Tikapatthana of the Abhidhamma Pitaka, Part III:
II. Vedanattikam
III. Vipakattikam
IV. Upadinnattikam
V.-XXII. The Remaining Tikas
Dukapatthana
Duka-Tikapatthana
Tika-Dukapatthana
Tika-Tikapatthana
Duka-Dukapatthana

Based on the edition Rhys Davids
London : Pali Text Society 1923 (Reprinted 1988)


Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 29.03.2016]


NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.


ADDITIONAL NOTES
Italicized catchwords of the printed edition were already reduced
to plain Roman type in the original Dhammakaya file.


ANNOTATED VERSION IN PTS LAYOUT







THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm








Tikapaṭṭhāna, Part III

[page 317]
                               317
                     [II. VEDANĀTTIKAṂ
                          PAṬICCAVĀRO
                          Anulomaṃ.]
                               1.
     (i) Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca su-
khāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā.
     Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca
dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho. Paṭisan-
dhikkhaṇe sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ
paṭicca dve khandhā, dve khandhe paticca eko khandho.
     (ii) Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca
dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā.
     Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca
dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
     (iii) Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ
paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo
uppajjati hetupaccayā.1
     Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ
paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.2
Paṭisandhikkhaṇe . . . (as under i).
                               2-10.
     (i) Sukhāya . . . uppajjati ārammaṇapaccayā . . . adhi-
patipaccayā. (Adhipatiyā paṭisandhi natthi) . . . anantara-
paccayā, samanantarapaccayā, sahajātapaccayā, aññamañña-
paccayā, nissayapaccayā, upanissayapaccayā, purejātapaccayā.
     Sukhāya vedanāya sampaūttaṃ ekaṃ . . . dve . . . vatthuṃ
purejātapaccayā . . .3 saṅkhittaṃ . . .
--------------------------------------------------------------------------
1 There are only these three general propositions (i-iii)
     employed in this vāra. They will be represented by i, ii, iii
     in connexion with the several paccayas.
2 This constant refrain will be represented by ekaṃ, dve.
3 Cf. above, p. 79.


[page 318]
318                     Vedanāttikaṃ
                              12-14.1
     (i) Sukhāya . . . uppajjati āsevanapaccayā . . . kamma-
paccayā, vipākapaccayā.
     Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ, dve. Paṭisandhik-
khaṇe sukhāya . . . (as above).
     (ii) Dukkhāya . . . uppajjati vipākapaccayā.
     Dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇasahagataṃ2 ekaṃ, dve.
     (iii) Adukkhamasukhāya . . . uppajjati vipākapaccayā.
     Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ, dve.
Paṭisandhikkhaṇe . . . ekaṃ dve.
                              15-20.
     (i) Sukhāya . . . uppajjati āharapaccayā . . . indriyapac-
cayā, jhānapaccayā, maggapaccayā, sampayuttapaccayā, vip-
payuttapaccayā.
     Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ, dve. Vatthuṃ
vippayuttapaccayā. Paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāya
sampayuttaṃ ekaṃ, dve . . . vatthuṃ vippayuttapaccayā.
     (ii) Dukkhāya . . . uppajjati vippayuttapaccayā.
     Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ, dve . . . vatthuṃ
vippayuttapaccayā.
     (iii) Adukkhamasukhāya . . . uppajjati vippayuttapaccayā.
     Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ, dve . . .
vatthuṃ vippayuttapaccayā. Paṭisandhikkhaṇe . . . pe . . .
vatthuṃ vippayuttapaccayā . . . saṅkhittaṃ . . .
                              21-24.
     Atthipaccayā, natthipaccayā, vigatapaccayā, avigatapac-
cayā . . .
          [Anuloma-gaṇanā.]
     H 3     Ā 3 . . . saṅkhittaṃ . . . Avg 3.
Hetupaccayā
     Ā 3     V 2     Avg 3.
Ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā
     H 3     V 2     Avg 2 . . . saṅkhittaṃ . . .
--------------------------------------------------------------------------
1 Text passes over No.11.
2 K. omils sahagataṃ; below also.


[page 319]
                          Paṭiccavāro                     319
Āsevanapaccayā
     H 3     K 3     Āh 3     Avg 3.
Vipākapaccayā
     H 2     A 2 . . . saṅkhittaṃ . . . Pu 3     Jh 2     Avg 3
     Ā 3                               K 3     M 2
Jhānapaccayā . . . maggapaccayā
     H 3     V 2     Avg 3.
Avigatapaccayā
     H 3     Nat 3     Vg 3.
     (Yathā Kusalattikassa paccanīyagaṇanā evaṃ vitthāretabbaṃ.)
                          [Paccanīya.]
                          1 (na-hetu).
     (i) Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca su-
khāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati na-hetupaccayā.
     Ahetukaṃ sukhāya1 vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ, dve.
     (ii) Dukkhāya . . . na-hetupaccayā.
     Dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇasahagataṃ ekaṃ, dve . . .
                     [Paccanīya-gaṇanā.]
     Na-H 3           Na-Pa 3           Na-Jh 3
     Na-A 3           . . . pe . . .     Na-M 3
     Na-Pu 2           Na-V 3           Na-Vpp 2
Na-hetupaccayā
     Na-A 3           Na-Ās 3           Na-Jh 3
     Na-Pu 1           Na-K 2           Na-M 3
     Na-Pa 3           Na-V 2           Na-Vpp 1
Na-hetupaccayā na-adhipati-, na-purejātapaccayā
     Na-Pa 1 . . . pe . . . Na-V 1     Na-Vpp 1.
Na-hetu-, na-adhipati-, na-purejāta-. . . na-vipāka-, na-maggapaccayā
     Na-Vpp 1
           The rest mainly follows the Kusalattika.
                The other two Gaṇanās follow.
                     Paṭiccavāro niṭṭhito.
--------------------------------------------------------------------------
1 K. ahetukasukhāya.


