā
'dhippāyo:- sādhu me bhante Bhagavā sankhittena dhammaṃ
desetu, yam ahaṃ Bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho
appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan ti2 evaṃ āyācitadham-
madesanaṃ kira taṃ bhikkhuṃ, yasmā so pubbe pi dham-
maṃ sutvā tatth'; eva vasati, na samaṇadhammaṃ kātuṃ
gacchati, tasmā naṃ Bhagavā:- evam eva pan'; idh'; ekacce
moghapurisā mañ ceva ajjhesanti, dhamme ca bhāsite mamañ
ceva anubandhitabbaṃ maññantī ti2 apasādetvā puna yasmā
so arahattassa upanissayasampanno, tasmā naṃ ovadanto

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iv, 300. The four are not here ‘called'; either Appa-
maññāyo, or Brahmavihārā; simply Mettā-cetovimutti, etc.
2 Ibid. 299.

[page 323]
5. Pakiṇṇakakathā 323
āha: tasmātiha te bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ:- ajjhattaṃ me
cittaṃ ṭhitaṃ bhavissati susaṇṭhitaṃ, na c'; uppannā pāpakā
akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya ṭhassantī ti. Evaṃ hi te,
bhikkhu, sikkhitabban ti.1 Iminā pan'; assa ovādena niyakaj-
jhattavasena cittekaggatāmatto mūlasamādhi vutto.
Tato ettaken'; eva santuṭṭhiṃ anāpajjitvā evaṃ so samā-
dhi vaḍḍhetabbo ti dassetuṃ:- yato kho te, bhikkhu, ajjhat-
taṃ cittaṃ thitaṃ hoti susaṇṭhitaṃ, na c'; uppannā pāpakā
akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, tato te, bhikkhu,
evaṃ sikkhitabbaṃ:- mettā me cetovimutti bhāvitā bhavissati
bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamārad-
dhā ti. Evaṃ hi te bhikkhu sikkhitabban ti2 evam assa mettā-
vasena bhāvanaṃ vatvā puna:- yato kho te, bhikkhu, ayaṃ
samādhi evaṃ bhāvito hoti bahulīkato, tato tvaṃ, bhikkhu,
imaṃ [mūla-3] samādhiṃ savitakkam pi savicāraṃ bhāveyyāsi
...pe... upekkhā sahagatam pi bhāveyyāsī ti4 vuttam.
Tass'; attho: yadā te, bhikkhu, ayaṃ mūlasamādhi evaṃ
mettāvasena bhāvito hoti, tadā tvaṃ tāvatakenā pi tuṭṭhim
anāpajjitvā va imaṃ mūlasamādhiṃ aññesu pi ārammaṇesu
catukkapañcakajjhānāni pāpayamāno savitakkam pi savi-
cāran ti ādinā nayena bhāveyyāsī ti. Evaṃ vatvā ca puna
karuṇādi-avasesabrahmavihārapubbangamam pi 'ssa añ-
ñesu ārammaṇesu catukkapañcakajjhānavasena bhāvanaṃ
kareyyāsī ti dassento5:- yato kho te, bhikkhu, ayaṃ samādhi
evaṃ bhāvito hoti bahulīkato, tato te, bhikkhu, evaṃ sikkhitab-
baṃ: karuṇā me cetovimuttī ti6 ādim āha.
Evaṃ mettādipubbangamaṃ catukkapañcakajjhānava-
sena bhāvanaṃ dassetvā puna kāyānupassanādipubbanga-
maṃ dassetuṃ:- yato kho te, bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ
bhāvito hoti bahulīkato, tato te, bhikkhu, evaṃ sikkhitabbaṃ:-
kāye kāyānupassī viharissāmī ti7 ādiṃ vatvā: yato kho te,
bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito bhavissati subhāvito, tato
tvaṃ, bhikkhu, yena yen'; eva gacchasi, phāsu yeva8 gacchasi,
yattha yatth'; eva ṭhassasi, phāsu yeva ṭhassasi, yattha yatth'

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iv, 299.
2 Ibid. f.
3 PṬṢ. ed. omits.
4 Ibid. 300.
5 Bhm dassentā.
6 Ibid.
7 Ibid.
8 Sbh phāsuññeva throughout.

[page 324]
324 IX. Brahmavihāraniddeso
eva nisīdissasi, phāsu yeva nisīdissasi, yattha yatth'; eva seyyaṃ
kappessasi, phāsu yeva seyyaṃ kappessasī ti1 arahattanikūṭena
desanaṃ samāpesi.2 Tasmā tika-catukkajjhānikā va mettā-
dayo, upekkhā pana avasesa-ekajjhānikā vā ti veditabbā.
Tath'; eva ca Abhidhamme vibhattā ti.
Evaṃ tika-catukkajjhānavasena ceva avasesa-ekajjhāna-
vasena ca dvidhā-ṭhitānam pi etāsaṃ subhaparamādivasena
aññamaññaṃ asadiso ānubhāvaviseso veditabbo. Halidda-
vasana-Suttasmiṃ3 hi etā subhaparamādibhāvena visesetvā
vuttā. Yath'; āha:- Subhaparamā 'haṃ, bhikkhave, mettaṃ
cetovimuttiṃ vadāmi . . . Ākāsānañcāyatanaparamā 'haṃ, bhik-
khave, karuṇaṃ cetovimuttiṃ vadāmi. . . . Viññāṇañcāyatana-
paramā 'haṃ, bhikkhave, muditaṃ cetovimuttiṃ vadāmi.
Ākiñcaññāyatanaparamā 'haṃ, bhikkhave, upekkhaṃ cetovi-
muttiṃ vadāmī ti.
Kasmā pan'; etā evaṃ vuttā ti? Tassa tassa upanissa-
yattā. Mettāvihārissa hi sattā appaṭikūlā honti. Ath'; assa
appaṭikūlaparicayā appaṭikūlesu parisuddhavaṇṇesu nīlā-
disu cittaṃ upasaṃharato appakasiren'; eva tattha cittaṃ
pakkhandati. Iti mettā subhavimokkhassa upanissayo hoti,
na tato paraṃ, tasmā subhaparamā ti vuttā.
Karuṇāvihārissa daṇḍābhighātādirūpanimittaṃ pattaduk-
khaṃ4 samanupassantassa karuṇāya pavattisambhavato rūpe
ādīnavo suparividito hoti. Ath'; assa suparividitarūpādīna-
vattā5 pathavīkasiṇādisu aññataraṃ ugghaṭetvā rūpanissa-
raṇe ākāse cittaṃ upasaṃharato appakasiren'; eva tattha
cittaṃ pakkhandati. Iti karuṇā ākāsānañcāyatanassa upa-
nissayo hoti, na tato paraṃ, tasmā ākāsānañcāyatanaparamā
ti vuttā.
Muditāvihārissa pana tena tena pāmojjakāraṇena uppan-
napāmojjasattānaṃ viññāṇaṃ samanupassantassa muditāya
pavattisambhavato viññāṇaggahaṇaparicitaṃ cittaṃ hoti.
Ath'; assa anukkamādhigataṃ ākāsanañcāyatanaṃ atikkam-
ma ākāsanimittagocare viññāṇe cittaṃ upasaṃharato appa-

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iv, 301.
2 Bhm samādapeti.
3 Called in PṬṢ. ed. Mettaṃ; S. v. 119 f.
4 Bm satta-.
5 Sbh omit su-.

[page 325]
5. Pakiṇṇakakathā 325
kasiren'; eva tattha cittaṃ pakkhandatī ti muditā viññāṇañ-
cāyatanassa upanissayo hoti, na tato paraṃ, tasmā viñ-
ñāṇañcāyatanaparamā ti vuttā.
Upekkhāvihārissa pana:- sattā sukhitā vā hontu, dukkhato
vā vimuccantu, sampattasukhato vā mā vimuccantū ti ābho-
gābhāvato, sukhadukkhādiparamatthagāhavimukhabhāvato
avijjamānaggahaṇadukkhaṃ cittaṃ hoti. Ath'; assa para-
matthagāhato vimukhabhāvaparicitacittassa paramatthato
avijjamānaggahaṇadukkhacittassa ca anukkamādhigataṃ
viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma sabhāvato avijjamāne
paramatthabhūtassa viññāṇassa abhāve cittaṃ upasaṃha-
rato appakasiren'; eva tattha cittaṃ pakkhandati. Iti upek-
khā ākiñcaññāyatanassa upanissayo hoti, na tato paraṃ,
tasmā ākiñcaññāyatanaparamā ti vuttā ti.
Evaṃ subhaparamādivasena etāsaṃ ānubhāvaṃ viditvā
puna sabbā p'etā dānādīnaṃ sabbakalyāṇadhammānaṃ pari-
pūrikā ti veditabbā. Sattesu hi hitajjhāsayatāya, sattānaṃ
dukkhāsahanatāya, sattasampattivisesānaṃ1 ciraṭṭhitikāma-
tāya, sabbasattesu ca pakkhapātābhāvena samappavatta-
cittā mahāsattā:- imassa dātabbaṃ, imassa na dātabban ti
vibhāgaṃ akatvā sabbasattānaṃ sukhanidānaṃ dānaṃ
denti. Tesaṃ upaghātaṃ parivajjayantā sīlam samādhi-
yanti, sīlaparipūraṇatthaṃ nekkhammaṃ bhajanti, sattā-
naṃ hitāhitesu asammohatthāya paññaṃ pariyodapenti,
sattānaṃ hitasukhatthāya niccaṃ viriyam ārabhanti, utta-
maviriyavasena vīrabhāvaṃ pattā pi ca sattānaṃ nānappa-
kārakaṃ aparādhaṃ khamanti:- idaṃ vo dassāma karissā-
mā ti katam paṭiññaṃ na visaṃvādenti, tesaṃ hitasukhāya
avicalādhiṭṭhānā honti, tesu avicalāya mettāya pubbakārino
honti, upekkhāya paccupakāraṃ nāsiṃsantī ti2 evam pāra-
miyo pūretvā yāva Dasabala-catuvesārajja-cha-asādhāraṇa-
ñāṇa-aṭṭhārasa-Buddha-Dhammappabhede sabbe pi kalyā-
ṇadhamme paripūrentī ti evaṃ dānādi sabbakalyāṇadham-
maparipūrikā etā va hontī ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi Magge samādhibhā-
vanādhikāre Brahmavihāraniddeso nāma navamo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm pattasampatti-.
2 Bhm nāsisantīti.

[page 326]
326
X
DASAMA-PARICCHEDO
ĀRUPPA-NIDDESO
1 Ākāsānañcāyatanakammaṭṭhānaṃ
Brahmavihārānantaraṃ uddiṭṭhesu pana catūsu āruppesu,
ākāsānañcāyatanaṃ tāva bhāvetukāmo: dissante kho pana
rūpādhikaraṇaṃ daṇḍādāna-satthādānā-kalahaviggahavivā-
1 natthi kho pan'; etaṃ sabbaso āruppe ti so iti paṭisan-
khāya rūpānaṃ yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno
hotī ti vacanato2 etesaṃ daṇḍādānādīnañ ceva cakkhu-
sotarogādīnañ ca ābādhasahassānaṃ vasena karajarūpe
ādīnavaṃ disvā, tassa samatikkamāya, ṭhapetvā paricchin-
nākāsakasiṇaṃ, navasu paṭhavīkasiṇādisu aññaratasmiṃ
catutthajjhānaṃ uppādeti.
Tassa kiñcāpi rūpāvacaracatutthajjhānavasena kara-
jarūpaṃ atikkantaṃ hoti, atha kho kasiṇarūpam pi yasmā
tappaṭibhāgam eva, tasmā tam pi samatikkamitukāmo hoti.
Kathaṃ? Yathā ahibhīruko puriso araññe sappena anu-
bandho vegena palāyitvā palātaṭṭhāne lekhācittaṃ3 tāla-
paṇṇaṃ vā valliṃ vā rajjuṃ vā phalitāya vā pana pathaviyā
phalitantaraṃ disvā bhāyat'; eva uttasat'; eva, neva naṃ duk-
khitukāmo hoti;--yathā ca, anatthakārinā verīpurisena
saddhiṃ, ekagāme vasamāno puriso, tena vadhabandhage-
hajhāpanādīhi upadduto, aññaṃ gāmaṃ vasanatthāya
gantvā, tatrā pi verinā samānarūpa-saddasamudācāraṃ4
purisaṃ disvā bhāyat'; eva uttasat'; eva, neva naṃ dakkhitu-
kāmo hoti:- tatr'; idaṃ opamma-saṃsandanaṃ:- tesaṃ hi
purisānaṃ ahinā verinā vā upaddutakālo viya bhikkhuno

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. D. iii, 289 (iv); A. iv, 400 f.
2 Not traced. Sh makes this and the previous quotation
continuous, but gives no reference.
3 So all editions. See below.
4 Bhm -samācaraṃ.

[page 327]
1. Ākāsānañcāyatanakammaṭṭhānaṃ 327
arammaṇavasena karajarūpasamangikālo, tesaṃ vegena
palāyana-aññagāmagamanāni viya bhikkhuno rūpāvacara-
catutthajjhānavasena karajarūpasamatikkamanakālo; tesaṃ
palātaṭṭhāne ca aññagāme ca lekhācitta1-tālapaṇṇādīni ceva
verīsadisaṃ purisañ ca dvā bhayasantāsa-adassanakāmatā
viya bhikkhuno: kasiṇarūpam pi tappaṭibhāgam eva idan
ti sallakkhetvā, tam pi samatikkamitukāmatā. Sūkarā-
bhihata-sunakha-pisāca-bhīrukādikā pi c'; ettha upamā
veditabbā.
Evaṃ so tasmā catutthajjhānassa ārammaṇabhūtā kasi-
ṇarūpā nibbijja pakkamitukāmo pañcah'; ākārehi ciṇṇavasī
hutvā, paguṇarūpāvacaracatutthajjhānato vuṭṭhāya:-
tasmiṃ jhāne idaṃ mayā nibbiṇṇaṃ rūpaṃ ārammaṇaṃ
karotī ti ca: āsannasomanassapaccatthikan ti ca: santa-
vimokkhato oḷarikan ti ca ādīnavaṃ passati.
Angoḷārikatā pan'; ettha natthi. Yath'; eva h'; etaṃ rūpaṃ
duvangikaṃ, evaṃ āruppāni pī ti. So tattha evaṃ ādīnavaṃ
disvā nikantiṃ pariyādāya ākāsānañcāyatanaṃ santato
anantato manasikaritvā, cakkavāḷapariyantaṃ vā yattakaṃ
icchati tattakaṃ vā kasiṇaṃ pattharitvā, tena phuṭṭho-
kāsaṃ: ākāso! ākāso! ti: ananto ākāso ti vā ti manasika-
ronto ugghaṭeti kasiṇaṃ. Ugghaṭento2 hi neva kilañjaṃ
viya saṃvelleti, na kapālato pūvaṃ viya uddharati, kevalaṃ
pana taṃ neva āvajjeti3 na manasikaroti na paccavekkhati.
Anāvajjento amanasikaronto apaccavekkhanto ca aññad-
atthu tena phuṭṭhokāsaṃ: ākāso! ākāso! ti manasikaronto
kasiṇaṃ ugghaṭeti nāma.
Kasiṇam pi ugghāṭiyamānaṃ neva ubbaṭṭati4 na vivaṭṭati.
Kevalam imassa amanasikārañ ca ākāso! ākāso! ti manasi-
kārañ ca paṭicca ugghāṭitaṃ nāma hoti. Kasiṇugghā-
ṭim-ākāsamattaṃ paññāyati. Kasiṇugghātim-ākāsan ti vā
kasiṇaphuṭṭhokāso ti vā kaṇavivittākāsan ti vā sabbam
etaṃ ekam eva. So taṃ kasiṇugghāṭim-ākāsanimittaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -citra-. Cf. above.
2 Bhm ugghaṭeti. Kasiṇaṃ ugghaṭento.
3 Bhm avajjati, anāvajjanto.
4 Bhm uppaṭṭati.

[page 328]
328 X. Āruppaniddeso
ākāso! ākāso! ti punappunaṃ āvajjeti, takkāhataṃ vitak-
kāhataṃ karoti. Tass'; evaṃ punappunaṃ āvajjayato takkā-
hataṃ vitakkāhataṃ karoto nīvaraṇāni vikkhambhenti,1
sati santiṭṭhati, upacārena cittaṃ samādhiyati. So taṃ
nimittaṃ punappunaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tass'
evaṃ punappunaṃ āvajjayato manasikaroto pathavīkasiṇādi-
su rūpāvacaracittaṃ viya ākāse ākāsānañcāyatanacittaṃ
appeti. Idhā pi hi purimabhāge tīṇi cattāri vā javanāni
kāmāvacarāni upekkhāvedanā-sampayuttān'; eva honti,
catutthaṃ pañcamaṃ vā arūpāvacaraṃ.
Sesaṃ pathavīkasiṇe vuttanayam eva. Ayaṃ pana
viseso:- evam uppanne anūpāvacaracitte so bhikkhu, yathā
nāma yānapaṭṭoli2-kumbhimukhādīnaṃ aññataraṃ nīlapiloti-
kāya vā pītalohitodātādīnaṃ vā aññatarāya pilotikāya
bandhitvā pekkhamāno puriso vātavegena vā aññena vā
kenaci apanītāya pilotikāya ākāsaṃ yeva pekkhamāno
tiṭṭheyya, evam eva pubbe kasiṇamaṇḍalaṃ jhānacakkhunā
pekkhamāno viharitvā ākāso! ākāso! ti iminā parikamma-
manasikārena sahasā apanīte tasmiṃ nimitte ākāsaṃ yeva
pekkhamāno viharati.
Ettāvatā c'; esa: sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā
paṭighasaññānaṃ atthangamā nānattasaññānaṃ amanasi-
kārā:- ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja
viharatī ti3 vuccati.
Tattha sabbaso ti sabbākārena; sabbāsaṃ vā anavasesānan
ti attho.
Rūpasaññānan ti saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānānañ
ceva tad-ārammaṇānañ ca, rūpāvacarajjhānam pi hi rūpan ti
vuccati. Rūpī rūpāni passatī ti4 ādisu, tassa ārammanam pi
bahiddhā rūpāni passati suvaṇṇadubbaṇṇānī ti5 ādisu, tasmā
idha rūpe saññā rūpasaññā ti evaṃ saññāsīsena vuttarūpāva-
carajjhānass'; etaṃ adhivacanaṃ. Rūpaṃ saññā assā ti
rūpasaññaṃ, rūpaṃ assa nāman ti vuttaṃ hoti. Pathavī-
kasiṇādi-bhedassa tad-ārammaṇassa c'; etaṃ adhivacanan ti
veditabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh vikkhambhanti. Cf. below, 332 f.
2 Bhm yānapputoḷi.
3 D. ii, 112.
4 Ibid, 111.
5 Ibid. 110.

[page 329]
1. Ākāsānañcāyatanakammaṭṭhānaṃ 329
Samatikkamā ti1 virāgā nirodhā ca. Kiṃ vuttaṃ hoti?
Etāsaṃ kusalavipākakiriyavasena pañcadasannaṃ jhāna-
sankhātānaṃ rūpasaññānam etesañ ca pathavīkasiṇādivasena
navannaṃ ārammaṇasankhātānaṃ rūpasaññānaṃ sabbā-
kārena anavasesānaṃ vā virāgā ca nirodhā ca virāgahetuñ
ceva nirodhahetuñ ca ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja
viharati. Na hi sakkā sabbaso anatikkantarūpasaññena
etaṃ upasampajja viharitun ti.
Tattha yasmā ārammaṇe avirattassa saññāsamatikkamo
na hoti, samatikkantāsu ca saññāsu ārammaṇaṃ samatik-
kantam eva hoti, tasmā, ārammaṇasamatikkamaṃ avatvā,
tattha katamā rūpasaññā? Rūpāvacarasamāpattiṃ samā-
pannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā
saññā sañjānanā sañjānitattaṃ: imā vuccanti rūpasaññāyo.
Imā rūpasaññāyo atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto,
tena vuccati: sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā ti evaṃ
Vibhange2 saññānaṃ yeva samatikkamo vutto. Yasmā
pana ārammaṇasamatikkamena pattabbā etā samāpattiyo,
na ekasmiṃ yeva ārammaṇe paṭhamajjhānādīni viya, tasmā
ayaṃ ārammaṇasamatikkamavasenā pi atthavaṇṇanā katā
ti veditabbā.
Paṭighasaññānaṃ aṭṭhangamā ti cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ,
rūpādīnaṃ ārammaṇānañ ca paṭighātena samuppannā saññā
paṭighasaññā. Rūpasaññādīnaṃ etam adhivacanaṃ.
Yath'; āha: tattha katamā paṭighasaññā?3 Rūpasaññā sad-
dasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā:- imā
vuccanti paṭighasaññāyo ti4.
Tāsaṃ kusalavipākānaṃ pañcannaṃ, akusalavipākānaṃ
pañcannan ti sabbaso dasannam pi paṭighasaññānaṃ
atthangamā pahānā asamuppādā appavattiṃ katvā ti vuttaṃ
hoti. Kāmañ c'; etā paṭhamajjhānādīni samāpannassā pi na
santi. Na hi tasmiṃ samaye pañcadvāravasena cittaṃ pa-
vattati. Evam sante pi aññattha pahīnānaṃ sukhadukkhā-
naṃ catutthajjhāne viya, sakkāyadiṭṭhādīnaṃ tatiyamagge

--------------------------------------------------------------------------
1 With the following cf. Asl. 201 f.
2 Vibh. 261.
3 So all editions. Vibh. -saññāyo.
4 So all editions. Vibh. ibid.

[page 330]
330 X. Aruppaniddeso
viya ca imasmiṃ jhāne ussāhajananatthaṃ imassa jhānassa
pasaṃsāvasena etāsam ettha vacanaṃ veditabbaṃ. Atha vā
kiñcāpi tā rūpāvacaraṃ samapannassā pi na santi. Atha
kho nappahīnattā1 na santi, na hi rūpavirāgāya rūpāva-
carabhāvanā saṃvattati, rūpāyattā ca etāsam pavatti; ayaṃ
pana bhāvanā rūpavirāgāya saṃvattati, tasmā tā ettha
pahīnā ti vattuṃ vaṭṭati. Na kevalañ ca vattuṃ; ekaṃsen'
eva evaṃ dhāretum pi vaṭṭati. Tāsaṃ hi ito pubbe
appahīnattā yeva paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa saddo
kaṇṭako ti2 vutto Bhagavatā. Idha ca pahīnattā yeva
arūpasamāpattīnaṃ āneñjatā santavimokkhatā ca vuttā.
Āḷāro ca Kāḷāmo arūpasamāpanno pañcamattāni sakaṭa-
satāni nissāya nissāya atikkamantāni neva addasa, na pana
saddaṃ assosī ti3.
Nānattasaññānaṃ amanasikārā ti nānatte vā gocare pavat-
tānaṃ saññānaṃ, nānattānaṃ vā saññānaṃ. Yasmā hi
etā: tattha4 katamā nānattasaññā? Asamāpannassa5 mano-
dhātusamangissa vā manoviññāṇadhātusamangissa vā saññā
sañjānānā sañjānitattaṃ:- imā vuccanti nānattasaññāyo ti
evaṃ Vibhange vibhajitvā vuttā idha adhippetā asamā-
pannassa manodhātu-manoviññāṇadhātusangahitā saññā
rūpasaddādibhede nānatte nānāsabhāve gocare pavattanti.
Yasmā c'; etā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, dvādasākusala-
saññā, ekādasakamāvacarakusalavipākasaññā, dve kusalavi-
pākasaññā, ekādasa kāmāvacarakiriyāsaññā ti evaṃ catu-
cattāḷīsam pi saññā nānattā nānāsabhāvā aññamaññaṃ
asadisā, tasmā nānattasaññā ti vuttā.
Tāsaṃ sabbaso nānattasaññānaṃ amanasikārā anāvajjanā
asamannāhārā appaccavekkhaṇā, yasmā tā nāvajjeti6 na
manasikaroti na paccavekkhati, tasmā ti vuttaṃ hoti. Yasmā
c'; ettha purimā rūpasaññā paṭighasaññā ca iminā jhānena
nibbatte bhave pi na vijjanti, pageva tasmiṃ bhave imaṃ
jhānaṃ upasampajja viharaṇakāle, tasmā tāsaṃ samatik-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm napah-.
2 Cf. A. v, 133; K.V. 203.
3 D. ii, 130; Asl. 202 f.
4 Vibh. 261 f.
5 So all editions. PṬṢ. ed.:- -saññāyo? Yā asamāpannassa.
6 Asl. (PṬṢ. ed.) -jjati.

[page 331]
1. Ākāsānañcāyatanakammaṭṭhānaṃ 331
kamā atthangamā ti dvedhā pi abhāvo yeva vutto. Nānatta-
saññāsu pana yasmā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, nava-
kiriyasaññā, dasākusalasaññā ti imā sattavīsati saññā iminā
jhānena nibbatte bhave vijjanti, tasmā tāsaṃ amanasikārā ti
vuttan ti veditabbaṃ. Tatrā pi hi imaṃ jhānaṃ upasam-
pajja viharanto tāsaṃ amanasikārā yeva upasampajja viharati,
tā pana manasikaronto asamāpanno hotī ti. Sankhepato
c'; ettha rūpasaññānaṃ samatikkamā ti iminā sabbarūpāva-
caradhammānaṃ pahānaṃ vuttaṃ.
Paṭighasaññānaṃ atthangamā nānattasaññānaṃ amana-
sikārā ti iminā sabbesaṃ kāmāvacaracittacetasikānaṃ
pahānañ ca amanasikāro ca vutto ti veditabbo.
Ananto ākāso ti ettha nā 'ssa uppādanto vā vayanto vā
paññāyatī ti ananto. Ākāso ti kasiṇugghāṭim-ākāso vuccati.
Manasikāravasenā pi c'; ettha anantā veditabbā. Ten'; eva
Vibhange vuttaṃ1:- tasmiṃ ākāse cittaṃ ṭhapeti saṇṭhapeti
anantaṃ pharati, tena vuccati ananto ākāso ti.
Ākāsānañcāyatananaṃ upasampajja viharatī ti ettha pana
nāssa anto ti anantaṃ. Ākāsaṃ anantaṃ ākāsānantaṃ.
Ākāsānantam eva ākāsānañcaṃ. Taṃ ākāsānañcaṃ
adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanam assa sasampayuttadhammassa
jhānassa, devānaṃ devāyatanam ivā ti ākāsānañcāyatanaṃ.
Upasampajja viharatī ti tam ākāsanañcāyatanaṃ patvā
nipphādetvā tad-anurūpena iriyāpathavihārena viharati.
Ayaṃ ākāsānañcāyatanakammaṭṭhāne vitthārakathā.
2. Viññāṇañcāyatanakammaṭṭhānaṃ
Viññāṇañcāyatanaṃ bhāvetukāmena pana pañcah'; ākārehi
ākāsānañcāyatanasamāpattiyaṃ ciṇṇavasībhāvena āsannarū-
pāvacarajjhānapaccatthikā ayaṃ samāpatti, no ca viññā-
ṇañcāyatanam iva santāti ākāsānañcāyatane ādīnavaṃ
disvā, tattha nikantiṃ pariyādāya, viññāṇañcāyatanaṃ san-
tato manasikaritvā taṃ ākāsaṃ pharitvā pavattaviññāṇaṃ:-
viññāṇaṃ! viññāṇan! ti punappunaṃ āvajjitabbaṃ, manasi-
kātabbaṃ, paccavekkhitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhatam
kātabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 262.

[page 332]
332 X. Āruppaniddeso
Anantaṃ anantan ti pana na manasikātabbaṃ. Tass'
evaṃ tasmim nimitte punappunaṃ cittaṃ cārentassa nīvara-
ṇāni vikkhambhenti,1 sati santiṭṭhati, upacārena cittaṃ
samādhiyati. So taṃ nimittaṃ punappunaṃ āsevati bhāveti
bahulīkaroti. Tass'; evaṃ karoto ākāse ākāsānañcāyatanaṃ
viya ākāsaphuṭṭhe viññāṇe viññāṇañcāyatanacittaṃ appeti.
Appanānayo pan'; ettha vuttanayen'; eva veditabbo.
Ettāvatā c'; esa: sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma:
--anantaṃ viññāṇan ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja
viharatī ti2 vuccati. Tattha sabbaso ti idaṃ vuttanayam eva.
Ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammā ti ettha pana pubbe
vuttanayena jhānam pi ākāsānañcāyatanaṃ ārammaṇam pi.
Ārammaṇam pi hi purimanayen'; eva ākāsānañcañ ca taṃ
paṭhamassa āruppajjhānassa ārammaṇattā devānaṃ devā-
yatanaṃ viya adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanañ cā ti ākāsānañcā-
yatanaṃ. Tathā ākāsānañcañ ca taṃ tassa jhānassa sañjāti
hetuttā. Kambojā assānaṃ āyatanan ti ādīni viya sañjāti
desaṭṭhena āyatanañ cā ti ākāsānañcāyatanaṃ; evam etaṃ
jhānañ ca ārammaṇañ cā ti ubhayam pi appavattikaraṇena
ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvā va, yasmā idaṃ
viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubha-
yam p'; etaṃ ekajjhaṃ katvā ākāsānañcāyatanaṃ samatik-
kammā ti idaṃ vuttan ti veditabbaṃ.
Anantaṃ viññāṇan ti taṃ yeva: ananto ākāso ti evaṃ
pharitvā pavattaviññāṇaṃ: anantaṃ viññāṇaṃ! anantaṃ
viññāṇan! ti evaṃ manasikaronto ti vuttaṃ hoti. Manasi-
kāravasena vā anantaṃ; so hi tam ākāsārammaṇaṃ viñ-
ñāṇaṃ anavasesato manasikaronto: anantan ti manasikaroti.
Yaṃ pana Vibhange vuttaṃ:- anantaṃ viññāṇan ti, taṃ
yeva ākāsaṃ viññāṇena phuṭaṃ manasikaroti anantaṃ pharati;
tena vuccati anantaṃ viññāṇan ti.3 Tattha viññāṇenā ti
upayogatthe karaṇavacanaṃ veditabbaṃ; evaṃ hi Aṭṭha-
kathācariyā tassa atthaṃ vaṇṇayanti:- anantaṃ pharati taṃ
yeva ākāsaṃ phuṭaṃ viññāṇaṃ manasikarotī ti vuttaṃ hoti.
Viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharatī ti ettha pana

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh Bm vikkhambhanti. Cf. above, p. 328.
2 D. ii, 112.
3 Vibh. 262.

[page 333]
3. Ākiñcaññāyatanakammaṭṭhānaṃ 333
nā 'ssa anto ti anantaṃ. Anantam eva ānañcaṃ. Viññāṇaṃ
ānañcaṃ, viññāṇānañcan ti avatvā, viññāṇañcan ti vuttaṃ.
Ayaṃ h'; ettha rūḷhisaddo.
Taṃ viññāṇañcaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanam assa sa-
sampayuttadhammassa jhānassa devānaṃ devāyatanam ivā
ti viññāṇañcāyatanaṃ. Sesaṃ purimasadisam evā ti.
Ayaṃ viññāṇañcāyatanakammaṭṭhāne vitthārakathā.
3. Ākiñcaññāyatanakammaṭṭhānaṃ
Ākiñcaññāyatanaṃ bhāvetukāmena pana pañcah'; ākārehi
viññāṇañcāyatanasamāpattiyaṃ ciṇṇavasībhāvena:- āsanna-
akāsānañcāyatanapaccatthikā ayaṃ samāpatti, no ca ākiñ-
caññāyatanam iva santāti viññāṇañcāyatane ādīnavaṃ
disvā, tattha nikantiṃ pariyādāya, ākiñcaññāyatanaṃ santato
manasikaritvā tass'; eva viññāṇañcāyatanārammaṇabhūtassa
ākāsānañcāyatanaviññāṇassa abhāvo suññatā vivittākāro
manasikātabbo. Kathaṃ? Taṃ viññāṇaṃ amanasikaritvā:
natthi! nathī ti! vā suññaṃ! suññaṃ! ti vā vivittaṃ! vivit-
tan! ti vā punappunaṃ āvajjitabbaṃ, manasikātabbaṃ,
paccavekkhitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ.
Tass'; evaṃ tasmiṃ nimittacittaṃ cārentassa nīvaraṇāni
vikkhambhenti,1 sati santiṭṭhati, upacārena cittaṃ samādhi-
yati. So taṃ nimittaṃ punappunaṃ āsevati bhāveti bahulī-
karoti. Tass'; evaṃ karoto ākāse phuṭe mahaggataviññāṇe
viññāṇañcāyatanaṃ viya tass'; eva ākāsaṃ pharitvā pavat-
tassa mahaggataviññāṇassa suñña-vivitta-natthibhāve
ākiñcaññāyatanacittaṃ'; appeti.
Etthā pi ca appanānayo vuttanayen'; eva veditabbo. Ayaṃ
pana viseso:- tasmiṃ hi appanācitte uppanne, so bhikkhu,
yathā nāma puriso maṇḍalamālādisu kenacideva karaṇīyena
sannipatitaṃ bhikkhusanghaṃ disvā, katthaci gantvā, san-
nipātakiccāvasāne va uṭṭhāya pakkantesu bhikkhūsu āgantvā,
dvāre ṭhatvā, puna taṃ ṭhānaṃ olokento suññam eva passati,
vivittam eva passati, nā 'ssa evaṃ hoti: ettakā nāma bhikkhū
kālankatā vā, disāpakkantā vā ti, atha kho: suññam idaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh Bm -bhanti. See above, p. 332.

[page 334]
334 X. Aruppaniddeso
vivittan ti natthibhāvam eva passati, evam eva pubbe ākāse
pavattitaviññāṇaṃ viññāṇañcāyatanajjhānacakkhunā pas-
santo viharitvā: natthi! natthī ti ādinā parikammamanasikā-
rena antarahite tasmiṃ viññāṇe tassa apagamasankhātaṃ
abhāvam eva passanto viharati.
Ettāvatā c'; esa: sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma
natthi kiñcī ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharatī ti1
vuccati.
Idhā pi sabbaso ti idaṃ vuttanayam eva.
Viññāṇañcāyatanan ti etthā pi ca pubbe vuttanayen'; eva
jhānam pi viññāṇañcāyatanaṃ ārammaṇam pi, ārammaṇam
pi hi purimanayen'; eva viññāṇañcañ ca taṃ dutiyassa ārup-
pajjhānassa ārammaṇattā devānaṃ devāyatanaṃ viya adhiṭ-
ṭhānaṭṭhena āyatanañ cā ti viññāṇañcāyatanaṃ. Tathā viñ-
ñāṇañcañ ca taṃ tass'; eva jhānassa sañjātihetuttā. Kambojā
assānaṃ āyatanan ti ādīni viya sañjāti desaṭṭhena āyatanañ
cā ti viññāṇañcāyatanaṃ; evam etaṃ jhānañ ca ārammaṇañ
cā ti ubhayam pi appavatti karaṇena ca amanasikareṇa ca
samatikkamitvā, yasmā idaṃ akiñcāññāyatanaṃ upasam-
pajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayam p'; etaṃ ekajjhaṃ katvā
viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammā ti idaṃ vuttan ti vedi-
tabbaṃ.
Natthi kiñcī ti natthi! natthi! suññaṃ! suññaṃ! vivittaṃ!
vivittan! ti evaṃ manasikaronto ti vuttaṃ hoti. Yam pi
Vibhange vuttam: natthi kiñcī ti taṃ yeva viññāṇaṃ abhā,
vibhāveti, antaradhāpeti, natthi-kiñcī ti passati, tena vuccati
natthi kiñcī ti.2 Taṃ kiñcāpi khayato sammasanaṃ viya
vuttaṃ, atha khvassa evam eva attho daṭṭhabbo. Taṃ hi
viññāṇaṃ anāvajjento, amanasikaronto, appaccavekkhanto,
kevalam assa natthibhāvaṃ, suññabhāvaṃ, vivittabhāvam
eva manasikaronto abhāveti, vibhāveti, antaradhāpetī ti vuc-
cati na aññathā ti.
Ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharatī ti ettha pana nā
'ssa kiñcanan ti akiñcanaṃ, antamaso bhangamattam pi assa
avasiṭṭhaṃ natthī ti vuttaṃ hoti. Akiñcanassa bhāvo ākiñ-
caññaṃ; ākāsānañcāyatanaviññāṇāpagamass'; etaṃ adhiva-

--------------------------------------------------------------------------
1 D. ii, 112.
2 Vibh. 262.

[page 335]
4. Nevasaññā-nāsaññāyatana-kammaṭṭhānaṃ 335
canaṃ. Taṃ ākiñcaññaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanam assa
jhānassa devānaṃ devāyatanam ivā ti ākiñcaññāyatanaṃ.
Sesaṃ purimasadisam evā ti.
Ayaṃ ākiñcaññāyatanakammaṭṭhāne vitthārakathā.
4. Nevasaññā-nāsaññāyatana-kammaṭṭhānaṃ
Nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ bhāvetukāmena pana pañcah'
ākārehi ākiñcaññāyatanasamāpattiyaṃ ciṇṇavasibhāvena:
āsannaviññāṇañcāyatanapaccatthikā ayaṃ samāpatti, no ca
nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ viya santāti vā saññā rogo, saññā
gaṇḍo, saññā sallaṃ;1 etaṃ santaṃ, etaṃ paṇītaṃ yadi-
daṃ nevasaññā-nāsaññā ti vā evaṃ ākiñcaññāyatane ādīna-
vaṃ upari ānisaṃsañ ca disvā, ākiñcaññāyatane nikantiṃ
pariyādāya, nevasannā-nāsaññāyatanaṃ santato manasika-
ritvā sā va abhāvaṃ ārammaṇaṃ katvā, pavattitā ākiñcañ-
ñāyatanasamāpatti santa! santā! ti punappunaṃ āvajjitabbā,
manasikātabbā, paccavekkhitabbā, takkāhatā vitakkāhatā
kātabbā. Tass'; evaṃ tasmiṃ nimitte punappunaṃ mānasaṃ
cārentassa nīvaraṇāni vikkhambhenti,2 sati santiṭṭhati, upa-
cārena cittaṃ samādhiyati. So taṃ nimittaṃ punappunaṃ
āsevati, bhāveti, bahulīkaroti. Tass'; evaṃ karoto, viññāṇā-
pagame ākiñcāyatanaṃ viya, ākiñcaññāyatanasamāpatti
sankhātesu catūsu khandhesu nevasaññā-nāsaññāyatana-
cittaṃ appeti. Appanānayo pan'; ettha vuttanayen'; eva
veditabbo.
Ettāvatā c'; esa:- sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma
nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ upasampajja viharatī ti3 vuccati.
Idhā pi sabbaso ti idaṃ vuttanayam eva.
Ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammā ti etthā pi pubbe vutta-
nayen'; eva jhānam pi ākiñcaññāyatanaṃ ārammaṇam pi.
Ārammaṇam pi hi purimanayen'; eva ākiñcaññañ ca taṃ tati-
yassa āruppajjhānassa ārammaṇattā devānaṃ devāyatanaṃ
viyā adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanañ cā ti ākiñcaññāyatanaṃ.
Tathā ākiñcaññañ ca taṃ tass'; eva jhānassa sañjātihetuttā

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. M. i, 435 ff.; A. iv, 422 ff.
2 Sbh Bm -bhanti. Cf. p. 332. 3. D. ii, 112.

[page 336]
336 X. Āruppaniddeso
Kambojā assānaṃ āyatanan ti ādīni viya sañjāti desaṭṭhena
āyatanañ cā ti pi ākiñcaññāyatanaṃ; evam etaṃ jhānañ ca
ārammaṇañ cā ti ubhayam pi appavattikaraṇena ca amanasi-
karaṇena samatikkamitvā va, yasmā idaṃ nevasaññā-nā-
saññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayam
p'; etaṃ ekajjhaṃ katvā ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammā
ti idaṃ vuttan ti veditabbaṃ.
Nevasaññānāsaññāyatanan ti ettha pana yāya saññāya
bhāvato taṃ nevasaññā-nāsaññāyatanan ti vuccati. Yathā
paṭipannassa sā saññā hoti, taṃ tāva dassetuṃ Vibhange:
nevasaññī nāsaññī ti uddharitvā taṃ yeva ākiñcaññāyatanaṃ
santato manasikaroti sankhārāvasesasamāpattiṃ bhāveti, tena
vuccati nevasaññī nāsaññī ti1 vuttaṃ.
Tattha santato manasikarotī ti santā vatā 'yaṃ samāpatti.
Yatra hi nāma natthibhāvam pi ārammaṇaṃ karitvā ṭhassa-
tī ti evaṃ santārammaṇatāya taṃ santā ti manasikaroti.
Santato ce manasikaroti, kathaṃ samatikkamo hotī ti?
Asamāpajjitukāmatāya. So hi kiñcāpi taṃ santato manasi-
karoti, atha khvassa: aham etaṃ āpajjissāmi, samāpajjis-
sāmi, adhiṭṭhahissāmi, vuṭṭhahissāmi, paccavekkhissāmī ti
esa ābhogo, samannāhāro, manasikāro na hoti. Kasmā?
Akiñcaññāyatanato nevasaññā-nāsaññāyatanassa santatara-
paṇītataratāya. Yathā hi rājā mahacca rājānubhāvena
hatthikkhandhavaragato nagaravīthiyaṃ vicaranto danta-
kārādayo sippike ekaṃ vatthaṃ daḷhaṃ nivāsetvā, ekena
sīsaṃ veṭhetvā, danta-cuṇṇādīhi samokiṇṇagatte anekāni
dantavikati ādīni sippāni karonte disvā:- aho vata re!
chekā ācariyā īdisāni pi nāma sippāni karissantī ti evaṃ
tesaṃ chekatāya tussati, na c'; assa evaṃ hoti:- aho vatā 'haṃ
rajjaṃ pahāya evarūpo sippiko bhaveyyan ti! Taṃ kissa
hetu? Rajjasiriyā mahānisaṃsatāya. So sippino samatik-
kamitvā va gacchati, evam eva c'; esa, kiñcāpi taṃ samāpattiṃ
santato manasikaroti, atha khvassa:- aham etaṃ samāpattiṃ
āpajjissāmi, samāpajjissāmi, adhiṭṭhahissāmi, vuṭṭhahissāmi,
paccavekkhissāmī ti neva esa ābhogo, samannāhāro, manasi-
kāro hoti. So taṃ santato manasikaronto pubbe vuttanayena

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 263.

[page 337]
4. Nevasaññā-nāsaññāyatana-kammaṭṭhānaṃ 337
tam paramasukhumaṃ appanāppattaṃ saññaṃ pāpuṇāti,
yāya neva saññī nāsaññī nāma hoti, sankhārāvasesasamā-
pattiṃ bhāvetī ti vuccati.
Sankhārāvasesasamāpattin ti accantasukhumabhāvappat-
taṃ sankhāraṃ catutthāruppasamāpattiṃ.
Idāni yan taṃ evam adhigatāya saññāya vasena neva-
saññā-nāsaññāyatanan ti vuccati, taṃ atthato dassetuṃ:
nevasaññā-nāsaññāyatanan ti nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ sam-
āpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa
vā cittacetasikā dhammā ti1 vuttaṃ.
Tesu idha samāpannassa cittacetasikā dhammā adhippetā.
Vacanattho pan'; ettha oḷārikāya saññāya abhāvato sukhu-
māya ca bhāvato nev'; assa sasampayuttadhammassa jhānassa
saññā nāsaññā ti2 nevasaññā-nāsaññaṃ, nevasaññā-nāsaññañ
ca taṃ manāyatanadhammāyatanapariyāpannattā āyatanañ
cā ti nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ. Atha vā yā yam ettha
saññā, sā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya neva-saññā,
sankhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññā ti
nevasaññā-nāsaññā. Nevasaññā-nāsaññā ca sā sesadhammā-
naṃ3 adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanañ cā ti nevasaññā-nāsaññāya-
tanaṃ. Na kevalañ c'; ettha saññā va edisī, atha kho vedanā
pi neva vedanā nāvedanā, cittam pi neva cittaṃ nācittaṃ,
phasso pi neva phasso nāphasso:- esa nayo sesasampayutta-
dhammesu, saññā sīsena panā'; yaṃ desanākatā ti veditabbā.
Pattamakkhanatelappabhutīhi ca upamāhi esa attho vibhā-
vetabbo. Sāmaṇero kira telena pattaṃ makkhetvā ṭhapesi,
taṃ yāgupānakāle thero:- pattam āharā ti āha. So:- patte
telam atthi, bhante ti āha. Tato:- āhara, sāmaṇera, telaṃ,
nāḷim pūressāmī ti vutte:- natthi, bhante, telan ti āha.
Tattha yathā anto vutthattā yāguyā saddhiṃ akappiyaṭṭhena
telam atthī ti hoti, nāḷipūraṇādīnaṃ vasena natthī ti hoti,
evaṃ sā pi saññā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya
neva saññā, sankhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā
nāsaññā hoti.
Kiṃ pan'; ettha saññākiccan ti? Ārammaṇasañjānanañ ceva
vipassanāya ca visayabhāvam upagantvā nibbidājananaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 263.
2 Bhm nāsannan.
3 Sh avasesa-.
I. 22

[page 338]
338 X. Āruppaniddeso
Dahanakiccam iva hi sukhodake tejodhātu sañjānanakiccam
p'; esā paṭuṃ kātuṃ na sakkoti, sesasamāpattīsu saññā viya
vipassanāya visayabhāvaṃ1 upagantvā nibbidājananam pi
kātuṃ na sakkoti. Aññesu hi khandhesu akatābhiniveso
bhikkhu nevasaññā-nāsaññāyatanakkhandhe sammasitvā
nibbidaṃ pattuṃ samattho nāma natthi, api ca āyasmā
Sāriputto, pakativipassako pana mahāpañño Sāriputta-
sadiso va sakkuṇeyya; so pi: evaṃ kira 'me2 dhammā ahutvā
sambhonti, hutvā paṭiventī ti evaṃ kalāpasammasanavasen'
eva, no anupadadhammavipassanāvasena. Evaṃ sukhu-
mattaṃ gatā esā samāpatti.
Yathā ca pattamakkhanatelūpamāya, evaṃ maggudakū-
pamāya pi ayam attho vibhāvetabbo. Maggappaṭipannassa
kira therassa purato gacchanto sāmaṇero thokam udakaṃ
disvā:- udakaṃ bhante! upāhanā omuñcathā ti āha. Tato
therena:- sace udakam atthi, āhara nahānasāṭikaṃ; nahā-
hissāmā ti vutte:- natthi, bhante ti āha. Tattha yathā
upāhanatemanamattaṭṭhena udakam atthī ti hoti, nahāyanaṭ-
ṭhena natthī ti hoti, evam pi sā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asa-
matthatāya neva-saññā, sankhārāvasesasukhumabhāvena
vijjamānattā nāsannā hoti.
Na kevalañ ca etāh'; eva; aññāhi pi anurūpāhi upamāhi
esa attho vibhāvetabbo.
Upasampajja viharatī ti idaṃ vuttanayam evā ti.
Ayaṃ nevasaññā-nāsaññāyatanakammaṭṭhāne vitthārakathā.
5. Pakiṇṇakakathā
Asadisarūpo nātho āruppaṃ yaṃ catubbidhaṃ āha,
taṃ iti ñatvā tasmiṃ pakiṇṇakakathā pi viññeyyā.
Āruppasamāpattiyo hi:-
Ārammaṇātikkamato catasso pi bhavant'; imā,
angātikkamam etāsaṃ na icchanti vibhāvino.
Etāsu hi rūpanimittātikkamato paṭhamā, ākāsātikkamato
dutiyā, ākāse pavattitaviññāṇātikkamato tatiyā, ākāse pavat-
titaviññāṇassa apagamātikkamato catutthīti sabbathā āram-
maṇātikkamato catasso pi bhavant'; imā āruppasamāpattiyo
veditabbā.

--------------------------------------------------------------------------
1 So all. Cf. Expositor, 279, n.
2 Bhm kir'; ime.

[page 339]
5. Pakiṇṇakakathā 339
Angātikkamaṃ pana etāsaṃ na icchanti paṇḍitā. Na hi
rūpāvacarasamāpattīsu viya etāsu angātikkamo atthi; sabbā-
su pi hi etāsu upekkhā cittekaggatā ti dve eva jhānangāni
honti. Evaṃ sante pi:-
Suppaṇītatarā honti pacchimā pacchimā idha;
upamā tattha viññeyyā pāsādatalasāṭikā.
Yathā hi catubhūmikassa pāsādassa heṭṭhimatale dibbanacca-
gītavāditasurabhigandhamālābhojanasayanacchādanādivasena
paṇītā pañcakāmaguṇā paccupaṭṭhitā assu, dutiye tato
paṇītatarā, tatiye tato paṇītatarā, catutthe sabbapaṇītatarā,
tattha kiñcāpi tāni cattāri pi pāsādatalān'; eva, natthi nesaṃ
pāsādatalabhāvena viseso. Pañcakāmaguṇasamiddhavisesena
pana heṭṭhimato heṭṭhimato uparimaṃ uparimaṃ paṇītata-
raṃ hoti,-yathā ca ekāya itthiyā kantitathūla saṇha-saṇha-
tara-saṇhatamasuttānaṃ catuppala-tippala-dvipala-ekapala-
sāṭikā assu, āyāmena ca vitthārena ca samappamāṇā; tattha
kiñcāpi tā sāṭikā catasso pi āyāmato ca vitthārato ca samap-
pamāṇā, natthi tasaṃ pamāṇato viseso, sukhasamphassa-
sukhumabhāva-mahagghabhāvehi pana purimāya purimāya
pacchimā pacchimā paṇītatarā honti, evam eva kiñcāpi catūsu
etāsu upekkhā cittekaggatā ti etāni dve yeva angāni honti,
atha kho bhāvanāvisesena tesaṃ angānaṃ paṇīta-paṇītatara-
bhāvena suppaṇītatarā honti pacchimā pacchimā idhā 'ti
veditabbā.
Evam anupubbena paṇīta-paṇītatarā1 c'; etā:-
Asucimhi maṇḍape laggo eko, taṃ nissito paro,
añño bahi anissāya, taṃ taṃ nissāya cāparo.
ṭhito catūhi etehi purisehi yathākkamaṃ
samānatāya ñātabbā catasso pi vibhāvino.
Tatrā'; yam atthayojanā:- asucimhi kira dese eko maṇḍapo.
Ath'; eko puriso āgantvā taṃ asuciṃ jigucchamāno taṃ
maṇḍapaṃ hatthehi ālambitvā, tattha laggo laggito viya
aṭṭhāsi. Athā 'paro āgantvā taṃ maṇḍape laggaṃ purisaṃ
nissito; ath'; añño, āgantvā cintesi: yo esa maṇḍapalaggo,
yo ca taṃ nissito, ubho p'; ete duṭṭhitā, dhuvo ca nesaṃ
maṇḍapapāte pāto.2 Handāhaṃ bahi yeva tiṭṭhāmī ti. So

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm paṇīta-paṇītā.
2 Sh pāto ti.

[page 340]
340 X. Āruppaniddeso
taṃ nissitaṃ anissāya bahi yeva aṭṭhāsi. Athā 'paro āgantvā
maṇḍapalaggassa ca tan-nissitassa ca akhemabhāvaṃ cinte-
tvā: bahiṭṭhitañ ca suṭṭhitan ti mantvā taṃ nissāya aṭṭhāsi.
Tattha asucimhi dese maṇḍapo viya kasiṇugghāṭimākāsaṃ
daṭṭhabbaṃ. Asucijigucchāya maṇḍapalaggo puriso viya
rūpanimittajigucchāya ākāsārammaṇaṃ ākāsānañcāyatanaṃ.
Maṇḍapalaggaṃ purisaṃ nissito viya ākāsārammaṇam ākāsā-
nañcāyatanaṃ ārabbha pavattaṃ viññāṇañcāyatanaṃ. Te-
saṃ dvinnam pi akhemabhāvaṃ cintetvā - anissāya taṃ
maṇḍapalaggaṃ bahiṭṭhito viya ākāsānañcāyatanam āram-
maṇaṃ akatvā tad-abhāvārammaṇaṃ ākiñcaññāyatanaṃ.
Maṇḍapalaggassa tan-nissitassa ca akhemataṃ cintetvā:
bahiṭṭhitañ ca sutthito ti mantvā taṃ nissāya ṭhito viya
viññāṇābhāvasankhāte bahipadese ṭhitaṃ ākiñcaññāyatanaṃ
ārabbha pavattaṃ nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ pavattamānañ ca1:-
Ārammaṇaṃ karot'; eva, aññābhāvena taṃ idaṃ.
diṭṭhadosam pi rājānaṃ vuttihetu jano yathā2.
Idaṃ hi nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ āsannaviññāṇañ-
cāyatanapaccatthikā ayaṃ samāpattī ti evaṃ diṭṭhadosam pi
taṃ ākiñcaññāyatanaṃ aññassa ārammaṇassa abhāvā āram-
maṇaṃ karot'; eva. Yathā kiṃ? Diṭṭhadosam pi rājānaṃ
vuttihetu yathā jano. Yathā hi asaṃyataṃ pharusakāya-
vacī-manosamācāraṃ kiñci sabbadisampatiṃ rājānaṃ pharu-
sasamācāro ayan ti evaṃ diṭṭhadosam pi aññattha vuttiṃ
alabhamāno jano vuttihetuṃ nissāya vattati, evaṃ diṭṭha-
dosam pi taṃ ākiñcaññāyatanaṃ aññaṃ ārammaṇaṃ ala-
bhamānam idaṃ nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ ārammaṇaṃ
karot'; eva.
Evaṃ kurumānañ ca:-
Arūḷho dīghanisseṇiṃ yathā nisseṇibāhukaṃ;
pabbataggañ ca ārūḷho yathā pabbatamatthakaṃ;
yathā vā girim ārūḷho attano yeva jaṇṇukaṃ
olubbhati tath'; ev'; etaṃ jhānam olubbha vattatī ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge samā-
dhibhāvanādhikāre Āruppaniddeso nāma dasamo paricchedo.

[page 341]
341
XI
EKĀDASAMO PARICCHEDO
SAMĀDHI-NIDDESO
1. Āhāre paṭikūlasaññā-bhāvanā
Idāni āruppānantaraṃ ekā saññā ti evam uddiṭṭhāya āhāre
paṭikūlasaññāya1 bhāvanā-niddeso anuppatto.
Tattha āharatī ti āhāro. So catubbidho kabaḷinkārāhāro,2
phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro ti.3 Ko pan'
ettha kim āharatī ti ‘(1) Kabaḷinkārāhāro ojaṭṭhamakaṃ
rūpaṃ āharati. (2) Phassāhāro tisso vedanā āharati.
(3) Manosañcetanāhāro tīsu bhavesu paṭisandhiṃ āharati.
(4) Viññāṇāhāro paṭisandhikkhaṇe nāmarūpaṃ āharati.
Tesu kabalinkārāhāre nikantibhayaṃ, phassāhāre upaga-
manabhayaṃ, manosañcetanāhāre upapattibhayaṃ, viññā-
ṇāhāre paṭisandhyaṃ. Evaṃ sappaṭibhayesu ca tesu
kabalinkārāhāro Puttamaṃsūpamena4 dīpetabbo, phassāhāro
Niccammagāvūpamena,5 manosañcetanāhāro Angārakāsū-
pamena,6 viññāṇāhāro Sattisūlūpamenā ti7.
Imesu pana catūsu āhāresu asitapītakhāyitasāyitappabhedo
kabalinkāro āhāro va imasmiṃ atthe āhāro ti adhippeto.
Tasmiṃ āhāre paṭikūlākāraggahaṇavasena uppannā saññā
āhāre paṭikūlasaññā. Taṃ āhāre paṭikūlasaññaṃ bhāvetu-
kāmena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā uggahato ekapadam pi
avirajjhantena rahogatena patisallīnena8 asitapītakhāyitasā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm vattamān-.
2 Sbh yathā jano.

[page 342]
342 XI. Samādhiniddeso
yitappabhede kabalinkārāhāre dasah'; ākārehi paṭikūlatā
paccavekkhitabbā. Seyyathīdaṃ, (1) gamanato, (2) pariye-
sanato, (3) paribhogato, (4) āsayato, (5) nidhānato, (6) apa-
ripakkato, (7) paripakkato, (8) phalato, (9) nissandato,
(10) sammakkha nato ti.
1. Tattha gamanato ti evaṃ mahānubhāve nāma sāsane
pabbajitena sakalarattiṃ Buddhavacanasajjhāyaṃ vā sama-
ṇadhammaṃ vā katvā kālass'; eva vuṭṭhāya cetiyangaṇa-
bodhiyangaṇavattaṃ katvā, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭ-
ṭhapetvā, pariveṇaṃ sammajjitvā, sarīraṃ paṭijaggitvā,
āsanam āruyha vīsa-tiṃsa vāre kammaṭṭhānaṃ manasi-
karitvā uṭṭhāya, pattacīvaraṃ gahetvā, nijanasambādhāni1
pavivekasukhāni chāyūdakasampannāni sucīni sītalāni
ramaṇīyabhūmibhāgāni tapovanāni pahāya, ariyaṃ vive-
karatiṃ anapekkhitvā, susānābhimukhena singālena viya,
āhāratthāya gāmābhimukhena gantabbaṃ. Evaṃ gachatā
ca mañcamhā vā pīṭhamhā vā otaraṇato paṭṭhāya pādaraja-
gharagolikavaccādi samparikiṇṇaṃ paccattharaṇaṃ akkami-
tabbaṃ hoti. Tato appekadā mūsikajaṭukavaccādīhi upaha-
tattā anto gabbhato paṭikūlataraṃ pamukhaṃ daṭṭhabbaṃ
hoti. Tato ulūkapārāpatādi2 paccasammakkhitattā uparima-
talato paṭikūlataraṃ heṭṭhimatalaṃ. Tato kadāci kadāci
vāteritehi purāṇatiṇapaṇṇehi gilānasāmaṇerānaṃ muttaka-
rīsakheḷasinghāṇikāhi vassakāle udakacikkhallādīhi ca san-
kiliṭṭhattā heṭṭhimatalato paṭikūlataraṃ pariveṇaṃ. Pari-
veṇato paṭikūlatarā vihāraracchā daṭṭhabbā hoti. Anupub-
bena pana bodhiñ ca cetiyañ ca vanditvā vitakkamāḷake
ṭhitena muttarāsisadisaṃ cetiyaṃ morapiñjakalāpamano-
haraṃ bodhiṃ devavimānasampattisassirīkaṃ senāsanañ ca
anapaloketvā:- evarūpaṃ nāma ramaṇīyaṃ padesaṃ piṭṭhiṃ
katvā, āhārahetu gantabbaṃ bhavissatī ti pakkamitvā gāma-
maggaṃ paṭipannena khāṇukaṇṭakamaggo pi udakavega-
bhinnavisamamaggo pi daṭṭhabbo hoti. Tato, gaṇḍaṃ
paṭicchādentena viya nivāsanaṃ nivāsetvā, vaṇacoḷakaṃ3
bandhantena viya kāyabandhanaṃ bandhitvā, aṭṭhisanghā-
taṃ paṭicchādentena viya cīvaraṃ pārupitvā, bhesajjakapā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh nijjana-.
2 Bhm -pārāvaṭādi. 3 Sbh vana-.

[page 343]
1. Āhāre paṭikūlasaññā-bhāvanā 343
laṃ nīharantena viya pattaṃ nīharitvā; gāmadvārasamīpaṃ
pāpuṇantena hatthikuṇapa-assakuṇapa-gokuṇapa-mahiṃsa-
kuṇapa-manussakuṇapa-ahikuṇapa-kukkurakuṇapāni pi daṭ-
ṭhabbāni bhavanti. Na kevalañ ca daṭṭhabbāni; gandho pi
nesaṃ ghānaṃ1 paṭihanamāno adhivāsetabbo hoti. Tato
gāmadvāre ṭhatvā caṇḍahatthi-assādiparissayaparivajjanat-
thaṃ gāmaracchā oloketabbā honti. Icc'; etaṃ paccatthara-
ṇādi anekakuṇapapariyosānaṃ paṭikūlaṃ āhārahetu akka-
mitabbañ ca daṭṭhabbañ ca ghāyitabbañ ca hoti:- Aho vata
bho paṭikūlo āhāro ti! evaṃ gamanato paṭikūlatā paccavek-
khitabbā.
2. Kathaṃ [pana2] pariyesanato? Evaṃ gamanapaṭikūlaṃ
adhivāsetvā pi gāmaṃ paviṭṭhena sanghāṭipārutena kapaṇa-
manussena viya kapālahatthena gharapaṭipāṭiyā gāmavīthīsu
caritabbaṃ hoti. Yattha vassakāle akkanta-akkantaṭṭhāne3
yāva piṇḍikamaṃsā pi udakacikkhalle pādā pavisanti. Ekena
hatthena pattaṃ gahetabbaṃ hoti, ekena cīvaraṃ ukkhipi-
tabbaṃ, gimhakāle vātavegena samuṭṭhitehi paṃsutiṇarajehi
okiṇṇasarīrena caritabbaṃ. Taṃ taṃ gehadvāraṃ patvā mac-
chadhovana-maṃsadhovana-taṇḍuladhovana4-kheḷasinghā-
ṇikasunakhasūkaravaccādīhi sammissāni kimikulāni nīlamak-
khikaparikiṇṇāni oḷigallāni ceva candanikaṭṭhānāni ca daṭ-
ṭhabbāni honti, akkamitabbāni pi. Yato tā makkhikā uṭṭha-
hitvā sanghāṭiyam pi patte pi sīse pi nilīyanti. Gharaṃ
paviṭṭhassā pi keci denti, keci na denti, dadamānā pi ekacce
hiyyo pakkabhattam pi purāṇakhajjakam pi pūtikummāsa-
sūpādīni pi dadanṭi, adadamānā pi kecid-eva:- aticchatha,
bhante ti vadanti; keci pana apassamānā viya tuṇhī honti;
keci aññena mukham pi karonti; keci:- gaccha re muṇḍakā!
ti ādīhi pharusavācāhi samudācaranti. Evaṃ kapaṇa-
manussena viya gāme piṇḍāya caritvā nikkhamitabban ti.
Icc'; etaṃ gāmappavesanato paṭṭhāya yāva nikkhamanā uda-
kacikkhallādipaṭikūlaṃ āhārahetu akkamitabbañ ceva daṭ-
ṭhabbañ ca adhivāsetabbañ ca hoti. Aho vata bho paṭikūlo
āhāro! ti evaṃ pariyesanato paṭikūlatā paccavekkhitabbā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh ghāṇaṃ.
2 Sbh omit.
3 Sbh akkantakk-.
4 Bhm kaṇḍūva-.

[page 344]
344 XI. Samādhiniddeso
3. Kathaṃ paribhogato? Evaṃ pariyiṭṭhāhārena pana
bahi gāme phāsukaṭṭhāne sukhanisinnena yāva tattha hatthaṃ
na otāreti, tāva tathārūpaṃ garuṭṭhāniyaṃ bhikkhuṃ vā
lajjiṃ manussaṃ vā disvā nimantetum pi sakkā hoti; bhuñji-
tukāmatāya pan'; ettha hatthe otāritamatte: gaṇhathā ti
vadantena viya lajjitabbaṃ hoti. Hatthaṃ pana otāretvā
maddantassa pañcanguli-anusārena sedo paggharamāno suk-
kathaddhabhattam pi temento muduṃ karoti. Atha tasmiṃ
parimaddanamattenā pi sambhinnasobhe1 ālopaṃ katvā mukhe
ṭhapite heṭṭhimadantā udukkhalakiccaṃ sādhenti, uparimā
musalakiccaṃ, jivhā hatthakiccaṃ. Taṃ tattha suvāṇa-
doṇiyaṃ2 suvāṇapiṇḍam2 iva dantamusalehikoṭṭetvā, jivhāya
samparivattiyamānaṃ jivhagge tanupasannakheḷo makkheti,
vemajjhato paṭṭhāya bahalakheḷo makkheti, dantakaṭṭhena
asampattaṭṭhāne dantagūthako makkheti. So evaṃ vicuṇ-
ṇitamakkhito tan-khaṇaṃ yeva antarahitavaṇṇagandha-
sankhāraviseso suvāṇadoṇiyaṃ ṭhitasuvāṇavamathu viya
paramajegucchabhāvaṃ upagacchati. Evarūpo pi samāno
cakkhussa āpāthaṃ atītattā ajjhoharitabbo hotī ti evaṃ
paribhogato paṭikūlatā paccavekkhitabbā.
4. Kathaṃ āsayato? Evaṃ paribhogaṃ upagato ca
pan'; esa anto pavisamāno, yasmā Buddha-paccekabuddhānam
pi rañño pi cakkavattissa pittasemhapubbalohitāsayesu catūsu
aññataro āsayo hoti yeva, mandapuññānaṃ pana cattāro
āsayā honti, tasmā yassa pittāsayo adhiko hoti, tassa bahala-
madhukatelamakkhito viya paramajeguccho hoti. Yassa sem-
hāsayo adhiko hoti, tassa nāgabalapaṇṇarasamakkhito viya.
Yassa pubbāsayo adhiko hoti, tassa pūtitakkamakkhito viya.
Yassa lohitāsayo adhiko hoti, tassa rajanamakkhito viya
paramajeguccho hotī ti evaṃ āsayato paṭikūlatā paccavekkhi-
tabbā.
5. Kathaṃ nidhānato? So imesu catūsu āsayesu aññata-
rena āsayena makkhito anto udaraṃ pavisitvā, neva suvaṇṇa-
bhājane na maṇirajatādi-bhājanesu nidhānaṃ gacchati. Sace
pana dasavassikena ajjhoharīyati,3 dasa vassāni adhotavacca-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm sambhinda-.
2 Bhm suvāna-.
3 Bhm -hariyati.

[page 345]
1. Āhāre paṭikūlasaññā-bhāvanā 345
kūpasadise okāse patiṭṭhahati. Sace [pana1] vīsa-, tiṃsa-,
cattālīsa-, paññāsa-, saṭṭhi-, sattati-, asīti-, navuti-vassikena,
sace vassasatikena ajjhoharīyati,2 vassasataṃ adhotavacca-
kūpasadise okāse patiṭṭhahatī ti evaṃ nidhānato paṭikūlatā
paccavekkhitabbā.
6. Kathaṃ aparipakkato? So panā 'yam āhāro evarūpe
okāse nidhānam upagato yāva aparipakko hoti, tāva tasmiṃ
yeva yathāvuttappakāre paramandhakāratimise nānākuṇa-
pagandhavāsitapavanavicarite atiduggandhajegucche padese,
yathā nāma nidāghe akālameghena ativuṭṭhamhi caṇḍāla-
gāmadvāre āvāṭe patitāni tiṇapaṇṇakilañjakhaṇḍa-ahikuk-
kuramanussakuṇapādīni suriyātapena santattāni pheṇabub-
bulakācitāni3 tiṭṭhanti, evam eva taṃ divasam pi hiyyo pi tato
purime divase pi ajjhohaṭo sabbo ekato hutvā semhapaṭala-
pariyonaddho kāyaggisantāpakuthito kuthanasañjātapheṇa-
bubbuḷakācito3 paramajegucchabhāvaṃ upagantvā tiṭṭhatī ti,
evam aparipakkato paṭikūlatā paccavekkhitabbā.
7. Kathaṃ paripakkato? So tattakāyagginā paripakko
samāno na suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādi-
bhāvaṃ upagacchati. Pheṇabubbuḷake pana muñcanto muñ-
canto saṇhakaraṇīyaṃ piṃsitvā4 nāḷike pakkhipamānapaṇḍu-
mattikā viya karīsabhāvaṃ upagantvā, pakkāsayaṃ mutta-
bhāvaṃ upagantvā, muttavatthiñ ca pūretī ti evaṃ paripak-
kato paṭikūlato paṭikūlatā paccavekkhitabbā.
8. Kathaṃ phalato? Sammā paripaccamāno ca panā 'yaṃ
kesalomanakhadantādīni nānākuṇapāni nipphādeti; asammā
paripaccamāno daddukaṇḍukacchukuṭṭhakilāsasosakāsātisā-
rappabhutīni rogasatani:- idam assa phalan ti evaṃ phalato
paṭikūlatā paccavekkhitabbā.
9. Kathaṃ nissandato? Ajjhohariyamāno c'; esa ekena
dvārena pavisitvā nissandamāno akkhimhā akkhigūthako,
kaṇṇamhā kaṇṇagūthako ti ādinā pakārena anekehi dvārehi
nissandati, ajjhoharaṇasamaye c'; esa mahāparivārenā pi
ajjhoharīyati,2 nissandanasamaye pana uccārapassāvādi-
bhāvaṃ upagato ekaken'; eva nīharīyati, paṭhamadivase ca

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Bhm -hariyati.
3 Bhm -pupphuḷak-.
4 Bhm -karaṇiyaṃ pisitvā.

[page 346]
346 XI. Samādhiniddeso
naṃ paribhuñjanto haṭṭhapahaṭṭho pi hoti, udaggudaggo
pītisomanassajāto; dutiyadivase nissandanto pihitanāsiko
hoti, vikuṇitamukho, jegucchī mankubhūto. Paṭhamadivase
ca naṃ ratto giddho gadhito mucchito pi ajjhoharitvā, duti-
yadivase ekarattivāsena viratto aṭṭiyamāno harāyamāno
jigucchamāno nīharati. Ten'; āhu Porāṇā:-
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, bhojanañ ca mahārahaṃ
ekadvārena pavisitvā, nava dvārehi sandati.
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ bhojanañ ca mahārahaṃ
bhuñjati saparivāro nikkhāmento nilīyati.
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ bhojanañ ca mahārahaṃ
bhuñjati abhinandanto nikkhāmento jigucchati.
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ bhojanañ ca mahārahaṃ
ekarattiparivāsā: sabbaṃ bhavati pūtikan ti.
Evaṃ nissandato paṭikūlatā paccavekkhitabbā.
10. Kathaṃ sammakkhanato? Paribhogakāle pi c'; esa
hattha-oṭṭhajivhā-tālūni sammakkheti; tāni tena sammakkhi-
tattā paṭikūlāni honti, yāni dhotāni pi gandhaharaṇatthaṃ
punappunaṃ dhovitabbāni honti. Paribhutto samāno yathā
nāma odane paccamāne thusakaṇakuṇḍakādīni1 uttaritvā
ukkhalimukhavaṭṭi pidhāniyo makkhanti, evam eva sakala-
sarīrānugatena kāyagginā pheṇuddehakaṃ paccitvā uttara-
māno dante dantamalabhāvena sammakkheti, jivhātāluppa-
bhutīni kheḷasemhādibhāvena, akkhikaṇṇanāsa-adho-maggā-
dike akkhigūthaka-kaṇṇagūthaka-singhāṇikā-muttakarīsādi-
bhāvena sammakkheti, yena sammakkhitāni imāni dvārāni,
divase divase dhoviyamānāni pi neva sucīni na manoramāni
honti. Yesu ekaccaṃ dhovitvā hattho puna udakena dhovi-
tabbo hoti, ekaccaṃ dhovitvā:- dvattikkhattum gomayena pi
mattikāya pi gandhacuṇṇena pi dhovito paṭikulyatā2 na vigac-
chatī ti evaṃ sammakkhanato paṭikūlatā paccavekkhitabbā.
Tass'; evam dasah'; ākārehi paṭikūlataṃ paccavekkhato tak-
kāhataṃ vitakkāhataṃ karontassa paṭikūlākāravasena kaba-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm thūsakaṇakoṇḍ-.
2 So Sbh Bm here only. Bh -kullatā always.

[page 347]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 347
ḷinkārāhāro pākaṭo hoti. So tam nimittaṃ punappunaṃ āsevati
bhāveti bahulīkaroti. Tass'; evaṃ karoto nīvaraṇāni vikkham-
bhenti.1 Kabaḷinkārāhārassa sabhāvadhammatāya gambhī-
rattā appanaṃ appanattena upacārasamādhinā cittaṃ samā-
dhiyati; paṭikūlākāraggahaṇavasena pan'; ettha saññā pākaṭā
hoti; tasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ āhāre paṭikūlasaññā icc'
eva sankhaṃ gacchati.2 Imañ ca pana āhāre paṭikūlasaññaṃ
anuyuttassa bhikkhuno rasataṇhāya cittaṃ paṭilīyati, paṭi-
kuṭṭati,3 paṭivaṭṭati; so, kantāranittharaṇaṭṭhiko viya, putta-
maṃsaṃ vigatamado, āhāraṃ āhāreti yāvad eva dukkhassa
nittharaṇatthāya. Ath'; assa appakasiren'; eva kabalinkārā-
hārapariññāmukhena pañcakāmaguṇiko rāgo pariññaṃ
gacchati. So pañcakāmaguṇapariññā mukhena rūpakkhan-
dhaṃ parijānāti; aparipakkādipaṭikūlabhāvavasena c'; assa
kāyagatā-sati-bhāvanā pi pāripūriṃ gacchati; asubhasaññāya
anulomapaṭipadaṃ paṭipanno hoti. Imaṃ pana paṭipattiṃ
nissāya diṭṭh'; eva dhamme amatapariyosānataṃ anabhi-
sambhuṇanto sugatiparāyano hotī ti.
Ayaṃ āhāre paṭikūla-saññābhāvanāya vitthārakathā.
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā
Idāni āhāre paṭikūlasaññānantaraṃ ekaṃ vavatthānan ti
evaṃ uddiṭṭhassa catudhātuvavatthānassa bhāvanā-niddeso
anuppatto.
Tattha vavatthānan ti sabhāvūpalakkhaṇavasena sanniṭṭhā-
naṃ. Catunnaṃ dhātūnaṃ vavatthānaṃ catudhātuvavat-
thānaṃ. Dhātumanasikāro dhātukammaṭṭhānaṃ catudhā-
tuvavatthānan ti atthato ekaṃ; tatridaṃ4 dvidhā āgataṃ,
sankhepato ca vitthārato ca. Sankhepato mahāsatipaṭṭhāne5
āgataṃ; vitthārato Mahāhatthipadūpame,6 Rāhulovāde,7
Dhātuvibhange8 ca. Taṃ hi:- seyyathāpi,6 bhikkhave, dakkhe
goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā catumahāpathe9

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh Bm -bhanti.
2 Sbh gataṃ.
3 Bhm -kuṭati.
4 Sbh tayidaṃ.
5 D. ii, 290 ff. etc., etc.
6 M. i, 184 ff.
7 Ibid. 421 ff.
8 Ibid. iii, 237 ff.
9 Sbh cātummahā-.

[page 348]
348 XI. Samādhiniddeso
bilaso paṭivibhajitvā1 nisinno assa, evam eva kho, bhikkhave
bhikkhu imam eva kāyaṃ yathā-ṭhitaṃ yathā-paṇihitaṃ dhātuso
paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātū ti. Evaṃ tikkhapaññassa dhātukammaṭ-
ṭhānikassa vasena Mahāsatipaṭṭhāne sankhepato āgataṃ.
Tass'; attho:- yathā cheko goghātako vā tass'; eva vā bhat-
tavetanabhato antevāsiko giṃ vadhitvā vinivijjhitvā,
catasso disāgatānaṃ mahāpathānaṃ vemajjhaṭṭhānasankhāte
catumahāpathe2 koṭṭhāsaṃ katvā, nisinno assa, evam eva
bhikkhu catunnaṃ iriyāpathānaṃ yena kenaci ākārena
ṭhitattā yathā-ṭhitaṃ, yathā-ṭhitattā va yathā-paṇihitaṃ
kāyaṃ:- atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu ...pe...
vāyodhātū ti evaṃ dhātuso paccavekkhati. Kiṃ vuttaṃ
hoti? Yathā goghātakassa gāviṃ posentassa pi āghātanaṃ
āharantassa pi āharitvā tattha bandhitvā ṭhapentassa pi
vadhantassa pi vidhitaṃ mataṃ passantassa pi:- tāvad-eva
gāvī ti saññā na antaradhāyati, yāva naṃ padāletvā bilaso na
vibhajati, vibhajitvā nisinnassa pana gāvīsaññā antaradhāyati,
maṃsasaññā pavattati, nā 'ssa evaṃ hoti: ahaṃ gāviṃ vikki-
ṇāmi; ime gāviṃ harantī ti, atha khvassa: ahaṃ maṃsaṃ
vikkiṇāmi, ime pi maṃsaṃ harant'; icc'; eva hoti,--evam eva
imassā pi bhikkhuno pubbe bālaputhujjanakāle gihibhūtassa
pi pabbajitassa pi tavad-eva: satto ti vā, poso ti vā, puggalo
ti vā saññā na antaradhāyati, yāva imam eva kāyaṃ yathā-
ṭhitaṃ yathā-paṇihitaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā, dhātuso
na paccavekkhati. Dhātuso paccavekkhato pana sattasaññā
antaradhāyati, dhātuvasen'; eva cittaṃ santiṭṭhati. Ten'
āha Bhagavā: seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā ...
pe... nisinno assa, evam eva kho, bhikkhave, bhikkhu ...
pe... vāyodhātū ti.
Mahāhatthipadūpame pana3:- katamā c'; āvuso, ajjhattikā
pathavīdhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ khariga-
taṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: kesā lomā ...pe... udariyaṃ
karīsaṃ, yaṃ vā pan'; aññam pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ kak-
khaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccati, āvuso, ajjhattikā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb Bhm bhajitvā. PṬṢ. ed. paṭivibhajitvā.
2 Sbh cātummahā-.
3 M. i, 185.

[page 349]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 349
pathavīdhātū ti ca. Katamā c'; āvuso ajjhattikā apodhātu? Yaṃ
ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ:
pittaṃ ...pe... muttaṃ, yaṃ vā pan'; aññam pi kiñci ajjhattaṃ
paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccat'; āvuso, ajjhat-
tikā āpodhatū ti ca. Katamā c'; āvuso, ajjhattikā tejodhātu? Yaṃ
ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ:
yena ca santappati, yena ca jīrati, yena ca paridayhati, yena ca
asitapītakhāyitasāyitaṃ sammāpariṇāmaṃ gacchati, yaṃ vā
pan'; aññam pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upā-
dinnaṃ, ayaṃ vuccat'; āvuso, ajjhattikā tejodhātū ti ca. Kata-
mā c'; āvuso, ajjhattikā vāyodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ
vā yo vāyogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: uddhangamā vātā,
adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, angamangānu-
sārino vātā, assāso passāso, iti vā, yaṃ vā pan'; aññam pi kiñci
ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccat'
āvuso, ajjhattikā vāyodhātū ti ca nātitikkhapaññassa dhātu-
kammaṭṭhānikassa vasena vitthārato āgataṃ. Yathā c'
ettha, evaṃ Rāhulovāda-Dhātuvibhangesu pi1.
Tatrā 'yaṃ anuttānapadavaṇṇanā:- ajjhattaṃ paccattan ti
idaṃ tāva ubhayam pi niyakassa adhivacanaṃ. Niyakaṃ
nāma attanijātaṃ sasantāna-pariyāpannan ti attho. Tayi-
daṃ yathā loke itthīsu kathā adhitthī ti vuccati, evaṃ attani
pavattattā, ajjhattaṃ attānaṃ paṭicca pavattattā paccattan
ti pi vuccati.
Kakkhaḷan ti thaddhaṃ. Kharigatan ti pharusaṃ. Tattha
paṭhamaṃ lakkhaṇavacanaṃ, dutiyaṃ ākāravacanaṃ. Kak-
khaḷalakkhaṇā hi pathavīdhātu; sā pharusākārā hoti, tasmā
kharigatan ti vuttā.
Upādinnan ti daḷhaṃ ādinnaṃ. Ahaṃ, maman ti evam
daḷhaṃ ādinnaṃ, gahitaṃ, parāmaṭṭhan ti attho.
Seyyathīdan ti nipāto. Tassa taṃ kataman ti ceti attho.
Tato taṃ dassento:- kesā lomā ti ādīni āha. Ettha ca,
matthalungaṃ pakkhipitvā, vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu
niddiṭṭhā ti veditabbā.
Yaṃ vā pan'; aññam pi kiñcī ti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu
pathavīdhātu sangahītā2.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 421 ff.; iii, 237 ff.
2 Bhm -hitā.

[page 350]
350 XI. Samādhiniddeso
Vissandanabhāvena taṃ taṃ thānaṃ appotī ti āpo. Kam-
masamuṭṭhānādivasena nānāvidhesu āpesu gatan ti āpogataṃ.
Kin taṃ? Āpodhātuyā ābandhanalakkhaṇaṃ.
Tejanavasena tejo. Vuttanayen'; eva tejesu gatan ti tejo-
gataṃ. Kin taṃ? Uṇhattalakkhaṇaṃ.
Yena cā ti yena tejodhātugatena kupitena1 ayaṃ kāyo
santappati ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti.
Yena ca jīratī ti yena ayaṃ kāyo jīrati, indriyavekallataṃ
balaparikkhayaṃ valiphalitādibhāvañ ca pāpuṇāti.
Yena ca pariḍayhatī ti yena kupitena1 ayaṃ kāyo ḍayhati,
so ca puggalo: ḍayhāmi! ḍayhāmī ti kandanto satadhotasap-
pigosītacandanādilepañ2 ceva tālavaṇṭavātañ ca paccāsiṃ-
sati3.
Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammāpariṇāmaṃ gacchatī
ti yen'; etaṃ asitaṃ vā odanādi4 pītaṃ vā pānakādi khāyitaṃ
vā piṭṭhakhajjakādi sāyitaṃ vā ambapakka-madhuphāṇitādi
sammāparipākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatī ti
attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātu catusamuṭṭhānā,5
pacchimo kammasamuṭṭhāno va.
Vāyanavasena vāyo. Vuttanayen'; eva vāyesu gatan ti
vāyogataṃ. Kin taṃ? Vitthambhanalakkhaṇaṃ.
Uddhangamā vātā ti uggārahikkādi pavattakā uddhaṃ
ārohaṇavātā.
Adhogamā vātā ti uccārapassāvādi-nīharaṇakā adho oro-
haṇavātā.
Kucchisayā vātā ti antānaṃ bahi vātā.
Koṭṭhāsayā vātā ti antānaṃ anto vātā.
Angamangānusārino vātā, ti dhamanijālānusārena sakala-
sarīre angamangāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādi nibbattakā
vātā.
Assāso ti anto pavisananāsikavāto.
Passāso ti bahinikkhamananāsikavāto.
Ettha ca purimā pañca catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā
cittasamuṭṭhānā va.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm kuppitena
2 Sh -sīsa-; Sb -sisa-; Bh -sita-.
3 Bhm -sisati.
4 Sh -pakkādi-.
5 Bhm omit catu.

[page 351]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 351
Sabbattha yaṃ vā pan'; aññam pi kiñcī ti iminā padena
avasesakoṭṭhāsesu āpodhātu ādayo sangahītā.
Iti vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu, dvādasahi āpodhātu,
catūhi tejodhātu, chahi vāyodhātū ti dvācattāḷīsāya ākārehi
catasso dhātuyo vitthāritā hontī ti ayaṃ tāv'; ettha pāḷivaṇ-
ṇanā.
Bhāvanānayo pan'; ettha tikkhapaññassa bhikkhuno kesā
pathavīdhātu, lomā pathavīdhātū ti evaṃ vitthārato dhātu-
pariggaho papañcato upaṭṭhāti. Yaṃ thaddhalakkhaṇaṃ,
ayaṃ pathavīdhātu, yaṃ ābandhanalakkhaṇaṃ, ayaṃ
āpodhātu, yaṃ paripācanalakkhaṇaṃ, ayaṃ tejodhātu,
yaṃ vitthambhanalakkhaṇaṃ, ayaṃ vāyodhātū ti evaṃ
manasikaroto pan'; assa kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti.
Nātitikkhapaññassa pana evaṃ manasikaroto andhakāraṃ
avibhūtaṃ hoti, purimanayena vitthārato manasikarontassa
pākaṭaṃ hoti. Kathaṃ? Yathā dvīsu bhikkhūsu bahu-
peyyālaṃ1 tantiṃ sajjhāyantesu, tikkhapañño bhikkhu sakiṃ
vā dvakkhattuṃ vā peyyālamukhaṃ vitthāretvā, tato paraṃ
ubhato koṭivasen'; eva sajjhāyaṃ karonto gacchati, tatra
nātitikkhapañño evaṃ vattā hoti: kiṃ sajjhāyo nāma esa
oṭṭhapariyāhatamattaṃ kātuṃ na deti? Evaṃ sajjhāye
kariyamāne:- kadā tan ti paguṇā bhavissatī ti. So āgatāga-
taṃ peyyālamukhaṃ vitthāretvā va sajjhāyaṃ karoti. Tam
enaṃ itaro evam āha:- kiṃ sajjhāyo nām'; esa pariyosānaṃ
gantuṃ na deti? evaṃ sajjhāye kariyamāne: kadā tan ti
pariyosānaṃ gamissatī ti. Evam eva tikkhapaññassa kesā-
divasena vitthārato dhātupariggaho papañcato upaṭṭhāti.
Yaṃ thaddhalakkhaṇaṃ, ayaṃ pathavīdhatū ti ādinā
nayena sankhepato manasikaroto kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ
hoti. Itarassa tatha manasikaroto andhakāraṃ avibhūtaṃ
hoti. Kesādivasena vitthārato manasikarontassa pākaṭaṃ
hoti. Tasmā imaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena tikkha-
paññena tāva rahogatena patisallīnena sakalam pi attano
rūpakāyaṃ āvajjetvā2: yo imasmiṃ kāye thaddhabhāvo
vā kharabhāvo vā, ayaṃ pathavīdhātu; yo ābandhanabhāvo

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb bahuṃ peyy-.
2 Sh -jitvā.

[page 352]
352 XI. Samādhiniddeso
vā dravabhāvo vā, ayaṃ āpodhātu; yo paripācanabhāvo vā
uṇhabhāvo vā, ayaṃ tejodhātu; yo vitthambhanabhāvo
vā samudīraṇabhāvo vā, ayaṃ vāyodhātū ti evaṃ
sankhittena dhātuyo pariggahetvā punappunaṃ: pathavī-
dhātu āpodhatū ti dhātumattato nissattato nijjīvato āvajji-
tabbaṃ manasikātabbaṃ paccavekkhitabbaṃ.
Tass'; evaṃ vāyamamānassa na ciren'; eva dhātuppabhedā
va bhāsanapaññāpariggahito sabhāvadhammārammaṇattā
appanaṃ appatto upacāramatto samādhi uppajjati.
Atha vā pana ye ime catunnaṃ mahābhūtānaṃ nissatta-
bhāvadassanatthaṃ Dhammasenāpatinā: aṭṭhiñ ca paṭicca
nahāruñ ca paṭicca maṃsañ ca paṭicca cammañ ca paṭicca ākāso
parivārito rūpan tveva sankhaṃ gacchatī ti1 cattāro koṭṭhāsā
vuttā. Tesu taṃ taṃ antarānusārinā ñāṇahatthena vinib-
bhujjitvā vinibbhujjitvā:- yo etesu thaddhabhāvo vā khara-
bhāvo vā, ayaṃ pathavīdhātū ti purimanayen'; eva dhātuyo
pariggahetvā punappunaṃ: pathavīdhātu, āpodhātū ti dhā-
tumattato nissattato nijjivato āvajjitabbaṃ manasikātabbaṃ
paccavekkhitabbaṃ. Tass'; evaṃ vāyamamānassa na ciren'
eva dhātuppabhedā va bhāsanapaññā pariggahito sabhāva-
dhammārammaṇattā appanaṃ appatto upacāramatto samādhi
uppajjati.
Ayaṃ sankhepato āgate catudhātuvavatthāne bhāvanānayo.
Vitthārato āgate pana evaṃ veditabbo:- idaṃ kammaṭ-
ṭhānaṃ bhāvetukāmena hi nātitikkhapaññena yoginā ācari-
yasantike dvācattāḷisāya ākārehi vitthārato dhātuyo uggaṇ-
hitvā, vuttappakāre senāsane viharantena katasabbakiccena
rahogatena patisallīnena (1) sasambhārasankhepato, (2) sa-
sambhāravibhattito, (3) salakkhaṇasankhepato, (4) salak-
khaṇavibhattito ti evaṃ catūh'; ākārehi kammaṭṭhānaṃ
bhāvetabbaṃ.
Tattha (1) kathaṃ sasambhārasankhepato bhāveti? Idha
bhikkhu vīsatiyā koṭṭhāsesu thaddhākāraṃ pathavīdhātū ti
vavatthapeti; dvādasasu koṭṭhāsesu yūsagataṃ udakasankhā-
taṃ ābandhanākāraṃ āpodhātū ti vavatthapeti; catūsu koṭ-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i. 190.

[page 353]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 353
ṭhāsesu paripācanakaṃ tejaṃ tejodhātū ti vavatthapeti;
chasu koṭṭhāsesu vitthambhanākāraṃ vāyodhātū ti vavattha-
peti. Tass'; evaṃ vavatthāpayato yeva dhātuyo pākaṭā
honti. Tā punappunaṃ āvajjato manasikaroto vuttanayen'
eva upacārasamādhi uppajjati.
(2) Yassa pana evaṃ bhāvayato kammaṭṭhānaṃ na ijjhati,
tena sasambhāravibhattito bhāvetabbaṃ. Kathaṃ? Tena
[hi] bhikkhunā yaṃ taṃ kāyagatāsati-kammaṭṭhānanid-
dese sattadhā uggahakosallaṃ, dasadhā manasikārakosallañ
ca vuttaṃ, dvattiṃsākāre tāva taṃ sabbaṃ aparihā-
petvā tacapañcakādīnaṃ anulomapaṭilomato vacasā saj-
jhāyaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ tattha vuttavidhānaṃ kātab-
baṃ.
Ayam eva hi viseso:- tattha vaṇṇa-saṇṭhāna-disokāsa-
paricchedavasena kesādayo manasikaritvā pi paṭikūlavasena
cittaṃ ṭhapetabbaṃ, idha [pana] dhātuvasena. Tasmā vaṇṇā-
divasena pañcadhā pañcadhā kesādayo manasikaritvā ava-
sāne evaṃ manasikāro pavattetabbo:- ime kesā nāma sīsakaṭā-
hapaḷiveṭhanacamme jātā. Tattha yathā vammikamatthake
jātesu kuṇṭhatiṇesu na vammikamatthako jānāti: mayi
kuṇṭhatiṇāni jātānī ti, na pi kuṇṭhatiṇāni jānanti: mayaṃ
vammikamatthake jātānī ti, evam eva na sīsakaṭāhapaḷive-
ṭhanacammaṃ jānāti: mayi kesā jātā ti, na pi kesā jānaṇti:
mayaṃ sīsakaṭāhaveṭhanacamme jātā ti. Aññamaññaṃ ābho-
gapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imas-
miṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño
nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Lomā sarīraveṭhanacamme jātā. Tattha yathā suñña-
gāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇakesu na suññagāmaṭṭhānaṃ
jānāti: mayi dabbatiṇakāni jātānī ti, na pi dabbatiṇakāni
jānanti: mayaṃ suññagāmaṭṭhāne jātānī ti, evam eva na
sarīraveṭhanacammaṃ jānāti: mayi lomā jātā ti, na pi lomā
jānanti: mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātā ti. Aññamañ-
ñaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lomā
nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
Nakhā angulīnaṃ aggesu jātā. Tattha yathā kumārakesu
daṇḍakehi madhukaṭṭhike vijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā

--------------------------------------------------------------------------
I. 23

[page 354]
354 XI. Samādhiniddeso
jānanti: amhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitā ti, na pi madhukaṭ-
ṭhikā jānanti: mayaṃ daṇḍakesu ṭhapitā ti, evam eva na
anguliyo jānanti: amhākaṃ aggesu nakhā jātā ti, na pi
nakhā jānanti: mayaṃ angulīnaṃ aggesu jātā ti. Añña-
maññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nakhā
nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Dantā hanukaṭṭhikesu jātā. Tattha yathā vaḍḍhakīhi
pāsāṇa-udukkhalakesu kenacid-eva silesajātena bandhitvā
ṭhapitatthambhesu na udukkhalā jānanti: amhesu thambhā
ṭhitā ti, na pi thambhā jānanti: mayaṃ udukkhalesu
ṭhitā ti, evam eva na hanukaṭṭhīni jānanti: amhesu dantājātā
ti, na pi dantā jānanti: mayaṃ hanukaṭṭhīsu jātā ti. Añña-
maññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti dantā
nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Taco sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Tattha yathā
allagocammapariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jā-
nāti: ahaṃ allagocammena pariyonaddhā ti, na pi allago-
cammaṃ jānāti: mayā mahāvīṇā pariyonaddhā ti, evam eva
na sarīraṃ jānāti: ahaṃ tacena pariyonaddhan ti, na pi taco
jānāti: mayā sarīraṃ pariyonaddhan ti. Aññamaññaṃ
ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti taco nāma
imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño
nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Maṃsaṃ aṭṭhisanghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ. Tattha
yathā mahāmattikalittāya bhittiyā na bhitti jānāti: ahaṃ
mahāmattikāya littā ti, na pi mahāmattikā jānāti: mayā
bhitti littā ti, evam eva na aṭṭhisanghāṭo jānāti: ahaṃ nava
pesi-satappabhedena maṃsena litto ti, na pi maṃsaṃ
jānāti: mayā atthisanghāṭo litto ti. Aññamaññaṃ ābho-
gapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti maṃsaṃ nāma
imasmiṃ sarīre pāṭiyekko kotthāso acetano avyākato suñño
nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Nahārū1 sarīrabbhantare aṭṭhīni ābandhamānā ṭhitā.
Tattha yathā vallīhi vinaddhesu kuṭṭadārūsu na kuṭṭadārūni

--------------------------------------------------------------------------
1 Bh nhāru; Bm nhārū.

[page 355]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 355
jānanti: mayaṃ vallīhi vinaddhānī ti, na pi valliyo jānanti:
amhehi kuṭṭārūni vinaddhānī ti, evam eva na aṭṭhīni
jānanti: mayaṃ nahārūhi ābaddhānī ti, na pi nahārū jānanti:
āmhehi aṭṭhīni ābaddhānī ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavek-
khaṇarahitā ete dhammā. Iti nahārū1 nāma imasmiṃ
sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto
thaddho pathavīdhātū ti.
Aṭṭhīsu paṇhikaṭṭhi gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ,
gopphakaṭṭhi janghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ, janghaṭṭhi
ūraṭṭhiṃ2 ukkhipitvā ṭhitaṃ, ūraṭṭhi2 kaṭiṭṭhiṃ pakkhipitvā
ṭhitaṃ, kaṭiṭṭhi piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ, piṭṭhi-
kaṇṭako gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito, gīvaṭṭhisīsaṭṭhiṃ ukkhi-
pitvā ṭhitaṃ; sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ, gīvaṭṭhi piṭṭhi-
kaṇṭake patiṭṭhitaṃ, piṭṭhikaṇṭako kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito,
kaṭiṭṭhi ūraṭṭhike patiṭṭhitaṃ, uraṭṭhi janghaṭṭhike patiṭṭhi-
taṃ, janghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ, gopphakaṭṭhi
paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ.
Tattha yathā iṭṭhakadārugomayādi-sañcayesu na heṭṭhimā
heṭṭhimā jānanti: mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā
ṭhitā ti, na pi uparimā uparimā jānanti: mayaṃ heṭṭhimesu
heṭṭhimesu patiṭṭhitā ti, evam eva na paṇhikaṭṭhi jānāti:
ahaṃ gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitan ti, na gopphakaṭṭhi
jānāti: ahaṃ janghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitan ti, na janghaṭṭhi
jānāti: ahaṃ ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitan ti, na ūraṭṭhi
jānāti: āhaṃ kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitan ti, na kaṭiṭṭhi
jānāti: ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitan ti, na piṭṭhi-
kaṇṭako jānāti: ahaṃ gīvaṭṭhim ukkhipitvā ṭhitan ti, na
gīvaṭṭhi jānāti: ahaṃ sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitan ti, na
sīsaṭṭhi jānāti: ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhitan ti, na gīvaṭṭhi
jānāti: ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitan ti, na piṭṭhikaṇṭako
jānāti: ahaṃ kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito ti, na kaṭiṭṭhi jānāti:
ahaṃ ūruṭṭhimhi patiṭṭhitan ti, na ūraṭṭhi jānāti: ahaṃ
janghaṭṭhimhi patiṭṭhitan ti, na janghaṭṭhi jānāti: ahaṃ
gopphakaṭṭhimpi patiṭṭhitan ti, na gopphakaṭṭhi jānāti:
ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābho-
gapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhi nāma imas-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm nhāru.
2 Bh uruṭṭhi [ṃ].

[page 356]
356 XI. Samādhiniddeso
miṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto
thaddho pathavīdhātū ti.
Aṭṭhimiñjaṃ tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ.
Tattha yathā veḷupabbādīnaṃ1 anto pakkhittasinnavettaggā-
disu, na veḷupabbādīni1 jānanti: amhesu vettaggādīni pak-
khittāni ti, na pi vettaggādīni jānanti: mayaṃ veḷupabbādisu
ṭhitānī ti, evam eva na aṭṭhīni jānanti: amhākaṃ anto miñ-
jaṃ ṭhitan ti, na pi miñjaṃ jānāti: ahaṃ aṭṭhīnaṃ anto ṭhitan
ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā.
Iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso
acetano avyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Vakkaṃ galavāṭakato nikkhantena ekamūlena thokaṃ
gantvā dvidhā bhinnena thūlanahārunā vinibaddhaṃ hutvā
hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā vaṇṭū-
panibaddhe ambaphaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti: mayā
ambaphaladvayaṃ upanibaddhan ti, na pi ambaphaladvayaṃ
jānāti: ahaṃ vaṇṭena upanibaddhan ti, evam eva na thūlana-
hāru jānāti: mayā vakkaṃ upanibaddhan ti, na pi vakkaṃ
jānāti: ahaṃ thūlanahārunā upanibaddhan ti. Aññamaññaṃ
ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vakkaṃ nāma
imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño
nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Hadayaṃ sarīrabbhantare uraṭṭhi-2 pañjaramajjhaṃ nissāya
ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇasandamānikapañjaraṃ nissāya
ṭhapitāya maṃsapesiyā na jiṇṇasandamānikapañjarabbhan-
taraṃ jānāti: maṃ nissāya maṃsapesi ṭhitā ti, na pi maṃsapesi
jānāti: ahaṃ jiṇṇasandamānikapañjaraṃ nissāya ṭhitā ti,
evam eva na uraṭṭhi-pañjarabbhantaraṃ jānāti: maṃ nissāya
hadayaṃ ṭhitan ti, na pi hadayaṃ jānāti: ahaṃ uraṭṭhi-
pañjaraṃ nissāya ṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavek-
khaṇarahitā ete dhammā. Iti hadayaṃ nāma imasmim
sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākata suñño nissatto
thaddho pathavīdhātū ti.
Yakanaṃ anto sarīre dvinnaṃ thanānam abbhantare dak-
khiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā ukkhalikapāla-
passamhi lagge yamakamaṃsapiṇḍe na ukkhalikapālapassaṃ
jānāti: mayi yamakamaṃsapiṇḍo laggo ti, na pi yamakamaṃ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh vettha-.
2 So also Bh.

[page 357]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 357
sapiṇḍo jānāti: ahaṃ ukkhalikapālapasse laggo ti, evam eva
na thanānam abbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti: maṃ
nissāya yakanaṃ ṭhitan ti, na pi yakanaṃ jānāti: ahaṃ thanā-
nam abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitan ti. Añña-
maññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti ya-
kanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyā-
kato suñño nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Kilomakesu paṭicchannakilomakaṃ hadayañ ca vakkañ ca
parivāretvā ṭhitaṃ. Appaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre
cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. Tattha
yathā pilotikapaḷiveṭhite1 maṃse na maṃsaṃ jānāti: ahaṃ
pilotikāya paḷiveṭhitan1 ti, na pi pilotikā jānāti: mayā maṃ-
saṃ paḷiveṭhitan1 ti, evam eva na vakkahadayāni sakalasarīre
ca maṃsaṃ jānāti: ahaṃ kilomakena paṭicchannan ti, na pi
kilomakaṃ jānāti: mayā vakkahadayāni sakalasarīre ca
maṃsaṃ paṭicchannan ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavek-
khaṇarahitā ete dhammā. Iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ
sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto
thaddho pathavīdhātū ti.
Pihakaṃ hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa mattha-
kapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā koṭṭhamatthaka-
passaṃ2 nissāya ṭhitāya gomayapiṇḍiyā na koṭṭhamatthaka-
passaṃ2 jānāti: gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitā ti, na pi
gomayapiṇḍi jānāti: ahaṃ koṭṭhamatthakapassaṃ2 nissāya
ṭhitā ti, evam eva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti:
pihakaṃ maṃ nissāya ṭhitan ti, na pi pihakaṃ jānāti: ahaṃ
udarapaṭalassa matthakapassaṃ maṃ nissāya ṭhitan ti
Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti
pihakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano
avyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Papphāsaṃ sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānam antare
hadayañ ca yakanañ ca uparichādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ.
Tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare lambamāne sakuṇaku-
lavake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti: mayi sakuṇaku-
lāvako lambamāno ṭhito ti, na pi sakuṇakulāvako jānāti:
ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare lambamāno ṭhito ti, evam eva

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm pali-.
2 Sbh koṭṭhaka-.

[page 358]
358 XI. Samādhiniddeso
na taṃ sarīrabbhantaraṃ jānāti: mayi papphāsaṃ lamba-
mānaṃ ṭhitan ti, na pi papphāsaṃ jānāti: ahaṃ evarūpe
sarīrabbhantare lambamānaṃ ṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābho-
gapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti papphāsaṃ nāma
imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño
nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Antaṃ galavāṭakakarīsamaggapariyante sarīrabbhantare
thitaṃ. Tattha yathā lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite
chinnasīsadhamani1-kaḷebare na lohitadoṇi jānāti: mayi
dhamanikaḷe varaṃ ṭhitan ti, na pi dhamanikaḷebaraṃ jānāti:
ahaṃ lohitadoṇiyā ṭhitan ti, evam eva na sarīrabbnantaraṃ
jānāti: mayi antaṃ ṭhitan ti, na pi antaṃ jānāti: ahaṃ
sarīrabbhantare ṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavek-
khaṇarahitā ete dhammā. Iti antaṃ nāma imasmiṃ sarīre
pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto thaddho
pathavīdhātū ti.
Antaguṇaṃ antantare ekavīsatibhoge bandhitvā ṭhitaṃ.
Tattha yathā pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu
rajjukesu na pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti: rajjukā
maṃ sibbitvā ṭhitā ti, na pi rajjukā jānanti: mayaṃ pāda-
puñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbitvā ṭhitā ti, evam eva na
antaṃ jānāti: antaguṇaṃ maṃ ābandhitvā ṭhitan ti, na pi
antaguṇaṃ jānāti: ahaṃ antaṃ ābandhitvā ṭhitan ti. Añña-
maññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti anta-
guṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko kotthāso acetano
avyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Tattha
yathā suvāṇadoṇiyaṃ2 ṭhite suvāṇavamathumhi na suvāṇa-
doṇi jānāti: mayi suvāṇavamathu ṭhito ti; na pi suvāṇava-
mathu jānāti: ahaṃ suvāṇadoṇiyaṃ ṭhito ti, evam eva na
udaraṃ jānāti: mayi udariyaṃ ṭhitan ti; na pi udariyaṃ
jānāyi: ahaṃ udare ṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavek-
khaṇarahitā ete dhammā. Iti udariyaṃ nāma imasmiṃ
sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto
thaddho pathavīdhātū ti.
Karīsaṃ pakkāsayasankhāte aṭṭhangulaveḷupabbasadise3

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -dhammani-.
2 Bhm -vānā-.
3 Sh -veṭṭhapabba-.

[page 359]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 359
antapariyosāne ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbe1 omadditvā
pakkhittāya saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ1 jānāti:
mayi paṇḍumattikā ṭhitā ti, na pi paṇḍumattikā jānāti: ahaṃ
veḷupabbe1 thitā ti, evam eva na pakkāsayo jānāti: mayi
karīsaṃ ṭhitan ti, na pi karīsaṃ jānāti: ahaṃ pakkāsaye ṭhitan
ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā.
Iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano
avyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Matthalungaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā
purāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭhapiṇḍiyā na lābukaṭāhaṃ
jānāti: mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitā ti, na pi piṭṭhapiṇḍi jānāti:
ahaṃ lābukaṭāhe ṭhitā ti, evam eva na sīsakaṭāhabbhantaraṃ
jānāti: mayi matthalungaṃ ṭhitan ti, na pi matthalungaṃ
jānāti: ahaṃ sīsakatāhabbhantare ṭhitan ti. Aññamaññaṃ
ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti matthalungaṃ
nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto thaddho pathavīdhātū ti.
Pittesu abaddhapittaṃ jīvitindriyappaṭibaddhaṃ sakala-
sarīraṃ vyāpetvā ṭhitaṃ; baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ.
Tattha yathā pūvaṃ vyāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti:
telaṃ maṃ vyāpetvā ṭhitan ti, na pi telaṃ jānāti: ahaṃ
pūvaṃ vyāpetvā ṭhitan ti, evam eva na sarīraṃ jānāti:
abaddhapittaṃ vyāpetvā ṭhitan ti, na pi abaddhapittaṃ
jānāti: ahaṃ sarīraṃ vyāpetvā ṭhitan ti. Yathā vassodakena
puṇṇe kosātakī-2kosake na kosātakī2 kosako jānāti: mayi
vassodakaṃ ṭhitan ti, na pi vassodakaṃ jānāti: ahaṃ kosā-
takī-kosake ṭhitan ti, evam eva na pittakosako jānāti: mayi
bandhapittaṃ ṭhitan ti, na pi bandhapittaṃ jānāti: ahaṃ
pittakosake ṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇa-
rahitā ete dhammā. Iti pittaṃ nāma imasmiṃ sarīre pā-
ṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto yūsa-
bhūto ābandhanākāro āpodhātū ti.
Semhaṃ ekapattapūrappamāṇaṃ3 udarapaṭale ṭhitaṃ.
Tattha yathā upari sañjātapheṇapaṭalāya candanikāya na
candanikā jānāti: mayi pheṇapaṭalaṃ ṭhitan ti, na pi pheṇa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -veṭṭhapabba-.
2 Bhm kosātaki.
3 Bhm ekapattha-.

[page 360]
360 XI. Samādhiniddeso
paṭalaṃ jānāti: ahaṃ candanikāya ṭhitan ti, evam eva na
udarapaṭalaṃ jānāti: mayi semhaṃ ṭhitan ti, na pi semhaṃ
jānāti: ahaṃ udarapaṭale ṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābho-
gapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti semhaṃ nāma
imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño
nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātū ti.
Pubbo anibaddhokāso yattha yatth'; eva khāṇukaṇṭakappa-
haraṇa-aggijālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭha-
hitvā paccati, gaṇḍapiḷakādayo1 vā uppajjanti tattha tattha
tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena pagghari-
taniyyāse rukkhe na rukkhassa pahārādippadesā jānanti,
amhesu niyyāso ṭhito ti, na pi niyyāso jānāti: ahaṃ rukkhassa
pahārādippadesesu ṭhito ti, evam eva na sarīrassa khāṇukaṇ-
ṭakādīhi abhihatappadesā jānanti: amhesu pubbo ṭhito ti,
na pi pubbo jānāti: ahaṃ tesu padesesu ṭhito ti. Añña-
maññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pubbo
nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātū ti.
Lohitesu saṃsaraṇalohitaṃ pittaṃ viya sakalasarīraṃ
vyāpetvā ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa het-
ṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūramattaṃ2 vakkahadayayaka-
napapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite
abaddhapittasadiso va vinicchayo; itaraṃ pana yathā jajjara-
kapāle ovaṭṭhe udake heṭṭhā leḍḍu-khaṇḍādīni temayamāne
na leḍḍu-khaṇḍādīni jānanti: mayaṃ udakena temiyamānā
ti, na pi udakaṃ jānāti: ahaṃ leḍḍu-khaṇḍādīni tememī ti,
evam eva na yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā
jānanti: mayi lohitaṃ ṭhitaṃ amhe vā temayamānaṃ ṭhitan
ti, na pi lohitaṃ jānāti: ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ
pūretvā vakkādīni temayamānaṃ ṭhitan ti. Aññamaññaṃ
ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lohitaṃ nāma
imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño
nissatto yūsabhūto abandhanākāro āpodhātū ti.
Sedo aggisantāpādikālesu kesalomakūpavivarāni pūretvā
tiṭṭhati ceva paggharati ca. Tattha yathā udakā abbūlha-3

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -pīḷakādayo.
2 Bhm ekapattha-.
3 Bm abbhuḷhaṃ.

[page 361]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 361
mattesu bhisamuḷālakumudanāḷakalāpesu na bhisādikalā-
pavivarāni jānanti: amhehi udakaṃ paggharatī ti, na pi
bhisādikalāpavivarehi paggharantaṃ udakaṃ jānāti: ahaṃ
bhisādikalāpavivarehi paggharāmī ti, evam eva na kesaloma-
kūpavivarāni jānanti: amhehi sedo paggharatī ti, na pi sedo
jānāti: ahaṃ kesalomakūpavivarehi paggharāmī ti. Añña-
maññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti sedo
nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātū ti.
Medo thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa janghamaṃ-
sādīni nissāya ṭhito patthinnasineho.1 Tattha yathā halid-
dipilotikapaṭicchanne na maṃsapuñjā jānāti: maṃ nissāya
haliddipilotikā ṭhitā ti, na pi haliddipilotikā jānāti: ahaṃ
maṃsapuñjaṃ nissāya ṭhitā ti, evam eva na sakalasarīre
janghādisu vā ṭhitaṃ maṃsaṃ jānāti: maṃ nissāya medo
ṭhito ti, na pi medo jānāti: ahaṃ sakalasarīre janghādisu
vā maṃsaṃ nissāya ṭhito ti. Aññamaññaṃ ābhogapac-
cavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti medo nāma imasmiṃ
sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto
patthinnayūso ābandhanākāro āpodhātū ti.
Assu yadā sañjāyati, tadā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati
vā paggharati vā. Tattha yathā udakapuṇṇesu taruṇatā-
laṭṭhikūpakesu na taruṇatālaṭṭhi-2 kūpakā jānanti: amhesu
udakaṃ ṭhitan ti, na pi taruṇatālaṭṭhi-kūpakesu udakam
jānāti: ahaṃ taruṇatālaṭṭhikūpakesu ṭhitan ti, evam eva na
akkhikūpakā jānanti: amhesu assu ṭhitan ti, na pi assu jānāti:
ahaṃ akkhikūpakesu ṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavek-
khaṇarahitā ete dhammā. Iti assu nāma imasmiṃ sarīre
pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto yūsa-
bhūto ābandhanākāro āpodhātū ti.
Vasā aggisantāpādikāle hatthatala-hatthapiṭṭhi-pādatala-
pādapiṭṭhi-nāsapuṭanalāṭa-aṃsakūṭesu ṭhitavilīnasneho.3 Tat-
tha yathā pakkhittatele ācāme4 na ācāmo jānāti: maṃ telaṃ
ajjhottharitvā ṭhitan ti, na pi telaṃ jānāti: ahaṃ ācāmaṃ
ajjhottharitvā ṭhitan ti, evam eva na hatthatalādippadeso

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb sneho.
2 Cf. Therīg. Comy. 101 (PṬṢ. ed.).
3 So all editions.
4 Cf. D. i, 166.

[page 362]
362 XI. Samādhiniddeso
jānāti: maṃ vasā ajjhottharitvā ṭhitā ti, na pi vasā jānāti:
ahaṃ hatthatalādippadesaṃ ajjhottharitvā thitā ti. Añña-
maññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vasā
nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātū ti.
Kheḷo tathārūpe kheḷuppattipaccaye sati ubhohi kapola-
passehi orohitvā jivhātale tiṭṭhati. Tattha yathā abbocchin-
na-udakanissande nadītīrakūpake na kūpatalaṃ jānāti: mayi
udakaṃ santiṭṭhatī ti, na pi udakaṃ jānāti: ahaṃ kūpatale
santiṭṭhāmī ti, evam eva na jivhātalaṃ jānāti: mayi ubhohi
kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhito ti, na pi kheḷo jānāti: ahaṃ
ubhohi kapolapassehi otaritvā jivhātale ṭhito ti. Añña-
maññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kheḷo
nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātū ti.
Singhāṇikā yadā sañjāyati, tadā nāsapuṭe pūretvā tiṭṭhati
vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhi bharitāya sippi-
kāya na sippikā jānāti: mayi pūtidadhi ṭhitan ti, na pi pūti-
dadhi jānāti: ahaṃ sippikāya ṭhitan ti, evam eva na nāsapuṭā
jānanti: amhesu singhāṇikā ṭhitā ti, na pi singhāṇikā jānāti:
ahaṃ nāsapuṭesu ṭhitā ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavek-
khaṇarahitā ete dhammā. Iti singhāṇikā nāma imasmiṃ
sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto
yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātū ti.
Lasikā aṭṭhikasandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā
asītisatasandhīsu ṭhitā. Tattha yathā telabbhañjite akkhe
na akkho jānāti: maṃ telaṃ abbhañjitvā ṭhitan ti, na pi telaṃ
jānāti: ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhitan ti, evam eva na
asītisatasandhayo jānanti: lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitā ti,
na pi lasikā jānāti: ahaṃ asītisatasandhayo abbhañjitvā
ṭhitā ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete
dhammā. Iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko
kotthāso acetano avyākato suñño nissatto yūsabhūto āban-
dhanakāro āpodhātū ti.
Muttaṃ vatthissa abhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā canda-
nikāya pakkhitte adhomukhe ravaṇaghaṭe na ravaṇaghaṭo
jānāti: mayi candanikāraso ṭhito ti, na pi candanikāraso
jānāti: ahaṃ ravaṇaghaṭe ṭhito ti, evam eva na vatthi jānāti:

--------------------------------------------------------------------------

[page 363]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 363
mayi muttaṃ ṭhitan ti, na pi muttaṃ jānāti: ahaṃ vatthimhi
ṭhitan ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete
dhammā. Iti muttaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭ-
ṭhāso acetano avyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanā-
kāro āpodhātū ti1.
Evaṃ kesādisu manasikāraṃ pavattetvā yena santappati:
ahaṃ imasmiṃ sarīre pātiyekko koṭṭhāso acetano avyākato
suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū ti, yena jīrayati,
yena pariḍayhati, yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammāpari-
ṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso
acetano avyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū ti:
--evaṃ tejokoṭṭhāsesu manasikāro pavattetabbo.
Tato uddhangame vāte uddhangamavasena pariggahetvā,
adhogame adhogamavasena, kucchisaye kucchisayavasena,
koṭṭhāsaye koṭṭhāsayavasena, angamangānusārino angaman-
gānusāravasena, assāsapassāse assāsapassāsavasena parigga-
hetvā uddhangamā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko
koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto vitthambhanākāro
vāyodhātū ti; adhogamā vātā nāma, kucchisayā vātā nāma,
koṭṭhāsayā vātā nāma, angamangānusārino vātā nāma, assā-
sapassāsā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso
acetano avyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyo-
dhātū ti:- evaṃ vāyo koṭṭhāsesu manasikāro pavattetabbo.
Tass'; evaṃ pavattamanasikārassa dhātuyo pākaṭā honti,
tā punappuna āvajjato manasikaroto vuttanayen'; eva upa-
cārasamādhi uppajjati. Yassa pana evaṃ bhāvayato kammaṭ-
ṭhānaṃ na ijjhati, tena salakkhaṇa-sankhepato bhāvetabbaṃ.
Kathaṃ? (1) Vīsatiyā koṭṭhāsesu thaddhalakkhaṇaṃ patha-
vidnātū ti vavatthapetabbaṃ; tatth'; eva ābandhanalakkha-
ṇaṃ āpodhātū ti, paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātū ti, vittham-
bhanalakkhaṇaṃ vāyodhātū ti. (2) Dvādasasu koṭṭhāsesu
ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti vavatthapetabbaṃ; tatth'
eva paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātū ti, vitthambhanalak-
khaṇaṃ vāyodhātū ti, thaddhalakkhaṇaṃ pathavīdhātū ti.
(3) Catūsu koṭṭhāsesu paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātū ti va-
vatthapetabbaṃ; tena avinibhuttaṃ vitthambhanalakkhaṇam

--------------------------------------------------------------------------
1 with foregoing pp. 353-63 cf. Kāyagatāsati, pp. 239-65.

[page 364]
364 XI. Samādhiniddeso
vāyodhātū ti, thaddhalakkhaṇaṃ pathavīdhātū ti, ābandhana-
lakkhaṇaṃ āpodhātū ti. (4) Chasu koṭṭhāsesu viṭṭhambhana-
lakkhaṇaṃ vāyodhātū ti vavatthapetabbaṃ. Tatth'; eva
thaddhalakkhaṃ pathavīdhātū ti, ābandhanalakkaṇaṃ āpo-
dhātū ti, paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātū ti. Tass'; evaṃ va-
vatthāpayato dhātuyo pākaṭā honti; tā punappuna āvajjato
manasikaroto vuttanayen'; eva upacārasamādhi uppajjati.
Yassa pana evam pi bhāvayato kammaṭṭhānaṃ na ijjhati,
tena salakkhaṇa-vibhattito bhāvetabbaṃ. Kathaṃ? Pubbe
vuttanayen'; eva kesādayo pariggahetvā kesamhi thaddhalak-
khaṇaṃ pathavīdhātū ti vavatthapetabbaṃ; tatth'; eva
ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātū ti, paripācanalakkhaṇaṃ tejo-
dhātū ti, vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātū ti:- evaṃ sab-
bakoṭṭhāsesu ekekasmiṃ koṭṭhāse catasso catasso dhātuyo
vavatthapetabbā. Tass'; evaṃ vavatthāpayato dhātuyo pā-
kaṭā honti; tā punappuna āvajjato manasikaroto vuttanayen'
eva upacārasamādhi uppajjati.
Api ca kho pana (1) vacanatthato, (2) kalāpato, (3) cuṇ-
ṇato, (4) lakkhaṇādito, (5) samuṭṭhānato, (6) nānattekattato,
(7) vinibbhogāvinibbhogato, (8) sabhāgavisabhāgato, (9) aj-
jhattikabāhiravisesato, (10) sangahato, (11) paccayato,
(12) asamannāhārato, (13) paccayavibhāgato ti imehi pi
ākārehi dhātuyo manasikātabbā.
Tattha (1) vacanatthato manasikarontena patthaṭattā pa-
thavī; appoti, āpiyati, appāyatī ti vā āpo; tejatī ti tejo;
vāyatī ti vāyo. Avisesena pana salakkhaṇadhāraṇato duk-
khādānato dukkhādhānato ca dhātū ti. Evaṃ visesasāmañ-
ñavasena vacanatthato manasikātabbā.
(2) Kalāpato ti yā ayaṃ kesā lomā ti ādinānayena vīsatiyā
ākārehi pathavīdhātu, pittaṃ semhan ti ca ādinānayena dvā-
dasah'; ākārehi āpodhātu niddiṭṭhā. Tattha yasmā:-
Vaṇṇo gandho raso ojā, catasso cāpi dhātuyo
aṭṭhadhammasamodhānā hoti kesā ti sammuti:
tesaṃ yeva vinibbhogā natthi kesā ti sammutī ti,
tasmā1 kesā pi aṭṭhadhammakalāpamattam eva; tathā lomā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm sammuti. Tasmā.

[page 365]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 365
dayo ti. Yo pan'; ettha kammasamuṭṭhāno koṭṭhāso, so
jīvitindriyena ca bhāvena ca saddhiṃ dasadhammakalāpo
pi hoti. Ussadavasena pana pathavīdhātu āpodhātū ti san-
khaṃ gato. Evaṃ kalāpato manasikātabbā.
(3) Cuṇṇato ti imasmiṃ hi sarīre majjhimena pamāṇena
pariggayhamānā paramāṇubhedasañcuṇṇā sukhumaraja-
bhūtā pathavīdhātu doṇamattā siyā, sā tato upaḍḍhappa-
māṇāya āpodhātuyā sangahitā, tejodhātuyā anupālitā,
vāyodhātuyā vithambhitā na vikirati, na viddhaṃsati,
avikiriyamānā aviddhaṃsiyamānā anekavidhaṃ itthipuri-
salingādi-bhāvavikappaṃ upagacchati, aṇuthūla-dīgharassa-
thirakathinādi-bhāvañ ca pakāseti. Yūsagatā ābandhanākā-
rabhūtā pan'; ettha āpodhātu pathavīpatiṭṭhitā tejānupālitā
vāyovitthambhitā na paggharati, na parissavati, apagghara-
mānā aparissavamānā pīṇita-pīṇitabhāvaṃ1 dasseti. Asita-
pītādipācakā c'; ettha usumākārabhūtā uṇhattalakkhaṇā
tejodhātu pathavīpatiṭṭhitā āposangahitā vāyovitthambhitā
imaṃ kayaṃ paripāceti; vaṇṇasampattiñ c'; assa āvahati;
tāya ca pana paripācito ayaṃ kāyo na pūtibhāvaṃ dasseti.
Angamangānusaṭā c'; ettha samudīraṇavitthambhanalak-
khaṇā vāyodhātu pathavīpatiṭṭhitā āposangahitā tejānupā-
litā imaṃ kāyaṃ vitthambheti. Tāya ca pana vitthambhito
ayaṃ kāyo na paripatati, ujukaṃ saṇṭhāti. Aparāya vāyo-
dhātuyā samabbhāhato gamanaṭṭhānanissajjasayana-iriyā-
pathesu viññattiṃ dasseti, sammiñjeti,2 sampasāreti, hattha-
pādaṃ lāḷeti. Evam eva taṃ itthipurisādibhāvena bālajana-
vañcanaṃ māyārūpasadisaṃ dhātuyantaṃ pavattatī ti evaṃ
cuṇṇato manasikātabbā.
(4) Lakkhaṇādito ti pathavīdhātu kiṃ lakkhaṇā? kiṃ rasā?
kiṃ paccupaṭṭhānā ti evaṃ catasso pi dhātuyo āvajjetvā:-
pathavīdhātu kakkhaḷattalakkhaṇā, patiṭṭhānarasā, sampa-
ṭicchanapaccupaṭṭhānā; āpodhātu paggharaṇalakkhaṇā, brū-
hanarasā, sangahapaccupaṭṭhānā; tejodhātu uṇhattalak-
khaṇā, paripācanarasā, maddavānuppadānapaccupaṭṭhānā;
vāyodhātu vitthambhanalakkhaṇā, samudīraṇarasā, abhinī-
hārapaccupaṭṭhānā ti evaṃ lakkhaṇādito manasikātabbā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm piṇitapiṇita-.
2 Bhm samiñjeti.

[page 366]
366 XI. Samādhiniddeso
(5) Samuṭṭhānato ti ye ime pathavīdhātu-ādīnaṃ vitthārato
dassanavasena kesādayo dvācattāḷīsa koṭṭhāsā dassitā. Tesu
udariyaṃ, karīsaṃ, pubbo, muttan ti ime cattāro koṭṭhāsā
utusamuṭṭhānā va; assu, sedo, kheḷo singhāṇikā ti ime cattāro
utucittasamuṭṭhānā; asitādi-paripācako tejo kammasamuṭ-
ṭhāno va; assāsapassāsā cittasamuṭṭhānā va; avasesā sabbe
pi catusamuṭṭhānā ti:- evaṃ samuṭṭhānato manasikātabbā.
(6) Nānattekattato ti sabbāsam pi dhātūnaṃ salakkhaṇā-
dito nānattaṃ aññān'; eva hi pathavīdhātuyā lakkhaṇarasa-
paccupaṭṭhānāni, aññāni āpodhātu-ādīnaṃ:- evaṃ lakkhaṇā-
divasena pana kammasamuṭṭhānādivasena ca nānattabhūtā-
nam pi etāsaṃ rūpa-mahābhūta-dhātu-dhamma-aniccādiva-
sena ekattaṃ hoti. Sabbā pi hi dhātuyo ruppanalakkhaṇaṃ
anatītattā rūpāni; mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahā-
bhūtāni.
Mahantapātubhāvādīhī ti etāhi dhātuyo mahantapātubhā-
vato, mahābhūtasāmaññato, mahāparihārato, mahāvikārato,
mahattā bhūtattā cā ti imehi kāraṇehi mahābhūtānī ti vuccanti.
Tattha mahantapātubhāvato ti etāni hi anupādinnasantāne pi
upādinnasantāne pi mahantāni pātubhūtāni. Tesaṃ anu-
pādinnasantāne:-
Duve satasahassāni cattāri nahutāni ca,
ettakaṃ bahalattena sankhātā 'yaṃ vasundharā ti.
ādinā nayena mahantapātubhāvatā Buddhānussati-niddese1
vuttā va. Upādinnasantāne pi maccha-kacchapa-deva-dāna-
vādi-sarīravasena mahantān'; eva pātubhūtāni. Vuttaṃ h'
etaṃ:- santi, bhikkhave, mahāsamudde yojanasatikā pi atta-
bhāvā ti2 ādi.
Mahābhūtasāmaññato ti etāni hi--yathā māyākāro amaṇiṃ
yeva udakaṃ maṇiṃ katvā dasseti, asuvaṇṇaṃ yeva
leḍḍuṃ suvaṇṇaṃ katvā dasseti;--yathā ca, sayaṃ neva
yakkho na yakkhī samāno, yakkhabhāvam pi yakkhi-3
bhāvam pi dasseti, evam eva sayaṃ anīlān'; eva hutvā
nīlaṃ upādārūpaṃ dassenti, apītāni alohitāni anodātān'

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. p. 205.
2 A. iv, 200; Vin. ii, 238.
3 So all ed.

[page 367]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 367
eva hutvā odātaṃ upādārūpaṃ dassentī ti māyākārama-
hābhūtasāmaññato mahābhūtāni; -- yathā ca yakkhādīni
mahābhūtāni yaṃ gaṇhanti, neva nesaṃ tassa anto na
bahiṭṭhānaṃ upalabbhati, na ca taṃ nissāya na tiṭṭhanti,
evam eva etāni1 pi neva aññamaññassa anto na bahiṭṭhitāni
hutvā upalabbhanti, na ca aññamaññaṃ nissāya na tiṭṭhantī ti
acinteyyaṭṭhānatāya yakkhādi mahābhūtasāmaññato pi mahā-
bhūtāni;--yathā ca yakkhinī-sankhātāni mahābhūtani manā-
pehi vaṇṇasaṇṭhānavikkhepehi attano bhayānakabhāvaṃ
paṭicchādetvā satte vañcenti:- evam eva etāni2 pi itthipurisa-
sarīrādisu manāpena chavivaṇṇena, manāpena attano anga-
paccangasaṇṭhānena, manāpena ca hatthangulipādanguli-
bhamukavikkhepena attano kakkhaḷattādibhedaṃ sarasalak-
khaṇaṃ paṭicchādetvā bālajanaṃ vañcenti, attano sabhāvaṃ
daṭṭhuṃ na dentī ti vañcakattena yakkhinīmahābhūtasā-
maññato pi mahābhūtāni.
Mahāparihārato ti mahantehi paccayehi haritabbato. Etāni
hi divase divase upanetabbattā mahantehi ghāsacchādanādīhi
bhūtāni pavattānī ti mahābhūtāni, mahāparihārāni vā bhūtā-
nī ti pi mahābhūtāni.
Mahāvikārato ti etāni hi anupādiṇṇāni pi upādiṇṇāni pi
mahāvikārāni honti. Tattha anupādiṇṇānaṃ kappavuṭṭhāne
vikāramahattaṃ pākaṭaṃ hoti, upādiṇṇānaṃ dhātukkho-
bhakāle. Tathā hi:-
Bhūmito vuṭṭhitā yāva Brahmalokā vidhāvati;
Acci accimato loke ḍayhamānamhi tejasā.
Koṭisatasahass'; ekam cakkavāḷaṃ vilīyati,
kupitena yadā loko salilena vinassati.
Koṭisatasahass'; ekaṃ cakkavāḷaṃ vilīyati3,
vāyodhātuppakopena yadā loko vinassati.
Patthaddho bhavati kāyo daṭṭho kaṭṭhamukhena vā,
pathavīdhātuppakopena hoti kaṭṭhamukh'; eva so.
Pūtiko bhavati kāyo daṭṭho pūtiṃukhena vā,
āpodhātuppakopena hoti pūtimukhe va so.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm tāni. See n. 2.
2 So all ed.
3 Bm vikīrati.

[page 368]
368 XI. Samādhiniddeso
Santatto bhavati kāyo daṭṭho aggimukhena vā,
Tejodhātuppakopena hoti aggimukkhe va so.
Sañchanno bhavati kāyo daṭṭho satthamukhena vā,
vāyodhātuppakopena hoti satthamukhe va so.
Iti mahāvikārāni bhūtānī ti mahābhūtāni.
Mahattā bhūtattā cā ti etāni hi mahantāni mahatā vāyāmena
pariggahetabbattā bhūtāni vijjamānattā ti mahattā bhūtattā
ca mahābhūtāni. Evaṃ sabbā p'; etā dhātuyo mahanta-
pātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtāni. Salakkhaṇadhāraṇato
pana dukkhādānaṭo ca dukkhādhānato ca sabbā pi dhātulak-
khaṇaṃ anatītattā dhātuyo.
Salakkhaṇadhāraṇena ca attano khaṇānurūpadhāraṇena
ca dhammā, khayaṭṭhena aniccā, bhayaṭṭhena dukkhā, asāra-
kaṭṭhena anattā:- iti sabbāsam pi rūpa-mahābhūta-dhātu-
dhamma-aniccādivasena ekattan ti evaṃ nānattekattato
manasikātabbā.
(7) Vinibbhogāvinibbhogato ti sahuppannā va etā ekekasmiṃ
sabbapariyant'; ime suddhaṭṭhakādikalāpehi padesena avinib-
bhuttā, lakkhaṇena pana vinibbhuttā ti evaṃ vinibbho-
gāvinibbhogato manasikātabbā.
(8) Sabhāgavisabhāgato evaṃ avinibbhuttāsu cā pi etāsu
purimā dve garukattā sabhāgā, tathā pacchimā lahukattā.
Purimā pana pacchimāhi pacchimā ca purimāhi visabhāgā ti
evaṃ sabhāgavisabhāgato manasikātabbā.
(9) Ajjhattika-bāhiravisesato ti ajjhattikadhātuyo viññāṇa-
vatthu viññatti indriyānaṃ nissayā honti, sa iriyāpathā catu-
samuṭṭhānā, bāhirā vuttaviparītappakārā ti evaṃ ajjhattika-
bāhiravisesato manasikātabbā.
(10) Sangahato ti kammasamuṭṭhānā pathavīdhātu kamma-
samuṭṭhānāhi itarāhi ekasangahā hoti, samuṭṭhānanānattā-
bhāvato. Tathā cittādisamuṭṭhānā cittādisamuṭṭhānādīhī ti
evaṃ sangahato manasikātabbā.
(11) Paccayato ti pathavīdhātu āposangahitā tejo-anupālitā
vāyo-vitthambhitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ patiṭṭhā hutvā
paccayo hoti; āpodhātu pathavīpatiṭṭhitā tejo-anupālitā vā-
yovitthambhitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ ābandhanaṃ hutvā
paccayo hoti; tejodhātu pathavīpatiṭṭhitā āposangahitā

--------------------------------------------------------------------------

[page 369]
2. Catudhātuvavatthānassa bhāvanā 369
vāyovitthambhitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ paripācanaṃ hutvā
paccayo hoti; vāyodhātu pathavīpatiṭṭhitā āposangahitā
tejoparipācitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ vitthambhanaṃ hutvā
paccayo hotī ti:- evaṃ paccayato manasikātabbā.
(12) Asamannāhārato ti pathavīdhātu c'; ettha: ahaṃ patha-
vīdhātū ti vā, tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ patiṭṭhā hutvā paccayo
homī ti vā na jānāti; itarāni pi tīṇi: amhākaṃ pathavīdhātu
patiṭṭhā hutvā paccayo hotī ti na jānanti:- esa nayo sabbat-
thāt i evaṃ asamannāhārato manasikātabbā.
(13) Paccayavibhāgato ti dhātūnaṃ hi kammaṃ, cittaṃ,
āhāro, utū ti cattāro paccayā. Tattha kammasamuṭṭhānānaṃ
kammam eva paccayo hoti, na cittādayo. Cittādisamuṭṭhānā-
nam pi cittādayo va paccayā honti, na itare. Kammasamuṭ-
ṭhānānañ ca kammaṃ janakapaccayo hoti; sesānaṃ pariyāya-
to upanissayapaccayo hoti. Cittasamuṭṭhānānaṃ cittaṃ jana-
kapaccayo hoti; sesānaṃ pacchājātapaccayo atthipaccayo
avigatapaccayo ca. Āhārasamuṭṭhānānaṃ āhāro janaka-
paccayo hoti; sesānaṃ āhārapaccayo atthipaccayo avigata-
paccayo ca. Utusamuṭṭhānānaṃ utujanakapaccayo hoti;
sesānaṃ atthipaccayo avigatapaccayo ca. Kammasamuṭ-
ṭhānaṃ mahābhūtaṃ kammasamuṭṭhānānam pi mahābhū-
tānaṃ paccayo hoti, cittādisamuṭṭhānānam pi; tathā citta-
samuṭṭhānaṃ; āhārasamuṭṭhānaṃ, utusamuṭṭhānaṃ mahā-
bhūtaṃ utusamuṭṭhānānam pi mahābhūtānaṃ paccayo hoti
kammādisamuṭṭhānānam pi.
Tattha kammasamuṭṭhānā pathavīdhātu kammasamuṭṭhā-
nānaṃ itarāsaṃ sahajāta-aññamañña-nissaya-atthi-avigata-
vasena ceva patiṭṭhāvasena ca paccayo hoti, na janakavasena.
Itaresaṃ tisantati mahābhūtānaṃ nissaya-atthi-avigatava-
sena paccayo hoti, na patiṭṭhāvasena, na janakavasena. Āpo-
dhātu c'; ettha itarāsaṃ tiṇṇaṃ sahajātādivasena ceva āban-
dhanavasena ca paccayo hoti, na janakavasena. Itaresaṃ
tisantatikānaṃ nissaya-atthi-avigatapaccayavasen'; eva, na
ābandhanavasena, na janakavasena. Tejodhātu p'; ettha
itarāsaṃ tiṇṇaṃ sahajātādivasena ceva paripācanavasena ca
paccayo hoti, na janakavasena. Itaresaṃ tisantatikānaṃ
nissaya-atthi-avigatapaccayavasen'; eva, na paripācanavasena,
na janakavasena. Vāyodhātu p'; ettha itarāsaṃ tiṇṇaṃ saha-
--------------------------------------------------------------------------
I 24

[page 370]
370 XI. Samādhiniddeso
jātādivasena ceva vitthambhanavasena ca paccayo hoti,
na janakavasena. Itaresaṃ tisantatikānaṃ nissaya-atthi-
avigatapaccayavasen'; eva, na vitthambhanavasena, na jana-
kavasena. Citta-āhāra-utusamuṭṭhānapathavīdhātu ādisu pi
es'; eva nayo. Evaṃ sahajātādipaccaya-vasappavattāsu ca
pan'; etāsu dhātūsu:-
Ekaṃ paṭicca tisso catudhā tisso paṭicca eko ca;
dve dhātuyo paṭicca dve chadhā sampavattan ti.
Pathavī ādisu hi ekekaṃ paṭicca itarā tisso tisso ti evaṃ
ekaṃ paṭicca tisso catudhā sampavattan ti. Tathā pathavī-
dhātu ādisu ekekā itarā tisso tisso paṭiccā ti evaṃ tisso paṭicca
ekā catudhā sampavattati. Purimā pana dve paṭicca pac-
chimā, pacchimā ca dve paṭicca purimā, paṭhamatatiyā
paṭicca dutiya-catutthā, dutiya-catutthā paṭicca paṭhama-
tatiyā, paṭhamacatutthā paṭicca dutiya-tatiyā, dutiya-tatiyā
paticca paṭhama-catutthā ti evaṃ dve dhātuyo paṭicca dve
chadhā sampavattanti. Tāsu pathavīdhātu abhikkamapaṭik-
kamādikāle uppīḷanassa paccayo hoti. Sā va āpodhātuyā
anugatā patiṭṭhāpanassa, pathavīdhātuyā pana anugatā
āpodhātu avikkhepanassa, vāyodhātuyā anugatā tejodhātu
uddharaṇassa, tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaṇa-
vītiharaṇānaṃ paccayo hotī ti:- evaṃ paccayavibhāgato
manasikātabbā.
Evaṃ vacanatthādivasena manasikarontassā pi hi ekekena
mukhena dhātuyo pākaṭā honti; tā punappuna āvajjato mana-
sikaronto vuttanayen'; eva upacārasamādhi uppajjati. Svāyaṃ
catunnaṃ dhātūnaṃ vavatthāpakassa ñāṇassānubhāvena
uppajjanato catudhātu-vavatthānan tveva sankhaṃ gacchati.
Imañ ca pana catudhātu-vavatthānam-anuyutto bhikkhu
suññataṃ avagāhati, sattasaññaṃ samugghāteti; so satta-
saññāya samūhatattā vāḷamigayakkharakkhasādivikappaṃ
anāpajjamāno bhayabheravasaho hoti, aratiratisaho, na
iṭṭhāniṭṭhesu ugghāṭanigghāṭaṃ pāpuṇāti, mahāpañño ca
pana hoti, amatapariyosāno vā sugatiparāyano vā ti.
Evaṃ mahānubhāvaṃ yogī varasīhassa kīḷitaṃ etaṃ
catudhātuvavatthānaṃ niccaṃ sevetha medhāvī ti.
Ayaṃ catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso.

--------------------------------------------------------------------------

[page 371]
Samādhibhāvanāya ko ānisaṃso? 371
Ettāvatā ca yaṃ samādhissa vitthāraṃ bhāvanānayañ ca
dassetuṃ: ko samādhi? ken'; aṭṭhena samādhī ti1 ādinā nayena
pañhākammaṃ kataṃ.
Tattha kathaṃ bhāvetabbo ti imassa padassa sabbappakārato
atthavaṇṇanā samattā hoti. Duvidho yeva svāyaṃ idha
adhippeto: upacārasamādhi ceva appanāsamādhi ca. Tattha
dasasu kammaṭṭhānesu appanā pubbabhāgacittesu ca ekag-
gatā upacārasamādhi, avasesakammaṭṭhānesu cittekaggatā
appanāsamādhi. So duvidho pi tesaṃ kammaṭṭhānānaṃ
bhāvitattā bhāvito hoti; tena vuttaṃ: kathaṃ bhāvetabbo ti
imassa padassa sabbappakārato attha vaṇṇanā samattā ti.
Yaṃ pana vuttaṃ: samādhibhāvanāya ko ānisaṃso ti, tattha
diṭṭhadhammasukhavihārādi pañcavidho samādhibhāvanāya
ānisaṃso. Tathā hi ye arahanto khīṇāsavā samāpajjitvā:
ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmā ti samādhiṃ bhā-
venti, tesaṃ appanā-samādhibhāvanā diṭṭhadhamma sukha-
vihārānisaṃsā hoti. Ten'; āha Bhagavā:- na kho pan'; ete,
Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti; diṭṭhadhammasukha-
vihārā ete ariyassa vinaye vuccantī ti2.
Sekhaputhujjanānaṃ samāpattito vuṭṭhāya: samāhitena
cittena vipassissāmā ti bhāvayataṃ vipassanāya padaṭṭhānat-
tā appanā-samādhibhāvanā pi sambādhe okāsādhigamanayena
upacārasamādhibhāvanā pi vipassanānisaṃsā hoti. Ten
āha Bhagavā:- samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha; samāhito,
bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī ti3.
Ye pana aṭṭhasamāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakaṃ
jhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya: eko pi hutvā
bahudhā hotī ti vuttanayā abhiññāyo patthentā nibbattenti,
tesaṃ sati sati āyatane abhiññāpadaṭṭhānattā appanā-samā-
dhibhāvanā abhiññānisaṃsā hoti. Ten'; āha Bhagavā:-
so yassa yassa abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ
abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatr'; eva sakkhibhab-
bataṃ pāpuṇāti, sati sati āyatane ti4.

--------------------------------------------------------------------------
1 See ch. iii. p. 84.
2 M. i, 41 (Sallekhasutta). Cf. D. iii, 130 f.; S. v, 161;
A. v, 263 f.
3 S. iii, 13.
4 A. i, 254 f.

