Apadana
Based on the ed. by Mary E. Lilley: The Apadāna of the Khuddaka Nikāya,
Parts I and II, London : The Pali Text Society 1925 / 1927,


Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996




NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.



ANNOTATED VERSION (with critical notes)



STRUCTURE OF REFERENCES:
ApBud_nn = Buddha-Apadāna_verse
ApPac_nn = Paccekabuddha-Apadāna_verse
ApTha_nn,nn.nn = Thera-Apadāna_Vagga,Apadāna.verse
ApThi_nn,nn.nn = Therī-Apadāna_Vagga,Apadāna.verse




THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm








[page 001]
1
APADĀNA
Khuddaka-Nikāya, Sutta-Piṭaka
I.
[BUDDHAVAGGO PAṬHAMO]
BUDDHĀPADĀNAṂ
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Atha Buddhāpadānāni suṇātha suddhamānasā /
tiṃsapāramīsampuṇṇā dhammarājā asaṅkhiyā. // ApBud_1 //
Sambodhiṃ Buddhaseṭṭhānaṃ sasaṅghe lokanāyake /
dasaṅgulī namassitvā sirasā abhivādayiṃ. // ApBud_2 //
Yāvatā Buddhakhettesu ratanā vijjanti {'saṅkhiyā} /
ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā manasā sabbam āhare.1 // ApBud_3 //
Tattha rūpiyabhūmiyaṃ pāsādaṃ māpaye2 ahaṃ /
'nekabhūmiṃ3 ratanamayaṃ ubbiddhaṃ nabham uggataṃ. // ApBud_4 //
Vicittathambhaṃ sukataṃ suvibhattaṃ mahārahaṃ /
kanakāmayasaṅghātaṃ toraṇacchattamaṇḍitaṃ.4 // ApBud_5 //
Paṭhamā veluriyā bhūmi vimalabbhasamā subhā /
naḷinājalajākiṇṇā5 varakañcanabhūmiyā. // ApBud_6 //
Pavāḷaṃ sapavāḷavaṇṇā kāci6-lohitakāsubhā /
indagopakavaṇṇābhā bhūmi obhāsati7 disā. // ApBud_7 //
Suvibhattā gharamukhā8 niyyuhā sīhapañjarā /
caturo vedikā jālā gandhaveḷā manoramā. // ApBud_8 //
Nīlā pītā lohitakā odātā suddhakāḷakā /
kūṭāgāravarūpetā sattaratanavibhūsitā. // ApBud_9 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. āhariṃ.
2 G. māpayiṃ.
3 G. nekabhummaṃ; S1 -bhummā.
4 G. kontacchattehi-; S1 korantacchatta-.
5 S2 navinā-.
6 S1 M. sadā; S2 omits.
7 S2 ābhāsati.
8 S2 -mukhaṃ.

[page 002]
2 Apadāna
Olokamayā padumā vāḷāvihaṅgasobhitā /
nakkhattatārakākiṇṇā candasuriyehi maṇḍitā. // ApBud_10 //
Hemajālena sañchannā1 soṇṇakiṅkiṇikāyutā /
vātavegena kūjanti soṇṇamālā manoramā. // ApBud_11 //
Mañjeṭṭhakaṃ lohitakaṃ pītakaṃ haripañjaraṃ /
nānāraṅgehi sampītaṃ ussitaddhajamālinī. // ApBud_12 //
Nānābahū2 'nekasatā phalakā rajatāmayā /
maṇimayā lohitaṅkā masāragallamayā tathā. // ApBud_13 //
Nānāsayanavicittā3 saṇhākāsikasanthatā /
kambalā dukulā cīnā paṭṭuṇṇā paṇḍupāvurā /
vividhattharaṇaṃ4 sabbaṃ manasā paññapem'5 ahaṃ. // ApBud_14 //
Tāsu tāsveva6 bhūmisu ratanakūṭalaṅkataṃ /
maṇiverocanā ukkā dhārayantā sutiṭṭhare. // ApBud_15 //
Sobhanti esikā thambhā subhā kañcanatoraṇā /
jambonadā sāramayā atho rajatamayā pi ca. // ApBud_16 //
'Nekāsandhīsu vibhattā kavāṭaggaḷacittitā7 /
ubhato puṇṇaghatā 'neke8 padumuppalasaṃyutā. // ApBud_17 //
Atīte sabba-Buddhe ca sasaṅghe lokanāyake /
pakatīvaṇṇarūpena nimminitvā sasāvake. // ApBud_18 //
Tena dvārena pavisitvā sabbe Buddhā sasāvakā /
sabbasovaṇṇaye9 pīṭhe10 nisinnā ariyamaṇḍalā. // ApBud_19 //
Ye ca etarahi atthi Buddhā loke anuttarā /
*atītā vattamānā ca bhavanaṃ sabbe samāruhuṃ.* // ApBud_20 //
Paccekabuddhe 'nekasate sayambhū aparājite /
atīte vattamāne ca bhavanaṃ sabbe samāhariṃ.11 // ApBud_21 //
Kapparukkhā bahū atthi ye dibbā ye ca mānusā /
sabbaṃ dussaṃ samāhantvā acchādemi ticīvaraṃ.12 // ApBud_22 //
Khajjaṃ bhojjaṃ sāyaniyaṃ sampannaṃ pānabhojanaṃ13 /
maṇimaye subhe patte sampūretvā adās'; ahaṃ // ApBud_23 //
Dibbavatthā samāhutvā14 maṭṭhacīvarasaṃyutā /
madhurā sakkharā ceva telā ca madhuphānitā15 /
tappitā paramannena sabbe te ariyamaṇḍalā. // ApBud_24 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 sacchannā.
2 G. S1 nanaṃ-.
3 S2 -vicittitā.
4 G. vicitta-.
5 G. paññapes'.
6 S2 tāseva.
7 S2 kavāḷa-.
8 G. nekā.
9 G. -sovaṇṇamaye.
10 G. piṭṭhe.
11 All MSS. read samāharuṃ; Cy. explains as: santapesiṃ.
12 S2 M. S1 ticivarā.
13 G. sabbanna-.
14 S2 Samāhatvā.
15 S2 -pāṇitā.

[page 003]
Buddhāpadānaṃ 3
*Ratanagabbhaṃ* pavisitvā kesarī va guhāsayā /
mahārahamhi sayane sīhaseyyam akappayuṃ. // ApBud_25 //
Sampajānā samuṭṭhāya sayane pallaṅkam ābhujuṃ1 /
gocaraṃ sabbabuddhānaṃ jhānaratisamappitā. // ApBud_26 //
Aññe dhammāni desenti aññe *kīḷanti iddhiyā /
aññe abhiññā appenti abhiññā*-vasibhāvitā /
vikubbanā vikubbanti aññe 'nekasatasahassiyo. // ApBud_27 //
Buddhā *pi* buddhe pucchanti visayaṃ sabbaññum2 ālayaṃ /
gambhīraṃ nipuṇaṃ ṭhānaṃ paññāya vinibujjhare. // ApBud_28 //
Sāvakā buddhe pucchanti buddhā pucchanti sāvake /
aññamaññañ ca pucchanti añña*maññaṃ byākaronti te.* // ApBud_29 //
Buddhā paccekabuddhā ca sāvakā paricārakā3 /
evaṃ ratīsu rammānā4 pāsāde 'bhiramanti te. // ApBud_30 //
Suvaṇṇajālābhi saṃyuttaṃ rajatajālamaṇīhi ca5 /
muttajālaparikkhittaṃ6 chattaṃ7 dhārentu8 matthake. // ApBud_31 //
Bhavantu celavitānā soṇṇatārakacittitā /
vicittā malyavitatā sabbe dhārentu8 matthake. // ApBud_32 //
Vitatā malyadāmehi gandhadāmehi sobhitā /
dussadāmehi parikiṇṇā ratanadāmavibhūsitā. // ApBud_33 //
Pupphābhikiṇṇā sucittā surabhigandhadhūpitā9 /
gandhapañcaṅgulaṅkitā10 hemacchadanachāditā. // ApBud_34 //
Catuddisā pokkharañño padumuppalasanthatā /
sovaṇṇarūpe11 khāyantu padumareṇurajuggatā. // ApBud_35 //
Pupphantu pādapā12 sabbe pāsādassa samantato /
sayañ ca pupphā muñcitvā gandhā13 bhavanam okiruṃ.14 // ApBud_36 //
Sikhino tattha naccantu divyā15 haṃsā pakūjare /
karavīkā ca gāyantu dijasaṅghā samantato. // ApBud_37 //
Bheriyo sabbā vajjantu vīṇā sabbā ravantu tā /
sabbā saṅgītī vattantu pāsādassa sāmantato. // ApBud_38 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 ābhuñji.
2 S2 sayekum.
3 G. paricārikā.
4 G. sakāya ratiyā.
5 G. Cy. chattā tiṭṭhantu ratanā kañcanāveḷupantikā.
6 G. parikkhittā.
7 G. sabbe.
8 G. dharenti.
9 G. S1 gandhabhūsitā.
10 Cy. -angulalaṅkitā; G. aṅgulikatā.
11 G. sovaṇṇarūpā.
12 S2 pādapādya.
13 S1 G. gantvā.
14 G. okiriṃ; S1 otaruṃ.
15 G. dibba-.

[page 004]
4 Apadāna
Yāvatā buddhakhettamhi cakkavāle1 ca-m-uppari2 /
mahantā jotisampannā acchiddā3 ratanāmayā // ApBud_39 //
Tiṭṭhantu soṇṇapallaṅkā4; dīparukkhā jalantu te /
bhavantu ekapajjotā dasasahassī paramparā. // ApBud_40 //
Gaṇikā lāsikā c'; eva naccantu accharāgaṇā /
nānāraṅgā padissantu pāsādassa samantato. // ApBud_41 //
Dumagge pabbatagge vā Sinerugirimuddhane5 /
ussāpemi dhajaṃ sabbaṃ vicittaṃ pañcavaṇṇikaṃ. // ApBud_42 //
Nārā nāgā ca gandhabbā sabbe devā upentu te /
namassantā pañjalikā pāsādaṃ parivārayuṃ. // ApBud_43 //
Yaṃ kiñci kusalaṃ kammaṃ kattabbaṃ kiriyaṃ mama /
kāyena vācā manasā tidase sukataṃ kataṃ. // ApBud_44 //
Ye sattā saññino atthi ye ca sattā asaññino /
kataṃ puññaphalaṃ6 mayhaṃ sabbe bhāgī bhavantu te. // ApBud_45 //
Yesaṃ7 kataṃ suviditaṃ dinnaṃ puññaphalaṃ mayā /
ye ca tattha8 na jānanti devā gantvā nivedayuṃ.9 // ApBud_46 //
Sabbe lokamhi10 ye sattā jīvantāhārahetukā /
manuññaṃ bhojanaṃ sabbaṃ labhantu mama cetasā. // ApBud_47 //
Manasā dānaṃ mayā dinnaṃ manasā pasādam āvahiṃ11 /
pūjitā sabba-Sambuddhā paccekā jinasāvakā. // ApBud_48 //
Tena kammena sukatena cetanā paṇidhīhi ca /
jahitvā12 mānusaṃ dehaṃ Tāvatiṃsam agañch'; ahaṃ. // ApBud_49 //
Duve bhave pajānāmi devatte atha mānuse /
aññaṃ gatiṃ na jānāmi manasā patthanāphalaṃ. // ApBud_50 //
Devānaṃ adhiko homi bhavāmi manujādhipo /
rūpalakkhaṇasampanno paññāya asamo bhave. // ApBud_51 //
Bhojanaṃ vividhaṃ seṭṭhaṃ ratanañ ca anappakaṃ /
nānāvidhāni vatthāni13 nabhā14 khippam upenti maṃ. // ApBud_52 //
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi dibbā bhakkhā upenti maṃ. // ApBud_53 //
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi ratanā sabbe upenti me.15 // ApBud_54 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 cakkavālā.
2 G. tato 'pare; S1 ca upare.
3 G. acchinnā.
4 S2 sovaṇṇaphalakā.
5 S2 G. -girimuddhani.
6 S2 puññaṃ phalaṃ.
7 S2 yetaṃ; S1 yehi.
8 G. tasmiṃ.
9 S2 nivedayyuṃ.
10 G. S1 sabbalokamhi.
11 M. S2 āpayiṃ.
12 G. jahetvā.
13 G. vividhāni ca vatthāni.
14 S1 nabhasā; S2 bhasā.
15 G. S1 maṃ.

[page 005]
Buddhāpadānaṃ 5
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
Yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi sabbe gandhā upenti me.1 // ApBud_55 //
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi sabbe yānā upenti me.2 // ApBud_56 //
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi sabbe mālā upenti me.3 // ApBud_57 //
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi alaṅkārā upenti me.3 // ApBud_58 //
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi sabbā kaññā upenti me.3 // ApBud_59 //
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi upenti madhusakkharā. // ApBud_60 //
Puthavyā pabbate c'; eva ākāse udake vane /
yaṃyaṃ hatthaṃ pasāremi sabbe khajjā4 upenti maṃ. // ApBud_61 //
*Adhane addhikajane yācake ca pathāvino5* /
yam me kataṃ6 dānavaraṃ sambodhivarapattiyā. // ApBud_62 //
Nādento pabbataṃ selaṃ gajjento7 bahalaṃ8 giriṃ /
sadevalokaṃ hāsento9 buddho loke bhavām'; ahaṃ. // ApBud_63 //
Disā dasavidhā loke yāyato n'; atthi antakaṃ /
tasmiñ ca disābhāgamhi buddhakhettā10 asaṅkhiyā. // ApBud_64 //
Pabhāpakittitā mayhaṃ yamakā raṃsivāhanā /
etth'; antare11 raṃsijālaṃ āloko vipulo bhave. // ApBud_65 //
Ettake lokadhātumhi sabbe passantu maṃ janā /
sabbe ca sumanā hontu sabbe mam anuvattare.12 // ApBud_66 //
Visiṭṭhamadhunādena13 amataṃ bherim āhane14 /
etth'; antare janā sabbe suṇantu madhuraṃ giraṃ. // ApBud_67 //
Dhammameghena vassante sabbe hontu anāsavā /
ye 'ttha15 pacchimakā sattā sotāpannā bhavantu te. // ApBud_68 //
Datvā dātabbakaṃ dānaṃ sīlaṃ pūretv'; asesato /
nekkhamme pāramiṃ16 patvā patto sambodhim uttamaṃ. // ApBud_69 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 maṃ.
2 S1 G. maṃ.
3 G. maṃ.
4 S2 majjā.
5 M. Adhajane adhikajane yācake ca p'; āyācito.
6 G. S1 M. dadāmi taṃ.
7 G. gajjanto.
8 G. bahulaṃ.
9 G. S1 sadevakaṃ hāsayanto.
10 G. buddhakhette.
11 S2 itthantare.
12 G. sabbe maṃ anuvattantu yāva brahmanivesanaṃ; S1 -nivesanā.
13 G. visaṭṭha-; S2 -tthamānādena.
14 G. amatabherim āhaniṃ.
15 S2 ye tattha.
16 G. nekkhamma-.

[page 006]
6 Apadāna
Paṇḍite paripucchitvā katvā viriyam uttamaṃ /
khantiyā pāramiṃ gantvā patto sambodhim uttamaṃ. // ApBud_70 //
Katvā saccam1 adhiṭṭhānaṃ pūretvā saccapāramiṃ /
mettāya pāramiṃ gantvā2 patto sambodhim uttamaṃ. // ApBud_71 //
Lābhālābhe sukhe dukkhe sammāne ca vimānane /
sabbattha samako hutvā patto sambodhim uttamaṃ. // ApBud_72 //
Kosajjaṃ bhayato disvā viriyañ cāpi khemato /
āraddhavīriyā3 hotha esā Buddhānusāsanī. // ApBud_73 //
Vivādaṃ bhayato disvā avivādaṃ ca khemato /
samaggā sakhilā hotha esā Buddhānusāsanī. // ApBud_74 //
Pamādaṃ bhayato disvā appamādañ4 ca khemato /
bhāveth'; aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ esā Buddhānusāsanī. // ApBud_75 //
Samāgatā bahū Buddhā arahanto5 ca sabbaso /
Sambuddhe arahante ca vandamānā6 namassatha. // ApBud_76 //
Evaṃ acintiyā Buddhā Buddhadhammā acintiyā /
acintiyesu7 pasannānaṃ vipāko hoti acintiyo ti. // ApBud_77 //
Itthaṃ sudaṃ Bhagavā attano buddhacaritaṃ8 sambhāvayamāno Buddhānaṃ 'padāniyaṃ9 nāma dhammapariyāyaṃ abhāsitthā ti.
Buddhāpadānaṃ samattaṃ.



______________________________________________________________________________


--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 daḷhaṃ.
2 S2 patto sabbesu pāramiṃ.
3 S1 G. -viriyā.
4 G. apamādañ.
5 G. arahantā.
6 S. vandamāne.
7 G. acintiye.
8 G. buddhacariyaṃ.
9 S1 apadāniyaṃ.

[page 007]
7
II.
PACCEKABUDDHĀPADĀNAṂ
Atha paccekabuddhāpadānaṃ suṇātha.
Tathāgataṃ Jetavane vasantaṃ apucchi Vedehamuni nataṅgo1: /
‘Paccekabuddhā kira nāma honti bhavanti te hetuhi kehi dhīrā?'; // ApPac_1 //
Tadāha sabbaññuvaro mahesi Ānandabhaddaṃ2 madhurassarena: /
Ye sabbabuddhesu3 katādhikārā aladdhamokkhā Jinasāsanesu. // ApPac_2 //
Ten'; eva4 saṃvegamukhena dhīrā5 vināpi buddhehi sutikkhapaññā /
ārammaṇenāpi parittakena paccekabodhiṃ anupāpuṇanti. // ApPac_3 //
Sabbamhi *lokamhi mamaṃ ṭha*petvā paccekabuddhehi samo 'va n'; atthi. /
Tesaṃ imaṃ vaṇṇapadesamattaṃ vakkhām'; ahaṃ sādhu mahāmunīnaṃ. // ApPac_4 //
Sayaṃ eva buddhānaṃ mahāisīnaṃ sādhūni vākyāni madhuñ ca khuddaṃ /
anuttaraṃ bhesajaṃ patthayantā suṇotha sabbe supasannacittā. // ApPac_5 //
*Paccekabuddhānaṃ samāga*tānaṃ paramparavyākaraṇāni6 yāni /
ādīnavo yañ ca virāgavatthuṃ yathā ca bodhiṃ anupāpuṇiṃsu. // ApPac_6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 M. mataṅgo.
2 G. anandasaddaṃ.
3 G. pubbabuddhesu.
4 Cy. G. idha; M. ten'; idha.
5 S2 vīrā.
6 G. byākaraṇāni.

[page 008]
8 Apadāna
Saṃrāgavatthūsu1 virāgasaññī rattamhi lokamhi virattacittā /
hitvā papañcaṃ jitaphanditāni tatth'; eva bodhiṃ anupāpuṇiṃsu. // ApPac_7 //
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ aviheṭhayaṃ aññataram pi tesaṃ /
mettena cittena hitānukampī eko care khaggavisānakappo. // ApPac_8 //
*Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ aviheṭhayaṃ aññataraṃ pi tesaṃ /
na puttam iccheyya2 kuto sahāyaṃ eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_9 //
Saṃsaggajātassa bhavanti snehā snehanvayaṃ3 dukkhaṃ idaṃ pahoti /
ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_10 //
Mitte suhajje anukampamāno hāpeti atthaṃ paṭibandhacitto /
etaṃ bhayaṃ santhave4 pekkhamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_11 //
Vaṃso visālo va5 yathā visatto puttesu dāresu ca yā apekkhā /
vaṃsakkaḷīro6 va asajjamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_12 //
Migo araññamhi yathā abandho yenicchakaṃ gacchati gocarāya /
viññu naro seritaṃ7 pekkhamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_13 //
Āmantaṇā hoti sahāyamajjhe8 vāse ṭhāne9 gamane cārikāya /
anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_14 //
Khiḍḍā ratī10 hoti sahāyamajjhe puttesu pemaṃ vipulañ ca hoti11 /
piyavippayogaṃ1 vijigucchamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_15 //
--------------------------------------------------------------------------
1 G. sarāga-.
2 G. iccheyyā.
3 G. snehadvayaṃ: S1 -dhayaṃ.
4 G. Cy. sandhave.
5 G. ca.
6 G. -kaṭhīro.
7 Cy. -serito.
8 G. sabhāya-.
9 Cy. vāseṭṭhāne.
10 Cy. khiḍḍa-.
11 Sn. reads puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ.

[page 009]
Paccekabuddhāpadānaṃ 9

Catuddiso2 appaṭigho ca hoti santussamāno itarītarena /
parissayānaṃ sahitā achambhī3 eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_16 //
Dussaṅgahā4 pabbajitā pi eke atho gahaṭṭhā gharam āvasantā /
apposukko paraputtesu hutvā eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_17 //
Oropayitvā gihibyañjanāni sañchinnapatto yathā koviḷāro /
chetvāna vīro gihibandhanāni eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_18 //
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāri dhīraṃ /
abhibhūya sabbāni parissayāni careyya ten'; attamano satīmā. // ApPac_19 //
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāri dhīraṃ /
rājā 'va raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya eko care mātaṅgaraññe va nāgo. // ApPac_20 //
addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ seṭṭhā samā sevitabbā5 sahāyā6 /
ete aladdhā anavajjabhojī7 eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_21 //
Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni kammāraputtena suniṭṭhitāni /
saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṃ eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_22 //
Evaṃ dutiyena sahā mam'; assa vācābhilāpo abhisajjanā vā /
etaṃ bhayaṃ8 āyatiṃ9 pekkhamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_23 //

--------------------------------------------------------------------------
1 Cy. piyabbiyogaṃ.
2 Sn. cātu-.
3 G. acchambhi.
4 Cy. dussaṅgaha-.
5 G. sevitaccā.
6 G. sahāya.
7 G. -bhoji.
8 G. ekaṃ sayaṃ.
9 G. āyati.

[page 010]
10 Apadāna
Kāmā hi citrā madhurā manoramā virūparūpena mathenti cittaṃ /
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_24 //
Ītī1 ca gaṇḍo ca upaddavo ca rogo ca sallañ ca bhayañ ca m'; etaṃ /
etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_25 //
Sītañ ca uṇhañ ca khudaṃ pipāsaṃ2 vātātape daṃsasiriṃsape3 cā /
sabbāni p'; etāni abhibhavitvā eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_26 //
Nāgo va yūthāni4 vivajjayitvā sañjātakhandho padumī uḷāro /
yathābhirantaṃ viharaṃ araññe eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_27 //
Aṭṭhāna taṃ sāṅgaṇikāratassa yaṃ phassaye sāmayikaṃ vimuttiṃ /
Ādiccabandhussa vaco5 nisamma eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_28 //
Diṭṭhīvisūkāni6 upātivatto patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo /
uppannañāṇo 'mhi anaññaneyyo eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_29 //
Nillolupo nikkuho nippipāso nimmakkho niddhantakasāvamoho /
nirāsayo7 sabbaloke bhavitvā eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_30 //
Pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha anatthadassiṃ8 visame niviṭṭhaṃ /
sayaṃ na seve pasutaṃ pamattaṃ eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_31 //
Bahussutaṃ dhammadharaṃ9 bhajetha mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ /
aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_32 //

--------------------------------------------------------------------------
1 Cy. eyyati; G. īti.
2 G. khudda-.
3 G. ḷaṃsasarisape.
4 G. yuddhāni.
5 S1 mate.
6 G. Diṭṭhivisukāni.
7 G. nirāsaṃ so.
8 G. anattadassī.
9 G. dhammavaraṃ.

[page 011]
Paccekabuddhāpadānaṃ 11
Khiḍḍaṃ ratiṃ1 kāmasukhañ ca loke analaṅkaritvā anapekkhamāno /
vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_33 //
Puttañ ca dāraṃ pitarañ ca mātaraṃ dhanāni dhaññāni ca bandhavāni ca2 /
hitvāna kāmāni yathodhikāni3 eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_34 //
Saṅgo4 eso parittaṃ ettha sokhyaṃ app'; assādo5 dukkhaṃ ev'; ettha bhiyyo /
kaṇḍo6 eso iti ñatvā matīmā eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_35 //
Sandālayitvāna saṃyojanāni jālaṃ pahitvā7 salil'; ambucārī /
aggīva daḍḍham anivattamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_36 //
Okkhittacakkhū na ca pādalolo guttindriyo8 rakkhitamānasāno /
anavassuto appariḍayhamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_37 //
Ohārayitvā gihibyañjanāni sañchinnapatto yathā pāricchatto /
kāsāyavattho abhinikkhamitvā eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_38 //
Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo anaññaposī sapadānacārī /
kule kule appaṭibaddhacitto9 eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_39 //
Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso upakkilese byapanujja10 sabbe /
anissito chetvā snehapadosaṃ eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_40 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 khiddāratiṃ.
2 G. omits ca.
3 S1 yatodhitāni; G. -oṭṭhitāni.
4 Cy. paṅko.
5 S1 apassaṅdo; Cy. appassādā.
6 Sn. gaṇḍo; Cy. gaḷyo.
7 Cy. va bhitvā; S1 ca hitvā.
8 G. rattindriyo.
9 S1 appaṭibandha-.
10 S1 byasanujja.

[page 012]
12 Apadāna
Vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukkhañ ca1 pubbe va somanassaṃ domanassaṃ2 /
laddhān'; upekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ3 eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_41 //
Āraddhaviriyo paramatthapattiyā alīnacitto akusītavutti /
daḷhanikkamo thāmabalūpapanno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_42 //
Paṭisallānajhānaṃ ariñcamāno4 dhammesu niccaṃ anudhammacārī /
ādīnavaṃ sammasitā bhavesu eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_43 //
Taṇhakkhayaṃ patthayaṃ appamatto anelamūgo sutavā satīmā /
saṅkhātadhammo niyato padhānavā5 eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_44 //
Sīho va saddesu asantasanto vāto6 va jālamhi asajjamāno /
padumaṃ va toyena alimpamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_45 //
Sīho yathā dāṭhabalī pasayha rājā migānaṃ abhibhuyyacārī /
sevetha pantāni7 senāsanāni eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_46 //
Mettam upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ āsevamāno muditañ ca kāle /
sabbena lokena avirujjhamāno eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_47 //
Rāgañ ca dosañ ca pahāya mohaṃ sandālayitvāna saṃyojanāni /
asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi eko care khaggavisāṇakappo. // ApPac_48 //

--------------------------------------------------------------------------
1 Cy. ca dukkhaṃ.
2 S1 somanassadomanassaṃ; Cy. ca ssomanadomanassaṃ.
3 G. samathavisuddhaṃ.
4 G. jhānadhariñcamāno; Cy. -byānum ariccamāno.
5 G. pamānavā.
6 G. pāto.
7 S1 santāni.

[page 013]
Paccekabuddhāpadānaṃ 13
Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā1 nikkāraṇā dullabhā ajja mittā /
attaṭṭhapaññā asucī manussā eko care khaggavisānakappo.* // ApPac_49 //
Visuddhasīlā suvisuddhapaññā samāhitā jāgariyānuyuttā /
vipassakā dhammavisesadassī2 maggaṅgabojjhaṅgagate vijaññā. // ApPac_50 //
Puññappaṇidhiñ ca tathānimittaṃ3 āsevayitvā Jinasāsanamhi /
ye sāvakattaṃ na vajanti4 dhīrā bhavanti paccekajinā sayambhū. // ApPac_51 //
Mahantadhammā bahudhammakāyā cittissarā sabbadukkhoghatiṇṇā /
udaggacittā paramatthadassī sīhopamā khaggavisāṇakappā. // ApPac_52 //
Santindriyā santamānā samādhī paccanta sattesu satippacārā5 /
dīpā parattha6 idha vijjalantā paccekabuddhā satataṃ hitā 'me. // ApPac_53 //
Pahīnasabbāvaraṇā janindā lokappadīpā ghanakañcanābhā /
nisaṃsayaṃ lokasudakkhiṇeyyā paccekabuddhā satataṃ hitā7 'me. // ApPac_54 //
Paccekabuddhānaṃ subhāsitāni caranti lokamhi sadevakamhi /
sutvā tathā ye na karonti bālā bhamanti8 dukkhesu punappunan te. // ApPac_55 //
Paccekabuddhānaṃ subhāsitāni madhuṃ9 yathā khuddam iva ssavantaṃ10 /
sutvā tathā ye paṭipattiyuttā bhavanti te saccadasā sapaññā.11 // ApPac_56 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. kāraṇattā.
2 S1 dhammadharāvisesa-.
3 S1 Cy. suññatāpaṇihitāñ cānimittaṃ.
4 S2 cajanti.
5 S2 paccanta gambhīram patippacārā.
6 S1 paratthaṃ.
7 S2 sattaccitā.
8 Cy. G. caranti; S2 hamanti.
9 G. madhu.
10 G. savantaṃ; S2 maddal'; iva ssavantaṃ.
11 G. sabbadassā sapaññā.

[page 014]
14 Apadāna
Paccekabuddhehi Jinehi vuttā1 gāthā2 uḷārā abhinikkhamitvā /
tā Sakyasīhena naruttamena3 pakāsitā dhammavijānanatthaṃ. // ApPac_57 //
Lokānukampāya imāni tesaṃ paccekabuddhānaṃ vikubbitāni4 /
saṃvegasaṅgāmativaḍḍhanatthaṃ5 sayambhusīhena pakāsitāni ti // ApPac_58 //
Paccekabuddhāpadānaṃ samattaṃ dutiyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 bhāsitā.
2 Cy. kathā.
3 S2 naruttamānaṃ.
4 G. vikuppitāni; Cy. kumpitāni.
5 G. Cy. saṃvegasaṅgamati-; S1 -saṅgaṃmati-.


______________________________________________________________________________


--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 daḷhaṃ.
2 S2 patto sabbesu pāramiṃ.
3 S1 G. -viriyā.
4 G. apamādañ.
5 G. arahantā.
6 S. vandamāne.
7 G. acintiye.
8 G. buddhacariyaṃ.
9 S1 apadāniyaṃ.

[page 015]
15
III.
THERĀPADĀNAṂ
Atha therāpadānaṃ sunātha:--

[1. Sāriputta.]
Himavantass'; avidūre Lambako nāma pabbato /
assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā. // ApTha_1,1.1 //
Uttānakūlā1 nadikā supatiṭṭhā manoramā /
sasuddhapuḷinākiṇṇā2 avidūre mam'; assamaṃ.3 // ApTha_1,1.2 //
Asakkharā apabbhārā sādu appaṭigandhikā /
sandati nadikā tattha sobhayantā mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.3 //
Kumbhīlā makarā c'; ettha suṃsumārā ca kacchapā /
sandati nadikā tattha sobhayantā mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.4 //
Pāṭhīnā4 pāvusā5 macchā jalajā muñjarohitā6 /
vagguḷā7 ca8 patāyanti9 sobhayantā10 mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.5 //
Ubho kūlesu nadiyā pupphino phalino dumā /
ubhato abhilambanti sobhayantā mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.6 //
Ambā kolakā11 tilakā pāṭalī sindhuvāritā12 /
dibbā gandhā sampavanti pupphitā13 mama assame. // ApTha_1,1.7 //
Campakā saḷalā nīpā14 nāgapunnāgaketakā /
dibbā gandhā sampavanti pupphitā13 mama assame. // ApTha_1,1.8 //
Atimuttā15 asokā ca bhaginimālā ca pupphitā /
aṅkolā bimbijālā ca pupphitā mama assame. // ApTha_1,1.9 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 uttānukūlanadikā.
2 Cy. susuddha-.
3 So all editions and Cy.
4 G. pātinā; Cy. pāthinā.
5 S2 pādhusā.
6 S2 muja-; Cy. muñca-.
7 G. Cy. vaggaḷā.
8 S2 pana.
9 G. patāyantā.
10 Cy. reads line: vaggaḷā papatāyantā sobhayanti.
11 S1 G. Cy. sālā ca.
12 S2 -vatā; Cy. sindhavāritā.
13 G. pupphikā.
14 G. nimbā ca.
15 S1 G. adhimuttā.

[page 016]
16 Therāpadāna
Ketakā kandalī1 c'; eva kebukā tiṇasūlikā /
dibbā gandhā sampavanti sobhayantā mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.10 //
Kaṇṇikārā kaṇikā ca asanā añjanī2 bahū /
dibbā gandhā sampavanti sobhamānā3 mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.11 //
Punnāgā giripunnāgā koviḷārā ca pupphitā /
dibbā gandhā sampavanti sobhayantā mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.12 //
Uddālakā ca kuṭajā kadambā vakuḷā4 bahū /
dibbā gandhā sampavanti sobhayantā mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.13 //
Āḷakā isimuggā ca kadalī mātuluṅgiyo5 /
gandhodakena saṃvaddhā phalāni dhārayanti te. // ApTha_1,1.14 //
Aññe pupphanti padumā aññe jāyanti kesarī /
aññe opupphā padumā taḷāke pupphitā tadā.6 // ApTha_1,1.15 //
Gabbhaṃ gaṇhanti padumā niddhāvanti muḷāliyo /
siṅghāṭipattamākiṇṇā7 sobhayanti taḷākaṃ tadā.8 // ApTha_1,1.16 //
Nayitā ambagandhī ca utūḷhi9 bandhujīvakā /
dibbā gandhā sampavanti taḷāke pupphitā10 tadā. // ApTha_1,1.17 //
Pāṭhīnā pāvusā macchā valajā11 muñjarohitā /
saṅkulā12 maggurā13 c'; eva vasanti taḷāke tadā. // ApTha_1,1.18 //
Kumbhīlā suṃsumārā ca tantiggāhā14 ca rakkhasā /
ogahā15 ajagārā16 ca vasanti taḷake tadā. // ApTha_1,1.19 //
Pārevatā ravihaṃsā cakkavākā nadīcarā /
kokilā sukasāḷī ca upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.20 //
Kukutthakā kulīrakā vane pokkharasātakā /
diṇḍibhā17 suvapotā ca upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.21 //

--------------------------------------------------------------------------
1 Cy. kadalī.
2 Cy. añcanā.
3 G. sobhayantā; Cy. reads: dibbagandhaṃ sampavantā sobhayanti.
4 Cy. bahulā; G. S2 ca kuḷā.
5 S2 -māturaṅgiyo.
6 G. pupphikā taḷāke-; S1 pupphitā talake-; S2 pupphike talake-.
7 G. sighāṭi-; S2 sipāṭi-.
8 Cy. reads so. G. taḷāke tadā; S1 sobhenti taḷāke sadā; S2 talakanta
--presumably taḷakaṃ tadā.
9 G. uttali; S1 uttalī.
10 G. pupphikā talāke; S1 pupphitā taḷāke; S2 pupphitaṃ taḷakaṃ.
For the most part S2 takes license and shortens the long a,
thus making metre correct.
11 S1 jalajā; S2 valājo.
12 G. vaṃkulā; Cy. saṃkara-.
13 G. maṃkurā; S1 Cy. maṅgurā.
14 G. tantiggābhā; S1 Cy. tantigāhā.
15 G. S1 Cy. oguhā.
16 S2 ajakārā.
17 G. diṇḍibhā.

[page 017]
1. Sāriputta 17
Haṃsā koñcā mayūrā ca kokilā tambacūḷakā1 /
sampakā2 jīvajīvā ca upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.22 //
Kosikā poṭṭhasīsā ca kurarā senakā bahū /
mahākāḷā ca sakuṇā upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.23 //
Pasadā ca varāhā ca vakabheraṇḍakā3 bahū /
rohiccā suggapotā ca upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.24 //
Sīhā vyagghā ca dīpī ca acchakokataracchayo4 /
tidhappabhinnā mātaṅgā upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.25 //
Kinnarā vānarā c'; eva atho pi vanakammikā /
cetā5 ca luddakā c'; eva upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.26 //
Tiṇḍukāni piyālāni madhuke kāsumāriyo /
dhuvaphalāni dhārenti avidūre mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.27 //
Kosumbhā saḷalā nīpā6 sāraphalasamāyutā /
dhuvaṃ phalāni dhārenti avidūre mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.28 //
Harīṭakā āmalakā ambā jambuvibhīṭakā7 /
kolā bhallātakā8 bellā phalāni dhārayanti te. // ApTha_1,1.29 //
Ālulā9 ca kalambā ca bilāni takkaḷāni ca /
jīvakā sahakā10 c'; eva bahukā mama assame. // ApTha_1,1.30 //
Assamassāvidūramhi taḷākā su-sunimmitā11 /
acchodakā sitajalā supatitthā manoramā. // ApTha_1,1.31 //
Padumuppalasañchannā puṇḍarīkasamāyutā /
mandālakehi sañchannā dibbo gandho pavāyati. // ApTha_1,1.32 //
Evaṃ sabbaṅgasampanne pupphite phalite vane /
sukate assame ramme viharāmi ahaṃ tadā.12 // ApTha_1,1.33 //
Sīlavā vatasampanno jhāyī jhānarato sadā /
pañcābhiññāphalappatto Surucī13 nāma tāpaso. // ApTha_1,1.34 //
Catubbīsasahassāni sissā mayhaṃ upaṭṭhahuṃ /
sabbe ca brāhmaṇā ete jātimanto yasassino. // ApTha_1,1.35 //
Lakkhaṇe itihāse14 ca sanighaṇḍu sakeṭubhe /
padakā veyyākaraṇā saddhamme pāramiṅgatā // ApTha_1,1.36 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. latamba-; S2 lamba-; Cy. tampacūḷikā.
2 G. sappakā; S1 sappikā; Cy. sabbakā.
3 S2 varā-; S1 bakā-.
4 G. -taracchakā.
5 G. vetā.
6 G. Cy. nimbā.
7 G. vihedakā; S1 Cy. vibhedakā, vibhetakā.
8 G. S1 ballātakā.
9 G. ālupā; S1 Cy. aluvā, āluvā.
10 S1 G. bahukā; Cy. jīvako sarāko and jīvakā sutakā.
11 Cy. suṃsunimmitā.
12 S2 tadā ahaṃ.
13 S1 Cy. Suruci.
14 S2 itibhāse.

[page 018]
18 Therāpadāna
Uppādesu nimittesu lakkhaṇesu ca kovidā /
paṭṭhābhummantalikkhe te1 mama sissā susikkhitā. // ApTha_1,1.37 //
Appicchā nipakā ete appāhārā aloḷupā2 /
lābhālābhena santuṭṭhā parivārenti maṃ sadā. // ApTha_1,1.38 //
Jhāyī jhānaratā dhīrā santacittā samāhitā /
ākiñcañaṃ patthayantā parivārenti maṃ sadā. // ApTha_1,1.39 //
Abhiññāpāramīpattā pettike gocare ratā /
antalikkhacarā3 dhīrā parivārenti maṃ sadā. // ApTha_1,1.40 //
Saṃvutā chasu dvāresu anejā4 rakkhitindriyā /
asaṃsaṭṭhā ca te dhīrā mama sissā durāsadā. // ApTha_1,1.41 //
Pallaṅkena nisajjāya5 thānā caṅkamanena ca /
vītināmenti te rattiṃ mama sissā durāsadā. // ApTha_1,1.42 //
Rajanīye6 na rajjanti dosanīye7 na dussare /
mohanīye na muyhanti mama sissā durāsadā. // ApTha_1,1.43 //
Iddhivīmaṃsamānā te vattanti niccakālikaṃ /
paṭhaviṃ te pakampenti sārambhena durāsadā. // ApTha_1,1.44 //
Kīḷamānā ca te sissā kīḷanti jhānakīḷitaṃ /
jambuto8 phalam ānenti mama sissā durāsadā. // ApTha_1,1.45 //
Aññe gacchanti Goyānaṃ aññe Pubbavidehanaṃ9 /
aññe Uttarakuruṃ ca10 mama sissā11 durāsadā. // ApTha_1,1.46 //
Purato khāriṃ pesenti12 pacchato ca vajanti te /
catuvīsaṃsahassehi13 chāditaṃ hoti ambaraṃ. // ApTha_1,1.47 //
Aggipākī anaggī ca dantodukkhalikā pi ca /
asmena14 koṭṭhikā15 keci pavattaphalabhojanā. // ApTha_1,1.48 //
Udakorohakā16 keci sāyaṃ pāto suciratā /
toyābhisekacaraṇā17 mama sissā durāsadā. // ApTha_1,1.49 //
Parūḷhakacchanakhalomā18 paṅkadantā rajassirā /
gandhitā sīlagandhena mama sissā durāsadā. // ApTha_1,1.50 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. pathavyā bhummantalikkhe ca; S1 pathabyabhumyantalikkhe ca;
Cy. pathabyā bhūmantalikkhe.
2 G. aloluppā; Cy. alolupā.
3 S2 antalikkhe carā.
4 G. aneñjā.
5 G. nissajjāya.
6 G. S1 rajjanīye; Cy. rajjaniye.
7 Cy. S1 dosaniye.
8 S2 jambu te.
9 S2 -videhinaṃ.
10 Cy. aññe ca Uttarakuruṃ.
11 G. S1 Cy. esanāya.
12 S1 khādiṃ; Cy. khāri'.
13 G. S1 catuvīsa-.
14 S2 amhānā.
15 G. Cy. koṭṭitā; S1 koṭitā.
16 Cy. -orohanā.
17 G. -ābhisekha; Cy. abhisecanakaraṇā.
18 S1 G. Cy. -loma.

[page 019]
1. Sāriputta 19
Pāto 'va sannipātetvā jaṭilā uggatāpanā /
labhālabhaṃ pakittetvā gacchanti ambare tadā. // ApTha_1,1.51 //
Etesaṃ pakkamantānaṃ mahāsaddo pavattati /
ajinacammasaddena moditā1 honti devatā. // ApTha_1,1.52 //
Disodisaṃ2 pakkamanti antalikkhacarā isī /
sakabalen'; upatthaddhā3 te gacchanti yadicchakaṃ. // ApTha_1,1.53 //
Pathavīkampakā ete sabbe 'va nabhacārino /
uggatejā duppasahā sāgaro 'va akkhobhiyā. // ApTha_1,1.54 //
Ṭhānacaṅkamiyā4 keci, keci nesajjikā5 isī /
pavattabhojanā keci mama sissā durāsadā. // ApTha_1,1.55 //
Mettāvihārino6 ete hitesī sabbapāṇinaṃ /
anattukkaṃsakā sabbe na te vambhenti kassaci. // ApTha_1,1.56 //
Sīharājā va 'sambhīto7 gajarājā va thāmavā /
durāsadā vyaggha-r-iva agacchanti mam antike. // ApTha_1,1.57 //
Vijjādharā ca devatā nāga-gandhabba-rakkhasā /
kumbhaṇḍā dānavā garuḷā upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.58 //
Te jaṭā khāribhārikā8 ajinuttaravasino /
antalikkhacarā sabbe upajīvanti taṃ saraṃ. // ApTha_1,1.59 //
Tadānucchavikā ete aññamaññaṃ sagāravā /
catubbīsaṃsahassānaṃ khittasaddo9 na vijjati. // ApTha_1,1.60 //
Pāde pādaṃ nikkhipantā appasaddā susaṃvutā /
upasaṅkamma sabbe va sirasā vandare mamaṃ. // ApTha_1,1.61 //
Tehi sissehi parivuto santehi ca tapassihi10 /
vasāmi assame tattha jhāyī jhānarato ahaṃ. // ApTha_1,1.62 //
Isīnaṃ sīlagandhena pupphagandhena cūbhayaṃ /
phalinaṃ phalagandhena gandhito hoti assamo. // ApTha_1,1.63 //
Rattindivaṃ na jānāmi arati me na vijjati /
sake sisse ovadanto bhiyyo hāsaṃ11 labhām'; ahaṃ. // ApTha_1,1.64 //
Pupphānaṃ pupphamānānaṃ phalānaṃ cāpi paccataṃ /
dibbā gandhā pavāyanti sobhayantā mam'; assamaṃ. // ApTha_1,1.65 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. muditā.
2 S2 disodisā.
3 G. upatadohā; S1 upataḍḍhā.
4 G. -caṃkamanā; S1 Cy. caṅkamino.
5 G. nesajjakā; Cy. nesijjikā.
6 S1 G. Cy. -vihārikā.
7 G. achambitā.
8 G. khārabhārikā; S2 bhārabharitā.
9 G. S1 khipita-.
10 S2 tapassehi.
11 S2 bhāsaṃ.

[page 020]
20 Therāpadāna
Samādhimhā vuṭṭhahitvā ātāpī nipako ahaṃ /
khāribhāraṃ gahetvāna vanam ajjhogahiṃ ahaṃ. // ApTha_1,1.66 //
Uppāde supine cāpi lakkhaṇe susikkhito /
pavattamānaṃ mantapadaṃ dharayāmi ahaṃ tadā. // ApTha_1,1.67 //
Anomadassī bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
vivekakāmo sambuddho Himavantam upāgamī. // ApTha_1,1.68 //
Ajjhogahetvā Himavantam aggo kāruṇiko muni /
pallaṅkam ābhujitvāna1 nisīdi purisuttamo. // ApTha_1,1.69 //
Tatth'; addasāsiṃ sambuddhaṃ sappabhāsaṃ manoramaṃ /
indīvaraṃ va jalitaṃ ādittaṃ va hutāsanaṃ. // ApTha_1,1.70 //
Jalantaṃ dīparukkhaṃ2 va vijjuṃ abbhaghane yathā /
suphullaṃ sālarājaṃ va addasaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_1,1.71 //
Ayaṃ nāgo mahāvīro dukkhass'; antakaro3 muni /
idaṃ4 dassanam āgamma sabbe dukkhā5 pamuccare. // ApTha_1,1.72 //
Disvān'; ahaṃ devadevaṃ lakkhaṇam upadhārayiṃ /
‘Buddho nu kho na vā Buddho? Handa passāmi cakkhumaṃ.'; // ApTha_1,1.73 //
Sahassārāni cakkāni dissanti caraṇuttame /
lakkhaṇāni 'ssa disvāna niṭṭhaṃ gacchiṃ Tathāgate. // ApTha_1,1.74 //
Sammajjaniṃ gahetvāna sammajjitvān'; ahaṃ tadā /
aṭṭha pupphe samānetva buddhaseṭṭham apūjayiṃ. // ApTha_1,1.75 //
Pūjayitvāna taṃ buddhaṃ6 oghatiṇṇaṃ anāsavaṃ /
ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā namassiṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_1,1.76 //
Yena ñāṇena sambuddho viharati anāsavo /
taṃ ñāṇaṃ kittayissāmi; suṇātha mama bhāsato: // ApTha_1,1.77 //
Samuddharas'; imaṃ lokaṃ sayambhu amitodaya7 /
tava8 dassanam āgamma kaṅkhāsotaṃ taranti te. // ApTha_1,1.78 //
Tuvaṃ satthā ca ketu ca dhajo yūpo ca pāṇinaṃ /
parāyano patiṭṭhā ca dīpo ca dipaduttamo. // ApTha_1,1.79 //
Sakkā samudde udakaṃ pametum āḷhakena vā /
na tveva tava sabbaññū ñāṇaṃ sakkā pametave. // ApTha_1,1.80 //
Dhāretuṃ pathaviṃ sakkā ṭhapetvā tulamaṇḍale /
na tveva tava sabbaññū ñāṇaṃ sakkā pametave. // ApTha_1,1.81 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. ābhuñjitvāna.
2 G. dibba-.
3 S2 antaṅkaro.
4 G. S1 imaṃ.
5 G. S1 sabbadukkhā.
6 G. sambuddhaṃ.
7 All MSS. and Cy. -odayaṃ.
8 S1 nava; S2 tadā.

[page 021]
1. Sāriputta 21
Ākāsaṃ minituṃ sakkā rajjuyā aṅgulena vā /
na tveva tava sabbaññū ñāṇaṃ sakkā pametave. // ApTha_1,1.82 //
Mahāsamudde udakaṃ paṭhaviṃ cākhilañ jahe1 /
buddhañāṇaṃ upādāya upamā te na yujjare. // ApTha_1,1.83 //
Sadevakassa lokassa cittaṃ yesaṃ pavattati /
antojālagatā2 ete tava ñāṇamhi cakkhumā. // ApTha_1,1.84 //
Yena ñāṇena patto 'si kevalaṃ bodhim uttamaṃ /
tena ñāṇena sabbaññū maddasi paratitthiye. // ApTha_1,1.85 //
Imā gāthā paṭhitvāna3 Suruci4 nāma tāpaso /
ajinaṃ pattharitvāna paṭhaviyaṃ nisīdi so. // ApTha_1,1.86 //
Cullāsītisahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave /
accuggato tāvad eva girirājā pavuccati. // ApTha_1,1.87 //
Tāva accuggato Neru āyato vitthato ca so /
cuṇṇito aṇubhedena koṭisatasahassiyo // ApTha_1,1.88 //
lakkhe ṭhapīyamānamhi parikkhayam agacchatha; /
na tveva tava sabbaññū ñāṇaṃ sakkā pametave. // ApTha_1,1.89 //
Sukhumacchikena jālena udakaṃ yo parikkhipe /
ye keci udake pāṇā antojālagatā5 siyuṃ. // ApTha_1,1.90 //
Tath'; eva hi mahāvīra ye keci puthutitthiyā /
ditthīgahanapakkhannā parāmasena mohitā. // ApTha_1,1.91 //
Tava suddhena ñāṇena anāvaraṇadassinā6 /
antojālagatā7 ete ñāṇaṃ te nātivattare. // ApTha_1,1.92 //
Bhagavā ca tamhi samaye Anomadassī mahāyaso /
vuṭṭhahitvā samādhimhā disaṃ olokayī jino. // ApTha_1,1.93 //
Anomadassī-munino Nisabho nāma sāvako /
parivuto satasahassehi santacittehi tādihi. // ApTha_1,1.94 //
Khīṇāsavehi suddhehi chaḷabhiññehi tādihi /
cittam aññāya buddhassa upesi lokanāyakaṃ. // ApTha_1,1.95 //
Antalikkhe ṭhitā tattha padakkhiṇam akaṃsu te /
namassantā pañjalikā orohuṃ8 buddhasantike. // ApTha_1,1.96 //
Anomadassī bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
bhikkhusaṅghe nisīditvā sitaṃ pātukarī jino. // ApTha_1,1.97 //
Varuṇo nām'; upaṭṭhāko sabbaññussa mahesino /
ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā apucchi lokanāyakaṃ: // ApTha_1,1.98 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 cākhilañ jaye; S2 vānilañjaso.
2 S1 G. -jāligatā.
3 G. S1 Cy. thometvāna.
4 S2 Surici.
5 G. -jāligatā.
6 G. anivaraṇadassanā.
7 S2 -jālikatā; Cy. -jālakatā.
8 S2 oruhuṃ.

[page 022]
22 Therāpadāna
Ko nu kho bhagavā hetu sitakammassa satthuno? /
na hi buddhā ahetuhi sitaṃ pātukaronti te. // ApTha_1,1.99 //
Anomadassī bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
saṅghamajjhe1 nisīditvā imaṃ gāthaṃ abhāsatha: // ApTha_1,1.100 //
Yo maṃ pupphena pūjesi ñāṇañ cāpi anutthunī2 /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇātha mama bhāsato: // ApTha_1,1.101 //
Buddhassa giram aññāya sabbe devā samāgatā /
saddhammaṃ sotukāmā te sambuddham upasaṅkamuṃ. // ApTha_1,1.102 //
Dasasu lokadhātūsu devakāyā mahiddhikā /
saddhammaṃ sotukāmā te sambuddham upasaṅkamuṃ. // ApTha_1,1.103 //
Hatthī assā rathā pattī senā ca caturaṅginī /
parivārenti3 taṃ4 niccaṃ buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,1.104 //
Saṭṭhiṃturiyasahassāni5 bheriyo samalaṅkatā /
upaṭṭhissanti taṃ niccaṃ buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,1.105 //
Soḷasitthisahassāni nāriyo samalaṅkatā /
vicittavatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā // ApTha_1,1.106 //
Aḷārapamhāhasulā6 su-soññā tanumajjhimā /
parivārenti7 taṃ8 niccaṃ buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,1.107 //
Kappasatasahassāni devaloke ramissati /
sahassakkhattuṃ cakkavattī9 rājā raṭṭhe bhavissati. // ApTha_1,1.108 //
Sahassakkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.10 // ApTha_1,1.109 //
Pacchime bhave sampatte manussattaṃ gamissati11 /
brāhmaṇī Sāriyā nāma dhārayissati kucchinā. // ApTha_1,1.110 //
Mātuyā nāmagottena paññāyissati yaṃ naro /
Sāriputto ti nāmena tikkhapañño bhavissati. // ApTha_1,1.111 //
Asītikoṭī chaḍḍetvā pabbajissati 'kiñcano /
gavesanto santipadaṃ carissati mahim imaṃ. // ApTha_1,1.112 //
Aparimeyye ito kappe Okkākakulasambhavo12 /
Gotamo nāmagottena satthā loke bhavissati. // ApTha_1,1.113 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
Sāriputto ti nāmena hessati aggasāvako. // ApTha_1,1.114 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 bhikkhu-.
2 G. anutthavī; S1 anutthavi.
3 S2 parivāressanti.
4 G. M. maṃ.
5 G. S1 saṭṭhi-.
6 G. āḷārapamhā phāsulā; S1 ālārapabbhā-.
7 S2 parivāressanti.
8 G. M. maṃ.
9 S1 cakkavatti.
10 G. S1 asaṃkhayaṃ.
11 S2 bhavissati.
12 G. Ukkhāka-; S1 Ukkāka-.

[page 023]
1. Sāriputta 23
Ayaṃ Bhāgīrasī Gaṅgā Himavantā1 pabhāvita /
mahāsamuddaṃ appeti tappayantī2 mahodadhiṃ. // ApTha_1,1.115 //
Tath'; evāyaṃ Sāriputto Sāketīsu visārado /
paññāya pāramiṃ gantvā tappayissati pāṇino. // ApTha_1,1.116 //
Himavantam upādāya sāgarañ ca mahodadhiṃ /
etthantare yaṃ puliṇaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.3 // ApTha_1,1.117 //
Tam pi sakkā asesena saṅkhātuṃ gaṇanā yathā /
na tveva Sāriputtassa paññāy'; anto bhavissati. // ApTha_1,1.118 //
Lakkhe ṭhapīyamānamhi4 khīye Gaṅgāya vālukā /
na tveva Sāriputtassa paññāy'; anto bhavissati. // ApTha_1,1.119 //
Mahāsamudde ūmiyo5 gaṇanāto asaṅkhiyā /
tath'; eva Sāriputtassa paññāy'; anto na hessati. // ApTha_1,1.120 //
Ārādhayitvā sambuddhaṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ /
paññāya pāramiṃ gantvā hessati aggasāvako. // ApTha_1,1.121 //
Pavattitaṃ dhammacakkaṃ Sakyaputtena tādinā /
anuvattessati sammā6 vassanto dhammavuṭṭhiyo. // ApTha_1,1.122 //
Sabbam etam abhiññāya Gotamo Sakyapuṅgavo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā aggaṭṭhāne ṭhapessati.7 // ApTha_1,1.123 //
Aho me sukataṃ kammaṃ Anomadassissa satthuno /
yassāhaṃ kāraṃ katvāna8 sabbattha pāramiṅgato. // ApTha_1,1.124 //
Aparimeyye kataṃ kammaṃ phalaṃ dassesi me idha /
sumutto saravego 'va9 kilese jhāpayiṃ ahaṃ. // ApTha_1,1.125 //
Asaṅkhataṃ gavesanto nibbānaṃ acalaṃ padaṃ /
vicinaṃ titthiye sabbe esāhaṃ10 saṃsariṃ bhave. // ApTha_1,1.126 //
Yathāpi vyādhito11 poso pariyeseyya osadhaṃ /
vicineyyā vanaṃ12 sabbaṃ vyādhino parimuttiyā // ApTha_1,1.127 //
asaṅkhataṃ gavesanto nibbānaṃ amataṃ padaṃ /
avyākiṇṇaṃ13 pañcasataṃ pabbajiṃ14 isipabbajjaṃ // ApTha_1,1.128 //
Jaṭābhārena bharito ajinuttaranivās'; ahaṃ /
abhiññāpāramiṃ gantvā brahmalokaṃ agacch'; ahaṃ // ApTha_1,1.129 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 M. Himavatā.
2 S1 appayanti.
3 G. asaṅkhayaṃ.
4 S2 ṭhāpayamānamhi.
5 G. ummiyo.
6 G. S1 M. saddhammaṃ.
7 G. upessati.
8 S2 kāra-katvāna.
9 S2 ca.
10 S2 vasāhaṃ; M. S1 tadāhaṃ.
11 G. S1 vyādhiko.
12 S2 dhanaṃ.
13 G. M. abbhokiṇṇaṃ; Cy. avokkiṇṇaṃ.
14 G. pabbajji.

[page 024]
24 Therāpadāna
N'; atthi bāhirake buddhī ṭhapetvā jinasāsanaṃ /
ye keci buddhimā sattā bujjhanti jinasāsanaṃ.1 // ApTha_1,1.130 //
Atthakāmaṃ mamam2 etaṃ nayidaṃ iti 'haṃ tadā /
asaṅkhataṃ gavesanto kutitthaṃ sañcarim ahaṃ. // ApTha_1,1.131 //
Yathā sāratthiko poso kadaliṃ chetvā3 phālaye /
na tattha sāraṃ vindeyyā sārena rittako hi so. // ApTha_1,1.132 //
Tath'; eva titthiyā loke nānādiṭṭhī bahujjanā /
asaṅkhatena rittā va4 sārena kadalī yathā. // ApTha_1,1.133 //
Pacchime bhave sampatte brahmabandhu ahos'; ahaṃ /
koṭiyo sataṃ5 chaḍḍayitvā pabbajim6 anāgāriyaṃ. // ApTha_1,1.134 //
Paṭhamaka-bhāṇavāraṃ.
Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū /
brāhmaṇo Sañjayo nāma tassa mūle vasām'; ahaṃ. // ApTha_1,1.135 //
Sāvako te mahāvīra Assaji nāma brāhmaṇo /
durāsado uggatejo piṇḍāya carati sadā. // ApTha_1,1.136 //
Tam addasāsiṃ sappaññaṃ muniṃ mone samāhitaṃ /
santacittaṃ mahānāgaṃ7 suphullaṃ padumaṃ yathā. // ApTha_1,1.137 //
Disvā me cittaṃ uppajji sudantaṃ suddhamānasaṃ /
usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ arahāyaṃ bhavissati. // ApTha_1,1.138 //
Pāsādiko iriyati8 abhirūpo susaṃvuto /
uttame damathe danto amatadassī bhavissati. // ApTha_1,1.139 //
Yannūnāhaṃ uttamatthaṃ puccheyyaṃ tuṭṭhamānasaṃ /
so me puṭṭho kathessati9 paṭipucchām'; ahaṃ tadā. // ApTha_1,1.140 //
Piṇḍacāraṃ10 carantassa pacchato agamās'; ahaṃ /
okāsaṃ paṭimānento pucchituṃ amataṃ padaṃ. // ApTha_1,1.141 //
Vīthantare11 anuppattaṃ upagantvā apucchi 'haṃ: /
Kathaṃ gotto 'si tvaṃ dhīra12; kassa sisso 'si marisa? // ApTha_1,1.142 //
So me puṭṭho13 vyākāsi asambhīto va kesarī: /
Buddho loke samuppanno tassa sisso 'mhi sāvako. // ApTha_1,1.143 //

--------------------------------------------------------------------------
1 vḷ. sujjhanti jinasāsane.
2 G. mama.
3 S2 chettu.
4 S2 M. S1 ye.
5 G. S1 M. mahābhogaṃ.
6 G. pabbajjim; S2 pabbaji.
7 S2 -naṅgaṃ.
8 S1 irīyati; vḷ. udissati.
9 G. kathissati; vḷ. kathiyati.
10 G. M. S1 piṇḍapātaṃ.
11 Cy. vīthintare; G. M. etthantare; S1 patiṭṭhantare.
12 G. S1 vīra.
13 S2 Yo ca kho me.

[page 025]
1. Sāriputta 25
Kīdisaṃ te mahāvīra anujāta-mahāyaso /
buddhassa sāsanaṃ dhammaṃ sādhu me kathayass'; ubho. // ApTha_1,1.144 //
So me puṭṭho kathī1 sabbaṃ gambhīraṃ nipuṇaṃ padaṃ /
taṇhasallassa hantāraṃ sabbadukkhapanūdanaṃ. // ApTha_1,1.145 //
Ye dhammā hetuppabhavā tesaṃ hetuṃ Tathāgato āha /
tesañ ca yo nirodho evaṃ vādi mahāsamaṇo. // ApTha_1,1.146 //
So 'haṃ vissajjite pañhe paṭhamaṃ phalaṃ ajjhagaṃ2 /
virajo vimalo āsiṃ3 sutvāna jinasāsanaṃ. // ApTha_1,1.147 //
Sutvāna munino vākyaṃ passitvā dhammaṃ uttamaṃ /
pariyogāḷhasaddhammo imaṃ gāthaṃ abhās'; ahaṃ: // ApTha_1,1.148 //
‘Es'; eva dhammo yadi tāvad eva paccavyathā padam asokaṃ /
adiṭṭham abbhatītaṃ bahukehi kappanahutehi.'; // ApTha_1,1.149 //
Sāhaṃ dhammaṃ gavesanto kutitthe sañcarim4 ahaṃ /
so me attho anuppatto kālo me na ppamajjituṃ. // ApTha_1,1.150 //
Tosito 'haṃ Assajinā patvāna acalaṃ padaṃ /
sahāyakaṃ gavesanto assamam agamās'; ahaṃ. // ApTha_1,1.151 //
Dūrato 'va mamaṃ disvā sahāyo me susikkhito /
iriyāpathasampanno idaṃ vacanam abravī: // ApTha_1,1.152 //
Pasannamukhanetto 'si muni munibhāvo 'va5 dissati /
amatādhigato kacci6 nibbānaṃ accutaṃ padaṃ. // ApTha_1,1.153 //
Subhānurūpo āyāsi anejjaṅkārito7 viya /
danto ca uttamadamathe upasanto 'si brāhmaṇa. // ApTha_1,1.154 //
Amataṃ mayā 'dhigataṃ sokasallavinodanaṃ /
tuvam pi adhigacche hi8 gacchāma buddhasantikaṃ. // ApTha_1,1.155 //
Sādhū ti so paṭissutvā9 sahāyo me susikkhito /
hatthena hatthaṃ gaṇhitvā upāgamī10 satthusantikaṃ.11 // ApTha_1,1.156 //
Ubho pi pabbajissāma Sakyaputta tav'; antike /
tava sāsanam āgamma viharāma anāsavā. // ApTha_1,1.157 //
Kolito iddhiyā seṭṭho; ahaṃ paññāya pārago /
ubho ca ekato12 hutvā sāsanaṃ sobhayāmase13 // ApTha_1,1.158 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. kathi.
2 S1 M. ajjhagā.
3 S1 G. āsi.
4 S2 sañcarī.
5 G. ca.
6 G. kañci.
7 G. aneñjakārito; M. āneñja-.
8 G. S1 pi tam adhigacchasi.
9 G. S1 M. paṭisunitvā.
10 S2 upagamma.
11 G. M. tav'; antikaṃ.
12 G. va ekato; S1 M. vacanato.
13 S1 M. sobhayāmahe ti; S2 sobhayāmate.

[page 026]
26 Therāpadāna
Apariyositasaṅkappo kutitthe sañcarim1 ahaṃ /
tava dassanam āgamma saṅkappo pūrito mama. // ApTha_1,1.159 //
Paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya pupphanti samaye dumā /
dibbā gandhā sampavanti tosenti sabbapāṇinaṃ. // ApTha_1,1.160 //
Tath'; evāhaṃ mahāvīra Sakyaputta mahāyasa2 /
sāsane te patiṭṭhāya samay'; esāmi pupphituṃ. // ApTha_1,1.161 //
Vimuttipuppham esanto bhavasaṃsāramocanaṃ /
vimutti-pupphalābhena tosemi sabbapāṇinaṃ. // ApTha_1,1.162 //
Yāvatā buddhakhettamhi ṭhapetvāna mahāmuniṃ /
paññāya sadiso n'; atthi tava puttassa cakkhumā. // ApTha_1,1.163 //
Suvinītā ca te sissā parisā ca susikkhitā /
uttame damathe dantā parivārenti taṃ3 sadā. // ApTha_1,1.164 //
Jhāyī jhāna*ratā dhīrā santacittā* samāhitā /
munī moneyya-sampannā parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.165 //
Appicchā nipakā dhīrā appāhārā alolupā /
lābhālabhena santuṭṭhā parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.166 //
Āraññakā dhutaratā jhāyino lūkhacīvarā /
vi*vekābhiratā dhīrā*parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.167 //
Paṭipannā phalaṭṭhā ca sekhā phalasamaṅgino /
āsiṃsakā uttamatthaṃ parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.168 //
Sotāpannā ca vimalā sakadāgāmino ca ye /
anāgāmī ca arahā parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.169 //
*Satipaṭṭhā*nakusalā bojjhaṅgābhāvanāratā /
sāvakā te bahū sabbe parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.170 //
Iddhipādesu kusalā samādhibhāvanāratā /
sammappadhānam anuyuktā4 parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.171 //
Tevijjā *chaḷabhiññā ca iddhiyā pārami*ṅgatā /
paññāya pāramīpattā5 parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.172 //
Edisā te mahāvīra tava sissā susikkhitā /
durāsadā uggatejā parivārenti taṃ sadā. // ApTha_1,1.173 //
Tehi sissehi parivuto saññatehi tapassihi /
migarājā v'; asambhīto *uḷurājā va sobhasi.* // ApTha_1,1.174 //
Paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya ruhanti dharaṇīruhā /
vepullataṃ papuṇanti phalan ca dassayanti te. // ApTha_1,1.175 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sañcari; S1 M. sañcarī.
2 S2 mahāyasaṃ.
3 S2 maṃ.
4 G. S1 -yuttā.
5 G. pāramim- S1 parami-

[page 027]
1. Sāriputta 27
Paṭhavī sadiso tvaṃ 'si1 Sakyaputta mahāyasa /
sāsane te patiṭṭhāya labhanti amataṃ phalaṃ. // ApTha_1,1.176 //
Sindhū Sarasvatī c'; eva nadiyā Candabhāgiyo /
Gaṅgā ca Yamunā c'; eva Sarabhū ca atho Mahī.2 // ApTha_1,1.177 //
Etāsaṃ sandamānānaṃ sāgaro sampaṭicchati /
jahanti purimaṃ nāmaṃ sāgaro te 'va ñāyati.3 // ApTha_1,1.178 //
Tath'; ev'; ime catuvaṇṇā pabbajitvā tav'; antike /
jahanti purimaṃ nāmam buddhaputtā ti ñāyare. // ApTha_1,1.179 //
Yathāpi cando vimalo gacchaṃ ākāsadhātuyā4 /
sabbe tārāgaṇe5 loke ābhāya atirocati. // ApTha_1,1.180 //
Tath'; eva tvaṃ mahāvīra parivuto devamānuse6 /
buddhakhettaṃ7 atikkamma jalasi sabbadā8 tuvaṃ. // ApTha_1,1.181 //
Gambhīre uṭṭhitā ūmi na velam ativattati /
sabbavelam paphusanti9 sañcuṇṇā10 vikiranti tā. // ApTha_1,1.182 //
Tath'; eva titthiyā loke nānādiṭṭhī bahujjanā /
dhammaṃ dhāritukāmā11 te n'; ātivattanti taṃ muniṃ. // ApTha_1,1.183 //
Sac'; eva taṃ pāpuṇanti paṭivādehi12 cakkhuma /
tav antikaṃ upāgantvā sañcuṇṇā 'va bhavanti te. // ApTha_1,1.184 //
Yathāpi udake jātā kumudā mandālakā13 bahū /
upalimpanti toyena kaddamakalalena ca. // ApTha_1,1.185 //
Tath'; eva bahukā sattā loke jātā virūhare /
aṭṭitā rāgadosena kaddame kumudaṃ yathā. // ApTha_1,1.186 //
Yathā padumaṃ jalajaṃ jalamajjhe virūhati14 /
na so limpati toyena parisuddho hi kesarī. // ApTha_1,1.187 //
Tath eva tvaṃ mahāvīra loke jāto mahāmuni /
no palimpasi15 lokena16 toyena padumaṃ yathā. // ApTha_1,1.188 //
Yathāpi rammake māse bahū pupphanti vārijā /
nātikkamanti17 taṃ māsaṃ samayo pupphanāya so. // ApTha_1,1.189 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 M. asi.
2 S1 Mahi.
3 G. vandayati; M. vandāyati; S2 vapaññāyati.
4 G. ākāsadhātūyā; S2 ākaṃsa-.
5 G. tāragaṇā.
6 G. M. S1 -manusse.
7 G. buddhakhette.
8 G. S1 sabbadhā.
9 S2 sampavattanti; G. papussanti; M. paphussanti.
10 S2 sacuṇṇā.
11 S2 taritu-.
12 G. S1 M. parivārehi.
13 G. S1 M. mandālakā.
14 G. S1 M. virocati.
15 G. na palimpasi; S1 no palimpati.
16 G. lobhena.
17 G. nātikammanti.

[page 028]
28 Therāpadāna
Tath'; eva tvaṃ Sakyaputta1 pupphitā te vimuttiyā /
sāsanaṃ nātivattanti padumaṃ vārijaṃ2 yathā. // ApTha_1,1.190 //
Supupphito sālarājā dibbagandhaṃ pavāyati /
aññasālehi parivuto sālarājā va sobhati. // ApTha_1,1.191 //
Tath'; eva tvaṃ mahāvīra buddhañāṇena pupphito /
bhikkhusaṅghena parivuto sālarājā va sobhasi.3 // ApTha_1,1.192 //
Yathāpi selo Himavā osadho sabbapāṇinaṃ /
nāgānam asurānañ ca devatānañ ca ālayo. // ApTha_1,1.193 //
Tath'; eva tvaṃ mahāvīra osadho viya pāṇinaṃ /
tevijjā chaḷabhiññā ca iddhiyā pāramiṅgatā. // ApTha_1,1.194 //
Anusiṭṭhā mahāvīra tayā kāruṇikena te /
ramanti dhammaratiyā vasanti tava sāsane. // ApTha_1,1.195 //
Migarājā yathā sīho abhinikkhamma āsayā4 /
catuddisā viloketvā5 tikkhattuṃ abhinādayi. // ApTha_1,1.196 //
Sabbe *mi*gā uttasanti migarājassa gajjato6 /
tathā hi jātimā eso pasu tāseti7 sabbadā. // ApTha_1,1.197 //
Gajjato8 te mahāvīra vasudhā sampakampati9 /
bodhaneyyā 'va10 bojjhanti tasanti mārakāyikā. // ApTha_1,1.198 //
Tasanti titthiyā sabbe nadato te mahāmuni11 /
kākasenā 'va12 vibbhantā migaraññā yathā migā. // ApTha_1,1.199 //
Ye keci gaṇino loke satthāro ti pavuccare /
paramparāgataṃ dhammaṃ desenti parisāya te. // ApTha_1,1.200 //
Na h'; eva tvaṃ mahāvīra dhammaṃ desesi pāṇinaṃ /
samaṃ saccāni bujjhitvā kevalaṃ bodhipakkhikaṃ. // ApTha_1,1.201 //
Āsayānusayaṃ ñatvā indriyānaṃ phalāphalaṃ13 /
bhabbābhabbe14 viditvāna mahāmegho15 va gajjasi. // ApTha_1,1.202 //
Cakkavālapariyantā16 nisinnā parisā bhave /
nānādiṭṭhī vicintenti17 vimaticchedanāya taṃ. // ApTha_1,1.203 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. tam Sakyaputtam.
2 S2 vārinā.
3 S1 sobhayī; S2 sobhati; M. G. sobhayi.
4 S2 āsanā.
5 S2 vilokitvā.
6 G. bhayato; S1 M. bhajato.
7 G. S1 M. toseti.
8 G. S1 M. bhajato.
9 G. M. vasudhāyapakampati.
10 S1 ca.
11 S2 mahāmune.
12 G. ca.
13 S2 balābalaṃ.
14 G. M. gabbhe.
15 S1 mahāmeghe.
16 G. pariyantaṃ.
17 S1 M. vivadanti.

[page 029]
1. Sāriputta 29
Sabbesaṃ cittam aññāya opammakusalo muni /
ekaṃ pañhaṃ kathento 'va1 vimatin chindi2 pāṇinaṃ. // ApTha_1,1.204 //
Upadisasadiseh'3 eva vāsudhā pūritā bhave /
sabbe 'va te pañjalikā kittayuṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_1,1.205 //
Kappaṃ 'vā te kittayantā nānāvaṇṇehi kittayuṃ /
parimetuṃ na pappeyyum4 appameyyo Tathāgato. // ApTha_1,1.206 //
Yathā5 sakena thāmena6 kittito hi mahājino /
kappakoṭī pakittentā evamevam7 akittayuṃ. // ApTha_1,1.207 //
Sace hi koci devo vā manusso vā susikkhito /
pūritaṃ8 parikaḍḍheyya9 vighātaṃ 'va labheyya so. // ApTha_1,1.208 //
Sāsane te patiṭṭhāya Sakyaputta mahāyasa /
paññāya pāramiṃ gantvā viharāmi anāsavo. // ApTha_1,1.209 //
Titthiye sampamaddāmi vattemi jinasāsanaṃ /
dhammasenāpati ajja Sakyaputtassa sāsane. // ApTha_1,1.210 //
Aparimeyye kataṃ kammaṃ phalaṃ dassesi me idha /
sukhito10 saravego va11 kilese jhāpayī12 mamaṃ.13 // ApTha_1,1.211 //
Yo koci manujo bhāraṃ dhāreyya matthake sadā /
bhārena dukkhito assa bhāro hi14 bharito tathā. // ApTha_1,1.212 //
Dayhamāno tīh'aggīhi15 bhavesu saṃsariṃ ahaṃ /
bharito bhavabhārena girim uccārito16 yathā. // ApTha_1,1.213 //
Oropito ca me bhāro; bhavā ugghāṭitā mayā /
karaṇīyaṃ kataṃ sabbaṃ Sakyaputtassa sāsane. // ApTha_1,1.214 //
Yāvatā buddhakhettamhi ṭhapetvā Sakyapuṅgavaṃ /
aham aggo 'mhi paññāya sadiso me na vijjati. // ApTha_1,1.215 //
Samādhimhi sukusalo iddhiyā pāramiṅgato /
icchamāno 'va 'haṃ17 ajja sahāyam18 abhinimmine. // ApTha_1,1.216 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. ca.
2 S2 chindasi.
3 G. M. Upaṭissadiseh; S1 Upadissadiseh.
4 G. M. 'sseyyuṃ; vḷ. sameyyuṃ.
5 S2 tathā.
6 G. M. dhammena.
7 G. evameva.
8 G. M. pūrituṃ; S2 puretuṃ.
9 G. parikappeyya; M. parikkaṭṭheyya; S1 parikaḍḍeyya.
10 S2 sukhitto; M. S1 akkhitto.
11 S2 ca.
12 S1 G. M. jhāpayi.
13 S1 G. M. mama.
14 G. bhārehi.
15 S1 tīh-; S2 tibh'-.
16 G. M. S1 uddharito.
17 G. S1 ahaṃ.
18 S2 sahassaṃ.

[page 030]
30 Therāpadāna
Anupubbavihārissa vasībhūto mahāmuni.1 /
kathesi sāsanaṃ2 mayhaṃ, nirodho sayanaṃ mamaṃ.3 // ApTha_1,1.217 //
Dibbacakkhuṃ4 visuddham me samādhikusalo ahaṃ /
sammappadhānam anuyutto bojjhaṅgabhāvanārato. // ApTha_1,1.218 //
Sāvakena hi pattabbaṃ sabbam eva kataṃ mamaṃ5 /
lokanāthaṃ ṭhapetvāna sadiso me na vijjati. // ApTha_1,1.219 //
Samāpattivinayakusalo6 jhānavimokkhānaṃ khippalābhī7 /
bojjhaṅgabhāvanārato8 sāvakaguṇapāramiṅgato9 'smiṃ. // ApTha_1,1.220 //
Sāvakaguṇenāpi phusena buddhiyā purisuttamagāravā /
saddhāya saṅgahītaṃ cittaṃ sadā sabrahmacārisu.10 // ApTha_1,1.221 //
Uddhataviso va sappo chinnavisāno va usabho /
nikkhittamānadappo upemi garugāravena gaṇaṃ. // ApTha_1,1.222 //
Yadi rūpinī bhaveyya paññā me vasupatīnaṃ11 sameyya. /
Anomadassissa bhagavato phalam etaṃ ñāṇaṃ thavanāya.12 // ApTha_1,1.223 //
Pavattitaṃ dhammacakkaṃ Sakyaputtena tādinā /
anuvattem'; ahaṃ sammā ñāṇathavanāy'13 idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,1.224 //
Mā me kadāci pāpiccho kusīto hīnavīriyo /
appassuto anācāro sameto14 katthaci ahu. // ApTha_1,1.225 //
Bahussuto ca medhāvī sīlesu susamāhito15 /
cetosamathānuyukto16 api muddhani tiṭṭhatu. // ApTha_1,1.226 //
Taṃ vo vadāmi bhaddante yāvant'; ettha samāgatā /
appicchā hotha santuṭṭhā jhāyī jhānaratā sadā. // ApTha_1,1.227 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 vasībhūto 'mhi ahaṃ tadā.
2 S2 ānejjaṃ kamaṃ.
3 G. S1 mama.
4 G. S1 dibbacakkhu.
5 G. mama.
6 vḷ. samāpattīnaṃ kusalo.
7 vḷ. jhānavimokkhakhippalābhī.
8 S1 -bhāvanāratanā.
9 G. M. pāraṅgato; vḷ. sāvakapāramiṃ gato 'smi.
10 S2 reads: Sāvakaguṇena sampanno passaddhi buddhi sadisaṃ
muttamattaraṃ sabbaṃ sahitaṃ cittaṃ brahmacārisu. Burmese edition
reads: Sāvakaguṇena pi phussena buddhiyā parisuttamabhāravā yaṃ
saddhāsaṅgahitaṃ cittaṃ sadā sabrahmacārīsu.
11 G. vasugatina; S1 M. -matanaṃ; S2 -matīna.
12 G. S1 ñāṇathomanāya.
13 G. -thomanāy'.
14 S1 G. M. sametho.
15 G. S1 M. ca samāhito.
16 G. S1 -yutto.

[page 031]
2. Mahā-Moggallāna 31
Yam ahaṃ paṭhamaṃ disvā virajo vimalo ahuṃ /
so me ācariyo vīro1 Assaji nāma sāvako. // ApTha_1,1.228 //
Tassāhaṃ vāhasā ajja dhammasenāpatī ahuṃ /
sabbattha pāramiṃ patvā2 viharāmi anāsavo. // ApTha_1,1.229 //
Yo me ācariyo āsi Assaji nāma sāvako /
yassaṃ disāyaṃ vasati ussīsamhikaro3 ahaṃ. // ApTha_1,1.230 //
Mama kammaṃ saritvāna Gotamo Sakyapuṅgavo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā aggaṭṭhāne ṭhapesi maṃ. // ApTha_1,1.231 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍābhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsasanaṃ ti // ApTha_1,1.232 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sāriputto thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Sāriputtattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[2. Mahā-Moggallāna.]
Anomadassī bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
vihāsi Himavantamhi devasaṅghapurakkhato. // ApTha_1,2.1 //
Varūṇo nāma nāmena nāgarājā ahaṃ tadā /
kāmarūpī4 vikubbāmi mahodadhi nivās'; ahaṃ. // ApTha_1,2.2 //
Saṅganiyaṃ gaṇaṃ5 hitvā turiyaṃ paṭṭhapes'6 ahaṃ /
sambuddhaṃ parivāretvā vādesuṃ accharā tadā // ApTha_1,2.3 //
Vajjamānesu turiyesu7 devā turiyāni8 vajjiṃsu /
ubhiṇṇaṃ saddaṃ sutvāna buddho pi sampabujjhatha. // ApTha_1,2.4 //
Nimantayitvā sambuddhaṃ sakaṃ bhavanam upāgamiṃ9 /
āsanaṃ paññapetvāna kālam ārocayim ahaṃ. // ApTha_1,2.5 //
Khīṇāsavasahassehi purato lokanāyako /
obhāsento10 disā sabbā bhavanam me upāgami. // ApTha_1,2.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. dhīro.
2 G. S1 pāramippatto.
3 S2 ussīsambhikaro.
4 M. S1 kāmarūpaṭikubbāmi.
5 G. M. S1 aṅgiṇiyaṃ gaṇaṃ; S2 ahaṃ sakīyaṃ gaṇaṃ hitvā.
6 G. vajjapes.
7 Cy. tūresu.
8 Cy. tūrāni.
9 G. upagami.
10 G. obhāsayanto.

[page 032]
32 Therāpadāna
Upaviṭṭhaṃ mahāvīraṃ devadevaṃ narāsabhaṃ /
bhikkhusaṅghaṃ santappesiṃ1 annapānen'; ahaṃ tadā. // ApTha_1,2.7 //
Anumodi mahāvīro sayambhu aggapuggalo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_1,2.8 //
Yo2 so saṅghaṃ apūjesi buddhañ ca lokanāyakaṃ /
tena cittappasādena devalokaṃ gamissati. // ApTha_1,2.9 //
Sattasattatikkhattuñ ca devarajjaṃ karissati /
paṭhavyarajjaṃ3 aṭṭhasataṃ vasudham āvasissati. // ApTha_1,2.10 //
Pañcapaññāsakkhattuṃ ca cakkavatti bhavissati /
bhogā asaṅkhiyā4 tassa uppajjissanti5 tāvade. // ApTha_1,2.11 //
Aparimeyye ito kappe Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_1,2.12 //
Nirayā so cavitvāna manussattaṃ gamissati /
Kolito nāma nāmena brahmabandhu bhavissati. // ApTha_1,2.13 //
So pacchā pabbajitvāna kusalamūlena codito /
Gotamassa bhagavato dutiyo hessati sāvako. // ApTha_1,2.14 //
Āraddhavīriyo pahitatto iddhiyā pāramiṅgato /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo. // ApTha_1,2.15 //
Pāpamittopanissāya kāmarāgavasaṅgato /
mātaraṃ pitaraṃ cāpi ghātayiṃ6 duṭṭhamānaso. // ApTha_1,2.16 //
Yaṃ yaṃ yon'; upapajjāmi7 nirayaṃ atha mānusaṃ /
pāpakammasamaṅgīnaṃ bhinnasīso bhavām8 ahaṃ. // ApTha_1,2.17 //
Idaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ carimo vattate bhavo /
idhāpi ca 'disaṃ9 mayhaṃ10 maraṇakāle bhavissati. // ApTha_1,2.18 //
Pavivekaṃ anuyutto samādhibhāvanārato /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_1,2.19 //
Dharaṇiṃ pi sugambhīraṃ bahalaṃ duppadhaṃsiyaṃ /
vāmaṅguṭṭhena11 khobheyyam12 iddhiyā pāramiṃgato.13 // ApTha_1,2.20 //
Asmimānaṃ na passāmi māno mayhaṃ na vijjati /
sāmaṇere14 upādāya garucittaṃ karom'; ahaṃ. // ApTha_1,2.21 //
Aparimeyye ito kappe yaṃ kammaṃ abhinīhariṃ /
tāhaṃ15 bhumiṃ anuppatto patto 'mhi āsavakkhayaṃ. // ApTha_1,2.22 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. santappesi.
2 S2 yaṃ.
3 S1 M. paṭhama-.
4 G. S1 asaṅkhayā.
5 G. upajjissati.
6 G. M. ghātayi; S1 ghātayī.
7 S. 2yaṃ yaṃ yoniṃ uppajjāmi.
8 G. marām'; S2 ramām'.
9 G. S1 edisaṃ.
10 S1 madhihaṃ.
11 G. taṃ aṅguṭṭhena.
12 S2 khobheyyā; Cy. cāleyyaṃ.
13 G. paramiṅgato.
14 S1 S2 samaṇero.
15 S2 tam ahaṃ.

[page 033]
3. Mahā-Kassapa 33
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,2.23 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Mahāmoggallāno thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Mahāmoggallānattherassa [bojjhaṅgaṃ1] apadānaṃ
samattaṃ.

[3. Mahā-Kassapa]
Padumuttarassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
nibbute lokanāthamhi pūjaṃ kubbanti satthuno /
udaggacittā janatā āmoditapamoditā. // ApTha_1,3.1 //
Tesu saṃvegajātesu pīti me udapajjatha2 /
ñatimitte samānetvā3 idaṃ vacanam abraviṃ4: /
‘Parinibbuto mahāvīro handa pūjaṃ karomase.'; // ApTha_1,3.2 //
Sadhū ti te paṭissutvā bhiyyo hāsaṃ5 janiṃsu6 me /
buddhasmiṃ lokanāthasmiṃ kāhāma puññasañcayaṃ. // ApTha_1,3.3 //
Agghiyaṃ sukataṃ katvā satahatthaṃ samuggataṃ /
diyaḍḍhaṃ hatthasataṃ7 pi vimānaṃ nabham uggataṃ. // ApTha_1,3.4 //
Katvāna agghiyaṃ tattha tālapantīhi8 cittitaṃ /
sakaṃ cittaṃ pasādetvā cetiyaṃ pūjay'9 uttamaṃ. // ApTha_1,3.5 //
Aggikkhandho va10 jalito11 sālarājā va12 phullito /
indalaṭṭhīva ākāse obhāseti13 catuddisā. // ApTha_1,3.6 //
Tesu14 cittaṃ pasādetvā katvāna kusalaṃ bahuṃ /
pubbakammaṃ saritvāna15 tidasaṃ upapajj'; ahaṃ. // ApTha_1,3.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 omit.
2 G. S1 upapajjatha.
3 S2 upanetvān ahaṃ pītiṃ.
4 G. S1 abravi.
5 S2 bhāsaṃ.
6 S2 janesu.
7 G. diyaḍḍhahatthasataṃ: S2 M. omit pi.
8 G. tālapantihi; S2 kalāpantihi.
9 G. cetiyapūjay.
10 S2 ca.
11 S2 jalati.
12 S1 kiṃsuko iva.
13 G. S1 obhāsayati.
14 M. Cy. tattha.
15 S2 karitvāna.

[page 034]
34 Apadāna
Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ1 dibbaṃ yānam2 adhiṭṭhito /
ubbiddhaṃ bhavanaṃ mayhaṃ sattabhūmi3 samuggataṃ // ApTha_1,3.8 //
Kūṭāgārasahassāni sabbe sovaṇṇayā ahuṃ4 /
jalanti sakatejena5 disā sabbā pabhāsayaṃ. // ApTha_1,3.9 //
Santi aññe pi6 niyyuhā lohitaṅkamayā tadā /
te pi jotanti ābhāya samantā caturo disā // ApTha_1,3.10 //
Puññakammābhinibbattā kūṭāgārā sunimmitā /
maṇimayāpi jotanti disādasa samantato. // ApTha_1,3.11 //
Tesaṃ ujjotamānānaṃ obhāso vipulo7 ahu /
sabbe deve atibhomi8 puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,3.12 //
Saṭṭhikappasahassamhi9 Ubbiddho10 nāma khattiyo /
caturanto vijitāvī puṭhaviṃ āvasiṃ ahaṃ. // ApTha_1,3.13 //
Tamh'; eva11 bhaddake kappe tiṃsakkhattuṃ12 ahos ahaṃ /
sakakammābhiraddho13 'mhi cakkavatti mahabbalo.14 // ApTha_1,3.14 //
Sattaratanasampanno cātudīpamhi issaro /
tatthāpi bhavanaṃ15 mayhaṃ indalaṭṭhi 'va uggataṃ // ApTha_1,3.15 //
Āyāmato catubbīsaṃ16 vitthārena ca dvādasā. /
Rammakaṃ nāma naṅgaraṃ17 daḷhapākāratoraṇaṃ. // ApTha_1,3.16 //
Āyāmato pañcasataṃ vitthārena tadaḍḍhakaṃ /
ākiṇṇaṃ janakāyehi tidasānaṃ puraṃ viya. // ApTha_1,3.17 //
Yathā sucighare sucipakkhittā paṇṇuvīsati /
aññamaññam saṅghaṭṭhenti ākiṇṇaṃ hoti taṃ tadā.18 // ApTha_1,3.18 //
Evam pi nagaraṃ mayhaṃ hatthassarathasaṅkulaṃ /
manussehi tadākiṇṇaṃ Rammakaṃ naṅgaruttamaṃ. // ApTha_1,3.19 //
Tattha bhutvā ca pitvā19 ca puna devattataṃ gato20 /
bhave pacchimake mayhaṃ ahosi kulasampadā. // ApTha_1,3.20 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. hayavāhaṃ; S. -vāhi.
2 G. S1 dibbayānaṃ.
3 S2 sattabhūmaṃ.
4 G. satta soṇṇamayā ahuṃ; S1 sabbasoṇṇamayā-.
5 S1 satatejeṇa.
6 S2 aññe hi.
7 G. S1 vimalo.
8 S1 atihomi.
9 G. saṭṭhivassa-.
10 G. Uppiyo; S1 Uṭṭhantiyo; Cy. Uddiyo.
11 G. Cy. tath'; eva.
12 G. tisakhattuṃ.
13 G. sakakammābhirato.
14 G. mahābalo.
15 G. tatthābhibhavanaṃ.
16 G. catubbīsā.
17 G. nagaraṃ.
18 G. laṅkatā; S1 laṅkato.
19 S1 vasitvā.
20 G. pi devattaṅgato; S1 pi devattadaṅhato.

[page 035]
3. Mahā-Kassapa 35
Brāhmaññakulasambhūto mahāratanasañcayo /
asītiṃkoṭiyo1 hitvā 'bhiraññassa2 paribbajiṃ.3 // ApTha_1,3.21 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,3.22 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Mahākassapo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Mahākassapatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[4. Anuruddha]
Sumedhaṃ bhagavantāhaṃ4 lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ /
vupakaṭṭhaṃ viharantaṃ addasaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_1,4.1 //
Upagantvāna sambuddhaṃ sumedhaṃ lokanāyakaṃ /
añjalim5 paggahetvāna buddhaseṭṭham ayāc'; ahaṃ: // ApTha_1,4.2 //
‘Anukampī6 mahāvīra lokajeṭṭha narāsabha7 /
padīpan te padassāmi8 rukkhamūlamhi jhāyato.'9 // ApTha_1,4.3 //
Adhivāsesi so dhīro10 sayambhū vadataṃ varo11 /
dumesu vinivijjhitvā yantaṃ yojetv'12 ahaṃ tadā. // ApTha_1,4.4 //
Sahassavaṭṭiṃ13 pādāsiṃ14 buddhassa lokabandhuno /
sattāhaṃ pajjalitvāna padīpā vupasammisuṃ.15 // ApTha_1,4.5 //
Tena cittappasādena16 cetanāpaṇidhīhi ca /
jahitvā mānusaṃ dehaṃ vimānaṃ upapajj ahaṃ17 // ApTha_1,4.6 //
Upapannassa devattaṃ thambho18 āsi sunimmito /
samantato pajjalati dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,4.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 asītikotiyo.
2 S1 datvā 'bhiraññassa.
3 G. va pabbaji; S1 paribbaji.
4 S1 bhagavantānaṃ; G. bhagavant ahaṃ.
5 G. añjali.
6 S2 anukampaṃ.
7 S2 lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ.
8 S1 padissāmi.
9 G. jhāyako.
10 S2 pavaro.
11 S1 varataṃ-.
12 S2 yojitvā.
13 S1 sahassaṃ vaṭṭi; S2 -vaddhiṃ.
14 G. S1 pādāsi.
15 S1 G. vupasamiṃsu.
16 G. cittapasādena.
17 S2 upapajjahi; S1 M. uppajj'ahaṃ.
18 S2 vyamhaṃ.

[page 036]
36 Apadāna
Samantā yojanaṃ sabbaṃ virocemi ahaṃ tadā1 /
sabbe deve atihomi2 dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,4.8 //
Tiṃsakappāni devindo devarajjam akārayiṃ /
na maṃ3 kec'; atimaññanti dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,4.9 //
Aṭṭhavīsatikkhattuñ ca cakkavattī ahos ahaṃ /
divārattiñ ca passāmi samantā yojanaṃ tadā. // ApTha_1,4.10 //
Sahassalokaṃ ñāṇena passāmi satthu sāsane /
dibbacakkhuṃ anuppatto dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,4.11 //
Sumedho nāma sambuddho tiṃsakappasahass'; ito /
tassa dīpo mayā dinno vippasannena cetasā. // ApTha_1,4.12 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,4.13 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Anuruddhatthero imā gāthāyo 'bhāsitthāti.
Anuruddhattherassa apadānaṃsamattaṃ.

[5. Puṇṇa-Mantāniputta]
Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānapāragū /
purakkhato 'smi4 sissehi upagacchiṃ5 naruttamaṃ. // ApTha_1,5.1 //
Padumuttaro lokavidū ahutīnaṃ paṭiggaho /
mama kammaṃ pakittesi saṅkhittena mahāmuni. // ApTha_1,5.2 //
Tāhaṃ dhammaṃ suṇitvāna abhivādetvāna satthuno /
añjalim6 paggahetvāna pakkāmiṃ dakkhiṇāmukho. // ApTha_1,5.3 //
Saṅkhittena suṇitvāna vitthārena adesayiṃ7 /
sabbe sissā attamanā sutvāna mama bhāsato. // ApTha_1,5.4 //
Sakadiṭṭhiṃ8 vinodetvā buddhe9 cittaṃ pasādayuṃ /
saṅkhittena pi desemi vitthārena tath ev ahaṃ. // ApTha_1,5.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. disā dasa; S1 viroeesiṃ-.
2 G. atibhomi.
3 G. ma nam.
4 G. M. purakkhato 'mhi.
5 S2 upagañchi.
6 G. añjali.
7 G. S1 adesayi.
8 S1 G. sakaṃ-.
9 G. M. omit.

[page 037]
6. Upāli 37
Abhidhammanayañño haṃ Kathāvatthuvisuddhiyā /
sabbesaṃ viññāpetvāna viharāmi anāsavo. // ApTha_1,5.6 //
Ito pañcasate kappe caturo suppakāsakā1 /
sattaratanasampannā cātuddīpamhi2 issarā. // ApTha_1,5.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,5.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Puṇṇomantāniputtothero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Puṇṇo Mantāṇiputtattherassa apadānaṃsamattaṃ.

[6. Upāli]
Naṅgare3 Haṃsavatiyā Sujāto4 nāma brāhmaṇo /
asītikoṭinicayo5 pahūtadhanadhaññavā. // ApTha_1,6.1 //
Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānapāragū6 /
lakkhaṇe itibhāse7 ca saddhamme8 pāramiṅgato. // ApTha_1,6.2 //
Paribbājā ekasikhā Gotamabuddhasāvakā /
carakā tāpasā9 c'; eva caranti mahiyā tadā // ApTha_1,6.3 //
‘Te pi maṃ parivārenti'; brāhmaṇo vissuto iti; /
bahujjano maṃ pūjeti10 nāhaṃ pūjemi11 kañcinaṃ.12 // ApTha_1,6.4 //
Pūjārahaṃ na passāmi mānatthaddho ahaṃ tadā /
buddho ti vacanaṃ natthi tāva nuppajjate jino. // ApTha_1,6.5 //
Accayena ahorattaṃ13 Padumuttaranāyako /
sabbaṃ tamaṃ vinodetvā loke uppajji cakkhumā. // ApTha_1,6.6 //
Vitthārike14 bahujaññe puthubhūte15 ca sāsane /
upāgami tadā buddho naṅgaraṃ16 Haṃsasavhayaṃ.17 // ApTha_1,6.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Suppakārakā; S1 Suppukāsakā.
2 G. catudīpamhi.
3 G. Nagare.
4 G. Sumedho.
5 G. asītikoṭiniccayo.
6 G. vedānaṃ paragū.
7 G. itihāse.
8 S2 sadhamme.
9 GṢ1 carakatāpasā.
10 G. S1 pūjesi.
11 M. tāhaṃ.
12 S1 G. Kañcanan.
13 G. ahorattiṃ.
14 G. S1 vitthārite.
15 S1 supubhūte.
16 G. nagaraṃ.
17 G. S1 Haṃsamavhayaṃ.

[page 038]
38 Apadāna
Parūpatthā*ya1 so buddho*dhammaṃ desesi cakkhumā /
tena kālena parisā samantā yojanaṃ2 tadā. // ApTha_1,6.8 //
Sammato3 manujānaṃ so4 Sunando nāma tāpaso /
yāvatā buddhaparisā puppheh'; acchādayī5 tadā. // ApTha_1,6.9 //
Catusaccaṃ pakāsento seṭṭhe va6 pupphamaṇḍape7 /
koṭisatasahassānaṃ dhammābhisamayo ahu. // ApTha_1,6.10 //
Sattarattindivaṃ buddho vassitvā8 dhammavuṭṭhiyā /
aṭṭhame9 divase patte Sunandaṃ kittayi jino. // ApTha_1,6.11 //
Devaloke manusse vā saṃsaranto ayaṃ10 bhave /
sabbesaṃ pavaro hutvā bhaveussaṃsarissati. // ApTha_1,6.12 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_1,6.13 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
Mantāṇiputto Puṇṇo ti hessati satthu sāvako. // ApTha_1,6.14 //
Evaṃ kittayi sambuddho11 Sunandaṃ tāpasaṃ tadā /
hāsayanto12 janaṃ sabbaṃ dassayanto sakaṃ balaṃ. // ApTha_1,6.15 //
Katañjalī namassanti Sunandaṃ tāpasaṃ tadā /
buddhe kāraṃ karitvāna sodhesi gatim attano. // ApTha_1,6.16 //
Tattha me ahu saṅkappo sutvāna munino vacaṃ13 /
aham pi kāraṃ14 karissāmi yathā passāmi Gotamaṃ. // ApTha_1,6.17 //
Evāhaṃ cintayitvāna kiriyaṃ cintayiṃ mamaṃ15 /
kyāhaṃ16 kammaṃ ācarāmi puññakkhette anuttare. // ApTha_1,6.18 //
Ayaṃ ca pāṭhiko bhikkhu sabbapāṭhikasāsane17 /
vinaye agganikkhitto taṃ ṭhānaṃ patthaye ahaṃ. // ApTha_1,6.19 //
Idaṃ me amitaṃ bhogaṃ akkhobhaṃ18 sāgarūpamaṃ /
tena bhogena buddhassa ārāmaṃ māpaye ahaṃ. // ApTha_1,6.20 //
Sobhanaṃ nāma ārāmaṃ naṅgarassa19 puratthato /
katvā satasahassena saṅghārāmaṃ amāpayiṃ.20 // ApTha_1,6.21 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. M. pitu-.
2 G. S1 yojanā.
3 G. sabbato; S1 sammakato.
4 G. S1 M. yo.
5 G. S1 acchadayi.
6 G. heṭṭha va.
7 G. buddhamaṇḍape.
8 G. S1 vassetvā.
9 G. atthame.
10 S1 G. ahaṃ.
11 G. S1 so buddho.
12 G. M. bhāsayanto.
13 G. vācaṃ.
14 G. adhikāraṃ.
15 G. cintayim ahaṃ; S1 cintasī mama.
16 G. S1 tyāhaṃ.
17 S1 -pāṭhinā.
18 G. akkhobbhaṃ; S1 akkhohaṃ.
19 G. nagarassa.
20 G. āmāpayi; S1 amāpayi.

[page 039]
6. Upāli 39
Kūṭāgāre ca pāsāde maṇḍape kammiye guhā1 /
caṅkame sukate katvā saṅghārāmaṃ2 amāpayiṃ. // ApTha_1,6.22 //
Jantāgharaṃ aggisālaṃ adho3 udakamālakaṃ /
nahānagharaṃ4 māpayitvā bhikkhusaṅghass'; adās'; ahaṃ. // ApTha_1,6.23 //
Āsandiyo5 pīṭhake ca paribhoge ca bhājane /
ārāmikañ ca bhesajjaṃ sabbam etaṃ adās'; ahaṃ. // ApTha_1,6.24 //
Ārakkhaṃ paṭṭhapetvāna pākāraṃ kārayiṃ6 daḷhaṃ /
mā naṃ koci viheṭhesi santacittāna7 tādinaṃ. // ApTha_1,6.25 //
Āvāsasatasahassena8 saṅghārāmaṃ9 amāpayiṃ /
vepullataṃ pāpayitvā sambuddhaṃ upanāmayiṃ.10 // ApTha_1,6.26 //
Niṭṭhāpito mayārāmo11 sampaṭiccha tuvaṃ muni /
niyyātessāmi12 te vīra13 adhivāsehi cakkhumā. // ApTha_1,6.27 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
mama saṅkappam aññāya adhivāsesi nāyako. // ApTha_1,6.28 //
Adhivāsanam aññāya sabbaññussa mahesino /
bhojanaṃ paṭiyādetvā14 kālam ārocayiṃ ahaṃ. // ApTha_1,6.29 //
Ārocitamhi kālamhi Padumuttaranāyako /
khīṇāsavasahassehi ārāmaṃ me upāgami. // ApTha_1,6.30 //
Nisinnaṃ kālam15 aññāya annapānena tappayiṃ16 /
bhuttāviṃkālam17 aññāya idaṃ vacanam abraviṃ18: // ApTha_1,6.31 //
‘Kīto satasahassena tattaken'; eva kārito /
Sobhano nāma ārāmo sampaṭiccha tuvaṃ mune.'19 // ApTha_1,6.32 //
Iminārāmadānena20 cetanāpaṇidhīhi ca /
bhave nibbattamāno 'haṃ labhāmi mama patthitaṃ. // ApTha_1,6.33 //
Paṭiggahetvā sambuddho saṅghārāmaṃ sumāpitaṃ21 /
bhikkhusaṅghe nisīditvā idaṃ vacanam abravi.22 // ApTha_1,6.34 //
"Yo so buddhassa pādāsi saṅghārāmaṃ sumāpitaṃ /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_1,6.35 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. gūhā.
2 G. S1 saṅghārāme.
3 S1 S2 atho.
4 G. nānagharaṃ; S2 nahānī-.
5 G. āsandiye.
6 G. kārayī.
7 G. santacittānaṃ.
8 G. āvāsaṃ satasahasse; M. āvāsasatasahasse.
9 S1 G. saṅghārāme.
10 G. S1 upanāmayi.
11 G. S1 mahārāmo.
12 G. niyyādessāmi; S1 neyyatessāmi.
13 G. S1 taṃ vīraṃ.
14 G. S1 paṭiyāditvā.
15 G. nisinnakālam.
16 G. S1 tappayi.
17 G. S1 bhattāvikālaṃ.
18 S1 abravī.
19 G. muni.
20 G. vāma-.
21 G. samāpitaṃ.
22 S2 abruviṃ; M. abravī.

[page 040]
40 Apadāna
Hatthī-assā-rathā-pattī senā ca caturaṅginī /
parivāressant'; imaṃ niccaṃ1 saṅghārāmass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,6.36 //
Saṭṭhiṃ2 turiyasahassāni bheriyo3 samalaṅkatā /
parivāressant'; imaṃ niccaṃ4 saṅghārāmass'; idan phalaṃ. // ApTha_1,6.37 //
Chalāsītisahassāni nāriyo samalaṅkatā /
vicittavatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā. // ApTha_1,6.38 //
Āḷārāpamhā5 hasulā6 susaññā tanumajjhimā /
parivāressant'; imaṃ niccaṃ7 saṅghārāmass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_1,6.39 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati /
sahassakkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissati. // ApTha_1,6.40 //
Devarājena pattabbaṃ sabbaṃ paṭilabhissati /
anūnabhogo hutvāna devarajjaṃ karissati. // ApTha_1,6.41 //
Sahassakkhattuṃ cakkavatti rājā raṭṭhe bhavissati /
pathavyā rajjaṃ vipulaṃ8 gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.9 // ApTha_1,6.42 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_1,6.43 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
Upāli nāma nāmena hessati satthu sāvako. // ApTha_1,6.44 //
Vinaye pāramippatto10 ṭhānāṭhāne ca kovido /
jinasāsanaṃ dhārento11 viharissat'; anāsavo."12 // ApTha_1,6.45 //
Sabbam etaṃ abhiññāya Gotamo Sakyapuṅgavo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapessati. // ApTha_1,6.46 //
Aparimeyy'; upādāya patthemi tava sāsanaṃ /
so me attho anuppatto sabbasaṃyojanakkhayo. // ApTha_1,6.47 //
Yathā sūlāvuto poso rājadaṇḍena tajjito /
sūle sātaṃ na vindanto13 parimuttiṃ 'va icchati. // ApTha_1,6.48 //
Tath'; evāhaṃ mahāvīra bhavadaṇḍena tajjito /
kammasūlāvuto santo pipāsāvedanāṭṭito. // ApTha_1,6.49 //
Bhave sātaṃ na vindāmi ḍayhanto tīhi aggihi /
parimuttiṃ gavesāmi yathāpi rājadaṇḍito.14 // ApTha_1,6.50 //

--------------------------------------------------------------------------
1 So all MSS. read.
2 G. S1 saṭṭhi.
3 G. nāriyo.
4 So all MSS. read.
5 G. S1 ālāratthambhā; M. ālārathambhā.
6 G. kāsubhā.
7 All MSS. read so.
8 G. vipullaṃ.
9 M. G. asaṅkhayam.
10 G. S1 pāramiṃ patvā.
11 S2 dhārayanto.
12 S1 G. viharissati'nāsavo.
13 G. S1 avindanto.
14 G. M. rājadaṇḍako.

[page 041]
6. Upāli 41
*Yathā visādo puri*so visena paripīḷito /
agadaṃ1 so gaveseyya visaghātāy'; upāyaso.2 // ApTha_1,6.51 //
Gavesamāno passeyya3 agadaṃ1 visaghātakaṃ /
tam pivitvā sukhī assa visamhā parimuttiyā. // ApTha_1,6.52 //
Tath'; evāhaṃ mahāvīra yathā visahato4 naro /
sampīḷito *avijjāya saddhammāgadaṃ* es'ahaṃ. // ApTha_1,6.53 //
Dhammāgadhaṃ5 gavesanto addakkhiṃ Sākyasāsanaṃ /
aggasabbosadhānaṃ taṃ6 sabbasallavinodanaṃ. // ApTha_1,6.54 //
Dhammosadhaṃ pivitvāna visaṃ sabbaṃ samūhaniṃ /
ajarāmaraṃ sītibhāvaṃ7 nibbānaṃ passayiṃ ahaṃ. // ApTha_1,6.55 //
Yathā bhūtaṭṭito poso bhūtaggāhena pīḷito /
bhūtavejjaṃ gaveseyya bhūtasmā parimuttiyā. // ApTha_1,6.56 //
Gavesamāno passeyya bhūtavijjāsu kovidaṃ /
tassa so vihaññe bhūtaṃ samūlañ ca vināsaye. // ApTha_1,6.57 //
Tath'; evāhaṃ mahāvīra tamaggāhena pīḷito /
ñāṇalokaṃ8 gavesāmi tamato parimuttiyā. // ApTha_1,6.58 //
Ath'; addasaṃ Sakyamuniṃ kilesatamasodhanaṃ /
so me tamaṃ vinodesi bhūtavejjo va bhūtikaṃ. // ApTha_1,6.59 //
Saṃsārasotaṃ sañchindiṃ taṇhāsotaṃ nivārayiṃ; /
bhavaṃ ugghāṭayiṃ9 sabbaṃ bhūtavejjo va mūlato. // ApTha_1,6.60 //
Garuḷo yathā opatti10 pannagaṃ bhakkham attano /
samantāyojanasataṃ vikkhobheti11 mahāsaraṃ. // ApTha_1,6.61 //
Pannagaṃ so gahetvāna adhosīsaṃ12 viheṭhayaṃ13 /
ādāya so pakkamati yena kāmaṃ14 vihaṅgamo. // ApTha_1,6.62 //
Tath'; evāhaṃ mahāvīra yathāpi Garuḷo balī /
asaṅkhataṃ gavesanto dose vikkhālayiṃ15 ahaṃ. // ApTha_1,6.63 //
Diṭṭho ahaṃ dhammavaraṃ santipadam anuttaraṃ /
ādāya viharām'; etaṃ Garuḷo pannagaṃ yathā. // ApTha_1,6.64 //
Āsāvatī nāma latā jātā cittalatāvane /
tassā vassasahassena ekaṃ nibbattate phalaṃ. // ApTha_1,6.65 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. agaraṃ.
2 S2 upālanaṃ; gupāsanaṃ
3 GṢ1 passeyyaṃ.
4 S1 viragato.
5 G. dhammāgaraṃ.
6 G. aggasaccosadhānaṃ taṃ.
7 G. ajarāmarāsītibhūtaṃ; M. S1 -sītibhūtaṃ.
8 S2 ñāṇaṃlokaṃ.
9 S1 ugghātayī.
10 G. opapati; S1 yathopatti.
11 S2 likkhebheti.
12 S2 abbāsīsaṃ.
13 Cy. vihedhayaṃ.
14 G. M. S1 kammaṃ.
15 S1 vikkhālayīṃ.