[page 320]
320                     Vedanāttikaṃ
     Sahajātavāro, Paccaya-, Nissaya-, Saṃsaṭṭha- and Sampa-
yutta-vāras are stated as followings. One section only, from the
first and the last, is given.
                          [Pañhavāro.]
                               1.
     (i) Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya veda-
nāya sampayuttassa dhammassa hetupaccayena paccayo.
     Sukhāya vedanāya sampayuttā hetū1 sampayuttakānaṃ
khandhānaṃ hetupaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe
sukhāya vedanāya sampayuttā hetū sampayuttakānaṃ khan-
dhānaṃ hetupaccayena paccayo.
     (ii) Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya
vedanāya sampayuttassa dhammassa hetupaccayena paccayo.
     Dukkhāya vedanāya sampayuttā hetū sampayuttakānaṃ
dhammānaṃ hetupaccayena paccayo.
     (iii) Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo
adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa hetu-
paccayena paccayo.
     Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā hetū sampa-
yuttakā-vedanāya sampayuttā hetū sampayuttakānaṃ khan-
dhānaṃ hetupaccayena paccayo.
                               2.
     (i) Sukhāya . . . ārammaṇap. pacc.
     Sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā,
sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā, sukhāya veda-
nāya sampayuttena cittena paccavekkhati. Sukhāya veda-
nāya sampayuttā jhāna . . . maggā . . . phalā vuṭṭhāhitvā,
sukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati.
Ariyā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena sukhāya
vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vik-
khambhite kilese paccavekkhanti. Pubbe samudāciṇṇe kilese
jānanti. Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe sukhāya
vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato
--------------------------------------------------------------------------
1 K. sampayutto hetu throughout this hetu section.


[page 321]
                          Pañhavāro                          321
vipassati assādeti abhinandati;1 taṃ ārabbha sukhāya veda-
nāya sampayutto rāgo . . . diṭṭhi upajjati. Sukhāya ve-
danāya sampayutte khandhe ārabbha sukhāya vedanāya
sampayuttā khandhā uppajjanti
     (iv)2 Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya
vedanāya . . . ārammaṇap. pacc.
     Sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ . . .
(as in i) katvā, vippaṭisārissa domanassaṃ uppajjati sukhāya
vedanāya sampayutte jhāne [pahīne]3 vippaṭisārissa doma-
nassaṃ uppajjati; sukhāya vedanāya sampayutte khandhe
ārabbha dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppaj-
janti.
     (v) Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhama-
sukhāya vedanāya . . . ārammaṇap. pacc.
     Sukhāya vedanāya sampayutteṇa cittena dānaṃ. . .
katvā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena
paccavekkhati. Sukhāya vedanāya sampayuttā jhānā,
maggā, phalā vuṭṭhahitvā, adukkhamasukhāya vedanāya
sampayuttena cittena paccavekkhati. Ariyā adukkhamasu-
khāya vedanāya sampayuttena cittena sukhāya vedanāya
sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vikkhambhite
kilese paccavekkhanti, pubbe samudāciṇṇe kilese jānanti.
Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe adukkhamasukhāya
vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato
vipassati assādeti abhinandati;4 taṃ ārabbha adukkhama-
sukhāya vedanāya sampayutto rāgo . . . diṭṭhi . . . vici-
kicchā . . . uddhaccaṃ uppajjati. Cetopariyañāṇena su-
khāya vedanāya sampayuttacittasamaṅgissa cittaṃ jānāti.5
Sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā cetopariyañāṇassa,
pubbenivāsānussatiñāṇassa, yathākammūpagañāṇassa, anā-
--------------------------------------------------------------------------
1 So B. K. gives these three verbs in the plural : -vippasanti, etc.,
     and connects, in one sentence, all these psychological sequences
     with one subject:--Ariyā.
2 Other six formula are now brought into play, thus:-
     (iv) Sukhāya ... dukkhāya (S,D)          (vii) D...A
     (v) Sukhāya ... adukkhamasukhāya(S,A)     (viii) A...S
     (vi) Dukkhāya ... sukhāya (D,S)          (ix) A...D
3 B. parihīne.
4 K. vipassanti assādenti abhinandanti.
5 K. jānanti.


[page 322]
322                     Vedanāttikaṃ
gataṃsañāṇassa, āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo.
Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha adukkham-
asukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti.
     (ii) Dukkhāya . . . dukkhāya . . . ārammaṇap. pacc.
     Dosaṃ ārabbha doso uppajjati, moho uppajjati;1 dukkha-
sahagataṃ kāyaviññāṇaṃ ārabbha doso uppajjati, moho
uppajjati. Dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe ārab-
bha dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppaj-
janti.
     (vi) Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya . . .
ārammaṇap. pacc.
     Ariyā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dukkhāya
vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vik-
khambhite kilese paccavekkhanti, pubbe samudāciṇṇe kilese
jānanti. Dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe sukhāya
vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato
vipassanti. Dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe ārab-
bha sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti.
     (vii) Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhama-
sukhāya . . . ārammaṇap. pacc.
     Ariyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena
dukkhāya vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavek-
khanti, vikkhambhite kilese paccavekkhanti; pubbe samu-
dāciṇṇe kilese jānanti. Dukkhāya vedanāya sampayutte
khandhe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena
aniccato dukkhato anattato vipassanti, cetopariyañāṇena
dukkhāya vedanāya sampayuttacittasamaṅgissa cittaṃ jā-
nanti. Dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā cetopa-
riyañāṇassa, pubbenivāsānussatiñāṇassa, yathākammūpa-
gañāṇassa, anāgataṃsañāṇassa, āvajjanāya ārammaṇapacca-
yena paccayo. Dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe
ārabbha adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā khandhā
uppajjanti.
     (iii) Adukkhamasukhāya . . . ārammaṇap. pacc.
     Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dā-
naṃ . . . katvā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayut-
--------------------------------------------------------------------------
1 B. inserts Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ mohaṃ ārabbha
     moho uppajjati, doso uppajjati.


