Majjhima-Nikaya, Suttantas 107-152
Based on Vol. III, ed. by R. Chalmers, London : Pali Text Society 1899
(Reprinted 1951, 1977)


Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 6.11.2014]


NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.



ANNOTATED VERSION





THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm








Majjhima-Nikāya Vol. III

[page 001]
1
107.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Pubbārāme Migāramātu pāsāde. Atha kho
Gaṇaka-Moggallāno brāhmaṇo yena Bhagavā ten'; upa-
saṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Gaṇaka-Moggallāno
brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca: Seyyathāpi, bho
Gotama, imassa Migāramātu pāsādassa dissati anupubba-
sikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, yadidaṃ yāva
pacchimā sopānakaḷebarā;1 imesam pi hi, bho Gotama,
brāhmaṇānaṃ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anu-
pubbapaṭipadā, yadidaṃ ajjhene; imesam pi hi, bho Gotama,
issāsānaṃ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubba-
paṭipadā, yadidaṃ issatthe; amhākam pi hi, bho Go-
tama, gaṇānaṃ gaṇānājīvānaṃ dissati anupubbasikkhā
anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, yadidaṃ saṃkhāne.
Mayaṃ hi, bho Gotama, antevāsī labhitvā paṭhamaṃ evaṃ
gaṇāpema: Ekaṃ ekakaṃ, dve dukā, tīṇi tikā, cattāri
catukkā, pañca pañcakā, cha chakkā, satta sattakā, aṭṭha
aṭṭhakā, nava navakā, dasa dasakā ti; satam pi mayaṃ,
bho Gotama, gaṇāpema. Sakkā nu kho, bho Gotama,
imasmiṃ pi dhammavinaye evam eva anupubbasikkhā
anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā paññāpetun ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu (the R.AṢ. MS. correcting from s--varā);
Si sopāṇakaḷevarā; Sk sopānakaḷeparā; Sy sopānakaleparā.
Cf. supra II. 93, and II. Vinaya 128.

[page 002]
2 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Sakkā, brāhmaṇa, imasmiṃ dhammavinaye anupubba-
sikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā paññāpetuṃ.
Seyyathāpi, brāhmaṇa, dakkho assadamako bhadraṃ
assājānīyaṃ labhitvā paṭhamen'; eva mukhādhāne1 kāraṇaṃ
karoti, atha uttariṃ kāraṇaṃ karoti;-- evam eva kho,
brāhmaṇa, Tathāgato purisadammaṃ labhitvā paṭhamaṃ
evaṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhikkhu, sīlavā hohi, pātimokkha-
saṃvarasaṃvuto viharāhi ācāragocarasampanno, aṇumattesu
vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhassu sikkhāpadesūti2.
Yato kho, brāhmaṇa, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkha-
saṃvarasaṃvuto hoti ācāragocarasampanno, aṇumattesu
vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, tam
enaṃ Tathāgato uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhikkhu,
indriyesu guttadvāro hohi cakkhunā rūpaṃ disvā mā ni-
mittaggāhī mā 'nubyañjanaggāhī. Yato 'dhikaraṇam3 enaṃ
cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajja, rakkha cakkhundriyaṃ, cakkhundriyasaṃvaraṃ
āpajja; sotena saddaṃ sutvā --pe-- ghānena gandhaṃ
ghāyitvā --pe-- jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe-- kāyena phoṭ-
ṭhabbaṃ phusitvā --pe-- manasā dhammaṃ viññāya mā
nimittaggāhī mā 'nubyañjanaggāhī. Yato 'dhikaraṇam enaṃ
manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajja, rakkha manindriyaṃ, manindriyasaṃvaraṃ āpajjā-
ti. Yato kho, brāhmaṇa, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti,
tam enaṃ Tathāgato uttariṃ vineti:-- Ehi tvaṃ, bhikkhu,
bhojane mattaññū hohi, paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhārey-
yāsi n'; eva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya
yāvad eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiya
brahmacariyānuggahāya: Iti purāṇañ ca vedanaṃ paṭi-
haṅkhāmi, navañ ca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca
me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Yato kho

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Bu: mukhaṭhāne ti mukhaṭhapane
2 So Si; Sy sikkhāpadehīti; Sk sikkhāpadādehīti
3 Si yatvādhikaraṇaṃ.

[page 003]
1.7. GAṆAKAMOGGALLĀNASUTTAṂ (107). 3
brāhmaṇa, bhikkhu bhojane mattaññū hoti, tam enaṃ
Tathāgato uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhikkhu, jāgariyaṃ
anuyutto viharāhi, divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi
dhammehi cittaṃ parisodhehi, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ
caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ pari-
sodhehi, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena
sīhaseyyaṃ kappeyyāsi pāde pādaṃ accadhāya sato sampa-
jāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṃ
yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi
dhammehi cittaṃ parisodhehīti. Yato kho, brāhmaṇa,
bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti, tam enaṃ Tathāgato
uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhikkhu, satisampajaññena
samannāgato hohi, abhikkante paṭikkante sampajānakārī
ālokite vilokite sampajānakārī, sammiñjite pasārite sampa-
jānakārī, saṃghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī, asite
pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme
sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite
tuṇhībhāve sampajānakārī ti. Yato kho, brāhmaṇa, sati-
sampajaññena samannāgato hoti, tam enaṃ Tathāgato
uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhikkhu, vivittaṃ senāsanaṃ
bhaja araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ
susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjan ti. So
vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabba-
taṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbho-
kāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭik-
kanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke
pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ
parisodheti; byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viha-
rati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṃ
parisodheti; thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho
viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ
parisodheti; uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati
ajjhattaṃ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ pari-
sodheti; vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati
akathaṃkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ
parisodheti.

--------------------------------------------------------------------------

[page 004]
4 III. UPARIPAṆṆĀSAM.
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya
dubbalīkaraṇe vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhā-
naṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā
ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodhibhāvaṃ avitakkaṃ
avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasam-
pajja viharati; pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato
ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti yan taṃ
ariyā ācikkhanti: Upekhako satimā sukhavihārī ti tati-
yajjhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā duk-
khassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ
atthagamā adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catut-
thajjhānaṃ upasampajja viharati. Ye kho te, brāhmaṇa,
bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ
patthayamānā viharanti, tesu me ayaṃ evarūpī anusāsanī
hoti. Ye pana te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto
katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇa-
bhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ ime dhammā
diṭṭhadhammasukhavihārāya c'; eva saṃvattanti satisampa-
jaññāya cāti.
Evaṃ vutte Gaṇaka-Moggallāno brāhmaṇo Bhaga-
vantaṃ etad avoca: Kin nu kho bhoto Gotamassa sāvakā
bhotā Gotamena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā
sabbe va accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti udāhu ekacce n'
ārādhentīti?
Appekacce kho, brāhmaṇa, mama sāvakā evaṃ ovadi-
yamānā evaṃ anusāsiyamānā accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ
ārādhenti; ekacce n'; ārādhentīti.
Ko nu kho, bho Gotama, hetu ko paccayo yan tiṭṭhat'
eva nibbānaṃ tiṭṭhati nibbānagāmimaggo tiṭṭhati bhavaṃ
Gotamo samādapetā, atha ca pana bhoto Gotamassa sāvakā
bhotā Gotamena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā
appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti, ekacce
n'; ārādhentīti?
Tena hi, brāhmaṇa, tañ ñev'; ettha paṭipucchissāmi.
Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kim

--------------------------------------------------------------------------

[page 005]
7. GAṆAKAMOGGALLĀNASUTTAṂ (107). 5
maññasi, brāhmaṇa? Kusalo tvaṃ Rājagaha-gāmissa mag-
gassāti?
Evaṃ, bho; kusalo ahaṃ Rājagaha-gāmissa maggassāti.
Taṃ kim maññasi, brāhmaṇa? Idha puriso āgacchey-
ya Rājagahaṃ gantukāmo; so taṃ upasaṃkamitvā evaṃ
vadeyya: Icchām'; ahaṃ, bhante, Rājagahaṃ gantuṃ;
tassa me Rājagahassa maggaṃ1 upadisāti. Tam enaṃ tvaṃ
evaṃ vadeyyāsi: Evam, bho purisa; ayam maggo Rāja-
gahaṃ gacchati, tena muhuttaṃ gaccha; tena muhuttaṃ
gantvā dakkhissasi amukaṃ nāma gāmaṃ, tena muhuttaṃ
gaccha; tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi amukaṃ nāma
nigamaṃ, tena muhuttaṃ gaccha; tena muhuttaṃ gantvā
dakkhissasi Rājagahassa ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇey-
yakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakan ti.
So tayā evaṃ ovadiyamāno evaṃ anusāsiyamāno ummaggaṃ
gahetvā pacchāmukho gaccheyya. Atha dutiyo puriso
āgaccheyya Rājagahaṃ gantukāmo, so taṃ upasaṃkamitvā
evaṃ vadeyya: Icchām 'ahaṃ, bhante, Rājagahaṃ gantuṃ,
tassa me Rājagahassa maggaṃ upadisāti. Tam enaṃ tvaṃ
evaṃ vadeyyāsi: Evam, bho purisa; ayam maggo Rāja-
gahaṃ gacchati, tena muhuttaṃ gaccha; tena muhuttaṃ
gantvā dakkhissasi amukaṃ nāma gāmaṃ, tena muhuttaṃ
gaccha; tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi amukaṃ nāma
nigamaṃ, tena muhuttaṃ gaccha; tena muhuttaṃ gantvā
dakkhissasi Rājagahassa ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇey-
yakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakan ti.
So tayā evaṃ ovadiyamāno evaṃ anusāsiyamāno sotthinā
Rājagahaṃ gaccheyya. -- Ko nu kho, brāhmaṇa, hetu ko
paccayo yan tiṭṭhat'; eva Rājagahaṃ tiṭṭhati Rājagahagā-
mimaggo tiṭṭhasi tvaṃ samādapetā, atha ca pana tayā evaṃ
ovadiyamāno evaṃ anusāsiyamāno eko puriso ummaggaṃ
gahetvā pacchāmukho gaccheyya, eko sotthinā Rājagahaṃ
gaccheyyāti?

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sy corrects maggaṃ to maggassa; Sk maggassa.

[page 006]
6 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Ettha kvāhaṃ,1 bho Gotama, karomi? -- Maggakkhāyī
'haṃ,2 bho Gotamāti.
Evam eva kho, brāhmaṇa, tiṭṭhat'; eva nibbānaṃ tiṭṭhati
nibbānagāmimaggo tiṭṭhām'; ahaṃ samādapetā. Atha ca
pana mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsi-
yamānā appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti
ekacce n'; ārādhenti. Ettha kvāhaṃ, brāhmaṇa, karomi? --
Maggakkhāyī, brāhmaṇa, Tathāgato ti.
Evaṃ vutte Gaṇaka-Moggallāno brāhmaṇo Bhaga-
vantaṃ etad avoca: Ye 'me, bho Gotama, puggalā
asaddhā3 jīvikatthā4 agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā saṭhā
māyāvino keṭubhino uddhatā unnalā5 capalā mukharā
vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno
jāgariyaṃ ananuyuttā sāmaññe anapekhavanto sikkhāyā6
na tibbagāravā bāhulikā7 sāthalikā okkamane pubbaṅgamā
paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnaviriyā muṭṭhassatino8
asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā elamūgā,9
na tehi bhavaṃ Gotamo saddhiṃ saṃvasati. Ye pana
kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā asaṭhā
amāyāvino akeṭubhino anuddhatā anunnalā acapalā amu-
kharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattañ-
ñuno jāgariyaṃ anuyuttā sāmaññe apekhavanto sikkhāya
tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhitta-
dhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā pahitattā upaṭṭhi-
tasatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto
anelamūgā, tehi bhavaṃ Gotamo saddhiṃ saṃvasati.
Seyyathāpi, bho Gotama, ye keci mūlagandhā kāḷānu-
sārikaṃ tesaṃ aggam akkhāyati, ye keci sāragandhā lohita-
candanaṃ tesaṃ aggam akkhāyati, ye keci pupphagandhā

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si kyāhaṃ.
2 Si maggakkhāyāhaṃ.
3 Sky assaddhā.
4 Sk adds: na sattha; Sy adds: na saddhā.
5 So Sy; Sk omits, but reads anunnalā infra; Si unnaḷā.
6 Si anapekkhavanto s. na t.; Sky anapekhavanto na s. t.
7 So Sky; Si bāhullikā.
8 Sky m--ati.
9 So Sky Si and Bu. Cf. I. Jāt. 247-8; but see Vol. I
of Majjhima, p. 527.