[page 372]
372 XI. Samādhiniddeso
Ye: aparihīnajjhānā Brahmaloke nibbattessāmā ti Brahma-
lokūpapattiṃ patthentā apatthayamānā vā pi puthujjanā-
samādhito na parihāyanti, tesaṃ bhavavisesāvahattā appanā-
samādhibhāvanā bhavavisesānisaṃsā hoti. Ten'; āha Bha-
gavā:- paṭhamaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
Brahmapārisajjānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjantī ti1
ādi. Upacāra-samādhibhāvanā pi pana kāmāvacarasugati-
bhavavisesaṃ āvahati yeva.
Ye pana ariyā aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā nirodha-
samāpattiṃ samāpajjitvā: satta divasāni acittā hutvā
diṭṭh'; eva dhamme nirodhaṃ nibbānaṃ patvā sukhaṃ viharis-
sāmā ti samādhiṃ bhāventi, tesaṃ appanā-samādhibhāvanā
nirodhānisaṃsā hoti. Ten'; āha:- soḷasahi ñāṇacariyāhi
navahi samādhicariyāhi vasībhāvato paññā nirodhasamāpattiyā
ñāṇan ti2.
Evam ayaṃ diṭṭhadhammasukhavihārādi pañcavidho
samādhibhāvanāya ānisaṃso.
Tasmā 'nek'; ānisaṃsamhi kilesamalasodhane,
samādhibhāvanāyoge nappamajjeyya paṇḍito ti.
Ettāvatā ca sīle patiṭṭhāya naro sappañño ti imissā gāthāya
sīla-samādhipaññā mukhena desite Visuddhi-Magge samādhi
pi paridīpito hoti.
Iti sādhu janapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge Samādhi-
niddeso nāma ekādasamo paricchedo3.

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh., 424; Bhm upapajjanti.
2 Pṭs. i, 97 f. Correct, in PṬṢ. ed., vasībhāvatā to -bhāvato.
3 Bm adds a table of contents (uddāna) to the foregoing,
which constitutes its first volume.

[page 373]
373
XII
DVĀDASAMO PARICCHEDO
IDDHIVIDHĀ-NIDDESO
Idāni yāsaṃ lokikābhiññānaṃ vāsena ayaṃ samādhibhā-
vanā abhiññānisaṃsā ti vuttā, tā abhiññā sampādetuṃ,
yasmā pathavīkasiṇādisu adhigatacatutthajjhānena yoginā
yogo kātabbo,--evaṃ hi 'ssa sā samādhibhāvanā adhigatāni-
saṃsā c'; eva bhavissati thiratarā ca--so adhigatānisaṃsāya
thiratarāya samādhibhāvanāya samannāgato sukhen'; eva
paññābhāvanaṃ sampādessati, tasmā abhiññākathaṃ tāva
ārabhissāma. Bhagavatā hi adhigatacatutthajjhānasamā-
dhīnaṃ kulaputtānaṃ samādhibhāvanānisaṃsadassanat-
thañ ceva uttaruttari-paṇītapaṇītadhammadesanatthañ ca:-
so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anangaṇe viga-
tūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhivi-
dhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṃ
iddhividhaṃ paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hotī ti1
ādinā nayena iddhividhaṃ, dibbasotadhātuñāṇaṃ, ceto-
pariyañāṇaṃ, pubbe nivāsānussatiñāṇaṃ, sattānaṃ cutū-
papāte ñāṇan ti pañcalokikābhiññā vuttā.
Tattha eko pi hutvā bahudhā hotī ti ādikaṃ iddhivikubba-
naṃ kātukāmena ādikammikena yoginā odātakasiṇapari-
yantesu aṭṭhasu kasiṇesu aṭṭha aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā

--------------------------------------------------------------------------
1 D. i, 77 f.
II. 1

[page 374]
374 XII. Iddhividhāniddeso
kasiṇānulomato, kasiṇapaṭilomato, kasiṇānulomapaṭilomato,
jhānānulomato, jhānapaṭilomato, jhānānulomapaṭilomato,
jhānukkantikato, kasiṇukkantikato, jhānakasiṇukkantikato,
angasankantito, ārammaṇasankantito, angārammaṇasankan
tito, angavavatthāpanato, ārammaṇavavatthāpanato ti
imehi cuddasahi ākārehi cittaṃ paridametabbaṃ.
Katamaṃ pan'; ettha kasiṇānulomaṃ ...pe... kata-
maṃ ārammaṇavavatthāpanan ti? Idha bhikkhu pathavī-
kasiṇe jhānaṃ samāpajjati, tato āpokasiṇe ti evaṃpaṭipā-
ṭiyā aṭṭhasu kasiṇesu satakkhattum pi sahassakkhattum pi
samāpajjati: idaṃ kasiṇānulomaṃ nāma. Odātakasiṇato
pana paṭṭhāya tath'; eva paṭilomakkamena samāpajjanaṃ
kasiṇapaṭilomaṃ nāma. Pathavīkasiṇato paṭṭhāya yāva
odātakasiṇaṃ, odātakasiṇato paṭṭhāya yāva pathavīkasiṇan
ti evaṃ anulomapaṭilomavasena punappunaṃ samāpajjanaṃ
kasiṇānulomapaṭilomaṃ nāma.
Paṭhamajjhānato pana paṭṭhāya paṭipāṭiyā yāva nevasañ-
ñā-nāsaññāyatanaṃ, tāva punappunaṃ samāpajjanaṃ jhānā-
nulomaṃ nāma. Nevasaññā-nāsaññāyatanato paṭṭhāya yāva
paṭhamajjhānaṃ, tāva punappunaṃ samāpajjanaṃ jhāna-
paṭilomaṃ nāma. Paṭhamajjhānato paṭṭhāya yāva neva-
saññā-nāsaññāyatanaṃ, nevasaññā-nāsaññāyatanato paṭ-
ṭhāya yāva paṭhamajjhānan ti evaṃ anulomapaṭilomavasena
punappunaṃ samāpajjanaṃ jhānānulomapaṭilomaṃ nāma.
Pathavīkasiṇe pana paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tatth'
eva tatiyaṃ samāpajjati, tato tad-eva ugghāṭetvā ākāsā-
nañcāyatanaṃ, tato ākiñcaññāyatanan ti evaṃ kasiṇaṃ
anukkamitvā jhānass'; eva ekantarikabhāvena ukkamanaṃ
jhānukkantikaṃ nāma. Evaṃ āpokasiṇādimūlakā pi yo-
janā kātabbā. Paṭhavīkasiṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samā-
pajjitvā, puna tad-eva tejokasiṇe, tato nīlakasiṇe, tato lohita-
kasiṇe ti iminā nayena jhānaṃ anukkamitvā kasiṇass'
eva ekantarikabhāvena ukkamanaṃ kasiṇukkantikaṃ nāma.
Paṭhavīkasiṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato tejo-
kasiṇe tatiyaṃ, nīlakasiṇaṃ ugghāṭetvā ākāsānañcāyatanaṃ,
lohitakasiṇato ākiñcaññāyatanan ti iminā nayena jhānassa
ceva kasiṇassa ca ukkamanaṃ jhānakasiṇkukantikaṃ nāma.
Pathavīkasiṇe pana paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tatth'

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 375]
Iddhivikubbanaṃ 375
eva itaresam pi samāpajjanaṃ angasankantikaṃ nāma.
Pathavīkasiṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tad-eva
āpokasiṇe, tad-eva odātakasiṇe ti evaṃ sabbakasiṇesu ekass'
eva jhānassa samāpajjanaṃ ārammaṇasankantikaṃ nāma.
Pathavīkasiṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā āpokasiṇe
dutiyaṃ, tejokasiṇe tatiyaṃ, vāyokasiṇe catutthaṃ, nīla-
kasiṇaṃ ugghātetvā ākāsānañcāyatanaṃ, pītakasiṇato viñ-
ñāṇañcāyatanaṃ, lohitakasiṇato ākiñcaññāyatanaṃ, odā-
takasiṇato nevasaññā-nāsaññāyatanan ti evaṃ ekantarika-
vasena angānañ ca ārammaṇānañ ca sankamanaṃ angāram-
maṇasankantikaṃ nāma.
Paṭhamaṃ jhānaṃ pana pañcangikan ti vavatthapetvā,
dutiyaṃ tivangikaṃ, tatiyaṃ duvangikaṃ, tathā catutthaṃ,
ākāsānañcāyatanaṃ ...pe... nevasaññā-nāsaññāyata-
nan ti evaṃ jhānangamattass'; eva vavatthāpanaṃ angavavat-
thāpanaṃ nāma. Tathā idaṃ pathavīkasiṇan ti vavattha-
petvā idaṃ āpokasiṇaṃ ...pe... idaṃ odātakasiṇan ti
evaṃ ārammaṇamattass'; eva vavatthāpanaṃ ārammaṇa-
vavatthāpanaṃ nāma.
Angārammaṇavavatthāpanam pi eke icchanti; Aṭṭhaka-
thāsu pana anāgatattā addhā taṃ bhāvanāmukhaṃ na hoti.
Imehi pana cuddasahi ākārehi cittaṃ aparidametvā pubbe
abhāvitabhāvano ādikammiko yogāvacaro iddhivikubbanaṃ
sampādessatī ti n'; etaṃ thānaṃ vijjati. Ādikammikassa hi
kasiṇaparikammam pi bhāro, satesu sahassesu vā eko va
sakkoti. Katakasiṇaparikammassa nimittuppādanaṃ bhāro;
satesu sahassesu vā eko va sakkoti. Uppanne nimitte taṃ
vaḍḍhetvā appanādhigamo bhāro; satesu sahassesu vā eko
va sakkoti. Adhigatappanassa cuddasah'; ākārehi cittaṃ
paridamanaṃ bhāro; satesu sahassesu vā eko va sakkoti.
Cuddasah'; ākārehi paridamitacittassa pi iddhivikubbanā
nāma bhāro; satesu sahassesu vā eko va sakkoti. Vikub-
banappattassā pi khippanisantibhāvo nāma bhāro; satesu
sahassesu vā eko va khippanisanti1 hoti. Therambat-
thale2 Mahā-Rohaṇaguttattherassa hi gilānupaṭṭhānaṃ āga-
tesu tiṃsamattesu iddhimantasahassesu upasampadāya aṭṭha-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -nisantī.
2 Bh Therampattaleṇe.

[page 376]
376 XII. Iddhividhāniddeso
vassiko Rakkhitatthero viya, tass'; ānubhāvo pathavīkasi-
ṇaniddese vutto yeva.1 Taṃ pan'; ass'; ānubhāvaṃ disvā
thero āha;--āvuso, sace rakkhito n'; ābhavissa, sabbe gara-
happattā assāma Nāgarājānaṃ rakkhituṃ nāsakkhiṃsū ti.
Tasmā attanā gahetvā vicaritabbaṃ āvudhaṃ nāma malaṃ
sodhetvā va gahetvā vicarituṃ vaṭṭatī ti. Te therassa ovāde
ṭhatvā tiṃsasahassā pi bhikkhū khippanisantino ahesuṃ.
Khippanisantiyā pi ca sati parassa patiṭṭhābhāvo bhāro;
satesu sahassesu vā eko va hoti. Giribhaṇḍavāhanapūjāya2
Mārena angāravasse3 pavattite ākāse pathaviṃ māpetvā
angāravassaṃ parittāyako4 thero viya. Balavapubbayo-
gānaṃ pana Buddha-Paccekabuddha-aggasāvakādīnaṃ vinā
pi iminā vuttappakārena bhāvanānukkamena arahattappa-
ṭilābhavasen'; eva5 idañ ca iddhivikubbanaṃ aññe ca paṭisam-
bhidādibhedā guṇā ijjhanti. Tasmā yathā piḷandhanavika-
tiṃ kattukāmo suvaṇṇakāro aggidhamanādīhi suvaṇṇaṃ
muduṃ kammaññaṃ katvā va karoti, yathā ca bhājana-
vikatiṃ kattukāmo kumbhakāro mattikaṃ suparimadditaṃ
muduṃ katvā karoti, evam eva ādikammikena imehi cud-
dasah'; ākārehi cittaṃ paridametvā, chandasīsa-cittasīsa-
viriyasīsa-vīmaṃsāsīsasamāpajjanavasena ceva āvajjanādi-
vasībhāvavasena ca muduṃ kammaññaṃ katvā iddhividhāya
yogo karaṇīyo.
Pubbahetusampannena pana kasiṇesu catutthajjhānamatte
ciṇṇavasiṇā pi kātuṃ vaṭṭati. Yathā pan'; ettha yogo kā-
tabbo, taṃ vidhaṃ dassento Bhagavā: so evaṃ samāhite
citte ti ādim āha.
Tatrā 'yaṃ pāḷinayānusāren'; eva vinicchayakathā. Tattha
so ti so adhigatacatutthajjhāno yogī. Evan ti catutthaj-
jhānakkamanidassanam etaṃ. Iminā paṭhamajjhānādhi-
gamādinā kamena catutthajjhānaṃ paṭilabhitvā ti vuttaṃ
hoti. Samāhite ti iminā catutthajjhānasamādhinā samāhite.
Citte ti rūpāvacaracitte. Parisuddhe ti ādisu pana upekkhā-
sati pārisuddhibhāvena parisuddhe parisuddhattā yeva pa-

--------------------------------------------------------------------------
1 See above, p. 155.
2 Bh -gāhana-.
3 Cf. Jāt. i, 73.
4 Bhm -ārako.
5 Bhm -paṭilābhen'; eva.

[page 377]
Iddhivikubbanaṃ 377
riyodāte pabhassare ti vuttaṃ hoti. Sukhādīnaṃ pacca-
yānaṃ ghātena vigatarāgādi-angaṇattā anangaṇe. Ananga-
ṇattā yeva vigatūpakkilese; angaṇena hitaṃ cittaṃ upak-
kilissati. Subhāvitattā mudubhūte; vasībhāvappatte ti vut-
taṃ hoti. Vase vattamānaṃ hi cittaṃ mudun ti1 vuccati.
Muduttā yeva ca kammaniye kammakkhame, kammayogge
ti vuttaṃ hoti. Mudu hi cittaṃ kammaniyaṃ hoti, sudhan-
tam iva suvaṇṇaṃ; tañ ca ubhayam pi subhāvitattā yevā
ti. Yath'; āha:- nā 'haṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammam
pi samanupassāmi, yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca
hoti kammaniyañ ca yathayidaṃ, bhikkhave, cittan ti.2 Etesu
parisuddhabhāvādisu ṭhitattā thite. Ṭhitattā yeva āneñjap-
patte: acale niriñjane ti vuttaṃ hoti. Mudukammaññabhā-
vena vā attano vase ṭhitattā ṭhite; saddhādīhi pariggahitattā
āneñjappatte. Saddhāpariggahitaṃ hi cittaṃ assaddhiyena
na iñjati; viriyapariggahitaṃ kosajjena na iñjati; satiparig-
gahitaṃ pamādena na iñjati: samādhipariggahitaṃ uddhac-
cena na iñjati, paññāpariggahitaṃ avijjāya na iñjati; obhāsa-
gataṃ kilesandhakārena na iñjati. Imehi chahi dhammehi
pariggahitaṃ āneñjappattaṃ hoti. Evaṃ aṭṭhangasaman-
nāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkhamaṃ hoti abhiññāsacchi-
karaṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya.
Aparo nayo:- catutthajjhānasamādhinā samāhite; nīva-
raṇadūrībhāvena parisuddhe; vitakkādi samatikkamena pari-
yodāte; jhānappaṭilābhapaccayānaṃ pāpakānaṃ icchāva-
carānaṃ abhāvena anangaṇe; abhijjhādīnaṃ cittassa upak-
kilesānaṃ vigamena vigatūpakkilese. Ubhayam pi c'; etaṃ
Ananganasutta-Vatthasuttānusārena3 veditabbaṃ. Vasip-
pattiyā mudubhūte; iddhipādabhāvūpagamena kammaniye;
bhāvanāpāripūriyā paṇītabhāvūpagamena ṭhite, āneñjap-
patte. Yathā āneñjappattaṃ hoti, evaṃ ṭhite ti attho.
Evam pi aṭṭhangasamannāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkha-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm mudū ti.
2 A. i, 9, 7: with these variants in PṬṢ. ed.:- ahaṃ,
bhikkhave, na aññaṃ eka- . . . yathayidaṃ cittaṃ.
3 M. i, Suttas 5 and 7; the latter is also called Vatthūpama-
Sutta.

[page 378]
378 XII. Iddhividhāniddeso
maṃ hoti abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññā-
sacchikariyāya pādakaṃ padaṭṭhānabhūtan ti.
Iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmetī ti ettha
ijjhanaṭṭhena iddhi, nipphattiaṭṭhena paṭilābhaṭṭhena cā ti
vuttaṃ hoti. Yaṃ hi nippajjati paṭilabbhati ca, taṃ ijjhatī
ti vuccati. Yath'; āha:- kāmaṃ kāmayamānassa, tassa c'
etaṃ samijjhatī ti.1 Tathā nekkhammaṃ ijjhatī ti iddhi,
paṭiharatī ti pāṭihāriyaṃ. Arahattamaggo icchatī ti iddhi,
paṭiharatī ti pāṭihāriyan ti.
Aparo nayo:- ijjhanaṭṭhe iddhi, upāyasampadāy'; etam
adhivacanaṃ; upāyasampadā hi ijjhati, adhippetaphalapasa-
vanato. Yath'; āha:- ayaṃ kho Citto gahapati sīlavā kalyāṇa-
dhammo. Sace paṇidahissati anāgatam addhānaṃ rājā assa
cakkavattī ti ijjhissati hi sīlavato cetopaṇidhivisuddhattā ti2.
Aparo nayo:- etāya sattā ijjhantī ti iddhi. Ijjhantī ti
iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontī ti vuttaṃ hoti.
Sā dasa vidhā; yath'; āha:- iddhiyo ti dasa iddhiyo. Puna
ca paraṃ āha:- Katamā dasa iddhiyo? (1) Adhiṭṭhānā
iddhi, (2) vikubbanā iddhi, (3) manomayā iddhi, (4) ñāṇavip-
phārā iddhi, (5) samādhivipphārā iddhi, (6) ariyā iddhi,
(7) kammavipākajā iddhi, (8) puññavato iddhi, (9) vijjāmayā
iddhi, (10) tattha tattha samāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena id-
dhī ti3.
Tattha (1) pakatiyā eko bahukaṃ āvajjati, sataṃ vā sa-
hassaṃ vā satasahassaṃ vā āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti
bahuko homī ti. Evaṃ vibhajitvā dassitā iddhi adhiṭṭhā-
navasena nipphannattā adhiṭṭhānā iddhi nāma.
(2) So pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumārakavaṇṇaṃ vā das-
seti nāgavaṇṇaṃ vā ...pe... vividham pi senāvyūhaṃ
dassetī ti evaṃ āgatā iddhi pakativaṇṇavijahanavikārava-
sena pavattattā vikubbanā iddhi nāma.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sn. ver. 766.
2 S. iv, 303, with these variants in PṬṢ. ed.:- anāgatam
(inadvertently) omitted; for assa, assam; hi omitted. Sh after
cakkavattī ti adds tassa kho ayaṃ . . .
3 Pṭs. ii, 205. In Asl. 91 samādhivipphārā iddhi is omitted,
and bhāvanāmayā iddhi is substituted as ninth.

[page 379]
Dasa iddhiyo 379
(3) Idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminā-
ti rūpiṃ manomayan ti1 iminā nayena āgatā iddhi sarīrab-
bhantare aññass'; eva manomayassa sarīrassa nipphattiva-
sena pavattattā manomayā iddhi nāma.
(4) Ñāṇuppattito2 pana pubbe vā pacchā vā taṃ khaṇe
vā ñāṇānubhāvanibbatto viseso ñāṇavipphārā iddhi nāma.
Vuttaṃ h'; etaṃ:- aniccānupassanāya niccasaññāya pahā-
naṭṭho ijjhatī ti ñāṇavipphārā iddhi ...pe... arahatta-
maggena sabbakilesānaṃ pahānaṭṭho ijjhatī ti ñāṇavipphārā
iddhi. Āyasmato Bakkulassa3 ñāṇavipphārā iddhi. Āyasma-
to Sankiccassa ñāṇavipphārā iddhi. Āyasmato Bhūtapālassa
ñāṇavipphārā iddhī ti4.
Tattha āyasmā Bakkulo daharo va mangaladivase nadiyā
nahāpiyamāno dhātiyā pamādena sote patito. Tam enaṃ
maccho gilitvā Bārāṇasītitthaṃ agamāsi. Tatra taṃ mac-
chabandho gahetvā seṭṭhibhariyāya vikkiṇi. Sā macche
sinehaṃ uppādetvā: aham eva naṃ pacissāmī ti phālentī
macchakucchiyaṃ suvaṇṇabimbaṃ viya dārakaṃ disvā:
putto me laddho ti somanassajātā ahosi. Iti macchakuc-
chiyaṃ arogabhāvo āyasmato Bakkulassa pacchimabhavi-
kassa tena attabhāvena, paṭilabhitabba-arahattamaggañā-
ṇānubhāvena nibbattattā ñāṇavipphārā iddhi nāma. Vat-
thu pana vitthārena kathetabbaṃ.
Sankiccattherassa5 pana gabbhagatass'; eva mātā kālam
akāsi. Tassā citakaṃ āropetvā sūlehi vijjhitvā jhāpiyamā-
nāya dārako sūlakoṭiyā akkhikūṭe pahāraṃ labhitvā sad-
daṃ akāsi. Tato: dārako jīvatī ti otāretvā kucchiṃ phāletvā
dārakaṃ ayyikāya adaṃsu. So tāya paṭijaggito vuddhim
anvāya pabbajitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
Iti vuttanayen'; eva dārucitakāya arogabhāvo āyasmato
Sankiccassa ñāṇavipphārā iddhi nāma.
Bhūtapāladārakassa pana pitā Rājagahe daḷiddamanusso.

--------------------------------------------------------------------------
1 D. i, 77.
2 Sb Ñāṇappavattito.
3 Bh Bākk-; Bm Bāk-.
4 Pṭs. ii, 211. The words not in italics are not in the
PṬṢ. edition of the text. Cf. Pss. of the Brethren, p. 159 f.
5 Cf. ibid., p. 266 f.; Dhp. A. ii, 240.

[page 380]
380 XII. Iddhividhāniddeso
So dārūnaṃ atthāya sakaṭena aṭaviṃ gantvā dārubhāraṃ
katvā sāyaṃ nagaradvārasamīpaṃ patto. Ath'; assa goṇā
yugaṃ ossajjitvā nagaraṃ pavisiṃsu. So sakaṭamūle put-
takaṃ nisīdāpetvā goṇānaṃ anupadaṃ gacchanto nagaram
eva pāvisi. Tassa anikkhantass'; eva dvāraṃ pihitaṃ.
Dārakassa vāḷayakkhānucarite pi bahi nagare tiyāmarattiṃ
arogabhāvo vuttanayen'; eva ñāṇavipphārā iddhi nāma.
Vatthu pana vitthāretabbaṃ.
(5) Samādhito pubbe vā pacchā vā taṃ khaṇe vā sama-
thānubhāvena nibbatto viseso samādhivipphārā iddhi. Vut-
taṃ h'; etaṃ: paṭhamajjhānena nīvaraṇānaṃ pahānaṭṭho
ijjhatī ti samādhivipphārā iddhi ...pe... nevasaññā-nā-
saññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññāya pahānaṭṭho
ijjhatī ti samādhivipphārā iddhi. Āyasmato Sāriputtassa sam-
ādhivipphārā iddhi. Āyasmato Sañjīvassa, āyasmato Khā-
ṇukoṇḍaññassa, Uttarāya upāsikāya, Sāmāvatiyā upāsikāya
samādhivipphārā iddhī ti1.
Tattha yadā āyasmato Sāriputtassa Mahā-Moggallānat-
therena saddhiṃ Kapotakandarāyaṃ viharato juṇhāya rat-
tiyā navoropitehi kesehi ajjhokāse2 nisinnassa eko duṭṭhayak-
kho sahāyakena yakkhena vāriyamāno pi sīse pahāram adāsi,
yassa meghassa viya gajjito3 saddo ahosi, tadā thero tassa
paharaṇasamaye samāpattiṃ appesi. Ath'; assa tena pahā-
rena na koci ābādho ahosi. Ayaṃ tass'; āyasmato samādhivip-
phārā iddhi. Vatthu pana Udāne āgatam eva4.
Sañjīvattheraṃ pana nirodhaṃ samāpannaṃ kālankato ti
sallakkhetvā gopālakādayo tiṇakaṭṭhagomayāni saṃkaḍ-
ḍhitvā aggiṃ adaṃsu. Therassa cīvare aṃsumattam pi naj-
jhāyittha. Ayam assa anupubbasamāpatti vasena pavatta-
samathānubhāvanibbattattā samādhivipphārā iddhi. Vatthu
pana sutte āgatam eva5.
Khānukoṇḍaññatthero6 pana pakatiyā va samāpattiba-
hulo. So aññatarasmiṃ araññe rattiṃ samāpattiṃ appet-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 212 f.
2 So all editions. PṬṢ. ed. Udāna:- abbhokāse.
3 Sb gajjayato.
4 Ud. iv, 4.
5 M. i, 333.
6 Cf. Dhp. A. ii, 254 f.

[page 381]
Dasa iddhiyo 381
vā nisīdi. Pañcasatā corā bhaṇḍakam thenetvā gacchantā:
idāni amhākaṃ anupathaṃ āgacchantā n'; atthī ti vissamitu-
kāmā bhaṇḍakaṃ oropayamānā: khāṇuko ayan ti maññamānā
therass'; eva upari sabbabhaṇḍakāni ṭhapesuṃ. Tesaṃ vis-
samitvā gacchantānaṃ paṭhamaṃ ṭhapitabhaṇḍakassa ga-
haṇakāle kālaparicchedavasena thero vuṭṭhāsi. Te therassa
calanākāraṃ disvā bhītā viraviṃsu.1 Thero: mā bhāyittha,
upāsakā! Bhikkhu ahan ti āha. Te āgantvā vanditvā
theragatena pasādena pabbajitvā saha paṭisambhidāhi ara-
hattaṃ pāpuṇiṃsu. Ayam ettha pañcahi bhaṇḍakasatehi
ajjhotthaṭassa therassa ābādhābhāvo samādhivipphārā iddhi.
Uttarā upāsikā Puṇṇakaseṭṭhisa dhītā. Tassā Sirimā
nāma gaṇikā issāpakatā tattatelakaṭāhaṃ sīse āsiñci.
Uttarā taṃ khaṇaṃ yeva mettaṃ samāpajji. Telaṃ
pokkharapattato udabindu2 viya vivaṭṭamānaṃ agamāsi.
Ayam assā samādhivipphārā iddhi. Vatthu pana vitthāretab-
baṃ.
Sāmāvatī nāma Udenassa rañño aggamahesī. Māgaṇḍiya-
brāhmaṇo attano dhītāya aggamahesiṭṭhānaṃ patthayamāno
tassā vīṇāya āsivisaṃ pakkhipāpetvā rājānaṃ āha:- mahā-
rāja, Sāmāvatī taṃ māretukāmā vīṇāya āsivisaṃ gahetvā
pariharatī ti. Rājā taṃ disvā kupito: Sāmāvatiṃ vadhissā-
mī ti dhanuṃ āropetvā visapītaṃ khurappaṃ sannayhi.
Sāmāvatī saparivārā rājānaṃ mettāya phari. Rājā3 saraṃ
neva khipituṃ na oropetuṃ sakkonto vedhamāṇo aṭṭhāsi.
Tato naṃ devī āha: kiṃ, mahārāja, kilamasī ti? Āma, kila-
māmī ti. Tena hi dhanuṃ oropehī ti. Saro rañño pādamūle
yeva pati. Tato naṃ devī āha: mahārāja, na appaduṭṭhassa
dussitabban ti ovadi. Iti rañño saraṃ muñcituṃ avisahana-
bhāvo Sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā iddhī ti.
(6) Paṭikulādisu appaṭikūlasaññivihārādikā pana ariyā iddhi
nāma. Yath'; āha:- katamā ariyā iddhi? Idha bhikkhu sace
ākankhati paṭikūle appaṭikūlasaññī4 vihareyyan ti, appaṭikūla-
saññī tattha viharati ...pe... upekkhako tattha viharati

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm vivariṃsu.
2 Bhm udakabindu.
3 Sb adds pi; Sh neva saraṃ . . .
4 Bhm paṭikūlasaññī.

[page 382]
382 XII. Iddhividhāniddeso
sato sampajāno ti.1 Ayaṃ hi cetovasippattānaṃ ariyānaṃ yeva
sambhavato ariyā iddhī ti vuccati. Etāya hi samannāgato
khīṇāsavo bhikkhu paṭikūle aniṭṭhe vatthusmiṃ mettā-
pharaṇaṃ vā dhātumanasikāraṃ vā karonto appaṭikūlasañ-
ñī viharati. Appaṭikūle iṭṭhe vatthusmiṃ asubhapharaṇaṃ
vā aniccan ti manasikāraṃ vā karonto paṭikūlasaññī viharati.
Tathā paṭikūlāpaṭikūlesu tad-eva mettāpharaṇaṃ vā dhātu-
manasikāraṃ vā karonto appaṭikūlasaññī viharati. Appa-
ṭikūlapaṭikūlesu ca tad-eva asubhapharaṇaṃ vā aniccan ti
manasikāraṃ vā karonto paṭikaññī viharati. Cakkhunā
rūpaṃ disvā neva sumano hotī2 ti ādinā nayena vuttaṃ pana
chaṭṭhangupekkhaṃ pavattayamāno paṭikūle ca appaṭikūle
ca tadubhayaṃ abhinivajjitvā upekkhako viharati sato
sampajāno. Paṭisambhidāyaṃ hi: kathaṃ paṭikūle appa-
paṭikūlasaññī viharati? Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya
vā pharati dhātuto3 vā upasaṃharatī ti4 ādinā nayena ayam
eva attho vibhatto. Ayaṃ ceto vasippattānaṃ ariyānaṃ
yeva sambhavato ariyā iddhī ti vuccati.
(7) Pakkhi-ādīnaṃ pana vehāsagamanādikā kammavipā-
kajā iddhi nāma. Yath'; āha:- katamā kammavipākajā id-
dhi? Sabbesaṃ pakkhīnaṃ, sabbesaṃ devānaṃ, ekaccānaṃ
manussānaṃ, ekaccānañ ca vinipātikānaṃ: ayaṃ kammavi-
pākajā iddhī ti.5 Ettha hi sabbesaṃ pakkhīnaṃ jhānaṃ vā
vipassanaṃ vā vinā yeva ākāsena gamanaṃ. Tathā sabbe-
saṃ devānaṃ paṭhamakappikānañ ca ekaccānaṃ manussā-
naṃ. Tathā Piyankaramātā6 yakkhinī, Uttaramātā, Phus-
samittā, Dhammaguttā ti. Evam ādīnaṃ ekaccānaṃ vini-
pātikānaṃ ākāsena gamanaṃ kammavipākajā iddhī ti.
(8) Cakkavatti-ādīnaṃ vehāsagamanādikā pana puñña-
vato iddhi nāma. Yath'; āha:- katamā puññavato iddhi?
Rājā cakkavattī vehāsaṃ gacchati saddhiṃ caturanginiyā
senāya antamaso assabandha-gobandha-purise upādāya. Joti-
kassa gahapatissa puññavato iddhi. Jaṭilakassa gahapatissa

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 212.
2 A. ii, 198.
3 Bhm dhātuyo.
4 Pṭs. ii, 212.
5 Ibid. ii, 213. PṬṢ. ed. omits ca.
6 Bhm Piyankura-. Cf. S. i, 209.

[page 383]
Dasa iddhiyo 383
puññavato iddhi. Ghositassa1 gahapatissa puññavato iddhi.
Meṇḍakassa2 gahapatissa puññavato iddhi. Pañcannaṃ ma-
hāpuññānaṃ puññavato iddhī ti. Sankhepato pana paripā-
kaṃ gate puññasambhāre ijjhanakaviseso puññavato iddhi.
Ettha ca Jotikassa gahapatissa pathaviṃ bhinditvā maṇi-
pāsādo uṭṭhahi, catusaṭṭhi ca kapparukkhā ti ayam assa
puññavato iddhi. Jaṭilakassa asītihattho suvaṇṇapabbato
nibbatti. Ghositassa sattasu ṭhānesu māranaṭṭhāya upak-
kame kate pi arogabhāvo puññavato iddhi. Meṇḍakassa
ekakasitamatte padese sattaratanamayānaṃ Meṇḍakānaṃ
pātubhāvo puññavato iddhi. Pañca mahāpuññā nāma:
Meṇḍakaseṭṭhi, tassa bhariyā Candapadumasirī, putto Dha-
nañcayaseṭṭhi, suṇisā Sumanadevī, dāso Puṇṇo nāmā ti,
tesu seṭṭhissa sīsaṃ nahātassa ākāsaṃ ullokanakāle aḍḍhate-
ḷasakoṭṭhasahassāni ākāsato rattasālīnaṃ pūrenti. Bhariyā-
ya nālikodanamattam pi gahetvā sakala-Jambudīpavāsike
parivisamānāya bhattaṃ na khīyati. Puttassa sahassattha-
vikaṃ gahetvā sakala-Jambudīpavāsikānam pi dentassa
kahāpaṇā na khīyanti. Suṇisāya ekaṃ vīhitumbaṃ gahetvā
sakala-Jambudīpavāsikānam pi bhājayamānāya dhaññaṃ
na khīyati. Dāsassa ekena nangalena kasato ito satta ito
sattā ti cuddasamaggā honti. Ayaṃ nesaṃ puññavato iddhi.
(9) Vijjādharādīnaṃ vehāsagamanādikā pana vijjāmayā
iddhi. Yath'; āha:- katamā vijjāmayā iddhi? Vijjādharā
vijjaṃ parijapitvā3 vehāsaṃ gacchanti; ākāse antalikkhe
hatthim pi dassenti, ...pe... vividham pi senāvyūhaṃ
dassentī ti4.
(10) Tena tena pana sammāpayogena tassa tassa kammassa
ijjhanaṃ tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena
iddhi. Yath'; āha:- nekkhammena kāmacchandassa pahā-
naṭṭho ijjhatī ti tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanena
iddhi ...pe... arahattamaggena sabbakilesānaṃ pahānaṭ-
ṭho ijjhatī ti tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena
iddhī ti.5 Ettha ca paṭipattisankhāṭass'; eva sammāpayogassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm Ghosakassa. Dhp. A. i, 208. Pṭs. loc. cit.
2 Vin. i, 242 f.; Dhp. A. 384 f.
3 Bhm -jappetvā.
4 Pṭs. ii, 213.
5 Ibid.

[page 384]
384 XII. Iddhividhāniddeso
dīpanavasena purimapāḷisadisā va pāḷi āgatā. Aṭṭhakathā-
yaṃ pana sakaṭavyūhādikaraṇavasena yaṃ kiñci sippakam-
maṃ, yaṃ kiñci vejjakammaṃ, tiṇṇaṃ Vedānaṃ uggahaṇaṃ,
tiṇṇaṃ Piṭakānaṃ uggahaṇaṃ antamaso kasanavapanādīni
upādāya taṃ taṃ kammaṃ katvā nibbattiviseso tattha tattha
sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhī ti āgatā. Iti
imāsu dasasu iddhīsu iddhividhāyā ti imasmiṃ pade adhiṭ-
ṭhānā iddhi yeva āgatā. Imasmiṃ pan'; atthe vikubbanā
manomayā iddhiyo pi icchitabbā eva.
Iddhividhāyā ti iddhikoṭṭhāsāya, iddhivikappāya vā. Cit-
taṃ abhinīharati abhininnāmetī ti so bhikkhu vuttappakā-
ravasena tasmiṃ citte abhiññāpādake jāte iddhividhādhiga-
matthāya parikammacittaṃ abhinīharati kasiṇārammaṇato
apanetvā iddhividhābhimukhaṃ peseti. Abhininnāmetī ti
adhigantabba-iddhipoṇaṃ iddhipabbhāraṃ karoti. So ti
so evaṃ katacittābhinīhāro bhikkhu. Anekavihitan ti ane-
kavidhaṃ nānappakārakaṃ. Iddhividhan ti iddhikoṭṭhā-
saṃ. Paccanubhotī ti paccanubhavati phusati sacchikaroti
pāpuṇātī ti attho.
Idāni 'ssa anekavihitabhāvaṃ dassento eko pi hutvā ti
ādim āha. Tattha eko pi hutvā ti iddhikaraṇato pubb'; eva
pakatiyā eko pi hutvā. Bahudhā hotī ti bahūnaṃ santike
cankamitukāmo vā sajjhāyaṃ vā kattukāmo pañhaṃ vā
pucchitukāmo hutvā, satam pi sahassam pi hoti. Kathaṃ
panā 'yam etaṃ hoti? Iddhiyā catasso bhūmiyo, cattāro pādā,
aṭṭha padāni, soḷasa ca mūlāni1 sampādetvā, ñāṇena adhiṭṭha-
hanto. Tattha catasso bhūmiyo ti cattāri jhānāni veditab-
bāni. Vuttaṃ h'; etaṃ Dhammasenāpatinā:- iddhiyā ka-
tamā catasso bhūmiyo? Vivekajabhūmi-pathamaṃ jhānaṃ,
pītisukhabhūmi dutiyaṃ jhānaṃ, upekhāsukhabhūmi tatiyaṃ
jhānaṃ, adukkhamasukhabhūmi catutthaṃ jhānaṃ. Iddhiyā
imā catasso bhūmiyo iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivi-
kubbanatāya iddhivisavitāya iddhivasitāya iddhivesārajjāya
saṃvattantī ti.2 Ettha ca purimāni tīṇi jhānāni yasmā pīti-
pharaṇena ca sukhapharanena ca sukhasaññañ ca lahusaññañ
ca okkamitvā lahu-mudu-kammaññakāyo hutvā iddhiṃ pā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 205.
2 Ibid.

[page 385]
Dasa iddhiyo 385
puṇāti, tasmā iminā pariyāyena iddhilābhāya saṃvattanato
sambhārabhūmiyo ti veditabbāni. Catutthajjhānaṃ pana
iddhilābhāya pakatibhūmi yeva.
Cattāro pādā ti cattāro iddhipādā veditabbā. Vuttaṃ
h'; etaṃ: iddhiyā katame cattāro pādā? Idha bhikkhu chanda-
samādhipadhānasankhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti
viriya . . . citta . . . vīmaṃsāsamādhipadhānasankhārasa-
mannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iddhiyā ime cattāro pādā
iddhilābhāya ...pe... iddhivesārajjāya saṃvattantī ti1.
Ettha ca chandahetuko chandādhiko vā samādhi chanda-
samādhi; kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭilad-
dhasamādhiss'; etaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā sankhārā
padhānasankhārā; catukiccasādhakassa sammappadhāna-
viriyass'; etaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatan ti chandasamā-
dhinā ca padhānasankhārehi ca upetaṃ. Iddhipādan ti nip-
phattipariyāyena vā ijjhanaṭṭhena ijjhanti etāya sattā id-
dhā vuddhā ukkaṃsagatā hontī ti iminā vā pariyāyena id-
dhī ti sankhaṃ gatānaṃ abhiññācittasampayuttānaṃ chan-
dasamādhipadhānasankhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhū-
taṃ sesacittacetasikarāsin ti attho. Vuttaṃ h'; etaṃ:- id-
dhipādo ti tathabhūtassa vedanākkhandho ...pe... viñ-
ñāṇakkhandho ti.2 Athavā pajjate anenā ti pādo, pāpuṇīya-
tī ti attho. Iddhiyā pādo iddhipādo; chandādīnam etaṃ
adhivacanaṃ. Yath'; āha:- chandañ ce bhikkhave bhikkhu
nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittass'; ekaggataṃ: ayaṃ
vuccati chandasamādhi. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ . . .
pe... padahati: ime vuccanti padhānasankhārā. Iti ayañ
ca chando ayañ ca chandasamādhi ime ca padhānasankhārā:
ayaṃ vuccati, bhikkhave, chandasamādhi-padhānasankhāra
samannāgato iddhipādo ti.3 Evaṃ ses'; iddhipādesu pi attho
veditabbo.
Aṭṭha padānī ti chandādīni aṭṭha veditabbāni. Vuttaṃ h'
etaṃ:- iddhiyā katamāni aṭṭhapadāni? Chandañ ce bhik-
khave bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittass'
ekaggataṃ, chando na samādhi, samādhi na chando. Añño

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 205. Cf. D. ii, 213; M. i, 103; S. v, 284.
2 Vibh. 217, etc.
3 S. v, 268. Cf. Vibh. 216.

[page 386]
386 XII. Iddhividhāniddeso
chando añño samādhi. Viriyañ ce bhikkhu . . . Cittañ
ce bhikkhu. . . . Vīmaṃsañ ce bhikkhu nissāya labhati sa-
mādhiṃ, labhati cittass'; ekaggataṃ, vīmaṃsā na samādhi, sa-
mādhi na vīmaṃsā. Aññā vīmaṃsā añño samādhi. Iddhiyā
imāni aṭṭhapadāni iddhilābhāya ...pe... iddhivesāraj-
jāya saṃvattantī ti.1 Ettha hi iddhiṃ uppādetukāmatā
chando samādhinā ekato niyutto va iddhilābhāya saṃvattati.
Tathā viriyādayo; tasmā imāni aṭṭhapadāni vuttānī ti vedi-
tabbāni.
Soḷasa mūlānī ti soḷasahi ākārehi āneñjatā cittassa veditab-
bā. Vuttaṃ'; h'; etaṃ: iddhiyā kati mūlāni? soḷasamūlāni:
anonataṃ cittaṃ kosajje na iñjatī ti āneñjaṃ; anunnataṃ cit-
taṃ uddhacce na iñjatī ti āneñjaṃ; anabhinataṃ cittaṃ rāge
na iñjatī ti āneñjaṃ; anupanataṃ2 cittaṃ vyāpāde na iñjatī
ti āneñjaṃ; anissitaṃ cittaṃ diṭṭhiyā na iñjatī ti āneñjaṃ;
appaṭibaddhaṃ3 cittaṃ chandarāge na iñjatī ti āneñjaṃ;
vippamuttaṃ cittaṃ kāmarāge na iñjatī ti āneñjaṃ; visaṃyut-
taṃ cittaṃ kilese na iñjatī ti āneñjaṃ; vimariyādikataṃ4 cittaṃ
kilesamariyāde na iñjatī ti āneñjaṃ; ekattagataṃ cittaṃ nānatta-
kilese na iñjatī ti āneñjaṃ; saddhāya pariggahitaṃ cittaṃ
assaddhiye na iñjatī ti āneñjaṃ; viriyena pariggahitaṃ cittaṃ
kosajje na iñjatī ti āneñjaṃ; satiyā pariggahitaṃ cittaṃ pa-
māde na iñjatī ti āneñjaṃ; samādhinā pariggahitaṃ cittaṃ
uddhacce na iñyatī ti āneñjaṃ; paññāya pariggahitaṃ cittaṃ
avijjāya na iñjatī ti āneñjaṃ; obhāsagataṃ cittaṃ avijjandha-
kāre na iñjatī ti āneñjaṃ; iddhiyā imāni soḷasamūlāni iddhi
lābhāya ...pe... iddhi vesārajjāya saṃvattantī ti5.
Kāmañ c'; esa attho evaṃ samāhite citte ti ādinā pi siddho
yeva, paṭhamajjhānādīnaṃ pana iddhiyā bhūmipāda-pada-
mūlabhāvadassanatthaṃ puna vutto. Purimo ca Suttesu
āgatanayo; ayaṃ Paṭisambhidāyaṃ. Iti ubhayattha asam-
mohattham pi puna vutto.
Ñāṇena adhiṭṭhahanto ti6 svayam ete iddhiyā bhūmipāda-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 205 f.
2 Bhm -ṇataṃ in all compounds.
3 Bhm -bandhaṃ.
4 PṬṢ. ed. vipariyādikataṃ.
5 Pṭs. ii, 206.
6 Cf. Pṭs. ii, 207 f.

[page 387]
Dasa iddhiyo 387
padamūlabhūte dhamme sampādetvā abhiññāpādakaṃ jhā-
naṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya, sace sataṃ icchati, sataṃ homi!
sataṃ homī ti parikammaṃ katvā puna abhiññāpādakaṃ
jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhāti adhiṭṭhānacittena
sah'; eva sataṃ hoti.
Sahassādisu pi es'; eva nayo. Sace evaṃ na ijjhati, puna
parikammaṃ katvā dutiyam pi samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭ-
ṭhātabbaṃ. Saṃyuttaṭṭhakathayaṃ hi ekavāraṃ dve-
vāraṃ samāpajjituṃ vaṭṭatī ti vuttaṃ. Tattha pādakaj-
jhānacittaṃ nimittārammaṇaṃ. Parikammacittāni satā-
rammaṇāni vā sahassārammaṇāni vā; tāni ca kho vaṇṇava-
sena, no paṇṇattivasena. Adhiṭṭhānacittam pi tath'; eva
satārammaṇaṃ vā sahassārammaṇaṃ vā. Taṃ pubbe vut-
taṃ appanācittam iva gotrabhū anantaraṃ ekam eva uppaj-
jati rūpāvacaracatutthajjhānikaṃ. Yam pi hi Paṭisambhi-
dāyaṃ vuttaṃ:- pakatiyā eko bahukaṃ1 āvajjati, sataṃ vā
sahassaṃ vā satasahassaṃ vā āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ba-
huko homī ti, bahuko hoti. Yathā āyasmā Cūḷa-Panthako ti2.
Tatrā pi āvajjatī ti parikammavasen'; eva vuttaṃ. Āvajjitvā
ñāṇena adhiṭṭhātī ti abhiññāñāṇavasena vuttaṃ, tasmā ba
hukaṃ āvajjati. Tato tesam pi parikammacittānaṃ avasāne
samāpajjati. Samāpattito vuṭṭhahitvā puna bahuko homī
ti āvajjitvā tato paraṃ pavattānaṃ tinṇaṃ catunnam vā
pubbabhāgacittānaṃ anantarā uppannena sanniṭṭhāpana-
vasena adhiṭṭhānan ti laddhanāmena eken'; eva abhiññāñā-
ṇena adhiṭṭhātī ti evam ettha attho daṭṭhabbo.
Yaṃ pana vuttaṃ: yathā āyasmā Cūḷa-Panthako ti, taṃ
bahudhābhāvassa kāyasakkhidassanatthaṃ vuttaṃ. Taṃ
pana vatthunā dīpetabbaṃ.
Te3 kira dve bhātaro panthe jātattā Panthakā ti nāmaṃ
labhiṃsu. Tesaṃ jeṭṭho Mahā-Panthako. So pabbajitvā
saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Arahā hutvā Cūḷa-
Panthakaṃ pabbājetvā,

--------------------------------------------------------------------------
1 So all four ed. Pṭs. ed. bahulaṃ.
2 Pṭs. ii, 207. Cf. Pss. of the Brethren, p. 258 f.
3 Cf Jāt. i, 116 f.

[page 388]
388 XII. Iddhividhāniddeso
Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ,
Pāto siyā phullam avītagandhaṃ;
Angīrasaṃ passa virocamānaṃ,
Tapantam ādiccam iv'; antalikkhe ti
imaṃ gāthaṃ adāsi. So taṃ catūhi māsehi paguṇaṃ kātuṃ
nāsakkhi. Atha naṃ thero: abhabbo tvaṃ sāsane ti vihārato
nīhari. Tasmiñ ca kāle thero bhattuddesako hoti. Jīvako
theraṃ upasankamitvā: sve bhante Bhagavatā saddhiṃ
pañca bhikkhu satāni gahetvā amhākaṃ gehe bhikkhaṃ
gaṇhāthā ti āha. Thero pi: ṭhapetvā Cūḷa-Panthakaṃ,
sesānaṃ adhivāsemī ti adhivāsesi. Cūḷa-Panthako dvāra-
koṭṭhake ṭhatvā rodati. Bhagavā dibbacakkhunā disvā
upasankamitvā: kasmā rodasī ti? āha. So taṃ pavattiṃ
ācikkhi. Bhagavā: na sajjhāyaṃ kātuṃ asakkonto mama
sāsane abhabbo nāma hoti. Mā soci, bhikkhū ti taṃ bāhāyaṃ
gahetvā vihāraṃ pavisitvā iddhiyā pilotikakhaṇḍaṃ abhi-
nimminitvā adāsi: handa, bhikkhu, imaṃ parimajjanto rajo-
haraṇaṃ rajoharaṇan ti punappunaṃ sajjhāyaṃ karotī ti.
Tassa tathā karoto taṃ kāḷavaṇṇaṃ ahosi. So: parisuddhaṃ
vatthaṃ n'; atth'; ettha doso; attabhāvassa panā 'yaṃ
doso ti saññaṃ paṭilabhitvā pañcasu khandhesu ñāṇaṃ
otāretvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā anulomato gotrabhū samīpaṃ
pāpesi. Ath'; assa Bhagavā obhāsagāthā abhāsi:-
‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati,
Rāgass'; etaṃ adhivacanaṃ rajo ti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā paṇditā1,
Viharanti te vigatarajassa2 sāsane.
‘Doso rajo na ca pana reṇu vuccati;
Dosass'; etaṃ adhivacanaṃ rajo ti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā paṇḍitā;
Viharanti te vītarajassa sāsane ti.
‘Moho rajo na ca pana reṇu vuccati,
Mohass'; etaṃ adhivacanaṃ rajo ti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā paṇḍitā,
Viharanti te vītarajassa sāsane ti3.'

--------------------------------------------------------------------------
1 Jāt. A. has bhikkhavo for paṇḍitā.
2 Bhm vītarajassa.
3 Cf. Divyā. 491.

[page 389]
Dasa iddhiyo 389
Tassa gāthāpariyosāne catupaṭisambhidā chaḷabhiññā
parivārā navalokuttaradhammā hatthagatā va ahesuṃ.
Satthā dutiyadivase Jīvakassa gehaṃ agamāsi saddhiṃ bhik-
khusanghena. Atha dakkhiṇodakāvasāne yāguyā diyya-
mānāya pattaṃ pidahi. Jīvako: kiṃ bhante ti? pucchi.
Vihāre eko bhikkhu atthī ti. So purisaṃ peseti: gaccha!
ayyaṃ gahetvā sīghaṃ ehī ti. Vihārato nikkhante pana
Bhagavati:-
Sahassakkhattuṃ attānaṃ nimminitvāna Panthako;
nisīdi Ambavane ramme yāva kālappavedanā ti1.
Atha so puriso gantvā kāsāvehi ekapajjotaṃ ārāmaṃ disvā
āgantvā bhikkhūhi bharito, bhante, ārāmo; nā 'haṃ jānāmi
katamo so ayyo ti āha. Tato naṃ Bhagavā āha:- gaccha!
yaṃ paṭhamaṃ passasi, taṃ cīvarakaṇṇe gahetvā: Satthā
taṃ āmantetī ti vatvā ānehī ti. So taṃ gantvā therass'; eva
cīvarakaṇṇe aggahesi. Tāvad-eva sabbe nimmitā antaradhā-
yiṃsu. Thero:- gaccha tvan ti taṃ uyyojetvā mukha-
dhovanādi-sarīrakiccaṃ niṭṭhapetvā paṭhamataraṃ gantvā
pattāsane nisīdi. Idaṃ sandhāya vuttaṃ: yathā āyasmā
Cūḷapanthako ti.
Tatra ye te bahū nimmitā, te aniyametvā nimmitattā id-
dhimatā sadisā va honti. Ṭhānanisajjādisu vā bhāsitatuṇhī-
bhāvādisu vā yaṃ yaṃ iddhimā karoti, taṃ tad-eva karonti.
Sace pana nānāvaṇṇe kātukāmo2 hoti, keci paṭhamavaye, keci
majjhimavaye, keci pacchimavaye, tathā dīghakese, upaḍḍha-
muṇḍe, muṇḍe, missakese, upaḍḍharattacīvare, paṇḍuka-
cīvare, padabhāṇadhammakathā sarabhaññapañhāpucchana-
pañhāvissajjana-rajanapacana-cīvarasibbanadhovanādīni ka-
ronte; apare pi vā nānappakārake kātūkāmo hoti, tena pāda-
kajjhānato vuṭṭhāya: ettakā bhikkhū paṭhamavayā hontū ti
ādinā nayena parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhā-
ya adhiṭṭhātabbaṃ, adhiṭṭhānacittena saddhiṃ icchiticchi-
tappakārā yeva hontī ti esa nayo: bahudhā pi hutvā eko hoti
ti ādisu.
Ayaṃ pana viseso:- iminā bhikkhunā evaṃ bahubhāvaṃ
nimminitvā puna: eko va hutvā cankamissāmi, sajjhāyaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Thag. ver. 563.
2 Bhm kattu-.
II. 2

[page 390]
390 XII. Iddhividhāniddeso
karissāmi, pañhaṃ pucchissāmī ti cintetvā vā ayaṃ vihāro
appabhikkhuko. Sace keci āgamissanti: kuto ime ettakā
ekasadisā bhikkhū addhā therassa esa ānubhāvo ti maṃ jānis-
santī ti appicchatāya vā antarā va eko homī ti icchantena
pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya: eko homī ti parikam-
maṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya: eko homī ti adhiṭ-
ṭhātabbaṃ; adhiṭṭhānacittena saddhiṃ yeva eko hoti. Evaṃ
akaronto pana yathā paricchinnakālavasena sayam eva eko
hoti.
Āvibhāvaṃ tirobhāvan ti ettha āvibhāvaṃ karoti tirobhā-
vaṃ karotī ti ayam attho. Imam eva hi sandhāya Paṭisam-
bhidāyaṃ vuttaṃ1:- āvibhāvan ti kenaci anāvaṭaṃ hoti ap-
paṭicchannaṃ vivaṭaṃ pākaṭaṃ. Tirobhāvan ti kenaci āva-
ṭaṃ hoti paticchannaṃ pihitaṃ paṭikujjitan ti. Tatrā 'yaṃ
iddhimā āvibhāvaṃ kātukāmo andhakāraṃ vā ālokaṃ karoti,
paṭicchannaṃ vā vivaṭaṃ anāpāthaṃ vā āpāthaṃ karoti.
Kathaṃ? Ayaṃ hi yathā paṭicchanno pi dūre ṭhito pi vā
dissati, evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā kātukāmo pādakajjhā-
nato vuṭṭhāya: idaṃ andhakāraṭṭhānaṃ ālokajātaṃ hotū ti
vā: idaṃ paṭicchannaṃ vivaṭaṃ hotū ti vā: idaṃ ānāpāthaṃ
āpāthaṃ hotū ti vā āvajjitvā parikammaṃ katvā vuttanayen'
eva adhiṭṭhāti, saha adhiṭṭhānā yathādhiṭṭhitam eva hoti.
Pare dūre ṭhitā pi passanti, sayam pi passitukāmo passati.
Etaṃ pana pāṭihāriyaṃ kena katapubban ti? Bhagavatā.
Bhagavā hi, Cūḷa-Subhaddāya nimantito Vissakammunā2
nimmitehi pañcahi kūṭāgārasatehi Sāvatthito sattayojanab-
bhantaraṃ Sāketaṃ gacchanto yathā Sāketanagaravāsino
Sāvatthivāsike Sāvatthivāsino ca Sāketavāsike passanti, evaṃ
adhiṭṭhāsi. Nagaramajjhe ca otaritvā pathaviṃ dvidhā
bhinditvā yāva Avīciṃ, ākāsañ ca dvidhā viyūhitvā yāva
Brahmalokaṃ dassesi. Devorohaṇenā pi ca ayam attho
vibhāvetabbo.
Bhagavā kira yamakapāṭihāriyaṃ katvā caturāsīti pāṇa-
sahassāni bandhanā pamocetvā: atītā Buddhā yamakapāṭi-
hāriyāvasāne: kuhiṃ gatā ti āvajjitvā Tāvatiṃsasahbavanaṃ
gatā ti addasa.

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 207.
2 Bhm Visuk-.

[page 391]
Dasa iddhiyo 391
Ath'; ekena pādena pathavītalaṃ akkamitvā dutiyaṃ
Yugandharapabbate patiṭṭhāpetvā, puna purimapādaṃ
uddharitvā Sinerumatthakaṃ akkamitvā tattha Paṇḍukam-
balasilātale vassaṃ upagantvā sannipatitānaṃ dasa sahas-
sa cakkavāladevatānaṃ ādito paṭṭhāya abhidhammakathaṃ
ārabhi.1 Bhikkhācāravelāya nimmitabuddhaṃ māpesi, so
dhammaṃ deseti. Bhagavā nāgalatā-dantakaṭṭhaṃ khā-
ditvā Anotattadahe mukhaṃ dhovitvā Uttarakurūsu piṇḍa-
pātaṃ gahetvā Anotattadahatīre paribhuñjati. Sāriputtat-
thero tattha gantvā Bhagavantaṃ vandati. Bhagavā: aj-
ja ettakaṃ dhammaṃ desesin ti therassa nayaṃ deti. Evaṃ
tayo māse abbocchinnaṃ abhidhammakathaṃ kathesi. Taṃ
sutvā asīti-koṭi-devatānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Ya-
makapāṭihāriye sannipatitā pi dvādasayojanā parisā: Bha-
gavantaṃ passitvā va gamissāmā ti khandhāvāraṃ bandhitvā
aṭṭhāsi. Taṃ Cūḷa-Anāthapiṇḍikaseṭṭhi yeva sabbapaccaye-
hi upaṭṭhāsi. Manussā: kuhiṃ Bhagavā? ti jānanatthāya
Anuruddhattheraṃ yāciṃsu. Thero ālokaṃ vaḍḍhetvā ad-
dasa dibbena cakkhunā tattha vassūpagataṃ Bhagavantaṃ
disvā āroceti. Te Bhagavato vandanatthāya Mahā-Moggal-
lānattheraṃ yāciṃsu. Thero parisamajjhe yeva mahāpatha-
viyaṃ nimmujjitvā Sinerupabbataṃ nibbijjhitvā Tathāgata-
pādamūle Bhagavato pāde vandamāno va ummujjitvā Bha-
gavantaṃ etad avoca:- Jambudīpavāsino, bhante, Bhagavato
pāde vanditvā passitvā va gamissāmā ti vadantī ti. Bhagavā
āha: kuhiṃ pana te, Moggallāna, etarahi jeṭṭhabhātā Dham-
masenāpatī ti? Sankassanagare, bhante ti. Moggallāna,
maṃ daṭṭhukāmā sve Sankassanagaraṃ āgacchantu. Ahaṃ
sve mahāpavāraṇapuṇṇamāsi2 uposathadivase Sankassana-
gare otarissāmī ti. Sādhu, bhante ti thero Dasabalaṃ vandit-
vā āgatamaggen'; eva orūyha manussānaṃ santikaṃ sampā-
puṇi. Gamanāgamanakāle ca yathā naṃ manussā passanti,
evaṃ adhiṭṭhāsi. Idaṃ tāv'; ettha Mahāmoggallānatthero
āvibhāvapāṭihāriyaṃ akāsi. So evaṃ āgato taṃ pavattiṃ
ārocetvā: dūran ti saññaṃ akatvā katapātarāsā va nikkha-
mathā ti āha. Bhagavā Sakkassa devarañño ārocesi:-
mahārāja, sve manussalokaṃ gacchāmī ti. Devarājā Vis-

--------------------------------------------------------------------------
1 Asl. i f.
2 Bhm -māsī.

[page 392]
392 XII. Iddhividhāniddeso
sakammaṃ āṇāpesi: tāta, sve Bhagavā manussalokaṃ gantu-
kāmo; tisso sopānapantiyo māpehi, ekaṃ kanakamayaṃ,
ekaṃ rajatamayaṃ, ekaṃ maṇimayan ti. So tathā akāsi.
Bhagavā dutiyadivase Sinerumuddhani ṭhatvā puratthima-
lokadhātuṃ olokesi. Anekāni cakkavāḷasahassāni vivaṭāni
hutvā ekan gaṇaṃ viya pakāsiṃsu. Yathā ca puratthimena,
evaṃ pacchimena pi uttarena pi dakkhiṇena pi sabbaṃ viva-
ṭam addasa: heṭṭhā pi yāva Avīci, upari yāva Akaniṭṭhabha-
vanaṃ, tāva addasa. Taṃ divasaṃ kira lokavivaraṇaṃ
nāma ahosi. Manussā pi deve passanti, devā pi manusse.
Tattha neva manussā uddhaṃ ullokenti, na devā adho olokenti,
sabbesammukhā va aññamaññaṃ passanti. Bhagavā maj-
jhe maṇimayena sopānena otarati. Cha kāmāvacaradevā
vāmapasse kanakamayena, Suddhāvāsā ca Mahābrahmā ca
dakkhiṇapasse rajatamayena. Devarājā pattacīvaraṃ ag-
gahesi, Mahābrahmā tiyojanikaṃ setacchattaṃ, Suyāmo
vāḷabījaniṃ, Pañcasikho Gandhabbaputto tigāvutamattaṃ
beluvapaṇḍuvīṇaṃ gahetvā Tathāgatassa pūjaṃ karonto
otarati. Taṃ divasaṃ Bhagavantaṃ disvā Buddhabhāvāya
pihaṃ anuppādetvā ṭhitasatto nāma n'; atthi. Idam ettha
Bhagavā āvibhāvapāṭihāriyaṃ akāsi. Api ca Tambapaṇ-
ṇibīpe Taḷangaravāsī1 Dhammadinnanatthero pi Tissa-Mahā-
vihāre2 cetiyangaṇasmiṃ nisīditvā: tīhi, bhikkhave, dhammehi
samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hotī ti
Apaṇṇakasuttaṃ3 kathento heṭṭhā-mukhaṃ vījaniṃ4 akāsi
yāva Avīcito ekangaṇaṃ ahosi; tato upari-mukhaṃ akāsi
yāva Brahmalokā ekangaṇaṃ ahosi. Thero nirayabhayena
tajjetvā saggasukhena ca palobhetvā dhammaṃ desesi. Keci
sotāpaññā ahesuṃ, keci sakadāgāmī, anāgāmī, arahanto ti.
Tirobhāvaṃ kātukāmo pana ālokaṃ vā andhakāraṃ karoti,
appaṭicchannaṃ vā paṭicchannaṃ, āpāthaṃ vā anāpāthaṃ
karoti. Kathaṃ? Ayaṃ hi yathā appaṭicchanno pi samīpe
ṭhito pi vā na dissati, evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā kātukāmo
pādakajjhānato vuṭṭhāya: idaṃ ālokaṭṭhānaṃ andhakāraṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm Vāḷankara-.
2 Mhv. 20, 25.
3 A. i, 113. All editions read apaṇṇaka-, not apaṇṇakata-.
4 Bhm bījaniṃ.

[page 393]
Dasa iddhiyo 393
hotū ti vā, idaṃ appaṭicchannaṃ paṭicchannaṃ hotū ti vā,
idaṃ āpātaṃ anāpātaṃ hotū ti vā āvajjitvā parikammaṃ
katvā vuttanayen'; eva adiṭṭhāti; saha adhiṭṭhānacittena
yathādhiṭṭhitam eva hoti. Pare samīpe ṭhitā pi passanti,
sayam pi apassitukāmo na passati. Etaṃ pana pāṭihāriyaṃ
kena katapubban ti? Bhagavatā. Bhagavā hi Yasa-kulaput-
taṃ samīpe nisinnaṃ yeva yathā naṃ pitā na passati,1 evam
akāsi. Tathā vīsayojanasataṃ Mahā-Kappinassa paccug-
gamanaṃ katvā taṃ anāgāmiphale, amaccasahassañ c'; assa
sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā tassa anumaggaṃ āgatā sahas-
sitthiparivārā Anojā devī āgantvā samīpe nisinnā pi yathā
saparisaṃ rājānaṃ na passati, tathā katvā: api, bhante, rā-
jānaṃ passathā ti vutte: kiṃ pana vo rājānaṃ gavesituṃ
varaṃ udāhu attānan ti? Attānaṃ, bhante ti vatvā nisin-
nāya tassā tathā dhammaṃ deseti. Yathā sā saddhiṃ itthi-
sahassena sotāpattiphale patiṭṭhāsi, amaccā anāgāmiphale,
rājā arahatte ti. Api ca Tambapaṇṇidīpaṃ āgatadivase
yathā attanā saddhiṃ āgate avasese rājā na passati, evaṃ
karoṇtena Mahindattherenā pi idaṃ katam eva.
Api ca sabbam pi pākaṭapāṭihāriyaṃ āvibhāvaṃ nāma,
apākaṭapāṭihāriyaṃ tirobhāvaṃ nāma. Tattha pākaṭa-
pāṭihāriye iddhi pi paññāyati iddhimā pi; taṃ yamakapā-
ṭihāriyena dīpetabbaṃ. Tatra hi: idha Tathāgato yamakapāṭi-
hāriyaṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi: uparimakāyato aggik-
khandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattatī ti2.
Evaṃ ubhayaṃ paññāyittha. Apākaṭapāṭihāriye iddhi yeva
paññāyati, na iddhimā. Taṃ Mahakasuttena3 ca Brahma-
nimantanikasuttena4 ca dīpetabbaṃ. Tatra hi āyasmato ca
Mahakassa Bhagavato ca iddhi yeva paññāyittha, na id-
dhimā. Yath'; āha: ekamantaṃ nisinno kho Citto gahapati
āyasmantaṃ Mahakaṃ etad avoca:- sādhu me, bhante, ayyo
Mahako uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetū ti.
Tena hi tvaṃ, gahapati, āḷinde uttarāsangaṃ paññāpetvā

--------------------------------------------------------------------------
1 Vin. i, 16; Thag. A. on Thag. cxvii. Cf. Dhp. A. ii, 112 f.
with Pss. of the Brethren, 254 f.
2 Pṭs. i, 125; which reads -pātihīraṃ.
3 S. iv, 290.
4 M. i, 326.

[page 394]
394 XII. Iddhividhāniddeso
tiṇakalāpaṃ okāsehī ti. Evaṃ bhante ti kho Citto gahapati
āyasmato Mahakassa paṭissutvā āḷinde uttarāsangaṃ paññā-
petvā tiṇakalāyaṃ okāsesi. Atha kho āyasmā Mahako vi-
hāraṃ pavisitvā sūcighaṭikaṃ1 datvā tathārūpaṃ iddhābhi-
sankhāraṃ abhisankhāsi, yathā tālacchiggaḷena ca aggalanta-
rikāya ca acci nikkhamitvā tiṇāni jhāpesi, uttarāsangaṃ na
jhāpesi. Yathā c'; āha: atha khvāhaṃ, bhikkhave, tathārūpaṃ
iddhābhisankhāraṃ abhisankhāsiṃ, ettāvatā Brahmā ca Brahma-
parisā ca Brahmaparisajjā ca saddañ ca me sossanti, na ca
maṃ dakkhissantī ti antarahito imaṃ gāthaṃ abhāsi:-
Bhave cā 'haṃ bhayaṃ disvā bhavañ ca vibhavesinaṃ,
bhavaṃ nābhivadiṃ kiñci nandiñ ca na upādiyan ti2.
Tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gac-
chati seyyathā pi ākāse3 ti ettha tirokuḍḍan ti parakuḍḍaṃ,
kuḍḍassa parabhāgan ti vuttaṃ hoti. Esa nayo itaresu.
Kuḍḍo ti ca gehabhittiyā etam adhivacanaṃ. Pākāro ti
gehavihāragāmādīnaṃ parikkhepapākāro. Pabbato ti paṃsu-
pabbato vā pāsāṇapabbato vā. Asajjamāno ti alaggamāno.
Seyyathā pi ākāse ti ākāse viya. Evaṃ gantukāmena pana
ākāsakasiṇaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya kuḍḍaṃ vā pākāraṃ
vā Sineru-cakkavāḷesu pi aññataraṃ pabbataṃ vā āvajjitvā
kataparikammena: ākāso hotū ti adhiṭṭhātabbo, ākāso yeva
hoti; adho otaritukāmassa uddhaṃ vā ārohitukāmassa susiro
hoti; vinivijjhitvā gantukāmassa chiddo. So tattha asajja-
māno gacchati. Tipiṭaka-Cūḷābhayatthero pan'; etth'; āha:-
Ākāsakasiṇasamāpajjanaṃ, āvuso, kimatthiyaṃ? Kiṃ hat-
thi-assādīnaṃ abhinimminitukāmo hatthi-assādi-kasiṇāni
samāpajjati? nanu yattha katthaci kasiṇe parikammaṃ
katvā aṭṭha samāpattivasībhāvo yeva pamāṇaṃ, yaṃ yaṃ
icchati, taṃ tad eva hotī ti? Bhikkhū āhaṃsu:- Pāḷiyā,
bhante, ākāsakasiṇaṃ yeva āgataṃ, tasmā avassam etaṃ
vattabban ti. Tatrā 'yaṃ pāḷi4:- pakatiyā ākāsakasiṇa-
samāpattiyā lābhī hoti, tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 M. i, 330; Bhm upādiyin ti.
3 Iddhividhā formula; D. i, 78; Pṭs. ii, 208; Bhm Tirokuṭṭam.
4 Pṭs. ii, 208.

[page 395]
Dasa iddhiyo 395
āvajjati; āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti: ākāso hotū ti ākāso
hoti, tirokuḍḍaṃ1 tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno2 gac-
chati. Yathā pakatiyā manussā3 aniddhimanto kenaci anā-
vaṭe aparikkhitte asajjamānā4 gacchanti, evam eva so iddhimā
ceto vasippatto tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajja-
māno gacchati, seyyathā pi ākāse ti.
Sace pan'; assa bhikkhuno adhiṭṭhahitvā gacchantassa anta-
rā pabbato vā rukkho vā uṭṭheti, kiṃ puna samāpajjitvā
adhiṭṭhātabban ti? Doso n'; atthi, puna samāpajjitvā adhiṭ-
ṭhānaṃ hi upajjhāyassa santike nissayagahaṇasadisaṃ5 hoti.
Iminā ca pana bhikkhunā: ākāso hotū ti adhiṭṭhitattā ākāso
hoti yeva. Purimādhiṭṭhānabalen'; eva c'; assa antarā añño
pabbato vā rukkho vā utumayo uṭṭhahissatī ti aṭṭhānam ev'
etaṃ. Aññena iddhimatā nimmite pana paṭhamanimmānaṃ
balavaṃ hoti; itarena tassa uddhaṃ vā adho vā gantabbaṃ.
Pathaviyā pi ummujjanimmujjan ti ettha ummujja
uṭṭhānaṃ vuccati, nimmujjan ti saṃsīdanaṃ. Ummujjañ ca
nimmujjañ ca ummujjanimmujjaṃ. Evaṃ kātukāmena āpo-
kasiṇaṃ samāpajjitvā uṭṭhāya: ettake ṭhāne pathavī udakaṃ
hotū ti paricchinditvā parikammaṃ katvā vuttanayen'; eva
adhiṭṭhātabbaṃ; saha adhiṭṭhānena yathā paricchinne ṭhāne
pathavī udakam eva hoti, so tattha ummujjanimmujjaṃ
karoti. Tatrā 'yaṃ pāḷi6:- pakatiyā āpokasiṇasamāpattiyā
lābhī hoti, pathaviṃ āvajjati; āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti:
udakaṃ hotū ti, udakaṃ hoti. So pathaviyā ummujjanimmuj-
jaṃ karoti. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto udake
ummujjanimmujjaṃ karoti, evam eva so iddhimā ceto va
sippatto, pathaviyā ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathāpi
udake ti.
Na kevalañ ca ummujjanimujjam eva; nahānapāna-mukha-
dhovana-bhaṇḍakadhovanādisu yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ
karoti. Na kevalañ ca udakam eva, sappitelamadhuphāṇitā-
disu pi yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ: idañ c'; idañ ca ettakaṃ
hotū ti āvajjitvā, parikammaṃ katvā, adhiṭṭhahantassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -kuṭṭaṃ always.
2 PṬṢ. ed. āvajjamāno
3 Ibid., manussā pakatiyā.
4 So also PṬṢ. ed.
5 Bhm -ggahaṇa-.
6 Pṭs. ii, 208.

[page 396]
396 XII. Iddhividhāniddeso
yathādiṭṭhitam eva hoti. Uddharitvā bhājanagataṃ karon-
tassa sappisappim eva hoti, telādīni telādīni yeva, udakaṃ
udakam eva. So tattha temitukāmo va temeti, na temitu-
kāmo na temeti. Tass'; eva ca sā pathavī udakaṃ hoti, sesa-
janassa pathavī yeva. Tattha manussā pattikā pi gacchanti,
yānādīhi pi gacchanti, kasikammādīni pi karonti yeva. Sace
panā 'yaṃ tesam pi udakaṃ hotū ti icchati, hoti yeva. Paric-
chinnakālaṃ pana atikkamitvā yaṃ pakatiyā ghaṭataḷākā-
disu udakaṃ, taṃ ṭhapetvā avasesaṃ paricchinnaṭṭhānaṃ
pathavī yeva hoti.
Udake pi abhijjamāne ti ettha yaṃ udakaṃ akkamitvā
saṃsīdati, taṃ bhijjamānan ti vuccati, viparītaṃ abhijjamā-
naṃ. Evaṃ gantukāmena pana pathavīkasiṇaṃ samāpajjitvā
vuṭṭhāya: ettake ṭhāne udakaṃ pathavī hotū ti paricchin-
ditvā parikammaṃ katvā vuttanayen'; eva adhiṭṭhātabbaṃ;
saha adhiṭṭhānena yathā paricchinnaṭṭhāne udakaṃ pa-
thavī yeva hoti, so tattha gacchati. Tatrā 'yaṃ pāḷi1:-
pakatiyā pathavīkasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, udakaṃ āvaj-
jati; āvajjitvā ñāṇena adhitthāti: pathavī hotū ti, pathavī hoti.
So abhijjamāne udake gacchati. Yathā manussā pakatiyā
aniddhimanto abhijjamānāya pathaviyā gacchanti, evam eva
so iddhimā ceto vasippatto abhijjamāne udake gacchati seyyathā-
pi pathaviyan ti1.
Na kevalañ ca gacchati, yaṃ yaṃ iriyāpathaṃ icchati,
taṃ taṃ karoti.2 Na kevalañ ca pathavim eva karoti, maṇi-
suvaṇṇapabbatarukkhādisu pi yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ
vuttanayen'; eva āvajjitvā adhiṭṭhāti, yathādhiṭṭhitam eva
hoti. Tass'; eva ca taṃ udakaṃ pathavī hoti, sesajanassa
udakam eva, macchakacchapā ca udakakākādayo ca yathā-
ruci3 vicaranti. Sace panā'yaṃ aññesam pi manussānaṃ taṃ
pathaviṃ kātuṃ icchati, karoti yeva. Paricchinnakālātik-
kamena4 pana udakam eva hoti.
Pallankena kamatī ti pallankena gacchati.
Pakkhī sakuṇo ti pakkhehi yuttasakuṇo. Evaṃ kātukā-
mena pana pathavīkasiṇaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya, sace nisin-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 208.
2 Sb kappeti.
3 Sb ruciṃ.
4 Sb -kame.

[page 397]
Dasa iddhiyo 397
no gantum icchati, pallankappamāṇaṃ ṭhānaṃ paricchinditvā
parikammaṃ katvā vuttanayen'; eva adhiṭṭhātabbaṃ; sace
nipanno gantukāmo hoti mañcappamāṇaṃ; sace padasā
gantukāmo hoti maggappamāṇan ti evaṃ yathānurūpaṃ
ṭhānaṃ paricchinditvā vuttanayen'; eva: pathavī hotū ti
adhiṭṭhātabbaṃ; saha adhiṭṭhānena pathavī yeva hoti.
Tatrā 'yaṃ pāḷi1:- Ākāse pi pallankena kamati2 seyyathā
pi pakkhī sakuṇo ti. Pakatiyā pathavīkasiṇasamāpattiyā
lābhī hoti, ākāsaṃ āvajjati; āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti:
pathavī hotū ti, pathavī hoti. So ākāse antalikkhe cankamati
pi tiṭṭhati pi nisīdati pi seyyam pi kappeti. Yathā manussā
pakatiyā aniddhimanto pathaviyaṃ cankaman ti pi . . . pe
. . . seyyam pi kappenti, evam eva so iddhimā cetovasippatto
ākāse antalikkhe cankamati pi . . . pe . . . seyyam pi kappe-
tī ti.
Ākāse gantukāmena ca bhikkhunā dibbacakkhu-lābhinā
pi bhavitabbaṃ. Kasmā? Antare utusamuṭṭhānā vā pab-
batarukkhādayo3 honti, nāgasupaṇṇādayo vā ussuyantā
māpenti nesaṃ4 dassanatthaṃ. Te pana disvā kiṃ kātab-
ban ti? Pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya: ākāso
hotū ti parikammaṃ katvā adhiṭṭhātabbaṃ. Thero pan'
āha:- Samāpatti-samāpajjanaṃ, āvuso, kimatthiyaṃ? Nanu
samāhitam ev'; assa cittaṃ, tena yaṃ yaṃ ṭhānaṃ: ākāso
hotū ti adhiṭṭhāti, ākāso yeva hotī ti. Kiñcāpi evam āha,
atha kho tirokuḍḍapāṭihāriye vuttanayen'; eva paṭipajjitab-
baṃ. Api ca okāse orohanattham pi iminā dibbacakkhu-
lābhinā bhavitabbaṃ. Ayaṃ hi sace anokāse nahānatitthe
vā gāmadvāre vā orohati, mahājanassa pākaṭo hoti; tāsmā
dibbacakkhunā passitvā anokāsaṃ vajjetvā5 okāse ota-
ratī ti.
Ime pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evam mahānubhāve
pāṇinā parāmasati parimajjatī ti6 ettha candimasuriyānaṃ
dvācattāḷīsayojanasahassassaupari caraṇena mahiddhikatā tīsu
dīpesu ekakkhaṇe ālokakaraṇena mahānubhāvatā veditabbā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 208.
2 PṬṢ. ed. cankamati.
3 Sb rukkhapabbat-.
4 Sb tesaṃ.
5 Bhm vajjitvā.
6 D. i, 78.

[page 398]
398 XII. Iddhividhāniddeso
Evaṃ upari caraṇa-ālokakaraṇehi vā mahiddhike ten'; eva
mahiddhikattena mahānubhāve, parāmasatī ti pariggaṇhati,
ekadese vā chupati; parimajjatī ti samantato ādāsatalaṃ viya
parimajjati. Ayaṃ pan'; assa iddhi-abhiññā pādakajjhāna-
vasen'; eva ijjhati; n'; atth'; ettha kasiṇasamāpattiniyamo.
Vuttaṃ h'; etaṃ Paṭisambhidāyaṃ1:- Ime candimasuriye . . .
parimajjatī ti idha so iddhimā cetovasippatto2 . . . candima-
suriye āvajjati; āvajjetvā ñāṇena adhiṭṭhāti: hatthapāse hotū
ti, hatthapāse hoti. So nisinnako vā nipannako vā candima-
suriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati. Yathā manus-
sā pakatiyā aniddhimanto kiñcid eva rūpagataṃ hatthapāse
āmasanti parāmasanti parimajjanti, evam eva so iddhimā . . .
pe... parimajjatī ti. Svāyaṃ yadi icchati gantvā parāma-
situṃ, gantvā parāmasati.
Yadi pana idh'; eva nisinnako vā nipannako vā parāma-
situkāmo hoti: hatthapāse hotū ti adhiṭṭhāti, adhiṭṭhānaba-
lena vaṇṭamuttatālaphalaṃ viya āgantvā hatthapāse ṭhite
vā parāmasati, hatthaṃ vā vaḍḍhetvā, vaḍḍhentassa pana
kiṃ upādinnakaṃ vaḍḍhati? Anupādinnakan ti? Upādin-
nakaṃ nissāya anupādinnakaṃ vaḍḍhati. Tattha Tipiṭaka-
Cūlanāgatthero āha:- kiṃ pan'; āvuso upādinnakaṃ khud-
dakam pi mahantam pi na hoti? Nanu yadā bhikkhu tāḷac-
chiddādīhi nikkhamati, tadā upādinnakaṃ khuddakaṃ hoti,
yadā mahantaṃ attabhāvaṃ karoti, tadā mahantaṃ hoti,
Mahā-Moggallānattherassa viyā ti.
Ekasmiṃ kira samaye Anāthapiṇḍiko gahapati Bhagavato
dhammadesanaṃ sutvā: sve, bhante, pañcahi bhikkhusatehi
saddhiṃ amhākaṃ gehe bhikkhaṃ gaṇhathā ti nimantetvā
pakkami. Bhagavā adhivāsetvā taṃ divasāvasesaṃ rattibhā-
gañ ca vītināmetvā paccūsasamaye dasasahassilokadhātuṃ
olokesi. Ath'; assa Nandopanando nāma Nāgarājā ñāṇa-
mukhe āpātham āgacchi. Bhagavā: ayaṃ Nāgarājā may-
haṃ ñāṇamukhe āpātham āgacchati. Atthi nu kho assa
upanissayo ti āvajjento: ayaṃ micchāditthiko tīsu ratanesu

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 208. All edns. omit the pi of the PṬṢ. text after
Ime.
2 Only Sh notes these elisions in the canonical text.

[page 399]
Dasa iddhiyo 399
appasanno ti disvā: ko nu kho imaṃ micchādiṭṭhito vivecey-
yā ti āvajjento Mahā-Moggallānattheraṃ addasa. Tato
pabhātāya rattiyā sarīrapaṭijagganaṃ katvā āyasmantaṃ
Ānandaṃ āmantesi: Ānanda, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ
ārocehi. Tathāgato devacārikaṃ gacchatī ti. Taṃ diva-
sañ ca Nandopanandassa āpānabhūmiṃ sajjayiṃsu. So
dibbaratanapallanke dibbena setacchattena dhārayamānena
tividhanāṭakehi c'; eva nāgaparisāya ca parivuto dibbabhā-
janesu upaṭṭhāpita-annapānavidhiṃ olokayamāno nisinno
hoti. Atha Bhagavā yathā nāgarājā passati tathā katvā
tassa vitānamatthaken'; eva pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ
Tāvatiṃsadevalokābhimukho pāyāsi. Tena kho pana sama-
yena Nandopanandassa Nāgarājassa evarūpaṃ pāpakaṃ
diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: ime hi nama muṇḍakā samaṇa-
kā amhākaṃ uparūpari bhavanena devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ
bhavanaṃ pavisanti pi nikkhamanti pi, na dāni ito paṭṭhayā
imesaṃ amhākaṃ matthake pādapaṃsuṃ okirantānaṃ gan-
tuṃ dassāmī ti uṭṭhāya Sinerupādaṃ gantvā, taṃ attabhā-
vaṃ vijahitvā, Sineruṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā
upariphaṇaṃ katvā Tāvatiṃsa-bhavanaṃ avakujje phaṇena
gahetvā adassanaṃ gamesi. Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo
Bhagavantaṃ etad avoca:- Pubbe, bhante, imasmiṃ padese
ṭhito Sineruṃ passāmi, Sineruparibhaṇḍaṃ passāmi, Tāva-
tiṃsaṃ passāmi, Vejayantaṃ passāmi, Vejayantapāsādassa
upari dhajaṃ passāmi. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo
yaṃ etarahi neva Sineruṃ passāmi ...pe... na Vejayan-
tapāsādassa upari dhajaṃ passāmī ti? Ayaṃ, Raṭṭhapāla,
Nandopanando nāma Nāgarājā tumhākaṃ kupito Sineruṃ
sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari phaṇena paticchā-
detvā andhakāraṃ katvā ṭhito ti. Damemi naṃ, bhante ti.
Na Bhagavā anujāni. Atha kho āyasmā Bhaddiyo, āyasmā
Rāhulo ti anukkamena sabbe pi bhikkhū uṭṭhahiṃsu. Na
Bhagavā anujāni. Avasāne Mahāmoggallānatthero: ahaṃ,
bhante, damemi nan ti āha. Damehi, Moggallānā ti Bhagavā
anujāni. Thero attabhāvaṃ vijahitvā mahantaṃ Nāgarā-
javaṇṇaṃ abhinimminitvā Nandopanandaṃ cuddasakkhat-
tuṃ bhogehi parikkhipitvā tassa phaṇamatthake attano pha-
ṇaṃ ṭhapetvā Sinerunā saddhiṃ abhinippīḷesi. Nāgarājā

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 400]
400 XII. Iddhividhāniddeso
padhūmāsi.1 Thero pi: na tuyhaṃ yeva sarīre dhūmo
atthi, mayham pi atthī ti padhūmāsi. Nāgarājassa dhūmo
theraṃ na bādhati, therassa pana dhūmo Nāgarājānaṃ
bādhati. Tato Nāgarājā pajjali. Thero pi: na tuyhaṃ yeva
sarīre aggi atthi, mayham pi atthī ti pajjali. Nāgarājassa tejo
theraṃ na bādhati, therassa pana tejo nāgarājānaṃ bādhati.
Nāgarājā: ayaṃ maṃ Sinerunā abhinippīḷetvā dhūmāyati c'
eva pajjalati cā ti cintetvā: bho tvaṃ ko 'sī ti? paṭipucchi.
Ahaṃ kho, Nanda, Moggallāno ti. Bhante, attano bhikkhu-
bhāvena patiṭṭhāhī ti. Thero attabhāvaṃ vijahitvā tassa
dakkhiṇakaṇṇasotena pavisitvā vāmakaṇṇasotena nikkhami,
vāmakaṇṇasotena pavisitvā dakkhiṇakaṇṇasotena nikkhami;
tathā dakkhiṇanāsasotena pavisitvā vāmanāsasotena nik-
khami, vāmanāsasotena pavisitvā dakkhiṇanāsasotena nik-
khami. Tato Nāgarājā mukhaṃ vivari. Thero mukhena
pavisitvā anto kucchiyaṃ pacīnena ca pacchimena ca canka-
mati. Bhagavā: Moggallāna, Moggallāna, manasikarohi!
Mahiddhiko esa nāgo ti āha. Thero: mayhaṃ kho bhante
cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā
anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Tiṭṭhatu, bhante, Nando-
panando, ahaṃ Nandopanandasadisānaṃ nāgarājānaṃ sa-
tam pi sahassam pi satasahassam pi dameyyan ti āha. Nāga-
rājā cintesi: pavisanto tāva me na diṭṭho. Nikkhamanakāle
dāni naṃ dāṭhantare pakkhipitvā sankhādissāmī ti cintetvā:
nikkhama, bhante, mā maṃ antokucchiyaṃ aparāparaṃ
cankamanto bādhayitthā ti āha. Thero nikkhamitvā bahi
aṭṭhāsi. Nāgarājā: ayaṃ so ti disvā nāsavātaṃ vissajji.
Thero catutthaṃ jhānaṃ samāpajji, lomakūpam pi 'ssa vāto
cāletuṃ nāsakkhi. Avasesabhikkhū kira ādito paṭṭhāya
sabbapāṭihāriyāni kātuṃ sakkuṇeyyuṃ. Imaṃ pana ṭhānaṃ
patvā evaṃ khippanisantino hutvā samāpajjituṃ na sakkhis-
santī ti tesaṃ Bhagavā Nāgarājadamanaṃ nānujāni. Nāga-
rājā: ahaṃ imassa samaṇassa nāsavātena lomakūpam pi
cāletuṃ nāsakkhiṃ. Mahiddhiko samaṇo ti cintesi. Thero
attabhāvaṃ vijahitvā supaṇṇarūpaṃ abhinimminitvā supaṇ-
ṇavātaṃ dassento nāgarājānaṃ anubandhi. Nāgarājā taṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb padhūpāyi; Sh padhūmāyi.

[page 401]
Dasa iddhiyo 401
attabhāvaṃ vijahitvā māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā:
bhante, tumhākaṃ saraṇaṃ gacchāmī ti vadanto therassa
pāde vandi. Thero: Satthā, Nanda, āgato. Ehi, gamissāmā
ti nāgarājānaṃ damayitvā nibbisaṃ katvā gahetvā Bhaga-
vato santikaṃ agamāsi. Nāgarājā Bhagavantaṃ vanditvā:
bhante, tumhākaṃ saraṇaṃ gacchāmī ti āha. Bhagavā:
sukhī hohi, Nāgarājā ti vatvā bhikkhusaṃghaparivuto Anā-
thapiṇḍikassa nivesanaṃ agamāsi. Anāthapiṇḍiko: kiṃ
bhante atidivā āgatatthā ti āha. Moggallānassa ca Nando-
panandassa ca sangāmo ahosī ti. Kassa, bhante, jayo, kassa
parājayo ti ? Moggallānassa jayo, Nandassa parājayo ti.
Anāthapiṇḍiko: adhivāsetu me, bhante, Bhagavā sattāhaṃ
ekapaṭipāṭiyā bhattaṃ sattāhaṃ therassa sakkāraṃ karissāmī
ti sattāhaṃ Buddhappamukhānaṃ pañcannaṃ bhikkhusa-
tānaṃ mahāsakkāraṃ akāsi. Iti imaṃ imasmiṃ Nandopa-
nandadamane kataṃ mahantaṃ attabhāvaṃ sandhāy'; etaṃ
vuttaṃ: yadā mahantaṃ attabhāvaṃ karoti, tadā mahantaṃ
hoti Mahāmoggallānattherassa viyā ti. Evaṃ vutte pi bhik-
khū: upādinnakaṃ nissāya anupādinnakam eva vaḍḍha-
tī ti āhaṃsu.
Ayam eva c'; ettha yutti. So evaṃ katvā na kevalaṃ
candimasuriye parāmasati, sace icchati pādakathalikaṃ katvā
pāde ṭhapeti, pīṭhaṃ katvā nisīdati, mañcaṃ katvā nipajjati,
apassena phalakaṃ katvā apassayati.
Yathā ca eko, evaṃ aparo pi anekesu pi hi bhikkhusatasahas-
sesu evaṃ karontesu tesañ ca ekamekassa tath'; eva ijjhati,
candimasuriyānañ ca gamanam pi ālokakaraṇam pi tath'; eva
hoti. Yathā hi pātisahassesu udakapūresu sabbapātīsu ca
candamaṇḍalāni dissanti, pākatikam eva candassa gamanam
pi ālokakaraṇañ ca hoti, tathūpamam etaṃ pāṭihāriyaṃ.
Yāva Brahmalokā pī1 ti Brahmalokam pi paricchedaṃ
katvā, kāyena vasaṃ vattetī ti tattha Brahmaloke kāyena
attano vasaṃ vatteti. Tass'; attho pāḷiṃ anugantvā veditab-
bo. Ayaṃ h'; ettha pāḷi2:- Yāva Brahmalokā pi kāyena
vasaṃ vattetī ti sace so iddhimā cetovasippatto Brahmalokaṃ
gantukāmo hoti, dūre pi santike adhiṭṭhāti: santike hotū ti, san-

--------------------------------------------------------------------------
1 Iddhividhā formula. See D. i, 78. Pṭs. ii, 209.

[page 402]
402 XII. Iddhividhāniddeso
tike hoti, santike pi dūre adhiṭṭhāti: dūre hotū ti, dūre hoti;
bahukam pi thokaṃ adhiṭṭhāti: thokaṃ hotū ti, thokaṃ hoti,
thokam pi bahukam pi adhiṭṭhāti: bahukaṃ hotū ti; bahukaṃ
hoti; dibbena cakkhunā tassa Brahmuno rūpaṃ passati;
dibbāya sotadhātuyā tassa Brahmuno saddaṃ suṇāti; ceto-
pariyañāṇena tassa Brahmuno cittaṃ pajānāti. Sace so id-
dhimā cetovasippatto dissamānena kāyena Brahmalokaṃ gantu-
kāmo hoti, kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, kāyavasena cittaṃ
adhiṭṭhāti; kāyavasena cittaṃ pariṇāmetvā, kāyavasena cit-
taṃ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañ ca lahusaññañ ca okkamitvā
dissamānena kāyena Brahmalokaṃ gacchati. Sace so iddhimā
cetovasippatto adissamānena kāyena Brahmalokaṃ gantu-
kāmo hoti, cittavasena kāyaṃ pariṇāmeti, cittavasena kāyaṃ
adhiṭṭhāti; cittavasena kāyaṃ pariṇāmetvā cittavasena kāyaṃ
adhiṭṭhahitvā sukhasaññañ ca lahusaññañ ca okkamitvā adis-
samānena kāyena Brahmalokaṃ gacchati. So tassa Brahmuno
purato rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbangapañcangiṃ
ahīnindriyaṃ.1 Sace so iddhimā cankamati, nimmito pi
tattha cankamati. Sace so iddhimā titṭhati ... nisīdati ...
seyyaṃ kappeti, nimmito pi tattha seyyaṃ kappeti. Sace so
iddhimā dhūpāyati2 ... pajjalati ... dhammaṃ bhāsati ...
pañhaṃ pucchati ... pañhaṃ puṭṭho vissajjeti nimmito pi
tattha pañhaṃ puṭṭho vissajjeti. Sace so iddhimā tena Brahmu-
nā saddhiṃ santiṭṭhati, sallapati, sākacchaṃ samāpajjati,
nimmito pi tattha tena Brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati, sallapati,
sākacchaṃ samāpajjati; yaṃ yad eva hi so iddhimā karoti, taṃ
tad eva nimmito karotī ti.
Tattha dūre pi santike adhiṭṭhātī ti pādakajjhānato vuṭṭhā-
ya, dūre devalokaṃ vā Brahmalokaṃ vā āvajjati: santike
hotū ti, āvajjitvā parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā
ñāṇena adhiṭṭhāti: santike hotū ti santike hoti. Esa nayo
sesapadesu pi.
Tattha ko dūraṃ gahetvā santikaṃ akāsī ti? ‘Bhagavā.
Bhagavā hi jamakapāṭihāriyāvasāne devalokaṃ gacchanto
Yugandharañ ca Sineruñ ca santike katvā pathavītalato eka-

--------------------------------------------------------------------------
1 PṬṢ. ed. -paccangaṃ ahinindriyaṃ.
2 Bhm dhūmāyati. Only Sh indicates the elisions.

[page 403]
Dasa iddhiyo 403
pādaṃ Yugandhare patiṭṭhapetvā, dutiyaṃ Sinerumatthake
ṭhapesi.
Añño ko akāsi? Mahāmoggallānatthero. Thero hi Sā-
vatthito bhattakiccaṃ katvā nikkhantaṃ dvādasayojanaṃ
parisaṃ tiṃsayojanaṃ Sankassanagaramaggaṃ sankhipitvā
tan khaṇaṃ yeva sampāpesi. Api ca Tambapaṇṇidīpe Cūḷa-
Samuddatthero pi akāsi. Dubbhikkhasamaye kira therassa
santikaṃ pāto va satta bhikkhusatāni āgamaṃsu. Thero:
mahābhikkhusangho kuhiṃ bhikkhācāro bhavissatī ti cinten-
to sakala-Tambapaṇṇidīpe adisvā: paratīre Pāṭaliputte bha-
vissatī ti disvā bhikkhū pattacīvaraṃ gāhāpetvā:- eth'; āvuso
bhikkhācāraṃ gamissāmā ti pathaviṃ sankhipitvā Pāṭaliput-
taṃ gato. Bhikkhū: kataraṃ, bhante, imaṃ nagaran ti?
pucchiṃsu. Pāṭaliputtaṃ, āvuso ti. Pāṭaliputtaṃ nama
dūre bhante ti. Āvuso, mahallakattherā nāma dūre pi ga-
hetvā santike karontī ti. Mahāsamuddo kuhiṃ, bhante ti?
Nanu, āvuso, antarā ekaṃ nīlamātikaṃ atikkamitvā āgatatthā
ti? Āma, bhante. Mahāsamuddo pana mahanto ti. Āvuso,
mahallakattherā nāma mahantam pi khuddakaṃ karontī ti.
Yathā cā 'yaṃ, evaṃ Tissadattatthero1 pi sāyaṃhasamaye
nahāyitvā katuttarāsango: Mahābodhiṃ vandissāmī ti cinte
uppanne santike akāsi. Santikaṃ pana gahetvā: ko dūram
akāsī ti? Bhagavā. Bhagavā hi attano ca Angulimālassa
ca antaraṃ santikam pi dūram akāsī ti. Atha ko bahukaṃ
thokaṃ akāsī ti? Mahākassapatthero. Rājagahe kira nak-
khattadivase pañcasatā kumāriyo candapūve gahetvā nak-
khattakīḷanatthāya gacchantiyo Bhagavantaṃ disvā kiñci
nādaṃsu. Pacchato āgacchantaṃ pana theraṃ disvā: am-
hākaṃ thero eti, pūvaṃ dassāmā ti sabbā pūve gahetvā
theraṃ upasankamiṃsu. Thero pattaṃ nīharitvā sabbaṃ
ekapattapūramattam akāsi. Bhagavā theraṃ āgamayamāno
purato nisīdi. Thero āharitvā Bhagavato adāsi.
Illīsaseṭṭhivatthusmiṃ2 pana Mahā-moggallānatthero tho-
kaṃ bahukam akāsi, Kākavalliyavatthusmiñ ca Bhagavā.
Mahākassapatthero kira sattāhaṃ samāpattiyā vītināmetvā
daḷiddasangahaṃ karonto Kākavalliyassa nāma duggata-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh Tissagutta-; Bhm Tissatthero.
2 Dhp. A. i, 367 f.; cf. Jāt. i, 349 f.

[page 404]
404 XII. Iddhividhāniddeso
manussassa gharadvāre aṭṭhāsi. Tassa jāyā theraṃ disvā
patino pakkaṃ aloṇambilayāguṃ patte ākiri. Thero taṃ
gahetvā Bhagavato hatthe ṭhapesi. Bhagavā mahābhikkhu
sanghassa pahonakaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Ekapattena ābhatā
sabbesaṃ pahosi. Kākavalliyo pi sattame divase seṭṭhiṭṭhā-
naṃ alatthā ti.
Na kevalañ ca thokassa bahukaraṇaṃ madhuraṃ amadhu-
raṃ, amadhuraṃ madhuran ti ādisu pi yaṃ yaṃ icchati, sab-
baṃ iddhimato ijjhati. Tathā hi Mahā-Anuḷatthero nāma
sambahule bhikkhū piṇḍāya caritvā sukkhabhattam1 eva la-
bhitvā Gangātīre nisīditvā paribhuñjamāne disvā: Gangāya
udakaṃ sappimaṇḍan ti adhiṭṭhahitvā sāmaṇerānaṃ sañ-
ñaṃ adāsi. Te thālakehi āharitvā bhikkhusanghassa adaṃsu.
Sabbe madhurena sappimaṇḍena bhuñjiṃsū ti.
Dibbena cakkhunā ti idh'; eva ṭhito ālokaṃ vaḍḍhetvā
tassa Brahmuno rūpaṃ passati. Idh'; eva ca ṭhito sabbaṃ
tassa bhāsato saddaṃ suṇāti cittaṃ pajānāti.
Kāyavasena cittaṃ pariṇāmetī ti karajakāyavasena2 cittaṃ
pariṇāmeti, pādakajjhānacittaṃ gahetvā kāye āropeti, kā-
yānugatikaṃ karoti, dandhagamanaṃ, kāyagamanaṃ hi
dandhaṃ hoti.
Sukhasaññañ ca lahusaññañ ca okkamatī ti pādakajjhānā-
rammaṇena iddhicittena sahajātaṃ sukhasaññañ ca lahusañ-
ñañ ca okkamati, pavisati, phusati, sampāpuṇāti. Sukhasañ-
ñā nāma upekkhāsampayuttā saññā; upekkhā hi santaṃ su-
khan ti vuttā. Sā yeva ca saññā nīvaraṇehi ceva vitakkā-
dīhi paccanīkehi ca vimuttattā lahusaññā ti pi veditabbā.
Taṃ okkantassa pan'; assa karajakāyo pi tūlapicu viya sal-
lahuko hoti. So evaṃ vātakkhittatūlapicunā viya sallahu-
kena dissamānena kāyena Brahmalokaṃ gacchati. Evaṃ
gacchanto ca sace icchati, pathavīkasiṇavasena ākāse maggaṃ
nimminitvā padasā gacchati. Sace icchati vāyokasiṇava-
sena vāyuṃ adhiṭṭhahitvā tūlapicu viya vāyunā gacchati.
Api ca gantukāmatā eva ettha pamāṇaṃ, sati hi gantukā-
matāya evaṃ katacittādhiṭṭhāno adhiṭṭhānavegakkhitto vaso
issāsakhittasaro viya dissamāno gacchati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm sukka-.
2 Sbh -kāyassa vasena.

[page 405]
Dasa iddhiyo 405
Cittavasena kāyaṃ pariṇāmetī ti kāyaṃ gahetvā citte āro-
peti; cittānugatikaṃ karoti sīghagamanaṃ, cittagamanaṃ hi
sīghaṃ hoti. Sukhasaññañ ca lahusaññañ ca okkamatī ti
rūpakāyārammaṇena iddhicittena sahajātaṃ sukhasaññañ ca
lahusaññañ ca okkamati. Sesaṃ vuttanayen'; eva veditab-
baṃ. Idaṃ pana cittagamanam eva hoti.
Evaṃ adissamānena kāyena gacchanto panā 'yaṃ: kiṃ tassa
adhiṭṭhānacittassa uppādakkhaṇe gacchati, udāhu ṭhitik-
khaṇe, bhangakkhaṇe vā ti? vutte: tīsu pi khaṇesu gacchatī
ti thero āha. Kiṃ pana: so sayaṃ gacchati? Nimmitaṃ
pesetī ti? Yathāruci1 karoti. Idha pan'; assa sayaṃ gam-
anam eva āgataṃ.
Manomayan ti adhiṭṭhānamanena nimmitattā manomayaṃ.
Ahīnindriyan ti idaṃ cakkhusotādīnaṃ saṇṭhānavasena
vuttaṃ.
Nimmitarūpe pana pasādo nāma n'; atthi. Sace iddhimā
cankamati, nimmito pi tattha cankamatī ti2 ādi sabbaṃ sāvaka-
nimmitaṃ sandhāya vuttaṃ. Buddhanimmito pana yaṃ
yaṃ Bhagavā karoti, taṃ tam pi karoti, Bhagavato ruciva-
sena aññam pi karotī ti ettha ca yaṃ so iddhimā idh'; eva
ṭhito dibbena cakkhunā rūpaṃ passati, dibbāya sotadhā-
tuyā saddaṃ suṇāti, cetopariyañāṇena cittaṃ pajānāti, na
ettāvatā kāyena vasaṃ vatteti. Yam pi so idh'; eva ṭhito
tena Brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samā-
pajjati, ettāvatā pi na kāyena vasaṃ vatteti. Yam pi 'ssa
dūre pi santike adhiṭṭhātī ti ādikaṃ adhiṭṭhānaṃ, ettāvatā
pi na kāyena vasaṃ vatteti. Yam pi so dissamānena vā
adissamānena vā kāyena Brahmalokaṃ gacchati, ettāvatā
pi na kāyena vasaṃ vatteti. Yañ ca kho so tassa Brahmuno
purato rūpaṃ abhinimminātī ti ādinā nayena vuttavidhānaṃ
āpajjati, ettāvatā kāyena vasaṃ vatteti nāma. Sesaṃ pan'
ettha kāyena vasaṃ vattanāya pubbabhāgadassanatthaṃ vut-
tan ti ayaṃ tāva adhiṭṭhānā iddhi.
(2) Vikubbanāyaṃ3 pana manomayāya ca idaṃ nānākara-
ṇaṃ. Vikubbanaṃ tāva karontena so pakativaṇṇaṃ vija-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb -ruciṃ.
2 Pṭs. ii, 209.
3 Sbh -nāya; Sh adds ca.
II. 3

[page 406]
406 XII. Iddhividhāniddeso
hitvā kumārakavaṇṇaṃ vā dasseti, nāgavaṇṇaṃ vā dasseti,
supaṇṇavaṇṇaṃ vā dasseti, asuravaṇṇaṃ1 vā dasseti, indavaṇ-
ṇaṃ vā dasseti, devavaṇṇaṃ vā dasseti, Brahmavaṇṇaṃ vā
dasseti, samuddavaṇṇaṃ vā dasseti, pabbatavaṇṇaṃ vā
dasseti, sīhavaṇṇaṃ ..., vyagghavaṇṇaṃ ..., dīpivaṇṇaṃ
... dasseti, hattham pi dasseti, assam ..., ratham ...
pattam ... vividham pi senāvyūhaṃ dassetī ti2 evaṃ vuttesu
kumārakavaṇṇādisu yaṃ yaṃ ākankhati, taṃ taṃ adhiṭṭhā-
tabbaṃ. Adhiṭṭhahantena ca pathavīkasiṇādisu aññatarā-
rammaṇato abhiññāpādakajjhānato vuṭṭhāya attano kumā-
ravaṇṇo3 āvajjitabbo, āvajjitvā parikammāvasāne puna samā-
pajjitvā vuṭṭhāya: evarūpo nāma kumārako homī ti adhiṭṭhā-
tabbaṃ; saha adhiṭṭhānacittena kumārako hoti Devadatto
viya.4 Esa nayo sabbattha. Hatthim pi dassetī ti ādi pan'
ettha bahiddhā pi hatthi-ādi dassanavasena vuttaṃ. Tattha:
hatthī homī ti anadhiṭṭhahitvā: hatthī hotū ti adhiṭṭhātab-
baṃ. Assādisu pi es'; eva nayo ti. Ayaṃ vikubbanā iddhi.
(3) Manomayaṃ kātukamo pana pādakajjhānato vuṭṭhā-
ya, kāyaṃ tāva āvajjitvā vuttanayen'; eva: susiro hotū ti
adhiṭṭhāti, susiro hoti. Ath'; assa abbhantare aññaṃ kā-
yaṃ āvajjitvā parikammaṃ katvā vuttanayen'; eva, adhiṭṭhā-
ti tassa abbhantare: añño kāyo hotū ti, so taṃ muñjamhā
īsikaṃ viya kosiyā asiṃ viya, karaṇḍāya ahiṃ viya ca abbā-
hati. Tena vuttaṃ:- idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ
kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbangapaccangiṃ
ahīnindriyaṃ. Seyyathā pi puriso muñjamhā īsikaṃ pavā-
heyya, tassa evam assa: ayaṃ muñjo, ayaṃ īsikā, añño muñjo,
aññā īsikā, muñjamhā tveva īsikā pavāḷhā ti5 ādi. Ettha ca
yathā īsikādayo muñjādīhi sadisā honti, evaṃ manomaya-
rūpaṃ iddhimatā sadisam eva hotī ti dassanatthaṃ etā
upamā vuttā ti. Ayaṃ manomayā iddhi.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge Iddhivi-
dhaniddeso nāma dvādasamo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 PṬṢ. ed. yakkhavaṇṇaṃ.
2 Pṭs. ii, 210.
3 Sh kumāraka-.
4 Dhp. A. i, 139.
5 D. i, 77; Pṭs. ii, 211. PṬṢ. ed. both read ubbhato.

[page 407]
407
XIII
TERASAMA-PARICCHEDO
ABHIÑÑĀ-NIDDESO
Idāni dibbasotadhātuyā niddesakkamo anuppatto. Tattha
tato parāsu ca tīsu abhiññāsu: so evaṃ samāhite citte1 ti
ādīnaṃ attho vuttanayen'; eva veditabbo. Sabbattha pana
visesamattam eva vaṇṇayissāma.
Tatra dibbāya sotadhātuyā ti ettha dibbasadisattā dibbā.
Devānaṃ hi sucaritakammanibbattā pittasemharuhirādīhi
apaḷibuddhā upakkilesavimuttatāya dūre pi ārammaṇaṃ
sampaṭicchanasamatthā dibbappasādasotadhātu hoti. Ayañ
cā pi imassa bhikkhuno viriyabhāvanābalanibbattā2 ñāṇaso-
tadhātu tādisā yevā ti dibbasadisattā dibbā. Api ca dibba-
vihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibbavihārasannissi-
tattā pi dibbā. Savanaṭṭhena nijjīvaṭṭhena ca sotadhātu.
Sotadhātukiccakaraṇena ca sotadhātu viyā ti pi sotadhātu,
tāya dibbāya sotadhātuyā. Visuddhāyā ti parisuddhāya
nirupakkilesāya. Atikkantamānusikāyā3 ti manussūpacāraṃ
atikkamitvā saddasavanena mānusikaṃ3 maṃsasotadhātuṃ
atikkantāya pī ti vattitvā ṭhitāya. Ubho sadde suṇātī ti dve
sadde suṇāti. Katame dve? Dibbe ca mānuse3 ca, devā-
nañ ca manussānañ ca sadde ti vuttaṃ hoti. Etena padesa-
pariyādānaṃ veditabbaṃ.
Ye dūre santike cā ti ye saddā dūre paracakkavāḷe pi ye
ca santike antamaso sadehasannissitapāṇakasaddā pi, te
suṇātī ti vuttaṃ hoti. Etena nippadesapariyādānaṃ vedi-
tabbaṃ. Kathaṃ panā 'yaṃ uppādetabbā ti? Tena bhik-

--------------------------------------------------------------------------
1 D. i, 79; S. ii, 121, 212; v, 265, 304; A. i, 255; iii, 17, 29;
iv, 241.
2 Sh -balena nibbattā.
3 Bhm -mānuss-

[page 408]
408 XIII. Abhiññāniddeso
khunā abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya pari-
kammasamādhicittena paṭhamataraṃ pakatisotapathe dūre
oḷāriko aranñe sīhādīnaṃ saddo āvajjitabbo, vihāre ghaṇ-
ṭisaddo bherisaddo sankhasaddo sāmaṇeradaharabhikkhū-
naṃ sabbatthāmena sajjhāyantānaṃ sajjhāyanasaddo pa-
katikathaṃ kathentānaṃ: kiṃ bhante? kiṃ āvuso? ti ādi-
saddo sakuṇasaddo vātasaddo padasaddo pakkuṭṭhita-uda-
kassa1 cicciṭāyanasaddo ātape sussamānatālapaṇṇasaddo
kunthakipillikādi-saddo2 ti evaṃ sabboḷārikatopabhuti ya-
thākkamena sukhumasaddā āvajjitabbā. Tena puratthimāya
disāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasikātabbaṃ; pacchi-
māya, uttarāya, dakkhiṇāya, heṭṭhimāya, uparimāya disāya,
puratthimāya anudisāya, pacchimāya, uttarāya, dakkhināya
pi anudisāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasikātabbaṃ;
oḷārikānam pi sukhumānam pi saddānaṃ saddanimittaṃ
manasikātabbaṃ. Tassa te saddā pākatikacittassā pi pā-
kaṭā honti, parikammasamādhicittassa pana ativiya pā-
kaṭā. Tass'; evaṃ saddanimittaṃ manasikaroto: idāni dib-
basotadhātu uppajjissatī ti tesu saddesu aññataraṃ āram-
maṇaṃ katvā manodvārāvajjanaṃ uppajjati; tasmiṃ ni-
ruddhe cattāri, pañca vā javanāni javanti, yesaṃ puri-
māni tīṇi, cattāri vā parikamma-upacārānuloma-gotrabhu-
nāmakāni kāmāvacārāni, catutthaṃ pañcamaṃ vā appanā-
cittaṃ rūpāvacaraṃ catutthajjhānikaṃ. Tattha yaṃ tena
appanācittena saddhiṃ uppannaṃ ñāṇaṃ, ayaṃ dibbasota-
dhātū ti veditabbā.
Tato paraṃ tasmiṃ sote patito hoti, taṃ thāmajātaṃ
karontena: etth'; antare saddaṃ suṇāmī ti ekangulamattaṃ
paricchinditvā vaḍḍhetabbaṃ. Tato dvangula-caturangula-
aṭṭhangula-vidatthiratana-antogabbha-pamukha-pāsāda-pa-
riveṇa-sanghārāma-gocaragāma-janapadānivasena yāva cak-
kavāḷaṃ tato vā bhiyyo pi paricchinditvā paricchinditvā
vaḍḍhetabbaṃ. Evaṃ adhigatābhiñño esa pādakajjhānā-
rammaṇena phuṭṭhokāsabbhantaragate pi sadde puna pāda-
kajjhānaṃ asamāpajjitvā pi abhiññāñāṇena suṇāti yeva.
Evaṃ suṇanto ca sace pi yāva Brahmalokā sankhabheripa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm pakkudhita-.
2 Bhm kunthakippili-.

[page 409]
Cetopariyañāṇakathā 409
ṇavādi-saddehi ekakolāhalaṃ hoti, pāṭiyekkaṃ vavattha-
petukāmatāya sati: ayaṃ sankhasaddo, ayaṃ bherisaddo ti
vavatthapetuṃ sakkoti yevā ti.
Dibbasotadhātukathā niṭṭhitā.
Cetopariyañāṇakathāya cetopariyañāṇāyā ti1 ettha pari-
yātī ti pariyaṃ, paricchindatī ti attho. Cetaso pariyaṃ
cetopariyaṃ. Cetopariyañ ca taṃ ñāṇañ cā ti cetopariyañā-
ṇaṃ, tad-atthāyā ti vuttaṃ hoti. Parasattānan ti attānaṃ
ṭhapetvā sesasattānaṃ. Parapuggalānan ti idam pi iminā
ekattham eva, veneyyavasena pana desanāvilāsena ca vyañ-
jananānattaṃ kataṃ. Cetasā ceto ti attano cittena tesaṃ
cittaṃ. Pariccā ti paricchinditvā. Pajānātī ti sarāgādi-
vasena nānappakārato jānāti. Kathaṃ pan'; etaṃ ñāṇaṃ
uppādetabban ti? Etaṃ hi dibbacakkhuvasena ijjhati,
taṃ etassa parikammaṃ, tasmā tena bhikkhunā ālokaṃ
vaḍḍhetvā dibbena cakkhunā parassa hadayarūpaṃ nissāya
vattamānassa lohitassa vaṇṇaṃ passitvā cittaṃ pariyesitab-
baṃ. Yadā hi somanassacittaṃ pavattati, tadā rattaṃ
nigrodhapakkasadisaṃ hoti; yadā domanassacittaṃ pavat-
tati, tadā kāḷakaṃ jambupakkasadisaṃ; yadā upekkhā-
cittaṃ pavattati, tadā pasannatilatelasadisaṃ. Tasmā tena:
idaṃ rūpaṃ somanassindriyasamuṭṭhānaṃ, idaṃ domanas-
sindriyasamuṭṭhānaṃ, idaṃ upekkhindriyasamuṭṭhānan ti
parassa hadayalohitavaṇṇaṃ passitvā passitvā cittaṃ pari-
yesantena ceto pariyañāṇaṃ thāmagataṃ kātabbaṃ. Evaṃ
thāmagate hi tasmim anukkamena sabbam pi kāmāvacara-
cittaṃ rūpāvacarārūpāvacaracittañ ca pajānāti cittā cittam
eva sankamanto vinā pi hadayarūpadassanena. Vuttam pi
c'; etaṃ Aṭṭhakathāyaṃ: āruppe parassa cittaṃ jānitukāmo
kassa hadayarūpaṃ passati, kass'; indriyavikāraṃ oloketī ti?
Na kassaci iddhimato visayo esa, yadidaṃ yattha-katthaci
cittaṃ āvajjanto soḷasappabhedaṃ cittaṃ jānāti. Akatā-
bhinivesassa pana vasena ayaṃ kathā ti.
Sarāyaṃ vā cittan ti ādisu pana aṭṭhavidhaṃ lobhasaha-

--------------------------------------------------------------------------
1 See p. 373; D. i, 79 f.

[page 410]
410 XIII. Abhiññāniddeso
gataṃ cittaṃ: sarāgaṃ cittan ti veditabbaṃ. Avasesaṃ
catubhūmakaṃ kusalāvyākataṃcittaṃ vītarāgaṃ, dve do-
manassacittāni dve vicikicchuddhaccacittānī ti imāni pana
cattāri cittāni imasmiṃ duke sangahaṃ na gacchanti. Keci
pana therā tāni pi sangaṇhanti. Duvidhaṃ pana domanas-
sacittaṃ sadosaṃ cittaṃ nāma. Sabbam pi catubhūmakaṃ
kusalāvyākataṃ vītadosaṃ. Sesāni dasā 'kusalacittāni imas-
miṃ duke sangahaṃ na gacchanti. Keci pana therā tāni pi
sangaṇhanti. Samohaṃ vītamohan ti ettha pana pāṭipug-
galikanayena vicikicchuddhaccasahagatadvayam eva samo-
haṃ, mohassa pana sabbākusalesu sambhavato dvādasa-
vidham pi akusalacittaṃ1 samohaṃ cittan ti veditabbaṃ,
avasesaṃ vītamohaṃ. Thīnamiddhānugataṃ pana san-
khittaṃ, uddhaccānugataṃ vikkhittaṃ. Rūpāvacarārūpāva-
caraṃ mahaggataṃ, avasesaṃ amahaggataṃ. Sabbam pi
tebhūmakaṃ sa-uttaraṃ, lokuttaraṃ anuttaraṃ. Upacārap-
pattaṃ appanāppattañ ca samāhitaṃ, ubhayam appattaṃ
asamāhitaṃ. Tad-angavikkhambhanasamucchedapaṭippas-
saddhanissaraṇavimuttippattaṃ vimuttaṃ, pañcavidham pi
etaṃ vimuttimappattaṃ avimuttan ti veditabbaṃ. Iti ceto-
pariyañāṇalābhī bhikkhu sabbappakāram pi idaṃ, sarāgaṃ
vā cittaṃ ...pe... avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittan
ti pajānātī ti.
Cetopariyañāṇakathā niṭṭhitā.
Pubbe nivāsānussatiñāṇākathāyaṃ2 pubbe-nivāsānussati
ñāṇāyā ti pubbe nivāsānussatimhi yaṃ ñāṇaṃ, tad-atthāya.
Pubbe nivāso ti pubbe atītajātīsu nivutthakkhandhā. Nivut-
thā ti ajjhāvutthā anubhūtā attano santāne uppajjitvā
niruddhā, nivutthadhammā vā. Nivutthā ti gocaranivā-
sena nivutthā attano viññāṇena viññātā paricchinnā para-
viññāṇaviññātā pi vā chinnavaṭumakānussaraṇādisu, te
Buddhānaṃ yeva labbhanti. Pubbe nivāsānussatī ti yāya
satiyā pubbe nivāsaṃ anussarati, sā pubbe nivāsānussati.
Nāṇan ti tāya satiyā sampayuttañāṇaṃ. Evam imassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Dhs. 365-430.
2 Sbh -kathāya; D. i, 81.

[page 411]
Pubbenivasānussatiñāṇakathā 411
pubbe nivāsānussatiñāṇassa atthāya pubbe nivāsānussati
ñāṇāya, etassa ñāṇassa adhigamāya pattiyā ti vuttaṃ hoti.
Anekavihitan ti anekavidhaṃ, anekehi vā pakārehi pavatti-
taṃ saṃvaṇṇitan ti attho. Pubbe nivāsan ti samananta-
rātītabhavaṃ ādiṃ katvā tattha tattha nivutthasantānaṃ.
Anussaratī ti khandhapaṭipāṭivasena cutipaṭisandhivasena
vā anugantvā anugantvā sarati.
Imaṃ hi pubbe nivāsaṃ cha janā anussaranti; titthiyā,
pakatisāvakā, mahāsāvakā, aggasāvakā, paccekabuddhā,
Buddhā ti. Tattha titthiyā cattālisaṃ yeva kappe anussa-
ranti, na tato paraṃ. Kasmā? Dubbalapaññattā; tesaṃ
hi nāmarūpaparicchedavirahitattā dubbalā paññā hoti. Pa-
katisāvakā kappasatam pi kappasahassam pi anussaranti
yeva balavapaññattā. Asīti mahāsāvakā satasahassa kappe
anussaranti. Dve aggasāvakā ekaṃ asankheyyaṃ satasa-
hassañ ca. Paccekabuddhā dve asankheyyāni satasahassañ
ca, ettako hi tesaṃ abhinīhāro. Buddhānaṃ pana paric-
chedo nāma n'atthi. Titthiyā ca khandhapaṭipāṭim eva
saranti, paṭipāṭiṃ muñcitvā cutipaṭisandhivasena sarituṃ
na sakkonti; tesaṃ hi andhānaṃ viya icchitappadesokka-
manaṃ n'atthi. Yathā pana andhā yaṭṭhiṃ amuñcitvā va
gacchanti, evaṃ te khandhānaṃ paṭipāṭiṃ amuñcitvā va
saranti. Pakatisāvakā khandhapaṭipāṭiyā pi anussaranti
cutipaṭisandhivasena pi sankamanti, tathā asīti mahāsāva-
kā. Dvinnaṃ pana aggasāvakānaṃ khandhapaṭipāṭikiccaṃ
n'atthi, ekassa attabhāvassa cutiṃ disvā paṭisandhiṃ pas-
santi, puna aparassa cutiṃ disvā: paṭisandhin ti evaṃ cuti-
paṭisandhivasen'; eva sankamantā gacchanti; tathā pacceka-
buddhā. Buddhānaṃ pana neva khandhapaṭipāṭikiccaṃ,
na cutipaṭisandhisankamanakiccaṃ atthi, tesaṃ hi anekāsu
kappakoṭisu heṭṭhā vā upari vā yaṃ yaṃ ṭhānaṃ icchanti,
taṃ taṃ pākaṭam eva hoti. Tasmā anekā pi kappakoṭiyo
peyyālapāḷiṃ viya sankhipitvā yaṃ yaṃ icchanti, tatra
tatr'; eva okkamantā sīhokkantavasena gacchanti. Evaṃ
gacchantānañ ca nesaṃ ñāṇaṃ yathā nāma katavāḷavedha-
paricayassa sarabhangasadisassa dhanuggahassa khitto saro
antarā rukkhalatādisu asajjamāno lakkhe yeva patati, na
sajjati na virajjhati, evaṃ antarantarāsu jātīsu na sajjati na

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 412]
412 XIII. Abhiññāniddeso
virajjhati, asajjamānaṃ avirajjhamānaṃ icchiticchitaṭṭhā-
naṃ yeva gaṇhāti.
Imesu ca pana pubbenivāsānussaraṇasattesu titthiyānaṃ
pubbe-nivāsadassanaṃ khajjūpanakappabhāsadisaṃ hutvā
upaṭṭhāti, pakatisāvakānaṃ dīpappabhāsadisaṃ, mahāsāva-
kānaṃ ukkāpabhāsadisaṃ, aggasāvakānaṃ osadhitārakappa-
bhāsadisaṃ, paccekabuddhānaṃ candappabhāsadisaṃ, Bud-
dhānaṃ rasmisahassapaṭimaṇḍitasaradasuriyamaṇḍilasadisaṃ
hutvā upaṭṭhāti. Titthiyānañ ca pubbe-nivāsānussaraṇaṃ
andhānaṃ yaṭṭhikoṭigamanaṃ viya hoti, pakatisāvakānaṃ
daṇḍakasetugamanaṃ viya, mahāsāvakānaṃ janghasetu-
gamanaṃ viya, aggasāvakānaṃ sakaṭasetugamanaṃ viya,
paccekabuddhānaṃ mahājanghamaggagamanaṃ viya, Bud-
dhānaṃ mahāsakaṭamaggagamanaṃ viya.
Imasmiṃ pana adhikāre sāvakānaṃ pubbenivāsānussara-
ṇaṃ adhippetaṃ, tena vuttaṃ anussaratī ti khandhapāṭi-
pāṭivasena cutipaṭisandhivasena vā anugantvā anugantvā
saratī ti. Tasmā evam anussaritukāmena ādikammikena
bhikkhunā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena rahoga-
tena patisallīnena paṭipāṭiyā cattāri jhānāni samāpajjitvā
abhiññāpādakacatutthajjhānato vuṭṭhāya sabbapacchimā ni-
sajjā āvajjitabbā; tato āsanapaññāpanaṃ, senāsanappave-
sanaṃ, pattacīvarapaṭisāmanaṃ, bhojanakālo, gāmato āga-
manakālo, gāme piṇḍāya caritakālo, gāmaṃ piṇḍāya paviṭ-
ṭhakālo, vihārato nikkhamanakālo, cetiyangaṇa-bodhiyanga-
ṇavandanakālo, pattadhovanakālo, pattapaṭiggahaṇakālo,
pattapaṭiggahaṇato yāva mukhadhovanā katakiccaṃ paccū-
sakāle katakiccaṃ, pacchimayāme katakiccaṃ, paṭhamayā-
me katakiccan ti evaṃ paṭilomakkamena sakalaṃ rattidi-
vaṃ katakiccaṃ āvajjitabbaṃ. Ettakaṃ pana pakaticit-
tassa pi pākaṭaṃ hoti, parikammasamādhicittassa pana
ativiya pākaṭam eva. Sace pan'; ettha kiñci na pākaṭaṃ
hoti, puna pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya āvajji-
tabbaṃ. Ettakena dīpe jalite viya pākaṭaṃ hoti. Evaṃ
paṭilomakkamen'; eva dutiyadivase pi tatiya-catuttha-
pañcamadivase pi dasāhe pi aḍḍhamāse pi māse pi yāva
saṃvaccharā pi katakiccaṃ āvajjitabbaṃ. Eten'; evūpā-
yena dasavassāni vīsativassānī ti yāva imasmiṃ bhave

--------------------------------------------------------------------------

[page 413]
Pubbenivasānussatiñāṇakathā 413
attano paṭisandhi, tāva āvajjantena purimabhave cutikkhaṇe
pavattitanāmarūpaṃ āvajjitabbaṃ. Pahoti hi paṇḍito
bhikkhu paṭhamavāren'; eva paṭisandhiṃ ugghāṭetvā cutik-
khaṇe nāmarūpaṃ ārammaṇaṃ kātuṃ. Yasmā pana puri-
mabhave nāmarūpaṃ asesaṃ niruddhaṃ aññaṃ uppannaṃ,
tasmā taṃ ṭhānaṃ āhundarikaṃ andhatamam iva hoti,
duddasaṃ duppaññena. Tenā pi na sakkom'; ahaṃ paṭi-
sandhiṃ ugghāṭetvā cutikkhaṇe pavattitanāmarūpam āram-
maṇaṃ kātun ti dhuranikkhepo na kātabbo. Tad-eva pana
pādakajjhānaṃ punappuna samāpajjitabbaṃ, tato catut-
thāya vuṭṭhāya taṃ ṭhānaṃ āvajjitabbaṃ. Evaṃ karonto
hi, seyyathā pi nāma balavā puriso kūṭāgārakaṇṇikatthāya
mahārukkhaṃ chindanto, sākhā-palāsachedanamatten'; eva
pharasudhārāya vipannāya mahārukkhaṃ chindituṃ asak-
konto pi, dhuranikkhepaṃ akatvā va, kammārasālaṃ gan-
tvā tikhiṇaṃ pharasuṃ kārāpetvā puna āgantvā chindeyya,
puna vipannāya ca puna pi tath'; eva kāretvā chindeyya,
so evaṃ chindanto chinnassa chinnassa puna chetabbābhā-
vato acchinnassa ca chedanato na cirass'; eva mahārukkhaṃ
pāteyya, evam eva pādakajjhānā vuṭṭhāya pubbe āvajjitaṃ
anāvajjitvā paṭisandhim eva āvajjanto na cirass'; eva paṭi-
sandhiṃ ugghāṭetvā cutikkhaṇe pavattitanāmarūpaṃ āram-
maṇaṃ kareyyā ti. Kaṭṭhaphālakakesohārakādīhi pi ayam
attho dīpetabbo.
Tattha pacchimanisajjato pabhuti yāva paṭisandhito āram-
maṇaṃ katvā pavattaṃ ñāṇaṃ pubbe nivāsañāṇaṃ nāma
na hoti, tam pana parikammasamādhiñāṇaṃ nāma hoti.
Atītaṃsañāṇan ti pi eke vadanti, taṃ rūpāvacaraṃ sandhā-
ya na yujjati. Yadā pan'; assa bhikkhuno paṭisandhiṃ
atikkamma cutikkhaṇe pavattitanāmarūpam ārammaṇaṃ
katvā manodvārāvajjanaṃ uppajjati, tasmiñ ca niruddhe
tad-ev'; ārammaṇaṃ katvā cattāri pañca vā javanāni javanti.
Sesaṃ pubbe vuttanayen'; eva purimāni parikammādi nāma-
kāni kāmāvacarāni honti. Pacchimaṃ rūpāvacaraṃ catut-
thajjhānikaṃ appanācittaṃ. Tadā 'ssa yaṃ tena cittena
saha ñāṇaṃ uppajjati, idaṃ pubbe nivāsānussatiñāṇaṃ
nāma. Tena ñāṇena sampayuttāya satiyā anekavihitaṃ
pubbe nivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ, ekam pi jātiṃ dve

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 414]
414 XIII. Abhiññāniddeso
pi jātiyo ...pe... iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ
pubbe nivāsaṃ anussaratī ti.
Tattha ekam pi jātin ti ekam pi paṭisandhimūlaṃ cutipari-
yosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ khandhasantānaṃ. Esa
nayo dve pi jātiyo ti ādisu pi. Aneke pi saṃvaṭṭakappe ti
ādisu pana parihāyamāno kappo saṃvaṭṭakappo, vaḍḍha-
māno vivaṭṭakappo ti veditabbo. Tattha saṃvaṭṭena saṃ-
vaṭṭaṭṭhāyī gahito hoti, taṃ mūlakattā,vivaṭṭena ca vivaṭ-
ṭhāyī. Evaṃ hi sati yāni tāni: cattāri 'māni, bhikkhave,
kappassa asankheyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo, saṃ-
vaṭṭaṭṭhāyī, vivaṭṭo, vivaṭṭaṭṭhāyī ti1 vuttāni, tāni pariggahi-
tāni honti.
Tattha tayo saṃvaṭṭā: āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyo-
saṃvaṭṭo ti. Tisso saṃvaṭṭasīmā:- Abhassarā, Subhakiṇhā,
Vehapphalā ti. Yadā kappo tejena saṃvaṭṭati, Abhassa-
rato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena samvaṭṭati, Subha-
kiṇhato heṭṭhā udakena viḷīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati,
Vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsati. Vitthārato pana
sadā pi ekaṃ Buddhakkhettaṃ vinassati. Buddhakkhettaṃ
nāma tividhaṃ hoti:- jātikkhettaṃ, āṇākkhettaṃ, visayak-
khettañ ca. Tattha jātikkhettaṃ dasasahassa cakkavāḷa-
pariyantaṃ hoti, yaṃ Tathāgatassa paṭisandhiggahaṇādisu
kampati. Āṇākkhettaṃ koṭisatasahassa cakkhavāḷapariyan-
taṃ, yattha Ratanasuttaṃ Khandhaparittaṃ Dhajagga-
parittaṃ Aṭānāṭiyaparittaṃ Moraparittan ti imesaṃ parit-
tānaṃ2 ānubhāvo vattati. Visayakkhettaṃ anantam apari-
māṇaṃ. Yaṃ yāvatā vā pana ākankheyyā ti vuttaṃ, yattha
yaṃ yaṃ Tathāgato ākankhati, taṃ taṃ jānāti. Evam
etesu tīsu Buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati.
Tasmiṃ pana vinassante jātikkhettam pi vinaṭṭham eva
hoti. Vinassantañ ca ekato va vinassati, saṇṭhahantam pi
ekato va saṇṭhahati. Tass'; evaṃvināso ca saṇṭhahanañ
ca veditabbaṃ.
Yasmiṃ hi samaye kappo agginā nassati, ādito va kappa-

--------------------------------------------------------------------------
1 A. ii, 142.
2 Sn. II, 1; Khp. VI; A. ii, 72; Vin. ii, 5, 6; S. i, 218-20;
D. iii, 195-202; Jāt. ii, No. 159. Cf. Mil. 150 f.

[page 415]
Pubbenivasānussatiñāṇakathā 415
vināsakamahāmegho vuṭṭhahitvā koṭisatasahassa cakkavāḷe
ekam mahāvassaṃ vassati, manussā tuṭṭhā haṭṭhā sabba-
bījāni nīharitvā vapenti. Sassesu pana gokhāyitakamattesu
jātesu gadrabharavaṃ ravanto ekabindum pi na vassati. Tadā
pacchinnaṃ pacchinnam eva vassaṃ hoti. Idaṃ sandhāya
hi Bhavagatā:- hoti so, bhikkhave, samayo yaṃ bahūni vassāni
bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasa-
hassāni devo na vassatī ti1 vuttaṃ. Vassūpajīvino sattā kā-
lankatvā Brahmaloke nibbattanti pupphaphalūpajīviniyo ca
devatā. Evaṃ dīghe addhāne vītivatte tattha tattha uda-
kaṃ parikkhayaṃ gacchati. Athā 'nupubbena macchakac-
chapā pi kālankatvā Brahmaloke nibbattanti, nerayikasattā
pi. Tattha nerayikā sattamasuriyapātubhāvena vinassantī
ti eke, jhānaṃ vinā n'atthi Brahmaloke nibbatti. Etesañ ca
keci dubbhikkhapīḷitā keci abhabbā jhānādhigamāya. Te
kathaṃ tattha nibbattantī ti? Devaloke paṭiladdhajjhāna-
vasena. Tadā hi vassasatasahassassaccayena kappuṭṭhā-
naṃ bhavissatī ti lokabyūhā2 nāma kāmāvacaradevā mutta-
sirā vikiṇṇakesā rudamukhā assūni hatthehi puñchamānā
rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā ma-
nussapathe, vicarantā evaṃ ārocenti : mārisā ! mārisā! ito
vassasatasahassassaccayena kappavuṭṭhānaṃ bhavissati, a-
yaṃ loko vinassissati, mahāsamuddo pi ussussissati, ayañ ca
mahāpathavī Sineru ca pabbatarājā uḍḍayhissanti vinassis-
santi, yāva Brahmalokā lokavināso bhavissati; mettaṃ,
mārisā, bhāvetha, karuṇaṃ, muditaṃ, upekkhaṃ, marisā,
bhāvetha, mātaraṃ upaṭṭhahatha, pitaraṃ upaṭṭhahatha,
kule jeṭṭhāpacāyino hothā ti. Tesaṃ vacanaṃ sutvā ye-
bhuyyena manussā ca bhummadevatā ca saṃvegajātā añña-
maññaṃ muducittā hutvā mettādīni puññāni karitvā deva-
loke nibbattanti. Tattha dibbasudhābhojanaṃ bhuñjitvā
vāyokasiṇe parikammaṃ katvā jhānaṃ paṭilabhanti. Tad-
aññe pana aparāpariyavedanīyena kammena devaloke nibbat-
tanti; aparāpariyavedanīyakammarahito hi saṃsāre saṃsa-
ranto3 satto nāma n'atthi. Te pi tattha tath'; eva jhānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iv, 100.
2 Sb -vyūhā.
3 Bhm saṃsaramāno.

[page 416]
416 XIII. Abhiññāniddeso
paṭilabhanti. Evaṃ devaloke paṭiladdhajjhānavasena sabbe
pi Brahmaloke nibbattantī ti.
Vassūpacchedato pana uddhaṃ dīghassa addhuno acca-
yena dutiyo suriyo pātubhavati. Vuttam pi c'; etaṃ Bhaga-
vatā:- hoti so, bhikkhave, samayo1 ti sattasuriyaṃ vitthāre-
tabbaṃ. Pātubhūte ca pana tasmiṃ neva rattiparicchedo,
na divāparicchedo paññāyati. Eko suriyo uṭṭheti, eko
atthaṃ gacchati, avicchinnasuriyasantāpo va loko hoti.
Yathā ca pakatisuriye suriyadevaputto hoti, evaṃ kappa-
vināsakasuriye n'atthi. Te pi2 tattha pakatisuriye vatta-
māne ākāse valāhakā pi dhūmasikhā pi caranti. Kappavinā-
sakasuriye vattamāne vigatadhūmavalāhakaṃ ādāsamaṇḍa-
laṃ viya nimmalaṃ nabhaṃ hoti, ṭhapetvā pañca mahāna-
diyo sesakunnadī-ādisu udakaṃ sussati. Tato pi dīghassa
addhuno accayena tatiyo sūriyo pātubhāvati, yassa pātu-
bhāvā mahānadiyo pi sussanti. Tato pi dīghassa addhuno
accayena catuttho suriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā
Himavati mahānadīnaṃ pabhavā Sīhapātano3 Haṃsapātano3
Kaṇṇamuṇḍako Rathakāradaho Anotattadaho Chaddanta-
daho Kuṇāladaho ti ime sattamahāsarā sussanti. Tato pi
dīghassa addhuno accayena pañcamo suriyo pātubhavati,
yassa pātubhāvā anupubbena mahāsamudde angulipabba-
temanamattam pi udakaṃ na saṇṭhāti. Tato pi dīghassa
addhuno accayena chaṭṭho suriyo pātubhavati, yassa pātu-
bhāvā sakalacakkavāḷaṃ ekadhūmaṃ hoti. Pariyādiṇṇa-
sinehaṃ dhūmena, yathā c'; idaṃ, evaṃ koṭisatasahassa cak-
kavāḷāni pi. Tato pi dīghassa addhuno accayena sattamo
suriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā sakalacakkavāḷaṃ
ekajālaṃ hoti saddhiṃ koṭisatasahassa-cakkavāḷehi, yoja-
nasatikādi-bhedāni Sinerukūṭāni pi palujjitvā ākāse yeva
antaradhāyanti. Sā aggijālā uṭṭhāhitvā cātumahārājike
gaṇhāti. Tattha kanakavimāna-ratanavimāna-maṇivimānāni
jhāpetvā Tāvatiṃsabhavanaṃ gaṇhāti. Eten'; eva upāyena
yāva paṭhamajjhānabhūmiṃ gaṇhāti. Tattha tayo pi Brah-
maloke jhāpetvā Ābhassare āhacca tiṭṭhati. Sā yāva aṇu-

--------------------------------------------------------------------------
1 A. loc. cit.
2 Bhm omit Te pi.
3 Sh -papāto; vḷ. -papātano.

[page 417]
Pubbenivasānussatiñāṇakathā 417
mattam pi sankhāragataṃ atthi, tāva na nibbāyati. Sabba-
sankhāraparikkhayā pana sappitelajhāpanaggisikhā viya
chārikam pi anavasesetvā nibbāyati. Heṭṭhā ākāsena saha
upari ākāso eko hoti mahandhakāro.
Atha dīghassa addhuno accayena mahāmegho uṭṭhahitvā
paṭhamaṃ sukhumaṃ vassati. Anupubbena kumudanāḷa-
yaṭṭhimusalatālakkhandhādippamāṇāhi dhārāhi vassanto
koṭisatasahassa cakkavāḷesu sabbaṃ daḍḍhaṭṭhānaṃ pūre-
tvā antaradhāyati. Taṃ udakaṃ heṭṭhā ca tiriyañ ca vāto
samuṭṭhahitvā ghanaṃ karoti parivaṭumaṃ paduminipatte
udakabindusadisaṃ. Kathaṃ tāva mahantaṃ udakarāsiṃ
ghanaṃ karotī ti ce? Vivarasampadānato, taṃ hi 'ssa
tamhi tamhi vivaraṃ deti. Taṃ evaṃ vātena sampiṇḍiya-
mānaṃ ghanaṃ kariyamānaṃ parikkhayamānaṃ anupub-
bena heṭṭhā otarati. Otiṇṇe otiṇṇe udake Brahmalokaṭ-
ṭhāne Brahmaloko upari1 catukāmāvacaradevalokaṭṭhāne ca
devalokā pātubhavanti. Purimapathaviṭṭhānaṃ otiṇṇe pana
balavavātā uppajjanti. Te taṃ pihitadvāre dhammakara-
ke2 ṭhita-udakam iva nirussāhaṃ katvā rujjhanti. Madhu-
rodakaṃ parikkhayaṃ gacchamānaṃ upari rasapathaviṃ
samuṭṭhāpeti. Sā vaṇṇasampannā ceva hoti gandharasasam-
pannā ca nirudakapāyāsassa uparipaṭalaṃ viya.
Tadā ca Ābhassarabrahmaloke paṭhamatarābhinibbattā
sattā āyukkhayā vā puññakkhayā vā tato cavitvā idhūpapaj-
janti. Ye3 honti sayampabhā antalikkhacarā, te Aggañña-
sutte4 vuttanayena taṃ rasapathaviṃ sāyitvā taṇhābhi-
bhūtā āluppakārakaṃ paribhuñjituṃ upakkamanti. Atha
nesaṃ sayampabhā antaradhāyati, andhakāro hoti. Te
andhakāraṃ disvā bhāyanti. Tato nesaṃ bhayaṃ nāsetvā
sūrabhāvaṃ janayantaṃ paripuṇṇapaṇṇāsayojanaṃ suriya-
maṇḍalaṃ pātubhavati. Te taṃ disvā: ālokaṃ paṭilabhim-
hā ti haṭṭhatuṭṭhā hutvā: amhākaṃ bhītānaṃ bhayaṃ
nāsetvā sūrabhāvaṃ janayanto uṭṭhito, tasmā suriyo hotū ti
suriyo tveva 'ssa nāmaṃ karonti. Atha suriye divasaṃ
ālokaṃ katvā atthangate: yam pi ālokaṃ labhimha, so pi no

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm uparito.
2 Bhm -karaṇe.
3 Sh Te.
4 D. iii, 80 f.

