Dhammapada

Input by John Richards Stackpole Elidor (UK)
jhr@elidor.demon.co.uk
-------------------------------------------------------------------------



THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm








Dhammapada

1. Yamaka-vagga

Mano-pubbaṅgamā dhammā mano-seṭṭhā mano-mayā
Manasā ce paduṭṭhena bhāsati vā karoti vā
Tato naṃ dukkham anveti cakkaṃ va vahato padaṃ. 1

Mano-pubbaṅgamā dhammā mano-seṭṭhā mano-mayā
Manasā ce pasannena bhāsati vā karoti vā
Tato naṃ sukham anveti chayā va anapāyinī. 2

Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me
Ye ca taṃ upanayhanti veraṃ tesaṃ na sammati. 3

Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me
Ye ca taṃ n'upanayhanti veraṃ tes'ūpasammati. 4

Na hi verena verāni sammant'īdha kudācanaṃ
Averena ca sammanti esa dhammo sanantano. 5

Pare ca na vijānanti mayam ettha yamāmase
Ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā. 6

Subh'ānupassiṃ viharantaṃ indriyesu asaṃvutaṃ
Bhojanamhi c'āmattaññuṃ kusītaṃ hīna-vīriyaṃ
Taṃ ve pasahati māro vāto rukkhaṃ va dubbalaṃ. 7

Asubh'ānupassiṃ viharantaṃ indriyesu susaṃvutaṃ
Bhojanamhi ca mattaññuṃ saddhaṃ āraddha-vīriyaṃ
Taṃ ve na'ppasahati māro vāto selaṃ va pabbataṃ. 8

Anikkasāvo kāsāvaṃ yo vatthaṃ paridahissati
Apeto dama-saccena na so kāsāvaṃ arahati. 9

Yo ca vanta-kasāv'assa sīlesu susamāhito
Upeto dama-saccena sa ve kāsāvam arahati. 10

Asāre sāra-matino sāre c'āsāra-dassino
Te sāraṃ n'ādhigacchanti micchā-saṅkappa-gocarā. 11

Sārañ ca sārato ñatvā asārañ ca asārato
Te sāram adhigacchanti sammā-saṅkappa-gocarā. 12

Yathā agāraṃ ducchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati
Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati. 13

Yathā agāraṃ succhannaṃ vuṭṭhi na samativijjhati
Evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhati. 14

Idha socati pecca socati pāpa-kārī abhay'attha socati
So socati so vihaññati disvā kamma-kiliṭṭham attano. 15

Idha modati pecca modati kata-puñño abhay'attha modati
So modati so pamodati disvā kamma-visuddhim attano. 16

Idha tappati pecca tappati pāpa-kārī ubhay'attha tappati
Pāpaṃ me katan ti tappati bhiyyo tappati duggatiṃ gato. 17

Idha nandati pacca nandati kata-puñño ubhay'attha nandati
Puññaṃ me katan ti nandati bhiyyo nandati suggatiṃ gato. 18

Bahum pi ce saṃhitaṃ bhāsamāno na takkaro hoti naro pamatto
Gopo va gāvo gaṇayaṃ paresaṃ na bhāgavā sāmaññassa hoti. 19

Appam pi ce saṃhitaṃ bhāsamāno dhammassa hoti anudhamma-cārī
Rāgañ ca dosañ ca pahāya mohaṃ samma-ppajāno suvimutta-citto
Anupādiyāno idha vā huraṃ vā sa bhāgavā sāmaññassa hoti. 20

2. Appamāda-vagga

Appamādo amata-padaṃ pamādo maccuno padaṃ
Appamattā na mīyanti ye pamattā yathā matā. 21

Evaṃ visesato ñatvā appamādamhi paṇḍitā
Appamāde pamodanti ariyānaṃ gocare ratā. 22

Te jhāyino sātatikā niccaṃ daḷha-parakkamā
Phusanti dhīrā nibbānaṃ yoga-kkhemaṃ anuttaraṃ. 23

Uṭṭhānavato satīmato suci-kammassa nisamma-kārino
Saññatassa dhamma-jīvino appamattassa yaso'bhivaḍḍhati. 24

Uṭṭhānen' appamādena saṃyamena damena ca
Dīpaṃ kayirātha medhāvī yaṃ ogho n'ābhikīrati. 25

Pamādaṃ anuyuñjanti bālā dummedhino janā
Appamādaṃ ca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃ va rakkhati. 26

Mā pamādam anuyuñjetha mā kāma-rati-santhavaṃ
Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ. 27

Pamādaṃ appamādena yadā nudati paṇḍito
Paññā-pāsādam āruyha asoko sokiniṃ pajaṃ
Pabbata-ṭṭho va bhūma-ṭṭhe dhīro bāle avekkhati. 28

Appamatto pamattesu suttesu bahu-jāgaro
Abal'assaṃ va sīgh-asso hitvā yāti sumedhaso. 29

Appamādena maghavā devānaṃ seṭṭhataṃ gato
Appamādaṃ pasaṃsanti pamādo garahito sadā. 30

Appamāda-rato bhikkhu pamāde bhaya-dassi vā
Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ ḍahaṃ aggī va gacchati. 31

Appamāda-rato bhikkhu pamāde bhaya-dassi vā
Abhabbo parihānāya nibbānass'eva santike. 32

3. Citta-vagga

Phandanaṃ capalaṃ cittaṃ dūrakkhaṃ dunnivārayaṃ
Ujuṃ karoti medhāvī usu-kāro va tejanaṃ. 33

Vārijo va thale khitto okam-okata-ubhato
Pariphandat' idaṃ cittaṃ māra-dheyyaṃ pahātave. 34

Dunniggahassa lahuno yattha-kāma-nipātino
Cittassa damatho sādhu cittaṃ dantaṃ sukh'āvahaṃ. 35

Sududdasaṃ sunipuṇaṃ yattha-kāma-nipātinaṃ
Cittaṃ rakkhetha medhāvī cittaṃ guttaṃ sukh'āvahaṃ. 36

Dūraṅgamaṃ eka-caraṃ asarīraṃ guhā-sayaṃ
Ye cittaṃ saṃyamissanti mokkhanti māra-bandhanā. 37

Anavaṭṭhita-cittassa saddhammaṃ avijānato
Pariplava-pasādassa paññā na paripūrati. 38

Anavassuta-cittassa ananvāhata-cetaso
Puñña-pāpa-pahīnassa n'atthi jāgarato bhayaṃ. 39

Kumbh'ūpamaṃ kāyam imaṃ viditvā nagarūpamaṃ cittaṃ idaṃ ṭhapetvā
Yodhetha māraṃ paññā-vudhena jitaṃ ca rakkhe anivesano siyā. 40

Aciraṃ vat'ayaṃ kāyo pathaviṃ adhisessati
Chuddho apeta-viññāṇo niratthaṃ va kaliṅgaraṃ. 41

Diso disaṃ yaṃ taṃ kayirā verī vā pana verinaṃ
Micchā-paṇihitaṃ cittaṃ pāpiyo naṃ tato kare. 42

Na taṃ mātā pitā kayirā aññe vā pi ca ñātakā
Sammā-paṇihitaṃ cittaṃ seyyaso naṃ tato kare. 43

4. Puppha-vagga

Ko imaṃ pathaviṃ vicessati yama-lokaṃ ca imaṃ sadevakaṃ
Ko dhamma-padaṃ sudesitaṃ kusalo puppham iva pacessati. 44

Sekho pathaviṃ vicessati yama-lokaṃ ca imaṃ sadevakaṃ
Sekho dhamma-padaṃ sudesitaṃ kusalo puppham iva pacessati. 45

Pheṇ'ūpamaṃ kāyam imaṃ viditvā marīci-dhammaṃ abhisambudhāno
Chetvāna mārassa papupphakāni adassanaṃ maccu-rājassa gacche. 46

Pupphāni h'eva pacinantaṃ byāsatta-manasaṃ naraṃ
Suttaṃ gāmaṃ mah'ogho va maccu ādāya gacchati. 47

Pupphāni h'eva pacinantaṃ byāsatta-manasaṃ naraṃ
Atittaññ eva kāmesu antako kurute vasaṃ. 48
Yathā pi bhamaro pupphaṃ vaṇṇa-gandhaṃ ahethayaṃ
Paleti rasam ādāya evaṃ gāme munī care. 49

Na paresaṃ vilomāni na paresaṃ kat'ākataṃ
Attano va avekkheyya katāni akatāni ca. 50

