Vibhanga
Based on the ed. by C. A. F. Rhys Davids: The Vibhaṅga : Being the Second Book of the Abhidhamma Piṭaka.
London : Pali Text Society 1904.
(Reprinted 1978)



Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 1.7.2015]


NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.





PLAIN TEXT VERSION
(In order to fascilitate word search, all annotations have been removed,
and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.)




THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm








Vibhaṅga

[page 001]
          1
VIBHAṄGA
NAMO TASSA BHAGAVATO ARAHATO SAMMĀ
SAMBUDDHASSA
I
[KHANDHA-VIBHAṄGA]
PAÑCAKKHANDHĀ: rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
     Tattha katamo rūpakkhandho?
     Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati rūpakkhandho.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ atītaṃ?
     Yaṃ rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vigataṃ vipariṇataṃ {atthaṅgataṃ} abbhatthaṅgataṃ uppajjitvā vigataṃ atītaṃ atītaṃsena saṅgahitaṃ -- cattāro ca mahābhūtā catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya {rūpaṃ} -- idaṃ vuccati rūpaṃ atītaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ anāgataṃ?
     Yaṃ rūpaṃ ajātaṃ abhūtaṃ asañjātaṃ anibbattaṃ anabhinibbattaṃ apātubhūtaṃ anuppannaṃ asamuppannaṃ anuṭṭhitaṃ asamuṭṭhitaṃ anāgataṃ anāgataṃsena saṅgahitaṃ -- cattāro ca mahābhūtā catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya {rūpaṃ} -- idaṃ vuccati rūpaṃ anāgataṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ paccuppannaṃ?
     Yaṃ rūpaṃ jātaṃ bhūtaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ uppannaṃ samuppannaṃ uṭṭhitaṃ samuṭṭhitaṃ paccuppannaṃ paccuppannaṃsena saṅgahitaṃ --


[page 002]
2 Rūpakkhandho
cattāro ca mahābhūtā catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ-idaṃ vuccati rūpaṃ paccuppannaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ ajjhattaṃ?
     Yaṃ rūpaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādiṇṇaṃ -- cattāro ca mahābhūtā catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ -- idaṃ vuccati rūpaṃ ajjhattaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ bahiddhā?
     Yaṃ rūpaṃ tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādiṇṇaṃ -- cattāro ca mahābhūtā catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ -- idaṃ vuccati rūpaṃ bahiddhā.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ oḷārikaṃ?
     Cakkhāyatanaṃ . . . pe . . . phoṭṭhabbāyatanaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ oḷārikaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ sukhumaṃ?
     Itthindriyaṃ . . . pe . . . kabaḷiṅkāro āhāro: idaṃ vuccati rūpaṃ sukhumaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ hīnaṃ?
     Yaṃ rūpaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ uññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acitīkataṃ, hīnaṃ hīnamataṃ hīnasammataṃ, aniṭṭhaṃ akantaṃ amanāpaṃ -- rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā: idaṃ vuccati rūpaṃ hīnaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ {paṇītaṃ}?
     Yaṃ rūpaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ anuññātaṃ anavaññātaṃ, ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ citīkataṃ paṇītaṃ paṇītamatam paṇītasammataṃ, iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ: rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā: idaṃ vuccati rūpaṃ paṇītaṃ.
     Taṃ taṃ vā pana rūpaṃ upādāy'; upādāya rūpaṃ hīnaṃ paṇītaṃ daṭṭhabbaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ dūre?
     Itthindriyaṃ . . . pe . . . kabaḷiṅkāro āhāro, yaṃ vā pan'; aññaṃ pi atthi rūpaṃ anāsanne anupakkaṭṭhe dūre asantike: idaṃ vuccati rūpaṃ dūre.


[page 003]
Vedanākkhandho 3
     Tattha katamaṃ rūpaṃ santike?
     Cakkhāyatanaṃ . . . pe . . . phoṭṭhabbāyatanaṃ, yaṃ vā pan'; aññaṃ pi atthi rūpaṃ āsanne upakkaṭṭhe avidūre santike: idaṃ vuccati rūpaṃ santike.
     Taṃ taṃ vā pana rūpaṃ upādāy'; upādāya rūpaṃ dūre santike daṭṭhabbaṃ.
     Tattha katamo vedanākkhandho?
     Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati vedanākkhandho.
     Tattha katamā vedanā atītā?
     Yā vedanā atītā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā {abbhatthaṅgatā} uppajjitvā vigatā atītā atītaṃsena saṅgahitā -- sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā -- ayaṃ vuccati vedanā atītā.
     Tattha katamā vedanā anāgatā?
     Yā vedanā ajātā abhūtā asañjātā anibbattā anabhinibbattā apātubhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṅgahitā -- sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā -- ayaṃ vuccati vedanā anāgatā.
     Tattha katamā vedanā paccuppannā?
     Yā vedanā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannā paccuppannaṃsena saṅgahitā -- sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā -- ayaṃ vuccati vedanā paccuppannā.
     Tattha katamā vedanā ajjhattā?
     Yā vedanā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādiṇṇā -- sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā -- ayaṃ vuccati vedanā ajjhattā.
     Tattha katamā vedanā bahiddhā?
     Yā vedanā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādiṇṇā -- sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā -- ayaṃ vuccati vedanā bahiddhā.
     Tattha katamā vedanā oḷārikā?
     Akusalā vedanā oḷārikā, kusalāvyākatā vedanā sukhumā.
Kusalākusalā vedanā oḷārikā, avyākatā vedanā sukhumā.


[page 004]
4 Vedanākkhandho
Dukkhā vedanā oḷārikā, sukhā ca adukkhamasukhā ca vedanā sukhumā. Sukhadukkhā vedanā oḷārikā, adukkhamasukhā vedanā sukhumā. Asamāpannassa vedanā oḷārikā, samāpannassa vedanā sukhumā. Sāsavā vedanā oḷārikā, anāsavā vedanā sukhumā.
     Taṃ taṃ vā pana vedanaṃ upādāy'; upādāya vedanā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbā.
     Tattha katamā vedanā hīnā?
     Akusalā vedanā hīnā, kusalāvyākatā vedanā paṇītā.
Kusalākusalā vedanā hīnā, avyākatā vedanā paṇītā.
Dukkhā vedanā hīnā, sukhā ca adukkhamasukhā ca vedanā paṇītā. Sukhadukkhā vedanā hīnā, adukkhamasukhā vedanā paṇītā. Asamāpannassa vedanā hīnā, samāpannassa vedanā paṇītā. Sāsavā vedanā hīnā, anāsavā {vedanā} paṇītā.
     Taṃ taṃ vā pana vedanaṃ upādāy'; upādāya vedanā hīnā paṇītā daṭṭhabbā.
     Tattha katamā vedanā dūre?
     Akusalā vedanā kusalāvyākatāhi vedanāhi dūre, kusalāvyākatā vedanā akusalāya vedanāya dūre. Kusalā vedanā akusalāvyākatāhi vedanāhi dūre, akusalāvyākatā vedanā kusalāya vedanāya dūre. Avyākatā vedanā kusalākusalāhi vedanāhi dūre, kusalākusalā vedanā avyākatāya vedanāya dūre. Dukkhā vedanā sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi dūre, sukhā ca adukkhamasukhā ca vedanā dukkhāya vedanāya dūre. Sukhā vedanā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi dūre, dukkhā ca adukkhamasukhā ca vedanā sukhāya vedanāya dūre. Adukkhamasukhā vedanā sukhadukkhāhi vedanāhi dūre, sukhadukkhā vedanā adukkhamasukhāya vedanāya dūre.
Asamāpannassa vedanā samāpannassa vedanāya dūre, samāpannassa vedanā asamāpannassa vedanāya dūre.
Sāsavā vedanā anāsavāya vedanāya dūre, anāsavā vedanā sāsavāya vedanāya dūre. Ayaṃ vuccati vedanā dūre.
     Tattha katamā vedanā santike?
     Akusalā vedanā akusalāya vedanāya santike, kusalā vedanā kusalāya vedanāya santike, avyākatā vedanā avyākatāya vedanāya santike. Dukkhā vedanā dukkhāya vedanāya santike, sukhā vedanā sukhāya vedanāya santike, adukkhamasukhā vedanā adukkhamasukhāya vedanāya santike.


[page 005]
Saññākkhandho 5
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Asamāpannassa vedanā asamāpannassa vedanāya santike, samāpannassa vedanā samāpannassa vedanāya santike. Sāvavā vedanā sāsavāya vedanāya santike, anāsavā vedanā anāsavāya vedanāya santike.
     Ayaṃ vuccati vedanā santike.
     Taṃ taṃ vā pana vedanaṃ upādāy'; upādāya vedanā dūre santike daṭṭhabbā.
     Tattha katamo saññākkhandho?
     Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati saññākkhandho.
     Tattha katamā saññā atītā?
     Yā saññā atītā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā uppajjitvā vigatā atītā atītaṃsena saṅgahitā -- cakkhusamphassajā saññā {sotasamphassajā} saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā -- ayaṃ vuccati saññā atītā.
     Tattha katamā saññā anāgatā?
     Yā saññā ajātā abhūtā asañjātā anibbattā anabhinibbattā apātubhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṅgahitā -- cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . manosamphassajā saññā -- ayaṃ vuccati saññā anāgatā.
     Tattha katamā saññā paccuppannā?
     Yā saññā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannā paccuppannaṃsena saṅgahitā -- cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . manosamphassajā saññā -- ayaṃ vuccati saññā paccuppannā.
     Tattha katamā saññā ajjhattā?
     Yā saññā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādiṇṇā -- cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . manosamphassajā saññā -- ayaṃ vuccati saññā ajjhattā.
     Tattha katamā saññā bahiddhā?
     Yā saññā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādiṇṇā -- cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . manosamphassajā saññā -- ayaṃ vuccati saññā bahiddhā.


[page 006]
6 Saññākkhandho
     Tattha katamā saññā oḷārikā?
     Paṭighasamphassajā saññā oḷārikā, adhivacanasamphassajā saññā sukhumā. Akusalā saññā oḷārikā, kusalāvyākatā saññā sukhumā. Kusalākusalā saññā oḷārikā, avyākatā saññā sukhumā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā oḷārikā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā sukhumā. Sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā oḷārikaṃ, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhumā. Asamāpannassa saññā oḷārikā, samāpannassa saññā sukhumā. Sāsavā saññā oḷārikā, anāsavā saññā sukhumā.
     Taṃ taṃ vā pana saññaṃ upādāy'; upādāya saññā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbā.
     Tattha katamā saññā hīnā?
     Akusalā saññā hīnā, kusalāvyākatā saññā paṇītā.
Kusalākusalā saññā hīnā, avyākatā saññā paṇītā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā hīnā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā paṇītā.
Sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā hīnā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā paṇītā. Asamāpannassa saññā hīnā, samāpanassa saññā paṇītā. Sāsavā saññā hīnā, anāsavā saññā paṇītā.
     Taṃ taṃ vā pana saññaṃ upādāy'; upādāya saññā hīnā paṇītā daṭṭhabbā.
     Tattha katamā saññā dūre?
     Akusalā saññā kusalāvyākatāhi saññāhi dūre, kusalavyākatā saññā akusalāya saññāya dūre; kusalā saññā akusalāvyākatāhi saññāhi dūre, akusalāvyākatā saññā kusalāya saññāya dūre; avyākatā saññā kusalākusalāhi saññāhi dūre, kusalākusalā saññā avyākatāya saññāya dūre. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttāhi saññāhi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā dukkhāya vedanāya sampayuttāya saññāya dūre; sukhāya vedanāya sampayuttā saññā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttāhi saññāhi dūre, dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā sukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya dūre; adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttāhi saññāhi dūre, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya dūre.
Asamāpannassa saññā samāpannassa saññāya dūre, samāpannassa saññā asamāpannassa saññāya dūre.


[page 007]
Saṅkhārakkhandho 7
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Sāsavā saññā anāsavāya saññāya dūre, anāsavā saññā sāsavāya saññāya dūre. Ayaṃ vuccati saññā dūre.
     Tattha katamā saññā santike?
     Akusalā saññā akusalāya saññāya santike, kusalā saññā kusalāya saññāya santike, avyākatā saññā avyākatāya saññāya santike. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā dukkhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike, sukhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike. Asamāpannassa saññā asamāpannassa saññāya santike, samāpannassa saññā samāpannassa saññāya santike. Sāsavā saññā sāsavāya saññāya santike, anāsavā saññā anāsavāya saññāya santike. Ayaṃ vuccati saññā santike.
     Taṃ taṃ va pana saññaṃ upādāy'; upādāya saññā dūre santike daṭṭhabbā.
     Tattha katamo saṅkhārakkhandho?
     Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā {abhisaṅkhipitvā}: ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.
     Tattha katame saṅkhārā atītā?
     Ye saṅkhārā atītā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā uppajjitvā vigatā atītā atītaṃsena saṅgahitā -- cakkhusamphassajā cetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāyasamphassajā cetanā manosamphassajā cetanā -- ime vuccanti saṅkhārā atītā.
     Tattha katame saṅkhārā anāgatā?
     Ye saṅkhārā ajātā abhūtā asañjātā anibbattā anabhinibbattā apātubhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṅgahitā -- cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manosamphassajā cetanā -- ime vuccanti saṅkhārā anāgatā.
     Tattha katame saṅkhārā paccuppannā?
     Ye saṅkhārā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannā paccuppannaṃsena saṅgahitā


[page 008]
8 Saṅkhārakkhandho
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] -- cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manosamphassajā cetanā -- ime vuccanti saṅkhārā paccuppannā.
     Tattha katame saṅkhārā ajjhattā?
     Ye saṅkhārā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādiṇṇā-cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manosamphassajā cetanā -- ime vuccanti saṅkhārā ajjhattā.
     Tattha katame saṅkhārā bahiddhā?
     Ye saṅkhārā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādiṇṇā-cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manosamphassajā cetanā -- ime vuccanti saṅkhārā bahiddhā.
     Tattha katame saṅkhārā oḷārikā?
     Akusalā saṅkhārā oḷārikā, kusalāvyākatā saṅkhārā sukhumā; kusalākusalā saṅkhārā oḷārikā, avyākatā saṅkhārā sukhumā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā oḷārikā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā sukhumā; sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saṅkhārā oḷārikā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā sukhumā. Asamāpannassa saṅkhārā oḷārikā, samāpannassa saṅkhārā sukhumā. Sāsavā saṅkhārā oḷārikā, anāsavā saṅkhārā sukhumā.
     Te te vā pana saṅkhāre upādāy'; upādāya saṅkhārā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbā.
     Tattha katame saṅkhārā hīnā?
     Akusalā saṅkhārā hīnā, kusalāvyākatā saṅkhārā paṇītā; kusalākusalā saṅkhārā hīnā, avyākatā saṅkhārā paṇītā.
Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā hīnā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā paṇītā; sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saṅkhārā hīnā, adukkhamasukhāya vedanāya samayuttā saṅkhārā paṇītā. Asamāpannassa saṅkhārā hīnā, samāpannassa saṅkhārā paṇītā. Sāsavā saṅkhārā hīnā, anāsavā saṅkhārā paṇītā.
     Te te vā pana saṅkhāre upādāy'; upādāya saṅkhārā hīnā paṇītā daṭṭhabbā.
     Tattha katame saṅkhārā dūre?
     Akusalā saṅkhārā kusalāvyākatehi saṅkhārehi dūre, kusalāvyākatā saṅkhārā akusalehi saṅkhārehi dūre; kusalā saṅkhārā akusalāvyākatehi saṅkhārehi dūre; akusalāvyākatā saṅkhārā kusalehi saṅkhārehi dūre;


[page 009]
Viññāṇakkhandho 9
avyākatā saṅkhārā kusalākusalehi saṅkhārehi dūre; kusalākusalā saṅkhārā avyākatehi saṅkhārehi dūre.
Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi saṅkhārehi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā dukkhāya vedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre; sukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi saṅkhārehi dūre, dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā sukhāya vedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre; adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttehi saṅkhārehi dūre, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saṅkhārā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre. Asamāpannassa saṅkhārā samāpannassa saṅkhārehi dūre, samāpannassa saṅkhārā asamāpannassa saṅkhārehi dūre. Sāsavā saṅkhārā anāsavehi saṅkhārehi dūre; anāsavā saṅkhārā sāsavehi saṅkhārehi dūre. Ime vuccanti saṅkhārā dūre.
     Tattha katame saṅkhārā santike?
     Akusalā saṅkhārā akusalānaṃ saṅkhārānaṃ santike, kusalā saṅkhārā kusalānaṃ saṅkhārānaṃ santike, avyākatā saṅkhārā avyākatānaṃ saṅkhārānaṃ santike. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā dukkhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike; sukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā sukhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike; adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike. Asamāpannassa saṅkhārā asamāpannassa saṅkhārānaṃ santike; samāpannassa saṅkhārā samāpannassa saṅkhārānaṃ santike. Sāvavā saṅkhārā sāsavānaṃ saṅkhārānaṃ santike; anāsavā saṅkhārā anāsavānaṃ saṅkhārānaṃ santike. Ime vuccanti saṅkhārā santike.
     Te te vā pana saṅkhāre upādāy'; upādāya saṅkhāra dūre santike daṭṭhabbā.
     Tattha katamo viññāṇakkhandho?
     Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati viññāṇakkhandho.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ atītaṃ?


[page 010]
10 Viññāṇakkhandho
     Yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhaṃ vigataṃ vipariṇataṃ atthaṅgataṃ abbhatthaṅgataṃ uppajjitvā vigataṃ atītaṃ atītaṃsena saṅgahitaṃ -- cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ {kāyaviññāṇaṃ} manoviññāṇaṃ -- idaṃ vuccati viññāṇaṃ atītaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ anāgataṃ?
     Yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ abhūtaṃ asañjātaṃ anibbattaṃ anabhinibbattaṃ apātubhūtaṃ anuppannaṃ asamuppannaṃ anuṭṭhitaṃ asamuṭṭhitaṃ anāgataṃ anāgataṃsena saṅgahitaṃ -- cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ -- idaṃ vuccati viññāṇaṃ anāgataṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ paccuppannaṃ?
     Yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ bhūtaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ uppannaṃ samuppannaṃ uṭṭhitaṃ samuṭṭhitaṃ paccuppannaṃ paccuppannaṃsena saṅgahitaṃ -- cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ -- idaṃ vuccati viññāṇaṃ paccuppannaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ ajjhattaṃ?
     Yaṃ viññāṇaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādiṇṇaṃ -- cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ -- idaṃ vuccati viññāṇaṃ ajjhattaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ bahiddhā?
     Yaṃ viññāṇaṃ tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādiṇṇaṃ -- cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ -- idaṃ vuccati viññāṇaṃ bahiddhā.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ?
     Akusalaṃ viññānaṃ oḷārikaṃ; kusalāvyākatā viññāṇā sukhumā; kusalākusalā viññāṇā oḷārikā; avyākataṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ. Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ; sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā sukhumā. Sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā viññāṇā oḷārikā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ.
Asamāpannassa viññāṇaṃ oḷārikaṃ, samāpannassa viññāṇaṃ sukhumaṃ. Sāsavaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ, anāsavaṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ.
     Taṃ taṃ vā pana viññāṇaṃ upādāy'; upādāya viññāṇaṃ oḷārikaṃ sukhumaṃ daṭṭhabbaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ?
     Akusalaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ, kusalāvyākatā viññāṇā paṇītā;


[page 011]
Viññāṇakkhandho 11
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kusalākusalā viññāṇā hīnā; avyākataṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ. Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ; sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā paṇītā; sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā viññāṇā hīnā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ. Asamāpannassa {viññāṇaṃ} hīnaṃ; samāpannassa viññāṇaṃ paṇītaṃ. Sāsavaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ; anāsavaṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ.
     Taṃ taṃ vā pana viññāṇaṃ upādāy'; upādāya viññāṇaṃ hīnaṃ paṇītaṃ daṭṭhabbaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ dūre?
     Akusalaṃ viññāṇaṃ kusalāvyākatehi viññāṇehi dūre, kusalāvyākatā viññāṇā akusalā viññāṇā dūre, kusalaṃ viññāṇaṃ akusalāvyākatehi viññāṇehi dūre; akusalāvyākatā viññāṇā kusalā viññāṇā dūre, avyākataṃ viññāṇaṃ kusalākusalehi viññāṇehi dūre, kusalākusalā viññāṇā avyākatā viññāṇā dūre. Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā dukkhāya vedanāya sampayuttā viññāṇā dūre; sukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre; dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā sukhāya vedanāya sampayuttā viññāṇā dūre; adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre; sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā viññāṇā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā viññāṇā dūre. Asamāpannassa viññāṇaṃ samāpannassa viññāṇā dūre, samāpannassa viññāṇaṃ asamāpannassa viññāṇā dūre. Sāsavaṃ viññāṇaṃ anāsavā viññāṇā dūre; anāsavaṃ viññāṇaṃ sāsavā viññāṇā dūre. Idaṃ vuccati viññāṇaṃ dūre.
     Tattha katamaṃ viññāṇaṃ santike?
     Akusalaṃ viññāṇaṃ akusalassa viññāṇassa santike;


[page 012]
12 Ekavidhena rūpakkhandho
kusalaṃ viññāṇaṃ kusalassa viññāṇassa santike; avyākataṃ viññāṇam avyākatassa viññāṇassa santike. Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ dukkhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike; sukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike; adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike. Asamāpannassa viññāṇaṃ asamāpannassa viññāṇassa santike; samāpannassa viññāṇaṃ samāpannassa viññāṇassa santike. Sāsavaṃ viññāṇaṃ sāsavassa viññāṇassa santike; anāsavaṃ viññāṇaṃ anāsavassa viññāṇassa santike. Idaṃ vuccati viññāṇaṃ santike.
     Taṃ taṃ vā pana viññāṇaṃ upādāy'; upādāya viññāṇaṃ dūre santike daṭṭhabbaṃ.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.

     Pañcakkhandhā: rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
     Tattha katamo rūpakkhandho?
     Ekavidhena rūpakkhandho: sabbaṃ rūpaṃ na hetu ahetukaṃ hetuvippayuttaṃ sappaccayaṃ saṅkhataṃ rūpaṃ lokiyaṃ sāsavaṃ saṃyojaniyaṃ ganthaniyaṃ oghaniyaṃ yoganiyaṃ nīvaraṇiyaṃ parāmaṭṭhaṃ upādāniyaṃ saṅkilesikaṃ avyākataṃ anārammaṇaṃ acetasikaṃ cittavippayuttaṃ neva-vipāka-na-vipākadhammadhammaṃ asaṅkiliṭṭhasaṅkilesikaṃ na savitakka-savicāraṃ na avitakkavicāramattaṃ avitakka-avicāraṃ na pītisahagataṃ na sukhasahagataṃ na upekhāsahagataṃ neva dassanena na bhāvanāya pahātabbaṃ neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukaṃ neva ācayagāmi na apacayagāmi neva sekhaṃ nāsekhaṃ parittaṃ kāmāvacaraṃ na rūpāvacaraṃ na arūpāvacaraṃ pariyāpannaṃ no apariyāpannaṃ aniyataṃ aniyyānikaṃ uppannaṃ chahi viññāṇehi viññeyyaṃ aniccaṃ jarābhibhūtaṃ. Evaṃ ekavidhena rūpakkhandho.


[page 013]
Catubbidhena rūpakkhandho 13
     Duvidhena rūpakkhandho: atthi rūpaṃ upādā, atthi rūpaṃ no upādā. Atthi rūpaṃ upādiṇṇaṃ, atthi rūpaṃ anupādiṇṇaṃ. Atthi rūpaṃ upādiṇṇupādāniyaṃ, atthi rūpaṃ anupādiṇṇupādāniyaṃ. Atthi rūpaṃ sanidassanaṃ, atthi rūpaṃ anidassanaṃ. Atthi rūpaṃ sappaṭighaṃ, atthi rūpaṃ appaṭighaṃ. Atthi rūpaṃ indriyaṃ, atthi rūpaṃ na indriyaṃ. Atthi rūpaṃ mahābhūtaṃ, atthi rūpaṃ na mahābhūtaṃ. Atthi rūpaṃ viññatti, atthi rūpaṃ na viññatti.
Atthi rūpaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, atthi rūpaṃ na cittasamuṭṭhānaṃ. Atthi rūpaṃ cittasahabhu, atthi rūpaṃ na cittasahabhu. Atthi rūpaṃ cittānuparivatti, atthi rūpaṃ na cittānuparivatti. Atthi rūpaṃ ajjhattikaṃ, atthi rūpaṃ bāhiraṃ. Atthi rūpaṃ oḷārikaṃ, atthi rūpaṃ sukhumaṃ.
Atthi rūpaṃ dūre, atthi rūpaṃ santike . . . pe. . . . Atthi rūpaṃ kabaḷiṅkāro āhāro, atthi rūpaṃ na kabaḷiṅkāro āhāro. Evaṃ duvidhena rūpakkhandho.
     Tividhena rūpakkhandho: yan taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ, taṃ upādā; yan taṃ rūpaṃ bāhiraṃ, taṃ atthi upādā, atthi no upādā. Yan taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ, taṃ upādiṇṇaṃ; yan taṃ rūpaṃ bāhiraṃ, taṃ atthi upādiṇṇaṃ, atthi anupādiṇṇaṃ. Yan taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ, taṃ upādiṇṇupādāniyaṃ; yan taṃ rūpaṃ bāhiraṃ, taṃ atthi upādiṇṇupādāniyaṃ, atthi anupādiṇṇupādāniyaṃ . . . pe . . . Yan taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ, taṃ na kabaḷiṅkāro āhāro; yan taṃ rūpaṃ bāhiraṃ, taṃ atthi kabaḷiṅkāro āhāro, atthi na kabaḷiṅkāro āhāro. Evaṃ tividhena rūpakkhandho.
     Catubbidhena rūpakkhandho: yan taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi upādiṇṇaṃ, atthi anupādiṇṇaṃ; yan taṃ rūpaṃ no upādā, taṃ atthi upādiṇṇaṃ, atthi anupādiṇṇaṃ. Yan taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi upādiṇṇupādāniyaṃ, atthi anupādiṇṇupādāniyaṃ; yan taṃ rūpaṃ no upādā, taṃ atthi upādiṇṇupādāniyaṃ, atthi anupādiṇṇupādāniyaṃ. Yan taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi appaṭighaṃ; yan taṃ rūpaṃ no upādā, taṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi appaṭighaṃ.


[page 014]
14 Pañcavidhena rūpakkhandho
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Yan taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi olārikaṃ, atthi sukhumaṃ; yan taṃ rūpaṃ no upādā, taṃ atthi oḷārikaṃ, atthi sukhumaṃ. Yan taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi dūre, atthi santike; yan taṃ rūpaṃ no upādā, taṃ atthi dūre, atthi santike . . . pe . . . Diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ rūpaṃ. Evaṃ catubbidhena rūpakkhandho.
     Pañcavidhena rūpakkhandho: paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu yañ ca rūpaṃ upādā. Evaṃ pañcavidhena rūpakkhandho.
     Chabbidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sotaviññeyyaṃ rūpaṃ ghānaviññeyyaṃ rūpaṃ jivhāviññeyyaṃ rūpaṃ kāyaviññeyyaṃ rūpaṃ manoviññeyyaṃ rūpaṃ. Evaṃ chabbidhena rūpakkhandho.
     Sattavidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ . . . pe . . . manodhātuviññeyyaṃ rūpaṃ manoviññāṇadhātuviññeyyaṃ rūpaṃ. Evaṃ sattavidhena rūpakkhandho.
     Aṭṭhavidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ . . . pe . . . kāyaviññeyyaṃ rūpaṃ atthi sukhasamphassaṃ, atthi dukkhasamphassaṃ, manodhātuviññeyyaṃ rūpaṃ manoviññāṇadhātuviññeyyaṃ rūpaṃ. Evaṃ aṭṭhavidhena rūpakkhandho.
     Navavidhena rūpakkhandho: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ yañ ca rūpaṃ na indriyaṃ. Evaṃ navavidhena rūpakkhandho.
     Dasavidhena rupakkhandho: cakkhundriyaṃ . . . pe . . . jīvitindriyaṃ na indriyaṃ rūpaṃ atthi sappatighaṃ, atthi appaṭighaṃ. Evaṃ dasavidhena rūpakkhandho.
     Ekādasavidhena rūpakkhandho: cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ yañ ca rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ. Evaṃ ekādasavidhena rūpakkhandho.
     Ayaṃ vuccati rūpakkhandho.
RŪPAKKHANDHO NIṬṬHITO.


[page 015]
Dasavidhena vedanākkhandho 15
1.
     Tattha katamo vedanākkhandho?
     Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
     Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
     Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato.
     Catubbidhena vedanākkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.
     Pañcavidhena vedanākkhandho: atthi sukhindriyaṃ, atthi dukkhindriyaṃ, atthi somanassindriyaṃ, atthi domanassindriyaṃ, atthi upekhindriyaṃ.
     Chabbidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā. Evaṃ chabbidhena vedanākkhandho.
     Sattavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā . . . pe . . . kāyasamphassajā vedanā manodhātusamphassajā vedanā manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā. Evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.
     Aṭṭhavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā . . . pe . . . kāyasamphassajā vedanā atthi sukhā, atthi dukkhā, manodhātusamphassajā vedanā, manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā. Evaṃ aṭṭhavidhena vedanākkhandho.
     Navavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā . . . pe . . . kāyasamphassajā vedanā manodhātusamphassajā vedanā, manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā.
Evaṃ navavidhena vedanākkhandho.
     Dasavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā . . . pe . . . kāyasamphassajā vedanā atthi sukhā atthi dukkhā, manodhātusamphassajā vedanā manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
     [The Ten Categories of the Vedanākkhandha are now repeated 27 times with the object of presenting in varying form the Twofold (duvidhena) and Threefold (tividhena) Categories. The Single Category and seven


[page 016]
16 Dukamūlakaṃ
last Categories (ekavidhena, catubbidhena, &c.) remain unchanged, the last seven being always elided under . . . pe . . . Only the varying Categories are given below.]
2.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi vipāko,
               atthi vipākadhammadhammo,
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo;
               atthi upādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇ'; anupādāniyo;
               atthi saṅkiliṭṭha-saṅkilesiko,
               atthi asaṅkiliṭṭha-saṅkilesiko,
               atthi asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesiko;
               atthi savitakka-savicāro,
               atthi avitakka-vicāramatto,
               atthi avitakka-avicāro;
               atthi dassanena pahātabbo,
               atthi bhāvanāya pahātabbo,
               atthi neva dassanāya na bhāvanāya pahātabbo;
               atthi dassanena pahātabbahetuko,
               atthi bhāvanāya pahātabbahetuko,
               atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko;
               atthi ācayagāmī,
               atthi apacayagāmī,
               atthi neva ācayagāmī na apacayagāmī;
               atthi sekho,
               atthi asekho,
               atthi neva sekho nāsekho;
               atthi paritto,
               atthi mahaggato,
               atthi appamāṇo;


[page 017]
Dukamūlakaṃ 17
               atthi parittārammaṇo,
               atthi mahaggatārammaṇo,
               atthi appamāṇārammaṇo;
               atthi hīno,
               atthi majjhimo,
               atthi paṇīto;
               atthi micchattaniyato,
               atthi sammattaniyato,
               atthi aniyato;
               atthi maggārammaṇo,
               atthi maggahetuko,
               atthi maggādhipati;
               atthi uppanno,
               atthi anuppanno,
               atthi uppādī;
               atthi atīto,
               atthi anāgato,
               atthi paccuppanno;
               atthi atītārammaṇo,
               atthi anāgatārammaṇo,
               atthi paccuppannārammaṇo;
               atthi ajjhatto,
               atthi bahiddho,
               atthi ajjhattabahiddho;
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
. . . pe . . . Evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
3.
               Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi hetusampayutto,
               atthi hetuvippayutto;
               atthi na hetu sahetuko,
               atthi na hetu ahetuko;
               atthi lokiyo,
               atthi lokuttaro;
               atthi kenaci viññeyyo,
               atthi kenaci na viññeyyo;


[page 018]
18 Dukamūlakaṃ
               atthi sāsavo,
               atthi anāsavo;
               atthi āsavasampayutto,
               atthi āsavavippayutto;
               atthi āsavavippayutta-sāsavo,
               atthi āsavavippayutta-anāsavo;
               atthi saṃyojaniyo,
               atthi asaṃyojaniyo;
               atthi saṃyojanasampayutto,
               atthi saṃyojanavippayutto;
               atthi saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyo,
               atthi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyo;
     So for oghaniyo, yoganiyo, nīvaraṇiyo.
               atthi parāmaṭṭho,
               atthi aparāmaṭṭho;
               atthi parāmāsasampayutto,
               atthi parāmāsavippayutto;
               atthi parāmāsavippayutta-parāmaṭṭho,
               atthi parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭho;
               atthi upādiṇṇo,
               atthi anupādiṇṇo;
               atthi upādāniyo,
               atthi anupādāniyo;
               atthi upādānasampayutto,
               atthi upādānavippayutto;
               atthi upādānavippayutta-upādāniyo,
               atthi upādānavippayutta-anupādāniyo;
               atthi saṅkilesiko,
               atthi asaṅkilesiko;
               atthi saṅkiliṭṭho,
               atthi asaṅkiliṭṭho;
               atthi kilesasampayutto,
               atthi kilesavippayutto;
               atthi kilesavippayutta-saṅkilesiko,
               atthi kilesavippayutta-asaṅkilesiko;
     So for dassanena pahātabbo, bhāvanāya pahātabbo, dassanena and bhāvanāya pahātabbahetuko.
               atthi savitakko,
               atthi avitakko;
               atthi savicāro,
               atthi avicāro;


[page 019]
Dukamūlakaṃ 19
               atthi sappītiko,
               atthi appītiko;
               atthi pītisahagato,
               atthi na pītisahagato;
               atthi kāmāvacaro,
               atthi na kāmāvacaro;
     So for rūpāvacaro, and arūpāvacaro.
               atthi pariyāpanno,
               atthi apariyāpanno;
               atthi niyyāniko,
               atthi aniyyāniko;
               atthi niyato,
               atthi aniyato;
               atthi sa-uttaro,
               atthi anuttaro;
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
4.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
DUKAMŪLAKAṂ.


[page 020]
20 Tikamūlakaṃ
5.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
6.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
7.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 021]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 21
8.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
TIKAMŪLAKAṂ.
9.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
10.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi hetusampayutto,
               atthi hetuvippayutto.


[page 022]
22 Ubhato vaḍḍhakaṃ
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi vipāko,
               atthi vipākadhammadhammo,
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
11.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi na hetu sahetuko,
               atthi na hetu ahetuko.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi upādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇ'; anupādāniyo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
12.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi lokiyo,
               atthi lokuttaro.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi saṅkiliṭṭha-saṅkilesiko,
               atthi asaṅkiliṭṭha-saṅkilesiko,
               atthi asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesiko;
     . . . pe . . . {Evaṃ}, &c.
13.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi kenaci viññeyyo,
               atthi kenaci na viññeyyo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi savitakka-savicāro,
               atthi avitakka-vicāramatto,
               atthi avitakka-avicāro;
     . . . . . Pe . . .. Evaṃ, &c.
14.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi sāsavo,
               atthi anāsavo.


[page 023]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 23
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi dassanena pahātabbo,
               atthi bhāvanāya pahātabbo,
               atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo;
. . . pe . . . Evaṃ, &c.
15.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi āsavasampayutto,
               atthi āsavavippayutto.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi dassanena pahātabbahetuko,
               atthi bhāvanāya pahātabbahetuko,
               atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko;
     . . . pe . . . {Evaṃ}, &c.
16.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi āsavavippayutta-sāsavo,
               atthi āsavavippayutta-anāsavo,
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi ācayagāmī,
               atthi apacayagāmī,
               atthi nevācayagāmī na apacayagāmī;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
17.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi saṃyojaniyo,
               atthi asaṃyojaniyo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi sekho,
               atthi asekho,
               atthi neva sekho nāsekho;
     . . . . . Pe . . .. Evaṃ, &c.
18.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi saṃyojanasampayutto,
               atthi saṃyojanavippayutto.


[page 024]
24 Ubhato vaḍḍhakaṃ
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi paritto,
               atthi mahaggato,
               atthi appamāṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
19.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyo,
               atthi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi parittārammaṇo,
               atthi mahaggatārammaṇo,
               atthi appamāṇārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
20.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi ganthaniyo,
               atthi aganthaniyo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi hīno,
               atthi majjhimo,
               atthi paṇīto;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
21.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi ganthasampayutto,
               atthi ganthavippayutto.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi micchattaniyato,
               atthi sammattaniyato,
               atthi aniyato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
22.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi ganthavippayutta-ganthaniyo,
               atthi ganthavippayutta-aganthaniyo.


[page 025]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 25
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi maggārammaṇo,
               atthi maggahetuko,
               atthi maggādhipati;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c
23.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi oghaniyo,
               atthi anoghaniyo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi uppanno,
               atthi anuppanno,
               atthi uppādī;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
24.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi oghasampayutto,
               atthi oghavippayutto.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi atīto,
               atthi anāgato,
               atthi paccuppanno;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
25.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi oghavippayutta-oghaniyo,
               atthi oghavippayutta-anoghaniyo.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi atītārammaṇo,
               atthi anāgatārammaṇo,
               atthi paccuppannārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
26.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi yoganiyo,
               atthi ayoganiyo.


[page 026]
26 Ubhato vaḍḍhakaṃ
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi ajjhatto,
               atthi bahiddho,
               atthi ajjhattabahiddho;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
27.
     Duvidhena vedanākkhandho:
               atthi yogasampayutto,
               atthi yogavippayutto.
     Tividhena vedanākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
UBHATO VAḌḌHAKAṂ.
1.
     Sattavidhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.
     Aparo pi sattavidhena vedanākkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.
     Catuvīsatividhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato; sotasamphassapaccayā vedanākkhandho . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā vedanākkhandho . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā vedanākkhandho . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā vedanākkhandho . . . pe . . . manosamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato; cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Evaṃ catuvīsatividhena vedanākkhandho.
     Aparo pi catuvīsatividhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi ajjhattārammaṇo,


[page 027]
Bahuvidhena vedanākkhandho 27
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; sotasamphassapaccayā vedanākkhandho . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā vedanākkhandho . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā vedanākkhandho . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā vedanākkhandho . . . pe . . . manosamphassapaccayā vedanākkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; cakkhusamphassajā vedanā . . . pe . . . manosamphassajā vedanā. Evaṃ catuvīsatividhena vedanākkhandho.
     Tiṃsavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā vedanā . . . pe . . . manosamphassajā vedanā.
Evaṃ tiṃsavidhena vedanākkhandho.
     Bahuvidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā vedanā . . . pe . . . manosamphassajā vedanā. Evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho.
     Aparo pi bahuvidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā vedanākkhandho atthi ajjhattārammaṇo,


[page 028]
28 Saññākkhandho
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā vedanā . . . pe . . . manosamphassajā vedanā. Evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho.
     Ayaṃ vuccati vedanākkhandho.
     Tattha katamo saññākkhandho? Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
     Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
     Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato.
     Catubbidhena saññākkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.
     Pañcavidhena saññākkhandho: atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto, atthi somanassindriyasampayutto, atthi domanassindriyasampayutto, atthi upekhindriyasampayutto.
     Chabbidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasamphassajā saññā, jivhāsamphassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manosamphassajā saññā. Evaṃ chabbidhena saññākkhandho.
     Sattavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . kāyasamphassajā saññā, manodhātusamphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā. Evaṃ sattavidhena saññākkhandho.
     Aṭṭhavidhena saññākkhandho; cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . kāyasamphassajā saññā: atthi sukhasahagatā, atthi dukkhasahagatā, manodhātusamphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā.
Evaṃ aṭṭhavidhena saññākkhandho.
     Navavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . kāyasamphassajā saññā, manodhātusamphassajā saññā manoviññāṇadhātusamphassajā saññā: atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā.
Evaṃ navavidhena saññākkhandho.
     Dasavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . kāyasamphassajā saññā: atthi sukhasahagatā, atthi dukkhasahagatā, manodhātusamphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā:
atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ dasavidhena saññākkhandho.


[page 029]
Dukamūlakaṃ 29
     [These Ten catagories are repeated, as in the case of Vedanākkhandho, with varying Duvidhena and Tividhena. The only additional variant is the first triplet given below. The Ekavidhena, being unvarying, is here again omitted.
2.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi sukhāya vedanāya sampayutto,
               atthi dukkhāya vedanāya sampayutto,
               atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto;
               atthi vipāko,
               atthi vipākadhammadhammo,
               atthi neva vipāka-na-vipākadhammadhammo;
     . . . pe . . .
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
3.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi hetusampayutto,
               atthi hetuvippayutto;
               atthi na hetu sahetuko,
               atthi na hetu ahetuko;
               atthi lokiyo,
               atthi lokuttaro;
               atthi kenaci viññeyyo,
               atthi kenaci na viññeyyo;
               atthi sāsavo,
               atthi anāsavo;
               atthi āsavasampayutto,
               atthi āsavavippayutto;


[page 030]
30 Dukamūlakaṃ
               atthi āsavavippayutta-sāsavo,
               atthi āsavavippayutta-anāsavo;
               atthi saṃyojaniyo . . .
               atthi ganthaniyo . . .
               atthi oghaniyo . . .
               atthi yoganiyo . . .
               atthi nīvaraṇiyo . . .
               atthi parāmaṭṭho,
               atthi aparāmaṭṭho;
               atthi upādiṇṇo,
               atthi anupādiṇṇo;
               atthi upādāniyo,
               atthi anupādāniyo;
               atthi upādānasampayutto,
               atthi upādānavippayutto;
               atthi upādānavippayutta-upādāniyo,
               atthi upādānavippayutta-anupādāniyo;
               atthi saṅkilesiko,
               atthi asaṅkilesiko;
               atthi saṅkiliṭṭho,
               atthi asaṅkiliṭṭho;
               atthi kilesasampayutto,
               atthi kilesavippayutto;
               atthi kilesavippayutta-saṅkilesiko,
               atthi kilesavippayutta-asaṅkilesiko;
               atthi dassanena pahātabbo,
               atthi na dassanena pahātabbo;
               atthi bhāvanāya pahātabbo . . .
               atthi dassanena pahātabbahetuko . . .
               atthi bhāvanāya pahātabbahetuko . . .
               atthi savitakko,
               atthi avitakko;
               atthi savicāro,
               atthi avicāro;
               atthi sappītiko,
               atthi appītiko;
               atthi pītisahagato,
               atthi na pītisahagato;
               atthi sukhasahagato . . .
               atthi upekhāsahagato . . .
               atthi kāmāvacaro . . .
               atthi rūpāvacaro . . .
               atthi arūpāvacaro . . .
               atthi pariyāpanno,
               atthi apariyāpanno;


[page 031]
Tikamūlakaṃ 31
               atthi niyyāniko . . .
               atthi niyato . . .
               atthi sa-uttaro,
               atthi anuttaro;
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
4.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
DUKAMŪLAKAṂ.
5.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 032]
32 Tikamūlakaṃ
6.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
7.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
8.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.


[page 033]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 33
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
TIKAMŪLAKAṂ.1
9.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
10.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi hetusampayutto,
               atthi hetuvippayutto.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi sukhāya vedanāya sampayutto,
               atthi dukkhāya vedanāya sampayutto,
               atthi adukkhamasukhāya vedānaya sampayutto;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
11.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi na hetu sahetuko,
               atthi na hetu ahetuko.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi vipāko,
               atthi vipākadhammadhammo,
               atthi neva vipāka-na-vipākadhammadhammo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 034]
34 Ubhato vaḍḍhakaṃ
12.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi lokiyo,
a tthi lokuttaro.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi upādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇ'; anupādāniyo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
13.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi kenaci viññeyyo,
               atthi kenaci na viññeyyo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi saṅkiliṭṭha-saṅkilesiko,
               atthi asaṅkiliṭṭha-saṅkilesiko,
               atthi asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesiko;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
14.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi sāsavo,
               atthi anāsavo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi savitakka-savicāro,
               atthi avitakka-vicāramatto,
               atthi avitakka-avitakko;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
15.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi āsavasampayutto,
               atthi āsavavippayutto.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi pītisahagato,
               atthi sukhasahagato,
               atthi upekhāsahagato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 035]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 35
16.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi āsavavippayutta-sāsavo,
               atthi āsavavippayutta-anāsavo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi dassanena pahātabbo,
               atthi bhāvanāya pahātabbo,
               atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
17.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi saṃyojaniyo,
               atthi asaṃyojaniyo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi dassanena pahātabbahetuko,
               atthi bhāvanāya {pahātabbahetuko,}
               atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
18.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi saṃyojanasampayutto,
               atthi saṃyojanavippayutto.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi ācayagāmī,
               atthi apacayagāmī,
               atthi nevācayagāmī na apacayagāmī;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
19.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyo,
               atthi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyo.


[page 036]
36 Ubhato vaḍḍhakaṃ
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi sekho,
               atthi asekho,
               atthi neva sekho nāsekho;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
20.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi ganthaniyo,
               atthi aganthaniyo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi paritto,
               atthi mahaggato,
               atthi appamāṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
21.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi ganthasampayutto,
               atthi ganthavippayutto.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi parittārammaṇo,
               atthi mahaggatārammaṇo,
               atthi appamāṇārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
22.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi ganthavippayutta-ganthaniyo,
               atthi ganthavippayutta-aganthaniyo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi hīno,
               atthi majjhimo,
               atthi paṇīto;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
23.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi oghaniyo,
               atthi anoghaniyo.


[page 037]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 37
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi micchattaniyato,
               atthi sammattaniyato,
               atthi aniyato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
24.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi oghasampayutto,
               atthi oghavippayutto.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi maggārammaṇo,
               atthi maggahetuko,
               atthi maggādhipati;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
25.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi oghavippayutta-oghaniyo,
               atthi oghavippayutta-anoghaniyo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi uppanno,
               atthi anuppanno,
               atthi uppādī;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
26.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi yoganiyo,
               atthi ayoganiyo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi atīto,
               atthi anāgato,
               atthi paccuppanno;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
27.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi yogasampayutto,
               atthi yogavippayutto.


[page 038]
38 Ubhato vaḍḍhakaṃ
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi atītārammaṇo,
               atthi anāgatārammaṇo,
               atthi paccuppannārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
28.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi yogavippayutta-yoganiyo,
               atthi yogavippayutta-ayoganiyo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi ajjhatto,
               atthi bahiddho,
               atthi ajjhattabahiddho;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
29.
     Duvidhena saññākkhandho:
               atthi nīvaraṇiyo,
               atthi anīvaraṇiyo.
     Tividhena saññākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
UBHATOVAḌḌHAKAṂ.
     Sattavidhena saññākkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
               atthi kāmāvacaro,
               atthi rūpāvacaro,
               atthi arūpāvacaro,
               atthi apariyāpanno.
     Evaṃ sattavidhena saññākkhandho.
     Aparo pi sattavidhena saññākkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
               atthi kāmāvacaro,
               atthi rūpāvacaro,
               atthi arūpāvacaro,
               atthi apariyāpanno.
     Evaṃ sattavidhena saññākkhandho.


[page 039]
Bahuvidhena saññākkhandho 39
     Catuvīsatividhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato; cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasamphassajā saññā, jivhāsamphassajā saññā kāyasamphassajā saññā, manosamphassajā saññā. Evaṃ catuvīsatividhena saññākkhandho.
     Aparo pi catuvīsatividhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; cakkhusamphassaja saññā . . . pe . . . manosamphassajā saññā.
Evaṃ catuvīsatividhena saññākkhandho.
     Tiṃsavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . manosamphassajā saññā. Evaṃ tiṃsavidhena saññākkhandho.
     Bahuvidhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato; atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato, atthi kāmāvacaro,


[page 040]
40 Saṅkhārakkhandho
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . manosamphassajā saññā. Evaṃ bahuvidhena saññākkhandho.
     Aparo pi bahuvidhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā saññā . . . pe . . . manosamphassajā saññā. Evaṃ bahuvidhena saññākkhandho.
     Ayaṃ vuccati saññākkhandho.
1.
     Tattha katamo saṅkhārakkhandho?
     Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.
     Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato.
     Catuvidhena saṅkhārakkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.
     Pañcavidhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto, atthi somanassindriyasampayutto, atthi domanassindriyasampayutto, atthi upekhindriyasampayutto.
     Chabbidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhāsamphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ chabbidhena saṅkhārakkhandho.
     Sattavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . kāyasamphassajā cetanā, manodhātusamphassajā cetanā,


[page 041]
Dukamūlakan 41
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā. Evaṃ sattavidhena saṅkhārakkhandho.
     Aṭṭhavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . kāyasamphassajā cetanā atthi sukhasahagatā, atthi dukkhasahagatā, manodhātusamphassajā cetanā, manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā.
Evaṃ aṭṭhavidhena saṅkhārakkhandho.
     Navavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manodhātusamphassajā cetanā, manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ navavidhena saṅkhārakkhandho.
     Dasavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . kāyasamphassajā cetanā, atthi sukhasahagatā, atthi dukkhasahagatā; manodhātusamphassajā cetanā, manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
     [The Categories are now repeated as in the foregoing Khandhā with varying Duvidhena and Tividhena. The omitted Categories Ekavidhena, &c., are to be read as set forth under Section 1.]
2.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi hetu,
               atthi na hetu.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi sukhāya vedanāya sampayutto,
               atthi dukkhāya vedanāya sampayutto,
               atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
3.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko;


[page 042]
42 Dukamūlakaṃ
               atthi hetusampayutto,
               atthi hetuvippayutto;
               atthi hetu ceva sahetuko ca,
               atthi sahetuko ceva na ca hetu;
               atthi hetu ceva hetusampayutto ca,
               atthi hetusampayutto ceva na ca hetu;
               atthi na hetu sahetuko,
               atthi na hetu ahetuko;
               atthi lokiyo,
               atthi lokuttaro;
               atthi kenaci viññeyyo,
               atthi kenaci na viññeyyo;
               atthi āsavo,
               atthi no āsavo;
               atthi sāsavo,
               atthi anāsavo;
               atthi āsavasampayutto,
               atthi āsavavippayutto;
               atthi āsavo ceva sāsavo ca,
               atthi sāsavo ceva no ca āsavo;
               atthi āsavo ceva āsavasampayutto ca,
               atthi āsavasampayutto ceva no ca āsavo;
               atthi āsavavippayutta-sāsavo,
               atthi āsavavippayutta-anāsavo;
               atthi saṃyojanaṃ,
               atthi no saṃyojanaṃ,
               atthi saṃyojaniyo,
               atthi asaṃyojaniyo;
               atthi saṃyojanasampayutto,
               atthi saṃyojanavippayutto;
               atthi saṃyojanañ ceva saṃyojaniyo ca,
               atthi saṃyojaniyo ceva no ca saṃyojanaṃ;
               atthi saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayutto ca,
               atthi saṃyojanasampayutto ceva no ca saṃyojanaṃ;
               atthi saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyo,
               atthi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyo;
               atthi gantho,
               atthi no gantho;
               atthi ganthaniyo,
               atthi aganthaniyo;
               atthi ganthasampayutto,
               atthi ganthavippayutto;
               atthi gantho ceva ganthaniyo ca,
               atthi ganthaniyo ceva no ca gantho;
               atthi gantho ceva ganthasampayutto ca,
               atthi ganthasampayutto ceva no ca gantho;


[page 043]
Dukamālakaṃ 43
               atthi ganthavippayutta-ganthaniyo,
               atthi ganthavippayutta-aganthaniyo;
               atthi ogho,
               atthi no ogho;
               atthi oghaniyo,
               atthi anoghaniyo;
               atthi oghasampayutto,
               atthi oghavippayutto;
               atthi ogho ceva oghaniyo ca,
               atthi oghaniyo ceva no ca ogho;
               atthi ogho ceva oghasampayutto ca,
               atthi oghasampayutto ceva no ca ogho;
               atthi oghavippayutta-oghaniyo,
               atthi oghavippayutta-anoghaniyo;
               atthi yogo,
               atthi no yogo;
               atthi yoganiyo,
               atthi ayoganiyo;
               atthi yogasampayutto,
               atthi yogavippayutto;
               atthi yogo ceva yoganiyo ca,
               atthi yoganiyo ceva no ca yogo;
               atthi yogo ceva yogasampayutto ca,
               atthi yogasampayutto ceva no ca yogo;
               atthi yogavippayutta-yoganiyo,
               atthi yogavippayutta-ayoganiyo;
               atthi nīvaraṇaṃ,
               atthi no nīvaraṇaṃ;
               atthi nīvaraṇiyo,
               atthi anīvaraṇiyo;
               atthi nīvaraṇasampayutto,
               atthi nīvaraṇavippayutto;
               atthi nīvaraṇañ ceva nīvaraṇiyo ca,
               atthi nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ;
               atthi nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayutto ca,
               atthi nīvaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇaṃ;
               atthi nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyo,
               atthi nīvaraṇavippayutta-{anīvaraṇiyo};
               atthi parāmāso,
               atthi no parāmāso;
               atthi parāmaṭṭho,
               atthi aparāmaṭṭho;
               atthi parāmāsasampayutto,
               atthi parāmāsavippayutto;
               atthi parāmāso ceva parāmaṭṭho ca,
               atthi parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso;


[page 044]
44 Dukamūlakaṃ
               atthi parāmāsavippayutta-parāmaṭṭho,
               atthi parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭho;
               atthi upādiṇṇo,
               atthi anupādiṇṇo;
               atthi upādānaṃ,
               atthi no upādānaṃ;
               atthi upādāniyo,
               atthi anupādāniyo;
               atthi upādānasampayutto,
               atthi upādānavippayutto;
               atthi upādānañ ceva upādāniyo ca,
               atthi upādāniyo ceva no ca upādānaṃ;
               atthi upādānañ ceva upādānasampayutto ca,
               atthi upādānasampayutto ceva no ca upādānaṃ;
               atthi upādānavippayutta-upādāniyo,
               atthi upādānavippayutta-anupādāniyo;
               atthi kileso,
               atthi no kileso;
               atthi saṅkilesiko,
               atthi asaṅkilesiko;
               atthi saṅkiliṭṭho,
               atthi asaṅkiliṭṭho;
               atthi kilesasampayutto,
               atthi kilesavippayutto;
               atthi kileso ceva saṅkilesiko ca,
               atthi saṅkilesiko ceva no ca kileso;
               atthi kileso ceva saṅkiliṭṭho ca,
               atthi saṅkiliṭṭho ceva no ca kileso;
               atthi kileso ceva kilesasampayutto ca,
               atthi kilesasampayutto ceva no ca kileso;
               atthi kilesavippayuttasaṅkilesiko,
               atthi kilesavippayutta-asaṅkilesiko;
               atthi dassanena pahātabbo,
               atthi na dassanena pahātabbo;
               atthi bhāvanāya pahātabbo,
               atthi na bhāvanāya pahātabbo;
               atthi dassanena pahātabbahetuko,
               atthi na dassanena pahātabbahetuko;
               atthi bhāvanāya pahātabbahetuko,
               atthi na bhāvanāya pahātabbahetuko;
               atthi savitakko,
               atthi avitakko;
               atthi savicāro,
               atthi avicāro;
               atthi sappītiko,
               atthi appītiko;


[page 045]
Dukamūlakaṃ 45
               atthi pītisahagato,
               atthi na pītisahagato;
               atthi sukhasahagato,
               atthi na sukhasahagato;
               atthi upekhāsahagato,
               atthi na upekhāsahagato;
               atthi kāmāvacaro,
               atthi na kāmāvacaro;
               atthi rūpāvacaro,
               atthi na rūpāvacaro;
               atthi arūpāvacaro,
               atthi na arūpāvacaro;
               atthi pariyāpanno,
               atthi apariyāpanno;
               atthi niyyāniko,
               atthi aniyyāniko;
               atthi niyato,
               atthi aniyato;
               atthi sa-uttaro,
               atthi anuttaro;
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi {akusalo},
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
4.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
DUKAMŪLAKAṂ.


[page 046]
46 Tikamūlakaṃ
5.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi hetu,
               atthi na hetu.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
6.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
7.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi hetu,
               atthi na hetu.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
8.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo.
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
TIKAMŪLAKAṂ.


[page 047]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 47
9.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi hetu,
               atthi na hetu.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
10.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi sukhāya vedanāya sampayutto,
               atthi dukkhāya vedanāya sampayutto,
               atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
11.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi hetusampayutto,
               atthi hetuvippayutto.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi vipāko,
               atthi vipākadhammadhammo,
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
12.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi hetu ceva sahetuko ca,
               atthi sahetuko ceva na ca hetu.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi upādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupadiṇṇ'; anupādāniyo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 048]
48 Ubhato vaḍḍhakaṃ
13.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi hetu ceva hetusampayutto ca,
               atthi hetusampayutto ceva na ca hetu.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi saṅkiliṭṭha-saṅkilesiko,
               atthi asaṅkiliṭṭha-saṅkilesiko,
               atthi asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesiko;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
14.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi na hetu sahetuko,
               atthi na hetu ahetuko.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi savitakka-savicāro,
               atthi avitakka-vicāramatto,
               atthi avitakka-avicāro;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
15.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi lokiyo,
               atthi lokuttaro.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi pītisahagato,
               atthi sukhasahagato,
               atthi upekhāsahagato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
16.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi kenaci viññeyyo,
               atthi kenaci na viññeyyo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi dassanena pahātabbo,
               atthi bhāvanāya pahātabbo,
               atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 049]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 49
17.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi sāsavo,
               atthi anāsavo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi ācayagāmī,
               atthi apacayagāmī,
               atthi nevācayagāmī na apacayagāmī;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
18.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi āsavasampayutto,
               atthi āsavavippayutto.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi sekho,
               atthi asekho,
               atthi neva sekho nāsekho;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
19.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho
               atthi āsavo ceva sāsavo ca,
               atthi sāsavo ceva no ca āsavo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi paritto,
               atthi mahaggato,
               atthi appamāṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
20.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi āsavo ceva āsavasampayutto ca,
               atthi āsavo ceva no ca āsavo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi parittārammaṇo,
               atthi mahaggatārammaṇo,
               atthi appamāṇārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.



[page 050]
50 Ubhato vaḍḍhakaṃ
21.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi āsavavippayutta-sāsavo,
               atthi āsavavippayutta-anāsavo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho
               atthi hīno,
               atthi majjhimo,
               atthi paṇīto;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
22.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho
               atthi saṃyojanaṃ,
               atthi no saṃyojanaṃ.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi micchattaniyato,
               atthi sammattaniyato,
               atthi aniyato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
23.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho
               atthi saṃyojaniyo,
               atthi asaṃyojaniyo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi maggārammaṇo,
               atthi maggahetuko,
               atthi maggādhipati;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
24.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi saṃyojanasampayutto,
               atthi saṃyojanavippayutto.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi uppanno,
               atthi anuppanno,
               atthi uppādī;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 051]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 51
25.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi saṃyojanañ ceva saṃyojaniyo ca,
               atthi saṃyojaniyo ceva no ca saṃyojanaṃ.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi atīto,
               atthi anāgato,
               atthi paccuppanno;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
26.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayutto ca,
               atthi saṃyojanasampayutto ceva no ca saṃyojanaṃ.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi atītārammaṇo,
               atthi anāgatārammaṇo,
               atthi paccuppannārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
27.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyo,
               atthi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyo.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi ajjhatto,
               atthi bahiddho,
               atthi ajjhattabahiddho;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
28.
     Duvidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi gantho,
               atthi no gantho.
     Tividhena saṅkhārakkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
UBHATO VAḌḌHAKAṂ.


[page 052]
52 Sattavidhena . . . pe . . . saṅkhārakkhandho
     Sattavidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato,
               atthi kāmāvacaro,
               atthi rūpāvacaro,
               atthi arūpāvacaro,
               atthi apariyāpanno.
     Evaṃ sattavidhena saṅkhārakkhandho.
     Aparo pi sattavidhena saṅkhārakkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo,
               atthi kāmāvacaro,
               atthi rūpāvacaro,
               atthi arūpāvacaro,
               atthi apariyāpanno.
     Evaṃ sattavidhena saṅkhārakkhandho.
     Catuvīsatividhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo atthi avyākato; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato; cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manosamphassajā cetanā. Evaṃ catuvīsatividhena saṅkhārakkhandho.
     Aparo pi catuvīsatividhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manosamphassajā cetanā. Evaṃ catuvīsatividhena saṅkhārakkhandho.
     Tiṃsavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā


[page 053]
Viññāṇakkhandho 53
. . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manosamphassajā cetanā. Evaṃ tiṃsavidhena saṅkhārakkhandho.
     Bahuvidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho:
atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā cetanā . . . pe . . . manosamphassajā cetanā. Evaṃ bahuvidhenasaṅkhārakkhandho.
     Aparo pi bahuvidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto . . . pe . . ., atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . pe . . . ghānasamphassapaccayā . . . pe . . . jivhāsamphassapaccayā . . . pe . . . kāyasamphassapaccayā . . . pe . . . manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi {ajjhattārammaṇo}, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhusamphassajā cetanā, . . . pe . . . manosamphassajā cetanā. Evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho.
     Ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.
1.
     Tattha katamo viññāṇakkhandho?
     Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.


[page 054]
54 Duvidhena . . . pe . . . viññāṇakkhandho
     Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
     Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato.
     Catubbidhena viññāṇakkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.
     Pañcavidhena viññāṇakkhandho: atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto, atthi somanassindriyasampayutto, atthi domanassindriyasampayutto, atthi upekhindriyasampayutto.
     Chabbidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. Evaṃ chabbidhena viññāṇakkhandho.
     Sattavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ manodhātu manoviññāṇadhātu.
Evaṃ sattavidhena viññāṇakkhandho.
     Aṭṭhavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ: atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu. Evaṃ aṭṭhavidhena viññāṇakkhandho.
     Navavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ navavidhena viññāṇakkhandho.
     Dasavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
     [These Ten Categories are now repeated, as in the case of foregoing Khandhā. Only the varying factors -- Duvidhena, Tividhena -- are given. The others are to be understood as set forth under Section 1.]
2.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi sukhāya vedanāya sampayutto,
               atthi dukkhāya vedanāya sampayutto,
               atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto;


[page 055]
Dukamūlakaṃ 55
               atthi vipāko,
               atthi vipākadhammadhammo,
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo;
     . . . pe . . .
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
3.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi hetusampayutto,
               atthi hetuvippayutto;
               atthi na hetu sahetuko,
               atthi na hetu ahetuko;
               atthi lokiyo,
               atthi lokuttaro;
               atthi kenaci viññeyyo,
               atthi kenaci na viññeyyo;
               atthi sāsavo,
               atthi anāsavo;
               atthi āsavasampayutto,
               atthi āsavavippayutto;
               atthi āsavavippayutta-sāsavo,
               atthi āsavavippayutta-anāsavo;
               atthi saṃyojaniyo,
               atthi asaṃyojaniyo;
               atthi saṃyojanasampayutto,
               atthi saṃyojanavippayutto;
               atthi saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyo,
               atthi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyo;
               atthi ganthaniyo . . .
               atthi oghaniyo . . .
               atthi yoganiyo . . .
               atthi nīvaraṇiyo . . .


[page 056]
56 Dukamūlakaṃ
               atthi parāmaṭṭho,
               atthi aparāmaṭṭho;
               atthi parāmāsasampayutto,
               atthi parāmāsavippayutto;
               atthi parāmāsavippayutta-parāmaṭṭho,
               atthi parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭho;
               atthi upādiṇṇo,
               atthi anupādiṇṇo;
               atthi upādānasampayutto,
               atthi upādānavippayutto;
               atthi upādānavippayutta-upādāniyo,
               atthi upādānavippayutta-anupādāniyo;
               atthi saṅkilesiko,
               atthi asaṅkilesiko;
               atthi saṅkiliṭṭho,
               atthi asaṅkiliṭṭho;
               atthi kilesasampayutto,
               atthi kilesavippayutto;
               atthi kilesavippayutta-saṅkilesiko,
               atthi kilesavippayutta-asaṅkilesiko;
               atthi dassanena pahātabbo,
               atthi na dassanena pahātabbo;
               atthi bhāvanāya pahātabbo . . .
               atthi dassanena pahātabbahetuko . . .
               atthi bhāvanāya pahātabbahetuko . . .
               atthi savitakko,
               atthi avitakko;
               atthi savicāro . . .
               atthi sappītiko . . .
               atthi pītisahagato,
               atthi na pītisahagato;
               atthi sukhasahagato . . .
               atthi upekhāsahagato . . .
               atthi kāmāvacaro,
               atthi na kāmāvacaro;
               atthi rūpāvacaro . . .
               atthi arūpāvacaro . . .
               atthi pariyāpanno,
               atthi apariyāpanno;
               atthi niyyāniko . . .
               atthi niyato . . .
               atthi sa-uttaro . . .
               atthi saraṇo . . .


[page 057]
Tikamūlakaṃ 57
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
4.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammano,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
DUKAMŪLAKAṂ.
5.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
6.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 058]
58 Tikamūlakaṃ
7.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi {ajjhattārammaṇo},
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
8.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi saraṇo,
               atthi araṇo.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo.
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
TIKAMŪLAKAṂ.
9.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi sahetuko,
               atthi ahetuko.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.


[page 059]
Ubhato vaḍḍhakaṃ 59
10.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi hetusampayutto,
               atthi hetuvippayutto.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi sukhāya vedanāya sampayutto,
               atthi dukkhāya vedanāya sampayutto,
               atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
11.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi na hetu sahetuko,
               atthi na hetu ahetuko.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi vipāko,
               atthi vipākadhammadhammo,
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
12.
     Duvidhena viññāṇakkhandho:
               atthi lokiyo,
               atthi lokuttaro.
     Tividhena viññāṇakkhandho:
               atthi upādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇupādāniyo,
               atthi anupādiṇṇ'; anupādāniyo;
     . . . pe . . . Evaṃ, &c.
               NOTE. -- Yathā saññākkhandhassa Ubhatovaḍḍhanakaṃ
evaṃ viññāṇakkhandhassa vitthāretabbaṃ.
UBHATO VAḌḌHAKAṂ.


[page 060]
60 Sattavidhena . . . pe . . . viññāṇakkhandho
     Sattavidhena viññāṇakkhandho:
               atthi kusalo,
               atthi akusalo,
               atthi avyākato,
               atthi kāmāvacaro,
               atthi rūpāvacaro,
               atthi arūpāvacaro,
               atthi apariyāpanno.
     Evaṃ sattavidhena viññāṇakkhandho.
     Aparo pi viññāṇakkhandho:
               atthi ajjhattārammaṇo,
               atthi bahiddhārammaṇo,
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇo,
               atthi kāmāvacaro,
               atthi rūpāvacaro,
               atthi arūpāvacaro,
               atthi apariyāpanno.
     Evaṃ sattavidhena viññāṇakkhandho.
     Catuvīsatividhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato; sotasamphassapaccayā . . . ghānasamphassapaccayā . . . jivhāsamphassapaccayā . . . kāyasamphassapaccayā . . . manosamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato; cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ. Evaṃ catuvīsatividhena viññāṇakkhandho.
     Aparo pi catuvīsatividhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta-bahiddhārammaṇo: sotasamphassapaccayā . . . ghānasamphassapaccayā . . . jivhāsamphassapaccayā . . . kāyasamphassapaccayā . . . {manosamphassapaccayā} viññāṇakkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo; cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ. Evaṃ catuvīsatividhena viññāṇakkhandho.
     Tiṃsavidhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . ghānasamphassapaccayā . . . jivhāsamphassapaccayā . . . kāyasamphassapaccayā . . . manosamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyapanno; cakkhuviññāṇaṃ


[page 061]
Pañcannañ khandhānaṃ kati kusalā . . . pe . . . 61
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . manoviññāṇaṃ. Evaṃ tiṃsavidhena viññāṇakkhandho.
     Bahuvidhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . ghānasamphassapaccayā . . . jivhāsamphassapaccayā . . . kāyasamphassapaccayā . . . manosamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyā kato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ. Evaṃ bahuvidhena viññāṇakkhandho.
     Aparo pi bahuvidhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; sotasamphassapaccayā . . . ghānasamphassapaccayā . . . jivhāsamphassapaccayā . . . kāyasamphassapaccayā . . . manosamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno; cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ. Evaṃ bahuvidhena viññāṇakkhandho.
     Ayaṃ vuccati viññāṇakkhandho.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.
     Pañcakkhandhā:-- rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati avyākatā, kati sukhāya vedanāya sampayuttā . . . pe . . . kati saraṇā, kati araṇā?


[page 062]
62 Pañcannaṃ khandhānaṃ kati avyākatā
     Rūpakkhandho avyākato; cattāro khandhā siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā. Dve khandhā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi, dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi, {adukkhamasukhāya} vedanāya sampayuttā ti pi; tayo khandhā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Rūpakkhandho neva-vipākana-vipākadhammadhammo; cattāro khandhā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā. Rūpakkhandho siyā upādiṇṇupādāniyo siyā anupādiṇṇupādāniyo; cattāro khandhā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇaanupādāniyā. Rūpakkhandho asaṅkiliṭṭha-saṅkilesiko; cattāro khandhā siyā saṅkiliṭṭha-saṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā. Rūpakkhandho avitakka-avicāro; tayo khandhā siya savitakkasavicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakka-avicārā; saṅkhārakkhandho siyā savitakka-savicāro siyā avitakavicāramatto siya avitakka-avicāro, siyā na vattabbo savitakka-savicāro ti pi avitakka-vicāramatto ti pi avitakkaavicāro ti pi. Rūpakkhandho na vattabbo pītisahagato ti pi sukhasahagato ti pi upekhāsahagato ti pi; vedanākkhandho siyā pītisahagato na sukhasahagato na upekhāsahagato siyā na vattabbo pītisahagato ti. Tayo khandhā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā siyā na vattabbā pītisahagatā ti pi sukhasahagatā ti pi upekhāsahagatā ti pi.
Rūpakkhandho neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo; cattāro khandhā siyā dassanena pabātabbā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.
Rūpakkhandho neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko; cattāro khandhā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Rūpakkhandho neva ācayagāmī na apacayagāmī; cattāro khandhā siyā ācayagāmino siyā apacayagāmino siyā neva ācayagāmino na {apacayagāmino}.
Rūpakkhandho neva sekho nāsekho; cattāro khandhā siyā sekhā siyā asekhā siyā neva sekhā nāsekhā. Rūpakkhandho paritto; cattāro khandhā siyā parittā siyā mahaggatā siyā appamāṇā. Rūpakkhandho anārammaṇo; cattāro khandhā siyā parittārammaṇā siyā mahaggatārammaṇā siyā appamāṇārammaṇā siyā na vattabbā parittārammaṇā ti pi mahaggatārammaṇā ti pi appamāṇārammaṇā ti pi.