[page 007]
1. 8. GOPAKAMOGGALLĀNASUTTAṂ (108). 7
vassikaṃ tesaṃ aggam akkhāyati, -- evaṃ eva kho bhoto
Gotamassa ovādo paramajjadhammesu. Abhikkantaṃ, bho
Gotama, abhikkantaṃ, bho Gotama. Seyyathāpi, bho
Gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭichannaṃ vā
vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre
vā telapajjotaṃ dhāreyya: Cakkhumanto rūpāni dakkhintī-
ti;-- evam evā bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo
pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi
dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca; upāsakaṃ maṃ bhavaṃ
Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
GAṆAKAMOGGALLĀNASUTTAṂ SATTAMAṂ.
108.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Ānando Rājagahe
viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe aciraparinibbute Bhaga-
vati. Tena kho pana samayena rājā Māgadho Ajātasattu
Vedehiputto Rājagahaṃ paṭisaṃkhārāpeti rañño Pajjotassa
āsaṃkamāno. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasama-
yaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya
pāvisi. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: Atippago
kho tāva Rājagahaṃ piṇḍāya carituṃ; yannūnāhaṃ yena
Gopaka-Moggallānassa brāhmaṇassa kammanto yena
Gopaka-Moggallāno brāhmaṇo ten'; upasaṃkameyyan ti.
Atha kho āyasmā Ānando yena Gopaka-Moggallānassa brāh-
maṇassa kammanto yena Gopaka-Moggallāno brāhmaṇo ten'
upasaṃkami. Addasā kho Gopaka-Moggallāno brāhmaṇo
āyasmantaṃ Ānandaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvā
āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Etu kho bhavaṃ
Ānando, svāgataṃ bhoto Ānandassa, cirassaṃ kho bhavaṃ
Ānando imaṃ pariyāyam akāsi yadidaṃ idh'; āgamanāya.
Nisīdatu bhavaṃ Ānando, idam āsanaṃ paññattan ti.
Nisīdi kho āyasmā Ānando paññatte āsane. Gopaka-

--------------------------------------------------------------------------

[page 008]
8 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Moggallāno pi kho brāhmaṇo aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ
gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
Gopaka-Moggallāno brāhmaṇo āyasmantaṃ Ānandaṃ etad
avoca:-- Atthi kho, Ānanda, ekabhikkhu pi tehi dhammehi
sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato, yehi
dhammehi samannāgato so bhavaṃ Gotamo ahosi arahaṃ
sammāsambuddho ti?
Na 'tthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhu pi tehi dhammehi
sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato, yehi
dhammehi samannāgato so Bhagavā ahosi arahaṃ sammā-
sambuddho. So hi, brāhmaṇa, Bhagavā anuppannassa
maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjānetā, anak-
khātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū mag-
gakovido. Maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti
pacchā samannāgatā ti.
Ayañ ca hi idaṃ āyasmato Ānandassa Gopaka-Moggal-
lānena brāhmaṇena saddhiṃ antarākathā vippakatā hoti.
Atha Vassakāro brāhmaṇo Magadhamahāmatto Rājagahe
kammante anusaññāyamāno yena Gopaka-Moggallānassa
brāhmaṇassa kammanto yena āyasmā Ānando ten'; upasaṃ-
kami, upasaṃkamitvā āyasmantā Ānandena saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantam nisinno kho Vassakāro brāhmaṇo
Magadhamahāmatto āyasmantam Ānandam etad avoca:
Kāya nu 'ttha, Ānandam etarahi kathāya sannisinnā ti? Kā
ca pana vo antarākathā vippakatā ti?
Idha maṃ, brāhmaṇa, Gopaka-Moggallāno brāhmaṇo
idam āha: Atthi nu kho, bho Ānanda,ekabhikkhu pi tehi
dhammehi sabbena sabbam sabbathā sabbam samannāgato,
yehi dhammehi samannāgato so bhavam Gotamo ahosi
arahaṃ sammāsambuddho ti? Evaṃ vutte ahaṃ, brāh-
maṇa, Gopaka-Moggallānaṃ brāhmaṇaṃ etad avoca: Na
'tthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhu pi tehi dhammehi sabbena
sabbam sabbathā sabbam samannāgato, yehi dhammehi
samannāgato so Bhagavā ahosi arahaṃ sammāsambuddho.
So hi, brāhmaṇa, Bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā

--------------------------------------------------------------------------

[page 009]
1. 8. GOPAKAMOGGALLĀNASUTTAṂ (108). 9
asañjātassa maggassa sañjānetā, anakkhātassa maggassa
akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā
ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā ti. --
Ayaṃ kho no, brāhmaṇa, Gopaka-Moggallānena brāhmaṇena
saddhiṃ antarākathā vippakatā. Atha tvaṃ anuppatto ti.
Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhu pi tena bhotā
Gotamena ṭhapito: Ayaṃ vo mam'; accayena paṭisaraṇaṃ
bhavissatīti, yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthāti?
Na 'tthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhu pi tena Bhagavatā
jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ṭhapito: Ayaṃ
vo mam'; accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti, yaṃ mayaṃ
etarahi paṭidhāveyyāmāti.
Atthi pana kho, Ānanda, ekabhikkhu pi saṃghena
sammato sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito: Ayaṃ no
Bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti, yaṃ tumhe
etarahi paṭidhāveyyāthāti?
Na 'tthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhu pi saṃghena
sammato sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito: Ayaṃ no
Bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti, yaṃ mayaṃ
etarahi paṭidhāveyyāmāti.
Evaṃ appaṭisaraṇe ca pana, bho Ānanda, ko hetu
sāmaggiyā ti?
Na kho mayaṃ, brāhmaṇa, appaṭisaraṇā; sappaṭisaraṇā
mayaṃ, brāhmaṇa, dhammapaṭisaraṇā ti.
Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhu pi tena bhotā
Gotamena ṭhapito: Ayaṃ vo mam'; accayena paṭisaraṇaṃ
bhavissatīti, yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthāti? -- Iti
puṭṭho samāno: Na 'tthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhu pi
tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ṭhapito: Ayaṃ vo mam'; accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti,
yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmāti vadesi. Atthi pana
vo, bho Ānanda, ekabhikkhu pi saṃghena sammato
sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito: Ayaṃ no Bhagavato
accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti, yaṃ tumhe etarahi pati-
dhāveyyāthāti? -- Iti puṭṭho samāno: Na 'tthi kho, brāh-
maṇa, ekabhikkhu pi saṃghena sammato samabahulehi therehi

--------------------------------------------------------------------------

[page 010]
10 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhikkhūhi ṭhapito: Ayaṃ no Bhagavato accayena paṭisara-
ṇaṃ bhavissatīti, yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmāti
vadesi. Evaṃ appaṭisaraṇe ca pana, bho Ānanda, ko hetu
sāmaggiyā ti? -- Iti puṭṭho samāno: Na kho mayaṃ,
brāhmaṇa, appaṭisaraṇā: sappaṭisaraṇā mayaṃ, brāhmaṇa,
dhammapaṭisaraṇā; ti vadesi. Imassa pana, bho Ānanda,
bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo ti?
Atthi kho, brāhmaṇa, tena Bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ
paññattaṃ pātimokkhaṃ uddiṭṭhaṃ. Te mayaṃ tadahu-
posathe yāvatikā ekaṃ gāmakkhettaṃ upanissāya viharāma,
te sabbe ekajjhaṃ sannipatāma,1 sannipatitvā yassa taṃ
vattati, taṃ2 ajjhesāma. Tasmiṃ ce bhaññamāne hoti bhik-
khussa āpatti hoti vītikkamo, taṃ mayaṃ yathādhammaṃ
yathāsatthaṃ kāremāti.3 Na kira no bhavanto kārenti;
dhammo no {kāretīti}.
Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhu pi yaṃ tumhe
etarahi sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha, sakkatvā
garukatvā upanissāya viharathāti?
Atthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhu pi yaṃ mayaṃ
etarahi sakkaroma garukaroma mānema pūjema, sakkatvā
garukatvā upanissāya viharāmāti.
Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhu pi tena bhotā
Gotamena ṭhapito: Ayaṃ vo mam'; accayena paṭisaraṇaṃ
bhavissatīti, yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthāti? -- Iti
puṭṭho samāno: Na 'tthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhu pi
tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ṭhapito: Ayaṃ vo mam'; accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti,
yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmāti vadesi. Atthi pana
vo, bho Ānanda, ekabhikkhu pi saṃghena sammato samba-
hulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito: Ayaṃ no Bhagavato
accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti, yaṃ tumhe etarahi paṭi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky sannipātāma; Si sannipatitāma.
2 So Si Bu Sky pavattitaṃ a.
3 So Bu; Sky y.y. karomāti; Si y. yathānusiṭṭham kāremāti.
Na kira no, &c.

[page 011]
1. 8. GOPAKAMOGGALLĀNASUTTAṂ (108). 11
dhāveyyāthāti? -- Iti puṭṭho samāno: Na 'tthi kho, brāhmaṇa,
ekabhikkhu pi saṃghena sammato sambahulehi therehi
bhikkhūhi ṭhapito: Ayaṃ no Bhagavato accayena paṭisara-
ṇaṃ bhavissatīti, yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmāti
vadesi. Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhu pi yaṃ
tumhe etarahi sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha,
sakkatvā garukatvā upanissāya viharathāti? -- Iti puṭṭho
samāno: Atthi kho, brāhmaṇa, ekabhikkhu pi yaṃ mayaṃ
etarahi sakkaroma garukaroma mānema pūjema, sakkatvā
garukatvā upanissāya viharāmāti vadesi. Imassa pana, bho
Ānanda, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo ti?
Atthi kho, brāhmaṇa, tena Bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena dasa pasādaniyā dhammā
akkhātā. Yasmiṃ no ime dhammā saṃvijjanti, taṃ mayaṃ
etarahi sakkaroma garukaroma mānema pūjema, sakkatvā
garukatvā upanissāya viharāma. Katame dasa? Idha,
brāhmaṇa, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto
viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu1 vajjesu bhaya-
dassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti
sutadharo sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā maj-
jhimakalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ2
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti,
tathārūpā 'ssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā
manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Santuṭṭho hoti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi.
Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ3 diṭṭhadhamma-
sukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasira-
lābhī, anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. Eko pi
hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvi-
bhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropab-
bataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse, paṭhaviyā pi
ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathāpi udake, udake pi
abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāse pi

--------------------------------------------------------------------------
1 SO Si and Majjhima I., 529; Sky anumattesu.
2 So Sky; Si sātthā sabyañjanā.
3 SO Si and Vol. I., 529; Sky abhic-.

[page 012]
12 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
pallaṅkena caṅkamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo, ime pi
candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā
parimasati parimajjati, yāva brahmalokā pi kāyena vasaṃ
vatteti; dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusi-
kāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike
ca; parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca
pajānāti, -- sarāgaṃ vā cittaṃ: Sarāgam cittan ti pajānāti,
vītarāgaṃ vā cittaṃ: Vītarāgaṃ cittan ti pajānātī, sadosaṃ
vā cittam: Sadosaṃ cittan ti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ:
Vītadosaṃ cittan ti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ: Samohaṃ
cittan ti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ: Vītamohaṃ cittan
ti pajānāti, saṃkhittaṃ vā cittaṃ: Saṃkhittaṃ cittan ti
pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ: Vikkhittaṃ cittan ti
pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ: Mahaggataṃ cittan ti
pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ: Amahaggataṃ cittan ti
pajānāti, sa-uttaraṃ vā cittaṃ: Sa-uttaraṃ cittan ti
pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ: Anuttaraṃ cittan ti
pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ: Samāhitaṃ cittan ti
pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ: Asamāhitaṃ cittan ti
pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ: Vimuttaṃ cittan ti pajānāti,
avimuttaṃ vā cittaṃ: Avimuttaṃ cittan ti pajānāti.
Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ:
Ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo . . .1 anekavihitaṃ pub-
benivāsaṃ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atik-
kantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate2 yathākam-
mūpage satte pajānāti. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-
vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, brāhmaṇa,
tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
dasa pasādaniyā dhammā akkhātā. Yasmiṃ no ime
dhammā saṃvijjanti, taṃ mayaṃ etarahi sakkaroma
garukaroma mānema pūjema, sakkatvā garukatvā upanissāya
viharāmāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Etc. as at Vol. II. p. 20.
2 Si inserts pe.

[page 013]
1. 8. GOPAKAMOGGALLĀNASUTTAṂ (108). 13
Evaṃ vutte Vassakāro brāhmaṇo Magadhamahāmatto
Upanandaṃ senāpatiṃ āmantesi: Taṃ kim maññasi?
Evaṃ, senāpati, yad'; ime bhonto sakkātabbaṃ sakkaronti,
garukātabbaṃ garukaronti, mānetabbaṃ mānenti, pūjetab-
baṃ pūjenti,1 taggh'; ime bhonto sakkātabbaṃ sakkaronti
garukātabbaṃ garukaronti mānetabbaṃ mānenti pūjetabbaṃ
pūjenti. Imañ ca hi te bhonto na sakkareyyuṃ na garukarey-
yuṃ, na māneyyuṃ na pūjeyyuṃ, atha kiñcarahi te bhonto
sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā
garukatvā upanissāya vihareyyun ti.
Atha kho Vassakāro brāhmaṇo Magadhamahāmatto
āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Kahaṃ pana bhavaṃ
Ānando etarahi viharatīti?
Veḷuvane kho ahaṃ, brāhmaṇa, etarahi viharāmīti.
Kacci, bho Ānanda, Veḷuvanaṃ ramaṇīyañ c'; eva
appasaddañ ca appanigghosañ ca vijanavātaṃ manus-
sarāhaseyyakaṃ paṭisallānasāruppan ti?
Taggha, brāhmaṇa, Veḷuvanaṃ ramaṇīyañ c'; eva
appasaddañ ca appanigghosañ ca vijanavātaṃ manussa-
rāhaseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ, yathā taṃ tumhādisehi
rakkhehi gopakehīhi.
Taggha, bho Ānanda, Veḷuvanaṃ ramaṇīyañ c'; eva
appasaddañ ca appanigghosañ ca vijanavātaṃ manus-
sarāhaseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ yathā taṃ bhavantehi
jhāyībhi jhānasīlībhi. Jhāyino c'; eva bhavanto jhāna-
sīlino ca. Ekamidāhaṃ, bho Ānanda, samayaṃ so bhavaṃ
Gotamo Vesāliyaṃ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṃ.
Atha kho ahaṃ, bho Ānanda, yena Mahāvanaṃ Kūṭāgārasālā
yena so bhavaṃ Gotamo ten'; upasaṃkamiṃ. Tatra ca so
bhavaṃ Gotamo anekapariyāyena jhānakathaṃ kathesi.
Jhāyī c'; eva so bhavaṃ Gotamo ahosi jhānasīlī ca; sabbañ
ca pana so bhavaṃ Gotamo jhānaṃ vaṇṇesīti.
Na kho, brāhmaṇa, so Bhagavā sabbaṃ jhānaṃ vaṇṇesi,
nāpi so Bhagavā sabbaṃ jhānaṃ na vaṇṇesi. Kathaṃrūpañ

--------------------------------------------------------------------------
1 SO Si; Sky pūjentīti.

[page 014]
14 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ca, brāhmaṇa, so Bhagavā jhānaṃ na vaṇṇesi? Idha,
brāhmaṇa, ekacco kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati
kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ
yathābhūtaṃ nappajānāti; so kāmarāgaṃ yeva antaraṃ
karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhayati apajjhāyati. Byāpāda-
pariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa
ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So
byāpādaṃ yeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati
apajjhāyati. Thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati
thīnamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nis-
saraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So thīnamiddhaṃ yeva
antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.
Uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhac-
cakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhakukkuccassa nis-
saraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So uddhaccakukkuccaṃ
yeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apaj-
jhāyati. Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikic-
chāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ
yathābhūtaṃ nappajānāti. So vicikicchaṃ yeva antaraṃ
karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Evarūpaṃ
kho, brāhmaṇa, so Bhagavā jhānaṃ na vaṇṇesi. Kathaṃ-
rūpañ ca, brāhmaṇa, so Bhagavā jhānaṃ vaṇṇesi? Idha,
brāhmaṇa, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ
paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādhanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ,1
tatiyajjhānaṃ, catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Eva-
rūpaṃ kho, brāhmaṇa, so Bhagavā jhānaṃ vaṇṇesīti.
Gārayhaṃ kira, bho Ānanda, bhavaṃ Gotamo jhānaṃ
garahi, pāsaṃsaṃ2 pasaṃsi. Handa ca dāni mayaṃ, bho
Ānanda, gacchāma. Bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā ti.
Yassa dāni tvaṃ, brāhmaṇa, kālaṃ maññasīti.