Yathā pi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇa-vantaṃ agandhakaṃ
Evaṃ subhāsitā vācā aphalā hoti akubbato. 51

Yathā pi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇa-vantaṃ sagandhakaṃ
Evaṃ subhāsitā vācā saphalā hoti sakubbato. 52

Yathā pi puppha-rāsimhā kāyirā mālā-guṇe bahū
Evaṃ jātena maccena kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ. 53

Na puppha-gandho paṭivātam eti na candanaṃ tagara-mallikā vā
Sataṃ ca gandho paṭivātam eti sabbā disā sappuriso pavāyati. 54

Candanaṃ tagaraṃ vā pi uppalaṃ atha vassikī
Etesaṃ gandha-jātānaṃ sīla-gandho anuttaro. 55

Appa-matto ayaṃ gandho y'āyaṃ tagara-candanī
Yo ca sīla-vataṃ gandho vāti devesu attamo. 56

Tesaṃ sampanna-sīlānaṃ appamāda-vihārinaṃ
Sammad-aññā vimuttānaṃ māro maggaṃ na vindati. 57

Yathā saṅkāra-dhānasmiṃ ujjhitasmiṃ mahā-pathe
Padumaṃ tattha jāyetha suci-gandhaṃ mano-ramaṃ. 58

Evaṃ saṅkāra-bhūtesu andha-bhūte puthu-jjane
Atirocati paññāya sammā-sambuddha-sāvako. 59

5. Bāla-vagga

Dīghā jāgarato ratti dīghaṃ santassa yojanaṃ
Dīgho bālānaṃ saṃsāro saddhammaṃ avijānataṃ. 60

Caraṃ ce n'ādhigaccheyya seyyaṃ sadisam attano
Eka-cariyaṃ daḷhaṃ kayirā n'atthi bāle sahāyatā. 61

Puttā m'atthi dhanaṃ m'atthi iti bālo vihaññati
Attā hi attano n'atthi kuto puttā kuto dhanaṃ. 62

Yo bālo maññati bālyaṃ paṇḍito vā'pi tena so
Bālo ca paṇḍita-mānī sa ve bālo ti vuccati. 63

Yāva-jīvam pi ce bālo paṇḍitaṃ payirupāsati
Na so dhammaṃ vijānāti dabbī sūpa-rasaṃ yathā. 64

Muhuttam api ce viññū paṇḍitaṃ payirupāsati
Khippaṃ dhammaṃ vijānāti jivhā sūpa-rasaṃ yathā. 65

Caranti bālā dummedhā amitten'eva attanā
Karontā pāpakaṃ kammaṃ yaṃ hoti kaṭuka-pphalaṃ. 66

Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā anutappati
Yassa assu-mukho rodaṃ vipākaṃ paṭisevati. 67

Taṃ ca kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā n'ānutappati
Yassa patīto sumano vipākaṃ paṭisevati. 68

Madhuṃ vā maññati bālo yāva pāpaṃ na paccati
Yadā ca paccati pāpaṃ atha dukkhaṃ nigacchati. 69

Māse māse kus'aggena bālo bhuñjeyya bhojanaṃ
Na so saṅkhāta-dhammānaṃ kalaṃ agghati soḷasiṃ. 70

Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ sajju-khīraṃ va muccati
Ḍahaṃ taṃ bālam anveti bhasma-cchanno va pāvako. 71

Yāvad-eva anatthāya ñattaṃ bālassa jayati
Hanti bālassa sukkaṃsaṃ muddham assa vipātayaṃ. 72

Asantaṃ bhāvanaṃ iccheyya purekkhāraṃ ca bhikkhusu
Āvāsesu ca issariyam pūjaṃ para-kulesu ca. 73

Mam'eva kata maññantu gihī pabbajitā ubho
Mam'ev'ātivasā assu kicc'ākiccesu kismici
Iti bālassa saṅkappo icchā māno ca vaḍḍhati. 74

Aññā hi lābh'ūpanisā aññā nibbāna-gāminī
Evam etaṃ abhiññāya bhikkhu buddhassa sāvako
Sakkāraṃ n'ābhinandeyya vivekam anubhūhaye. 75

6. Paṇḍita-vagga

Nidhīnaṃ va pavattāraṃ yaṃ passe vajja-dassinaṃ
Niggayha-vādiṃ medhāviṃ tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje
Tādisaṃ bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyo. 76

Ovadeyy'ānusāseyya asabbhā ca nivāraye
Sataṃ hi so piyo hoti asataṃ hoti appiyo. 77

Na bhaje pāpake mitte na bhaje puris'ādhame
Bhajetha mitte kalyāṇe bhajetha puris'uttame. 78

Dhamma-pīti sukhaṃ seti vippasannena cetasā
Ariya-ppavedite dhamme sadā ramati paṇḍito. 79

Udakaṃ hi nayanti nettikā usu-kārā namayanti tejanaṃ
Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti paṇḍitā. 80

Selo yathā eka-ghano vātena na samīrati
Evaṃ nindā-pasaṃsāsu na samiñjanti paṇḍitā. 81

Yathā pi rahado gambhīro vippasanno anāvilo
Evaṃ dhammāni sutvāna vippasīdanti paṇḍitā. 82

Sabbattha ve sappurisā cajanti na kāma-kāmā lapayanti santo
Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena na ucc'āvacaṃ paṇḍitā dassayanti.
83

Na atta-hetu na parassa hetu na puttam icche na dhanaṃ na raṭṭhaṃ
Na iccheyya adhammena samiddhim attano sa sīlavā paññavā dhammiko
siyā. 84

Appakā te manussesu ye janā pāra-gāmino
Ath'āyaṃ itarā pajā tīram ev'ānudhāvati. 85

Ye ca kho sammad-akkhāte dhamme dhamm'ānuvattino
Te janā pāram essanti maccu-dheyyaṃ suduttaraṃ. 86

Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito
Okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṃ. 87

Tatr'ābhiratiṃ iccheyya hitvā kāme akiñcano
Pariyodapeyya attānaṃ citta-klesehi paṇḍito. 88

Yesaṃ sambodhiy'aṅgesu sammā cittaṃ subhāvitaṃ
Ādāna-paṭinissagge anupādāya ye ratā
Khīṇ'āsavā jutimanto te loke parinibbutā. 89

7. Arahanta-vagga

Gat'addhino visokassa vippamuttassa sabbadhi
Sabba-gantha-ppahīnassa pariḷāho na vijjati. 90

Uyyuñjanti satīmanto na nikete ramayanti te
Haṃsā va pallalaṃ hitvā okam-okaṃ jahanti te. 91

Yesaṃ sannicayo n'atthi ye pariññāta-bhojanā
Suññato animitto ca vimokkho yesaṃ gocaro
Ākāse va sakuntānaṃ gati tesaṃ dur-annayā. 92

Yass'āsavā parikkhīnā āhāre ca anissito
Suññato animitto ca vimokkho yassa gocaro
Ākāse va sakuntānaṃ padaṃ tassa dur-annayaṃ. 93

Yass'indriyāni samathaṃ gatāni assā yathā sārathinā sudantā
Pahīna-mānassa anāsavassa devā pi tassa pihayanti tādino. 94

Pathavi-samo no virujjhati indakhīl'upamo tādi subbato
Rahado va apeta-kaddamo saṃsārā na bhavanti tādino. 95

Santaṃ tassa manaṃ hoti santā vācā ca kamma ca
Sammad-aññā vimuttassa upasantassa tādino. 96

Asaddho akata'aññū ca sandhi-cchedo ca yo naro
Hat'āvakāso vant'āso sa ve uttama-poriso. 97

Gāme vā yadi vā'raññe ninne vā yadi vā thale
Yattha arahanto viharanti taṃ bhūmi-rāmaṇeyyakaṃ. 98

Ramaṇīyāni araññāni yattha na ramatī jano
Vīta-rāgā ramissanti na te kāma-gavesino. 99

8. Sahassa-vagga

Sahassam api ce vācā anattha-pada-saṃhitā
Ekaṃ attha-padaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. 100

Sahassam api ce gāthā anattha-pada-saṃhitā
Ekaṃ gāthā-padaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. 101

Yo ce gāthā sataṃ bhāse anattha-pada-saṃhitaṃ
Ekaṃ dhamma-padaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. 102

Yo sahassaṃ sahassena saṅgāme māsuse jine
Ekaṃ ca jeyyaṃ attānaṃ sa ve saṅgama-j'uttamo. 103