[page 063]
Pañcannaṃ khandhānaṃ kati hetū . . . pe . . . 63
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Rūpakkhandho majjhimo; cattāro khandhā siyā hīnā siyā majjhimā siyā paṇītā. Rūpakkhandho aniyato; cattāro khandhā siyā micchattaniyatā siyā sammattaniyatā siyā aniyatā. Rūpakkhandho anārammaṇo; cattāro khandhā siyā maggārammaṇā siyā maggahetukā siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi. Siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādino. Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā. Rūpakkhandho anārammaṇo; cattāro khandhā siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā siyā paccuppannārammaṇā siyā na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi.
Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhatta-bahiddhā.
Rūpakkhandho anārammaṇo; cattāro khandhā siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā siyā ajjhattabahiddhārammaṇā siyā na vattabbā ajjhattārammaṇā ti pi bahiddhārammaṇā ti pi ajjhatta-bahiddhārammaṇā ti pi.
Cattāro khandhā anidassana-appaṭighā; rūpakkhandho siyā sanidassana-sappaṭigho siyā anidassana-sappaṭigho siyā anidassana-appaṭigho.
     Cattāro khandhā na hetū; saṅkhārakkhandho siyā hetu siyā na hetu. Rūpakkhandho ahetuko; cattāro khandhā siyā sahetukā siyā ahetukā. Rūpakkhandho hetuvippayutto; cattāro khandhā siyā hetusampayuttā siyā hetuvippayuttā. Rūpakkhandho na vattabbo hetu ceva sahetuko cāti pi, sahetuko ceva na ca hetūti pi; tayo khandhā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti pi, siyā sahetukā ceva na ca hetū, siyā na vattabbā sahetukā ceva na ca hetū ti pi; saṅkhārakkhandho siyā hetu ceva sahetuko ca, siyā sahetuko ceva na ca hetu, siyā na vattabbo hetu ceva sahetuko cāti pi sahetuko ceva na ca hetūti pi. Rūpakkhandho na vattabbo hetu ceva hetusampayutto cāti pi, hetusampayutto ceva na ca hetūti pi; tayo khandhā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti pi, siyā hetusampayuttā ceva na ca hetū, siyā na vattabbā hetusampayuttā ceva na ca hetūti pi; saṅkhārakkhandho siyā hetū ceva hetusampayutto ca, siyā hetusampayutto ceva na ca hetu, siyā na vattabbo hetu ceva hetusampayutto cāti pi hetusampayutto ceva na ca hetūti pi. Rūpakkhandho na hetu ahetuko;


[page 064]
64 Pañcakkhandhā sappaccayā . . . pe . . .
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tayo khandhā siyā na hetū sahetukā siyā na hetū ahetukā; saṅkhārakkhandho siyā na hetu sahetuko siyā na hetu ahetuko siyā na vattabbo na hetu sahetuko ti pi na hetu ahetuko ti pi.
     Sappaccayā. Saṅkhatā. Cattāro khandhā anidassanā; rūpakkhandho siyā sanidassano siyā anidassano. Cattāro khandhā appaṭighā; rūpakkhandho siyā sappaṭigho siyā appaṭigho. Rūpakkhandho rūpaṃ; cattāro khandhā arūpā.
Rūpakkhandho lokiyo; cattāro khandhā siyā lokiyā siyā lokuttarā. Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
     Cattāro khandhā no āsavā; saṅkhārakkhandho siyā āsavo siyā no āsavo. Rūpakkhandho sāsavo; cattāro khandhā siyā sāsavā siyā anāsavā. Rūpakkhandho āsavavippayutto; cattāro khandhā siyā āsavasampayuttā siyā āsavavippayuttā. Rūpakkhandho na vattabbo āsavo ceva sāsavo cāti, sāsavo ceva no ca āsavo; tayo khandhā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, siyā sāsavā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavā ti; saṅkhārakkhandho siyā āsavo ceva sāsavo ca, siyā sāsavo ceva no ca āsavo, siyā na vattabbo āsavo ceva sāsavo cāti pi sāsavo ceva no ca āsavo ti pi. Rūpakkhandho na vattabbo āsavo ceva āsavasampayutto cāti pi āsavasampayutto ceva no ca āsavo ti pi; tayo khandhā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti; saṅkhārakkhandho siyā āsavo ceva āsavasampayutto ca, siyā āsavasampayutto ceva no ca āsavo, siyā na vattabbo āsavo ceva āsavasampayutto cāti pi, āsavasampayutto ceva no ca āsavo ti pi. Rūpakkhandho āsavavippayutta-sāsavo; cattāro khandhā siyā āsavavippayutta-sāsavā siyā āsavavippayutta-anāsavā siyā na vattabbā āsavavippayutta-sāsavā ti pi āsavavippayuttaanāsavā ti pi.
     Cattāro khandhā no saṃyojanā; saṅkhārakkhandho siyā saṃyojanaṃ siyā no saṃyojanaṃ. Rūpakkhandho saṃyojaniyo; cattāro khandhā siyā saṃyojaniyā siyā asaṃyojaniyā.
Rūpakkhandho saṃyojanavippayutto; cattāro khandhā siyā saṃyojanasampayuttā siyā saṃyojanavippayuttā. Rūpakkhandho na vattabbo saṃyojanañ ceva saṃyojaniyo cāti, saṃyojaniyo ceva no ca saṃyojanaṃ; tayo khandhā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cāti, siyā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā,


[page 065]
Cattāro khandhā no oghā . . . pe . . . 65
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] siyā na vattabbā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā ti; saṅkhārakkhandho siyā saṃyojanañ ceva saṃyojaniyo ca, siyā saṃyojaniyo ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbo saṃyojanañ ceva saṃyojaniyo cāti pi saṃyojaniyo ceva no ca saṃyojanan ti pi. Rūpakkhandho na vattabbo saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayutto cāti pi, saṃyojanasampayutto ceva no ca saṃyojanan ti pi; tayo khandhā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā cāti, siyā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā, siyā na vattabbā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā ti; saṅkhārakkhandho siyā saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayutto ca, siyā saṃyojanasampayutto ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbo saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayutto cāti pi, saṃyojanasampayutto ceva no ca saṃyojanan ti pi. Rūpakkhandho saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyo; cattāro khandhā siyā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā siyā saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā, siyā na vattabbā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā ti pi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā ti pi.
     Cattāro khandhā no ganthā; saṅkhārakkhandho siyā gantho siyā no gantho. Rūpakkhandho ganthaniyo; cattāro khandhā siyā ganthaniyā siyā aganthaniyā.
Rūpakkhandho ganthavippayutto; cattāro khandhā siyā ganthasampayuttā siyā ganthavippayuttā. Rūpakkhandho na vattabbo gantho ceva ganthaniyo cāti, ganthaniyo ceva no ca gantho; tayo khandhā na vattabbā ganthā ceva ganthaniyā cāti, siyā ganthaniyā ceva no ca ganthā, siyā na vattabbā ganthaniyā ceva no ca ganthā ti; saṅkhārakkhandho siyā gantho ceva ganthaniyo ca, siyā ganthaniyo ceva no ca gantho, siyā na vattabbo gantho ceva ganthaniyo cāti pi, ganthaniyo ceva no ca gantho ti pi. Rūpakkhandho na vattabbo gantho ceva ganthasampayutto cāti pi, ganthasampayutto ceva no ca gantho ti pi; tayo khandhā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttā cāti, siyā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā, siyā na vattabbā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā ti; saṅkhārakkhandho siyā gantho ceva ganthasampayutto ca, siyā ganthasampayutto ceva no ca gantho, siyā na vattabbo gantho ceva ganthasampayutto cāti pi, ganthasampayutto ceva no ca gantho ti pi. Rūpakkhandho ganthavippayutta-ganthaniyo; cattāro khandhā siyā ganthavippayutta-ganthaniyā siyā ganthavippayutta-aganthaniyā, siyā na vattabbā ganthavippayutta-ganthaniyā ti pi ganthavippayatta-aganthaniyā ti pi.
     Cattāro khandhā no oghā . . . pe . . . yogā . . . pe . . .


[page 066]
66 Cattāro khandhā no nīvaraṇā . . . pe . . .
Cattāro khandhā no nīvaraṇā; saṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇaṃ siyā no nīvaraṇaṃ. Rūpakkhandho nīvaraṇiyo, cattāro khandhā siyā nīvaraṇiyā siyā anīvaraṇiyā; rūpakkhandho nīvaraṇavippayutto, cattāro khandhā siyā nīvaraṇasampayuttā siyā nīvaraṇavippayuttā. Rūpakkhandho na vattabbo nīvaraṇañ ceva nīvaraṇiyo cāti, nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ; tayo khandhā na vattabbā nīvaraṇañ ceva nīvaraṇiyā cāti, siyā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā, siyā na vattabbā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā ti; saṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇañ ceva nīvaraṇiyo ca, siyā nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyo cāti pi nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇan ti pi.
Rūpakkhandho no vattabbo nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayutto cāti pi nīvaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇan ti pi; tayo khandhā no vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cā ti, siyā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā siyā na vattabbā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā ti; saṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayutto ca, siyā nīvaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbo nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayutto cāti pi nīvaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇan ti pi. Rūpakkhandho nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyo; cattāro khandhā siyā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā, siyā nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā, siyā na vattabbā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā ti pi nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā ti pi.
     Cattāro khandhā no parāmāsā; saṅkhārakkhandho siyā parāmāso {siyā} no parāmāso. Rūpakkhandho parāmaṭṭho; cattāro khandhā siyā parāmaṭṭhā siyā aparāmaṭṭhā.
Rūpakkhandho parāmāsavippayutto; tayo khandhā siyā parāmāsasampayuttā siyā parāmāsavippayuttā; saṅkhārakkhandho siyā parāmāsasampayutto siyā parāmāsavippayutto siyā na vattabbo parāmāsasampayutto ti pi parāmāsavippayutto ti pi. Rūpakkhandho na vattabbo parāmāso ceva parāmaṭṭho cāti pi, parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso; tayo khandhā no vattabbā parāmāsā ceva parāmāṭṭhā cāti, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā, siyā na vattabbā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā ti; saṅkhārakkhandho siyā parāmāso ceva parāmaṭṭho ca, siyā parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbo parāmāso ceva parāmaṭṭho cāti pi, parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso ti pi. Rūpakkhandho parāmāsavippayutta-parāmaṭṭho; cattāro khandhā siyā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā siyā parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā siyā na vattabbā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā ti pi parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā ti pi.


[page 067]
Saṅkhārakkhandho siyā upādānaṃ . . . pe . . . 67
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Rūpakkhandho anārammaṇo; cattāro khandhā sārammaṇā. Cattāro khandhā no cittā; viññāṇakkhandho cittaṃ. Tayo khandhā cetasikā; dve khandhā acetasikā.
Tayo khandhā cittasampayuttā; rūpakkhandho cittavippayutto; viññāṇakkhandho na vattabbo cittena sampayutto ti pi cittena vippayutto ti pi. Tayo khandhā cittasaṃsaṭṭhā; rūpakkhandho cittavisaṃsaṭṭho; viññāṇakkhandho na vattabbo cittena saṃsaṭṭho ti pi cittena visaṃsaṭṭho ti pi. Tayo khandhā cittasamuṭṭhānā; viññāṇakkhandho no cittasamuṭṭhāno; rūpakkhandho siyā cittasamuṭṭhāno siyā no cittasamuṭṭhāno. Tayo khandhā cittasahabhuno; viññāṇakkhandho no cittasahabhū; rūpakkhandho cittasahabhū siyā no cittasahabhū. Tayo khandhā cittānuparivattino; viññāṇakkhandho no cittānuparivatti; rūpakkhandho siyā cittānuparivatti siyā no cittānuparivatti. Tayo khandhā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; dve khandhā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā. Tayo khandhā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno; dve khandhā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno. Tayo khandhā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino; dve khandhā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino.
     Tayo khandhā bāhirā; viññāṇakkhandho ajjhattiko; rūpakkhandho siyā ajjhattiko, siyā bāhiro. Cattāro khandhā no upādā; rūpakkhandho siyā upādā siyā no upādā, siyā upādiṇṇo siyā anupādiṇṇo.
     Cattāro khandhā no upādānā; saṅkhārakkhandho siyā upādānaṃ siyā no upādānaṃ. Rūpakkhandho upādāniyo:
cattāro khandhā siyā upādāniyā siyā anupādāniyā. Rūpakkhandho upādānavippayutto; cattāro khandhā siyā upādānasampayuttā siyā upādānavippayuttā. Rūpakkhandho na vattabbo upādānañ ceva upādāniyo cāti, upādāniyo ceva no ca upādānaṃ; tayo khandhā na vattabbā upādānā ceva upādāniyā cāti, siyā upādāniyā ceva no ca upādānā, siyā na vattabbā upādāniyā ceva no ca upādānā ti; saṅkhārakkhandho siyā upādānañ ceva upādāniyo ca, siyā upādāniyo ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbo upādānañ ceva upādāniyo cāti pi, upādāniyo ceva no ca upādānan ti pi.
Rūpakkhandho na vattabbo upādānañ ceva upādānasampayutto cāti pi,


[page 068]
68 Rūpakkhandho na vattabbo upādānaṃ . . . pe . . .
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upādānasampayutto ceva no ca upādānan ti pi; tayo khandhā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttā cāti, siyā upadānasampayuttā ceva no ca upādānā, siyā na vattabbā upādānasampayuttā ceva no ca upādānā ti; saṅkhārakkhandho siyā upādānaṃ ceva upādānasampayutto ca, siyā upādānasampayutto ceva no ca upādānaṃ, siya na vattabbo upādānañ ceva upādānasampayutto ti pi, upādānasampayutto ceva no ca upādānan ti pi. Rūpakkhandho upādānavippayutta-upādāniyo; cattāro khandhā siyā upādānavippayutta-upādāniyā siyā upādānavippayutta-anupādāniyā, siyā na vattabbā upādānavippayutta-upādāniyā ti pi upādānavippayutta-anupādaniyā ti pi.
     Cattāro khandhā no kilesā; saṅkhārakkhandho siyā kileso siyā no kileso; rūpakkhandho saṅkilesiko; cattāro khandhā siyā saṅkilesikā siyā asaṅkilesikā; rūpakkhandho asaṅkiliṭṭho; cattāro khandhā siyā saṅkiliṭṭhā siyā asaṅkiliṭṭhā; rūpakkhandho kilesavippayutto; cattāro khandhā siyā kilesasampayuttā {siyā} kilesavippayuttā. Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva saṅkilesiko cāti, saṅkilesiko ceva no ca kileso; tayo khandhā na vattabbā kilesā ceva saṅkilesikā cāti, siyā saṅkilesikā ceva no ca kilesā, siyā na vattabbā saṅkilesikā ceva no ca kilesā ti; saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva saṅkilesiko ca, siyā saṅkilesiko ceva no ca kileso, siyā na vattabbo kileso ceva saṅkilesiko cāti pi, saṅkilesiko ceva no ca kileso ti pi. Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva saṅkiliṭṭho cāti pi saṅkiliṭṭho ceva no ca kileso ti pi; tayo khandhā na vattabbā kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti, siyā saṅkiliṭṭhā ceva no ca kilesā, {siyā} na vattabbā saṅkiliṭṭhā ceva no ca kilesā ti; saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva saṅkiliṭṭho ca, siyā saṅkiliṭṭho ceva no ca kileso, siyā na vattabbo kileso ceva saṅkiliṭṭho cāti pi, saṅkiliṭṭho ceva no ca kileso ti pi. Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva kilesasampayutto cāti pi, kilesasampayutto ceva no ca kileso ti pi; tayo khandhā na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttā cāti, siyā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā ti; saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva kilesasampayutto ca, siyā kilesasampayutto ceva no ca kileso, siyā na vattabbo kileso ceva kilesasampayutto cāti pi kilesasampayutto ceva no ca kileso ti pi. Rūpakkhandho kilesavippayutta-saṅkilesiko; cattāro khandhā siyā kilesavippayutta-saṅkilesikā siyā kilesavippayutta-asaṅkilesikā siyā na vattabbā kilesavippayutta-saṅkilesikā ti pi kilesavippayutta-asaṅkilesikā ti pi.


[page 069]
Cattāro khandhā siyā saraṇā . . . pe . . . 69
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Rūpakkhandho na dassanena pahātabbo; cattāro khandhā siyā dassanena pahātabbā siyā na dassanena pahātabbā. Rūpakkhandho na bhāvanāya pahātabbo; cattāro khandhā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā na bhāvanāya pahātabbā. Rūpakkhandho na dassanena pahātabbahetuko; cattāro khandhā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā na dassanena pahātabbahetukā. Rūpakkhandho na bhāvanāya pahātabbahetuko; cattāro {khandhā} siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā. Rūpakkhandho avitakko; cattāro khandhā siyā savitakkā siyā avitakkā. Rūpakkhandho avicāro; cattāro khandhā siyā savicārā siyā avicārā. Rūpakkhandho appītiko; cattāro khandha siyā sappītikā siyā appītikā.
Rūpakkhandho na pītisahagato; cattāro khandhā siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Dve khandhā na sukhasahagatā; tayo khandhā siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā. Dve khandhā na upekhāsahagatā; tayo khandhā siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā.
Rūpakkhandho kāmāvacaro; cattāro khandhā siyā kāmāvacarā siyā na kāmāvacarā. Rūpakkhandho na rūpāvacaro; cattāro khandhā siyā rūpāvacarā siyā na rūpāvacarā. Rūpakkhandho na arūpāvacaro; cattāro khandhā siyā arūpāvacarā siyā na arūpāvacarā. Rūpakkhandho pariyāpanno; cattāro khandhā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā. Rūpakkhandho aniyyāniko; cattāro khandhā siyā niyyānikā siyā aniyyānikā. Rūpakkhandho aniyato; cattāro khandhā siyā niyatā siyā aniyatā. Rūpakkhandho sa-uttaro; cattāro khandhā siyā sa-uttarā siyā anuttarā.
Rūpakkhandho araṇo; cattāro khandhā siyā saraṇā siyā araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
KHANDHAVIBHAṄGO PAṬHAMO SAMATTO.


[page 070]
70 Dvādasāyatanāni
II
ĀYATANAVIBHAṄGO
DVĀDASĀYATANĀNI: cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.
     Cakkhuṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā vipariṇāmadhammaṃ; rūpā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā; sotaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā vipariṇāmadhammaṃ; saddā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā; ghānaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā vipariṇāmadhammaṃ; gandhā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā; jivhā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā; rasā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā; kāyo anicco dukkho anattā vipariṇāmadhammo; phoṭṭhabbā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā; mano anicco dukkho anattā vipariṇāmadhammo; dhammā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.
     Dvādasāyatanāni:
               cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ
               sotāyatanaṃ saddāyatanaṃ
               ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ
               jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ
               kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ
               manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ cakkhāyatanaṃ?
     Yaṃ cakkhuṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo attabhāvo pariyāpanno anidassano sappaṭigho:-- yena cakkhunā anidassanena sappaṭighena rūpaṃ sanidassanaṃ sappaṭighaṃ passi vā passati vā passissati vā passe vā -- cakkhuṃ p'; etaṃ,


[page 071]
Rūpāyatanaṃ 71
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] cakkhāyatanaṃ p'; etaṃ, cakkhudhātu p'; esā, cakkhundriyaṃ p'; etaṃ, loko p'; eso, dvārā p'; esā, samuddo p'; eso, paṇḍaraṃ p'; etaṃ, khettaṃ p'; etaṃ, vatthuṃ p'; etaṃ, nettaṃ p'; etaṃ, nayanaṃ p'; etaṃ, orimaṃ tīraṃ p'; etaṃ, suñño gāmo p'; eso: idaṃ vuccati cakkhāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ sotāyatanaṃ . . . ghānāyatanaṃ . . . jivhāyatanaṃ . . . kāyāyatanaṃ?
     Yo kāyo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo . . . pe . . . suñño gāmo p'; eso: idaṃ vuccati kāyāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ manāyatanaṃ?
     Ekavidhena manāyatanaṃ: phassasampayutto. Duvidhena manāyatanaṃ: atthi sahetukaṃ, atthi ahetukaṃ.
Tividhena manāyatanaṃ: atthi kusalaṃ, atthi akusalaṃ, atthi avyākataṃ. Catubbidhena manāyatanaṃ: atthi kāmāvacaraṃ, atthi rūpāvacaraṃ, atthi arūpāvacaraṃ, atthi apariyāpannaṃ, Pañcavidhena manāyatanaṃ: atthi sukhindriyasampayuttaṃ, atthi dukkhindriyasampayuttaṃ, atthi somanassindriyasampayuttaṃ, atthi domanassindriyasampayuttaṃ, atthi upekhindriyasampayuttaṃ. Chabbidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manoviññāṇaṃ. Sattavidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ manodhātu manoviññāṇadhātu. Aṭṭhavidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu. Navavidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ, &c. Dasavidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ dasavidhena manāyatanaṃ.


[page 072]
72 Saddāyatanaṃ . . . phoṭṭhabbāyatanaṃ
     Tattha katamaṃ rūpāyatanaṃ?
     Yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā . . . pe . . . rūpadhātu p'; esā: idaṃ vuccati rūpāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ saddāyatanaṃ . . . gandhāyatanaṃ . . . rasāyatanaṃ . . . phoṭṭhabbāyatanaṃ?
     Paṭhavīdhātu . . . pe . . . phoṭṭhabbadhātu p'; esā:
idaṃ vuccati phoṭṭhabbāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ dhammāyatanaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, yañ ca rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanaṃ pariyāpannaṃ asaṅkhatā ca dhātu.
     Tattha katamo vedanākkhandho?
     Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto. Duvidhena vedanākkhandho: atthi sehetuko, atthi ahetuko, tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena vedanākkhandho . . . pe . . . Evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho. Ayaṃ vuccati vedanākkhandho.
     Tattha katamo saññākkhandho? Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto . . . pe . . . Evaṃ bahuvidhena saññākkhandho. Ayaṃ vuccati saññākkhandho.
     Tattha katamo saṅkhārakkhandho? Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto . . . pe . . . Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi sahetu, atthi na hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato . . . pe . . . Evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho . . . pe . . . Evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho. Ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ?
     Itthindriyaṃ . . . pe . . . kabaliṅkāro āhāro: idaṃ vuccati rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ.
     Tattha katamā asaṅkhatā dhātu?


[page 073]
Pañhāpucchakaṃ 73
     Rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo: ayaṃ vuccati asaṅkhatā dhātu.
     Idaṃ vuccati dhammāyatanaṃ.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.
     Dvādasāyatanāni; cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ . . . pe . . . manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Dvādasannaṃ āyatanānaṃ kati kusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Dasāyatanā avyākatā; dvāyatanā siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Dasāyatanā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi; manāyatanaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ; dhammāyatanaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ siya dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttan ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan ti pi.
     Dasāyatanā neva vipāka-na-vipākadhammadhammā; dvāyatanā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
     Pañcāyatanā upādiṇṇupādāniyā; saddāyatanaṃ anupādiṇṇupādāniyaṃ; cattārāyatanā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇā-anupādāniyā; dvāyatanā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Dasāyatanā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā; dvāyatanā siyā saṅkiliṭṭha-saṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā.
     Dasāyatanā avitakka-avicārā; manāyatanaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakka-vicāramattaṃ siyā avitakkaavicāraṃ; dhammāyatanaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakka-vicāramattaṃ siyā avitakka-avicāraṃ siyā na vattabbaṃ savitakka-savicāran ti pi avitakka-vicāramattan ti pi avitakka-avicāran ti pi.
     Dasāyatanā na vattabbā pītisahagatā ti pi sukhasahagatā ti pi upekhāsahagatā ti pi; dvāyatanā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā,


[page 074]
74 Pañhāpucchakaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] siyā na vattabbā pītisahagatā ti pi sukhasahagatā ti pi upekhāsahagatā ti pi.
     Dasāyatanā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā; dvāyatanā siyā dassanena pahātabbā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.
     Dasāyatanā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā; dvāyatanā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Dasāyatanā neva ācayagāmino na apacayagāmino; dvāyatanā siyā ācayagāmino siyā apacayagāmino siyā neva ācayagāmino na apacayagāmino.
     Dasāyatanā neva sekhā nāsekhā; dvāyatanā siyā sekhā siyā asekhā siyā neva sekhā nāsekhā.
     Dasāyatanā parittā; dvāyatanā siyā parittā siyā mahaggatā siyā appamāṇā.
     Dasāyatanā anārammaṇā; dvāyatanā siyā parittārammaṇā siyā mahaggatārammaṇā siyā appamāṇārammaṇā siyā na vattabbā parittārammaṇā ti pi mahaggatārammaṇā ti pi appamāṇārammaṇā ti pi.
     Dasāyatanā majjhimā; dvāyatanā siyā hīnā siyā majjhimā siyā paṇītā.
     Dasāyatanā aniyatā; dvāyatanā siyā micchattaniyatā siyā sammattaniyatā siyā aniyatā.
     Dasāyatanā anārammaṇā; dvāyatanā siyā maggārammaṇā siyā maggahetukā siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi.
     Pañcāyatanā siyā uppannā siyā uppādino, na vattabbā anuppannā ti; saddāyatanaṃ siyā uppannaṃ siyā anuppannaṃ, na vattabbaṃ uppādīti; pañcāyatanā siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādino; dhammāyatanaṃ siyā uppannaṃ siyā anuppannaṃ siyā uppādi siya na vattabbaṃ uppannan ti pi anuppannan ti pi uppādīti pi.
     Ekādasāyatanā siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā; dhammāyatanaṃ siyā atītaṃ siyā anāgataṃ siyā paccuppannaṃ siyā na vattabbaṃ atītan ti pi anāgatan ti pi paccuppannan ti pi.
     Dasāyatanā anārammaṇā; dvāyatanā siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā siyā paccuppannārammaṇā siyā na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi.


[page 075]
Pañhāpucchakaṃ 75
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā.
     Dasāyatanā anārammaṇā; dvāyatanā siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā siyā ajjhattabahiddhārammaṇā siyā na vattabbā ajjhattārammaṇā ti pi bahiddhārammanā ti pi ajjhattabahiddhārammaṇā ti pi.
     Rūpāyatanaṃ sanidassana-sappaṭighaṃ; navāyatanā anidassana-sappaṭighā; dvāyatanā anidassana-appaṭighā.
     Ekādasāyatanā na hetū; dhammāyatanaṃ siyā hetu siyā na hetu.
     Dasāyatanā ahetukā; dvāyatanā siyā sahetukā siyā ahetukā. Dasāyatanā hetuvippayuttā; dvāyatanā siyā hetusampayuttā siyā hetuvippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti pi sahetukā ceva na ca hetū ti pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ hetū ceva sahetukañ cāti, siyā sahetukañ ceva na ca hetu, siyā na vattabbaṃ sahetukañ ceva na ca hetūti; dhammāyatanaṃ siyā hetu ceva sahetukañ ca, siyā sahetukañ ceva na ca hetu, siyā na vattabbaṃ hetu ceva sahetukañ cāti pi sahetukañ ceva na ca hetūti pi. Dasāyatanā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti pi hetusampayuttā ceva na ca hetūti pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ hetu ceva hetusampayuttañ cāti, siyā hetusampayuttañ ceva na ca hetu, siyā na vattabbaṃ hetusampayuttañ ceva na ca hetūti; dhammāyatanaṃ siyā hetu ceva hetusampayuttañ ca siyā hetusampayuttañ ceva na ca hetu siyā na vattabbaṃ hetu ceva hetusampayuttañ cāti pi hetusampayuttañ ceva na ca hetūti pi. Dasāyatanā na hetū ahetukā; manāyatanaṃ siyā na hetu sahetukaṃ siyā na hetu ahetukaṃ; dhammāyatanaṃ siyā na hetu sahetukaṃ siyā na hetu ahetukaṃ siyā na vattabbaṃ na hetu sahetukan ti pi na hetu ahetukan ti pi.
     Ekādasāyatanā sappaccayā: dhammāyatanaṃ siyā sappaccayaṃ siyā appaccayaṃ.
     Ekādasāyatanā saṅkhatā; dhammāyatanaṃ siyā saṅkhataṃ siyā asaṅkhataṃ.
     Ekādasāyatanā anidassanā: rūpāyatanaṃ sanidassanaṃ.


[page 076]
76 Pañhāpucchakaṃ
     Dasāyatanā sappaṭighā; dvāyatanā appaṭighā.
     Dasāyatanā rūpā; manāyatanaṃ arūpaṃ; dhammāyatanaṃ siyā rūpaṃ siyā arūpaṃ.
     Dasāyatanā lokiyā; dvāyatanā siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
     Ekādasāyatanā no āsavā; dhammāyatanaṃ siyā āsavo siyā no āsavo. Dasāyatanā sāsavā; dvāyatanā siyā sāsavā siyā anāsavā. Dasāyatanā āsavavippayuttā; dvāyatanā siyā āsavasampayuttā siyā āsavavippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, sāsavā ceva no ca āsavā; manāyatanaṃ na vattabbaṃ āsavo ceva sāsavañ cāti, siyā sāsavañ ceva no ca āsavo, siya na vattabbaṃ sāsavañ ceva no ca āsavo ti; dhammāyatanaṃ siyā āsavo ceva sāsavañ ca, siyā sāsavañ ceva no ca āsavo, siyā na vattabbaṃ āsavo ceva sāsavañ cāti pi sāsavañ ceva no ca āsavo ti pi. Dasāyatanā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ āsavo ceva āsavasampayuttañ cāti, siyā āsavasampayuttañ ceva no ca āsavo, siyā na vattabbaṃ āsavasampayuttañ ceva no ca āsavo ti; dhammāyatanaṃ siyā āsavo ceva āsavasampayuttañ ca, siyā āsavasampayuttañ ceva no ca āsavo siyā na vattabbaṃ āsavo ceva āsavasampayuttañ cāti pi, āsavasampayuttañ ceva no ca āsavo ti pi. Dasāyatanā āsavavippayutta-sāsavā; dvāyatanā siyā āsavavippayutta-sāsavā siyā āsavavippayutta-anāsavā siyā na vattabbā āsavavippayuttasāsavā ti pi āsavavippayutta-anāsavā ti pi.
     Ekādasāyatanā no saṃyojanā; dhammāyatanaṃ siyā saṃyojanaṃ siyā no saṃyojanaṃ. Dasāyatanā saṃyojaniyā; dvāyatanā siyā saṃyojaniyā siyā asaṃyojaniyā. Dasāyatanā saṃyojanavippayuttā; dvāyatanā siyā saṃyojanasampayuttā siyā saṃyojanavippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cāti, saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā; manāyatanaṃ na vattabbaṃ saṃyojanañ ceva saṃyojaniyaṃ cāti, siyā saṃyojaniyañ ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbaṃ saṃyojaniyañ ceva no ca saṃyojanan ti; dhammāyatanaṃ siyā saṃyojanañ ceva saṃyojaniyañ ca, siyā saṃyojaniyañ ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbaṃ saṃyojanañ ceva saṃyojaniyañ cāti pi saṃyojaniyañ ceva no ca saṃyojanan ti pi. Dasāyatanā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā cāti pi saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā ti pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttañ cāti,


[page 077]
Pañhāpucchakaṃ 77
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] siyā saṃyojanasampayuttañ ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbaṃ saṃyojanasampayuttaṃ ceva no ca saṃyojanan ti; dhammāyatanaṃ siyā saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttañ ca, siyā saṃyojanasampayuttañ ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbaṃ saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttañ cāti pi, saṃyojanasampayuttañ ceva no ca saṃyojanan ti pi. Dasāyatanā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā; dvāyatanā siyā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā siyā saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā siyā na vattabbā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā ti pi, saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā ti pi.
     Ekādasāyatanā no ganthā; dhammāyatanaṃ siyā gantho siyā no gantho. Dasāyatanā ganthaniyā; dvāyatanā siyā ganthaniyā siyā aganthaniyā. Dasāyatanā ganthavippayuttā; dvāyatanā siyā ganthasampayuttā siyā ganthavippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā ganthā ceva ganthaniyā cāti, ganthaniyā ceva no ca ganthā; manāyatanaṃ na vattabbaṃ gantho ceva ganthaniyañ cāti, siyā ganthaniyañ ceva no ca gantho, siyā na vattabbaṃ ganthaniyañ ceva no ca gantho ti; dhammāyatanaṃ siyā gantho ceva ganthaniyañ ca, siyā ganthaniyañ ceva no ca gantho, siyā na vattabbaṃ gantho ceva ganthaniyañ cāti pi, ganthaniyañ ceva no ca gantho ti pi. Dasāyatanā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttā cāti pi, ganthasampayuttā ceva no ca ganthā ti pi, manāyatanaṃ na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttañ cāti siyā ganthasampayuttañ ceva no ca gantho, siyā na vattabbaṃ ganthasampayuttañ ceva no ca gantho ti; dhammāyatanaṃ siyā gantho ceva ganthasampayuttañ ca, siyā ganthasampayuttañ ceva no ca gantho, siyā na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttañ cāti pi, ganthasampayuttañ ceva no ca gantho ti pi. Dasāyatanā ganthavippayutta-ganthaniyā; dvāyatanā siyā ganthavippayuttaganthaniyā siyā ganthavippayutta-aganthaniyā siyā na vattabbā ganthavippayutta-ganthaniyā ti pi, ganthavippayutta-aganthaniyā ti pi.
     Ekādasāyatanā no oghā . . . pe . . . no yogā . . . pe . . . no nīvaraṇā; dhammāyatanaṃ siyā nīvaraṇaṃ siyā no nīvaraṇaṃ Dasāyatanā nīvaraṇiyā; dvāyatanā siyā nīvaraṇiyā siyā anīvaraṇiyā.


[page 078]
78 Pañhāpucchakaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Dasāyatanā nīvaraṇavippayuttā; dvāyatanā siyā nīvaraṇasampayuttā siyā nīvaraṇavippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cāti, nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā; manāyatanaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇañ ceva nīvaraṇiyañ cāti, siyā nīvaraṇiyañ ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbaṃ nīvaraṇiyañ ceva no ca nīvaraṇan ti; dhammāyatanaṃ siyā nīvaraṇañ ceva nīvaraṇiyañ ca siyā nīvaraṇiyañ ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbaṃ nīvaraṇañ ceva nīvaraṇiyañ cāti pi nīvaraṇiyañ ceva no ca nīvaraṇan ti pi. Dasāyatanā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cāti pi, nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā ti pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayuttañ cāti, siyā nīvaraṇasampayuttañ ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbaṃ nīvaraṇasampayuttañ ceva no ca nīvaraṇan ti; dhammāyatanaṃ siyā nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayuttañ ca, siyā nīvaraṇasampayuttañ ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbaṃ nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayuttañ cāti pi nīvaraṇasampayuttañ ceva no ca nīvaraṇan ti pi. Dasāyatanā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā; dvāyatanā siyā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā siyā nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā siyā na vattabbā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā ti pi nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā ti pi.
     Ekādasāyatanā no parāmāsā; dhammāyatanaṃ siyā parāmāso siyā no parāmāso. Dasāyatanā parāmaṭṭhā; dvāyatanā siyā parāmaṭṭhā siyā aparāmaṭṭhā. Dasāyatanā parāmāsavippayuttā; manāyatanaṃ siyā parāmāsasampayuttaṃ siyā parāmāsavippayuttaṃ; dhammāyatanaṃ siyā parāmāsasampayuttaṃ siyā parāmāsavippayuttaṃ siyā na vattabbaṃ parāmāsasampayuttan ti pi parāmāsavippayuttan ti pi. Dasāyatanā na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti, parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā; manāyatanaṃ na vattabbaṃ parāmāso ceva parāmaṭṭhañ cāti, siyā parāmaṭṭhañ ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbaṃ parāmaṭṭhañ ceva no ca parāmāso ti; dhammāyatanaṃ siyā parāmāso ceva parāmaṭṭhañ ca, siyā parāmaṭṭhañ ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbaṃ parāmāso ceva {parāmaṭṭhañ} cāti pi, parāmaṭṭhañ ceva no ca parāmāso ti pi. Dasāyatanā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā; dvāyatanā siyā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā siyā parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā siyā na vattabbā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā ti pi parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā ti pi.


[page 079]
{Pañhāpucchakaṃ} 79
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Dasāyatanā anārammaṇā; manāyatanaṃ sārammaṇaṃ; dhammāyatanaṃ siyā sārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Manāyatanaṃ cittaṃ; ekādasāyatanā no cittā. Ekādasāyatanā acetasikā; dhammāyatanaṃ siyā cetasikaṃ siyā acetasikaṃ. Dasāyatanā cittavippayuttā; dhammāyatanaṃ siyā cittasampayuttaṃ siyā cittavippayuttaṃ; manāyatanaṃ na vattabbaṃ cittena sampayuttan ti pi cittena vippayuttan ti pi. Dasāyatanā cittavisaṃsaṭṭhā; dhammāyatanaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhaṃ siyā cittavisaṃsaṭṭhaṃ; manāyatanaṃ na vattabbaṃ cittena saṃsaṭṭhan ti pi cittena visaṃsaṭṭhan ti pi. Chāyatanā no cittasamuṭṭhānā; chāyatanā siyā cittasamuṭṭhānā siyā no cittasamuṭṭhānā.
Ekādasāyatanā no cittasahabhuno; dhammāyatanaṃ siyā {cittasahabhū} siyā no {cittasahabhū}. Ekādasāyatanā no cittānuparivattino; dhammāyatanaṃ siyā cittānuparivatti siyā no cittānuparivatti. Ekādasāyatanā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; dhammāyatanaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānaṃ. Ekādasāyatanā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno; dhammāyatanaṃ siyā {cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhū} siyā no {cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhū}. Ekādasāyatanā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino; dhammāyatanaṃ siyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivatti siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivatti.
     Chāyatanā ajjhattikā; chāyatanā bāhirā. Navāyatanā upādā; dvāyatanā no upādā; dhammāyatanaṃ siyā upādā siyā no upādā. Pañcāyatanā upādiṇṇā; saddāyatanaṃ anupādiṇṇaṃ; chāyatanā siyā upādiṇṇā siyā anupādiṇṇā.
     Ekādasāyatanā no upādānā; dhammāyatanaṃ siyā upādānaṃ siyā no upādānaṃ. Dasāyatanā upādāniyā; dvāyatanā siyā upādāniyā siyā anupādāniyā. Dasāyatanā upādānavippayuttā, dvāyatanā siyā upādānasampayuttā siyā upādānavippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā upādāna ceva upādāniyā cāti, upādāniyā ceva no ca upādānā; manāyatanaṃ na vattabbaṃ upādānañ ceva upādāniyañ cāti, siyā upādāniyañ ceva no ca upādānaṃ siyā na vattabbaṃ upādāniyañ ceva no ca upādānan ti; dhammāyatanaṃ siyā upādānañ ceva upādāniyañ ca, siyā upādāniyañ ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbaṃ upādānañ ceva upādāniyañ cāti pi upādāniyañ ceva no ca upādānan ti pi.


[page 080]
80 Pañhāpucchakaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Dasāyatanā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttā cāti pi, upādānasampayuttā ceva no ca upādānā ti pi, manāyatanaṃ na vattabbaṃ upādānañ ceva upādānasampayuttañ cāti, siyā upādāna-sampayuttañ ceva no ca upādānaṃ, siyā no vattabbaṃ upādānasampayuttañ ceva no ca upādānan ti; dhammāyatanaṃ siyā upādānañ ceva upādānasampayuttañ ca, siyā upādānasampayuttañ ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbaṃ upādanañ ceva upādānasampayuttañ cāti pi upādānasampayuttañ ceva no ca upādānan ti pi. Dasāyatanā upādānavippayutta-upādāniyā; dvāyatanā siyā upādānavippayutta-upādāniyā siyā upādānavippayutta-anupādāniyā siyā na vattabbā upādānavippayutta-anupādāniyā ti pi upādānavippayutta-anupādāniyā ti pi.
     Ekādasāyatanā no kilesā; dhammāyatanaṃ siyā kileso siyā no kileso. Dasāyatanā saṅkilesikā; dvāyatanā siyā saṅkilesikā siyā asaṅkilesikā. Dasāyatanā asaṅkiliṭṭhā; dvāyatanā siyā saṅkiliṭṭhā siyā asaṅkiliṭṭhā. Dasāyatanā kilesavippayuttā; dvāyatanā siyā kilesasampayuttā siyā kilesavippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā kilesā ceva saṅkilesikā cāti, saṅkilesikā ceva no ca kilesā; manāyatanaṃ na vattabbaṃ kileso ceva saṅkilesikañ cāti, siyā saṅkilesikañ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ {saṅkilesikañ} ceva no ca kileso ti; dhammāyatanaṃ siyā kileso ceva saṅkilesikañ ca, siyā saṅkilesikaṃ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva saṅkilesikañ cāti pi, saṅkilesikaṃ ceva no ca kileso ti pi. Dasāyatanā na vattabbā kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti pi saṅkiliṭṭhā ceva no ca kilesā ti pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ kileso ceva saṅkiliṭṭhañ cāti, siyā saṅkiliṭṭhañ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ saṅkiliṭṭhañ ceva no ca kileso ti; dhammāyatanaṃ siyā kileso ceva saṅkiliṭṭhañ ca, siyā saṅkiliṭṭhañ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva saṅkiliṭṭhaṃ cāti pi, saṅkiliṭṭhañ ceva no ca kileso ti pi. Dasāyatanā na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttā cāti pi kilesasampayuttā ceva no ca kilesā ti pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ kileso ceva kilesasampayuttañ cāti, siyā kilesasampayuttañ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kilesasampayuttañ ceva no ca kileso ti; dhammāyatanaṃ siyā kileso ceva kilesasampayuttañ ca, siyā kilesasampayuttañ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva kilesasampayuttaṃ cāti pi kilesasampayuttañ ceva no ca kileso ti pi. Dasāyatanā kilesavippayutta-saṅkilesikā; dvāyatanā siyā kilesavippayutta-saṅkilesikā siyā kilesavippayutta-asaṅkilesikā siyā na vattabbā kilesavippayutta-saṅkilesikā ti pi kilesavippayutta-asaṅkilesikā ti pi.


[page 081]
Pañhāpucchakaṃ 81
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Dasāyatanā dassanena pahātabbā; dvāyatanā siyā dassanena pahātabbā siyā na dassanena pahātabbā. Dasāyatanā na bhāvanāya pahātabbā; dvāyatanā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā na bhāvanāya pahātabbā.
     Dasāyatanā na dassanena pahātabbahetukā; dvāyatanā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā na dassanena {pahātabbahetukā}. Dasāyatanā na bhāvanāya pahātabbahetukā; dvāyatanā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Dasāyatanā avitakkā; dvāyatanā siyā savitakkā siyā avitakkā. Dasāyatanā avicārā; dvāyatanā siyā savicārā siyā avicārā.
     Dasāyatanā appītikā; dvāyatanā siyā sappītikā siyā appītikā. Dasāyatanā na pītisahagatā; dvāyatanā siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Dasāyatanā na sukhasahagatā; dvāyatanā siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā. Dasāyatanā na upekhāsahagatā; dvāyatanā siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā.
     Dasāyatanā kāmāvacarā; dvāyatanā siyā kāmāvacarā siyā na kāmāvacarā. Dasāyatanā na rūpāvacarā; dvāyatanā siyā rūpāvacarā siyā na rūpāvacarā. Dasāyatanā na arūpāvacarā; dvāyatanā siyā arūpāvacarā siyā na arūpāvacarā. Dasāyatanā pariyāpannā; dvāyatanā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Dasāyatanā aniyyānikā; dvāyatanā siyā niyyānikā siyā aniyyānikā. Dasāyatanā aniyatā; dvāyatanā siyā niyatā siyā aniyatā.
     Dasāyatanā sa-uttarā; dvāyatanā siyā sa-uttarā siyā anuttarā.
     Dasāyatanā araṇā; dvāyatanā siyā saraṇā siyā araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
ĀYATANAVIBHAṄGO SAMATTO DUTIYO.


[page 082]
82 Cha dhātuyo
III
DHĀTUVIBHAṄGO
CHA dhātuyo: paṭhavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
     Tattha katamā paṭhavīdhātu?
     Paṭhavīdhātu dvayaṃ: atthi ajjhattikā, atthi bāhirā.
     Tattha katamā ajjhattikā paṭhavīdhātu?
     Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ kakkhaḷattaṃ kakkhaḷabhāvo ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhī aṭṭhi{miñjā} vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ kakkhaḷattaṃ kakkhaḷabhāvo ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ:
ayaṃ vuccati ajjhattikā paṭhavīdhātu.
     {Tattha} katamā bāhirā paṭhavīdhātu?
     Yaṃ bāhiraṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ kakkhaḷattaṃ kakkhaḷabhāvo bahiddhā anupādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: ayo lohaṃ tipu sīsaṃ sajjhu muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā {pavāḷaṃ} rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragallaṃ tiṇaṃ kaṭṭhaṃ sakkharā kathalā bhūmi pāsāṇo pabbato; yaṃ vā pan'; aññam pi atthi bāhiraṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ kakkhaḷattaṃ kakkhaḷabhāvo bahiddhā anupādiṇṇaṃ: ayaṃ vuccati bāhirā paṭhavīdhātu.
     Yā ca ajjhattikā paṭhavīdhātu yā ca bāhirā paṭhavīdhātu, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati paṭhavīdhātu.


[page 083]
Cha dhātuyo 83
     Tattha katamā āpodhātu?
     Āpodhātu dvayaṃ: atthi ajjhattikā, atthi bāhirā.
     Tattha katamā ajjhattikā āpodhātu?
     Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ sneho snehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ:
pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā {kheḷo} siṅghāṇikā lasikā muttaṃ, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ sneho snehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ: ayaṃ vuccati ajjhattikā āpodhātu.
     Tattha katamā bāhirā āpodhātu?
     Yaṃ bāhiraṃ āpo āpogataṃ sneho snehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa bahiddhā anupādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ:
mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso khīraṃ dadhi sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ bhummāni vā udakāni antalikkhāni vā, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi bāhiraṃ āpo āpogataṃ sneho snehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa bahiddhā anupādiṇṇaṃ: ayaṃ vuccati bāhirā āpodhātu.
     Yā ca ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu, tadekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati āpodhātu.
     Tattha {katamā} tejodhātu?
     Tejodhātu dvayaṃ: atthi ajjhattikā, atthi bāhirā.
     Tattha katamā ajjhattikā tejodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: yena ca santappati yena ca jīrate yena ca pariḍayhati yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ: ayaṃ vuccati ajjhattikā tejodhātu.
     Tattha katamā bāhirā tejodhātu?
     Yaṃ bāhiraṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ bahiddhā anupādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: kaṭṭhaggi sakalikaggi tiṇaggi gomayaggi thusaggi saṅkāraggi indaggi aggisantāpo suriyasantāpo kaṭṭhasannicayasantāpo tiṇasannicayasantāpo dhaññasannicayasantāpo bhasmāsannicayasantāpo, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi bāhiraṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ bahiddhā anupādiṇṇaṃ: ayaṃ vuccati bāhirā tejodhātu.


[page 084]
84 Cha dhātuyo
     Yā ca ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tadekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati tejodhātu.
     Tattha katamā vāyodhātu?
     Vāyodhātu dvayaṃ: atthi ajjhattikā, atthi bāhirā.
     Tattha katamā ajjhattikā vāyodhātu?
     Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhasayā vātā aṅgamaṅgānusārino vātā satthakavātā khurakavātā uppalakavātā assāso passāso, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ: ayaṃ vuccati ajjhattikā vāyodhātu.
     Tattha katamā bāhirā vāyodhātu?
     Yaṃ bāhiraṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa bahiddhā anupādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: puratthimā vātā pacchimā vātā uttarā vātā dakkhiṇā vātā sarajā vātā arajā vātā sītā vātā uṇhā vātā parittā vātā adhimattā vātā kāḷā vātā verambhavātā pakkhavātā supaṇṇavātā tālavaṇṭavātā vidhūpanavātā; yaṃ vā pan'; aññam pi atthi bāhiraṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa bahiddhā anupādiṇṇaṃ: ayaṃ vuccati bāhirā vāyodhātu.
     Yā ca ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati vāyodhātu.
     Tattha katamā {ākāsadhātu}?
     Ākāsadhātu dvayaṃ: atthi ajjhattikā, atthi bāhirā.
     Tattha katamā ajjhattikā ākāsadhātu?
     Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehi ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ:-- Kaṇṇacchiddaṃ nāsacchiddaṃ mukhadvāraṃ, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṃ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ adhobhāgaṃ nikkhamati, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehi ajjhattaṃ upādiṇṇaṃ: ayaṃ vuccati ajjhattikā ākāsadhātu.
     Tattha katamā bāhirā ākāsadhātu?
     Yaṃ bāhiraṃ ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehi bahiddhā anupādiṇṇaṃ:


[page 085]
Aparā cha dhātuyo 85
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati bāhirā ākāsadhātu.
     Yā ca ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā: ayaṃ vuccati {ākāsadhātu}.
     Tattha katamā viññāṇadhātu?
     Cakkhuviññāṇadhātu sotaviññāṇadhātu ghānaviññāṇadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyaviññāṇadhātu manoviññāṇadhātu: ayaṃ vuccati viññāṇadhātu.
     Imā cha dhātuyo.
     Aparā pi cha dhātuyo: sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekhādhātu avijjādhātu.
     Tattha katamā sukhadhātu?
     Yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati sukhadhātu.
     Tattha katamā dukkhadhātu?
     Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā: ayaṃ vuccati dukkhadhātu.
     Tattha katamā somanassadhātu?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati somanassadhātu.
     Tattha katamā domanassadhātu?
     Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: ayaṃ vuccati domanassadhātu.
     Tattha katamā upekhādhātu?
     Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā: ayaṃ vuccati upekhādhātu.
     Tattha katamā avijjādhātu?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ balyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī,


[page 086]
86 Aparā cha dhātuyo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjādhātu.
     Imā cha dhātuyo.
     Aparā pi cha dhātuyo: kāmadhātu, vyāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, avyāpādadhātu, avihiṃsādhātu.
     Tattha katamā kāmadhātu?
     Kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko saṅkappo appanā vyappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati kāmadhātu. Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā uparito {paranimmitavasavattideve} anto karitvā yaṃ etasmiṃ antare etth'; āvacarā ettha pariyāpannā khandha-dhātu-āyatanā, rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ:
ayaṃ vuccati kāmadhātu.
     Tattha katamā vyāpādadhātu?
     Vyāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vyāpādadhātu. Dasasu vā {āghātavatthūsu} cittassa āghāto pāṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso {dussanā} {dussitattaṃ} vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa: ayaṃ vuccati vyāpādadhātu.
     Tattha katamā vihiṃsādhātu?
     Vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu. Idh'; ekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena satte viheṭheti, yā evarūpā heṭhanā viheṭhanā hiṃsanā vihiṃsanā rosanā virosanā parūpaghāto: ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu.
     Tattha katamā nekkhammadhātu?
     Nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . sammāsaṅkappo: ayaṃ vuccati nekkhammadhātu. Sabbe pi kusalā dhammā nekkhammadhātu.
     Tattha katamā avyāpādadhātu?
     Avyāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . sammāsaṅkappo: ayaṃ vuccati avyāpādadhātu.
     Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā cetovimutti: ayaṃ vuccati avyāpādadhātu.
     Tattha katamā avihiṃsādhātu?
     Avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko saṅkappo appanā vyappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo:


[page 087]
Aṭṭhārasa dhātuyo 87
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu.
     Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇā cetovimutti: ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu.
     Imā cha dhātuyo.
     Iti imāni tīṇi chakkāni tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā aṭṭhārasadhātuyo honti.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.
     Aṭṭhārasa dhātuyo: cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu.
     Tattha katamā cakkhudhātu?
     Yaṃ cakkhuṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo . . . pe . . . suñño gāmo p'; eso: ayaṃ vuccati cakkhundhātu.
     Tattha katamā rūpadhātu?
     Yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā . . . pe . . . rūpadhātu p'; esā: ayaṃ vuccati rūpadhātu.
     Tattha katamā cakkhuviññāṇadhātu?
     Cakkhuñ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ {viññāṇaṃ} viññāṇakkhandho tajjā cakkhuviññāṇadhātu: ayaṃ vuccati cakkhuviññāṇadhātu.
     Tattha katamā sotadhātu?
     Yaṃ sotaṃ catunnaṃ {mahābhūtānaṃ} upādāya pasādo . . . pe . . . suñño gāmo p'; eso: ayaṃ vuccati sotadhātu.
     Tattha katamā saddadhātu?
     Yo saddo catunnaṃ mahābhūtanaṃ upādāya anidassano sappaṭigho . . . pe . . . saddadhātu p'; esā: ayaṃ vuccati saddadhātu.
     Tattha katamā sotaviññāṇadhātu?
     Sotañ ca paṭicca sadde ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā sotaviññāṇadhātu: ayaṃ vuccati sotaviññāṇadhātu.
     Tattha katamā ghānadhātu?


[page 088]
88 Aṭṭhārasa dhātuyo
     Yaṃ ghānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo . . . pe . . . suñño gāmo p'; eso: ayaṃ vuccati ghānadhātu.
     Tattha katamā gandhadhātu?
     Yo gandho catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho . . . pe . . . gandhadhātu p'; esā: ayaṃ vuccati gandhadhātu.
     Tattha katamā ghānaviññāṇadhātu?
     Ghānañ ca paṭicca gandhe ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā ghānaviññāṇadhātu: ayaṃ vuccati ghānaviññāṇadhātu.
     Tattha katamā jivhādhātu?
     Yā jivhā catunnaṃ mahābhūtāmaṃ upādāya pasādo . . . pe . . . suñño gāmo p'; eso: ayaṃ vuccati jivhādhātu.
     Tattha katamā rasadhātu?
     Yo raso catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho . . . pe . . . rasadhātu p'; esā: ayaṃ vuccati rasadhātu.
     Tattha katamā jivhāviññāṇadhātu?
     Jivhañ ca paṭicca rase ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā {jivhāviññāṇadhātu}: ayaṃ vuccati jivhāviññāṇadhātu.
     Tattha katamā kāyadhātu?
     Yo kāyo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo . . . pe . . . suñño gāmo p'; eso: ayaṃ vuccati kāyadhātu.
     Tattha katamā phoṭṭhabbadhātu?
     Paṭhavīdhātu . . . pe . . . phoṭṭhabbadhātu p'; esā:
ayaṃ vuccati phoṭṭhabbadhātu.
     Tattha katamā kāyaviññāṇadhātu?
     Kāyañ ca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā kāyaviññāṇadhātu: ayaṃ vuccati kayaviññāṇadhātu.
     Tattha katamā manodhātu?
     Cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manodhātu; sotaviññāṇadhātuyā . . . pe . . . ghānaviññāṇadhātuyā jivhāviññāṇadhātuyā kāyaviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ {viññāṇaṃ} viññāṇakhandho tajjā manodhātu;


[page 089]
Aṭṭhārasa dhātuyo 89
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāro: ayaṃ vuccati manodhātu.
     Tattha katamā dhammadhātu?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, yañ ca rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ asaṅkhatā ca dhātu.
     Tattha katamo vedanākkhandho?
     Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto. Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato . . . pe . . . evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho. Ayaṃ vuccati {vedanākkhandho}.
     Tattha katamo saññākkhandho?
     Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto. Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato . . . pe . . . evaṃ bahuvidhena saññākkhandho.
     Ayaṃ vuccati saññākkhandho.
     Tattha katamo saṅkhārakkhandho?
     Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto. Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi avyākato . . . pe . . . evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho. Ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ?
     Itthindriyaṃ . . . pe . . . kabaḷiṅkāro āhāro: idaṃ vuccati rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ,
     Tattha katamā asaṅkhatā dhātu?
     Rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo; ayaṃ vuccati asaṅkhatā dhātu.
     Ayaṃ vuccati {dhammadhātu}.
     Tattha katamā manoviññāṇadhātu?
     Cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati manodhātu, manodhātuyā pi uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ


[page 090]
90 Aṭṭhārasa dhātuyo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu; sotaviññāṇadhātuyā . . . pe . . . ghānaviññāṇadhātuyā, jivhāviññāṇadhātuyā, kāyaviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhassamanantarā uppajjati manodhātu, manodhātuyā pi uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu; manañ ca paṭicca dhamme ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Ayaṃ vuccati manoviññāṇadhātu.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.
     Aṭṭhārasa dhātuyo:-- cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇaḍhātu sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā, kati araṇā?
     Soḷasa dhātuyo {avyākatā}. Dve dhātuyo siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Dasā dhātuyo na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi. Pañca dhātuyo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Kāyaviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Dhammadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā siyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi.
     Dasa dhātuyo neva vipāka-na-vipākadhammadhammā.


[page 091]
Pañhāpucchakaṃ 91
Pañca dhātuyo vipākā. Manodhātu siyā vipākā siyā neva vipāka-na-vipākadhammadhammā. Dve dhātuyo siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipākana-{vipākadhammadhammā}.
     Dasa dhātuyo upādiṇṇupādāniyā. Saddadhātu anupādiṇṇupādāniyā. Pañca dhātuyo siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā. Dve dhātuyo siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Soḷasa dhātuyo asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā. Dve dhātuyo siyā saṅkiliṭṭhasaṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭhasaṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā.
     Pannarasa dhātuyo avitakka-avicārā. Manodhātu savitakka-savicārā. Manoviññāṇadhātu siyā savitakkasavicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakka-avicārā.
Dhammadhātu siyā savitakka-savicārā siyā avitakkavicāramattā siyā avitakka-avicārā siyā na vattabbā savitakka-savicārā ti pi avitakka-vicāramattā ti pi avitakkaavicārā ti pi.
     Dasa dhātuyo na vattabbā pītisahagatā ti pi sukhasahagatā ti pi upekhāsahagatā ti pi. Pañca dhātuyo upekhāsahagatā. Kāyaviññāṇadhātu na pītisahagatā, siyā sukhasahagatā na upekhāsahagatā siyā na vattabbā sukhasahagatā ti. Dve dhātuyo siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā siyā na vattabbā pītisahagatā ti pi sukhasahagatā ti pi upekhāsahagatā ti pi.
     Soḷasa dhātuyo neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Dve dhātuyo siya dassanena pahātabbā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.
     Soḷasa dhātuyo neva dassanena na bhāvanāyā pahātabbahetukā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbahetukā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Soḷasa dhātuyo neva ācayagāminiyo na apacayagāminiyo. Dve dhātuyo siyā ācayagāminiyo siyā apacayagāminiyo siyā neva ācayagāminiyo na apacayagāminiyo.
     Soḷasa dhātuyo neva sekhā nāsekhā. Dve dhātuyo siyā sekhā siyā asekhā siyā neva sekhā nāsekhā.
     Soḷasa dhātuyo parittā. Dve dhātuyo siyā parittā siyā mahaggatā siyā appamāṇā.


[page 092]
92 Dhātuvibhaṅgo
     Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo parittārammaṇā. Dve dhātuyo siyā parittārammaṇā siyā mahaggatārammaṇā siyā {appamāṇārammaṇā} siyā na vattabbā parittārammaṇā ti pi mahaggatārammaṇā ti pi appamāṇārammaṇā ti pi.
     Soḷasa dhātuyo majjhimā. Dve dhātuyo siyā hīnā siyā majjhimā siyā paṇītā.
     Soḷasa dhātuyo aniyatā. Dve dhātuyo siyā micchattaniyatā siyā sammattaniyatā siyā aniyatā.
     Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi. Dve dhātuyo siyā maggārammaṇā siyā maggahetukā siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi.
     Dasa dhātuyo siyā uppannā siyā uppādino na vattabbā anuppannā ti. Saddadhātu siyā uppannā siyā anuppannā na vattabbā uppādinīti. Cha dhātuyo siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādiniyo. Dhammadhātu siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādinī siyā na vattabbā uppannā ti pi anuppannā ti pi uppādinīti pi.
     Sattarasa dhātuyo siyā atītā siyā anāgatā {siyā} paccuppannā. Dhammadhātu siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā siyā na vattabbā atītā ti pi anāgatā ti pi paccuppannā ti pi.
     Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo paccuppannārammaṇā. Dve dhātuyo siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā siyā paccuppannārammaṇā siyā na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi.
     Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā.
     Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā siyā ajjhattabahiddhārammaṇā. Dve dhātuyo siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā siyā ajjhattabahiddhārammaṇā siyā na vattabbā ajjhattārammaṇā ti pi bahiddhārammaṇā ti pi ajjhattabahiddhārammaṇā ti pi.
     Rūpadhātu sanidassana-sappaṭighā. Nava dhātuyo anidassana-sappaṭighā. Aṭṭha dhātuyo anidassana-appaṭighā.
     Sattarasa dhātuyo na hetū. Dhammadhātu siyā hetu siyā na hetu. Soḷasa dhātuyo ahetukā; dve dhātuyo siyā sahetukā siyā {ahetukā}. Soḷasa dhātuyo hetuvippayuttā;


[page 093]
Pañhāpucchakaṃ 93
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dve dhātuyo siyā hetusampayuttā siyā hetuvippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti pi sahetukā ceva na ca hetū ti pi; manoviññāṇadhātu na vattabbā hetū ceva sahetukā {cāti} pi, siyā sahetukā ceva na ca hetu siyā na vattabbā sahetukā ceva na ca ahetūti; dhammadhātu siyā hetu ceva sahetukā ca, siyā sahetukā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā hetu ceva sahetukā cāti pi, sahetukā ceva na ca hetūti pi.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti pi hetusampayuttā ceva na ca hetū ti pi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā hetu ceva hetusampayuttā cāti, siyā hetusampayuttā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā hetusampayuttā ceva na ca hetūti; dhammadhātu siyā hetu ceva hetusampayuttā ca, siyā hetusampayuttā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā hetu ceva hetusampayuttā cāti pi hetusampayuttā ceva na ca hetūti pi.
Soḷasa dhātuyo na hetu ahetukā; manoviññāṇadhātu siyā na hetu sahetukā siyā na hetu ahetukā; dhammadhātu siyā na hetu sahetukā siyā na hetu ahetukā siyā na vattabbā na hetu sahetukā ti pi na hetu ahetukā ti pi.
     Sattarasa dhātuyo sappaccayā. Dhammadhātu siyā sappaccayā siyā appaccayā.
     Sattarasa dhātuyo saṅkhatā; dhammadhātu siyā saṅkhatā siya asaṅkhatā.
     Sattarasa dhātuyo anidassanā. Rūpadhātu sanidassanā.
     Dasa dhātuyo sappaṭighā. Aṭṭha dhātuyo appaṭighā.
     Dasa dhātuyo rūpā. Satta dhātuyo arūpā. Dhammadhātu siyā rūpaṃ siyā arūpaṃ.
     Soḷasa dhātuyo lokiyā. Dve dhātuyo siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā.
     Sattarasa dhātuyo no āsavā; dhammadhātu {siyā} āsavo siyā no āsavo. Soḷasa dhātuyo sāsavā; dve dhātuyo siyā sāsavā siyā anāsavā. Soḷasa dhātuyo āsavavippayuttā; dve dhātuyo siyā āsavasampayuttā siyā āsavavippayuttā.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, sāsavā ceva no ca āsavā;


[page 094]
94 Dhātuvibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] manoviññāṇadhātu na vattabbā āsavo ceva sāsavā cāti, siyā sāsavā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavo ti; dhammadhātu siyā āsavo ceva sāsavā ca, siyā sāsavā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā āsavo ceva sāsavā cāti pi sāsavā ceva no ca āsavo ti pi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; manoviññāṇadhātu na vattabbā āsavo ceva āsavasampayuttā cāti, siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavo siyā na vattabbā āsavasampayuttā ceva no ca āsavo ti.
Dhammadhātu siyā āsavo ceva āsavasampayuttā ca, siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā āsavo ceva āsavasampayuttā cā ti pi āsavavippayuttā ceva no ca āsavo ti pi. Soḷasa dhātuyo āsavavippayutta-sāsavā; dve dhātuyo siyā āsavavippayutta-sāsavā siyā āsavavip{payutta}-anāsavā siyā na vattabbā āsavavippayutta-sāsavā ti pi āsavavippayutta-anāsavā ti pi.
     Sattarasa dhātuyo no saṃyojanā; dhammadhātu siyā saṃyojanaṃ siyā no saṃyojanaṃ. Soḷasa dhātuyo saṃyojaniyā; dve dhātuyo {siyā} saṃyojaniyā siyā asaṃyojaniyā.
Soḷasa dhātuyo saṃyojanavippayuttā. Dve dhātuyo siyā saṃyojanasampayuttā siyā saṃyojanavippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cāti, saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā saṃyojanañ ceva {saṃyojaniyā} cāti, siyā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanan ti; dhammadhātu siyā saṃyojanañ ceva saṃyojaniyā ca, siyā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbā saṃyojanañ ceva saṃyojaniyā cāti pi saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanan ti pi.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā cāti pi saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā ti pi; manoviññāṇadhātu na vattabbā saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttā cāti siyā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanan ti; dhammadhātu siyā saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttā ca, siyā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanaṃ siyā na vattabbā saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttā cāti pi saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanan ti pi. Soḷasa dhātuyo saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā;


[page 095]
Pañhāpucchakaṃ 95
dve dhātuyo siyā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā siyā saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā siyā na vattabbā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā ti pi saṃyojanavippayuttaasaṃyojaniyā ti pi.
     Sattarasa dhātuyo no ganthā . . . pe . . . no oghā . . . no yogā . . . no nīvaraṇā . . .
     . . . Sattarasa dhātuyo no parāmāsā; dhammadhātu siyā parāmāso siyā no parāmāso. Soḷasa dhātuyo parāmaṭṭhā; dve dhātuyo siyā parāmaṭṭhā siyā aparāmaṭṭhā.
Soḷasa dhātuyo parāmāsavippayuttā; manoviññāṇadhātu siyā parāmāsasampayuttā siyā parāmāsavippayuttā; dhammadhātu siyā parāmāsasampayuttā siyā parāmāsavippayuttā siyā no vattabbā parāmāsasampayuttā ti pi parāmāsavippayuttā ti pi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti, parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā; manoviññāṇadhātu na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti, siyā {parāmaṭṭhā} ceva no ca parāmāso siyā na vattabbā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāso ti; dhammadhātu siyā parāmāso ceva parāmaṭṭhā ca siyā {parāmaṭṭhā} ceva no ca parāmāso siyā na vattabbā parāmāso ceva parāmaṭṭhā cāti pi, {parāmaṭṭhā} ceva no ca parāmāso ti pi. Soḷasa dhātuyo parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā; dve dhātuyo siyā parāmāsavippayutta{parāmaṭṭhā} siyā parāmāsavippayutta-{aparāmaṭṭhā} siyā na vattabbā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā ti pi parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā ti pi.
     Dasa dhātuyo anārammaṇā; satta dhātuyo sārammaṇā; dhammadhātu siyā sārammaṇā siyā anārammaṇā.
     Ekādasa dhātuyo no cittā; satta dhātuyo cittā. Sattarasa dhātuyo acetasikā; dhammadhātu siyā cetasikā siyā acetasikā. Dasa dhātuyo cittavippayuttā; dhammadhātu siyā cittasampayuttā siyā cittavippayuttā; satta dhātuyo na vattabbā cittena sampayuttā ti pi cittena vippayuttā ti pi. Dasa dhātuyo cittavisaṃsaṭṭhā; dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhā siyā cittavisaṃsaṭṭhā; sattadhātuyo na vattabbā cittena saṃsatthā ti pi cittena visaṃsaṭṭhā ti pi. Dvādasa dhātuyo no cittasamuṭṭhānā; cha dhātuyo siyā cittasamuṭṭhānā siyā no cittasamuṭṭhānā.