[page 042]
42 Apadāna
Taṃ devā payirupāsanti tāva dūraphalaṃ1 satiṃ2 /
devānaṃ sā piyā evaṃ āsāvati latuttamā. // ApTha_1,6.66 //
Satasahassaṃ upādāya tāhaṃ paricare muniṃ /
sāyaṃpātaṃ namassāmi devā āsāvatiṃ yathā. // ApTha_1,6.67 //
Avañjhā3 pāricariyā amoghā ca namassanā /
dūrāgatam pi maṃ santaṃ4 khaṇo maṃ na virādhayi.5 // ApTha_1,6.68 //
Paṭisandhiṃ na passāmi vicinanto bhave ahaṃ /
nirupadhi vippamutto6 upasanto carām'; ahaṃ. // ApTha_1,6.69 //
Yathāpi padumaṃ nāma sūraraṃsena7 pupphati /
tath'; evāhaṃ mahāvīra buddharaṃsena pupphito. // ApTha_1,6.70 //
Yathā balākayonimhi8 na vijjati9 pumā10 sadā /
meghesu gajjamānesu gabbhaṃ gaṇhanti tā sadā. // ApTha_1,6.71 //
Ciram pi gabbhaṃ dhārenti yāva megho na gajjati11 /
bhārato parimuccanti12 yadā13 megho pavassati. // ApTha_1,6.72 //
Padumuttarabuddhassa dhammameghena gajjato14 /
saddena dhammameghassa dhammagabbhaṃ agaṇhi'haṃ.15 // ApTha_1,6.73 //
Satasahassaṃ upādāya puññagabbhaṃ dharem16 ahaṃ /
nappamuccāmi bhārato dhammamegho na gajjati. // ApTha_1,6.74 //
Yadā tuvaṃ17 Sakyamuni ramme Kapilavatthave /
gajjasi dhammameghena bhārato parimucc'18 ahaṃ. // ApTha_1,6.75 //
Suññataṃ19 animittañ ca tathāpaṇihitam20 pi ca /
caturo ca phale sabbe dhamme 'va vijaṭāy'21 ahaṃ. // ApTha_1,6.76 //
Dutiyabhāṇavāraṃ.
Aparimeyy'; upādāya patthe*mi ta*va sāsanaṃ /
so me attho anuppatto santiṃ padam22 anuttaraṃ. // ApTha_1,6.77 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. tā madhuraphalam.
2 G. sati.
3 G. āvajjhā; S1 avajjhā.
4 G. M. vimaṃsantaṃ.
5 G. virādhayī; S1 virodhayiṃ; M. viradhayi.
6 G. vippayutto.
7 G. S1 suriyaraṃsena.
8 S2 balākā-.
9 G. ojjanti; S1 vijjanti.
10 G. M. pumā; S1 padumā.
11 S2 vijjati.
12 S1 G. parimuñcanti.
13 S2 yathā.
14 S1 G. gajjito.
15 S2 agaṇh'; ahaṃ.
16 G. S1 Cy. carem'.
17 G. tvaṃ.
18 G. parimuñc'.
19 S2 puññataṃ.
20 G. S1 M. athāppanihitam.
21 G. dhammasajje vijāy'.
22 G. S1 santipadaṃ.

[page 043]
6. Upāli 43
Vinaye pāramiṃ patto yathā pi pāṭhiko1 isi /
na me2 samasamo atthi3 dhāremi sāsanaṃ ahaṃ. // ApTha_1,6.78 //
Vinaye khandhake cāpi tikacchede 'va pañcake /
ettha me vimati4 n'; atthi akkhare vyañjane pi vā.5 // ApTha_1,6.79 //
Niggahe paṭikamme ca ṭhānāṭhāne ca kovido /
osāraṇe vuṭṭhāpane sabbaṭṭha pāramiṅgato. // ApTha_1,6.80 //
Vinaye khandhake cāpi nikkhipitvā padaṃ ahaṃ /
ubhato6 viniveṭhetvā rasato osāreyy'; ahaṃ. // ApTha_1,6.81 //
Niruttiyā ca kusalo atthānatthe7 ca kovido /
anaññātaṃ mayā n'; atthi ekaggo satthu sāsane. // ApTha_1,6.82 //
Rūpadakkho ahaṃ ajja Sakyaputtassa sāsane /
kaṅkhaṃ sabbaṃ8 vinodemi chindāmi sabbasaṃsayaṃ. // ApTha_1,6.83 //
Padaṃ anupadañ cāpi akkharañ cāpi vyañjanaṃ /
nidāne pariyosāne sabbattha kovido ahaṃ. // ApTha_1,6.84 //
Yathāpi rājā balavā niggaṇhitvā paran tape9 /
vijinitvāna10 saṅgāmaṃ naṅgaraṃ tattha māpaye. // ApTha_1,6.85 //
Pākāraṃ parikhañ11 cāpi esikañ dvārakoṭṭhakaṃ /
aṭṭālake ca vividhe kāraye naṅgare bahū. // ApTha_1,6.86 //
Siṅghāṭakaṃ caccarañ ca suvibhattantarāpaṇaṃ /
kārayeyya sabhaṃ12 tattha atthānatthaṃ vinicchayaṃ. // ApTha_1,6.87 //
Nigghāṭatthaṃ13 amittānaṃ chiddāchiddañ ca jānituṃ14 /
rakkhāya15 balakāyassa senāpaccam ṭhapeti so. // ApTha_1,6.88 //
Ārakkhatthāya bhaṇḍassa nidhānakusalaṃ naraṃ /
‘mā me bhaṇḍaṃ vinassī'; ti bhaṇḍarakkhaṃ16 ṭhapeti17 so. // ApTha_1,6.89 //
Māmako18 hoti yo rañño vuddhiṃ yassa19 ca icchati /
tassādhikaraṇaṃ deti mittassa paṭipajjituṃ.20 // ApTha_1,6.90 //
Uppādesu nimittesu lakkhaṇesu ca kovidaṃ /
ajjhāyakaṃ mantadharaṃ porohicce ṭhapeti21 so. // ApTha_1,6.91 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. pātiko; S1 pāṭiko.
2 G. S1 ime.
3 G. n'; atthi.
4 G. S1 ettha me pi vimati.
5 S1 pi taṃ.
6 G. ubhoto.
7 G. ṭhānāṭhane; S1 atthonatthe.
8 G. S1 sabbakaṅkhaṃ.
9 S2 nihanitvā parakhattiye.
10 G. S1 vicinitvāna.
11 G. parikkhañ.
12 G. sabbam; S1 sahaṃ.
13 G. nigghattham.
14 G. S1 pānitaṃ.
15 S2 sametuṃ.
16 S2 bhaṇḍaṃ rakkhaṃ.
17 G. ṭhapesi.
18 G. mam attho; S2 mamatto.
19 G. S1 buddhi yassa.
20 All MSS. read so; Cy. reads paṭipajjitaṃ.
21 G. thapesi.

[page 044]
44 Apadana
Eteh'; aṅgehi sampanno khattiyo ti pavuccati /
sadā rakkhanti rājānaṃ cakkavāko va dukkhitaṃ.1 // ApTha_1,6.92 //
Tath'; eva tvaṃ mahāvīra hatāmitto va khattiyo /
sadevakassa lokassa dhammarājā ti vuccati.2 // ApTha_1,6.93 //
Titthiye nihanitvāna3 Mārañ cāpi sasenakaṃ /
tam andhakāraṃ vidhamitvā dhammanaṅgaraṃ amāpayi.4 // ApTha_1,6.94 //
Sīlaṃ pākārikaṃ tattha ñāṇan te dvārakoṭṭhakaṃ /
saddhā te esikā dhīra dvārapālo 'va5 saṃvaro. // ApTha_1,6.95 //
Satipaṭṭhānam aṭṭālaṃ6 paññā te caccaraṃ mune /
iddhipādañ ca siṅghāṭaṃ dhammavīthiṃ7 sumāpitaṃ. // ApTha_1,6.96 //
Suttantaṃ Abhidhammañ ca Vinayañ cāpi kevalaṃ /
navaṅgabuddhavacanaṃ ettha dhammasabhā tava.8 // ApTha_1,6.97 //
Suññatam animittañ ca *vihārañ cāppanīhitaṃ /
anejañ9 ca* nirodho10 ca esā dhammakuṭi tava. // ApTha_1,6.98 //
Paññāya aggo nikkhitto paṭibhāne ca kovido /
Sāriputto ti nāmena dhammasenāpatī tava. // ApTha_1,6.99 //
Cutūpapātakusalo11 iddhiyā pāramiṅgato /
Kolito nāma nāmena po*rohicco tava mune. // ApTha_1,6.100 //
Po*rāṇakavaṃsadharo uggatejo durāsado /
dhūtavādiguṇen'; aggo akkhadasso tavaṃ12 mune. // ApTha_1,6.101 //
Bahussuto dhammadharo sabbapāṭhī13 ca sāsane /
Ānando nāma nāmena dhammārakkho tavaṃ14 mune. // ApTha_1,6.102 //
Ete sabbe atikkamma pihesi15 bhagavā mamaṃ16 /
vinicchayam me pādāsi vinaye viññūdesitaṃ. // ApTha_1,6.103 //
Yo koci vinaye pañhaṃ17 pucchati buddhasāvako /
tattha me cintanā18 n'; atthi tañ yev'; atthaṃ19 kathem'; ahaṃ. // ApTha_1,6.104 //
Yāvatā buddhakhettamhi ṭhapetvā taṃ mabāmuni20 /
vinaye mādiso n'; atthi, kuto bhiyyo bhavissati. // ApTha_1,6.105 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 dukkhinaṃ.
2 S2 Cy. pavuccati.
3 G. S1 nīharitvāna.
4 S2 amāpayiṃ.
5 Cy. ca.
6 G. maṇḍalaṃ.
7 G. dhammavidhe; S1 -vici; M. -vīci.
8 S1 M-. esā dhammasabhā tañ ca.
9 Cy. anañjañ; anejjaṃ?
10 G. nirodhā.
11 G. cutūpapādakusalo.
12 G. tava.
13 S2 sabbapāṭī; G. sabbavādī.
14 G. S1 tava.
15 G. pahesi; S1 pamesi.
16 S2 mama.
17 G. S1 pañhe.
18 G. S1 cittanā.
19 G. S1 tass eva atthaṃ.
20 Cy. -muniṃ.

[page 045]
6. Upāli 45
Bhikkhusaṅghe nisīditvā evaṃ gajjati Gotamo: /
Upālissa samo n'; atthi Vinaye Khandhakesu ca // ApTha_1,6.106 //
Yāvatā Buddhabhaṇitaṃ navaṅgaṃ1 Satthusāsanaṃ /
vinayogadhitaṃ2 sabbaṃ vinayamūlapassino.3 // ApTha_1,6.107 //
Mama kammaṃ saritvāna Gotamo Sakyapuṅgavo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapesi maṃ. // ApTha_1,6.108 //
Satasahass'; upādāya imaṃ ṭhānaṃ apatthayiṃ4 /
so me attho anuppatto vinaye pāramiṅgato. // ApTha_1,6.109 //
Sakyānaṃ nandijanano kappako ās'; ahaṃ pure /
vijahitvāna taṃ jātiṃ putto jāto mahesino. // ApTha_1,6.110 //
Ito dutiyake kappe Ajaso5 nāma khattiyo /
anantatejo6 amitayaso bhūmipālo mahaddhano.7 // ApTha_1,6.111 //
Tassa rañño ahaṃ putto Candano nāma khattiyo /
jātimaden'; upatthaddho yasabhogamadena ca // ApTha_1,6.112 //
Nāgasatasahassāni sabbālaṅkārabhūsitā /
tidhapabhinnā8 mātaṅgā parivārenti maṃ sadā. // ApTha_1,6.113 //
Sabalehi pareto9 haṃ uyyānaṃ gantukāmako /
āruyha Sirikaṃ nāgaṃ10 naṅgarā nikkhamiṃ11 tadā. // ApTha_1,6.114 //
Caraṇena ca sampanno *guttadvāre*susaṃvuto12 /
Devalo13 nāma sambuddho āgacchi purato mamaṃ.14 // ApTha_1,6.115 //
Pesetvā Sirikaṃ nāgaṃ15 Buddhaṃ āsādayiṃ16 tadā /
tato sañjātakopo so nāgo nuddharate padaṃ. // ApTha_1,6.116 //
Nāgaṃ duṭṭhamanaṃ17 disvā Buddhe kopaṃ akās'; ahaṃ /
vihesayitvā18 sambuddhaṃ uyyānaṃ a*gamās'; ahaṃ.* // ApTha_1,6.117 //
Sātaṃ19 tattha na vindāmi; siro pajjalito yathā /
parilāhena ḍayhāmi maccho va baḷisādako.20 // ApTha_1,6.118 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. navaṅga-.
2 G. vinayakathitaṃ; Cy. vinayogadhaṃ.
3 S1 vinayamūlakapassino; S2 vinayomulaṃ tapassino.
4 G. S1 apatthayi.
5 G. Añjayo; S1 Añjaso; Cy. Añjaso.
6 G. S1 M. anantaratejo.
7 G. mahādhano.
8 G. tidhappabhinnā.
9 S1 parato.
10 G. sirikāyanaṃ.
11 G. nikkhamī; S1 nikkhami.
12 G. samvaro.
13 G. Revato.
14 S1 G. mama.
15 G. nāgaṃ.
16 G. āsādhayi; M. āsādayi.
17 G. nāgadumanaṃ; S2 ruṇṇaṃanaṃ.
18 G. viheṭhayitvā; S1 viheyitvā.
19 G. santaṃ.
20 G. balisārato; S1 balisādako.

[page 046]
46 Apadāna
Sasāgarantā pathavī ādittā viya hoti me /
pitu santik'; upāgamma idaṃ vacanam abraviṃ: // ApTha_1,6.119 //
Āsīvisaṃ va kupitaṃ1 aggikkhandham va āgataṃ /
mattaṃ va kuñjaraṃ* dantiṃ yaṃ sayambhuṃ*2 asādayiṃ.3 // ApTha_1,6.120 //
Āsādito mayā Buddho ghoro uggatapo jino /
purā4 sabbe vinassāma khamāpessāma taṃ muniṃ. // ApTha_1,6.121 //
No ce taṃ nijjhapessāma attadantaṃ samāhitaṃ /
orena sattame divase raṭṭhaṃ me vidhamissati.5 // ApTha_1,6.122 //
S*umekhalo Kosiyo* ca Siggavo cāpi Sattuko6 /
āsādayitvā isayo duggatā te sasenakā.7 // ApTha_1,6.123 //
Yadā kuppanti8 isayo saññatā brahmacāriyo /
sadevakaṃ vināsenti sasāgaraṃ9 sapabbataṃ. // ApTha_1,6.124 //
Tiyojanasahassamhi purise sanni*pātayiṃ /
accayaṃ desana*tthāya sayambhuṃ10 upasaṅkamiṃ. // ApTha_1,6.125 //
Allavatthā allasirā sabbe 'va p'; añjalīkatā /
Buddhassa pāde11 nipatitvā12 idaṃ vacanam abravuṃ: // ApTha_1,6.126 //
‘Khamassu tvaṃ mahāvīra '; abhiyācati taṃ jano /
pariḷāhaṃ vinodehi; mā ca raṭṭhaṃ13 vināsāya. // ApTha_1,6.127 //
Sadevā manussā sabbe sadānavā*sarakkhasā /
ayo*mayena kūṭena siraṃ14 bhiñjeyyuṃ15 me sadā. // ApTha_1,6.128 //
Udake aggi na saṇṭhāti bījaṃ selena rūhati /
agade16 kimi na saṇṭhāti kopo Buddhe na jāyati. // ApTha_1,6.129 //
Yathāpi bhūmi acalā appameyyo ca17 sāgaro /
anantako ca ākāso evaṃ Buddho *akhobhiyo.* // ApTha_1,6.130 //
Sadā khantā mahāvīra khamitā ca tapassino /
khantānaṃ khamitānañ ca gamanaṃ vo na vijjati.'; // ApTha_1,6.131 //
Idaṃ vatvāna sambuddho pariḷāhaṃ vinodayi18 /
mahājanassa purato nabhaṃ abbhuggamī tadā. // ApTha_1,6.132 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 -visaya.
2 G. S1 danti yaṃ. All MSS. read sayambhū.
3 G. āsādhayi; S1 sādayi.
4 G. puna.
5 G. S1 vidhamessati.
6 G. S1 puttako.
7 G. M. Cy. saraṭṭhakā.
8 G. kubbanti.
9 G. S1 sasārakaṃ.
10 G. S1 sayambhū.
11 G. S1 buddhuppāde.
12 G. S1 nibbattitvā.
13 G. S1 mā no raṭṭhaṃ.
14 S2 sirasiṃ.
15 G. S1 bhindeyyuṃ.
16 G. agare.
17 G. S1 va.
18 S1 S2 vinodayiṃ.

[page 047]
6. Upāli 47
Tena *kammen'; a*haṃ dhīra1 hīnattaṃ ajjhupāgato /
samatikkamma taṃ2 jātiṃ pāvisiṃ abhayaṃ puraṃ. // ApTha_1,6.133 //
Tadāpi maṃ mahāvīra ḍayhamānaṃ susaṇṭhitaṃ3 /
pariḷāhaṃ vinodesi sayambhuñ ca khamāpayiṃ.4 // ApTha_1,6.134 //
Ajjāpi maṃ5 mahāvīra ḍayhamānaṃ *tīh aggi*hi /
nibbāpesi tayo aggī sītibhāvañ ca pāpayi.6 // ApTha_1,6.135 //
Yesaṃ sotāvadhān'; atthi suṇotha mama bhāsato: /
atthaṃ tuyhaṃ pavakkhāmi yathā diṭṭhapadaṃ mamaṃ.7 // ApTha_1,6.136 //
{Sayambhuṃ} taṃ8 vimānetvā santacittaṃ samāhitaṃ /
tena kammen'; a*haṃ ajja jāto 'mhi nīcayoniyam // ApTha_1,6.137 //
Mā vo khaṇaṃ virādhetha9 khaṇātītā hi socare. /
Sadatthe vāyameyyātha khaṇo vo paṭipādito. // ApTha_1,6.138 //
Ekaccāna10 ca vamanaṃ11 ekaccānañ ca virecanaṃ /
visaṃ haḷāhaḷaṃ ete12 ekaccānañ ca osadhaṃ. // ApTha_1,6.139 //
Vamanaṃ paṭipannānaṃ phalaṭṭhānaṃ virecanaṃ /
osadhaṃ phalalābhīnaṃ puññakkhettaṃ gavesinaṃ. // ApTha_1,6.140 //
Sāsanena viruddhānaṃ visaṃ haḷāhaḷaṃ yathā /
āsīviso daṭṭhaviso13 evaṃ jhāpeti taṃ naraṃ. // ApTha_1,6.141 //
Sakiṃ pi taṃ haḷāhaḷaṃ uparundhati14 jīvitaṃ /
sāsanena virujjhitvā kappakoṭim hi ḍayhati. // ApTha_1,6.142 //
Khantiyā avihiṃsāya mettacittavatāya15 ca /
sadevakaṃ so tarati tasmā vo16 avirodhiyā.17 // ApTha_1,6.143 //
Lābhālābhe na sajjanti sammānane vimānane /
paṭhavī sadisā Buddhā tasmā te n'; avirodhiyā.18 // ApTha_1,6.144 //
Devadatte ca vadhake core Aṅgulimālake /
Dhanapāle Rāhule ca19 sabbesaṃ samako muni. // ApTha_1,6.145 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vīra; S1 dhīraṃ.
2 G. samatikamma tam.
3 G. sukhedhitaṃ.
4 G. S1 khamāpayi.
5 G. M. ca.
6 S1 G. M. pāpayiṃ.
7 G. mama.
8 G. sayambhu tam.
9 G. virāṭetha; S1 virodheta; Cy. virajetha.
10 G. ekaccanaṃ.
11 G. viññuvadhanaṃ; S1 vacanaṃ.
12 S2M. eke.
13 G. diṭṭhiviso; S2 diṭṭhaviso.
14 G. sakiṃ mitaṃ halāhalam uparuddhe hi; S1 sakiṃ pi tu halāhalaṃ
aparuddhe hi-.
15 G. mettacittāvattāya.
16 S2 te.
17 So read all MSS. Cy. avirādhiyā.
18 Cy. navirādhiyā.
19 S1 G. Rāhule Dhanapāle ca.

[page 048]
48 Apadāna
Etesaṃ paṭighaṃ n'; atthi, rāgo 'mesaṃ na vijjati /
sabbesaṃ samako buddho *vadhakass orasassa ca.* // ApTha_1,6.146 //
Panthe disvāna kāsāvaṃ chaḍḍitaṃ mīḷhamakkhitaṃ /
sirasā añjaliṃ1 katvā vanditabbaṃ isiddhajaṃ. // ApTha_1,6.147 //
Abbhātītā ca 'me Buddhā vattamānā anāgatā /
dhajenānena sujjhanti tasmā ete namassiyā. // ApTha_1,6.148 //
Satthukappaṃ suvinayaṃ dhāremi hadayen'; ahaṃ /
namassamāno vinayaṃ viharissāmi sabbadā. // ApTha_1,6.149 //
Vinayo āsayaṃ mayhaṃ vinayo ṭhānacaṅkamaṃ /
kappemi vinaye2 vāsaṃ vinayo mayhaṃ gocaro. // ApTha_1,6.150 //
Vinaye pāramippatto3 samathe cāpi kovido /
Upāli taṃ mahāvīra pāde vandati satthuno. // ApTha_1,6.151 //
So ahaṃ vicarissāmi gāmāgāmaṃ purāpuraṃ /
namassamāno sambuddhaṃ dhammassa ca sudhammataṃ. // ApTha_1,6.152 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
sabbāsavā parikkhīṇā n'; atthi dāni punabbhavo // ApTha_1,6.153 //
Sāgataṃ4 vata me āsi buddhaseṭṭhassa santike /
tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsanaṃ. // ApTha_1,6.154 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca atth'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,6.155 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Upālithero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Upālittherassa apadānaṃ samattaṃ.

[7. {Aññākoṇḍañña}.]
Padumuttarasambuddhaṃ lokajeṭṭhaṃ vināyakaṃ /
Buddhabhūmiṃ anuppattaṃ paṭhamaṃ addasam ahaṃ. // ApTha_1,7.1 //
Yāvatā bodhiyā mule yakkhā sabbe samāgatā /
Sambuddhaṃ parivāretvā vandanti pañjalīkatā.5 // ApTha_1,7.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 añjalī-.
2 G. vinayam.
3 G. pāramimpatto.
4 G. svāgataṃ.
5 G. añjalikatā.

[page 049]
7. Aññākoṇḍañña 49
Sabbe devā tuṭṭhamanā ākāse sañcaranti te /
buddho ayaṃ anuppatto1 andhakāratamonudo. // ApTha_1,7.3 //
Tesaṃ hāsaparetānaṃ2 mahānādo pavattatha3 /
kilese jhāpayissāma4 sammāsambuddhasāsane. // ApTha_1,7.4 //
Devānaṃ giram aññāya vācāsabhiṃ udīritaṃ /
haṭṭho haṭṭhena cittena ādibhikkham adās'; ahaṃ. // ApTha_1,7.5 //
Mamaṃ5 saṅkappam aññāya satthā loke anuttaro /
devasaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_1,7.6 //
‘Sattāhaṃ abhinikkhamma bodhim ajjhāgamam ahaṃ /
idaṃ me paṭhamaṃ bhattaṃ brahmacārissa6 yāpanaṃ.7 // ApTha_1,7.7 //
Tusitāhi idhāgantvā yo me bhikkham upānayi /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_1,7.8 //
Tiṃsakappasahassena8 devarajjaṃ karissati /
sabbe deve atibhotvā Tidivaṃ āvasissati. // ApTha_1,7.9 //
Devalokā cavitvāna manussattaṃ9 gamissati /
sahassaṃ va10 cakkavatti11 tattha rajjaṃ karissati. // ApTha_1,7.10 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_1,7.11 //
Tidasā so cavitvāna manussattaṃ gamissati /
agārā pabbajitvāna chabbassāni vasissati. // ApTha_1,7.12 //
Tato sattamake vasse Buddho saccaṃ kathessati /
Koṇḍañño nāma nāmena paṭhamaṃ sacchikāhiti.'; // ApTha_1,7.13 //
Nikkhantenānupabbajjaṃ12 padhānaṃ sukataṃ mayā /
kilese13 *jhāpanatthāya pabbaj*iṃ anagāriyaṃ. // ApTha_1,7.14 //
Abhigantvāna sabbaññū buddho loke sadevake /
iminā me migāraññe amataṃ bherim āhani.14 // ApTha_1,7.15 //
So dāni patto amataṃ santaṃ padam15 anuttaraṃ /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_1,7.16 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. M. anuppanno.
2 G. bhāsaparetānaṃ; S2 hāsapattonaṃ
3 G. pavattayi.
4 S2 vāmasissāma.
5 M. G. mama.
6 M. G. brahmacāriyā.
7 M. G. ṭhāpanaṃ.
8 G. tiṃsamatte kappasate; S1 tiṃsamatte kappasahasse.
9 G. manussataṃ.
10 S2 sahassadhā; M. sahassaṃ vā.
11 S1 G. cakkavattiṃ.
12 M. -pabbaji; Cy. -ānupabbajiṃ.
13 S1 S2 kilesā.
14 G. āhariṃ; S1 āhiniṃ.
15 G. S1 santi-.

[page 050]
50 Therāpadāna
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,7.17 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā {Aññākoṇḍañño} thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Aññākoṇḍaññatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[8. Piṇḍola-Bhāradvāja.]
Padumuttaro nāma jino sayambhū aggapuggalo /
purato Himavantassa Cittakūṭe1 vasī tadā. // ApTha_1,8.1 //
Abhītarūpo2 tatthāsiṃ3 migarājā catukkamo /
yassa saddaṃ suṇitvāna vikkhambhanti bahū janā. // ApTha_1,8.2 //
Suphullam padumaṃ gayha upagañchiṃ4 narāsabhaṃ /
vuṭṭhitassa samādhimhā Buddhassa abhiropayiṃ.5 // ApTha_1,8.3 //
Catuddisaṃ6 namassitvā Buddhaseṭṭhaṃ naruttamaṃ /
sakaṃ cittaṃ pasādetvā sīhanādam adās'; ahaṃ.7 // ApTha_1,8.4 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
sakāsane nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_1,8.5 //
Buddhassa giram aññāya sabbe devā samāgatā /
āgato vadataṃ8 seṭṭho dhammaṃ sossāma taṃ mayaṃ. // ApTha_1,8.6 //
Tesaṃ hāsaparetānaṃ9 purato lokanāyako /
mama saddaṃ pakittesi Dīghadassī mahāmuni: // ApTha_1,8.7 //
‘Yen'; idaṃ padumaṃ dinnaṃ sīhanādo ca nādito /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha10 mama bhāsato: // ApTha_1,8.8 //
Ito aṭṭhamake kappe cakkavatti bhavissati /
sattaratanasampanno cātuddīpamhi11 issaro. // ApTha_1,8.9 //
Kārayissati issaraṃ mahiyā catusaṭṭhiyā /
Padumo nāma nāmena cakkavatti mahābalo. // ApTha_1,8.10 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Cittakuṭhe.
2 S2 abhirūpo.
3 G. S1 tatthāsi.
4 G. S1 upagañchi.
5 G. S1 abhiropayi.
6 S2 cātuddisaṃ.
7 G. anād'; ahaṃ; S1 adām'; ahaṃ.
8 G. S1 varataṃ.
9 G. tāpasaparetānaṃ; S1 tesāhāsa-.
10 G. suṇātha.
11 S1 catuddīpamhi; G. cātudīpamhi.

[page 051]
9. Khadiravaniya Revata 51
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_1,8.11 //
Pakāsite pāvacane brahmabandhu bhavissati /
brahmaññā abhinikkhamma pabbajissati tāvade. // ApTha_1,8.12 //
Padhānapahitatto1 so upasanto nirūpadhi /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo. // ApTha_1,8.13 //
Vipine2 pantaseyyamhi vāḷamigasamākule /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.'; // ApTha_1,8.14 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,8.15 //
Itthaṃ sudan āyasmā Piṇḍola-Bhāradvājo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Piṇḍola-Bhāradvājatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[9. Khadiravaniya Revata.]
Gaṅgā Bhāgīrasī nāma Himavantā pabhāvitā /
kutitthe nāviko āsiṃ orime ca tariṃ ahaṃ. // ApTha_1,9.1 //
Padumuttaranāyako sambuddho dīpaduttamo /
vasīsatasahassehi Gaṅgāsotaṃ tarissati. // ApTha_1,9.2 //
Bahū nāvā samānetvā vaḍḍhakīhi susaṅkhataṃ /
nāvāya chadanaṃ katvā paṭimānin3 narāsabhaṃ. // ApTha_1,9.3 //
Āgantvāna ca4 sambuddho ā*ruhi nāvalañcakaṃ5 /
vārimajjhe ṭhi*to satthā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_1,9.4 //
‘Yo so tāresi sambuddhaṃ saṅghaṃ cāpi anāsavaṃ /
tena cittappasādena devaloke ramissati. // ApTha_1,9.5 //
Nibbattissati te6 vyamhaṃ7 sukataṃ nāvasaṇṭhitaṃ /
ākāse pupphachadanaṃ dhārayissati sabbadā. // ApTha_1,9.6 //
Aṭṭhapaññāsakappamhi Tāraṇo nāma khattiyo /
cāturanto vijitāvī cakkavatti bhavissati. // ApTha_1,9.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 padhānaṃ-.
2 G. vivane; S1 vicine; Cy. vivane and vipine.
3 S1 patimāni.
4 S1 va.
5 Cy. navaḷañjakaṃ.
6 G. S2 read so; S1 se.
7 G. brahmaṃ.

[page 052]
52 Therāpadāna
Sattapaññāsakappamhi Campako nāma khattiyo /
uggacchanto va suriyo jotissati mahābalo. // ApTha_1,9.8 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_1,9.9 //
Tidasā so cavitvāna manussattaṃ gamissati /
Revato nāma nāmena brahmabandhu bhavissati. // ApTha_1,9.10 //
Agārā nikkhamitvāna sukkamūlena1 codito /
Gotamassa bhagavato sāsane pabbajissati. // ApTha_1,9.11 //
So pacchā pabbajitvāna yuttayogo vipassako /
sabbāsave pariññāya nibbāyissati 'nāsavo.'; // ApTha_1,9.12 //
Viriyam me dhuradhorayhaṃ yogakkhemādhivāhanaṃ /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_1,9.13 //
Paṭisambhidā catasso ca vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,9.14 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Khadiravaniyo Revato thero imā
gāthāyo abhāsitthati.
Khadiravaniyo Revatattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[10. Ānanda.]
Ārāmādvārā nikkhamma Padumuttaro mahāmuni /
vassanto amataṃ vuṭṭhiṃ2 nibbāpesi3 mahājanaṃ. // ApTha_1,10.1 //
Satasahassāni4 vīrā5 chaḷabhiññā mahiddhikā /
parivārenti sambuddhaṃ chāyā 'va anapāyinī. // ApTha_1,10.2 //
Hatthikkhandhagato āsiṃ setacchattam varuttamaṃ /
sucārurūpaṃ disvāna vitti6 me udapajjatha.7 // ApTha_1,10.3 //
Oruyha hatthikkhandhamhā upagacchiṃ narāsabhaṃ /
ratanāmayachattam8 me Buddhaseṭṭhassa dhārayiṃ. // ApTha_1,10.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sukkamūlesu.
2 G. āmatavuṭṭhī; Cy. amatavuṭṭhiṃ.
3 S2 nibbāpeti.
4 G. S1 M. satasahassā te.
5 G. S1 dhīrā.
6 G. piti.
7 G. upapajjatha.
8 G. S1 ratanamaya-.

[page 053]
10. Ananda 53
Mama saṅkappam aññāya Padumuttaro mahāisi /
taṃ kathaṃ ṭhapayitvāna imā gāthā abhāsatha: // ApTha_1,10.5 //
‘Yo so chattaṃ adhāresi soṇṇalaṅkārabhūsitaṃ /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_1,10.6 //
Ito gantvā ayaṃ poso Tusitaṃ āvasissati /
anubhossati sampattiṃ1 accharāhi purakkhato. // ApTha_1,10.7 //
Catutiṃsatikkhattuñ2 ca devarajjaṃ karissati /
balādhipo aṭṭhasataṃ vasudhaṃ āvasissati. // ApTha_1,10.8 //
Aṭṭhapaññāsakkhattuñ ca cakkavatti bhavissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ mahiyā kā*rayissati.* // ApTha_1,10.9 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_1,10.10 //
Sakyānaṃ kulaketussa ñātibandhu3 bhavissati /
Ānando nāma nāmena upaṭṭhāko mahesino. // ApTha_1,10.11 //
Ātā*pī ni*pako cāpi bāhusaccesu kovido /
nivātavutti athaddho4 sabbapāṭhī5 bhavissati. // ApTha_1,10.12 //
Padhānapahitatto6 so upasanto nirūpadhi /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo'.7 // ApTha_1,10.13 //
Santi āraññakā nāgā kuñjarā saṭṭhihāyanā /
tidhāppabhinnā mātaṅgā-r-īsādantā8 urūḷhavā. // ApTha_1,10.14 //
Anekasatasahassā paṇḍitā9 pi mahiddhikā /
sabbe te Buddhanāgassa10 na honti parivimhitā.11 // ApTha_1,10.15 //
Ādiyāme12 namassāmi majjhime atha pacchime /
pasannacitto sumano Buddhaseṭṭhaṃ upaṭṭhahiṃ. // ApTha_1,10.16 //
Ātāpī nipako cāpi sampajāno patissato /
sotāpattiphalaṃ patto sekhabhūmisu13 kovido. // ApTha_1,10.17 //
Kappe 'to satasahasse14 yaṃ kammam abhinīhariṃ /
tāhaṃ15 bhūmim anuppatto16 ṭhito17 saṅgama-m-ācalo.18 // ApTha_1,10.18 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sampatti.
2 G. catuttiṃ-.
3 S2 saññābandhu.
4 S2 attaddho.
5 G. sabbasatthi; S1 sabbapāṭi; S2 -pāyī.
6 G. padhānaṃ-.
7 G. nibbāyissati 'nāsavo.
8 G. isādantā.
9 G. va paṇḍitā.
10 S2 nāṅgassa.
11 S2 panivimhate.
12 G. apariyāme; S1 M. āyādiyāme.
13 G. sekhabhumissa.
14 G. kappe satasahassamhi.
15 G. S1 nāhaṃ.
16 S2 bhumi-.
17 S1 M. dhītā.
18 G. samgamācalo; S2 saṅgamm-; vḷ. saṅkamam-.

[page 054]
54 Therāpadāna
Sāgataṃ1 vata me āsi Buddhaseṭṭhassa santike /
tisso vijjā anuppatto kataṃ Buddhassasāsanaṃ. // ApTha_1,10.19 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_1,10.20 //

Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ānandatthero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Ānandattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Buddho Paccekasambuddho Sāriputto ca Kolito
Kassapo Anuruddho ca Puṇṇathero Upāli ca.
Koṇḍañño *ca* Piṇḍolo *ca*2 Revat'; Ānanda paṇḍito
chassatāni ca paññāsa gathāyo sabbapiṇḍitā.
Apadāne Buddhavaggo paṭhamo.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Svāgataṃ.
2 M. Koṇḍañño c'; eva Piṇḍolo.

[page 055]
11. Sīhāsanadāyaka 55
[II. SĪHĀSANAVAGGO.]

[11. Sīhāsanadāyaka.]
Nibbute lokanāthamhi Siddhatthe dipaduttame /
vitthārite1 pāvacane bāhujaññamhi sāsane // ApTha_2,11.1 //
Pasannacitto sumano sīhāsanam akās'; ahaṃ /
sīhāsanaṃ karitvāna pādapīṭhaṃ akās'; ahaṃ. // ApTha_2,11.2 //
Sīhāsane ca vassante2 gharaṃ tattha akās'; ahaṃ /
tena cittappasādena Tusitaṃ upapajj'; ahaṃ. // ApTha_2,11.3 //
Āyāmena catubbīsā yojanāsiṃsu tāvade /
vimānaṃ sukataṃ mayhaṃ vitthārena catuddasaṃ // ApTha_2,11.4 //
Sattakaññā3 sahassāni parivārenti maṃ sadā /
soṇṇamayañ4 ca pallaṅkaṃ vyamhe5 āsi6 sunimmitaṃ. // ApTha_2,11.5 //
Hatthiyānaṃ assayānaṃ dibbayānaṃ7 upaṭṭhitaṃ /
pāsādā sivikā c'; eva nibbattanti yadicchakaṃ. // ApTha_2,11.6 //
Maṇimayā ca palla*ṅkā aññe* sāramayā bahū /
nibbattanti mamaṃ sabbe sīhāsanass'8 idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,11.7 //
Soṇṇamayā rūpimayā phalikā veḷuriyāmayā /
pādukā abhirūhāmi pādapīṭhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,11.8 //
Catunavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ9 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,11.9 //
Tesattati ito kappe Indanāmā tayo janā /
dvesattati ito kappe tayo Sumana-nāmakā. // ApTha_2,11.10 //
Samasattat'; ito10 kappe tayo Varuṇa-nāmakā /
sattaratanasampannā catuddīpamhi issarā. // ApTha_2,11.11 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,11.12 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sīhāsanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Sīhāsanadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S2 vitthārike.
2 G. ca sante; M. vassāne; vḷ. vasante.
3 G. M. satakaññā.
4 G. S1 sovaṇṇamayañ.
5 G. brahme.
6 S2 āsiṃ; S1 āsu.
7 G. dibbaṃ yānaṃ.
8 G. sīhāsanassa.
9 S2 akarī.
10 G. sattasattat'; ito; S1 samasattati ito.

[page 056]
56 Therāpadāna

[12. Ekatthambhika.]
Siddhatthassa bhagavato mahāpūgagaṇo ahu /
saraṇaṅgatā1 ca te Buddhaṃ saddahanti Tathāgataṃ. // ApTha_2,12.1 //
Sabbe saṅgamma2 mantetvā māḷaṃ kubbanti satthuno /
ekatthambhaṃ alabhantā vicinanti brahāvane. // ApTha_2,12.2 //
Te3 'haṃ araññe disvāna upagamma gaṇaṃ tadā /
añjalim4 paggahetvāna paṭipucchiṃ5 gaṇaṃ ahaṃ. // ApTha_2,12.3 //
Te me puṭṭhā viyākaṃsu6 sīlavanto upāsakā /
mālaṃ7 mayaṃ kattukāmā ekatthambho na labbhati.8 // ApTha_2,12.4 //
Ekatthambhaṃ mamaṃ9 detha ahaṃ dassami satthuno /
āharissām'; ahaṃ thambhaṃ appossukkā bhavantu te.10 // ApTha_2,12.5 //
Te me thambhaṃ pavecchiṃsu11 pasannā tuṭṭhamānasā /
tato paṭinivattitvā12 āgamaṃsu sakaṃ gharaṃ. // ApTha_2,12.6 //
Aciraṃ gate13 pūgagaṇe14 thambhaṃ adās'; ahaṃ tadā /
haṭṭho haṭṭhena cittena paṭhamaṃ ussāpes'; ahaṃ. // ApTha_2,12.7 //
Tena cittappasādena vimānaṃ upapajj'; ahaṃ /
ubbiddhaṃ bhavanaṃ mayhaṃ satabhūmisamuggataṃ.15 // ApTha_2,12.8 //
Vajjamānāsu bherisu parivārem'16 ahaṃ tadā /
pañcapaññāsakappamhi rājā āsiṃ17 Yasodharo. // ApTha_2,12.9 //
Tatthāpi bhavanaṃ mayhaṃ satabhūmisamuggataṃ18 /
kūṭāgāravarūpetaṃ ekatthambhaṃ manoramaṃ. // ApTha_2,12.10 //
Ekavīsatikappamhi Udeno nāma khattiyo /
tatrāpi bhavanaṃ mayhaṃ satabhūmisamuggataṃ.19 // ApTha_2,12.11 //
Yaṃ yaṃ yon'; upapajjāmi devattaṃ20 atha mānusaṃ /
anubhomi21 sabbam etaṃ ekatthambhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,12.12 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 saraṇaṅgato.
2 G. saṅkamma.
3 G. so.
4 G. añjali.
5 S1 G. paripucchi.
6 S1 G. vyākaṃsu.
7 S1 G. sālaṃ.
8 G. labhati.
9 S1 G. mama.
10 S2 vo.
11 S1 G. pavajjiṃsu.
12 S1 G. paṭinivattetvā.
13 G. aciragate.
14 G. puggagaṇe.
15 G. sattabhummaṃ; S1 -bhumaṃ.
16 G. paricāre; S1 paricārem'; ahaṃ sadā.
17 G. S1 āsi.
18 G. sattabhummaṃ; S1 -bhumaṃ.
19 G. sattabhummaṃ.
20 G. devataṃ.
21 S2 anuhomi.

[page 057]
13. Nanda 57
Catunavut'; ito kappe yaṃ thambham adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ekathambhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,12.13 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,12.14 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ekatthambhiko thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Ekatthambhikatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[13. Nanda.]
Padumuttarassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
vatthuttamaṃ mayā dinnaṃ sayambhussa mahesino. // ApTha_2,13.1 //
Tam me Buddho viyākāsi1 jalajuttamanāyako2: /
‘iminā vatthadānena hemavaṇṇo bhavissasi. // ApTha_2,13.2 //
Dve sampattī anubhotvā kusalamūlehi codito /
Gotamassa bhagavato kaniṭṭho tvaṃ3 bhavissasi. // ApTha_2,13.3 //
Rāgaratto sukhasīlo kāmesu gedham āyuto /
Buddhena codito santo tato tvaṃ pabbajissasi. // ApTha_2,13.4 //
Pabbajitvāna tvaṃ tattha kusalamūlena codito /
sabbāsave pariññāya nibbāyissasi4 'nāsavo.'; // ApTha_2,13.5 //
Sattakappasahassamhi5 caturo Celanāmakā /
saṭṭhiṃ kappasahassāni6 Upacelā catujjanā. // ApTha_2,13.6 //
Pañcakappasahassamhi Celā7 caturo janā /
sattaratanasampannā catuddīpamhi issarā. // ApTha_2,13.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,13.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Nanda thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Nandatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vyākāsi.
2 G. jalajuttaranāyako; S1 jalajuttaranāmako.
3 S2 tuvaṃ.
4 M. G. nibbāyissati.
5 S2 sataṃ-.
6 G. S1 saṭṭhi-.
7 G. S1 Celā nāma; Cy. Celanāmā cattāro.

[page 058]
58 Therāpadāna

[14. Culla-Panthaka.]
Padumuttaro nāma jino āhutīnaṃ paṭiggaho /
gaṇamhā vupakaṭṭho so Himavante vasī tadā. // ApTha_2,14.1 //
Aham pi Himavantamhi vasāmi assame tadā /
acirāgataṃ1 mahāvīraṃ upesiṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_2,14.2 //
Pupphacchattaṃ gahetvāna upagañchiṃ2 narāsabhaṃ /
samādhiṃ samāpajjantaṃ antarāyam akās'; ahaṃ. // ApTha_2,14.3 //
Ubho hatthehi paggayha pupphachattaṃ adās'; ahaṃ /
paṭiggahesi bhagavā Padumuttaro mahāmuni. // ApTha_2,14.4 //
Sabbe devā attamanā Himavantam upenti te /
sādhukāraṃ pavattiṃsu: ‘anumodissati cakkhumā.'; // ApTha_2,14.5 //
Idaṃ vatvāna te devā upagañchuṃ3 naruttamaṃ /
ākāse dhārayant'; assa padumacchattam4 uttamaṃ // ApTha_2,14.6 //
Padumachattaṃ5 paggayha adāsi tāpaso mamaṃ /
‘tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_2,14.7 //
Pañcavīsatikappāni devarajjaṃ karissati /
catuttiṃsatikkhattuñ ca cakkavatti bhavissati. // ApTha_2,14.8 //
Yaṃ yaṃ yoniṃ saṃsarati devattaṃ atha mānusaṃ /
abbhokāse patiṭṭhan taṃ padumaṃ dhārayissati. // ApTha_2,14.9 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_2,14.10 //
Pakāsite pāvacane manussattaṃ labhissati /
manomayamhi kāyamhi uttamo so bhavissati. // ApTha_2,14.11 //
Dve bhātaro bhavissanti ubho pi6 Panthasavhayā7 /
anubhotvā uttamatthaṃ jotayissanti sāsanan.'; // ApTha_2,14.12 //
Aṭṭhārasañ ca vasso 'haṃ pabbajiṃ8 anagāriyaṃ /
visesāhaṃ na vindāmi Sakyaputtassa sāsane. // ApTha_2,14.13 //
Dandhā mayhaṃ gati āsi paribhūto *pure ahaṃ9 /
bhā*tā ca maṃ paṇāmesi: ‘gaccha dāni sakaṃ gharaṃ.'; // ApTha_2,14.14 //
So 'haṃ paṇāmito santo saṅghārāmassa koṭṭhake /
dummano tattha aṭṭhāsiṃ sāmaññasmiṃ apekhavā.10 // ApTha_2,14.15 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 aciraṅgataṃ.
2 S1 upagacchi.
3 G. upagañchiṃ; S1 upagañchi.
4 S1 S2 padumañ-.
5 G. sattapatta-; S1 sāta-; S2 satapatta-.
6 G. omits.
7 G. Paṇḍakāvhayā; S1 Panthakā-.
8 G. pabbajjiṃ; S1 pabbaji.
9 S1 ahu.
10 G. apekkhavā.

[page 059]
15. Pilindavaccha 59
Ath'; ettha satthā āgañchi sīsaṃ mayhaṃ parāmasi /
bāhāya maṃ gahetvāna *saṅghārāmaṃ pavesayi.* // ApTha_2,14.16 //
Anukampāya me satthā adāsī pādapuñchaniṃ1 /
evaṃ suddhaṃ adhiṭṭhehi ekamantam adhiṭṭhitaṃ. // ApTha_2,14.17 //
Hatthehi tam2 ahaṃ gayha3 sariṃ kokanadaṃ ahaṃ /
tattha4 cittaṃ vimuccī me arahattaṃ apāpuniṃ.5 // ApTha_2,14.18 //
Manomayesu kāyesu sabbattha pāramiṅga*to /
sabbāsave pariññā*ya viharāmi anāsavo. // ApTha_2,14.19 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,14.20 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Cullapanthakothero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Cullapanthakassatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[15. Pilindavaccha.]
Nibbute lokanāthamhi Sumedhe aggapuggale /
pasannacitto sumano thūpapūjaṃ akās ahaṃ. // ApTha_2,15.1 //
Ye ca khīṇāsavā tattha chaḷabhiññā mahiddhikā /
te*saṃ tattha samānetvā *saṅghabhattaṃ akās'; ahaṃ. // ApTha_2,15.2 //
Sumedhassa bhagavato upaṭṭhāko tadā ahu /
Sumedho nāma nāmena anumodittha so tadā. // ApTha_2,15.3 //
Tena cittappasādena vimānaṃ upapajj'; ahaṃ /
chaḷāsītisahassāni a*ccharāyo ramiṃsu me* // ApTha_2,15.4 //
Mam'; eva anuvattanti sabbakāmehi tā sadā /
aññe deve atibhomi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,15.5 //
Pañcavīsatikappamhi Varuṇo nāma khattiyo /
susuddhabhojano6 āsiṃ7 cakkavatti ahaṃ tadā. // ApTha_2,15.6 //
Na te bījaṃ pavapanti8 na pi nīyanti9 naṅgalā /
akaṭṭhapākimaṃ sāliṃ10 paribhuñjanti mānusā. // ApTha_2,15.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 pādāpuñjaniṃ.
2 G. haṭṭho hitaṃ.
3 S2 gayhaṃ.
4 G. bhattha.
5 S2 G. apāpunī
6 G. S1 visuddhabhojano.
7 S1 G. āsi.
8 G. pavappanti.
9 G. vinīyanti; S1 pī nīyanti.
10 G. S1 sāli.

[page 060]
60 Therāpadāna
Tattha rajjaṃ karitvāna devattaṃ puna gacch'; ahaṃ. /
tadāpi edisā mayhaṃ nibbattā bhogasampadā. // ApTha_2,15.8 //
Na maṃ mittā amittā vā *hiṃsanti sabbapāṇi*no /
sabbesam pi1 piyo homi puññakammass idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,15.9 //
Tiṃsakappasahassamhi yaṃ dānam adadiṃ2 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi gandhālepass idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,15.10 //
*Imasmiṃ bhaddake kappe eko āsi janādhipo /
mahānubhāvo rājā 'si3 cakkavatti mahābalo. // ApTha_2,15.11 //
So 'haṃ pañcasu sīlesu ṭhapetvā janataṃ bahuṃ /
pāpetvā sugatiṃ yeva devatānaṃ piyo ahuṃ.* // ApTha_2,15.12 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,15.13 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pilindavaccho thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Pilindavacchatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[16. Rāhula.]
Padumuttarassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
*sattabhūmimhi pāsā*de adāsiṃ4 santharaṃ5 ahaṃ. // ApTha_2,16.1 //
Khīṇāsavasahassehi parikiṇṇo mahāmuṇi /
upāgami gandhakuṭim dipadindo6 narāsabho. // ApTha_2,16.2 //
Virocantaṃ7 gandhakuṭiṃ devadevo narāsabho /
bhikkhusaṅghe ṭhito satthā ima gāthā abhāsatha: // ApTha_2,16.3 //
*Yenāyaṃ jotito siyā ādāso 'va susanthato /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_2,16.4 //
Soṇṇamayā rūpimayā8 atho veḷuriyāmayā /
nibbattissanti ākāse ye keci manaso piyā. // ApTha_2,16.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sabbesapi.
2 S2 adadī.
3 G. rājāpi.
4 G. S1 adāsi.
5 S2 sapariṃ; S1 gocaraṃ; Cy. reads ādāsaṃ santharim ahaṃ.
6 G. dvipadindo.
7 S1 virocanti.
8 S1 G. maṇimayā.

[page 061]
16. Rāhula 61
Catusa*ṭṭhi*kkhattuñ de*vindo devarajjaṃ karissa*ti /
sahassakkhattuṃ cakkavatti bhavissati anantarā.1 // ApTha_2,16.6 //
Ekavīsatikappamhi Vimalo nāma khattiyo /
cāturanto vijitāvī cakkavatti bhavissati. // ApTha_2,16.7 //
Naṅgaraṃ Reṇuvatī2 nāma iṭṭhakāhi sumāpitaṃ /
āyāmato {*tīṇisataṃ} caturassaṃ* samāyutaṃ.3 // ApTha_2,16.8 //
Sudassano nāma pāsādo Vissakammena4 māpito /
kūṭāgāravarūpeto sattaratanabhūsito. // ApTha_2,16.9 //
Dasa saddā avivittaṃ vijjādharasamākulaṃ /
Sudassanaṃ va naṅgaraṃ devatānaṃ bhavissati. // ApTha_2,16.10 //
Pabhā nigga*cchate tassa ugga*cchante va sūriye /
virocissati taṃ niccaṃ samantā aṭṭhayojanaṃ. // ApTha_2,16.11 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_2,16.12 //
Tusitāhi cavi*tvāna su*kkamūlena codito /
Gotamassa bhagavato atrajo so bhavissati. // ApTha_2,16.13 //
Sace vaseyya āgāraṃ cakkavattī bhaveyya so5 /
aṭṭhānaṃ etaṃ yaṃ tādi agāre ratim ajjhagā. // ApTha_2,16.14 //
Ni*kkhamitvā agāramhā* pabbajissati subbato /
Rāhulo nāma nāmena arahā so bhavissati. // ApTha_2,16.15 //
Kikī va aṇḍaṃ rakkheyya camarī-r-iva6 vāladhiṃ /
nipako sīlasampanno mamaṃ rakkhi mahāmuni. // ApTha_2,16.16 //
Tassāhaṃ dhamma*m aññāya vihāsiṃ sāsa*ne rato /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_2,16.17 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,16.18 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Rāhulo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Rāhuḷatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. anuttaro.
2 S2 Reṇṇuvatī; S1 Denuvatī.
3 S2 sumāpitaṃ.
4 G. S1 Visukammena; M. Visūkammena.
5 S1 bhavissati yo; M. bhavissa yo.
6 G. viya.

[page 062]
62 Therāpadāna

[17. Upasena {Vaṅgantaputta}.]
Padumuttaraṃ bhagavantaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ /
pabbhāramhi1 nisinnaṃ taṃ2 upagañchiṃ naruttamaṃ. // ApTha_2,17.1 //
Kaṇikā*raṃ3 pupphitaṃ disvā vaṇṭaṃ4 chetvān'; ahaṃ tadā /
alaṅkaritvā chattamhi Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_2,17.2 //
Piṇḍapātañ ca pādāsiṃ5 paramannaṃ subhojanaṃ /
Buddhena navame tattha samaṇe6 aṭṭha bhojayiṃ. // ApTha_2,17.3 //
Anumodi mahāvīro sayambhū aggapuggalo: /
*"Iminā chattadā*nena paramannappavecchanā.7 // ApTha_2,17.4 //
Tena cittappasādena sampattim anubhossati8 /
tiṃsakhattun ca devindo devarajjaṃ karissati. // ApTha_2,17.5 //
Ekavīsatikhattuñ ca cakkavatti bhavissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ9 // ApTha_2,17.6 //
Yaṃ vadanti Sumedho ti bhūripaññaṃ sumedhasaṃ10 /
kappe 'to11 satasahasse eso Buddho bhavissati. // ApTha_2,17.7 //
Sāsane dippamānamhi12 manussattaṃ gamissati13 /
Upaseno ti nāmena hessati satthu sāvako". // ApTha_2,17.8 //
Carimaṃ vat*tate mayhaṃ bhavā sabbe sa*mūhatā /
dhāremi antimam dehaṃ jetvā Māraṃ savāhanaṃ. // ApTha_2,17.9 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,17.10 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Upaseno Vaṅgantaputto thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Upasenavaṅgantaputtatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Tatiyaṃ bhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. pabbāramhi.
2 G. nisīdantaṃ.
3 Cy. kaṇkārapupphaṃ.
4 S1 M. vaṇṭā; vaṇṭhā; Cy. vaṇḍe.
5 G. S1 pādāsi.
6 S2 S1 M. samaṇo.
7 G. -annapavecchanā.
8 G. anubhossasi.
9 G. S1 M. asaṅkhayaṃ.
10 S1 M. Sumedhayaṃ.
11 S1 M. kappato.
12 G. dibbamānamhi; S1 dissamānamhi.
13 S1 M. ramissati.

[page 063]
18. Ratthapāla 63

[18. Ratthapāla.]
Padumuttarassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
varanāgo mayā1 dinno-r-īsādanto *urūḷhavo* // ApTha_2,18.1 //
Setacchattopasevito2 sāthabbaṇo3 sahatthipo4 /
agghāpetvāna5 taṃ sabbaṃ saṅghārāmam akārayiṃ. // ApTha_2,18.2 //
Catupaññāsasahassāni6 pāsāde kārayim7 ahaṃ /
mahābhattaṃ8 karitvāna *niyyātesiṃ mahesino.* // ApTha_2,18.3 //
Anumodi mahāvīro sayambhū aggapuggalo /
sabbe jane hāsayanto deseti9 amataṃ padaṃ. // ApTha_2,18.4 //
Tam me buddho viyākāsi jaladuttamanāyako10 /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_2,18.5 //
"‘Catupaññāsasahassāni pāsāde kārayiṃ ahaṃ'; /
Kathayissāmi vipākaṃ; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_2,18.6 //
Aṭṭhārasasahassāni kūṭāgārā bhavissare /
vyamhuttamamhi11 nibbattā sabbasoṇṇamayā ca te. // ApTha_2,18.7 //
*Paññāsakhat*tuṃ devindo devarajjaṃ karissati /
aṭṭhapaññāsakhattuñ ca cakkavatti bhavissati. // ApTha_2,18.8 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_2,18.9 //
*Devalokā* cavitvāna sukkamūlena codito /
aḍḍhe12 kule mahābhoge nibbattissati tāvade. // ApTha_2,18.10 //
So pacchā pabbajitvāna sukkamūlena codito /
Raṭṭhapālo ti nāmena hessati satthu sāvako // ApTha_2,18.11 //
Padhānapahitatto so upa*santo nirūpa*dhi /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo."13 // ApTha_2,18.12 //
Uṭṭhāya abhinikkhamma jahitvā bhogasampadā /
kheḷapiṇḍo va14 bhogamhi pemaṃ mayhaṃ na vijjati. // ApTha_2,18.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 M. tayā.
2 Cy. reads setacchattopasobhito.
3 G. sātabbaṇo and sādabbaṇo; Cy. sakappano.
4 Cf. J. vi. 490.
5 G. ajjhāpetvāna.
6 S1 M. catupaññā-.
7 S1 M. kārayi'; kārayī.
8 G. S1 M. Cy. mahoghañ ca.
9 G. desesi.
10 G. jalajuttamanāyako; Cy. jalanuttama-, also jalajuttaranāmako.
11 G. brahmuttamamhi.
12 G. aḍḍhakule.
13 G. nibbāyissati-.
14 G. ti.

[page 064]
64 Therāpadāna
Viriyam me dhuradhorayhaṃ yogakkhemādivāhanaṃ /
dhāremi antimaṃ *dehaṃ sammāsa*mbuddhasāsane. // ApTha_2,18.14 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassasāsanan ti. // ApTha_2,18.15 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Raṭṭhapālo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Raṭṭhapālatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[19. Sopāka.]
abbhāraṃ sodhayantassa1 pavare pabbatuttame /
Siddhattho nāma bhagavā āgacchi mama santikaṃ. // ApTha_2,19.1 //
Buddhaṃ upagataṃ disvā *lokajeṭṭhassa tādino /
santharaṃ paññāpet*vāna pupphāsanam adās'; ahaṃ. // ApTha_2,19.2 //
Pupphāsane nisīditvā Siddhattho lokanāyako /
mamañ ca gatim aññāya aniccattam2 udāhari: // ApTha_2,19.3 //
"Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino /
uppajjitvā nirujjhanti; tesaṃ vūpasamo sukho". // ApTha_2,19.4 //
*Idaṃ vatvāna sa*bbaññū lokajeṭṭho narāsabho /
nabham3 abbhuggamī vīro4 haṃsarājā va ambare. // ApTha_2,19.5 //
Sakaṃ diṭṭhiṃ jahitvāna bhāvayāniccasaññ'; ahaṃ /
ekāhaṃ bhāvayitvāna tattha kālakato5 ahaṃ. // ApTha_2,19.6 //
Dvesampattī anubhotvā sukkamūlena codito /
*pacchime bhave* sampatte sapākaṃ yonupāgamiṃ.6 // ApTha_2,19.7 //
Agārā abhinikkhamma pabbajiṃ7 anagāriyaṃ /
jātiyā sattavasso 'haṃ arahattaṃ apāpuṇiṃ. // ApTha_2,19.8 //
Āraddhaviriyo pahitatto sīlesu susamāhito /
*tosetvāna mahā*nāgaṃ alatthaṃ upasampadaṃ. // ApTha_2,19.9 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 sobhayantassa; Cy. sevayantassa.
2 G. aniccataṃ; S1 aniccabhantuṃ.
3 S2 nabhe.
4 G. varo.
5 G. kālaṅkato.
6 G. S1 yonupagamī.
7 G. S1 pabbajji.

[page 065]
20. {Sumaṅgala} 65
Catunavut'; ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphadānass idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,19.10 //
Catunavut'; ito kappe yaṃ saññaṃ bhāvayiṃ1 tadā /
tam saññaṃ bhāvaya*ntassa patto me* āsavakkhayo. // ApTha_2,19.11 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,19.12 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sopāko thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sopākatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[20. {Sumaṅgala}.]
Āhutiṃ yiṭṭhukāmo 'haṃ paṭiyādetvāna2 bhojanaṃ /
brāhmaṇe paṭimānento visāle mālake ṭhito. // ApTha_2,20.1 //
Ath'; addasāsiṃ sambu*ddhaṃ Piyadassiṃ* mahāyasaṃ /
sabbalokavinetāraṃ sayambhuṃ aggapuggalaṃ. // ApTha_2,20.2 //
Bhagavantaṃ jutimantaṃ sāvakehi purakkhataṃ /
ādiccam iva rocantaṃ rathiyaṃ pavisantakaṃ.3 // ApTha_2,20.3 //
Añjalim paggahetvāna sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ /
manasā 'va nimantesiṃ4: *‘āgacchatu* mahāmuni.'; // ApTha_2,20.4 //
Mama saṅkappam aññāya satthā loke anuttaro /
khīṇāsavasahassehi mama dvāraṃ upāgami // ApTha_2,20.5 //
‘Namo te purisājañña namo te purisuttama! /
pāsādaṃ abhirūhitvā sīhāsane nisīda tvaṃ.'; // ApTha_2,20.6 //
Danto danta*parivāro tiṇṇo* tārayataṃ varo /
pāsādaṃ abhirūhitvā nisīdi pavarāsane. // ApTha_2,20.7 //
Yam me atthi sake gehe āmisaṃ paccupaṭṭhitaṃ /
tāhaṃ buddhassa pādāsiṃ pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_2,20.8 //
Pasannacitto sumano vedajāto kata*ñjalī /
Buddhaseṭṭhaṃ nama*ssāmi: ‘aho buddhass'; uḷāratā. // ApTha_2,20.9 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. saññābhāvayiṃ.
2 G. paṭiyādetvā, but Cy. paṭiyādetvāna.
3 S1 G. Cy. paṭipannakaṃ.
4 G. ca nimantesi.

[page 066]
66 Therāpadāna
Aṭṭhannaṃ payirupāsataṃ1 bhuñjaṃ khīṇāsavā bahū /
tuyh'; ev'; eso2 ānubhāvo saraṇan taṃ upem'; ahaṃ'. // ApTha_2,20.10 //
Piyadassī ca bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_2,20.11 //
"Yo so saṅghaṃ abhojesi ujubhūtaṃ samāhitaṃ /
Tathāgataṃ ca sambuddhaṃ suṇotha mama bhāsato: // ApTha_2,20.12 //
Sattavīsatikkhattuṃ so devarajjaṃ karissati /
sakakammābhiraddho so devaloke ramissati. // ApTha_2,20.13 //
Dasañ c'; aṭṭhañ ca kkhattuṃ3 so cakkavatti bhavissati /
pathavyā rajjaṃ4 pañcasataṃ vasudhaṃ āvasissati". // ApTha_2,20.14 //
Araññaṃ vanam ogayha5 kānanaṃ vyagghasevitaṃ /
padhānapadahitvāna6 kilesā jhāpitā mayā. // ApTha_2,20.15 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bhattadānass idaṃ phalaṃ. // ApTha_2,20.16 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_2,20.17 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sumaṅgalo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sumaṅgalatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:--
Sīhāsanī7 Ekatthambhī8 Nando ca Culla-Panthako9
Pilindo10 Rāhulo11 ceva Vaṅganto Raṭṭhapālako.
Sopāko Maṅgalo c'; eva dase ca12 dutiye vagge13
satañ ca sattatiṃsā ca gāthā c'; ettha pakāsitā.
Sīhāsanivaggo14 dutiyo.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 -santaṃ.
2 S2 tumh'; ev'; eso.
3 G. dasachakhattuṃ.
4 G. paṭhavyā; S1 paṭhabbhyā.
5 G. S1 oggayha.
6 G. padhānaṃ-.
7 S1 Sīhāsani.
8 G. Ekaṭṭhambhī; S1 Ekaṭhambhi.
9 G. Cullapantako.
10 S2 Pilindi; S1 Pilinda.
11 G. Rahulo.
12 S1 duve ti.
13 S2 gaṇe; S1 dutiyo vaggo.
14 G. Sīhāsaniyavaggo.

[page 067]
21. Subhūti 67
[III. SUBHUTIVAGGO.]

[21. Subhūti.]
Himavantass'; avidūre Nisabho nāma pabbato /
assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā. // ApTha_3,21.1 //
Kosiyo nāma nāmena jaṭilo uggatāpano /
ekākiko adutiyo vasāmi Nisabhe tadā. // ApTha_3,21.2 //
Phalaṃ mūlaṃ ca paṇṇañ1 ca na bhuñjāmi ahaṃ tadā /
pavattapaṇḍupattāhaṃ2 upajīvāmi tāvade. // ApTha_3,21.3 //
Nāhaṃ kopemi ājīvaṃ cajamāno pi jīvitaṃ /
ārādhemi sakaṃ cittaṃ vivajjemi anesanaṃ. // ApTha_3,21.4 //
Rāgupasaṅhitaṃ cittaṃ yadā uppajjate mamaṃ /
sayaṃ 'va paccavekkhāmi ekaggo naṃ3 damem'; ahaṃ. // ApTha_3,21.5 //
Rajjasi rajanīye ca dosanīye ca dussase /
muyhase mohanīye ca nikkhamassu vanā tuvaṃ. // ApTha_3,21.6 //
Visuddhānaṃ ayaṃ vāso nimmalānaṃ tapassinaṃ /
mā kho visuddhaṃ dusesi nikkhamassu vanā tuvaṃ. // ApTha_3,21.7 //
Āgāriko bhavitvāna sadā yuttaṃ4 labhissasi /
ubho pi mā5 virādhesi nikkhamassu vanā tuvaṃ. // ApTha_3,21.8 //
Chavālātaṃ yathā kaṭṭhaṃ6 na kvaci kiccakārakaṃ7 /
n'; eva gāme araññe vā na hi taṃ8 kaṭṭhasammataṃ. // ApTha_3,21.9 //
Chavālātūpamo tvaṃ 'si gihinā nāpi paññatto9 /
ubhato muttako ajja nikkhamassu vanā tuvaṃ. // ApTha_3,21.10 //
Siyā nu kho tava10 etaṃ: ko pajāni hi te idaṃ11 /
saddhā-dhuraṃ12 pāhisi13 me kosajjabahulāya ca. // ApTha_3,21.11 //
Jigucchissanti taṃ viññū asucim āgāriko *yathā /
ākaḍḍhitvāna isayo* codayissanti taṃ sadā. // ApTha_3,21.12 //
Taṃ viññū pavadissanti samatikkanta sāsanaṃ14 /
saṃvāsaṃ alabhanto hi kathaṃ jīvihisī15 tuvaṃ. // ApTha_3,21.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 vaṇṇañ.
2 G. pavattapaṇḍupannāhaṃ; S 1Cy. pavattaṃ 'va supātāhaṃ;
Cy. also gives a 2nd reading: pavattapaṇḍupaṇṇāni.
3 G. S1 tam.
4 G. yadā yuttaṃ.
5 S1 vā.
6 G. katthaṃ.
7 G. kiccakāraṇaṃ.
8 G. hitva; S2 nihitaṃ.
9 G. na gihina viññato; S2 nihināpiñato.
10 S2 tvaṃ.
11 G. kosajjaṃ nihite idaṃ.
12 S2 sīhadūraṃ; M. piṅga-; S1 piṅhadūraṃ.
13 S2 vanesi.
14 G. samatikkanti.
15 G. jīvāhisī.

[page 068]
68 Therāpadāna
Tidhappabhinnaṃ1 mātaṅgaṃ kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ /
balināgo upāgantvā yūthā2 niha*rate gajaṃ. // ApTha_3,21.14 //
Yūthā vinissaṭo santo sukhaṃ* sātaṃ3 na vindati /
dukkhito vimano4 hoti ojjhāyanto5 padhāvati.6 // ApTha_3,21.15 //
Tath'; eva jaṭilā tam pi nīharissanti dummatī7 /
tehi tvaṃ nissaṭo santo sukhaṃ sātaṃ na lacchasi. // ApTha_3,21.16 //
Divā vā yadi vā rattiṃ8 sokasallasamappito /
ḍayhasi parilāhena gajo yūthā 'va nissaṭo.9 // ApTha_3,21.17 //
Jātarūpaṃ yathā kūṭaṃ n'; eva yāyati10 katthaci /
tathā sīlavihīno tvaṃ n'; eva yāyasi11 katthaci. // ApTha_3,21.18 //
Agārāvasamāno12 pi kathaṃ jīvihisī13 tuvaṃ /
mattikaṃ pettikaṃ cāpi n'; atthi te nicitaṃ14 dhanaṃ. // ApTha_3,21.19 //
Sakaṃ kammaṃ karitvāna gatte sedaṃ pamocayaṃ /
evaṃ jīvihisī15 gehe sādhu te taṃ na ruccati. // ApTha_3,21.20 //
Evāhaṃ tattha dhāremi saṅkilesagataṃ manaṃ16 /
nānādhammakathaṃ katvā pāpacittaṃ nivārayiṃ.17 // ApTha_3,21.21 //
Evaṃ me viharantassa appamādavihārino /
tiṃsavassasahassāni pavane me atikkamuṃ. // ApTha_3,21.22 //
Appamādarataṃ18 disvā uttamatthaṃ gavesakaṃ /
Padumuttarasambuddho āgañchi19 mama santikaṃ. // ApTha_3,21.23 //
Timbarūsakavaṇṇābho appameyyo anupamo /
rūpenāsadiso Buddho ākāse caṅkamī tadā. // ApTha_3,21.24 //
Suphullo sālarājā va vijju va 'bbhaghanantare /
ñāṇenāsadiso Buddho ākāse caṅkamī tadā // ApTha_3,21.25 //
Sīharājā va 'sambhīto gajarājā va dappito20 /
lāsito21 vyaggharājā va ākāse caṅkamī tadā. // ApTha_3,21.26 //
Siṅgīnikkhasuvaṇṇābho22 khadiraṅgārasannibho /
maṇi yathā jotiraso ākāse caṅkamī tadā. // ApTha_3,21.27 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. tidhappabhinna.
2 S1 G. yudhā.
3 G. tadā.
4 G. dummano.
5 G. sajjhāyanto.
6 G. S1 pavedhati.
7 S1 M. dummati.
8 G. ratti.
9 G. yudhā nissato.
10 G. jhāyati; S1 jjhāyati.
11 S2 yāyaṃsi; G. na jhāyissati; S1 najjhāyissati.
12 S1 agāraṃ-.
13 S2 pīhisī; S1 jīvatisī; M. jivītisi.
14 G. S1 nihitaṃ.
15 S1 jīvitasī.
16 G. M. S2 yaṃ kilesagataṃ-.
17 G. navārayi.
18 G. appamādakaraṃ.
19 G. āgacchi.
20 S1 dappiko.
21 G. tāsito.
22 G. siṅgīrukkhasuvaṇṇabho.

[page 069]
21. Subhūti 69
Visuddhakelāsaṇṇibho puṇṇamāse va candimā /
majjhantiko1 va suriyo ākāse caṅkamī tadā. // ApTha_3,21.28 //
Disvā nabhe caṅkamantaṃ evaṃ cintes'; ahan tadā. /
Devo nu kho ayaṃ satto udāhu manujo ayaṃ? // ApTha_3,21.29 //
Na me suto vā diṭṭho vā mahiyā ediso naro /
api mantapadaṃ atthi; ayaṃ satthā bhavissati. // ApTha_3,21.30 //
Evāhaṃ cintayitvāna sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ /
nānāpupphañ ca gandhañ ca sannipātetv'; ahaṃ tadā. // ApTha_3,21.31 //
Pupphāsanaṃ paññāpetvā sādhucittaṃ manoramaṃ /
narasārathīnaṃ2 aggaṃ idaṃ vacanam abraviṃ:3 // ApTha_3,21.32 //
‘Idam me āsanaṃ vīra paññattaṃ tav'; anucchavaṃ4 /
hāsayanto mamaṃ5 cittaṃ nisīda kusumāsane.'; // ApTha_3,21.33 //
Nisīdi tattha bhagavā asambhīto va kesarī /
sattarattindivaṃ Buddho pavare kusumāsane. // ApTha_3,21.34 //
Namassamāno aṭṭhāsiṃ6 sattarattindivaṃ ahaṃ /
vuṭṭhahitvā samādhimhā satthā loke anuttaro // ApTha_3,21.35 //
Mama kammaṃ pakittento idaṃ7 vacanaṃ abravi: /
‘Bhāvehi Buddhānussatiṃ8 bhāvanānaṃ anuttaraṃ // ApTha_3,21.36 //
Imaṃ satiṃ bhāvayitvā pūrayissasi mānasaṃ /
tiṃsakappasahassāni devaloke ramissasi. // ApTha_3,21.37 //
Asītikkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissasi /
sahassakkhattuṃ cakkavattī *rājāraṭṭhe bhavissa*si. // ApTha_3,21.38 //
Padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyam9 /
anubhossasi taṃ sabbaṃ Buddhānussatiyā phalaṃ. // ApTha_3,21.39 //
Bhavābhave saṃsaranto mahābhogaṃ labhissasi /
bhoge te ūnatā n'; atthi Buddhānussatiyā phalaṃ. // ApTha_3,21.40 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_3,21.41 //
Asītikotiṃ chaḍḍetvā dāse10 kammakare bahū11 /
Gotamassa bhagavato sāsane pabbajissasi. // ApTha_3,21.42 //
Ārādhayitvā sambuddhaṃ Gotamaṃ Sākyapuṅgavaṃ /
Subhūti nāma nāmena hessasi satthu sāvako. // ApTha_3,21.43 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. majjhantike.
2 G. narasārajanam; M. narasārajīnam; S1 -sājinam.
3 G. S1 M. abravi.
4 G. tavānucchavikam; S1 M. -anucchakam.
5 G. mama.
6 S2 aṭṭhāsi.
7 G. imaṃ.
8 G. S1 M. buddhānussati.
9 G. asaṅkhayaṃ.
10 S1 M. pesa.
11 S2 bahuṃ; S1 M. bahu.

[page 070]
70 Therāpadāna
Bhikkhusaṅghe nisīditvā dakkhiṇeyyagaṇamhi1 taṃ /
tathāraṇavihāre ca dvīsu aggaṃ ṭhapessati.'; // ApTha_3,21.44 //
Idaṃ vatvāna sambuddho jalajuttamanāyako /
nabham abbhuggamī vīro haṃsarājā va ambare. // ApTha_3,21.45 //
Sāsito lokanāthena namassitvā Tathāgataṃ /
sadā bhāvesiṃ2 mudito Buddhānussatim uttamaṃ. // ApTha_3,21.46 //
Tena kammena sukatena cetanāpaṇidhīhi ca /
jahitvā mānusaṃ dehaṃ Tāvatiṃsam agañch'; ahaṃ. // ApTha_3,21.47 //
Asītikkhattuṃ devindo devarajjaṃ akārayiṃ /
sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavatti ahos'; ahaṃ. // ApTha_3,21.48 //
Padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ /
anubhomi susampattiṃ3 Buddhānussatiyā phalaṃ. // ApTha_3,21.49 //
Bhavābhave saṃsaranto mahābhogaṃ labhām'; aham /
bhoge me ūnatā n'; atthi Buddhānussatiyā phalaṃ. // ApTha_3,21.50 //
Satasahass'; ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhānussatiyā phalaṃ. // ApTha_3,21.51 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,21.52 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Subhūtitthero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Subhūtittherassa apadānaṃ samattaṃ.

[22. Upavāna.]
Padumuttaro nāmo jino sabbadhammāna pāragū /
jalitvā aggikkhandho va sambuddho parinibbuto. // ApTha_3,22.1 //
Mahājanā4 samāgamma pūjayitvā Tathāgataṃ /
citakaṃ katvā5 sukataṃ6 sarīram abhiropayuṃ. // ApTha_3,22.2 //
Sarīraṃ kiccaṃ7 katvāna dhātū8 tattha samānayuṃ /
sadevamānusā sabbe Buddhathūpaṃ akaṃsu te. // ApTha_3,22.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 M. -guṇehi.
2 G. bhāvesaṃ.
3 G. susampattī; S1 M. -sampatti.
4 S2 mahājano.
5 G. cittaṃ katvāna; S1 citakkaṃ katvā.
6 G. sugataṃ.
7 G. S1 M. sarīrakiccaṃ.
8 S2 dhātaṃ.

[page 071]
22. Upavāna 71
Paṭhamā kañcanamayā dutiyā pi maṇimayā /
tatiyā rūpiyamayā catutthā1 phalikāmayā. // ApTha_3,22.4 //
Tattha pañcamī kācehi2 lohitaṅkamayā3 ahū4 /
chaṭṭhā masāragallassa5 sabbaratanamay'; upari.6 // ApTha_3,22.5 //
Jaṅghā7 maṇimayā āsi vedikā ratanamayā /
sabbasovaṇṇayo8 *thūpo u*ddhaṃ yojanam uggato. // ApTha_3,22.6 //
Devā tattha samāgantvā ekato mantayuṃ9 tadā /
mayaṃ pi thūpaṃ karissāma lokanāthassa tādino. // ApTha_3,22.7 //
Dhātu āveṇikā n'; atthi sarīraṃ ekapiṇḍitaṃ10 /
imamhi11 Buddhathūpamhi12 karissāma kañcukaṃ mayaṃ. // ApTha_3,22.8 //
Devā sattaratanehi aññaṃ vaḍḍhesuṃ yojanaṃ /
thūpo dviyojanu*bbi*ddho timiraṃ vyapahanti so.13 // ApTha_3,22.9 //
Nāgā tattha samāgantvā ekato mantayuṃ tadā /
manussā c'; eva devā ca Buddhathūpaṃ akaṃsu te. // ApTha_3,22.10 //
Mā no pamattā assumhā appamattā sadevatā14 /
mayam pi thūpaṃ karissāma lokanāthassa tādino. // ApTha_3,22.11 //
Indanīlaṃ mahānīlaṃ atho jotirasaṃ maṇiṃ /
ekato sannipātetvā Buddhathūpaṃ acchādayuṃ. // ApTha_3,22.12 //
Sabbaṃ maṇimayaṃ āsi tāvatā buddhacetiyaṃ /
tīṇi yojanam ubbiddhaṃ ālokakaraṇaṃ15 tadā. // ApTha_3,22.13 //
{Kumbhaṇḍā} ca samāgantvā ekato mantayuṃ tadā /
Manussā devā nāgā ca Buddhathūpaṃ akaṃsu te. // ApTha_3,22.14 //
Mā no pamattā assumhā appamattā sadevakā /
mayam pi thūpaṃ karissāma lokanāthassa tādino. // ApTha_3,22.15 //
Sabbamaṇimayaṃ thūpaṃ akar'; uttarakañcukaṃ16 /
yojanan te pi vaḍḍhesuṃ āyataṃ17 Buddhacetiyaṃ. // ApTha_3,22.16 //
Catuyojanam ubbiddho Buddhathūpo virocati /
obhāseti disā sabbā sataraṃsīva18 uggato. // ApTha_3,22.17 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 catutthī.
2 S2 yanemi.
3 G. M. lohitakamayā.
4 G. M. S1 ahu.
5 G. chaḷā masāragallamayā; S1 masāragallassa mayā.
6 S1 upari.
7 G. saṅghā.
8 G. sabbasoṇṇamayo.
9 G. mantayiṃsu te.
10 G. S1 ekapiṇḍikaṃ.
11 G. mayam pi.
12 G. buddhathūpaṃ.
13 S2 -yo.
14 G. M. sadevakā.
15 G. M. S1 ālokasaraṇaṃ.
16 G. tārakañcakaṃ; S2 akar uttarukañcukaṃ.
17 G. āyātaṃ.
18 G. ca.

[page 072]
72 Therāpadāna
Yakkhā tattha1 samāgantvā ekato mantayuṃ tadā /
manussā c'; eva devā ca nāgā ca garuḷā tathā. // ApTha_3,22.18 //
Paccekam Buddhaseṭṭhassa2 akaṃsu thūpam uttamaṃ /
mā no pamattā assumhā appamattā sadevakā. // ApTha_3,22.19 //
Mayam pi thūpaṃ karissāma lokanāthassa tādino /
phaḷikā chādayissāma āyataṃ3 Buddhacetiyaṃ. // ApTha_3,22.20 //
Yojanan te pi vaḍḍhesuṃ āyataṃ3 Buddhacetiyaṃ /
pañcayojanam ubbiddho thūpo obhāsate tadā. // ApTha_3,22.21 //
Gandhabbā ca samāgantvā ekato mantayuṃ tadā /
manujā4 devatā nāgā kumbhaṇḍā guyhakā5 tathā. // ApTha_3,22.22 //
Sabbe katā6 Buddhathūpaṃ mayam ettha akārakā /
mayam pi thūpaṃ karissāma lokanāthassa tādino. // ApTha_3,22.23 //
Vediyo satta katvāna yāva jaṅghā7 akaṃsu te /
sabbasovaṇṇayaṃ8 thūpaṃ gandhabbā kārayuṃ tadā. // ApTha_3,22.24 //
Sattayojanam ubbiddho thūpo obhāsate tadā /
rattindivā na ñāyanti: āloko hoti sabbadā. // ApTha_3,22.25 //
Atihonti hi tass'; ābhā candasurāsatārakā9 /
samantā yojanasate padīpo dinapajjali.10 // ApTha_3,22.26 //
Tena kālena ye keci thūpaṃ pūjenti mānusā /
na te thūpam āruhanti ambare ukkhipanti te. // ApTha_3,22.27 //
Devehi ṭhapito yakkho Abhisammatanāmako11 /
dhajaṃ vā pupphadāmaṃ vā abhiropeti uttari. // ApTha_3,22.28 //
Na te passanti taṃ yakkhaṃ dāmaṃ passanti gacchato /
evaṃ passitvā gacchantā sabbe gacchanti suggatiṃ. // ApTha_3,22.29 //
Visaddhā ye pāvacane pasannā ye ca sāsane /
pāṭihīraṃ daṭṭhukāmā thūpaṃ pūjenti mānusā. // ApTha_3,22.30 //
Nagare Haṃsavatiyā ahosi vadako tadā /
amoditaṃ janaṃ disvā evaṃ cintes'; ahaṃ tadā: // ApTha_3,22.31 //
Uḷāro bhagavān eso yassa dhātughar edisaṃ /
imā hi12 janatā tuṭṭhā kāraṃ kubbanti tappare.13 // ApTha_3,22.32 //
Aham pi kāraṃ karissāmi lokanāthassa tādino /
tassa dhammesu dāyādo bhavissāmi anāgate. // ApTha_3,22.33 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 va tattha.
2 G. pacceka-; S1 paccekā-.
3 G. āyātaṃ.
4 G. manussa.
5 S1 G. garuḷā.
6 S1 G. akaṃsu.
7 S2 cha ca-.
8 G. S1 M. sabbasoṇṇamayaṃ.
9 G. -suriyatārakā; S1 S2 -surāsakārakā.
10 G. M. pajjalī.
11 S1 -nāyako.
12 S1 ca; G. na.
13 G. M. kubbantappare; S1 kubbanta kappare.

[page 073]
22. Upavāna 73
Sudhotaṃ rajakenāhaṃ uttareyyapaṭaṃ mama /
veḷagge1 ālaggetvāna dhajam ukkhipi ambare. // ApTha_3,22.34 //
Abhisammatako gayha ambare 'hāsi me dhajaṃ /
vāt'; eritaṃ2 dhajaṃ disvā bhiyyo hāsaṃ3 janes'; ahaṃ. // ApTha_3,22.35 //
Tattha cittaṃ pasādetvā samaṇaṃ upasaṅkamiṃ /
taṃ bhikkhum abhivādetvā vipākaṃ pucch'; ahaṃ4 dhaje. // ApTha_3,22.36 //
So me kathesi ānandaṃ5 pītisañjananaṃ mama /
tassa dhajassa vipākaṃ anubhossasi sabbadā. // ApTha_3,22.37 //
Hatthī assā rathā pattī senā ca caturaṅginī /
parivārenti6 taṃ niccaṃ dhajadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,22.38 //
Saṭṭhiṃ turiyasahassāni7 bheriyo samalaṅkatā /
parivārenti taṃ niccaṃ dhajadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,22.39 //
Chalāsītisahassāni nāriyo samalaṅkatā /
vicittavatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā. // ApTha_3,22.40 //
Aḷārapamhā hasulā susaññā tanumajjhimā /
parivārenti6 taṃ niccaṃ dhajadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,22.41 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissasi /
asītikkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissasi. // ApTha_3,22.42 //
Sahassakkhattuṃ rājā cakkavattī bhavissasi /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.8 // ApTha_3,22.43 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_3,22.44 //
Devalokā cavitvāna sukkamūlena codito /
puññakammena saṃyutto brahmabandhu bhavissasi.9 // ApTha_3,22.45 //
Asītikoṭiṃ chaḍḍetvā dāse kammakare bahū /
Gotamassa bhagavato sāsane pabbajissasi.10 // ApTha_3,22.46 //
Ārādhayitvā sambuddhaṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ /
Upavāṇo ti nāmena hessasi satthu sāvako. // ApTha_3,22.47 //
Satasahasse katakammaṃ11 phalaṃ dassesi me idha /
sumutto saravego ca kilese jhāpayiṃ12 mamaṃ.13 // ApTha_3,22.48 //
Cakkavattissa santassa cātuddīpissarassa me /
tīṇiyojanasamantā dassissanti14 dhajā sadā. // ApTha_3,22.49 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 veḷugge.
2 G. dhāritaṃ me.
3 G. S2 bhāsaṃ.
4 G. pucchi 'haṃ.
5 G. anantaṃ; M. ānandiṃ.
6 G. parivāressanti.
7 G. saṭṭhi-.
8 G. asaṅkhayaṃ.
9 All MSS. read bhavissati.
10 G. pabbajissati.
11 S1 G. kataṃ kammaṃ.
12 S1 S2 jhāpayī.
13 G. ahaṃ; S1 mama.
14 S1 G. M. ussissanti.

[page 074]
74 Therāpadāna
Satasahasse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi dhajadānass idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,22.50 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,22.51 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Upavāṇo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Upavāṇattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[23. Tīṇisaraṇāgamaniya.]
Nagare Candavatiyā1 mātupaṭṭhāyako ahuṃ2 /
andhā mātāpitā mayhaṃ te posemi3 ahaṃ tadā. // ApTha_3,23.1 //
Rahogato nisīditvā evaṃ cintes'; ahaṃ tadā /
pose*nto mātāpitaro pabba*jjaṃ na labhām'; ahaṃ // ApTha_3,23.2 //
Tamandhakārā pihitā4 tividhaggī pi5 ḍayhare /
etādise bhaye6 jāte n'; atthi koci vināyako. // ApTha_3,23.3 //
Buddho loke samuppanno dippati jinasāsanaṃ7 /
sakkā uttaritum8 attā puññakammena *jantunā* // ApTha_3,23.4 //
Uggayha {tīṇisaraṇe} paripuṇṇāni gopayaṃ /
tena kammena sukatena parimokkhāmi9 duggatiṃ // ApTha_3,23.5 //
Nisabho nāma samaṇo Buddhassa aggasāvako /
tam ahaṃ upagantvāna saraṇāgamanaṃ gahiṃ. // ApTha_3,23.6 //
Vassasatasahassāni āyu *vijjati* tāvade /
tāvatā saraṇāgamaṇaṃ paripuṇṇam agopayiṃ. // ApTha_3,23.7 //
Carime vattamāṇamhi saraṇan tam anussariṃ10 /
tena kammena sukatena Tāvatiṃsaṃ agaṃch'; ahaṃ // ApTha_3,23.8 //
Devaloke gato santo puññakammasamāhito /
yaṃ desaṃ upapajjāmi aṭṭhahetū labhām'11 ahaṃ. // ApTha_3,23.9 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. Bandhumatiyā.
2 G. ahu.
3 G. posesiṃ.
4 G. andhakārapihitā. Cf. following Apdāna.
5 G. tividhaggīhi.
6 G. bhave.
7 G. dāni-.
8 S2 uddharitvā.
9 G. S1 paṭimukkhāmi.
10 G. anussari.
11 G. labhāmy-.

[page 075]
23. Tīṇisaraṇāgamaniya 75
Disāsu pūjito homi tikkhapañño bhavām1 ahaṃ /
sabbe devā 'nuvattanti amitabhogaṃ labhām ahaṃ. // ApTha_3,23.10 //
Suvaṇṇavaṇṇo sabbattha paṭikkanto bhavām'; ahaṃ2 /
mittānaṃ acalo homi yaso accuggato mamaṃ. // ApTha_3,23.11 //
Asītikkhattuṃ devindo devarajjam akārayiṃ3 /
dibbaṃ sukhaṃ4 anubhaviṃ accharāhi purakkhato. // ApTha_3,23.12 //
Pañcasattatikkhattuṃ ca cakkavattī ahos'; ahaṃ /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. // ApTha_3,23.13 //
Pacchime bhave sampatte puññakammasamāhito /
pure Sāvatthiyaṃ jāto mahāsāle su-aḍḍhake. // ApTha_3,23.14 //
Nagarā5 nikkhamitvāna dārakehi purakkhato /
sahassakhiḍḍasamaṅgī 'haṃ6 saṅghārāmaṃ upāgamiṃ. // ApTha_3,23.15 //
Tatth'; addasāsiṃ7 samaṇaṃ vippamuttaṃ nirūpadhiṃ /
so me dhammam adesesi saraṇañ ca adāsi me. // ApTha_3,23.16 //
So 'haṃ sutvāna saraṇaṃ saraṇam me anussariṃ8 /
ekāsane nisīditvā arahattam apāpuṇiṃ. // ApTha_3,23.17 //
Jātiyā sattavassena arahattaṃ apāpuṇiṃ /
upasampādesi sambuddho guṇam aññāya cakkhumā. // ApTha_3,23.18 //
Aparimeyye ito kappe saraṇāni agañch'; ahaṃ /
tato me sukataṃ kammaṃ phalaṃ dassesi me idha. // ApTha_3,23.19 //
Sugopitaṃ me saraṇaṃ mānasaṃ suppaṇihitaṃ /
anubhotvā yāsaṃ sabbaṃ patto 'mhi acalaṃ padaṃ. // ApTha_3,23.20 //
Yesaṃ sotāvadhān'; atthi suṇotha mama bhāsato; /
atthaṃ vo kathayissāmi samaṃ9 diṭṭham idaṃ10 mamaṃ.11 // ApTha_3,23.21 //
Buddho loke samuppanno vattate jinasāsanaṃ /
amatā vāditā12 bheri sokasallavinodanā. // ApTha_3,23.22 //
Yathā sakena thāmena puññakkhette anuttare /
adhikāraṃ kareyyātha13 passayissatha nibbutiṃ. // ApTha_3,23.23 //
Paggayha tīṇisaraṇe pañcasīlāni gopaya /
Buddhe cittaṃ pasādetvā dukkhass'; antaṃ karissatha. // ApTha_3,23.24 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. bhavāmy-; S1 bhavābhavaṃ.
2 S1 bhavābhavaṃ; G. bhavāmyahaṃ.
3 S1 G. akārayi.
4 G. dibbasukham.
5 G. nagare.
6 G. -samaṅgīkaṃ; S1 sahasā-.
7 G. adassāsi.
8 G. anussari.
9 S1 M. sāmaṃ.
10 G. S1 diṭṭhapadaṃ.
11 G. S1 mama.
12 S2 māhatā.
13 S1 S2 kareyyatha.

[page 076]
76 Therāpadāna
Mamopamaṃ karitvāna sīlāni parigopiya1 /
aciraṃ arahattaṃ vo sabbe pi pāpuṇissatha. // ApTha_3,23.25 //
Tevijjo iddhippatto 'mhi cetopariyakovido /
sāvako te mahāvīra saraṇe vandati satthuno. // ApTha_3,23.26 //
Aparimeyye ito kappe saraṇaṃ Buddhass agañch'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi saraṇāgamaṇe phalaṃ. // ApTha_3,23.27 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,23.28 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Tīṇisaraṇāgamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Tīṇisaraṇāgamaniyatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[24. Pañcasīlasamādāniya.]
Nagare Candavatiyā bhatako ās'; ahan tadā /
parakammāyane2 yutto pabbajjaṃ na labhām'; ahaṃ. // ApTha_3,24.1 //
Mahandhakārā pihitā3 tividhaggī pi4 *ḍa*yhare /
kena nu kho upāyena visaṃyutto bhave ahaṃ. // ApTha_3,24.2 //
Deyyadhammo ca me n'atthi varāko bhatako5 ahaṃ /
yan nūnāhaṃ pañcasīlaṃ rakkheyya paripūrayaṃ.6 // ApTha_3,24.3 //
Anomadassissa muni7 Nisabho nāmo sāvako /
tam ahaṃ upasaṅkamma pañcasikkhāpad'; aggahiṃ. // ApTha_3,24.4 //
Vassasatasahassāni āyu8 vijjati tāvade /
tāvatā pañcasīlāni paripuṇṇāni gopayiṃ. // ApTha_3,24.5 //
Maccukāle *ca9* sampatte devā assāsayanti maṃ /
ratho sahassayutto te mārisāyaṃ10 upaṭṭhito. // ApTha_3,24.6 //
Sampatte11 carime citte12 mama sīlaṃ anussariṃ /
tena kammena sukatena Tāvatiṃsaṃ agañch'; ahaṃ. // ApTha_3,24.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. parigopaya.
2 S2 parakkamm-.
3 S1 andhakāre-; G. M. andhakāra-.
4 G. tividhaggīhi.
5 G. bhattako.
6 G. paripūraye.
7 G. M. S1 munino.
8 S2 ayuṃ.
9 M. S1 va.
10 S1 mādisāyaṃ.
11 G. S1 vattante.
12 G. cittaṃ.

[page 077]
24. Pañcasīlasamādāniya 77
Tiṃsakkhattuñ ca devindo devarajjam akārayiṃ /
dibbaṃ sukhaṃ1 anubhaviṃ accharāhi purakkhato. // ApTha_3,24.8 //
Pañcasattatikkhattuñ ca cakkavattī ahos'; ahaṃ /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. // ApTha_3,24.9 //
Devalokā cavitvāna sukkamūlena codito /
pure Vesāliyaṃ jāto mahāsāle su-aḍḍhake.2 // ApTha_3,24.10 //
Vassupanāyike kāle dippante jinasāsane3 /
mātā ca me pitā4 c'; eva5 pañcasikkhāpad'; aggahuṃ. // ApTha_3,24.11 //
Saha sutvān'; ahaṃ sīlaṃ mama sīlaṃ anussariṃ /
ekāsane nisīditvā arahattam apāpuṇiṃ. // ApTha_3,24.12 //
Jātiyā pañcavassena arahattam apāpuṇiṃ /
upasampādayī Buddho guṇam aññāya cakkhumā. // ApTha_3,24.13 //
Paripuṇṇāni gopitvā6 pañcasikkhāpadān'; ahaṃ /
aparimeyye7 ito kappe vinipātaṃ n'; agacch'; ahaṃ. // ApTha_3,24.14 //
So'; haṃ yasam anubhaviṃ tesaṃ sīlāna vāhasā /
kappakoṭiṃ pakittento8 *kittaye eka*desakaṃ. // ApTha_3,24.15 //
Pañcasīlāni gopitvā9 tayo hetū labhām'; ahaṃ /
dīghāyuko mahābhogo tikkhapañño10 bhavām'; ahaṃ. // ApTha_3,24.16 //
Pakittento11 ca sabbesaṃ adhimattaṃ va12 porisaṃ /
bhavābhave saṃsaritvā e*te ṭhāne labhām'; ahaṃ. // ApTha_3,24.17 //
Apa*rimeyyasīlesu13 vattanto jinasāvako /
bhavesu yadi rajjeyyaṃ vipāko kīdiso bhave. // ApTha_3,24.18 //
Suciṇṇam me pañcasīlaṃ bhatakena vipassinā14 /
tena sīlen'; ahaṃ ajja poṭhayiṃ15 sabbabandhanā. // ApTha_3,24.19 //
Aparimeyye ito kappe pañcasīlāni gopayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pañcasīlān'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,24.20 //
Paṭisambhidā cātasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,24.21 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pañcasīlasamādāniyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Pañcasīlasamādāniyatherassa apadānaṃ samattaṃ.
--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 dibbasukhaṃ.
2 G. S1 mahāsāle suvaḍḍhake.
3 S2 dippanto jinasāsanaṃ.
4 G. jinaṃ.
5 G. c'; evaṃ.
6 G. gopetvā.
7 G. aparimeyyo.
8 G. S1 pi kittento.
9 G. S1 gopetvā.
10 G. S1 tikkhapaññā.
11 G. S1 pakittente.
12 S2 ca.
13 S2 aparimeyyesu-.
14 S1 na passino.
15 G. mocayiṃ.

[page 078]
78 Therāpadāna

[25. Annasaṃsāvaka.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ gacchantaṃ antarāpaṇe /
kañcanagghiyasaṅkāsaṃ dvattiṃsavaralakkhaṇaṃ1 // ApTha_3,25.1 //
Siddhatthaṃ lokapajjotaṃ appameyyaṃ anopamaṃ2 /
alatthaṃ3 paramaṃ pītiṃ4 disvā dantaṃ jutindharaṃ. // ApTha_3,25.2 //
Sambuddhaṃ atināmetvā bhojayiṃ taṃ5 mahāmuṇiṃ /
muni kāruṇiko6 nātho anumodi7 ca maṃ8 tadā. // ApTha_3,25.3 //
Tasmiṃ mahākāruṇike paramassāsakārake /
Buddhe cittaṃ pasādetvā kappam saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_3,25.4 //
Catunavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bhikkhadānass idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,25.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,25.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Annasaṃsāvako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Annasaṃsāvakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[26. Dhūpadāyaka.]
Siddhatthassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
kuṭidhūpaṃ9 mayā dinnaṃ vippasannena cetasā. // ApTha_3,26.1 //
Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi devattaṃ atha mānusaṃ /
sabbesam pi piyo homi dhūpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,26.2 //
Catunavut'; ito kappe yaṃ dhūpam adadiṃ tadā10 /
duggatiṃ nābhijānāmi dhūpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,26.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,26.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Dhūpadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Dhūpadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 battiṃsa-.
2 G. anupamaṃ.
3 G. laddhaṃ
4 G. paramapītiṃ.
5 G. M. bhojayan taṃ.
6 G. mahākāruṇiko.
7 S2 loke obhāsayi.
8 S2 mamaṃ.
9 S1 S2 kuṭidhūpanaṃ.
10 S1 dhūpadānañ ca dās ahaṃ; S2 dhūpam adās ahaṃ.

[page 079]
27. Puḷinapūjaka 79

[27. Puḷinapājaka.]
Vipassissa bhagavato bodhiyā pādamuttame /
purāṇaṃ puḷinaṃ1 chaḍḍetvā suddhaṃ puḷinam ākiriṃ. // ApTha_3,27.1 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ puḷinam adās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi puḷinadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,27.2 //
Tipaññāse ito kappe rājā āsiṃ janādhibhū /
Mahāpuḷino nāmena cakkavattī mahābalo. // ApTha_3,27.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,27.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Puḷinapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Puḷinapūjakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[28. Uttiya.]
Candabhāgānadītīre suṃsumāro ahaṃ tadā /
sabhojanapasutāhaṃ nadītitthaṃ agañchi 'haṃ.2 // ApTha_3,28.1 //
Siddhattho tamhi samaye sayambhū aggapuggalo /
nadiṃ3 taritukāmo so nadītitthaṃ upāgamī. // ApTha_3,28.2 //
Upāgate ca sambuddhe aham pi tatth'; upāgamiṃ /
upagantvāna sambuddhaṃ imaṃ vācam udīrayiṃ: // ApTha_3,28.3 //
Abhirūha mahāvīra tāressāmi4 ahaṃ tavaṃ5 /
pettikaṃ6 visayaṃ mayhaṃ anukampa mahāmuṇi. // ApTha_3,28.4 //
Mama uggajjanaṃ sutvā abhirūhi mahāmuni /
haṭṭho haṭṭhena cittena tāresiṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_3,28.5 //
Nadiyā pārime7 tīre Siddhattho lokanāyako /
assāsesi maman tattha: amataṃ pāpuṇissasi. // ApTha_3,28.6 //
Tamhā kāyā cavitvāna devalokaṃ agañch'; ahaṃ /
dibbaṃ sukhaṃ anubhaviṃ accharāhi purakkhato. // ApTha_3,28.7 //
Sattakkhattuñ ca devindo devarajjam akās'; ahaṃ8 /
tīṇikkhattuñ cakkavattī mahiyā issaro ahuṃ. // ApTha_3,28.8 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. puṇṇapulinaṃ; S1 purāṇapulinaṃ.
2 G. agañch'; ahaṃ.
3 G. S1 nadī.
4 G. tārayissāmi: S1 M. tārayāmi.
5 G. taṃ ahaṃ; S2 ahaṃ tava.
6 G. S1 pittikaṃ.
7 S1 S2 pāramī.
8 G. akārayiṃ.

[page 080]
80 Therāpadāna
Vivekam anuyutto 'haṃ nipako ca susaṃvuto /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_3,28.9 //
Catunavut'; ito kappe tāresiṃ1 yaṃ narāsabhaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi taraṇāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,28.10 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,28.11 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Uttiyo thero2 imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Uttiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[29. Ekañjalika.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ gacchantaṃ antarāpaṇe /
Vipassi-satthavāhaggaṃ naravīraṃ vināyakaṃ // ApTha_3,29.1 //
Adantadamanaṃ3 tādiṃ mahāvādiṃ4 mahāmuniṃ5 /
disvā pasanno sumano ekañjalim akās'; ahaṃ. // ApTha_3,29.2 //
Ekanavut'; ito kappe yam añjalim kariṃ tadā6 /
duggatiṃ nābhijānāmi añjalissa idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,29.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,29.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ekañjaliko thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Ekañjalikatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[30. Khomadāyaka.]
*Nagare Bandhumati*yā ahosiṃ7 vāṇijo tadā /
ten'; eva dāraṃ8 posemi ropemi bījasampadaṃ. // ApTha_3,30.1 //
Rathiyaṃ paṭipannassa Vipassissa mahesino /
ekaṃ khomaṃ mayā dinnaṃ kusalatthāya satthuno. // ApTha_3,30.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 tāresi.
2 S1 Uttariy-; Cy. uttira-.
3 G. S1 adantadaminaṃ.
4 S2 vahāvadiṃ.
5 G. S1 M. mahāmatiṃ.
6 G. 'karim ahaṃ; S1 M. akari tadā.
7 G. S1 ahosi.
8 G. S1 dārā.

[page 081]
30. Khomadāyaka 81
Ekanavute ito kappe *yaṃ khomam adadiṃ tadā* /
duggatiṃ nābhijānāmi khomadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_3,30.3 //
Sattavīse ito kappe eko Sindhavasandano1 /
sattaratanasampanno cātuddīpamhi issaro. // ApTha_3,30.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_3,30.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Khomadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Khomadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Subhūti Upavāno2 ca Saraṇo3 Sīlagā*hako
Annasaṃsāvako Dhūpo* Puḷino Uttiyena ca.
Añjalī Khomadāyī ca das'; eva tatiye gaṇe4
pañcāsītisataṃ vuttā gāthāyo sabbapiṇḍitā.
Subhūti vaggo tatiyo.
Catutthaṃ5 bhāṇavāraṃ.

[IV. KUṆḌADHĀNAVAGGO.]

[31. Kuṇḍadhāna.]
Sattāhaṃ patisallīnaṃ sayambhuṃ6 aggapuggalaṃ /
pasannacitto sumano Buddhaseṭṭhaṃ upaṭṭhahiṃ. // ApTha_4,31.1 //
Vuṭṭhitaṃ kālam aññāya Padumuttaramahāmuṇiṃ /
mahantaṃ kadalīkaṇṇiṃ7 gahetvā upagañch'; ahaṃ. // ApTha_4,31.2 //
Paṭiggahetvā8 bhagavā taṃ phalaṃ9 lokanāyako /
mama cittaṃ pasādento paribhuñji mahāmuṇi. // ApTha_4,31.3 //
Paribhuñjitvā sambuddho satthavāho anuttaro /
sakāsane10 nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_4,31.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. eso Sandasannāmo; S1 M. eso Sinnaesandano; S2 Sindūcasandano.
2 G. S1 Upamāno.
3 G. Sumano.
4 G. S1 vagge.
5 G. S1 Catuttha.
6 G. S1 sayambhu.
7 G. kandalīkaṇṇiṃ.
8 G. S1 M. paṭiggahesi.
9 G. S1 M. sabbaññū.
10 S1 ekāsane.

[page 082]
82 Therāpadāna
Ye vasanti sametāro1 yakkhā imamhi pabbate /
araññe bhūtabhavyāni2 sunantu vacanaṃ mama. // ApTha_4,31.5 //
Yo so buddhaṃ upaṭṭhāsi migarājā va kesarī3 /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_4,31.6 //
‘So'; yam ekādasakkhattuṃ4 devarājā bhavissati /
catuttiṃsatikkhattuṃ ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_4,31.7 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_4,31.8 //
Akkositvāna samaṇe sīlavante anāsave /
pāpakammavipākena nāmadheyyaṃ labhissati. // ApTha_4,31.9 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
Koṇḍadhāno5 ti nāmena sāvako so bhavissati.'; // ApTha_4,31.10 //
Pavivekam6 anuyutto jhāyī jhānarato ahaṃ /
tosayitvāna satthāraṃ viharāmi anāsavo. // ApTha_4,31.11 //
Sāvakaggehi7 parivuto bhikkhusaṅghapurakkhato /
bhikkhusaṅghe nisīditvā salākaṃ gāhayī jino. // ApTha_4,31.12 //
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā vanditvā lokanāyakaṃ /
vadataṃ varassa8 purato paṭhamaṃ aggahes'; ahaṃ. // ApTha_4,31.13 //
Tena kammena bhagavā dasasahassīpakampako9 /
bhikkhusaṅghe nisīditvā agge ṭhāne10 ṭhapesi maṃ. // ApTha_4,31.14 //
Viriyaṃ me dhuradhorayhaṃ yogakkhemādhivāhanaṃ /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_4,31.15 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,31.16 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Kuṇḍadhāno11 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Kuṇḍadhānattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. samītāro; S1 samīkāro.
2 G. -sabbāni.
3 S2 sukesarī.
4 G. S1 ekādasañ ca kkhattuṃ so.
5 G. Koṇḍatthāno; S1 Kuṇḍhadāno.
6 G. paṭivegam.
7 G. sāvakehi.
8 G. M. varanan tassa; S1 carataṃ tassa; S2 vadataṃ carassa.
9 S1 M. -sakampako; G. -kappako.
10 G. aggaṭṭhāne.
11 S1 Kuṇḍhadāno.