Attā ha've jitaṃ seyyo yā c'āyaṃ itarā pajā
Atta-dantassa posassa niccaṃ saññata-cārino. 104

N'eva devo na gandhabbo na māro saha brāhmunā
Jitaṃ apajitaṃ kayirā tathā-rūpassa jantuno. 105

Māse māse sahassena yo yajetha sataṃ samaṃ
Ekaṃ ca bhāvit'attānaṃ muhuttam api pūjaye
Sā yeva pūjanā seyyo yaṃ ce vassasataṃ hutaṃ. 106

Yo ca vassa-sataṃ jantu aggiṃ paricare vane
Ekaṃ ca bhāvit'attānaṃ muhuttam api pūjaye
Sā yeva pūjanā seyyo yaṃ ce vassa-sataṃ hutaṃ. 107

Yaṃ kiñci yiṭṭhaṃ va hutaṃ va loke
Saṃvaccharaṃ yajetha puñña-pekkho
Sabbam pi taṃ na catu-bhāgam eti
Abhivādanā ujju-gatesu seyyo. 108

Abhivādana-sīlissa niccaṃ vuḍḍhā'pacāyino
Cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ. 109

Yo ca vassa-sataṃ jīve dussīlo asamāhito
Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo sīlavantasssa jhāyino. 110

Yo ca vassa-sataṃ jīve duppañño asamāhito
Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo paññavantassa jhāyino. 111

Yo ca vassa-sataṃ jīve kusīto hīna-vīriyo
Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo viriyam ārabhato daḷhaṃ. 112

Yo ca vassa-sataṃ jīve apassaṃ udaya-bbayaṃ
Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo passato udaya-bbayaṃ. 113

Yo ca vassa-sataṃ jīve apassaṃ amataṃ padaṃ
Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo passato amataṃ padaṃ. 114

Yo ca vassa-sataṃ jīve apassaṃ dhammam uttamaṃ
Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo passato dhammam uttamaṃ. 115

9. Pāpa-vagga

Abhittharetha kalyāṇe pāpā cittaṃ nivāraye
Dandhaṃ hi karoto puññaṃ pāpasmiṃ ramatī mano. 116

Pāpaṃ ce puriso kayirā na naṃ kayirā puna-ppunaṃ
Na tamhi chandaṃ kayirātha dukkho pāpassa uccayo. 117

Puññaṃ ce puriso kayirā kayirā naṃ puna-ppunaṃ
Tamhi chandaṃ kayirātha sukho puññassa uccayo. 118

Pāpo pi passati bhadraṃ yāva pāpaṃ na paccati
Yadā ca paccati pāpaṃ atha pāpo pāpāni passati. 119

Bhadro pi passati pāpaṃ yāva bhadraṃ na paccati
Yadā ca paccati bhadraṃ atha bhadro bhadrāni passati. 120

Mā'vamaññetha pāpassa na mandaṃ āgamissati
Uda-bindu-nipātena uda-kumbho pi pūrati
Bālo pūrati pāpassa thoka-thokam pi ācinaṃ. 121

Mā'vamaññetha puññassa na mandaṃ āgamissati
Uda-bindu-nipātena uda-kumbho pi pūrati
Dhīro pūrati puññassa thoka-thokam pi ācinaṃ. 122

Vāṇijo va bhayaṃ maggaṃ appa-sattho maha-ddhano
Visaṃ jīvitu-kāmo va pāpāni parivajjaye. 123

Pāṇimhi ce vaṇo n'āssa hareyya pāṇinā visaṃ
N'ābbaṇaṃ visam anveti n'atthi pāpaṃ akubbato. 124

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati saddhasssa posassa anaṅgaṇassa
Tam eva bālaṃ pacceti pāpaṃ sukhumo rajo paṭivātaṃ va khitto. 125

Gabbham eke uppajjanti nirayaṃ pāpa-kammino
Saggaṃ sugatino yanti parinibbanti anāsavā. 126

Na antalikkhe na samudda-majjhe na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa
Na vijjatī so jagati-ppadeso yattha-ṭṭhito mucceyya pāpa-kammā.
127

Na antalikkhe na samudda-majjhe na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa
Na vijjatī so jagati-ppadeso yattha-ṭṭhitaṃ na=ppasaheyya maccu.
128
10. Daṇḍa-vagga

Sabbe tasanti daṇḍassa sabbe bhāyanti maccuno
Attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye. 129

Sabbe tasanti daṇḍassa sabbesaṃ jīvitaṃ piyaṃ
Attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye. 130

Sukha-kāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiṃsati
Attano sukham esāno pecca so na labhate sukhaṃ. 131

Sukha-kāmāni bhūtāni yo daṇḍena na vihiṃsati
Attano sukham esāno pecca so labhate sukhaṃ. 132

Mā'voca pharusaṃ kañci vuttā paṭivadeyyu taṃ
Dukkhā hi sārambha-kathā paṭi daṇḍā phuseyyu taṃ. 133

Sace n'eresi attānaṃ kaṃso upahato yathā
Esa patto'si nibbānaṃ sārambho te na vijjati. 134

Yathā daṇḍena gopālo gāvo pājeti gocaraṃ
Evaṃ jarā ca maccu ca āyuṃ pājenti pāṇinaṃ. 135

Atha pāpāni kammāni karaṃ bālo na bujjhati
Sehi kammehi dummedho aggi-daḍḍho va tappati. 136

Yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati
Dasannam aññataraṃ ṭhānaṃ khippam eva nigacchati. 137

Vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ sarīrassa ca bhedanaṃ
Garukaṃ vā pi ābādhaṃ citta-kkhepaṃ va pāpuṇe. 138

Rājato vā upasaggaṃ abbhakkhānaṃ ca dāruṇaṃ
Parikkhayaṃ va ñātīnaṃ bhogānaṃ va pabhaṅguraṃ. 139

Atha v'āssa agārāni aggi ḍahati pāvako
Kāyassa bhedā duppañño nirayaṃ so'papajjati. 140

Na nagga-cariyā na jaṭā na paṅkā
Nā'nāsakā thaṇḍila-sāyikā vā
Rajo-jallaṃ ukkuṭika-ppadhānaṃ
Sodhenti maccaṃ avitiṇṇa-kaṅkhaṃ. 141

Alaṅkato ce pi samaṃ careyya
Santo danto niyato brahma-cārī
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ
So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu. 142

Hirī-nisedho puriso koci lokasmiṃ vijjati
Yo nindaṃ apabodheti asso bhadro kasām iva. 143

Asso yathā bhadro kasā-niviṭṭho ātāpino saṃvegino bhavātha
Saddhāya sīlena ca vīriyena ca samādhinā dhamma-vinicchayena ca
Sampanna-vijjā-caraṇā patissatā jahissatha dukkham idaṃ
anappakaṃ. 144

Udakaṃ hi nayanti nettikā usu-kārā namayanti tejanaṃ
Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti subbatā. 145

11. Jarā-vagga

Ko nu hāso kim ānando niccaṃ pajjalite sati
Andha-kārena onaddhā padīpaṃ na gavesatha. 146

Passa citta-kataṃ bimbaṃ aru-kāyaṃ samussitaṃ
Āturaṃ bahu-saṅkappaṃ yassa n'atthi dhuvaṃ ṭhiti. 147

Pari jiṇṇam idaṃ rūpaṃ roga-nīḷaṃ pabhaṅguraṃ
Bhijjati pūti-sandeho maraṇ-antaṃ hi jīvitaṃ. 148

Yān'imāni apatthāni alābun'eva sārade
Kāpotakāni aṭṭhīni tāni disvāna kā rati. 149

Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ maṃsa-lohita-lepanaṃ
Yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito. 150

Jīranti ve rāja-rathā sucittā atho sarīram pi jaraṃ upeti
Sataṃ ca dhammo na jaraṃ upeti santo ha've sabbhi pavedayanti.
151

Appa-ssut'āyaṃ puriso balivaddo va jīrati
Maṃsāni tassa vaḍḍhanti paññā tassa na vaḍḍhati. 152

Aneka-jāti-saṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ
Gaha-kāraṃ gavesanto dukkhā jāti puna-ppunaṃ. 153

Gaha-kāraka diṭṭho'si puna gehaṃ na kāhasi
Sabbā te phāsukā bhaggā gaha-kūṭaṃ visaṅkhataṃ
Visaṅkhāra-gataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayam ajjhagā. 154