[page 096]
96 Dhātuvibhaṅgo
Sattarasa dhātuyo no cittasahabhuno; dhammadhātu siyā cittasahabhū siyā no cittasahabhū. Sattarasa dhātuyo no cittānuparivattino; dhammadhātu siyā cittānuparivatti siyā no cittānuparivatti. Sattarasa dhātuyo no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhanā. Sattarasa dhātuyo no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno; dhammadhātu siyā {cittasaṃsaṭṭha}-samuṭṭhānā-sahabhū siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhū. Sattaraso dhātuyo no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino; dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattinī siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattinī.
     Dvādasa dhātuyo ajjhattikā. Cha dhātuyo bāhirā.
     Nava dhātuyo upādā. Aṭṭha dhātuyo no {upādā}. Dhammadhātu siyā upādā siyā no upādā.
     Dasa dhātuyo upādiṇṇā. Saddadhātu anupādiṇṇā.
Satta dhātuyo siyā upādiṇṇā siyā anupādiṇṇā.
     Sattarasa dhātuyo no upādānā . . . pe . . .
     Sattarasa dhātuyo no kilesā; dhammadhātu siyā kileso siyā no kileso. Soḷasa dhātuyo saṅkilesikā; dve dhātuyo siyā saṅkilesikā siyā asaṅkilesikā. Soḷasa dhātuyo asaṅkiliṭṭhā; dve dhātuyo siyā saṅkiliṭṭhā siyā asaṅkiliṭṭhā.
Soḷasa dhātuyo kilesavippayuttā; dve dhātuyo siyā kilesasampayuttā siyā kilesavippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā kilesā ceva saṅkilesikā cāti, saṅkilesikā ceva no ca kilesā; manoviññāṇadhātu na vattabbā kilesā ceva saṅkilesikā cāti, siyā saṅkilesikā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā saṅkilesikā ceva no ca kileso ti; dhammadhātu siyā kileso ceva saṅkilesikā ca, siyā saṅkilesikā ceva no ca kileso siyā na vattabbā kileso ceva saṅkilesikā cāti pi saṅkilesikā ceva no ca kileso ti pi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti pi saṅkiliṭṭhā ceva no ca {kilesā} ti pi; manoviññāṇadhātu na vattabbā kileso ceva saṅkiliṭṭhā cāti, siyā saṅkiliṭṭhā ceva no ca kileso siyā na vattabbā saṅkiliṭṭhā ceva no ca kileso ti; dhammadhātu siyā kileso ceva saṅkiliṭṭhā ca {siyā} saṅkiliṭṭhā ceva no ca kileso siyā na vattabbā kileso ceva saṅkiliṭṭhā cāti pi saṅkiliṭṭhā ceva no ca kileso ti pi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttā cāti pi kilesasampayuttā ceva no ca kilesā ti pi; manoviññāṇadhātu na vattabbā kileso ceva kilesasampayuttā cāti siyā kilesasampayuttā ceva no ca kileso siyā na vattabbā kilesasampayuttā ceva no ca kileso ti;


[page 097]
Pañhāpucchakaṃ 97
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dhammadhātu siyā kileso ceva {kilesasampayuttā} ca siyā kilesasampayuttā ceva no ca kileso siyā na vattabbā kileso ceva kilesasampayuttā cāti pi kilesasampayuttā ceva no ca kileso ti pi. Soḷasa dhātuyo kilesavippayuttasaṅkilesikā. Dve dhātuyo siyā kilesavippayutta-saṅkilesikā siyā kilesavippayutta-asaṅkilesikā siyā na vattabbā kilesavippayutta-saṅkilesikā ti pi kilesavippayutta-asaṅkilesikā ti pi.
     Soḷasa dhātuyo na dassanena pahātabbā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbā siyā na dassanena pahātabbā.
Soḷasa dhātuyo na bhāvanāya pahātabbā. Dve dhātuyo siyā bhāvanāya pahātabbā siyā na bhāvanāya pahātabbā.
Soḷasa dhātuyo na dassanena pahātabbahetukā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbahetukā siyā na dassanena pahātabbahetukā. Soḷasa dhātuyo na bhāvanāya pahātabbahetukā. Dve dhātuyo siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Pannarasa dhātuyo avitakkā; manoviññāṇadhātu savitakkā; dve dhātuyo siyā savitakkā siyā avitakkā. Pannarasa dhātuyo avicārā; manodhātu savicārā; dve dhātuyo siyā savicārā siyā avicārā.
     Soḷasa dhātuyo appītikā; dve dhātuyo siyā sappītikā siyā appītikā. Soḷasa dhātuyo na pītisahagatā; dve dhātuyo siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Pannarasa dhātuyo na sukhasahagatā; tisso dhātuyo siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā. Ekādasa dhātuyo na upekhāsahagatā; pañca dhātuyo upekhāsahagatā; dve dhātuyo siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā.
     Soḷasa dhātuyo kāmāvacarā; dve dhātuyo siyā kāmāvacarā siyā na kāmāvacarā. Soḷasa dhātuyo na rūpāvacarā; dve dhātuyo siyā rūpāvacarā siyā na rūpāvacarā.
Soḷasa dhātuyo na arūpāvacarā; dve dhātuyo siyā arūpāvacarā siyā na arūpāvacarā. Soḷasa dhātuyo pariyāpannā; dve dhātuyo siyā pariyāpannā {siyā} apariyāpannā.
     Soḷasa dhātuyo aniyyānikā; dve dhātuyo siyā niyyānikā siyā aniyyānikā.
     Soḷasa dhātuyo aniyatā; dve dhātuyo siyā niyatā siyā aniyatā.
     Soḷasa dhātuyo sa-uttarā; dve dhātuyo siyā sa-uttarā siyā anuttarā.



[page 098]
98 Pañhāpucchakaṃ
     Soḷasa dhātuyo araṇā; dve dhātuyo siyā saraṇā siyā araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
DHĀTUVIBHAṄGO SAMATTO TATIYO.


[page 099]
Cattāri Ariyasaccāni 99
IV
SACCAVIBHAṄGO
     CATTĀRI ariyasaccāni: dukkhaṃ ariyasaccaṃ dukkhasamudayo ariyasaccaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ?
     Jāti pi dukkhā jarā pi dukkhā maraṇam pi dukkhaṃ sokaparideyadukkhadomanassupāyāsā pi dukkhā appiyehi sampayogo dukkho piyehi vippayogo dukkho yam p'; icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ; saṅkhittena pañcupādānakkhandhā pi dukkhā.
     Tattha katamā jāti?
     Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho: ayaṃ vuccati jāti.
     Tattha katamā jarā?
     Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko: ayaṃ vuccati jarā.
     Tattha katamaṃ maraṇaṃ?
     Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo: idaṃ vuccati maraṇaṃ.
     Tattha katamo soko?
     Ñativyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ:


[page 100]
100 Dukkhaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati soko.
     Tattha katamo paridevo?
     Ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācā palāpo vippalāpo lālapo lālapanā lālapitattaṃ; ayaṃ vuccati paridevo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamaṃ domanassaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati domanassaṃ.
     Tattha katamo upāyāso?
     Ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ: ayaṃ vuccati upāyāso.
     Tattha katamo appiyehi sampayogo dukkho?
     Idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā ye vā pan'; assa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukāma ayogakkhemakāmā, yā tehi saṅgati samāgamo samodhānaṃ missībhāvo: ayaṃ vuccati appiyehi sampayogo dukkho.
     Tattha katamo piyehi vippayogo dukkho?
     Idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, ye vā pan'; assa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā, mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā mittā vā amaccā vā ñātisālohitā vā, yā tehi asaṅgati asamāgamo asamodhānaṃ amissībhāvo; ayaṃ vuccati piyehi vippayogo dukkho.


[page 101]
Dukkhasamudayo 101
     Tattha katamaṃ yam p'; icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ?
     Jātidhammānaṃ sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyāti, na kho pan'; etaṃ icchāya pattabbaṃ: idam pi yam p'; icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ. Jarādhammānaṃ sattānaṃ . . . pe . . . vyādhidhammānaṃ sattānaṃ maraṇadhammānaṃ sattānaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṃ sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma, na ca vata no {sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā} āgaccheyyun ti, na kho pan'; etaṃ icchāya pattabbaṃ: idam pi yam p'; icchaṃ na labhati tam pi dukkaṃ.
     Tattha katame saṅkhittena pañcupādānakkhandhā pi dukkhā?
     Seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho: ime vuccanti saṅkhittena pañcupādānakkhandhā pi dukkhā.
     Idaṃ vuccati dukkhaṃ ariyasaccaṃ.
     Tattha katamaṃ dukkhasamudayo ariyasaccaṃ?
     Yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī, seyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā.
     Sā kho pan'; esā taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati?
     Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
     Kiñ ca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ?
     Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṃ . . . pe . . . ghānaṃ . . . jivhā . . . kāyo . . . mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
     Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddā . . . pe . . . gandhā . . . rasā . . . phoṭṭhabbā . . . dhammā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati,


[page 102]
102 Dukkhasamudayo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ettha nivisamānā nivisati.
     Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Sotaviññāṇaṃ . . . pe . . . ghānaviññāṇaṃ . . . jivhāviññaṇaṃ . . . kāyaviññāṇaṃ . . . manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
     Cakkhusamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Sotasamphasso . . . pe . . . ghānasamphasso . . . jivhāsamphasso . . . kāyasamphasso . . . manosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
     Cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, etth'; esā nivisamānā nivisati. Sotasamphassajā vedanā . . . pe . . . ghānasamphassajā vedanā . . . jivhāsamphassajā vedanā . . . kāyasamphassajā vedanā . . . manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
     Rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddasaññā . . . pe . . . gandhasaññā . . . rasasaññā . . . phoṭṭhabbasaññā . . . dhammasaññā loke piyarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
     Rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddasañcetanā . . . pe . . . gandhasañcetanā . . . rasasañcetanā . . . phoṭṭhabbasañcetanā . . . dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
     Rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Saddataṇhā . . . pe . . . gandhataṇhā . . . rasataṇhā . . . phoṭṭhabbataṇhā . . . dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha {nivisamāna} nivisati.
     Rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddavitakko . . . pe . . . gandhavitakko . . . rasavitakko.
. . . phoṭṭhabbavitakko . . . dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.


[page 103]
Dukkhanirodho 103
     Rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddavicāro . . . pe . . . gandhavicāro . . . rasavicāro . . . phoṭṭhabbavicāro . . . dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
     Idaṃ vuccati dukkhasamudayo ariyasaccaṃ.
     Tattha katamaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ?
     Yo tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo.
     Sā kho pan'; esā taṇhā kattha pahīyamānā pahīyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati?
     Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Kiñ ca loke piyarūpaṃ?
     Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Sotaṃ . . . pe . . . ghānaṃ . . . jivhā . . . kāyo . . . mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Saddā . . . pe . . . gandhā . . . rasā . . . phoṭṭhabbā . . . dhammā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Sotaviññāṇaṃ . . . pe . . . ghānaviññāṇaṃ . . . jivhāviññāṇaṃ . . . kāyaviññāṇaṃ . . . manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Cakkhusamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Sotasamphasso . . . pe . . . ghānasamphasso . . . jivhāsamphasso . . . kāyasamphasso . . . manosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyāti, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotasamphassajā vedanā . . . pe . . . ghānasamphassajā vedanā . . . jivhāsamphassajā vedanā . . . kāyasamphassajā vedanā . . . manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati,


[page 104]
104 Dukkhanirodho
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Saddasaññā . . . pe . . . gandhasaññā . . . rasasaññā . . . phoṭṭhabbasaññā . . . dhammasaññā loke piyarūpaṃ etth'esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Saddasañcetanā . . . pe . . . gandhasañcetanā . . . rasasañcetanā . . . phoṭṭhabbasañcetanā . . . dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Saddataṇhā . . . pe . . . gandhataṇhā . . . rasataṇhā . . . phoṭṭhabbataṇhā . . . dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Saddavitakko . . . pe . . . gandhavitakko . . . rasavitakko . . . phoṭṭhabbavitakko . . . dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Saddavicāro . . . pe . . . gandhavicāro . . . rasavicāro . . . phoṭṭhabbavicāro . . . dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etth'; esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
     Idaṃ vuccati dukkhanirodho ariyasaccaṃ.
     Tattha katamaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ?
     Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
     Tattha katamo sammāsaṅkappo?
     Nekkhammasaṅkappo avyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo: ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo.


[page 105]
Dukkhanirodhagāminī paṭipadā 105
     Tattha katamā sammāvācā?
     Musāvādā veramaṇī pisuṇāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā veramaṇī:
ayaṃ vuccati sammāvācā.
     Tattha katamo sammākammanto?
     Pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī: ayaṃ vuccati sammākammanto.
     Tattha katamo sammā-ājīvo?
     Idha ariyasāvako micchā-ājīvaṃ pahāya sammā-ajīvena jīvitaṃ kappeti: ayaṃ vuccati sammā-ājīvo.
     Tattha katamo sammāvāyāmo?
     Idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya . . . pe . . . anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya . . . pe . . . uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāri{pūriyā} chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati: ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.
     Tattha katamā sammāsati?
     Idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ vedanāsu . . . pe . . . citte . . . pe . . . dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ: ayaṃ vuccati sammāsati.
     Tattha katamo sammāsamādhi?
     Idha bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pīti-sukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; {vitakkavicārānaṃ} vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedenti yan taṃ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'; eva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati: ayaṃ vuccati sammāsamādhi.


[page 106]
106 Abhidhammabhājaniyaṃ
     Idaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.
     Cattāri saccāni dukkhaṃ dukkhasamudayo dukkhanirodho dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
i.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     Taṇhā: ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ; tasmiṃ samaye atthaṅgiko maggo hoti; sammādiṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
     Tattha katamo sammāsaṅkappo?
     Yo takko vitakko . . . pe . . . {sammāsaṅkappo} maggaṃgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo.
     Tattha katamā sammāvācā?
     Yā catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto sammāvācā maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāvācā.
     Tattha katamo sammākammanto?
     Yā tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto sammākammanto maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:


[page 107]
Abhidhammabhājaniyaṃ 107
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati sammākammanto.
     Tattha katamo sammā-ājīvo?
     Yā micchā {ājīvā} ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto sammā-ājīvo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammā-ājīvo.
     Tattha katamo {sammāvāyāmo}?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.
     Tattha katamā sammāsati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati {satisambojjhaṅgo} maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsati.
     Tattha katamo sammāsamādhi?
Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati {sammāsamādhi}.
     Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā. Avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
ii.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     {Taṇhā} ca avasesā ca kilesā: ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Avasesā ca akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni avasesā ca sāsavā kusalā dhammā sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya ca avasesānañ ca kilesānaṃ pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti:
sammādiṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā.


[page 108]
108 Saccavibhaṅgo
     Avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
iii.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     Taṇhā ca avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā: ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni avasesā ca sāsavā kusalā dhammā sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati {dukkhaṃ}.
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya ca avasesānañ ca kilesānaṃ avasesānañ ca akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     {Idha} bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti:
sammādiṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
     Avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā {paṭipadāya} sampayuttā.
iv.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     Taṇhā ca avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni: ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Avasesā ca sāsavā dhammā sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati dukkhaṃ.


[page 109]
Abhidhammabhājaniyaṃ 109
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya ca avasesānañ ca {kilesānaṃ} avasesānañ ca akusālānaṃ dhammānaṃ tiṇṇannañ ca kusalamūlānaṃ sāsavānaṃ pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamo dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya {paṭhamāya} bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti:
sammādiṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
     Avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
v.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     Taṇhā ca avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni avasesā ca sāsavā kusalā dhammā:
ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya ca avasesānañca kilesānaṃ avasesānañ ca akusalānaṃ dhammānaṃ tiṇṇannañ ca kusalamūlānaṃ sāsavānaṃ avasesānañ ca sāsavānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti:
{sammādiṭṭhi} . . . pe . . . sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
     Avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā {paṭipadāya} sampayuttā.


[page 110]
110 Saccavibhaṅgo
vi.
     Cattāri saccāni: dukkhaṃ dukkhasamudayo dukkhanirodho dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     Taṇhā: ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni avasesā ca sāsavā kusalā dhammā sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamo dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti:
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati {sammāsamādhi}.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṃgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
     Tattha katamo sammāsaṅkappo?
     Yo takko vitakko saṅkappo . . . pe . . . maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo.
     Tattha katamo sammāvāyāmo?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.
     Tattha katamā sammāsati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsati.
     Tattha katamo sammāsamādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsamādhi.
     Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
     Avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā . . . pe . . .


[page 111]
Abhidhammabhājaniyaṃ 111
vii.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     Taṇhā ca {avasesā} ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni avasesā ca sāsavā kusalā dhammā: ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya ca avasesānañ ca kilesānaṃ avasesānañ ca akusalānaṃ dhammānaṃ tiṇṇannañ ca kusalamūlānaṃ sāsavānaṃ avasesānañ ca sāsavānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti:
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
     Avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
viii.
     Cattāri saccāni; dukkhaṃ dukkhasamudayo {dukkhanirodho} dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     Taṇhā: ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Avasesā ca {kilesā} avasesā ca akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni {sāsavāni} avasesā ca sāsavā kusalā dhammā sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     Idha {bhikkhu} yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya pattiyā,


[page 112]
112 Saccavibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā . . . pe . . .
i.
     Tattha katamo dukkhasamudayo?
     Taṇhā ca avasesā ca kilesā avasesā akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni avasesā ca sāsavā kusalā dhammā: ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamo dukkhanirodho?
     Taṇhāya ca avasesānañ ca kilesānaṃ avasesānañ ca akusalānaṃ dhammānaṃ tiṇṇannañ ca kusalamūlānaṃ sāsavānaṃ avasesānañ ca sāsavānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ: ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
     Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā {pattiyā} vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, . . . pe . . . avikkhepo hoti . . . pe . . .: ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.
     Cattāri ariyasaccāni: dukkhaṃ ariyasaccaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Catunnaṃ {ariyasaccānaṃ} kati kusalā, kati akusalā, kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā, kati araṇā?
     Samudayasaccaṃ akusalaṃ; maggasaccaṃ kusalaṃ; nirodhasaccaṃ avyākataṃ; dukkhasaccaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā avyākataṃ.
     Dve saccā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā;


[page 113]
Pañhāpucchakaṃ 113
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttan ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan ti pi; dukkhasaccaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttan ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan ti pi.
     Dve saccā vipākadhammadhammā; nirodhasaccaṃ nevavipāka-na-vipākadhammadhammaṃ; dukkhasaccaṃ siyā vipākaṃ siyā vipākadhammadhammaṃ siyā neva-vipā{ka-na}-vipākadhammadhammaṃ.
     Samudayasaccaṃ anupādiṇṇupādāniyaṃ: dve saccā anupādiṇṇa-anupādāniyā; dukkhasaccaṃ siyā upādiṇṇupādāniyaṃ siyā anupādiṇṇupādāniyaṃ.
     Samudayasaccaṃ saṅkiliṭṭha-saṅkilesikaṃ; dve saccā asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā; dukkhasaccaṃ siyā saṅkiliṭṭhasaṅkilesikaṃ siyā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikaṃ.
     Samudayasaccaṃ savitakka-savicāraṃ; nirodhasaccaṃ avitakka-avicāraṃ; maggasaccaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakka-vicāramattaṃ siyā avitakka-avicāraṃ; dukkhasaccaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakka-vicāramattaṃ siyā avitakka-avicāraṃ siyā na vattabbaṃ savitakkasavicāran ti pi avitakka-vicāramattan ti pi avitakkaavicāran ti pi.
     Dve saccā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā; nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ pītisahagatan ti pi sukhasahagatan ti pi upekhāsahagatan ti pi; dukkhasaccaṃ siyā pītisahagataṃ siyā sukhasahagataṃ siyā upekhāsahagataṃ siyā na vattabbaṃ pītisahagatan ti pi sukhasahagatan ti pi upekhāsahagatan ti pi.
     Dve saccā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā; samudayasaccaṃ siyā dassanena pahātabbaṃ siyā bhāvanāya pahātabbaṃ; dukkhasaccaṃ siyā dassanena pahātabbaṃ siyā bhāvanāya pahātabbaṃ siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbaṃ.
     Dve {saccā} neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā; samudayasaccaṃ siyā dassanena pahātabbahetukaṃ siyā bhāvanāya pahātabbahetukaṃ; dukkhasaccaṃ siyā dassanena pahātabbahetukaṃ siyā bhāvanāya pahātabbahetukaṃ siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukaṃ.
     Samudayasaccaṃ ācayagāmi; maggasaccaṃ {apacayagāmi};


[page 114]
114 Saccavibhaṅgo
nirodhasaccaṃ neva ācayagāmi na apacayagāmi; dukkhasaccaṃ siyā ācayagāmi siyā neva ācayagāmi na apacayagāmi.
     Maggasaccaṃ sekhaṃ; tīṇi saccā neva sekhā nāsekhā.
     Samudayasaccaṃ parittaṃ; dve saccā appamāṇā; dukkhasaccaṃ siyā parittaṃ siyā mahaggataṃ.
     Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ; maggasaccaṃ appamāṇārammaṇaṃ; samudayasaccaṃ siyā parittārammaṇaṃ siyā mahaggatārammaṇaṃ na appamāṇārammaṇaṃ siyā na vattabbaṃ parittārammaṇan ti pi mahaggatārammaṇan ti pi; dukkhasaccaṃ siyā parittārammaṇaṃ siyā mahaggatārammaṇaṃ siyā appamāṇārammaṇaṃ siyā na vattabbaṃ parittārammaṇan ti pi mahaggatārammaṇan ti pi appamāṇārammaṇan ti pi.
     Samudayasaccaṃ hīnaṃ; dve saccā paṇītā; dukkhasaccaṃ siyā hīnaṃ siyā majjhimaṃ.
     Nirodhasaccaṃ aniyataṃ; maggasaccaṃ sammattaniyataṃ; dve saccā siyā micchattaniyatā siyā aniyatā.
     Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ; samudayasaccaṃ na vattabbaṃ maggārammaṇan ti pi maggahetukan ti pi maggādhipatīti pi; maggasaccaṃ na maggārammaṇaṃ siyā maggahetukaṃ siyā maggādhipati siyā na vattabbaṃ maggahetukan ti pi maggādhipatīti pi; dukkhasaccaṃ siyā maggārammaṇaṃ na maggahetukaṃ, siyā maggādhipati siyā na vattabbaṃ maggārammaṇan ti pi maggādhipatīti pi.
     Dve saccā siyā uppannā siyā anuppannā na vattabbā uppādino ti; nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ uppannan ti pi anuppannan ti pi uppādīti pi; dukkhasaccaṃ siyā uppannaṃ siyā anuppannaṃ siyā uppādi.
     Tīṇi saccā siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā; nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ atītan ti pi anāgatan ti pi paccuppannan ti pi.
     Nirodhasaccaṃ {anārammaṇaṃ}; maggasaccaṃ na vattabbaṃ atītārammaṇan ti pi anāgatārammaṇan ti pi paccuppannārammaṇan ti pi; dve saccā siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā siyā paccuppannārammaṇā siyā na vattabbaṃ atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi.


[page 115]
Pañhāpucchakaṃ 115
     Nirodhasaccaṃ bahiddhā; tīṇi saccā siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā.
     Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ; maggasaccaṃ bahiddhārammaṇaṃ; samudayasaccaṃ siyā ajjhattārammaṇaṃ siyā bahiddhārammaṇaṃ siyā ajjhattabahiddhārammaṇaṃ; dukkhasaccaṃ siyā ajjhattārammaṇaṃ siyā bahiddhārammaṇaṃ siyā ajjhattabahiddhārammaṇaṃ siyā na vattabbaṃ ajjhattārammaṇan ti pi bahiddhārammaṇan ti pi ajjhattabahiddhārammaṇan ti pi.
     Tīṇi saccā anidassana-appaṭighā; dukkhasaccaṃ siyā sanidassana-sappaṭighaṃ siyā anidassana-sappaṭighaṃ siyā anidassana-appaṭighaṃ.
     Samudayasaccaṃ hetu; nirodhasaccaṃ na hetu; dve saccā siyā hetū siyā na hetū. Dve saccā sahetukā; nirodhasaccaṃ ahetukaṃ; dukkhasaccaṃ siyā sahetukaṃ siyā ahetukaṃ. Dve saccā hetusampayuttā; nirodhasaccaṃ hetuvippayuttaṃ; dukkhasaccaṃ siyā hetusampayuttaṃ siyā hetuvippayuttaṃ. Samudayasaccaṃ hetu ceva sahetukañ ca; nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ hetu ceva sahetukañ cāti pi sahetukañ ceva na ca hetūti pi; maggasaccaṃ siyā hetu ceva sahetukañ ca siyā sahetukañ ceva na ca hetu; dukkhasaccaṃ siyā hetu ceva sahetukañ ca siyā sahetukañ ceva na ca hetu siyā na vattabbaṃ hetu ceva sahetukañ cāti pi sahetukañ ceva na ca hetūti pi; samudayasaccaṃ hetu ceva hetusampayuttañ ca; nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ hetu ceva hetusampayuttañ cāti pi hetusampayuttañ ceva na ca hetūti pi; maggasaccaṃ siyā hetu ceva hetusampayuttañ ca siyā hetusampayuttañ ceva na ca hetu; dukkhasaccaṃ siyā hetu ceva hetusampayuttañ ca siyā hetusampayuttañ ceva na ca hetu siyā na vattabbaṃ hetu ceva hetusampayuttañ cāti pi hetusampayuttañ ceva na ca hetūti pi. Nirodhasaccaṃ na hetu ahetukaṃ; samudayasaccaṃ na vattabbaṃ na hetu sahetukan ti pi na hetu ahetukan ti pi; maggasaccaṃ siyā na hetu sahetukaṃ siyā na vattabbaṃ na hetu sahetukan ti; dukkhasaccaṃ siyā na hetu sahetukaṃ siyā na hetu ahetukaṃ siyā na vattabbaṃ na hetu sahetukan ti pi na hetu ahetukan ti pi.


[page 116]
116 Saccavibhaṅgo
     Tīṇi saccā sappaccayā; nirodhasaccaṃ appaccayaṃ.
     Tīṇi saccā saṅkhatā; nirodhasaccaṃ asaṅkhataṃ.
     Tīṇi saccā anidassanā; dukkhasaccaṃ siyā sanidassanaṃ siyā anidassanaṃ.
     Tīṇi saccā appaṭighā; dukkhasaccaṃ siyā sappaṭighaṃ siyā appaṭighaṃ.
     Tīṇi saccā rūpā; dukkhasaccaṃ siyā rūpaṃ siyā arūpaṃ.
     Dve saccā lokiyā; dve saccā lokuttarā.
     Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
     Samudayasaccaṃ āsavo; dve saccā no āsavā; dukkhasaccaṃ siyā āsavo siyā no āsavo. Dve saccā sāsavā; dve saccā anāsavā. Samudayasaccaṃ āsavasampayuttaṃ; dve saccā āsavavippayuttā; dukkhasaccaṃ siyā āsavasampayuttaṃ siyā āsavavippayuttaṃ. Samudayasaccaṃ āsavo ceva sāsavañ ca; dve saccā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti pi sāsavā ceva no ca āsavā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā āsavo ceva sāsavañ ca siyā sāsavañ ceva no ca āsavo.
Samudayasaccaṃ āsavo ceva āsavasampayuttañ ca; dve saccā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā āsavo ceva āsavasampayuttañ ca siyā āsavasampayuttañ ceva no ca āsavo siyā na vattabbaṃ āsavo ceva āsavasampayuttañ cāti pi āsavasampayuttañ ceva no ca āsavo ti pi. Dve saccā āsavavippayutta-anāsavā; samudayasaccaṃ na vattabbaṃ āsavavippayutta-sāsavan ti pi āsavavippayutta-anāsavan ti pi; dukkhasaccaṃ siyā āsavavippayutta-sāsavaṃ siyā na vattabbaṃ āsavavippayuttasāsavan ti pi āsavavippayutta-anāsavan ti pi.
     Samudayasaccaṃ saṃyojanaṃ; dve saccā no saṃyojanā; dukkhasaccaṃ siyā saṃyojanaṃ siyā no saṃyojanaṃ. Dve saccā saṃyojaniyā; dve saccā asaṃyojaniyā. Samudayasaccaṃ saṃyojanasampayuttaṃ; dve saccā saṃyojanavippayuttā; dukkhasaccaṃ siyā saṃyojanasampayuttaṃ siyā saṃyojanavippayuttaṃ. Samudayasaccaṃ saṃyojanañ ceva saṃyojaniyañ ca; dve saccā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cāti pi saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā saṃyojanañ ceva saṃyojaniyañ ca siyā saṃyojaniyañ ceva no ca saṃyojanaṃ. Samudayasaccaṃ saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttañ ca; dve saccā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā cāti pi saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā ti pi;


[page 117]
Pañhāpucchakaṃ 117
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dukkhasaccaṃ siyā saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttañ ca siyā saṃyojanasampayuttañ ceva no ca saṃyojanaṃ siyā na vattabbaṃ saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttañ cāti pi saṃyojanasampayuttañ ceva no ca saṃyojanan ti pi. Dve saccā saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā; samudayasaccaṃ na vattabbaṃ saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyan ti pi. Saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyan ti pi; dukkhasaccaṃ siyā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyaṃ siyā na vattabbaṃ saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyan ti pi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyan ti pi.
     Samudayasaccaṃ gantho; dve saccā no ganthā; dukkhasaccaṃ siyā gantho siyā no gantho. Dve saccā ganthaniyā; dve saccā aganthaniyā. Dve saccā ganthavippayuttā; dve saccā siyā ganthasampayuttā siyā ganthavippayuttā.
Samudayasaccaṃ gantho ceva ganthaniyañ ca; dve saccā na vattabbā ganthā ceva ganthaniyā cāti pi ganthaniyā ceva no ca ganthā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā gantho ceva ganthaniyañ ca siyā ganthaniyañ ceva no ca gantho. Samudayasaccaṃ gantho ceva ganthasampayuttañ ca siyā na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttañ cāti; dve saccā na vattabbā gantho ceva ganthasampayuttā cāti pi ganthasampayuttā ceva no ca ganthā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā gantho ceva ganthasampayuttañ ca siyā ganthasampayuttañ ceva no ca gantho siyā na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttañ cāti pi ganthasampayuttañ ceva no ca gantho ti pi. Dve saccā ganthavippayutta-aganthaniyā; dve saccā siyā ganthavippayutta-ganthaniyā siyā na vattabbā ganthavippayutta-ganthaniyā ti pi siyā ganthavippayutta-aganthaniyā ti pi.
     Samudayasaccaṃ ogho . . . pe . . . yogo . . . pe . . . nīvaraṇaṃ; dve saccā no nīvaraṇā; dukkhasaccaṃ siyā nīvaraṇaṃ siyā no nīvaraṇaṃ. Dve saccā nīvaraṇiyā; dve saccā anīvaraṇiyā. Samudayasaccaṃ nīvaraṇasampayuttaṃ; dve saccā nīvaraṇavippayuttā; dukkhasaccaṃ siyā {nīvaraṇasampayuttaṃ} siyā nīvaraṇavippayuttaṃ. Samudayasaccaṃ nīvaraṇañ ceva {nīvaraṇiyañ} ca;


[page 118]
118 Saccavibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dve saccā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cāti pi nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā nīvaraṇañ ceva nīvaraṇiyañ ca siyā {nīvaraṇiyañ} ceva no ca nīvaraṇaṃ.
Samudayasaccaṃ nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayuttañ ca; dve saccā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cāti pi nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayuttañ ca siyā nīvaraṇasampayuttañ ceva no ca nīvaraṇaṃ siyā na vattabbaṃ nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayuttañ cāti pi nīvaraṇasampayuttañ ceva no ca nīvaraṇan ti pi. Dve saccā nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā; samudayasaccaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyan ti pi nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyan ti pi; dukkhasaccaṃ siyā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyaṃ siyā na vattabbaṃ nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyan ti pi nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyan ti pi.
     Tīṇi saccā no parāmāsā; dukkhasaccaṃ siyā parāmāso siyā no parāmāso. Dve saccā parāmaṭṭhā; dve saccā aparāmaṭṭhā. Dve saccā parāmāsavippayuttā; samudayasaccaṃ siyā parāmāsasampayuttaṃ siyā parāmāsavippayuttaṃ; dukkhasaccaṃ siyā parāmāsasampayuttaṃ siyā parāmāsavippayuttaṃ siyā na vattabbaṃ {parāmāsasampayuttan} ti pi parāmāsavippayuttan ti pi. Samudayasaccaṃ na vattabbaṃ parāmāso ceva parāmaṭṭhañ cāti, parāmaṭṭhañ ceva no ca parāmāso; dve saccā na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti pi parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā parāmāso ceva parāmaṭṭhañ ca siyā parāmaṭṭhañ ceva no ca parāmāso. Dve saccā parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā; dve saccā siyā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā siyā na vattabbā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā ti pi parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā ti pi.
     Dve saccā sārammaṇā; nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ; dukkhasaccaṃ siyā sārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Tīṇi saccā no cittā; dukkhasaccaṃ siyā cittaṃ siyā no cittaṃ. Dve saccā cetasikā; nirodhasaccaṃ acetasikaṃ; dukkhasaccaṃ siyā cetasikaṃ siyā acetasikaṃ. Dve saccā cittasampayuttā;


[page 119]
Pañhāpucchakaṃ 119
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nirodhasaccaṃ cittavippayuttaṃ; dukkhasaccaṃ siyā cittasampayuttaṃ siyā cittavippayuttaṃ siyā na vattabbaṃ cittena sampayuttan ti pi cittena vippayuttan ti pi. Dve saccā cittasaṃsaṭṭhā; nirodhasaccaṃ cittavisaṃsaṭṭhaṃ; dukkhasaccaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhaṃ siyā cittavisaṃsaṭṭhaṃ siyā na vattabbaṃ cittena saṃsaṭṭhan ti pi cittena visaṃsaṭṭhan ti pi. Dve saccā cittasamuṭṭhānā; nirodhasaccaṃ no cittasamuṭṭhānaṃ; dukkhasaccaṃ siyā cittasamuṭṭhānaṃ siyā no cittasamuṭṭhānaṃ. Dve saccā cittasahabhuno; nirodhasaccaṃ no {cittasahabhū}; dukkhasaccaṃ siyā cittasahabhu siyā no {cittasahabhū}. Dve saccā cittānuparivattino; nirodhasaccaṃ no cittānuparivatti; dukkhasaccaṃ siyā cittānuparivatti siyā no cittānuparivatti. Dve saccā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā; nirodhasaccaṃ no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānaṃ; dukkhasaccaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānaṃ. Dve saccā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno; nirodhasaccaṃ no cittasaṃsaṭṭha- samuṭṭhāna-{sahabhū}; dukkhasaccaṃ siyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-{sahabhū} siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhāna-{sahabhū}. Dve saccā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino, nirodhasaccaṃ no cittasaṃsaṭṭha-samuṭ{ṭhānānuparivatti}; dukkhasaccaṃ siyā cittasaṃsaṭṭha-{samuṭṭhānānuparivatti} siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivatti.
     Tīṇi saccā bāhirā; dukkhasaccaṃ siyā ajjhattikaṃ siyā bāhiraṃ.
     Tīṇi saccā no upādā; dukkhasaccaṃ siyā upādā siyā no upādā.
     Tīṇi saccā anupādiṇṇā; dukkhasaccaṃ siyā upādiṇṇaṃ siyā anupādiṇṇaṃ.
     Samudayasaccaṃ upādānaṃ; dve saccā no upādānā; dukkhasaccaṃ siyā upādānaṃ siyā no upādānaṃ. Dve saccā upādāniyā; dve saccā anupādāniyā. Dve saccā upādānavippayuttā; dve saccā siyā upādānasampayuttā siyā upādānavippayuttā. Samudayasaccaṃ upādānañ ceva upādāniyañ ca; dve saccā na vattabbā upādānā ceva upādāniyā cāti pi upādāniyā ceva no ca upādānā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā upādānañ ceva upādāniyañ ca siyā upādāniyañ ceva no ca upādānaṃ. Samudayasaccaṃ siyā upādānañ ceva upādānasampayuttañ ca siyā na vattabbaṃ upādānañ ceva upādānasampayuttañ cāti;


[page 120]
120 Saccavibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dve saccā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttā cāti pi {upādānasampayuttā} ceva no ca upādānā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā upādānañ ceva upādānasampayuttañ ca siyā upādānasampayuttañ ceva no ca upādānaṃ siyā na vattabbaṃ upādānañ ceva upādānasampayuttañ cāti pi upādānasampayuttañ ceva no ca upādānan ti pi. Dve saccā upādānavippayutta-anupādāniyā; dve saccā siyā upādānavippayutta-upādāniyā siyā na vattabbā upādānavippayuttaupādāniyā ti pi upādānavippayutta-anupādāniyā ti pi.
     Samudayasaccaṃ kileso; dve saccā no kilesā; dukkhasaccaṃ siyā kileso siyā no kileso. Dve saccā saṅkilesikā; dve saccā asaṅkilesikā. Samudayasaccaṃ saṅkiliṭṭhaṃ; dve saccā asaṅkiliṭṭhā; dukkhasaccaṃ siyā saṅkiliṭṭhaṃ siyā asaṅkiliṭṭhaṃ. Samudayasaccaṃ kilesasampayuttaṃ; dve saccā kilesasampayuttā; dukkhasaccaṃ siyā kilesasampayuttaṃ siyā kilesavippayuttaṃ. Samudayasaccaṃ kileso ceva saṅkilesikañ ca; dve saccā na vattabbā kilesā ceva saṅkilesikā cāti pi saṅkilesikā ceva no ca kilesā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā kileso ceva saṅkilesikañ ca siyā saṅkilesikañ ceva no ca kileso. Samudayasaccaṃ kileso ceva saṅkiliṭṭhañ ca; dve saccā na vattabbā kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti pi saṅkiliṭṭhā ceva no ca kilesā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā kileso ceva saṅkiliṭṭhañ ca siyā saṅkiliṭṭhañ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva saṅkiliṭṭhañ cāti pi saṅkiliṭṭhañ ceva no ca kileso ti pi.
Samudayasaccaṃ kileso ceva kilesasampayuttañ ca; dve saccā na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttā cāti pi kilesasampayuttā ceva no ca kilesā ti pi; dukkhasaccaṃ siyā kileso ceva kilesasampayuttañ ca siyā kilesasampayuttañ ceva no ca kileso siyā na vattabaṃ kileso ceva kilesasampayuttañ cāti pi kilesasampayuttañ ceva no ca kileso ti pi. Dve saccā kilesavippayutta-asaṅkilesikā; samudayasaccaṃ na vattabbaṃ kilesavippayutta-saṅkilesikan ti pi kilesavippayutta-asaṅkilesikan ti pi; dukkhasaccaṃ siyā kilesavippayutta-saṅkilesikaṃ siyā na vattabbaṃ kilesavippayutta-saṅkilesikan ti pi kilesavippayutta-asaṅkilesikan ti pi.


[page 121]
Pañhāpucchakaṃ 121
     Dve saccā na dassanena pahātabbā; dve saccā siyā dassanena pahātabbā siyā na dassanena pahātabbā. Dve saccā na bhāvanāya pahātabbā; dve saccā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā na bhāvanāya pahātabbā. Dve saccā na dassanena pahātabbahetukā; dve saccā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā na dassanena pahātabbahetukā. Dve saccā na bhāvanāya pahātabbahetukā; dve saccā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     {Samudayasaccaṃ} savitakkaṃ; nirodhasaccaṃ avitakkaṃ; dve saccā siyā savitakkā siyā avitakkā.
     Samudayasaccaṃ savicāraṃ; nirodhasaccaṃ avicāraṃ; dve saccā siyā savicārā siyā avicārā.
     Nirodhasaccaṃ appītikaṃ: tīṇi saccā siyā sappītikā siyā appītikā. Nirodhasaccaṃ na pītisahagataṃ; tīṇi saccā siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Nirodhasaccaṃ na sukhasahagataṃ; tīṇi saccā siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā. Nirodhasaccaṃ na upekhāsahagataṃ; tīṇi saccā siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā.
     Samudayasaccaṃ kāmāvacaraṃ; dve saccā na kāmāvacarā; dukkhasaccaṃ siyā kāmāvacaraṃ siyā na kāmāvacaraṃ. Tīṇi saccā rūpāvacarā; dukkhasaccaṃ siyā rūpāvacaraṃ siyā na rūpāvacaraṃ. Tīṇi saccā na arūpāvacarā; dukkhasaccaṃ siyā arūpāvacaraṃ siyā na arūpāvacaraṃ. Dve saccā pariyāpannā; dve saccā apariyāpannā.
     Maggasaccaṃ niyyānikaṃ; tīṇi saccā aniyyānikā.
     Maggasaccaṃ niyataṃ; nirodhasaccaṃ aniyataṃ; dve saccā siyā niyatā siyā aniyatā.
     Dve saccā sa-uttarā; dve saccā anuttarā.
     Samudayasaccaṃ saraṇaṃ; dve saccā araṇā; dukkhasaccaṃ siyā saraṇaṃ siyā araṇan ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
SACCAVIBHAṄGO SAMATTO CATUTTHO.3


[page 122]
122 Bāvīsatindriyāni
V.
INDRIYAVIBHAṄGO.
BĀVĪSATINDRIYĀNI: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekhindriyaṃ saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ cakkhundriyaṃ?
     Yaṃ cakkhuṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo . . . pe . . . suñño gāmo p'; eso: idaṃ vuccati cakkhundriyaṃ.
     Tattha katamaṃ sotindriyaṃ . . . ghānindriyaṃ . . . jivhindriyaṃ . . . kāyindriyaṃ?
     Yo kāyo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo . . . pe . . . suñño gāmo p'; eso: idaṃ vuccati kāyindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ manindriyaṃ?
     Ekavidhena manindriyaṃ: phassasampayuttaṃ . . . pe . . . evaṃ bahuvidhena manindriyaṃ. Idaṃ vuccati manindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ itthindriyaṃ?
     Itthiyā itthiliṅgaṃ itthinimittaṃ itthikuttaṃ itthākappo itthittaṃ itthibhāvo: idaṃ vuccati itthindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ purisindriyaṃ?
     Purisassa purisaliṅgaṃ purisanimittaṃ purisakuttaṃ purisākappo purisattaṃ purisabhāvo:


[page 123]
Bāvīsatindriyāni 123
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idaṃ vuccati purisindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ jīvitindriyaṃ?
     Duvidhena jīvitindriyaṃ: atthi rūpaṃ jīvitindriyaṃ, atthi arūpaṃ jīvitindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ jīvitindriyaṃ?
     Yo tesaṃ rūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ jīvitindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ arūpaṃ jīvitindriyaṃ?
     Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ: idaṃ vuccati arūpaṃ jīvitindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ sukhindriyaṃ?
     Yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā: idaṃ vuccati sukhindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ dukkhindriyaṃ?
     Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati dukkhindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ somanassindriyaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: idaṃ vuccati somanassindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ domanassindriyaṃ?
     Yo cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati domanassindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ upekhindriyaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ neva-sātaṃ-nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā: idaṃ vuccati upekhindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ {saddhindriyaṃ}?
     Yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ: idaṃ vuccati saddhindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ viriyindriyaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhi thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho viriyaṃ viriyindriyaṃ viriyabalaṃ sammāvāyāmo:


[page 124]
124 Bāvīsatindriyāni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idaṃ vuccati viriyindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ satindriyaṃ?
     Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asamussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati: idaṃ vuccati satindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ samādhindriyaṃ?
     Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti aviṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi: idaṃ vuccati samādhindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ paññindriyaṃ?
     Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati paññindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ?
     Ya tesaṃ dhammānaṃ aññātānaṃ adiṭṭhānaṃ appattānaṃ aviditānaṃ asacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
idaṃ vuccati anaññātaññassāmītindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ aññindriyaṃ?
     Yā tesaṃ dhammānaṃ ñātānaṃ diṭṭhānaṃ pattānaṃ viditānaṃ sacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
idaṃ vuccati aññindriyaṃ.
     Tattha katamaṃ aññātāvindriyaṃ?
     Yā tesaṃ aññātāvīnaṃ dhammānaṃ aññā paññā pajānana . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
idaṃ vuccati aññātāvindriyaṃ.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.6
     Bāvīsatindriyāni: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekhindriyaṃ saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ.


[page 125]
Pañhāpucchakaṃ 125
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Bāvīsatindriyānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Dasindriyā avyākatā. Domanassindriyaṃ akusalaṃ.
{Anaññātanassāmītindriyaṃ} kusalaṃ. Cattārindriyā siyā kusalā siyā avyākatā. Cha indriyā siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Dvādasindriyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi. Cha indriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Tīṇindriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Jīvitindriyaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttan ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan ti pi.
     Sattindriyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
Tīṇindriyā vipākā. Dvindriyā vipākadhammadhammā.
Aññindriyaṃ siyā vipākaṃ siyā vipākadhammadhammaṃ.
Navindriyā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
     Navindriyā upādiṇṇupādāniyā. Domanassindriyaṃ anupādiṇṇupādāniyaṃ. Tīṇindriyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
Navindriyā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Navindriyā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā. Domanassindriyaṃ saṅkiliṭṭha-saṅkilesikaṃ. Tīṇindriyā asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā. Tīṇindriyā siyā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā. Cha indriyā siyā saṅkiliṭṭhasaṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭhaasaṅkilesikā.
     Navindriyā avitakka-avicārā. Domanassindriyaṃ savitakka-savicāraṃ. Upekhindriyaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakka-avicāraṃ. Ekādasindriyā siyā savitakkasavicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakka-avicārā.
     Ekādasindriyā na vattabbā pītisahagatā ti pi sukhasahagatā ti pi upekhāsahagatā ti pi. Somanassindriyaṃ siyā pītisahagataṃ, na sukhasahagataṃ na upekhāsahagataṃ siyā na vattabbaṃ pītisahagatan ti.


[page 126]
126 Indriyavibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Cha indriyā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā.
Cattārindriyā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā siyā na vattabbā pītisahagatā ti pi sukhasahagatā ti pi upekhāsahagatā ti pi.
     Paṇṇarasindriyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Domanassindriyaṃ siyā dassanena pahātabbaṃ siyā bhāvanāya pahātabbaṃ. Cha indriyā siyā dassanena pahātabbā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.
     Paṇṇarasindriyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Domanassindriyaṃ siyā dassanena pahātabbahetukaṃ siyā bhāvanāya pahātabbahetukaṃ. Cha indriyā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Dasindriyā neva ācayagāmino na apacayagāmino. Domanassindriyaṃ ācayagāmi. Anaññātaññassāmītindriyaṃ apacayagāmi. Aññindriyaṃ siyā apacayagāmi siyā neva ācayagāmi na apacayagāmi. Navindriyā siyā ācayagāmino siyā apacayagāmino siyā neva ācayagāmino na apacayagāmino.
     Dasindriyā neva sekhā nasekhā. Dvindriyā sekhā.
Aññātāvindriyaṃ asekhaṃ. Navindriyā siyā sekhā siyā asekhā siyā neva sekhā nasekhā.
     Dasindriyā parittā. Tīṇindriyā appamāṇā. Navindriyā siyā parittā siyā mahaggatā siyā appamāṇā.
     Sattindriyā anārammaṇā. Dvindriyā parittārammaṇā.
Tīṇindriyā appamāṇārammaṇā. Domanassindriyaṃ siyā parittārammaṇaṃ siyā mahaggatārammaṇaṃ na appamāṇārammaṇaṃ siyā na vattabbaṃ parittārammaṇan ti pi mahaggatārammaṇan ti pi. Navindriyā siyā parittārammaṇā siyā mahaggatārammaṇā siyā appamāṇārammaṇā siyā na vattabbā parittārammaṇā ti pi mahaggatārammaṇā ti pi appamāṇārammaṇā ti pi.
     Navindriyā majjhimā. Domanassindriyaṃ hīnaṃ.
Tīṇindriyā paṇītā. Tīṇindriyā siyā majjhimā siyā paṇītā.
Cha indriyā siyā hīnā siyā majjhimā siyā paṇītā.
     Dasindriyā aniyatā. Anaññātaññassāmītindriyaṃ sammattaniyataṃ. Cattārindriyā siyā sammattaniyatā siyā aniyatā. Domanassindriyaṃ siyā micchattaniyataṃ siyā aniyataṃ.


[page 127]
Pañhāpucchakaṃ 127
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Cha indriyā siyā micchattaniyatā siyā sammattaniyatā siyā aniyatā.
     Sattindriyā anārammaṇā. Cattārindriyā na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi. Anaññātaññassāmītindriyaṃ na maggārammaṇaṃ maggahetukaṃ siyā maggādhipati siyā na vattabbaṃ maggādhipatīti. Aññindriyaṃ na maggārammaṇaṃ siyā maggahetukaṃ siyā maggādhipati siyā na vattabbaṃ maggahetukan ti pi maggādhipatīti pi. Navindriyā siyā maggārammaṇā siyā maggahetukā siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi.
     Dasindriyā siyā uppannā siyā upādino na vattabbā anuppannā ti. Dvindriyā siyā uppannā siyā anuppannā na vattabbā uppādino ti. Dasindriyā siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādino.
     Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā.
     Sattindriyā anārammaṇā. Dvindriyā paccuppannārammaṇā. Tīṇindriyā na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi.
Dasindriyā siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā siyā paccuppannārammaṇā siyā na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi.
     Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā.
     Sattindriyā anārammaṇā. Tīṇindriyā bahiddhārammaṇā.
Cattārindriyā siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā siyā ajjhattabahiddhārammaṇā. Aṭṭhindriyā siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā siyā ajjhattabahiddhārammaṇā siyā na vattabbā {ajjhattārammaṇā} ti pi bahiddhārammaṇā ti pi ajjhattabahiddhārammaṇā ti pi.
     Pañcindriyā anidassana-sappaṭighā. Sattarasindriyā anidassana-appaṭighā.
     Cattārindriyā hetu; aṭṭhārasindriyā na hetū. Sattindriyā sahetukā; navindriyā ahetukā; cha indriyā siyā sahetukā siyā ahetukā. Sattindriyā hetusampayuttā; navindriyā hetuvippayuttā; cha indriyā siyā hetusampayuttā siyā hetuvippayuttā. Cattārindriyā hetū ceva sahetukā ca; navindriyā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti pi sahetukā ceva na ca hetūti pi; tīṇindriyā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti sahetukā ceva na ca hetū. Cha indriyā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti siyā sahetukā ceva na ca hetū siyā na vattabbā sahetukā ceva na ca hetūti. Cattārindriyā hetū ceva hetusampayuttā ca;


[page 128]
128 Indriyavibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] navindriyā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti pi hetusampayuttā ceva na ca hetūti pi; tīṇindriyā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū; cha indriyā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti siyā hetusampayuttā ceva na ca hetū siyā na vattabbā hetusampayuttā ceva na ca hetūti.
Navindriyā na hetū ahetukā; tīṇindriyā na hetū sahetukā; cattārindriyā na vattabbā na hetū sahetukā ti pi na hetū ahetukā ti pi; cha indriyā siyā na hetū sahetukā siyā na hetū ahetukā.
     Sappaccayā. Saṅkhatā. Anidassanā.
     Pañcindriyā sappaṭighā. Sattarasindriyā appaṭighā.
     Sattindriyā rūpā. Cuddasindriyā arūpā. Jīvitindriyaṃ siyā rūpaṃ siyā arūpaṃ.
     Dasindriyā lokiyā. Tīṇindriyā lokuttarā. Navindriyā siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā.
     No āsavā. Dasindriyā sāsavā; tīṇindriyā anāsavā; navindriyā siyā sāsavā siyā anāsavā. Paṇṇarasindriyā āsavavippayuttā; domanassindriyaṃ āsavasampayuttaṃ; cha indriyā siyā āsavasampayuttā siyā āsavavippayuttā.
Dasindriyā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti sāsavā ceva no ca āsavā; tīṇindriyā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti pi sāsavā ceva no ca āsavā ti pi; navindriyā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti siyā sāsavā ceva no ca āsavā siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavā ti. Paṇṇarasindriyā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ āsavo ceva āsavasampayuttañ cāti āsavasampayuttañ ceva no ca āsavo; cha indriyā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā siyā na vattabbā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti. Navindriyā āsavavippayutta-sāsavā; tīṇindriyā āsavavippayutta-anāsavā; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ āsavavippayutta-sāsavan ti pi āsavavippayutta-anāsavan ti pi; tīṇindriyā siyā āsavavippayutta-sāsavā siyā āsavavippayutta-anāsavā; cha indriyā siyā āsavavippayutta-sāsavā siyā āsavavippayutta-anāsavā siyā na vattabbā āsavavippayutta-sāsavā ti pi āsavavippayutta-anāsavā ti pi.
     No saṃyojanā. Dasindriyā saṃyojaniyā; tīṇindriyā asaṃyojaniyā; navindriyā siyā saṃyojaniyā siyā asaṃyojaniyā. Paṇṇarasindriyā saṃyojanavippayuttā; domanassindriyaṃ saṃyojanasampayuttaṃ; cha indriyā siyā saṃyojanasampayuttā siyā saṃyojanavippayuttā.


[page 129]
Pañhāpucchakaṃ 129
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Dasindriyā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cāti saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā; tīṇindriyā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cāti pi saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā ti pi; navindriyā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cāti siyā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā siyā na vattabbā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā ti.
Paṇṇarasindriyā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā cāti pi saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā ti pi; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ saṃyojanañ ceva saṃyojanasampayuttañ cāti saṃyojanasampayuttañ ceva no ca saṃyojanaṃ; cha indriyā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā cāti siyā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā siyā na vattabbā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā ti. Navindriyā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā; tīṇindriyā saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyan ti pi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyan ti pi; tīṇindriyā siyā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā siyā saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā; cha indriyā siyā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā siyā saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā siyā na vattabbā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā ti pi saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā ti pi.
     No ganthā. Dasindriyā ganthaniyā; tīṇindriyā aganthaniyā; navindriyā siyā ganthaniyā siyā aganthaniyā.
Paṇṇarasindriyā ganthavippayuttā; domanassindriyaṃ ganthasampayuttaṃ; cha indriyā siyā ganthasampayuttā siyā ganthavippayuttā. Dasindriyā na vattabbā ganthā ceva ganthaniyā cāti ganthaniyā ceva no ca ganthā; tīṇindriyā na vattabbā ganthā ceva ganthaniyā cāti pi ganthaniyā ceva no ca ganthā ti pi; navindriyā na vattabbā ganthā ceva ganthaniyā cāti siyā ganthaniyā ceva no ca ganthā siyā na vattabbā ganthaniyā ceva no ca ganthā ti. Paṇṇarasindriyā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttā cāti pi ganthasampayuttā ceva no ca ganthā ti pi; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttañ cāti ganthasampayuttañ ceva no ca gantho; cha indriyā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttā cāti siyā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā siyā na vattabbā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā ti.
Navindriyā ganthavippayutta-ganthaniyā; tīṇindriyā ganthavippayutta-aganthaniyā;


[page 130]
130 Indriyavibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] domanassindriyaṃ na vattabbaṃ ganthavippayutta-ganthaniyan ti pi ganthavippayuttaaganthaniyan ti pi; tīṇindriyā siyā ganthavippayuttaganthaniyā siyā ganthavippayutta-aganthaniyā; chaindriyā siyā ganthavippayutta-ganthaniyā siyā ganthavippayutta-aganthaniyā siyā na vattabbā ganthavippayutta-ganthaniyā ti pi ganthavippayutta-aganthaniyā ti pi.
     No oghā . . . pe . . . No yogā . . . pe . . .
     No nīvaraṇā. Dasindriyā nīvaraṇiyā; tīṇindriyā anīvaraṇiyā; navindriyā {siyā} nīvaraṇiyā siyā anīvaraṇiyā.
Paṇṇarasindriyā nīvaraṇavippayuttā; domanassindriyaṃ nīvaraṇasampayuttaṃ; cha indriyā siyā nīvaraṇasampayuttā siyā nīvaraṇavippayuttā. Dasindriyā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cāti nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā; tīṇindriyā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cāti pi nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā ti pi; navindriyā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cāti siyā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā siyā na vattabbā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā ti. Paṇṇarasindriyā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cāti pi nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā ti pi; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇañ ceva nīvaraṇasampayuttañ cāti pi ṇīvaraṇasampayuttañ ceva no ca nīvaraṇan ti pi; cha indriyā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cāti siyā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā siyā na vattabbā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā ti.
Navindriyā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā; tīṇindriyā nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyan ti pi nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyan ti pi; tīṇindriyā siyā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā siyā nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā:
cha indriyā siyā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā siyā nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā siyā na vattabbā nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā ti pi nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā ti pi.
     No parāmāsā. Dasindriyā parāmaṭṭhā; tīṇindriyā aparāmaṭṭhā; navindriyā siyā parāmaṭṭhā siyā aparāmaṭṭhā.
Soḷasindriyā parāmāsavippayuttā; cha indriyā siyā parāmāsasampayuttā siyā parāmāsavippayuttā. Dasindriyā na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā; tīṇindriyā na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti pi parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā ti pi;


[page 131]
Pañhāpucchakaṃ 131
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] navindriyā na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā siyā na vattabbā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā ti. Dasindriyā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā; tīṇindriyā parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā; tīṇindriyā siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā siyā parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā; cha indriyā siyā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā siyā parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā siyā na vattabbā parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā ti pi parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā ti pi.
     Sattindriyā anārammaṇā; cuddasindriyā sārammaṇā; jīvitindriyaṃ siyā sārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Ekavīsatindriyaṃ no cittā; manindriyaṃ cittaṃ. Terasindriyā cetasikā; aṭṭhindriyā acetasikā; jīvitindriyaṃ siyā cetasikaṃ siyā acetasikaṃ. Terasindriyā cittasampayuttā; sattindriyā cittavippayuttā; jīvitindriyaṃ siyā cittasampayuttaṃ siyā cittavippayuttaṃ; manindriyaṃ na vattabbaṃ cittena sampayuttan ti pi cittena vippayuttan ti pi. Terasindriyā cittasaṃsaṭṭhā; sattindriyā cittavisaṃsaṭṭhā; jīvitindriyaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhaṃ siyā cittavisaṃsaṭṭhaṃ; manindriyaṃ na vattabbaṃ cittena saṃsaṭṭhan ti pi cittena visaṃsaṭṭhan ti pi. Terasindriyā cittasamuṭṭhānā; aṭṭhindriyā no cittasamuṭṭhānā; jīvitindriyaṃ siyā cittasamuṭṭhānaṃ siyā no cittasamuṭṭhānaṃ. Terasindriyā cittasahabhuno; aṭṭhindriyā no cittasahabhuno; jīvitindriyaṃ siyā {cittasahabhū} siyā no {cittasahabhū}. Terasindriyā cittānuparivattino; aṭṭhindriyā no cittānuparivattino; jīvitindriyaṃ siyā cittānuparivatti siyā no cittānuparivatti.
Terasindriyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; aṭṭhindriyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; jīvitindriyaṃ siyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānaṃ siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānaṃ.
Terasindriyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno; aṭṭhindriyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno; jīvitindriyaṃ siyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-{sahabhū} siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-{sahabhū}. Terasindriyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino; aṭṭhindriyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino; jīvitindriyaṃ siyā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivatti siyā no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivatti.
     Cha indriyā ajjhattikā; soḷasindriyā bāhirā.


[page 132]
132 Indriyavibhaṅgo
     Sattindriyā upādā; cuddasindriyā no upādā; jīvitindriyaṃ siyā upādā siyā no upādā.
     Navindriyā upādiṇṇā; cattārindriyā anupādiṇṇā; navindriyā siyā upādiṇṇā siyā anupādiṇṇā.
     No upādānā. Dasindriyā upādāniyā; tīṇindriyā anupādāniyā; navindriyā siyā upādāniyā siyā anupādāniyā.
Soḷasindriyā upādānavippayuttā; cha indriyā siyā upādānasampayuttā siyā upādānavippayuttā. Dasindriyā na vattabbā upādānā ceva upādāniyā cāti upādāniyā ceva no ca upādānā; tīṇindriyā na vattabbā upādānā ceva upādāniyā cāti pi upādāniyā ceva no ca upādānā ti pi; navindriyā na vattabbā upādānā ceva upādāniyā cāti siyā upādāniyā ceva no ca upādānā siyā na vattabbā upādāniyā ceva no ca upādānā ti. Soḷasindriyā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttā cāti pi upādānasampayuttā ceva no ca upādānā ti pi; cha indriyā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttā cāti siyā upādānasampayuttā ceva no ca upādānā siyā na vattabbā upādānasampayuttā ceva no ca upādānā ti. Dasindriyā upādānavippayutta-upādāniyā; tīṇindriyā upādānavippayutta-anupādāniyā; tīṇindriyā siyā upādānavippayutta-upādāniyā siyā upādānavippayuttaanupādāniyā; cha indriyā siyā upādānavippayutta-upādāniyā siyā upādānavippayutta-anupādāniyā siyā na vattabbā upādānavippayutta-upādāniyā ti pi upādānavippayutta-anupādāniyā ti pi.
     No kilesā. Dasindriyā saṅkilesikā; tīṇindriyā asaṅkilesikā; navindriyā siyā saṅkilesikā siyā asaṅkilesikā.
Paṇṇarasindriyā asaṅkiliṭṭhā; domanassindriyaṃ {saṅkiliṭṭhaṃ}; cha indriyā siyā saṅkiliṭṭhā siyā asaṅkiliṭṭhā. Paṇṇarasindriyā kilesavippayuttā; domanassindriyaṃ kilesasampayuttaṃ; cha indriyā siyā kilesasampayuttā siyā kilesavippayuttā. Dasindriyā na vattabbā kilesā ceva saṅkilesikā cāti saṅkilesikā ceva no ca kilesā; tīṇindriyā na vattabbā kilesā ceva saṅkilesikā cāti pi saṅkilesikā ceva no ca kilesā ti pi; navindriyā na vattabbā kilesā ceva saṅkilesikā cāti siyā saṅkilesikā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā saṅkilesikā ceva no ca kilesikā ti. Paṇṇarasindriyā no vattabbā kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti pi saṅkiliṭṭhā ceva no ca kilesā ti pi; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ kileso ceva saṅkiliṭṭhañ cāti saṅkiliṭṭhañ ceva no ca kileso;


[page 133]
Pañhāpucchakaṃ 133
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] cha indriyā na vattabbā kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti siyā saṅkiliṭṭhā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā saṅkiliṭṭhā ceva no ca kilesā ti. Paṇṇarasindriyā na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttā cāti pi kilesasampayuttā ceva no ca kilesā ti pi; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ kileso ceva kilesasampayuttañ cāti kilesasampayuttañ ceva no ca kileso; cha indriyā na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttā cāti siyā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā ti. Navindriyā kilesavippayutta-saṅkilesikā; tīṇindriyā kilesavippayutta-asaṅkilesikā; domanassindriyaṃ na vattabbaṃ kilesavippayutta-saṅkilesikan ti pi kilesavippayutta-asaṅkilesikan ti pi; tīṇindriyā siyā kilesavippayutta-saṅkilesikā siyā kilesavippayutta-asaṅkilesikā; cha indriyā siyā kilesavippayutta-saṅkilesikā siyā kilesa-vippayutta-asaṅkilesikā siyā na vattabbā kilesavippayutta-saṅkilesikā cāti pi kilesavippayutta-asaṅkilesikā cāti pi.
     Paṇṇarasindriyā na dassanena pahātabbā; sattindriyā siyā dassanena pahātabbā siyā na dassanena pahātabbā.
Paṇṇarasindriyā na bhāvanāya pahātabbā; sattindriyā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā na bhāvanāya pahātabbā.
Paṇṇarasindriyā na dassanena pahātabbahetukā; sattindriyā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā na dassanena pahātabbahetukā. Paṇṇarasindriyā na bhāvanāya pahātabbahetukā; sattindriyā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Navindriyā avitakkā; domanassindriyaṃ savitakkaṃ; dvādasindriyā siyā savitakkā siyā avitakkā. Navindriyā avicārā; domanassindriyaṃ savicāraṃ; dvādasindriyā siyā savicārā siyā avicārā.
     Ekādasindriyā appītikā; ekādasindriyā siyā sappītikā siyā appītikā. Ekādasindriyā na pītisahagatā; ekādasindriyā siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Dvādasindriyā na sukhasahagatā; dasindriyā siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā. Dvādasindriyā na upekhāsahagatā; dasindriyā siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā.
     Dasindriyā kāmāvacarā; tīṇindriyā na kāmāvacarā; navindriyā siyā kāmāvacarā siyā na kāmāvacarā. Terasindriyā rūpāvacarā; navindriyā siyā rūpāvacarā siyā na rūpāvacarā. Cuddasindriyā arūpāvacarā; aṭṭhindriyā siyā arūpāvacarā siyā na arūpāvacarā. Dasindriyā pariyāpannā; tīṇindriyā apariyāpannā; navindriyā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.

[page 134]
134 Pañhāpucchakaṃ
     Ekādasindriyā aniyyānikā; anaññātaññassāmītindriyaṃ niyyānikaṃ; dasindriyā siyā niyyānikā siyā aniyyānikā.
     Dasindriyā aniyatā; anaññātaññassāmītindriyaṃ niyataṃ; ekādasindriyā siyā niyatā siyā aniyatā.
     Dasindriyā sa-uttarā; tīṇindriyā anuttarā; navindriyā siyā sa-uttarā siyā anuttarā.
     Paṇṇarasindriyā araṇā; domanassindriyaṃ saraṇaṃ; cha indriyā siyā saraṇā siyā araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
INDRIYA-VIBHAṄGO SAMATTO PAÑCAMO.


[page 135]
Paccayākāra-vibhaṅgo 135
VI
PACCAYĀKĀRA-VIBHAṄGO
Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katame avijjāpaccayā saṅkhārā?
     Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro.
     Tattha katamo puññābhisaṅkhāro?
     Kusalā cetanā kāmāvacarā rūpāvacarā dānamayā sīlamayā bhāvanāmāyā: ayaṃ vuccati puññābhisaṅkhāro.
     Tattha katamo apuññābhisaṅkhāro?
     Akusalā cetanā kāmāvacarā: ayaṃ vuccati apuññābhisaṅkhāro.
     Tattha katamo āneñjābhisaṅkhāro?
     Kusalā {cetanā} arūpāvacarā: ayaṃ vuccati āneñjābhisaṅkhāro.
     Tattha katamo kāyasaṅkhāro? Kāyasañcetanā kāyasaṅkhāro . . . Vacīsañcetanā vacīsaṅkhāro . . . Manosañcetanā cittasaṅkhāro.
     Ime vuccanti avijjāpaccayā saṅkhārā.


[page 136]
136 Paccayākāra-vibhaṅgo
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ.
     Tattha katamaṃ rūpaṃ?
     Cattāro ca mahābhūtā catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ; idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā salāyatanaṃ?
     Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā salāyatanaṃ.
     Tattha katamo saḷāyatanapaccayā phosso?
     Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphassa manosamphasso: ayaṃ vuccati saḷāyatanapaccayā phasso.
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā?
     Rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā.
     Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ?
     Kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ: idaṃ vuccati tanhāpaccayā upādānaṃ.
     Tattha katamo upādānapaccayā bhavo?


[page 137]
Suttantabhājaniyaṃ 137
     Duvidhena bhavo: atthi kammabhavo, atthi uppattibhavo.
     Tattha katamo kammabhavo?
     Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro: ayaṃ vuccati kammabhavo. Sabbam pi bhavagāmikammaṃ kammabhavo.
     Tattha katamo uppattibhavo?
     Kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo saññābhavo asaññābhavo neva-saññā-nāsaññābhavo, ekavokārabhavo catuvokārabhavo pañcavokārabhavo: ayaṃ vuccati uppattibhavo. Iti ayaṃ ca kammabhavo ayañ ca uppattibhavo, ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo.
     Tattha katamā bhavapaccayā jāti?
     Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho: ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti.
     Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ?
     Atthi jarā, atthi maraṇaṃ.
     Tattha katamā jārā?
     Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko: ayaṃ vuccati jarā.
     Tattha katamaṃ maraṇaṃ?
     Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo: idaṃ vuccati maraṇaṃ.
     Iti ayañ ca jarā idañ ca maraṇa, idaṃ vuccati jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
     Tattha katamo soko?
     Ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socittaṃ anto soko anto parisoko cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ:
ayaṃ vuccati soko.
     Tattha katamo paridevo?
     Ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena phuṭṭhassa dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ {paridevitattaṃ} vācā palāpo vippalāpo lālapo lālappanā lālāpitattaṃ:


[page 138]
138 Paccayākara-vibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati paridevo.
     Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
     Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Tattha katamaṃ domanassaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati domanassaṃ.
     Tattha katamo upāyāso?
     Ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ: ayaṃ vuccati upāyāso.
     Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti: evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti:
tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.
MĀTIKĀ.
i.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
ii.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ,


[page 139]
Mātikā 139
upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evaṃ etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
iii.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
iv.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Paccayacatukkaṃ.
v.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapāccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
vi.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā phasso nāmahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
vii.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ,


[page 140]
140 Paccayākāra-vibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
viii.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso saḷāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jāramaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Hetucatukkaṃ dutiyaṃ.
i.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā phasso nāmasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
xi.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ,


[page 141]
Mātikā 141
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
xii.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso saḷāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Sampayuttacatukkaṃ tatiyaṃ.
xiii.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā pi viññāṇaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā pi nāmaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā pi chaṭṭhāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
xiv.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā pi viññāṇaṃ, nāmapaccayā phasso phassapaccayā pi nāmaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.


[page 142]
142 Paccayākāra-vibhaṅgo
xv.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā pi nāmarūpaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā pi chaṭṭhāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
xvi.
     Avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā pi nāmarūpaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā pi saḷāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Aññamaññacatukkhaṃ.
xvii.
     Saṅkhārapaccayā avijjā, avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ,


[page 143]
Mātikā 143
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā . . . pe . . . samudayo hoti.
xviii.
     Viññāṇapaccayā avijjā, avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, . . . pe . . . samudayo hoti.
xi.
     Nāmapaccayā avijjā, avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ . . . pe . . . Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
x.
     Chaṭṭhāyatanapaccayā avijjā, avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso . . . pe . . . Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
xxi.
     Phassapaccayā avijjā, avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā . . . pe . . . samudayo hoti.
xxii.
     Vedanāpaccayā avijjā, avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā . . . pe . . . samudayo hoti.
xxiii.
     Taṇhāpaccayā avijjā, avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ . . . pe . . . samudayo hoti.
xxiv.
     Upādānapaccayā avijjā, avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ . . . pe . . . samudayo hoti.
MĀTIKĀ NIṬṬHITĀ.


[page 144]
144 Paccayacatukkaṃ
i.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ, rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha; tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā tāṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tatthā katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā {sañcetayitattaṃ}: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ {paṇḍaraṃ} mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso.
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.


[page 145]
Paccayacatukkaṃ 145
     Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā?
     Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā.
     Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ?
     {Yā} diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho {paṭiggāho} abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho: idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ.
     Tattha katamo upādānapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo.
     Tattha katamā bhavapaccayā jāti?
     Yā tesaṃ dhammānaṃ jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo: ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti.
     Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ?
     Atthi jarā, atthi maraṇaṃ.
     Tattha katamā jarā?
     Yā tesaṃ dhammānaṃ jarā jīraṇatā āyuno saṃhāni: ayaṃ vuccati jarā.
     Tattha katamaṃ maraṇaṃ?
     Yo tesaṃ dhammānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ: idaṃ vuccati maraṇaṃ.
     Iti ayañ ca jarā idañ ca maraṇaṃ, idaṃ vuccati jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
     Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti: evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti; tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
ii.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ,


[page 146]
146 Paccayākāravibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandho samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
     Nāmapaccayā phasso ti: tattha katamaṃ nāmaṃ?
     Ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ.
     Tattha katamo nāmapaccayā phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati nāmapaccayā phasso . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
iii.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhovo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.


[page 147]
Paccayacatukkaṃ 147
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo sotāyatanassa upacayo ghānāyatanassa upacayo jivhāyatanassa upacayo kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idaṃ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.
     Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanan ti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso?
     Yo phasso samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
iv.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, salāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalasa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
10-2


[page 148]
148 Paccayākāravibhaṅgo
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.
     Nāmarūpapaccayā saḷāyatanan ti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā yañ ca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ: idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ?
     Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ saḷāyatanapaccayā phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati saḷāyatanapaccayā phasso . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Paccayacatukkaṃ niṭṭhitaṃ.
v.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.


[page 149]
Hetucatukkaṃ 149
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko.
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā phassahetukā?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajā sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā phassahetukā.
     Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā.
     Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ?
     Yā diṭṭhi diṭṭhigataṇ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho: idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.


[page 150]
150 Paccayākāravibhaṅgo
vi.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā phasso nāmahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññaṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ.
     Nāmapaccayā phasso nāmahetuko ti: tattha katamaṃ nāmaṃ?
     Ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ.
     Tattha katamo nāmapaccayā phasso nāmahetuko?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati nāmapaccayā phasso nāmahetuko . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti
vii.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo,


[page 151]
Hetucatukkaṃ 151
bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ, . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ?
     Attha nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca namaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ.
     Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukan ti:
atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakhandhassa samudayo hotīti.