--------------------------------------------------------------------------
1 SO Si; Sky recite this passage in full.
2 SO Si; Sky pasaṃsaṃ pasaṃsi.

[page 015]
1.9. MAHĀPUṆṆAMASUTTAṂ (109). 15
Atha kho Vassakāro brāhmaṇo Magadhamahāmatto āyas-
mato Ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'
āsanā pakkāmi. Atha kho Gopaka-Moggallāno brāhmaṇo
acirapakkante Vassakāre brāhmaṇe Magadhamahāmatte
āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Yan no mayaṃ bhavan-
taṃ Ānandaṃ apucchimha,1 tan no bhavaṃ Ānando na
byākāsīti.
Api nu2 te, brāhmaṇa, avocumha: Na 'tthi kho, brāh-
maṇa, ekabhikkhu pi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ
sabbathā sabbaṃ samannāgato yehi dhammehi samannā-
gato so Bhagavā ahosi arahaṃ sammāsambuddho? So hi,
brāhmaṇa, Bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā
asañjātassa maggassa sañjānetā anakkhātassa maggassa
akkhātā maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā
ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā ti.
GOPAKAMOGGALLĀNASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.
109.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Pubbārāme Migāramātu pāsāde. Tena kho
pana samayena Bhagavā tadahu 'posathe pannarase puṇ-
ṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṃghaparivuto abbhokāse
nisinno hoti. Atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāy'; āsanā
ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena Bhagavā ten'; añjalim paṇā-
metvā Bhagavantaṃ etad avoca: Puccheyyāhaṃ, bhante,
Bhagavantaṃ kiñcid eva desaṃ, sace me Bhagavā okāsaṃ
karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti.
Tena hi tvaṃ, bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha yad
ākaṅkhasīti.
Atha kho so bhikkhu sake āsane nisīditvā Bhagavantaṃ
etad avoca: Ime nu kho, bhante, pañc'; upādānakkhandhā,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si ap--hā, as usual.
2 So Sky; Si nanu.

[page 016]
16 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
seyyathīdam -- rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho
saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇū-
pādānakkhandho ti?
Ime kho, bhikkhu, {pañc'} upādānakkhandhā, seyyathī-
daṃ -- rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññū-
pādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādā-
nakkhandho ti.
Sādhu bhante ti kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṃ
abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ
apucchi: Ime pana, bhante, pañc'; upādānakkhandhā kiṃ-
mūlakā ti?
Ime kho, bhikkhu, pañc'; upādānakkhandhā chandamū-
lakā ti.
Taṃ yeva nu kho, bhante, upādānaṃ te pañc'; upādānak-
khandhā? Udāhu aññatara pañc'; upādānakkhandhehi upādā-
nan ti?
Na kho, bhikkhu, taṃ yeva upādānaṃ te pañc'; upādānak-
khandhā, na pi aññatra pañc'; upādānakkhandhehi upādānaṃ.
Yo kho, bhikkhu, pañc'; upādānakkhandhesu chandarāgo, taṃ
tattha upādānan ti.
Siyā pana, bhante, pañc'; upādānakkhandhesu1 chan-
darāgavemattatā ti?
Siyā bhikkhūti Bhagavā avoca: Idha, bhikkhu, ekac-
cassa evaṃ hoti: evaṃrūpo siyaṃ2 anāgatamaddhānaṃ,
evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsañño siyaṃ
anāgatamaddhānaṃ, evaṃsaṃkhāro siyaṃ anāgatamaddhā-
naṃ, evaṃviññāṇo siyām anāgatamaddhānan ti. Evaṃ kho,
bhikkhu, pañc'; upādānakkhandhesu chandarāgavemattatā
ti.
Kittāvatā pana, bhante, khandhānaṃ khandhādhivaca-
naṃ hotīti?
Yaṃ kiñci, bhikkhu, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ
vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, ayaṃ rūpakkhandho.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky pañcas'; up-; Si sā pañc'; up-.
2 So Si; Sky evarūpe siyā.

[page 017]
1.9. MAHĀPUṆṆAMASUTTAṂ (109). 17
Yā kāci vedanā1 atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā
bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā
dūre santike vā, ayaṃ vedanākkhandho. Yā kāci saññā
atītānāgatapaccuppannā . . . santike vā, ayaṃ saññāk-
khandho. Ye keci saṃkhārā . . . santike vā, ayaṃ saṃ-
khārakkhandho. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ . . . santike vā,
ayaṃ viññāṇakkhando. Ettāvatā kho, bhikkhu, khandhā-
naṃ khandhādhivacanaṃ hotīti.
Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa
paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo vedanākkhandhassa
paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa pañ-
ñāpanāya? Ko hetu ko paccayo saṃkhārakkhandhassa pañ-
ñāpanāya? Ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa
paññāpanāyāti?
Cattāro kho, bhikkhu, {mahābhūtā} hetu, cattāro mahā-
bhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu
phasso paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya. Phasso
hetu phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya.
Phasso hetu phasso paccayo saṃkhārakkhandhassa paññā-
panāya. Nāmarūpaṃ kho, bhikkhu, hetu nāmarūpaṃ
paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyāti.
Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotīti?
Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī
ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ
adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme
avinīto, -- rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attā-
naṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ
attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā
vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ; saññaṃ attato samanupas-
sati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā
attānaṃ: saṃkhāre attato samanupassati, saṃkhāravantaṃ
vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre, saṃkhāresu vā attānaṃ;
viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si Yā kāci vedanā. Yā kāci saññā. Ye keci saṃkhārā.
Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atīt-.

[page 018]
18 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho,
bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotīti.
Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotīti?
Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī
ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisā-
naṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme
suvinīto, -- na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ
vā attānaṃ, nāttani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ; na
vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ . . . na
vedanāya vā attānaṃ; na saññaṃ . . . na saññāya vā
attānaṃ; na saṃkhāre . . . na saṃkhāresu vā attānaṃ;
na viññāṇaṃ . . . na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ
kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotīti.
Ko nu kho, bhante, rūpe assādo ko ādīnavo kiṃ nissa-
raṇaṃ? Ko vedanāya assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ?
Ko saññāya assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ? Ko saṃ-
khāresu assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ? Ko viññāṇe
assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇan ti?
Yaṃ kho, bhikkhu, rūpaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ
somanassaṃ, ayaṃ rūpe assādo. Yaṃ rūpaṃ aniccaṃ
dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ rūpe ādīnavo. Yo
rūpe chandarāgavinayo chandarāgapahānaṃ, idaṃ rūpe
nissaraṇaṃ. Yaṃ kho,1 bhikkhu, vedanaṃ paṭicca -- pe2 --
saññaṃ paṭicca -- pe2 -- saṃkhāre paṭicca -- pe2 -- viññāṇaṃ
paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ viññāṇe assādo.
Yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,
ayaṃ viññāṇe ādīnavo. Yo viññāṇe chandarāgavinayo
chandarāgapahānaṃ, idaṃ viññāṇe nissaraṇan ti.
Kathaṃ pana, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñ
ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṃkāra-
mamaṃkāramānānusayā3 na hontīti?
Yaṃ kiñci, bhikkhu, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si ca.
2 Si omits pe and recites in full.
3 So Si; Sky ahiṃkāramamiṃkāramānānusayo hontīti.

[page 019]
1.9. MAHĀPUṆṆAMASUTTAṂ (109) 19
vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ: N'; etaṃ
mama, n'; eso 'ham asmi, na me so attā ti, -- evam etaṃ
yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā --pe--
yā kāci saññā --pe-- ye keci saṃkhārā --pe-- yaṃ kiñci viññā-
ṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ . . . sabbaṃ viññāṇaṃ; N'; etaṃ
. . . attā ti, -- evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
passati. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato imasmiñ ca
saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṃkāra-
mamaṃkāramānānusayā na hontīti.
Atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko
udapādi: Iti kira, bho, rūpaṃ anattā, vedanā anattā, saññā
anattā, saṃkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā, anattakatāni
kammāni kam attānaṃ1 phusissantīti?
Atha kho Bhagavā tassa bhikkhuno cetasā ceto parivi-
takkaṃ aññāya bhikkhū āmantesi:-- Ṭhānaṃ kho pan'; etaṃ,
bhikkhave, vijjati yaṃ idh'; ekacco moghapuriso avidvā2
avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā Satthu sāsanaṃ atidhā-
vitabbaṃ maññeyya: Iti kira, bho, rūpaṃ anattā, vedanā
anattā saññā anattā saṃkhārā anattā viññāṇaṃ anattā
anattakatāni kammāni kam attānaṃ phusissantīti? Paṭicca3
vinītā kho me tumhe, bhikkhave, tatra tatra tesu tesu
dhammesu. Taṃ kim maññatha, bhikkhave? Rūpaṃ
niccaṃ vā aniccaṃ vā ti?
Aniccaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallan
nu taṃ samanupassitaṃ: Etaṃ mama, eso 'ham asmi, eso
me attā ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave? Vedanā --pe-- saññā --
pe -- saṃkhārā --pe-- viññāṇaṃ niccaṃ vā ti?
Aniccaṃ, bhante.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si kammattānaṃ.
2 So Sk; Sy avitvā corrected to avidvā; Si aviddhā.
3 So Sky; Si paṭipucchā, with note that the Siṇhalese reading
is paṭicca.

[page 020]
20 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallan
nu taṃ samanupassituṃ: Etaṃ mama, eso 'ham asmi, eso
me attā ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapac-
cuppannaṃ ajjhattaṃ vā . . . sabbaṃ rūpaṃ: N'; etaṃ
. . . attā ti, -- evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā, yā kāci saññā, ye keci
saṃkhāra, yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ
. . . sabbaṃ viññāṇaṃ: N'; etaṃ . . . attā ti, -- evam etaṃ
yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ,
bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmiṃ nibbindati, veda-
nāya nibbindati, saññāya nibbindati, saṃkhāresu nibbindati,
viññāṇasmiṃ nibbindati; nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuc-
cati; vimuttasmiṃ vimuttam iti ñāṇaṃ hoti: Khīṇā jāti,
vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthat-
tāyāti pajānātīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti1.
Imasmiṃ kho pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne
saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni
vimucciṃsūti.
MAHĀPUṆṆAMASUTTAṂ2 NAVAMAṂ.
110.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Pubbārāme Migāramātu pāsāde. Tena kho
pana samayena Bhagavā tadahu 'posathe pannarase puṇṇāya

--------------------------------------------------------------------------
1 SO Si; Sky abhinanduṃ.
2 So Si Bu: Sky Mahāpuṇṇamāyas-.

[page 021]
1.10. CŪḶAPUṆṆAMASASUTTAṂ (110) 21
puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṃghaparivuto abbhokāse ni-
sinno hoti. Atha kho Bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhutaṃ1
bhikkhusaṃghaṃ anuviloketvā2 bhikkhū āmantesi:--
Jāneyya nu kho, bhikkhave, asappuriso asappurisaṃ:
Asappuriso ayaṃ bhavan ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Sādhu, bhikkhave; aṭṭhānam etaṃ, bhikkhave, anava-
kāso yaṃ asappuriso asappurisaṃ jāneyya: Asappuriso
ayaṃ bhavan ti. Jāneyya pana, bhikkhave, asappuriso
sappurisaṃ: Sappuriso ayaṃ bhavan ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Sādhu, bhikkhave; etam pi kho, bhikkhave, aṭṭhānaṃ
anavakāso yaṃ asappuriso sappurisaṃ jāneyya: Sappuriso
ayaṃ bhavan ti. Asappuriso, bhikkhave, asaddhamma-
samannāgato hoti, asappurisabhattī hoti, asappurisacintī
hoti, asappurisamantī hoti, asappurisavāco hoti, asappurisa-
kammanto hoti, asappurisadiṭṭhī hoti, asappurisadānaṃ deti.
Kathañ ca, bhikkhave, asappuriso asaddhammasamannāgato
hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso asaddho hoti, ahiriko
hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassatī
hoti, duppañño hoti;-- evaṃ kho, bhikkhave, asappuriso
asaddhammasamannāgato hoti. Kathañ ca, bhikkhave,
asappuriso asappurisabhattī hoti? Idha, bhikkhave, asap-
purisassa ye te samaṇabrāhmaṇā asaddhā ahirikā anottappino
appassutā kusītā muṭṭhassatino duppaññā, tyāssa mittā
honti te sahāyā:-- evaṃ kho, bhikkhave, asappuriso
asappurisabhattī hoti. Kathañ ca, bhikkhave, asappuriso
asappurisacintī hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso atta-
byābādhāya pi ceteti, parabyābādhāya pi ceteti, ubhaya-
byābādhāya pi ceteti;-- evaṃ kho, bhikkhave, asappuriso
asappurisacintī hoti. Kathañ ca, bhikkhave, asappuriso
asappurisamantī hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso atta-
byābādhāya pi manteti, parabyābādhāya pi manteti, ubhaya-

--------------------------------------------------------------------------
1 Unlike Sky Bu, Si does not repeat this word.
2 So Si Bu; Sky a--itvā.