Acaritvā brahma-cariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ
Jiṇṇa-koñcā va jhāyanti khīṇa-macche va pallale. 155

Acaritvā brahma-cariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ
Senti cāp'ātikhīṇā va purāṇāni anutthunaṃ. 156

11. Atta-vagga

Attānaṃ ce piyaṃ jaññā rakkheyya naṃ surakkhitaṃ
Tiṇṇaṃ aññataraṃ yāmaṃ paṭi jaggeyya paṇḍito. 157

Attānam eva paṭhamaṃ patirūpe nivesaye
Ath'aññam anusāseyya na kilisseyya paṇḍito. 158

Attānaṃ ce tathā kayirā yath'aññam anusāsati
Sudanto vata dametha attā hi kira duddamo. 159
Attā hi attano nātho ko nātho paro siyā
Attanā hi sudantena nāthaṃ labhati dullabhaṃ. 160

Attanā hi kataṃ pāpaṃ atta-jaṃ atta-sambhavaṃ
Abhimatthati dummedhaṃ vajiraṃ v'asma-mayaṃ maṇiṃ. 161

Yassa accanta-dussilyaṃ māluvā sālam iv'otthataṃ
Karoti so tath'attānaṃ yathā naṃ icchati diso. 162

Sukarāni asādhūni attano ahitāni ca
Yaṃ ve hitaṃ ca sādhuṃ ca taṃ ve parama-dukkaraṃ. 163

Yo sāsanaṃ arahataṃ ariyānaṃ dhamma-jīvinaṃ
Paṭikosati dummedho diṭṭhiṃ nissāya pāpikaṃ
Phalāni kaṭṭhakass'eva atta-ghātāya phallati. 164

Attanā hi kataṃ pāpaṃ attanā saṅkilissati
Attanā akataṃ pāpaṃ attanā va visujjhati
Suddhi asuddhi paccattaṃ n'āñño aññaṃ visodhaye. 165

Atta-d-attaṃ par'atthena bahunā pi na hāpaye
Atta-d-attham abhiññāya sad-attha-pasuto siyā. 166

13. Loka-vagga

Hīnaṃ dhammaṃ na seveyya pamādena na saṃvase
Micchā-diṭṭhiṃ na seveyya na siyā loka-vaḍḍhano. 167

Uttiṭṭhe na-ppamajjeyya dhammaṃ sucaritaṃ care
Dhamma-cārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca. 168

Dhammaṃ care sucaritaṃ ta taṃ duccaritaṃ care
Dhamma-cārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca. 169

Yathā bubbuḷakaṃ passe yathā passe marīcikaṃ
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccu-rājā na passati. 170

Etha passath'imaṃ lokaṃ cittaṃ rāja-rath'ūpamaṃ
Yattha bālā visīdanti natthi saṅgo vijānataṃ. 171

Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so na-ppamajjati
So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. 172

Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pidhīyati
So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. 173

Andha-bhūto ayaṃ loko tanuk'ettha vipassati
sakuṇo jāla-mutto va appo saggāya gacchati. 174

Haṃs'ādicca-pathe yanti ākāse yanti iddhiyā
Nīyanti dhīrā lokamhā jetvā māraṃ savāhiniṃ. 175

Ekaṃ dhammaṃ atītassa musāvādissa jantuno
Vitiṇṇa-para-lokassa n'atthi pāpaṃ akāriyaṃ. 176

Na ve kadariyā deva-lokaṃ vajanti bālā ha've na-ppasaṃsanti dānaṃ
Dhīro ca dānaṃ anumodamāno ten'eva so hoti sukhī parattha. 177

Pathavyā eka-rajjena saggassa gamanena vā
Sabba-lok'ādhipaccena sot'āpatti-phalaṃ varaṃ. 178

14. Buddha-vagga

Yassa jitaṃ n'āvajīyati jitaṃ yassa no yāti koci loke
Taṃ buddham ananta-gocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. 179

Yassa jālinī visattikā taṇhā n'atthikuhiñci netave
Taṃ buddham ananta-gocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. 180

Ye jhāna-pasutā dhīrā nekkhamm'ūpasame ratā
Devā pi tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmataṃ. 181

Kiccho manussa-paṭilābho kicchaṃ maccāna jīvitaṃ
Kicchaṃ saddhamma-ssavanaṃ kiccho buddhānam uppādo. 182

Sabba-pāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā
Sa-citta-pariyodapanaṃ etaṃ buddhāna sāsanaṃ. 183

Khantī paramaṃ tapo titikkhā
Nibbanaṃ paramaṃ vadanti buddhā
Na hi pabbajito par'ūpaghātī
Samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto. 184

Anūpavādo anūpaghāto pātimokkhe ca saṃvaro
Mattaññutā ca bhattasmiṃ pantaṃ ca sayan'āsanaṃ
Adhicitte ca āyogo etaṃ buddhāna sāsanaṃ. 185

Na kahāpaṇa-vassena titti kāmesu vijjati
App'assādā dukhā kāmā iti viññāya paṇḍito. 186

Api dibbese kāmesu ratiṃ so n'ādhigacchati
Taṇha-kkhaya-rato hoti sammā-sambuddha-sāvako. 187

Bahuṃ ve saraṇaṃ yanti pabbatāni vanāni ca
Ārāma-rukkha-cetyāni manussā bhaya-tajjitā. 188

N'etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ n'etaṃ saraṇam uttamaṃ
N'etaṃ saraṇam āgamma sabba-dukkhā pamuccati. 189

Yo ca buddhaṃ ca dhammaṃ ca saṅghaṃ ca saraṇaṃ gato
Cattāri ariya-saccāni samma-ppaññāya passati. 190

Dukkhaṃ dukkha-samuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ
Ariyaṃ c'aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkh'ūpasama-gāminaṃ. 191

Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ etaṃ saraṇam uttamaṃ
Etaṃ saraṇam āgamma sabba-dukkhā pamuccati. 192

Dullabo puris'ājañño na so sabbattha jāyati
Yattha so jāyati dhīro taṃ kulaṃ sukham edhati. 193

Sukho buddhānam uppādo sukhā saddhamma-desanā
Sukhā saṅghassa sāmaggī samaggānaṃ tapo sukho. 194

Pūj'ārahe pūjayato buddhe yadi va sāvake
Papañca-samatikkante tiṇṇa-soka-pariddave. 195

Te tādise pūjayato nibbute akuto-bhaye
Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ im'ettam api kenaci. 196

15. Sukha-vagga

Susukhaṃ vata jīvāma verinesu averino
Verinesu manussesu viharāma averino. 197

Susukhaṃ vata jīvāma āturesu anāturā
Āturesu manussesu viharāma anāturā. 198

Susukhaṃ vata jīvāma ussukesu anussukā
Ussukesu manussesu viharāma anussukā. 199

Susukhaṃ vata jīvāma yesaṃ no n'atthi kiñcanaṃ
Pīti-bhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathā. 200

Jayaṃ veraṃ pasavati dukkhaṃ seti parājito
Upasanto sukhaṃ seti hitvā jaya-parājayaṃ. 201

N'atthi rāga-samo aggi n'atthi dosa-samo kali
N'atthi khandha-samā dukkhā n'atthi santi-paraṃ sukhaṃ. 202

Jighacchā paramā rogā saṅkhārā paramā dukhā
Etaṃ ñatvā yathā-bhūtaṃ nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ. 203

Ārogya-paramā lābhā santuṭṭhi-paramaṃ dhanaṃ
Vissāsa-paramā ñāti nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ. 204

Paviveka-rasaṃ pitvā rasaṃ upasamassa ca
Niddaro hoti nippāpo dhamma-pīti-rasaṃ pivaṃ. 205

Sādhu dassanam ariyānaṃ sannivāso sadā sukho
Adassanena bālānaṃ niccam eva sukhī siyā. 206

Bāla-saṅgata-cārī hi dīgham addhāna socati
Dukkho bālehi saṃvāso amitten'eva sabbadā. 207

Tasmā hi
Dhīraṃ ca paññaṃ ca bahu-ssutaṃ ca
Dhorayha-sīlaṃ vata-vantam ariyaṃ
Taṃ tādisaṃ sappurisaṃ sumedhaṃ
Bhajetha nakkhatta-pathaṃ ca candimā. 208

16. Piya-vagga

Ayoge yuñjam attānaṃ yogasmiṃ ca ayojanaṃ
Atthaṃ hitvā piya-ggāhī pihet'att'ānuyoginaṃ. 209