[page 083]
32. Sāgata 83

[32. Sāgata.]
Sobhito nāma nāmena ahosiṃ1 brāhmaṇo tadā /
purakkhato sasissehi ārāmaṃ agamās'; ahaṃ. // ApTha_4,32.1 //
Bhagavā tamhi2 samaye bhikkhusaṅghapurakkhato /
ā*rāmadvārā nikkhamma a*ṭṭhāsi purisuttamo. // ApTha_4,32.2 //
Tam addasāsiṃ sambuddhaṃ dantaṃ dantapurakkhataṃ /
sakaṃ cittaṃ pasādetvā santhaviṃ3 lokanāyakaṃ. // ApTha_4,32.3 //
Ye keci pādapā sabbe mahiyā te virūhare /
buddhimanto4 tathā sattā rūhanti jinasāsane. // ApTha_4,32.4 //
Satthavāho *'si sappañ*ño panesi5 bahuke jane /
vipathā6 uddharitvāna7 pathaṃ ācikkhase tuvaṃ. // ApTha_4,32.5 //
Danto dantaparikiṇṇo8 jhāyī jhānaratehi ca /
ātāpi-pahitattehi upasantehi tādihi. // ApTha_4,32.6 //
Alaṅkato parisato sahagaṇehi9 sobhasi /
pabhā niddhāvate tuyhaṃ suriyo 'bbhaghane yathā.10 // ApTha_4,32.7 //
Pasannacittaṃ disvāna mahesi Padumuttaro /
bhikkhusaṅghe ṭhito satthā11 imā gāthā abhāsatha: // ApTha_4,32.8 //
"Yo so hāsaṃ12 janetvāna13 mamam kittesi brāhmaṇo /
kappānaṃ satasahassaṃ devaloke ramissati. // ApTha_4,32.9 //
Tusitāhi cavitvāna sukkamūlena codito /
Gotamassa bhagavato sāsane pabbajissati. // ApTha_4,32.10 //
Vimbakapasuto hutvā arahattaṃ labhissati14 /
Sāgato nāma nāmena hessati satthu sāvako". // ApTha_4,32.11 //
Pabbajitvāna kāyena pāpaṃ kammaṃ15 vivajjayiṃ16 /
vacīduccaritaṃ hitvā ājīvaṃ parisodhayiṃ. // ApTha_4,32.12 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. M. ahosi.
2 S1 M. G. read bhagavā ca-.
3 G. S1 M. panthavi.
4 G. vuddhimanto.
5 G. mahesi.
6 S2 vipphā.
7 G. uttaritvāna; M. laddharitvāna.
8 S1 -dantaparikinno; G. M. S2 -dantehi parikiṇṇo.
9 M. puññāñānehi; vḷ. paññañāṇehi.
10 G. pabhāti bhāvane tu mayhaṃ suriyo dassane yathā; S1 pabhā niccā
vate tuyhaṃ suriyo dassane yathā; S2 pabhā niddhāvate tuyhaṃ
suriyo vaggaṇe yathā. Cf. p. 332, g. 25.
11 G. santo.
12 S2 bhāsaṃ.
13 G. jahetvāna.
14 G. M. S1 tena kammena sukatena tuṭṭhahaṭṭhaṃ labhissati.
15 G. pāpakammaṃ.
16 G. vivajjayi; S1 M. vivajjiya.

[page 084]
84 Therāpadāna
Evaṃ viharamāno 'haṃ tejodhātūsu1 kovido /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_4,32.13 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,32.14 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sāgato thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sāgatattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[33. Mahā-Kaccāna.]
Padumuttarassa nāthassa padumaṃ nāma cetiyaṃ /
sīhāsanaṃ2 kārayitvā3 suvaṇṇenābhilepayiṃ. // ApTha_4,33.1 //
Ratanāmayachattañ ca paggayha vālavījaniṃ4 /
buddhassa abhiropesiṃ lokabandhussa5 tādino. // ApTha_4,33.2 //
Yāvatā devatā bhummā sabbe sannipatuṃ tadā /
ratanāsanachattānaṃ vipākaṃ kathayissati. // ApTha_4,33.3 //
Tañ ca sabbaṃ suṇissāma kathayantassa satthuno /
bhiyyohāsaṃ6 janeyyāma sammāsambuddhasāsane. // ApTha_4,33.4 //
He*māsane* nisīditvā sayambhū aggapuggalo /
bhikkhusaṅghaparibbūḷho7 imā gāthā abhāsatha: // ApTha_4,33.5 //
Yen'; idaṃ āsanaṃ dinnaṃ sovaṇṇaratanāmayaṃ /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_4,33.6 //
Tiṃsakappāni devindo devarajjaṃ karissati /
samantā yojanasataṃ ābhāyābhibhavissati.8 // ApTha_4,33.7 //
Manussalokaṃ āgantvā cakka vatti bhavissati. /
Pabhassaro ti nāmena uggatejo bhavissati. // ApTha_4,33.8 //
Divā vā yadi vā rattiṃ sataraṃsīva uggato /
samantā aṭṭharatanaṃ ujjotessati khattiyo. // ApTha_4,33.9 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_4,33.10 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. teja dhātūsu.
2 G. S2 sīlāsanaṃ; S1 M. sīlānaṃ.
3 G. kāretvāna.
4 G. vāladhivījaniṃ.
5 G. lokanāthassa.
6 G. S1 bhiyyobhāsaṃ.
7 G. bhikkhusaṅghe-.
8 G. ābhāyātibhavissati.

[page 085]
33. Mahā-Kaccāna 85
Tusītāhi cavitvāna sukkamūlena codito /
Kaccāno nāma nāmena brahmabandhu bhavissati. // ApTha_4,33.11 //
So pacchā pabbajitvāna arahā hessati 'nāsavo1 /
Gotamo lokapajjoto aggaṭṭhāne ṭhapessati. // ApTha_4,33.12 //
Saṅkhittaṃ pucchitaṃ pañhaṃ vitthārena kathessati /
kathayanto ca taṃ pañhaṃ ajjhāsaṃ2 pūrayissati. // ApTha_4,33.13 //
Aḍḍhe kule abhijāto brāhmaṇo mantapāragū /
ohāya dhanadhaññāni3 pabbajiṃ4 anagāriyaṃ. // ApTha_4,33.14 //
Saṅkhittenāpi pucchante vitthārena kathem'; ahaṃ /
ajjhāsan tesaṃ pūremi tosemi dipaduttamaṃ. // ApTha_4,33.15 //
Tosito me mahāvīro sayambhū aggapuggalo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapesi maṃ. // ApTha_4,33.16 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,33.17 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Mahākaccāno thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Mahākaccānattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[34. Kāludāyi.]
Padumuttarassa buddhassa5 lokajeṭṭhassa tādino /
aḍḍhānaṃ paṭipannassa carato6 cārikaṃ tadā, // ApTha_4,34.1 //
Suphullaṃ padumaṃ gayha uppalaṃ mallikañ c'; ahaṃ /
paramannaṃ gahetvāna adāsiṃ satthuno ahaṃ. // ApTha_4,34.2 //
Paribhuñji mahāvīro paramannaṃ subhojanaṃ /
tañ ca pupphaṃ gahetvāna janassa7 sampadassayi.8 // ApTha_4,34.3 //
Iṭṭhaṃ kantaṃ ciraṃ9 loke jalajaṃ puppham uttamaṃ /
Sudukkaraṃ tena kataṃ yo me puppham adāsi so. // ApTha_4,34.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. buddho hessati 'nāsavo; S1 buddho hessati 'nāgate.
2 G. ajjhāyaṃ.
3 G. S1 M. dhanaṃ-.
4 G. pabbajissat'.
5 S2 bhagavato.
6 G. carito; M. S1 cariko: S2 carako.
7 G. jinassa.
8 G. sampadassāti; S2 sampadassasi.
9 M. Itthakantaṃ-; G. -vīraṃ; S2 -vidaṃ.

[page 086]
86 Therāpadāna
Yo puppham abhiropesi paramannañ ca 'dāsi me /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_4,34.5 //
*Dasa c'; aṭṭha ca* kkhattuñ so1 devarajjaṃ karissati /
uppalaṃ padumaṃ cāpi mallikañ ca taduttariṃ.2 // ApTha_4,34.6 //
Assa puññāvipākena dibbagandhasamāyutaṃ /
ākāse chadanaṃ katvā dhārayissati tāvade. // ApTha_4,34.7 //
Pañcavīsatikkhattuñ ca cakkavatti bhavissati /
*paṭhavyā rajjaṃ* pañcasataṃ vasudhaṃ āvasissati. // ApTha_4,34.8 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena3 satthā loke bhavissati. // ApTha_4,34.9 //
Sakakammābhiraddho so sukkamūlena codito /
Sakyānaṃ4 nandijanano ñātibandhu bhavissati. // ApTha_4,34.10 //
So ca pacchā pabbajitvā5 sukkamūlena codito /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'6 anāsavo. // ApTha_4,34.11 //
Paṭisambhidā c'; anuppattam katakiccam anāsavaṃ /
Gotamo lokabandhu so etadagge ṭhapessati. // ApTha_4,34.12 //
Padhānaṃ pahitatto so upasanto nirūpadhi /
Udāyi nāma nāmena hessati satthu sāvako. // ApTha_4,34.13 //
Cittañ ca suvimuttam me māno makkho ca dhaṃsito7 /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_4,34.14 //
Tosayiñ cāpi8 sambuddham ātāpī nipako ahaṃ /
pamodito ca sambuddho etadagge ṭhapesi maṃ. // ApTha_4,34.15 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,34.16 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Kāludāyi thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Kāludāyittherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. ca.
2 S2 tatuttariṃ.
3 G. S1 nāmena.
4 G. S1 Sakkānaṃ.
5 S1 G. so pacchā pabbajitvāna.
6 G. nibbāyissati 'nāsavo.
7 G. rāgo doso ca moho ca māno mokkho ca vaṃsito; S1 rāgo doso ca
moho ca mānomokkhā ca dhaṃsito.
8 G. tosayitvā pi.

[page 087]
35. Mogharāja 87

[35. Mogharāja.]
Atthadassī tu bhagavā sayambhū aparājito /
bhikkhusaṅghaparibbūḷho rathiyaṃ paṭipajjatha. // ApTha_4,35.1 //
Sissehi samparivuto1 gharamhā2 abhinikkhamiṃ3 /
nikkhamitvān'; ahaṃ tattha addasaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_4,35.2 //
Abhivādetvāna sambuddhaṃ sire katvāna añjaliṃ4 /
sakaṃ cittaṃ pasādetvā santhaviṃ5 lokanāyakaṃ. // ApTha_4,35.3 //
Yāvatā rūpino sattā arūpī vā asaññino /
sabbe te tava ñaṇamhi anto honti samāhaṭā.6 // ApTha_4,35.4 //
Sumacchikena jālena udakaṃ yo parikkhipe /
ye keci udake pāṇā antojāle bhavanti te. // ApTha_4,35.5 //
Yesañ ca cetanā atthi *rūpi*no ca arūpino /
sabbe te tava ñāṇamhi anto honti samāhaṭā.7 // ApTha_4,35.6 //
Samuddharas'; imaṃ lokaṃ andhakārasamākulaṃ /
tava dhammaṃ suṇitvāna kaṅkhāsotaṃ taranti te. // ApTha_4,35.7 //
Avijjānivuto loko andhakārena otthaṭo /
*tava ñāṇamhi* jotante8 andhakārā padhaṃsitā. // ApTha_4,35.8 //
Tuvaṃ cakkhu 'si sabbesaṃ mahātamapanūdano9 /
tava dhammaṃ suṇitvāna nibbāyati10 bahujjano. // ApTha_4,35.9 //
Piṭharaṃ11 pūrayitvāna madhukhuddaṃ aneḷakaṃ /
ubhohatthehi paggayha upanesiṃ12 mahesi*no.* // ApTha_4,35.10 //
*Paṭigaṇhi* mahāvīro subhakena mahāisi /
bhuñjitvā tañ ca13 sabbaññū vehāsan14 nabham uggami. // ApTha_4,35.11 //
Antalikkhe ṭhito satthā Atthadassī narāsabho /
mama cittaṃ pasādento imā gāthā abhāsathā: // ApTha_4,35.12 //
Yen'; idaṃ thavitaṃ15 ñā*naṃ buddhaseṭṭho ca* thomito /
tena cittappasādena duggatiṃ so na gacchati. // ApTha_4,35.13 //
Catuddasañ ca khattuṃ so devarajjaṃ karissati /
padesarajjaṭṭhasataṃ16 vasudhaṃ āvasissati. // ApTha_4,35.14 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 sasissehi parivuto.
2 G. garamhā.
3 G. M. abhinikkhami.
4 S. G. añjalī.
5 S1 paṭhaviṃ.
6 S1 M. samogadhā; G. samogamā.
7 G. samogamā; M. S1 samogadhā.
8 G. jotento; S1 S2 jotanto.
9 G. S1 mahātamavinodano.
10 S2 niyyāyati.
11 G. sukataṃ; M. Cy. putaraṃ; S1 phutaraṃ.
12 G. S. upanesi.
13 G. S1 bhuñjitvāna ca.
14 G. S1 vihāsaṃ.
15 S1 G. M. paṭitañānaṃ.
16 G. padesarajjaṃ-.

[page 088]
88 Therāpadāna
Pañc'; eva1 satakkhattuñ ca cakkavattī bhavissati /
padesa*rajjaṃ asaṅkheyaṃ2 mahiyā* kārayissati. // ApTha_4,35.15 //
Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū /
Gotamassa bhagavato sāsane pabbajissati. // ApTha_4,35.16 //
Gambhīraṃ nipuṇaṃ atthaṃ ñāṇena vicinissati /
Mogharājā ti nāmena hessati *satthu sāvako* // ApTha_4,35.17 //
Tīhi vijjāhi sampanno katakicco anāsavo /
Gotamo satthavāhaggo etadagge ṭhapessati. // ApTha_4,35.18 //
Hitvā mānusakaṃ yogaṃ chetvāna bhavabandhanaṃ /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_4,35.19 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,35.20 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Mogharājā thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Mogharājattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[36. Adhimutta.]
Nibbute lokanāthamhi Atthadassi-naruttame3 /
nimantetvā bhikkhusaṅgham vippasannena cetasā // ApTha_4,36.1 //
Nimantetvā saṅgharatanaṃ ujubhūtaṃ samāhitaṃ /
ucchunā maṇḍapaṃ4 katvā bhojesiṃ5 saṅgham uttamaṃ. // ApTha_4,36.2 //
Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi devattaṃ atha mānusaṃ /
sabbe satte atihomi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,36.3 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ucchudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,36.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,36.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Adhimutto thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Adhimuttattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. pañca ca.
2 S1 M. asaṅkhayaṃ.
3 S2 Atthadassī.
4 S1 G. M. mañcapaṃ.
5 G. bhojemi; M. S1 bhojesi.

[page 089]
37. Lasuṇadāyaka 89

[37. Lasuṇadāyaka.]
Himavantass'; avidūre tāpaso ās'; ahaṃ tadā /
lasuṇaṃ upajivāmi lasuṇaṃ mayhaṃ bhojanaṃ.1 // ApTha_4,37.1 //
Khāriyo2 pūrayitvāna saṅghārāmaṃ agañch'; ahaṃ /
haṭṭho haṭṭhena cittena saṅghassa lasuṇaṃ adaṃ. // ApTha_4,37.2 //
Vipassissa naraggassa sāsane niratass'; ahaṃ /
saṅghassa lasuṇaṃ datvā kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_4,37.3 //
Ekanavute ito kappe lasuṇaṃ yam adan tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi lasuṇānaṃ3 idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,37.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,37.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Lasuṇadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Lasuṇadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[38. Āyāgadāyaka.]
Nibbute lokanāthamhi Sikhimhi vadataṃ4 vare /
haṭṭho haṭṭhena cittena avandiṃ5 thūpam uttamaṃ. // ApTha_4,38.1 //
Vaḍḍhakehi kathāpetvā mūlan datvān'; ahaṃ tadā /
haṭṭho haṭṭhena cittena āyāgaṃ kārapes'6 ahaṃ. // ApTha_4,38.2 //
Aṭṭhakappāni devesu abbhocchinnaṃ vasim ahaṃ /
avasesesu kappesu vokiṇṇaṃ saṃsarim ahaṃ. // ApTha_4,38.3 //
Kāye visaṃ na kamati7 satthāni *na ca ha*nti me /
udake 'haṃ na miyyāmi āyāgassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,38.4 //
Yad'; icchāmi ahaṃ8 vassaṃ mahāmegho pavassati /
devā pi me vasaṃ enti puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,38.5 //
Sataratanasampanno tiṃsakkhattuṃ ahos'; ahaṃ /
na maṃ kecāvajānanti9 puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,38.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 bhojanā.
2 G. M. tariyo; S2 cariyo.
3 S1 G. lasuṇassa.
4 S1 G. M. varataṃ.
5 M. S1 avandi.
6 S1 G. kārayes.
7 S2 saṇayāti.
8 S2 upagacchāmi 'ham.
9 G. nagamaṃ kecāvajānanti.

[page 090]
90 Therāpadāna
Ekatiṃse ito kappe āyāgaṃ yam akārayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi āyāgassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,38.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,38.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Āyāgodāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Āyāgadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[39. Dhammacakkika.]
Siddhatthassa bhagavato sīhāsanassa sammukhā /
dhammacakkaṃ mayā ṭhapitaṃ sukataṃ viññuvaṇṇitaṃ.1 // ApTha_4,39.1 //
Cāruvaṇṇo va sobhāmi sayoggabalavāhano /
parivārenti maṃ niccaṃ anuyuttā bahujjanā. // ApTha_4,39.2 //
Saṭṭhiṃ2 turiyasahassehi parivārem'3 ahaṃ sadā /
parivārena sobhāmi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,39.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ cakkaṃ ṭhapayim ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi dhammacakkass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,39.4 //
Ito ekādase kappe aṭṭh'; āsiṃsu janādhipā /
Sahassarājā nāmena cakkavattī mahabbalā. // ApTha_4,39.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,39.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Dhammacakkikothero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Dhammacakkikatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[40. Kapparukkhiya.]
Siddhatthassa bhagavato thūpaseṭṭhassa sammukhā /
vicittadusse laṅghetvā4 kapparukkhaṃ ṭhapes'; ahaṃ. // ApTha_4,40.1 //
Yaṃ yaṃ *yonūpapajjāmi devattaṃ* atha mānusaṃ /
sobhayanto mama dvāraṃ kapparukkho patiṭṭhati. // ApTha_4,40.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 viññunavaṇṇitaṃ.
2 S1 G. saṭṭhi.
3 G. parivāreh'.
4 S1 G. laṅghitvā.

[page 091]
40. Kapparukkhiya 91
Ahañ ca parisā c'; eva ye keci mama nissitā1 /
tamhā dussaṃ gahetvāna nivāsema mayaṃ sadā. // ApTha_4,40.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ rukkhaṃ2 ṭhapayiṃ3 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi kapparukkhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_4,40.4 //
Ito ca sattame4 kappe Sucelā aṭṭha khattiyā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_4,40.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_4,40.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Kapparukkhiyo thero imā gāthāyo{abhāsitthā} ti.
Kapparukkhiyatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Tass'; Uddānaṃ:
Kuṇḍa5-Sāgata-Kaccānā Udāyī Rājasavhayo
Adhimutto Lasuṇado Āyāgī6 Dhammacakkiko.
Kapparukkhī ca dasamo gāthā dvādasa sataṃ7 ti.
Kuṇḍadhānavaggo8 catuttho.

[V. UPĀLIVAGGO.]

[41. Upāli.]
Khiṇāsavasahassehi parivuto lokanāyako /
vivekam anuyutto so gacchate paṭisallituṃ. // ApTha_5,41.1 //
Ajinena nivattho 'haṃ tidaṇḍaparicāraṇo9 /
bhikkhusaṅghaparibbūḷhaṃ10 addasaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_5,41.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. M. vāsikā.
2 S1 G. M. dussaṃ.
3 S1 G. M. vapayiṃ.
4 S2 sattaraso.
5 S1 Kuṇḍha.
6 G. Āyāgo; M. S1 Āyābhi.
7 S2 satin; S1 M. read Kapparukkhiyattherassa apadānañ ca dasamo
gāthā dvayaṃ dasasataṃ.
8 G. Kuṇḍaṭṭhanavaggo; S1 Kuṇḍadāna-.
9 S1 G. M. tidaṇḍuparidhāraṇo.
10 G. bhikkhusaṅghe-; S1 bhikkhusaṅghaṃ-.

[page 092]
92 Therāpadāna
Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā sire katvāna añjaliṃ /
sambuddhaṃ abhivādetvā santhaviṃ1 lokanāyakaṃ. // ApTha_5,41.3 //
Yathāṇḍajā ca saṃsedā opapātī jalābujā /
kākādipakkhino sabbe antalikkhe padesagā.2 // ApTha_5,41.4 //
Ye keci pāṇabhūt'; atthi saññino va asaññino /
sabbe te tava ñāṇamhi anto honti samogadhā.3 // ApTha_5,41.5 //
Gandhā ca4 pabbateyyā ye5 Himavante naguttame /
sabbe te tava sīlamhi kalāyo pi6 na yujjare. // ApTha_5,41.6 //
Mohandhakāraṃ7 pakkhanto8 ayaṃ loko sadevako /
tava ñāṇamhi jotante andhakārā vidhaṃsitā. // ApTha_5,41.7 //
Yathā atthaṅgate suriye honti sattā tamogatā /
evaṃ buddhe anuppanne hoti loko tamogato.9 // ApTha_5,41.8 //
Yathodayanto ādicco vinodeti tamaṃ sadā /
tath'; eva tvaṃ buddhaseṭṭha viddhaṃsesi tamaṃ sadā. // ApTha_5,41.9 //
Padhānaṃ pahitatto 'si10 Buddho loke sadevake /
tava kammābhiraddhena tosesi janataṃ bahuṃ. // ApTha_5,41.10 //
Taṃ sabbaṃ anumoditvā Padumuttaro mahāmuṇi /
nabhe abbhuggamī11 vīro12 haṃsarājā va ambare. // ApTha_5,41.11 //
Abbhuggantvāna sambuddho mahesi Padumuttaro /
antalikkhe ṭhito satthā imā gāthā abhāsathā: // ApTha_5,41.12 //
Yen'; idaṃ thavitaṃ ñāṇaṃ opammehi samāyanaṃ13 /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_5,41.13 //
‘Aṭṭhārasan ca khattuñ so devarājā bhavissati /
pathavyā rajjaṃ tisataṃ vasudhaṃ āvasissati. // ApTha_5,41.14 //
Pañcavīsatikkhattuñ ca cakkavattī bhavissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. // ApTha_5,41.15 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_5,41.16 //
Tusitāhi cavitvāna sukkamūlena codito /
hīno va jātiyā santo14 Upāli nāma hessati. // ApTha_5,41.17 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. satthavi; S1 santhavi.
2 S1 G. M. carā sadā.
3 S2 samoghavā.
4 S2 gandhabbā.
5 S1 M. pabbate so ye.
6 G. kalāpi; M. kalāyo jina sujjare.
7 S1 G. M. vogandhākāraṃ.
8 S1 pakkanto.
9 S1 honti lokā tamogatā.
10 S1 G. M. pi.
11 G. samuggami.
12 S1 G. dhīro.
13 S1 G. samāyutaṃ.
14 S2 abhijāyo santo.

[page 093]
42. Koliyavessa 93
So ca pacchā pabbajitvā virājetvāna1 pāpakaṃ /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.2 // ApTha_5,41.18 //
Tuṭṭho ca Gotamo Buddho Sakyaputto mahāyaso /
vinayādhigatan tassa etadagge ṭhapessati.'; // ApTha_5,41.19 //
Saddhāy'; ahaṃ pabbajito katakicco anāsavo /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_5,41.20 //
Bhagavā cānukampī3 maṃ vinaye 'haṃ visārado /
sakakammābhiraddho ca viharāmi anāsavo. // ApTha_5,41.21 //
Saṃvuto pāṭimokkhamhi indriyesu ca pañcasu /
dhāremi vinayaṃ sabbaṃ kevalaṃ ratanākaraṃ. // ApTha_5,41.22 //
Mamañ ca guṇam aññāya satthā loke anuttaro /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapesi maṃ. // ApTha_5,41.23 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,41.24 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Upālithero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Upālittherassa4 apadānaṃ samattaṃ.

[42. Koliyavessa*.]
Anomadassissa munino lokajeṭṭhassa tādino /
sudhāya lepanaṃ katvā caṅkamaṃ kārayim ahaṃ. // ApTha_5,42.1 //
Nānāvaṇṇehi pupphehi caṅkamaṃ santhariṃ ahaṃ /
ākāse vitānaṃ katvā5 bhojayiṃ buddham uttamaṃ // ApTha_5,42.2 //
Añjalim paggahetvāna abhivādetvā subbataṃ /
dīghasālaṃ6 bhagavato niyyātesim ahan tadā. // ApTha_5,42.3 //
Mama saṅkappam aññāya satthā loke anuttaro /
paṭiggahesi bhagavā anukampāya cakkhumā. // ApTha_5,42.4 //
Paṭiggahetvā sambuddho dakkhiṇeyyo sadevake /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsathā: // ApTha_5,42.5 //
Yo so haṭṭhena cittena dīghasālam7 adāsi me /
tam ahaṃ kittayissāmi, suṇotha mama bhāsato: // ApTha_5,42.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. M. virājjitvāna.
2 G. nibbāyissati 'nāsavo.
3 S1 M. mā 'nukampī.
4 Cy. says Bhāgineyyupāli-.
5 S1 G. katvāna.
6 S1 G. dīghasālā.
7 G. dīghaṃ-.
* Also called Koṭikaṇṇo.

[page 094]
94 Therāpadāna
Imassa maccukālamhi puññakammasamaṅgino /
sahassayutt'; assa ratho upaṭṭhissati tāvade. // ApTha_5,42.7 //
Tena yānen'; ayam poso devalokaṃ gamissati /
anumodissare devā sampatte kusale bhave. // ApTha_5,42.8 //
Mahārahaṃ vyamhaṃ seṭṭhaṃ1 ratanamattikalepanaṃ /
kūṭāgāravarūpetaṃ vyamham2 ajjhāvasissati. // ApTha_5,42.9 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati /
pañcavīsatikappāni devarājā bhavissati. // ApTha_5,42.10 //
Sattasattatikkhattuñ ca cakkavattī bhavissati /
Yasodharā samānā te sabbe pi ekanāmakā. // ApTha_5,42.11 //
Dve sampattī3 anubhotvā vinditvā4 puññasañcayaṃ /
aṭṭhavīsatikappamhi cakkavattī bhavissati. // ApTha_5,42.12 //
Tatrāpi vyamhaṃ2 pavaraṃ Vissakammena5 māpitaṃ /
dasa saddāvivittan taṃ6 puram ajjhāvasissati. // ApTha_5,42.13 //
Aparimeyye ito kappe bhūmipālo mahiddhiko /
Okkāko nāma nāmena rā*jā raṭṭhe bhavissati // ApTha_5,42.14 //
Sola*sitthisahassānam sabbāsaṃ pavarā mayā /
abhijātā khattiyānī nava putte janessati.7 // ApTha_5,42.15 //
Nava putte janetvāna8 khattiyānī marissati9 /
taruṇī ca piyā10 kaññā mahesittaṃ karissati. // ApTha_5,42.16 //
Okkākaṃ tosayitvāna varaṃ kaññā labhissati /
varaṃ laddhā ca sā11 kaññā putte pabbājayissati. // ApTha_5,42.17 //
Pabbajitvā12 ca te sabbe gamissanti naguttamaṃ /
jātibhedabhayā sabbe bhaginīhi saṃvasissare. // ApTha_5,42.18 //
Ekā ca kaññā vyādhīhi bhavissati purakkhatā /
mā no jāti13 pabhijjī ti14 nikhaṇissanti15 khattiyā. // ApTha_5,42.19 //
Khattiyo16 nīharitvāna tāya saddhiṃ vasissati17 /
bhavissati tadā bhedo Okkākakulasambhavo. // ApTha_5,42.20 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. brahmaseṭṭhaṃ; M. vyamhaseṭṭhaṃ.
2 G. brahmaṃ.
3 S1 sampattiṃ.
4 G. M. S1 cinitvā.
5 G. Vissukammena; M. S1 Visu-.
6 S1 saddāpi vitentaṃ; G. M. saddāpi vittantaṃ.
7 S1 M. janissati.
8 G. S1 janitvāna.
9 M. S1 carissati.
10 M. S1 vā siyā.
11 S1 mayā.
12 S1 G. pabbājitā.
13 S2 jātiṃ.
14 S1 G. pabhijja ti.
15 S1 G. M. nibbattissanti; vḷ. nikhaṇiyanti.
16 S2 khattiyā.
17 S2 bhavissati.

[page 095]
42. Koliyavessa 95
Tesaṃ pajā bhavissanti Koḷiyā1 nāma jātiyā /
tattha mānusakaṃ bhogaṃ anubhossanti 'nappakaṃ. // ApTha_5,42.21 //
Tamhā kāyā cavitvāna devalokaṃ gamissati /
tatrāpi pavaraṃ vyamhaṃ2 vindissati3 manoramaṃ.4 // ApTha_5,42.22 //
Devalokā cavitvāna sukkamūlena codito /
agantvāna5 manussattaṃ Soṇo nāma bhavissati. // ApTha_5,42.23 //
Āraddhaviriyo pahitatto padahaṃ satthu sāsane /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.6 // ApTha_5,42.24 //
Anantadassī bhagavā Gotamo Sakyapuṅgavo /
visesaññū7 mahāvīro aggaṭṭhāne ṭhapesi maṃ.8* // ApTha_5,42.25 //
Uttame damathe danto9 cittam me suppaṇīhitaṃ /
bhāro me ohito sabbo nibbuto 'mhi anāsavo. // ApTha_5,42.26 //
Aṅgīraso mahānāgo10 abhijāto va kesarī /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapesi maṃ. // ApTha_5,42.27 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,42.28 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Soṇo Koḷiyavesso thero11 imā
gāthāyo abhāsitthā ti.
Koḷiyavessatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[43. Bhaddiya-Kaḷigodhāya-putta.]
Padumuttarasambuddhaṃ mettacittaṃ mahāmuniṃ /
upeti janatā sabbā sabbalokagganāyakaṃ. // ApTha_5,43.1 //
Satthukañ ca 'baddhakañ12 ca āmisaṃ pānabhojanaṃ /
dadanti satthuno sabbe puññakkhette anuttare. // ApTha_5,43.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Koṭiyā.
2 G. brahmaṃ.
3 S1 G. labhissati.
4 S1 G. manoramā.
5 G. āgantvā.
6 S1 G. nibbāyissati 'nāsavo.
7 S2 visesaññā; G. visesañña.
8 S1 G. ṭhapessati.
* Here occur between gāthās 25 and 26 the following corrupt gāthās:
S2 Vuṭṭhamhi deve caturaṅgule tiṇo anile rite sabba aggasaṭṭhe
jhāne ratassappayuttassa tādino toratī paramatarā na vijjati;
G. Vuṭṭhamhi deve caturaṅgule tiṇe anile dīghajaṅghathañcano
tassa pay uttassa tādino ta bhottari paramattarā na vijjati.
Cf. p. 326.
9 S2 uttamena ca bhadanto.
10 S2 nāṅgo.
11 G. S1 M. Cy. -Koṭikaṇṇo-.
12 S2 G. hatthakañ ca padakañ ca; S1 M. sattukañ ca padakañ ca.

[page 096]
96 Therāpadāna
Ahaṃ pi dānaṃ dassāmi devadevassa1 tādino /
buddhaseṭṭhaṃ2 nimantetvā saṅgham pi ca anuttaraṃ. // ApTha_5,43.3 //
Uyyojitā mayā c'; ete nimantesuṃ3 Tathāgataṃ /
kevalaṃ bhikkhusaṅghañ ca puññakkhettaṃ anuttaraṃ. // ApTha_5,43.4 //
Sataṃ4 sahassaṃ pallaṅkaṃ sovaṇṇaṃ gonakatthataṃ5 /
tulikā6 paṭalikāya khomakappāsikehi ca /
mahārahaṃ paññāpayim āsanaṃ Buddhayuttakaṃ. // ApTha_5,43.5 //
Padumuttaro lokavidū devadevo narāsabho /
bhikkhusaṅghaparibbūḷho mama dvāraṃ upāgami. // ApTha_5,43.6 //
Paccuggantvāna sambuddhaṃ lokanāthaṃ yasassinaṃ /
pasannacitto sumano atināmayiṃ7 sagharaṃ.8 // ApTha_5,43.7 //
Bhikkhūnaṃ satasahassaṃ Buddhañ ca lokanāyakaṃ /
pasannacitto sumano paramannena tappayiṃ. // ApTha_5,43.8 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_5,43.9 //
‘Yen idaṃ āsanaṃ dinnaṃ sovaṇṇaṃ gonakatthataṃ /
Tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_5,43.10 //
Catusattatikkhattuṃ so devarajjaṃ karissati /
anubhossati sampattiṃ accharāhi purakkhato. // ApTha_5,43.11 //
Padesarajjaṃ sahassaṃ vasudhaṃ āvasissati /
ekapaññāsakkhattuñ cakkavattī bhavissati. // ApTha_5,43.12 //
Sabbāsu bhavayonīsu9 uccākulī bhavissati /
so ca10 pacchā pabbajitvā sukkamūlena codito /
Bhaddiyo nāma nāmena hessati satthu sāvako.'; // ApTha_5,43.13 //
Vivekam anuyutto 'mhi pantasenanivās'11 ahaṃ /
phalañ c'; avigataṃ12 sabbaṃ vattakeso 'mhi ajja 'haṃ. // ApTha_5,43.14 //
Mama sabbaṃ abhiññāya sabbaññū lokanāyako /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapesi maṃ. // ApTha_5,43.15 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,43.16 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 M. nara-.
2 S2 buddhaṃ seṭṭhaṃ.
3 S1 G. nimantesu.
4 G. sata.
5 G. gonakatthakaṃ.
6 S1 G. tulikāya.
7 G. atināmesi; M. atināmassi; S1 atināmassiṃ.
8 S2 sakaṃ gharaṃ.
9 S2 bhavā-.
10 M. G. ma; S1 maṃ.
11 G. santasena-; S1 santatena-; vḷ. mantasenam-.
12 G. avikaṭaṃ; M. S1 phalañ cāvihataṃ.

[page 097]
44. Sannidhāpaka 97
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Bhaddiyo Kaḷigodhāyaputto thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Bhaddiyassa Kaḷigodhāyaputtatherassa apadānaṃ
samattaṃ.

[44. Sannidhāpaka.]
Araññe kuṭikaṃ katvā vasāmi pabbatantare /
lābhālābhena santuṭṭho yasena ayasena ca. // ApTha_5,44.1 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
vasīsatasahassehi āgañchi mama santike. // ApTha_5,44.2 //
Upāgataṃ mahāvīraṃ1 jalajuttamanāyakaṃ2 /
tiṇasantharaṃ paññāpetvā adāsiṃ satthuno ahaṃ. // ApTha_5,44.3 //
Pasannacitto sumano āmaṇḍaṃ pāniyañ ca 'haṃ /
adāsiṃ ujubhūtassa vippasannena cetasā. // ApTha_5,44.4 //
Satasahass'3 ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi āmaṇḍass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_5,44.5 //
Ekatālīsakappamhi eko āsi Arindamo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_5,44.6 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,44.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sannidhāpako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sannidhāpakatherassa4 apadānaṃ samattaṃ.

[45. Pañcahatthiya.]
Sumedho nāma sambuddho gacchate5 antarāpaṇe /
khittacakkhu mitabhāṇī satimā saṃvutindriyo. // ApTha_5,45.1 //
Pañcauppalahatthāni āveḷattham akāsi6 me /
tena Buddhaṃ apūjesiṃ pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_5,45.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. mahānāgaṃ.
2 S1 G. nāmakaṃ.
3 S2 kappe ito satasahasse; S1 ito kappasatasahasse.
4 S1 M. G. Santiṭṭhāpako; vḷ. Sandhidhā-; Cy. Sanniṭṭhāpaka-.
5 S1 G. gacchanto.
6 S1 G. M. āselatthaṃ akāsi; S2 apeḷatthapakāsu.

[page 098]
98 Therāpadāna
Āropitā ca te pupphā chādanaṃ assu1 satthuno /
saṃsāviṃsu mahānāgaṃ sissā ācariyaṃ yathā. // ApTha_5,45.3 //
Tiṃsakappasahassamhi yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_5,45.4 //
Ito vīsaṃkappasate2 ahesuṃ pañca khattiyā /
Hatthiyā nāma nāmena cakkavattī mahabbalā. // ApTha_5,45.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,45.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pañcahatthiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Pañcahatthiyatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[46. Padumacchadaniya.]
Nibbute lokanāthamhi Vipassimh'; aggapuggale3 /
suphullaṃ4 padumaṃ gayha citam5 āropayiṃ ahaṃ. // ApTha_5,46.1 //
Āropite ca citake vehasan nabham uggamiṃ6 /
ākāsacchadanaṃ katvā citakamhi adhārayiṃ. // ApTha_5,46.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāni Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_5,46.3 //
Sattatālīs'; ito kappe7 Padumissaranāmako /
cāturanto vijitāvī cakkavattī mahabbalo. // ApTha_5,46.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,46.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Padumacchadaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Padumacchadaniyatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[47. Sayanadāyaka.]
Siddhatthassa bhagavato mettacittassa tādino /
sayanaggaṃ mayā dinnaṃ dussabhaṇḍehi atthataṃ. // ApTha_5,47.1 //
Paṭiggahesi bhagavā kappiyaṃ sayanāsanaṃ /
uṭṭhāya āsanā tamhā vehāsaṃ uggamī jino. // ApTha_5,47.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. M. assa.
2 M. S1 G. vīsatikappasate.
3 S1 G. Vipassi aggapuggale.
4 G. suphullapadumaṃ.
5 All MSS. read cittam.
6 G. uggamī.
7 S2 sattacattālīsakappe.

[page 099]
48. Caṅkamadāyaka 99
Catunavute ito kappe yaṃ sayanam adāsi 'haṃ1 /
duggatiṃ nābhijānāmi sayanassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_5,47.3 //
Ekapaññās'; ito kappe Varuṇo Devasavhayo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_5,47.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,47.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sayanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sayanadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[48. Caṅkamadāyaka.]
*Atthadassissa munino* lokajeṭṭhassa tādino /
iṭṭhakāhi cinitvāna caṅkamaṃ kārayim ahaṃ. // ApTha_5,48.1 //
Uccato2 pañcaratanaṃ caṅkamaṃ sādhu māpitaṃ /
āyāmato hatthasataṃ bhāvanīyaṃ3 manoramaṃ. // ApTha_5,48.2 //
Paṭiggahesi bhagavā Atthadassī naruttamo /
hatthena puḷinaṃ gayha imā gāthā abhāsathā: // ApTha_5,48.3 //
‘Imina puḷinadānena caṅkamaṃ sukatena ca /
sattaratanasampannaṃ puḷinaṃ anubhossati.4 // ApTha_5,48.4 //
Tīṇi kappāni devesu devarajjaṃ karissati /
anubhossati sampattiṃ accharāhi purakkhato. // ApTha_5,48.5 //
Manussalokaṃ āgantvā rājā raṭṭhe bhavissati /
tikkhattuñ cakkavattī ca mahiyā so bhavissati.'; // ApTha_5,48.6 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi caṅkamassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_5,48.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sasanan ti. // ApTha_5,48.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Caṅkamadāyako thero imā
gāthāyo abhāsitthā ti.
Caṅkamatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. adās'; ahaṃ.
2 All MSS. read uccatte.
3 G. bhāvaniyaṃ.
4 S2 anubhossasi.

[page 100]
100 Therāpadāna

[49. Subhadda.]
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
janataṃ uddharitvāna nibbāyati mahāyaso. // ApTha_5,49.1 //
Nibbāyante ca sambuddhe dasasahassī pakampatha /
janakāyo mahā āsi devā sannipatuṃ tadā. // ApTha_5,49.2 //
Candanaṃ pūrayitvāna tagaramallikāhi1 ca /
haṭṭho haṭṭhena cittena ālepesiṃ2 naruttamaṃ. // ApTha_5,49.3 //
Mama saṅkappam aññāya satthā loke anuttaro /
nipannako ca sambuddho imā gāthā abhāsathā: // ApTha_5,49.4 //
Yo me pacchimake kāle gandhamālena3 chādayi /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_5,49.5 //
‘Ito cuto ayaṃ poso Tusitakāyaṃ gamissati /
tattha rajjaṃ karitvāna Nimmānaṃ so gamissati.4 // ApTha_5,49.6 //
Eten'; eva upāyena datvā malyaṃ5 varuttamaṃ /
sakakammābhiraddho so sampattiṃ anubhossati. // ApTha_5,49.7 //
Cuto pi6 Tusite kāye nibbattissati 'yaṃ naro /
tamhā kāyā cavitvāna manussattaṃ gamissati. // ApTha_5,49.8 //
Sakyaputto mahānāgo aggo loke sadevake /
bodhayitvā bahū satte nibbāyissati cakkhumā. // ApTha_5,49.9 //
Pabbajjūpagato7 santo sukkamūlena codito /
upasaṅkammā sambuddhaṃ pañhaṃ pucchissate8 tadā. // ApTha_5,49.10 //
Bhāsayitvāna9 sambuddho sabbaññū lokanāyako /
pubbaṃ10 kammaṃ abhiññāya saccāni vivarissati. // ApTha_5,49.11 //
Āraddho ca ayaṃ pañho tuṭṭho ekaggamānaso /
satthāraṃ abhivādetvā11 pabbajjaṃ yācayissati. // ApTha_5,49.12 //
Pasannamānasaṃ disvā sakakammena tositaṃ /
pabbajessati12 so Buddho aggadhammassa kovido. // ApTha_5,49.13 //
Vāyamitvāna yaṃ poso13 sammāsambuddhasāsane, /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.14 // ApTha_5,49.14 //
Pañcamaṃ bhāṇavāraṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. taggara-; S2 tagarū-.
2 G. M. S1 āropesi.
3 G. M. -mallena.
4 M. S1 G. bhavissati.
5 G. mallaṃ; M. S1 māla.
6 G. punāpi; S1 M. puna pi.
7 S1 G. M. tadā so p'; agato.
8 S1 G. pucchissati.
9 S2 G. hāsayitvāna.
10 G. pubbakammaṃ.
11 M. G. abhivāditvā.
12 S1 G. pabbajissati.
13 S2 yadiso.
14 G. M. nibbāyissati 'nāsavo.

[page 101]
49. Subhadda 101
Pubbakammena saṃyutto ekaggo susamāhito /
Buddhassa oraso putto dhammajo 'mhi sunimmito. // ApTha_5,49.15 //
Dhammarājaṃ upāgantvā1 āpucchiṃ2 pañham uttamaṃ /
kathayanto ca me pañhaṃ dhammasotaṃ3 upānayi. // ApTha_5,49.16 //
Tassāhaṃ dhammam aññāya vihāsiṃ sāsane rato /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_5,49.17 //
Satasahasse ito kappe Jalajuttamanāyako4 /
nibbāyi anupādāno dīpo va telasaṅkhayā.5 // ApTha_5,49.18 //
Sattayojanikaṃ āsi thūpañ ca ratanāmayaṃ /
dhajaṃ tattha apūjesiṃ sabbabhaddaṃ manoramaṃ. // ApTha_5,49.19 //
Kassapassa ca sambuddhassa Tisso nām'; aggasāvako /
putto me oraso āsi dāyādo jinasāsane. // ApTha_5,49.20 //
Tassa hīnena manasā vācaṃ bhāsiṃ abhaddakaṃ /
tena kammavipākena pacchime addasaṃ jinaṃ.6 // ApTha_5,49.21 //
Upavattane Sālavane pacchime sayane muni /
pabbājesi mahāvīro hito kāruṇiko jino. // ApTha_5,49.22 //
Ajj'; eva dāni pabbajjā ajj'; eva upasampadā /
ajj'; eva parinibbānaṃ sammukhā dipaduttame. // ApTha_5,49.23 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ sambuddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,49.24 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Subhaddo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Subhaddatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[50. Cunda.]
Siddhatthassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
agghiyaṃ kārayitvāna7 jātipupphehi chādayiṃ. // ApTha_5,50.1 //
Niṭṭhapetvāna taṃ puppham buddhassa upanāmayiṃ /
pupphāvasesaṃ paggayha Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_5,50.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 M. S1 G. upāgamma.
2 S1 G. āpucchi.
3 G. dhammabhogaṃ.
4 G. -nāmako.
5 S2 vā hārā-.
6 S1 M. G. āsi bhaddakaṃ; S2 addasiṃ jino; Cy. gives two different
readings, viz., (1) pacchime addasaṃ jinaṃ. (2) Pacchā me āsi
bhaddakaṃ.
7 M. G. karitvāna.

[page 102]
102 Therāpadāna
Kañcanagghiyasaṅkāsaṃ Buddhaṃ lokagganāyakaṃ /
pasannacitto sumano pupphagghiyam upānayiṃ. // ApTha_5,50.3 //
Vitiṇṇakaṅkho sambuddho tiṇṇoghehi1 purakkhato /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_5,50.4 //
Dibbaṃ gandhaṃ pavāyantaṃ yo me pupphagghiyaṃ adā /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_5,50.5 //
Ito cuto ayaṃ poso devasaṅghapurakkhato /
jātipupphehi parikiṇṇo devalokaṃ gamissati. // ApTha_5,50.6 //
Ubbiddhaṃ bhavanaṃ tassa sovaṇṇañ ca maṇimayaṃ /
vyamhā2 pātubhavissanti puññakammapabhāvitā.3 // ApTha_5,50.7 //
Catusattatikkhattuṃ so devarajjaṃ karissati /
anubhossati sampattiṃ accharāhi purakkhato. // ApTha_5,50.8 //
*Pathavyā rajjaṃ tisataṃ vasudhaṃ* āvasissati /
pañcasattatikkhattuñ ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_5,50.9 //
Dujjayo4 nāma nāmena hessati manujādhipo /
anubhotvāna taṃ puññaṃ sakakammaṃ apassito.5 // ApTha_5,50.10 //
Vinipātaṃ āgantvāna manussattaṃ gamissati /
*hiraññassa ca nicitaṃ koṭṭisatān* anappakaṃ. // ApTha_5,50.11 //
Nibbattissati lokamhi6 brāhmaṇo so bhavissati /
Vaṅgantassa7 suto dhīmā Sāriyā8 oraso piyo.9 // ApTha_5,50.12 //
So ca pacchā pabbājitvā Aṅgīrasassa sāsane /
Cūlacundo10 ti nāmena hessati *satthu sāvako. // ApTha_5,50.13 //
Sāmaṇero ca* so santo khīṇāsavo bhavissati /
sabbāsave pariññāya nibbayissat'; anāsavo.11 // ApTha_5,50.14 //
Upaṭṭhahiṃ mahāvīraṃ aññe ca pesale bahū /
bhātaram me c'; upaṭṭhāsiṃ12 uttamatthassa pattiyā. // ApTha_5,50.15 //
Bhā*taraṃ me upaṭṭhitvā13 dhātū pattamhi* opiya14 /
sambuddhaṃ upanāmesi lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_5,50.16 //

--------------------------------------------------------------------------
1 M. G. tiṇṇogehi; S1 tiṇṇosehi; S2 tinnesehi.
2 G. brahmā.
3 G. -kammappabhāvitā.
4 S2 Duppayo.
5 G. sakakammā-; S1 -kammā apassito; M. -kammā āpassite.
6 M. S1 G. yonimhi.
7 M. S1 mahantassa yuto; G. mahantassa suto.
8 M. S. vimā sāriyā; G. -bhariyā.
9 M. S1 kharaso piyā; G. -piyā.
10 M. S1 Mūlacundo.
11 G. nibbayissati 'nāsavo.
12 G. upaṭṭhāsi.
13 G. upaṭṭhāpetvā.
14 M. S1 osiya; G. S2 opiyā.

[page 103]
51. Vidhūpanadāyaka 103
Ubho hatthehi paggayha Buddho loke sadevake /
sandassayanto taṃ dhātuṃ kittayi aggasāvakaṃ. // ApTha_5,50.17 //
Cittañ ca suvimu*ttaṃ me saddhā mayhaṃ patiṭṭhitā /
sabbāsa*ve pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_5,50.18 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_5,50.19 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Cundathero imā gāthāyo abhā- sitthā ti.
Cundattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Upāli Soṇo Bhaddiyo1 Sannidhāpaka2 Hatthiyo
Chadanaṃ3 Seyya-Caṅkamaṃ Subhaddo Cundasavhayo
gāthā satañ ca tālīsaṃ catasso ca tath'; uttari
Upālivaggo pañcamo.

[VI. VĪJANĪVAGGO.]

[51. Vidhūpanadāyaka.]
Padumuttarabuddhassa lokajeṭṭhassa tādino /
vījanikā4 mayā dinnā dīpadindassa tādino. // ApTha_6,51.1 //
Sakaṃ cittaṃ5 pasādetvā pagga*hetvāna añjaliṃ /
sambuddhaṃ abhivādetvā* pakkāmiṃ uttarāmukho. // ApTha_6,51.2 //
Vījaniṃ6 paggahetvāna satthā lokagganāyako /
bhikkhusaṅghe ṭhito santo imā gāthā abhāsathā: // ApTha_6,51.3 //
Iminā vījanīdānena7 cittassa paṇidhīhi ca /
kappānaṃ satasahassaṃ vini*pātaṃ na gacchati // ApTha_6,51.4 //
Āraddhavi*riyo pahitatto cetoguṇasamāhito /
jātiyā sattavasso 'haṃ8 arahattam apāpuṇiṃ.9 // ApTha_6,51.5 //
Saṭṭhikappasahassamhi Vījamānasanāmakā10 /
solas'; āsiṃsu rājāno cakkavattī mahābalā. // ApTha_6,51.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 M. Bhaddī ca.
2 S1 Sanniṭṭhāpako; M. Santiṭṭhāpako.
3 S1 Padumaṃ.
4 M. S1 bījanīkā; S2 vijanekā.
5 G. sakacittaṃ.
6 S1 M. G. bījaniṃ.
7 M. S1 G. bījanīdānena.
8 S1 G. 'yaṃ.
9 G. apāpuṇi.
10 G. Bījanīnāmanāmakā.

[page 104]
104 Therāpadāna
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsasanan ti. // ApTha_6,51.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Vidhūpanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Vidhūpanadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[52. Sataraṃsika.]
Ubbiddhaṃ1 selam āruyha nisīdi purisuttamo /
pabbatassāvidūramhi brāhmaṇo mantapāragū. // ApTha_6,52.1 //
Upaviṭṭhaṃ mahāvīraṃ devadevaṃ2 narāsabhaṃ /
añjalim paggahetvāna santhaviṃ3 lokanāyakaṃ: // ApTha_6,52.2 //
‘Esa Buddho mahā*vīro varadhammappakāsako /
jala*ti aggikkhandho 'va bhikkhusaṅghapurakkhato. // ApTha_6,52.3 //
Mahāsamuddo4 'va 'kkhobbho aṇṇavo vā duruttaro5 /
migarājā v'; asambhīto dhammaṃ deseti cakkhumā.'; // ApTha_6,52.4 //
Mama saṅkappam aññāya Padumuttaranāyako /
bhikkhusaṅghe ṭhito *satthā imā gāthā abhāsatha:* // ApTha_6,52.5 //
‘Yenāyaṃ6 añjali dinno Buddhaseṭṭho ca thomito /
tiṃsakappasahassāni devarajjaṃ karissati. // ApTha_6,52.6 //
Kappasatasahassamhi Aṅgīrasassanāmako /
vivattachaddo sambu*ddho uppajjissati tāvade.* // ApTha_6,52.7 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
Sataraṃsī ti nāmena arahā so bhavissati.'; // ApTha_6,52.8 //
Jātiyā sattavasso 'haṃ pabbajjiṃ anagāriyaṃ /
Sataraṃsī pi7 nāmena *pabhā niddhāvate mama.* // ApTha_6,52.9 //
Maṇḍape rukkhamūle vā jhāyī jhānarato ahaṃ /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_6,52.10 //
Saṭṭhikappasahassamhi caturo Romanāmakā /
sattaratanasampannā *cakkavattī mahābalā.* // ApTha_6,52.11 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 ucciyaṃ.
2 M. G. naradevaṃ.
3 S1 santhavi.
4 G. mahāsamudde.
5 M. G. Padumuttaro; S. paduruttaro; S2 vā duruttamo.
6 S1 G. -ahaṃ.
7 S2 sataraṃsimhi.

[page 105]
53. Sayanadāyaka 105
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_6,52.12 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sataraṃsiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sataraṃsikatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[53. Sayanadāyaka.]
Padumuttarassa Buddhassa sabbalokānukampino /
sayanaṃ tassa pādāsiṃ vippasannena cetasā. // ApTha_6,53.1 //
Tena sayanadānena sukhe*tte bījasampadā /
bhogo nibbatt*ate tassa sayanassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_6,53.2 //
Ākāse seyyaṃ kappemi dhāremi paṭhaviṃ1 imaṃ /
pāṇesu me2 issariyaṃ sayanassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_6,53.3 //
Pañcakappasahassamhi aṭṭha āsuṃ mahāvīrā /
catuttiṃse *kappasate caturo ca mahābalā.* // ApTha_6,53.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_6,53.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sayanadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sayanadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[54. Gandhodaka.]
Padumuttarabuddhassa mahābodhimaho ahu /
vicittaghaṭam ādāya gandhodakam adās'; ahaṃ. // ApTha_6,54.1 //
Nahānakāle3 ca bodhiyā mahāmegho pavassatha /
ninnādo ca mahā ahu4 *asaniyā phalantiyā.* // ApTha_6,54.2 //
Tena 'vāsanivegena5 tattha kālakato6 ahaṃ /
devaloke ṭhito santo7 imā gāthā abhās'; ahaṃ8: // ApTha_6,54.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 M. G. paṭhavī.
2 G. pāpesi me.
3 G. ṇhānakāle.
4 S1 G. āsi.
5 G. cāsani-.
6 G. kālaṅkato.
7 G. satthā.
8 S2 G. M. abhasatha.

[page 106]
106 Therāpadāna
Aho Buddhā1 aho dhammā2 aho no satthu sampadā /
kalebaram me3 patitaṃ devaloke ramām'; ahaṃ. // ApTha_6,54.4 //
Ubbiddhaṃ bhavanaṃ ma*yhaṃ satabhūmiṃ4 samuggataṃ /
kaññā satasahassāni parivārenti maṃ* sadā. // ApTha_6,54.5 //
Rogā pi5 me na vijjanti soko mayhaṃ na vijjati /
pariḷāhaṃ na passāmi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_6,54.6 //
Aṭṭhavīse kappasate rājā Samvasito6 ahu /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_6,54.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_6,54.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Gandhodakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Gandhodakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[55. Opavuyha.]
Padumuttarabuddhassa ājānīyam adās'; ahaṃ /
niyyādetvāna7 sambuddhe8 agamāsiṃ sakaṃ gharaṃ. // ApTha_6,55.1 //
Devalo nāma nāmena satthuno aggasāvako /
varadhammassa dāyādo āgañchi mama santikaṃ: // ApTha_6,55.2 //
‘Sapattabhāro bhagavā ājāneyyo9 na kappati10 /
tava saṅkappam aññāya adhivāsesi cakkhumā.'; // ApTha_6,55.3 //
Agghāpetvā vātajavaṃ11 sindhavaṃ sī*ghavāhanaṃ* /
Padumuttarabuddhassa ajānīyam12 adās'; ahaṃ. // ApTha_6,55.4 //
Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi bhavane sabbadā mama13 /
khamanīyā vātajavā citte nibbattare mamaṃ.14 // ApTha_6,55.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. buddho.
2 G. dhammo.
3 S1 M. cc.
4 S1 M. sattubhūmaṃ; G. satabhummaṃ.
5 M. S1 G. ābādhā.
6 S2 Sambasito.
7 G. niyyātetvāna.
8 S1 sambuddho.
9 G. ājāneyyam; S1 ājāneyye.
10 S2 kampati.
11 S2 vātaṃjavaṃ.
12 S1 M. G. khamanīyam.
13 G. S1 M. deve ca mānuse bhave.
14 G. sabbanīyo vātajavo citto nibbattatte mama; M. S1 sabbaniyo
vātajavo citte nibbattate mama.

[page 107]
56. Saparivārāsana 107
Lābhā tesaṃ suladdhaṃ vā ye labhant'; upasampadaṃ /
punappayirūpāseyyaṃ Buddho loke sace bhave. // ApTha_6,55.6 //
Aṭṭhavīsatikkhattāhaṃ rājā āsiṃ mahābalo /
caturanto vijitāvī jambusaṇḍassa issaro. // ApTha_6,55.7 //
Imaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ carimo vattate bhavo /
patto 'mhi acalaṃ ṭhānaṃ hitvā jayaparājayaṃ. // ApTha_6,55.8 //
Catu*ttiṃse sahassamhi* mahātej'; āsi khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_6,55.9 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_6,55.10 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Opavuyho1 thero imā gathāyo abhāsitthā ti.
Opavuyhattherassa2 apadānaṃ samattaṃ.

[56. Saparivārāsana.]
Padumuttarabuddhassa piṇḍapātaṃ adās'; ahaṃ /
gantvā taṃ bhojanaṭṭhānaṃ3 mallikāhi parikkh*ittaṃ. // ApTha_6,56.1 //
Tamh'; āsanamhi* āsīno Buddho lokagganāyako /
akittayi piṇḍapātaṃ ujubhūto samāhito: // ApTha_6,56.2 //
‘Yathāpi bhaddake khette bījaṃ appam pi ropitaṃ4 /
sammādhāraṃ pavecchante5 phalaṃ toseti kassakaṃ. // ApTha_6,56.3 //
*Tath'; evāyaṃ piṇḍapāto sukhe*tte ropito6 tayā /
bhave nibbattamānamhi phalato7 tosayissati.'; // ApTha_6,56.4 //
Idaṃ vatvāna sambuddho Jalajuttamanāmako /
piṇḍapātaṃ thavitvāna8 pakkāmi uttarāmukho. // ApTha_6,56.5 //
Saṃvuto pātimokkhasmi9 indriyesu ca pañcasu /
pav*ivekaṃ anuyutto* viharāmi anāsavo. // ApTha_6,56.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 M. Osadheyyo; Cy. Opavayha-.
2 G. S1 M. Osadheyya-; Cy. Opavayha-.
3 G. S1 M. kiliṭṭhakaṭṭhānaṃ.
4 G. appaṃ viropitaṃ; S2 appam hi ropitaṃ.
5 G. pagacchanto; S1 M. sammā dvāraṃ pavacchante.
6 S1 M. G. ropite.
7 G. phalaṃ vo; S1 phalato so tāsayissati.
8 S1 G. M. gahetvāna.
9 G. pātimokkhasmiṃ.

[page 108]
108 Therāpadāna
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_6,56.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Saparivārāsano1 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Saparivārāsanattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[57. Pañcadīpika.]
Padumuttarabuddhassa sabbabhūtānukampino /
susaṇṭhahitvā2 saddhamme ujudiṭṭhi ahos'; ahaṃ. // ApTha_6,57.1 //
Padīpadānam pādā*siṃ parivāre*tvāna bodhiyaṃ /
saddahanto padīpāni akariṃ3 tāvade ahaṃ. // ApTha_6,57.2 //
Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi devattaṃ atha mānusaṃ /
ākāse ukkaṃ dhārento dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_6,57.3 //
Tirokuḍḍaṃ tiroselaṃ *samati*ggayha pabbataṃ /
samantā yojanasataṃ dassanaṃ anubhom'; ahaṃ. // ApTha_6,57.4 //
Tena kammāvasesena patto'; mhi āsavakkhayaṃ /
dhāremi antimaṃ dehaṃ dipadindassa sāsane. // ApTha_6,57.5 //
Catuttiṃse kappasate Satacakkhu-sanāmakā /
rājā 'hesuṃ mahātejā cakkavattī mahābalā. // ApTha_6,57.6 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_6,57.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pañcadīpiko4 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Pañcadīpikatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[58. Dhajadāyaka.]
Padumuttarabuddhassa5 bodhiyā pādamuttame /
h*aṭṭho haṭṭhena ci*ttena dhajjam āropayiṃ ahaṃ. // ApTha_6,58.1 //
Patapattāni6 gaṇhitvā bahiddhā chaḍḍayiṃ ahaṃ /
anto suddhaṃ bahi suddhaṃ adhimuttam anāsavaṃ /
sammukhā viya sambuddhaṃ avandiṃ bodhim uttamaṃ. // ApTha_6,58.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Saparivāsāsano.
2 M. S1 G. saddahitvāna.
3 G. sakāri; S1 M. akarī.
4 G. -dīpako.
5 G. S1 Padumuttarassa-.
6 All MSS, read Satta-; Cy. patapattāni and glosses patitāni
bodhipattāni.

[page 109]
59. Paduma 109
Padumuttaro lokavidū *āhutīnaṃ paṭiggaho* /
bhikkhusaṅghe ṭhito satthā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_6,58.3 //
‘Iminā dhajadānena upaṭṭhānena cūbhayaṃ /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ so na gacchati /
devesu devasobhāgyaṃ anubhossat'; a*nappakaṃ.1* // ApTha_6,58.4 //
Anekasatakkhattuñ ca rājā raṭṭhe bhavissati /
Uggato2 nāma nāmena cakkavattī bhavissati. // ApTha_6,58.5 //
Sampattiṃ anubhotvāna sukkamūlena codito /
Gotamassa bhagavato sāsane 'bhiramissati.'3 // ApTha_6,58.6 //
Pa*dhānaṃ pahita*tto 'mhi upasanto nirūpadhi /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_6,58.7 //
Ekapaññāsasahasse kappe Uggatasavhayo /
paññāsasatasahasse khattiyo Meghasavhayo. // ApTha_6,58.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanaṃ ti. // ApTha_6,58.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Dhajadāyako thero ima gāthāyo abhāsitthā ti.
Dhajadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[59. Paduma.]
Catusaccaṃ pakāse*nto varadhammacakka*pavattako /
vassate amataṃ vuṭṭhiṃ nibbāpento mahājanaṃ. // ApTha_6,59.1 //
Sadhajaṃ4 padumaṃ gayha aḍḍhakose ṭṭhito5 ahaṃ /
Padumuttaramunissa6 haṭṭho ukkhi*pim ambare.* // ApTha_6,59.2 //
Āgacchante ca padume abbhūto āsi *tāvade* /
mama saṅkappam aññāya paggaṇhi vadataṃ varo. // ApTha_6,59.3 //
Karaseṭṭhena paggayha jalajaṃ puppham uttamaṃ /
{bhikkhusaṅghe} ṭhito satthā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_6,59.4 //
Yen'; idaṃ padumaṃ khittaṃ sabbaññuta-m-anāsave7 /
*tam ahaṃ kit*tayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_6,59.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. anubhossati 'nappakaṃ.
2 S2 Aggato.
3 S2 'bhiramissayiṃ.
4 M. S1 G. sadaṇḍaṃ.
5 G. aḍḍhako seṭṭhiko.
6 S1 M. G. Padumuttarassa-.
7 G. sabbaññutamanāyako.

[page 110]
110 Therāpadāna
Tiṃsakappāni devindo devarajjaṃ karissati /
paṭhavyā rajjaṃ sattasataṃ vasudhaṃ āvasissati. // ApTha_6,59.6 //
Tattha pattaṃ gahetvāna cakkavatti bhavissati /
ākāsato pupphavuṭṭhi abhivassissati tadā. // ApTha_6,59.7 //
Kappasatasahassamhi1 Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_6,59.8 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso *dhammani*mmito /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.2 // ApTha_6,59.9 //
Nikkhamitvāna kucchimhā sampajāno patissato /
jātiyā pañcavasso 'haṃ arahattaṃ apāpuṇiṃ. // ApTha_6,59.10 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_6,59.11 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Padumo thero imā gāthāyo abhā- sitthā ti.
Padumattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[60. Asanabodhiya.]
Jātiyā sattavasso 'haṃ addasaṃ *lokanā*yakaṃ /
pasannacitto sumano upagañchiṃ3 naruttamaṃ. // ApTha_6,60.1 //
Tissassāhaṃ bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
haṭṭho hatthena cittena ropayiṃ bodhim uttamaṃ. // ApTha_6,60.2 //
Asa*no nāmadheyyena dharaṇīrūhapādapo. /
pañ*cavasse4 paricariṃ asanaṃ bodhim uttamaṃ. // ApTha_6,60.3 //
Pupphitaṃ pādapaṃ disvā abbhūtaṃ lomahaṃsanaṃ /
sakaṃ kammaṃ5 pakittento Buddhaseṭṭhaṃ6 upāgamiṃ.7 // ApTha_6,60.4 //
Tisso tadā yo8 sambuddho sayambhū *aggapuggalo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā* abhāsatha: // ApTha_6,60.5 //
‘Yenāyaṃ ropitā bodhi Buddhapūjā ca sakkatā /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_6,60.6 //
Tiṃsakappāni devesu devarajjaṃ karissati /
catusaṭṭhiñ9 ca khattuṃ so cakkavatti bhavissati. // ApTha_6,60.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. M. kappe-.
2 G. nibbāyissati 'nāsavo.
3 S1 G. upagañchi.
4 G. S2 pañcavasso.
5 G. sakakammaṃ.
6 S2 buddhaṃ seṭṭhaṃ.
7 G. S1 M. upāgami.
8 G. M. so.
9 G. M. S1 -satthi.

[page 111]
60. Asanabodhiya 111
Tu*sitāhi cavit*vāna sukkamūlena codito /
dve sampattī anubhotvā1 manussatte ramissati. // ApTha_6,60.8 //
Padhānaṃ pahitatto so upasanto nirūpadhi /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.'2 // ApTha_6,60.9 //
Vivekam anuyutto 'haṃ upasanto nirūpadhi /
*nāgo* va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_6,60.10 //
Dvenavute ito kappe bodhiṃ ropes3 ahaṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bodhiropay'4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_6,60.11 //
Catusattati ito kappe Daṇḍaseno ti vissuto /
sattaratanasampanno cakkavatti tadā ahu. // ApTha_6,60.12 //
Tesattati ito kappe sattāhesuṃ mahīpatī /
Samantanemi nāmena rājāno cakkavattino. // ApTha_6,60.13 //
Paṇṇavīsat'; ito kappe *Puṇṇa*ko nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_6,60.14 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_6,60.15 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Asanabodhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Asanabodhiyatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:--
Vījanī Sataraṃsī ca Sayan Odaki Vāhiyo
Parivāro Padīpañ ca Dhajo Paduma-Pūjako
Bodhī ca dasamo vutto gāthā dvenavutī tathā.
Vījanīvaggo chaṭṭamo.

[VII. SAKACITTANIYAVAGGO.]

[61. Sakacittaniya.]
Pavanaṃ kānanaṃ disvā a*ppasaddaṃ a*nāvilaṃ /
isīnaṃ anuciṇṇaṃ5 va āhutīnaṃ paṭiggahaṃ6 // ApTha_7,61.1 //
Thūpaṃ katvāna veḷūnaṃ7 nānāpupphaṃ samokiriṃ /
sammukhā viya sambuddhaṃ nimmitaṃ abhivandi 'haṃ. // ApTha_7,61.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 anubhavitvā.
2 G. M. nibbāyissati 'nāsavo.
3 S2 rūpes'; S1 ropem'
4 G. bodhiropass'.
5 G. anuciṇṇa; M. anunnante; S1 anunnatte.
6 G. paṭiggaho.
7 S2 pūḷinaṃ; G. Cy. puḷinaṃ.

[page 112]
112 Therāpadāna
Sattaratanasampanno rājā raṭṭhasmiṃ1 issaro /
sakakammābhiraddho 'haṃ thūpapūjāy'2 idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,61.3 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi thūpapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,61.4 //
Asītikappen'; antayaso cakkavatti ahos'; ahaṃ /
sattaratanasampanno *catudīpamhi issaro* // ApTha_7,61.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_7,61.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sakacittaniyo thero imā gāthāyo{abhāsitthā} ti.
Sakacittaniyatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[62. Āvopupphiya.]
Vihārā abhinikkhamma abbhuṭṭhāsi3 'va caṅkame4 /
catusaccaṃ pakāsento desento amataṃ padaṃ. // ApTha_7,62.1 //
Sikhissa giram aññāya Buddhaseṭṭhassa tādino /
nānāpupphaṃ gahetvāna ākāsamhi samokiriṃ. // ApTha_7,62.2 //
Tena kammena dipadinda lokajeṭṭha narāsabha /
patto 'mhi acalaṃ ṭhānaṃ hitvā5 jayaparājayaṃ. // ApTha_7,62.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,62.4 //
Ito vīsatikappamhi Sumedho nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_7,62.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_7,62.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Āvopupphiyo6 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Āvopupphiyatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. M. S1 raṭṭhamhi.
2 M. G. S1 pupphapūjāy'.
3 G. abbhaṭṭhāyi; S1 abbhuṭṭhāhi.
4 S2 caṅkamaṃ.
5 S1 hetvā.
6 S2 Avopupphiyo; G. S1 Cy. Āvo-; cf. Uddānaṃ.

[page 113]
63. Paccāgamanīya 113

[63. Paccāgamanīya.]
Sindhuyā nadiyā tīre cakkavāko ahaṃ tadā /
*suddhasevāla*bhakkho 'haṃ pāpesu1 ca susaññato. // ApTha_7,63.1 //
Addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ gacchantaṃ anilañjase /
tuṇḍena sālaṃ2 paggayha Vipassissābhiropayiṃ. // ApTha_7,63.2 //
Yassa saddhā Tathāgate acalā supatiṭṭhitā /
tena cittappasādena duggatiṃ so na gacchati. // ApTha_7,63.3 //
Sāgataṃ3 vata me āsi Buddhaseṭṭhassa santike /
vihaṅgamena santena4 su*bījaṃ* ropitaṃ mayā. // ApTha_7,63.4 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,63.5 //
Sucārudassanā nāma aṭṭha te ekanāmakā /
kappe sattarase āsuṃ cakkavattī mahābalā. // ApTha_7,63.6 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan ti. // ApTha_7,63.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Paccāgamanīyo5 thero imā gāthāyo abhasitthā ti.
Paccāgamanīyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[64. Parappasādaka.]
Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mahesiṃ vijitāvinaṃ /
suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ ko disvā nappasidati? // ApTha_7,64.1 //
Himavā vāparimeyyo6 sāgaro va duruttaro /
tad eva jhānaṃ7 Buddhassa ko disvā nappasīdati? // ApTha_7,64.2 //
Vasudhā yathāppameyyā cittā vanavaṭaṃsikā /
tath'; eva sīlaṃ Buddhassa ko disvā nappasīdati? // ApTha_7,64.3 //
Anilañjasāsaṅkhubbho8 yath'; ākāso asaṅkhiyo9 /
tath'; eva ñāṇaṃ10 Buddhassa ko disvā nappasīdati? // ApTha_7,64.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 jāṇesu.
2 M. S1 G. mālaṃ.
3 S1 svāgataṃ.
4 S2 S1 sattena.
5 M. G. Saccagamanīyo; S1 Saddhā-; Cy. Paccā-.
6 G. S1 v'; apparimeyyo.
7 S1 G. M. devadevassa.
8 S1 anilajaṃ va c'; ayaṃ khubbho; M. anilañjaṃ ayaṃ khubbho;
G. anilañjasaṅkhubbho.
9 G. asaṅkhayo.
10 G. vaṇṇaṃ.

[page 114]
114 Therāpadāna
Imāhi catūhi gāthāhi brāhmaṇo Yenasavhayo1 /
buddhaseṭṭhaṃ thavitvāna Siddhattham aparājitaṃ. // ApTha_7,64.5 //
Catunavutikappānaṃ2 duggatiṃ nūpapajj'; aham3 /
sugatīsu susampattiṃ anubhosiṃ4 anappakaṃ. // ApTha_7,64.6 //
Catunavute ito kappe thavitvā lokanāyakaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi thomanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,64.7 //
Catuddasamhi kappamhi caturo āsuṃ Uggatā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_7,64.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_7,64.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Parappasādako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Parappasādakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[65. Bhisadāyaka.]
Vessabhū nāma nāmena isīnaṃ tatiyo ahu /
kānanaṃ vanam oggayha vihāsi purisuttamo. // ApTha_7,65.1 //
Bhisaṃ muḷālaṃ gaṇhitvā agamaṃ5 Buddhasantike6 /
tañ ca Buddhassa pādāsiṃ pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_7,65.2 //
Karena ca parāmaṭṭho Vessabhū varabuddhinā /
sukhāhaṃ nābhijānāmi saman tena kut'; uttariṃ.7 // ApTha_7,65.3 //
Carimo vattate mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
hatthināgena8 santena kusalaṃ ropitaṃ mayā. // ApTha_7,65.4 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bhisadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,65.5 //
Samodhānā ca rājāno soḷasa maṇujādhipā /
kappamhi terase āsuṃ cakkavattī mahabbalā. // ApTha_7,65.6 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_7,65.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Bhisadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Bhisadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 M. G. Senasavhayo.
2 G. M. S. -kappāni.
3 S2 nūpapajjatha.
4 G. M. anubhomi.
5 M. S1 G. āgamma.
6 S1 G. buddhasantikaṃ.
7 G. S1 M. kuto 'ttariṃ.
8 S2 -nāṅgena.

[page 115]
66. Sucintita 115

[66. Sucintita.]
Giriduggacaro āsiṃ abhijāto va kesarī /
migasaṅghaṃ vadhitvāna jīvāmi pabbatantare. // ApTha_7,66.1 //
Atthadassī tu bhagavā sabbaññū vadataṃ1 varo /
mam uddharitukāmo so āgañchi pabbatuttamaṃ. // ApTha_7,66.2 //
Pasadañ ca migaṃ hantvā2 bhakkhetuṃ3 samupāgamiṃ /
bhagavā tamhi samaye bhikkhayāno upāgami. // ApTha_7,66.3 //
Varamaṃsāni paggayha adāsiṃ tassa satthuno /
anumodī mahāvīro nibbāpento mamaṃ tadā. // ApTha_7,66.4 //
Tena cittappasādena giriduggappavekkh'; ahaṃ4 /
pītiṃ uppādayitvāna tattha kālakato5 ahaṃ. // ApTha_7,66.5 //
Etena maṃsadānena cittassa paṇidhīhi ca /
paṇṇarase kappasate devaloke ramiṃ6 ahaṃ. // ApTha_7,66.6 //
Avasesesu kappesu kusalaṃ kāritaṃ7 mayā /
ten'; eva maṃsadānena Buddhānussaraṇena ca. // ApTha_7,66.7 //
Aṭṭhatiṃsamhi kappamhi aṭṭha Dīghāyunāmakā8 /
satthimh'; ito kappasate duve Varuṇanāmakā.9 // ApTha_7,66.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanaṃ ti. // ApTha_7,66.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sucintito10 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sucintitatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 M. varataṃ.
2 G. pasadamigaṃ hantvāna.
3 G. bhakkhituṃ.
4 G. giriduggaṃ pavis'; ahaṃ; S1 M. -pavīs'; ahaṃ.
5 G. kalaṅkato.
6 G. ramām; S1 M. rami.
7 G. karitaṃ; S2 tītitaṃ (? tīritaṃ).
8 G. Dīghāsunāmakā; S1 M. Disāsunāmakā.
9 S1 G. Varaṇanāmakā.
10 G. Sucintiko.

[page 116]
116 Therāpadāna

[67. Vatthadāyaka.]
Pakkhī jāto tadā āsiṃ supaṇṇo1 garuḷādhipo /
addasaṃ virajaṃ buddhaṃ gacchantaṃ Gandhamādanaṃ // ApTha_7,67.1 //
Jahitvā garuḷavaṇṇaṃ māṇavatthaṃ2 adhārayiṃ3 /
ekaṃ vatthaṃ mayā dinnaṃ dipadindassa tādino. // ApTha_7,67.2 //
Naṃ ca dussaṃ paṭiggayha Buddho lokagganāyako /
antalikkhe ṭhito satthā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_7,67.3 //
Iminā vatthadānena cittassa paṇidhīhi ca /
pahāya garuḷāyoniṃ4 devaloke ramissati. // ApTha_7,67.4 //
Atthadassī tu bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
vatthadānaṃ pasaṃsitvā pakkāmi uttarāmukho. // ApTha_7,67.5 //
Bhave nibbattamānamhi honti me vatthasampadā /
ākāse chadanaṃ hoti vatthadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,67.6 //
Aruṇakā5 satta janā cakkavattī mahabbalā /
chattiṃsatimhi āsiṃsu kappamhi manujādhipā. // ApTha_7,67.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_7,67.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Vatthadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Vatthadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[68. Ambadāyaka.]
Anomadassī bhagavā nisinno pabbatantare /
mettāya apharī lokaṃ6 appamāṇaṃ7 nirūpadhī.8 // ApTha_7,68.1 //
Kapi ahaṃ tadā āsiṃ Himavante naguttame /
disvā Anomam amitaṃ Buddhe cittaṃ pasādayiṃ. // ApTha_7,68.2 //
Avidūre Himavantassa ambā suphalino tadā /
tato pakkaṃ gahetvāna ambam samadhukam adaṃ. // ApTha_7,68.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. M. suvaṇṇo.
2 G. akamvavaṇṇaṃ; S1 M. vā.
3 G. dhārayiṃ.
4 S2 garuḷaṃ yoniṃ.
5 S2 Aruṇasā.
6 G. apari lokaṃ; M. aparī loke; S1 apari loke.
7 M. G. appamāne; S1 appamānā.
8 S1 G. M. nirupadhi; Cy. reads: Mettāya aphari loke,
appamāṇe nirūpadhi.

[page 117]
69. Sumana 117
Tam me buddho viyākāsi Anomadassī mahāmuni: /
‘Iminā madhudānena ambadānena cūbhayaṃ. // ApTha_7,68.4 //
Sattapaññāsakappāni devaloke ramissasi1 /
avasesesu kappesu vokiṇṇaṃ saṃsarissasi.2 // ApTha_7,68.5 //
Khepetvā pāpakaṃ kammaṃ paripakkāya buddhiyā /
vinipātādiyā gantvā kilese jhāpayissasi.'; // ApTha_7,68.6 //
Dhammena yuttamenāhaṃ3 damito 'mhi mahesinā /
patto 'mhi acalaṃ ṭhānaṃ hitvā jayaparājayaṃ. // ApTha_7,68.7 //
Sattasattati kappasate Ambaṭṭhaja-sanāmakā4 /
*catuddasā te rājāno* cakkavattī mahābalā. // ApTha_7,68.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanaṃ ti. // ApTha_7,68.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ambadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Ambadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[69. Sumana.]
Sumano nāma nāmena mālākāro ahaṃ tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ āhutīnaṃ paṭiggahaṃ. // ApTha_7,69.1 //
Ubbo hatthehi paggayha sumanaṃ pupphamuttamaṃ /
Buddhassa abhiropesiṃ Sikhino lokabandhuno. // ApTha_7,69.2 //
Imāya pupphapūjāya cetanāpaṇidhīhi ca /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,69.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,69.4 //
Chabbīsatimhi kappamhi cattār'; assu5 mahāyasā /
sattaratanasampannā rājāno cakkavattino.6 // ApTha_7,69.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_7,69.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sumano thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sumanattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 ramissati.
2 S2 saṃsarissati.
3 S2 damathena-; S1 damane-; M. damena-.
4 S1 Ambaṭṭhaesanāmakā.
5 G. cattārasa; M. cattāras asu.
6 G. cakkavattī mahābalā.

[page 118]
118 Therāpadāna

[70. Pupphacaṅgoṭiya.]
Abhītarūpaṃ sīhaṃ va garuḷaggaṃ va pakkhinaṃ /
vyagghusabhaṃ va pavaraṃ abhijātaṃ va kesariṃ // ApTha_7,70.1 //
Sikhiṃ1 tilokasaraṇaṃ anejaṃ aparājitaṃ /
nisinnaṃ *samaṇaggaṃ* bhikkhusaṅghapurakkhataṃ // ApTha_7,70.2 //
Caṅgoṭake ṭhapetvāna anojaṃ pupphamuttamaṃ /
sahacaṅgoṭaken'2 eva Buddhaseṭṭhaṃ samokiriṃ. // ApTha_7,70.3 //
Tena cittappasādena dipadinda narāsabha3 /
patto 'mhi acalaṭṭhānaṃ4 hitvā jayaparājayaṃ. // ApTha_7,70.4 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_7,70.5 //
Sampuṇṇe tiṃsakappamhi5 Devabhūti-sanāmakā /
sattaratanasampannā pañc'; āsuṃ cakkavattino. // ApTha_7,70.6 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_7,70.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pupphacaṅgoṭiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Pupphacaṅgoṭiyatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Sakacittaṃ6 Addhāpupphi7 Paccābhigamanena8 ca
Parappasādi Bhisado Sucinti9 Vatthadāyako.
Ambadāyi10 ca Sumano Pupphacaṅgoṭiko11 pi ca
gāth'; ekasattati vuttā gaṇitā atthadassihi.12
Sakacittiyavaggo sattamo.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Sikhī.
2 S2 mahācaṅgoṭaken'.
3 S2 narāsabhaṃ.
4 G. M. acalaṃ ṭhānaṃ.
5 S2 sampuṇṇa-.
6 S2 Sakaṃ cittaṃ.
7 S1 M. Avopupphā; G. Avopupphi.
8 S1 M. Paccāgamanena.
9 G. Sucinta.
10 S1 Ambadāyī.
11 G. Pupphacaṅgoṭiyo.
12 G. aṭṭhadassiti.

[page 119]
71. Nāgasamāla 119

[VIII. NĀGASAMALAVAGGO.]

[71. Nāgasamāla.]
Apāṭaliṃ1 ahaṃ pupphaṃ ujjhitaṃ sumahāpathe /
thūpamhi2 abhiropesiṃ3 Sikhino lokabandhuno. // ApTha_8,71.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ4 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi thūpapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,71.2 //
Ito pannarase kappe Bhūmiyo nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_8,71.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,71.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Nāgasamālo thero5 imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Nāgasamālatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[72. Padasaññaka.]
Akkantañ ca padaṃ disvā Tissassādiccabandhuno /
haṭṭho haṭṭhena cittena pade6 cittaṃ pasādayiṃ. // ApTha_8,72.1 //
Dvenavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ7 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi padasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,72.2 //
Ito sattamake kappe Sumedho nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavatti mahābalo. // ApTha_8,72.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanaṃ ti. // ApTha_8,72.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Padasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Padasaññakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. Apāṭali; Cy. āpāṭaliṃ.
2 G. tuvamhi.
3 G. abhiropesi.
4 G. akari.
5 S2 Nāṅga-.
6 G. pare.
7 G. alabhi.

[page 120]
120 Therāpadāna

[73. Saññaka.]
Dumagge paṃsukūlikaṃ laggaṃ disvāna satthuno /
tato 'haṃ1 añjaliṃ katvā paṃsukūliṃ avandi 'haṃ.2 // ApTha_8,73.1 //
Dvenavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ3 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,73.2 //
Ito catutthake kappe Dumasāro su khattiyo /
caturanto vijitāvī cakkavattī mahabbalo. // ApTha_8,73.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,73.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Saññako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Saññakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[74. Bhisāluvadāyaka.]
Kānanaṃ vanam oggayha4 vasāmi vivane ahaṃ /
Vipassim addasaṃ Buddhaṃ āhutīnaṃ paṭiggahaṃ. // ApTha_8,74.1 //
Bhisāluvañ ca pādāsim5 udakaṃ hatthadhovanaṃ6 /
vanditvā sirasā pāde pakkāmi uttarāmukho. // ApTha_8,74.2 //
Ekanavute ito kappe bhisāluvam adaṃ7 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,74.3 //
Ito tatiyake kappe Bhisasammata8-khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_8,74.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,74.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Bhisāluvadāyako9 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Bhisāluvadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Chaṭṭhamabhānavāraṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. taṃ.
2 S2 yaṃ.
3 G. akari.
4 S2 -gayha.
5 M. S1 G. pādāsi.
6 S2 hatthadhopanaṃ.
7 G. bhisālupam adaṃ; S1 -adadiṃ.
8 vḷ. Bhisalummata.
9 G. Bhisālupadāyako.

[page 121]
75. Ekasaññaka 121

[75. Ekasaññaka.]
Khaṇḍo nām'; āsi1 nāmena Vipassiss'; aggasāvako /
ekā bhikkhā mayā dinnā lokāhutipaṭiggaho. // ApTha_8,75.1 //
Tena cittappasādena dipadinda2 narāsabha3 /
duggatiṃ nābhijānāmi ekabhikkhāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,75.2 //
Cattālīse ito kappe Varuṇo nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_8,75.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,75.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ekasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Ekasaññakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[76. Tiṇasanthāradāyaka.]
Himavantass'; avidūre mahājātassaro ahū /
satapattehi sañchanno nānāsakuṇamālayo. // ApTha_8,76.1 //
Tamhi nahātvā4 pivitvā ca avidūre vasām'; ahaṃ /
addasaṃ samaṇānaggaṃ gacchantaṃ anilañjase.5 // ApTha_8,76.2 //
Mama saṅkappām aññāya satthā loke anuttaro /
abbhato oruhitvāna6 bhūmiy'; aṭṭhāsi7 tāvade. // ApTha_8,76.3 //
Visāṇena tiṇaṃ gayha nisīdanam adās'; ahaṃ /
nisīdi bhagavā tattha Tisso lokavināyako.8 // ApTha_8,76.4 //
Sakaṃ cittaṃ9 pasādetvā avandiṃ10 lokanāyakaṃ /
paṭikuṭiko11 avasakkiṃ12 nijjhāyanto mahāmuniṃ. // ApTha_8,76.5 //
Tena cittappasādena Nimmānaṃ upapajj'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi santhārassa13 idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,76.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 M. nāmābhi.
2 G. dvipadindaṃ.
3 G. narāsabhaṃ.
4 G. nhatvā; S1 M. nātvā.
5 G. anilañjuse.
6 G. oruyhitvāna.
7 S2 bhumiyaṃ taṭṭhi; S1 M. bhūmiyaṃ ṭhānanti.
8 M. S1 G. lokagganāyako.
9 S1 M. sakacittaṃ.
10 G. avandi.
11 G. paṭikkutiko.
12 S1 S2 avasakkhi.
13 G. sandhārassa.

[page 122]
122 Therāpadāna
Ito dutiyake kappe Migasammata-khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_8,76.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,76.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Tiṇasanthārako1 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Tiṇasanthāradāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[77. Sūcidāyaka.]
Tiṃsakappasahassamhi sambuddho lokanāyako /
Sumedho nāma nāmena battiṃsavaralakkhaṇo.2 // ApTha_8,77.1 //
Tassa kañcanavaṇṇassa dipadindassa tādino /
pañca sūcī mayā dinnā sibbanatthāya3 cīvaraṃ. // ApTha_8,77.2 //
Ten'; eva sūcidānena nipuṇatthaṃ vipassakaṃ /
tikkhalahuñ4 ca phāsuñ ca ñāṇam me udapajjatha.5 // ApTha_8,77.3 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_8,77.4 //
Dipadādhipati nāma rājāno caturo ahuṃ /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_8,77.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,77.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sūcidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sūcidāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[78. Pāṭalipupphiya.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ6 sambuddhaṃ gacchantaṃ antarāpaṇe /
kañcanagghiyasaṅkāsaṃ dvattiṃsavaralakkhaṇaṃ.7 // ApTha_8,78.1 //
Seṭṭhiputto tadā āsiṃ sukhumālo sukheṭhito8 /
ucchaṅge9 pāṭalīpupphaṃ katvā taṃ abhisaṃhariṃ.10 // ApTha_8,78.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Tiṇasandhāradāyako.
2 G. cattiṃsavaralakkhaṇo.
3 G. bhiccanatthāya.
4 S2 tikkhaṃlahuñ.
5 G. upappajjatha.
6 G. suvaṇṇaṃ vaṇṇaṃ.
7 G. cattiṃsavaralakkhanaṃ.
8 G. sukhedhito.
9 M. uccaṅga-.
10 S2 abhisañhiyiṃ; S1 abhisaṃharī.

[page 123]
79. Ṭhitañjaliya 123
Haṭṭho haṭṭhena cittena pupphena1 abhipūjayiṃ /
Tissaṃ lokaviduṃ nāthaṃ2 naradevaṃ namass'; ahaṃ.3 // ApTha_8,78.3 //
Dvenavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphapūjāy'4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,78.4 //
Ito tesaṭṭhi kappamhi Abhisammata-nāmako5 /
sattaratanasampanno cakkavatti mahābalo. // ApTha_8,78.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,78.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pāṭalipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Pāṭalipupphiyatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[79. Ṭhitañjaliya.]
Migaluddo6 pure āsiṃ araññe kānane ahaṃ /
tatth'; addasāsiṃ7 sambuddhaṃ Tissaṃ pavaralakkhaṇaṃ. // ApTha_8,79.1 //
Tatthāhaṃ añjaliṃ katvā pakkāmiṃ pācināmukho /
avidūre nisinnassa niyate paṇṇasanthare.8 // ApTha_8,79.2 //
Tato me asanīpāto9 matthake nipatī10 tadā /
so 'haṃ maraṇakālamhi akāsiṃ punar añjaliṃ. // ApTha_8,79.3 //
Dvenavute ito kappe añjalim akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi añjalissa idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,79.4 //
Catupaṇṇāsakappamhi Migaketu-sanāmako /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_8,79.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,79.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ṭhitañjaliyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Ṭhitañjaliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. S1 G. pupphehi.
2 G. lokavidūnāthaṃ.
3 G. namass'; idaṃ.
4 S1 G. M. raṃsipūjay'.
5 G. Abhisampatanāmako.
6 G. migaluddho.
7 G. addasāsi
8 G. paṇṇasandhate.
9 G. āsanipāto; S2 āsanivāto.
10 S1 nīpatī.

[page 124]
124 Therāpadāna

[80. Tīṇipadumiya.]
Padumuttaro nāma jino sabbadhammāna pāragū /
danto dantaparivuto nagarā nikkhamī jino. // ApTha_8,80.1 //
Nagare1 Haṃsavatiyā ahosiṃ2 māliko3 tadā /
yaṃ tattha uttamaṃ pupphaṃ tīṇi pupphāni aggahiṃ. // ApTha_8,80.2 //
Addasaṃ virajaṃ *Buddhaṃ paṭimaggantarāpaṇe* /
so 'haṃ4 disvāna sambuddhaṃ evaṃ cintes'; ahaṃ tadā: // ApTha_8,80.3 //
‘Kim me imehi5 pupphehi rañño upanītehi6 me? /
Gāmaṃ vā gāmakkhettaṃ vā sahassaṃ vā labheyya 'haṃ. // ApTha_8,80.4 //
Adantadamakaṃ *dhīraṃ7 sabbasattasukhāvahaṃ* /
lokanāthaṃ pūjayitvā lacchāmi amitaṃ8 dhanaṃ.'; // ApTha_8,80.5 //
Evāhaṃ cintayitvāna sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ9 /
{tīṇi} lohitake gayha10 ākāse ukkhipiṃ11 tadā. // ApTha_8,80.6 //
Mayā ukkhittamattam hi ākāse patthariṃsu te12 /
dhāriṃsu matthake tattha uddhavaṇṭā adhomukhā. // ApTha_8,80.7 //
Ye keci manujā disvā ukkuṭṭhiṃ sampavattayuṃ /
devatā antalikkhamhi sādhukāraṃ pavattayuṃ: // ApTha_8,80.8 //
‘Accheraṃ loke uppannaṃ buddhaseṭṭhassa vāhasā /
sabbe dhammaṃ suṇissāma pupphānaṃ vāhasā mayaṃ.'; // ApTha_8,80.9 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
vīthiyam hi ṭhito satthā13 imā gāthā abhāsatha: // ApTha_8,80.10 //
‘Yo so buddhaṃ apūjesi14 rattapadumehi15 tadā16 /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato:'; // ApTha_8,80.11 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati /
tiṃsakappāni devindo devarajjam karissati. // ApTha_8,80.12 //
Mahāvitthārikaṃ nāma vyamhaṃ17 hessati tāvade /
tiyojanasatubbeddhaṃ18 diyaḍḍhasatavitthataṃ. // ApTha_8,80.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 nāgare.
2 G. S1 ahosi.
3 G. mātaliko.
4 M. S1 G. saha.
5 G. etehi.
6 S2 upahitehi.
7 S1 vīraṃ.
8 S1 G. amataṃ.
9 G. S1 pasādayī.
10 M. S1 gayhuṃ.
11 S1 M. ukkhipi.
12 S1 uttariṃsu-.
13 G. santo.
14 G. apūjayi.
15 G. rattapadehi; S1 M. -saddhehi.
16 M. S1 G. māṇavo.
17 G. brahmaṃ.
18 M. -ubbiddhaṃ.

[page 125]
80. Tīṇipadumiya 125
Cattārisatasahassāni niyyūhā1 ca sumāpitā /
kūṭāgāravarūpetā mahāsayanavositā. // ApTha_8,80.14 //
Koṭisatasahassiyo2 parivāressanti3 accharā /
kusalā naccagītassa vāditehi padakkhinaṃ. // ApTha_8,80.15 //
Etādise vyamhavare4 nārīgaṇasamākule /
vassissati pupphavasso dibbo lohitako5 sadā. // ApTha_8,80.16 //
Bhittikhīle nāgadante6 dvāragāhe7 ca toraṇe8 /
cakkamattā9 lohitakā olambissanti tāvade. // ApTha_8,80.17 //
Pattena pattasañchanne10 anto vyamhavare11 imaṃ /
attharitvā pārupitvā12 tuvaṭṭhissanti13 tāvade. // ApTha_8,80.18 //
Bhavanaṃ parivāretvā samantā satayojanaṃ14 /
te visuddhā lohitakā dibbā gandhā pavāyare. // ApTha_8,80.19 //
Pañcasatatikkhattuñ ca cakkavatti bhavissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.15 // ApTha_8,80.20 //
Sampattiyo duve bhutvā16 anīti17 anupaddavo /
sampatte pariyosāne nibbānaṃ passayissati. // ApTha_8,80.21 //
Sudiṭṭho vata me Buddho, vānijjaṃ suppayojitaṃ18 /
padumāni {tīṇi} pūjetvā19 anubhosin ti20 sampadā.21 // ApTha_8,80.22 //
Ajja me dhammapattassa vippamuttassa sabbaso /
supupphitaṃ lohitakaṃ dhārayissanti22 matthake. // ApTha_8,80.23 //
Mama kammaṃ kathentassa Padumuttarasatthuno /
sattapāṇasahassānaṃ23 dhammābhisamayo ahu. // ApTha_8,80.24 //
Satasahasse ito kappe yaṃ Buddham abhipūjayiṃ24 /
duggatiṃ nābhijānāmi {tīṇi} padumān'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_8,80.25 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
sabbāsavaparikkhīṇo25 n'; atthi dāni26 punabbhavo. // ApTha_8,80.26 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. niyūhā.
2 S1 sahassī so; S2 sahassāyo.
3 G. parivārissanti.
4 G. brahmavare.
5 G. dibbalohitako.
6 G. S2 nāṅga-.
7 S2 dvārabāhe.
8 S1 va toraṇo.
9 G. S1 cakkavattā.
10 G. pattaṃ-; S1 pattaṃ piñjarena.
11 G. brahmavare.
12 G. pāruṃpitvā.
13 G. tuvaḍḍissanti; S1 tuṃvaṭṭhissanti.
14 G. satayojane; S -yojano.
15 G. asaṅkhayo.
16 G. bhotvā.
17 S1 M. asati.
18 G. upayojitaṃ.
19 G. S1 pūjitvā.
20 S1 M. anubhonti.
21 G. S1 M. sabbadā.
22 G. mārayissanti.
23 S2 sattamāṇava-.
24 G. abhipūjayi.
25 M. sabbāsave parikhīne.
26 G. dāniṃ.

[page 126]
126 Therāpadāna
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_8,80.27 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Tīṇipadumiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Tīṇipadumiyatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Samālo Padasaññī ca1 Sasaññ'; Āluvadāyako2
Ekasaññī Tiṇadado3 Sūcī Pāṭalipupphiyo
Ṭhitañjalī Tipadumī gāthāyo pañcasattati.
Nāgasamālavaggo aṭṭhamo.

[IX. TIMIRAPUPPHIYA.]

[81. Timirapupphiya.]
Candabhāgānadītīre anusotaṃ vajām'; ahaṃ /
nisinnaṃ samaṇaṃ disvā vippasannam anāvilaṃ. // ApTha_9,81.1 //
Tassa cittaṃ pasādetvā evaṃ cintes'; ahaṃ tadā /
tārayissati tiṇṇo 'yaṃ danto 'yaṃ damayissati. // ApTha_9,81.2 //
Assāsessati4 assattho5 santo ca samayissati /
mocayissati mutto ca nibbāpessati nibbuto. // ApTha_9,81.3 //
Evāhaṃ cintayitvāna Siddhatthassa mahesino /
gahetvā timiraṃ pupphaṃ matthake okirim ahaṃ. // ApTha_9,81.4 //
Añjalippaggahetvāna6 katvāna ca7 padakkhinaṃ /
vanditvā satthuno pāde pakkāmiṃ aparaṃ disaṃ.8 // ApTha_9,81.5 //
Aciraṃ gatamattaṃ maṃ9 migarājā apīḷayi10 /
papātam anugacchanto tatth'; eva papatiṃ11 ahaṃ. // ApTha_9,81.6 //
Catunavut'; ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ12 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapujāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,81.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 Nāgasamālo Padasaññi ca.
2 M. Sasaññālumadāyako; S1 Sasaññāy Alumadāyako.
3 S2 Tīrādo; S1 Hīnadado; M. Hīṇadudo.
4 S1 G. assāsissati.
5 G. asattho.
6 M. S1 añjaliṃ-; G. añjalī-.
7 G. katvā ca naṃ; S1 M. katvā manaṃ.
8 G. desaṃ.
9 S2 gatamattamaṃ.
10 S1 apīḷayī; S2 apīḷayiṃ.
11 S2 papati; S1 papatīm.
12 G. abhiropayi.

[page 127]
82. Gatasaññaka 127
Chappaññāsamhi kappamhi satt'; ev'; āsuṃ1 mahāyasā2 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_9,81.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,81.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Timirapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Timirapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[82. Gatasaññaka.]
Jātiyā3 sattavasso 'haṃ pabbajiṃ4 anagāriyaṃ /
avandiṃ5 satthuno pāde vippasannena cetasā. // ApTha_9,82.1 //
Satta naṅgaliki pupphe6 ākāse ukkhipiṃ7 ahaṃ /
Tissaṃ Buddhaṃ samuddissa8 anantaguṇasāgaraṃ. // ApTha_9,82.2 //
Sugatānugataṃ maggaṃ pūjetvā9 haṭṭhamānaso /
añjaliṃ va10 tad'; ākāsiṃ11 pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_9,82.3 //
Dvenavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,82.4 //
Ito aṭṭhamake12 kappe tayo Aggisikhā ahuṃ /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_9,82.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,82.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Gatasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Gatasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 M. satte visuṃ.
2 S1 M. mahārahaṃ; G. mahārahā.
3 G. Jātissa.
4 M. G. pabbaji.
5 S1 G. avandi.
6 G. sattaṅgalaki pupphe; S1 M. satta naṅgalikī pupphe.
7 S1 M. ukkhipi.
8 G. samudissa.
9 S1 G. pūjitvā.
10 G. ca.
11 S1 G. tadākāsi.
12 S1 M. paṭhamake.

[page 128]
128 Therāpadāna

[83. Pannañjalika.]
Rukkhamūle nisinno 'haṃ vyādhito paramen'; ahaṃ /
paramakāruññapatto 'mhi araññe kānane ahaṃ. // ApTha_9,83.1 //
Anukampaṃ upādāya Tisso satthā upesi1 maṃ /
so 'haṃ nipannako santo sīre katvāna añjaliṃ. // ApTha_9,83.2 //
Pasannacitto sumano sabbasattānam uttamaṃ /
sambuddhaṃ abhivādetvā2 tattha kālakato3 ahaṃ. // ApTha_9,83.3 //
Dvenavute ito kappe yaṃ vandiṃ purisuttamaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi vandanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,83.4 //
Ito pañcamake kappe pañc'; ev'; āsuṃ Mahāsikhā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_9,83.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,83.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pannañjaliyo4 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Pannañjalikattherassa4 apadānaṃ samattaṃ.

[84. Adhopupphiya.]
Abhibhū nāma so bhikkhu Sikhino aggasāvako /
mahānubhāvo tevijjo Himavantaṃ upāgami.5 // ApTha_9,84.1 //
Aham pi Himavantamhi ramanīy'; assame6 isi /
vasāmi appamaññāsu iddhīsu ca tadā vasī.7 // ApTha_9,84.2 //
Pakkhī jāto viy'; ākāse pabbataṃ abhipatthayiṃ8 /
adho pupphaṃ gahetvāna āgañchiṃ9 pabbataṃ ahaṃ. // ApTha_9,84.3 //
Sattapupphāni10 gaṇhitvā matthake okiriṃ ahaṃ /
ālokito ca vīrena11 pakkāmiṃ pācināmukho. // ApTha_9,84.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. upeti.
2 S1 G. abhivāditvā.
3 M. G. kālaṅkato.
4 G. S1 M. Nippannañjaliko.
5 S1 G. M. tadāgami.
6 G. rammaniy assame.
7 M. tadāvasiṃ.
8 G. abhipaṭṭayi; S2 abhivatthahiṃ.
9 M. G. agañchi.
10 M. S1 pattapupphāni.
11 S1 G. dhirena; M. dhīrena.

[page 129]
85. Raṃsisaññika 129
Āvāsam abhisambhosiṃ patvāna assamaṃ ahaṃ /
khāribhāraṃ1 gahetvāna pāvisiṃ2 pabbatantaraṃ.3 // ApTha_9,84.5 //
Ajagaro maṃ pīḷesi ghorarūpo mahabbalo /
pubbakammaṃ4 saritvāna tattha kālakato5 ahaṃ. // ApTha_9,84.6 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ6 /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,84.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,84.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Adhopupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Adhopupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[85. Raṃsisaññika.]
Pabbate Himavantamhi vāsaṃ kappes'; ahaṃ pure /
ajinuttamavattho7 'haṃ vasāmi pabbatantare. // ApTha_9,85.1 //
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ sataraṃsī va bhānumaṃ /
vanantara gataṃ8 disvā sālarājaṃ va pupphitaṃ. // ApTha_9,85.2 //
Raṃse9 cittaṃ pasādetvā Vipassissa mahesino /
paggayha añjaliṃ vandiṃ sirasā ukkuṭiṃ10 ahaṃ. // ApTha_9,85.3 //
Ekanavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ11 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi raṃsisaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,85.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,85.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Raṃsisaññako12 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Raṃsisaññikattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. khādibhāraṃ.
2 S1 G. M. pāyāsi.
3 S2 pabbatantarā.
4 G. pupphakammaṃ.
5 G. kālaṅkato.
6 G. abhiropayi.
7 G. ajinuttaravasso; M. S1 ajinuttare-.
8 S1 M. vanantam āgataṃ.
9 S1 M. rase.
10 S1 ukkuṭṭikā; M. ukkuṭikā; G. ukkaṭi.
11 G. akari.
12 S1 G. Rasasaññiko.

[page 130]
130 Therāpadāna

[86. Raṃsisaññaka.]
Pabbate Himavantamhi vākacīradharo ahaṃ /
caṅkamañ ca samārūḷho nisīdiṃ1 pācināmukho. // ApTha_9,86.1 //
Pabbate sugataṃ disvā Phussaṃ jhānarataṃ tadā2 /
añjaliṃ paggahetvāna raṃse cittappasādayiṃ.3 // ApTha_9,86.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ4 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi raṃsisaññāy'5 idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,86.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,86.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Raṃsisaññako6 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Raṃsisaññakatherassa7 apadānaṃ samattaṃ.

[87. Phaladāyaka.]
Pabbate Himavantamhi kharājinadharo ahaṃ /
Phussaṃ jinavaraṃ disvā phalahattho phalaṃ adaṃ // ApTha_9,87.1 //
Yam ahaṃ phalam adāsiṃ vippasannena cetasā /
bhave nibbattamānamhi8 phalaṃ nibbattate9 mamaṃ. // ApTha_9,87.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ phalam adadim ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,87.3 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sasanan ti. // ApTha_9,87.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Phaladāyakothero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Phaladāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. nisīdi.
2 S2 Sadā.
3 G. cittaṃ pasādayi.
4 G. alabhi.
5 S2 raṃsasaññāy'; S1 M. rasa-.
6 G. Raṃsisaññiko-; M. Rasasaññiko; S1 Rasasaññako; S2 Raṃsa-.
7 G. Raṃsisaññiko; Cy. Dutiyaraṃsi-.
8 G. nippattamānamhi.
9 G. nippattate.

[page 131]
88. Saddasaññaka 131

[88. Saddasaññaka.]
Pabbate Himavantamhi vasāmi paṇṇasanthare1 /
Phussassa2 dhammaṃ bhaṇato sadde cittaṃ pasādayiṃ. // ApTha_9,88.1 //
Dvenavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ3 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,88.2 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,88.3 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Saddasaññakothero4 imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Saddasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[89. Bodhisaññaka.]
Vipassissa bhagavato mahābodhimaho ahū /
pabbajj'; upagato5 santo upagacchiṃ6 mahaṃ ahaṃ. // ApTha_9,89.1 //
Kusumodakaṃ7 ādāya bodhiyā okirim ahaṃ /
*mocayissati no mu*tto nibbāpessati nibbuto. // ApTha_9,89.2 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ bodhim abhisiñc'; ahaṃ8 /
duggatiṃ nābhijānāmi bodhisaññāy'9 idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,89.3 //
Tettiṃse vattamānamhi kappe āsuṃ janādhipa /
Udakāsecanā nāma aṭṭh'; ete cakkavattino. // ApTha_9,89.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍābhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,89.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Bodhisaññakothero10 imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Bodhisaññakatherassa10 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. paṇṇasandhare.
2 G. Pussassa.
3 G. akari.
4 G. S1 M. Saddasaññiko-.
5 S2 pabbajj ūpagato.
6 G. upagacchi; M. upagañchiṃ.
7 G. kusumbhodakaṃ.
8 M. G. abhisiñcaye.
9 M. G. bodhisiñcāy'.
10 G. S1 M. Bodhisiñcako-.

[page 132]
132 Therāpadāna

[90. Padumapupphiya.]
Pokkharavanaṃ paviṭṭho bhuñjanto1 padumān'; ahaṃ /
addasaṃ Phussasambuddhaṃ2 battiṃsavaralakkhaṇaṃ.3 // ApTha_9,90.1 //
Padumapupphaṃ gahetvā4 ākāse ukkhipiṃ5 ahaṃ /
pasannakammaṃ katvāna6 pabbajiṃ anagāriyaṃ. // ApTha_9,90.2 //
Pabbajitvāna kāyena manasā saṃvutena7 ca /
vacīduccaritaṃ hitvā ājīvaṃ parisodhayiṃ. // ApTha_9,90.3 //
Dvenavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_9,90.4 //
Padumabhāsanāmā ca aṭṭhārasa-mahīpatī /
aṭṭhārasasu8 kappesu aṭṭhatālīsa-m-āsisuṃ.9 // ApTha_9,90.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_9,90.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Padumapupphiyothero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Padumapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Timiraṃ Naṅgalipupphī Nipannañjaliko Adho
dve Raṃsisaññī Phalado Saddasaññī ca Sevako
Padumapupphī ca gāthāyo chapaññāsa pakittitā.
Timirapupphiyavaggo10 navamo.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. bhañjanto; M. S1 bhajanto.
2 G. Phussāhaṃ buddhaṃ.
3 G. cattiṃsalakkhaṇaṃ.
4 S2 gahetvāna.
5 G. ukkhipi.
6 G. M. S1 pāpakammaṃ saritvāna.
7 Saṃvuttena.
8 S1 G. aṭṭhārasesu.
9 S1 aṭṭhanālisam āsisuṃ; M. aṭṭhanālīsam āsiṃsuṃ; G. S2 āsiyuṃ.
10 S1 Timiravaggo; M. G. Timirapuppha-.