[page 323]
                          Pañhavāro                     323
tena cittena paccavekkhanti, adukkhamasukhāya vedanāya
sampayuttā jhānā . . . maggā. . . phalā vuṭṭhahitvā,
adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena pacca-
vekkhanti. Ariyā adukkhamasukhāya vedanāya sampa-
yuttena cittena adukkhamasukhāya vedanāya sampavutte
pahīne kilese, vikkhambhite kilese paccavekkhanti; pubbe
samudāciṇṇe kilese jānanti. Adukkhamasukhāya vedanāya
sampayutte khandhe adukkhamasukhāya vedanāya sampa-
yuttena cittena aniccato dukkhato anattato vipassati assā-
deti abhinandanti;1 taṃ ārabbha adukkhamasukhāya veda-
nāya sampayutto rāgo, diṭṭhi, vicikicchā, uddhaccaṃ uppaj-
jati. Cetopariyañāṇena adukkhamasukhāya vedanāya sampa-
yuttacittasamaṅgissa cittaṃ jānanti. Ākāsānañcāyatanaṃ
viññāṇañcāyatanassa,2 . . . ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānā-
saññāyatanassa, ārammaṇapaccayena paccayo. Adukkha-
masukhāya vedanāya sampayuttā khandhā iddhividhañā-
ṇassa, cetopariyañāṇassa, pubbenivāsānussatiñāṇassa, yathā-
kammūpagañāṇassa, anāgataṃsañāṇassa, āvajjanāya āram-
maṇapaccayena paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya
sampayutte khandhe ārabbha adukkhamasukhāya vedanāya
sampayuttā khandhā uppajjanti.
     (vii) Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo
sukhāya . . . ārammaṇap. pacc.
     Adukkhamasukhāya vedanāya saṃpayuttena cittena dā-
naṃ . . . katvā, sukhāya vedanāya sampayuttena cittena
paccavekkhanti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā
jhānā . . . maggā . . . phalā vuṭṭhahitvā, sukhāya veda-
nāya sampayuttena cittena paccavekkhanti. Ariyā sukhāya
vedanāya sampayuttena cittena adukkhamasukhāya veda-
nāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vikkham-
bhite kilesepaccavekkhanti. Pubbe samudāciṇṇe kilese jā-
nanti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe3
sukhāya vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato
anattato vipassati assādeti abhinandati;4 taṃ ārabbha su-
--------------------------------------------------------------------------
1 K. vipassanti assādenti abhinandanti.
     B. by a slip has vipassanti assādeti, etc.
2 K. ...pe...
3 K. inserts ārabbha.
4 K. as before. B. again has vipassanti, then singular verbs.


[page 324]
324                     Vedanāttikaṃ
khāya vedanāya sampayutto rāgo . . . diṭṭhi uppajjati.1
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha
sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti.
     (ix) Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo
dukkhāya . . . arammaṇap. pacc.
     Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena
dānaṃ . . . katvā, vippaṭisārissa domanassaṃ uppajjati.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte jhāne pahīne
vippaṭisārissa domanassaṃ uppajjati. Adukkhamasukhāya
vedanāyā sampayutte khandhe ārabbha dukkhāya veda-
nāya sampayuttā khandhā uppajjanti.
                               3.
     The adhipati-paccaya section offers no new matter and
is not commented on.
                               4.
     (i) Sukhāya . . . anantarap. paccayena paccayo.
     Purimā purimā sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā
pacchimānaṃ pacchimanāṃ sukhāya vedanāya sampayutta-
kānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo. Sukhāya
vedanāya sampayuttaṃ anulomaṃ sukhāya vedanāya sampa-
yuttassa gotrabhussa anantarap. pacc. anulomaṃ vodānassa,
gotrabhū maggassa, vodānaṃ maggassa, maggo phalassa,
phalaṃ phalassa, anulomaṃ sukhāya vedanāya sampayuttāya
phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo. Sukhāya
vedanāya sampayuttā khandhā sukhāya vedanāya sampa-
yuttassa vuṭṭhānassa anantarap. pacc.2
     (v) Sukhāya vedanāya . . . adukkhamasukhāya . . .
     Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ cuticittaṃ adukkhama-
sukhāya vedanāya sampayuttassa uppatticittassa ananta-
rapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ bha-
vaṅgaṃ āvajjanāya anantarapaccayena paccayo. Sukhasa-
hagataṃ kāyaviññāṇaṃ vipākamanodhātuyā anantarapac-
cayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttā vipāka-
manoviññāṇadhātu kiriyāmanoviññāṇadhātuyā anantara-
paccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ bha-
vaṅgaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa bha-
--------------------------------------------------------------------------
1 K. ...pe...
2 K. omits sentence.


[page 325]
                          Pañhavāro                     325
vaṅgassa anantarapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya
sampayuttaṃ kusalākusalaṃ adukkhamasukhāya vedanāya
sampayuttassa vuṭṭhānassa, kiriyaṃ vuṭṭhānassa, phalaṃ
vuṭṭhānassa. . . .
     (ii) Dukkhāya . . . anantarap. pacc.
     Purimā purimā dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā
pacchimānaṃ pacchimānaṃ dukkhāya vedanāya sampayut-
takānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo.
     (vii) Dukkhāya . . . adukkhamasukhāya . . .
     Dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ vipākamanodhātuyā
anantarapaccayena paccayo. Dukkhāya vedanāya sampa-
yuttā khandhā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa
vuṭṭhānassa anantarapaccayena paccayo.
     (iii) Adukkhamasukhāya . . . anantarap. pacc.
     Purimā purimā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā
khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ adukkhamasukhāya ve-
danāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena
paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ anu-
lomaṃ adukkamasulhāya vedanāya sampayuttassa gotra-
bhussa anantarapaccayena paccayo. Anulomaṃ vodānassa,
gotrabhū maggassa, vodānaṃ maggassa, maggo phalassa, pha-
laṃ phalassa, anulomaṃ phalasamāpattiyā, nirodhā vuṭṭha-
hantassa, nevasaññānāsaññāyatanaṃ adukkhamasukhāya
vedanāya sampayuttāya phalasamāpattiyā anantarapacca-
yena paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā
khandhā. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa
vuṭṭhānassa ananantarapaccayena paccayo.
     (viii) Adukkhamasukhāya . . . sukhāya . . . .
     Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ cuticittaṃ
sukhāya vedanāya sampayuttassa uppatticittassa anantara-
paccayena paccayo. Āvajjanā sukhāya vedanāya sampa-
yuttakānaṃ khandhānaṃ anantarap. paccayo. Vipākamano-
dhātu sukhāya vedanāya sampayuttāya vipākamanoviññā-
ṇadhātuyā anantarap. paccayo. Adukkhamasukhāya ve-
danāya sampayuttaṃ bhavaṅgaṃ sukhāya vedanāya sampa-
yuttassa bhavaṅgassa anantarap. paccayo. Adukkhama-
sukhāya vedanāya sampayuttaṃ kusalākusalaṃ sukhāya
vedanāya sampayuttassa . . . kiriyaṃ . . . phalaṃ vuṭṭhā-