[page 022]
22 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
byābādhāya pi manteti;-- evaṃ kho, bhikkhave, asappuriso
asappurisamantī hoti. Kathañ ca, bhikkhave, asappuriso
asappurisavāco hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso musā-
vādo1 hoti, pisuṇāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphap-
palāpī hoti;-- evaṃ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisa-
vāco hoti. Kathañ ca, bhikkhave, asappuriso asappurisakam-
manto hoti? Idha, bhikkhave, asappuriso pāṇātipātī hoti,
adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti;-- evaṃ kho,
bhikkhave, asappuriso asappurisakammanto hoti. Kathañ
ca, bhikkhave, asappuriso asappurisadiṭṭhī hoti? Idha,
bhikkhave, asappuriso evaṃdiṭṭhī2 hoti: Na 'tthi dinnaṃ,
na 'tthi yiṭṭhaṃ, na 'tthi hutaṃ, na 'tthi sukaṭadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalaṃ vipāko, na 'tthi ayaṃ loko, na 'tthi paro
loko, na 'tthi mātā, na 'tthi pitā, na 'tthi sattā opapātikā,
na 'tthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,
ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedentīti;-- evaṃ kho, bhikkhave, asappuriso asappurisa-
diṭṭhī hoti. Kathañ ca, bhikkhave, asappuriso asappurisa-
dānaṃ deti? Idha, bhikkhave, asappuriso asakkaccadānaṃ3
deti, asahatthā dānaṃ deti, acittikatvā4 dānaṃ deti, apavid-
dhaṃ5 dānaṃ deti, anāgamanadiṭṭhiko dānaṃ deti;-- evaṃ
kho, bhikkhave, asappuriso asappurisadānaṃ deti. Sa kho
so, bhikkhave, asappuriso evaṃ asaddhammasamannāgato,
evaṃ asappurisabhattī, evaṃ asappurisacintī, evaṃ asappu-
risamantī, evaṃ asappurisavāco, evaṃ asappurisakammanto,
evaṃ asappurisadiṭṭhī, evaṃ asappurisadānaṃ datvā kāy-
assa bhedā param maraṇā yā asappurisānaṃ gati, tattha
uppajjati. Kā ca, bhikkhave, asappurisānaṃ gati? -- Nirayo
vā tiracchānayoni vā.
Jāneyya nu kho, bhikkhave, sappuriso sappurisaṃ:
Sappuriso ayaṃ bhavan ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Si musāvādī.
2 So Sky here; Sky infra and Si always evaṃdiṭṭhiko.
3 So Bu; Sky Si asakkaccaṃ dānaṃ
4 So Bu; Sky acintikatvā; Si acittiṃ katvā.
5 So Sky and Bu; Si apaviṭṭhaṃ.

[page 023]
1. 10. CŪḶAPUṆṆAMASUTTAṂ (110). 23
Evaṃ bhante.
Sādhu bhikkhave; ṭhānam etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ
sappuriso sappurisaṃ jāneyya: Sappuriso ayaṃ bhavan ti.
Jāneyya pana, bhikkhave, sappuriso asappurisaṃ: Asap-
puriso ayaṃ bhavan ti?
Evaṃ bhante.
Sādhu, bhikkhave, etam pi kho, bhikkhave, ṭhānaṃ
vijjati yaṃ sappuriso asappurisaṃ jāneyya: Asappuriso ayaṃ
bhavan ti. Sappuriso, bhikkhave, saddhammasamannāgato
hoti, sappurisabhattī hoti, sappurisacintī hoti, sappurisa-
mantī hoti, sappurisavāco hoti, sappurisakammanto hoti,
sappurisadiṭṭhī hoti, sappurisadānaṃ deti. Kathañ ca,
bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti? Idha,
bhikkhave, sappuriso saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti,
bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, upaṭṭhitasatī hoti,
paññavā hoti;-- evaṃ kho, bhikkhave, sappuriso saddham-
masamannāgato hoti. Kathañ ca, bhikkhave, sappuriso
sappurisabhattī hoti? Idha, bhikkhave, sappurisassa ye te
samaṇabrāhmaṇā saddhā hirimanto ottappino bahussutā
āraddhaviriyā upaṭṭhitasatino paññavanto, tyāssa mittā
honti te sahāyā honti;-- evaṃ kho, bhikkhave, sappuriso
sappurisabhattī hoti. Kathañ ca, bhikkhave, sappuriso
sappurisacintī hoti? Idhā, bhikkhave, sappuriso n'; ev'
attabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na
ubhayabyābādhāya ceteti; evaṃ kho, bhikkhave, sappuriso
sappurisacintī hoti. Kathañ ca, bhikkhave, sappuriso
sappurisamantī hoti? Idha, bhikkhave, sappuriso n'; ev'; atta-
byābādhāya manteti, na parabyābādhāya manteti, na ubha-
yabyābādhāya manteti;-- evaṃ kho, bhikkhave, sappuriso
sappurisamantī hoti. Kathañ ca, bhikkhave, sappuriso
sappurisavāco hoti? Idha, bhikkhave, sappuriso musāvādā
paṭivirato hoti, pisuṇāvācāya paṭivirato hoti, pharusāvācāya
paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti;-- evaṃ kho,
bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti, Kathañ ca,
bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti? Idha,
bhikkhave, sappuriso pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā

--------------------------------------------------------------------------

[page 024]
24 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti;-- evaṃ
kho, bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti. Kathañ
ca, bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhī hoti? Idha,
bhikkhave, sappuriso evaṃdiṭṭhī hoti: Atthi dinnaṃ, atthi
yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ
phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā,
atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā
sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañ ca lokaṃ parañ ca
lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikātvā pavedentīti;-- evaṃ kho,
bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhī hoti. Kathañ ca,
bhikkhave, sappuriso1 sappurisadānaṃ deti? Idha, bhik-
khave, sappuriso sakkaccadānaṃ deti sahatthā, cittikatvā2
dānaṃ deti, parisuddhaṃ dānaṃ deti, āgamanadiṭṭhiko dānaṃ
deti;-- evaṃ kho, bhikkhave, sappuriso sappurisadānaṃ deti.
Sa kho so, bhikkhave, sappuriso evaṃ saddhammasaman-
nāgato evaṃ sappurisabhattī evaṃ sappurisacintī evaṃ
sappurisamantī evaṃ sappurisavāco evaṃ sappurisakam-
manto evaṃ sappurisadiṭṭhī evaṃ sappurisadānaṃ datvā
kāyassa bhedā param maraṇā yā sappurisānaṃ gati, tattha
uppajjati. Kā ca, bhikkhave, sappurisānaṃ gati? --
Devamahattatā3 vā manussamahattatā vā ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
CŪḶAPUṆṆAMASUTTAṂ4 DASAMAṂ
DEVADAHAVAGGO PAṬHAMO.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky here insert pe, omitting the following down to "Sa kho
so, bhikkhave, sappuriso," inclusive.
2 Si cittiṃ katvā.
3 So Si Bu; Sk devavambhattatā vā manussambhattatā vā;
Sy devattatā vā manussattatā vā.
4 So Si Bu; Sky --puṇṇamāsas-.

[page 025]
2. 1. ANUPADASUTTAṂ (111). 25
111.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te
bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
Paṇḍito, bhikkhave, Sāriputto; mahāpañño, bhikkhave,*
Sāriputto; puthupañño, bhikkhave, Sāriputto; hāsupañño,1
bhikkhave, Sāriputto; javanapañño, bhikkhave, Sāriputto;
tikkhapañño, bhikkhave, Sāriputto; nibbedhikapañño,
bhikkhave, Sāriputto. Sāriputto bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ
anupadadhammavipassanaṃ vipassi. Tatr'; idaṃ, bhikkhave,
Sāriputtassa anupadahammavipassanāya hoti. Idha,
bhikkhave, Sāriputto vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ
paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Ye ca paṭhamaj-
jhāne dhammā vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañ ca citte-
kaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando
adhimokkho viriyaṃ sati upekhā manasikāro, tyāssa
dhammā anupadavavatthitā honti, tyāssa dhammā viditā
uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti.
So evaṃ pajānāti: Evaṃ kira me dhammā ahutvā
sambhonti, hutvā pativedentīti.2 So tesu dhammesu
anupāyo anapāyo3 anissito apaṭibaddho vippamutto
visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharati; So: Atthi
uttariṃ nissaraṇan ti pajānāti. Tabbahulikārā atthi t'; ev'4
assa hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, Sāriputto vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ

--------------------------------------------------------------------------
*Sk has a lacuna from this point to ye on page 27, line 23.
1 So Bu Sty; Si hāsapañño.
2 Si Bu pativentīti; so sometimes Skty, which generally read
pativedentīti.
3 So Si Bu and (here) Sy; St and (infra) Sy anupāyo.
4 So Sty; Bu tovassa (?); Si tvev'; assa, as St once infra.

[page 026]
26 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ
upasampajja viharati. Ye ca dutiyajjhāne dhammā ajjhatta-
sampasādo ca pīti ca sukhañ ca {cittekaggatā} ca phasso
vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho viriyaṃ
sati upekhā manasikāro, tyāssa dhammā anupadavavatthitā
honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upāṭṭhahanti,
viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evam pajānāti: Evaṃ
kira 'me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā pativedentīti.
So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho
vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharati.
So: Atthi uttaraṃ nissaraṇan ti pajānāti. Tabbahulikārā
atthi t'; ev'; assa hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, Sāriputto pītiyā ca virāgā
upekhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena
paṭisaṃvedeti, yan taṃ ariyā ācikkhanti: Upekhako satimā
sukhavihārī ti, tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Ye ca
tatiyajjhāne dhammā upekhā ca sukhañ ca sati ca sam-
pajaññañ ca {cittekaggatā} ca phasso vedanā saññā cetanā
cittaṃ chando adhimokkho viriyaṃ upekhā manasikāro,
tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti, tyāssa dhammā
viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ
gacchanti. So evam pajānāti: Evaṃ kira 'me dhammā
ahutvā sambhonti hutvā pativedentīti. So tesu dhammesu
anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃ-
yutto vimariyādikatena cetasā viharati. So: Atthi
uttariṃ nissaraṇan ti pajānāti. Tabbahulikārā atthi t'
ev'; assa hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, Sāriputto sukhassa ca pahānā
dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ
atthagamā adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhaṃ
catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ye ca catutthajj-
hāne dhammā upekhā adukkhamasukhā vedanā passi vedanā
cetaso anābhogo sati pārisuddhi {cittekaggatā} ca phasso
vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho viriyaṃ
sati upekhā manasikāro, tyāssa dhammā anupadavavatthitā
honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti,

--------------------------------------------------------------------------

[page 027]
2.1. ANUPADASUTTAṂ (111) 27
viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti: Evaṃ
kira 'me dhammā ahutvā sambhonti hutvā pativedentīti.
So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho
vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharati.
So: Atthi uttariṃ nissaraṇan ti pajānāti. Tabbahulikārā
atthi t'; ev'; assa hoti.
1 Puna ca paraṃ, bhikkhave, Sāriputto sabbaso rūpa-
saññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā
nānattasaññānaṃ amanasikārā: Ananto ākāso ti ākāsānañ-
cāyatanaṃ upasampajja viharati. Ye ca ākāsānañcāya-
tane dhammā ākāsānañcāyatanasaññā ca {cittekaggatā}
ca phasso ca vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhi-
mokkho viriyaṃ sati upekhā manasikāro, tyāssa dhammā
anupadavavatthitā honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti,
viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ
pajānāti: Evaṃ kira 'me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā
pativedentīti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito
appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena
cetasā viharati. So: Atthi uttariṃ nissaraṇan ti pajānāti.2
Tabbahulikārā atthi t'; ev'; assa hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, Sāriputto sabbaso ākāsānañ-
cāyatanaṃ samatikkamā: Anantaṃ viññāṇan ti viññāṇañ-
cāyatanaṃ upasampajja viharati. Ye ca viññāṇañcāya-
tane dhammā viññāṇañcāyatanasaññā ca {cittekaggatā}
phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho
viriyaṃ sati upekhā manasikāro, tyāssa dhammā anupa-
davavatthitā honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā
upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ
pajānāti: Evaṃ kira 'me dhammā ahutvā sambhonti
hutvā pativedentīti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo
anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādi-
katena cetasā viharati. So: Atthi uttariṃ nissaraṇan ti
pajānāti. Tabbahulikārā atthi t'; ev'; assa hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sty repeat this paragraph.
2 Sty omit from evaṃ kira to here.

[page 028]
28 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, Sāriputto sabbaso viññāṇañ-
cāyatanaṃ samatikkamā: Na 'tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ
upasampajja viharati. Ye ca ākiñcaññāyatane dhammā
ākiñcaññāyatanasaññā ca {cittekaggatā} ca phasso vedanā
saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho viriyaṃ sati upekhā-
manasikāro, tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti, tyāssa
dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhat-
thaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti: Evaṃ kira 'me dhammā
ahutvā sambhonti hutvā pativedentīti. So tesu dhammesu
anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃ-
yutto vimariyādikatena cetasā viharati. So: Atthi uttariṃ
nissaraṇan ti pajānāti. Tabbahulikārā atthi t'; ev'; assa
hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, Sāriputto sabbaso ākiñ-
caññāyatanaṃ samatikkamā nevasaññānāsaññāyatanaṃ
upasampajja viharati. So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati.
So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye dhammā atītā
niruddhā vipariṇatā te dhamme samanupassati: Evaṃ kira
'me dhammā ahutvā sambhonti hutvā pativedentīti. So tesu
dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippa-
mutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharati. So:
Atthi uttariṃ nissaraṇan ti pajānāti. Tabbahulikārā atthi
t'; ev'; assa hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, Sāriputto sabbaso nevasañ-
ñānāsaññāyatanaṃ samatikkamā saññāvedayitanirodhaṃ
upasampajja viharati. Paññāya c'; assa disvā āsavā parik-
khīṇā honti. So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati. So tāya
samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye te dhammā atītā niruddhā
vipariṇatā te dhamme samanupassati: Evaṃ kira 'me
dhammā ahutvā sambhonti hutvā pativedentīti. So tesu
dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippa-
mutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharati. So:
Na 'tthi uttariṃ nissaraṇan ti pajānāti. Tabbahulikārā na
'tthi t'; ev'; assa hoti.
Yaṃ kho taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya:
Vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ, vasippatto

--------------------------------------------------------------------------

[page 029]
2.2. CHABBISODHANASUTTAṂ (112). 29
pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasippatto pāra-
mippatto ariyāya saññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya
vimuttiyā ti, -- Sāriputtam eva taṃ sammā vadamāno
vadeyya: Vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ,
vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasip-
patto pāramippatto ariyā paññāya, vasippatto {pāramippatto}
ariyāya vimuttiyā ti.
Yaṃ kho taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya:
Bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhamma-
nimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo ti, -- Sāriputtam
eva taṃ sammā vadamāno vadeyya: Bhagavato putto oraso
mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo
no āmisadāyādo ti.
Sāriputto, bhikkhave, Tathāgatena anuttaraṃ dham-
macakkaṃ pavattitaṃ sammad eva anuppavattetīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
ANUPADASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.
112.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ
viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti
te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad
avoca:--
Idha, bhikkhave, bhikkhu aññaṃ byākaroti: Khīṇā jāti
vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattā-
yāti pajānāmīti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ n'
eva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ; anabhinanditvā
appaṭikkositvā pañho pucchitabbo: Cattāro 'me, āvuso,
vohārā tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-
sambuddhena sammad akkhātā. Katame cattāro. Diṭṭhe
diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute1 mutavāditā, viññāte

--------------------------------------------------------------------------
1 Si mutto, and (infra) mutte.