[page 133]
91. Sudhāpiṇḍiya 133

[91. Sudhāpiṇḍiya.]
Pūjārahe pūjayato1 Buddhe yadi va2 sāvake /
papañcasamatikkante tiṇṇasokapariddave. // ApTha_10,91.1 //
Te tādise pūjayato3 nibbute4 akutobhaye5 /
na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ ime ttaṃ6 api kenaci. // ApTha_10,91.2 //
Catunnam api dīpānaṃ7 issaraṃ yodhakāraye /
ekissā pūjanāy'; etaṃ kalaṃ nāgghati8 soḷasiṃ.9 // ApTha_10,91.3 //
Siddhatthassa naraggassa cetiye phalitantare10 /
sudhāpiṇḍo mayā dinno vippasannena cetasā. // ApTha_10,91.4 //
Catunavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi paṭisaṅkhārass'11 idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,91.5 //
Ito tiṃsati12-kappamhi Paṭisaṅkhārasavhayā /
sattaratanasampannā terasācakkavattino. // ApTha_10,91.6 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,91.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sudhāpiṇḍiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sudhāpiṇḍiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[92. Sucintita.]
Tissassa lokanāthassa pubbe-pīṭham-adās'; ahaṃ13 /
haṭṭho haṭṭhena cittena Buddhassādiccabandhuno. // ApTha_10,92.1 //
Aṭṭhatiṃse ito kappe rājā āsiṃ14 Mahāruci /
bhogo ca vipulo āsi15 sayanañ ca anappakaṃ. // ApTha_10,92.2 //
Pīṭhaṃ16 Buddhassa datvāna vippasannena cetasā /
anubhomi sakaṃ kammaṃ pubbe sukatam attano. // ApTha_10,92.3 //
--------------------------------------------------------------------------
1 G. pūjayito; M. pūjayate.
2 G. M. ca; S1 ta.
3 G. pūjayito.
4 S1 S2 nibbuto.
5 S1 M. akutobhayena.
6 S1 S2 im'; ettam; G. im ettham.
7 G. ca dīpānaṃ; S1 M. pi ca-.
8 M. S1 S2 nagghanti.
9 G. soḷasī.
10 S1 M. G. phalikantare; S2 phalatantare.
11 G. paṭisañkhāy'.
12 G. vīsati.
13 G. S1 suddhapiṭṭham-; M. sudhāpīṭham-.
14 G. S1 āsi.
15 S2 āsiṃ.
16 G. piṭṭhaṃ.

[page 134]
134 Therāpadāna
Dvenavute ito kappe yaṃ pīṭham adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pīṭhadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,92.4 //
Aṭṭhatiṃse ito kappe tayo te cakkavattino /
Ruci1 Uparuci2 c'; eva Mahāruci tatiyako. // ApTha_10,92.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,92.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sucintito thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sucintitatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[93. Aḍḍhacelaka.]
Tissassāhaṃ bhagavato upaḍḍhadussaṃ3 adās'; ahaṃ /
parakāpaññapatto4 'mhi duggandhena samappito. // ApTha_10,93.1 //
Upaḍḍhadussaṃ datvāna kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ /
avasesesu kappesu kusalan tīritam5 mayā. // ApTha_10,93.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ dussam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi dussadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,93.3 //
Ekūnapaṇṇe kappamhi rājāno cakkavattino /
Samantā-Odanā6 nāma battiṃs'; āsu7 janādhipā. // ApTha_10,93.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,93.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Aḍḍhacelako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Aḍḍhacelakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[94. Sūcidāyaka.]
Kammāro 'haṃ pure āsiṃ8 Bandhumāyaṃ puruttame /
sūcidānaṃ mayā dinnaṃ Vipassissa mahesino. // ApTha_10,94.1 //
Vajiraggasamañ ñāṇaṃ9 hoti kammena tādisaṃ /
virāgo 'mhi vimutto 'mhi *patto 'mhi* āsavakkhayaṃ. // ApTha_10,94.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Ruciṃ.
2 S2 Uparuciṃ.
3 S2 pubbedussaṃ.
4 S2 parakācañapatto; G. paramakāruññapatto.
5 G. kāritaṃ.
6 G. Odano.
7 S1 G. khattiyāsuṃ; M. khattiyāsu.
8 G. āsi.
9 G. vajiraggupamāññānaṃ.

[page 135]
95. Gandhamāliya 135
Atīte ca bhave sabbe vattamāne c'; anāgate /
ñāṇena viciniṃ1 sabbaṃ sūcidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,94.3 //
Ekanavut'; ito kappe sattāsuṃ Vajirasamā2 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_10,94.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,94.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sucidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sucidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[95. Gandhamāliya.]
Siddhatthassa bhagavato gandhathūpaṃ akās'; ahaṃ /
sumanehi paṭicchannaṃ Buddhānucchavikaṃ ahaṃ. // ApTha_10,95.1 //
Kañcanagghiyasaṅkāsaṃ Buddhaṃ lokagganāyakaṃ /
indīvaraṃ va jalitaṃ ādittaṃ va hutāsanaṃ. // ApTha_10,95.2 //
Vyagghusabhaṃ va pavaraṃ abhijātaṃ va kesariṃ3 /
nisinnaṃ4 samaṇānaggaṃ bhikkhusaṅghapurakhattaṃ /
vanditvā satthuno pāde pakkāmiṃ5 uttarāmukho. // ApTha_10,95.3 //
Catunavut'; ito kappe gandhamālaṃ yato6 adaṃ7 /
Buddhe katassa kārassa8 phalenāhaṃ visesato /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapujāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,95.4 //
Cattārisamhi ekūne kappe āsiṃsu soḷasa /
Devagandhasanāmā te rājāno cakkavattino. // ApTha_10,95.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,95.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Gandhamāliyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Gandhamāliyattherasso apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. vicinī; S1 vicini.
2 S2 Vajirāsakhā.
3 G. va kesari.
4 M. S. nisinno.
5 S1 G. pakkāmi.
6 G. yathā.
7 S1 M. paraṃ.
8 G. kāraya.

[page 136]
136 Therāpadāna

[96. Tipupphiya.]
Migaluddo1 pure āsiṃ2 araññe kānane ahaṃ /
pāṭaliharitaṃ3 disvā tīṇi pupphāni okiriṃ.4 // ApTha_10,96.1 //
Sattapattāni gaṇhitvā bahicchaḍḍes'5 ahan tadā /
antosuddhaṃ bahisuddhaṃ suvimuttaṃ anāsavaṃ.6 // ApTha_10,96.2 //
Sammukhā7 viya sambuddhaṃ Vipassi-lokanāyakaṃ8 /
pāṭaliṃ abhivādetvā tattha kālakato9 ahaṃ. // ApTha_10,96.3 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ bodhim abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi bodhipūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,96.4 //
Samantapāsādikā nāma terasāsiṃsu rājino /
ito tettiṃsa kappamhi10 cakkavattī mahābalā. // ApTha_10,96.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,96.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Tipupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Tipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[97. Madhupiṇḍika.]
Vivane11 kānane disvā appasadde nirākule /
Siddhatthaṃ isinaṃ seṭṭhaṃ āhutīnaṃ paṭiggahaṃ, // ApTha_10,97.1 //
Nibbutattaṃ12 mahānāgaṃ nisabhājāniyaṃ yathā /
osadhiṃ13 va virocantaṃ devasaṅghanamassitaṃ14 /
vitti15 me bāhu*kā* tāva ñāṇaṃ uppajji tāvade. // ApTha_10,97.2 //
Vuṭṭhitassa samādhimhā madhuṃ datvāna satthuno /
vanditvā satthuno pāde pakkāmiṃ16 pācināmukho. // ApTha_10,97.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. migaluddho.
2 G. āsi.
3 S1 M. pāṭaliṃ haritaṃ; S2 pāṭalī-.
4 G. okiri.
5 G. paṭichaḍḍes'.
6 G. vimuttañ ca anāsavaṃ.
7 G. samukhā.
8 M. S1 vipassiṃ-; G. Vipassi--.
9 G. kālaṅkato.
10 G. tettiṃse-.
11 S1 M. vivare; S2 vicine.
12 G. nibbuttaṃ taṃ; S1 M. nibbutaṃ taṃ.
13 G. osadhi.
14 G. -idaṃ; S1 M. namassinaṃ.
15 G. citti; vḷ. vithi.
16 G. S1 M. pakkāmi.

[page 137]
98. Senāsanadāyaka 137
Catuttiṃsamhi kappamhi1 rājā āsiṃ2 Sudassano /
madhu-bhisebhi savati3 bhojanamhi ca tāvade /
madhuvassaṃ4 pavassittha pubbakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,97.4 //
Catunavute ito kappe*yaṃ madhum adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi madhudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,97.5 //
Catuttiṃse ito kappe* cattāro te Sudassanā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_10,97.6 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,97.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Madhupiṇḍiko thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Madhupiṇḍikatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[98. Senāsanadāyaka.]
Siddhatthassa bhagavato adāsiṃ5 paṇṇasantharaṃ6 /
samantā upakāriñ7 ca kusumaṃ okiriṃ ahaṃ. // ApTha_10,98.1 //
Pāsāde *ca8* guhaṃ rammaṃ anubhomi mahārahaṃ /
mahagghāni ca pupphāni sayane 'bhisavanti9 me. // ApTha_10,98.2 //
Sayane 'han tuvaṭṭāmi10 vicitte pupphasanthate11 /
pupphavuṭṭhi12 ca13 sayane abhivassati tāvade. // ApTha_10,98.3 //
Catunavut'; ito kappe adāsiṃ14 paṇṇasantharaṃ15 /
duggatiṃ nābhijānāmi santharassa16 idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,98.4 //
Ṭhitosanthārakā17 nāma satta18 te cakkavattino /
ito te pañcame19 kappe uppajjiṃsu janādhipā. // ApTha_10,98.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. catuttiṃsakappamhi.
2 G. āsi.
3 G. madhubhi sati savati.
4 G. madhuvassaṃ.
5 M. S1 G. adāsi.
6 G. pannasandharaṃ.
7 S1 kārañ.
8 S1 va.
9 G. bhavanti.
10 G. tuvaḍḍāmi; S2 tuvassāmi.
11 G. pupphasandhate; S1 M. pupphayaṃ pathe.
12 S2 pupphavuṭṭhiñ.
13 G. va.
14 G. S1 adāsi.
15 G. paṇṇasandharaṃ.
16 G. sandharassa.
17 G. Mitosandharakā.
18 M. S2 satte.
19 G. pañcamake.

[page 138]
138 Therāpadāna
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,98.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Senādāyako-thero1 imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Senāsanadāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[99. Veyyāvaccaka.]
Vipassissa bhagavato mahāpūgagaṇo2 ahu3 /
veyyāvaccakaro āsiṃ sabbakiccesu vyāvaṭo.4 // ApTha_10,99.1 //
Deyyadhammo ca me n'; atthi sugatassa mahesino /
avandiṃ5 satthuno pāde vippasannena cetasā. // ApTha_10,99.2 //
Ekanavut'; ito kappe veyyāvaccaṃ akās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi veyyāvaccass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,99.3 //
Ito aṭṭhamake kappe rājā āsiṃ6 Sucintito /
sattaratanasampanno cakkavatti mahābalo. // ApTha_10,99.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,99.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Veyyāvaccakaro7 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Veyyāvaccakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[100. Buddhūpaṭṭhāka.]
Vipassino8 bhagavato ahosiṃ saṅkhadhamako9 /
niccupaṭṭhānayutto 'mhi *sugatassa mahesino* // ApTha_10,100.1 //
Upaṭṭhānaphalaṃ10 passa11 lokanāthassa tādino: /
saṭṭhituriyasahassāni12 parivārenti maṃ sadā. // ApTha_10,100.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 M. Senāsana-.
2 G. mahāsubhagato.
3 G. ahuṃ.
4 G. vyāvaḷo; S1 byavaṭo.
5 G. M. avandi.
6 S1 M. G. āsi.
7 G. M. -vaccako.
8 G. Vipassissa.
9 G. dhammasaṅghako.
10 G. upatthānaṃ-.
11 G. tassa.
12 S2 saṭṭhiṃ-.

[page 139]
100. Buddhūpaṭṭhāka 139
Ekanavut'; ito kappe yaṃ upaṭṭhiṃ1 mahāisiṃ2 /
duggatiṃ nābhijānāmi upaṭṭhānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_10,100.3 //
*Catunavute ito kappe Mahā*nigghosanāmakā /
soḷasāsiṃsu rājāno cakkavattī mahābalā. // ApTha_10,100.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_10,100.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Buddhūpaṭṭhāko thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Buddhūpaṭṭhākatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Sudhāpiṇḍañ3 ca Celañ ca Kammāro Gandhamāliyo
Tipupphiyo Madhu Senā Veyyāvacco va Dhammako
Samasaṭṭhiñ4 ca gāthāyo asmiṃ vagge pakiṭṭitā.
Sudhāvaggo dasamo.
Atha VaggUddānaṃ:
Buddhavaggo hi paṭhamo Sīhāsanī5 Subhūti ca
Kuṇḍa-Dhāno6 Upālī ca Vījanī7 Sakacittanī8
Nāgasamālo Timiraṃ9 Sudhāvaggena tedasā10
catuddasasatā11 gāthā pañcapaññāsa-m12-eva ca.
Buddhavaggadasakaṃ13
Paṭhamasatakaṃ14 samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -upaṭhahi; S1 M. supaṭṭhahiṃ.
2 G. mahāisi.
3 S1 Sudhāpīṭhañ.
4 G. Samasaṭṭhi.
5 G. Sitāsani.
6 S2 Kuṇḍhadāno.
7 G. Pijani; S1 Bījanī; M. Bhījanī.
8 G. M. S1 ca Sakacitti.
9 S2 Timiri.
10 G. terasa; S1 tedasa.
11 G. catuddasaṃ satā.
12 G. pañcapaṇṇāsam.
13 G. -dasamakaṃ; S2 Buddhavaggaṃ-.
14 G. paṭhamakaṃ dasamakaṃ.

[page 140]
140 Therāpadāna

[101. Bhikkhadāyaka.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ āhutīnaṃ paṭiggahaṃ /
pavarā1 abhinikkhantaṃ vānā nibbānam āgataṃ. // ApTha_11,101.1 //
Kaṭacchubhikkhaṃ pādāsiṃ2 Siddhatthassa mahesino /
paññassa upasantassa mahāvīrassa tādino. // ApTha_11,101.2 //
Padenānupadaṃ-yanto nibbāpentaṃ mahājanaṃ /
*vit*ti3 me pāhunā tāva Buddhass'; ādiccabandhuno. // ApTha_11,101.3 //
Catunavut'; ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bhikkhadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_11,101.4 //
Sattāsītimhi 'to4 kappe Mahāreṇussanāmakā5 /
sattaratanasampannā satt'; eva6 cakkavattino. // ApTha_11,101.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,101.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Bhikkhadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Bhikkhadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[102. Ñāṇasaññaka.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ nisabhājāniyaṃ yathā /
tidhāppabhinnaṃ mātaṅgaṃ kuñjaraṃ va mahesinaṃ // ApTha_11,102.1 //
Obhāsentaṃ7 disā sabbā uḷurājaṃ va pūritaṃ8 /
rathiyā9 paṭipajjantaṃ lokajeṭṭhaṃ naruttamaṃ. // ApTha_11,102.2 //
Ñāṇe cittaṃ pasādetvā paggahetvāna añjaliṃ /
pasannacitto10 sumano Siddhatthaṃ abhivādayiṃ.11 // ApTha_11,102.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ñāṇasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_11,102.4 //
Tesattati ito kappe soḷasāsuṃ naruttamā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_11,102.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 pavanā.
2 G. pādāsi.
3 M. S1 vitthi; G. citti.
4 G. sattāsītimhi ito.
5 S1 M. Mahāreṇusanāmako.
6 S1 M. G. satt'; ete.
7 M. G. -bhāsantaṃ.
8 S1 M. pūjitaṃ.
9 G. ratiyā; M. rathi.
10 S2 sampannacitto.
11 G. abhivādayi.

[page 141]
103. Uppalahatthiya 141
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,102.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ñāṇasaññako thero1 imā gāthāyo abhāsitthāti.
Ñāṇasaññakattherassa1 apadānaṃ samattaṃ.

[103. Uppalahatthiya.]
Tivarāyaṃ2 nivāsī 'haṃ ahosiṃ3 māliko tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ Siddhatthaṃ lokapūjitaṃ. // ApTha_11,103.1 //
Pasannacitto sumano pupphahatthaṃ adās 'ahaṃ /
yatthayatth'; upapajjāmi tassa kammassa vāhasā // ApTha_11,103.2 //
Anubhomi phalaṃ iṭṭhaṃ pubbe sukatam attano /
parikkhitto sumallehi sasaññāya4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_11,103.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ5 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_11,103.4 //
Catunavute upādāya ṭhapetvā vattamānakaṃ6 /
pañca rājā-satā tattha Najjupamasanāmakā.7 // ApTha_11,103.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,103.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Uppalahatthiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Uppalahatthiyatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[104. Padapūjaka.]
Siddhatthassa bhagavato jātipuppham adās'; ahaṃ /
pādesu satta8 pupphāni hāsena-kāritāni9 me. // ApTha_11,104.1 //
Tena kammen'; ahaṃ ajja atihomi10 narāmare /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_11,104.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 Ñāṇasaññiko-.
2 S1 Nivārayaṃ.
3 G. ahosi.
4 S1 M. sasapaññāya.
5 G. abhiropayi.
6 S1 G. M. sattamānakaṃ.
7 S1 G. Najjasama-.
8 S1 M. patta.
9 M. S1 bhāsanikkharitāni; G. bhāpe-; S2 gāsena-.
10 G. abhibhomi; S1 M. atibhomi.

[page 142]
142 Therāpadāna
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_11,104.3 //
Samantagandhanāmā-'suṃ terasā cakkavattino /
ito pañcamake kappe cāturantā gaṇādhipā. // ApTha_11,104.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan'; ti. // ApTha_11,104.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Padapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Padapūjakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[105. Muṭṭhipupphiya.]
Sudassano ti nāmena mālākāro ahaṃ tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_11,105.1 //
Jātipuppham gahetvāna pūjayiṃ1 Padumuttaraṃ /
visuddhacakkhu sumano dibbacakkhuṃ samajjhagaṃ.2 // ApTha_11,105.2 //
Etissā3 Buddhapūjāya4 cittassa paṇidhīhi ca /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_11,105.3 //
Soḷasāsiṃsu rājāno Devuttarasanāmakā5 /
chattiṃsamhi6 ito kappe cakkavattī mahābalā. // ApTha_11,105.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,105.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Muṭṭhipupphiyo thero7 imā gāthāyo abhāsitthāti.
Muṭṭhipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[106. Udakapūjaka.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ gacchantaṃ anilañjase8 /
ghatāsanaṃ9 va jalitaṃ ādittaṃ va hutāsanaṃ. // ApTha_11,106.1 //
Pāṇinā udakaṃ gayha ākāse ukkhipim10 ahaṃ /
sampaṭicchi11 mahāvīro Buddho kāruṇiko mayi. // ApTha_11,106.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 M. pūjayi.
2 G. S1 M. mam ajjhagaṃ.
3 G. ekassā.
4 G. S1 pupphapūjāya.
5 G. Devuttadasa-.
6 G. chattasamhi.
7 S1 M. Pupphavuṭṭhiyo-.
8 G. anilañjuse.
9 S1 M. hutāsanaṃ.
10 S1 M. ukkhipi.
11 S1 M. sampaṭiccha.

[page 143]
107. Nalamāliya 143
Antalikkhe ṭhito satthā Padumuttaranāyako /
mama saṅkappam aññāya imā gāthā abhāsatha: // ApTha_11,106.3 //
‘Imin'; odakadānena pītiuppādanena ca /
kappasatasahassam hi duggatiṃ nūpagacchati.'1 // ApTha_11,106.4 //
Tena kammena dipadinda2 lokajeṭṭha narāsabha /
patto 'mhi acalaṃ ṭhānaṃ hitvā3 jayaparājayaṃ. // ApTha_11,106.5 //
Sahassarāja-nāmena tayo te cakkavattino /
pañcasaṭṭhikappasate4 cāturantā janādhipā. // ApTha_11,106.6 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,106.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Udakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Udakapūjakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[107. Nalamāliya.]
Padumuttarabuddhassa lokajeṭṭhassa tādino /
tiṇantare nisinnassa upasantassa tādino // ApTha_11,107.1 //
Naḷamālaṃ gahetvāna bandhitvā vījanim5 ahaṃ /
Buddhassa upanāmesiṃ6 dipadindassa tādino. // ApTha_11,107.2 //
Paṭiggahetvā sabbaññū vījaniṃ5 lokanāyako /
mama saṅkappam aññāya imā gāthā abhāsatha: // ApTha_11,107.3 //
‘Yathā7 me kāyo nibbāyi8 pariḷāho na vijjati /
tath'; eva tividhaggīhi cittaṃ tava vimuccatu.'; // ApTha_11,107.4 //
Sabbe devā samāgañchuṃ9 ye keci dumanissitā: /
‘sussāma Buddhavacanaṃ hāsayantañ10 ca dāyakaṃ.'; // ApTha_11,107.5 //
Nisinno bhagavā tattha devasaṅghapurakkhato /
dāyakaṃ sampahaṃsento11 imā gāthā abhāsatha: // ApTha_11,107.6 //
‘Iminā vījadānena12 cittassa paṇidhīhi ca /
Subbato13 nāma nāmena cakkavatti bhavissati. // ApTha_11,107.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. nūpapajjasi; S1 M. n'; upapajjayiṃ.
2 G. dvipadinda.
3 G. hetvā.
4 S2 pañcasaṭṭhiṃ-.
5 G. vījiniṃ; S1 M. bījanī.
6 G. upanāmesi.
7 G. yadī.
8 G. nibbāyī.
9 S1 M. saha gañchuṃ.
10 S1 M. bhāsayantañ.
11 S2 sampahāyanto.
12 G. vijanidānena; M. S1 bījanidānena.
13 G. Suppato; S1 M. Supubbako.

[page 144]
144 Therāpādana
Tena kammāvasesena sukkamūlena codito /
Māluto nāma nāmena cakkavattī bhavissati. // ApTha_11,107.8 //
Iminā vījadānena1 sammānavipulena ca /
kappasatasahassam-hi duggatiṃ nūpapajjati.'; // ApTha_11,107.9 //
Tiṃsakappasahassamhi subbatā2 aṭṭh'; ahiṃsu3 te /
ekūnatiṃse sahasse aṭṭha Mālutanāmakā". // ApTha_11,107.10 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,107.11 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Nalamāliyo thero4 imā gāthāyo abhāsitthāti.
Nalamāliyattherassa4 apadānaṃ samattaṃ.
Sattamaṃ bhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.

[108. Āsanūpaṭṭhāyaka.]
Kānanaṃ vanam ogayha appasaddaṃ nirākulaṃ /
sīhāsanaṃ mayā dinnaṃ Atthadassissa tādino. // ApTha_11,108.1 //
Mālahatthaṃ gahetvāna katvā ca naṃ padakkhinaṃ /
satthāraṃ payirūpāsitvā5 pakkāmiṃ uttarāmukho. // ApTha_11,108.2 //
Tena kammena dipadinda6 lokajeṭṭha7 narāsabha8 /
sannibbāpemi9 attānaṃ; bhavā sabbe samūhatā. // ApTha_11,108.3 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi sīhāsanass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_11,108.4 //
Ito sattakappasate Sannibbāpakakhattiyo10 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_11,108.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,108.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Āsanūpaṭṭhāyako11 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Āsanūpaṭṭhāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 M. vījani.
2 G. Suppatā.
3 G. aṭṭhahisu.
4 G. M. Nalamāliko-.
5 S1 G. payirūpasetvā.
6 G. dvipadinda.
7 G. lokajeṭṭhaṃ.
8 G. narāsabhaṃ.
9 G. yaṃ nibbāpesi; S1 M. yaṃ nibbāpesiṃ.
10 G. M. yam Nibbāpaka-.
11 G. S1 Āsanupaṭṭhāyako; M. Āsanupaṭṭhāko.

[page 145]
109. Bilālidāyaka 145

[109. Biḷālidāyaka.]
Himavantass'; avidūre vasāmi paṇṇasanthare1 /
ghāsesu gedham āpanno seyyasīlo va 'han tadā. // ApTha_11,109.1 //
Khaṇant'; ālu-kaḷambāni2 biḷāli-takkaḷāni ca /
kolaṃ3 bhallātakaṃ bellaṃ4 āhaṭvā5 paṭiyāditaṃ. // ApTha_11,109.2 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
mama saṅkappam aññāya agacchi6 mama santikaṃ. // ApTha_11,109.3 //
Upāgataṃ mahānāgaṃ devadevaṃ narāsabhaṃ /
biḷāliṃ paggahetvāna pattamhi okiriṃ ahaṃ. // ApTha_11,109.4 //
Paribhuñji mahāvīro tosayanto mamaṃ tadā /
paribhuñjitvāna sabbaññū imā gāthā abhāsatha: // ApTha_11,109.5 //
‘Sakaṃ cittaṃ pasādetvā biḷāliṃ me adā tuvaṃ /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpagacchasi.'7 // ApTha_11,109.6 //
Carimaṃ vattate mayhaṃ; bhavā sabbe samūhatā /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_11,109.7 //
Catupaññās'; ito kappe Sumekhalisamavhayo8 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_11,109.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,109.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Biḷālidāyako thero9 imā gāthāyo abhāsitthāti.
Biḷālidāyakattherassa9 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. paṇṇasandhare.
2 G. khaṇan tālukāḷambāni; M. Khanantālukāni lambāni;
S1 khanantālakā lambāni.
3 G. kollaṃ; M. S1 kola.
4 G. pellaṃ.
5 G. āhitvā. S1 M. āharitvā.
6 G. agañchi; S1 āgacchi.
7 S1 G. nūpapajjasi; M. n'; upapajjatiṃ.
8 G. Sumekhalimasavhayo; M. Sumekhalisamvuhayo.
9 S2 Bilāla-.

[page 146]
146 Therāpadāna

[110. Reṇupūjaka.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ sataraṃsīva bhānumaṃ /
obhāsentaṃ1 disā sabbā uḷurājaṃ2 va pūrītaṃ3 // ApTha_11,110.1 //
Purakkh*ataṃ sāvakehi sāgareneva medinī4 /
nāgaṃ5 pa*ggayha reṇūhi Vipassissābhiropayiṃ. // ApTha_11,110.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ reṇum abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_11,110.3 //
Paṇṇatālīs'; ito *kappe Reṇu-nām'; āsi khattiyo /
sattaratana*sampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_11,110.4 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_11,110.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Reṇupūjakothero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Reṇupūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Bhikkhadāyī Ñāṇaṃsaññī6 Hatthiyo Padapūjako
Muṭṭhipupphī Udakado Naḷamālī Nivāsako7
Biḷālidāyī8 Reṇu ca gāthāyo cha ca saṭṭhi ca
Bhikkhadāyī-vaggo ekadasamo.

[111. Mahāparivāra.]
Vipassī nāma bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
aṭṭhasaṭṭhisahassehi pāvisi Bandhumaṃ tadā. // ApTha_12,111.1 //
Nagarā9 abhinikkhamma agamaṃ dīpacetiyaṃ /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ āhutīnaṃ paṭiggahaṃ. // ApTha_12,111.2 //
Cullāsītisahassāni10 yakkhā mayhaṃ upantike /
upaṭṭhahanti sakkaccaṃ Indaṃ va Tidasāgaṇā. // ApTha_12,111.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 obāsantaṃ.
2 G. uḷurajjaṃ.
3 S2 pūjitaṃ.
4 All MSS. read medanī.
5 M. S1 nāhaṃ.
6 G. M. ñāṇasaññī.
7 S2 Nidhāpako.
8 M. Bilāladāyi; G. Bilāladayī.
9 S2 naṅgarā.
10 G. cūḷāsīti-.

[page 147]
111. Mahāparivāra 147
Bhavanā abhinikkhamma dussaṃ paggayh'; ahaṃ tadā /
sīrasā abhivādesiṃ1 tañ cādāsi mahesino: // ApTha_12,111.4 //
‘Aho Buddhā aho dhammā aho no satthu sampadā /
Buddhassa ānubhāvena vasudhā 'yam pakampatha.'; // ApTha_12,111.5 //
Tañ ca acchariyaṃ disvā abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ /
Buddhe cittaṃ pasādesiṃ2 dipadindamhi tādine.3 // ApTha_12,111.6 //
So 'haṃ cittaṃ pasādetvā dussaṃ datvāna satthuno /
saraṇañ ca upāgañchiṃ sāmacco4 saparijjano. // ApTha_12,111.7 //
Ekanavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_12,111.8 //
Ito paṇṇarase kappe soḷas'; āsiṃsu Vāhanā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā // ApTha_12,111.9 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,111.10 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Mahāparivāro thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Mahāparivāratherassa apadānaṃ samattaṃ.

[112. {Sumaṅgala}.]
Atthadassī jinavaro lokajeṭṭho narāsabho /
vihārā abhinikkhamma taḷākaṃ upasaṅkami. // ApTha_12,112.1 //
Nahātva5 pītvā ca6 sambuddho uttaritv'; ekacīvaro /
aṭṭhāsi bhagavā tattha vilokento disodisaṃ. // ApTha_12,112.2 //
Bhavane7 upaviṭṭho 'haṃ addasaṃ lokanāyakaṃ /
haṭṭho haṭṭhena cittena appoṭhesiṃ8 ahaṃ tadā // ApTha_12,112.3 //
Satarasmiṃ9 va jotantaṃ pabhāsantaṃ va kañcanaṃ /
nacce gīte ca yutto10 'haṃ pañcaturiyatamhi11 ca. // ApTha_12,112.4 //
Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi devattaṃ atha mānusaṃ12 /
sabbe satte atihomi13 vipulo hoti me yaso. // ApTha_12,112.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 G. abhivādesi.
2 S1 G. M. pasādemi.
3 S2 tādino.
4 M. sāmanacco; S1 samanacco.
5 G. nhātvā.
6 G. pitvāna; S2 pivitvā-.
7 S1 M. bhavena.
8 G. appoḍesi; S1 appoṭesi; M. apphoṭesi.
9 G. M. sataraṃsī.
10 M. G. payutto; S1 payato.
11 S2 -turasatam hi; S1 M. satam pi.
12 G. mānujaṃ.
13 G. anubhomi; M. atibhomi.

[page 148]
148 Therāpadāna
‘Namo te purisājañña namo te purisuttama /
attānaṃ tosayitvāna pare tosesi tvaṃ mune.'1 // ApTha_12,112.6 //
Paṭiggahetvā2 nisīditvā hāsaṃ katvāna subbate3 /
upaṭṭhahitvā sambuddhaṃ Tusitaṃ upapajj'; ahaṃ. // ApTha_12,112.7 //
Soḷase 'to kappasate dvinavā4 Ekacintitā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_12,112.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,112.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sumaṅgalo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sumaṅgalatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[113. Saraṇāgamaniya.]
Ubhinnaṃ devarājūnaṃ saṅgāmo paccupaṭṭhito5 /
ahosi samupabbūḷho6 mahāghoso pavattatha. // ApTha_12,113.1 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
antalikkhe ṭhito satthā saṃvejesi mahājanaṃ. // ApTha_12,113.2 //
Sabbe devā attamanā nikkhittakavacāvudhā /
sambuddham-abhivādetvā ekagg'-āsiṃsu7 tāvade. // ApTha_12,113.3 //
Amhaṃ8 saṅkappam aññāya vācāsabhim udīrayi9 /
anukampako lokavidū nibbāpesi mahājanaṃ. // ApTha_12,113.4 //
‘Paduṭṭhacitto manujo ekapāṇaṃ10 viheṭhayaṃ /
tena cittappadosena11 apāyaṃ upapajjati. // ApTha_12,113.5 //
Saṅgāmasīse12 nāgo va bahū13 pāṇe viheṭhayaṃ /
nibbāpetha sakaṃ cittaṃ mā haññittho punappunaṃ.'; // ApTha_12,113.6 //
Dvinnam pi yakkharājānaṃ senā sā vimhitā14 ahu /
saraṇañ ca upagañchuṃ lokajeṭṭhaṃ su-tādinaṃ. // ApTha_12,113.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 muni.
2 G. pariggahitvā.
3 G. pabbate; S1 M. subbate.
4 G. dvinnaṃ vā
5 S1 G. samupaṭṭhito.
6 G. samupavyūḷho.
7 G. -āsiyuṃ.
8 G. S1 mayhaṃ.
9 G. vācāmabhim udirayi; M. vācāpabhim udīrayi; S1 -pabhim udīrayī;
S2 vācāsabhaṃ always.
10 G. S1 ekaṃ pāṇaṃ.
11 G. cittappasāthena.
12 S1 sahasīse; M. saṅgāsīse.
13 G. catū; S1 M. bahu.
14 G. savippikā; S. sāvippinā; M. sāvijjitā; S2 sāvismitā.

[page 149]
114. Ekāsaniya 149
Saññāpetvāna janataṃ uddharī1 pana cakkhumā /
pekkhamāno ca devehi pakkāmi uttarāmukho. // ApTha_12,113.8 //
Paṭhamaṃ saraṇaṃ gañchiṃ dipadindassa2 tādino /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_12,113.9 //
Mahācundā hi nāmā3 ca soḷas'; āsuṃ4 rathesabhā /
tiṃsakappasahassamhi rājāno cakkavattino. // ApTha_12,113.10 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,113.11 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Saraṇāgamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Saraṇāgamaniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[114. Ekāsanīya.]
Varuṇo māma nāmena devarājā ahaṃ tadā /
upaṭṭhahesiṃ5 sambuddhaṃ sayoggabalavāhano. // ApTha_12,114.1 //
Nibbutte lokanāthamhi Atthadassi-naruttame /
turiyaṃ sabbam ādāya agamaṃ6 bodhim uttamaṃ. // ApTha_12,114.2 //
Vādi*tena ca naccena samatāḷasamāhi*to7 /
Sammukhā8 viya9 sambuddhaṃ upaṭṭhiṃ10 bodhim uttamaṃ. // ApTha_12,114.3 //
Upaṭṭhahitvā taṃ bodhiṃ dharaṇīrūhapādapaṃ /
pallaṅkaṃ ābhujitvāna tattha kālakato11 ahaṃ. // ApTha_12,114.4 //
Sakakammābhiraddho 'haṃ pasanno bodhi-m-uttame /
tena *cittappasādena nibbānam upapa*jj'; ahaṃ // ApTha_12,114.5 //
Saṭṭhiṃturiyasahassāni12 parivārenti maṃ sadā /
mānussesu13 ca devesu vattamānaṃ bhavābhave. // ApTha_12,114.6 //
Tivaggī14 nibbutā15 mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_12,114.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. uddhari; S2 uddhariṃ.
2 G. dvipadindassa.
3 G. mahābuddhābhināmā.
4 G. soḷāsāsuṃ.
5 G. upaṭṭhahesi; S1 upaṭṭhapesi.
6 S1 āgamā; M. agamā.
7 S1 M. -tāla-.
8 G. sammukhaṃ.
9 G. passa.
10 S1 G. upaṭṭhi.
11 G. kālaṅkato.
12 G. sata-; S1 saṭṭhituriyaṃ-.
13 S1 manussesu.
14 G. S1 tidhaggī.
15 G. nibbuttā.

[page 150]
150 Therāpadāna
Subahū1 nāma nāmena *cattutiṃsāsuṃ khattiyā /
sa*ttaratanasampannā pañcakappasate ito. // ApTha_12,114.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,114.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ekāsaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Ekāsanīyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[115. Suvaṇṇapupphiya.]
Vipassī nāma bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
nisinno janakāyassa deseti amataṃ padaṃ. // ApTha_12,115.1 //
Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna dipadindassa tādino /
soṇṇapupphāni cattāri Buddhassa abhiropayiṃ.2 // ApTha_12,115.2 //
Suvaṇṇacchadanaṃ āsi yāvatā parisā tadā /
Buddhābhā va3 suvaṇṇābhā āloko vipulo ahu. // ApTha_12,115.3 //
Udaggacitto sumano vedajāto4 katañjali5 /
vittisañjanano6 tesaṃ diṭṭhadhammasukhāvaho. // ApTha_12,115.4 //
Ārādhitvāna7 sambuddhaṃ vanditvāna ca subbataṃ8 /
pāmujjaṃ janayitvāna sakaṃ bhavanupāgamiṃ.9 // ApTha_12,115.5 //
Bhavane upaviṭṭho 'haṃ Buddhaṃseṭṭhaṃ10 anussariṃ11 /
tena cittappasādena Tusitaṃ upapajj'; ahaṃ. // ApTha_12,115.6 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ12 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_12,115.7 //
Soḷas'; āsiṃsu rājāno Nemisammata-nāmakā13 /
tetālise14 ito kappe cakkavattī mahābalā. // ApTha_12,115.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,115.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Suvaṇṇapupphiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Suvaṇṇapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Subāhu.
2 G. abhiropayi.
3 M. ca.
4 G. devajāto.
5 G. -analī.
6 S2 citti-; G. vitthi-.
7 S2 āyācitvāna.
8 G. pupphakaṃ.
9 G. bhavanūpāgami.
10 G. buddhaseṭṭhaṃ.
11 G. anussari.
12 G. abhiropayi.
13 G. Nemisammatanāmakā; S1 Nemisamasanāmakā.
14 G. tetālīse; S2 tetālisa.

[page 151]
116. Citakapūjaka 151

[116. Citakapūjaka.]
Vasāmi rājāyatane sāmacco saparijjano /
parinibbute bhagavati Sikhine lokabandhune. // ApTha_12,116.1 //
Pasannacitto sumano citakaṃ agamās'1 ahaṃ /
turiyaṃ tattha vādetvā gandhamālaṃ samokiriṃ. // ApTha_12,116.2 //
Citakamhi2 pūjaṃ katvā vanditvā3 citakaṃ ahaṃ /
pasannacitto sumano sakaṃ bhava'; upāgamiṃ.4 // ApTha_12,116.3 //
Bhavane upaviṭṭho 'haṃ citakapūjaṃ5 anussariṃ6 /
tena7 kammena dipadinda8 lokajeṭṭha narāsabha9 // ApTha_12,116.4 //
Anubhotvāna10 sampattiṃ devesu manujesu ca /
patto 'mhi acalaṭṭhānaṃ hitvā jayaparājayaṃ. // ApTha_12,116.5 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi citakapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_12,116.6 //
Ekūnatiṃse kappamhi ito soḷasa rājino /
Uggatā11 nāma nāmena cakkavattī mahābalā. // ApTha_12,116.7 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,116.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Citakapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Citakapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[117. Buddhasaññaka.]
Yadā Vipassilokaggo āyusaṅkhāram ossaji12 /
paṭhavī sampakampittha13 medinī-jalamekhalā. // ApTha_12,117.1 //
Otataṃ vitataṃ mayhaṃ suvicittaṃ vaṭaṃsakaṃ14 /
bhavanam pi pakampittha Buddhassa āyusaṅkhaye. // ApTha_12,117.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 agamaṃs'.
2 S1 citakaṃ pi.
3 G. omitted.
4 G. S1 bhavanūpāgami.
5 G. citakaṃ-.
6 G. anussari.
7 G. tena ca.
8 G. S1 dvipadinda.
9 G. lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ.
10 G. anubhutvāna.
11 S1 Uggati; S2 Uggato.
12 G. osaji.
13 S1 yaṃ pakampittha.
14 S1 vaṭāsakaṃ.

[page 152]
152 Therāpadāna
Tāso1 mayhaṃ samuppanno bhavane sampakampite /
uppādo nu kim atthāya āloko vipulo ahu. // ApTha_12,117.3 //
Vessavaṇṇo idhāgamma nibbāpesi mahājanaṃ /
‘pāṇabhūtaṃ bhayaṃ2 n'; atthi; ekaggā hotha3 saṃvutā.'; // ApTha_12,117.4 //
Aho Buddhā aho dhammā aho no satthu sampadā /
yasmiṃ4 uppajjamānasmiṃ paṭhavī5 sampakampati. // ApTha_12,117.5 //
Buddhānubhāvaṃ kittetvā6 kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. /
avasesesu kappesu kusalaṃ kāritaṃ mayā. // ApTha_12,117.6 //
Ekanavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_12,117.7 //
Ito cuddasakappamhi rājā āsiṃ7 patāpavā /
Samito nāma nāmena cakkavattī mahābalo. // ApTha_12,117.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,117.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Buddhasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Buddhasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[118. Maggasaññaka.]
Padumuttarabuddhassa sāvakā vanacāriṇo /
vippanaṭṭhā brahāraññe8 andhā va anusuyyare. // ApTha_12,118.1 //
Anussaritvā sambuddhaṃ Padumuttaranāyakaṃ /
tassa te munino puttā vippanaṭṭhā mahāvane. // ApTha_12,118.2 //
Bhavanā9 oruhitvāna agamaṃ10 bhikkhusantike /
tesaṃ maggaṃ va ācikkhiṃ11 bhojanañ ca adās'; ahaṃ. // ApTha_12,118.3 //
Tena kammena dipadinda12 lokajeṭṭha narāsabha /
jātiyā sattavasso 'haṃ arahattaṃ apāpuṇiṃ.13 // ApTha_12,118.4 //
Sacakkhu nāma nāmena dvādasa cakkavattino /
sattaratanasampannā pañcakappasate ito. // ApTha_12,118.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. hāso.
2 G. tayaṃ.
3 S1 bhota.
4 G. yamhi.
5 S2 paṭhaviṃ.
6 G. kittayitvā.
7 G. āsi.
8 G. vyahāraññe.
9 G. bhavane.
10 G. agami; S1 agamiṃ.
11 G. ācikkhi.
12 G. dvipadinda.
13 S2 apāpunī; G. apāpuṇi.

[page 153]
119. Paccupaṭṭhānasaññaka 153
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,118.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Maggasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Maggasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[119. Paccupaṭṭhānasaññaka.]
Atthadassimhi sugate nibbute samanantarā /
yakkhayoniṃ upapajjiṃ1 yasapatto2 c'; ahaṃ3 tadā. // ApTha_12,119.1 //
Dulladdhaṃ vata me āsi, duppabhātaṃ4 duruṭṭhitaṃ /
yaṃ me bhoge vijjamāne parinibbāyi cakkhumā. // ApTha_12,119.2 //
Mama saṅkappam aññāya Sāgaro nāma sāvako /
mamuddharitukāmo so āgañchi5 mama santike. // ApTha_12,119.3 //
‘Kin nu socasi mā bhāyi6 varadhammasumedhasa /
anuppadinnā Buddhena sabbesaṃ bījasampadā.7 // ApTha_12,119.4 //
Yo ca pūjeyya sambuddhaṃ Siddhatthaṃ8 lokanāyakaṃ /
dhātuṃ sāsapamattam hi9 nibbutassāpi pūjaye. // ApTha_12,119.5 //
Same cittappasādamhi samaṃ puññaṃ mahaggataṃ /
tasmā thūpaṃ karitvāna pūjesi jinadhātuyo.'; // ApTha_12,119.6 //
Sāgarassa vaco sutvā Buddhathūpaṃ akās'; ahaṃ /
pañcavasse paricariṃ munino thūpam uttamaṃ. // ApTha_12,119.7 //
Tena kammena dipadinda lokajeṭṭha narāsabha /
sampattiṃ anubhotvāna arahattaṃ apāpuṇiṃ.10 // ApTha_12,119.8 //
Bhūripaññā ca11 cattāro sattakappasate ito /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_12,119.9 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,119.10 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Paccupaṭṭhānasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Paccupaṭṭhānasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. upapajji.
2 S2 yasaṃpatto; S1 sammatto.
3 G. va 'haṃ; S1 va hā.
4 G. pupphabhāvaṃ; S1 duppahātaṃ; S2 duppahāraṃ.
5 S1 āgacchi.
6 G. bhāyī.
7 G. vijasampadā.
8 G. tiṭṭhantaṃ.
9 G. sāsavamattamhi; S1 -pi.
10 G. apāpuṇi.
11 G. S1 va.

[page 154]
154 Therāpadāna

[120. Jātipūjaka.]
Jāyantassa Vipassissa āloko vipulo ahu /
paṭhavī va pakampittha sasāgarasapabbatā. // ApTha_12,120.1 //
Nemittā ca viyākaṃsu: ‘Buddho loke bhavissati /
aggo ca1 sabbasattānaṃ janataṃ uddharissati.'; // ApTha_12,120.2 //
Nemittānaṃ suṇitvāna jātipūjaṃ akās'; ahaṃ /
edisā pūjanā n'; atthi yādisā jātipūjanā. // ApTha_12,120.3 //
Saṃkharitvāna2 kusalaṃ sakaṃ cittaṃ3 pasādayiṃ4 /
jātipūjaṃ karitvāna tattha kālakato5 ahaṃ. // ApTha_12,120.4 //
Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi devattaṃ atha mānusaṃ /
sabbe satte atibhomi jātipūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_12,120.5 //
Dhātuyo maṃ upaṭṭhanti6 mama cittavasānugā /
na te7 sakkonti kopetuṃ jātipūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_12,120.6 //
Ekanavute ito kappe yaṃ pūjam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi jātipūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_12,120.7 //
Supāricariyā nāma catutiṃsajanādhipā8 /
ito tatiye9 kappamhi cakkavattī mahābalā. // ApTha_12,120.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_12,120.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Jātipūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Jātipūjakatherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Parivāra-Sumaṅgalya10 Saraṇ-Āsana-Pupphikā
Citapūjī Buddhasaññī Magg-Upaṭṭhāna-Jātinā
gāthāyo navuti11 vuttā gaṇitāyo12 vibhāvihīti.
Mahāparivāravaggo dvādasamo.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. va.
2 G. saṅkhāritvāna; S1 saṅkāritvāna.
3 S1 sakacittaṃ.
4 G. pasādayi.
5 G. kālaṅkato.
6 G. uṭṭhahanti; S2 upaṭṭhahanti.
7 G. S1 tā.
8 G. S1 catuttiṃsa-.
9 S1 G. tatiya-.
10 G. S1 Sumaṅgalā.
11 S2 navutiṃ.
12 S1 ganitāyā.

[page 155]
121. Sereyyaka 155

[121. Sereyyaka.]
Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna-pāragū1 /
abbhokāse ṭṭhito2 santo addasaṃ lokanāyakaṃ // ApTha_13,121.1 //
Sīhaṃ yathā vanacaraṃ vyaggharājaṃ3 va nittasaṃ4 /
tidhāppabhinnaṃ5 mātaṅgaṃ kuñjaraṃ va mahesinaṃ. // ApTha_13,121.2 //
Sereyyakaṃ gahetvāna ākāse ukkhipiṃ ahaṃ /
Buddhassa ānubhāvena parivārentu6 sabbato. // ApTha_13,121.3 //
Adhiṭṭhāsi7 mahāvīro sabbaññū lokanāyako /
samantā pupphachadanaṃ okiriṃsu narāsabhaṃ.8 // ApTha_13,121.4 //
Tato sapupphakañcukā antovaṇṭā9 bahimukhā /
sattāhaṃ chadanaṃ katvā tato antaradhāyatha.10 // ApTha_13,121.5 //
Tañ ca acchariyaṃ disvā abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ /
Buddhe cittaṃ pasādesiṃ11 sugate lokanāyake.12 // ApTha_13,121.6 //
Tena cittappasādena sukkamūlena codito /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_13,121.7 //
Pannarasasahassamhi kappānaṃ pañc'; ahiṃsu te13 /
Cīnamālā14-sanāmā ca cakkavattī mahābalā. // ApTha_13,121.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_13,121.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sereyyako thero īmā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sereyyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[122. Pupphathūpiya.]
Himavantass'; avidūre Kukkuro nāma pabbato /
vemajjhe tassa vasati brāhmaṇo mantapāragū. // ApTha_13,122.1 //
Pañcasissasahassāni parivārent'; imaṃ15 sadā /
pubbuṭṭhāyī ca te āsuṃ mantesu ca visāradā. // ApTha_13,122.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vedānaṃ-.
2 S1 abbhokāse ṭhito.
3 S2 vyagghaṃ rājā.
4 G. nittimaṃ.
5 S1 tidha-.
6 S1 G. parivārenti.
7 S1 adhiṭṭhahi.
8 G. sunarāsahaṃ.
9 G. vaṇḍā.
10 G. antaradhāyati.
11 G. S1 pasādesi.
12 S1 sugato lokanāyako.
13 G. pañcahisa te; S1 pañcabhisa te; S2 -hiṃsu te.
14 G. Vikamālā; vḷ. Cināsalā; S1 Cinnamālā.
15 S1 G. taṃ.

[page 156]
156 Therāpadāna
Buddho loke samuppanno, taṃ vijānātha no bhavaṃ /
asītiṃvyañjanā nassa1 battiṃsavaralakkhaṇā /
vyāmappabhājinavaro ādicco va virocati. // ApTha_13,122.3 //
Sissānaṃ vacanaṃ sutvā brāhmaṇo mantapāragū /
assamā abhinikkhamma disaṃ pucchati brāhmaṇo /
yamhi dese2 mahāvīro vasati lokanāyako? // ApTha_13,122.4 //
Na hi3 disvāna passissaṃ4 jinaṃ appaṭipuggalaṃ. /
udaggacitto sumano pūjessañ5 ca6 Tathāgataṃ. // ApTha_13,122.5 //
Etha7 sissā gamissāma dakkhissāma Tathāgataṃ /
vanditvā satthuno pāde sossāma jinasāsanaṃ. // ApTha_13,122.6 //
Ekāhaṃ8 abhinikkhamma9 vyādhiṃ paṭilabhim ahaṃ /
vyādhinā pīḷito santo sālaṃ ve sayituṃ10 gamiṃ.11 // ApTha_13,122.7 //
Sabbe sisse samānetvā apucchiṃ12 te tathā ahaṃ /
kīdisaṃ13 lokanāthassa guṇaṃ paramabuddhino. // ApTha_13,122.8 //
Te me puṭṭhā viyākaṃsu yathā dassāvino14 tathā /
*kukkuṭṭhaṃ15 Buddha*seṭṭhaṃ taṃ dassesuṃ mama sammukhā. // ApTha_13,122.9 //
Tesāhaṃ vacanaṃ sutvā sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ16 /
pupphehi17 thūpaṃ katvāna tattha kālakato18 ahaṃ. // ApTha_13,122.10 //
Te me sarīraṃ jhāpetvā āgamaṃsu Buddhasantike /
añjaliṃ paggahetvāna satthāraṃ abhivādayuṃ. // ApTha_13,122.11 //
*Pupphehi thū*paṃ katvāna sugatassa mahesino /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_13,122.12 //
Cattārisatasahassamhi kappe solasa khattiyā /
nāmen'; Aggisamā nāmā cakkavattī mahābalā. // ApTha_13,122.13 //
Vīse kappasahassamhi19 rājāno cakkavattino /
Ghatāsana-sanāmā ca20 aṭṭhatiṃsa mahīpatī. // ApTha_13,122.14 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_13,122.15 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pupphathupiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Pupphathupiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. asītivyañjānānaya.
2 G. dise.
3 G. S1 tāhaṃ.
4 S2 massissa.
5 G. S1 pūjesi.
6 S1 G. taṃ.
7 G. eta.
8 G. eko 'haṃ.
9 G. āsi nikkhamma.
10 G. vā passituṃ; S1 vā 'ssituṃ; S2 vosayatuṃ.
11 G. gami.
12 S2 apucchi.
13 G. S1 kiṃ disaṃ.
14 G. tayāpi-; S1 tassāpi-.
15 G. kukkuccaṃ.
16 G. pasādayi.
17 S1 S2 pupphaṃ hi.
18 G. kālaṅkato.
19 S1 vīsa-.
20 S1 ghatāsanasamā nāmā.

[page 157]
123. Pāyāsadāyaka 157

[123. Pāyāsadāyaka.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ dvattiṃsavaralakkhaṇaṃ1 /
pavanā2 abhinikkhantaṃ bhikkhusaṅghapurakkhataṃ. // ApTha_13,123.1 //
Sahatthā kaṃsapātiyā vaḍḍhetvā pāyāsaṃ ahaṃ /
āhutiyiṭṭhukāmo so agamāsiṃ balim ahaṃ. // ApTha_13,123.2 //
Bhagavā3 tamhi samaye lokajeṭṭho narāsabho /
caṅkamaṃ susamārūḷho ambare anilāyane. // ApTha_13,123.3 //
Tañ ca acchariyaṃ disvā abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ /
ṭhapayitvā4 kaṃsapātiṃ Vipassiṃ abhivādayiṃ. // ApTha_13,123.4 //
Tuvaṃ devo 'si5 sabbaññū sadevasahamānuse /
anukampaṃ upādāya patigaṇha mahāmune.6 // ApTha_13,123.5 //
Paṭiggahesi bhagavā sabbaññū lokanāyako /
mama saṅkappam aññāya satthā loke mahāmuni. // ApTha_13,123.6 //
Ekanavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ7 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pāyāsassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_13,123.7 //
Ekatālis'; ito8 kappe Buddho nāmā 'si khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,123.8 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanaṃ ti. // ApTha_13,123.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pāyāsadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Pāyāsadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[124. Gandhodakiya.]
Nisajja9 pāsādavare Vipassiṃ addasaṃ jinaṃ /
kakudhaṃ vilasantaṃ va10 sabbaññūtam-anāsavaṃ. // ApTha_13,124.1 //
Pāsādassāvidūre ca gacchati lokanāyako /
pabhā niddhāvate11 tassa sataraṃsimhi nibbute. // ApTha_13,124.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. battiṃsa-.
2 G. bhavanā.
3 S1 G. bhagavā ca.
4 G. ṭhapayitvāna.
5 S1 pi; S2 va.
6 S1 G. mahāmnui.
7 G. adadaṃ.
8 G. ekatālisate.
9 G. nisajja.
10 G. kukudhivilasantavaṃ; S1 -vilapattaṃ va.
11 S1 va 'si.

[page 158]
158 Therāpadāna
Gandhodakañ ca paggayha Buddhaseṭṭhaṃ samokiriṃ1 /
tena cittappasādena tattha kālakato2 ahaṃ. // ApTha_13,124.3 //
Ekanavute ito kappe yaṃ gandhodakaṃ samokiriṃ3 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_13,124.4 //
Ekatiṃse ito kappe Sugandho nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,124.5 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_13,124.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Gandhodakiyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Gandhodakiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[125. Sammukhāthavika.]
Jāyamāne Vipassimhi nimittaṃ vyākariṃ ahaṃ /
nibbāpayañ4 ca janataṃ Buddho loke bhavissati. // ApTha_13,125.1 //
Yasmiṃ ca jāyamānasmiṃ dasasahassī pakampati /
so dāni bhagavā satthā dhammaṃ deseti cakkhumā. // ApTha_13,125.2 //
Yasmiṃ ca jāyamānasmiṃ āloko vipulo ahu /
so dāni bhagavā satthā dhammaṃ deseti cakkhumā. // ApTha_13,125.3 //
Yasmiṃ ca jāyamānasmiṃ saritāyo na sandisuṃ.5 /
so dāni bhagavā satthā dhammaṃ deseti cakkhumā. // ApTha_13,125.4 //
Yasmiṃ ca jāyamānasmiṃ avīcaggi6 na pajjali /
do dāni . . . pe . . . // ApTha_13,125.5 //
Yasmiṃ ca jāyamānasmiṃ pakkhisaṅgho na sañcari /
so dāni . . . pe . . . // ApTha_13,125.6 //
Yasmiñ ca jāyamānasmiṃ vātakkhandho7 na vāyati /
so dāni . . . pe . . . // ApTha_13,125.7 //
Yasmiñ ca jāyamānasmiṃ sabbaratanāni jotisuṃ8 /
so dāni . . . pe . . . // ApTha_13,125.8 //
Yasmiṃ ca jāyamānasmiṃ sattesu pada-vikkamā /
so dāni . . . pe . . . // ApTha_13,125.9 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. samokiri.
2 G. kālaṅkato.
3 G. okiri.
4 S2 nibbāpayi; S1 nibbāpayanta.
5 S1 sandiṃsu.
6 G. adhijaggi; S1 avijaggi.
7 S1 G. vātagandho.
8 S2 jotiṃsu.

[page 159]
125. Sammukhāthavika 159
Jātamatto ca1 sambuddho disā sabbā vilokayi /
vācāsabhiñ c'; udīresi2 esā Buddhāna-dhammatā. // ApTha_13,125.10 //
Saṃvejayitvā janataṃ thavitvā lokanāyakaṃ /
sambuddhaṃ abhivādetvā3 pakkāmiṃ pācināmukho. // ApTha_13,125.11 //
Ekanavute ito kappe yaṃ Buddham abhithomayiṃ4 /
duggatiṃ nābhijānāmi thomanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_13,125.12 //
Ito navutikappamhi Sammukhāthavikavhayo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,125.13 //
Paṭhavidundubhi5-nāma ekūnanavutimhi 'to /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,125.14 //
Aṭṭhāsītimhi 'to kappe Obhāsamata-khattiyo6 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo // ApTha_13,125.15 //
Sattā*sītimhi* 'to kappe Saritacchedanavhayo7 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,125.16 //
Agginibbāpano nāma kappānaṃ chaḷāsītiyā /
sattaratanasampanno . . . pe . . . // ApTha_13,125.17 //
Rājāvātasamo nāma kap*pānaṃ pañcāsītiyā* /
sattaratanasampanno . . . pe . . . // ApTha_13,125.18 //
Gatipacchedano8 nāma kappānaṃ cullasītiyā /
sattaratanasampanno . . . pe . . . // ApTha_13,125.19 //
Ratanappajjalo nāma kappānaṃ te asītiyā /
sattaratanasampanno . . . pe . . . // ApTha_13,125.20 //
Padavikkamaṇo nāma kappānaṃ dve asītiyā9 /
sattaratanasampanno . . . pe . . . // ApTha_13,125.21 //
Rājāvilokano nāma kappānaṃ ekāsītiyā /
sattaratanasampanno . . . pe . . . // ApTha_13,125.22 //
Hirisāro10 'ti nāmena kappe *'sītimhi* khattiyo /
sattaratanasampanno . . . pe . . . // ApTha_13,125.23 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_13,125.24 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sammukhāthaviko thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sammukhāthavikattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. va.
2 G. vācāsahim udiresi; S2 vācāsabhañ c'; udīresi.
3 G. abhivādhitvā.
4 G. abhithomayi; S2 abhiropayiṃ.
5 G. Paṭhaviduddabhi; S2 -dūnābhi.
6 S2 Obhāsamatha-.
7 S2 Saritacchadana-.
8 G. Gatippacchedano.
9 S1 dve asītiyo.
10 S1 Girisāro; G. Gidisāro.

[page 160]
160 Therāpadāna

[126. Kusumāsaniya.]
Nagare Dhaññavatiyā ahosiṃ1 brāhmaṇo tadā /
lakkhaṇe itihāse ca sanighaṇḍhusakeṭubhe. // ApTha_13,126.1 //
Padako veyyākaraṇo2 nimitte kovido ahaṃ /
mante ca sisse vācesiṃ tiṇṇaṃ vedāna-pāragū. // ApTha_13,126.2 //
Pañcauppalahatthāni piṭṭhiyaṃ3 ṭhapitāni me /
āhutiyiṭṭhukāmo4 'haṃ pitumātusamāgame. // ApTha_13,126.3 //
Tadā Vipassī bhagavā bhikkhusaṃghapurakkhato /
obhāsento disā sabbā agacchati narāsabho. // ApTha_13,126.4 //
Āsanaṃ paññapetvāna nimantetvā mahamuniṃ /
santharitvāna5 taṃ pupphaṃ atinesiṃ6 sakaṃ gharaṃ. // ApTha_13,126.5 //
Yaṃ me atthi sake gehe āmisaṃ paccupaṭṭhitaṃ /
tāhaṃ Buddhassa pādāsiṃ7 pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_13,126.6 //
Bhuttāvikālam8 aññāya ekaṃ hatthaṃ adās'; ahaṃ /
anumoditvā9 sabbaññū pakkāmi uttarāmukho. // ApTha_13,126.7 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_13,126.8 //
Anantarā ito kappe rājāhu Varadassano10 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,126.9 //
Paṭisambhidā catasso vimokhā pi ca aṭṭh'; ime /
chaḍabhiññā sacchikatā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_13,126.10 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Kusumāsaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Kusumāsaniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[127. Phaladāyaka.]
Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna-pāragū11 /
Himavantass'; avidūre vasāmi assame ahaṃ. // ApTha_13,127.1 //
Aggihuttañ ca me atthi puṇḍarīka-phalāni ca /
puṭake nikkhipitvāna dumagge laggitaṃ mayā. // ApTha_13,127.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. ahosi.
2 S1 veyyākaraṇe.
3 S2 piṭhiyaṃ; G. vīthiyaṃ.
4 S1 āhutiṃ yiṭṭhukāmo; S2 āhutīyaṭṭhu-.
5 G. sandhāretvāna.
6 G. abhinesi; S1 atinesi.
7 S1 G. pādāsi.
8 G. bhutvā vinālaṃ.
9 S1 G. anumoditvāna.
10 S1 Varapassino; G. Varadassino.
11 G. vedānaṃ-.

[page 161]
128. Ñāṇasaññaka 161
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
mam uddharitukāmo so bhikkhanto1 mam upāgami. // ApTha_13,127.3 //
Pasannacitto sumano phalaṃ Buddhass'; adās'; ahaṃ /
vittisañjanano mayhaṃ diṭṭhadhammasukhāvaho. // ApTha_13,127.4 //
Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho āhutīnaṃ paṭiggaho /
antalikkhe ṭhito satthā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_13,127.5 //
‘Iminā phaladānena cetanā2 paṇidhīhi ca /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpagacchati.'3 // ApTha_13,127.6 //
Ten'; eva sukkamūlena anubhotvāna4 sampadā5 /
patto 'mhi acalaṃ ṭhānaṃ hitvā jayaparājayaṃ. // ApTha_13,127.7 //
Ito sattakappasate rājā āsi6 Sumaṅgalo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,127.8 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . // ApTha_13,127.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Phaladāyako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Phaladāyakatherassa apadānaṃ samattaṃ.

[128. Ñāṇasaññaka.]
Pabbate Himavantamhi vasāmi pabbatantare7 /
puḷinaṃ sobhanaṃ disvā Buddhaseṭṭhaṃ anussariṃ. // ApTha_13,128.1 //
Ñāṇe upanidhā8 n'; atthi saṅgāmaṃ n'; atthi satthuno /
sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya ñāṇena adhimuccati.9 // ApTha_13,128.2 //
Namo te purisājañña, nāmo te purisuttama! /
ñāṇena te samo n'; atthi yāvatā ñāṇa-m-uttame. // ApTha_13,128.3 //
Ñāṇe cittaṃ pasādetvā kappam saggamhi mod'; ahaṃ /
avasesesu kappesu kusalaṃ kāritaṃ10 mayā. // ApTha_13,128.4 //
Ekanavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ11 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ñāṇasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_13,128.5 //
Ito tesattati kappe eko Puḷinapupphiyo12 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,128.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. bhikkhanta.
2 S1 G. cetasā.
3 S1 G. nūpapajj'; ahaṃ.
4 G. S1 anubhutvāna.
5 G. sabbadā.
6 G. āsiṃ.
7 G. pabbantare.
8 S1 G. upaṅidhaṃ; S2 ñānena upanidaṃ.
9 G. adhivuccati; S2 avimuccati.
10 G. kusalakaritaṃ.
11 S1 alabhī.
12 G. Phūḷīna-.

[page 162]
162 Therāpadāna
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_13,128.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ñāṇasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Ñāṇasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[129. Gaṇṭhipupphiya.]
Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho1 Vipassī dakkhiṇāraho /
purakkhato sāvakehi ārāmā abhinikkhamī.2 // ApTha_13,129.1 //
Disvān'; ahaṃ Buddhaseṭṭhaṃ sabbaññūtam-anāsavaṃ3 /
pasannacitto sumano gaṇṭhipupphaṃ4 apūjayiṃ. // ApTha_13,129.2 //
Tena cittappasādena dipadindassa5 tādino /
haṭṭho haṭṭhena cittena puna vandiṃ6 *Tathāgataṃ. // ApTha_13,129.3 //
Eka*navute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_13,129.4 //
Ekatālīs'; ito kappe Varaṇo nama7 khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,129.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_13,129.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Gaṇṭhipupphiyo8 thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Gaṇṭhipupphiyattherassa8 apadānaṃ samattaṃ.

[130. Padumapūjaka.]
Himavantass'; avidūre Gotamo nāma pabbato /
nānārukkhehi sañchanno9 mahābhūtāgaṇālayo. // ApTha_13,130.1 //
Vemajjhamhi10 ca tass'; āsi assamo abhinimmito /
purakkhato sasissehi vasāmi assame ahaṃ. // ApTha_13,130.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. bhagavā.
2 S1 abhinikkhami.
3 G. sabbaññuṃ-; S1 sabbaññu-.
4 S1 G. gatamaggaṃ.
5 G. dvipad-.
6 S1 vandi.
7 Varuṇo-; S1 Vara sānāma.
8 S1 Gandha- ; G. Gandhi-.
9 G. sañcchanno.
10 S2 dvemajjhamhi.

[page 163]
130. Padumapūjaka 163
‘Āyantu me sissagaṇā padumaṃ āharantu me /
Buddhapūjaṃ karissāma1 dipadindassa tādino.'; // ApTha_13,130.3 //
Evan ti te paṭissutvā padumaṃ āhariṃsu me /
tathā2 nimittaṃ katvā 'haṃ Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_13,130.4 //
Sisse tadā samānetvā sādhukaṃ anusās'; ahaṃ: /
mā kho tumhe pamajjittha, appamādo sukhāvaho. // ApTha_13,130.5 //
Evaṃ samanusāsitvā3 te sisse4 vacanakkhame5 /
appamādaguṇe yutto tadā kalakato6 ahaṃ. // ApTha_13,130.6 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_13,130.7 //
Ekapaññāsakappamhi rājā āsi7 Jaluttamo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_13,130.8 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_13,130.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Padumapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Padumapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Sereyyako Pupphathūpi Pāyās'-Odaki-Thomako
Āsanī-Phala-Saññī8 ca Gaṇṭhi-Padumapupphiyo9
Pañcuttarasatā10-gāthā bhaṇitā11 atthadassīhi.
Sereyyakavaggo terasamo.

[131. Sobhita.]
Padummuttaro nāma jino lokajeṭṭho narāsabho /
mahato12 janakāyassa deseti amataṃ padaṃ. // ApTha_14,131.1 //
Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā vācāsabhim13 udīritaṃ /
añjalim14 paggahetvāna ekaggo ās'; ahan15 tadā. // ApTha_14,131.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 karissāmi.
2 S1 tattha.
3 G. samanusāsetvā.
4 S1 G. sasisse.
5 S1 pana cakkhu ve; G. pana cakkhu me.
6 G. kālaṅkato.
7 G. āsiṃ.
8 G. Āsani Phalasaññī.
9 G. S1 Gandhi-.
10 S2 paññāuttara-.
11 S1 G. gaṇītā.
12 S2 mahatā.
13. vācāsambhim.
14 G. añjalī.
15. S1 S2 āsabhaṃ.

[page 164]
164 Therāpadāna
Yathā samuddo udadhīnam1 aggo /
Meru nagānaṃ2 pavaro siluccayo // ApTha_14,131.3 //
tath'; eva ye cittavasena vattare /
na Buddhañāṇassa kalan-upenti te. // ApTha_14,131.4 //
Dhamme vidhiṃ3 ṭhapetvāna Buddho kāruṇiko isi /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_14,131.5 //
‘Yo so ñāṇaṃ pakittesi Buddhamhi lokanāyake /
kappānaṃ satasahasse duggatiṃ so na gacchati.4 // ApTha_14,131.6 //
Kilese jhāpayitvāna ekaggo susamāhito /
Sobhito nāma nāmena hessati satthu sāvako.'; // ApTha_14,131.7 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
tisso vijjā anuppattā kataṃ Buddhassa sāsanan ti. // ApTha_14,131.8 //
Paññāse kappasahasse satt'; ev'; āsuṃ Samuggatā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_14,131.9 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,131.10 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sobhito thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Sobhitattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[132. Sudassana.]
Vitthatāya5 nadītīre pilakkhaphalino6 ahu /
tāhaṃ rukkhaṃ gavesanto addasaṃ7 lokanāyakaṃ. // ApTha_14,132.1 //
Ketakaṃ pupphitaṃ disvā vaṇṭe8 chetvān'; ahan tadā /
Buddhassa abhiropesiṃ Sikhino lokabandhuno. // ApTha_14,132.2 //
Yena ñāṇena patto 'si accutaṃ amataṃ padaṃ /
taṃ ñāṇaṃ abhipūjemi9 Buddhaseṭṭha mahāmuni.10 // ApTha_14,132.3 //
Ñāṇamhi pūjaṃ katvāna pilakkhaṃ11 addasaṃ ahaṃ /
paṭiladdho 'mhi taṃ saññaṃ12 ñāṇapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_14,132.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. udadīnam.
2 G. nagāna.
3 G. vithi; S1 vīthiṃ.
4 G. nābhigacchasi.
5 S2 Vittāya; S1 Cittayātāya.
6 G. milakkhuphalino; S1 milakkhupālino.
7 G. addassaṃ.
8 G. vaṇḍe.
9 S1 abhipūjesi.
10 G. S1 buddhaseṭṭhaṃ mahāmuniṃ.
11 G. S1 milakkhuṃ.
12 G. paññaṃ.

[page 165]
133. Candanapūjaka 165
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi ñāṇapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_14,132.5 //
Ito terasakappamhi dvādas'; āsuṃ Khaluggatā1 /
Sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_14,132.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,132.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sudassano thero i. g. a-ti.
Sudassanattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[133. Candanapūjaka.]
Candabhāgānadītīre ahosiṃ kiṇṇaro tadā /
pupphabhakkho c'; ahaṃ2 āsiṃ pupphānaṃ vasano3 c'; ahaṃ.4 // ApTha_14,133.1 //
Atthadassī tu bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
pavanaggena niyyāti5 haṃsarājā va ambare. // ApTha_14,133.2 //
‘Namo te purisājañña! cittan te suvisodhitaṃ. /
pasannamukhavaṇṇo 'si vippasannamukhindriyo.'6 // ApTha_14,133.3 //
Orohitvāna ākāsā bhūripañño sumedhaso /
saṅghāṭiṃ pattharitvāna7 pallaṅkena upāvisi. // ApTha_14,133.4 //
Vilīnaṃ candan'; ādāya agamāsiṃ8 jinantike /
pasannacitto sumano Buddhassa abhiropayiṃ.9 // ApTha_14,133.5 //
Abhivādetvāna sambuddhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ /
pāmujjaṃ10 janayitvāna pakkāmiṃ uttarāmukho. // ApTha_14,133.6 //
Aṭṭhārase kappasate candanaṃ yaṃ apūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_14,133.7 //
Catuddase kappasate *ito āsiṃsu* te tayo /
Rohiṇī11 nāma nāmena cakkavattī mahābalā. // ApTha_14,133.8 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,133.9 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Candanapūjako thero imā gāthāyo abhāsitthā ti.
Candanapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Aṭṭhamaṃ bhāṇavāraṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. baluggatā; S1 khalugatā.
2 G. cāhaṃ.
3 S1 ca sato ahaṃ; S2 vassano c'; ahaṃ.
4 G. ahaṃ.
5 S1 G. niyyāsi.
6 G. vippasanna sukhindriyo.
7 G. pattharetvāna.
8 S2 agamāsi; S1 āgamāsi.
9 G. abhiropayi.
10 G. S1 pāmojjaṃ.
11 S2 Rohanī.

[page 166]
166 Therāpadāna

[134. Pupphachadanīya.]
Sunando nāma nāmena brāhmaṇo mantapāragū /
ajjhāyako yācayogo vājapeyyaṃ1 ayājayi.2 // ApTha_14,134.1 //
Padumuttaro lokavidū aggo kāruṇiko isi /
janataṃ anukampanto ambare caṅkamī tadā. // ApTha_14,134.2 //
Caṅkamitvāna sambuddho sabbaññū lokanāyako /
mettāya upari satte appamāṇaṃ nirūpadhi.3 // ApTha_14,134.3 //
Vaṇṭe chetvāna4 pupphāni brāhmaṇo mantapāragū /
sabbe sisse samānetvā ākāse ukkhipāpayi. // ApTha_14,134.4 //
Yāvatā nagaraṃ5 āsi pupphānaṃ chadanaṃ tadā /
Buddhassa ānubhāvena sattāhaṃ na vigacchatha. // ApTha_14,134.5 //
Ten'; eva sukkamūlena anubhotvāna6 sampadā /
sabbāsave7 pariññāya tiṇṇo loke visattikaṃ. // ApTha_14,134.6 //
Ekārase8 kappasate pañcatiṃs'; āsuṃ9 khattiyā /
Ambaraṃsasamā nāmā cakkavattī mahābalā. // ApTha_14,134.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,134.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pupphachadanīyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Pupphachadanīyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[135. Rahosaññaka.]
Himavantass'; avidūre Vasabho10 nāma pabbato /
tasmiṃ pabbatapādamhi assamo āsi māpito. // ApTha_14,135.1 //
Tīṇi vassasahassāni vācesi11 brāhmaṇo tadā /
saṃsāvetvāna12 te sisse ekamantaṃ upāvisi.13 // ApTha_14,135.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vajapeyyaṃ; S2 vācāpeyyaṃ.
2 G. ajāyācayi; S1 ayāvisi; S2 ayājiyiṃ.
3 G. S2 nirupadhi.
4 G. chitvāna.
5 G. bhavanaṃ.
6 G. S1 anubhutvāna.
7 G. sabbā bhave.
8 G. ekādase.
9 G. pañcattiṃsāsuṃ.
10 G. Vasato.
11 S1 G. vāceti.
12 G. saṃsāvitvāna.
13 G. upavisi; S1 upāvisiṃ.

[page 167]
136. Campakapupphiya 167
Ekamantaṃ nisīditvā brāhmaṇo mantapāragū /
Buddhavesaṃ gavesanto ñāṇe cittaṃ pasādayi.1 // ApTha_14,135.3 //
Tattha cittaṃ pasādetvā nisīdi paṇṇasanthare2 /
pallaṅkam ābhujitvāna tattha kālakato3 ahaṃ. // ApTha_14,135.4 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ñāṇasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_14,135.5 //
Sattavīsamhi kappamhi rājā Siridharo4 ahu5 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_14,135.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,135.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Rahosaññako thero6 i. g. a-ti.
Rahosaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[136. Campakapupphiya.]
Kaṇikāraṃ va jotantaṃ nisinnaṃ pabbatantare /
obhāsentaṃ disā sabbā osadhī viya tārakā.7 // ApTha_14,136.1 //
Tayo māṇavakā āsuṃ8 sake sippe susikkhitā /
khāribhāraṃ gahetvāna anventi mama pacchato. // ApTha_14,136.2 //
Puṭake satta pupphāni nikkhittāni tapassinā9 /
gahetvā tāni ñāṇamhi10 Vessabhussābhiropayiṃ.11 // ApTha_14,136.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi ñāṇapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_14,136.4 //
Ekūnatiṃse kappamhi Vihatābhā-sanāmako12 /
sattaratanasampanno cakkavattī13 mahābalo. // ApTha_14,136.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,136.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Campakapupphiyo thero i. g. a-t.
Campakapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. pasādayī; S1 pasādayiṃ.
2 G. paṇṇasandhare.
3 G. kālaṅkato.
4 G. Siridhayo.
5 G. āhuṃ.
6 G. Rahosaññiko-; S1 Rāhosaññiko-.
7 S2 tārakaṃ.
8 S2 asusu.
9 S1 tapassino.
10 G. tari-; S1 tāna-.
11 G. Vessabhussātiropayiṃ.
12 S1 Vihātabhaya-.
13 G. rājāhosiṃ; S1 rājāhosi.

[page 168]
168 Therāpadāna

[137. Atthasandassaka.]
Visāḷamāḷe1 āsīno2 addasaṃ lokanāyakaṃ /
khiṇāsavaṃ balappattaṃ3 bhikkhusaṅghapurakkhataṃ. // ApTha_14,137.1 //
Satasahassatevijjā chaḷabhiññā mahiddhikā /
parivārenti sambuddhaṃ; ko disvā nappasīdati? // ApTha_14,137.2 //
Ñāṇe upanidhā yassa na vijjati sadevake /
anantañāṇaṃ sambuddhaṃ ko disvā nappasīdatī? // ApTha_14,137.3 //
Dhammakāyañ ca dīpenti kevalaṃ ratanākaraṃ /
vikopetuṃ4 na sakkonti ko disvā nappasīdati? // ApTha_14,137.4 //
Imāhī tīhi gāthāhi Nārado5 pāragacchi so6 /
Padumuttaraṃ thavitvāna sambuddhaṃ aparājitaṃ. // ApTha_14,137.5 //
Tena cittappasādena Buddhasaṃthavanena7 ca /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ n'; upapajjatha.8 // ApTha_14,137.6 //
Ito tiṃse kappasate Sukhitto9 nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_14,137.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,137.8 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Atthasandassako thero i. g. a ti.
Atthasandassakattherassa10 apadānaṃ samattaṃ.

[138. Ekadaṃsaniya.]
Nārado iti me nāmaṃ Kesavo iti maṃ vidū /
kusalākusalaṃ11 esaṃ12 āgamaṃ Buddhasantikaṃ. // ApTha_14,138.1 //
Mettacitto kāruṇiko Atthadassī mahāmuni /
assāsayanto satte so dhammaṃ deseti cakkhumā. // ApTha_14,138.2 //
Sakaṃ cittappasādetvā13 sire katvāna añjaliṃ /
satthāraṃ abhivādetvā pakkāmiṃ pācināmukho. // ApTha_14,138.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Visādamāḷe; S1 Viyālavāle.
2 Cy. āsinno.
3 G. phalappattaṃ.
4 S2 vikappetuṃ.
5 G. Nārādo.
6 G. paragaccha so; S2 saragacchaso.
7 S1 -santhavakena.
8 G. nūpapajj'; ahaṃ.
9 G. Sumitto; S1 Sucito.
10 G. Atthasandissa-.
11 S2 kusalākusale.
12 S1 jāyaṃ.
13 G. cittaṃ pasādetvā.

[page 169]
139. Sālapupphadāyaka 169
Sattarase kappasate rājā āsi1 mahīpati /
Amitta*vāsano2 nāma cakkavattī mahābalo.* // ApTha_14,138.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,138.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ekadaṃsaniyo thero3 i. g. a-ti.
Ekadaṃsaniyattherassa4 apadānaṃ samattaṃ.

[139. Sālapupphadāyaka.]
Migarājā tadā āsiṃ abhijāto va kesarī /
giriduggaṃ gavesanto addasaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_14,139.1 //
‘Ayaṃ nu kho mahāvīro nibbāpeti5 mahājanaṃ /
yannūnāhaṃ upāseyyaṃ devadevaṃ narāsabhaṃ!'; // ApTha_14,139.2 //
Sākhaṃ sālassa bhañjitvā6 sakoṭaṃ7 puppham āhariṃ /
upagantvāna sambuddhaṃ adāsiṃ puppham uttamaṃ. // ApTha_14,139.3 //
Ekanavute8 ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_14,139.4 //
Ito ca navame kappe Virocana-sanāmakā /
tayo āsiṃsu rājāno cakkavattī mahābalā. // ApTha_14,139.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,139.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sālapupphadāyako thero9 i. g. a-ti.
Sālapupphadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[140. Phaladāyaka.]
Parodhako tadā āsiṃ paramānuparodhako10 /
pabbhāre seyyaṃ kappemi avidūre Sikhisatthuno. // ApTha_14,140.1 //
Sāyaṃ pātañ ca passāmi Buddhaṃ lokagganāyakaṃ /
deyyadhammo ca me n'; atthi dipadindassa11 tādino. // ApTha_14,140.2 //
--------------------------------------------------------------------------
1 G. āsiṃ.
2 S1 Amittatapano.
3 S1 G. Ekaraṃsaniyo.
4 S1 G. Ekaraṃsaniya-; Cy. Ekapadāsaniya-.
5 S1 G. nibbāpesi.
6 S1 bhajitvā; S2 bhuñjitva.
7 G. sakeṭa; S1 sakheva.
8 G. ekūnavute.
9 S1 G. puppha omitted.
10 G. paramāṇūparodhako.
11 G. dvipadindassa.

[page 170]
170 Therāpadāna
Piyālaphalam1 ādāya agamaṃ Buddhasantikaṃ /
paṭiggahesi bhagavā lokajeṭṭho narāsabho. // ApTha_14,140.3 //
Tato paraṃ upādāya parivāriṃ2 vināyakaṃ /
ten cittappasādena tattha kālakato ahaṃ. // ApTha_14,140.4 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ phalaṃ adadiṃ ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_14,140.5 //
Ito pannarase kappe tayo āsiṃsu Mālabhi /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā // ApTha_14,140.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_14,140.7 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Phaladāyako thero i. g. a-ti.
Phaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Sobhi-Sudassano c'; eva Candano Pupphachadano
Raho-Campakapupphī3 ca Atthasandassakena ca
Ekadussi4 Sāladado dasamo Phaladāyako
gāṇitāyo sattatiṃ5 dve ca ganitāyo vibhāvihi.6
Sobhitavaggo cuddasamo.

[141. Adhicchattiya.]
Parinibbute bhagavati Atthadassi-naruttame /
chattādhichattaṃ7 karetvā thūpamhi abhiropayiṃ. // ApTha_15,141.1 //
Kālena kālaṃ āgantvā namassiṃ lokanāyakaṃ /
pupphacchadanaṃ katvāna chattamhi abhiropayiṃ. // ApTha_15,141.2 //
Sattarase kappasate devarajjam akārayiṃ. /
manussattaṃ na gacchāmi thūpapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_15,141.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,141.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Adhicchattiyo thero8 i. g. a-ti.
Adhicchatiyattherassa9 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 piyālaṃ phalaṃ.
2 S1 G. pavāritaṃ.
3 G. -pupphī.
4 S1 G. Ekaraṃsī.
5 S1 sattati.
6 G. vibhāvīhi ti; S1 vibhāvihīti.
7 G. chattātichattaṃ.
8 S1 Adhigacchantiyo-.
9 S1 Adhigacchantiya-.

[page 171]
142. Thambhāropaka 171

[142. Thambhāropaka.]
Nibbute1 lokanāthamhi Dhammadassi-narāsabhe /
āropesiṃ2 dhajatthambhaṃ3 Buddhaseṭṭhassa cetiye. // ApTha_15,142.1 //
Nisseṇiṃ4 māpayitvāna thūpaseṭṭhaṃ samāruhiṃ5 /
jātipupphaṃ gahetvāna thambhambhi6 abhiropayiṃ. // ApTha_15,142.2 //
Aho Buddhā! aho dhammā! aho no satthu sampadā! /
duggatiṃ nābhijānāmi thūpapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_15,142.3 //
Catunavute ito kappe Thūpasikhasanāmakā /
soḷas'; āsiṃsu rājāno cakkavattī mahābalā. // ApTha_15,142.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,142.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. thambhāropako thero i. g. a-ti.
Thambhāropakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[143. Vedikāraka.]
Nibbute lokanāthamhi Piyadassi-naruttame /
pasannacitto sumano Buddhavedim7 akās'; ahaṃ // ApTha_15,143.1 //
Maṇīhi parivāretvā akāsiṃ maham uttamaṃ8 /
vedikāya-mahaṃ katvā tattha kālakato ahaṃ. // ApTha_15,143.2 //
Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi devattaṃ atha mānusaṃ /
maṇī9 dhārenti10 ākāse puññakammass'; idaṃ phalaṃ // ApTha_15,143.3 //
Soḷase 'to kappasate Maṇippabhāsanāmakā /
battiṃs'; āsiṃsu rājāno cakkavattī mahābalā. // ApTha_15,143.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,143.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Vedikārako11 thero i. g. ā-ti.
Vedikārakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. nibbutte.
2 S1 G. āropesi.
3 S1 G. dhajaṃ thambhaṃ.
4 G. nissaniṃ.
5 G. samāruhi.
6 S1 G. thūpamhi.
7 S1 suddha-; Cy. mutta-.
8 S1 akāsi mahāmuttamaṃ.
9 S1 S2 maṇi.
10 S1 G. vārenti.
11 Cy. Muttavedikathero.

[page 172]
172 Therāpadāna

[144. Saparivāriya.]
Padumuttaro nāma jino lokajeṭṭho narāsabho /
jalitvā aggikkhandho va sambuddho parinibbuto. // ApTha_15,144.1 //
Nibbute ca mahāvīre thūpo vitthāriko1 ahu /
thūpam rattaṃ2 upaṭṭhenti dhātugehe varuttame.3 // ApTha_15,144.2 //
Pasannacitto sumano akaṃ kañcanavedikaṃ4 /
dīyati5 dhūmakkhandho6 ca7 thupānucchavikaṃ tadā. // ApTha_15,144.3 //
Bhave nibbattamānamhi devatte atha mānuse /
omattam me na8 passāmi pubbakammass'; idam phalaṃ. // ApTha_15,144.4 //
Pañcadase kappasate ito aṭṭha janā ahuṃ9 /
sabbe Pamattanāmā10 te cakkavattī mahābalā. // ApTha_15,144.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,144.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Saparivāriyo thero i. g. a-ti.
Saparivāriyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[145. Ummāpupphiya.]
Nibbute Lokamahite11 āhutīnaṃ paṭiggahe /
Siddhatthamhi bhagavati mahāthūpamaho ahu. // ApTha_15,145.1 //
Mahe pavattamānamhi Siddhatthassa mahesino /
ummāpupphaṃ gahetvāna thūpamhi abhiropayiṃ. // ApTha_15,145.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi thūpapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_15,145.3 //
Ito ca navame kappe Somadeva12-sanāmakā /
pañcāsītiṃ 'su13 rājāno cakkavattī mahābalā. // ApTha_15,145.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,145.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Ummāpupphiyo thero i. g. a-ti.
Ummāpupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vittharito.
2 S1 thūpadattaṃ.
3 S1 caruttame.
4 S2 kañcanavedikaṃ.
5 G. dīyati.
6 G. thūpa-.
7 G. va.
8 S1 tena.
9 S1 S2 ahū.
10 S1 Samatta-.
11 S1 lokanāthamhi.
12 G. Hemadeva; S2 Sodeva.
13 G. pañcāsītisu; S1 pañcātiṃsa 'su.

[page 173]
146. Anulomadāyaka 173

[146. Anulomadāyaka.]
Anomadassissa munino bodhivedim akās'; ahaṃ /
sudhāya piṇḍaṃ datvāna pāṇikammaṃ akās'; ahaṃ. // ApTha_15,146.1 //
Disvā taṃ sukataṃ kammaṃ Anomadassī naruttamo /
bhikkhusaṅghe ṭhito satthā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_15,146.2 //
‘Iminā sudhakammena1 cetasā2-paṇidhīhi ca /
sampattiṃ anubhotvāna dukkhass'; antaṃ karissati.'; // ApTha_15,146.3 //
Pasannamukhavaṇṇo 'mhi ekaggo susamāhito /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_15,146.4 //
Ito kappasate āsi3 paripuṇṇe4 anūnake5 /
rājā Sabbagghano6 nāma cakkavattī mahābalo. // ApTha_15,146.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,146.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Anulomadāyako7 thero i. g. a-ti.
Anulomadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[147. Maggadāyaka.]
Uttaritvāna nadikaṃ vanaṃ gacchati cakkhumā /
tam addasāsiṃ sambuddhaṃ Siddhaṭṭhaṃ varalakkhaṇaṃ // ApTha_15,147.1 //
Kuddālapiṭakam ādāya samaṃ katvāna taṃ pathaṃ /
satthāraṃ abhivādetvā sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ. // ApTha_15,147.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi maggadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_15,147.3 //
Sattapaññāsakappamhi eko āsi janādhipo /
nāmena Suppabuddho ti nāyako so narissaro. // ApTha_15,147.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,147.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Maggadāyako thero i. g. a-ti.
Maggadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 sudha-.
2 G. cetanā.
3 G. āsiṃ.
4 S1 G. paripuṇṇo.
5 S1 G. anūnako.
6 S2 Sagghaṇo; S1 Sappaghano; G. Sabbaghano.
7 G. Cy. Anulepa-; S1 Anulopa-.

[page 174]
174 Therāpadāna

[148. Phalakadāyaka.]
Yānakāro1 pure āsiṃ dārukamme susikkhito /
candanaphalakaṃ katvā adāsiṃ2 lokabandhuno. // ApTha_15,148.1 //
Pabhāsati3 idaṃ vyamhaṃ4 suvaṇṇassa sunimmitaṃ /
hatthiyānaṃ assayānaṃ dibbayānaṃ5 upaṭṭhitaṃ.6 // ApTha_15,148.2 //
Pāsādā sivikā c'; eva nibbattanti yadicchakaṃ /
akkhobhaṃ7 ratanaṃ mayhaṃ phalakassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_15,148.3 //
Ekanavute ito kappe phalakaṃ yaṃ ahaṃ dadiṃ8 /
duggatiṃ nābhijānāmi phalakassa idaṃ phalaṃ // ApTha_15,148.4 //
Sattapaññāsakappamhi caturo Bhavanimmitā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_15,148.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,148.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Phalakadāyako thero i. g. a-ti.
Phalakadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[149. Vaṭaṃsakiya.]
Sumedho nāma nāmena sayambhū aparājito /
vivekam anubrūhanto ajjhogahi9 mahāvanaṃ. // ApTha_15,149.1 //
Salalaṃ10 pupphitaṃ disvā bandhitvāna11 vaṭaṃsakaṃ /
Buddhassa abhiropesiṃ sammukhā lokanāyakaṃ. // ApTha_15,149.2 //
Tiṃsakappasahassamhi yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_15,149.3 //
Ūnavīse12 kappasate solas'; āsiṃsu Nimmitā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_15,149.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,149.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Vaṭaṃsakiyo thero i. g. a-ti.
Vaṭaṃsakiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Yānākāro.
2 S1 G. adāsi.
3 S1 pasāsati.
4 G. brahmaṃ.
5 S2 dibbaṃ yānaṃ.
6 G. upadhitaṃ.
7 S1 G. akkhambhaṃ; S2 akkhomhaṃ.
8 S1 dadī.
9 G. ajjhogāhi.
10 G. salaḷaṃ.
11 G. gandhitvāna.
12 S. G. ūnavīse.

[page 175]
150. Pallaṅkadāyaka 175

[150. Pallaṅkadāyaka.]
Sumedhassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
pallaṅko hi mayā dinno sa-uttarasamacchado.1 // ApTha_15,150.1 //
Sattaratanasampanno pallaṅko āsi so tadā /
mama saṅkappam aññāya nibbattati sadā2 mama. // ApTha_15,150.2 //
Tiṃsakappasahassāni pallaṅkam adadiṃ tadā3 /
duggatiṃ nābhijānāmi pallaṅkassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_15,150.3 //
Vīsakappasahassamhi4 Suvaṇṇābhā tayo janā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahābalā. // ApTha_15,150.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_15,150.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Pallaṅkadāyako thero i. g. a-ti.
Pallaṅkadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Chatta-Thambho ca Vedī5 ca Parivār'-Ummapupphiyo
Anuloma6 Maggadāyī7 Phaladāyī-Vataṃsako8
Pallaṅkadāyi9 gāthāyo chappaññāsā pakittitā.
Chattavaggo pannarasamo.

[151. Bandhujīvaka.]
Candaṃ10 va vimalaṃ suddhaṃ vippasannam anāvilaṃ /
nandibhavaparikkhīṇaṃ11 tiṇṇaṃ lokavisattikaṃ -- // ApTha_16,151.1 //
Nibbāpayantaṃ janataṃ tiṇṇaṃ tārayataṃ muṇiṃ /
vanasmiṃ jhāyamānan tam ekaggaṃ susamāhitaṃ. // ApTha_16,151.2 //
Bandhujīvakapupphāni12 laggetvā13 suttake14 ahaṃ /
Buddhassa abhiropesiṃ Sikhino lokabandhuno. // ApTha_16,151.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 -uttarasamacchado.
2 G. tadā.
3 S1 yaṃ pallaṅkam adī tadā.
4 S2 vīsaṃ-.
5 G. Vedi; S2 Vediṃ.
6 G. Anulepo ca.
7 S1 G. Maggo ca.
8 G. Phalako ca Vaṭaṃsako.
9 G. Pallaṅkadāyī.
10 S1 canda.
11 G. -rāgaparikiṇṇaṃ; S1 nandīrāga-.
12 S2 bandhujīvika-.
13 G. S1 laggitvā.
14 S1 suttako.

[page 176]
176 Therāpadāna
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tada /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_16,151.4 //
Ito sattamake kappe manujindo mahāyaso /
Samantacakkhu nām'; āsiṃ cakkavattī mahābalo. // ApTha_16,151.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,151.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Bandhujīvako thero i. g. a-ti.
Bandhujīvakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[152. Tambapupphiya.]
Parakammāyane yutto1 aparādhaṃ akās'; ahaṃ /
vanantaṃ atidhāvissaṃ2 bhayabheravasamappito.3 // ApTha_16,152.1 //
Pupphitaṃ pādapaṃ disvā piṇḍibaddhaṃ sunimmitaṃ /
tambapupphaṃ4 gahetvāna bodhiyaṃ okiriṃ ahaṃ. // ApTha_16,152.2 //
Sammajjitvāna5 taṃ bodhiṃ pāṭalipādamuttamaṃ /
pallaṅkaṃ ābhujitvāna bodhimūle upāvisiṃ.6 // ApTha_16,152.3 //
Gatamaggaṃ gavesanto āgañchuṃ7 mama santike /
te ca dīsvān'; ahaṃ tattha āvajjiṃ8 bodhim uttamaṃ. // ApTha_16,152.4 //
Vanditvā ca9 ahaṃ bodhiṃ vippasannena cetasā /
anekatālīsa patiṃ10 giridugge bhayānake. // ApTha_16,152.5 //
Ekanavute ito kappe yam puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi bodhipūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_16,152.6 //
Ito ca tatiye kappe rājā Samphusito11 ahu12 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_16,152.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,152.8 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Tambapupphiya13 thero i. g. a-ti.
Tambapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 dhutto.
2 S2 -dhāyissaṃ; G. atidhātikaṃ; vḷ. abhi-.
3 S1 bhayan eva samappito.
4 G. tampa-.
5 G. sampajjitvāna.
6 G. upāvisi.
7 G. agañchu.
8 G. āvajji.
9 G. vanditvāna.
10 G. anekatālisa-mati; S1 -tālīsa satiṃ.
11 G. Saṃsusito; S1 Sammasito; vḷ. Sampuriso, Sammesito, Susaññato.
12 G. ahuṃ.
13 G. Thambha-; S1 Tambathupariyo.

[page 177]
153. Vīthisammajjaka 177

[153. Vīthisammajjaka.]
Udentaṃ sataraṃsīva pītaraṃsīva1 bhāṇumaṃ /
pannarase va tad-ahu-niyantaṃ2 lokanāyakaṃ // ApTha_16,153.1 //
Aṭṭhasaṭṭhisahassāni3 sabbe khiṇāsavā ahuṃ /
parivāriṃsu sambuddhaṃ dipadindaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_16,153.2 //
Sammajjitvāna taṃ vīthiṃ niyante lokanāyake /
ussāpesiṃ4 dhajaṃ tattha vippasannena cetasā. // ApTha_16,153.3 //
Ekanavute ito kappe yaṃ dhajaṃ abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi dhajadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_16,153.4 //
Ito catutthake kappe rājā 'hosiṃ mahābalo /
sabbākārenasampanno nāmena iti Vissuto. // ApTha_16,153.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,153.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Vīthisammajjako thero i. g. a-ti.
Vīthisammajjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[154. Kakkārupūjaka.]
Devaputto ahaṃ santo pūjayiṃ5 Sikhināyakaṃ /
kakkārupupphaṃ paggayha Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_16,154.1 //
Ekatiṃse ito kappe yam puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_16,154.2 //
Ito ca navame kappe rājā Sattuttamo6 ahuṃ7 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo.8 // ApTha_16,154.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,154.4 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Kakkārupūjako thero i. g. a-ti.
Kakkārupūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. citaraṃsiṃ; S1 S2 vītaraṃsīva.
2 S1 pannarase va tadahutī yantaṃ; S2 pahāyase ca tadāhuti santaṃ.
3 S2 atthaṃ saṭṭhiṃ sahassāni.
4 S1 G. ussāpemi.
5 G. pujāyī.
6 G. Satthuttamo.
7 G. ahuṃ.
8 G. mahābalo.

[page 178]
178 Therāpadāna

[155. Mandāravapūjaka.]
Devaputto ahaṃ santo pujesiṃ1 Sikhināyakaṃ /
mandāravena pupphena Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_16,155.1 //
Sattāhaṃ chadanaṃ āsi dibbaṃ mālyaṃ2 Tathāgate /
sabbe janā samāgantvā namassiṃsu Tathāgataṃ. // ApTha_16,155.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ3 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_16,155.3 //
Ito ca dasame kappe rājā 'hosiṃ4 Jutindharo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo.5 // ApTha_16,155.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,155.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Mandāravapūjako thero i. g. ā-ti.
Mandāravapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[156. Kadambapupphiya.]
Himavantass'; avidūre Kukkuṭo6 nāma pabbato /
tamhi pabbatapādamhi satta Buddhā vasantike. // ApTha_16,156.1 //
Kadambaṃ pupphitaṃ disvā dīparājaṃ va uggataṃ /
ubho hatthehi paggayha satta Buddhe samokiriṃ. // ApTha_16,156.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nabhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_16,156.3 //
Dvenavute ito kappe sattāhuṃ7 Phullanāyakā8 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā9 // ApTha_16,156.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,156.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Kadambapupphiyo thero i. g. ā-ti.
Kadambapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. pūjayīṃ; s1 pūjayi.
2 G. malyaṃ; s1 mallyaṃ.
3 G. abhiropayiṃ.
4 S1 rājāhosi.
5 G. mahābalo.
6 S2 Kakkaṭo.
7 S1 G. sattāsuṃ.
8 S1 G. Pupphanāmakā.
9 G. mahābalā.

[page 179]
158. Nāgapupphiya 179

[157. Tiṇasūlaka.]
Himavantass'; avidūre Bhūtagaṇo nāma pabbato /
vasat'; eko jino tattha sayambhū lokanissaṭo.1 // ApTha_16,157.1 //
Tiṇasūle2 gahetvāna Buddhassa abhiropayiṃ /
ekūnasatasahassaṃ3 kappānaṃ 'vinipātako.4 // ApTha_16,157.2 //
Ito ekādase kappe eko 'si Dharaṇīruho /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo.5 // ApTha_16,157.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,157.4 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Tiṇasulako thero i. g. ā-ti.
Tiṇasūlakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[158. Nāgapupphiya.]
Suvaccho nāma nāmena brāhmaṇo mantapāragū /
purakkhato sasissehi vasati pabbatantare. // ApTha_16,158.1 //
Padumuttaro nāma jino āhutīṇaṃ paṭiggaho /
mam uddharitukāmo so āgacchi6 mama santike. // ApTha_16,158.2 //
Vehāyase7 caṅkamati dhūpo8 'tijalate tathā9 /
ve hāsaṃ mama disvāna10 pakkāmi pācināmukho // ApTha_16,158.3 //
Tañ ca acchariyaṃ disvā abbhūtaṃ lomahaṃsanaṃ /
nāgapupphaṃ gahetvāna gatamaggamhi okiriṃ11 // ApTha_16,158.4 //
Satasahasse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ12 /
tena cittappasādena duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_16,158.5 //
Ekatiṃse kappasate rājā āsiṃ Mahāratho. /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo.13 // ApTha_16,158.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,158.7 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Nāgapupphiyo thero i. g. ā-ti.
Nāgapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. lokaniyato; vḷ. lokanissaro.
2 G. S1 tiṇasūla.
3 G. -sahassa.
4 G. vinivātako.
5 G. mahābalo.
6 G. agacchi; S2 āgañchi.
7 S1 vehāsaye.
8 S1 G. thūpo.
9 S2 tattha.
10 G. S1 bhāsaṃ mama viditvāna.
11 S2 -maggam ākiriṃ ahaṃ.
12 G. S1 okiriṃ ahaṃ.
13 G. mahābalo.

[page 180]
180 Therāpadāna

[159. Punnāgapupphiya.]
Kānanaṃ vanam ogayha vasāmi luddako ahaṃ /
punnāgaṃ pupphitaṃ disvā Buddhaseṭṭhaṃ anussariṃ. // ApTha_16,159.1 //
Taṃ pupphaṃ ocinitvāna sugandhaṃ gandhagandhitaṃ1 /
thūpaṃ karitvā2 puḷine Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_16,159.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_16,159.3 //
Ekamhi navute kappe eko āsi Tamonudo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_16,159.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,159.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Punnāgapupphiyo thero i. g. ā-ti.
Punnāgapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[160. Kumudadāyaka.]
Himavantass'; avidūre mahājātassaro ahu /
padumuppalasañchanno puṇḍarīkasamotato.3 // ApTha_16,160.1 //
Kakudho4 nāma nāmena tatthāsiṃ5 sakuṇo tadā /
sīlavā Buddhisampanno puññāpuññe sukovido. // ApTha_16,160.2 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
jātassarass'; avidūre sañcarittha6 mahāmuni. // ApTha_16,160.3 //
Jalajaṃ kumudaṃ gahetvā7 upanesiṃ8 mahesino /
mama saṅkappam aññāya paṭiggahi mahāmuni. // ApTha_16,160.4 //
Taṃ dānam adaditvā-'haṃ sukkamūlena codito /
kappānaṃ satasahassan duggatiṃ nupapajj'; ahaṃ9 // ApTha_16,160.5 //
Soḷase 'to kappasate āsuṃ Varuṇanāmakā10 /
aṭṭha ete janā tattha cakkavattī mahabbalā.11 // ApTha_16,160.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 vḷ. -gandhikaṃ; S1 sugandhagandhagandhitaṃ.
2 G. S1 karitvāna.
3 G. -samodako; S1 -samotako.
4 Cy. Kukkuṭṭho.
5 G. tatthāsi.
6 G. saṃcarittā.
7 G. bhatvā; S1 hitvā.
8 G. S1 upanesi.
9 G. nopapajj'; ahaṃ; S2 n'; upapajjati.
10 S2 Varaṇa-.
11 G. mahābalā.

[page 181]
161. Supāricariya 181
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_16,160.7 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Kumudadāyako thero i. g. ā-ti.
Kumudadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Bandhujīvo1 Tambapupphī2 Vīthī3 Kakkārupupphiyo
Mandāravo Kadambī ca Suliko4 Nāgapupphiyo5
Punnāgo Komudī gāthā chappaññāsapakittitā.6
Bandhujīvakavaggo soḷasamo.

[161. Supāricariya.]
Padumo nāma nāmena dipadindo7 narāsabho /
pavanā abhinikkamma dhammaṃ desesi cakkhumā // ApTha_17,161.1 //
Yakkhānaṃ samayo āsi avidūre mahesino /
yena kiccena sampattā ajjhāpekkhiṃsu tāvade // ApTha_17,161.2 //
Buddhassa giram aññāya amatassa ca desanaṃ /
pasannacitto sumano appoṭhetvā8 upaṭṭh'; ahaṃ.9 // ApTha_17,161.3 //
Suciṇṇassa phalam passa10 upaṭṭhānassa satthuno /
tiṃsakappasahassesu duggatiṃ n'; upapajj'; ahaṃ.11 // ApTha_17,161.4 //
Ūnatiṃse kappasate Samalaṅkata-nāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo.12 // ApTha_17,161.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,161.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Supāricariyo13 thero i. g. ā-ti.
Supāricariyattherassa14 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Bandhujīvī.
2 G. Kambapupphī; S1 Tampupphi.
3 S2 Vithi.
4 G. Vūsuliko.
5 S2 Nāṅga-.
6 S2 pakittikā.
7 G. dvipadindo.
8 G. appadetvā; S1 apphoṭhetva.
9 G. upaṭṭhitaṃ; S1 apphoṭhetvāna uṭṭhahiṃ.
10 G. valambassa; S1 phalaṃ phassa.
11 G. nopapajj'; ahaṃ.
12 G. mahābalo.
13 G. Supādicariyo.
14 G. Supādi-.

[page 182]
182 Therāpadāna

[162. Kaṇaverapupphiya.]
Siddhattho nāma bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
purakkhato sāvakehi nagaraṃ paṭipajjatha.1 // ApTha_17,162.1 //
Rañño antepure āsiṃ-gopako abhisammato /
pāsāde upaviṭṭho 'haṃ addasaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_17,162.2 //
Kaṇaveraṃ2 gahetvāna bhikkhusaṅghe samokiriṃ /
Buddhassa visuṃ katvāna tato bhiyyo samokiriṃ. // ApTha_17,162.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_17,162.4 //
Sattāsītimhi 'to kappe caturo āsuṃ mahiddhikā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_17,162.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,162.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Kaṇaverapupphiyo thero i. g. ā-ti.
Kaṇaverapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
[163. Khajjakadāyaka.]
Tissassāhaṃ3 bhagavato pubbe phalam adās'; ahaṃ /
nāḷikerañ4 ca pādāsiṃ khajjakam abhisammataṃ.5 // ApTha_17,163.1 //
Buddhassa tam ahaṃ datvā Tissassa sumahesino6 /
modām'; ahaṃ kāmakārī upapajjaṃ yamicchakaṃ.7 // ApTha_17,163.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_17,163.3 //
Ito terasakappamhi rājā Indasamo ahuṃ8 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_17,163.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,163.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Khajjakadāyako thero i. g. ā-ti.
Khajjakadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. paṭipajjati.
2 S1 kanāveraṃ.
3 G. S1 Tissassa kho.
4 G. nāḷikirañ; S2 nālikīrañ.
5 G. abhisampataṃ.
6 S1 tu mahesino.
7 S1 G. upapajja-.
8 G. ahuṃ.

[page 183]
164. Desapūjaka 183

[164. Desapūjaka.]
Atthadassī tu bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
abbhuggantvāna vehāsaṃ gacchate anilañjase. // ApTha_17,164.1 //
Yamhi dese ṭhito satthā abbhuggañchi mahāmuṇi /
tāhaṃ desaṃ apūjesiṃ pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_17,164.2 //
Aṭṭhārase kappasate addasaṃ yaṃ mahāmuniṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi desapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_17,164.3 //
Ekādase kappasate Gosujāta-sanāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_17,164.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,164.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Desapūjako thero i. g. ā-ti.
Desapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[165. Kaṇikāracchadaniya.]
Vessabhū nāma sambuddho lokajeṭṭho narāsabho /
divāvihārāya muni ogāhitvā1 mahāvanaṃ. // ApTha_17,165.1 //
Kaṇikāram ocinitvā chattaṃ katvān'; ahaṃ tadā /
pupphacchadanaṃ katvāna Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_17,165.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_17,165.3 //
Ito vīsatikappamhi Soṇṇābhā aṭṭha khattiyā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā.2 // ApTha_17,165.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,165.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Kaṇikārapupphiyo3 thero i. g. ā-ti.
Kaṇikāracchadaniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. ogāhetvā.
2 G. mahābalā.
3 G. Kaṇṇikāracchadaniyo.