[page 418]
418 XIII. Abhiññāniddeso
naṭṭho ti puna bhītā honti. Tesaṃ evaṃ hoti: sādhu vata
'ssa sace aññaṃ ālokaṃ labheyyāmā ti. Tesaṃ cittaṃ
ñatvā viya ekūnapaṇṇāsayojanaṃ candamaṇḍalaṃ pātu-
bhavati. Te taṃ disvā bhiyyo somattāya haṭṭhatuṭṭhā-
hutvā: amhākaṃ chandaṃ ñatvā viya uṭṭhito, tasmā chando
hotū ti chando tveva 'ssa nāmaṃ karonti. Evaṃ candima-
suriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni patubhav-
anti. Tatoppabhuti rattidivā paññāyanti, anukkamena ca
māsaddhamāsa-utu-saṃvaccharā. Candimasuriyānaṃ pana
pātubhūtadivase yeva Sineru-cakkavāḷa-Himavantapabbatā
pātubhavanti. Te ca kho apubbaṃ acarimaṃ phagguṇa-
puṇṇamadivase yeva pātubhavanti. Kathaṃ? Yathā nā-
ma kangubhatte paccamāne ekappahāren'; eva bubbuḷakāni1
uṭṭhahanti, eke padesā thūpathūpā honti, eke ninnaninnā,
eke samasamā, evam eva thūpathūpaṭṭhāne pabbatā honti,
ninnaninnaṭṭhāne samuddā, samasamaṭṭhāne dīpā ti.
Atha tesaṃ sattānaṃ rasapathaviṃ paribhuñjantānaṃ2
kamena ekacce vaṇṇavanto, ekacce dubbaṇṇā honti. Tattha
vaṇṇavanto dubbaṇṇe atimaññanti. Tesaṃ atimānapacca-
yā sā pi rasapathavī antaradhāyati, bhūmipappaṭako pātu-
bhavati. Atha nesaṃ ten'; eva nayena so pi antaradhāyati,
badālatā3 pātubhavati. Ten'; eva nayena sā pi antaradhā-
yati, akaṭṭhapāko sāli pātubhavati, akaṇo athuso suddo
sugandho tandulapphalo. Tato nesaṃ bhājanāni uppajjanti,
te sāliṃ bhājane ṭhapetvā pāsāṇapiṭṭhiyā ṭhapenti. Sayam
eva jālasikhā uṭṭhahitvā taṃ pacati. So hoti odano suma-
najātipupphasadiso, na tassa sūpena vā vyañjanena vā ka-
raṇīyaṃ atthi; yaṃ yaṃ rasaṃ bhuñjitukāmā honti, taṃ
taṃ raso va hoti. Tesaṃ taṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhārayataṃ4
tatoppabhuti muttakarīsaṃ sañjāyati.
Atha nesaṃ tassa nikkhamanatthāya vaṇamukhāni pa-
bhijjanti, purisassa purisabhāvo, itthiyā pi itthibhāvo pātu-
bhavati. Tatra sudaṃ itthī purisaṃ, puriso ca itthiṃ ative-
laṃ upanijjhāyati. Tesaṃ ativelaṃ upanijjhāyanapaccayā
kāmapariḷāho uppajjati; tato methunadhammaṃ paṭisevanti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm pupphu-.
2 Cf. D. iii, 86 f.
3 Bhm padā-.
4 Bhm āharayati.

[page 419]
Pubbenivasānussatiñāṇakathā 419
Te asaddhammapaṭisevanapaccayā viññūhi garahiyamānā
viheṭhiyamānā tassa asaddhammassa paṭicchādanahetu agā-
rāni karonti, te agāraṃ ajjhāvasamānā anukkamena aññata-
rassa alasajātikassa sattassa diṭṭhānugatiṃ āpajjantā sanni-
dhiṃ karonti. Tatoppabhuti kaṇo pi thuso pi taṇḍulaṃ
pariyomandhati, lāyitaṭṭhānam pi na paṭivirūhati. Te
sannipatitvā anutthunanti: pāpakā vata bho dhammā sattesu
pātubhūtā. Mayaṃ hi1 pubbe manomayā ahumhā ti Agañña-
sutte2 vuttanayena vitthāretabbaṃ.
Tato mariyādaṃ ṭhapenti. Atha aññataro satto aññassa
bhāgaṃ adinnaṃ ādiyati. Taṃ dvikkhattuṃ3 paribhāse-
tvā4 tatiyavāre pāṇileḍḍudaṇḍādīhi paharanti, te evaṃ
adinnādānagarahamusāvāda-daṇḍādānesu uppannesu sanni-
patitvā cintayanti: yan nūna mayaṃ ekaṃ sattaṃ samman-
neyyāma, yo no sammā khīyitabbaṃ khīyeyya, garahitab-
baṃ garaheyya, pabbājetabbaṃ pabbājeyya, mayaṃ pan'
assa sālīnaṃ bhāgaṃ anuppadassāmā ti. Evaṃ katasanniṭ-
ṭhānesu pana sattesu imasmiṃ tāva kappe ayam eva Bha-
gavā Bodhisattabhūto tena samayena tesu sattesu abhirū-
pataro ca dassanīyataro ca mahesakkhataro ca buddhisam-
panno paṭibalo niggahapaggahaṃ kātuṃ. Te tam upasan-
kamitvā yācitvā sammanniṃsu. So tena mahājanena
sammato ti Mahāsammato, khettānaṃ adhipatī ti Khattiyo,
dhammena samena paresaṃ rañjetī ti Rājā ti tīhi nāmehi
paññāyittha. Yaṃ hi [yaṃ5] loke acchariyaṭṭhānaṃ, Bo-
dhisatto va tattha ādipuriso ti evaṃ Bodhisattaṃ ādiṃ
katvā khattiyamaṇḍale saṇṭhite anupubbena brāhmaṇādayo
pi vaṇṇā saṇṭhahiṃsu.
Tattha kappavināsakamahāmeghato yāva jālupacchedo,
idam ekaṃ asankheyyaṃ saṃvaṭṭo ti vuccati. Kappavinā-
sakajālūpacchedato yāva koṭisatasahassa cakkavāḷaparipū-
rako sampattimahāmegho, idaṃ dutiyaṃ asankheyyaṃ
saṃvaṭṭaṭṭhāyī ti vuccati. Sampattimahāmeghato yāva
candimasuriyapātubhāvo, idaṃ tatiyaṃ asankheyyaṃ vi-
vaṭṭo ti vuccati. Candimasuriyapātubhāvato yāva puna

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 D. iii, 90 f.
3 Bhm dvitikkhattuṃ.
4 Sbh -bhāsitvā.
5 Sbh omit.

[page 420]
420 XIII. Abhiññāniddeso
kappavināsakamahāmegho, idaṃ catutthaṃ asankheyyaṃ
vivaṭṭaṭṭhāyī ti vuccati. Imāni cattāri asankheyyāni eko
mahākappo hoti. Evaṃ tāva agginā vināso ca saṇṭhahanañ
ca veditabbaṃ.
Yasmiṃ pana samaye kappo udakena nassati, ādito va
kappavināsakamahāmegho uṭṭhahitvā ti pubbe vuttanayen'
eva vitthāretabbaṃ. Ayaṃ pana viseso:- yathā tattha
dutiyasuriyo, evam idha kappavināsako khārūdakamahāme-
gho1 vuṭṭhāti, so ādito sukhumaṃ sukhumaṃ2 vassanto
anukkamena mahādhārā hi koṭisatasahassa-cakkavāḷānaṃ
pūrento vassati. Khārūdakena1 phuṭṭhā phuṭṭhā pathavī-
pabbatādayo viḷīyanti, udakaṃ samantato vātehi dhārīyati.
Pathavito yāva dutiyajjhānabhūmiṃ udakaṃ gaṇhāti. Tat-
tha tayo pi Brahmaloke viḷīyāpetvā Subhakiṇhe āhacca
tiṭṭhati. Taṃ yāva aṇumattam pi sankhāragataṃ atthi,
tāva na vūpasammati. Udakānugataṃ pana sabbasankhāra-
gataṃ abhibhavitvā sahasā vūpasammati antaradhāraṃ
gacchati, heṭṭhā ākāsena saha upari ākāso eko hoti ma-
handhakāro ti sabbaṃ vuttasadisaṃ. Kevalaṃ pan'; idha
Ābhassarabrahmalokaṃ ādiṃ katvā loko pātubhavati. Su-
bhakiṇhato ca cavitvā Ābhassaraṭṭhānādisu sattā nibbat-
tanti.
Tattha kappavināsakamahāmeghato yāva kappavināsa-
kudakupacchedo, idam ekaṃ asankheyyaṃ. Udakupac-
chedato yāva sampattimahāmegho, idaṃ dutiyaṃ asankhey-
yaṃ. Sampattimahāmeghato ...pe... imāni cattāri asan-
kheyyāni eko mahākappo hoti. Evaṃ udakena vināso ca
saṇṭhahanañ ca veditabbaṃ.
Yasmiṃ samaye kappo vātena vinassati, ādito va kappa-
vināsakamahāmegho uṭṭhahitvā ti pubbe vuttanayen'; eva
vitthāretabbaṃ. Ayaṃ pana viseso:- yathā tattha dutiya-
suriyo, evam idha kappavināsanatthaṃ vāto samuṭṭhāti.
So paṭhamaṃ thūlarajaṃ3 uṭṭhāpeti. Tato saṇharajaṃ
sukhumavālikaṃ thūlavālikaṃ sakkharapāsāṇādayo ti yāva

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm khārudaka.
2 Sb Bhm sukhumasukh-.
3 Sb holds that this the traditional reading should more
accurately be sukhumarajaṃ.

[page 421]
Pubbenivasānussatiñāṇakathā 421
kūṭāgāramatte pāsāṇe visamaṭṭhāṇe ṭhitamahārukkhe ca
uṭṭhāpeti. Te pathavito nabhamuggatā na ca puna patanti,
tatth'; eva cuṇṇavicuṇṇā hutvā abhāvaṃ gacchanti. Athā
'nukkamena heṭṭhā mahāpathaviyā vāto samuṭṭhahitvā
pathaviṃ parivattetvā uddhaṃ mūlaṃ1 katvā ākāse khipati.
Yojanasatappamāṇā pi pathavippadesā dviyojana-tiyojana-
catuyojana-pañcayojanasatappamāṇā pi bhijjitvā vātavegena
khittā ākāse yeva cuṇṇavicuṇṇā hutvā abhāvaṃ gacchanti.
Cakkavāḷapabbatam pi Sinerupabbatam pi vāto ukkhipitvā
ākāse khipati. Te aññamaññaṃ abhihantvā cuṇṇavicuṇṇā
hutvā vinassanti. Eten'; eva upāyena bhummaṭṭhakavimā-
nāni ca ākāsaṭṭhakavimānāni ca vināsento cha kāmāvacara-
devaloke vināsetvā koṭisatasahassa cakkavāḷāni vināseti.
Tattha cakkavālā cakkavāḷehi Himavantā Himavantehi
Sineru Sinerūhi aññamaññaṃ samāgantvā cuṇṇavicuṇṇā
hutvā vinassanti. Pathavito yāva tatiyajjhānabhūmiṃ vāto
gaṇhāti. Tattha tayo Brahmaloke vināsetvā Vehapphalaṃ
āhacca tiṭṭhati. Evaṃ sabbasankhāragataṃ vināsetvā sa-
yam pi vinassati, heṭṭhā ākāsena saha upari ākāso eko hoti
mahandhakāro ti sabbaṃ vuttasadisaṃ. Idha pana Subha-
kiṇḥabrahmalokaṃ ādiṃ katvā loko pātubhavati. Vehap-
phalato ca cavitvā Subhakiṇhaṭṭhānādisu sattā nibbattanti.
Tattha kappavināsakamahāmeghato yāva kappavināsa-
kavātupacchedo, idam ekaṃ asankheyyaṃ. Vātupacche-
dato yāva sampattimahāmegho, idaṃ dutiyaṃ asankhey-
yaṃ ...pe... imāni cattāri asankheyyāni eko mahākappo
hoti. Evaṃ vātena vināso ca saṇṭhahanañ ca veditabbaṃ.
Kiṃ kāraṇā evaṃ loko vinassati? Akusalamūlakāraṇā.
Akusalamūlesu hi ussanesu evaṃ loko vinassati. So ca kho
rāge ussannatare agginā vinassati, dose ussannatare udakena
vinassati--keci pana dose ussannatare agginā, rāge ussanna-
tare udakenā ti vadanti--mohe ussannatare vātena vinassati.
Evaṃ vinassanto pi ca nirantaram eva satta vāre agginā
vinassati. Aṭṭhame2 vāre udakena, puna satta vāre agginā,
aṭṭhame3 vāre udakenā ti evaṃ aṭṭhame aṭṭhame vāre vinas-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh uddhamūlaṃ.
2 Sh aṭṭhama-.
3 So also Sh, omitting vāre.
II. 4

[page 422]
422 XIII. Abhiññāniddeso
santo sattakkhattuṃ udakena vinassitvā puna sattavāre
agginā nassati. Ettāvatā tesaṭṭhi kappā atītā honti.
Etth'; antare udakena nassanavāraṃ sampattam pi paṭi-
bāhitvā laddhokāso vāto paripuṇṇacatusaṭṭhikappāyuke
Subhakiṇhe viddhaṃsento lokaṃ vināseti.
Pubbe-nivāsaṃ anussaranto pi ca kappānussaraṇako bhik-
khu etesu kappesu aneke pi saṃvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭa-
kappe aneke pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe anussarati. Kathaṃ?
Amutr'; āsin ti1 ādinā nayena. Tattha amutr'; āsin ti amum-
hi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhave vā yoniyā vā ga-
tiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā āsiṃ.
Evaṃ nāmo ti Tisso vā Phusso vā. Evaṃ gotto ti Kaccāno
vā Kassapo vā. Idam assa atītabhave attano nāma gottā-
nussaraṇavasena vuttaṃ. Sace pana tasmiṃ kāle attano
vaṇṇasampattiṃ vā lūkhapaṇītajīvikabhāvaṃ vā sukha-
dukkhabahulaṃ vā appāyuka-dīghāyukabhāvaṃ vā anussa-
ritukāmo hoti, tam pi anussarati yeva, ten'; āha evaṃ vañño
...pe... evam āyupariyanto ti. Tattha evaṃ vaṇṇo ti
odāto vā sāmo vā. Evam āhāro ti salimaṃsodanāhāro vā
pavattaphalabhojano vā. Evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī ti
anekappakārena kāyikacetasikānaṃ sāmisa-nirāmisādippa-
bhedānaṃ vā sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedī. Evam āyu-
pariyanto ti evaṃ vassasataparimāṇāyu pariyanto va catu-
rāsīti kappasahassāyupariyanto vā. So tato cuto amutra
udapādin ti so 'haṃ tato bhavato yonito gatito viññāṇaṭ-
ṭhitito sattāvāsato sattanikāyato vā cuto puna amukasmiṃ
nāma bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse satta-
nikaye vā udapādiṃ. Tatrā'; p'; āsin ti atha tatrā pi bhave
yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye vā
puna ahosiṃ. Evaṃ nāmo ti ādi vuttanayam eva. Api ca
yasmā amutr'; āsin ti idaṃ anupubbena ārohantassa yāvad-
icchakaṃ anussaraṇaṃ. So tato cuto ti paṭinivattantassa
paccavekkhaṇaṃ, tasmā idhūpapanno ti imissā idhūpapat-
tiyā anantaram ev assa upapattiṭṭhānaṃ sandhāya amutra
udapādin ti idaṃ vuttan ti veditabbaṃ. Tatrā 'p'; āsin ti
evam ādi pan'; assa tatra imissā upapattiyā anantare upa-

--------------------------------------------------------------------------
1 D. i, 81.

[page 423]
Cutupapātañāṇakathā 423
pattiṭṭhāne nāmagottādīnaṃ anussaraṇadassanatthaṃ vut-
taṃ. So tato cuto idhūpapanno ti svāhaṃ tato anantarū-
papattiṭṭhānato cuto idha asukasmiṃ nāma khattiyakule vā
brāhmaṇakule vā nibbatto ti. Itī ti evaṃ, sākāraṃ sa-
uddesan ti nāmagottavasena sa-uddesaṃ, vaṇṇādivasena
sākāraṃ. Nāmagottena hi satto Tisso Kassapo ti uddisi-
yati. Vaṇṇādīhi sāmo odāto ti nānattato paññāyati, tasmā
nāmagottaṃ uddeso, itare ākāro. Anekavihitaṃ pubbe-
nivāsam anussaratī ti idaṃ uttānattham evā ti.
Pubbe-nivāsānussati ñāṇakathā niṭṭhitā.
Sattānaṃ cutūpapātañāṇakathāyaṃ cutūpapātañāṇāyā ti1
cutiyā ca upapāte ca ñāṇāya. Yena ñāṇena sattānaṃ cuti
ca upapāto ca ñāyati tad-atthaṃ dibbacakkhuñāṇatthan ti
vuttaṃ hoti. Cittaṃ abhinīharati abhininnāmetī ti parikam-
macittaṃ abhinīharati c'; eva abhininnāmeti ca. So ti so
katacittābhinīhāro bhikkhu. Dibbenā ti ādisu pana dibba-
sadisattā dibbaṃ. Devatānaṃ hi sucaritakammanibbattaṃ
pittasemharuhirādīhi apaḷibuddhaṃ2 upakkilesavimuttatāya
dūre pi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasā-
dacakkhu hoti; idañ cā pi viriyabhāvanā balanibbattaṃ
ñāṇacakkhu tādisam evā ti dibbasadisattā dibbaṃ. Dibba-
vihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibbavihārasannissi-
tattā pi dibbaṃ. Ālokapariggahena mahājutikattā pi dib-
baṃ; tirokuḍḍādigatarūpadassanena3 mahāgatikattā pi dib-
baṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusāren'; eva veditabbaṃ.
Dassanaṭṭhena cakkhu, cakkhukiccakareṇa cakkhum ivā ti
pi cakkhu; cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visud-
dhaṃ. Yo hi cutimattam eva passati, na upapātaṃ, so
ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātamattam eva passati,
na cutiṃ, so navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo pana
tad-ubhayaṃ passati, so yasmā duvidham pi taṃ diṭṭhigataṃ
ativattati, tasmā 'ssa taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti.
Ubhayam pi c'; etaṃ Buddhaputtā passanti, tena vuttaṃ: cutū-

--------------------------------------------------------------------------
1 D. i, 82.
2 Bhm apali-.
3 Bhm tirokuṭṭ-.

[page 424]
424 XIII. Abhiññāniddeso
papātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhan ti. Ma-
nussūpacāraṃ1 atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānu-
sakaṃ, mānusakaṃ vā maṃsacakkhuṃ atikkantattā atik-
kantamānusakan ti veditabbaṃ. Tena dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passatī ti manussānaṃ
maṃsacakkhunā viya satte oloketi.
Cavamāne upapajjamāne ti ettha cutikkhaṇe upapattik-
khaṇe vā dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkā, ye pana āsanna-
cutikā idāni cavissanti, te cavamānā, ye ca gahitapaṭisandhi-
kā sampatinibbattā va, te upapajjamānā ti adhippetā. Te
evarūpe cavamāne ca upapajjamāne ca passatī ti dasseti.
Hīne ti mohanissandayuttattā hīnānaṃ jātikulabhogādī-
naṃ vasena hīḷite ohīḷite oññāte avaññāte. Paṇīte ti amoha-
nissandayuttattā tabbiparīte. Suvaṇṇe ti adosanissanda-
yuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Dubbaṇṇe ti dosa-
nissandayuttattā aniṭṭhākanta-amanāpavaṇṇayutte; anabhi-
rūpe virūpe ti pi attho. Sugate ti sugatigate. Alobhanissan-
dayuttattā vā aḍḍhe mahaḍḍhane. Duggate ti duggatigate.
Lobhanissandayuttattā vā daḷidde2 appannapāne. Yathā-
kammūpage ti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ, tena tena upa-
gate.
Tattha purimehi cavamāne ti ādīhi dibbacakkhukiccaṃ
vuttaṃ; iminā pana padena yathākammūpagañāṇakiccaṃ.
Tassa ca ñāṇassa ayam uppattikkamo: idha bhikkhu heṭṭhā
nirayābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nerayike satte passati
mahādukkham anubhavamāne. Taṃ dassanaṃ dibbacak-
khukiccam eva. So evaṃ manasikaroti: kin nu kho kam-
maṃ katvā ime sattā etaṃ dukkhaṃ anubhavantī ti?
Ath'; assa: idaṃ nāma katvā ti taṃ kammārammaṇaṃ
ñāṇaṃ uppajjati. Tathā upari devalokābhimukhaṃ ālokaṃ
vaḍḍhetvā Nandanavana-Missakavana-Phārusakavanādisu
satte passati mahāsampattiṃ anubhavamāne; tam pi dassa-
naṃ dibbacakkhukiccam eva. So evaṃ manasikaroti: kin
nu kho kammaṃ katvā ime sattā etaṃ sampattiṃ anubha-
vantī ti? Ath'; assa: idaṃ nāma kammaṃ katvā ti taṃ
kammārammaṇaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Idaṃ yathākammū-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh Bhm mānuss-.
2 Bhm dalidde.

[page 425]
Cutupapātañāṇakathā 425
pagañāṇaṃ nāma, imassa visuṃ parikammaṃ nāma n'
atthi.
Yathā c'; imassa evaṃ anāgataṃ sa ñāṇassā pi. Dibba-
cakkhupādakān'; eva hi imāni dibbacakkhunā sah'; eva
ijjhanti. Kāyaduccaritenā ti ādisu duṭṭhuṃ caritaṃ, duṭ-
ṭhu vā caritaṃ kilesapūtikattā ti duccaritaṃ, kāyena
duccaritaṃ, kāyato vā uppannaṃ duccaritan ti kāyaducca-
ritaṃ. Itaresu pi es'; eva nayo. Samannāgatā ti samangī-
bhūtā.
Ariyānaṃ upavādakā ti Buddha-paccekabuddha-Buddha-
sāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihīsotāpannānam1 pi anat-
thakāmā hutvā antimavatthunā vā guṇaparidhaṃsanena vā
upavādakā akkosakā garahakā ti vuttaṃ hoti. Tattha n'
atthi imesaṃ samaṇadhammo, assamaṇā ete ti vadanto
antimavatthunā upavadati. N'; atthi imesaṃ jhānaṃ vā
vimokkho vā maggo vā phalaṃ vā ti adīni vadanto guṇa-
parividhaṃsanavasena upavadatī ti veditabbo. So ca jā-
naṃ vā upavadeyya ajānaṃ vā, ubhayathā pi ariyūpavādo
va hoti. Bhāriyaṃ kammaṃ ānantariyasadisaṃ saggāva-
raṇañ ca maggāvaraṇañ ca, satekicchaṃ2 pana hoti. Tassa
āvibhāvatthaṃ idaṃ vatthu veditabbaṃ:- aññatarasmiṃ
kira gāme eko thero ca daharabhikkhu ca piṇḍāya caranti,
te paṭhamaghare yeva uḷunkamattaṃ uṇhayāguṃ labhiṃsu.
Therassa ca kucchivāto rujjhati. So cintesi: ayaṃ yāgu
mayhaṃ sappāyā; yāva na sītalā hoti, tāva naṃ pivāmī ti.
So manussehi ummāratthāya āhaṭe dārukkhandhe nisīditvā
pivi. Itaro taṃ jigucchanto: atikhuddābhibhūto mahallako
amhākaṃ lajjitabbakaṃ akāsī ti āha. Thero gāme caritvā
vihāraṃ gantvā daharabhikkhuṃ āha: atthi te, āvuso,
imasmiṃ sāsane patiṭṭhā ti? Āma, bhante, sotāpanno ahan
ti. Tena h'; āvuso upari maggatthāya mā vāyāmaṃ akāsi;3
khīṇāsavo tayā upavadito ti. So taṃ khamāpesi, ten'; assa
taṃ kammaṃ pākatikaṃ ahosi. Tasmā yo añño pi ariyaṃ
upavadate, tena gantvā sace attanā vuḍḍhataro hoti, ukku

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm gihi-.
2 Cf. Mil. 192, 221, 344.
3 Sb vāyāmaṃ mā akāsi.

[page 426]
426 XIII. Abhiññāniddeso
ṭikaṃ nisīditvā: ahaṃ āyasmantaṃ idañ c'; idañ ca avacaṃ;
taṃ me khamāhī ti khamāpetabbo. Sace navakataro hoti,
vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā: ahaṃ
bhante tumhe idañ c'; idañ ca avacaṃ; taṃ me khamathā ti
khamāpetabbo. Sace disāpakkanto hoti, sayaṃ vā gantvā
saddhivihārikādike vā pesetvā khamāpetabbo. Sace ca nā
pi gantuṃ, na pesetuṃ sakkā hoti, ye tasmiṃ vihāre bhik-
khū vasanti, tesaṃ santikaṃ gantvā sace navakatarā honti,1
ukkuṭikaṃ nisīditvā, sace vuḍḍhatarā, vuḍḍhe vuttanayen'
eva patipajjitvā: ahaṃ, bhante, asukaṃ nāma āyasmantaṃ
idañ c'; idañ ca avacaṃ; khamatu me so āyasmā ti vatvā
khamāpetabbaṃ. Sammukhā akhamante pi etad eva kattab-
baṃ. Sace ekacārikabhikkhu hoti, nev'; assa vasanaṭṭhā-
naṃ, na gataṭṭhānaṃ paññāyati, ekassa paṇḍitassa bhik-
khuno santikaṃ gantvā: ahaṃ, bhante, asukaṃ nāma āyas-
mantaṃ idañ c'; idañ ca avacaṃ; taṃ me anussarato anussa-
rato vippaṭisāro hoti; kiṃ karomī ti? vattabbaṃ. So
vakkhati: tumhe mā cintayittha; thero tumhākaṃ khamati;
cittaṃ vūpasamethā ti. Tenā 'pi ariyassa gatadisābhimu-
khena añjaliṃ paggahetvā: khamatū ti vattabbaṃ. Sace
so parinibbuto hoti, parinibbutamañcaṭṭhānaṃ gantvā yāva
sivathikaṃ gantvā pi khamāpetabbaṃ. Evaṃ kate neva
saggāvaraṇaṃ, na maggāvaranaṃ hoti, pākatikam eva
hoti.
Micchādiṭṭhikā ti viparītadassanā. Micchādiṭṭhikamma-
samādānā ti micchādiṭṭhivasena samādinnanānāvidhakam-
mā, ye ca micchādiṭṭhi mūlakesu kāyakammādisu aññe pi
samādapenti. Ettha ca vacīduccaritaggahaṇen'; eva ariyū-
pavāde manoduccaritaggahaṇena ca micchādiṭṭhiyā sanga
hitāya pi imesaṃ dvinnaṃ puna vacanaṃ mahāsāvajjabhā-
vadassanatthan ti veditabbaṃ. Mahāsāvajjo hi ariyūpa-
vādo ānantariyasadisattā. Vuttam pi c'; etaṃ: seyyathā pi,
Sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññā-
sampanno diṭṭh'; eva dhamme aññaṃ ārādheyya. Evaṃ sam-
padam idaṃ, Sāriputta, vadāmi: taṃ vācaṃ appahāyataṃ
cittaṃ appahāyataṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb suggests navakataro hoti; but all follow the plural form.

[page 427]
Cutupapātañāṇakathā 427
nikkhitto evaṃ niraye ti.1 Micchādiṭṭhito ca mahāsavajja-
taraṃ nāma aññaṃ n'; atthi. Yath'; āha:- nā 'haṃ, bhik-
khave, aññaṃ ekadhammam pi samanupassāmi yaṃ evaṃ
mahāsāvajjataraṃ yathayidaṃ, bhikkhave, micchādiṭṭhi, mic-
chādiṭṭhiparamāni, bhikkhave, vajjānī ti2.
Kāyassa bhedā ti upādinnakkhandhapariccāgā. Param
maraṇā ti tad-anantaraṃ abhinibbattikkhandhaggahaṇe3.
Atha vā kāyassa bhedā ti jīvitindriyassa upacchedā, para-
maraṇā ti cuticittato uddhaṃ.
Apāyan ti evam ādi sabbaṃ nirayavevacanam eva. Nira-
yo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā,
sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭi-
saraṇan ti duggati, dosabahulatāya vā duṭṭhena kammunā
nibbattā gatī ti duggati. Vinasā nipatanti tattha dukka-
ṭakārino ti vinipāto. Vinassantā vā ettha patanti sam-
bhijjamānangapaccangā ti pi vinipāto. N'; atthi ettha assā-
dasaññito ayo ti nirayo. Atha vā apāyaggahaṇena tiracchā-
nayoniṃ dīpeti, tiracchānayoni hi apāyo sugatito apetattā,
na duggati, mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato.
Duggatiggahaṇena pettivisayaṃ; so hi apāyo ceva duggati
ca, sugatito apetattā dukkhassa ca gatibhūtattā. Na tu
vinipāto, asurasadisaṃ avinipātattā, vinipātaggahaṇena asu-
rakāyaṃ; so hi yathāvuttena atthena apāyo c'; eva duggati
ca sabbasamussayehi ca vinipātattā vinipāto ti vuccati.
Nirayaggahaṇena avīci ādi anekappakāraṃ nirayam evā ti.
Upapannā ti upagatā, tattha abhinibbattā ti adhippāyo.
Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo. Ayaṃ pana
viseso:- tattha sugatiggahaṇena manussagati pi sangayhati,
saggaggahaṇena devagati yeva. Tattha sundarāgatī ti su-
gati. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggo ti saggo. So sabbo pi
lujjanapalujjanaṭṭhena loko ti ayaṃ vacanattho.
Iti dibbena cakkhunā ti ādi sabbaṃ nigamanavacanaṃ.
Evaṃ dibbena cakkhunā passatī ti ayam ettha sankhepattho.
Evaṃ passitukāmena pana ādikammikena kulaputtena
kasiṇārammaṇaṃ abhiññāpādakajjhānaṃ sabbākārena abhi-
nīhārakkhamaṃ katvā: tejokasiṇaṃ odātakasiṇaṃ āloka-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 71.
2 A. i, 33.
3 Sh -khandhakkhaṇe.

[page 428]
428 XIII. Abhiññāniddeso
kasiṇan ti imesu tīsu kasiṇesu aññataraṃ āsannaṃ kātab-
baṃ; upacārajjhānagocaraṃ katvā vaḍḍhetvā upetabbaṃ,1
na tattha appanā uppādetabbā ti adhippāyo. Sace hi uppā-
deti, pādakajjhānanissayaṃ hoti, na parakammanissayaṃ.
Imesu ca pana tīsu ālokakasiṇaṃ yeva seṭṭhataraṃ, tasmā
taṃ vā itaresaṃ vā aññataraṃ kasiṇaniddese vuttanayena
uppādetvā upacārabhūmiyaṃ yeva ṭhatvā vaḍḍhetabbaṃ,
vaḍḍhanānayo pi c'; assa tattha vuttanayen'; eva veditabbo.
Vaḍḍhitaṭṭhānassa anto yeva rūpagataṃ passitabbaṃ. Rū-
pagataṃ passato pan'; assa parikammassa vāro atikkamati.
Tato āloko antaradhāyati, tasmiṃ antarahite rūpagatam pi
na dissati. Athā 'nena punappunaṃ pādakajjhānam eva
pavisitvā tato vuṭṭhāya āloko pharitabbo, evaṃ anukkamena
āloko thāmagato hotī ti. Ettha āloko hotū ti yattakaṃ
ṭhānaṃ paricchindati, tattha āloko tiṭṭhati yeva. Divasam
pi nisīditvā passato rūpadassanaṃ hoti. Rattiṃ tiṇukkāya
maggapaṭipanno c'; ettha puriso opammaṃ:- Eko kira rat-
tiṃ tiṇukkāya maggaṃ paṭipajji. Tassa sā tiṇukkā vijjhāyi.
Ath'; assa samavisamāni na paññāyiṃsu. So taṃ tiṇukkaṃ
bhūmiyaṃ ghaṃsitvā puna ujjālesi. Sā pajjalitvā purimā-
lokato mahantataram ālokam akāsi. Evaṃ punappunaṃ
vijjhātaṃ ujjālayato kamena suriyo uṭṭhāsi. Suriye uṭṭhite
ukkāya kammaṃ n'; atthī ti taṃ chaḍḍetvā divasam pi aga-
māsi. Tattha ukkaloko viya parikammakāle kasiṇāloko;
ukkāya vijjhātāya samavisamānaṃ adassanaṃ viya rūpa-
gataṃ passato parikammassa vārātikkamena āloke antara-
hite rūpagatānaṃ adassanaṃ; ukkāya ghaṃsanaṃ viya pu-
nappunaṃ pavesanaṃ, ukkāya purimālokato mahantarālo-
kakaraṇaṃ viya puna parikammaṃ karoto balavatarāloka-
pharaṇaṃ; suriyuṭṭhānaṃ viya thāmagatālokassa yathā-
paricchedena ṭhānaṃ; tiṇukkaṃ chaḍḍetvā divasam pi
gamanaṃ viya parittālokaṃ chaḍḍetvā thāmagatenālokena
divasam pi rūpadassanaṃ. Tattha yadā tassa bhikkhuno
maṃsacakkhussa anāpāthagataṃ anto kucchigataṃ hadaya-
vatthunissitaṃ heṭṭhā pathavītalanissitaṃ tirokuḍḍapabba-
tapākāragataṃ2 paracakkavāḷagatan ti idaṃ rūpaṃ ñāṇa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh ṭhapetabbaṃ.
2 Bhm tirokuṭṭa-.

[page 429]
Pakiṇṇakakathā 429
cakkhussa āpāthaṃ āgacchati, maṃsacakkhuno dissamā-
naṃ viya hoti, tadā dibbacakkhu uppannaṃ hotī ti vedi-
tabbaṃ. Tad-eva c'; ettha rūpadassanasamatthaṃ, na pub-
babhāgacittāni. Taṃ pan'; etaṃ puthujjanassa paripantho
hoti. Kasmā? So hi yasmā yattha yattha āloko hotū ti
adhiṭṭhāti, taṃ taṃ pathavī-samudda-pabbate vinivijjhitvā
pi ekālokaṃ hoti. Ath'; assa tattha bhayānakāni yakkha-
rakkhasādi rūpāni passato bhayaṃ uppajjati, yena citta-
vikkhepaṃ patvā jhānavibbhantako hoti, tasmā rūpadas-
sane appamattena bhavitabbaṃ. Tatrā 'yaṃ dibbacak-
khuno uppattikkamo, vuttappakāram etaṃ rūpaṃ āram-
maṇaṃ katvā, manodvārāvajjane uppajjitvā niruddhe, tad-
eva rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā, cattāri pañca vā javanāni
uppajjatī ti sabbaṃ purimanayen'; eva veditabbaṃ. Idhā 'pi
pubbabhāgacittāni savitakkasavicārāni kāmāvacarāni, pari-
yosāne atthasādhakacittaṃ catutthajjhānikaṃ rūpāvaca-
raṃ, tena sahajātaṃ ñāṇaṃ sattānaṃ cutūpapāte ñāṇan ti pi
dibbacakkhuñāṇan ti pi vuccatī ti.
Cutūpapātañāṇakathā niṭṭhitā.
Iti pañcakkhandhavidū, pañca abhiññā avoca yā
nātho,
Tā ñatvā tāsu ayaṃ pakiṇṇakakathā pi viññeyyā.
Etāsu hi yad-etaṃ cutūpapātañāṇasankhātaṃ dibbacak-
khu, tassa anāgataṃsañāṇañ ca1 yathākammūpagañāṇañ cā
ti dve pi paribhaṇḍañāṇāni honti. Iti imāni ca dve iddhi-
vidhādīni ca pañcā ti satta abhiññāñāṇāni idh'; āgatāni.
Idāni tesaṃ ārammaṇavibhāge asammohatthaṃ2:-
Ārammaṇattikā vuttā, ye cattāro mahesinā
Sattannam pi ñāṇānaṃ pavattiṃ tesu dīpaye.
Tatrā 'yaṃ dīpanā:- cattāro hi ārammaṇattikā mahesinā
vuttā. Katame cattāro? Parittārammaṇattiko, maggā-
rammaṇattiko, atītārammaṇattiko, ajjhattārammaṇattiko ti.
Tattha iddhividhañāṇaṃ parittamahaggata-atītānāgata-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb Bhm omit.
2 Bm takes this line as verse.

[page 430]
430 XIII. Abhiññāniddeso
paccuppanna-ajjhattabahiddhārammaṇavasena sattāsu āram-
maṇesu pavattati. Kathaṃ? Taṃ hi yadā kāyaṃ citta-
sannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gantukāmo citta-
vasena kāyaṃ pariṇāmeti, mahaggatacitte samodahati sam-
āropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ hotī ti katvā
rūpakāyārammaṇato parittārammaṇaṃ hoti. Yadā cittaṃ
kāyasannissitaṃ katvā dissamānena kāyena gantukāmo
kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, pādakajjhānacittaṃ rūpa-
kāye samodahati samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ āram-
maṇaṃ hotī ti katvā mahaggatacittārammaṇato mahagga-
tārammaṇaṃ hoti. Yasmā pana tad-eva cittaṃ atītaṃ
niruddhaṃ ārammaṇaṃ karoti, tasmā atītārammaṇaṃ hoti.
Mahādhātunidhāne1 Mahākassapattherādīnaṃ viya anāgataṃ
adhiṭṭhantānaṃ anāgatārammaṇaṃ hoti. Mahākassapatthero
kira mahādhātunidhānaṃ karonto: anāgate aṭṭhārasa vas-
sādhikāni dve vassasatāni ime gandhā mā sussiṃsu, pup-
phāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsū ti adhiṭṭhahi.
Sabbaṃ tath'; eva ahosi. Assaguttatthero vattaniyasenā-
sane bhikkhusanghaṃ sukkhabhattaṃ bhuñjamānaṃ disvā:
udakasoṇḍiṃ divase divase pure-bhatte dadhirasaṃ hotū
ti adhiṭṭhāsi. Pure-bhatte gahitaṃ dadhirasaṃ hoti, pac-
chābhatte pākatika-udakam eva. Kāyaṃ pana cittasannis-
sitaṃ katvā adissamānena kāyena gamanakāle paccuppan-
nārammaṇaṃ hoti. Kāyavasena cittaṃ cittavasena vā kā-
yaṃ pariṇāmanakāle attano kumārakavaṇṇādi-nimmāna-
kāle ca sa kāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇato ajjhattāram-
maṇaṃ hoti. Bahiddhā hatthi-assādi-dassanakāle pana
bahiddhārammaṇan ti evaṃ tāva iddhividhañāṇassa sattasu
ārammaṇesu pavatti veditabbā.
Dibbasotadhātuñāṇaṃ paritta-paccuppanna-ajjhatta-ba-
hiddhārāmmaṇa-vasena catūsu ārammaṇesu pavattati.
Kathaṃ? Taṃ hi yasmā saddaṃ ārammaṇaṃ karoti, saddo
ca paritto, tasmā parittārammaṇaṃ hoti. Vijjamānaṃ yeva
pana saddaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanato paccuppannā-
rammaṇaṃ hoti. Taṃ attano kucchisaddasavanakāle ajjhat-
tārammaṇaṃ, paresaṃ saddasavanakāle bahiddhāramma-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sum. V. on D. ii, 167:- Evam etaṃ bhūtapubbaṃ.

[page 431]
Pakiṇṇakakathā 431
ṇan ti evaṃ dibbasotadhātuñāṇassa catūsu ārammaṇesu
pavatti veditabbā.
Cetopariyañāṇaṃ paritta-mahaggata-appamāṇa-magga-
atītānāgata-paccuppanna-bahiddārammaṇa-vasena aṭṭhasu
ārammaṇesu pavatti. Kathaṃ? Taṃ hi paresaṃ kāmā-
vacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ hoti. Rūpāvaca-
ra-arūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ hoti.
Maggaphalajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ hoti. Ettha ca
puthujjano sotāpannassa cittaṃ na jānāti; sotāpanno vā
sakadāgāmissā ti evaṃ yāva arahato netabbaṃ. Arahā pana
sabbesaṃ cittaṃ jānāti. Añño pi ca uparimo heṭṭhimassā ti
ayaṃ viseso veditabbo. Maggacittārammaṇakāle maggā-
rammaṇaṃ hoti. Yadā pana atīte sattadivasabbhantare ca
anāgate sattadivasabbhantare ca paresaṃ cittaṃ jānāti,
tadā atītārammaṇaṃ anāgatārammaṇañ ca hoti.
Kathaṃ paccuppannārammaṇaṃ hoti? Paccuppannaṃ
nāma tividhaṃ:- khaṇapaccuppannaṃ, santatipaccuppan-
naṃ addhāpaccuppannañ ca. Tattha uppādaṭṭhitibhangap-
pattaṃ khaṇapaccuppannaṃ. Eka-dve-santativārapariyā-
pannaṃ santatipaccuppannaṃ. Tattha andhakāre nisīditvā
ālokaṭṭhānaṃ gatassa na tāva ārammaṇaṃ pākaṭam hoti.
Yāva pana taṃ pākataṃ hoti etth'; antare eka-dve-santati-
vārā veditabba. Ālokaṭṭhāne vicaritvā ovarakaṃ paviṭ-
ṭhassā pi na tāva sahasā rūpaṃ pākaṭaṃ hoti. Yāva pana
taṃ pākaṭam hoti, etth'; antare eka-dve-santativārā vedi-
tabbā. Dūre ṭhatvā pana rajakānaṃ hatthavikāraṃ gaṇḍi-
bheri-ākoṭanavikārañ ca disvā pi na tāva saddaṃ suṇāti.
Yāva ca pana taṃ suṇāti, tasmiṃ pi antare eka-dve-santa-
tivārā veditabbā. Evaṃ tāva Majjhimabhāṇakā. Saṃyut-
tabhāṇakā pana rūpasantati-arūpasantatī ti dve santatiyo
vatvā udakaṃ akkamitvā gatassa yāva tīre akkanta-udaka-
lekhā na vippasīdati; addhānato āgatassa yāva kāye usuma-
bhāvo na vūpasammati; ātapā āgantvā gabbhaṃ paviṭ-
ṭhassa yāva andhakārabhāvo na vigacchati, anto gabbhe
kammaṭṭhānaṃ manasikaritvā divā vātapānaṃ vivaritvā
olokentassa yāva akkhīnaṃ phandanabhāvo na vūpasam-
mati: ayaṃ rūpasantati nāma. Dve tayo javanavārā arū-
pasantati nāmā ti vatvā tad-ubhayam pi santati paccup-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 432]
432 XIII. Abhiññāniddeso
pannaṃ nāmā ti vadanti. Ekabhavaparicchinnaṃ pana
addhāpaccuppannaṃ nāma, yam sandhāya Bhaddekaratta-
sutte: Yo c'; āvuso mano ye ca dhammā ubhayam etaṃ paccup-
pannaṃ. Tasmiṃ (yeva1) paccuppanne chandarāgapaṭibad-
dhaṃ hoti viññāṇaṃ, chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa
tad-abhinandati. Tad-abhinandanto paccuppannesu dhammesu
saṃhīratī ti vuttaṃ. Santatipaccuppannañ c'; ettha Aṭṭha-
kathāsu āgataṃ, addhāpaccuppannaṃ Sutte. Tattha keci
khaṇapaccuppannaṃ cittaṃ cetopariyañāṇassa āramma-
ṇaṃ hotī ti vadanti. Kiṃ kāraṇā? Yasmā iddhimato ca
parassa ca ekakkhaṇe cittaṃ uppajjati ti; idañ ca nesaṃ
opammaṃ:- Yathā ākāse khitte pupphamuṭṭhimhi avassaṃ
ekaṃ puppham ekassa vaṇṭena vaṇṭaṃ paṭivijjhati, evaṃ
parassa cittaṃ jānissāmī ti rāsivasena mahājanassa citte
āvajjite avassaṃ ekassa cittaṃ ekena cittena uppādakkhaṇe
vā ṭhitikkhaṇe vā bhangakkhaṇe vā paṭivijjhatī ti. Taṃ
pana vassasataṃ pi vassasahassaṃ pi āvajjanto yena ca
cittena āvajjati, yena ca jānāti, tesaṃ dvinnaṃ sahaṭṭhānā-
bhāvato āvajjanajavanānañ ca aniṭṭhaṭṭhāne nānāram-
maṇabhāvappatti dosato ayuttan ti Aṭṭhakathāsu paṭik-
khittaṃ. Santatipaccuppannaṃ pana addhāpaccuppan-
nañ ca ārammaṇaṃ hotī ti veditabbaṃ. Tattha yaṃ vat-
tamānajavanavīthito atītānāgatavasena dvitti-javanavīthi-
parimāṇe kāle parassa cittaṃ, taṃ sabbaṃ pi santatipac-
cuppannaṃ nāma. Addhāpaccuppannaṃ pana javana-
vārena dīpetabban ti Saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Taṃ
suṭṭhu vuttaṃ. Tatrā 'yaṃ dīpanā:- iddhimā parassa
cittaṃ jānitukāmo āvajjati, āvajjanaṃ khaṇapaccuppannaṃ
ārammaṇaṃ katvā ten'; eva saha nirujjhati. Tato cattāri
pañca vā javanāni. Yesaṃ pacchimaṃ iddhicittaṃ sesāni
kāmāvacarāni, tesaṃ sabbesaṃ pi tad-eva niruddhaṃ cittaṃ
ārammaṇaṃ hoti, na ca tāni nānārammaṇāni honti; ad-
dhāvasena paccuppannārammaṇatā. Ekārammaṇatte pi ca
iddhicittam eva parassa cittaṃ jānāti, na itarāni. Yathā
cakkhudvāre cakkhuviññāṇam eva rūpaṃ passati itarānī
ti. Iti idaṃ santatipaccuppannassa ceva addhāpaccuppan-

--------------------------------------------------------------------------
1 So PṬṢ. ed. Omitted by all four authorities.

[page 433]
Pakiṇṇakakathā 433
nassa ca vasena paccuppannārammaṇaṃ hoti. Yasmā vā
santatipaccuppannaṃ pi addhāpaccuppanne yeva patati,
tasmā addhāpaccuppannavasen'; eva taṃ paccuppannāram-
maṇan ti veditabbaṃ. Parassa cittārammaṇattā yeva pana
bahiddhārammaṇaṃ hotī ti evaṃ cetopariyañāṇassa aṭṭhasu
ārammaṇesu pavatti veditabbā.
Pubbenivāsañāṇaṃ paritta-mahaggata-appamāṇa-magga-
atīta-ajjhatta-bahiddhā na vattabbārammaṇavasena aṭṭhasu
ārammaṇesu pavattati. Kathaṃ? Taṃ hi kāmāvacarak-
khandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ hoti. Rūpāva-
carārupāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatāramma-
ṇaṃ. Atīte attanā parehi vā bhāvitamaggaṃ sacchikata-
phalañ ca anussaraṇakāle appamāṇārammanaṃ; bhāvi-
tamaggam eva anussaraṇakāle maggārammaṇaṃ. Niyamato
pan'; etaṃ atītārammaṇaṃ eva. Tattha kiñcāpi cetopari-
yañāṇayathākammupagañāṇāni pi atītārammaṇāni honti,
atha kho tesaṃ cetopariyañāṇassa satta divasabbhantarā-
tītaṃ cittam eva ārammaṇaṃ. Taṃ hi aññaṃ khandhaṃ
vā khandhapaṭibaddhaṃ vā na jānāti. Maggasampayutta-
cittārammaṇatā pana pariyāyato maggārammaṇan ti vuttaṃ.
Yathākammupagañānassa ca ātītaṃ cetanāmattam eva
ārammaṇaṃ. Pubbenivāsañāṇassa pana ātītā khandhā
khandhapaṭibaddhañ ca kiñci anārammaṇaṃ nāma natthi.
Taṃ hi atītakkhandhakhandhapaṭibaddhesu dhammesu sab-
baññutañāṇagatikaṃ hotī ti ayaṃ viseso veditabbo. Ayam
ettha Aṭṭhakathānayo. Yasmā pana kusalā khandhā id-
dhividhāñāṇassa cetopariyañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa
yathākammupagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa ārammaṇapacca-
yena paccayo ti Paṭṭhāne vuttaṃ, tasmā cattāro pi khandhā
cetopariyañāṇayathākammupagañāṇānaṃ ārammaṇaṃ honti.
Tatrā 'pi yathākammupagañāṇassa kusalākusalā evā ti.
Attano khandhānussaraṇakāle pan'; etaṃ ajjhattāramma-
ṇaṃ, parassa khandhānussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ.
Atīte Vipassī Bhagavā ahosi; tassa mātā Bandhumatī, pitā
Bandhumā ti ādinā nāyena nāmagottapathavīnimittādi
anussaraṇakāle na vattabbārammaṇaṃ hoti. Nāmagottan
ti c'; ettha khandhūpanibandho sammutisiddho vyañjanattho
daṭṭhabbo, na vyañjanaṃ. Vyañjanaṃ hi saddāyatana-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 434]
434 XIII. Abhiññāniddeso
sangahitattā parittaṃ hoti. Yath'; āha:- niruttipaṭisambhidā
parittārammaṇā1 ti. Ayam ettha amhākaṃ khanti. Evaṃ
pubbenivāsañāṇassa aṭṭhasu ārammaṇesu pavatti veditabbā.
Dibbacakkhuñāṇaṃ paritta-paccuppanna-ajjhatta-bahid-
dhārammaṇavasena catūsu ārammaṇesu pavattati. Ka-
thaṃ? Taṃ hi yasmā rūpaṃ ārammaṇaṃ karoti rūpañ
ca parittaṃ, tasmā parittārammaṇaṃ hoti. Vijjamāne yeva
ca rūpe pavattattā paccuppannārammaṇaṃ; attano kuc-
chigatādirūpadassanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa rū-
padassanakāle bahiddhārammaṇan ti evaṃ dibbacakkhu-
ñāṇassa catūsu ārammaṇesu pavatti veditabbā.
Anāgataṃsañāṇaṃ paritta-mahaggata-appamāṇa-magga-
anāgata-ajjhatta-bahiddhā navattabbārammaṇavasena aṭ-
ṭhasu ārammaṇesu pavattati. Kathaṃ? Taṃ hi ayaṃ
anāgate kāmāvacare nibbattissatī ti jānanakāle parittāram-
maṇaṃ hoti; rūpāvacare arūpāvacare vā nibbattissatī ti
jānanakāle mahaggatārammaṇaṃ. Maggaṃ bhāvessati pha-
laṃ sacchikarissatī ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ,
maggaṃ bhāvessati 'cceva jānanakāle maggārammaṇaṃ.
Niyamato pana tam anāgatārammaṇam eva. Tattha kiñ-
cāpi cetopariyañāṇaṃ pi anāgatārammaṇaṃ hoti, atha
kho tassa sattadivasabbhantarānāgataṃ cittam eva āram-
maṇaṃ, taṃ hi aññaṃ khandhaṃ vā khandhāpaṭibad-
dhaṃ vā na jānāti. Anāgataṃsañāṇassa pubbenivāsañāṇe
vuttanayena anāgate anārammaṇaṃ nāma natthi, Ahaṃ
amutra nibbattissāmī ti jānanakale ajjhattārammaṇaṃ,
asuko amutra nibbattissatī ti jānanakāle bahiddhāramma-
ṇaṃ. Anāgate Metteyyo Bhagavā uppajjissati. Subrahmā
nām'; assa brāhmaṇo pitā bhavissati, Brahmavatī nāma
brāhmaṇī mātā ti ādinā pana nayena nāmagottajānanakāle
pubbenivāsañāṇe vuttanayen'; eva navattabbārammaṇaṃ
hotī ti. Evam anāgataṃsañāṇassa aṭṭhasu ārammaṇesu
pavatti veditabbā.
Yathākammupagañānaṃ paritta-mahaggata-atīta-ajjhat-
ta-bahiddhārammaṇavasena pañcasu ārammaṇesu pavatti.
Kathaṃ? Taṃ hi kāmāvacarakammajānanakāle parittā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 304.

[page 435]
Pakiṇṇakakathā 435
rammaṇaṃ hoti, rūpāvacarārūpāvacarakammajānanakāle
mahaggatārammaṇaṃ. Atītam eva jānātī ti atītāram-
maṇaṃ. Attano kammaṃ jānanakāle ajhattārammaṇaṃ,
parassa kammaṃ jānanakūle bahiddhārammaṇaṃ hoti.
Evaṃ yathākammupagañāṇassa pañcasuārammaṇesu pavatti
veditabbā. Yañ c'; ettha ajjhattārammaṇañ ceva bahiddhā-
rammaṇañ cā ti vuttaṃ, taṃ kālena ajjhattaṃ kālena ba-
hiddhā jānanakāle ajjhatta-bahiddhārammaṇaṃ pi hoti
yevā ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhimagge
Abhiññāniddeso nāma terasamo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm add pi.
436

[page 436]
436
XIV
CATUDDASAMO PARICCHEDO
KHANDHA-NIDDESO
Idāni yasmā evaṃ abhiññāvasena adhigatānisaṃsāya
thiratarāya samādhi bhāvanāya samannāgatena bhikkhunā:
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññañ ca bhāvayan ti
ettha cittasīlena niddiṭṭho samādhi sabbākārena bhāvito
hoti, tad anantarā pana paññā bhāvetabbā. Sā ca atisankhe-
padesitattā viññātuṃ pi tāva na sukarā, pag'; eva bhāvetuṃ;
tasmā tassā vitthāraṃ bhāvananayañ ca dassetuṃ idaṃ
pañhakammaṃ hoti:
1. Kā paññā?
2. Ken'; aṭṭhena paññā?
3. Kān'; assā lakkhaṇa-rasa-paccupaṭṭhāna-padaṭṭhā-
nāni?
4. Katividhā paññā
5. Kathaṃ bhāvetabbā?
6. Paññābhāvanāya ko ānisaṃso?
Tatridaṃ vissajjanaṃ:-
1. Kā paññā ti
Paññā bahuvidhā nānappakārā. Taṃ sabbaṃ1 bhāvayituṃ
ārabbhamānaṃ vissajjanaṃ adhippetañ ceva atthaṃ na
sādheyya uttariñ ca vikkhepāya saṃvatteyya, tasmā idha
adhippetam eva sandhāya vadāma.
Kusalacittasampayuttaṃ vipassanāñāṇaṃ paññā.
2. Ken'; aṭṭhena paññā ti
Pajānanaṭṭhena paññā. Kim idaṃ pajānanaṃ nāma?
Sañjānana-vijānanākāravisiṭṭhaṃ nānappakārato jānanaṃ.

[page 437]
2. Ken'; aṭṭhena paññā 437
Saññā-viññāṇa-paññānaṃ hi samāne pi jānanabhāve saññā:
nīlaṃ pītakan ti ārammaṇasañjānanamattam eva hoti.
Aniccaṃ dukkham anattā ti lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpetuṃ
na sakkoti. Viññāṇaṃ: nīlaṃ pītakan ti ārammaṇañ ca
jānāti lakkhaṇapaṭivedhañ ca pāpeti. Ussakkitvā pana
maggapātubhāvaṃ pāpetuṃ na sakkoti. Paññā vuttanaya-
vasena ārammaṇañ ca jānāti, lakkhaṇapaṭivedhañ ca pāpeti,
ussakkitvā maggapātubhāvañ ca pāpeti.
Yathā hi heraññikaphalake ṭhapitaṃ kahāpaṇarāsiṃ eko
ajātabuddhidārako eko gāmikapuriso eko heraññiko ti tīsu
janesu passamānesu, ajātabuddhidārako kahāpaṇānaṃ citta-
vicittadīghacaturassaparimaṇḍalabhāvamattam eva jānāti;
idaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ratanasammatan
ti na jānāti. Gāmikapuriso cittavicittādibhāvaṃ jānāti,
idaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ratanasammatan
ti ca; ayaṃ cheko, ayam kūṭo, ayam addhasāro ti imaṃ
pana vibhāgaṃ na jānāti. Heraññiko sabbe pi te pakāre
jānāti, jānanto ca kahāpaṇaṃ oloketvā pi jānāti, ākoṭitassa
saddaṃ sutvā pi gandhaṃ ghāyitvā pi rasaṃ sāyitvā pi
hatthena dhārayitvā pi: asukasmiṃ nāma gāme vā nigame
vā nagare vā pabbate vā nadītīre vā kato ti pi asukācariyena
kato ti vijānāti;1 evaṃ-sampadaṃ idaṃ veditabbaṃ. Saññā
hi ajātabuddhino dārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya hoti
nīlādivasena ārammaṇassa upaṭṭhānākāramattagahaṇato.
Viññāṇaṃ gāmikassapurisassa kahāpaṇadassanam iva hoti
nīlādivasena ārammaṇākāragahaṇato, uddham pi ca lak-
khaṇapaṭivedhasampāpanato. Paññā heraññikassa kahā-
paṇadassanam iva hoti, nīlādivasena ārammaṇākāraṃ ga-
hetvā lakkhaṇapaṭivedhañ ca pāpetvā tato uddham pi magga-
pātubhāvapāpanato. Tasmā yad etaṃ sañjānanavijānanā-
kāravisiṭṭhaṃ nānappakārato jānanaṃ, idaṃ pajānanan ti
veditabbaṃ. Idaṃ sandhāya hi etaṃ vuttaṃ: pajānanaṭ-
ṭhena paññā ti.
Sā pan'; esā yattha saññā-viññāṇāni, na tattha ekaṃsena

--------------------------------------------------------------------------
1 Quoted also in Buddhaghosa's Commentaries on the Majjhima (Sta 43), and Saṃyutta. Cf. Mil. trans. (S.B.E.) i, 132, n. 2.
II. 5

[page 438]
438 XIV. Khandha-niddeso
hoti. Yadā pana hoti, tadā avinibbhuttā tehi dhammehi
ayaṃ saññā, idaṃ viññāṇaṃ, ayaṃ paññā ti vinibbhujjitvā
alabbhaneyya-nānattā sukhumā duddasā. Ten'; āha āyasmā
Nāgaseno: dukkaraṃ, mahārāja, Bhagavatā katan ti. Kiṃ,
bhante Nāgasena, Bhagavatā dukkaraṃ katan ti? Dukka-
raṃ, mahārāja, Bhagavatā kataṃ yaṃ arūpīnam cittacetasi-
kānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe pavattamānānaṃ vavatthā-
naṃ akkhātaṃ: ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā,
ayaṃ cetanā, idaṃ cittan ti1.
3. Kān'; assā lakkhaṇā-rasa-paccupaṭṭhāna-padaṭṭhānānī ti.
Ettha pana dhammasabhāvapaṭivedhalakkhaṇā paññā;
dhammānaṃ sabhāvapaṭicchādaka-mohandhakāraviddhaṃ-
sanarasā; asammohapaccupaṭṭhānā; samāhito yathābhūtaṃ
jānāti passatī ti2 vacanato pana samādhi tassā padaṭṭhānaṃ.
4. Katividhā paññā ti
Dhammasabhāvapaṭivedhalakkhaṇena tāva ekavidhā,
lokiyalokuttaravasena duvidhā. Tathā sāsavā-nāsavādi-
vasena, nāmarūpavavatthāpanavasena, somanassupekkhā-
sahagatavasena, dassanabhāvanābhūmivasena ca. Tividhā
cintā-suta-bhāvanāmayavasena. Tathā paritta-mahaggata-
appamāṇārammaṇavasena, āyāpāya-upāyakosallavasena, aj-
jhattābhinivesādivasena ca. Catubbidhā catūsu saccesu ñā-
ṇavasena, catupaṭisambhidāvasena cā ti.
Tattha ekavidhakoṭṭhāso uttānattho yeva.
Duvidhakoṭṭhāse lokiyamaggasampayuttā lokiyā; lokut-
taramaggasampayuttā lokuttarā ti evaṃ lokiyalokuttara-
vasena duvidhā. Dutiyaduke āsavānaṃ ārammaṇabhūtā
sāsavā, tesaṃ anārammaṇā anāsavā. Atthato pan'; esā lo-
kiya-lokuttarā va hoti. Asavasampayuttā sāsavā, āsavavip-
payuttā anāsavā ti ādisu pi es'; eva nayo. Evaṃ sāsavā-
nāsavādivasena duvidhā.
Tatiyaduke yā vipassanaṃ ārabhitukāmassa catunnaṃ
arūpakkhandhānaṃ vavatthāpane paññā ayaṃ nāma vavat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Mil. 87; quoted also in Papañca Sūdanī and As. 142.
2 See above, 371, n. 2.

[page 439]
4. Katividhā paññā 439
thāpanapaññā; yā rūpakkhandhassa vavatthāpane paññā,
ayaṃ rūpavavatthāpanapaññā ti evaṃ nāmarūpavavatthā-
panavasena duvidhā.
Catutthaduke dvīsu kāmāvacarakusalacittesu soḷasasu ca
pañcakanayena catutthajjhānikesu maggacittesu paññā soma-
massasahagatā; dvīsu kāmāvacarakusalacittesu catūsu ca
pañcamajjhānikesu maggacittesu paññā upekkhāsahagatā ti
evaṃ somanassupekkhāsahagatavasena duvidhā.
Pañcamaduke paṭhamamaggapaññādassanabhūmi; avase-
samaggattāyapaññā bhāvanābhūmī ti evaṃ dassanabhāva-
nābhūmivasena duvidhā.
Tikesu paṭhamattike parato assutvā paṭiladdhapaññā
attano cintāvasena nipphannattā cintāmayā; parato sutvā
paṭiladdhapaññā sutavasena nipphannattā sutamayā; yathā
tathā vā bhavanāvasena nipphannā appanāppattā paññā
bhāvanāmayā. Vuttaṃ c'; etaṃ: tattha katamā cintāmayā
paññā? Yogavihitesu vā kammāyatanesu, yogavihitesu vā
sippāyatanesu, yogavihitesu vā vijjāṭṭhānesu, kammassakataṃ
vā, saccānulomikaṃ vā rūpaṃ aniccan ti vā vedanā . . . saññā
. . . sankhārā . . . viññāṇaṃ aniccan ti vā yaṃ evarūpaṃ
anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ mutiṃ pekkhaṃ dhammā-
nijjhānakhantiṃ parato assutvā paṭilabhati: ayaṃ vuccati
cintāmayā paññā . . . pe . . . sutvā paṭilabhati: ayaṃ vuccati
sutamayā paññā. Sabbā pi samāpannassa paññā bhāvanāmayā
paññā ti1 evaṃ cintāsutabhāvanāmayavasena tividhā.
Dutiyattike kāmāvacaradhamme ārabbha pavattā paññā
parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacare ārabbha pavattā
mahaggatārammaṇā: sā lokiyavipassanā; Nibbānaṃ ārab-
bha pavattā appamāṇārammaṇā: sā lokuttaravipassanā
ti evaṃ parittamahaggatāppamāṇārammaṇavasena tivi-
dhā.
Tatiyattike āyo nāma vuddhi. Sā duvidhā: anatthahānito
atthuppattito ca. Tattha kosallaṃ āyakosallaṃ; yath'; āha:-
Tattha katamaṃ āyakosallaṃ? Ime dhamme manasikaroto
anuppannā ceva akusalā dhammā na uppajjanti, uppannā
ca akusalā dhammā pahīyanti. Ime vā pana dhamme manasi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 324 f.

[page 440]
440 XIV. Khandha-niddeso
karoto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti: uppannā
ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāri-
pūriyā saṃvattanti. Yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . .
amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, idaṃ vuccati āyakosallan
ti.1 Apāyo ti pana avuddhi. Sā pi duvidhā: atthahānito
ca anatthuppattito ca. Tattha kosallaṃ apāyakosallaṃ;
yath'; āha:- tattha katamaṃ apāyakosallaṃ? Ime dhamme
manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjantī ti2
ādi. Sabbattha pana tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ upāyesu nip-
phattikāraṇesu taṃ khaṇappavattaṃ ṭhānuppattikaṃ kosal-
laṃ upāyakosallaṃ nāma. Yath'; āha:- Sabbā pi tatrū-
pāyā paññā upāyakosallan ti.3 Evaṃ āyāpāya-upāyakosalla-
vasena tividhā.
Catutthattike attano khandhe gahetvā āraddhā vipassanā-
paññā ajjhattābhinivesā, parassa khandhe bāhiraṃ vā
anindriyabaddharūpaṃ gahetvā āraddhā bahiddhābhinivesā;
ubhayaṃ gahetvā āraddhā ajjhattabahiddhābhinivesā ti
evaṃ ajjhattābhinivesādivasena tividhā.
Catukkesu paṭhamacatukke dukkhasaccaṃ ārabbha pavat-
taṃ ñāṇaṃ dukkhe ñaṇaṃ; dukkhasamudayaṃ ārabbha
pavattaṃ ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ; dukkhanirodhaṃ
ārabbha pavattaṃ ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ; dukkhani-
rodhagāminīpaṭipadaṃ ārabbha pavattaṃ ñāṇaṃ dukkhani-
rodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇan ti evaṃ catūsu saccesu
ñāṇavasena catubbidhā.
Dutiyacatukke catasso paṭisambhidā nāma atthādisu pa-
bhedagatāni cattāri ñāṇāni. Vuttañ c'; etaṃ: atthe ñāṇaṃ attha-
patisambhidā. Dhamme ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tattha
dhammaniruttābhilāpe4 ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu
ñāṇaṃ pāṭibhānapaṭisambhidā ti.5 Tattha attho ti sankhepato
hetuphalass'; etaṃ adhivacanaṃ. Hetuphalaṃ hi yasmā
hetu-anusārena arīyati adhigamīyati sampāpuṇīyati, tasmā
attho ti vuccati. Pabhedato pana: yaṃ kiñci paccayasam-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 324 f. See there n. 1. Bhm also insert the extra me.
2 Vibh. p. 326.
3 Ibid.
4 Bh Atthadhamma- for Tattha dhamma-.
5 Vibh. p. 293; 331.

[page 441]
4. Katividhā paññā 441
bhūtaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyā ti ime pañca
dhammā attho ti veditabbā. Taṃ ettha paccavekkhantassa
tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Dhammo ti pi sankhepato paccayass'; etam adhivacanaṃ1.
Paccayo hi yasmā taṃ taṃ dahati, pavatteti vā sampāpuṇitum
vā deti, tasmā dhammo ti vuccati. Pabhedato pana: yo
koci phalanibbattako, hetu, ariyamaggo, bhāsitaṃ kusalaṃ,
akusalan ti ime pañca dhammā dhammo ti veditabbo. Taṃ
dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabheda-
gataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Ayam eva hi attho
Abhidhamme: dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dukkha-
samudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Hetumhi ñāṇaṃ
dhammapaṭisambhidā. Hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Ye dhammā jātā bhūtā sañjātā abhinibbattā pātubhūtā, imesu
dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yamhā dhammā te
dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā
tesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā . . . Jarāma-
raṇe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Jarāmaraṇasamudayañāṇaṃ
dhammapaṭisambhidā . . . pe . . . sankhāranirodhe ñāṇaṃ
atthapaṭisambhidā. Sankhāranirodhagāminiyā paṭipadāya
ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. . . . Idha bhikkhu dhammaṃ
jānāti suttaṃ geyyaṃ . . . pe . . . vedallaṃ: ayaṃ vuccati
dhammapaṭisambhidā. So tassa tass'; eva bhāsitassa atthaṃ jā-
nāti: ayaṃ imassa bhāsitassa attho ti: ayam vuccati atthapaṭi-
sambhidā. . . . Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye
kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti . . . pe . . . ime
dhammā kusalā: imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisam-
bhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā ti2 ādinā
nayena vibhajitvā dassito. Tattha dhammaniruttābhilāpe3
ñāṇan ti tasmiṃ atthe ca dhamme ca yā sabhāvanirutti
avyābhicārivohāro.4 Tad-abhilāpe tassa bhāsane udīraṇe
taṃ bhāsitaṃ lapitaṃ udīritam sutvā va: ayaṃ sabhāva-
nirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī ti evaṃ tassā dhammani-
ruttisaññitāya sabhāvaniruttiyā Māgadhikāya sabbasattānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Sum. V. i, 20; Points of Controversy, App. note 4.
2 Vibh. p. 293 f.
3 Bh Atthadhamma-.
4 Sh -cāri-.

[page 442]
442 XIV. Khandha-niddeso
mūlabhāsāya pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ni-
ruttipaṭisambhidāppatto hi phasso, vedanā ti evam ādi-
vacanaṃ sutvā ayaṃ sabhāvaniruttī ti jānāti. Phassa-
vedanā ti evam ādikam pana ayaṃ na sabhāvaniruttī ti.
Ñāṇesu ñāṇan ti sabbattha ñāṇam ārammaṇaṃ katvā pacca-
vekkhantassa ñāṇārammaṇaṃ ñāṇaṃ yathāvuttesu vā tesu
ñāṇesu sagocarakiccādivasena vitthārato ñāṇaṃ paṭibhāna-
paṭisambhidā ti attho.
Catasso pi c'; etā paṭisambhidā dvīsu ṭhāṇesu pabhedaṃ
gacchanti: sekhabhūmiyañ ca asekhabhūmiyañ ca. Tattha
aggasāvakānaṃ mahāsāvakānañ ca asekhabhūmiyaṃ pa-
bhedagatā, Ānandatthera-Cittagahapati-Dhammika-upāsaka-
Upāligahapati-Khujjuttarā-upāsikādīnaṃ sekhabhūmiyaṃ.
Evaṃ dvīsu bhūmīsu pabhedaṃ gacchantiyo pi c'; etā adhi-
gamena, pariyattiyā, savanena, paripucchāya, pubbayogena
cā ti imehi pañcākārehi visadā honti. Tattha adhigamo
nāma arahattappatti. Pariyatti nāma Buddhavacanassa
pariyāpuṇanaṃ. Savanaṃ nāma sakkaccaṃ atthiṃkatvā1
dhammasavanaṃ. Paripucchā nāma pāḷi-aṭṭhakathādisu gaṇ-
ṭhipada-atthapadavinicchayakathā. Pubbayogo nāma pubba-
Buddhānaṃ sāsane gatapaccāgatikabhāvena yāva anulo-
maṃ gotrabhusamīpaṃ tāva vipassanānuyogo.
Apare āhu:
Pubbayogo bāhussaccaṃ desabhāsā ca āgamo
Paripucchā adhigamo garusannissayo tathā.
Mittasampatti cevā ti paṭisambhidapaccayā ti.
Tattha pubbayogo vuttanayo va. Bāhussaccaṃ nāma tesu
tesu satthesu ca sippāyatanesu ca kusalatā. Desabhāsā
nāma ekasatavohārakusalatā; visesena pana Māgadhike kosal-
laṃ. Āgamo nāma antamaso opammavaggamattassa pi
buddhavacanassa pariyāpuṇanaṃ. Paripucchā nāma eka-
gāthāya pi atthavinicchayapucchanaṃ. Adhigamo nāma
sotāpannatā vā . . . pe . . . arahattaṃ vā. Garusannissayo
nāma sutapaṭibhānabahulānaṃ garūnaṃ santike vāso. Mit-
tasampatti nāma tathārūpānam yeva mittānaṃ paṭilābho ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh atthik-.

[page 443]
5. Kathaṃ bhāvetabbā 443
Tattha buddhā ca paccekabuddhā pubbayogañ ceva adhiga-
mañ ca nissāya paṭisambhidā pāpuṇanti. Sāvakā sabbāni
pi ekāni kāraṇāni. Paṭisambhidāppattiyā ca pāṭiyekko
kammaṭṭhānabhāvanānuyogo nāma natthi. Sekhānaṃ pana
sekhaphalavimokkhantikā, asekhānaṃ asekhaphalavimok-
khantikā va paṭisambhidāppatti hoti. Tathāgatānaṃ hi
dasabalāni viya ariyānaṃ ariyaphalen'; eva paṭisambhidā
ijjhantī ti imā paṭisambhidā sandhāya vuttaṃ catupaṭi-
sambhidāvasena catubbidhā ti.
5. Kathaṃ bhāvetabbā ti
Ettha pana yasmā imāya paññāya khandh'-āyatana-dhātu-
indriya-sacca-paṭiccasamuppādādibhedā dhammā BHŪMI. Sī-
lavisuddhi ceva cittavisuddhi cā ti imā dve visuddhiyo
MŪLAṂ. Diṭṭhivisuddhi kankhāvitaraṇavisuddhi maggaññā-
ṇadassanavisuddhi paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ñāṇadassa-
navisuddhī ti imā pañca visuddhiyo SARĪRAṂ. Tasmā tesu
bhūmīsu tesu maggesu uggahaparipucchāvasena ñāṇapari-
cayaṃ katvā mūlabhūtā dve visuddhiyo sampādeāarīra-
bhūtā pañcavisuddhiyo sampādentena bhāvetabbā.
Ayaṃ ettha sankhepo.
Ayaṃ pana vitthāro:
Yaṃ tāva vuttaṃ khandh'-āyatana-dhātu-indriya-sacca-
paṭicca-samuppādādibhedā dhammā BHŪMĪ ti.
Ettha khandhā pañca khandhā: (1) rūpakkhandho,
(2) vedanākkhandho, (3) saññākkhandho, (4) sankhārak-
khandho, (5) viññāṇakkhandho ti.
I
[Rūpakkhandho]
Tattha yaṃ kiñci sītādīhi ruppanalakkhaṇaṃ dhamma-
jātaṃ, sabban taṃ ekato katvā rūpakkhandho ti veditabbaṃ.
Tad-etaṃ ruppanalakkhaṇena ekavidhaṃ pi, bhūtopadāya
bhedato duvidhaṃ. Tattha bhūtarūpaṃ catubbidhaṃ:
pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū ti. Tāsaṃ
lakkhaṇa-rasa-paccupaṭṭhānāni catudhātuvavatthāne vut-
tāni1; padaṭṭhānato pana tā sabbā pi avasesadhātuttaya-

--------------------------------------------------------------------------
1 See p. 347 f.

[page 444]
444 XIV. Khandha-niddeso
padaṭṭhānā. Upādārūpaṃ catuvīsatividhaṃ: cakkhu, so-
taṃ, ghānaṃ, jivhā, kāyo, rūpaṃ, saddo, gandho, raso,
itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, hadayavatthu,
kāyaviññatti, vacīviññatti, ākāsadhātu, rūpassa lahutā, rūpas-
sa mudutā, rūpassa kammaññatā, rūpassa upacayo, rūpassa
santati, rūpassa jaratā, rūpassa aniccatā, kabaḷinkāro āhāro
ti. Tattha rūpābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ,1 daṭ-
ṭhukāmatā - nidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkha-
ṇaṃ vā cakkhu, rūpesu āviñjanarasaṃ, cakkhuviññāṇassa
ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, daṭṭhukāmatā-nidānakamma-
jabhūtapadaṭṭhānaṃ. Saddābhighātarahabhūtappasādalak-
khaṇaṃ, sotukāmatā-nidānakammasamuṭṭhānabhūtappasā-
dalakkhaṇaṃ vā sotaṃ, saddesu āviñjanarasaṃ, sotaviñ-
ñāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, sotukāmatā-nidāna-
kammajabhūtapadaṭṭhānaṃ. Gandhābhighātārahabhūtap-
pasādalakkhaṇaṃ, ghāyitukāmatā-nidānakammasamuṭṭhā-
nabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā ghānaṃ, gandhesu āviñ-
janarasaṃ, ghānaviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ,
ghāyitukāmatā-nidānakammajabhūtapadaṭṭhānaṃ. Rasā-
bhighātārahabhūtappasādalakkhaṇā, sāyitukāmatā-nidāna-
kammasamuṭṭhānabhūtappasādaḷakkhaṇā vā jivhā, rasesu
āviñjanarasā, jivhāviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānā,
sāyitukāmatā-nidānakammajabhūtapadaṭṭhānā. Phoṭṭhab-
bābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇo, phusitukāmatā-nidā-
nakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇo vā kāyo, phoṭ-
ṭhabbesu āviñjanaraso kāyaviññāṇassa ādhārabhāvapaccu-
paṭṭhāno, phusitukāmatā-nidānakammajabhūtapadaṭṭhāno.
Keci2 pana tejādhikānaṃ bhūtānaṃ pasādo cakkhu, vāyu-
pathavī-āpādhikānaṃ bhūtānaṃ pasādo sota-ghāna-jivhā,
kāyo sabbesam pī ti vadanti. Apare tejādhikānaṃ pasādo
cakkhu, vivaravāyu-āpa-pathavādhikānaṃ sota-ghāna-jivhā-
kāyā ti vadanti. Te vattabbā: suttaṃ āharathā ti. Addhā
suttam eva na dakkhissanti. Keci pan'; ettha: tejādīnaṃ
guṇehi rūpādīhi anugayhabhāvato ti kāraṇaṃ dassenti.
Te vattabbā: ko pan'; evam āha:- rūpādayo tejādīnaṃ guṇā

--------------------------------------------------------------------------
1 The following paragraph is repeated in Asl. p. 312.
2 This paragraph is repeated in Asl. p. 312 f.

[page 445]
Rūpakkhandho 445
ti? Avinibbhogavuttīsu hi bhūtesu: ayaṃ imassa guṇo,
ayaṃ imassa guṇo ti na labbhā vattun ti. Athā pi vadey-
yuṃ: yathā tesu tesu sambhāresu tassa tassa bhūtassa adhi-
katāya pathavī-ādīnaṃ sandhāraṇādīni kiccāni icchatha,
evaṃ tejādi-adhikesu sambhāresu rūpādīnaṃ adhikabhāva-
dassanato icchitabbam etaṃ rūpādayo tesaṃ guṇā ti. Te
vattabbā: iccheyyāma yadi āpādhikassa āsavassa gandhato
pathavī adhike kappāse gandho adhikataro siyā, tejādhikassa
ca uṇhodakassa vaṇṇato sītudakassa vaṇṇo parihāyetha.
Yasmā pan'; etaṃ ubhayam pi natthi, tasmā pahāyeth'; etam
etesaṃ nissayabhūtānaṃ visesakappanaṃ. Yathā avisese
pi ekakalāpe bhūtānaṃ rūparasādayo aññamaññaṃ vi-
sadisā honti, evaṃ cakkhupasādādayo avijjamāne pi
aññasmiṃ visesakāraṇe ti gahetabbam etaṃ. Kiṃ pana
taṃ yaṃ aññamaññassa asādhāraṇaṃ, kammam eva ne-
saṃ visesakāraṇaṃ, tasmā kammavisesato etesaṃ viseso, na
bhūtavisesato. Bhūtavisese hi sati, pasādo va na uppajjati,
samānānaṃ hi pasādo, na visamānānan ti Porāṇā. Evaṃ
kammavisesato visesavantesu ca etesu ca cakkhusotādīni
asaṃpattavisayagāhakāni1 attano nissayaṃ anallīnanissaye
eva visaye viññāṇahetuttā; ghāna-jivhā-kāyā sampattavisa-
yagāhakā nissayavasena c'; eva sayañ ca attano nissayaṃ
allīne yeva visaye viññāṇahetuttā.
Cakkhu2 c'; ettha yad-etaṃ loke nīlapakhumasamākiṇṇaṃ
kaṇhasukkamaṇḍalavicittaṃ nīluppaladalasannibhaṃ cak-
khū ti vuccati. Tassa3 sasambhāracakkhuno setamaṇḍala-
parikkhittassa kaṇhamaṇḍalassa majjhe, abhimukhe ṭhitānaṃ
sarīrasaṇṭhānuppattipadese, sattasu picupaṭalesu āsittatela-
picupaṭalāni viya, satta akkhipaṭalāni vyāpetvā, dhāraṇa-
nahāpanamaṇḍanavījanakiccāhi catūhi dhātīhi khattiyaku-
māro viya, sandhāraṇa-bandhana-paripācanasamudīraṇakic-
cāhi catūhi dhātūhi katūpakāraṃ, utucittāhārehi upattham-
bhiyamānaṃ, āyunā anupāliyamānaṃ, vaṇṇa-gandha-rasādī-
hi parivutaṃ, pamāṇato ūkāsiramattaṃ, cakkhuviññāṇādī-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb apatta-.
2 This paragraph is repeated in Asl. p. 307, with a slight
difference.
3 Sh Tam.

[page 446]
446 XIV. Khandha-niddeso
naṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭ-
ṭhati. Vuttam pi c'; etam Dhammasenāpatinā:
Yena cakkhupasādena rūpāni-m-anupassati
parittaṃ sukhumaṃ etaṃ ūkāsirasamūpaman ti1
Sasambhārasotabilassa2 anto tanutambalomācite angulive-
ṭhakasaṇṭhāne padese sotaṃ, vuttappakārāhi dhātūhi ka-
tūpakāraṃ, utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ, āyunā
anupāliyamānaṃ, vaṇṇādīhi parivutaṃ, sotaviññāṇādīnaṃ
yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati.
Sasambhāraghānabilassa anto ajapadasaṇṭhāne padese
ghānaṃ yathāvuttappakār'-upakār'-upatthambhanānupāla-
naparivāraṃ ghānaviññāṇādīnam yathārahaṃ vatthudvāra-
bhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati.
Sasambhārajivhāmajjhassa upari uppaladalaggasaṇṭhāne
padese jivhā, yathāvuttappakārupakārupatthambhanānupā-
lanaparivārā jivhāviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvāra-
bhāvaṃ sādhayamānā tiṭṭhati.
Yāvatā pana imasmiṃ kāye upādiṇṇarūpaṃ nāma atthi,
sabbattha kāyo kappāsapaṭale sneho viya vuttappakārupa-
kārupatthambhanānupālanaparivāro va hutvā kāyaviññāṇā-
dīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamāno tiṭ-
ṭhati.
Vammika-udak-ākāsa-gāma-sīvathikasankhāta-sagocara-
ninnā viya ca ahi-suṃsumāra-pakkhī-kukkura-si[n]gālā rūpā-
disagocaraninnā va ete cakkhādayo ti daṭṭhabbā. Tato paresu
rūpādisu cakkhupaṭihananalakkhaṇaṃ rūpaṃ, cakkhuviñ-
ñāṇassa visayabhāvarasaṃ, tass'; eva gocarapaccupaṭṭhānaṃ,
catumahābhūtapadaṭṭhānaṃ. Yathā c'; etaṃ, tathā sabbāni
pi upādārūpāni. Yattha pana viseso atthi, tattha vakkhāma.
Tayidaṃ nīlaṃ pītakan ti ādivasena anekavidhaṃ.
Sotapaṭihananalakkhaṇo saddo, sotaviññāṇassa visaya-
bhāvaraso, tass'; eva gocarapaccupaṭṭhāno, bherisaddho mu-
dingasaddo ti ādinā nayena anekavidho.

--------------------------------------------------------------------------
1 Untraced gāthā by Sāriputta.
2 This and The next three paragraphs are repeated in Asl. 310 f.
Sbh add pana here and in next paragraph.

[page 447]
Rūpakkhandho 447
Ghānapaṭihananalakkhaṇo gandho, ghānaviññāṇassa visa-
yabhāvaraso, tass'; eva gocarapaccupaṭṭhāno, mūlagandho
sāragandho ti ādinā nayena anekavidho.
Jivhāpaṭihananalakkhaṇo raso, jivhāviññāṇassa visaya-
bhāvaraso, tass'; eva gocarapaccupaṭṭhāno, mūlaraso khan-
dharaso ti ādinā nayena anekavidho,
Itthibhāvalakkhaṇaṃ itthindriyaṃ, itthī ti pakāsanarasaṃ,
itthilinganimittakuttākappānaṃ kāraṇabhāvapaccupaṭṭhā-
naṃ. Purisabhāvalakkhaṇaṃ purisindriyaṃ, puriso ti
pakāsanarasaṃ, purisalinganimittakuttākappānaṃ kāraṇa-
bhāvapaccupaṭṭhānaṃ. Tad-ubhayam pi, kāyappasādo vi-
ya, sakalasarīraṃ vyāpakam eva. Na ca kāyapasādena
ṭhitokāse ṭhitan ti vā aṭṭhitokāse ṭhitan1 ti vā ti vattabbataṃ
āpajjati. Rūparasādayo viya aññamaññasankaro natthi.
Sahajarūpānupālanalakkhaṇaṃ jīvitindriyaṃ, tesaṃ pa-
vattanarasaṃ, tesaṃ yeva ṭhapanapaccupaṭṭhānaṃ, yāpa-
yitabbabhūtapadaṭṭhānaṃ. Sante pi ca anupālanalakkhaṇā-
dimhi vidhāne atthikkhaṇe yeva taṃ sahajarūpāni anupāleti,
udakaṃ viya uppalādīni. Yathāsakaṃ paccayuppanne pi
ca dhamme pāleti, dhātī viya kumāraṃ; sayaṃ pavattita-
dhammasambandhen'; eva ca pavattati, niyāmako viya; na
bhangato uddham pavattati2 attano ca pavattayitabbānañ
ca abhāvā. Na bhangakkhaṇe ṭhapeti sayaṃ bhijjamānattā,
khiyamāno viya vaṭṭisneho dīpasikhaṃ. Na ca anupālana-
pavattanaṭṭhāpanānubhāvavirahitaṃ yathāvuttakkhaṇe tas-
sa tassa sādhanato daṭṭhabbaṃ.
Manodhātu-manoviññāṇadhatūnaṃ nissayalakkhaṇaṃ ha-
dayavatthu, tāsaṃ yeva dhātūnam ādhāraṇarasaṃ, ubbaha-
napaccupaṭṭhānam, hadayassa anto kāyagatā-satikathāyaṃ
vuttappakāraṃ3 lohitaṃ nissāya sandhāraṇādikiccehi bhūt-
ehi katūpakāram, utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ, āyunā
anupāliyamānaṃ, manodhātu-manoviññāṇadhātūnañ c'; eva
taṃ-sampayuttadhammānañ ca vatthubhāvaṃ sādhayamā-
naṃ tiṭṭhati.
Abhikkamādipavattakacittasamuṭṭhānavāyodhātuyā saha-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh aṭṭhitan.
2 Sh pavattayati.
3 Cf. above, 239 f.

[page 448]
448 XIV. Khandha-niddeso
jarūpakāyathambhanasandhāraṇacalanassa paccayo ākāra-
vikāro kāyaviññatti, adhippāyappakāsanarasā, kāyavipphan-
danahetubhāvapaccupaṭṭhānā, cittasamuṭṭhānavāyodhātupa-
daṭṭhānā. Sā pan'; esā kāyavipphandanena adhippāyaviñ-
ñāpanahetuttā sayañ ca tena kāyavipphandanasankhātena
kāyena viññeyyattā kāyavinnattī ti vuccati. Tāya ca
pana calitehi cittajarūpehi abhisambandhānaṃ utujādīnaṃ
pi calanato abhikkamādayo pavattantī ti veditabbā.
Vacībhedappavattakacittasamuṭṭhāna-pathāvīdhātuyā up-
ādiṇṇaghaṭṭanassa paccayo ākāravikāro vacīviññatti, adhip-
pāyappakāsanarasā, vacīghosahetubhāvapaccupaṭṭhānā, cit-
tasamuṭṭhānapathavīdhātupadaṭṭhānā. Sā pan'; esā vacī-
ghosena adhippāyaviññāpanahetuttā sayañ ca kāyavacīgho-
sasankhātāya vācāya viññeyyattā vacīviññattī ti vuccati.
Yathā hi araññe ussāpetvā baddhagosīsādi udakanimittaṃ
disvā: udakam ettha atthī ti viññāyati, evaṃ kāyavipphan-
danañ c'; eva vacīghosañ ca gahetvā kāyavacīviññattiyo pi
viññāyanti.
Rūpaparicchedalakkhaṇā1 ākāsadhātu, rūpapariyantappa-
kāsanarasā, rūpamariyādapaccupaṭṭhānā, asamphuṭṭhabhā-
vacchiddavivarabhāvapaccupaṭṭhānā vā paricchinnarūpapa-
daṭṭhānā. Yāya paricchinnesu rūpesu idam ito uddham-
adho-tiriyan ti ca hoti.
Adandhatālakkhaṇā rūpassa lahutā, rūpānaṃ garubhāvavi-
nodanarasā, lahuparivattitāpaccupaṭṭhānā, lahurūpapadaṭ-
ṭhānā. Athaddhatālakkhaṇā rūpassa mudutā, rūpānaṃ
thaddhabhāvavinodanarasā, sabbakiriyāsu avirodhitā pac-
cupaṭṭhānā, mudurūpapadaṭṭhānā. Sarīrakiriyānukulakam-
maññabhāvalakkhaṇā rūpassa kammaññatā, akammaññatā-
vinodanarasā, adubbalabhāvapaccupaṭṭhānā, kammaññarūpa-
padaṭṭhānā. Etā pana tisso na aññamaññaṃ vijahanti. Evaṃ
sante pi, yo arogino viya, rūpānaṃ lahubhāvo adandhatā
lahuparivattippakāro rūpadandhattakaradhātukkhobhapaṭi-
pakkhapaccayasamuṭṭhāno, so rūpavikāro rūpassa lahutā. Yo
pana suparimadditacammass'; eva rūpānaṃ mudubhāvo sab-
bakiriyāvisesesu vasavattanabhāvamaddavappakāro rūpat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Asl. 326 f.

[page 449]
Rūpakkhandho 449
thaddhattakara-dhātukkhobhapaṭipakkhapaccayasamuṭṭhā-
no, so rūpavikāro rūpassa mudutā. Yo pana sudantasu-
vaṇṇass'; eva rūpānaṃ kammaññabhāvo sarīrakiriyānukula-
bhāvappakāro sarīrakiriyānaṃ ananukulakara-dhātukkhobha-
paṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno, so rūpavikāro rūpassa kam-
maññatā ti evam etāsaṃ viseso veditabbo.
Ācayalakkhaṇo rūpassa upacayo, pubbantato rūpānaṃ
ummujjāpanaraso, niyyātanapaccupaṭṭhāno, paripuṇṇabhā-
vapaccupaṭṭhāno vā, upacitarūpapadaṭṭhāno. Pavattilak-
khaṇā rūpassa santati, anuppabandhanarasā, anupacchedapac-
cupaṭṭhānā, anupabandhakararūpapadaṭṭhānā. Ubhayam p'
etaṃ jātirūpass'; ev'; ādhivacanaṃ. Ākāranānattato pana
veneyyavasena ca upacayo santatī ti uddesadesanā1 katā.
Yasmā pan'; ettha atthato nānattaṃ natthi, tasmā imesaṃ
padānaṃ niddese:- yo āyatanānaṃ ācayo so rūpassa upacayo;
yo rūpassa upacayo, sā rūpassa santatī ti vuttaṃ.2 Aṭṭhakā-
thāyaṃ pi ācayo nāma nibbatti, upacayo nāma vaḍḍhi,
santati nāma pavattī ti vatvā nadītīre khatakūpa [ka] mhi
udakuggamanakālo viya ācayo nibbatti, paripuṇṇakālo viya
upacayo vaḍḍhi, ajjhottharitvā gamanakālo viya santati
pavattī ti upamā katā. Upamāvasāne ca evaṃ kiṃ kathitaṃ
hoti? Āyatanena ācayo kathito, ācayena āyatanaṃ kathi-
tan ti vuttaṃ. Tasmā yā rūpānaṃ paṭhamābhinibbatti, sā
ācayo; yā tesaṃ upari aññesam pi nibbattamānānaṃ nibbatti
sā vaḍḍhi; ākārena upaṭṭhānato upacayo; yā tesam pi upari
punappunaṃ aññesaṃ nibbattamānānaṃ nibbatti, sā anup-
pabandhākārena upaṭṭhānato santatī ti ca pavuccatī ti vedi-
tabbo.
Rūpaparipākalakkhaṇā jaratā, upanayanarasā, sabhāvāna-
pagame pi navabhāvāpagamapaccupaṭṭhānā, vīhipurāṇabhā-
vo viya, paripaccamānarūpapadaṭṭhānā. Khaṇḍiccādibhā-
vena dantādisu vikāradassanato idaṃ pakaṭajaraṃ sandhāya
vuttaṃ. Arūpadhammānaṃ pana paṭicchannajarā nāma
hoti. Tassā esa vikāro natthi. Yā ca pathavī-udaka-pab-
bata-candima-suriyādisu avīci jarā nāma.

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Dhs. 596.
2 Dhs. 642, 732, 865. Cf. Asl. 327.

[page 450]
450 XIV. Khandha-niddeso
Paribhedalakkhaṇā rūpassa aniccatā, saṃsīdanarasā, kha-
yavayapaccupaṭṭhānā, paribhijjamānarūpapadaṭṭhānā.
Ojālakkhaṇo kabaḷinkāro āhāro, rūpāharaṇaraso, upattham-
bhanapaccupaṭṭhāno, kabaḷaṃ katvā āharitabbavatthupa-
daṭṭhāno. Yāya ojāya sattā yāpenti tassā etaṃ adhiva-
canaṃ.
Imāni tāva pāḷiyaṃ āgatarūpān'; eva. Aṭṭhakathāyam
pana balarūpaṃ, sambhavarūpaṃ, jātirūpaṃ, rogarūpaṃ,
ekaccānaṃ matena middharūpan ti evaṃ aññāni pi rūpāni
āharitvā: addhā munī 'si sambuddho, natthi nīvaraṇā tavā
ti ādīni vatvā middharūpaṃ tāva natthi yevā ṭikkhittaṃ.
Itaresu rogarūpaṃ jaratā-aniccatā-gahaṇena gahitam eva,
jātirūpaṃ upacaya-santatigahaṇena, sambhavarūpaṃ āpo-
dhātugahaṇena, balarūpaṃ vāyodhātugahaṇena gahitam eva.
Tasmā tesu ekaṃ pi visuṃ natthī ti sanniṭṭhānaṃ kataṃ.
Iti idaṃ catuvīsatividhaṃ upādārūpaṃ pubbe vuttaṃ
catubbidhaṃ bhūtarūpañ cā ti aṭṭhavīsatividhaṃ rūpaṃ
hoti anūnam-anadhikaṃ.
Taṃ sabbam pi na hetu, ahetukaṃ, hetuvippayuttaṃ,
sappaccayaṃ, lokiyaṃ, sāsavam evā ti1 ādinā nayena ekavi-
dhaṃ;1 ajjhattikaṃ, bāhiraṃ, oḷārikaṃ sukhumaṃ, dūre
santike, nipphannaṃ anipphannaṃ, pasādarūpaṃ na-pasā-
darūpaṃ,2 indriyaṃ anindriyaṃ, upādiṇṇam anupādiṇṇan
ti ādivasena duvidhaṃ.
Tattha cakkhādipañcavidhaṃ attabhāvam adhikiccapavat-
tattā ajjhattikaṃ. Sesaṃ tato bāhirattā bāhiraṃ. Cakkhādīni
nava āpodhātuvajj[it]ā tisso dhātuyo cā ti dvādasavidhaṃ,
ghaṭṭanavasena gahetabbato oḷārikaṃ. Sesaṃ tato viparī-
tattā sukhumaṃ. Yaṃ sukhumaṃ tad-eva duppaṭivijjha-
sabhāvattā dūre. Itaraṃ supaṭivijjhasabhāvattā santike.
Catasso dhātuyo, cakkhādīni terasa, kabaḷinkārāharo cā ti
aṭṭhārasavidhaṃ rūpaṃ paricchedavikāralakkhaṇabhāvaṃ
atikkamitvā sabhāven'; eva pariggahetabbato nipphannaṃ.
Sesaṃ tabbiparītatāya anipphannaṃ. Cakkhādipañcavi-
dhaṃ rūpādīnam gahaṇapaccayabhāvena, ādāsatalaṃ viya,
vippasannattā pasādarūpaṃ. Itaraṃ tato viparītattā na-

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhs. 584 f.
2 Sh nappas-.

[page 451]
Rūpakkhandho 451
pasādarūpaṃ. Pasādarūpam eva itthindriyādittayena sad-
dhiṃ adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ. Sesaṃ tato viparītattā
anindriyaṃ. Yaṃ kammajan ti parato vakkhāma; taṃ
kammena upādiṇṇattā upādiṇṇaṃ. Sesaṃ tato viparītattā
anupādiṇṇaṃ.
Puna sabbam eva rūpaṃ sanidassanakammajādīnaṃ tikā-
naṃ vasena tividhaṃ hoti. Tattha oḷārike rūpaṃ sanidassa-
na-sappaṭighaṃ; sesaṃ anidassana-sappaṭighaṃ. Sabbam
pi sukhumaṃ anidassana-appaṭighaṃ. Evaṃ tāva sanidas-
sanattikavasena tividhaṃ. Kammajādittikavasena pana kam-
mato jātaṃ kammajaṃ; tad-aññapaccayajātaṃ akamma-
jaṃ; na kutoci jātaṃ neva kammajaṃ nākammajaṃ. Cittato
jātaṃ cittajaṃ; tad-aññapaccayajātaṃ acittajaṃ; na kutoci
jātaṃ neva cittajaṃ nācittajaṃ. Āhārato jātaṃ āhārajaṃ;
tad-aññapaccayajātaṃ anāhārajaṃ; na kutoci jātaṃ neva
āhārajaṃ na anāhārajaṃ. Ututo jātaṃ utujaṃ; tad-añña-
paccayajātaṃ anutujaṃ; na kutoci jātaṃ neva utujam na
anutujan ti evaṃ kammajādittikavasena tividhaṃ.
Puna diṭṭhādirūparūpādivatthādicatukkavasena catubbi-
dhaṃ. Tattha rūpāyatanaṃ diṭṭhaṃ nāma dassanavisayattā;
saddāyatanaṃ sutaṃ nāma savanavisayattā; gandha-rasa-
phoṭṭhabbattayaṃ mutaṃ nāma sampattagāhaka-indriyavi-
sayattā; sesaṃ viññātaṃ nāma viññāṇass'; eva visayattā ti
evaṃ tāva diṭṭhādicatukkavasena catubbidhaṃ.
Nipphannarūpaṃ pan'; ettha rūpa-rūpaṃ nāma; ākāsa-
dhātu paricchedarūpaṃ nāma; kāyaviññātti-ādi kammaññatā
pariyantavikārarūpaṃ nāma; jātijarābhangaṃ lakkhaṇarū-
paṃ nāmā ti evaṃ rūparūpādicatukkavasena catubbidhaṃ.
Yaṃ pan'; ettha hadayarūpaṃ nāma taṃ vatthu, na dvāraṃ;
viññattidvayaṃ dvāraṃ, na vatthu; pasādarūpaṃ vatthu
ceva dvārañ ca; sesaṃ neva vatthu na dvāran ti, evaṃ vat-
thādicatukkavasena catubbidhaṃ.
Puna ekajaṃ dvijam tijaṃ catujaṃ na kutoci jatān ti
imesaṃ vasena pañcavidhaṃ. Tattha kammajam eva
cittajam eva ca ekajaṃ nāma. Tesu saddhiṃ hadayavat-
thunā indriyarūpaṃ kammajam eva. Viññattidvayaṃ citta-
jam eva. Yaṃ pana cittato ca ututo ca jātaṃ taṃ dvijaṃ
nāma; taṃ saddāyatanam eva. Yaṃ utucittāhārehi jātam

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 452]
452 XIV. Khandha-niddeso
taṃ tijaṃ nāma; taṃ pana lahutādittayam eva. Yaṃ
catūhi pi kammādīhi jātaṃ taṃ catujaṃ nāma. Taṃ lak-
khaṇarūpavajjaṃ avasesaṃ hoti. Lakkhaṇarūpaṃ pana na
kutoci jātaṃ. Kasmā? Na hi uppādassa uppādo atthi.
Uppannassa ca paripākabhedamattaṃ itaradvayaṃ. Yam
pi rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ
phoṭṭhabbāyatanaṃ ākāsadhātu āpodhātu rūpassa lahutā
rūpassa mudutā rūpassa kammaññatā rūpassa upacayo
rūpassa santati kabaḷinkāro āhāro: ime dhammā cittasamuṭ-
ṭhānā ti ādisu jātiyā kutoci jātattaṃ anuññātaṃ, taṃ
rūpajanakapaccayānaṃ kiccānubhāvakkhaṇe diṭṭhattā ti
veditabbaṃ.
Idaṃ tāva rūpakkhandhe vitthārakathāmukhaṃ.
[Viññāṇakkhandho]
Itaresu pana yaṃ kiñci vedayitalakkhaṇaṃ, sabban taṃ
ekato katvā vedanākkhandho, yaṃ kiñci sañjānanalakkha-
ṇaṃ sabban taṃ ekato katvā saññākkhandho, yaṃ kiñci
abhisankharaṇalakkhaṇaṃ sabban taṃ ekato katvā san-
khārakkhandho, yaṃ kinci vijānanalakkhaṇaṃ sabban taṃ
ekato katvā viññāṇakkhandho veditabbo. Tattha yasmā
viññāṇakkhandhe viññāte, itare suviññeyyā honti, tasmā
viññāṇakkhandhaṃ ādiṃ katvā vaṇṇanaṃ karissāma.
Yaṃ kiñci vijānanalakkhaṇaṃ, sabban taṃ ekato katvā
viññāṇakkhandho veditabbo ti hi vuttaṃ, kiñ ca vijānana-
lakkhaṇaṃ viññāṇaṃ? Yath'; āha:- Vijānāti vijānātī ti
kho āvuso, tasmā viññāṇan ti vuccatī ti.1 Viññāṇaṃ, cittaṃ,
mano ti atthato ekaṃ.2 Tad-etaṃ vijānanalakkhaṇena sa-
bhāvato ekavidhaṃ pi, jātivasena tividhaṃ: kusalam akusalaṃ
avyākatañ ca. Tattha kusalaṃ bhūmibhedato catubbidhaṃ:
kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokuttarañ ca.
Tattha kāmāvacaraṃ: somanassupekkhā ñāṇasankhāra-
bhedato aṭṭhavidhaṃ; seyyathīdaṃ: (A) somanassasahaga-
taṃ, (B) ñāṇasampayuttaṃ, (c) asankhāraṃ, (C) sasankhārañ
ca; tathā (b) ñāṇavippayuttaṃ; (D) upekkhāsahagataṃ,
(B) ñāṇasampayuttaṃ, (c) asankhāraṃ, (C) sasankhārañ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 292.
2 Cf. S. ii, 94.

[page 453]
Viññāṇakkhandho 453
ca; tathā (b) ñāṇavippayuttaṃ.1 (ABc) Yadā hi deyya-
dhamma-paṭiggāhakādisampattiṃ aññaṃ vā somanassahetuṃ
āgamma haṭṭhapahaṭṭho, atthi dinnan ti ādinayappavattaṃ
sammādiṭṭhiṃ purakkhatvā2 asaṃsīdanto anussāhito parehi
dānādīni puññāni karoti, tadā 'ssa somanassasahagataṃ
ñāṇasampayuttaṃ cittaṃ asankhāraṃ hoti. (ABC) Yadā
pana vuttanayena haṭṭhatuṭṭho sammādiṭṭhiṃ purakkhatvā2
amuttacāgatādivasena saṃsīdamāno va parehi vā ussāhito
karoti tadā 'ssa tad-eva cittaṃ sasankhāraṃ hoti. Imasmiṃ
hi atthe sankhāro ti etaṃ attano vā paresaṃ vā vasena
pavattassa pubbapayogassā 'dhivacanaṃ. (Abc) Yadā pana
ñātijanassa paṭipattidassanena jātaparicayā bāladārakā bhik-
khū disvā somanassajātā sahasā kiñcideva hatthagataṃ
dadanti vā vandanti vā, tadā tatiyaṃ cittaṃ uppajjati.
(AbC) Yadā pana: detha! vandathā ti! ñātīhi ussāhitā evaṃ
paṭipajjanti, tadā catutthaṃ cittaṃ uppajjati. (DBc, &c.)
Yadā pana deyyadhammapaṭiggāhakādīnaṃ asampattiṃ
aññesaṃ vā somanassahetūnaṃ abhāvaṃ āgamma catūsu
pi vikappesu somanassarahitā honti, tadā sesāni cattāri
upekkhāsahagatāni uppajjantī ti. Evaṃ somanassupekkhā-
ñāṇasankhārabhedato aṭṭhavidhaṃ kāmāvacarakusalaṃ vedi-
tabbaṃ3.
Rūpāvacaraṃ pana jhānangayogabhedato pañcavidhaṃ
hoti; seyyathīdam:- Vitakka-vicāra-pīti-sukha-samādhiyut-
taṃ paṭhamaṃ, atikkantavitakkaṃ dutiyaṃ, tato atikkanta-
vicāraṃ tatiyaṃ,tato virattapītikaṃ catutthaṃ, atthangata-
sukhaṃ upekkhāsamādhiyuttaṃ pañcaman ti.
Arūpāvacaraṃ catunnaṃ āruppānaṃ yogavasena catubbi-
dhaṃ; vuttappakārena hi ākāsānañcāyatanajjhānena sampa-
yuttaṃ paṭhamaṃ, viññāṇañcāyatanādīhi dutiyatatiyaca-
tutthāni.
Lokuttaraṃ catumaggasampayogato catubbidhan ti evaṃ
tāva kusalaviññāṇam eva ekavīsatividhaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Expanded: ABc = 1 DBc = 5
ABc = 2 DBc = 6
Abc = 3 Dbc = 7
Abc = 4 Dbc = 8
2 Bhm purekkhitvā.
3 Dhs. 1-159.
II. 6

[page 454]
454 XIV. Khandha-niddeso
Akusalaṃ pana bhūmito ekavidhaṃ: kāmāvacaram eva,
mūlato tividhaṃ: lobhamūlaṃ dosamūlaṃ mohamūlañ ca.
Tattha lobhamūlaṃ somanassupekkhādiṭṭhigatasankhārabhe-
dato aṭṭhavidhaṃ; seyyathīdaṃ: somanassasahagataṃ diṭ-
ṭhigatasampayuttaṃ asankhāraṃ sasankhārañ ca; tathā
diṭṭhigatavippayuttaṃ; upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasam-
payuttaṃ asankhāraṃ sasankhārañ ca; tathā diṭṭhigatavip-
payuttaṃ. Yadā hi: natthi kāmesu ādīnavo ti ādinā nayena
micchādiṭṭhiṃ purakkhatvā haṭṭhatuṭṭho kāme vā paribhuñ-
jati diṭṭhamangalādīni vā sārato pacceti sabhāvatikkhen'; eva
anussāhitena cittena, tadā paṭhamaṃ akusalacittaṃ uppaj-
jati; yadā mandena samussāhitena cittena, tadā dutiyaṃ;
yadā micchādiṭṭhiṃ apurakkhatvā kevalaṃ haṭṭhatuṭṭho
methunaṃ vā sevati, parasampattiṃ vā abhijjhāyati,
parabhaṇḍaṃ vā harati sabhāvatikkhen'; eva anussāhitena
cittena, tadā tatiyaṃ; yadā mandena samussāhitena cittena,
tadā catutthaṃ. Yadā pana kāmānaṃ vā asampattiṃ
āgamma aññesaṃ vā somanassahetūnam abhāvena catūsu
pi vikappesu somanassarahitā honti, tadā sesāni cattāri
upekkhāsahagatāni uppajjantī ti evaṃ somanassupekkhā-
diṭṭhigata-sankhārabhedato aṭṭhavidhaṃ lobhamūlaṃ vedi-
tabbaṃ. Dosamūlaṃ pana domanassasahagataṃ paṭigha-
sampayuttaṃ asankhāraṃ sasankhāran ti duvidham eva hoti.
Tassa pāṇātipātādisu tikkhamandappavattikāle pavatti1 ve-
ditabbā. Mohamūlaṃ upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampa-
yuttaṃ uddhaccasampayuttañ cā ti duvidhaṃ. Tassa san-
niṭṭhānavikkhepakāle pavatti veditabbā ti evaṃ akusala-
viññāṇaṃ dvādasavidhaṃ hoti2.
Avyākataṃ jātibhedato duvidhaṃ: vipākaṃ, kiriyañ ca.
Tattha vipākaṃ bhūmito catubbidhaṃ: kāmāvacaraṃ,
rūpāvacaraṃ, arūpāvacaraṃ, lokuttarañ ca. Tattha kāmā-
vacaraṃ duvidhaṃ: kusalavipākaṃ, akusalavipākañ ca.
Kusalavipākam pi duvidhaṃ: ahetukaṃ, sahetukañ ca.
Tattha alobhādivipākahetuvirahitaṃ ahetukaṃ. Taṃ cak-
khuviññāṇaṃ, sota-ghāna-jivhā-kāyaviññāṇaṃ sampaṭiccha-
nakiccā manodhātu, santīraṇādikiccā dve, manoviññāṇa-
dhātuyo cā ti aṭṭhavidhaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh uppatti.
2 Dhs. 365-430.

[page 455]
Viññāṇakkhandho 455
Tattha cakkhusannissita-rūpavijānanalakkhaṇaṃ cakkhu-
viññāṇaṃ, rūpamattārammaṇarasaṃ, rūpābhimukhabhāva-
paccupaṭṭhānaṃ, rūpārammaṇāya kiriyamanodhātuyā apa-
gamapadaṭṭhānaṃ. Sotādisannissita-saddādivijānanalak-
khaṇāni sotaghānajivhākāyaviññāṇāni, saddādimattāramma-
ṇarasāni, saddādi-abhimukhabhāvapaccupaṭṭhānāni, saddā-
rammaṇādīnam kiriyamanodhātūnaṃ apagamapādaṭṭhānāni.
Cakkhuviññaṇādīnaṃ anantaraṃ rūpādivijānanalakkhaṇā
manodhātu, rūpādisampaṭicchanarasā, tathābhāvapaccu-
paṭṭhānā, cakkhuviññāṇādi1-apagamapadaṭṭhānā. Ahetuka-
vipākā saḷārammaṇavijānanalakkhaṇā, duvidhā pi santīra-
ṇādikiccā manoviññāṇadhātu, santīraṇādirasā, tathābhāva
paccupaṭṭhānā hadayavatthupadaṭṭhānā. Somanassupek-
khāyogato pana dvipañcaṭṭhānabhedato ca tassā bhedo.
Etāsu hi ekā ekantam-iṭṭhārammaṇapavatti-sabbhāvato
somanassasampayuttā hutvā santīraṇa-tadārammaṇavasena
pañcadvāre c'; eva javanāvasāne ca pavattanato dviṭṭhānā
hoti. Ekā iṭṭhamajjhattārammaṇe pavatti-sabbhāvato upek-
khāsampayuttā hutvā santīraṇa-tadārammaṇa-paṭisandhi-
bhavanga-cutivasena pavattanato pañcaṭṭhānā hoti. Aṭṭha-
vidham pi c'; etaṃ ahetukavipākaviññāṇaṃ niyatāniyatāram-
maṇattā duvidhaṃ. Upekkhāsukhasomanassabhedato tivi-
dhaṃ. Viññāṇapañcakaṃ h'; ettha niyatārammaṇaṃ yathāk-
kamaṃ rūpādisu yeva pavattito; sesaṃ saniyatārammaṇaṃ.
Tatra hi manodhātu pañcasu pi rūpādisu pavattati, mano-
viññāṇadhātu-dvayaṃ chasū ti. Kāyaviññāṇaṃ pan'; ettha
sukhayuttaṃ. Dviṭṭhānā manoviññāṇadhātu somanassa-
yuttā; sesaṃ upekkhāyuttan ti evaṃ tāva kusalavipāka-
ahetukaṃ aṭṭhavidhaṃ veditabbaṃ2.
Alobhādivipākahetusampayuttaṃ pana sahetukaṃ. Taṃ
kāmāvacarakusalaṃ viya somanassādibhedato aṭṭhavidhaṃ.
Yathā pana kusalaṃ dānādivasena chasu ārammaṇesu
pavattati, na idaṃ tathā. Idaṃ hi paṭisandhi-bhavanga-
cuti-tadārammaṇavasena parittadhammapariyāpannesu yeva
chasu ārammaṇesu pavattati. Sankhārāsankhārabhāvo pan'
ettha āgamanādivasena veditabbo. Sampayuttadhammā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -ādīnaṃ.
2 Cf. Dhs. 431-98.

[page 456]
456 XIV. Khandha-niddeso
nañ ca visese asati pi ādāsatalādisu mukhanimittaṃ viya
nirussāhaṃ vipākaṃ, mukhaṃ viya sa-ussāhaṃ kusalan ti
veditabbaṃ. Kevalaṃ hi akusalavipākaṃ ahetukam eva.
Taṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ sampa-
ṭicchanakiccā manodhātu santīraṇādikiccā-pañcaṭṭhānā ma-
noviññāṇadhātū ti sattavidhaṃ. Taṃ lakkhaṇādito kusalā-
hetukavipāke, vuttanayen'; eva veditabbaṃ. Kevalaṃ hi
kusalavipākāni iṭṭha-iṭṭhamajjhattārammaṇāni; imāni aniṭ-
ṭha-aniṭṭhamajjhattārammaṇāni. Tāni ca upekkhāsukha-
somanassabhedato tividhāni; imāni dukkha-upekkhāvasena
duvidhāni. Ettha hi kāyaviññāṇaṃ dukkhasahagatam eva;
sesāni upekkhāsahagatāni. Sā ca tesu upekkhā hīnā duk-
khaṃ viya nātitikhiṇā; itaresu upekkhā paṇītā sukhaṃ viya
nātitikhiṇā. Iti imesaṃ sattannaṃ akusalavipākānaṃ puri-
mānañ ca soḷasannaṃ kusalavipākānam vasena kāmāvaca-
raṃ vipākaviññāṇaṃ tevīsatividhaṃ.
Rūpāvacaraṃ pana kusalaṃ viya pañcavidhaṃ. Kusalaṃ
pana samāpattivasena javanavīthiyaṃ pavattati. Idaṃ
upapattiyaṃ paṭisandhibhavanga-cuti-vasena.
Yathā ca rūpāvacaram, evaṃ arūpāvacaraṃ pi kusalaṃ
viya catubbidhaṃ. Pavattibhedo pi 'ssa rūpāvacare vutta-
nayo eva.
Lokuttaravipākaṃ catumaggayuttacittaphalattā catubbi-
dhaṃ. Taṃ maggavīthivasena ceva phalasamāpattivasena1
ca dvidhā pavattati.
Evaṃ sabbam pi catūsu bhūmīsu chattiṃsavidhaṃ vipā-
kaviññāṇaṃ hoti.
Kiriyaṃ pana bhūmibhedato tividhaṃ kāmāvacaraṃ rūpā-
vacaraṃ arūpāvacarañ ca. Tattha kāmāvacaraṃ duvi-
dhaṃ: ahetukaṃ sahetukañ ca. Tattha alobhādikiriyā hetuvi-
rahitaṃ ahetukaṃ. Taṃ manodhātu-manoviññāṇadhātu-
bhedato duvidhaṃ. Tattha cakkhuviññāṇādipurecararūpā-
divijānanalakkhaṇā manodhātu, āvajjanarasā, rūpādi-abhi-
mukhabhāvapaccupaṭṭhānā, bhavangavicchedapadaṭṭhānā.
2 upekkhā yuttā va hoti. Manoviññāṇadhātu pana duvi-
dhā: sādhāraṇā, asādhāraṇā ca.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit phala-.
2 Sh omits.

[page 457]
Viññāṇakkhandho 457
Tattha sādhāraṇā upekkhāsahagatā hetukakiriyā saḷāram-
maṇavijānanalakkhaṇā, kiccavasenapañcadvāramanodvāresu
voṭṭhapanāvajjanarasā, tathābhāvapaccupaṭṭhānā, ahetuka-
vipākamanoviññāṇadhātu-bhayangānam aññatarāpagama-
padaṭṭhānā. Asādhāraṇā somanassasahagatā hetukakiriyā
saḷārammaṇavijānanalakkhaṇā, kiccavasena arahataṃ anu-
ḷāresu vatthūsu hasituppādanarasā, tathābhāvapaccupaṭ-
ṭhānā, ekantato hadayavatthupadaṭṭhānā ti. Iti kāmāvacara-
kiriyaṃ ahetukaṃ tividhaṃ. Sahetukaṃ pana somanassādi-
bhedato, kusalaṃ viya, aṭṭhavidhaṃ. Kevalaṃ hi kusa-
laṃ sekhaputhujjanānaṃ uppajjati, idaṃ arahataṃ yevā ti
ayam ettha viseso. Evaṃ tāva kāmāvacaraṃ ekādasavi-
dhaṃ, rūpāvacaraṃ pana arūpāvacarañ ca kusalaṃ viya
pañcavidhaṃ catubbidhañ ca hoti. Arahataṃ uppattivasen'
eva c'; assa kusalato viseso veditabbo ti. Evaṃ sabbam pi
tīsu bhūmīsu vīsatividhaṃ kiriyāviññāṇaṃ hoti. Iti ekavī-
sati kusalāni dvādasākusalāni chattiṃsa vipākāni vīsati
kiriyānī ti sabbāni pi ekūnanavutiviññāṇāni honti.
Yāni paṭisandhi-bhavang'-āvajjana-dassana-savana-ghāya-
na-sāyana-phusana-sampaṭicchana-santīraṇa-voṭṭhapana-ja-
vana-tadārammaṇa-cutivasena cuddasahi ākārehi pavattanti.
Kathaṃ? Yadā hi aṭṭhannaṃ kāmāvacarakusalānaṃ ānu-
bhāvena devamanussesu sattā nibbattanti, tadā nesaṃ mara-
ṇakāle paccupaṭṭhitaṃ kamma-kammanimitta-gatinimittā-
naṃ aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā1 aṭṭhasahetukakāmāva-
caravipākāni manussesu paṇḍakādibhāvaṃ āpajjamānānaṃ
dubbaladvihetukakusalavipāka-upekkhāsahagatā ahetuvipā-
kamanoviññāṇadhātu cā ti paṭisandhivasena nava vipākacittā-
ni pavattanti. Yadā rūpāvacarārūpāvacarakusalānubhāvena
rūpārūpabhavesu nibbattanti, tadā nesaṃ maraṇakāle paccu-
paṭṭhitaṃ kamma-kammanimittam eva ārammaṇaṃ katvā
nava rūpārūpāvacaravipākāni paṭisandhivasena pavattanti.
Yadā pana akusalānubhāvena apāye nibbattanti, tadā
nesaṃ maraṇakāle paccupaṭṭhitaṃ kamma-kammanimitta-
gatinimittānaṃ aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā ekā akusala-
vipākāhetumanoviññāṇadhātu paṭisandhivasena pavattatī ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Comp. of Phil. 149 f.

[page 458]
458 XIV. Khandha-niddeso
evaṃ tāv'; ettha ekūnavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ paṭisan-
dhivasena pavatti veditabbā. Paṭisandhiviññāṇe pana nirud-
dhe, taṃ taṃ paṭisandhiviññāṇam-anubandhamānaṃ tassa
tass'; eva kammassa vipākabhūtaṃ tasmiṃ yeva ārammaṇe
tādisam eva bhavangaviññāṇaṃ nāma pavattati. Puna pi
tādisan ti evaṃ asati, santānavinivattake aññasmiṃ cittup-
pāde, nadīsotaṃ viya, supinaṃ apassato niddokkamanakālā-
disu aparimāṇasankhyam pi pavattati yevā ti evaṃ tesaṃ
yeva viññāṇānaṃ bhavangavasenā pi pavatti veditabbā.
Evaṃ pavatte pana bhavangasantāne, yadā sattānaṃ indri-
yāni ārammaṇagahaṇakkhamāni honti, tadā cakkhuss'; āpā-
thagate rūpe rūpaṃ paṭicca cakkhupasādassa ghaṭṭanā hoti.
Tato ghaṭṭanānubhāvena bhavangacalanaṃ hoti. Atha ni-
ruddhe bhavange tad-eva rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā, bhavan-
gaṃ vicchindamānā viya, āvajjanakiccaṃ sādhayamānā
kiriyamanodhātu uppajjati. Sotadvārādisu pi es'; eva nayo.
Manodvāre pana chabbidhe pi ārammaṇe āpāthagate
bhavangacalanānantaraṃ bhavangaṃ vicchindamānā viya1
āvajjanakiccaṃ sādhayamānā ahetukakiriyamanoviññāṇa-
dhātu uppajjati upekkhāsahagatā ti evaṃ dvinnaṃ kiriya-
viññāṇānaṃ āvajjanavasena pavatti veditabbā. Āvajjanā-
nantaraṃ pana cakkhudvāre tāva dassanakiccaṃ sādhaya-
mānaṃ cakkhupasādavatthukaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotadvā-
rādisu savanādikiccaṃ sādhayamānāni sotaghānajivhākāya-
viññāṇāni pavattanti.
Tāni iṭṭha-iṭṭhamajjhattesu visayesu kusalavipākāni,
aniṭṭha-anitthamajjhattesu visayesu akusalavipākānī ti evaṃ
dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ dassanasavanaghāyanasāya-
naphusanavasena pavatti veditabbā.
Cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā
uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ ... tajjā manodhātū ti ādi
vacanato2 pana cakkhuviññāṇādīnam anantarā tesaṃ yeva
visayaṃ sampaṭicchamānā, kusalavipākānantaraṃ kusala-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Abhidhammatthasangaha (J.PṬṢ., 1884), iv, 3-5:
and the (later) suppression there of the viya: bhavangasotaṃ
vicchinditvā. Tsr. in Compendium of Philosophy, 126 f.
2 Vibh. p. 88.

[page 459]
Viññāṇakkhandho 459
vipākā, akusalavipākānantaraṃ akusalavipākā manodhātu
uppajjati:- evaṃ dvinnaṃ vipākaviññāṇānaṃ sampaṭic-
chanavasena pavatti veditabbā.
Manodhātuyā pi uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati
cittaṃ mano mānasaṃ . . . tajjā manoviññāṇadhātū ti
vacanato1 pana manodhātuyā sampaṭicchitam eva visayaṃ
santīrayamānā akusalavipākamanodhātuyā anantarā akusa-
lavipākā, kusalavipākāya anantarā iṭṭhārammaṇe somanas-
sasahagatā, iṭṭhamajjhatte upekkhāsahagatā uppajjati vi-
pākahetukamanoviññāṇadhātū ti evaṃ tiṇṇaṃ vipāka-
viññāṇānaṃ santīraṇavasena pavatti veditabbā.
Santīraṇānantaraṃ pana tam eva visayaṃ vavatthāpa-
yamānā uppajjati kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upek-
khāsahagatā ti evaṃ ekass'; eva kiriyaviññāṇassa voṭṭhapa-
navasena pavatti veditabbā. Voṭṭhapanānantaraṃ pana
sace mahantaṃ hoti rūpādi-ārammaṇaṃ, atha yathā-vavat-
thāpite visaye aṭṭhannaṃ vā kāmāvacarakusalānaṃ dvāda-
sannaṃ vā akusalānaṃ navannaṃ vā avasesakāmāvacara-
kiriyānaṃ aññataravasena cha, satta vā javanāni javanti.
Eso tāva pañcadvāre nayo; manodvāre pana manodvārāvaj-
janānantaraṃ tāni yeva.
Gotrabhūto uddhaṃ rūpāvacarato pañca kusalāni pañca
kiriyāni, arūpāvacarato cattāri kusalāni cattāri kiriyāni,
lokuttarato cattāri maggacittāni cattāri phalacittānī ti imesu
yaṃ yaṃ laddhapaccayaṃ hoti taṃ taṃ javatī ti evaṃ
pañcapaññāsāya kusalākusalakiriyavipākaviññāṇānaṃ java-
navasena pavatti veditabbā.
Javanāvasāne pana sace pañcadvāre atimahantaṃ mano-
dvāre ca vibhūtamārammaṇaṃ hoti, atha kāmāvacarasat-
tānaṃ kāmāvacarajavanāvasāne iṭṭhārammaṇādīnaṃ puri-
makammajavanacittādīnañ ca vasena yo yo paccayo laddho
hoti tassa tassa vasena aṭṭhasu sahetuka-kāmāvacaravipākesu
tīsu vipākāhetuka-manoviññāṇadhātūsu ca aññataraṃ paṭiso-
tagataṃ nāvaṃ anubandhamānaṃ kiñci antaraṃ udakam iva
bhavangass'; ārammaṇato aññasmiṃ ārammaṇe javitaṃ
javanam-anubandhaṃ dvikkhattuṃ sakiṃ vā vipā kaviññā

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. p. 89 f.

[page 460]
460 XIV. Khandha-niddeso
ṇam uppajjati. Tad-etaṃ javanāvasāne bhavangassa āram-
maṇe pavattanārahaṃ samānaṃ tassa javanassa āram-
maṇaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattattā tad-ārammaṇan ti
vuccati.
Evaṃ ekādasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tad-ārammaṇa-
vasena pavatti veditabbā.
Tad-ārammaṇāvasāne pana puna bhavangam eva pavattati.
Bhavange vicchinne puna āvajjanādīnī ti evaṃ laddhapac-
cayacittasantānaṃ bhavangānantaraṃ āvajjanaṃ, āvajja-
nānantaraṃ dassanādīnī ti cittaniyamavasen'; eva punap-
puna tāva pavattati, yāva ekasmiṃ bhave bhavangassa
parikkhayo. Ekasmiṃ hi bhave yaṃ sabbapacchimaṃ
bhavangacittaṃ, taṃ tato cavanattā cutī ti vuccati.
Tasmā tam pi ekūnavīsatividham eva hoti. Evaṃ
ekūnavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ cutivasena pavatti vedi-
tabbā. Cutito pana puna paṭisandhi, paṭisandhito puna
bhavangan ti evaṃ bhavagatiṭhitinivāsesu saṃsaramānānaṃ
sattānaṃ avicchinnaṃ cittasantānaṃ pavattati yeva. Yo
pan'; ettha arahattaṃ pāpuṇāti, tassa cuticitte niruddhe
niruddham eva hotī ti.
Idaṃ viññāṇakkhandhe vitthārakathāmukhaṃ.
[Vedanākkhandho]
Idāni yaṃ vuttaṃ: yaṃ kiñci vedayitalakkhaṇaṃ sabban
taṃ ekato katvā vedanākkhandho veditabbo ti,1 etthā pi
vedayitalakkhaṇam nāma vedanā va. Yath'; āha:- vedayati
vedayatī ti kho āvuso, tasmā vedanā ti vuccatī ti.2 Sā pana
vedayitalakkhaṇena sabhāvato ekavidhā pi jātivasena ti-
vidhā hoti: kusalā, akusalā, avyākatā cā ti. Tattha kā-
māvacaraṃ somanassupekkhāñāṇasankhārabhedato aṭṭhavi-
dhan ti ādinā nayena vuttena kusalaviññāṇena sampayuttā
kusalā, akusalena sampayuttā akusalā, avyākatena sampa-
yuttā avyākatā ti veditabbā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 452.
2 M. i, 293. All edns. read vedayati: Trenckner (PṬṢ.
ed.) reads vedeti, without vv. ll.

[page 461]
Vedanākkhandho 461
Sā sabhāvabhedato pañcavidhā hoti; sukhaṃ, dukkhaṃ,
somanassaṃ, domanassaṃ, upekkhā ti.
Tattha kusalavipākena kāyaviññāṇena sampayuttaṃ
sukhaṃ, akusalavipākena dukkhaṃ. Kāmāvacarato catūhi
kusalehi catūhi sahetukavipākehi ekena ahetukavipākena
catūhi sahetukakiriyehi ekena ahetukakiriyena catūhi aku-
salehi, rūpāvacarato, ṭhapetvā pañcamajjhānaviññāṇaṃ,
catūhi kusalehi catūhi vipākehi catūhi kiriyehi, lokuttaraṃ
pana yasmā ajjhānikaṃ nāma natthi, tasmā aṭṭha lokuttarāni
pañcannaṃ jhānānaṃ vasena cattāḷīsaṃ honti. Tesu, ṭha-
petvā aṭṭha pañcamajjhānikāni, sesehi dvattiṃsāya kusala-
vipākehī ti. Evaṃ somanassaṃ dvāsaṭṭhiyā viññāṇehi
sampayuttaṃ, domanassaṃ dvīhi akusalehi, upekkhā ava-
sesapañcapaññāsāya viññāṇehi sampayuttā.
Tattha iṭṭhaphoṭṭhabbānubhavanalakkhaṇaṃ sukhaṃ,
sampayuttānaṃ upabrūhanarasaṃ, kāyika-assādapaccupaṭ-
ṭhānaṃ, kāyindriyapadaṭṭhānaṃ. Aniṭṭhaphoṭṭhabbānubha-
vanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, sampayuttānaṃ milāpanarasaṃ,
kāyikābādhapaccupaṭṭhānaṃ, kāyindriyapadaṭṭhānaṃ. Iṭ-
ṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇaṃ somanassaṃ, yathā tathā
vā iṭṭhākārasambhogarasaṃ, cetasika-assādapaccupaṭṭhā-
naṃ, passaddhipadaṭṭhānaṃ. Aniṭṭhārammaṇānubhavana-
lakkhaṇaṃ domanassaṃ, yathā tathā vā aniṭṭhākārasam-
bhogarasaṃ, cetasikābādhapaccupaṭṭhānaṃ, ekanten'; eva ha-
dayavatthupadaṭṭhānaṃ. Majjhattavedayitalakkhaṇā upek-
khā, sampayuttānaṃ nāti-upabrūhanamilāpanarasā, santa-
bhāvapaccupaṭṭhānā, nippītikacittapadaṭṭhānā ti.
Idaṃ vedanākkhandhe vitthārakathāmukhaṃ.
[Saññākkhandho]
Idāni yaṃ vuttaṃ: yaṃ kiñci sañjānanalakkhaṇaṃ sab-
ban taṃ ekato katvā saññākkhandho veditabbo ti, etthā pi
sañjānanalakkhaṇaṃ saññā va. Yath'; āha:- sañjānāti
sañjānātī ti kho āvuso, tasmā saññā ti vuccatī ti.1 Sā pan'
esā sañjānanalakkhaṇena sabhāvato ekavidhā pi, jātivasena
tividhā hoti:- kusalā, akusalā, avyākatā ca. Tattha kusa-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 293.

[page 462]
462 XIV. Khandha-niddeso
laviññāṇasampayuttā kusalā, akusalasampayuttā akusalā,
avyākatasampayuttā avyākatā. Na hi taṃ viññāṇam atthi
yaṃ saññāya vippayuttaṃ, tasmā yattako viññāṇassa
bhedo, tattako saññāyā ti. Sā pan'; esā evaṃ viññāṇena sa-
mappabhedā pi lakkhaṇādito sabbā va sañjānanalakkhaṇā.
Tad-ev'; etan ti puna sañjānanapaccayanimittakaraṇarasā,
dāru-ādisu tacchakādayo viya; yathā gahitanimittavasena
abhinivesakaraṇapaccupaṭṭhānā, hatthidassaka-andhā viya;
yathā upaṭṭhitavisayapadaṭṭhānā, tiṇapurisakesu migapota-
kānam: purisā! ti uppannasaññā viyā ti.
Idaṃ saññākkhandhe vitthārakathāmukhaṃ.
[Sankhārakkhandho]
Yaṃ pana vuttaṃ: yaṃ kiñci abhisankharaṇalakkhaṇaṃ
sabban taṃ ekato katvā sankhārakkhandho veditabbo ti
ettha abhisankharaṇalakkhaṇaṃ nāma rāsikaraṇalakkha-
ṇaṃ. Kiṃ pana tan ti? Sankhārā yeva. Yath'; āha: sankha-
taṃ abhisankharontī ti kho bhikkhave, tasmā sankhārā ti vuc-
cantī ti.1 Te abhisankharaṇalakkhaṇā, āyūhanarasā, vip-
phārapaccupaṭṭhānā, sesakkhandhattayapadaṭṭhānā. Evaṃ
lakkhaṇādito ekavidhā pi ca, jātivasena tividhā: kusalā,
akusalā, avyākatā ti. Tesu kusalaviññāṇasampayuttā ku-
salā, akusalasampayuttā akusalā, avyākatasampayuttā avyā-
katā.
Tattha kāmāvacara-paṭhamakusalaviññāṇasampayuttā tā-
va niyatā sarūpena āgatā sattavīsati, ye-vā-pana-kā2 cat-
tāro, aniyatā pañcā ti3 chattiṃsa.
Tattha
phasso viriyaṃ
cetanā jīvitaṃ
vitakko samādhi
vicāro saddhā
pīti sati

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iii, 87.
2 Dhn. 1:- ‘ye vā pana tasmiṃ samaye aññe pi atthi
. . . dhammā kusalā'; --and passim. Cf. Expositor i, p. 174.
3 Dhn. 1028-30.

[page 463]
Sankhārakkhandho 463
hiri kāyamudutā
ottappaṃ cittamudutā
alobho kāyakammaññatā
adoso cittakammaññatā
amoho kāyapāguññatā
kāyapassaddhi cittapāguññatā
cittapassaddhi kāyujukatā
kāyalahutā cittujukatā
cittalahutā
ti ime sarūpena āgatā sattavīsati.
Chando manasikāro
adhimokkho tatramajjhattatā
ti ime ye-vā-panakā cattāro.
Karuṇā vacīduccaritavirati
muditā micchājīvavirati
kāyaduccaritavirati
ti ime aniyatā pañca. Ete hi kadāci uppajjanti, uppajjamānā
pi ca na ekato uppajjanti.
Tattha phusatī ti phasso.1 Svāyaṃ phusanalakkhaṇo,
sanghaṭṭanaraso, sannipātapaccupaṭṭhāno, āpāthagatavisa-
yapadaṭṭhāno. Ayaṃ hi, arūpadhammo pi samāno, āram-
maṇe phusanākāren'; eva pavattati. Ekadesena ca anallīya-
māno pi, rūpaṃ viya cakkhu, saddo viya ca sotaṃ, cittaṃ
ārammaṇañ ca sanghaṭṭeti. Tikasannipāta-sankhātassa2
attano kāraṇassa vasena paveditattā sannipātapaccupaṭ-
ṭhāno. Tajjāsamannāhārena c'; eva indriyena ca parikkhate
visaye anantarāyen'; eva uppajjanato āpāthagatavisayapa-
daṭṭhāno vuccati. Vedanādhiṭṭhānabhāvato pana niccam-
magāvī viya daṭṭhabbo.
Cetayatī ti cetanā. Abhisandahatī ti attho. Sā cetanā-
bhāvalakkhaṇā, āyūhanarasā, saṃvidahanapaccupaṭṭhānā,
sakiccaparakiccasādhikā jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakī ādayo
viya.3 Accāyikakammānussaraṇādisu ca panā 'yaṃ sampa-
yuttānaṃ ussāhanabhāvena pavattamānā pākaṭā hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. this and following pages with Asl. p. 107 f.
2 Bhm Tikasannita-.
3 Asl. 111 (Expositor p. 148).

[page 464]
464 XIV. Khandha-niddeso
Vitakkavicārapītīsu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ pathavī-
kasiṇaniddese paṭhamajjhānavaṇṇanāyaṃ1 vuttam eva.
Vīrabhāvo viriyaṃ. Tam ussāhanalakkhaṇam, sahajātā-
naṃ upatthambhanarasaṃ, asaṃsīdanabhāvapaccupaṭṭhā-
naṃ, saṃviggo yoniso padahatī ti vacanato2 saṃvegapadaṭ-
ṭhānaṃ, viriyārambhavatthupadaṭṭhānaṃ vā, sammā ārad-
dham sabbasampattīnaṃ mūlaṃ hotī ti daṭṭhabbaṃ.
Jīvanti tena, sayaṃ vā jīvati, jīvanamattam eva vā tan
ti jīvitaṃ. Lakkhaṇādīni pan'; assa rūpajīvite vuttanayen'
eva veditabbāni. Taṃ hi rūpadhammānaṃ jīvitaṃ, idaṃ
arūpadhammānan ti idam ev'; ettha nānākaraṇaṃ.
Ārammaṇe cittaṃ samaṃ ādhiyati, sammā vā ādhiyati,
samādhānamattam eva vā etaṃ cittassā ti samādhi. So
avisāralakkhaṇo, avikkhepalakkhaṇo vā, sahajātānaṃ
sampiṇḍanaraso, nahāniyacuṇṇānaṃ udakaṃ viya, upa-
samapaccupaṭṭhāno, visesato sukhapadaṭṭhāno, nivāte dī-
pacchīnam ṭhiti viya cetaso ṭhitī ti daṭṭhabbo.
Saddahanti etāya, sayaṃ vā saddahati, saddahanamattam
eva vā esā ti saddhā. Sā saddahanalakkhaṇā, okappanalak-
khaṇā vā; pasādanarasā, udakappasādakamaṇi viya, pak-
khandanarasā vā oghuttaraṇo viya; akālussiyapaccupaṭ-
ṭhānā, adhimuttipaccupaṭṭhānā vā; saddheyyavatthupadaṭ-
ṭhānā, saddhammasavanādi-sotāpattiyangapadaṭṭhānā vā,
hattha-vitta-bījāni viya daṭṭhabbā.
Saranti tāya, sayaṃ vā sarati, saraṇamattam eva vā, esā ti
sati. Sā apilāpanalakkhaṇā, asammoharasā, ārakkhapaccu-
paṭṭhānā, visayābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānā vā; thira-
saññāpadaṭṭhānā, kāyādisatipaṭṭhānapadaṭṭhānā vā. Āram-
maṇe daḷhapatiṭṭhitattā pana esikā viya, cakkhudvārādirak-
khaṇato dovāriko viya ca daṭṭhabbā.
Kāyaduccaritādīhi hiriyatī ti hiri. Lajjāy'; etaṃ adhiva-
canaṃ. Tehi yeva ottappatī ti ottappaṃ. Pāpato ubbegass'
etaṃ adhivacanaṃ. Tattha pāpato jigucchanalakkhaṇā hiri,
uttāsanalakkhaṇaṃ ottappaṃ; lajjākārena pāpānaṃ aka-
raṇarasā hiri, uttāsākārena ottappaṃ; vuttappakāren'; eva
ca pāpato sankocanapaccupaṭṭhānā etā, attagārava-paragā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Chapter IV, pp. 142 f.
2 A. ii, 115; cf. Dhn. 1366.

[page 465]
Sankhārakkhandho 465
ravapadaṭṭhānā. Attānaṃ garuṃ katvā hiriyā pāpaṃ ja-
hāti kulavadhū viya; paraṃ garuṃ katvā ottappena pāpaṃ
jahāti vesiyā viya. Ime pana dve dhammā lokapālakā ti
daṭṭhabbā.
Na lubbhanti tena, sayaṃ vā na lubbhati, alubbhana-
mattam eva vā tan ti alobho. Adosāmohesu pi es'; eva nayo.
Tesu alobho ārammaṇe cittassa agedhalakkhaṇo, alaggabhā-
valakkhaṇo vā, kamaladale jalabindu viya; apariggaharaso,
muttabhikkhu viya; anallīnabhāvapaccupaṭṭhāno, asucimhi
patitapuriso viya. Adoso acaṇḍikkalakkhaṇo, avirodhalak-
khaṇo vā, anukulamitto viya; āghātavinayaraso, pariḷāhāvi-
nayaraso vā, candanaṃ viya; sommabhāvapaccupaṭṭhāno,
puṇṇacando viya. Amoho yathāsabhāva paṭivedhalak-
khaṇo, akkhalitapaṭivedhalakkhaṇo vā, kusalissāsakhitta-
usupaṭivedho viya; visayobhāsanaraso, padīpo viya; asam-
mohapaccupaṭṭhāno, araññagatasudesako viya. Tayo pi
c'; ete sabbakusalānaṃ mūlabhūtā ti daṭṭhabbā.
Kāyapassambhanaṃ kāyapassaddhi, cittapassambhanaṃ
cittapassaddhi. Kāyo ti c'; ettha vedanādayo tayo khandhā.
Ubho pi pan'; etā ekato katvā kāyacittadarathavūpasama-
lakkhaṇā kāyacittapassaddhiyo, kāyacittadarathanimad-
danarasā,1 kāyacittānaṃ aparipphandanasītibhāvapaccu-
paṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ avūpasa-
makara-uddhaccādikilesapaṭipakkhabhūtā ti daṭṭhabbā.
Kāyalahubhāvo kāyalahutā, cittalahubhāvo cittalahutā.
Tā kāyacittagarubhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittagaru-
bhāvanimmaddanarasā, kāyacittānaṃ adandhatāpaccupaṭ-
ṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ garubhāvaka-
rathīnamiddhādikilesapaṭipakkhabhūtā ti daṭṭhabbā.
Kāyamudubhāvo kāyamudutā, cittamudubhāvo cittamu-
dutā. Tā kāyacittatthambhavūpasamalakkhaṇā, kāyacitta-
thaddhabhāvanimmaddanarasā, appaṭighātapaccupaṭṭhānā,
kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ thaddhabhāvakara-
diṭṭhimānādikilesapaṭipakkhabhūtā ti daṭṭhabbā.
Kāyakammaññabhāvo kāyakammaññatā, cittakammañ-
ñabhāvo cittakammaññatā. Tā kāyacittakammaññabhā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -nimaddana- always.