[page 326]
326                     Vedanāttikaṃ
nassa nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññāṇāsaññāyatanaṃ
sukhāya vedanāya sampayuttāya phalasamāpattiyā anan-
tarap. paccayo.
     (ix) Adukkhamasukhāya . . . dukkhāya . . .
     Āvajjanā dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khan-
dhānaṃ anantarapaccayena paccayo.
     The remaining paccayas are treated as in the Kusalattika.
                          [Gaṇanā.]
     H 3     S 7     U 9     V 3 . . . pe . . . Nat 7
     Ā 9     Sj 3     Ās 3     Sp 3                Vg 7
     A 5     Añ 3     K 8     At 3                Avg 3
     An 7     N 3
Hetupaccayā
     A 2           N 3           M 2           At 3
     Sj 3           V 2           Sp 3           Avg 3
     Añ 3           I 2
Hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatan ti 3
          H-Sj-Añ-N-V-M-Sp-At-Avg 2
          H-Sj-Añ-N-I-M-Sp-At-Avg 2
          H-Sj-Añ-N-V-I-M-Sp-At-Avg 2
          H-A-Sj-Añ-N-I-M-Sp-At-Avg 2
          H-A-Sj-Añ-N-V-I-M-Sp-At-Avg 2
Ārammaṇapaccayā
     A 4     U 4     Ā-A-U ti4.
Adhipatipaccayā
     H 2     Añ 3     V 2     M 3     At 3
     Ā 4     N 3     Āh 3     Sp 3     Avg 3
     Sj 3     U 4     I 3
A-Ā-U ti4.     A-Sj-Añ-N-
     (i) Sp-At-Avg 3               (iv) V-Āh-I-Sp-At-Avg 2
     (ii) V-Sp-At-Avg 2           (v) I-M-Sp-At-Avg ti 3
     (iii) Āh-I-Sp-At-Avg 3          (vi) V-I-M-Sp-At-Avg ti 21
Adhipati-hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya
     (i) I-M-Sp-At-Avg ti 2      (ii) V-I-M-Sp-At-Avg ti 2
     (The rest of the Anuloma calls for no commentarial remark.)
                     Pañhavārassa anulomaṃ.
--------------------------------------------------------------------------
1 K. adds three other ghaṭanāni (vii-ix) commencing similaly.


[page 327]
                          Pañhavāro                     327
                          [Paccanīya.]
     Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya . . . āram-
maṇapaccayena . . . kammapaccayena paccayo . . .
                          [Gaṇanā.]
     Na-H 9      Na-Ā 9 . . . pe . . . No-Avg 9.
Na-hetupaccayā
     Na-Ā 9 . . . saṅkhittaṃ . . . No-Avg 9.
Na-hetupaccayā na-ārammaṇapaccayā
     Na-A 9      Na-U 8 . . . saṅkhittaṃ . . . No-Avg 9.
Na-hetupaccayā . . . saṅkhittaṃ . . . na-āsevana-, na-vipāka-, na-
āhāra- . . . saṅkhittaṃ . . .
     No-Avg 8.           Na-hetumūlakaṃ.
Yathā Kusalattikassa paccanīya-gaṇanā gaṇitā, evaṃ imaṃ pi
     asaṃmuyhantena sabbaṃ mūlakaṃ gaṇetabbaṃ.
                     Paccanīyaṃ.
     Yathā Kusalattikassa anulomapaccanīyā-paccanīyānuloma-gaṇanā
          sajjhāyamaggena gaṇiṭā, evaṃ gaṇetabbaṃ.
                          Paccanīyānulomaṃ.
                     VEDANĀTTIKAṂ NIṬṬHITAṆ.1
--------------------------------------------------------------------------
1 K. adds dutiyaṃ
Note.-in the remaining pages, only those sentences are printed
in full concerning which the Commentary has something to say.


[page 328]
                               328
                     [III. VIPĀKATTIKAṂ
                          PAṬICCAVĀRO.]
                               1.
     (i) Vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati
hetupaccayā.
     Vipākaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā; dve khan-
dhe paṭicca dve khandhā. Paṭisandhikkhaṇe vipākaṃ ekaṃ
khandhaṃ paṭicca tayo khandhā; dve . . . dve khandhā.
     (ii) Vipākaṃ dhammaṃ paṭicca nevavipākanavipākadham-
madhammo1 uppajjati hetupaccayā.
     Vipāke khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Paṭi-
sandhikkhaṇe vipāke khandhe paṭicca kaṭattārūpaṃ.
     (iii) Vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko ca nevavipākana-
vipākadhammadhammo ca dhammā uppajjanti hetupaccayā
. . . (iv) Vipākadhammadhammaṃ paṭicca vipākadhamma-
dhammo . . . (v) Vipākadhammadhammaṃ paṭicca neva-
vipāka-na-vip-.-dh.-dhammo . . . (vi) Vipākadhammadham-
maṃ paticca vipākadhammo ca neva-vip.-na-vip.-dh.-dhammo
. . . (vii) Neva-vip.-na-vip.-dh.-dhammaṃ paṭicca neva-vip.-
na-vip.-dh.-dhammo . . . (vii) Neva-vip.-na-vip.-dh.-dhammaṃ
paṭicca vipāko dhammo . . . (ix) Neva-vip.-na-vip.-dh.-dham-
maṃ paṭicca vipāko dhammo ca neva-vip.-na-vip.-dh.-dhammo
ca . . . (x) Vipākañ ca neva-vip.-na-vip.-dh.-dhammañ ca
paṭicca vipāko dhammo . . . (xi) Vipākañ ca neva-vip.-na-
vip.-dh.-dhammañ ca paṭicca neva-vip.-na-vip.-dh.-dhammo
. . . (xii) Vipākañ ca neva-vip.-na-vip.-dh.-dhammañ ca
paṭicca vipāko dhammo ca neva vip.-na-vip.-dh.-dhammo ca
. . . (xiii) Vipākadhammadhammañ ca neva-vip.-na-vip.-
dh-ḍhamanañ ca paṭicca neva-vip.-na-vip.-dh.-dhammo uppaj-
jati hetupaccayā. . . .2
     The other 23 pacayas are then dealt with.
--------------------------------------------------------------------------
1 Vipākadamma-dhammā ti vipākā sabhāvadhammā. Asl. 42.
2 Each of these general propositions is, as usual,
     applied to some case of khandhas, mahābhūtas, etc.