Mā piyehi samāgañchi appiyehi kudācanaṃ
Piyānaṃ adassanaṃ dukkhaṃ appiyānaṃ ca dassanaṃ. 210

Tasmā piyaṃ na kayirātha piy'āpāyo hi pāpako
Ganthā tesaṃ na vijjanti yesaṃ n'atthi piy'āppiyaṃ. 211

Piyato jāyatī soko piyato jāyatī bhayaṃ
Piyato vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 212

Pemato jāyatī soko pemato jāyatī bhayaṃ
Pemato vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 213

Ratiyā jāyatī soko ratiyā jāyatī bhayaṃ
Ratiyā vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 214

Kāmato jāyatī soko kāmato jāyatī bhayaṃ
Kāmato vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 215

Taṇhāya jāyatī soko taṇhāya jāyatī bhayaṃ
Taṇhāya vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 216

Sīla-dassana-sampannaṃ dhamma-ṭṭhaṃ sacca-vedinaṃ
Attano kamma kubbānaṃ taṃ jano kurute piyaṃ. 217

Chanda-jāto anakkhāte manasā ca phuṭo siyā
Kāmesu ca appaṭibaddha-citto uddhaṃ-soto ti vuccati. 218

Cira-ppavāsiṃ purisaṃ dūrato sotthim āgataṃ
Ñāti-mittā suhajjā ca abhinandanti āgataṃ. 219

Tath'eva kata-puññam pi asmā lokā paraṃ gataṃ
Puññāni paṭigaṇhanti piyaṃ ñātī va āgataṃ. 220

17. Kodha-vagga

Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ
Saṃyojanaṃ sabbam atikkameyya
Taṃ nāma-rūpasmim asajjamānaṃ
Akiñcanaṃ n'ānupatanti dukkhā. 221

Yo ve uppatitaṃ kodhaṃ rathaṃ bhantaṃ va vāraye
Tam ahaṃ sārathiṃ brūmi rasmi-ggāho itaro jano. 222

Akkodhena jine kodhaṃ asādhuṃ sādhunā jine
Jine kadariyaṃ dānena saccen'ālika-vādinaṃ. 223

Saccaṃ bhaṇe na kujjheyya dajjā appam pi yācito
Etehi tīhi ṭhānehi gacche devāna santike. 224

Ahiṃsakā ye munayo niccaṃ kāyena saṃvutā
Te yanti accutaṃ ṭhānaṃ yattha gantvā na socare. 225

Sadā jāgaramānānaṃ aho-ratt'ānusikkhinaṃ
Nibbānaṃ adhimuttānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. 226

Porāṇam etaṃ atula n'etaṃ ajjatanām iva
Nindanti tuṇhim āsīnaṃ nindanti bahu-bhāṇinaṃ
Mita-bhāṇim pi nindanti n'atthi loke anindito. 227

Na c'āhu na ca bhavissati na c'etarahi vijjati
Ekantaṃ nindito poso ekantaṃ vā pasaṃsito. 228

Yaṃ ce viññū pasaṃsanti anuvicca suve suve
Acchidda-vuttiṃ medhāviṃ paññā-sīla-samāhitaṃ. 229

Nikkhaṃ jambonadass'eva ko taṃ ninditum arahati
Devā pi naṃ pasaṃsanti brāhmunā pi pasaṃsito. 230

Kāya-ppakopaṃ rakkheyya kāyena saṃvuto siyā
Kāya-duccaritaṃ hitvā kāyena sucaritaṃ care. 231

Vacī-ppakopaṃ rakkheyya vācāya saṃvuto siyā
Vacī-duccaritaṃ hitvā vācāya sucaritaṃ care. 232

Mano-ppakopaṃ rakkheyya manasā saṃvuto siyā
Mano-duccaritaṃ hitvā manasā sucaritaṃ care. 233

Kāyena saṃvutā dhīrā atho vācāya saṃvutā
Manasā saṃvutā dhīrā te ve suparisaṃvutā. 234

18. Mala-vagga

Paṇḍu-palāso va dāni'si yama-purisā pi ca te upaṭṭhitā
Uyyoga-mukhe ca tiṭṭhasi pātheyyam pi ca te na vijjati. 235

So karohi dīpam attano khippaṃ vāyama paṇḍito bhava
Niddhanta-malo anaṅgaṇo dibbaṃ ariya-bhūmiṃ upehisi. 236

Upanīta-vayo ca dāni'si sampayāto'si yamassa santikaṃ
Vāso te n'atthi antarā pātheyyam pi ce te na vijjati. 237

So karohi dīpam attano khippaṃ vāyama paṇḍito bhava
Niddhanta-malo anaṅgaṇo na punaṃ jāti-jaraṃ upehisi. 238

Anupubbena medhāvī thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe
Kammāro rajatass'eva niddhame malam attano. 239

Ayasā va malaṃ samuṭṭhitaṃ tat-uṭṭhāya tam eva khādati
Evaṃ atidhona-cārinaṃ sāni kammāni nayanti duggatiṃ. 240
Asajjhāya-malā mantā anuṭṭhāna-malā gharā
Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ pamādo rakkhato malaṃ. 241

Mal'itthiyā duccaritaṃ maccheraṃ dadato malaṃ
Malā ve pāpakā dhammā asmiṃ loke paramhi ca. 242

Tato malā malataraṃ avijjā paramaṃ malaṃ
Etaṃ malaṃ pahantvāna nimmalā hotha bhikkhavo. 243

Sujīvaṃ ahirikena kāka-sūrena dhaṃsinā
Pakkhandinā pagabbhena saṃkiliṭṭhena jīvitaṃ. 244

Hirīmatā ca dujjīvaṃ niccaṃ suci-gavesinā
Alīnenā'ppagabbhena suddh'ājīvena passatā. 245

Yo pāṇam atipāteti musā-vādaṃ ca bhāsati
Loke adinnam ādiyati para-dāraṃ ca gacchati. 246

Surā-meraya-pānaṃ ca yo naro anuyuñjati
Idh'evam eso lokasmiṃ mūlaṃ khaṇati attano. 247

Evaṃ bho purisa jānāhi pāpa-dhammā asaññatā
Mā taṃ lobho adhammo ca ciraṃ dukkhāya randhayuṃ. 248

Dadāti ve yathā-saddhaṃ yathā-pasādanaṃ jano
Tattha yo ca maṅku bhavati paresaṃ pāna-bhojane
Na so divā vā rattiṃ vā samādhim adhigacchati. 249

Yassa c'etaṃ samucchinnaṃ mūla-ghaccaṃ samūhataṃ
Sa ve divā vā rattiṃ vā samādhim adhigacchati. 250

N'atthi rāga-samo aggi n'atthi dosa-samo gaho
N'atthi moha-samaṃ jālaṃ n'atthi taṇhāsamā nadī. 251

Sudassaṃ vajjam aññesaṃ attano pana duddasaṃ
Paresaṃ hi so vajjāni opunāti yathā bhusaṃ
Attano pana chādeti kaliṃ va kitavā saṭho. 252

Para-vajj'ānupassissa niccaṃ ujjhāna-saññino
Āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsavakkhayā. 253

Ākāse va padaṃ n'atthi samaṇo n'atthi bāhire
Papañc'ābhiratā pajā nippañcā tathāgatā. 254

Ākāse va padaṃ n'atthi samaṇo n'atthi bāhire
Saṅhārā sassatā n'atthi n'atthi buddhānam iñjitaṃ. 255

19. Dhamma-vagga

Na tena hoti dhamma'ṭṭho yen'atthaṃ sāhasā naye
Yo ca atthaṃ anatthaṃ ca ubho niccheyya paṇḍito. 256

Asāhasena dhammena samena nayatī pare
Dhammassa gutto medhāvī dhamma'ṭṭho hi pavuccati. 257

Na tena paṇḍito hoti yāvatā bahu bhāsati
Khemī averī abhayo paṇḍito ti pavuccati. 258

Na tāvatā dhamma-dharo yāvatā bahu bhāsati
Yo ca appam pi sutvāna dhammaṃ kāyena passati
Sa ve dhamma-dharo hoti yo dhammaṃ na-ppamajjati. 259

Na tena thero so hoti yen'assa palitaṃ siro
Paripakko vayo tassa moghajiṇṇo ti vuccati. 260

Yamhi saccaṃ ca dhammo ca ahiṃsā saṃyamo dhamo
Sa ve vanta-malo dhīro thero iti pavuccati. 261