[page 466]
466 XIV. Khandha-niddeso
vavūpasamalakkhanā, kāyacittākammaññabhāvanimmadda-
narasā, kāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇasampattipaccupaṭ-
ṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ akammañña-
bhāvakarāvasesanīvaraṇādi-paṭipakkhabhūtā pasādanīyavat-
thūsu pasādāvahā, hitakiriyāsu viniyogakkhamabhāvāvahā
suvaṇṇavisuddhi viyā ti daṭṭhabbā.
Kāyassa pāguññabhāvo kāyapāguññatā, cittassa pāguñña-
bhāvo cittapaguññatā. Tā kāyacittānaṃ agelaññabhāva-
lakkhaṇā, kāyacittagelaññanimmaddanarasā, nirādīnavapac-
cupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ gelañña-
karāsaddhiyādi-paṭipakkhabhūtā ti daṭṭhabbā.
Kāyassa ujukabhāvo kāyujukatā, cittassa ujukabhāvo
cittujukatā. Tā kāyacitta-ajjavalakkhaṇā, kāyacittakuṭila-
bhāvanimmaddanarasā, ajimhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacitta-
padaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ kuṭilabhāvakara-māyāsāthey-
yādi-paṭipakkhabhūtā ti daṭṭhabbā.
Chando ti kattukāmatāy'; etam adhivacanaṃ. Tasmā so
kattukāmatālakkhaṇo chando, ārammaṇapariyesanaraso,
ārammaṇena atthikatā paccupaṭṭhāno, tad-ev'; assa padaṭ-
ṭhānaṃ. Ārammaṇaggahaṇe ayaṃ cetaso hatthappasāra-
ṇaṃ viya daṭṭhabbo.
Adhimuccanaṃ adhimokkho. So sanniṭṭhānalakkhaṇo,
asaṃsappanaraso, nicchayapaccupaṭṭhāno, sanniṭṭheyya-
dhammapadaṭṭhāno. Ārammaṇe niccalabhāvena, indakhīlo
viya, daṭṭhabbo.
Kiriyākāro, manamhi kāro manasikāro. Purimamanato
visadisaṃ manaṃ karotī ti pi manasikāro. Svāyaṃ: āram-
maṇapaṭipādako, vīthipaṭipādako, javanapaṭipādako ti tippa-
kāro. Tattha ārammaṇapaṭipādako manamhi karoti manasi-
kāro. So sāraṇalakkhaṇo, sampayuttānaṃ ārammaṇe saṃyo-
janaraso, ārammaṇābhimukhabhāvapaccupaṭṭhāno, āramma-
ṇapadaṭṭhāno. Sankhārakkhandhapariyāpanno, ārammaṇa-
paṭipādakattena sampayuttānaṃ sārathī viya daṭṭhabbo.
Vīthipaṭipādako ti pana pañcadvārāvajjanass'; etaṃ adhiva-
canaṃ. Javanapaṭipādako ti manodvārāvajjanass'; etaṃ
adhivacanaṃ. Na te idha adhippetā.
Tesu dhammesu majjhattatā tatramajjhattatā. Sā citta-
cetasikānaṃ samavāhitalakkhaṇā, ūnādhikatā-nivāraṇarasā,

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 467]
Sankhārakkhandho 467
pakkhapātupacchedanarasā vā, majjhattabhāvapaccupaṭṭhā
nā, cittacetasikānaṃ ajjhupekkhanabhāvena, samappavattā-
naṃ ājānīyānaṃ ajjhupekkhakasārathi viya daṭṭhabbā.
Karuṇā muditā ca brahmavihāraniddese vuttanayen'; eva
veditabbā.1 Kevalaṃ hi tā appanāppattā rūpāvacarā, imā
kāmāvacarā ti ayam eva viseso. Keci pana mettupekkhāyo
pi aniyatesu icchanti. Taṃ na gahetabbaṃ. Atthato hi
adoso yeva metto, tatramajjhattupekkhā yeva upekkhā ti.
Kāyaduccaritato virati kāyaduccaritavirati.
Esa nayo sesāsu pi.
Lakkhaṇādito pan'; etā tisso pi kāyaduccaritādivatthūnaṃ
avītikkamalakkhaṇā, amaddanalakkhaṇā ti vuttaṃ hoti,
kāyaduccaritādivatthuto sankocanarasā, akiriyapaccupaṭ-
thānā, saddhā-hirottappa-appicchatādiguṇapadaṭṭhānā, pā-
pakiriyato cittassa vimukhabhāvabhūtā ti.
Iti ime va chattiṃsa sankhārā paṭhamena kāmāvacaraku-
salaviññāṇena2 sampayogaṃ gacchantī ti veditabbā. Yathā
ca paṭhamena, evaṃ dutiyenā pi.3 Sasankhārabhāvamattam
eva h'; ettha viseso. Tatiyena4 pana, ṭhapetvā amohaṃ,
avasesā veditabbā. Tathā catutthena; sasankhārabhāvamat-
tam eva h'; ettha viseso. Paṭhame vuttesu pana, ṭhapetvā
pītiṃ, avasesā pañcamena sampayogaṃ gacchanti. Yathā
ca pañcamena, evaṃ chaṭṭhenā pi; sasankhārabhāvamattam
eva h'; ettha viseso. Sattamena ca pana, ṭhapetvā amohaṃ,
avasesā veditabbā. Tathā aṭṭhamena; sasankhārabhāva-
mattam eva h'; ettha viseso. Paṭhame vuttesu, ṭhapetvā
viratittayaṃ, sesā rūpāvacarakusalesu paṭhamena sampayo-
gaṃ gacchanti. Dutiyena tato vitakkavajjā, tatiyena tato
vicāravajjā, catutthena tato pītivajjā, pañcamena tato
aniyatesu karuṇā-muditāvajjā. Te yeva catūsu āruppakusa-
lesu. Arūpāvacarabhāvo yeva hi ettha viseso. Lokuttaresu
paṭhamajjhānike tāva maggaviññāṇe paṭhamarūpāvacara-
viññāṇe vuttanayena dutiyajjhānikādibhede dutiyarūpā-
vacaraviññāṇādisu vuttanayen'; eva veditabbā. Karuṇā-
muditānaṃ pana abhāvo niyataviratitā lokuttaratā cā ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Chapter IX, p. 314 f.
2 Dhs. 1.
3 Ibid. 146.
4 Ibid. 147 f., etc.

[page 468]
468 XIV. Khandha-niddeso
ayam ettha viseso. Evaṃ tāva kusalā yeva sankhārā vedi-
tabbā.
Akusalesu, lobhamūle paṭhamākusalasampayuttā tāva
niyatā sarūpena āgatā terasa, ye-vā-pana-kā cattāro ti
sattarasa.
Tattha
phasso samādhi
cetanā ahirikaṃ
vitakko anottappaṃ
vicāro lobho
pīti moho
viriyaṃ micchādiṭṭhī
jīvitaṃ
ti ime sarūpena āgatā terasa.
Chando uddhaccaṃ
adhimokkho manasikāro
ti ime ye-vā-pana-kā cattāro.
Tattha na hiriyatī ti ahiriko. Ahirikassa bhāvo ahirikaṃ.
Na ottappatī ti anottappaṃ. Tesu ahirikaṃ kāyaduccaritādīhi
ajigucchanalakkhaṇaṃ, alajjālakkhaṇaṃ vā, anottappaṃ
teh'; eva asārajjalakkhaṇaṃ, anuttāsalakkhaṇaṃ vā. Ayam
ettha sankhepo. Vitthāro pana hirottappānaṃ vuttapaṭi-
pakkhavasena veditabbo.
Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattam eva
vā tan ti lobho. Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, muyha-
namattam eva vā tan ti moho.
Tesu lobho ārammaṇagahaṇalakkhaṇo, makkaṭālepo viya;
abhisangaraso, tattakapāle khittaṃ maṃsapesi viya; aparic-
cāgapaccupaṭṭhāno, telañjanarāgo viya; saṃyojanīyadham-
mesu assādadassanapadaṭṭhāno. Taṇhā nadībhāvena vaḍ-
ḍhamāno, sīghasotā nadī iva mahāsamuddaṃ, apāyam eva
gahetvā gacchatī ti daṭṭhabbo.
Moho cittassa andhabhāvalakkhaṇo, aññāṇalakkhaṇo
vā; asampaṭivedharaso, ārammaṇasabhāvacchādanaraso vā;
asammāpaṭipattipaccupaṭṭhāno, andhakārapaccupaṭṭhāno vā;
ayonisomanasikārapadaṭṭhāno, sabbākusalānaṃ mūlan ti
daṭṭhabbo.
Micchā passanti tāya, sayaṃ vā micchā passati, micchā-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 469]
Sankhārakkhandho 469
dassanamattaṃ vā esā ti micchādiṭṭhi. Sā ayoniso abhinive-
salakkhaṇā, parāmāsarasā, micchābhinivesapaccupaṭṭhānā,
Ariyānaṃ adassanakāmatādipadaṭṭhānā, paramaṃ vajjan
ti daṭṭhabbā1.
Uddhatabhāvo uddhaccaṃ. Taṃ avūpasamalakkhaṇaṃ,
vātābhighātacalajalaṃ viya anavaṭṭhānarasaṃ, vātābhi-
ghātacaladhajapaṭākā viya, bhantattapaccupaṭṭhānaṃ, pā-
sāṇābhighātasamuddhatabhasmaṃ viya, cetaso avūpasame
ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ, cittavikkhepo ti daṭṭhab-
baṃ.
Sesā akusale vuttanayen'; eva veditabbā. Akusalabhāvo
yeva hi akusalabhāvena ca lāmakattaṃ etesaṃ tehi viseso.
Iti ime sattarasa sankhārā paṭhamena akusalaviññāṇena2
sampayogaṃ gacchantī ti veditabbā. Yathā ca paṭhamena,
evaṃ dutiyenā pi, sasankhāratā pan'; ettha, thīnamiddhassa
ca aniyatatā viseso.
Tattha thīnanatā thīnaṃ. Middhanatā middhaṃ. Anus-
sāhasaṃhananatā āsattivighāto cā ti attho. Thīnañ ca mid-
dhañ ca thīnamiddhaṃ. Tattha thīnaṃ anussāhalakkha-
ṇam, viriyāvinodanarasaṃ, samsīdanapaccupaṭṭhānaṃ, mid-
dhaṃ akammaññatālakkhaṇam, onahanarasaṃ, līnatāpac-
cupaṭṭhānaṃ pacalāyikāniddāpaccupaṭṭhānaṃ vā; ubhayam
pi arativijambhikādisu ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ.
Tatiyena paṭhame vuttesu, ṭhapetvā micchādiṭṭhiṃ, ava-
sesā veditabbā. Māno pan'; ettha aniyato hoti. Ayaṃ viseso:
so uṇṇatilakkhaṇo, sampaggaharaso, ketukamyatāpaccupaṭ-
ṭhāno, diṭṭhivippayuttalobhapadaṭṭhāno, ummādo viya daṭ-
ṭhabbo. Catutthena dutiye vuttesu, ṭhapetvā micchādiṭ-
ṭhiṃ, avasesā veditabbā. Etthā pi ca māno aniyatesu hoti
yeva. Paṭhame vuttesu pana, ṭhapetvā pītiṃ, avasesā pañca-
mena sampayogaṃ gacchanti. Yathā ca pañcamena, evaṃ
chaṭṭhenā pi. Sasankhāratā pan'; ettha thīnamiddhassa ca
aniyatabhāvo viseso. Sattamena pañcame vuttesu, ṭhapetvā
diṭṭhiṃ, avasesā veditabbā. Māno pan'; ettha aniyato hoti.
Aṭṭhamena chaṭṭhavuttesu, ṭhapetvā diṭṭhiṃ, avasesā vedi-
tabbā. Etthā pi ca māno aniyatesu hoti yevā ti. Dosamūlesu

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. M. i, 388.
2 Dhs. 365 f.
II. 7

[page 470]
470 XIV. Khandha-niddeso
pana dvīsu paṭhamasampayuttā tāva niyatā sarūpena āgatā
ekādasa, ye-vā-panakā cattāro, aniyatā tayo ti aṭṭhārasa.
Tattha
phasso samādhi
cetanā ahirikaṃ
vitakko anottappaṃ
vicāro doso
viriyaṃ moho
jīvitaṃ
ti ime sarūpena āgatā ekādasa.
Chando uddhaccaṃ
adhimokkho manasikāro
ti ime ye-vā-panakā cattāro.
Issā kukkuccan
macchariyaṃ
ti ime aniyatā tayo. Tattha dussanti tena, sayaṃ vā
dussati, dussanamattam eva vā tan ti doso. So caṇḍik-
kalakkhaṇo pahatāsiviso viya, visappanaraso visanipāto
viya, attano nissayadahanaraso vā dāvaggi viya; dusanapac-
cupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto, āghātavatthupadaṭ-
ṭhāno, visasaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viya daṭṭhabbo.
Issāyanā issā. Sā parasampattīnaṃ ussuyanalakkhaṇā,
tatth'; eva anabhiratirasā, tato vimukhabhāvapaccupaṭ-
ṭhānā, parasampattipadaṭṭhānā, saṃyojanan ti daṭṭhabbā.
Maccharabhāvo macchariyaṃ. Taṃ laddhānaṃ vā labhi-
tabbānaṃ vā attano sampattīnaṃ nigūhanalakkhaṇaṃ,
tāsaṃ yeva parehi sādhāraṇabhāva-akkhamanarasaṃ, sanko-
canapaccupaṭṭhānaṃ, kaṭukañcukatāpaccupaṭṭhānaṃ vā;
attasampattipadaṭṭhānaṃ, cetaso virūpabhāvo ti daṭṭhabbaṃ.
Kucchitaṃ kataṃ kukataṃ; tassa bhāvo kukkuccaṃ.
Taṃ pacchānutāpalakkhaṇaṃ, katākatānusocanarasaṃ, vip-
paṭisārapaccupaṭṭhānaṃ, katākatapadaṭṭhānaṃ, dāsavyam
iva daṭṭhabbaṃ.
Sesā vuttappakārā yevā ti. Iti ime aṭṭhārasa sankhārā
paṭhamena dosamūlena sampayogaṃ gacchantī ti veditabbā.
Yathā ca paṭhamena, evaṃ dutiyenā pi. Sasaṇkhāratā pana
aniyatesu ca thīnamiddhasambhavo va viseso. Mohamūlesu
dvīsu vicikicchāsampayuttena tāva

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 471]
Sankhārakkhandho 471
phasso cittaṭṭhiti
cetanā ahirikaṃ
vitakko anottappam
vicāro moho
viriyaṃ vicikicchā
jīvitaṃ
ti sarūpena āgatā ekādasa. Uddhaccaṃ, manasikāro ti ye-
vā-panakā dvedhā ti terasa.
Tattha cittaṭṭhiti pavattiṭṭhitimatto dubbalo samādhi.
Vigatā cikicchā ti vicikicchā. Sā saṃsayalakkhaṇā,
kampanarasā, anicchayapaccupaṭṭhānā, anekaṃsagāhapac-
cupaṭṭhānā vā, vicikicchāyaṃ ayonisomanasikārapadaṭ-
ṭhānā, paṭipatti-antarāyakarā ti daṭṭhabbā.
Sesā vuttappakārā yeva. Uddhaccasampayuttena vici-
kicchā sampayutte vuttesu, ṭhapetvā vicikicchaṃ, sesā
dvādasa. Vicikicchāya abhāvena pan'; ettha adhimokkho
uppajjati. Tena saddhiṃ teras'; eva adhimokkhasambhāvato
ca balavataro samādhi hoti. Yañ c'; ettha uddhaccaṃ, taṃ
sarūpen'; eva āgataṃ. Adhimokkhamanasikārā ye-vā-pana-
kavasenā ti evaṃ akusalasankhārā veditabbā.
Avyākatesu vipākāvyākatā tāva ahetuka-sahetukabhedato
duvidhā. Tesu ahetukavipākaviññāṇasampayuttā ahetukā.
Tattha kusalākusalavipākacakkhuviññāṇasampayuttā tāva
phasso jīvitaṃ
cetanā cittaṭṭhitī
ti sarūpena āgatā cattāro.
Ye-vā-panako manasikāro yevā ti pañca. Sota-ghāna-
jivhā-kāyaviññāṇasampayuttā pi ete yeva. Ubhayavipāka-
manodhātuyā ete c'; eva vitakka-vicārādhimokkhā cā ti
aṭṭha. Tathā tividhāya pi ahetukamanoviññāṇadhātuyā.
Yā pan'; ettha somanassasahagatā, tāya saddhiṃ pīti-adhikā
hotī ti veditabbā.
Sahetukavipākaviññāṇasampayuttā pana sahetukā. Tesu
aṭṭha kāmāvacaravipākasampayuttā tāva aṭṭhahi kāmāva-
carakusalehi sampayuttasankhārasadisā yeva. Yā pana
aniyatesu karuṇā muditā, tā sattārammaṇattā vipākesu
na santi; ekattaparittārammaṇā hi kāmāvacaravipākā,
na kevalañ ca karuṇā muditā, viratiyo pi vipākesu na

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 472]
472 XIV. Khandha-niddeso
santi; pañcasikkhāpadā kusalā yevā ti hi vuttaṃ. Rūpā-
vacarārūpāvacaralokuttaravipākaviññāṇasampayuttā pana
tesaṃ kusalaviññāṇasampayuttasankhārehi sadisā eva.
Kiriyāvyākatā pi ahetuka-sahetukabhedato duvidhā. Tesu
ahetukakiriyaviññāṇasampayuttā ahetukā. Te ca kusala-
vipākamanodhātu ahetukamanoviññāṇadhātudvayayuttehi
samānā. Manoviññāṇadhātudvaye pana viriyaṃ adhikaṃ,
viriyasambhāvato [ca]1 balappatto samādhi hoti: ayam
ettha viseso. Sahetukakriyaviññāṇasampayuttā pana sahetu-
kā. Tesu aṭṭha kāmāvacarakiriyaviññāṇasampayuttā tāva,
ṭhapetvā viratiyo, aṭṭhahi kāmāvacarakusalehi sampayut-
tasankhārasadisā. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyasampayuttā
pana sabbākārena pi tesaṃ kusalaviññāṇasampayuttasadisā
yevā ti evaṃ avyākatā pi sankhārā veditabbā ti.
Idaṃ sankhārakkhandhe vitthārakathāmukhaṃ.
[Vedanākkhandhassa atītādivibhāgo]
Idaṃ tāva Abhidhamme padabhājaniyanayena khandhesu
vitthārakathāmukhaṃ. Bhagavatā pana: yaṃ kiñci rūpaṃ
atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā oḷāri-
kaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike
vā, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisankhipitvā ayaṃ vuc-
cati rūpakkhandho. Yā kāci vedanā . . . Yā kāci saññā . . .
Ye keci sankhārā . . . Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgata-
paccuppannaṃ ...pe... abhisankhipitvā ayaṃ vuccati
viññāṇakkhandho ti2 evaṃ khandhā vitthāritā. Tattha yaṃ
kiñcī ti anavasesapariyādānaṃ. Rūpan ti atippasanganiya-
manaṃ. Evaṃ padadvayenā pi rūpassa anavasesapariggaho
kato hoti. Ath'; assa atītādinā vibhāgaṃ ārabhati: taṃ hi
kiñci atītaṃ, kiñci anāgatādibhedan ti. Esa nayo vedanādisu.
Tattha rūpaṃ tāva addhā-santati-samaya-khaṇavasena
catudhā atītaṃ nāma hoti. Tathā anāgata-paccuppannaṃ.
Tattha addhā-vasena tāva ekassa ekasmiṃ bhave paṭisan-
dhito pubbe atītaṃ; cutito uddhaṃ anāgataṃ; ubhinnam
antare paccuppannaṃ. Santati-vasena sabhāga-eka-utusam-
uṭṭhānaṃ ekāhārasamuṭṭhānañ ca pubbāpariyavasena vat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb Bhm omit.
2 Vibh. 1, 3, 5, 7, 9.

[page 473]
Vedanākkhandhassa atītādivibhāgo 473
tamānam pi paccuppannaṃ; tato pubbe visabhāga-utu-āhāra-
samuṭṭhānaṃ atītaṃ; pacchā anāgataṃ. Cittajaṃ ekavīthi-
ekajavana-ekasamāpattisamuṭṭhānaṃ paccuppannaṃ; tato
pubbe atītaṃ; pacchā anāgataṃ. Kammasamuṭṭhānassa
pāṭiyekkaṃ santativasena atītādibhedo natthi. Tesaṃ yeva
pana utu-āhāra-cittasamuṭṭhānānaṃ upatthambhakavasena
tassa atītādibhāvo veditabbo. Samaya-vasena ekamuhutta-
pubbaṇha-sāyaṇha-ratti-divādisu samayesu santānavasena
pavattamānaṃ taṃ taṃ samayaṃ paccuppannaṃ nāma;
tato pubbe atītaṃ; pacchā anāgataṃ. Khaṇa-vasena uppā-
dādikhaṇattaya1 pariyāpannaṃ paccuppannaṃ; tato pubbe
anāgataṃ; pacchā atītaṃ. Api ca atikkantahetupaccaya-
kiccaṃ2 atītaṃ; niṭṭhitahetukiccam-aniṭṭhitapaccayakiccaṃ
paccuppannaṃ; ubhayakiccaṃ asampattaṃ anāgataṃ. Sa-
kiccakkhaṇe vā paccuppannaṃ; tato pubbe anāgataṃ;
pacchā atītaṃ. Ettha ca khaṇādikathā va nippariyāyā; sesā
sapariyāyā.
Ajjhattabahiddhā-bhedo vuttanayo eva. Api ca idha niya-
kajjhattam pi ajjhattaṃ, parapuggalikam pi ca bahiddhā ti
veditabbaṃ.
Oḷārika-sukhuma-bhedo vuttanayo va.
Hīna-paṇīta-bhedo duvidho: pariyāyato nippariyāyato
ca. Tattha Akaniṭṭhānaṃ rūpato sudassīnam rūpaṃ hīnaṃ;
tad-eva sudassānaṃ rūpato paṇītaṃ. Evaṃ yāva narakasat-
tānam rūpam tāva pariyāyato hīnapaṇītatā veditabbā. Nip-
pariyāyato pana yattha akusalavipākaṃ uppajjati, taṃ
hīnam; yattha kusalavipākaṃ, taṃ paṇītaṃ.
Dūre santike ti idam pi vuttanayam eva. Api ca okāsato
p'; ettha upādāyupādāya-dūra-santikatā veditabbā. Tad-
ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisankhipitvā ti taṃ atītādīhi
padehi visuṃ visuṃ niddiṭṭhaṃ rūpaṃ sabbaṃ ruppanalak-
khaṇasankhāte ekavidhabhāve paññāya rāsiṃ katvā rūpak-
khandho ti vuccatī ti ayam ettha attho.
Etena sabbam pi rūpaṃ ruppanalakkhaṇe rāsibhāvūpa-
gamanena rūpakkhandho ti dassitaṃ hoti. Na hi rūpato añño
rūpakkhandho nāma atthi.

--------------------------------------------------------------------------
1 I.e., uppādo, ṭhiti, bhango.
2 Sbh -ppaccaya-.

[page 474]
474 XIV. Khandha-niddeso
Yathā ca rūpaṃ, evaṃ vedanādayo pi vedayitalakkhaṇā-
disu rāsibhāvūpagamanena. Na hi vedanādīhi aññe vedanāk-
khandhādayo nāma atthi.
Atītādivibhāge pan'; ettha santativasena khaṇādivasena
ca vedanāya atītānāgatapaccuppannabhāvo veditabbo. Tat-
tha santativasena ekavīthi-ekajavana-ekasamāpattipariyā-
pannā ekavīthivisayasamāyogappavattā ca paccuppannā:
tato pubbe atītā; pacchā anāgatā. Khaṇādivasena khaṇat-
tayapariyāpannā pubbantāparantamajjhattagatā sakiccañ ca
kurumānā vedanā paccuppannā; tato pubbe atītā; pacchā
anāgatā.
Ajjhattabahiddhābhede niyakajjhattavasena veditabbo.
Oḷārikasukhumabhede akusalā vedanā oḷārikā, kusalāvyā-
katā vedanā sukhumā ti ādinā nayena Vibhange1 vuttena
jāti-sabhāva-puggala-lokiya-lokuttaravasena veditabbo.
Jātivasena tāva akusalā vedanā sāvajjakiriyāhetuto kilesa-
santāpabhāvato ca avūpasantavuttī ti kusalavedanāya oḷā-
rikā. Savyāpārato sa-ussāhato savipākato kilesasantāpa-
bhāvato sāvajjato ca vipākāvyākatāya oḷārikā. Savipākato
kilesasantāpabhāvato savyāpajjato sāvajjato ca kiriyāvyā-
katāya oḷārikā. Kusalāvyākatā pana vuttavipariyāyato
akusalāya sukhumā. Dve pi kusalākusalavedanā savyāpārato
sa-ussāhato savipākato ca yathāyogaṃ duvidhāya pi avyā-
katāya oḷārikā. Vuttavipariyāyena duvidhā pi avyākatā,
tāhi sukhumā. Evaṃ tāva jātivasena oḷārikasukhumatā vedi-
tabbā. Sabhāvavasena pana dukkhā vedanā nirassādato sa-
vipphārato khobhakaraṇato ubbejanīyato abhibhavanato ca
itarāhi dvīhi oḷārikā. Itarā pana dve sātato santato paṇītato
manāpato majjhattato ca yathāyogaṃ dukkhāya sukhumā.
Ubho pana sukhadukkhā savipphārato khobhakaraṇato pā-
kaṭato ca adukkham-asukhāya oḷārikā. Sā vuttavipariyā-
yena tad-ubhayato sukhumā. Evaṃ sabhāvavasena oḷārika
sukhumatā veditabbā. Puggalavasena pana asamāpannassa
vedanā nānārammaṇe vikkhittabhāvato samāpannassa ve-
danāya oḷārikā; vipariyāyena itarā sukhumā. Evaṃ pugga-
lavasena oḷārikasukhumatā veditabbā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. pp. 3, 13.

[page 475]
Vedanākkhandhassa atītādivibhāgo 475
Lokiya-lokuttaravasena pana sasavā vedanā lokiyā. Sā
āsavuppattihetuto oghaniyato yoganiyato ganthaniyato nīva-
raṇiyato upādāniyato saṃkilesikato puthujjanasādhāraṇato
ca anāsavāya oḷārikā; sā vipariyāyena sāsavāya sukhumā.
Evaṃ lokiyalokuttaravasena oḷārikasukhumatā veditabbā.
Tattha jāti-ādivasena sambhedo pariharitabbo. Akusala-
vipākakāyaviññāṇasampayuttā hi vedanā jātivasena, avyā-
katattā sukhumā pi samānā, sabhāvādivasena oḷārikā hoti.
Vuttaṃ c'; etaṃ: avyākatā vedanā sukhumā; dukkhā vedanā
oḷārikā. Samāpannassa vedanā sukhumā; asamāpannassa
vedanā oḷārikā. Anāsavā vedanā sukhumā; sāsavā vedanā
oḷārikā ti.1 Yathā ca dukkhā vedanā, evaṃ sukhādayo pi
jātivasena oḷārikā sabhāvādivasena sukhumā honti. Tasmā
yathā jāti-ādivasena sambhedo na hoti, tathā vedanānaṃ
oḷārikasukhumatā veditabbā. Seyyathīdaṃ: Avyākatā jāti-
vasena kusalākusalā hi sukhumā. Tattha katamā avyākatā?
Kiṃ dukkhā? kiṃ sukhā? kiṃ samāpannassa? Kiṃ asa-
māpannassa? Kiṃ sāsavā? Kiṃ anāsavā? ti evaṃ sabhāvā-
dibhedo na parāmasitabbo. Esa nayo sabbattha. Api ca: taṃ
taṃ vā pana vedanaṃ upādāyupādāya vedanā oḷārikā sukhumā
daṭṭhabbā ti2 vacanato akusalādisu pi lobhasahagatāya dosa-
sahagatā vedanā, aggi viya attano nissayadahanato oḷārikā,
lobhasahagatā sukhumā. Dosasahagatā pi niyatā oḷārikā,
aniyatā sukhumā. Niyatā pi kappaṭṭhitikāsu pi asankhārikā
oḷārikā, itarā sukhumā. Lobhasahagatā pana diṭṭhisampa-
yuttā olārikā, itarā sukhumā. Sā pi niyatā kappaṭṭhitikā
asankhārikā oḷārikā, itarā sukhumā. Avisesena ca akusalā
bahuvipākā oḷārikā, appavipākā sukhumā. Kusalā pana
appavipākā oḷārikā, bahuvipākā sukhumā.
Api ca: kāmāvacarakusalā oḷārikā, rūpāvacarā sukhumā;
tato arūpāvacarā; tato lokuttarā. Kāmāvacarā dānamayā
oḷārikā, sīlamayā sukhumā. Tato bhāvanāmayā; bhāvanā-
mayā pi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā; tihetukā pi
sasankhārikā oḷārikā; asankharikā sukhumā. Rūpāvacara-
paṭhamajjhānikā oḷārikā ...pe... pañcamajjhānikā sukhu-
mā. Arūpāvacarā ca ākāsānañcāyatanasampayuttā oḷārikā

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. p. 3 f.
2 Vibh. p. 4.

[page 476]
476 XIV. Khandha-niddeso
...pe... nevasaññā-nāsaññāyatanasampayuttā sukhu-
mā va. Lokuttarā ca sotāpattimaggasampayuttā oḷārikā . . .
pe... arahattamaggasampayuttā sukhumā va. Sa nayo
taṃ taṃ bhūmivipākakiriyavedanāsu ca dukkhādi-asamā-
pannādi-sāsavādivasena vuttavedanāsu ca.
Okāsavasena cā pi niraye dukkhā oḷārikā; tiracchānayoni-
yaṃ sukhumā ...pe... paranimmitavasavattīsu sukhu-
mā va. Yathā ca dukkhā evaṃ sukhumā pi sabbattha yathā-
nurūpaṃ yojetabbā.
Vatthuvasena cā pi hīnavatthukā yā kāci vedanā oḷārikā,
panītavatthukā sukhumā. Hīnapaṇītabhede yā oḷārikā, sā
hīnā; yā ca sukhumā, sā paṇītā ti daṭṭhabbā.
Dūrapadaṃ pana akusalā vedanā kusalāvyākatāhi veda-
nāhi dūre. Santikepadaṃ akusalā vedanā akusalāya veda-
nāya santike ti ādinā nayena Vibhange vibhattaṃ. Tasmā
akusalā vedanā pi sabhāgato asaṃsaṭṭhato asarikkhato ca
kusalāvyākatāhi dūre; tathā kusalāvyākatā akusalāya. Esa
nayo sabbavāresu, Akusalā pana vedanā sabhāgato sarik-
khato ca akusalāya santike ti.
Idaṃ vedanākkhandhassa atītādivibhāye vitthāra-
kathāmukhaṃ.
[Khandhesu ñāṇabhedo]
Taṃ taṃ vedanāsampayuttānaṃ pana saññādīnaṃ pi
evam eva veditabbaṃ. Evaṃ viditvā ca puna etesveva:-
Khandhesu ñāṇabhedatthaṃ kamato 'tha visesato,
anūnādikato ceva upamāto tath'; eva ca.
Daṭṭhabbato dvidhā evaṃ passaṃ tass'; atthasiddhito,
vinicchayanayo sammā viññātabbo vibhāvinā.
Tattha kamato ti idha uppattikkamo; pahānakkamo, paṭi-
pattikkamo, bhūmikkamo, desanākkamo ti bahuvidho kamo.
Tattha paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbudan ti1 evam ādi
uppattikkamo. Dassanena pahātabbā dhammā, bhāvanāya
pahātabbā dhammā ti2 evam ādi pahānakkamo. Sīlavisud-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. i, 206; Jāt. iv, 496; KV. xiv, 2; Mil. i, 63.
2 Dhn. p. 1.

[page 477]
Khandhesu ñāṇabhedo 477
dhi . . . cittavisuddhī ti1 evam ādi paṭipattikkamo. Kāmāva-
carā rūpāvacarā ti2 evam ādi bhūmikkamo. Cattāro satipaṭ-
ṭhānā, cattāro sammappadhānā ti3 vā dānakathaṃ sīlakathan
ti4 vā evam ādi desanākkamo. Tesu idha uppattikkamo tāva
na yujjati; kalalādīnaṃ viya khandhānaṃ pubbāpariyava-
vatthānena anuppattito. Na pahānakkamo, kusalāvyākatā-
naṃ appahātabbato. Na paṭipattikkamo, akusalānaṃ ap-
paṭipajjanīyato. Na bhūmikkamo, vedanādīnaṃ catubhū-
mipariyāpannattā. Desanākkamo pana yujjati. Abhedena
hi pañcasu khandhesu attagāhapatitaṃ veneyyajanaṃ samū-
haghanavinibbhogadassanena attagāhato mocetukāmo Bha-
gavā hitakāmo tassa tassa janassa sukhagahaṇatthaṃ cak-
khu-ādīnaṃ pi visayabhūtaṃ oḷārikaṃ paṭhamaṃ rūpak-
khandhaṃ dasseti, tato iṭṭhāniṭṭharūpasaṃvedanikaṃ ve-
danaṃ. Yaṃ vedayati taṃ sañjānātī ti evaṃ vedanāvisa-
yassa ākāragāhikaṃ saññaṃ; saññāvasena abhisankhārake
sankhāre; tesaṃ vedanādīnaṃ nissayaṃ adhipatibhūtañ
ca nesaṃ viññāṇan ti evaṃ tāva kamato vinicchayanayo
viññātabbo.
Visesato ti khandhānañ ca upādānakkhandhānañ ca visesa-
to. Ko pana nesaṃ viseso? Khandhā tāva avisesato vuttā.
Upādānakkhandhā sāsava-upādāniyabhāvena visesetvā.
Yath'; āha:- pañca c'; eva vo, bhikkhave, khandhe desessāmi,
pañcupādānakkhandhe; taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave,
pañcakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ atītānāgata-
paccuppannaṃ ...pe... santike vā, ayaṃ vuccati, bhik-
khave, rūpakkhandho. Yā kāci vedanā ...pe... yaṃ
kiñci viññāṇaṃ ...pe... santike vā, ayaṃ vuccati,
bhikkhave, viññāṇakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañ-
cakkhandhā. Katame ca, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā.
Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ ...pe... santike vā sāsa-
savaṃ upādāniyaṃ, ayaṃ vuccati, bhikkhave, rūpūpādānak-
khandho. Yā kāci vedanā ...pe... yaṃ kiñci viññāṇaṃ
santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ, ayaṃ vuccati, bhikkhave,
viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcupā-

--------------------------------------------------------------------------
1 D. iii, 288 (ii).
2 Dhs. 1292, etc.
3 D. ii, 120.
4 A. iv, 186, etc.

[page 478]
478 XIV. Khandha-niddeso
dānakkhandhā ti.1 Ettha ca yathā vedanādayo anāsavā pi
atthi, na evaṃ rūpaṃ. Yasmā pan'; assa rāsaṭṭhena khandha-
bhāvo yujjati, tasmā khandhesu vuttaṃ; yasmā rāsaṭṭhena
ca sāsavaṭṭhena ca upādānakkhandhabhāvo yujjati, tasmā
upādānakkhandhesu vuttaṃ. Vedanādayo pana anāsavā va
khandhesu vuttā, sāsavā upādānakkhandhesu. Upādānak-
khandhā ti c'; ettha upādānagocarā khandhā upādānak-
khandhā ti evam attho daṭṭhabbo. Idha pana sabbe p'; ete
ekajjhaṃ katvā khandhā ti adhippetā.
Anūnādhikato ti: kasmā pana Bhagavatā pañc'; eva khan-
dhā vuttā anūnā, anadhikā ti. Sabbasankhatasabhāgeka-
sangahato attattaniyagāhavatthussa etaparamato aññesañ
ca tad-avarodhato. Anekappabhedesu hi sankhatadham-
mesu sabhāgavasena sangayhamānesu rūpaṃ pi rūpasa-
bhāgekasangahavasena eko khandho hoti; vedanā vedanā-
sabhāgekasangahavasena eko khandho hoti. Eso nayo sañ-
ñādisu. Tasmā sabbasankhatasabhāgekasangahato pañc'; eva
vuttā. Etaparamañ c'; etaṃ attattaniyagāhavatthu yadi-
daṃ rūpādayo pañca. Vuttaṃ h'; etaṃ: rūpe kho, bhikkhave,
sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa, evaṃdiṭṭhi uppaj-
jati: etaṃ mama, eso 'ham asmi, eso me attā ti. Vedanāya
... saññāya ... sankhāresu ... viññāṇe sati, viññā-
ṇaṃ upādāya, viññāṇam abhinivissa, evaṃdiṭṭhi uppajjati:
etaṃ mama, eso'; ham asmi, eso me attā ti.2 Tasmā attattani-
yagāhavatthussa etaparamato pi pañc'; eva vuttā. Ye pi c'
aññe sīlādayo pañca dhammakkhandhā vuttā, te pi sankhā-
rakkhandhe pariyāpannattā etth'; eva avarodhaṃ gacchanti.
Tasmā aññesaṃ tad-avarodhato pi pañc'; eva vuttā ti evaṃ
anūnādhikato vinicchayanayo viññātabbo.
Upamāto ti ettha hi gilānasālūpamo rūpūpādānakkhandho;
gilānūpamassa viññāṇūpādānakkhandhassa vatthudvārā-
rammaṇavasena nivāsaṭṭhānato. Gelaññupamo vedanūpā-
dānakkhandho ābādhakattā. Gelaññasamuṭṭhānūpamo sañ-
ñūpādānakkhandho, kāmasaññādivasena rāgādisampayut-
tavedanāsabbhāvā. Asappāyasevanūpamo sankhārupādā-
nakkhandho, vedanāgelaññassa nidānattā. Vedanaṃ veda-

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iv, 47 f.
2 Ibid. 181 f.

[page 479]
Khandhesu ñāṇabhedo 479
natthāya abhisaṇkharontī ti hi vuttaṃ.1 Tathā: akusalassa
kammassa katattā upacitattā vipākaṃ kāyaviññāṇaṃ uppan-
naṃ hoti dukkhasahagatan ti.2 Gilānūpamo viññāṇūpādānak-
khandho; vedanāgelaññena aparimuttattā. Api ca cāraka-
kāraṇa-aparādha-kāraṇakāraka-aparādhikupamā ete bhā-
jana-bhojana-vyañjanaparivesaka-bhuñjakūpamā cā ti evaṃ
upamāto vinicchayanayo viññātabbo.
Daṭṭhabbato dvidhā ti sankhepato vitthārato cā ti evaṃ
dvidhā daṭṭhabbato p'; ettha vinicchayanayo viññātabbo.
Sankhepato hi pañcupādānakkhandhā āsivisūpamo3 vuttana-
yena ukkhittāsikapaccatthikato; Bhārasuttavasena4 bhā-
rato; Khajjanīyapariyāyavasena5 khādakato; Yamakasut-
tavasena6 aniccadukkhānattasankhatavadhakato daṭṭhabbā.
Vitthārato pan'; ettha pheṇapiṇḍo viya7 rūpaṃ daṭṭhabbaṃ,
parimaddanāsahanato; udakabubbuḷam viya8 vedanā mu-
huttaramaṇīyato; marīcikā viya saññā,9 vippalambhanato;
kadalikkhandho viya sankhārā,10 asārakatā; māyā viya viñ-
ñāṇaṃ,11 vañcakato. Visesato ca sūḷāram pi12 ajjhattikaṃ
rūpaṃ asubhan ti daṭṭhabbaṃ. Vedanā tīhi dukkhatāhi
avinimmuttato13 dukkhā ti. Saññā, sankhārā avidheyyato
anattā ti. Viññāṇaṃ udayabbayadhammato aniccan ti
daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ tass'; atthasiddhito ti14 evañ ca sankhepavitthā-
ravasena dvidhā passato yā atthasiddhi hoti, tato pi vinic-
chayanayo viññātabbo. Seyyathīdam: sankhepato tāva pañ-
cupādānakkhandhe ukkhittāsika-paccatthikādibhāvena pas-
santo khandhehi na vihaññati; vitthārato pana rūpādīni
pheṇapīṇḍādi-sadisabhāvena passanto na asāresu sāradassī
hoti. Visesato ca:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. S. iii, 87, which reads vedanaṃ vedanattāya sankha-
taṃ abhisankharonti. All editions of VṂ. read vedenat-
thāya.
2 Dhs. 556.
3 S. iv, p. 172 f. 4 S. iii, p. 25 f.
5 Ibid. 87 f.
6 Ibid. 114 f.
7 Ibid. iii, p. 140 f.
8 Ibid. p. 141. Bhm -pupphulaṃ.
9 Ibid.
10 Ibid. p. 142.
11 Ibid. 12 Sb uḷāram pi.
13 Bhm avinimuttato. 14 Sh passantass'. So above.

[page 480]
480 XIV. Khandha-niddeso
Ajjhattikarūpaṃ asubhato passanto kabaḷinkārāhāraṃ
parijānāti, asubhe: subhan ti vipallāsaṃ pajahati, kāmo-
ghaṃ uttarati, kāmayogena visaṃyujjati, kāmāsavena anā-
savo hoti, abhijjhā-kāyaganthaṃ bhindati, kāmūpādānaṃ
na upādiyati;--
Vedanaṃ dukkhato passanto phassāhāraṃ parijānāti,
dukkhe: sukhan ti vipallāsam pajahati, bhavogham uttarati,
bhavayogena visaṃyujjati, bhavāsavena anāsavo hoti, vyā-
pāda-kāyaganthaṃ bhindati, sīlabbatūpādānaṃ na upādi-
yati;--
Saññaṃ, sankhāre ca anattato passanto manosañcetanāhā-
raṃ parijānāti, anattani: attā ti vipallāsaṃ pajahati, diṭṭho-
gham uttarati, diṭṭhiyogena visaṃyujjati, diṭṭhāsavena
anāsavo hoti, idaṃ-saccābhinivesa-kayaganthaṃ bhindati,
attavādūpādānaṃ na upādiyati;--
Viññāṇaṃ aniccato passanto viññāṇāhāraṃ parijānāti,
anicce: niccan ti vipallāsaṃ pajahati, avijjoghaṃ uttarati,
avijjāyogena visaṃyujjati, avijjāsavena anāsavo hoti, sīlab-
bataparāmāsa-kāyaganthaṃ bhindati, diṭṭhūpādānaṃ na
upādiyati.
Evaṃ mahānisaṃsaṃ vadhakādivasena dassanaṃ
yasmā,
tasmā khandhe dhīro vadhakādivasena passeyyā ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhimagge paññābhā-
vanādhikāre khandhaniddeso nāma cuddasamo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 481]
481
XV
PAṆṆARASAMO PARICCHEDO
ĀYATANA-DHĀTU-NIDDESO
[Āyatanāni]
Āyatanānī ti dvādasāyatanāni: cakkhāyatanaṃ rūpāya-
tanaṃ sotāyatanaṃ saddāyatanaṃ ghānāyatanam gandhā-
yatanam jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanam phoṭṭhab-
bāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanan ti.
Tattha
Attha-lakkhaṇa-tāvatva-kama-sankhepa-vitthārā,
Tathā daṭṭhabbato ceva viññātabbo vinicchayo.
[Attha-] Tattha visesato tāva cakkhatī ti cakkhu; rūpam
assādati, vibhāveti cā ti attho. Rūpayatī ti rūpaṃ; vaṇ-
ṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayangatabhāvaṃ pakāsetī ti
attho. Suṇātī ti sotam. Sappatī ti saddo; udāharīyatī ti
attho. Ghāyatī ti ghānaṃ; gandhayatī ti gandho; attano
vatthuṃ sūcayatī ti attho. Jīvitaṃ avhayatī ti jivhā;
rasanti taṃ sattā ti raso; assādentī ti attho. Kucchitānaṃ
sāsavadhammānaṃ āyo ti kāyo. Āyo ti uppattideso. Phusi-
yatī ti phoṭṭhabbaṃ. Munātī ti mano. Attano lakkhaṇaṃ
dhārantī ti dhammo.
Avisesato pana āyatanato, āyānaṃ tananato, āyatassa ca
nayanato, āyatanan ti veditabbam. Cakkhurūpādisu hi taṃ
taṃ dvārārammaṇā cittacetasikā dhammā sena sena anu-
bhavanādinā kiccena āyatanti uṭṭhahanti ghaṭanti vāya-
mantī ti vuttam hoti. Te ca āyabhūte dhamme etāni tanonti
vitthārentī ti vuttaṃ hoti. Idañ ca anamatagge saṃsāre pa-
vattam atīva āyataṃ saṃsāradukkhaṃ yāva na nivattati
tāva nayante va pavattayantī ti1 vuttaṃ hoti. Iti sabbe

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh pavattentī ti.

[page 482]
482 XV. Āyatana-dhātu-niddeso
p'; ime dhammā āyatanato āyānaṃ tananato, āyatassa ca
nayanato, āyatanaṃ āyatanan ti vuccanti. Api ca nivāsaṭ-
ṭhānaṭṭhena1 ākaraṭṭhena samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena sañjāti-
desaṭṭhena kāraṇaṭṭhena ca āyatanaṃ veditabbaṃ. Tathā
hi loke issarāyatanam Vāsudevāyatanan ti2 ādisu nivāsaṭ-
ṭhānaṃ āyatanan ti vuccati. Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatanan
ti ādisu ākaro. Sāsane pana:
Manorame āyatane sevanti naṃ vihangamā ti3
ādisu samosaraṇaṭṭhānaṃ. Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āya-
tanan ti ādisu sañjātideso. Tatra tatr'eva sakkhibhabbataṃ
pāpuṇāti sati sati āyatane ti4 ādisu kāraṇaṃ. Cakkhu-ādisu cā
pi te te cittacetasikā dhammā nivasanti tadāyattavutti-
tāyā ti cakkhādayo ca nesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Cakkhādisu ca
te ākiṇṇattā tan-nissitattā tad-ārammaṇattā cā ti cak-
khādayo nesaṃ ākaro, cakkhādayo ca samosaraṇaṭṭhānaṃ
tattha tattha vatthudvārārammaṇavasena samosaraṇato.
Cakkhādayo ca nesaṃ sañjātideso tan-nissayārammaṇa-
bhāvena tatth'; eva uppattito. Cakkhādayo ca nesaṃ kāra-
ṇaṃ tesaṃ abhāve abhāvato ti. Iti nivāsaṭṭhānaṭṭhena āka-
raṭṭhena samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena sañjātidesaṭṭhena kāra-
ṇaṭṭhena cā ti imehi pi kāraṇehi ete dhammā āyatanaṃ
āyatanan ti vuccanti. Tasmā yathāvuttena atthena cakkhu
ca taṃ āyatanañ cā ti cakkhāyatanaṃ ...pe... dham-
mā ca te āyatanañ cā ti dhammāyatanan ti. Evaṃ tāv'; ettha
atthato viññātabbo vinicchayo.
Lakkhaṇā ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇato p'; ettha viññātabbo
vinicchayo. Tāni ca pana tesaṃ lakkhaṇāni Khandhaniddese5
vuttanayen'; eva veditabbāni.
Tāvatvato ti tāvabhāvato idaṃ vuttaṃ hoti: cakkhādayo
pi hi dhammā eva. Evaṃ sati dhammāyatanam icceva avatvā,
kasmā dvādasāyatanānī ti vuttānī ti ce?
Cha viññāṇakāyuppattidvārārammaṇavavatthānato, idha
channaṃ viññāṇakāyānaṃ dvārabhāvena ārammaṇabhā-

--------------------------------------------------------------------------
1 The remainder of the paragraph is reproduced in Sum. Vil.
124 f. and Asl. 140 f.
2 Cf. Jāt. iv, 82.
3 A. iii, 43.
4 M. i, 494.
5 Above, 443 f.

[page 483]
Āyatanāni 483
vena ca vavatthānato ayam etesaṃ bhedo hotī ti dvādasa
vuttāni. Cakkhuviññāṇavīthipariyāpannassa hi viññāṇa-
kāyassa cakkhāyatanam eva uppattidvāraṃ, rupāyatanam
eva c'; ārammaṇaṃ. Tathā itarāni itaresaṃ. Chaṭṭhassa pana
bhavangamanasankhāto manāyatanekadeso va uppattidvā-
raṃ asādhāraṇam eva ca dhammāyatanaṃ ārammaṇan ti.
Iti channaṃ viññāṇakāyānaṃ uppattidvārārammaṇavavat-
thānato dvādasavuttānī ti. Evam ettha tāvatvato viññā-
tabbo vinicchayo.
Kamato ti idhā pi pubbe vuttesu uppattikkamādisu desa-
nākkamo va yujjati. Ajjhattikesu hi āyatanesu sanidassana-
sappaṭighavisayattā cakkhāyatanaṃ pākaṭan ti paṭhamam
desitaṃ. Tato anidassana-sappaṭighavisayāni sotāyatanā-
dīni. Atha vā dassanānuttariya-savanānuttariyahetubhā-
vena bahūpakārattā ajjhattikesu cakkhāyatana-sotāyatanāni
paṭhamaṃ desitāni. Tato ghānāyatanādīni tīṇi. Pañcannam
pi gocaravisayattā ante manāyatanaṃ. Cakkhāyatanādīnam
pana gocarattā tassa tassa antarantarāni bāhiresu rūpāyatanā-
dīni. Api ca viññāṇuppattikāraṇavavatthānato pi ayam
etesaṃ kamo veditabbo. Vuttañ c'; etaṃ:- cakkhuṃ paṭicca
rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ ...pe... manaṃ
paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇan ti.1 Evam ka-
mato p'; ettha viññātabbo vinicchayo.
Sankhepavitthārā ti sankhepato hi manāyatanassa ceva
dhammāyatanekadesassa ca nāmena tad-avasesānañ ca āya-
tanānaṃ rūpena sangahitattā dvādasā pi āyatanāni nāma-
rūpamattam eva honti. Vitthārato pana, ajjhattikesu tāva,
cakkhāyatanaṃ jātivasena cakkhupasādamattam eva, pac-
caya-gati-nikāya-puggalabhedato pana anantappabhedaṃ.
Tathā sotāyatanādīni cattāri. Manāyatanam kusalākusala-
vipākakiriyaviññāṇabhedena ekūnanavutippabhedaṃ eka-
vīsuttarasatappabbhedañ ca. Vatthupaṭipadādibhedato pana
anantappabhedaṃ. Rūpa-sadda-gandha-rasāyatanāni visa-
bhāgapaccayādibhedato anantappabhedāni. Phoṭṭhabbā-
yatanaṃ pathavīdhātu-tejodhātu-vāyudhātuvasena tippa-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 111 f.; iii, 285; which inserts (PṬṢ. ed.) ca also
after cakkhu, etc. S. iv, 67; 87, which inserts same.

[page 484]
484 XV. Āyatana-dhātu-niddeso
bhedaṃ, paccayādibhedato anekappabhedaṃ. Dhammāya-
tanaṃ vedanā-saññā-sankhārakkhandhasukhumarūpanibbā-
nānaṃ sabhāvanānattabhedato anekappabhedan ti evaṃ
sankhepavitthārā viññātabbo vinicchayo.
Daṭṭhabbato ti ettha pana sabbān'; eva sankhatāni āyatanāni
anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Na hi tāni pubbe
udayā kutoci āgacchanti, na pi uddhaṃvayā kuhiñci gacchanti.
Atha kho pubbe udayā appaṭiladdhasabhāvāni, uddham-
vayā paribhinnasabhāvāni, pubbantāparantavemajjhe pac-
cayāyattavuttitāya avasāni pavattanti, tasmā anāgamanato
aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Tathā nirīhakato avyāpārato
ca, na hi cakkhu-rūpādīnaṃ evaṃ hoti: aho vata amhākaṃ
sāmaggiyaṃ viññāṇaṃ nāma uppajjeyyā ti! Na ca tāni viñ-
ñāṇuppādanatthaṃ dvārabhāvena vatthubhāvena ārammaṇa-
bhāvena vā īhanti. Na vyāpāram āpajjanti, atha kho dham-
matā v'esā yaṃ cakkhurūpādisāmaggiyaṃ cakkhuviññāṇā-
dīni sambhavantī ti, tasmā nirīhakato avyāpārato ca daṭṭhab-
bāni. Api ca ajjhattikāni suññagāmo viya daṭṭhabbāni
dhuvasubhasukhattabhāvavirahitattā, bāhirāni gāmaghātaka-
corā viya ajjhattikānaṃ abhighātakattā. Vuttañ c'; etam:-
Cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpehi rūpehī ti1
vitthāro. Api ca ajjhattikāni cha pāṇakā viya2 daṭṭhabbāni,
bāhirāni tesam gocarā viyā ti. Evam ettha daṭṭhabbato
viññātabbo vinicchayo.
Idaṃ tāva āyatanānaṃ vitthārakathāmukhaṃ.
[Dhātuyo]
Tad-anantarā pana dhātuyo ti aṭṭhārasa dhātuyo:- cak-
khudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu sad-
dadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghā-
naviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu,
kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu
dhammadhātu manoviññāṇadhātu, ti. Tattha:
Atthato lakkhaṇādīhi kama-tāvatva sankhato
paccayā aṭṭha daṭṭhabbā, veditabbo vinicchayo.
Tattha atthato ti cakkhatī ti cakkhu, rūpayatī ti rūpaṃ
cakkhussa viññāṇaṃ cakkhuviññāṇan ti evam ādinā tāva

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iv, 175.
2 Ibid. 198 f.

[page 485]
Dhātuyo 485
nayena cakkhādīnaṃ visesatthato veditabbo vinicchayo.
Avisesena vidahati dhīyate vidhānaṃ, vidhīyate etāya,
ettha vā dhīyatī ti dhātu. Lokiyā hi dhātuyo kāraṇabhāvena
vavatthitā hutvā suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇara-
jatādi anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti; bhāra-
hārehi ca bhāro viya sattehi dhīyante dhāriyantī ti attho.
Dukkhavidhānamattam eva c'; etā avasavattanato. Etāhi
ca kāraṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati.
Tathā vihitañ ca taṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatī ti attho. Iti
cakkhādisu ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidahati
dhīyatī ti ādinā atthavasena dhātū ti vuccati. Api ca yathā
titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato natthi, na evam etā, etā
pana attano sabhāvaṃ dhārentī ti dhātuyo. Yathā ca loke
vicittā haritālamanosilādayo selāvayavā dhātuyo ti vuccanti,
evam etā pi dhātuyo viya dhātuyo, vicittā h'; ete ñāṇañeyyā-
vayavā ti. Yathā vā sarīrasankhātassa samudāyassa ava-
yavabhūtesu rasasoṇitādisu aññamaññavisabhāgalakkha-
ṇaparicchinnesu dhātusamaññā, evam etesu pi pañcak-
khandhasankhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā
veditabbā. Aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnā h'
ete cakkhādayo ti. Api ca dhātū ti nijjīvamattass'; ev'; etaṃ
adhivacanam. Tathā hi Bhagavā: chadhāturo ayaṃ bhik-
khu puriso ti1 ādisu jīvasaññāsamūhanatthaṃ dhātudesanaṃ
akāsī ti. Tasmā yathāvuttena atthena cakkhu ca taṃ
dhātu ca cakkhudhātu ...pe... manoviññāṇañ ca taṃ
dhātu ca manoviññāṇadhātū ti evaṃ tāv'; ettha atthato
veditabbo vinicchayo.
Lakkhaṇādito ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇādito p'; ettha vedi-
tabbo vinicchayo. Tāni ca pana nesaṃ lakkhaṇādīni
Khandhaniddese2 vuttanayen'; eva veditabbāni.
Kamato ti idhā pi pubbe vuttesu uppattikkamādisu desa-
nākkamo va yujjati.3 So ca pan'; āyaṃ hetuphalānupubba-
vavatthānavasena vutto. Cakkhudhātu rūpadhātū ti idaṃ
hi dvayaṃ hetu, cakkhuviññāṇadhātū ti phalaṃ. Evaṃ
sabbattha.
Tāvatvato ti tāvabhāvato idam vuttam hoti: tesu tesu hi

--------------------------------------------------------------------------
1 M. iii, 239. 2 See above, pp.444 f.,455,461 f. 3 Ibid. p. 477.
II. 8

[page 486]
486 XV. Āyatana-dhātu-niddeso
Suttābhidhammappadesesu ābhā dhātu subhā dhātu, ākāsañ-
cāyatanadhātu viññāṇañcāyatanadhātu ākiñcaññāyatanadhā-
tu nevasaññā-nāsaññāyatanadhātu saññāvedayitanirodhadhā-
tu,1 kāmadhātu vyāpādadhātu vihiṃsādhātu,2 nekkhamma-
dhātu avyāpādadhātu avihiṃsādhātu,3 sukhadhātu dukkha-
dhātu somanassadhātu domanassadhātu upekkhādhātu,4 avij-
jādhātu5 ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu,6
hīnadhātu majjhimadhātu paṇītadhātu,7 pathavīdhātu āpo-
dhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu,8
sankhatadhātu asankhatadhātu,9 anekadhātu nānādhātu10
loko ti evam ādayo aññā pi dhātuyo dissanti.
Evaṃ sati sabbāsaṃ vasena paricchedaṃ akatvā, kasmā
aṭṭhārasā ti ayam eva paricchedo kato ti ce? Sabhāvato
vijjamānānaṃ sabbadhātūnam tad-antogadhattā. Rūpa-
dhātu yeva hi ābhādhātu, subhadhātu pana rūpādipaṭi-
baddhā. Kasmā? Subhanimittattā. Subhanimittaṃ hi
subhadhātu, tañ ca rūpādivinimuttaṃ na vijjati. Kusala-
vipākārammaṇā vā rūpādayo eva subhadhātū ti rūpādimat-
tam ev'; esā. Ākāsānañcāyatanadhātu-ādisu cittaṃ mano-
viññāṇadhātu yeva, sesā dhammadhātu. Saññāvedayita-
nirodhadhātu pana sabhāvato natthi. Dhātudvayanirodha-
mattam eva hi sā, kāmadhātu-dhammadhātumattaṃ vā
hoti. Yath'; āha:- tattha katamā kāmadhātu?--Kāmapaṭisaṃ-
yutto takko vitakko micchāsankappo ti.11 Aṭṭhārasā pi vā
dhātuyo. Yath'; āha:- heṭṭhato Avīci-nirayaṃ pariyantaṃ
karitvā uparito Paranimmita-Vasavattideve anto karitvā
yaṃ etasmiṃ antare etth'; āvacarā, ettha pariyāpannā khandhā
dhātu āyatanā rūpā vedanā saññā sankhārā viññāṇaṃ: ayaṃ
vuccati kāmadhātū ti12.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. ii, 150.
2 Ibid. 151 f. D. iii, 215; A. iii, 447.
3 S. ii, 152; D. iii, 215; A. iii, 447.
4 Vibh. 85.
5 S. ii, 153.
6 A. i, 4; iii, 338; Vibh. 85.
7 S. ii, 154.
8 D. iii, 247; M. iii, 239 f.; S. ii, 248; iii, 231, 234.
9 Dhs. 1085, 1086; 1438, 1439.
10 A. i, 22; v, 33, 37; cf. S. ii, 140 f.
11 Vibh. p. 86.
12 Vibh. Ibid.; Dhs. 1280, which ends with dhammā kamā-
vacarā, not kāmadhātu.

[page 487]
Dhātuyo 487
Nekkhammadhātu dhammadhātu eva. Sabbe pi kusalā
dhammā nekkhammadhātū ti1 vacanato manoviññāṇadhātu
pi hoti yeva.
Vyāpāda-vihiṃsā-avyāpāda-avihiṃsā-sukhadukkha-soma-
nassadomanass'; upekkhā-avijjā-ārambha-nikkama-parak-
kamadhātuyo dhammadhātu yeva.
Hīna-majjhima-paṇītadhātuyo aṭṭhārasa-dhātumattam
eva. Hīnā hi cakkhādayo hīnā dhātu,majjhimā paṇītā majjhi-
mā ceva paṇītā ca. Nippariyāyena pana akusalā dhamma-
dhātu manoviññāṇadhatūyo hīnā dhātu; lokiyā kusalāvyā-
katā ubho pi cakkhudhātu-ādayo ca majjhimadhātu; lokut-
tarā pana dhammadhātu manoviññāṇadhātuyo paṇītadhātu.
Pathavī-tejo-vāyodhātuyo phoṭṭhabbadhātu yeva. Āpo-
dhātu ākāsadhātu ca dhammadhātu yeva. Viññāṇadhātu
cakkhuviññānādi satta viññāṇadhātu sankhepo yeva.
Sattarasa dhātuyo dhammadhātu ekadeso ca sankhatā
dhātu. Asankhatā pana dhātu dhammadhātu ekadeso va.
Anekadhātu-nānādhātu-loko pana aṭṭhārasadhātuppabheda-
mattam evā ti. Iti sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātū-
naṃ tad-antogadhattā aṭṭhāras'; eva vuttā ti. Api ca vijāna-
nasabhāve viññāṇe jīvasaññīnaṃ saññāsamīhanattham pi
aṭṭhāras'; eva vuttā. Santi hi sattā vijānanasabhāve viññāṇe
jīvasaññino. Tesaṃ cakkhu-sota-ghāna-jivhā-kāya-mano-
dhātu-manoviññāṇadhātubhedena tassa anekataṃ cakkhu-
rūpādi-paccayāyattavuttitāya aniccatañ ca pakāsetvā dīgha-
rattānusayitaṃ jīvasaññaṃ samūhanitukāmena Bhagavatā
aṭṭhārasa dhātuyo pakāsitā. Kiñ ca bhiyyo tathā veneyyaj-
jhāsayavasena ca. Ye ca imāya anatisankhepavitthārāya
desanāya veneyyasattā, tad-ajjhāsayavasena ca aṭṭhāras'
eva pakāsitā.
Sankhepavitthāranayena tathā tathā hi
dhammaṃ pakāsayati esa yathā yathā 'ssa,
saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena
veneyyasattahadayesu tamo payātī ti.
Evam ettha tāvatvato veditabbo vinicchayo.
Sankhato ti cakkhudhātu tāva jātito eko dhammo tveva

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. ibid.

[page 488]
488 XV. Āyatana-dhātu-niddeso
sankhaṃ gacchati cakkhupasādavasena; tathā sota-ghāna-
jivhā-kāya-rūpa-sadda-gandha-rasadhātuyo sotappasādādiva-
sena. Phoṭṭhabbadhātu pana pathavī-tejo-vāyo-vasena tayo
dhammā ti sankhaṃ gacchati. Cakkhuviññāṇadhātu kusalā-
kusalavipākavasena dve dhammā ti sankhaṃ gacchati;
tathā sota-ghāna-jivhā-kāyaviññāṇadhātuyo. Manodhātu
pana pañcadvārāvajjanakusalākusalavipākasampaṭicchanava-
sena tayo dhammā ti sankhaṃ gacchati. Dhammadhātu
tiṇṇaṃ arūpakkhandhānaṃ soḷasannaṃ sukhumarūpānaṃ
asankhatāya ca dhātuyā vasena vīsati dhammā ti sankhaṃ
gacchati. Manoviññāṇadhātu sesakusalākusalāvyākataviñ-
ñāṇavasena chasattati dhammā ti sankhaṃ gacchati. Evam
ettha sankhato pi veditabbo vinicchayo.
Paccayā ti ettha ca cakkhudhātu tāva cakkhuviññāṇa-
dhātuyā vippayutta-purejāta-atthi-avigata-nissay'-indriya-
paccayānaṃ vasena chahi paccayehi paccayo hoti. Rūpa-
dhātu purejāta-atthi-avigat'-ārammaṇapaccayānaṃ vasena
catūhi paccayehi paccayo hoti. Evaṃ sotaviññāṇadhātu-
ādīnaṃ sotadhātu-saddadhātu-ādayo. Pañcannaṃ pana
nesaṃ āvajjanamanodhātu anantara-samanantara-natthi-
vigatānantarūpanissayavasena pañcahi paccayehi paccayo
hoti; tā ca pañca pi sampaṭicchanamanodhātuyā; tathā
sampaṭicchanamanodhātu santīraṇamanoviññāṇadhātuyā;
sa ca voṭṭhapanamanoviññāṇadhātuyā; voṭṭhapanamanoviñ-
ñāṇadhātu ca javanamanoviññāṇadhātuyā. Javanamano-
viññāṇadhātu pana ananatarāya javanamanoviññāṇadhātuyā
tehi c'; eva pañcahi āsevanapaccayena cā ti chahi paccayehi
paccayo hoti. Esa tāva pañcadvāre nayo. Manodvāre pana
bhavangamanoviññāṇadhātu āvajjanamanoviññāṇadhātuyā,
āvajjanamanoviññāṇadhātu ca javanamanoviññāṇadhātuyā
purimehi pañcahi paccayehi paccayo hoti. Dhammadhātu
pana sattannam pi viññāṇadhātūnaṃ sahajāta-aññamañña-
nissaya-sampayutta-atthi-avigatādīhi bahudhā paccayo hoti.
Cakkhudhātu-ādayo pana ekaccā ca dhammadhātu ekaccāya
manoviññāṇadhātuyā ārammaṇapaccayādīhi pi paccayā honti.
Cakkhuviññāṇadhātu-ādīnañ ca na kevalaṃ cakkhu-
rūpādayo paccayā honti, atha kho ālokādayo pi. Ten'; āhu
pubbācariyā: cakkhurūpālokamanasikāre paṭicca uppajjati

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 489]
Dhātuyo 489
cakkhuviññāṇaṃ; sotasaddavivaramanasikāre paṭicca up-
pajjati sotaviññāṇaṃ; ghānagandhavāyumanasikāre paṭicca
uppajjati ghānaviññāṇaṃ; jivhārasa-āpamanasikāre paṭicca
uppajjati jivhāviññāṇaṃ; kāyaphoṭṭhabba-pathavīmanasi-
kāre paṭicca uppajjati kāyaviññāṇaṃ; bhavangamanadham-
mamanasikāre paṭicca uppajjati manoviññāṇan ti. Ayam
ettha sankhepo.
Vitthārato pana paccayappabhedo Paṭiccasamuppādanid-
dese āvibhavissatī ti1 evam ettha paccayato pi veditabbo
vinicchayo.
Daṭṭhabbato ti daṭṭhabbato p'; ettha vinicchayo veditabbo
ti attho. Sabbā eva hi sankhatadhātuyo pubbantāparanta-
vivittato dhuvasubhasukhattabhāvasuññato paccayāyatta-
vuttito ca daṭṭhabbā. Visesato pan'; ettha bheritalam viya
cakkhudhātu daṭṭhabbā, daṇḍo viya rūpadhātu, saddo
viya cakkhuviññāṇadhātu. Tathā ādāsatalaṃ viya cakkhu-
dhātu, mukhaṃ viya rūpadhātu, mukhanimittaṃ viya cak-
khuviññāṇadhātu. Atha vā ucchutilā viya cakkhudhātu,
yantacakkayaṭṭhi viya rūpadhātu, ucchurasatelāni viya cak-
khuviññāṇadhātu. Tathā adharāraṇī2 viya cakkhudhātu,
uttarāraṇī viya rūpadhātu, aggi viya cakkhuviññāṇadhātu.
Esa nayo sotadhātu-ādisu. Manodhātu pana yathāsambhavato
cakkhuviññāṇadhātu-ādīnaṃ purecarānucarā viya daṭṭhabbā.
Dhammadhātuyā vedanākkhandho sallam iva, sūlam iva ca
daṭṭhabbo. Saññāsankhārakkhandhā vedanā sallasūlayogā
āturā viya puthujjanānaṃ vā saññā āsā dukkhajana-
nato rittamuṭṭhi viya; ayathābhuccanimittagāhakato vana-
migo viya. Sankhārā paṭisandhiyaṃ pakkhipanato angā-
rakāsuyaṃ khipanakapurisā viya, jātidukkhānubandhato
rājapurisānubandhacorā viya. Sabbānatthāvahassa khandha-
santānassa hetuto visa rukkhabījāni viya, rūpaṃ nānāvi-
dhupaddavanimittato khuracakkaṃ3 viya daṭṭhabbam.
Asankhatā pana dhātu amatato santato khemato ca daṭ-
ṭhabbā. Kasmā? Sabbānatthāvahassa paṭipakkhabhūtattā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Chapter XVII.
2 Bhm adhāraṇī.
3 Sh uracakkaṃ.

[page 490]
490 XV. Āyatana-dhātu-niddeso
Manoviññāṇadhātu ārammaṇesu vavatthānābhāvato arañ-
ñamakkaṭo viya, duddamanato assakhaḷunko viya, yattha-
kāmanipātito vehāsakkhittadaṇḍo viya, lobhadosādi-nānap-
pakārakilesavesayogato ranganaṭo viya daṭṭhabbā ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-magge paññā-
bhāvanādhikāre Āyatanadhātuniddeso nāma pannarasamo
paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 491]
491
XVI
SOLASAMO PARICCHEDO
INDRIYA-SACCA-NIDDESO
[Indriyāni]
Dhātūnam anantaraṃ uddiṭṭhāni pana indriyānī ti bāvī-
satindriyāni: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ
jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ, itthindriyaṃ pu-
risindriyaṃ jīvitindriyaṃ, sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ
somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ, sad-
dhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ pañ-
ñindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ añ-
ñātāvindriyan ti. Tattha
Atthato lakkanādīhi kamato ca vijāniyā
bhedābhedā tathā kiccā bhūmito ca vinicchayaṃ.
[Atthato] Tattha cakkhādīnaṃ tāva cakkhatī ti eakkhū ti
ādinā nayena attho pakāsito. Pacchimesu pana tīsu paṭha-
maṃ pubbabhāge anaññātaṃ amataṃ padaṃ catusaccadham-
maṃ vā jānissāmī ti evaṃ paṭipannassa uppajjanato indriyaṭ-
ṭhasambhavato ca anaññātaññassāmītindriyan ti vuttaṃ.
Dutiyaṃ ājānanato indriyaṭṭhasambhavato ca aññindriyaṃ.
Tatiyaṃ aññātāvino catusu saccesu niṭṭhitañāṇakiccassa
khīṇāsavassa uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca aññā-
tāvindriyaṃ.
Ko pana nesaṃ indriyaṭṭho nāmā ti? Indalingaṭṭho indri-
yaṭṭho; indadesitaṭṭho indriyaṭṭho; indadiṭṭhaṭṭho indriyaṭ-
ṭho; indasiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho; indajuṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho:
so sabbo pi idha yathāyogaṃ yujjati. Bhagavā hi sammāsam-
buddho paramissariyabhāvato indo, kusalākusalañ ca kam-
maṃ kammesu kassaci issariyābhāvato. Ten'; ev'; ettha kam-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 492]
492 XVI. Indriya-sacca-niddeso
masañjanitāni tāva indriyāni kusalākusalakammaṃ ullingenti.
Tena ca siṭṭhānī ti indalingaṭṭhena indasiṭṭhaṭṭhena ca indri-
yāni. Sabbān'; eva pan'; etāni Bhagavatā yathābhūtato pakā-
sitāni abhisambuddhāni cā ti indadesitaṭṭhena indadiṭṭhaṭ-
ṭhena ca indriyāni. Ten'; eva Bhagavatā munindena
kānici gocarāsevanāya, kānici bhāvanāsevanāya sevitānī ti
indajuṭṭhaṭṭhenā pi indriyāni. Api ca ādhipaccasankhāte-
na issariyaṭṭhenā pi etāni indriyāni. Cakkhuviññāṇādippa-
vattiyaṃ hi cakkhādīnaṃ siddhaṃ ādhipaccaṃ, tasmiṃ
tikkhe tikkhattā, mande mandattā ti. Ayaṃ tāv'; ettha
atthato vinicchayo.
Lakkhaṇādīhī ti lakkhaṇa-rasa-paccupaṭṭhāna-padaṭṭhā-
nehi pi cakkhādīnaṃ vinicchayaṃ vijāniyā ti attho. Tāni ca
nesaṃ lakkhaṇādīni Khandhaniddese vuttān'; eva.1 Pañ-
ñindriyādīni hi cattāri atthato amoho yeva. Sesāni tattha
sarūpen'; eva āgatāni.
Kamato ti ayam pi desanākkamo va.
Tattha ajjhattadhammapariññāya ariyabhūmipaṭilābho
hotī ti attabhāvapariyāpannāni cakkhundriyādīni paṭhamaṃ
desitāni.
So pana attabhāvo yaṃ dhammaṃ upādāya itthī ti vā
puriso ti vā sankhaṃ gacchati, ayaṃ so ti nidassanatthaṃ
tato itthindriyaṃ purisindriyañ ca; so duvidho pi jīvitindriya-
paṭibaddhavuttī ti ñāpanatthaṃ tato jīvitindriyaṃ.
Yāva tassa pavatti, tāva etesaṃ vedayitānaṃ anivatti.
Yañ ca kiñci vedayitaṃ sabbaṃ taṃ dukkhan ti ñāpanatthaṃ
tato sukhindriyādīni.
Taṃ nirodhatthaṃ pana ete dhammā bhāvetabbā ti paṭi-
pattidassanatthaṃ tato saddhādīni.
Imāya paṭipattiyā esa dhammo paṭhamaṃ attani pātu-
bhavatī ti paṭipattiyā amoghabhāvadassanatthaṃ tato anañ-
ñātañassāmītindriyaṃ. Tass'; eva phalattā tato anantaraṃ
bhāvetabbato ca tato aññindriyaṃ. Tato paraṃ bhāvanāya
imassa adhigamo, adhigate ca pana imasmiṃ natthi kiñci
uttarikaraṇīyan ti ñāpanatthaṃ ante paramassāsabhūtaṃ
aññātāvindriyaṃ desitan ti ayam ettha kamo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, pp. 444, 446 f.

[page 493]
Indriyāni 493
Bhedābhedā ti jīvitindriyass'; eva c'; ettha bhedo. Taṃ
hi rūpajīvitindriyaṃ arūpajīvitindriyan ti duvidhaṃ hoti.
Sesānaṃ abhedo ti evam ettha bhedābhedato vinicchayaṃ
vijāniyā.
Kiccā ti kiṃ indriyānaṃ kiccan ti ce? Cakkhundriyassa
tāva: cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃ-sampayut-
takānañ ca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo ti vacanato1
yan taṃ indriyapaccayabhāvena sādhetabbaṃ attano tik-
khamandādibhāvena cakkhuviññāṇādi-dhammānaṃ tikkha-
mandādi sankhātaṃ attākārānuvattāpanaṃ, idaṃ kiccaṃ.
Evaṃ sotaghānajivhākāyānaṃ manindriyassa pana sahajā-
tadhammānaṃ attano vasavattāpaṇaṃ;2 jīvitindriyassa sa-
hajātadhammānupālanaṃ; itthindriyapurisindriyānaṃ itthi-
purisalinganimittakuttākuppākārānuvidhānaṃ; sukhaduk-
khasomanassadomanassindriyānaṃ sahajātadhamme abhi-
bhavitvā yathāsakaṃ oḷārikākārānupāpanaṃ; upekkhindri-
yassa santapaṇītamajjhattārānupāpanaṃ; saddhādīnaṃ pa-
ṭipakkhābhibhavanaṃ sampayuttadhammānañ ca pasannā-
kārādibhāvasampāpanaṃ; anaññātaññassāmītindriyassa
saññojanattayappahānañ3 c'; eva sampayuttānañ ca tappa-
hānābhimukhabhāvakaraṇam; aññindriyassa kāmarāgavyā-
pādāditanukaraṇappahānañ c'; eva sahajātānañ ca attano
vasānuvattāpanaṃ; aññātāvindriyassa sabbakiccesu ussu-
kappahānañ c'; eva amatābhimukhabhāvapaccayatā ca
sampayuttānan ti evam ettha kiccato vinicchayaṃ vijāniyā.
Bhūmito ti cakkhu-sota-ghāna-jivhā-kāya-itthi-purisa-
sukha-dukkha-domanassindriyāni c'; ettha kāmāvacarān'; eva.
Manindriya-jīvitindriya-upekkhindriyāni saddhā-viriyā-sati-
samādhi-paññindriyāni ca catubhūmipariyāpannāni. Soma-
nassindriyaṃ kāmāvacara-rūpāvacara-lokuttaravasena bhū-
mittayapariyāpannaṃ. Avasāne tīṇi lokuttarān'; evā ti evam
ettha bhūmito pi vinicchayaṃ vijāniyā.4 Evaṃ hi vijānanto:
Saṃvegabahulo bhikkhu ṭhito indriyasaṃvare,
Indriyāni pariññāya dukkhass'; antaṃ karissatī ti.
Idaṃ indriyānaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Tikapaṭṭhāna.
2 Sh vase vatt-.
3 All editions so, not saṃy-.
4 Bhm vijāneyya.

[page 494]
494 XVI. Indriya-sacca-niddeso
[Saccāni]
Tad-anantarāni pana saccānī ti cattāri ariyasaccāni: duk-
khaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkha-
nirodho ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminipaṭipadā ariya-
saccan ti.
Tattha:
Vibhāgato nibbacana-lakkhaṇādippabhedato
atthatthuddhārato ceva anūnādhikato tathā.
Kamato jāti-ādīnam nicchayā ñāṇakiccato
anto-gatānaṃ pabhedā upamāto catukkato.
Suññatekavidhādīhi sabhāgavisabhāgato
vinicchayo veditabbo viññunā sāsanakkame.
Tattha vibhāgato ti dukkhādīnaṃ hi cattāro cattāro atthā
vibhattā tathā avitathā anaññathā, ye dukkhādīni abhisam-
entehi abhisametabbā. Yath'; āha:- dukkhassa pīḷanaṭṭho
sankhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho ... ime cattāro
dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Samu-
dayassa āyūhanaṭṭho nidānaṭṭho saṃyogaṭṭho paḷibodhaṭṭho ...
Nirodhassa nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asankhataṭṭho amataṭṭho ...
maggassa niyyānaṭṭho hetuṭṭho dassanaṭṭho adhipateyyaṭṭho ... 1
Ime cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā
ti. Tathā dukkhassa pīḷanaṭṭho sankhataṭṭho santāpaṭṭho
vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭho ti evam ādi. Iti evaṃ
vibhattānaṃ catunnaṃ catunnaṃ atthānaṃ vasena dukkhā-
dīni veditabbānī ti. Ayaṃ tāv'; ettha vibhāgato vinicchayo.
Nibbacana-lakkhaṇādippabhedato ti ettha pana nibbacanato
tāva: idha du iti ayaṃ saddo kucchite dissati; kucchitaṃ hi
puttaṃ dupputto ti vadanti. Khaṃ-saddo pana tucche;
tucchaṃ hi ākāsaṃ khan ti vuccati. Idañ ca paṭhamasaccaṃ
kucchitaṃ aneka-upaddavādhiṭṭhānato, tucchaṃ bālajana-
parikappitadhuvasubhasukhattabhāvavirahitato, tasmā kuc-
chitattā tucchattā ca dukkhan ti vuccati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Pṭs. i, 118, where for each ‘truth'; a fifth attribute is added
at the dotted hiatus. On the three words expressing truth cf. D.
iii, 273 f.; S. v, 430 f.; and below, p. 495.

[page 495]
Saccāni 495
Saṃ iti ca ayaṃ saddo samāgamo sametan ti ādisu saṃyo-
gaṃ dīpeti. U iti ayaṃ uppannaṃ uditan ti ādisu uppattiṃ.
Aya-saddo kāraṇaṃ dīpeti. Idañ cā pi dutiyasaccaṃ ava-
sesapaccayasamāyoge sati dukkhass'; uppattikāraṇaṃ. Iti
dukkhassa saṃyoge uppattikāraṇattā dukkhasamudayan ti
vuccati.
Tatiyasaccaṃ pana yasmā ni-saddo abhāvaṃ, rodha-
saddo ca cārakaṃ dīpeti, tasmā abhāvo ettha saṃsāracāra-
kasankhātassa dukkharodhassa sabbagatisuññattā; samadhi-
gate vā tasmiṃ saṃsāracārakasankhātassa dukkharodhassa
abhāvo hoti tappaṭipakkhattā ti pi dukkhanirodhan ti vuc-
cati. Dukkhassa vā anuppādanirodhapaccayattā dukkha-
nirodhan ti.
Catutthasaccaṃ pana yasmā etaṃ dukkhanirodhaṃ
gacchati ārammaṇavasena tad-abhimukhabhūtattā, paṭipadā
ca hoti dukkhanirodhappattiyā, tasmā dukkhanirodhagā-
minipaṭipadā ti vuccati. Yasmā pan'; etāni Buddhādayo
ariyā paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānī ti vuccanti. Yath'
āha:- cattār'; imāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni? ...
pe... imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni.1 Ariyā
imāni paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānī ti vuccantī ti.
Api ca ariyassa saccānī ti pi ariyasaccāni, yath'; āha:
sadevake, bhikkhave, loke ...pe... [sadeva-] manussāya
Tathāgato ariyo, tasmā ariyasaccānī ti vuccanti ti2.
Atha vā ekesaṃ abhisambuddhattā ariyabhāvasiddhito
pi ariyasaccāni, yath'; āha:- imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ
ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisambuddhattā Tathāgato
arahaṃ sammāsambuddho ariyo3 ti vuccatī4 ti.
Api ca kho pana ariyāni saccānī ti pi ariyasaccāni. Ari-
yānī ti tathāni-avitathāni avisaṃvādakānī ti attho; yath'
āha:- imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni
avitathāni anaññathāni tasmā5 ariyasaccānī ti vuccantī ti6
evam ettha nibbacanato vinicchayo veditabbo.
Kathaṃ lakkhaṇādippabhedato ti? Ettha hi bādhanalakkha-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. v, 433, etc.
2 Ibid.
3 omitted in PṬṢ. ed.
4 Ibid. p. 433.
5 PṬṢ. ed. adds -ti-ha.
6 S. v, 431.

[page 496]
496 XVI. Indriya-sacca-niddeso
ṇam dukkhasaccaṃ, santāpanarasaṃ, pavattipaccupaṭṭhā-
naṃ; pabhavalakkhaṇaṃ samudayasaccaṃ, anupaccheda-
karaṇarasaṃ, paḷibodhapaccupaṭṭhānaṃ; santilakkhaṇaṃ
nirodhasaccaṃ, accutirasaṃ, animittapaccupaṭṭhānaṃ;
niyyānalakkhaṇam maggasaccaṃ, kilesappahānarasaṃ, vuṭ-
ṭhānapaccupaṭṭhānaṃ. Api ca pavattipavattana-nivatti-
nivattanalakkhaṇāni paṭipāṭiyā. Tathā sankhatataṇhā
asankhatadassanalakkhaṇāni cā ti evam ettha lakkhaṇādip-
pabhedato vinicchayo veditabbo.
Atthatthuddhārato cevā ti ettha pana atthato tāva ko
saccaṭṭho ti ce? Yo paññācakkhunā upaparikkhamānānaṃ
māyā va viparīto marīcī va visaṃvādako titthiyānaṃ attā
va anupalabbhasabhāvo ca na hoti, atha kho bādhanappabha-
vasantiniyyānappakārena tacchāviparītabhūtabhāvena ari-
yañāṇassa gocaro hoti yeva. Esa aggilakkhaṇam viya
lokapakati viya ca tacchāviparītabhūtabhāvo saccaṭṭho ti
veditabbo. Yath'; āha:- idaṃ dukkhan ti, bhikkhave, tatham
etaṃ, avitatham etaṃ, anaññatham etan ti1 vitthāro. Api ca:
Nābādhakaṃ yato dukkhaṃ, dukkhā aññaṃ na bādha-
kaṃ,
bādhakattaniyāmena tato saccam idaṃ mataṃ.
Taṃ vinā nāññato dukkhaṃ, na hoti na ca taṃ tato,
dukkhahetuniyāmena iti saccaṃ visattikā.
Nāññā nibbānato santi santaṃ na ca na taṃ yato,
santabhāvaniyāmena tato saccaṃ idam mataṃ.
Maggā aññaṃ na niyyānaṃ aniyyāno na cāpi so
tacchaniyyānabhāvattā iti so saccasammato.
Iti tacchāvipallāsa-bhūtabhāvaṃ catusvapi
dukkhādisvapi sesena saccaṭṭham āhu paṇḍitā ti.
Evam atthato vinicchayo veditabbo.
Katham atthuddhārato? Idhā 'yaṃ saccasaddo anekesu
atthesu dissati, seyyathīdaṃ:
saccaṃ bhaṇe na kujjheyyā ti2
ādisu vācāsacce.
Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā cā ti3

--------------------------------------------------------------------------
1 S. v, 430.
2 Dhp. 224.
3 Not traced.

[page 497]
Saccāni 497
ādisu viratisacce.
Kasmā nu saccāni vadanti nānā
pavādiyāse kusalāvadānā ti1
ādisu diṭṭhisacce.
Ekaṃ hi saccaṃ na dutīyan ti2
ādisu paramatthasacce Nibbāne ceva magge ca.
Catunnaṃ ariyasaccānaṃ kati kusalā ti3 ādisu ariyasacce.
Svāyam idhā pi ariyasacce vattatī ti evam ettha atthuddhā-
rato pi vinicchayo veditabbo.
Anūnādhikato ti kasmā pana cattār'; eva ariyasaccāni vut-
tāni anūnāni anadhikānī ti ce? Aññassāsambhavato, añ-
ñatarassa ca apaneyyābhāvato. Na hi etehi aññaṃ adhikaṃ
vā etesaṃ vā ekam pi apaṇetabbaṃ sambhoti. Yath'; āha:-
idha, bhikkhave, āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā n'; etaṃ
dukkhaṃ ariyasaccaṃ, aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Aham
etaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ ṭhapetvā aññaṃ dukkhaṃ ariyasac-
caṃ paññapessāmī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatī ti4 ādi. Yathā
c'; āha:- Yo hi koci, bhikkhave, samaṅo vā brāhmaṇo vā evaṃ
vadeyya n'; etaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇe-
na Gotamena desitaṃ, aham etaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasac-
caṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ
paññapessāmī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatī ti5 ādi. Api ca pavat-
tim ācikkhanto Bhagavā sahetukaṃ ācikkhi, nivattiñ ca sa-
upāyaṃ. Iti pavatti nivatti tad-ubhayahetūnaṃ etaṃ para-
mato cattār'; eva vuttāni. Tathā pariññeyya-pahātabba-
sacchikātabba-bhāvetabbānaṃ, taṇhāvatthu taṇhā taṇhā-
nirodha-taṇhānirodhūpāyānaṃ; ālaya-ālayārāmatā ālayasa-
mugghāta-ālayasamugghātūpāyānañ ca vasenā pi cattār'; eva
vuttānī ti evam ettha anūnādhikato vinicchayo veditabbo.
Kamato ti ayaṃ pi desanākkamo va. Ettha ca oḷārikattā
sabbasattasādhāraṇattā ca suviññeyyan ti dukkhasaccaṃ
paṭhamaṃ vuttaṃ; tass'; eva hetudassanatthaṃ tad-anan-
taraṃ samudayasaccaṃ; hetunirodhā phalanirodho ti ñāpa-
natthaṃ kato nirodhasaccaṃ; tad-adhigamupāyadassanat-
thaṃ ante maggasaccaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sn. ver. 885.
2 Ibid. ver. 884.
3 Vibh. 112. Sh omits ariya-.
4 Not traced.
5 S. v, 428, but has bhikkhu, not bhikkhave.

[page 498]
498 XVI. Indriya-sacca-niddeso
Bhavasukhassādagathitānaṃ1 vā sattānaṃ saṃvegajana-
natthaṃ paṭhamaṃ dukkham āha. Taṃ neva akataṃ
āgacchati, na issaranimmānādito hoti; ito pana hotī ti ñāpa-
natthaṃ tad-anantaraṃ samudayaṃ. Tato sahetukena duk-
khena abhibhūtattā saṃviggamānasānaṃ dukkhanissaraṇa-
gavesīnaṃ nissaraṇadassanena assāsajananatthaṃ nirodhaṃ.
Tato nirodhādhigamatthaṃ nirodhasampāpakaṃ maggan
ti evam ettha kamato vinicchayo veditabbo.
[Dukkhaniddeso]
Jāti-ādīnaṃ nicchayā ti ye te ariyasaccāni niddisantena
Bhagavatā: jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā, maraṇam pi
dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā pi dukkhā,
appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yam
p'; icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ, sankhittena pañcupādā-
nakkhandhā dukkhā ti2 dukkhaniddese dvādasa dhammā:
yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatra tatrā-
bhinandinī, seyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhava-
taṇhā ti3 samudayaniddese tividhā taṇhā;--yo tassā yeva
taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo
ti4 evaṃ nirodhaniddese atthato ekam eva Nibbānaṃ;--
katamaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayam
eva ariyo aṭṭhangiko maggo, seyyathīdaṃ ...pe... sammā-
samādhī ti5 evaṃ magganiddese aṭṭha dhammā ti iti catun-
naṃ saccānaṃ niddese jāti-ādayo dhammā vuttā, tesaṃ
jāti-ādīnaṃ nicchayā pi ettha vinicchayo veditabbo. Sey-
yathīdaṃ: ayaṃ hi jātisaddo anekattho. Tathā h'; esa:
ekam pi jātiṃ, dve pi jātiyo ti6 ettha bhave āgato. Atthi, Visā-
khe, Nigaṇṭhā nāma samaṇajātī ti7 ettha nikāye. Jāti dvīhi
khandhehi sangahitā ti8 ettha sankhatalakkhaṇe. Yaṃ mātu-
kucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ, paṭhamaṃ viññā-
ṇaṃ pātubhūtaṃ, tad-upādāya sā v'; assa jātī ti9 ettha paṭi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -gatitānaṃ.
2 D. ii, 305; M. iii, 249, etc. Vibh. 99.
3 Ibid.
4 Ibid.
5 Ibid.
6 D. i, 81, etc.
7 A. i, 206. Editions all sic, not-jātikā.
8 Dhk. 15.
9 Not traced.

[page 499]
Dukkhaniddeso 499
sandhiyaṃ. Sampatijāto, Ānanda, Bodhisatto ti1 ettha pasū-
tiyaṃ. Akkhitto anupakuṭṭho jātivādenā ti2 ettha kule. Yato
'haṃ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto ti3 ettha ariyasīle. Svāyam
idha gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhito paṭṭhāya yāva mātu-
kucchimhā nikkhamanaṃ tāva pavattesu khandhesu. Itare-
saṃ paṭisandhikhandhesvevā ti daṭṭhabbo. Ayam pi ca pari-
yāyakathā va.
Nippariyāyato pana tattha tattha nibbattamānānaṃ sat-
tānaṃ ye ye khandhā pātubhavanti tesaṃ tesaṃ paṭhama-
pātubhāvo jāti nāma. Sā pan'; esā tattha tattha bhave paṭha-
mābhinibbattilakkhaṇā, niyyātanarasā, atītabhavato idha
ummujjanapaccupaṭṭhānā, dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā
vā. Kasmā pan'; esā dukkhā ti ce? Anekesaṃ dukkhānaṃ
vatthubhāvato; anekāni hi dukkhāni, seyyathīdaṃ: dukkha-
dukkhaṃ, vipariṇāmadukkhaṃ, sankhāradukkhaṃ, paṭic-
channadukkhaṃ, appaṭicchannadukkhaṃ, pariyāyadukkhaṃ,
nippariyāyadukkhan ti. Tattha kāyika-cetasikā dukkhā
vedanā sabhāvato ca nāmato ca dukkhattā dukkhadukkhan ti
vuccati. Sukhā-vedanā-vipariṇāmena dukkhuppattihetuto
vipariṇāmadukkhaṃ. Upekkhāvedanā ceva sesā ca tebhū-
makā sankhārā udayabbayapparipīḷitattā4 sankhāradukkhaṃ.
Kaṇṇasūla-dantasūlarāgajapariḷāha-dosajapariḷāhādi-kāyika-
cetasiko ābādho pucchitvā jānitabbato upakkamassa ca
apākaṭabhāvato paṭicchannadukkhaṃ nāma, apākaṭaduk-
khan ti pi vuccati. Dvattiṃsakammakāraṇādisamuṭṭhāno
ābādho apucchitvā va jānitabbato upakkamassa ca pākaṭa-
bhāvato appaṭicchannadukkhaṃ nāma, pākaṭadukkhan ti pi
vuccati. Ṭhapetvā dukkhadukkhaṃ, sesaṃ Dukkhasaccavi-
bhange āgataṃ.5 Jāti-ādisabbam pi tassa tassa dukkhassa
vatthubhāvato pariyāyadukkhaṃ. Dukkhadukkhaṃ pana
nippariyāyadukkhan ti vuccati.
Tatrā 'yaṃ jāti yaṃ taṃ Bālapaṇḍitasuttādisu6 Bhagavatā
pi upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikaṃ dukkhaṃ, yañ ca suga-
tiyam pi manussaloke gabbhokkanti-mūlakādibhedaṃ duk-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. iii, 123, quoted Sum. V. i, 61.
2 A. iii, 152.
3 M. ii, 103.
4 Bhm -paṭipīḷ-.
5 Vibh. 99 f.
6 M. iii, 163 f. (No. 129); cf. D. ii, 305 f.

[page 500]
500 XVI. Indriya-sacca-niddeso
khaṃ uppajjati, tassa vatthubhāvato dukkhā. Tatridam
gabbhokkanti-mūlakādibhedaṃ dukkhaṃ: ayaṃ hi satto
mātukucchimhi nibbattamāno na uppalapadumapuṇḍarī-
kādisu nibbattati, atha kho heṭṭhā āmāsayassa uparipak-
kāsayassa udarapaṭalapiṭṭhikaṇṭakānaṃ vemajjhe parama-
sambādhe tibbandhakāre nānākuṇapagandhaparibhāvita-pa-
ramaduggandhapavanavicarite adhimattajegucche kucchipa-
dese pūtimaccha-pūtikummāsacandanikādisu kimi viya nib-
battati. So tattha nibbatto dasamāse mātukucchisambhavena
usmanā1 puṭapākaṃ viya paccamāno piṭṭhapiṇḍi viya sediya-
māno samiñjana-pasāraṇādi-rahito adhimattaṃ dukkham
anubhotī ti idaṃ tāva gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ.
Yaṃ pana so mātu sahasā upakkhalanagamananisīdana-
vuṭṭhānaparivattanādisu surādhuttahatthagato eḷako viya,
ahituṇḍikahatthagato sappapotako viya ca ākaḍḍhana-
parikaḍḍhana-odhūnana-niddhūnanādinā upakkamena adhi-
mattaṃ dukkham anubhavati; yañ ca mātu sītūdakapānakāle
sītanarakūpapanno viya, uṇhayāgubhattādi-ajjhoharaṇakāle
angāravuṭṭhisamparikiṇṇo viya, loṇambilādi-ajjhoharaṇakāle
khārāpatacchakādi-2kammakāraṇapatto viya, tibbaṃ duk-
kham anubhoti, idaṃ gabbhapariharaṇamūlakaṃ dukkhaṃ.
Yaṃ pan'; assa mūḷhagabbhāya mātuyā mittāmaccasuhaj-
jādīhi pi adassanārahe dukkhuppattiṭṭhāne chedanaphālanā-
dīhi dukkhaṃ uppajjati, idaṃ gabbhavipattimūlakaṃ duk-
khaṃ.
Yaṃ vijāyamānāya mātuyā kammajehi vātehi parivattetvā
narakapapātaṃ viya, atibhayānakaṃ yonimaggaṃ paṭipāti-
yamānassa paramasambādhena yonimukhena tāḷacchigga-
ḷena viya, nikkaḍḍhiyamānassa mahānāgassa narakasattassa
viya, ca sanghātapabbatehi vicuṇṇiyamānassa dukkhaṃ
uppajjati, idaṃ vijāyanamūlakaṃ dukkhaṃ.
Yaṃ pana jātassa taruṇavaṇasadisasukhumālasarīrassa
hatthagahaṇa-nahāpana-dhovana-coḷaparimajjanādikāle sūci-
mukhakhuradhārāhi vijjhanaphālanasadisaṃ dukkhaṃ up-
pajjati, idaṃ mātukucchito bahinikkhamanamūlakaṃ duk-
khaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm usmānā.
2 Bhm -paticchak-.

[page 501]
Dukkhaniddeso 501
Yaṃ tato paraṃ pavattiyaṃ attanā va attānaṃ vadhentas-
sa acelakavatādivasena1 ātāpanaparitāpanānuyogam-anuyut-
tassa kodhavasena abhuñjantassa ubbandhantassa ca duk-
khaṃ uppajjati, idaṃ attūpakkamamūlakaṃ dukkhaṃ.
Yaṃ pana parato vadhabandhanādīni anubhavantassa up-
pajjati, idaṃ parūpakkamamūlakaṃ dukkhan ti.
Iti imassa sabbassā pi dukkhassa ayaṃ jāti vatthum eva
hoti. Ten'; etaṃ vuccati:
Jāyetha no ce narakesu satto tatth'; aggidāhādikam
appasayhaṃ
labhetha dukkhaṃ nu kuhiṃ patiṭṭhaṃ icc'; āha dukkhā
ti munī 'dha jātiṃ.
Dukkhaṃ tiracchesu kasāpatodadaṇḍābhighātādibha-
vaṃ anekaṃ,
yan taṃ kathaṃ tattha bhaveyya jātiṃ vinā tahiṃ jāti
tato pi dukkhā.
Petesu dukkhaṃ pana khuppipāsā vātātapādippabha-
vaṃ vicittaṃ,
yasmā ajātassa na tattha atthi tasmā pi dukkhaṃ muni
jātim āha.
Tibbandhakāre ca asayhasīte lokantare yaṃ asuresu duk-
khaṃ,
na taṃ bhave tattha na c'; assa jāti yato ayaṃ jāti tato
pi dukkhā.
Yañ cā pi gūthanarake viya mātugabbhe
satto vasaṃ ciramato bahi nikkhamañ ca,
pappoti dukkhaṃ atighoram idam pi natthi
jātiṃ vinā iti pi jāti ayaṃ2 hi dukkhā.
Kiṃ bhāsitena bahunā nanu yaṃ kuhiñci
atthī 'dha kiñci-d-api dukkham idaṃ kadāci,
nev'; atthi jāti virahena yato mahesi
dukkhā ti sabbapaṭhamaṃ imam āha jātin ti.
Ayaṃ tāva jātiyaṃ vinicchayo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh aceḷ-.
2 Sh jāti-r-ayam.
II. 9

[page 502]
502 XVI. Indriya-sacca-niddeso
Jarā pi dukkhā ti ettha duvidhā jarā; sankhatalakkha-
ṇañ ca khaṇḍiccādi-sammato santatiyaṃ ekabhavapariyā-
pannakhandhapurāṇabhāvo ca; sā idha adhippetā. Sā pan'
esā jarā khandhaparipākalakkhaṇā, maraṇūpanayanarasā,
yobbanavināsapaccupaṭṭhānā,1 dukkhā sankhāradukkha-
bhāvato ceva dukkhavatthuto ca. Yaṃ hi angapaccanga-
sithilībhāva-indriyavikāravirūpatā yobbanavināsa1-balūpa-
ghāta2-satimativippavāsa-paraparibhavādi anekapaccayaṃ
kāyika-cetasikadukkhaṃ uppajjati, jarā tassa-vatthu. Ten'
etaṃ vuccati:-
Angānaṃ sithilībhāvā indriyānaṃ vikārato
yobbanassa vināsena balassa upaghātato,
Vippavāsasatādīnaṃ puttadārehi attano
apassādanīyato ceva bhiyyo bālattapattiyā;
Pappoti dukkhaṃ yaṃ macco, kāyikaṃ mānasaṃ tathā
sabbam etaṃ jarāhetu yasmā tasmā jarā dukhā3 ti.
Ayaṃ jarāyaṃ vinicchayo.
Maraṇam pi dukkhan ti etthā pi duvidhaṃ maraṇaṃ:
sankhatalakkhaṇañ ca yaṃ sandhāya vuttaṃ: jarāmaraṇaṃ
dvīhi khandhehi sangahitan ti.4 Ekabhavapariyāpannajīvi-
tindriyappabandhavicchedo ca. Yaṃ sandhāya vuttaṃ:-
niccaṃ maraṇato bhayan ti.5 Taṃ idha adhippetaṃ. Jātipac-
cayā maraṇaṃ upakkamamaraṇaṃ sarasamaraṇaṃ āyuk-
khayamaraṇaṃ puññakkhayamaraṇan ti pi tass'; eva nāmaṃ.
Tayidaṃ cutilakkhaṇaṃ, viyogarasaṃ, gativippavāsapac-
cupaṭṭhānaṃ. Dukkhassa pana vatthubhāvato dukkhan ti
veditabbaṃ. Ten'; etaṃ vuccati:
Pāpassa pāpakammādi nimittam anupassato
bhaddassā 'pasahantassa viyogaṃ piyavatthukaṃ.
Mīyamānassa6 yaṃ dukkhaṃ mānasaṃ avisesato sabbesañ
cā pi yaṃ sandhibandhanacchedanādikaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm yobbanna-.
2 Sh viriyāvasāda-.
3 So all edns.
4 Dhk. 15.
5 Sn. ver. 576.
6 Bhm Piyamānassa.

[page 503]
Dukkhaniddeso 503
Vitujjamānadhammānaṃ hoti dukkhaṃ sarīrajaṃ
asayhamappatikāraṃ dukkhass'; etass'; idaṃ yato
maraṇaṃ vatthu ten'; etaṃ, dukkham icc'; eva bhāsitan ti.
Ayaṃ maraṇe vinicchayo.
Sokādisu soko nāma ñātivyasanādīhi1 phuṭṭhassa cittasan-
tāpo. So, kiñcāpi atthato, domanassam eva hoti. Evaṃ
sante pi anto nijjhānalakkhaṇo, cetaso parijjhāpanaraso,
anusocanapaccupaṭṭhāno. Dukkho pana dukkhadukkhato,
dukkhavatthuto ca. Ten'; etaṃ vuccati:
Sattānaṃ hadayaṃ soko visasallam va tujjati2
aggitatto va nārāco bhusaṃ va dahate puna.
Samāvahati ca vyādhi3 jarāmaraṇabhedanaṃ
dukkham pi vividhaṃ yasmā, tasmā dukkho ti vuccatī ti.
Ayaṃ soke vinicchayo.
Paridevo nāma ñātivyasanādīhi3 phuṭṭhassa vacīpalāpo.
So lālappanalakkhaṇo, guṇadosakittanaraso, sambhama-
paccupaṭṭhāno.4 Dukkho pana sankhāradukkhabhāvato,
dukkhavatthuto ca. Ten'; etaṃ vuccati:
Yaṃ sokasallavihato paridevamāno
kaṇṭhoṭṭhatālutalasosajam appasayhaṃ,
bhiyyo 'dhimattam adhigacchati yeva dukkhaṃ
dukkho ti tena Bhagavā paridevam āhā ti.
Ayaṃ parideve vinicchayo.
Dukkhaṃ nāma kāyikam dukkhaṃ. Taṃ kāyapīḷanalak-
khaṇaṃ, duppaññānaṃ domanassakaraṇarasaṃ, kāyikābā-
dhapaccupaṭṭhānaṃ. Dukkhaṃ pana dukkhadukkhato mā-
nasadukkhāvahanato ca. Ten'; etaṃ vuccati:-
Pīḷeti kāyikaṃ idaṃ dukkhañ ca mānasaṃ bhiyyo
janayati yasmā, tasmā dukkhan ti visesato vuttan ti.
Ayaṃ dukkhe vinicchayo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh, as before, follows the B. form -byasana.
2 Sh quoted from Sammoha-Vinodanī: sallaṃ viya vitujjati.
3 See previous note.
4 Sh sangama-.

[page 504]
504 XVI. Indriya-sacca-niddeso
Domanassaṃ nāma mānasaṃ dukkhaṃ. Taṃ cittapīḷa-
nalakkhaṇam, manovighātarasaṃ, mānasavyādhipaccupaṭ-
ṭhānaṃ. Dukkhaṃ pana dukkhadukkhato, kāyikadukkhā-
vahanato ca. Cetodukkhasamappitā hi kese pakiriya kan-
danti, urāni paṭipiṃsanti,1 āvaṭṭanti, vivaṭṭanti, uddhaṃ
pādaṃ papatanti, sattham aharanti, visaṃ khādanti, rajjuyā
ubbandhanti, aggiṃ pavisantī ti [taṃ]2 nānappakārakaṃ
dukkham anubhavanti. Ten'; etaṃ vuccati:-
Pīleti'; yato cittaṃ kāyassa ca pīḷanaṃ samāvahati
dukkhan ti domanassaṃ vidomanassā tato ahū ti.
Ayaṃ domanasse vinicchayo.
Upāyāso nāma ñātivyasanādīhi phuṭṭhassa adhimatta-
cetodukkhappabhāvito doso yeva. Sankhārakkhandha-
pariyāpanno eko dhammo ti eke. So cittaparidahanalak-
khaṇo, nitthunanaraso, visādapaccupaṭṭhāno. Dukkho pana
sankhāradukkhabhāvato, cittaparidahanato kāyavisādanato
ca. Ten'; etaṃ vuccati:-
Cittassa ca paridahanā kāyassa visādanā ca adhimattaṃ
yaṃ dukkham upāyāso janeti, dukkho tato vutto ti.
Ayaṃ upāyāse vinicchayo.
Ettha ca mandagginā anto bhājane pāko viya soko, tikkhag-
ginā paccamānassa bhājanato bahi nikkhamanaṃ viya
paridevo, bahi nikkhantāvasesassa nikkhamituṃ appahon-
tassa anto bhājane yeva yāva parikkhayā pāko viya upāyāso
daṭṭhabbo.
Appiyasampayogo nāma amanāpehi sattasankhārehi samo-
dhānaṃ. So aniṭṭhasamodhānalakkhaṇo, cittavighātākaraṇa-
raso, anattabhāvapaccupaṭṭhāno. Dukkho pana dukkha-
vatthuto. Ten'; etaṃ vuccati:-
Disvā appiye dukkhaṃ paṭhamaṃ hoti cetasi,
tad-upakkamasambhūtam atha kāye yato idha.
Tato dukkhadvayassā pi vatthuto so mahesinā
dukkho vutto ti viññeyyo appiyehi samāgamo ti.
Ayaṃ appiyasampayoge vinicchayo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm paṭipisanti.
2 Only in Bhm.

[page 505]
Dukkhaniddeso 505
Piyavippayogo nāma manāpehi sattasankhārehi vinā-
bhāvo. So iṭṭhavatthuviyogalakkhaṇo, sokuppādanaraso,
vyasanapaccupaṭṭhāno. Dukkho pana sokadukkhassa vat-
thuto. Ten'; etaṃ vuccati:-
Ñātidhanādiviyogā sokasarasamappitā vitujjanti
Bālā yato tato yaṃ dukkho ti mato viya vippayogo ti.
Ayaṃ piyavippayoge vinicchayo.
Yam p'; icchaṃ na labhatī ti ettha: aho vata mayaṃ na
jātidhammā assāmā ti1 ādisu alabbhaneyyavatthusu icchā va
yam p'; icchaṃ na labhati tam pi dukkhan ti vuttā. Sa alab-
bhaneyyavatthu-icchanalakkhaṇā, tappariyesanarasā, tesaṃ
appattipaccupaṭṭhānā. Dukkhā pana dukkhavatthuto.
Ten'; etaṃ vuccati:-
Taṃ taṃ patthayamānānaṃ tassa tassa alābhato
yaṃ vighātamayaṃ dukkhaṃ sattānam idha jāyati.
Alabbhaneyyavatthūnaṃ patthanā tassa kāraṇaṃ
yasmā tasmā Jino dukkhaṃ icchitālābham abravī ti.
Ayaṃ icchitālābhe vinicchayo.
Sankhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā ti ettha pana:-
Jātippabhutikaṃ dukkhaṃ yaṃ vuttaṃ idha tādinā
avuttaṃ yañ ca taṃ sabbaṃ vinā etena vijjati.
Yasmā, tasmā upādānakkhandhā sankhepato ime
dukkhā ti vuttā dukkhantadesakena Mahesinā.
Tathā hi indhanam iva pāvako, lakkham iva paharaṇāni,
gorūpaṃ viya ḍaṃsamakasādayo, khettam iva lāyakā, gāmaṃ
viya gāmaghātakā, upādānakkhandhapañcakam eva jāti-
ādayo nānappakārehi vibādhentā tiṇalatādīni viya bhūmiyaṃ,
pupphaphalapallavāni viya rukkhesu, upādānakkhandhesu
yeva nibbattanti. Upādānakkhandānañ ca ādi-dukkhaṃ
jāti, majjhe dukkhaṃ jarā, pariyosānadukkhaṃ maraṇaṃ.
Māraṇantikadukkhābhighātena pariḍayhanadukkhaṃ soko.
Tad-asahanato lālappanadukkhaṃ paridevo. Tato dhātuk-
khobhasankhāta-aniṭṭhaphoṭṭhabbasamāyogato kāyassa
ābādhanadukkhaṃ dukkhaṃ. Tena bādhiyamānānaṃ pu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 101.

[page 506]
506 XVI. Indriya-sacca-niddeso
thujjanānaṃ tattha paṭighuppattito cetobādhanakaṃ duk-
khaṃ domanassaṃ. Sokādivuddhiyā janitavisādānaṃ anut-
thunanadukkhaṃ upāyāso. Manorathavighātappattānaṃ
icchāvighātadukkhaṃ icchitālābho ti evaṃ nānappakārato
upaparikkhiyamānā upādānakkhandhā va dukkhā ti. Yad-
etaṃ ekamekaṃ dassetvā vuccamānaṃ anekehi pi kappehi
na sakkā asesato vattuṃ, tasmā taṃ sabbaṃ pi dukkhaṃ,
ekajalabindumhi sakalasamuddajalarasaṃ viya, yesu kesuci
pañcasu upādānakkhandhesu sankhipitvā dassetuṃ sankhit-
tena pañcupādānakkhandhā dukkhā ti1 Bhagavā avocā ti.
Ayaṃ upādānakkhandhesu vinicchayo.
Ayaṃ tāva dukkhaniddese nayo.
[Samudayaniddeso]
Samudayaniddese pana yāyaṃ taṇhā ti2 yā ayaṃ taṇhā.
Ponobbhavikā ti punabbhavakaraṇaṃ punabbhavo, punab-
bhavo3 sīlam etissā ti ponobbhavikā. Nandīrāgenasahagatā
ti nandīrāgasahagatā. Nandīrāgena saddhiṃ atthato, ekat-
tam eva gatā ti vuttaṃ hoti. Tatra tatrā 'bhinandinī ti
yatra yatra attabhāvo nibbattati, tatra tatrā 'bhinandinī.
Seyyathīdan4 ti nipāto; tassa sā katarā ti ce ti attho. Kā-
mataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā ti imā Paṭiccasamuppāda-
niddese āvibhavissanti.5 Idha panā 'yaṃ tividhā pi dukkha-
saccassa nibbattakaṭṭhena ekattaṃ upanetvā dukkhasamuda-
yaṃ ariyasaccan ti vuttā ti veditabbā.
[Dukkhanirodhaniddeso]
Dukkhanirodhaniddese yo tassā yeva taṇhāyā ti6 ādinā na-
yena samudayanirodho vutto. So kasmā ti ce? Samuda-
yanirodhena dukkhanirodho, samudayanirodhena hi dukkhaṃ
nirujjhati, na aññathā. Ten'; āha:-

--------------------------------------------------------------------------
1 D. ii, 305, 307.
2 E.g., D. ii, 305.
3 Bh does not repeat this word. Bhm punobbhavo.
4 Bhm (as always) -idan.
5 Following chapter.
6 D. ii, 310.

[page 507]
Dukkhanirodhaniddeso                         507
Yathā pi mūle anupaddave daḷhe
chinno pi rukkho puna-d-eva rūhati,
evam pi1 tanhānusaye anūhate
nibbattatī dukkham idaṃ punappunan ti2.
Iti yasmā samudayanirodhen'; eva dukkhaṃ nirujjhati,
tasmā Bhagavā dukkhanirodhaṃ desento samudayanirodhen'
eva desesi. Sīhasamānavuttino hi Tathāgatā; te dukkhaṃ
nirodhentā dukkhanirodhañ ca desentā hetumhi paṭipajjanti,
na phale. Suvānavuttino pana titthiyā; te dukkhaṃ niro-
dhentā dukkhanirodhañ ca desentā attakilamathānuyogade-
sanādīhi phale paṭipajjanti, na hetumhī ti. Evaṃ tāva
dukkhanirodhassa samudayanirodhavasena desanāya payo-
janaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ pan'; attho:- tassā yeva taṇhāyā
ti tassā ponobbhavikā ti vatvā kāmataṇhādivasena vibhatta-
taṇhāya.
Virāgo vuccati maggo. Virāgā vimuccatī ti hi vuttaṃ.
Virāgena nirodho virāganirodho. Anusayasamugghātato
aseso virāganirodho asesavirāganirodho. Atha vā virāgo ti
pahānaṃ vuccati, tasmā aseso virāgo aseso nirodho ti evam
p'; ettha yojanā daṭṭhabbā. Atthato pana sabbān'; eva etāni
Nibbānassa vevacanāni. Paramatthato hi dukkhanirodhaṃ
ariyasaccan ti Nibbānaṃ vuccati. Yasmā pana taṃ āgamma
taṇhā virajjati ceva nirujjhati ca, tasmā virāgo ti ca nirodho
ti ca vuccati. Yasmā ca tad-eva āgamma tassā cāgādayo
honti, kāmaguṇālayesu c'; ettha eko pi ālayo natthi, tasmā
cāgo paṭinissaggo mutti anālayo ti vuccati.
Tayidaṃ santilakkhaṇaṃ, accutirasaṃ, assāsakaraṇarasaṃ
vā, animittapaccupaṭṭhānam, nippapañcapaccupaṭṭhānaṃ vā.
Natth'; eva Nibbānaṃ, sasavisāṇaṃ viya, anupalabbhanīyato
ti ce? Na, upāyena upalabbhanīyato. Upalabbhati hi taṃ
tad-anurūpapaṭipattisankhātena upāyena cetopariyañāṇena
paresaṃ lokuttaracittaṃ viya, tasmā anupalabbhanīyato
natthī ti na vattabbaṃ. Na hi yaṃ bālaputhujjanā na upa-
labhanti, taṃ natthī ti vattabbaṃ. Api ca Nibbānaṃ natthī
ti na vattabbaṃ. Kasmā? Paṭipattiyā vañjhābhāvāpajja-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh evaṃ hi.
2 Dhp. ver. 338.

[page 508]
508 XVI. Indriya-sacca-niddeso
nato. Asati hi Nibbāne sammādiṭṭhipurejavāya sīlādikhan-
dhattayasangahāya samāpaṭipattiyā vañjhabhāvo āpajjati,
na cā 'yaṃ vañjhā Nibbānapāpanato ti. Na paṭipattiyā
vañjhābhāvāpatti abhāvapāpakattā ti ce? Na, atītānāga-
tābhāve pi Nibbānapattiyā abhāvato. Vattamānānam pi
abhāvo Nibbānan ti ce? Na, tesaṃ abhāvā sambhavato,
abhāve ca avattamānabhāvāpajjanato. Vattamānakkhan-
dhanissitamaggakkhaṇe ca sopādisesanibbānadhātupatti-
1 abhāvadosato. Tadā kilesānaṃ avattamānattā na
doso ti ce? Na, ariyamaggassa niratthakabhāvāpajjanato.
Evaṃ hi sati ariyamaggakkhaṇato pubbe pi kilesā na santī ti
ariyamaggassa niratthakabhāvo āpajjati, tasmā akāraṇam
etaṃ. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo ti2 ādi-vacanato khayo
Nibbānan ti ce? Na, arahattassā pi khayamattāpajja-
nato. Tam pi hi: yo kho, āvuso, rāgakkhayo ti ādinā nayena
niddiṭṭhaṃ.
Kiñca bhiyyo Nibbānassa ittarakālādippattidosato. Evaṃ
hi sati Nibbānaṃ ittarakālaṃ sankhatalakkhaṇaṃ sammāvā-
yāmanirapekkhādhigamanīyabhāvañ ca āpajjati. Yasmā
khayā paṭṭhāya na bhiyyo pavatti nāma hoti, tassa Nibbāna-
bhāvato na doso ti ce? Na, tādisassa khayassa abhāvato.
Bhāve pi c'; assa vuttappakāradosānativattanato, ariyamag-
gassa ca Nibbānabhāvāpajjanato. Ariyamaggo hi dose khī-
ṇeṭi, tasmā khayo ti vuccati. Tato ca paṭṭhāya na bhiyyo
dosānaṃ pavattī ti. Anuppattinirodhasankhātassa pana
khayassa pariyāyena upanissayattā. Yassa upanissayo hoti,
tad-upacārena khayo ti vuttaṃ. Sarūpen'; eva kasmā na vut-
tan ti ce? Atisukhumattā. Atisukhumatā c'; assa Bha-
gavato apposukkābhāvāvahanato ariyena cakkhunā passitab-
bato ca siddhā ti. Tayidaṃ maggasamanginā pattabbato
asādhāraṇaṃ, purimāya koṭiyā3 abhāvato appabhavaṃ.
Maggabhāve bhavāto na appabhavanti ce? Na, maggena
anuppādanīyato. Pattabbam eva h'; etaṃ maggena, na
uppādetabbaṃ. Tasmā appabhavam eva. Appabhavattā
ajarāmaraṇaṃ. Pabhavajarāmaraṇaṃ abhāvato niccaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh -dhātupp-.
2 S. iv, 251.
3 Sb Bhm purimakoṭiyā.

[page 509]
Dukkhanirodhaniddeso 509
Nibbānass'; eva aṇu-ādīnam pi niccabhāvāpattī ti ce? Na,
hetuno abhāvā. Nibbānassa niccattā te niccā ti ce? Na,
hetulakkhaṇassa anupapattito. Niccā uppādādīnaṃ abhāvato
Nibbānaṃ viyā ti ce? Na, anu-ādīnaṃ asiddhattā. Yathā-
vuttayuttisabbhāvato pana idam eva niccaṃ, rūpasabhāvā-
tikkamato arūpam. Buddhādīnaṃ1 niṭṭhāya visesābhāvato
ekā va niṭṭhā. Yena bhāvanāya pattaṃ, tassa kilesavūpa-
samaṃ upādisesañ ca upādāya paññāpanīyattā saha upādi-
sesena paññāpīyatī ti sa-upādisesaṃ. Yo c'; assa samudayap-
pahānena upahatāya hi kammaphalassa carimacittato ca
uddhaṃ pavattikhandhānaṃ anuppādanato uppannānañ
ca antaradhānato upādisesābhāvo, taṃ upādāya paññāpa-
nīyato natthi ettha upādiseso ti anupādisesaṃ. Asithila-
parakkamasiddhena ñāṇavisesena adhigamanīyato sabbaññu-
vacanato ca paramatthena sabhāvato Nibbānaṃ nāvijja-
mānaṃ. Vuttaṃ h'; etaṃ: atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ
akataṃ asankhatan ti2.
Idaṃ dukkhanirodhaniddese vinicchayakathāmukhaṃ.
[Dukkhanirodhagāminipaṭipadāniddeso]
Dukkhanirodhagāminipaṭipadāniddese vuttā pana aṭṭha
dhammā kāmaṃ Khandhaniddese pi atthato pakāsitā yeva.
Idha pana nesaṃ ekakkhaṇe pavattamānānaṃ visesāva-
bodhanatthaṃ vadāma.
Sankhepato hi catusaccapaṭivedhāya paṭipannassa yogino
Nibbānārammaṇaṃ avijjānusayasamugghātakaṃ paññācak-
khu sammādiṭṭhi. Sā sammādassanalakkhaṇā, dhātup-
pakāsanarasā, avijjandhakāraviddhaṃsanapaccupaṭṭhānā.
Tathā sampannadiṭṭhino taṃ sampayuttaṃ micchāsankappa-
nighātakaṃ cetaso Nibbānapadābhiniropanaṃ sammāsan-
kappo. So sammācittābhiniropanalakkhaṇo, appanāraso,
micchāsankappappahānapaccupaṭṭhāno. Tathā passato vitak-
kayato ca taṃ sampayuttā va vacīduccaritasamugghātikā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh consigns this and the next two sentences to a footnote as
inserted only in ‘M (=B) 1.'; Sb puts it in the text. So
do Bhm.
2 Itv. p. 37; Ud. p. 80.

[page 510]
510 XVI. Indriya-sacca-niddeso
micchāvācāya virati sammāvācā nāma. Sā pariggahalak
khaṇā, viramaṇarasā, micchāvācāppahānapaccupaṭṭhānā.
Tathā viramato taṃ sampayuttā va micchākammantasa-
mucchedikā pānātipātādivirati sammākammanto nāma. So
samuṭṭhānalakkhaṇo,1 viramaṇaraso, micchākammantappa-
hānapaccupaṭṭhāno. Yā pan'; assa tesaṃ sammāvācā-
sammākammantānaṃ2 visuddhibhūtā taṃ sampayuttā va
kuhanādi-upacchedikā micchājīvavirati sā sammā-ājīvo nāma.
So vodānalakkhaṇo, ñāyājīvappavattiraso, micchājīvappa-
hānapaccupaṭṭhāno. Ath'; assa yo tassā sammāvācākam-
mantājīvasankhātāya sīlabhūmiyaṃ patiṭṭhitassa tad-anu-
rūpo taṃ-sampayutto va kosajjasamucchedako viriyārambho
esa sammāvāyāmo nāma. So paggahalakkhaṇo, anuppanna-
akusalānuppādanādiraso, micchāvāyāmappahānapaccupaṭ-
ṭhāno. Tass'; evaṃ vāyamato taṃ sampayutto va micchā-
sativiniddhunano cetaso asammoso sammāsati nāma. Sā
upaṭṭhānalakkhaṇā, asammussanarasā micchāsatippahāna-
paccupaṭṭhānā. Evaṃ anuttarāya satiyā saṃrakkhiyamā-
nacittassa taṃ sampayuttā va micchāsamādhividdhaṃsikā
cittekaggatā sammāsamādhi nāma. So avikkhepalakkhaṇo,
samādhānaraso, micchāsamādhippahānapaccupaṭṭhāno ti.
Ayaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadāniddese nayo.
Evam ettha jāti-ādīnaṃ vinicchayo veditabbo.
Nāṇakiccato ti3 saccañāṇassa kiccato pi vinicchayo veditab-
bo. Duvidhaṃ hi saccañāṇaṃ anubodhañāṇaṃ paṭivedhañā-
ṇañ ca.4 Tattha anubodhañāṇaṃ lokiyam anussavādivasena ni-
rodhe magge ca pavattati. Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ niro-
dhaṃ ārammaṇaṃ katvā kiccato cattāri saccāni paṭivijjhati.
Yath'; āha:- yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati dukkhasamuda-
yam pi so passati, dukkhanirodham pi passati, dukkhaniro-
dhagāminipaṭipadam pi passatī ti5 sabbaṃ vattabbaṃ.
Taṃ pan'; assa kiccaṃ Ñāṇadassanavisuddhiyaṃ6 āvibhavissa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh samuṭṭhāpana-.
2 Sb Bhm sammāvācākamm-.
3 See above, p. 494.
4 Cf. S. v, 431 f.
5 S. v, 437.
6 Below, Chapter. XXII.

[page 511]
Saccāni antogadhānaṃ pabhedā 511
ti. Yaṃ pan'; etaṃ lokiyaṃ, tattha dukkhañāṇaṃ pariyuṭ-
ṭhānābhibhavavasena pavattamānaṃ sakkāyadiṭṭhiṃ nivat-
teti, samudayañāṇaṃ ucchedaditthiṃ, nirodhañāṇaṃ sassa-
tadiṭṭhiṃ, maggañāṇaṃ akiriyadiṭṭhiṃ. Dukkhañāṇaṃ vā
dhuvasubhasukhattabhāvavirahitesu khandhesu dhuvasu-
bhasukhattabhāvasankhātaṃ phale vippaṭipattiṃ, samu-
dayañāṇaṃ issarapadānakālasabhāvādīhi loko pavattatī ti
akāraṇe kāraṇābhimānapavattaṃ hetumhi vippaṭipattiṃ;
nirodhañāṇaṃ arūpaloka-lokathūpikādisu apavaggagāha-
bhūtaṃ nirodhe vippaṭipattiṃ; maggañāṇaṃ kāmasukhallika-
attakilamathānuyogappabhede avisuddhimagge visuddhimag-
gagāhavasena pavattaṃ upāye vippaṭipattiṃ nivatteti.
Ten'; etaṃ vuccati:-
Loke lokappabhave lokatthagame sive ca tadupāye.
Sammuyhati tāva naro na vijānāti yāva saccānī ti.
Evam ettha ñāṇakiccato pi vinicchayo veditabbo.
Antogadhānaṃ pabhedā ti dukkhasaccasmiṃ hi, ṭhapetvā
taṇhañ ceva anāsavadhamme ca, sesā sabbadhammā anto-
gadhā. Samudayasacce chattiṃsa taṇhāvicaritāni.1 Niro-
dhasaccaṃ asammissaṃ. Maggasacce sammādiṭṭhimukhe-
na vīmaṃsiddhipādapaññindriyapaññābaladhammavicaya-
sambojjhangāni. Sammāsankappā padesena tayo nekkham-
mavitakkādayo.2 Sammāvācāpadesena cattāri vacīsucari-
tāni.3 Sammākammantāpadesena tīṇi kāyasucaritāni4.
Sammājīvamukhena appicchatā santuṭṭhitā ca. Sabbesaṃ
yeva vā etesaṃ sammāvācākammantājīvānaṃ5 ariyakanta-
sīlattā ariyakantasīlassa ca saddhāhatthena paṭigahetabbattā
tesaṃ atthitāya atthibhāvato saddhindriya-saddhābala-
chandiddhipādā. Sammāvāyāmāpadesena catubbidhasam-
mappadhāna-viriyindriyaviriyabala-viriyasambojjhangāni.
Sammāsati apadesena catubbidhasatipaṭṭhānasatindriyasati-
balasatisambojjhangāni. Sammāsamādhi apadesena savitak-
ka-savicārādayo tayo samādhī cittasamādhi-samādhindriya-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 392, 396.
2 D. iii, 215.
3 A. ii, 141.
4 Cf. A. i, 114.
5 So also Sh. See p. 510, n. 2.

[page 512]
512 XVI. Indriya-sacca-niddeso
samādhibala-pīti-passaddhi-samādhi-upekkhā-sambojjhangāni
antogadhānī ti. Evam ettha antogadhānaṃ pabhedato1
pi vinicchayo veditabbo.
Upamāto ti bhāro viya hi dukkhasaccaṃ daṭṭhabbaṃ,
bhārādānam iva samudayasaccaṃ, bhāranikkhepanam iva
nirodhasaccaṃ, bhāranikkhepanupāyo viya maggasaccaṃ2.
Rogo viya ca dukkhasaccaṃ, roganidānam iva samudayasac-
caṃ, rogavūpasamo viya nirodhasaccaṃ, bhesajjam iva mag-
gasaccaṃ. Dubbhikkham iva vā dukkhasaccaṃ, dubbuṭṭhi
viya samudayasaccaṃ, subhikkham iva nirodhasaccaṃ, suvuṭ-
ṭhi viya maggasaccaṃ. Api ca verī-veramūla-verasamugghā-
ta-verasamugghātupāyehi, visarukkha-rukkhamūla-mūlupac-
cheda-tadupacchedupāyehi, bhaya-bhayamūla-nibbhaya-tada-
dhigamupāyehi, orimatīramahogha-pārimatīrataṃ sampāpa-
kavāyāmehi ca yojetvā p'; etāni upamāto veditabbānī ti.
Evam ettha upamāto vinicchayo veditabbo.
Catukkato ti3 atthi c'; ettha dukkhaṃ na ariyasaccaṃ, atthi
ariyasaccaṃ na dukkhaṃ, atthi dukkhaṃ ceva ariyasaccañ
ca, atthi neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Esa nayo samu-
dayādisu.
Tattha maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca:
yad-aniccaṃ taṃ dukkhan ti vacanato4 sankhāradukkhatāya
dukkhaṃ, na ariyasaccaṃ. Nirodho ariyasaccaṃ, na duk-
khaṃ. Itaraṃ pana ariyasaccadvayaṃ siyā dukkhaṃ
aniccato, na pana yassa pariññāya Bhagavati brahma-
cariyaṃ vussati tathatthena.5 Sabbākārena pana upādānak-
khandhapañcakaṃ dukkhañ ceva ariyasaccañ ca aññatra
taṇhāya. Maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca
yassa pariññatthaṃ Bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathat-
thena neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Evaṃ samudayādisu pi
yathāyogaṃ yojetvā catukkato p'; ettha vinicchayo veditabbo.
Suññatekavidhādīhī3 ti ettha suññato tāva paramatthena
sabbān'; eva saccāni vedaka-kāraka-nibbuta-gamakābhāvato
suññānī ti veditabbāni. Ten'; etaṃ vuccati:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh pabhedā.
2 S. iii, 25.
3 See p. 494.
4 S. ii, 53; iii, 22 and passim.
5 Bhm -aṭṭhena.

[page 513]
Saccāni suññatekavidhādīhi 513
Dukkham eva hi na koci dukkhito kārako na kiriyā va
vijjati,
atthi nibbuti, na nibbuto pumā, maggam atthi, gamako
na vijjatī ti.
Atha vā:-
Dhuva-subha-sukhatta-suññaṃ purimadvayam attasuñ-
ñam amatapadaṃ;
dhuva-sukha-attavirahito maggo iti suññatā tesu.
Nirodhasuññāni vā tīṇi; nirodho ca sesattayasuñño, phala-
suñño vā ettha hetu. Samudaye dukkhassā 'bhāvato magge
ca nirodhassa.1 Na phalena sagabbho pakativādīnaṃ pakati
viya. Hetusuññañ ca phalaṃ dukkhasamudayānaṃ nirodha.
maggānañ ca asamāvayā. Na hetusamavetaṃ hetuphalaṃ
samavāyavādīnaṃ dvi-aṇukādi viya. Ten'; etaṃ vuccati:-
Tayam idha nirodhasuññaṃ tayena tenā pi nibbuti suññā.
suñño phalena hetu phalam pi taṃ hetunā suññan ti
Evaṃ tāva suññato vinicchayo veditabbo.

--------------------------------------------------------------------------
1 The edns. punctuate these sentences differently:- Sh: Niro-
dhasuññāni vā tīṇi. Nirodho ca sesattayasuñño, phala-
suñño vā ettha hetu, samudaye, etc. Bm has || phala-
suñño vā || ettha hetusamudaye dukkhassābhāvato || magge,
etc. Bh same as Bm, but dukkhassābhāvato magge, etc.
The Ṭikā has the following comment on the passage:- Kilesāsu-
cipaggharaṇaṭṭhena sāsavatā asubhatā ti katvā anāsavattā
nirodhamaggā subhā eva, dukkhādīnaṃ pariyāyena samuda-
yādi-bhāvo ca atthi, na pana nirodhabhāvo, nirodhassa vā na
dukkhādi-bhāvo ti nirodhāvasesattayānaṃ aññamaññasaman-
gitā ti āha nirodhasuññāni vā ti adi. Samudaye dukkhassa
abhāvato ti ponobbhavikāya taṇhāya punabbhavassa abhāvato.
Yathā vā pakativādīnaṃ vikāravibhāvato pubbe paṭipalinā
ca pakatibhāven'; eva tiṭṭhanti, na evaṃ samudayasampayut-
tam pi dukkhaṃ samudayabhāvena tiṭṭhatī ti āha, samudaye
dukkhassa abhāvato ti magge ca nirodhassa abhāvato ti sam-
bandho, yathā avibhattehi pi vikārehi ahankārataṃ pattā
visesindriyabhūtavisesehi pakatibhāven'; eva ṭhitehi pakati-
sagabbhā icchitā pakativādīhi, evaṃ na phalena sagabbho hetū
ti attho.

[page 514]
514 XVI. Indriya-sacca-niddeso
Ekavidhādīhī ti sabbam eva c'; ettha dukkhaṃ ekavidhaṃ
pavattibhāvato, duvidhaṃ nāmarūpato, tividhaṃ kāmarūpā-
rūpuppattibhāvabhedato,1 catubbidhaṃ catu-āhārabhedato,
pañcavidhaṃ pañcupādānakkhandhabhedato. Samudayo pi
ekavidho pavattabhāvato, duvidho diṭṭhisampayuttāsampa-
yuttato, tividho kāmabhavavibhavataṇhābhedato, catubbhi-
dho catumaggappaheyyato, pañcavidho rūpābhinandanādi-
bhedato, chabbidho cha taṇhākāyabhedato. Nirodho pi
ekavidho asankhatadhātubhāvato, pariyāyena pana duvidho:
sa upādisesa-anupādisesabhedato, tividho bhavattayavūpa-
samato, catubbidho catumaggādhigamanīyato, pañcavidho
pañcābhinandanavūpasamato, chabbidho cha taṇhākāyak-
khayabhedato. Maggo pi ekavidho bhāvetabbato, duvidho
samathavipassanābhedato, dassanabhāvanābhedato vā, tivi-
dho khandhattayabhedato. Ayaṃ hi sappadesattā nagaraṃ
viya rajjena nippadesehi tīhi khandhehi sangahito. Yath'
āha:- na kho, āvuso Visākha, ariyena aṭṭhangikena maggena
tayo khandhā sangahitā. Tīhi ca kho, āvuso Visākha, khandhe-
hi ariyo aṭṭhangiko maggo sangahito. Yā c'; āvuso Visākha,
sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammā ājīvo, ime
dhammā sīlakkhandhe sangahitā. Yo ca sammāvāyāmo yā
ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhan-
dhe sangahitā. Yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsankappo, ime
dhammā paññākkhandhe sangahitā ti.2 Ettha hi sammāvā-
cādayo tayo sīlam eva, tasmā te sajātito sīlakkhandhena sanga-
hitā. Kiñcāpi hi pāḷiyam: sīlakkhandhe ti bhummena niddeso
kato, attho pana karaṇavasen'; eva veditabbo. Sammāvāyā-
mādisu pana tīsu samādhi attano dhammatāya ārammaṇa-
ekaggabhāvena appetuṃ na sakkoti, viriye pana paggahakic-
caṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhu-
pakāro hutvā sakkoti.
Tatrā 'yaṃ upamā: yathā hi: nakkhattaṃ kīḷissāmā ti
ñeyyānaṃ paviṭṭhesu tīsu sahāyesu eko supupphitaṃ cam-
patharukkhaṃ disvā hatthaṃ ukkhipitvā gahetuṃ pi na
sakkuṇeyya, ath'; assa dutiyo onamitvā piṭṭhim dadeyya;
so tassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā pi kampamāno gahetuṃ na

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -ārūpapavatti-.
2 M. i, 301.

[page 515]
Saccāni ekavidhādīhi 515
sakuṇeyya; ath'; assa itaro aṃsakūṭam upanāmeyya; so
ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūtaṃ olubbha yathāruci
pupphāni ocinitvā piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷeyya, evaṃ
sampadam idaṃ daṭṭhabbaṃ. Ekato uyyānaṃ paviṭṭhā
tayo sahāyā viya hi ekato jātā sammāvāyāmādayo tayo
dhammā. Supupphitacampako viya ārammaṇaṃ. Hatthaṃ
ukkhipitvā pi gahetuṃ asakkonto viya attano dhammatāya
ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ asakkonto samādhi.
Piṭṭhiṃ datvā onatasahāyo viya vāyāmo. Aṃsakūṭaṃ
datvā ṭhitasahāyo viya sati. Yathā tesu ekassa piṭṭhiyaṃ
ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha itaro yathāruci pupphaṃ
gahetuṃ sakkoti, evam eva viriye paggahakiccaṃ sādhente
satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro samādhi
sakkoti ārammaṇe ekaggahbāvena appetuṃ. Tasmā samādhi
yev'; ettha sajātito samādhikkhandhena sangahito, vāyāma-
satiyo pana kiriyato sangahitā honti. Sammādiṭṭhi-sam-
māsankappesu pi paññā attano dhammatāya aniccaṃ duk-
kham anattā ti ārammaṇaṃ nicchetuṃ na sakkoti. Vitakke
pana ākoṭetvā ākoṭetvā dente sakkoti. Katham? Yathā
hi heraññike kahāpaṇam hatthe ṭhapeṭvā sabbabhāgesu
oloketukāmo samāno pi na cakkhutalen 'eva parivattetuṃ
sakkoti, angulipabbehi pana parivattetvā parivattetvā ito
c'; ito ca oloketuṃ sakkoti,1 evam eva na paññā attano dham-
matāya aniccādivasena ārammaṇaṃ nicchetuṃ sakkoti,
abhiniropanalakkhaṇena pana āhanana-pariyāhananavasena
vitakkena ākoṭentena viya parivattentena viya ca ādāyādāya
dinnam eva nicchetuṃ sakkoti, tasmā idhā pi sammādiṭṭhi
yeva sajātito paññākkhandhena sangahitā, sammāsankappo
pana kiriyavasena sangahito hoti. Iti imehi tīhi khandhehi
maggo sangahaṃ gacchati. Tena vuttaṃ tividho khandhat-
tayabhedato ti. Catubbidho sotāpattimaggādivasen'; eva.
Api ca sabbān'; eva saccāni ekavidhāni avitathattā abhiññey-
yattā vā. Duvidhāni lokiyalokuttarato sankhatāsankhatato
vā. Tividhāni dassanabhāvanāhi pahātabbato, appahātab-
bato ca. Catubbidhāni pariññeyyādibhedato ti evam ettha
ekavidhādīhi vinicchayo veditabbo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. above, p. 437.

[page 516]
516 XVI. Indriya-sacca-niddeso
Sabhāgavisabhāgato ti sabbān'; eva saccāni aññamaññaṃ
sabhāgāni avitathato attasuññato dukkarapaṭivedhato ca.
Yath'; āha:- Taṃ kiṃ maññasi, Ānanda, katamaṃ nu kho
dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā: yo vā dūrato va
sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipāteyya ponkhānupon-
khaṃ avirādhitaṃ, yo vā satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā
koṭiṃ paṭivijjheyyā ti? Etad eva, bhante, dukkaratarañ ceva
durabhisambhavatarañ ca: yo satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā
koṭiṃ paṭivijjheyyā ti. Tato kho te, Ānanda, duppaṭivijjha-
taraṃ paṭivijjhanti: ye idaṃ dukkhan ti yathābhūtaṃ paṭivij-
jhanti ...pe... Ayaṃ dukkhanirodha-gāminipaṭipadā ti
yathābhūtaṃ paṭivijjhantī ti.1 Visabhāgāni salakkhaṇava-
vatthānato. Purimāni ca dve sabhāgāni duravagāhattena
gambhīrattā lokiyattā sāsavattā ca. Visabhāgāni phala-
hetubhedato pariññeyyappahātabbato ca. Pacchimāni pi
dve sabhāgāni gambhīrattena duravagāhattā lokuttarattā
anāsavattā ca. Visabhāgāni visayavisayībhedato sacchi-
kātabba-bhāvetabbato ca. Paṭhamatatiyāni cā pi sabhāgāni
phalāpadesato. Visabhāgāni sankhatāsankhatato. Duti-
yacatutthāni cā pi sabhāgāni hetu-apadesato. Visabhāgāni
ekantakusalākusalato. Paṭhamacatutthāni cā pi sabhāgāni
sankhatato. Visabhāgāni lokiyalokuttarato. Dutiya-tati-
yāni cā pi sabhāgāni nevasekhā-nāsekhabhāvato. Visabhā-
gāni sārammaṇānārammaṇato.
Iti evaṃ pakārehi nayehi ca vicakkhaṇo
vijaññā ariyasaccānaṃ sabhāgavisabhāgatan ti.
Iti sādhujanapāmojjattāya kate Visuddhimagge paññābhāvanā-
dhikāre Indriya-saccaniddeso nāma soḷasamo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. v, 454.