[page 329]
                          Paṭiccavāro                         329
                          [Anulomaṃ.]
     H 13           Añ 7           K 13                Vpp 13
     Ā 5           N 13           V 9                At 13
     A 9           U 5           Āh 13 . . . pe . . .Nat 5
     An 5           Pu 3           M 13                Vg 5
     S 5           Ās 2           Sp 5                Avg 13
     Sj 13
Hetupaccayā
     Ā 5 . . . pe . . . Avg 13.
          (Yathā Kusalattikassa gaṇanā evaṃ gaṇetabbaṃ.)
Āsevanapaccayā
     H 2 . . . pe . . .     K 2                Avg 2
     Pu 2                     Āh 2 . . . pe . . .
Vipākapaccayā
     H 9     S 3     U 3           M 9     Nat 3
     Ā 3     Sj 9     Pu 1           Sp 3     Vg 3
     A 5     Añ 6     K 9           Vpp 9     Avg 9
     An 3     N 9     Āh 9 . . . pe . . . At 9
                     Anulomagaṇanā niṭṭhitā.
                          [Paccanīyaṃ.]
     Vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati na-
hetupaccayā . . .
     (followed by eleven other general propositions.)1
     the other paccayas up to No. 23 follow, and then the other
two gaṇanās.
                     Paṭiccavāro niṭṭhito.
     The next five vāras follow, and then the Pañhavāra. Passing
over the first (hetu) section, the second (ārammaṇa) runs:--
     Vipāko dhammo vipākassa dhammassa ārammanapaccayena
paccayo.
     Vipāke khandhe aniccato dukkhato anattato vipassati
assādeti, abhinandati; taṃ ārabbha rāgo . . . diṭṭhi . . .
vicikicchā . . . uddhaccaṃ . . . domanassaṃ uppajjati Ku-
salākusale niruddhe vipāke tad-ārammaṇatā uppajjati . . .
--------------------------------------------------------------------------
1 the Gaṇanā and commentary give ten only.


[page 330]
330                     Vipākattikaṃ
     Three general propositions follow, then this one:--
     Vipākadhammadhammā neva-vipāka-na-vipākadhamma-
dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo.
     Arahā maggā vuṭṭhahitvā maggaṃ paccavekkhati; pubbe
suciṇṇāni paccavekkhati. Arahā pahīne kilese paccavek-
khati, vikkhambhite kilese paccavekkhati;1 pubbe samudā-
ciṇṇekilese jānāti. Vipākadhammadhamme khandhe aniccato
dukkhato anattato vipassati; cetopariyañāṇena vipākadham-
madhamma cittasamaṅgissa cittaṃ jānāti. Ākāsānañcāya-
tanakusalaṃ viññāṇañcāyatanakiriyassa ārammaṇapaccayena
paccayo. Ākiñcaññāyatanakusalaṃ nevasaññāṇāsaññāyata-
nakiriyassa ārammaṇapaccayena paccayo. Vipākadhamma-
dhammā khandhā cetopariyañāṇassa, pubbenivāsānussatiñā-
ṇassa, yathākammūpagañāṇassa, anāgataṃsañāṇassa, āvajja-
nāya ārammaṇapaccayena paccayo.

     The next comment is on the Gaṇanā (anulomaṃ):--
     H 7     S 72     U 9     K 9      Jh 72     At 13
     Ā 9     Sj 11     Pu 3     V 3     M 7     Nat 7
     A 10     Añ 7     Pa 3     Āh 7     Sp 32     Vg 7
     An 7     N 132     Ās 2     I 9     Vpp 5     Avg 13
Hetupaccayā
     A 7           N 7           M 7           At 7
     Sj 7           V 3           Sp 3           Avg 7
     Añ 5           I 7           Vpp 3
     Yathā Kusalattike pañhavārassa anulomagaṇanā gaṇitā vitthāretabbā.
                          Anulomaṃ.

     The other three gaṇanās follow.
                     VIPĀKATTIKAṂ NIṬṬHITAṂ.3
--------------------------------------------------------------------------
1 B. omits this clause.
2 K. gives a different figure.
3 K. inserts tatiyaṃ.
The Siamese edition of the Tikapaṭṭhāna apparently ends here.
I have inspected two copies of that edition of the Piṭakas without
discovering the conclusion. The Burmese edilion is complete.


[page 331]
331
                     [IV. UPĀDIṆṆATTIKAṂ
                          PAṬICCAVĀRO
                          Anulomaṃ.]
                               1.
     (i) Upādiṇṇupādāniyaṃ dhammaṃ paṭicca upadiṇṇupādā-
niyo dhammo upajjati hetupaccayā.
     Upādiṇṇupādāniyaṃ ekaṃ khandhāṃ (cf. p. 317) . . . Paṭi-
sandhikkhaṇe upādiṇṇupādāniyaṃ ekaṃ khandhaṃ (cf. p. 317)
. . . dve khandhā kaṭattā ca rūpaṃ. Khandhe paṭicca
vatthu, vatthu . . . khandhā. Upādiṇṇupādāniyaṃ ekaṃ
mahābhūtaṃ paṭicca tayo . . . dve . . . dve . . . mahā-
bhūte paṭicca kaṭattā-rūpaṃ upādārūpaṃ. . . .
     In this Tika the three correlated terms are upādiṇṇupā-
dāniya, anupādiṇṇupādāniya, and anupādiṇṇa-anupādāniya
dhammas.
     In the Pañhavāra, at No. 10 of the paccayas (purejāta):--
     Upādiṇṇupādāniyo dhammo upādiṇṇupādāniyassa dham-
massa purejātapaccayena paccayo.
     (a) Ārammaṇa-, (b) vatthu-purejātaṃ.
     (a) Sekhā vā puthujjanā vā cakkhuṃ aniccato dukkhato
anattato vipassanti, assādenti, abhinandanti; taṃ ārabbha
rāgo, domanassaṃ uppajjati. Kusalākusale niruddhe vi-
pāke tad-ārammaṇatā uppajjati . . . sotaṃ . . . upādiṇṇu-
pādāniye rūpe . . . pe . . . phoṭṭhabbe, vatthuṃ . . . tad-
ārammaṇatā uppajjati. Upādiṇṇupādāniyaṃ rūpāyatanaṃ
kāyaviññāṇassa purejātapaccayena paccayo.
     (b) Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa . . . kāyāyatanaṃ
kāyaviññāṇassa, vatthu upādiṇṇupādāniyānaṃ khandhānaṃ
purejātapaccayena paccayo. . . .
                         

[page 332]
332                     Upādiṇṇatikaṃ
                          15 (āhāra).
     Upādiṇṇupādāniyo dhammo upādiṇṇupādāniyassa dham-
massā āhārapaccayena paccayo.
     Upādiṇṇupādāniyā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ
āhārapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe upādiṇṇupā-
dāniyā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca
rūpānaṃ āhārap. . . . p. . . . Upādiṇṇupādāniyo kabaḷin-
kāro āhāro upādiṇṇupādāniyassa kāyassa āhārap. . . . p. . . .
     Upadiṇṇupādāniyo dhammo anupādiṇṇupādāniyassa dham-
massa āhārap. . . . p. . . .
     Upādiṇṇupādāniyā āhārā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ
āhārap. . . . p. . . . Upādiṇṇupādāniyo kabaḷiṅkāro āhāro
anupādiṇṇupādāniyassa kāyassa āhārap. . . . p. . . .
     Upādiṇṇupādāniyo dhammo upādiṇṇupādāniyassa ca anu-
pādiṇṇupādāniyassa ca dhammassa āhārap. . . . p. . . .
     Upādiṇṇupādāniyā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ
cittasamuṭṭhānānañ ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo.
     (The remainder of the Tika, analogous to the preceding
Tikas, is not commented upon.)
                     UPĀDIṆṆATTIKAṂ NIṬṬHITAṂ.