[page 152]
152 Paccayākāravibhaṅgo
viii.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso saḷāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanakkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ.
     Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukan ti:
atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho sāññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā yañ ca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyataṇaṃ nāmarūpahetukaṃ?


[page 153]
Sampayuttacatukkaṃ 153
     Cakkhāyatanaṃ . . . pe . . . manāyatanaṃ: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ.
     Tattha katamo saḷāyatanapaccayā phasso saḷāyatanahetuko?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati saḷāyatanapaccayā phasso saḷāyatanahetuko . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Hetucatukkaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
i.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jārāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā {viññāṇaṃ} saṅkhārasampayuttaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṇ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ?
     Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ?


[page 154]
154 Paccayākāravibhaṅgo
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto.
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā phassasampayuttā?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā phassasampayuttā?
     Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāso: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā.
     Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ?
     Yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . titthāyatanaṃ vipariyesagāho: idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā phasso nāmasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto?


[page 155]
Sampayuttacatukkaṃ 155
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ, . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ.
     Tattha katamaṃ viñāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ.
     Nāmapaccayā phasso nāmasampayutto ti: tattha katamaṃ nāman?
     Ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ.
     Tattha katamo nāmapaccayā phasso nāmasampayutto?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati nāmapaccayā phasso nāmasampayutto . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
xi.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto.


[page 156]
156 Paccayākāravibhaṅgo
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nānaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ.
     Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttan ti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatānasampayutto . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
xii.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso saḷāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā,


[page 157]
Sampayuttacatukkaṃ 157
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ, . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ, Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ.
     Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttan ti:
atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ? {Cattāro} ca mahābhūtā yañ ca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ?
     Cakkhāyatanaṃ . . . pe . . . manāyatanaṃ: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ.


[page 158]
158 Paccayākāravibhaṅgo
     Tattha katamo saḷāyatanapaccayā phasso saḷāyatanasampayutto?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati saḷāyatanapaccayā phasso saḷāyatanasampayutto . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkakkhandhassa samudayo hotīti.
               Sampayuttacatukkaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
xiii.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā pi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viñāṇapaccayā pi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā pi viññāṇaṃ; nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā pi nāmaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā pi chaṭṭhāyatanaṃ: phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso; vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā pi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā pi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassaṇaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
     Tattha katamā saṅkhārapaccayā pi avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhārapaccayā pi avijjā.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamo viññāṇapaccayā pi saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati viññāṇapaccayā pi saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmapaccayā pi viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccayā pi viññāṇaṃ.


[page 159]
Aññamaññacatukkaṃ 159
     Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā pi nāmaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā pi nāmaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso?
     Yo phasso phussanā samphusanā samphusitattaṃ: idaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso.
     Tattha katamaṃ phassapaccayā pi chaṭṭhāyatanaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā mano viññāṇadhātu: idaṃ vuccati phassapaccayā pi chaṭṭhāyatanaṃ.
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha katamo vedanāpaccayā pi phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā pi phasso.
     Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā.
     Tattha katamā taṇhāpaccayā pi vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati taṇhāpaccayā pi vedanā.
     Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ?
     Yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . titthāyatanaṃ vipariyesagāho: idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ.
     Tattha katamā upādānapaccayā pi taṇhā?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati upādānapaccayā pi taṇhā.
     Tattha katamo upādānapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo.
     Tattha katamā bhavapaccayā jāti?
     Yā tesaṃ dhammānaṃ jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo: ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti.
     Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ?
     Atthi jarā, atthi maraṇaṃ. Tattha katamā jarā? Yā tesaṃ dhammānaṃ jarā jīraṇatā āyuno saṃhāni: ayaṃ vuccati jarā.


[page 160]
160 Paccayākāravibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tattha katamaṃ maraṇaṃ? Yo tesaṃ dhammānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ: idaṃ vuccati maraṇaṃ.
     Iti ayañ ca jarā idañ ca maraṇaṃ, idaṃ vuccati jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
     Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti: evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti; tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
xiv.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā pi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā pi viññāṇaṃ; nāmapaccayā phasso phassapaccayā pi nāmaṃ; phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso; vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā pi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
     Tattha katamā saṅkhārapaccayā pi avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhārapaccayā pi avijjā.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamo viññāṇapaccayā pi saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati viññāṇapaccayā pi saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmapaccayā pi viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccayā pi viññāṇaṃ.


[page 161]
Aññamaññacatukkaṃ 161
     Nāmapaccayā phasso ti: tattha katamaṃ nāmaṃ?
     Ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ.
     Tattha katamo nāmapaccayā phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati nāmapaccayā phasso.
     Tattha katamaṃ phassapaccayā pi nāmaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: idaṃ vuccati phassapaccayā pi nāmaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
xv.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā pi nāmarūpaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā pi chaṭṭhāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
     Tattha katamā saṅkhārapaccayā pi avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhārapaccayā pi avijjā.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamo viññāṇapaccayā pi saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati viññāṇapaccayā pi saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ?
     Atthi nāmaṃ atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo


[page 162]
162 Paccayākāravibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.
     Nāmarūpapaccayā pi viññāṇan ti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ.
     {Nāmarūpapaccayā} chaṭṭhāyatanan ti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviñāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā pi nāmarūpaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā pi nāmarūpaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso.
     Tattha katamaṃ phassapaccayā pi chaṭṭhāyatanaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati phassapaccayā pi chaṭṭhāyatanaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.


[page 163]
Aññamaññacatukkaṃ 163
xvi.
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ {nāmarūpapaccayā} pi viññāṇaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā pi nāmarūpaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso phassapaccayā pi saḷāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandho samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
     Tattha katamā saṅkhārapaccayā pi avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūḷaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhārapaccayā pi avijjā.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamo viññāṇapaccayā pi saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati viññāṇapaccayā pi saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpan cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.
     Nāmarūpapaccayā pi viññāṇan ti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
11-2


[page 164]
164 Paccayākāravibhaṅgo
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā pi {viññāṇaṃ}?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccāyā pi viññāṇaṃ.
     Nāmarūpapaccayā saḷāyatanan ti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā yañ ca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ?
     Cakkhāyatanaṃ . . . pe . . . manāyatanaṃ: idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ.
     Tattha katamaṃ saḷāyatanapaccayā pi nāmarūpaṃ?
     Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ?
Vedanākkhandho saññakkhandho saṅkhārakkhandho: idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo . . . pe . . . kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā pan'; aññam pi atthi rūpaṃ {cittajaṃ} cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ: idaṃ vuccati rūpaṃ.
     Iti idañ ca nāmaṃ idañ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati saḷāyatanapaccayā pi nāmarūpaṃ,
     Tattha katamo saḷāyatanapaccayā phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā {samphusitattaṃ}: ayaṃ vuccati saḷāyatanapaccayā phasso?
     Tattha katamaṃ phassapaccayā pi sa-āyatanaṃ?
     Cakkhāyatanaṃ . . . pe . . . manāyatanaṃ: idaṃ vuccati phassapaccayā pi saḷāyatanaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Aññamaññacatukkaṃ niṭṭhitaṃ.
2 -- 4.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . pe . . . somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ


[page 165]
Akusalacittaṃ 165
. . . somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamaṃ avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro . . . pe . . .
     Tattha katamo taṇhāpaccayā adhimokkho?
     Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tad-adhimuttatā:
ayaṃ vuccati taṅkhāpaccayā adhimokkho.
     Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti . . . pe . . .
5.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.


[page 166]
166 Paccayākāravibhaṅgo
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adasanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalaṃ: ayaṃ vuccati avijjā . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti . . . pe . . .
6 -- 8.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ . . . upekhāsahagatā diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan ārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . . . pe . . .
9 -- 10.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ . . . domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ sasaṅkhārena, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ va yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā paṭighaṃ, paṭighapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?


[page 167]
Akusalacittaṃ 167
     Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajaṃ asātā dukkhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccāyā vedanā.
     Tattha katamaṃ vedanāpaccayā paṭighaṃ?
     Yo cittassa āghāto paṭighāto paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ vyāpatti vyajjanā virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa: idaṃ vuccati vedanāpaccayā paṭighaṃ.
     Tattha katamo paṭighapaccayā adhimokkho?
     Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tad-adhimuttatā:
ayaṃ vuccati paṭighapaccayā adhimokkho.
     Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: idaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti . . . pe . . .
11.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttaṃ, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā vicikicchā, vicikicchāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.


[page 168]
168 Paccayākāravibhaṅgo
     Tattha katamā vedanāpaccayā vicikicchā?
     Yā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā vicikicchā.
     Tattha katamo vicikicchāpaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā vicikicchā vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati vicikicchāpaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti . . . pe . . .
12.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā uddhaccaṃ, uddhaccapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha katamaṃ vedanāpaccayā uddhaccaṃ?
     Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa: idaṃ vuccati vedanāpaccayā uddhaccaṃ.
     Tattha katamo uddhaccapaccayā adhimokkho?


[page 169]
Kusalamūlaṃ 169
     Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tad-adhimuttatā:
ayaṃ vuccati uddhaccapaccayā adhimokkho.
     Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti . . . pe . . .
AKUSALACITTAṂ NIṬṬHITAṂ.
1.2
     Katamā dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā {jāti}, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katame kusalamūlā?
     Alobho adoso amoho.
     Tattha katamo alobho?
     Yo alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati alobho.
     Tattha katamo adoso?
     Yo adoso adussanā adussitattaṃ avyāpādo avyāpajjhaṃ adoso kusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati adoso.
     Tattha katamo amoho?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati amoho.
     Ime vuccati kusalamūlā.


[page 170]
170 Paccayākāravibhaṅgo
     Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha katamo vedanāpaccayā pasādo?
     Yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā pasādo.
     Tattha katamo pasādapaccayā adhimokkho?
     Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tad-adhimuttatā:
ayaṃ vuccati pasādapaccayā adhimokkho.
     Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
2 -- 8.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena, . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.


[page 171]
Kusalamūlaṃ 171
     Tattha katame kusalamūlā?
     Alobho adoso . . . pe . . .
     Ime vuccanti kusalamūlā.
     Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam {etassa} kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katame kusalamūlā? Alobho adoso . . . pe . . .
     Ime vuccanti kusalamūlā.
     Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitak{kavicārāṇaṃ} vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ . . . tatiyaṃ {jhānaṃ} . . . catutthaṃ jhānaṃ . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ,


[page 172]
172 Paccayākāravibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti . . ..
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti . . . pe . . . sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katame kusalamūlā? Alobho adoso amoho . . . pe . . .
     Ime vuccanti {kusalamūlā}.
     Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā vedanā:
ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ,


[page 173]
Kusalavipākasaṅkhāramūlakaṃ 173
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti.
     Tattha katame kusalamūlā?
     Alobho adoso amoho . . . pe . . .
     Tattha katamo amoho?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṃgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati amoho.
     Ime vuccanti kusalamūlā.
     Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro . . . pe . . . evam etesaṃ dhammānaṃ samudayo hotīti: evam etesan dhammānaṃ saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti; tena vuccati evam etesaṃ dhammānaṃ samuudayo hotīti.
KUSALAMŪLAṂ NIṬṬHITAṂ.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ {mano} mānasaṃ . . . pe . . . tajjā cakkhuviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ?


[page 174]
174 Paccayākāravibhaṅgo
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā cakkhuviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso.
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha katamo vedanāpaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā vedanaṃ saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti. . . .
v.2
     Tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso {chaṭṭhāyatanahetuko}, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. . . .
i.
     Tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇan. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
xiii.
     Tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā pi viññāṇaṃ,


[page 175]
Kusalavipākasaṅkhāramūlakaṃ 175
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā pi phasso, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. . . .
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahgataṃ gandhārammaṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ; tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhāro . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha kattamo vedanāpaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā vedanaṃ saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . ārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ,


[page 176]
176 Paccayākāravibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evaṃ etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manodhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā adukkhamasukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha katamo vedanāpaccayā adhimokkho?
     Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tad-adhimuttatā:
ayaṃ vuccati vedanāpaccayā adhimokkho.
     Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Tasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.


[page 177]
Kusalavipākasaṅkhāramūlaṃ 177
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannaṃ hoti upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetyanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ . . . . . Pe . . ..
     Tattha katamo vedanāpaccayā pasādo?


[page 178]
178 Paccayākāravibhaṅgo
     Yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā pasādo.
     Tattha katamo pasādapaccayā adhimokkho?
     Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tad-adhimuttatā:
ayaṃ vuccati pasādapaccayā adhimokkho.
     Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ, samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā.
Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ; tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ . . . tatiyan jhānaṃ . . . catutthaṃ jhānaṃ . . . pathamaṃ jhānaṃ . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, {viññāṇapaccayā} nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo,


[page 179]
Kusalavipākasaṅkhāramālakaṃ 179
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti . . . pe . . . sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatana-saññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññānāsaññāyatana-saññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti:
ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo,


[page 180]
180 Paccayākāravibhaṅgo
bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti . . . pe . . ..
               KUSALAVIPĀKA-SAṄKHĀRAMŪLAKAṂ NIṬṬHITAṂ.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā {vipākaṃ} cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ . . . pe . . . {sotaviññāṇaṃ} uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ . . . pe . . . ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ . . . pe . . . jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā kāyaviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ . . . pe . . .
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha katamo vedanāpaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā vedanaṃ saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā bhavo . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?


[page 181]
Akusalavipākasaṅkhāramūlakaṃ 181
     Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekhāsahagatā, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekhāsahagatā, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ {vā} pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
               {AKUSALAVIPĀKA-SAṄKHĀRAMŪLAKAṂ} NIṬṬHITAṂ.


[page 182]
182 Paccayākāravibhaṅgo
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye manodhātu uppannā hoti kiriyā, neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, upekhāsahagatā, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha . . . pe . . . manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā, neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, somanassasahagatā, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha . . . pe . . . manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā, neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, upekhāsahagatā, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti . . . pe . . .
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti, kiriyā, neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, somanassasahagatā ñāṇasampayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo,


[page 183]
Kiriyāsaṅkhāramūlakaṃ 183
bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā avyākatā?
     {Yasmiṃ} samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā mānaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . catutthaṃ jhānaṃ . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, sabbaso . . . pe . . . ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatana-saññāsahagatā sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ,


[page 184]
184 Paccayākāravibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
KIRIYĀ-SAṄKHĀRAMŪLAKAṂ NIṬṬHITAṂ.
1 (i)
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
(ii)
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.


[page 185]
Kusalamūla-vipākamūlakaṃ 185
(iii)
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
(iv)
     Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā salāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
2 -- 8.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttan sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi


[page 186]
186 Paccayākāravibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicarānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . catutthaṃ jhānaṃ . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro . . . pe . . . jarāmaraṇaṃ . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, sabbaso . . . pe . . . ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññā-nāsaññāyatana-saññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā,


[page 187]
Kusalamūla-vipākamūlakaṃ 187
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti . . . pe . . .
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti, upekhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ . . . ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ . . . jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ . . . kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, . . . manodhātu uppannā hoti upekhāsahagatā, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha . . . pe . . . manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha . . . pe . . . manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā,


[page 188]
188 Paccayākāravibhaṅgo
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. . . .
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha'; tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā.
Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pe . . . vitakka-vicarānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . catutthaṃ jhānaṃ . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ. Chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho.
adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.


[page 189]
Kusalamūla-vipākamūlakaṃ 189
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso . . . pe . . . ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññā-nāsaññāyatana-saññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti:
ime dhammā kusalā. Tass'; eva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatana-saññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viñāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti:
ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti.
KUSALAMŪLA-VIPĀKAMūLAKAṂ NIṬṬHITAṂ.


[page 190]
190 Paccayākāravibhaṅgo
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ; tasmiṃ samaye akusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo akusalamūlapaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati akusalamūlapaccayā saṅkhāro . . . pe . . . tena vuccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ . . . ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ . . . jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ . . . kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ . . . manodhātu uppannā hoti upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye akusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye akusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti,


[page 191]
Akusalavipākamūlakaṃ 191
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
     Tattha katamo akusalamūlapaccayā saṅkhāro?
     Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: ayaṃ vuccati akusalamūlapaccayā saṅkhāro.
     Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho:
idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
     Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ.
     Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso?
     Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ: ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso.
     Tattha katamā phassapaccayā vedanā?
     Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā: ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
     Tattha katamo vedanāpaccayā adhimokkho?
     Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tad-adhimuttatā:
ayaṃ vuccati vedanāpaccayā adhimokkho.
     Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo?
     Ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ayaṃ vuccati vedanāpaccayā bhavo.
     Tattha katamā bhavapaccayā jāti?
     Yā tesaṃ dhammānaṃ jāti sañjāti nibbati abhinibbatti pātubhāvo: ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti.
     Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ?
     Atthi jarā, atthi maraṇaṃ. Tattha katamā jarā? Yā tesaṃ dhammānaṃ jarā jīraṇatā āyuno saṃhāni: ayaṃ vuccati jarā. Tattha katamaṃ maraṇaṃ? Yo tesaṃ dhammānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ: idaṃ vuccati maraṇaṃ.
     Iti ayañ ca jarā idañ ca maraṇaṃ: idaṃ vuccati jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
     Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti: evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti;


[page 192]
192 Paccayākāravibhaṅgo
tena vaccati evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Akusalavipāka-mūlakaṃ {niṭṭhitaṃ}.
ABHIBHAMMABHĀJANIYAṂ NIṬṬHITAṂ.
PACCAYĀKĀRAVIBHAṄGO SAMATTO CHAṬṬHO.


[page 193]
Kāyānupassanā-niddeso 193
VII.
SATIPAṬṬHĀNAVIBHAṄGO.
CATTĀRO satipaṭṭhānā: idha bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati, bahiddhā citte cittānupassī viharati, ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
     Kathañ ca bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati?
     Idha bhikkhu ajjhattaṃ kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyāntaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan ti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthāpeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthāpetvā bahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharati.


[page 194]
194 Cattāro satipaṭṭhānā
     Kathañ ca bhikkhu bahiddhā kāye kāyānupassī viharati?
     Idha bhikkhu bahiddhā kāyaṃ uddhaṃ pādatālā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi 'ssa kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan ti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthāpeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthāpetvā ajjhattabahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharati.
     Kathañ ca bhikkhu ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati?
     Idha bhikkhu ajjhattabahiddhā kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ {nahārū} aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan ti. Evaṃ bhikkhu ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
     Anupassī ti: tattha katamā anupassanā?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati anupassanā. Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upāgato samupāgato uppanno samuppanno samannāgato, tena vuccati anupassīti.
     Viharatīti: iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati: tena vuccati viharatīti.
     Ātāpī ti: tattha katamaṃ {ātappaṃ?}
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
idaṃ vuccati ātappaṃ. Iminā ātappena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato uppanno samuppanno samannāgato, tena vuccati ātāpī ti.
     Sampajāno ti: tattha katamaṃ sampajaññaṃ?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati sampajaññaṃ. Iminā sampajaññena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato uppanno samuppanno samannāgato,


[page 195]
Vedanāpassanā-niddeso 195
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena vuccati sampajāno ti.
     Satimā ti: tattha katamā sati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati: ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upāgato samupāgato uppanno samuppanno samannāgato, tena vuccati satimā ti.
     Vineyya loke abhijjhādomanassan ti:
tattha katamo loko?
     Sveva kāyo loko, pañca pi upādānakkhandhā loko:
ayaṃ vuccati loko.
     Tattha katamā abhijjhā?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati abhijjhā.
     Tattha katamaṃ domanassaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati domanassaṃ.
     Iti ayañ ca abhijjhā idañ ca domanassaṃ imamhā loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyāppitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati vineyya loke abhijjhādomanassan ti.
     Kathañ ca bhikkhu ajjhattaṃ vedanāsu vedanānuppasī viharati?
     Idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno: sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno: dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno: adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno: sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno:
nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno: sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno: nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno: sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti, nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno: nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti.


[page 196]
196 Cattāro satipaṭṭhānā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthāpeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthāpetvā ajjhattaṃ vedanāsu cittaṃ upasaṃhatati.
     Kathañ ca bhikkhu bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati?
     Idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ: sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ: dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ: adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ: sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ:
nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, sāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ: sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ: nirāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pājānāti, sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ: sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamānaṃ: nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthāpeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthāpetvā ajjhattabahiddhā vedanāsu cittaṃ upasaṃharati.
     Kathañ ca bhikkhu ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati?
     Idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ: sukhā vedanā ti pajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ: dukkhā vedanā ti pajānāti, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ: adukkhamasukhā vedanā ti pajānāti, sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ: sāmisā sukhā vedanā ti pajānāti, nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ: nirāmisā sukhā vedanā ti pajānāti, sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ:
sāmisā dukkhā vedanā ti pajānāti, nirāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ: nirāmisā dukkhā vedanā ti pajānāti, sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ: sāmisā adukkhamasukhā vedanā ti pajānāti, nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ:
nirāmisā adukkhamasukhā vedanā ti pajānāti. Evaṃ bhikkhu ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
     Anupassī ti . . . pe . . . viharatīti . . . pe . . . ātāpī ti . . . pe . . . sampajāno ti . . .


[page 197]
Cittānupassanā-niddeso 197
pe . . . satimā ti . . . pe . . . vineyya loke abhijjhādomanassan ti: tattha katamo loko?
     Sā yeva vedanā loko, pañca pi upādānakkhandhā loko:
ayaṃ vuccati loko.
     Tattha katamā abhijjhā?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati abhijjhā.
     Tattha katamaṃ domanassaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati domanassaṃ.
     Iti ayañ ca abhijjhā idañ ca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati vineyya loke abhijjhādomanassan ti.
     Kathañ ca bhikkhu ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati?
     Idha bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ: sarāgaṃ me cittan ti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ: vītarāgaṃ me cittan ti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ: sadosaṃ me cittan ti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ: vītadosaṃ me cittan ti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ: samohaṃ me cittan ti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ: vītamohaṃ me cittan ti pajānāti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ: saṅkhittaṃ me cittan ti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ: vikkhittaṃ me cittan ti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ: mahaggataṃ me cittan ti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ: amahaggataṃ me cittan ti pajānāti; sa-uttaraṃ vā cittaṃ:
sa-uttaraṃ me cittan ti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ:
anuttaraṃ me cittan ti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ:
samāhitaṃ me cittan ti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ:
asamāhitaṃ me cittan ti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ:
vimuttaṃ me cittan ti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ:
avimuttaṃ me cittan ti pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthāpeti.
So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthāpetvā bahiddhā citte cittaṃ upasaṃharati.
     Kathañ ca bhikkhu bahiddhā citte cittānupassī viharati?
     Idha bhikkhu sarāgaṃ vā 'ssa cittaṃ: sarāgassa cittan ti pajānāti, vītarāgaṃ vā 'ssa cittaṃ: vītarāgassa cittan ti pajānāti, sadosaṃ vā 'ssa cittaṃ: sadosassa cittan ti pajānāti,


[page 198]
198 Cattāro satipaṭṭhānā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vītadosaṃ vā 'ssa cittaṃ: vītadosassa cittan ti pajānāti, samohaṃ vā 'ssa cittaṃ: samohassa cittan ti pajānāti, vītamohaṃ vā 'ssa cittaṃ: vītamohassa cittan ti pajānāti, saṅkhittaṃ vā 'ssa cittaṃ: saṅkhittassa cittan ti pajānāti, vikkhittaṃ vā 'ssa cittaṃ: vikkhittassa cittan ti pajānāti, mahaggataṃ vā 'ssa citaṃ:
mahaggatassa cittan ti pajānāti, amahaggataṃ vā 'ssa cittaṃ: amahaggatassa cittan ti pajānāti, sa-uttaraṃ vā 'ssa cittaṃ: sa-uttarassa cittan ti pajānāti, anuttaraṃ vā 'ssa cittaṃ: anuttarassa cittan ti pajānāti, samāhitaṃ vā 'ssa cittaṃ: samāhitassa cittan ti pajānāti, asamāhitaṃ vā 'ssa citaṃ: asamāhitassa cittan ti pajānāti, vimuttaṃ vā 'ssa cittaṃ: vimuttassa cittan ti pajānāti, avimuttaṃ vā 'ssa cittaṃ: avimuttassa cittan ti pajānāti.
So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthāpeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthāpetvā ajjhattabahiddhā citte cittaṃ upasaṃharati.
     Kathañ ca bhikkhu ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati?
     Idha bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ: sarāgaṃ cittan ti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ: vītarāgaṃ cittan ti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ: sadosaṃ cittan ti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ: vītadosaṃ cittan ti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ: samohaṃ cittan ti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ:
vītamohaṃ cittan ti pajānāti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ: saṅkhittaṃ cittan ti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ: vikkhittaṃ cittan ti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ: mahaggataṃ cittan ti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ: amahaggataṃ cittan ti pajānāti, sa-uttaraṃ vā cittaṃ: sa-uttaraṃ cittan ti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ: anuttaraṃ cittan ti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ: samāhitaṃ cittan ti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ: asamāhitaṃ cittan ti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ: vimuttaṃ cittan ti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ: avimuttaṃ cittan ti pajānāti. Evaṃ bhikkhu ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
     Anupassī ti . . . pe . . . viharatīti . . . pe . . . ātāpī ti . . . pe . . . sampajāno ti . . . pe . . . satimā ti . . . pe . . . vineyya loke abhijjhādomanassanti: tattha katamo loko?
     Taṃ yeva cittaṃ loko, pañca pi upādānakkhandhā loko:
ayaṃ vuccati loko.
     Tattha katamā abhijjhā?


[page 199]
Dhammānupassanā-niddeso 199
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati abhijjhā.
     Tattha katamaṃ domanassaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati domanassaṃ.
     Iti ayañ ca abhijjhā idañ ca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā: tena vuccati vineyya loke abhijjhādomanassan ti.
     Kathañ ca bhikkhu ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati?
     Idha bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ:
atthi me ajjhattaṃ kāmacchando ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandhaṃ: natthi me ajjhattaṃ kāmacchando ti pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañ ca pajānāti, santaṃ vā ajjhattaṃ vyāpādaṃ . . . pe . . . {santaṃ} vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ . . . pe . . . santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ . . . pe . . . santaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ: atthi me ajjhattaṃ vicikicchā ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ: natthi me ajjhattaṃ vicikicchā ti pajānāti, yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannā vicikicchāya pahānaṃ hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti, tañ ca pajānāti. Santaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ:
atthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgo ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ: natthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgo ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti, tañ ca pajānāti. Santaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ . . . pe . . . sataṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ . . . pe . . . santaṃ vā ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgaṃ


[page 200]
200 Cattāro satipaṭṭhānā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . santaṃ vā ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ . . . pe . . . santaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ . . . pe . . . santaṃ vā ajjhattaṃ upekhāsambojjhaṅgaṃ: atthi me ajjhattaṃ upekhāsambojjhaṅgo ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ upekhāsambojjhaṅgaṃ:
natthi me ajjhattaṃ upekhāsambojjhaṅgo ti pajānāti, yathā ca {anuppannassa} upekhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa upekhāsambojjhaṅgassa {bhāvanāpāripūrī} hoti, tañ ca pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthāpeti. So taṃ nimittaṃ āsevityā bhāvetvā bahulikaritvā svāvatthitaṃ vavatthāpetvā bahiddhā dhammesu cittaṃ upasaṃharati.
     Kathañ ca bhikkhu bahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati?
     Idha bhikkhu santaṃ vā 'ssa kāmacchandaṃ: atthi 'ssa kāmacchando ti pajānāti, asantaṃ vā 'ssa kāmacchandaṃ:
natthi 'ssa kāmacchando ti pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti, tañ ca pajānāti, yathā {ca} pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañ {ca} pajānāti. Santaṃ vā 'ssa vyāpādan . . . pe . . . santan vā 'ssa thīnamiddhaṃ . . . pe . . . santaṃ vā 'ssa uddhaccakukkuccaṃ . . . pe . . . santaṃ vā 'ssa vicikicchaṃ: atthi 'ssa vicikicchā ti pajānāti, asantaṃ vā 'ssa vicikicchaṃ: natthi 'ssa vicikicchā ti pajānāti, yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti, tañ ca pajānāti. Santaṃ vā 'ssa satisambojjhaṅgaṃ: atthi 'ssa satisambojjhaṅgo ti pajānāti, asantaṃ vā 'ssa satisambojjhaṅgaṃ: natthi 'ssa satisambojjhaṅgo ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṃgassa bhāvanāpāripūrī hoti, tañ ca pajānāti, santaṃ vā 'ssa dhammavicaya-sambojjhaṅgaṃ . . . pe . . . santaṃ vā 'ssa viriya-sambojjhaṅgaṃ . . . pe . . . santaṃ vā 'ssa pītisambojjhaṅgaṃ . . . pe . . . santaṃ vā 'ssa passaddhisambojjhaṅgaṃ, santaṃ vā 'ssa samādhisambojjhaṅgaṃ, santaṃ vā 'ssa upekhāsambojjhaṅgaṃ: atthi 'ssa upekhāsambojjhaṅgo ti pajānāti, asantaṃ vā 'ssa upekhāsambojjhaṅgaṃ:


[page 201]
Dhammānupassanā-niddeso 201
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] natthi 'ssa upekhāsambojjhaṅgo ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti, tañ ca pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthāpeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthāpetvā ajjhattabahiddhā dhammesu cittaṃ upasaṃharati.
     Kathañ ca bhikkhu ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati?
     Idha bhikkhu santaṃ vā kāmacchandaṃ: atthi kāmacchando ti pajānāti, asantaṃ vā kāmacchandaṃ: natthi kāmacchando ti pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti, {tañ} ca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañ ca pajānāti. Santaṃ vā vyāpādaṃ . . . pe . . . santaṃ vā thīnamiddhaṃ . . . pe . . . santaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ . . . pe . . . santaṃ vā vicikicchaṃ: atthi vicikicchā ti pajānāti, asantaṃ vā vicikicchaṃ: natthi vicikicchā ti pajānāti, yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti tañ ca pajānāti. Santaṃ vā satisambojjhaṅgaṃ: atthi satisambojjhaṅgo ti pajānāti, asantaṃ vā satisambojjhaṅgaṃ: natthi satisambojjhaṅgo ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti, tañ ca pajānāti, santaṃ vā dhammavicayasambojjhaṅgaṃ, santaṃ vā viriyasambojjhaṅgaṃ, santaṃ vā pītisambojjhaṅgaṃ, santaṃ vā passaddhisambojjhaṅgaṃ, santaṃ vā samādhisambojjhaṅgaṃ . . . pe . . . santaṃ vā upekhāsambojjhaṅgaṃ:
atthi upekhāsambojjhaṅgo ti pajānāti, asantaṃ vā upekhāsambojjhaṅgaṃ: natthi upekhāsambojjhaṅgo ti pajānāti yathā ca anuppannassa {upekhāsambojjhaṅgassa} uppādo hoti, tañ ca pajānāti yathā ca uppannassa upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti, tañ ca pajānāti. Evaṃ bhikkhu ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
     Anupassī ti: tattha katamā anupassanā?


[page 202]
202 Cattāro satipaṭṭhānā
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati anupassanā. Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upāgato samupāgato uppanno samuppanno sammannāgato, tena vaccati anupassī ti.
     Viharatīti: iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati: tena vuccati viharatīti.
     Ātāpi ti: tattha katamaṃ ātappaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
idaṃ vuccati ātappaṃ. Iminā ātappena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati ātāpī ti.
     Sampajāno ti; tattha katamaṃ sampajaññaṃ?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati sampajaññaṃ. Iminā sampajaññena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati sampajāno ti.
     Satimā ti: tattha katamā sati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati: ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati satimā ti.
     Vineyya loke abhijjhādomanassan ti:
tattha katamo loko?
     Te va dhammā loko, pañca pi upādānakkhandhā loko:
ayaṃ vuccati loko.
     Tattha katamā abhijjhā?
     Yo rago sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati abhijjhā.
     Tattha katamaṃ domanassaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati domanassaṃ.
     Iti ayañ ca abhijjhā idañ ca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti pativinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati vineyya loko abhijjhādomanassan ti.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.
     Cattāro satipaṭṭhānā: idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, vedanāsu vedanānupassī viharati, citte cittānupassī viharati, dhammesu dhammānupassī viharati.


[page 203]
Cattāro satipaṭṭhānā 203
     Kathañ ca bhikkhu kāye kāyānupassī viharati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayāgāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ kāye kāyānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.
     Kathañ ca bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ vedanāsu vedanānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ magapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.
     Kathañ ca bhikkhu citte cittānupassī viharati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ citte cittānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.
     Kathañ ca bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc 'eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ dhamme dhammānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.
     Cattāro satipaṭṭhānā: idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, vedanāsu vedanānupassī viharati, citte cittānupassī viharati, dhammesu dhammānupassī viharati.


[page 204]
204 Cattāro satipaṭṭhānā
     Kathañ ca bhikkhu kāye kāyānupassī viharati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ kāye kāyānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.
     Kathañ ca bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ {dandhābhiññaṃ}, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ vedanāsu vedanānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ.
Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.
     Kathañ ca bhikkhu citte cittānupassī viharati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; 'eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhinnaṃ suññataṃ citte cittānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.


[page 205]
Pañhāpucchakaṃ 205
     Kathañ ca bhikkhu dhammesu dhammānupassi viharati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apaccayāgāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ; tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ dhammesu dhammānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ satipaṭṭhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpatipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ dhammesu dhammānupassī; yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.
     Cattāro satipaṭṭhānā: idaṃ bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.


[page 206]
206 Cattāro satipaṭṭhānā
     Catunnaṃ satipaṭṭhānā kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Siyā kusalā siyā avyākatā. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
Siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā; anupādiṇṇaanupādāniyā; asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā. Siyā savitakkasavicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakka avicārā.
Siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā.
Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā apacayagāmino siyā neva ācayagāmino na apacayagāmino. Siyā sekhā siyā asekhā. Appamāṇā, appamāṇārammaṇā, paṇītā.
Siyā sammattaniyatā siyā aniyatā. Maggārammaṇā, siyā maggahetukā siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi. Siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādino: siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā; na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārāmmaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi. Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā; bahiddhārammaṇā, anidassana-appaṭighā. Na hetū, sahetukā, hetusampayuttā, na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū, na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū, na hetū-sahetukā.
Sappaccayā, saṅkhatā. Anidassanā; appaṭighā; arūpā; lokuttarā; kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā. No āsavā, anāsavā, āsavavippayuttā, na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti pi sāsavā ceva no ca āsavā ti pi, na vattabbā āsavā ceva āsvasampayuttā cāti pi āsvasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi, āsavavippayutta-anāsavā. No saṃyojanā . . . pe . . . no ganthā . . . pe . . . no oghā . . . pe . . . no yogā . . . pe . . . no nīvaraṇā . . . pe . . . no parāmāsā . . . pe . . . Sārammaṇā, no cittā, cetasikā, cittasampayuttā, cittasaṃsaṭṭhā, cittasamuṭṭhānā, cittasahabhuno, cittānuparivattino, cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā, cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā-sahabhuno, cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino. Bāhirā, no upādā, anupādiṇṇā. No upādānā . . . no kilesā . . .. Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā; na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā savitakkā siyā avitakkā; siyā savicārā siyā avicārā. Siyā sappītikā siyā appītikā;


[page 207]
Pañhāpucchakaṃ 207
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā, siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā, siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā. Na kāmāvacarā, na rūpāvacarā, nā arūpāvacarā, apariyāpannā. Siyā niyyānikā siyā aniyyānikā; siyā niyatā siyā aniyātā; anuttarā; araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ
               SATIPAṬṬHĀNAVIBHAṄGO SAMATTO SATTAMO.


[page 208]
208 Cattāro sammappadhānā
VIII.
SAMMAPPADHĀNAVIBHAṄGO.
CATTĀRO sammappadhānā: idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Kathañ ca bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati?
     Tattha katame anuppannā pāpakā akusalā dhammā?
     Tīṇi akusalamūlāni: lobho doso moho, tad-ekaṭṭhā ca kilesā, taṃ-sampayutto vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, taṃ-samuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ: ime vuccanti anuppannā pāpakā akusalā dhammā.
     Iti imesaṃ anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Chandaṃ janetīti: tattha katamo chando?
     Yo chando chandīkatā kattukamyatā kusalo {dhammacchando}: ayaṃ vuccati chando. Imaṃ chandaṃ janeti sañjaneti uṭṭhāpeti samuṭṭhāpeti nibbatteti abhinibbateti, tena vuccati chandaṃ janetīti.
     Vāyamatīti: tattha katamo vāyāmo?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo,


[page 209]
Kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya 209
ayaṃ vuccati vāyāmo. Iminā vāyāmena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato, uppanno samuppanno samannāgato, tena vuccati vāyamatīti.
     Viriyaṃ ārabhatīti: tattha katamaṃ viriyaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
idaṃ vuccati viriyaṃ. Imaṃ viriyaṃ ārabhati samārabhati āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati viriyaṃ ārabhatīti.
     Cittaṃ paggaṇhātīti: tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ. Imaṃ cittaṃ paggaṇhāti sampaggaṇhāti upatthambheti paccupatthambheti, tena vuccati cittaṃ paggaṇhātīti.
     Padahatīti: tattha katamaṃ padhānaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
idaṃ vuccati padhānaṃ. Iminā padhānena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati padahatīti.
     Kathañ ca bhikkhu uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati?
     Tattha katame uppannā pāpakā akusalā dhammā?
     Tīṇi akusalamūlāni: lobho doso moho tad-ekaṭṭhā ca kilesā, taṃ-sampayutto vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, taṃ-samuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ: ime vuccanti uppannā pāpakā akusalā dhammā.
     Iti imesaṃ uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Chandaṃ janetīti . . . pe . . . vāyamatīti . . . pe . . . viriyaṃ ārabhatīti . . . pe . . . cittaṃ paggaṇhātīti . . . pe . . . padahatīti: tattha katamaṃ padhānaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
idaṃ vuccati padhānaṃ. Iminā padhānena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati padahatīti.
     Kathañ ca bhikkhu anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati?


[page 210]
210 Cattāro sammappadhānā
     Tattha katame anuppannā kusalā dhammā?
     Tīṇi kusalamūlāni: alobho adoso amoho, taṃ-sampayutto vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, taṃ-samuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ: ime vuccanti anuppannā kusalā dhammā. Iti imesaṃ anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Chandaṃ janetīti . . . vāyamatīti . . . viriyaṃ ārabhatīti.. Cittaṃ paggaṇhātīti . . . padahatīti: tattha katamaṃ padhānaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
idaṃ vuccati padhānaṃ. Iminā padhānena upeto hoti . . . . . . samannāgato, tena vuccati padahatīti.
     Kathañ ca bhikkhu uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati?
     Tattha katame uppannā kusalā dhammā?
     Tīṇi kusalamūlāni; alobho adoso amoho, taṃ-sampayutto vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, taṃ-samuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ: ime vuccanti uppannā kusalā dhammā. Iti imesaṃ uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyo-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Ṭhitiyā ti: yā ṭhiti so asammoso; yo asammoso so bhiyyobhāvo; yo bhiyyobhāvo taṃ vepullaṃ; yaṃ vepullaṃ sā bhāvanā; yā bhāvanā sā pāripūrī.
     Chandaṃ . . . janetīti . . . vāyamatīti . . . viriyaṃ ārabhatīti . . . cittaṃ paggaṇhātīti . . . padahatīti: tattha katamaṃ padhānaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
idaṃ vuccati padhānaṃ. Iminā padhānena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati padahatīti.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.


[page 211]
Akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya 211
     Cattāro sammappadhānā: idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Kathañ ca bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṃhāti padahati.
     Chandaṃ janetīti: tattha katamo chando?
     Yo chando chandīkatā kattukamyatā kusalo dhammacchando: ayaṃ vuccati chando. Imaṃ chandaṃ janeti sañjaneti uṭṭhāpeti samuṭṭhāpeti nibbatteti abhinibbatteti, tena vuccati chandaṃ janetīti.
     Vāyamatīti: tattha katamo vāyāmo?
     Yo cetasiko viriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhi thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho viriyaṃ viriyindriyaṃ viriyabalaṃ {sammāvāyāmo} viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati vāyāmo. Iminā vāyāmena upeto hoti samupeto upāgato amupāgato uppanno samuppanno samannāgato, tena vuccati vāyamatīti.
     Viriyaṃ ārabhatīti: tattha katamaṃ viriyaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:


[page 212]
212 Cattāro sammappadhānā
idaṃ vuccati viriyaṃ. Imaṃ viriyaṃ ārabhati samārabhati āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati viriyaṃ ārabhatīti.
     Cittaṃ paggaṇhātīti: tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ. Imaṃ cittaṃ paggaṇhāti sampaggaṇhāti upatthambheti paccupatthambheti, tena vuccati cittaṃ paggaṇhātīti.
     Padahatīti: tattha katamaṃ sammappadhānaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
idaṃ vuccati sammappadhānaṃ. Avasesā dhammā sammappadhānasampayuttā.
     Kathañ ca bhikkhu uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭha māya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Chandaṃ janetīti . . . vāyamatīti . . . viriyaṃ ārabhatīti . . . cittaṃ paggaṇhātīti . . . padahatīti: tattha katamaṃ sammappadhānaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati sammappadhānaṃ. Avasesā dhammā sammappadhānasampayuttā.
     Kathañ ca bhikkhu anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.


[page 213]
Kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā 213
     Chandaṃ janetīti . . . vāyamatīti . . . viriyaṃ ārabhatīti . . . cittaṃ paggaṇhatīti . . . padahatīti; tattha katamaṃ sammappadhānaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
idaṃ vuccati sammappadhānaṃ. Avasesā dhammā sammappadhānasampayuttā.
     Kathañ ca bhikkhu uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Ṭhitiyā ti: yā ṭhiti so asammoso; yo asammoso so bhiyyobhāvo; yo bhiyyobhāvo taṃ vepullaṃ; yaṃ vepullaṃ sā bhāvanā; yā bhāvanā sā pāripūrī.
     Chandaṃ janetīti: tattha katamo chando?
     Yo chando chandīkatā kattukamyatā kusalo dhammacchando: ayaṃ vuccati chando. Imaṃ chandaṃ janeti sañjaneti uṭṭhāpeti samuṭṭhāpeti nibbatteti abhinibbatteti, tena vuccati chandaṃ janetīti.
     Vāyamatīti: tattha katamo vāyāmo?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati vāyāmo. Iminā vāyāmena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati vāyamatīti.
     Viriyaṃ ārabhatīti: tattha katamaṃ viriyaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati viriyaṃ. Imaṃ viriyaṃ ārabhati samārabhati āsevati bhāveti bahulīkaroti,


[page 214]
214 Cattāro sammappadhānā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena vuccati viriyaṃ ārabhatīti.
     Cittaṃ paggaṇhātīti: tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: ayaṃ vuccati cittaṃ. Imaṃ cittaṃ paggaṇhāti sampaggaṇhāti upatthambheti paccupatthambheti, tena vuccati cittaṃ paggaṇhātīti.
     Padahatīti; tattha katamaṃ sammappadhānaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati sammappadhānaṃ. Avasesā dhammā sammappadhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ sammappadhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ {jhānaṃ} upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati sammappadhānaṃ. Avasesā dhammā sammappadhānasampayuttā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.2
     Cattāro sammappadhānā: idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
     Catunnaṃ sammappadhānānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Kusalā yeva. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Vipākadhammadhammā;


[page 215]
Pañhāpucchakaṃ 215
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anupādiṇṇa -anupādāniyā; asaṅkiliṭṭhaasaṅkilesikā. Siyā savitakka-savicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakka-avicārā. Siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Apacayagāmino; sekhā Appamāṇā; appamāṇārammaṇā; paṇītā; sammattaniyatā. Na maggārammaṇā; maggahetukā; siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggādhipatino. Siyā uppannā siyā anuppannā, na vattabbā uppādino ti. Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā; na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi. Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattābahiddhā; bahiddhārammaṇā; anidassana-appaṭighā. Na hetū, sahetukā, hetusampayuttā; na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū; na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū; na hetū sahetukā.
Sappaccayā; saṅkhatā; anidassanā; appaṭighā; arūpā; lokuttarā; kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā. No āsavā, anāsavā, āsavavippayuttā, na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti pi sāsavā ceva no ca āsavā ti pi; na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; āsavavippayutta-anāsavā. No saṃyojanā . . . pe . . . no ganthā . . . no oghā . . . no yogā . . . no nīvaraṇā . . . no parāmāsā . . . Sārammaṇā. No cittā; cetasikā; cittasampayuttā; cittasaṃsaṭṭhā; cittasamuṭṭhānā; cittasahabhuno; cittānuparivattino; cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino. Bāhirā; no upādā; anupādiṇṇā. No upādānā; no kilesā. Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā; na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā savitakkā siyā avitakkā; siyā savicārā siyā avicārā. Siyā sappītikā, siyā appītikā; siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā; siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā; siyā upekhāsahagatā, {siyā} na upekhāsahagatā. Na kāmāvacarā.
na rūpāvacarā, na arūpāvacarā; apariyāpannā. {Niyyānikā}; niyatā; anuttarā; araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
               SAMMAPPADHĀNAVIBHAṄGO SAMATTO AṬṬHAMO.


[page 216]
216 Cattāro iddhipādā
I.
IDDHIPĀDAVIBHAṄGO.
CATTĀRO iddhipādā: idha bhikkhu chanda-samādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriya-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, citta-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsā-samādhi-padhāna-saṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
     Kathañ ca bhikkhu chanda-samādhi-padhāna-saṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti?
     Chandañ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ: ayaṃ vuccati chandasamādhi.
So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati: ime vuccanti padhānasaṅkhārā.
     Iti ayañ ca chandasamādhi ime ca padhānasaṅkhārā, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā chandasamādhi-padhāna-saṅkhāro tveva saṅkhyaṃ gacchati.
     Tattha katamo chando?
     Yo chando chandīkatā kattukamyatā kusalo dhammacchando: ayaṃ vuccati chando.


[page 217]
Viriya-samādhi-padhānasaṅkhāro 217
     Tattha katamo samādhi?
     Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi: ayaṃ vuccati samādhi.
     Tattha katamo padhānasaṅkhāro?
     Yo cetasiko viriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhi thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho viriyaṃ viriyindriyaṃ viriyabalaṃ sammāvāyāmo: ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
     Iti iminā ca chandena iminā ca samādhinā iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato uppanno samuppanno samannāgato, tena vuccati chanda-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgato ti.
     Iddhīti: yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Idhipādo ti: tathābhūtassa vedanākkhandho sāññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
     Idhipādaṃ bhāvetīti: te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
     Kathañ ca bhikkhu viriya-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti?
     Viriyañ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati citassa ekaggataṃ: ayaṃ vuccati viriya-samādhi.
So anuppannānaṃ . . . pe . . . uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati: ime vuccanti padhānasaṅkhārā.
     Iti ayañ ca viriyasamādhi ime ca padhāna-saṅkhārā tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā viriya-samādhipadhāna-saṅkhāro tveva saṅkhyaṃ gacchati.
     Tattha katamaṃ viriyaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
idaṃ vuccati viriyaṃ.


[page 218]
218 Cattāro iddhipādā
     Tattha katamo samādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi: ayaṃ vuccati samādhi.
     Tattha katamo padhānasaṅkhāro?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
     Iti iminā ca viriyena iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati viriya-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgato ti.
     Iddhīti: yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Iddhipādo ti: tathābhūtassa vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
     Iddhipādaṃ bhāvetīti: te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
     Kathañ ca bhikkhu citta-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti?
     Cittañ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ: ayaṃ vuccati cittasamādhi. So anuppannānaṃ . . . pe . . . uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati: ime vuccanti padhānasaṅkhārā.
     Iti ayañ ca cittasamādhi ime ca padhānasaṅkhārā tadekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā citta-samādhipadhānasaṅkhāro tveva saṅkhyaṃ gacchati.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Tattha katamo samādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi: ayaṃ vuccati samādhi.
     Tattha katamo padhānasaṅkhāro?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
     Iti iminā ca cittena iminā ca samādhinā iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti


[page 219]
Vīmaṃsā-samādhi-padhānasaṅkhāro 219
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati citta-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgato ti.
     Iddhīti; yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi jijhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusana sacchikiriyā upasampadā.
     Iddhipādo ti: tathābhūtassa vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
     Iddhipādaṃ bhāvetīti: te dhamme āsevati bhāveti bahūlīkaroti, tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
     Kathañ ca bhikkhu {vīmaṃsā}-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti?
     Vīmaṃsañ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ: ayaṃ vuccati vīmaṃsāsamādhi. So anuppannānaṃ . . . pe . . . uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati: ime vuccanti padhānasaṅkhārā.
     Iti ayañ ca vīmaṃsā-samādhi ime ca padhānasaṅkhārā, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhāro tveva saṅkhyaṃ gacchati.
     Tattha katamā vīmaṃsā?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati {vīmaṃsā}.
     Tattha katamo samādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi: ayaṃ vuccati samādhi.
     Tattha katamo padhānasaṅkhāro?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo:
ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
     Iti imāya ca vīmaṃsāya iminā ca samādhinā iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati vīmaṃsā-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgato ti.
     Iddhīti: yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.


[page 220]
220 Cattāro iddhipādā
     Iddhipādo ti: tathābhūtassa vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
     Iddhipādaṃ bhāvetīti: te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.1
     Cattāro iddhipādā: idha bhikkhu chanda-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, citta-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsā-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
     Kathañ ca bhikkhu chanda-samādhi-pādhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye chanda-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādan bhāveti.
     Tattha katamo chando?
     Yo chando chandīkatā kattukamyatā kusalā dhammacchando: ayaṃ vuccati chando.
     Tattha katamo samādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati samādhi.
     Tattha katamo padhānasaṅkhāro?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
     Iti iminā ca chandena iminā ca samādhinā iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati samādhi-padhāna-saṅkhārasamannāgato ti.
     Iddhīti: yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samidhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.


[page 221]
Iddhipādabhāvanā 221
     Idhipādo ti: tathābhūtassa phasso vedanā . . . pe . . . paggāho avikkhepo.
     Iddhipādaṃ bhāvetīti: te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
     Kathañ ca bhikkhu viriyasamādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye viriya-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
     Tattha katamaṃ viriyaṃ?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: idaṃ vuccati viriyaṃ.
     Tattha katamo samādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati samādhi.
     Tattha katamo padhānasaṅkhāro?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
     Iti iminā ca viriyena iminā ca samādhinā iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati viriya-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgato ti.
     Iddhīti: yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Iddhipādo ti: tathābhūtassa phassa vedanā . . . pe . . . paggāho avikkhepo.
     Iddhipādaṃ bhāvetīti: te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
     Kathañ ca bhikkhu citta-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā,


[page 222]
222 Cattāro iddhipādā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye citta-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Tattha katamo samādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati samādhi.
     Tattha katamo padhānasaṅkhāro?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyamo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
     Iti iminā ca cittena iminā ca samādhinā iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati citta-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgato ti.
     Iddhīti: yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Iddhipādo ti: tathābhūtassa phasso vedanā . . . pe . . . paggāho avikkhepo.
     Iddhipādaṃ {bhāvetīti}: te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
     Kathañ ca bhikkhu vīmaṃsā-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye vīmaṃsā-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
     Tattha katamā vīmaṃsā?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati vīmaṃsā.
     Tattha katamo samādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:


[page 223]
Iddhipādabhāvanā 223
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati samādhi.
     Tattha katamo padhānasaṅkhāro?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
ayaṃ vuccati padhānasaṅkhāro.
     Iti iminā {ca} vīmaṃsāya iminā ca samādhinā iminā ca padhānāsaṅkhārena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato uppanno samuppanno samannāgato, tena vuccati vīmaṃsā-samādhi-padhānasaṅkhārasamannāgato ti.
     Iddhīti; yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Iddhipādo ti: tathābhūtassa phasso vedanā . . . pe . . . paggāho avikkhepo.
     Iddhipādaṃ bhāvetīti: te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati iddhipādaṃ bhāvetīti.
     Cattāro iddhipādā: chandiddhipādo viriyiddhipādo cittiddhipādo vīmaṃsiddhipādo.
     Tattha katamo chandiddhipādo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye chando chandīkatā kattukamyatā kusalo dhammacchando: ayaṃ vuccati chandiddhipādo. Avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā.
     Tattha katamo viriyiddhipādo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati viriyiddhipādo.
Avasesā dhammā viriyiddhipādasampayuttā.
     Tattha katamo cittiddhipādo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā,


[page 224]
224 Cattāro iddhipādā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: ayaṃ vuccati cittidhipādo. Avasesā dhammā cittiddhipādasampayuttā.
     Tattha katamo vīmaṃsiddhipādo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādhiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
ayaṃ vuccati vīmaṃsiddhipādo. Avasesā dhammā vīmaṃsiddhipādasampayuttā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.
     Cattāro iddhipādā: idha bhikkhu chanda-samādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriya-samādhi . . . citta-samādhi . . . vīmaṃsā-samādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
     Catunnaṃ iddhipādānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Kusalā yeva. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, Vipākadhammadhammā; anupādiṇṇa-anupādāniyā; asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā. Siyā savitakka-savicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakka-avicārā. Siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā; neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Apacayagāmino; sekhā. Appamāṇā; appamāṇārammaṇā; paṇītā. Sammattaniyatā. Na maggārammaṇā, maggahetukā, na maggādhipatino. Siyā uppannā siyā anuppannā, na vattabbā uppādino ti. Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā; na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi. Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā; bahiddhārammaṇā; anidassana-appaṭighā.


[page 225]
Pañhāpucchakaṃ 225
     Vīmaṃsiddhipādo hetu; tayo iddhipādā na hetū. Sahetukā; hetusampayuttā. Vīmaṃsiddhipādo hetu ceva sahetuko ca; tayo iddhipādā na vattabbā hetu ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Vīmaṃsiddhipādo hetu ceva hetusampayutto ca; tayo iddhipādā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū; tayo iddhipādā na hetū sahetukā. Vīmaṃsiddhipādo na vattabbo na hetu sahetuko ti pi na hetu ahetuko ti pi.
Sappaccayā; saṅkhatā; anidassanā; appaṭighā; arūpā; lokuttarā; kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
     No āsavā; anāsavā; āsavavippayuttā; na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti pi sāsavā ceva no ca āsavā ti pi; na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; āsavavippayutta-anāsavā.
     No saṃyojanā . . . pe . . . no ganthā . . . pe . . . no oghā . . . pe . . . no yogā . . . pe . . . no nīvaraṇā . . . pe . . . no parāmāsā . . . pe . . . sārammaṇā.
     Tayo iddhipādā no cittā; cittiddhipādo cittaṃ; tayo iddhipādā cetasikā; cittiddhipādo acetasiko; tayo iddhipādā cittasampayuttā; cittiddhipādo na vattabbo cittena sampayutto ti pi cittena vippayutto ti pi; tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhā; cittiddhipādo na vattabbo cittena saṃsaṭṭho ti pi cittena visaṃsaṭṭho ti pi; tayo iddhipādā cittasamuṭṭhānā, cittiddhipādo no cittasamuṭṭhāno; tayo iddhipādā cittasahabhuno, cittiddhipādo no cittasahabhū; tayo iddhipādā cittānuparivattino; cittiddhipādo no cittānuparivatti; tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā, cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāno; tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhuno, cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhāna-sahabhū; tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino; cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivatti.
     Tayo iddhipādā bāhirā; cittiddhipādo ajjhattiko; no upādā; anupādiṇṇā. No upādānā . . . pe . . . No kilesā . . . pe . . .
     Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā savitakkā siyā avitakkā, siyā savicārā siyā avicārā.


[page 226]
226 Cattāro iddhipādā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Siyā sappītikā siyā appītikā. siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā, siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā, siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā. Na kāmāvacarā, na rūpāvacarā, na arūpāvacarā; apariyāpannā. Niyyānikā; niyatā; anuttarā; araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
{IDDHIPĀDAVIBHAṄGO} SAMATTO NAVAMO.


[page 227]
Satta bojjhaṅgā 227
.
BOJJHAṄGAVIBHAṄGO.
SATTA bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo.
     Tattha katamo satisambojjhaṅgo?
     Idha bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā. Ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgo.
     So tathā-sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya vicinati pavicinati parivīmaṃsaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati dhammavicayasambojjhaṅgo.
     Tassa taṃ dhammaṃ paññāya vicinato pavicinato parivīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ. Āyaṃ vuccati viriyasambojjhaṅgo.
     Āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Ayaṃ vuccati pītisambojjhaṅgo.
     Pītimanassa kāyo pi passambhati cittaṃ pi passambhati. Ayaṃ vuccati passaddhisambojjhaṅgo.
     Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati samādhisambojjhaṅgo.
     So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.
Ayaṃ vuccati upekhāsambojjhaṅgo.
     Satta bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo.


[page 228]
228 Satta bojjhaṅgā
     Tattha katamo satisambojjhaṅgo?
     Atthi ajjhattaṃ dhammesu sati, atthi bahiddhā dhammesu sati. Yadā pi ajjhattaṃ dhammesu sati, tadā pi satisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
Yadā pi bahiddhā dhammesu sati, tadā pi satisamobojjhaṅgaṃ abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
     Tattha katamo dhammavicayasambojjhaṅgo?
     Atthi ajjhattaṃ dhammesu pavicayo, atthi bahiddhā dhammesu pavicayo. Yadā pi ajjhattaṃ dhammesu pavicayo, tadā pi dhammavicayasambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadā pi bahiddhā dhammesu pavicayo, tadā pi dhammavicayasambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
     Tattha katamo viriyasambojjhaṅgo?
     Atthi kāyikaṃ viriyaṃ, atthi cetasikaṃ viriyaṃ. Yadā pi kāyikaṃ viriyaṃ, tadā pi viriyasambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadā pi cetasikaṃ viriyaṃ, tadā pi viriyasambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
     Tattha katamo pītisambojjhaṅgo?
     Atthi savitakka-savicārā pīti, atthi avitakka-avicārā pīti.
Yadā pi savitakka-savicārā-pīti, tadā pi pītisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadā pi avitakka-avicārā pīti, tadā pi pītisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
     Tattha katamo passaddhisambojjhaṅgo?
     Atthi kāyappassaddhi, atthi cittappassaddhi. Yadā pi kāyappassaddhi, tadā pi passaddhisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yādā pi cittappassaddhi, tadā pi passaddhisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
     Tattha katamo samādhisambojjhaṅgo?
     Atthi savitakka-savicāro samādhi, atthi avitakka-avicāro samādhi. Yadā pi savitakka-savicāro samādhi, tadā pi samādhisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadā pi avitakka-avicāro samādhi, tadā pi samādhisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
     Tattha katamo upekhāsambojjhaṅgo?
     Atthi ajjhattaṃ dhammesu upekhā, atthi bahiddhā dhammesu upekhā. Yadā pi ajjhattaṃ dhammesu upekhā, tadā pi upekhāsambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadā pi bahiddhā dhammesu upekhā, tadā pi upekhāsambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.


[page 229]
Bojjhaṅgabhāvanā 229
     Satta bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo . . . pe. . . upekhāsambojjhaṅgo.
     Tattha katamo satisambojjhaṅgo?
     Idha bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti . . . viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti . . . pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti . . . passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti . . . samādhisambojjhaṃgaṃ bhāveti . . . upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.2
     Satta bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo . . . pe . . . upekhāsambojjhaṅgo.
     Tattha katame satta bojjhaṅgā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva {kāmehi} . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye satta bojjhaṅgā honti:
satisambojjhaṅgo . . . pe . . . upekhāsambojjhaṅgo.
     Tattha katamo satisambojjhaṅgo?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgo.
     Tattha katamo dhammavicayasambojjhaṅgo?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati dhammavicayasambojjhaṅgo.
     Tattha katamo viriyasambojjhaṅgo?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati viriyasambojjhaṅgo.
     Tattha katamo pītisambojjhaṅgo?
     Yā pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa pītisambojjhaṅgo: ayaṃ vuccati pītisambojjhaṅgo.


[page 230]
230 Satta bojjhaṅgā
     Tattha katamo passaddhisambojjhaṅgo?
     Yā vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa viññāṇakkhandhassa passaddhi paṭippassaddhi passambhanā paṭippassambhanā paṭippassambhitattaṃ passaddhisambojjhaṅgo: ayaṃ vuccati passaddhisambojjhaṅgo.
     Tattha katamo samādhisambojjhaṅgo?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
ayaṃ vuccati samādhisambojjhaṅgo.
     Tattha katamo upekhāsambojjhaṅgo?
     Yā upekhā upekhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa upekhāsambojjhaṅgo: ayaṃ vuccati upekhāsambojjhaṅgo.
     Ime vuccanti satta bojjhaṅgā. Avasesā dhammā sattahi bojjhaṅgehi sampayuttā.
     Satta bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo . . . pe . . . upekhāsambojjhaṅgo.
     Tattha katamo satisambojjhaṅgo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgo. Avasesā dhammā satisambojjhaṅgasampayuttā . . . pe . . . avasesā dhammā dhammavicayasambojjhaṅgasampayuttā . . . Avasesā dhammā viriyasambojjhaṅgasampayuttā . . . Avasesā dhammā pītisambojjhaṅgasampayuttā . . . Avasesā dhammā passaddhisambojjhaṅgasampayuttā . . . Avasesā dhammā samādhisambojjhaṅgasampayuttā.
     Tattha katamo upekhāsambojjhaṅgo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye upekhā upekhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa upekhāsambojjhaṅgo:
ayaṃ vuccati upekhāsambojjhaṅgo. Avasesā dhammā upekhāsambojjhaṅgasampayuttā.


[page 231]
Bojjhaṅgabhāvanā 231
     Satta bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo . . . pe . . . upekhāsambojjhaṅgo.
     Tattha katame satta bojjhaṅgā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; tasmiṃ samaye satta bojjhaṅgā honti: satisambojjhaṅgo . . . pe . . . upekhāsambojjhaṅgo.
     Tattha katamo satisambojjhaṅgo?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati: satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgo . . . pe . . .
     Tattha katamo upekhāsambojjhaṅgo?
     Yā upekhā upekhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa upekhāsambojjhaṅgo: ayaṃ vuccati upekhāsambojjhaṅgo.
     Ime vuccanti satta bojjhaṅgā. Avasesā dhammā sattahi bojjhaṅgehi sampayuttā.
     Satta bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo . . . pe . . . upekhāsambojjhaṅgo.
     Tattha katamo satisambojjhaṅgo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; yā tasmiṃ samaye sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgo. Avasesā dhammā satisambojjhaṅgasampayuttā . . . pe . . . avasesā dhammā dhammavicayasambojjhaṅgasampayuttā.


[page 232]
232 Satta bojjhaṅgā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . Avasesā dhammā viriyasambojjhaṅgasampayuttā. . . . Avasesā dhammā pītisambojjhaṅgasampayuttā. . . . Avasesā dhammā passaddhisambojjhaṅgasampayuttā . . . Avasesā dhammā samādhisambojjhaṅgasampayuttā.
     Tattha katamo upekhāsambojjhaṅgo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; yā tasmiṃ samaye upekhā upekhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa upekhāsambojjhaṅgo: ayaṃ vuccati upekhāsambojjhaṅgo. Avasesā dhammā upekhā sambojjhaṅgasampayuttā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.2
     Satta bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgā pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo.
     Sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Siyā kusalā siyā avyākatā. Pītisambojjhaṅgo sukhāya vedanāya sampayutto; cha bojjhaṅgā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā; anupādiṇṇa-anupādāniyā. Asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā. Siyā savitakka-savicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakkaavicārā. Pītisambojjhaṅgo pītisahagato, sukhasahagato, na upekhā sahagatā; cha bojjhaṅgā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā apacayagāmino siyā neva ācayagāmino na apacayagāmino. Siyā sekhā siyā asekhā.
Appamāṇā; appamāṇārammaṇā; paṇītā. Siyā sammattaniyatā,


[page 233]
Pañhāpacchakaṃ 233
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] siyā aniyatā. na maggārammaṇā; siyā maggahetukā siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi. Siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādino. Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā; na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi. Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā; bahiddhārammaṇā; anidassana-appaṭighā.
     Dhammavicayasambojjhaṅgo hetu; cha bojjhaṅgā na hetū. Sahetukā; hetusampayuttā. Dhammavicayasambojjhaṅgo hetu ceva sahetuko ca; cha bojjhaṅgā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Dhammavicayasambojjhaṅgo hetu ceva hetusampayutto ca; cha bojjhaṅgā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Cha bojjhaṅgā na hetū sahetukā; dhammavicayabojjhaṅgo na vattabbo na hetu sahetuko ti pi na hetu ahetuko ti pi.
{Sappaccayā}; saṅkhatā; anidassanā; appaṭighā; arūpā; lokuttarā; kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā. No asāvā; anāsavā; āsavavippayuttā; na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti pi, sāsavā ceva no ca āsavā ti pi; na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; āsavavippayutta-anāsavā.
     No saṃyojanā . . . pe . . . no ganthā . . . no oghā . . . no yogā . . . no nīvaraṇā . . . no parāmāsā . . . sārammaṇā.
     No cittā; cetasikā; cittasampayuttā; {cittasaṃsaṭṭhā}; cittasamuṭṭhānā; cittasahabhuno; cittānuparivattino; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānasahabhuno; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino.
     Bhahirā. No upādā; anupādiṇṇā. No upādāna . . .. No kilesā . . ..
     Na dassanena pahātabbā; na bhāvanāya pahātabbā.
Na dassanena pahātabbahetukā; na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā savitakkā siyā avitakkā, siyā savicarā siyā avicārā. Pītisambojjhaṅgo appītiko; cha bojjhaṅgā siyā sappītikā siyā appītikā. Pītisambojjhaṅgo na pītisahagato; cha bojjhaṅgā siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Pītisambojjhaṅgo sukhasahagato; cha bojjhaṅgā siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā.


[page 234]
234 Satta bojjhaṅga
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pītisambojjhaṅgo na upekhāsahagato; cha bojjhaṅgā siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā.
     Na kāmāvacarā, na rūpāvacarā, na arūpāvacarā; apariyāpannā. Siyā niyyānikā siyā aniyyānikā; siyā niyatā siyā aniyatā; anuttarā; araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ NIṬṬHITAṂ.
BOJJHAṄGAVIBHAṄGO SAMATTO DASAMO.


[page 235]
Aṭṭhaṅgiko maggo. 235
XI.
MAGGAVIBHAṄGO.
ARIYO aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
     Tattha katamo sammāsaṅkappo?
     Nekkhammasaṅkappo, avyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo: ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo.
     Tattha katamā sammāvācā?
     Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇā:
ayaṃ vuccati sammāvācā.
     Tattha katamo sammākammanto?
     Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī: ayaṃ vuccati sammākammanto.
     Tattha katamo sammā-ājīvo?
     Idha ariyasāvako micchā-ājīvaṃ pahāya sammā-ājīvena jīvitaṃ kappeti: ayaṃ vuccati sammā-ājīvo.
     Tattha katamo sammāvāyāmo?
     Idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anupādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya . . . pe . . . anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya . . . uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padhati: ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.


[page 236]
236 Aṭṭhaṅgiko maggo
     Tattha katamā sammāsati?
     Idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu . . . citte . . . dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ:
ayaṃ vuccati sammāsati.
     Tattha katamo sammāsamādhi?
     Idha bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yan taṃ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekhā-sati-pārisukkhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati: ayaṃ vuccati sammāsamādhi.
     Ariyo atthaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā{ājīvo} sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Idha bhikhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ . . . pe . . . sammāsaṅkappaṃ bhāveti, sammāvācaṃ bhāveti, sammākammantaṃ bhāveti, sammā-ājīvaṃ bhāveti, sammāvāyāmaṃ bhāveti, sammāsatiṃ bhāveti, sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.2
     Aṭṭhaṅgiko maggo: sammādiṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhi.
     Tattha katamo aṭṭhaṅgiko maggo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . .


[page 237]
Pañcaṅgiko maggo. 237
paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti:
sammādiṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
     Tattha katamo sammāsaṅkappo?
     Yo takko vitakko saṅkappo appanā vyappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo.
     Tattha katamā sammāvācā?
     Yā catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto sammāvācā maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
ayaṃ vuccati sammāvācā.
     Tattha katamo sammākammanto?
     Yā tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto sammākammanto maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammākammanto.
     Tattha katamo sammā-ājīvo?
     Yā micchā-ājīvā ārati virati paṭivirati veramanī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto sammā-ājīvo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammā-ājīvo.
     Tattha katamo sammāvāyāmo?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.
     Tattha katamā sammāsati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsati.
     Tattha katamo sammāsamādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsamādhi.
     Ayaṃ vuccati aṭṭhaṅgiko maggo. Avasesā dhammā aṭṭhaṅgikena maggena sampayuttā.
     Ayaṃ vuccati aṭṭhaṅgiko maggo. Avasesā dhammā aṭṭhaṅgikena maggena sampayuttā.
     Pañcaṅgiko maggo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.


[page 238]
238 Pañcaṅgiko maggo
     Tattha katamo pañcaṅgiko maggo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacagayāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo {sammāvāyāmo} sammāsati sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
     Tattha katamo sammāsaṅkappo?
     Yo takko vitakko saṅkappo . . . pe . . . maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo.
     Tattha katamo sammāvāyāmo?
     Yo cetasiko viriyārambho . . . pe . . . sammavāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ:
ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.
     Tattha katamā sammāsati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsati.
     Tattha katamo sammāsamādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsamādhi.
     Ayaṃ vuccati pañcaṅgiko maggo. Avasesā dhammā pañcaṅgikena maggena sampayuttā.
     Pañcaṅgiko maggo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Idhi bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi. Avasesā dhammā sammādiṭṭhiyā sampayuttā . . . pe . . . Avasesā dhammā sammāsaṅkappena sampayuttā . . . Avasesā dhammā sammāvāyāmena sampayuttā . . . Avasesā dhammā sammāsatiyā sampayuttā.


[page 239]
Pañcaṅgiko maggo 239
     Tattha katamo sammāsamādhi?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi, samādhisambojjhaṅgo, maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsamādhi. Avasesā dhammā sammāsamādhinā sampayuttā.
     Aṭṭhaṅgiko maggo: sammādiṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhi.
     Tattha katamo aṭṭhaṅgiko maggo?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā.
Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti: sammādiṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Yā paññā pajānanā . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
     Tattha katamo sammāsaṅkappo . . . sammāvācā . . . sammākammanto . . . sammā-ājīvo . . . sammāvāyāmo . . . sammāsati . . .
     Tattha katamo sammāsamādhi?
     Yā cittassa ṭhiti . . . sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsamādhi.
     Ayaṃ vuccati aṭṭhaṅgiko maggo. Avasesā dhammā aṭṭhaṅgikena maggena sampayuttā.
     Pañcaṅgiko maggo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvayāmo sammāsati sammāsamādhi.
     Tattha katamo pañcaṅgiko maggo?