[page 517]
517
XVII
SATTARASAMO PARICCHEDO
PAÑÑĀBHŪMINIDDESO
Idāni khandh'-āyatana-dhātu-indriya-sacca-paṭiccasamup-
pādādibhedā dhammā BHŪMĪ ti evaṃ vuttesu1 imissā pañ-
ñāya bhūmibhūtesu dhammesu, yasmā paṭiccasamuppādo
c'; eva ādi-saddena sangahitā paṭiccasamuppannā dhammā ca
avasesā honti, tasmā tesaṃ vaṇṇanākkamo anuppatto.
Tattha avijjādayo tāva dhammā paṭiccasamuppādo ti vedi-
tabbā. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:- katamo ca, bhikkhave,
paṭiccasamuppādo? Avijjāpaccayā, bhikkhave, sankhārā;
sankhārapaccayā viññāṇaṃ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ;
nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ; saḷāyatanapaccayā phasso;
phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhapaccayā
upādānaṃ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jāti-
paccayā jarāmaraṇasokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sam-
bhavanti: evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samu-
dayo hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo ti2.
Jarāmaraṇādayo pana paṭiccasamuppannadhammā ti vedi-
tabbā. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:- katame ca, bhikkhave,
paṭiccasamuppannā dhammā? Jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, anic-
caṃ sankhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vaya-
dhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ. Jāti, bhikkhave,
...pe... bhavo, upādānaṃ, taṇhā, vedanā, phasso, saḷā-
yatanaṃ, nāmarūpaṃ, viññāṇaṃ, sankhārā, avijjā, bhikkhave,
aniccā sankhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadham-
mā virāgadhammā nirodhadhammā: ime vuccanti, bhikkhave,
paṭiccasamuppannā dhammā ti3.

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 443, 5.
2 S. ii, 1.
3 Ibid. 26.
II. 10

[page 518]
518 XVII. Paññābhūminiddeso
Ayaṃ pan'; ettha sankhepo. Paṭiccamuppādo ti paccaya-
dhammā veditabbā. Paṭiccasamuppannā dhammā ti tehi
tehi paccayehi nibbattadhammā. Katham idaṃ jānitabban
ti ce? Bhagavato vacanena; Bhagavatā hi Paṭiccasamup-
pāda-paṭiccasamuppannadhammadesanā-sutte:- Katamo ca,
bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Jātipaccayā, bhikkhave, jarā-
maraṇaṃ, uppādā vā Tathāgatānaṃ anuppādā vā Tathāga-
tānaṃ, ṭhitā 'va sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā
idappaccayatā. Taṃ Tathāgato abhisambujjhati abhisameti;
abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭ-
ṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti.1 Passathā ti c'; āha.
Jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ . . . Bhavapaccayā,
bhikkhave, jāti ...pe... Avijjāpaccayā, bhikkhave, sankhārā,
uppādā vā Tathāgatānaṃ ...pe... vibhajati uttānīkaroti.
Passathā ti c'; āha. Avijjāpaccayā, bhikkhave, sankhārā. Iti
kho bhikkhave yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idap-
paccayatā: ayaṃ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo ti2
evaṃ paticcasamuppādaṃ desentena tathatādīhi vevaca-
nehi paccayadhammā va paṭiccasamuppādo vuttā. Tasmā
jarāmaraṇādīnaṃ dhammānaṃ paccayalakkhaṇo paṭicca-
samuppādo, dukkhānubandhanaraso, kummaggapaccupaṭ-
ṭhāno ti veditabbo. So pan'; āyaṃ tehi tehi paccayehi anū-
nādhikeh'; eva tassa tassa dhammassa sambhavato tathatā
ti, sāmaggiṃ upagatesu paccayesu muhuttam pi tato nib-
battanadhammānaṃ asambhavābhāvato avitathatā ti, añña-
dhammapaccayehi aññadhammānuppattito anaññathatā ti,
yathā vuttānaṃ etesaṃ jarāmaraṇādīnaṃ paccayato vā
paccayasamūhato vā idappaccayatā ti vutto. Tatrāyaṃ
vacanattho:- imesaṃ paccayā idappaccayā; idappaccayā
eva idappaccayatā; idappaccayānaṃ vā samūho idappacca-
yatā. Lakkhaṇaṃ pan'; ettha saddasatthato pariyesitab-
baṃ.
Keci pana paṭicca sammā ca titthiyaparikappita-pakati-
purisādikāraṇa-nirapekkho uppādo paṭiccasamuppādo ti
evaṃ uppādamattaṃ paṭiccasamuppādo ti vadanti. Taṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm uttāniṃ karoti.
2 S. ii, 25 f., called Paccayo (Paccaya-sutta) in PṬṢ. ed.

[page 519]
Paṭiccasamuppādo 519
na yujjati. Kasmā? (1) Suttābhāvato, (2) suttavirodhato,
(3) gambhīranayāsambhavato, (4) saddabhedato ca.
(1) Uppādamattaṃ paṭiccasamuppādo ti hi suttaṃ n'; atthi.
(2) Taṃ paṭiccasamuppādo ti ca vadantassa padesavihā-
rasuttavirodho āpajjati. Kathaṃ? Bhagavato hi:- atha
kho Bhagavā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ
anulomapaṭilomaṃ manasākāsī ti1 ādivacanato paṭiccasamup-
pādamanasikāro paṭhamābhisambuddhavihāro, padesavihāro
ca tass'; ekadesavihāro. Yath'; āha:- yena svāhaṃ, bhik-
khave, vihārena paṭhamābhisambuddho vihārāmi, tassa pade-
sena vihāsin ti.2 Tatra ca paccayākāradassanena vihāsi, na
uppādamattadassanenā ti. Yath'; āha:- so evaṃ pajānāmi
micchādiṭṭhipaccayā pi vedayitaṃ, sammādiṭṭhipaccayā pi ve-
dayitaṃ, micchāsankappapaccayā pi vedayitan ti3 sabbaṃ
vitthāretabbaṃ. Evaṃ uppādamattaṃ paṭiccasamuppādo
ti vadantassa padesavihārasuttavirodho āpajjati. Tathā
Kaccānasuttavirodho, Kaccānasutte pi hi:- lokasamudayaṃ
kho, Kaccāna, yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke
n'; atthitā sā na hotī ti.4 Anulomapaṭiccasamuppādo loka-
paccayato lokasamudayo ti ucchedadiṭṭhisamugghātatthaṃ
pakāsito. Na uppādamattaṃ, na hi uppādamattadassanena
ucchedadiṭṭhiyā samugghāto hoti. Paccayānuparamadassa-
nena pana hoti, paccayānuparame phalānuparamato ti.
Evaṃ uppādamattaṃ paṭiccasamuppādo ti vadantassa Kac-
cānasuttavirodho pi āpajjati.
(3) Gambhīranayāsambhavato ti vuttaṃ kho pan'; etaṃ
Bhagavatā:- gambhīro c'; āyam, Ananda, paṭiccasamuppādo
gambhīrāvabhāso cā ti.5 Gambhīrattañ ca nāma catubbi-
dham, taṃ parato vaṇṇayissāma. Taṃ uppādamatte n'
atthi, catubbidhanayapaṭimaṇḍitañ c'; etaṃ paṭiccasamup-
pādaṃ vaṇṇayanti, tam pi nayacatukkaṃ uppādamatte n'
atthī ti gambhīranayāsambhavato pi na uppādamattaṃ
paṭiccasamuppādo.
(4) Saddabhedato ti paṭiccasaddo ca pan'; āyaṃ samāne

--------------------------------------------------------------------------
1 Vin. i, 2.
2 Not traced.
3 Not traced.
4 S. ii, 17.
5 D. ii, 55; S. ii, 92.

[page 520]
520 XVII. Paññābhūminiddeso
kattaripubbakāle payujjamāno atthasiddhikaro hoti. Sey-
yathīdaṃ: cakkhuñ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviñ-
ñāṇan ti.1 Idha pana bhāvasādhanena uppādasaddena sad-
dhiṃ payujjamāno samānassa,2 kattu-abhāvato, saddabhe-
daṃ gacchati, na ca kiñci atthaṃ sādhetī ti saddabhedato
pi na uppādamattaṃ paṭiccasamuppādo ti. Tattha siyā:
hoti-saddena saddhiṃ yojayissāma paṭiccasamuppādo hotīti,
taṃ na yuttaṃ. Kasmā? Yogābhāvato c'; eva uppādassa
ca uppāduppattidosato. Paṭiccasamuppādaṃ vo, bhikkhave,
desissāmi. Katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo ...pe
. . . ayaṃ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo3 ti, imesu hi
padesu ekena pi saddhiṃ hoti-saddo yogaṃ na gacchati, na
ca uppādo hoti. Sace bhaveyya, uppādassā pi uppādo pāpu-
ṇeyyā ti. Ye pi maññanti: idappaccayānaṃ bhāvo idap-
paccayatā, bhāvo ca nāma yo ākāro āvijjādīnaṃ sankhā-
rādi-pātubhāve hetu, so tasmiṃ sankhāravikāre paṭiccasa-
muppādasamaññā4 ti, tesaṃ tam na yujjati. Kasmā?
Avijjādīnaṃ hetu vacanato. Bhagavatā hi:- tasmā-tiha,
Ānanda, es'; eva hetu, etaṃ nidānaṃ esa samudayo, esa
paccayo jarāmaraṇassa, yad-idaṃ jāti ...pe... sankhā-
rānaṃ, yad-idaṃ avijjā ti5 evaṃ avijjādayo va hetū ti vuttā,
na tesaṃ vikāro. Tasmā paṭiccasamuppādo ti paccaya-
dhammā veditabbā ti.
Iti yan taṃ vuttaṃ, taṃ sammāvuttan ti veditabbaṃ.
Yā pan'; ettha paṭiccasamuppādo ti imāya vyañjanacchā-
yāya uppādo yev'; āyaṃ vutto ti saññā uppajjati, sā imassa
padassa evam atthaṃ gahetvā vūpasametabbā. Bhagavatā
hi:-
Dvedhā tato pavatte dhammasamūhe yato idaṃ vaca-
naṃ,
tappaccayo tato yaṃ phalopacārena iti vutto.
Yo hi ayaṃ paccayatāya pavatto dhammasamūho, tattha
paṭiccasamuppādo ti idaṃ vacanaṃ dvedhā icchanti. So hi

--------------------------------------------------------------------------
1 S. ii, 72.
2 Sb samāno samānakattu-. Sh samāno samānassa.
3 Ibid. 1 f.; Bm Sb desessāmi.
4 Sbh -saññā.
5 D. ii, 57 f.

[page 521]
Paṭiccasamuppādo 521
yasmā patīyamāno hitāya sukhāya ca saṃvattati, tasmā
paccetum arahanti naṃ1 paṇḍitā ti paṭicco. Uppajjamāno
ca saha, sammā ca uppajjati, na ekekato, nā pi ahetuto ti
samuppādo. Evaṃ paṭicco ca so samuppādo cā ti paṭicca-
samuppādo. Api ca: saha uppajjati ti samuppādo. Pacca-
yasāmaggiṃ pana paṭicca apaccakkhāyā ti2 evam pi paṭicca
[so3] samuppādo cā3 ti3 paṭiccasamuppādo.3 Tassa c'; āyaṃ
hetusamūho paccayo ti tappaccayo, tappaccayattā ayam pi,
yathā loke semhassa paccayo guḷo semho guḷo ti vuccati,
yathā ca sāsane sukhappaccayo Buddhānaṃ uppādo: sukho
Buddhānaṃ uppādo ti vuccati, tathā paṭiccasamuppādo,
icc'; eva phalavohārena vutto ti veditabbo. Atha vā:-
Paṭimukhamito ti vutto hetusamūho ayaṃ paṭicco ti,
sahite uppādeti ca iti vutto so samuppādo.
Yo hi esa sankhārādīnaṃ pātubhāvāya avijjādi-ekekahetu-
sīsena niddiṭṭho hetusamūho, so sādhāraṇaphalanipphāda-
kaṭṭhena avekallattena4 ca sāmaggi-angānaṃ aññamaññena
paṭimukhaṃ ito gato ti katvā paṭicco ti vuccati. Svāyaṃ
sahite yeva aññamaññaṃ avinibbhogavuttidhamme uppā-
detī ti samuppādo ti pi vutto. Evam pi paṭicco ca so sam-
uppādo cā ti paṭiccasamuppādo. Aparo nayo:-
Paccayatā aññoññaṃ paṭicca yasmā samaṃ saha ca
dhamme,
ayam uppādeti tato pi evam idha bhāsitā muninā.
Avijjādi-sīsena niddiṭṭhapaccayesu hi ye paccayā yaṃ5 san-
khārādikaṃ dhammaṃ uppādenti, na te aññamaññaṃ apa-
ṭicca aññamaññavekalle sati uppādetuṃ samatthā ti. Tasmā
paṭicca samaṃ saha ca na ekekadesaṃ, nā pi pubbāpara-
bhāvena ayaṃ paccayatā dhamme uppādetī ti atthānusā-
ravohārakusalena muninā evam idha bhāsitā paṭiccasamup-
pādo tveva bhāsitā ti attho. Evaṃ bhāsamānena ca:-
Purimena sassatādīnamabhāvo pacchimena ca padena
ucchedādi-vighāto dvayena paridīpito ñāyo.
Purimenā ti paccayasāmaggi-paridīpakena paṭiccapadena

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb taṃ.
2 Sb Bm na paccakkhāya.
3 Sh omits.
4 Sh -atthena.
5 Bm omits.

[page 522]
522 XVII. Paññābhūminiddeso
pavatti dhammānaṃ paccayasāmaggiyaṃ āyattavuttittā
sassatāhetu-visamahetu-vasavattivādappabhedānaṃ sassatā-
dīnaṃ abhāvo paridīpito hoti. Kiṃ hi sassatādīnaṃ ahetu-
ādivasena vā pavattānaṃ paccayasāmaggiyā ti? Pacchi-
mena ca padenā ti dhammānaṃ uppādaparidīpakena samup-
pādapadena paccayasāmaggiyaṃ dhammānaṃ uppattito vi-
hatā uccheda-natthika-akiriyavādā ti ucchedādi-vighāto pa-
ridīpito hoti. Purima-purimapaccayavasena hi punappuna
uppajjamānesu dhammesu kuto uccheda-1natthikā-kiriyavā-
dā cā ti? Dvayenā ti sakalena paticcasamuppādavaca-
nena, tassā tassā paccayasāmaggiyā santatiṃ avicchinditvā
tesam tesaṃ dhammānaṃ sambhavato majjhimā paṭi-
padā. So karoti, so paṭisaṃvedeti; añño karoti, añño paṭi-
saṃvedetī ti2 vādappahānaṃ janapadaniruttiyā anabhini-
veso samaññāya anatidhāvanan ti ayaṃ ñāyo paridīpito
hotīti ayaṃ tāva paṭiccasamuppādo ti vacanamattassa attho.
Yā pan'; āyaṃ Bhagavatā paṭiccasamuppādaṃ desentena:-
avijjāpaccayā sankhārā ti3 ādinā nayena nikkhittā tanti, tassā
atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena vibhajjavādi-maṇḍalaṃ ota-
ritvā ācariye anabbhācikkhantena sakasamayaṃ avokka-
mantena parasamayaṃ anārūhantena4 suttaṃ appaṭibāhan-
tena vinayaṃ anulomentena mahāpadese olokentena dham-
maṃ dīpentena atthaṃ sangāhantena tam ev'; atthaṃ puna-
rāvattetvā aparehi pi pariyāyantarehi5 niddisantena ca,
yasmā atthasamvaṇṇanā kātabbā hoti, pakatiyā pi ca duk-
karā va paṭiccasamuppādassa atthasaṃvaṇṇanā. Yath'; āhu
Porāṇā:-
Saccaṃ satto paṭisandhi paccayākāram eva ca,
duddasā caturo dhammā desetuñ ca sudukkarā ti.
Tasmā aññatra āgamādhigamappattehi na sukarā paṭicca-
samuppādassa atthavaṇṇanā ti paritulayitvā:-
Vattukāmo ahaṃ ajja paccayākāravaṇṇanaṃ
patiṭṭhaṃ nādhigacchāmi ajjhogaḷho va sāgaraṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh ucchedo.
2 S. ii, 20.
3 Ibid. 10, etc.
4 Sh anāyūh-.
5 Sh pariyāyehi.

[page 523]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 523
Sāsanaṃ pan'; idaṃ nānā desanā nayamaṇḍitaṃ.
pubbācariyamaggo ca abbocchinno pavattati.
Yasmā tasmā tad-ubhayaṃ sannissāyattha vaṇṇanaṃ
ārabhissāmi etassa; taṃ sunātha samāhitā.
Vuttaṃ h'; etaṃ pubbācariyehi:-
Yo koci maṃ aṭṭhiṃkatvā1 suṇeyya labhetha pubbā-
pariyaṃ visesaṃ,
laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ adassanaṃ maccurā-
jassa gaccheti.
Iti2 avijjā paccayā sankhārā ti ādisu hi ādito yeva tāva:-
Desanābhedato attha-lakkhaṇ'-ekavidhādito,
angānañ ca vavatthānā viññātabbo vinicchayo.
Tattha desanābhedato ti Bhagavato hi vallihārakānaṃ
catunnaṃ purisānam valliggahaṇaṃ viya ādito vā majjhato
vā paṭṭhāya yāva pariyosānaṃ, tathā pariyosānato vā maj-
jhato vā paṭṭhāya yāva ādī ti catubbidhā paṭiccasamuppā-
dadesanā. Yathā hi vallihārakesu catusu purisesu eko
valliyā mūlam eva paṭhamaṃ passati, so taṃ mūle chetvā
sabbaṃ ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ Bhagavā:-
iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā sankhārā ...pe... jātipac-
cayā jarāmaraṇan ti3 ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā pi pa-
ṭiccasamuppādaṃ deseti. Yathā pana tesu purisesu eko
valliyā majjhaṃ paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā
upari bhāgaṃ yeva ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ
Bhagavā:- tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjho-
sāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tad-upā-
dānaṃ. Tass'; upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jātī
ti4 majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānā pi deseti. Yathā ca
tesu purisesu eko valliyā aggaṃ paṭhamaṃ passati, so agge
gahetvā aggānusārena yāva mūlā sabbaṃ ādāya kamme
upaneti; evaṃ Bhagavā:- jātipaccayā jarāmaraṇan ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ. Jātipaccayā nu kho, bhikkhave, jarā-
maraṇaṃ no vā, kathaṃ vā ettha hotī ti? Jātipaccayā, bhante,
jarāmaraṇaṃ, evaṃ no ettha hoti: jātipaccayā jarāmaraṇan ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh atthikatvā.
2 Sbh omit.
3 M. i, 261.
4 Ibid. 266 f.; S.ii, 14.

[page 524]
524 XVII. Paññābhūminiddeso
Bhavapaccayā jāti ...pe... avijjāpaccayā sankhārā ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ. Avijjāpaccayā nu kho, bhikkhave,
sankhārā no vā, kathaṃ vā ettha hotī ti1 pariyosānato paṭṭhāya
yāva ādito pi paṭiccasamuppādaṃ deseti. Yathā pan'; etesu
purisesu eko valliyā majjham eva paṭhamaṃ passati, so maj-
jhe chinditvā heṭṭhā otaranto yāva mūlā ādāya kamme
upaneti, evaṃ Bhagavā:- ime ca, bhikkhave, cattāro āhārā
kin nidānā, kiṃ samudayā, kiṃ jātikā, kiṃ pabhavā? Ime
cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhā-
pabhavā. Taṇhā kiṃ nidānā? . . . vedanā, phasso, saḷaya-
tanaṃ, nāmarūpaṃ, viññāṇaṃ, sankhārā kiṃ nidānā? San-
khārā avijjānidānā ...pe... avijjāpabhavā ti2 majjhato paṭ-
thāya yāva ādito deseti.
Kasmā pan'; evaṃ desetī ti? Paṭiccasamuppādassa saman-
tabhaddakattā sayañ ca desanāvilāsappattattā. Samanta-
bhaddako hi paṭiccasamuppādo. Tato tato ñāyappaṭive-
dhāya saṃvattati yeva. Desanāvilāsappatto ca Bhagavā
catuvesārajjapaṭisambhidāyogena catubbidhagambhīrabhā-
vappattiyā ca, so desanāvilāsappattattā nānānayeh'; eva
dhammaṃ deseti. Visesato pan'; assa yā ādito paṭṭhāya
anulomadesanā, sā pavattikāraṇavibhāgasammūlhaṃ veney-
yajanaṃ samanupassato yathā sakehi kāraṇehi pavattisan-
dassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañ ca pavattā ti
viññātabbā. Yā pariyosānato paṭṭhāya paṭilomadesanā,
sā:- kicchaṃ3 vatā 'yaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mī-
yati ca cavati ca uppajjati cā ti4 ādinā nayena kicchāpannaṃ
lokaṃ anuvilokayato pubbabhāgapaṭivedhānusārena tassa
tassa jarāmaraṇādikassa dukkhassa attanā adhigatakāra-
ṇasandassanatthaṃ. Yā majjhato paṭṭhāya yāva ādi pa-
vattā, sā āhāranidānavavatthāpanānusārena yavā atītaṃ
addhānaṃ atiharitvā puna atītaddhato pabhuti hetuphala-
paṭipāṭisandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva
pariyosānaṃ pavattā, sā paccuppanne addhāne anāgatad-
dhahetusamuṭṭhānato pabhuti anāgataddhasandassanat-
thaṃ. Tāsu yā pavattikāraṇasammūḷhassa veneyya janassa

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 261 f.
2 S. ii, 11 f.
3 Bhm kicchā.
4 D. ii, 30; S. ii, 5. Bhm upapaj-.

[page 525]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 525
yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikka-
masandassanatthañ ca ādito paṭṭhāya anulomadesanā vuttā,
sā idha nikkhittā ti veditabbā.
Kasmā pan'; ettha avijjā ādito vuttā? Kiṃ, pakativādi-
naṃ pakati viya, avijjā pi akāraṇaṃ mūlakāraṇaṃ lokassā
ti? Na akāraṇaṃ; āsavasamudayā avijjā samudayo ti hi
avijjāya kāraṇaṃ vuttam. Atthi pana pariyāyo yena mū-
lakāraṇaṃ siyā; ko pan'; eso ti? Vaṭṭakathāya sīsabhāvo.
Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento dve dhamme sīsaṃ katvā
katheti: avijjaṃ vā, yath'; āha:- purimā, bhikkhave, koṭi na
paññāyati avijjāya ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā sam-
bhavī ti.1 Evañ c'; etaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana
paññāyati idappaccayā avijjā ti, bhavataṇhā vā, yath'
āha:- purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya, ito
pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā sambhavī ti. Evañ c'
etaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati idappaccayā
bhavataṇhā ti2.
Kasmā pana Bhagavā vaṭṭakathaṃ kathento ime dve
dhamme sīsaṃ katvā kathetī ti? Sugati-duggati-gāmino
kammassa visesahetubhūtattā; duggatigāmino hi kammassa
visesahetu avijjā. Kasmā? Yasmā avijjābhibhūto puthuj-
jano, aggisantāpalaguḷābhighāta-parissamābhibhūtā vajjha-
gāvītāya parissamāturatāya nirassādam pi attano anatthā-
vaham pi uṇhodakapānaṃ viya, kilesasantāpato nirassādam
pi duggati-nipātanato ca attano anatthāvaham pi pāṇātipā-
tādiṃ anekappakāraṃ duggatigāmikammaṃ ārabhati. Su-
gatigāmino pana kammassa visesahetu bhavataṇhā. Kasmā?
Yasmā bhavataṇhābhibhūto puthujjano, yathā3 vuttappa-
kārā gāvī sītūdakataṇhāya samassādaṃ attano parissama-
vinodanañ ca sītūdakapānaṃ viya, kilesasantāpavirahato
sa-assādaṃ sugatisampāpanena attano duggati-dukkhapa-
rissama-vinodanañ ca pāṇātipātāveramaṇī-ādiṃ anekappa-
kāraṃ sugatigāmikammaṃ ārabhati.
Etesu pana vaṭṭakathāya sīsabhūtesu dhammesu katthaci
Bhagavā ekadhammamūlikaṃ desanaṃ deseti, seyyathīdaṃ:

--------------------------------------------------------------------------
1 Not traced. Cf. S. ii, 178; iii, 149.
2 Not traced. Cf. ibid.
3 Sb Bhm sā for yathā.

[page 526]
526 XVII. Paññābhūminiddeso
-iti kho, bhikkhave, avijjupanisā sankhārā, sankhārupanisaṃ
viññāṇan ti1 ādi; tathā:- upādāniyesu, bhikkhave, dham-
mesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati, taṇhāpac-
cayā upādānan ti2 ādi; katthaci ubhayamūlikam pi; seyya-
thīdaṃ:- avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya sam-
payuttassa evam ayaṃ kāyo samudāgato, iti ayañ c'; eva kāyo
bahiddhā ca nāmarūpaṃ itth'; etaṃ dvayaṃ, dvayaṃ paṭicca
phasso chaḷ3 ev'; āyatanāni ca, ye hi phuṭṭho bālo sukhaduk-
khaṃ paṭisaṃvedetī ti4 ādi. Tāsu desanāsu:- avijjāpaccayā
sankhārā ti ayam idha avijjāvasena ekadhammamūlikā de-
sanā ti veditabbā. Evaṃ tāv'; ettha desanābhedato viññā-
tabbo vinicchayo.
Atthato ti avijjādīnaṃ padānaṃ atthato, seyyathīdaṃ,
pūretuṃ ayuttaṭṭhena kāyaduccaritādi avindiyaṃ nāma,
aladdhabban ti attho. Taṃ avindiyaṃ vindatī ti avijjā.
Tabbiparītato kāyasucaritādi-vindiyaṃ nāma, taṃ vindiyaṃ
na vindatī ti avijjā. Khandhānaṃ rāsaṭṭhaṃ, āyatanānaṃ
āyatanaṭṭhaṃ, dhātūnaṃ suññaṭṭhaṃ, indriyānam adhipati-
yaṭṭhaṃ, saccānaṃ tathaṭṭhaṃ aviditaṃ karotī ti pi avijjā.
Dukkhādīnaṃ pīḷanādivasena vuttaṃ catubbidhaṃ atthaṃ
aviditaṃ karotī ti pi avijjā. Antavirahitesaṃsāre sabbayo-
nigatibhavaviññāṇaṭṭhiti sattāvāsesu satte javāpetī ti avijjā.
Paramatthato avijjamānesu itthi-purisādisu javati, vijjamā-
nesu pi khandhādisu na javatī ti avijjā. Api ca cakkhuviñ-
ñāṇādīnaṃ vatthārammaṇānaṃ paṭiccasamuppāda-paṭicca-
samuppannānañ ca dhammānaṃ chādanato pi avijjā.
Yaṃ paṭicca phalam eti, so paccayo. Paṭiccā ti na vinā
appaccakkhitvā attho. Etī ti uppajjati c'; eva pavattati cā
ti attho. Api ca upakārakaṭṭho paccayaṭṭho, avijjā ca sā
paccayo cā ti avijjāpaccayo, tasmā avijjāpaccayā.
Sankhataṃ abhisankharontī ti sankhārā. Api ca: avijjā-
paccayā sankhārā sankhārasaddena āgatasankhārā ti duvi-
dhā sankhārā. Tattha puññāpuññāneñjābhisankhārā tayo
ti ime cha avijjāpaccayā sankhārā. Te sabbe pi lokiyakusa-
lākusalacetanāmattam eva hoti. Sankhatasankhāro, abhi-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. ii, 31.
2 Ibid. 84.
3 So all edns. PṬṢ. ed.: sal.
4 Ibid. 23 f.

[page 527]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 527
sankhatasankhāro, abhisankharaṇakasankhāro, payogābhi-
sankhāro ti ime pana cattāro sankhārasaddena āgatasan-
khārā. Tattha: aniccā vata sankhārā! ti1 ādisu vuttā sabbe
pi sappaccayā dhammā sankhatasankhārā nāma. Kamma-
nibbattā tebhūmakā rūpārūpadhammā abhisankhatasan-
khārā ti Aṭṭhakathāsu vuttā; te pi aniccā vata sankhārā ti etth'
eva sangahaṃ gacchanti, visuṃ pana nesaṃ āgataṭṭhānaṃ
na paññāyati. Tebhūmikakusalākusalacetanā pana abhi-
sankharaṇakasankhāro ti vuccati. Tassa:- avijjāgato ayaṃ,
bhikkhave, purisapuggalo puññañ ceva2 sankhāraṃ abhisan-
kharotī ti3 ādīsu āgataṭṭhānaṃ paññāyati. Kāyikacetasikaṃ
pana viriyaṃ payogābhisankhāro ti vuccati. So:- yāvatikā
abhisankhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe
aṭṭhāsī ti4 ādisu āgato. Na kevalañ ca ete yeva, aññe pi:-
saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho āvuso Visākha
bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsankhāro, tato kāyasan-
khāro, tato cittasankhāro ti5 ādinā nayena sankhārasaddena
āgatā aneke sankhārā. Tesu n'; atthi so sankhāro yo san-
khatasankhārehi sangahaṃ na gaccheyya. Ito paraṃ:-
sankhārapaccayā viññāṇan ti ādisu vuttaṃ vuttanayen'; eva
veditabbaṃ. Avutte pana vijānātī ti viññāṇaṃ, namatī ti
nāmaṃ, ruppatī ti rūpaṃ. Āye tanoti āyatañ ca6 nayatī ti
āyatanaṃ, phassatī ti phasso, vedayatī ti vedanā, paritassatī
ti taṇhā, upādiyatī ti upādānaṃ, bhavati bhāvayati cā ti
bhavo, jananaṃ jāti, jīraṇaṃ jarā, maranti etenā ti mara-
ṇaṃ, socanaṃ soko, paridevanaṃ paridevo, dukkhayatī ti
dukkhaṃ, uppādaṭṭhitivasena vā dvidhā khaṇatī ti pi duk-
khaṃ, dummanabhāvo domanassaṃ, bhuso āyāso upāyāso.
Sambhavantī ti abhinibbattan ti. Na kevalañ ca sokādīh'
eva,7 atha kho sabbapadehi sambhavanti-saddassa yojanā
kātabbā. Itarathā hi: avijjāpaccayā sankhārā ti vutte kiṃ
karontī ti na paññāyeyya, sambhavantī ti pana yojanāya
sati avijjā ca sā paccayo cā ti avijjāpaccayo, tasmā avijjā-

--------------------------------------------------------------------------
1 D. ii, 157; S. i, 158.
2 So all four edns. PṬṢ. ed.: ce.
3 S. ii, 82.
4 A. i, 112.
5 M. i, 302.
6 Bhm Aye tanati āyatañ ca.
7 Sh -ādīneva.

[page 528]
528 XVII. Paññābhūminiddeso
paccayā sankhārā sambhavantī ti paccaya paccayuppannava-
vatthānaṃ kataṃ hoti. Esa nayo sabbattha. Evan ti nid-
diṭṭhanayanidassanaṃ, tena avijjādīh'; eva kāraṇehi, na
issaranimmānādīhī ti dasseti. Etassā ti yathāvuttassa.
Kevalassā ti asammissassa, sakalassa vā. Dukkhakkhan-
dhassā ti dukkhasamudayassa, na sattassa na sukhasubhā-
dīnaṃ. Samudayo ti nibbatti. Hotī ti sambhavati. Evam
ettha atthato viññātabbo vinicchayo.
Lakkhaṇādito ti avijjādīnaṃ lakkhaṇādito, seyyathīdaṃ:
aññāṇalakkhaṇā avijjā, sammohanarasā, chādanapaccupaṭ-
ṭhānā, āsavapadaṭṭhānā. Abhisankharaṇalakkhaṇā san-
khārā, āyūhanarasā, cetanāpaccupaṭṭhānā, avijjāpadaṭṭhānā.
Vijānanalakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, pubbangamarasaṃ, paṭi-
sandhipaccupaṭṭhānāṃ, sankhārapadaṭṭhānaṃ, vatthāram-
maṇapadaṭṭhānaṃ vā. Namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, saṃ-
payogarasaṃ, avinibbhogapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭ-
ṭhānaṃ. Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vikiraṇarasaṃ, avyā-
katapaccupaṭṭhāṇaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Āyatanalak-
khaṇaṃ saḷāyatanaṃ, dassanādirasaṃ, vatthudvārabhāva-
paccupaṭṭhānaṃ, nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Phusanalakkhaṇo
phasso, sanghaṭṭanaraso, sangatipaccupaṭṭhāno, saḷāyatana-
padaṭṭhāno. Anubhavanalakkhaṇā vedanā, visayarasasam-
bhogarasā, sukhadukkhapaccupaṭṭhāṇā, phassapadaṭṭhānā.
Hetulakkhaṇā taṇhā, abhinandanarasā, atittabhāvapaccu-
paṭṭhānā, vedanāpadaṭṭhānā. Gahaṇalakkhaṇaṃ upādā-
naṃ, amuñcanarasaṃ, taṇhādaḷhatta-diṭṭhipaccupaṭṭhānaṃ,
taṇhāpadaṭṭhānaṃ. Kamma-kammaphalalakkhaṇo bhavo,
bhāvanā-bhavanaraso,1 kusalākusalāvyākatapaccupaṭṭhāno,
upādānapadaṭṭhāno. Jāti-ādīnaṃ lakkhaṇādīni Saccanid-
dese2 vuttanayen'; eva veditabbāni. Evam ettha lakkha-
ṇādito pi viññātabbo vinicchayo.
Ekavidhādito ti ettha avijjā aññāṇa-adassanamohādibhāvato
ekavidhā. Appaṭipatti-micchāpaṭipattito duvidhā. Tathā
sasankhāra-asankhārato.3 Vedanattayasampayogato tividhā
Catusacca-apaṭivedhato catubbidhā. Gatipañcakādīnavac-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sh Bh Sb Bm bhāvana-bhavanaraso.
2 Above, p. 499 f.
3 All edns. sasankhārās-.

[page 529]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 529
chādanato pañcavidhā. Dvārārammaṇato pana sabbesu pi
arūpadhammesu chabbidhatā veditabbā.
Sankhārā sāsavavipākadhammadhammādi-bhāvato eka-
vidhā. Kusalākusalato duvidhā. Tathā parittamahaggata-
hīnamajjhima-micchattasammatta-niyatāniyatato. Tividhā
puññābhisankhārādibhāvato. Catubbidhā catuyonisaṃvat-
tanato. Pañcavidhā pañcagatigāmito.
Viññāṇaṃ lokiyavipākādibhāvato ekavidhaṃ. Sahetukā-
hetukādito duvidhaṃ. Bhavattayapariyāpannato vedanat-
tayasampayogato ahetuka-dvihetuka-tihetukato ca tividhaṃ.
Yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañ ca.
Nāmarūpaṃ viññāṇasannissayato kammapaccayato ca
ekavidhaṃ. Sārammaṇānārammaṇato duvidhaṃ. Atītā-
dito tividhaṃ. Yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañ ca.
Saḷāyatanaṃ sañjāti-samosaraṇaṭṭhānato ekavidhaṃ.
Bhūtappasādaviññāṇādito duvidhaṃ. Sampattāsampattato
bhayagocarato tividhaṃ. Yonigatipariyāpannato catubbi-
dhaṃ pañcavidhañ cā ti iminā nayena phassādīnam pi eka-
vidhādi-bhāvo veditabbo ti evam ettha ekavidhādito pi viñ-
ñātabbo vinicchayo.
Angānañ ca vavatthānā ti sokādayo c'; ettha bhavacak-
kassa avicchedadassanatthaṃ vuttā, jarāmaraṇabbhāhatassa
hi bālassa te sambhavanti. Yath'; āha:- assutavā, bhik-
khave, puthujjano kāyikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho sa-
māno socati kilamati paridevati urattāliṃ kandati samoham
āpajjatī ti.1 Yāva ca tesaṃ pavatti,2 tāva avijjāyāti puna
pi avijjāpaccayā sankhārā ti sambandham eva hoti bhava-
cakkaṃ, tasmā tesaṃ jarāmaraṇen'; eva ekasankhepaṃ
katvā dvādas'; eva paṭiccasamuppādangānī ti veditabbā.
Evam ettha angānaṃ vavatthānato pi viññātabbo vinic-
chayo. Ayaṃ tav'; ettha sankhepakathā.
Ayam pana vitthāranayo:- avijjā ti suttantapariyāyena

--------------------------------------------------------------------------
1 I cannot trace this quotation in its entirety. The ‘grief
formula'; from socati . . . occurs frequently: M. i, 86; A. iii, 54,
416; N, 293, etc.; from phuṭṭho: A. ii, 188. A. iii, 54 gives
assutavato, bhikkhave, puthujjanassa . . .
2 Bhm pavattati.

[page 530]
530 XVII. Paññābhūminiddeso
dukkhādisu catusu ṭhānesu aññāṇaṃ; abhidhammapariyā-
yena pubbantādīhi saddhiṃ aṭṭhasu. Vuttaṃ h'; etaṃ:-
tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇaṃ ...pe... dukkha-
nirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ
aparante . . . pubbantāparante . . . idappaccayatā paṭiccasam-
uppannesu dhammesu aññāṇan ti.1 Tattha kiñcāpi, ṭha-
petvā lokuttaraṃ saccadvayaṃ, sesaṭṭhānesu ārammaṇava-
senā pi avijjā uppajjati, evaṃ sante pi paṭicchādanavasen'
eva idha adhippetā; sā hi uppannā Dukkhasaccaṃ paṭicchā-
detvā tiṭṭhati, yāthāva2-sarasalakkhaṇaṃ paṭivijjhituṃ na
deti. Tathā Samudayaṃ, Nirodhaṃ, Maggaṃ. Pubbanta-
sankhātaṃ atītaṃ khandhapañcakaṃ, aparantasankhātaṃ
anāgataṃ khandhapañcakaṃ, pubbantāparantasankhātaṃ
tad-ubhayaṃ, idappaccayatā-paṭiccasamuppannadhamma-
sankhātaṃ idappaccayatañ c'; eva paṭiccasamuppannadham-
me ca paṭicchādetvā tiṭṭhati. Ayaṃ avijjā, ime sankhārā ti
evaṃ yāthāva-sarasalakkhaṇaṃ ettha paṭivijjhituṃ na deti.
Tasmā dukkhe aññāṇaṃ ...pe... idappaccayatā paṭiccasam-
uppannesu dhammesu aññāṇan ti vuccati.
Sankhārā ti puññādayo tayo, kāyasankhārādayo tayo ti
evaṃ pubbe sankhepato vuttā cha. Vitthārato pan'; ettha
puññābhisankhāro dānasīlādivasena pavattā aṭṭha kāmāva-
carakusalacetanā va bhāvanāvasen'; eva pavattā pañca rūpā-
vacarakusalacetanā cā ti terasa cetanā honti. Apuññābhi-
sankhāro pāṇātipātādivasena pavattā dvādasa akusalace-
tanā. Āneñjābhisankhāro bhāvanāvasen'; eva pavattā ca-
tasso arūpāvacarakusalacetanā cā ti tayo pi sankhārā ekū-
natiṃsa cetanā honti. Itaresu pana tīsu kāyasañcetanā
kāyasankhāro, vacīsañcetanā vacīsankhāro, manosañcetanā
cittasankhāro. Ayaṃ tiko kammāyūhanakkhaṇe puññā-
bhisankhārādīnaṃ dvārato pavattidassanatthaṃ vutto. Kā-
yaviññattiṃ samuṭṭhapetvā hi kāyadvārato pavattā aṭṭha
kāmāvacarakusalacetanā dvādasa akusalacetanā ti samavī-
sati cetanā kāyasankhāro nāma. Tā eva vacīviññattiṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhs. 1162 (katamaṃ avijjānīvaraṇaṃ?) In Vibhan-
ga, p. 362, moho is described in the same terms.
2 J.PṬṢ. 1889, 208.

[page 531]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 531
samuṭṭhapetvā vacīdvārato pavattā vacīsankhāro nāma.
Abhiññācetanā pan'; ettha parato viññāṇassa paccayo na
hotī ti na gahitā. Yathā ca abhiññācetanā, evaṃ uddhacca-
cetanā pi na hoti. Tasmā sā pi viññāṇassa paccayabhāve
apanetabbā. Avijjāpaccayā pana sabbā p'; etā honti. Ubho
pi viññattiyo asamuṭṭhapetvā manodvāre uppannā pana
sabbā pi ekūnatiṃsati cetanā cittasankhāro. Iti ayaṃ tiko
purimattikam eva pavisatī ti atthato puññābhisankhārā-
dīnaṃ yeva vasena avijjāya paccayabhāvo veditabbo.
Tattha siyā, kathaṃ pan'e taṃ jānitabbaṃ: ime sankhārā
avijjāpaccayā hontī ti? Avijjābhāve bhāvato; yassa hi duk-
khādisu avijjāsankhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe
tāva pubbantādisu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukha-
saññāya gahetvā, tass'; eva hetubhūte tividhe pi sankhāre
ārabhati. Samudaye aññāṇena dukkhahetubhūte pi taṇhā-
parikkhāre sankhāre sukhahetuto maññamāno ārabhati.
Nirodhe pana Magge ca aññāṇena dukkhassa anirodhabhūte
pi gativisese dukkhanirodhasaññī hutvā nirodhassa ca amag-
gabhūtesu pi yaññāmaratapādisu nirodhamaggasaññī hutvā
dukkhanirodhaṃ patthayamāno yaññāmaratapādimukhena
tividhe pi sankhāre ārabhati. Api ca:- so tāya catusu sac-
cesu appahīnāvijjatāya visesato jātijarārogamaraṇādi ane-
kādīnavavokiṇṇam pi puññaphalasankhātaṃ dukkhaṃ duk-
khato ajānantassa adhigamāya kāyavacīcittasankhārabhe-
daṃ puññābhisankhāraṃ ārabhati, devaccharakāmako viya
maruppapātaṃ. Sukhasammatassā pi ca tassa puññapha-
lassa ante mahāpariḷāhajanikaṃ pariṇāmadukkhataṃ appa-
sādatañ ca apassanto pi tappaccayaṃ vuttappakāram eva
puññābhisankhāraṃ ārabhati, salabho viya dīpasikhābhini-
pātaṃ, madhubindugiddho viya ca madhulittasatthadhārā-
lehanaṃ. Kāmupasevanādisu ca savipākesu ādīnavaṃ apas-
santo sukhasaññāya c'; eva kilesābhibhūtatāya ca dvāratta-
yappavattam pi apuññābhisankhāraṃ ārabhati, bālo viya
gūthakīḷanaṃ, maritukāmo viya ca visakhādanaṃ. Āruppa-
vipākesu cā pi sankhāravipariṇāmadukkhataṃ anavabujjha-
māno sassatādi-vipallāsena cittasankhārabhūtaṃ āneñjābhi-
sankhāraṃ ārabhati, disāmūḷho viya pisācanagarābhimu-
khamaggagamanaṃ. Evaṃ yasmā avijjābhāvato va san-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 532]
532 XVII. Paññābhūminiddeso
khārabhāvo, na abhāvato, tasmā jānitabbam etaṃ ime
sankhārā avijjāpaccayā hontī ti. Vuttam pi c'; etaṃ:-
avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisankhāram pi abhisan-
kharoti, apuññābhisankhāram pi abhisankharoti, āneñjābhi-
sankhāram pi abhisankharoti. Yato ca kho bhikkhave, bhik-
khuno avijjā pahīnā vijjā uppannā1 so avijjāvirāgā vijjuppā-
dān'; eva puññābhisankhāraṃ abhisankharotī ti2.
Etth'; āha: gaṇhāma tāva etaṃ: avijjā sankhārānaṃ
paccayo ti; idaṃ pana vattabbaṃ: katamesaṃ sankhārā-
naṃ, kathaṃ paccayo hotī ti? Tatridaṃ vuccati Bha-
gavatā hi:- hetupaccayo, ārammaṇapaccayo, adhipatipaccayo,
anantarapaccayo, samanantarapaccayo, sahajātapaccayo, añña-
maññapaccayo, nissayapaccayo, upanissayapaccayo, purejāta-
paccayo, pacchājātapaccayo, āsevanapaccayo, kammapaccayo,
vipākapaccayo, āhārapaccayo, indriyapaccayo, jhānapaccayo,
maggapaccayo, sampayuttapaccayo, vippayuttapaccayo, atthi-
paccayo, natthipaccayo, vigatapaccayo, avigatapaccayo ti3 ca-
tuvīsatipaccayā vuttā.
Tattha hetu ca so paccayo cā ti hetupaccayo. Hetu
hutvā paccayo, hetubhāvena paccayo ti vuttaṃ hoti. Āram-
maṇapaccayādisu pi es'; eva nayo. Tattha hetū ti vacanā-
vayavakāraṇamūlānam etaṃ adhivacanaṃ. Paṭiññā hetū
ti ādisu hi loke vacanāvayavo hetū ti vuccati. Sāsane pana:-
ye dhammā hetuppabhavā ti4 ādisu kāraṇaṃ. Tayo kusalahetū,
tayo akusalahetū ti5 ādisu mūlaṃ hetū ti vuccati, taṃ idha
adhippetaṃ. Paccayo ti ettha pana ayaṃ vacanattho:-
paṭicca etasmā etī ti paccayo, appaccakkhāya naṃ vattatī
ti attho. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ appaccakkhāya
tiṭṭhati vā uppajjati vā, so tassa paccayo ti vuttaṃ hoti.
Lakkhaṇato pana upakārakalakkhaṇo paccayo; yo hi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm inserts siyā.
2 If this be quoted from S. ii, 82, there are discrepancies. The PṬṢ. ed. reads:- Avijjāgato yaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañ ce sankhāraṃ abhisankharoti, puññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ, ... apuññañ ce ... āneñjaṃ ce ... abhisankharoti. ānenjūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. Yato ca, etc.
3 Tikapaṭṭhāna 1.
4 Vin. i, 40.
5 Dhs. 1053.

[page 533]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 533
dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā vā uppattiyā vā upakā-
rako hoti, so tassa paccayo ti vuccati.1 Paccayo, hetu, kā-
raṇaṃ, nidānaṃ, sambhavo, pabhavo ti ādi atthato ekaṃ,
vyañjanato nānaṃ. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena
paccayo ti sankhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo
hetupaccayo. So sāli-ādīnaṃ sāli-bījādīni viya, maṇippa-
bhādīnaṃ viya ca maṇivaṇṇādayo, kusalādīnaṃ kusalādi-
bhāvasādhako ti ācariyānaṃ adhippāyo. Evaṃ sante pana
taṃ samuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na sampajjati; na hi
so tesaṃ kusalādibhāvaṃ sādheti, na ca paccayo na hoti.
Vuttaṃ h'; etaṃ:- hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ
taṃ samuṭṭhānānañ ca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo ti2.
Ahetukacittānañ ca vinā etena avyākatabhāvo siddho. Sa-
hetukānam pi ca yonisomanasikārādi-paṭibaddho kusalādi-
bhāvo, na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadi ca sampayut-
tahetusu sabhāvato va kusalādibhāvo siyā, sampayuttesu
hetupaṭibaddho alobho kusalo vā siyā, avyākato vā. Yasmā
pana ubhayathā pi hoti, tasmā yathā sampayuttesu evaṃ
hetusu pi kusalāditā pariyesitabbā. Kusalādibhāvasādha-
navasena pana hetūnaṃ mūlaṭṭhaṃ agahetvā suppatiṭṭhita-
bhāvasādhanavasena gayhamāne na kiñci virujjhati. Lad-
dhahetupaccayā hi dhammā virūḷhamūlā viya pādapā thirā
honti suppatiṭṭhitā, ahetukā tilabījakādi-sevālā viya na
suppatiṭṭhitā. Iti mūlaṭṭhena upakārako ti suppatiṭṭhitabhā-
vasādhanena upakārako dhammo hetupaccayo ti veditabbo.
Tato paresu ārammaṇabhāvena upakārako dhammo
ārammaṇapaccayo. So rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhā-
tuyā ti ārabhitvā pi yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye
dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā
tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo ti
osāpitattā na koci dhammo na hoti. Yathā hi dubbalo pu-
riso daṇḍaṃ vā rajjuṃ vā ālambitvā va uṭṭhahati c'; eva
tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā rūpādi-ārammaṇaṃ
ārabbh'; eva uppajjanti c'; eva tiṭṭhanti ca. Tasmā sabbe pi
cittacetasikānaṃ ārammaṇabhūtā dhammā ārammaṇapac-
cayo ti veditabbo.

--------------------------------------------------------------------------
1 = Paṭṭh. A. p. 5.
2 Tikapaṭṭhāna.
II. 11

[page 534]
534 XVII. Paññābhūminiddeso
Jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adhipatipaccayo. So
sahajāt'-ārammaṇavasena duvidho. Tattha:- chandādhipati
chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañ ca
rūpānaṃ adhipatipaccayena paccayo ti1 ādi-vacanato chanda-
viriyacittavīmaṃsāsankhātā cattāro dhammā adhipatipac-
cayo ti veditabbā, no ca kho-ekato. Yadā hi chandaṃ dhu-
raṃ, chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittaṃ pavattati, tadā
chando va adhipati, na itare. Esa nayo sesesu. Yam pana
dhammaṃ garuṃ katvā arūpadhammā pavattanti, so nesaṃ
ārammaṇādhipati, tena vuttaṃ: yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ
katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te
dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena pac-
cayo ti1.
Anantarabhāvena upakārako dhammo anantarapaccayo.
Samanantarabhāvena upakārako dhammo samantarapaccayo.
Idañ ca paccayadvayaṃ bahudhā papañcayanti. Ayaṃ pan'
ettha sāro:- yo hi esa cakkhuviññāṇānantarā manodhātu,
manodhātu-anantarā manoviññāṇadhātū ti-ādicittaniyamo,
so yasmā purimapurimacittavasen'; eva ijjhati, na aññathā,
tasmā attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa
uppādanasamattho dhammo anantarapaccayo. Ten'; ev'
āha:- anantarapaccayo ti cakkhuviññāṇadhātu taṃ sampa-
yuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃ-sampayuttakānañ ca
dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo ti1 ādi. Yo anan-
tarapaccayo, sveva samanantarapaccayo. Vyañjanamat-
tam eva h'; ettha nānaṃ upacayasantatīsu viya, adhivaca-
naniruttidukādisu2 viya ca atthato pana nānaṃ n'; atthi.
Yam pi atthānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya
samanantarapaccayo ti ācariyānaṃ mataṃ, taṃ nirodhā
vuṭṭhahantassa neva saññā-nāsaññāyatanakusalaṃ phalasam-
āpattiyā samanantarapaccayena paccayo ti ādīhi viruj-
jhati. Yam pi tattha vadanti dhammānaṃ samuṭṭhāpana-
samatthatā na parihāyati, bhāvanābalena pana vāritattā
dhammā samanantarā nuppajjantī ti, tam pi kālānantara-
tāya abhāvam eva sādheti. Bhāvanābalena hi tattha kālā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Tikapaṭṭhāna.
2 Dhs. 642 f., 1306 f.

[page 535]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 535
nantaratā n'; atthī ti mayam pi etad-eva vadāma. Yasmā ca
kālānantaratā n'; atthi, tasmā samanantarapaccayatā na
yujjati. Kālānantaratāya hi tesaṃ samanantarapaccayo
hotī ti laddhi, tasmā abhinivesaṃ akatvā vyañjanamattato
p'; ettha nānākaraṇam paccetabbaṃ, na atthato. Kathaṃ?
N'; atthi etesaṃ antaran ti hi anantarā, saṇṭhānābhāvato
suṭṭhu anantarā ti samanantarā.
Uppajjamāno va saha uppādanabhāvena upakārako
dhammo sahajātapaccayo, pakāsassa padīpo viya. So arū-
pakkhandhādivasena chabbidho hoti. Yath'; āha: cattāro
khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo.
Cattāro mahābhutā aññamaññaṃ, okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ
aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpā-
naṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, rūpino dhammā arūpīnaṃ
dhammānaṃ kañci1 kāle sahajātapaccayena paccayo, kañci1
kāle na sahajātapaccayena paccayo ti.2 Idaṃ hadayavatthum
eva sandhāya vuttaṃ.
Aññamaññaṃ uppādanūpatthambhanabhāvena upakā-
rako dhammo aññamaññapaccayo, aññamaññūpatthambha-
kaṃ ti daṇḍakaṃ viya. So arūpakkhandhādivasena tividho
hoti. Yath'; āha:- cattāro khandhā arūpino aññamaññapac-
cayena paccayo. Cattāro mahābhūtā ...pe... okkantikkhaṇe
nāmarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayo ti2.
Adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārako dhammo
nissayapaccayo, tarucittakammādīnaṃ pathavīpaṭādayo viya.
So:- cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ nissayapaccayena
paccayo ti2 evaṃ sahajāte vuttanayen'; eva veditabbo. Chaṭ-
ṭho pan'; ettha koṭṭhāso:- cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇa-
dhātuyā ...pe... sota-, ghāna-, jivhā-, kāy'; āyatanaṃ
kāyaviññāṇadhātuyā taṃ-sampayuttakānañ ca dhammānaṃ
nissayapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāyamanodhātu
ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ-rūpaṃ manodhātuyā
ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃ-sampayuttakānañ ca dhammā-
naṃ nissayapaccayena paccayo ti2 evaṃ vibhatto.
Upanissayapaccayo ti ettha pana ayaṃ tāva vacanattho:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm kiñci-.
2 Tikapaṭṭhāna.

[page 536]
536 XVII. Paññābhūminiddeso
tad-adhīnavuttitāya attano phalena nissito na paṭikkhitto
ti nissayo. Yathā pana bhuso āyāso upāyāso, evam bhuso
nissayo upanissayo. Balavakāraṇass'; etaṃ adhivacanaṃ,
tasmā balavakāraṇabhāvena upakārako dhammo upanissa-
yapaccayo ti veditabbo.
So ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo, pakatūpanis-
sayo ti tividho hoti.
Tattha:- dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ
katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni garuṃ
katvā paccavekkhati, jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā
paccavekkhati. Sekhā gotrabhuṃ garuṃ katvā paccavekkhanti,
vodānaṃ garuṃ katvā paccavekkhanti. Sekhā maggā vuṭṭha-
hitvā maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantī ti1 evaṃ ādinā
nayena ārammaṇūpanissayo tāva ārammaṇādhipatinā sad-
dhiṃ nānattaṃ akatvā va vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ
garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti, taṃ niyamato tesu
ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti. Iti garukātabbaṭṭhena2
ārammaṇādhipati balavakāraṇaṭṭhena ārammaṇūpanissayo
ti evam etesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.
Anantarūpanissayo pi:- purimā purimā kusalā khandhā
pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ upanis-
sayapaccayena paccayo ti1 adinā nayena anantarapaccayena
saddhiṃ nānattaṃ akatvā va vibhatto. Mātikānikkhepe pana
tesaṃ:- cakkhuviññāṇadhātu taṃ-sampayuttakā ca dhammā
manodhātuyā taṃ-sampayuttakānañ ca dhammānaṃ anantara-
paccayena paccayo ti1 ādinā nayena anantarassa:- purimā
purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ
dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayo ti ādinā nayena
upanissayassa āgatattā nikkhepe viseso atthi. So pi
atthato ekībhāvam eva gacchati. Evaṃ sante pi attano
attano anantarā anurūpassa cittuppādassa pavattanasamattha-
tāya anantaratā, purimacittassa pacchimacittuppādane bala-
vatāya anantarūpanissayatā veditabbā. Yathā hi hetu-
paccayādisu kiñci dhammaṃ vinā pi cittaṃ uppajjati, na
evaṃ anantaracittaṃ vinā cittassa uppatti nāma atthi,

--------------------------------------------------------------------------
1 Tikapaṭṭhāna.
2 Bhm -kattabbamattaṭṭhena.

[page 537]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 537
tasmā balavapaccayo hoti. Iti attano attano anantarā
anurūpacittuppādanavasena anantarapaccayo, balavakāra-
ṇavasena anantarūpanissayo ti evam etesaṃ nānattaṃ vedi-
tabbaṃ.
Pakatūpanissayo pana pakato upanissayo pakatūpanissayo.
Pakato nāma attano santāne nipphādito vā, saddhā-sīlādi
upasevito vā, utubhojanādi pakatiyā eva vā upanissayo
pakatūpanissayo, ārammaṇānantarehi asammisso ti attho.
Tassa:- pakatūpanissayo saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti,
sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti,
vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti,
samāpattiṃ uppādeti. Sīlaṃ ,sutaṃ, cāgaṃ, paññaṃ upanis-
sāya dānaṃ deti ...pe... samāpattiṃ uppādeti. Saddhā,
sīlaṃ, sutaṃ, cāgo, paññā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa
paññāya upanissayapaccayena paccayo ti1 ādinā nayena ane-
kappakārato pabhedo veditabbo. Iti ime saddhādayo pa-
katā c'; eva balavakāraṇaṭṭhena upanissayā cā ti pakatūpa-
nissayo ti.
Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārako
dhammo purejātapaccayo. So pañcadvāre vatthārammaṇa-
hadayavatthuvasena ekādasavidho hoti. Yath'; āha: cak-
khāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃ-sampayuttakānañ ca
dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Sota- ...pe...
ghānā-, jivhā-, kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ . . . sadda-, gandha-,
rasa-, phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃ-sampayut-
takānañ ca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Rūpa-,
sadda-, gandha-, rasa-, phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā, yaṃ
rūpaṃ2 nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti,
taṃ rūpaṃ manodhātuyā taṃ-saṃpayuttakānañ ca dhammānaṃ
purejātapaccayena paccayo, manoviññāṇadhātuyā taṃ-sam-
payuttakānañ ca dhammānaṃ kiñci3 kāle purejātapaccayena
paccayo, kiñci3 kāle na purejātapaccayena paccayo ti1.
Purejātānaṃ rūpadhammānaṃ upatthambhakattena upa-
kārako arūpadhammo pacchājātapaccayo, gijjhapotakasarī-
rānaṃ āhārāsā cetanā viya, tena vuttaṃ:- pacchājātā citta-

--------------------------------------------------------------------------
1 Tikapaṭṭhāna.
2 Cf. Compendium, p. 278.
3 Sh kañci.

[page 538]
538 XVII. Paññābhūminiddeso
cetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapacca-
yena paccayo ti1.
Āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvāya upa-
kārako dhammo āsevanapaccayo, ganthādisu purimapurimā-
bhiyogo viya, so kusalākusalakiriyajavanavasena tividho
hoti. Yath'; āha:- purimā purimā kusalā dhammā pacchimā-
naṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena
paccayo. Purimā purimā akusalā ...pe... kiriyāvyākatā
dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyāvyākatānaṃ dham-
mānaṃ āsevanapaccayena paccayo ti1.
Cittappayogasankhātena kiriyabhāvena upakārako dhammo
kammapaccayo. So nānakkhaṇikāya c'; eva kusalākusalace-
tanāya sahajātāya ca sabbāya pi cetanāya vasena duvidho
hoti. Yath'; āha:- kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khan-
dhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo. Saha-
jātā cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ-samuṭṭhānā-
nañ ca rupānaṃ kammapaccayena paccayo ti1.
Nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako
vipākadhammo vipākapaccayo. So pavatte taṃ-samuṭṭhā-
nānaṃ paṭisandhiyaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ sabbattha ca
sampayuttadhammānaṃ paccayo hoti. Yath'; āha:- vipākā-
vyākato eko khandho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhā-
nānañ ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo ...pe...
paṭisandhikkhaṇe vipākāvyākato eko dhammo tiṇṇannaṃ khan-
dhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ ... tayo khandhā ekassa khan-
dhassa ... dve khandhā dvinnaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpā-
naṃ vipākapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa vipāka-
paccayena paccayo ti1.
Rūpārūpānaṃ upatthambhakaṭṭhena2 upakārakā cattāro
āhārā āhārapaccayo. Yath'; āha:- kabaḷinkāro āhāro imassa
kayassa āhārapaccayena paccayo. Arūpino āhārā sampayut-
takānaṃ dhammānaṃ taṃ-samuṭṭhānānañ rūpānaṃ āhāra-
paccayena paccayo ti.1 Pañhāvāre pana:- paṭisandhikkhaṇe
vipākāvyākatā āhārā taṃ-sampayuttakānaṃ khandhānaṃ
kaṭattā ca rūpānaṃ āhārāpaccayena paccayo ti1 pi vuttaṃ.
Adhipatiyaṭṭhena upakārakā itthindriya-purisindriyavajjā

--------------------------------------------------------------------------
1 Tikapaṭṭhāna.
2 Cf. p. 537, 1. 34.

[page 539]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 539
vīsatindriyā indriyapaccayo. Tattha cakkhundriyādayo arū-
padhammānaṃ yeva, sesā rūpārūpānaṃ paccayā honti.
Yath'; āha:- cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ... pe
... sota-, ghāna-, jivhā-, kāyindriyaṃ kāyaviññāṇadhātuyā
taṃ-sampayuttakānañ ca dhammānaṃ indriyapaccayena pac-
cayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattā rūpānaṃ indriyapaccayena
paccayo. Arūpino indriyā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ
taṃ-samuṭṭhānānañ ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo
ti. Pañhāvāre pana:- paṭisandhikkhaṇe vipākāvyākatā indri-
yā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriya-
paccayena paccayo ti1 pi vuttaṃ.
Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni, ṭhapetvā dvipañca-viñ-
ñāṇesu sukhadukkhavedanā dvayaṃ, sabbāni pi kusalādi-
bhedāni satta jhānangāni jhānapaccayo. Yath'; āha:- jhā-
nangāni jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ-samuṭṭhā-
nānañ ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo ti. Pañhāvāre
pana:- paṭisandhikkhaṇe vipākāvyākatāni jhānangāni sam-
payuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapacca-
yena paccayo ti pi vuttaṃ.
Yato tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādibhedāni
dvādasa maggangāni maggapaccayo. Yath'; āha:- maggan-
gāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ-samuṭṭhānānañ
ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo ti. Pañhāvāre pana:-
paṭisandhikkhaṇe vipākāvyākatāni maggangāni sampayutta-
kānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena
paccayo ti pi vuttaṃ. Ete pana dve pi jhānamaggapaccayā
dvipañca-viññāṇāhetukacittesu na labbhantī ti veditabbā.
Ekavatthuka-ekārammaṇa-ekuppāda-ekanirodhasankhārena
sampayuttabhāvena upakārakā arūpadhammā sampayutta-
paccayo. Yath'; āha:- cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ
sampayuttapaccayena paccayo ti.
Ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino dham-
mā arūpīnaṃ dhammānaṃ arūpino pi rūpīnaṃ vippayutta-
paccayo. So sahajāta-pacchājāta-purejātavasena tividho hoti.
Vuttaṃ h'; etaṃ:- sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānā-
naṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchajātā ku-

--------------------------------------------------------------------------
1 This and nine following quotations are from Tikapaṭthāna.

[page 540]
540 XVII. Paññābhūminiddeso
salā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena
paccayo ti. Avyākatapadassa pana sahajātavibhange:-
paṭisandhikkhaṇe vipākāvyākatā khandhā kaṭattā rūpānaṃ
vippayuttapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa, vatthu
khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo ti pi vuttaṃ.
Purejātaṃ pana cakkhundriyādi-vatthuvasen'; eva veditab-
baṃ. Yath'; āha:- purejātaṃ cakkhāyatanaṃ viññāṇassa
...pe... kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapacca-
yena paccayo. Vatthu vipākāvyākatānaṃ kiriyāvyākatānaṃ
khandhānaṃ ...pe... vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ ...
pe... vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena
paccayo ti.
Paccuppannalakkhaṇena atthibhāvena tādisass'; eva dham-
massa upatthambhakattena1 upakārako dhammo atthipaccayo.
Tassa arūpakkhandha-mahābhūta-nāmarūpa-cittacetasika-
mahābhūta-āyatana-vatthuvasena sattadhā mātikā nikkhittā.
Yath'; āha:- cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ atthipac-
cayena paccayo. Cattāro mahābhūtā okkantikkhaṇe nāma-
rūpaṃ aññamaññaṃ ... cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhā-
nānaṃ rūpānaṃ ... mahābhūtā upādārūpānaṃ ... cakkhā-
yatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ...pe... kāyāyatanaṃ ...
pe ... rūpāyatanaṃ ...pe... phoṭṭhabbāyatanaṃ kāya-
viññāṇadhātuyā taṃ-sampayuttakānañ ca dhammānaṃ atthi-
paccayena paccayo. Rūpāyatanaṃ ...pe... phoṭṭhabbāya-
tanaṃ manodhātuyā taṃ-sampayuttakānañ ca dhammānaṃ
... yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu
ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā
ca taṃ-sampayuttakānañ ca dhammānaṃ atthipaccayena pac-
cayo ti. Pañhāvāre pana: sahajātaṃ purejātaṃ pacchā-
jātaṃ āhāraṃ indriyan ti pi nikkhipitvā sahajāte tāva:-
eko khandho tiṇṇanṇaṃ khandhānaṃ taṃ-samuṭṭhānānañ ca
rūpānaṃ atthipaccayena paccayo ti ādinā nayena niddeso
kato. Purejāte purejātānaṃ cakkhādīnaṃ vasena niddeso
kato. Pacchājāte purejātassa imassa kāyassa pacchājātā-
naṃ cittacetasikānaṃ paccayavasena niddeso kato. Āhā-
rindriyesu kabaḷinkāro āhāro imassa kāyassa atthipaccayena

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. p. 538, n. 2.

[page 541]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 541
paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattā rūpānaṃ atthipacca-
yena paccayo ti evaṃ niddeso kato ti.
Attano anantarā uppajjamānānaṃ arūpadhammānaṃ pa-
vatti okāsadānena upakārakā samanantaraniruddhā arūpa-
dhammā n'; atthipaccayo. Yath'; āha:- samanantaraniruddhā
cittacetasikā dhammā paccuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dham-
mānaṃ n'; atthipaccayena paccayo ti.
Te eva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayo. Yath'
āha:- samanantaravigatā cittacetasikā dhammā paccuppānnā-
naṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ vigatapaccayena pac-
cayo ti.
Atthipaccayadhammā eva ca avigatabhāvena upakārakattā
avigatapaccayo ti veditabbā. Desanāvilāsena pana tathā
vinetabba-veneyyavasena vā ayaṃ duko vutto, ahetukadu-
kaṃ vatvā pi hetuvippayuttaduko viyā ti.
Evam imesu catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ avijjā:-
Paccayo hoti puññānaṃ duvidhā 'nekadhā pana
paresaṃ, pacchimānaṃ sā ekadhā paccayo matā.
Tattha puññānaṃ duvidhā ti ārammaṇapaccayena ca
upanissayapaccayena cā ti dvedhā paccayo hoti. Sā hi avij-
jaṃ khayato vayato sammasanakāle kāmāvacarānaṃ puññā-
bhisankhārānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo hoti. Abhiñ-
ñācittena samohacittajānanakāle rūpāvacarānaṃ, avijjāsam-
atikkamatthāya pana dānādīni c'; eva kāmāvacarapuñña-
kiriyavatthūni pūrentassa rūpāvacarajjhānāni ca uppā-
dentassa dvinnam pi tesaṃ upanissayapaccayena paccayo
hoti. Tathā avijjāsamūḷhattā kāmabhava-rūpabhavasam-
pattiyo patthetvā tān'; eva puññāni karontassa.
Anekadhā pana paresan ti apuññābhisankhārānaṃ aneka-
dhā paccayo hoti. Kathaṃ? Esā hi avijjaṃ ārabbha-
rāgādīnaṃ uppajjanakāle ārammaṇapaccayena garuṃ katvā,
assādanakāle ārammaṇādhipati-ārammaṇūpanissayehi avij-
jāsamūḷhassa anādīnavadassāvino pāṇātipātādīni karontassa
upanissayapaccayena, dutiyajavanādīnaṃ anantara-samanan-
tara-anantarūpanissay'-āsevana-n'; atthi-vigatapaccayehi, yaṃ
kiñci akusalaṃ karontassa hetusahajāta-aññamanna-nissaya-
sampayutta-atthi-avigatapaccayehī ti anekadhā paccayo hoti.
Pacchimānaṃ sā ekadhā paccayo matā ti āneñjābhisankhārā-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 542]
542 XVII. Paññābhūminiddeso
naṃ upanissayapaccayen'; eva ekadhā paccayo matā; so
pan'; assā upanissayabhāvo puññābhisankhāre vuttanayen'
eva veditabbo ti.
Etth'; āha:- kiṃ pan'; āyam: ekā va avijjā sankhārānaṃ
paccayo, udāhu aññe pi paccayā santī ti? Kiṃ pan'; ettha
yadi tāva ekā va ekakāraṇavādo āpajjati; atha aññe pi santi
avijjāpaccayā sankhārā ti ekakāraṇaniddeso n'; upapajjatī
ti? Na n'; upapajjati. Kasmā? Yasmā.
Ekaṃ na ekato idha n'; ānekam anekato pi no ekaṃ,
phalam atthi, atthi pana ekahetuphaladīpane attho.
Ekato hi kāraṇato na idha kiñci ekaṃ phalam atthi, na ane-
kaṃ, nā pi anekehi kāraṇehi ekaṃ. Anekehi pana kāraṇehi
anekam eva hoti. Tathā hi anekehi utu-pathavī-bīja-salila-
sankhātehi kāraṇehi anekam eva rūpagandharasādi1 ankura-
sankhātaṃ phalaṃ uppajjamānaṃ dissati. Yaṃ pan'; etaṃ
avijjāpaccayā sankhārā, sankhārapaccayā viññāṇan ti ekahe-
tuphaladīpanaṃ kataṃ, tattha attho atthi, payojanaṃ vijjati.
Bhagavā hi katthaci padhānattā,2 katthaci pākaṭattā, kat-
thaci asādhāraṇattā, desanāvilāsassa ca veneyyānañ ca anurū-
pato ekam eva hetuṃ vā phalaṃ vā dīpeti, phassapaccayā
vedanā ti hi padhānattā2 ekam eva hetuphalam āha. Phasso
hi vedanāya padhānahetu,3 yathāphassaṃ vedanāvavatthā-
nato. Vedanā ca phassassa padhānaphalaṃ yathā vedanaṃ
phassavavatthānato. Semhasamuṭṭhānā ābādhā ti4 pākaṭattā
ekaṃ hetum āha, pākaṭo hi ettha semho, na kammādayo.
Ye keci, bhikkhave, akusalā dhammā, sabbe te ayoniso manasi-
kāramūlakā ti5 asādhāraṇattā ekaṃ hetum āha, asādhāraṇo
hi ayoniso manasikāro akusalānaṃ, sādhāraṇāni vatthāram-
maṇādīnī ti. Tasmā ayam idha avijjā vijjamānesu pi aññesu
vatthārammaṇasahajātadhammādisu sankhārakāraṇesu: assā-
dānupassino taṇhā pavaḍḍhatī ti ca: avijjāsamudayā āsava-
samudayo ti4 ca vacanato aññesam pi taṇhādīnaṃ sankhāra-
hetūnaṃ hetū ti padhānattā2:- avidvā, bhikkhave, avijjāgato
puññābhisankhāram pi abhisankharotī ti6 pākaṭattā asādhāra-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -rasādikaṃ.
2 Bhm paṭṭhānattā.
3 Bhm paṭṭhāna-.
4 Not traced.
5 Cf. S. v, 91.
6 See above, p. 532, n. 2.

[page 543]
Avijjāpaccayā sankhārā-vitthārakathā 543
ṇattā ca sankhārānaṃ hetubhāvena dīpitā ti veditabbā.
Eten'; eva ca ekekahetuphaladīpanaparihāravacanena sabbat-
tha ekekahetuphaladīpane payojanaṃ veditabban ti.
Etth'; āha:- evaṃ sante pi ekantāniṭṭhaphalāya sāvajjāya
avijjāya, kathaṃ puññāneñjābhisankhārapaccayattaṃ yuj-
jati, na hi nimbabījato ucchu uppajjatī ti? Kathaṃ na
yujjissati? Lokasmiṃ hi
Viruddho c'; āviruddho ca, sadisāsadiso tathā,
dhammānaṃ paccayo siddho vipākā eva te ca na.
Dhammānaṃ hi ṭhānasabhāvakiccādi-viruddho c'; āviruddho
ca paccayo loke siddho, purimacittaṃ hi aparacittassa ṭhāna-
viruddho, paccayo purimasippādi-sikkhā ca pacchā pavat-
tamānānaṃ sippādi-kiriyānaṃ, kammaṃ rūpassa sabhāva-
viruddho paccayo. Khīrādīni ca dadhi-ādīnaṃ, āloko cak-
khuviññāṇassa kiccaviruddho. Gulādayo ca āsavādīnaṃ,
cakkhurūpādayo pana cakkhuviññāṇādīnaṃ ṭhānāviruddhā
paccayā. Purimajavanādayo pacchimajavanādīnaṃ sabhāvā
viruddhā kiccā viruddhā ca, yathā ca viruddhāviruddhā pac-
cayā siddhā, evaṃ sadisāsadisā pi, sadisam eva hi utu-āhāra-
sankhātaṃ rūpaṃ rūpassa paccayo. Sālibījādīni ca sāli-
phalādīnaṃ, asadisam pi rūpaṃ arūpassa arūpañ ca rūpassa
paccayo hoti. Golomāviloma-visāṇa-dadhi-tila-piṭṭhādīni ca
dabbhabhūtinakādīnaṃ.1 Yesañ ca dhammānaṃ te virud-
dhāviruddhasadisāsadisā paccayā, na te dhammā tesaṃ
dhammānaṃ vipākā eva. Iti ayaṃ avijjā vipākavasena
ekantāniṭṭhaphalā sabhāvavasena sāvajjā pi samānā sabbe-
sam pi etesaṃ puññābhisankhārādīnaṃ yathānurūpaṃ ṭhā-
nakiccasabhāvaviruddhāviruddhapaccayavasena sadisāsadisa-
paccayavasena ca paccayo hotī ti veditabbā.
So c'; assā paccayabhāvo, yassa hi dukkhādisu avijjāsan-
khātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantā-
disu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā
tassa hetubhūte tividhe pi sankhāre ārabhatī ti ādinā nayena
vutto eva.
Api ca ayaṃ añño pi pariyāyo:-
Cutūpapāte saṃsāre sankhārānañ ca lakkhaṇe,
yo paṭiccasamuppanna-dhammesu ca vimuyhati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm dabbā-; Bh dabbābhūtanak-.

[page 544]
544 XVII. Paññābhūminiddeso
Abhisankharoti so1 ete sankhāre tividhe yato,
avijjā paccayo tesaṃ tividhānaṃ ayaṃ tato ti.
Kathaṃ pana yo etesu vimuyhati, so tividhe p'; ete sankhāre
karotī ti ce? Cutiyā tāva vimūḷho sabbattha khandhānaṃ
bhedo maraṇan ti cutiṃ agaṇhanto: satto marati, sattassa
dehantarasankamanan ti ādīni vikappeti. Upapāte vimūlho
sabbattha khandhānaṃ pātubhāvo jātī ti upapātaṃ agaṇ-
hanto: satto uppajjati, sattassa navasarīrapātubhāvo ti
ādīni vikappeti. Saṃsāre vimuḷho yo esa.
Khandhānañ ca paṭipāṭi dhātu-āyatanāna ca,
abbocchinnaṃ vattamānaṃ2 saṃsāro ti pavuccatī ti.
Evaṃ vaṇṇito saṃsāro. Taṃ evaṃ agaṇhanto: ayaṃ satto
asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchati, parasmā lokā imaṃ lokaṃ
āgacchatī ti ādīni vikappeti. Sankhārānaṃ lakkhaṇe vimūḷho
sankhārānaṃ sabhāvalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhanañ ca agaṇ-
hanto sankhāre attato attaniyato dhuvato sukhato subhato
vikappeti. Paṭiccasamuppannadhammesu vimūḷho avijjādīhi
sankhārādīnaṃ pavattiṃ agaṇhanto: attā jānāti vā na jānāti
vā; so eva karoti ca kāreti ca; paṭisandhiyaṃ uppajjati,
tassa aṇu issarādayo kalalādi-bhāvena sarīraṃ saṇṭhapentā
indriyāni sampādenti, so indriyasampanno phusati vediyati
taṇhīyati upādiyati ghaṭīyati; so puna bhavantare bhavatī
ti vā; sabbe sattā niyati-sangatibhāvapariṇatā ti vā vikappeti.
So avijjāya andhīkato evaṃ vikappento, yathā nāma andho
pathaviyaṃ vicaranto maggam pi amaggam pi thalam pi
ninnam pi samam pi visamam pi paṭipajjati, evaṃ puññam
pi apuññam pi āneñjābhisankhāram pi abhisankharotī ti.
Ten'; etaṃ vuccati:-
Yathā pi nāma jaccandho naro apariṇāyako,
ekadā yāti maggena kummaggenā pi ekadā,
saṃsāre saṃsaraṃ bālo tathā apariṇāyako,
karoti ekadā puññaṃ apuññam api ekadā,
yadā ca ñatvā so dhammaṃ saccāni abhisamessati,
tadā avijjūpasamā upasanto carissatī ti.
Ayaṃ avijjāpaccayā sankhārā ti padasmiṃ
vitthārakathā mukhaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm omit.
2 Bhm -mānā.

[page 545]
Sankhārapaccayā viññāṇa-vitthārakathā 545
Sankhārapaccayā viññāṇa-pade viññāṇan ti cakkhuviññā-
ṇādi chabbidhaṃ. Tattha cakkhuviññāṇaṃ kusalavipākaṃ
akusalavipākan ti duvidhaṃ hoti, tathā sota-ghāna-jivhā-kā-
yaviññāṇāni. Manoviññāṇaṃ kusalākusalavipākā dve mano-
dhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha sahetu-
kāni kāmāvacaravipākacittāni, panca rūpāvacarāni, cattāri
arūpāvacarānī ti bāvīsati-vidhaṃ hoti. Iti imehi chahi
viññāṇehi sabbāni pi battiṃsa lokiyavipākaviññāṇāni sanga-
hitāni honti. Lokuttarāni pana vaṭṭakathāya na yujjantī
ti na gahitāni.
Tattha siyā:- kathaṃ pan'; etaṃ jānitabbaṃ idaṃ vuttap-
pakāraṃ viññāṇaṃ sankhārapaccayā hotī ti? Upacita-
kammābhāve vipākābhāvato, vipākaṃ h'; etaṃ, vipākañ
ca na upacitakammābhāve uppajjati. Yadi uppajjeyya,
sabbesaṃ sabbavipākāni uppajjeyyuṃ; na ca uppajjantī ti
jānitabbam etaṃ sankhārapaccayā, idaṃ viññāṇaṃ hotī ti.
Katarasa sankhārapaccayā, kataraṃ viññāṇan ti ce?
Kāmāvacarapuññābhisankhārapaccayā tāva kusalavipākāni
pañca cakkhuviññāṇādīni, manoviññāṇe ekā manodhātu, dve
manoviññāṇadhātuyo aṭṭha kāmāvacaravipākānī ti soḷasa.
Yath'; āha:- kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upa-
citattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Sota-,
ghāna-, jivhā-, kāyaviññāṇaṃ1 ... vipākā manodhātu uppannā
hoti2 ... somanassasahagatā manoviññāṇadhātu uppannā
hoti3 ... upekkhāsahagatā manoviññāṇadhātu uppannā hoti4
... somanassasahagatā ñāṇasampayuttā ... somanassasaha-
gatā ñāṇasampayuttā sasankhārena ... somanassasahagatā
ñāṇavippayuttā ... somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sa-
sankhārena ... upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā ... upek-
khāsahagatā ñāṇasampayuttā sasankhārena ... upekkhāsaha-
gatā ñāṇavippayuttā ... upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā
sasankhārenā ti.5 Rūpāvacarapuññābhisankhārapaccayā pa-
na pañca rūpāvacaravipākāni. Yath'; āha:- tass'; eva rūpā-
vacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākam

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhs. 431, 443.
2 Ibid. 455.
3 Ibid. 469.
4 Ibid. 484.
5 Ibid. 498.

[page 546]
546 XVII. Paññābhūminiddeso
vivicc'; eva kāme hi paṭhamaṃ jhānaṃ ...pe... pañcamaṃ
jhānaṃ upasampajja viharatī ti.1 Evaṃ puññābhisankhāra-
paccayā ekavīsatividhaṃ viññāṇaṃ hoti. Apuññābhisan-
khārapaccayā pana akusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇā-
dīni, ekā manodhātu, ekā manoviññāṇadhātū ti evaṃ satta-
vidhaṃ viññāṇaṃ hoti. Yath'; āha:- akusalassa kammassa
katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti
... sota-, ghāna-, jivhā-, kāya-viññāṇaṃ ... vipākā mano-
dhātu ... vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hotī ti2.
Āneñjābhisankhārapaccayā pana cattāri arūpavipākānī ti
evaṃ catubbidhaṃ viññāṇaṃ hoti. Yath'; āha:- tass'; eva
arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipā-
kaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā ... ākāsānañ-
cāyatanasaññāsahagataṃ, ... viññāṇañcā ... ākiñcaññā-
... nevasaññā-nāsaññāyatanasahagataṃ sukhassa ca duk-
khassa ca pahānā ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vi-
haratī ti.3 Evaṃ sankhārapaccayā yam viññāṇaṃ hoti,
taṃ ñatvā idāni 'ssa evaṃ pavatti veditabbā.
Sabbam eva hi idaṃ pavattipaṭisandhivasena dvedhā pavat-
tati. Tattha: dve pañca viññāṇāni, dve manodhātuyo,
somanassasahagatā ahetukamanoviññāṇadhātū ti imāni te-
rasa pañca vokārabhave pavattiyaṃ yeva pavattanti; sesāni
ekūnavīsati tīsu bhavesu yathānurūpaṃ pavattiyam pi
paṭisandhiyam pi pavattanti. Kathaṃ? Kusalavipākāni
tāva cakkhuviññāṇādīni pañca kusalavipākena akusalavipā-
kena vā nibbattassa yathākkamaṃ paripākaṃ upagatindri-
yassa cakkhādīnaṃ āpāthagataṃ iṭṭhaṃ iṭṭhamajjhattaṃ
vā rūpādi-ārammaṇaṃ ārabbha cakkhādi-pasādaṃ nissāya
dassana-savana-ghāyana-sāyana-phusanakiccaṃ sādhayamā-
nāni pavattanti. Tathā akusalavipākāni pañca. Kevalaṃ
hi tesam aniṭṭhaṃ aniṭṭhamajjhattaṃ vā ārammaṇaṃ hoti.
Ayam eva viseso. Dasa pi c'; etāni niyatadvārārammaṇa-
vatthuṭṭhānāni niyatakiccān'; eva ca bhavanti. Tato kusa-
lavipākānaṃ cakkhuviññāṇādīni anantarā kusalavipākā ma-
nodhātu tesaṃ yeva ārammaṇaṃ ārabbha hadayavatthuṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhs. 499.
2 Ibid. 556, 562, 564.
3 Ibid. 501-4.

[page 547]
Sankhārapaccayā viññāṇa-vitthārakathā 547
nissāya sampapaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā pavattati;
tathā akusalavipākānaṃ anantarā akusalavipākā. Idañ
ca pana dvayaṃ aniyatadvārārammaṇaṃ, niyatavatthuṭṭhā-
naṃ, niyatakiccañ ca hoti. Somanassasahagatā pana ahe-
tukamanoviññāṇadhātu kusalavipākamanodhātuyā anantarā
tassā eva ārammaṇaṃ ārabbha hadayavatthuṃ nissāya san-
tīraṇakiccaṃ sādhayamānā chasu dvāresu balavārammaṇe
kāmāvacarasattānaṃ yebhuyyena lobhasampayuttajavanā-
vasāne bhavangavīthiṃ pacchinditvā javanena gahitāram-
maṇe tadārammaṇavasena sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā pavat-
tatī ti Majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Abhidhammaṭṭha-
kathāyaṃ pana tadārammaṇe dve cittavārā āgatā. Idaṃ
pana cittaṃ tadārammaṇan ti ca piṭṭhibhavangan ti cāti dve
nāmāni labhati. Aniyatadvārāmmaṇaṃ niyatavatthukaṃ
aniyataṭṭhānakiccañ ca hotī ti. Evaṃ tāva terasa pañca-
vokārabhave pavattiyaṃ yeva pavattantī ti veditabbāni.
Sesesu ekūnavīsatiyā na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā
na pavattati. Pavattiyam pana kusalākusalavipākā tāva
dve ahetukamanoviñāñṇadhātuyo pañcadvāre kusalākusala-
vipākamanodhātūnaṃ anantarā santīraṇakiccaṃ, chasu dvā-
resu pubbe vuttanayen'; eva tadārammaṇakiccam, attanā
dinnapaṭisandhito uddhaṃ asatibhavangupacchedake cittup-
pāde bhavangakiccaṃ, ante cutikiccañ cā ti cattāri kiccāni
sādhayamānā niyatavatthukā aniyatadvārārammaṇaṭṭhāna-
kiccā hutvā pavattanti. Aṭṭha kāmāvacarasahetukacittāni
vuttanayen'; eva chasu dvāresu tadārammaṇakiccaṃ, attanā
dinnapaṭisandhito uddhaṃ asatibhavangupacchedake cittup-
pāde bhavangakiccaṃ, ante cutikiccañ cā ti tīṇi kiccāni
sādhayamānāni niyatavatthukāni aniyatadvārārammaṇaṭ-
ṭhānakiccāni hutvā pavattanti. Pañca rūpāvacarāni cattāri
ca āruppāni attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asatibhavan-
gupacchedake cittuppāde bhavangakiccaṃ, ante cutikiccañ
cā ti kiccadvayaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tesu rūpā-
vacarāni niyatavatthārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni, ita-
rāni niyatavatthukāni niyatārammaṇāni aniyataṭṭhānakic-
cāni hutvā pavattantī ti evaṃ tāva battiṃsavidham pi
viññāṇaṃ pavattiyaṃ sankhārapaccayā pavattati.
Tatrā 'ssa te te sankhārā kammapaccayena ca upanissaya-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 548]
548 XVII. Paññābhūminiddeso
paccayena ca paccayā honti. Yaṃ pana vuttaṃ1: sesesu
ekūnavīsatiyā na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na
pavattatī ti, taṃ atisankhittattā dubbijānaṃ ten'; assa vit-
thāranayadassanatthaṃ vuccati: (1) kati paṭisandhiyo?
(2) Kati paṭisandhicittāni? (3) Kena kattha paṭisandhi hoti?
(4) Kiṃ paṭisandhiyā ārammaṇan ti ?
(1) Asaññapaṭisandhiyā saddhiṃ vīsati paṭisandhiyo. Vut-
tappakārān'; eva ekūnavīsati paṭisandhicittāni. Tattha aku-
salavipākāya ahetukamanoviññāṇadhātuyā apāyesu paṭi-
sandhi hoti. Kusalavipākāya manussaloke jaccandhajāti
badhirajāti ummattakajāti eḷamūga-napuṃsakādīnaṃ aṭṭhahi
sahetukakāmāvacaravipākehi devesu c'; eva manussesu ca
puññavantānaṃ paṭisandhi hoti. Pañcahi rūpāvacaravipā-
kehi rūpībrahmaloke, catūhi arūpāvacaravipākehi arūpaloke
ti. Yena ca yattha patisandhi hoti, sā eva tassa arūpāpaṭi-
sandhi nāma. Sankhepato pana paṭisandhīyā tīṇi āramma-
ṇāni honti atītaṃ, paccuppannaṃ na vattabbañ ca, asaññā-
paṭisandhi anārammaṇā ti. Tattha viññāṇañcāyatana-neva-
saññā-nāsaññāyatana-paṭisandhīnaṃ atītam eva ārammaṇaṃ,
dasannaṃ kāmāvacarānaṃ atītaṃ vā paccuppannaṃ vā.
Sesānaṃ na vattabbam eva. Evaṃ tīsu ārammaṇesu pavat-
tamānā pana paṭisandhi, yasmā atītārammaṇassa vā na-
vattabbārammaṇassa vā cuticittassa anantaram eva pavattati,
paccuppannārammaṇaṃ pana cuticittaṃ nāma n'; atthi,
tasmā dvīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya cutiyā anan-
tarā tīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya paṭisandhiyā
sugati-duggati-vasena pavattanākāro veditabbo. Seyyathī-
daṃ: kāmāvacarasugatiyaṃ tāva ṭhitassa pāpakammino
puggalassa: tāni 'ssa tasmiṃ samaye olambantī ti ādivacanato
maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ pāpakammaṃ vā
kammanimittaṃ vā manodvāre āpātham āgacchati, taṃ ārab-
bha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya javanavīthiyā
anantaraṃ bhavangavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittaṃ
uppajjati. Tasmiṃ niruddhe tad-eva āpāthagataṃ kammaṃ
vā, kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavi-
namitaṃ2 duggatipariyāpannaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 547, l. 17.
2 Bhm -balavanamitaṃ.

[page 549]
Sankhārapaccayā viññāṇa-vitthārakathā 549
Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā paṭi-
sandhi.
Aparassa maraṇasamaye vuttappakārakammavasena nara-
kādisu aggijālavaṇṇādikaṃ duggatinimittaṃ manodvāre
āpātham āgacchati. Tasmā, dvikkhattuṃ bhavange up-
pajjitvā niruddhe, taṃ ārammaṇaṃ ārabbha ekaṃ āvaj-
janaṃ maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca
javanāni dve tadārammaṇānī ti tīṇi vīthicittāni uppajjanti.
Tato bhavangavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ,
ettāvatā ekādasa cittakkhaṇā atītā honti. Ath'; assa avasesa-
pañca-cittakkhaṇāyuke tasmiṃ yeva ārammaṇe paṭisandhi-
cittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā
paccuppannārammaṇā paṭisandhi.
Aparassa maraṇasamaye pañcannaṃ dvārānaṃ aññata-
rasmiṃ rāgādi-hetubhūtaṃ hīnaṃ ārammaṇaṃ āpātham
āgacchati. Tassa yathākkamena uppanne votthapanāvasāne
maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca java-
nāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavangavi-
sayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā ca
dve bhavangāni, āvajjanaṃ, dassanaṃ. Sampaṭicchanaṃ,
santīraṇaṃ, votthapanaṃ, pañca javanāni, dve tadāramma-
ṇāni, ekaṃ cuticittan ti pañcadasa cittakkhaṇā atītā honti.
Ath'; āvasesa-ekacittakkhaṇāyuke tasmim yeva ārammaṇe
paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayam pi atītārammaṇāya cu-
tiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Esa tāva
atītārammaṇāya sugati-cutiyā anantarā atītapaccuppannā-
rammaṇāya duggati-paṭisandhiyā pavattanākāro.
Duggatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa vutta-
nayen'; eva taṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā
manodvāre āpātham āgacchatī ti kaṇhapakkhe sukkapakkhaṃ
ṭhapetvā sabbaṃ purimanayen'; eva veditabbaṃ. Ayaṃ
atītārammaṇāya duggati-cutiyā anantarā atītapaccuppan-
nārammaṇāya sugati-paṭisandhiyā pavattanākāro.
Sugatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa: tāni
'ssa tasmiṃ samaye olambantī ti ādivacanato maraṇamañce
nipannassa yathūpacitaṃ anavajjakammaṃ vā kammanimit-
taṃ vā manodvāre āpātham āgacchati, tañ ca kho upacita-

--------------------------------------------------------------------------
II. 12

[page 550]
550 XVII. Paññābhūminiddeso
kāmāvacarānavajjakammass'; eva. Upacitamahaggatakam-
massa pana kammanimittam eva āpātham āgacchati, taṃ
ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā
javanavīthiyā anantaraṃ bhavangavisayaṃ ārammaṇaṃ
katvā cuticittaṃ uppajjati, tasmiṃ niruddhe tam eva āpā-
thagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupac-
chinnakilesabalavinamitaṃ sugatipariyāpannaṃ1 paṭisan-
dhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā
atītārammaṇā vā na-vattabbārammaṇā vā paṭisandhi.
Aparassa maraṇasamaye kāmāvacara-anavajjakammava-
sena manussaloke mātukucchivaṇṇasankhātaṃ vā devaloke
uyyāna-vimāna-kappa-rukkhādi-vaṇṇasankhātaṃ vā, sugati-
nimittaṃ manodvāre āpātham āgacchati. Tassa duggati-
nimitte dassitānukkamen'; eva cuticittānantaraṃ paṭisandhi-
cittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā
paccuppannārammaṇā paṭisandhi.
Aparassa maraṇasamaye ñātakā: ayaṃ, tāta, tavatthāya
Buddhapūjā karīyati, cittaṃ pasādehī ti vatvā pupphadāma-
paṭākādivasena rūpārammaṇaṃ vā, dhammasavanatūriya-
pūjādi-vasena saddārammaṇaṃ vā, dhūmavāsagandhādiva-
sena gandhārammaṇaṃ vā: idaṃ, tāta, sāyassu tavatthāya
dātabba-deyyadhamman ti vatvā, madhuphāṇitādi-vasena
rasārammaṇaṃ vā: idaṃ, tāta, phusassu tavatthāya dātabba-
deyyadhamman ti vatvā, cīnapaṭṭasomārapaṭādi-vasena phoṭ-
ṭhabbārammaṇaṃ vā pañcadvāre upasaṃharanti. Tassa
tasmiṃ āpāthagate rūpādi-ārammaṇe yathākkamena uppan-
navotthapanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhū-
tavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti.
Tato bhavangavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ,
tadavasāne tasmiṃ yeva ekacittakkhaṇaṭhitike ārammaṇe
paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayam pi atītārammaṇāya cu-
tiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.
Aparassa pana pathavīkasiṇajjhānādivasena paṭiladdha-
mahaggatassa sugatiyaṃ ṭhitassa maraṇasamaye kāmāvaca-
rakusalakamma-kammanimitta-gatinimittānaṃ vā aññata-
raṃ pathavīkasiṇādikaṃ vā nimittaṃ mahaggatacittaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -balavanamitasugati-.

[page 551]
Sankhārapaccayā viññāṇa-vitthārakathā 551
vā manodvāre āpātham āgacchati, cakkhu-sotānaṃ vā aññata-
rasmiṃ kusaluppattihetubhūtaṃ paṇītam ārammaṇaṃ āpā-
tham āgacchati. Tassa yathākkamena uppannavotthapa-
nāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā
pañca javanāni uppajjanti. Mahaggatagatikānaṃ pana tadā-
rammaṇaṃ n'; atthi, tasmā javanānantaraṃ yeva bhavanga-
visayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ uppajjati.
Tass'; āvasāne kāmāvacaramahaggatasugatīnaṃ aññatara-
sugatipariyāpannaṃ yathūpaṭṭhitesu ārammaṇesu aññatarā-
rammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ na-vattab-
bārammaṇāya sugati-cutiyā anantarā atīta-paccuppanna-na-
vattabbārammaṇāni aññatarārammaṇā paṭisandhi. Eten'
ānusārena āruppacutiyā pi anantarā paṭisandhi veditabbā.
Ayaṃ atīta-na-vattabbārammaṇāya sugati-cutiyā anantarā
atīta-na-vattabba-paccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pa-
vattanākāro.
Duggatiyaṃ ṭhitassa pana pāpakammino vuttanayen'; eva
taṃ kammaṃ, kammanimittaṃ, gatinimittaṃ vā manodvāre,
pañcadvāre vā pana akusaluppattihetubhūtaṃ ārammaṇaṃ
āpātham āgacchati. Ath'; assa yathākkamena cuticittāva-
sāne duggati-pariyāpannaṃ tesu ārammaṇesu aññatarāram-
maṇaṃ paṭisandhi-cittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya
duggati-cutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya paṭi-
sandhiyā pavattanākāro ti.
Ettāvatā ekūnavīsatividhassā pi viññāṇassa paṭisandhi-
vasena pavatti dīpitā hoti. Tayidaṃ sabbam pi evaṃ:-
Pavattamānaṃ sandhimhi dvedhā kammena vattati,
missādīhi ca bhedehi bhedassa duvidhādiko.
Idaṃ hi ekūnavīsatividham pi vipākaviññāṇaṃ paṭisandhim
pi pavattamānā dvedhā kammena vattati. Yathāsakaṃ hi
etassa janakakammaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena c'
eva upanissayapaccayena ca paccayo hoti. Vuttaṃ h'; etaṃ:
kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa upanissayapaccayena pac-
cayo ti.1 Evaṃ vattamānassa pan'; assa missādīhi bhedehi
duvidhādiko pi bhedo veditabbo. Seyyathīdaṃ: idaṃ hi
paṭisandhivasena ekadhā pavattamānam pi rūpena saha

--------------------------------------------------------------------------
1 Tikapaṭṭhāna.

[page 552]
552 XVII. Paññābhūminiddeso
missāmissabhedato duvidhaṃ, kāmarūpārūpabhavabhedato
tividhaṃ, aṇḍaja-jalābuja-saṃsedaja-opapātikayonivasena ca-
tubbidhaṃ, gativasena pañcavidhaṃ, viññāṇaṭṭhitivasena
sattavidhaṃ, sattāvāsavasena aṭṭhavidhaṃ hoti. Tattha:-
Missaṃ dvidhā bhāvabhedā sabhāvaṃ tattha ca dvidhā,
dve vā tayo vā dasakā omato ādinā saha.
Missaṃ dvidhā bhāvabhedā ti yaṃ h'; etaṃ ettha aññatra
arūpabhavārūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ uppajjati, taṃ
rūpabhave itthindriya-purisindriyasankhātena bhāvena vinā
uppattito. Kāmabhave aññatra jātipaṇḍaka-paṭisandhiyā
bhāvena saha uppattito sabhāvaṃ abhāvan ti duvidhaṃ
hoti.
Sabhāvaṃ tattha ca dvidhā ti tatthā pi ca yaṃ sabhāvaṃ,
taṃ itthi-purisabhāvānaṃ aññatarena saha uppattito duvi-
dham eva hoti.
Dve vā tayo vā dasakā omato ādinā sahā ti yaṃ h'; etam ettha
missaṃ amissan ti dvaye1 ādibhūtaṃ rūpamissaṃ paṭisandhi-
viññāṇaṃ, tena saha vatthukāyadasakavasena dve vā vatthu-
kāyabhāvadasakavasena tayo vā dasakā omato uppajjanti,
n'; atthi ito paraṃ rūpaparihānī ti. Taṃ pan'; etaṃ evaṃ
omakaparimāṇaṃ uppajjamānaṃ aṇḍaja-jalābujanāmikāsu
dvīsu yonisu jāti-uṇṇāya ekena aṃsunā uddhaṭasappimaṇ-
ḍappamāṇaṃ kalalan ti laddhasankhaṃ hutvā uppajjati.
Tattha yonīnaṃ gativasena sambhavabhedo veditabbo.
Etāsu hi:-
Niraye bhummavajjesu devesu ca na yoniyo,
tisso purimikā honti catasso pi gatittaye.
Tattha devesu cā ti ca saddena yathā niraye ca bhummavaj-
jesu ca devesu, evaṃ nijjhāmataṇhikapetesu ca purimikā
tisso yoniyo na santī ti veditabbā. Opapātikā eva hi te
honti. Sese pana tiracchānapettivisayamanussasankhāte ga-
tittaye pubbe vajjitabhummadevesu ca catasso pi yoniyo
honti. Tattha:-
Tiṃsa nava c'; eva rūpisu sattati ukkaṃsato 'tha rūpāni,
saṃsedupapātayonisu atha vā avakaṃsato tiṃsa.
Rūpī brahmesu tāva opapātikayonikesu cakkhusotavatthu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm duke.

[page 553]
Sankhārapaccayā viññāṇa-vitthārakathā 553
dasakānaṃ jīvitanavakassa cā ti catunnaṃ kalāpānaṃ va-
sena tiṃsa ca nava ca paṭisandhiviññāṇena saha rūpāni
uppajjanti. Rūpī brahme pana ṭhapetvā, aññesu saṃsedaja-
opapātikayonikesu ukkaṃsato cakkhu-sota-ghāna-jivhā-
kāyavatthubhāvadasakānaṃ vasena sattati; tāni ca niccaṃ
devesu.
Tattha vaṇṇo gandho raso ojā catasso cā pi dhātuyo cak-
khuppasādo jīvitan ti ayaṃ dasa rūpaparimāṇo rūpapuñjo
cakkhudasako nāma. Evaṃ sesā veditabbā. Avakaṃsato
pana jaccandhabadhira-aghānaka-napuṃsakassa jivhā-kāya-
vatthudasakānaṃ vasena tiṃsarūpāni uppajjanti. Ukkaṃ-
sāvakaṃsānaṃ pana antare anurūpato vikappo veditabbo.
Evaṃ viditvā puna:-
Khandhārammaṇagatihetu vedanā-pīti-vitakkavicārehi
bhedābhedaviseso cutisandhīnaṃ pariññeyyo.
Yā h'; esā missāmissato duvidhā paṭisandhi, yā c'; assā
atītānantarā cuti, tāsaṃ imehi khandhādīhi bhedābhedaviseso
ñātabbo ti attho. Kathaṃ? Kadāci hi catukkhandhāya
āruppacutiyā anantarā catukkhandhā va ārammaṇato pi
abhinnāpaṭisandhi hoti. Kadāci amahaggata-bahiddhāram-
maṇāya mahaggata-ajjhattārammaṇā. Ayaṃ tāva arūpa-
bhūmīsu yeva nayo. Kadāci pana catukkhandhāya arūpa-
cutiyā anantarā pañcakkhandhā kāmāvacarapaṭisandhi. Ka-
dāci pañcakkhandhāya kāmāvacaracutiyā rūpāvacaracutiyā
vā anantarā catukkhandhā arūpapaṭisandhi. Evaṃ atītā-
rammaṇāya cutiyā paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Ekac-
casugati-cutiyā ekaccaduggati-paṭisandhi. Ahetukacutiyā
sahetukapaṭisandhi. Duhetukacutiyā tihetukapaṭisandhi.
Upekkhā sahagatacutiyā somanassasahagatapaṭisandhi. Appī-
tikacutiyā sappītikapaṭisandhi. Avitakkacutiyā savitakka-
paṭisandhi. Avicāracutiyā savicārapaṭisandhi. Avitakkā-
vicāracutiyā savitakkasavicārapaṭisandhī ti tassa tassa vipa-
rītato ca yathāyogaṃ yojetabbaṃ.
Laddhapaccayam iti dhammamattam etaṃ bhavantaram
upeti,
nā 'ssa tato sankanti na tato hetuṃ vinā hoti.
Iti h'; etaṃ laddhapaccayaṃ rūpārūpadhammamattaṃ
uppajjamānaṃ bhavantaram upetī ti vuccati, na satto, na

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 554]
554 XVII. Paññābhūminiddeso
jīvo, tassa ca nā pi atītabhavato idha sankanti atthi, nā pi
tato hetuṃ vinā idha pātubhāvo.
Tayidaṃ pākaṭena manussacutipaṭisandhikkamena pakā-
sayissāma. Atītabhavasmiṃ hi sarasena upakkamena vā
samāsannamaraṇassa asayhānaṃ sabbangapaccangasandhi-
bandhanacchedakānaṃ māraṇantikavedanā sattānaṃ sanni-
pātaṃ asahantassa, ātape pakkhittaharitālapaṇṇam iva,
kamena upasussamāne sarīre, niruddhesu cakkhādisu indri-
yesu, hadayavatthumatte patiṭṭhitesu kāyindriya-manindri-
ya-jīvitindriyesu, taṃ-khaṇāvasesahadayavatthusannissitaṃ
viññāṇaṃ garukasamāsevitāsannapubbakatānaṃ aññataraṃ
laddhāvasesappaccayasankhārasankhātaṃ kammaṃ tadupaṭ-
ṭhāpitaṃ vā kammanimitta-gatinimittasankhātaṃ visayaṃ
ārabbha pavattati, tad evaṃ pavattamānaṃ taṇhāvijjānaṃ
appahīnattā avijjāpaṭicchāditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā
nāmeti, sahajātasankhārā khipanti, taṃ santativasena taṇ-
hāya namīyamānaṃ, sankhārehi khipamānaṃ, orimatīraruk-
khavinibandharajjum ālambitvā mātikātikkamako viya, pu-
rimañ ca nissayaṃ jahati aparañ ca kammasamuṭṭhāpitaṃ
nissayaṃ assādayamānaṃ vā anassādayamānaṃ vā, āram-
maṇādīhi yeva paccayehi pavattatī ti. Ettha ca purimaṃ
cavanato cuti, pacchimaṃ bhavantarādi-paṭisandhānato pa-
ṭisandhī ti vuccati. Tad etaṃ nā pi purimabhavā idh'
āgataṃ, nā pi tato kammasankhāranativisayādi-hetuṃ
vinā pātubhūtan ti veditabbaṃ.
Siyuṃ nidassanān'; ettha paṭighosādikā atha,
santānabandhato n'; atthi ekatā nā pi nānatā.
Ettha c'; etassa viññāṇassa purimabhavato idha anāgamane
atītabhavapariyāpannahetūhi ca uppāde paṭighosa-padīpa-
mudda-paṭibimbappakārā dhammā nidassanāni siyuṃ. Yathā
hi paṭighosa-padīpa-muddā-chāyā saddādi-hetukā honti,
aññatra agantvā va honti, evaṃ eva idaṃ cittaṃ. Ettha
ca santānabandhato n'; atthi ekatā nā pi nānatā. Yadi hi
santānabandhe sati ekantam ekatā bhaveyya, na khīrato
dadhi sambhūtaṃ siyā, athā pi ekantanānatā bhaveyya, na
khīrassādhīno dadhi siyā; esa nayo sabbahetusamuppannesu.
Evañ ca sati sabbalokavohāralopo siyā, so ca aniṭṭho; tasmā
ettha na ekantam ekatā vā nānatā vā upagantabbā ti.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 555]
Sankhārapaccayā viññāṇa-vitthārakāthā 555
Etth'; āha: nanu evaṃ asankanti pātubhāve sati ye imasmiṃ
manussattabhāve khandhā, tesaṃ niruddhattā, phalapacca-
yassa ca kammassa tattha agamanato aññassa aññato ca taṃ
phalaṃ siyā, upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā?
Tasmā na sundaram idaṃ vidhānan ti. Tatrīdaṃ vuccati:-
Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ n'; āññassa na ca aññato,
bījānaṃ abhisankhāro etass'; atth'; assa sādhako.
Ekasantānasmiṃ hi phalaṃ uppajjamānaṃ tattha ekanta-
ekattanānattānaṃ paṭisiddhattā aññassā ti vā aññato ti vā
na hoti. Etassa ca pan'; atthassa1 bījānaṃ abhisankhāro
sādhako. Ambabījādīnaṃ hi abhisankhāresu katesu tassa bī-
jassa santāne laddhapaccayā kālantare phalaviseso uppajja-
māno, na aññabījānaṃ, nā pi aññābhisankhārapaccayā uppaj-
jati, na ca tāni bījāni abhisankhārā2 phalaṭṭhānaṃ pāpuṇāti;
evaṃ sampadam idaṃ veditabbaṃ.
Vijjāsipposadhādīhi cā pi bālasarīre upayuttehi kālantare
vuḍḍhasarīrādisu phalaṃ detī ti ayam attho veditabbo.
Yam pi vuttaṃ: upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ
siyā ti?-tattha:-
Phalass'; uppattiyā eva siddhā bhuñjakasammuti,
phaluppādena rukkhassa yathā phalati sammuti.
Yathā hi rukkhasankhātānaṃ dhammānaṃ ekadesabhūtassa
rukkhaphalassa uppattiyā eva rukkho phalatī ti vā phalito
ti vā vuccati, tathā devamanussasankhātānaṃ khandhānaṃ
ekadesabhūtassa upabhogasankhātassa sukhadukkhaphalassa
uppāden'; eva devo manusso vā upabhuñjatī ti vā sukhito
dukkhito ti vā vuccati, tasmā na ettha aññena upabhuñjakena
nāma koci attho atthī ti. Yo pi vadeyya:- evaṃ sante pi
ete sankhārā vijjamānā vā phalassa paccayā siyuṃ, avijja-
mānā vā; yadi ca vijjamānā pavattikkhaṇe yeva nesaṃ vipā-
kena bhavitabbaṃ, atha avijjamānā pavattito pubbe pacchā
ca niccaṃ phalāvahā siyun ti-so evaṃ vattabbo:-
Katattā paccayā ete na ca niccaṃ phalāvahā,
pāṭibhogādikaṃ tattha veditabbaṃ nidassanaṃ.
Katattā yeva hi sankhārā attano phalassa paccayā honti, na
vijjamānattā avijjamānattā vā. Yath'; āha:- kāmāvacarassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm vacanatthassa.
2 Sh inserts vā.

[page 556]
556 XVII. Paññābhūminiddeso
kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññā-
ṇaṃ uppannaṃ hotī ti1 ādi. Yathārahassa ca attano phalassa
paccayā hutvā na puna phalāvahā honti vipakkavipākattā.
Etassa c'; atth'; assa vibhāvane idaṃ pāṭibhogādikaṃ nidassa-
naṃ veditabbaṃ. Yathā hi loke yo kassaci atth'; assa niyyā-
tanatthaṃ2 pāṭibhogo hoti, bhaṇḍaṃ vā kiṇāti, iṇaṃ vā
gaṇhāti, tassa taṃ kiriyākaraṇamattam eva tad-atthaniyyā-
tanādimhi2 paccayo hoti, na kiriyāya vijjamānattaṃ avijja-
mānattaṃ vā, na ca tad-atthaniyyātanādito2 param pi dhārako
va hoti. Kasmā? Niyyātanādīnaṃ2 katattā. Evaṃ ka-
tattā va sankhārā pi attano phalassa paccayā honti, na ca
yathārahaṃ phaladānato param pi phālavahā hontī ti.
Ettāvatā missāmissavasena dvedhā pi vattamānassa paṭi-
sandhiviññāṇassa sankhārapaccayā pavatti dīpitā hoti.
Idāni sabbe sveva tesu battiṃsa vipākaviññāṇesu sammo-
havighātatthaṃ:-
Paṭisandhi pavattīnaṃ vasen'; ete bhavādisu,
vijānitabbā sankhārā yathā yesañ ca paccayā.
Tattha tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta
viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsā ti ete bhavādayo nāma.
Etesu bhavādisu paṭisandhiyaṃ pavatte ca ete yesaṃ vipā-
kaviññāṇānaṃ paccayā, yathā ca paccayā honti, tathā
vijānitabbā ti attho.
Tattha puññābhisankhāre tāva kāmāvacara-aṭṭha-cetanā-
bhedo puññābhisankhāro avisesena kāmabhavesu gatiyaṃ
navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānakkhaṇi-
kakammapaccayena c'; eva upanissayapaccayena cā ti dvedhā
paccayo. Rūpāvacarapañcakusalacetanā-bhedo puññābhi-
sankhāro rūpabhave paṭisandhiyā eva pañcannaṃ. Vut-
tappabhedakāmāvacaro pana kāmabhave sugatiyaṃ upek-
khāsahagatāhetumanoviññāṇadhātu-vajjānaṃ sattannaṃ
parittavipākaviññāṇānaṃ vuttanayen'; eva dvedhā paccayo
pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva rūpabhave pañcannaṃ
vipākaviññāṇānaṃ tath'; eva paccayo pavatte, no paṭisan-
dhiyaṃ. Kāmabhave pana duggatiyaṃ aṭṭhannam pi parit-

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhs. 431; Vibh. 187.
2 Sh nīyā-.

[page 557]
Sankhārapaccayā viññāṇa-vitthārakathā 557
tavipākaviññāṇānaṃ tath'; eva paccayo pavatte, no paṭisan-
dhiyaṃ.
Tattha niraye Mahāmoggallānattherassa1 narakacārikādisu
iṭṭhārammaṇasamāyoge so paccayo hoti. Tiracchānesu pana
petamahiddhikesu ca iṭṭhārammaṇaṃ labbhati yeva. Sveva
kāmabhave sugatiyaṃ soḷasannam pi kusalavipākaviññāṇā-
naṃ tath'; eva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañ ca. Avise-
sena pana puññābhisankhāro rūpabhave dasannaṃ vipāka-
viññāṇānaṃ tath'; eva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañ ca.
Dvādasākusalacetanābhedo puññābhisankhāro kāmabhave
duggatiyaṃ ekassa viññāṇassa tath'; eva paccayo paṭisan-
dhiyaṃ, no pavatte. Channaṃ pavatte, no paṭisandhiyaṃ.
Sattannam pi akusalavipākaviññāṇānaṃ pavatte ca paṭisan-
dhiyañ ca. Kāmabhave pana sugatiyaṃ tesaṃ yeva sattan-
nam tath'; eva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Rūpa-
bhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tath'; eva paccayo pa-
vatte, no paṭisandhiyaṃ. So ca kho kāmāvacare aniṭṭha-
rūpadassanasaddasavanavasena, Brahmaloke pana aniṭṭha-
rūpādayo nāma n'; atthi. Tathā kāmāvacaradevaloke pi.
Āneñjābhisankhāro arūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇā-
naṃ tath'; eva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañ ca. Evaṃ
tāva bhavesu paṭisandhipavattīnaṃ vasena ete sankhārā
yesaṃ paccayā, yathā ca paccayā honti, tathā jānitabbā.
Eten'; eva nayena yonī-ādisu pi veditabbā.
Tatrīdaṃ ādito paṭṭhāya mukhamattappakāsanaṃ. Imesu
hi sankhāresu, yasmā puññābhisankhāro tāva dvīsu bhavesu
paṭisandhiṃ datvā sabbam attano vipākaṃ janeti, tathā
aṇḍajādisu catusu yonisu, devamanussasankhātāsu dvīsu
gatīsu nānattakāyā nānattasaññī, nānattakāyā ekattasaññī,
ekattakāyā nānattasaññī, ekattakāyā ekattasaññī, sankhā-
tāsu catusu viññāṇaṭṭhitīsu, asaññasattāvāse pan'; esa rūpa-
mattam ev'; ābhisankharotī ti catusu yeva sattāvāsesu ca
paṭisandhiṃ datvā sabbam attano vipākaṃ janeti. Tasmā
esa etesu dvīsu bhavesu, catusu yonisu, dvīsu gatīsu, catusu
viññāṇaṭṭhitīsu, catusu sattāvāsesu ca ekavīsatiyā vipāka-
viññāṇānaṃ vuttanayen'; eva paccayo hoti yathāsambhavaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Dhp. A. iii, 69.

[page 558]
558 XVII. Paññābhūminiddeso
paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Apuññābhisankhāro pana, yasmā
ekasmiṃ yeva kāmabhave catusu yonisu, avasesāsu tīsu
gatīsu nānattakāyā ekattasaññī sankhātāya ekissā viññāṇaṭ-
ṭhitiyā tādise yeva ca ekasmiṃ sattāvāse paṭisandhivasena
vipaccati, tasmā esa ekasmiṃ bhave catusu yonisu, tīsu gatī-
su, ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, ekamhi ca sattāvāse sattannaṃ
vipākaviññāṇānaṃ vuttanayen'; eva paccayo paṭisandhiyaṃ
pavatte ca. Āneñjābhisankhāro pana, yasmā ekasmiṃ yeva
arūpabhave, ekissā opapātikayoniyā, ekissā devagatiyā,
ākāsānañcāyatanādikāsu tīsu viññāṇaṭṭhitīsu, ākāsānañcā-
yatanādikesu catusu sattāvāsesu paṭisandhivasena vipaccati,
tasmā esa ekasmiṃ bhave, ekissā yoniyā, ekissā gatiyā, tīsu
viññāṇaṭṭhitīsu, catusu sattāvāsesu, catunnaṃ viññāṇānaṃ
vuttanayen'; eva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte cā ti.
Evaṃ:-
Paṭisandhipavattīnaṃ vasen'; ete bhavādisu,
vijānitabbā sankhārā yathā yesañ ca paccayā ti.
Ayaṃ sankhārapaccayā viññāṇan ti padasmiṃ vitthā-
rakathā.
Viññānapaccayā nāmarūpa-pade:-
Vibhāgā nāmarūpānaṃ bhavādisu pavattito,
sangahā paccayanayā viññātabbo vinicchayo.
Vibhāgā nāmarūpānan ti ettha hi: nāman ti ārammaṇābhi-
mukhaṃ namanato vedanādayo tayo khandhā. Rūpan ti
cattāri mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya
rūpaṃ. Tesaṃ vibhāgo Khandhaniddese1 vutto yevā ti.
Evaṃ tāv'; ettha vibhāgā nāmarūpānaṃ viññātabbo vinic-
chayo.
Bhavādisu pavattito ti ettha ca nāmaṃ ekaṃ sattāvāsaṃ
ṭhapetvā sabbabhava-yoni-gati-viññāṇaṭṭhiti-sesasattāvāsesu
pavattati. Rūpaṃ dvīsu bhavesu, catusu yonisu, pañcasu
gatīsu, purimāsu catusu viññāṇaṭṭhitīsu, pañcasu sattāvāsesu
pavattati. Evaṃ pavattamāne ca etasmiṃ nāmarūpe, yasmā

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, Chapter XIV.

[page 559]
Viññāṇapaccayā nāmarūpa-pade vitthārakathā 559
abhāvakagabbhaseyyakānaṃ aṇḍajānañ ca paṭisandhikkhaṇe
vatthukāyadasakavasena rūpato dve santati-sīsāni tayo ca
arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena
rūpa-rūpato vīsati dhammā, tayo ca arūpino khandhā ti ete
tevīsati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpan ti veditabbā.
Agahitagahaṇena pana ekasantati sīsato nava rūpadhamme
apanetvā cuddasa; sabhāvakānaṃ bhāvadasakaṃ pakkhi-
pitvā tettiṃsa; tesam pi agahitagahanena santatisīsadvayato
aṭṭhārasa rūpadhamme1 apanetvā pannarasa. Yasmā ca
opapātikasattesu Brahmakāyikādīnaṃ paṭisandhikkhaṇe cak-
khu-sotavatthudasakānaṃ jīvitindriyanavakassa ca vasena
rūpato cattāri santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātu-
bhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūpa-rūpato ekūnacattā-
ḷīsa dhammā, tayo ca arūpino khandhā ti ete dvācattāḷīsa
dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpan ti veditabbā.
Agahitagahaṇena pana santatisīsattayato sattavīsati dham-
me apanetvā pannarasa. Kāmabhave pana, yasmā sesa-
opapātikānaṃ saṃsedajānaṃ vā sabhāvakaparipuṇṇāyata-
naṃ paṭisandhikkhaṇe rūpato satta santatisīsāni, tayo ca
arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena
rūpa-rūpato sattati dhammā, tayo ca arūpino khandhā ti ete
tesattati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpan ti veditabbā.
Agahitagahaṇena pana rūpasantatisīsacakkato catupaññāsa
dhamme apanetvā ekūnavīsati, esa ukkaṃso. Avakaṃsena
pana taṃ taṃ rūpasantatisīsavikalānaṃ tassa tassa vasena
hāpetvā hāpetvā sankhepato vitthārato ca paṭisandhiyaṃ
viññāṇapaccayā nāmarūpasankhā veditabbā. Arūpīnaṃ pa-
na tayo va arūpino khandhā asaññīnaṃ rūpato jīvitindriya-
navakam evā ti. Esa tāva paṭisandhiyaṃ nayo.
Pavatte pana sabbattha rūpappavattidese paṭisandhicit-
tassa ṭhitikkhaṇe paṭisandhicittena saha pavatta-ututo utu-
samuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ pātubhavati. Paṭisandhicit-
taṃ pana rūpaṃ na samuṭṭhāpeti; taṃ hi, yathā papāte pati-
tapuriso parassa paccayo hotuṃ na sakkoti, evaṃ vatthu-
dubbalatāya dubbalattā rūpaṃ samuṭṭhāpetuṃ na sakkoti;
paṭisandhicittato pana uddhaṃ paṭhamabhavangato pabhu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit rūpa- here, not just above.

[page 560]
560 XVII. Paññābhūminiddeso
ticittasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ. Saddapātubhāvakāle
paṭisandhikkhaṇato ca uddhaṃ pavatta-ututo c'; eva cittato
ca saddanavakaṃ. Ye pana kabaḷinkārāhārūpajīvino gab-
bhaseyyakasattā, tesaṃ:-
Yañ c'; assa bhuñjati mātā annaṃ pānañ ca bhojanaṃ,
tena so tattha yāpeti mātukucchigato naro ti.
Vacanato mātarā ajjhoharitāhārena anugate sarīre opa-
pātikānaṃ sabbapaṭhamaṃ attano mukhagataṃ khelaṃ
ajjhoharaṇakāle āhārasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakan ti idaṃ
āhārasamuṭṭhānassa suddhaṭṭhakassa utucittasamuṭṭhānā-
nañ ca ukkaṃsato dvinnaṃ navakānaṃ vasena chabbīsativi-
dhaṃ, pubbe ekekacittakhaṇe tikkhattuṃ uppajjamānaṃ
vuttaṃ kammasamuṭṭhānañ ca sattatividhan ti channavuti-
vidhaṃ rūpaṃ, tayo ca arūpino khandhā ti samāsato navana-
vuti dhammā. Yasmā vā saddo aniyato kadācid-eva pātu-
bhāvato, tasmā duvidham pi taṃ apanetvā ime sattanavuti-
dhammā yathāsambhavaṃ sabbasattānaṃ viññāṇapaccayā
nāmarūpan ti veditabbaṃ. Tesaṃ hi suttānam pi pamattā-
nam pi khādantānam pi pivantānam pi divā ca rattiñ ca
ete viññāṇapaccayā pavattanti, tañ ca nesaṃ viññāṇapacca-
yabhāvaṃ parato vaṇṇayissāma.
Yaṃ pan'; etam ettha kammajarūpaṃ, taṃ bhava-yoni-
gati-ṭhiti-sattāvāsesu sabbapaṭhamaṃ patiṭṭhahantam pi ti-
samuṭṭhānikarūpena anupatthaddhaṃ na sakkoti saṇṭhā-
tuṃ, nā pi tisamuṭṭhānikaṃ tena anupatthaddhaṃ; atha kho
vātabbhāhatā pi catuddisā vavatthāpitā naḷakalāpino viya,
ūmivegabbhāhatā1 pi mahāsamudde katthaci laddhapatiṭṭhā
bhinnavāhanikā viya ca, aññamaññupatthaddhā nev'; etāni
apatamānāni saṇṭhahitvā ekam pi vassaṃ dve pi vassāni ...
pe... vassasatam pi yāva tesaṃ sattānaṃ āyukkhayo vā
puññakkhayo vā, tāva pavattantī ti. Evaṃ bhavādisu
pavattito p'; ettha viññātabbo vinicchayo.
Sangahā ti ettha ca yaṃ arūpe pavattipaṭisandhīsu, pañca
vokārabhave ca pavattiyaṃ viññāṇapaccayā nāmam eva.
Yañ ca asaññesu sabbattha pañca vokārabhave ca pavatti-
yaṃ viññāṇapaccayā rūpam eva, yañ ca pañca vokārabhave

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb ūmī-.

[page 561]
Viññāṇapaccayā nāmarūpa-pade vitthārakathā 561
sabbattha viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, taṃ sabbaṃ nāmañ
ca rūpañ ca nāmarūpañ ca nāmarūpan ti evaṃ ekadesa-1
sarūpekasesanayena sangahetvā viññāṇapaccayā nāmarūpan
ti veditabbaṃ. Asaññesu viññāṇābhāvā ayuttan ti ce?
N'; āyuttaṃ. Idaṃ hi2:-
Nāmarūpassa yaṃ hetu viññāṇaṃ taṃ dvidhā mataṃ,
vipākam avipākañ ca yuttam eva yato idaṃ.
Yaṃ hi nāmarūpassa hetu viññāṇaṃ, taṃ vipākāvipāka-
bhedato dvedhā mataṃ. Idañ ca asaññasattesu kamma-
samuṭṭhānattā pañcavokārabhave pavatta-abhisankhāraviñ--
ñāṇapaccayā rūpaṃ, tathā pañcavokāre pavattiyaṃ kusalādi
cittakkhaṇe kammasamuṭṭhānan ti yuttam eva idaṃ. Evaṃ
sangahato p'; ettha viññātabbo vinicchayo.
Paccayanayā ti3 ettha hi:-
Nāmassa pākaviññāṇaṃ navadhā hoti paccayo,
vatthurūpassa navadhā sesarūpassa aṭṭhadhā.
Abhisankhāraviññāṇaṃ hoti rūpassa ekadhā,
tad aññam pana viññāṇaṃ tassa tassa yathārahaṃ.
Yaṃ h'; etaṃ paṭisandhiyaṃ pavattiyaṃ vā vipākasankhātaṃ
nāmaṃ tassa rūpamissassa vā amissassa vā, paṭisandhiyaṃ
vā aññaṃ vā vipākaviññāṇaṃ sahajāta-aññamañña-nissaya-
sampayutta-vipāk'-āhār-indriya-atthi-avigatapaccayehi nava-
dhā paccayo hoti. Vatthurūpassa paṭisandhiyaṃ sahajāta-
aññamañña-nissaya-vipāk-'āhār-indriya-vippayutta-atthi-avi-
gatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Ṭhapetvā pana vat-
thurūpaṃ, sesarūpassa imesu navasu aññamaññapaccayaṃ
apanetvā sesehi aṭṭhahi paccayehi paccayo hoti. Abhisan-
khāraviññāṇaṃ pana asaññasattarūpassa vā pañcavokāra-
bhave vā kammajassa rūpassa suttantikapariyāyato upanissa-
yavasena ekadhā va4 paccayo hoti. Avasesaṃ paṭhama-
bhavangato pabhuti sabbam pi viññāṇaṃ tassa tassa nāma-
rūpassa yathārahaṃ paccayo hotī ti veditabbaṃ. Vitthārato
pana tassa paccayanaye dassiyamāne sabbā pi Paṭṭhānaka-
thā vitthāretabbā hotī ti na naṃ ārabhāma.
Tattha siyā:- kathaṃ pan'; etaṃ jānitabbaṃ paṭisandhi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh ekasesa-.
2 Sb Bhm pi.
3 See above, p. 558.
4 Sbh omit.

[page 562]
562 XVII. Paññābhūminiddeso
nāmarūpaṃ viññāṇapaccayā hotī ti? Suttato, yuttito ca.
Sutte hi: cittānuparivattino dhammā ti1 ādinā nayena bahudhā
vedanādīnaṃ viññāṇapaccayatā siddhā. Yuttito pana:-
Cittajena hi rūpena idha diṭṭhena sijjhati,
adiṭṭhassā pi rūpassa viññāṇaṃ paccayo iti.
Citte hi pasanne appasanne vā tadanurūpāni rūpāni uppaj-
jamānāni diṭṭhāni. Diṭṭhena ca adiṭṭhassa anumānaṃ hotī
ti iminā idha diṭṭhena cittajarūpena adiṭṭhassā pi paṭisandhi-
rūpassa viññāṇaṃ paccayo hotī ti jānitabbam etaṃ. Kam-
masamuṭṭhānassā pi hi tassa cittasamuṭṭhānass'; eva viññāṇa-
paccayatā Paṭṭhāne āgatā ti. Evaṃ paccayanayato p'; ettha
viññātabbo vinicchayo ti.
Ayaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpan ti padasmiṃ
vitthārakathā.
Nāmarūpapaccayā saḷāyatana-pade:-
Nāmaṃ khandhattayaṃ rūpaṃ bhūtavatthādikaṃ ma-
taṃ,
katekasesaṃ taṃ tassa tādisass'; eva paccayo.
Yaṃ h'; etaṃ saḷāyatanass'; eva paccayabhūtaṃ nāmarū-
paṃ, tattha nāman ti vedanādikkhandhattayaṃ. Rūpaṃ
pana sasantati-pariyāpannaṃ niyamato cattāri bhūtāni,
cha vatthūni, jīvitindriyan ti evaṃ bhūtavatthādikaṃ matan
ti veditabbaṃ. Taṃ pana nāmañ ca rūpañ ca nāmarūpañ
ca nāmarūpan ti evaṃ katekasesaṃ, chaṭṭhāyatanañ ca
saḷāyatanañ ca saḷāyatanan ti evaṃ katekasesass'; eva saḷā-
yatanassa paccayo ti veditabbaṃ. Kasmā? Yasmā arūpe
nāmam eva paccayo, tañ ca chaṭṭhāyatanass'; eva, na aññassa.
Nāmapaccayā chaṭṭhāyatanan ti hi Vibhange vuttaṃ2.
Tattha siyā:- kathaṃ pan'; etaṃ jānitabbaṃ nāmarūpaṃ
saḷāyatanassa paccayo ti? Nāmarūpabhāve bhāvato. Tassa
tassa hi nāmassa rūpassa ca bhāve taṃ taṃ āyatanaṃ hoti,
na aññathā. Sā pan'; assa tabbhāvabhāvitā3 paccayanayas-
miṃ yeva āvibhavissati. Tasmā:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhs. s 1522; cf. ss 671, 772. 2 Vibh. p. 144, etc.
3 Cf. Compendium of Philosophy (Abhidhammatthasangaha),
p. 187, n. 4.

[page 563]
Nāmarūpapaccayā saṭāyatanapade vitthārakathā 563
Paṭisandhiyā1 pavatte vā hoti yaṃ yassa paccayo,
yathā ca paccayo hoti, tathā neyyaṃ vibhāvinā.
Tathā 'yaṃ atthadīpanā:-
Nāmam eva hi āruppe paṭisandhi pavattisu,
paccayo sattadhā chadhā hoti taṃ avakaṃsato.
Kathaṃ? Paṭisandhiyaṃ tāva avakaṃsato sahajāta-añña-
mañña-nissaya-sampayutta-vipāka-atthi-avigatapaccayehi
sattadhā nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa paccayo hoti. Kiñci
pan'; ettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenā ti evaṃ
aññathā pi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso
veditabbo. Pavatte pi vipākaṃ vuttanayen'; eva paccayo
hoti; itaraṃ pana avakaṃsato vuttappakāresu paccayesu vipā-
kapaccayavajjehi chahi paccayehi paccayo hoti. Kiñci pan'
ettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenā ti evaṃ aññathā
pi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.
Aññasmim pi bhave nāmaṃ tath'; eva paṭisandhiyaṃ,
chaṭṭhassa itaresam taṃ chah'; ākārehi paccayo.
Āruppato hi aññasmim pi pañcavokārabhave taṃ vipāka-
nāmaṃ hadayavatthuno sahāyam hutvā chaṭṭhassa manāya-
tanassa yathā āruppe vuttaṃ, tath'; eva avakaṃsato sattadhā
paccayo hoti. Itaresaṃ pana taṃ pañcannaṃ cakkhāyā-
tanādīnaṃ catumahābhūtasahāyaṃ hutvā sahajāta-nissaya-
vipāka-vippayutta-atthi-avigatavasena chah'; ākārehi paccayo
hoti. Kiñci pan'; ettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenā
ti evaṃ aññathā pi paccayo hoti. Tassa vasena ukkam-
sāvakaṃso veditabbo.
Pavatte pi tathā hoti pākaṃ pākassa paccayo,
apākaṃ avipākassa chadhā chaṭṭhassa paccayo.
Pavatte pi hi pañcavokārabhave yathā paṭisandhiyaṃ,
tath'; eva vipākanāmaṃ vipākassa chaṭṭhāyatanassa ava-
kaṃsato sattadhā paccayo hoti. Avipākaṃ pana avipākassa
chaṭṭhassa avakaṃsato va tato vipākapaccayaṃ apanetvā
chadhā paccayo hoti. Vuttanayen'; eva pan'; ettha ukkaṃ-
sāvakaṃso veditabbo.
Tatth'; eva sesapañcannaṃ vipākaṃ paccayo bhave,
Catudhā avipākam pi evam eva pakāsitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh Paṭisandhiyaṃ.

[page 564]
564 XVII. Paññābhūminiddeso
Tatth'; eva hi pavatte sesānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ pañ-
cannaṃ cakkhuppasādādi-vatthukaṃ itaram pi vipākanā-
maṃ pacchājāta-vippayutta-atthi-avigatapaccaye hi catudhā
paccayo hoti. Yathā ca vipākaṃ avipākam pi, evam eva
pakāsitaṃ; tasmā kusalādi-bhedam pi tesaṃ catudhā paccayo
hotī ti veditabbaṃ.
Evaṃ tāva nāmam eva paṭisandhiyaṃ, pavatte vā yassa
yassa āyatanassa paccayo hoti, yathā ca paccayo hoti, tathā
veditabbaṃ.
Rūpaṃ pan'; ettha āruppe1, bhave bhavati paccayo,
na ekāyatanassā pi pañcakkhandhabhave pana.
Rūpato sandhiyaṃ vatthu chadhā chaṭṭhassa paccayo,
bhūtāni catudhā honti pañcannaṃ avisesato.
Rūpato hi paṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ chaṭṭhassa manāya-
tanassa sahajāta-aññamañña-nissaya-vippayutta-atthi-aviga-
tapaccayehi chadhā paccayo hoti. Cattāri pana bhūtāni
avisesato paṭisandhiyaṃ pavatte ca yaṃ yaṃ āyatanaṃ
uppajjati, tassa tassa vasena pañcannam pi cakkhāyatanā-
dīnaṃ sahajātā-nissaya-atthi-avigatapaccayehi catudhā pac-
cayā honti.
Tidhā jīvitam etesaṃ āhāro ca pavattiyaṃ,
tān'; eva chadhā chaṭṭhassa vatthu tass'; eva pañcadhā.
Etesaṃ pana cakkhādīnaṃ pañcannaṃ paṭisandhiyaṃ
pavatte ca atthi-avigata-indriyavasena rūpajīvitaṃ tidhā
paccayo hoti. Āhāro ca atthi-avigat'-āhāravasena tividhā
paccayo hoti. So ca kho ye sattā āhārūpajīvino, tesaṃ
āhārānugate kāye pavatiyaṃ yeva, no paṭisandhiyaṃ. Tāni
pana pañcacakkhāyatanādīni chaṭṭhassa cakkhu-sota-ghā-
na-jivhā-kāyaviññāṇasankhātassa manāyatanassa nissaya-
purejāta-indriya-vippayutta-atthi-avigatavasena chah'; ākārehi
paccayā honti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Ṭhapetvā pana
pañca viññāṇāni, tass'; eva avasesamanāyatanassa vatthurū-
paṃ nissaya-purejāta-vippayutta-atthi-avigatavasena pañ-
cadhā paccayo hoti pavatte yeva, no paṭisandhiyaṃ. Evaṃ
rūpam eva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa
paccayo hoti; yathā ca paccayo2 hoti, tathā veditabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb Bhm āruppa.
2 Bhm omit.

[page 565]
Saḷāyatanapaccayā phassapade vitthārakathā 565
Nāmarūpaṃ pan'; ubhayaṃ hoti yaṃ yassa paccayo,
yathā ca tam pi sabbattha viññātabbaṃ vibhāvinā.
Seyyathīdaṃ: paṭisandhiyaṃ tāva pañcavokārabhave khan-
dhattayavatthurūpasankhātaṃ nāmarūpaṃ chaṭṭhāyata-
nassa sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-sampayutta-vippa-
yutta-atthi-avigatapaccayādīhi paccayo hotī ti. Idam ettha
mukhamattaṃ; vuttanayānusārena pana sakkā sabbaṃ
yojetun ti na ettha vitthāro dassito ti.
Ayaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanan ti padasmiṃ
vitthārakathā.
Saḷāyatanapaccayā phassapade,
Saḷ eva phassā sankhepā cakkhusamphassa-ādayo,
viññāṇam iva battiṃsa vitthārena bhavanti te.
Sankhepena hi saḷāyatanapaccayā phasso ti cakkhusam-
phasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso,
kāyasamphasso, manosamphasso ti ime cakkhusamphassā-
dayo cha eva phassā bhavanti. Vitthārena pana cakkhu-
samphassādayo pañca kusalavipākā, pañca akusalavipākā
ti dasa, sesā bāvīsati-lokiyavipākaviññāṇasampayuttā ca
bāvīsatī ti evaṃ sabbe pi sankhārapaccayā vuttaviññāṇam
iva battiṃsa honti. Yaṃ pan'; etassa battiṃsavidhassā pi
phassassa paccayo saḷāyatanaṃ, tattha:-
Chaṭṭhena saha ajjhattaṃ cakkhādiṃ bāhirehi pi,
saḷāyatanam icchanti chahi saddhiṃ vicakkhaṇā.
Tattha ye tāva: upādinnakapavattikathā ayan ti sakasan-
tati-pariyāpannam eva paccayaṃ paccayuppannañ ca dīpenti,
te chaṭṭhāyatanapaccayā phasso ti Pāḷi-anusārato āruppe chaṭ-
ṭhāyatanañ ca aññattha sabbasangahato saḷāyatanañ ca
phassassa paccayo ti ekadesasarūpekasesaṃ katvā chaṭṭhena
saha ajjhattaṃ cakkhādiṃ saḷāyatanan ti icchanti. Taṃ
hi chaṭṭhāyatanañ ca saḷāyatanañ ca saḷāyatanan sveva
sankhaṃ gacchati. Ye pana paccayuppannam eva ekasan-
tati-pariyāpannaṃ dīpenti, paccayaṃ pana bhinnasantānam
pi, te yaṃ yaṃ āyatanaṃ phassassa paccayo hoti, taṃ sabbam
pi dīpentā bāhiram pi pariggahetvā tad-eva chaṭṭhena saha
ajjhattaṃ bāhirehi pi rūpāyatanādīhi saddhiṃ saḷāyatanan

--------------------------------------------------------------------------
II. 13

[page 566]
566 XVII. Paññābhuminiddeso
ti icchanti. Tam pi hi chaṭṭhāyatanañ ca saḷāyatanañ ca
saḷāyatanan ti etesaṃ ekasesekate saḷāyatanan tveva san-
khaṃ gacchati.
Etth'; āha:- na sabbāyatanehi eko phasso sambhoti, nā
pi ekamhā āyatanā sabbe phassā; ayañ ca saḷāyatanapaccayā
phasso ti eko va vutto: so kasmā ti? Tatr'; idaṃ vissajjaṃ:-
saccam etaṃ, sabbehi eko, ekamhā vā sabbe na sambhonti;
sambhoti pana anekehi eko. Yathā cakkhusamphasso cak-
khāyatanā rūpāyatanā cakkhuviññāṇasankhātā, manāyatanā
avasesasampayuttadhammāyatanā cā ti evaṃ sabbattha
yathānurūpaṃ yojetabbaṃ. Tasmā eva hi:-
Eko pan'; ekāyatanappabhavo iti dīpito,
phasso'; yaṃ ekavacananiddesen'; idha tādinā.
Ekavacananiddesenā ti saḷāyatanapaccayā phasso ti iminā
ekavacananiddesena anekehi āyatanehi eko phasso hotī ti
tādinā dīpito ti attho. Āyatanesu pana:-
Chadhā pañca tato ekaṃ navadhā bāhirāni cha,
yathā sambhavam etassa paccayatte vibhāvaye.
Tatr'; āyaṃ vibhāvanā:- cakkhāyatanādīni tāva pañca
cakkhusamphassādibhedato pañcavidhassa phassassa nissaya-
purejāt-indriya-vippayutta-atthi-avigatavasena chadhā pac-
cayā honti. Tato paraṃ ekaṃ vipākamanāyatanaṃ ane-
kabhedassa vipākamanosamphassassa sahajāta-aññamañña-
nissaya-vipāk'-āhāra-indriya-sampayutta-atthi-avigatavasena
navadhā paccayo hoti. Bāhiresu pana rūpāyatanaṃ cak-
khusamphassassa ārammaṇa-purejāta-atthi-avigatavasena ca-
tudhā paccayo hoti; tathā saddāyatanādīni sotasamphassā-
dīnaṃ. Manosamphassassa pana tāni ca dhammārammaṇañ
ca tathā ca ārammaṇapaccayam atten'; eva cā ti evaṃ bāhi-
rāni cha yathāsambhavam etassa paccyatte vibhāvaye ti.
Ayaṃ saḷāyatanapaccayā phasso ti padasmiṃ vitthārakathā.
Phassapaccayā vedanā-pade:-
Dvārato vedanā vuttā cakkhusamphassajādikā,
saḷ'; eva tā pabhedena ekūna-navutī matā.
Etassa pi padassa Vibhange:- cakkhusamphassajā vedanā,
sota-, ghāna-, jivhā-, kāya-, manosamphassajā vedanā ti evaṃ

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 567]
Phassapaccayā vedanā vitthārakathā 567
dvārato saḷ'; eva vedanā vuttā. Tā pana pabhedena ekūna-
navutiyā cittehi sampayuttattā ekūnavuti matā:-
Vedanāsu pan'; etāsu idha battiṃsa vedanā,
vipākasampayuttā va adhippetā ti bhāsitā,
Aṭṭhadhā tattha pañcannaṃ pañcadvāram pi paccayo,
sesānaṃ ekadhā phasso manodvāre pi so tathā.
Tattha hi pañcadvāre cakkhuppasādādi-vatthukānaṃ pañ-
cannaṃ vedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso sahajāta-
aññamañña-nissaya-vipāka-āhāra-sampayutta-atthi-avigata-
vasena aṭṭhadhā paccayo hoti; sesānaṃ pana ekekasmiṃ
dvāre sampaṭicchana-santīraṇa-tadārammaṇavasena pavattā-
naṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ so cakkhusamphassādiko
phasso upanissayavasena ekadhā va paccayo hoti. Mano-
dvāre pi so tāthā ti manodvāre pi hi tadārammaṇavasena
pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ so sahajāta-mano-
samphassasankhāto phasso tath'; eva aṭṭhadhā paccayo hoti.
Paṭisandhi-bhavanga-cutivasena pavattānaṃ tesaṃ te-bhū-
mikavipākavedanānam pi. Yā pana tā manodvāre tadā-
rammaṇavasena pavattā kāmāvacaravedanā, tāsaṃ mano-
dvārāvajjanasampayutto manosamphasso upanissayavasena
ekadhā va paccayo hotī ti.
Ayaṃ phassapaccayā vedanā ti padasmiṃ vitthārakathā.
Vedanāpaccayā taṇhā-pade:-
Rūpataṇhādibhedena cha taṇhā idha dīpitā:
ekekā tividhā tattha pavattākārato matā.
Imasmiṃ hi pade seṭṭhiputto Brāhmaṇaputto ti pitito nāma
vasena putto viya rūpataṇhā, sadda-, gandha-, rasa, phoṭṭhab-
ba-, dhamma-taṇhā ti ārammaṇato nāma vasena Vibhange
cha taṇhā dīpitā.1 Tāsu pana taṇhāsu ekekā taṇhā, pavatti-
ākārato kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā ti evaṃ tividhā
matā.2 Rūpataṇhā yeva hi, yadā cakkhussa āpātham
āgataṃ rūpārammaṇaṃ kāmassādavasena assādayamānā
pavattati, tadā kāmataṇhā nāma hoti; yadā tad-ev'; āram-
maṇaṃ dhuvaṃ sassatan ti pavattāya sassatadiṭṭhiyā sad-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 380.
2 Ibid. 365.