[page 333]
                     [THE REMAINING TIKAS]                333
5. SANKILIṬṬHASANKILESIKATTIKA.
     (1) Saṅkiliṭṭha-saṅkilesika, (2) asaṅkiliṭṭha-saṅkilesika,
     (3) asaṅkiliṭṭha-asaṅkilesika.
6. VITAKKATTIKA.1
     (1) Savitakka-savicāra,     (2) avitakka-vicāramatta,
     (3) avitakka-avicāra.
7. PīTITTIKA.
     (1) Pītisahagata, (2) sukhasahagata, (3) upekhāsaha-
gata.
     (The following passage in 7 is commented upon:--)
     Sukhasahagato dhammo upekhāsahagatassa dhammassa
anantarapaccayena paccayo.
     Sukhasahagataṃ cuticittaṃ upekhāsahagatassa uppatticit-
tassa anantarap. . . . p . . . Sukhasahagataṃ bhavaṅgaṃ
āvajjanāya anantarap. . . . p . . . Sukhasahagatā vipāka-
manoviññāṇadhātu kiriyāmanoviññāṇadhātuyā anantarap.
. . . p . . . Sukhasahagataṃ bhavaṅgaṃ upekhāsahagatassa
bhavaṅgassa anantarap. . . . p . . .
8. DASSANATTIKA.
     (1) Dassanena pahātabba, (2) bhāvanāya pahātabba,
     (3) neva-dassanena-na-bhāvanāya pahātabba.
     (The following passage in 8 is commented upon:--)
     In the Pañhavāre 1 (ārammaṇa):--
     Dassanena pahātabbo dhammo dassanena pahātabba-dham-
massa ārammaṇapaccayena paccayo.
--------------------------------------------------------------------------
1 One passage in this Tika is commented upon (below,p.353).
     In the Kusalattika it occurs in the Pañhāvāra 9, Upanissaya
     (P.166), but I cannot find it in the corresponding section of
     this Tika, nor in other sections. Yathākammūpagañāṇaṃ without
     parikammaṃ occurs in the second (Ārammaṇa) section


[page 334]
334                     Upādiṇṇatikaṃ
     Dassanena pahātabbaṃ rāgaṃ assādeti, abhinandati; taṃ
ārabbha dassanena pahātabbo rāgo uppajjati, diṭṭhi uppaj-
jati, vicikicchā uppajjati. . . .
9. DASSANENA PAHĀTABBAHETUKATTIKA.
     (1) Dassanena pahātabbahetuka, (2) bhāvanāya pa-
hātabbahetuka, (3) neva-dassanena-na-bhāvanāya pa-
hātabbahetuka.
     (The sentence commented upon in the Tatiyapada is as
follows:--)
     In the Pañhavāra § 1 (hetu):--
     Dassanena pahātabbahetuko dhammo dassanena pahātabba-
hetukassa ca neva-dassanena-na-bhāvanāya pahātabbahetu-
kassa ca dhammassa hetupaccayena paccayo.
     Dassanena pahātabbahetukā hetū sampayuttakānaṃ khan-
dhānaṃ cittasamuṭṭhānānañ ca rūpānaṃ hetup. . . . p. . . .
Bhāvanāya tīṇi . . . pe . . . neva-dassanena-na-bhāvanāya
ekaṃ.
     Neva-dassanena-na-bhāvānāya pahātabbahetuko dhammo das-
sanena pahātabbahetukassa dhammassa hetup. . . . p. . . .
     Vicikicchāsahagato moho sampayuttakānaṃ khandhānaṃ
hetup. . . . p. . . .
     Neva-dassanena . . . pe . . . hetuko dhammo bhāvanāya
pahātabbahetukassa dhammassa hetup. . . . p. . . .
     Uddhaccasahagato moho . . . (as above, and so for two
more general propositions).
10. ĀCAYAGĀMITTIKA.
     (1) Ācayagāmi, (2) apacayagāmi, (3) nevācayagāmi-
na-apacayagāmi.
11. SEKHATTIKA.
     (1) Sekha, (2) asekha, (3) neva-sekha-nāsekha.
12. PARITTATTIKA.
     (1) Paritta, (2) mahaggata, (3) appamāṇa.
13. PARITTĀRAMMAṆATTIKA.
     (1) Parittārammaṇa, (2) mahaggatārammaṇa, (3) ap-
pamāṇārammaṇa.



[page 335]
                          Remaining Tikas                    335
     (Here the passage commented upon appears to be that in the
Pañhavāra:--)
     2 (ārammaṇa):--Appamāṇārammaṇo dhammo mahagga-
tārammaṇassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo.
     Ariyā appamāṇārammaṇacetanā cetopariyañāṇaṃ pacca-
vekkhanti.
     (And in § 14 [kamma]:--)
     Appamāṇārammaṇo dhammo parittārammaṇassa dhammassa
kammap. . . . p. . . .
     Nānākhaṇikā appamānārammaṇā cetanā vipākānaṃ pa-
rittārammaṇānaṃ khandhānaṃ kammap. . . . p. . . .
14. HīNATTIKA.
     (1) Hīna, (2) majjhima, (3) paṇīta.
15. MICCHATTATTIKA.
     (1) Micchattaniyata, (2) sampattaniyata, (3) aniyata.
16. MAGGĀRAMMAṆATTIKA.
     (1) Maggārammaṇa, (2) maggahetuka, (3) maggādhi-
pati.
     . . . na-hetupaccayo. Ahetukaṃ maggārammaṇaṃ
     ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā. . . .
17. UPPANNATTIKA.
     (1) Uppanna, (2) anuppanna, (3) uppādi.
18. ATĪTATTIKA.
     (1) Atīta, (2) anāgata, (3) paccuppanna.
19. ATīTĀRAMMAṆATTIKA.
     (1) Atītārammaṇa, (2) anāgatārammaṇa, (3) paccup-
pannārammaṇa.
20. AJJHATTATTIKA.
     (1) Ajjhatta, (2) bahiddhā, (3) ajjhatta-bahiddhā.
21. AJJHĀTTARAMMAṆATTIKA.
     (1) Ajjhattārammaṇa, (2) bahiddhārammaṇa, (3) aj-
jhatta-bahiddhārammaṇa.
                     TIKAPAṬṬHĀNAṂ NIṬṬHITAṂ.