[page 240]
240 Pañcaṅgiko maggo
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati {dukkhāpaṭipadaṃ} dandhābhiññaṃ suññataṃ; tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti:
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
     Ayaṃ vuccati pañcaṅgiko maggo. Avasesā dhammā pañcaṅgikena maggena sampayuttā.
     Pañcaṅgiko maggo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
     Tattha katamā sammādiṭṭhi?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi. Avasesā dhammā sammādiṭṭhiyā sampayuttā . . . pe . . . Avasesā dhammā sammāsaṅkappena sampayuttā . . .. Avasesā dhammā sammāvāyāmena sampayuttā . . .. Avasesā dhammā sammāsatiyā sampayuttā.
     Tattha katamo sammāsamādhi?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . .


[page 241]
Pañhāpucchakaṃ 241
avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ: ayaṃ vuccati sammāsamādhi. Avasesā dhammā sammāsamādhinā sampayuttā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.
     Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
     Aṭṭhannaṃ maggaṅgānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saranā kati araṇā?
     Siyā kusalā siyā avyākatā. Sammāsaṅkappo sukhāya vedanāya sampayutto; satta maggaṅgā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā.
Anupādiṇṇā; anupādāniyā; asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā.
     Sammāsaṅkappo avitakka-vicāramatto; satta maggaṅgā siyā savitakka-savicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakka-avicārā. Sammāsaṅkappo pītisahagato, sukhasahagato, na upekhāsahagato; satta maggaṅgā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā.
     Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Siyā apacayagāmino siyā neva ācayagāmino na apacayagāmino. Siyā sekhā siyā asekhā. Appamāṇā; appamāṇārammaṇā. Paṇītā. Siyā sammattaniyatā siyā aniyatā. Na maggārammaṇā; siyā maggahetukā siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi.
     Siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādino. Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā. Na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi. Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā. Bahiddhārammaṇā; anidassana-appaṭighā.


[page 242]
242 Aṭṭhaṅgiko maggo
     Sammādiṭṭhi hetu; satta maggaṅgā na hetū; sahetukā; hetusampayuttā. Sammādiṭṭhi hetu ceva sahetukā ca; satta maggaṅgā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Sammādiṭṭhi hetu ceva hetusampayuttā ca; satta maggaṅgā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Satta maggaṅgā na hetū sahetukā; sammādiṭṭhi na vattabbā na hetu sahetukā ti pi, na hetu ahetukā ti pi.
     Sappaccayā; saṅkhatā; anidassanā; appaṭighā; arūpā; lokuttarā; kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā.
     No āsavā; anāsavā; āsavavippayuttā; na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti pi, sāsavā ceva no ca āsavā ti pi; na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; āsavavippayuttaanāsavā.
     No saṃyojanā . . . pe . . . no ganthā . . . no oghā . . . no yogā . . . no nīvaraṇā . . . no parāmāsā . . . sārammaṇā.
     No cittā; cetasikā; cittasampayuttā; cittasaṃsaṭṭhā; citthasamuṭṭhānā; cittasahabhuno; cittānuparivattino; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānasahabhuno; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino.
     Bāhirā; no upādā; anupādiṇṇā. No upādānā . . . pe . . . No kilesā . . . pe . . .
     Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā.
Na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Sammāsaṅkappo avitakko; satta maggaṅgā siyā savitakkā siyā avitakkā. Sammāsaṅkappo savicāro; satta maggaṅgā siyā savicārā siyā avicārā. Sammāsaṅkappo sappītiko; satta maggaṅgā siyā sappītikā siyā appītikā.
Sammāsaṅkappo pītisahagato; satta maggaṅgā siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Sammāsaṅkappo sukhasahagato; satta maggaṅgā siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā. Sammāsaṅkappo na upekhāsahagato; satta maggaṅgā siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā.


[page 243]
Pañhāpucchakaṃ 243
     Na kāmāvacarā; na rūpāvacarā; na arūpāvacarā; apariyāpannā. Siyā niyyānikā siyā aniyyānikā; siyā niyatā siyā aniyatā; anuttarā; araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
MAGGAVIBHAṄGO SAMATTO EKĀDASAKO.


[page 244]
244 Mātikā
XII.
JHĀNAVIBHAṄGO.
(Mātikā.)
IDHA bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū, pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogam anuyutto, sātaccaṃ nepakkaṃ bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ manussarāhaseyyakaṃ paṭisallānasārūpaṃ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti; vyāpādapadosaṃ pahāya avyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī vyāpādapadosā cittaṃ parisodheti; thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati, ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṃ parisodheti; uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati, ajjhattaṃ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti;


[page 245]
Bhikkhūti 245
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaṅkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yan taṃ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā patighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā:
ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanañ upasampajja viharati; sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma: anantaṃ viññāṇan ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati; sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma: natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati; sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
MĀTIKĀ NIṬṬHITĀ.7
     Idhāti: imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthu sāsane, tena vuccati idhāti.
     Bhikkhūti: samaññāya bhikkhu, patiññāya bhikkhu, bhikkhatīti bhikkhu, bhikkhako ti bhikkhu, bhikkhācariyaṃ ajjhupagato ti bhikkhu, bhinnapatadharoti bhikkhu, bhindati pāpake akusale dhamme ti bhikkhu, bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ bhikkhu,


[page 246]
246 Pātimokkhaṃ
odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, sekho bhikkhu, asekho bhikkhu, neva sekho nāsekho bhikkhu, aggo bhikkhu, bhadro bhikkhu, maṇḍo bhikkhu, sāro bhikkhu, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno ti bhikkhu.
     Pātimokkhan ti: sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā.
     Saṃvaro ti: kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo.
     Saṃvuto ti: iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, tena vuccati pātimokkhasaṃvarasaṃvuto ti.
     Viharatīti: iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatīti.
     Ācāragocarasampanno ti: atthi ācāro, atthi anācāro.
     Tattha katamo anācāro?
     Kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo: ayaṃ vuccati anācāro. Sabbam pi dussīlyaṃ anācāro. Idh'; ekacco veḷudānena vā pattadānena vā pupphadānena vā phaladānena vā sinānadānena vā dantakaṭṭhadānena vā pāṭukamyatāya vā muggasūpatāya vā pāribhaṭyatāya vā jaṅghapesanikena vā aññataraññatarena buddhapaṭikuṭṭhena micchā-ājīvena jīvitaṃ kappeti:
ayaṃ vuccati anācāro.
     Tattha katamo ācāro?
     Kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo: ayaṃ vuccati ācāro. Sabbo pi sīlasaṃvaro ācāro. Idh'; ekacco na veḷudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na dantakaṭṭhadānena na pātukamyatāya na muggasūpatāya na pāribhaṭyatāya na jaṅghapesanikena na aññataraññatarena buddhapaṭikuṭṭhena {micchā}-ājīvena jīvitaṃ kappeti: ayaṃ vuccati ācāro.
     Gocaro ti: atthi gocaro, atthi agocaro.
     Tattha katamo agocaro?


[page 247]
Sikkhā 247
     Idh'; ekacco vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā thullakumārīgocaro vā paṇḍakagocaro vā bhikkhunīgocaro vā pānāgāragocaro vā, saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena gihisaṃsaggena, yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni appasannāni anopānabhūtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmani ahitakāmāni aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirūpāsati:
ayaṃ vuccati agocaro.
     Tattha katamo gocaro?
     Idh'; ekacco na vesiyāgocaro hoti na vidhavāgocaro na thullakumārīgocaro na paṇḍakagocaro na bhikkhunīgocaro na pānāgāragocaro asaṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena gihisaṃsaggena yāni vā pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni kāsāvapajjotāni isivātaparivātāni atthakāmāni hitakāmāni phāsukāmāni yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ tatthārūpāni kulāni sevati bhajati payirūpāsati:
ayaṃ vuccati gocaro.
     Iti iminā ca ācārena iminā ca gocarena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati ācāragocarasampanno ti.
     Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī ti:
tattha katame aṇumattā vajjā?
     Yāni tāni vajjāni appamattakāni oramattakāni lahusāni lahusammatāni saṃyamakaraṇīyāni saṃvarakaraṇīyāni cittuppādakaraṇīyāni manasikārapaṭibaddhāni: ime vuccanti aṇumattā vajjā. Iti imesu aṇumattesu vajjesu vajjadassāvī ca hoti bhayadassāvī ca ādīnavadassāvī ca nissaraṇadassāvī ca, tena vuccati aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī ti.


[page 248]
248 Indriyesu guttadvāratā
     Samādāya sikkhati sikkhāpadesūti:
tattha katamā sikkhā?
     Catasso sikkhā: bhikkhūnaṃ bhikkhusikkhā bhikkhunīnaṃ bhikkhunīsikkhā upāsakānaṃ upāsakasikkhā upāsikānaṃ upāsikāsikkhā. Ima vuccanti sikkhāyo. Iti imāsu sikkhāsu sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ samādāya vattati, tena vuccati samādāya sikkhati sikkhāpadesūti.
     Indriyesu guttadvāro ti: atthi indriyesu guttadvāratā, atthi indriyesu aguttadvāratā.
     Tattha katamā indriyesu aguttadvāratā?
     Idh'; ekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇaṃ enam cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati; sotena saddaṃ sutvā . . . pe . . . ghānena gandhaṃ ghāyitvā . . . jivhāya rasaṃ sāyitvā . . . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . . . manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na saṃvaraṃ āpajjati: yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ agutti agopanā anārakkho asaṃvaro: ayaṃ vuccati indriyesu aguttadvāratā.
     Tattha katamā indriyesu guttadvāratā?
     Idh'; ekacco cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassa pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya patipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati; sotena saddaṃ sutvā . . . pe . . . ghānena gandhaṃ ghāyitvā . . . jivhāya rasaṃ sāyitvā . . . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . . . manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati: yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ gutti gopanā ārakkho saṃvaro: ayaṃ vuccati indriyesu duttadvāratā.


[page 249]
Bodhipakkhikā dhammā 249
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Imāya indriyesu guttadvāratāya upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati indriyesu guttadvāro ti.
     Bhojane mattaññū ti: atthi bhojane mattaññutā, atthi bhojane amattaññutā.
     Tattha katamā bhojane amattaññutā?
     Idh'; ekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya manāya maṇḍanāya vibhūsanāya: yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane: ayaṃ vuccati bhojane amattaññutā.
     Tattha katamā bhojane mattaññutā?
     Idh'; ekacco paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvad eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya: iti purāṇañ ca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañ ca vedanaṃ na uppādessāmi, yatrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti: yā tattha santuṭṭhitā mattaññutā paṭisaṅkhā bhojane: ayaṃ vuccati bhojane mattaññutā. Imāya bhojane mattaññutāya upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati bhojane mattaññū ti.
     Kathañ ca bhikkhu pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyutto hoti?
     Idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pādena pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ bhikkhu pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyutto hoti.
     Sātaccan ti: yo cetasiko viriyārambho. . . pe . . . sammāvāyāmo.
     Nepakkan ti: yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.
     Bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto ti: tattha katame bodhipakkhikā dhammā?
     Satta bojjhaṅgā: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo:


[page 250]
250 Sampajānakārī
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ime vuccanti bodhipakkhikā dhammā.
Iti ime bodhipakkhike dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti, tena vuccati bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto ti.
     Kathañ ca bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāreṇa sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti?
     Idha bhikkhu sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamati, sato sampajāno āloketi, sato sampajāno viloketi, sato sampajāno sammiñjeti, sato sampajāno pasāreti, sato sampajānakārī hoti saṅghātipattacīvaradhāreṇa, sato sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite, sāto sampajānakārī hoti {uccārapassāvakamme}, sato sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tunhībhāve.
     Sato ti: tattha katamā sati?
     Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammusanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati: ayaṃ vuccati sati.
     Sampajāno ti: tattha katamaṃ sampajaññaṃ?
     Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññā-āloko paññā-obhāso paññā-pajjoto paññā-ratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati sampajaññaṃ.
     Iti imāya ca satiyā iminā ca sampajaññena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato. Evaṃ bhikkhu sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno patikkamati, sato sampajāno āloketi, sato sampajāno viloketi, sato sampajāno sammiñjeti, sato sampajāno pasāreti, sato sampajānakārī hoti saṅghāṭipattacīvaradhārena, sato sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite,


[page 251]
Senāsanabhajanā 251
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sato sampajānakārī hoti uccārapassāvakamme, sato sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve ti.
     Vivittan ti: santike ce pi senāsanaṃ hoti tañ ca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi, tena taṃ vivittaṃ.
Dūre ce pi senāsanaṃ hoti tañ ca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi, tena taṃ vivittaṃ.
     Senāsanan ti: mañco pi senāsanaṃ, piṭham pi senāsanaṃ, bhisi pi senāsanaṃ, bimbohanam pi senāsanaṃ, vihāro pi senāsanaṃ, aḍḍhayogo pi senāsanaṃ, pāsādo pi senāsanaṃ, aṭṭo pi senāsanaṃ, mālo pi senāsanaṃ, lenam pi senāsanaṃ, guhā pi senāsanaṃ, rukkhamūlam pi senāsanaṃ, veḷugumbo pi senāsanaṃ, yattha vā pana bhikkhū paṭikkamanti sabbam etaṃ senāsanaṃ.
     Bhajatīti: imaṃ vivittaṃ senāsanaṃ bhajati sambhajati sevati nisevati saṃsevati, tena vuccati bhajatīti.
     Araññan ti: nikkhamitvā bahi-indakhīlā sabbam etaṃ araññaṃ.
     Rukkhamūlan ti: rukkhamūlaṃ yeva rukkhamūlaṃ. Pabbato yeva pabbato. Kandarā yeva kandarā.
Giriguhā yeva giriguhā. Susānaṃ yeva susānaṃ. Abbhokāso yeva abbhokāso. Palālapuñjo yeva palālapuñjo.
     Vanapatthan ti: durānam etaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. Vanapatthan ti vanasaṇḍānam etaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. Vanapatthan ti bhiṃsanakānam etaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. Vanapatthan ti salomahaṃsānam etaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. Vanapatthan ti pariyantānam etaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ.
Vanapatthan ti na manussupacārānam etaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. Vanapatthan ti durabhisambhavānam etaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ.
     Appasaddan ti: santike ce pi senāsanaṃ hoti tañ ca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi, tena taṃ appasaddaṃ. Dure ce pi senāsanaṃ hoti tañ ca anākiṇṇaṃ gahiṭṭhehi pabbajitehi, tena taṃ appasaddaṃ.
     Appanigghosan ti: yad eva taṃ appasaddaṃ tad eva taṃ appanigghosaṃ, yad eva taṃ appanigghosaṃ tad eva taṃ vijanavātaṃ,


[page 252]
252 Nīvaraṇappahānaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yad eva taṃ vijanavātaṃ tad eva taṃ manussarāhaseyyakaṃ, yad eva taṃ manussarāhaseyyakaṃ tad eva taṃ paṭisallānasārūpaṃ.
     Araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā ti: araññagato vā hoti rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā.
     Nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ti: nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā.
     Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti: ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihito.
     Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā ti: tattha katamā sati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati: ayaṃ vuccati sati. Ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti supaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā, tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā ti.
     Abhijjhaṃ loke pahāyāti: tattha katamā abhijjhā?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati abhijjhā.
     Tattha katamo loko?
     Pañcupādānakkhandhā loko: ayaṃ vuccati loko.
     Ayaṃ abhijjhā imamhi loke santā hoti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhaṭṭhaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati abhijjhaṃ loke pahāyāti.
     Vigatābhijjhena cetasā ti: tattha katamā cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ. Idaṃ cittaṃ vigatābhijjhaṃ hoti, tena vuccati vigatābhijjhena cetasā ti.
     Viharatīti: iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatīti.
     Abhijjhāya cittaṃ parisodhetīti: tattha katamā abhijjhā?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati abhijjhā.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya abhijjhāya sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti, tena vuccati abhijjhāya cittaṃ parisodhetīti.


[page 253]
Nīvaraṇappahānaṃ 253
     Vyāpādapadosaṃ pahāyāti: atthi vyāpādo, atthi padoso.
     Tattha katamo vyāpādo?
     Yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa: ayaṃ vuccati vyāpādo.
     Tattha katamo padoso?
     Yo vyāpādo so {padoso}. Yo padoso so vyāpādo.
     Iti ayañ ca vyāpādo ayañ ca padoso santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati vyāpādapadosaṃ pahāyāti.
     Avyāpannacitto ti: tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . {tajjā} manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ. Idaṃ cittaṃ avyāpannaṃ hoti: tena vuccati avyāpannacitto ti.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati: tena vuccati viharatīti.
     Vyāpādapadosā cittaṃ parisodhetīti:
atthi vyāpādo, atthi padoso.
     Tattha katamo vyāpādo?
     Yo cittassa āghāto paṭighāto . . . pe . . . caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa: ayaṃ vuccati vyāpādo.
     Tattha katamo padoso?
     Yo vyāpādo, so padoso. Yo padoso, so vyāpādo.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . {tajjā} manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imamhā vyāpādapadosā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti, tena vuccati vyāpādapadosā cittaṃ parisodhetīti.
     Thīnamiddhaṃ pahāyāti: atthi thīnaṃ, atthi middhaṃ.
     Tattha katamaṃ thīnaṃ?
     Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā {līyitattaṃ} thīnaṃ thīyanā thīyitattaṃ cittassa:
idaṃ vuccati thīnaṃ.
     Tattha katamaṃ middhaṃ?


[page 254]
254 Nīvaraṇappahānaṃ
     Yā kāyassa akalyatā akammaññatā onāho pariyonāho antosamorodho middhaṃ soppaṃ pacalāyikā soppaṃ supanā supitattaṃ: idaṃ vuccati middhaṃ.
     Iti idañ ca thīnaṃ idañ ca middhaṃ santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati thīnamiddhaṃ pahāyāti.
     Vigatathīnamiddho ti: tassa thīnamiddhassa cattattā vantattā muttattā pahīnattā paṭinissaṭṭhattā pahīnapaṭinissaṭṭhattā, tena vuccati vigatathīnamiddho ti.
     Viharatīti . . . pe . . . tena vuccati viharatīti.
     Ālokasaññī ti: tattha katamā saññā?
     Yā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ: ayaṃ vuccati saññā.
Ayaṃ saññā ālokā hoti vivaṭā parisuddhā pariyodātā, tena vuccati ālokasaññī ti.
     Sato sampajāno ti: tattha katamā sati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati: ayaṃ vuccati sati.
     Tattha katamaṃ sampajaññaṃ?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati sampajaññaṃ.
     Iti imāya ca satiyā iminā ca sampajaññena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati sato sampajāno ti.
     Thīnamiddhā parisodhetīti: atthi thīnaṃ, atthi middhaṃ.
     Tattha katamaṃ thīnaṃ?
     Yā cittassa akalyatā . . . pe . . . thīyitattaṃ cittassa:
idaṃ vuccati thīnaṃ.
     Tattha katamaṃ middhaṃ?
     Yā kāyassa akalyatā . . . pe . . . supitattaṃ: idaṃ vuccati middhaṃ.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imamhā thīnamiddhā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti, tena vuccati thīnamiddhā cittaṃ parisodhetīti.
     Uddhaccakukkuccaṃ pahāyāti: atthi uddhaccaṃ, atthi kukkuccaṃ.


[page 255]
Nīvaraṇappahānaṃ 255
     Tattha katamaṃ uddhaccaṃ?
     Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa: idaṃ vuccati uddhaccaṃ.
     Tattha katamaṃ kukkuccaṃ?
     Akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā, avajje vajjasaññitā vajje avajjasaññitā: yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho: idaṃ vuccati kukkuccaṃ.
     Iti idañ ca uddhaccaṃ idañ ca kukkuccaṃ santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati uddhaccakukkuccaṃ pahāyāti.
     Anuddhato ti: tassa uddhaccakukkuccassa cattattā vantattā muttattā pahīnattā paṭinissaṭṭhattā pahīnapaṭinissaṭṭhattā, tena vuccati anuddhato ti.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Ajjhattan ti: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ.
     Vūpasantacitto ti: tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ. Idaṃ cittaṃ ajjhattaṃ santaṃ hoti samitaṃ vūpasantaṃ, tena vuccati ajjhattaṃ vūpasantacitto ti.
     Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodhetīti: atthi uddhaccaṃ.
     Tattha katamaṃ uddhaccaṃ?
     Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa: idaṃ vuccati uddhaccaṃ.
     Tattha katamaṃ kukkuccaṃ?
     Akappiye kappiyasaññitā . . . pe . . . manovilekho:
idaṃ vuccati kukkuccaṃ.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imamhā uddhaccakukkuccā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti, tena vuccati uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodhetīti.
     Vicikicchaṃ pahāyāti: tattha katamā vicikicchā?
     Yā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho: ayaṃ vuccati vivikicchā. Ayaṃ vicikicchā santā hoti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā,


[page 256]
256 Nīvaraṇappahānaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena vuccati vicikicchaṃ pahāyāti.
     Tiṇṇavicikiccho ti: imaṃ vicikicchaṃ tiṇṇo hoti uttiṇṇo nittiṇṇo pāragato pāramanuppatto, tena vuccati tiṇṇavicikiccho ti.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Akathaṅkathī kusalesu dhammesūti:
vicikicchāya kusalesu dhammesu na kaṅkhati na vicikicchati akathaṅkathī hoti nikkathaṅkatho vigatakathaṃkatho, tena vuccati akathaṅkathī kusalesu dhammesūti.
     Vicikicchāya cittaṃ parisodhetīti: tattha katamā vicikicchā?
     Yā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ . . . pe . . . thambhitattaṃ cittassa manovilekho: ayaṃ vuccati vicikicchā.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā mano{viññāṇadhātu}: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya vicikicchāya sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti, tena vuccati vicikicchāya cittaṃ parisodhetīti.
     Ime pañca nīvaraṇe pahāyāti: ime pañca nīvaraṇā santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati ime pañca nīvaraṇe pahāyāti.
     Cetaso upakkilese ti: ime pañca nīvaraṇā cittassa upakkilesā.
     Paññāya dubbalīkaraṇe ti: imehi pañcehi nīvaraṇehi anuppannā ceva paññā na uppajjati uppannā ca paññā nirujjhati, tena vuccati paññāya dubbalīkaraṇe ti.
     Vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehīti: tattha katame kāmā?
     Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarago kāmo; saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: ime vuccanti kāmā.
     Tattha katame akusalā dhammā?
     Kāmacchando vyāpādo thīnamiddhaṃ uddhaccakukkuccaṃ vicikicchā: ime vuccanti akusalā dhammā.


[page 257]
Paṭhamaṃ jhānaṃ 257
     Iti imehi ca kāmehi imehi ca akusalehi dhammehi vivitto hoti, tena vuccati vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehīti.
     Savitakkaṃ savicāran ti: atthi vitakko, atthi vicāro.
     Tattha katamo vitakko?
     Yo takko vitakko saṅkappo appanā vyappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vitakko.
     Tattha katamo vicāro?
     Yo cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhanatā anupekkhanatā: ayaṃ vuccati vicāro.
     Iti iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati savitakkaṃ savicāran ti.
     Vivekajan ti: vitakko vicāro pītisukhaṃ cittassa ekaggatā: te imamhi viveke jātā honti sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, tena vuccati vivekajan ti.
     Pītisukhan ti: atthi pīti, atthi sukhaṃ.
     Tattha katamā pīti?
     Yā pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa: ayaṃ vuccati pīti.
     Tattha katamaṃ sukhaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: idaṃ vuccati sukhaṃ.
     Idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati pītisukhan ti.
     Paṭhaman ti: gaṇanānupubbatā paṭhamaṃ. Idaṃ {paṭhamaṃ} samāpajjatīti paṭhamaṃ.
     Jhānan ti: vitakko vicāro pītisukhaṃ cittassa ekaggatā.
     Upasampajjāti: yo paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ti: atthi vitakko, atthi vicāro.
     Tattha katamo vitakko?
     Yo takko vitakko . . . pe . . . sammāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vitakko.
     Tattha katamo vicāro?


[page 258]
258 Dutiyaṃ jhānaṃ
     Yo cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhanatā anupekkhanatā: ayaṃ vuccati vicāro.
     Iti ayañ ca vitakko ayañ ca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ti.
     Ajjhattan ti: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ.
     Sampasādanan ti: yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo.
     Cetaso ekodibhāvan ti: yā cittassa ṭhiti . . . pe . . . sammāsamādhi.
     Avitakkaṃ avicāran ti: atthi vitakko, atthi vicāro.
     Tattha katamo vitakko?
     Yo takko . . . pe . . . sammāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vitakko.
     Tattha katamo vicāro?
     Yo cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhanatā anupekkhanatā: ayaṃ vuccati vicāro.
     Iti ayañ ca vitakko ayañ ca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati avitakkaṃ avicāran ti.
     Samādhijan ti: sampasādo pītisukhaṃ cittassa ekaggatā: te imamhi samādhimhi jātā honti sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, tena vuccati samādhijan ti.
     Pītisukhan ti: atthi pīti, atthi sukhaṃ.
     Tattha katamā pīti?
     Yā pīti pāmojjaṃ . . . pe . . . attamanatā cittassa:
ayaṃ vuccati pīti.
     Tattha katamaṃ sukhaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ . . . pe . . . sukhā vedanā:
idaṃ vuccati sukhaṃ.
     Iti sukhaṃ imaya pītiyā sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati pītisukhan ti.
     Dutiyan ti: gaṇanānupubbatā dutiyaṃ. Idaṃ dutiyaṃ samāpajjatīti dutiyaṃ.
     Jhānan ti sampasādo pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā.
     Upasampajjāti: yo dutiyassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.


[page 259]
Tatiyaṃ jhānaṃ 259
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Pītiyā cavirāgā ti: tattha katamā pīti?
     Yā pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa: ayaṃ vuccati pīti. Ayaṃ pīti santā hoti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṃgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati pītiyā ca virāgā ti.
     Upekhako ti: tattha katamā upekhā?
     Yā upekhā upekhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa:
ayaṃ vuccati upekhā. Imāya upekhāya upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati upekhako ti.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Sato sampajāno ti: tattha katamā sati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati: ayaṃ vuccati sati.
     Tattha katamaṃ sampajaññaṃ?
     Yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati sampajaññaṃ.
     Iti imāya ca satiyā iminā ca sampajaññena upeto hoti . . . pe . . . samannāgato, tena vuccati sato sampajāno ti.
     Sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedetīti: tattha katamaṃ sukhaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: idaṃ vuccati sukhaṃ.
     Tattha katamo kāyo?
     Saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho:
ayaṃ vuccati kāyo.
     Idaṃ sukhaṃ iminā kāyena paṭisaṃvedeti, tena vuccati sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedetīti.
     Yan taṃ ariyā ācikkhantīti: tattha katame ariyā?
     Ariyā vuccanti buddhā ca buddhasāvakā ca. Te imaṃ ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajjanti uttānīkaronti pakāsenti, tena vuccati yan taṃ ariyā ācikkhantīti.
     Upekhako satimā sukhavihārī ti. Tattha katama upekhā?
     Yā upekhā upekhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa:
ayaṃ vuccati upekhā.


[page 260]
260 Tatiyaṃ . . . catutthaṃ jhānaṃ
     Tattha katamā sati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati: ayaṃ vuccati sati.
     Tattha katamaṃ sukhaṃ?
     Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ . . . pe . . . sukhā vedanā: idaṃ vuccati sukhaṃ.
     Iti imāya ca upekhāya imāya ca satiyā iminā ca sukhena samannāgato iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati upekhako satimā sukhavihārī ti.
     Tatiyan ti: gaṇanānupubbatā tatiyaṃ. Idaṃ tatiyaṃ samāpajjatīti tatiyaṃ.
     Jhānan ti: upekhā sati sampajaññaṃ sukhaṃ cittassa ekaggatā.
     Upasampajjāti: yo tatiyassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā ti: atthi sukhaṃ, atthi dukkhaṃ.
     Tattha katamaṃ sukhaṃ? Yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā: idaṃ vuccati sukhaṃ.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ? Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati dukkhaṃ.
     Iti idañ ca sukhaṃ idañ ca dukkhaṃ santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā ti.
     Pubbe va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā ti: atthi somanassaṃ, atthi domanassaṃ.
     Tattha katamaṃ somanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā: idaṃ vuccati somanassaṃ.
     Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: idaṃ vuccati domanassaṃ.
     Iti idañ ca somanassaṃ idañ ca domanassaṃ pubbe va santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā;


[page 261]
Cattāri arūpajjhānāni 261
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena vuccati pubbe 'va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā ti.
     Adukkhamasukhan ti: yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā, tena vuccati adukkhamasukhan ti.
     Upekhāsatipārisuddhin ti: tattha katamā upekhā?
     Yā upekhā upekhanā ajjhupekkhanā majjhattatā {cittassa}:
ayaṃ vuccati upekhā.
     Tattha katamā sati?
     Yā sati anussati . . . pe . . . sammāsati: ayaṃ vuccati sati.
     Ayaṃ sati imāya upekhāya vivaṭā hoti parisuddhā pariyodātā, tena vuccati upekhāsatipārisuddhin ti.
     Catutthan ti: gaṇanānupubbatā catutthaṃ. Idaṃ catutthaṃ samāpajjatīti catutthaṃ.
     Jhānan ti: upekhā sati cittassa ekaggatā.
     Upasampajjāti: yo catutthassa jhānassa lābho paṭilabho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharatīti, tena vuccati viharatīti.
     Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā ti:
tattha katamā rūpasaññāyo?
     Yā rūpāvacarasamāpatti samāpannassa vā uppannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā saññā sañjānanā sañjānitattam: imā vuccanti rūpasaññāyo. Imā rūpasaññāyo atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto, tena vuccati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā ti.
     Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā ti: tattha katamā paṭighasaññāyo?
     Rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā: imā vuccanti paṭighasaññāyo. Imā paṭighasaññāyo santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā ti.
     Nānattasaññānaṃ amanasikārā ti: tattha katamā nānattasaññāyo?
     Yā asamāpannassa manodhātu samaṅgissa vā manoviññāṇadhātu samaṅgissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ:


[page 262]
262 Cattāri arūpajjhānāni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ima vuccanti nānattasaññāyo. Imā nānattasaññāyo na manasikaroti, tena vuccati nānattasaññānaṃ amanasikārā ti.
     Ananto ākāso ti: tattha katamo ākāso?
     {Yo} ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehi: ayaṃ vuccati ākāso. Tasmiṃ ākāse cittaṃ ṭhapeti saṇṭhapeti anantaṃ pharati, tena vuccati ananto ākāso ti.
     Ākāsānañcāyatanan ti: ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa vā uppannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā.
     Upasampajjāti: yo ākāsānañcāyatanassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammā ti: imaṃ ākāsānañcāyatanaṃ atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto, tena vuccati sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammā ti.
     Anantaṃ viññāṇan ti: taṃ yeva ākāsaṃ viññāṇena phuṭṭhaṃ manasikaroti anantaṃ pharati, tena vuccati anantaṃ viññāṇan ti.
     Viññāṇañcāyatanan ti: viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa vā uppannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā.
     Upasampajjāti: yo viññāṇañcāyatanassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammāti: imaṃ viññāṇañcāyatanaṃ atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto, tena vuccati sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammā ti.
     Natthi kiñcīti: taṃ yeva viññāṇaṃ abhāveti vibhāveti antaradhāpeti natthi kiñcīti passati, tena vuccati natthi kiñcīti.
     Ākiñcaññāyatanan ti: ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa vā uppannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā.


[page 263]
Tivaṅgikaṃ jhānaṃ 263
     Upasampajjāti: yo ākiñcaññāyatanassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammā ti; imaṃ ākiñcaññāyatanaṃ atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto, tena vuccati sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammā ti.
     Neva-saññī-nāsaññī ti: taṃ yeva ākiñcaññāyatanaṃ santato manasikaroti saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāveti, tena vuccati neva-saññī-nāsaññī ti.
     Neva-saññā-nāsaññāyatanan ti: nevasaññā-nāsaññāyatanaṃ samāpannassa vā uppannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā.
     Upasampajjāti: yo neva-saññā-nāsaññāyatanassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.
     Viharatīti: iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatīti.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.1
     Cattāri jhānāni: paṭhamaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ.
     Tattha katamaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ.
Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ dutiyaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati dutiyaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.


[page 264]
264 Duvaṅgikaṃ jhānaṃ
     Tattha katamaṃ tatiyaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye duvaṃgikaṃ jhānaṃ hoti: sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati tatiyaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ catutthaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ; tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: upekhā cittassa ekaggatā.
Idaṃ vuccati catutthaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi.. Pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ; tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhājaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, avitakkaṃ vicāramattaṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: vicāro piti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati dutiyaṃ jhānaṃ Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ hoti upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati tatiyaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, pītiyā ca virāgā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati catutthaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: upekhā cittassa ekaggatā.
Idaṃ vuccati pañcamaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā . . . pe . . .
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti,


[page 265]
Lokuttaraṃ jhānaṃ 265
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: upekhā cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati catutthaṃ jhānaṃ.
     Cattāri jhānāni: paṭhamaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ.
     Tattha katamaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti:
vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ dutiyaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati dutiyaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ tatiyaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, pītiyā ca virāgā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti:
sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati tatiyaṃ jhānaṃ.
Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ catutthaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti:
upekhā cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati catutthaṃ jhānaṃ.
Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikam apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā,


[page 266]
266 Lokuttaraṃ jhānaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti:
vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, avitakkaṃ vicāramattaṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpatipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati dutiyaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakka-vicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati tatiyaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, {pītiyā} virāgā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti:
sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati catutthaṃ jhānaṃ.
Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyanikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye duvāṅgikaṃ jhānaṃ hoti:
upekhā cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati pañcamaṃ jhānaṃ.
Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Cattāri jhānāni: paṭhamaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ.
     Tattha katamaṃ pathamaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . pathamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā.
Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ; tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti:


[page 267]
Arūpāvacarakusalaṃ 267
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ.
Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ dutiyaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pe . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ; tasmiṃ samaye duvaṃgikaṃ jhānaṃ hoti: upekhā cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati pañcamaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā . . . pe . . . Idha bhikkhu yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti . . . sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti, . . . pe . . . avikkhepo hoti:
ime dhammā kusalā. Tass'; eva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: upekhā cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati catutthaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Cattāri jhānāni: paṭhamaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ.
     Tattha katamaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti:


[page 268]
268 Suññataṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ime dhammā kusalā. Tass'; {eva} lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ dutiyaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vitakka-vicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vitakka-vicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . .catutthaṃ jhānaṃ . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pe . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: upekhā cittassa ekaggatā. Idha vuccati pañcamaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Cattāri jhānāni: paṭhamaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ.
     Tattha katamaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye {pañcaṅgikaṃ} jhānaṃ hoti:
vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
     Tattha katamaṃ dutiyaṃ jhānaṃ?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, vitakka-vicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pe . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: upekhā cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati pañcamaṃ jhānaṃ.


[page 269]
Pañhāpucchakaṃ 269
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Avasesā dhammā jhānasampayuttā . . . pe . . .
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: upekhā cittassa ekaggatā. Idaṃ vuccati catutthaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.1
     Cattāri jhānāni: idha bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakko savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pīti sukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yan taṃ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
     Catunnaṃ jhānānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Siyā kusalā siyā avyākatā.
     Tīṇi jhānā etth'; uppannaṃ, sukhaṃ vedanaṃ {ṭhapetvā}, sukhāya vedanāya sampayuttā; catutthaṃ jhānaṃ etth'; uppannaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ {ṭhapetvā}, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
     Siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā nevavipāka-na-vipākadhammadhammā. Siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā. Siyā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesikā.


[page 270]
270 Cattāri jhānāni
     Paṭhamaṃ jhānaṃ, etth'; uppanne vitakka-vicāre {ṭhapetvā}, savitakka-savicāraṃ; tīṇi jhānā avitakka-avicārā.
     Dve jhānā, etth'; uppannaṃ pītiṃ {ṭhapetvā}, pītisahagatā; tīṇi jhānā, etth'; uppannaṃ sukhaṃ {ṭhapetvā}, sukhasahagatā; catutthaṃ jhānaṃ, etth'; uppannaṃ upekhaṃ {ṭhapetvā}, upekhāsahagataṃ.
     Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā; neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Siyā ācayagāmino siyā apacayagāmino siyā neva ācayagāmino na apacayagāmino.
     Siyā sekhā siyā asekhā siyā neva sekhā nāsekhā.
     Siyā mahaggatā siyā appamāṇā. Tīṇi jhānā na vattabbā parittārammaṇā ti pi mahaggatārammaṇā ti pi, siyā appamāṇārammaṇā siyā na vattabbā appamāṇārammaṇā ti; catutthaṃ jhānaṃ siyā parittārammaṇaṃ siyā mahaggatārammaṇā siyā appamāṇārammaṇaṃ siyā na vattabbaṃ parittārammaṇan ti pi mahaggatārammaṇan ti pi appamāṇārammaṇan ti pi. Siyā majjhimā siyā paṇītā.
     Siyā sammattaniyatā siyā aniyatā.
     Tīṇi jhānā na maggārammaṇā siyā maggahetukā siyā maggādhipatino siyā na vattabbā maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi; catutthaṃ jhānaṃ siyā maggārammaṇaṃ siyā maggahetukaṃ siyā maggādhipati siyā na vattabbaṃ maggārammaṇan ti pi maggahetukan ti pi maggādhipatīti pi.
     Siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādino. Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā. Tīṇi jhānā na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇāti pi; catutthaṃ jhānaṃ siyā atītārammaṇaṃ siyā anāgatārammaṇaṃ siyā paccuppannārammaṇaṃ siyā na vattabbaṃ atītārammaṇan ti pi anāgatārammaṇan ti pi paccuppannārammaṇan ti pi.
     Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā. Tīṇi jhānā bahiddhārammaṇā: catutthaṃ jhānaṃ siyā ajjhattārammaṇaṃ siyā bahiddhārammaṇaṃ siyā ajjhattabahiddhārammaṇaṃ siyā na vattabbaṃ ajjhattārammaṇan ti pi bahiddhārammaṇan ti pi ajjhattabahiddhārammaṇan ti pi. Anidassana-appaṭighā.
     Na hetū. Sahetukā. Hetusampayuttā. Na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū, na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū, na hetū sahetukā.
     Sappaccayā; saṅkhatā. Anidassanā; appaṭighā; arūpā.


[page 271]
Pañhāpucchakaṃ 271
Siyā lokiyā siyā lokuttarā. Kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā.
     No āsavā. Siyā sāsavā siyā anāsavā. Āsavavippayuttā.
Na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, siyā sāsavā ceva no ca āsavā siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavā ti. Na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi. Siyā āsavavippayuttasāsavā siyā {āsavavippayutta}-anāsavā.
     No saṃyojanā . . . pe . . . No ganthā . . . No oghā . . . No yogā . . . No nīvaraṇā . . . No parāmāsā . . . Sārammaṇā.
     No cittā. Cetasikā. Cittasampayuttā; . . . cittasaṃsaṭṭhā; cittasamuṭṭhānā; cittasahabhuno; cittānuparivattino; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānasahabhuno; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino.
Bāhirā; no upādā; siyā upādiṇṇā siyā anupādiṇṇā.
     No upādānā. No kilesā.
     Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Paṭhamaṃ jhānaṃ, etth'; uppannaṃ vitakkaṃ ṭhapetvā, savitakkaṃ; tīṇi jhānā avitakkā. Paṭhamaṃ jhānaṃ, etth'; uppannaṃ vicāraṃ {ṭhapetvā}, savicāraṃ; tīṇi jhānā avicārā.
Dve jhānā, etth'; uppannaṃ pīti ṭhapetvā, sappītikā. Dve jhānā appītikā. Dve jhānā, etth'; uppannaṃ pītiṃ ṭhapetvā, pītisahagatā; dve jhānā na pītisahagatā.
     Tīṇi jhānā, etth'; uppannaṃ sukhaṃ ṭhapetvā, sukhasahagatā; catutthaṃ jhānaṃ na sukhasahagataṃ. Catutthaṃ jhānaṃ, etth'; uppannaṃ upekhaṃ ṭhapetvā, upekhāsahagataṃ; tīṇi jhānā na upekhāsahagatā.
     Na kāmāvacarā; siyā rūpāvacarā; siyā na rūpāvacarā; tīṇi jhānā na arūpāvacarā; catutthaṃ jhānaṃ siyā arūpāvacaraṃ siyā na arūpāvacaraṃ. Siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Siyā niyyānikā siyā aniyyānikā. Siyā niyatā siyā aniyātā. Siyā sa-uttarā siyā anuttarā. Araṇa ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
JHĀNAVIBHAṄGO SAMATTO DVĀDASAKO.4


[page 272]
272 Catasso appamaññāyo
XIII.
APPAMAÑÑAVIBHAṄGO.
{CATASSO} appamaññāyo: idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ, iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati; karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, {tathā} dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ, iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati; muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ, iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati; upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ, iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.
     Kathañ ca bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati?
     Seyyathā pi nāma ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpaṃ disvā mettāyeyya, evam eva sabbe satte mettāya pharati.
     Tattha katamā mettā?
     Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā cetovimutti: ayaṃ vuccati mettā.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu:


[page 273]
Karuṇā. 273
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idaṃ vuccati cittaṃ. Idaṃ cittaṃ imāya mettāya sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati mettāsahagatena cetasā ti.
     Ekaṃ disan ti: puratthimaṃ vā disaṃ pacchimaṃ vā disaṃ uttaraṃ vā disaṃ dakkhiṇaṃ vā disaṃ uddhaṃ vā adho vā tiriyaṃ vā vidisaṃ vā.
     Pharitvā ti: pharitvā adhimuccitvā.
     Viharatīti: iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatīti.
     Tathā dutiyan ti: yath'; eva ekaṃ disaṃ tathā dutiyaṃ disaṃ tathā tatiyaṃ disaṃ tathā catutthaṃ disaṃ tathā uddhaṃ tathā adho tathā tiriyaṃ tathā vidisaṃ.
     Sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokan ti; sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāya vacanam etaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokan ti.
     Mettāsahagatena cetasā ti: tattha katamā mettā?
     Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā-cetovimutti: ayaṃ vuccati metta.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya mettāya sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati mettāsahagatena cetasā ti.
     Vipulenāti: yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggataṃ. Yaṃ mahaggataṃ taṃ appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ so avero.
Yo avero so avāpajjho.
     Pharitvāti: pharitvā adhimuccitvā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Kathañ ca bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati?
     Seyyathā pi nāma ekaṃ puggalaṃ duggataṃ durupetaṃ disvā karuṇāyeyya, evam eva sabbe satte karuṇāya pharati.
     Tattha katamā karuṇā?
     Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti: ayaṃ vuccati karuṇā.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?


[page 274]
274 Muditā.
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya karuṇāya sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati karuṇāsahagatena cetasā ti.
     Ekaṃ disan ti: puratthimaṃ vā disaṃ pacchimaṃ vā disaṃ uttaraṃ vā disaṃ dakkhiṇaṃ vā disaṃ uddhaṃ vā adho vā tiriyaṃ vā vidisaṃ vā.
     Pharitvā ti: pharitvā adhimuccitvā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . tena vuccati viharatīti.
     Tathā dutiyan ti: yath'; eva ekaṃ disaṃ tathā dutiyaṃ disaṃ tathā tatiyaṃ disaṃ tathā catutthaṃ disaṃ tathā uddhaṃ tathā adho tathā tiriyaṃ tathā vidisaṃ.
     Sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokan ti: sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāya vacanam etaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokan ti.
     Karuṇāsahagatena cetasā ti: tattha katamā karuṇā?
     Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti: ayaṃ vuccati karuṇā.
     {Tattha} katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya karuṇāya sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati karuṇāsahagatena cetasā ti.
     Vipulenāti: yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggataṃ. Yaṃ mahaggataṃ taṃ appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ so avero.
Yo avero so avyāpajjho.
     Pharitvā ti: pharitvā adhimuccitvā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati: tena vuccati viharatīti.
     Kathañ ca bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati?
     Seyyathā pi nāma ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpaṃ disvā mudito assa, evam eva sabbe satte muditāya pharati.
     Tattha katamā muditā?
     Yā sattesu muditā muditāyanā muditāyitattaṃ muditācetovimutti: ayaṃ vuccati muditā.


[page 275]
Upekhā. 275
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā {manoviññāṇadhātu}: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya muditāya sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati muditāsahagatena cetasā ti.
     Ekaṃ disan ti: puratthimaṃ vā disaṃ pacchimaṃ vā disaṃ uttaraṃ vā disaṃ dakkhiṇaṃ vā disaṃ uddhaṃ vā adho vā tiriyaṃ vā vidisaṃ vā.
     Pharitvā ti: pharitvā adhimuccitvā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Tathā dutiyan ti: yath'; eva ekaṃ disaṃ tathā dutiyaṃ disaṃ tathā tatiyaṃ disaṃ tathā catutthaṃ disaṃ tathā uddhaṃ tathā adho tathā tiriyaṃ tathā vidisaṃ.
     Sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokan ti: sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāya vacanam etaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokan ti.
     Muditāsahagatena cetasā ti: tattha katamā muditā?
     Yā sattesu muditā muditāyanā muditāyitattaṃ muditācetovimutti: ayaṃ vuccati muditā.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya muditāya sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati muditāsahagatena cetasā ti.
     Vipulenāti: yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggataṃ. Yaṃ mahaggataṃ taṃ appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ so avero.
Yo avero so avyāpajjho.
     Pharitvā ti: pharitvā adhimuccitvā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Kathañ ca bhikkhu upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati?
     Seyyathā pi nāma ekaṃ puggalaṃ neva manāpaṃ na amanāpaṃ disvā upekhako assa, evam eva sabbe satte upekhāya pharati.
     Tattha katamā upekhā?


[page 276]
276 Upekhā.
     Yā sattesu upekhā upekhāyanā upekhāyitattaṃ upekhācetovimutti: ayaṃ vuccati upekhā.
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā mano{viññāṇadhātu}: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya upekhāya sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ, tena vuccati upekhāsahagatena cetāsā ti.
     Ekaṃ disan ti: puratthimaṃ vā disaṃ pacchimaṃ vā disaṃ uttaraṃ vā disaṃ daddhiṇaṃ vā disaṃ uddhaṃ vā adho vā tiriyaṃ vā vidisaṃ vā.
     Pharitvā ti: pharitvā adhimuccitvā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
     Tathā dutiyan ti: yath'; eva ekaṃ disaṃ tathā dutiyaṃ disaṃ tathā tatiyaṃ disaṃ tathā catutthaṃ disaṃ tathā uddhaṃ tathā adho tathā tiriyaṃ tathā vidisaṃ.
     Sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokan ti: sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāya vacanam etaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokan ti.
     Upekhāsahagatena cetasā ti: tattha katamā upekhā?
     Yā sattesu upekhā upekhāyanā upekhāyitattaṃ upekhācetovimutti: ayaṃ vuccati upekhā
     Tattha katamaṃ cittaṃ?
     Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ . . . pe . . . tajjā manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati cittaṃ.
     Idaṃ cittaṃ imāya upekhāya sahagataṃ hoti sahajātaṃ saṃsaṭṭhaṃ {sampayuttaṃ}, tena vuccati upekhāsahagatena cetasā ti.
     Vipulenāti: yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggataṃ. Yaṃ mahaggataṃ taṃ appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ so avero.
Yo avero so avyāpajjho.
     Pharitvā ti: pharitvā adhimuccitvā.
     Viharatīti: iriyati . . . pe . . . viharati, tena vuccati viharatīti.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.
     Catasso appamaññāyo: mettā karuṇā muditā upekhā.
     Tattha katamā mettā?


[page 277]
Appamaññajhānāni. 277
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā-cetovimutti:
ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Tattha katamā mettā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā {mettāyitattaṃ} mettā-cetovimutti:
ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Tatthā katamā mettā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, pītiyā ca virāgā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā-cetovimutti: ayaṃ vuccati mettā, Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā-cetovimutti: ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, avitakkaṃ vicāramattaṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti: ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā-cetovimutti:
ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, pītiyā ca virāgā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā-cetovimutti: ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.


[page 278]
278 Appamaññajhānāni.
     Tattha katamā karuṇā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā {karuṇāyitattaṃ} karuṇā-cetovimutti: ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karunāya sampayuttā.
     Tattha katamā karuṇā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇā-cetovimutti: ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karuṇāya sampayuttā.
     Tattha katamā karuṇā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, pītiyā ca virāgā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇā-cetovimutti:
ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karuṇāya sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇā-cetovimutti:
ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karuṇā sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, avitakkaṃ vicāramattaṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā karunāyitattaṃ karuṇā-cetovimutti: ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karuṇāya sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇā-cetovimutti: ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karuṇāya sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, pītiyā ca virāgā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇā-cetovimutti:


[page 279]
Appamaññajhānāni. 279
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karuṇāya sampayuttā.
     Tattha katamā muditā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye muditā muditāyanā muditāyitattaṃ muditā-cetovimutti:
ayaṃ vuccati muditā. Avasesā dhammā muditāya sampayuttā.
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, {vitakkavicārānaṃ} vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . paṭhamaṃ jhanaṃ . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye muditā muditāyanā muditāyitattaṃ muditā-cetovimutti: ayaṃ vuccati muditā. Avasesā dhammā muditāya sampayuttā.
     Tattha katamā upekhā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekhāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye upekhā upekhāyanā upekhāyitattaṃ upekhā-cetovimutti: ayaṃ vuccati upekhā. Avasesā dhammā upekhāya sampayuttā.
     Catasso appamaññāyo: mettā, karuṇā, muditā, upekhā.
     Tattha katamā mettā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpavacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā-cetovimutti: ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Tattha katamā mettā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ


[page 280]
280 Appamaññajhānāni.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ pītiyā ca virāgā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati {mettāsahagataṃ}, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā-cetovimutti: ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Tattha katamā karuṇā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampājja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇā-cetovimutti: ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karuṇāya sampayuttā.
     Tattha katamā karuṇā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusala. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ pītiyā ca virāgā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇā-cetovimutti: ayaṃ vuccati karuṇā. Avasesā dhammā karuṇāya sampāyuttā.


[page 281]
Appamaññajhānāni. 281
     Tattha katamā muditā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye mudita muditāyanā muditāyitattaṃ muditā-cetovimutti: ayaṃ vuccati muditā. Avasesā dhammā muditāya sampayuttā.
     Tattha katamā muditā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ pītiyā ca virāgā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye muditā muditāyanā muditāyitattaṃ muditā-cetovimutti:
ayaṃ vuccati muditā. Avasesā dhammā muditāya sampayuttā.
     Tattha katamā upekhā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekhāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye upekhā upekhāyanā upekhāyitattaṃ upekhā-cetovimutti: ayaṃ vuccati upekhā. Avasesā dhammā upekhāya sampayuttā.
     Catasso appamaññāyo: mettā karuṇā muditā upekhā.
     Tattha katamā mettā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ:


[page 282]
282 Appamaññājhānāni.
yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti: ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Tattha katamā mettā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihatati mettāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti: ayaṃ vuccati mettā. Avasesā dhammā mettāya sampayuttā.
     Tattha katamā karuṇā . . . pe . . .
     Tattha katamā muditā . . . pe . . .
     Tattha katamā upekhā?
     Idha bhikkhu yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekhāsahagataṃ, yā tasmiṃ samaye upekhā upekhāyanā upekhāyitattaṃ upekhā-cetovimutti: ayaṃ vuccati upekhā.
Avasesā dhammā upekkhāya sampayuttā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.2
     Catasso appamaññāyo: idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ: iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena ayāpajjhena pharitvā viharati; karuṇāsahagatena cetasā . . . pe . . . muditāsahagatena cetasā . . . pe . . . upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena ayāpajjhena pharitvā viharati.
     Catunnaṃ appamaññānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?


[page 283]
Pañhāpucchakaṃ. 283
     Siyā kusalā siyā avyākatā.
     Tisso appamaññāyo sukhāya vedanāya sampayuttā; upekhā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
     Siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā nevavipāka-na-vipākadhammadhammā. Siyā {upādiṇṇupādāniyā} siyā anupādiṇṇupādāniyā. Asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā.
     Tisso appamañāyo siyā savitakka-savicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakkā-avicārā; upekhā avitakka avicārā.
     Tisso appamaññāyo siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā na upekhāsahagatā siyā na vattabbā pītisahagatā ti; upekhā upekhāsahagatā.
     Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā ācayagāminiyo siyā neva ācayagāminiyo na apacayagāminiyo Neva sekhā nāsekhā.
     Mahaggatā; na vattabbā parittārammaṇā ti pi mahaggatārammaṇā ti pi appamāṇārammaṇā ti pi. Majjhimā.
Aniyatā. Na vattabbā maggārammāṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi.
     Siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādiniyo. Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā. Na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi.
     Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā; bahiddhārammaṇā; anidassana-appaṭighā.
     Mettā hetu; tisso appamaññāyo na hetū. Sahetukā; hetusampayuttā. Mettā hetu ceva sahetukā ca; tisso appamaññayo na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Mettā hetu ceva hetusampayuttā ca; tisso appamaññāyo na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Tisso appamaññāyo na hetū sahetukā; mettā na vattabbā na hetu sahetukā ti pi na hetu ahetukā ti pi.
     Sappaccayā, saṅkhatā. Anidassanā; appaṭighā; arūpā; lokiyā; kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā.
     No āsavā. Sāsavā; āsavavippayuttā; na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, sāsavā ceva no ca āsavā, na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi;


[page 284]
284 Catasso appamaññāyo.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āsavavippayuttasāsavā.
     No saṃyojanā . . . pe . . . No ganthā . . . No oghā . . . No yogā . . . No nīvaraṇā . . . No parāmāsā . . . Sārammaṇā.
     No cittā. Cetasikā; cittasampayuttā; cittasaṃsaṭṭhā; cittasamuṭṭhānā; cittasahabhuno; cittānuparivattiniyo; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānasahabhuno; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattiniyo
     Bāhirā. No upādā Siyā upādiṇṇā siyā anupādiṇṇā.
     No upādānā . . . pe . . .
     No kilesā . . . pe . . .
     Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā; na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Tisso appamaññāyo siyā savitakkā siyā avitakkā; upekhā avitakkā. Tisso appamaññāyo siyā savicārā siyā avicārā; upekhā avicārā. Tisso appamaññāyo siyā sappītikā siyā appītikā; upekhā appītikā. Tisso appamaññāyo siyā pītisahagatā siyā na na pītisahagatā; upekhā na pītisahagatā.
Tisso appamaññāyo sukhasahagatā; upekhā na sukhāsahagatā. Upekhā upekhāsahagatā; tisso appamaññāyo na upekhāsahagatā.
     Na kāmāvacarā; rūpāvacarā; na arūpāvacarā; pariyāpannā.
     Aniyyānikā; aniyatā. Sa-uttarā; araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
               APPAMAññĀVIBHAṄGO SAMATTO TERASAMO.


[page 285]
Pañca sīkkhāpadāni 285
XIV.
SIKKHĀPADAVIBHAṄGO.
PAÑCA sikkhāpadāni: pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ, adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ, kāmesu micchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ, musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     (a) Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, pāṇātipātā viramantassa yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā adaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
     (b) Tattha katamaṃ {pāṇātipātā} veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, pāṇātipātā viramantassa yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramāṇī sikkhāpadaṃ.
Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
     (c) Tattha katamaṃ pāṇātipatā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, pāṇātipātā viramantassa phasso vedanā . . . paggāho avikkhepo:
idaṃ vuccati pānātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     (a*) Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . pe . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . .


[page 286]
286 Pañca sikkhāpadāni.
pe. . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . pe . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ . . . pe . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . pe . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . pe . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena, pāṇātipātā viramantassa yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
     (b*) Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkharena, pāṇātipātā viramantassa yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
     (c*) Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena, pānātipātā viramantassa phasso vedanā . . . paggāho avikkhepo: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     Tattha katamaṃ adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
. . . pe . . .
     kāmesu micchācārā {veramaṇī} sikkhāpadaṃ? . . . pe . . .
     musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ? . . . pe . . .
     (a) surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa yā tasmiṃ samaye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ārati virati pativirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto:
idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
     (b) Tattha katamaṃ {surāmerayamajjapamādaṭṭhānā} {veramaṇī} sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ {ñāṇasampayuttaṃ},


[page 287]
Kusalacittaṃ. 287
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramāṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
     (c) Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa phasso vedanā . . . paggāho avikkhepo: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     (a*) Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa yā tasmiṃ samaye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
     (b*) Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
     (c*) Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena, {surāmerayamajjapamādaṭṭhānā} viramantassa phasso vedanā


[page 288]
288 Pañca sikkhāpadāni.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . paggāho avikkhepo: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     Pañca sikkhāpadāni: pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ, adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ, kāmesu micchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ, musāvādā veramaṇi sikkhāpadaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     (a) Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ
               hīnaṃ . . . pe . . .
               majjhimaṃ . . . pe . . .
               paṇītaṃ . . . pe . . .
               chandādhipateyyaṃ . . . pe . . .
               viriyādhipateyyaṃ . . . pe . . .
               cittādhipateyyaṃ . . . pe . . .
               vīmaṃsādhipateyyaṃ . . .
chandādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . cittādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ, pāṇātipātā viramantassa yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhamma veramaṇīyā sampayuttā.
     (b) Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇi sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ, chandādhipateyyaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ . . . cittādhipateyyaṃ . . . vīmaṃsādhipāteyyaṃ . . . chandādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . cittādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ, pāṇātipātā viramantassa yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
     (c) Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ?


[page 289]
Kusalacittaṃ 289
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . chandādhipateyyaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ . . . cittādhipateyyaṃ . . . vīmaṃsādhipateyyaṃ . . . chandādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . cittādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . {vīmaṃsādhipateyyaṃ} hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ, pāṇātipātā viramantassa phasso vedanā . . . paggāho avikkhepo: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     (a*-c*) Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . somanassasahagataṃ ñāṇavipayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . chandādhipateyyaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ . . . cittādhipateyyaṃ . . . chandādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ, cittādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ, pāṇātipātā viramantassa yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā . . . pe . . . Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā . . . pe . . . phasso vedanā . . . paggāho avikkhepo: idaṃ vuccati pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     (a) Tattha katamaṃ adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ . . . kāmesu micchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ . . . musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ . . . surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . chandādhipateyyaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ . . . cittādhipateyyaṃ . . . vīmaṃsādhipateyyaṃ . . . chandādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . .


[page 290]
290 Dhammā sikkhā
viriyādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . cittādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa yā tasmiṃ samaye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā-anatikkamo setughāto: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā {veramaṇī} sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā . . . pe . . . (b) avasesā dhammā cetanāya sampayuttā . . . pe . . . (c) phasso vedanā . . . paggāho avikkhepo: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramāṇī sikkhāpadaṃ.
     (a*) Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . somanassasahagataṃ {ñāṇavippayuttaṃ} . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . chandhādhipateyyaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ . . . cittādhipāteyyaṃ . . . chandhādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . viriyādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ . . . cittādhipateyyaṃ hīnaṃ . . . majjhimaṃ . . . paṇītaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa yā tasmiṃ samaye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ārati virati paṭivirati veranaṇū akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpaṭṭi velā-anatikkamo setughāto: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇi sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā . . . pe (b*) . . . Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā . . . pe (c*) . . . phasso vedanā . . . paggāho avikkhepo: idaṃ vuccati surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
     Katame dhammā sikkhā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā sikkhā.


[page 291]
Pañhāpucchakaṃ 291
     Katame dhammā sikkhā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammanaṃ vā, yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha; tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti; ime dhammā sikkhā.
     Katame dhammā sikkhā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti . . . pe . . . arūpūpapattiyā maggaṃ bhaveti . . . pe . . . lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā sikkhā.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.4
     Pañca sikkhāpadāni: pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ, adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ, kāmesu micchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ, musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
Pañcannaṃ sikkhāpadānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Kusalā yeva. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Vipākadhammadhammā. Anupādiṇṇupādāniyā. Asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā.
     Savitakka-savicārā. Siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā.
     Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā, neva dassanena bhāvanāya pahātabbahetukā.


[page 292]
292 Pañca sikkhāpadāni
     Ācayagāmino. Neva sekhā nāsekhā. Parittā; parittārammaṇā; majjhimā. Aniyatā. Na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatino ti pi. Siyā uppannā siyā anippannā, na vattabbā uppādino ti.
     Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā. Paccuppannārammaṇā.
     Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddha.
Bahiddharammaṇā; anidassana-appaṭighā
     Na hetū; sahetukā; hetusampayuttā; na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetu, na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū; na hetū sahetukā. Sappaccayā; saṅkhatā; anidassanā; appaṭighā; arūpā; lokiyā; kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
     No āsavā; sāsavā; āsavavippayuttā, na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, sāsavā ceva no ca āsavā; na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi; āsavavippayutta-sāsavā.
     No saṃyojanā . . . No ganthā . . . No oghā . . . No yogā . . . No nīvaraṇā . . . No parāmāsā . . . Sārammaṇā.
     No cittā; cetasikā; cittasampayuttā; cittasaṃsaṭṭhā; cittasamuṭṭhānā; cittasahabhuno; cittānuparivattino; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānasahabhuno; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino.
     {Bāhirā}; no upādā; anupādiṇṇā.
     No upādānā. . . . No kilesā . . .
     Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Savitakka-savicārā. Siyā sappītikā siyā appītikā. Siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā. Siyā upekhāsahagatā siyā na upekhāsahagatā.
     Kāmāvacara; na rūpāvacarā; na arūpāvacarā; pariyāpannā. Aniyyānikā; aniyatā. Sa-uttarā. Araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.
SIKKHĀPADAVIBHAṄGO SAMATTO CUDDASAMO.4


[page 293]
Catasso paṭisambhidā 293
XV.
PAṬISAMBHIDĀVIBHAṄGO.
CATASSO paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Atthe ñāṇaṃ atthapatisambhidā. Dhamme ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā patibhāṇapaṭisambhidā.
     Dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dukkhasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Dukkhanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Catasso paṭisambhidā. Atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Catasso paṭisambhidā: atthapatisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Ye dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Yehi dhammehi te dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, tesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.


[page 294]
294 Catasso paṭisambhidā
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Jarāmaraṇe ñāṇaṃ atthapatisambhidā. Jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu ñāṇaṃ {paṭibhāṇapaṭisambhidā}.
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapatisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Jātiyā ñāṇaṃ, bhave ñāṇaṃ, upādāne ñāṇaṃ, taṇhāya ñāṇaṃ, vedanāya ñāṇaṃ, phasse ñāṇaṃ, saḷāyatane ñāṇaṃ, nāmarūpe ñāṇaṃ, viññāṇe ñāṇaṃ, saṅkhāresu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Saṅkhārasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisamphidā.
     Tattha katamā dhammapaṭisambhidā?
     Idha bhikkhu dhammaṃ jānāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ: ayaṃ vuccati dhammapaṭisambhidā. So tassa tass'; eva bhāsitassa atthaṃ jānāti: ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa attho ti: ayaṃ vuccati atthapaṭisambhidā. Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
SUTTANTABHĀJANIYAṂ.4
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha,


[page 295]
Kusalacittaṃ 295
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti; ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā {niruttipaṭisambhidā} paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye {rūpūpapattiyā} maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttāvibhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti:
imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā . . . pe . . .


[page 296]
296 Catasso paṭisambhidā
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena bhāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapatisambhidā.
     Katame dhammā kusalā?
     Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti:
ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñānaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā . . . pe . . .
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisambhidā.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, nāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.


[page 297]
Kusalavipākāni pañcaviññāṇāni 297
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā akusalā?
     Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ . . . somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena . . . domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ . . . domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ sasaṅkhārena . . . upekhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttaṃ . . . upekhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ, rūpārammaṇaṃ vā . . . pe . . . dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti upekhā hoti, cittassa ekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti ye vā pana tasmiṃ samaye aññe pi atthe paṭiccasamuppannā arūpino dhammā:
ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ saddāramaṇaṃ


[page 298]
298 Tisso paṭisambhidā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . {ghānaviññāṇaṃ} uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ . . . jivhāviññāṇaṃ uppaññaṃ hoti upekhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ . . . kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassa ekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, sukhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti ye vā pana tasmiṃ samaye aññe pi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekhāsahagatā, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekhā hoti, cittassa ekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti ye vā pana tasmiṃ samaye aññe pi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñānesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa . . . vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassa ekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti ye vā pana tasmiṃ samaye aññe pi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā:


[page 299]
Rūpāvacaravipākā 299
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu . . . pe . . . ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā {paṭibhāṇapaṭisambhidā}.
     Katame dhammā avyakatā?
     Yasmiṃ samaye dāmāvacarassa kusalassa . . . vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . tasmiṃ samaye phasso hoti . . . upekhindriyaṃ hoti ye vā . . . arūpino dhammā: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu . . . pe . . . ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ; tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti:


[page 300]
300 Tisso paṭisambhidā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso patisambhidā; atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā, vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā kusalā. Tass'; eva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ; tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti:
ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñānāni idaṃ atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso patisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.


[page 301]
Kāmāvacarakiriyā 301
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ . . . pe . . . sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ . . . pe . . . ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ; . . . pe . . . jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ . . . pe . . . kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññāhoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, dukkhaṃ hoti, cittassa ekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, dukkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññe pi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññati hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . phoṭṭhabbārammaṇā vā . . . pe . . . manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekhā hoti, cittassa ekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti ye vā pana tasmiṃ samaye aññe pi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye manodhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā


[page 302]
302 Tisso paṭisāmbhidā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . phoṭṭhabbārammaṇā vā . . . pe . . . manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā . . . pe . . . manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekhāsahagatā rūpārammaṇā vā . . . pe . . . dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā pan'; ārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekhā hoti, cittassa ekaggatā hoti, viriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti ye va pana tasmiṃ samaye aññe pi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā: ime dhammā avyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti; tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam atthajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Tisso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Katame dhammā avyākatā?
     Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā ñāṇasampayuttā . . . pe . . . somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā . . . somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā . . . upekhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena . . . rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, vivicc'; eva kāmehi . . . paṭhamaṃ . . . dutiyaṃ . . . tatiyaṃ . . . catutthaṃ . . . paṭhamaṃ . . . pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavīkasiṇaṃ . . . arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanasaññāsahagataṃ, sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; tasmiṃ samaye phasso hoti . . . pe . . . avikkhepo hoti: ime dhammā avyākatā.
Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññati hoti,


[page 303]
Pañhāpucchakaṃ 303
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti: imāni ñāṇāni idam athajotakānīti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā.
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇasambhidā.
     Tisso paṭisambhidā kāmāvacarakusalato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesu, kiriyato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesu uppajjanti. Atthapaṭisambhidā etesu ceva uppajjati catūsu ca maggesu catūsu ca phalesu uppajjati.
ABHIDHAMMABHĀJANIYAṂ.2
     Catasso paṭisambhidā: atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā.
Catunnaṃ paṭisambhidānaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā . . . pe . . . kati saraṇā kati araṇā?
     Siyā kusalā siyā avyākatā.
     Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
     Tisso paṭisambhidā siyā vipākadhammadhammā siyā nevavipāka-na-vipākadhammadhammā; atthapaṭisambhidā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipākana-vipākadhammadhammā. Tisso paṭisambhidā anupādiṇṇupādāniyā; atthapaṭisambhidā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Tisso paṭisambhidā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā; atthapaṭisambhidā siyā asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭhaasaṅkilesikā.
     Tisso paṭisambhidā savitakka-savicārā, atthapaṭisambhidā siyā savitakka-savicārā siyā avitakka-vicāramattā siyā avitakka-avicārā. Siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā siyā upekhāsahagatā.
     Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Tisso paṭisambhidā siyā ācayagāminiyo siyā neva ācayagāminiyo na apacayagāminiyo; atthapaṭisambhidā siyā ācayagāminī siyā apacayagāminī siyā neva ācayagāminī na apacayagāminī.


[page 304]
304 Tisso paṭisambhidā
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tisso paṭisambhidā neva sekhā nāsekhā, atthapaṭisambhidā siyā sekhā siyā asekhā siyā neva sekhā nāsekhā.
     Tisso paṭisambhidā parittā; atthapaṭisambhidā siyā parittā siyā appamāṇā. Niruttipaṭisambhidā parittārammaṇā; tisso paṭisambhidā siyā parittārammaṇā siyā mahaggatārammaṇā siyā appamāṇārammaṇā. Tisso paṭisambhidā majjhimā, atthapaṭisambhidā siyā majjhimā, siyā paṇītā. Tisso paṭisambhidā aniyatā; atthapaṭisambhidā siyā sammattaniyatā siyā aniyatā.
     Niruttipaṭisambhidā na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggahetukā ti pi maggādhipatinī ti pi; atthapaṭisambhidā na maggārammaṇā, siyā maggahetukā siyā maggādhipatiṇī siyā na vattabbā maggahetukā ti pi maggādhipatinī ti pi; dve paṭisambhidā siyā maggārammaṇā, na maggahetukā siyā maggādhipatiniyo siyā na vattabbā maggārammaṇā ti pi maggādhipatiniyo ti pi.
     Tisso paṭisambhidā siyā uppannā siyā anuppannā na vattabbā uppādiniyo ti; atthapaṭisambhidā siyā uppannā siyā anuppannā siyā uppādinī.
     Siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā. Niruttipaṭisambhidā paccuppannārammaṇā; dve paṭisambhidā siyā atītāramaṇā siyā anāgatārammaṇā siyā paccuppannārammaṇā; atthapaṭisambhidā siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā siyā paccuppannārammaṇā siyā na vattabbā atītārammaṇā ti pi anāgatārammaṇā ti pi paccuppannārammaṇā ti pi.
     Siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā.
Niruttipaṭisambhidā bahiddhārammaṇā; tisso paṭisambhidā siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā siyā ajjhattabahiddhārammaṇā. Anidassana-appaṭighā.
     Hetū, sahetukā, hetusampayuttā, hetū ceva sahetukā ca, hetū ceva hetusampayuttā ca, na vattabbā na hetū sahetukā ti pi na hetū ahetukā ti pi. Sappaccayā; saṅkhatā; anidassanā; appaṭighā; arūpā. Tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā siyā lokiyā siyā lokuttarā. Kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā.
     No āsavā. Tisso paṭisambhidā sāsavā; atthapaṭisambhidā siyā sāsavā siyā anāsavā. Āsavavippayuttā. Tisso paṭisambhidā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti,


[page 305]
Pañhāpucchakaṃ 305
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sāsavā ceva no ca āsavā; atthapaṭisambhidā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, siyā sāsavā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavā ti. Na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cāti pi āsavasampayuttā ceva no ca āsavā ti pi. Tisso paṭisambhidā āsavavippayutta-sāsavā; atthapaṭisambhidā siyā āsavavippayuttā sāsavā siyā āsavavippayutta-anāsavā.
     No saṃyojanā . . . No ganthā . . . No oghā . . . No yogā . . . No nīvaraṇā . . . No parāmāsā . . . Sārammaṇā.
     No cittā; cetasikā; cittasampayuttā; cittasaṃsaṭṭhā; cittasamuṭṭhānā; cittasahabhuno; cittānuparivattino; cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānā; citasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānasahabhuno, cittasaṃsaṭṭha-samuṭṭhānānuparivattino. Bāhirā; no upādā; anupādiṇṇā.
     No upādānā. . . .
     No kilesā . . .
     Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā; na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā.
     Tisso paṭisambhidā savitakkā; atthapaṭisambhidā siyā savitakkā siyā avitakkā. Tisso paṭisambhidā savicārā; atthapaṭisambhidā siyā savicārā siyā avicārā. Siyā sappītikā siyā appītikā. Siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā. Siyā sukhasahagatā siyā na sukhasahagatā. Siyā upekhāsahagatā, siyā na upekhāsahagatā.
     Tisso paṭisambhidā kāmāvacarā; atthapaṭisambhidā siyā kāmāvacarā siyā na kāmāvacarā. Na rūpāvacarā. Na arūpāvacarā. Tisso paṭisambhidā pariyāpannā; atthapaṭisambhidā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā. Tisso paṭisambhidā aniyyānikā: atthapaṭisambhidā siyā niyyānikā siyā aniyyānikā. Tisso paṭisambhidā aniyatā; atthapaṭisambhidā siyā niyatā siyā aniyatā. Tisso paṭisambhidā sa-uttarā; atthapaṭisambhidā siyā sa-uttarā siyā anutarā.
Araṇā ti.
PAÑHĀPUCCHAKAṂ.5
               PAṬISAMBHIDĀVIBHAṄGO SAMMATTO PANNARASAMO.