[page 568]
568 XVII. Paññābhūminiddeso
dhiṃ pavattati, tadā bhavataṇhā nāma hoti, sassatadiṭṭhi-
sahagato hi rāgo bhavataṇhā ti vuccati; yadā pana tad-ev'
ārammaṇaṃ ucchijjati vinassatī ti pavattāya ucchedadiṭṭhiyā
saddhiṃ pavattati, tadā vibhavataṇhā nāma hoti, uccheda-
diṭṭhisahagato hi rāgo vibhavataṇhā ti vuccati. Esa nayo
saddataṇhādisu pī ti. Etā aṭṭhārasa taṇhā honti. Tā1
ajjhattarūpādisu aṭṭhārasa, bahiddhā aṭṭhārasā ti chattiṃsa2.
Iti atītā chattiṃsa, anāgatā chattiṃsa, paccuppannā chat-
tiṃsā ti aṭṭhasata taṇhā honti. Tā puna sankhippamānā
rūpādi-ārammaṇavasena cha, kāmataṇhādi-vasena tisso va
taṇhā hontī ti veditabbā. Yasmā pan'; ime sattā, puttaṃ
assādetvā putte mamattena dhātiyā viya, rūpādi-ārammaṇa-
vasena uppajjamānaṃ vedanaṃ assādetvā vedanāya ma-
mattena rūpādi-ārammaṇadāyakānaṃ cittakāragandhabba-
gandhikasūdatantavāya rasāyanavidhāyakavejjādīnaṃ mahā-
sakkāraṃ karonti, tasmā sabbā p'; esā vedanāpaccayā taṇhā
hotī ti veditabbā.
Yasmā c'; ettha adhippetā vipākasukhavedanā,
ekā va ekadhā v'; esā tasmā taṇhāya paccayo.
Ekadhā ti upanissayapaccayen'; eva paccayo hoti. Yasmā
vā:-
Dukkhī sukhaṃ patthayati, sukhī bhīyyo pi icchati,
upekkhā pana santattā sukham icc'; eva bhāsitā.
Taṇhāya paccayā tasmā honti tisso pi vedanā,
vedanāpaccayā taṇhā iti vuttā mahesinā.
Vedanāpaccayā cā pi yasmā nānusayaṃ vinā
hoti, tasmā na sā hoti brāhmaṇassa vusīmato ti.
Ayaṃ vedanāpaccayā taṇhā ti padasmiṃ vitthārakathā.
Taṇhāpaccayā upādāna-pade:-
Upādānāni cattāri tāni atthavibhāgato,
dhammasankhepavitthārā kamato ca vibhāvaye.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh Sā.
2 Cf. Vibh. 392, 396.
pa.
569
1 Dhs. 1214; Vibh. 375.
2 Dhs. 1215; Vibh. 375.

[page 569]
Vedanāpaccayā taṇhā-pade vitthārakakathā 569
Tatr'; āyam vibhāvanā:- kāmūpādānaṃ, diṭṭhūpādānam,
sīlabbatūpādānaṃ, attavādūpādānan ti imāni tāv'; ettha
cattāri upādānāni. Tesaṃ ayam atthavibhāvo:- vatthu-
sankhātaṃ kāmaṃ upādiyatī ti kāmūpādānaṃ. Kāmo ca
so upādānañ cā ti pi kāmūpādānaṃ. Upādānan ti daḷhagga-
haṇaṃ, daḷhattho h'; ettha upa-saddo, upāyāsa-upakaṭṭhādisu
viya. Tathā diṭṭhi ca sā upādānañ cā ti diṭṭhūpādānaṃ,
diṭṭhim upādiyatī ti vā diṭṭhūpādānaṃ; sassato attā ca loko
cā ti ādisu hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyati. Tathā
sīlabbataṃ upādiyatī ti sīlabbatūpādānaṃ, sīlabbatañ ca
taṃ upādānañ cā ti pi sīlabbatūpādānaṃ. Gosīla-govatādīni
hi evaṃ suddhī ti abhinivesato sayam eva upādānāni. Tathā
vadanti etenā ti vādo. Upādiyanti etenā ti upādānaṃ.
Kiṃ vadanti upādiyanti vā? Attānaṃ attano vā upādānaṃ
attavādūpādānaṃ, attavādamattam eva vā attā ti upādiyanti
etenā ti attavādūpādānaṃ. Ayaṃ tāva tesaṃ atthavibhāgo.
Dhammasankhepavitthāre pana kāmūpādānaṃ tāva:-
tattha katamaṃ kāmūpādānaṃ ? Yo kāmesu kāmacchando
kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho
kāmamucchā kāmajjhosānaṃ: idaṃ vuccati kāmūpādānan
ti1 āgatattā sankhepato taṇhādaḷhattaṃ vuccati. Taṇhā-
daḷhattaṃ nāma purimataṇhā upanissayapaccayena daḷha-
sambhūtā uttarataṇhā va. Keci pan'; āhu appattavisaya-
patthanā taṇhā, andhakāre corassa hatthappasāraṇaṃ? viya;
sampattavisayagahaṇaṃ upādānaṃ, tass'; eva bhaṇḍagaha-
ṇaṃ viya. Appicchatā santuṭṭhitā paṭipakkhā ca te dhammā.
Tathā pariyesanārakkhadukkhamūlā ti. Sesupādānattayaṃ
pana sankhepato diṭṭhimattam eva. Vitthārato pana pubbe
rūpādisu vutta-aṭṭhasatappabhedāya pi taṇhāya daḷhabhāvo
kāmūpādānaṃ; dasavatthukā micchādiṭṭhi diṭṭhūpādānam.
Yath'; āha:- tattha katamaṃ diṭṭhūpādānaṃ?‘N'; atthi dinnaṃ,
n'; atthi yiṭṭhaṃ ...pe... sacchikatvā pavedentī ti yā eva-
rūpā diṭṭhi ...pe... vipariyesagāho: idaṃ vuccati diṭṭhū-
pādānan ti.2 Sīlabbatehi suddhī ti parāmasaṃ pana sīlab-
batūpādānaṃ. Yath'; āha:- tattha katamaṃ sīlabbatūpā-
dānaṃ ‘. . . sīlena suddhi, vatena suddhi, sīlabbatena

[page 570]
570 XVII. Paññābhūminiddeso
suddhī ti yā evarūpā diṭṭhi ...pe... vipariyesagāho:
idaṃ vuccati sīlabbatūpādānan ti.1 Vīsati-vatthukā sakkāya-
diṭṭhi attavādūpādānaṃ. Yath'; āha:- tattha katamaṃ atta-
vādūpādānaṃ? Idha assutavā puthujjano ...pe... sap-
purisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati ...pe
... vipariyesagāho: idaṃ vuccati attavādūpādānan ti2.
Ayam ettha dhammasankhepavitthāro.
Kamato ti ettha pana tividhā kamo: uppattikkamo pahā-
nakkamo desanākkamo ca. Tattha anamatagge saṃsāre
imassa paṭhamaṃ uppattī ti abhāvato kilesānaṃ nippariyā-
yena uppattikkamo na vuccati; pariyāyena pana yebhuyyena
ekasmiṃ bhave attagāhapubbangamo sassatucchedābhiniveso;
tato: sassato ayaṃ attā ti gaṇhato attavisuddhatthaṃ sīlab-
batūpādānaṃ, ucchijjatī ti gaṇhato paralokanirapekkhassa
kāmūpādānan ti evaṃ paṭhamaṃ attavādūpādānaṃ, tato diṭ-
ṭhi-sīlabbata-kāmūpādānānī ti ayam etesaṃ ekasmiṃ bhave
uppattikkamo. Diṭṭhūpādānādīni c'; ettha paṭhamaṃ pahī-
yanti sotāpattimaggavajjhattā; kāmūpādānaṃ pacchā ara-
hattamaggavajjhattā ti ayam etesaṃ pahānakkamo. Ma-
hāvisayattā pana pākaṭattā ca etesu kāmūpādānaṃ paṭha-
maṃ desitaṃ. Mahāvisayaṃ hi taṃ aṭṭhacittasampayogā;
appavisayāni itarāni catucittasampayogā. Yebhuyyena ca
ālayarāmattā pajāya pākaṭaṃ kāmūpādānaṃ, na itarāni.
Kāmūpādānaṃ vā kāmānaṃ samadhigamatthaṃ kotū-
halamangalādi-bahulo hoti; sassatan ti tad-anantaraṃ diṭṭhū-
pādānaṃ. Taṃ pabhijjamānaṃ sīlabbata-attavādūpādā-
navasena duvidhaṃ hoti. Tasmiṃ dvaye gokiriyaṃ kuk-
kurakiriyaṃ vā disvā pi veditabbato: oḷārikan ti sīlabbatū-
pādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ; sukhumattā ante attavādū-
pādānan ti ayam etesaṃ desanākkamo.
Taṇhā ca purimass'; ettha ekadhā hoti paccayo,
Sattadhā aṭṭhadhā vā pi hoti sesattayassa sā.
Ettha ca evaṃ desite upādānacatukke purimassa kāmūpā-
dānassa kāmataṇhā upanissayavasena ekadhā va paccayo
hoti, taṇhābhinanditesu visayesu uppattito. Sesattayassa
pana sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigata-

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhs. 1216; Vibh. 375.
2 Dhs. 1217; Vibh. 375.

[page 571]
Upādānapaccayā bhavapade vitthārakathā 571
hetuvasena sattadhā vā, upanissayavasena1 aṭṭhadhā vā pi
paccayo hoti. Yadā ca sā upanissayavasena paccayo hoti,
tadā asahajātā va hotī ti.
Ayaṃ taṇhāpaccayā upādānan ti padasmiṃ vitthārakathā.
Upādānapaccayā bhavapade:-
Atthato dhammato c'; eva sātthato bhedasangahā,
Yaṃ yassa paccayo c'; eva viññātabbo vinicchayo.
Tattha bhavatī ti bhavo. So kammabhavo uppattibhavo
cā ti duvidho hoti. Yath'; āha:- bhavo duvidhena: atthi
kammabhavo, atthi uppattibhavo ti.2 Tattha kammam eva
bhavo kammabhavo. Tathā uppatti yeva bhavo uppatti-
bhavo. Ettha ca uppatti bhavatī ti bhavo. Kammaṃ pana
yathā sukhakāraṇattā: sukho Buddhānaṃ uppādo ti3 vutto,
evaṃ bhavakāraṇattā phalavohārena bhavo ti veditabban
ti. Evaṃ tāv'; ettha atthato viññātabbo vinicchayo.
Dhammato pana kammabhavo tāva sankhepato cetanā
c'; eva cetanāsampayuttā ca abhijjhādayo kammasankhātā
dhammā. Yath'; āha:- tattha katamo kammabhavo? Puññā-
bhisankhāro apuññābhisankhāro āneñjābhisankhāro [paritta-
bhūmako vā mahābhūmako vā]: ayaṃ vuccati kammabhavo.
Sabbam pi bhavagāmikammaṃ kammabhavo ti.4 Ettha hi
puññābhisankhāro ti terasa cetanā, apuññābhisankhāro ti
dvādasa, aneñjābhisankhāro ti catasso cetanā. Evaṃ paritta-
bhūmako vā mahābhūmako vā ti etena tāsaṃ yeva cetanā-
naṃ mandabahuvipākatā vuttā. Sabbam pi bhavagāmikam-
man ti iminā pana cetanā sampayuttā abhijjhādayo vuttā.
Uppattibhavo pana sankhepato kammābhinibbattā khandhā
pabhedato navavidho hoti. Yath'; āha:- tattha katamo uppat-
tibhavo ? Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo, saññābhavo,
asaññābhavo, nevasaññā-nāsaññābhavo, ekavokārabhavo, catu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm upanissayena saha . . .
2 Vibh. 137; Bhm upapatti-.
3 Dhp. ver. 194.
4 Vibh. 137. PṬṢ. omits bracketed clause. Sh brackets
mahābhūmako vā, omitting the former vā.

[page 572]
572 XVII. Paññābhūminiddeso
vokārabhavo, pañcavokārabhavo: ayaṃ vuccati uppattibhavo ti1.
Tattha kāmasankhāto bhavo kāmabhavo: esa nayo rūpārū-
pabhavesu. Saññā va taṃ bhavo, saññā vā ettha bhave
atthī ti saññābhavo. Vipariyāyena asaññābhavo. Oḷārikāya-
saññāya abhāvā sukhumāya ca bhāvā nevasaññā-nāsaññā
asmiṃ bhave ti nevasaññā-nāsaññā bhavo. Ekena rupak-
khandhena vokiṇṇo bhavo ekavokārabhavo, eko vā vokāro
assa bhavassā ti ekavokārabhavo. Esa nayo catuvokāra-
pañcavokārabhavesu.
Tattha kāmabhavo pañca upādinnakkhandhā, tathā rūpa-
bhavo; arūpabhavo cattāro; saññābhavo [catu-2] pañca;
asaññābhavo eko upādinnakkhandho, nevasaññā-nāsaññā-
bhavo cattāro. Ekavokārabhavādayo eka-catu-pañcak-
khandhā upādinnakkhandhehī ti evam ettha dhammato pi
viññātabbo vinicchayo.
Sātthato ti yathā ca bhavaniddese, tath'; eva kāmaṃ sankhā-
raniddese pi puññābhisankhārādayo va vuttā, evaṃ sante
pi purime atīta kammavasena idha paṭisandhiyā paccayattā,
ime paccuppannakammavasena āyatiṃ paṭisandhiyā pac-
cayattā ti puna vacanaṃ sātthakam eva. Pubbe vā: tattha
katamo puññābhisankhāro? Kusalā cetanā kāmāvacarā ti3
evam ādinā nayena cetanā va sankhārā ti vuttā; idha pana:
sabbam pi bhavagāmikamman ti4 vacanato cetanāsampayuttā
pi. Pubbe ca viññāṇapaccayam eva kammaṃ sankhārā ti
vuttaṃ; idāni asaññābhayanibbattakam pi, kiṃ vā bahunā
avijjāpaccayā sankhārā ti ettha puññābhisankhārādayo va
kusalākusalā dhammā vuttā. Upādānapaccayā bhavo ti
idha pana uppattibhavassā pi sangahitattā kusalākusalāvyā-
katā dhammā vuttā. Tasmā sabbathā pi sātthakam ev'
idaṃ puna vacanan ti. Evam ettha sātthato pi viññātabbo
vinicchayo.
Bhedasangahā ti upādānapaccayā bhavassa bhedato c'; eva
sangahato ca.
Yaṃ hi kāmūpādānapaccayā kāmabhavanibbattakaṃ kam-
mam karīyati, so kammabhavo; tad-abhinibbattā khandhā
uppattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ kāmū-

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 137.
2 So Bm.
3 Ibid. 135. 4 Ibid. 137.

[page 573]
Upādānapaccayā bhavapade vitthārakathā 573
pādānapaccayā dve kāmabhavā, tad-antogadhā ca saññā-
bhava-pañcavokārabhavā; dve rūpabhavā, tad-antogadhā
ca saññābhava-asaññābhava-ekavokārabhava-pañcavokāra-
bhavā; dve arūpabhavā, tad-antogadhā ca saññābhava-
nevasaññā-nāsaññābhava-catuvokārabhavā ti saddhiṃ anto-
gadhehi cha bhavā. Yathā ca kāmūpādānapaccayā saddhiṃ
antogadhehi cha bhavā, tathā sesūpādānapaccayā pī ti evaṃ
upādānapaccayā bhedato saddhiṃ antogadhehi catuvīsati
bhavā.
Sangahato pana kammabhavaṃ uppattibhavañ ca ekato
katvā kāmūpādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi eko kāma-
bhavo, tathā rūpārūpabhavā ti tayo bhavā; tathā sesūpā-
dānapaccayā pī ti evaṃ upādānapaccayā sangahato saddhiṃ
antogadhehi dvādasa bhavā.
Api ca avisesena upādānapaccayā kāmabhavūpagaṃ kam-
maṃ kammabhavo; tad-abhinibbattā khandhā uppattibhavo.
Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ upādānapaccayā saddhiṃ
antogadhehi dve kāmabhavā, dve rūpabhavā, dve arūpabhavā
ti aparena pariyāyena sangahato cha bhavā. Kammabhava-
uppattibhavabhedaṃ vā anupagamma saddhiṃ antogadhehi
kāmabhavādivasena tayo bhavā honti. Kāmabhavādibhe-
dam pi anupagamma, kammabhava-uppattibhavavasena dve
bhavā honti. Kammuppattibhedañ cā pi anupagamma,
upādānapaccayā bhavo ti bhavavasena eko va bhavo hotī ti.
Evam ettha upādānapaccayassa bhavassa bhedasangahā pi
viññātabbo vinicchayo.
Yaṃ yassa paccayo cā ti yañ c'; ettha upādānaṃ yassa
paccayo hoti, tato pi viññātabbo vinicchayo ti attho. Kiṃ
pan'; ettha kassa paccayo hoti? Yaṃ kiñci yassa kassaci
paccayo hoti yeva. Ummattako viya hi puthujjano; so: idaṃ
yuttaṃ, idaṃ ayuttan ti avicāretvā, yassa kassaci upādānassa
vasena yaṃ kiñci bhavaṃ patthetvā, yaṃ kiñci kammaṃ
karoti yeva. Tasmā yad-ekacce sīlabbatūpādānena rūpārūpa-
bhavā na hontī ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Sabbena
pana sabbo hotī ti gahetabbaṃ; seyyathīdaṃ: idh'; ekacco
anussavavasena vā diṭṭhānusārena vā: kāmā nām'; ete ma-
nussaloke c'; eva khattiya-mahāsālakusalādisu cha kāmāva-
caradevaloke ca samiddhā ti cintetvā tesaṃ adhigamatthaṃ

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 574]
574 XVII. Paññābhūminiddeso
asaddhammasavanādīhi vañcito: iminā kammena kāmā
sampajjantī ti maññamāno kāmūpādānavasena kāyaducca-
ritādīni pi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati.
Sandiṭṭhike vā pana kāme patthayamāno paṭiladdhe ca go-
payamāno kāmūpādānavasena kāyaduccaritādīni karoti; so
duccaritapāripūriyā apāye uppajjati. Tatr'; āssa uppatti-
hetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo. Kammābhinibbattā
khandhā uppattibhavo; saññābhava-pañcavokārabhavā pana
tad-antogadhā eva.
Aparo pana saddhammasavanādīhi upabrūhitañāṇo: iminā
kammena kāmā sampajjantī ti maññamāno kāmūpādānava-
sena kāyasucaritādīni karoti; so sucaritapāripūriyā devesu vā
manussesu vā uppajjati; tatr'; āssa uppattihetubhūtaṃ kam-
maṃ kammabhavo; kammābhinibbattā khandhā uppat-
tibhavo, saññābhava-pañcavokārabhavā pana tad-antogadhā
eva. Iti kāmūpādānaṃ sappabhedassa sāntogadhassa kāma-
bhavassa paccayo hoti.
Aparo: rūpārūpabhavesu tato samiddhitarā kāmā ti sutvā
vā parikappetvā vā kāmūpādānavasen'; eva rūpārūpasamā-
pattiyo nibbattetvā samāpattibalena rūpārūpabrahmaloke
uppajjati; catr'; āssa uppattihetubhūtaṃ kammaṃ kamma-
bhavo: kammābhinibbattā khandhā uppattibhavo; saññā-
asaññā-nevasaññā-nāsaññā-eka-catu-pañcavokārabhavā pana
tad-antogadhā eva. Iti kāmūpādānaṃ sappabhedānaṃ sānto-
gadhānaṃ rūpārūpabhavānam pi paccayo hoti.
Aparo: ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā
rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ ucchinne su-ucchinno1
hotī ti ucchedadiṭṭhiṃ upādāya tad-upagaṃ kammaṃ karoti;
tassa kammaṃ kammabhavo; kammābhinibbattā khandhā
uppattibhavo, saññābhavādayo pana tad-antogadhā eva.
Iti diṭṭhūpādānam sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇam
pi kāmarūpārūpabhavānaṃ paccayo hoti.
Aparo: ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā
rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ sukhī hoti vigatapariḷā-
ho ti attavādūpādānena tad-upagaṃ kammaṃ karoti; tassa
taṃ kammaṃ kammabhavo; tad-abhinibbattā khandhā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh suvucchinno.

[page 575]
Bhavapaccayā jātipade vitthārakathā 575
uppattibhavo; saññābhavādayo pana tad-antogadhā eva.
Iti attavādūpādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ
bhavānaṃ paccayo hoti.
Aparo: idaṃ sīlabbatam nāma kāmāvacarasampattibhave
vā rūpārūpabhavānam vā aññatarasmiṃ paripūrentassa
sukhaṃ pāripūriṃ gacchatī ti sīlabbatūpādānavasena tad-
upagaṃ kammaṃ karoti; tassa tam kammaṃ kammabhavo;
tad-abhinibbattā khandhā uppattibhavo; saññābhavādayo
pana tad-antogadhā eva. Iti sīlabbatūpādānaṃ sappabhe-
dānam sāntogadhānam tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hoti.
Evam ettha yaṃ yassa paccayo hoti, tato viññātabbo vinic-
chayo.
Kiṃ pan'; ettha kassa bhavassa kathaṃ paccayo hotī ti ce?
Rūpārūpabhavānam upanissayapaccayo upādānaṃ,
sahajātadīhi pi taṃ kāmabhavassā ti viññeyyaṃ.
Rūpārūpabhavānaṃ hi kāmabhavapariyāpannassa ca kam-
mabhave kusalakammass'; eva uppattibhavassa c'; etaṃ catub-
bidham pi upādānaṃ upanissayapaccayavasena ekadhā va
paccayo hoti. Kāmabhave attanā sampayuttā kusalā kam-
mabhavassa sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-
avigata-hetupaccayappabhedehi sahajātādīhi paccayo hoti;
vippayuttassa pana upanissayapaccayen'; evā ti.
Ayaṃ upādānapaccayā bhavo ti padasmiṃ vitthārakathā.
Bhavapaccayā jātī ti adisu jāti-ādīnaṃ vinicchayo Saccanid-
dese vuttanayen'; eva veditabbo.1 Bhavo ti pan'; ettha kamma-
bhavo va adhippeto, so hi jātiyā paccayo, na uppattibhavo.
So pana kammapaccaya-upanissayapaccayavasena dvedhā
paccayo hotī ti.
Tattha siyā:- kathaṃ pan'; etaṃ jānitabbaṃ: bhavo jātiyā
paccayo ti ce?
Bāhirapaccayasamatte pi hīna-paṇītatādivisesadassanato.
Bāhirānaṃ hi janakajananīsukkasonitāhārādīnaṃ paccayā-
naṃ samatte pi sattānam yamakānam pi sataṃ hīna-paṇī-
tatādiviseso dissati; so ca na ahetuko, sabbadā ca sabbesañ

--------------------------------------------------------------------------
1 See Chapter XVI., p. 498 f.

[page 576]
576 XVII. Paññābhūminiddeso
ca abhāvato. Na kammabhavato aññahetuko tad-abhinib-
battakasattānaṃ ajjhattasantāne aññassa kāraṇassa abhāvato
ti kammabhavahetuko va. Kammaṃ hi sattānaṃ hīna-
paṇītatādivisesassa hetu, ten'; āha Bhagavā:- kammaṃ satte
vibhajati, yad-idaṃ hīna-paṇītatāyā ti;1 tasmā jānitabbam
etaṃ: bhavojātiyā paccayo ti. Yasmā ca asati jātiyā,
jarāmaraṇaṃ nāma sokādayo vā dhammā na honti, jātiyā
pana sati, jarāmaraṇañ c'; eva jarāmaraṇasankhātadukkha-
dhammaphuṭṭhassa ca bālajanassa jarāmaraṇābhisambandhā
vā tena tena dukkhadhammena phuṭṭhassa anabhisambandhā
vā, sokādayo ca dhammā honti, tasmā ayam pi jāti jarāma-
raṇassa ceva sokādīnañ ca paccayo hotī ti veditabbā. Sā
pana upanissayakoṭiyā ekadhā va paccayo hotī ti.
Ayaṃ bhavapaccayā jātī ti ādisu vitthārakathā.
[Sokādīhi avijjā siddhā]
Yasmā pan'; ettha sokādayo avasāne vuttā, tasmā yā sā:
avijjāpaccayā sankhārā ti evam etassa bhavacakkassa ādim-
hi vuttā:-
Sā sokādīhi avijjā siddhā, bhavacakkam aviditādīni idaṃ,
kārakavedakarahitaṃ, dvādasavidhasuññatā suññaṃ2.
Sātataṃ samitaṃ pavattatī ti veditabbaṃ.
Kathaṃ pan'; ettha sokādīhi avijjā siddhā? Katham idaṃ
bhavacakkaṃ aviditādi? Kathaṃ kārakavedakarahitaṃ?
Kathaṃ dvādasavidhasuññatāsuññan ti ce?
Ettha hi sokadomanassupāyāsā avijjāya aviyogino, paridevo
ca nāma mūḷhassā ti tesu tāva siddhesu siddhā hoti avijjā.
Api ca āsavasamudayā avijjāsamudayo ti vuttaṃ; āsavasam-
udayā c'; ete sokādayo honti. Kathaṃ? Vatthukāmavi-
yoge tāva soko kāmāsavasamudayo hoti. Yath'; āha:-
Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno,
te kāmā parihāyanti sallaviddho va ruppatī ti3.
Yathā c'; āha:- kāmato jāyati soko ti.4 Sabbe pi c'; ete
diṭṭhāsavasamudayā honti. Yath'; āha:- tassa: ahaṃ rūpaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. iii, 203.
2 Bhm treat these lines as prose.
3 Sn. ver. 767.
4 Dhp. ver. 215

[page 577]
Bhavacakkaṃ aviditādi 577
mama rūpan ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino rūpavipariṇām'-aññathā-
bhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti1.
Yathā ca diṭṭhāsavasamudayā, evaṃ bhavāsavasamudayā
pi. Yath'; āha:- ye pi te devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukha-
bahulā uccesu vimānesu ciraṃ dīgham addhānaṃ tiṭṭhanti, te pi
Tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā bhayaṃ santāsaṃ saṃve-
gam āpajjantī ti,2 pañca pubbanimittāni disvā maraṇabha-
yena santajjitānaṃ devānaṃ viya. Yathā ca bhavāsavasam-
udayā, evaṃ avijjāsavasamudayā pi. Yath'; āha:- sa kho
so, bhikkhave, bālo diṭṭh'; eva dhamme tividhaṃ dukkhaṃ do-
manassaṃ paṭisaṃvedetī ti.3 Iti yasmā āsavasamudayā ete
dhammā honti, tasmā ete sijjhamānā avijjāya hetubhūte
āsave sādhenti; āsavesu ca siddhesu paccayabhāve bhāvato
avijjā pi siddhā va hotī ti. Evaṃ tāv'; ettha sokādīhi avijjā
siddhā hotī ti veditabbā.
[Bhavacakkaṃ aviditādi]
Yasmā pana evaṃ paccayabhāve bhāvato avijjāya siddhāya
puna avijjāpaccayā sankhārā, sankhārapaccayā viññāṇan ti
evaṃ hetuphalaparamparāya pariyosānaṃ n'; atthi. Tasmā
taṃ hetuphalasambandhavasena pavattaṃ dvādasangaṃ
bhavacakkaṃ aviditādī ti siddhaṃ hoti. Evaṃ sati avijjā-
paccayā sankhārā ti idaṃ ādimattakathanaṃ virujjhatī ti ce?
Na-yidaṃ ādimattakathanaṃ; paṭṭhānadhammakathanaṃ
pan'; etaṃ. Tiṇṇam hi vaṭṭānaṃ avijjā paṭṭhānā: avijjāg-
gahaṇena hi avasesakilesavaṭṭañ ca kammādīni ca bālaṃ
paḷibodhenti. Sappasiraggahaṇena sesasappasarīraṃ viya
bāhaṃ. Avijjāsamucchede pana kate, tehi vimokkho hoti,
sappasiracchede kate paḷibodhitabāhā vimokkho viya. Yath'
āha:- avijjāya tveva asesavirāganirodhā sankhāranirodho ti
ādi.4 Iti yaṃ gaṇhato bandho muccato ca mokkho hoti, tassa
paṭṭhānadhammassa kathanam idaṃ, na ādimattakathanan
ti. Evam idaṃ bhavacakkaṃ aviditādī ti veditabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iii, 3.
2 Ibid. 85. PṬṢ. ed. reads, for ciraṃ . . . tiṭṭhanti, . . .
ciraṭṭhitikā . . .
3 M. iii, 163.
4 S. ii, 4, 12, 17, etc.

[page 578]
578 XVII. Paññābhūminiddeso
[Kāraka-vedaka-rahitaṃ]
Tayidaṃ yasmā avijjādīhi kāraṇehi sankhārādīnaṃ
pavatti, tasmā tato aññena Brahmā Mahābrahmā seṭṭho
sajitā ti evaṃ parikappitena Brahmādinā vā saṃsārassa
kārakena. So kho pana: me ayaṃ attā vado vedeyyo ti1 evaṃ
parikappitena attanā vā sukhadukkhānaṃ vedakena rahitaṃ,
iti kārakavedakarahitan ti veditabbaṃ.
[Dvādasavidhasuññatā]
Yasmā pan'; ettha avijjā udayabbayadhammakattā dhuva-
bhāvena, sankiliṭṭhattā sankilesikattā ca subhabhāvena,
udayabbayapīḷitattā sukhabhāvena, paccayāyattavuttittā
vasavattanabhūtena attabhāvena ca suññā; tathā sankhā-
rādīni pi angāni. Yasmā vā avijjā na attā, na attano, na
attani, na attavatī, tathā sankhārādīni pi angāni, tasmā
dvādasavidhasuññatā suññam etaṃ bhavacakkan ti veditabbaṃ.
[Bhavacakkassa tayo kālā]
Evañ ca viditvā puna:-
Tass'; āvijjā taṇhā mūlam atītādayo tayo kālā,
dve aṭṭha dve eva ca sarūpato tesu angāni.
Tassa kho pan'; etassa bhavacakkassa avijjā taṇhā cā ti
dve dhammā mūlan ti veditabbā. Tad-etaṃ pubbantā-
haraṇato avijjā mūlaṃ vedanāvasānaṃ, aparantasantānato
tanhā mūlaṃ jarāmaraṇavasānan ti duvidhaṃ hoti. Tattha
purimaṃ diṭṭhicaritavasena vuttaṃ, pacchimaṃ taṇhācari-
tavasena. Diṭṭhicaritānaṃ hi avijjā, taṇhācaritānañ ca
taṇhā saṃsāranāyikā. Ucchedadiṭṭhisamugghātāya vā paṭha-
maṃ phaluppattiyā hetūnaṃ anupacchedappakāsanato; sas-
satadiṭṭhisamugghātāya dutiyaṃ uppannānaṃ jarāmaraṇap-
pakāsanato; gabbhaseyyakavasena vā purimaṃ anupubba-
pavattidīpanato; opapātikavasena pacchimaṃ sakuppatti-
dīpanato. Atītapaccuppannānāgatā c'; assa tayo kālā; tesu
Paḷiyaṃ sarūpato āgatavasena avijjā sankhārā cā ti dve
angāni atītakālāni. Viññāṇādīni bhavāvasānāni aṭṭha paccup-
pannakālāni. Jāti c'; eva jarāmaraṇañ ca dve anāgatakālānī
ti veditabbāni.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 8: Yo me ayaṃ attā vado vedeyyo . . . so kho
pana me ayaṃ attā nicco . . .

[page 579]
Hetuphala-hetupubbaka-tisandhi 579
Puna:-
Hetuphala-hetupubbaka-tisandhi catubhedasangahañ c'
etaṃ,
vīsati ākārāraṃ tivaṭṭam anavaṭṭhitaṃ bhamati
iti pi veditabbaṃ. Tattha sankhārānañ ca paṭisandhi-
viññāṇassa ca antarā eko hetuphalasandhi nāma vedanāya
ca taṇhāya ca antarā eko phalahetusandhi nāma, bhavassa
ca jātiyā ca antarā eko hetuphalasandhī ti evam idaṃ hetu-
phala-hetupubbaka-tisandhī ti veditabbaṃ.
Catubhedasangahaṃ
Sandhīnaṃ ādipariyosānavavatthitā pan'; assa cattāro
sangahā honti, seyyathīdaṃ: avijjā sankhārā eko sangaho;
viññāṇa-nāmarūpa-saḷāyatana-phassa-vedanā dutiyo; taṇhū-
pādāna-bhavā tatiyo; jāti-jarāmaraṇaṃ catuttho ti, evam
idaṃ catubhedasangahan ti veditabbaṃ.
Vīsati ākārāraṃ
Atīte hetavo pañca idāni phalapañcakaṃ
idāni hetavo pañca āyatiṃ phalapañcakan ti1.
Etehi pana vīsatiyā ākārasankhātehi arehi vīsati ākārāran
ti veditabbaṃ.
Tattha atīte hetavo pañcā ti avijjā sankhārā cā ti ime tāva
dve vuttā eva. Yasmā pana avidvā paritassati paritassito
upādiyati, tass'; upādānapaccayā bhavo, tasmā taṇhūpādāna-
bhavā pi gahitā honti. Ten'; āha:- purimakammabhavasmiṃ
moho avijjā, āyūhanā sankhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ
upādānaṃ, cetanā bhavo ti ime pañcadhammā purimakamma-
bhavasmiṃ idha paṭisandhiyā paccayā ti2.
Tattha purimakammabhavasmin ti purime kammabhave,
atītajātiyaṃ kammabhave karīyamāne ti attho. Moho
avijjā ti yo tadā dukkhādisu moho, yena mūḷho kammaṃ
karoti, sā avijjā. Āyūhanā sankhārā ti taṃ kammaṃ
karoto, yā purimacetanāyo: yathā dānaṃ dassāmī ti cittaṃ
uppādetvā māsam pi saṃvaccharam pi dānopakaraṇāni3
sajjentassa uppannā purimacetanāyo. Paṭiggahakānaṃ pana

--------------------------------------------------------------------------
1 Quoted in Abhidhammattha sangaha viii, 4 (J.PṬṢ.
1884, p. 36).
2 Pṭs. i, 52.
3 Bhm dānupa-.

[page 580]
580 XVII. Paññābhūminiddeso
hatthe dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpayato cetanā bhāvo ti vuccati.
Ekāvajjanesu vā chasu javanesu cetanā āyūhanā sankhārā
nāma, sattamo bhavo; yā kāci vā pana cetanā bhavo, sampa-
yuttā āyūhanā sankhārā nāma. Nikanti taṇhā ti yā kammaṃ
karontassa phale uppattibhave nikāmanā patthanā, sā taṇhā
nāma. Upagamanaṃ upādānan ti yaṃ kammabhavassa
paccayabhūtaṃ: idaṃ katvā asukasmiṃ nāma ṭhāne kāme
sevissāmi ucchijjissāmī ti ādinā nayena pavattaṃ upaga-
manaṃ gahaṇaṃ parāmasanaṃ, idaṃ upādānaṃ nāma,
cetanā bhavo ti āyūhanāvasāne vuttā cetanā bhavo ti evam
attho veditabbo.
Idāni phalapañcakan ti viññāṇādi vedanāvasānaṃ Pāḷiyaṃ
āgatam eva. Yath'; āha:- idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti
nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ
vedanā iti ime pañca dhammā idhūppattibhavasmiṃ purekatassa
kammassa paccayā ti.1 Tattha paṭisandhiviññāṇan ti yaṃ
bhavantarapaṭisandhānavasena uppannattā paṭisandhī ti
vuccati, taṃ viññāṇam: okkanti nāmarūpan ti yā gabbhe
rūpārūpadhammānaṃ okkanti āgantvā pavisanaṃ viya, idaṃ
nāmarūpaṃ. Pasādo āyatanan ti idaṃ cakkhādi pañcāya-
tanavasena vuttaṃ. Phuṭṭho phasso ti yo ārammanaṃ
phuṭṭho phusanto uppanno, ayaṃ phasso. Vedayitaṃ ve-
danā ti yaṃ paṭisandhiviññāṇena vā saḷāyatanapaccayena
vā phassena saha uppannaṃ vipākavedayitaṃ, sā vedanā
ti evam attho veditabbo.
Idāni hetavo pañcā ti taṇhādayo Pāḷiyaṃ āgatā taṇhūpā-
dānabhavā. Bhave pana gahite tassa pubbabhāgā taṃ-
sampayuttā vā sankhārā gahitā va honti. Taṇhūpādānagga-
haṇena ca taṃ sampayutta. Yāya vā ṃūḷho kammaṃ karoti,
sā avijjā gahitā va hotī ti evaṃ pañca. Ten'; āha:- idha pari-
pakkattā āyatanānaṃ moho avijjā, āyūhanā sankhārā, nikanti
tanhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo iti ime pañca
dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā pac-
cayā ti. Tattha idha paripakkattā āyatanānan ti2 paripakkā-
yatanassa kammakaraṇakāle sammoho dassito. Sesaṃ uttā-
nattham eva.

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 52.
2 Ibid.

[page 581]
Tivattam anavaṭṭhitaṃ bhamati 581
Ayatiṃ phalapañcakan ti viññāṇādīni pañca, tāni jātigga-
haṇena vuttāni. Jarāmaraṇaṃ pana tesaṃ yeva jarāma-
raṇaṃ; ten'; āha:- āyatiṃ paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti
nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ
vedanā ti1 ime pañca dhammā āyatiṃ uppattibhavasmiṃ
idha katassa kammassa paccayā ti. Evam idaṃ vīsati ākā-
rāram hoti.
[Tivaṭṭam anavaṭṭhitaṃ bhamati]
Tivaṭṭam anavaṭṭhitaṃ bhamatī ti ettha pana sankhārabhavā
kammavaṭṭaṃ, avijjā taṇhūpādānāni kilesavaṭṭaṃ, viññāṇa-
nāmarūpa-saḷāyatana-phassa-vedanā-vipākavaṭṭan ti imehi
tīhi vaṭṭehi tivaṭṭam idaṃ bhavacakkaṃ, yāva kilesavaṭṭaṃ
na upacchijjati, tāva anupacchinnapaccayattā anavaṭṭhitaṃ,
punappunaṃ parivattanato bhamati yevā ti veditabbaṃ.
[Saccappabhavato . . . ]
Tayidam evaṃ bhamamānaṃ:-
Saccappabhavato kiccā vāraṇā upamāhi ca,
gambhīranayabhedā ca viññātabbaṃ yathārahaṃ.
Tattha yasmā kusalākusalaṃ kammaṃ avisesena samu-
dayasaccan ti Saccavibhange vuttaṃ,2 tasmā avijjāpaccayā
sankhārā ti avijjāya sankhārā dutiyasaccappabhavaṃ du-
tiyasaccaṃ, sankhārehi viññāṇaṃ dutiyasaccappabhavaṃ
paṭhamasaccaṃ. Viññāṇādīhi nāmarūpādīni vipākavedanā
pariyosānāni paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ; ve-
danāya taṇhā paṭhamasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ. Taṇ-
hāya upādānaṃ dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ.
Upādānato bhavo dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamadutiya-
saccadvayaṃ. Bhavato jāti dutiyasaccappabhavaṃ paṭha-
masaccaṃ. Jātiyā jarāmaraṇam paṭhamasaccappabhavaṃ
paṭhamasaccan ti evaṃ tāv'; idaṃ saccappabhavato viññā-
tabbaṃ yathārahaṃ.
[Kiccato . . . ]
Yasmā pan'; ettha avijjā vatthusu ca satte sammoheti,
paccayo ca hoti sankhārānaṃ pātubhāvāya, tathā sankhārā

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 52.
2 Vibh. 106 f.
II. 14

[page 582]
582 XVII. Paññābhūminiddeso
sankhatañ ca abhisankharonti, paccayā ca honti viññāṇassa;
viññāṇam pi vatthuñ ca paṭijānāti, paccayo ca hoti nāma-
rūpassa; nāmarūpam pi aññamaññañ ca upatthambheti,
paccayo ca hoti saḷāyatanassa; saḷāyatanam pi savisaye ca
pavattati, paccayo ca hoti phassassa; phasso pi ārammaṇañ
ca phusati, paccayo ca hoti vedanāya; vedanā pi ārammaṇa-
rasañ ca anubhavati, paccayo ca hoti taṇhāya; taṇhā pi
rajjanīye ca dhamme rajjati, paccayo ca hoti upādānassa;
upādānam pi upādāniye ca dhamme upādiyati, paccayo ca
hoti bhavassa; bhavo pi nānāgatīsu ca vikkhipati, paccayo
ca hoti jātiyā; jāti pi khandhe ca janeti, tesaṃ abhinibbatti-
bhāvena pavattattā paccayo ca hoti jarāmaraṇassa. Jarā-
maraṇam pi khandhānaṃ pākabhedabhāvañ ca adhitiṭṭhati,
paccayo ca hoti bhavantarapātubhāvāya sokādīnaṃ adhiṭṭhā-
nattā. Tasmā sabbapadesu dvedhā pavatti kiccato pi idaṃ
viññātabbaṃ yathārahaṃ.
[Vāraṇā . . . ]
Yasmā c'; ettha Avijjāpaccayā sankhārā ti idaṃ kārakadassa-
nanivāraṇaṃ, Sankhārapaccayā viññāṇan ti: attasankan ti
dassananivāraṇaṃ, Viññāṇapaccayā nāmarūpan ti attā ti
parikappitavatthubhedadassanato ghanasaññānivāraṇam,
Nāmarūpapaccayā saḷāyatanan ti ādi: attā passati ...pe...
vijānāti phusati vedayati taṇhiyati upādiyati bhavati jāyati
jīyati mīyatī ti evam-ādi-dassananivāraṇaṃ, tasmā mic-
chādassananivāraṇato p'; etaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ
yathārahaṃ.
[Upamāhi ca . . . ]
Yasmā pan'; ettha salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇavasena
dhammānaṃ adassanato andho viya avijjā; andhassa upak-
khalanaṃ viya avijjāpaccayā sankhārā; upakkhalitassa
patanaṃ viya sankhārapaccayā viññāṇaṃ; patitassa gaṇḍa-
pātubhāvo viya viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ; gaṇḍabheda-
pīḷakā viya nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ; gaṇḍapīḷakā
ghaṭṭanaṃ viya saḷāyatanapaccayā phasso; ghaṭṭanaduk-
khaṃ viya phassapaccayā vedanā; dukkhassa paṭikārā-
bhilāso viya vedanāpaccayā taṇhā; paṭikārābhilāsena asap-
pāyagahaṇam viya taṇhāpaccayā upādānam; upādinna-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 583]
Gambhīranayabhedā 583
asappāyālepanaṃ viya upādānapaccayā bhavo; asap-
pāyālepanena gaṇḍavikārapātubhāvo viya bhavapaccayā
jāti; gaṇḍavikārato gaṇḍabhedo viya jātipaccayā jarā-
maraṇaṃ;--yasmā vā pan'; ettha avijjā appaṭipatti-micchā-
paṭipattibhāvena satte abhibhavati paṭalaṃ viya akkhīni;
tad-abhibhūto ca bālo punabbhavikehi sankhārehi attānaṃ
veṭheti kosakārakimi viya kosappadesehi; sankhāraparig-
gahitaṃ viññāṇaṃ gatīsu patiṭṭhaṃ labhati pariṇāyaka-
pariggahito viya rājakumāro rajje; uppattinimitte parikap-
panato viññāṇaṃ paṭisandhiyaṃ anekappakāraṃ nāmarūpaṃ
abhinibbatteti, māyākāro viya māyaṃ; namarūpe patiṭ-
ṭhitaṃ saḷāyatanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti;
subhūmiyaṃ patiṭṭhito, vanappagumbo viya; āyatana-
ghaṭṭanato phasso jāyati, araṇisahitābhimatthanato aggi
viya; phassena phuṭṭhassa vedanā pātubhavati, agginā
phuṭṭhassa dāho viya; vedayamānassa taṇhā pavaḍḍhati,
loṇodakaṃ1 pivato pipāsā viya; tasito bhavesu abhilāsaṃ
karoti pi, pāsito viya pānīye; tad-ass'; upādānaṃ upādānena
bhavaṃ upādiyati, āmisalobhena maccho baḷisaṃ viya;
bhave sati jāti hoti, bīje sati ankuro viya; jātassa avassaṃ
jarāmaraṇaṃ, uppannassa rukkhassa patanaṃ viya;--tasmā
evaṃ upamāhi p'; etaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathāra-
haṃ.
[Gambhīranayabhedā ca . . . ]
Yasmā ca Bhagavatā atthato pi dhammato pi desanato pi
paṭivedhato pi gambhīrabhāvaṃ sandhāya: gambhīro c'; āyaṃ,
Ānanda, paṭiccasamuppādo, gambhīrāvabhāso cā ti2 vuttaṃ,
tasmā gambhīrabhedato h'; etaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ
yathārahaṃ.
Tattha yasmā na jātito jarāmaraṇaṃ na hoti, na ca jātiṃ
vinā aññato hoti, itthañ ca jātito samudāgacchatī ti evaṃ
jātipaccayasamudāgatatthassa duravabodhanīyato jarāma-
raṇassa jātippaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro;
tathā jātiyā bhavapaccayā ...pe... sankhārānaṃ
avijjāpaccaya sambhūtasamudāgatattho gambhīro; tasmā
idaṃ bhavacakkaṃ atthagambhīran ti. Ayaṃ tāv'; ettha

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm lonūdakam.
2 D. ii, 55.

[page 584]
584 XVII. Paññābhūminiddeso
atthagambhīratā. Hetuphalaṃ hi attho ti vuccati. Yath'
āha:- hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā ti.1 Yasmā pana
yen'; ākārena yad-avatthā ca avijjā tesam tesaṃ sankhārānaṃ
paccayo hoti, tassa duravabodhanīyato avijjāya sankhārā-
naṃ paccayaṭṭho gambhīro. Tathā sankhārānaṃ ...pe...
jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho gambhīro. Tasmā idaṃ
bhavacakkaṃ dhammagambhīran ti ayam ettha dhamma-
gambhīratā. Hetuno hi dhammo ti nāmaṃ, yath'; āha:-
hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā ti.1 Yasmā c'; assa
tena tena kāraṇena, tathā tathā pavattetabbattā desanā pi gam-
bhīrā, na tattha sabbaññutañāṇato aññaṃ ñāṇaṃ patiṭṭhaṃ
labhati, tathā h'; etaṃ katthaci Sutte anulomato, katthaci
paṭilomato, katthaci anuloma-paṭilomato, katthaci vemajjhato
paṭṭhāya anulomato va paṭilomato vā, katthaci tisandhi
catusankhepaṃ, katthaci dvisandhi tisankhepaṃ, katthaci
ekasandhi dvisankhepaṃ desitaṃ; tasmā idaṃ bhavacakkaṃ
desanāgambhīran ti ayaṃ desanāgambhīratā.
Yasmā c'; ettha yo so avijjādīnam sabhāvo yena paṭivid-
dhena avijjādayo, sammā salakkhaṇato paṭividdhā honti, so
duppariyogāhattā gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ paṭi-
vedhagambhīraṃ. Tathā h'; ettha yasmā avijjāya aññāṇādas-
sana-saccāsampaṭivedhaṭṭho gambhīro, sankhārānaṃ abhisan-
kharaṇāyūhanasarāgavirāgaṭṭho, viññāṇassa suññata-avyāpā-
rasankanti-paṭisandhipātubhāvaṭṭho, nāmarūpassa ekup-
pādavinibbhogāvinibbhoganamana-ruppanaṭṭho, saḷāya-
tanassa adhipati-lokadvāra-khettavisayībhāvaṭṭho, phas-
sassa phusana-sanghaṭṭana-sangati-sannipātaṭṭho, veda-
nāya ārammaṇarasānubhavana-sukhadukkhamajjhattabhā-
va-nijjīvavedayitaṭṭho, taṇhāya abhinandi-ajjhosāna-sari-
tā-latā-nadī-taṇhā samuddaduppūraṭṭho, upādānassa ādā-
naggahaṇābhinivesa-parāmāsa-duratikkamaṭṭho, bhavassa
āyūhanābhisankharaṇa-yoni-gati-ṭhiti-nivāsesu-khipanaṭṭho,
jātiyā jāti-sañjāti-okkanti-nibbatti-pātubhāvaṭṭho, jarā-
maraṇassa khayavayabhedavipariṇāmaṭṭho gambhīro ti ayam
ettha paṭivedhagambhīratā.
Yasmā pan'; ettha ekattanayo nānattanayo avyāpāranayo

--------------------------------------------------------------------------
1 Vibh. 293.

[page 585]
Viññātabbaṃ yathārahaṃ 585
evaṃ-dhammatānayo ti cattāro atthanayā honti, tasmā naya-
bhedato p'; etaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathāraham.
Tattha: avijjāpaccayā sankhārā, sankhārapaccayā viññāṇan
ti evaṃ bījassa ankurādi-bhāvena rukkhabhāvappatti viya,
santānānupacchedo ekattanayo nāma. Yaṃ sammā passanto
hetuphalasambandhena santānassa anupacchedāvabodhato
ucchedadiṭṭhiṃ pajahati; micchāpassanto hetuphalasamban-
dhena pavattamānassa santānānupacchedassa ekattagga-
haṇato sassatadiṭṭhiṃ upādiyati; avijjādīnaṃ pana yathā-
sakaṃ lakkhaṇavavatthānaṃ nānattanayo nāma. Yaṃ
sammā passanto navanavānam uppādadassanato sassata-
diṭṭhiṃ pajahati; micchā passanto ekasantānapatitassa
bhinnasantānass'; eva nānattaggahaṇato ucchedadiṭṭhim upā-
diyati; avijjāya: sankhārā mayā uppādetabbā, sankhārānaṃ
vā viññāṇaṃ amhehī ti evam-ādivyāpārābhāvo avyāpāranayo
nāma. Yaṃ sammā passanto kārakassa abhāvāvabodhato
attadiṭṭhiṃ pajahati; micchāpassanto yo, asati pi vyāpāre,
avijjādīnaṃ sabhāvaniyamasiddho hetubhāvo, tassa agahaṇato
akiriyadiṭṭhiṃ upādiyati; avijjādīhi pana kāraṇehi sankhā-
rādīnaṃ yeva sambhavo, khīrādīhi dadhi-ādīnaṃ viya, na
aññesan ti ayaṃ evaṃ-dhammatānayo nāma.
[Viññātabbaṃ yathārahaṃ]
Yaṃ sammā passanto paccayānurūpato phaḷāvabodhā
ahetukadiṭṭhiṃ akiriyadiṭṭhiñ ca pajahati; micchā passanto
paccayānurūpaṃ phalappavattiṃ agahetvā yato kutoci yassa
kassaci asambhavagahaṇato ahetukadiṭṭhiñ c'; eva niyata-
vādañ ca upādiyatī ti evam idaṃ bhavacakkaṃ:-
Saccappabhavato kiccā vāraṇā upamāhi ca,
gambhīranayabhedā ca viññātabbaṃ yathārahaṃ.
Idaṃ1 hi atigambhīrato agādhaṃ nānāyagahaṇato dura-
bhiyānaṃ
ñāṇāsinā samādhipavarasilāyaṃ sunisitena
bhavacakkaṃ apadāletvā asanivicakkam iva niccanim-
mathanaṃ
saṃsārabhayaṃ atīto na koci supinantareyyatthi.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm read these four lines as prose. Sb reads as verse
from line 3 only.

[page 586]
586 XVII. Paññābhūminiddeso
Vuttam pi h'; etaṃ Bhagavatā: gambhīro c'; āyaṃ, Ānanda,
paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca; etassa c'; Ānanda,
dhammassa aññāṇā ananubodhā evam ayaṃ pajā tantākula-
kajātā guḷāguṇthikajātā1 muñjapabbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatī ti,2 tasmā attano vā paresaṃ
vā hitāya ca sukhāya ca paṭipanno avasesakiccāni pahāya.
Gambhīre paccayākārappabhede idha paṇḍito,
yathā gādhaṃ labheth'; evam anuyuñje sadā sato ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge paññā-
bhāvanādhikāre Paññābhūminiddeso nāma sattarasamo
paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm guṇikuṇṭhika-.
2 D. ii, 55.

[page 587]
XVIII                                    587
AṬṬHĀRASAMO PARICCHEDO
DIṬṬHIVISUDDHINIDDESO
Idāni yā imesu BHŪMI-bhūtesu dhammesu uggahapari-
pucchāvasena ñāṇaparicayaṃ katvā1. SĪLAVISUDDHI c'; eva
CITTAVISUDDHI cā ti dve MŪLA-bhūtā visuddhiyo sampāde-
tabbā ti vuttā, tattha sīlavisuddhi nāma suparisuddhaṃ
pātimokkhasaṃvarādi catubbidhaṃ sīlaṃ, tañ ca Sīlaniddese2
vitthāritam eva, cittavisuddhi nāma sa upacārā aṭṭha sa-
māpattiyo, tā pi cittasīlena vutta-Samādhiniddese3 sabbā-
kārena vitthāritā eva. Tasmā tā tattha vitthāritanayen'
eva veditabbā. Yaṃ pana vuttaṃ: diṭṭhivisuddhi, kankhā-
vitaraṇavisuddhi maggāmaggañāṇadassanāvisuddhi, paṭipa-
dāñāṇadassanavisuddhi, ñāṇadassanavisuddhī ti imā pañca-
visuddhiyo sarīran ti,4 tattha nāmarūpānaṃ yāthāvadassanaṃ
diṭṭhivisuddhi nāma.
Taṃ sampādetukāmena samathayānikena tāva, ṭha-
petvā nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ, avasesarūpā rūpāvaca-
rajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāya vitakkādīni jhānangāni
taṃ-sampayuttā ca dhammā lakkhaṇarasādivasena parigga-
hetabbā. Pariggahetvā sabbam p'; etaṃ ārammaṇābhimu-
khanamanato namanaṭṭhena nāman ti vavatthapetabbaṃ.
Tato yathā nāma puriso anto gehe sappaṃ disvā taṃ anu-
bandhamāno tassa āsayaṃ passati, evam eva ayam pi
yogāvacaro taṃ nāmaṃ upaparikkhanto: idaṃ nāmaṃ,
kiṃ nissāya pavattatī ti? pariyesamāno tassa nissayaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 See above, p. 443.
2 Chapter I.
3 Chapter XI.
4 Above, p. 443; D. iii, 288 (ii).

[page 588]
588 XVIII. Diṭṭhivisuddhiniddeso
hadayarūpaṃ passati. Tato hadayarūpassa nissayabhūtāni
bhūtanissitāni ca sesupādāyarūpānī ti rūpaṃ parigaṇhāti.
So sabbam p'; etaṃ ruppanato rūpan ti vavatthapeti. Tato
namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, ruppanalakkhaṇaṃ rūpan ti
sankhepato nāmarūpaṃ vavatthapeti.
Suddhavipassanāyāniko pana ayam eva vā samathayāniko
Catudhātuvavatthāne vuttānaṃ1 tesaṃ tesaṃ dhātupari-
gahamukhānaṃ aññataramukhavasena sankhepato vā vit-
thārato vā catasso dhātuyo parigaṇhāti. Ath'; assa yāthāva-
sarasalakkhaṇato āvibhūtāsu dhātusu kammasamuṭṭhānamhi
tāva: kese catasso dhātuyo, vaṇṇo, gandho, raso, ojā, jīvitaṃ,
kayappasādo ti evaṃ kāyadasakavasena dasa rūpāni. Tatth'
eva bhāvassa atthitāya bhāvadasakavasena dasa. Tatth'
eva āhārasamuṭṭhānaṃ ojaṭṭhamakaṃ, utusamuṭṭhānaṃ
cittasamuṭṭhānan ti aparāni pi catuvīsatī ti evaṃ catusamuṭ-
ṭhānesu catuvīsati koṭṭhāsesu catucattāḷīsa catucattāḷīsa
rūpāni. Sedo, assu, kheḷo, singhāṇikā ti imesu pana catusu
utucittasamuṭṭhānesu dvinnaṃ ojaṭṭhamakānaṃ vasena
soḷasa soḷasa rūpāni. Udariyaṃ, karīsaṃ, pubbo, muttan ti
imesu catusu utusamuṭṭhānesu utusamuṭṭhānass'; eva ojaṭ-
ṭhamakavasena aṭṭha aṭṭha rūpāni pākaṭāni hontī ti. Esa
tāva dvattiṃs'; ākāre nayo.
Ye pana imasṃiṃ dvattiṃs'; ākāre āvibhūte apare dasa
ākārā āvibhavanti. Tattha asitādiparipācake tāva kammaje
tejokoṭṭhāsamhi ojaṭṭhamakañ c'; eva jīvitañ cā ti nava rūpā-
ni; tathā cittaje assāsappassāsakoṭṭhāse pi ojaṭṭhamakañ c'; eva
saddo cā ti nava. Sesesu catusamuṭṭhānesu aṭṭhasu jīvita-
navakañ c'; eva tīṇi ca ojaṭṭhamakānī ti tettiṃsa tettiṃsa
rūpāni pākaṭāni honti. Tass'; evaṃ vitthārato dvācattāḷīs'
ākāravasena imesu bhūtūpādāya rūpesu pākaṭesu jātesu
vatthudvāravasena pañca cakkhudasakādayo hadayavatthu-
dasakañ cā ti aparāni pi saṭṭhi rūpāni pākaṭāni honti.
So sabbāni pi tāni ruppanalakkhaṇena ekato katvā:
etaṃ rūpan ti passati. Tass'; evaṃ pariggahitarūpassa
dvāravasena arūpadhammā pākaṭā honti. Seyyathīdaṃ:
dve pañca-viññāṇāni, tisso manodhātuyo, aṭṭhasaṭṭhi mano-

--------------------------------------------------------------------------
1 Chapter XI., 2 (pp. 347 f.).

[page 589]
Nāmarūpaṃ yathāvadassanaṃ 589
viññāṇadhātuyo ti ekāsīti lokiyacittāni. Avisesena ca tehi
cittehi sahajāto phasso, vedanā, saññā, cetanā, jīvitaṃ
cittaṭṭhiti manasikāro ti ime satta [satta1] cetasikā ti.
Lokuttaracittāni pana neva suddhavipassakassa na sama-
thayānikassa pariggahaṃ gacchanti anidhigatattā ti. So
sabbe pi te arūpadhamme namanalakkhaṇena ekato katvā:
etaṃ nāman ti passati. Evam eko catudhātuvavatthāna-
mukhena vitthārato nāmarūpaṃ vavatthapeti.
Aparo aṭṭhārasadhātuvasena. Kathaṃ? Idha bhikkhu:
atthi imasmiṃ attabhāve cakkhudhātu ...pe... ma-
noviññāṇadhātū ti dhātuyo āvajjitvā: yaṃ loko setakaṇha-
maṇḍalavicittaṃ āyatavitthataṃ akkhikūpake nahārusutta-
kena ābaddhaṃ maṃsapiṇḍaṃ cakkhū ti sañjānāti. Taṃ
agahetvā Khandhaniddese upādārūpesu vuttappakāracak-
khuppasādaṃ: cakkhudhātū ti2 vavatthapeti. Yāni pan'
assa nissayabhūtā catasso dhātuyo parivārakāni cattāri
vaṇṇa-gandha-rasa-ojā-rūpāni anupālakaṃ jīvitindriyan ti
nava sahajātarūpāni, tatth'; eva ṭhitāni kāyadasaka-bhāva-
dasakavasena vīsati kammajarūpāni, āhārasamuṭṭhānādīnaṃ
tiṇṇaṃ ojaṭṭhamakānaṃ vasena catuvīsati anupādinnarū-
pānī ti evaṃ sesāni tepaṇṇāsa rūpāni honti: na tāni ca
cakkhudhātū ti vavatthapeti. Esa nayo sotadhātu ādisu pi.
Kāyadhātuyaṃ pana avasesāni tecattāḷīsa rūpāni honti.
Keci pana utu-cittasamuṭṭhānāni saddena saha nava nava
katvā pañca cattāḷīsā ti vadanti. Iti ime pañca pasādā
tesañ ca visayā rūpa-sadda-gandha-rasa-phoṭṭhabbā pañcā ti
dasa rūpāni dasa dhātuyo honti. Avasesarūpāni dhamma-
dhātu yeva honti.
Cakkhuṃ pana nissāya rūpaṃ ārabbha pavattaṃ cittaṃ
cakkhuviññāṇadhātu nāmā ti evaṃ dve pañca-viññāṇāni
pañca-niññāṇadhātuyo honti. Tīṇi manodhātucittāni, ekā
manodhātu, aṭṭhasaṭṭhi manoviññāṇadhātucittāni mano-
viññāṇadhātū ti sabbāni pi ekāsīti lokiyacittāni satta
viññāṇadhātuyo, taṃ-sampayuttā phassādayo dhammadhātū
ti evam ettha aḍḍhekādasa dhātuyo rūpaṃ; aḍḍhaṭṭhamā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sbh omit.

2 Chapter XIV., p. 445.

[page 590]
590 XVIII. Diṭṭhivisuddhiniddeso
dhātuyo nāman ti evam eko aṭṭhārasa dhātuvasena nāma-
rūpaṃ vavatthapeti.
Aparo dvādasāyatanavasena. Kathaṃ? Cakkhudhātuyaṃ
vuttanayen'; eva, ṭhapetvā tepaṇṇāsa rūpāni cakkhuppasāda-
mattaṃ cakkhāyatanan ti vavatthapeti. Tattha vuttanayen'
eva ca sota-, ghāna-, jivhā-, kāya-dhātuyo sota-ghāna-
jivhā-kāy'-āyatanānī ti. Tesaṃ visayabhūte pañca dhamme,
rūpa-sadda-gandha-rasa-phoṭṭhabb'-āyatanānī ti, lokiyasatta-
viññāṇadhātuyo manāyatanan ti. Taṃ-sampayuttā phas-
sādayo sesarūpañ ca dhammāyatanan ti evam ettha aḍḍhe-
kādasa āyatanāni rūpaṃ, diyaḍḍha āyatanāni nāman ti
evam eko dvādas'; āyatanavasena nāmarūpaṃ vavatthapeti.
Aparo tato sankhittataraṃ khandhavasena vavatthapeti.
Kathaṃ? Idha bhikkhu imasmiṃ sarīre catusamuṭṭhānā
catasso dhātuyo, taṃ nissito vaṇṇo, gandho, raso, ojā, cak-
khuppasādādayo pañcappasādā, vatthurūpaṃ bhāvo jīvi-
tindriyaṃ, dvisamuṭṭhāno saddo ti imāni sattarasa rūpāni
sammasanūpagāni nipphannāni rūpa-rūpāni. Kāyaviññatti
vacīviññatti ākāsadhātu, rūpassa lahutā, mudutā, kammañña-
tā, upacayo, santati, jaratā, aniccatā ti imāni pana dasa
rūpāni na sammasamūpagāni, ākāravikāra-antarapariccheda-
mattakāni, na nipphannāni, na rūpa-rūpāni. Api ca kho
rūpānaṃ ākāravikāra-antaraparicchedamattato rūpan ti san-
khaṃ gatāni. Iti sabbāni p'; etāni sattavīsati rūpāni rūpak-
khandho; ekāsītiyā lokiyacittehi saddhiṃ uppannā vedanā
vedanākkhandho; taṃ-sampayuttā saññā saññākkhandho;
sankhārā sankhārakkhandho; viññāṇaṃ viññānakkhandho
ti. Iti rūpakkhandhe rūpaṃ, cattāro arūpino khandhā
nāman ti evam eko pañcakkhandhavasena nāmarūpaṃ va-
vatthapeti.
Aparo: yaṃ kiñci rūpaṃ sabbaṃ cattāri mahābhūtāni
catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya rūpan ti1 evaṃ sankhitten'
eva imasmiṃ attabhāve rūpaṃ pariggahetvā tathā manāya-
tanañ c'; eva dhammāyatanekadesañ ca nāman ti pariggahetvā
iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpan
ti sankhepato nāmarūpaṃ vavatthapeti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. S. iii, 59 f.

[page 591]
Nāmarūpaṃ yathāvadassanaṃ 591
Sace pan'; assa tena tena mukhena rūpam pariggahetvā
arūpaṃ pariggaṇhato sukhamattā arūpaṃ na upaṭṭhāti, tena
dhuranikkhepaṃ akatvā rūpam eva punappunaṃ sammasitab-
baṃ manasikātabbaṃ pariggahetabbaṃ vavatthapetabbaṃ.
Yathā yathā hi'; ssa rūpaṃ suvikkhalitaṃ hoti, nijjaṭaṃ su-
parisuddhaṃ, tathā tathā tadārammaṇā arūpadhammā sayam
eva pākaṭā honti. Yathā hi cakkhumato purisassa apari-
suddhe ādāse mukhanimittaṃ olokentassa nimittaṃ na
paññāyati, so: nimittam na paññāyatī ti na ādāsaṃ chaḍḍeti,
atha kho nam punappunaṃ parimajjati; tassa parisuddhe
ādāse nimittam sayam eva pākaṭaṃ hoti,--yathā ca telatthi-
ko tilapiṭṭhaṃ doṇiyaṃ ākiritvā udakena paripphosetvā
ekavāraṃ dvevāraṃ pīḷanamattena tele anikkhamante na
tilapiṭṭhaṃ chaḍḍeti, atha kho naṃ punappunaṃ uṇhodakena
paripphosetvā madditvā pīḷeti; tass'; evaṃ karoto vippa-
sannaṃ tilatelaṃ nikkhamati,--yathā vā pana udakaṃ
pasādetukāmo katakaṭṭhiṃ gahetvā anto ghaṭe hatthaṃ
otāretvā eka-dvevāre ghaṃsanamattena udake avippasī-
dante na katakaṭṭhiṃ chaḍḍeti, atha kho naṃ punappunaṃ
ghaṃsati, tass'; evaṃ karontassa kalalakaddamaṃ sannisīdati,
udakaṃ acchaṃ hoti vippasannaṃ,--evam eva tena bhik-
khunā, dhuranikkhepaṃ akatvā, rūpam eva punappunaṃ
sammasitabbaṃ manasikātabbaṃ pariggahetabbaṃ vavat-
thapetabbaṃ. Yathā yathā hi 'ssa rūpaṃ suvikkhālitaṃ
hoti nijjaṭaṃ suparisuddhaṃ, tathā tathā tappaccanīkakilesā
sannisīdanti, kaddamūpari udakaṃ viya, cittaṃ pasannaṃ
hoti, tadārammaṇā arūpadhammā sayam eva pākaṭā honti.
Evaṃ aññāhi pi ucchu-cora-goṇa-dadhi-macchādīhi upa-
māhi ayam attho pakāsetabbo.
Evaṃ suvisuddharūpapariggahassa pan'; assa arūpadhammā
tīhi ākārehi upaṭṭhahanti phassavasena vā vedanā vasena
vā viññāṇavasena vā. Kathaṃ? Ekassa tāva: pathavī-
dhātu kakkhaḷalakkhaṇā ti1 ādinā nayena dhātuyo parig-
gaṇhantassa paṭhamābhinipāto phasso; taṃ-sampayuttā
vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saddhiṃ
phassena cetanā sankhārakkhandho, cittaṃ viññāṇakkhandho

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. M. i, 185; above, 365 (4).

[page 592]
592 XVIII. Diṭṭhivisuddhiniddeso
ti upaṭṭhāti. Tathā: kese pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā
...pe... assāsapassāse pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā
ti paṭhamābhinipāto phasso; taṃ-sampayuttā vedanā ve-
danākkhandho ...pe... cittaṃ viññāṇakkhandho ti
upaṭṭhāti. Evaṃ arūpadhammā phassavasena upaṭṭhahanti.
Ekassa pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā,1 tadārammaṇarasā-
nubhavanakavedanā vedanākkhandho, taṃ-sampayuttā sañ-
ñā saññākkhandho, taṃ-sampayuttā phasso ca cetanā ca
sankhārakkhandho, taṃ-sampayuttaṃ cittaṃ viññāṇakkhan-
dho ti upaṭṭhāti. Tathā: kese pathavīdhātu kakkhaḷa-
lakkhaṇā ...pe... assāsapassāse pathavīdhātu kakkhaḷa-
lakkhaṇā ti tadārammaṇarasānubhavanakavedanā vedanāk-
khandho ...pe... tam-sampayuttaṃ cittaṃ viññāṇak-
khandho ti upaṭṭhāti. Evaṃ vedanāvasena arūpadhammā
upaṭṭhahanti.
Aparassa pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā ti ārammaṇa-
paṭivijānanaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho, taṃ-sampayuttā
vedanā vedanākkhandho; saññā saññākkhandho, phasso ca
cetanā ca sankhārakkhandho ti upaṭṭhāti. Tathā kese
pathavīdhātu kakkhaḷlakkhanā ...pe... assāsapassāse
pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā ti ārammaṇapaṭivijānanaṃ
viññāṇaṃ viññāṇakkhandho, taṃ-sampayuttā vedanā ve-
danākkhandho, saññā saññākkhandho, phasso ca cetanā
ca sankkhārakkhandho ti upaṭṭhāti. Evaṃ viññāṇavasena
arūpadhammā upaṭṭhāhanti.
Eten'; eva upāyena kammasamuṭṭhāne: kese pathavīdhātu
kakkhalalakkhaṇā ti ādinā nayena vā kesādayo bacattāḷīsāya
dhātukoṭṭhāsesu catunnaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ vasena
sesesu ca cakkhudhātu-ādisu rūpapariggahamukhesu sabbaṃ
nayabhedaṃ anugantvā yojanā kātabbā.
Yasmā ca evaṃ suvisuddharūpapariggahass'; eva tassa
arūpadhammā tīh'; ākārehi pākaṭā honti, tasmā suvisuddha-
rūpapariggahen'; eva arūpapariggahāya yogo kātabbo, na
itarena. Sace hi ekasmiṃ vā rūpadhamme upaṭṭhite, dvīsu
vā, rūpaṃ pahāya arūpapariggahaṃ ārabhati, kammaṭṭhānato
parihāyati, pathavīkasiṇabhāvanāya vuttappakārā pabba-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm adds ti.

[page 593]
Nāmarūpaṃ yathāvadassanaṃ 593
teyyā gāvī viya; suvisuddharūpapariggahavasena pana arūpa-
pariggahāya yogaṃ karoto kammaṭṭhānaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ
vepullaṃ pāpuṇāti. So evaṃ phassādīnaṃ vasena upaṭṭhite
cattāro arūpino khandhe nāman ti,--tesaṃ ārammaṇabhūtāni
cattāri mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtāni upādāya
rūpaṃ rūpan ti vavatthapeti. Iti aṭṭhārasa dhātuyo dvādas'
āyatanāni pañcakkhandhā ti sabbe pi tebhūmake dhamme,
khaggena samuggaṃ vivaramāno viya, yamakatālakkhandhaṃ
phālayamāno viya ca, nāmañ ca rūpañ cā ti dvedhā vavattha-
peti, nāmarūpamattato uddhaṃ añño satto vā puggalo vā
devo vā Brahmā vā n'; atthī ti niṭṭhaṃ gacchati. So evaṃ
yāthāva-sarasato nāmarūpaṃ vavatthapetvā suṭṭhutaraṃ
satto, puggalo ti imissā lokasamaññāya pahānatthāya, satta-
samohassa samatikkamatthāya, asammohabhūmiyaṃ cittaṃ
ṭhapanatthāya sambahulasuttantavasena: nāmarūpamattam
ev'; idaṃ, na satto, na puggalo atthī ti etam atthaṃ saṃsandi-
tvā vavatthapeti. Vuttaṃ h'; etaṃ:-
Yathā pi angasambhārā hoti satto ratho iti,
Evaṃ khandhesu santesu hoti satto ti sammutī ti1.
Aparam pi vuttaṃ:- seyyathā pi, āvuso, kaṭṭhañ ca paṭicca
valliñ ca paṭicca mattikañ ca paṭicca tiṇañ ca paṭicca ākāso pari-
vārito: agāran tveva sankhaṃ gacchati, evam eva kho, āvuso,
aṭṭhiñ ca paṭicca nahāruñ ca paṭicca maṃsañ ca paṭicca
cammañ ca paṭicca ākāso parivārito: rūpan tveva sankhaṃ
gacchatī ti2.
Aparam pi vuttaṃ:-
Dukkham eva ti sambhoti dukkhaṃ tiṭṭhati ve ti ca,
Nāññatra dukkhā sambhoti nāññaṃ dukkhā nirujjhatī ti3.
Evaṃ anekasatehi suttantehi nāmarūpam eva dīpitaṃ, na
satto, na puggalo. Tasmā yathā akkha-cakka-pañjara-
īsādisu angasambhāresu eken'; ākārena saṇṭhitesu: ratho ti
vohāramattaṃ hoti, paramatthato ekekasmiṃ ange upaparik-
khiyamāne ratho nāma n'; atthi,--yathā ca kaṭṭhādisu geha-
sambhāresu eken'; ākārena ākāsaṃ parivāretvā ṭhitesu:
gehan ti vohāramattaṃ hoti, paramatthato gehaṃ nāma
n'; atthi,--yathā ca anguli-anguṭṭhādisu eken'; ākārena ṭhitesu:

--------------------------------------------------------------------------
1 S. i, 135.
2 M. i, 190.
3 S. i, 135.

[page 594]
594 XVIII. Diṭṭhivisuddhiniddeso
muṭṭhī ti vohārammattaṃ hoti, doṇitan ti ādisu: vīṇā ti,
hatthi-assādisu: senā ti, pākāragehagopurādisu: nagaran ti,
khandha-sākhā-palāsādisu eken'; ākārena ṭhitesu: rukkho ti
vohāramattaṃ hoti, paramatthato ekekasmiṃ avayave upa-
parikkhiyamāne rukkho nāma n'; atthi,--evam eva, pañcasu
upādānakkhandhesu sati: satto, puggalo ti vohāramattaṃ
hoti, paramatthato ekekasmiṃ dhamme upaparikkhiyamāne:
asmī ti vā: ahan ti vā ti gāhassa vatthubhūto satto nāma
n'; atthi, paramatthato pana nāmarūpamattam eva atthī ti
evaṃ passato hi dassanaṃ yathābhūtadassanaṃ nāma hoti.
Yo pan'; etaṃ yathābhūtadassanam pahāya: satto atthī ti
gaṇhāti, so tassa vināsaṃ anujāneyya, avināsam vā. Avi-
nāsam anujānanto Sassate patati. Vināsaṃ anujānanto
Ucchede patati. Kasmā? Khīranvayassa dadhino viya,
tadanvayassa aññassa abhāvato, so: sassato satto ti gaṇhanto
olīyati nāma; ucchijjatī ti gaṇhanto atidhāvati nāma.
Ten 'āha Bhagavā:- dvīhi, bhikkhave, diṭṭhigatehi pari-
yuṭṭhitā devamanussā olīyanti eke, atidhāvanti eke, cakkhu-
manto va passanti. Kathañ ca, bhikkhave, olīyanti eke?
Bhavārāmā, bhikkhave, devamanussā, bhavaratā, bhavasammu-
ditā. Tesaṃ bhavanirodhāya dhamme desiyamāne cittaṃ na
pakkhandati nappasīdati, na santiṭṭhati, n'; ādhimuccati.
Evaṃ kho, bhikkhave, olīyanti eke. Kathañ ca, bhikkhave, aitdhā-
vanti eke? Bhaven'; eva kho pan'; eke aṭṭiyamānā, hārāyamānā,
jigucchamānā, vibhavaṃ abhinandanti, yato kira bho ayaṃ
attā kāyassa bhedā ucchijjati, vinassati, na hoti param maraṇā;
etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ etaṃ yāthāvan ti. Evaṃ kho,
bhikkhave, atidhāvanti eke. Kathañ ca, bhikkhave, cakkhu-
manto va passanti? Idha, bhikkhave, bhikkhubhūtaṃ bhūtato
passati, bhūtaṃ bhūtato disvā tassa nibbidāya virāgāya niro-
dhāya paṭipanno hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, cakkhumanto
va passantī ti1.
Tasmā yathā dāruyantaṃ suññaṃ nijjīvaṃ nirīhakaṃ,
atha ca pana dārurajjukasamāyogavasena gacchati pi tiṭṭhati

--------------------------------------------------------------------------
1 Not traced. The three terms: bhavārāmā, etc., occur S. iv,
389; the four terms: na pakkhandati, etc., occur S. iii, 133
(all four edns. read nādhimuccati).

[page 595]
Nāmarūpaṃ yathāvadassanaṃ 595
pi, sa-īhakaṃ savyāpāraṃ viya khāyati, evam idaṃ nāma-
rūpam pi suññaṃ nijjīvaṃ nirīhakaṃ, atha ca pana añña-
maññasamāyogavasena gacchati pi tiṭṭhati pi sa-īhakaṃ
savyāpāraṃ viya khāyatī ti daṭṭhabbaṃ. Ten'; āhu Porāṇā:-
Nāmañ ca rūpañ ca idh'; atthi saccato
na h'; ettha satto manujo ca vijjati,
suññaṃ idam yantam iv'; ābhisankhataṃ,
dukkhassa puñjo tiṇakaṭṭhasādiso ti.
Na kevalañ c'; etaṃ dāruyantūpamāya, aññāhi pi naḷa-
kalāpi-ādīhi upamāhi bhāvetabbaṃ. Yathā hi dvīsu naḷa-
kalāpisu aññamaññaṃ nissāya ṭhapitāsu ekā ekissā upat-
thambho hoti, ekissā patamānāya itarā pi patati, evam eva
pañca vokārabhave nāmarūpaṃ aññamaññaṃ nissāya pavat-
tati, ekaṃ ekassa upatthambho hoti;1 maraṇavasena ekasmiṃ
patamāne itaram pi patati. Ten'; āhu Porānā:
Yamakaṃ nāmarūpañ ca ubho aññoññanissitā,
ekasmiṃ bhijjamānasmiṃ ubho bhijjanti paccayā ti.
Yathā ca daṇḍābhihataṃ bheriṃ nissāya sadde pavatta-
māne aññā bherī añño saddo, bherisaddā asammissā, bheri-
saddena suññā, saddo bheriyā suñño, evam eva vatthu-
dvārārammaṇasankhātaṃ rūpaṃ nissāya nāme pavattamāne
aññam rūpaṃ, aññaṃ nāmaṃ; nāmarūpā asammissā, nāma-
rūpena suññaṃ; rūpaṃ nāmena suññaṃ; api ca kho, bheriṃ
paṭicca saddo viya, rūpaṃ paṭicca nāmaṃ pavattati. Ten'
āhu Porāṇā:-
Na cakkhuto jāyare phassapañcamā,
na rūpato no ca ubhinnam antarā,
Hetuṃ paṭicca pabhavanti sankhatā;
yathā pi saddo pahaṭāya bheriyā,
Na so tato jāyare phassapañcamā,
na saddato no ca ubhinnam antarā ...pe...
Na ghānato jāyare phassapañcamā
na gandhato no ca ubhinnam antarā ...pe...
Na jivhato jāyare phassapañcamā
na rasato no ca ubhinnam antarā ...pe...

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. S. ii, 114, where the naḷakalāpiyo are nāmarūpa and
viññāṇa.

[page 596]
596 XVIII. Diṭṭhivisuddhiniddeso
Na kāyato jāyare phassapañcamā,
na phassato no ca ubhinnam antarā ...pe...
Na vatthurūpā pabhavanti sankhatā
na cā pi dhammāyatane hi niggatā,
Hetuṃ paṭicca pabhavanti sankhatā,
yathā pi saddo pahaṭāya bheriyā ti.
Api c'; etttha nāmaṃ nittejaṃ na sakena tejena pavattesu
sakkoti, na khādati, na pivati, na vyāharati, na iriyāpatham
kappeti. Rūpam pi nittejaṃ, na sakena tejena pavattituṃ
sakkoti, na hi tassa khāditukāmatā, nā pi pivitukāmatā, na
vyāharitukāmatā, na iriyāpathaṃ kappetukāmatā; atha kho
nāmaṃ nissāya rūpaṃ pavattati, rūpaṃ nissāya nāmam
pavattati, nāmassa khāditukāmatāya pivitukāmatāya vyā
haritukāmatāya iriyāpathaṃ kappetukāmatāya sati, rūpaṃ
khādati, pivati, vyāharati, iriyāpathaṃ kappeti.
Imassa pan'; atthassa vibhāvanatthāya imaṃ upamaṃ
udāharanti:- yathā jaccandho ca pīṭhasappī ca disā pakka-
mitukāmā assu. Jaccandho pīṭhasappiṃ evam āha:- ahaṃ
kho bhaṇe sakkomi pādehi pādakaraṇīyaṃ kātuṃ, n'; atthi
ca me cakkhūni yehi samavisamaṃ passeyyan ti. Pīṭhasappī
pi jaccandhaṃ evam āha:- ahaṃ kho bhaṇe sakkomi cakkhu-
nā cakkhukaraṇīyaṃ kātuṃ, n'atthi ca me pādāni yehi abhik-
kameyyaṃ vā paṭikkameyyaṃ vā ti. So tuṭṭhahaṭṭho
jaccandho pīṭhasappiṃ aṃsakūṭaṃ āropesi. Pīthasappī
jaccandhassa aṃsakūṭena nisīditvā evam āha:- vāmaṃ
muñca! dakkhiṇaṃ gaṇha! dakkhiṇaṃ muñca! vāmaṃ
gaṇhā ti.
Tattha jaccandho pi nittejo dubbalo na sakena tejena sakena
balena gacchati; pīṭhasappī pi nittejo dubbalo na sakena tejena
sakena balena gacchati; na ca tesaṃ aññamaññaṃ nissāya
gamanaṃ nappavattati. Evam eva nāmam pi nittejaṃ,
na sakena tejena uppajjati, na tāsu tāsu kiriyāsu pavattati;
rūpam pi nittejaṃ, na sakena tejena uppajjati, na tāsu tāsu
kiriyāsu pavattati, na ca tesaṃ aññamaññaṃ nissāya uppatti
vā pavatti vā na hoti. Ten'; etaṃ vuccati:-
Na sakena balena jāyare nā pi sakena balena tiṭṭhare,
paradhammavasānuvattino jāyare sankhatā attadubbalā.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 597]
Nāmarūpaṃ yathāvadassanaṃ 597
Parapaccayato ca jāyare para-ārammaṇato samuṭṭhitā;
ārammaṇapaccayehi ca paradhammehi c'; ime pabhāvitā.
Yathā pi nāvaṃ nissāya manussā yanti aṇṇave,
evam eva rūpaṃ nissāya nāmakāyo pavattati.
Yathā manusse nissāya nāvā gacchati aṇṇave
evam eva nāmaṃ nissāya rūpakāyo pavattati.
Ubho nissāya gacchanti manussā nāvā ca aṇṇave,
evaṃ nāmañ ca rūpañ ca ubho aññoññanissitā ti.
Evaṃ nānānayehi nāmarūpaṃ vavatthāpayato sattasaññaṃ
abhibhavitvā asammohabhūmiyaṃ ṭhitaṃ nāmarūpānaṃ
yāthāvadassanaṃ Diṭṭhivisuddhī ti veditabbaṃ. Nāma-
rūpavavathānan ti pi sankhāraparicchedo ti pi ekass va
adhivacanaṃ.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge paññā-
bhāvanādhikāre Diṭṭhivisuddhiniddeso nāma aṭṭhārasamo
paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 598]
598
XIX
EKŪNAVĪSATIMO PARICCHEDO
KANKHĀVITARAṆAVISUDDHI-
NIDDESO
Etass'; eva pana nāmarūpassa paccayapariggahaṇena tīsu
addhāsu kankhaṃ vitaritvā ṭhitaṃ ñāṇaṃ Kandhāvitaraṇa-
visuddhi nāma.
Taṃ sampādetukāmo bhikkhu, yathā nāma kusalo bhisakko
rogaṃ disvā tassa samuṭṭhānaṃ pariyesati, yathā vā pana
anukampako puriso daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttāna-
seyyakaṃ rathikāya nipannaṃ disvā: kassa nu kho ayaṃ
puttako ti tassa mātāpitaro āvajjati, evam eva tassa nāma-
rūpassa hetupaccayapariyesanaṃ āpajjati. So ādito va
iti paṭisaṇcikkhati: na tāv'; idaṃ nāmarūpaṃ; ahetukaṃ
sabbattha sabbadā sabbesañ ca ekasadisabhāvāpattito; na
Issarādi-hetukaṃ, nāmarūpato uddhaṃ Issarādīnaṃ abhāva-
to. Ye pi: nāmarūpamattam eva Issarādayo ti vadanti,
tesaṃ Issarādi-sankhātanāmarūpassa ahetukabhāvappattito,
tasmā bhavitabbam assa hetupaccayehi: ke nu kho te ti?
So evaṃ nāmarūpassa hetupaccaye āvajjetvā imassa tāva
rūpakāyassa evaṃ hetupaccaye pariggaṇhāti: ayaṃ kāyo
nibbattamāno neva uppala-paduma-puṇḍarīka-sogandhikādī-
naṃ abbhantare nibbattati, na maṇimuttāhārādīnaṃ. Atha
kho āmāsayapakkāsayānaṃ antare udarapaṭalaṃ paccha-
to piṭṭhikaṇṭakaṃ. purato katvā anta-antaguṇaparivārito
sayam pi duggandhajegucchapaṭikūlo duggandhajeguccha-
paṭikūle paramasambādhe okāse pūtimaccha-pūtikuṇapa-
pūtikummāsa-oḷigallacandanikādisu kimi viya nibbattati.
Tass'; evaṃ nibbattamānassa avijjā, taṇhā, upādānaṃ, kam-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 599]
Nāmarūpassa paccayapariggahaṇaṃ 599
man ti ime cattāro dhammā nibbattakattā hetu; āhāro
upatthambhakattā paccayo ti pañca dhammā hetu-paccayā
honti. Tesu pi avijjādayo tayo imassa kāyassa, mātā
viya dārakassa, upanissayā honti; kammaṃ, pitā viya
puttassa, janakaṃ; āhāro, dhāti viya dārakassa, sandhā-
rako ti.
Evaṃ rūpakāyassa paccayapariggahaṃ katvā puna:
cakkhuñ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan ti
ādinā nayena nāmakāyassa paccayapariggahaṃ karoti. So
evaṃ paccayato nāmarūpassa pavattiṃ disvā: yathā idaṃ
etarahi, evaṃ atīte pi addhāne paccayato pavattittha, anāgate
pi paccayato pavattissatī ti samanupassati. Tass'; evaṃ
samanupassato yā sā pubbantaṃ ārabbha: ahosiṃ nu kho
ahaṃ atītam addhānaṃ, na nu kho ahosiṃ atītam addhānaṃ
Kiṃ nu kho ahosiṃ atītam addhānaṃ? Kathaṃ nu kho aho-
siṃ atītam addhānaṃ? Kiṃ hutvā, kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ
atītam addhānan ti1 pañcavidhā vicikicchā vuttā. Yā pi
aparantaṃ ārabbha: bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatam
addhānaṃ, na nu kho bhavissāmi anāgatam addhānaṃ? Kiṃ
nu kho bhavissāmi anāgatam addhānaṃ? Kathaṃ nu kho
bhavissāmi anāgatam addhānaṃ? Kiṃ hutvā, kiṃ bhavissāmi
nu kho ahaṃ anāgatam addhānan ti2 pañcavidhā vicikicchā
vuttā. Yā pi paccuppannaṃ ārabbha: etarahi vā pana
paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha3 kathaṃkathī hoti: ahaṃ
nu kho 'smiṃ, no nu kho 'smiṃ? Kiṃ nu kho 'smiṃ?
Kathaṃ nu kho 'smiṃ? Ayaṃ nu kho satto kuto āgato so?
Kuhiṃ gāmī bhavissatī ti chabbidhā vicikicchā vuttā, sā
sabbā pi pahīyati.
Aparo sādhāraṇ'-āsādhāraṇavasena duvidhaṃ nāmassa
paccayam passati, kammādivasena catubbidhaṃ rūpassa.
Duvidho hi nāmassa paccayo: sādhāraṇo asādhāraṇo ca.
Tattha cakkhādīni cha dvārāni, rūpadīni cha ārammaṇāni
nāmassa sādhāraṇo paccayo, kusalādibhedato sabbappakārassā
pi tato pavattito; manasikārādiko asādhāraṇo. Yoniso
manasikārasaddhammasavanādiko hi kusalass'; eva hoti,

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 111.
2 M. i, 8.
3 Ibid. PṬṢ. ed. has ajjhattaṃ.

[page 600]
600 XIX. Kankhāvitaraṇavisuddhi-niddeso
viparīto akusalassa; kammādiko vipākassa, bhavangādiko
kiriyssā ti. Rūpassa pana kammaṃ, cittaṃ, utu, āhāro ti
ayaṃ kammādiko catubbidho paccayo.
Tattha kammaṃ atītam eva kammasamuṭṭhānassa rūpassa
paccayo hoti. Cittaṃ cittasamuṭṭhānassa uppajjamānaṃ,
utu-ahārā utu-āhārasamuṭṭhānassa ṭhitikkhaṇe paccayā
hontī ti.
Evam ev'; eko nāmarūpassa paccayapariggahaṃ karoti.
So evaṃ paccayato nāmarūpassa pavattiṃ disvā: yathā
idaṃ etarahi, evaṃ atīte pi addhāne pacccayato pavattittha,
anāgate pi paccayato pavattissatī ti samanupassati. Tass'
evaṃ samanupassato vuttanayen'; eva tīsu addhāsu vicikicchā
pahīyati.
Aparo teasṃ yeva nāmarūpasankhātānaṃ sankhārānaṃ
jarāpattiṃ, jiṇṇānañ ca bhangaṃ disvā: idaṃ sankhārānaṃ
jarāmaraṇaṃ nāma, jātiyā sati, hoti; jāti, bhave sati;
bhavo, upādāne sati; upādānaṃ, taṇhāya sati; taṇhā, ve-
danāya sati; vedanā, phasse sati; phasso, saḷāyatane sati;
saḷāyatanaṃ nāmarūpe sati; nāmarūpaṃ, viññāṇe sati;
viññāṇaṃ, sankhāresu sati; sankhārā, avujjāya satī ti eveṃ
paṭilomapaṭiccasamuppādavasena nāmarūpassa paccayapa-
riggahaṃ karoti. Ath'; assa vuttanayen'; eva vicikicchā
pahīyati.
Aparo: iti kho avijjāpaccayā sankhārā ti pubbe vitthāretvā
dassita-anulomapaṭiccasamuppādavasen'; eva nāmarūpassa
paccayapariggahaṃ karoti. Ath'; assa vuttanayen'; eva
kankhā pahīyati.
Aparo purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyūhanā
sankhārā, nikanti taṇhā, upaganamaṃ upādānam, cetanā
bhavo ti ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṃ idha
paṭisandhiyā paccayā. Idha paṭisandhi viññāṇāṃ, okkanti
nānarūpaṃ, pasādo āyatanam, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ
vedanā ti ime pañca dhammā idh'; ūppattibhavasmiṃ pure
katassa kammassa paccayā. Idha paripakkattā āyatanānam
moho avijjā ...pe... cetanā bhavo ti ime pañcadham-
mā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayā ti
evaṃ kammavaṭṭa-vipākavaṭṭavasena nāmarūpassa pacca-
yapariggaham karoti.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 601]
Nāmarūpassa paccayapariggahaṇaṃ 601
Tattha catubbidham kammaṃ:1 diṭṭhadhammavedaniyaṃ,
upapajjavedaniyaṃ, aparāpariyavedaniyaṃ, ahosi-kamman
ti. Tesu ekajavanavīthiyaṃ sattasu cittesu kusalā vā
akusalā vā paṭhamajavanacetanā diṭṭhadhammavedaniya-
kammaṃ nāma. Taṃ imasmiṃ yeva attabhāve vipakam deti.
Tathā asakkontaṃ pana ahosi-kammaṃ nāhosi kammavipāko,
na bhavissati kammavipāko, n'; atthi kammavipāko ti2 evam
imassa tikassa vasena ahosi-kammaṃ nāma hoti. Atthasādhikā
pana sattamajavanacetanā upapajjavedaniyakammaṃ nāma;
taṃ anantare attabhāve vipākaṃ deti. Tathā asakkkontaṃ
vuttanayen'; eva ahosi-kammaṃ nāma hoti. Ubhinnaṃ
antare pañca javanacetanā aparāpariyāyavedanīyakammaṃ
nāma. Taṃ anāgate yadā okāsaṃ labhati, tadā vipākaṃ
deti. Sati saṃsārappavattiyā ahosi-kammaṃ nāma na hoti.
Aparam pi catubbidhaṃ kammaṃ: yaṃ garukaṃ, yaṃ
bahulaṃ, yad āsannaṃ, kaṭattā vā pana kamman ti. Tattha
kusalaṃ, vā hotu akusalaṃ vā garukāgarukesu yam garukaṃ
mātughātādi kammam vā mahaggatakammaṃ vā, tad-eva
paṭhamaṃ vipaccati. Tathā bahulā bahulesu pi yaṃ
bahulaṃ hoti susīlyaṃ vā dussīlyam vā, tad eva paṭhamam
vipaccati. Yad āsannaṃ nāma maraṇakāle anussaritakam
mam; yaṃ hi āsannamaraṇo anussarituṃ sakkoti, ten'; eva
uppajjati. Etehi pana tīhi muttaṃ punappuna laddhā-
sevanaṃ kaṭattā vā pana kammaṃ nāma hoti; tesaṃ abhāve
tam paṭisandhiṃ ākaḍḍhati.
Aparam pi catubbidham kammaṃ: janakaṃ, upatthambha-
kaṃ, upapīḷakaṃ, upaghātakan ti. Tattha janakaṃ nāma
kusalam pi hoti akusalam pi, taṃ paṭisandhiyam pi pavatte
pi rūpārūpavipākakkhandhe janeti. Upatthambhakaṃ pana
vipākaṃ janetuṃ na sakkoti. Aññena kammena dinnāya
paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ
upatthambheti, a ddhānaṃ pavatteti. Upapīḷakaṃ aññena
kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanaka-
sukhadukkham pīḷeti, bādhati, addhānaṃ pavattituṃ na deti.
Upaghātakaṃ pana sayaṃ kusalam pi akusalam pi samānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Compendium (Abhidhammatthasangaha) v, 8, A--C.
2 Cf. Pṭs, ii, 78.

[page 602]
602 XIX. Kankhāvitaraṇavisuddhi-niddeso
aññaṃ dubbalakammaṃ ghātetvā, tassa vipākaṃ paṭibāhitvā,
attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ pana kammena
kate okāse taṃ vipākaṃ uppannaṃ nāma vuccati.
Iti imesaṃ dvādasannaṃ kammānaṃ kammantarañ c'; eva
vipākantarañ ca Buddhānaṃ kammavipākañāṇass'; eva
yathāva-sarasato pākaṭaṃ hoti, asādhāraṇaṃ sāvakehi.
Vipassakena pana kammantarañ ca vipākantarañ ca ekade-
sato jānitabbaṃ; tasmā ayaṃ mukhamattadassanena kam-
maviseso pakāsito ti.
Iti imaṃ dvādasa vidhaṃ kammaṃ kammavaṭṭe pakkhipi-
tvā evam eko kammavaṭṭa-vipākavaṭṭavasena nāmarūpassa
paccayapariggahaṃ karoti. So evaṃ kammavaṭṭa-vipāka-
vaṭṭavasena paccayato nāmarūpassa pavattiṃ disvā: yathā
idaṃ etarahi, evaṃ atīte pi addhāne kammavaṭa-vipāka-
vaṭṭāvasena paccayato pavattittha, anāgate pi kamma-
vaṭṭa-vipākavaṭṭavasen'; eva paccayato pavattissatī ti. Iti
kammañ c'; eva kammavipāko ca kammavaṭṭañ ca vipāka-
vaṭṭañ ca, kammapavattañ ca vipākapavattañ ca, kamma-
santati ca vipākasantati ca kiriyā ca kiriyāphalañ ca.
Kammā vipākā vattanti vipāko kammasambhavo,
kammā punabbhavo hoti: evaṃ loko pavattatī ti
samanupassati; tass'; evaṃ samanupassato yā sā pub-
bantādayo ārabbha: ahosiṃ nu kho ahan ti ādinā nayena
vuttā soḷasavidhā vicikicchā, sā sabbā pahīyati. Sabba-
bhava-yoni-gati-ṭhiti-nivāsesu hetu-phalasambandhavasena
pavattamānaṃ nāmarūpamattam eva khāyati. So neva
kāraṇato uddhaṃ kārakaṃ passati, na vipākappabattito
uddhaṃ vipākapaṭisaṃvedakaṃ, kāraṇe pana sati kārako ti,
vipākappavattiyā sati paṭisaṃvedako ti samaññāmattena
paṇditā vohāran t'; icc'; ev'; assa sammappaññāya sudiṭṭhaṃ
hoti. Ten'; āhu Porānā:-
Kammassa kārako n'; atthi vipākassa ca vedako,
suddhadhammā pavatanti ev'; etaṃ sammadassanaṃ.
Evaṃ kamme vipāke ca vattamāne sahetuke;
bījarukkhādikānaṃ va pubbā koṭi na nāyati.
Anāgate pi saṃsāre appavattaṃ na dissati,
evam attham anaññāya titthiyā asayaṃ vasī.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 603]
Nāmarūpassa paccayapariggahaṇaṃ 603
Sattasaññaṃ gahetvāna sassatucchedadassino,
dvāsaṭṭhidiṭṭhiṃ gaṇhanti aññamaññavirodhitā.
Diṭṭhibandhanabandhā te taṇhāsotena vuyhare,
taṇhāsotena vuyhantā na te dukkhā pamuccare.
Evam etaṃ abhiññāya bhikkhu Buddhassa sāvako,
gambhīraṃ nipuṇam suññam paccayam paṭivijjhati.
Kammam n'; atthi vipākamhi, pāko kamme na vijjati,
aññamaññaṃ ubho suññā, na ca kammaṃ vinā phalam.
Yathā na suriye aggi na maṇimhi na gomaye,
na tesaṃ bahi so atthi sambhārehi ca jāyati,
Tathā na anto kammassa vipāko upalabbhati,
bahiddhā pi na kammassa na kammaṃ tattha vijjati.
Phalena suññaṃ taṃ kammaṃ, phalaṃ kammena vijjati,
kammañ ca kho upādāya tato nibbattate phalaṃ.
Na h'; ettha devo brahmā vā saṃsārass'; atthi kārako,
suddhadhammā pavattanti hetusambhārapaccayā ti.
Tass'; evaṃ kammavaṭṭa-vipākavaṭṭavasṭavasena nāmarūpassa
paccayapariggahaṃ katvā tīsu addhāsu pahīnavicikicchassa
sabbe atītānāgatapaccuppannadhammā cutipaṭisandhivasena
viditā honti; s'; āssa hoti ñātā-pariññā.
So evaṃ pajānāti: ye atīte kammapaccayā nibbattā
khandhā, te tatth'; eva niruddhā; atītakammapaccayā pana
imasmiṃ bhave aññe khandhā nibbattā; atītabhavato imaṃ
bhavaṃ āgato ekadhammo pi n'; atthi; imasmim pi bhave
kammapaccayena nibbattā khandhā nirujjhissanti; punab-
bhave aññe nibbattissanti; imamhā bhavā punabbhavaṃ
ekadhammo pi na gamissati.
Api ca kho yathā na ācariyamukhato sajjhāyo antevāsikassa
mukhaṃ pavisati, na ca tappaccayā tassa mukhe sajjhāyo
na vattati; na dūtena mantodakaṃ pītaṃ rogino udaraṃ
pavisati, na ca tassa tappaccayā rogo na vūpasammati; na
mukhe maṇḍanavidhānaṃ ādāsatalādisu mukhanimittaṃ
gacchati, na ca tattha tappaccayā maṇḍanavidhānaṃ na
paññāyati; na ekissā vaṭṭiyā dīpasikhā aññaṃ vaṭṭaṃ sanka-
mati, na ca tattha tappaccayā dīpasikhā na nibbattati, evem
eva na atītabhavato imaṃ bhavaṃ, ito vā punabbhavaṃ

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 604]
604 XIX. Kankhāvitaraṇavisuddhi-niddeso
koci dhammo sankamati, na ca atītabhave khandhāya-
tanadhātupaccayā idha, idha vā khandhāyatanadhātupaccayā
punabbhave khandhāyatanadhātuyo na nibbattantī ti.
Yath'; eva cakkhuviññāṇaṃ manodhātu anantaraṃ,
na c'; eva āgataṃ nā pi na nibbattaṃ anantaraṃ.
Tath'; eva paṭisandhimhi vattate cittasantati,
purimaṃ bhijjati cittaṃ pacchimaṃ jāyatī tato.
Tesaṃ antarikā n'; atthi vīci tesaṃ na vijjati,
na cito gacchati kiñci paṭisandhi ca jāyatī ti.
Evaṃ cutipaṭisandhivasena viditasabbadhammassa sab-
bākārena nāmarūpassa paccayapariggahañāṇaṃ thāmagataṃ
hoti, soḷasavidhā kankhā suṭṭhutaraṃ pahīyati. Na kevalañ
ca sā eva, Satthari kankhatī ti1 ādi-nayappavattā aṭṭhavidhā
pi kankhā pahīyati yeva, dvādasaṭṭhi diṭṭhigatāni2 vikkham-
bhanti. Evaṃ nānānayehi nāmarūpapaccayapariggaha-
ṇena tīsu addhāsu kankhaṃ vitaritvā ṭhitam ñāṇaṃ kan-
khāvitaraṇavisuddhī ti veditabbaṃ dhammaṭṭhiti-ñāṇan ti pi
yathābhūtañāṇan ti pi sammādassanan ti pi etass'; ev'; ādhivac-
canaṃ.3 Vuttaṃ h'; etam: avijjāpaccayā sankhāra paccaya-
samuppannā. Ubho p'; ete dhammā paccayasamuppannā ti
paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhiti-ñāṇan ti4.
Aniccato manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṃ jānāti
passati? Kathaṃ sammādassanaṃ hoti? Kathaṃ tad-
anvayena sabbe sankhārā aniccato suditṭhā honti? Kattha
kankhā pahīyati? Dukkhato anattato manasikaronto katame
dhamme yathābhūiaṃ jānāti passati ...pe... kattha
kankhā pahīyatī it? Aniccato manasikaronto nimittaṃ
yathābhūtaṃ jānāti passati, tena vuccati sammādassanaṃ.
Evaṃ tad-anvayena sabbe sankhārā aniccato sudiṭṭhā honti:
ettha kankhā pahīyati. Dukkhato manasikaronto pavattaṃ
yathābhūtaṃ jānāti passati. Anattato manasikaronto nimittañ
ca pavattañ ca yathābhūtaṃ jānāti passati; tena vuccati
sammādassanaṃ. Evaṃ tad-avayena sabbe dhammā anattato
sudiṭṭhā honti: ettha kankhā pahīyati. Yañ ca yathābhūta-
ñāṇaṃ yañ ca sammādassanaṃ, yā ca kankhāvitaraṇā: ime

--------------------------------------------------------------------------
1 A. iii, 248, etc.; Dhs. 1004.
2 D. i, 39, 29.
3 Sb Bhm eva vevacanaṃ.
4 Pṭs. i, 50.

[page 605]
Nāmarūpassa paccayapariggahaṇaṃ 605
dhammā nānatthā nānāvyañjanā, udāhu ekatthā, vyañjanam
eva nānan ti? Yañ ca yathābhūtañāṇaṃ, yañ ca sammā-
dassanaṃ, yā ca kankhāvitaraṇā: ime dhammā ekatthā,
vyañjanam eva nānan ti1.
Iminā pana ñāṇena samannāgato vipassako Buddhasāsane
laddhassāso laddhapatiṭṭho niyatagatiko cullasotāpanno2
nāma hoti.
Tasmā bhikkhu sadā sato, nāmarūpassa sabbaso,
paccaye pariggaṇheyya kankhāvitaraṇatthiko ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhi-Magge paññā-
bhāvanādhikāre Kankhāvitaraṇavisuddhiniddeso nāma
ekūnavīsatimo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ibid. ii, 62 f.
2 Bhm cūla0.

[page 606]
606
XX
VĪSATIMO PARICCHEDO
MAGGĀMAGGA-ÑĀṆADASSANA-
VISUDDHI-NIDDESO
Ayaṃ maggo, ayaṃ na maggo ti evaṃ maggañ ca amaggañ
ca ñatvā ṭhitaṃ ñāṇam pana Maggāmaggañāṇadassanavisud-
dhi nāma.
Taṃ sampādetukāmena kalāpasammasanāsankhātāya na-
yavipassanāya tāva yogo karaṇīyo. Kasmā? Āraddhavi-
passakassa obhāsādi-sambhave maggāmaggañāṇasambhavato.
Āraddhavipassakassa hi obhāsādisu sambhūtesu maggāmag-
gañāṇaṃ hoti; vipassanāya ca kalāpasammasanaṃ ādi.
Tasmā etaṃ kankhāvitaraṇānantaraṃ uddiṭṭhaṃ. Api ca
yasmā tīraṇapariññāya vattamānāya maggāmaggañāṇaṃ
uppajjati; tīraṇapariññā ca ñātapariññānantarā. Tasmā pi
taṃ maggāmaggañāṇadassanavisuddhiṃ sampādetukāmena
kalāpasammasane tāva yogo kātabbo.
[Tisso pariññā]
Tatr'; āyaṃ vinicchayo:- tisso hi lokiyapariññā: ñātapa-
riññā, tīraṇapariññā, pahānapariññā ca; yā sandhāya vut-
taṃ: abhiññāpaññā ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pariññāpaññā tīraṇaṭ-
ṭhena ñāṇaṃ, pahānapaññā pariccāgaṭṭhena ñāṇan ti.1 Tattha
ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vedayitalakkhaṇā vedanā ti
evaṃ tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ paccattalakkhaṇasallakkha-
ṇavasena pavattāpaññā ñātapariññā nāma. Rūpaṃ anic-
caṃ, vedanā aniccā ti ādinā pana nayena tesam yeva dham-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 1, 87.

[page 607]
Tisso pariññā 607
mānaṃ sāmaññalakkhaṇam āropetvā pavattā lakkhaṇāram-
maṇikavipassanāpaññā tīraṇapariññā nāma. Tesu yeva
pana dhammesu niccasaññādi pajahanavasena pavattā lak-
khaṇārammaṇikavipassanā paññā pahānapariññā nāma.
Tattha sankhāraparicchedato paṭṭhāya yāva paccayaparig-
gahā ñātapariññāya bhūmi; etasmiṃ hi antare dhammānaṃ,
paccattalakkhaṇappaṭivedhass'; eva ādhipaccaṃ hoti. Kalā-
pasammasanato pana paṭṭhāya yāva udayabbayānupassanā
tīraṇapariññāya bhūmi; etasmiṃ hi antare sāmaññalakkha-
ṇappaṭivedhass'; eva ādhipaccaṃ hoti. Bhangānupassanaṃ
ādiṃ katvā uparipahānapariññāya bhūmi; tato paṭṭhāya hi
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anu-
passanto sukhasaññaṃ, ...pe... anattato anupassanto
attasaññaṃ nibbindanto, nindaṃ virajjanto, rāgaṃ niro-
dhento, samudayam paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatī ti.
Evaṃ niccasaññādi pahānasādhikānaṃ sattannaṃ anupas-
sanānaṃ ādhipaccaṃ. Iti imāsu tīsu pariññāsu sankhāra-
paricchedassa c'; eva paccayapariggahassa ca sādhitattā
iminā yoginā ñātapariññā va adhigatā hoti, itarā ca adhigan-
tabbā. Tena vuttaṃ: Yasmā tīraṇapariññāya vattamānāya
maggāmaggañāṇaṃ uppajjati, tīraṇapariññā ca ñātapariññā
anantarā, tasmā pi taṃ maggāmaggañāṇadassanavisuddhiṃ
sampādetukāmena kalāpasammasane tāva yogo kātabbo ti1.
Tatr'; āyaṃ Pāḷi:- Kathaṃ atītānāgatapaccuppannānaṃ
dhammānaṃ sankhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ?
Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā ...
pe... yaṃ dūre santike vā: sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavat-
thapeti: ekaṃ sammasanaṃ; dukkhato vavatthapeti: ekaṃ
sammasanaṃ; anattato vavatthapeti: ekaṃ sammasanaṃ.
Yā kāci vedanā ...pe... yaṃ kiñci viññāṇaṃ ...pe...
anattato vavatthapeti: ekaṃ sammasanaṃ. Cakkhuṃ ...
pe... jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato va-
vatthapeti: ekaṃ sammasanaṃ; dukkhato anattato vavattha-
peti: ekaṃ sammasanaṃ. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ
aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭ-
ṭhenā ti sankhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 606

[page 608]
608 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
vedanaṃ . . . viññāṇaṃ . . . Cakkhuṃ ...pe... jarāmara-
ṇaṃ ...pe... sammasane ñāṇaṃ. Rūpaṃ atītānāgata-
paccuppannaṃ aniccaṃ sankhataṃ paṭiccasamuppannaṃ kha-
yadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamman
ti sankhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Veda-
naṃ . . . viññāṇaṃ . . . cakkhuṃ . . . jarāmaraṇaṃ atītānā-
gatapaccuppannaṃ aniccaṃ sankhataṃ ...pe... nirodha-
dhamman ti sankhipitvā vavatthāne paññā sammasane
ñāṇaṃ. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā n'; atthi jarā-
maraṇan ti sankhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.
Atītam pi addhānaṃ anāgataṃ pi addhānaṃ jātipaccayā jarā-
maraṇaṃ, asati jātiyā n'; atthi jarāmaraṇan ti sankhipitvā
vavatthāne paññā sammasane ñāṇāṃ. Bhavapaccayā jāti ...
pe... avijjāpaccayā sankhārā, asati avijjāya n'; atthi san-
khārā ti sankhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.
Atītam pi addhānaṃ, anāgatam pi addhānaṃ avijjāpaccayā
sankhārā, asati avijjāya n'; atthi sankhārā ti sankhipitvā vavat-
thāne paññā sammasane ñāṇaṃ.
Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā, tena vuc-
cati atītānāgatapaccuppannānaṃ dhammānaṃ sankhipitvā va-
vatthāne paññā sammasane ñāṇan ti1.
Ettha ca: cakkhuṃ ...pe... jarāmaraṇan, ti iminā pey-
yālena dvārāmmaṇehi saddhiṃ dvārappavattā dhammā,
pañcakkhandhā, cha dvārāni, cha ārammaṇāni, cha viññā-
ṇāni, cha phassā, cha vedanā, cha saññā, cha cetanā, cha
taṇhā, cha vitakkā, cha vicārā, cha dhātuyo, dasa kasināṇi,
dvattiṃsa koṭṭhāsā, dvādas'; āyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo,
bāvīsati indriyāni, tisso dhātuyo, nava bhavā,2 cattāri jhā-
nāni, catasso appamaññā, catasso samāpattiyo, dvādasa
paṭiccasamuppādangānī ti ime dhammarāsayo sankhittā ti
veditabbā.
Vuttaṃ h'; etaṃ Abhiññeyyaniddese:- sabbaṃ, bhik-
khave, abhiññeyyaṃ. Kiñci, bhikkhave, sabbaṃ abhiññey-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 53 f. PṬṢ. ed. reads vavattheti for vavat-
thapeti.
3 Sh reads: tayo bhavā, apare pi tayo bhavā, apare pi
tayo bhavā.

[page 609]
Tisso pariññā 609
yaṃ? Cakkhu, bhikkhave, abhiññeyyaṃ, rūpaṃ . . . cak-
khuviññāṇaṃ . . . cakkhusamphasso, --yam p'; idaṃ cakkhu-
samphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ
vā adukkhamasukhaṃ vā, tam pi abhiññeyyaṃ. Sotaṃ, . . .
pe. . . yam p'; idaṃ manosamphassapaccayā uppajjati veda-
yitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukkhaṃ vā, tam
pi abhiññeyyaṃ.1 Rūpaṃ . . . viññāṇaṃ, cakkhuṃ . . .
mano, rūpam . . . dhammā, cakkhuviññāṇaṃ . . . mano-
viññāṇaṃ; cakkhusamphasso . . . manosamphasso, cakkhu-
samphassajā vedanā . . . manosamphassajā vedanā, rūpa-
saññā . . . dhammasaññā, rūpasañcetanā . . . dhammasañ-
cetanā, rūpataṇhā . . . dhammatāṇhā, rūpavitakkā . . .
dhammavitakkā, rūpavicāro . . . dhammavicāro; pathavī-
dhātu . . . viññāṇadhātu; pathavīkasiṇaṃ . . . viññāṇaka-
siṇaṃ; kesā . . . pe . . . matthalungaṃ; cakkhāyatanaṃ
. . . dhammāyatanaṃ; cakkhudhātu . . . manoviññāṇadhātu;
cakkhundriyaṃ, . . . aññātāvindriyaṃ; kāmadhātu, rūpa-
dhātu, arūpadhātu; kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo; sañ-
ñābhavo, asaññābhavo, nevasaññā-nāsaññābhavo; ekavokāra-
bhavo, catuvokārabhavo, pañcavokārabhavo; paṭhamaṃ jhānaṃ
. . . catutthaṃ jhānaṃ, mettācetovimutti . . . upekkhācetovi-
mutti; ākāsānañcāyatanasamāpatti . . . nevasaññā-nāsaññā-
yatanasamāpatti; avijjā abhiññeyyā . . . pe . . . jarāmara-
ṇaṃ abhiññeyyan ti. Taṃ tattha evaṃ vitthāretvā vuttattā,
idha sabbaṃ peyyālena sankhittaṃ.
Evaṃ sankhitte pan'; ettha ye lokuttarā dhammā āgatā te
asammasanūpagattā imasmiṃ adhikāre na gahetabbā. Ye
pi ca sammasanūpagā, tesu ye yassa pākaṭā honti, sukhena
pariggahaṃ gacchanti, tesu tena sammasanaṃ ārabhi-
tabbaṃ.
[Pañcakkhandhā aniccādivasena sammasanaṃ]
Tatr'; āyaṃ khandhavasena ārabbha vidhānayojanā: yaṃ
kiñci rūpaṃ . . . pe . . . sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti:
ekaṃ sammasanaṃ; dukkhato anattato vavatthapeti: ekaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iv, 29 (46), which in PṬṢ. ed. goes no further. Pṭs. i, 5 f.
has the entire citation.

[page 610]
610 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
sammasanan ti1 ettāvatā2 ayaṃ bhikkhu: yaṃ kiñci rūpan ti
evaṃ aniyamaṇiddiṭṭhaṃ sabbam pi rūpaṃ atītattikena c'
eva catūhi ca ajjhattādi-dukehī ti3 ekādasahi okāsehi paric-
chinditvā sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, aniccan ti
sammasati. Kathaṃ? Parato vuttanayena. Vuttaṃ h'
etaṃ:- rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭ-
ṭhenā ti.4 Tasmā esa yaṃ atītaṃ rūpaṃ, taṃ yasmā atīte
yeva khīṇaṃ, na-y-imaṃ bhavaṃ sampattan ti aniccaṃ kha-
yaṭṭhena. Yaṃ anāgataṃ anantarabhave nibbattissati. Tam
pi tatth'; eva khīyissati, na tato paraṃ bhavaṃ gamissatī ti
aniccaṃ khayaṭṭhena. Yaṃ paccuppannaṃ rūpaṃ, tam pi
idh'; eva khīyati, na ito gacchatī ti aniccaṃ khayaṭṭhena.
Yaṃ ajjhattaṃ, tam pi ajjhattam eva khīyati, na bahiddhā
bhāvaṃ gacchatī ti aniccaṃ khayaṭṭhena. Yaṃ bahiddhā
. . . pe . . . oḷārikaṃ, sukhumaṃ, hīnaṃ, paṇītaṃ, dure . . .
santike, tam pi tatth'; eva khīyati, na dūrabhāvaṃ gacchatī
ti aniccaṃ khayaṭṭhenā ti sammasati. Idaṃ sabbam pi
aniccaṃ khayaṭṭhenā ti etassa vasena ekaṃ sammasanaṃ
bhedato pana ekādasavidhaṃ hoti.
Sabbam eva ca taṃ dukkhaṃ bhayaṭṭhena, bhayaṭṭhenā ti
sappaṭibhayatāya. Yaṃ hi aniccaṃ taṃ bhayāvahaṃ hoti,
Sīhopamasutte devānaṃ viya.5 Iti idam pi dukkhaṃ bha-
yaṭṭhenā ti etassa vasena ekaṃ sammasanaṃ bhedato pana
ekādasavidhaṃ hoti.
Yathā ca dukkhaṃ evaṃ sabbam pi taṃ anattā asārakat-
thena. Asārakaṭṭhenā ti attā nivāsī kārako vedako sayaṃ-
vasī ti evaṃ parikappitassa attasārassa abhāvena. Yam hi
aniccaṃ taṃ dukkhaṃ;6 attano pi aniccataṃ vā udayabbaya-
pīḷanaṃ va dhāretuṃ na sakkoti, kuto tassa kārakādibhāvo?
Ten'; āha:- rupañ ca h'; idaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayi-
daṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyyā ti7 ādi. Iti idam pi anattā
asārakaṭṭhenā ti etassa vasena ekaṃ sammasanaṃ bhedato
pana ekādasavidhaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 See p. 607
2 Sh ettha tāva.
3 Ajjhattaṃ, bahiddhā; oḷārikaṃ, sukhumaṃ; hīnaṃ, paṇītaṃ; dūre, santike.
4 See p. 607 f.
5 S. iii, 84 f.; above, p. 577.
6 S. iii, 82, etc.
7 Ibid. 66.

[page 611]
Pañcakkhandhā aniccādivasena sammasanaṃ 611
Esa nayo vedanādisu.
Yaṃ pana aniccaṃ taṃ yasmā niyamato sankhatādibhe-
daṃ hoti, ten'; assa pariyāyadassanatthaṃ nānākārehi vā
manasikārappavattidassanatthaṃ: rūpaṃ atītānāgatapaccup-
pannaṃ aniccaṃ sankhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadham-
maṃ, vayadhammaṃ, virāgadhammaṃ nirodhadhamman ti
puna Pāḷi vuttā.1 Esa nayo vedanādisū ti2.
So tass'; eva pañcasu khandhesu aniccadukkhā anattā sam-
masanassa thirabhavatthāya yaṃ taṃ Bhagavatā:- katamehi
cattāḷīsāya3 ākārehi anulomikakhantiṃ paṭilabhati? Katamehi
cattāḷīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamatī ti etassa
vibhange: pañcakkhandhe aniccato dukkhato rogato gaṇḍhato
sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato
bhayato upasaggato calato pabhanguto adhuvato atāṇato aleṇato
asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipari-
nāmadhammato asārakato aghamūlato vadhayato vibhavato
sāsavato sankhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato
vyādhidhammato maraṇadhammato sokadhammato parideva-
dhammato upāyāsadhammato sankilesikadhammato ti4 cattā-
ḷīsāya5 ākārehi pañcakkhandhe aniccato passanto anulomi-
kakhantiṃ paṭilabhati.6 Pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho,
niccaṃ. Nibbānan ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamatī ti
ādinā nayena anulomañāṇaṃ vibhajantena pabhedato anic-
cādisammasanaṃ vuttaṃ; tassā pi vasena ime pañcakkhan-
dhe sammasati. Kathaṃ?
So hi ekekaṃ khandhaṃ aniccan-tikatāya ādi-antavan-
tatāya ca aniccato, uppādavaya-paṭipīḷanatāya dukkhavat-
thutāya ca dukkhato, paccayayāpanīyatāya rogamūlatāya
ca rogato, dukkhatā-sūlayogitāya kilesāsucipaggharaṇatāya
uppādajarābhangehi uddhumātakaparipakkapabhinnatāya ca
gaṇḍhato, pīlajanakatāya anto-tudanatāya dunnīharaṇīyatāya
ca sallato, vigarahanīyatāya avaḍḍhi-āvahanatāya aghavat-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iii, 24, etc.; cf. 19 for the time-attribute.
2 Cf. also S. iv, 214.
3 So also Sbh, who elsewhere read cattāḷīsa.
4 Pṭs. ii, 238.
5. Sbh revert to this form.
6 Vibh. 325, 328, 340 has this phrase.

[page 612]
612 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
thutāya ca aghato, aseribhāvajanakatāya ābādhapadaṭṭhā-
natāya ca ābādhato, avasatāya avidheyyatāya ca parato,
vyādhijarāmaraṇehi palujjanatāya palokato, anekavyasanā-
vahanatāya ītito, aviditānaṃ yeva vipulānaṃ anatthānaṃ
āvahanato sabbupaddavavatthutāya ca upaddavato, sabba-
bhayānaṃ ākaratāya dukkhavūpasamasankhātassa para-
massāsassa paṭipakkhabhūtatāya ca bhayato, anekehi anat-
thehi anubandhatāya dosūpasaṭṭhatāya,1 upasaggo viya,
anadhivāsanārahatāya ca upasaggato, vyādhi-jarāmaraṇehi
c'; eva lābhādīhi ca lokadhammehi pacalitatāya calato, upak-
kamena c'; eva sarasena ca pabhangupagamanasīlatāya pa-
bhanguto, sabbāvatthanipātitāya thirabhāvassa ca abhāva-
tāya adhuvato, atāyanatāya c'; eva alabbhaneyya-khematāya
ca atāṇato, allīyituṃ anarahatāya allīnānam pi ca leṇakiccā-
kāranāya2 aleṇato, nissitānaṃ bhayasārakattābhāvena asara-
ṇato, yathā parikappitehi dhuvasubhasukhattabhāvehi ritta-
tāya rittato rittatāy'; eva tucchato, appakattā vā, appakam pi
hi loke tucchan ti vuccati, Sāmi-nivāsī-kāraka-vedakādhiṭ-
ṭhāyakavirahitatāya suññato, sayañ ca assāmikabhāvāditāya
anattato, pavattidukkhatāya dukkhassa ca ādīnavatāya ādīna-
vato, -atha vā ādīnam vāti gacchati pavattatī ti ādīnavo, -
kapaṇamanussass'; etaṃ adhivacanaṃ; khandhā pi ca kapaṇā
yevā ti ādīnavasadisatāya ādīnavato, jarāya c'; eva maraṇena
cā ti dvedhā pariṇāmapakatitāya vipariṇāmadhammato,
dubbalatāya, pheggu viya sukhabhañjanīyatāya ca asārakato,
aghahetutāya aghamūlato, mittamukhasapatto viya, vissā-
saghātitāya vadhakato, vigatabhavatāya vibhavasambhūta-
tāya ca vibhavato, āsavapadaṭṭhānatāya sāsavato, hetupaccaye-
hi abhisankhatatāya sankhatato, maccumāra-kilesamārānaṃ
āmisabhūtatāya mārāmisato,jātijarāvyādhimaraṇapakatitāya
jātijarāvyādhimaraṇadhammato, sokaparideva-upāyāsahetutā-
ya sokaparideva-upāyāsadhammato, taṇhādiṭṭhiduccaritasan-
kilesānaṃ visayadhammatāya sankilesikadhammato ti evaṃ
pabhedato vuttassa aniccādisammasanassa vasena samma-
sati.
Ettha hi aniccato palokato calato pabhanguto adhuvato

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -sattatāya.
2 Bhm -karitāya.

[page 613]
Nava ākārā 613
vipariṇāmadhammato asārakato vibhavato, sankhatato ma-
raṇadhammato ti ekekasmiṃ khandhe dasa dasa katvā pañ-
ñāsa aniccānupassanāni. Parato parittato tucchato suññato
anattato ti ekekasmiṃ khandhe pañca pañca katvā pañca-
vīsati anattānupassanāni. Sesāni dukkhato rogato ti ādīni
ekekasmiṃ khandhe pañcavīsati katvā pañcavīsati sataṃ
dukkhānupassanānī ti. Icc'; assa iminā dvisatabhedena anic-
cādisammasanena pañcakkhandhe sammasato taṃ nayavi-
passanā-sankhātaṃ aniccadukkhānattasammasanaṃ thiraṃ
hoti. Idaṃ tāv'; ettha Pāḷi-nayānusārena sammasanāram-
bhavidhānaṃ.
[Nava ākārā]
Yassa pana evaṃ nayavipassanāya yogaṃ karoto pi naya-
vipassanā na sampajjati, tena navah'; ākārehi indriyāni tik-
khāni bhavanti uppannuppannānaṃ sankhārānaṃ khayam
eva passati. Tattha ca sakkaccakiriyāya sampādeti, sātacca-
kiriyāya sampādeti, sappāyakiriyāya sampādeti, samādhissa
ca nimittaggāhena, bojjhangānañ ca anupavattanatāya, kāye
ca jīvite ca anapekkhataṃ upaṭṭhapeti, tattha ca abhibhuyya
nekkhammena, antarā ca accosānenā ti1 evaṃ vuttānaṃ
navannaṃ ākārānaṃ vasena indriyāni tikkhāni katvā Pa-
thavīkasiṇaniddese vuttanayena satta asappāyāni vajjetvā,
satta sappāyāni sevamānena2 kālena rūpaṃ sammasitabbaṃ,
kālena arūpaṃ.
[Rūpasammasananayo]
Rūpaṃ sammasantena rūpassa nibbatti passitabbā; seyya-
thīdaṃ: idaṃ rūpaṃ nāma kammādi-vasena catūhi kāraṇehi
nibbattati. Tattha sabbesaṃ sattānaṃ rūpaṃ nibbattamā-
naṃ paṭhamaṃ kammato nibbattati. Paṭisandhikkhaṇe
yeva hi gabbhaseyyakānaṃ tāva tisantativasena vatthukāya-
bhāvadasakasankhātāni tiṃsa rūpāni nibbattanti, tāni ca
kho paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe yeva. Yathā ca uppā-
dakkhaṇe yeva, tathā ṭhitikkhaṇe pi bhangakkhaṇe pi.
Tattha rūpaṃ dandhanirodhaṃ garuparivatti, cittaṃ khip-
panirodham lahuparivatti. Ten'; āha:- n'; āhaṃ, bhikkhave,
aññaṃ ekadhammam pi samanupassāmi evaṃ lahuparivattaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm abyosā-.
2 Chapter IV., p. 118.
11. 16

[page 614]
614 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
yathayidaṃ, bhikkhave, cittan ti.1 Rūpe dharante yeva hi
soḷasavāre bhavangacittaṃ uppajjitvā nirujjhati. Cittassa
uppādakkhaṇo pi ṭhitikkhaṇo pi bhangakkhaṇo pi ekasadisā.
Rūpassa pana uppādabhangakkhaṇā yeva lahukā. Te hi
sadisā, ṭhitikkhaṇo pana mahā; yāva soḷasacittāni uppajjitvā
nirujjhanti, tāva vattati. Paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe
uppannaṃ ṭhānappattaṃ purejātaṃ vatthuṃ nissāya duti-
yaṃ bhavangaṃ uppajjati; tena saddhiṃ uppannaṃ thānap-
pattaṃ purejātaṃ vatthuṃ nissāya tatiyaṃ bhavangaṃ up-
pajjati. Iminā nayena yāvatāyukaṃ cittappavatti veditabbā.
Āsannamaraṇassa pana ekam eva ṭhānappattaṃ purejātaṃ
vatthuṃ nissāya soḷasa cittāni uppajjanti. Paṭisandhicit-
tassa uppādakkhaṇe uppannaṃ rūpaṃ paṭisandhicittato
uddhaṃ soḷasamena cittena saddhiṃ nirujjhati; ṭhānakkhaṇe
uppannaṃ sattarasamassa uppādakkhaṇena saddhiṃ niruj-
jhati; bhangakkhaṇe uppannaṃ sattarasamassa ṭhānakkha-
ṇaṃ patvā nirujjhati. Yāva pavatti nāma atthi, evam eva
pavattati.
Opapātikānam pi satta santativasena sattati rūpāni evam
eva pavattanti.
Tattha kammaṃ kammasamuṭṭhānaṃ kammapaccayaṃ,
kammapaccayacittasamuṭṭhānaṃ, kammapaccaya-āhārasam-
uṭṭhānaṃ, kammapaccaya-utusamuṭṭhānan ti esa vibhāgo
veditabbo. Tattha kammaṃ nāma kusalākusalacetanā.
Kammasamutthānaṃ nāma vipākakkhandhā ca cakkhu-dasa-
kādi-samasattati-rūpañ ca. Kammapaccayaṃ nāma tad-eva,
kammaṃ hi kammasamuṭṭhānassa upatthambhakapaccayo
pi hoti. Kammapaccayacittasamuṭṭhānaṃ nāma vipākacitta-
samuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Kammapaccaya-āhārasamuṭṭhānaṃ nā-
ma kammasamuṭṭhānarūpesu ṭhānappattā ojā aññaṃ ojaṭ-
ṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti. Tatrā pi ojaṭṭhānaṃ2 patvā aññan
ti evaṃ catasso vā pañca vā pavattiyo ghaṭeti. Kammapac-
caya-utusamuṭṭhānaṃ nāma kammajatejodhātu ṭhānappattā
utusamuṭṭhānaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti. Tatrā pi utu
aññaṃ ojaṭṭhamakan ti evaṃ catasso vā pañca vā pavattiyo
ghaṭeti. Evaṃ tāva kammajarūpassa nibbatti passitabbā.

--------------------------------------------------------------------------
1 A. i, 10.
2 Sbh ojā ṭhānaṃ.

[page 615]
Rūpasammasananayo 615
Cittajesu pi cittaṃ, cittasamuṭṭhānaṃ, cittapaccayaṃ,
cittapaccaya-āhārasamuṭṭhānaṃ, cittapaccaya-utusamuṭṭhā-
nan ti esa vibhāgo veditabbo.
Tattha cittaṃ nāma ekūnanavuti cittāni:-
Tesu dvattiṃsa cittāni chabbīs'; ekūnavīsati,
Soḷasa rūpiriyāpatha viññatti janakāmatā1.
Kāmāvacarato hi aṭṭha kusalāni, dvādasākusalāni, mano-
dhātuvajjā dasa kiriyā, kusalakiriyato dve abhiññācittānī ti
dvattiṃsa cittāni rūpaṃ iriyāpathaṃ viññattiñ ca janenti.
Vipākavajjāni sesadasarūpāvacarāni, aṭṭha arūpāvacarāni,
aṭṭha lokuttaracittānī ti chabbīsati cittāni rūpaṃ iriyāpathañ
ca janayanti, na viññattiṃ. Kāmāvacare dasa bhavanga-
cittāni, rūpāvacare pañca, tisso manodhātuyo, ekā vipākāhe-
tuka-manoviññāṇadhātu somanassasahagatā ti2 ekūnavīsati
cittāni rūpam eva janayanti, na iriyāpathaṃ, na viññattiṃ.
Dve pañca-viññāṇāni, sabbasattānaṃ paṭisandhicittaṃ, khī-
ṇāsavānaṃ cuticittaṃ, cattāri āruppavipākānī ti soḷasa cit-
tāni neva rūpaṃ janayanti, na iriyāpathaṃ, na viññattiṃ.
Yāni c'; ettha rūpaṃ janenti, tāni na ṭhitikkhaṇe, na bhangak-
khaṇe vā. Tadā hi cittaṃ dubbalaṃ hoti, uppādakkhaṇe
pana balavaṃ; tasmā taṃ tadā purejataṃ vatthuṃ nissāya
rūpaṃ samuṭṭhāpeti.
Cittasamuṭṭhānaṃ nāma tayo arūpino khandhā, sadda-nava-
kaṃ,3 kāyaviññatti, vacīviññatti, ākāsadhātu, lahutā, mu-
dutā, kammaññatā, upacayo, santatī ti sattarasavidhaṃ rū-
pañ ca.
Cittapaccayaṃ nāma pacchājātā citta-cetasikā dhammā
purejātassa imassa kāyassā ti evaṃ vuttaṃ catusamuṭṭhā-
narūpaṃ. Cittapaccaya-āharasamuṭṭhānaṃ nāma cittasamuṭ-
ṭhānarūpesu ṭhānappattā ojā aññaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭ-
ṭhāpeti. Evaṃ dve tisso pavattiyo ghaṭeti.
Cittapaccaya-utusamuṭṭhānaṃ nāma cittasamuṭhāno utu

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh reads the gāthā thus:-
Tesu
Dvattiṃsa cittāni chabbīsa ūnavīsati soḷasa,
rūpiriyāpatha-viññatti janakājanakā matā.
2 Bhm -gatānī ti.
3 Cf. Compendium, p. 164 (3).

[page 616]
616 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
ṭhānappatto aññaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ
dve tisso pavattiyo ghaṭeti. Evaṃ cittajarūpassa nibbatti
passitabbā.
Āhārajesu pi āhāro, āhārasamuṭṭhānaṃ, āhārapaccayaṃ,
āhārapaccaya-āhārasamuṭṭhānaṃ, āhārapaccaya-utusamuṭ-
ṭhānan ti esa vibhāgo veditabbo.
Tattha āhāro nāma kabaḷinkāro āhāro.
Āhārasamuṭṭhānaṃ nāma: upādinnaṃ kammajarūpaṃ pac-
cayaṃ labhitvā, tattha patiṭṭhāya ṭhānappattāya ojāya sam-
uṭṭhāpitaṃ ojaṭṭhamakaṃ, ākāsadhātu, lahutā, mudutā,
kammaññatā, upacayo, santatī ti cuddasavidhaṃ rūpaṃ.
Āhārapaccayaṃ nāma: kabaḷinkāro āhāro imassa kāyassa āhā-
rapaccayena paccayo ti1 evaṃ vuttaṃ catusamuṭṭhānarūpaṃ.
Āhārapaccaya-āhārasamuṭṭhānaṃ nāma āhārasamuṭṭhā-
nesu rūpesu ṭhānappattā ojā aññāṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭ-
ṭhāpeti. Tatrā pi ojā aññan ti evaṃ dasa-dvādasa vāre
pavattiṃ ghaṭeti. Ekadivasaṃ paribhuttāhāro sattāham pi
upatthambheti; dibbā pana ojā ekamāsaṃ dvemāsam pi
upatthambheti.2 Mātarā paribhuttāhāro pi dārakassa sarī-
raṃ pharitvā rūpaṃ samuṭṭhāpeti; sarīre makkhitāhāro pi
rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Kammajāhāro upādinnakāhāro nāma;
so pi ṭhānappatto rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Tatrā pi ojā
aññaṃ samuṭṭhāpetī ti evaṃ catasso vā pañca vā pavattiyo
ghaṭeti.
Āhārapaccaya-utusamuṭṭhānaṃ nāma āhārasamuṭṭhānā
tejodhātu ṭhānappattā utusamuṭṭhānaṃ ojaṭṭhamakaṃ sam-
uṭṭhāpeti. Tatr'; āyaṃ āhāro āhārasamuṭṭhānānaṃ janako
hutvā paccayo hoti. Sesānaṃ nissay'; -āhāra-atthi-avigata-
vasenā ti evaṃ āhārajarūpassa nibbatti passitabbā.
Utujesu pi utu, utusamuṭṭhānaṃ, utupaccayaṃ, utupac-
caya-utusamaṭṭhānaṃ, utupaccaya-āhārasamuṭṭhānānan ti
esa vibhāgo veditabbo.
Tattha utu nāma catusamuṭṭhānā tejodhātu, uṇha-utu-
sīta-utū ti evaṃ pan'; esa duvidho hoti.
Utusamuṭṭhānaṃ nāma catusamuṭṭhāno utu upādinnakaṃ,
paccayaṃ labhitvā ṭhānappatto sarīre rūpaṃ samuṭṭhāpeti,

--------------------------------------------------------------------------
Tikapaṭṭhāna.
2 Cf. Sum. V. i, 113.

[page 617]
Arūpasammasananayo 617
taṃ saddanavakaṃ, ākāsadhātu, lahutā, mudutā, kammañ-
ñatā, upacayo, santatī ti paṇṇarasavidhaṃ hoti.
Utupaccayaṃ nāma utu catusamuṭṭhānikarūpānaṃ pavat-
tiyā ca vināsassa ca paccayo hoti.
Utupaccaya-utusamuṭṭhānaṃ nāma utusamuṭṭhānā tejo-
dhātu ṭhānappattā aññaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti.
Tatrā pi utu aññan ti evaṃ dīgham pi addhānaṃ anupādinna-
pakkhe ṭhatvā pi utusamuṭṭhānaṃ pavattati yeva.
Utupaccaya-āhārasamuṭṭhānaṃ nāma utusamuṭṭhānā ṭhā-
nappattā ojā aññaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti. Tatrā pi
ojā aññan ti evaṃ dasa-dvādasavāre pavattiṃ ghaṭeti.
Tatr'; āyaṃ utu utusamuṭṭhānānaṃ janako hutvā paccayo
hoti. Sesānaṃ nissaya-atthi-avigatavasenā ti evaṃ utujarū-
passa nibbatti passitabbā.
Evan hi rūpassa nibbattiṃ passanto kālena rūpaṃ samma-
sati nāma.
[Arūpasammasananayo]
Yathā ca rūpaṃ sammasantena rūpassa, evaṃ arūpaṃ
sammasantena pi arūpassa nibbatti passitabbā. Sā ca kho
ekāsīti lokiyacittuppādavasen'; eva; seyyathīdaṃ: idaṃ hi
arūpaṃ nāma purimabhave āyūhitakammavasena paṭisan-
dhiyaṃ tāva ekūnavīsati cittuppādappabhedaṃ nibbattati.
Nibbattanākāro pan'; assa Paṭiccasamuppādaniddese1 vutta-
nayen'; eva veditabbo. Tad-eva paṭisandhicittassa ananta-
racittato paṭṭhāya bhavangavasena āyupariyosāne cutiva-
sena. Yaṃ tattha kāmāvacaraṃ, taṃ chasu dvāresu bala-
vārammaṇe tadārammaṇavasena. Pavatte pana asambhin-
nattā cakkhussa āpāthagatattā rūpānaṃ ālokasannissitaṃ
manasikārahetukaṃ cakkhuviññāṇaṃ nibbattati saddhiṃ
sampayuttadhammehi, cakkhuppasādassa hi ṭhitikkhaṇe
ṭhitippattam eva rūpaṃ cakkhuṃ ghaṭṭeti.2 Tasmiṃ ghaṭ-
ṭite dvikkhattuṃ bhavangaṃ uppajjitvā nirujjhati. Tato
tasmiṃ yeva ārammaṇe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ
sādhayamānā uppajjati. Tad-anantaraṃ tad-eva rūpaṃ
passamānaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākaṃ vā cakkhuviñ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Chapter XVII.
2 So all editions; hitherto Sbh have read ghaṭeti.