[page 184]
184 Therāpadāna

[166. Sappidāyaka.]
Phusso1 nāmātha bhagavā āhutīnaṃ paṭiggaho /
gacchate vīthiyā vīro nibbāpento mahājanaṃ. // ApTha_17,166.1 //
Anupubbena bhagavā āgacchi mama santikaṃ /
tato 'haṃ pattaṃ paggayha sappitelaṃ adās'; ahaṃ. // ApTha_17,166.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ sappim adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi sappidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_17,166.3 //
Chappaññāse ito kappe eko āsiṃ Samodako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo // ApTha_17,166.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,166.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Sappidāyako thero i. g. ā-ti.
Sappidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[167. Yūthikapupphiya.]
Candabhāgānadītīre anusotaṃ vajām'; ahaṃ /
sayambhum addasaṃ tattha sālarājaṃ va pupphitaṃ. // ApTha_17,167.1 //
Pupphaṃ yūthikam2 ādāya upagacchiṃ3 mahāmuniṃ /
pasannacitto sumano Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_17,167.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ // ApTha_17,167.3 //
Sattasaṭṭhi ito kappe eko Samuddharo4 ahu5 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo.6 // ApTha_17,167.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,167.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Yūthikapupphiyo7 thero i. g. ā-ti.
Yūthikapupphiyattherassa7 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Pusso.
2 G. yudhikaṃ.
3 S2 upagañchiṃ.
4 S2 Sāmundaro; S1 Samuddaro.
5 G. ahuṃ.
6 G. mahābalo.
7 G. Yudhika-.

[page 185]
168. Dussadāyaka 185

[168. Dussadāyaka.]
Tivarāyaṃ1 pure ramme rājaputto ahaṃ tadā /
paṇṇākāraṃ2 labhitvāna upasantass'; adās'; ahaṃ. // ApTha_17,168.1 //
Adhivāsesi bhagavā vatthaṃ3 hatthena āmasi /
Siddhattho adhivāsetvā vehāsaṃ nabham uggami. // ApTha_17,168.2 //
Buddhassa gacchamānassa dussā dhāvanti pacchato /
tattha cittaṃ pasādesiṃ4 Buddho no aggapuggalo. // ApTha_17,168.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ dussam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi dussadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_17,168.4 //
Sattasaṭṭhi ito kappe cakkavattī tadā ahu5 /
Parisuddho 'ti namena manujindo mahabbalo. // ApTha_17,168.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,168.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Dussadāyako thero i. g. ā-ti.
Dussadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[169. Samādapaka.]
Bandhumatiyā nagare mahāpūgagaṇo ahu /
tesāhaṃ pavaro āsiṃ mama paddhacarā6 ca7 te. // ApTha_17,169.1 //
Te sabbe sannipātetvā puññakamme samādiyiṃ8 /
māḷaṃ kassāma saṅghassa puññakkhettam anuttaraṃ. // ApTha_17,169.2 //
Sādhū ti te paṭissutvā9 ma*ma chandavasānugā /
niṭṭhā*pesuñ ca taṃ10 māḷaṃ Vipassissa adamhase. // ApTha_17,169.3 //
Ekanavute ito kappe yaṃ māḷam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi māḷadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_17,169.4 //
Ekūnasaṭṭhikappamhi11 eko āsi janādhipo /
Āveyyo12 *nāma nā*mena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_17,169.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,169.6 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Samādapako thero i. g. ā-ti.
Samādapakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Nivārasaṃ.
2 G. vaṇṇākāraṃ.
3 G. na va; S2 na ca; S2 navaṃ.
4 S1 pasādetvā.
5 G. ahuṃ.
6 G. pathacarā; S1 patthacarā; S2 pabba-.
7 G. va.
8 G. sammādayiṃ; S1 savādayiṃ.
9 G. paṭisutvā.
10 G. S1 niṭṭhāpetvā c'; ahaṃ.
11 G. ekūnasattakappamhi; S1 -sattati-.
12 G. Āvekkheyyo.

[page 186]
186 Therāpadāna

[170. Pañcaṅguliya.]
Tisso nāmā ti bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
pavisantaṃ gandhakuṭiṃ vihārakusalaṃ *muniṃ // ApTha_17,170.1 //
Sagand*hamālyam1 ādāya agamāsiṃ jinantikaṃ /
appasādo2 'va sambuddhe pañcaṅgulim3 adās'; ahaṃ. // ApTha_17,170.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ gandham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pañcaṅgulim4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_17,170.3 //
Dvesa*ttati ito kappe* rājā āsi Sayampabho5 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_17,170.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_17,170.5 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Pañcaṅguliyo6 thero i. g. ā-ti.
Pañcaṅguliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
{Uddanaṃ}:
Supārī Kaṇaverī7 ca Khajjako Desapūjako
Kaṇikāro8 Sappidado Yūthiko9 *Dussadāyako*
Māḷo ca Pañcaṅguliko10 catupaññāsa gāthakā ti.
Supāricariyavaggo11 sattarasamo.

[171. Kumudamāliya.]
Pabbate Himavantamhi mahājātassaro ahu /
tatthajo rakkhaso āsiṃ12 ghorarūpo mahabbalo.13 // ApTha_18,171.1 //
*Kumudaṃ* pupphate tattha cakkamattāni jāyare /
ocināmi c'; ahaṃ14 pupphaṃ phalino samitaṃ15 tadā. // ApTha_18,171.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -māllam; S1 -malyam.
2 G. appasaddho va sambuddho.
3 S2 pañcaṅgulaṃ.
4 S1 pañcanguli.
5 S2 Sambhabho; S1 Sasampaho.
6 G. -gūliko.
7 S1 Supārī ca Kaṇaverī; S2 Supāricāre Kaṇaveri.
8 G. Kaṇṇikaro.
9 G. Yudhiko.
10 G. Pañcāṅguliyo; S2 -aṅgulī.
11 G. Supādicariya-.
12 G. S1 āsi.
13 G. mahābalo.
14 S1 mahaṃ.
15 G. samītin.

[page 187]
171. Kumudamāliya 187
Atthadassī tu bhagavā dipadindo1 narāsabho /
pupphaṃ saṅkocitaṃ disvā āgacchi mama santikaṃ.2 // ApTha_18,171.3 //
Upāgatañ ca sambuddhaṃ devadevaṃ narāsabhaṃ /
*sabbañ ca pupphaṃ paggayha* Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_18,171.4 //
Yāvatā Himavantato yāva samantato ahū3 /
aggacchadanasampanno4 āgamāsi Tathāgato. // ApTha_18,171.5 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_18,171.6 //
Ito pannarase kappe sattāhesuṃ *ja*nādhipā /
Sahassaratha-nāmā te5 cakkavattī mahabbalā. // ApTha_18,171.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,171.8 //
Itthaṃ sudaṃ ā. Kumudamāliyo thero i. g. a-ti.
*Ku*mudamāliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[172. Nisseṇidāyaka.]
Koṇḍaññassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
ārohatthāya6 pāsādaṃ nisseṇi-kāritā7 mayā. // ApTha_18,172.1 //
Tena cittappasādena *anubhutvāna sampa*dā /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_18,172.2 //
Ekatiṃsamhi kappānaṃ sahassamhi tayo tadā8 /
Pahasambahulā9 nāma rājāno cakkavattino. // ApTha_18,172.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,172.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Nisseṇidāyako thero i. g. a-ti.
Nisseṇidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. dvipadindo.
2 G. S1 santike.
3 vḷ. Yavātā mā tadā bahu; G. S1 S2 yāva sāmā tadā ahu.
4 G. agacchadana-; S1 āgacchadana-; S2 appa-.
5 G. Sahassaratana-; S1 -rata nāmā se.
6 G. ārohatthassa.
7 S2 nisseṇiṃ-kāritaṃ; S1 nisseṇiṃ-kāritā.
8 G. S1 mahā.
9 G. S1 Sambahulā nāma rājāno cakkavattī mahābalā.

[page 188]
188 Therāpadāna

[173. Rattipupphiya.]
Migaluddo pure āsiṃ1 araññe kānane ahaṃ /
Vipassiṃ addasam2 Buddhaṃ devadevaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_18,173.1 //
Rattikaṃ pupphitaṃ disvā kuṭajaṃ dharaṇīruhaṃ /
samūlaṃ paggahetvāna upanesiṃ mahe*sino. // ApTha_18,173.2 //
Ekanavute* ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_18,173.3 //
Ito ca aṭṭhame kappe Suppasannassanāmako3 /
sattaratanasampanno rājāhosi mahabbalo. // ApTha_18,173.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,173.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Rattipupphiyo4 thero i. g. a-ti.
Rattipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[174. Udapānadāyaka.]
*Vipassino bhagavato udapā*no kato mayā /
piṇḍapātaṃ daditvāna niyyātesiṃ5 ahaṃ tadā. // ApTha_18,174.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ kammam akarin tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi udapānass'; idaṃ phalaṃ // ApTha_18,174.2 //
Paṭisambhida . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,174.3 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Udapānadāyako thero i. g. a-ti.
Udapānadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[175. Sīhāsanadāyaka.]
*Nibbute lokanāthamhi Padumuttara*nāyake /
pasannacitto sumano sīhāsanam adās'; ahaṃ. // ApTha_18,175.1 //
Pahūtagandhamalyehi6 diṭṭhadhammasukhāvahe7 /
tattha pūjaṃ karitvāna8 nibbāyati bahujjano. // ApTha_18,175.2 //
--------------------------------------------------------------------------
1 G. āsi.
2 G. addassaṃ.
3 G. Pupphasannasanāmako.
4 G. S1 Kattika-.
5 G. niyyādesiṃ; S1 nīyyatesi.
6 G. bahutagandhamālehi.
7 S2 diṭṭhaṃ dhammasukhāvaho.
8 G. S1 ca katvāna.

[page 189]
176. Maggadattika 189
Pasannacitto sumano vanditvā bodhim uttamaṃ /
kap*pānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nū*papajj'; ahaṃ. // ApTha_18,175.3 //
Pannarasasahassamhi kappānaṃ aṭṭha āsu te1 /
Sīluccaya-sanāmā va2 rājāno cakkavattino. // ApTha_18,175.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,175.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sīhāsanadāyako thero i. g. a-ti.
Sīhāsanadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[176. Maggadattika.]
*Anomadassī bhagavā dvipa*dindo narāsabho /
diṭṭhadhammasukhatthāya ambhokāsamhi caṅkami. // ApTha_18,176.1 //
Uddhate pāde pupphāni lāsaṃ3 muddhani tiṭṭhare /
pasannacitto sumano vanditvā puppham okiriṃ. // ApTha_18,176.2 //
Vīsaṃ4 kappa*sahassamhi ito pañ*ca janā ahuṃ /
Pupphachadaniyā nāma cakkavattī mahabbalā. // ApTha_18,176.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,176.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Maggadattiko5 thero i. g. a-ti.
Maggadattikattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[177. Ekadīpiya.]
Padumuttarassa munino6 salaḷe bodhi-m-uttame /
pasannaci*tto sumano ekaṃ dīp*aṃ adās'; ahaṃ. // ApTha_18,177.1 //
Bhave nibbattamānamhi nibbatte puññasañcaye /
duggatiṃ nābhijānāmi dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_18,177.2 //
Solase7 kappasahasse 'to 'me8 caturo janā /
Candābhā9 nāma nāmena cakkavattī *mahābalā.* // ApTha_18,177.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,177.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Ekadīpiyo10 thero i. g. a-ti.
Ekadīpiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 no.
2 G. S1 ca.
3 G. S1 sobhaṃ.
4 G. visaṃ.
5 G. Maggadatthiko.
6 G. jino.
7 G. solasa-.
8 G. S1 te.
9 S1 Caṇḍāka.
10 G. S1 Ekadīpiko.

[page 190]
190 Therāpadāna

[178. Maṇipūjaka.]
Orena Himavantassa nadikā1 sampavattatha /
tassā2 cānupakhettamhi sayambhū vasate tadā. // ApTha_18,178.1 //
Maṇiṃ paggayha pallaṅkaṃ sādhucittaṃ3 manoramaṃ /
pasannacitto sumano Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_18,178.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ maṇim abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_18,178.3 //
Ito ca dvādase kappe Sataraṃsi-sanāmakā /
aṭṭh'; ete āsuṃ rājāno cakkavattī mahabbalā. // ApTha_18,178.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,178.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Maṇipūjako thero i. g. a-ti.
Maṇipūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[179. Tikicchaka.]
Nagare Bandhumatiyā vejjo4 āsiṃ5 susikkhito /
āturānaṃ sudukkhīnaṃ6 mahājanasukhāvaho. // ApTha_18,179.1 //
Vyādhitaṃ samaṇaṃ disvā sīlavantaṃ mahājutiṃ /
pasannacitto sumano bhesajjam adadiṃ tadā. // ApTha_18,179.2 //
Arogo āsi ten'; eva samaṇo saṃvutindriyo /
Asoko nāma nāmena upaṭṭhāko Vipassino. // ApTha_18,179.3 //
Ekanavute ito kappe yam osadham adās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi bhesajjassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_18,179.4 //
Ito ca aṭṭhame kappe Sabbosadha-sanāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_18,179.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,179.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Tikicchako thero i. g. a-ti.
Tikicchakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 nad'; ekā.
2 G. assā.
3 S1 sādhucitta.
4 G. vajjo.
5 S1 S2 āsi.
6 G. -dukkhinaṃ; S1 darakkhīnaṃ.

[page 191]
180. {Saṅghupaṭṭhāka} 191

[180. {Saṅghupaṭṭhāka}.]
Vessabhumhi bhagavati ahos'; ārāmiko1 ahaṃ /
pasannacitto sumano upaṭṭhiṃ saṅgham uttamaṃ. // ApTha_18,180.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi upaṭṭhānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_18,180.2 //
Ito sattame kappe satt'; ev'; āsuṃ Samotthaṭā2 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_18,180.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_18,180.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Saṅghupaṭṭhāko3 thero i. g. ā-ti.
Saṅghupaṭṭhākattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Kumudo, atha Nisseṇī4 Rattiko Udapānado5
Sīhāsanī Maggavado6 Ekadīpī Maṇippado
Tikicchako Upaṭṭhāko ekūnapaññāsagāthakā.7
Kumudavaggo aṭṭhādasamo.8

[181. Kuṭajapupphiya.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ sataraṃsīva uggataṃ /
disaṃ9 anuvilokentaṃ gacchantam anilañjase // ApTha_19,181.1 //
Kuṭajaṃ pupphitaṃ disvā haṃ vitthatasamotthaṭaṃ10 /
rukkhato ocinitvāna Phussassa abhiropayiṃ // ApTha_19,181.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_19,181.3 //
Ito sattarase kappe tayo āsiṃsu Pupphitā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_19,181.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,181.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Kuṭajapupphiyo thero i. g. ā-ti.
Kuṭajapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. ahosādhkio.
2 S1 Samatthakā; vḷ. Samotakā.
3 G. -upaṭṭhāyiko.
4 G. Aṭṭhanisseṇi; S1 Nisseniṃ.
5 G. Upadānado.
6 G. Oghavaṭo; vḷ. Oghavaro.
7 G. ekapaññāsagāthā ti; S1 ekapaññāsagāthākā ti.
8 G. S1 aṭṭharasamo.
9 G. dīpam; S1 disā.
10 S1 disvā 'haṃ- vitakasamotthakaṃ; G. Saṃvitakasamotthakaṃ.

[page 192]
192 Therāpadāna

[182. Bandhujīvaka.]
Siddhattho1 nāma sambuddho sayambhū sabbhi vaṇṇito2 /
samādhiṃ so3 samāpanno nisīdi pabbatantare. // ApTha_19,182.1 //
Jātassare gavesanto 'dakajaṃ pupphaṃ uttamaṃ /
bandhujīvakapupphāni4 addasaṃ samanantaraṃ // ApTha_19,182.2 //
Ubho hatthehi paggayha upagacchiṃ5 mahāmuniṃ /
pasannacitto sumano Siddhatthassābhiropayiṃ. // ApTha_19,182.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ pupphaṃ abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_19,182.4 //
Ito catuddase kappe eko āsi janādhipo /
Samuddakappo6 nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_19,182.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,182.6 //
Itthaṃ sudaṃ ayasmā Bandhujīvako7 thero i. g. ā-ti.
Bandhujīvakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[183. Koṭumbariya.]
Kaṇikāraṃ8 va jotantaṃ nisinnaṃ pabbatantare /
appameyyaṃ va udadhim uddhataṃ9 dharaṇiṃ10 yathā. // ApTha_19,183.1 //
Paretaṃ11 devasaṅghena nisabhājāniyaṃ yathā /
haṭṭho haṭṭhena cittena upagacchiṃ12 naruttamaṃ. // ApTha_19,183.2 //
Satta pupphāni paggayha koṭumbarasamākulaṃ /
Buddhassa abhiropesiṃ Sikhino lokabandhuno. // ApTha_19,183.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ13 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_19,183.4 //
Ito vīsatikappamhi Mahānela-sanāmako /
eko āsiṃ14 mahātejo cakkavattī mahabbalo. // ApTha_19,183.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,183.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Koṭumbariyo thero i. g. a-ti.
Koṭumbariyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Sobhito.
2 S1 samhi-.
3 G. samādhiso.
4 G. bandhujīvika-.
5 G. upagañchi.
6 G. Sumuddha-.
7 G. -jīviko.
8 G. kaṇṇikāraṃ.
9 S2 uddharaṃ; S1 ubbataṃ.
10 G. dharaṇi; S1 dharaṇī.
11 G. puritaṃ.
12 G. upagañchi.
13 G. abhiropayiṃ.
14 G. S1 āsi.

[page 193]
184. Pañcahatthiya 193

[184. Pañcahatthiya.]
Tisso nāmāsi bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
purakkhato sāvakehi rathiyaṃ paṭipajjatha. // ApTha_19,184.1 //
Pañcauppalahatthā ca1 catur'; oṭṭhapitā2 mayā /
āhutiṃ3 dātukāmo 'haṃ mūgo 'mhi4 vata siddhiyā. // ApTha_19,184.2 //
Suvaṇṇavaṇṇaṃ5 sambuddhaṃ gacchantam antarāpaṇe /
Buddharaṃsābhighuṭṭho 'mhi pūjesiṃ6 dipaduttamaṃ7 // ApTha_19,184.3 //
Dvenavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ8 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_19,184.4 //
Ito terasakappamhi pañc'; āsu Sabhāsammatā9 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_19,184.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,184.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Pañcahatthiyo thero i. g. a-ti.
Pañcahatthiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[185. Isimuggadāyaka.]
Udentaṃ10 sataraṃsiṃ va11 uggataṃ iva12 bhānumaṃ13 /
kakudhaṃ vilasantaṃ14 va Padumuttaranāyakaṃ. // ApTha_19,185.1 //
Isimuggā nisandhetvā15 madhukhudde anīlake /
pāsāde va ṭhito16 santo adāsiṃ17 lokabandhuno. // ApTha_19,185.2 //
Aṭṭhasatasahassāni ahesuṃ Buddhasāvakā /
sabbesaṃ pattapūrentaṃ18 tato cāpi bahuttaraṃ19 // ApTha_19,185.3 //
Tena cittappasādena sukkamūlena codito /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ // ApTha_19,185.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 -hatthāni.
2 G. catu oṭṭhāpitā; S1 catu oṭṭhapikā; S2 oṭapitā.
3 G. āhutīnaṃ.
4 G. pugomhi.
5 S2 suvaṇṇaṃ-.
6 G. pūjesi.
7 G. dvīpad-.
8 G. abhipūjayiṃ.
9 S1 pañcasu sahasammatā; G. pañcasūsabhasampadā.
10 S2 udenta.
11 G. S1 sataraṃsīva.
12 G. pitaraṃsīva.
13 G. bhanumaṃ.
14 G. vilavantaṃ.
15 G. S1 nisanditvā; S2 nisantetvā.
16 G. va ṭṭhito.
17 G. adāsi.
18 G. pattaṃ pūrenti.
19 S2 bahunantaraṃ; G. bahuṃtaraṃ.

[page 194]
194 Therāpadāna
Cattārīsamhi1 sahasse kappānam aṭṭh'; ahiṃsu te2 /
Mahisamanta-nāmā te3 cakkavattī mahabbalā. // ApTha_19,185.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,185.6 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Isimuggadāyako4 thero i. g. a-ti.
Isimuggadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[186. Bodhiupaṭṭhāyaka.]
Nagare5 Rammavatiyā āsiṃ6 Muraja-nāmako7 /
niccupaṭṭhānayutto 'mhi gato 'haṃ bodhiṃ uttamaṃ. // ApTha_19,186.1 //
Sāyapātaṃ uṭṭhahitvā8 sukkamūlena codito /
aṭṭhārase kappasate duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_19,186.2 //
Pañcadase9 kappasate rājāhosiṃ10 janādhipo /
Damatho11 nāma nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_19,186.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,186.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Bodhiupaṭṭhāyako thero i. g. a-ti.
Bodhiupaṭṭhāyakattherassa apadanaṃ samattaṃ.

[187. Ekacintita.]12
Yadā devo devakāyā cavate āyusaṅkhayā /
tayo saddā niccharanti devānam anumodataṃ.13 // ApTha_19,187.1 //
Ito bho sugatiṃ gaccha manussānaṃ sahavyataṃ14 /
manussabhūto saddhamme15 labha saddham16 anuttaraṃ. // ApTha_19,187.2 //
Sā te saddhā17 niviṭṭhāya18 mūlajātā patiṭṭhitā /
yāvajīvam asaṃhīrā19 saddhamme20 suppavedite.21 // ApTha_19,187.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. cattālīsamhi.
2 G. aṭṭhatisate; S2 aṭṭhahiṃsu te.
3 S2 Mahiṃsamanta-.
4 G. Isipugga-.
5 S2 naṅgare.
6 G. āsi; S1 āsī.
7 G. Purajanāmako; S1 Murajavāmako; vḷ. Surājātamako.
8 S2 uṭṭhitvā.
9 S1 pañcadasa.
10 G. ito āsiṃ; S1 ito āsi.
11 S1 G. Damajo; vḷ. Amadho.
12 Cf. No. 327.
13 S2 anumodakaṃ; S1 anumodanaṃ.
14 G. sahabyataṃ.
15 G. saddam me.
16 G. saddam.
17 G. saddā.
18 S1 nivaṭṭhassa.
19 G. asamhirā; S1 asambhīrā.
20 G. saddam me.
21 S1 supaveditā.

[page 195]
187. Ekacintita 195
Kāyena kusalaṃ katvā vācāya kusalaṃ bahuṃ /
manasā kusalaṃ katvā avyāpajjhaṃ nirūpadhiṃ.1 // ApTha_19,187.4 //
Tato opadhikaṃ puññaṃ katvā dānena taṃ bahuṃ /
aññe pi macce saddhamme brahmacariye nivesaya.2 // ApTha_19,187.5 //
Imāya anukampāya devadevaṃ yathāvidū /
bhavantam3 anumodanti ‘ehi deva punappunaṃ.'; // ApTha_19,187.6 //
Saṃviggo 'mhi tadā āsiṃ4 devasaṅghe samāgate /
kaṃ su nāma ahaṃ yoniṃ gamissāmi ito cuto? // ApTha_19,187.7 //
Mama saṃvegam aññāya samaṇo bhāvitindriyo /
mam uddharitukāmo so āgacchi mama santike. // ApTha_19,187.8 //
Sumano nāma nāmena Padumuttarasāvako /
atthadhammānusāsitvā5 saṃvejesi mamaṃ tadā. // ApTha_19,187.9 //
Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā Buddhe cittaṃ pasādayiṃ /
taṃ dhīram abhivādetvā tattha kālakato ahaṃ. // ApTha_19,187.10 //
Upapajjissaṃ6 tatth'; eva sukkamūlena codito /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_19,187.11 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,187.12 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekacintito7 thero i. g. a-ti.
Ekacintitattherassa8 apadānaṃ samattaṃ.

[188. Tikaṇṇipupphiya.]
Devabhūto ahaṃ santo accharāhi purakkhato /
pubbaṃ kammaṃ9 saritvāna Buddhaseṭṭham anussariṃ10 // ApTha_19,188.1 //
Tikaṇṇipupphaṃ paggayha sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ /
Buddhassa11 abhiropesiṃ12 Vipassimhi narāsabhe // ApTha_19,188.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ13 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_19,188.3 //
Tesattati ito kappe catur āsuṃ naruttamā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_19,188.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,188.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tikaṇṇipupphiyo thero i. g. a-ti.
Tikaṇṇipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. nirupadhi.
2 G. nivesaye.
3 S2 bhagavantaṃ.
4 G. āsi.
5 G. -ānusāsetvā.
6 S1 upapajjassa.
7 S1 Ekacintiko.
8 S1 Ekacintika-.
9 G. pubbakammaṃ.
10 G. anusariṃ.
11 G. buddhamhi.
12 S2 abhiropeyiṃ; G. abhiropayiṃ.
13 G. -pūiaviṃ.

[page 196]
196 Therāpadāna

[189. Ekacāriya.]
Tāvatiṃsesu devesu mahāghoso tadā ahu /
Buddho ca loke nibbāti1 mayañ c'; amha2 sarāgino.3 // ApTha_19,189.1 //
Tesaṃ saṃvegajātānaṃ sokasallasamaṅginaṃ /
sabalena4 upatthaddho agamaṃ Buddhasantike. // ApTha_19,189.2 //
Mandāravaṃ gahetvāna saṅhitaṃ5 abhinimmitaṃ /
parinibbānākālamhi6 Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_19,189.3 //
Sabbe devānumodiṃsu accharayo ca me tadā /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_19,189.4 //
Saṭṭhikappasahassamhi ito soḷasa te janā /
Mahāmallājanā-nāma7 cakkavattī mahabbalā. // ApTha_19,189.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,189.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekacāriyo thero i. g. a-ti.
Ekacāriyattherassa apadānaṃ samattaṇ.

[190. Tivaṇṭipupphiya.]
Abhibhuṃ vopanijjhanti8 sabbe saṅgamma te mamaṃ /
tesaṃ nijjhāyamānānaṃ pariḷāho ajāyatha. // ApTha_19,190.1 //
Sunando nāma nāmena Buddhassa sāvako tadā /
Dhammadassissa munino āgacchi mama santike. // ApTha_19,190.2 //
Ye me paddhacarā9 āsuṃ te me pupphaṃ aduṃ tadā /
tāhaṃ pupphaṃ gahetvāna sāvake abhiropayiṃ. // ApTha_19,190.3 //
So haṃ kālakato tattha punāpi upapajj'; ahaṃ /
aṭṭhārase kappasate vinipātaṃ n'; agacch'10 ahaṃ. // ApTha_19,190.4 //
Terase 'to kappasate aṭṭhāsuṃ Dhūmaketuno /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalo. // ApTha_19,190.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 nibbatti.
2 G. c'; amhā.
3 G. sarābhino.
4 S1 sabbalena.
5 S2 G. saṅgītiṃ; S1 sanhitiṃ.
6 G. S1 parinibbuta-.
7 G. Mahāmallājanādhipā; S2 Pallādananāma.
8 G. Abhibhutim anicchanti; S1 -vopanijjanti.
9 S2 paṭṭhañcarā; G. paṭṭhacārā; cf. p. 185.
10 S2 n'; agañch'.

[page 197]
191. Tamālapupphiya 197
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_19,190.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tivaṇṭipupphiyo1 thero i. g. a-ti.
Tivaṇṭipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Kuṭajo2 Bandhujīvī3 ca Koṭumbarika4 Hatthiyo
Isimuggo ca Bodhī5 ca Ekacinti6 Tikaṇṇiko
Ekacārī Tivaṇṭī7 ca gāthāyo bāsaṭṭhi kittitā.8
Kuṭajapupphiyavaggo ekūnavīsatimo.

[191. Tamālapupphiya.]
Cullāsītisahassāni9 thambho sovaṇṇayo10 ahu /
devalaṭṭhipaṭibhāgaṃ vimānaṃ me sunimmitaṃ. // ApTha_20,191.1 //
Tamālapupphaṃ paggayha vippasannena cetasā /
Buddhassa abhiropesiṃ11 Sikhino lokabandhuno. // ApTha_20,191.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ12 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_20,191.3 //
Ito vīsatime kappe Candatitto13 ti ekako14 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_20,191.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,191.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Tamālapupphiyo thero i. g. a-ti.
Tamālapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 Tivanti-; S2 Tivaṇḍi-.
2 G. S1 Kuṭajā.
3 S2 Bandhujīvi.
4 G. Kotuppariya; S1 Kotumbariya.
5 G. Bodhi.
6 G. Ekacintī.
7 G. S1 Tivanti.
8 G. S1 gāthā saṭṭhi pakittitā ti.
9 S2 cullāsītiṃ-.
10 G. sovaṇṇamayo.
11 G. S1 abhiropesi.
12 S2 akarī.
13 G. Vandatikko.
14 ekato.

[page 198]
198 Therāpadāna

[192. Tiṇasantharadāyaka.]
Yaṃ dāyavāsiko isi tiṇaṃ lāyati satthuno1 /
sabbe padakkhiṇā vattā2 puṭhavyā nipatiṃsu te. // ApTha_20,192.1 //
Tam ahaṃ tiṇam ādāya santhariṃ dharaṇi-m-uttame /
tiṇe ca tālapattāni3 āharitvān'; ahaṃ tadā. // ApTha_20,192.2 //
Taṃ tiṇaṃ chadanaṃ katvā4 Siddhatthassa adās'; ahaṃ /
sattāhaṃ dhārayuṃ tattha devāmanussā satthuno. // ApTha_20,192.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ tiṇaṃ adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi tiṇadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_20,192.4 //
Pañcasaṭṭhi ito kappe cattāro 'suṃ Mahādhanā5 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_20,192.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,192.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tiṇasantharadāyako6 thero i. g. a-ti.
Tiṇasantharadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[193. Khaṇḍaphulliya.]
Phussassa kho7 bhagavato thūpo āsi mahāvane /
kuñjarehi tadā bhinno saṃrūḷho8 pādapo tahiṃ. // ApTha_20,193.1 //
Visamañ ca samaṃ katvā sudhāpiṇḍaṃ9 adās'; ahaṃ /
tilokagaruno tassa guṇehi paritosito. // ApTha_20,193.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ kammaṃ akariṃ10 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi sudhāpiṇḍass'11 idaṃ phalaṃ. // ApTha_20,193.3 //
Sattasattatikappamhi Jitasen'; āsuṃ12 solasa13 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_20,193.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,193.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Khaṇḍaphulliyo thero i. g. a-ti.
Khaṇḍaphulliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 yadā vanavāsiko lanesi tāyati satthuno naḷā;
S1 yaṃ dāsavāsiko-; G. yaṃ dāyavāpiko.
2 S2 padakkhiṇavattatā.
3 G. ṇiṇe ca talapattāni; S1 -talapattāni.
4 G. tidaṇḍa adanam katvā.
5 S1 mahantanā.
6 G. Tiṇasantara-.
7 S1 S2 ko.
8 G. saṃruḷo.
9 S2 subbāviḍaṃ.
10 G. akari.
11 S2 buddhapiṇḍass'.
12 G. Jitasenāhuṃ.
13 G. soḷasa.

[page 199]
194. Asokapūjaka 199

[194. Asokapūjaka.]
Tivarāyaṃ pure ramme rājuyyānam ahu tadā /
uyyānapālo tatth'; āsiṃ rañño paddhacaro1 ahaṃ. // ApTha_20,194.1 //
Padumo nāma nāmena sayambhū sappabho2 ahū3 /
nisinnaṃ4 puṇḍarīkamhi chāyāy'; na jahitaṃ5 muniṃ // ApTha_20,194.2 //
Asokaṃ pupphitaṃ disvā piṇḍibhāraṃ6 sudassanaṃ /
Buddhassa abhiropesiṃ jalajuttamanāmino.7 // ApTha_20,194.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_20,194.4 //
Sattatimhi ito kappe soḷasā8 Aruṇañjahā9 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_20,194.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,194.6 //
Itthaṃ sudām āyasmā Asokapūjako thero i. g. a-ti.
Asokapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[195. Aṅkoḷaka.]
Aṅkolaṃ10 pupphitaṃ disvā māhāsārasamotataṃ11 /
ocinitvāna taṃ12 pupphaṃ agamaṃ Buddhasantike. // ApTha_20,195.1 //
Siddhattho tamhi samaye patilīno mahāmuni /
muhuttaṃ patimānetvā guhāyaṃ puppham okiriṃ // ApTha_20,195.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ13 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'14 idaṃ phalaṃ. // ApTha_20,195.3 //
Chattiṃsamhi ito kappe ās'; eko15 Devagajjito16 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_20,195.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,195.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Aṅkolako thero i. g. a-ti.
Aṅkoḷakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 paṭṭhacaro.
2 G. sambhū sabbato.
3 G. ahu.
4 G. nisinna.
5 G. chāyā na-; S2 chāyā nañ jahitaṃ.
6 S2 piṇḍabhāraṃ.
7 G. -nāpino.
8 G. soḷasa.
9 G. Araṇañjahā; S2 Arūṇañjahā.
10 G. Alaṅkolaṃ.
11 G. mālāvarasamosakaṃ; S1 māsāvarasamosakaṃ.
12 G. ocinitvān'; ahaṃ.
13 G. abhipūjayiṃ.
14 G. pupphadānass'.
15 G. Asoko; S2 asako.
16 G. devagacchito; S1 devagacchiko.

[page 200]
200 Therāpadāna

[196. Kisalayapūjaka.]
Nagare Dvāravatiyā mālāgaccho1 mamam ahu /
udapāno ca tatth'; eva pādapāna virohano2 // ApTha_20,196.1 //
Sabalena upatthaddho Siddhattho aparājito3 /
mam ānukampamāno so gacchate anilañjase.4 // ApTha_20,196.2 //
Aññaṃ kiñci no passāmi pūjayoggaṃ mahesino /
asokapallavaṃ disvā ākāse ukkhipim5 ahaṃ. // ApTha_20,196.3 //
Buddhassa te kisalayā gacchato yanti pacchato /
so'; haṃ6 disvāna tam iddhiṃ7 aho Buddhassa pūjakā.8 // ApTha_20,196.4 //
Catunavute ito kappe pallavam abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_20,196.5 //
Sattavīse ito kappe eko Ekassaro9 ahu /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_20,196.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,196.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kisalayapūjako thero i. g. a-ti.
Kisalayapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
[197. Tindukadāyaka.]
Giriduggañ caro10 āsiṃ11 makkaṭo thāmavegiko12 /
phalinaṃ tindukaṃ13 disvā Buddhaseṭṭham anussariṃ. // ApTha_20,197.1 //
Nikkhipitvā14 katipāhaṃ viciniṃ lokanāyakaṃ /
pasannacitto sumano Siddhatthan tibhavantaguṃ. // ApTha_20,197.2 //
Mama saṅkappam aññāya satthā loke anuttaro /
khīṇāsavasahassehi agacchi mama santike. // ApTha_20,197.3 //
Pāmujjaṃ15 janayitvāna phalahattho16 upāgamiṃ17 /
paṭiggahesi bhagavā sabbaññū vadataṃ varo.18 // ApTha_20,197.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. mālāvaccho; S1 S2 mālavaccho.
2 G. S1 pādapānaṃ-.
3 G. abhirājito.
4 G. anīlañchuse.
5 G. ukkhipi.
6 G. tāhaṃ.
7 G. saṃviji; S1 taṃ vījiṃ.
8 S1 buddhass ulātarā.
9 G. Ekissaro; S2 ca Kassaro.
10 G. S1 -duggacaro.
11 G. S1 āsi.
12 G. S1 S2 thāñcavegino.
13 G. chalinantikaṃ; S1 līnaṃ tindukaṃ.
14 S1 nikkhamitvā.
15 G. S1 pāmojjaṃ.
16 G. phalahaṭṭho.
17 G. upāvisi; S1 upāvisiṃ.
18 S1 varatam varo.

[page 201]
198. Muṭṭhipūjaka 201
Catunavute ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_20,197.5 //
Sattapaññāsakappamhi1 Upananda-sanāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_20,197.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,197.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tindukadāyako thero i. g. a-ti.
Tindukadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[198. Muṭṭhipūjaka.]
Sumedho nāma bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
pacchime anukampāya padhānaṃ2 padahī3 jino. // ApTha_20,198.1 //
Tassa ca kampamānassa4 dipadindassa5 tādino /
girinelassa6 pupphānaṃ muṭṭhiṃ Buddhass'; aropayiṃ // ApTha_20,198.2 //
Tena cittappasādena sukkamūlena codito /
tiṃsakappasahassāni duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_20,198.3 //
Tevīsatikappasate Sunelo nāma khattiyo /
sattaratanasampanno eko āsi mahabbalo. // ApTha_20,198.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,198.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Muṭṭhipūjako thero i. g. a-ti.
Muṭṭhipūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[199. Tikaṇḍipupphiya.]
Sumaṅgalo ti nāmena sayambhū aparājito7 /
pavanā nikkhamitvāna nagaraṃ8 pāvisī9 jino. // ApTha_20,199.1 //
Piṇḍacāraṃ caritvāna nikkhami nagarā10 muni /
katakicco va sambuddho so vasī11 vanam antare. // ApTha_20,199.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. chattapaññāsa-.
2 G. S1 padānaṃ.
3 S2 pajahī; S1 padayi.
4 S2 caṅkamamānassa.
5 G. dvipadindassa.
6 G. girinelaya; S1 girinelayassa.
7 G. abhirājito.
8 S2 naṅgaraṃ.
9 G. pāvisi; S2 pāvisiṃ.
10 S2 naṅgarā.
11 G. vasi.

[page 202]
202 Therāpadāna
Tikaṇḍipupphaṃ paggayha Buddhassa abhiropayiṃ /
pasannacitto sumano sayambhussa mahesino. // ApTha_20,199.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ // ApTha_20,199.4 //
Chalāsītimh'1 ito kappe Apilāpiyanāmako2 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_20,199.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,199.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tikaṇḍipupphiyo thero i. g. a-ti.
Tikaṇḍipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[200. Yūthikapupphiya.]
Padumuttaro nāma jino āhutīnaṃ paṭiggaho /
pavanā nikkhamitvāna vihāraṃ yāti cakkhumā. // ApTha_20,200.1 //
Ubho hatthehi paggayha yūthikaṃ3 puppham uttamaṃ /
Buddhassa abhiropesiṃ mettacittassa tādino. // ApTha_20,200.2 //
Tena cittappasādena anubhotvāna sampadā /
kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_20,200.3 //
Ito paññāsakappesu eko āsi janādhipo /
Samitaṃnandano4 nāma cakkavattī mahabbalo. // ApTha_20,200.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_20,200.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Yūthikapupphiyo5 thero i. g. a-ti.
Yūthikapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Tamālī6 {Tiṇasanthāro}7 Khaṇḍaphullī8-Asokiyo
Aṅkoḷakī9 Kisalayo10 Tinduko11 Nelapupphiyo
Tikaṇḍo12 Yūthiko13 gāthāyo14 paññāsañ ca aṭṭhañ ca.15
Tamālapupphiyavaggo vīsatimo.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 chalāsīti.
2 G. Asilapipa-; S1 Apalāsisa-; S2 Apilāviya-.
3 G. yūdhikaṃ.
4 G. S1 Samita-.
5 G. Yūdhika-.
6 G. Tamālo.
7 G. -Sandhāro.
8 G. S1 Khaṇḍapulli.
9 G. S1 Aṅkoliko.
10 S2 Kisaliyo.
11 G. Tiṇḍuko.
12 G. S1 Tikaṇḍaki.
13 G. Yūdhiko.
14 G. S1 ca gāthā.
15 G. paññāsa aṭṭha cāti.

[page 203]
201. Kaṇikārapupphiya 203
Atha vaggUddānaṃ:
Bhikkhado1 Parivāro ca Sereyya2-Sobhito tathā
Chatto3 ca Bandhujīvī ca Supāricariyo4 pi ca.
Kumudo5 Kuṭajo6 ceva Tamālika7 dasamo kato
chassatāni8 ca gāthānaṃ chasaṭṭhi ca tatuttariṃ.9
Bhikkhavaggadasakaṃ.10
Dutiyaṃ satakaṃ11 samattaṃ.

[201. Kaṇikārapupphiya.]
Kaṇikāraṃ pupphitaṃ disvā ocinitvān'; ahan tadā /
Tissassa abhiropesiṃ oghatiṇṇassa tādino. // ApTha_21,201.1 //
Dvenavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,201.2 //
Pañcatiṃse ito kappe Aruṇapālo 'ti vissuto /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_21,201.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,201.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kaṇikārapupphiyo12 thero i. g. a-ti.
Kaṇikārapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[202. Vinelapupphiya.]
Suvaṇṇavaṇṇo bhagavā sataraṃsi patāpavā13 /
caṅkamanaṃ samārūḷho mettacitto sikhīsito.14 // ApTha_21,202.1 //
Pasannacitto sumano vanditvā ñāṇam uttamaṃ /
vinelapupphaṃ15 paggayha Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_21,202.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Bhikkhudo.
2 S2 Sorāyi-.
3 G. chattho.
4 G. Supāriyo.
5 G. Komudo.
6 S2 Kūṭajo.
7 G. Tamālī; S1 Tamāli.
8 G. chasatāni.
9 G. tatuttari; S1 tanuttarī.
10 S2. Bhikkhuvagga-.
11 S2 sattakaṃ; S1 dutiyavaggakaṃ.
12 G. Kaṇṇikāra.
13 G. mahātejo.
14 G. sikhipito.
15 G. minela-.

[page 204]
204 Therāpadāna
Ekatiṃse ito kappe yaṃ pupphaṃ abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,202.3 //
Ekūnatiṃse kappamhi Sumeghaghana-nāmako /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_21,202.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,202.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Vinelapupphiyo1 thero i. g. a-ti.
Vinelapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[203. Kiṅkhaṇikapupphiya.]
Kañcanagghiyasaṅkāso sabbaññū lokanāyako /
odakaṃ daham oggayha2 sināyi3 lokanāyako. // ApTha_21,203.1 //
Paggayha kiṅkhaṇiṃ4 pupphaṃ Vipassissbāhiropayiṃ /
udaggacitto sumano dipadindassa5 tādino. // ApTha_21,203.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ6 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,203.3 //
Sattasattati kappamhi rājā Bhimaratho7 ahu /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_21,203.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,203.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kiṅkhaṇikapupphiyo8 thero i. g. a-ti.
Kiṅkhaṇikapupphiyattherassa8 apadānaṃ samattaṃ.

[204. Taraṇiya.]
Atthadassī tu bhagavā dipadindo narāsabho /
purakkhato sāvakehi Gaṅgātīram upāgami. // ApTha_21,204.1 //
Samatitthikākapeyyā Gaṅgā āsi duruttarā9 /
uttārayiṃ10 bhikkhusaṅghaṃ Buddhañ ca dvipaduttamaṃ. // ApTha_21,204.2 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi taraṇāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,204.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Minela-.
2 G. odikaṃ dassam oggayha.
3 G. sīhāni; S1 sīhanī; vḷ. sināsi; S2 sītānīhā.
4 S1 kiṅkini.
5 G. dvipad-.
6 G. S1 abhiropayiṃ
7 S2 Bhimarato.
8 S1 Kiṅkini-.
9 S1 puruttarā.
10 S1 uttarāyi.

[page 205]
206. Udakadāyaka 205
Terase 'to kappasate pañca Sabhogavā1 ahuṃ /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā // ApTha_21,204.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,204.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Taraṇiyo thero i. g. a-ti.
Taraṇiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[205. Nigguṇḍipupphiya.]
Vipassissa bhagavato āsim2 ārāmiko ahaṃ /
nigguṇḍipupphaṃ paggayha Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_21,205.1 //
Ekanavute3 ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,205.2 //
Pañcatiṃse ito kappe eko āsi janādhipo /
Mahāpatāpo nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_21,205.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,205.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Nigguṇḍipupphiyo4 thero i. g. a-ti.
Nigguṇḍipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[206. Udakadāyaka.]
Bhuñjantaṃ samaṇaṃ disvā vippasannam anāvilaṃ /
ghaṭen'; odakam ādāya Siddhatthassa adās'; ahaṃ. // ApTha_21,206.1 //
Nimmalo hom'; aham ajja vimalo khīṇasaṃsayo /
bhave nibbattamānamhi phalaṃ nibbattate mama. // ApTha_21,206.2 //
Catunavute ito kappe udakaṃ yaṃ tadā adaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi udakadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,206.3 //
Ekasaṭṭhi ito kappe eko 'va Vimalo ahu /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_21,206.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe // ApTha_21,206.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Udakadāyako thero i. g. a-ti.
Udakadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -bhavā; S1 Saddobhagavā; S2 Sabbogavā.
2 G. āsi.
3 G. ekūnavute.
4 S1 Niguṇḍi-; S2 Nigguṇṭhi-.

[page 206]
206 Therāpadāna

[207. Salaḷamāliya.]
Kaṇikāraṃ va jotantaṃ nisinnaṃ pabbatantare /
obhāsentaṃ disā sabbā Siddhatthaṃ narasārathiṃ. // ApTha_21,207.1 //
Dhanum adejjhaṃ1 katvāna usuṃ2 sandhāy'3 ahaṃ tadā /
pupphaṃ savaṇṭaṃ4 chetvāna Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_21,207.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjāyiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,207.3 //
Ekapaññās'; ito kappe eko āsi Jutindharo5 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_21,207.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,207.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Salaḷamāliyo thero i. g. a-ti.
Salaḷamāliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[208. Koraṇḍapupphiya.]
Akkantañ ca padaṃ disvā cakkālaṅkārabhūsitaṃ /
padenānupadaṃ yanto6 Vipassissa mahesino. // ApTha_21,208.1 //
Koraṇḍaṃ pupphitaṃ disvā samūlaṃ pūjitaṃ mayā /
haṭṭho haṭṭhena cittena avandiṃ7 padam uttamaṃ. // ApTha_21,208.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi padapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,208.3 //
Sattapaññāsakappamhi eko Vītamalo8 ahū9 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_21,208.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,208.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Koraṇḍapupphiyo thero i. g. a-ti.
Koraṇḍapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. adecchaṃ; vḷ. adajjhaṃ.
2 G. ussuṃ.
3 G. saddāy'.
4 G. savandaṃ; S1 savanthaṃ; S2 vasaṇṭhaṃ; vḷ. vasantaṃ.
5 S2 Dutindharo.
6 G. padenānupada-.
7 G. avandi.
8 G. Vitamalo; S1 Vītomalo.
9 G. ahu.

[page 207]
210. Vātātapanivāriya 207

[209. Ādhāradāyaka.]
Ādhārakaṃ1 mayā dinnaṃ Sikhino lokabandhuno /
dhāremi paṭhaviṃ sabbaṃ2 kevalaṃ vasudham imaṃ. // ApTha_21,209.1 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_21,209.2 //
Sattavīse ito kappe ahesuṃ3 caturo4 janā /
Samantavaruṇā5 nāmā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_21,209.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,209.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ādhāradāyako6 thero i. g. a-ti.
Ādhāradāyakattherassa7 apadānaṃ samattaṃ.

[210. Vātātapanivāriya.]
Tissassāhaṃ bhagavato devadevassa tādino /
ekachattaṃ8 mayā dinnaṃ vippasannena cetasā. // ApTha_21,210.1 //
Nivutaṃ9 hoti me pāpaṃ kusalass'; upasampadā /
ākāse chattaṃ dhārenti pubbakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,210.2 //
Carimaṃ vattate mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_21,210.3 //
Dvenavute ito kappe yaṃ chattam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi chattadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_21,210.4 //
Dvesattati ito kappe aṭṭh'; āsiṃsu10 janādhipā /
Mahānidāna-nāmena rājāno cakkavattino. // ApTha_21,210.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_21,210.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Vātātapanivāriyo11 thero i. g. a-ti.
Vātātapanivāriyattherassa12 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. ādhāraṇaṃ.
2 S2 paṭhavī-; S1 paṭhavisabbaṃ.
3 S2 ahosī.
4 G. cattaro.
5 G. -varaṇā; S1 -caraṇā.
6 G. Pariyāpadāniyo; S1 Pariyodāniyo.
7 G. Pariyāpadāna; S1 Pariyādāniya.
8 G. S1 ekaṃ chattaṃ.
9 S2 nirataṃ.
10 G. aṭṭhavāsuṃ; S1 aṭṭh'; evāsuṃ.
11 G. S1 Pāpanivāriyo.
12 G. S1 Pāpanivāriya-.

[page 208]
208 Therāpadāna
Uddānaṃ:
Kaṇikāro1 Vinelañ ca Kiṅkinī2-Taraṇena3 ca
Nigguṇḍipupphaṃ4 'dakado Salaḷo ca Koraṇḍako5
Ādhāraka6-Vātātapa7 aṭṭhatālisa gāthakā.8
Kaṇikārapupphiyavaggo ekūnavīsatimo.9

[211. Hatthidāyaka.]
Siddhatthassa bhagavato dipadindassa tādino /
nāgaseṭṭho mayā dinno r-īsādanto10 urūḷhavo.11 // ApTha_22,211.1 //
Uttamatthaṃ anubhomi santipadam anuttaraṃ /
aggadānaṃ12 mayā dinnaṃ sabbalokahitesino. // ApTha_22,211.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi nāgadānass'13 idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,211.3 //
Aṭṭhasattati kappamhi solas'; āsiṃsu14 khattiyā /
Samantapāsādikā nāma cakkavattī mahabbalā. // ApTha_22,211.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,211.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Hatthidāyako thero i. g. a-ti.
Hatthidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[212. Pānadhidāyaka.]
Āraññakassa isino15 cirarattatapassino /
vaddhassa16 bhāvitattassa17 adāsiṃ18 pānadhim19 ahaṃ. // ApTha_22,212.1 //
Tena kammena dipadinda lokajeṭṭha narāsabha /
sabbaṃ yānam20 anubhomi pubbakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,212.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Kaṇikāraṃ.
2 G. Kiṅkani--.
3 G. Tharaṇena.
4 G. Niguṇṭhipuppha-; S1 Niguṇḍhi--.
5 G. Kuraṇḍiko.
6 G. S1 Pariyādānī.
7 G. S1 Pāpavārī.
8 G. S1 aṭṭhatālīsagāthakā ti.
9 G. S1 ekavīsatimo.
10 G. S1 isādanto.
11 S2 uruḷhavā.
12 G. aggādānaṃ.
13 S2 nāṅga-.
14 G. soḷas-.
15 S2 bhāvindo.
16 S1 G. dhammassa.
17 G. S1 bhāvitatthassa.
18 G. adhāsi.
19 G. pānadhi; S1 pānadhī.
20 G. S1 dibbayānaṃ.

[page 209]
213. Saccasaññaka 209
Ekūnavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pānadhissa idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,212.3 //
Sattasattati ito kappe aṭṭha āsiṃsu khattiyā /
Suyānā nāma nāmena cakkavattī mahabbalā. // ApTha_22,212.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,212.5 //
Itthaṃ sudam ayasmā Pānadhidāyako1 thero i. g. a-ti.
Pānadhidāyakattherassa2 apadānaṃ samattaṃ.

[213. Saccasaññaka.]
Vessabhū tamhi samaye bhikkhusaṅghapurakkhato /
deseti ariyasaccāni nibbāpento mahājanaṃ. // ApTha_22,213.1 //
Paramakāruññapatto3 'mhi samitim4 agamās'; ahaṃ /
so 'haṃ nisinnako5 santo dhammam assosiṃ6 satthuno. // ApTha_22,213.2 //
Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna devalokam agacch'7 ahaṃ /
tiṃsakappāni devesu avasiṃ8 tatth'; ahaṃ pure. // ApTha_22,213.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi saccasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,213.4 //
Chabbīsamhi ito kappe eko āsi janādhipo /
Ekaphusita9-nāmo10 so cakkavattī mahabbalo. // ApTha_22,213.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,213.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saccasaññako thero i. g. a-ti.
Saccasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[214. Ekasaññaka.]
Dumagge11 paṃsukūlikaṃ12 laggaṃ disvāna satthuno /
añjaliṃ paggahetvāna paṃsukūlam13 avandi 'haṃ. // ApTha_22,214.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,214.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 Pānadhi-.
2 G. S. Pānadhi-.
3 S2 paṭhamakāvaññapatto.
4 S1 samitaṃ; G. samīti.
5 G. nisinniko.
6 G. sossāmi; S1 assosi.
7 S2 agañch'.
8 G. āsi.
9 G. Ekappaññita; S1 Ekappusita.
10 G. S1 nāme.
11 G. dummagge.
12 G. -kulikaṃ.
13 G. paṃsukulim.

[page 210]
210 Therāpadāna
Pañcavīse ito kappe eko āsi janādhipo /
Amitābho ti1 nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_22,214.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,214.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekasaññako thero i. g. a-ti.
Ekasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[215. Raṃsisaññaka.]
Udentaṃ sataraṃsīva vītaraṃsīva2 bhānumaṃ /
vyagghūsabhaṃ3 va4 pavaraṃ sujātaṃ pabbatantare. // ApTha_22,215.1 //
Buddhassa ānubhāvo so jalate5 pabbatantare /
raṃse cittaṃ pasādetvā kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_22,215.2 //
Avasesu kappesu kusalaṃ tīritaṃ6 mayā /
tena cittappasādena Buddhānussatiyāpi ca. // ApTha_22,215.3 //
Tiṃsakappasahasse 'to7 yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,215.4 //
Sattapaññāsakappamhi eko āsi janādhipo /
Sujāto nāmo nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_22,215.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,215.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saraṃsisaññako8 thero i. g. a-ti.
Raṃsisaññakattherassa9 apadānaṃ samattaṃ.

[216. Saṇṭhita.]
Assatthe haritobhāse10 saṃvirūḷhamhi pādape /
ekaṃ Buddhagataṃ11 saññaṃ alabhissaṃ12 patissato. // ApTha_22,216.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
*duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'13 idaṃ phalaṃ14* /
tassā saññāya vāhasā patto me āsavakkhayo. // ApTha_22,216.2 //
Ito terasakappamhi Dhaniṭṭho15 nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_22,216.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 Amitabhogi; G. Amitāhoti.
2 G. citaraṃsīva; S1 vītaraṃsaṃ va.
3 G. vyagghu-.
4 S1 mama.
5 G. jalati.
6 G. kiritaṃ; S1 kāritaṃ.
7 G. tiṃsakappe-.
8 G. Raṃsasaññako.
9 S2 Raṃsa; S1 Rasasaññaka-.
10 S2 harite bhāse.
11 S2 ekabuddha-.
12 G. alabhitthaṃ; S1 alabatta.
13 S1 -pūjāy'
14 S2 omits this line.
15 S2 Vaniṭṭho.

[page 211]
217. Tālavaṇṭadāyaka 211
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,216.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saṇṭhita1 thero i. g. a-ti.
{Saṇṭhitattherassa2} apadānaṃ samattaṃ.

[217. Tālavaṇṭadāyaka.]
Tālavaṇṭaṃ mayā dinnaṃ Tissassādiccabandhuno /
*gimhanibbāpanatthāya pari*ḷāhopasantiyā.3 // ApTha_22,217.1 //
Sannibbāpemi rāgaggiṃ dosaggiñ ca taduttariṃ /
nibbāpemi ca mohaggiṃ tālavaṇṭass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,217.2 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
dhāremi antimaṃ *dehaṃ sammāsambuddha*sāsane. // ApTha_22,217.3 //
Dvenavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,217.4 //
Tesaṭṭhimhi ito kappe Mahārām'; āsu5 nāmakā /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_22,217.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,217.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tālavaṇṭadāyako thero i. g. a-ti.
Tālavaṇṭadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[218. Akkantasaññaka.]
Kusāṭakaṃ6 gahetvāna upajjhāyass'; ahaṃ pure /
mantañ ca anusikkhāmi kaṇḍabhedassa pattiyā.7 // ApTha_22,218.1 //
Addasaṃ virajaṃ Buddham āhutīnaṃ paṭiggahaṃ /
usabhaṃ pavaram aggaṃ Tissabuddhagajuttamaṃ.8 // ApTha_22,218.2 //
Kusāṭakaṃ9 pattharitam akkamantaṃ naruttamaṃ /
samuggataṃ mahāvīraṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ // ApTha_22,218.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Sandhito; S1 Nandiyo; S2 Santito.
2 G. Sandhika-; S1 Nasandika-; S2 Santito.
3 G. -samantiyā; S1 -samattiyā.
4 G. S1 tālavaṇṭass'.
5 G. corrected to Mahānāmaso; S1 Maharāmasu-.
6 G. kusātakaṃ; S1 kusāvakaṃ.
7 G. gaṇṭhabhedassapatthiyā; S1 gaṇṭharodassapantiyā.
8 G. Tissaṃ-.
9 S1 kusāvaka

[page 212]
212 Therāpadāna
Disvā taṃ lokapajjotaṃ vimalaṃ candasannibhaṃ /
avandiṃ1 satthuno pāde vippasannena cetasā. // ApTha_22,218.4 //
Catunavute ito kappe yam adāsiṃ kusāṭakaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi kusāṭakass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,218.5 //
Sattatiṃse ito kappe eko āsi janādhipo /
Sunando nāma nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_22,218.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,218.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Akkantasaññako thero i. g. a-ti.
Akkantasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[219. Sappidāyaka.]
Nisinno pāsādavare nārīgaṇapurakkhato /
vyādhitaṃ samaṇaṃ disvā atināmes'2 ahaṃ gharaṃ // ApTha_22,219.1 //
Upaviṭṭhaṃ mahavīraṃ devadevaṃ narāsabhaṃ /
sappitelaṃ mayā dinnaṃ Siddhatthassa mahesino. // ApTha_22,219.2 //
Passaddhadarathaṃ disvā vippasannamukhindriyaṃ /
vanditvā satthuno pāde anusaṃsāvayiṃ3 pure. // ApTha_22,219.3 //
Disvā maṃ suppasannattaṃ4 iddhiyā pāramiṅgato5 /
nabham abbhuggamī vīro haṃsarājā va ambare. // ApTha_22,219.4 //
Catunavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi sappitelass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_22,219.5 //
Ito sattarase kappe Jutidevasanāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_22,219.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,219.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sappidāyako thero i. g. a-ti.
Sappidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[220. Pāpanivāriya.]
Piyadassissa bhagavato caṅkamaṃ sodhitaṃ mayā /
nalakehi6 paṭicchannaṃ vātātapanivāraṇaṃ. // ApTha_22,220.1 //
Pāpaṃ vivajjanatthāya7 kusalassūpasampadā /
kilesānaṃ pahānāya padahiṃ8 satthu sāsane. // ApTha_22,220.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. avandi.
2 G. atimānes'; cf. p. 251. g. 2 and p. 254, g. 3.
3 G. anusaṃsāvassiṃ; S1 anusaṃsāvayī.
4 S2 maṃ taṃ suppasannan; G. -pasannaṃ taṃ.
5 G. paramīgato.
6 G. naḷakehi.
7 G. pāpa-.
8 G. padahi; S1 padahī.

[page 213]
221. Ālambanadāyaka 213
Ito ekādase1 kappe Aggidevo ti vissuto /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_22,220.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_22,220.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pāpanivāriyo thero i. g. a-ti.
Pāpanivāriyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Hatthi-Pānadhi-Saccañ ca Ekasaññi ca Raṃsiyo
Saṇṭhito2 Tālavaṇṭī ca tathā Akkantasaññako
Sappi3 Pāpanivārī ca catupaññāsa gāthakā.4
Hatthivaggo bāvīsatimo.

[221. Ālambanadāyaka.]
Atthadassi5-bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
ālambanaṃ mayā dinnaṃ dipadindassa tādino. // ApTha_23,221.1 //
Dharaṇiṃ6 paṭipajjāmi vipulaṃ sāgarambaraṃ7 /
pāṇesu ca issariyaṃ vattemi vasudhāya ca. // ApTha_23,221.2 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
tisso vijjā anuppattā kataṃ Buddhassasāsanan ti. // ApTha_23,221.3 //
Ito dvesaṭṭhikappamhi tayo āsiṃsu khattiyā /
Ekāpassita8-nāmā te cakkavattī mahabbalā. // ApTha_23,221.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,221.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ālambanadāyako thero i. g. a-ti.
Ālambanadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[222. Ajinadāyaka.]
Ekatiṃse ito kappe gaṇasantharako9 ahaṃ /
addasaṃ virajaṃ Buddham āhutīnaṃ paṭiggahaṃ. // ApTha_23,222.1 //
cammakhaṇḍaṃ10 mayā dinnaṃ Sikhino lokabandhuno11 /
tena kammena dipadinda lokajeṭṭha narāsabha12 // ApTha_23,222.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. ekārase.
2 G. Sandhiko; S1 Santiko.
3 G. Sappī.
4 G. gāthāti; S1 gāthakāti.
5 S2 Atthadassī.
6 G. dharaṇi.
7 G. sāgarammaraṃ; S1 sāgaraṃbaraṃ.
8 G. Ekopassīti.
9 S1 -santhārako; G. -satthārako.
10 G. S1 cammacaṇḍaṃ.
11 G. -satthuno.
12 G. S2 lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ.

[page 214]
214 Therāpadāna
Sampattim anubhotvāna kilese jhāpayim ahaṃ /
dhāremi antimaṃ dehaṃ sammāsambuddhasāsane. // ApTha_23,222.3 //
Ekatiṃse ito kappe ajinaṃ yam adās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi ajinassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,222.4 //
Ito *pañcamake1* kappe rājā āsi Sudāyako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_23,222.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,222.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ajinadāyako thero i. g. a-ti.
Ajinadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[223. Dverataniya.]
Migaluddo2 pure āsiṃ araññe kānane ahaṃ /
addasaṃ virajaṃ Buddham āhutīnaṃ paṭiggahaṃ. // ApTha_23,223.1 //
Maṃsapesī mayā dinnā Vipassissa mahesino /
sadevakasmiṃ lokasmiṃ issaraṃ kārayām'; ahaṃ. // ApTha_23,223.2 //
*Iminā maṃsadānena rata*naṃ nibbattate mamaṃ /
duve3 me ratanā loke diṭṭhadhammassa pattiyā.4 // ApTha_23,223.3 //
Te 'haṃ sabbe anubhomi maṃsadānassa pattiyā4 /
gattañ ca mudukaṃ mayhaṃ paññā nipuṇavedinī.5 // ApTha_23,223.4 //
Ekanavute ito kappe yaṃ maṃsaṃ adadim ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi maṃsadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,223.5 //
Ito catutthake kappe eko āsi janādhipo /
Mahārohita-nāmo so cakkavattī mahabbalo. // ApTha_23,223.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,223.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Dverataniyo thero i. g. a-ti.
Dverataniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[224. Ārakkhadāyaka.]
Siddhatthassa bhagavato vedi kārāpitā mayā /
ārakkho ca mayā dinno sugatassa mahesino. // ApTha_23,224.1 //
Tena kammavisesena na passe bhayabheravaṃ6 /
kuhiñci7 upapannassa tāso mayhaṃ na vijjati. // ApTha_23,224.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 pañcasate.
2 G. -luddho.
3 S1 S2 dve.
4 G. patthiyā.
5 G. nipunavedanī; S2 nipunavedīni.
6 S2 na phassa-; S1 na saye-.
7 G. kuhiñ ca.

[page 215]
225. Avyādhika 215
Catunavute ito kappe yaṃ vediṃ kārayim ahaṃ1 /
duggatiṃ nābhijānāmi vedikāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,224.3 //
Ito chaṭṭhamhi2 kappamhi Apassena-sanāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_23,224.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,224.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ārakkhadāyako thero i. g. a-ti.
Ārakkhadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[225. Avyādhika.]
Vipassissa bhagavato aggisālam adās'; ahaṃ /
vyādhitānaṃ3 ca āvāsam uṇhodakapaṭiggahaṃ. // ApTha_23,225.1 //
Tena kammena yaṃ mayham attabhāvo sunimmito /
vyādhāhaṃ nābhijānāmi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,225.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ sālam adadim ahaṃ4 /
duggatiṃ nābhijānāmi aggisālāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,225.3 //
Ito sattamake kappe eko 'si Aparājito5 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_23,225.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,225.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Avyādhiko thero i. g. a-ti.
Avyādhikattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[226. Caṅkolapupphiya.]
Nārado iti me nāmaṃ Kassapo iti maṃ vidū /
addasaṃ samaṇānaggaṃ6 Vipassiṃ devasakkataṃ // ApTha_23,226.1 //
Anuvyañjanadharaṃ7 Buddham āhutīnaṃ paṭiggahaṃ /
Caṅkolapupphaṃ8 paggayha Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_23,226.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,226.3 //
Catusattati 'to kappe Romaso nāma khattiyo /
āmuttamālābharaṇo sayoggabalavāhano. // ApTha_23,226.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. kāravi pure.
2 G. chattamhi.
3 G. S1 vyādhikānaṃ.
4 G. S1 tadā.
5 S2 Aparādino.
6 G. samaṇanaggaṃ.
7 S1 -varaṃ.
8 G. pakoḷa-; S1 Cakola.

[page 216]
216 Therāpadāna
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,226.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Caṅkolapupphiyo1 thero i. g. a-ti.
Caṅkolapupphiyattherassa2 apadānaṃ samattaṃ.

[227. Vataṃsakiya.]
Uyyānabhūmiṃ3 niyyanto4 addasaṃ lokanāyakaṃ /
vaṭaṃsakaṃ gahetvāna sovaṇṇaṃ sādhunimmitaṃ // ApTha_23,227.1 //
Sīghaṃ tato samārūḷho5 hatthikkhandhagato ahaṃ /
Buddhassa abhiropesiṃ Sikhino lokabandhuno. // ApTha_23,227.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ6 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,227.3 //
Sattavīse ito kappe eko āsi janādhipo /
Mahāpatāpo7 nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_23,227.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,227.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sovaṇṇavataṃsakiyo thero i. g. a-ti.
Vataṃsakiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[228. Miñjavaṭaṃsakiya.]
Nibbute lokanāthamhi Sikhimhi vadataṃ vare /
vataṃsakehi ākiṇṇaṃ bodhipūjam akās'; ahaṃ. // ApTha_23,228.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ pūjam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bodhipūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,228.2 //
Ito chabbīsatī kappe ahu Meghabbha-nāmako8 /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_23,228.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,228.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Miñjavaṭaṃsakiyo thero i. g. a-ti.
Miñjavaṭaṃsakiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Pakoḷa-; S1 Cakola.
2 G. Pakoḷiya-.
3 G. Uyyāna bhūmi; S2 uyyanaṃ bhūmiṃ.
4 G. niyanto; S1 nisinno.
5 S1 samāruyha.
6 G. S1 -ropayiṃ.
7 S1 Mahapatāpo.
8 S2 Meghava.

[page 217]
230. Ekavandiya 217

[229. Sukatāveḷiya.]
Asito nāma nāmena mālākāro ahaṃ tadā /
āveḷaṃ paggahetvāna rañño dātuṃ vajām'1 ahaṃ. // ApTha_23,229.1 //
Asampatto 'mhi2 rājānam addasaṃ Sikhināyakaṃ /
haṭṭho haṭṭhena cittena Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_23,229.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham3 abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy 'idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,229.3 //
Pañcavīse ito kappe rājāhosi4 mahābalo /
Dvebhāro5 nāma nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_23,229.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,229.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sukatāveḷiyo thero i. g. a-ti.
Sukatāveḷiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[230. Ekavandiya.]
Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ6 Vessabhuṃ vijitāvinaṃ /
pasannacitto sumano Buddhaseṭṭham avandi 'haṃ. // ApTha_23,230.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi vandanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_23,230.2 //
Catuvīsamhi7 kappamhi Vigatānanda-nāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_23,230.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_23,230.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekavandiyo8 thero i. g. a-ti.
Ekavandiyattherassa9 apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Ālambanañ ca Ajinaṃ Maṃsad'-Ārakkhadāyako
Avyādhi-Caṅkolaṃ Soṇṇam10 Miñjaṃ-Āveḷa11-Vandanaṃ1
pañcapaññāsa gāthāyo gaṇitā13 atthadassihi.14
Ālambanadāyakavaggo tevīsatimo.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 vadām'.
2 S2 aham patto 'mhi.
3 G. buddhaṃ.
4 G. homi.
5 G. S1 Vebhāro.
6 G. dhīraṃ.
7 G. S1 catuvīsati.
8 G. S1 Ekavandaniyo.
9 G. S1 Ekavandanīya-.
10 S2 -Sovaṇṇaṃ.
11 S2 Āveḷaṃ.
12 S2 Ekavandanaṃ.
13 G. bhāṇitā.
14 G. atthadassīhī ti; S1 -dassihī ti.

[page 218]
218 Therāpadāna

[231. Udakāsanadāyaka.]
Ārāmadvārā nikkhamma phalakaṃ1 santhariṃ ahaṃ /
udakañ ca upaṭṭhāsiṃ uttamatthassa pattiyā. // ApTha_24,231.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammaṃ akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi āsane c'; odake phalaṃ. // ApTha_24,231.2 //
Ito pannarase kappe Abhisāma-samavhayo2 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_24,231.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_24,231.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Udakāsanadāyako thero i. g. a-ti.
Udakāsanadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[232. Bhājanadāyaka.]
Nagare Bandhumatiyā kumbhakāro ahaṃ tadā /
bhājanaṃ anupālesiṃ bhikkhusaṅghassa tāvade. // ApTha_24,232.1 //
Ekūnavute3 ito kappe bhājanaṃ anupālayiṃ /
duggatiṃ nābhijānami bhājanass'; idaṃ phalaṃ // ApTha_24,232.2 //
Te-paññāse ito kappe Anantajāli-nāmako4 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahābalo. // ApTha_24,232.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . // ApTha_24,232.4 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Bhājanadāyako thero i. g. a-ti.
Bhājanadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.5

[233. Sālapupphiya.]
Aruṇavatiyā nagare6 ahosiṃ pūviko7 tadā /
mama dvārena gacchantaṃ Sikhinaṃ addasaṃ jinaṃ. // ApTha_24,233.1 //
Buddhassa patthaṃ paggayha sālapupphaṃ8 adās'; ahaṃ /
sammaggatassa9 Buddhassa vippasannena cetasā. // ApTha_24,233.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 ekaṃ.
2 G. Aggisāmasamavhayo.
3 S1 ekanavute.
4 S1 Antarajali-.
5 S2 omits this legend--except the title, which it to the perceding
legend.
6 S2 naṅgare.
7 S2 pūjako.
8 S2 tālapupphaṃ.
9 G. samāgatassa; S2 mamaggatassa.

[page 219]
234. Kilañjadāyaka 219
Ekatiṃse ito kappe yaṃ khajjam abhidās'1 ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi sālapupphass'2 idaṃ phalaṃ. // ApTha_24,233.3 //
Ito cuddasakappamhi ahosiṃ3 Amitañjalo4 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_24,233.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . // ApTha_24,233.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Sālapupphiyo5 thero i. g. a-ti.
Sālapupphiyattherassa6 apadānaṃ samattaṃ.

[234. Kilañjadāyaka.]
Tivarāyaṃ7 pure ramme nalakāro8 ahaṃ9 tadā /
Siddhatthe lokapajjote pasannā janatā tahiṃ. // ApTha_24,234.1 //
Pūjatthaṃ lokanāthassa kilañjaṃ10 pariyesati /
Buddhapūjaṃ karontānaṃ kilañjam10 adadam ahaṃ. // ApTha_24,234.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi kilañjassa11 idaṃ phalaṃ. // ApTha_24,234.3 //
Sattasattatikappamhi rājā āsi Jutindharo12 /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_24,234.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_24,234.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kilañjadāyako13 thero i. g. a-ti.
Kilañjadāyakattherassa13 apadānaṃ samattaṃ.

[235. Vediyadāyaka.]
Vipassino bhagavato bodhiyā pāda-m-uttame /
pasannacitto sumano kāresiṃ14 vedikam ahaṃ. // ApTha_24,235.1 //
Ekanavute ito kappe kāresiṃ14 vedikam ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'15 idaṃ phalaṃ. // ApTha_24,235.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 api dās'.
2 S2 tālapupphass'.
3 G. ahosi.
4 S1 Asitañjalo.
5 S2 Tālapupphiyo.
6 S2 Tāla-.
7 G. Tivarāya; S1 Tivārāya.
8 G. naḷakāro.
9 S2 ahuṃ.
10 G. kilañcaṃ.
11 G. kilañcassa.
12 G. S1 Jaladdharo; vḷ. Jalandharo.
13 G. Kilañcadāyako.
14 S1 kāresi.
15 G. S1 vedikāya.

[page 220]
220 Therāpadāna
Ito ekādase kappe ahosiṃ1 Sūriyassamo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_24,235.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_24,235.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Vediyadāyako2 thero i. g. a-ti.
Vediyadāyakattherassa2 apadānaṃ samattaṃ.

[236. Vaṇṇakāraka.]
Nagare3 Aruṇavatiyā vaṇṇakāro ahaṃ tadā /
cetiye dussabhaṇḍāni nānāvaṇṇaṃ rajes'; ahaṃ. // ApTha_24,236.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ vaṇṇaṃ rajayiṃ4 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi vaṇṇadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_24,236.2 //
Ito tevīsatī kappe Candupama5-sanāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_24,236.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_24,236.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Vaṇṇakārako thero i. g. a-ti.
Vaṇṇakārakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[237. Piyālapupphiya.]
Migaluddo6 pure āsiṃ7 araññe kānane ahaṃ8 /
piyālaṃ pupphitaṃ disvā gatamagge khipim9 ahaṃ. // ApTha_24,237.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_24,237.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_24,237.3 //
Itthaṃ sudam ayasmā Piyālapupphiyo thero i. g. a-ti.
Piyālapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 ahosi.
2 G. S1 Vedidāyako.
3 S2 naṅgare.
4 vḷ. rañjayiṃ.
5 G. Vaṇṇupama; S1 Candasama; S2 Manupama.
6 G. migaluddho.
7 S1 āsi.
8 S2 mahā.
9 G. khipi.

[page 221]
238. Ambayāgadāyaka 221

[238. Ambayāgadāyaka.]
Sake sippe avatthaddho agamaṃ kānanam ahaṃ /
sambuddhaṃ santaṃ1 disvāna ambayāgam2 adās'; ahaṃ. // ApTha_24,238.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ambayāgass'3 idaṃ phalaṃ. // ApTha_24,238.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_24,238.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ambayāgadāyako4 thero i. g. a-ti.
Ambayāgadāyakattherassa4 apadānaṃ samattaṃ.

[239. Jagatikāraka.]
Nibbute lokanāthamhi Atthadassi-naruttame /
jagatī kāritā mayhaṃ Buddhassa thūpa-m-uttame. // ApTha_24,239.1 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi jagatiyaṃ5 idaṃ phalaṃ. // ApTha_24,239.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_24,239.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Jagatikārako thero i. g. a-ti.
Jagatikārakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[240. Vāsidāyaka.]
Kammāro 'haṃ pure āsiṃ Tivarāyaṃ puruttame /
ekā vāsi mayā dinnā sayambhum aparājitaṃ. // ApTha_24,240.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ vāsim adadiṃ6 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi vāsidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_24,240.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_24,240.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Vāsidāyako thero i. g. a-ti.
Vāsidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 yantaṃ.
2 G. appayāgaṃ.
3 G. appayāgass'.
4 G. appayāga-.
5 G. jagatiyā; S1 jagatīyā.
6 G. adadaṃ.

[page 222]
222 Therāpadāna
Uddānaṃ:
Udakāsanī Bhājanado Sālapupphī1 Kilañjado2
Vediko Vaṇṇakāro ca3 Piyālam-Ambayāgado4
Jagatī Vāsidāyī5 ca gāthā tiṃsa ca6 aṭṭha ca.7
Udakāsanadāyivaggo catubbīsatimo.8

[241. Tuvaradāyaka.]
Migaluddo9 pure āsiṃ araññe kānane ahaṃ /
haritvā10 tuvaram11 ādāya saṅghassa adadaṃ ahaṃ. // ApTha_25,241.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ dānaṃ adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi tuvarassa12 idaṃ phalaṃ. // ApTha_25,241.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . // ApTha_25,241.3 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Tuvaradāyako13 thero i. g. a-ti.
Tuvaradāyakattherassa13 apadānaṃ samattaṃ.

[242. Nāgakesariya.]
Dhanuṃ adejjhaṃ14 katvāna vanam ajjhogahiṃ ahaṃ /
kesaraṃ osaraṃ15 disvā sabbamaṭṭaṃ supupphitaṃ.16 // ApTha_25,242.1 //
Ubho hatthehi paggayha sire katvāna añjaliṃ /
Buddhassa abhiropesiṃ17 Tissassa lokabandhuno. // ApTha_25,242.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ pupphaṃ abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_25,242.3 //
Sattasattat'; ime18 kappe Pamokkharaṇa-nāmako19 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_25,242.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,242.5 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Nāgakesariyo thero i. g. a-ti.
Nāgakesariyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 -pupphi.
2 G. Kilañcado.
3 G. va.
4 G. Pilayāgudo.
5 S1 S2 -dāsī.
6 G. omits; S1 tiṃsama.
7 G. S1 cāti.
8 G. catubbīso; S1 catubbiso.
9 G. -luddho.
10 G. bharitvā.
11 S1 kucarim; G. kuvadim: Cy. gives also duvarim.
12 G. S1 kuvarassa.
13 G. S1 Kuvara-.
14 G. S1 anejjaṃ; S2 devajjhaṃ
15 S2 osavaṃ; S1 ogataṃ.
16 G. sabbamattaṃ samuṭṭhitaṃ; vḷ. pabbatapamuṭṭhitaṃ.
17 G. abhiropesi.
18 G. ito.
19 S2 Samokkharaṇa-.

[page 223]
243. Naḷinakesariya 223

[243. Naḷinakesariya.]
Jātasarassa vemajjhe vasāmi jalakukkuṭo /
ath'; addasaṃ devadevaṃ1 gacchantam anilañjase.2 // ApTha_25,243.1 //
Tuṇḍena kesariṃ3 gayha vippasannena cetasā /
Buddhassa abhiropesiṃ Tissassa lokabandhuno. // ApTha_25,243.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_25,243.3 //
Tesattatimhi kappamhi Satapatta-sanāmako4 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_25,243.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,243.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Naḷinakesariyo5 thero i. g. a-ti.
Naḷinakesariyattherassa6 apadānaṃ samattaṃ.

[244. Viravapupphiya.]
Khīṇāsavasahassena7 niyyāti lokanāyako /
viravapupphaṃ8 paggayha9 Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_25,244.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_25,244.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,244.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Viravapupphiyo10 thero i. g. a-ti.
Viravapupphiyattherassa11 apadānaṃ samattaṃ.

[245. Kuṭidhūpaka.]
Siddhatthassa bhagavato ahosiṃ kuṭigopako12 /
kālena kālaṃ13 dhūpesiṃ14 pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_25,245.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_25,245.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. addasaṃ devātidevaṃ.
2 G. anilañjuse.
3 S2 kesarī.
4 G. Pattapatta-; S1 Sattasattasanāmako.
5 G. Naḷakesariyo-.
6 G. Naḷakesariya-.
7 G. -savakehi; S2 khīṇāsavasahassamhi.
8 G. virati-; S1 vīraya-; S2 virave-.
9 G. S1 ādāya.
10 S1 Virava-; S2 Viravi-.
11 S1 Vivarava-; G. Viravi-.
12 G. kuḷigopako.
13 S2 kālakaleñ ca.
14 G. thūpesiṃ; S1 gopesiṃ.

[page 224]
224 Therāpadāna
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,245.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kuṭidhūpako1 thero i. g. a-ti.
Kuṭidhūpakattherassa2 apadānaṃ samattaṃ.

[246. Pattadāyaka.]
Paramena damathena3 Siddhatthassa mahesino /
pattadānaṃ mayā dinnaṃ ujubhūtassa tādino. // ApTha_25,246.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā4 /
duggatiṃ nābhijānāmi pattadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_25,246.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,246.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pattadāyako thero i. g. a-ti.
Pattadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[247. Dhātupūjaka.]
Nibbute lokanāthamhi Siddhatthamhi naruttame /
ekā dhātu mayā laddhā dipadindassa tādino. // ApTha_25,247.1 //
Tāhaṃ dhātuṃ gahetvāna Buddhassādiccabandhuno /
pañcavasse paricariṃ5 tiṭṭhan taṃ va naruttamaṃ. // ApTha_25,247.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ dhātuṃ pūjayiṃ tadā /
duggatiṃ nābhījānāmi dhātūpaṭṭhahane phalaṃ. // ApTha_25,247.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,247.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Dhātupūjako thero i. g. a-ti.
Dhātupūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[248. Pāṭalipūjaka.]
Satta pāṭalipupphāni6 sīse katvān'; ahaṃ tadā /
Buddhassa abhiropesiṃ Vessabhumhi naruttame. // ApTha_25,248.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ7 /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphapūjāy'8 idaṃ phalaṃ. // ApTha_25,248.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Kuḷithūpako; S1 Kuṭithūpiko.
2 G. Kuḷithūpaka; S1 Kuṭithupika-.
3 G. S1 damatthena.
4 G. tathā.
5 S1 pāṭisariṃ.
6 G. pattapataḷi-; S1 satta sattali-; Cy. satta pattaḷi.
7 G. abhipūjayiṃ.
8 G. buddha-.

[page 225]
250. Uddāladāyaha 225
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,248.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pāṭalipūjako1 thero i. g a-ti.
Pāṭalipūjakattherassa2 apadānaṃ samattaṃ.

[249. Bimbijāliya.]
Padumuttaro nāma jino sayambhū aggapuggalo /
catusaccaṃ pakāseti deseti amataṃ padaṃ. // ApTha_25,249.1 //
Bimbijālikapupphāni3 puthu katvān'; ahaṃ tadā /
Buddhassa abhiropesiṃ dipadindassa tādino. // ApTha_25,249.2 //
Aṭṭhasaṭṭhimh'; ito kappe caturo Kiñjakesarā4 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_25,249.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,249.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Bimbijāliyo5 thero i. g. a-ti.
Bimbijāliyattherassa5 apadānaṃ samattaṃ.

[250. Uddāladāyaka.]
Kakuddho6 nāma nāmena sayambhū aparājito /
pavanā nikkhamitvāna anuppatto7 mahānadiṃ. // ApTha_25,250.1 //
Uddālakaṃ gahetvāna sayambhussa adās'; ahaṃ /
saṃyatass'8 ujjubhūtassa9 pasannamānaso10 ahaṃ. // ApTha_25,250.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_25,250.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_25,250.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Uddāladāyako11 thero i. g. a-ti.
Uddāladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. paṭaḷipupphiyo; S1 sattalipupphapūjako.
2 G. pataḷipupphiya-; S1 sattalipupphapūjako.
3 G. Cy. bimba-.
4 Kiñcākesarā.
5 G. bimba-.
6 G. S1 Kakudho.
7 G. anupatto.
8 S2 sayaṃtass-.
9 G. ujubhūtassa.
10 G. -manaso.
11 G. S1 Uddālaka-.

[page 226]
226 Therāpadāna
Uddānaṃ:
Tuvaraṃ1-Nāga-Nalinā Virava-Kuṭidhūpako2
Patto-Dhātu-Pāṭaliyo Bimbi-Uddālakena3
sattatiṃsati gāthāyo gaṇitāyo vibhāvihi.
Tuvaradāyavaggo4 pañcavīsatimo.

[251. Thomadāyaka.]
Devaloke ṭhito santo Vipassissa mahesino /
dhammaṃ suṇitvā mudito imaṃ vācam abhās'; ahaṃ: // ApTha_26,251.1 //
‘Namo te purisājañña! namo te purisuttama! /
bahuṃ janaṃ5 tārayasi desento amataṃ padaṃ.'; // ApTha_26,251.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ vācam abhaniṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi thomanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,251.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,251.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Thomadāyako6 thero i. g. a-ti.
Thomadāyakattherassa7 apadānaṃ samattaṃ.

[252. Ekāsanadāyaka.]
Vijahitvā devavaṇṇaṃ sabhariyo idhāgamiṃ /
adhikāraṃ kattukāmo Buddhaseṭṭhassa sāsane. // ApTha_26,252.1 //
Devalo nāma nāmena Padumuttarasāvako8 /
tassa bhikkhā mayā dinnā vippasannena cetasā. // ApTha_26,252.2 //
Satasahasse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi piṇḍapātass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,252.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,252.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekāsanadāyako thero i. g. a-ti.
Ekāsanadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 Kuvaraṃ.
2 S1 -thūpako; G. S2 Virava-.
3 S2 Bimbi--Uddālake ca.
4 S1 Kuvara-.
5 S1 G. bahujanaṃ.
6 G. S1 Thomako.
7 G. S1 Thomaka-.
8 G. Padumuttarassa-.

[page 227]
253. Citakapūjaka 227

[253. Citakapūjaka.]
Ānando nāma sambuddho sayambhū aparājito /
araññe parinibbāyi amanussamhi kānane. // ApTha_26,253.1 //
Devalokā idhāgantvā citaṃ katvān'; ahaṃ tadā /
sarīraṃ tattha *jhāpesiṃ sakkārañ ca akās'; ahaṃ.* // ApTha_26,253.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,253.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,253.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Citakapūjako thero i. g. a-ti.
Citakapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[254. Ticampakapupphiya.]
Himavantass'; avidūre Vikaṭo1 nāma pabbato /
tassa vemajjhe vasati samaṇo bhāvitindriyo. // ApTha_26,254.1 //
Disvāna tassopasamaṃ2 vippasannena cetasā /
tīṇi campakapupphāni gahetvāna samokiriṃ. // ApTha_26,254.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,254.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,254.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ticampakapupphiyo thero i. g. a-ti.
Ticampakapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[255. Sattapāṭaliya.]
Kaṇikāraṃ3 va jotantaṃ nisinnaṃ pabbatantare /
satta pāṭalipupphāni Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_26,255.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ4 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,255.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,255.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sattapāṭaliyo5 thero i. g. a-ti.
Sattapāṭaliyattherassa6 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 Vikato.
2 G. tayo papamaṃ; S1 passopasamaṃ; S2 tassopasumaṃ.
3 G. Kaṇṇikāraṃ.
4 G. S1 abhiropayiṃ.
5 G. -pātalipupphiyo.
6 G. -pātalipupphiya.

[page 228]
228 Therāpadāna

[256. 'Pāhanadāyaka.]
Ahosi1 Candano nāma sambuddhass'; atrajo tadā /
eko 'pāhano2 mayā dinno bodhi sampajja3 me tuvaṃ. // ApTha_26,256.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ 'pāhanam4 adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi 'pāhanadānass'5 idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,256.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,256.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā 'Pāhanadāyaka6 thero i. g. a-ti.
'Pāhanadāyakattherassa6 apadānaṃ samattaṃ.

[257. Mañjaripūjaka.]
Mañjarikaṃ7 karitvāna rathiyaṃ paṭipajj'; ahaṃ /
addasaṃ samaṇānaggaṃ bhikkhusaṅghapurakkhataṃ. // ApTha_26,257.1 //
Pasannacitto sumano paramāya ca pītiyā /
ubho hatthehi paggayha Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_26,257.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,257.3 //
Ito tesattati kappe eko āsi mahīpati /
Jotiyo nāma nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_26,257.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,257.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Mañjaripūjako thero i. g. a-ti.
Mañjaripūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[258. Paṇṇadāyaka.]
Pabbate Himavantamhi vākacīradharo ahaṃ /
aloṇapaṇṇabhakkho8 'mhi niyamesu ca saṃvuto. // ApTha_26,258.1 //
Pātarāse anuppatte Siddhattho upagacchi9 maṃ /
tāhaṃ Buddhassa pādāsiṃ10 pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_26,258.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 ahosiṃ.
2 S2 eko 'pāno; S1 ek'; upāhaṃ.
3 G. bodhisamajja.
4 G. S1 yupāhanaṃ; S2 pānaṃ.
5 G. S1 upāhanass'; S2 'pāna-.
6 G. S1 Upāhana-; S2 'pāna-.
7 G. pañcakiraṃ; S1 mañjarakaṃ; S2 manjerikaṃ.
8 S2 aloṇāpaṇṇūbhakkho.
9 S2 upagañchi.
10 S2 pādāsi.

[page 229]
260. Aggapupphiya 229
Catunavute ito kappe yaṃ paṇṇam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi paṇṇadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,258.3 //
Sattavīsatikappamhi rājā āsiṃ1 Yadatthiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_26,258.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,258.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Paṇṇadāyako2 thero i. g. a-ti.
Paṇṇadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[259. Kuṭidāyaka.]
Vipinaṃ3 cāri sambuddho rukkhamūle vasī tadā /
paṇṇasālaṃ karitvāna adāsim aparājite.4 // ApTha_26,259.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ paṇṇakuṭikam adaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi kuṭidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,259.2 //
Aṭṭhatiṃse ito kappe soḷas āsiṃsu5 rājino6 /
Sabbattha-abhivassīti7 vuccare cakkavattino. // ApTha_26,259.3 //
paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,259.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kuṭidāyako thero i. g. a-ti.
Kuṭidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[260. Aggapupphiya.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ nisinnaṃ pabbatantare /
obhāsayantaṃ raṃsena Sikhinaṃ sikhinaṃ yathā. // ApTha_26,260.1 //
Aggajaṃ8 puppham ādāya upagacchiṃ9 naruttamaṃ /
pasannacitto sumano Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_26,260.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_26,260.3 //
Pañcavīsati kappamhi ahosim10 Amitavhayo11 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_26,260.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. āsi.
2 G. vaṇṇa-.
3 S1 vīvatī; G. pavanaṃ.
4 S1 aparājito.
5 G. soḷās-.
6 S1 rājāno.
7 S1 sabbatta-.
8 S1 āgacchiṃ.
9 G. upagañchi.
10 G. ahosi.
11 G. S1 Amitobhavo; vḷ. Amitogato.

[page 230]
230 Therāpadāna
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_26,260.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Aggapupphiyo thero i. g. a-ti.
Aggapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Thomako-Bhikkha-Citakaṃ Campako Sattapāṭalī1
'Pāhano2 Mañjari Paṇṇañ ca3 Kuṭido Aggapupphiyo
gāthāyo gaṇitā c'; ettha4 ekatālīsam-eva ca.
Thomakavaggo chabbīsatimo.

[261. Ākāsukkhipiya.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ Siddhatthaṃ gacchantam antarāpaṇe5 /
jalajagge duve gayha upagacchiṃ narāsabhaṃ. // ApTha_27,261.1 //
Ekañ ca pupphaṃ pādesu Buddhaseṭṭhassa nikkhipiṃ /
ekañ ca pupphaṃ paggayha ākāse ukkhipim ahaṃ. // ApTha_27,261.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,261.3 //
Ito battiṃsakappamhi6 eko āsi mahīpati /
Antalikkhacaro7 nāma cakkavattī mahabbalo. // ApTha_27,261.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,261.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ākāsukkhipiyo thero i. g. a-ti.
Ākāsukkhipiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[262. Telamakkhiya.]
Siddhatthamhi bhagavati nibbutamhi narāsabhe /
bodhiyā vedikāyāhaṃ telaṃ makkhesiṃ tāvade. // ApTha_27,262.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ telaṃ makkhayiṃ8 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi makkhanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,262.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 -pāṭali.
2 G. Upāhano; S1 Upahano.
3 G. omits.
4 G. S1 gaṇitā c'; ettha gāthāyo.
5 S1 antarāpathe.
6 G. chattiṃse-.
7 S2 antalikkhe-.
8 G. makkhayi; S1 makkhāyi.

[page 231]
263. Aḍḍhacandiya 231
Catuvīse ito kappe Succhavi nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_27,262.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,262.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Telamakkhiyo thero i. g. a-ti.
Telamakkhiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
[263. Aḍḍhacandiya.]
Tissassa kho bhagavato bodhiyā pāda-m-uttame1 /
aḍḍhacandaṃ mayā dinnaṃ dharaṇīruhapādape.2 // ApTha_27,263.1 //
Dvenavute ito kappe yaṃ puppham abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi bodhipūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,263.2 //
Pañcavīse3 ito kappe Devapo4 nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_27,263.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,263.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Aḍḍhacandiyo thero i. g. a-ti.
Aḍḍhacandiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[264. Araṇadīpiya.]
Devabhūto ahaṃ santo oruyha paṭhaviṃ5 tadā /
padīpe pañca pādāsiṃ6 pasanno sehi pāṇihi.7 // ApTha_27,264.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ padīpam adaṃ8 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,264.2 //
Pañcapaññāsake kappe eko āsi mahīpati /
Samantacakkhu nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_27,264.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,264.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Araṇadīpiyo9 thero i. g. a-ti.
Araṇadīpiyattherassa9 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. pādamuttamaṃ; S2 pādaputtame.
2 G. dharaṇi-.
3 S2 chattiṃse.
4 G. Devalo.
5 G. pathavi.
6 S2 pādāsi.
7 G. paṇihi.
8 S2 adadiṃ.
9 G. S1 Apaṇṇadīpiyo; S2 Araṇṇā-.

[page 232]
232 Therāpadāna

[265. Biḷālidāyaka.]
Himavantass'; avidūre Romaso nāma pabbato /
tamhi pabbatapādamhi samaṇo bhāvitindriyo. // ApTha_27,265.1 //
Biḷāliyo1 gahetvāna samaṇassa adās'; ahaṃ /
anumodi mahāvīro sayambhū aparājito: // ApTha_27,265.2 //
Biḷālī te2 mamaṃ3 dinnā vippasannena cetasā /
bhave nibbattamānamhi phalaṃ nibbattate4 tavaṃ.5 // ApTha_27,265.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ biḷālim adās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi biḷāliyā idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,265.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,265.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Biḷālidāyako thero i. g. a-ti.
Biḷālidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[266. Macchadāyaka.]
Candabhāgānadītīre6 ukkuso ās'; ahaṃ tadā /
mahantaṃ macchaṃ paggayha Siddhatthamunino7 adaṃ. // ApTha_27,266.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ maccham adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi macchadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,266.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,266.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Macchadāyako thero i. g. a-ti.
Macchadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[267. Javahaṃsaka.]
Candabhāgānadītīre8 āsiṃ9 vanacaro tadā /
Siddhattham addasaṃ Buddhaṃ gacchantam anilañjase.10 // ApTha_27,267.1 //
Añjaliṃ paggahetvāna ullokento mahāmuniṃ11 /
sakaṃ cittaṃ pasādetvā avandiṃ12 nāyakam ahaṃ. // ApTha_27,267.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. biḷālike.
2 G. biḷālike; S1 biḷālito.
3 G. S1 mama.
4 G. nibbattatu.
5 G. S1 tava.
6 G. S1 Candabhāga-.
7 S2 Siddhatthassa-.
8 G. Candabhāga-.
9 S1 āsi.
10 G. anilañjuse.
11 G. mahāmuni.
12 G. avandi.

[page 233]
269. Upāgatabhāsaniya 233
*Catunavute* ito kappe yam avandiṃ1 narāsabhaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi vandanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,267.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,267.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Javahaṃsako thero i. g. a-ti.
Javahaṃsakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[268. Saḷalapupphiya.]
Candabhāgānadītīre2 ahosiṃ3 kinnaro tadā /
Vipassim addasaṃ *Buddhaṃ raṃsijālasamākulaṃ.* // ApTha_27,268.1 //
Pasannacitto sumano paramāya ca pītiyā /
paggayha saḷalaṃ pupphaṃ Vipassim okirim ahaṃ. // ApTha_27,268.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjay'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,268.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,268.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saḷalapupphiyo4 thero i. g. a-ti.
Saḷalapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[269. Upāgatabhāsaniya.]
Himavantassa vemajjhe saro āsi sunimmito /
tatthāhaṃ rakkhaso āsiṃ poṭṭhasīso5 bhayānako. // ApTha_27,269.1 //
Anukampako kāruṇiko Vipassī lokanāyako /
mam uddharitukāmo so āgacchi6 mama santike. // ApTha_27,269.2 //
Upāgataṃ mahāvīraṃ devadevaṃ narāsabhaṃ /
āsayā abhinikkhamma avandiṃ satthuno ahaṃ. // ApTha_27,269.3 //
Ekanavute7 ito kappe yaṃ vandiṃ8 purisuttamaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi vandanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,269.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,269.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Upāgatabhāsaniyo9 thero i. g. a-ti.
Upāgatabhāsaniyattherassa10 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 avandi.
2 G. -bhāga-.
3 G. S1 ahosi.
4 G. Salaḷa-.
5 G. poṭṭhasīlo; S1 heṭṭhasīle; vḷ. heṭṭhasīlo.
6 S2 agañchi.
7 G. ekunavute.
8 S2 vandi.
9 G. -hāsaniyo; S1 upagatāhāsaniyo.
10 S1 upagatāhāsaniyo.

[page 234]
234 Therāpadāna

[270. Taraṇiya.]
Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho Vipassī dakkhiṇāraho /
nadītīre ṭhito satthā bhikkhusaṅghapurakkhato. // ApTha_27,270.1 //
Nāvā na vijjate tattha santāraṇī1 mahaṇṇave /
nadiyā abhinikkhamma tāresiṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_27,270.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ tāresiṃ naruttamaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi taraṇāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_27,270.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_27,270.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Taraṇiyo thero i. g. a-ti.
Taraṇiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Ukkhepī Tela-Candī ca Dīpado ca Biḷālido
Maccho Javo Salaḷado Rakkhaso Taraṇo2 dasa
gāthāyo c'; ettha3 saṅkhātā tālisam4-ekam5 eva ca.
Padumukkhepavaggo6 sattavīsatimo.

[271. Suvaṇṇabibbohaniya.]
Ekāsanam aham adaṃ pasanno sehi pāṇihi /
bibbohanañ ca pādāsim uttamatthassa pattiyā.7 // ApTha_28,271.1 //
Ekanavute ito kappe bibbohanam adās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi bibbohanass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,271.2 //
Ito tesaṭṭhime kappe Asamo nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_28,271.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,271.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Suvaṇṇabibbohaniyo8 thero i. g. a-ti.
Suvaṇṇabibbohaniyattherassa8 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 santaraṇi; S1 santhāraṇi.
2 S2 Tāraṇo.
3 G. v'; ettha.
4 G. -tālīsaṃ.
5 G. v'; ekaṃ.
6 G. Padumakkhepa-.
7 G. patthiyā.
8 G. -pibbohaniyo.

[page 235]
272. Tilamuṭṭhidāyaka 235

[272. Tilamuṭṭhidāyaka.]
Mama saṅkappam aññāya satthā lokagganāyako /
manomayena kāyena iddhiyā upasaṅkami. // ApTha_28,272.1 //
Satthāram upasaṅkantaṃ1 vanditvā purisuttamaṃ /
pasannacitto sumano tilamuṭṭhim adās'; ahaṃ. // ApTha_28,272.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi tilamuṭṭhe2 idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,272.3 //
Ito soḷasakappamhi Nandiyo3 nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_28,272.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,272.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tilamuṭṭhidāyako thero4 i. g. a-ti.
Tilamuṭṭhidāyakattherassa4 apadānaṃ samattaṃ.

[273. Caṅgoṭakiya.]
Mahāsamuddaṃ nissāya vasate5 pabbatantare /
paccuggantvān'; akāmāhaṃ6 caṅgoṭakam7 adās'; ahaṃ. // ApTha_28,273.1 //
Siddhatthassa mahesissa sabbabhūtānukampino /
pupphacaṅgoṭakaṃ8 datvā kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ.9 // ApTha_28,273.2 //
Catunavute ito kappe caṅgoṭakam adaṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi caṅgoṭakass'10 idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,273.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,273.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Caṅgoṭakiyo11 thero i. g. a-ti.
Caṅgoṭakiyattherassa11 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. upasaṅkanti; S1 upasaṅkamataṃ.
2 G. tilamuṭṭhiy'
3 G. Tandiso; S1 Nandiso; S2 Tandiyo.
4 S1 Tilamuṭṭhiya-.
5 G. vasati; S1 vasatī.
6 G. 'kās'; ahaṃ; S1 'kāsāhaṃ; Cy. akās'; ahaṃ.
7 G. Cy. caṅkotakaṃ.
8 G. pupphacaṅkoṭakaṃ.
9 G. modayaṃ.
10 G. caṅkoṭakass'.
11 G. Caṅkoṭakiyo.

[page 236]
236 Therāpadāna

[274. Abbhañjanadāyaka.]
Koṇḍaññassa bhagavato vītarāgassa tādino /
ākāsasamacittassa1 nippapañcassa jhāyino // ApTha_28,274.1 //
Sabbamohānivattassa2 sabbalokahitesino /
abbhañjanaṃ mayā dinnaṃ dipadindassa tādino.3 // ApTha_28,274.2 //
Aparimeyye ito kappe *abbhañjanam adaṃ* tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi abhañjanass'4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,274.3 //
Ito pannarase kappe Cirappo5 nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_28,274.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,274.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Abbhañjanadāyako thero i. g. a-ti.
Abbhañjanadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[275. Ekañjaliya.]
Udumbare vasanta*ssa niyate paṇṇasa*nthare6 /
vutthokāso7 mayā dinno samaṇassa8 mahesino. // ApTha_28,275.1 //
Tissassa dipadindassa lokanāthassa tādino /
añjaliṃ paggahetvāna santhariṃ9 pupphasantharaṃ.10 // ApTha_28,275.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ 'kariṃ pupphasantharaṃ11 /
duggatiṃ nābhijānāmi *santharassa* idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,275.3 //
Ito cuddasakappamhi ahosiṃ12 manujādhipo /
Eka-añjaliko nāma cakkavattī mahabbalo. // ApTha_28,275.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,275.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekañjaliyo thero i. g. a-ti.
Ekañjaliyattherassa13 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 akkakasacittassātha; Cy. akakkasacittassātha.
2 G. sabbamohātivattassa.
3 G. S1 satthuno.
4 G. abhuñjanass'.
5 G. Virappo.
6 G. paṇṇasandhāre.
7 G. S1 vuttokāso.
8 S1 samantassa.
9 G. santari.
10 G. S1 paṇṇasantaraṃ.
11 G. paṇṇasandharaṃ; S1 paṇṇasantharaṃ.
12 G. S1 ahosi.
13 G. Ekañjalika-.

[page 237]
277. Citakapūjaka 237

[276. Potthadāyaka.]
Satthāraṃ dhammam ārabbha saṅghañ cāpi mahesino /
potthadānaṃ mayā dinnaṃ {dakkhiṇeyye} anuttare. // ApTha_28,276.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi potthadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,276.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,276.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Potthadāyako thero i. g. a-ti.
Potthadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
[277. Citakapūjaka.]
Candabhāgānadītīre1 anusotaṃ vajām'; ahaṃ /
satta māluvapupphāni2 citak'; āropayim ahaṃ.3 // ApTha_28,277.1 //
Catunavute ito kappe citakaṃ yaṃ apūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi citakapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,277.2 //
Sattasaṭṭhimh'; ito kappe Paṭijagga-sanāmakā /
sattaratanasampannā satt'; āsuṃ cakkavattino. // ApTha_28,277.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,277.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Citakapūjako thero i. g. a-ti.
Citakapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[278. Āluvadāyaka.]
Pabbate Himavantamhi Mahāsindhu sudassano4 /
tatth'; addasaṃ5 vītarāgaṃ sappabhāsaṃ6 sudassanaṃ. // ApTha_28,278.1 //
Paramopasame7 yuttaṃ disvā taṃ8 vimhitāsayo9 /
āluvan tassa pādāsiṃ pasanno sehi pāṇihi.10 // ApTha_28,278.2 //
Ekatiṃse ito kappe yam āluvam adaṃ11 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi āluvassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,278.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,278.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Āluvadāyako thero i. g. a-ti.
Āluvadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Candabhāga-.
2 S2 māluta-.
3 S1 ropayī c'; ahaṃ.
4 G. sudassanā.
5 G. atthaddasaṃ.
6 G. Suppabhāsaṃ; S1 sabbabhāsaṃ.
7 G. paramopassame.
8 G. Cy. disvāhaṃ.
9 S2 vimhitamānaso.
10 G. pāṇīhi.
11 S2 adadiṃ.

[page 238]
238 Therāpadāna

[279. Ekapuṇḍarīka.]
Romaso nāma nāmena sayambhū sappabho1 tadā /
puṇḍarīkaṃ mayā dinnaṃ vippasannena cetasā. // ApTha_28,279.1 //
Catunavute ito kappe puṇḍarīkam adadiṃ2 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi puṇḍarīkass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,279.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,279.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Puṇḍarīko thero i. g. a-ti.
Ekapuṇḍarīkattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[280. Taraṇiya.]
Mahāpathamhi visame setu3 kārāpito mayā /
taraṇatthāya4 lokassa pasanno sehi pāṇihi.5 // ApTha_28,280.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ setu6 kārito mayā /
duggatiṃ nābhijānāmi setudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_28,280.2 //
Pañcapaññās'; ito kappe eko āsi Samogadho7 /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_28,280.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_28,280.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Taraṇiyo8 thero i. g. a-ti.
Taraṇiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Sovaṇṇaṃ Tilamuṭṭhī ca Caṅkoṭ'-Abbhañjam-Añjali9
Potthako Citako Mālo Ekapuṇḍarī-Setunā
Dvecattālīsa gāthāyo gaṇitāyo vibhāvihi.10
Suvaṇṇabimbohanavaggo11 aṭṭhavīsatimo.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sabbato.
2 G. adaṃ; S2 always adadiṃ.
3 G. setuṃ.
4 S1 ratanatthāya.
5 G. pānīhi.
6 S2 setuṃ kāritaṃ.
7 G. samāgamo; S2 Samogavo.
8 S1 Taraṇīyo.
9 G. Caṅkoṭambhañjañjalī; S2 Pabbho Ubbhopathañjali.
10 G. vibhavīhi.
11 G. Suvaṇṇabibbohana-.

[page 239]
282. Phaladāyaka 239

[281. Paṇṇadāyaka.]
Paṇṇasāle nisinno 'mhi paṇṇabhojanabhojano /
upaviṭṭhañ ca maṃ santam upagacchi1 mahāisi // ApTha_29,281.1 //
Siddhattho lokapajjoto sabbalokatikicchako /
tassa paṇṇaṃ mayā dinnaṃ nisinnassa2 paṇṇasanthare.3 // ApTha_29,281.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ paṇṇam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi paṇṇadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,281.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,281.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Paṇṇadāyako thero i. g. a-ti.
Paṇṇadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[282. Phaladāyaka.]
Sinerusamasanto so dharaṇīdhārisādiso /
vuṭṭhahitvā samādhimhā bhikkhāya mam upaṭṭhito.4 // ApTha_29,282.1 //
Harīṭakam āmalakam ambajambuvibhīṭakaṃ /
koḷaṃ bhallāṭakaṃ5 bellaṃ6 phārusakaphalāni ca // ApTha_29,282.2 //
Siddhatthassa mahesissa sabbalokānukampino /
tañ ca sabbaṃ mayā dinnaṃ vippasannena cetasā. // ApTha_29,282.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,282.4 //
Sattapaññās'; ito kappe Ekajjho7 nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_29,282.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,282.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Phaladāyako thero i. g. a-ti.
Phaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 upagañchi.
2 S1 nisinnaṃ.
3 G. -sandhare.
4 G. upaṭhito.
5 G. kolabhallāṭakaṃ; S1 kolapallāṭakaṃ.
6 S1 phellaṃ; S2 billaṃ.
7 G. Ekacco; S1 Ekajjo.