[page 030]
30 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
viññātavāditā. Ime kho, āvuso, cattāro vohārā tena
Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sammad akkhātā. Kathaṃ jānato pan'; āyasmato kathaṃ
passato imesu catusu vohāresu anupādāya āsavehi cittaṃ
vimuttan ti? Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusita-
vato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa
parikkhīṇabhavasaṃyojanassa sammadaññāvimuttassa ayam
anudhammo hoti veyyākaraṇāya: Diṭṭhe kho ahaṃ, āvuso
anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃ-
yutto vimariyādikatena cetasā viharāmi; sute kho ahaṃ
avuso --pe-- mute kho ahaṃ āvuso --pe-- viññāte kho ahaṃ,
āvuso, anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto
visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharāmi. -- Evaṃ kho
me, āvuso, jānato evaṃ passato imesu catusu vohāresu
anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttan ti. Tassa, bhikkhave,
bhikkhuno Sādhūti bhāsitaṃ abhinanditabbaṃ anumodi-
tabbaṃ; Sādhūti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uttariṃ
pañho pucchitabbo: Pañca kho ime, āvuso, upādānak-
khandhā tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam-
buddhena sammad akkhāta. Katame pañca? Seyyathīdaṃ:
rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādā-
nakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānak-
khando; ime kho, āvuso, pañc'; upādānakkhandā tena Bha-
gavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammad
akkhātā. Kathaṃ jānato pan'; āyasmato kathaṃ passato
imesu pañcasu 'pādānakkhandhesu anupādāya āsavehi cittaṃ
vimuttan ti? Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato
katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parik-
khīṇabhavasaṃyojanassa sammadaññāvimuttassas ayam
anudhammo hoti veyyākaraṇāya:-- Rūpaṃ kho ahaṃ, āvuso,
abalaṃ virāgaṃ anassāsikaṃ1 viditvā ye rūpe upāyupādānā2

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu ("virāgan ti vigacchanasabhāvaṃ; anassāsikan ti
assāsavirahitaṃ"); Sky virāgukaṃ (Sk infra virāguṇaṃkaṃ)
anassāsikaṃ; Si virāgunaṃ anassāsikan ti.
2 So Sky Bu; Si upādāyupādānā.

[page 031]
2.2. CHABBISODHANASUTTAṂ (112). 31
cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā
nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttam me cittan ti pajānāmi;
vedanaṃ kho ahaṃ āvuso --pe-- saññaṃ kho ahaṃ, āvuso --
pe -- saṃkhāre kho ahaṃ, avuso --pe-- viññāṇaṃ kho ahaṃ,
āvuso, abalaṃ virāgaṃ anassāsikaṃ viditvā ye viññāṇe
upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ
khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttam me cittan
ti pajānāmi. -- Evaṃ kho me, āvuso, jānato evaṃ passato
imesu pañcasu 'pādānakkhandhesu anupādāya āsavehi cittaṃ
vimuttan ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno Sādhūti bhāsitaṃ
abhinanditabbaṃ anumoditabbaṃ: Sādhūti bhāsitaṃ abhi-
nanditvā anumoditvā uttariṃ pañho pucchitabbo: Cha -- y --
imā, āvuso, dhātuyo tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena sammad akkhātā. Katamā cha?
Paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu
viññāṇadhātu: imā kho, āvuso, cha dhātuyo tena Bhagavatā
jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammad akkhātā.
Kathaṃ jānato pan'; āyasmato kathaṃ passato imāsu chasu
dhātusu anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttan ti? Khīṇā-
savassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa
ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaṃyo-
janassa sammadaññāvimuttassa ayam anudhammo hoti
veyyākaraṇāya: Paṭhavīdhātuṃ kho ahaṃ, āvuso, anattato
upagacchiṃ, na ca paṭhavīdhātunissitaṃ attānaṃ; ye ca
paṭhavīdhātunissitā upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhi-
nivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā
vimuttaṃ me cittan ti pajānāmi. Āpodhātuṃ kho ahaṃ,
āvuso --pe-- tejodhātuṃ kho ahaṃ, āvuso --pe-- vāyodhātuṃ
kho ahaṃ, āvuso --pe-- ākāsadhātuṃ kho ahaṃ, āvuso --pe--
viññāṇadhātuṃ kho ahaṃ, āvuso, anattato upagacchiṃ, na
ca viññāṇadhātunissitaṃ attānaṃ; ye ca viññāṇadhātu-
nissitā upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā,
tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me
cittan ti pajānāmi. -- Evaṃ kho me, āvuso, jānato evaṃ
passato imāsu chasu dhātusu anupādāya āsavehi cittaṃ
vimuttan ti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno Sādhūti bhā-

--------------------------------------------------------------------------

[page 032]
32 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
sitaṃ abhinanditabbaṃ anumoditabbaṃ; Sādhūti bhāsitaṃ
abhinanditvā anumoditvā uttariṃ pañho pucchitabbo: Cha
kho pan'; imāni, āvuso, ajjhattikāni bāhirāni āyatanāni
tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambud-
dhena sammad akkhātāni. Katamāni cha? -- Cakkhu c'
eva rūpā ca, sotaṃ ca saddā ca, ghānaṃ ca gandhā
ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca
dhammā ca;-- imāni kho, āvuso, cha ajjhattikāni bāhirāni
āyatanāni tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-
sambuddhena sammad akkhātāni. Kathaṃ jānato pan'
āyasmato kathaṃ passato imesu chasu ajjhattikabāhiresu
āyatanesu anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttan ti? Khīṇā-
savassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa
ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaṃyo-
janassa sammadaññāvimuttassa ayam anudhammo hoti
veyyākaraṇāya: Cakkhusmiṃ, āvuso, rūpe cakkhuviññāṇe
cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando yo rāgo
yā nandī yā taṇhā, ye upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhini-
vesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā
vimuttam me cittan ti pajānāmi. Sotasmiṃ, āvuso, sadde
sotaviññāṇe; ghānasmiṃ, āvuso, gandhe ghānaviññāṇe;
jivhāya, āvuso, rase jivhāviññāṇe; kāyasmiṃ, āvuso, phoṭ-
ṭhabbe kāyaviññāṇe; manasmiṃ, āvuso, dhamme manoviñ-
ñāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando yo
rāgo yā nandī yā taṇhā, ye upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānā-
bhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinis-
saggā vimuttam me cittan ti pajānāmi. -- Evaṃ kho me,
āvuso, jānato evaṃ passato imesu chasu ajjhattikabāhiresu
āyatanesu anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttan ti. Tassa,
bhikkhave, bhikkhuno Sādhūti bhāsitaṃ abhinanditabbaṃ
anumoditabbaṃ; Sādhūti bhāsitaṃ abhinanditvā anumo-
ditvā uttariṃ pañho pucchitabbo: Kathaṃ jānato pan'; āyas-
mato kathaṃ passato imasmiṃ ca saviññāṇake kāye bahid-
dhā ca sabbanimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānānusayā1
susamūhatā ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si ahaṃkāramamaṃkāramānānusayā.

[page 033]
2.2. CHABBISODHANASUTTAṂ (112.) 33
Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato kataka-
raṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇa-
bhavasaṃyojanassa sammadaññāvimuttassa ayam anu-
dhammo hoti veyyākaraṇāya:-- Pubbe kho ahaṃ, āvuso,
agāriyabhūto1 samāno aviddasu ahosiṃ; tassa me Tathāgato
vā Tathāgatasāvako vā dhammaṃ desesi; tāhaṃ dhammaṃ
sutvā2 Tathāgate saddhaṃ paṭilabhiṃ; so tena saddhāpaṭi-
lābhena samannāgato iti paṭisañcikkhim:-- Sambādho gharā-
vāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā; nayidaṃ sukaraṃ
agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ
saṃkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ; yannūnāhaṃ
kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agā-
rasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan ti. So kho ahaṃ, āvuso,
aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya ma-
hantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya, appaṃ vā ñātiparivaṭ-
ṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya, kesamas-
suṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajiṃ. So evaṃ pabbajito samāno bhikkhū-
naṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā
paṭivirato ahosiṃ, nihitadaṇḍo ninitasattho lajjī dayāpanno
sabbapāṇabhūtahitānukampī vihāsim. {Adinnādānaṃ} pahāya
adinnādānā paṭivirato ahosiṃ dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī
athenena sucibhūtena attanā vihāsiṃ. Abrahmacariyaṃ
pahāya brahmacārī ahosiṃ ārācārī, virato methunā gāma-
dhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato ahosiṃ
saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako
lokassa. Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭi-
virato ahosiṃ, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,
amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya;
iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā anuppadātā,
samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ
vācaṃ bhāsitā ahosiṃ. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya
vācāya paṭivirato ahosiṃ, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si āg-.
2 For the following passage, cf. Majjhima, Vol. I., p. 179, &c.

[page 034]
34 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā
tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā ahosiṃ. Samphappalāpaṃ
pahāya samphappalāpā paṭivirato ahosiṃ, kālavādī bhūta-
vādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ
vācaṃ bhāsitā ahosiṃ kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ
atthasaṃhitaṃ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭi-
virato ahosiṃ. Ekabhattiko ahosiṃ rattūparato, paṭivirato
vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato aho-
sim. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā
paṭivirato ahosiṃ. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato
ahosiṃ. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ.
Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ. Āmakamaṃ-
sapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ. Itthikumārikapaṭigga-
haṇā paṭivirato ahosiṃ. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato
ahosiṃ. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ. Kukkuṭasū-
karapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ. Hatthigavāssavaḷavā-
paṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ. Khettavatthupaṭiggahaṇā
paṭivirato ahosiṃ. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭi-
virato ahosiṃ. Kayavikkayā paṭivirato ahosiṃ. Tulā-
kūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato ahosiṃ. Ukkoṭanavañc-
ananikatisāciyogā paṭivirato ahosiṃ. Chedanavadhabandha-
naviparāmosa -- ālopasahasākārā paṭivirato ahosiṃ. So san-
tuṭṭho ahosiṃ kāyaparihārikena cīvarena kucchipari-
hārikena piṇḍapātena, yena yen'; eva pakkamiṃ samā-
dāy'; eva pakkamiṃ. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena
yen'; eva ḍeti sapattabhāro va ḍeti, evam eva kho ahaṃ,
āvuso, santuṭṭho ahosiṃ kāyaparihārikena cīvarena
kucchiparihārikena piṇḍapātena, yena yen'; eva pak-
kamiṃ, samādāy'; eva pakkamiṃ. So iminā ariyena sīlak-
khandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭi-
saṃvedesiṃ. So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī
ahosiṃ nānubyañjanaggāhī. Yato 'dhikaraṇam1 enaṃ cak-
khundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si yatvādh-

[page 035]
2.2 CHABBISODHANASUTTAṂ (112). 35
paṭipajjiṃ, rakkhiṃ cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃva-
raṃ āpajjiṃ. Sotena saddaṃ sutvā -- pe1 -- ghānena gan-
dhaṃ ghāyitvā --pe-- jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe-- kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe-- manasā dhammaṃ viññāya
na nimittaggāhī ahosiṃ nānubyañjanaggāhī. Yato 'dhika-
raṇam enaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhij-
jhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,
tassa saṃvarāya paṭipajjiṃ, rakkhiṃ manindriyam, mani-
ndriye saṃvaraṃ āpajjiṃ. So iminā ariyena indriya-
saṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭi-
saṃvedesiṃ. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī
ahosiṃ, ālokite vilokite sampajānakārī ahosiṃ, sammiñjite2
pasārite sampajānakārī ahosiṃ, saṃghāṭipattacīvaradhāraṇe
sampajānakārī ahosiṃ, asite pīte khāyite sāyite sampajāna-
kārī ahosiṃ, uccārapassāvakamme sampajānakārī ahosiṃ,
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajā-
nakārī ahosiṃ.
So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato
iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca
ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ
bhajiṃ araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ girigu-
haṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So
pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdiṃ pallaṅkaṃ
ābhujitvā, ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya, parimukhaṃ satiṃ upaṭ-
ṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā
vihāsiṃ, abhijjhāya cittaṃ parisodhesiṃ, byāpādapadosaṃ
pahāya abyāpannacitto vihāsiṃ sabbapāṇabhūtahitānu-
kampī, byāpādapadosā cittaṃ parisodhesiṃ; thīnamiddhaṃ
pahāya vigatathīnamiddho vihāsiṃ ālokasaññī sato sam-
pajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodhesiṃ; uddhaccakuk-
kuccaṃ pahāya anuddhato vihāsiṃ ajjhattaṃ vūpasantacitto,
uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodhesiṃ; vicikiccham pahāya
tiṇṇavicikiccho vihāsiṃ akathaṃkathī, kusalesu dhammesu
vicikicchāya cittaṃ parisodhesiṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits pe here et infra.
2 So Sky Si.

[page 036]
36 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya
dubbalīkaraṇe vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ
upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhat-
taṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ, avitakkaṃ avicā-
raṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja
vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā ca upekhako ca vihāsiṃ, sato ca
sampajāno sukkañ ca kāyena paṭisaṃvedesiṃ, yan taṃ ariyā
ācikkhanti: Upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyajjhānaṃ
upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthagamā
adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ
upasampajja vihāsiṃ. Evaṃ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye
ṭhite āṇañjappatte1 āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinin-
nāmesiṃ. So: Idaṃ dukkhan ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ;
Ayaṃ dukkhasamudayo ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ; Ayaṃ
dukkhanirodho ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ; Ayaṃ duk-
khanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ;
Ime āsavā ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ; Ayaṃ āsavasamu-
dayo ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ; Ayaṃ āsavanirodho
ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ; Ayaṃ āsavanirodhagāminī
paṭipadā ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ
jānato evaṃ passato kāmāsavā pi cittaṃ vimuccittha,
bhavāsavā pi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavā pi cittaṃ vimuc-
cittha, vimuttasmiṃ vimuttam iti ñāṇaṃ ahosi: khīṇā jāti,
vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthat-
tāyāti abbhaññāsiṃ. Evaṃ kho me, āvuso, jānato evaṃ
passato imasmiṃ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbani-
mittesu ahiṃkāramamiṃkāramānānusayā susamūhatā2 ti.
Tassa, bhikkhave, bhikkhuno Sādhūti bhāsitaṃ abhinandi-
tabbaṃ anumoditabbaṃ; Sādhūti bhāsitaṃ abhinanditvā
anumoditvā evam assa vacanīyo: Lābhā no, āvuso, sulad-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Vol. II., p. 253 (note). Sky here ānejja- (as Vol. I. p. 182).
2 So Si (cf. p. 32); Sky sahatā ti; St sahagatā ti.