[page 618]
618 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
ñāṇaṃ. Tato tad-eva rūpaṃ sampaṭicchamānā vipākama-
nodhātu. Tato tad-eva rūpaṃ santīrayamānā vipākāhetuka-
manoviññānadhātu. Tato tad-eva rūpaṃ vavatthāpayamā-
nā kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā. Tato
paraṃ kāmāvacarakusalākusalakiriyacittesu ekaṃ vā upek-
khasahagatāhetukaṃ cittaṃ pañca satta vā javanāni. Tato
kāmāvacarasattānam ekādasasu tadārammaṇacittesu java-
vanānurūpaṃ yaṃ kiñci tadārammaṇan ti esa nayo sesadvā-
resu pi; manodvāre pana mahaggatacittāni pi uppajjantī ti.
Evaṃ chasu dvāresu arūpassa nibbatti passitabbā. Evaṃ
hi arūpassa nibbattiṃ passanto kālena arūpaṃ sammasati
nāma.
[Tilakkhaṇāropanaṃ (a) rūpasattakavasena]
Evaṃ kālena rūpaṃ, kālena arūpaṃ sammasitvā pi tilak-
khaṇaṃ āropetvā anukkamena paṭipajjaṃāno eko paññā-
bhāvanaṃ sampādeti.
Aparo rūpasattaka-arūpasattakavasena tilakkhaṇaṃ āro-
petvā sankhāre sammasati. Tattha ādānanikkhepanato,
vayo-vuḍḍhatthangamito, āhāramayato, utumayato, kam-
majato, cittasamuṭṭhānato, dhammatārūpato ti imehi ākārehi
āropetvā sammasanto rūpasattakavasena āropetvā sammasati
nāma. Ten'; āhu Porāṇā:-
Ādānanikkhepanato vayo-vuḍḍhatthagāmito,
āhārato ca ututo kammato cā pi cittato,
dhammatārūpato satta vitthārena vipassatī ti.
Tattha ādānan ti paṭisandhi. Nikkhepanan ti cuti. Iti
yogāvacaro imehi ādānanikkhepehi ekaṃ vassasataṃ paric-
chinditvā sankhāresu tilakkhaṇaṃ āropeti. Kathaṃ? Etth'
antare sabbe sankhārā aniccā. Kasmā? Uppādavayappa-
vattito vipariṇāmato tāva kālikato niccapaṭikkhepato ca.
Yasmā pana uppannā sankhārā ṭhitiṃ pāpuṇanti, ṭhitiyaṃ
jarāya kilamanti, jaraṃ patvā avassaṃ bhijjanti, tasmā
abhiṇhasampaṭipīḷanato dukkhamato dukkhavatthuto su-
khapaṭikkhepato ca dukkhā. Yasmā ca uppannā sankhārā
ṭhitiṃ mā pāpuṇantu, ṭhānappattā mā jīrantu, jarappattā mā
bhijjantū ti imesu tīsu ṭhānesu kassaci vasavattibhāvo n'
atthi. Suññā ten'; eva vasavattanākārena; tasmā suññato
assāmikato avasavattito attapaṭikkhepato ca anattā.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 619]
Tilakkhaṇāropanaṃ (a) rūpasattakavasena 619
Evaṃ ādānanikkhepanavasena vassasataparicchinne rūpe
tilakkhaṇaṃ āropetvā tato paraṃ vayo-vuḍḍhatthangamanato
āropeti. Tattha vayo-vuḍḍhatthangamo nāma vayavasena
vuḍḍhassa vuḍḍhitassa rūpassa atthangamo: tassa vasena
tilakkhaṇaṃ āropetī ti attho. Kathaṃ? So tam eva vassa-
sataṃ paṭhamavayena majjhimavayena pacchimavayenā ti
tīhi vayehi paricchindati. Tattha ādito tettiṃsa vassāni
paṭhamavayo nāma; tato catuttiṃsa majjhimavayo nāma;
tato tettiṃsa pacchimavayo nāmā ti: iti imehi tīhi vayehi
paricchinditvā paṭhamavaye pavattaṃ rūpaṃ majjhimava-
yaṃ appatvā tatth'; eva nirujjhati. Tasmā taṃ aniccaṃ;
yad-aniccaṃ, taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ, tad-anattā.
Majjhimavaye pavattarūpam pi pacchimavayaṃ appatvā
tatth'; eva nirujjhati. Tasmā tam pi aniccaṃ, dukkham,
anattā. Pacchimavaye tettiṃsa vassāni pavattarūpam pi
maraṇato paraṃ gamanasamatthaṃ nāma n'; atthi; tasmā
tam pi: aniccaṃ dukkham anattā ti tilakkhaṇaṃ āropeti.
Evaṃ paṭhamavayādivasena vayo-vuḍḍhatthangamato tilak-
khaṇaṃ āropetvā puna mandadasakaṃ khiḍḍadasakaṃ,1
vaṇṇadasakaṃ, baladasakaṃ, paññādasakaṃ, hānidasakaṃ,
pabbhāradasakaṃ, vankadasakaṃ,2 momūhadasakaṃ, saya-
nadasakan ti imesaṃ dasannaṃ dasakānaṃ vasena vayo-
vuḍḍhatthangamato tilakkhaṇaṃ āropeti.
Tattha dasakesu tāva vassasatajīvino puggalassa paṭha-
māni dasa vassāni mandadasakaṃ nāma; tadā hi so mando
hoti capalo kumārako. Tato parāni dasa khiḍḍādasakaṃ
nāma; tadā hi so khiḍḍarati bahulo hoti. Tato parāni dasa
vaṇṇadasakaṃ nāma; tadā hi'; ssa vaṇṇāyatanaṃ vepullaṃ
pāpuṇāti. Tato parāni dasa baladasakaṃ nāma; tadā hi
'ssa balañ ca thāmo ca vepullaṃ pāpuṇāti. Tato parāni dasa
paññādasakaṃ nāma; tadā hi 'ssa paññā suppatiṭṭhitā hoti;
pakatiyā kira dubbalapaññassa3 pi tasmiṃ kāle appamattakā
paññā4 uppajjati yeva. Tato parāṇi dasa hānidasakaṃ
nāma; tadā hi 'ssa khiḍḍārati vaṇṇabalapaññā parihāyanti.
Tato parāni dasa pabbhāradasakaṃ nāma; tadā hi 'ssa atta-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm khiṭṭa-.
2 Sh pavanka.
3 Sh duppaññassā pi.
4 Sh adds pi.

[page 620]
620 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
bhāvo purato pabbhāro hoti. Tato parāni dasa vankadasa-
kaṃ1 nāma; tadā hi 'ssa attabhāvo, nangalakoṭi viya, vanko
hoti. Tato parāni dasa momūhadasakaṃ nāma; tadā hi
so momūho hoti, kataṃ kataṃ pamussati. Tato parāni dasa
sayanadasakaṃ nāma, vassasatiko hi sayanabahulo va hoti.
Tatr'; āyaṃ yogī etesaṃ dasakānaṃ vasena vayo-vuḍḍhat-
thangamato tilakkhaṇaṃ āropetuṃ iti paṭisañcikkhati:-
paṭhamadasake pavattarūpaṃ dutiyadasakaṃ appatvā tatth'
eva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkham anattā. Dutiya-
dasake ...pe... navamadasake pavattarūpaṃ dasama-
dasakaṃ appatvā tatth'; eva nirujjhati, dasamadasake pavat-
tarūpaṃ punabbhavaṃ appatvā idh'; eva nirujjhati, tasmā
tam pi aniccaṃ dukkham anattā ti tilakkhaṇaṃ āropeti.
Evaṃ dasakavasena vayo-vuḍḍhatthangamato tilakkha-
ṇam āropetvā, puna tad eva vassasataṃ pañcavassavasena
vīsati koṭṭhāse katvā vayo-vuḍḍhaṭṭhangamato tilakkhaṇaṃ
āropeti. Kathaṃ? So hi iti paṭisañcikkhati:- paṭhame
vassapañcake pavattarūpaṃ dutiyaṃ vassapañcakaṃ appa-
tvā tatth'; eva nitujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkham anattā
ti. Dutiye vassapañcake pavattarūpaṃ, tatiyaṃ ...pe
... ekūnavīsatim ev'; assa pañcake pavattarūpaṃ vīsatimaṃ
vassapañcakaṃ appatvā tatth'; eva nirujjhati. Vīsatime vassa-
pañcake pavattarūpaṃ maraṇato paraṃ gamanasamatthaṃ
nāma n'; atthi; tasmā tam pi aniccaṃ dukkham anattā ti.
Evaṃ vīsati koṭṭhāsavasena vayo-vuḍḍhatthangamato tilak-
khaṇaṃ āropetvā puna pañcavīsati koṭṭhāse katvā catunnaṃ
catunnaṃ vassānaṃ vasena āropeti. Tato2 tettiṃsa koṭṭhāse
katvā tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vassānaṃ vasena paññāsa koṭṭhāse
katvā dvinnaṃ dvinnaṃ vassānaṃ vasena sataṃ koṭṭhāse
katvā ekekavassavasena, tato ekaṃ vassaṃ tayo koṭṭhāse
katvā vassāna-hemanta-gimhesu tīsu utūsu ekeka-utuvasena
tasmiṃ vayo-vuḍḍhatthangamarūpe tilakkhaṇaṃ āropeti.
Kathaṃ? Vassāne catumāsaṃ pavattarūpaṃ hemantaṃ
appatvā tatth'; eva niruddhaṃ, hemante pavattarūpaṃ gim-
haṃ appatvā tatth'; eva niruddhaṃ, gimhe pavattarūpaṃ
puna vassānaṃ appatvā tatth'; eva niruddhaṃ; tasmā tam

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh pavanka-.
2 Sh Tathā.

[page 621]
Tilakkhaṇāropanaṃ (a) rūpasattakavasena 621
aniccaṃ dukkham anattā ti. Evaṃ āropetvā puna ekaṃ
vassaṃ cha koṭṭhāse katvā vassāne dvemāsaṃ pavattarūpaṃ
saradaṃ appatvā tatth'; eva niruddhaṃ, sarade pavattarūpaṃ
hemantaṃ ...pe... hemante pavattarūpaṃ sisiraṃ,
sisire pavattarūpaṃ vassantaṃ, vassante pavattarūpaṃ
gimhaṃ. Gimhe pavattarūpaṃ puna vassānaṃ appatvā
tatth'; eva niruddhaṃ; tasmā aniccaṃ dukkham anattā ti.
Evaṃ tasmiṃ vayo-vuḍḍhatthangamarūpe tilakkhaṇaṃ āro-
peti. Evaṃ āropetvā tato kāḷajuṇhavasena kāḷe pavattarū-
paṃ juṇhaṃ appatvā, juṇhe pavattarūpaṃ kāḷam appatvā
tatth'; eva niruddhaṃ; tasmā aniccaṃ dukkham anattā ti
tilakkhaṇaṃ āropeti. Tato rattindivavasena rattiṃ pavat-
tarūpaṃ divasaṃ appatvā tatth'; eva niruddhaṃ, divasaṃ
pavattarūpam pi rattiṃ appatvā tatth'; eva niruddhaṃ;
tasmā aniccaṃ dukkham anattā ti tilakkhaṇaṃ āropeti.
Tato tad-eva rattindivaṃ pubbaṇhādivasena cha koṭṭhāse
katvā pubbaṇhe pavattatūpaṃ majjhaṇhaṃ appatvā, maj-
jhaṇhe pavattarūpaṃ sāyaṇhaṃ, sāyaṇhe pavattarūpaṃ
paṭhamayāmaṃ, paṭhamayāme pavattarūpaṃ majjhima-
yāmaṃ, majjhimayāme pavattarūpaṃ pacchimayāmaṃ appa-
tvā tatth'; eva niruddhaṃ, pacchimayāme pavattarūpaṃ puna
pubbaṇhaṃ appatvā tatth'; eva niruddhaṃ; tasmā aniccaṃ
dukkham anattā ti tilakkhaṇaṃ āropeti.
Evaṃ āropetvā puna tasmiṃ yeva rūpe abhikkama-paṭik-
kama-ālokana-vilokana-samiñjana-pasāraṇavasena atikkame
pavattarūpaṃ paṭikkamaṃ appatvā tatth'; eva nirujjhati,
paṭikkame pavattarūpaṃ ālokanaṃ, ālokane pavattarūpaṃ
vilokanaṃ, vilokane pavattarūpaṃ samiñjanaṃ, samiñjane
pavattarūpaṃ pasāraṇaṃ appatvā tatth'; eva nirujjhati;
tasmā aniccaṃ dukkham anattā ti tilakkhaṇaṃ āropeti.
Tato ekapadavāraṃ uddharaṇa-atiharaṇa-vītiharaṇa-vossaj-
jana-sannikkhepana-sannirujjhanavasena cha koṭṭhāse karoti.
Tattha uddharaṇaṃ nāma pādassa bhūmito ukkhipanaṃ.
Atiharaṇaṃ nāma purato haraṇaṃ. Vītiharaṇaṃ nāma
khāṇukaṇṭakadīghajāti-ādisu kīñcid-eva disvā ito cito ca
pādasañcāraṇaṃ.1 Vossajjaṇaṃ nāma pādassa heṭṭhā oro-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -caraṇaṃ.

[page 622]
622 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
panaṃ. Sannikkhepanaṃ nāma paṭhavītale ṭhapanaṃ. San-
nirujjhanaṃ nāma puna pāduddharaṇakāle pādassa patha-
viyā saddhiṃ abhinippīḷanaṃ.
Tattha uddharaṇe paṭhavīdhātu āpodhātū ti dvedhātuyo
omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo.
Tathā atiharaṇa-vītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu vāyo-
dhātū ti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhi-
mattā honti balavatiyo. Tathā sannikkhepana-sannirujjha-
nesu. Evaṃ cha kotthāse katvā, tesaṃ vasena tasmiṃ vayo-
vuḍḍhatthangamarūpe tilakkhaṇaṃ āropeti. Kathaṃ? So
iti paṭisañcikkhati;-- yā uddharaṇe pavattā dhātuyo, yoni ca
tad-upādāya rūpāni, sabbe te dhammā atiharaṇaṃ appatvā
etth'; eva nirujjhanti; tasmā aniccā dukkhā anattā; tathā
atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajja-
naṃ vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane
pavattā sannirujjhanaṃ appatvā tatth'; eva nirujjhanti.
Iti tattha tattha uppannā itaraṃ itaraṃ koṭṭhāsaṃ appatvā
tattha tatth'; eva pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi1
hutvā, tattakapāle pakkhittatilā viya, taṭataṭāyantā sankhārā
bhijjanti; tasmā aniccā dukkhā anattā ti. Tass'; evaṃ pabba-
pabbagate sankhāre vipassato, rūpasammasanaṃ sukhumaṃ
hoti.
Sukhumatte ca pan'; assa idaṃ opammaṃ:- eko kira dāru-
tiṇukkādisu kataparicayo adiṭṭhapubbapadīpo paccantavā-
siko nagaram āgamma antarāpaṇe jalamānaṃ padīpaṃ disvā
ekaṃ purisaṃ pucchi: ambho! kiṃ nām'; etaṃ evaṃ manāpan
ti? Tam evaṃ so āha: kim ettha manāpaṃ? Padīpo nām'
esa, telakkhayena vaṭṭikkhayena ca gatamaggo pi'ssa na
paññāyissatī ti. Tam añño evam āha: idaṃ oḷārikaṃ, imissā
hi vaṭṭiyā anupubbena ḍayhamānāya tatiyabhāge tatiya-
bhāge jālā itarītaraṃ padesaṃ appatvā va nirujjhissatī ti.
Tam añño evam āha: idam pi oḷārikaṃ, imissā hi angulangu-
lantare vuḍḍhangulavuḍḍhangulantare tantumhi tantumhi
aṃsumhi aṃsumhi jālā itarītaraṃ aṃsuṃ appatvā va niruj-
jhissatī ti. Aṃsuṃ pana muñcitvā na sakkā jālaṃ paññā-
petun ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh pabbaṃ pabbam sandhisandhiṃ odhi-odhim.

[page 623]
Tilakkhaṇāropanaṃ (a) rūpasattakavasena 623
Tattha telakkhayena vaṭṭikkhayena ca padīpassa gata-
maggo pi na paññāyissatī ti purisassa ñāṇaṃ viya yogino
ādānanikkhepanato vassasatena paricchinnarūpe tilakkha-
ṇāropanaṃ. Vaṭṭiyā tatiyabhāge tatiyabhāge jālā itarīta-
raṃ padesaṃ appatvā va nirujjhissatī ti purisassa ñāṇaṃ
viya yogino vassasatassa tatiyakoṭṭhāsaparicchinne vayo-
vuḍḍhatthangamarūpe tilakkhaṇāropanaṃ. Angulangulan-
tare jālā itarītaraṃ appatvā va nirujjhissatī ti purisassa
ñāṇaṃ viya yogino dasavassa-pañcavassa-catuvassa-tivassa-
dvivassa-ekavassa paricchinne rūpe tilakkhanāropanaṃ.
Aḍḍhanguḷaḍḍhangulantare jālā itarītaraṃ appatvā va niruj-
jhissatī ti purisassa ñāṇaṃ viya yogino ekeka-utuvasena ekaṃ
vassaṃ tidhā chadhā ca vibhajitvā catumāsa-dvimāsa-paric-
chinne rūpe tilakkhaṇāropanaṃ. Tantumhi tantumhi jālā
itarītaraṃ appatvā va nirujjhissatī ti purisassa ñāṇaṃ viya
yogino kāḷajuṇhavasena rattidivavasena ca ekarattidivaṃ
cha koṭṭhāse katvā pubbaṇhādivasena ca paricchinne rūpe
tilakkhaṇāropanaṃ. Aṃsumhi aṃsumhi jālā itarītaraṃ ap-
patvā va nirujjhissatī ti purisassa ñāṇaṃ viya yogino abhik-
kamādivasena c'; eva uddharaṇādisu ca ekekakoṭṭhāsavasena
paricchinne rūpe tilakkhaṇāropanan ti.
So evaṃ nānākārehi vayo-vuḍḍhatthangamarūpe tilak-
khanaṃ āropetvā, puna tad-eva rūpaṃ visankharitvā āhāra-
mayādivasena cattāro koṭṭhāse katvā ekekakoṭṭhāse tilak-
khaṇaṃ āropeti. Tatr'; āssa āhāramayaṃ rūpaṃ chātasu-
hitavasena pākaṭaṃ hoti. Chātakāle samuṭṭhitaṃ rūpaṃ
hi jhattaṃ1 hoti kilantaṃ, jhāmakhāṇuko viya, angārapac-
chiyaṃ nilīnakāko viya ca, dubbaṇṇaṃ dussanṭṭhitaṃ;
suhitakāle samuṭṭhitaṃ dhātaṃ pīṇitaṃ mudu siniddhaṃ
phassavantaṃ hoti. So taṃ pariggahetvā chātakāle pavat-
tarūpaṃ suhitakālaṃ appatvā etth'; eva nirujjhati; suhita-
kāle samuṭṭhitam pi chātakālaṃ appatvā etth'; eva nirujjhati;
tasmā taṃ aniccaṃ dukkham anattā ti evaṃ tattha tilak-
khaṇaṃ āropeti.
Utumayaṃ sītuṇhavasena pākaṭaṃ hoti. Uṇhakāle sam-
uṭṭhitaṃ rūpañ hi jhattaṃ1 hoti, kilantaṃ dubbaṇṇaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh vijhattaṃ. Bhm jattaṃ.

[page 624]
624 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Sīta-utunā samuṭṭhitaṃ rūpaṃ dhātaṃ pīṇitaṃ mudu sinid-
dhaṃ phassavantaṃ1 hoti. So taṃ pariggahetvā uṇhakāle
pavattarūpaṃ sītakālaṃ appatvā etth'; eva nirujjhati; sīta-
kāle pavattarūpaṃ unhakālaṃ appatvā etth'; eva nirujjhati;
tasmā taṃ aniccaṃ dukkham anattā ti evaṃ tattha tilak-
khaṇaṃ āropeti.
Kammajaṃ āyatanadvāravasena pākaṭaṃ hoti. Cakkhu-
dvārasmiṃ hi cakkhukāyabhāvadasakavasena tiṃsa kamma-
jarūpāni. Upatthambhakāni pana tesaṃ utucittāhārasam-
uṭṭhānāni catuvīsatī ti catupaṇṇāsa honti; tathā sotaghāna-
jivhādvāresu. Kāyadvāre kāyabhāvadasakavasena c'; eva
utusamuṭṭhānādivasena ca catucattāḷīsa. Manodvāre hada-
yavatthukāyabhāvadasakavasena c'; eva utusamuṭṭhānādi-
vasena ca catupaṇṇāsam eva. So sabbam pi taṃ rūpaṃ
pariggahetvā cakkhudvāre pavattarūpaṃ sotadvāraṃ appatvā
etth'; eva nirujjhati; sotadvāre pavattarūpaṃ ghānadvā-
raṃ -ghānadvāre pavattarūpaṃ jivhādvāraṃ -jivhādvāre
pavattarūpaṃ kāyadvāraṃ -kāyadvāre pavattarūpaṃ ma-
nodvāraṃ appatvā etth'; eva nirujjhati; tasmā taṃ
aniccaṃ dukkham anattā ti evaṃ tattha tilakkhaṇaṃ
āropeti.
Cittasamuṭṭhānaṃ somanassita-domanassitavasena pāka-
ṭaṃ hoti. Somanassitakāle uppannaṃ hi rūpaṃ siniddhaṃ
mudu pīṇitaṃ phassavantaṃ hoti; domanassitakāle uppan-
naṃ jhattaṃ kilantaṃ dubbaṇṇaṃ hoti. So taṃ parigga-
hetvā somanassitakāle pavattarūpaṃ domanassitakālaṃ
appatvā etth'; eva nirujjhati; domanassitakāle pavattarūpaṃ
somanassitakālaṃ appatvā etth'; eva nirujjhati; tasmā tam
pi aniccaṃ dukkham anattā ti evaṃ tattha tilakkhaṇaṃ
āropeti.
Tass'; evaṃ cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ pariggahetvā tattha
tilakkhaṇaṃ āropayato ayam attho pākaṭo hoti:-
Jīvitaṃ attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā,
ekacittasamāyutta lahuso vattate khaṇo.
Cullāsīti sahassāni kappaṃ tiṭṭhanti ye marū,
na tveva te pi tiṭṭhanti dvīhi cittehi samohitā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Here Sbh invert order of these two words.

[page 625]
Tilakkhaṇāropanaṃ (a) rūpasattakavasena 625
Ye niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,
sabb'; eva sadisā khandhā gatā appaṭisandhikā.
Anantarā ca ye bhaggā ye ca bhaggā anāgate,
tadantarā niruddhānaṃ vesamaṃ n'; atthi lakkhaṇe.
Anibbattena na jāto paccuppannena jīvati,
cittabhangā mato loko paññatti paramatthiyā.
Anidhānagatā bhaggā puñjo n'; atthi anāgate,
nibbattā ye pi tiṭṭhanti āragge sāsapūpamā.
Nibbattānañ ca dhammānaṃ bhango nesaṃ purakkhato,
palokadhammā tiṭṭhanti purāṇehi amissitā.
Adassanāto āyanti bhaggā gacchantyadassanaṃ1,
vijjuppādo va ākāse uppajjanti vayanti cā ti.
Evaṃ āhāramayādisu tilakkhaṇaṃ āropetvā puna dham-
matā-rūpe tilakkhaṇaṃ āropeti. Dhammatā-rūpaṃ nāma
bahiddhā indriyabaddham aya-loha-tipu-sīsa-suvaṇṇa-rajata-
muttā-maṇi-veḷuriya-sankha-silā-pavāḷa-lohitanka-masāragal-
la- bhūmi-pasāṇa-pabbata-tiṇa-rukkha-latādibhedaṃ vivaṭṭa-
kappato paṭṭhāya uppajjanakarūpaṃ. Tad-assa asokanku-
rādivasena pākaṭaṃ hoti. Asokankuraṃ hi ādito va tanu-
rattaṃ hoti; tato dvīha-tīhaccayena ghanarattaṃ, puna dvī-
ha-tīhaccayena mandarattaṃ; tato taruṇapallavavaṇṇaṃ;
tato pariṇatapallavavaṇṇaṃ; tato haritapaṇṇavaṇṇaṃ, tato
nīlapaṇṇavaṇṇaṃ, tato2 nīlapaṇṇavaṇṇakālato paṭṭhāya sa-
bhāgarūpasantati-manuppabandhāpayamānaṃ3 saṃvaccha-
ramattena paṇḍupalāsaṃ hutvā vaṇṭato chijjitvā patati.
So taṃ pariggahetvā tanurattakāle pavattarūpaṃ ghanaratta-
kālaṃ appatvā nirujjhati; ghanarattakāle pavattarūpaṃ
mandarattakālaṃ, mandarattakāle pavattarūpaṃ taruṇa-
pallavavaṇṇakālaṃ -taruṇapallavavaṇṇakāle pavattaṃ pa-
riṇatapallavavaṇṇakālam -pariṇatapallavavaṇṇakāle pavat-
taṃ haritapaṇṇavaṇṇakālaṃ -haritapaṇṇavaṇṇakāle pavat-
taṃ nīlapaṇṇavaṇṇakālaṃ -nīlapaṇṇavaṇṇakāle pavattaṃ
paṇḍupalāsakālaṃ -paṇḍupalāsakāle pavattaṃ vaṇṭato chij-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm gacchantu dassanaṃ.
2 Sh omits.
3 Bhm -baddha-.

[page 626]
626 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
jitvā pahanakālam appatvā va nirujjhati; tasmā taṃ aniccaṃ
dukkham anattā ti evaṃ tattha tilakkhaṇaṃ āropetvā.
Iminā nayena sabbam pi dhammatā-rūpaṃ sammasati.
Evaṃ tāva rūpasattakavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā san-
khāre sammasati.
[Tilakkhaṇāropanaṃ (b) arūpasattakavasena]1
Yaṃ pana vuttaṃ; arūpasattakavasenā ti tattha ayaṃ
mātikā:- kalāpato, yamakato, khaṇikato, paṭipāṭito, diṭṭhi-
ugghāṭanato, mānasamugghāṭanato, nikanti-pariyādānato ti.
Tattha kalāpato ti phassapañcamakā dhammā. Kathaṃ
kalāpato sammasatī ti? Idha bhikkhu iti paṭisañcikkhati:
ye ime kesā aniccā dukkhā anattā ti sammasane uppannā
phassapañcamakā dhammā; ye ca lomā ...pe... mat-
thalungaṃ aniccaṃ dukkham anattā ti sammasane uppannā
phassapañcamakā dhammā: sabbe te itarītaraṃ appatvā
pabbaṃ pabbaṃ odhi odhi hutvā, tattakapāle pakkhittatilā-
viya, taṭataṭāyantā vinaṭṭhā;2 tasmā aniccā dukkhā anattā ti.
Ayaṃ tāva visuddhikathāyaṃ nayo. Ariyavaṃsakathā-
yaṃ pana heṭṭhā rūpasattake sattasu ṭhānesu rūpaṃ anic-
caṃ dukkham anattā ti pavattaṃ cittaṃ aparena cittena
aniccaṃ dukkham anattā ti sammasanto kalāpato sammasatī
ti vuttaṃ, taṃ yuttataraṃ; tasmā sesāni pi ten'; eva nayena
vibhajissāma.
Yamakato ti idha bhikkhu ādānanikkheparūpaṃ aniccaṃ
dukkham anattā ti sammasitvā tam pi cittaṃ aparena cittena
aniccaṃ dukkham anattā ti sammasati. Vayo-vuḍḍhatthan-
gamarūpaṃ āhāramayaṃ utumayaṃ kammajaṃ cittasamuṭ-
ṭhānaṃ dhammatā-rūpaṃ aniccaṃ dukkham anattā ti sam-
masitvā tam pi cittaṃ aparena cittena aniccaṃ dukkham
anattā ti sammasati. Evaṃ yamakato sammasati nāma.
Khaṇikato ti idha bhikkhu ādānanikkheparūpaṃ aniccaṃ
dukkham anattā ti sammasitvā taṃ paṭhamacittaṃ dutiya-
cittena, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ
pañcamena etam pi aniccaṃ dukkham anattā ti sammasati.
Vayo-vuḍḍhatthangamarūpaṃ āhāramayaṃ utumayaṃ kam-

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 613.
2 Cf. p. 622.

[page 627]
Tilakkhaṇāropanaṃ (b) arūpasattakavasena 627
majaṃ cittasamuṭṭhānaṃ dhammatā-rūpaṃ aniccaṃ duk-
kham anattā ti sammasitvā taṃ paṭhamacittaṃ dutiyacit-
tena, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ pañ-
camena etam pi aniccaṃ dukkham anattā ti sammasati evaṃ
rūpapariggahato paṭṭhāya cattāri cattāri sammasanto khaṇi-
kato sammasati nāma.
Paṭipāṭito ti ādānanikkheparūpaṃ aniccaṃ dukkham anattā
ti sammasitvā taṃ paṭhamacittaṃ dutiyacittena, dutiyaṃ
tatiyena, tatiyaṃ catutthena ...pe... dasamaṃ ekādasa-
mena etam pi aniccaṃ dukkham anattā ti sammasati. Vayo-
vuḍḍhatthangamarūpaṃ āhāramayaṃ utumayaṃ kamma-
jaṃ cittasamuṭṭhānaṃ dhammatā-rūpaṃ aniccaṃ dukkham
anattā ti sammasitvā taṃ paṭhamacittaṃ dutiyacittena,
dutiyaṃ tatiyena ...pe... dasamaṃ ekādasamena etam
pi aniccaṃ dukkham anattā ti evaṃ vipassanā-paṭipāṭiyā
sakalam pi divasabhāgaṃ sammasituṃ vaṭṭeyya. Yāva
dasamacittasammasanā pana rūpakammaṭṭhānam pi arū-
pakammaṭṭhānam pi paguṇaṃ hoti; tasmā dasame yeva
ṭhapetabban ti vuttaṃ. Evaṃ sammasanto paṭipāṭito
sammasati nāma.
Diṭṭhi-ugghāṭanato māna-ugghāṭanato1 nikanti-pariyādānato
ti imesu tīsu visuṃ sammasananayo nāma n'; atthi. Yaṃ
pan'; etaṃ heṭṭhā rūpaṃ, idha ca arūpam pariggahitaṃ, taṃ
passanto rūpārūpato uddhaṃ aññaṃ sattaṃ nāma na passati,
sattassa adassanato paṭṭhāya sattasaññā ugghāṭitā hoti, sat-
tasaññaṃ ugghāṭitacittena sankhāre pariggaṇhato diṭṭhi
n'; uppajjati, diṭṭhiyā anuppajjamānāya diṭṭhi-ugghāṭitā
nāma hoti. Diṭṭhi-ugghāṭitacittena sankhāre pariggaṇhato
māno n'; uppajjati; māno anuppajjante māno samugghāṭito
nāma hoti. Mānasamugghāṭitacittena sankhāre pariggaṇ-
hato taṇhā n'; uppajjati. Taṇhāya anupajjantiyā nikanti-
pariyādinnā nāma hotī ti. Idaṃ tāva visuddhikathāyaṃ2
vuttaṃ. Ariyavaṃsakathāyaṃ pana diṭṭhi-ugghāṭanato mā-
nasamugghāṭanato nikanti-pariyādānato ti mātikaṃ ṭha-
petvā ayaṃ nayo dassito:- Ahaṃ vipassāmi, mama vipassanā
ti gaṇhato hi diṭṭhi-samugghāṭanaṃ nāma na hoti. Sankhārā

--------------------------------------------------------------------------
1 So all edns. See above, p. 626.
2 Above, p. 626.

[page 628]
628 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
va sankhāre vipassanti sammasanti vavatthapenti pariggaṇ-
hanti paricchindantī ti gaṇhato pana diṭṭhi-ugghāṭanaṃ
nāma hoti. Suṭṭhu vipassāmi, manāpaṃ vipassāmī ti gaṇ-
hato māna-samugghāṭo nāma na hoti. Sankhārā va san-
khāre vipassanti sammasanti vavatthapenti pariggaṇhanti
paricchindatī ti gaṇhato pana māna-samugghāṭo nāma hoti.
Vipassituṃ sakkomī ti vipassanaṃ assādentassa nikanti pari-
yādānaṃ nāma na hoti. Sankhārā va sankhāre vipassanti
sammasanti vavatthapenti pariggaṇhanti paricchindantī ti
gaṇhato pana nikanti-pariyādānaṃ nāma hoti. Sace san-
khārā attā bhaveyyuṃ, attā ti gahetuṃ vaṭṭeyyuṃ; anattā
ca pana attā ti gahitā, tasmā te avasavattanaṭṭhena anattā
hutvā abhāvaṭṭhena aniccā, uppādavayapaṭipīḷanaṭṭhena
dukkhā ti passato diṭṭhi-ugghāṭanaṃ nāma hoti. Sace san-
khārā niccā bhaveyyuṃ, niccā ti gahetuṃ vaṭṭeyyuṃ; aniccā
ca pana niccā ti gahitā; tasmā te hutvā abhāvaṭṭhena aniccā,
uppādavayapaṭipīḷanatthena dukkhā, avasavattanaṭṭhena
anattā ti passato māna-samugghāṭo nāma hoti. Sace san-
khārā sukhā bhaveyyuṃ, sukhā ti gahetuṃ vaṭṭeyyuṃ; duk-
khā ca pana sukhā ti gahitā; tasmā te uppādavayapaṭpīḷanaṭ-
ṭhena dukkhā hutvā abhāvaṭṭhena aniccā, avasavattanaṭṭhena
anattā ti passato nikanti-pariyādānaṃ nāma hoti. Evaṃ
sankhāre anattato passantassa diṭṭhi-samugghāṭanaṃ nāma
hoti; aniccato passantassa māna-samugghāṭanaṃ nāma hoti;
dukkhato passantassa nikanti-pariyādānaṃ nāma hoti. Iti
ayaṃ vipassanā attano attano ṭhāne yeva tiṭṭhatī ti.
[Aṭṭhārasa Mahāvipassanā]
Evaṃ arūpasattakavasenā ti tilakkhaṇaṃ āropetvā san-
khāre sammasati.
Ettāvatā pan'; assa rūpakammaṭṭhānam pi arūpakammaṭ-
ṭhānam pi paguṇaṃ hoti.
So evaṃ paguṇarūpārūpakammaṭṭhāno yā upari bhangānu-
passanato paṭṭhāya pahānapariññāvasena sabbākārato pat-
tabbā aṭṭhārasa mahāvipassanā, tāsaṃ idh'; eva tāva ekade-
saṃ paṭivijjhanto tappaṭipakkhe dhamme pajahati. Aṭṭhā-
rasa mahāvipassanā nāma aniccānupassanādikā paññā. Yāsu
aniccānupassanaṃ bhāvento niccasaññaṃ pajahati, dukkhā

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 629]
Aṭṭhārasa Mahāvipassanā 629
nupassanaṃ bhāvento sukhasaññaṃ pajahati, anattānupas-
sanaṃ bhāvento attasaññaṃ pajahati, nibbidānupassanaṃ
bhāvento nandiṃ pajahati, virāgānupassanaṃ bhāvento rā-
gaṃ pajahati, nirodhānupassanaṃ bhāvento samudayaṃ
pajahati, paṭinissaggānupassanaṃ bhāvento ādānaṃ paja-
hati, khayānupassanaṃ bhāvento ghanassaññaṃ pajahati,
vayānupassanaṃ bhāvento āyūhanaṃ pajahati, vipariṇā-
mānupassanaṃ bhāvento dhuvasaññaṃ pajahati, animittā-
nupassanaṃ bhāvento nimittaṃ pajahati, appaṇihitānu-
passanaṃ bhāvento paṇidhiṃ pajahati, suññatānupassanaṃ
bhāvento abhinivesaṃ pajahati, adhipaññādhammavipassa-
nam bhāvento sārādānābhinivesaṃ pajahati, yathābhūtañā-
ṇadassanaṃ bhāvento sammohābhinivesaṃ pajahati, ādīna-
vānupassanaṃ bhāvento ālayābhinivesaṃ pajahati, paṭisan-
khānupassanaṃ bhāvento appaṭisankhaṃ pajahati, vivaṭ-
ṭānupassanaṃ bhāvento saṃyogābhinivesaṃ pajahati, tāsu
yasmā iminā aniccādilakkhaṇattayavasena sankhārā diṭṭhā,
tasmā anicca-dukkha-anattānupassanā paṭividdhā honti.
Yasmā ca yā ca aniccānupassanā yā ca animittānupassanā,
ime dhammā ekatthā, vyañjanam eva nānaṃ; tathā yā
ca dukkhānupassanā yā ca appaṇihitānupassanā, ime dhammā
ekatthā, vyañjanam eva nānan ti vuttaṃ,1 tasmā tā pi paṭivid-
dhā honti. Adhipaññādhammavipassanā pana sabbā pi
vipassanā. Yathābhūtañāṇadassanaṃ kankhāvitaraṇavisud-
dhiyā2 eva sangahitaṃ: iti idam pi dvayaṃ paṭividdham
eva hoti. Sesesu vipassanāñāṇesu kiñci paṭividhaṃ kiñci
appaṭividdhaṃ; tesaṃ vibhāgaṃ parato āvikarissāma. Yad
eva hi paṭividdhaṃ, taṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ: evaṃ
paguṇarūpārūpakammaṭṭhāno yā upari bhangānupassanā,
tato paṭṭhāya pahānapariññāvasena sabbākārato pattabbā
aṭṭhārasa mahāvipassanā, tāsaṃ idh'; eva tāva ekadesaṃ
paṭivijjhanto tappaṭipakkhe dhamme pajahatī ti.
[Udayabbayānupassanañāṇaṃ]
So evaṃ aniccānupassanā-paṭipakkhānaṃ niccasaññādī-
naṃ pahānena visuddhañāṇo sammasanañāṇassa pāraṃ
gantvā yaṃ taṃ sammasanañāṇānantaraṃ: paccuppannānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 C.f Pṭs ii, 63 f.
2 Cf. Chapter XIX, p. 604 f.
II. 17

[page 630]
630 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
dhammānaṃ vipariṇāmānupassane paññā udayabbayānu-
passane ñāṇan ti udayabbayānupassanaṃ vuttaṃ -- tassa
adhigamāya yogaṃ ārabhati. Ārabhamāno ca sankhepato tāva
ārabhati. Tatr'; āyaṃ Pāḷi:- Kathaṃ paccuppannānaṃ dham-
mānaṃ vipariṇāmānupassane paññā ūdayabbayānupassane
ñāṇaṃ? Jātaṃ rūpaṃ paccuppannaṃ; tassa nibbattilakkhaṇaṃ
udayo, vipariṇāmalakkhanaṃ vayo, anupassanāñāṇaṃ. Jātā
vedanā . . ṣaññā . . . sankhārā . . . viññāṇaṃ; jātaṃ cakkhu
. . . jāto bhāvo paccuppanno; tassa nibbattilakkhaṇaṃ udayo,
vipariṇāmalakkhaṇaṃ vayo, anupassanāñāṇan ti.1 So iminā
Pāḷinayena jātassa nāmarūpassa: nibbattilakkhaṇaṃ jātiṃ
uppādaṃ abhinavākāraṃ udayo ti: vipariṇāmalakkhaṇaṃ
khayaṃ bhangaṃ vayo ti samanupassati. So evaṃ pajānāti:
imassa nāmarūpassa uppattito pubbe anuppannassa rāsi vā
nicayo vā n'; atthi; uppajjamānassā pi rāsito vā nicayato vā
āgamanaṃ nāma n'; atthi; nirujjhamānassā pi disā-vidisā-
gamanaṃ nāma n'; atthi; niruddhassā pi ekasmiṃ ṭhāne rāsito
nicayato nidhānato avaṭṭhānaṃ nāma n'; atthi. Yathā pana
vīṇāya vādiyamānāya uppannasaddassa neva uppattito pubbe
sannicayo atthi, na uppajjamāno sannicayato2 āgato, na
nirujjhamānassa disāvidisāgamanaṃ atthi, na niruddhā
katthaci sannicito tiṭṭhati, atha kho vīṇañ ca upavīṇañ ca
purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca ahutvā sambhoti,
hutvā paṭiveti, evaṃ sabbe pi rūpārūpino dhammā ahutvā
sambhonti, hutvā paṭiventī ti evaṃ sankhepato udayabba-
yamanasikāraṃ katvā, puna yāni etass'; eva udayabbayañā-
ṇassa vibhange:3 avijjāsamudayā rūpasamudayo ti paccaya-
samudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṃ passati; taṇhāsam-
udayā . . . kammasamudayā . . . āhārasamudayā rūpasam-
udayo ti paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṃ
passati. Nibbattilakkhaṇaṃ passanto pi rūpakkhandhassa
udayaṃ passati. Rūpakkhandhassa udayaṃ passanto imāni
pañca lakkhaṇāni passati . . . Avijjānirodhā rūpanirodho
ti paccayanirodhaṭṭhena rupakkhandhassa vayaṃ passati;
tanhānirodhā . . . kammanirodhā . . . āhāranirodhā rūpa-
nirodho ti paccayanirodhaṭṭhena rūpakhandhassa vayaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 54.
2 Sh sannicayo.
3 Pṭs. i 55 f.

[page 631]
Udayabbayānupassanañāṇaṃ 631
passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṃ passanto pi rūpakkhandhas-
sa vayaṃ passati. Rūpakkhandhassa vayaṃ passanto pi
imāni pañca lakkhaṇāni passati.
Tathā avijjāsamudayā vedanāsamudayo ti paccayasamuda-
yaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati; taṇhāsamu-
dayā . . . kammasamudayā . . . phassasamudayā vedanā
samudayo ti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa uda-
yaṃ passati. Nibbattilakkhaṇaṃ passanto pi vedanāk-
khandhassa udayaṃ passati. Vedanākkhandhasasa udayaṃ
passanto imani pañca lakkhaṇāni passati. Avijjānirodhā . . .
taṇhānirodhā . . . kammanirodhā . . . phassanirodhā ve-
danā nirodho ti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa
vayaṃ passati. Viparināmalakkhaṇaṃ passanto pi vedanāk-
khandhassa vayaṃ passati. Vedanākkhandhassa vayaṃ
passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati.
Vedanākkhandhassa viya ca saññā-sankhāra-viññāṇak-
khandhānaṃ. Ayaṃ pana viseso:- viññāṇakkhandhassa
phassaṭhāne nāmarūpasamudayā . . . nāmarūpanirodhā ti evaṃ
ekekassa khandhassa udayabbayadassanena dasa dasa katvā
paññāsa lakkhaṇāni vuttāni. Tesaṃ vasena evam pi rūpassa
udayo, evam pi rūpassa vayo, evam pi rūpaṃ udeti, evam pi
rūpaṃ vetī ti paccayato c'; eva khaṇato ca vitthārena mana-
sikāraṃ karoti. Tass'; evaṃ manasikaroto iti kir'; ime dham-
mā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī ti ñāṇaṃ visadataraṃ
hoti. Tass'; evaṃ paccayato c'; eva khaṇato ca dvedhā uda-
yabbayam passanto Sacca-Paticcasamuppādanayalakkhaṇa-
bhedā pākaṭā honti1.
Yaṃ hi so avijjādisamudayā khandhānaṃ samudayaṃ,
avijjādinirodhā ca khandhānaṃ nirodhaṃ passati, idam assa
paccayato udayabbayadassanaṃ. Yaṃ pana nibbattilak-
khaṇa-viparināmalakkhaṇāni passanto khandhānaṃ udayab-
bayaṃ passati, idam assa khaṇato udayabbayadassanaṃ;
uppattikkhaṇe yeva hi nibbattilakkhaṇaṃ, bhangakkhaṇe ca
viparināmalakkhaṇaṃ, Icc'; ass'; evaṃ paccayato c'; eva
khaṇato ca dvedhā udayabbayaṃ passato paccayato udaya-
dassanena samudayasaccaṃ pākaṭaṃ hoti, janakāvabodhato,

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. pp. 495 f., etc.; 528, etc.

[page 632]
632 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
khaṇato udayabbayadassanena dukkhasaccaṃ pākaṭaṃ hoti,
jātidukkhāvabodhato, paccayato vayadassanena nirodhasac-
caṃ pākaṭaṃ hoti, paccayānuppādanena1 paccayavataṃ
anuppādāvabodhato, khaṇato vayadassanena dukkhasaccam
eva pākaṭaṃ hoti maraṇadukkhāvabodhato. Yañ c'; assa
udayabbayadassanaṃ, maggo c'; āyaṃ lokiko ti maggasaccaṃ
pākaṭaṃ hoṭi, tatra2 sammohavighātato. Paccayato c'; assa
udayadassanena anulomapaṭiccasamuppādo pākaṭo hoti: imas-
miṃ sati idaṃ hotī ti3 avabodhato. Paccayato vayadassanena
paṭilomapaṭiccasamuppādo pākaṭo hoṭi: imassa nirodhā
idaṃ nirujjhatī ti3 avabodhato. Khaṇato pana udayabba-
yadassanena paṭiccasamuppannā dhammā pākaṭā honti;
sankhatalakkhaṇāvabodhato -udayabbayavanto hi sankha-
tā -te ca paticcasamuppannā ti. Paccayato c'; assa udaya-
dassanena ekattanayo pākaṭo hoti; hetuphalasambandhena
santānassa anupacchedāvabodhato. Atha suṭṭhutaraṃ uc-
chedadiṭṭhiṃ pajahati. Khaṇato udayadassanena nānattanayo
pākaṭo hoti, navanavānaṃ uppādāvabodhato. Atha suṭ-
ṭhutaraṃ sassatadiṭṭhiṃ pajahati. Paccayato c'; assa udayab-
bayadassanena avyāpāranayo pākaṭo hoti, dhammānaṃ
avasavattibhāvāvabodhato. Atha suṭṭhutaraṃ attadiṭṭhiṃ
pajahati. Paccayato pana udayadassanena evaṃ dhammatā-
nayo pākaṭo hoti, paccayānurūpena phalassa uppādāvabo-
dhato. Atha suṭṭhutaraṃ akiriyadiṭṭhiṃ pajahati. Pacca-
yato c'; assa udayadassanena anattalakkhaṇaṃ pākaṭaṃ
hoti, dhammānaṃ nirīhakattapaccayapaṭibandhavuttitāva-
bodhato. Khaṇato udayabbayadassanena aniccalakkhaṇaṃ
pākaṭaṃ hoti, hutvā abhāvāvabodhato pubbantāparantavi-
vekāvabodhato ca. Dukkhalakkhaṇam pi pākaṭaṃ hoti,
udayabbayehi patipīḷanāvabodhato. Sabhāvalakkhaṇam pi
pākaṭaṃ hoti, udayabbayaparicchinnāvabodhato. Sabhāva-
lakkhaṇe sankhatalakkhaṇassa tāvakālikattam pi pākaṭaṃ
hoti, udayakkhaṇe vayassa, vayakkhaṇe ca udayassa abhā-
vāvabodhato ti. Tass'; evaṃ pākaṭībhūtasaccasamuppāda-
nayalakkhaṇabhedassa: evaṃ kira nām'; ime dhammā anup-
pannapubbā uppajjanti, uppannā nirujjhantī ti niccanavā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh -pādena, 2 Sh tattha. 3 M. ii, 32; S ii, 28, etc.

[page 633]
Vipassanūpakkilesā 633
va hutvā sankhārā uṭṭhahanti.1 Na kevalañ ca niccanavā,
suriyuggamane ussāvabindu2 viya, udakabubbuḷo3 viya,
udake daṇḍarāji viya,4 āragge sāsapo viya,5 vijjuppādo viya
ca parittaṭṭhāyino. Māyā6-marīci7-supinanta-alātacakka-
gandhabbanagara-pheṇa8-kadali9-ādayo viya assārā nissārā
cā ti pi upaṭṭhahanti. Ettāvatā 'nena vayadhammam eva up-
pajjati, uppannañ ca vayaṃ upetī ti iminā ākārena samapaññā-
ya lakkhaṇāni paṭivijjhitvā ṭhitaṃ udayabbayānupassanaṃ
nāma10 taruṇavipassanā ñāṇaṃ adhigataṃ hoti, yassa adhi-
gamā āraddhavipassako ti sankhaṃ gacchati.
[Vipassanūpakkilesā]
Ath'; assa imāya taruṇavipassanāya āraddhavipassakassa
dasa vipassanūpakkilesā uppajjanti. vipassanūpakkilesā hi
paṭivedhappattassa ariyasāvakassa c'; eva vippaṭipannakassa
ca nikkhittakammaṭṭhānassa kusītapuggalassa n'; uppajjanti;
sammāpaṭipannakassa pana yuttapayuttassa āraddhavipassa-
kassa kulaputtassa uppajjanti yeva. Katame pana te dasa
upakkilesā ti?
Obhāso, ñāṇaṃ, pīti, passaddhi, sukhaṃ, adhimokkho,
paggaho, upaṭṭhānaṃ, upekkhā, nikantī ti. Vuttaṃ h'
etam:- kathaṃ dhammuddhaccaviggahitamānasaṃ hoti? Anic-
cato manasikaroto: obhāso uppajjati; obhāso dhammā ti obhā-
saṃ āvajjati, tato vikkhepo uddhaccaṃ. Tena uddhaccena
viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappa-
jānāti; dukkhato . . . anattato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nap-
pajānāti. Tathā aniccato manasikaroto: ñāṇaṃ uppajjati, . . .
pīti . . . passaddhi . . . sukhaṃ . . . adhimokkho . . . pag-
gaho . . . upaṭṭhānaṃ . . . upekkhā . . . nikanti uppajjati;
nikanti dhammo ti nikanti āvajjati. Tato vikkhepo uddhaccaṃ.
Tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb upaṭṭhahanti.
2 A. iv, 137; Jāt. iv, 122.
3 Bhm -pupphuḷo, S. iii, 141; A. iv, 137; Dhp. ver. 170.
4 A. iv, 137.
5 Sn. ver, 625; Dhp. ver. 407.
6 S. iii, 141 f.
7 Sn. ver. 807.
8 Dhp. ver. 46.
9 S. i, 154; ii, 241; A. ii, 73.
10 Bm inserts paṭhamaṃ.

[page 634]
634 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
bhūtaṃ nappajānāti; . . . dukkhato . . . anattato upaṭṭhānaṃ
yathābhūtaṃ nappajānātī ti1.
Tattha obhāso ti vipassanobhāso. Tasmiṃ uppanne yogā-
vacaro: na vata me ito pubbe evarūpo obhāso uppannapubbo!
Addhā maggappatto 'smi! Phalapatto 'smī ti amaggam eva
maggo ti aphalam eva ca phalan ti gaṇhāti. Tassa amaggaṃ
maggo ti aphalaṃ phalan ti gaṇhato vipassanāvīthi ukkantā
nāma hoti. So attano mūlakammaṭṭhānaṃ vissajjetvā obhā-
sam eva assādento nisīdati So kho pan'; āyaṃ obhāso kas-
saci bhikkhuno pallankaṭṭhānamattam eva obhāsento uppaj-
jati, kassaci anto gabbhaṃ, kassaci bahi gabbham pi, kassaci
sakalavihāraṃ, gāvutaṃ, addhayojanaṃ, yojanaṃ, dviyoja-
naṃ, tiyojanaṃ ...pe... kassaci pathavītalato yāva
Akaniṭṭhabrahmalokā ekālokaṃ kurumāno; Bhagavato pana
dasa sahassilokadhātuṃ obhāsento udapādi. Evam eva
attatāya c'; assa idaṃ vatthu:- Cittalapabbate kira dvikuḍ-
ḍagehassa2 anto dve therā nisīdiṃsu. Taṃ divasañ ca
Kālapakkhuposatho hoti, meghapaṭalacchannā disā, ratti-
bhāge caturangasamannāgataṃ tamaṃ pavattati. Ath'; eko
thero āha:- bhante, mayhaṃ idāni cetiyangaṇamhi sīhāsane
pañcavaṇṇāni kusumāni paññāyantī ti. Taṃ itaro āha:
anacchariyaṃ, āvuso, kathesi. Mayhaṃ pan'; etarahi mahā-
samuddamhi yojanaṭṭhāne macchakacchapā paññāyantī ti.
Ayaṃ pana vipassanūpakkileso yebhuyyena samathavipas-
sanālābhino uppajjati. So samāpattivikkhambhitānaṃ kile-
sānaṃ asamudācārato arahā: ahan ti cittaṃ uppādeti, Ucca-
vālikavāsī3 Mahānāgatthero viya Hankanakavāsī Mahādat-
tatthero viya Cittalapabbate Nikapennakapadhānagharavāsī4
Cūḷasumanatthero viya ca.
Tatridaṃ ekavatthu paridīpanaṃ:- Tāḷankaravāsī5 Dham-
madinnatthero kira nāma eko pabhinnapaṭisambhido mahā-
khīṇāsavo mahato bhikkhusanghassa ovādadāyako ahosi.
So ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīdiṭvā: kiṃ nu kho
amhākaṃ ācariyassa Uccavāḷikavāsī3 Mahānāgattherassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 100 f.
2 Bhm -kuṭṭa-.
3 Bhm Uccavālankavāsī.
4 Bhm Ninkāravaṇṇakapadhāna-; Sb Nikapenakapadh-.
5 Bhm Vāla-.

[page 635]
Vipassanūpakkilesā 635
samaṇabhāvakiccaṃ matthakapattaṃ, no ti! āvajjanto,
puthujjanabhāvam ev'; assa disvā: mayi agacchante puthuj-
janakālakiriyam eva karissatī ti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ
uppatitvā divāṭṭhāne nisinnassa therassa samīpe orohitvā
vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. Kiṃ, āvuso
Dhammadinna, akāle āgato sī ti ca vutte: pañhaṃ, bhante,
pucchituṃ āgato 'smī ti āha. Tato: pucch', āvuso, jānamānā
kathayissāmā ti vutte pañhā sahassaṃ pucchi. Thero puc-
chitapucchitaṃ asajjamāno va kathesi. Tato: atitikkhaṃ
vo, bhante, ñāṇaṃ! Kadā tumhe pi ayaṃ dhammo adhigato
ti? vutte: ito saṭṭhivassakāle, āvuso ti āha. Samādhiṃ, bhante.
vaḷañjethā ti: nayidaṃ, āvuso, bhāriyan ti: tena hi, bhante,
ekaṃ hatthiṃ māpethā ti. Thero sabbasetaṃ hatthiṃ mā-
pesi. Idāni, bhante, yathā ayaṃ hatthi añcitakaṇṇo pasāri-
tananguṭṭho soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā bheravaṃ koñcanā-
daṃ karonto tumhākaṃ abhimukho āgacchati, tathā nam
karothā ti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa
bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyituṃ āraddho. Tam
enaṃ khīṇāsavatthero hatthaṃ pasāretvā cīvarakaṇṇe gahe-
tvā: bhante, khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma hotī ti āha. So
tamhi kāle attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā: avassayo me,
āvuso Dhammadinna, hotī ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ
nisīdi. Bhante, tumhākaṃ avassayo bhavissām'; icc'; ev'
āhaṃ āgato, mā cintayitthā ti kammaṭṭhānaṃ kathesi.
Thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā cankamaṃ āruyha tatiye
padavāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Thero kira dosa-
carito ahosi. Evarūpā bhikkhū obhāse kampanti.
Nāṇan ti vipassanāñāṇaṃ. Tassa kira rūpārūpadhamme
tulayantassa tīrayantassa1 vissaṭṭha Indavajiram iva avi-
hatavegaṃ tikhīṇaṃ sūraṃ ativisadaṃ ñāṇaṃ uppajjati.
Pītī ti vipassanāpīti. Tassa kira tasmiṃ samaye khud-
dakā pīti, khaṇikā pīti, okkantikā pīti, ubbegā pīti, pharaṇā
pītī ti ayaṃ pañcavidhā pīti sakalasarīraṃ pūrayamānā
uppajjati2.
Passaddhī ti vipassanāpassaddhi. Tassa kira tasmiṃ sa-
maye rattiṭṭhāne vā divāṭṭhāne vā nisinnassa kāyacittānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm tīrentassa.
2 Above, p. 143 f.; Asl. p. 115 f.

[page 636]
636 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
neva daratho, na gāravaṃ, na kakkhaḷatā, na akammaññatā,
na gelaññaṃ, na vankatā hoti; atha kho pan'; assa kāyacittāni
passaddhāni, lahūni, mudūni, kammaññāni, suvisadāni, uju-
kāni yeva honti. So imehi passaddhādīhi anuggahitakāya-
citto tasmiṃ samaye amānusiṃ nāma ratiṃ anubhavati,
taṃ sandhāya vuttaṃ:-
Suññāgāraṃ paviṭṭhassa santacittassa bhikkhuno,
amānusī ratī hoti sammā dhammaṃ vipassato,
Yato yato sammasati khandhānaṃ udayabbayaṃ,
labhatī pīti-pamojjaṃ amatan taṃ vijānatan ti1.
Evam assa imaṃ amānusiṃ ratiṃ sādhayamānā lahutādi-
sampayuttā passaddhi uppajjati.
Sukhan ti vipassanāsukhaṃ. Tassa kira tasmiṃ samaye
sakalasarīraṃ abhisandayamānaṃ2 atipaṇītaṃ sukhaṃ up-
pajjati.
Adhimokkho ti saddhā, vipassanāsampayuttā yeva hi 'ssa
cittacetasikānaṃ atisayapasādabhūtā balavatī saddhā uppaj-
jati.
Paggaho ti viriyaṃ, vipassanāsampayuttā yeva hi 'ssa
asithilaṃ anaccāraddhaṃ supaggahitaṃ viriyaṃ uppajjati.
Upaṭṭhānan ti sati, vipassanāsampayuttā yeva hi 'ssa
supaṭṭhitā supatiṭṭhitā nikhātā acalā pabbatarājasadisā sati
uppajjati. So yaṃ yaṃ ñāṇaṃ āvajjati samannāharati
manasikaroti paccavekkhati, taṃ taṃ ṭhānaṃ assa okkan-
ditvā pakkhanditvā dibbacakkhuno paraloko viya satiyā
upaṭṭhāti.
Upekkhā ti vipassanūpekkhā c'; eva āvajjanūpekkhā ca.
Tasmiṃ hi 'ssa samaye sabbasankhāresu majjhattabhūrā
vipassanūpekkhā pi balavatī uppajjati. Manodvāre āvajja-
nūpekkhā pi; sā hi 'ssa taṃ taṃ ṭhānaṃ āvajjantassa vis-
saṭṭha Indavajiram iva pattapuṭe pakkhittatattanārāco3
viya sūrā tikhiṇā hutvā vahati.
Nikantī ti vipassanānikanti. Evaṃ okāsādi-paṭimaṇḍitā-
ya hi 'ssa vipassanāya ālayaṃ kurumānā sukhumā santākārā
nikanti uppajjati. Yā nikanti kileso ti pariggahetum pi

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhp. ver. 373, 374.
2 Cf. D i, 73 f.
3 Bhm pakkhandatattanārācodhiya.

[page 637]
Vipassanūpakkilesā 637
na sakkā hoti. Yathā ca okāse, evaṃ etesu pi aññatarasmiṃ
uppanne yogāvacaro: na vata me ito pubbe evarūpaṃ ñāṇaṃ
uppannapubbam . . . evarūpā pīti . . . passaddhi, sukhaṃ,
adhimokkho, paggaho, upaṭṭhānaṃ, upekkhā, nikanti uppan-
napubbā! Addhā maggappatto 'smi! phalappatto 'smīti
amaggam eva maggo ti, aphalam eva ca phalan ti gaṇhāti.
Tassa amaggaṃ maggo ti, aphalaṃ phalan ti gaṇhato vipas-
sanāvīthi ukkantā nāma hoti. So attano mūlakammaṭṭhā-
naṃ vissajjetvā nikantim eva assādento nisīdatī ti.
Ettha ca obhāsādayo upakkilesavatthutāya upakkilesā ti
vuttā, na akusalattā. Nikanti pana upakkileso c'; eva upak-
kilesavatthu ca. Vatthuvasen'; eva c'; ete dasa; gāhavasena
pana samatiṃsa honti. Kathaṃ? Mama obhāso uppanno!
ti gaṇhato hi diṭṭhigāho hoti. Manāpo vata obhāso uppanno!
ti gaṇhato mānagāho, obhāsaṃ assādayato taṇhāgāho, iti
obhāse ditthimānataṇhāvasena tayo gāhā. Tathā sesesu
pī ti evaṃ gāhavasena samatiṃsa upakkilesā honti. Tesaṃ
vasena akusalo avyatto yogāvacaro obhāsādisu kampati
vikkhipati, obhāsādisu ekekaṃ: etaṃ mama, eso 'ham asmi,
eso me attā ti samanupassati. Ten'; āhu Porāṇā:-
Obhāse ceva ñāṇe ca pītiyā ca vikampati,
passaddhiyā sukhe ceva yehi cittaṃ pavedhati.
Adhimokkhe ca paggāhe upaṭṭhāne ca kampati
upekkhāvajjanāya ca upekkhāya nikantiyā ti.
Kusalo pana paṇḍito vyatto buddhisampanno yogā-
vacaro obhāsādisu uppannesu: ayaṃ kho me obhāso
uppanno! So kho pan'; āyaṃ anicco sankhato paṭiccasamup-
panno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodha-
dhammo ti iti vā taṃ paññāya paricchindati upaparikkhati,
atha vā pan'; assa evaṃ hoti: sace obhāso attā bhaveyya. attā
ti gahetuṃ vaṭṭeyya. Anattā ca pan'; āyaṃ attā ti gahito,
tasmā so avasavattanaṭṭhena anattā, hutvā abhāvaṭṭhena
anicco, uppādavayapaṭipīḷanaṭṭhena dukkho ti sabbaṃ arū-
pasattake vuttanayena1 vitthāretabbaṃ. Yathā ca obhāse,
evaṃ sesesu pi. So evaṃ upaparikkhitvā obhāsaṃ: n'; etaṃ
mama, n'; eso 'ham asmi, na me so attā ti samanupassati . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 628, from l. 10.

[page 638]
638 XX. Maggāmagga-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
ñāṇaṃ ...pe... nikantiṃ: n'; etaṃ mama, n'; eso 'ham
asmi, na me so attā ti samanupassati. Evaṃ samanupassanto
obhāsādisu na kampati na vedhati. Ten'; āhu Porāṇā:-
Imāni dasa ṭhānāni paññā yassa parīcitā,
Dhammuddhaccakusalo hoti na ca vikkhepam gacchatī ti.
So evaṃ vikkhepaṃ agacchanto taṃ samatiṃsavidhaṃ
upakkilesajaṭaṃ vijaṭetvā: obhāsādayo dhammā na maggo,
upakkilesavimuttaṃ pana vīthipaṭipannaṃ vipassanāñāṇam
maggo ti maggañ ca amaggañ ca vavatthapeti. Tass'; evaṃ
ayaṃ maggo, ayaṃ na maggo ti maggañ ca amaggañ ca
ñatvā ṭhitaṃ ñāṇaṃ Maggāmaggañāṇadassanavisuddhī ti
veditabbaṃ.
[Tiṇṇaṃ saccānaṃ vavatthānaṃ]
Ettāvatā ca pana tena tiṇṇaṃ saccānaṃ vavatthānaṃ
kataṃ hoti. Kathaṃ? Diṭṭhivisuddhiyaṃ tāva nāma-
rūpassa vavatthāpanena, DUKKHASACCASSA vavatthānaṃ
kataṃ; Kankhāvitaraṇavisuddhiyaṃ paccayapariggahaṇena
SAMUDAYASACCASSA vavatthānaṃ, imissa Maggāmaggañā-
ṇadassanavisuddhiyaṃ sammāmaggassa avadhāraṇena MAGGA-
SACCASSA vavatthānaṃ katan ti. Evaṃ lokiyen'; eva tāva
ñāṇena tiṇṇaṃ saccānaṃ vavatthānaṃ kataṃ hoti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge paññā-
bhāvanādhikāre Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddeso
nāma vīsatimo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 639]
639
XXI
EKAVĪSATIMO PARICCHEDO
PAṬIPADĀ-ÑĀṆADASSANA-VISUDDHI-
NIDDESO
Aṭṭhannaṃ pana ñāṇānaṃ vasena sikhāppattā vipassanā
navamañ ca saccānulomikañāṇan ti ayaṃ paṭipadāñāṇadas-
sanavisuddhi nāma. Aṭṭhannan ti c'; ettha upakkilesavimut-
taṃ vīthipaṭipannaṃ vipassanāsankhātam
(1) udayabbayānupassanāñāṇaṃ,
(2) bhangānupassanāñāṇaṃ,
(3) bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ,
(4) ādīnavānupassanāñāṇaṃ,
(5) nibbidānupassanāñāṇaṃ,
(6) muccitukamyatāñāṇaṃ,
(7) paṭisankhānupassanāñāṇaṃ
(8) sankhārupekkhāñāṇan ti
imāni aṭṭha ñāṇāni veditabbāni. Navamaṃ saccānulomi-
kañāṇan ti anulomass'; etaṃ adhivacanaṃ; tasmā taṃ
sampādetukāmena upakkilesavimuttaṃ udayabbayañāṇaṃ
ādiṃ katvā etesu ñāṇesu yogo karaṇīyo.
[(1) Udayabbayānupassanāñāṇaṃ]
Puna udayabbayañāṇe yogo kim atthiyo ti ce? Lakkha-
ṇasallakkhaṇattho; udayabbayañāṇaṃ hi heṭṭhā dasahi
upakkilesehi1 upakkiliṭṭhaṃ hutvā yāthāvasarasato tilak-
khaṇaṃ sallakkhaṇetuṃ nāsakkhi,2 upakkilesavimuttaṃ
pana sakkoti; tasmā lakkhaṇasallakkhaṇattham ettha puna
yogo karaṇīyo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 633 f.
2 Sh na sakkoti.

[page 640]
640 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Lakkhaṇāni pana kissa amanasikārā, kena paṭicchannattā
na upaṭṭhahanti? Aniccalakkhaṇaṃ tāva udayabbayānam
amanasikārā, santatiyā paṭicchannattā na upaṭṭhāti. Duk-
khalakkhaṇaṃ abhiṇhasampatipīḷanassa1 amanasikārā, iriyā-
pathehi paṭicchannattā na upaṭṭhāti. Anattalakkhaṇaṃ nā-
nādhātuvinibbhogassa amanasikārā, ghanena paṭicchannattā
na upaṭṭhāti. Udayabbayaṃ pana pariggahetvā santatiyā
vikopitāya aniccalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāṭi.
Abhiṇhasampatipīḷanaṃ1 manasikatvā iriyāpathe ugghāṭite
dukkhalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Nānādhātu-
yo vinibbhujjitvā ghanavinibbhoge kate anattalakkhaṇaṃ
yāthāvasarasato upaṭṭhāti.
Ettha ca: aniccaṃ aniccalakkhaṇaṃ, dukkhaṃ dukkhalak-
khaṇaṃ, anattā anattalakkhaṇan ti ayaṃ vibhāgo veditabbo.
Tattha aniccan ti khandhapañcakaṃ. Kasmā. Uppā-
davayaññathattabhāvā, hutvā abhāvato vā. Uppādava-
yaññathattaṃ aniccalakkhaṇaṃ, hutvā abhāvasankhāto vā
ākāravikāro.
Yad aniccaṃ taṃ dukkhan ti2 vacanato pana tad-eva khan-
dhapañcakaṃ dukkhaṃ. Kasmā? Abhiṇhapaṭipīḷanā3.
Abhiṇhapaṭipīlanākāro dukkhalakkhaṇaṃ.
Yaṃ dukkhaṃ tad anattā ti4 pana vacanato tad-eva khan-
dhapañcakaṃ anattā. Kasmā? Avasavattanato. Avasa-
vattanākāro anattalakkhaṇaṃ.
Tayidaṃ sabbam pi ayaṃ yogāvacaro upakkilesavinimut-
tena vīthipaṭipannavipassanā sankhātena udayabbayānu-
passanāñāṇena yāthāvasarasato sallakkheti.
[(2) Bhangānupassanañāṇaṃ]
Tass'; evaṃ sallakkhetvā punappunaṃ aniccaṃ dukkham
anattā ti rūpārūpadhamme tulayato tīrayato taṃ ñāṇaṃ
tikkhaṃ hutvā vahati, sankhārā lahuṃ upaṭṭhahanti.
Ñāṇe tikkhe vahante sankhāresu lahuṃ upaṭṭhahantesu,
uppādaṃ vā ṭhitiṃ vā pavattaṃ vā nimittaṃ vā na sampā-
puṇāti; khayavayabhedanirodhe yeva sati santiṭṭhati. Tass'

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -sampaṭi-
2 S. iv, l, etc.
3 Bhm -paṭi-,
4 S., ibid., etc.

[page 641]
(2) Bhangānupassanañāṇaṃ 641
evaṃ uppajjitvā: evaṃ nāma sankhāragataṃ nirujjhatī ti
passato ekasmiṃ ṭhāne bhangānupassanaṃ nāma vipassanā-
ñāṇaṃ uppajjati. Yaṃ sandhāya vuttaṃ: kathaṃ ārammaṇa-
paṭisankhā bhangānupassane paññā vipassane ñāṇaṃ? Rū-
pārammaṇatā cittaṃ uppajjitvā bhijjati; taṃ ārammaṇaṃ
paṭisankhā tassa cittassa bhangaṃ anupassati. Anupassatī
ti kathaṃ anupassati? Aniccato anupassati, no niccato.
Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no
anattato. Nibbindati, no nandati. Virajjati no rajjati. Ni-
rodheti, no samudeti. Paṭinissajjati, no ādiyati. Aniccato
anupassanto niccasaññaṃ pajahati. Dukkhato anupassanto
sukhasaññaṃ . . . anattato anupassanto attasaññaṃ . . . nib-
bindanto nandiṃ . . . virajjanto rāgaṃ . . . nirodhento sam-
udayaṃ . . . paṭinissajjanto ādānaṃ pajahati. Vedanāram-
maṇatā, . . . saññārammaṇatā . . . sankhārārammaṇatā, viñ-
ñānārammaṇatā, cakkhārammaṇatā ...pe... jarāmara-
ṇārammaṇatā cittaṃ uppajjitvā bhijjati ...pe... paṭinis-
sajjanto ādānaṃ pajahati.
Vatthusankamanā ceva paññāya ca vivaṭṭanā,
āvajjanā balañ ceva paṭisankhā vipassanā.
Ārammaṇ'1-anvayena ubho ekavavatthanā
nirodhe adhimuttatā vayalakkhaṇavipassanā.
Ārammaṇañ ca paṭisankhā bhangañ ca anupassati,
suññato ca upaṭṭhānaṃ adhipaññāvipassanā.
Kusalo tīsu anupassanāsu catasso ca vipassanāsu,
tayo upaṭṭhāne kusalatā nānādiṭṭhīsu na kampatī ti.
Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā, tena vuccati
ārammaṇapaṭisankhā bhangānupassane paññā vipassane ñā-
ṇan ti2.
Tattha ārammaṇapaṭisankhā ti yaṃ kiñci ārammaṇaṃ
paṭisankhāya jānitvā, khayato vayato disvā ti attho.
Bhangānupassane paññā ti tassa ārammaṇaṃ khayato
vayato paṭisankhāya uppannassa ñāṇassa bhangaṃ anupas-
sane yā paññā, idaṃ vipassane ñāṇan ti vuttaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 P. T. S. ed. ārammaṇā; vv. ll. -ṇaṃ Bhm ārammaṇa anva-.
2 Pts. i, 57 f.

[page 642]
642 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Taṃ kathaṃ hotī ti ayaṃ tāva kathetukamyatā pucchāya
attho. Tato yathā taṃ hoti, taṃ dassetuṃ rūpārammaṇatā
ti ādi vuttaṃ.
Tattha rūpārammaṇatā cittaṃ uppajjitvā bhijjatī ti rūpā-
rammaṇaṃ cittaṃ upajjitvā bhijjati. Atha vā rūpāramma-
ṇabhāve cittaṃ uppajjitvā bhijjatī ti attho.
Taṃ ārammaṇam paṭisankhā ti taṃ rūpārammaṇaṃ paṭi-
sankhāya jānitvā khayato vayato disvā ti attho.
Tassa cittassa bhangaṃ anupassatī ti yena cittena taṃ
rūpārammaṇaṃ khayato vayato diṭṭhaṃ, tassa cittassa
aparena cittena bhangaṃ anupassatī ti attho. Ten'; āhu
Porāṇā:- ñātañ ca ñāṇañ ca ubho pi vipassatī ti.
Ettha ca anupassatī ti anu-anupassati; anekehi ākārehi
punappunaṃ passatī ti attho. Ten'; āha:- anupassatī ti
kathaṃ anupassati? Aniccato anupassatī ti ādi. Tattha
yasmā bhango nāma aniccatāya paramā koṭi, tasmā so bhan-
gānupassako yogāvacaro sabbaṃ sankhāragataṃ aniccato
anupassati, no niccato.
Tato aniccassa dukkhattā dukkhassa anattattā tad eva
dukkhato anupassati, no sukhato, anattato anupassati, no
attato.
Yasmā pana yaṃ aniccaṃ dukkham anattā, na taṃ abhi-
nanditabbaṃ. Yañ ca anabhinanditabbaṃ, na tattha raj-
jitabbaṃ; tasmā etasmiṃ bhangānupassanānusārena anic-
caṃ dukkham anattā ti diṭṭhe sankhāragate nibbindati, no
nandati, virajjati no rajjati.
So evaṃ arajjanto lokiken'; eva tāva ñāṇena rāgaṃ nirodheti,
no samudeti; samudayaṃ na karotī ti attho. Atha vā so
evaṃ viratto yathā diṭṭhaṃ sankhāragataṃ, tathā adiṭṭham
pi anvaye ñāṇavasena1 nirodheti, no samudeti, nirodhato
va manasikaroti. Nirodham eva2 passati, no samudayan
ti attho.
So evaṃ paṭipanno paṭinissajjati,3 no ādiyati: kiṃ vuttaṃ
hoti? Ayam pi aniccādi anupassanā tad-angavasena sad-
dhiṃ khandhābhisankhārehi kilesānaṃ pariccajanato san-
khatadosadassanena ca tabbiparīte Nibbāne ca tanninnatāya

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm anvayañāṇa-.
2 Bhm ev'; assa.
3 Sh -sajati

[page 643]
(2) Bhangānupassanañāṇaṃ 643
pakkhandhanato pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandhana-
paṭinissaggo cā ti vuccati. Tasmā tāya samannāgato bhik-
khu yathāvuttena nayena kilese va pariccajati, Nibbāne ca
pakkhandhati, nā pi nibbattanavasena kilese ādiyati, na
adosadassitāvasena sankhatārammaṇaṃ; tena vuccati paṭi-
nissajjati no ādiyatī ti.
Idāni 'ssa tehi ñāṇehi yesaṃ dhammānaṃ pahānaṃ hoti,
taṃ dassetuṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahatī ti
ādi vuttaṃ.
Tattha nandin ti sappītikaṃ taṇhaṃ.
Sesaṃ vuttanayam eva.
Gāthāsu pana: vatthusankamanā ti rūpassa bhangaṃ disvā,
puna yena cittena bhango diṭṭho, tassā pi bhangadassana-
vaseṇa purimavatthuto aññavatthu sankamanā.
Paññāya ca vivaṭṭanā ti udayaṃ pahāya vaye santiṭṭhanā.
Āvajjanā balañ cevā ti rūpassa bhangaṃ disvā puna bhan-
gārammaṇassa cittassa bhangadassanatthaṃ anantaram eva
āvajjanasamatthatā.
Paṭisankhāvipassanā ti esā ārammaṇapaṭisankhā bhangā-
nupassanā nāma.
Ārammaṇ'; anvayena ubho ekavavatthanā ti paccakkhato
diṭṭhassa ārammaṇassa anvayena anugamanena yathā idaṃ.
Tathā atīte pi sankhāragataṃ bhijjittha, anāgate pi bhujjissatī
ti evaṃ ubhinnaṃ ekasabhāven'; eva vavatthāpanan ti attho.
Vuttam pi c'; etaṃ Porāṇehi:-
Saṃvijjamānamhi visuddhadassano tad anvayaṃ neti
atītanāgate.
sabbe pi sankhāragatā palokino, ussāvabindu suriye va
uggate ti.
Nirodhe adhimuttatā ti evaṃ ubhinnaṃ bhangavasena eka-
vavatthānaṃ katvā tasmiṃ yeva bhangasankhāte nirodhe
adhimuttatā taggarutā tanninnatā tappoṇatā tappabbhāratā
ti attho.
Vayalakkhaṇavipassanā ti esā vayalakkhaṇavipassanā nā-
mā ti vuttaṃ hoti.
Ārammaṇañ ca paṭisankhā ti purimañ ca rūpādi-āramma-
ṇaṃ jānitvā, bhangañ ca anupassatī ti tass'; ārammaṇassa bhan-
gaṃ disvā tad-ārammaṇassa cittassa bhangaṃ anupassati.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 644]
644 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Suññato ca upaṭṭhānan ti tass'; evaṃ bhangaṃ anupassato
sankhārā va bhijjanti; tesaṃ bhedo maraṇaṃ; na añño koci
atthī ti suññato upaṭṭhānaṃ ijjhati. Ten'; āhu Porāṇā:-
Khandhā nirujjhanti na c'; atthi añño;
khandhānaṃ bhedo maraṇanti vuccati,
tesaṃ khayaṃ passati appamatto,
maṇiṃ va vijjhaṃ vajirena yoniso ti.
Adhipañña vipassanā ti yā ca ārammaṇapaṭisankhāyā ca
bhangānupassanāyañ ca suññato upaṭṭhānaṃ, ayaṃ adhi-
paññā vipassanā nāmā ti vuttaṃ hoti.
Kusalo tīsu anupassanāsū ti aniccānupassanādisu tīsu
cheko bhikkhu.
Catasso ca vipassanāsū ti nibbidādisu ca catusu vipassanāsu.
Tayo upaṭṭhāne kusalatā ti khayato vayato bhayato suñ-
ñato ti imasmiñ ca tividhe upaṭṭhāne kusalatāya.
Nānādiṭṭhīsu na kampatī ti sassatadiṭṭhi ādisu nānappākā-
rāsu diṭṭhīsu na vedhati.
So evaṃ avedhamāno: aniruddham eva nirujjhati abhinnam
eva bhijjatī ti pavattamanasikāro, dubbalabhājanassa viya
bhijjamānassa, sukhumarajass'; eva vippakiriyamānassa tilā-
naṃ viya bhajjiyamānānaṃ, sabbasankhārānaṃ uppādaṭhiti
pavattanimittaṃ vissajjitvā bhedam eva passati. So yathā
nāma cakkhumā puriso, pokkharaṇītīre vā nadītīre vā ṭhito,
thullaphusitake deve vassante udakapiṭṭhe mahantamahan-
tāni udakabubbuḷakāni uppajjitvā uppajjitvā sīghaṃ sīghaṃ
bhijjamānāni passeyya, evam eva sabbe sankhārā bhijjanti
bhijjantī ti passati. Evarūpaṃ hi yogāvacaraṃ sandhāya
vuttaṃ Bhagavatā:-
Yathā bubbuḷakaṃ passe yathā passe marīcikaṃ,
evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccurājā na passatī ti1.
Tass'; evaṃ sabbe sankhārā bhijjanti bhijjantī ti abhiṇhaṃ
passato aṭṭh'; ānisamsaparivāraṃ bhangānupassanāñāṇaṃ
balappattaṃ hoti. Tatr'; ime aṭṭh'; ānisaṃsā:-
bhavadiṭṭhippahānaṃ, ussukkappahānaṃ,
jīvitanikanti-pariccāgo, vigatabhayatā,
sadā yuttapayuttatā, khanti-soraccapaṭilābho,
visuddhājīvitā, arati-ratisahanatā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Dhp. ver. 170.

[page 645]
(3) Bhayatupatthānañāṇaṃ 645
Ten'; āhu Porāṇā:-
Imāni aṭṭhagguṇamuttamāni disvā tahiṃ sammasatī1
punappunaṃ,
ādittacelassirasūpamo muni2 bhangānupassī amatassa
pattiyā ti.
Bhangānupassanāñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[(3) Bhayatupatthānañāṇaṃ]
Tass'; evaṃ sabbasankhārānaṃ khayavayabhedanirodhā-
rammaṇaṃ bhangānupassanaṃ āsevantassa bhāventassa ba-
hulīkarontassa sabbabhava-yoni-gati-ṭhiti-sattāvāsesu pabhe-
dakā sankhārā sukhena jīvitukāmassa bhīrukapurisassa sīha-
vyaggha-dīpi-acchata-raccha-yakkha-rakkhasa-caṇḍagoṇa-
caṇḍakukkura-pabhinnamadacaṇḍahatthi-ghora-āsivisa-asani-
vicakka-susāna-raṇabhūmi-jalita-angārakāsu ādayo viya ma-
hābhayaṃ hutvā upaṭṭhahanti. Tassa: atītā sankhārā nirud-
dhā, paccuppannā nirujjhanti, anāgate nibbattanakasan-
khārā pi evam eva nirujjhissantī ti passato etasmiṃ ṭhāne bha-
yatupaṭṭhānañāṇaṃ nāma uppajjati.
Tatr'; āyaṃ upamā:- ekissā kira itthiyā tayo puttā rāja-
parādhitā. Tesaṃ rājā sīsacchedaṃ āṇāpesi. Sā puttehi
saddhiṃ āghātanaṃ agamāsi. Ath'; assā jeṭṭhaputtassa
sīsaṃ chinditvā majjhimassa chindituṃ ārabhiṃsu. Sā
jeṭṭhassa sīsaṃ chinnaṃ majjhimassa ca chijjamānaṃ disvā
kaniṭṭhamhi ālayaṃ vissajji: ayam pi etesaṃ yeva sadiso
bhavissatī ti. Tattha tassā itthiyā jeṭṭhaputtassa chinnasī-
sadassanaṃ viya yogino atītasankhārānaṃ nirodhadassanaṃ;
majjhimassa chijjamānasīsadassanaṃ viya paccuppannānaṃ
nirodhadassanaṃ; ayam pi etesaṃ yeva sadiso bhavissatī
ti kaniṭṭhaputtamhi ālayavissajjanaṃ viya anāgate pi nib-
battanakasankhārā bhijjissantī ti anāgatānaṃ nirodhadas-
sanaṃ. Tass'; evaṃ passato etasmiṃ ṭhāne uppajjati bha-
yatupaṭṭhānañāṇaṃ.
Aparā pi upamā:- ekā kira pūtipajā itthī dasa dārake

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm sammasate.

2 S. v, 440; A. ii, 93, and in eight other passages.
II. 18

[page 646]
646 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
vijāyi. Tesu nava matā, eko hatthagato marati, aparo
kucchiyaṃ. Sā nava dārake mate dasamañ ca miyyamānaṃ
disvā kucchigate ālayaṃ vissajji: ayam pi etesaṃ yeva
sadiso bhavissatī ti. Tattha tassā itthiyā navannaṃ dārakā-
naṃ maraṇānussaraṇaṃ viya yogino atītasankhārānaṃ niro-
dhadassanaṃ; hatthagatassa miyyamānabhāvadassanaṃ viya
yogino paccuppannānaṃ nirodhadassanaṃ; kucchigate ālaya-
vissajjanaṃ viya anāgatānaṃ nirodhadassanaṃ. Tass'; evaṃ
passato etasmiṃ khaṇe uppajjati bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ.
Bhayatupaṭṭhānañāṇam pana bhāyati, na bhāyatī ti ?
Na bhāyati. Taṃ hi: atītā sankhārā niruddhā, paccuppan-
nāni nirujjhanti, anāgatā nirujjhissantī ti tīraṇamattam
eva hoti; tasmā yathā nāma cakkhumā puriso nagaradvāre
tisso angārakāsuyo olokayamāno sayaṃ na bhāyati; kevalaṃ
hi 'ssa: ye ye ettha nipatissanti, sabbe anappakaṃ dukkham
anubhavissantī ti tīraṇamattam eva hoti. Yathā vā pana
cakkhumā puriso: khadirasūlaṃ ayosūlaṃ suvaṇṇasūlan ti
paṭipāṭiyā ṭhapitaṃ sūlattayaṃ olokayamāno sayaṃ na
bhayati; kevalaṃ hi 'ssa: ye ye imesu sūlesu nipatissanti,
sabbe anappakaṃ dukkham anubhavissantī ti tīraṇamattam
eva hoti, evam eva bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ sayaṃ na bhāyati,
kevalaṃ hi 'ssa: angārakāsuttayasadisesu sūlattayasadisesu
ca tīsu bhavesu atītā sankhārā niruddhā, paccuppannā niruj-
jhanti, anāgatā nirujjhissantī ti tīraṇamattam eva hoti.
Yasmā pan'; assa kevalaṃ sabbabhava-yoni-gati-ṭhiti-ni-
vāsagatā sankhārā vyasanāpannā sappaṭibhayā hutvā
bhayato upaṭṭhahanti, tasmā bhayatupaṭṭhānan ti vuc-
cati.
Evaṃ bhayato upaṭṭhāne pan'; assa ayaṃ Pāḷi:- aniccato
manasikaroto kiṃ bhayato upaṭṭhāti? Dukkhato . . . anattato
manasikaroto kiṃ bhayato upaṭṭhātī ti?1 Aniccato manasika-
roto nimittaṃ bhayato upaṭṭhāti. Dukkhato manasikaroto pa-
vattaṃ bhayato upaṭṭhāti. Anattato manasikaroto nimittañ
ca pavattañ ca bhayato upaṭṭhātī ti2.
Tattha nimittan ti sankhāranimittaṃ. Atītānāgatapac-
cuppannānaṃ sankhārānam ev'; etaṃ adhivacanaṃ; aniccato

--------------------------------------------------------------------------
1 PṬṢ. ed. omits ti.
2 Pṭs. ii, 63.

[page 647]
(4) Ādīnavānupassanāñāṇaṃ 647
manasikaronto hi sankhārānaṃ maraṇam eva passati; ten'
assa nimittaṃ bhayato upaṭṭhāti.
Pavattan ti rūpārūpabhavapavatti; dukkhato manasika-
ronto hi sukhasammatāya pavattiyā abhiṇhapaṭipīlanabhā-
vam eva passati, ten'; assa pavattaṃ bhayato upaṭṭhāti.
Anattato manasikaronto pana ubhayam p'; etaṃ suññagāmaṃ
viya,1 marīci-gandhabbanagarādīni viya ca rittaṃ tucchaṃ
suññaṃ assāmikaṃ apariṇāyakaṃ passati; ten'; assa nimittañ
ca pavattañ ca ubhayaṃ bhayato upaṭṭhātī ti.
Bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[(4) Ādīnavānupassanāñāṇaṃ]
Tassa taṃ bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ āsevantassa bhāven-
tassa bahulīkarontassa sabbabhava-yoni-gati-ṭhiti-sattāvāsesu
neva tāṇaṃ, na leṇaṃ, na gati, na paṭisaraṇaṃ paññāyati;
sabbabhava-yoni-gati-ṭhiti-nivāsagatesu sankhāresu ekasan-
khāre pi patthanā vā parāmaso vā na hoti. Tayo bhavā vītac-
cikangārapuṇṇa-angārakāsuyo viya; cattāro mahābhūtā gho-
ravisāsivisā viya,1 pañcakkhandhā ukkhittāsikavadhakā viya,
cha ajjhattikāyatanāni suññagāmo viya, cha bāhirāyatanāni
gāmaghātacorā viya, satta viññāṇaṭṭhitiyo nava ca sattāvāsā
ekādasahi aggīhi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā viya ca,
sabbe sankhārā gaṇḍabhūtā rogabhūtā sallabhūtā aghabhūtā
ābādhabhūtā viya ca nirassādā nirasā mahā-ādīnavarāsibhūtā
hutvā upaṭṭhahanti. Katham? Sukhena jīvitukāmassa bhī-
rukapurisassa ramaṇīyākārasaṇṭhitam pi savāḷakam iva
vanagahanaṃ, sasaddūlā viya guhā, sagāharakkhasaṃ viya
udakaṃ, samussitakhaggā viya paccatthikā, savisaṃ viya
bhojanaṃ, sacoro viya maggo, ādittam iva angāraṃ, uyyut-
tasenā viya raṇabhūmi. Yathā hi so puriso etāni savāḷaka-
vanagahanādīni āgamma bhīto samviggo, lomahaṭṭhajāto
samantato ādīnavam eva passati, evam ev'; āyaṃ yogāvacaro
bhangānupassanāvasena sabbasankhāresu bhayato upaṭṭhi-
tesu samanto nirasam nirassādaṃ ādīnavam eva passati.
Tass'; evaṃ passato ādīnavañāṇaṃ nāma uppannaṃ hoti,
yaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ:- Kathaṃ bhayatupaṭṭhāne
paññā ādīnave ñāṇaṃ?

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iv, 174 f.

[page 648]
648 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Uppādo bhayan ti bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ;
pavattaṃ bhayan ti . . . nimittaṃ bhayan ti . . . āyūhanā
bhayan ti . . . paṭisandhi bhayan ti . . . gati bhayan ti . . .
nibbatti bhayan ti . . . uppatti bhayan ti . . . jāti bhayan
ti . . . jarā bhayan ti . . . vyādhi bhayan ti . . . maraṇaṃ
bhayan ti . . soko bhayan ti . . . paridevo bhayan ti . . .
upāyāso bhayan ti bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ.
Anuppādo kheman ti santipade ñāṇaṃ; appavattaṃ . . .
pe... anupāyāso kheman ti santipade ñāṇaṃ.
Uppādo1 bhayaṃ, anuppādo kheman ti santipade ñāṇaṃ;
pavattaṃ ...pe... upāyāso bhayaṃ, anupāyāso kheman ti
santipade ñāṇaṃ.
Uppādo dukkham ti bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ
pavattaṃ ...pe... upāyāso dukkhan ti bhayatupaṭṭhāne
paññā ādīnave ñāṇaṃ.
Anuppādo sukhan ti santipade ñāṇaṃ; appavattaṃ ...
pe... anupāyāso sukhan ti santipade ñāṇaṃ.
Uppādo dukkhaṃ anuppādo sukhan ti santipade ñāṇaṃ;
pavattaṃ ...pe... upāyāso dukkhaṃ anupāyāso sukhan
ti santipade ñāṇaṃ.
Uppādo sāmisan ti bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ;
pavattaṃ ...pe... upāyāso sāmisan ti bhayatupaṭṭhāne
paññā ādīnave ñāṇaṃ.
Anuppādo nirāmisan ti santipade ñāṇaṃ; appavattaṃ ...
pe... anupāyāso nirāmisan ti santipade ñāṇaṃ.
Uppādo sāmisaṃ anuppādo nirāmisan ti santipade ñāṇaṃ;
pavattaṃ ...pe... upāyāso sāmisaṃ anupāyāso nirāmisan
ti santipade ñāṇaṃ.
Uppādo sankhārā ti bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ;
pavattaṃ ...pe... upāyāso sankhārā ti bhayatupaṭṭhāne
paññā ādīnave ñāṇaṃ.
Anuppādo nibbānan ti santipade ñāṇaṃ, appavattaṃ . . .
pe... anupāyāso nibbānan ti santipade ñāṇāṃ.
Uppādo sankhārā anuppādo nibbānan ti santipade ñāṇaṃ;
pavattaṃ ...pe... upāyāso sankhārā anupāyāso nibbānan
ti santipade ñāṇaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh omits Uppādo . . . to ñāṇaṃ (seven words).

[page 649]
(4) Ādīnavānupassanāñāṇaṃ 649
Uppādañ ca pavattañ ca nimittaṃ dukkhan ti passati,
āyūhanaṃ paṭisandhiṃ ñāṇaṃ ādīnave idaṃ.
Anuppādaṃ appavattaṃ animittaṃ sukhan ti ca,
anāyūhanaṃ appaṭisandhiṃ ñāṇaṃ santipade idaṃ.
Ādīnave ñāṇaṃ pañca ṭhānesu jāyati,
pañca ṭhāne santipade dasa ñāṇe pajānāti,
dvinnaṃ ñāṇānaṃ kusalatā nānādiṭṭhīsu na kampatī ti.
Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā; tena vuccati
bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇan ti1.
Tattha uppādo ti purimakammapaccayā idha uppatti.
Pavattan ti tathā uppannassa pavattati. Nimittan ti sab-
bam pi sankhāranimittaṃ.
Āyūhanā ti āyatiṃ paṭisandhihetubhūtaṃ kammaṃ.
Paṭisandhī ti āyatiṃ uppatti.
Gatī ti yāya gatiyā sā paṭisandhi hoti.
Nibbattī ti khandhānaṃ nibbattanaṃ.
Uppattī ti samāpannassa vā uppannassa vā ti evaṃ vuttā
vipākappavatti.
Jātī ti jarādīnaṃ paccayabhūtā bhavapaccayā jāti. Jarā-
maraṇādayo pākaṭā eva.
Ettha ca uppādādayo pañc'; eva ādīnavañāṇassa vatthu-
vasena vuttā. Sesā tesaṃ vevacanavasena. Nibbatti jātī ti
idaṃ hi dvayaṃ uppādassa c'; eva paṭisandhiyā ca vevacanaṃ.
Gati uppattī ti idaṃ dvayaṃ pavattassa. Jarādayo nimit-
tassā ti. Ten'; āha:-
Uppādañ ca pavattañ ca nimittaṃ dukkhan ti passati,
āyūhanaṃ paṭisandhiṃ ñāṇaṃ ādinave idan ti ca,
ādīnave ñāṇaṃ pañca ṭhānesu jāyatī ti ca.
Anuppādo kheman ti santipade ñāṇan ti ādi pana ādīna-
vañāṇassa paṭipakkhañāṇadassanatthaṃ vuttaṃ. Bhayatu-
paṭṭhānena vā ādīnavaṃ disvā ubbiggahadayānaṃ abhayam
pi atthi khemaṃ nirādīnavan ti assāsajananattham pi etaṃ
vuttaṃ. Yasmā vā pan'; assa uppādādayo bhayato suppatiṭ-
ṭhitā honti, tassa tappaṭipakkhaninnaṃ cittaṃ hoti; tasmā

--------------------------------------------------------------------------
1 Pts. i, 59 f.

[page 650]
650 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
bhayatupaṭṭhānavasena siddhassa ādīnavañāṇassa ānisaṃ-
sadassanattham p'; etaṃ vuttan ti veditabbaṃ.
Ettha ca yaṃ bhayaṃ taṃ yasmā niyamato dukkhaṃ,
yañ ca dukkhaṃ, taṃ vaṭṭāmisa-lokāmisa-kilesāmisehi avip-
pamuttattā sāmisam eva, yañ ca sāmisaṃ, taṃ sankhāra-
mattam eva; tasmā uppādo dukkhan ti bhayatupaṭṭhāne paññā
ādīnave ñāṇan ti ādi vuttaṃ. Evaṃ sante pi bhayākārena
dukkhākārena sāmisākārenā ti evaṃ ākāranānattato pavatti.
vasen'; ettha nānattaṃ veditabbaṃ.
Dasa ñāṇe pajānātī ti ādīnavañāṇaṃ pajānanto uppādādi-
vatthukāni pañca, anuppādādivatthukāni pañcā ti dasa ñāṇāni
pajānāti paṭivijjhati sacchikaroti.
Dvinnaṃ ñāṇaṃ kusalatā ti ādīnavañāṇassa ceva santi-
padañāṇassa cā ti imesaṃ dvinnaṃ kusalatāya.
Nānādiṭṭhīsu na kampatī ti paramadiṭṭhadhammanibbānādi-
vasena pavattāsu diṭṭhīsu na vedhati.
Sesam ettha uttānam evā ti.
Ādīnavānupassanā ñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[(5) Nibbidānupassanāñāṇaṃ]
So evaṃ sabbasankhāre ādīnavato passanto sabbabhava-
yoni-gati-viññāṇaṭṭhiti-sattāvāsagate sabhedake sankhāra-
gate nibbindati ukkaṇṭhati n'; ābhiramati. Seyyathāpi nāma
cittakūṭapabbatapādābhirato suvaṇṇarājahaṃso asucimhi
caṇḍālagāmadvāra-āvāṭe n'; ābhiramati, sattasu mahāsaresu
yeva abhiramati, evam eva ayam pi yogī rājahaṃso supari-
diṭṭhādīnave sabhedake sankhāragate n'; ābhi-amati, bhāva-
nārāmatāya pana bhāvanāratiyā samannāgatattā sattasu
anupassanāsu yeva ramati. Yathā ca suvaṇnapañjare pak-
khitto sīho migarājā n'; ābhiramati, tiyojanasahassavitthate
pana Himavante yeva ramati, evam ayaṃ yogī sīho tividhe
sugatibhave pi n'; ābhiramati, tīsu pana anupassanāsu yeva
ramati. Yathā ca sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehā-
sangamo chaddanto nāgarājā nagaramajjhe n'; ābhiramati,
Himavati Chaddantadahagahane1 yeva abhiramati, evam

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Jāt. v, 37.

[page 651]
(6) Muñcitukamyatāñāṇaṃ 651
ayaṃ yogī varavāraṇo sabbasmim pi sankhāragate n'; ābhira-
mati, anuppādo kheman ti ādinā nayena diṭṭhe santipade yeva
abhiramati, tanninna-tappoṇa-tappabbhāramānaso hotī ti.
Nibbidānupassanā ñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[(6) Muñcitukamyatāñāṇaṃ]
Taṃ pan'; etaṃ purimena ñāṇadvayena atthato ekaṃ;
ten'; āhu Porāṇā:- bhayatupaṭṭhānaṃ ekam eva tīṇi nāmāni
labhati. Sabbasankhāre bhayato addasā ti bhayatupaṭṭhā-
naṃ nāma jātaṃ; tesu yeva sankhāresu ādīnavaṃ uppādesī
ti ādīnavānupassanā nāma jātaṃ; tesu yeva sankhāresu nib-
bindamānaṃ uppannan ti nibbindānupassanā nāma jātan ti.
Pāḷiyam pi vuttaṃ:- yā ca bhayatupaṭṭhāne paññā, yañ ca
ādīnave ñāṇaṃ, yā ca nibbidā, ime dhammā ekatthā, vyañjanam
eva nānan ti.1 Iminā pana nibbidāñāṇena imassa kulaput-
tassa nibbindantassa ukkaṇṭhantassa anabhiramantassa sab-
babhava-yoni-gati-viññāṇaṭṭhiti-sattāvāsagatesu sabhedake-
su sankhāresu ekasankhāre pi cittaṃ na sajjati, na laggati,
na bajjhati, sabbasmā sankhāragatā muñcitukāmaṃ nissaritu-
kāmaṃ hoti.
Yathā kiṃ ? Yathā nāma jālabbhantaragato maccho,
sappamukhagato maṇḍūko, pañjarapakkhitto vanakukkuṭo,
daḷhapāsavasagato migo, ahituṇḍikahatthagato sappo, mahā-
pankapakkhanto kuñjaro, supaṇṇamukhagato nāgarājā, Rā-
humukhappaviṭṭho cando, sapattaparivārito puriso ti evam
ādayo tato tato muñcitukāmā nissaritukāmā va honti, evaṃ
tassa yogino cittaṃ sabbasmā sankhāragatā muñcitukāmaṃ
nissaritukāmaṃ hoti. Ath'; assa evaṃ sabbasankhāresu viga-
tālayassa sabbasmā sankhāragatā muñcitukāmassa uppajjati
muñcitukamyatā ñāṇan ti.
Muñcitukamyatāñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[(7) Paṭisankhānupassanāñāṇaṃ]
So evaṃ sabbabhava-yoni-gati-ṭhiti-nivāsagatehi sabheda-
kehi sankhārehi muñcitukāmo sabbasmā sankhāragatā muñ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pts. ii, 63.

[page 652]
652 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
cituṃ, puna te yeva sankhāre paṭisankhānupassanā ñāṇena
tilakkhaṇaṃ āropetvā pariggaṇhāti. So: sabbasankhāre anic-
can ti kato, tāvakālikato, uppādavayaparicchinnato, palokato,
calato, pabhangato, adhuvato, vipariṇāmadhammato, asāra-
kato, vibhavato, sankhatato, maraṇadhammato ti ādīhi
kāraṇehi ANICCĀ ti passati. Abhiṇhapaṭipīḷanato, dukkha-
mato, dukkhavatthuto, rogato, gaṇḍato, sallato, aghato,
ābādhato, ītito, upaddavato, bhayato, upasaggato, atāṇato,
aleṇato, asaraṇato, ādīnavato, aghamūlāto,vadhakato, sāsa-
vato, mārāmisato, jātidhammato, jarādhammato, vyādhi-
dhammato, sokadhammato, paridevadhammato, upāyāsa-
dhammato, sankilesikadhammato ti ādīhi kāraṇehi DUKKHĀ
ti passati. Ajaññato, duggandhato, jegucchato, paṭikūlato,
amaṇḍanārahato, virūpato, vigacchato ti ādīhi kāraṇehi
dukkhalakkhaṇassa parivārabhūtato ASUBHATO passati. Pa-
rato, rittato, tucchato, suññato, assāmikato, anissarato, ava-
savattito ti ādīhi kāraṇehi ANATTATO passati. Evaṃ hi
passatā tena1 tilakkhaṇaṃ āropetvā sankhārā pariggahitā
nāma honti.
Kasmā pan'; āyam ete evaṃ pariggaṇhātī ti? Muñcanassa
upāyasampādanatthaṃ. Tatr'; āyaṃ upamā:- eko kira pu-
riso: macche gahessāmī ti macchakhipaṃ gahetvā udake osā-
pesi. So khipamukhena hatthaṃ otāretvā anto udake sap-
paṃ gīvāya gahetvā: maccho me gahito ti attamano ahosi.
So: mahā vata mayā maccho laddho ti! ukkhipitvā passanto:
sovatthikattayadassanena sappo ti sañjānitvā bhīto ādīna-
vaṃ disvā gahaṇe nibbindo muñcitukāmo hutvā muñcanassa
upāyaṃ karonto aggananguṭṭhato paṭṭhāya hatthaṃ nibbe-
dhetvā bāhaṃ ukkhipitvā uparisīse dve tayo vāre āvijjhitvā
sappaṃ dubbalaṃ katvā: gaccha! duṭṭhasappā ti nissajjitvā
vegena taḷākapāḷiṃ āruyha: mahantassa vata bho sappassa
mukhato mutto 'smī ti! āgatamaggaṃ olokayamāno aṭṭhāsi.
Tattha tassa purisassa: maccho ti sappaṃ gīvāyagahetvā
tuṭṭhakālo viya imassā pi yogino ādito va attabhāvaṃ paṭila-
bhitvā tuṭṭhakālo. Tassa khipamukhato sīsaṃ nīharitvā
sovatthikattayadassanaṃ viya imassa ghanavinibbhogaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb Bhm passatānena.

[page 653]
(7) Paṭisankhānupassanāñāṇaṃ 653
katvā sankhāresu tilakkhaṇadassanaṃ. Tassa bhītakālo
viya imassa bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ. Tato ādīnavadassanaṃ
viya ādīnavānupassanāñāṇaṃ. Gahaṇe nibbindanaṃ viya
nibbidānupassanāñāṇaṃ. Sappaṃ muñcitukāmatā viya muñ-
citukamyatā ñāṇaṃ. Muñcanassa upāyakaraṇaṃ viya paṭi-
sankhānupassanāñāṇena sankhāresu tilakkhaṇāropanaṃ. Ya-
thā hi so puriso sappaṃ āvijjhitvā dubbalaṃ katvā nivattetvā
ḍaṃsituṃ asamatthabhāvaṃ pāpetvā sumuttaṃ muñcati,
evam ayaṃ yogāvacaro tilakkhaṇāropanena sankhāre āvij-
jhitvā dubbale katvā puna niccasukha-subha-attākārena
upaṭṭhātuṃ asamatthataṃ pāpetvā sumuttaṃ muñcati.
Tena vuttaṃ: muñcanassa upāyasampādanatthaṃ evaṃ
pariggaṇhātī ti.
Ettāvatā 'ssa uppannaṃ hoti paṭisankhāñāṇaṃ, yaṃ san-
dhāya vuttaṃ:- aniccato manasikaroto kiṃ paṭisankhāñāṇaṃ
appajjati? Dukkhato . . . anattato manasikaroto kiṃ paṭi-
sankhāñāṇaṃ uppajjati? aniccato manasikaroto nimittaṃ
paṭisankhāñāṇaṃ uppajjati. Dukkhato manasikaroto pavat-
taṃ paṭisankhāñāṇaṃ uppajjati. Anattato manasikaroto nimit-
tañ ca pavattañ ca paṭisankhāñāṇaṃ uppajjatī ti1.
Ettha ca: nimittaṃ paṭisankhā ti sankhāranimittaṃ adhu-
vaṃ tāvakālikan ti aniccalakkhaṇavasena jānitvā. Kāmañ
ca pana paṭhamaṃ jānitvā pacchā ñāṇaṃ uppajjati; vohāra-
vasena pana manañ ca paṭicca dhamme ca uppajjati mano-
viññāṇan ti ādīni viya evaṃ vuccati. Ekattanayena vā
purimañ ca pacchimañ ca ekaṃ katvā evaṃ vuttan ti vedi-
tabbaṃ. Iminā nayena itarasmim pi padadvaye attho
veditabbo ti.
Paṭisankhānupassanāñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[(8) Suññatānupassanāñāṇaṃ]
So evaṃ paṭisankhānupassanāñāṇena sabbe sankhārā suññā
ti2 pariggahetvā puna: suññam idaṃ attena vā attaniyena vā
ti3 dvikoṭikaṃ suññataṃ pariggaṇhāti. So evaṃ neva attā-
naṃ na paraṃ kiñci attano parikkhārabhāve ṭhitaṃ disvā,
puna: n'; āhaṃ kvacani kassaci kiñcana tasmiṃ, na ca mama

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs, ii, 63.
2 Cf. S. iii, 167.
3 S. iv, 54.

[page 654]
654 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
kvacani kismiñci kiñcanat'; atthī ti yā ettha catukoṭikā suñ-
ñatā kathitā, taṃ pariggaṇhāti.
Kathaṃ? Ayaṃ hi: n'; āhaṃ kvacanī ti kvaci attānaṃ na
passati. Kassaci kiñcana tasmin ti attano attānaṃ kassaci
parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ na passati; bhātiṭṭhāne
bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne vā sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne vā
parikkhāraṃ maññitvā upanetabbaṃ na passatī ti attho.
Na ca mama kvacanī ti ettha, mama-saddaṃ tāva ṭhapetvā,
na ca kvacani parassa ca attānaṃ kvaci passatī ti ayam
attho. Idāni mama-saddaṃ āharitvā mama kismiñci kiñ-
canat'; atthī ti, so parassa attā mama kismiñci kiñcanahhāve
atthī ti na passatī ti attano bhātiṭṭhāne vā bhātaraṃ. Sahā-
yaṭṭhāne vā sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne vā parikkhāran ti
kismiñci ṭhāne parassa attānaṃ iminā kiñcanabhāyena upa-
netabbaṃ na passatī ti attho. Evam ayaṃ. Yasmā neva
katthaci attānaṃ passati, na taṃ parassa kiñcanabhāve upa-
netabbaṃ passati, na parassa attānaṃ attano kiñcanabhāve
upanetabbaṃ passati, tasmā 'nena catukoṭikā suññatā parig-
gahitā hotī ti.
Evaṃ catukoṭikaṃ suññataṃ pariggahetvā puna chah'
ākārehi suññataṃ pariggaṇhāti. Kathaṃ ? Cakkhu suñ-
ñaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena
vā avipariṇāmadhammena vā. . . . Mano suñño . . . rūpā
suññā . . . dhammā suññā . . . cakkhuviññāṇaṃ . . . ma
no . . . viññāṇaṃ . . . cakkhusamphasso ti evaṃ yāva jarā-
maraṇā nayo netabbaṃ.
Evaṃ chah'; ākārehi suññataṃ pariggahetvā, puna aṭṭhah'
ākārehi pariggaṇhāti. Seyyathīdaṃ:- rūpaṃ asāraṃ nissā-
raṃ sār'; āpagataṃ niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā
sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhavena vā
sassatena vā avipariṇāmadhammena vā; vedanā . . . saññā
. . . sankhārā . . . viññāṇaṃ cakkhu . . . jarāmaraṇaṃ
asāraṃ nissāraṃ, sārāpagataṃ, niccasārasārena vā, dhuva-
sārasārena vā, sukhasārasārena vā, attasārasārena vā,
niccena vā, dhuvena vā, sassatena vā, avipariṇāmadhammena
vā. Yathā naḷo asāro nissāro sārāpagato, yathā eraṇḍo, yathā
udumbaro, yathā setavaccho, yathā pāḷibhaddako, yathā pheṇa-
piṇḍo, yathā udakabubbuḷaṃ, yathā marīci, yathā kadalikkhan-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 655]
(8) Suññatānupassanāñāṇaṃ 655
dho, yathā māyā asārā nissārā sārāpagatā, evam evarūpaṃ
...pe... 1 jarāmaraṇaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ
niccasārasārena vā ...pe... avipariṇāmadhammena
vā ti.
So evaṃ aṭṭhah'; ākārehi suññataṃ pariggahetvā puna
dasah'; ākārehi pariggaṇhāti. Kathaṃ? Rūpaṃ rittato
passati, tucchato, suññato, anattato, anissariyato, akāmakāri-
yato, alabbhanīyato, avasavattakato, parato, vivittato passati;
vedanaṃ ...pe... viññāṇaṃ rittato ...pe... vivittato
passatī ti2 evaṃ dasah'; ākārehi suññataṃ pariggahetvā puna
dvādasah'; ākārehi pariggaṇhāti. Seyyathīdaṃ: rūpaṃ na
satto, na jīvo, na naro, na māṇavo, na itthī, na puriso, na attā,
na attaniyaṃ, n'āhaṃ, na mama, na aññassa, na kassaci;
vedanā ...pe... viññāṇaṃ . . . na kassacī ti3.
Evaṃ dvādasah'; ākārehi suññataṃ pariggahetvā puna
tīraṇapariññāvasena dvācattāḷīsāya ākārehi suññataṃ parig-
ganhāti: rūpaṃ aniccato, dukkhato, rogato, gaṇḍato, sallato,
aghato, ābādhato, parato, palokato, ītito, upaddavato, bhayato,
upasaggato, calato, pabhanguto,4 addhuvato, atāṇato, aleṇato,
asaraṇato, asaraṇībhūtato,5 rittato, tucchato, sūññato, anattato,
anassādato,5 ādīnavato, vipariṇāmadhammato, asārakato, agha-
mūlato, vadhakato, vibhavato, sāsavato, sankhatato, Mārāmisato,
jātidhammato, jarādhammato, vyādhidhammato, maraṇa-
dhammato, sokaparidevadukkhadomanassa-upāyāsadhamma-
to, samudayato, atthangamato, nissaraṇato passati;6 veda-
naṃ ...pe... viññāṇaṃ aniccato ...pe... nissara-
ṇato passati. Vuttam pi c'; etaṃ:- rūpaṃ aniccato ...pe
... nissaraṇato passanto suññato lokaṃ avekkhati.7 Veda-
naṃ ...pe... viññāṇaṃ aniccato ...pe... nissara-
ṇato passanto suññato lokaṃ avekkhati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Cullaniddesa, 278 f.
2 Ibid. 279.
3 Ibid. 280, with a few discrepant readings.
4 PṬṢ. ed. of Pṭs. ii, 238: pabhangato.
5 Loc. cit. omits.
6 Cf. ibid. 127. For the last three Pṭs. loc. cit. reads sankile-
sikadhammato.
7 Ibid. 278 f.

[page 656]
656 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Suññato lokaṃ avekkhassu, Mogharāja, sadā sato,
attānudiṭṭhiṃ ūhacca evaṃ maccutaro siyā,
evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccurājā na passatī ti1.
[Vimokkhakathā]
Evaṃ suññato disvā tilakkhaṇaṃ āropetvā sankhāre pa-
riggaṇhanto bhayañ ca nandiñ ca vippahāya sankhāresu udā-
sino hoti, majjhatto: ahan ti vā maman ti vā na gaṇhāti,
vissaṭṭhabhariyo viya puriso. Yathā nāma purisassa bha-
riyā bhaveyya iṭṭhā kantā manāpā, so tayā vinā muhuttam
pi adhivāsetuṃ na sakkuṇeyya, ativiya nam mamāyeyya; so
tam itthiṃ aññena purisena saddhiṃ ṭhitaṃ vā nisinnaṃ
vā kathentiṃ vā kasantiṃ vā disvā kupito assa, anattamano,
adhimattaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeyya; so aparena sam-
ayena tassā itthiyā dosaṃ disvā muñcitukāmo hutvā taṃ
vissajjeyya, na naṃ mamā ti2 gaṇheyya; tato paṭṭhāya taṃ
yena kenaci saddhiṃ yaṃ kiñci kurumānaṃ disvā pi neva
kuppeyya na domanassaṃ āpajjeyya, aññadatthu udāsino
bhaveyya majjhatto, evam ev'; āyaṃ sabbasankhārehi muñ-
citukāmo hutvā paṭisankhānupassanāya sankhāre pariggaṇ-
hanto: ahaṃ, mamā ti gahetabbaṃ adisvā, bhayañ ca nandiñ
ca vippahāya, sabbasankhāresu udāsino hoti majjhatto.
Tassa evaṃ jānato evaṃ passato tīsu bhavesu, catūsu yonisu,
pañcasu gatīsu, sattasu viññāṇaṭṭhitīsu, navasu sattāvāsesu
cittaṃ paṭilīyati3 paṭikūṭati3 paṭivaṭṭati3 na sampasārīyati;
upekkhā vā pāṭikulyatā3 vā saṇṭhāti. Seyyathāpi nāma
padumapalāse īsakapoṇe udakaphusitāni paṭilīyanti paṭikū-
ṭanti paṭivaṭṭanti na sampasārīyanti, evam eva-seyyathāpi
nāma kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ vā aggimhi pak-
khittaṃ paṭilīyati paṭikūṭati paṭivaṭṭati na sampasārīyati--
evam eva tassa tīsu bhavesu cittaṃ ...pe... upekkhā vā
pāṭikulyatā vā saṇṭhāti. Icc'; assa sankhārupekkhāñāṇaṃ
nāma uppannam hoti.
Taṃ pan'; etaṃ sace santipadaṃ Nibbānaṃ santato passati,
sabbaṃ sankhārappavattaṃ vissajjetvā Nibbānam eva pak-
khandati. No ce Nibbānaṃ santato passati, punappunaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sn. ver. 1119.
2 Sh maman ti.
3 Sh pati-.

[page 657]
Vimokkhakathā 657
sankhārārammaṇam eva hutvā pavattati sāmuddikānaṃ
disākāko viya.1 Sāmuddikā kira vāṇijakā nāvaṃ ārohantā
disākākaṃ nāma gaṇhanti. Te yadā nāvā vātakkhittā vide-
saṃ pakkhandati, tīraṃ na paññāyati, tadā disākākaṃ vissaj-
jenti. So kūpakayaṭṭhito ākāsaṃ langhitvā sabbādisā ca
vidisā ca anugantvā, sace tīraṃ passati tad-abhimukho va
gacchati; no ce passati, punappuna āgantvā kūpakayaṭ-
ṭhiṃ yeva allīyati. Evam eva sace sankhārupekkhāñāṇaṃ
santipadaṃ Nibbānaṃ santato passati, sabbaṃ sankhāra-
pavattaṃ vissajjetvā Nibbānam eva pakkhandati; no ce
passati punappuna sankhārārammaṇam eva hutvā pavat-
tati.
Tad-idaṃ suppagge piṭṭhaṃ vaṭṭayamānaṃ viya, nip-
paṭṭitakappāsaṃ vihaṭamānaṃ viya, nānappakarato san-
khāre pariggahetvā bhayañ ca nandiñ ca pahāya sankhāra-
vicinane majjhattaṃ hutvā tividhānupassanāvasena tiṭṭhati.
Evaṃ tiṭṭhamānaṃ tividhavimokkhamukhabhāvaṃ āpajji-
tvā satta-ariyapuggalavibhāgāya paccayo hoti. Tatr'; idaṃ
tividhānupassanāvasena pavattanato tiṇṇaṃ indriyānaṃ
adhipateyyavasena tividhavimokkhamukhabhāvaṃ āpajjati
nāma. Tisso hi anupassanā tīṇi vimokkhamukhānī ti vuc-
canti. Yath'; āha:- tīṇi kho pan'; imāni vimokkhamukhāni
lokaniyyānāya saṃvattanti. Sabbasankhāre paricchedapari-
vaṭumato samanupassanatāya animittāyā ca dhātuyā cittasam-
pakkhandanatāya, sabbasankhāresu mano-samuttejanatāya ap-
paṇihitāya ca dhātuyā cittasampakkhandanatāya, sabbadhamme
parato samanupassanatāya suññatāya ca dhātuyā cittasampak-
khandanatāya. Imāni tīṇi vimokkhamukhāni lokanīyānāya
saṃvattantī ti2.
Tattha paricchedaparivaṭumato ti udayabbayavasena pa-
ricchedato ceva parivaṭumato ca. Aniccānupassanaṃ hi
udayato pubbe sankhārā n'; atthī ti paricchinditvā tesaṃ
gatiṃ samanvesamānaṃ: vayato paraṃ na gacchanti, etth'
eva antaradhāyantī ti parivaṭumato samanupassati.
Mano-samuttejanatāyā ti cittasaṃvejanatāya. Dukkhā-
nupassanena hi sankhāresu cittaṃ saṃvejeti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. D. i, 222; A. iii, 368; Jāt. iii, 267.
2 Pṭs. ii, 48.

[page 658]
658 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Parato samanupassanatāyā ti n'; āhaṃ, na mamā ti evaṃ
anattato samanupassanatāya.
Iti imāni tīṇi padāni aniccānupassanādīnaṃ vasena vuttānī
ti veditabbāni. Ten'; eva tad-anantare pañhāvissajjane vut-
taṃ: aniccato manasikaroto khayato sankhārā upaṭṭhahanti.
Dukkhato manasikaroto bhayato sankhārā upaṭṭhahanti. Anat-
tato manasikaroto suññato sankhārā upaṭṭhahantī ti1.
Katame pana te vimokkhā yesaṃ imāni anupassanāni
mukhānī ti ? ANIMITTO, APPAṆIHITO, SUÑÑATO ti ete tayo.
Vuttaṃ h'; etam:- aniccato manasikaronto adhimokkhaba-
hulo animittaṃ vimokkhaṃ paṭilabhati. Dukkhato mana-
sikaronto passaddhi bahulo appaṇihitaṃ vimokkhaṃ paṭila-
bhati. Anattato manasikaronto vedabahulo suññatavimok-
khaṃ paṭilabhatī ti.2 Ettha ca animitto vimokkho ti animittā-
kārena Nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto ariyamaggo.
So hi animittāya dhātuyā uppannattā animitto, kilesehi ca
vimuttattā vimokkho. Eten'; eva nayena appaṇihitākārena
Nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto appaṇihito; suññatā-
kārena Nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto suññato ti
veditabbo.
Yaṃ pana Abhidhamme: yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ
bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya pa-
ṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati appaṇihitaṃ suññatan ti3 evaṃ vimok-
khadvayam eva vuttaṃ. Taṃ nippariyāyato vipassanā-
gamanaṃ sandhāya; vipassanāñāṇaṃ hi, kiñcāpi Paṭisam-
bhidāmagge: aniccānupassanaṃ ñāṇaṃ niccato abhinivesuṃ
muñcatī ti suññato vimokkho; dukkhānupassanāñāṇaṃ su-
khato abhinivesā, anattānupassanāñāṇaṃ attato abhinivesaṃ
muñcatī ti suññato vimokkho ti4 evaṃ abhinivesaṃ muñcana-
vasena suññato vimokkho ti ca: aniccānupassanāñāṇaṃ nic-
cato nimittaṃ5 muñcatī ti animitto vimokkho; dukkhānupassa-
naṃ ñāṇaṃ sukhato nimittaṃ . . . anattānupassanaṃ ñāṇaṃ
attato nimittaṃ muñcatī ti nimitto vimokkho ti6 evaṃ nimitta-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 48.
2 Ibid. p. 58.
3 Dhs. 510.
4 Pṭs, ii, 67. PṬṢ. ed. reads abhinivesā and muccati ti.
5 PṬṢ. ed. nimittā, and below.
6 Ibid. p. 68.

[page 659]
Sankhārupekkhāñāṇaṃ 659
muñcanavasena animitto vimokkho ti ca, aniccānupassanā-
ñāṇaṃ niccato paṇidhiyā1 muñcatī ti appaṇihito vimokkho,
dukkhānupassanāñāṇaṃ sukhato paṇidhiyā . . . anattānu-
passanāñāṇaṃ attato paṇidhiyā muñcatī ti appaṇihito vimok-
kho ti2 evaṃ paṇidhimuñcanavasena appaṇihito vimokkho
ti ca vuttaṃ. Tathā pi taṃ sankhāranimittassa avijahanato
na nippariyāyena animittaṃ, nippariyāyena pana suññatañ
ceva appaṇihitañ ca. Tassa ca āgamanavasena ariyamag-
gakkhaṇe vimokkho uddhaṭo; tasmā appaṇihitaṃ suññatan ti
vimokkhadvayam eva vuttan ti veditabbaṃ.
Ayaṃ tāv'; ettha vimokkhakathā.
[Sankhārupekkhāñāṇaṃ]
Yaṃ pana vuttaṃ: satta ariyapuggalavibhāgāya paccayo
hotī ti,2 tattha (1) saddhānusārī, (2) saddhāvimutto, (3) kāya-
sakkhī, (4) ubhato bhāgavimutto, (5) dhammānusārī (6) diṭ-
ṭhappatto, (7) paññāvimutto ti3 ime tāva satta ariyapug-
galā. Tesaṃ vibhāgāya idaṃ sankhārupekkhāñāṇaṃ pac-
cayo hoti.
(1,2) Yo hi aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo
saddhindriyaṃ paṭilabhati, so sotāpattimaggakkhāṇe saddhā-
nusārī hoti; sesesu sattasu ṭhānesu saddhāvimutto. (3) Yo
pana dukkhato manasikaronto passaddhibahulo samādhin-
driyaṃ paṭilabhati, so sabbattha kāyasakkhī nāma hoti.
(4) Arūpajjhānaṃ pana patvā aggaphalappatto ubhato bhā-
gavimutto nāma hoti. (5) Yo pana anattato manasikaronto
vedabahulo paññindriyaṃ paṭilabhati, so sotāpattimaggak-
khaṇe dhammānusārī hoti. (6, 7) Chasu ṭhānesu diṭṭhappatto,
aggaphale paññāvimutto ti.
Vuttaṃ h'; etaṃ:- aniccato manasikaroto saddhindriyaṃ
adhimattaṃ hoti; saddhindriyassa adhimattattā sotāpattimag-
gaṃ paṭilabhati. Tena vuccati saddhānusārī ti.4 Tathā anic-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sb Bhm paṇidhiṃ.
2 Loc. cit. p. 68.
3 M. i, 477 f. and A. i, 73 f.; iv, 10 thus: 4, 7, 3, 6, 2, 5, 1; A. i, 118 and Pṭs. ii, 52 f. give 2, 3, 6. In P.P. 15 ( 30-6) the order is 4, 7, 3, 6, 2, 5, 1.
4 Pṭs ii, 53.

[page 660]
660 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
cato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimuttaṃ hoti, saddhin-
driyassa adhimattattā sotāpattiphalaṃ sacchikataṃ hoti; tena
vuccati saddhāvimutto ti1 ādi. Aparam pi vuttaṃ:- sad-
dahanto vimutto ti saddhāvimutto. Phuṭṭhantaṃ sacchikato
ti kāyasakkhī. Diṭṭhantaṃ patto ti diṭṭhappatto. Saddahanto
vimuccatī ti saddhāvimutto. Jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati
pacchā nirodhaṃ Nibbānaṃ sacchikarotī ti kāyasakkhī. Duk-
khā sankhārā sukho nirodho ti ñātaṃ hoti, diṭṭhaṃ, viditaṃ,
sacchikataṃ, phusitaṃ paññāyā ti diṭṭhappatto ti.2 Itaresu
pana catusu saddhaṃ anusarati, saddhāya vā anusarati
gacchatī ti saddhānusārī. Tathā paññāsankhātaṃ dhammaṃ
anusarati, dhammena vā anusaratī ti dhammānusārī. Arū-
pajjhanena ceva ariyamaggena cā ti ubhato bhāgena vimutto
ti ubhato bhāgavimutto. Pajānanto vimutto ti paññāvimutto
ti evaṃ vacanattho veditabbo ti.
Sankhārupekkhā ñāṇaṃ.
[Muñcitukamyatāñāṇaṃ]
Taṃ pan'; etaṃ purimena ñāṇadvayena atthato ekaṃ.
Ten'; āhu Porāṇā:- idaṃ sankhārupekkhāñāṇaṃ ekam eva
tīni nāmāni labhati. Heṭṭhā muñcitukamyatāñāṇaṃ nāma
jātaṃ; majjhe paṭisankhānupassanā ñāṇaṃ nāma; ante ca
sikhāppattaṃ sankhārupekkhāñāṇaṃ nāma. Pāḷiyam pi vut-
taṃ:- kathaṃ muñcitukamyatā paṭisankhāsantiṭṭhanā paññā
sankhārupekkhāsu ñāṇaṃ ? Uppādaṃ muñcitukamyatā san-
khāsantiṭṭhanā paññā sankhārupekkhāsu ñāṇaṃ3 pavattaṃ
. . . nimittaṃ ...pe... upāyāsaṃ muñcitukamyatā paṭi-
sankhāsantiṭṭhanā paññā sankhārupekkhāsu ñāṇaṃ. Uppādo
dukkhan ti ...pe... bhayan ti sāmisan ti ...pe...
uppādo sankhārā ti ...pe... upāyāso sankhārā ti muñcitu-
kamyatā paṭisankhā santiṭṭhanā paññā sankhārupekkhāsu
ñāṇan ti4.
Tattha muñcitukamyatā ca sā paṭisankhā ca santiṭṭhanā
cā ti muñcitukamyatā paṭisankhāsantiṭṭhanā. Iti pubba-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs ii, 23. So Sb and PṬṢ. ed. with vv. ll.: S.K. ñaṇaṃ. Sh Bh read ñāṇaṃ. Bm reads ñāṇaṃ hoti ñātaṃ.
2 Ibid. ii, 52.
3 Sbh omit preceding clause. 4 Pṭs. i, 60 f.

[page 661]
Muñcitukamyatāñāṇaṃ 661
bhāge nibbidāñāṇena nibbindantassa upādādīni pariccajitu-
kāmatā muñcitukamyatā. Muñcanassa upāyakaraṇatthaṃ
majjhe paṭisankhānaṃ paṭisankhā. Muñcitvā avasāne aj-
jhupekkhanaṃ santiṭṭhanā; yaṃ sandhāya: uppādo san-
khārā, te sankhāre ajjhupekkhatī ti sankhārupekkhā ti1 ādi
vuttaṃ. Evaṃ ekam ev'; idaṃ ñāṇaṃ.
Api ca imāya pi Pāḷiyā idaṃ evam evā ti veditabbaṃ.
Vuttaṃ h'; etaṃ:- yā ca muñcitukamyatā yā ca paṭisankhā-
nupassanā yā ca sankhārupekkhā, ime dhammā ekatthā, vyañ-
janam eva nānan ti2.
Evaṃ adhigatasankhārupekkhassa pana imassa kulaput-
tassa vipassanā sikhāppattā vuṭṭhānagāminī hoti. Sikhāp-
pattā vipassanā ti vā, vuṭṭhānagāminī ti3 vā sankhārupek-
khādi-ñāṇattayass'; eva etaṃ nāmaṃ. Sā hi sikhaṃ uttama-
bhāvaṃ pattattā sikhāppattā. Vuṭṭhānaṃ gacchatī ti vuṭ-
ṭhānagāminī. 4 Vuṭṭhānaṃ vuccati bahiddhā-nimittabhūtato
abhiniviṭṭhavatthuto ceva ajjhattapavattato ca vuṭṭhahanato
maggo; taṃ gacchatī ti vuṭṭhānagāminī, maggena saddhim
ghaṭīyatī ti attho.
Tatr'; āyaṃ abhinivesavuṭṭhānānaṃ avibhāvatthāya māti-
kā:- ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattā vuṭṭhāti; ajjhattaṃ
abhinivisitvā bahiddhā vuṭṭhāti; bahiddhā abhinivisitvā
bahiddhā vuṭṭhāti; bahiddhā abhinivisitvā ajjhattā vuṭṭhāti;
rūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti; rūpe abhinivisitvā arūpā
vuṭṭhāti; arūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti; arūpe abhini-
visitvā rūpā vuṭṭhāti; ekappahārena pañcahi khandhehi vuṭ-
ṭhāti; aniccato abhinivisitvā aniccato vuṭṭhāti, aniccato abhi-
nivisitvā dukkhato anattato vuṭṭhāti, dukkhato abhinivisi-
tvā dukkhato aniccato anattato vuṭṭhāti, anattato abhinivi-
sitvā anattato aniccato dukkhato vuṭṭhāti. Kathaṃ ?
Idh'; ekacco ādito va ajjhattasankhāresu abhinivisati.
Abhinivisitvā te passati. Yasmā pana na suddha-ajjhatta-
dassanamatten'; eva maggavuṭṭhānaṃ hoti, bahiddhā pi
daṭṭhabbam eva, tasmā parassa khandhe pi anupādinnasan-
khāre pi: aniccaṃ dukkham anattā ti passati. So kālena

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 61.
2 Ibid. ii, 64.
3 Sbh uṭṭha-.
4 So also Sbh.
II 19

[page 662]
662 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
ajjhattaṃ samasati, kālena bahiddhā. Tass'; evaṃ samma-
sato ajjhattaṃ sammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ
ghaṭīyati. Ayaṃ ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattā vuṭṭhāti
nāma. Sace pan'; assa bahiddhā sammasanakāle vipassanā
maggena saddhiṃ ghaṭīyati, ayaṃ ajjhattaṃ abhinivisitvā
bahiddhā vuṭṭhāti nāma. Esa nayo bahiddhā abhinivisitvā
bahiddhā ca ajjhattā ca vuṭṭhāne pi.
Aparo ādito va rūpe abhinivisati, abhinivisitvā bhūtarū-
pañ ca upādārūpañ ca rāsiṃ katvā passati. Yasmā pana na
suddharūpadassana-maggen'; eva vuṭṭhānaṃ hoti, arūpam
pi daṭṭhabbaṃ eva, tasmā taṃ rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā
uppannaṃ vedanaṃ saññaṃ sankhāre viññāṇañ ca idaṃ
arūpan ti arūpaṃ passati. So kālena rūpaṃ sammasati,
kālena arūpaṃ. Tass'; evaṃ sammasato rūpasammasana-
kāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭīyati. Ayaṃ rūpe
abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti nāma. Sace pan'; assa arūpa-
sammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭīyati, ayaṃ
rūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti nāma. Esa nayo arūpe
abhinivisitvā arūpārūpā ca vuṭṭhāne pi. Yaṃ kiñci samu-
dayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamman ti1 evaṃ abhi-
nivisitvā evam eva vuṭṭhānakāle pana ekappahārena pañcahi
khandhehi vuṭṭhāti nāma.
Eko ādito va aniccato sankhāre sammasati. Yasmā pana
na aniccato sammasanamatten'; eva vuṭṭhānaṃ hoti, duk-
khato pi anattato pi sammasitabbam eva, tasmā dukkhato
pi anattato pi sammasati. Tass'; evaṃ paṭipannassa aniccato
sammasanakāle vuṭṭhānaṃ hoti. Ayaṃ aniccato abhinivi-
sitvā aniccato vuṭṭhāti nāma. Sace pan'; assa dukkhato
anattato sammasanakāle vuṭṭhānaṃ hoti, ayaṃ aniccato
abhinivisitvā dukkhato anattato vuṭṭhāti nāma. Esa nayo
dukkhato anattato abhinivisitvā sesavuṭṭhānesu pi.
Ettha ca yo pi aniccato abhiniviṭṭho, yo pi dukkhato, yo
pi anattato, vuṭṭhānakāle ca aniccato vuṭṭhānaṃ, hoti.
Tayo pi janā adhimokkhabahulā honti, saddhindriyaṃ paṭi-
labhanti, animittavimokkhena vimuccanti, paṭhamamaggak-
khaṇe saddhānusārino honti, sattasu ṭhānesu saddhāvimuttā.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. iii, 280; Vin, i, 11, etc.

[page 663]
Muñcitukamyatāñāṇaṃ 663
Sace pana dukkhato vuṭṭhānaṃ hoti, tayo pi janā passad-
dhibahulā honti samādhindriyaṃ paṭilabhanti, appaṇihita-
vimokkhena vimuccanti, sabbattha kāyasakkhino honti.
Yassa pan'; ettha arūpajjhānaṃ pādakaṃ, so aggaphale ubha-
to bhāgavimutto hoti. Atha nesaṃ anattato vuṭṭhānaṃ hoti.
Tayo pi janā vedabahulā honti, paññindriyaṃ paṭilabhanti
suññatā-vimokkhena vimuccanti, paṭhamamaggakkhaṇe
dhammānusārino honti; chasu ṭhānesu diṭṭhappattā agga-
phale paññāvimuttā ti.
Idāni saddhiṃ purima-pacchimañāṇehi imissā vuṭṭhāna-
gāminiyā vipassanāya āvibhāvatthaṃ dvādasa upamā vedii
tabbā. Tāsaṃ idaṃ udānaṃ:-
Vaggulī kaṇhasappo ca gharaṃ go1 yakkhi dārako,
khudaṃ2 pipāsaṃ sītuṇhaṃ andhakāraṃ visena cā ti.
Imā ca upamā bhayatupaṭṭhānato pabhuti yattha katthac-
ñāṇe ṭhatvā āharituṃ vaṭṭeyyuṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne
āhariyamānāsu bhayatupaṭṭhānato yāva phalañāṇaṃ sabbaṃ
pākaṭaṃ hoti, tasmā idh'; eva āharitabbā ti vuttā.
1. Vaggulī ti ekā kira vaggulī: ettha pupphaṃ vā phalaṃ
vā labhissāmī ti pañcasākhe madhukarukkhe nilīyitvā ekaṃ
sākhaṃ parāmasitvā na tatthā kiñci pupphaṃ vā phalaṃ vā
gayhūpagaṃ addasa. Yathā ca ekaṃ evaṃ dutiyaṃ, tatiyaṃ,
catutthaṃ, pañcamam pi sākhaṃ parāmasitvā n'; āddasa.
Sā: aphalo vat'; āyaṃ rukkho! n'; atth'; ettha kiñci gayhūpa-
gan ti tasmiṃ rukkhe ālayaṃ vissajjetvā ujukāya sākhāya
āruyha viṭapantarena sīsaṃ nīharitvā uddhaṃ ulloketvā
ākāse uppatitvā aññasmiṃ phalarukkhe nilīyati. Tattha
vaggulī viya yogāvacaro daṭṭhabbo; pañcasākho madhuka-
rukkho viya pañcupādānakkhandhā; tattha vagguliyā nilī-
yanaṃ viya yogino khandhapañcake abhiniveso; tassā eke-
kaṃ sākhaṃ parāmasitvā kiñci gayhūpagaṃ adisvā avasesa-
sākhā parāmasanaṃ viya yogino rūpakkhandhaṃ samma-
sitvā tattha kiñci gayhūpagaṃ adisvā avasesakkhandhasam-
masanaṃ;tassā: aphalo vat'; āyaṃ rukkho ti rukkhe ālaya-
vissajjanaṃ viya yogino pañcasu pi khandhesu aniccalak-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm goṇo.
2 Bhm khuddaṃ.