[page 240]
240 Therāpadāna

[283. Paccuggamaniya.]
Sīhaṃ yathā vanacaraṃ1 nisabhājāniyaṃ yathā /
kakudhaṃ vilasantaṃ va agacchantaṃ narāsabhaṃ // ApTha_29,283.1 //
Siddhatthaṃ lokapajjotaṃ sabbalokatikicchakaṃ /
akāsiṃ2 paccuggamanaṃ vippasannena cetasā. // ApTha_29,283.2 //
Catunavute ito kappe paccuggacchiṃ3 narāsabhaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi paccuggaman'4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,283.3 //
Sattavīse5 ito kappe eko āsi janādhipo /
Saparivāro6 ti nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_29,283.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,283.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Paccuggamaniyo7 thero i. g. a-ti.
Paccuggamaniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[284. Ekapupphiya.]
Dakkhiṇamhi duvāramhi8 pisāco ās'; ahaṃ tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ vītaraṃsaṃ va9 bhāṇumaṃ. // ApTha_29,284.1 //
Vipassissa naraggassa sabbalokahitesino /
ekapupphaṃ mayā dinnaṃ dipadindassa tādino. // ApTha_29,284.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,284.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,284.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekapupphiyo thero i. g. a-ti.
Ekapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[285. Maghavapupphiya.]
Nammadā nadiyā tīre sayambhū aparājito /
samādhi so samāpanno vippasanno anāvilo. // ApTha_29,285.1 //
Disvā pasannasumano10 sambuddham aparājitaṃ /
tāhaṃ maghavapupphena11 sayambhuṃ pūjayiṃ tadā. // ApTha_29,285.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vane caraṃ.
2 S2 ākāsi.
3 G. paccāgañchi.
4 S1 S2 paccuggama 'ti.
5 G. S1 sattatiṃse.
6 G. Sapadiro.
7 G. -gamanīyo.
8 G. dupāramhi; S2 dvāramhi.
9 G. pītaraṃsīva.
10 G. pasanno-.
11 G. māghava-.

[page 241]
286. Upaṭṭhāyaka 241
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ1 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,285.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,285.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Maghavapupphiyo2 thero i. g. a-ti.
Maghavapupphiyattherassa2 apadānaṃ samattaṃ.

[286. Upaṭṭhāyaka.]
Rathiyaṃ paṭipajjantam āhutīnaṃ paṭiggahaṃ /
dipadindaṃ mahānāgaṃ3 lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_29,286.1 //
Pakkosāpiya*tassāhaṃ4 sabbalo*kahitesino /
upaṭṭhāko mayā dinno Siddhatthassa mahesino. // ApTha_29,286.2 //
Paṭiggahetvā sambuddho niyyātesi5 mahāmuni6 /
upaṭṭhāya āsanā tamhā pakkāmi pācināmukho. // ApTha_29,286.3 //
Catunavut'; ito kappe upaṭṭhākam adaṃ7 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi upaṭṭhānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,286.4 //
Sattapaññās'; ito kappe Balasena8-sanāmako /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_29,286.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,286.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Upaṭṭhāyako9 thero i. g. a-ti.
Upaṭṭhāyakattherassa9 apadānaṃ samattaṃ.

[287. Apadāniya.]
Apadānaṃ sugatānaṃ kittayissaṃ mahesinaṃ /
pāde ca sirasā vandiṃ pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_29,287.1 //
Dvenavute ito kappe apadānaṃ pakittayiṃ10 /
duggatiṃ nābhijānāmi kittanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,287.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,287.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Apadāniyo thero i. g. a-ti.
Apadāniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. abhipūjayi.
2 S2 Magha-.
3 S2 mahānāṅgaṃ.
4 G. sakkopāsi-; S1 pakkohasiyatassāhaṃ.
5 S2 nīyyātesi.
6 G. S1 mahā-isi.
7 S2 adadiṃ.
8 G. Phalasena-.
9 G. S1 Upaṭṭhāyiko.
10 G. akittayiṃ.

[page 242]
242 Therāpadāna

[288. Sattāhapabbajita.]
Vipassissa bhagavato saṅgho sakkatamānito /
vyasanaṃ me anuppattaṃ1 ñātibhedo pure ahu. // ApTha_29,288.1 //
Pabbajjam upagantvāna vyasanūpasamāy'; ahaṃ /
sattāhābhirato tattha satthusāsanakamyatā.2 // ApTha_29,288.2 //
Ekanavute ito kappe yam ahaṃ pabbajiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pabbajjāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,288.3 //
Sattasaṭṭhi ito kappe satta āsuṃ mahīpatī /
Sunikkhammā3 ti ñāyanti cakkavattī mahabbalā. // ApTha_29,288.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,288.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sattāhapabbajito thero i. g. a-ti.
Sattāhapabbajitattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[289. Buddhūpaṭṭhāyaka.]
Veṭambarī4 ti me nāma5 pitu santaṃ mamaṃ tadā /
mama hatthaṃ gahetvāna upānayi mahāmuniṃ. // ApTha_29,289.1 //
Ime mam uddisissanti6 Buddhā lokagganāyakā /
te 'ham upaṭṭhahiṃ7 sakkaccaṃ pasanno sehi pāṇihi. // ApTha_29,289.2 //
Ekatiṃse ito kappe Buddhe paricariṃ8 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi upaṭṭhānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,289.3 //
Tevisamhi ito kappe caturo āsuṃ khattiyā /
Samaṇūpaṭṭhākā nāma cakkavattī mahabbalā. // ApTha_29,289.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,289.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Buddhūpaṭṭhāko9 thero i. g. a-ti.
Buddhūpaṭṭhāyakattherassa10 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. anuppatto; S1 anuppanno.
2 G. S1 -kammatā.
3 S2 Sanekkhammā.
4 G. Veṭabhini; vḷ. Veṭambhanī; S1 Veṭambhā; S2 Vecamhbanī.
5 G. namaṃ; S1 nāmaṃ.
6 G. uddississanti; S2 uddissanti.
7 S1 tesam-; all MSS. read upaṭṭhi; cf. p. 191, g. 1.
8 G. paricari.
9 G. -ūpaṭṭhāyiko; S1 ūpaṭṭhāyako.
10 G. ūpaṭṭhāyiko.

[page 243]
290. Pubbaṅgamaniya 243

[290. Pubbaṅgamaniya.]
Cullāsītisahassāni pabbajimha akiñcanā /
tesaṃ *pubbaṅga*mo āsim uttamatthassa pattiyā.1 // ApTha_29,290.1 //
Sarāgā sabhāvā loke2 vippasannam anāvilaṃ /
upaṭṭhahiṃsu sakkaccaṃ pasannā sehi pāṇihi. // ApTha_29,290.2 //
Khīṇāsavā vantadosā katakiccā anāsavā /
phariṃsu mettacittena sayambhū aparājitā. // ApTha_29,290.3 //
Tesam upaṭṭhahitvāna sambuddhānaṃ patissato3 /
maraṇañ ca anuppatto devattañ ca agamhase. // ApTha_29,290.4 //
Catunavute ito kappe yaṃ sīlam anupālayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi saññamassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_29,290.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_29,290.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pubbaṅgamiyo thero i. g. a-ti.
Pubbaṅgamaniyattherassa4 apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Paṇṇaṃ5 Phalaṃ Uggamiyo Ekapupphi6 ca Maghavā7
Upaṭṭhāk āpadānañ ca Pabbajjā ca8 Upaṭṭhahaṃ9
Pubbaṅgamo ca gāthāyo aṭṭhatālīsa kittitā ti.10
Paṇṇadāyakavaggo11 ekūnatiṃsamo.

[291. Citapūjaka.]
Ajito12 nāma nāmena ahosiṃ brāhmaṇo tadā /
āhutiṃ yiṭṭhukāmo13 'haṃ nānāpupphaṃ samānayiṃ.14 // ApTha_30,291.1 //
Jalantaṃ citakaṃ katvā15 Sikhino lokabandhuno /
tañ ca pupphaṃ samānetvā16 citake okirim ahaṃ. // ApTha_30,291.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. patthiyā.
2 G. sarāgassa vāte te; S1 -ve te.
3 G. patiyato; S2 patissavo.
4 G. Pubbaṅgamiya-.
5 G. Vaṇṇaṃ.
6 G. S1 Ekapupphañ.
7 S2 Māgavā.
8 S1 hi.
9 G. Upaṭṭhahi; S1 Upaṭṭhahiṃ.
10 S1 aṭṭhaliṃsa kittitā ti.
11 G. Vaṇṇa-.
12 S2 Ajino.
13 S1 yiṭṭhakāmo.
14 S1 samānayi.
15 G. S1 disvā.
16 G. samānitvā; S1 samāhitvā.

[page 244]
244 Therāpadāna
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,291.3 //
Sattavīse ito kappe satt'; āsuṃ manujādhipā /
Supajjalita-nāmā te cakkavattī mahabbalā. // ApTha_30,291.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,291.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Citapūjako thero i. g. a-ti.
Citapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[292. Pupphadhāraka.]
Vākacīradharo āsim ajinuttaravasano1 /
abhiññā pañca nibbattā2 candassa parimajjako. // ApTha_30,292.1 //
*Vipassiṃ lokapajjo*taṃ disvā abhigataṃ mamaṃ /
pāricchattakapupphāni dhāresiṃ satthuno ahaṃ. // ApTha_30,292.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhidhārayiṃ3 /
duggatiṃ nābhijānāmi dhāraṇāya4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,292.3 //
Sattāsītimhi 'to kappe eko āsi mahīpati /
Samantadharaṇo5 nāma cakkavattī mahabbalo. // ApTha_30,292.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,292.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pupphadhārako6 thero i. g. a-ti.
Pupphadhārakattherassa6 apadānaṃ samattaṃ.

[293. Chattadāyaka.]
Putto mama pabbajito kāsāyavasano tadā /
so ca Buddhattaṃ sampatto nibbuto7 lokapūjito. // ApTha_30,293.1 //
Vicinanto sakaṃ puttam agamaṃ pacchato ahaṃ /
nibbutassa mahantassa citakam agamās'; ahaṃ. // ApTha_30,293.2 //
Paggayha añjaliṃ tattha vanditvā citakam ahaṃ /
Setacchattañ ca paggayha āropesim ahaṃ tadā. // ApTha_30,293.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ chattam abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi chattadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,293.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -vāsino.
2 G. nippattā.
3 G. abhipūjayiṃ.
4 G. dhāranāya.
5 S2 G. -varuṇo.
6 G. -dhāraṇo.
7 G. nibbutto.

[page 245]
295. Gosīsanikkhepa 245
Pañcavīse ito kappe satta āsuṃ1 janādhipā /
Mahārahā-sanāmā2 te cakkavattī mahabbalā. // ApTha_30,293.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,293.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Chattadāyako thero i. g. a-ti.
Chattadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[294. Saddasaññaka.]
Anuggatamhi ādicce pasādo vipulo ahū3 /
Buddhaseṭṭhassa lokamhi pātubhāvo mahesino. // ApTha_30,294.1 //
Saddam4 assos'; ahaṃ tattha na ca passāmi taṃ jinaṃ /
maraṇañ ca anuppatto5 Buddhasaññam anussariṃ. // ApTha_30,294.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,294.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,294.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saddasaññako6 thero i. g. a-ti.
Saddasaññakattherassa6 apadānaṃ samattaṃ.

[295. Gosīsanikkhepa.]
Ārāmadvārā nikkhamma gosīsaṃ santhataṃ7 mayā /
anuhomi8 sakaṃ kammaṃ pubbakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,295.1 //
Ājāniyā vātajavā sindhavā sīghavāhanā /
anubhomi sabbam etaṃ gosīsassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,295.2 //
Aho kāraṃ paramaṃ kāraṃ9 sukhette sukataṃ mayā /
saṅghe katassa kārassa na aññaṃ kalam agghati. // ApTha_30,295.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ sīsaṃ santharim10 ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi santhārass'11 idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,295.4 //
Pañcasattati kappamhi Suppatiṭṭhita-nāmako /
eko āsi mahātejo cakkavattī mahabbalo. // ApTha_30,295.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,295.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Gosīsanikkhepo12 thero i. g. a-ti.
Gosīsanikkhepattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 asu.
2 S2 Mahārabha.
3 G. ahu.
4 G. ghosam.
5 G. anupatto.
6 G. -saññiko.
7 G. santataṃ.
8 G. anubhomi.
9 S2 paramakāraṃ.
10 G. sandhariṃ.
11 G. sandhārass'.
12 G. Gosisanikhepako.

[page 246]
246 Therāpadāna

[296. Pādapūjaka.]
Pabbate Himavantamhi ahosiṃ1 kinnaro tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ vītarasmīva2 bhānumaṃ. // ApTha_30,296.1 //
Upetaṃ maṃ tadā Buddhaṃ Vipassiṃ loka*nāyakaṃ* /
candanaṃ tagaraṃ3 cāpi pade4 osiñc'; ahan tadā.5 // ApTha_30,296.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ pādam abhipūjāyiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pādapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,296.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,296.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pādapūjako thero i. g. a-ti.
Pādapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[297. Desakittiyo.]
Upasālaka6-nāmo 'haṃ ahosiṃ brāhmaṇo tadā /
kānanaṃ vanam ogāḷhaṃ7 lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ // ApTha_30,297.1 //
Disvāna vandiṃ pādesu lokāhutipaṭiggahaṃ8 /
pasannacittaṃ maṃ ñatvā Buddho antaradhāyatha. // ApTha_30,297.2 //
Kānanā abhinikkhamma Buddhaseṭṭham anussariṃ /
taṃ desaṃ kittayitvāna kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_30,297.3 //
Dvenavute ito kappe yaṃ desam abhikittayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi kittanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,297.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,297.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Desakittiyo thero i. g. a-ti.
Desakittiyattherassa9 apadānaṃ samattaṃ.

[298. Saraṇagamaniya.]
Pabbate Himavantamhi ahosiṃ luddako tadā /
Vipassim addasaṃ Buddhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_30,298.1 //
Upāsitvāna10 sambuddhaṃ veyyāvaccam akās'; ahaṃ /
saraṇañ ca upāgacchiṃ dipadindassa tādino. // ApTha_30,298.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 ahosi.
2 G. S1 sataraṃsī-.
3 G. taggarañ.
4 G. S1 pāde.
5 G. osiñci 'haṃ tadā.
6 S2 Upasālhaka.
7 G. ogāḷhuṃ.
8 G. lokāhutiṃ-.
9 S2 Desakittaka-.
10 S1 upāsetvāna.

[page 247]
300. Anusaṃsāvaka 247
Ekanavute ito kappe saraṇaṃ yam agacch'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi saraṇāgamanapphalaṃ.1 // ApTha_30,298.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,298.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saraṇagamaniyo thero i. g. a-ti.
Saraṇagamaniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[299. Ambapiṇḍiya.]
Romaso nāma nāmena Dānavo iti vissuto /
ambapiṇḍī mayā dinnā Vipassissa mahesino. // ApTha_30,299.1 //
Ekanavute ito kappe yam ambam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ambadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_30,299.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,299.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ambapiṇḍiyo thero i. g. a-ti.
Ambapiṇḍiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[300. Anusaṃsāvaka.]
Piṇḍāya caramānāhaṃ Vipassim addasaṃ jinaṃ /
Uluṅkabhikkhaṃ pādāsiṃ dipadindassa tadino. // ApTha_30,300.1 //
Pasannacitto sumano abhivādes'; ahaṃ tadā /
anusaṃsāvayiṃ Buddham uttamatthassa pattiyā.2 // ApTha_30,300.2 //
Ito ekanavute3 kappe anusaṃsāvayim ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi anusaṃsāvanā phalaṃ.4 // ApTha_30,300.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_30,300.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Anusaṃsāvako thero i. g. a-ti.
Anusaṃsāvakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Citakaṃ Pārichatto ca Saddaṃ5 Gosīsasantharaṃ6
Padaṃ Padesaṃ7 Saraṇaṃ Ambo Saṃsāvako pi ca
sattatālīsa gāthāyo gaṇitāyo vibhāvihi.8
Citakapūjakavaggo tiṃso.9

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 saraṇagam'; idaṃ phalaṃ.
2 G. patthiyā.
3 G. ekūnavute ito.
4 G. -savanāphalaṃ.
5 G. Paddaṃ.
6 G. Gosisasandharaṃ.
7 G. paraṃ paresaṃ.
8 G. S1 vibhāvihī ti.
9 G. S1 tiṃsamo. All MSS. omit Chattadāyako.

[page 248]
248 Therāpadāna
Atha vaggUddānaṃ:
Kaṇṇikāro Hatthidado Ālamban-Udakāsana
Tuvaraṃ1 Thomano2 c'; eva Ukkhepaṃ Sīsupadhānaṃ.3
Paṇṇado Citapūjī4 ca gāthā c'; ev'; esā5 *sabbaso*
cattārīsa satānīha6 ekapaññāsam-eva ca.
Pañcavīsasatā sabbā dvāsattari7 taduttariṃ8 tisatān apadānaṃ9
gaṇitā atthadassīhi.
Tatiyaṃ satakaṃ10 samattaṃ.

[301. Padumakesariya.]
Isisaṅghe ahaṃ pubbe āsiṃ *mātaṅgavāraṇo* /
mahesīnaṃ pasādena padumakesaram11 okiriṃ. // ApTha_31,301.1 //
Paccekajinaseṭṭhesu12 dhutarāgesu tādisu13 /
tesu cittaṃ pasādetvā kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_31,301.2 //
Ekanavute ito kappe kesaram okiriṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi *pupphapūjāy'* idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,301.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,301.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Padumakesariyo thero i. g. a-ti.
Padumakesariyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[302. Sabbagandhiya.]
Gandhamālaṃ mayā dinnaṃ Vipassissa mahesino /
adāsim14 ujubhūtassa koseyyaṃ vattham uttamaṃ. // ApTha_31,302.1 //
Ekanavute ito kappe yaṃ vattham adadiṃ pure /
duggatiṃ nābhijānāmi *gandhadānass'* idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,302.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 Kuvaraṃ.
2 G. Thomako.
3 G. Sisupatanaṃ; S1 Sīsupadādhānaṃ; S2 -vanaṃ.
4 S2 Citākaṃpūji.
5 G. c'; evehaṃ; S2 eev'; eghā.
6 G. cattāri ca satāni sā; S1 cattār iha.
7 S2 māsattari.
8 G. taduttari.
9 G. tiṃsasatānaṃ 'padānaṃ; S1 -pādānaṃ.
10 G. S1 tatiyasatakaṃ.
11 G. 'dumakesaraṃ; S1 padakesaraṃ; Cy. paddhakesaraṃ.
12 G. paccekaṃ-.
13 S2 tādino.
14 S1 ajāyiṃ.

[page 249]
304. Dhammasaññaka 249
Ito pannarase kappe Sucelo1 nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_31,302.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,302.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sabbagandhiyo thero i. g. a-ti.
Sabbagandhiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[303. Paramannadāyaka.]
Kaṇikāraṃ va jotantam udayantaṃ va bhāṇumaṃ /
Vipassim addasaṃ Buddhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_31,303.1 //
Añjaliṃ paggahetvāna atinesiṃ sakaṃ gharaṃ /
atinetvāna sambuddhaṃ paramannam adās'; ahaṃ. // ApTha_31,303.2 //
Ekanavute ito kappe paramannam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi paramannass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,303.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,303.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Paramannadāyako th. i. g. a-ti.
Paramannadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[304. Dhammasaññaka.]
Vipassino bhagavato mahābodhimaho ahu /
rukkhaṭṭh'; ass'; eva2 sambuddho lokajeṭṭho narāsabho. // ApTha_31,304.1 //
Bhagavā tamhi samaye bhikkhusaṅghapurakkhato /
catusaccaṃ pakāseti vācāsabhim3 udīrayaṃ.4 // ApTha_31,304.2 //
Saṅkhittena ca desento vitthāreṇa ca desayaṃ5 /
vivattacchaddo6 sambuddho nibbāpesi mahājanaṃ. // ApTha_31,304.3 //
Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna lokajeṭṭhassa tādino /
vanditvā satthuno pāde pakkāmiṃ uttarāmukho. // ApTha_31,304.4 //
Ekanavute ito kappe yaṃ dhammam asuṇiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi dhammadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,304.5 //
Tettiṃsamhi ito kappe eko āsi mahīpati /
Sutavā nāma nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_31,304.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,304.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Dhammasaññako th. i. g. a-ti.
Dhammasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Suvelo.
2 G. -aṭṭhassa va.
3 S2 -sabham always.
4 Cy. udiriyaṃ.
5 G. desayi.
6 G. vivaṭacchado.

[page 250]
250 Therāpadāna

[305. Phaladāyaka.]
Bhāgīrasī1 nadītīre ahosi assamo2 tadā /
tam aham assamaṃ *gacchiṃ pha*lahattho apekhavā. // ApTha_31,305.1 //
Vipassiṃ tattha addakkhiṃ3 vītaraṃsīva4 bhāṇumaṃ /
yam me atthi phalaṃ sabbam adāsiṃ satthuno ahaṃ. // ApTha_31,305.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,305.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,305.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Phaladāyako thero i. g. a-ti.
Phaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[306. Sampasādaka.]
Namo te buddhavīr'; atthu vippamutto si sabbadhi /
vyasanam hi anuppatto tassa me saraṇaṃ bhava.5 // ApTha_31,306.1 //
Siddhattho tassa vyākāsi loke appaṭipuggalo: /
‘mahodadhisamo saṅgho appameyyo6 anuttaro. // ApTha_31,306.2 //
Tattha tvaṃ7 viraje khette anantaphaladāyake /
saṅghe cittaṃ pasādehi8 sukhī bījañ ca ropaya.'9 // ApTha_31,306.3 //
Idaṃ vatvāna sabbaññū lokajeṭṭho narāsabho /
mam evam anusāsitvā vehāsaṃ10 nabham uggami. // ApTha_31,306.4 //
Aciraṃ gatamaggamhi11 sabbaññumhi narāsabhe /
maraṇaṃ samanuppatto12 Tusitam upapajj'; ahaṃ. // ApTha_31,306.5 //
Tadāhaṃ viraje khette anantaphaladāyake /
saṅghe cittaṃ pasādetvā kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_31,306.6 //
Catunavute ito kappe pasādam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pasādassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,306.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,306.8 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sampasādiko thero i. g. a-ti.
Sampasādakattherassa13 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Bhāgīrathi.
2 G. asamo.
3 G. adakkhiṃ.
4 S2 sataraṃsaṃ va.
5 S2 bhave.
6 G. apameyyo.
7 S2 tatthattaṃ.
8 S2 pasādesi; S1 pasādeti.
9 G. savijjaṃ vāsiṃ ropaya; S1 sukhijaṃ cāpi ropayiṃ; S2 -ropaye.
10 S1 sapabhāsaṃ.
11 G. aciragatapattamhi; S1 -mattamhi.
12 G. saraṇaṃ taṃ anuppatto.
13 G. Sampasādika-.

[page 251]
307. Ārāmadāyaka 251

[307. Ārāmadāyaka.]
Siddhatthassa bhagavato ārāmo *ro*pito mama /
sandacchāyesu1 rukkhesu upavattesu2 pakkhisu. // ApTha_31,307.1 //
Addasaṃ virajaṃ Buddham āhutīnaṃ paṭiggahaṃ /
ārāmam atināmesiṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_31,307.2 //
Haṭṭho haṭṭhena cittena phalam pupphañ ca 'dās'3 ahaṃ /
tato jātappasādo ca taṃ dānaṃ pari*ṇāmay*iṃ.4 // ApTha_31,307.3 //
*Buddhassa yaṃ idaṃ* dāsiṃ vippasannena cetasā /
bhave nibbattamānamhi5 nibbattati6 phalaṃ mama. // ApTha_31,307.4 //
Catunavute ito kappe yaṃ dānam7 adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ārāmassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,307.5 //
Ito sattatiṃse kappe *satt'; āsuṃ Mudusītalā* /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_31,307.6 //
Patisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,307.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ārāmadāyako thero i. g. a-ti.
Ārāmadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[308. Anulepadāyaka.]
Atthadassissa munino addasaṃ sāvakam ahaṃ /
navakammaṃ karontassa *sīmāya upagacch'; ahaṃ. // ApTha_31,308.1 //
Niṭṭhite navakamme *ca anulepaṃ8 adās'; ahaṃ /
pasannacitto sumano puññakkhette anuttare. // ApTha_31,308.2 //
Atthārase kappasate yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi anulepass'9 idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,308.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,308.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Anulepadāyako10 thero i. g. a-ti.
Anulepadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. santacchāresu.
2 G. upasevantesu; S2 upavantesu.
3 G. S1 adās'.
4 S1 paramānayi; cf. p. 254, g. 3.
5 G. nippattamānamhi.
6 G. S1 nibbattatu.
7 S2 ārāmaṃ.
8 S2 anulomaṃ; S1 anulopaṃ.
9 S2 anulomass'; S1 anulopass'.
10 S2 Anuloma-; S1 Anulopa-.

[page 252]
252 Therāpadāna

[309. Buddhasaññaka.]
Udentaṃ sataraṃsīva1 vītaraṃsaṃ2 va bhāṇumaṃ /
vanantaragataṃ3 santaṃ lokajetthaṃ narāsabhaṃ // ApTha_31,309.1 //
Addasaṃ supinantena Siddhatthaṃ lokanāyakaṃ /
tattha cittaṃ pasādetvā sugatim upapajj'; ahaṃ. // ApTha_31,309.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_31,309.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,309.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Buddhasaññako4 thero i. g. a-ti.
Buddhasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[310. Pabbhāradāyaka.]
Piyadassino bhagavato pabbhāro5 sodhito mayā /
ghaṭakañ ca upaṭṭhāsiṃ paribhogāya tādino. // ApTha_31,310.1 //
Tam me buddho viyākāsi Piyadassī mahāmuni: /
sahassakaṇḍo satageṇḍu6 dhajālu haritāmayo // ApTha_31,310.2 //
Nibbattissati so yūpo7 ratanañ ca anappakaṃ /
pabbhāradānaṃ8 datvāna kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_31,310.3 //
Ito battiṃsakappamhi Susuddho9 nāma khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_31,310.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_31,310.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pabbhāradāyako10 th. i. g. a-ti.
Pabbhāradāyakattherassa10 apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Kesaraṃ-Gandham-Annañ11 ca Dhammasañña12-Pha-
lena ca
Pasād'-Ārāmadāyī13 ca Lomako14 Buddhasaññako
Pabbhārado15 ca gāthāyo ekūnapaññāsa16 kittitā.17
Padumakesariyavaggo18 ekatiṃsatimo.19

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sataraṃsi.
2 G. pitaraṃsi. Cf. pp. 240, 246, &c., &c.
3 G. vanatam āgataṃ.
4 G. -saññiko.
5 G. bacchāro.
6 S2 -bheṇḍu.
7 G. rūpo; S2 dhūpo.
8 G. acchāradānaṃ.
9 G. Subuddho.
10 G. Bacchāra-.
11 G. -Andañ; S1 -Attañ.
12 G. -pañña.
13 G. -dayī.
14 G. Lepako; S1 Lopako.
15 G. Bacchārako.
16 G. ekapaññāsa.
17 G. -ti.
18 G. -kesarīvaggo.
19 G. ekatiṃsamo.

[page 253]
312. Bhojanadāyaka 253

[311. Ārakkhadāyaka.]
Dhammadassissa munino vati1 kārāpitā mayā /
ārakkho ca mayā dinno dipadindassa tādino. // ApTha_32,311.1 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ kammam akariṃ tadā /
tena kammāvasesena patto me āsavakkhayo. // ApTha_32,311.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,311.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ārakkhadāyako thero i. g. a-ti.
Ārakkhadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[312. Bhojanadāyaka.]
Sujāto sālalaṭṭhīva2 sobhañjana-m-iv'3 uggato /
indalaṭṭhi-r-ivākāse virocati sadā jino. // ApTha_32,312.1 //
Tassa devātidevassa Vessabhussa mahesino /
adāsiṃ bhojanam ahaṃ vippasannena cetasā. // ApTha_32,312.2 //
Tam me Buddho anumodi sayambhū aparājito: /
bhave nibbattamānamhi phalaṃ nibbattatu4 tavaṃ.5 // ApTha_32,312.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bhojanass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,312.4 //
Pañcavīse ito kappe eko āsi Amittabhā6 /
sattaratanasampanno cakkavatti mahabbalo. // ApTha_32,312.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,312.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Bhojanadāyako thero i. g. a-ti.
Bhojanadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[313. Gatasaññaka.]
Ākāse* 'va* padaṃ n'; atthi ambare anilañjase7 /
Siddhatthaṃ jinaṃ adakkhiṃ gacchantaṃ tidivaṅgaṇaṃ. // ApTha_32,313.1 //
Anilen'; eritaṃ disvā sammāsambuddhacīvaraṃ /
vitti me tāvade jātā8 disvāna gamanaṃ mune. // ApTha_32,313.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 vatī.
2 S1 G. ca.
3 S2 G. idh'.
4 S2 nibbattate.
5 G. tava; S1 tuvaṃ.
6 G. Amittako; S1 Amittato.
7 G. anilañjuse.
8 G. vitthi me māhu tāvade; S1 vitti me tāvade;
S2 citti me pāhunā jātā.

[page 254]
254 Therāpadāna
Catunavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,313.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,313.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Gatasaññako thero i. g. a-ti.
Gatasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[314. Sattapaduminiya.]
Nadī*kūle vasāmāhaṃ Nesādo nā*ma brāhmaṇo /
satapattehi pupphehi sammajjitvāna assamaṃ. // ApTha_32,314.1 //
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ Siddhatthaṃ lokanāyakaṃ /
disvā 'va vane1 gacchantaṃ hāso me udapajjatha.2 // ApTha_32,314.2 //
Paccuggantvāna sa*mbuddhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ* /
assamam atināmetvā jalajaggehi okiriṃ. // ApTha_32,314.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ3 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,314.4 //
Ito te sattame5 kappe *caturo Pādapāvarā /
sattaratanasa*mpannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_32,314.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,314.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sattapaduminiyo6 thero i. g. a-ti.
Sattapaduminiyattherassa6 apadānaṃ samattaṃ.

[315. Pupphāsaniya.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ sataraṃsīva7 bhāṇumaṃ /
avidūrena gacchantaṃ Siddhattham aparājitaṃ // ApTha_32,315.1 //
Tassa paccuggamitvāna pavesitvāna8 *assamaṃ /
pupphāsanaṃ mayā dinnaṃ* vippasannena cetasā. // ApTha_32,315.2 //
Añjaliṃ paggahetvāna vedajāto9 tadā ahaṃ /
buddhe cittaṃ pasādetvā kamman taṃ pariṇāmayiṃ. // ApTha_32,315.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vanena; S1 disvāna nena.
2 G. S1 upapajjatha.
3 G. S1 abhiropayiṃ.
4 G. S1 -pūjāy'.
5 G. ito sattame te.
6 G. S1 -padumiyo.
7 G. sataraṃsi va.
8 S1 pavisitvāna.
9 S2 devajāto.

[page 255]
316. Āsanatthavika 255
Yam me atthi kataṃ puññaṃ sayambhūmh'; aparājite1 /
sabbena *tena kusalena vimalo* homi sāsane. // ApTha_32,315.4 //
Catunavute ito kappe pupphāsanam adaṃ2 tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphāsanass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,315.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,315.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pupphāsanadāyako thero i. g. a-ti.
Pupphāsaniyattherassa3 apadānaṃ samattaṃ.

[316. Āsanatthavika.]
Cetiyaṃ Uttamaṃ4 nāma Sikhino lokabandhuno /
araññe iriṇe5 vivane andh'; āhiṇḍām'6 ahaṃ tadā. // ApTha_32,316.1 //
Pavanā nikkhamantena diṭṭhaṃ sīhāsanaṃ mayā7 /
ekaṃsam añjaliṃ katvā thavissaṃ8 lokanāyakaṃ. // ApTha_32,316.2 //
Divasabhāgaṃ9 thavitvā10 Buddhaṃ lokagganāyakaṃ /
haṭṭho haṭṭhena cittena imaṃ vācam udīrayiṃ: // ApTha_32,316.3 //
‘Namo te purisājañña namo te purisuttama /
sabbaññū 'si11 mahāvīra lokajeṭṭha narāsabha.'; // ApTha_32,316.4 //
Abhitthavitvā Sikhinaṃ nimittakaraṇen'; ahaṃ /
āsanam abhivādetvā12 pakkāmiṃ13 uttarāmukho. // ApTha_32,316.5 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ thaviṃ vadataṃ varaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi thomanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,316.6 //
Sattavīse ito kappe Atulyā satta assu te /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_32,316.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,316.8 //
Itthaṃ sudam āyasmā Āsanatthaviko thero i. g. a-ti.
Āsanatthavikattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sayambhuṃ aparājitaṃ.
2 G. adadiṃ.
3 G. -āsanadāyaka-.
4 S2 uggamaṃ.
5 S2 iraṇe; Cy. irine and iriye.
6 S1 andho 'hiṇḍom'; G. andho 'hiṇḍām'.
7 S1 passi.
8 G. thomiyaṃ; S1 thomissaṃ.
9 S2 divasabhāgā.
10 G. thavitvāna; S1 tayitvāna.
11 G. pi.
12 G. S1 abhivāditvā.
13 G. pakkami.

[page 256]
256 Therāpadāna

[317. Saddasaññaka.]
Sudassano mahāvīro deseti amataṃ padaṃ /
parivuto1 sāvakehi vasati ghara-m-uttame.2 // ApTha_32,317.1 //
Tāya3 vācāya madhurāya saṅgaṇhanta-mahājanaṃ /
ghoso ca4 vipulo āsi sadevamānusena so.5 // ApTha_32,317.2 //
Nigghosasaddaṃ sutvāna Siddhatthassa mahesino /
sadde cittaṃ pasādetvā avandiṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_32,317.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,317.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,317.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saddasaññako thero i. g. a-ti.
Saddasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[318. Tiraṃsiya.]
Kesarim abhijātaṃ va aggikkhandhaṃ va pabbate /
obhāsentaṃ disā sabbā6 Siddhatthaṃ pabbatantare. // ApTha_32,318.1 //
Suriyassa ca ālokaṃ candālokaṃ tath'; eva ca /
Buddhālokañ ca disvāna vitti7 me upapajjatha. // ApTha_32,318.2 //
Tayo āloke8 disvāna disvāna sāvakuttamaṃ9 /
ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā santhaviṃ10 lokanāyakaṃ. // ApTha_32,318.3 //
Tayo hi ālokakarā loke lokatamonudā /
cando ca suriyo cāpi Buddho ca lokanāyako. // ApTha_32,318.4 //
Opamam11 upadaṃsetvā12 kittito me mahāmuni /
Buddhassa vaṇṇaṃ kittetvā13 kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_32,318.5 //
Catunavute ito kappe yaṃ Buddham abhikittayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi kittanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,318.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. parivutto.
2 S1 saramuttame; S2 gahiruttame.
3 S2 nāya.
4 G. va.
5 G. S1 āsi so devamānuse.
6 G. disvā jinaṃ; S1 nivāsīnaṃ.
7 G. vitthi; S2 citti.
8 G. āloke na.
9 S1 kovasuttamaṃ.
10 G. sandhaviṃ.
11 G. S1 opammaṃ.
12 G. S1 upadamsitvā.
13 G. S1 kittitvā.

[page 257]
319. Kandalīpupphiya 257
Ekasaṭṭhimhi 'to kappe eko Ñāṇadharo1 ahu /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_32,318.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,318.8 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tiraṃsiyo thero i. g. a-ti.
Tiraṃsiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[319. Kandalīpupphiya.]
Sindhuyā nadiyā tīre ahosiṃ kassako tadā /
parakammāyane yutto parabhattaṃ2 apassito. // ApTha_32,319.1 //
Sindhum anucaranto 'haṃ Siddhatthaṃ jinam addasaṃ3 /
samādhinā nisinnaṃ va4 satapattaṃ va pupphitaṃ. // ApTha_32,319.2 //
Sattakadalipupphāni5 vaṇṭe6 chetvān'7 ahan tadā /
matthake abhiropesiṃ Buddha*ssādiccabandhu*no. // ApTha_32,319.3 //
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddham anukūle8 samāhitaṃ /
tidhappabhinnaṃ9 mātaṅgaṃkuñjaraṃ10 va durāsadaṃ11 // ApTha_32,319.4 //
Tam aham upagantvāna nipakaṃ bhāvitindriyaṃ /
añjaliṃ paggahetvāna avandiṃ satthuno ahaṃ. // ApTha_32,319.5 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ12 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,319.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,319.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kandalīpupphiyo13 thero i. g. a-ti.
Kandalīpupphiyattherassa13 apadānaṃ samattaṃ.

[320. Kumudamāliya.]
Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mahesiṃ vijitāvinaṃ /
Vipassinaṃ mahāvīram abh*ijātaṃ va kesariṃ14 // ApTha_32,320.1 //
Rathiyaṃ paṭipajjantam* āhutīnaṃ paṭiggahaṃ /
gahetvā kumudaṃ mālaṃ Buddhaseṭṭhaṃ samokiriṃ. // ApTha_32,320.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 -varo.
2 S2 -cittaṃ; cf. p. 270, g. l.
3 G. S1 jinapadumaṃ.
4 G. ca.
5 G. satta kandhali-.
6 G. gaṇḍe; S1 vaṇḍhe.
7 G. chitvān'.
8 G. S2 anukule.
9 G. titappabhinnaṃ.
10 G. matangā-.
11 G. durāvaraṃ.
12 G. abhiropayiṃ.
13 S2 Kandāli-; S1 Kandali.
14 S1 kesarī.

[page 258]
258 Therāpadāna
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_32,320.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_32,320.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kumudamāliyo thero i. g. a-ti.
Kumudamāliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Ārakkhado Bhojanado Gatasaññī ca Padumiko1
*Pu*pphāsanī2 Santhavako3 Saddasaññī Tiraṃsiyo4
Kandalī5 Komudī c'; eva sattapaññāsa6 gāthakā.7
Āra*kkha*dāyavaggo8 battiṃsatimo.9

[321. Ummāpupphiya.]
Samāhitaṃ samāpannaṃ Siddhattham aparājitaṃ10 /
samādhinā upāviṭṭham addasāsiṃ naruttamaṃ. // ApTha_33,321.1 //
Ummāpupphaṃ gahetvāna Buddhassa abhiropayiṃ /
sabbe pupphā ekasīsā uddhavaṇṭā11 adhomukhā.12 // ApTha_33,321.2 //
Sucittā viya13 tiṭṭhante ākāse pupphasantharā14 /
tena cittappasādena Tusitam upapajj'; ahaṃ. // ApTha_33,321.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,321.4 //
Pañcapaññās'; ito kappe eko āsi mahīpati /
Samantacchadano15 nāma cakkavattī mahabbalo. // ApTha_33,321.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,321.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ummāpupphiyo thero i. g. a-ti.
Ummāpupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Siddhako.
2 S2 Pupphāsani.
3 G. Sandhavako.
4 S2 Tiraṃsiko.
5 S2 Kandali.
6 G. sata-.
7 G. S1 gāthakā ti.
8 G. Ārakkhadāyaka-.
9 G. battiṃsamo.
10 G. abhirājitaṃ.
11 G. uddham-vaṇḍā; S1 uddhaṃ vaṇṭho.
12 S2 adhomukho.
13 S2 viyā.
14 G. -santarā; S1 -santhare.
15 S2 -chandano.

[page 259]
322. Pulinapūjaka 259

[322. Pulinapūjaka.]
Kakudhaṃ vilasantaṃ va nisabhājāniyaṃ1 yathā /
osadhīva2 virocantaṃ3 obhāsentaṃ4 narāsabhaṃ. // ApTha_33,322.1 //
Añjaliṃ paggahetvāna avandiṃ satthuno ahaṃ /
satthāraṃ parivaṇṇesiṃ sakakammena tosito.5 // ApTha_33,322.2 //
Susuddhaṃ pulinaṃ gayha6 gatamagge samokiriṃ /
ucchaṅgena gahetvāna Vipassissa mahesino. // ApTha_33,322.3 //
Tato upaḍḍhapulinaṃ vippasannena cetasā /
divāvihāre7 osiñciṃ dipadindassa tādino. // ApTha_33,322.4 //
Ekanavute ito kappe pulinaṃ8 yam āsiñc'9 ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pulinassa10 idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,322.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,322.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pulinapūjako11 thero i. g. a-ti.
Pulinapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[323. Hāsajanaka.]
Dumagge paṃsukūlikaṃ12 laggaṃ disvāna satthuno /
añjaliṃ paggahetvāna *bhiyyo* uccāritaṃ13 mayā. // ApTha_33,323.1 //
Dūrato paṭidisvāna hāso me upapajjatha14 /
añjaliṃ paggahetvāna bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ. // ApTha_33,323.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'15 idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,323.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,323.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Hāsajanako16 thero i. g. a-ti.
Hāsajanakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. nisabhaṃ-.
2 S2 osadhiṃ-; S1 osādhī.
3 S1 virocentaṃ.
4 G. obhāsantaṃ.
5 G. S1 tositaṃ.
6 G. S1 paggayha.
7 S1 divāvihāraṃ.
8 G. puḷīnaṃ.
9 S1 asiñc.
10 G. puḷīnassa.
11 G. Puḷīna-.
12 S2 paṃsukūlīnaṃ.
13 G. uccaritaṃ.
14 S2 udapañjjatha.
15 G. S1 -pūjāy'.
16 S2 Hāsañjanako.

[page 260]
260 Therāpadāna

[324. Saññasāmika.]
Jātiyā sattavasso 'haṃ ahosiṃ mantapāragū /
kulavaṃsam adhāresiṃ1 yañño ussāhito mayā. // ApTha_33,324.1 //
Cullāsītisahassāni pasū2 haññanti me sadā /
sārasmiṃ3 hi upanītāni yaññatthāya upaṭṭhitā. // ApTha_33,324.2 //
Ukkāmukho pahaṭo va khadiraṅgārasannibho4 /
udayanto va suriyo puṇṇamāse va candimā // ApTha_33,324.3 //
Siddhattho sabbasiddhattho tilokamahito hito /
upagantvāna sambuddho idaṃ vacanam abravi: // ApTha_33,324.4 //
‘Ahiṃsā sabbapāṇānaṃ5 kumāra mama ruccati /
theyyā6 ca aticārā ca majjapānā ca ārati. // ApTha_33,324.5 //
Rati ca samacariyāya7 bāhusaccakataññutā /
diṭṭhe dhamme paratthā8 ca dhammā ete pasaṃsiyā. // ApTha_33,324.6 //
Ete dhamme bhāvayitvā9 sattāsattahite rato10 /
Buddhe cittaṃ pasādetvā bhāvehi maggam uttamaṃ.'; // ApTha_33,324.7 //
Idaṃ vatvāna sabbaññū lokajeṭṭho narāsabho /
mam evam anusāsetvā vehāsam uggato gato. // ApTha_33,324.8 //
Pubbe11 cittaṃ visodhetvā pacchā cittaṃ12 pasādayiṃ. /
Tena cittappasādena Tusitam upapajj'; ahaṃ. // ApTha_33,324.9 //
Catunavute ito kappe yadā cittaṃ pasādayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhasaññāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,324.10 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,324.11 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saññasāmiko13 thero i. g. a-ti.
Saññasāmikattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 adharesiṃ.
2 S2 pasuṃ.
3 S1 sārasambhi.
4 G. -sanniso.
5 G. -pāṇinaṃ.
6 G. theyyo; S1 theyya.
7 G. samacariyā sabhābhu.
8 S1 paratthe.
9 G. S2 bhāsitvā.
10 G. satthā-; S1 sabbattahite rato.
11 S1 buddhe.
12 S1 mittaṃ.
13 S1 Saññamiko.

[page 261]
325. Nimittasaññaka. 261

[325. Nimittasaññaka.]
Candabhāgānadītīre1 vasāmi assame ahaṃ /
suvaṇṇamigam addakkhiṃ carantaṃ2 vipine3 ahaṃ. // ApTha_33,325.1 //
Mige cittaṃ pasādetvā lokajeṭṭham anussariṃ /
tena cittappasādena aññe Buddhe anussariṃ. // ApTha_33,325.2 //
Abbhatītā ca ye Buddhā vattamānā tathāgatā /
evam eva virocanti migarājā va cetaso. // ApTha_33,325.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ saññam alabhiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi *Buddhasaññāy'* idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,325.4 //
Sattavīse ito kappe eko āsi mahīpati /
Araññasatto4 nāmena cakkavattī mahabbalo. // ApTha_33,325.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,325.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Nimittasaññako thero i. g. a-ti.
Nimittasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[326. Annasaṃsāvaka.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ gacchantam antarāpaṇe /
kañcanagghiyasaṅkāsaṃ battiṃsavaralakkhaṇaṃ // ApTha_33,326.1 //
Siddhatthaṃ sabbasiddhattham anejam aparājitaṃ /
sambuddham atināmetvā bhojayin taṃ5 mahamuniṃ. // ApTha_33,326.2 //
Muni kāruṇiko loke obhāsayi6 mamaṃ tadā /
Buddhe cittaṃ pasādetvā kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_33,326.3 //
Catunavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bhikkhadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,326.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,326.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Annasaṃsāvako thero i. g. a-ti.
Annasaṃsāvakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Candabhāga-.
2 S2 pavattaṃ.
3 S1 micane; G. vicite; S2 vicine.
4 S1 araññamanno; G. Araññasanto.
5 S2 bhojayan-.
6 G. obhasayaṃ.

[page 262]
262 Therāpadāna

[327. Nigguṇṭhipupphiya.]
Yadā devo devakāyā cavati āyusaṅkhayā /
tayo saddā niccharanti1 devānam anumodataṃ.2 // ApTha_33,327.1 //
Ito bho sugatiṃ3 gaccha4 manussānaṃ sahavyataṃ /
manussabhūto saddhamme labha saddham5 anuttaraṃ. // ApTha_33,327.2 //
Sā te6 saddhā niviṭṭhassa7 mūlajātā patiṭṭhitā /
yāvajīvam asaṃhīrā8 saddhamme suppavedite.9 // ApTha_33,327.3 //
Kāyena kusalaṃ katvā vācāya kusalaṃ bahuṃ10 /
manasā kusalaṃ katvā avyapajjhaṃ nirūpadhiṃ. // ApTha_33,327.4 //
Tato opadhikaṃ puññaṃ11 katvā dānena taṃ bahuṃ12 /
aññe nicc'; eva saddhamme13 brahmacariye nivesaya. // ApTha_33,327.5 //
Imāya anukampāya devadevaṃ yadā viduṃ14 /
cavantam anumodanti ehi deva punappunaṃ. // ApTha_33,327.6 //
Saṃviggo 'mhi15 tadā āsiṃ16 devasaṅghe17 samāgate /
kaṃ su nāma ahaṃ yoniṃ gamissāmi ito cuto? // ApTha_33,327.7 //
Mama saṃvegam aññāya samaṇo bhāvitindriyo /
mam uddharitukāmo so agacchi mama santike. // ApTha_33,327.8 //
Sumano nāma nāmena Padumuttarasāvako /
atthadhammānusāsitvā saṃvejesi maman tadā.18 // ApTha_33,327.9 //
Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā Buddhe cittappasādayiṃ /
taṃ vīram abhivādetvā tattha kālakato ahaṃ. // ApTha_33,327.10 //
Upapajjissaṃ tatth'; eva sukkamūlena codito{cross} /
vasanto mātukucchimhi puna dhāretu mātuyā // ApTha_33,327.11 //
Tamhā kāyā cavitvāna Tidase upapajj'; ahaṃ /
etthantare na passāmi domanassaṃ mamaṃ tadā. // ApTha_33,327.12 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. nicchayanti.
2 S2 anumodanaṃ.
3 G. sugati.
4 G. gacchi.
5 S1 S2 saddam.
6 G. sāke.
7 G. nivittassa.
8 G. asaṃhirā; S1 asahaṃhirā.
9 S1 suppavedito.
10 S1 bahu.
11 S2 odhikaṃ paññaṃ; S1 opadikaṃ puñña.
12 G. bahu.
13 G. aññe pi macchasaddhamme; S2 -nicce saddhamme; S1 aññe sasseva or ?
sabb'; eva.
14 G. vidū; S1 yathā vidu.
15 G. S1 saṃvego 'ham.
16 G. asi.
17 G. devasaṅgha.
18 The first nine gāthās of this legend are missing in G.
{cross} Cf. pp. 194, 5.

[page 263]
327. Nigguṇṭhipupphiya 263
Tāvatiṃsā cavitvāna mātukucchiṃ samokkamaṃ1 /
nikkhamitvāna kucchimhā kaṇhasukkam ajāni 'haṃ. // ApTha_33,327.13 //
Jātiyā sattavassena2 ārāmaṃ pāvisim ahaṃ /
Gotamassa bhagavato Sakyaputtassa tādino. // ApTha_33,327.14 //
Vitthārake3 pāvacane bahujaññamhi sāsane /
addasaṃ sāsanakāre4 bhikkhavo tattha satthuno. // ApTha_33,327.15 //
Sāvatthi nāma nagaraṃ5 rājā tatthāsi Kosalo /
rathena nāgayuttena6 upesi bodhim uttamaṃ. // ApTha_33,327.16 //
Tassāhaṃ nāgaṃ7 disvāna pubbakammam anussariṃ /
añjaliṃ paggahetvāna samayam agamās'; ahaṃ. // ApTha_33,327.17 //
Jātiyā sattavass'8 eva pabbajim anagāriyaṃ9 /
yo so Buddham upaṭṭhāsi Ānando nāma sāvako. // ApTha_33,327.18 //
Gatimā dhitimā10 c'; eva satimā ca bahussuto /
rañño cittaṃ pasādento niyyādesi11 mahājutiṃ. // ApTha_33,327.19 //
Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna pubbakammam anussariṃ /
tatth'; eva ṭhitako santo arahattam apāpuṇiṃ. // ApTha_33,327.20 //
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā sire katvāna añjaliṃ /
sambuddham abhivādetvā imaṃ vācam udīrayiṃ12: // ApTha_33,327.21 //
‘Padumuttarabuddhassa dipadindassa satthuno /
nigguṇṭhipupphaṃ13 paggayha sīhāsane ṭhapes'; ahaṃ.14 // ApTha_33,327.22 //
Tena kammena dipadinda lokajeṭṭha narāsabha15 /
patto 'mhi acalaṃ ṭhānaṃ hitvā jayaparājayaṃ.'; // ApTha_33,327.23 //
Pañcavīsasahassamhi kappānaṃ manujādhipā /
Abbudanirabbudāni16 aṭṭh'; aṭṭh'; āsisu17 khattiyā. // ApTha_33,327.24 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,327.25 //
Itthaṃ sudam āyasmā Nigguṇṭhipupphiyo18 thero i. g. a-ti.
Nigguṇṭhipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. samokkamaṃ, also samāgamiṃ; S1 samuggami.
2 G. sattavasso 'va.
3 G. S1 vitthārite.
4 S1 bhāsanakaro.
5 S2 naṅgaraṃ.
6 S2 nāṅga-.
7 S2 nāṅgaṃ.
8 G. sattavasso; S1 sattavassāhaṃ.
9 G. anāgāriyaṃ.
10 S2 gatimā yatimā.
11 S1 neyyeseti; G. niyyātesi mahājutiṃ corrected to niyyādesi
mahājuti.
12 S2 udirayaṃ.
13 G. niguṇṭhi.
14 G. ṭhapesi 'haṃ.
15 S1 dīpadinda lokajeṭṭhe narāsabhe; S2 dvipadindassa lokajeṭṭha
narāsabha.
16 S2 Abbhānirabbhādigatamhā; S1 Abbanibbānigatamhā.
17 G. -āsinsu.
18 G. niguṇṭhi.

[page 264]
264 Therāpadāna

[328. Sumanāveḷiya.]
Vessabhussa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
sabbe janā1 samāgamma mahāpūjaṃ karonti te. // ApTha_33,328.1 //
Sudhāya piṇḍaṃ katvāna āveḷaṃ sumanāy'; ahaṃ /
sīhāsanassa purato abhiropes'; ahan tadā. // ApTha_33,328.2 //
Sabbe janā2 samāgamma pekkhanti puppham uttamaṃ /
ken'; idaṃ pūjitaṃ pupphaṃ3 Buddhaseṭṭhassa tādino? // ApTha_33,328.3 //
Tena cittappasādena Nimmānam4 upapajj'; ahaṃ /
anubhosiṃ5 sakaṃ kammaṃ pubbe sukatam attano. // ApTha_33,328.4 //
Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi devattam atha mānusaṃ /
sabbesānaṃ piyo homi pupphapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,328.5 //
Nābhijānāmi kāyena vācāya uda cetasā /
saṃyatāna tapassīnaṃ6 katam uṭṭhāhitaṃ7 mayā. // ApTha_33,328.6 //
Tena sucaritenāhaṃ cittassa paṇidhīhi ca /
sabbesaṃ pūjito8 homi anakkosass'9 idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,328.7 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,328.8 //
Ito *ekādase kappe* Sahassāro'; si10 khattiyo /
sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo. // ApTha_33,328.9 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,328.10 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sumanāveḷiyo thero i. g. a-ti.
Sumanāveḷiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[329. Pupphacchattiya.]
Siddhatthassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
saccaṃ pakāsayantassa nibbāpentassa *pāṇino // ApTha_33,329.1 //
Jalajaṃ āhari*tvāna satapattaṃ manoramaṃ /
pupphassa chattaṃ katvāna Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_33,329.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 sabbo jano.
2 S2 sabbo jano.
3 G. pupphaṃ pujitaṃ.
4 G. nibbānaṃ.
5 G. anubhomi.
6 G. S1 yaṃ yatānaṃ-.
7 G. upaṭṭhāhitaṃ.
8 G. uhato; S1 pūjiko.
9 G. anukkosay'.
10 G. Sahassayo pi; S1 Patassāro ti; S2 gives defective line:
Ito . . . hassāro 'si khattiyo.

[page 265]
329. Pupphacchattiya 265
Siddhattho ca lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
bhikkhusaṅghe ṭhito satthā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_33,329.3 //
‘Yo me cittaṃ pasādetvā pupphacchattam *akārayi /
tena* cittappasādena duggatiṃ so na gacchati.'; // ApTha_33,329.4 //
Idaṃ vatvāna sambuddho Siddhattho lokanāyako /
uyyojetvāna1 parisaṃ vehāsaṃ nabham uggami. // ApTha_33,329.5 //
Vuṭṭhite naradevamhi setacchattam hi vuṭṭhahi /
purato Buddhase*ṭṭhassa gacchati cha*ttam uttamaṃ // ApTha_33,329.6 //
Catunavute ito kappe yaṃ chattam abhiropayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi pupphacchattass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,329.7 //
Catusattati kappamhi aṭṭha Jalasikhā ahuṃ2 /
sattaratanasampannā cakkavattī mahabbalā. // ApTha_33,329.8 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,329.9 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pupphacchattiyo thero i. g. a-ti.
Pupphacchattiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[330. Saparivārachattadāyaka.]
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
ākāse jalavuṭṭhīva3 vassati dhammavuṭṭhiyā. // ApTha_33,330.1 //
Tam addasāsiṃ sambuddhaṃ desentam amataṃ padaṃ /
sakaṃ cittaṃ pasādetvā agamāsiṃ4 sakaṃ gharaṃ // ApTha_33,330.2 //
Chattam alaṅkataṃ5 gayha upagacchiṃ6 naruttamaṃ /
haṭṭho haṭṭhena cittena ākāse ukkhipim ahaṃ.7 // ApTha_33,330.3 //
Susaṅgahītayānaṃ va danto va sāvakuttamo /
upagantvāna sambuddhaṃ matthake sampatiṭṭhahi. // ApTha_33,330.4 //
Anukampako kāruṇiko Buddho lokagganāyako /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_33,330.5 //
‘Yena chattam idaṃ dinnam alaṅkataṃ manoramaṃ8 /
tena cittappasādena duggatiṃ so na gacchati. // ApTha_33,330.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 uyyojitvāna.
2 G. āsuṃ.
3 G. ca.
4 G. S1 agamāsi.
5 S1 samalaṅkataṃ.
6 S2 upagañchiṃ.
7 S1 ukkhipi tadā.
8 S2 alaṅkatamanoramaṃ.

[page 266]
266 Therāpadāna
Sattakkhattuñ ca devesu devarajjaṃ karissati /
chattiṃsakkhattuṃ rājā ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_33,330.7 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_33,330.8 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.'1 // ApTha_33,330.9 //
Buddhassa giram aññāya vācāsabhim2 udīritaṃ /
pasannacitto sumano bhiyyobhāsaṃ janes'; ahaṃ. // ApTha_33,330.10 //
Jahitvā mānusaṃ yoniṃ devayoniṃ3 samajjhagaṃ /
vimānam uttamaṃ mayham abbhuggataṃ manoramaṃ.4 // ApTha_33,330.11 //
Vimānā nikkhamantassa setacchattaṃ dhāriyati5 tadā /
saññaṃ paṭilabhāmi pubbakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_33,330.12 //
Devalokā cavitvāna manussattañ ca āgacchiṃ6 /
chattiṃsakkhattuñ cakkavattī sattakappasatamhi 'to. // ApTha_33,330.13 //
Tamhā kāyā cavitvāna āgacchaṃ7 tidasaṃ puraṃ /
saṃsaritvānupubbena8 mānussaṃ punar āgamaṃ.9 // ApTha_33,330.14 //
Okkantam mātukucchiṃ maṃ setacchattam adhārayuṃ /
Jātiyā sattavassā 'haṃ10 pabbajim11 anagāriyaṃ. // ApTha_33,330.15 //
Sunando nāma nāmena brāhmaṇo mantapāragū /
phalitaṃ12 chattam ādāya sāvakaggassa so13 adā. // ApTha_33,330.16 //
Anumodi mahāvīro Sāriputto mahākathī /
sutvānumodanaṃ tassa pubbakammam anussariṃ: // ApTha_33,330.17 //
Añjaliṃ paggahetvāna sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ14 /
saritvā pūrimaṃ kammam arahattam apāpuṇiṃ. // ApTha_33,330.18 //
Uṭṭhāya āsanā tamhā sīre katvāna añjaliṃ /
sambuddham abhivādetvā imaṃ vācam udīrayiṃ: // ApTha_33,330.19 //
Satasahasse ito kappe Buddho loke anuttaro /
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho. // ApTha_33,330.20 //
Tassa chattaṃ mayā dinnaṃ vicittaṃ samalaṅkataṃ /
ubho hatthehi paggaṇhi sayambhū aggapuggalo. // ApTha_33,330.21 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. nibbāyissati 'nāsavo.
2 S2 vācāsabham always.
3 G. dibbaṃ yoniṃ; S1 dibbayoniṃ.
4 S2 abbhuggatamanoramaṃ.
5 G. variyyati; S1 dharīyati.
6 G. agamiṃ; S1 āgamiṃ.
7 G. āgacchiṃ; S2 āgañcha.
8 S1 S2 saṃsaritvāna pubbena.
9 S1 punam āgami.
10 S1 sattavassāhaṃ; G. S2 vasso-.
11 G. pabbajji.
12 G. phalikaṃ; S2 baliṅka.
13 S2 yo.
14 G. pasādayi.

[page 267]
331. Gandhathūpiya 267
Aho buddhā1 aho dhammā2 aho no satthu sampadā3 /
ekachattassa dānena duggatiṃ nūpapajj'; ahaṃ. // ApTha_33,330.22 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_33,330.23 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_33,330.24 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saparivārachattadāyako th. i. g. a-ti.
Saparivārachattadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Ummāpupphañ ca Pulinaṃ4 Hāso Saññā-Nimittako5
Saṃsāvako6 Nigguṇṭhī7 ca Sumanaṃ Pupphachattako
Saparivāracchatto ca gāthā sattasat'; uttarā.8
Ummāpupphiyavaggo tettiṃso.9

[331. Gandhathūpiya.]
Siddhatthassa bhagavato gandhathūpam adās'; ahaṃ /
sumanehi paṭicchannaṃ Buddhānucchavikañ ca taṃ. // ApTha_34,331.1 //
Kañcanagghiyasaṅkāsaṃ sambuddhaṃ lokanāyakaṃ10 /
indīvaraṃ va jalitam ādittaṃ va hutāsanaṃ // ApTha_34,331.2 //
Vyagghusabhaṃ va pa*varam abhijātaṃ va* kesariṃ /
nisinnaṃ samaṇānaggaṃ bhikkhusaṅghapurakkhataṃ // ApTha_34,331.3 //
Disvā cittaṃ pasādetvā paggahetvāna añjaliṃ /
vanditvā satthuno pāde pakkāmiṃ uttarāmukho. // ApTha_34,331.4 //
Catunavute ito kappe yaṃ gandham adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi *gandhapūjāy'; idaṃ* phalaṃ. // ApTha_34,331.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_34,331.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Gandhathūpiyo th. i. g. a-ti.
Gandhathūpiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. buddho.
2 G. dhammo.
3 S1 satthuno sadā.
4 G. Phulīni; S1 Pulini.
5 G. Paññanimittako; S1 Saññānamittako.
6 G. Sasāvako.
7 G. Niggaṇṭhi.
8 G. satasatt'; uttarā; S1 sataṃ satuttarā.
9 G. tettiṃsamo.
10 G. S. buddhaṃ lokagganāyakaṃ.

[page 268]
268 Therāpadāna

[332. Phussitakammiya.]
Vipassī nāma sambuddho lokajeṭṭho narāsabho /
khīṇāsavehi sahito saṅghārāme vasī1 tadā. // ApTha_34,332.1 //
Ārāmadvārā nikkhamma Vipassī lokanāyako /
sahasatasahassehi aṭṭha khīṇāsavehi tu.2 // ApTha_34,332.2 //
Ajinena* nivattho3 'haṃ vāka*ciradharo pi ca /
kusumbhodakam4 ādāya sambuddham upasaṅkamiṃ. // ApTha_34,332.3 //
Sakaṃ5 cittaṃ pasādetvā vedajāto6 katañjali /
kusumbhodakam ādāya Buddham abbhukkirim ahaṃ // ApTha_34,332.4 //
Tena kammena sambuddho jalajuttamanāmako /
mama kammaṃ pakittetvā7 *agamā ye*na patthitaṃ. // ApTha_34,332.5 //
Phussitā pañcasahassā yehi pūjes'; ahaṃ jinaṃ /
aḍḍhateyyasahassehi devarajjam akārayiṃ. // ApTha_34,332.6 //
Aḍḍhateyyasahassehi cakkavattī ahos'; ahaṃ /
avasesena kammena arahattam apāpuṇiṃ.8 // ApTha_34,332.7 //
Devarājā yadā9 homi10 manujādhipati11 yathā12 /
tam yeva nāmadheyyam me Phussito13 nāma hom'14 ahaṃ. // ApTha_34,332.8 //
Devabhūtassa santassa athāpi mānusassa vā /
samantāvyāmato15 mayhaṃ phussitaṃ va pavassati16 // ApTha_34,332.9 //
Bhavā ugghāṭitā mayhaṃ kilesā jhāpitā mama /
sabbāsave17 parikkhīṇo phussitassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,332.10 //
Candanass'; eva me vasso18 tathā gandho pavāyati /
sārīriko mamaṃ19 gandho aḍḍhakose20 pavāyati. // ApTha_34,332.11 //
Dibbagandhaṃ21 sampavantaṃ22 puññakammasamaṅginaṃ23 /
gandhaṃ ghatvāna jānanti24 Phussito āgato idha. // ApTha_34,332.12 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vasi.
2 S1 so.
3 All MSS. read nivatto.
4 S2 kussumbh-.
5 S1 tassā.
6 G. S2 devajāto.
7 G. pakittitvā.
8 S1 apāpuni.
9 G. sadā; S1 tadā.
10 G. hosi.
11 S2 -ādhipatiṃ.
12 G. S1 sadā.
13 S1 Pussito.
14 G. hos'.
15 G. samantāvyāmako.
16 G. vasavassati
17 S1 sabbāsava parikkhīṇo.
18 G. vayo.
19 G. S1 mama.
20 S2 aṭṭhakose.
21 S2 dibbaṃgandhaṃ.
22 G. sambhavantaṃ.
23 S1 -samaṅgiko.
24 S1 jhāyanti; G. jāyanti.

[page 269]
333. Pabhaṅkara 269
Sākhā phalā1 sakaṭṭhāni tiṇāni pi va sabbaso /
mama saṅkappam aññāya gandho sampajjate khaṇe. // ApTha_34,332.13 //
Satasahasse ito kappe candanam abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi phussitassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,332.14 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_34,332.15 //
Itthaṃ sudam āyasmā Phussitakammiyo2 th. i. g. a-ti.
Phussitakammiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[333. Pabhaṅkara.]
Padumuttarassa bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
pavane cetiyam āsi vāḷamigasamākule. // ApTha_34,333.1 //
Na koci visahī gantuṃ cetiyam abhivandituṃ /
tiṇakaṭṭhalatonaddhaṃ paluggam āsi3 cetiyaṃ. // ApTha_34,333.2 //
Vanakammiko tadā āsiṃ pitupetāmahen'; ahaṃ /
addasaṃ pavane thūpaṃ luggaṃ tiṇalatākulaṃ. // ApTha_34,333.3 //
Disvān'; ahaṃ Buddhathūpaṃ garucittam upaṭṭhahiṃ4 /
Buddhaseṭṭhassa thūpo yaṃ paluggo acchatī5 vane. // ApTha_34,333.4 //
Nacchannaṃ nappatirūpaṃ jānantassa guṇāguṇaṃ /
Buddhathūpam asodhetvā aññakammaṃ payojaye. // ApTha_34,333.5 //
Tiṇakaṭṭhañ ca vallin ca6 *sodhayitvāna cetiye /
vanditvā* aṭṭha *vā*rāni paṭikuṭiko7 agacch'; ahaṃ.8 // ApTha_34,333.6 //
Tena kammena sukatena cetanāpaṇidhīhi ca /
jahitvā mānusaṃ dehaṃ Tāvatiṃsam agacch'; ahaṃ. // ApTha_34,333.7 //
Tattha me sukataṃ vyamhaṃ9 sovaṇṇaṃ sappabhassaraṃ /
saṭṭhiyojanam ubbedhaṃ10 tiṃsayojanavitthataṃ. // ApTha_34,333.8 //
Tisatāni ca vārāni devarajjam akārayiṃ /
pañcavīsatikkhattuñ ca cakkavattī ahos'; ahaṃ. // ApTha_34,333.9 //
Bhavābhave saṃsaranto mahābhogaṃ labhām'; ahaṃ /
bhoge me ūṇatā n'; atthi sodhanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,333.10 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 saṅkhāpala.
2 G. Phusita-; S1 Pusita-.
3 G. phaluggāmasi; S2 paduggam āsi.
4 G. upaṭṭhayim; S1 upaṭṭhayi.
5 G. S1 acchati.
6 G. valli; S2 vallī.
7 S1 -kuṭiyo.
8 S1 agacchāhaṃ; G. agacchi 'haṃ.
9 G. brahmaṃ.
10 G. ubhiddhaṃ.

[page 270]
270 Therāpadāna
Siviyā hatthikkhandhena pavane gacchato mamaṃ /
yaṃ yaṃ disāhaṃ gacchāmi saraṇaṃ sampajjate dhanaṃ.1 // ApTha_34,333.11 //
Khāṇuṃ vā kaṇṭakaṃ vāpi nāhaṃ passāmi cakkhunā /
puññakammena saṃyutto sayam evāpaṇiyyare. // ApTha_34,333.12 //
Kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso ca apamāro vitacchikā /
daddu kaṇḍu2 ca me n'; atthi sodhanāya idhaṃ phalaṃ // ApTha_34,333.13 //
Aññaṃ pi me acchariyaṃ Buddhathūpassa sodhane3 /
nābhijānāmi me kāye jātaṃ pilakabindukaṃ.4 // ApTha_34,333.14 //
Aññaṃ pi me acchariyaṃ Buddhathūpamhi sodhite /
duve bhave saṃsarāmi devatte atha mānuse. // ApTha_34,333.15 //
Aññaṃ pi me acchariyaṃ Buddhathūpamhi sodhite /
suvaṇṇavaṇṇo sabbattha sappabhāso bhavām'; ahaṃ. // ApTha_34,333.16 //
Aññam pi me acchariyaṃ Buddhathūpamhi sodhite /
amanāpaṃ vivajjeti manāpam upatiṭṭhati. // ApTha_34,333.17 //
Aññaṃ pi me acchariyaṃ Buddhathūpamhi sodhite /
visuddhaṃ5 hoti me cittam ekaggaṃ susamāhitaṃ. // ApTha_34,333.18 //
Aññaṃ pi me acchariyaṃ Buddhathūpamhi sodhite /
ekāsane nisīditvā arahattam apāpuṇiṃ. // ApTha_34,333.19 //
Satasahasse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi sodhanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,333.20 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_34,333.21 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pabhaṅkaro thero i. g. a-ti.
Pabhaṅkarattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[334. Tiṇakuṭidāyaka.]
Nagare6 Bandhumatiyā ahosiṃ parakammiko /
parakammāyane yutto parabhattaṃ apassito.7 // ApTha_34,334.1 //
Rahogato nisīditvā evaṃ cintesi tāvade8: /
Buddho loke samuppanno adhikāro *ca n'; atthi* me. // ApTha_34,334.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sammajjate vanaṃ; S1 -vanaṃ
2 G. kaṇṭhu; S1 kaṇḍo.
3 G. buddhathūpamhi sodhite.
4 S1 -pindukaṃ; S2 -bindhukaṃ.
5 G. S1 parisuddhaṃ.
6 S2 naṅgare.
7 G. apayito; S2 apassano.
8 G. cintes'; ahaṃ tadā.

[page 271]
334. Tiṇakuṭidāyaka 271
Kālo gatiṃ me sodhetuṃ khaṇo me paṭipādito /
dukkho nirayasamphasso1 apuññānaṃ hi pāṇinaṃ. // ApTha_34,334.3 //
Evāhaṃ cintayitvāna kammasāmim upāgamiṃ /
ekāhaṃ kammaṃ *yācitvā pavanaṃ pāvisim ahaṃ. // ApTha_34,334.4 //
Tiṇakaṭṭhañ ca* valliñ2 ca āharitvān'; ahan tadā /
tidaṇḍake ṭhapetvāna akaṃ tiṇakuṭim ahaṃ. // ApTha_34,334.5 //
Saṅghassatthāya kuṭikaṃ niyyātetvāna *tam ahaṃ* /
tadahe yeva āgantvā kammasāmim upāgamiṃ. // ApTha_34,334.6 //
*Tena kammena sukatena Tāvatiṃsam agacch'; ahaṃ /
tattha me* sukataṃ vyamhaṃ3 tiṇakuṭikāya nimmitaṃ. // ApTha_34,334.7 //
Sahassakaṇḍo4 satageṇḍu5 dhajālu haritāmayo /
satasahassaniyyūhā vyamhe6 pātubhaviṃsu me. // ApTha_34,334.8 //
Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi devattam atha mānusaṃ /
mama saṅkappam aññāya *pāsādo upatiṭṭhati.* // ApTha_34,334.9 //
Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso na vijjati /
tāsaṃ mamaṃ7 na jānāmi tiṇakuṭikāy8 idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,334.10 //
Sīhavyagghā ca dīpī ca acchakokataracchayo9 /
sabbe maṃ parivajjenti tiṇakuṭikāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,334.11 //
Siriṃsapā ca bhūtā *ca ahi-kumbhaṇḍa-ra*kkhasā /
te pi maṃ parivajjenti tiṇakuṭikāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,334.12 //
Na pāpasupinassāhaṃ10 sarāmi dassanaṃ mama /
upaṭṭhitā sati mayhaṃ tiṇakuṭikāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,334.13 //
Tāy'; eva11 tiṇakuṭikāya anubhotvāna sampadā /
Gotamassa bhagavato dhammaṃ sacchikarim ahaṃ. // ApTha_34,334.14 //
Ekanavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi tiṇakuṭikāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,334.15 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_34,334.16 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tiṇakuṭidāyako th. i. g. a-ti.
Tiṇakuṭidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -sampayo.
2 G. valli; S1 vallī.
3 G. brahmaṃ.
4 S1 sahassakhaṇḍo.
5 G. -geṇṭu.
6 G. S1 brahme.
7 G. ahaṃ.
8 S1 tinikkuṭikā.
9 G. -taracchiyo.
10 G. pāpaṃ supinassāmi; S1 pārisujinassāhaṃ.
11 S1 tāyena.

[page 272]
272 Therāpadāna

[335. Uttareyyadāyaka.]
Nagare1 Haṃsavatiyā āhosiṃ2 brāhmaṇo tadā /
ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū. // ApTha_34,335.1 //
Purakkhato sasissehi jātimā ca susikkhito /
toyābhisecanatthāya nagarā3 nikkhamiṃ4 tadā. // ApTha_34,335.2 //
Padumuttaro nāma jino sabbadhammāna pāragū /
khīṇāsa*vasa*hassehi nagaraṃ pāvisi jino. // ApTha_34,335.3 //
Sucārurūpaṃ5 disvāna anejaṃ kāritaṃ viya6 /
parivutam7 arahantehi disvā cittaṃ pasādayiṃ. // ApTha_34,335.4 //
Sirasi añjaliṃ katvā namassitvāna subbataṃ /
pasannacitto sumano uttarīyam adās'; ahaṃ. // ApTha_34,335.5 //
Ubho hatthehi paggayha sāṭakam ukkhipim ahaṃ /
yāvatā Buddhaparisā tāva cchādesi8 sāṭakaṃ. // ApTha_34,335.6 //
Piṇḍacārañ *caran*tassa mahābhikkhugaṇādinaṃ9 /
chadaṃ10 karonto aṭṭhāsi hāsayanto11 maman tadā. // ApTha_34,335.7 //
Gharato nikkhamantassa sayambhū aggapuggalo /
vīṭhiyaṃ 'va12 ṭhito satthā akā me anumodanaṃ: // ApTha_34,335.8 //
Pasannacitto sumano yo me *pādāsi sāṭa*kaṃ /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_34,335.9 //
‘Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati /
paññāsakkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissati. // ApTha_34,335.10 //
Devaloke vasantassa puññakammasamaṅgino /
samantāyojanasataṃ *dussacchannaṃ* bhavissati. // ApTha_34,335.11 //
Chattiṃsakkhattuṃ rājā *ca* cakkavatti bhavissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.13 // ApTha_34,335.12 //
Bhave saṃsāramāṇassa puññakammasamaṅgino /
manasā patthitaṃ sabbaṃ nibbattissati tāvade. // ApTha_34,335.13 //
Koseyyakambalāni ca khomakappāsikāni ca /
mahagghāni ca dussāni paṭilacchati14 yaṃ naro. // ApTha_34,335.14 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 naṅgare.
2 G. ahosi.
3 S2 naṅgarā.
4 S1 nikkhamī.
5 G. sugatanurūpam; S1 sucārūrupā.
6 S1 anejakāri vīthiyaṃ.
7 S2 paritam.
8 S1 tāvacchādehi.
9 G. -adino.
10 S2 chāyaṃ; S1 chādaṃ.
11 S1 bhāsayanto.
12 G. ca.
13 G. asaṅkhayaṃ.
14 G. paritassati; S1 pariḍasati.

[page 273]
335. Uttareyyadāyaka 273
Manasā patthitaṃ sabbaṃ paṭilacchati1 yaṃ naro /
ekadussassa vipākam anubhossati2 sabbadā. // ApTha_34,335.15 //
So pacchā pabbajitvāna sukkamūlena codito /
Gotamassa bhagavato dhammaṃ sacchikarissati.'; // ApTha_34,335.16 //
Aho me sukataṃ kammaṃ sabbaññussa mahesino /
ekāhaṃ sāṭakaṃ datvā3 patto 'mhi amataṃ4 padaṃ. // ApTha_34,335.17 //
Maṇḍape rukkhamūle vā vasato suññake ghare5 /
dhāreti dussacchadanaṃ samantāvyāmato mamaṃ. // ApTha_34,335.18 //
Aviññatti6 nisevāmi cīvaraṃ paccayañ ca 'haṃ7 /
lābhī hi annapānassa8 uttareyyass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,335.19 //
Satasahasse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi vatthadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,335.20 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_34,335.21 //
Itthaṃ sudam āyasmā Uttareyyadāyako thero i. g. a-ti.
Uttareyyadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[336. Dhammasavaniya.]
Padumuttaro nāma jino sabbadhammāna-pāragū9 /
catusaccaṃ pakāsento santāreti bahuṃ janaṃ.10 // ApTha_34,336.1 //
Ahaṃ tena samayena jaṭilo uggatāpaṇo11 /
dhunanto vākacīrāni gacchāmi ambare tadā. // ApTha_34,336.2 //
Buddhaseṭṭhassa upari gantuṃ na visahām'; ahaṃ /
pakkhī va selam āsajja gamanaṃ na labhe12 tadā. // ApTha_34,336.3 //
Na me idaṃ bhūtapubbam iriyassa vikopanaṃ13 /
dake yathā ummisitvā14 evaṃ gacchāmi ambare. // ApTha_34,336.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. paṭilabhissati; S1 paṭilābhissati.
2 G. S1. anubhussati.
3 S1 sāvakaṃ katvā.
4 S1 acalaṃ.
5 G. suññato ghare; S2 suññake sake; S1 puññake ghare.
6 S2 aviññattaṃ.
7 S1 paccayañ jahaṃ; G. paccayañ ca taṃ; S2 paṭṭhayañ ca 'haṃ.
8 G. S1 lābhi annassa pānassa.
9 G. -dhammānaṃ pāragū.
10 G. tāreti bahutaṃ janaṃ.
11 G. -āpano.
12 G. S1 labhiṃ.
13 S1 vikāpātaṃ.
14 G. S1 ummilitvā.

[page 274]
274 Therāpadāna
Ulārabhūto1 manujo heṭṭhāsīno2 bhavissati /
handa me naṃ3 gavesissam4 api atthaṃ labheyy'; ahaṃ. // ApTha_34,336.5 //
Orohanto antalikkhā saddam assosi satthuno /
aniccataṃ kathentassa tam aham uggahiṃ tadā. // ApTha_34,336.6 //
Aniccasaññam uggayha agamāsiṃ mam'; assamaṃ /
yāvatā*yu vasitvā*na tattha kālakato ahaṃ. // ApTha_34,336.7 //
Carime vattamānamhi taṃ dhammasavanaṃ sariṃ5 /
tena kammena sukatena Tāvatiṃsam agacch'; ahaṃ. // ApTha_34,336.8 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramiṃ ahaṃ /
Ekapaññāsakkhattuñ ca devarajjam akārayiṃ. // ApTha_34,336.9 //
*Ekasattatikkhattuñ ca* cakkavattī ahos ahaṃ /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.6 // ApTha_34,336.10 //
*Pi*tu ghare nisīditvā samaṇo bhāvitindriyo /
kathāya7 paridīpento aniccavatthudāhari8 // ApTha_34,336.11 //
Anussarāmi *taṃ saññaṃ saṃsaranto bhavābhave /
na koṭipaṭivijjhāmi9 ni*bbānam accutaṃ padaṃ. // ApTha_34,336.12 //
Aniccā vata saṅkhārā uppādāvayadhammino10 /
uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vupasamo sukho. // ApTha_34,336.13 //
Saha gāthaṃ11 suṇitvāna pubbasaññam anussariṃ /
ekāsane nisīditvā arahattam apāpuṇiṃ. // ApTha_34,336.14 //
Jātiyā *sattavasso 'ham*arahattam apāpuṇiṃ /
upasampādayi12 Buddho guṇam aññāya cakkhumā. // ApTha_34,336.15 //
Dārako va13 ahaṃ santo karaṇīyaṃ samāpayiṃ14 /
kim me karaṇiyam ajja Sakyaputtassa sāsane. // ApTha_34,336.16 //
Satasahasse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi saddhammasavane phalaṃ. // ApTha_34,336.17 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_34,336.18 //
Itthaṃ sudam āyasma Dhammasavaniyo thero i. g. a-ti.
Dhammasavaniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 utthāyabhūto.
2 G. -vino; S2 -sīyo.
3 S1 taṃ.
4 G. gavesi ca.
5 S1 sari.
6 G. asaṅkhayaṃ.
7 G. gāthāya; S2 kathāyaṃ.
8 S1 -dāhariṃ; G. -dātari.
9 G. koci-.
10 S1 uppādavaya-.
11 G. S1 gāthā.
12 S1 upasampādesi; G. and S1 read upasampādesi maṃ.
13 S1 ca.
14 G. samāpassiṃ; S1 sampāpayiṃ.

[page 275]
337. Ukkhittapadumiya 275

[337. Ukkhittapadumiya.]
Nagare Haṃsavatiyā āhosiṃ1 māliko tadā /
ogahetvā padumasaraṃ2 satapatte3 ocinām'; ahaṃ. // ApTha_34,337.1 //
Padumuttaro nāma jino sabbadhammāna pāragū /
sahasatasahassehi santacittehi tādihi // ApTha_34,337.2 //
Khīṇāsavehi suddhehi chaḷābhiññāhi so saha4 /
mama vuddhiṃ5 samannesaṃ6 āgacchi7 purisuttamo. // ApTha_34,337.3 //
Disvān'; ahaṃ8 devadevan sayambhuṃ lokanāyakaṃ /
vaṇṭe9 chetvā10 satapattam ukkhipim11 ambare tadā: // ApTha_34,337.4 //
‘Yadi Buddho tuvaṃ vīra lokajeṭṭho narāsabho /
sayaṃ12 gantvā13 satapattā matthake dhārayantu te.'; // ApTha_34,337.5 //
Adhiṭṭhahi mahāvīro lokajeṭṭho narāsabho /
Buddhassa ānubhāvena matthake dhārayiṃsu te. // ApTha_34,337.6 //
Tena kammena sukatena cetanāpaṇidhīhi ca /
jahitvā14 mānusaṃ dehaṃ Tāvatiṃsam agacch'; ahaṃ. // ApTha_34,337.7 //
Tattha me sukataṃ vyamhaṃ15 Satapattan16 ti vuccati /
saṭṭhiyojanamubbiddhaṃ tiṃsayojanavitthataṃ. // ApTha_34,337.8 //
Sahassakkhattuṃ devindo devarajjam akārayiṃ /
pañcasattatikkhattuñ ca cakkavattī ahos'; ahaṃ // ApTha_34,337.9 //
Padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ17 /
anubhomi sakaṃ kammaṃ pubbe sukatam attano // ApTha_34,337.10 //
Ten'; eva ekapadumena anubhotvāna18 sampadā /
Gotamassa bhagavato dhammaṃ sacchikarim ahaṃ. // ApTha_34,337.11 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_34,337.12 //
Satasahasse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi ekapadumass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_34,337.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. ahosi.
2 G. S1 ogahetvāna padumaṃ.
3 S1 sattapattaṃ.
4 S2 sahā.
5 S2 vuṭṭhiṃ; S1 vuddhi; G. buddhiṃ.
6 G. samanvesam; S1 samansave.
7 G. agacchi; S1 āgaccha.
8 G. disvāna taṃ.
9 G. vande.
10 G. S1 chitvā; S2 chetvāna.
11 G. S1 ukkhipi.
12 G. ayam; S1 ahaṃ.
13 S2 gantvāna.
14 G. jahetvā.
15 G. brahmaṃ.
16 G. S1 sattapattaṃ.
17 G. asaṅkhayaṃ.
18 G. S1 anubhutvāna.

[page 276]
276 Therāpadāna
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_34,337.14 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ukkhittapadumiyo thero i. g. a-ti.
Ukkhittapadumiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Gandhodaka-Pūjanī1 ca Punnāga-Ekadussikā2
Phusito ca3 Pabhaṅkāro4 Kuṭido Uttarīyako.
Savanī5 Ekapadumī gāthāyo tattha piṇḍitā6
ekaṃ gāthāsatañ7 c'; eva catu*tālīsa*meva ca.
Gandhodakavaggo catuttiṃso.8{cross}

[338. Ekapadumiya.]
Padumuttaro nāma jino sabbadhammāna pāragū /
bhavābhave vibhāvento tāreti janataṃ bahuṃ. // ApTha_35,338.1 //
Haṃsarājā tadā homi dijānaṃ pavaro ahaṃ /
jātassaraṃ samoggayha kīḷāmi haṃsakīḷitaṃ. // ApTha_35,338.2 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
jātassarassa upari āgacchi9 tāvade jino. // ApTha_35,338.3 //
Disvān'; ahaṃ devadevaṃ sayambhuṃ lokanāyakaṃ /
vaṇṭe chetvāna padumaṃ satapattaṃ manoramaṃ. // ApTha_35,338.4 //
Mukhatuṇḍena paggayha pasanno lokanāyake10 /
ukkhipitvāna gagane11 Buddhasettham apūjayiṃ. // ApTha_35,338.5 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
antalikkhe ṭhito satthā akā me anumodanaṃ: // ApTha_35,338.6 //
‘Iminā ekapadumena cetanāpaṇidhīhi ca /
kappānaṃ satasahassaṃ vinipātaṃ na gacchasi.'12 // ApTha_35,338.7 //
Idaṃ vatvāna sambuddho jalajuttamanāmako13 /
mama kammaṃ pakittetvā agamā yena patthitaṃ. // ApTha_35,338.8 //

--------------------------------------------------------------------------
{cross} This Vagga has only 7 stories in all 3 MSS.; but Uddāna gives
10 names. The name of the Vagga should be Gandhathūpa.

1 S2 -Pūjī.
2 G. -duyikā; S2 -dussitaṃ.
3 G. va.
4 G. Pabhaṅkaro; S1 Pahankarā.
5 G. Bhavanī; S1 Savanīya.
6 G. sabbapiṇḍitā; S1 sabbapiṇḍito.
7 G. S1 eka-.
8 G. S1 catuttiṃsamo.
9 S2 āgañchi.
10 S1 -nayakaṃ.
11 G. lātena; S1 lājena.
12 S2 na gañchasi.
13 G. -uttaranāyako.

[page 277]
339. Tīṇuppalamāliya 277
Satasahasse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,338.9 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,338.10 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekapadumiyo thero i. g. a-ti.
Ekapadumiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[339. Tīṇuppalamāliya.]
Candabhāgānadītīre1 ahosiṃ2 vānaro tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ nisinnaṃ pabbatantare. // ApTha_35,339.1 //
Obhāsentaṃ disā sabbā sālarājaṃ va phullitaṃ /
lakkhaṇavyañjanūpetaṃ disvā attamano ahuṃ.3 // ApTha_35,339.2 //
Udaggacitto sumano pītiyā haṭṭhamānaso4 /
tīṇi uppalapupphāni matthake abhiropayiṃ. // ApTha_35,339.3 //
Pupphāni abhiropetvā Vipassissa mahesino /
sagāravo gami*tvāna pakkāmiṃ uttarā*mukho. // ApTha_35,339.4 //
Gacchanto paṭikuṭiko vippasannena cetasā /
selantare patitvāna5 pāpuṇiṃ6 jīvitakkhayaṃ. // ApTha_35,339.5 //
Tena kammena sukatena cetanāpaṇidhīhi ca /
jahitvā mānusaṃ dehaṃ7 Tāvatiṃsaṃ agacch'; ahaṃ. // ApTha_35,339.6 //
*Satāni tīṇikhat*tuñ ca devarajjam akārayiṃ /
satānaṃ pañcakkhattuñ ca cakkavattī ahos'; ahaṃ. // ApTha_35,339.7 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,339.8 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,339.9 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tīṇuppalamāliyo th. i. g. a-ti.
Tīṇuppalamāliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[340. Dhajadāyaka.]
Tisso nāma ahū satthā lokajeṭṭho narāsabho /
*tayopadhikkha*yo8 disvā dhajam āropitaṃ mayā. // ApTha_35,340.1 //
Tena kammena sukatena cetanāpaṇidhīhi ca /
jahitvā mānusaṃ dehaṃ Tāvatiṃsam agacch'; ahaṃ. // ApTha_35,340.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -bhāga-.
2 G. ahosi.
3 G. ahu.
4 S1 S2 aṭṭhamānaso.
5 G. papatitvā.
6 G. pāpuṇi.
7 S2 mānusadehaṃ.
8 G. tayo madhikkhaye and tassopadhikkhaye.

[page 278]
278 Therāpadāna
Satānaṃ1 tīṇikkhattuñ ca devarājjam akārayiṃ /
satānaṃ pañcakkhattuñ ca cakkavattī ahos'; ahaṃ // ApTha_35,340.3 //
Padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ /
anubhomi sakaṃ kammaṃ pubbe sukatam attano. // ApTha_35,340.4 //
Dvenavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi dhajadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,340.5 //
Icchamāno c'; aham ajja sakānanaṃ sapabbataṃ /
khomadussena chādeyyaṃ2 tadā3 mayhaṃ kate phalaṃ.4 // ApTha_35,340.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,340.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Dhajadāyako thero i. g. a-ti.
Dhajadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[341. Tīṇikiṅkhaṇikapūjaka.]
Himavantass'; avidūre Bhūtagaṇo nāma pabbato /
tatth'; addasaṃ paṃsukūlaṃ dumaggamhi vilaggitaṃ. // ApTha_35,341.1 //
Tīṇi kiṅkhaṇikapupphāni ocinitvān'; ahan tadā /
haṭṭho haṭṭhena cittena paṃsukūlam apūjayiṃ. // ApTha_35,341.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi tīṇipupphān'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,341.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,341.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tīṇikiṅkhaṇikapūjako thero i. g. a-ti.
Tīṇikiṅkhaṇikapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[342. Nalāgārika.]
Himavantass'; avidūre Hārito nāma pabbato /
sayambhū Nārado nāma rukkhamūle vasī5 tadā. // ApTha_35,342.1 //
Nalāgāraṃ6 karitvāna tiṇena chādayim ahaṃ /
caṅkamaṃ sodhayitvāna sayambhussa adās'; ahaṃ. // ApTha_35,342.2 //
Catuddasesu kappesu devaloke ramim ahaṃ /
catusattatikkhatuñ ca devarajjam akārayiṃ. // ApTha_35,342.3 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 satāni.
2 G. chādeyya; S1 chādeyaṃ.
3 S1 tato.
4 G. kate phale; S1 kate bale.
5 G. S1 vasi.
6 G. nāḷāgāraṃ.

[page 279]
343. Campakapupphiya 279
Sattasattatikkhattuñ ca cakkavatti-m-ahos'; ahaṃ /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. // ApTha_35,342.4 //
*Ubbiddhaṃ bhavanaṃ mayham* indalaṭṭhīva uggataṃ /
sahassathambham atulaṃ1 vimānaṃ sa-pabhassaraṃ.2 // ApTha_35,342.5 //
Dve sampattī anubhotvā3 sukkamūlena codito /
Gotamassa bhagavato sāsane pabbajim ahaṃ. // ApTha_35,342.6 //
Padhānam pahitatto4 'mhi upasanto nirūpadhi /
nāgo5 va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_35,342.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,342.8 //
Itthaṃ sudam āyasmā Naḷāgāriko thero i. g. a-ti.
Nalāgārikattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[343. Campakapupphiya.]
Himavantass'; avidūre Cāvalo6 nāma pabbato /
Buddho Sudassano nāma vihāsi pabbatantare. // ApTha_35,343.1 //
Pupphaṃ hemavataṃ gayha gacchaṃ7 vehāsayen'8 ahaṃ /
addasaṃ virajaṃ Buddham oghatiṇṇam anāsavaṃ. // ApTha_35,343.2 //
Satta campakapupphāni sīse katvān'; ahaṃ tadā /
Buddhassa abhiropesiṃ9 sayambhussa mahesino. // ApTha_35,343.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ10 /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,343.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,343.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Campakapupphiyo thero i. g. a-ti.
Campakapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[344. Padumapūjaka.]
Himavantass'; avidūre Romaso nāma pabbato /
Buddho pi Sambhavo nāma abbhokāse vasī11 tadā. // ApTha_35,344.1 //
Bhavanā12 nikkhamitvāna padumaṃ dhārayim ahaṃ /
*ekāhaṃ* dhārayitvāna punabbhavaṃ13 upāgamiṃ. // ApTha_35,344.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. akulaṃ.
2 S1 vimānassa pabhaṅkaraṃ.
3 G. S1 anubhutvā.
4 G. padhāna-.
5 S2 nāṅgo.
6 G. Tavalo.
7 S1 gacchā.
8 G. S1 vehāyasen'.
9 G. S1 abhiropesi.
10 G. S1 abhiropayiṃ.
11 G. vasi.
12 G. avanā; S1 bhavānā.
13 G. punobbhavam; S2 punobhavam.

[page 280]
280 Therāpadāna
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,344.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,344.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Padumapūjako thero i. g. a-ti.
Padumapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[345. Tiṇamuṭṭhidāyaka.]
Himavantass'; avidūre Lambako nāma pabbato /
Upatisso nāma sambuddho abbhokāsamhi caṅkami. // ApTha_35,345.1 //
Migaluddo pure āsim1 araññe kānane ahaṃ /
disvāna taṃ devadevaṃ sayambhum aparājitaṃ // ApTha_35,345.2 //
Vippasannena cittena tadā2 tassa mahesino /
nisīdanatthaṃ Buddhassa tiṇamuṭṭhim adās'; ahaṃ. // ApTha_35,345.3 //
Datvāna devadevassa bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ3 /
sambuddham abhivāde*tvā pakkāmiṃ ut*tarāmukho. // ApTha_35,345.4 //
Aciraṃ gatamattam maṃ4 migarājā aheṭhayi5 /
sīhena pātito santo tattha kālakato ahaṃ. // ApTha_35,345.5 //
Āsanne6 me kataṃ kammaṃ Buddhaseṭṭhe anāsave /
sumutto saravego ca7 devalokam agacch'8 ahaṃ. // ApTha_35,345.6 //
Yūpo tattha9 *subho* āsi puññakammābhinimmito /
sahassakaṇḍo satageṇḍu dhajālu haritāmayo. // ApTha_35,345.7 //
Pabhā niddhāvate10 tassa sataraṃsīva uggato /
ākiṇṇo11 devakaññābhi āmodi kāmakāmi12 'haṃ.13 // ApTha_35,345.8 //
*Devalokā cavitvāna sukkamūlena codito /
āgantvā*na manussattaṃ patto 'mhi14 āsavakkhayaṃ. // ApTha_35,345.9 //
Catunavute ito kappe nisīdanam adās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi tiṇamuṭṭhe15 idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,345.10 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,345.11 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tiṇamuṭṭhidāyako th. i. g. a-ti.
Tiṇamuṭṭhidāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 tadā āsiṃ.
2 G. tattha.
3 G. pasādayi.
4 S1 gatamattakammaṃ.
5 G. apoṭayi.
6 S1 āsane.
7 G. va.
8 S1 agacchī 'haṃ.
9 G. Rūpo tassa.
10 S2 -niddhantate; S1 nibbattate.
11 S1 akiṇṇadevakaññābhi.
12 G. amoditām.
13 G. akās'; ahaṃ; S1 akām'; ahaṃ.
14 S1 'smi.
15 S1 -muṭṭhiss'; G. -muṭṭhiy'.

[page 281]
346. Tiṇḍukaphaladāyaka 281

[346. Tiṇḍukaphaladāyaka.]
Kaṇikāraṃ1 va jotantaṃ nisinnaṃ pabbatantare /
addasaṃ *virajaṃ Buddham oghatiṇ*ṇam anāsavaṃ. // ApTha_35,346.1 //
Tiṇḍukaṃ saphalaṃ disvā bhinditvāna sakoṭakaṃ /
pasannacitto sumano Vessabhussa2 adās'; ahaṃ. // ApTha_35,346.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,346.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,346.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tiṇḍukaphaladāyako th. i. g. a-ti.
Tiṇḍukaphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[347. Ekañjaliya.]
Romaso3 nāma sambuddho nadīkūle4 vasī5 tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ vītaraṃsīva6 bhāṇumaṃ7 // ApTha_35,347.1 //
Ukkāmukhaṃ pahaṭaṃ8 va khadiraṅgārasannibhaṃ /
osadhī viya rocantam ekañja*lim* akās'; ahaṃ. // ApTha_35,347.2 //
Catunavute ito kappe yam añjalim akās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi añjaliyā idaṃ phalaṃ. // ApTha_35,347.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_35,347.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekañjaliyo thero i. g. a-ti.
Ekañjaliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Padum'; Uppalahatthā ti9 Dhajo Kiṅkhaṇiko10 Nalo
Campako Paduma-Muṭṭhī Tinduk'; Ekañjalī tathā
cha ca saṭṭhi ca gāthāyo gaṇitāyo vibhāvihi.11
Ekapadumiyavaggo pañcatiṃso.12

--------------------------------------------------------------------------
1 G. kaṇṇikāraṃ.
2 G. S1 sayambhussa.
3 S1 Revato.
4 G. nadi-.
5 G. vasi.
6 G. S1 sataraṃsīva.
7 S1 bhāṇumā.
8 S1 ukkāmukhapahaṭaṃ; S2 ukkhomukha-.
9 S2 -hatthāni.
10 S1 Kiṅkanikaṃ.
11 G. vibhāvīhī ti.
12 G. S1 -tiṃsamo.

[page 282]
282 Therāpadāna

[348. Saddasaññaka.]
Migaluddo pure1 āsim araññe kānane ahaṃ /
tatth'; addasāsiṃ2 sambuddhaṃ devasaṅghapurakkhataṃ // ApTha_36,348.1 //
Catusaccaṃ pakāsentam uddharantaṃ mahājanaṃ /
assosiṃ madhuraṃ vācaṃ karavīkarudopamaṃ. // ApTha_36,348.2 //
Brahmassarassa munino Sikhino lokabandhuno /
ghose cittaṃ pasādetvā patto 'mhi āsavakkhayaṃ. // ApTha_36,348.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi pasādassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,348.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,348.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saddasaññako thero i. g. a-ti.
Saddasaññakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[349. Yavakalāpiya.]
Nagare3 Aruṇavatiyā āsiṃ yavasiko tadā /
panthe disvāna sambuddhaṃ yavakalāpam apatthariṃ4 // ApTha_36,349.1 //
Anukampako5 kāruṇiko Sikhī lokagganāyako /
mama saṅkappam aññāya nisīdi ya vasanthare. // ApTha_36,349.2 //
Disvā nisinnaṃ vimalaṃ mahājhāyivināyakaṃ6 /
pāmujjaṃ7 janayitvāna tattha kālakato ahaṃ. // ApTha_36,349.3 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi yavatthāre idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,349.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,349.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Yavakalāpiko thero i. g. a-ti.
Yavakalāpiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 tadā.
2 S1 addasayi; G. tatthāddasasiṃ.
3 G. naṅgare.
4 G. apattariṃ; S1 avatthariṃ.
5 G. anukampiko.
6 S1 mahasāyi-.
7 G. S1 pamojjaṃ.

[page 283]
351. Sakoṭakakoraṇḍadāyaka 283

[350. Kiṃsukapūjaka.]
Kiṃsukaṃ1 pupphitaṃ disvā paggahetvāna añjaliṃ /
Buddhaṃ saritvā Siddhattham ākāse abhipūjayiṃ. // ApTha_36,350.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,350.2 //
Paṭisambidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,350.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kiṃsukapūjako thero i. g. a-ti.
Kiṃsukapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[351. Sakoṭakakoraṇḍadāyaka.]
Akkantañ ca padaṃ disvā Sikhino lokabandhuno /
ekaṃsam ajinaṃ katvā padaseyyam2 avandi 'haṃ. // ApTha_36,351.1 //
Koraṇḍaṃ3 pupphitaṃ disvā pādapaṃ dharaṇīruhaṃ /
sakoṭakaṃ gahetvāna pade cakkam apūjayiṃ. // ApTha_36,351.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi padapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,351.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,351.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sakoṭakakoraṇḍadāyako thero
i. g. a-ti.
Sakoṭakakoraṇḍadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[352. Daṇḍadāyaka.]
Kānanaṃ vanam oggayha veluṃ chetvān'; ahaṃ tadā /
ālambanaṃ gahetvāna saṅghassa adadam ahaṃ. // ApTha_36,352.1 //
Tena cittappasādena ‘sukhan te'4 abhivādiya5 /
ālambanam pi datvāna pakkāmiṃ uttarāmukho. // ApTha_36,352.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ daṇḍam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi daṇḍadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,352.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,352.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Daṇḍadāyako thero i. g. a-ti.
Daṇḍadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 kiṃsukhaṃ.
2 g. -seṭṭham; S1 padaṃ seṭṭhaṃ.
3 G. kodaṇḍaṃ.
4 S1 sukhate; G. puppate; S2 pubbate.
5 S2 abhivādaya.

[page 284]
284 Therāpadāna

[353. Ambayāgudāyaka.]
Sataraṃsi nāma sambuddho sayambhū aparājito /
vuṭṭhahitvā samādhimhā bhikkhāya mam upāgami. // ApTha_36,353.1 //
Paccekabuddhaṃ disvāna ambayāgum adāpayiṃ1 /
vippasanna*manan2 tassa vippasannena cetasā.* // ApTha_36,353.2 //
Catunavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi ambayāguy'3 idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,353.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,353.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ambayāgudāyako thero i. g. a-ti.
Ambayāgudāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
[354. Supuṭakapūjaka.]
Divāvihārā nikkhanto Vipassī lokanāyako /
bhikkhāya vicaranto so mama santikam upāgami. // ApTha_36,354.1 //
Tato patito4 sumano Buddhaseṭṭhassa tādino /
*lo*ṇasupuṭakaṃ5 datvā kappaṃ saggamhi mod'; ahaṃ. // ApTha_36,354.2 //
Ekanavut'; ito kappe supuṭakam adās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi supuṭakass'6 idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,354.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,354.4 //
Itthaṃ sudam āyasamā Supuṭakapūjako7 th. i. g. a-ti.
Supuṭakapūjakattherassa7 apadānaṃ samattaṃ.

[355. Sajjhadāyaka.]
Vipassino bhagavato lokajeṭṭhassa tādino /
ekaṃ sajjhaṃ8 mayā dinnaṃ pasannena sapāṇinā. // ApTha_36,355.1 //
Hatthiyānaṃ assayānaṃ dibbayānaṃ samajjhagaṃ9 /
tena sajjhakadānena10 patto 'mhi āsavakkhayaṃ. // ApTha_36,355.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 G. adās'; ahaṃ.
2 S1 -mataṃ.
3 S1 ambayāguṃ.
4 S1 panīto.
5 S1 lonasopuṭakaṃ; G. lokasupuṭakaṃ; vḷ. lokaṃpupūṭakaṃ;
S2 -pupaṭakaṃ.
6 G. supūṭakass'; S2 pupuṭassa.
7 S2 Pūpapaṭu-.
8 G. ekaṃ secchaṃ; S2 ekaṃ pecchaṃ; S1 ekacchattaṃ.
9 S2 samajjakaṃ; S1 samajj'; ahaṃ.
10 G. sacchaka-; S1 veseccha-; S2 peccha.

[page 285]
357. Piṇḍapāṭika 285
Ekanavute ito kappe yaṃ sajjham1 adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi sajjhadānass'2 idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,355.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,355.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sajjhadāyako2 thero i. g. a-ti.
Sajjhadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[356. Saraṇāgamaniya.]
Āruhamhā3 tadā nāvaṃ bhikkhu c'; Ajīvako4 c'; ahaṃ /
nāvāya bhijjamānāya bhikkhu me saraṇam adā. // ApTha_36,356.1 //
Ekatiṃse ito kappe yañ ca me saraṇam adā /
duggatiṃ nābhijānāmi saraṇāgamane idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,356.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,356.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Saraṇāgamaniyo thero i. g. a-ti.
Saraṇāgamaniyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[357. Piṇḍapātika.]
Tisso nām'; āsi sambuddho vihāsi pavane tadā /
Tusitāhi idhāgantvā piṇḍapātam adās ahaṃ. // ApTha_36,357.1 //
Sambuddham abhivādetvā5 Tissanāma- mahāyasaṃ6 /
Sakacittaṃ7 pasādetvā Tusitam agamās'; ahaṃ. // ApTha_36,357.2 //
Dvenavute ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi piṇḍapātass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_36,357.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_36,357.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Piṇḍapātiko thero i. g. a-ti.
Piṇḍapatikattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Saddasañña8-Yavasiko Kiṃsuko 'Raṇḍapupphiyo
Ālamban'9-Ambayāgu ca Supuṭī10 Sajjhadāyako11
Saraṇaṃ Piṇḍapāto ca gāthā tālīsam eva ca.
Saddasaññakavaggo12 chattiṃso.13

--------------------------------------------------------------------------
1 G. saccham; S1 secchiṃ; S2 pecchaṃ
2 G. S1 seccha-; S2 peccha-.
3 S2 ārumhi; S1 āruyhamhā.
4 S2 jīviko.
5 G. abhīvāditvā; S1 abhivanditvā.
6 G. S1 Tissanāmaṃ-.
7 G. S1 sakaṃ cittaṃ.
8 G. -saññiko.
9 G. Ālambano; S1 Daṇḍadāno.
10 G. Pusuṭī; S1 Supuṭi; S2 Pupaṭi.
11 G. Secchadāyako; S1 Secchatadāyako; S2 Peccha-.
12 G. S1 -Saññikavaggo.
13 G. S1 chattiṃsamo.

[page 286]
286 Therāpadāna

[358. Ekamandāriya.]
Tāvatiṃsā idhāgantvā Maṅgalo nāma māṇavo /
mandāravaṃ1 gahetvāna Vipassissa mahesino // ApTha_37,358.1 //
Samādhinā nisinnassa matthake dhārayim ahaṃ. /
sattāhaṃ dhārayitvāna devalokaṃ punāgamiṃ.2 // ApTha_37,358.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ Buddham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,358.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,358.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Mandāriyo3 thero i. g. a-ti.
Ekamandāriyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[359. Kekkhārupupphiya.]
Yāmā devā idhāgantvā Gotamaṃ sirivacchasaṃ4 /
kekkhārupupphaṃ5 paggayha Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_37,359.1 //
Dvenavute ito kappe yaṃ Buddham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,359.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,359.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kekkhārupupphiyo6 th. i. g. a-ti.
Kekkhārupupphiyattherassa7 apadānaṃ samattaṃ.

[360. Bhisamuḷāladāyaka.]
Phusso nāmā ti8 sambuddho sabbadhammānapāragū /
vivekakāmo suppañño9 āgacchi10 mama santike. // ApTha_37,360.1 //
Tasmiṃ cittaṃ pasādetvā mahākāruṇike jine /
bhisamuḷālaṃ11 paggayha Buddhaseṭṭhassa dās'; ahaṃ. // ApTha_37,360.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. mandhāravaṃ.
2 G. punāgami.
3 G. Mandhāriyo.
4 S2 -vacchayaṃ.
5 G. gokkharumālaṃ; S1 bhokkarūmālaṃ.
6 G. Gokkharu-; S1 Bhokkharū-.
7 S1 Bhokkharu-.
8 G. nāmāsi.
9 G. sabbaññū; S1 sambuddho.
10 S2 āgañchi.
11 S2 bhisaṃ-.

[page 287]
361. Kesarapupphiya 287
Dvenavute ito kappe yaṃ bhisam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bhisadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,360.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,360.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Bhisamuḷāladāyako th. i. g. a-ti.
Bhisamulāḷadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[361. Kesarapupphiya.]
Vijjādharo tadā āsiṃ Himavantamhi pabbate /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ caṅkamantaṃ mahāyasaṃ. // ApTha_37,361.1 //
Tīṇi kesarapupphāni1 sīse katvān'; ahaṃ tadā /
upasaṅkamma sambuddhaṃ *Vessabhum abhi*pūjayiṃ. // ApTha_37,361.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,361.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,361.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kesarapupphiyo th. i. g. a-ti.
Kesarapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[362. Aṅkolapupphiya.]
Padumo nāma sambuddho Cittakūṭe vasī2 tadā /
disvāna tam ahaṃ Buddhaṃ sayambhum upagacchi 'haṃ. // ApTha_37,362.1 //
Aṅkolaṃ3 pupphitaṃ disvā ocinitvān'; ahan tadā /
upagantvāna sambuddhaṃ pūjesiṃ Padumaṃ jinaṃ. // ApTha_37,362.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,362.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,362.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Aṅkolapupphiyo thero i. g. a-ti.
Aṅkolapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[363. Kadambapupphiya.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ gacchantam antarāpaṇe /
kañcanagghiyasaṅkāsaṃ battiṃsavarakkhaṇaṃ // ApTha_37,363.1 //
Nisajja pāsādavare addasaṃ lokanāyakaṃ /
kadambapupphaṃ paggayha Vipassim abhipūjayiṃ. // ApTha_37,363.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. kesari-; S1 kesaru-.
2 G. vasi.
3 G. akkolaṃ.