[page 037]
2.3. SAPPURISASUTTAṂ (113). 37
dhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ1 āyasmantaṃ tādisaṃ brahma-
cāriṃ passāmāti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
CHABBISODHANASUTTAṂ2 DUTIYAṂ.
113.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ
viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te
bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Sappurisadhammañ ca vo, bhikkhave, desissami asappuri-
sadhammañ ca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha,
bhāsissāmīti. Evam bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Katamo ca, bhikkhave, sappurisadhammo? Idha, bhik-
khave, asappuriso uccā kulā pabbajito hoti. So iti paṭisañ-
cikkhati: Ahaṃ kho 'mhi uccā kulā pabbajito; ime pan'
aññe bhikkhū na uccā kulā pabbajitā ti. So tāya uccā-
kulīnatāya attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti.3 Ayam pi,
bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhik-
khave, iti paṭisañcikkhati: Na kho uccākulīnatāya lobha-
dhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti; no ce pi uccā4 kulā pabbajito hoti, so ca hoti
dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudham-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky omit ye mayaṃ.
2 So Bu (ter); Si Chavi-; Skty Chabbidhodhanas-.
3 So Si and (sts.) Sk; Sy and (sts.) Sk vamheti. Cf. Vol. II. 43
and 1 J.191.
4 Sky make pi follow uccā here, but not infra.

[page 038]
38 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
macārī, so tattha pujjo so tattha pāsaṃso ti. So paṭipadaṃ
yeva antaraṃ karitvā tāya uccākulīnatāya n'; ev'; attān'; uk-
kaṃseti na paraṃ vambheti. Ayaṃ, bhikkhave, sappurisa-
dhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso mahākulā pabba-
jito hoti -- pe1 -- heṭṭhimanayena vitthāretabbaṃ --; mahā-
bhogakulā pabbajito hoti; uḷārabhogakulā pabbajito hoti.
So iti paṭisañcikkhanti: Ahaṃ kho 'mhi uḷārabhoga-
kulā pabbajito; ime pan'; aññe bhikkhū na uḷārabhogakulā
pabbajitā ti. So tāya uḷārabhogatāya attān'; ukkaṃseti
paraṃ vambheti. Ayaṃ, pi bhikkhave, asappurisadhammo.
Sappuriso ca kho, bhikkhave iti, paṭisañcikkhati: Na kho
uḷārabhogatāya lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti; no ce pi uḷārabhogakulā pabbajito
hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭi-
panno anudhammacārī, so tattha pujjo so tattha pāsaṃso-
ti. So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tāya uḷārabhogatāya
n'; ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti. Ayam pi, bhik-
khave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso ñāto hoti yasassī.
So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho '; mhi ñāto yasassī, ime
pan'; aññe bhikkhū appaññātā2 appesakkhā ti. So tena ñāt-
attena3 attān" ukkaṃseti param vamheti. Ayam pi, bhik-
khave, assappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave,iti
paṭisañcikkhati: Na kho ñātattena lobhadhammā vā parik-
khayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti; no ce pi ñāto hoti
yasassī, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭi-
panno anudhammacārī, so tattha pujjo so tattha pāsaṃso ti.
So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tena ñātattena n'; ev'
attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti. Ayaṃ pi, bhikkhave,
sappurisadhammo.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si omits pe heṭṭhimanayena v-.
2 Si appañātā.
3 So Si; Sky ñātena.

[page 039]
2. 3. SAPPURISASUTTAṂ (113). 39
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso lābhī hoti cīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. So
iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi lābhī cīvarapiṇḍapāta-
senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, ime pan'; aññe
bhikkhū na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya-
bhesajjaparikkhārānan ti. So tena lābhena attān'; ukkaṃseti
paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave, asappurisadhammo.
Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: Na kho
lābhena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosa-
dhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti, no ce pi lābhī hoti cīvarapiṇḍapāta-
senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, so ca hoti
dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhamma-
cārī, so tattha pujjo so tattha pāsaṃso ti. So paṭipadaṃ
yeva antaraṃ karitvā tena lābhena n'; ev'; attān'; ukkaṃ-
seti na paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave, sappurisa-
dhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso bahussuto hoti.
So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi bahussuto, ime
pan'; aññe bhikkhū na bahussutā ti. So tena bāhusaccena
attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti
paṭisañcikkhati: Na kho bāhusaccena lobhadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, no ce
pi bahussuto hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno
sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo so tattha
pāsaṃso ti. So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tena
bāhusaccena n'; ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso vinayadharo hoti.
So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi vinayadharo, ime
pan'; aññe bhikkhū na vinayadharā ti. So tena vinaya-
dharattena attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti. Ayam pi,
bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhik-
khave, iti paṭisañcikkhati: Na kho vinayadharattena

--------------------------------------------------------------------------

[page 040]
40 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā va parikkhayaṃ
gacchanti, no ce pi vinayadharo hoti, so ca hoti dhammānu-
dhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so
tattha pujjo so tattha pāsaṃso ti. So paṭipadaṃ yeva
antaraṃ karitvā tena vinayadharattena n'; ev'; attān'; uk-
kaṃseti na paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave, sappuri-
sadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso dhammakathiko
hoti. So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi dhammaka-
thiko, ime pan'; aññe bhikkhū na dhammakathikā ti. So
tena dhammakathikattena attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca
kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: Na kho dhammaka-
thikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosa-
dhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti; no ce pi dhammakathiko hoti, so
ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anu-
dhammacārī, so tattha pujjo so tattha pāsaṃso ti. So
paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tena dhammakathikattena
n'; ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti. Ayam pi,
bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso āraññako hoti.
So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi āraññako, ime pan'
aññe bhikkhū na āraññakā ti. So tena āraññakattena
attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti
paṭisañcikkhati: Na kho āraññakattena lobhadhammā
vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti; no ce
pi āraññako hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno
sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo so tattha
pāsaṃso ti. So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tena
āraññakattena n'; ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso paṃsukūliko hoti.

--------------------------------------------------------------------------

[page 041]
2.3. SAPPURISASUTTAṂ (113). 41
So iti paṭisañcikkhati: Aham kho 'mhi paṃsukūliko, ime
pan'; aññe bhikkhū na paṃsukūlikā ti. So tena paṃsukūli-
kattena attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti. Ayam pi, bhik-
khave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave,
iti paṭisañcikkhati: Na kho paṃsukūlikattena lobhadhammā
vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti; no ce
pi paṃsukūliko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno
sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo so tattha
pāsaṃso ti. So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tena
paṃsukūlikattena n'; ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vam-
bheti. Ayam pi, bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso piṇḍapātiko hoti.
So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi piṇḍapātiko, ime
pan'; aññe bhikkhū na piṇḍapātikā ti. So tena piṇḍapāti-
kattena attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti. Ayam pi, bhik-
khave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave,
iti paṭisañcikkhati: Na kho piṇḍapātikattena lobhadhammā
vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti; no ce
pi piṇḍapātiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno
sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo so tattha
pāsaṃso ti. So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tena
piṇḍapātikattena n'; ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso rukkhamūliko
hoti. So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi rukkha-
mūliko, ime pan'; aññe bhikkhū na rukkhamūlikā ti. So
tena rukkhamūlikattena attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca
kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: Na kho rukkhamūli-
kattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosa-
dhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti; no ce pi rukkhamūliko hoti, so
ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anu-
dhammacāri, so tattha pujjo so tattha pāsaṃso ti. So

--------------------------------------------------------------------------

[page 042]
42 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tena rukkhamūlikattena
n'; ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti. Ayam pi,
bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso sosāniko hoti --
pe1 -- abbhokāsiko hoti --pe-- nesajjiko hoti --pe-- yathāsan-
thatiko2 hoti --pe-- ekāsaniko3 hoti. So iti paṭisañcikkhati:
Ahaṃ kho 'mhi ekāsaniko, ime pan'; aññe bhikkhū na
ekāsanikā ti. So tena ekāsanikattena attān'; ukkaṃseti
paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave, asappurisadhammo.
Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: Na kho
ekāsanikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā
vā parikkhayaṃ gacchanti; no ce pi ekāsaniko hoti, so
ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anu-
dhammacārī, so tattha pujjo so tattha pāsaṃso ti. So
paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tena ekāsanikattena n'
ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti. Ayam pi, bhik-
khave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso vivicc'; eva kāmehi
vivicc'; akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ
pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. So iti
paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi paṭhamajjhānasamāpattiyā
lābhī, ime pan'; aññe bhikkhū na paṭhamajjhānasamāpattiyā
lābhino ti.4 So tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā attān'; uk-
kaṃseti paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave, asappurisa-
dhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti {patisañcikkhati}:
Paṭhamajjhānasamāpattiyā pi kho atammayatā5 vuttā Bhaga-
vatā; yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā ti. So

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits pe here et infra.
2 So Sky; Si yathāsanthako.
3 Before ekāsaniko Sky insert: Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso.
4 Sk has a lacuna from this point down to vagganandī in Sutta
No. 114 on page 48 line 10. (St has been copied for this lacuna.)
5 Sty akammayadā (generally) and (sts.) akammayatā; Si agammayatā
throughout; Bu: Atammayā ti. Tammayatā vuccati taṇhā.
Nittaṇhatā ti attho.

[page 043]
2.3. SAPPURISASUTTAṂ (113). 43
atammayataṃ yeva antaraṃ karitvā tāya paṭhamajjhāna-
samāpattiyā n'; eva attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ
-- tatiyajjhānaṃ -- catutthajjhānaṃ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi catutthajjhānasa-
māpattiyā lābhī, ime pan'; aññe bhikkhū catutthajjhānasa-
māpattiyā na lābhino ti. So tāya catutthajjhānasamāpattiyā
attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti
paṭisañcikkhati: Catutthajjhānasamāpattiyā pi kho atam-
mayatā vuttā Bhagavatā: yena yena hi maññanti tato
taṃ hoti aññathā ti. So atammayataṃ yeva antaraṃ
karitvā tāya catutthajjhānasamāpattiyā n'; ev'; attān'; ukkaṃ-
seti na paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave, sappurisa-
dhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso rūpasaññānaṃ
samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ
amanasikārā: Ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ upasam-
pajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi
ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime pan'; aññe bhikkhū
ākāsānañcāyatanasamāpattiyā na lābhino ti. So tāya ākāsā-
nañcāyatanasamāpattiyā attān'; ukkaṃseti paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca,
bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: Ākāsānañcāyatanasamā-
pattiyā pi kho atammayatā vuttā Bhagavatā; yena yena
hi maññanti tato taṃ hoti aññathā ti. So atammayataṃ
yeva antaraṃ karitvā tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā n'
ev'; attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti. Ayam pi, bhik-
khave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso ākāsānañcāyata-
naṃ samatikkamā: Anantaṃ viññāṇan ti viññāṇañcāya-
tanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ
kho 'mhi viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime pan'; aññe

--------------------------------------------------------------------------

[page 044]
44 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhikkhū viññāṇañcāyatanasamāpattiyā na lābhino ti. So
tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā attān'; ukkaṃseti paraṃ
vambheti. Ayam pi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sap-
puriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: Viññāṇañc-
āyatanasamāpattiyā pi kho atammayatā vuttā Bhagavatā;
yena yena hi maññanti tato taṃ hoti annathā ti. So
atammayataṃ yeva antaraṃ karitvā tāya viññāṇañcāya-
tanasamāpattiyā n'; eva attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso sabbaso viññāṇañ-
cāyatanaṃ samatikkamā: Na 'tthi kiñcīti ākiñcaññāya-
tanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ
kho 'mhi ākiñcaññāyatanasamāpattiyā labhī, ime pan'; aññe
bhikkhū ākiñcaññāyatanasamāpattiyā na lābhino ti. So
tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā attān'; ukkaṃseti paraṃ
vambheti. Ayam pi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sap-
puriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: Ākiñcaññā-
yatanasamāpattiyā pi kho atammayatā vuttā Bhagavatā;
yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā ti. So
atammayataṃ yeva antaraṃ karitvā tāya ākiñcaññāyata-
nasamāpattiyā n'; eva attān'; ukkaṃseti na paraṃ vambheti.
Ayam pi, bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, asappuriso ākiñcaññāyatanaṃ
samatikkamā nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vi-
harati. So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho 'mhi nevasaññā-
nāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime pan'; aññe bhikkhū
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā na lābhino ti. so
tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā attān'; ukaṃseti
paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave, asappurisadhammo.
Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: Neva-
saññānāsaññāyatanasamāpattiyā pi kho atammayatā vuttā
Bhagavatā; yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā
ti. So atammayataṃ yeva antaraṃ karitvā tāya neva-
saññānāsaññāyatanasamāpattiyā n'; eva attān'; ukkaṃseti
na paraṃ vambheti. Ayam pi, bhikkhave, sappurisa-
dhammo.

--------------------------------------------------------------------------

[page 045]
2.4. SEVITABBA-ASEVITABBASUTTAṂ (114) 45
Puna ca paraṃ, bhikkhave; sappuriso sabbaso nevasaññā-
nāsaññāyatanaṃ samatikkamā saññāvedayitanirodhaṃ
upasampajja viharati, paññāya c'; assa disvā āsavā parikkha-
yāpenti. Ayam pi, bhikkhave, bhikkhu na kiñci maññati,
na kuhiñci maññati,1 na kenaci maññatīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
SAPPURISASUTTAṂ TATIYAṂ.
114.
2 Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti
te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Sevitabbāsevitabbaṃ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṃ
desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsis-
sāmīti. Evam bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato
paccassosum. Bhagavā etad avoca:
Kāyasamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbaṃ pi, tañ ca aññamaññaṃ kāyasa-
mācāraṃ; vacīsamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ ca aññamaññaṃ
vacīsamācāraṃ; manosamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvi-
dhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ ca aññam-
aññaṃ manosamācāraṃ; cittuppādaṃ p'; ahaṃ,3 bhikkhave,
duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ ca

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Bu kuhiñci na maññati. Sty omit.
2 The lacuna in Sk extends to p. 48 l. 10 in this Sutta.
3 Sy adds saññāpaṭilābhaṃ.