[page 664]
664 XXI. Paṭipadā-ñānadassana-visuddhi-niddeso
khaṇādidassanavasena nibbindantassa muñcitukamyatādi-
ñāṇattayaṃ; tassā ujukāya sākhāya upari ārohanaṃ viya
yogino anulomaṃ; sīsaṃ nīharitvā uddhaṃ ullokanaṃ viya
gotrabhuñāṇaṃ; ākāse uppatanaṃ viya maggañāṇaṃ; aññas-
miṃ phalarukkhe nilīyanaṃ viya phalañāṇaṃ.
2. Kaṇhasappūpamā paṭisankhāñāṇe vuttā va (p. 651 f.).
Upamāsaṃsandane pan'; ettha sappavissajjanaṃ viya gotrab-
huñāṇaṃ muñcitvā āgatamaggam olokentassa ṭhānaṃ viya
maggañāṇaṃ; gantvā abhayaṭṭhāne ṭhānaṃ viya phalañāṇan
ti ayaṃ viseso.
3. Gharan ti gharasāmike kira sāyaṃ bhuñjitvā sayanaṃ
āruyha niddaṃ okkante gharaṃ ādivuttaṃ. So pabujjhi-
tvā aggiṃ disvā bhīto: sādhuvata 'ssa sace aḍayhamāno nik-
khameyyan ti olokayamāno maggaṃ disvā nikkhamitvā ve-
gena khemaṭṭhānaṃ gantvā ṭhito. Tattha gharassāmikassa
bhuñjitvā sayanaṃ āruyha niddokkamanaṃ viya bālaputhuj-
janassa khandhapañcake: ahaṃ, mamā ti gahaṇaṃ; pabujjhi-
tvā aggiṃ disvā bhītakālo viya sammāpaṭipadaṃ paṭipaj-
jitvā tilakkhaṇaṃ disvā bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ; nikkha-
manamaggaṃ olokanaṃ viya muñcitukamyatā ñāṇaṃ; mag-
gadassanaṃ viya anulomaṃ; nikkhamanaṃ viya gotrabhū-
ñāṇaṃ; vegena gamanaṃ viya maggañāṇaṃ; khemaṭṭhāne
ṭhānaṃ viya phalañāṇaṃ.
4. Go ti ekassa kira kassakassa rattibhāge niddaṃ okkan-
tassa vajaṃ bhinditvā goṇā palātā. So paccūsasamaye tattha
gantvā olokento tesaṃ palātabhāvaṃ ñatvā anupadaṃ
gantvā rañño goṇe addasa. Te mayhaṃ goṇā ti sallakkhetvā
āharanto pabhātakāle: na ime mayhaṃ goṇā, rañño goṇā ti
sañjānitvā: yāva maṃ: coro ayan ti gahetvā rājapurisā na
anayavyasanaṃ pāpenti, tāvad-eva palāyissāmī ti bhīto
goṇe pahāyavegena palāyitvā nibbhayaṭṭhāne aṭṭhāsi. Tat-
tha: mayhaṃ goṇā ti rājagoṇānaṃ gahaṇaṃ viya bālaputhuj-
janassa: ahaṃ, mamā ti khandhānaṃ gahaṇaṃ; pabhāte
rājagoṇā ti sañjānanaṃ viya yogino tilakkhaṇavasena khan-
dhānaṃ: aniccā dukkhā anattā ti sañjānanaṃ; bhītakālo
viya bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ; vissajjitvā gantukāmatā viya
muñcitukamyatā; vissajjanaṃ viya gotrabhū; palāyanaṃ
viya maggo; palāyitvā abhayadese ṭhānaṃ viya phalaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 665]
Muñcitukamyatāñāṇaṃ 665
5. Yakkhī ti eko kira puriso yakkhiniyā saddhiṃ saṃvā-
saṃ kappesi. Sā rattibhāge: sutto ayan ti mantvā āmakasu-
sānaṃ gantvā manussamaṃsam khādati. So: kuhiṃ esā
gacchatī ti anubandhitvā manussamaṃsaṃ khādamānaṃ
disvā tassā amanussibhāvaṃ ñatvā: yāva maṃ na khādati,
tāva palāyitassāmī ti bhīto vegena palāyitvā khemaṭṭhāne
aṭṭhāsi. Tattha yakkhiniyā saddhiṃ saṃvāso viya khan-
dhānaṃ: ahaṃ, mamā ti gahaṇaṃ; susāne manusassamaṃ-
saṃ khādamānaṃ disvā: yakkhinī ayan ti jānanaṃ viya
khandhānaṃ tilakkhaṇaṃ disvā aniccādibhāvajānanaṃ; bhī-
takālo viya bhayatupaṭṭhānaṃ; palāyitukāmatā viya muñ-
citukamyatā; susānavijahanaṃ viya gotrabhū; vegena palā-
yanaṃ viya maggo; abhayadese ṭhānaṃ viya phalaṃ.
6. Dārako ti ekā kira puttagiddhinī itthī; sā uparipāsāde
nisinnā va antaravīthiyaṃ dārakasaddaṃ sutvā: putto nu
kho me kenaci viheṭhiyatī ti vegasā gantvā: attano putto
ti saññāya paraputtaṃ aggahesi. Sā: paraputto ayan ti
sañjānitvā ottappamānā ito c'; ito ca oloketvā: mā h'; eva mam
koci dārakacorī ayan ti vadeyyā ti dārakaṃ tatth'; eva oro-
petvā puna vegasā pāsādaṃ āruyha nisīdi. Tattha attano
puttasaññāya paraputtassa gahaṇaṃ viya: ahaṃ, mamā ti
pañcakkhandhaggahaṇaṃ; paraputto ayan ti sañjānanaṃ
viya tilakkhaṇavasena n'; āhaṃ, na mamā ti sañjānanaṃ;
ottappanaṃ viya bhayatupaṭṭhānaṃ; ito c'; ito ca olokanaṃ
viya muñcitukamyatā-ñāṇaṃ; tatth'; eva dārakassa oro-
panaṃ viya anulomaṃ; oropetvā antaravīthiyaṃ ṭhitakālo
viya gotrabhū; pāsādārūhanaṃ viya maggo; āruyha nisī-
danaṃ viya phalaṃ.
7-12. Khudaṃ, pāsaṃ, sītuṇhaṃ andhakāraṃ, visena cā ti
imā pana cha upamā vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya ṭhitas
sa lokuttaradhammābhimukhaninnapoṇapabbhārabhāvadassa-
natthaṃ vuttā.
7. Yathā pi khudāya abhibhūto sujighacchito puriso sādu-
rasaṃ bhojanaṃ pattheti, evam ev'; āyaṃ saṃsāravaṭṭaji-
ghacchāya phuṭṭho yogāvacaro amatarasaṃ kāyagatā-sati-
bhojanaṃ pattheti.
8. Yathā ca pipāsito puriso parisussamānakaṇṭhamukho ane-
kangasambhāraṃ pānakaṃ pattheti, evam ev'; āyaṃ saṃsāra-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 666]
666 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
vaṭṭapipāsāya phuṭṭho yogāvacaro ariyaṃ aṭṭhangikamagga-
pānakaṃ pattheti.
9. Yathā pana sītasamphuṭṭho puriso uṇhaṃ pattheti, evam
ev'; āyaṃ saṃsāravaṭṭe taṇhāsinehasītena phuṭṭho yogāva-
caro kilesasantāpakaṃ maggatejaṃ pattheti.
10. Yathā ca uṇhasamphuṭṭho puriso sītaṃ pattheti, evam
ev'; āyaṃ saṃsāravaṭṭe ekādasaggisantāpasantatto yogāva-
caro ekādasaggivūpasamaṃ Nibbānaṃ pattheti.
11. Yathā pana andhakārapareto puriso ālokaṃ pattheti,
evam ev'; āyaṃ avijjandhakārena onaddhapariyonaddho
yogāvacaro ñāṇālokaṃ maggabhāvanaṃ pattheti.
12. Yathā ca visasamphuṭṭho puriso visaghātanaṃ bhesaj-
jaṃ pattheti, evam ev'; āyaṃ kilesavisasamphuṭṭho yogāva-
caro kilesavisanimmathanaṃ amatosadhaṃ Nibbānaṃ pat-
theti. Tena vuttaṃ: tass'; evaṃ jānato evaṃ passato tīsu
bhavesu ...pe... navasu sattāvāsesu cittaṃ paṭilīyati
paṭikūṭati paṭivaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā pāṭiku-
lyatā vā saṇṭhāti. Seyyathā pi nāma padumapalāse īsaka-
poṇe ti1 sabbaṃ pubbe vuttanayen'; eva veditabbaṃ. Ettā-
vatā ca pan'; esa paṭilīnacaro nāma hoti, yaṃ sandhāya
vuttaṃ:-
Patilīnacarassa bhikkhuno bhajamānassa vivittamāna-
saṃ,
sāmaggiyam āhu tassa taṃ yo attānaṃ bhavane na
dassaye ti2.
Evam idaṃ sankhārupekkhā-ñāṇaṃ yogino patilīnacarabhā-
vaṃ niyametvā uttariṃ3 ariyamaggassāpi bojjhanga-maggan-
ga-jhānanga-paṭipadāvimokkhavisesaṃ niyameti. Keci hi
therā: bojjhanga-magganga-jhānangānaṃ visesaṃ pādakaj-
jhānaṃ niyametī ti vadanti; keci: vipassanāya ārammaṇa-
bhūtā khandhā niyamentī ti vadanti; keci: puggalajjhāsayo
niyametī ti vadanti. Tesam pi vādesu ayaṃ pubbabhāga-
vuṭṭhānagāminī vipassanā niyameti yevā ti veditabbā. Tatr'
āyaṃ anupubbikathā:- vipassanāniyamena hi sukkhavipas-
sakassa uppannamaggo pi samāpattilābhino jhānaṃ pāda-
kaṃ akatvā, uppannamaggo pi paṭhamajjhānaṃ pādakaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 656.
2 Sn. ver. 809.
3 Sb Bhm uttari.

[page 667]
Muñcitukamyatāñāṇaṃ 667
katvā, pakiṇṇakasankhāre sammasitvā, uppāditamaggo pi
paṭhamajjhānikā va honti. Sabbesu satta bojjhangāni
aṭṭha maggangāni pañca jhānangāni honti. Tesaṃ hi pub-
babhāgavipassanā somanassasahagatā pi upekkhāsahagatā
pi hutvā vuṭṭhānakāle sankhārupekkhābhāvaṃ patvā soma-
nassasahagatā hoti. Pañcakanaye dutiya-tatiya-catutthaj-
jhānāni pādakāni katvā uppāditamaggesu yathākkamena va
jhānaṃ caturangikaṃ, tivangikaṃ, duvangikañ ca hoti; sab-
besu pana satta maggangāni honti, catutthe cha bojjhangāni.
Ayaṃ viseso pādakajjhānaniyamena ceva vipassanāniya-
mena ca hoti. Tesam pi hi pubbabhāgavipassanā somanassa-
sahagatā pi upekkhāsahagatā pi hoti, vuṭṭhānagāminī soma-
nassasahagatā va. Pañcamajjhānaṃ pādakaṃ katvā nib-
battitamagge pana upekkhā-cittekaggatāvasena dve jhānan-
gāni, bojjhangamaggangāni cha, satta c'; eva. Ayam pi
viseso ubhayaniyamavasena hoti; imasmiṃ hi naye pubba-
bhāgavipassanā somanassasahagatā vā upekkhāsahagatā vā
hoti, vuṭṭhānagāminī upekkhāsahagatā va. Arūpajjhānām
pādakaṃ katvā uppāditamagge pi es'; eva nayo.
Evaṃ pādakajjhānato vuṭṭhāya ye koci sankhāre samma-
sitvā nibbattitamaggassa āsannapadese vuṭṭhitasamāpatti
attano sadisabhāvaṃ karoti, bhūmivaṇṇo viya godhāvaṇṇassa.
Dutiyattheravāde pana yato yato samāpattito vutthāya ye
ye samāpattidhamme sammasitvā maggo nibbattito hoti,
taṃ taṃ samāpattisadiso va hoti. Tatrā 'pi ca vipassanā-
niyamo vuttanayen'; eva veditabbo. Tatiyattheravāde
attano attano ajjhāsayānurūpena yaṃ yaṃ jhānaṃ pāda-
kaṃ katvā ye ye jhānadhamme sammasitvā maggo nibbattito,
taṃ taṃ jhānasadiso va hoti; pādakajjhānaṃ pana sammasi-
tajjhānaṃ vā, vinā ajjhāsayamatten'; eva, taṃ na ijjhati.
Svāyam attho Nandakovādasuttena1 dīpetabbo. Etthā pi
ca vipassanāniyamo vuttanayen'; eva veditabbo.
Evaṃ tāva sankhārupekkhā bojjhanga-magganga-jhānan-
gāni niyametī ti veditabbā. Sace pan'; āyaṃ ādito kilese
vikkhambhiyamānā dukkhena sappayogena sasankhārena
vikkhambhetuṃ asakkhi, dukkhā paṭipadā nāma hoti; vi-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. iii, 270 f.

[page 668]
668 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
pariyāyena sukhā paṭipadā. Kilese pana vikkhambhitvā
vipassanā-parivāsaṃ maggapātubhāvaṃ saṇikaṃ kurumānā
dandhābhiññā nāma hoti, vipariyāyena khippābhiññā. Iti
ayaṃ sankhārupekkhā āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano attano
maggassa nāmaṃ deti, tena maggo cattāri nāmāni labhati.
Sā pan'; āyaṃ paṭipadā kassaci bhikkhuno nānā hoti, kassaci
catusu pi maggesu ekā va; Buddhānaṃ pana cattāro pi
maggā, sukhā paṭipadā khippabhiññā va ahesuṃ, tathā
Dhammasenāpatissa. Mahāmoggallānattherassa pana pa-
ṭhamamaggo sukhāpaṭipado khippābhiñño ahosi; upari tayo
dukkhāpaṭipadā, dandhābhiññā.
Yathā ca paṭipadā evaṃ adhipatayo pi kassaci bhikkhuno
catusu maggesu nānā honti, kassaci catusu pi eko va. Evaṃ
sankhārupekkhā paṭipadāvisesaṃ niyameti. Yathā pana
vimokkhavisesaṃ niyameti, taṃ pubbe vuttam eva1.
Api ca maggo nāma pañcahi kāraṇehi nāmaṃ labhati:
sarasena va paccanīkena vā saguṇena vā ārammaṇena vā
āgamanena vā.
Sace hi sankhārupekkhā aniccato sankhāre sammasitvā
vuṭṭhāti, animittavimokkhena vimuccati. Sace dukkhato
sammasitvā vuṭṭhāti, appaṇihitavimokkhena vimuccati.
Sace anattato sammasitvā vuṭṭhāti, suññatavimokkhena
vimuccati. Idaṃ sarasato nāmaṃ nāma.
Yasmā pan'; esa aniccānupassanāya sankhārānaṃ ghana-
vinibbhogaṃ katvā niccanimitta-dhuvanimitta-sassatanimit-
tāni pajahanto āgato, tasmā animitto; dukkhānupassanāya
pana sukhasaññaṃ pahāya paṇidhiṃ patthanaṃ sukkhā-
petvā āgatattā appaṇihito; anattānupassanāya atta-satta-
puggalasaññaṃ pahāya sankhārānaṃ suññato diṭṭhattā
suññato ti idaṃ paccanīkato nāmaṃ nāma.
Rāgādīhi pan'; esa suññattā suñña; rūpanimittādīnaṃ
rāganimittādīnaṃ yeva vā abhāvena animitto; rāgapaṇidhi-
ādīnaṃ abhāvato appaṇihito ti idam assa saguṇato nāmaṃ.
Svāyaṃ suññataṃ animittaṃ appaṇihitañ ca Nibbānaṃ
ārammaṇaṃ karotī ti pi suññato animitto appaṇihito ti vuccati.
Idam assa ārammaṇato nāmaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 666.

[page 669]
Anulomañāṇaṃ 669
Āgamanaṃ pana duvidhaṃ: vipassanāgamanaṃ, maggāga-
manañ ca. Tattha magge vipassanāgamanaṃ labhati, phale
maggāgamanaṃ. Anattānupassā hi suññatā nāma. Suñña-
tavipassanāya maggo suññato, aniccānupassanā animittā
nāma; animittavipassanāya maggo animitto. Idaṃ pana
nāmaṃ na Abhidhammapariyāyena labbhati, Suttantapariyā-
yena labbhati.
Tatra hi gotrabhūñāṇaṃ animittaṃ Nibbānaṃ ārammaṇaṃ
katvā animittanāmakaṃ hutvā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne
ṭhatvā maggassa nāmaṃ detī ti vadanti. Tena: maggo
animitto ti vutto. Maggāgamanena pana phalaṃ animittan
ti yujjati yeva. Dukkhānupassanā sankhāresu paṇidhiṃ
sukkhāpetvā āgatattā appaṇihitā nāma. Appaṇihitavipas-
sanāya maggo appaṇihita. Appaṇihitamaggassa phalaṃ
appaṇihitaṃ. Evaṃ vipassanā attano nāmaṃ maggassa
deti, maggo phalassā ti idaṃ āgamanato nāmaṃ.
Evam ayaṃ sankhārupekkhā vimokkhavisesaṃ niyametī ti.
Sankhārupekkhā ñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[Anulomañāṇaṃ]
Tassa taṃ sankhārupekkhāñāṇaṃ āsevantassa bhāventassa
bahulīkarontassa adhimokkhasaddhā balavatarā nibbattati,
viriyaṃ supaggahitaṃ hoti, sati sūpaṭṭhitā, cittaṃ susamā-
hitaṃ, tikkhatarā sankhārupekkhā uppajjati. Tassa dāni
maggo uppajjissatī ti sankhārupekkhā sankhāre aniccā ti
vā, dukkhā ti vā, anattā ti vā sammasitvā bhavangaṃ
otarati. Bhavangānantaraṃ sankhārupekkhāya katanayen'
eva sankhāre aniccā ti vā, dukkhā ti vā, anattā ti vā, āram-
maṇaṃ kurumānaṃ uppajjati manodvārāvajjanaṃ. Tato
bhavangaṃ āvaṭṭetvā1 uppannassa tassa kiriyacittassā-
nantaraṃ avīcikaṃ2 cittasantatiṃ anuppabandhamānaṃ
tath'; eva sankhāre ārammaṇaṃ katvā uppajjati paṭhama-
javanacittaṃ, yaṃ parikamman ti vuccati. Tad-anantaraṃ
tath'; eva sankhāre ārammaṇaṃ katvā uppajjati dutiyaja-
vana cittaṃ, yaṃ upacāran ti vuccati. Tad-anantaram pi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm āvaṭṭitvā.
2 Sh avicikaṃ.

[page 670]
670 XXI. Paṭipadā-ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
tath'; eva sankhāre ārammaṇaṃ katvā uppajjati tatiyaja-
vanacittaṃ, yan anuloman ti vuccati: idaṃ nesaṃ pāṭi-
yekkaṃ nāmaṃ.
Avisesena pana tividham p'; etaṃ āsevanan ti pi pari-
kamman ti pi upacāran ti pi anuloman ti pi vattuṃ vaṭṭa-
ti. Kissa anulomaṃ? Purimabhāga-pacchimabhāgānaṃ.
Taṃ hi purimānaṃ aṭṭhannaṃ vipassanāñāṇānaṃ tatha-
kiccatāya ca anulometi; upari ca sattatiṃsāya bodhipakkhiya-
dhammānaṃ; taṃ hi aniccalakkhaṇādi-vasena sankhāre
ārabbha pavattattā udayabbayavantānaṃ yeva vata dham-
mānaṃ udayabbayañāṇaṃ uppādavaye addasā ti ca, bhan-
gavantānaṃ yeva vata bhangānupassanaṃ bhangaṃ addasā
ti ca, sabhayaṃ yeva vata bhayatupaṭṭhānassa bhayato upaṭ-
ṭhitan ti ca, sādīnave yeva vata ādīnavānupassanaṃ ādīnavaṃ
addasā ti ca, nibbinditabbe yeva vata nibbinditāñāṇaṃ nibbin-
danti ca, muñcitabbaṃ hi yeva vata muñcitukamyatāñāṇaṃ
muñcitukāmaṃ jātan ti ca, paṭisankhātabbaṃ yeva vata
paṭisankhāñāṇena paṭisankhātan ti ca, upekkhitabbaṃ
yeva vata sankhārupekkhāya upekkhitan ti ca, atthato va-
damānaṃ viya imesañ ca aṭṭhanaṃ ñāṇānaṃ tathakicca-
tāya anulometi. Upari ca sattatiṃsāya bodhipakkhiya-
dhammānaṃ tāya paṭipattiyā pattabbattā.
Yathā hi dhammiko rājā, vinicchayaṭṭhāne nisinno, vohāri-
kamahāmattānaṃ vinicchayaṃ sutvā, agatigamanam pahāya
majjhatto hutvā: evaṃ hotū ti anumodamāno tesañ ca vinic-
chayassa anulometi, porāṇassa ca rājadhammassa, evaṃ
sampadam idaṃ veditabbaṃ. Rājā viya hi anulomañāṇaṃ;
aṭṭha vohārikamahāmattā viya aṭṭha ñāṇāni;1 porāṇo rāja-
dhammo viya sattatiṃsa bodhipakkhiyā. Tattha yathā
rājā: evaṃ hotū ti vadamāno vohārikānañ ca vinicchayassa
rājadhammassa ca anulometi, evam idaṃ aniccādi-vasena
sankhāre ārabbha uppajjamānaṃ aṭṭhannañ ca ñāṇānaṃ
tathakiccatāya anulometi, upari ca sattatiṃsāya bodhipakkhi-
yadhammānaṃ; ten'; eva saccānulomikañāṇan ti vuccatī ti.
Anulomañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 639 f.

[page 671]
Suttasaṃsandanā 671
Suttasaṃsandanā
Idañ ca pana anulomañāṇaṃ sankhārāmmaṇāya vuṭṭhā-
nagāminiyā vipassanāya pariyosānaṃ hoti. Sabbena sab-
baṃ pana gotrabhūñāṇaṃ vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya
pariyosānaṃ.
Idāni tassā yeva vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya asammo-
hatthaṃ ayaṃ suttasaṃsandanā veditabbā. Seyyathīdaṃ:
ayaṃ hi vuṭṭhānagāminī vipassanā Saḷāyatanavibhangasutte:1
atammayataṃ, bhikkhave, nissāya, atammayataṃ āgamma,
yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā: taṃ pajahatha, taṃ samatik-
kamathā ti evaṃ atammayatā ti vuttā. Alagaddasuttante:2
nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccatī ti evaṃ nibbidā ti vuttā.
Susīmasuttante:3 pubbe kho, Susīma, dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ,
pacchā nibbāne ñāṇan ti evaṃ dhammaṭṭhitiñāṇan ti vuttā.
Poṭṭhapādasuttante:4 saññaggaṃ kho, Poṭṭhapāda, paṭhamaṃ
uppajjati, pacchā ñāṇan ti evaṃ saññaggan ti vuttā. Dasut-
tarasuttante:5 paṭipadāñāṇadassanavisuddhi pārisuddhipa-
dhāniyangan ti evaṃ pārisuddhipadhāniyangan ti vuttā.
Paṭisambhidāmagge:6 -yā ca muñcitukamyatā yā ca paṭisan-
khānupassanāyā ca sankhārupekkhā, ime dhammā ekatthā,
vyañjanam eva nānan ti evaṃ tīhi nāmehi vuttā. Paṭṭhāne:7
anulomaṃ gotrabhussa, anulomaṃ vodānassā ti evaṃ dvīhi8
nāmehi vuttā. Rathavinītasuttante9: kiṃ pan'; āvuso paṭi-
padāñāṇadassanavisuddhatthaṃ Bhagavati brahmacariyaṃ
vussatī ti? evaṃ paṭipadāñāṇadassanavisuddhī ti vuttā.
Iti 'nekehi nāmehi kittitā yā mahesinā,
vuṭṭhānagāminī santā parisuddhā vipassanā.
Vuṭṭhātukāmo saṃsāra-dukkhapankā mahabbhayā,
kareyya satataṃ tattha yogaṃ paṇḍitajātiko ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-magge paññā; bhā-
vanādhikāre Paṭipadāñāṇadassanavisuddhiniddeso nāma
ekavīsatimo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. iii, 220.
2 M. i, 139.
3 S. ii, 124.
4 D. i, 185.
5 D. iii, 288.
6 Pṭs. ii, 64.
7 Tikapaṭṭhāna.
8 Dvīhi. All edns. read tīhi except Sh, who gives tīhi in a footnote. Sb queries tīhi in giving it.
9 M. i, 147.

[page 672]
672
XXII
BĀVīSATIMO PARICCHEDO
ÑĀṆADASSANA-VISUDDHI-NIDDESO
[Paṭhamamaggañāṇaṃ]
Ito paraṃ gotrabhūñāṇaṃ hoti. Taṃ maggassa āvajja-
naṭṭhāniyattā neva Paṭipadāñāṇavisuddhiṃ, na Ñāṇadassana-
visuddhiṃ bhajati. Antarā abbohārikam eva hoti; vipassanā-
sote patitattā pana vipassanā ti sankhaṃ gacchati. Sotā-
pattimaggo sakadāgāmimaggo anāgāmimaggo arahattamaggo
ti imesu pana catusu maggesu ñāṇaṃ Ñāṇadassanavisuddhi
nāma.
Tattha paṭhamamaggañāṇaṃ tāva sampādetukāmena añ-
ñaṃ kiñci kātabbaṃ nāma n'; atthi. Yaṃ hi anena kātab-
baṃ siyā, taṃ anulomāvasānaṃ vipassanaṃ uppādentena
katam eva. Evaṃ uppanna-anulomañāṇassa pan'; assa tehi
tīhi pi anulomañāṇehi attano balānurūpena thūla-thūle sacca-
paṭicchādaketamamhi antaradhāpite sabbasankhāragatesu cit-
taṃ na pakkhanadti, na santiṭṭhati, nādhimuccati, na sajjati,
na laggati, na bajjhati, padumapalāsato udakaṃ viya paṭi-
līyati, paṭikūṭati, paṭivaṭṭati, sabbaṃ nimittārammaṇam
pi sabbaṃ pavattārammaṇam pi paḷibodhato upaṭṭhāti.
Ath'; assa sabbasmiṃ nimittapavattārammaṇe paḷibodhato
upaṭṭhite anulomañāṇassa āsevanante animittaṃ appavattaṃ
visankhāraṃ nirodhaṃ Nibbānaṃ ārammaṇaṃ kurumānaṃ
puthujjanagottaṃ puthujjanasankhaṃ puthujjanabhūmiṃ
atikkamamānaṃ ariyagottaṃ ariyasankhaṃ ariyabhūmiṃ
okkamamānaṃ Nibbānārammaṇe paṭhamāvaṭṭana-paṭhamā-
bhoga-paṭhamāsamannāhārabhūtaṃ maggassa anantarasam-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 673]
Paṭhamamaggañāṇaṃ 673
anantar'-āsevana-upanissaya-n'; atthi-vigatavasena chahi
ākārehi paccayabhāvaṃ sādhayamānaṃ sikhāppattaṃ vipas-
sanāya muddhabhūtaṃ apunarāvaṭṭakaṃ uppajjati gotra-
bhūñāṇaṃ; yaṃ sandhāya vuttaṃ:-. Kathaṃ bahiddhā vuṭṭhā-
navivaṭṭane paññā gotrabhūñāṇaṃ ? Uppādaṃ abhibhuyyatī
ti gotrabhū. Pavattaṃ ...pe... upāyāsaṃ abhibhuyyatī
ti gotrabhū. . . . Bahiddhā sankhāranimittaṃ abhibhuyyatī
ti gotrabhū. Anuppādaṃ pakkhandatī ti gotrabhū. Appavat-
taṃ ...pe... anupāyāsaṃ nirodhaṃ Nibbānaṃ pakkhan-
datī ti gotrabhū. Uppādaṃ abhibhūyitvā anuppādaṃ pak-
khandatī ti gotrabhū ti1 sabbaṃ vitthāretabbaṃ.
Tatr'; āyaṃ ekāvajjanena ekavīthiyaṃ pavattamānānam
pi anulomagotrabhūnaṃ nānārammaṇe pavattanākāradīpikā
upamā:- Yathā hi mahāmātikaṃ langhitvā paratīre patiṭ-
ṭhātukāmo puriso vegena dhāvitvā mātikāya orimatīre ruk-
khasākhāya bandhitvā olambitaṃ rajjuṃ vā yaṭṭhiṃ vā
gahetvā ullanghitvā paratīraninna-poṇa-pabbhārakāyo hutvā,
paratīrassa uparibhāgaṃ patto, taṃ muñcitvā vedhamāno
paratīre patitvā saṇikaṃ patiṭṭhāti, evam ev'; āyaṃ yogāva-
caro vi bhava-yoni-gati-ṭhiti nivāsānaṃ paratīrabhūte Nib-
bāne patiṭṭhātukāmo udayabbayānupassanādinā vegena dhā-
vitvā attabhāvarukkhasākhāya bandhitvā olambitaṃ rūparaj-
juṃ vā vedanādisu aññataradaṇḍaṃ vā aniccan ti vā dukkhan
ti vā anattā ti vā anulomāvajjanena gahetvā, taṃ amuñ-
camāno va paṭhamena anulomacittena ullaghitvā, dutiyena
paratīraninnapoṇapabbhārakāyo viya Nibbānaninnapoṇapab-
bhāramānaso hutvā tatiyena paratīrassa uparibhāgaṃ patto
viya, idāni pattabbassa Nibbānassa āsanno hutvā tassa cit-
tassa nirodhena taṃ sankhārārammaṇaṃ muñcitvā gotra-
bhūcittena visankhāre paratīrabhūte Nibbāne patati. Ekā-
rammaṇe pana aladdhāsevanatāya vedhamāno so puriso viya
na tāva suppatiṭṭhito hoti, tato maggañāṇena patiṭṭhātī ti.
Tattha anulomaṃ saccapaticchādakaṃ kilesatamaṃ vino-
detuṃ sakkoti, na Nibbānamārammaṇaṃ kātuṃ. Gotra-
bhū Nibbānam eva ārammaṇaṃ kātuṃ sakkoti, na sacca-
paṭicchādakaṃ tamaṃ vinodetuṃ. Tatr'; āyam upamā:-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 66.

[page 674]
674 XXII. Ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
eko kira cakkhumā puriso: nakkhattayogaṃ jānissamī ti
rattibhāge nikkhamitvā candaṃ passituṃ uddhaṃ ullokesi.
Tassa valāhakehi paṭicchannattā cando na paññāyittha.
Ath'; eko vāto uṭṭhahitvā thūla-thūle valāhake viddhaṃsesi,1
aparo majjhime, aparo sukhume pi; tato so puriso vigatava-
lāhakenabhe candaṃ disvā nakkhattayogaṃ aññāsi.
Tattha tayo valāhakā viya saccapaticchādakathūlamajjhi-
masukhumaṃ kilesandhakāraṃ. Tayo vātā viya tīṇi anulo-
macittāni. Cakkhumā puriso viya gotrabhūñāṇaṃ. Cando
viya Nibbānaṃ. Ekakassa vātassa yathākkamena valāhaka-
viddhaṃsanaṃ viya ekekassa anulomacittassa saccapaṭicchā-
dakatamavinodanaṃ. Vigatavalāhake nabhe tassa puri-
sassa visuddhacandadassanaṃ viya vigate saccapaṭicchādake
tame gotrabhūñāṇassa visuddha-Nibbānadassanaṃ. Yath'
eva hi tayo vātā candapaṭicchādake valāhake yeva viddhaṃ-
setuṃ sakkonti, na candaṃ daṭṭhuṃ, evaṃ anulomāni
saccapaṭicchādakaṃ tamaṃ yeva vinodetuṃ sakkonti, na
Nibbānaṃ daṭṭhuṃ. Yathā so puriso candam eva daṭṭhuṃ
sakkoti, na valāhake viddhaṃsetuṃ, evaṃ gotrabhūñāṇaṃ
Nibbānam eva daṭṭhuṃ sakkoti, na kilesatamaṃ vinodetuṃ.
Ten'; eva c'; etaṃ maggassa āvajjanan ti vuccati; taṃ hi anā-
vajjanam pi samānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā: evaṃ nibbat-
tā hī ti maggassa saññaṃ datvā viya nirujjhati. Maggo pi
tena dinnasaññaṃ amuñcitvā va avīcisantativasena2 taṃ
ñāṇaṃ anubandhamāno anibbiddhapubbaṃ apadālitapub-
baṃ lobhakkhandhaṃ dosakkhandhaṃ mohakkhandhaṃ
nibbijjhamāno va padālayamāno nibbattati.
Tatr'; āyaṃ upamā:- eko kira issāso aṭṭha usabhamatte
padese phalakasataṃ ṭhapāpetvā vatthena mukhaṃ veṭhe-
tvā saraṃ sannayhitvā3 cakkayante aṭṭhāsi. Añño puriso
cakkayantaṃ āvijjhitvā, yadā issāsassa phalakaṃ abhimu-
khaṃ hoti, tadā tattha daṇḍakena saññaṃ deti. Issāso
daṇḍakasaññaṃ amuñcitvā va saraṃ khipitvā phalakasataṃ
nibbijjhati. Tattha daṇḍakasaññaṃ viya gotrabhu ñāṇaṃ.
Issāso viya maggañāṇaṃ. Issāsassa daṇḍakasaññaṃ
amuñcitvā va phalakasatanibbijjhanaṃ viya maggañāṇassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -seti.
2 Cf. above, p. 669.
3 Bhm sannahitvā.

[page 675]
Dutiya(magga)ñāṇaṃ 675
gotrabhūñāṇena dinnasaññaṃ amuñcitvā va Nibbānaṃ
ārammaṇaṃ katvā anibbiddhapubbānaṃ apadālitapubbānaṃ
lobhadosamohakkhandhānaṃ nibbijjhanapadālanaṃ.1 Na
kevalañ c'; esa maggo lobhakkhandhādīnam nibbijjhanam
eva karoti, api ca kho anamataggasaṃsāravaṭṭadukkhasamud-
daṃ soseti: sabba-apāyadvārāni pidahati; sattannaṃ ariya-
dhanānaṃ sammukhībhāvaṃ karoti; aṭṭhangikaṃ micchā-
maggaṃ pajahati; sabbaverabhayāni vūpasameti; Sammā-
sambuddhassa orasaputtabhāvaṃ upaneti; aññesañ ca aneka-
satānaṃ ānisaṃsānaṃ paṭilābhāya saṃvattatī ti. Evaṃ
anekānisaṃsadāyakena sotāpattimaggena sampayuttaṃ
ñāṇaṃ sotāpattimagge ñāṇan ti.
Paṭhamaggañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[Dutiya(magga)ñāṇaṃ]
Imassa pana ñāṇassa anantaraṃ tass'; eva vipākabhūtāni
dve, tīṇi vā phalacittāni uppajjanti. Anantaravipākattā yeva
hi lokuttarakusalānaṃ:-
samādhim ānantarikañ ñam āhū ti2
ca dandham ānantarikaṃ pāpuṇāti āsavānaṃ khāyāyā ti3 ca
ādivuttaṃ.
Keci pana ekaṃ dve, tīṇi, cattāri vā phalacittānī ti vadanti.
Taṃ na gahetabbaṃ; anulomassa hi āsevanante gotrabhū-
ñāṇaṃ uppajjati; tasmā sabban t'; imena paricchedena dvīhi
anulomacittehi bhavitabbaṃ; na hi ekaṃ āsevanapaccayaṃ
labhati. Satta cittaparamā ca ekā javanavīthi; tasmā
yassa dve anulomāni, tassa tatiyaṃ gotrabhū, catutthaṃ
maggacittaṃ, tīṇi phalacittāni honti. Yassa tīṇi anulomāni,
tassa catutthaṃ gotrabhū pañcamaṃ maggacittaṃ, dve
phalacittāni honti, tena vuttaṃ dve tīṇi vā phalacittāni
uppajjantī ti.
Keci pana yassa cattāri anulomāni, tassa pañcamaṃ gotra-
bhū, chaṭṭhaṃ maggacittaṃ ekaṃ phalacittan ti vadanti.
Taṃ pana yasmā catutthaṃ pañcamaṃ vā appeti, na tato
paraṃ āsannabhavangattā ti paṭikkhittaṃ, tasmā na sārato
paccetabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Repeated in Asl. 233 with slight variants.
2 Sn. ver. 226.
3 A. ii, 149.

[page 676]
676 XXII. Ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Ettāvatā ca pan'; esa sotāpanno nāma dutiyo ariyapuggalo
hoti. Bhusapamatto pi hutvā sattakkhattuṃ devesu ca
manussesu ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhass'; antassa
karaṇasamattho hoti. Phalapariyosāne pan'; assa cittaṃ
bhavangam otarati, tato bhavangaṃ upacchinditvā mag-
gapaccavekkhanatthāya uppajjati manodvārāvajjanaṃ;
tasmiṃ niruddhe paṭipāṭiyā satta maggapaccavekkhaṇa-
javanānī ti. Puna bhavangaṃ otaritvā ten'; eva nayena
phalādīnaṃ paccavekkhaṇatthāya āvajjanādīni uppajjanti,
yesaṃ uppattiyā esa maggaṃ paccavekkhati, phalaṃ
paccavekkhati, pahīnakilese paccavekkhati, avasiṭṭhakilese
paccavekkhati, Nibbānaṃ paccavekkhati. So hi: iminā
vat'; āhaṃ maggena āgato ti maggaṃ paccavekkhati, tato:
ayaṃ me ānisaṃso laddho ti phalaṃ paccavekkhati; tato:
ime nāma me kilesā pahīnā ti pahīnakilese paccavekkhati;
tato: ime nāma me kilesā avasiṭṭhā ti uparimaggattayavajjhe
kilese paccavekkhati; avasāne ca: ayaṃ me dhammo āram-
maṇato paṭividdho ti amataṃ Nibbānaṃ paccavekkhati.
Iti sotāpannassa ariyasāvakassa pañca paccavekkhaṇāni
honti. Yathā ca sotāpannassa, evaṃ sakadāgāmi-anāgā-
mīnam pi. Arahato pana avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇaṃ
nāma n'; atthī ti.
Evaṃ sabbāni pi ekūnavīsati paccavekkhaṇāni nāma,
ukkaṭṭhaparicchedo yeva c'; eso. Pahīnāvasiṭṭhakilesa-
paccavekkhaṇaṃ hi sekkhānam pi hoti vā, na vā. Tassa hi
paccavekkhaṇassa abhāven'; eva Mahānāmo Bhagavantaṃ
pucchi:- ko su nāma me dhammo ajjhattaṃ appahīno, yena
me ekadā lobhadhammā pi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhantī ti1 sab-
baṃ vitthārato veditabbaṃ.
Evaṃ paccavekkhitvā pana so sotāpanno ariyasāvako
tasmiṃ yeva vā āsane nisinno, aparena vā samayena kā-
marāgavyāpādanaṃ tanubhāvāya dutiyāya bhūmiyā pat-
tiyā yogaṃ karoti. So indriyabalabojjhangāni samodhāne-
tvā tad-eva rūpa-vedanā-saññā-sankhāra-viññāṇabhedaṃ
sankhāragataṃ aniccaṃ dukkham anattā ti ñāṇena parimad-
dati, parivatteti, vipassanā-vīthiṃ ogāhati. Tass'; evaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 91.

[page 677]
Tatiyamaggañāṇaṃ 677
paṭipannassa vuttanayen'; eva sankhārūpekkhāvasāne ekā-
vajjanena anulomagotrabhūñāṇesu uppannesu gotrabhū-
anantaraṃ sakadāgāmi-maggo uppajjati. Tena sampayut-
taṃ ñāṇaṃ sakadāgāmi-magge ñāṇan ti.
Dutiyañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.1
[Tatiyamaggañāṇaṃ]
Imassā pi ñāṇassa anantaraṃ vuttanayen'; eva phalacittā-
ni veditabbāni. Ettāvatā c'; esa sakadāgāmī nāma catuttho
ariyapuggalo hoti sakid-eva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhass'
antakaraṇasamattho; tato paraṃ paccavekkhaṇaṃ vuttana-
yam eva. Evaṃ paccavekkhitvā c'; eso sakadāgāmī ariya-
sāvako tasmiṃ yeva vā āsane nisinno, aparena vā samayena
kāmarāgavyāpādānaṃ anavasesappahānāya tatiyāya bhū-
miyā pattiyā yogaṃ karoti. So indriyabalabojjhangāni
samodhānetvā tad-eva sankhāragataṃ aniccaṃ dukkham
anattā ti ñāṇena parimaddati, parivatteti, vipassanā-vīthiṃ
ogāhati. Tass'; evaṃ paṭipannassa vuttanayen'; eva san-
khārūpekkhāvasāne ekāvajjanena anulomagotrabhūñāṇesu
uppannesu gotrabhū-anantaraṃ anāgāmimaggo uppajjati.
Tena sampayuttaṃ ñāṇaṃ anāgāmimagge ñāṇan ti.
Tatiyañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[Catutthamaggañāṇaṃ]
Imassā pi ñāṇassa anantaraṃ vuttanayen'; eva phalacittāni
veditabbāni. Ettāvatā c'; esa anāgāmī nāma chaṭṭho ariya-
puggalo hoti, opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo2
paṭisandhivasena imaṃ lokaṃ punānāgantā. Tato paraṃ
paccavekkhaṇaṃ vuttanayaṃ eva. Evaṃ paccavekkhitvā
va so anāgāmī ariyasāvako tasmiṃ yeva vā āsane nisinno, apa-
rena vā samayena, rūpārūparāga-māna-uddhacca-avijjānaṃ
anavasesappahānāya catutthāya bhūmiyā pattiyā yogaṃ
karoti. So indriyabalabojjhangāni samodhānetvā tad-eva
sankhāragataṃ aniccaṃ dukkham anattā ti ñāṇena parimad-

--------------------------------------------------------------------------
1 Only Sb. inserts (magga) after Dutiya.
2 Cf. A. iv, 12; v, 343.
II. 20

[page 678]
678 XXII. Ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
dati, parivatteti, vipassanā-vīthiṃ ogāhati. Tass'; evaṃ
paṭipannassa vuttanayen'; eva sankhārupekkhāvasāne ekā-
vajjanena anulomagotrabhūñāṇesu uppannesu gotrabhū-
anantaraṃ arahattamaggo uppajjati. Tena sampayuttaṃ
ñāṇaṃ arahattamagge ñāṇan ti.
Catutthañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.
[Phalacittāni: A. Sattatiṃsa bodhipakkhiyā dhammā]
Imassā pi ñāṇassa anantaraṃ vuttanayen'; eva phalacittāni
veditabbāni. Ettāvatā c'; esa arahā nāma aṭṭhamo ariya-
puggalo hoti: mahā khīṇāsavo antimadehadhārī ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammad-aññā
vimutto1 sadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyyo ti. Iti yan
taṃ vuttaṃ: sotāpattimaggo sakadāgāmimaggo anāgāmi-
maggo arahattamaggo ti imesu pana catusu maggesu ñāṇaṃ
Ñāṇadassanavisuddhi nāmā ti; taṃ imāni iminā anukkamena
pattabbāni cattāri ñāṇāni sandhāya vuttaṃ.
Idāni imissā yeva catuñāṇāya ñāṇadassanavisuddhiyā anu-
bhāvavijānanatthaṃ:-
Paripuṇṇabodhipakkhiyabhāvo vuṭṭhānabalasamāyogo,
ye yena pahātabbā dhammā tesaṃ pahānañ ca.
Kiccāni pariññādīni yāni vuttāni abhisamayakāle;
tāni ca yathāsabhāvena jānitabbāni sabbānī ti.
Tattha paripuṇṇabodhipakkhiyabhāvo ti bodhipakkhiyā-
naṃ paripuṇṇabhāvo. Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sam-
mappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañcabalāni,
satta bojjhangā, ariyo aṭṭhangiko maggo ti hi ime sattatiṃsa
dhammā bojjhanganaṭṭhena bodhī ti laddhanāmassa ariya-
maggassa pakkhe bhavattā bodhipakkhiyā nāma; pakkhe
bhavattā ti upakārabhāve ṭhitattā.
Tesu tesu2 ārammaṇesu okkanditvā3 pakkhanditvā upaṭ-
ṭhānato paṭṭhānaṃ. Sati yeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ.
Kāya-vedanā-citta-dhammesu pan'; assā asubha-dukkha-anic-
ca-anattākāraggahaṇavasena subha-sukha-nicca-attasaññā-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. vi, 12. s.v. Arahatta, formula C, which omits antima-
dehadhārī. Cf. S. i, 14; A. vi, 13. s.v. Arahatta formula C.
2 Bhm omit.
3 So all edns.

[page 679]
A. Sattatiṃsa bodhipakkhiyā dhammā 679
pahānakiccasādhanavasena ca pavattito catudhā bhedo hoti;
tasmā cattāro satipaṭṭhānā ti vuccanti.
Padahanti etenā ti padhānaṃ. Sobhaṇaṃ padhānaṃ
sammappadhānaṃ, sammā vā padahanti etenā ti sammappa-
dhānaṃ. Sobhaṇaṃ vā taṃ kilesavirūpatti-vidahanato pa-
dhānañ ca hitasukhanipphādakaṭṭhena seṭṭhabhāvāvahanato
padhānabhāvakāraṇato cā ti sammappadhānaṃ. Viriyass'
etaṃ adhivacanaṃ. Tayidaṃ uppannānuppannānaṃ akusa-
lānaṃ pahānānuppattikiccaṃ, anuppannuppānañ ca kusa-
lānaṃ uppatti-ṭhitikiccaṃ sādhayatī ti catubbidhaṃ hoti;
tasmā cattāro sammappadhānā ti vuccanti.
Pubbe vuttena1 ijjhanaṭṭhena iddhi. Tassā sampayuttāya
pubbangamaṭṭhena phalabhūtāya pubbabhāgakaranaṭṭhena
ca iddhiyā pādo ti iddhipādo. So chandādivasena catubbi-
dho hoti; tasmā cattāro iddhipādā ti vuccanti. Yath'; āha:-
cattāro iddhipādā: chandiddhipādo, cittiddhipādo, viriyiddhi-
pādo, vīmaṃsiddhipādo ti2 ime lokuttarā va; lokiyā pana:
chandañ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati
cittass'; ekaggataṃ: ayaṃ vuccati chandasamādhī ti3 ādiva-
canato chandādi adhipativasena paṭiladdhadhammā pi honti.
Assaddhiya-kosajja-pamāda-vikkhepa-sammohānaṃ abhibha-
vanato abhibhavanasankhātena adhipatiyaṭṭhena iddhiyaṃ.
Assaddhiyādīhi ca anabhibhavanīyato akampiyaṭṭhena balaṃ.
Tad-ubhayam pi saddhādivasena pañcavidhaṃ hoti; tasmā
pañciddhiyāni balānī ti vuccanti.
Bujjhanakasattassa pana angabhāvena sati-ādayo satta
bojjhangā. Niyyānikaṭṭhena ca sammādiṭṭhi-ādayo aṭṭha
maggangā honti; tena vuttaṃ:- satta bojjhangā ariyo aṭṭhan-
giko maggo ti4.
Iti ime sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā pubbabhāge
lokiyavipassanāya vattamānāya cuddasavidhena kāyaṃ pa-
riggaṇhato ca kāyānupassanā satipaṭṭhānaṃ; navavidhena
vedanaṃ pariggaṇhato ca vedanānupassanā satipaṭṭhānaṃ;
soḷasavidhena cittaṃ pariggaṇhato ca cittānupassanā sati-

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, Chapter XI., p. 378.
2 Vibh. 223 places viriyiddhipādo second.
3 Ibid. 216.
4 Cf. S. v, 82.

[page 680]
680 XXII. Ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
paṭṭhānaṃ; pañcavidhena dhamme pariggaṇhato ca dhammā-
nupassanā satipaṭṭhānaṃ.
Imasamiṃ attabhāve anuppannapubbaṃ parassa uppannaṃ
akusalaṃ disvā: yathā paṭipannass'; etaṃ uppannaṃ, na tathā
paṭipajjissāmi; evaṃ me etaṃ n'; uppajjissatī ti, tassa anuppā-
dāya vāyamanakāle paṭhamaṃ sammappadhānaṃ. Attano
samudācārappattaṃ akusalaṃ disvā tassa pahānāya vāya-
manakāle dutiyaṃ. Imasmiṃ bhāve anuppannapubbaṃ
jhānaṃ vā, vipassanaṃ vā uppādetuṃ vāyamantassa tati-
yaṃ. Uppannaṃ yathā na parihāyati, evaṃ punappuna
uppādentassa catutthaṃ sammappadhānaṃ.
Chandaṃ dhuraṃ katvā kusaluppādanakāle chandiddhi-
pādo ...pe... micchāvācāya viramaṇakāle sammāvācā
ti evaṃ nānācittesu labbhanti. Imesaṃ pana catunnaṃ
ñāṇānaṃ uppattikāle ekacitte labbhanti. Phalakkhaṇe ṭha-
petvā cattāro sammappadhāne avasesā tattiṃsa labbhahti.
Evam ekacitte labbhamānesu c'; etesu ekā va Nibbānārammaṇā
sati kāyādisu subhasaññādippahānakiccasādhanavasena cat-
tāro satipaṭṭhānā ti vuccati. Ekam eva ca viriyaṃ anuppan-
nānaṃ anuppādādi-kiccasādhanavasena cattāro sammappa-
dhānā ti vuccati. Sesesu pana hāpana-vaḍḍhanaṃ n'; atthi.
Api ca tesu:-
Nava ekavidhā eko dvedhā 'tha catu-pañcadhā,
aṭṭhadhā navadhā c'; eva iti chadhā bhavanti te.
Nava ekavidhā ti chando, cittaṃ, pīti, passaddhi, upekkhā,
sankappo, vācā, kammanto ājīvo ti imena va chandiddhipā-
dādivasena ekavidhā va honti, na aññaṃ koṭṭhāsaṃ bhajanti.
Eko dvedhā ti saddhā indriya-balavasena dvedhā ṭhitā.
Atha catu-pañcadhā ti ath'; añño eko catudhā, añño pañca-
dhā ṭhito ti attho. Tattha samādhi eko indriya-bala-bojjhan-
ga-maggangavasena catudhā ṭhito. Paññā tesañ catunnaṃ
iddhipādakoṭṭhāsassa ca vasena pañcadhā.
Aṭṭhadhā navadhā cevā ti aparo eko aṭṭhadhā, eko navadhā
ṭhito ti attho, catu-satipaṭṭhāna-iddhiya-bala-bijjhanga-
maggangavasena sati aṭṭhadhā ṭhitā. Catu-sammappadhā-
na-iddhipāda-indriya-bala-bojjhanga-magganagavasena vi-
riyaṃ navadhā ti.
Evaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------

[page 681]
B. Vuṭṭhānaṃ 681
Cuddas'; eva asambhinnā hont'; ete bodhipakkhiyā,
koṭṭhāsato sattavidhā sattatiṃsa pabhedato.
Sakiccanipphādanato, sarūpena ca vuttito,
sabbe va ariyamaggassa sambhave sambhavanti te ti
Evaṃ tāv'; ettha paripuṇṇabodhipakkhiyabhāvo jānitabbo.
[B. Vuṭṭhānaṃ]
Vuṭṭhānabalasamāyogo ti vuṭṭhānañ c'; eva balasamāyogo
ca. Lokiyavipassanā hi nimittārammaṇattā c'; eva pavatti-
kāraṇassa ca samudayassa asamucchindanato neva nimittā,
na pavattā vuṭṭhāti. Gotrabhūñāṇaṃ samudayassa asamuc-
chindanato na pavattā vuṭṭhāti; Nibbānārammaṇato pana
nimittā vuṭṭhātī ti ekato vuṭṭhānaṃ hoti. Ten'; āha:-
bahiddhā vuṭṭhānavivaṭṭane paññā gotrabhūñāṇan ti.1 Tathā
uppādā vivattitvā anuppādaṃ pakkhandatī ti gotrabhū, pa-
vattā vivattitvā ti2 sabbaṃ veditabbaṃ. Imāni cattāri pi
ñāṇāni animittārammaṇattā nimittato vuṭṭhahanti. Samu-
dayassa samucchindanato pavattā vuṭṭhahantī ti dubhato
vuṭṭhānāni honti. Tena vuttaṃ:- kathaṃ dubhato vuṭṭhāna-
vivaṭṭane paññā magge ñāṇaṃ? Sotāpattimaggakkhaṇe das-
sanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vuṭṭhāti, tad-anuvatta-
kakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi
vuṭṭhāti, tena vuccati: dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge
ñāṇan ti. Abhiniropan'; aṭṭhena sammāsankappo micchāsan-
kappā . . . pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya . . .
samuṭṭhān'; aṭṭena sammākammanto . . . vodān'; aṭṭhena sam-
mā-ājīvo, paggah'; aṭṭhena sammāvāyāmo, upaṭṭhān'; aṭṭhena
sammāsati . . . avikkhepan'; aṭṭhena sammāsamādhi micchā-
samādhito vuṭṭhāti, tad-anuvattakakilesehi ca khandhehi ca
vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti, tena vuccati:
dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇan ti.
Sakadāgāmimaggakkhaṇe dassan'; aṭṭhena sammādiṭṭhi . . .
avikkhepan'; aṭṭhena sammāsamādhi olārikā kāmarāgasaṃ-
yojanā paṭighasaṃyojanā, oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānu-
sayā vuṭṭhāti . . . anāgāmimaggakkhaṇe dassan'; aṭṭhena sam-
mādiṭṭhi . . . avikkhepan'; aṭṭhena sammāsamādhi aṇusaha-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs i, 66.
2 Ibid. p, 67.

[page 682]
682 XXII. Ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
gatā1 kāmarāgasaṃyojanā paṭighasaṃyojanā aṇusahagatā kā-
marāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti ...pe... arahatta-
maggakkhaṇe dassan'; aṭṭhena sammādiṭṭhi . . . avikkhepan'
aṭṭhena sammāsamādhi, rūparāgā arūparāgā mānā . . . ud-
dhaccā . . . avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānu-
sayā vuṭṭhāti, Tad-anuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭ-
ṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti, tena vuccati: dubhato
vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇan ti2.
Lokiyānañ ca aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ bhāvanākāle sam-
athabalaṃ adhikaṃ hoti; aniccānupassanādīnaṃ bhāvanā-
kāle vipassanābalaṃ. Ariyamaggakhaṇe pana yuganandhā
te dhammā pavattanti aññamaññaṃ anativattan'; aṭṭhena;
tasmā imesu catusu pi ñāṇesu ubhayabalasamāyogo hoti.
Yath'; āha:- uddhaccasahagatakilesehi ca khandhehi ca vuṭ-
ṭhahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro.
Avijjāsahagatakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhahato anupassan'
aṭṭhena vipassanā nirodhagocarā. Iti vuṭṭhān'; aṭṭhena samatha-
vipassanā ekarasā honti, ayuganandhā honti, aññamaññaṃ
nātivattantī ti, tena vuccati vuṭṭhān'; aṭṭhena samathavipassanaṃ
yuganandhaṃ bhāvetī ti3.
Evam ettha vuṭṭhānabalasamāyogo veditabbo.
[C. Pahānaṃ]
Ye yena pahātabbā dhammā tesaṃ pahānañ cā ti imesu pana
catusu ñāṇesu ye dhammā yena ñāṇena pahātabbā, tesaṃ
pahānañ ca jānitabbaṃ. Etāni hi yatāyogaṃ saṃyojana-
kilesa-micchatta-lokadhamma-macchariya-vipallāsa-gantha-
agati-āsava-ogha-yoga-nīvaraṇa-parāmāsa-upādāna-anusaya-
mala-akusalakammapatha-cittuppādasankhātānaṃ dhammā-
naṃ pahānakarāni.
Tattha saṃyojanānī ti khandhehi khandhānaṃ phalena
kammassa dukkhena vā sattānaṃ saṃyojakattā rūparāgā-
dayo dasa dhammā vuccanti. Yāvaṃ hi te, tāva etesaṃ
anuparamo ti. Tatrā pi: rūparāgo, anurūparāgo, māno,
uddhaccaṃ avijjā ti ime pañca uddhaṃ nibbattanakakkhan-
dhādisaṃyojakattā uddhambhāgiyasaṃyojanāni nāma. Sak-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh anu--.
2 Pṭs. i, 69 f.
3 Ibid. ii, 98.

[page 683]
C. Pahānaṃ 683
kāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmarāgo, paṭi-
gho ti ime pañca adhonibbattakakhandhādisaṃ yojakattā
adhobhāgiyasaṃyojanāni nāma.
Kilesā ti sayaṃ sankiliṭṭhattā sampayuttadhammānañ ca
sankilesikattā lobho, doso, moho, māno, diṭṭhi, vicikicchā,
thīnaṃ, uddhaccaṃ, ahitikaṃ, anottappan ti ime dasa
dhammā.
Micchattā ti micchā pavattanato micchādiṭṭhi, micchāsan-
kappo, micchāvācā, micchākammanto, micchā-ājīvo, micchā-
vāyāmo, micchāsati, micchāsamādhī ti ime aṭṭha dhammā.
Micchāviratti-micchāñāṇehi vā saddhiṃ dasa.
Lokadhammā ti lokappavattiyā sati anuparamadhammattā1
lābho, alābho, yaso, ayaso,2 sukhaṃ, dukkhaṃ, nindā, pasaṃsā
ti ime aṭṭha. Idha pana kāraṇūpacārena3 lābhādi-vatthu-
kassa anunayassa alābhādi-vatthukassa paṭighassa c'; etaṃ
lokadhammagahaṇena gahaṇaṃ katan ti veditabbaṃ.
Macchariyānī ti āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ,
lābhamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ, vaṇṇamacchari-
yan ti imāsu āvāsādisu aññesam sādhāraṇabhāvaṃ asahaṇā-
kārena pavattāni pañca macchariyāni.
Vipallāsā ti anicca-dukkha-anatta-asubhesu yeva vatthusu
niccaṃ sukhaṃ attā subhan ti evaṃ pavatto saññāvipallāso,
cittavipallāso, diṭṭhivipallāso ti ime tayo.
Ganthā ti nāma kāyassa ceva rūpakāyassa ca ganthanato
abhijjhādayo cattāro. Tathā hi te abhijjhā-kāyagantho,
vyāpādo-kāyagantho, sīlabbataparāmāso-kāyagantho, idaṃ-
saccābhiniveso-kāyagantho icc'; eva vuttā.
Agatī ti chanda-dosa-moha-bhayehi akattabbakaraṇassa
kattabbākaraṇassa ca adhivacanaṃ. Taṃ hi ariyehi agan-
tabbattā agatī ti vuccati.
Āsavā ti ārammaṇavasena āgotrabhūto ābhavaggato ca
savanā-asaṃvutehi vā dvārehi ghaṭachiddehi, udakaṃ viya
savanato niccapaggharaṇ'; aṭṭhena, saṃsāradukkhassa vā
savanato kāmarāgabhavarāgamicchādiṭṭhi-āvijjānam etaṃ
adhivacanaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm -dhammakattā.
2 Sbh ayaso, yaso.
3 Sh -opacārena.

[page 684]
684 XXII. Ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Bhavasāgare ākaḍḍhaṇ'; aṭṭhena duruttaraṇ'; aṭṭhena ca
oghā ti pi.
Ārammaṇaviyogassa ceva dukkhaviyogassa ca appadānato
yogā ti pi tesaṃ yeva adhivacanaṃ.
Nīvaraṇānī ti cittassa āvaraṇa-nīvaraṇa-paṭicchādan'; aṭ-
ṭhena kāmacchandādayo pañca.
Parāmāso ti tassa tassa dhammassa sabhāvaṃ atikkamma
parato abhūtasabhāvaṃ āmasanākārena pavattanato mic-
chādiṭṭhiyā etaṃ adhivacanaṃ.
Upādānānī ti sabbākārena Paṭiccasamuppādaniddese vut-
tāni1 kāmupādānādīni cattāri.
Anusayā ti thāmagat'; aṭṭhena kāmarāgānusayo, paṭigha-
māna-diṭṭhi-vicikicchā-bhavarāga-avijjānusayo ti evaṃ vuttā
kāmarāgādayo satta. Te hi thāmagatattā punappuna kāma-
rāgādīni uppattihetubhāvena anusenti yevā ti anusayā.
Malā ti telañjanakalalaṃ viya sayañ ca asuddhattā aññe-
sañ ca asuddhabhāvakaraṇato lobha-dosa-mohā tayo.
Akusalakammapathā ti akusalakammabhāvena ceva dug-
gatīnañ ca pathabhāvena pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu
micchācāro, musāvādo, pisuṇavācā, pharusavācā, samphap-
palāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhī ti ime dasa.
Akusalacittuppādā ti lobhamūlā aṭṭha, dosamūlā dve, mo-
hamūlā dve ti ime dvādasa. Iti etesaṃ saṃyojanādīnaṃ
dhammānaṃ etāni yathāyogaṃ pahānakarāni. Kathaṃ ?
Saṃyojanesu tāva sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparā-
māso, apāyagamanīyā ca kāmarāga-paṭighā ti ete pañca
dhammā paṭhamañāṇavajjhā. Sesā kāmarāgapaṭighā
oḷārikā dutiyañāṇavajjhā; sukhumā tatiyañāṇavajjhā.
Rūparāgādayo pañca pi catutthañāṇavajjhā eva. Parato pi
ca yattha yattha eva-saddena niyamaṃ na karissāma.
Tattha yaṃ yaṃ upari ñāṇavajjho ti vakkhāma, so so puri-
mañāṇehi hatāpāyagamanīyādibhāvo va hutvā upari ñāṇa-
vajjho hotī ti veditabbo. Kilesesu diṭṭhi vicikicchā paṭha-
mañāṇavajjhā; doso tatiyañāṇavajjho; lobha-moha-māna-
thīna-uddhacca-ahirika-anottappāni catutthañāṇavajjhāni.
Micchattesu micchādiṭṭhi-musāvādo micchakammanto micchā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Chapter XVII., p. 571 f.

[page 685]
C. Pahānaṃ 685
ājīvo ti ime paṭhamañāṇavajjhā; micchāsankappo pisuṇavācā
pharusavācā ti ime tatiyañāṇavajjhā. Cetanā yeva c'; ettha
vācā ti veditabbā. Samphappalāpa-micchāvāyāma-sati-sam-
ādhi-vimuttiñāṇāni catutthañāṇavajjhāni. Lokadhammesu
paṭigho tatiyañāṇavajjho. Anunayo catutthañāṇavajjho.
Yase ca pasaṃsāya ca anunayo catutthañāṇavajjho ti eke,
macchariyāni paṭhamañāṇavajjhān eva. Vipallāsesu anicce
niccaṃ anattani attā ti ca saññācittadiṭṭhivipallāsā. Dukkhe
sukhaṃ asubhe subhan ti diṭṭhivipallāso cā ti ime paṭhama-
ñāṇavajjhā. Asubhe subhan ti saññācittavipallāsā tatiya-
ñāṇavajjhā. Dukkhe sukhan ti saññācittavipallāsā catuttha-
ñāṇavajjhā. Ganthesu sīlabbataparāmāsa-idaṃ-saccābhini-
vesakāyaganthā paṭhamañāṇavajjhā. Vyāpādakāyagantho
tatiyañāṇavajjho, itaro catutthañāṇavajjho, agati paṭhama-
ñāṇavajjhā va. Āsavesu diṭṭhāsavo paṭhamañāṇavajjho,
kāmāsavo tatiyañāṇavajjho; itare dve catutthañāṇavajjhā.
Ogha-yogesu pi es'; eva nayo. Nīvaraṇesu vicikicchānīva-
raṇaṃ paṭhamañāṇavajjhaṃ; kāmacchando vyāpādo kuk-
kuccan ti tīṇi tatiyañāṇavajjhāni; thīnamiddha-uddhaccāni
catutthañāṇavajjhāni. Parāmāso paṭhamañāṇavajjho va.
Upādānesu sabbesam pi lokiyadhammānaṃ vatthukāmava-
sena kāmā ti āgatattā rūpārūparāgo pi kāmūpādāne patati,
tasmā taṃ catutthañāṇavajjhaṃ; sesāni paṭhamañāṇavaj-
jhāni. Anusayesu diṭṭhi-vicikicchānusayā paṭhamañāṇavaj-
jhā va kāmarāgapaṭighānusayā tatiyañāṇavajjhā. Māna-
bhavarāgāvijjānusayā catutthañāṇavajjhā. Malesu dosama-
laṃ tatiyañāṇavajjhaṃ, itarāni catutthañāṇavajjhāni. Aku-
salakammapathesu pāṇātipāto adinnādānaṃ micchācāro mu-
sāvādo micchādiṭṭhī ti ime paṭhamañāṇavajjhā. Pisuṇa-
vācā pharusavācā vyāpādo ti tayo tatiyañāṇavajjhā, sam-
phappalāpābhijjhā catutthañāṇavajjhā. Akusalacittuppā-
desu cattāro diṭṭhisampayuttā, vicikicchāsampayutto cā ti
pañca paṭhamañāṇavajjhā vā. Dve paṭighasampayuttā ta-
tiyañāṇavajjhā; sesā catutthañāṇavajjhā ti. Yañ ca yena
vajjhaṃ, taṃ tena pahātabbaṃ nāma; tena vuttaṃ: iti ete-
saṃ saṃyojanādīnaṃ dhammānaṃ etāni yathāyogaṃ pahā-
nakarānī ti.
Kiṃ pan'; etāni ete dhamme atītānāgate pajahanti, udāhu

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 686]
686 XXII. Ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
paccuppanne ti? Kiṃ pan'; ettha yadi tāva atītānāgate,
aphalo vāyāmo āpajjati. Kasmā? Pahātabbānaṃ n'; atthi-
tāya; atha paccuppanne, tathā pi aphalo vāyāmena saddhiṃ
pahātabbānaṃ atthitāya, sankilesikā ca maggabhāvanā
āpajjati; vippayuttatā vā kilesānaṃ, na ca paccuppannakileso
cittavippayutto nāma atthī ti n'; āyaṃ āveṇikā codanā.
Pāḷiyaṃ yeva hi:- yvāyaṃ kilese pajahati, atīte kilese pajahati,
anāgate kilese pajahati, paccuppanne kilese pajahatī ti1 vatvā
puna:- hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ khepeti,
niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthangataṃ atthanga-
meti. Atītaṃ yaṃ n'; atthi, taṃ pajahatī ti ca vatvā: na atīte
kilese pajahatī ti1 paṭikkhittaṃ. Tathā hañci anāgate kilese
pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ pajahati, anup-
pannaṃ pajahati, apātubhūtaṃ pajahati. Anāgataṃ yaṃ
n'; atthi, taṃ pajahatī ti1 ca vatvā: na anāgate kilese pajahatī
ti paṭikkhittaṃ. Tathā hañci paccuppanne kilese pajahati
tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ . . . mūḷho mohaṃ
. . . vinibaddho mānaṃ . . . parāmaṭṭho diṭṭhiṃ, vikkhepagato
uddhaccaṃ . . . aniṭṭhanagato vicikicchaṃ . . . thāmagato anu-
sayaṃ pajahati. Kaṇhasukkā dhammā yuganandhā vattanti.
Sankilesikā maggabhāvanā hotī ti2 ca vatvā:- na atīte kilese
pajahati, na anāgate, na paccuppanne kilese pajahatī ti sabbaṃ
paṭikkhipitvā: tena hi n'; atthi maggabhāvanā, n'; atthi phala-
sacchikiriyā, n'; atthi kilesappahānaṃ, n'; atthi dhammābhisa-
mayo ti pañhāpariyosānena hi: atthi maggabhāvanā ...pe
. . . dhammābhisamayo ti paṭijānitvā: yathā kathaṃ viyā ti?
vutte, idaṃ vuttaṃ:- seyyathāpi taruṇo rukkho ajātaphalo.
Tam enaṃ puriso mūlaṃ chindeyya; ye tassa rukkhassa ajāta-
phalā, te ajātā yeva na jāyanti, anibbattā yeva na nibbattanti,
anuppannā yeva na uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubha-
vanti. Evam eva uppādo hetu uppādo paccayo kilesānaṃ
nibbattiyā, uppāde ādīnavaṃ disvā anuppāde cittaṃ pakkhan-
dati. Anuppāde cittaṃ pakkhandatā ye uppādapaccayā kilesā
nibbatteyyaṃ te ajātā yeva na jāyanti ...pe... apātubhūtā
yeva na pātubhavanti. Evaṃ hetunirodhā dukkhanirodho

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 217. PṬṢ. ed.: Svāyaṃ.
2 Ibid. 217 f. PṬṢ. ed.: pavattanti.

[page 687]
C. Pahānaṃ 687
Pavattaṃ hetu . . . nimittaṃ hetu . . . āyūhanā hetu . . .
pe... anāyūhane cittaṃ pakkhandattā ye āyūhanapaccayā
kilesā nibbatteyyuṃ, te ajātā ...pe... apātubhūtā yeva
na pātubhavanti. Evaṃ hetunirodhā phalanirodho. Evaṃ
atthi maggabhāvanā, atthi phalasacchikiriyā, atthi kilesappa-
hānaṃ, atthi dhammābhisamayo ti1.
Etena kiṃ dīpitaṃ hoti? Bhūmiladdhānaṃ kilesānam
pahānaṃ dīpitaṃ hoti. Bhūmiladdhā pana kiṃ atītānāgatā,
udāhu paccuppannā ti? Bhūmiladdhuppannā yeva nāma
te, uppannaṃ hi vattamāna-bhūtāpagat'; -okāsakata-bhūmilad-
dhavasena anekappabhedaṃ. Tattha sabbam pi uppāda-
jarābhangasamangīsankhātam vattamānuppannaṃ nāma.
Ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhaṃ anubhūtāpagata-
sankhātaṃ kusalākusalaṃ uppādādittayaṃ anuppatvā nirud-
dhaṃ hutvā pagatasankhataṃ sesasankhatañ ca bhūtāpaga-
tuppannaṃ nāma. Yāni 'ssa tāni pubbekatāni kammānī ti
evam ādinā nayena vuttaṃ kammaṃ atītam pi samānaṃ
aññaṃ vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākass'; okāsaṃ katvā
ṭhitatoā, tathā katokāsañ ca vipākaṃ anuppannam pi samā-
naṃ evaṃ kate okāse ekantena uppajjanato okāsakatuppan-
naṃ nāma. Tāsu tāsu bhūmīsu asamūhataṃ akusalaṃ bhū-
miladdhuppannaṃ nāma. Ettha ca bhūmiyā bhūmilad-
dhassa ca nānattaṃ veditabbaṃ. Bhūmī ti hi vipassanāya
ārammaṇabhūtā tebhūmakā pañcakkhandhā. Bhūmilad-
dhaṃ nāma tesu khandhesu uppattārahaṃ kilesajātaṃ, tena
hi sā bhūmi laddhā nāma hotī ti tasmā bhūmiladdhan ti
vuccati. Sā ca kho na ārammaṇavasena; arammaṇavasena
hi sabbe pi atītānāgate pariññāte pi ca khīṇāsavānaṃ khan-
dhe ārabbha kilesā uppajjanti, Mahākaccāna-Uppalavaṇṇādī-
naṃ khandhe ārabbha Soreyyaseṭṭhi2-Nandamāṇavakādīnaṃ3
viya. Yadi ca taṃ bhūmiladdhaṃ nāma siyā, tassa appa-
heyyato na koci bhavamūlaṃ pajaheyya, vatthuvasena pana
bhūmiladdhaṃ veditabbaṃ. Yattha yattha hi vipassanāya
apariññātā khandhā uppajjanti, tattha tattha uppādato pa-
bhuti tesu vaṭṭamūlaṃ kilesajātaṃ anuseti, taṃ appahīn'
aṭṭhena bhūmiladdhan ti veditabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 P s. ii, 218.
2 Dhp. A. i, 325 f.
3 Ibid. ii, 49 (sicl.).

[page 688]
688 XXII. Ñaṇadassana-visuddhi-niddeso
Tattha ca yassa yesu khandhesu appahīn'; aṭṭhena anusayitā
kilesā, tassa te eva khandhā tesaṃ kilesānaṃ vatthu na
aññesaṃ santakā khandhā. Atītakkhandhesu ca appahīnā-
nusayitānaṃ kilesānaṃ atītakkhandhā va vatthu, na itare
esa nayo anāgatādisu. Tathā kāmāvacarakkhandhesu appa-
hīnānusayitānaṃ kilesānaṃ kāmāvacarakkhandhā va vatthu,
na itare. Esa nayo rūpārūpāvacaresu. Sotāpannādisu pana
yassa yassa ariyapuggalassa khandhesu taṃ taṃ vaṭṭamū-
laṃ kilesajātaṃ, tena tena maggena pahīnaṃ, tassa tassa
te khandhā pahīnānaṃ tesaṃ tesaṃ vaṭṭamūlakilesānaṃ
avatthuto bhūmī ti sankhaṃ na labhanti. Puthujjanassa
sabbaso vaṭṭamūlakilesānaṃ appahīnattā yaṃ kiñci karīya-
mānaṃ kammaṃ kusalaṃ akusalaṃ vā hoti. Icc'; assa
kammakilesapaccayā vaṭṭaṃ vaṭṭati. Tass'; etaṃ vaṭṭamū-
laṃ rūpakkhandhe yeva, na vedanākkhandhādisu, viññāṇak-
khandhe yeva vā, na rūpakkhandhādisū ti na vattabbaṃ.
Kasmā.? Avisesena pañcasu pi khandhesu anusayitattā.
Kathaṃ ? Pathavīrasādi viya rukkhe. Yathā hi mahā-
rukkhe pathavītalaṃ adhiṭṭhāya pathavīrasañ ca āporasañ ca
nissāya tappaccayā mūla-khandha-sākha-pasākha-pallava-pa-
lāsa-puppha-phalehi vaḍḍhitvā nabhaṃ pūretvā yāva kappā-
vasānā bījaparamparāya rukkhapaveṇiṃ santāyamāne1 ṭhite
taṃ pathavīrasādi mūle yeva, na khandhādisu ...pe...
phale yeva vā, na mūlādisū ti na vattabbaṃ. Kasmā?
Avisesena sabbesu mūlādisu anugatattā ti. Yathā pana tass'
eva rukkhassa pupphaphalādisu nibbinno2 koci puriso catusu
disāsu maṇḍūkakaṇṭakaṃ nāma visakaṇṭakaṃ ākoteyya,
atha so rukkho tena visasamphassena phuṭṭho pathavīrasa-
āporasānaṃ pariyādiṇṇattā appasavanadhammataṃ āgam-
ma puna santānaṃ nibbattetuṃ na sakkuṇeyya, evam eva
khandhappavattiyaṃ nibbinno kulaputto tassa purisassa
catusu disāsu rukkhe visayojanaṃ viya attano santāne catu-
maggabhāvanaṃ ārabhati. Ath'; assa so khandhasantāno
tena catumaggavisasamphassena sabbaso vaṭṭamūlakakile-
sānaṃ pariyādiṇṇattā kiriyabhāvamattaṃ upagatakāyakam-
mādi-sabbakammappabhedo hutvā āyatiṃ punabbhavāna-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bhm sandhāyamāne.
2 Bhm nibbiṇṇo.

[page 689]
D. Kiccāni 689
bhinibbattanadhammataṃ āgamma bhavantarasantānaṃ nib-
battetuṃ na sakkoti. Kevalaṃ carimaviññāṇanirodhena,
nirindhano viya jātavedo, anupādāno parinibbāyati. Evaṃ
bhūmiladdhassa ca nānattaṃ veditabbaṃ. Api ca aparam
pi samudācāra-ārammaṇādhiggahita-avikkhambhita-asamū-
hatavasena catubbidhaṃ uppannaṃ. Tattha vattamānup-
pannam eva samudācāruppannaṃ. Cakkhādīnaṃ pana āpā-
thagate ārammaṇe pubbabhāge anuppajjamānam pi kilesa-
jātaṃ ārammaṇassa adhiggahitattā eva aparabhāge ekantena
uppattito ārammaṇādhiggahituppannan ti vuccati, Kal-
yāṇagāme piṇḍāyacarato Mahātissattherassa visabhāgarūpa-
dassanena uppannakilesajātaṃ viya. Samathavipassanānaṃ
aññataravasena avikkhambhitaṃ kilesajātaṃ cittasantatiṃ
anārūḷham pi uppattinivārakassa hetuno abhāvā avikkham-
bhituppannaṃ nāma. Samathavipassanāvasena pana vik-
khambhitam pi ariyamaggena asamūhatattā uppattidhamma-
taṃ anatītatāya asamūhatuppannan ti vuccati. Ākāsena
gacchantassa aṭṭha-samāpatti-lābhino therassa kusumitaruk-
khe upavane pupphāni uccinantassa madhurena sarenagāyato
mātugāmassa gītasavanena uppannakilesajātaṃ viya. Tivi-
dham pi c'; etaṃ ārammaṇādhiggahitā vikkhambhita-asamū-
hatuppannaṃ bhūmiladdhen'; eva sangahaṃ gacchatī ti vedi-
tabbaṃ. Icc'; etasmiṃ vuttappabhede uppanne yad etaṃ vat-
tamāna-bhūtāpagat'-okāsakata-samudācārasankhātaṃ catub-
bidhaṃ uppannaṃ; taṃ amaggavajjhattā kenaci pi ñāṇena
pahātabbaṃ na hoti. Yaṃ pan'; etaṃ bhūmiladdhāramma-
ṇādhiggahita-avikkhambhita-asamūhatasankhātaṃ uppan-
nam, tassa taṃ taṃ uppannabhāvaṃ vināsayamānaṃ yasmā
taṃ taṃ lokiya-lokuttarañāṇaṃ uppajjati, tasmā taṃ sab-
bam pi pahātabbaṃ hotī ti. Evam ettha ye yena pahātabbā
dhammā, tesaṃ pahānañ ca jānitabbaṃ.
[D. Kiccāni]
Kiccāni pariññādīni yāni vuttāni abhisamayakāle
tāni ca yathāsabhāvena jānitabbāni sabbānī ti
saccābhisamayakālasmiṃ hi etesu catusu ñāṇesu ekekassa
ekakkhaṇe pariññā pahānaṃ sacchikiriyā bhāvanā ti etāni pa-
riññādīni cattāri cattāri kiccāni vuttāni, tāni yathāsabhāvena

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 690]
690 XXII. Ñaṇadassana-visuddhi-niddeso
jānitabbāni. Vuttaṃ h'; etaṃ Porāṇehi:- yathā padīpo
apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇena cattāri kiccāni karoti:-
vaṭṭim jhāpeti, andakāraṃ vidhamati, ālokaṃ parividaṃ-
seti, sinehaṃ pariyādiyati -evam eva maggañāṇaṃ apubbam
acarimaṃ ekakkhaṇena cattāri saccāni abhisameti, dukkhaṃ
pariññābhisamayena abhisameti, samudayaṃ pahānābhisam-
ayena abhisameti, maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisam-
eti, nirodhaṃ sacchikiriyābhisamayena abhisameti. Kiṃ
vuttaṃ hoti? Nirodhaṃ ārammaṇaṃ karityā cattāri pi
saccāni pāpuṇāti passati paṭivijjhatī ti. Vuttam pi c'; etaṃ:-
yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati, dukkhasamudayam pi so passati,
dukkhanirodham pi passati, dukkhanirodhagāminī paṭipadam
pi passatī ti1 sabbaṃ veditabbaṃ. Aparam pi vuttaṃ:-
maggasamangissa ñāṇaṃ, dukkhe p'; etaṃ ñāṇaṃ, dukkhasamu-
daye p'; etaṃ ñāṇaṃ, dukkhanirodhe p'; etaṃ ñāṇaṃ, dukkha-
nirodhagāminiyā paṭipadāya p'; etaṃ ñāṇan ti.2 Tassa yathā
padīpo vaṭṭiṃ jhāpeti, evaṃ maggañāṇaṃ dukkhaṃ parijā-
nāti. Yathā andhakāraṃ vidhameti, evaṃ samudayaṃ
pajahati. Yathā ālokaṃ parividaṃseti, evaṃ sahajātādi
paccayatāya sammāsankappādi dhammasankhātaṃ mag-
gaṃ bhāveti. Yathā sinehaṃ pariyādiyati, evaṃ kilesa-
pariyādānaṃ, nirodhaṃ sacchikarotī ti evaṃ upamāsaṃsan-
danaṃ veditabbaṃ.
Aparo nayo:- yathā suriyo udayanto apubbaṃ acarimaṃ
saha pātubhāvā3 cattāri kiccāni karoti:- rūpagatāni obhāseti,
andhakāraṃ vidhamati, ālokaṃ dasseti, sītaṃ paṭippassam-
bheti -evam eva maggañāṇaṃ ...pe... nirodhaṃ sacchi-
kiriyābhisamayena abhisameti. Idhā pi yathā suriyo rūpa-
gatāni obhāseti, evaṃ maggañāṇaṃ dukkhaṃ parijānāti;
yathā andhakāraṃ vidhamati, evam samudayam pajahati;
yathā ālokaṃ dasseti, evaṃ sahajātāni paccayatāya maggaṃ
bhāveti; yathā sītaṃ paṭippassambheti, evaṃ kilesapaṭip-
passaddhiṃ nirodhaṃ sacchikarotī ti evaṃ upamāsaṃsanda-
naṃ veditabbaṃ.
Aparo nayo: yathā nāvā apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇe
cattāri kiccāni karoti:- orimatīraṃ pajahati, sotaṃ chindati,

--------------------------------------------------------------------------
1 S. v, 437.
2 Pṭs i, 119.
3 Bhm sayaṃ pātu-.

[page 691]
D. Kiccāni 691
bhaṇḍaṃ vahati, pārimaṃ tīraṃ appeti, evam eva maggañā-
ṇaṃ ...pe... nirodhaṃ sacchikiriyā-abhisamayena abhi-
sameti; etthā pi yathā nāvā orimatīraṃ pajahati, evaṃ mag-
gañāṇaṃ dukkhaṃ parijānāti; yathā sotaṃ chindati, evaṃ
samudayaṃ pajahati; yathā bhaṇḍaṃ vahati, evaṃ sahajā-
tādi-paccayatāya maggaṃ bhāveti; yathā pārimaṃ tīraṃ
appeti, evaṃ pārimatīrabhūtaṃ nirodhaṃ sacchikarotī ti
evaṃ upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ.
Evaṃ saccābhisamayakālasmiṃ ekakkhaṇe catunnaṃ kic-
cānaṃ vasena pavattañāṇassa pan'; assa soḷasah'; ākārehi tath'
aṭṭhena cattāri kiccāni ekapaṭividhāni honti. Yath'; āha:-
kathaṃ tath'; aṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni? Soḷasah'
ākārehi tath'; aṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni:- duk-
khassa pīlanaṭṭho, sankhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho,
tath'; aṭṭho; samudayassa āyūhanaṭṭho, nidānaṭṭho, saṃyogaṭṭho,
paḷibodhaṭṭho, tath'; aṭṭho; nirodhassa nissaraṇaṭṭho, vivekaṭṭho,
asankhataṭṭho, amataṭṭho, tath'; aṭṭho; maggassa niyyānaṭṭho,
hetuṭṭho, dassanaṭṭho, adhipateyyaṭṭho, tath'; aṭṭho, Imehi
soḷasah'; ākārehi tath'; aṭṭhena cattāri saccāni ekasangahitāni.
Yaṃ ekasangahitaṃ, taṃ ekattaṃ; yaṃ ekattaṃ taṃ ekena
ñāṇena paṭivijjhatī ti cattāri saccāni ekapaṭivedhānī ti1.
Tattha siyā:- yadā dukkhādīnaṃ aññe pi rogagaṇḍādayo
atthā atthi, atha kasmā cattāro yeva vuttā ti. Ettha va-
dāma:- aññasaccadassanavasena āvibhāvato.
Tattha: katamaṃ dukkhe ñāṇaṃ? Dukkhaṃ ārabbha yā
uppajjati paññā pajānāti2 ādinā hi nayena ekekasaccāramma-
ṇavasenā pi saccañāṇaṃ vuttaṃ. Yo, bhikkhave, dukkhaṃ
passati samudayam pi so passatī ti3 ādinā nayena ekaṃ saccaṃ
ārammaṇaṃ katvā sesesu pi kiccanipphattivasenā pi vuttaṃ.
Tattha yadā ekekaṃ saccaṃ ārammaṇaṃ karoti, tadā sam-
udayadassanena tāva sabhāvato pīḷanalakkhaṇassa pi duk-
khassa yasmā taṃ āyūhanalakkhaṇena samudayena āyūhi-
taṃ sankhataṃ rāsikataṃ, tasm'; āssa so sankhataṭṭho āvi-
bhavati. Yasmā pana maggo kilesasantāpahāro susītalo,

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. ii, 107. PṬṢ. ed. reads . . . taṃ ekattaṃ; ekattaṃ ekena ñāṇeva . . . Sh: taṃ ekattaṃ; ekena ñāṇena . . .
2 Ibid. i, 119.
3 S. v, 437.

[page 692]
692 XXII. Ñaṇadassana-visuddhi-niddeso
tasm'; āssa maggassa dassanena santāpaṭṭho āvibhavati, āya-
smato Nandassa accharādassanena sundariyā anabhirūpa-
bhāvo viya.1 Avipariṇāmadhammassa pana nirodhassa das-
sanenassa viparināmaṭṭho āvibhavatī ti vattabbam ev'; ettha
n'; atthi. Tathā sabhāvato āyūhanalakkhaṇassā pi samu-
dayassa dukkhadassanena nidānāṭṭho āvībhavati, asappāya-
bhojanato uppannavyādhidassanena bhojanassa vyādhini-
dānabhāvo viya. Visaṃyogabhūtassa nirodhassa dassanena
saṃyogaṭṭho, niyyānabhūtassa ca maggassa dassanena paḷi-
bodhaṭṭho ti. Tathā nissaraṇalakkhaṇassā pi nirodhassa
avivekabhūtassa samudayassa dassanena vivekaṭṭho āvi-
bhavati. Maggadassanena asankhataṭṭho; iminā hi anama-
taggasaṃsāre maggo na diṭṭhapubbo, so pi ca sappaccayattā
sankhato yevā ti appaccayadhammassa asankhatabhāvo ati-
viya pākaṭo hoti. Dukkhadassanena pan'; assa amataṭṭho
āvibhavati, dukkhaṃ hi visaṃ, amataṃ Nibbānan ti. Tathā
niyyānalakkhaṇassā pi maggassa samudayadassanena: n'
āyaṃ hetu. Nibbānassa pattiyā ayaṃ hetū ti hetuṭṭho āvi-
bhavati. Nirodhadassanena dassanaṭṭho, paramasukhumāni
rūpāni passato; vippasannaṃ vata me cakkhun ti cakkhussa
vippasannabhāvo viya. Dukkhadassanena adhipateyyaṭ-
ṭho, anekarogāturakapaṇajanadassanena issarajanassa uḷāra-
bhāvo viyā ti evam ettha salakkhaṇavasena ekekassa añña-
saccadassanavasena ca itaresaṃ tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ āvibhāvato
ekekassa cattāro cattāro atthā vuttā. Maggakkhaṇe pana
sabbe c'; ete atthā eken'; eva dukkhādisu catukiccena ñāṇena
paṭivedhaṃ gacchantī ti. Ye pana nānābhisamayaṃ icchanti,
tesaṃ uttaraṃ Abhidhamme Kathāvatthusmiṃ2 vuttam eva.
[E. Pariññā]
Idāni yāni tāni pariññādīni cattāri kiccāni vuttāni, tesu:-
Tividhā hoti pariññā, tathā pahānam pi sacchikiriyā pi,
dve bhāvanā abhimatā vinicchayo tattha ñātabbo.
Tividhā hoti pariññā ti ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahā-
napariññā ti evaṃ pariññā tividhā hoti.
Tattha abhiññā paññā ñātaṭṭhe ñāṇan ti3 evaṃ uddisitvā

--------------------------------------------------------------------------
1 Jāt. ii, 92 f.
2 Cf. K.V. ii, 9; xx, 2.
3 Pṭs. i, 87; Sb Bm ñātaṭṭhena.

[page 693]
E. Pariññā 693
ye ye dhammā abhiññātā honti, te te dhammā ñātā hontī ti
evaṃ sankhepato:- sabbaṃ, bhikkhave, abhiññeyyaṃ. Kiñ
ca, bhikkhave, sabbaṃ abhiññeyyaṃ? Cakkhuṃ, bhikkhave,
abhiññeyyan ti1 ādinā nayena vitthārato vuttā ñātapariññā
nāma. Tassā sappaccayanāmarūpābhijānanā: āveṇikā bhū-
mi: pariññā paññā tīraṇaṭṭhena ñāṇan ti2 evaṃ uddisitvā
pana: ye ye dhammā pariññātā honti, te te dhammā tīritā hontī
ti2 evaṃ sankhepato: sabbaṃ, bhikkhave, pariññeyyaṃ. Kiñ
ca, bhikkhave, sabbaṃ pariññeyyaṃ? Cakkhuṃ, bhikkhave,
pariññeyyan ti3 ādinā nayena vitthārato vuttā tīraṇapariññā
nāma. Tassā kalāpasammasanato paṭṭhāya aniccaṃ duk-
kham anattā ti tīraṇavasena pavattamānāya yāva anulomā
āveṇikā bhūmi. Pahānapariññā pariccāg'; aṭṭhena ñāṇan
ti4 evaṃ pana uddisitvā ye ye dhammā pahīnā honti, te te
dhammā pariccattā hontī ti evaṃ vitthārato vuttā aniccānu-
passanāya niccasaññaṃ pajahatī ti ādinayappavattā pahāna-
pariññā. Tassā bhangānupassanato paṭṭhāya yāva magga-
ñāṇā bhūmi: ayaṃ idha adhippetā. Yasmā vā ñātatīra-
ṇapariññāyo pi tad-atthā yeva, yasmā ca ye dhamme
pajahati, te niyamato ñātā ceva tīritā ca honti, tasmā
pariññāttayam pi iminā pariyāyena maggañāṇassa kiccan ti
veditabbaṃ.
Tathā pahānam pī ti, pahānam pi hi vikkhambhanappahā-
naṃ, tad-angappahānaṃ, samucchedappahānan ti pariññā
viya tividham eva hoti. Tattha yaṃ sasevāle udake pak-
khittena ghaṭena sevālassa viya, tena tena lokiyasamādhinā
nīvaraṇādīnaṃ paccanīkadhammānaṃ vikkhambhanaṃ, idaṃ
vikkhambhanappahānaṃ nāma. Pāḷiyaṃ pana vikkham-
bhanappahānañ ca nīvaraṇānaṃ paṭhamajjhānaṃ bhāva-
yato ti nīvaraṇānaṃ yeva vikkhambhanaṃ vuttaṃ; taṃ
pākaṭattā vuttan ti veditabbaṃ. Nīvaraṇāni hi jhānassa
pubbabhāge pi pacchābhāge pi na sahasā cittaṃ ajjhottha-
ranti; vitakkādayo appitakkhaṇe yeva; tasmā nīvaraṇānaṃ
vikkhambhanaṃ pākaṭaṃ. Yaṃ pana, rattibhāge samujja-
litena padīpena andhakārassa viya, tena tena vipassanāya

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iv, 29, 46; cf. 52; Pts. i, 5.
2 Cf. Pṭs. i, 22 f.
3 Pṭs i, 22.
4 Ibid. p. 87.
II. 21

[page 694]
694 XXII. Ñaṇadassana-visuddhi-niddeso
avayavabhūtena ñāṇangena paṭipakkhavasen'; eva tassa
tassa pahātabbadhammassa pahānaṃ, idaṃ tad-angappahā-
naṃ nāma. Seyyathīdaṃ: nāmarūpaparicchedena tāva sak-
kāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetu-visamahetudiṭṭhiyā
ceva kankhāmalassa ca, kalāpasammasanena: ahaṃ, mamā
ti samūhagāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge mag-
gasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena
sassatadiṭṭhiyā, bhayatupaṭṭhānena sabhaye abhayasaññāya,
ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanena abhi-
ratisaññāya, muñcitukamyatāya amuñcitukāmabhāvassa, pa-
ṭisankhānena appaṭisankhānassa, upekkhāya anupekkhanas-
sa, anulomena saccapaṭilomagāhassa pahānaṃ. Yaṃ vā
pana aṭṭhārasasu mahāvipassanāsu1 aniccānupassanāya nic-
casaññāya, dukkhānupassanāya sukhasaññāya, anattānu-
passanāya attasaññāya, nibbidānupassanāya nandiyā, virā-
gānupassanāya rāgassa, nirodhānupassanāya samudayassa,
paṭinissaggānupassanāya ādānassa, khayānupassanāya ghana-
saññāya, vayānupassanāya āyūhanassa, vipariṇāmānupassa-
nāya dhuvasaññāya, animittānupassanāya nimittassa, appa-
ṇihitānupassanāya paṇidhiyā, suññatānupassanāya abhini-
vesassa, adhipaññādhammavipassanāya sārādānābhinivesas-
sa, yathābhūtañāṇadassanena sammohābhinivesassa, ādīna-
vānupassanāya ālayābhinivesassa, paṭisankānupassanāya ap-
paṭisankhāya, vivaṭṭānupassanāya saṃyogābhinivesassa pa-
hānaṃ, idam pi tad-angappahānam eva. Tattha yathā
aniccānupassanādīhi sattahi niccasaññādīnaṃ pahānaṃ hoti,
taṃ bhangānupassane vuttam eva.
Khayānupassanā ti pana ghanavinibbhogaṃ katvā aniccaṃ
khayaṭṭhenā ti evaṃ khayaṃ passato ñāṇaṃ; tena ghana-
saññāya pahānaṃ hoti.
Vayānupassanā ti:
Ārammaṇa-anvayena ubho ekavavatthānā
nirodhe adhimuttatā, vayalakkhaṇavipassanā ti
evaṃ vuttā paccakkhato ceva anvayato ca sankhārānaṃ
bhangaṃ disvā tasmiṃ yeva bhangasankhāte nirodhe adhi-
muttatā, tāya āyūhanassa pahānaṃ hoti. Yesaṃ hi atthāya

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Pṭs. i, 24 f.; and above, p. 628 f.

[page 695]
E. Pariññā 695
āyūheyya, te evaṃ vayadhammā ti vipassato1 āyūhane cit-
taṃ na namati.
Vipariṇāmānupassanā ti rūpasattakādivasena tam tam
paricchedaṃ atikkamma aññathā pavattidassanaṃ, uppan-
nassa vā jarāya ceva maraṇena ca dvīh'; ākārehi vipariṇāma-
dassanaṃ; tāya dhuvasaññāya pahānaṃ hoti.
Animittānupassanā ti aniccānupassanā va; tāya niccanimit-
tassa pahānaṃ hoti.
Appaṇihitānupassanā ti dukkhānupassana va; tāya su-
khapaṇidhi-sukhapatthanānaṃ pahānaṃ hoti.
Suññatānupassanā ti anattānupassanā va; tāya atthi attā
ti abhinivesassa pahānaṃ hoti.
Adhipaññādhammavipassanā ti:-
Ārammaṇañ ca paṭisankhā bhangañ ca anupassati,
suññato ca upaṭṭhānaṃ adhipaññā vipassanā ti.
Evaṃ vuttā rūpādi-ārammaṇaṃ jānitvā tassa ca ārammaṇassa
tadārammaṇassa ca cittassa bhangaṃ disvā: sankhārā va
bhijjanti, sankhārānaṃ maraṇaṃ, na añño koci atthī ti bhan-
gavasena suññataṃ gahetvā pavattā vipassanā, sā adhipaññā
ca dhammesu ca vipassanā ti katvā adhipaññādhammavi-
passanā ti vuccati; tāya niccasārābhāvassa ca attasārābhā-
vassa ca suṭṭhu diṭṭhattā sārādānābhinivesassa pahānaṃ
hoti.
Yathābhūtañāṇadassanan ti sappaccayanāmarūpapariggaho;
tena: ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānan ti?2 ādivasena
ceva issarato loko sambhotī ti ādivasena ca pavattassa sam-
mohābhinivesassa pahānaṃ hoti.
Ādīnavānupassanā ti bhayatupaṭṭhānavasena uppannaṃ
sabbabhavādisu ādīnavadassanañāṇaṃ; tena kiñci allīyitab-
baṃ na dissatī ti ālayābhinivesassa pahānaṃ hoti.
Paṭisankhānupassanā ti muñcanassa upāyakaraṇaṃ paṭi-
sankhāñāṇaṃ; tena appaṭisankhāya pahānaṃ hoti.
Vivaṭṭānupassanā ti sankhārupekkhā ceva anulomañ ca;
tadā hi 'ssa cittaṃ, īsakapoṇe padumapalāse udakabindu
viya, sabbasmā sankhāragatā paṭilīyati patikūṭati paṭivaṭṭatī
ti vuttam;3 tasmā tāya saṃyogābhinivesassa pahānaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh 'ssa passato.
2 S. ii, 26.
3 Above, p. 656.

[page 696]
696 XXII. Ñāṇadassana-visuddhi-niddeso
Kāmasaṃyogādikassa kilesābhinivesassa kilesappavattiyā
pahānaṃ hotī ti attho.
Evaṃ vitthārato tad-angappahānaṃ veditabbaṃ. Pāli-
yaṃ pana: tad-angappahānañ ca diṭṭhigatānaṃ nibbedhabhā-
giyaṃ samādhiṃ bhāvayato ti1 sankhepen'; eva vuttaṃ.
Yaṃ pana, asanicakkābhihatassa rukkhassa viya, ariya-
maggañāṇena samyojanādīnaṃ dhammānaṃ yathā na puna
pavatti, evam pahānam idaṃ samucchedappahānaṃ nāma;
yaṃ sandhāya vuttaṃ: samucchedappahānañ ca lokuttaraṃ
khayagāmimaggaṃ bhāvayato ti.2 Iti imesu tīsu pahānesu
samucchedappahānam eva idha adhippetaṃ. Yasmā pana
tassa yogino pubbabhāve vikkhambhanatad-angappahānāni
pi tad-atthān'; eva, tasmā pahānattayam pi iminā pariyāyena
maggañāṇassa kiccan ti veditabbaṃ. Paṭirājānaṃ vadhitvā
rajjaṃ pattena hi yam pi tato pubbekataṃ, sabbaṃ idañ c'
idañ ca raññā katan ti yeva vuccati.
[F. Sacchikiriyā]
Sacchikiriyā pī ti lokiyasacchikiriyā, lokuttarasacchikiriyā
ti dvedhā bhinnā pi lokuttarāya dassanabhāvanāvasena bhe-
dato tividhā hoti.
Tattha: paṭhamassa jhānassa lābhimhi vasimhi paṭhamaj-
jhānaṃ sacchikataṃ mayā ti ādinā nayena āgatā paṭhamaj-
jhādīnaṃ phassanā lokiyasacchikiriyā nāma. Phassanā ti
adhigantvā: idaṃ mayā adhigatan ti paccakkhato ñāṇaphas-
sena phusanā: imam eva hi atthaṃ sandhāya sacchikiriyā
paññā phassaṇatthena ñāṇan ti uddisitvā: ye ye dhammā sac-
chikatā honti, te te dhammā phusitā hontī ti sacchikiriyaniddeso
vutto3.
Api ca attano santāne anuppādetvā pi ye dhammā kevalaṃ
aparapaccayena ñāṇena ñātā, te sacchikatā honti; ten'; eva hi:
sabbaṃ, bhikkhave, sacchikātabbaṃ. Kiñ ca, bhikkhave, sab-
baṃ sacchātabbaṃ? Cakkhuṃ, bhikkhave, sacchikātabban
ti4 ādivuttam.
Aparam pi vuttam:- rūpaṃ passanto sacchikaroti, vedanaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 27.
2 Ibid. 26.
3 Ibid. 35.
4 S. iv, 29; Pṭs.i, 35

[page 697]
F. Sacchikiriyā 697
...pe... viññāṇaṃ passanto sacchikaroti. Cakkhuṃ
jarāmaraṇaṃ amatogadhaṃ Nibbānaṃ passanto sacchikarotī
ti. Ye ye dhammā sacchikatā honti, te te dhammā phusitā
hontī ti1.
Paṭhamaggakkhaṇe pana Nibbānadassanaṃ dassanasacchi-
kiriyā; sesamaggakkhaṇesu bhāvanāsacchikiriyā ti. Sā du-
vidhā pi: idha adhippetā, tasmā dassanabhāvanāvasena Nib
bānassa sacchikiriyā imassa ñāṇassa kiccan ti veditabbaṃ.
Dve bhāvanā abhimatā ti bhāvanā pana lokiyabhāvanā,
lokuttarabhāvanā ti dve yeva abhimatā.
Tattha lokiyānaṃ sīlasamādhipaññānaṃ uppādanaṃ; tā
hi ca santānavāsanaṃ lokiyabhāvanā. Lokuttarānaṃ uppā-
danaṃ tā hi ca santānavāsanaṃ lokuttarabhāvanā. Tāsu
idha lokuttarā adhippetā. Lokuttarāni hi sīlādīni catubbi-
dham p'; etaṃ ñāṇaṃ uppādeti. Tesaṃ sahajātapaccayādi-
tāya; tehi ca santānaṃ vāsetī ti lokuttarabhāvanā v'; assa kic-
can ti. Evaṃ:-
Kiccāni pariññādīni yāni vuttāni abhisamayakāle,
tāni ca yathāsabhāvena jānitabbāni saccānī ti.
Ettāvatā ca:-
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño,
cittaṃ paññañ ca bhāvayan ti2
evaṃ sarūpen'; eva ābhatāya paññā bhāvanāya vidhānadas-
sanatthaṃ yaṃ vuttaṃ: mūlabhūtā dve visuddhiyo sampā-
detvā sarīrabhūtā pañca visuddhiyo sampādente na bhāve-
tabbā ti, taṃ vitthāritaṃ hoti.
Kathaṃ bhāvetabbā ti?3 ayañ ca pañho vissajjito ti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate Visuddhi-Magge paññā
bhāvanādhikāre Ñāṇadassanavisuddhiniddeso nāma bāvi-
satimo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. iv, 29; Pṭs. i, 35. 2 See p. l.
3 Above, p. 443.

[page 698]
698
XXIII
TEVīSATIMO PARICCHEDO
PAÑÑĀBHĀVANĀNISAMSA-NIDDESO
(1) Nānākilesavidhaṃsanaṃ
Yaṃ pana vuttaṃ paññābhāvanāya ko ānisaṃso ti1 tattha
vadāma:- ayaṃ hi paññābhāvanā nāma anekasat'; ānisaṃsā;
tassā dīghenā pi addhunā na sukaraṃ vitthārato ānisaṃsaṃ
pakāsetuṃ; sankhepato pan'; assā (1) nānākilesaviddhaṃ-
sanaṃ, (2) ariyaphalarasānubhavanaṃ, (3) nirodhasamāpat-
ti-samāpajjana-samatthatā, (4) āhuneyyabhāvādi-siddhī ti
ayam ānisaṃso veditabbo.
[(1) Nānākilesaviddhaṃsanaṃ]
(1) Tattha yaṃ nāmarūpaparicchedato paṭṭhāya sakkāya-
diṭṭhādīnaṃ vasena nānākilesaviddhaṃsanaṃ vuttaṃ: ayaṃ
lokiyāya paññābhāvanāya ānisaṃso. Yaṃ ariyamaggak-
khaṇe saṃyojanādīnaṃ vasena nānākilesaviddhaṃsanaṃ
vuttaṃ:- ayaṃ lokuttarāya paññābhāvanāya ānisamso ti
veditabbo.
Bhīmavegānupatitā asanīva sīluccaye,
vāyuvegasamuṭṭhito araññam iva pāvako.
Andhakāraṃ viya ravi satejujjalamaṇḍalo,
dīgharattānupatitaṃ sabbānatthavidhāyakaṃ.
Kilesajālaṃ paññā hi viddhaṃsayati bhāvitā.
sandiṭṭhikamato jaññā ānisaṃsam imaṃ idha.
[(2) Ariyaphalarasānubhavanaṃ]
(2) Ariyaphalarasānubhavanan ti na kevalañ ca kilesavid-
dhamsanaṃ yeva ariyaphalarasānubhavanam pi paññābhā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Above, p. 436.

[page 699]
(2) Ariyaphalarasānubhavanaṃ 699
vanāya ānisaṃso; ariyaphalan ti hi sotāpattiphalādi-sāmañ-
ñaphalaṃ vuccati. Tassa dvīh'; ākārehi rasānubhavanaṃ hoti:
maggavīthiyañ ca phalasamāpattivasena ca pavattiyaṃ.
Tatrā 'ssa maggavīthiyaṃ pavattidassitā yeva. Api ca ye
saṃyojanappahānamattam eva phalaṃ nāma; na koci añño
dhammo atthī ti vadanti, tesaṃ anunayattham idaṃ suttam
pi dassetabbaṃ:- Kathaṃ payogapaṭippassaddhi paññāphale
ñāṇaṃ? Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi
micchādiṭṭhiyā vuṭṭhāti, tad-anuvattakakilesehi ca khandhehi
ca vuṭṭhāti, bahiddhā hi ca sabbanimittehi vuṭṭhāti; taṃ payoga-
paṭippassaddhattā uppajjati sammādiṭṭhi: maggass'; etaṃ pha-
lan ti1 vitthāretabbaṃ. Cattāro ariyamaggā, cattāri ca sām-
aññaphalāni, ime dhammā appamāṇārammaṇā.2 Mahag-
gato dhammo appamāṇassa dhammassa anantarapaccayena
paccayo ti3 evam ādīni pi c'; ettha sādhakāni.
Phalasamāpattiyaṃ pavattidassanatthaṃ pan'; assa idaṃ
pañhākammaṃ:- kā phalasamāpatti? Ke taṃ samāpaj-
janti. Ke na samāpajjanti? Kasmā samāpajjanti? Ka-
thañ c'; assā samāpajjanaṃ hoti? Kathaṃ ṭhānaṃ? Ka-
thaṃ vuṭṭhānaṃ? Kiṃ phalassa anantaraṃ? Kassa ca
phalaṃ anantaran ti?
Tattha kā phalasamāpattī ti yā ariyaphalassa nirodhe
appanā.
Ke taṃ samāpajjanti ‘Ke na samapajjantī ti sabbe pi
puthujjanā na samāpajjanti. Kasmā? Anadhigatattā. Ari-
yā pana sabbe pi samāpajjanti. Kasmā? Adhigatattā.
Uparimā pana heṭṭhimaṃ na samāpajjanti, puggalantara-
bhāvūpagamanena paṭippassaddhattā; heṭṭhimā ca upari-
maṃ, anadhigatattā. Attano attano yeva pana phalaṃ
samāpajjantī ti idam ettha sanniṭṭhānaṃ.
Keci pana sotāpannasakadāgāmino pi na samāpajjanti;
uparimā dve yeva samāpajjantī ti vadanti, idañ ca tesaṃ kā-
raṇaṃ, ete hi samādhismiṃ paripūrakārino ti, taṃ puthuj-
janassā pi attanā paṭiladdhalokiyasamādhi samāpajjanato
akāranaṃ eva. Kiñ c'; ettha kāraṇākāraṇacintāya ? Nanu
Pāḷiyaṃ yeva vuttaṃ:- Katame dasa gotrabhūdhammā vipas-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 71.
2 Cf. Dhs. 1408.
3 Tikapaṭṭhāna.

[page 700]
700 XXIII. Paññābhāvanānisaṃsa-niddeso
sanāvasena uppajjanti‘Sotāpattimaggapaṭilābhatthāya uppā-
daṃ pavattaṃ ...pe... upāyāsaṃ bahiddhā sankhārani-
mittaṃ abhibhuyyatī ti gotrabhū. Sotāpattiphalasamāpattat-
thāya sakadāgāmimagga ...pe... arahattaphalasamāpat-
tatthāya, suññatavihārasamāpattatthāya, animittavihārasamā-
pattatthāya uppādaṃ ...pe... bahiddhā sankhāranimit-
taṃ abhibhuyyatī ti gotrabhū ti.1 Tasmā sabbe pi ariyā attano
attano phalaṃ samāpajjantī ti niṭṭham ettha gantabbaṃ.
Kasmā samāpajjantī ti diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ.
Yathā hi rājā rajjasukhaṃ, devatā dibbasukhaṃ anubhavanti,
evaṃ ariyā: ariyaṃ lokuttarasukhaṃ anubhavissāmā ti ad-
dhānaparicchedaṃ katvā icchiticchitakkhaṇe phalasamā-
pattiṃ samāpajjanti.
Kathañ c'; assā samāpajjanaṃ hoti, kathaṃ ṭhānaṃ, kathaṃ
vuṭṭhānan ti dvīhi tāva ākārehi assā samāpajjanaṃ hoti.
Nibbānato aññassa ārammaṇassa amanasikārā, Nibbānassa
ca manasikārā. Yath'; āha:- dve kho, āvuso, paccayā animit-
tāya cetovimuttiyā samāpattiyā sabbanimittānañ ca amanasi-
kāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro ti.2 Ayaṃ pan'; ettha
samāpajjanakkhamo:- phalasamāpattatthikena hi ariyasā-
vakena rahogatena patisallīnena udayabbayādivasena san-
khārā passitabbā. Tassa pavattānupubbavipassanassa san-
khārārammaṇa-gotrabhūñāṇantarā-phalasamāpattivasena ni-
rodhe cittaṃ appeti. Phalasamāpatti-ninnatāya c'; ettha
sekkhassā pi phalam eva uppajjati, na maggo.
Ye pana vadanti: sotāpanno: phalasamāpattiṃ samāpaj-
jissāmī ti vipassanaṃ paṭṭhapetvā sakadāgāmī hoti, sakadā-
gāmī ca anāgāmī ti, te vattabbā: evaṃ sati anāgāmī arahā
bhavissati, arahā paccekabuddho, paccekabuddho ca buddho;
tasmā na kiñci etam, Pāḷivasen'; eva ca paṭikkhittan ti pi
na gahetabbaṃ. Idam eva pana gahetabbaṃ: sekhassā pi
phalam eva uppajjati, na maggo. Phalañ c'; assa sace tena
paṭhamajjhāniko maggo adhigato hoti, paṭhamajjhānikam
eva uppajjati. Sace dutiyādisu aññatarajjhāniko, dutiyādisu
aññatarajjhānikam evā ti. Evaṃ tāv'; assā samāpajjanaṃ
hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1. Pts. i, 68.
2 M. i. 296.

[page 701]
(2) Ariyaphalarasānubhavanaṃ 701
Tayo kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā:
sabbanimittānañ ca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā mana-
sikāro, pubbe ca abhisankhāro ti1 vacanato pan'; assā tīh'
ākārehi ṭhānaṃ hoti. Tattha pubbe abhisankhāro ti
samāpattito pubbe kālaparicchedo. Asukasmiṃ nāma
kāle vuṭṭhahissāmī ti paricchinnattā hi'; ssā yāva so kālo
n'; āgacchati, tāva ṭhānaṃ hoti: evam assā ṭhānaṃ
hotī ti.
Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānā-
ya: sabbanimittānañ ca manasikāro, animittāya ca dhātuyā
amanasikāro ti2 vacanato pan'; assā dvīh'; ākārehi vuṭṭhānaṃ
hoti. Tattha sabbanimittānan ti rūpanimittavedanā-saññā-
sankhāra-viññāṇanimittānaṃ. Kāmañ ca na sabbān'; ev'; etāni
ekato manasikaroti, sabbasangāhikavasena pan'; etaṃ vut-
taṃ; tasmā yaṃ bhavangassa ārammaṇaṃ hoti, taṃ mana-
sikaroto phalasamāpatti vuṭṭhānaṃ hotī ti evam assā vuṭ-
ṭhānaṃ veditabbaṃ.
Kiṃ phalassa anantaraṃ ? kassa ca phalaṃ anantaran ti
phalassa tāva phalam eva vā anantaraṃ hoti, bhavangaṃ
vā. Phalaṃ pana: atthi maggānantaraṃ, atthi phalānan-
taraṃ, atthi gotrabhū-anantaraṃ, atthi nevasaññā-nāsaññā-
yatanānantaraṃ.
Tatthā maggavīthiyaṃ maggānantaraṃ; purimassa puri-
massa pacchimaṃ pacchimaṃ phalānantaraṃ; phalasamā-
pattīsu purimaṃ purimaṃ gotrabhū-anantaraṃ. Gotrabhū
ti c'; ettha anulomaṃ veditabbaṃ; vuttaṃ h'; etaṃ Paṭṭhāne:
--arahato anulomaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena
paccayo. Sekhānaṃ anulomaṃ phalasamāpattiyā anantara-
paccayena paccayo ti.3 Yena phalena nirodhā vuṭṭhānaṃ
hoti, taṃ nevasaññā-nāsaññāyatanānantaran ti.
Tattha, ṭhapetvā maggavīthiyaṃ uppannaṃ phalaṃ,
avasesaṃ sabbaṃ phalasamāpattivasena pavattaṃ nāma.
Evam etaṃ maggavīthiyaṃ phalasamāpattiyaṃ vā uppajja-
navasena:-
Paṭippassaddhadarathaṃ amatārammaṇaṃ subhaṃ,
vantalokāmisaṃ santaṃ sāmaññaphalam uttamaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 297.
2 Ibid. 296.
3 Tikapaṭṭhāna.

[page 702]
702 XXIII. Paññābhāvanānisaṃsa-niddeso
Ojavantena sucinā sukhena abhisanditaṃ,
yenā sātā 'tisātena amatena madhuṃ viya.
Taṃ sukhaṃ tassa ariyassa rasabhūtam anuttaraṃ,
phalassa paññaṃ bhāvetvā yasmā vindati paṇḍito.
Tasmā ariyaphalass'; etaṃ rasānubhavanaṃ idha,
vipassanābhāvanāya ānisaṃso ti vuccati.
[(3) Nirodhasamāpattisamāpajjanasamatthatā]
(3) Nirodhasamāpattisamāpajjanasamatthatā ti na keva-
lañ ca ariyaphalarasānubhavanaṃ yeva. Ayam pana niro-
dhasamāpattiyā samāpajjanasamatthatā pi imissa paññā-
bhāvanāya ānisaṃso ti veditabbo.
Tatr'; idaṃ nirodhasamāpattiyā vibhāvanatthaṃ pañhā-
kammaṃ:- kā nirodhasamāpatti ? Ke taṃ samāpajjanti?
Ke na samāpajjanti ? Kattha samāpajjanti ? Kasmā samā-
pajjanti ? Kathañ c'; assā samāpajjanaṃ hoti ? Kathaṃ
ṭhānaṃ? Kathaṃ vuṭṭhānaṃ? Vuṭṭhitassa kin ninnaṃ
cittaṃ hoti ? Matassa ca samāpannassa ca ko viseso?
Nirodhasamāpatti kiṃ sankhatā asankhatā, lokiyā lokuttarā,
nipphannā anipphannā ti?
Tattha kā nirodhasamāpattī ti yā anupubbanirodhavasena
cittacetasikānaṃ dhammānaṃ appavatti.
Ke taṃ samāpajjanti, ke na samāpajjantī ti sabbe pi puthuj-
janā sotāpannā sakadāgāmino, sukkhavipassakā ca anāgā-
mino arahanto1 na samāpajjanti. Aṭṭha samāpattilābhino
pana anāgāmino khīṇāsavā ca samāpajjanti: dvīhi balehi
samannāgatattā tayo ca sankhārānaṃ paṭippassaddhiyā soḷasahi
ñāṇacariyāhi, navahi samādhicariyāhi vasībhāvatā paññā
nirodhasamāpattiyā ñāṇaṃ ti2 hi vuttaṃ. Ayañ ca sampadā,
ṭhapetvā aṭṭha samāpattilābhino anāgāmi-khīṇāsave, aññe-
saṃ n'; atthi; tasmā te yeva samāpajjanti, na aññe.
Katamāni pan'; ettha dve balāni ? ...pe... katamā va-
sibhāvatā ti ? Na ettha kiñci amhehi vattabbaṃ atthi; sab-
bam idaṃ etassa uddesassa Niddese vuttam eva. Yath'
āha:- dvīhi balehī ti dve balāni: samathabalaṃ, vipassanāba-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sh substitutes khīṇasavā.
2 Pṭs. i, 97.

[page 703]
(3) Nirodhasamāpattisamāpajjanasamatthatā 703
laṃ. Katamaṃ samathabalaṃ ? Nekkhammavasena cittassa
ekaggatā avikkhepo samathabalaṃ. Avyāpādavasena . . . ālo-
kasaññāvasena . . . avikkhepavasena ...pe... paṭinissag-
gānupassī assāsavasena . . . paṭinissaggānupassī passāsava-
sena cittassa ekaggatā avikkhepo samathabalan ti. Ken'
aṭṭhena samathabalaṃ ? Paṭhamajjhānena nīvaraṇe na kam-
patī ti samathabalaṃ. Dutiyajjhānena vitakkavicāre ...pe...
nevasaññā-nāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññā-
ya na kampatī ti samathabalaṃ. Uddhacce ca uddhaccasahaga-
takilese ca khandhe ca na kampati, na calati, na vedhatī ti
samathabalaṃ: idaṃ samathabalaṃ.
Katamaṃ vipassanā balaṃ? Aniccānupassanā vipassanā-
balaṃ; dukkhānupassanā . . . anattānupassanā . . . nibbi-
dānupassanā . . . virāgānupassanā . . . nirodhānupassanā
. . . paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṃ. Rūpe aniccānu-
passanā . . . rūpe paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṃ.
Vedanāya . . . saññāya . . . sankhāresu . . . viññāṇe ...pe...
cakkhusmiṃ . . . jarāmaraṇe aniccānupassanā . . . jarāma-
raṇe paṭinissaggānupassanā vipassanābalan ti. . . .
Ken'; aṭṭhena vipassanābalaṃ? Aniccānupassanāya nicca-
saññāya na kampatī ti vipassanābalaṃ. Dukkhānupassanāya
sukhasaññāya na kampatī ti . . . Anattānupassanāya atta-
saññāya na kampatī ti . . . Nibbidānupassanāya nandiyā na
kampatī ti . . . Virāgānupassanāya rāge na kampatī ti. . . .
Nirodhānupassanāyasamudaye na kampatī ti . . . paṭinissag-
gānupassanāya ādāne na kampatī ti vipassanābalaṃ. Avij-
jāya ca avijjāsahagatakilese ca khandhe ca na kampati, na
calati, na vedhatī ti vipassanābalaṃ: idaṃ vipassanābalaṃ.
Tayo ca sankhārānaṃ paṭippassaddhiyā ti katamesaṃ tiṇṇan-
naṃ sankhārānaṃ paṭippassaddhiyā? Dutiyajjhānaṃ samā-
pannassa vitakkavicārā vacīsankhārā paṭippassaddhā honti.
Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā kāyasankhārā
paṭippassaddhā honti. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa
saññā ca vedanā ca cittasankhārā paṭippassaddhā honti: ime-
saṃ tiṇṇannaṃ sankhārānaṃ paṭippassaddhiyā.
Soḷasahi ñāṇacariyāhī ti katamāhi soḷasahi ñāṇacariyāhi?
Aniccānupassanā ñāṇacariyā, dukkhā, anattā, nibbidā, virāgā,
nirodhā, paṭinissaggā, vivaṭṭānupassanā ñāṇacariyā. Sotāpat-

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 704]
704 XXIII. Paññābhāvanānisaṃsa-niddeso
timaggo ñāṇacariyā, sotāpattiphalasamāpattiñāṇacariyā. sa-
kadāgāmimaggo ...pe... arahattaphalasamāpattiñāṇaca-
riyā: imāhi solasahi ñāṇacariyāhi.
Navahi samādhicariyāhī ti katamāhi navahi samādhicariyā-
hi ? Paṭhamajjhānaṃ samādhicariyā. Dutiyajjhānaṃ ...
pe... nevasaññā-nāsaññāyatanasamāpattisamādhicariyā. Pa-
ṭhamajjhānapaṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañ
ca cittekaggatā ca ...pe... nevasaññā-nāsaññāyatanasamā-
patti-paṭilābhaṭṭhāya vitakko ca vicāro ca piti ca sukhañ ca
cittekaggatā ca: imāhi navahi samādhicariyāhi.
Vasī ti pañca vasiyo: āvajjanavasī, samāpajjanavasī, adhiṭ-
ṭhānavasī, vuṭṭhānavasī, paccavekkhanavasī. Paṭhamajjhā-
naṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati, āvaj-
janāya dandhāyitattaṃ n'; atthī ti āvajjanāvasī. Paṭhamajjhā-
naṃ yatthicchakaṃ, yadicchakaṃ, yāvaticchakaṃ samāpajjati
samāpajjanāya dandhāyitattaṃ n'; atthī ti samāpajjanavasī . . .
adhiṭṭhāti adhiṭṭhane . . . vutthāti vuṭṭhāne, . . . paccavek-
khati paccavekkhanāya dandhāyitattaṃ n'; atthī ti paccavekkha-
navasī. Dutiyaṃ ...pe... nevasaññā-nāsaññāyatanasa-
māpattiṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati
...pe... paccavekkhati, paccavekkhanāyo dandhāyitattaṃ
n'; atthī ti paccavekkhanavasī. Imā pañca va iyo ti1.
Ettha ca soḷasahi ñānacariyāhī ti ukkaṭṭhaniddeso esa.
Anāgāmino pana cuddasahi ñāṇacariyāhi hoti. Yadi evaṃ
sakadāgāmino dvādasahi, sotāpannassa ca dasahi kiṃ na
hotī ti ? Na hoti samādhi pāripanthikassa2 kāmaguṇikarā-
gassa appahīnattā; tesaṃ hi so appahīno, tasmā samatha-
balaṃ na paripūraṃ3 hoti, tasmiṃ aparipūre dvīhi balehi
samāpajjitabbaṃ nirodhasamāpattiṃ balavekallena samāpaj-
jituṃ na sakkonti. Anāgāmissa pana so pahīno, tasmā esa
paripuṇṇabalo hoti. Paripuṇṇabalattā sakkoti; ten, aha
Bhagavā:- nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññā-nāsaññāyata-
nakusalaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo ti4.
Idaṃ hi Paṭṭhāne Mahāpakaraṇe anāgāmino va nirodhā
vuṭṭhānaṃ sandhāya vuttan ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Pṭs. i, 97-99.
2 Bhm pāribandhikassa.
3 Bhm paripuṇṇaṃ.
4 Tikapaṭṭhāna.

[page 705]
(3) Nirodhasamāpattisamāpajjanasamatthatā 705
Kattha samāpajjantī ti pañca vokārabhavo. Kasmā?
Anupubbasamāpattisambhavato. Catuvokārabhave pana pa-
ṭhamajjhānādīnaṃ uppatti n'; atthi, tasmā na sakkā tattha
samāpajjitun ti.
Keci pana vatthussa abhāvā ti vadanti.
Kasmā samāpajjantī ti sankhārānaṃ pavattibhede ukkaṇ-
ṭhitvā: diṭṭh'; eva dhamme acittakā hutvā nirodhaṃ Nibbā-
naṃ patvā sukhaṃ viharissāmā ti samāpajjanti.
Kathañ c'; assā samāpajjanaṃ hotī ti samathavipassanā
vasena ussakkitvā katapubbakiccassa nevasaññā-nāsaññāya-
tanaṃ nirodhayato. Evam assā samāpajjanaṃ hoti. Yo hi
samathavasen'; eva ussakkati, so nevasaññā-nāsaññāyatana-
samāpatti patvā tiṭṭhati. Yo pana vipassanāvasen'; eva
ussakkati, so phalasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati. Yo pana ubha-
yavasen'; eva ussakkitvā pubbakiccaṃ katvā nevasaññā-
nāsaññāyatanaṃ nirodheti, so taṃ samāpajjatī ti ayam ettha
sankhepo.
Ayaṃ pana vitthāro: idha bhikkhu nirodhaṃ samapajji-
tukāmo katabhattakicco sudhotahatthapādo vivitte okāse su-
paññattamhi āsane nisīdati pallankaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ
paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so paṭhamaṃ
jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha sankhāre aniccato
dukkhato anattato vipassati. Vipassanā pan'; esā tividhā
hoti: sankhārapariggaṇhanakavipassanā, phalasamāpattivi-
passanā, nirodhasamāpattivipassanā ti.
Tattha sankhārapariggaṇhanakavipassanā mandā vā hotu,
tikkhā vā, maggassa padaṭṭhānaṃ hoti yeva. Phalasamā-
pattivipassanā tikkhā va vaṭṭati, maggabhāvanāsadisā.
Nirodhasamāpattivipassanā pana nātimandā nātitikkhā vaṭ-
ṭati; tasmā esa nātimandāya nātitikkhāya vipassanāya te
sankhāre vipassati.
Tato dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha san-
khāre tath'; eva vipassati. Tato tatiyaṃ jhānaṃ ...pe...
tato viññāṇañcāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha san-
khāre tath'; eva vipassati. Tathā ākiñcaññāyatanaṃ samā-
pajjitvā vuṭṭhāya catubbidhaṃ pubbakiccaṃ karoti: nānā-
baddha-avikopanaṃ, sanghapaṭimānanaṃ, satthu pakkosa-
naṃ addhānaparicchedan ti.

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 706]
706 XXIII. Paññābhāvanānisaṃsa-niddeso
Tattha nānābaddha-avikopanan ti yaṃ iminā bhikkhunā
saddhiṃ ekābaddhaṃ na hoti; nānābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ
pattacīvaraṃ vā mañcapīṭhaṃ vā nivāsagehaṃ vā aññaṃ
vā pana kiñci parikkhārajātaṃ. Taṃ yathā na vikuppati
aggi-udaka-vāta-cora-undūrādīnaṃ vasena na vinassati, evaṃ
adhiṭṭhātabbaṃ.
Tatr'; idaṃ adhiṭṭhānavidhānaṃ: idañ c'; idañ ca imasmiṃ
sattāhabbhantare mā agginā jhāyatu! mā udakena vuyhatu!
mā vātena viddhaṃsatu! mā corehi hariyatu! mā undūrādīhi
khajjatū ti evaṃ adhiṭṭhite taṃ sattāhaṃ na tassa koci paris-
sayo hoti. Anadhiṭṭhahato pana aggi ādīhi vinassati, Ma-
hānāgattherassa viya.
Thero kira mātu-upāsikāya gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Upā-
sikā yāguṃ datvā āsanasālāya nisīdāpesi. Thero nirodhaṃ
samāpajjitvā nisīdi; tasmiṃ nisinne āsanasālāya agginā
gahitāya sesabhikkhū attano attano nisinnāsanaṃ gahetvā
palāyiṃsu. Gāmavāsikā sannipatitvā theraṃ disvā: alasa-
samaṇo, alasasamaṇo ti āhaṃsu. Aggi tiṇaveṇukaṭṭhāni
jhāpetvā theraṃ parikkhipitvā aṭṭhāsi. Manussā ghaṭehi
udakaṃ āharitvā nibbāpetvā chārikaṃ apanetvā paribhaṇ-
ḍam katvā pubbāni vikiritvā namassamānā aṭṭhaṃsu. Thero
paricchinnakālavasena vuṭṭhāya te disvā: pākaṭo 'mhi jāto
ti vehāsaṃ uppatitvā Piyangudīpaṃ agamāsi.
Idaṃ nānābaddha-avikopanaṃ nāma. Yaṃ ekābaddhaṃ
hoti nivāsanapāpuraṇaṃ vā nisinnāsanaṃ vā, tattha visuṃ
adhiṭṭhānakiccaṃ n'; atthi. Samāpattivasen'; eva taṃ rak-
khati, āyasmato Sañjīvassa viya. Vuttam pi c'; etaṃ:-
āyasmato Sañjīvassa samādhivipphārā iddhi; āyasmato Sāri-
puttassa samādhivipphārā iddhī ti1.
Sanghapaṭimānanan ti sanghassa paṭimānanaṃ udikkha-
naṃ. Yāva eso bhikkhu āgacchati, tāva sanghakammassa
akaraṇan ti attho. Ettha ca na paṭimānanaṃ etassa pub-
bakiccaṃ; paṭimānanāvajjanaṃ pana pubbakiccaṃ; tasmā
evaṃ āvajjitabbaṃ: sace mayi sattāhaṃ nirodhaṃ samā-
pajjitvā nisinne sangho ñattikammādisu kiñcid-eva kammaṃ
kattukāmo hoti, yāva maṃ koci bhikkhu āgantvā na pakko-

--------------------------------------------------------------------------
1 Pts. ii, 212.

[page 707]
(3) Nirodhasamāpattisamāpajjanasamatthatā 707
sati, tāvad-eva vuṭṭhahissāmī ti. Evaṃ katvā samāpanno
hi tasmiṃ samaye vuṭṭhāti yeva. Yo pana evaṃ na karoti,
sangho ca sannipatitvā taṃ apassanto: asuko bhikkhu kuhin
ti ? Nirodhasamāpanno ti vutte, sangho kiñci bhikkhuṃ
peseti: gaccha naṃ sanghassa vacanena pakkosāhī ti.
Ath'; assa tena bhikkhunā savanūpacāre ṭhatvā sangho: taṃ,
āvuso, paṭimānetī ti vuttamatte va vuṭṭhānaṃ hoti. Evaṃ
garukā hi sanghassa āṇā nāma; tasmā taṃ āvajjitvā yathā
sayam eva vuṭṭhāti, evaṃ samāpajjitabbaṃ.
Satthu pakkosanan ti idhā pi satthu pakkosanāvajjanam
eva imassa kiccaṃ; tasmā tam pi evaṃ āvajjitabbaṃ: sace
mayi sattāhaṃ nirodhaṃ samāpajjitvā nisinne satthā otiṇṇe
vatthusmiṃ sikkhāpadaṃ vā paññapeti, tathārūpāya vā
aṭṭhuppattiyā dhammaṃ deseti. Yāva maṃ koci āgantvā
na pakkosati, tāvad-eva vuṭṭhahissāmīti. Evaṃ katvā nisin-
no hi tasmiṃ samaye so vuṭṭhāti. Yo pana evaṃ na karoti,
satthā ca sanghe sannipatite taṃ apassanto: asuko bhikkhu
kuhin ti? Nirodhasamāpanno ti vutte, kiñci bhikkhuṃ
peseti: gaccha naṃ mama vacanena pakkosā ti. Ath'; assa
tena bhikkhunā savanūpacāre ṭhatvā satthā āyasmantaṃ
āmantetī ti vuttamatte va vuṭṭhānaṃ hoti. Evaṃ garukaṃ
hi satthu pakkosanaṃ; tasmā taṃ āvajjitvā yathā sayam eva
vuṭṭhāti, evaṃ samāpajjitabbaṃ.
Addhānaparicchedo ti jīvitaddhānassa paricchedo. Iminā
hi bhikkhunā addhānaparicchede sukusalena bhavitabbaṃ.
Attano āyusankhārā: sattāhaṃ pavattissanti, na pavattissantī
ti āvajjitvā va samāpajjitabbaṃ. Sace hi sattāhabbhantare
nirujjhanake āyusankhāre anāvajjitvā va samāpajjati, n'
āssa nirodhasamāpatti maraṇaṃ paṭibāhituṃ sakkoti; anto
nirodhe maraṇassa n'; atthitāya antarā va samāpattito vuṭṭhā-
ti tasmā etaṃ āvajjitvā va samāpajjitabbaṃ. Avasesaṃ hi
anāvajjitum pi vaṭṭati; idaṃ pana āvajjitabbam evā ti vuttaṃ.
So evaṃ ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya imaṃ
pubbakiccaṃ katvā nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ samāpajjati.
Ath'; ekaṃ vā dve vā cittavāre atikkamitvā acittako hoti,
nirodhaṃ phusati. Kasmā pan'; assa dvinnaṃ cittānaṃ
upari cittāni na pavattantī ti? Nirodhassa payogattā.
Idaṃ hi imassa bhikkhuno dve samathavipassanādhamme

--------------------------------------------------------------------------
No footnote.

[page 708]
708 XXIII. Paññābhāvanānisaṃsa-niddeso
yuganandhe katvā aṭṭhasamāpatti-ārohanaṃ anupubbaniro-
dhassa payogo. Na nevasaññā-nāsaññāyatanasamāpattiyā
ti nirodhassa payogattā dvinnaṃ cittānaṃ upari na pavat-
tanti. Yo pana bhikkhu ākiñcaññāyatanato vuṭṭhāya, idaṃ
pubbakiccaṃ akatvā, nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ samāpaj-
jati, so parato acittako bhavituṃ na sakkoti; paṭinivattitvā
pana ākiñcaññāyatane yeva patiṭṭhāti.
Maggaṃ agatapubbapurisūpamā c'; etthā vattabbā: eko
kira puriso ekaṃ maggaṃ agatapubbo antarā udakakandaraṃ
vā gambhīraṃ udakacikkhallaṃ atikkamitvā ṭhapitaṃ caṇ-
ḍātapasantattaṃ pāsāṇaṃ vā kandaraṃ vā āgamma taṃ
nivāsanapāpuraṇaṃ asaṇṭhapetvā kandaraṃ orūḷho parik-
khāratemanabhayena punad-eva tīre patiṭṭhāti. Pāsāṇaṃ
akkamitvā pi santattapādo punad-eva orabhāge patiṭṭhāti.
Tattha yathā so puriso asaṇṭhapitanivāsanapāpuraṇattā
kandaraṃ, otiṇṇamatto va tattapāsāṇaṃ akkantamatto eva
ca paṭinivattitvā orato va patiṭṭhāti.
Evaṃ yogāvacaro pi pubbakiccassa akatattā nevasaññā-
nāsaññāyatanaṃ samāpannamatto va paṭinivattitvā ākiñ-
caññāyatane patiṭṭhāti. Yathā pana pubbe pi taṃ maggaṃ
gatapubbapuriso taṃ ṭhānaṃ āgamma ekaṃ sāṭakaṃ daḷhaṃ
nivāsetvā aparaṃ hatthena gahetvā kandaraṃ uttaritvā
tattapāsāṇaṃ vā akkantamattakam eva karitvā parato gac-
chati, evam eva katapubbakicco bhikkhu nevasaññā-nāsañ-
ñāyatanaṃ samāpajjitvā va parato acittako hutvā nirodhaṃ
phusitvā viharati.
Kathaṃ ṭhānan ti evaṃ samāpannāya pan'; assā kālaparic-
chedavasena ceva antarā āyukkhaya-sanghapaṭimānana-sat-
thu pakkosanābhāvena ca ṭhānaṃ hoti.
Kathaṃ vuṭṭhānan ti anāgāmissa anāgāmiphaluppattiyā, ara-
hato arahattaphaluppattiyā ti evaṃ dvedhā vuṭṭhānaṃ hoti.
Vuṭṭhitassa kin ninnaṃ cittaṃ hotī ti Nibbānaninnaṃ.
Vuttaṃ h'; etaṃ:- saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhi-
tassa kho, āvuso Visākha, bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti,
vivekapoṇaṃ, vivekapabbhāran ti1.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. i, 302.

[page 709]
(4) Āhuneyyabhāvādisiddhā 709
Matassa ca samāpannassa ca ko viveso ti ayam pi attho Sutte
vutto yeva; yath'; āha:- yvāyaṃ, āvuso, mato kālankato, tassa
kāyasankhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsankhārā . . . citta-
sankhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu parikkhīṇo, usmā vūpa-
santā, indriyāni paribhinnāni: yvāyaṃ1 bhikkhu saññāvedayi-
tanirodhaṃ samāpanno; tassa pi kāyasankhārā niruddhā paṭip-
passaddhā, vacīsankhārā . . . cittasankhārā niruddhā paṭippas-
saddhā, āyu aparikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni apari-
bhinnānī ti2.
Nirodhasamāpattisankhatā asankhatā ti ādi pucchāyaṃ
pana sankhatā ti pi asankhatā ti pi lokiyā ti pi lokuttarā ti
pi na vattabbā. Kasmā? Sabhāvato n'; atthitāya. Yasmā
pana sā samāpajjantassa vasena samāpannā nāma hoti,
tasmā nipphannā ti vattuṃ vattati, no anipphannā.
Iti santaṃ samāpattiṃ imaṃ ariyasevitaṃ,
diṭṭh'; eva dhamme Nibbānam iti sankhaṃ upāgataṃ
bhāvetvā ariyapaññaṃ samāpajjanti paṇḍitā.
Yasmā tasmā imissā pi samāpattisamathatā,
ariyamaggesu paññāya ānisaṃso ti vuccatī ti.
[ (4) Āhuneyyabhāvādisiddhā]
(4) Āhuneyyabhāvādi-siddhī ti na kevalañ ca nirodhasamā-
pattiyā samāpajjanasamathatā va; ayaṃ pana āhuneyya-
bhāvādi-siddhi pi imissā lokuttarapaññābhāvanāya ānisaṃso
ti veditabbo.
Avisesena hi catubbidhāya pi etissā bhāvitattā bhāvita-
pañño puggalo sadevakassa lokassa āhuneyyo hoti, pāhuneyyo,
dakkhiṇeyyo, añjalīkaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassa.
Visesato pan'; ettha paṭhamamaggapaññaṃ tāva bhāvetvā
mandāya vipassanaya āgato mudindriyo pi sattakkhattupa-
ramo nāma hoti. Satta sugatibhave saṃsaritvā dukkhass'
antaṃ karoti. Majjhimāya vipassanāya āgato majjhimin-
driyo kolaṃkolo nāma hoti. Dve vā tīṇi vā kulāni sandhā-
vitvā saṃsaritvā dukkhass'; antaṃ karoti. Tikkhāya vipas-
sanāya āgato tikkhindriyo ekabījī nāma hoti, ekaṃ yeva

--------------------------------------------------------------------------
1 PṬṢ. ed. of M.: yo c'; āyaṃ.
2 Ibid. p. 296.
II. 22

[page 710]
710 XXIII. Paññābhāvanānisaṃsa-niddeso
mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhass'; antaṃ karoti.
Dutiyamaggapaññaṃ bhāvetvā sakadāgāmī nāma hoti. Sakid-
eva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhass'; antaṃ karoti. Tatiya-
maggapaññaṃ bhāvetvā anāgāmī nāma hoti. So indriya-
vemattatāvasena antarā parinibbāyī, upahaccaparinibbāyī,
asankhāraparinibbāyī, sasankhāraparinibbāyī, uddhaṃsoto,
Akaniṭṭhagāmī ti pañcadhā idha vihāya niṭṭho hoti1.
Tattha antarā parinibbāyī ti yattha katthaci Suddhāvā-
sabhave upapajjitvā āyuvemajjhaṃ appatvā va parinibbā-
yati. Upahacca parinibbāyī ti āyuvemajjhaṃ atikkamitvā
parinibbāyati. Asankhāraparinibbāyī ti asankhārena appa-
yogena uparimaggaṃ nibbatteti. Sasankhāraparinibbāyī ti
sa-sankhārena sappayogena uparimaggaṃ nibbatteti. Ud-
dhaṃsoto, Akaniṭṭhagāmī ti yatthuppanno, tato uddhaṃ yāva
Akaniṭṭhabhavā āruyha tattha parinibbāyati. Catuttha-
maggapaññaṃ bhāvetvā koci saddhāvimutto hoti, koci paññā-
vimutto hoti, koci ubhatobhāgavimutto hoti, koci tevijjo koci
chaḷabhiñño, koci paṭisambhidappabhedappatto mahākhīṇā-
savo. Yaṃ sandhāya vuttaṃ:- maggakkhaṇe pan'; esa
taṃ jaṭaṃ vijaṭeti nāma; phalakkhaṇe vijaṭitajaṭo sadeva-
kassa lokassa aggadakkhiṇeyyo hotī ti.
Evaṃ anekānisaṃsā ariyapaññāya bhāvanā,
yasmā tasmā kareyyātha ratiṃ tattha vicakkhaṇo.
Ettāvatā ca:-
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññañ ca bhāvayaṃ,
Atāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭan ti2,
imissā gāthāya SīLA-SAMĀDHI-PAññĀ-mukhena desite Visud-
dhi-Magge sānisaṃsā paññābhāvanā paridīpitā hotī ti.
Iti Sādhujanapāmojjhatthāya kate Visuddhimagge Paññābhā-
vanānisaṃsaniddeso nāma tevīsatimo paricchedo.

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. A. i, 233 f.; P.P. 15 f.; K.V.I. 4; Points of Controversy, p. 77; P.P.A. (J.PṬṢ. 1913-14) 195 f.
2 Above, p. 1.

[page 711]
                                                                                     711
NIGAMANAM
Ettāvatā ca:-
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññāñ ca bhāvayaṃ,
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭan ti
imaṃ gāthaṃ nikkhipitvā yad avocumha:
Imissā dāni gāthāya kathitāya mahesinā,
vaṇṇayanto yathābhūtaṃ atthaṃ sīlādi-bhedanaṃ;
Sudullabhaṃ labhitvāna pabbajjaṃ Jinasāsane,
sīlādi-sangahaṃ khemaṃ ujuṃ maggaṃ visuddhiyā;
Yathābhūtaṃ ajānantā sūddhikāmā pi ye idha,
visuddhiṃ n'; ādhigacchanti vāyamantā pi yogino,
Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ suvisuddhavinicchayaṃ,
Mahāvihāravāsīnaṃ desanānayanissitaṃ,
Visuddhimaggaṃ bhāsissaṃ: taṃ me sakkaccabhāsato
visuddhikāmā sabbe pi nisāmayatha sādhavo ti -
Svāyaṃ bhāsito hoti. Tattha ca:-
Tesaṃ sīlādibhedānaṃ atthānaṃ yo vinicchayo,
pañcannam pi Nikāyānaṃ vutto Aṭṭhakathānaye:
Samāharitvā taṃ sabbaṃ yebhuyyena vinicchayo,
sabbasankaradosehi mutto yasmā pakāsito,
Tasmā visuddhikāmehi suddhapaññehi yogihi
Visuddhi-Magge etasmiṃ karaṇīyo va ādaro ti.
Vibhajjavādi-seṭṭhānaṃ theriyānam yasassinaṃ,
Mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsajassa vibhāvino:
Bhadantasanghapālassa sucisallekhavuttino,
Vinayācārayuttassa yuttassa paṭipattiyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. i, 13; 165.
2 Sbh -samugghātatthaṃ.
3 Sb omits nikāya; Sh sattakāya-.
I. 1

[page 712]
712 Nigamanaṃ
Khantisoraccamettādi-guṇabhūsitacetaso,
ajjhesanaṃ gahetvā va karontena imaṃ mayā;
Saddhammaṭṭhitikāmena yo patto paññasañcayo;
tassa tejena sabbe pi sukhamedhentu pāṇino.
Visuddhi-Maggo eso va antarāyaṃ vinā idha,
niṭṭhito aṭṭhapaññāsa bhāṇavarāya pāḷiyā.
Yathā tath'; eva lokassa sabbe kalyāṇanissitā,
Anantarāyā ijjhantu sīghaṃ sīghaṃ manorathā ti.
Paramavisuddhasaddhā buddhiviriyapaṭimaṇḍita-sīlācāraj-
javamaddavādi-guṇasamudayasamuditena sakasamayasamay-
antaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññā veyattiyasam-
annāgatena Tipiṭakapariyattibhede sāṭṭhakathe Satthu sā-
sane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena ka-
raṇasampattijanita-sukhaviniggata-madhurodāra1-vacanalā-
vaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā
chaḷabhiññā-paṭisambhidādi-bhedaguṇapaṭimaṇḍite uttari-
manussadhamme appaṭihatabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpā-
naṃ therānaṃ Mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālankārabhutena
vipulavisuddhabuddhinā BU ODHAGHOSO ti garūhi gahita-nā-
madheyyena therena Moraṇḍaceṭakavattabbena2 kato
VISUDDHI MAGGO
nāma.
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ lokanittharaṇesinaṃ,
dassento kulaputtānaṃ nayaṃ sīlavisuddhiyā,
Yāva Buddho ti nāmam pi suddhacittassa tādino,
lokamhi lokajeṭṭhassa pavattati mahesino ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bm -dāta-.
2 Bhm Mudantakhedaka-.

[page 713]
                                                       713
Yaṃ1 siddhaṃ iminā puññaṃ, yañ c'; aññaṃ pasutaṃ
mayā
etena puññakammena dutiye attasambhave
Tāvatiṃse pamodanto sīlācāraguṇe rato,
alaggo pañca kāmesu patvāna pathamaṃ phalam;
Antime attabhāvamhi METTEYYAṂ munipungavaṃ.
lokaggapuggalaṃ nāthaṃ sabbasattahite rataṃ
Disvāna tassa dhīrassa sutvā saddhammadesanaṃ
adhigantvā phalaṃ aggaṃ sobheyyaṃ Jinasāsanaṃ ti.
VISUDDHI-MAGGO NIṬṬHITO.

--------------------------------------------------------------------------
1 These verses are found in Sinhalese recensions. (Sīhaḷa-
potthake imā pi gāthayo dissanti. Sb). The reader can com-
pare them with the corresponding colophon in Sinhalese recen-
sions at the end of the Atthasālinī (P.T.S. ed.), and with the
briefer reference there also to Mettayya, with whom Buddhaghosa,
according to the "Buddhaghosuppatti" (p. 66, ed. Jas. Gray),
was connected in a prophecy.
Bhm, instead, end thus:
Iti sādhujanapāmojjhattāya katā Visuddhi-Maggakathā
Pāligaṇanāya pana sā aṭṭhapaññāsa bhāṇavārā hotī ti.
Visuddhi-Maggappakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.