[page 288]
288 Therāpadāna
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'1 idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,363.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,363.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kadambapupphiyo th. i. g. a-ti.
Kadambapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[364. Uddālapupphiya.]
Anātho2 nāma sambuddho Gaṅgākūle vasī3 tadā /
uddālakaṃ gahetvāna pūjayim aparājitaṃ. // ApTha_37,364.1 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,364.2 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,364.3 //
Itthaṃ sudam āyasmā Uddālapupphiyo thero i. g. a-ti.
Uddālapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[365. Ekacampakapupphiya.]
Upasanto va4 sambuddho vasati pabbatantare /
ekaṃ campakam ādāya upagacchiṃ5 naruttamaṃ. // ApTha_37,365.1 //
Pasannacitto sumano paccekamunim uttamaṃ /
ubho hatthehi paggayha pūjayim aparājitaṃ. // ApTha_37,365.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,365.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,365.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ekacampakapupphiyo th. i. g. a-ti.
Ekacampakapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[366. Timirapupphiya.]
Candabhāgānadītīre6 anusotaṃ vajām'; ahaṃ /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ *sālarājaṃ7 va phul*litaṃ. // ApTha_37,366.1 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. puppha-.
2 S1 Anatho.
3 G. vasi.
4 S2 ca.
5 S2 upagañchiṃ.
6 G. candabhāga-.
7 G. -rājā.

[page 289]
367. Salaḷapupphiya 289
Pasannacitto sumano paccekamunim uttamaṃ /
gahetvā timiraṃ pupphaṃ matthake okirim ahaṃ. // ApTha_37,366.2 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,366.3 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,366.4 //
Itthaṃ sudam āyasmā Timirapupphiyo th. i. g. a-ti.
Timirapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[367. Salaḷapupphiya.]
Candabhāgānadītīre1 ahosiṃ kinnaro tadā /
ath'; addasaṃ devadevaṃ caṅkamantaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_37,367.1 //
Ocinitvāna salaḷaṃ pupphaṃ Buddhass'; adās'; ahaṃ /
upasiṅghi2 mahāvīro salaḷaṃ devagandhikaṃ. // ApTha_37,367.2 //
Paṭiggahetvā3 sambuddho Vipassī lokanāyako /
upasiṅghi mahāvīro pekkhamānassa me sadā. // ApTha_37,367.3 //
Pasannacitto sumano vanditvā dipaduttamaṃ /
añjalim paggahetvāna puna pabbatam āruhiṃ. // ApTha_37,367.4 //
Ekanavute ito kappe yaṃ puppham4 abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_37,367.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_37,367.6 //
Itthaṃ sudam āyasā Salaḷapupphiyo thero i. g. a-ti.
Salaḷapupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Mandāravañ5 ca Kekkhāru6 Bhisa-Kesarapupphiyo
Aṅkolako Kadambī ca Uddālī Ekacampako
Timiraṃ Salaḷañ c'; eva gāthā tālīsam eva ca.
Mandārapupphiyavaggo7 sattatiṃso.8

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Candabhāga-.
2 G. upasighi; S1 upasiṃsi; S2 upasiṅgi.
3 G. paggahitvā.
4 G. buddhaṃ.
5 S2 mandhāra ca.
6 G. S1 gokkharū; S2 Kakkāru.
7 S1 mandārā-.
8 G. S. -tiṃsamo.

[page 290]
290 Therāpadāna

[368. Bodhivandaka.]
Pāṭaliṃ haritaṃ1 disvā pādapaṃ dharaṇīruhaṃ /
ekaṃsam añjaliṃ katvā avandiṃ pāṭalim ahaṃ. // ApTha_38,368.1 //
Añjaliṃ paggahetvāna garuṃ katvāna mānasaṃ /
antosuddhaṃ bahiṃ suddhaṃ2 suvimuttam anāsavaṃ // ApTha_38,368.2 //
Vipassiṃ lokamahitaṃ karuṇāñāṇasāgaraṃ /
sammukhā viya *sam*buddham avandiṃ pāṭalim ahaṃ. // ApTha_38,368.3 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ bodhim abhivand'; ahaṃ3 /
duggatiṃ nābhijānāmi vandanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_38,368.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,368.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Bodhivandako thero i. g. a-ti.
Bodhivandakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[369. Pāṭalipupphiya.]
*Vipassī nāma bhagavā* sayambhū aggapuggalo /
purakkhato sasissehi Bandhumaṃ pavisī4 jino. // ApTha_38,369.1 //
Tīṇi pāṭalipupphāni ucchaṅge ṭhapitāni me /
sīsaṃ nahāyitukāmo5 'haṃ nadītittham agacch'6 ahaṃ. // ApTha_38,369.2 //
Nikkhamma Bandhumatiyā addasaṃ lokanāyakaṃ /
indīvaraṃ va jalitam ādittaṃ va hutāsanaṃ // ApTha_38,369.3 //
Vyagghusabhaṃ va pavaram abhijātaṃ va kesariṃ /
gacchantaṃ samaṇānaggaṃ bhikkhusaṅghapurakkhataṃ. // ApTha_38,369.4 //
Tasmiṃ pasanno sugate7 kilesamaladhovane8 /
gahetvā tīṇipupphāni buddhaseṭṭham apūjayiṃ. // ApTha_38,369.5 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_38,369.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,369.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pāṭalipupphiyo th. i. g. a-ti.
Pāṭalipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. pāṭali-.
2 G. bahi-.
3 G. abhivandi 'haṃ; S1 abhivandiyaṃ.
4 G. pāvisi; S1 pāvisī.
5 G. ṇhāityu-.
6 S2 agañch'.
7 G. sukate.
8 S2 kilesamaladhopane; cf. p. 295, g. 2, below.

[page 291]
370. Tīṇuppalamāliya 291

[370. Tīṇuppalamāliya.]
Candabhāgānadītīre ahosiṃ vānaro tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ nisinnaṃ pabbatantare, // ApTha_38,370.1 //
Obhāsentaṃ disā sabbā sāla *rājaṃ* va phullitaṃ1 /
lakkhaṇavyañjanūpetaṃ disvā attamano ahaṃ. // ApTha_38,370.2 //
Udaggacitto sumano pītiyā haṭṭhamāṇaso /
tīṇi uppaḷapupphāni matthake abhiropayiṃ. // ApTha_38,370.3 //
Pūjayitvāna pupphāni Phussassātha2 mahesino /
sagāravo bhavitvāna pakkāmiṃ uttarāmukho. // ApTha_38,370.4 //
Gacchanto paṭikuṭiko vippasannena cetasā /
selantare patitvāna pāpuṇiṃ jīvitakkhayaṃ. // ApTha_38,370.5 //
Tena kammena sukatena cetanāpaṇidhīhi ca /
jahitvā purimaṃ jātiṃ Tāvatiṃsam agacch'; ahaṃ. // ApTha_38,370.6 //
Satānaṃ tīṇikhattuñ ca devarajjam akārayiṃ /
satānaṃ pañcakhattuñ ca cakkavatti3 ahos'; ahaṃ. // ApTha_38,370.7 //
Dvenavut'; ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_38,370.8 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,370.9 //
Itthaṃ sudam āyasmā Tīṇuppalamāliyo th. i. g. a-ti.
Tīṇuppalamāliyattherassa apadānaṃ samattaṃ.4

[371. Pattipupphiyo.]
Yadā nibbāyi sambuddho mahesi Padumuttaro /
samāgamma janā sabbe sarīraṃ nīharanti te. // ApTha_38,371.1 //
Nīharante sarīramhi vajjamānāsu5 bherisu6 /
pasannacitto sumano pattipuppham7 apūjayiṃ. // ApTha_38,371.2 //
Satasahasse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi sarīre pūjite phalaṃ. // ApTha_38,371.3 //
Sāgataṃ vata me āsi Buddhaseṭṭhassa santike /
Tisso vijjā anuppatto kataṃ Buddhassasāsanaṃ. // ApTha_38,371.4 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_38,371.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. pupphitaṃ.
2 G. pupphayāhaṃ; S1 Pussassāhaṃ.
3 G. -vattī.
4 Cf. p. 277. Apadānaṃ 339.
5 S2 vajjamānesu.
6 G. bherīsu.
7 vḷ. paṭṭi-; S2 satti-.

[page 292]
292 Therāpadāna
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,371.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pattipupphiyo thero i. g. a-ti.
Pattipupphiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[372. Sattapaṇṇiya.] 1
Sumano nāma sambuddho uppajji lokanāyako /
pasannacitto sumano sattapaṇṇim2 apūjayiṃ. // ApTha_38,372.1 //
Satasahasse ito kappe sattapaṇṇim3 apūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi sattapaṇṇipūjāy'4 idaṃ phalaṃ. // ApTha_38,372.2 //
Svāgataṃ . . . pe . . . // ApTha_38,372.3 //
Kilesā . . . pe . . . // ApTha_38,372.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . /
Itthaṃ sudam āyasmā Sattapaṇṇiyo . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,372.5 //

[373. Gandhamuṭṭhiya.]
Citesu kiramānesu5 nānāgandhe samāgate /
pasannacitto sumano gandhamuṭṭhim apūjayiṃ. // ApTha_38,373.1 //
Satasahasse ito kappe citakaṃ yam apūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi citapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_38,373.2 //
Sāgataṃ vata me āsi mama6 Buddhassa santike /
tisso vijjā anuppatto kataṃ Buddhassa sāsanaṃ. // ApTha_38,373.3 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_38,373.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,373.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Gandhamuṭṭhiyo7 th. i. g. a-ti.
Gandhamuṭṭhiyattherassa apādanaṃ samattaṃ.

[374. Citapūjaka.]
Parinibbute bhagavati jalajuttamanāmake8 /
āropitamhi citake sālapuppham apūjayiṃ. // ApTha_38,374.1 //
Satasahasse ito kappe yaṃ puppham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi citapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_38,374.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 This Apadānaṃ is missing in S2, and the Thera's name is attached
to the preceding Apadānaṃ.
2 S1 sattapatti; G. sattapaṇṇiṃ.
3 S1 sattapatti.
4 S1 sattapūjāy'-.
5 G. citakesu 'niyamānesu; S1 cittakesu niyamāṇesu.
6 S1 mamaṃ.
7 S1 gandhamuliyo.
8 G. Jalajuttara-.

[page 293]
375. Sumanatālavaṇṭiya 293
Sāgataṃ vata me āsi Buddhaseṭṭhassa santike /
tisso vijjā anuppatto kataṃ Buddhassa sāsanaṃ. // ApTha_38,374.3 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_38,374.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,374.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Citapūjako thero i. g. a-ti.
Citapūjakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[375. Sumanatālavaṇṭiya.]
Siddhatthassa bhagavato tālavaṇṭam adās'; ahaṃ /
sumanehi paṭicchannaṃ dhārayāmi mahāyasam. // ApTha_38,375.1 //
Catunavute ito kappe tālavaṇṭam adās'; ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi tālavaṇṭass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_38,375.2 //
Sāgataṃ vata me āsi mama Buddhassa santike /
tisso vijjā anuppatto kataṃ Buddhassa sāsanaṃ. // ApTha_38,375.3 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_38,375.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,375.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sumanatālavaṇṭiyo th. i. g. a-ti.
Sumanatālavaṇṭiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[376. Sumanadāmadāyaka.]
Siddhatthassa bhagavato nhātakassa tapassi*no /
katvāna sumanādāmaṃ dhārayiṃ* purato ṭhito. // ApTha_38,376.1 //
Catunavute ito kappe yaṃ dāmam abhidhārayiṃ1 /
duggatiṃ nābhijānāmi sumanādhāraṇe phalaṃ. // ApTha_38,376.2 //
Sāgataṃ vata me āsi mama Buddhassa santike /
tisso vijjā anuppatto kataṃ Buddhassa sāsanaṃ. // ApTha_38,376.3 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe sumūhatā /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_38,376.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,376.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sumanadāmadāyako2 thero i. g. a-ti.
Sumanadāmadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 dhārayiṃ tadā; G. aropayiṃ tadā.
2 G. S1 -dāmiyo.

[page 294]
294 Therāpadāna
377. Kāsumāriphaladāyaka.]
Kaṇikāraṃ va jotantaṃ nisinnaṃ pabbatantare /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. // ApTha_38,377.1 //
Pasannacitto sumano sīre katvāna añjaliṃ /
*kāsumāri*phalaṃ gayha Buddhaseṭṭhassa dās'; ahaṃ. // ApTha_38,377.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ phalam adadim1 ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_38,377.3 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,377.4 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,377.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_38,377.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kāsumāriphaladāyako
Kāsumāriphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Bodhi-Pāṭalipupphī2 ca Uppalī3 Sattapaṇṇiyo4
Gandhamuṭṭhī5 ca Citako Tālaṃ Sumanadāmako
Kāsumāriphala6 pi7 ca gāthā ekūnasaṭṭhikā
Bodhivandakavaggo8 aṭṭhatiṃso.9{cross}

[378. Avaṇṭaphaladāyaka.]
Sataraṃsi10 nāma bhagavā sayambhū aparājito /
vivekakāmo sambuddho gocarāyābhinikkhami. // ApTha_39,378.1 //
Phalahattho ahaṃ disvā upagacchiṃ11 narāsabhaṃ /
pasannacitto sumano avaṇṭam12 adadaṃ phalaṃ. // ApTha_39,378.2 //
Catunavut'; ito kappe yaṃ phalam adadam ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,378.3 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,378.4 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,378.5 //

--------------------------------------------------------------------------
{cross} This Uddānaṃ gives the names of nine Theras only.

1 G. adadaṃ.
2 G. S1 -pupphañ ca.
3 S2 Uppali; S1 Uppala.
4 G. Satapaṇṇiyo; S1 Sattapanniyo.
5 S2 -muṭṭhiñ.
6 G. Kāsudhārī.
7 G. -palapī; S1 -palīpī.
8 G. -vandavaggo.
9 G. S1 aṭṭhatiṃsamo.
10 G. S1 sataraṃsī.
11 S2 upagañchiṃ.
12 S1 amataṃ.

[page 295]
379. Labujaphaladāyaka 295
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,378.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Avaṇṭaphaladāyako1 th. i. g. a-ti.
Avaṇṭaphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[379. Labujaphaladāyaka.]
Nagare Bandhumatiyā āsim ārāmiko tadā /
addasaṃ virajaṃ Buddhaṃ gacchantam anilañjase.2 // ApTha_39,379.1 //
Labujassa phalaṃ gayha Buddhaseṭṭhass'; adās'; ahaṃ /
ākāse ṭhito santo paṭigaṇhi mahāyaso. // ApTha_39,379.2 //
Vittisañjananaṃ3 mayhaṃ diṭṭhadhammasukhāvahaṃ /
phalaṃ Buddhassa datvāna vippasannena cetasā // ApTha_39,379.3 //
Adhigacchiṃ4 tadā pītiṃ5 vipulañ ca sukhuttamaṃ /
uppajjate va ratanaṃ nibbattassa yahiṃ tahiṃ.6 // ApTha_39,379.4 //
Ekanavute ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,379.5 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,379.6 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,379.7 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,379.8 //
Itthaṃ sudam āyasmā Labujaphaladāyako
Labujaphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[380. Udumbaraphaladāyaka.]
Vinatānadiyā tīre vihāsi7 purisuttamo /
addasaṃ virajaṃ Buddham ekaggaṃ susamāhitaṃ // ApTha_39,380.1 //
Tasmiṃ pasannamānaso kilesamaladhovane /
udumbaraṃ phalaṃ8 gayha Buddhaseṭṭhass'; adās'; ahaṃ. // ApTha_39,380.2 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,380.3 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,380.4 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,380.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,380.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Udumbaraphaladāyako th. i. g. a-ti.
Udumbaraphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 avaṇṭha-; G. S2 avaṭa- always.
2 G. anīlañjuse.
3 G. vitthisañjanani; S1 vītasañjanati.
4 G. adhigacchan.
5 G. piti; S1 pitiṃ.
6 G. tahiṃ tahiṃ.
7 G. viyāsi.
8 G. udumbara-.

[page 296]
296 Therāpadāna

[381. Pilakkhaphaladāyaka.]
Vanante Buddhaṃ disvāna1 Atthadassiṃ mahāyasaṃ /
pasannacitto sumano pilakkhassa2 phalam adaṃ. // ApTha_39,381.1 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,381.2 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,381.3 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,381.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe // ApTha_39,381.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pilakkhaphaladāyako3
Pilakkhaphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[382. Phārusaphaladāyaka.]
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddham āhutīnaṃ paṭiggahaṃ /
rathiyaṃ paṭipajjantaṃ phārusaphalam adās'; ahaṃ. // ApTha_39,382.1 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ phalam adadam ahaṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,382.2 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,382.3 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,382.4 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,382.5 //
Itthaṃ sudam āyasmā Phārusaphaladāyako th. i. g. a-ti.
Phārusaphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.
[383. Valliphaladāyaka.]
Sabbe *janā samāgamma āgam*iṃsu vanan tadā /
phalam anvesamānā4 te alabhiṃsu phalan tadā. // ApTha_39,383.1 //
Tatth'; addasāsiṃ sambuddhaṃ sayambhum aparājitaṃ /
pasannacitto sumano valliphalam adās'; ahaṃ. // ApTha_39,383.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,383.3 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,383.4 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,383.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 vanantare buddhaṃ disvā.
2 G. S1 milakkhussa.
3 G. milakkhu-; S2 pilakkhu-.
4 G. phalam anesamānā.

[page 297]
384. Kadalīphaladāyaka 297
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,383.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Valliphaladāyako th. i. g. a-ti.
Valliphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[384. Kadalīphaladāyaka.]
Kaṇikāraṃ1 va jalitaṃ puṇṇamāse va candimaṃ /
jalantaṃ dīparukkhaṃ2 va addasaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_39,384.1 //
Kadalīphalaṃ paggayha3 adāsiṃ satthuno ahaṃ /
pasannacitto sumano vanditvāna4 apakkamiṃ. // ApTha_39,384.2 //
Ekatiṃse ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,384.3 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,384.4 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,384.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,384.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Kadalīphaladāyako5 th. i. g. a-ti.
Kadalīphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[385. Panasaphaladāyaka.]
Ajjuno nāma sambuddho Himavante6 vasī7 tadā /
caraṇena ca sampanno samādhikusalo muni. // ApTha_39,385.1 //
Kumbhamattaṃ8 gahetvāna panasaṃ jīvajīvakaṃ9 /
chattapaṇṇe10 thapetvāna adāsiṃ satthuno ahaṃ. // ApTha_39,385.2 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ phalam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,385.3 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,385.4 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,385.5 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,385.6 //
Itthaṃ sudam āyasmā Panasaphaladāyako th. i. g. a-ti.
Panasaphaladāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. kaṇṇikāraṃ.
2 G. dibbarukkhaṃ.
3 S2 chattapaṇṇiphalaṃ gayha.
4 S1 vandituna; S2 vindituna.
5 S2 Kadali-.
6 S2 Himavantaṃ.
7 G. vasi.
8 S2 kumbhimattaṃ.
9 G. jivajivakaṃ; S1 jīvakaṃ.
10 S2 chattaṃ paṇṇe.

[page 298]
298 Therāpadāna

[386. Soṇakoṭivīsa.]
Vipassino pāvacane ekaṃ leṇaṃ mayā kataṃ /
cātuddisassa saṅghassa Bandhumā-rājadhāniyā.1 // ApTha_39,386.1 //
Dussehi bhūmileṇassa2 santharitvā3 pariccajiṃ /
udaggacitto sumano akāsiṃ paṇidhiṃ tadā: // ApTha_39,386.2 //
‘Ārādhayeyyaṃ sambuddhaṃ pabbajjañ ca labheyy'; ahaṃ /
anuttarañ ca nibbānaṃ phuseyyaṃ santim uttamaṃ.'; // ApTha_39,386.3 //
Ten'; eva sukkamūlena kappaṃ navuti saṃsariṃ /
devabhūto manusso va4 katapuñño viroc'; ahaṃ. // ApTha_39,386.4 //
Tato kammāvasesena idha pacchimake bhave /
Campāyam aggaseṭṭhissa jāto 'mhi ekaputtako. // ApTha_39,386.5 //
Jāta*mat*tassa5 me sutvā pitucchando6 ayam ahu /
dadām'; ahaṃ7 kumārassa vīsakoṭianūnakā. // ApTha_39,386.6 //
Caturaṅgulā ca me lomā jātā pādatale ubho /
sukhumā mudusamphassā 'tulāpi ca mahāsubhā. // ApTha_39,386.7 //
Atītā navutī kappā8 *ay*am eko 'va uttariṃ9 /
nābhijānāmi nikkhitte pāde bhume10 asanthate. // ApTha_39,386.8 //
Ārādhito me sambuddho pabbajim anagāriyaṃ /
arahattañ ca me pattaṃ sītibhūto 'mhi nibbuto.11 // ApTha_39,386.9 //
Aggo āraddhaviriyānaṃ12 niddiṭṭho *sabbadassinā* /
khīṇāsavo ca arahā chaḷabhiññāmahiddhiko.13 // ApTha_39,386.10 //
Ekanavut'; ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi leṇadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_39,386.11 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,386.12 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,386.13 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_39,386.14 //
Koṭivīso ti so Soṇo bhikkhu *saṅghassa aggato*
pañhaṃ14 puṭṭho viyākāsi Anotatte mahāsare ti.
Itthaṃ sudam āyasmā Soṇo Koṭivīso thero i. g. a-ti.
Soṇakoṭivīsattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -ṭṭhāniyā.
2 S2 bhūmiyaṃ leṇassa.
3 G. sandharitvā.
4 G. mānusso vā.
5 S1 -mantassa.
6 G. pitucchanno.
7 G. tadā mataṃ.
8 G. atīta navuti-.
9 G. uttari.
10 G. bhumyā; S1 bhummā.
11 S2 nibbato.
12 G. -viryānaṃ.
13 G. chalabhiñño-.
14 S1 puññaṃ.

[page 299]
387. Pubbakammapiloti 299

[387. Pubbakammapiloti.]
Anota*ttasarāsanne ramaṇīye silā*tale /
nānāratanapajjote nānāgandhavanantare // ApTha_39,387.1 //
Mahatā bhikkhusaṅghena pareto lokanāyako /
āsīno vyākari tattha pubbakammāni attano: // ApTha_39,387.2 //
‘Suṇotha1 bhikkhavo mayham yaṃ kammaṃ pakatam mayā /
*pilotiyassa2 kammassa buddhatthe3* pi vipaccati. // ApTha_39,387.3 //
Munāli4 nām'; ahaṃ dhutto5 pubbe aññāsu jātisu /
paccekabuddhaṃ Surabhim abbhācikkhim6 adūsakaṃ. // ApTha_39,387.4 //
Tena kammavipākena niraye saṃsariṃ ciraṃ /
bahū vassasahassāni dukkhaṃ vedesiṃ vedanaṃ. // ApTha_39,387.5 //
Tena kammāvasesena idha pa*cchimake bhave /
abbhakkhā*naṃ mayā laddhaṃ Sundarīkāya kāraṇā. // ApTha_39,387.6 //
Sabbābhibhussa Buddhassa Nando nām'; āsi sāvako /
tam7 abbhakkhāya8 niraye ciraṃ saṃsaritam mayā. // ApTha_39,387.7 //
Dasavassasahassāni niraye saṃsariṃ ciraṃ /
manussabhāvaṃ laddhāham9 abbhakkhānaṃ bahuṃ labhiṃ. // ApTha_39,387.8 //
Tena kammā*vasesena Ciñca* mānavikā mamaṃ /
abbhakkhāsi10 abhūtena janakāyassa aggato. // ApTha_39,387.9 //
Brāhmaṇo sutavā āsim ahaṃ sakkatapūjito /
mahāvane pañcasate *mante* vācemi māṇave. // ApTha_39,387.10 //
Tatthāgato Isigaṇo11 pañcābhiññāmahi*ddhiko*12 /
tañ cāham13 ā*gataṃ disvā abbhācikkhim adūsakaṃ. // ApTha_39,387.11 //
Tato 'ham avacaṃ sisse: kāmabhogī14 ayaṃ isi /
mayhaṃ vibhāsamānassa anumodiṃsu māṇavā. // ApTha_39,387.12 //
Tato māṇavakā sabbe bhikkhamānā kulākule15 /
mahājanassa ahaṃsu: *kāma*bhogī14 ayaṃ isi. // ApTha_39,387.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 suṇātha.
2 S1 pilosissassa.
3 S1 buddhaṃ ne.
4 G. Puḷāni.
5 S2 yutto.
6 G. abbhācikkhaṃ.
7 S1 omitted.
8 S1 abbhācikkhāya.
9 G. supplies a second reading from a Comy. as follows: mātussa
yonim patvāhaṃ.
10 G. S1 abbhācikkhi.
11 S2 isiṅgīmo; S2 isigano; G. supplies further reading: tam agato
isi Bhīmo.
12 G. pañcābhiñño-.
13 S1 cāyaṃ.
14 S1 -bhogi.
15 G. S1 kule kule.

[page 300]
300 Therāpadāna
Tena kammavipākena pañcabhikkhusatā ime /
abbhakkhānaṃ labhuṃ sabbe Sundarīkāya kāraṇā. // ApTha_39,387.14 //
Dvemātā1-bhātaro pubbe2 dhanahetu haniṃ ahaṃ3 /
pakkhipiṃ giriduggesu silāya4 ca apiṃsayiṃ. // ApTha_39,387.15 //
Tena kammavipākena Devadatto silaṃ khipi /
aṅguṭṭhaṃ piṃsayī5 pāde mama pāsānasakkharā. // ApTha_39,387.16 //
Pure 'haṃ dārako hutvā kīḷamāno mahāpathe /
paccekabuddhaṃ disvāna magge sakalikaṃ dahiṃ.6 // ApTha_39,387.17 //
Tena kammavipākena idha pacchimake bhave /
vadhatthaṃ maṃ Devadatto abhimāre7 payojayi. // ApTha_39,387.18 //
Hatthāroho pure āsiṃ paccekamunim uttamaṃ /
piṇḍāya vicarantaṃ *tam* āsādesiṃ8 gajen'; ahaṃ. // ApTha_39,387.19 //
Tena kammavipākena bhanto9 Nāḷāgirī10 gajo /
Giribbaje puravare11 dāruṇo mam upāgamī.12 // ApTha_39,387.20 //
Rājāhaṃ patthivo13 āsiṃ sattiyā purisaṃ haniṃ /
tena kammavipākena niraye paccasiṃ14 bhusaṃ. // ApTha_39,387.21 //
Kammuṇo15 tassa sesena c'ādiṇṇaṃ16 sakalaṃ mama /
pāde chaviṃ pakopesi17 na hi kammaṃ panassati.18 // ApTha_39,387.22 //
Ahaṃ kevaṭṭagāmasmim19 ahuṃ kevaṭṭadārako /
macchake ghātite disvā janayiṃ somanassakaṃ. // ApTha_39,387.23 //
Tena kammavipākena sīsadukkham ahu mama /
Sakkesu haññamānesu yadā hani Viḍuḍabho.20 // ApTha_39,387.24 //
Phussassāhaṃ21 pāvacane sāvake paribhāsayiṃ22 /
yavaṃ khādatha bhuñjatha mā ca bhuñjatha sāliyo. // ApTha_39,387.25 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vemātu; S1 vemātaṃ.
2 S1 bhātarā sabbe.
3 S1 hanī-m-ahaṃ.
4 S2 sīlāyañ.
5 S1 pisayi.
6 G. pakkhalim kandati; S1 sakkalikaṃ dati; vḷ. saṅkhalikaṃ khipiṃ.
7 S2 abhimāro.
8 G. āharesiṃ; S1 abhasāresi.
9 G. S1 anto.
10 S1 Nāgogirī; G. Nāḷāgiri.
11 S1 pure vāre.
12 G. upāgami.
13 S2 pativo; G. pattiko; S1 satthako.
14 G. paccasi; S1 paccayi.
15 G. kammunā; S1 kammuno.
16 G. khādinaṃ; S1 kādinaṃ; S2 cādinaṃ.
17 G. pakappesi; S1 chavikaṃ kappesi; S2 pakumpasi
18 G. vinassati; S1 vināyati.
19 G. S1 -gāmamhi.
20 G. Viṭaṭuto; S1 Viṭuṭabho.
21 G. buddhassāhaṃ; S1 Pussassāhaṃ; S2 Vussāhaṃ.
22 G. S1 paribhāsissaṃ.

[page 301]
387. Pubbakammapiloti 301
Tena kammavipākena temāsaṃ khāditaṃ yavaṃ /
nimantito brāhmaṇena verajjāyaṃ1 vasiṃ2 tadā. // ApTha_39,387.26 //
Nibbuddhe vattamānamhi Mallaputtaṃ nisedhayiṃ /
tena kammavipākena piṭṭhidukkham ahu mama.3 // ApTha_39,387.27 //
Tikicchako aham āsiṃ seṭṭhiputtaṃ virecayiṃ /
tena kammavipākena hoti pakkhandikā mama. // ApTha_39,387.28 //
Avacāhaṃ Jotipālo sugataṃ Kassapaṃ tadā: /
kuto nu bodhi muṇḍassa bodhi paramadullabhā? // ApTha_39,387.29 //
Tena kammavipākena ācariṃ4 dukkaraṃ bahuṃ /
chabbassān'; Uruvelāyaṃ tato bodhim apāpuṇiṃ. // ApTha_39,387.30 //
Nāhaṃ etena5 maggena pāpuṇiṃ bodhim uttamaṃ /
kummaggena6 gavesissaṃ pubbakammena kārito. // ApTha_39,387.31 //
Puññapāpaparikhīṇo sabbasantāpavajjito /
asoko anupāyāso nibbāyissam anāsavo.'; // ApTha_39,387.32 //
Evaṃ jino viyākāsi bhikkhusaṅghassa aggato // ApTha_39,387.33 //
sabbābhiññābalappatto Anotatte mahāsare ti.
Itthaṃ sudaṃ bhagavā attano pubbacaritaṃ
Pubbakammapiloti nāma Buddhāpadānaṃ dhammapari-
yāyam abhāsi.7
Pubbakammapiloti nāma Buddhāpadānaṃ samattaṃ.
Uddānaṃ:
Avaṇṭaṃ Labujañ c'; eva Udumbara Pilakkhu8 ca
Phāru-Vallī9 ca Kadalī10 Panasa11-Koṭivīsako.
Pubbakammapiloti ca apadānaṃ mahesino
gāthāyo ekanavuti gaṇitāyo vibhāvihī.12
Avaṇṭaphalavaggo ekūnacattāriṃso.13

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 verājāyaṃ; S1 verañjāyā.
2 G. vasi and vasiṃ; S1 vasī.
3 S2 aho mahaṃ.
4 G. S2 aciraṃ.
5 S1 pattena.
6 G. kumaggena.
7 G. S1 abhāsitthā ti.
8 G. S1 Milakkhu.
9 G. Phāru Valli; S1 Haru Vallī; S2 Pāraṃ-.
10 G. S1 Kadali ca.
11 S2 Panasaṃ.
12 G. vibhāvihī ti.
13 G. -cattālīsamo; S1 -cattālisamo.

[page 302]
302 Therāpadāna

[388. Pilindavaccha.]
Nagare Haṃsavatiyā āsiṃ dovāriko ahaṃ /
akkhobhaṃ1 amitabhogaṃ2 ghare sannicitaṃ mamaṃ. // ApTha_40,388.1 //
Rahogato nisīditvā sampahaṃsitvā3 mānasaṃ /
nisajja pāsādavare evaṃ cintes'; ahan tadā: // ApTha_40,388.2 //
Bahū me 'dhigatā4 bhogā: phītam5 antepuraṃ mama /
rājāpi6 sannimantesi Ānando puthuvissaro.7 // ApTha_40,388.3 //
Ayañ ca Buddho uppanno adhiccuppattiko8 muni /
saṃvijjanti ca me bhogā; dānaṃ dassāmi satthuno. // ApTha_40,388.4 //
Padume9 rājaputtena dinnaṃ dānaṃ varaṃ10 jine /
hatthināge ca pallaṅke appassenañ c'; anappakaṃ. // ApTha_40,388.5 //
Aham pi dānaṃ dassāmi saṅghe guṇavaruttame /
adinnapubbaṃ dānavaraṃ bhavissam ādikammiko. // ApTha_40,388.6 //
Cintetvāhaṃ bahuvidhaṃ yāge yassa sukhaṃ phalaṃ /
parikkhāradānam addakkhiṃ mama saṅkappapūraṇaṃ. // ApTha_40,388.7 //
Parikkhārāna11 dassāmi saṅghe guṇavaruttame /
adinnapubbam aññesaṃ bhavissam ādikammiko. // ApTha_40,388.8 //
Naḷakāre12 upāgamma chattaṃ kāresiṃ tāvade /
chattasatasahassāni ekato sannipātayiṃ. // ApTha_40,388.9 //
Dussasatasahassāni ekato sannipātayiṃ /
vāsiyo satthake13 cāpi sūciyo nakhacchedane. // ApTha_40,388.10 //
Heṭṭhā chatte laggāpesiṃ14 kāretvā tadanucchave /
vidhūpane tālavaṇṭe morahatthe ca cāmare. // ApTha_40,388.11 //
Parissāvane teladhāre kārayiṃ tadanuccha*ve /
sūcighare aṃsabaddhe15 atho* pi kāyabandhane. // ApTha_40,388.12 //
Ādhārake ca sukate kārayiṃ tadanucchave /
paribhogabhājane ca atho pi lohathālake. // ApTha_40,388.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 akkhohaṃ; S2 akkhomhaṃ.
2 G. amitaṃ-.
3 vḷ. -haṃsittha.
4 S1 digatā.
5 S2 pītaṃ; S1 pitaṃ; G. pintaṃ.
6 G. suggests rājisi.
7 G. S1 paṭhavissaro.
8 G. adhiccuppatthiko; S1 adhiccappattiko.
9 G. S1 Padumena.
10 G. dānavaraṃ; S1 rājavaraṃ.
11 G. -pi; S1 parikkhārāni.
12 S1 Nalāgāre; G. Naḷākāre corrected to Naḷāgāre.
13 G. pattake; S1 santhake.
14 G. laggāpesi; vḷ. thapāpesiṃ.
15 S1 asabbhandhe.

[page 303]
388. Pilindavaccha 303
Bhesajjaṃ1 pūrayitvāna heṭṭhā chatte ṭhapes'; ahaṃ /
vacam usīram laṭṭhimadhuṃ pipphalī maricāni ca // ApTha_40,388.14 //
Harī*ṭakiṃ siṅgiveraṃ sabbaṃ pūresi bhājane* /
upāhanā2 pādukāyo atho udakapuñchane.3 // ApTha_40,388.15 //
Kattaradaṇḍe sukate kārayiṃ tadanucchave /
osadhaṃ jananāliṃ ca salākā dhammakuttarā. // ApTha_40,388.16 //
Kuñcikā pañcavaṇṇehi sibbite kuñcikāghare /
āyoge4 dhūmanette ca atho pi dīpadhārake.5 // ApTha_40,388.17 //
Tumbake ca karaṇḍe ca kārayiṃ tadanucchave /
saṇḍāse pipphale c'; eva atho pi malahārake.6 // ApTha_40,388.18 //
Bhesajjathavike c'; eva kārayiṃ tadanucchave /
āsandiyo pīṭhake7 ca pallaṅke caturomaye // ApTha_40,388.19 //
tadanucchave kāretvā heṭṭhā chatte ṭhapes'; ahaṃ. /
Unnābhisī tūlabhisī atho pi pīṭhikābhisī8 // ApTha_40,388.20 //
bimbohane ca sukate kārayiṃ tadanucchave /
kuruvinde madhusitthe9 telahatthappatāpakaṃ10 // ApTha_40,388.21 //
Sipāṭiphalake sucī11 mañcam attharaṇena12 ca /
senāsane pādapuñche13 sayanāsanadaṇḍake. // ApTha_40,388.22 //
Dantapoṇe ca pāṭalī14 sīsālepanagandhake /
araṇī palālapīṭhe15 ca pattapidhānadhārake.16 // ApTha_40,388.23 //
Udakassa katacchuñ ca cuṇṇakam rajanammanaṃ17 /
sammajjanaṃ uda vatthaṃ18 tathā vassikasāṭakaṃ // ApTha_40,388.24 //
nisīdanaṃ kaṇḍucchādi atha antaravāsakaṃ /
uttarāsaṅghasaṅghāṭiṃ19 natthukaṃ mukhasodhanaṃ // ApTha_40,388.25 //
bilaṅgaloṇaṃ bhūtaṃ20 ca madhuñ ca dadhipānakaṃ /
pupphaṃ sitthaṃ21 pilotiñ ca mukhapuñchanasuttakaṃ. // ApTha_40,388.26 //
Dātabbaṃ nāma yam atthi yañ ca kappati satthuno /
sabbam etam samānetvā Ānandam upasaṅkamiṃ. // ApTha_40,388.27 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. bhesajje.
2 S1 upāhano.
3 G. S1 -puñjane.
4 S2 ayoge.
5 S1 dhārike; S2 thālake.
6 S1 S2 -hāraṇe.
7 S1 G. piṭṭhake.
8 S2 G. piṭṭhikābhisī.
9 S1 G. -piṭṭhe.
10 S1 -pakāsataṃ; G. -pakāsakaṃ.
11 S1 G. siveṭi-.
12 S1 attharaṇāni; G. sattharaṇena.
13 S1 G. padapuñje.
14 S1 aṭṭhali; G. āṭali; S2 āṭalī.
15 G. S2 phalapiṭṭhe; S1 balapiṭṭhe.
16 G. -thālake; S2 pattāpiṭṭhānathālake; S1 -pidānakālake.
17 G. rajanaṃ pana corrected to rajanambanaṃ; S1 rajataṃ pana.
18 S1 ura-.
19 G. -saṅghātī.
20 G. biliṅga- corrected to pitaṅga-; S1 bilaṅgaloṇāmabhūtañ ca.
21 G. S1 pittaṃ.

[page 304]
304 Therāpadāna
Upasaṅkamma rājānaṃ janetāraṃ mahāyasaṃ1 /
sirasā abhivādetvā imaṃ2 vacanam abraviṃ: // ApTha_40,388.28 //
Ekato jātasaṃvaddhā ubhinnam ekato yasaṃ3 /
sādhāraṇā sukkhadukkhe ubho ca anuvattakā. // ApTha_40,388.29 //
Atthi cetasikaṃ dukkhaṃ tavāddheyyam arindama /
yadi sakkosi naṃ dukkhaṃ vinodeyyāsi khattiya. // ApTha_40,388.30 //
Tava dukkhaṃ mama dukkham ubhinnam ekato manaṃ /
niṭṭhitan ti vijānāhi4 mamādheyyaṃ sace tuvaṃ. // ApTha_40,388.31 //
Jānāhi kho mahārāja dukkhaṃ me dubbinodayaṃ /
bahussamāno5 gajjassu6 etaṃ te7 duccajjaṃ dhanaṃ.8 // ApTha_40,388.32 //
Yāvatā vijitaṃ9 atthi yāvatā mama jīvitaṃ /
etehi yadi te attho dassāmi avikampito. // ApTha_40,388.33 //
Gajjitaṃ kho tayā deva micchā taṃ10 bahugajjitaṃ /
jānissāmi tavaṃ11 ajja sabbadhamme patiṭṭhitaṃ. // ApTha_40,388.34 //
Atibāḷhaṃ nipīḷesi dadamānassa me sato /
kin te palapite n'; attho12; patthitaṃ te13 kathehi me. // ApTha_40,388.35 //
Icchām'; ahaṃ mahārāja Buddhaseṭṭham anuttaraṃ /
bhojayissāmi sambuddhaṃ vajjaṃ me p'; āhu jīvitaṃ.14 // ApTha_40,388.36 //
Aññam te 'haṃ varaṃ dammi; ayācittho15 Tathāgataṃ16 /
adeyyo kassaci Buddho maṇijotiraso yathā. // ApTha_40,388.37 //
Nanu te gajjitaṃ deva yāvajīvitam atthikaṃ17 /
jivitaṃ18 dadamānena yuttaṃ dātuṃ19 Tathāgataṃ. // ApTha_40,388.38 //
Ṭhapanīyo mahāvīro adeyyo kassaci jino /
na me *paṭissuto* Buddho varassu amitaṃ dhanaṃ. // ApTha_40,388.39 //
Vinicchayam pāpuṇāma pucchissāma vinicchaye /
yathāsaṇhaṃ kathessanti20 paṭipucchāma taṃ tathā. // ApTha_40,388.40 //
Rañño hatthe gahetvāna agamāsiṃ vinicchayaṃ /
purato akkhadassānam idaṃ vacanam abraviṃ: // ApTha_40,388.41 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 mahesayaṃ; G. mahesiyaṃ.
2 G. idaṃ.
3 G. S1 manaṃ.
4 S1 vijānāsi.
5 G. pahu samāno.
6 S2 gacchassu.
7 G. corrected to ekante; S1 etanto.
8 G. corrected to varaṃ; all MSS. read duccajaṃ.
9 S1 jīvate; vijite.
10 S1 -naṃ.
11 G. tuvaṃ; S1 tvaṃ.
12 S1 kin te me lipite n'; attho; G. kin te me piḷite n'; attho.
13 S1 me.
14 G. S1 māhu jīvitaṃ; S2 bāhu-.
15 G. S1 āyacito.
16 G. S1 tathāgato.
17 S1 G. -attano; G. suggests -vijitam atthi taṃ.
18 G. suggests vījitaṃ.
19 S1 dhātuṃ.
20 G. kathissanti.

[page 305]
388. Pilindavaccha 305
Sunaṇtu me akkhadassā rājā varam adāsi me /
na kiñci ṭhapayitvāna jīvitam pi pavārayi.1 // ApTha_40,388.42 //
Tassa me varadinnassa Buddhaseṭṭhaṃ varim ahaṃ /
sudinno hoti me Buddho athavā2 saṃsayaṃ mama.3 // ApTha_40,388.43 //
Sussāma tava vacanaṃ bhūmipālassa rājino /
ubhinnaṃ vacanaṃ sutvā chindissām'4 ettha saṃsayaṃ. // ApTha_40,388.44 //
Sabbaṃ deva tayā dinnaṃ imassa sabbagāhikaṃ5 /
na kiñci ṭhapayitvāna jīvitam pi pavārayi? // ApTha_40,388.45 //
Kicchapatto va hutvāna yācī varam anuttaraṃ6 /
imaṃ sudukkhitaṃ ñatvā adāsiṃ sabbagāhikaṃ.7 // ApTha_40,388.46 //
Parājayo tavaṃ8 deva assa deyyo Tathāgato /
ubhinnaṃ saṃsayo chinno yathāsaṇṭhamhi tiṭṭhatha. // ApTha_40,388.47 //
Rājā tatth'; eva ṭhatvāna akkhadasse tad abravi: /
sammā mayhaṃ pi deyyātha9 puna Buddhaṃ labhām'; ahaṃ. // ApTha_40,388.48 //
Pūretvā tava saṅkappaṃ bhojayitvā Tathāgataṃ /
puna deyyāsi10 sambuddham Ānandassa yasassino. // ApTha_40,388.49 //
Akkhadasse 'bhivādetvā Ānandañ cāpi khattiyaṃ /
tuṭṭho pamudito hutvā sambuddham upasaṅkamiṃ. // ApTha_40,388.50 //
Upasaṅkamma sambuddham oghatiṇṇam anāsavaṃ /
sirasā abhivādetvā idaṃ vacanam abraviṃ: // ApTha_40,388.51 //
‘Vasīsatasahassehi adhivāsehi cakkhumā11 /
hāsayanto12 mamaṃ cittaṃ nivesanam upehi me.'; // ApTha_40,388.52 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
mama saṅkappam aññāya adhivāsesi cakkhumā. // ApTha_40,388.53 //
Adhivāsanam aññāya abhivādiya satthuno /
haṭṭho udaggacitto 'haṃ nivesanam upāgamiṃ. // ApTha_40,388.54 //
Mittāmacce samānetvā idaṃ vacanam abraviṃ: /
sudullabho mayā laddho maṇijotiraso yathā. // ApTha_40,388.55 //
Kena taṃ pūjayisāma13? appameyyo anupamo /
atulo asamo vīro14 jino appaṭipuggalo. // ApTha_40,388.56 //
Tathā samasamo c'; eva adutiyo15 narāsabho /
dukkaram adhikāram hi Buddhānucchavikaṃ tayā.16 // ApTha_40,388.57 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S2 pavārayiṃ.
2 G. S1 bhagavā.
3 S1 saṃephassaṃ-.
4 S1 chindiyāma 'ttha.
5 S1 -gāhitaṃ.
6 G. S1 yāvajīvaṃ anuttaraṃ.
7 G. -gāhitaṃ.
8 G. tuvaṃ; S1 tvaṃ.
9 S1 deyyatha; S2 deyyotha.
10 G. S1 deyyatha.
11 G. S1 cakkhuma.
12 S2 bhāsayanto.
13 G. pūjayissāmi.
14 G. S1 dhīro.
15 S2 addutiyo.
16 G. tassa.

[page 306]
306 Therāpadāna
Nānāpupphe samānetvā karoma pupphamaṇḍapaṃ /
Buddhānucchavikaṃ etaṃ sabbapūjā bhavissati. // ApTha_40,388.58 //
Uppalaṃ padumañ cāpi vassikam atimuttakaṃ1 /
campakaṃ nāgap*upphañ ca ma*ṇḍapaṃ kārayim ahaṃ. // ApTha_40,388.59 //
Satāsanasahassāni2 chattacchāyāya paññapiṃ3 /
pacchimam āsanaṃ mayham adhikaṃ satam agghati4 // ApTha_40,388.60 //
Satāsanasahassāni . . . pe . . . /
paṭiyādetvā annapānaṃ kālam arocayiṃ ahaṃ. // ApTha_40,388.61 //
*Ārocitamhi kālamhi* Padumuttaro mahāmuni /
vasīsatasahassehi nivesanam upesi me. // ApTha_40,388.62 //
Dhārentam uparicchattaṃ suphullapupphamaṇḍape /
vasīsatasahassehi nisīdi purisuttamo. // ApTha_40,388.63 //
Chattasatasahassāni satasahassa-m-āsanaṃ5 /
ka*ppiyam anavajjañ ca paṭiga*ṇhāhi cakkhumā. // ApTha_40,388.64 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
maman tāretukāmo so sampaṭicchi mahāmuni. // ApTha_40,388.65 //
Bhikkhussa6 ekam ekassa paccekaṃ patt'; adās'; ahaṃ /
jahiṃsu pupphakaṃ8 pattaṃ lohaṃ pattam adhārayuṃ.9 // ApTha_40,388.66 //
Sattarattindivaṃ *Buddho ni*sīdi pupphamaṇḍape /
bodhayanto bahu satte dhammacakkaṃ pavattayi.10 // ApTha_40,388.67 //
Dhammacakkaṃ pavattento heṭṭhato pupphamaṇḍape /
cullāsītisahassānaṃ11 dhammābhisamayo ahu. // ApTha_40,388.68 //
Sattame divase patte Padumuttaro mahāmunī /
chattacchāyāya*m āsī*no imā gāthā abhāsathā: // ApTha_40,388.69 //
Anūnakaṃ dānavaraṃ yo me pādāsi māṇavo /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_40,388.70 //
Hatthī assā rathā pattī senā ca caturaṅginī /
parivāressanti taṃ niccaṃ sabbadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.71 //
Hatthiyānam assayānaṃ sivikaṃ sandamānikaṃ12 /
upaṭṭhissant'; imaṃ niccaṃ sabbadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.72 //
Saṭṭhirathasahassāni sabbālaṅkārabhūsitā /
parivāressant'; imaṃ niccaṃ sabbadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.73 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 adhimuttikaṃ; S2 atimuttikaṃ.
2 G. satā pana-.
3 G. paññapi; S1 paṇṇasi.
4 S1 adhikaṃ ca mahagghati.
5 G. S1 mānasaṃ; S2 satasahassāni āsanaṃ.
6 G. S1 bhikkhuno.
7 G. pattam adās'; ahaṃ.
8 S1 pubbakaṃ.
9 G. avārayuṃ.
10 S1 dhammacakkappavattayī.
11 G. S1 -sahassāni.
12 S2 G. sandhamānikaṃ.

[page 307]
388. Pilindavaccha 307
Saṭṭhituriyasahassāni bheriyo samalaṅkatā /
vajjayissant'; imaṃ niccaṃ sabbadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.74 //
Chalāsītisahassāni nāriyo samalaṅkatā /
vicittavatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā. // ApTha_40,388.75 //
Aḷārapamhāhasulā1 susoññā tanumajjhimā /
parivāressant'; imaṃ niccaṃ sabbadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.76 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati /
sahassakkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissati. // ApTha_40,388.77 //
Sahassakkhattuṃ rājā *ca* cakkavattī bhavissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto2 asaṅkhiyaṃ.3 // ApTha_40,388.78 //
Devaloke vasantassa puññakammasamaṅgino /
devalokānupariyante ratanachattaṃ dharissati.4 // ApTha_40,388.79 //
Icchissati yadā cāyaṃ chadanaṃ dussapupphajaṃ /
imassa cittam aññāya nibaddhaṃ5 chādayissati. // ApTha_40,388.80 //
Devalokā cavitvāna sukkamūlena codito /
puññakammena saṃyutto brahmabandhu bhavissati. // ApTha_40,388.81 //
Kappasatasahassamhi6 Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati. // ApTha_40,388.82 //
Sabbam etam abhiññāya Gotamo Sakyapuṅgavo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapessati. // ApTha_40,388.83 //
Pilindavaccho7 nām*ena* hessati satthu sāvako /
devānam asurānañ ca gandhabbānañ ca sakkato. // ApTha_40,388.84 //
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañ ca gihīnañ ca tath'; eva so /
piyo hutvāna sabbesaṃ viharissat'; anāsavo.8 // ApTha_40,388.85 //
Satasahasse kataṃ kammaṃ phalaṃ dassesi me idha /
sumutto saravego ca9 kilese jhāpayissati. // ApTha_40,388.86 //
Aho me sukataṃ kammaṃ puññakkhette anuttare /
yatthakāraṃ karitvāna patto 'mhi acalaṃ10 padaṃ. // ApTha_40,388.87 //
Anūnakaṃ11 dānavaram adāsi yo hi māṇavo /
ādipubbaṅgamo āsiṃ12 tassa dānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.88 //
Chatte sugate datvāna saṅghe {guṇavaruttame}13 /
aṭṭhānisaṃse anubhomi kammānucchavike14 mama. // ApTha_40,388.89 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. āḷārasamhāpāsulā.
2 G. gaṇanātho.
3 G. S1 asaṅkhayaṃ.
4 S1 dhavissati.
5 G. nidaḍhaṃ; S1 nisaghaṃ.
6 S2 -sahassañ ca.
7 S2 G. Milinda-.
8 S1 viharissati 'nāsavo.
9 G. vā.
10 G. S1 amataṃ.
11 S2 anūnaka.
12 G. āsi.
13 G. gaṇa-.
14 S2 -anucchaviyaṃ

[page 308]
308 Therāpadāna
Sītaṃ uṇhaṃ na jānāmi rajojallaṃ na lippati1 /
anupaddavo anītī2 ca homi apacito sadā.3 // ApTha_40,388.90 //
Sukhumacchaviko homi visadaṃ hoti4 mānasaṃ /
chattasatasahassāni bhave saṃsarato mama. // ApTha_40,388.91 //
Sabbālaṅkārayuttāni tassa kammassa vāhasā /
idaṃ jātiṃ ṭhapetvāna matthake dhārayanti me. // ApTha_40,388.92 //
Tasmā5 imāya jātiyā n'; atthi me chattadhāraṇā /
mama sabbaṃ kataṃ kammaṃ vimutticchattapattiyā.6 // ApTha_40,388.93 //
Dussāni sugate datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
aṭṭhānisaṃse anubhomi kammānucchavike mama. // ApTha_40,388.94 //
Suvaṇṇavaṇṇo virajo sappabhāso8 patāpavā9 /
siniddhaṃ hoti me gattaṃ bhave saṃsarato mamaṃ. // ApTha_40,388.95 //
Dussasatasahassāni setā pītā ca lohitā /
dhārenti matthake mayhaṃ dussadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.96 //
Koseyyakambalīyāni khomakappāsikāni ca /
sabbattha paṭilābhāmi tesaṃ nissandato ahaṃ. // ApTha_40,388.97 //
Patte sugate datvāna saṅghe guṇavaruttame7 /
dasānisaṃse anubhomi kammānucchavike10 mama. // ApTha_40,388.98 //
Suvaṇṇathāle maṇithāle rajate11 pi ca thālake12 /
lohitaṅkamaye thāle paribhuñjāmi sabbadā. // ApTha_40,388.99 //
Anupaddavo anītī ca homi apacito sadā /
lābhī annassa pānassa vatthassa sayanassa ca. // ApTha_40,388.100 //
Na vinassanti me bhogā; ṭhitacitto13 bhavām'; ahaṃ /
dhammakāmo sadā bhomi 'ppakileso14 anāsavo. // ApTha_40,388.101 //
Devaloke manusse vā anubaddhā15 ime guṇā /
chāyā yathāpi rukkhassa sabbattha na jahanti maṃ // ApTha_40,388.102 //
Cittabandhanasambaddhā16 sukatā vāsiyo bahū /
datvāna Buddhaseṭṭhassa saṅghassa ca tath'; ev'; ahaṃ /
aṭṭhānisaṃse anubhomi kammānucchavike mama. // ApTha_40,388.103 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 limpati.
2 G. aniti; S1 anīti.
3 G. apajito sadā; S1 apacitā sadā.
4 G. visadaṃ homi; S1 visadaṃ hoti; S2 visālā hoti.
5 S2 Kasmā.
6 S2 vimuttañ ca-.
7 G. gaṇa-.
8 G. sabba-.
9 S1 patāpabhā.
10 S2 -chaviyaṃ.
11 G. S1 rajake.
12 S2 phālike.
13 G. dhiticitto; S1 vitacitto.
14 G. appake so; S1 appakelaso; S2 'ppakelaso.
15 G. S1 anubandhā.
16 G. vitthabandhana sammandhā; S1 mittabandhana.

[page 309]
388. Pilindavaccha 309
Sūro homi visālī1 ca vesārajjesu pāramī /
dhitiviriyavā homi paggahītamano sadā. // ApTha_40,388.104 //
Kilesacchedanaṃ ñāṇam sukhumam atulaṃ suciṃ /
sabbattha paṭilābhāmi tassa2 nissandato mama. // ApTha_40,388.105 //
Aka*kkase apha*ruse adhote satthake3 bahū /
pasannacitto datvāna Buddhasaṅghe tath'; eva ca /
pañcānisaṃse anubhomi kammānucchavike mama. // ApTha_40,388.106 //
Kalyāṇacittaṃ4 viriyaṃ khantiñ ca mettasatthakaṃ5 /
taṇhāsallassa chinnattā6 pañ*ñāsattham anuttaraṃ /
vaji*rena samaṃ ñāṇaṃ tesaṃ nissandato labhe. // ApTha_40,388.107 //
Sūciyo sugate datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
pañcānisaṃse anubhomi kammānucchavike mama. // ApTha_40,388.108 //
Namassiyo8 kaṅkhachedo abhirūpo ca bhogavā9 /
tikkhapañño *sadā homi saṃsaranto bhavābhave.* // ApTha_40,388.109 //
Gambhīraṃ nipuṇaṃ ṭhānam attha-ñāṇena10 passayiṃ11 /
vajiraggasamaṃ ñāṇaṃ hoti me tamaghāṭanaṃ. // ApTha_40,388.110 //
Nakhacchedane sugate datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
pañcānisaṃse anubhomi kammānucchavike mamaṃ. // ApTha_40,388.111 //
Dāsidāse gavasse12 ca bhata*ke ārakkhe13 bahū* /
nahāpite14 bhatake15 sūde16 sabbatth'; eva labhām'; ahaṃ. // ApTha_40,388.112 //
Vidhūpane sugate datvā tālavaṇṭe ca sobhane /
aṭṭhānisaṃse anubhomi kammānucchavike mama. // ApTha_40,388.113 //
Sītam uṇhaṃ na jānāmi pariḷāho na vijjati /
darathaṃ nābhijānāmi cittasantāpanaṃ mama. // ApTha_40,388.114 //
*Rāgaggi do*samohaggi mānaggi diṭṭhiaggi ca /
sabbaggī17 nibbutā mayhaṃ tassa nissandato mamaṃ.18 // ApTha_40,388.115 //
Morahatthe cāmariyo datvā saṅghe gaṇuttame /
upasantakileso 'haṃ viharāmi anaṅgaṇo. // ApTha_40,388.116 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. visāri; S1 vihārā.
2 S1 G. tāsaṃ.
3 G. adho dhosatthake.
4 G. S1 -mittaṃ.
5 S1 -suttakaṃ.
6 G. bhinnattā; S2 chettā.
7 G. gaṇa-.
8 G. namassisso.
9 G. bhagavā.
10 S1 attaññāṇena.
11 G. passāmi; S1 passayi.
12 G. gaveyye.
13 S1 ādake.
14 G. nhāpite; S1 nāpite.
15 G. vāhake; S1 gghatake.
16 S1 sure; G. bahū.
17 S1 chabbaggi.
18 S1 G. mama.

[page 310]
310 Therāpadāna
Parissāvane sugate datvā saṅghe gaṇuttame1 /
pañcānisaṃse anubhomi kammānucchavike mamaṃ.2 // ApTha_40,388.117 //
Sabbesaṃ samatikkamma3 dibbam āyuṃ4 labhām'; ahaṃ /
appasayho sadā homi corapaccatthikehi5 vā. // ApTha_40,388.118 //
Satthena vā visena vā vihesam pi na kubbate /
antarāmāraṇaṃ6 n'; atthi tesaṃ nissandato mamaṃ.2 // ApTha_40,388.119 //
Teladhāre sugate datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
pañcānisaṃse anubhomi kammānucchavike mamaṃ. // ApTha_40,388.120 //
Sucārurūpo sugato8 susamuggatamānaso /
avikkhittamano homi sabbārakkhehi rakkhito. // ApTha_40,388.121 //
Sūcighare sugate datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
tīṇānisaṃse anubhomi kammānucchavike mamaṃ.2 // ApTha_40,388.122 //
Cetosukhaṃ kāyasukham iriyāpathajaṃ sukhaṃ /
ime guṇe paṭilabhāmi tassa nissandato ahaṃ. // ApTha_40,388.123 //
Aṃsabaddhe9 jine datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
tīṇānisaṃse anubhomi kammānucchavike mama. // ApTha_40,388.124 //
Saddhamme gādhaṃ vindāmi10 sarāmi dutiyaṃ bhavaṃ11 /
sabbattha succhavī12 homi tassa nissandato ahaṃ. // ApTha_40,388.125 //
Kāyabandhe13 sugate14 datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
chānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.126 //
Samādhisu na kaṅkhāmi15 vasī homi samādhisu /
abhejjapariso homi ādeyyavacano16 sadā. // ApTha_40,388.127 //
Upaṭṭhitasatī homi tāso mayhaṃ na vijjati /
devaloke manusse vā anubaddhā17 ime guṇā. // ApTha_40,388.128 //
Ādhārake jine datvā saṅghe guṇavaruttame /
pañcavaṇṇehi dāyādo18 acalo homi kenaci. // ApTha_40,388.129 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 sukate dhammakaruttame; G. sukate dhammakaruttare.
2 G. S1 mama.
3 S1 tamatikkamma.
4 G. dibba āyuṃ.
5 S2 ghora-.
6 G. S2 antarāmaraṇaṃ.
7 G. gaṇa-.
8 S1 sugadā; S2 G. sugado.
9 S1 aṃsabandhe; S2 aṃsavaddhe.
10 G. saddame gāthaṃ vandāmi; S1 cetoñanañ ca vindāmi.
11 G. Sarādhi-.
12 S1 S1 pahaṭṭhasucchavī.
13 S2 -bandhaṃ.
14 S1 jine.
15 g. kammāni; S1 kammāhi; Cf. g. 156.
16 S1 -vacane.
17 S1 anubandhā.
18 S1 pancāvaṇṇe dāyado; S2 pancavaṇṇo labhām'; ādo.

[page 311]
388. Pilindavaccha 311
Ye keci me sutā dhammā satiñāṇappabodhanā /
*va*tā1 me na vinassanti bhavanti suvinicchitā. // ApTha_40,388.130 //
Bhājane paribhoge ca datvā Buddhegaṇuttame /
tīṇānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.131 //
Sovaṇṇamaye maṇimaye atho pi phalikāmaye /
lohitaṅkamaye c'; eva labhāmi bhājane ahaṃ. // ApTha_40,388.132 //
Bhariyā dāsadāsī ca hatthassarathapattike2 /
itthī patibbatā c'; eva paribhogādisampadā.3 // ApTha_40,388.133 //
Vijjā mantapade c'; eva vividhe āgame bahū /
sabbaṃ sippan4 nisāmemi5 paribhogādisampadā.6 // ApTha_40,388.134 //
Thālake sugate datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
tīṇānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.135 //
Sovaṇṇamaye maṇimaye atho pi phalikāmaye /
lohitaṅkamaye c'; eva labhāmi thālake ahaṃ. // ApTha_40,388.136 //
Assatthake phalamaye atho pokkharapattake8 /
madhupānakasaṅkhe9 ca labhāmi thālake ahaṃ. // ApTha_40,388.137 //
Vatte10 guṇe paṭilabhe11 ācārakiriyāsu ca /
ime guṇe paṭilabhe tassa nissandato ahaṃ. // ApTha_40,388.138 //
Bhesajje12 sugate datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
dasānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.139 //
Āyuvā balavā vīro13 vaṇṇavā yasavā sukhī14 /
anupaddavo anītī ca bhomi cāpacito15 sadā. /
Na me piyaviyog'; atthi tassa nissandato mama. // ApTha_40,388.140 //
Upāhane jine datvā saṅghe guṇavaruttame7 /
tīṇānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.141 //
Hatthiyānam assayānaṃ sivikaṃ sandamānikaṃ /
saṭṭhiṃ satasahassāni16 parivārenti maṃ sadā. // ApTha_40,388.142 //
Maṇimayā maṇḍalakā17 sovaṇṇarajatapādukā /
nibbattanti paduddhāre bhave saṃsarato mama. // ApTha_40,388.143 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 dhatā.
2 G. S1 hatthissa-.
3 G. S1 paribhogāni sabbadā.
4 G. S1 sabbasippaṃ.
5 G. nissāpedhi.
6 G. S1 paribhogāni sabbadā.
7 G. gaṇa-.
8 S2 S1 -patthake.
9 S2 -saṅke; S1 -panakha-.
10 S1 vatthe; S2 patte.
11 G. S1 paṭipatti.
12 G. bhesajjaṃ.
13 G. dhīro.
14 S2 G. sucī.
15 G. cāpajito.
16 G. saṭṭhi-.
17 G. kampalikā; S1 kamphalikā.

[page 312]
312 Therāpadāna
Niyamaṃ1 paṭidhāvanti ācāraguṇasodhanaṃ2 /
ime guṇe paṭilabhe tassa nissandato ahaṃ. // ApTha_40,388.144 //
Pāduke sugate datvā saṅghe guṇavaruttame3 /
iddhipādukam āruyha viharāmi yadicchakaṃ. // ApTha_40,388.145 //
Mukhapuñchanacole4 ca datvā Buddhe gaṇuttame /
pañcānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.146 //
Suvaṇṇavaṇṇo virajo sappabhāso5 patāpavā /
siniddhaṃ hoti6 me gattaṃ rajojallaṃ na lippati.7 /
Ime guṇe paṭilabhe tassa nissandato ahaṃ // ApTha_40,388.147 //
Kattaradaṇḍe sugate datvā saṅghe guṇavaruttame3 /
chānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.148 //
Puttā mayhaṃ bahū honti tāso8 mayhaṃ na vijjati /
appasayho sadā homi sabbārakkhehi rakkhito /
calitaṃ9 maṃ *na jānāmi* āgataṃ10 mānasaṃ mamaṃ.11 // ApTha_40,388.149 //
Osadham añjanaṃ datvā Buddhe saṅghe gaṇuttame /
aṭṭhānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.150 //
Visālanayano homi seta-pīta-salohito12 /
anāvilapasannakkho sabbaro*gavivajjito* // ApTha_40,388.151 //
labhāmi dibbanayanaṃ paññācakkhum anuttaraṃ /
ime guṇe paṭilabhe tassa nissandato ahaṃ. // ApTha_40,388.152 //
Kuñcike sugate datvā saṅghe guṇavaruttame3 /
dhammadvāravivaraṇaṃ labhāmi ñāṇakuñcikaṃ. // ApTha_40,388.153 //
Kuñcikānaṃ ghare datvā *Buddhe saṅghe . . . pe . . .* /
dvānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.154 //
appakodho anāyāso saṃsaranto bhave ahaṃ.
Āyoge sugate datvā saṅghe . . . pe . . . /
pañcānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.155 //
Samādhisu na *kampāmi13 vasī homi* samādhisu /
abhejjapariso homi ādeyyavacano sadā /
Jāticca14 bhogasampatti bhave saṃsarato mamaṃ. // ApTha_40,388.156 //
Dhūmanette jine datvā saṅghe . . . pe . . . /
tīṇānisaṃsā . . . pe . . . // ApTha_40,388.157 //
--------------------------------------------------------------------------
1 G. S2 niyāmaṃ.
2 S2 -sodhanā; G. ācāraguṇavisodhanaṃ.
3 G. gaṇa-.
4 G. udakapuñcanacoḷe; S1 udapucchana-.
5 G. sabbabhāso.
6 S2 homi.
7 G. limpati.
8 S1 tāyo.
9 S1 khalitam; S2 balitam.
10 G. asantaṃ.
11 G. S1 mama.
12 S1 sītaṃ pītaṃ-.
13 G. kammāni.
14 S1 G. jātiya.

[page 313]
388. Pilindavaccha 313
Sati *me ujukā hoti susa*mbaddhā1 ca nahāruyo2 /
labhāmi dibbanayanaṃ tassa nissandato ahaṃ. // ApTha_40,388.158 //
Dīpathāle3 jine datvā saṅghe . . . pe . . . /
tīṇānusaṃsānubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.159 //
Jātimā aṅgasampanno pañña*vā Bu*ddhasammato /
ime guṇe paṭilabhe tassa nissandato ahaṃ. // ApTha_40,388.160 //
Tumbake4 ca karaṇḍe ca datvā Buddhe gaṇuttame /
dasānisaṃsānubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.161 //
Sadā gutto sukhasamaṅgī mahāyasavā5 tathāgattī6 /
bhattikato7 sukhumālo sabbītiparivajjito.8 // ApTha_40,388.162 //
Vipule ca guṇe lābhī samāvacaraṇā mama9 /
suvivajjitaubbego tumbake10 ca karaṇḍake. // ApTha_40,388.163 //
Labhāmi caturo vaṇṇe hatthassā11 ratanāni ca /
tāni me na vinassanti tumbadāne12 idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.164 //
Hatthī līlaṅgake13 datvā Buddhe saṅghe . . . pe . . . /
pañcānisaṃsānubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.165 //
Sabbalakkhaṇasampanno āyupaññāsamāhito /
sabbāyāsavinimutto14 kāyo me hoti sabbadā. // ApTha_40,388.166 //
Tanudhāre15 sunisite saṅghe datvāna pipphale /
kilesakantanaṃ16 ñāṇaṃ labhāmi atulaṃ suciṃ17 // ApTha_40,388.167 //
Saṇḍāse18 sugate datvā saṅghe . . . pe . . . /
kilesaluñcanaṃ ñāṇaṃ labhāmi atulaṃ suciṃ. // ApTha_40,388.168 //
Natthuke sugate datvā . . . pe . . . /
aṭṭhānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.169 //
Saddhaṃ sīlaṃ19 hiriñ cāpi atho ottappiyaṃ guṇaṃ /
sukhañ cāgañ20 ca khantiñ ca paññaṃ me aṭṭhamaṃ guṇaṃ. // ApTha_40,388.170 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 sambandhā.
2 G. nhārayo; S1 nurūyo.
3 G. dīpaṭṭhāne.
4 G. tumpake; S1 kumbake; S2 tambake.
5 G. mahāyaso.
6 S1 -gati; S2 tathāgatti; G. -gatī.
7 G. tatthikato.
8 G. sabbiti-.
9 G. samāvacalakkhaṇā nāma; S1 -latā mama.
10 S1 kumbake; G. tumhake; S2 tambake.
11 G. hatthī assā; S1 hatthi 'ssa.
12 G. tumhakakāre; S1 tumbakāre; S2 tambakāde.
13 G. -lilaṅgate; S1 hatthalīlaṅgane; S2 hattho liṅgake.
14 G. tasmā yasa-; S1 tappāyāsa-.
15 G. tadudhāre.
16 G. kilesakantaraṃ; S1 kilesakadantaṃ.
17 S2 sukhaṃ.
18 G. saṇṭāse.
19 S2 sabbasīlaṃ.
20 S2 sutavāgañ.

[page 314]
314 Therāpadāna
Pīṭhake sugate datvā . . . pe . . . /
pañcānisaṃsānubhomi . . . pe . . . pe1 . . . // ApTha_40,388.171 //
Ucce kule pajāyāmi mahābhogo bhavām'; ahaṃ /
sabbe mam2 apacāyanti kitti abbhuggatā mamaṃ. // ApTha_40,388.172 //
Kappasatasahassāni pallaṅkā caturassarā3 /
parivāressanti4 maṃ niccaṃ saṃvibhāgarato ahaṃ. // ApTha_40,388.173 //
Bhisiyo sugate datvā . . . pe . . . /
chānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.174 //
samaṃ sambhatto5 'pacito muduko cārudassano /
labhāmi ñāṇaparivāraṃ bhisidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.175 //
Tūlikā vikatikāyo kaṭṭhissā6 cittikā bahū /
varapotthake7 kambale ca labhāmi vividhe ahaṃ. // ApTha_40,388.176 //
Pāvārike ca muduke mudukā jinaveṇiyo /
labhāmi vividhatthāre8 bhisidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.177 //
Yato sarāmi attānaṃ yato patto 'smi viññutaṃ /
atucchojjhānamañño 'mhi9 bhisidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.178 //
Bimbohane jine datvā . . . pe . . . /
chānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.179 //
Uṇṇike10 padumake ca atho lohitacandane /
bimbohane11 uppādemi12 uttamaṅgaṃ sadā mamaṃ.13 // ApTha_40,388.180 //
Aṭṭhaṅgike maggavare sāmaññe caturo phale /
tesu ñāṇaṃ upānetvā14 vihāre niccakālikaṃ. // ApTha_40,388.181 //
Dāne15 dame saññame16 ca appamaññesu rūpisu /
tesu ñāṇam upānetvā17 vihāre sabbakālikaṃ. // ApTha_40,388.182 //
Vatte18 guṇe ca pañcame19 ācārakiriyāsu ca /
ñāṇaṃ uppādayitvāna20 vihāre sabbadā ahaṃ. // ApTha_40,388.183 //
Caṅkame vā padhāne21 vā viriye bodhapakkhike /
tesu ñāṇam upānetvā22 viharāmi yadicchakaṃ. // ApTha_40,388.184 //

--------------------------------------------------------------------------
1 Two gāthās missing in G.
2 G. sabbesam; S1 sabbecaṃ.
3 G. S1 -ssadā.
4 S1 parivārissanti; G. parivarissanti.
5 G. sabhatto pavito; S1 gate na pacite; S2 samhanto pacito.
6 G. taḍḍikā; S1 paṭṭissā.
7 G. paripotthake.
8 G. -ṭṭhāne; S1 vividheṭṭhāne.
9 S1 -mañño 'mhi; G. S2 -mañco 'amhi.
10 S1 uṇhīke.
11 S2 bibbohane.
12 S2 upanemi.
13 G. S1 mama.
14 S1 G. uppādetvā.
15 G. dānane.
16 G. saṃsayame.
17 G. S1 uppādetvā.
18 S2 patte.
19 G. apaṭime; S1 c'; apaṭighe.
20 S2 upādahitvāna.
21 G. madhāne.
22 G. uppādetvā.

[page 315]
388. Pilindavaccha 315
Sīlaṃ samādhi paññā ca vimutti ca anuttarā /
tesu ñāṇam upānetvā1 viharāmi sukham ahaṃ. // ApTha_40,388.185 //
Palālapīṭhe2 jine datvā . . . pe . . . /
caturānisaṃse3 . . . pe . . . // ApTha_40,388.186 //
Sovaṇṇamaye maṇimaye dantasāramaye bahū /
pallaṅkaseṭṭhe vindāmi palālapīṭhass'; idaṃ phalaṃ.4 // ApTha_40,388.187 //
Pādapīṭhe5 jine datvā . . . pe . . . /
dvānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.188 //
Labhāmi bahuke yāne6 pādapīṭhass'; idaṃ phalaṃ /
dāsidāsā ca bhariyā ye c'; aññe anujīvino /
Sammā paricarante maṃ7 pādapīṭhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.189 //
Telān'; abbhañjane datvā . . . pe . . . /
pañcānisaṃse . . . pe . . . // ApTha_40,388.190 //
Abyādhitā rūpavatā khippaṃ dhammanisantitā8 /
lābhitā annapānassa āyu pañcamakaṃ mama9 // ApTha_40,388.191 //
Sappitelañ ca datvāna saṅghe . . . pe . . . /
pañcānisaṃse . . . pe . . . // ApTha_40,388.192 //
Thāmavā10 rūpasampanno pahaṭṭhatanujo sadā11 /
avyādhī visajī12 homi sappitelass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,388.193 //
Mukhadhovanakaṃ13 datvā Buddhe saṅghe . . . pe . . . /
pañcānisaṃsānubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.194 //
Visuddhakaṇṭho madhurassaro kāsassāsavivajjito14 /
upphalagandho mukhato upavāyati me sadā. // ApTha_40,388.195 //
Dadhiṃ datvāna sampannaṃ Buddhe saṅghe . . . pe . . . /
bhuñjāmi *amataṃ cittaṃ15 varakāy*agataṃ satiṃ16 // ApTha_40,388.196 //
Vaṇṇagandharasopetaṃ madhuṃ datvā jine gaṇe /
Anupamam atuliyam pive muttirasam ahaṃ. // ApTha_40,388.197 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. uppādetvā.
2 G. phalapiṭṭhe.
3 G. dvānisaṃse.
4 S2 reads: Sovaṇṇamaye maṇimaye dantasālapakkhike tesu ñāṇaṃ
upānetvā ramaye bahu pallaṅkaseṭṭhe vindāmi pādapīṭhass'; idaṃ
phalaṃ; G. reads: Sovaṇṇamaye maṇimaye dantasāramaye bahū
palaṅgaseṭṭhe vandāmi phalapiṭṭhass'; idaṃ phalaṃ; S1 omits
several gāthās here.
5 G. pādapiṭṭhe; S1 pādapaṭe.
6 G. ñāṇe.
7 S1 paricarantena.
8 G. -nisantatā.
9 S2 āyu camma tadā.
10 S1 hemavā.
11 S2 tadā.
12 G. vipavī; S1 visavi.
13 G. -sodhanakaṃ; S1 sodanakā; S2 -dhavanataṃ.
14 G. S1 kāsasāsa-.
15 G. vitthaṃ.
16 G. S1 sati.

[page 316]
316 Therāpadāna
Yathābhūtaṃ rasaṃ datvā Buddhe saṅghe . . . pe . . . /
caturo phale anubhomi kammānucchavike mama. // ApTha_40,388.198 //
Annapānañ ca datvāna saṅghe . . . pe . . . /
dasānisaṃse anubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.199 //
Āyuvā balavā vīro1 vaṇṇavā yasavā sukhī2 /
lābhī annassa pānassa sūro paññāṇavā tathā /
ime guṇe paṭilabhe saṃsaranto bhave ahaṃ. // ApTha_40,388.200 //
Dhūmaṃ3 datvā sugate saṅghe . . . pe . . . /
dasānisaṃsānubhomi . . . pe . . . // ApTha_40,388.201 //
Sugandhadeho yasavā sīghapañño ca kittimā /
tikkhapañño bhūripañño bhāsagambhīrapaññavā.4 // ApTha_40,388.202 //
Vepullajavanappañño5 saṃsaranto bhavābhave /
tass'; eva vāhasā6 dāni patto santisukhaṃ sivaṃ. // ApTha_40,388.203 //
Sāgataṃ7 vata me āsi mama Buddhassa santike /
tisso vijjā anuppatto kataṃ Buddhassa sāsanaṃ. // ApTha_40,388.204 //
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_40,388.205 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . // ApTha_40,388.206 //
Itthaṃ sudam āyasmā Pilindavaccho thero i. g. a-ti.
*Pilindavacchattherassa apadānaṃ samattaṃ.*

[389. Sela.]
Nagare Haṃsavatiyā vīthisāmi ahos'; ahaṃ /
mamaṃ8 ñātī samānetvā imaṃ vacanam abraviṃ: // ApTha_40,389.1 //
Buddho loke samuppanno puññakhettam anuttaraṃ /
ādhāro9 sabbalokassa ā*hu*tīnaṃ paṭiggaho. // ApTha_40,389.2 //
Khattiyā negamā c'; eva mahāsālā ca brāhmaṇā /
pasannacittā sumanā pūgadhammam10 akaṃsu te. // ApTha_40,389.3 //
Hatthārūḷhā11 anīkaṭṭhā12 rathikā pattikārakā13 /
pasannacittā sumanā pūgadhammam14 akaṃsu te. // ApTha_40,389.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. dhīro.
2 S2 sukhaṃ.
3 G. dumaṃ; S1 rūsaṃ.
4 G. hāsa-.
5 S2 -javanappakaṃ.
6 S1 tass'; eva sahasā.
7 G. S1 svāgataṃ.
8 G. S1 mama.
9 G. S1 āsi so.
10 S1 subha-; S2 puga- always.
11 S1 G. -ārohā.
12 S1 anīkattā; G. aṇikattā.
13 G. pattikārakkhā.
14 S1 subha-.

[page 317]
389. Sela 317
Uggā ca rājaputtā ca vesiyānā ca brāhmaṇā /
pasannacittā . . . pe . . . // ApTha_40,389.5 //
Āḷārikā kappakā1 ca nahāpakā2 mālakārakā /
pasannacittā . . . pe . . . // ApTha_40,389.6 //
*Rajakā pesakārā ca cammakārā ca nhāpikā /
pasannacittā . . . pe . . . // ApTha_40,389.7 //
Usukārā cammikā ca tacchakārā ca soṇṇakārā ca /
tipulopā kaṭā tathā puggadhammaṃ . . . pe3* . . . // ApTha_40,389.8 //
Bhatakā4 gītakā5 c'; eva dāsakammakārā bahū /
Yathā sakena thāmena pūgadhammaṃ6 pe // ApTha_40,389.9 //
Udahārā kaṭṭhahārā kasikā tiṇahārakā7 /
yathā sakena . . . pe . . . // ApTha_40,389.10 //
Pupphikā mālikā c'; eva paṇṇikā8 phalahārikā /
yathā . . . pe . . . // ApTha_40,389.11 //
Gaṇikā kumbhadāsī ca pūvikā9 macchakāyikā10 /
yathā . . . pe . . . // ApTha_40,389.12 //
Ete sabbe samāgantvā11 gaṇaṃ bandhāma ekato /
adhikāraṃ karissāma12 puññakkhette anuttare. // ApTha_40,389.13 //
Te me sutvā*na vacan*aṃ gaṇaṃ bandhiṃsu tāvade /
upaṭṭhānasālaṃ sukataṃ bhikkhusaṅghassa kārayuṃ. // ApTha_40,389.14 //
Niṭṭhāpetvāna taṃ sālam udaggo tuṭṭhamānaso /
pareto tehi sabbehi sambuddham upasaṅkamiṃ. // ApTha_40,389.15 //
Upasaṅkamma sambuddhaṃ lokanāthaṃ narāsabhaṃ /
vanditvā satthuno pāde idaṃ vacanam abraviṃ: // ApTha_40,389.16 //
Ime tīṇisatā vīra purisā ekato gaṇā /
upaṭṭhānasālaṃ sukataṃ niyyātenti tavaṃ13 muni14 // ApTha_40,389.17 //
Bhikkhusaṅghassa purato sampaṭicchatu cakkhumā /
tīṇi-satānaṃ purato imā gāthā abhāsatha: // ApTha_40,389.18 //
Tisatāpi ca jeṭṭho ca anuvattiṃsu ekato /
sampattiṃ hi15 karitvāna sabbe anubhavissatha. // ApTha_40,389.19 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 puppakā.
2 G. S1 ṇhāpakā.
3 Gāthās 7 and 8 do not occur in S1 and S2 MSS.; G. reads
campukārā in g. 7.
4 G. bhattakā; S1 hatthakā.
5 G. bhitakā; S2 hitakā.
6 S1 subha-; G. pugga-.
7 S1 -bhārakā.
8 S1 vannikā.
9 G. suvikā; S1 sucikā; S2 thūpikā.
10 S1 macchikāyikā; S2 macchikāya ca.
11 S1 samānetvā.
12 G. S1 karissāmi.
13 G. tava.
14 S2 muniṃ.
15 G. sampattī hi.

[page 318]
318 Therāpadāna
Pacchime bhave sampatte sītibhāvam anuttaraṃ /
ajaram amaraṃ1 santiṃ2 nibbānaṃ phusayissatha.3 // ApTha_40,389.20 //
Evaṃ Buddho viyākāsi sabbaññu samaṇuttaro4 /
buddhassa vacanaṃ sutvā somanassaṃ pavedayiṃ.5 // ApTha_40,389.21 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramim ahaṃ /
devādhipo pañcasataṃ devarajjam akārayiṃ. // ApTha_40,389.22 //
Sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavatti ahos'; ahaṃ /
devarajjaṃ karontassa mahādevā avandisu.6 // ApTha_40,389.23 //
Idha mānusake rajje7 parisā honti bandhavā /
pacchime bhavasampatte Vāseṭṭho nāma brāhmaṇo. // ApTha_40,389.24 //
Asītikoṭinicayo8 tassa9 putto ahos'; ahaṃ /
Selo iti mamaṃ nāmaṃ chalaṅge pāramiṅgato // ApTha_40,389.25 //
Jaṅghāvihāraṃ vicaraṃ10 sasissehi purakkhato /
jaṭābhābhārabharitaṃ11 Keniyaṃ nāma tāpasaṃ. // ApTha_40,389.26 //
Paṭiyattāhutaṃ disvā imaṃ vacanam abruviṃ12: /
āvāho vā vivāho vā rājā vā te nimantito? // ApTha_40,389.27 //
Āhutīyiṭṭhukāmo13 haṃ brāhmaṇe devasammate /
na nimantemi rājānam āhutī me na vijjati. // ApTha_40,389.28 //
*Na c'; atthi mayham āvāho vivāho me na vijjati.* /
Sakyānaṃ nandijanano seṭṭho loke sadevake // ApTha_40,389.29 //
sabbalokahitatthāya14 sattasukhāvaho /
so me nimantito ajja tass'; etaṃ paṭiyātanaṃ. // ApTha_40,389.30 //
Timbarūsakavaṇṇābho appameyyo anupamo /
rūpenāsadiso Buddho svātanāya nimantito. // ApTha_40,389.31 //
Ukkāmukhapahaṭo va khadiraṅgārasannibho /
*vijjupamo* mahāvīro so me Buddho nimantito. // ApTha_40,389.32 //
Pabbatagge yathā aggi15 punnamāse va candimā /
naḷaggivaṇṇasaṅkāso so me Buddho nimantito. // ApTha_40,389.33 //
Asambhīto bhayātīto16 bhavantakaraṇo muni /
sīhūpamo mahāvīro so me Buddho nimantito. // ApTha_40,389.34 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. amataṃ.
2 G. S1 khemaṃ.
3 S2 passayissatha.
4 G. S2 sabbaññutam anuttaro; S1 samanuttaro.
5 S2 pavedayuṃ.
6 S2 avanti maṃ; G. avandiṃsu.
7 G. rajjaṃ.
8 S1 -santīca.
9 S1 satta.
10 G. vivaraṃ; S2 viharaṃ.
11 S1 jaṭābhāgāra-; S2 jalavā-.
12 G. abraviṃ.
13 S2 āhutīyaṭṭhu-.
14 S1 sabbaloke-.
15 S1 acchi.
16 G. asambhito bhayātito.

[page 319]
389. Sela 319
Kusalo Buddhadhamme hi appasayho1 parehi so /
nāgupamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.35 //
Saddhammacārakusalo Buddhanāgo2 asādiso /
u*sa*bhūpamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.36 //
Anantavaṇṇo amitayaso vicittasabbalakkhaṇo /
Sakkupamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.37 //
Vasīgaṇī patāpī3 ca tejasī ca durāsado /
brahm*ūpa*mo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.38 //
Mahantadhammo4 dasabalo balātibalapārago /
dharaṇūpamo5 mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.39 //
Sīlavīcisamākiṇṇo6 dhammaviññānakhobhito /
udadhūpamo7 mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.40 //
*Durāsado duppasaho* acalo uggato brahā /
nāgūpamo8 mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.41 //
Anantañāṇo asamasamo atulo aggataṃ gato /
gaganūpamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.42 //
Patiṭṭhā bhayabhītānaṃ tāṇo9 saraṇagāminaṃ10 /
assāsako mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.43 //
Āsayo Buddhimantānaṃ puññakhettaṃ sukhesinaṃ /
ratanākaro mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.44 //
Assāsako vedakaro11 sāmaññaphaladāyako /
meghūpamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.45 //
Loke samussito12 vīro sabbantamavinodano /
suriyūpamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.46 //
Ārammaṇavimuttīsu sabhāva-rasako13 muni /
candūpamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.47 //
Yassa ñāṇam appameyyaṃ sīlaṃ yassa anūpamaṃ /
vimutti asadisā14 yassa so . . . pe . . . // ApTha_40,389.48 //
Yassa pīti15 asadisā thāmo yassa acintiyo /
Yassa parakkamo seṭṭho so . . . pe . . . // ApTha_40,389.49 //
Rago doso ca moho ca visā sabbe samūhatā /
agarūpamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.50 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. appaseyye.
2 S2 -nāṇgo.
3 S1 vasiganīsantā pi; G. vasiganipatā pi.
4 G. mahatta-.
5 G. reṇū; S1 daraṇ-; S2 dhajan-.
6 G. silavici-; S1 sīlavici-.
7 G. udakūpamo.
8 G. S1 Sinerūpamo.
9 S1 ceto.
10 S1 samanagāminaṃ.
11 G. devakaro.
12 G. loka-.
13 G. sabhāvarassako; S1 sahavassano; S2 Sahāvadasako.
14 S1 apari.
15 G. diti.

[page 320]
320 Therāpadāna
Kilesavyādhibahūdukkhāsabbantamavinodako1 /
vijjūpamo mahāvīro so . . . pe . . . // ApTha_40,389.51 //
Buddho ti bho yaṃ vadesi ghoso p'; eso sudullabho /
Buddho Buddho ti sutvāna pīti me udapajjatha.2 // ApTha_40,389.52 //
Abbhantaram agaṇhantaṃ3 pīti me bahinicchare /
so 'haṃ pītimano santo imaṃ vacanam abraviṃ4: // ApTha_40,389.53 //
Kahaṃ nu kho so bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
kattha5 gantvāna passissaṃ6 sāmaññaphaladāyakaṃ. // ApTha_40,389.54 //
Paggayha dakkhiṇaṃ bahuṃ vedajāto7 katañjalī8 /
ācikkha me dhammarājaṃ sokasallavinodanaṃ. // ApTha_40,389.55 //
Udentaṃ va mahāmeghaṃ nīlaṃ añjanasannibhaṃ /
sāgaraṃ viya dissantaṃ passass'; etaṃ mahāvanaṃ. // ApTha_40,389.56 //
Ettha so vasate Buddho adantadamako9 muni /
vinayanto ca veneyye10 bodhento bodhapakkhiye. // ApTha_40,389.57 //
Pipāsito va udakaṃ bhojanaṃ va jigacchito /
gāvī yathā vacchagiddhā evāhaṃ viciniṃ jinaṃ. // ApTha_40,389.58 //
Ācāra-upacāraññū11 dhammānucchavasaṃvaraṃ /
sikkhāpesiṃ12 sake sisse gacchanto13 jinasantikaṃ. // ApTha_40,389.59 //
Durāsadā hi bhagavanto sīhā va ekacārakā14 /
pāde pādaṃ nikkhipantā āgaccheyyātha māṇavā. // ApTha_40,389.60 //
Āsīviso yathā ghoro migarājā va kesarī /
matto va kuñjaro dantī15 evaṃ Buddhā durāsadā. // ApTha_40,389.61 //
Ukkāsitaṃ va khipitam ajjupekkhāya16 mānavā /
pade padaṃ nikkhipantā upetha Buddhasantikaṃ. // ApTha_40,389.62 //
Paṭisallāṇagarukā appasaddā durāsadā /
durūpasaṅkamā Buddhā garū honti sadevake. // ApTha_40,389.63 //
Yāvāhaṃ17 pañhaṃ pucchāmi paṭisammodiyāmi vā18 /
appasaddā tadā19 hotha munibhūtā va tiṭṭhatha20 // ApTha_40,389.64 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. sabbanta avibhedano.
2 G. S1 upapajjatha.
3 G. agaṇṭhan ti; S1 agaṇhan ti.
4 G. abraviṃ.
5 S1 tattha.
6 G. S1 gantvā namassissaṃ.
7 G. devajāto.
8 G. katañjaliṃ.
9 G. S1 anantadāmako.
10 S2 vineyye; G. vaneyya.
11 S2 ācāraupacāraṅko; S1 ācārañ ca 'pacāraññu.
12 G. S1 sikkhāpemi.
13 S2 gacchante.
14 G. -cāraṇā; S2 vāraṇā.
15 S2 mattaṃ va kuñjaraṃ dantiṃ.
16 S1 ajjho-.
17 G. S1 yam ahaṃ.
18 G. -dassāmi vā.
19 S1 tathā.
20 S2 patiṭṭhikā.

[page 321]
389. Sela 321
Yaṃ so desesi saddhammaṃ khemaṃ nibbānapattiyā /
tam ev'; atthaṃ nisāmetha saddhammasavanaṃ sukhaṃ.1 // ApTha_40,389.65 //
Upasaṅkamma sambuddhaṃ sammodiṃ2 muninā ahaṃ /
taṃ kathaṃ vītisāretvā lakkhaṇe upadhārayiṃ. // ApTha_40,389.66 //
Lakkhaṇe dve va3 kaṅkhāmi passāmi tiṃsalakkhaṇe /
kosohitaṃ vatthaguyham itthiyā4 dassayi muni. // ApTha_40,389.67 //
Jīvhaṃ ninnāmayitvā ca kaṇṇasote ca nāsike /
paṭimasanalāṭan taṃ5 kevalaṃ chādayī jino. // ApTha_40,389.68 //
Tassāhaṃ lakkhaṇe disvā paripuṇṇe savyañjane /
Buddho ti niṭṭhaṃ gantvāna saha sissehi pabbajiṃ.6 // ApTha_40,389.69 //
Satehi tīhi sahito pabbajim anagāriyaṃ /
aṭṭhamāse asampatte sabbe patt'; amha nibbutiṃ. // ApTha_40,389.70 //
Ekato kammaṃ katvāna puññakkhette anuttare /
ekato saṃsaritvāna ekato vinivaṭṭayuṃ. // ApTha_40,389.71 //
Gopānasīyo datvāna pūgadhamme vasiṃ7 ahaṃ /
tena kammena sukatena aṭṭhahetū labhām'; ahaṃ. // ApTha_40,389.72 //
Disāsu pūjito homi bhogā ca amitā mama /
patiṭṭhā bhosiṃ8 sabbesaṃ tāso mama na vijjati. // ApTha_40,389.73 //
Vyādhiyo me na vijjanti dīghāyuṃ pālayāmi ca /
sukhumacchaviko homi āvāse patthite vase.9 // ApTha_40,389.74 //
Aṭṭha gopānasī datvā pūgadhamme vasiṃ10 ahaṃ /
paṭisambhidā 'rahattañ11 ca etaṃ me aparaṭṭhamaṃ.12 // ApTha_40,389.75 //
Sabbavosita vosāno katakicco anāsavo /
Aṭṭhagopānasī nāma tava putto mahāmuni. // ApTha_40,389.76 //
Pañca thambhāni datvāna pūgadhamme13 vasiṃ ahaṃ /
tena kammena sukatena pañcahetū labhām'; ahaṃ. // ApTha_40,389.77 //
Acalo homi mettāya anūnabhogavā-m-ahaṃ14 /
ādeyyavacano homi na dhaṃsemi yathā ahaṃ. // ApTha_40,389.78 //
Abhantaṃ hoti me cittam acalo15 homi kassaci /
tena kammena sukatena vimalo homi16 sāsane. // ApTha_40,389.79 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 subhaṃ.
2 G. S1 sammodi.
3 S1 lakkhaṇaṃ ceva.
4 S1 itthissa.
5 S1 paṭipassa-; G. paṭimassa-.
6 S1 pabbaji.
7 S1 subhadhamme asī ahaṃ; G. pugadhamma vasi ayaṃ; S2 -vasī.
8 G. S1 homi.
9 S1 paṭite mase; G. saṭṭhi te vaṃse.
10 S1 subha-; G. subhadhamme vasim ahaṃ; S2 -vasī.
11 G. S1 arahattañ.
12 S2 aparaddhamaṃ; G. asaraṃ ṭhamaṃ.
13 S1 subha-.
14 S2 anūnaggo bhavām'-.
15 S2 akhilo.
16 S2 ajja.

[page 322]
322 Therāpadāna
Sagāravo sappaṭisso katakicco anāsavo /
sāvako te mahāvīra bhikkhu taṃ vandate mune.1 // ApTha_40,389.80 //
Katvā sukatapallaṅkaṃ sālāyaṃ paññapes'2 ahaṃ /
tena kammena sukatena pañca hetū labhām'; ahaṃ. // ApTha_40,389.81 //
Ucce kule pajāyāmi mahābhogo bhavām'; ahaṃ /
sabbasampattiko homi maccheraṃ me na vijjati. // ApTha_40,389.82 //
Gamane patthite mayhaṃ pallaṅko upatiṭṭhati /
saha pallaṅkaseṭṭhena gacchāmi mama patthitaṃ. // ApTha_40,389.83 //
Tena pallaṅkadānena tamaṃ sabbaṃ vinodayiṃ /
*sabbābhiññā-balappatto* thero vandati taṃ mune. // ApTha_40,389.84 //
Parakiccattakiccāni3 sabbakiccāni sādhayiṃ /
tena kammena sukatena pāvisim abhayaṃ puraṃ. // ApTha_40,389.85 //
Pariniṭṭhitasālam pi paribhogam adās'; ahaṃ /
tena kammena sukatena seṭṭhan tam4 ajjhupāgato.5 // ApTha_40,389.86 //
Ye keci damakā loke hatthī asse damenti 'me6 /
karetvā7 kāraṇā8 nānā dārune na damenti te. // ApTha_40,389.87 //
Na heva9 tvaṃ mahāvīra damesi10 naranāriyo /
adaṇḍena asatthena damesi *uttame dame.* // ApTha_40,389.88 //
*Dāna*ssa vaṇṇaṃ11 kittento desanākusalo muni /
ekapañhe kathento va12 mocesi13 tisate muni. // ApTha_40,389.89 //
Dantā mayaṃ sārathinā suvimuttā anāsavā /
sabbābhiññā-balappattā nibbutā upadhikkhaye. // ApTha_40,389.90 //
Satasahasse ito kappe yaṃ dānam adadiṃ tadā /
atikkantā bhayā sabbe sāladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,389.91 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,389.92 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,389.93 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,389.94 //
Itthaṃ sudam āyasmā Selo sapariso14 bhagavato
santike imā gāthāyo abhāsitthāti.
*Selattherassa apadānaṃ samattaṃ.*

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 muni.
2 G. paññapem'.
3 G. parakiccattha-; S2 parakiccanta-.
4 G. -attaṃ.
5 G. -kato.
6 G. ye.
7 G. karitvā.
8 G. karaṇā.
9 G. hevaṃ.
10 G. damemi.
11 S2 vaṇṇe.
12 S2 vā.
13 G. bodhesi.
14 S2 pariso.

[page 323]
390. Sabbakittika 323
[390. Sabbakittika.]
Kanikāraṃ va jalitaṃ dīparukkhaṃ1 va jotitaṃ /
osadhiṃ va virocantaṃ vijjuṃ2 abbhaghane3 yathā // ApTha_40,390.1 //
Asambhītam anuttāsiṃ4 migarājaṃ va kesariṃ /
ñāṇālokaṃ pakāsentaṃ maddantaṃ titthiye gaṇe // ApTha_40,390.2 //
Uddharantam imaṃ lokaṃ chindantaṃ sabbasaṃsayaṃ /
lasantaṃ5 migarājaṃ va addasaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_40,390.3 //
Jaṭājinadharo6 āsiṃ brahā7 uju8 patāpavā /
*vā*kacīraṃ gahetvāna pādamūle apatthariṃ.9 // ApTha_40,390.4 //
Kāḷānusārikaṃ gayha anulimpin10 Tathāgataṃ /
sambuddham anulimpitvā santhaviṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_40,390.5 //
Samuddharas'; imaṃ11 lokam oghatiṇṇa mahāmuni12 /
ñāṇālokena jotesi vajirañāṇam13 uttamaṃ. // ApTha_40,390.6 //
Dhammacakkaṃ14 pavattesi maddase15 paratitthiye /
usabho jitasaṅgāme16 sampakampesi mediniṃ. // ApTha_40,390.7 //
Mahāsamudde ūmī va17 velantamhi pabhijjare18 /
tath'; eva tava ñāṇamhi sabbā diṭṭhī pabhijjare.19 // ApTha_40,390.8 //
Sukhumacchikajāle va saramhi sampatānite20 /
antojāligatā pāṇā pīḷitā honti tāvade. // ApTha_40,390.9 //
Tath'; eva titthiyā loke phuṭā saccavinissitā21 /
anto ñāṇavare tuyhaṃ parivattanti mārisa. // ApTha_40,390.10 //
Patiṭṭhā vuyhataṃ oghe tvam hi nātho abandhanaṃ /
bhayāṭṭitānaṃ saraṇo muttatthīnaṃ parāyano. // ApTha_40,390.11 //
Ekavīro asadiso mettākāruṇādisañcayo /
susīlo asamo santo vasitavijitañjayo.22 // ApTha_40,390.12 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. dibba-.
2 G. vijju.
3 G. va gagaṇe; S2 vagagane; cf. p. 332, g. 25.
4 G. anutthāsi.
5 G. gajjantaṃ.
6 G. Jaṭājinandharo.
7 G. brahmā; S2 bahā.
8 G. āsiṃ.
9 G. avattari.
10 S2 anulimpi.
11 G. pamuddharay imaṃ; S2 samuddharis.
12 G. paṭigaṇha mahāmuni.
13 S2 pavadaṃ-.
14 S2 Turūcaṃ-.
15 G. maddesi.
16 S2 jitaṃ saṅgāme.
17 G. ummiyo.
18 S2 pabhijjati.
19 S2 sabbā diṭṭhi pabhijjati.
20 G. paramhi pabbatāni te; S2 sampatārite.
21 S2 va thupā saccanissitā.
22 S2 G. vasitādijitañjayo.

[page 324]
324 Therāpadāna
Dhīro vigatasammoho1 anejo akathaṃ kathī /
vusito2 vantadoso 'si nimmalo payato suci. // ApTha_40,390.13 //
Saṅgh'; ātīto3 gatamado tevijjo tibhavantago /
sīmātigo dhammagarū katattho4 hitadhammato.5 // ApTha_40,390.14 //
Tārako tvaṃ yāthā nāvā6 nidhi v'; assāsakārako7 /
asambhīto yathā sīho gajarājā8 va dammito. // ApTha_40,390.15 //
Thometvā dasagāthāhi Padumuttaraṃ mahāyasaṃ /
vanditvā satthuno pāde tuṇhī aṭṭhās'; ahaṃ tadā. // ApTha_40,390.16 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
bhikkhusaṅghe ṭhito satthā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_40,390.17 //
Yo me sīlañ ca ñāṇañ ca dhamman cāpi pakittayi9 /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_40,390.18 //
Saṭṭhiṃ kappasahassāni10 devaloke ramissati /
aññe deve adhibhotvā11 isseraṃ12 kārayissati. // ApTha_40,390.19 //
So pacchā pabbajitvāna sukkamūlena codito /
Gotamassa bhagavato sāsane pabbajissati. // ApTha_40,390.20 //
Pabbajitvāna kāyena pāpakammaṃ vivajjiya /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo. // ApTha_40,390.21 //
Yathāpi megho thanayaṃ13 tappeti medinim imaṃ /
tath'; eva tvaṃ mahāvīra thanena14 tappayī15 mamaṃ. // ApTha_40,390.22 //
Sīlaṃ paññaṃ ca dhamman ca thavitvā lokanāyakaṃ /
patto 'mhi paramaṃ santiṃ nibbānaṃ padaṃ accutaṃ. // ApTha_40,390.23 //
Api nūn'; esa16 bhagavā ciraṃ tiṭṭheyya cakkhumā /
aññātañ ca vijāneyyaṃ17 phasseyyam18 amataṃ padaṃ. // ApTha_40,390.24 //
Ayaṃ me pacchimā jāti bhavā sabbe samūhatā /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_40,390.25 //
Satasahasse ito kappe yaṃ Buddham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi kittanāya idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,390.26 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vīro vikata-.
2 G. S1 tasito; S2 tusito.
3 G. Saṅkatito.
4 G. S1 gatatthe.
5 S2 hitavappato; S1 -vampato.
6 G. Kārake tvaṃ yathā nāgā; S1 Kārako taṃ yathā nāgo.
7 G. -vayāpakārako.
8 G. nāgarājā.
9 S1 saddhammacāpi kittayi.
10 G. saṭṭhi-.
11 G. S1 abhibhavitvā.
12 G. issaraṃ.
13 S. tanayaṃ.
14 G. S1 dhammena.
15 S1 tapassī; G. tappayi.
16 S2 āhu-; G. apu nu no; S2 api nūno sa.
17 G. apaññattañ ca jāneyyaṃ; S1 apaññatthañ ca pāneyyuṃ.
18 G. S1 passeyyaṃ.

[page 325]
391. Madhudāyaka 325
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,390.27 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,390.28 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,390.29 //
*Itthaṃ sudam āyasmā Sabbakittiko1 thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
Sabbakittikattherassa apadānaṃ samattaṃ.*

[391. Madhudāyaka.]
*Sindhuyā nadiyā tīre sukato assamo mama /
tassa vācem'; ahaṃ2 sisse itihāsaṃ salakkhaṇaṃ. // ApTha_40,391.1 //
Dhammakāmā vinītā te sotukāmā pi sāsanaṃ* /
Chalaṅge pāramiṃ pattā Sindhukūle vasanti te. // ApTha_40,391.2 //
Uppādāgamane c'; eva lakkhaṇesu ca kovidā /
uttamatthaṃ gavesantā vasanti pavane tadā.3 // ApTha_40,391.3 //
Sumedho nāma sambuddho loke uppajji tāvade /
amhākam anukampanto upagacchi vināyako. // ApTha_40,391.4 //
Upāgataṃ mahāvīraṃ Sumedhaṃ lokanāyakaṃ /
tiṇasantharakaṃ4 katvā lokajeṭṭhass'; adās'; ahaṃ. // ApTha_40,391.5 //
Pavanāto madhuṃ gayha Buddhaseṭṭhass'; adās'; ahaṃ /
sambuddho paribh*uñjitvā idaṃ vacanam abravi:* // ApTha_40,391.6 //
Yan taṃ adāsi madhuṃ me pasanno sehi pānihi /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_40,391.7 //
Iminā madhudānena tiṇasanthārakena ca /
tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati. // ApTha_40,391.8 //
Tiṃsakappasahassāni *Okkākakula*sambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā5 loke bhavissati. // ApTha_40,391.9 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
sabbāsave pariññāya nibbāyissati 'nāsavo. // ApTha_40,391.10 //
Devalokā idhāgantvā mātukucchim upāgato /
madhuvasso pavassittha chādayaṃ6 madhunā mahiṃ. // ApTha_40,391.11 //
Mama nikkhantamattamhi7 kumbhiyā vasuduttarā8 /
tatrāpi madhuvasso me vassate niccakālikaṃ. // ApTha_40,391.12 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 -kittiyo.
2 G. tassa vāce mamaṃ.
3 S2 sadā.
4 G. -sandhārakaṃ.
5 G. buddho.
6 G. chadayaṃ.
7 G. S1 nikkhamma pattamhi.
8 G. kumbhiyo vasunuttarā.

[page 326]
326 Therāpadāna
Agārā abhinikkhamma pabbajjim anagāriyaṃ /
lābhī annassa pānassa madhudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,391.13 //
Sabbakāmasamiddho 'haṃ bhavitvā devamānuse /
ten'; eva madhudānena patto 'mhi āsavakkhayaṃ. // ApTha_40,391.14 //
Vuṭṭhamhi1 deve caturaṅgule tiṇe /
samphīte2 dharaṇīruhe ca chappade3 // ApTha_40,391.15 //
Suññe ghare maṇḍaparukkhamūlake /
vasāmi niccaṃ sukhito anāsavo. // ApTha_40,391.16 //
Majjhe mayhaṃ bhavā assu ye bhave4 samatikkamiṃ5 /
ajja me āsavā khīṇā n'; atthi dāni punabbhavo. // ApTha_40,391.17 //
Tiṃsakappasahassamhi yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi madhudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,391.18 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,391.19 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,391.20 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,391.21 //
Itthaṃ sudam āyasmā Madhudāyako thero i. g. a-ti.
*Madhudāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.*

[392. Padumakūṭāgāriya.]
Piyadassī nāma bhagavā sayambhū lokanāyako /
vivekakāmo sambuddho samādhikusalo muni. // ApTha_40,392.1 //
Vanasaṇḍaṃ samoggayha Piyadassī mahāmuni /
paṃsukūlaṃ pattharitvā nisīdi purisuttamo. // ApTha_40,392.2 //
Migaluddo pure āsiṃ iriṇe6 kānane ahaṃ /
pasadaṃ migam esanto7 ahiṇḍāmi ahaṃ tadā. // ApTha_40,392.3 //
Tatth'; addasāsiṃ sambuddham oghatiṇṇam anāsavaṃ /
pupphitaṃ sālarājaṃ va sataraṃsīva uggataṃ. // ApTha_40,392.4 //
Disvān'; ahaṃ devadevaṃ Piyadassi-mahāyasaṃ8 /
jātassaraṃ samoggayha9 padumam āhariṃ tadā.10 // ApTha_40,392.5 //
Āharitvāna padumaṃ satapattaṃ manoramaṃ /
kūṭāgāraṃ karitvāna chādayiṃ padumen'; ahaṃ. // ApTha_40,392.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 vatthumhi; S2 vaṭṭhamhi.
2 G. S1 sampupphite.
3 G. pavappade; S1 va sassare.
4 G. S1 yebhuyye.
5 G. S1 samatikkami.
6 S1 iriye.
7 G. pasadamiga pesanto.
8 G. Piyadassiṃ-.
9 S2 samogayha.
10 G. ahāritvāna padumaṃ.