Na vāk-karaṇa-mattena vaṇṇa-pokkharatāya vā
Sādhu-rūpo naro hoti issukī maccharI saṭho. 262

Yassa c'etaṃ samucchinnaṃ mūla-ghaccaṃ samūhataṃ
Sa vanta-doso medhāvī sādhu-rūpo ti vuccati. 263

Na muṇḍakena samaṇo abbato alikaṃ bhaṇaṃ
Icchā-lobha-samāpanno samaṇo kiṃ bhavissati. 264

Yo ca sameti pāpāni aṇuṃ thūlāni sabbaso
Samitattā hi pāpānaṃ samaṇo ti pavuccati. 265

Na tena bhikkhu so hoti yāvatā bhikkhate pare
Vissaṃ dhammaṃ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā. 266

Yo'dha puññaṃ ca pāpaṃ ca bāhetvā brahma-cariyavā
Saṅkhāya loke carati sa ve bhikkhū ti vuccati. 267

Na monena munī hoti mūḷha-rūpo aviddasu
Yo ca tulaṃ va paggayha varam ādāya paṇḍito. 268

Pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni
Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati. 269

Na tena ariyo hoti yena pāṇāni hiṃsati
Ahiṃsā sabba-pāṇānaṃ ariyo ti pavuccati. 270

Na sīla-bbata-mattena bāhu-saccena vā pana
Atha vā samādhi-lābhena vivitta-sayanena vā. 271

Phusāmi nekkhamm-sukhaṃ aputhu-jjana-sevitaṃ
Bhikkhu vissāsam āpādi appatto āsava-kkhayaṃ. 272

20. Magga-vagga

Maggān'aṭṭhaṅgiko seṭṭho saccānaṃ caturo padā
Virāgo seṭṭho dhammānaṃ dvi-padānaṃ ca cakkhumā. 273

Eso va maggo n'atth'añño dassanassa visuddhiyā
Etaṃ ca tumhe paṭipajjatha mārass'etaṃ pamohanaṃ. 274

Etaṃ hi tumhe paṭipannā dukkhass'antaṃ karissatha
Akkhāto vo mayā maggo aññāya salla-kantanaṃ. 275

Tumhehi kiccam ātappaṃ akkhātāro tathāgatā
Paṭipannā pamokkhanti jhāyino māra-bandhanā. 276

Sabbe saṅkhārā aniccā ti yadā paññāya passati
Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. 277

Sabbe saṅkhārā dukkhā ti yadā paññāya passati
Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. 278

Sabbe dhammā anattā ti yadā paññāya passati
Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. 279
Uṭṭāna-kālamhi anuṭṭhahāno
Yuvā balī ālasiyaṃ upeto
Saṃsanna-saṅkappa-mano kusīto
Paññāya maggaṃ alaso na vindati. 280

Vāc'ānurakkhī manasā sṃvuto
Kāyena ca akusalaṃ na kayirā
Ete tayo kamma-pathe visodhaye
Ārādhaye maggam isi-ppaveditaṃ. 281

Yogā ve jāyatī bhūri ayogā bhūri-saṅkhayo
Etaṃ dvedhā-pathaṃ ñatvā bhavāya vibhavāya ca
Tath'āttānaṃ niveseyya yathā bhūri pavaḍḍhati. 282

Vanaṃ chindatha mā rukkhaṃ vanato jāyate bhayaṃ
Chetvā vanaṃ ca vanathaṃ ca nibbanā hotha bhikkhave. 283

Yāva hi vanatho na chijjati
Aṇu-matto pi narassa nārisu
Paṭibadda-mano va tāva so
Vaccho khīra-pako va mātari. 284

Ucchinna sineham attano kumudaṃ sāradikaṃ va pāṇinā
Santi-maggam eva brūhaya nibbānaṃ sugatena desitaṃ. 285

Idha vassaṃ vasissāmi adha hem'anta-gimhisu
Iti bālo vicinteti antarāyaṃ na bujjhati. 286

Na putta-pasu-sammattaṃ byāsatta-manasaṃ naraṃ
Suttaṃ gāmaṃ mah'ogho va maccu ādāya gacchati. 287

Na santi puttā tāṇāya na pitā nā'pi bandhavā
Antaken'ādhipannassa n'atthi ñātīsu tāṇatā. 288

Etam attha-vasaṃ ñatvā paṇḍito sīla-saṃvuto
Nibbāna-gamanaṃ maggaṃ khippam eva visodhaye. 289

21. Pakiṇṇaka-vagga

Mattā-sukha-pariccāgā passe ce vipulaṃ sukhaṃ
Caje mattā-sukhaṃ dhīro sampassaṃ vipulaṃ sukhaṃ. 290

Para-dukkh'ūpadhānena attano sukham icchati
Vera-saṃsagga-saṃsaṭṭho verā so na parimuccati. 291

Yaṃ hi kiccaṃ apaviddhaṃ akiccaṃ pana kayirati
Unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā. 292

Yesaṃ ca susamāraddhā niccaṃ kāya-gatā sati
Akiccaṃ te na sevanti kicce sātacca-kārino
Satānaṃ sampajānānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. 293

Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca khattiye
Raṭṭhaṃ s'ānucaraṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. 294

Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca sotthiye
Veyaggha-pañcamaṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. 295

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā
Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ buddha-gatā sati. 296

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā
Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ dhamma-gatā sati. 297

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā
Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ saṅgha-gatā sati. 298

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā
Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ kāya-gatā sati. 299

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā
Yesaṃ divā ca ratto ca ahiṃsāya rato mano. 300

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā
Yesaṃ divā ca ratto ca bhāvanāya rato mano. 301

Du-ppabbajjaṃ dur-abhiramaṃ dur-āvāsā gharā dukhā
Dukkho'samāna-saṃvāso dukkh'ānupatit'addhagū
Tasmā na c'addhagū siyā na ca dukkh'ānupatito siyā. 302

Saddho sīlena sampanno yaso-bhoga-samappito
Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati tattha tatth'eva pūjito. 303

Dūre santo pakāsenti himavanto va pabbato
Asant'ettha na dissanti rattiṃ khittā yathā sarā. 304

Ek'āsanaṃ eka-seyyaṃ eko caram atandito
Eko damayam attānaṃ van'ante ramito siyā. 305
22. Niraya-vagga

Abhūta-vādī nirayaṃ upeti
Yo vā pi katvā na karomi c'āha
Ubho pi pecca samā bhavanti
Nihīna-kammā manujā parattha. 306

Kāsāva-kaṇṭhā bahavo pāpa-dhammā asaññatā
Pāpā pāpehi kammehi nirayaṃ te upapajjare. 307

Seyyo ayo-guḷo bhutto tatto aggi-sikh'ūpamo
Yaṃ ce bhuñjeyya du-ssīlo raṭṭha-piṇḍam asaññato. 308

Cattāri ṭhānāni naro pamatto
Āpajjati para-dār'ūpasevī
Apuñña-lābhaṃ na nikāma-seyyaṃ
Nindaṃ tatiyaṃ nirayaṃ catutthaṃ. 309

Apuñña-lābho ca gatī ca pāpikā
Bhītassa bhītāya ratī ca thokikā
Rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti
Tasmā naro para-dāraṃ na seve. 310

Kuso yathā du-ggahito hattham ev'ānukantati
Sāmaññaṃ du-pparāmaṭṭhaṃ nirayāy-upakaḍḍhati. 311

Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ saṅkiliṭṭhaṃ ca yaṃ vataṃ
saṅkassaraṃ brahma-cariyaṃ na taṃ hoti maha-pphalaṃ. 312

Kayirā ca kayirāth'enaṃ daḷham etaṃ parakkame
Sithilo hi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṃ. 313

Akataṃ du-kkaṭaṃ seyyo pacchā tappati du-kkaṭaṃ
Kataṃ ca su-kataṃ seyyo yaṃ katvā n'ānutappati. 314

Nagaraṃ yathā pacc'antaṃ guttaṃ santara-bāhiraṃ
Evaṃ gopetha attānaṃ khaṇo vo mā upaccagā
Khaṇ'ātītā hi socanti nirayamhi samappitā. 315

Alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare
Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti du-ggatiṃ. 316

Abhaye bhaya-dassino bhaye c'ābhaya-dassino
Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti du-ggatiṃ. 317

Avajje vajja-matino vajje c'āvajja-dassino
Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti du-ggatiṃ. 318