[page 336]
                               336
                          DUKAPAṬṬHĀNA
     The first half of this Paṭṭhāna was published in full in 1906.
The contents comprise those portions of the Abhidhamma-mā-
tikā (Dhs. p. 1 f.), entitled Hetugocchaka, Cūḷantaraduka,
and the Gocchakas:--Āsava, Saṃyojana, Gantha, Ogha
(Yoga = Ogha cf. Dhs. 1151), Nīvaraṇa, and Parāmāsa.
The distinctive character of Duka-procedure may be soon in this
volume.
     The contents of the remainder of the work are those enu-
merated in the Abhidhamma-mātikā under the heads Mahan-
taradukaṃ, Upādāna- and Kilesagocchakaṃ and Piṭṭhidukaṃ
(Dhs. pp. 5-7):--
SĀRAMMAṆADUKA.
     Sārammanā, anārammaṇā dhammā.
CITTADUKA.
     Cittā, no-cittā dhammā.
CETASIKADUKA.
     Cetāsikā, acetasikā dhammā.
CITTASAMPAYUTTADUKA.
     Cittasampayuttā, cittavippayuttā dhammā.
CITTASAṂSAṬṬHADUKA.
     Cittasaṃsaṭṭhā, cittavisaṃsaṭṭhā dhammā.
CITTASAMUṬṬHĀNADUKA.
     Cittasamuṭṭhāna, no-cittasamuṭṭhānā dhammā.
CITTASAHABHUDUKA.
     Cittasahabhuno, no-cittasahabhuno dhammā.
CITTĀNUPARIVATTIDUKA.
     Cittānuparivattino, no-cittānuparivattino dhammā.



[page 337]
                          Dukapaṭṭhāna                     337
CITTASAṂSAṬṬHA-SAMUṬṬHĀNADUKA.
     Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā, no-cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā
     dhammā.
CITTASAṂSAṬṬHA-SAMUṬṬHĀNA-SAHABHUDUKA.
CITTASAṂSAṬṬHA-SAMUṬṬHĀNĀNUPARIVATTI DUKA.
     (In each the two terms are analogous to the foregoing, and
in the text they are declared to be similar to them and are not
elaborated.)
AJJHATTIKADUKA.
     Ajjhattikā, bāhirā dhammā.
UPĀDĀDUKA.
     Upādā, no-upādā dhammā.
UPĀDIṆṆADUKA.
     Upādinnā, anupādinnā dhammā.
UPĀDĀNADUKA.
     Upādānā, anupādānā dhammā.
UPĀDĀNIYADUKA.
     Upādāniyā, anupādāniyā dhammā
     (yathā Lokiyadukaṃ evaṃ kātabbaṃ; cf. Dukapaṭ-
ṭhāna, pp. 135-49).
UPĀDĀNASAMAPAYUTTADUKAṂ.
     Upādānasampayuttā, upādānavippayuttā dhammā.
UPĀDĀNO-CEVA-UPĀDĀNIYADUKA.
     Upādānā-ceva-upādāniyā, upādāniyā-ceva-no-ca-upā-
dānā dhammā.
UPĀDĀNO-CEVA-UPĀDĀNASAMPAYUTTADUKA.
     Upādānā-ceva-upādānasampayuttā-ca, upādānasampa-
yuttā-ceva-no-ca-upādānā dhammā.
UPĀDĀNAVIPPAYUTTA-UPĀDĀNIYADUKA.
     The second term is anupādāniyā dhammā
KILESADUKA.
     Kilesā, no-kilesā dhammā.



[page 338]
338                     Dukapaṭṭhāna
SANKILESIKADUKA.
     Saṅkilesikā, asaṅkilesikā dhammā
     (yathā LOKIYADUKA).
SANKILIṬṬHADUKA.
     Saṅkilitthā, asaṅkiliṭṭhā dhammā.
KILESASAMPAYUTTADUKA.
     Kilesampayuttā, kilesavippayuttā dhammā.
KILESA-CEVA-SANKILESIKADUKA.
     Kilesa-ceva-saṅkilesikā, saṅkilesikā-ceva-no-ca-kilesā
     dhammā.
KILESA-CEVA-SANKILIṬṬHADUKA
     (analogous to foregoing).
KILESA-CEVA-KILESASAMPAYUTTADUKA.
KILESAVIPPAYUTTA-SANKILESIKADUKA.
DASSANENA PAHĀTABBADUKA.
     Dassanena pahātabbā, na dassanena pahātabbā dhammā.
BHĀVANĀYA PAHĀTABBADUKA
     (as foregoing).
DASSANENA-PAHĀTABBAHETUKADUKA.
     Dassanena-pahātabbahetukā, na dassanena . . .
BHĀVANĀYA-PAHĀTABBAHETUKADUKA
     (as foregoing).
SAVITAKKADUKA.
     Savitakkā, avitakkā dhammā.
SAVICĀRADUKA
     (as foregoing).
SAPPīTIKADUKA
     Sappītikā, appītikā dhammā.
PĪTISAHAGATADUKA
     (contradictory term: na pītisahagata).



[page 339]
                          Dukapaṭṭhāna                          339
SUKHASAHAGATADUKA
     (contradictory term: na sukhasahagata).
UPEKHĀSAHAGATADUKA
     (contradictory: na upekhāsahagata).
KĀMĀVACARADUKA.
RŪPĀVACARADUKA.
ARŪPĀVACARADUKA.
PARIYĀPANNADUKA.
NIYYĀNIKADUKA.
NIYATADUKA.
SA-UTTARADUKA.
SARAṆADUKA.
     (The 8 contradictories are the term stated with a- prefixed.)