[page 327]
392. Padumakūṭāgāriya 327
Anukampako kāruṇiko Piyadassī mahāmunī /
sattarattindivaṃ Buddho kūṭāgāre vasī jino. // ApTha_40,392.7 //
Purāṇaṃ chaḍḍayitvāna navena cchādayim ahaṃ /
añjaliṃ paggahetvāna aṭṭhāsiṃ tāvade ahaṃ. // ApTha_40,392.8 //
Vuṭṭhahitvā samādhimhā Piyadassī mahāmuni /
disā anuvilokento nisīdi lokanāyako. // ApTha_40,392.9 //
Tadā Sudassano nāma upaṭṭhāko mahiddhiko /
cittam aññāya Buddhassa Piyadassissa satthuno // ApTha_40,392.10 //
Asītiyā sahassehi bhikkhūhi parivārito /
vanante sukham āsīnam upesi lokanāyakaṃ. // ApTha_40,392.11 //
Yāvatā vanasaṇḍamhi1 adhivatthā ca devatā /
Buddhassa cittam aññāya sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_40,392.12 //
Samāgatesu yakkhesu kumbhaṇḍe saha rakkhase /
bhikkhusaṅghe ca sampatte gāthā m'; avyāharī jino: // ApTha_40,392.13 //
Yo maṃ sattāhaṃ pūjesi āvāsañ ca akāsi me /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_40,392.14 //
Sududdasaṃ sunipuṇaṃ gambhīraṃ suppakāsitaṃ /
ñāṇena kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_40,392.15 //
Catuddasāni kappāni devarajjaṃ karissati /
kūṭāgāraṃ brahan tassa padumapupphehi chāditaṃ /
ākāse dhārayissanti pubbakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,392.16 //
Catubbise kappasate vokiṇṇaṃ2 saṃsarissati /
tattha pupphamayaṃ vyamham3 ākāse dhārayissati. // ApTha_40,392.17 //
Yathā padumapattamhi toyaṃ na upalippati4 /
tath'; ev'; imassa ñāṇamhi kilesā nopalippare5 /
manasā vinivaṭṭetvā pañcanīvaraṇe ayaṃ // ApTha_40,392.18 //
Cittaṃ janetvā6 nikkhamma agārā pabbajissati /
tato pupphamayaṃ vyamhaṃ7 dhārentaṃ nikkhamissati. // ApTha_40,392.19 //
Rukkhamūle vasantassa nipakassa satīmato8 /
tattha pupphamayaṃ vyamhaṃ matthake dhārayissati. // ApTha_40,392.20 //
Cīvaraṃ piṇḍapātañ ca paccayaṃ sayanāsanaṃ /
daditvā bhikkhusaṅghassa nibbāyissat'; anāsavo. // ApTha_40,392.21 //
Kūṭāgārena caraṇā9 pabbajjaṃ abhinikkhamiṃ10 /
rukkhamūle vasantamhi11 kūṭāgāraṃ dhariyyati.12 // ApTha_40,392.22 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 -saṇḍasmiṃ.
2 S1 otinnaṃ.
3 G. S1 brahmaṃ.
4 G. upalimlpati.
5 G. S1 nopalimpare.
6 G. janitvā.
7 G. brahmaṃ.
8 G. S1 satimato.
9 S2 caratā; S1 varaṇa.
10 G. S1 abhinikkhami.
11 G. vasantam pi.
12 S2 G. dharissati.

[page 328]
328 Therāpadāna
Cīvare piṇḍapāte1 ca cetanā me na vijjati /
puññakammena saṃyutto labhāmi pariniṭṭhitaṃ. // ApTha_40,392.23 //
Gaṇanāto asaṅkheyyā kappakoṭī2 bahū mama /
rittakā te atikkantā pavuttā3 lokanāyinā.4 // ApTha_40,392.24 //
Aṭṭhārase kappasate Piyadassī vināyako /
tam ahaṃ payirūpāsitvā imaṃ yoniṃ upāgato. // ApTha_40,392.25 //
Tam addassāsiṃ sambuddham Anomaṃ nāma cakkhumaṃ /
tam aham upagantvāna pabbajjim anagāriyaṃ. // ApTha_40,392.26 //
Dukkhass'; antakaro Buddho maggaṃ me desayī5 jino /
tassa dhammaṃ suṇitvāna patto 'mhi acalaṃ padaṃ. // ApTha_40,392.27 //
Tosayitvāna sambuddhaṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_40,392.28 //
Aṭṭhārase kappasate yaṃ Buddham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,392.29 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,392.30 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,392.31 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,392.32 //
Itthaṃ sudam āyasmā Padumakūṭāgāriyo th. i. g. a-ti.
*Padumakūṭāgāriyattherassa apadānaṃ samattaṃ.*

[393. Bakkula.]
*Himavantass'* avidūre Sobhito nāma pabbato /
assamo sukato mayhaṃ sakasissehi māpito. // ApTha_40,393.1 //
Maṇḍapā ca bahū tatthā pupphitā sindhuvāritā6 /
kapiṭṭhaṃ ca bahuṃ7 tatthā8 pupphitā jīvajīvakā.9 // ApTha_40,393.2 //
Nigguṇḍiyo10 bahū tatthā badarā malakāni *ca11 /
Phārusakā alābū* ca puṇḍarīkā ca pupphitā. // ApTha_40,393.3 //
Āḷakā beluvā12 tattha kadalī mātuluṅgakā13 /
mahānāmā bahū tattha ajjunā ca piyaṅgukā. // ApTha_40,393.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 civarapiṇḍapāto.
2 S1 asaṅkheyyakappakoṭi; S2 asaṅkheyyakappakoṭiṃ.
3 G. pamuttā
4 G. -nāyakā.
5 G. S1 desayi; S2 desayiṃ.
6 G. sindha-.
7 G. S1 bahu.
8 S1 tatthaṃ.
9 S1 pupphitāni ca jīvikā.
10 S2 niṅguṭṭhiyo; S1 nigguṇṭhiyo.
11 S1 calakāni ca.
12 G. bhelikā; S2 belikā.
13 G. -gatā.

[page 329]
393. Bakkula 329
Kosumbhā salaḷā nīpā nigrodhā ca kapitthanā1 /
ediso assamo mayhaṃ sasisso 'haṃ tadā vasiṃ. // ApTha_40,393.5 //
Anomadassī bhagavā sayambhū lokanāyako /
gavesaṃ paṭisallāṇaṃ mam assamam2 upāgami. // ApTha_40,393.6 //
Upetañ ca mahāvīram Anomadassi-mahāyasaṃ /
khaṇena3 lokanāthassa vātābādho samuṭṭhahi // ApTha_40,393.7 //
Vicaranto araññamhi addasaṃ lokanāyakaṃ /
upagantvāna sambuddhaṃ cakkhumantam mahāyasaṃ // ApTha_40,393.8 //
Iriyañ cāpi disvāna upalakkhes'4 ahan tadā /
asaṃsayaṃ hi Buddhassa vyādhino udapajjatha. // ApTha_40,393.9 //
Khippam assamam āgacchiṃ5 mama sissāna santike /
bhesajjaṃ kattukāmo 'haṃ sisse āmantayiṃ6 tadā. // ApTha_40,393.10 //
Paṭissutvāna me vākyaṃ sissā sabbe sagāravā /
ekajjhaṃ sannipātiṃsu7 satthu gāravatā mama. // ApTha_40,393.11 //
Khippaṃ pabbatam āruyha sabbosadham akās ahaṃ /
pānīyayogaṃ katvāna Buddhaseṭṭhass'; adās'; ahaṃ. // ApTha_40,393.12 //
Paribhutto mahāvīro sabbaññū lokanāyako8 /
khippaṃ vāto vūpasami sugatassa mahesino. // ApTha_40,393.13 //
Passaddhadarathaṃ9 disvā Anomadassī mahāyaso /
sakāsane nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_40,393.14 //
Yo me pādāsi bhesajjaṃ vyādhiñ ca samayī mayī10 /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_40,393.15 //
Kappasatasahassāni devaloke ramissati /
vādite turiye tattha modissati sadā ayaṃ. // ApTha_40,393.16 //
Manussalokam āgantvā sukkamūlena codito /
sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_40,393.17 //
Pañcapaññāsakappamhi Anoma11-nāma khattiyo /
cāturanto vijitāvī jambusaṇḍassa issaro. // ApTha_40,393.18 //
Sattaratanasampanno cakkavattī mahabbalo /
Tāvatiṃse 'to12 khobhetvā13 isseraṃ14 kārayissati. // ApTha_40,393.19 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 kappittanā.
2 G. S1 assamaṃ maṃ.
3 S1 bhatena.
4 G. upalakkhem'.
5 G. assa samāgacchiṃ.
6 G. S1 āmantayi, āmantayī.
7 S1 S2 santi-; G. sannipatiṃsu.
8 G. paribhutte mahāvīre sabbaññū lokanāyake.
9 G. pasaddha-; S2 passaddaṃ-.
10 G. samassi mama; S1 samayi mama.
11 S2 Araṇemī.
12 G. Tāvatiṃsehi; S2 Tāvatiṃseti.
13 S1 khātetvā.
14 G. issaraṃ.

[page 330]
330 Therāpadāna
Devabhūto manusso vā appābādho bhavissati /
pariggahaṃ vivajjetvā vyādhiṃ loke tarissati. // ApTha_40,393.20 //
Aparimeyye ito kappe Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_40,393.21 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo. // ApTha_40,393.22 //
Kilesā jhāpayitvāna taṇhāsotaṃ1 tarissati /
Bakkulo nāma nāmena hessati satthu sāvako. // ApTha_40,393.23 //
Idaṃ sabbam abhiññāya Gotamo Sakyapuṅgavo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapessati. // ApTha_40,393.24 //
Anomadassī bhagavā sayambhū lokanāyako /
vivekānuvilokento mam assamam upāgamī. // ApTha_40,393.25 //
Upāgataṃ mahāvīraṃ sabbaññuṃ lokanāyakaṃ /
sabbosadhena tappesiṃ2 pasanno sehi pānihi. // ApTha_40,393.26 //
Tassa me sukataṃ kammaṃ sukhette bījasampadā /
khepetuṃ n'; eva sakkomi3 tadā hi sukataṃ mama. // ApTha_40,393.27 //
Lābhā mama suladdhaṃ me yo 'haṃ addakkhi nāyakaṃ /
tena kammāvasesena patto 'mhi acalaṃ padaṃ // ApTha_40,393.28 //
Sabbam etam abhiññāya Gotamo Sakyapuṅgavo /
bhikkhusaṅghe nisīditvā etadagge ṭhapesi maṃ. // ApTha_40,393.29 //
Aparimeyye ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi bhesajjass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,393.30 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,393.31 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,393.32 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,393.33 //
Itthaṃ sudam āyasmā Bakkulo thero i. g. a-ti.
Bakkulattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[394. Girimānanda.]
Bhariyā me kālakatā putto4 sīvathikaṃ5 gato /
mātā pitā ca bhātā ca ekacitakamhi ḍayhare. // ApTha_40,394.1 //
Tena sokena santatto kiso paṇḍu ahos'; ahaṃ /
cittakkhepañ ca me āsi tena sokena cakkhumā. // ApTha_40,394.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 kaṅkhā.
2 S2 tappayin.
3 S1 G. sakkoti.
4 S2 putto me.
5 G. sivittikaṃ.

[page 331]
394. Girimānanda 331
Sokasallapareto 'haṃ vanantam upasaṅkamiṃ /
pavattaphalabhuñjitvā rukkhamūle vasām'; ahaṃ. // ApTha_40,394.3 //
Sumedho nāma sambuddho dukkhass'; antakaro1 jino /
mam uddharitukāmo so agacchi2 mama santike. // ApTha_40,394.4 //
Padasaddaṃ suṇitvāna Sumedhassa mahesino /
paggahetvāna 'haṃ sīsam ullokesi3 mahāmuni. // ApTha_40,394.5 //
Upagacchi4 mahāvīro pīti me udapajjatha5 /
tadāsi me p'; aggamano6 disvā taṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_40,394.6 //
Satiṃ paṭilabhitvāna paṇṇamuṭṭhim adās'; ahaṃ /
nisīdi bhagavā tattha anukampāya cakkhumā. // ApTha_40,394.7 //
Nisajja tattha bhagavā Sumedho lokanāyako /
dhammam me kathayī Buddho sokasallavinodanaṃ: // ApTha_40,394.8 //
Anavhātā7 tato āguṃ8 nānuññātā9 ito gatā10 /
yathāgatā tathāgatā: tattha kā paridevanā? // ApTha_40,394.9 //
Yathāpi pathikā sattā vassamānāya vuṭṭhiyā /
sabhaṇḍā11 upagacchanti vassass'; āpatanāya te.12 // ApTha_40,394.10 //
Vasse ete oramite13 sampayanti yadicchakaṃ /
evaṃ mātā pitā tuyhaṃ: tattha kā paridevanā? 14 // ApTha_40,394.11 //
Āgantukā pāhuṇakā caliteritakampitā15 /
evaṃ mātā pitā tuyhaṃ: tattha kā paridevanā? // ApTha_40,394.12 //
Yathāpi *urago jiṇṇaṃ hitvā ga*cchati saṃ tanuṃ16 /
evaṃ mātā pitā tuyhaṃ saṃ tanuṃ17 idha hiyyare. // ApTha_40,394.13 //
Buddhassa giram aññāya sokasallaṃ vivajjayiṃ18 /
pāmujjaṃ janayitvāna Buddhasettham avandi 'haṃ. // ApTha_40,394.14 //
Vanditvāna mahānāgaṃ19 girapañjaliṃ20 pūjayiṃ /
dibbagandhena sampannaṃ21 Sumedhaṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_40,394.15 //
Pūjayitvāna sambuddhaṃ sire katvāna añjaliṃ /
anussaraṃ guṇaggāni santhaviṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_40,394.16 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 antaṅkaro.
2 S2 agañchi.
3 S2 ullokesiṃ.
4 S2 upagañchi.
5 G. S1 upapajjatha.
6 S1 kaggamano; G. kammamano.
7 G. anutato; S1 anavahito.
8 G. āgu; S2 āgā.
9 S1 ananuññata.
10 G. gaṇā.
11 S1 satthagatte.
12 S1 vassasayasanāyate.
13 S1 vasseta ce odumi-.
14 Gāthās 10 and 11 do not occur in G.
15 G. ralite ditakappikā; S1 calilāditappitā.
16 S1 santanaṃ; S2 yaṃ tanuṃ.
17 G. santarā; S2 san tanū.
18 G. S1 vivajjayi.
19 G. -nāgaṃ.
20 S2 giramañchira; G. giripañjariṃ; S1 girimañjari.
21 S2 dibbagandhasampavattaṃ.

[page 332]
332 Therāpadāna
Nitthiṇṇo 'si1 mahāvīra sabbaññū lokanāyako /
sabbe satte2 uddharesi ñāṇena tvaṃ mahāmune.3 // ApTha_40,394.17 //
Vimatiṃ dveḷhakañ cāpi4 sacchindasi5 mahāmune6 /
paṭipādesi me maggaṃ tava ñāṇena cakkhumā. // ApTha_40,394.18 //
Arahā siddhipattā ca chaḷabhiññā mahiddhikā /
antalikkhe carā7 dhīrā parivārenti tāvade. // ApTha_40,394.19 //
Paṭipannā ca sekhā ca phalaṭṭhā santi8 sāvakā. /
sūrodaye va padumā pupphanti tava sāvakā. // ApTha_40,394.20 //
Mahāsamuddo vākkhobbho9 atulo pi duruttaro10 /
evaṃ ñāṇena sampanno11 appameyyo 'si cakkhumā. // ApTha_40,394.21 //
Vanditvāhaṃ lokajinaṃ cakkhumantam mahāyasaṃ /
puthudisā namassanto paṭikuṭiko agacch'12 ahaṃ. // ApTha_40,394.22 //
Devalokā cavitvāna sampajāno paṭissato /
okkami13 mātuyā kucchiṃ sandhāvanto14 bhavābhave. // ApTha_40,394.23 //
Agārā abhinikkhamma pabbajim15 anagāriyaṃ /
ātāpī16 nipako cāpi paṭisallāṇagocaro. // ApTha_40,394.24 //
Padhānaṃ padahitvāna tosayitvā mahāmuniṃ /
cando v'; abbhaghanā mutto vicarāmi ahaṃ tadā. // ApTha_40,394.25 //
Vivekam anuyutto 'mhi upasanto nirūpadhi /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_40,394.26 //
Tiṃsakappasahassamhi yaṃ Buddham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,394.27 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,394.28 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,394.29 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,394.30 //
Itthaṃ sudam āyasmā Girimānando17 thero i. g. a-ti.
*Girimānandattherassa apadānaṃ samattaṃ.*

--------------------------------------------------------------------------
1 G. nittaṇho pi.
2 S2 sabbasatte.
3 G. S1 mahāmuni.
4 G. vāpi.
5 G. sanchindayi.
6 G. mahāmuni.
7 G. S1 antalikkha-.
8 S2 -yanti.
9 S1 vākobbho.
10 G. dunuttaro; S1 naruttaro.
11 S2 sappañña.
12 S2 agañch'.
13 S2 okkama.
14 G. santāvanto; S1 jhandāvanto.
15 G. S1 pabbajji.
16 G. S1 S2 ātāpi.
17 S1 Hirimānando.

[page 333]
396. Sabbadāyaka 333

[395. Salaḷamaṇḍapiya.]
Nibbute Kakusandhamhi brāhmaṇamhi vusīmati1 /
gahetvā salaḷaṃ mālaṃ maṇḍapaṃ kārayim ahaṃ. // ApTha_40,395.1 //
Tāvatiṃsagato2 santo labhāmi vyamham3 uttamaṃ /
aññe deve 'tirocāmi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,395.2 //
Divā vā yadi vā rattiṃ4 caṅkamanto ṭhito c'ahaṃ /
channo salaḷapupphehi puññakammass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,395.3 //
Imasmiṃ yeva5 kappamhi yaṃ Buddham abhipūjayiṃ /
duggatiṃ nābhijānāmi Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,395.4 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,395.5 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,395.6 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,395.7 //
Itthaṃ sudam āyasmā Salaḷamaṇḍapiyo thero i. g. a-ti. /
*Salaḷamaṇḍapiyattherassa apadānaṃ samattaṃ.* // ApTha_40,395.8 //

[396. Sabbadāyaka.]
Mahāsamuddam ogayha bhavanam me sunimmitaṃ /
sunimmitā pokkharaṇī cakkavākā pakūjitā.6 // ApTha_40,396.1 //
Mandālakehi7 sañchannā padumupphalakehi ca /
nadī ca sandate tattha sūpatitthā manoramā. // ApTha_40,396.2 //
Macchakacchapa*sañ*channā nānāmigasamotthatā8 /
mayurakoñcā bhīrujā9 kokilādihi vagguhi.10 // ApTha_40,396.3 //
Pārevaṭā ravihaṃsā11 cakkavākā nadīcarā /
dindibhā sāḷikā c'; ettha pampakā12 jīvajīvakā. // ApTha_40,396.4 //
Haṃsā koñcābhināditā kosikā piṅgalā bahū /
sattaratanasampannā maṇimuttikavālukā. // ApTha_40,396.5 //
Sabbe sovaṇṇayā rukkhā nānāgandhā sameritā13 /
ujjotanti14 divā rattiṃ bhavanaṃ sabbakālikaṃ. // ApTha_40,396.6 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vusimate; S1 vusimato; S2 vusīmatiṃ.
2 G. S. Tāvatiṃse gato.
3 S1 brahmaṃ.
4 G. ratti.
5 S2 ñeva.
6 S1 cakkavakkapakuñjikā; G. cakkavatti makūjitā; S2 -pakupitā.
7 S2 maddālakehi.
8 G. -otthanā; S1 otthakā.
9 G. S1 bhirudā.
10 G. vaggubhi.
11 G. vihaṃsā.
12 G. S1 sampakā.
13 G. samorikā; S1 sameritā.
14 G. ujotenti; S1 ujjotenti.

[page 334]
334 Therāpadāna
Saṭṭhiṃ turiyasahassāni1 sāyapāto2 pavajjare3 /
soḷasitthisahassāni parivārenti maṃ sadā. // ApTha_40,396.7 //
Abhinikkhamma bhavanā Sumedhaṃ lokanāyakaṃ /
pasannacitto sumano vandissan4 taṃ mahāyasaṃ. // ApTha_40,396.8 //
Sambuddham abhivādetvā sasissaṃ taṃ nimantayiṃ5 /
adhivasesi so vīro6 Sumedho lokanāyako. // ApTha_40,396.9 //
Mamaṃ dhammakathaṃ katvā uyyojesi mahāmuni7 /
sambuddham abhivādetvā bhavanam me upāgamiṃ. // ApTha_40,396.10 //
Āmantayiṃ8 parijanaṃ sabbe sannipatātha vo9 /
pubbaṇhasamayaṃ Buddho bhavanam āgamissati. // ApTha_40,396.11 //
Lābhā amhaṃ10 suladdhaṃ no11 y'; esāma12 tava sa*ntike* /
mayam pi buddhaseṭṭhassa pūjaṃ karissāma satthuno. // ApTha_40,396.12 //
Annaṃ pānaṃ paṭṭhapetvā kālam arocayim ahaṃ /
vasīsatasahassehi upesi lokanāyako. // ApTha_40,396.13 //
Sataṅgikehi13 turiyehi paccuggaman akās'; ahaṃ /
sabbasovaṇṇaye pīṭhe nisīdi purisuttamo. // ApTha_40,396.14 //
Uparicchannam akāsiṃ14 sabbasovaṇṇayaṃ tadā /
vījanīyā15 pavāyanti bhikkhusaṅghassa antare. // ApTha_40,396.15 //
Bahuken'; annapānena16 bhikkhusaṅgham atappayiṃ. /
paccekadussayugale bhikkhusaṅghass adās'; ahaṃ. // ApTha_40,396.16 //
Yaṃ vadanti Samedho ti lokāhutipaṭiggahaṃ /
bhikkhusaṅghe nisīditvā *imā gāthā abhāsatha:* // ApTha_40,396.17 //
Yo me annañ ca pānañ ca saṅgham17 etena tappayi /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_40,396.18 //
Aṭṭhārase kappasate devaloke ramissati /
sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_40,396.19 //
Upapajjati yaṃ yo*niṃ devattam atha mānusaṃ /
sabbadā* sabbasovaṇṇaṃ chadanaṃ dhārayissati. // ApTha_40,396.20 //
Tiṃsakappasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena18 satthā loke bhavissati. // ApTha_40,396.21 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. saṭṭhi-.
2 G. sayaṃpāto.
3 S2 vapajjare; S1 vivajjare.
4 G. S1 vandissi.
5 G. S1 nimantayi.
6 G. dhīro.
7 G. mahāmuniṃ.
8 G. āmantayi; S1 āmantesi.
9 S1 sanniptāpavo.
10 G. S1 vata.
11 S1 vo.
12 G. hessāma; S1 svesāma.
13 S1 sataṅhikehi; G. pañjalikehi; S2 satahikehi; (?) savāditehi.
14 S1 āsi; G. uparicchadanaṃ āsi.
15 G. bījaniyā; S1 bījanīyā.
16 G. bahu ten-; S1 bahu citten'-; S2 bahūnannapānena.
17 G. S1 sabbaṃ.
18 S2 gottena.

[page 335]
397. Ajita 335
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo. // ApTha_40,396.22 //
Bhikkhusaṅghe nisīditvā sīhanādaṃ nadissati /
citake1 chattaṃ dhāreti heṭṭhā chattamhi ḍayhatha. // ApTha_40,396.23 //
Sāmaññaṃ me anuppattaṃ kilesā jhāpitā mayā /
maṇḍape rukkhamūle vā santāpo2 me na vijjati. // ApTha_40,396.24 //
Tiṃsakappasahassamhi yaṃ dānam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi sabbadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,396.25 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,396.26 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,396.27 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,396.28 //
Itthaṃ sudam āyasmā Sabbadāyako thero i. g. a-ti.
*Sabbadāyakattherassa apadānaṃ samattaṃ.*

[397. Ajita.]
Padumuttaro nāma jino sabbadhammāna pāragū /
ajjhogāhetvā Himavantaṃ nisīdi lokanāyako. // ApTha_40,397.1 //
Nāham addakkhiṃ sambuddhaṃ na pi saddaṃ suṇom'; ahaṃ /
mamaṃ bhikkhaṃ gavesanto āhiṇḍāmi3 vane ahaṃ. // ApTha_40,397.2 //
Tatth'; addasāsiṃ sambuddhaṃ dvattiṃsavaralakkhaṇaṃ /
disvāna cittam āpajjiṃ4: satto5 ko nām'; ayaṃ bhave? // ApTha_40,397.3 //
Lakkhaṇāni viloketvā mama vijjam anussariṃ /
sutaṃ hi me taṃ Buddhānaṃ paṇḍitānaṃ subhāsitaṃ. // ApTha_40,397.4 //
Tesaṃ tathā taṃ6 vacanam: ayaṃ Buddho bhavissati /
yannunāhaṃ sakkareyyaṃ gatiṃ7 me sodhayissati. // ApTha_40,397.5 //
Khippam assamam āgantvā dumatelaṃ gahim ahaṃ /
kolambakaṃ gahetvāna upagacchiṃ8 vināyakaṃ. // ApTha_40,397.6 //
Tidaṇḍake gahetvāna abbhokāse ṭhapes'9 ahaṃ /
padīpaṃ pajjaletvāna10 aṭṭhakkhattum avand'; ahaṃ.11 // ApTha_40,397.7 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vittakaṃ; S1 cittakaṃ.
2 G. santāvo.
3 S2 āhiḍāmi.
4 G. vittiṃ āpajjiṃ.
5 S2 G. patto.
6 G. S1 yevāhaṃ.
7 G. gati.
8 S2 upagañchiṃ.
9 S1 G. thapem'.
10 G. S1 pajjalitvāna.
11 G. S1 avandi 'haṃ.

[page 336]
336 Therāpadāna
Sattarattindivaṃ Buddho nisīdi purisuttamo /
tato ratyā vivasane1 vuṭṭhāsi lokanāyako. // ApTha_40,397.8 //
Pasannacitto sumano sabbarattindivam ahaṃ /
dīpaṃ Buddhassa pādāsiṃ pasanno sehi pānihi. // ApTha_40,397.9 //
Sabbe vanā gandhamayā2 pabbate Gandhamādane /
Buddhass'; ānubhāvena upagacchuṃ tadā jinaṃ. // ApTha_40,397.10 //
Ye keci pupphagandhā ye3 pupphitā dharaṇīruhā /
Buddhass'; ānubhāvena sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_40,397.11 //
Yāvatā Himavantamhi nāgā ca garuḷā ubho /
dhammañ va sotukāmā te4 āgacchuṃ5 Buddhasantike. // ApTha_40,397.12 //
Devalo nāma samaṇo Buddhassa aggasāvako /
vasīsatasahassehi Buddhasantik'; upāgami.6 // ApTha_40,397.13 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_40,397.14 //
Yo me dīpaṃ padīpesi pasanno sehi pānihi /
tam ahaṃ kittayissāmi: suṇotha mama bhāsato: // ApTha_40,397.15 //
Saṭṭhiṃ kappasahassāni7 devaloke ramissati /
sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_40,397.16 //
Chattiṃsakkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissati /
pathaviyaṃ8 sattasataṃ9 vipulaṃ10 rajjaṃ karissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto11 asaṅkhiyaṃ.12 // ApTha_40,397.17 //
Iminā dīpadānena dibbacakkhu bhavissati /
samantato aḍḍhakosaṃ passissati13 ayaṃ sadā. // ApTha_40,397.18 //
Devalokā cavantassa nibbattantassa14 jantuno /
divā vā yadi vā rattiṃ15 padīpaṃ dhārayissati /
jāyamānassa santassa16 puññakammasamaṅgiṇo. // ApTha_40,397.19 //
Yāvatā nagaram āsi tāvatā jotayissati17 /
upapajjati yaṃ yoniṃ devattam atha mānusaṃ. // ApTha_40,397.20 //
Ass'; eva dīpadānassa aṭṭhadīpaphalena hi18 /
*na* jahissant'; imaṃ jantuṃ19 dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,397.21 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. vivasāne; S1 ratyādivivasane.
2 G. navā-; S1 gandhāvana.
3 S1 S2 se; G. me.
4 S1 dhammañ ca sotukāmena.
5 S2 āgañchuṃ.
6 S2 upāgamiṃ.
7 G. Saṭṭhi-.
8 S2 pathavīyaṃ.
9 G. sattasathaṃ.
10 S1 vipulā.
11 G. gaṇanātho.
12 G. asaṅkhayaṃ.
13 G. S1 labhissati.
14 G. S1 nibbattissati.
15 G. S1 ratti.
16 S2 sattassa.
17 G. S1 nibbattissati.
18 S2 hī.
19 G. jantū; S1 pattuṃ.

[page 337]
397. Ajita 337
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_40,397.22 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.1 // ApTha_40,397.23 //
Tosayitvāna sambuddhaṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ /
Ajito nāma nāmena hessati satthu sāvako. // ApTha_40,397.24 //
Saṭṭhiṃ kappasahassāni2 devaloke ramim ahaṃ /
tatrāpi me dīpasataṃ3 jotare4 niccakālikaṃ. // ApTha_40,397.25 //
Devaloke manusse vā niddhāvanti pabhā mama /
Buddhasetthaṃ saritvāna bhiyyo bhāsaṃ5 janes'; ahaṃ. // ApTha_40,397.26 //
Tusitāhaṃ cavitvāna okkamiṃ mātukucchiyā /
jāyamānassa santassa6 āloko vipulo ahu. // ApTha_40,397.27 //
Agārā abhinikkhamma pabbajim anagāriyaṃ /
Bāvarim7 upasaṅkamma sissattham ajjhupāgamiṃ. // ApTha_40,397.28 //
Himavante vasanto 'haṃ assosiṃ lokanāyakaṃ /
uttamatthaṃ gavesanto upagacchiṃ8 vināyakaṃ. // ApTha_40,397.29 //
Danto Buddho ca medhāvī9 oghatiṇṇo nirūpadhī /
nibbānaṃ kathayi10 Buddho sabbadukkhappamocanaṃ. // ApTha_40,397.30 //
Tam me āgamanaṃ siddhaṃ tosito 'haṃ mahāmuniṃ11 /
tisso vijjā anuppattā kataṃ Buddhassa sāsanaṃ. // ApTha_40,397.31 //
Satasahasse ito kappe yaṃ dīpam adadiṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi dīpadānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_40,397.32 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,397.33 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,397.34 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_40,397.35 //
Itthaṃ sudam āyasmā Ajito thero i. g. a-ti.
*Ajitattherassa apadānaṃ samattaṃ.*
*Uddānaṃ:*
Pilindavaccho Selo ca Sabbakittī Madhundado12
Kūṭāgārī Ba*kulo ca Giri*-Salaḷasavhayo.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. nibbayissati 'nāsavo.
2 G. saṭṭhi-.
3 S1 devasataṃ.
4 S2 jotate.
5 G. hāsaṃ.
6 S2 sattassa.
7 G. bhāvayi; S1 viriyaṃ.
8 S2, S1 upagacchi.
9 S2 dametāsi; G. dametāvi.
10 S2 kathayiṃ.
11 G. S1 mahāmuni.
12 G. Madhu-.

[page 338]
338 Therāpadāna
Sabbado Ajito c'; eva gāthāyo gaṇitā-v-iha1
satāni pañca gāthānaṃ vīsati ca taduttarīti.
Pilindavaggo cattāriṃso.2
*Atha vagg'; Uddānaṃ:
Padumārakkhado c'; eva Ummā Gandhodakena ca
Ekapaduma Saddasaññī Mandhāraṃ Bodhivandako
Avaṇṭaṃ3 ca Pilindī ca gāthāyo gaṇitāpi ca
catusattati gāthāyo ekadasasatāni ca.
Catutthaṃ satakaṃ.4*

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -vīsā; S2 pi sā.
2 G. cattālisamo.
3 G. Ajaṭaṃ; S1 Avaṭaṃ.
4 S1 catutthayatanaṃ; S2 omits this vagg'; uddānaṃ.

[page 339]
339
APADĀNA
XLI.

[398. Tissametteyya.]
Pabbhārakuṭaṃ1 nissāya Sobhito nāma tāpaso /
pavattaphalaṃ bhuñjitvā vasati pabbatantare. // ApTha_41,398.1 //
Aggidārum āharitvā ujjālesim ahaṃ tadā /
uttamatthaṃ gavesanto brahmalokupattiyā. // ApTha_41,398.2 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
mam uddharitukāmo so āgacchi2 mama santike. // ApTha_41,398.3 //
Kiṃ karohi mahāpuññaṃ dehi me aggidārukaṃ /
aham aggiṃ paricare tato me suddhi hehiti.3 // ApTha_41,398.4 //
Subhaddako tvaṃ manuja deva te tvaṃ pajānasi /
tuvam aggim paricara handa te aggidārukaṃ. // ApTha_41,398.5 //
Tato kaṭṭhaṃ gahetvāna aggim ujjālayī jino /
na tattha kaṭṭhaṃ pajjhāyi: pāṭihīraṃ mahesino. // ApTha_41,398.6 //
Na te4 aggi pajjalati āhutī te na vijjati /
niratthakaṃ vataṃ tuyham aggiṃ paricarassu me. // ApTha_41,398.7 //
Kīdiso5 so mahāvīra aggi tava pavuccati /
mayham pi kathayass'; etam ubho paricarāmase. // ApTha_41,398.8 //
Hetudhammanirodhāya kilesājhāpanāya ca /
issāmacchariyaṃ hitvā: tayo ete mam'; āhutī. // ApTha_41,398.9 //
Kīdiso tvaṃ mahāvīra6 katham gotto 'si mārisa /
ācārapaṭipatti te bāḷham kho mama ruccati. // ApTha_41,398.10 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 pabbata-.
2 G. S2 āgañchi.
3 G. hohīti; S2 hohiti.
4 G. S1 te na.
5 S2 kiṃdiso.
6 S1 mahārāja.

[page 340]
340 Therāpadāna
Khattiyamhi kūle jāto abhiññāpāramiṅgato /
sabbāsavaparikkhīṇo n'; atthi dāni punabbhavo. // ApTha_41,398.11 //
Yadi Buddho 'si sabbaññū1 pabhaṅkara tamonuda /
namassissāmi taṃ deva dukkhass'; antakaro tuvaṃ. // ApTha_41,398.12 //
Pattharitvājinañ cammaṃ2 nisīdanam adās'; ahaṃ /
nisīda3 tattha sabbaññū upaṭṭhissām'; ahaṃ tavaṃ. // ApTha_41,398.13 //
Nisīdi bhagavā tattha ajinamhi suvitthate /
nimantayitvā sambuddhaṃ pabbatam agamās'; ahaṃ. // ApTha_41,398.14 //
Khāribhārañ ca pūretvā tindukaṃ phalam āhariṃ4 /
madhunā yojayitvāna phalaṃ Buddhass'; adās'; ahaṃ. // ApTha_41,398.15 //
Mama nijjhāyamānassa paribhuñji tadā jino /
tattha cittaṃ pasādesiṃ pekkhanto lokanāyakaṃ. // ApTha_41,398.16 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
mam'; assame nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_41,398.17 //
‘Yo me phalena tappesi pasanno sehi pāṇihi /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_41,398.18 //
Pañcavīsatikkhattuṃ so devarajjaṃ karissati /
sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_41,398.19 //
Tassa saṅkappam aññāya pubbakammasamaṅgino /
annaṃ pānañ ca vatthañ ca sayanañ ca mahārahaṃ // ApTha_41,398.20 //
Puññakammena saṃyuttā nibbattissanti tāvade /
sadā pamudito cāyaṃ bhavissati anāmayo.5 // ApTha_41,398.21 //
Upapajjati yaṃ yoniṃ devattam atha mānusaṃ /
sabbattha sukhito hutvā manussattaṃ bhavissati. // ApTha_41,398.22 //
Ajjhāyako mantadharo tiṇṇavedāna pāragū /
sambuddham upagantvāna arahā so bhavissati.'; // ApTha_41,398.23 //
Yato sarāmi attānaṃ yato patto 'smi viññutaṃ /
bhoge me ūnatā n'; atthi phaladānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,398.24 //
Varadhammam anuppatto rāgadose samūhaniṃ /
sabbāsavaparikkhīṇo n'; atthi dāni punabbhavo. // ApTha_41,398.25 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,398.26 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,398.27 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,398.28 //

Itthaṃ sudam āyasmā Tissametteyyo thero i. g. a-ti.
Tissametteyyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 sampanno.
2 G. -ājinacammaṃ.
3 All MSS. read nisīdi.
4 G. ahari; S1 āharī.
5 S1 anāsavo.

[page 341]
399. Puṇṇaka 341

[399. Puṇṇaka.]
Pabbhārakuṭaṃ nissāya sayambhū aparājito /
ābādhiko va yo1 Buddho vasati pabbatantare. // ApTha_41,399.1 //
Mama assamasāmantā panādo2 āsi tāvade /
Buddhe nibbāyamānamhi āloko āsi tāvade. // ApTha_41,399.2 //
Yāvatā vanasaṇḍasmiṃ acchakokataracchayo /
vālā ca kesarī3 sabbe abhigajjiṃsu4 tāvade. // ApTha_41,399.3 //
Uppādaṃ tam ahaṃ disvā pabbhāram agamās'; ahaṃ /
tatth'; addasāsiṃ sambuddhaṃ nibbutam aparājitaṃ. // ApTha_41,399.4 //
Suphullaṃ5 sālarājaṃ va sataraṃsīva uggataṃ /
vītaccikaṃ6 va aṅgāraṃ nibbutam aparājitaṃ. // ApTha_41,399.5 //
Tīṇaṃ kaṭṭhañ ca pūretvā citakaṃ tatth'; akās ahaṃ /
citakaṃ sukataṃ katvā sarīraṃ jhāpayim ahaṃ. // ApTha_41,399.6 //
Sarīraṃ jhāpayitvāna gandhatoyaṃ samokiriṃ /
antalikkhe ṭhito yakkho nāmam aggahi tāvade. // ApTha_41,399.7 //
Taṃ pūritaṃ7 tayā kiccaṃ sayambhussa mahesino /
Puṇṇako nāma nāmena sadā hohi8 tuvaṃ mune. // ApTha_41,399.8 //
Tamhā kāyā cavitvāna devalokam agacch9 ahaṃ /
tattha divyamayo10 gandho antalikkhe pavāyati.11 // ApTha_41,399.9 //
Tatrāpi nāmadheyyaṃ12 me Puṇṇako ti ahū tadā. /
devabhūto manusso vā saṅkappaṃ pūrayām ahaṃ. // ApTha_41,399.10 //
Idaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ carimo vattate13 bhavo /
idhāpi Puṇṇako nāma nāmaṃ mayhaṃ14 paññāyati.15 // ApTha_41,399.11 //
Tosayitvāna sambuddhaṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_41,399.12 //
Ekanavute ito kappe yaṃ kammam akariṃ tadā /
duggatiṃ nābhijānāmi tanukiccass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,399.13 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,399.14 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,399.15 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,399.16 //
Itthaṃ sudam āyasmā Puṇṇako thero i. g. a-ti.
Puṇṇakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. va so; S1 ca so.
2 S1 pānādo.
3 S1 S2 -kesari; G. vāḷāvakesari.
4 S1 abhigacchisu; S2 abhiñujiṃsu.
5 G. S1 supupphaṃ.
6 G. vitacchitaṃ.
7 G. S1 sappurisa.
8 G. yadā hoti; S1 yadā hotu; S2 homi
9 S2 agañch'
10 G. dibbamayo.
11 G. S1 pavassati S2 pavattati.
12 S2 me nāmadheyyaṃ
13 S1 S2 vattatī
14 G. S1 nāmadheyyaṃ
15 G. S1 pakāsati; S2 paṇāyati.

[page 342]
342 Therāpadāna

[400. Mettagū.]
Himavantass'; avidūre Asoko nāma pabbato /
tatthāsi assamo mayhaṃ Vissakammena1 māpito. // ApTha_41,400.1 //
Sumedho nāma sambuddho aggo kāruṇiko muni /
nivāsayitvā pubbanhe piṇḍāya me upāgami. // ApTha_41,400.2 //
Upāgataṃ mahāvīram Sumedhaṃ lokanāyakaṃ /
paggayha subhakaṃ2 pattaṃ sappitelam apūrayiṃ. // ApTha_41,400.3 //
Datvān'; ahaṃ Buddhaseṭṭhe Sumedhe lokanāyake /
añjaliṃ paggahetvāna bhīyyo hāsaṃ3 janes'; ahaṃ. // ApTha_41,400.4 //
Iminā sappidānena cetanāpanidhīhi ca /
devabhūto manusso vā labhāmi vipulaṃ sukhaṃ. // ApTha_41,400.5 //
Vinipātaṃ vivajjetvā {saṃsarāmi} bhavābhave /
tattha cittaṃ paṇidhitvā4 labhāmi acalaṃ padaṃ. // ApTha_41,400.6 //
Lābhā tuyhaṃ suladdhan te yaṃ mam addakkhi brāhmaṇo /
mama dassanam āgamma arahā tvaṃ bhavissasi.5 // ApTha_41,400.7 //
Vissaṭṭho hohi6; mā bhāyi adhigantvā7 mahāyasaṃ /
mamaṃ hi sappiṃ datvāna parimokkhasi jātiyā. // ApTha_41,400.8 //
Iminā sappidānena8 mettacittavatāya9 ca /
aṭṭhārase kappasate devaloke ramissasi.10 // ApTha_41,400.9 //
Aṭṭhārase ca kkhattuṃ tvaṃ11 devarājā bhavissasi12 /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. // ApTha_41,400.10 //
Ekapaññāsakkhattuṃ ca cakkavattī bhavissasi12 /
caturanto vijitāvī jambusaṇḍassa issaro. // ApTha_41,400.11 //
Mahāsamuddo va 'kkhobho duddharo pathavī yathā /
evameva ca te bhogā appameyyā bhavissare. // ApTha_41,400.12 //
Saṭṭhikoṭī hiraññassa datvāna13 pabbajiṃ ahaṃ /
kiṃ kusalaṃ gavesanto Bāvarim14 upasaṅkamiṃ. // ApTha_41,400.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 Visukammena.
2 G. S1 sugataṃ.
3 S2 bhāsaṃ.
4 S1 paṇīdhitvā; S2 panibbatvā.
5 G. S1 arahattaṃ bhavissati.
6 G. S2 homi; S1 hosi; cf. p. 381, g. 10.
7 G. S1 abhigantvā.
8 G. and S1 interpolate here -cetanāpanidhīhi ca devabhūto
manusso vā labhāmi vipulaṃ sukhaṃ. Iminā sappidānena-.
9 G. -gatāya.
10 G. S1 ramissati.
11 G. catukkhattuṃ.
12 All MSS. bhavissati.
13 S2 hitvāna.
14 S1 Khāvariṃ.

[page 343]
400. Mettagū 343
Tattha mante adhīyāmi1 chalaṅgaṃ nāma lakkhaṇaṃ /
tam andhakāraṃ vidhamam uppajji2 tvaṃ mahāmuni. // ApTha_41,400.14 //
Tava dassanakāmo 'haṃ āgato 'mhi mahāmune3 /
tava dhammaṃ suṇitvāna patto 'mhi acalaṃ padaṃ. // ApTha_41,400.15 //
Tiṃsakappasahassamhi sappiṃ Buddhass'adās'; ahaṃ /
etthantare nābhijāne sappiṃ viññāpitaṃ mayā. // ApTha_41,400.16 //
Mama saṅkappam aññāya uppajjati yadicchakaṃ /
cittam aññāya nibbattaṃ sabbe santappayām'4 ahaṃ. // ApTha_41,400.17 //
Aho Buddhā aho dhammā aho no satthu sampadā /
thokaṃ hi sappiṃ datvāna appameyyaṃ labhām'; ahaṃ. // ApTha_41,400.18 //
Mahāsamudde udakaṃ yāvatā Nerupassato /
mama sappim upādāya kalabhāgaṃ na hessati. // ApTha_41,400.19 //
Yāvatā cakkavālassa kayiraṃtassa5 rāsito6 /
mayā nivatthavatthānam7 okāso so na sammati. // ApTha_41,400.20 //
Pabbatarājā Himavā pavaro pi siluccayo /
mamānulittagandhassa upanīyaṃ8 na hessati.9 // ApTha_41,400.21 //
Vatthaṃ gandhañ ca sappiñ ca aññaṃ vā diṭṭhadhammikaṃ /
asaṅkhataṃ ca nibbānaṃ sappidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,400.22 //
Satipaṭṭhānasayano10 samādhijjhānagocaro /
bhojjhaṅgabhojano11 ajja sappidānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,400.23 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,400.24 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,400.25 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,400.26 //
Itthaṃ sudam āyasmā Mettagū12 thero i. g. a-ti.
Mettagūtherassa apadānaṃ samattaṃ.

[401. Dhotaka.]
Gaṅgā Bhāgīrasī nāma Himavantā pabhāvitā /
Haṃsavatiyā dvārena anusandati tāvade. // ApTha_41,401.1 //
Sobhito nāma *ārāmo* Gaṅgākūle sumāpito /
tattha Padumuttaro Buddho vāsate lokanāyako. // ApTha_41,401.2 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 adhiyāmi.
2 G. uppajja.
3 G. S1 mahāmuṇi.
4 S1 saṅkappayām'.
5 G. S1 kārayantassa.
6 S1 rāsino.
7 G. S1 nibbattavattānaṃ; S2 nivatthu-.
8 G. upanidhaṃ; S1 upaniccaṃ.
9 G. hissati.
10 S1 -passanto.
11 G. -janano.
12 S2 Mettabhū.

[page 344]
344 Therāpadāna
Tidasehi yathā Indo manujehi1 purakkhato /
nisīdi tattha bhagavā asambhīto va kesarī. // ApTha_41,401.3 //
Nagare Haṃsavatiyā vasāmi brāhmaṇo ahaṃ /
Chalaṅgo nāma nāmena evaṃ nāma ahaṃ muni.2 // ApTha_41,401.4 //
Aṭṭhārasaṃ sissasatā3 parivārenti maṃ tadā /
tehi sissehi samito Gaṅgātīram upāgamiṃ. // ApTha_41,401.5 //
Tatth'; addasāsiṃ samaṇe nikkuhe4 dhotapāpake5 /
Bhāgīrasim taranto 'haṃ evaṃ cintesiṃ tāvade: // ApTha_41,401.6 //
Sāyapātaṃ tarantā 'me Buddhaputtā mahāyasā /
viheṭhayanti6 attānaṃ tesaṃ attā vihaññati. // ApTha_41,401.7 //
Sadevakassa lokassa Buddho aggaṃ pavuccati /
n'; atthi me dakkhiṇe kāraṃ7 gatimaggavisodhanaṃ. // ApTha_41,401.8 //
Yannūna Buddhaseṭṭhassa setuṃ Gaṅgāya kāraye8 /
kārāpetvā imaṃ kammaṃ saṃsarāmi imaṃ bhavaṃ. // ApTha_41,401.9 //
Satasahassaṃ datvāna setuṃ kārāpayim ahaṃ /
saddahanto kataṃ kāraṃ vipulam me bhavissati. // ApTha_41,401.10 //
Kārāpetvāna 'haṃ setum upesiṃ lokanāyakaṃ /
sirasi añjaliṃ katvā imaṃ vacanam abraviṃ: // ApTha_41,401.11 //
Satasahassassa v'; ayam9 katvā10 kārāpito mayā /
tavatthāya mahāsetuṃ paṭigaṇha mahāmune. // ApTha_41,401.12 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_41,401.13 //
"Yo me setum akāresi pasanno sehi pāṇihi /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_41,401.14 //
Dālito pabbatato11 vā rukkhato patito pi 'yaṃ /
cuto pi lacchati ṭṭhānaṃ setudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,401.15 //
Virūḷhamūlasantānaṃ Nigrodham iva māluto /
amittā na sahissanti12 setudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,401.16 //
Nāssa corā sahissanti12 nātimaññati khattiyo13 /
sabbe atikkamm'14 āmitte setudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,401.17 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Marujehi.
2 S1 mahāmuni; G. mayā muni.
3 G. atthārasa-.
4 G. nikkuso.
5 S2 bhātapāpake.
6 G. vihasayanti; S1 pihesayanti.
7 G. karaṃ.
8 S2 kārabbā.
9 G. cāyaṃ; S1 vassaṃ.
10 G. gantvā.
11 S2 dārito pabbatāto.
12 G. S1 pasahanti.
13 S1 G. nātimaññanti khattiyā.
14 S2 tarissatā; S1 tariyatā-; G. tarijhātā-; cf. p. 402, g. 3
(? taritabba).

[page 345]
401. Dhotaka 345
Abbhokāsagataṃ santaṃ kaṭhinātapatāpitaṃ1 /
puññakammena saṃyuttaṃ na bhavissati vedanā. // ApTha_41,401.18 //
Devaloke manusse vā hatthiyānaṃ sunimmitaṃ /
tassa saṅkappam aññāya nibbattissati tāvade. // ApTha_41,401.19 //
Sahass'; assā2 vā*tajavā* sindhavā sīghavāhanā /
sāyaṃpātaṃ upessanti setudānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,401.20 //
Āgantvāna manussattaṃ sukhito 'yaṃ bhavissati /
ihāpi manujass'; *eva* hatthiyānaṃ bhavissati. // ApTha_41,401.21 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena*satthā loke* bhavissati. // ApTha_41,401.22 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito. /
Sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo."3 // ApTha_41,401.23 //
Aho me sukataṃ kammaṃ jaladuttamanāmake4 /
tattha kāraṃ karitvāna patto 'haṃ āsavakkhayaṃ. // ApTha_41,401.24 //
Padhānaṃ pahittatto 'mhi upasanto nirūpadhi /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_41,401.25 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,401.26 //
27. Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,401.27 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,401.28 //
Itthaṃ sudam āyasmā Dhotako thero i. g. a-ti.
Dhotakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[402. Upasīva.]
Himavantass'; avidūre Anomo nāma pabbato /
assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā // ApTha_41,402.1 //
Nadī ca sandate5 tattha supatitthā manoramā /
anūpatitthe6 jāyanti padumuppalakā bahū. // ApTha_41,402.2 //
Pāthīṇā7 pāvusā macchā jalajā muñjarohitā /
macchakacchapasañchannā nadikā sandate tadā. // ApTha_41,402.3 //
Timirā pupphitā tattha asokā khuddamālakā8 /
punnāgā9 giripunnāgā10 sampavanti mam assamaṃ. // ApTha_41,402.4 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. -āvāsatāsitaṃ; S1 -ācāpanāsmitaṃ.
2 G. -hayā.
3 G. viharāmi anāsavo.
4 G. jalajuttara-; S1 jalajuttama.
5 G. sandati.
6 S1 anupaditthe.
7 G. pāthinā; S1 pātibhā.
8 G. duddamālakā; S1 khuddakā-.
9 S2 punnāṅgā.
10 S2 -punnāṅgā.

[page 346]
346 Therāpadāna
Kuṭajā pupphitā tattha tiṇasūlavanāni ca /
sālā ca salaḷā1 tattha campakā pupphitā bahū // ApTha_41,402.5 //
Ajjunā atimuttā2 ca mahānāmā ca pupphitā /
asanā madhugandhī ca pupphitā te mam *assa*me. // ApTha_41,402.6 //
Uddālakā pāṭalikā yūthikā ca piyaṅgukā /
bimbijālakasañchannā samantā aḍḍhayojanaṃ. // ApTha_41,402.7 //
Mātaṅgā vā sattaliyo3 pāṭalī sindhuvāritā /
aṅkolakā bahū tattha tāla-kuṭṭhā ca pupphitā. // ApTha_41,402.8 //
Sāleyyakā bahū tattha pupphitā mama assame /
etesu pupphamānesu4 sobhanti pādapā bahū. // ApTha_41,402.9 //
Samantā tena gandhena vāyate mama assame /
harīṭakā āmalakā ambā jambū5 vibhītakā. // ApTha_41,402.10 //
Kolā bhallāṭakā bellā6 phārusakaphalāni ca /
tindukā ca piyālā ca madhukā kāsumāriyo.7 // ApTha_41,402.11 //
Labujā panasā tattha kadalī candarīphalā8 /
ambāṭakā bahū tattha vallikāraphalāni ca. // ApTha_41,402.12 //
Viṭapā ca sapākā9 ca phalitā mama assame /
ālakā10 isimuggā ca tato coraphalā11 bahū. // ApTha_41,402.13 //
Avaṭā pakkabharitā12 pilakkh'; udumbarāni13 ca /
pipphalī maricā tattha nigrodhā ca kapitthanā. // ApTha_41,402.14 //
Udumbarakā bahavo kaṇḍapakkā ca pāriyo /
ete c'; aññe ca bahavo phalino14 mama assame. // ApTha_41,402.15 //
Puppharukkhā pi15 bahavo pupphitā mama assame /
āluvā ca kaḷambā ca biḷāli-takkaḷāni ca. // ApTha_41,402.16 //
Ālakā tālakā c'; eva vijjanti16 mama assame17 /
assamassāvidūre18 me mahājātassaro ahū.19 // ApTha_41,402.17 //
Acchodako sītajalo sūpatittho manoramo /
padumupphalā bahū tattha puṇḍarīkasamāyutā.20 // ApTha_41,402.18 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 salalā.
2 G. adhimuttā.
3 G. mātaggā vā patthaliyo; S2 māyākarāsatadviyo.
4 G. S1 -jātesu.
5 S2 jambu.
6 G. pellā; cf. p. 17, g. 29
7 G. S1 madhuke-.
8 G. -mandariphalā; S1 kadāri candariphalā.
9 G. vidapanapāriyo; S1 vidapadasapāriyo; S2 vidaṃ para-.
10 G. āḷakā.
11 G. S1 mora-.
12 G. vagganāditā; S1 vagganārikā.
13 G. S1 milakkhu-.
14 G. phullitā; S1 pupallikā.
15 S1 ca; G. va.
16 G. vajjanti.
17 G. S1 assame mama.
18 G. avidūraṃ.
19 G. ahu.
20 S1 -samāyuto.

[page 347]
402. Upasīva 347
Mandālakehi sañchannā1 nānāgandhasameritā2 /
gabbhaṃ gaṇhanti padumā aññe pupphanti kesarī. // ApTha_41,402.19 //
Opupphapattā tiṭṭhanti padumā-kaṇṇikā bahū /
madhu bhisamhā3 savati4 khīraṃ sappi5 muḷālibhi.6 // ApTha_41,402.20 //
Samantā tena gandhena nānāgandhasameritā /
kumudā ambagandhī ca nayitā7 dissare bahū. // ApTha_41,402.21 //
Jātassarassānukūlā8 ketakā pupphitā bahū /
suphullā bandhujīvā ca setavārī sugandhikā. // ApTha_41,402.22 //
Kumbhīlā suṃsumārā ca gahakā tattha jāyare /
uggāhakā ajagarā tattha jātassare bahū. // ApTha_41,402.23 //
Pāṭhīnā pāvusā macchā jalajā muñjarohitā /
macchakacchapasañchannā atho pappaṭakehi9 ca. // ApTha_41,402.24 //
Pārevaṭā ravihaṃsā kutthakā10 ca nadīcarā /
tiṭibhā11 cakkavākā ca pampakā jīvajīvakā. // ApTha_41,402.25 //
Kalandakā ukkusā ca senakā uddharā12 bahū /
koṭṭhakā sukkapotā13 ca kuḷīrā camarā14 bahū. // ApTha_41,402.26 //
Kāreriyo15 ca tilakā upajīvanti taṃ saraṃ /
sīhā vyagghā ca dīpī ca acchakokataracchayo. // ApTha_41,402.27 //
Vānarā kinnarā c'; eva dissanti mama assame /
tāni gandhāni ghāyanto bhakkhayanto phalān'; ahaṃ. // ApTha_41,402.28 //
Gandhodakaṃ pivanto ca nivasāmi mam'; assame /
enī migā varāhā ca pasadā khuddarūpakā. // ApTha_41,402.29 //
Aggikā jotikā c'; eva vasanti mama assame /
haṃsā koñcā mayūrā ca sahitā pi16 ca kokilā. // ApTha_41,402.30 //
Mañjarikā17 bahū tattha kosikā18 poṭṭhasīsikā19 /
pisācā dānavā c'; eva kumbhaṇḍā rakkhasā bahū. // ApTha_41,402.31 //
Garuḷā pannagā c'; eva vasanti mama assame /
mahānubhāvā isayo santacittā samāhitā. // ApTha_41,402.32 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 sañchanno.
2 S1 -samerito.
3 S2 madhuṃ-; S1 madhubhisammā.
4 G. pavati; S1 samati.
5 G. S1 khirasappi.
6 G. muḷābhisi.
7 S1 nahitā; S2 na sittā.
8 G. S2 anukulaṃ.
9 G. pasaṭakehi; S2 sampāṭakehi; S1 passavakehi.
10 G. kaṭṭhakā; S1 kubbakā.
11 S2 viṭibhā; S1 ṭitigā.
12 S1 undharā.
13 S2 suggopotā.
14 G. vāparā; S1 jāmarā; S2 cakharā.
15 G. S1 kādeniyo.
16 G. pahināpi; S1 sahikā; S2 sahiṇā.
17 G. mañjīrikā; S1 mañcarikā; S2 majjarakā.
18 S1 koṭikā.
19 G. S1 potthā-.

[page 348]
348 Therāpadāna
Kamaṇḍaludharā sabbe ajinuttaravāsino /
te jaṭābhārabharitā vasanti mama assame. // ApTha_41,402.33 //
Yugamattañ ca pekkhantā nipakā santavuttino /
lābhālābhena santuṭṭhā vasanti mama assame. // ApTha_41,402.34 //
Vākacīraṃ dhunantā te poṭhentā ajinacammakaṃ /
sabalehi upatthaddhā gacchanti ambare tadā. // ApTha_41,402.35 //
Na te dakam1 āharanti kaṭṭham vā aggidārukaṃ /
ayam ca upasampanno2 pāṭihīrass'3 idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,402.36 //
Lohadoṇiṃ4 gahetvāna vanamajjhe vasanti te /
kuñjarā va mahānāgā5 asambhītā va kesarī. // ApTha_41,402.37 //
Aññe gacchanti Goyānam aññe Pubbavidehanaṃ6 /
aññe ca Uttarakuruṃ sakaṃ balam apassitā.7 // ApTha_41,402.38 //
Tato piṇḍam āharitvā paribhuñjanti ekato /
sabbesaṃ pakkamantānam uggatejana-tādinaṃ // ApTha_41,402.39 //
Ajinacammasaddena vanaṃ sadd'; āyate tadā8 /
*edisā te mahāvīra sissā* uggatapā mama. // ApTha_41,402.40 //
Parivuto ahaṃ tehi vasami mama assame /
tositā sakakammena vinītāpi samāgatā. // ApTha_41,402.41 //
Ārādhayiṃsu mam ete sakakammābhilābhino9 /
sīlavantā ca nipakā appamaññāsu kovidā. // ApTha_41,402.42 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
samayaṃ saṃviditvāna upagacchi vināyako. // ApTha_41,402.43 //
Upagantvāna sambuddho ātāpi nipako muni /
pattaṃ paggayha sambuddho bhikkhāya mam'; upāgami.10 // ApTha_41,402.44 //
Upāgataṃ mahāvīraṃ jalajuttamanāyakaṃ /
tiṇattharaṃ paññāpetvā sālapuppehehi okiriṃ. // ApTha_41,402.45 //
Nisīditvāna sambuddho haṭṭho saṃviggamānaso /
khippaṃ pabbatam āruyha agalum agahiṃ ahaṃ. // ApTha_41,402.46 //
Kumbhamattaṃ gahetvāna vanasaṇḍe va11 gandhikaṃ12 /
khandhe āropayitvāna upagacchiṃ vināyakaṃ. // ApTha_41,402.47 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. dhotakaṃ; S1 vodakam.
2 S2 sayam upasant'; esaṃ.
3 G. S1 sappāṭihīrass'.
4 S1 yohadonim; S2 lohajonim.
5 S2 mahānāṅgā.
6 S2 -videhinam.
7 G. pakampalamamasitā; S1 sakaṃ phalaṃ phassitā.
8 S1 -sadā; G. tadā yate tadā.
9 G. S1 -ābhilāsino.
10 G. upāgamī.
11 G. ca.
12 G. S1 gandhitaṃ.

[page 349]
402. Upasīva 349
Phalaṃ Buddhassa datvāna agalum1 anulimp'; ahaṃ2 /
pasannacitto sumano buddhasettham a vandi 'haṃ // ApTha_41,402.48 //
Paḍumuttaro lokavidū āhutīnaṃ patiggaho /
isimajjhe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_41,402.49 //
Yo me phalañ cāgaluñ ca3 āsanañ ca adāsi me /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_41,402.50 //
Game vā yadi vāraññe pabbhāresu guhāsu vā /
imassa cittam aññāya nibbattissati bhojanaṃ. // ApTha_41,402.51 //
Devaloke manusse vā upapanno ayaṃ naro /
bhojanehi ca vatthehi parisaṃ tappayissati. // ApTha_41,402.52 //
Upapajjati yaṃ yoniṃ devattam atha mānusaṃ /
akkhobhabhogo4 hutvāna saṃsarissat'; ayaṃ naro. // ApTha_41,402.53 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati /
sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_41,402.54 //
Ekasattatikkhattuñ ca devarajjaṃ karissati. /
Padesarajjaṃ vipulaṃ gananāto5 asaṅkhiyaṃ. // ApTha_41,402.55 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_41,402.56 //
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito /
sabbāsave pariññāya viharissat'; anāsavo. // ApTha_41,402.57 //
Suladdhalābho laddho me yo 'haṃ addakkhi nāyakaṃ /
tisso vijjā anuppattā kataṃ Buddhassa sāsanaṃ. // ApTha_41,402.58 //
Gāme vā yadi vāraññe pabbhāresu guhāsu vā /
mama saṅkappam aññāya bhojanaṃ hoti me sadā. // ApTha_41,402.59 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,402.60 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,402.61 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,402.62 //
Itthaṃ sudam āyasmā Upasīvo6 thero i. g. a-ti.
Upasīvattherassa apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 aggaluṃ.
2 G. S1 āsanaṃ ahaṃ.
3 G. S1 ca aggaluṃ.
4 S2 akkhobbha-; S1 akkosa.
5 G. gaṇanātho.
6 G. Upasiva.

[page 350]
350 Therāpadāna

[403. Nanda.]
Migaluddo pure āsiṃ araññe kānane ahaṃ /
pasadamigaṃ1 gavesanto sayambhum addasam ahaṃ. // ApTha_41,403.1 //
Anuruddho2 nāma sambuddho sayambhū aparājito /
vivekakāmo so vīro3 vanamajjh'; ogahiṃ tadā // ApTha_41,403.2 //
Catudaṇḍe gahetvāna catuṭṭhāne ṭhapes'; ahaṃ /
maṇḍapaṃ sukataṃ katvā padumapupphehi chādayiṃ. // ApTha_41,403.3 //
Maṇḍapaṃ chādayitvāna sayambhum4 abhivādayiṃ /
dhanuṃ tatth'; eva nikkhippa5 pabbajim6 anagāriyaṃ. // ApTha_41,403.4 //
Naciraṃ pabbajitassa vyādhi me udapajjatha7 /
pubbakammaṃ saritvāna tattha kālakato8 ahaṃ. // ApTha_41,403.5 //
Pubbakammena saṃyutto Tusitam agamās'; ahaṃ /
tattha sovaṇṇayaṃ vyamhaṃ9 nibbattati yadicchakaṃ. // ApTha_41,403.6 //
Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ10 dibbaṃ yānam11 adhiṭṭhito /
ārohitvāna taṃ yānaṃ gacchām'; ahaṃ yadicchakaṃ. // ApTha_41,403.7 //
Tato me niyyamānassa devabhūtassa me sato /
samantā yojanasataṃ maṇḍapo me dhariyyati.12 // ApTha_41,403.8 //
Sayane so tuvaṭṭhāmi13 accanta14-pupphasanthate /
antalikkhā ca padumā vassante niccakālikaṃ. // ApTha_41,403.9 //
Marīcike15 phandamāne *tappamāne* ca ātape /
na maṃ tapati ātapo maṇḍapassa idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,403.10 //
Duggatiṃ samatikkanto apāyā pihitā mama /
maṇḍape rukkhamūle vā santāpo me na vijjati. // ApTha_41,403.11 //
Mahīsaññam adhiṭṭhāya loṇatoyaṃ tarām'16 ahaṃ /
tassa me sukataṃ kammaṃ Buddhapūjāy idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,403.12 //
Apatham pi17 pathaṃ katvāna gacchāmi anilañjase18 /
aho me sukataṃ kammaṃ Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,403.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 pasadaṃ migaṃ.
2 S2 Anurādho.
3 G. dhiro.
4 G. Sambuddhaṃ.
5 S2 nikkhippaṃ.
6 S1 pabbajji.
7 G. S1 upapajjatha.
8 G. kālaṅkato.
9 G. sovaṇṇamayaṃ brahmaṃ.
10 S1 -vāhi.
11 G. S1 dibbayānaṃ.
12 G. dhariyati; S1 dharīyati.
13 G. tuvaḍḍāmi; S1 tuvaṭṭāmi.
14 G. acchantho; S2 accante.
15 S2 marīcake; G. maricike.
16 S2 lonato-; S1 lonato antarāmahaṃ; G. loka-.
17 G. S1 abbhamhi.
18 G. anilañjuse.

[page 351]
403. Nanda. 351
Pubbenivāsaṃ jānāmi dibbacakkhuṃ1 visodhitaṃ /
āsavā me parikkhīṇā Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,403.14 //
Jahitā purimā jāti Buddhassa oraso ahaṃ /
dāyādo'; mhi ca saddhamme Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,403.15 //
Ārādhito 'mhi sugataṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ /
dhammaddhajo dhammadāyādo Buddhapūjāy'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,403.16 //
Upaṭṭhitvāna sambuddhaṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ /
pāraṃ gamaniyaṃ2 maggam apucchiṃ lokanāyakaṃ. // ApTha_41,403.17 //
Ajjhiṭṭho kathayī3 Buddho gambhīraṃ nipuṇaṃ padaṃ /
tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna patto 'mhi āsavakkhayaṃ. // ApTha_41,403.18 //
Aho me sukataṃ kammaṃ parimutto 'mhi jātiyā /
sabbāsavaparikkhīṇo n'; atthi dāni punabbhavo. // ApTha_41,403.19 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,403.20 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,403.21 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,403.22 //
Itthaṃ sudam āyasmā Nando thero i. g. a-ti.
Nandattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[404. Hemaka.]
Pabbhārakuṭaṃ nissāya Anomo nāma tāpaso /
assamaṃ sukataṃ katvā paṇṇasāle vasī4 tadā. // ApTha_41,404.1 //
Siddhaṃ tassa tapokammaṃ5 siddhipatto sake *phale6* /
sakaṃ sā*maññavikkanto7 ātāpi nipako muni. // ApTha_41,404.2 //
Visārado sasamaye8 paravāde9 ca kovido /
paṭṭho bhumm'; antalikkhasmiṃ10 uppādamhi ca kovido. // ApTha_41,404.3 //
Vītasoko nirārambho appāhāro alolupo /
lābhālābhena santuṭṭho jhāyī jhānarato muni. // ApTha_41,404.4 //
Piyadassī nāma sambuddho aggo kāruṇiko muni /
satte tāretukāmo so karuṇāya pharī11 tadā. // ApTha_41,404.5 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 -cakkhu.
2 G. pāraṅgamiyaṃ.
3 G. ajjhaṭṭho kathayi.
4 G. vasi.
5 S1 pāpakammaṃ.
6 S1 bale.
7 S2 sakasāmaññaṃ-; S1 sakasāmañña-.
8 G. vihare dosasamaye; S1 visā-do sasamaye.
9 G. parapāde.
10 G. bhūm-; S1 bhutamantalikkhamhi.
11 G. phari; S1 parī.

[page 352]
352 Therāpadāna
Bodhaneyyaṃ pajaṃ1 disvā Piyadassī mahāmuni /
cakkavālasahassamhi gantvā ovadate muni. // ApTha_41,404.6 //
Mam uddharitukāmo so mam assamam upāgami /
na diṭṭho me jino pubbe na ssuto2 pi ca kassaci. // ApTha_41,404.7 //
Uppādā supinā mayhaṃ lakkhaṇā suppakāsitā /
paṭṭho bhumm'; antalikkhasmiṃ3 nakkhattapadakovido. // ApTha_41,404.8 //
So 'haṃ Buddhassa sutvāna tattha cittaṃ pasādayiṃ /
bhuñjanto vā nisinno vā sarāmi niccakālikaṃ. // ApTha_41,404.9 //
Mayi evaṃ sarantamhi bhagavā pi anussari4 /
Buddham anussarantassa pīti me hoti tāvade. // ApTha_41,404.10 //
Kālañ ca punar āgamma upesi maṃ mahāmuni /
sampatto5 pi na jānāmi ayaṃ Buddho mahāmuni. // ApTha_41,404.11 //
Anukampako kāruṇiko Piyadassī mahāmuni /
sañjānāpesi attānaṃ: ahaṃ Buddho sadevake. // ApTha_41,404.12 //
Sañjānitvāna sambuddhaṃ Piyadassiṃ mahāmuniṃ /
sakaṃ cittaṃ pasādetvā imaṃ vacanam abraviṃ: // ApTha_41,404.13 //
Aññe6 piṭṭhe ca pallaṅke āsandisu7 nisīdare8 /
tuvaṃ'; si9 sabbadassāvī nisīda ratanāsane. // ApTha_41,404.14 //
Sabbaratanamayaṃ pīṭhaṃ10 nimminitvāna tāvade /
Piyadassissa munino āsanam iddhinimmitaṃ. // ApTha_41,404.15 //
Ratane ca nisinnassa pīṭhake iddhinimmite /
kumbhamattaṃ jambuphalam adāsi tāvade ahaṃ. // ApTha_41,404.16 //
Mama hāsaṃ janetvāna paribhuñji mahāmuni /
tadā11 cittaṃ pasādetvā satthāram abhivādayiṃ. // ApTha_41,404.17 //
Piyadassī tu bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
ratanāsanam āsīno imā gāthā abhāsatha: // ApTha_41,404.18 //
Yo me ratanamayaṃ pīṭham amatañ ca phalam adā /
tam ahaṃ kittayissāmi: suṇotha mama bhāsato: // ApTha_41,404.19 //
Sattasattatikappāni devaloke ramissati /
pañcasattatikkhattuñ ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_41,404.20 //
Dvattiṃsakkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto12 asaṅkhiyaṃ. // ApTha_41,404.21 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. janaṃ.
2 G. na suto.
3 G. S1 -amhi.
4 S1 anussarī.
5 G. sampatte.
6 G. S1 mañce.
7 G. S1 Āsandiṃsu.
8 G. S1 nisīdane.
9 G. pi.
10 G. S1 sabbaṃ ratanamayaṃ pi.
11 G. tattha.
12 G. gaṇanātho asaṅkhayaṃ.

[page 353]
404. Hemaka 353
Sovaṇṇayaṃ1 rūpimayaṃ pallaṅkaṃ sukataṃ bahuṃ /
lohitaṅkamayañ c'; eva lacchati ratanāsanaṃ.2 // ApTha_41,404.22 //
Caṅkamantam pi manujaṃ puññakammasamaṅginaṃ /
pallaṅkāni anekāni parivāressare3 sadā4 // ApTha_41,404.23 //
Kūṭāgārā ca pāsādā sayanañ ca mahārahaṃ /
imassa cittam aññāya nibbattissanti tāvade. // ApTha_41,404.24 //
Saṭṭhiṃ nāgasahassāni5 sabbālaṅkārabhūsitā /
suvaṇṇakacchā mātaṅgā hemakappanavāsasā6 // ApTha_41,404.25 //
Ārūḷhā gāmanīyehi tomaraṅkusapāṇihi7 /
imaṃ paricarissanti ratanapīṭhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,404.26 //
Saṭṭhiṃ8 assasahassāni sabbālaṅkārabhūsitā /
ājāniyā va9 jātiyā sindhavā sīghavāhanā. // ApTha_41,404.27 //
Ārūḷhā gāmanīyehi cāpahatthehi10 vammihi11 /
te pi 'maṃ paricarissanti12 ratanapīṭhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,404.28 //
Saṭṭhiṃ rathasahassāni8 sabbālaṅkārabhūsitā /
dīpā atho pi veyyagghā sannaddhā ussitaddhajā. // ApTha_41,404.29 //
Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi10 vammihi13 /
parivāressanti 'maṃ niccaṃ ratanapīṭhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,404.30 //
Saṭṭhiṃ dhenusahassāni8 rohaññā14 puṅgavūsabhā /
vacchake janayissanti ratanapīṭhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,404.31 //
Soḷasitthisahassāni sabbālaṅkārabhūsitā /
vicittavatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā. // ApTha_41,404.32 //
Āḷārapamhā hasuḷā15 susoññā tanumajjhimā /
parivāressanti 'maṃ niccaṃ ratanapīṭhass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,404.33 //
Aṭṭhārase kappasate Gotamo nāma cakkhumā /
tam andhakāraṃ vidhametvā Buddho loke bhavissati. // ApTha_41,404.34 //
Tassa dassanam āgamma pabbajissat'; akiñcano16 /
tosayitvāna satthāraṃ sāsane hi17 ramissati. // ApTha_41,404.35 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 sovaṇṇamayaṃ.
2 G. ratanamayaṃ; S1 ratanāmayaṃ.
3 G. parivāressanti.
4 S2 tadā.
5 G. saṭṭhināga-.
6 S2 -vāsayā; S1 vāsayo.
7 G. -pāṇībhi.
8 G. saṭṭhi-.
9 S1 ca.
10 S2 māpa-.
11 G. iddhiyā cāpadhārībhi; S1 induya vāpadhāribhi.
12 G. S1 parivāressanti 'maṃ niccaṃ.
13 G. cāpahatthehi vammībhi.
14 G. S1 dohaññā.
15 G. āḷārasamāhasulā; S. ālārapabbhāyasulā.
16 G. pabbajissati 'kiñcano.
17 G. sāsanebhi.

[page 354]
354 Therāpadāna
Tassa dhammaṃ suṇitvāna kilese jhāpayissati /
sabbāsave pariññāya nibbāyissat'; anāsavo.'; // ApTha_41,404.36 //
Viriyam me dhuradhorayhaṃ yogakkhemādhivāhanaṃ /
uttamatthaṃ patthayanto sāsane viharām'; ahaṃ. // ApTha_41,404.37 //
Idaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ carimo vattate bhavo /
sabbāsavaparikkhīṇo n'; atthi dāni punabbhavo. // ApTha_41,404.38 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,404.39 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,404.40 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,404.41 //
Itthaṃ sudam āyasmā Hemako thero i. g. a-ti.
Hemakattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[405. Todeyya.]
Rājā Jitañjayo1 nāma Ketumati-puruttame2 /
sūro3 vikkamasampanno puram ajjhāvasī tadā. // ApTha_41,405.1 //
Tassa rañño pamattassa aṭaviyo4 samuṭṭhahuṃ /
ocarā5 tuṇḍikā6 c'; eva raṭṭhaṃ vidhaṃsayaṃ tadā. // ApTha_41,405.2 //
Paccante kupite7 khippaṃ sannipātes'; arindamo8 /
bhaṭe c'; eva balatthe ca ariṃ9 niggāhayiṃ10 tadā. // ApTha_41,405.3 //
Hatthārūḷhā11 anīkaṭṭhā sūrā ca cammayodhino12 /
dhanuggahā ca uggā ca sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_41,405.4 //
Āḷārikā kappakā ca nhāpakā mālakārakā /
sūrā vijitasaṅgāmā13 sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_41,405.5 //
Khaggahatthā ca purisā cāpahatthā ca vammino /
luddā vijitasaṅgāmā sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_41,405.6 //
Tidhāppabhinnā mātaṅgā kuñjarā saṭṭhihāyanā /
suvaṇṇakacchālaṅkārā sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_41,405.7 //
Khamā sītassa uṇhassa ukkārūharaṇassa ca /
yodhājīvā katakammā sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_41,405.8 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 Rājāsi Vijayo; G. Rājāpi Vijayo corrected to Rājā Jitajayo;
Cy. Rājāsiṃ Vijayo.
2 G. Ketumatī-.
3 G. S1 suro.
4 G. aṭṭaviyo; S1 aṭyavīso; S2 atthivīsā.
5 G. S1 otārā.
6 G. tuṇhikā; S1 tumhikā.
7 G. kuppite; S2 khupite.
8 G. sannipāte arindamo.
9 S2 api.
10 S2 niggāhayī.
11 G. S1 -ārohā.
12 S2 vammayodhino.
13 G. surāpi jitasaṅgāmā.

[page 355]
405. Todeyya 355
Saṅkhasaddaṃ bherisaddaṃ atho uddhavasaddakaṃ1 /
etehi te hāsayantā2 sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_41,405.9 //
Tisūlakontimantehi kavacatomarehi3 ca /
koṭṭentānaṃ nivattantā4 sabbe sannipatuṃ tadā. // ApTha_41,405.10 //
Kavacāni5 nivāsetvā6 sarājā Ajitañjayo /
saṭṭhiṃ pāṇasahassāni sūle7 uttāsayiṃ tadā. // ApTha_41,405.11 //
Saddam amānus'; ākāsuṃ8 aho rājā adhammiko /
niraye paccamānassa kadā anto bhavissati? // ApTha_41,405.12 //
Sayane 'haṃ tuvaṭṭento vasāmi9 niraye tadā /
na supāmi divā rattiṃ sūlato10 tajjayanti maṃ. // ApTha_41,405.13 //
Kiṃ pamādena rajjena vahanena balena ca /
na te pahonti dhāretuṃ tāsayanti mamaṃ sadā. // ApTha_41,405.14 //
Kim me puttehi dārehi rajjena sakalena ca /
yannūna pabbajeyy'; āhaṃ gatimaggaṃ visodhaye. // ApTha_41,405.15 //
Saṭṭhināgasahassāni sabbālaṅkārabhūsite11 /
suvaṇṇakacchāmātaṅge12 hemakappanivāsase13 // ApTha_41,405.16 //
Ārūḷhe gāmanīyehi tomaraṅkusapāṇihi14 /
saṅgāmāvacare heva15 anapekho vihāy'; ahaṃ.16 // ApTha_41,405.17 //
Sakakammena santatto nikkhamiṃ anagāriyaṃ /
saṭṭhiṃ assasahassāni17 sabbālaṅkārabhūsite18 // ApTha_41,405.18 //
Ājāniye19 va jātiyā sindhave20 sīghavāhino /
ārūḷhe gāmanīyehi cāpahatthehi vammihi21 // ApTha_41,405.19 //
Pahāyitvāna22 te sabbe nikkhamiṃ anagāriyaṃ /
saṭṭhiṃ rathasahassāni17 sabbālaṅkārabhūsite23 // ApTha_41,405.20 //
Dīpe atho pi veyyagghe sannaddhe ussitaddhaje /
te sabbe parihāyitvā24 pabbajim anagāriyaṃ. // ApTha_41,405.21 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. utuja-; S1 ujata-.
2 S1 hāsayante.
3 S1 S2 kavace-.
4 G. nipātentā; S1 vipātanta.
5 G. kim evāti; S1 kim me vahati.
6 G. niyāmetvā; S1 nisāpetvā.
7 G. S1 sulaṃ.
8 G. S1 mānusakākaṃsu.
9 G. sayāmi; S2 passāmi.
10 G. S1 sūlena.
11 S2 -bhūsitā.
12 S2 mātaṅgā.
13 S2 -nivāsayā.
14 G. -paṇībhi.
15 G. thāne; S1 dhāne.
16 G. vihās'; ahaṃ; S1 vibhās'; ahaṃ.
17 G. saṭṭhi-.
18 S2 -bhūsitā.
19 S2 ājāniyā.
20 S2 sindhavā.
21 G. vammibhi.
22 S2 parivāretvāna.
23 S2 -bhūsitā.
24 S2 parivāretvā.

[page 356]
356 Therāpadāna
Saṭṭhiṃ dhenusahassāni1 sabbā kaṃsūpadhāraṇā /
tāyo pi2 chaḍḍayitvāna pabbajim anagāriyaṃ. // ApTha_41,405.22 //
Saṭṭhiṃ itthisahassāni1 sabbālaṅkārabhūsitā /
vicittavatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā // ApTha_41,405.23 //
Āḷārapamhā hasulā susoññā tanumajjhimā /
tā hitvā kandamānāyo3 pabbajim anagāriyaṃ. // ApTha_41,405.24 //
Saṭṭhigāmasahassāni paripuṇṇāni sabbaso /
chaḍḍayitvāna taṃ rajjaṃ pabbajim anagāriyaṃ. // ApTha_41,405.25 //
Nagarā nikkhamitvāna Himavantam upāgamiṃ /
Bhāgīrasīnadītīre assamaṃ māpayim ahaṃ. // ApTha_41,405.26 //
Paṇṇasālaṃ karitvāna agyāgāram akās'; ahaṃ /
āraddhaviriyo pahitatto vasāmi assame ahaṃ. // ApTha_41,405.27 //
Maṇḍape rukkhamūle vā suññāgāre va jhāyato /
na uppajjatha4 tāso me na passe bhayabheravaṃ. // ApTha_41,405.28 //
Sumedho nāma sambuddho aggo kāruṇiko muni /
ñāṇālokena jotento loke uppajji tāvade. // ApTha_41,405.29 //
Mama assamasāmantā yakkho āsi mahiddhiko /
Buddhaseṭṭhamhi uppanne ārocesi mamaṃ tadā: // ApTha_41,405.30 //
‘Buddho loke samuppanno Sumedho nāma cakkhumā /
tāreti janataṃ sabbaṃ tvam pi so tārayissati.'; // ApTha_41,405.31 //
Yakkhassa vacanaṃ sutvā saṃviggo āsi tāvade /
Buddho *Buddho* ti cintento assamaṃ paṭisāmayiṃ. // ApTha_41,405.32 //
Aggidāruñ ca chaḍḍetvā saṃsāmetvāna santhataṃ /
assamam abhivanditvā nikkhamiṃ pavanā ahaṃ. // ApTha_41,405.33 //
Tato candanam ādāya gāmāgāmaṃ purāpuraṃ /
devadevaṃ gavesanto upagacchiṃ5 vināyakaṃ. // ApTha_41,405.34 //
Bhagavā tamhi samaye Sumedho lokanāyako /
catusaccaṃ pakāsento bodheti janataṃ tadā.6 // ApTha_41,405.35 //
Añjaliṃ paggahetvāna sīse katvāna candanaṃ /
sambuddham abhivādetvā imā gāthā abbāsatha: // ApTha_41,405.36 //
Vassike pupphamānamhi santike upavāyati /
tvaṃ vīra guṇagandhena disā sabbā pavāyasi. // ApTha_41,405.37 //
Campake nāgavanike atimuttakakeṭake /
sālesu pupphamānesu anuvātaṃ pavāyati. // ApTha_41,405.38 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. saṭṭhi-.
2 G. S1 dhenuyo.
3 S2 kandamānāya.
4 G. S1 na hi vijjati.
5 S2 upagañchiṃ.
6 G. S1 bahuṃ.

[page 357]
405. Todeyya 357
Tava gandhaṃ suṇitvāna Himavantā idhāgamiṃ /
pūjemi taṃ mahāvīra lokajeṭṭha mahāyasa. // ApTha_41,405.39 //
Varacandanen'; ānulimpiṃ Sumedhaṃ lokanāyakaṃ /
sakaṃ cittaṃ pasādetvā tuṇhi aṭṭhāsi tāvade. // ApTha_41,405.40 //
Sumedho nāma bhagavā lokajeṭṭho narāsabho /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_41,405.41 //
‘Yo me guṇe pakittesi candanañ ca apūjayi1 /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhāsato: // ApTha_41,405.42 //
Ādeyyavākyavacano brahmā ujupatāpavā /
pañcavīsatikappāni sappabhāso2 bhavissati. // ApTha_41,405.43 //
Chavīsatikappasate devaloke ramissati /
sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_41,405.44 //
Tettiṃsakkhattuṃ3 devindo devarajjaṃ karissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gananāto4 asaṅkhiyaṃ. // ApTha_41,405.45 //
Tato cuto 'yaṃ manujo manussattaṃ gamissati5 /
puññakammena saṃyutto brahmabandhu bhavissati. // ApTha_41,405.46 //
Ajjhāyako mantadharo tiṇṇavedāna pāragū /
tīṇilakkhaṇasampanno Bāvarī6 nāma brāhmaṇo. // ApTha_41,405.47 //
Tassa sisso bhavitvāna hessati7 mantapāragū /
upagantvāna sambuddhaṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ // ApTha_41,405.48 //
Pucchitvā nipuṇe pañhe bhāvayitvāna {añjasaṃ}8 /
sabbāsave pariññāya nibbāyissati 'nāsavo. // ApTha_41,405.49 //
Tivaggī9 nibbutā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_41,405.50 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,405.51 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,405.52 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,405.53 //
Itthaṃ sudaṃ āyasmā Todeyyo thero i. g. a-ti.
Todeyyattherassa apadānaṃ samattaṃ.

[406. Jatukaṇṇika.]
Nagare Haṃsavatiyā seṭṭhiputto ahos'; ahaṃ /
samappito kāmaguṇe parivārem'; ahaṃ tadā. // ApTha_41,406.1 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. apūjesi.
2 G. sabbabhāso; S2 passabhāso.
3 S2 tettissa-.
4 G. gaṇanātho; S1 gananātho.
5 G. S1 bhavissati.
6 S2 Māvarī.
7 G. S1 hissati.
8 G. S1 sañcayaṃ.
9 G. S1 tidhaggi.

[page 358]
358 Therāpadāna
Tato1 pāsādam āruyha ubbiddhā gehalañchakā2 /
tattha naccehi gītehi parivārem'; ahaṃ tadā. // ApTha_41,406.2 //
Turiyā āhatā3 mayhaṃ samatālasamāhitā /
naccantā itthiyo sabbā haranti ñeva me mano. // ApTha_41,406.3 //
Velāmikā4 vāmanikā5 kujjā vā sīhi-majjhikā6 /
laṅghikā sokajjhāyī7 ca parivārenti maṃ sadā. // ApTha_41,406.4 //
Vetālino kumbhaṭhūṇī8 naṭā ca naccakā2 bahū /
naṭakā nāṭakā9 c'; eva parivārenti maṃ sadā. // ApTha_41,406.5 //
Kappakā nhāpakā sūdā mālākārā sumāpakā10 /
jallā mallā ti sabbe 'va parivārenti maṃ sadā.11 // ApTha_41,406.6 //
Etesu kīḷamānesu sikkhite katupāsane /
rattindivaṃ na jānāmi Indo va Tidasaṃgaṇe. // ApTha_41,406.7 //
Aṭṭhikā12 pathikā13 sabbe yācakā carakā bahū /
upagacchanti te niccaṃ bhikkhayantā mamaṃ ghare. // ApTha_41,406.8 //
Samaṇā brāhmaṇā c'; eva puññakhettā anuttarā /
vaddhayantā mamaṃ puññaṃ āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.9 //
Padakā14 laṭukā15 sabbe Nigaṇṭhā pupphasāṭakā16 /
tedaṇḍikā17 ekasikhā āgacchanti mamaṃ gharaṃ.18 // ApTha_41,406.10 //
Ājīvikā viluttāvī Gotamā devadhammikā /
rajojalladharā ete āgacchanti mamaṃ gharaṃ.18 // ApTha_41,406.11 //
Parivattakā19 siddhipattā koṇḍa-puggalikā20 bahū /
tapassī21 vanacārī ca āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.12 //
Oḍḍakā22 Damiḷā23 c'; eva Sākuḷā24 Malayāḷakā25 /
Sabarā26 Yonakā27 c'; eva āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 tayo.
2 All MSS. read gehalañjakā.
3 S2 āgatā.
4 S2 celāvikā; S1 velāpikā.
5 G. lāmaṇikā; S1 lamanikā.
6 G. kuñjavasigisajjikā; S1 -vāsibhigisajjhikā.
7 G. laṅghikā sokajhāyī; S1 -sokasāsi.
8 G. S1 -tuni.
9 S2 padhakā.
10 S1 mālakāra-; S2 mālakārā-; S2 -supāsakā.
11 G. jallā mallāni sabbe 'va parivārenti maṃ sadā; S2 jallām
ācelavikā vāmanikā kujjāmāsīhimajjikā laṅghakā yopāsāyiṃ.
12 G. addhitā.
13 S1 panikā.
14 G. S1 parakā; S2 madakā.
15 S2 lathukā; S1 laṭamakā.
16 S2 -sādhakā; S1 pubbasāṭakā.
17 S1 tediṭṭhikā.
18 S2 ghare.
19 G. paravattakā; S1 paravattikā; S2 pharavaddhakā.
20 G. kothapugganikā; S1 kodhapugganikā.
21 G. tapasi.
22 G. S1 Andhakā.
23 S2 S1 damilā; G. ramiḷā.
24 S2 Sakuṇā.
25 S2 Maladhālakā; G. S1 -vālakā.
26 G. paḷarāyo; S2 S1 Sapharā.
27 S1 -nakhā.

[page 359]
406. Jatukaṇṇika 359
Andhakā Muṇḍakā1 sabbe Kolakā sānuvindakā2 /
ārā va Cīnaraṭṭhā3 ca āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.14 //
Alasandakā Pallavakā4 Babbarā5 Bhagga-Kārusā6 /
bāhikā Cetaputtā7 ca āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.15 //
Madhurakā Kosalakā Kāsikā8 Hatthiporikā /
Isiṇḍā Matthalā9 c'; eva āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.16 //
Velāvakā10 Arammā11 ca Okkalā Mekalā12 bahū /
Khuddakā Suddakā13 c'; eva āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.17 //
Rohanā14 Sindhavā c'; eva cittā va15 ekakaṇṇikā /
Suraṭṭhā16 Aparantā17 ca āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.18 //
Suppārikā18 Kikumārā19 ca20 Malayā Soṇṇabhūmakā21 /
Vajjihārā22 ca te sabbe āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.19 //
Nalakārā23 pesakārā ca cammakārā ca tacchakā /
kammārā kumbhakārā ca āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.20 //
Maṇikārā lohakārā soṇṇakārā24 ca dussikā25 /
tipukārā ca te sabbe āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.21 //
Usukārā cāpakārā26 ca27 pesakārā ca gandhikā /
rajakārā28 tunnavāyā29 ca āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.22 //
Telikā kaṭṭhahārā ca udahārā30 ca pessikā31 /
sūpikā32 rūdasakkā33 ca āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.23 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S2 Munakā.
2 G. koṭṭhakāsānuvindakā; S1 -hānuvindukā; S2 Kuṭṭhaganuviṭṭhakā.
3 S2 cīnarattā; G. vinadattā; S1 ārā ca vinarattā.
4 S1 Ālakā annakā mallakā; G. ala anta pallavakā.
5 G. S1 vapparā.
6 G. naggā mānussā; S1 mappa manussa; S2 Naggā-Rarusā.
7 G. gehikā jetaputtā; S1 rohitā jetaputtā.
8 S1 talikā; S2 kali-; G. Taḷikā.
9 S1 Isiṇḍho mattalā; S2 text impossible.
10 S1 celāvakā.
11 S1 Āramhā.
12 G. Ogilā meyamā; S1 Ogilameyamā; S2 Okalā Meghalā.
13 G. mandakā; S1 mandhakā.
14 S1 rohāna.
15 G. citakā; S1 vitakā.
16 G. S1 suraddhā.
17 G. acchadatthā; S1 acchārattā.
18 G. pupphadakā; S1 pupphakā.
19 S2 ratiṃ kumārā.
20 G. va.
21 S2 Malasurā-; B. S1 -Vaṇṇabhumikā.
22 G. vajjibhārā; S1 -tārā.
23 G. naḷākārā.
24 S2 sovaṇṇakārā.
25 G. duyikā.
26 G. tapakārā; S2 bhamakārā.
27 G. S1 omit.
28 S1 dhajjakārā.
29 G. S1 tuṇṇavāyā; S2 kunta-.
30 S2 uddahārā.
31 S1 gavesikā.
32 G. pusikā; S1 susikā.
33 G. duparakkhā; S1 duparapakkhā.

[page 360]
360 Therāpadāna
Dovārikā anīkaṭṭhā sandhikā1 pupphachaḍḍhakā /
hatthāruhā hatthipālā āgacchanti mamaṃ gharaṃ. // ApTha_41,406.24 //
Arindamā-nāma rañño2 pamattassa adās'; ahaṃ3 /
Sattavaṇṇena4 ratanena ūnattaṃ5 pūrayām'; ahaṃ. // ApTha_41,406.25 //
Ye mayā kittitā sabbe nānāvaṇṇa-bahūjanā /
tesāhaṃ cittam aññāya tappayiṃ ratanen'; ahaṃ. // ApTha_41,406.26 //
Vaggūsu bhāsamānāsu vajjamānāsu bherisu /
saṅkhesu dhamayantesu6 sake gehe ramām'; ahaṃ. // ApTha_41,406.27 //
Bhagavā tamhi samaye Padumuttaranāyako /
sahasatasahassehi7 parikkhīṇāsavehi so. // ApTha_41,406.28 //
Bhikkhuhi sahito vīthiṃ8 paṭipajjittha9 cakkhumā /
obhāsento disā sabbā dīparukkho10 va jotati. // ApTha_41,406.29 //
Vajjanti bheriyo sabbā gacchante lokanāyake11 /
pabhā niddhāvate12 tassa sataraṃsīva-m-uggato. // ApTha_41,406.30 //
Kavāṭ'; antarikāyam pi13 paviṭṭhe na ca rasminā14 /
antogharesu vipulo āloko āsi tāvade. // ApTha_41,406.31 //
Pabhaṃ disvāna Buddhassa pārisajje avoc'15 ahaṃ /
nissaṃsayaṃ Buddhaseṭṭho imaṃ vīthim upāgato. // ApTha_41,406.32 //
Khippam oruyha pāsādā agamiṃ16 antarāpaṇaṃ /
sambuddham abhivādento17 imaṃ vacanam abraviṃ18. // ApTha_41,406.33 //
Anukampatu me Buddho jalajuttamanāyako19 /
vasīsatasahassehi adhivāsesi so muni. // ApTha_41,406.34 //
Nimantayitvā sambuddham atinesiṃ20 sakaṃ gharaṃ /
tattha annena pānena santappesiṃ21 mahāmuniṃ. // ApTha_41,406.35 //
Bhuttāvikālam aññāya Buddhaseṭṭhassa tādino /
sataṅgikena22 turiyena Buddhaṃ seṭṭhaṃ23 upaṭṭh'; ahaṃ. // ApTha_41,406.36 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
antoghare nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_41,406.37 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 siddhikā.
2 S2 Ānanda-mahārañño.
3 S2 sadā ahaṃ.
4 G. sattapaṇṇena.
5 G. unatta; S1 ūnatthaṃ.
6 S1 damayantesu; G. dhamma-; S2 paṭa-.
7 S2 sahā-; S1 vasi-.
8 G. vithiṃ.
9 S1 paṭipajjattha.
10 G. dibbarukkho.
11 S1 gacchanto lokanāyako.
12 G. niddhavati; S1 nibbāvatī.
13 S1 gāvaṭantarikāyāpi; G. -antarikāyāmi.
14 G. ca rismina.
15 S1 ahos'.
16 G. agami; S1 agamī; S2 aṅgamuṃ.
17 G. abhivāditvā; S1 abhivādetvā.
18 S1 abruvī.
19 G. jalajuttara-.
20 G. S1 abhinesi.
21 G. S1 santappesi.
22 G. pañc-; cf. p. 391, g. 7.
23 G. buddhaseṭṭhaṃ.

[page 361]
406. Jatukaṇṇika 361
Yo maṃ turiyeh'; upaṭṭhāsi1 annapānaṃ c'; adāsi me /
tam ahaṃ kittayissāmi suṇotha mama bhasato. // ApTha_41,406.38 //
Pahūtabhakkho hutvāna sahirañño sabhojano2 /
catuddīpe ekarajjaṃ kārayissat'; ayaṃ naro. // ApTha_41,406.39 //
Pañcasīle samādāya dasakammapathe3 tato /
samādāya pavattanto4 parisaṃ sikkhapessati.5 // ApTha_41,406.40 //
Turiyasatasahassāni nariyo6 samalaṅkatā /
vajjayissanti 'maṃ niccam upaṭṭhānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,406.41 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati. /
catusaṭṭhikkhattuṃ devindo devarajjaṃ karissati // ApTha_41,406.42 //
Catusattatikkhatuñ ca cakkavattī bhavissati /
padesarajjaṃ vipulaṃ gananāto asaṅkhiyaṃ.7 // ApTha_41,406.43 //
Kappasatasahassamhi Okkākakulasambhavo /
Gotamo nāma nāmena satthā loke bhavissati. // ApTha_41,406.44 //
Upapajjati yaṃ yoniṃ devattam atha mānusaṃ /
anūnabhogo hutvāna manussattaṃ gamissati. // ApTha_41,406.45 //
Ajjhāyako bhavitvāna tiṇṇavedāna pāragū /
uttamatthaṃ gavesanto carissati mahiṃ imaṃ.8 // ApTha_41,406.46 //
So ca pacchā pabbajitvā9 sukkhamūlena codito /
Gotamassa bhagavato sāsane 'bhiramissati.10 // ApTha_41,406.47 //
Ārādhayitvā sambuddhaṃ Gotamaṃ Sakyapuṅgavaṃ /
kilesā jhāpayitvāna arahā'; yaṃ bhavissati. // ApTha_41,406.48 //
Pavane vyaggharājā va migarājā va kesarī /
abhīto viharām'; ajja Sakyaputtassa sāsane. // ApTha_41,406.49 //
Devaloke manusse vā dalidde duggatimhi vā /
nibbattiṃ me na passāmi upaṭṭhānass'; idaṃ phalaṃ. // ApTha_41,406.50 //
Vivekam anuyutto11 'mhi upasanto nirūpadhī /
nāgo va bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavo. // ApTha_41,406.51 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,406.52 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,406.53 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,406.54 //
Itthaṃ sudam āyasmā Jatukaṇṇiko12 thero i. g. a-ti.
Jatukaṇṇikattherassa13 apadānaṃ samattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 turiyehi 'paṭṭhāsi.
2 S2 sabhājano; G. ca-.
3 S1 kappasate.
4 S2 chamaya saṃvattanto.
5 G. S1 parisikkhāpayissati.
6 S2 bheriyo.
7 G. S1 gaṇanātho asaṅkhayaṃ.
8 G. mahi imaṃ; S2 mahī imaṃ.
9 G. so pacchā pabbajitvāna.
10 S2 bhiramessati.
11 S1 anuppatto; G. anuppatto.
12 S1 Catukanniko.
13 S1 Catu-.

[page 362]
362 Therāpadāna

[407. Udena.]
Himavantassa avidūre1 Padumo nāma pabbato /
assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā. // ApTha_41,407.1 //
Nadiyo sandare tattha sūpatitthā manoramā /
acchodakā sītajalā sundarī2 nadiyo sadā. // ApTha_41,407.2 //
Pāṭhīnā3 pāvusā macchā jalajā muñjarohitā /
sobhanti nadiyā ete vahanti4 nadiyo tadā.5 // ApTha_41,407.3 //
Ambajambūhi sañchannā kareri-tilakā tathā /
uddālakā pāṭaliyo sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.4 //
Ākolakā6 bimbijālā māyācārā7 ca pupphitā /
gandhena upavāyantā sobhenti8 mama assamaṃ. // ApTha_41,407.5 //
'timuttakā9 sattalikā nāgāsālā ca pupphitā /
dibbagandhasampannā10 sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.6 //
Kosumbhā saḷalā11 nīpā kaṭṭhaṅgā ca supupphitā /
dibbā gandhā sampavantā sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.7 //
Harītakā āmalakā ambā jambū vibhīṭakā12 /
kolā bhallātakā13 bellā phalāni bahū assame. // ApTha_41,407.8 //
Kadambā kadalī14 tattha pupphanti mama assame /
dibbā gandhā sampavantā sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.9 //
Asokapiṇḍī ca vārī nīparukkhā15 ca pupphitā /
dibbā gandhā sampavantā sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.10 //
Punnāgā giripunnāgā timirā tatthā pupphitā /
dibbā gandhā sampavantā sobhenti mama assamaṃ.16 // ApTha_41,407.11 //
Nigguṇḍī17 sirinigguṇḍī18 camparukkh'; ettha19 pupphitā /
dibbā . . . pe . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,407.12 //
Avidūre pokkharaṇī cakkavākapakūjitā20 /
mandālake*hi21* sañchannā padumupphalakehi ca. // ApTha_41,407.13 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. Himavantass'.
2 S1 sandanti; G. sundarā.
3 G. pācinā; S1 pādinā.
4 G. S1 savanti.
5 S1 sadā.
6 G. aṅkolakā.
7 G. mālādharā.
8 S1 sobhanti.
9 G. 'dhimuttakā; S1 'dimuttakā.
10 G. S1 dibbā gandhā sampavantā.
11 G. saḷilā; S1 salalā.
12 S1 pi bhedakā; G. ca bhedakā.
13 G. sallātakā; S1 lambhātakā.
14 G. S1 kaṅdalī.
15 S1 varī timba-; S2 bari-; cf. p. 347. g. 22.
16 Gāthās 10 and 11 missing in G.
17 S1 G. nigguṇṭhi.
18 S1 G. sirinigguṇṭhi.
19 S1 S2 etta.
20 S2 -pakupitā; S1 -pakuñjitā.
21 S2 majjāla-.

[page 363]
407. Udena 363
Acchodakā sītajalā supatitthā manoramā /
acchā phalikasamānā1 sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.14 //
Padumā pupphare tattha puṇḍarīkā ca uppalā /
mandālakehi sañchannā sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.15 //
Pāṭhīṇā pāvusā macchā jalajā muñjarohitā /
vicarantā 'va te2 tattha sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.16 //
Kumbhīlā suṃsumārā ca kacchapā ca gahā3 bahū /
oguhā4 ajagarā 'va sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.17 //
Pārevaṭā ravihaṃsā cakkavākā nadīcarā /
dindibhā5 sālikā c'; ettha sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.18 //
Nayitā6 ambagandhī ca ketakā tattha pupphitā /
dibbā gandhā sampavantā sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.19 //
Sīhā vyagghā ca dīpī ca acchakokataracchayo /
anusañcarantā pavane sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.20 //
Te jaṭābhārabharitā7 ajinuttaravāsino /
anusañcarantā pavane sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.21 //
Ajināni dharā ete nipakā santavuttino8 /
appāhārā ca te sabbe sobhenti mama assamaṃ. // ApTha_41,407.22 //
Khāribhāriṃ gahetvāna ajjhogayha vanan9 tadā /
mūlaphalāni bhuñjantā vasante10 assame tadā. // ApTha_41,407.23 //
Na te dārum āharanti udakaṃ vā pādadhovanaṃ /
sabbesam ānubhāvena sayam evāhariyyati.11 // ApTha_41,407.24 //
Cullāsītisahassāni isayo tattha samāgatā /
sabbe ca12 jhāyino ete uttamatthaṃ gavesakā.13 // ApTha_41,407.25 //
Tapassino brahmacārī coditā14 appanāvate /
ambarāvacarā sabbe vasante assame tadā. // ApTha_41,407.26 //
Pañcāhaṃ sannipatanti ekaggā santavuttino15 /
aññoññam abhivādetvā16 pakkamanti disāmukhā. // ApTha_41,407.27 //
Padumuttaro nāma jino sabbadhammāna pāragū /
tam andhakāraṃ vidhamaṃ uppajji tāvade jino. // ApTha_41,407.28 //

--------------------------------------------------------------------------
1 S1 acchā phalikā esamānā; S2 accho phalikasamānā.
2 G. ca te; S1 va ne.
3 G. varāhā; S1 varahā.
4 G. ogūhā; S2 ogāhā.
5 G. diṇḍibhā; S1 diṇḍhibhā.
6 S2 nahitā.
7 G. Jaṭābhārena bharitā.
8 S1 S2 santi-.
9 G. padaṃ.
10 G. vasantā; S1 vasanta.
11 G. S1 -harissati.
12 G. omits.
13 G. S1 uttamatthagavesakā.
14 G. S1 codintā; S2 codento.
15 S1 santivuttino.
16 S1 abhivāditvā.

[page 364]
364 Therāpadāna
Mama assamasāmantā yakkho āsi mahiddhiko /
so me pasaṃsi1 sambuddhaṃ jalajuttamanāyakaṃ2: // ApTha_41,407.29 //
‘Esa Buddho samuppanno Padumuttaro mahāmuni /
khippaṃ gantvāna sambuddhaṃ payirupāsassu3 tam muni.'4 // ApTha_41,407.30 //
Yakkhassa vacanaṃ sutvā vippasannena cetasā /
assamaṃ saṃsāmetvāna5 nikkhamiṃ6 pavanā tadā. // ApTha_41,407.31 //
Cele va7 ḍayhamānamhi nikkhamitvāna assamā /
ekarattiṃ nivāsetvā8 upagacchiṃ9 vināyakaṃ. // ApTha_41,407.32 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
catusaccaṃ pakāsento deseti amataṃ padaṃ. // ApTha_41,407.33 //
Suphullapadumaṃ10 gayha upagantvā mahesino /
pasannacitto sumano Buddhassa abhiropayiṃ. // ApTha_41,407.34 //
Pūjayitvāna sambuddhaṃ jalajuttamanāyakaṃ11 /
ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā santhaviṃ12 lokanāyakaṃ. // ApTha_41,407.35 //
Yena ñāṇena sambuddho vasatīha anāsavo /
taṃ ñāṇaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhasato: // ApTha_41,407.36 //
Saṃsārasotaṃ chinditvā tāresi sabbapāṇinaṃ /
tava dhammaṃ suṇitvāna taṇhāsotaṃ taranti te. // ApTha_41,407.37 //
Tuvaṃ satthā ca ketu13 cca dhajo yūpo ca pāṇinaṃ /
parāyaṇo patiṭṭhā ca dīpo ca dipaduttama. // ApTha_41,407.38 //
Yāvatā gaṇino loke satthavāhā14 pavuccare /
tuvaṃ aggo 'si sappañño tava antogadhā va te.15 // ApTha_41,407.39 //
Tava ñāṇena sappañño tāresi janataṃ bahuṃ /
tava dassanam āgamma dukkhass'; antaṃ karissare. // ApTha_41,407.40 //
Ye kec'; ime gandhajātā loke vāyanti cakkhumā /
tava gandhasamo n'; atthi puññakkhette mahāmune.16 // ApTha_41,407.41 //
Tiracchayoniṃ17 nirayaṃ parimocesi cakkhumā18 /
asaṅkhataṃ padaṃ santaṃ desesi tvaṃ mahāmune. // ApTha_41,407.42 //
Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho /
bhikkhusaṅghe nisīditvā imā gāthā abhāsatha: // ApTha_41,407.43 //

--------------------------------------------------------------------------
1 G. S1 pasaṭṭhaṃ; S2 saṃsina.
2 G. -nāmakaṃ.
3 G. payirupāsaya.
4 G. S. mārisa.
5 G. saṃsāmitvāna; S1 sasayitvāna.
6 S1 nikkhamī; G. nikkhami.
7 S2 vela va.
8 G. vicāretvā.
9 S2 upagañchiṃ.
10 G. suphullaṃ-.
11 G. -nāmakaṃ.
12 S2 santaviṃ; S1 sandhatī; G. santhavi.
13 S2 ketuñ.
14 S1 satthāvāha; G. sattavāhā.
15 S1 antogatā-.
16 G. mahāmuni.
17 G. S1 tiracchāna-.
18 G. S1 cakkhuma.

[page 365]
407. Udena 365
Yo me ñāṇam apūjesi pasanno sehi pāṇihi1 /
tam ahaṃ kittayissāmi; suṇotha mama bhāsato: // ApTha_41,407.44 //
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramissati /
sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavattī bhavissati. // ApTha_41,407.45 //
Suladdhalābhaṃ2 laddho 'mhi tosayitvāna subbataṃ /
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo. // ApTha_41,407.46 //
Kilesā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,407.47 //
Sāgataṃ . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,407.48 //
Paṭisambhidā . . . pe . . . pe . . . // ApTha_41,407.49 //
Itthaṃ sudam āyasmā Udeno thero i. g. a-ti.
Udenattherassa apadānaṃ samattaṃ.
U