[page 306]
306 Mātikā
XVI.
ÑAṆAVIBHAṄGO.
(Mātikā.)
            Ekavidhena ñāṇavatthu:
     Pañcaviññāṇā
            na hetu
            ahetukā
            hetuvippayuttā
            sappaccayā
            saṅkhatā
            arūpā
            lokiyā
            sāsavā
            saṃyojaniyā
            ganthaniyā
            oghaniyā
            yoganiyā
            nīvaraṇiyā
            parāmaṭṭhā
            upādāniyā
            saṅkilesikā
            avyākatā
            sārammaṇā
            acetasikā
            vipākā
            upādiṇṇ'; upādāniyā
            {asaṅkiliṭṭha}-saṅkilesikā
            na savitakka-savicārā
            na avitakka-vicāramattā
            avitakka-avicārā
            na pītisahagatā
            neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā
            neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā
            neva ācayagāmino na apacayagāmino


[page 307]
Ekavidhena ñāṇavatthu 307
            neva sekhā nāsekhā
            parittā
            kāmāvacarā
            na rūpāvacarā
            na arūpāvacarā
            pariyāpannā
            no apariyāpannā
            aniyatā
            aniyyānikā
            uppannamanoviññāṇa-viññeyyā
            aniccā
            jarābhibhūtā.
     Pañca viññāṇā
            uppannavatthukā uppannārammaṇā
            pure-jātavatthukā pure-jātārammaṇā
            ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā
            asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā
            nānāvatthukā nānārammaṇā
            na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti
            na asamannāhārā uppajjanti
            na amanasikārā uppajjanti
            na abbokiṇṇā uppajjanti
            na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti
            na aññamaññassa samanantarā uppajanti.
     Pañca viññāṇā anābhogā.
     Pañcahi viññāṇehi na kañci dhammaṃ paṭivijānāti aññatra abhinipātamattā.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na kañci dhammaṃ paṭivijānāti.
     Pañcahi viññāṇehi na kañci iriyāpathaṃ kappeti.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na kañci iriyāpathaṃ kappeti.
     Pañcahi viññāṇehi na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti.
     Pañcahi viññāṇehi na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati.


[page 308]
308 Mātikā
     Pañcahi viññāṇehi na samāpajjati na vaṭṭhāti.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na samāpajjati na vuṭṭhāti.
     Pañcahi viññāṇehi na cavati na upapajjati.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na cavati na upapajjati.
     Pañcahi viññāṇehi na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passati.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passati.
     Yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā.
     Evaṃ ekavidhena ñāṇavatthu.
     Duvidhena ñāṇavatthu:
               lokiyā paññā,
               lokuttarā paññā,
               kenaci viññeyyā paññā,
               kenaci na viññeyyā paññā,
               {sāsavā} paññā,
               {anāsavā} paññā,
               āsavavippayutta-sāsavā paññā,
               āsavavippayutta-anāsavā paññā,
               saṃyojaniyā paññā,
               asaṃyojaniyā paññā,
               saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā paññā,
               saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā paññā,
               ganthaniyā paññā,
               aganthaniyā paññā,
               ganthavippayutta-ganthaniyā paññā,
               ganthavippayutta-aganthaniyā paññā,
               oghaniyā paññā,
               anoghaniyā paññā,
               oghavippayutta-oghaniyā paññā,
               oghavippayutta-anoghaniyā paññā,
               yoganiyā paññā,
               ayoganiyā paññā,
               yogavippayutta-yoganiyā paññā,
               yogavippayutta-ayoganiyā paññā,
               nīvaraṇiyā paññā,
               anīvaraṇiyā paññā,
               nīvaraṇavippayutta-nīvaraṇiyā paññā,
               nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā paññā,


[page 309]
Duvidhena ñāṇavatthu 309
               parāmaṭṭhā paññā,
               aparāmaṭṭhā paññā,
               parāmāsavippayutta-parāmaṭṭhā paññā,
               parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā paññā,
               upādiṇṇā paññā,
               anupādiṇṇā paññā,
               upādāniyā paññā,
               anupādāniyā paññā,
               upādānavippayutta-upādāniyā paññā,
               upādānavippayutta-anupādāniyā paññā,
               saṅkilesikā paññā,
               asaṅkilesikā paññā,
               kilesavippayutta-saṅkilesikā paññā,
               kilesavippayutta-asaṅkilesikā paññā,
               savitakkā paññā,
               avitakkā paññā,
               savicārā paññā,
               avicārā paññā,
               sappītikā paññā,
               appītikā paññā,
               pītisahagatā paññā,
               na pītisahagatā paññā,
               sukhasahagatā paññā,
               na sukhasahagatā paññā,
               upekhāsahagatā paññā,
               na upekhāsahagatā paññā,
               kāmāvacarā paññā,
               na kāmāvacarā paññā,
               rūpāvacarā paññā,
               na rūpāvacarā paññā,
               arūpāvacarā paññā,
               na arūpāvacarā paññā,
               pariyāpannā paññā,
               apariyāpannā paññā,
               niyyānikā paññā,
               aniyyānikā paññā,
               niyatā paññā,
               aniyatā paññā,
               sa-uttarā paññā,
               anuttarā paññā,
               atthajāpikā paññā,
               jāpitatthā paññā,
     Evaṃ duvidhena ñāṇavatthu.


[page 310]
310 Mātikā
     Tividhena ñāṇavatthu:
               cintāmayā paññā,
               sutamayā paññā,
               bhāvanāmayā paññā,
               dānamayā paññā,
               sīlamayā paññā,
               bhāvanāmayā paññā,
               adhisīle paññā,
               adhicitte paññā,
               adhipaññāya paññā,
               āyakosallaṃ paññā,
               apāyakosallaṃ paññā,
               upāyakosallaṃ, paññā,
               vipākā paññā,
               vipākadhammadhammā paññā,
               neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā paññā,
               upādiṇṇupādāniyā paññā,
               anupādiṇṇupādāniyā paññā,
               anupādiṇṇā-anupādāniyā paññā,
               savitakka-{savicārā} paññā,
               avitakka-{vicāramatā} paññā,
               avitakka-avicārā paññā,
               pītisahagatā paññā,
               sukhasahagatā paññā,
               upekhāsahagatā paññā,
               ācayagāminī paññā,
               apacayagāminī paññā,
               neva ācayagāminī na apacayagāminī paññā,
               sekhā paññā,
               asekhā paññā,
               neva sekhā nāsekhā paññā,
               parittā paññā,
               mahaggatā paññā,
               appamāṇā paññā,
               parittārammaṇā paññā,
               mahaggatārammaṇā paññā,
               appamāṇārammaṇā paññā,
               maggārammaṇā paññā,
               maggahetukā paññā,
               maggādhipatinī paññā,
               {uppannā} paññā,
               anuppannā paññā,
               uppādinī paññā,


[page 311]
Tividhena ñāṇavatthu 311
               atītā paññā,
               anāgatā paññā,
               {paccuppannā} paññā,
               atītārammaṇa paññā,
               anāgatārammaṇā paññā,
               paccuppannārammaṇā paññā,
               ajjhattā paññā,
               bahiddhā paññā,
               ajjhatabahiddhā paññā,
               ajjhattārammaṇā paññā,
               bahiddhārammaṇā paññā.
               ajjhattabahiddhārammaṇā paññā,
     Savitakka-savicārā paññā:
               atthi vipākā
               atthi vipākadhammadhammā
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā
               atthi upādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇa-anupādāniyā,
               atthi pītisahagatā
               atthi sukhasahagatā
               atthi upekhāsahagatā,
               atthi ācayagāminī
               atthi apacayagāminī
               atthi neva ācayagāminī na apacayagāminī,
               atthi sekhā
               atthi asekhā
               atthi neva sekhā nāsekhā,
               atthi parittā
               atthi mahaggatā
               atthi appamāṇā,
               atthi parittārammaṇā
               atthi mahaggatārammaṇā
               atthi appamāṇārammaṇā,
               atthi maggārammaṇā
               atthi maggahetukā
               atthi maggādhipatinī,
               atthi uppannā
               atthi anuppanā
               atthi uppādinī,
               atthi atītā
               atthi anāgatā
               atthi paccuppannā,


[page 312]
312 Mātikā
               atthi atītārammaṇā
               atthi anāgatārammaṇā
               atthi paccuppannārammaṇā,
               atthi ajjhattā
               atthi bahiddhā
               atthi ajjhattabahiddhā,
               atthi ajjhattārammaṇā
               atthi bahiddhārammaṇā
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇā.
     Avitakka-vicāramattā paññā:
               atthi vipākā
               atthi vipākadhammadhammā
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā,
               atthi upādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇa-anupādāniyā,
               atthi ācayagāminī
               atthi apacayagāminī
               atthi neva ācayagāminī na apacayagāminī,
               atthi sekhā
               atthi asekhā
               atthi neva sekhā nāsekhā,
               atthi uppannā
               atthi anuppannā
               atthi uppādinī,
               atthi atītā
               atthi anāgatā
               atthi paccuppannā,
               atthi ajjhattā
               atthi bahiddhā
               atthi ajjhattabahiddhā.
     Avitakka-avicārā paññā:
               atthi vipākā
               atthi vipākadhammadhammā
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā,
               atthi upādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇa-anupādāniyā,
               atthi pītisahagatā
               atthi sukhasahagatā
               atthi upekhāsahagatā,
               atthi ācayagāminī
               atthi apacayagāminī
               atthi neva ācayagāminī na apacayagāminī,


[page 313]
Tividhena ñāṇavatthu 313
               atthi sekhā
               atthi asekhā
               atthi neva sekhā nāsekhā,
               atthi parittārammaṇā
               atthi mahaggatārammaṇā
               atthi appamānārammaṇā,
               atthi maggārammaṇā
               atthi maggahetukā
               atthi maggādhipatinī,
               atthi uppannā
               atthi anuppannā
               atthi uppādinī,
               atthi atītā
               atthi anāgatā
               atthi paccuppannā,
               atthi atītārammaṇā
               atthi anāgatārammaṇā
               atthi paccuppannārammaṇā,
               atthi ajjhattā
               atthi bahiddhā
               atthi ajjhattabahiddhā,
               atthi ajjhattārammaṇā
               atthi bahiddhārammaṇā
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇā.
     Pītisahagatā paññā . . . pe . . . sukhasahagatā paññā:
               atthi vipākā
               atthi vipākadhammadhammā
               atthi neva vipāka-na-vipākadhammadhammā,
               atthi upādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇa-anupādāniyā,
               atthi savitakka-savicārā
               atthi avitakka-vicāramattā
               atthi avitakka-avicārā,
               atthi ācayagāminī
               atthi apacayagaminī
               atthi neva ācayagāminī na apacayagāminī,
               atthi sekhā
               atthi asekhā
               atthi neva sekhā nāsekhā,
               atthi parittā
               atthi mahaggatā
               atthi appamāṇā,


[page 314]
314 Mātikā
               atthi parittārammaṇā
               atthi mahaggatārammaṇā
               atthi appamāṇārammaṇā,
               atthi maggārammaṇā
               atthi maggahetukā
               atthi maggādhipatinī,
               atthi uppannā
               atthi anuppannā
               atthi uppādinī,
               atthi atītā
               atthi anāgatā
               atthi paccuppannā,
               atthi atītārammaṇā
               atthi anāgatārammaṇā
               atthi paccuppannā,
               atthi ajjhattā
               atthi bahiddhā
               atthi ajjhattabahiddhā,
               atthi ajjhatārammaṇā
               atthi bahiddhārammaṇā
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇā.
     Upekhāsahagatā paññā:
               atthi vipākā
               atthi vipākadhammadhammā
               atthi neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā,
               atthi upādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇupādāniyā
               atthi anupādiṇṇa-anupādāniyā,
               atthi ācayagāminī
               atthi apacayagāminī
               atthi neva ācayagāminī na apacayagāminī,
               atthi sekhā
               atthi asekhā
               atthi neva sekhā nāsekhā,
               atthi parittā
               atthi mahaggatā
               atthi appamāṇā,
               atthi parittārammaṇā
               atthi mahaggatārammaṇā
               atthi appamānārammaṇā,
               atthi maggārammaṇā
               atthi maggahetukā
               atthi maggādhipatinī,


[page 315]
Catubbidhena ñāṇavatthu 315
               atthi uppannā
               atthi anuppannā
               atthi uppādinī,
               atthi atītā
               atthi anāgatā
               atthi paccuppannā,
               atthi atītārammaṇā
               atthi anāgatārammaṇā
               atthi paccuppannārammaṇā,
               atthi ajjhattā
               atthi bahiddhā
               atthi ajjhattabahiddhā,
               atthi ajjhattārammaṇā
               atthi bahiddhārammaṇā
               atthi ajjhattabahiddhārammaṇā.
     Evaṃ tividhena ñāṇavatthu.
     Catubbidhena ñāṇavatthu:
               kammassakataṃ ñāṇaṃ,
               saccānulomikaṃ ñāṇaṃ,
               maggasamaṅgissa ñāṇaṃ,
               phalasamaṅgissa ñāṇaṃ,
               dukkhe ñāṇaṃ,
               dukkhasamudaye ñāṇaṃ,
               dukkhanirodhe ñāṇaṃ,
               dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ,
               kāmāvacarā paññā,
               rūpāvacarā paññā,
               arūpāvacarā paññā,
               apariyāpannā paññā,
               dhamme ñāṇaṃ
               anvaye ñāṇaṃ
               paricce ñāṇaṃ
               sammati ñāṇaṃ
     Atthi paññā ācayāya no apacayāya
     atthi paññā apacayāya no ācayāya
     atthi paññā ācayāya ceva apacayāya ca
     atthi paññā neva ācayāya no apacayāya;
     atthi paññā nibbidāya no paṭivedhāya
     atthi paññā paṭivedhāya no nibbidāya
     atthi paññā nibbidāya ceva paṭivedhāya ca
     atthi paññā neva nibbidāya no paṭivedhāya;


[page 316]
316 Mātikā
               hānabhāginī paññā,
               ṭhitibhāginī paññā.
               visesabhāginī paññā.
               nibbedhabhāginī paññā,
               catasso paṭisambhidā,
               catasso paṭipadā,
               cattāri ārammaṇāni,
               jarāmaraṇe ñāṇaṃ,
               jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ,
               jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ,
               jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ,
               jātiyā ñāṇaṃ . . . pe . . .
               bhave ñāṇaṃ . . . pe . . .
               upādāne ñāṇaṃ . . . pe . . .
               taṇhāya ñāṇaṃ . . . pe . . .
               vedanāya ñāṇaṃ . . . pe . . .
               phasse ñāṇaṃ . . . pe . . .
               saḷāyatane ñāṇaṃ . . . pe . . .
               nāmarūpe nāṇaṃ . . . pe . . .
               viññāṇe ñāṇaṃ . . . pe . . .
               saṅkhāresu ñāṇaṃ,
               saṅkhārasamudaye ñāṇaṃ,
               saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ,
               saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ,
Evaṃ catubbidhena ñāṇavatthu.
     Pañcavidhena ñāṇavatthu:
               pañcaṅgiko sammāsamādhi
               pañcañāṇiko sammāsamādhi.
     Evaṃ pañcavidhena ñāṇavatthu.
     Chabbidhena ñāṇavatthu:
               chasu abhiññāsu paññā.
     Evaṃ chabbidhena ñāṇavatthu.
     Sattavidhena ñāṇavatthu:
               satta sattari ñāṇavatthūni.
     Evaṃ sattavidhena ñāṇavatthu.


[page 317]
Dasavidhena ñāṇavatthu 317
     Aṭṭhavidhena ñāṇavatthu:
               catūsu maggesu, catūsu phalesu paññā.
     Evaṃ aṭṭhavidhena ñāṇavatthu.
     Navavidhena ñāṇavatthu:
               navasu anupubbavihārasamāpattīsu paññā.
     Evaṃ navidhena ñāṇavatthu.
     Dasavidhena ñāṇavatthu:
               dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Katamāni dasa?
     Idha tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato {aṭṭhānañ} ca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ patijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato anekadhātuṃ nānadhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato sattānaṃ {nānā}dhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānati,


[page 318]
318 Ñāṇavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato parasattānaṃ parapuggallānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti: idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti; idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu {sīhanādaṃ} nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato pubbenivāsānussatiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato pubbenivāsānussatiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabbhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato sattānaṃ cutūpapātaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato sattānaṃ cutūpapātaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Puna ca paraṃ tathāgato āsavānaṃ khayaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yam pi tathāgato āsavānaṃ khayaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavitteti.
     Imāni dasa tathāgatassa tathagatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijanāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Evaṃ dasavidhena ñāṇavatthu.
MĀTIKĀ.4


[page 319]
Ekakaṃ 319
     Pañcaviññāṇaṃ na hetum eva, ahetukam eva, hetuvippayuttam eva, sappaccayam eva, saṅkhataṃ eva, arūpam eva, lokiyam eva, sāsavam eva, saṃyojaniyam eva, ganthaniyam eva, oghaniyam eva, yoganiyam eva, nīvaraṇiyam eva, parāmaṭṭham eva, upādāniyam eva, saṅkilesikam eva, avyākatam eva, sārammaṇam eva, acetasikam eva, vipākam eva, upādiṇṇ'; upādāniyam eva, asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikam eva, na savitakka-savicāram eva, na avitakkavicāramattam eva, avitakka-avicāram eva, na pītisahagatam eva, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbam eva, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukam eva, neva ācayagāmiṃ na {apacayagāmim} eva, neva sekhaṃ nāsekham eva; parittam eva, kāmāvacaram eva, na rūpāvacaram eva, na arūpāvacaram eva, pariyāpannam eva, no apariyāpannam, eva aniyatam eva, aniyyānikam eva, uppannamanoviññāṇaviññeyam eva, aniccam eva, jarābhibhūtam eva.
     Pañca viññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā ti: uppannasmiṃ vatthusmiṃ uppanne ārammaṇe uppajjanti.
     Purejātavatthukā purejātārammaṇā ti:
pure jātasmiṃ vatthusmiṃ pure jāte {ārammaṇe} uppajjanti.
     Ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā ti:
pañcannaṃ viññāṇānaṃ vatthū ajjhattikā, {ārammaṇā} bāhirā.
     Asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā ti: asambhinnasmiṃ vatthusmiṃ asambhinne ārammaṇe uppajjanti.
     Nānāvatthukā nānārammaṇā ti: aññaṃ cakkhuviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañ ca, aññaṃ sotaviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañ ca, aññaṃ ghānaviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañ ca, aññaṃ jivhāviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañ ca, aññaṃ kāyaviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañ ca.
     Na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontīti: cakkhuviññāṇassa gocaravisayaṃ sotaviññāṇaṃ na paccanubhoti, sotaviññāṇassa gocaravisayaṃ pi cakkhuviññāṇaṃ na paccanubhoti; cakkhuviññāṇassa gocaravisayaṃ ghānaviññāṇaṃ na paccanubhoti, ghānaviññāṇassa gocaravisayam pi cakkhuviññāṇaṃ na paccanubhoti; cakkhuviññāṇassa gocaravisayaṃ jivhāviññāṇaṃ na paccanubhoti,


[page 320]
320 Ñāṇavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] jivhāviññāṇassa gocaravisayam pi cakkhuviññāṇaṃ na paccanubhoti; cakkhuviññāṇassa gocaravisayaṃ kāyaviññāṇaṃ na paccanubhoti, kāyaviññāṇassa gocaravisayam pi cakkhuviññāṇaṃ na paccanubhoti; sotaviññāṇassa . . . pe . . . ghānaviññāṇassa . . . pe . . . jivhāviññāṇassa . . . pe . . . kāyaviññāṇassa gocaravisayaṃ cakkhuviññāṇaṃ na paccanubhoti, cakkhuviññāṇassa gocaravisayam pi kāyaviññāṇaṃ na paccanubhoti. Kāyaviññāṇassa gocaravisayaṃ sotaviññāṇaṃ na paccanubhoti, sotaviññāṇasa gocaravisayam pi kāyaviññāṇaṃ na paccanubhoti; kāyaviññāṇassa gocaravisayaṃ ghānaviññāṇaṃ na paccanubhoti, ghānaviññāṇassa gocaravisayam pi kāyaviññāṇaṃ na paccanubhoti; kāyaviññāṇassa gocaravisayaṃ jivhāviññāṇaṃ na paccanubhoti, jivhāviññāṇassa gocaravisayam pi kāyaviññāṇaṃ na paccanubhoti.
     Na asamannāhārā uppajjantīti: samannāharantassa uppajjanti.
     Na amanasikārā uppajjantīti: manasikarontassa uppajanti.
     Na abbokiṇṇā uppajjantīti: na paṭipāṭiyā uppajjanti.
     Na apubbaṃ acarimaṃ uppajjantīti: na ekakkhaṇe uppajjanti.
     Na aññamaññassa samanantarā uppajjantīti: cakkhuviññāṇassa uppannasamanantarā sotaviññāṇaṃ na upajjati, sotaviññāṇassa uppannasamanantarā pi cakkhuviññāṇaṃ na uppajjati; cakkhuviññāṇassa uppannasamanantarā ghānaviññāṇaṃ na uppajjati, ghānaviññāṇassa uppannasamanantarā pi cakkhuviññāṇaṃ na uppajjati; cakkhuviññāṇassa uppannasamanantarā jivhāviññāṇaṃ na uppajjati, jivhāviññāṇassa uppannasamanantarā pi cakkhuviññāṇaṃ na uppajati; cakkhuviññāṇassa uppannasamanantarā kāyaviññāṇaṃ na uppajjati, kāyaviññāṇassa uppannasamanantarā pi cakhuviññāṇaṃ na uppajjati. Sotaviññāṇassa . . . pe . . . ghānaviññāṇassa . . . jivhāviññāṇassa . . . kāyaviññāṇassa uppannasamanantarā cakkhuviññāṇaṃ na uppajjati, cakkhuviññāṇassa uppannasamanantarā pi kāyaviññāṇaṃ na uppajjati; kāyaviññāṇassa uppannasamanantarā sotaviññāṇaṃ na uppajjati, sotaviññāṇassa uppannasamanantarā pi kāyaviññāṇaṃ na uppajjati; kāyaviññāṇassa uppannasamanantarā ghānaviññāṇaṃ na uppajjati, ghānaviññāṇassa uppannasamanantarā pi kāyaviññāṇaṃ na uppajjati;


[page 321]
Ekakaṃ 321
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kāyaviññāṇassa uppannasamanantarā jivhāviññāṇaṃ na uppajjati, jivhāviññāṇassa uppannasamanantarā pi kāyaviññāṇaṃ na uppajjati.
     Pañca viññāṇā anābhogā ti: pañcannaṃ viññāṇānaṃ natthi āvajjanā vā ābhogo vā samannāhāro vā manasikāro vā.
     Pañcahi viññāṇehi na kañci dhammaṃ paṭivijānātīti: pañcahi viññāṇehi na kañci dhammaṃ paṭivijānāti. Aññatra abhinipātamattā ti: aññatra āpāthamattā.
     {Pañcannaṃ} viññāṇānaṃ samanantarā pi na kañci {dhammaṃ} paṭivijānātīti: pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā manodhātuyā pi na kañci dhammaṃ paṭivijānāti.
     Pañcahi viññāṇehi na kañci iriyāpathaṃ kappetīti: pañcahi viññāṇehi na kañci iriyāpathaṃ kappeti gamaṇaṃ vā ṭhānaṃ vā nisajjaṃ vā seyyaṃ vā.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na kañci iriyāpathaṃ kappetīti: pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā manodhātuyā pi na kañci iriyāpathaṃ kappeti gamanaṃ vā ṭhānaṃ vā nisajjaṃ vā seyyaṃ vā.
     Pañcahi viññāṇehi ne kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapetīti: pañcahi viññāṇehi na kāyakamaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapetīti: pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā manodhātuyā pi na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti.
     Pañcahi viññāṇehi na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyatīti: pañcāhi viññāṇehi na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyatīti:
pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā manodhātuyā pi na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyāti.
     Pañcahi viññāṇehi na samāpajjati na vuṭṭhātīti: pañcahi viññāṇehi na samāpajjati na vuṭṭhāti.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na samāpajjati na vuṭṭhātīti: pañcannaṃ viññāñāṇaṃ samanantarā manodhātuyā pi na samāpajjati na vuṭṭhāti.


[page 322]
322 Ñāṇavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Pañcahi viññāṇehi na cavati na upajjatīti: pañcahi viññāṇehi na cavati na uppajjati.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na cavati na uppajjatīti: pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā manodhātuyā pi na cavati na uppajati.
     Pañcahi viññāṇehi na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passatīti: pañcahi viññāṇehi na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passati.
     Pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarā pi na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passatīti: pañcannaṃ viññāṇānaṃ samantarā manodhātuyā pi na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passati.
     Evaṃ yāthāvatthavibhāvanā paññā.
     Evaṃ ekavidhena ñāṇavatthu.
EKAKAṂ.2
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā lokiyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā lokuttarā paññā.
     Sabbā 'va paññā kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā sāsavā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā anāsavā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā āsavavippayuttasāsavā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā āsavavippayutta-anāsavā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā saṃyojaniyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā asaṃyojaniyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā saṃyojanavippayutta-saṃyojaniyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā saṃyojanavippayutta-asaṃyojaniyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā ganthaniyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā aganthaniyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā ganthavippayuttaganthaniyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā ganthavippayutta-aganthaniyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā oghaniyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā anoghaniyā paññā.


[page 323]
Dukaṃ 323
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā oghavippayuttaoghaniyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā oghavippayutta-anoghaniyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā yoganiyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā ayoganiyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā yogavippayuttayoganiyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā yogavippayutta-ayoganiyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā nīvaraṇiyā paññā; catūsu maggesu catūsu maggesu paññā anīvaraṇiyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā nīvaraṇavippayuttānīvaraṇiyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā nīvaraṇavippayutta-anīvaraṇiyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā parāmaṭṭhā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā aparāmaṭṭhā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā parāmāsavippayutta-aparāmaṭṭhā paññā.
     Tīsu bhūmīsu vipāke paññā upādiṇṇā paññā; tīsu bhūmīsu kusale tīsu bhūmīsu kiriyāvyākate catūsu maggesu catūsu phalesu paññā anupādiṇṇā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā upādāniyā paññā; catusu maggesu catūsu phalesu paññā anupādāniyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā upādānavippayuttaupādāniyā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā upādānavippayutta-anupādāniyā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā saṅkilesikā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā asaṅkilesikā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā kilesavippayuttasaṅkilesikā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā kilesavippayutta-asaṅkilesikā paññā.
     Vitakkasampayuttā paññā savitakkā paññā; vitakkavippayuttā paññā avitakkā paññā.
     Vicārasampayuttā paññā savicārā paññā; vicāravippayuttā paññā avicārā paññā.
     Pītisampayuttā paññā sappītikā paññā; pītivippayuttā paññā appītikā paññā.
     Pītisampayuttā paññā pītisahagatā paññā; pītivippayuttā paññā na pītisahagatā paññā.


[page 324]
324 Ñāṇavatthūni
     Sukhasampayuttā paññā sukhasahagatā paññā; sukhavippayuttā paññā na sukhasahagatā paññā.
     Upekhāsampayuttā paññā upekhāsahagatā paññā; upekhāvippayuttā paññā na upekhāsahagatā paññā.
     Kāmāvacarakusalāvyākate paññā kāmāvacarā paññā; rūpāvacarā arūpāvacarā apariyāpannā paññā na kāmāvacarā paññā.
     Rūpāvacarakusalāvyākate paññā rūpāvacarā paññā; kāmāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā paññā na rūpāvacarā paññā.
     Arūpāvacarakusalāvyākate paññā arūpāvacarā paññā; kāmāvacarā rūpāvacarā apariyāpannā paññā na arūpāvacarā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā pariyāpannā paññā; catūsu maggesu catūsu phalesu paññā apariyāpannā paññā.
     Catūsu maggesu catūsu phalesu paññā niyyānikā paññā; tīsu bhūmīsu kusale catūsu bhūmīsu vipāke tīsu bhūmīsu kiriyāvyākate paññā aniyyānikā paññā.
     Catūsu maggesu paññā niyatā paññā, tīsu bhūmīsu kusale catūsu bhūmīsu vipāke tīsu bhūmīsu kiriyāvyākate paññā aniyatā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusalāvyākate paññā sa-uttarā paññā; catusu maggesu catūsu phalesu paññā anuttarā paññā.
     Tattha katamā atthajāpikā paññā?
     Catūsu bhūmīsu kusale arahato abhiññaṃ uppādentassa samāpattiṃ uppādentassa kiriyāvyākate paññā atthajāpikā paññā; catūsu bhūmīsu vipāke arahato uppannāya abhiññāya uppannāya samāpattiyā kiriyāvyākate paññā jāpitatthā paññā.
     Evaṃ duvidhena ñāṇavatthu.
DUKAṂ.6
     Tattha katamā cintāmayā paññā?
     Yogavihitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu yogavihitesu vā vijjaṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānulomikaṃ vā rūpaṃ aniccan ti vā vedanā aniccan ti vā saññā aniccā ti vā saṅkhārā aniccā ti vā viññāṇaṃ aniccan ti vā,


[page 325]
Tikaṃ 325
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yaṃ evarūpin anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ mutiṃ pekkhaṃ dhammanijjhānakhantiṃ parato assutvā paṭilabhati: ayaṃ vuccati cintāmayā paññā.
     Tattha katamā sutamayā paññā?
     Yogavihitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu yogavihitesu vā vijjaṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānulomikaṃ vā: rūpaṃ aniccan ti vā: vedanā aniccā ti vā: saññā aniccā ti vā: saṅkhārā aniccā ti vā: viññāṇaṃ aniccan ti vā, yaṃ evarūpiṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ mutiṃ pekkhaṃ dhammanijjhānakhantiṃ parato sutvā paṭilabhati: ayaṃ vuccati sutamayā paññā.
     Sabbā pi samāpannassa paññā bhāvanāmayā paññā.
     Tattha katamā dānamavā paññā?
     Dānaṃ ārabbha dānādhigaccha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati dānamayā paññā.
     Tattha katamā sīlamayā paññā?
     Sīlaṃ ārabbha sīlādhigaccha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati sīlamayā paññā.
     Sabbā pi samāpannassa paññā bhāvanāmayā paññā.
     Tattha katamā adhisīle paññā?
     Pāṭimokkhasaṃvarasaṃvutassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi:
ayaṃ vuccati adhisīle paññā.
     Tattha katamā adhicitte paññā?
     Rūpāvacara-arūpāvacarasamāpattiṃ samāpajjantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati adhicitte paññā.
     Tattha katamā adhipaññāya paññā? Catūsu maggesu catūsu phalesu paññā: ayaṃ vuccati adhipaññāya paññā.
     Tattha katamaṃ āyakosallaṃ?
     Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā na uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyanti; ime vā pana ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti: yā tattha paññāpajānanā . . . pe . . .


[page 326]
326 Ñāṇavatthūni
amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati āyakosallaṃ.
     Tattha katamaṃ apāyakosallaṃ?
     Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā na uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā nirujjhanti; ime vā pana dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantīti:
yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati apāyakosallaṃ.
     Sabbā pi tatr'; upāyā paññā upāyakosallaṃ.
     Catūsu bhūmīsu vipāke paññā vipākā paññā. Catūsu bhūmīsu kusale paññā vipākadhammadhammā paññā.
Tīsu bhūmīsu kiriyāvyākate paññā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā paññā.
     Tīsu bhūmīsu vipāke paññā upādiṇṇupādāniyā paññā.
Tīsu bhūmīsu kusale, tīsu bhūmīsu kiriyāvyākate paññā anupādiṇṇ'; upādāniyā paññā. Catūsu maggesu catūsu phalesu paññā anupādiṇṇa-anupādāniyā paññā.
     Vitakkavicārasampayuttā paññā savitakka-savicārā paññā. Vitakkavippayuttā vicārasampayuttā paññā avitakka-vicāramattā paññā. Vitakkavicāravippayuttā paññā avitakka-avicārā paññā.
     Pītisampayuttā paññā pītisahagatā paññā. Sukhasampayuttā paññā sukhasahagatā paññā. Upekhāsampayuttā paññā upekhāsahagatā paññā.
     Tīsu bhūmīsu kusale paññā ācayagāminī paññā. Catūsu bhūmīsu paññā apacayagāminī paññā. Tīsu bhūmīsu kiriyāvyākate paññā neva ācayagāminī na apacayagāminī paññā.
     Catūsu maggesu tīsu phalesu paññā sekhā paññā.
Upariṭṭhime arahattaphale paññā asekhā paññā. Tīsu bhūmīsu kusale, tīsu bhūmīsu vipāke, tīsu bhūmīsu kiriyāvyākate paññā neva sekhā nāsekhā paññā.
     Kāmāvacarakusalāvyākate paññā parittā paññā. Rūpāvacara-arūpāvacarakusalāvyākate paññā mahaggatā paññā. Catūsu maggesu catūsu phalesu paññā appamāṇāpaññā.
     Tattha katamā parittārammaṇā paññā?


[page 327]
Tikaṃ 327
     Paritte dhamme ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati parittārammaṇā paññā.
     Tattha katamā mahaggatārammaṇā paññā?
     Mahaggate dhamme ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi:
ayaṃ vuccati mahaggatārammaṇā paññā.
     Tattha katamā appamāṇārammaṇā paññā?
     Appamāṇe dhamme ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi:
ayaṃ vuccati appamāṇārammaṇā paññā.
     Tattha katamā maggārammaṇā paññā?
     Ariyamaggaṃ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati maggārammaṇā paññā.
     Catūsu maggesu paññā maggahetukā paññā.
     Tattha katamā maggādhipatinī paññā?
     Ariyamaggaṃ adhipatiṃ karitvā ya uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati maggādhipatinī paññā.
     Catūsu bhūmīsu vipāke paññā siyā uppannā siyā uppādinī, na vattabbā anuppannā ti. Catūsu bhūmīsu kusale, tīsu bhūmīsu kiriyāvyākate paññā siyā uppannā siyā anuppannā, na vattabbā uppādīṇī ti.
     Sabbā va paññā siyā atītā siyā anāgatā siyā paccuppannā.
     Tattha katamā atītārammaṇā paññā?
     Atīte dhamme ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati atītārammaṇā paññā.
     Tattha katamā anāgatārammaṇā paññā?
     Anāgate dhamme arabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi:
ayaṃ vuccati anāgatārammaṇā paññā.
     Tattha katamā paccuppannārammaṇā paññā?
     Paccuppanne dhamme ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati paccappannārammaṇā paññā.
     Sabbā va paññā siyā ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā.
     Tattha katamā ajjhattārammaṇā paññā?
     Ajjhatte dhamme ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā


[page 328]
328 Ñāṇavatthūni
. . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati ajjhattāramaṇā paññā.
     Tāttha katamā bahiddhārammaṇā paññā?
     Bahiddhā dhamme ārabha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammāditthi:
ayaṃ vuccati bahiddhārammaṇā paññā.
     Tattha katamā ajjhattabahiddhārammaṇā paññā?
     Ajjhattabahiddhā dhamme ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati ajjhattabahiddhārammaṇā paññā.
     Evaṃ tividhena ñāṇavatthu.
TIKAṂ.1
     Tattha katamaṃ kammassakataṃ ñāṇaṃ?
     Atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalavipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imaṃ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti: yā evarūpā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati kammassakataṃ ñāṇaṃ. Ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇaṃ sabbā pi sāsavā kusalā paññā kammassakataṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ saccānulomikaṃ ñāṇaṃ?
     Rūpaṃ aniccan ti vā vedanā aniccā ti vā saññā aniccā ti vā saṅkhārā aniccā ti vā {viññāṇaṃ} aniccan ti vā yā evarūpā anulomikā khanti diṭṭhi ruci muti pekkhā dhammanijjhānakhanti: idaṃ vuccati saccānulomikaṃ ñāṇaṃ.
     Catūsu maggesu paññā maggasamaṅgissa ñāṇaṃ.
     Catūsu phalesu paññā phalasamaṅgissa ñāṇaṃ.
     Maggasamaṅgissa ñāṇaṃ dukkhe p'; etaṃ ñāṇaṃ dukkhasamudaye p'; etaṃ ñāṇaṃ dukkhanirodhe p'; etaṃ ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya p'; etaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ dukhe ñāṇaṃ?
     Dukkhaṃ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati dukkhe ñāṇaṃ. Dukkhasamudayaṃ ārabbha . . . pe . . . dukkhanirodhaṃ ārabbha . . . pe . . . dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ arabbha yā uppajjati paññā pajānanā


[page 329]
Catukkaṃ 329
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.
     Kāmāvacarakusalāvyākate paññā kāmāvacarā paññā.
Rūpāvacarakusalāvyākate paññā rūpāvacarā paññā. Arūpāvacarakusalāvyākate paññā arūpāvacarā paññā. Catūsu maggesu catūsu phalesu paññā apariyāpannā paññā.
     Tattha katamaṃ dhamme ñāṇaṃ?
     Catūsu maggesu catūsu phalesu paññā dhamme ñāṇaṃ.
     So iminā dhammena ñātena diṭṭhena pattena viditena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ neti. Ye hi keci atītam addhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā dukkhaṃ abbhaññiṃsu dukkhasamudayaṃ abbhaññiṃsu dukkhanirodhaṃ abbhañ ñiṃsu dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññiṃsu, imaṃ yeva te dukkhaṃ abbhaññiṃsu, imaṃ yeva te dukkhasamudayaṃ abbhaññiṃsu, imaṃ yeva te dukkhanirodhaṃ abbhaññiṃsu, imaṃ yeva te dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññiṃsu. Ye hi pi keci anāgatam addhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā dukkhaṃ abhijānissanti dukkhasamudayaṃ abhijānissanti dukkhanirodhaṃ abhijānissanti dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhijānissanti, imaṃ yeva te dukkhaṃ abhijānissanti, imaṃ yeva te dukkhasamudayaṃ abhijānissanti, imaṃ yeva te dukkhanirodhaṃ abhijānissanti, imaṃ yeva te dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhijānissantīti: yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati anvaye ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ paricce ñāṇaṃ?
     Idha bhikkhu parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaṃ vā cittaṃ: sarāgaṃ cittan ti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ: vītarāgaṃ cittan ti pajānāti:
sadosaṃ vā cittaṃ: sadosaṃ cittan ti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ . . . pe . . . samohaṃ vā cittaṃ . . . vītamohaṃ vā cittaṃ . . . saṅkhittaṃ vā cittaṃ . . . vikkhittaṃ vā cittaṃ . . . mahaggataṃ vā cittaṃ . . . amahaggataṃ vā cittaṃ . . . {sa-uttaraṃ} vā cittaṃ . . . anuttaraṃ vā cittaṃ . . . samāhitaṃ vā cittaṃ . . . asamāhitaṃ vā cittaṃ . . . vimuttaṃ vā cittaṃ: vimuttaṃ cittan ti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ: avimuttaṃ cittan ti pajānātīti: yā tattha paññā pajānanā


[page 330]
330 Ñāṇavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati paricce ñāṇaṃ.
     Ṭhapetvā dhamme ñāṇaṃ, anvaye ñāṇaṃ, paricce ñāṇaṃ, avasesā paññā sammatiñāṇaṃ.
     Tattha katamā paññā ācayāya no apacayāya?
     Kāmāvacarakusale paññā ācayāya no apacayāya.
Catūsu maggesu paññā apacayāya no ācayāya. Rūpāvacara-arūpāvacarakusale paññā ācayāya ceva apacayāya ca. Avasesā paññā neva ācayāya no apacayāya.
     Tattha katamā paññā nibbidāya no paṭivedhāya?
     Yāya paññāya kāmesu vītarāgo hoti, na ca abhiññāyo paṭivijjhati na ca saccāni: ayaṃ vuccati paññā nibbidāya no paṭivedhāya.
     Sveva paññāya kāmesu vītarāgo samāno abhiññāyo paṭivijjhati, na ca saccāni: ayaṃ vuccati paññā paṭivedhāya no nibbidāya.
     Catūsu maggesu paññā nibbidāya ceva paṭivedhāya ca.
     Avasesā paññā neva nibbidāya no paṭivedhāya.
     Tattha katamā hānabhāginī paññā?
     Paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā. Tad-anudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā.
Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṃhitā nibbedhabhāginī paññā.
     Dutiyassa jhānassa lābhiṃ vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā. Tad-anudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā. Upekhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṃhitā paññā.
     Tatiyassa jhānassa lābhiṃ pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā. Tad-anudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā. Adukkhamasukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā.


[page 331]
Catukkaṃ 331
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṃhitā nibbedhabhāginī paññā.
     Catutthasa jhānassa lābhiṃ sukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā.
Ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṃhitā nibbedhabhāginī paññā.
     Akāsānañcāyatanassa lābhiṃ rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā. Tad-anudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā. Viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti viragūpasaṃhitā nibbedhabhāginī paññā.
     Viññāṇañcāyatanassa lābhiṃ ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā.
Tad-anudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā.
Ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṃhitā nibedhabhāginī paññā.
     Ākiñcaññāyatanassa lābhiṃ {viññāṇañcāyatanasahagatā} saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā.
Tad-anudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā.
Neva-saññā-nāsaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesābhāginī paññā. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṃhitā nibbedhabhāginī paññā.
     Tattha katamā catasso paṭisambhidā?
     Atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāṇapaṭisambhidā. Atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dhamme ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā.
Ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhāṇapaṭisambhidā. Imā catasso paṭisambhidā.
     Tattha katamā catasso paṭipadā?
     Dukhā paṭipadā dandhābhiññā paññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā paññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā paññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā paññā.
     Tattha katamā dukkhā paṭipadā dandhābhiññā paññā?


[page 332]
332 Ñāṇavatthūni
     Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati dukkhā paṭipadā dandhābhiññā paññā.
     Tattha katamā dukkhā paṭipadā khippābhiññā pāññā?
     Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati dukkhā paṭipadā khippābhiññā paññā.
     Tattha katamā sukhā paṭipadā dandhābhiññā paññā?
     Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati sukhā paṭipadā dandhābhiññā paññā.
     Tattha katamā sukhā paṭipadā khippābhiññā paññā?
     Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati sukhā paṭipadā dandhābhiññā paññā.
     Tattha katamāni cattāri ārammaṇāni?
     Parittā parittārammaṇā paññā, parittā appamāṇārammaṇā paññā, appamāṇā parittārammaṇā paññā, appamāṇā appamāṇārammaṇā paññā.
     Tattha katamā parittā parittārammaṇā paññā?
     Samādhissa na nikāmalābhissa ārammaṇaṃ thokaṃ pharantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati parittā parittārammaṇā paññā.
     Tattha katamā parittā appamāṇārammaṇā paññā?
     Samādhissa na nikāmalābhissa ārammaṇaṃ vipulaṃ pharantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati parittā appamāṇārammaṇā paññā.
     Tattha katamā appammāṇā parittārammaṇā paññā?
     Samādhissa nikāmalābhissa ārammaṇaṃ thokaṃ pharantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: ayaṃ vuccati appamāṇā parittārammaṇā paññā.
     Tattha katamā appamāṇā appamāṇārammaṇā paññā?
     Samādhissa nikāmalābhissa ārammaṇaṃ vipulaṃ pharantassa yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi:


[page 333]
Catukkaṃ 333
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati appamāṇā appamāṇārammaṇā paññā.
     Imāni cattāri ārammaṇāni.
     Maggasamaṅgissa ñāṇaṃ jarāmaraṇe p'; etaṃ ñāṇaṃ jarāmaraṇasamudaye p'; etaṃ ñāṇaṃ jarāmaraṇanirodhe p'; etaṃ ñāṇaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya p'; etaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ jarāmaraṇe ñāṇaṃ?
     Jarāmaraṇaṃ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati jarāmaraṇe ñāṇaṃ. Jarāmaraṇasamudayaṃ ārabbha . . . pe . . . jarāmaraṇanirodhaṃ ārabbha . . . pe . . . jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.
     Maggasamaṅgissa ñāṇaṃ jātiyā p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     bhave p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     upādāne p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     taṇhāya p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     vedanāya p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     phasse p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     saḷāyatane p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     nāmarūpe p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     viññāṇe p'; etaṃ ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Saṅkhāre p'; etaṃ ñāṇaṃ, saṅkhārasamudaye p'; etaṃ ñāṇaṃ, saṅkhāranirodhe p'; etaṃ ñāṇaṃ, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya p'; etaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ saṅkhāresu ñāṇaṃ?
     Saṅkhāre ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ vuccati saṅkhāresu ñāṇaṃ. Saṅkhārasamudayaṃ ārabbha . . . pe . . . saṅkhāranirodhaṃ ārabbha . . . pe . . . saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ārabbha yā uppajjati paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi:
idaṃ vuccati saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.
     Evaṃ catubbidhena ñāṇavatthu.
CATUKKAṂ.2


[page 334]
334 Ñāṇavatthūni
     Tattha katamo pañcaṅgiko sammāsamādhi?
     Pītipharaṇatā sukhapharaṇatā cetopharaṇatā ālokapharaṇatā paccavekkhaṇānimittaṃ.
     Dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā. Tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā. Paracitte ñāṇaṃ cetopharaṇatā.
Dibbacakkhu ālokapharaṇatā. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇāñāṇaṃ paccavekkhaṇānimittaṃ.
Ayaṃ vuccati pañcaṅgiko sammāsamādhi.
     Tattha katamo pañcañāṇiko sammāsamādhi?
     Ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñ ca sukhavipāko ti: paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati. Ayaṃ samādhi ariyo nirāmiso ti: paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati. Ayaṃ samādhi akāpurisasevito ti: paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati. Ayaṃ samādhi santo paṇīto paṭippassaddhiladdho ekodibhāvādhigato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritavato ti:
paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati. So kho panāhaṃ imaṃ samādhiṃ sato 'va samāpajjāmi sato 'va vuṭṭhahāmīti: paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjat. Ayaṃ pañcañāṇiko sammāsamādhi.
     Evaṃ pañcavidhena ñāṇavatthu.
     Tattha katamā chasu abhiññāsu paññā?
     Iddhividhe ñāṇaṃ, sotadhātuvisuddhiyā ñāṇaṃ, paracitte ñāṇaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇaṃ, sattānaṃ cutūpapāte ñāṇaṃ, āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ. Ime chasu abhiññāsu paññā.
     Evaṃ chabbiddhena ñāṇavathu.
     Tattha katamāni sattasattari ñāṇa vatthūni?
     Jātipaccayā jarāmaraṇan ti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇan ti ñāṇaṃ, atītam pi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇan ti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇan ti ñāṇaṃ, anāgatam pi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇan ti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇan ti ñāṇaṃ, yam p'; issa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ tam pi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamman ti ñāṇaṃ.
     Bhavapaccayā jātīti ñāṇaṃ . . . pe . . .


[page 335]
Dasa tathāgatabalāni 335
     Upādānapaccayā bhavo ti ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Taṇhāpaccayā upādānan ti ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Vedanāpaccayā taṇhā ti ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Phassapaccayā vedanā ti ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Saḷāyatanapaccayā phasso ti ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Nāmarūpapaccayā saḷāyatanan ti ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Viññāṇapaccayā nāmarūpan ti ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ ti ñāṇaṃ . . . pe . . .
     Avijjāpaccayā saṅkhārā ti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārā ti ñāṇaṃ, atītam pi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā ti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārā ti ñāṇaṃ, anāgatam pi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā ti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārā ti ñāṇaṃ, yam p'; issa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ tam pi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamman ti ñāṇaṃ.
Imāni sattasattari ñāṇavatthuni.
     Evaṃ sattavidhena ñāṇavatthu.
     Tattha katamā catūsu maggesu catūsu phalesu paññā?
     Sotāpattimagge paññā sotāpattiphale paññā; sakadāgāmimagge paññā, sakadāgāmiphale paññā; anāgāmimagge paññā, anāgāmiphale paññā; arahattamage paññā, arahattaphale paññā; imā catūsu maggesu catūsu phalesu paññā.
     Evaṃ aṭṭhavidhena ñāṇavatthu.
     Tattha katamā navasu anupubbavihārasamāpattīsu paññā?
     {Paṭhamajjhānasamāpattiyā} paññā, dutiyajjhānasamāpattiyā paññā, tatiyajjhānasamāpattiyā paññā, catutthajjhānasamāpattiyā paññā; ākāsānañcāyatanasamāpattiyā paññā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā paññā, ākiñcaññāyatana-samāpattiyā paññā, neva-saññā-nāsaññāyatanasamāpattiyā paññā; saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇāñāṇaṃ. Imā navasu anupubbavihārasamāpattīsu paññā.
     Evaṃ navavidhena ñāṇavatthu.
     Tattha katamaṃ tathāgatassa ṭhānañ ca {ṭhānato} aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgato: aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya,


[page 336]
336 Ñāṇavatthūni
n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānati; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā voropeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṃ jīvitā voropeyya . . . pe . . . arahantaṃ jīvitā voropeyya . . . duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya . . . saṅghaṃ bhindeyya . . . aññaṃ satthāraṃ uddiseyya . . . aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhanañ kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā eko arahaṃ sammāsambuddho uppajjeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattino apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavatti uppajjeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ itthi arahaṃ assa sammāsambuddho, n'; etaṃ {ṭhānaṃ} vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso arahaṃ assa sammāsambuddho, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ itthi rājā assa cakkavatti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso rājā assa cakkavatti, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ itthi Sakkattaṃ kāreyya,


[page 337]
Dasa tathāgatabalāni 337
Mārattaṃ kāreyya, Brahmattaṃ kāreyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso Brahmattaṃ kāreyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ vacīduccaritassa . . . yaṃ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ vacīsucaritassa . . . yaṃ mano-sucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; {ṭhānañ} ca kho etaṃ vijjati yaṃ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī taṃ-nidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī taṃ-nidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ vacīduccaritasamaṅgī . . . yaṃ manoduccaritasamaṅgī taṃ-nidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ manoduccaritasamaṅgī taṃ-nidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ kāyasucaritasamaṅgī taṃ-nidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyasucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya,


[page 338]
338 Ñāṇavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ vacīsucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ {nirayaṃ} uppajjeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīsucaritasamaṅgī . . . yaṃ manosucaritasamaṅgī taṃ-nidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti. Ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya, taṃ taṃ ṭhānaṃ; ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya, taṃ taṃ aṭṭhānan ti: yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamā tathāgatassa atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgato pajānāti: atth'; ekaccāni pāpakāni kammasamādānāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipacanti, atth'; ekaccāni pāpakāni kammasamādānāni upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipacanti, atth'; ekaccāni pāpakāni kammasamādānāni kālasampattipaṭibāḷhāni na vipacanti, atth'; ekaccāni pāpakāni kammasamādānāni payogasampattipaṭibāḷhāni na vipacanti, atth'; ekaccāni papakāni kammasamādānāni gativipattiṃ āgamma vipacanti, atth'; ekaccāni pāpakāni kammasamādānāni upadhivipattiṃ āgamma vipacanti, atth'; ekaccāni pāpakāni kammasamādānāni kālavipattiṃ āgamma vipacanti, atth'; ekaccāni pāpakāni kammasamādānāni payogavipattiṃ āgamma vipacanti; atth'; ekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipacanti, atth'; ekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni upadhivipattipaṭibāḷhāni na vipacanti, atth'; ekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni kālavipattipaṭibāḷhāni na vipacanti, atth'; ekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni payogavipattipaṭibāḷhāni na vipacanti, atth'; ekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gatisampattiṃ āgamma vipacanti, atth'; ekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni upadhisampattiṃ āgamma vipacanti,


[page 339]
Dasa tathāgatabalāni 339
atth'; ekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni kālasampattiṃ āgamma vipacanti, atth'; ekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni payogasampattiṃ āgamma vipacantīti: yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ tathāgatassa sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgato: ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā nirayagāminī ti pajānāti, ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā tiracchānagāminī ti pajānāti, ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā pittivisayagāminī ti pajānāti, ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā manussalokagāminī ti pajānāti, ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā devalokagāminī ti pajānāti, ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā nibbānagāminī ti pajānāti . . . yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ tathāgatassa anekadhātuṃ {nānādhātuṃ} lokaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgatho khandhanānattaṃ pajānāti, dhātunānattaṃ pajānāti, āyatananānattaṃ pajānāti, anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokanānattaṃ pajānāti: yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ tathāgatassa sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgato pajānāti: santi sattā hīnādhimuttikā, santi sattā paṇītādhimuttikā; hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte sevanti bhajanti payirupāsanti, paṇītādhimuttikā sattā paṇītādhimuttike satte sevanti bhajanti payirupāsanti; atītam pi addhānaṃ hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte seviṃsu bhajiṃsu payirupāsiṃsu, paṇītādhimuttikā sattā paṇitādhimuttike satte seviṃsu bhajiṃsu payirupāsiṃsu; anāgatam pi addhānaṃ hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte sevissanti bhajissanti payirupāsissanti, paṇītādhimuttikā sattā panītādhimuttike satte sevissanti bhajissanti payirupāsissantīti:


[page 340]
340 Nāṇavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yā tattha paññā pajānānā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ tathāgatassa parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgato sattānaṃ āsayaṃ pajānāti, anusayaṃ pajānāti, caritaṃ pajānāti, adhimuttiṃ pajānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti.
     Katamo ca sattānaṃ āsayo?
     Sassato loko ti vā asassato loko ti vā antavā loko ti vā anantavā loko ti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīran ti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran ti vā hoti tathāgato param maraṇā ti vā na hoti tathāgato param maraṇā ti vā hoti ca na ca hoti tathāgato param maraṇā ti vā neva hoti na na hoti tathāgato param maraṇā ti vā: iti bhavadiṭṭhisannissitā vā sattā honti vibhavadiṭṭhisannissitā vā, ete vā pana ubho anto anupagamma idappaccayatā-paṭiccasamuppannesu dhammesu anulomikā khanti paṭiladdhā hoti, yathābhūtaṃ vā ñāṇaṃ: ayaṃ sattānaṃ āsayo.
     Katamo ca sattānaṃ anusayo?
     Sattānusayā: kāmarāgānusayo patighānusayo mānānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ ettha sattānaṃ rāgānusayo anuseti; yaṃ loke appiyarūpaṃ asātarūpaṃ ettha sattānaṃ paṭighānusayo anuseti: iti imesu dvīsu dhammesu avijjā anupatitā, tadekaṭṭho māno ca diṭṭhi ca vicikicchā ca daṭṭhabbā: ayaṃ sattānaṃ anusayo.
     Katamañ ca sattānaṃ caritaṃ?
     Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro parittabhūmako vā mahābhūmako vā: idaṃ sattānaṃ caritaṃ.
     Katamaṃ ca sattānaṃ adhimutti?
     Santi sattā hīnādhimuttikā, santi sattā paṇītādhimuttikā; hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte sevanti bhajanti payirupā santi,


[page 341]
Dasa tathāgatabalāni 341
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paṇītādhimuttikatā sattā paṇītādhimuttike satte sevanti bhajanti payirupāsanti; atītam pi addhānaṃ hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte seviṃsu bhajiṃsu payirupāsiṃsu, paṇītādhimuttikā sattā paṇītādhimuttike satte seviṃsu bhajiṃsu payirupāsiṃsu; anāgatam pi addhānaṃ hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike satte sevissanti bhajissanti payiru pāsissanti, paṇītādhimuttikā sattā panītādhimuttike satte sevissanti bhajissanti payirupāsissanti: ayaṃ sattānaṃ adhimutti.
     Katame te sattā mahārajakkhā?
     Dasa kilesavatthūni: lobho doso moho māno diṭṭhi vicikicchā thīnaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappaṃ. Yesaṃ sattānaṃ imāni dasa kilesavatthūni āsevitāni bhāvitāni bahulīkatāni ussadagatāni: ime te sattā mahārajakkhā.
     Katame te sattā apparajakkhā?
     Yesaṃ sattānaṃ imāni dasa kilesavatthūni anāsevitāni abhāvitāni abahulīkatāni anussadagatāni: ime te sattā apparajakkhā.
     Katame te sattā mudindriyā?
     Pañcindriyāni: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yesaṃ sattānaṃ imāni pañcindriyāni anāsevitāni abhāvitāni abahulīkatāni anussadagatāni: ime te sattā mudindriyā.
     Katame te sattā tikkhindriyā?
     Yesaṃ sattānaṃ imāni pañcindriyāni āsevitāni bhāvitāni bahulīkatāni ussadagatāni: ime te sattā tikkhindriyā.
     Katame te sattā dvākārā?
     Ye te sattā pāpāsayā pāpānusayā pāpacaritā pāpādhimuttikā mahārajakkhā mudindriyā: ime te sattā dvākārā.
     Katame te sattā svākārā?
     Ye te sattā kalyāṇāsayā kalyāṇacaritā kalyāṇādhimuttikā apparajakkhā tikkhindriyā: ime te sattā svākārā.
     Katame te sattā duviññāpayā?
     Ye va te sattā dvākārā te va te sattā duviññāpayā.
Yeva te sattā svākārā te va te sattā suviññāpayā.
     Katame te sattā abhabbā?
     Ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā kilesāvaraṇena samannāgatā vipākāvaraṇena samannāgatā assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ: ime te sattā abhabbā.


[page 342]
342 Ñāṇavatthūni
     Katame te sattā bhabbā?
     Ye te sattā na kammāvaraṇena samannāgatā na kilesāvaraṇena samannāgatā na vipākāvaraṇena samannāgatā saddhā chandikā paññavanto bhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ: ime te sattā bhabbā ti:
yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ tathāgatassa jhānavimokhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Jhāyīti: cattāro jhāyī: atth'; ekacco jhāyī sampattiṃ yeva samānaṃ vipattīti {paccati}, atth'; ekacco jhāyī vipattiṃ yeva samānaṃ sampattīti pacceti, atth'; ekacco jhāyī sampattiṃ yeva samānaṃ sampattīti pacceti, atth'; ekacco {jhāyī} vipattiṃ yeva samānaṃ vipattīti pacceti. Ime cattāro jhāyī.
     Apare pi cattāro jhāyī: atth'; ekacco jhāyī dandhaṃ samāpajjati khippaṃ vuṭṭhāti, atth'; ekacco jhāyī khippaṃ samāpajjati dandhaṃ vuṭṭhāti, atth'; ekacco jhāyī dandhaṃ samāpajjati dandhaṃ vutthāti, atth'; ekacco jhāyī khippaṃ samāpajjati khippaṃ vuṭṭhāti. Ime cattāro jhāyī.
     Apare pi cattāro jhāyī: atth'; ekacco jhāyī samādhismiṃ samādhikusalo hoti na samādhismiṃ samāpattikusalo; atth'; ekacco jhāyī samādhismiṃ samāpattikusalo hoti na samādhismiṃ samādhikusalo; atth'; ekacco jhāyī samādhismiṃ samādhikusalo ca hoti samādhismiṃ samāpattikusalo ca; atth'; ekacco jhāyī neva samādhismiṃ samādhikusalo hoti na samādhismiṃ samāpattikusalo. Ime cattāro jhāyī.
     Jhānan ti: cattāri jhānāni: paṭhamaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ.
     Vimokho ti: aṭṭha vimokhā: {rūpī} rūpāni passati:
ayaṃ paṭhamo vimokho. Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati: ayaṃ dutiyo vimokho. Subhan tveva adhimutto hoti: ayaṃ tatiyo vimokho. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā: ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati: ayaṃ catuttho vimokho.
Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma: anantaṃ viññāṇan ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati:
ayaṃ pañcamo vimokho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma:


[page 343]
Dasa tathāgatabalāni 343
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati: ayaṃ chaṭṭho vimokho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanaṃ upasamapajja viharati: ayaṃ sattamo vimokho. Sabbaso neva-saññā-nāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati: ayaṃ aṭṭhamo vimokho.
     Samādhīti: tayo samādhī: savitakka-savicāro samādhi, avitakka-vicāramatto samādhi, avitakka-avicāro samādhi.
     Samāpattīti: nava anupubbavihārasamāpattiyo:
paṭhamajjhānasamāpatti dutiyajjhānasamāpatti tatiyajjhānasamāpatti catutthajjhānasamāpatti ākāsānañcāyatanasamāpatti viññāṇañcāyatanasamāpatti ākiñcaññāyatanasamāpatti neva-saññā-nāsaññāyatanasamāpatti saññāvedayitanirodhasamāpatti.
     Saṅkilesan ti: hānabhāgiyo dhammo.
     Vodānan ti: visesabhāgiyo dhammo.
     Vuṭṭhānan ti: vodānam pi vuṭṭhānaṃ.
     Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānam pi vuṭṭhānan ti yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa jhānavimokhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ tathāgatassa pubbe nivāsānussatiṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgato anekavihitaṃ pubbe nivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: Ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo, dasam pi jātiyo, vīsam pi jātiyo tiṃsam pi jātiyo cattāḷīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo, jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi, aneke pi saṃvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe: Amutr'; āsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evam āhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evam āyupariyanto, so tayo cuto amutra udapādiṃ, tatrapāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evam āhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evam āyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno ti: iti sākāraṃ sa-uddesaṃ {anekavihitaṃ} pubbenivāsaṃ anussarati: yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa pubbenivāsānussatiṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.


[page 344]
344 Ñāṇavatthūni
     Tattha katamaṃ tathāgatassa sattānaṃ cutūpapātaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti: ime vata bhonto sattā bhāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppannā.
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppannā ti; iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti: yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa sattānaṃ cutūpapātaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.
     Tattha katamaṃ tathāgatassa āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ?
     Idha tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ abhiñā sacchikatvā upasampajja viharati: yā tattha paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi: idaṃ tathāgatassa āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇan ti.
     Imāni dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu {sīhanādaṃ} nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
     Evaṃ dasavidhena ñāṇavatthu.
ÑĀṆAVIBHAṄGO SAMATTO SOLASAMO.8


[page 345]
Ekakaṃ 345
XVII.
KHUDDAKAVATTHUVIBHAṄGO.
(Mātikā.)
               Jātimado rattaññumado
               gottamado piṇḍapātikamado
               ārogyamado anavaññattimado
               yobbanamado iriyāpathamado
               jīvitamado iddhimado
               lābhamado yasamado
               sakkāramado sīlamado
               garukāramado jhānamado
               purekkhāramado sippamado
               parivāramado ārohamado
               bhogamado pariṇāhamado
               vaṇṇamado saṇṭhānamado
               sutamado pāripūrimado
               paṭibhāṇamado mado
pamādo;
               thambho arati
               sārambho tandī
               atīcchatā vijambhikā
               mahicchatā bhattasammado
               pāpicchatā cetaso līnattaṃ
               siṅgaṃ kuhanā
               tintiṇaṃ lapanā
               cāpalyaṃ nemittikatā
               asabhāgavutti nippesikatā


[page 346]
346 Mātikā
               lābhena lābhaṃ jigiṃsanatā
               seyyo'; ham asmīti māno,
               sadiso 'ham asmīti mano,
               hīno 'ham asmīti māno;
               seyyassa seyyo 'ham asmīti māno,
               seyyassa sadiso 'ham asmīti māno,
               seyyassa hīno 'ham asmīti māno;
               sadisassa seyyo 'ham asmīti māno,
               sadisassa sadiso 'ham asmīti māno,
               sadisassa hīno 'ham asmīti māno;
               hīnassa seyyo 'ham asmīti māno,
               hīnassa sadiso 'ham asmīti māno,
               hīnassa hīno 'ham asmīti māno,
               māno omāno
               atīmāno adhimāno
               mānātimāno asmimāno
micchāmāno;
               ñātivitakko
               janapadavitakko
               amaravitakko
               parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko
               lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko
               anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko.
EKAKAṂ.
               Kodho ca upanāho ca,
               makkho ca palāso ca,
               issā ca macchariyañ ca,
               māyā ca sāṭheyyañ ca,
               avijjā ca bhavataṇhā ca
               bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca,
               sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi ca,
               antavādiṭṭhi ca anantavādiṭṭhi ca,
               pubbantānudiṭṭhi ca aparantānudiṭṭhi ca,
               ahirikañ ca anottappañ ca,
               dovacassatā ca pāpamittatā ca,
               anajjavo ca amaddavo ca,
               akkhanti ca asoraccañ ca,
               asākhalyañ ca appaṭisanthāro ca,


[page 347]
Tikaṃ 347
               indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca,
               muṭṭhasaccañ ca asampajaññañ ca,
               sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca,
               ajjhattaṃ saṃyojanañ ca bahiddhā saṃyojanañ ca.
DUKAṂ.
               Tīṇi akusalamūlāni
               tayo akusalavitakkā
               tisso akusalasaññā
               tisso akusaladhātuyo
               tīṇi duccaritāni
               tayo āsavā
               tīṇi saṃyojanāni
               tisso taṇhā
               aparā pi tisso taṇhā
               aparā pi tisso taṇhā
               aparā pi tisso taṇhā
               tisso esanā
               tisso vidhā
               tīṇi tamāni
               tīṇi bhayāni
               tīṇi titthāyatanāni
               tayo kiñcanā
               tīṇi aṅgaṇāni
               tīṇi malāni
               tīṇi visamāni
               aparāni pi tīṇi visamāni
               tayo aggī
               tayo kasāvā
               apare pi tayo kasāvā
               assādadiṭṭhi attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi
               arati vihesā adhammacariyā
               dovacassatā pāpamittatā nānattasaññā
               uddhaccaṃ kosajjaṃ pamādo
               asantuṭṭhitā asampajaññatā mahicchatā
               ahirikaṃ anottappaṃ pamādo
               anādariyaṃ dovacassatā pāpamittatā
               assaddhiyaṃ avadaññutā kosajjaṃ
               uddhaccaṃ asaṃvaro dussīlyaṃ
               ariyānaṃ adassanakamyatā saddhammaṃ asotukamyatā upārambhacittatā
               muṭṭhasaccaṃ asampajaññaṃ cetaso vikkhepo


[page 348]
348 Mātikā
            ayoniso manasikāro kummaggasevanā cetaso līnattaṃ.
TIKAṂ.
               Cattāro āsavā
               cattāro khandhā
               cattāro oghā
               cattāro yogā
               cattāri upādānāni
               cattāro taṇhuppādā
               cattāri agatigamanāni
               cattāro vipariyesā
               cattāro anariyavohārā
               apare pi cattāro anariyavohārā
               cattāri duccaritāni
               aparāni pi cattāri duccaritāni
               cattāri bhayāni
               aparāni pi cattāri bhayāni
               aparāni pi cattāri bhayāni
               aparāni pi cattāri bhayāni
               catasso diṭṭhiyo
CATUKKAṂ.
               Pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni
               pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni
               pañca macchariyāni
               pañca saṅgā
               pañca sallā
               pañca cetokhilā
               pañca cetaso vinibandhā
               pañca nīvaraṇāni
               pañca kammāni anantarakāni
               pañca diṭṭhiyo
               pañca verā
               pañca vyasanā
               pañca akkhantiyā ādīnavā
               pañca bhayāni
               pañca diṭṭhadhammanibbānavādā.
PAÑCAKAṂ.