Vajjaṃ ca vajjato ñatvā avajje ca avajjato
Sammā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti su-ggatiṃ. 319

23. Nāga-vagga

Ahaṃ nāgo va saṅgāme cāpato patitaṃ saraṃ
Ativākyaṃ titikkhissaṃ du-ssīlo hi bahu-jjano. 320

Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājā'bhirūhati
Danto seṭṭho manussesu yo'tivākyaṃ titikkhati. 321

Varam assatarā dantā ājānīyā ca sindhavā
Kuñjarā ca mahā-nāgā atta-danto tato varaṃ. 322

Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ disaṃ
yathā'ttanā su-dantena danto dantena gacchati. 323

Dhana-pālo nāma kuñjaro
Kaṭuka-bhedano du-nnivārayo
Baddho kabaḷaṃ na bhuñjati
Sumarati nāga-vanassa kuñjaro. 324

Middhī yadā hoti maha-gghaso ca
Niddāyitā samparivatta-sāyī
Mahā-varāho va nivāpa-puṭṭho
Puna-ppunaṃ gabbham upeti mando. 325

Idaṃ pure cittam acāri cārikaṃ
Yen'icchakaṃ yattha-kāmaṃ yathā-sukhaṃ
Tad ajj'ahaṃ niggahessāmi yoniso
Hatthi-ppabhinnaṃ viya aṅkusa-ggaho. 326

Appamāda-ratā hotha sa-cittam anurakkhatha
Duggā addharath'attānaṃ paṅke sanno va kuñjaro. 327

Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ
Saddhiṃ caraṃ sādhu-vihāri-dhīraṃ
Abhibhuyya sabbāni parissayāni
Careyya ten'atta-mano satīmā. 328

No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ
Saddhiṃ caraṃ sādhu-vihāri-dhīraṃ
Rājā va raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya
Eko care mātaṅg'araññe va nāgo. 329

Ekassa caritaṃ seyyo n'atthi bāle sahāyatā
Eko care na ca pāpāni kayirā
App'ossukko mātaṅg'araññe va nāgo. 330

Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā
Tuṭṭhī sukhā yā itar'ītarena
Paññaṃ sukhaṃ jīvita-saṅkhayamhi
Sabbaso dukkhassa sukhaṃ pahānaṃ. 331

Sukhā matteyyatā loke atho pettayyatā sukhā
Sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā. 332

Sukhaṃ yāva jarā sīlaṃ sukhā saddhā patitiṭṭhā
Sukho paññāya paṭilābho pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ. 333

24. Taṇhā-vagga

Manujassa pamatta-cārino
Taṇhā vaḍḍhati māluvā viyā
So plavatī hurā huraṃ
Phalam icchaṃ va vanasmi vānaro. 334

Yaṃ esā sahate jammī taṇhā loke visattikā
Sokā tassa pavaḍḍhanti abhivaṭṭhaṃ va bīraṇaṃ. 335

Yo c'etaṃ sahate jammiṃ taṇhaṃ loke dur-accayaṃ
Sokā tamhā papatanti uda-bindu va pokkharā. 336

Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo yāvant'ettha samāgatā
Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha usīr'attho va bīraṇaṃ
Mā vo naḷaṃ va soto va māro bhañji puna-ppunaṃ. 337

Yathā pi mūle anupaddave daḷhe
Chinno pi rukkho punar eva rūhati
Evam pi taṇhā'nusaye anūhate
Nibbattatī dukkham idaṃ puna-ppunaṃ. 338

Yassa cha-ttiṃsati sotā manāpa-savanā bhusā
Mahā vahanti duddiṭṭhiṃ saṅkappā rāga-nissitā. 339

Savanti sabbadhi sotā latā ubbhijja tiṭṭhati
Taṃ ca disvā lataṃ jātaṃ mūlaṃ paññāya chindatha. 340

Saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno
Te sāta-sitā sukh'esino te ve jāti-jar'ūpagā narā. 341

Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti saso va bandhito
Saṃyojana-saṅga-sattakā dukkham upenti puna-ppunaṃ cirāya. 342

Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti saso va bandhito
Tasmā tasiṇaṃ vinodaye ākaṅkhanta virāgam attano. 343
Yo nibbanatho van'ādhimutto vana-mutto vanam eva dhāvati
Taṃ puggalam etha passatha mutto bandhanam eva dhāvati. 344

Na taṃ daḷhaṃ bandhanam āhu dhīrā
Yad āyasaṃ dārujaṃ babbajaṃ ca
Sāratta-rattā maṇi-kuṇḍalesu
Puttesu dāresu ca yā apekkhā. 345

Etaṃ daḷhaṃ bandhanam āhu dhīrā
Ohārinaṃ sithilaṃ du-ppamuñcaṃ
Etam pi chetvāna paribbajanti
Anapekkhino kāma-sukhaṃ pahāya. 346

Ye rāga-ratt'ānupatanti sotaṃ
Sayaṅkataṃ makkaṭako va jālaṃ
Etam pi chetvāna vajanti dhīrā
Anapekkhino sabba-dukkhaṃ pahāya. 347

Muñca pure muñca pacchato
Majjhe muñca bhavassa pāragū
Sabbattha vimutta-mānaso
Na punaṃ jāti-jaraṃ upehisi. 348

Vitakka-mathitassa jantuno tibba-rāgassa subh'ānupassino
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati esa kho daḷhaṃ karoti bandhanaṃ. 349

Vitakk'ūpasame ca yo rato
Asubhaṃ bhāvayate sadā sato
Esa kho byanti kāhiti
Esa checchati māra-bandhanaṃ. 350

Niṭṭhaṅ-gato asantāsī vīta-taṇho anaṅgaṇo
Acchindi bhava-sallāni antimo'yaṃ samussayo. 351

Vīta-taṇho anādāno nirutti-pada-kovido
Akkharānaṃ sannipātaṃ jaññā pubb'āparāni ca
Sa ve antima-sārīro mahā-pañño mahā-puriso ti vuccati. 352

Sabb'ābhibhū sabba-vudū'ham asmi
Sabbesu dhammesu anūpalitto
Sabbañ-jaho taṇha-kkhaye vimutto
Sayaṃ abhiññāya kam uddiseyyaṃ. 353

Sabba-dānaṃ dhamma-dānaṃ jināti
Sabba-rasaṃ dhamma-rasaṃ jināti
Sabba-ratiṃ dhamma-ratiṃ jināti
Taṇha-kkhayo sabba-dukkhaṃ jināti. 354

Hananti bhogā dummedhaṃ no ca pāra-gavesino
Bhoga-taṇhāya dummedho hanti aññe'va attānaṃ. 355

Tiṇa-dosāni khettāni rāga-dosā ayaṃ pajā
Tasmā hi vīta-rāgesu dinnaṃ hoti maha-pphalaṃ. 356

Tiṇa-dosāni khettāni dosa-dosā ayaṃ pajā
Tasmā hi vīta-dosesu dinnaṃ hoti maha-pphalaṃ. 357

Tiṇa-dosāni khettāni moha-dosā ayaṃ pajā
Tasmā hi vīta-mohesu dinnaṃ hoti maha-pphalaṃ. 358

Tiṇa-dosāni khettāni icchā-dosā ayaṃ pajā
Tasmā hi vigat-icchesu dinnaṃ hoti maha-pphalaṃ. 359

25. Bhikkhu-vagga

Cakkhunā saṃvaro sādhu sādhu sotena saṃvaro
Ghānena saṃvaro sādhu sādhu jivhāya saṃvaro. 360
Kāyena saṃvaro sādhu sādhu vācāya saṃvaro
Manasā saṃvaro sādhu sādhu sabbattha saṃvaro
Sabbattha saṃvuto bhikkhu sabba-dukkhā pamuccati. 361

Hattha-saṃyato pāda-saṃyato
Vācā-saṃyato saṃyat'uttamo
Ajjhatta-rato samāhito
Eko santusito tam āhu bhikkhuṃ. 362

Yo mukha-saṃyato bhikkhu manta-bhāṇī anuddhato
Atthaṃ dhammaṃ ca dīpeti madhuraṃ tassa bhasitaṃ. 363

Dhamm'ārāmo dhamma-rato dhammaṃ anuvicintayaṃ
Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu saddhammā na parihāyati. 364

Sa-lābhaṃ n'ātimaññeyya n'āññesaṃ pihayaṃ care
Aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu samādhiṃ n'ādhigacchati. 365