[page 046]
46 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
aññamaññaṃ cittuppādaṃ. Saññāpaṭilābhaṃ p'; ahaṃ,
bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam
pi, tañ ca aññamaññaṃ saññāpaṭilābhaṃ. Diṭṭhipaṭilā-
bhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbam pi
asevitabbam pi, tañ ca aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābhaṃ.
Attabhāvapaṭilābhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ ca aññamaññaṃ
attabhāvapaṭilābhan ti.
Evaṃ vutte āyasmā Sāriputto Bhagavantaṃ etad avoca:
Imassa kho ahaṃ, bhante, Bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa
vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ
ājānāmi:--
"Kāyasamācāraṃ p'; ahaṃ,1 bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ ca aññamaññaṃ
kāyasamācāran ti" -- iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpam, bhante, kāyasa-
mācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā
dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo.
Yathārūpañ ca kho, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo
kāyasamācāro sevitabbo.
Kathaṃrūpaṃ, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti? Idha,
bhante, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇī hatapahate
niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.2 Adinnādāyi kho pana
hoti; yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā
araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ theyyasaṃkhātaṃ ādātā
hoti. Kāmesu micchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā
piturakkhitā3 bhāturakkhitā4 bhaginirakkhitā ñātirakkhitā
sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittā5 pi,
tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evarūpaṃ, bhante,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sty omit p'; ahaṃ.
2 St prefixes sabba to pāṇ-.
3 Si adds mātāpiturakkhitā.
4 Sty here omit.
5 So Sky infra; Sty here mālāgulap. Si (and Sky once infra)
mālāguṇaparikkhittā.

[page 047]
2.4. SEVITABBA-ASEVITABBASUTTAṂ (114.) 47
kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti
kusalā dhammā parihāyanti.
Kathaṃrūpaṃ, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha,
bhante, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato
hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇa-
bhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnā-
dānā paṭivirato hoti; yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ
gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṃ-
khātaṃ na1 ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṃ pahāya
kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā
piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā
sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittā pi,
tathārūpāsu cārittaṃ na āpajjitā hoti. Evarūpaṃ, bhante,
kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti.
"Kāyasamācāraṃ, {p'; ahaṃ}, bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ ca aññamaññaṃ
kāyasamācāran ti" iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Vacīsamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ ca aññamaññaṃ
vacīsamācāran ti" iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, bhante, vacī-
samācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā
dhammā parihāyanti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo.
Yathārūpañ ca kho, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo
vacīsamācāro sevitabbo.
Kathaṃrūpaṃ, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti? Idha,
bhante ekacco musāvādī hoti sabhāgato2 vā parisāgato vā

--------------------------------------------------------------------------
1 Sty read nā here, and omit infra.
2 So Sty and Sk infra; Si sabhaggato, parisaggato and ñ--aggato.

[page 048]
48 III.UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā1 rājakulamajjhagato
vā abhinīto sakkhī2 puṭṭho: Evam3 bho purisa yaṃ jānāsi
taṃ vadehīti. So ajānaṃ vā āha Jānāmīti, jānaṃ vā āha
Na jānāmīti; apassaṃ vā āha Passāmīti, passaṃ vā āha Na
passāmīti, iti4 attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu
vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuṇāvāco5 kho pana
hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra
vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti samaggānaṃ
vā bhettā6 bhinnānaṃ vā anuppādātā7 vaggārāmo vaggarato
vagganandī8 vaggakaraṇiṃ vācaṃ9 bhāsitā hoti. Pharusa-
vāco kho pana hoti; yā sā vācā aṇḍakā kakkasā10 parakaṭukā11
parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathā-
rūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpī kho pana hoti
akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī,
aniddhānavatiṃ12 vācaṃ bhāsitā akālena anapadesaṃ13 apari-
yantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. -- evarūpaṃ, bhante, vacīsa-
mācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaddhanti kusalā
dhammā parihāyanti.
Kathaṃrūpaṃ, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha,
bhante, ekacco musāvādam pahāya musāvādā paṭivirato
hoti sabhāgato vā parisāgato vā ñātimajjhagato vā pūga-
majjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhī
puṭṭho: Evam bho purisa, yañ jānāsi taṃ vadehīti;
so ajānaṃ vā āha Na jānāmīti, jānaṃ vā āha Na
jānāmīti, apassaṃ vā āha Na passāmīti, passaṃ vā āha

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sty omit these two words here, but not infra.
2 So St; Sy (and Sk infra) sakkhi; Si sakkhiṃ.
3 So Sty and Sk once infra; Si eh'; ambho; Sk once infra ehimbho.
4 Si omits iti here, not infra.
5 So Sty and infra Sk; Si pisuṇavāco.
6 So Sk infra; Sty bhedā; Si bhedetā.
7 So Si and Sk infra; Sty uppādātā.
8 At this point there ends the lacuna in Sk which began at
p. 42 in No. 113.
9 So Si; Sky v--ṇīvācaṃ.
10 So Si Sy; Sk vācā akakkasā.
11 Si kaṭukā.
12 So Si Sy and Sk infra; Sk here an--īvācaṃ.
13 Si anappadesam.

[page 049]
2.4. SEVITABBA-ASEVITABBASUTTAṂ (114.) 49
Passāmīti; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu
vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya
pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā
imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā
amūsaṃ bhedāya; iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ
vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī
samaggakaraṇiṃ vācam bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ
pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā
kaṇṇasukhā pemanīyā1 hadayaṃgamā porī bahujanakantā
bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācam bhāsitā hoti. Sam-
phappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti;
kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī
nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyanta-
vatiṃ atthasaṃhitaṃ. Evarūpaṃ. bhante, vacīsamācāraṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti.
"Vacīsamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ c'; tañ c'; aññamaññaṃ vacīsamā-
cāran ti," iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā idam etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
"Manosamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ c'; aññamaññaṃ manosa-
mācāran ti" iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā. Kiñ c'
etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, bhante, manosamā-
cāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā
parihāyanti, evarūpo manosamācāro na sevitabbo. Yathā-
rūpañ ca kho, bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo
manosamācāro sevitabbo.
Kathaṃrūpaṃ, bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti? Idha,
bhante, ekacco abhijjhālū hoti; yan taṃ parassa paravittū-
pakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā2 hoti: Aho vato yaṃ parassa taṃ
mama assāti. Vyāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamana-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky pemaniyā.
2 So Sy si; Sk abhijjhātā.

[page 050]
50 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
saṃkappo: Ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu
vā vinassantu vā mā ahesuṃ vā ti, I iti vā evarūpaṃ, bhante,
manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti
kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ, bhante, mano-
samācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacca anabhij-
jhālū hoti, yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ, taṃ nābhij-
jhitā hoti: Aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti. Avyā-
pannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṃkappo: Ime
sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti.
Evarūpaṃ, bhante, manosamacāraṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
"Manosamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena va-
dāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ c'; aññamaññaṃ
manosamācāran ti," iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Cittuppādaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pi tañ c'; aññamaññaṃ cittup-
pādan ti" -- iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā. Kiñ c'
etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, bhante, cittuppādaṃ
sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā pari-
hāyanti, evarūpo cittuppādo na sevitabbo. Yathārūpañ ca
kho, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā parihā-
yanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo cittuppādo
sevitabbo.
Kathaṃrūpaṃ, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti?
Idha, bhante, ekacco abhijjhālū hoti abhijjhāsahagatena
cetasā viharati, vyāpādavā hoti vyāpādasahagatena cetasā
viharati, vihesāvā2 hoti vihesāsahagatena cetasā viharati.
Evarūpaṃ, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā
abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ,
bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si;Sk ucchijjantu vā ahesum iti vā evarūpaṃ;
Sy ucchijjantu vā mā vā ahesuṃ iti vā iti evarūpaṃ.
2 So Sky; Si vihesavā (bis).

[page 051]
2.4. SEVITABBA-ASEVITABBASUTTAṂ.(114.) 51
kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha bhante ekacco ana-
bhijjhālū hoti anabhijjhāsahagatena cetasā viharati, avyāpā-
davā hoti avyāpādasahagatena cetasā viharati, avihesāvā
hoti avihesāsahagatena cetasā viharati. Evarūpaṃ, bhante,
cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti.
"Cittuppādaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ c'; aññamaññaṃ cittup-
pādan ti" -- iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā idam etaṃ
paṭicca vuttaṃ.
"Saññāpaṭilābhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena va-
dāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ ca aññamaññaṃ
saññāpaṭilābhan ti" -- iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, bhante, saññā-
paṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā
dhammā parihāyanti, evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo.
Yathārupañ ca kho, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo
saññāpaṭilābho sevitabbo. Kathaṃrūpaṃ, bhante, saññā
paṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā
dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco abhijjhalū hoti
abhijjhāsahagatāya saññāya viharati, vyapādavā hoti vyā-
pādasahagatāya saññāya viharati, vihesāvā hoti vihesāsaha-
gatāya saññāya viharati. Evarūpaṃ, bhante, saññāpaṭilā-
bhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā
parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?
Idha, bhante, ekacco anabhijjhālū hoti anabhijjhāsahagatāya
saññāya viharati, avyāpādavā hoti avyāpādasahagatāya
saññāya viharati, avihesāvā hoti avihesāsahagatāya saññāya
viharati. Evarūpaṃ, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato aku-
salā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
"Saññāpaṭilābhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi, tañ c'; aññamaññaṃ
saññāpaṭilābhan ti" -- iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.

--------------------------------------------------------------------------

[page 052]
52 III.UPARIPAṆṆĀSAṂ.
"Diṭṭhipaṭilābhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi tañ c'; aññamaññaṃ
diṭṭhipaṭilābhan ti" iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, bhante, diṭṭhi-
paṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā
dhammā parihāyanti, evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo.
Yathārūpañ ca kho, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo
diṭṭhipaṭilābho sevitabbo. Kathaṃrūpaṃ, bhante, diṭṭhipa-
ṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā
dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco evaṃdiṭṭhiko
hoti: Na 'tthi dinnaṃ na 'tthi yiṭṭhaṃ, na 'tthi hutam na
'tthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, na 'tthi
ayaṃ loko na 'tthi paro loko, na 'tthi mātā na 'tthi pitā, na
'tthi sattā opapātikā, na 'tthi loke samaṇabrāhmaṇā sam-
maggatā sammāpaṭipannā ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Evarūpaṃ, bhante,
diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti
kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ, bhante, diṭṭhi-
paṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco evaṃdiṭṭhiko
hoti: Atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ atthi suka-
ṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipako, atthi ayaṃ loko
atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā,
atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā
ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedentīti. Evarūpaṃ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
Diṭṭhipaṭilābhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi tañ c'; aññamaññaṃ
diṭṭhipaṭilābhan ti iti yan taṃ vuttaṃ bhagavatā idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Attabhāvapaṭilābhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena
sevitabbam pi asevitabbam pi tañ c'; aññamaññaṃ attabhā-
vapatilābhan ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, bhante, atta-

--------------------------------------------------------------------------

[page 053]
2.4. SEVITABBA-ASEVITABBASUTTAṂ (114.) 53
bhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti
kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo attabhāvapaṭilābho na
sevitabbo. Yathārupañ ca kho, bhante,attabhāvapaṭilā-
bhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti, evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo
Kathaṃrūpaṃ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti?
Savyāpājjhaṃ,1 bhante, attabhāvapaṭilābhaṃ abhinibbat-
tayato2 apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍ-
ḍhanti kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ, bhante,
attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti
kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Avyāpajjhaṃ, bhante,
attabhāvapaṭilābhaṃ abhinibbattayato2 parintiṭṭhitabhāvāya
akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
"Attabhāvapaṭilābhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi tañ c'; aññamaññaṃ
attabhāvapaṭilābhan ti" iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Imassa kho ahaṃ, bhante, Bhagavatā saṃkhittena
bhāsitassa vittārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena
atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu, Sāriputta; sādhu kho tvaṃ, Sariputta,
imassa mayā saṃkhittena bhāsitassa vittārena atthaṃ avi-
bhattassa evaṃ vittārena atthaṃ ājānāsi.
"Kāyasamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave,duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi tañ c'; aññamaññaṃ
kāyasamācāran ti" iti kho pan'; etam vuttaṃ mayā.3 Kiñ
c'; etam paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, Sāriputta, kāyasa-
mācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā
dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo.
Yathārūpañ ca kho, Sāriputta, kāyasamācāraṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu Sy; Sk sabyāpajjham; Si byāpajjhaṃ.
2 So Sky; Si (bis) abhinibbattassa yato.
3 Sky add pi.

[page 054]
54 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Kathaṃrūpaṃ, Sāriputta, kāyasamācāraṃ sevato aku-
salā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti?
Idha, Sāriputta, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī
hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Adinnādāyī
kho pana hoti; yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāma-
gataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ theyyasaṃkhātaṃ
ādātā hoti. Kāmesu micchācārī kho pana hoti; yā tā
māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhita bhaginirakkhitā
ñātirakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷa-
parikkhittā pi, tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evarū-
paṃ, Sariputta, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā
abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrū-
paṃ, Sāriputta, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, Sāri-
putta, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato
hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabba-
pāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya
adinnādānā paṭivirato hoti; yan taṃ parassa paravittūpa-
karaṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ they-
yasaṃkhātam na1 ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṃ
pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti; yā tā māturak-
khitā piturākkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirak-
khitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittā
pi, tathārūpasu cārittaṃ na āpajjitā hoti. Evarūpaṃ, Sāri-
putta, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti
kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. "Kāyasamācāraṃ p'; ahaṃ,
bhikkhave,2 duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam
pi tañ c'; aññamaññaṃ kāyasamācāran ti" iti yan taṃ
vuttaṃ mayā idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Vacīsamācāraṃ p'; ahaṃ, bhikkhave,3 duvidhena

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky omit here.
2 So Si; Sky Sāriputta, as generally hereafter.
3 After bhikkhave Si continues --pe-- manosamācāraṃ p'; ahaṃ,
bhikkhave. Cittuppādaṃ p'; aham, bhikkhave. Saññāpaṭilābhaṃ,
p'; ahaṃ, bhikkhave. Diṭṭhipaṭilābhaṃ, p'; ahaṃ, bhikkhave.
Attabhāvapaṭilābhaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi
(&c. in extenso).--Sky recite in full.