[page 349]
Mātikā 349
     Cha vivādamūlāni cha chandarāgagehasitā dhammā cha virodhavatthūni cha taṇhākāyā cha agāravā cha parihāniyā dhammā apare pi cha parihāniyā dhammā cha somanassupavicārā cha domanassupavicārā cha upekhupavicārā cha gehasitāni somanassāni cha gehasitāni domanassāni cha gehasitā upekhā cha diṭṭhiyo.
CHAKKAṂ.
     Satta anusayā satta pariyuṭṭhānāni satta saṃyojanāni satta asaddhammā satta duccaritāni satta mānā satta diṭṭhiyo.
SATTAKAṂ.
     Aṭṭha kilesavatthūni aṭṭha kusītavatthūni aṭṭhasu lokadhammesu cittassa paṭighāto aṭṭha anariyavohārā aṭṭha micchattā aṭṭha purisadosā aṭṭha asaññivādā aṭṭha neva-saññī-nāsaññīvādā.
{AṬṬHAKAṂ}.
     Nava āghātavatthūni nava purisamalāni navavidhā mānā nava taṇhāmūlakā dhammā nava iñjitāni nava maññitāni nava phanditāni nava panañcitāni nava saṅkhatāni.
NAVAKAṂ.
     Dasa kilesavatthūni dasa āghātavatthūni dasa akusalakammapathā dasa {saṃyojanāni} dasa micchattā dasavatthukā micchādiṭṭhi dasavatthukā {antaggāhikā} diṭṭhi.
DASAKAṂ.
     Aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārāsa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā chattiṃsa taṇhāvicaritāni honti. Iti atītāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, anāgatāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, paccuppannāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritaṃ hoti; yāni ca dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni Brahmajāle veyyākaraṇe vuttāni Bhagavātā.
MĀTIKĀ.11


[page 350]
350 Khuddakavatthūni
     Tattha katamo jātimado?
     Jātiṃ paṭicca mado majjanā majjitattaṃ māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati {uṇṇāmo} dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati jātimado.
     Tattha katamo gottamado?
     Gottaṃ paṭicca ārogyaṃ paṭicca yobbanaṃ paṭicca jīvitaṃ paṭicca lābhaṃ paṭicca sakkāraṃ paṭicca garukāraṃ paṭicca purekkhāraṃ paṭicca parivāraṃ paṭicca bhogaṃ paṭicca vaṇṇaṃ paṭicca sutaṃ paṭicca paṭibhāṇaṃ paṭicca rattaññutaṃ paṭicca piṇḍapātikattaṃ paṭicca anavaññattiṃ paṭicca iriyāpathaṃ paṭicca iddhiṃ paṭicca yasaṃ paṭicca sīlaṃ paṭicca jhānaṃ paṭicca sippaṃ paṭicca ārohaṃ paṭicca pariṇāhaṃ paṭicca saṇṭhānaṃ paṭicca pāripūriṃ paticca mado majjanā majjitattaṃ māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati pāripūrimado.
     Tattha katamo mado?
     Yo mado majjanā majjitattaṃ māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati mado.
     Tattha katamo pamādo?
     Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā aniṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo: yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ; ayaṃ vuccati pamādo.
     Tattha katamo thambho?
     Yo thambho thambhanā thambhitattaṃ kakkhaliyaṃ phāruliyaṃ ujucittatā amudutā: ayaṃ vuccati thambho.
     Tattha katamo sārambho?
     Yo sārambho paṭisārambho sārambhanā paṭisārambhanā paṭisārambhitattaṃ: ayaṃ vuccati sārambho.
     Tattha katamā aticchatā?
     Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā:


[page 351]
Ekakaṃ 351
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yā evarūpā icchā icchāgataṃ aticchatā rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati aticchatā.
     Tattha katamā mahicchatā?
     Itarītaracīvarapiṇḍapātagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā:
yā evarūpā icchā icchāgataṃ mahicchatā rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati mahicchatā.
     Tattha katamā pāpicchatā?
     Idh'; ekacco assaddho samāno: saddho ti maṃ jano jānātūti icchati, dussīlyo samāno: sīlavā ti maṃ jano jānātūti icchati, appassuto samāno: bahussuto ti maṃ jano jānātūti, saṅgaṇikārāmo samāno: pavivitto ti maṃ jano jānātūti icchati, kusīto samāno: āraddhaviriyo ti maṃ jano jānātūti icchati, muṭṭhassati samāno: upaṭṭhitassatīti maṃ jano jānātūti icchati, asamāhito samāno:
samāhito ti maṃ jano jānātūti icchati, duppañño samāno:
paññavā ti maṃ jano jānātūti icchati, akhīṇāsavo samāno:
khīṇāsavo ti maṃ jano jānātūti icchati: yā evarūpā icchā icchāgataṃ pāpicchatā rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati pāpicchatā.
     Tattha katamaṃ siṅgaṃ?
     Yaṃ siṅgaṃ siṅgāratā caturatā cāturiyaṃ parikkhattatā parikkhattiyaṃ: idaṃ vuccati siṅgaṃ.
     Tattha katamaṃ tintiṇaṃ?
     Yaṃ tintiṇaṃ tintiṇāyanā tintiṇāyitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ puñcikatā sādukamyatā: idaṃ vuccati tintiṇaṃ.
     Tattha katamaṃ cāpalyaṃ?
     Cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanā senāsanamaṇḍanā, imassa vā pūtikāyassa bāhirānaṃ vā parikkhārānaṃ maṇḍanā vibhūsanā keḷanā parikeḷanā giddhikatā giddhikattaṃ, capalatā cāpalyaṃ: idaṃ vuccati cāpalyaṃ.
     Tattha katamā asabhāgavutti?
     Mātari vā pitari vā jeṭṭhe vā bhātari ācariyesu vā uppajjhāye vā Buddhe vā sāvakesu vā aññataraññataresu va garuṭṭhāniyesu vippaṭikulagāhitā vipaccanīkasātatā,


[page 352]
352 Khuddakavatthūni
anādariyaṃ anādaratā agāravatā appaṭissavatā: ayaṃ vuccati asabhāgavutti.
     Tattha katamā arati?
     Pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu vā arati aratikā anabhirati anabhiramaṇā ukkaṇṭhitā paritassitā: ayaṃ vuccati arati.
     Tattha katamā tandī?
     Yā tandī tandiyanā tandimanakatā, ālasyaṃ ālasāyanā ālasāyitattaṃ: ayaṃ vuccati tandī.
     Tattha katamā vijambhikā?
     Yā kāyassa jambhanā vijambhanā ānamanā vinamanā sannamanā paṇamanā vyādhiyakaṃ: ayaṃ vuccati vijambhikā.
     Tattha katamo bhattasammado?
     Yā bhuttāvissa bhattamucchā bhattakilamatho bhattapariḷāho kāyaduṭṭhullaṃ: ayaṃ vuccati bhattasammado.
     Tattha katamaṃ cetaso lānattaṃ?
     Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thīnaṃ thīyanā thīyitattaṃ cittassa:
idaṃ vuccati cetaso līnattaṃ.
     Tattha katamā kuhanā?
     Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa paccayapaṭisevanasaṅkhātena vā sāmantajappitena vā iriyāpathassa vā aṭṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ:
ayaṃ vuccati kuhanā.
     Tattha katamā lapanā?
     Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā samunnahanā ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāṇitā pāṭukamyatā muggasuppatā pāribbhaṭṭatā: ayaṃ vuccati lapanā.
     Tattha katamā nemittikatā?
     Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yaṃ paresaṃ nimittaṃ nimittakammaṃ obhāso obhāsakammaṃ sāmantajappā parikathā:


[page 353]
Ekakaṃ 353
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati nemittikatā.
     Tattha katamā nippesikatā?
     Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ akkosanā vambhanā garahanā ukkhepanā samukkhepanā khipanā saṅkhipanā pāpanā sampāpanā: avaṇṇahāriyā parapiṭṭhimaṃsikatā: ayaṃ vuccati nippesikatā.
     Tattha katamā lābhena lābhaṃ jigiṃsanatā?
     Lābhasakkārasilokasannissito pāpiccho icchāpakato ito laddhaṃ āmisaṃ amutra harati amutra vā laddhaṃ āmisaṃ idha āharati: yā evarūpā āmisena āmisassa eṭṭhi gaveṭṭhi pariyeṭṭhi esanā gavesanā pariyesanā: ayaṃ vuccati lābhena lābhaṃ jigiṃsanatā.
     Tattha katamo seyyo 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vatthunā mānaṃ jappeti: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati seyyo 'ham asmīti māno.
     Tattha katamo sadiso 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vatthunā mānaṃ jappeti: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati sadiso 'ham asmīti māno.
     Tattha katamo hīno 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vatthunā omānaṃ jappeti: yo evarūpo omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā {ohīḷanā} ohīḷitattaṃ attuññā attavaññā attaparibhavo: ayaṃ vuccati hīno 'ham asmīti māno.


[page 354]
354 Khuddakavatthūni
     Tattha katamo seyyassa seyyo 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco seyyo hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vatthunā parehi seyyaṃ attānaṃ dahati, so taṃ nissāya mānaṃ jappeti: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati seyyassa seyyo 'ham asmīti māno.
     Tattha katamo seyyassa sadiso 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco seyyo hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vatthunā parehi sadisaṃ attānaṃ dahati, so taṃ nissāya mānaṃ jappeti: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati {uṇṇāmo} dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati seyyassa sadiso 'ham asmīti māno.
     Tattha katamo seyyassa hīno 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco seyyo hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vatthunā parehi hīnaṃ attānaṃ dahati, so taṃ nissāya omānaṃ jappeti: yo evarūpo omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā ohīḷanā ohīḷitattaṃ attuññā attavaññā attaparibhavo: ayaṃ vuccati seyyassa hīno 'ham asmīti māno.
     Tattha katamo sadisassa seyyo 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco sadiso hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā . . . pe . . . aññataraññatarena vatthunā parehi seyyaṃ attānaṃ dahati, so taṃ nissāya mānaṃ jappeti: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati sadisassa seyyo 'ham asmīti māno . . . pe . . .
     Tattha katamo hīnassa sadiso 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco hīno hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā . . . pe . . . aññataraññatarena vatthunā parehi sadisaṃ attānaṃ dahati, so taṃ nissāya mānaṃ jappeti:
yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa:


[page 355]
Ekakaṃ 355
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati hīnassa sadiso 'ham asmīti māno.
     Tattha katamo hīnassa hīno 'ham asmīti māno?
     Idh'; ekacco hīno hoti jātiyā vā gottena va kolaputtiyena vā . . . pe . . . aññataraññatarena vatthunā parehi hīnaṃ attānaṃ dahati, so taṃ nissāya mānaṃ jappeti: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā ohīḷanā ohīḷitattaṃ attuññā attavaṇṇā attaparibhavo: ayaṃ vuccati hīnassa hīno 'ham asmīti māno.
     Tattha katamo māno?
     Yo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati māno.
     Tattha katamo atimāno?
     Idh'; ekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā . . . pe . . . aññataraññatarena vatthunā parehi attānaṃ atimaññati: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa:
ayaṃ vuccati atimāno.
     Tattha katamo mānātimāno?
     Idh'; ekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā . . . pe . . . aññataraññatarena vatthunā pubbakāle parehi sadisaṃ attānaṃ dahati aparakāle attānaṃ seyyaṃ dahati parehi hīnaṃ na dahati: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati mānātimāno.
     Tattha katamo omāno?
     Idh'; ekacco jātiyā va gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vatthunā omānaṃ jappeti: yo evarūpo omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā ohīḷanā ohīḷitattaṃ attuññā attavaññā attaparibhavo, ayaṃ vuccati omāno.
     Tattha katamo adhimāno?
     Appatte pattasaññitā, akate katasaññitā, anadhigate adhigatasaññitā, asacchikate sacchikatasaññitā: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati adhimāno


[page 356]
356 Khuddakavatthūni
     Tattha katamo asmimāno?
     Rupe asmīti māno, asmīti chando, asmīti anusayo; vedanāya saññāya saṅkhāresu viññāṇe asmīti māno, asmīti chando, asmīti anusayo: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati asmimāno.
     Tattha katamo micchāmāno?
     Idh'; ekacco pāpakena vā kammāyatanena pāpakena vā sippāyatanena pāpakena vā vijjaṭṭhānena pāpakena vā sutena pāpakena vā paṭibhāṇena pāpakena vā sīlena pāpakena vā vatena pāpakena vā sīlabbatena pāpikāya vā diṭṭhiyā aññataraññatarena vatthunā mānaṃ jappeti: yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa: ayaṃ vuccati micchāmāno.
     Tattha katamo ñātivitakko?
     Ñātake ārabbha gehasito takko vitakko saṅkappo appanā vyappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo:
ayaṃ vuccati ñātivitakko.
     Tattha katamo janapadavitakko?
     Janapadaṃ ārabbha gehasito takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati janapadavitakko.
     Tattha katamo amaravitakko?
     Dukkarakārikāpaṭisaṃyutto vā diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vā gehasito takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo:
ayaṃ vuccati amaravitakko.
     Tattha katamo parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko?
     Idh'; ekacco gihisaṃsaṭṭho viharati hasanandī sahasokī sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā va yogaṃ āpajjati: yo tattha gehasito takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko.
     Tattha katamo lābhasakkhārasilokapaṭisaṃyutto vitakko?
     Lābhasakkārasilokaṃ ārabbha gehasito takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko.
     Tattha katamo anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko?
     Idh'; ekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vatthunā: mā maṃ pare avajāniṃsūti:


[page 357]
Dukaṃ 357
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo tattha gehasito takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko.
EKAKAṂ.
     Tattha katamo kodho?
     Yo kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa:
ayaṃ vuccati kodho.
     Tattha katamo upanāho?
     Pubbakāle kodho, aparakāle upanāho: yo evarūpo upanāho upanahanā upanahitattaṃ aṭṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā anusaṃsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṃ kodhassa: ayaṃ vuccati upanāho.
     Tattha katamo makkho?
     Yo makkho makkhiyanā makkhiyitattaṃ niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ: ayaṃ vuccati makkho.
     Tattha katamo palāso?
     Yo palāso palāsāyanā palāsāyitattaṃ, palāsāhāro vivādaṭṭhānaṃ yugaggāho appaṭinissaggo: ayaṃ vuccati palāso.
     Tattha katamā issā?
     Yā paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ, usūyā usūyanā usūyitattaṃ, ayaṃ vuccati issā.
     Tattha katamaṃ macchariyaṃ?
     Pañca macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ: yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa: idaṃ vuccati macchariyaṃ.
     Tattha katamā māyā?
     Idh'; ekacco kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati: mā maṃ jaññā ti icchati, --


[page 358]
358 Khuddakavatthūni
ma maṃ jaññā ti saṅkappeti, -- mā maṃ jaññā ti vācaṃ bhāsati,-mā maṃ jaññā ti kāyena parakkamati: yā evarūpā mayā māyāvitā accasarā {vañcanā} nikati vikīraṇā pariharaṇā guhanā pariguhanā chādanā paricchādanā anuttānīkammaṃ anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā: ayaṃ vuccati māyā.
     Tattha katamaṃ sāṭheyyaṃ?
     Idh'; ekacco saṭho hoti parisaṭho: yaṃ tattha saṭhaṃ saṭhatā sātheyyaṃ kakkaratā kakkariyaṃ parikkhattatā pārikkhattiyaṃ: idaṃ vuccati sāṭheyyaṃ.
     Tattha katamā avijjā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjā.
     Tattha katamā bhavataṇhā?
     Yo bhavesu bhavacchando bhavarāgo bhavanandī bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṃ: ayaṃ vuccati bhavataṇhā.
     Tattha katamā bhavadiṭṭhi?
     Bhavissati attā ca loko cāti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati bhavadiṭṭhi.
     Tattha katamā vibhavadiṭṭhi?
     Na bhavissati attā ca loko cāti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati vibhavadiṭṭhi.
     Tattha katamā sassatadiṭṭhi?
     Sassato attā ca loko cāti: yā evarūpā diṭṭhi {diṭṭhigataṃ} . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati sassatadiṭṭhi.
     Tattha katamā ucchedadiṭṭhi?
     Ucchijjissati attā ca loko cāti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati ucchedadiṭṭhi.
     Tattha katamā antavā diṭṭhi?
     Antavā attā ca loko cāti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati antavā diṭṭhi.


[page 359]
Dukaṃ 359
     Tattha katamā anantavā diṭṭhi?
     Anantavā attā ca loko cāti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati anantavā diṭṭhi.
     Tattha katamā pubbantānudiṭṭhi?
     Pubbantaṃ ārabbha yā uppajjati diṭṭhi {diṭṭhigataṃ} . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati pubbantānudiṭṭhi.
     Tattha katamā aparantānudiṭṭhi?
     Aparantaṃ ārabbha yā uppajjati diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati aparantānudiṭṭhi.
     Tattha katamaṃ ahirikaṃ?
     Yaṃ na hiriyati hiriyitabbena, na hiriyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā: idaṃ vuccati ahirikaṃ.
     Tattha katamaṃ anottappaṃ?
     Yaṃ na ottappati ottappitabbena, na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā: idaṃ vuccati anottappaṃ.
     Tattha katamā dovacassatā?
     Sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikūlagāhitā vipaccanīkasātatā, anādariyaṃ anādaratā agāravatā appaṭissavatā: ayaṃ vuccati dovacassata.
     Tattha katamā pāpamittatā?
     Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti sampavaṅkatā: ayaṃ vuccati pāpamittatā.
     Tattha katamo anajjavo?
     Yo anajjavo anajjavatā jimhatā vaṅkatā kuṭilatā: ayaṃ vuccati anajjavo.
     Tattha katamo amaddavo?
     Yā amudutā amaddavatā kakkhaḷatā kathinatā, phārusiyaṃ ujucittatā amuducittatā: ayaṃ vuccati amaddavo.


[page 360]
360 Khuddakavatthūni
     Tattha katamā akkhanti?
     Yā akkhanti akkhamanatā anadhivāsanatā caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa: ayaṃ vuccati akkhanti.
     Tattha katamaṃ asoraccaṃ?
     Kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo: idaṃ vuccati asoraccaṃ. Sabbam pi dussīlyaṃ asoraccaṃ.
     Tattha katamaṃ asākhalyaṃ?
     Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti: yā tattha {asaṃhavācatā} asakhilavācatā pharusavācatā: idaṃ vuccati asākhalyaṃ.
     Tattha katamo appaṭisanthāro?
     Dve paṭisanthārā: āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca. Idh'; ekacco appaṭisanthārako hoti āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vā: ayaṃ vuccati appaṭisanthāro.
     Tattha katamā indriyesu aguttadvāratā?
     Idh'; ekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati, sotena saddaṃ sutvā, ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassa pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati manindriyaṃ manindriye na saṃvaraṃ āpajjati: yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ agutti agopanā anārakkho asaṃvaro: ayaṃ vuccati indriyesu aguttadvāratā.
     Tattha katamā bhojane amattaññutā?
     Idh'; ekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya: yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane: ayaṃ vuccati bhojane amattaññutā.
     Tattha katamaṃ muṭṭhasaccaṃ?
     Yā asati ananussati appaṭissati asati asaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā sammussanatā: idaṃ vuccati muṭṭhasaccaṃ.


[page 361]
Tikaṃ 361
     Tattha katamaṃ asampajaññaṃ?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . {avijjālaṅgī} moho akusalamūlaṃ: idaṃ vuccati asampajaññaṃ.
     Tattha katamā sīlavipatti?
     Kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo: ayaṃ vuccati sīlavipatti. Sabbam pi dussīlyaṃ sīlavipatti.
     Tattha katamā diṭṭhivipatti?
     Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ . . . pe . . . ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati diṭṭhivipatti. Sabbā pi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti.
     Tattha katamaṃ ajjhattaṃ saṃyojanaṃ?
     Pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni ajjhattaṃ saṃyojanaṃ.
Pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni bahiddhā saṃyojanaṃ.
DUKAṂ.
     Tattha katamāni tīṇi akusalamūlāni?
     Lobho doso moho.
     Tattha katamo lobho?
     Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandīrāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paligedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanettī vanaṃ vanatho santhavo sineho apekhā paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ puñcikatā sādukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chādanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo Mārapāso Mārabalisaṃ Māravisayo taṇhānadī taṇhājātaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ:

[page 362]
362 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ vuccati lobho.
     Tattha katamo doso?
     Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyati; anatthaṃ me caratīti āghāto jāyati; anatthaṃ me carissatīti āghāto jāyati; piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati; appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari, atthaṃ carati, atthaṃ carissatīti āghāto jāyati; aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati: yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa: ayaṃ vuccati doso.
     Tattha katamo moho?
     Dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya annāṇaṃ; pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ, yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati moho.
     Imāni tīṇi akusalamūlāni.
     Tattha katame tayo akusalavitakkā?
     Kāmavitakko vyāpādavitakko vihiṃsāvitakko.
     Tattha katamo kāmavitakko? Kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati kāmavitakko.


[page 363]
Tikaṃ 363
     Tattha katamo vyāpādavitakko?
     Vyāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vyāpādavitakko.
     Tattha katamo vihiṃsāvitakko?
     Vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vihiṃsāvitakko.
     Ime tayo akusalavitakkā.
     Tattha katamā tisso akusalasaññā?
     Kāmasaññā vyāpādasaññā vihiṃsāsaññā.
     Tattha katamā kāmasaññā?
     Kāmapaṭisaṃyutto saññā sañjānanā sañjānitattaṃ:
ayaṃ vuccati kāmasaññā.
     Tattha katamā vyāpādasaññā?
     Vyāpādapaṭisaṃyuttā saññā {sañjānanā} sañjānitattaṃ:
ayaṃ vuccati vyāpādasaññā.
     Tattha katamā vihiṃsāsaññā?
     Vihiṃsāpaṭisaṃyuttā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ:
ayaṃ vuccati vihiṃsāsaññā.
     Imā tisso akusalasaññā.
     Tattha katamā tisso akusaladhātuyo?
     Kāmadhātu vyāpādadhātu vihiṃsādhātu.
     Tattha katamā kāmadhātu?
     Kāmavitakko kāmadhātu . . . Vyāpādavitakko vyāpādadhātu . . . Vihiṃsāvitakko vihiṃsādhātu.
     Tattha katamo kāmavitakko?
     Kāmapaṭisaṃyutto takko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati kāmavitakko.
     Tattha katamo vyāpādavitakko? Vyāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vyāpādavitakko.
     Tattha katamo vihiṃsāvitakko?
     Vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko . . . pe . . . micchāsaṅkappo: ayaṃ vuccati vihiṃsāvitakko.
     Imā tisso akusaladhātuyo.
     Tattha katamāni tīṇi duccaritāni?
     Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ.
     Tattha katamaṃ kāyaduccaritaṃ?
     Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesu micchācāro: idaṃ vuccati kāyaduccaritaṃ.
     Tattha katamaṃ vacīduccaritaṃ?
     Musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo:
idaṃ vuccati vacīduccaritaṃ.
     Tattha katamaṃ manoduccaritaṃ?


[page 364]
364 Khuddakavatthūni
     Abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhi: idaṃ vuccati manoduccaritaṃ.
     Tattha katamaṃ kāyaduccaritaṃ?
     Akusalaṃ kāyakammaṃ kāyaduccaritaṃ. Akusalaṃ vacīkammaṃ vacīduccaritaṃ . . . Akusalaṃ manokammaṃ manoduccaritaṃ.
     Tattha katamaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ?
     Akusalā kāyasañcetanā akusalaṃ kāyakammaṃ . . . Akusalā vacīsañcetanā akusalaṃ vacīkammaṃ . . . Akusalā manosañcetanā akusalaṃ manokammaṃ.
     Imāni tīṇi duccaritāni.
     Tattha katame tayo āsavā?
     Kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo.
     Tattha katamo kāmāsavo?
     Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasiṇeho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ: ayaṃ vuccati kāmāsavo.
     Tattha katamo bhavāsavo?
     Yo bhavesu bhavacchando . . . pe . . . bhavajjhosānaṃ:
ayaṃ vuccati bhavāsavo.
     Tattha katamo avijjāsavo?
     Dukkhe aññāṇaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjāsavo.
     Ime tayo āsavā.
     Tattha katamāni tīṇi saṃyojanāni?
     Sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso.
     Tattha katamā sakkāyadiṭṭhi?
     Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ . . . saññaṃ . . . saṅkhāre . . . viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati sakkāyadiṭṭhi.
     Tattha katamā vicikicchā?
     Sattari kaṅkhati vicikicchati, dhamme kaṅkhati vicikicchati, saṅghe kaṅkhati vicikicchati, sikkhāya kaṅkhati vicikicchati; pubbante kaṅkhati vicikicchati, aparante kaṅkhati vicikicchati, pubbantāparante kaṅkhati vicikicchati,


[page 365]
Tikaṃ 365
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idappaccayatā-paṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati vicikicchati: yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittasa manovilekho: ayaṃ vuccati vicikicchā.
     {Tattha} katamo sīlabbataparāmāso?
     Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati sīlabbataparāmāso.
     Imāni tīṇi saṃyojanāni.
     Tattha katamā tisso taṇhā?
     Kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā?
     Tattha katamā bhavataṇhā?
     Bhavadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandīrāgo cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati bhavataṇhā.
     Tattha katamā vibhavataṇhā?
     Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati vibhavataṇhā.
     Avasesā taṇhā kāmataṇhā.
     Tattha katamā kāmataṇhā?
     Kāmadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati kāmataṇhā.
     Rūpadhātu . . . arūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati bhavataṇhā.
     Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati vibhavataṇhā.
     Imā tisso taṇhā.
     Tattha katamā aparā pi tisso taṇhā?
     Kāmataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā.
     Tattha katamā kāmataṇhā?
     Kāmadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati kāmataṇhā.


[page 366]
366 Khuddakavātthūni
     Tattha katamā rūpataṇhā?
     Rūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati rūpataṇhā.
     Tattha katamā arūpataṇhā?
     Arūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati arūpataṇhā.
     Imā tisso taṇhā.
     Tatthā katamā aparā pi tisso taṇhā?
     Rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā.
     Tattha katamā rūpataṇhā?
     Rūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sarāgo: ayaṃ vuccati rūpataṇhā.
     Tattha katamā arūpataṇhā?
     Arūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati arūpataṇhā.
     Tattha katamā nirodhataṇhā?
     Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati nirodhataṇhā.
     Imā tisso taṇhā.
     Tattha katamā tisso esanā?
     Kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā.
     Tattha katamā kāmesanā?
     Yo kāmesu kāmacchando . . . pe . . . kāmajjhosānaṃ:
ayaṃ vuccati kamesanā.
     Tattha katamā bhavesanā?
     Yo bhavesu bhavacchando . . . pe . . . bhavajjhosānaṃ:
ayaṃ vuccati bhavesanā.
     Tattha katamā brahmacariyesanā?
     Sassato loko ti vā asassato loko ti vā . . . pe . . . neva hoti na na hoti tathāgato param maraṇā ti vā yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati brahmacariyesanā.
     Tattha katamā kāmesanā?
     Kāmarāgo tad-ekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ: ayaṃ vuccati kāmesanā.
     Bhavarāgo tad-ekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ: ayaṃ vuccati bhavesanā.


[page 367]
Tikaṃ 367
     Antaggāhikā diṭṭhi tad-ekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ: ayaṃ vuccati brahmacariyesanā.
     Imā tisso esanā.
     Tattha katamā tisso vidhā?
     Seyyo 'ham asmīti vidhā. Sadiso 'ham asmīti vidhā.
Hīno 'ham asmīti vidhā.
     Imā tisso vidhā.
     Tattha katamāni tīṇi bhayāni?
     Jātibhayaṃ jarābhayaṃ maraṇabhayaṃ.
     Tattha katamaṃ jātibhayaṃ?
     Jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso: idaṃ vuccati jātibhayaṃ.
     Tattha katamaṃ jarābhayaṃ?
     Jaraṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso: idaṃ vuccati jarābhayaṃ.
     Tattha katamaṃ maraṇabhayaṃ?
     Maraṇaṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso: idaṃ vuccati maraṇabhayaṃ.
     Imāni tīṇi bhayāni.
     Tattha katamāni tīṇi tamāni?
     Atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.
     Imāni tīṇi tamāni.
     Tattha katamāni tīṇi titthāyatanāni?
     Idh'; ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā sabban taṃ pubbe katahetūti.
     Idha pan'; ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā sabban taṃ issaranimmānahetūti.
     Idha pan'; ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā {adukkhamasukhaṃ} vā sabban taṃ ahetu appaccayāti.


[page 368]
368 Khuddakavathūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Imāni tīṇi titthāyatanāni.
     Tattha katame tayo kiñcanā?.
     Rāgo kiñcanaṃ doso kiñcanaṃ moho kiñcanaṃ. Ime tayo kiñcanā.
     Tattha katamāni tīṇi aṅgaṇāni?
     Rāgo aṅgaṇaṃ doso aṅgaṇaṃ moho aṅgaṇaṃ. Imāni tīṇi aṅganāṇi.
     Tattha katamāni tīṇi malāni?
     Rāgo malaṃ doso malaṃ moho malaṃ. Imāni tīṇi malāni.
     Tattha katamāni tīṇi visamāni?
     Rāgo visamaṃ doso visamaṃ moho visamaṃ. Imāni tīṇi visamāni.
     Tattha katamāni aparāni pi tīṇi visamāni?
     Kāyavisamaṃ vacīvisamaṃ manovisamaṃ. Imāni tīṇi visamāni.
     Tattha katame tayo aggī?
     Rāgaggi dosaggi mohaggi.
     Ime tayo aggī.
     Tattha katame tayo kasāvā?
     Rāgakasāvo dosakasāvo {mohakasāvo}. Ime tayo kasāvā.
     Tattha katame apare pi tayo kasāvā?
     Kāyakasāvo vacīkasāvo manokasāvo. Ime tayo kasāvā.
     Tattha katamā assādadiṭṭhi?
     Idh'; ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: natthi kāmesu doso ti, so kāmesu pātavyataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati assādadiṭṭhi.
     Tattha katamā attānudiṭṭhi?
     Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ . . . saññaṃ . . . saṅkhāre . . . viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ: yā evarūpādiṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyessagāho: ayaṃ vuccati attānudiṭṭhi.


[page 369]
Tikaṃ 369
     Tattha katamā micchādiṭṭhi?
     Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ . . . pe . . . ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati micchādiṭṭhi.
     Sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhi sakkāyadiṭṭhi attānudiṭṭhi ucchedadiṭṭhi micchādiṭṭhi.
     Tattha katamā arati?
     Pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati aratikā anabhirati anabhiramanā ukkaṇṭhitā paritassitā: ayaṃ vuccati arati.
     Tattha katamā vihesā?
     Idh'; ekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena satte viheṭheti: yā evarūpā heṭhanā viheṭhanā hiṃsanā vihiṃsanā rosanā virosanā parūpaghāto: ayaṃ vuccati vihesā.
     Tattha katamā adhammacariyā?
     Kāyena adhammacariyā visamacariyā, vācāya adhammacariyā visamacariyā, manasā adhammacariyā visamacariyā: ayaṃ vuccati adhammacariyā.
     Tattha katamā dovacassatā?
     Sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikūlagāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādaratā agāravatā appaṭissavatā: ayaṃ vuccati dovacassatā.
     Tattha katamā pāpamittatā?
     Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃ-sampavaṅkatā: ayaṃ vuccati pāpamittatā.
     Tattha katamā nānattasaññā?
     Kāmassaññā vyāpādasaññā vihiṃsāsaññā: ayaṃ vuccati nānattasaññā. Sabbā pi akusalasaññā nānattasaññā.
     Tattha katamaṃ uddhaccaṃ?
     Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa: idaṃ vuccati uddhaccaṃ.
     Tattha katamaṃ kosajjaṃ?
     Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā aniṭṭhitakiriyatā olīnavattitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo:


[page 370]
370 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idaṃ vuccati kosajjaṃ.
     Tattha katamo pamādo?
     Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vosaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā aniṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo: yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ: ayaṃ vuccati pamādo.
     Tattha katamā asantuṭṭhitā?
     Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā: yā evarūpā icchā icchāgataṃ asantuṭṭhitā rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati asantuṭṭhitā.
     Tattha katamā asampajaññatā?
     Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati asampajaññatā.
     Tattha katamā mahicchatā?
     Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā: yā evarūpā icchā icchāgataṃ mahicchatā rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ayaṃ vuccati mahicchatā.
     Tattha katamaṃ ahirikaṃ?
     Yaṃ na hiriyati hiriyitabbena, na hiriyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā: idaṃ vuccati ahirikaṃ.
     Tattha katamaṃ anottappaṃ?
     Yaṃ na ottappitabbena, na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā: idaṃ vuccati anottappaṃ.
     Tattha katamo pamādo?
     Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā aniṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo:


[page 371]
Tikaṃ 371
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ: ayaṃ vuccati pamādo.
     Tattha katamaṃ anādariyaṃ?
     Yaṃ anādariyaṃ anādaratā agāravatā appaṭissavatā anaddā anaddāyanā anaddāyitattaṃ asīlyaṃ acittikāro idaṃ vuccati anādariyaṃ.
     Tattha katamā dovacassatā?
     Sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikūlagāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādaratā agāravatā appaṭissavatā: ayaṃ vuccati dovacassatā.
     Tattha katamā pāpamittatā?
     Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā: yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃ-sampavaṅkatā: ayaṃ vuccati pāpamittatā.
     Tattha katamaṃ assaddhiyaṃ?
     Idh'; ekacco assaddho hoti, na saddahati Buddhaṃ vā dhammaṃ vā saṅghaṃ vā: yaṃ evarūpaṃ assaddhiyaṃ assaddahanā anokappanā anabhippasādo: idaṃ vuccati assaddhiyaṃ.
     Tattha katamā avadaññutā?
     Pañca macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ: yaṃ evarūpaṃ maccharaṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ katukañcukatā aggahitattaṃ cittassa: ayaṃ vuccati avadaññutā.
     Tattha katamaṃ kosajjaṃ?
     Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā aniṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo:


[page 372]
372 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idaṃ vuccati kosajjaṃ.
     Tattha katamaṃ uddhaccaṃ?
     Yaṃ cittasa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa: idaṃ vuccati uddhaccaṃ.
     Tattha katamo asaṃvaro?
     Idh'; ekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇam enaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati, sotena saddaṃ sutvā . . . ghānena gandhaṃ ghāyitvā . . . jivhāya rasaṃ sāyitvā . . . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . . . manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇam enaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na saṃvaraṃ āpajjati: ayaṃ vuccati asaṃvaro.
     Tattha katamaṃ dussīlyaṃ?
     Kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo: idaṃ vuccati dussīlyaṃ.
     Tattha katamā ariyānaṃ adassanakamyatā?
     Tattha katame ariyā?
     Ariyā vuccanti Buddhā ca Buddhasāvakā ca. Yā imesaṃ ariyānaṃ adassanakamyatā adaṭṭhukamyatā asametukamyatā asamāgantukamyatā: ayaṃ vuccati ariyānaṃ adassanakamyatā.
     Tattha katamā saddhammaṃ asotukamyatā?
     Tattha katamo saddhammo?
     Cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: ayaṃ vuccati saddhammo. Yā imassa saddhammassa asotukamyatā assavanakamyatā anuggahetukamyatā adhāretukamyatā: ayaṃ vuccati saddhammaṃ asotukamyatā.
     Tattha katamā upārambhacittatā?


[page 373]
Catukkaṃ 373
     Tattha katamo upārambho?
     Yo upārambho anūpārambho upārambhanā anūpārambhanā anūpārambhitattaṃ uññā avaññā paribhavo randhagavesitā: ayaṃ vuccati upārambhacittatā.
     Tattha katamaṃ muṭṭhasaccaṃ?
     Yā asati ananussati appaṭissati asati asaraṇatā adhāranatā pilāpanatā sammussanatā: idaṃ vuccati muṭṭhasaccaṃ.
     Tattha katamaṃ asampajaññaṃ?
     Yaṃ aññānaṃ adassanaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: idaṃ vuccati asampajaññaṃ.
     Tattha katamo cetaso vikkhepo?
     Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa: ayaṃ vuccati cetaso vikkhepo.
     Tattha katamo ayoniso manasikāro?
     Anicce niccan ti ayoniso manasikāro, dukkhe sukhan ti ayoniso manasikāro, anattani attā ti ayoniso manasikāro, asubhe subhan ti ayoniso manasikāro, saccavippaṭi{kulena} vā cittassa āvaṭṭanā anvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro: ayaṃ vuccati ayoniso manasikāro.
     Tattha katamā kummaggasevanā?
     Tattha katamo kummaggo?
     Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi: ayaṃ vuccati kummaggo. Yā imassa kummaggassa sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃ-sampavaṅkatā: ayaṃ vuccati kummaggasevanā.
     Tattha katamaṃ cetaso līnattaṃ?
     Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thīnaṃ thīyanā thīyitattaṃ cittassa:
ayaṃ vuccati cetaso līnattaṃ.
TIKAṂ.
     Tattha katame cattāro āsavā?
     Kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo.
     Tattha katamo kāmāsavo?


[page 374]
374 Khuddakavatthūni
     Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāso kāmaparilāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ: ayaṃ vuccati kāmāsavo.
     Tattha katamo bhavāsavo?
     Yo bhavesu bhavacchando . . . pe . . . bhavajjhosānaṃ: ayaṃ vuccati bhavāsavo.
     Tattha katamo diṭṭhāsavo?
     Sassato loko ti vā assassato loko ti vā antavā loko ti vā anantavā loko ti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīran ti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran ti vā hoti tathāgato param maraṇā ti vā na hoti tathāgato param maraṇā ti vā hoti ca na ca hoti tathāgato param maraṇā ti vā neva hoti na na hoti tathāgato param maraṇā ti vā: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: ayaṃ vuccati diṭṭhāsavo. Sabbā pi micchādiṭṭhi diṭṭhāsavo.
     Tattha katamo avijjāsavo?
     Dukkhe aññāṇaṃ . . . pe . . . avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati avijjāsavo.
     Ime cattāro āsavā.
     Tattha katame cattāro ganthā?
     Abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃ-saccābhiniveso kāyagantho.
     Tattha katamo abhijjhā kāyagantho?
     Yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ: ayaṃ vuccati abhijjhā kāyagantho.
     Tattha katamo vyāpādo kāyagantho?
     Anatthaṃ me acarīti . . . pe . . . caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa: ayaṃ vuccati vyāpādo kāyagantho.
     Tattha katamo sīlabbataparāmāso kāyagantho?
     Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesaggāho: ayaṃ vuccati sīlabbataparāmāso kāyagantho.
     Tattha katamo idaṃ-saccābhiniveso kāyagantho?
     Sassato loko: idam eva saccaṃ mogham aññan ti vā, asassato loko: idam evā saccaṃ mogham aññan ti vā . . . pe . . . neva hoti na na hoti tathāgato param maraṇā: idam eva saccaṃ mogham aññan ti vā: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho:


[page 375]
Catukkaṃ 375
ayaṃ vuccati idaṃ-saccābhiniveso kāyagantho. {Ṭhapetvā} sīlabbataparāmāsaṃ kāyaganthaṃ sabbā pi micchādhiṭṭhi idaṃ-saccābhiniveso kāyagantho.
     Ime cattāro ganthā.
     Tattha katame cattāro oghā? . . . cattāro yogā? . . . cattāri upādānāni?
     Kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ.
     Tattha katamaṃ kāmupādānaṃ?
     Yo kāmesu kāmacchando . . . pe . . . kāmajjhosānaṃ:
idaṃ vuccati kāmupādānaṃ.
     Tattha katamaṃ {diṭṭhupādānaṃ}?
     Natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ . . . pe . . . ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā {sacchikatvā} pavedentīti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: idaṃ vuccati ḍiṭṭhupādānaṃ. {Ṭhapetvā} sīlabbatupādānañ ca attavādupādānañ ca sabbā pi micchādiṭṭhi diṭṭhupādānaṃ.
     Tattha katamaṃ sīlabbatupādānaṃ?
     Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: idaṃ vuccati {sīlabbatupadānaṃ}.
     Tattha katamaṃ attavādupādānaṃ?
     Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ . . . saññaṃ . . . saṅkhāre . . . viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ: yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ . . . pe . . . vipariyesagāho: idaṃ vuccati attavādupādānaṃ. Imāni cattāri upādānāni.
     Tattha katame cattāro taṇhuppādā?
     Cīvarahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, piṇḍapātahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, senāsanahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, itibhavābhavahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati: ime cattāro taṇhuppādā.
     Tattha katamāni cattāri agatigamanāni?


[page 376]
376 Khuddakavatthūni
     Chandāgatiṃ gacchati dosāgatiṃ gacchati mohāgatiṃ gacchati bhayāgatiṃ gacchati: yā evarūpā agati agatigamanaṃ chandagamanaṃ vaggagamanaṃ vārigamanaṃ:
imāni cattāri agatigamanāni.
     Tattha katame cattāro vipariyesā?
     Anicce niccan ti saññāvipariyesu cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso, dukkhe sukhan ti saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso, anattani attā ti saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso, asubhe subhan ti saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso: ime cattāro vipariyesā.
     Tattha katame cattāro anariyavohārā?
     Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā: ime cattāro anariyavohārā.
     Tattha katame apare pi cattāro anariyavohārā?
     Diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā: ime cattāro anariyavohārā.
     Tattha katamāni cattāri duccaritāni?
     Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesu micchācāro musāvādo:
imāni cattāri duccaritāni.
     Tattha katamāni aparāni pi cattāri duccaritāni?
     Musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo:
imāni cattāri duccaritāni.
     Tattha katamāni cattāri bhayāni?
     Jātibhayaṃ jarābhayaṃ vyādhibhayaṃ maraṇabhayaṃ:
imāni cattāri bhayāni.
     Tattha katamāni aparāni pi cattāri bhayāni?
     Rājabhayaṃ corabhayaṃ aggibhayaṃ udakabhayaṃ:
imāni cattāri bhayāni.
     Tattha katamāni aparāni pi cattāri bhayāni?
     Ūmibhayaṃ kumbhilabhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ susukābhayaṃ: imāni cattāri bhayāni.
     Tattha katamāni aparāni pi cattāri bhayāni?
     Attānuvādabhayaṃ parānuvādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhayaṃ: imāni cattāri bhayāni.
     Tattha katamā catasso diṭṭhiyo?
     Sayaṅkataṃ sukhadukkhan ti saccato thetato diṭṭhi uppajjati; parakataṃ sukhadukkhan ti saccato thetato diṭṭhi uppajjati;


[page 377]
Pañcakaṃ 377
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sayaṅkatañ ca parakatañ ca sukhadukkhan ti saccato thetato diṭṭhi uppajjati; asayaṅkāraṃ aparaṅkāran adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhan ti saccato thetato diṭṭhi uppajjati: imā catasso diṭṭhiyo.
CATUKKAṂ.
     Tattha katamāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni?
     Sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo: imāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni.
     Tattha katamāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni?
     Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā: imāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni.
     Tattha katamāni pañca macchariyāni?
     Āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ: imāni pañca macchariyāni.
     Tattha katame pañca saṅgā?
     Rāgasaṅgo dosasaṅgo mohasaṅgo mānasaṅgo diṭṭhisaṅgo: ime pañca saṅgā.
     Tattha katame pañca sallā?
     Rāgasallaṃ dosasallaṃ mohasallaṃ mānasallaṃ diṭṭhisallaṃ: ime pañca sallā.
     Tattha katame pañca cetokhilā?
     Satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasādati, sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto: ime pañca cetokhilā.
     Tattha katame pañca cetaso vinibandhā?
     Kāme avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, kāye avītarāgo hoti . . . pe . . . rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho,


[page 378]
378 Khuddakavatthūni
yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ phassasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati: iminā 'haṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā ti: ime pañca cetaso vinibandhā.
     Tattha katamāni pañca nīvaraṇāni?
     Kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ: imāni pañca nīvaraṇāni.
     Tattha katamāni pañca kammāni ānantarikāni?
     Mātā jīvitā voropetā hoti, pitā jīvitā voropetā hoti, arahā jīvitā voropetā hoti, duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitaṃ uppāditaṃ hoti, saṅgho bhinno hoti: imāni pañca kammāni ānantarikāni.
     Tattha katamā pañca diṭṭhiyo?
     Saññī attā hoti arogo param maraṇā ti: itth'; eke abhivadanti, asaññī attā hoti arogo param maraṇā ti:
itth'; eke abhivadanti, neva-saññī nāsaññī attā hoti arogo param maraṇā ti: itth'; eke abhivadanti, sato vā pana sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti diṭṭhadhammanibbānaṃ vā pan'; eke abhivadanti: imā pañca diṭṭhiyo.
     Tattha katame pañca verā?
     Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesu micchācāro musāvādo surāmerayamajjapamādaṭṭhānā: ime pañca verā.
     Tattha katame pañca vyasanā?
     Ñātivyasanaṃ bhogavyasanaṃ rogavyasanaṃ sīlavyasanaṃ diṭṭhivyasanaṃ: ime pañca vyasanā.
     Tattha katame pañca akkhantiyā ādīnavā?
     Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, verabahulo ca hoti, vajjabahulo ca, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati:


[page 379]
Pañcakaṃ 379
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ime pañca akkhantiyā ādīnavā.
     Tattha katamāni pañca bhayāni?
     Ājīvikabhayaṃ asilokabhayaṃ parisasārajjabhayaṃ maraṇabhayaṃ duggatibhayaṃ: imāni pañca bhayāni.
     Tattha katame pañca diṭṭhadhammanibbānavādā?
     Idh'; ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: yato kho bho ayaṃ attā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti, ettāvatā kho bho ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti, itth'; eke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vadesi, n'; eso natthīti vadāmi, no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hoti. Taṃ kissa hetu? Kāmā hi bho aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Yato kho bho ayaṃ attā vivicc'; eva kāmehi . . . pe . . . paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettāvatā kho bho ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti, itth'; eke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vadesi, n'; eso natthīti vadāmi, no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hoti. Taṃ kissa hetu? Yad eva tattha vitakkitaṃ vicāritaṃ, etena etaṃ oḷārikaṃ akkhāyati. Yato kho bho yaṃ attā vitakkavicārānaṃ vūpasamā . . . pe . . . dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettāvatā kho bho ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti, itth'; eke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vadesi n'; eso natthīti vadāmi, no ca kho bho ayaṃ attā ettavatā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hoti. Taṃ kissa hetu? Yad eva tattha pītigataṃ cetaso ubbillāvitaṃ, etena etaṃ oḷārikaṃ akkhāyati. Yato kho bho ayaṃ attā pītiyā ca virāgā . . . pe . . . tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettāvatā kho bho ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti:


[page 380]
380 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] itth'; eke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vadesi, n'; eso natthīti vadāmi, no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hoti. Taṃ kissa hetu? Yad eva tattha sukhaṃ cetaso ābhogo etena etaṃ oḷārikaṃ akkhāyati. Yato kho bho ayaṃ attā sukhassa ca pahānā . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettāvatā kho bho ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti: itth'; eke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññāpenti.
     Ime pañca diṭṭhadhammanibbānavādā.
PAÑCAKAṂ.
     Tattha katamāni cha vivādamūlāni?
     Kodho makkho issā sāṭheyyaṃ pāpicchatā sandiṭṭhiparāmāsitā: imāni cha {vivādamūlāni}.
     Tattha katame cha chandarāgagehasitā dhammā?
     Manāpikesu rūpesu gehasito rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo, manāpikesu saddesu . . . manāpikesu gandhesu . . . manāpikesu rasesu . . . manāpikesu phoṭṭhabbesu . . . manāpikesu dhammesu gehasito rāgo sārāgo . . . pe . . . cittassa sārāgo: ime cha chandarāgā gehasitā dhammā.
     Tattha katamāni cha virodhavatthūni?
     Amanāpikesu rūpesu cittassa āghāto paṭighāto . . . pe . . . caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa, amanāpikesu saddesu . . . amanāpikesu gandhesu . . . amanāpikesu rasesu . . . amanāpikesu phoṭṭhabbesu . . . amanāpikesu dhammesu cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho . . . pe . . . caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa: imāni cha virodhavatthūni.
     Tattha katame cha taṇhākāyā?
     Rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā: ime cha taṇhākāya.


[page 381]
Chakkaṃ 381
     Tattha katame cha agāravā?
     Satthari agāravo viharati appaṭisso dhamme . . . saṅghe . . . sikkhāya . . . appamāde . . . paṭisanthāre agāravo viharati appaṭisso: ime cha agāravā.
     Tattha katame cha parihāniyā dhammā?
     Kammārāmatā bhassārāmatā niddārāmatā saṅgaṇikārāmatā {saṃsaggārāmatā} papañcārāmatā: ime cha parihāniyā dhammā.
     Tattha katame apare pi cha parihāniyā dhammā?
     Kammārāmatā bhassārāmatā niddārāmatā saṅgaṇikārāmatā dovacassatā pāpamittatā: ime cha parihāniyā dhammā.
     Tattha katame cha somanassupavicārā?
     Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati, sotena saddaṃ sutvā . . . ghānena gandhaṃ ghāyitvā . . . jivhāya rasaṃ sāyitvā . . . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . . . manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati: ime cha somanassupavicārā.
     Tattha katame cha domanassupavicārā?
     Cakkhunā rūpaṃ disvā domanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati, sotena saddaṃ sutvā . . . ghānena gandhaṃ ghāyitvā . . . jivhāya rasaṃ sāyitvā . . . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . . . manasā dhammaṃ viññāya domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati: ime cha domanassupavicārā.
     Tattha katame cha upekhūpavicārā?
     Cakkhunā rūpaṃ disvā upekhaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati, sotena saddaṃ sutvā . . . ghānena gandhaṃ ghāyitvā . . . jivhāya rasaṃ sāyitvā . . . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . . . manasā dhammaṃ viññāya upekhaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati: ime cha upekhūpavicārā.
     Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni?
     Manāpikesu rūpesu gehasitaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ, cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, mānāpikesu saddesu . . . manāpikesu gandhesu . . . manāpikesu rasesu . . . manāpikesu phoṭṭhabbesu . . . manāpikesu dhammesu gehasitaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphasajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ,


[page 382]
382 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] cetosamphassajā sātā sukhā vedanā:
imāni cha gehasitāni somanassāni.
     Tattha katamāṇi cha gehasitāni domanassāni?
     Amanāpikesu rūpesu . . . amanāpikesu saddesu . . . amanāpikesu gandhesu . . . amanāpikesu rasesu . . . amanāpikesu phoṭṭhabbesu . . . amanāpikesu dhammesu gehasitaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā: imāni cha gehasitāni domanassāni.
     Tattha katame cha gehasitā upekhā?
     Upekhaṭṭhāniyesu rūpesu . . . upekhaṭṭhāniyesu saddesu . . . upekhaṭṭhāniyesu . . . gandhesu upekhaṭhāniyesu rasesu . . . upekhaṭṭhāniyesu phoṭṭhabbesu . . . upekhaṭṭhāniyesu dhammesu gehasitaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ, cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā: imā cha gehasitā upekhā.
     Tattha katamā cha diṭṭhiyo?
     Atthi me attā ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati.
     Natthi me attā ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati.
     Attanā va attānaṃ sañjānāmīti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati.
     Attanā va anattānaṃ sañjānāmīti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati.
     Anattanā va attānaṃ sañjānāmīti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati.
     Atha vā pan'; assa evaṃ diṭṭhi hoti: so me ayaṃ attā vado vedeyyo tatra dīgharattaṃ kalyāṇapāpakānaṃ dhammānaṃ vipākaṃ paccanubhoti: na so jāto nāhosi, na so jāto na bhavissati, nicca dhuvo sassato avipariṇāmadhammo ti vā pan'; assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati.
     Imā cha diṭṭhiyo.
CHAKKAṂ.


[page 383]
Sattakaṃ 383
     Tattha katame satta anusayā?
     Kāmarāgānusayo paṭighānusayo mānānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo:
ime satta anusayā.
     Tattha katame satta pariyuṭṭhānā?
     Kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ paṭighapariyuṭṭhānaṃ mānapariyuṭṭhānaṃ diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ bhavarāgapariyuṭṭhānaṃ avijjāpariyuṭṭhānaṃ: ime satta pariyuṭṭhānā.
     Tattha katamāni satta saṃyojanāni?
     Kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ mānasaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ: imāni satta saṃyojanāni.
     Tattha katame satta asaddhammā?
     Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottāpī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti: ime satta asaddhammā.
     Tattha katamāni satta duccaritāni?
     Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesu micchācāro musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo: imāni satta duccaritāni.
     Tattha katame satta mānā?
     Māno atimāno mānātimāno omāno adhimāno asmimāno micchāmāno. Imā satta mānā.
     Tattha katamā sata diṭṭhiyo?
     Idh'; ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: yato kho bho ayaṃ attā rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā, ettāvatā kho bho ayaṃ attā sammā samucchinno hotīti, itth'; eke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vadesi, n'; eso natthīti vadāmi, no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho bho añño attā dibbo rūpī kāmāvacaro kabaliṅkārāhārabhakkho,


[page 384]
384 Khuddakavatthūni
taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, tam ahaṃ jānāmi passāmi; so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā, ettāvatā kho bho ayaṃ attā sammā samucchinno hotīti, itth'; eke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vadesi, n'; eso natthīti vadāmi, no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho bho añño attā dibbo rūpimayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo, taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, tam ahaṃ jānāmi passāmi; so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā, ettāvatā kho bho ayaṃ attā sammā samucchinno hotīti itth'; eke sato sattasa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vadesi, neso natthīti vadāmi; no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho bho añño attā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā:
ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanūpago, taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, tam ahaṃ jānāmi passāmi; so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijati vinassati na hoti param maraṇā, ettāvatā kho bho ayaṃ attā sammā samucchinno hotīti, itth'; eke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vedesi, n'; eso natthīti vadāmi: no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho bho añño attā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma: Anantaṃ viññāṇan ti viññāṇañcāyatanūpago, taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, tam ahaṃ jānāmi passāmi; so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā, ettāvatā kho bho ayaṃ attā sammā samucchinno hotīti, ith'; eke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vedesi n'; eso natthīti vadāmi, no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho bho añño attā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma: natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanūpago, taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi tam ahaṃ jānāmi passāmi:


[page 385]
Aṭṭhakaṃ 385
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā, ettāvatā kho bho ayaṃ attā sammā samucchinno hotīti, itth'; eke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti.
     Tam añño evam āha: atthi kho bho eso attā yaṃ tvaṃ vadesi, n'; eso natthīti vadāmi, no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho bho añño attā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma neva-saññā-nāsaññāyatanūpago, taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, tam ahaṃ jānāmi passāmi; so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā, ettāvatā kho bho ayaṃ attā sammā samucchinno hotīti, itth'; eke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti.
     Imāni satta diṭṭhiyo.
SATTAKAṂ.
     Tattha katamāni aṭṭha kilesavatthūni?
     Lobho doso moho māno diṭṭhi vicikicchā thīnaṃ uddhaccaṃ: imāni aṭṭha kilesavatthūni.
     Tattha katamāni aṭṭha kusītavatthūni?
     Idha bhikkhunā kammaṃ kattabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti: kammaṃ kho me kattabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmīti. So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa dhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu.
     Puna ca paraṃ bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmīti. So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ dutiyaṃ kusītavatthu.
     Puna ca paraṃ bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti:


[page 386]
386 Khuddakavatthuni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Maggo kho bho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho bho me gacchantassa kāyo kilamissati; handāhaṃ nipajjāmīti. So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ tatiyaṃ kusītavatthu.
     Puna ca paraṃ bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto. Handāhaṃ nipajjāmīti.
So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ catutthaṃ kusītavatthu.
     Puna ca paraṃ bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo kilanto akammañño. Handāhaṃ nipajjāmīti. So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ pañcamaṃ kusītavatthu.
     Puna ca paraṃ bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo garuko akammañño māsācitaṃ maññe. Handāhaṃ nipajjāmīti. So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Idaṃ chaṭṭhaṃ kusītavatthu.
     Puna ca paraṃ bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tass evaṃ hoti: uppanno kho me ayaṃ appammattako ābādho, atthi kappo nipajjituṃ, Handāhaṃ nipajjāmīti. So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Idaṃ sattamaṃ kusītavatthu.
     Puna ca paraṃ bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravaṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño.
Handāhaṃ nipajjāmīti. So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa {pattiyā} anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ kusītavatthu.
     Imāni aṭṭha kusītavatthūni.


[page 387]
Aṭṭhakaṃ 387
     Tattha katamesu aṭṭhasu lokadhammesu cittassa paṭighāto?
     Lābhe sārāgo alābhe paṭivirodho yase sārāgo ayase paṭivirodho pasaṃsāya sārāgo nindāya paṭivirodho sukhe sārāgo dukkhe paṭivirodho. Imesu aṭṭhasu lokadhammesu cittassa paṭighāto.
     {Tattha} katame aṭṭha anariyavohārā?
     Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā; diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavaditā, viññāte aviññātavāditā. Ime aṭṭha anariyavohārā.
     Tattha katame aṭṭha micchattā?
     Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi. Ime aṭṭha micchattā.
     Tattha katame aṭṭha purisadosā?
     Idha bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno: na sarāmi na sarāmīti asatiyā nibbeṭheti. Ayaṃ paṭhamo purisadoso.
     Puna ca paraṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakaṃ yeva paṭippharati: Kin nu kho tuyhaṃ bālassa avyattassa bhaṇitena? Tuvam pi nāma maṃ bhaṇitabbaṃ mañña{sīti?} Ayaṃ dutiyo purisadoso.
     Puna ca paraṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakass'; eva paccāropeti; tuvam pi kho 'si itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, tuvaṃ tāva paṭhamaṃ paṭikarohīti. Ayaṃ tatiyo purisadoso.
     Puna ca paraṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno aññenaññaṃ paṭicarati bahiddhā kathaṃ apanāmeti kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Ayaṃ catuttho purisadoso.
     Puna ca paraṃ bhikkhū bhikkhuṃ apattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno saṅghamajjhe bāhā vikkhepakaṃ bhanti.


[page 388]
388 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ayaṃ pañcamo purisadoso.
     Puna ca paraṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno anādiyitvā saṅghaṃ anādiyitvā codakaṃ sāpattiko va yena kāmaṃ pakkamati. Ayaṃ chaṭṭho purisadoso.
     Puna ca paraṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno: nevāhaṃ āpanno 'mhi na panāhaṃ anāpanno 'mhīti tuṇhībhūto saṅghaṃ viheseti. Ayaṃ sattamo purisadoso.
     Puna ca paraṃ bhikkhūhi bhikkhuṃ āpattiyā codenti.
So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno evam āha:
kin nu kho tumhe āyasmanto atibāḷhaṃ mayi vyāvaṭā? Idān'; āhaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti, so sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā evam āha: idāni kho tumhe āyasmanto attamanā hothāti. Ayaṃ aṭṭhamo purisadoso.
     Ime aṭṭha purisadosā.
     Tattha katame aṭṭha asaññīvādā?
     Rūpī attā hoti arogo param maraṇā asaññīti naṃ paññāpenti.
     Arūpī attā hoti arogo param maraṇā asaññīti naṃ paññāpenti.
     Rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo param maraṇā asaññīti naṃ paññāpenti.
     Neva rūpī nārūpī attā hoti arogo param maraṇā asaññīti naṃ paññāpenti.
     Antavā attā hoti arogo param maraṇā asaññīti naṃ paññāpenti.
     Anantavā attā hoti arogo param maraṇā saññīti naṃ paññāpenti.


[page 389]
Navakaṃ 389
     Antavā ca anantavā ca attā hoti arogo param maraṇā asaññīti naṃ paññāpenti.
     Neva antavā nānantāvā attā hoti arogo param maraṇā asaññīti naṃ paññāpenti. Ime aṭṭha asaññīvādā.
     Tattha katame aṭṭha neva-saññī-nāsaññīvādā?
     Rūpī attā hoti arogo param maraṇā nevasaññīnāsaññīti naṃ paññāpenti.
     Arūpī attā hoti arogo param maraṇā neva-saññī-nāsaññīti naṃ paññāpenti.
     Rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo param maraṇā nevasaññī-nāsaññīti naṃ paññāpenti.
     Neva rūpī nārūpī attā hoti arogo param maraṇā nevasaññī-nāsaññīti naṃ paññāpenti.
     Antavā attā hoti arogo param maraṇā neva-saññīnāsaññīti naṃ paññāpenti.
     Anantavā attā hoti arogo param maraṇā neva-saññīnāsaññīti naṃ paññāpenti.
     Antavā ca anantavā ca attā hoti arogo param maraṇā neva-saññī-nāsaññīti naṃ paññāpenti.
     Neva antavā nānantavā attā hoti arogo param maraṇā neva-saññī-nāsaññīti naṃ paññāpenti.
     Ime aṭṭha nevasaññī-nāsaññīvādā.
AṬṬHAKAṂ.
     Tattha katamāni nava āghātavatthūni?
     Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyati.
     Anatthaṃ me caratīti āghāto jāyati.
     Anatthaṃ me carissatīti āghāto jāyati.
     Piyassa me manāpassa anatthaṃ acari . . . anatthaṃ carati . . . anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati.
     Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari . . . atthaṃ carati . . . atthaṃ carissatīti āghāto jāyati.
     Imāni nava āghātavatthūni.
     Tattha katamāni nava purisamalāni?
     Kodho makkho issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ musāvādo pāpicchā micchādiṭṭhi: imāni nava purisamalāni.
     Tattha katame navavidhā mānā?
     Seyyassa seyyo 'ham asmīti māno.


[page 390]
390 Khuddakavathūni
     Seyyassa sadiso 'ham asmīti māno.
     Seyyassa hīno 'ham asmīti māno.
     Sadisassa seyyo 'ham asmīti māno.
     Sadisassa sadiso 'ham asmīti māno.
     Sadisassa hīno 'ham asmīti māno.
     Hīnassa seyyo 'ham asmīti māno.
     Hīnassa sadiso 'ham asmīti māno.
     Hīnassa hīno 'ham asmīti māno.
     Ime navavidhā mānā.
     Tattha katame nava taṇhāmūlakā dhammā?
     Taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ, macchariyaṃ paṭicca ārakkho, ārakkhādhikaraṇaṃ {daṇḍādāna}-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvaṃtuvaṃ pesuñña-musāvādo aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti.
     Ime nava taṇhāmūlakā dhammā.
     Tattha katamāni nava iñjitāni?
     Asmīti: iñjitam etaṃ.
     Ayam aham asmīti: iñjitam etaṃ.
     Bhavissan ti: iñjitam etaṃ.
     Na bhavissan ti: iñjitam etaṃ.
     Rūpī bhavissan ti: iñjitam etaṃ.
     Arūpī bhavissan ti: iñjitam etaṃ.
     Saññī bhavissan ti: iñjitam etaṃ.
     Asaññī bhavissan ti: iñjitam etaṃ.
     Neva-saññī-nāsaññī bhavissan ti: iñjitam etaṃ.
     Imāni nava iñjitāni.
     Tattha katamāni nava maññitāni . . . nava phandi.
tāni . . . nava papañcitāni . . . nava saṅkhatāni?
     Asmīti: saṅkhatam etaṃ.
     Ayam aham asmīti: saṅkhatam etaṃ.


[page 391]
Dasakaṃ 391
     Bhavissan ti: saṅkhatam etaṃ.
     Na bhavissan ti: saṅkhatam etaṃ.
     Rūpī bhavissan ti: saṅkhatam etaṃ.
     Arūpū bhavissan ti: saṅkhatam etaṃ.
     Saññī bhavissan ti: saṅkhatam etaṃ.
     Asaññī bhavissan ti: saṅkhatam etaṃ.
     Neva-saññī-nāsaññī bhavissan ti: saṅkhatam etaṃ.
     Imāni nava saṅkhatāni.
NAVAKAṂ.
     Tattha katamāni dasa kilesavatthūni?
     Lobho doso moho māno diṭṭhi vicikicchā thīnaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappaṃ.
     Imāni dasa kilesavatthūni.
     Tattha katamāni dasa āghātavatthūni?
     Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyati.
     Anatthaṃ me caratīti āghāto jāyati.
     Anatthaṃ me carissatīti āghāto jāyati.
     Piyassa me manāpassa anatthaṃ acari . . . anatthaṃ carati . . . anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati.
     Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari . . . atthaṃ carati . . . atthaṃ carissatīti āghāto jāyati; aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati.
     Imāni dasa āghātavatthūni.
     Tattha katame dasa akusalakammapathā?
     Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesu micchācāro musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhi.
     Ime dasa akusalakammapathā.
     Tattha katamāni dasa saṃyojanāni?
     Kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ mānasaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojanaṃ issāsaṃyojanan macchariyasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ: imāni dasa saṃyojanāni.
     Tattha katamā dasa micchattā?
     Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ micchāvimutti:


[page 392]
392 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ime dasa micchattā.
     Tattha katamā dasavatthukā micchādiṭṭhi?
     Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti: ayaṃ dasavatthūkā micchādiṭṭhi.
     Tattha katamā dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi?
     Sassato loko ti vā asassato loko ti vā antavā loko ti vā anantavā loko ti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīran ti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran ti vā hoti tathāgato param maraṇāti vā na hoti tathāgato param maraṇā ti vā hoti ca na ca hoti tathāgato param maraṇā ti vā neva hoti na na hoti tathāgato param maraṇā ti vā: ayaṃ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi.
DASAKAṂ.
     Tattha katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya?
               Asmīti hoti
               Itth'; asmīti hoti
               Ev'; asmīti hoti
               Aññath'; asmīti hoti
               Bhavissan ti hoti
               Itthaṃ bhavissan ti hoti
               Evaṃ bhavissan ti hoti
               Aññathā bhavissan ti hoti
               As'; asmīti hoti
               Sāt'; asmīti hoti
               Siyan ti hoti
               itthaṃ siyan ti hoti
               Evaṃ siyan ti hoti
               Aññathā siyan ti hoti


[page 393]
Aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni 393
               Apāhaṃ siyan ti hoti
               Apāhaṃ itthaṃ siyan ti hoti
               Apāhaṃ evaṃ siyan ti hoti
               Apāhaṃ aññathā siyan ṭi hoti.
     Kathañ ca asmīti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: asmīti chandaṃ paṭilabhati, asmīti mānaṃ paṭilabhati, asmīti diṭṭhiṃ paṭilabhati.
Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti: itth'; asmīti vā ev'; asmīti vā aññath'; asmīti vā.
     Kathañ ca itth'; asmīti hoti?
     Khattiyo 'smīti vā brāhmaṇo 'smīti vā vesso 'smīti vā suddo 'smīti vā gahaṭṭho 'smīti vā pabbajito 'smīti vā devo 'smīti vā manusso 'smīti vā rūpī 'smīti vā arūpī 'smīti vā saññī 'smīti vā asaññī 'smīti vā nevasaññī-nāsaññī 'smīti vā. Evaṃ itth'; asmīti hoti.
     Kathañ ca ev'; asmīti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo tathā 'haṃ khattiyo 'smīti vā, yathā so brāhmaṇo tathā 'haṃ brāhmaṇo 'smīti vā, yathā so vesso tathā 'haṃ vesso 'smīti vā, yathā so suddo tathā 'haṃ suddo 'smīti vā, yathā so gahaṭṭho tathā 'haṃ gahaṭṭho 'smīti vā, yathā so pabbajito tathā 'haṃ pabbajito 'smīti vā yathā so devo tathā 'haṃ devo 'smīti vā, yathā so manusso tathā 'haṃ manusso 'smīti vā, yathā so rūpī tathā 'haṃ rūpī 'smīti vā, yathā so arūpū tathā 'haṃ arūpī 'smīti vā, yathā so saññi tathā 'haṃ saññī 'smīti vā, yathā so asāññī tathā 'haṃ asaññī 'smīti vā, yathā so neva-saññī-nāsaññī tathā 'haṃ neva-saññī-nāsaññī 'smīti vā. Evaṃ ev'; asmīti hoti.
     Kathañ ca aññath'; asmīti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo nāhaṃ tathā khattiyo 'smīti vā, yathā so brāhmaṇo nāhaṃ tathā brāhmaṇo 'smīti vā, yathā so vesso nāhaṃ tathā vesso 'smīti vā, yathā so suddo nāhaṃ tathā suddo 'smīti vā, yathā so gahaṭṭho nāhaṃ tathā gahaṭṭho 'smīti vā, yathā so pabbajito nāhaṃ tathā pabbajito 'smīti vā, yathā so devo nāhaṃ devo 'smīti vā, yathā so manusso nāhaṃ tathā manusso 'smīti vā,


[page 394]
394 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yathā so rūpī nāhaṃ tathā rūpī 'smīti vā, yathā so arūpī nāhaṃ tathā arūpī 'smīti vā yathā so saññī nāhaṃ tathā saññī 'smīti vā, yathā so asaññī nāhaṃ tathā asaññī 'smīti vā, yathā so nevasaññī-nāsaññī nāhaṃ tathā neva-saññī-nāsaññī 'smīti vā.
Evaṃ aññathasmīti hoti.
     Kathañ ca bhavissan ti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: bhavissan ti chandaṃ paṭilabhati, bhavissan ti mānaṃ paṭilabhati, bhavissan ti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti:
itthaṃ bhavissan ti vā evaṃ bhavissan ti vā aññathā bhavissan ti vā.
     Kathañ ca itthaṃ bhavissan ti hoti?
     Khattiyo bhavissan ti vā brāhmaṇo bhavissan ti vā vesso bhavissan ti vā suddo bhavissan ti vā gahaṭṭho bhavissan ti vā pabbajito bhavissan ti vā devo bhavissan ti vā manusso bhavissan ti vā rūpī bhavissan ti vā arūpī bhavissan ti vā saññī bhavissan ti vā asaññī bhavissan ti vā neva-saññī-nāsaññī bhavissan ti vā. Evaṃ itthaṇ bhavissan ti hoti.
     Kathañ ca evaṃ bhavissan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo tathā 'haṃ khattiyo bhavissan ti vā, yathā so brāhmaṇo tathā 'haṃ brāhmaṇo bhavissan ti vā . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī tathā 'haṃ neva-saññī-nāsaññī bhavissan ti vā. Evaṃ evaṃ bhavissan ti hoti.
     Kathañ ca aññathā bhavissan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo nāhaṃ tathā khattiyo bhavissan ti vā, yathā so brāhmaṇo nāhaṃ tathā brāhmaṇo bhavissan ti vā . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī nāhaṃ tathā neva-saññī-nāsaññī bhavissan ti vā. Evaṃ aññathā bhavissan ti hoti.
     Kathañ ca as'; asmīti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: nicco 'smi, dhuvo 'smi, sassato 'smi, avipariṇāmadhammo 'smīti: evaṃ as 'asmīti hoti.