Appa-lābho pi ce bhikkhu sa-lābhaṃ n'ātimaññati
Taṃ ve devā pasaṃsanti suddh'ājīviṃ atanditaṃ. 366

Sabbaso nāma-rūpasmiṃ yassa n'atthi mamāyitaṃ
Asatā ca na socati sa ve bhikkhū ti vuccati. 367

Mettā-vihārī yo bhikkhu pasanno buddha-sāsane
Adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhār'ūpasamaṃ sukhaṃ. 368

Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ sittā te lahum essati
Chetvā rāgaṃ ca dosaṃ ca tato nibbānam ehisi. 369

Pañca chinde pañca jahe pañca c'uttari bhāvaye
Pañca saṅg'ātigo bhikkhu ogha-tiṇṇo ti vuccati. 370

Jhāya bhikkhu mā pamādo
Mā te kāma-guṇe ramessu cittaṃ
Mā loha-guḷaṃ gilī pamatto
Mā kandi dukkham idaṃ ti ḍayhamāno. 371

N'atthi jhānaṃ apaññassa paññā n'atthi ajhāyato
Yamhi jhānaṃ ca paññā ca sa ve nibbāna-santike. 372

Suññ'āgāraṃ paviṭṭhassa santa-cittassa bhikkhuno
Amānusī rati hoti sammā dhammaṃ vipassato. 373

Yato yato sammasati khandhānaṃ udaya-bbayaṃ
Labhatī pīti-pāmojjaṃ amataṃ taṃ vijānataṃ. 374

Tatr'āyam ādi bhavati idha paññassa bhikkhuno
Indriya-gutti santuṭṭhi pātimokkhe ca saṃvaro. 375

Mitte bhajassu kalyāṇe suddh'ājīve atandite
Paṭisanthāra-vuty'assa ācāra-kusalo siyā
Tato pāmojja-bahulo dukkhass'antaṃ karissasi. 376
Vassikā viyā pupphāni maddavāni pamuñcati
Evaṃ rāgaṃ ca dosaṃ ca vippamuñcetha bhikkhavo. 377

Santa-kāyo santa-vāco santavā su-samāhito
Vanta-lok'āmiso bhikkhu upasanto ti vuccati. 378

Attanā coday'attānaṃ paṭimaṃsetha attanā
So atta-gutto satimā sukhaṃ bhikkhu vihāhisi. 379

Attā hi attano nātho
(Ko hi nātho paro siyā)
Attā hi attano gati
Tasmā saṃyamam attānaṃ
Assaṃ bhadraṃ va vāṇijo. 380

Pāmojja-bahulo bhikkhu pasanno buddha-sāsane
Adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhār'ūpasamaṃ sukhaṃ. 381

Yo ha've daharo bhikkhu yuñjati buddha-sāsane
So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. 382

26. Brāhmaṇa-vagga

Chinda sotaṃ parakkamma kāme panuda brāhmaṇa
Saṅkhārānaṃ khayaṃ ñatvā akat'aññū'si brāhmaṇa. 383

Yadā dvayesu dhammesu pāragū hoti brāhmaṇo
Ath'assa sabbe saṃyogā atthaṃ gacchanti jānato. 384

Yassa pāraṃ apāraṃ vā pār'āpāraṃ na vijjati
Vīta-ddaraṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 385

Jhāyiṃ virajam āsīnaṃ kata-kiccam anāsavaṃ
Uttam'attham anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 386

Divā tapati ādicco rattim ābhāti candimā
Sannaddho khattiyo tapati jhāyī tapati brāhmaṇo
Atha sabbam aho-rattiṃ buddho tapati tejasā. 387

Bāhita-pāpo ti brāhmaṇo sama-cariyā samaṇo ti vuccati
Pabbajayam attano malaṃ tasmā pabbajito ti vuccati. 388

Na brāhmaṇassa pahareyya n'āssa muñcetha brāhmaṇo
Dhī brāhmaṇassa hantāraṃ tato dhī yassa muñcati. 389

Na brāhmaṇass'etad akiñci seyyo
Yadā nisedho manaso piyehi
Yato yato hiṃsa-mano nivattati
Tato tato sammati-m-eva dukkhaṃ. 390

Yassa kāyena vācāya manasā n'atthi du-kkaṭaṃ
Saṃvutaṃ tīti ṭhānehi tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 391

Yamhā dhammaṃ vijāneyya sammā-sambuddha-desitaṃ
Sakkaccaṃ taṃ namasseyya aggi-hutaṃ va brāhmaṇo. 392

Na jaṭāhi na gottena na jaccā hoti brāhmaṇo
Yamhi saccaṃ ca dhammo ca so sucī so ca brāhmaṇo. 393

Kiṃ te jaṭāhi dummedha kiṃ te ajina-sāṭiyā
Abbhantaraṃ te gahanaṃ bāhiraṃ parimajjasi. 394

Paṃsu-kūla-dharaṃ jantuṃ kisaṃ dhamani-santhataṃ
Ekaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 395

Na c'ahaṃ brāhmaṇaṃ brūmi yoni-jaṃ matti-sambhavaṃ
Bho-vādi nāma so hoti sace hoti sakiñcano
Akiñcanaṃ anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 396

Sabba-saṃyojanaṃ chetvā yo ve na paritassati
Saṅg'ātigaṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 397

Chetvā naddhiṃ varattaṃ ca sandānaṃ sah'anukkamaṃ
Ukkhitta-palighaṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 398

Akkosaṃ vadha-bandhaṃ ca aduṭṭho yo titikkhati
Khantī-balaṃ bal'ānīkaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 399

Akkodhanaṃ vatavantaṃ sīlavantaṃ anussadaṃ
Dantaṃ antima-sārīraṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 400

Vāri pokkhara-patte va āragge-r-iva sāsapo
Yo na limpati kāmesu tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 401

Yo dukkhassa pajānāti idh'eva khayam attano
Panna-bhāraṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 402

Gambhīra-paññaṃ medhāviṃ magg'āmaggassa kovidaṃ
Uttam'attham anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 403

Asaṃsaṭṭhaṃ gaha'ṭṭhehi anāgārehi c'ūbhayaṃ
Anoka-sārim app'icchaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 404

Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu tasesu thāvaresu ca
Yo na hanti na ghāteti tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 405

Aviruddhaṃ viruddhesu atta-daṇḍesu nibbutaṃ
Sādānesu anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 406

Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito
Sāsapo-r-iva ār'aggā tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 407

Akakkasaṃ viññāpaniṃ giraṃ saccam udīraye
Yāya n'ābhisaje kiñci tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 408

Yo'dha dīghaṃ va rassaṃ vā aṇuṃ thūlaṃ subh'āsubhaṃ
Loke adinnaṃ n'ādiyati tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 409

Āsā yassa na vijjanti asmiṃ loke paramhi ca
Nir-āsāsaṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 410

Yass'ālayā na vijjanti aññāya akathaṅ-kathī
Amat'ogadham anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 411

Yo'dha puññaṃ ca pāpaṃ ca ubho saṅgam upaccagā
Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 412

Candaṃ va vimalaṃ suddhaṃ vippasannam anāvilaṃ
Nandī-bhava-parikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 413

Yo imaṃ paḷipathaṃ duggaṃ saṃsāraṃ moham accagā
Tiṇṇo pāra-gato jhāyī anejo akathaṅ-kathī
Anupādāya nibbuto tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 414

Yo'dha kāme pahantvāna anāgāro paribbaje
Kāma-bhava-parikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 415

Yo'dha taṇhaṃ pahantvāna anāgāro paribbaje
Taṇhā-bhava-parikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 416

Hitvā mānusakaṃ yogaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccagā
Sabba-yoga-visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 417

Hitvā ratiṃ ca aratiṃ ca sīti-bhūtaṃ nir-ūpadhiṃ
Sabba-lok'ābhibhuṃ vīraṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 418

Cutiṃ yo vedi sattānaṃ upapattiṃ ca sabbaso
Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 419

Yassa gatiṃ na jānanti devā gandhabba-mānusā
Khīṇ'āsavaṃ arahantaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 420

Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca n'atthi kiñcanaṃ
Akiñcanaṃ anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 421

Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mah'esiṃ vijit'āvinaṃ
Anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 422
Pubbe-nivāsaṃ yo vedi sagg'āpāyaṃ ca passati
Atho jāti-kkhayaṃ patto abhiññā-vosito muni
Sabba-vosita-vosānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 423