[page 340]
                               340
          DUKA-TIKA-PAṬṬHĀNA
     (The distinctive method of this and the last two Paṭṭhānas
is described in outline in the Commentary, and is illustrated
here by the opening section in each.)
                     [Hetu-kusala-dukatikaṃ.
                          1. Hetu.]
     Hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu-kusalo dhammo
uppajjati hetupaccayā.
     Hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na-hetu-kusalo dhammo
uppajjati hetupaccayā.
     Hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu-kusalo ca na-hetu-
kusalo ca dhammā uppajjanti hetupaccayā.
          (and so on in a ninefold permutation).1
     Some of the remaining paccayas (2, Ārammaṇa, etc.) follow;
cf. Commentary.
     The vāras following the Paṭiccavāra are only indicated as
gandhiṃ vitthāretabbaṃ.
     The Pañhavāra follows and the Hetu-kusala-dukatika is
said to be finished. Hetu is then associated similarly with
sukhāya vedānāya.
     Hetuṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca . . .
and with all the other Tikas successively down to the anidassana-
appaṭighā dhammā of the last Tika in the Mātikā.
     The rest of the Hetu-gocchaka therein is then associated in
turn with the Kusalattika. This completes the Hetugocchaka-
kusala-duka-tika.
     In this way all the Dukas are associated severally with the
Tikas.
--------------------------------------------------------------------------
1 Letting HK represent hetukusala and hK na-hetukusala,
     the full scheme is as follows:-
     HK-HK          hk-Kh          HK and hK-HK
     HK-hK          hK-HK          HK and hK-hK
     HK-HK and hK     hK-HK and hK     HK and hK-HK and hK


[page 341]
                               341
                         TIKA-DUKAPAṬṬHĀNA
     The Tika:-- kusala-akusala-avyākata -- is now put before
the one term hetu.
     Kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca . . . Akusalaṃ hetuṃ . . .
Avyākataṃ hetuṃ . . . hetupaccayā.
     After but three general propositions the next two paccayas:--
ārammaṇapaccayā, adhipatipaccayā are substituted in order,
and vary briefly.
     Other vāras are only indicated. The Pañhavāra follows.
     After this the second Tika (Vedanā) is likewise associated
with hetu, and the remaining Tikas to anidassana-appaṭigha.
     Hetu is then replaced by the rest of the Hetugocchaka in
succession. So for all the Tikas and Dukas, this Paṭṭhāna
ending with the combination:--
     Anidassana-appaṭighaṃ saraṇaṃ dhammaṃ paṭicca anidas-
sana-appaṭigho saraṇo dhammo uppajjati hetupaccayā.
                TIKA-DUKAPAṬṬHĀNAṂ NIṬṬHITAṂ.



[page 342]
                               342
                         TIKA-TIKAPAṬṬHĀNA
     Kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca
kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati
hetupaccayā. . . . Akusalaṃ . . . Avyākataṃ . . .
           Hetuyā tīṇi. Ārammaṇe tīṇi. Avigate tīṇi.
     Sahajātavāram pi Sampayuttavāram pi Paṭiccavārasa-
disaṃ.
     The foregoing is given as it stands. The Pañhavāra follows
briefly, as in the Paṭiccavāra. Then --
          Hetuyā tīṇi. Ārammaṇe nava.
     Yathā Kusalattike Pañhavāraṃ, evan vitthāretabbaṃ.
     Then follows briefly a Paṭiccavāra of akusala coupled with
dukkhāya vedanāya, and of avyākata coupled with the same,
with the other two vāras indicated, and Pañhavāra referred
to as above.
     The kusala trio are then coupled with the other Tikas. Then
the Vedanāttika repalces the kusala trio, and so on.
     All is very summarily stated.
                TIKA-TIKAPAṬṬHĀNAṂ NIṬṬHITAṂ.


[page 343]
                               343
                         DUKA-DUKAPAṬṬHĀNA
     Here each duka is coupled with every other duka in turn.
     Hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu-sahetuko dhammo
uppajjati hetupaccayā.
     Hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca nahetu-sahaetuko dham-
mo. . . .
     Hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu-sahetuko ca nahetu-
sahetuko ca dhammo. . . .
     The last combination is:--
     Saraṇaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca. . . .
     Araṇaṃ nahetuṃ dhammaṃ paṭicca araṇo nahetu dhammo
uppajjati hetupaccayā.
     Sabbattha vitthāro.
                DUKA-DUKAPAṬṬHĀNAṂ NIṬṬHITAṂ.
     The six books of method (cha nayā) so for given are now
called collectively the ANULOMA PAṬṬHĀNA, wherein the Tikas
and Dukas are contemplated for the most part as positive or
affirmative states. There now follow six books of corresponding
negative or denying method, wherein the terms assume as their
normal shape a negative or privative form.
                     PACCANĪYA PAṬṬHĀNA.
                          (I) Tikapaṭṭhāna.
     Nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati
hetupaccayā.
     Akusalaṃ avyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca akusalo avyā-
kato tayo khandhā cittasamuṭṭhānaṃ ca rūpaṃ, etc.
     This is vary briefly stated and is entitled the
                     Paccanīyatikapaṭṭhāna.

[page 344]
344                Paccanīya-dukapaṭṭhāna
     The Paccanīyadukapaṭṭhāna follows:--
     Nahetuṃ dhammaṃ paṭicca nahetu dhammo . . . and then
the other four Paṭṭhānas:-- Paccanīyadukatika, etc.
     Then comes the ANULOMA-PACCANĪYAPAṬṬHĀNA, beginning:--
     Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na-kusalo dhammo uppajjati
hetupaccayā.
     Kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhanaṃ rūpaṃ.
     Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na-akusalo dhammo. . . .
     Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā citta-
samuṭṭhānañ ca rūpaṃ.
     Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca avyākato. . . . Kusalaṃ dham-
maṃ paṭicca na-akusalo ca na-avyākato ca dhammā uppajjanti
hetupaccayā. . . . Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo ca
na akusalo ca dhammā uppajjanti.
     Then the first term becomes akusalaṃ, then avyākataṃ.
     So for the other five methods.
     Fianlly comes the PACCANĪYĀNULOMAPAṬṬHĀNA, beginning:--
     Na-kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati
hetupaccayā.
     Akusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā; dve khan-
dhe paṭicca dve khandhā.
     Na kusalaṃ dhammaṃ paṭicca avyākato dhammo. . . .
     Vipākāvyākataṃ kiriyāvyākataṃ ekaṃ. . . .
     Na akusalaṃ . . . kusalo . . .
     Na akusalaṃ . . . avyākato . . .
     Na akusalaṃ . . . kusalo ca avyākato ca . . .
     Then three na-avyākata propositions.
     The other five methods follow, ending with the Duka-duka,
and the final words --
     Dhammapaccanīyānulomapaṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.
     Anulomadukatikapaṭṭhānato patthāya yāva pariyosānā
tiṃsamattehi bhāṇavārehi paṭṭhānaṃ.