[page 395]
Aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni 395
     Kathañ ca sātasmīti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: ucchijissāmi vinassissāmi na bhavissāmīti: evaṃ sātasmīti hoti.
     Kathañ ca siyan ti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: siyan ti chandaṃ paṭilabhati, siyan ti mānaṃ paṭilabhati, siyan ti diṭṭhiṃ paṭilabhati.
Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti: itthaṃ siyan ti vā evaṃ siyan ti vā aññathā siyan ti vā.
     Kathañ ca itthaṃ siyan ti hoti?
     Khattiyo siyan ti vā brāhmaṇo siyan ti vā vesso siyan ti vā suddo siyan ti vā gahaṭṭho siyan ti vā pabbajito siyan ti vā devo siyan ti vā manusso siyan ti vā rūpī siyan ti vā arūpī siyan ti vā saññī siyan ti vā asaññī siyan ti vā neva-saññī-nāsaññī siyan ti vā.
Evaṃ itthaṃ siyan ti hoti.
     Kathañ ca evaṃ siyan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo tathā 'haṃ khattiyo siyan ti vā, yathā so brāhmaṇo tathā 'haṃ brāhmaṇo siyan ti vā . . . pe . . . yathā so nevasaññī-nāsaññī tathā 'haṃ neva-saññī-nāsaññī siyan ti vā.
Evaṃ evaṃ siyan ti hoti.
     Kathañ ca aññathā siyan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo nāhaṃ tathā khattiyo siyan ti vā, yathā so brāhmaṇo nāhaṃ tathā brāhmaṇo siyan ti vā . . . pe . . . yathā so nevasaññī-nāsaññī, nāhaṃ tathā neva-saññī-nāsaññī siyan ti vā. Evaṃ aññathā siyan ti hoti.
     Kathañ ca apāhaṃ siyanti hoti.?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: apāhaṃ siyan ti mānaṃ paṭilabhati, apāhaṃ siyan ti chandaṃ paṭilabhati, apāhaṃ siyan ti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti: apāhaṃ itthaṃ siyan ti vā apāhaṃ evaṃ siyan ti vā apāhaṃ aññathā siyan ti vā.
     Kathañ ca apāhaṃ itthaṃ siyan ti hoti?
     Apāhaṃ khattiyo siyan ti vā apāhaṃ brāhmaṇo siyan ti vā apāhaṃ vesso siyan ti vā apāhaṃ suddo siyan ti vā apāhaṃ gahaṭṭho siyan ti vā apāhaṃ pabbajito siyan ti vā apāhaṃ devo siyan ti va apāhaṃ manusso siyan ti vā apāhaṃ rūpī siyan ti vā apāhaṃ arūpī siyan ti vā apāhaṃ saññī siyan ti vā apāhaṃ asaññī siyan ti vā apāhaṃ neva-saññī-nāsaññī siyan ti vā.


[page 396]
396 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Evaṃ apāhaṃ itthaṃ siyan ti hoti.
     Kathañ ca apāhaṃ evaṃ siyan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo apāhaṃ tathā khattiyo siyan ti vā, yathā so brāhmaṇo apāhaṃ tathā brāhmaṇo siyan ti vā . . . pe . . . yathā so nevasaññī-nāsaññī apāhaṃ tathā nevā-saññī-nāsaññī siyan ti vā. Evaṃ apāhaṃ evaṃ siyan ti hoti.
     Kathañ ca apāhaṃ aññathā siyan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo apāhaṃ na tathā khattiyo siyan ti vā, yathā so brāhmaṇo apāhaṃ na tathā brāhmaṇo siyan ti vā . . . pe . . . yathā so nevā-saññī-nāsaññī apāhaṃ na tathā neva-saññī-nāsaññi siyan ti vā. Evaṃ apāhaṃ aññathā siyan ti hoti.
     Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya.
     Tattha katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya?
               Iminā asmīti hoti.
               Iminā itth'; asmīti hoti
               Iminā ev'; asmīti hoti
               Iminā aññath'; asmīti hoti
               Iminā bhavissan ti hoti.
               Iminā itthaṃ bhavissan ti hoti
               Iminā evaṃ bhavissan ti hoti.
               Iminā aññathā bhavissan ti hoti
               Iminā as'; asmīti hoti
               Iminā sāt'; asmīti hoti
               Iminā siyan ti hoti
               Iminā itthaṃ siyan ti hoti
               Iminā evaṃ siyan ti hoti
               Iminā aññathā siyan ti hoti
               Iminā apāhaṃ siyan ti hoti
               Iminā apāhaṃ itthaṃ siyan ti hoti.
               Iminā apāhaṃ evaṃ siyan ti hoti
               Iminā apāhaṃ aññathā siyan ti hoti.
Kathañ ca iminā asmīti hoti?


[page 397]
Aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni 397
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: iminā asmīti chandaṃ paṭilabhati, iminā asmīti mānaṃ paṭilabhati, iminā asmīti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti:
iminā itth'; asmīti vā iminā ev'; asmīti vā iminā aññath'; asmīti vā.
     Kathañ ca iminā itth'; asmīti hoti?
     Iminā khattiyo 'smīti vā iminā brāhmaṇo 'smīti vā iminā vesso 'smīti vā iminā suddo 'smīti vā iminā gahaṭṭho 'smīti vā iminā pabbajito 'smīti vā iminā devo 'smīti vā iminā manusso 'smīti vā iminā rūpī 'smīti vā iminā arūpī 'smīti vā iminā saññī 'smīti vā iminā asaññī 'smīti vā iminā neva-saññī-nāsaññī 'smīti vā.
Evaṃ iminā ith'; 'asmīti hoti.
     Kathañ ca iminā ev'; asmīti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo iminā tathā 'haṃ khattiyo 'smīti vā, yathā so brāhmaṇo iminā tathā 'haṃ brāhmaṇo 'smīti vā . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī iminā tathā 'haṃ nevasaññī-nāsaññīsmīti vā. Evaṃ iminā ev'; asmīti hoti.
     Kathañ ca iminā aññath'; asmīti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo iminā ṇāhaṃ tathā khattiyo 'smīti vā, yathā so brāhmaṇo iminā nāhan tathā brāhmaṇo 'smīti vā . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī iminā nāhaṃ tathā nevasaññī-nāsaññī 'smīti va. Evaṃ iminā aññath'; asmīti hoti.
     Kathañ ca iminā bhavissan ti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: iminā bhavissan ti chandaṃ paṭilabhati, iminā bhavissan ti mānaṃ paṭilabhati, iminā bhavissan ti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti: iminā itthaṃ bhavissan ti vā iminā evaṃ bhavissan ti vā iminā aññathā bhavissan ti vā.
     Kathañ ca iminā itthaṃ bhavissan ti hoti?
     Iminā khattiyo bhavissan ti vā iminā brāhmaṇo bhavissan ti vā iminā vesso bhavissan ti vā iminā suddo bhavissan ti vā iminā gahaṭṭho bhavissan ti vā iminā pabbajito bhavissan ti vā iminā devo bhavissan ti vā iminā manusso bhavissan ti vā iminā rūpī bhavissan ti vā iminā arūpī bhavissan ti vā iminā saññī bhavissan ti vā iminā asaññī bhavissan ti vā iminā neva-saññī-nāsaññī bhavissan ti vā.


[page 398]
398 Khuddakavatthūni
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Evaṃ iminā itthaṃ bhavissan ti hoti.
     Kathañ ca iminā evaṃ bhavissan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo iminā tathā 'haṃ khattiyo bhavissan ti vā, yathā so brāhmaṇo iminā tathā 'haṃ brāhmaṇo bhavissan ti vā . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī iminā tathā 'haṃ nevasaññī-nāsaññī bhavissan ti vā. Evaṃ iminā evaṃ bhavissan ti hoti.
     Kathañ ca iminā aññathā bhavissan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo iminā nāhaṃ tathā khattiyo bhavissan ti vā, yathā so brāhmaṇo iminā nāhaṃ tathā brāhmaṇo bhavissan ti vā, . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī iminā nāhaṃ tathā neva-saññī-nāsaññī bhavissan ti vā. Evaṃ iminā aññathā bhavissan ti hoti.
     Kathañ ca iminā as'; asmīti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: iminā nicco 'smi dhuvo 'smi sassato 'smi avipariṇāmadhammo 'smīti. Evaṃ iminā as'; asmīti hoti.
     Kathañ ca iminā sāt'; asmīti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: iminā ucchijjissāmi vinassissāmi na bhavissāmīti. Evaṃ iminā sāt'; asmīti hoti.
     Kathañ ca iminā siyan ti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: iminā siyan ti chandaṃ paṭilabhati iminā siyan ti mānaṃ paṭilabhati iminā siyan ti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti: iminā itthaṃ siyan ti vā. Iminā evaṃ siyan ti vā iminā aññathā siyan ti vā.
     Kathañ ca iminā itthaṃ siyan ti hoti?
     Iminā khattiyo siyan ti vā iminā brāhmaṇo siyan ti vā iminā vesso siyan ti vā iminā suddo siyan ti vā iminā gahaṭṭho siyan ti vā iminā pabbajito siyan ti vā iminā devo siyan ti vā iminā manusso siyan ti vā iminā rūpī siyan ti vā iminā arūpī siyan ti vā iminā saññī siyan ti vā iminā asaññī siyan ti vā iminā nevasaññī-nāsaññī siyan ti vā.


[page 399]
Aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni 399
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Evaṃ iminā itthaṃ siyan ti hoti.
     Kathañ ca iminā evaṃ siyan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo iminā tathā 'haṃ khattiyo siyan ti vā, yathā so brāhmaṇo iminā tathā 'haṃ brāhmaṇo siyan ti vā . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī iminā tathāhaṃ neva-saññīnāsaññī siyan ti vā. Evaṃ iminā evaṃ siyan ti hoti.
     Kathañ ca iminā aññathā siyan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo iminā nāhaṃ tathā khattiyo siyan ti vā, yathā so brāhmaṇo iminā nāhaṃ tathā brāhmaṇo siyan ti vā . . . pe . . . {yathā} so neva-saññī-nāsaññī iminā nāhaṃ tathā nevasaññī-nāsāññī siyan ti vā. Evaṃ iminā aññathā siyan ti hoti.
     Kathañ ca iminā apāhaṃ siyan ti hoti?
     Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇaṃ: iminā apāhaṃ siyan ti chandaṃ paṭilabhati, iminā apāhaṃ siyan ti mānaṃ paṭilabhati, iminā apāhaṃ siyan ti {diṭṭhiṃ} paṭilabhati.
Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti: iminā apāhaṃ itthaṃ siyan ti vā iminā apāhaṃ evaṃ siyan ti vā iminā apāhaṃ aññathā siyan ti vā.
     Kathañ ca iminā apāhaṃ itthaṃ siyan ti hoti?
     Iminā apāhaṃ khattiyo siyan ti vā iminā apāhaṃ brāhmaṇo siyan ti vā iminā apāhaṃ vesso siyan ti vā iminā apāhaṃ suddo siyan ti vā iminā apāhaṃ gahaṭṭho siyan ti vā iminā apāhaṃ pabbajito siyan ti vā iminā apāhaṃ devo siyan ti vā iminā apāhaṃ manusso siyan ti vā iminā apāhaṃ rūpī siyan ti vā iminā {apāhaṃ} arūpī siyan ti vā iminā apāhaṃ saññī siyan ti vā iminā apāhaṃ asaññī siyan ti vā iminā apāhaṃ neva-saññīnāsaññī siyan ti vā. Evaṃ iminā apāhaṃ itthaṃ siyan ti hoti.
     Kathañ ca iminā apāhaṃ evaṃ siyan ti hoti?
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo iminā apāhaṃ tathā khattiyo siyan ti vā, yathā so brāhmaṇo iminā apāhaṃ tathā brāhmaṇo siyan ti vā . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī iminā apāhaṃ tathā nevasaññī-nāsaññī siyan ti vā. Evaṃ iminā apāhaṃ evaṃ siyan ti hoti.
     Kathañ ca iminā apāhaṃ aññathā siyan ti hoti?


[page 400]
400 Khuddakavatthūni
     Parapuggalaṃ upanidhāya: yathā so khattiyo iminā apāhaṃ na tathā khattiyo siyan ti vā, yathā so brāhmaṇo iminā apāhaṃ na tathā brāhmaṇo siyan ti vā . . . pe . . . yathā so neva-saññī-nāsaññī iminā apāhaṃ na tathā neva saññī-nāsaññī siyan ti vā. Evaṃ iminā apāhaṃ aññathā siyan ti hoti.
     Imāni aṭṭhārasa ṭaṇhāvicaritāni bāhirassa upādāyā.
     Iti imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā chattiṃsa taṇhāvicaritāni honti.
     Iti evarūpāni atītāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni anāgatāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni paccuppannāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, tad-ekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abhisaṅkhipitvā aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritaṃ hoti.
     Tattha katamāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni Brahmajāle veyyākaraṇe vuttāni Bhagavatā?
     Cattāro sassatavādā, cattāro ekaccasassatikā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññī-nāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā. Imāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni Brahmajāle veyyākaraṇe vuttāni Bhagavatā.
               KHUDDAKAVATTHUVIBHAṄGO SAMATTO SATTARASAMO.


[page 401]
Kati 401
DHAMMAHADAYAVIBHAṄGO.
     Kati khandhā, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati indriyāni, kati hetū, kati āhārā, kati phassā, kati vedanā, kati saññā, kati cetanā, kati cittāni?
               Pañcakkhandhā
               dvādasāyatanāni
               aṭṭhārasa dhātuyo
               cattāri saccāni
               bāvīsatindriyāni
               nava hetū
               cattāro āhārā
               satta phassā
               satta vedanā
               satta saññā
               satta cetanā
               satta cittāni.
     Tattha katame pañcakkhandhā?
               Rūpakkhandho
               vedanākkhandho
               saññākkhandho
               saṅkhārakkhandho
               viññāṇakkhandho:
ime vuccanti pañcakkhandhā.
     Tattha katamāni dvādasāyatanāni?
               Cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ
               sotāyatanaṃ saddāyatanaṃ
               ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ
               jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ
               kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ
               manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ:
imāni vuccanti dvādasāyatanāni.
     Tattha katamā aṭṭhārasa dhātuyo?
               Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu
               sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu
26


[page 402]
402 Dhammahadayaṃ
            ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu
            jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu
            kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu
            manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu:
imāni vuccanti aṭṭhārasa dhātuyo.
     Tattha katamāni cattāri saccāni?
               Dukkhasaccaṃ
               samudayasaccaṃ
               maggasaccaṃ
               nirodhasaccaṃ:
imāni vuccanti cattāri saccāni.
     Tattha katamāni {bāvīsatindriyāni}?
               Cakkhundriyaṃ somanassindriyaṃ
               sotindriyaṃ domanassindriyaṃ
               ghānindriyaṃ upekhindriyaṃ
               jivhindriyaṃ saddhindriyaṃ
               kāyindriyaṃ viriyindriyaṃ
               manindriyaṃ satindriyaṃ
               itthindriyaṃ samādhindriyaṃ
               purisindriyaṃ paññindriyaṃ
               jīvitindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ
               sukhindriyaṃ aññindriyaṃ
               dukkhindriyaṃ aññātāvindriyaṃ:
imāni vuccanti bāvīsatindriyāni.
     Tattha katame nava hetū?
               Tayo kusalahetū
               tayo akusalahetū
               tayo avyākatahetū.
     Tattha katame tayo kusalahetū?
     Alobho kusalahetu adoso kusalahetu amoho kusalahetu: ime tayo kusalahetū.
     Tattha katame tayo akusalahetū?
     Lobho akusalahetu doso akusalahetu moho akusalahetu: ime tayo akusalahetū.
     Tattha katame tayo avyākatahetū?
     Kusalānaṃ dhammānaṃ vipākato kiriyāvyākatesu vā dhammesu alobho adoso amoho: ime tayo avyākatahetū.
     Ime vuccanti nava hetū.
     Tattha katame cattāro āhārā?
               Kabaḷiṅkāro āhāro
               phassāhāro


[page 403]
Katame 403
               manosañcetanāhāro
               viññāṇāhāro:
ime vuccanti cattāro āhārā.
     Tattha katame satta phassā?
               Cakkhusamphasso
               sotasamphasso
               ghānasamphasso
               jivhāsamphasso
               kāyasamphasso
               manodhātusamphasso
               manoviññāṇadhātusamphasso:
ime vuccanti satta phassā.
     Tattha katamā satta vedanā?
               Cakkhusamphassajā vedanā
               sotasamphassajā vedanā
               ghānasamphassajā vedanā
               jivhāsamphassajā vedanā
               kāyasamphassajā vedanā
               manodhātusamphassajā vedanā
               manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā:
imā vuccanti satta vedanā.
     Tattha katamā satta saññā?
               Cakkhusamphassajā saññā
               sotasamphassajā saññā
               ghānasamphassajā saññā
               jivhāsamphassajā saññā
               kāyasamphasajā saññā
               manodhātusamphassajā saññā
               manoviññāṇadhātusamphassajā saññā:
imā vuccanti satta saññā.
     Tattha katamā satta cetanā?
               Cakkhusamphassajā cetanā
               sotasamphassajā cetanā
               ghānasamphassajā cetanā
               jivhāsamphassajā cetanā
               kāyasamphasajā cetanā
               manodhātusamphassajā cetanā
               manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā:
imā vuccanti satta cetanā.
     Tattha katamāni satta cittāni?
               Cakkhuviññāṇaṃ
               sotaviññāṇaṃ
               ghānaviññāṇaṃ



[page 404]
404 Dhammahadayaṃ
               jivhāviññāṇaṃ
               kāyaviññāṇaṃ
               manodhātu
               manoviññāṇadhātu:
imāni vuccanti satta cittāni.
     Kāmadhātuyā kati khandhā . . . pe . . . kati cittāni?
     Kāmadhātuyā
               pañcakkhandhā
               dvādasāyatanāni
               aṭṭhārasa dhātuyo
               tīṇi saccāni
               bāvīsatindriyāni
               nava hetū
               cattāro āhārā
               satta phassā
               satta vedanā
               satta saññā
               satta cetanā
               satta cittāni.
     Tattha katame kāmadhātuyā pañcakkhandhā?
     Rūpakkhandho . . . pe . . . viññāṇakkhandho: ime vuccanti kāmadhātuyā pañcakkhandhā.
     Tattha katamāni kāmadhātuyā dvādasāyatanāni?
     Cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ . . . pe . . . manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ: imāni vuccanti kāmadhātuyā dvādasāyatanāni.
     Tattha katamā kāmadhātuyā aṭṭhārasa dhātuyo?
     Cakkhudhātu rūpādhātu cakkhuviññāṇadhātu . . . pe . . . manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu: imā vuccanti kāmadhātuyā aṭṭhārasa dhātuyo.
     Tattha katamāni kāmadhātuyā tīṇi saccāni?
     Dukkhasaccaṃ samudayasaccaṃ maggasaccaṃ: imāni vuccanti kāmadhātuyā tīṇi saccāni.
     Tattha katamāni kāmadhātuyā bāvīsatindriyāni?
     Cakkhundriyaṃ . . . pe . . . aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ: imāni vuccanti kāmadhātuyā bāvīsatindriyāni.
     Tattha katame kāmadhātuyā nava hetū?
     Tayo kusalahetū tayo akusalahetū tayo avyākatahetū:
ime vuccanti kāmadhātuyā nava hetū.


[page 405]
Rūpadhātu 405
     Tattha katame kāmadhātuyā cattāro āhārā? Kabaḷiṃkāro āhāro phassāhāro manosañcetanāhāro viññāṇāhāro:
ime vuccanti {kāmadhātuyā} cattāro āhārā.
     Tattha katame kāmadhātuyā satta phassā?
     Cakkhusamphasso . . . pe . . . manoviññāṇadhātusamphasso: ime vuccanti kāmadhātuyā satta phassā.
     Tattha katamā kāmadhātuyā satta vedanā . . . satta saññā . . . satta cetanā . . . satta cittāni? Cakkhuviññāṇaṃ . . . pe . . . manodhātu manoviññāṇadhātu:
imāni vuccanti kāmadhātuyā satta cittāni.
     Rūpadhātuyā kati khandhā . . . pe . . . kati cittāni?
     Rūpadhātuyā
               pañcakkhandhā
               cha āyatanāni
               nava dhātuyo
               tīṇi saccāni
               cuddasindriyāni
               aṭṭha hetū
               tayo āhārā
               cattāro phassā
               catasso vedanā
               catasso saññā
               catasso cetanā
               cattāri cittāni.
     Tattha katame rūpadhātuyā pañcakkhandhā?
     Rūpakkhandho . . . pe . . . viññāṇakkhandho: ime vuccanti rūpadhātuyā pañcakkhandhā.
     Tattha katamāni rūpadhātuyā cha āyatanāni?
     Cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ sotāyatanaṃ soddāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ: imāni vuccanti rūpadhātuyā cha āyatanāni.
     Tattha katamā rūpadhātuyā nava dhātuyo?
     Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu: imāni vuccanti rūpadhātuyā nava dhātuyo.
     Tattha katamāni rūpadhātuyā tīṇi saccāni?
     Dukkhasaccaṃ samudayasaccaṃ maggasaccaṃ: imāni vuccanti rūpadhātuyā tīṇi saccāni.
     Tattha katamāni rūpadhātuyā cuddasindriyāni?
     Cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ manindriyaṃ jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ upekhindriyaṃ saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ:


[page 406]
406 Dhammahadayaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] imāni vuccanti rūpadhātuyā cuddasindriyāni.
     Tattha katame rūpadhātuyā aṭṭha hetū?
     Tayo kusalahetū dve akusalahetū tayo avyākatahetū.
     Tattha katame tayo kusalahetū?
     Alobho kusalahetu adoso kusalahetu amoho kusalahetu: ime tayo kusalahetū.
     Tattha katame dve akusalahetū?
     Lobho akusalahetu moho akusalahetu: ime dve akusalahetū.
     Tattha katame tayo avyākatahetū?
     Kusalānaṃ dhammānaṃ vipākato kiriyāvyākatesu vā dhammesu alobho adoso amoho: ime tayo avyākatahetū:
ime vuccanti rūpadhātuyā aṭṭha hetū.
     Tattha katame rūpadhātuyā tayo āhārā?
     Phassāhāro manosañcetanāhāro viññāṇāhāro: ime vuccanti rūpadhātuyā tayo āhārā.
     Tattha katame rūpadhātuyā cattāro phassā?
     Cakkhusamphasso sotasamphasso manodhātusamphasso manoviññāṇadhātusamphasso: ime vuccanti rūpadhātuyā cattāro phassā.
     Tattha katamā rūpadhātuyā catasso vedanā . . . catasso saññā . . . catasso cetanā . . . cattārī cittāni?
     Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ manodhātu manoviññāṇadhātu: imāni vuccanti rūpadhātuyā cattāri cittāni.
     Arūpadhātuyā kati khandhā . . . pe . . . kati cittāni?
     Arūpadhātuyā
               cattāro khandhā
               dve āyatanāni
               dve dhātuyo
               tīṇi saccāni
               ekādasindriyāni
               aṭṭha hetū
               tayo āhārā
               eko phasso
               ekā vedanā
               ekā saññā
               ekā cetanā
               ekaṃ cittaṃ.


[page 407]
Apariyāpannaṃ 407
     Tattha katame arūpadhātuyā cattāro khandhā?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ime vuccanti arūpadhātuyā cattāro khandhā.
     Tattha katamāni arūpadhātuyā dve āyatanāni?
     Manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ: imāni vuccanti arūpadhātuyā dve āyatanāni.
     Tattha katamā arūpadhātuyā dve dhātuyo?
     Manoviññāṇadhātu dhammadhātu: imā vuccanti arūpadhātuyā dve dhātuyo.
     Tattha katamāni arūpadhātuyā tīṇi saccāni?
     Dukkhasaccaṃ samudayasaccaṃ maggasaccaṃ: imāni vuccanti arūpadhātuyā {tīṇi} saccāni.
     Tattha katamāni arūpadhātuyā ekādasindriyāni?
     Manindriyaṃ jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ upekhindriyaṃ saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ:
imāni vuccanti arūpadhātuyā ekādasindriyāni.
     Tattha katame arūpadhātuyā aṭṭh hetū?
     Tayo kusalahetū dve akusalahetū tayo avyākatahetū:
ime vuccanti arūpadhātuyā aṭṭha hetū.
     Tattha katame arūpadhātuyā tayo āhārā?
     Phassāhāro manosañcetanāhāro viññāṇāhāro: ime vuccanti arūpadhātuyā tayo āhārā.
     Tattha katame arūpadhātuyā eko phasso?
     Manoviññāṇadhātusamphasso: ayaṃ vuccati arūpadhātuyā eko phasso.
     Tattha katamā arūpadhātuyā ekā vedanā . . . ekā saññā . . . ekā cetanā . . . ekaṃ cittaṃ?
     Manoviññāṇadhātu: idan vuccati arūpadhātuyā ekaṃ cittaṃ.
     Apariyāpanne kati khandhā . . . pe . . . kati {cittāni}?
     Apariyāpanne
               cattāro khandhā
               dve āyatanāni
               dve dhātuyo
               dve saccāni
               dvādasindriyāni
               cha hetū
               tayo āhārā


[page 408]
408 Dhammahadayaṃ
               eko phasso
               ekā vedanā
               ekā saññā
               ekā cetanā
               ekaṃ cittaṃ.
     Tattha katame apariyāpanne cattāro khandhā?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ime vuccanti apariyāpanne cattāro khandhā.
     Tattha katamāni apariyāpanne dve āyatanāni?
     Manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ: imāni vuccanti apariyāpanne dve āyatanāni.
     Tattha katamāni apariyāpanne dve dhātuyo?
     Manoviññāṇadhātu dhammadhātu: imā vuccanti apariyāpanne dve dhātuyo.
     Tattha katamāni apariyāpanne dve saccāni?
     Maggasaccaṃ nirodhasaccaṃ: imāni vuccanti apariyāpanne dve saccāni.
     Tattha katamāni apariyāpanne dvādasindriyāni?
     Manindriyaṃ jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ upekhindriyaṃ saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ: imāni vuccanti apariyāpanne dvādasindriyāni.
     Tattha katame apariyāpanne cha hetū?
     Tayo kusalahetū tayo avyākatahetū.
     Tattha katame tayo kusalahetū?
     Alobho kusalahetu adoso kusalahetu amoho kusalahetu:
ime tayo kusalahetū.
     Tattha katame tayo avyākatahetū?
     Kusalānaṃ dhammānaṃ vipākato alobho adoso amoho:
ime tayo avyākatahetū: ime vuccanti apariyāpanne cha hetū.
     Tattha katame apariyāpanne tayo āhārā?
     Phassāhāro manosañcetanāhāro viññāṇāhāro: ime vuccanti apariyāpanne tayo āhārā.
     Tattha katamo apariyāpanne eko phasso?
     Manoviññāṇadhātusamphasso: ayaṃ vuccati apariyāpanne eko phasso.
     Tattha katamā apariyāpanne ekā vedanā . . . ekā saññā . . . ekā cetanā . . . ekaṃ cittaṃ?


[page 409]
Rūpadhātupariyāpannaṃ 409
     Manoviññāṇadhātu: idaṃ vuccati apariyāpanne ekaṃ cittaṃ.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati kāmadhātupariyāpannā, kati na kāmadhātupariyāpannā . . . pe . . . sattanaṃ cittānaṃ kati kāmadhātupariyāpannā, kati na kāmadhātupariyāpannā?
     Rūpakkhandho kāmadhātupariyāpanno. Cattāro khandhā siyā kāmadhātupariyāpannā siyā no kāmadhātupariyāpannā.
     Dasāyatanā kāmadhātupariyāpannā. Dve āyatanā siyā kāmadhātupariyāpannā siyā na kāmadhātupariyāpannā.
     Soḷasa dhātuyo kāmadhātupariyāpannā. Dve dhātuyo siyā kāmadhātupariyāpannā siyā na kāmadhātupariyāpannā.
     Samudayasaccaṃ kāmadhātupariyāpannaṃ. Dve saccā na kāmadhātupariyāpannā. Dukkhasaccaṃ siyā kāmadhātupariyāpannaṃ siyā na kāmadhātupariyāpannaṃ.
     Dasindriyā kāmadhātupariyāpannā. Tīṇindriyā na kāmadhātupariyāpannā. Navindriyā siyā kāmadhātupariyāpannā siyā na kāmadhātupariyāpannā.
     Tayo akusalāhetū kāmadhātupariyāpannā. Cha hetū siyā kāmadhātupariyāpannā siyā na kāmadhātupariyāpannā.
     Kabaliṅkāro āhāro kāmadhātupariyāpanno. Tayo āhārā siyā kāmadhātupariyāpannā siyā na kāmadhātupariyāpannā.
     Cha phassā kāmadhātupariyāpannā. Manoviññāṇadhātu-samphasso siyā kāmadhātupariyāpanno siyā na kāmadhātupariyāpanno.
     Cha vedanā, cha saññā, chā cetanā, cha cittā kāmadhātupariyāpannā. Manoviññāṇadhātu siyā kāmadhātupariyapannā siyā na kāmadhātupariyāpannā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati rūpadhātupariyāpannā, kati na rūpadhātupariyāpannā . . . pe . . . sattānaṃ cittānaṃ kati rūpadhātupariyāpannā, kati na rūpadhātupariyāpannā?
     Rūpakkhandho na rūpadhātupariyāpanno. Cattāro khandhā siyā rūpadhātupariyāpannā siyā na rūpadhātupariyāpannā.


[page 410]
410 Dhammahadayaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Dasāyatanā na rūpadhātupariyāpannā. Dve āyatanā siyā rūpadhātupariyāpannā siyā na rūpadhātupariyāpannā.
     Soḷasa dhātuyo na rūpadhātupariyāpannā. Dve dhātuyo siyā rūpadhātupariyāpannā siyā na rūpadhātupariyāpannā.
     Tīṇi saccāni na rūpadhātupariyāpannā. Dukkhasaccaṃ siyā rūpadhātupariyāpannaṃ siyā na rūpadhātupariyāpannaṃ.
     Terasindriyā na rūpadhātupariyāpannā. Navindriyā siyā rūpadhātupariyāpannā siyā na rūpadhātupariyāpannā.
     Tayo akusalahetū na rūpadhātupariyāpannā. Cha hetū siyā rūpadhātupariyāpannā siyā na rūpadhātupariyāpannā.
     Kabaḷiṅkāro āhāro na rūpadhātupariyāpanno. Tayo āhārā siyā rūpadhātupariyāpannā siyā na rūpadhātupariyāpannā.
     Cha phassā na rūpadhātupariyāpannā. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā rūpadhātupariyāpanno siyā na rūpadhātupariyāpanno.
     Cha vedanā . . . cha saññā . . . cha cetanā . . . cha cittā na rūpadhātupariyāpannā. Manoviññāṇadhātu siyā rūpadhātupariyāpannā siyā na rūpadhātupariyāpannā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati arūpadhātupariyāpannā, kati na arūpadhātupariyāpannā . . . pe . . . satannaṃ cittānaṃ kati arūpadhātupariyāpannā, kati na arūpadhātupariyāpannā.
     Rūpakkhandho na arūpadhātupariyāpanno. Cattāro khandhā siyā arūpadhātupariyāpannā siyā na arūpadhātupariyāpannā.
     Dasāyatanā na arūpadhātupariyāpannā. Dve āyatanā siyā arūpadhātupariyāpannā siyā na arūpadhātupariyāpannā.
     Solasa dhātuyo na arūpadhātupariyāpannā. Dve dhātuyo siyā arūpadhātupariyāpannā siyā na arūpadhātupariyāpannā.
     Tīṇi saccā na arūpadhātupariyāpannā. Dukkhasaccaṃ siyā arūpadhātupariyāpannaṃ siyā na arūpadhātupariyāpannaṃ.
     Cuddasindriyā na arūpadhātupariyāpannā. Aṭṭhindriyā siyā arūpadhātupariyāpannā siyā na arūpadhātupariyāpannā.


[page 411]
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe pātubhāvo 411
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Tayo akusalahetū na arūpadhātupariyāpannā. Cha hetū siyā arūpadhātupariyāpannā siyā na arūpadhātupariyāpannā.
     Kabaḷiṅkāro āhāro na arūpadhātupariyāpanno. Tayo āhārā siyā arūpadhātupariyāpannā siyā na arūpadhātupariyāpannā.
     Cha phassā na arūpadhātupariyāpannā. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā arūpadhātupariyāpanno siyā na arūpadhātupariyāpanno.
     Cha vedanā . . . cha saññā . . . cha cetanā . . . cha cittā na arūpadhātupariyāpannā. Manoviññāṇadhātu siyā arūpadhātupariyāpannā siyā na arūpadhātupariyāpannā.
     {Pañcannaṃ} khandhānaṃ kati pariyāpannā, kati apariyāpannā; . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati pariyāpannā, kati apariyāpannā?
     Rūpakkhandho pariyāpanno. Cattāro khandhā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Dasāyatanā pariyāpannā. Dve āyatanā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Solasa dhātuyo pariyāpannā. Dve dhātuyo siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Dve saccā pariyāpannā. Dve saccā apariyāpannā.
     Dasindriyā pariyāpannā. Tīṇindriyā apariyāpannā.
Navindriyā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Tayo akusalahetū pariyāpannā. Cha hetū siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Kabaliṅkāro āhāro pariyāpanno. Tayo āhārā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Cha phassā pariyāpannā. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā pariyāpanno siyā apariyāpanno.
     Cha vedanā . . . cha saññā . . . cha cetanā . . . cha cittā pariyāpannā. Manoviññāṇadhātu siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kati khandhā pātubhavanti . . . pe . . . kati cittāni pātubhavanti?
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ pañcakkhandhā pātubhavanti, kassaci ekādasāyatanāni pātubhavanti,


[page 412]
412 Dhammahadayaṃ
kassaci dasāyatanāni pātubhavanti, kassaci aparāni dasāyatanāni pātubhavanti, kassaci navāyatanāni pātubhavanti, kassaci sattāyatanāni pātubhavanti; kassaci ekādasa dhātuyo pātubhavanti, kassaci dasa dhātuyo pātubhavanti, kassaci aparā dasa dhātuyo pātubhavanti, kassaci nava dhātuyo pātubhavanti, kassaci satta dhātuyo pātubhavanti, sabbesaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati, kassaci cuddasindriyāni pātubhavanti, kassaci terasindriyāni pātubhavanti, kassaci aparāni terasindriyāni pātubhavanti, kassaci dvādasindriyāni pātubhavanti, kassaci dasindriyāni pātubhavanti, kassaci navindriyāni pātubhavanti, kassaci aparāni navindriyāni pātubhavanti, kassaci aṭṭhindriyāni pātubhavanti, kassaci aparāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti, kassaci satindriyāni pātubhavanti, kassaci pañcindriyāni pātubhavanti, kassaci cattārindriyāni pātubhavanti; kassaci tayo hetū pātubhavanti, kassaci dve hetū pātubhavanti, keci ahetukā pātubhavanti; sabbesaṃ cattāro āhārā pātubhavanti; sabbesaṃ eko phasso pātubhavati; sabbesaṃ ekā vedanā . . . ekā saññā . . . ekā cetanā . . . ekaṃ cittaṃ pātubhavati.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ katame pañcakkhandhā pātubhavanti?
     Rūpakkhandho . . . pe . . . viññāṇakkhandho. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ ime pañcakkhandhā pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa ekādasāyatanāni pātubhavanti?
     Kāmāvacarānaṃ devānaṃ paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ uppattikkhaṇe ekādasāyatanāni pātubhavanti:
cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni ekādasāyatanāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa dasāyatanāni pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asūrānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccandhānaṃ uppattikkhaṇe dasāyatanāni pātubhavanti: rupāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.


[page 413]
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe pātubhāvo 413
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni dasāyatanāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa aparāni dasāyatanāni pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccabadhirānaṃ uppattikkhaṇe dasāyatanāni pātubhavanti: cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni dasāyatanāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa navāyatanāni pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccandhabadhirānaṃ uppattikkhaṇe navāyatanāni pātubhavanti: rūpāyatanaṃ ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni navāyatanāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa sattāyatanāni pātubhavanti?
     Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ uppattikkhaṇe sattāyatanāni pātubhavanti: rūpāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni sattāyatanāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa ekādasa dhātuyo pātubhavanti?
     Kāmāvacarānaṃ devānaṃ paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ uppattikkhaṇe ekādasa dhātuyo pātubhavanti: cakkhudhātu rūpadhātu sotadhātu ghānadhātu gandhadhātu jivhādhātu rasadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu manoviññāṇadhātu dhammadhātu. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni ekādasa dhātuyo pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa dasa dhātuyo pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccandhānaṃ uppattikkhaṇe dasa dhātuyo pātubhavanti:


[page 414]
414 Dhammahadayaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] rūpadhātu sotadhātu ghānadhātu gandhadhātu jivhādhātu rasadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu manoviññāṇadhātu dhammadhātu. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni dasa dhātuyo pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa aparā dasa dhātuyo pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānam opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccabadhirānaṃ uppattikkhaṇe dasa dhātuyo pātubhavanti: cakkhudhātu rūpadhātu ghānadhātu gandhadhātu jivhādhātu rasadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu manoviññāṇadhātu dhammadhātu. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imā dasa dhātuyo pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa nava dhātuyo pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccandhabadhirānaṃ uppattikkhaṇe nava dhātuyo pātubhavanti: rūpadhātu ghānadhātu gandhadhātu jivhādhātu rasadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu manoviññāṇadhātu dhammadhātu.
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imā nava dhātuyo pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa satta dhātuyo pātubhavanti?
     Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ uppattikhaṇe satta dhātuyo pātubhavanti: rūpadhātu gandhadhātu rasadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu manoviññāṇadhātu dhammadhātu. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imā satta dhātuyo pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ katamaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati?
     Dukkhasaccaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ idaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa cuddasindriyāni pātubhavanti?
     Kāmāvacarānaṃ devānaṃ sahetukānaṃ ñāṇasampayuttānaṃ uppattikkhaṇe cuddasindriyāni pātubhavanti: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ vā upekhindriyaṃ vā,


[page 415]
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe pātubhāvo 415
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni cuddasindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa terasindriyāni pātubhavanti?
     Kāmāvacarānaṃ devānaṃ sahetukānaṃ ñāṇavippayuttānaṃ uppattikkhaṇe terasindriyāni pātubhavanti: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ vā upekhindriyaṃ vā saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ.
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni terasindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa aparāni terasin driyāni pātubhavanti?
     Paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ sahetukānaṃ ñāṇasampayuttānaṃ uppattikkhaṇe terasindriyāni pātubhavanti:
cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ vā upekhindriyaṃ vā saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Kāmadhātuyā uppatikkhaṇe etesaṃ imāni terasindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa dvādasindriyāni pātubhavanti?
     Paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ sahetukānaṃ ñāṇavippayuttānaṃ uppattikkhaṇe dvādasindriyāni pātubhavanti:
cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ vā upekhindriyaṃ vā saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni dvādasindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa dasindriyāni pātubhavanti?
     Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ sahetukānaṃ ñāṇasampayuttānaṃ uppattikkhaṇe dasindriyāni pātubhavanti: kayindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ vā upekhindriyaṃ vā saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni dasindriyāni pātubhavanti.


[page 416]
416 Dhammahadayaṃ
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa navindriyāni pātubhavanti?
     Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ sahetukānaṃ ñāṇavippayuttānaṃ uppattikkhaṇe navindriyāni pātubhavanti: kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ vā upekhindriyaṃ vā, saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ.
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni navindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa aparāni navindriyāni pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikāṇaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ uppattikkhaṇe navindriyāni pātubhavanti: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ upekhindriyaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni navindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa aṭṭhindriyāni pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccandhānaṃ uppattikkhaṇe aṭṭhindriyāni pātubhavanti: sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ upekhindriyaṃ.
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa aparāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccabadhirānaṃ uppattikkhaṇe aṭṭhindriyānaṃ pātubhavanti: cakkhundriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ upekhindriyaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa sattindriyāni pātubhavanti?
     Opapātikānaṃ petānaṃ opapātikānaṃ asurānaṃ opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ jaccandhabadhirānaṃ uppattikkhaṇe sattindriyāni pātubhavanti: ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ upekhindriyaṃ.


[page 417]
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe pātubhāvo 417
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni sattindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa pañcindriyāni pātubhavanti?
     Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ ahetukānaṃ ṭhapetvā napuṃsakānaṃ uppattikkhaṇe pañcindriyāni pātubhavanti: kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā jīvitindriyaṃ upekhindriyaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni pañcindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa cattārindriyāni pātubhavanti?
     Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ ahetukānaṃ napuṃsakānaṃ uppattikkhaṇe cattārindriyāni pātubhavanti. Kāyindriyaṃ manindriyaṃ jīvitindriyaṃ upekhindriyaṃ. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ imāni cattārindriyāni pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa tayo hetū pātubhavanti?
     Kāmāvacarānaṃ devānaṃ paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ sahetukānaṃ ñāṇasampayuttānaṃ uppattikkhaṇe tayo hetū pātubhavanti:
alobho vipākahetu adoso vipākahetu amoho vipākahetu.
Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ ime tayo hetū pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe kassa dve hetū pātubhavanti?
     Kāmāvacarānaṃ devānaṃ paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ sahetukānaṃ ñāṇavippayuttānaṃ uppattikkhaṇe dve hetū pātubhavanti:
alobho vipākahetu adoso vipākahetu. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe etesaṃ ime dve hetū pātubhavanti. Avasesā sattā ahetukā pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ katame cattāro āhārā pātubhavanti?
     Kabaliṅkāro āhāro phassāhāro manosañcetanāhāro viññāṇāhāro. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ ime cattāro āhārā pātubhavanti.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ katamo eko phasso pātubhavati?
     Manoviññāṇadhātusamphasso. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ ayaṃ eko phasso pātubhavati.
     Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ katamā ekā vedanā


[page 418]
418 Dhammahadayaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . ekā saññā . . . ekā cetanā . . . ekaṃ cittaṃ pātubhavati?
     Manoviññāṇadhātu. Kāmadhātuyā uppattikkhaṇe sabbesaṃ idaṃ ekaṃ cittaṃ pātubhavati.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe kati khandhā pātubhavanti . . . pe . . . kati cittāni pātubhavanti?
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe ṭhapetvā asaññasattānaṃ devānaṃ
               pañcakkhandhā pātubhavanti
               pañcāyatanāni pātubhavanti
               pañca dhātuyo pātubhavanti
               ekaṃ saccaṃ pātubhavati
               dasindriyāni pātubhavanti
               tayo hetū pātubhavanti
               tayo āhārā pātubhavanti
               eko phasso pātubhavati
               ekā vedanā . . .
               ekā saññā . . .
               ekā cetanā . . .
               ekaṃ cittaṃ pātubhavati.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katame pañcakkhandhā pātubhavanti?
     Rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho. Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe ime pañcakkhandhā pātubhavanti.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamāni pañcāyatanāni pātubhavanti?
     Cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ sotāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe imāni pañcāyatanāni pātubhavanti.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamā pañca dhātuyo pātubhavanti? Cakkhudhātu rūpadhātu sotadhātu manoviññāṇadhātu dhammadhātu. Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe imā pañca dhātuyo pātubhavanti.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati?
     Dukkhasaccaṃ. Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe idaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati?
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamāni dasindriyāni pātubhavanti?
     Cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ manindriyaṃ jīvitindriyaṃ somanassindriyaṃ vā upekhindriyaṃ vā saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ.


[page 419]
Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe pātubhāvo 419
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe imāni dasindriyāni pātubhavanti.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katame tayo hetū pātubhavanti?
     Alobho vipākahetu adoso vipākahetu amoho vipākahetu. Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe ime tayo hetū pātubhavanti.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katame tayo āhārā pātubhavanti?
     Phassāhārā manosañcetanāhāro viññāṇāhāro. Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe ime tayo āhārā pātubhavanti.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamo eko phasso pātubhavati?
     Manoviññāṇadhātusamphasso pātubhavati. Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe ayaṃ eko phasso pātubhavati.
     Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamā ekā vedanā . . . ekā saññā . . . ekā cetanā . . . ekaṃ cittaṃ pātubhavati?
     Manoviññāṇadhātu. Rūpadhātuyā uppattikkhaṇe idaṃ ekaṃ cittaṃ pātubhavati.
     Asaññasattānaṃ devānaṃ uppattikkhaṇe kati khandhā pātubhavanti . . . pe . . . kati cittāni pātubhavanti?
     Asaññasattānaṃ devānaṃ uppattikkhaṇe eko khandho pātubhavati: rūpakkhandho. Dve āyatanāni pātubhavanti: rūpāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Dve dhātuyo pātubhavanti: rūpadhātu dhammadhātu. Ekaṃ saccaṃ pātubhavati: dukkhasaccaṃ. Ekindriyaṃ pātubhavati:
rūpajīvitindriyaṃ. Asaññasattā devā ahetukā anāhārā aphassakā avedanakā asaññakā acetanakā acittakā pātubhavanti.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe kati khandhā pātubhavanti . . . pe . . . kati cittāni pātubhavanti?
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe
               cattāro khandhā pātubhavanti
               dve āyatanāni pātubhavanti
               dve dhātuyo pātubhavanti
               ekaṃ saccaṃ pātubhavati
               aṭṭhindriyāni pātubhavanti
               tayo hetū pātubhavanti
               tayo āhārā pātubhavanti
               eko phasso pātubhavati
               ekā vedanā . . .
               ekā saññā . . .



[page 420]
420 Dhammahadayaṃ
               ekā cetanā . . .
               ekaṃ cittaṃ pātubhavati.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe katame cattāro khandhā pātubhavanti?
     Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho. Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe ime cattāro khandhā pātubhavanti.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamāni dve āyatanāni pātubhavanti?
     Manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe imāni dve āyatanāni pātubhavanti.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamā dve dhātuyo pātubhavanti?
     Manoviññāṇadhātu dhammadhātu. Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe imā dve dhātuyo pātubhavanti.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati?
     Dukkhasaccaṃ. Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe idaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti?
     Manindriyaṃ jīvitindriyaṃ upekhindriyaṃ saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ.
Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe imāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe katame tayo hetū pātubhavanti?
     Alobho vipākahetu adoso vipākahetu amoho vipākahetu. Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe ime tayo hetū pātubhavanti.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe katame tayo āhārā pātubhavanti?
     Phassāhāro manosañcetanāhāro viññāṇāhāro. Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe ime tayo āhārā pātubhavanti.
     Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe katamo eko phasso pātubhavati?
     Manoviññāṇadhātusamphasso. Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe ayaṃ eko phasso pātubhavati.
     Arūpadhātuyā uppatikkhaṇe katamā ekā vedanā . . . ekā saññā . . . ekā cetanā . . . ekaṃ cittaṃ pātubhavati?
     Manoviññāṇadhātu. Arūpadhātuyā uppattikkhaṇe idaṃ ekaṃ cittaṃ pātubhavati.


[page 421]
Katame 421
     Kāmāvacarā dhammā, na kāmāvacarā dhammā; rūpāvacarā dhammā, na rūpāvacarā dhammā; arūpāvacarā dhammā, na arūpāvacarā dhammā; pariyāpannā dhammā, apariyāpannā dhammā.
     Katame dhammā kāmāvacarā?
     Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā uparito paranimmitavasavattideve anto karitvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ: ime dhammā kāmāvacarā.
     Katame dhammā na kāmāvacarā?
     Rūpāvacarā arūpāvacarā apariyāpannā: ime dhammā na kāmāvacarā.
     Katame dhammā rūpāvacarā?
     Heṭṭhato brahmalokaṃ pariyantaṃ karitvā uparito akaniṭṭhe deve anto karitvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā uppannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā: ime dhammā rūpāvacarā.
     Katame dhammā na rūpāvacarā?
     Kāmāvacarā arūpāvacarā apariyāpannā: ime dhammā na rūpāvacarā.
     Katame dhammā arūpāvacarā?
     Heṭṭhato ākāsānañcāyatanūpage deve pariyantaṃ karitvā uparito neva-saññā-nāsaññāyatanūpage deve anto karitvā yaṃ etasmiṃ antare etth'; āvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā uppannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā: ime dhammā arūpāvacarā.
     Katame dhammā na arūpāvacarā?
     Kāmāvacarā rūpāvacarā apariyāpannā: ime dhammā na arūpāvacarā.
     Katame dhammā pariyāpannā?
     Sāsavā kusalākusalāvyākatā dhammā kāmāvacarā rūpāvacarā arūpāvacarā: rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho: ime dhammā pariyāpannā.
     Katame dhammā apariyāpannā?
     Maggā ca maggaphalāni ca asaṅkhatā ca dhātu: ime dhamma apariyāpannā.


[page 422]
422 Dhammahadayaṃ
     Devā ti: tayo devā: sammatidevā, uppattidevā, visuddhidevā. Sammatidevā nāma rājāno deviyo kumārā.
Uppattidevā nāma cātummahārājike deve upādāya tadupari devā. Visuddhidevā nāma arahanto vuccanti.
     Dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā kattha uppajjanti?
     Dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā, appekacce gahapatimahāsālānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce brāhmaṇamahāsālānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce khattiyamahāsālānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upajjanti, appekacce yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce parinammitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Manussānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo vā.
     Cātummahārājikānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Yāni mānussakāni paññāsa vassāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ.
     Manussagaṇanāya kittakaṃ hoti?
     Navutivassasatasahassāni.
     Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Yaṃ mānussakaṃ vassasataṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ.
     Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti?
     Tisso ca vassakoṭiyo saṭṭhiñ ca vassasatasahassāni.
     Yāmānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Yāni mānussakāni dve vassasatāni yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo,


[page 423]
Devānaṃ āyuppamāṇaṃ 423
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ.
     Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti?
     Cuddasa ca vassakoṭiyo cattārīsañ ca vassasatasahassāni.
     Tusitānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Yāni mānussakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ ayuppamāṇaṃ.
     Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti?
     Sattapaññāsa vassakoṭiyo saṭṭhiñ ca vassasatasahassāni.
     Nimmānaratīnaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Yāni mānussakāni aṭṭha vassasatāni nimmānaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ.
     Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti?
     Dve vassakoṭisatāni tisso ca vassakoṭiyo cattārīsañ ca vassasatasahassāni.
     Paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Yāni mānussakāni soḷasa vassasatāni paranimmitavasavattīṇaṃ devānaṃ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ.
     Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti?
     Nava ca vassakoṭisatāni ekavīsañ ca vassakoṭiyo saṭṭhiñ ca vassasatasahassāni.
               Cha ete kāmāvacarā sabbakāmasamiddhino,
               Sabbesaṃ ekasaṅkhāto āyu bhavati kittako?
               Dvādasakoṭisataṃ tesaṃ aṭṭhavīsañ ca koṭiyo
               Paññāsasatasahassāni vassaggena pakāsitā ti.


[page 424]
424 Dhammahadayaṃ
     Paṭhamaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Paṭhamaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā brahmapārisajjānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Kappassa tatiyo bhāgo.
     Paṭhamaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Paṭhamaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā brahmapurohitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Upaḍḍhakappo.
     Paṭhamaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Paṭhamaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā mahābrahmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Tesaṃ kittakaṃ āyuppamānaṃ?
     Kappo.
     Dutiyaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Dutiyaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā parittābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Dve kappā.
     Dutiyaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Dutiyaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Cattāro kappā.
     Dutiyaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Dutiyaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā abhassarānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Aṭṭha kappā.
     Tatiyaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Tatiyaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā parittasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Tesaṃ kittakaṃ ayuppamāṇaṃ?
     Soḷasa kappā.
     Tatiyaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Tatiyaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.


[page 425]
Devānaṃ āyuppamāṇaṃ 425
     Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Dvattiṃsa kappā.
     Tatiyaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti?
     Tatiyaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Catusaṭṭhi kappā.
     Catutthaṃ jhānaṃ bhāvetvā, ārammaṇanānattatā manasikāranānattatā chandanānattatā paṇidhinānattatā adhimokkhanānattatā abhinihāranānattatā paññānānattatā appekacce asaññasattānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce vehapphalānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce avihānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce atappānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce sudassānaṃ devānaṃ sahavyatan uppajjanti, appekacce sudassīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce akaniṭṭhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce neva-saññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti.
     Asaññasattānañ ca vehapphalānañ cā devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Pañca kappasatāni.
     Avihānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Kappasahassaṃ.
     Atappānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Dve kappasahassāni.
     Sudassānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Cattāri kappasahassāni.
     Sudassīnaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Aṭṭha kappasahassāni.
     Akaniṭṭhānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Soḷasa kappasahassāni.
     Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Vīsati kappasahassāni.
     Viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Cattārīsa kappasahassāni.


[page 426]
426 Dhammahadayaṃ
     Ākiñciññāyatanūpagānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Saṭṭhi kappasahassāni.
     Neva-saññā-nāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ?
     Caturāsīti kappasahassāni.
     Ukkhittā puññatejena kāmarūpagātī gatā
     Bhavaggatam pi sampattā puna gacchanti duggatiṃ
     Tāva-dīghāyukā sattā cavanti āyusaṅkhayā.
     Natthi koci bhavo nicco: iti vuttaṃ Mahesinā.
     Tasmā hi dhīrā nipakā nipuṇā atthacintakā.
     Jarāmaraṇamokkhāya {bhāventi} maggam uttamaṃ,
     Bhāvayitvā sucimaggaṃ nibbānogadhagāminaṃ,
     Sabbāsave pariññāya parinibbanti anāsavā ti.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati abhiññeyyā, kati pariññeyyā, kati pahātabbā, kati bhāvetabbā, kati sacchikātabbā, kati na pahātabbā, na bhāvetabbā, na sacchikātabbā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati abhiññeyyā, kati pariññeyyā, kati pahātabbā, kati bhāvetabbā, kati sacchikātabbā, kati na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā?
     Rūpakkhandho abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbo na bhāvetabbo na sacchikātabbo. Cattāro khandhā abhiññeyyā pariññeyyā siyā pahātabbā siyā bhāvetabbā siyā sacchikātabbā siyā na pahātabbā na bhāvetabbā siyā na sacchikātabbā.
     Dasāyatanā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Dve āyatanā abhiññeyyā pariññeyyā siyā pahātabbā siyā bhāvetabbā siyā sacchikātabbā siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.
     Soḷasa dhātuyo abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Dve dhātuyo abhiññeyyā pariññeyyā siyā pahātabbā siyā bhāvetabbā siyā sacchikātabbā siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.
     Samudayasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ. Maggasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ.


[page 427]
Abhiññeyyaṃ . . . sacchikātabbaṃ 427
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Nirodhasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ sacchikātabbaṃ. Dukkhasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ siyā pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ siyā na pahātabbaṃ.
     Navindriyā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Domanassindriyaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ. Anaññātaññassāmītindriyaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ. Aññindriyaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ siyā bhāvetabbaṃ siyā sacchikātabbaṃ.
Aññātāvindriyaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ sacchikātabbaṃ. Tīṇindriyā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā siyā bhāvetabbā siyā sacchikātabbā siyā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Cha indriyā abhiññeyyā pariññeyyā siyā pahātabbā siyā bhāvetabbā siyā sacchikātabbā siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.
     Tayo akusalahetū abhiññeyyā pariññeyyā pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Tayo kusalahetū abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā siyā bhāvetabbā na sacchikātabbā siyā na bhāvetabbā. Tayo avyākatahetū abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhavetabbā siyā sacchikātabbā siyā na sacchikātabba.
     Kabaliṅkāro āhāro abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbo na bhāvetabbo na sacchikātabbo. Tayo āhārā abhiññeyyā pariññeyyā siyā pahātabbā siyā bhāvetabbā siyā sacchikātabbā siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.
     Cha phassā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Manoviññāṇadhātusamphasso abhiññeyyo pariññeyyo siyā pahātabbo siyā bhāvetabbā siyā sacchikātabbo siyā na pahātabbo na bhāvetabbo na sacchikātabbo.
     Cha vedanā . . . cha saññā . . . cha cetanā . . . cha cittā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Manoviññāṇadhātu abhiññeyyā pariññeyyā siyā pahātabbā siyā bhāvetabbā siyā sacchikātabbā siyā nā pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.


[page 428]
428 Dhammahadayaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati sārammaṇā, kati anārammaṇā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati sārammaṇā, kati anārammaṇā?
     Rūpakkhandho anārammaṇo. Cattāro khandhā sārammaṇā.
     Dasāyatanā anārammaṇā. Manāyatanaṃ sārammaṇaṃ.
Dhammāyatanaṃ siyā sārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Dasa dhātuyo anārammaṇā. Satta dhātuyo sārammaṇā. Dhammadhātu siyā sārammaṇā siyā anārammaṇā.
     Dve saccā sārammaṇā. Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ.
Dukkhasaccaṃ siyā sārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Satindriyā anārammaṇā. Cuddasindriyā sarammaṇā.
Jīvitindriyaṃ siyā sārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Nava hetū sārammaṇā.
     Kabaliṅkāro āhāro anārammaṇo. Tayo āhārā sārammaṇā.
     Satta phassā . . . satta vedanā . . . satta saññā . . . satta cetanā . . . satta cittā sārammaṇā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati sārammaṇārammaṇā, kati anārammaṇārammaṇā, kati anārammaṇā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati sārammaṇārammaṇā, kati anārammaṇārammaṇā, kati anārammaṇā?
     Rūpakkhandho anārammaṇo. Cattāro khandhā siyā sārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇārammaṇā.
     Dasāyatanā anārammaṇā. Manāyatanaṃ siyā sārammaṇarammaṇaṃ siyā anārammaṇārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ. Dhammāyatanaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ siyā anārammaṇārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo anārammaṇārammaṇā. Manoviññāṇadhātu siyā sārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇārammaṇā. Dhammadhātu siyā sārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇā.
     Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ anārammaṇārammaṇaṃ. Samudayasaccaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ siyā anārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇā.


[page 429]
Diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ 429
Dukkhasaccaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ siyā anārammaṇārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Sattindriyā anārammaṇā. Pañcindriyā anārammaṇārammaṇā. Navindriyā siyā sārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇārammaṇā. Jīvitindriyaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ siyā anārammaṇārammaṇaṃ siyā anārammaṇaṃ.
     Nava hetū siyā sārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇārammaṇā.
     Kabaliṅkāro āhāro anārammaṇo. Tayo āhārā siyā sārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇārammaṇā.
     Cha phassā anārammaṇārammaṇā. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā sārammaṇārammaṇo siyā anārammaṇārammaṇo.
     Cha vedanā . . . cha saññā . . . cha cetanā . . . cha cittā anārammaṇārammaṇā. Manoviññāṇadhātu siyā sārammaṇārammaṇā siyā anārammaṇārammaṇā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati diṭṭhā, kati sutā, kāti mutā, kati viññātā; kati na diṭṭhā na sutā na mutā na viññātā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati diṭṭhā, kati sutā, kati mutā, kati viññātā; kati na diṭṭhā na sutā na mutā na viññātā?
     Rūpakkhandho siyā diṭṭho siyā suto siyā muto siyā viññāto siyā na diṭṭho na suto na muto na viññāto.
Cattāro khandhā na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.
     Rūpāyatanaṃ diṭṭhaṃ na sutaṃ na mutaṃ na viññātaṃ.
Saddāyatanaṃ na diṭṭhaṃ sutaṃ na mutaṃ viññātaṃ.
Gandhāyatanaṃ . . . rasāyatanaṃ . . . phoṭṭhabbāyatanaṃ na diṭṭhaṃ na sutaṃ mutaṃ viññātaṃ. Sattāyatanā na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.
     Rūpadhātu diṭṭhā na sutā na mutā viññātā. Saddadhātu na diṭṭhā sutā na mutā viññātā. Gandhadhātu . . . rasadhātu . . . phoṭṭhabbadhātu na diṭṭhā na sutā mutā viññātā. Terasa dhātuyo na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.
     Tīṇi saccāni na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.
Dukkhasaccaṃ siyā diṭṭhaṃ siyā sutaṃ siyā mutaṃ siyā na diṭṭhaṃ na sutaṃ na mutaṃ viññātaṃ.
     Bāvīsatindriyā na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.
     Nava hetū na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.
     Cattāro āhārā na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.


[page 430]
430 Dhammahadayaṃ
     Satta phassā na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.
     Satta vedanā . . . satta saññā . . . satta cetanā . . . satta cittā na diṭṭhā na sutā na mutā viññātā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati avyākatā; . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati avyākatā?
     Rūpakkhandho avyākato. Cattāro khandhā siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Dasāyatanā avyākatā. Dve āyatanā siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Soḷasa dhātuyo avyākatā. Dve dhātuyo siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Samudayasaccaṃ akusalaṃ. Maggasaccaṃ kusalaṃ.
Nirodhasaccaṃ avyākataṃ. Dukkhasaccaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā avyākataṃ.
     Dasindriyā avyākatā. Domanassindriyaṃ akusalaṃ.
Anaññātaññassāmītindriyaṃ kusalaṃ. Cattārindriyā siyā kusalā siyā avyākatā. Cha indriyā siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Tayo akusalahetū akusalā. Tayo kusalahetū kusalā.
Tayo avyākatahetū avyākatā.
     Kabaliṅkāro āhāro avyākato. Tayo āhārā siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Cha phassā avyākatā. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā kusalo siyā akusalo siyā avyākato.
     Cha vedanā . . . cha saññā . . . cha cetanā . . . cha citta avyākatā. Manoviññāṇadhātu siyā kusalā siyā akusalā siyā avyākatā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati sukhāya vedanāya sampayuttā, kati dukkhāya vedanāya sampayuttā, kati adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati sukhāya vedanāya sampayuttā, kati dukkhāya vedanāya sampayuttā, kati adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā?
     Dve khandhā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi. Tayo khandhā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.


[page 431]
Vedanāya sampayuttaṃ 431
     Dasāyatanā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi. Manāyatanaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ. Dhammāyatanaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan ti pi.
     Dasa dhātuyo na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi. Pañca dhātuyo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
Kāyaviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhā vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
Dhammadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā siyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi.
     Dve saccā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttan ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan ti pi. Dukkhasaccaṃ siyā dukkhaya vedanāya sampayuttaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttan ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkham asukhāya vedanāya sampayuttan ti pi.
     Dvādasindriyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttan ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan ti pi. Cha indriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Tīṇindriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.


[page 432]
432 Dhammahadayaṃ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Jīvitindriyaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttan ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttan ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttan ti pi.
     Doso akusalahetu dukkhāya vedanāya sampayutto.
Satta hetū siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Moho akusalahetu siyā sukhāya vedanāya sampayutto siyā dukkhāya vedanāya sampayutto siyā adukkhamasukhāya vedanāyā sampayutto.
     Kabaḷiṅkāro āhāro na vattabbo sukhāya vedanāya sampayutto ti pi dukkhāya vedanāya sampayutto ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto ti pi. Tayo āhārā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
     Pañca phassā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
Kāyasamphasso siyā sukhāya vedanāya sampayutto siyā dukkhāya vedanāya sampayutto. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā sukhāya vedanāya sampayutto siyā dukkhāya vedanāya sampayutto siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.
     Satta vedanā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttā ti pi dukkhāya vedanāya sampayuttā ti pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā ti pi.
     Pañca saññā . . . pañca cetanā . . . pañca cittā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Kāyaviññānaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati vipākā, kati vipākadhammadhammā, kati neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati vipākā, kati vipākadhammadhammā, kati neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā?
     {Rūpakkhandho} neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo.
Cattāro khandhā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.


[page 433]
Upādiṇṇupādāniyaṃ 433
     Dasāyatanā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
Dve āyatanā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
     Dasa dhātuyo neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
Pañca dhātuyo vipākā. Manodhātu siyā vipākā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā. Dve dhātuyo siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipākana-vipākadhammadhammā.
     Dve saccāni vipākadhammadhammā. Nirodhasaccaṃ neva-vipāka-na-vipākadhammadhammaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā vipākaṃ siyā vipākadhammadhammaṃ siyā nevavipāka-na-vipākadhammadhammaṃ.
     Sattindriyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
Tīṇindriyā vipākā. Dve indriyā vipākadhammadhammā.
Aññindriyaṃ siyā vipākaṃ siyā vipākadhammadhammaṃ.
Navindriyā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
     Cha hetū vipākadhammadhammā. Tayo avyākatahetū siyā vipākā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
     Kabaḷiṅkāro āhāro neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo. Tayo āhārā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
     Pañca phassā vipākā. Manodhātusamphasso siyā vipāko siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo.
Manoviññāṇadhātusamphasso siyā vipāko siyā vipākadhammadhammo siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammo.
     Pañca vedanā . . . pañca saññā . . . pañca cetanā . . . pañca cittā vipākā. Manodhātu siyā vipākā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā. Manoviññāṇadhātu siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā neva-vipāka-na-vipākadhammadhammā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati upādiṇṇupādāniyā, kati anupādiṇṇupādāniyā, kati anupādiṇṇa-anupādāniyā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati upādiṇṇupādāniyā, kati anupādiṇṇupādāniyā, kati anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Rūpakkhandho siyā upadiṇṇupādāniyo siyā anupādiṇṇupādāniyo. Cattāro khandhā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.


[page 434]
434 Dhammahadayaṃ
     Pañcāyatanā upādiṇṇupādāniyā. Saddāyatanaṃ anupādiṇṇupādāniyaṃ. Cattārāyatanā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā. Dve āyatanā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇaanupādāniyā.
     Dasa dhātuyo upādiṇṇupādāniyā. Saddadhātu anupādiṇṇupādāniyā. Pañca dhātuyo upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā. Dve dhātuyo siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Samudayasaccaṃ anupādiṇṇupādāniyaṃ. Dve saccā anupādiṇṇa-anupādāniyā. Dukkhasaccaṃ siyā upādiṇṇupādāniyaṃ siyā anupādiṇṇupādāniyaṃ.
     Navindriyā upādiṇṇupādāniyā. Domanassindriyaṃ anupādiṇṇupādāniyaṃ. Tīṇindriyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
Navindriyā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Tayo akusalahetū anupādiṇṇupādāniyā. Tayo kusalahetū siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā. Tayo avyākatahetū siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Kabaḷiṅkāro āhāro siyā upādiṇṇupādāniyo siyā anupādiṇṇupādāniyo. Tayo āhārā siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Pañca phassā upādiṇṇupādāniyā. Manodhātusamphasso siyā upādiṇṇupādāniyo siyā anupādiṇṇupādāniyo.
Manoviññāṇadhātusamphasso siyā upādiṇṇupādāniyo siyā anupādiṇṇupādāniyo siyā anupādiṇṇa-anupādāniyo.
     Pañca vedanā . . . pañca saññā . . . pañca cetanā . . . pañca cittā upādiṇṇupādāniyā. Manodhātu siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā. Manoviññāṇadhātu siyā upādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇupādāniyā siyā anupādiṇṇa-anupādāniyā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati savitakka-savicārā, kati avitakkavicāramattā, kati avitakka-avicārā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati savitakka-savicārā, kati avitakkavicāramattā, kati avitakka-avicārā?
     Rūpakkhandho avitakka-avicāro. Tayo khandhā siyā savitakka-savicārā siyā avitakkavicāramattā siyā avitakkaavicārā. Saṅkhārakkhandho siyā savitakka-savicāro siyā avitakkavicāramatto siyā avitakka-avicāro siyā na vattabbo savitakkā-savicāro ti pi avitakkavicāramatto ti pi avitakkaavicāro ti pi.


[page 435]
Kati rūpā, kati arūpā? 435
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
     Dasāyatanā avitakka-avicārā. Manāyatanaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakkavicārammattaṃ siyā avitakkaavicāraṃ. Dhammāyatanaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakkavicāramattaṃ siyā avitakka-avicāraṃ siyā na vattabbaṃ savitakka-savicāran ti pi avitakkavicāramattan ti pi avitakka-avicāran ti pi.
     Paṇṇarasa dhātuyo avitakka-avicārā. Manodhātu savitakka-savicārā. Manoviññāṇadhātu siyā savitakka-savicārā siyā avitakkavicāramattā siyā avitakka-avicārā.
Dhammadhātu siyā savitakka-savicārā siyā avitakkavicāramattā siyā avitakka-avicārā siyā na vattabbā savitakka-savicārā ti pi avitakkavicāramattā ti pi avitakkaavicārā ti pi.
     Samudayasaccaṃ savitakka-savicāraṃ. Nirodhasaccaṃ avitakka-avicāraṃ. Maggasaccaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakkavicāramattaṃ siyā avitakka-avicāraṃ. Dukkhasaccaṃ siyā na vattabbaṃ savitakka-savicāran ti pi avitakkavicāramattan ti pi avitakka-avicāran ti pi.
     Navindriyā avitakka-avicārā. Domanassindriyaṃ savitakka-savicāraṃ. Upekhindriyaṃ siyā savitakka-savicāraṃ siyā avitakka-avicāraṃ. Ekādasindriyā siyā savitakkasavicārā siyā avitakkavicāramattā siyā avitakka-avicārā.
     Tayo akusalahetū savitakka-savicārā. Cha hetū siyā savitakka-savicārā siyā avitakkavicāramattā siyā avitakkaavicārā.
     Kabaḷiṅkāro āhāro avitakka-avicāro. Tayo āhārā siyā savitakka-savicārā siyā avitakkavicāramattā siyā avitakkaavicārā.
     Pañca phassā avitakka-avicārā. Manodhātusamphasso savitakka-savicāro. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā savitakka-savicāro siyā avitakkavicāramatto siyā avitakkaavicāro.
     Pañca vedanā . . . pañca saññā . . . pañca cetanā . . . pañca cittā avitakka-avicārā. Manodhātu savitakkasavicārā. Manoviññāṇadhātu siyā savitakka-savicārā siyā avitakkavicāramattā siyā avitakka-avicārā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati rūpā, kati arūpā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati rūpā, kati arūpā?
     Rūpakkhandho rūpaṃ. Cattāro khandhā arūpā.


[page 436]
436 Dhammahadayaṃ
     Dasāyatanā rūpā. Manāyatanaṃ arūpaṃ. Dhammāyatanaṃ siyā rūpaṃ siyā arūpaṃ.
     Dasa dhātuyo rūpā. Satta dhātuyo arūpā. Dhammadhātu siyā rūpā siyā arūpā.
     Tīṇi saccā arūpā. Dukkhasaccaṃ siyā rūpaṃ siyā arūpaṃ.
     Sattindriyā rūpā. Cuddasindriyā arūpā. Jīvitindriyaṃ siyā rūpaṃ siyā arūpaṃ.
     Nava hetū arūpā.
     Kabaḷiṅkāro āhāro rūpaṃ. Tayo āhārā arūpā.
     Satta phassā arūpā.
     Satta vedanā . . . satta saññā . . . satta cetanā . . . sattā cittā arūpā.
     Pañcannaṃ khandhānaṃ kati lokiyā, kati lokuttarā . . . pe . . . sattannaṃ cittānaṃ kati lokiyā, kati lokuttarā?
     Rūpakkhandho lokiyo. Cattāro khandhā siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Dasāyatanā lokiyā. Dve āyatanā siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Soḷasa dhātuyo lokiyā. Dve dhātuyo siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Dve saccā lokiyā. Dve saccā lokuttarā.
     Dasindriyā lokiyā. Tīṇindriyā lokuttarā. Navindriyā siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Tayo akusalahetū lokiyā. Cha hetū siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Kabaliṅkāro āhāro lokiyo. Tayo āhārā siyā lokiyā siyā lokuttarā.
     Cha phassā lokiyā. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā lokiyo siyā lokuttaro.
     Cha vedanā . . . cha saññā . . . cha cetanā . . . cha cittā lokiyā. Manoviññāṇadhātu siyā lokiyā siyā lokuttarā.
               Abhiññā dve ārammaṇā diṭṭhā kusalavedanā
               Vipākā ca upādiṇṇā vitakkarūpena lokiyā ṭi.
DHAMMAHADAYAVIBHAṄGO SAMATTO.
VIBHAṄGAPPAKARAṆAṂ NIṬṬHITAṂ.