[page 055]
2.4. SEVITABBA-ASEVITABBASUTTAṂ (114.) 55
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi tañ c'; aññamaññaṃ
vacīsamācāran ti" iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ mayā. Kiñ c'
etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, Sāriputta, vacīsamā-
cāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dham-
mā parihāyanti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo. Yathā-
rūpañ ca kho, Sāriputta, vacīsamācāraṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo
kāyasamācāro sevitabbo. Kathaṃrūpaṃ, Sāriputta, vacī-
samācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā
dhammā parihāyanti? Idha, Sāriputta, ekacco musāvādī
hoti sabhāgato vā . . . (&c. as above page 47, last line,
to page 53 line 15) . . . "Attabhāvapaṭilābhaṃ p'; ahaṃ,
bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam
pi tañ c'; aññamaññaṃ attabhāvapaṭilābhan ti" iti yan
taṃ vuttaṃ mayā idaṃ etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Imassa kho, Sāriputta, mayā saṃkhittena bhāsitassa1
evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo.
Cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta,2 duvi-
dhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi; sotaviññeyyaṃ
saddaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam
pi asevitabbam pi; ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ p'; ahaṃ,
Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi;
jivhāviññeyyaṃ rasaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pi; kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ
p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi
asevitabbam pi; manoviññeyyaṃ dhammaṃ p'; ahaṃ,
Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam
pīti.
Evaṃ vutte āyasmā Sāriputto Bhagavantaṃ etad
avoca: Imassa kho ahaṃ, bhante, Bhagavatā saṃkhittena
bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena
atthaṃ ājānami:--
"Cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si adds vitthārena atthaṃ avibhattassa.
2 Sky insert bhikkhave before Sāriputta.

[page 056]
56 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
dhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan'
etaṃ vuttaṃ Bhagavatā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Yathārūpaṃ, bhante, cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato aku-
salā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti,
evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ. Yathā-
rūpañ ca kho, bhante, cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato aku-
salā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevitabbaṃ. "Cakkhu-
viññeyyaṃ rūpaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ
Bhagavatā idam etaṃ paṭicca vuttaṃ1.
"Sotaviññeyyaṃ saddaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan'; etaṃ
vuttam Bhagavatā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathā-
rūpaṃ, bhante, sotaviññeyyaṃ saddaṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo
sotaviññeyyo saddo na sevitabbo. Yathārūpañ ca kho,
bhante, sotaviññeyaṃ saddhiṃ sevato akusalā dhammā pari-
hāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo sotaviñ-
ñeyyo saddo sevitabbo." Sotaviññeyyaṃ saddaṃ p'; ahaṃ,
Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam
pīti" iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā idam etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
"Ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvi-
dhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan'
etaṃ vuttaṃ Bhagavatā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Yathārūpaṃ, bhante, ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si continues: --pe-- evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabbo.
--pe-- evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo. --pe-- evarūpo
ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo. --pe-- evarūpo gh. g.
sevitabbo. --pe-- evarūpo jivhāviññeyyo raso ra sevitabbo. --pe--
evarūpo jivhāviññeyyo [raso] sevitabbo. --pe-- evarūpo kāyaviññeyyo
phoṭṭhabbo na sevitabbo. --pe-- evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo
sevitabbo. --pe-- Manoviññeyyaṃ dhammam p'; ahaṃ (&c. in full).

[page 057]
2.4. SEVITABBA-ASEVITABBASUTTAṂ (114.) 57
evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo. Yathārūpañ
ca kho, bhante, ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo. "Ghānaviñ-
ñeyyaṃ gandhaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ Bhaga-
vatā idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Jivhāviññeyyaṃ rasaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan'; etaṃ
vuttaṃ Bhagavatā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathā-
rūpaṃ, bhante, jivhāviñeyyaṃ rasaṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo
jivhāviññeyyo raso na sevitabbo. Yathārūpañ ca kho,
bhante, jivhāviññeyyaṃ rasaṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo jiv-
hāviññeyyo raso sevitabbo. "Jivhāviññeyyaṃ rasaṃ p'
ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevi-
tabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā idam etaṃ
paṭicca vuttaṃ.
"Kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta,
duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho
pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Yathārūpaṃ, bhante, kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti,
evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo. Yathā-
rūpañ ca kho, bhante, kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. "Kāya-
viññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ
vuttaṃ Bhagavatā idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Mavoviññeyyaṃ dhammaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta,
duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho
pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Yathārūpaṃ, bhante, manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti,

--------------------------------------------------------------------------

[page 058]
58 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo. Yathā-
rūpañ ca kho, bhante, manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. "Mano-
viññeyyaṃ dhammaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ
Bhagavatā idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Imassa kho ahaṃ, bhante,1 Bhagavatā saṃkhittena
bhāsitassa vittārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena
atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu, Sāriputta; sādhu kho tvaṃ, Sāriputta,
imassa mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāsi.
"Cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvi-
dhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan
etaṃ vuttaṃ mayā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathā-
rūpaṃ . . . (&c. as above) . . . "Manoviññeyyaṃ
dhammaṃ {p'; ahaṃ}, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitab-
bam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ mayā idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Imassa kho, Sāriputta, mayā saṃkhittena bhāsitassa
evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo.
Cīvaraṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevi-
tabbam pi asevitabbam pi; piṇḍapātaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta,
duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi; senāsanaṃ
p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi
asevitabbam pi; gāmaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi; nigamaṃ p'; ahaṃ.
Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi;
nagaraṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam
pi asevitabbam pi; janapadaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta,
duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi; puggalaṃ
p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi
asevitabbam pīti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit bhante.

[page 059]
2.4. SEVITABBA- ASEVITABBASUTTAṂ (114.) 59
Evaṃ vutte āyasmā Sāriputto Bhagavantaṃ etad
avoca: Imassa kho ahaṃ, bhante, Bhagavatā saṃkhittena
bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena
atthaṃ ajānāmi:--
"Cīvaraṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ
Bhagavatā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ,
bhante, cīvaraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti
kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṃ cīvaraṃ na sevi-
tabbaṃ. Yathārūpañ ca kho, bhante, cīvaraṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpaṃ cīvaraṃ sevitabbaṃ. "Cīvaraṃ p'; ahaṃ, Sāri-
putta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti"
iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā idam etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
"Piṇḍapātaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi
. . . etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Senāsanaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi
. . . etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Gāmaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, . . . etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
"Nigamaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, . . . etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
"Nagaraṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, . . . etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
"Janapadaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, . . . etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
"Puggalaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, . . . etaṃ paṭicca
vuttaṃ."
Imassa kho ahaṃ, bhante, Bhagavatā, saṃkhittena
bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena
atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu, Sāriputta; sādhu kho tvaṃ, Sāriputta,
imassa mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāsi.
"Cīvaraṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevi-

--------------------------------------------------------------------------

[page 060]
60 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
tabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan'; etam vuttaṃ
mayā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpaṃ, Sāri-
putta, cīvaraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti . . .
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Piṇḍapātaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi
sevitabbaṃ asevitabbam pīti" iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ
mayā. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? . . . idam etaṃ
paṭicca vuttaṃ.
Senāsanaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi
sevitabbaṃ asevitabbam pīti --pe-- evarūpaṃ senāsanaṃ
na sevitabbaṃ --pe-- evarūpaṃ senāsanaṃ sevitabbaṃ --
pe -- evarūpo gāmo na sevitabbo --pe-- evarūpo gāmo
sevitabbo --pe-- evarūpaṃ nagaraṃ na sevitabbaṃ --pe--
evarūpaṃ nagaraṃ sevitabbaṃ --pe-- evarūpo janapado na
sevitabbo --pe-- evarūpo janapado sevitabbo --pe--. "Pug-
galaṃ p'; ahaṃ, Sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbam pi
asevitabbam pīti" iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ mayā. Kiñ c'
etaṃ paṭicca vuttaṃ? Yathārūpam, Sāriputta, . . . idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Imassa kho, Sāriputta, mayā saṃkhittena bhāsitassa
evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo.
Sabbe pi ce, Sāriputta, khattiyā imassa mayā saṃ-
khittena bhāsitassa evaṃ vittārena atthaṃ ājāneyyuṃ,
sabbesānaṃ1 p'; assa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya
sukhāya. Sabbe pi ce, Sāriputta, brāhmaṇā -- pe2 -- vessā
--pe-- sabbe pi ce, Sāriputta, suddā imassa maya saṃ-
khittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājāneyyuṃ,
sabbesānaṃ1 p'; assā suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Sadevako ce pi, Sāriputta, loko samārako sabbrahmako
sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imassa mayā
saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājāneyyuṃ,
sadevakassa lokassa samārakassa sabbrahmakassa sassamaṇa-
brāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya
sukhāyāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 So all MSS.
2 Si omits pe and adds sabbe pi ce Sāriputta before vassā.

[page 061]
2.5. BAHUDHĀTUKASUTTAṂ (115.) 61
Idaṃ avoca Bhabavā. Attamano āyasmā Sāriputto
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
SEVITABBA-ASEVITABBASUTTAṂ1 CATUTTHAṂ.
115.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ
viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti
te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhabavā etad
avoca:--
Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti, sabbāni
tāni bālato uppajjanti no paṇḍitato. Ye keci upaddavā
uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato. Ye
keci upasaggā uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti no
paṇḍitato. Seyyathāpi, bhikkhave, naḷāgārā vā tiṇāgārā vā2
aggimukko3 kūṭāgārāni pi dahati4 ullittāvalittāni nivātāni5
phussitaggaḷāni pihitavātapānāni, -- evam eva kho, bhikkhave,
yāni kānici bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato uppaj-
janti no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti, sabbe te
bālato uppajjanti no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppaj-
janti, sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato. Iti kho,
bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito;
sa-upaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito; sa-upasaggo bālo,
anupasaggo paṇḍito. Na 'tthi, bhikkhave, paṇḍitato
bhayaṃ, na 'tthi paṇḍitato upaddavo, na 'tthi paṇḍitato
upasaggo. Tasmātiha, bhikkhave,paṇḍitā bhavissāma
vīmaṃsakā ti6; evaṃ hi vo, bhikkhave,sikkhitabban ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu; Si Sevitabbāsevitabbasuttaṃ; Sky Sevitabbasuttaṃ.
2 So Si Bu; Sky n--ro vā t--ro vā.
3 So Sky; Si aggimutto.
4 So Sky; Si ḍahati.
5 Si omits here. Cf. Vol. II. p. 8.
6 Si bhavissāmāti, omitting vīmaṃsakā.

[page 062]
62 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Evaṃ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:
-- Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito bhikkhu vīmaṃsako
ti alaṃ vacanāyāti?
Yato kho, Ānanda, bhikkhu, dhātukusalo ca hoti
āyatanakusalo ca hoti paṭiccasamuppādakusalo ca hoti
ṭhānāṭṭhānakusalo ca hoti, ettāvatā kho, Ānanda, paṇḍito
bhikkhu vīmaṃsako ti alaṃ vacanāyāti.
Kittāvatā pana, bhante, bhikkhu dhātukusalo ti alaṃ
vacanāyāti?
Aṭṭhārasa kho imā, Ānanda, dhātuyo:-- Cakkhudhātu,
rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu; sotadhātu, saddadhātu,
sotaviññāṇadhātu; ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññā-
ṇadhātu; jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu;
kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu; mano-
dhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātūti. Imā kho,
Ānanda, aṭṭhārasa dhātuyo yato jānāti passati, ettāvatā
pi kho, Ānanda, dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanā-
yāti.
Siyā pana, bhante, añño pi pariyāyo yathā dhātukusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti?
Siyā, Ānanda. Cha-y-imā, Ānanda, dhātuyo: Paṭhavī-
dhātu, āpodhātu, vāyodhātu, tejodhātu, ākāsadhātu, viññāṇ-
adhātu. Imā kho, Ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati,
ettāvatā pi kho, Ānanda, dhātukusalo bhikkhūti alaṃ
vacanāyāti.
Siyā pana, bhante, añño pi pariyāyo yathā dhātukusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti?
Siyā, Ānanda. Cha-y-imā, Ānanda, dhātuyo: Sukha-
dhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu,
upekhādhātu, avijjādhātu. Imā kho, Ānanda, cha dhātuyo
yato jānāti passati, ettāvatā pi kho, Ānanda, dhātukusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.
Siyā pana, bhante, añño pi pariyāyo yathā dhātukusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti?
Siyā, Ānanda. Cha-y-imā, Ānanda, dhātuyo: Kāma-
dhātu, nekkhammadhātu, vyāpādadhātu, avyāpādadhātu,

--------------------------------------------------------------------------

[page 063]
2.5. BAHUDHĀTUKASUTTAṂ (115.) 63
vihesādhātu,1 avihesādhātu. Imā kho, Ānanda, dhātuyo
yato jānāti passati, ettāvatā pi kho, Ānanda, dhātukusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.
Siyā pana, bhante, añño pi pariyāyo yathā dhātukusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti?
Siyā, Ānanda. Tisso imā, Ānanda, dhātuyo: Kāma-
dhātu, rūpadhātu, arūpadhātu. Imā kho, Ānanda, tisso
dhātuyo yato jānāti passati, ettāvatā pi kho, Ānanda,
dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.
Siyā pana, bhante, añño pariyāyo yathā dhātukusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti?
Siyā, Ānanda. Dve imā, Ānanda, dhātuyo: Saṃkhatā
ca dhātu asaṃkhatā ca dhātu. Imā kho, Ānanda, dve
dhātuyo yato jānāti passati, ettāvatā pi kho, Ānanda, dhātu-
kusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.
Kittāvatā pana, bhante, āyatanakusalo bhikkhūti alaṃ
vacanāyāti?
Cha kho pan'; imāni, Ānanda, ajjhattikabāhirāni āya-
tanāni: Cakkhuñ2 c'; eva rūpañ ca, sotañ ca saddo ca,
ghānañ ca gandho ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbo
ca, mano ca dhammā ca. Imāni kho, Ānanda, cha3
ajjhattikabāhirāni āyatanāni yato jānāti passati, ettāvatā
kho, Ānanda, āyatanakusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.
Kittāvatā pana, bhante, paṭiccasamuppādakusalo bhik-
khūti alaṃ vacanāyāti?
Idh', Ānanda, bhikkhu evaṃ jānāti. Imasmiṃ sati,
idaṃ hoti; imass'; uppādā idaṃ uppajjati: imasmiṃ asati,
idaṃ na hoti; imassa nirodhā idaṃ nirujjhati;-- yadidaṃ
avijjāpaccayā saṃkhārā, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ,
viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ,
saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā-
paccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si vihiṃsādhātu and avihiṃsādhatu.
2 So Sky; Si cakkhu.
3 Sky omit cha.

[page 064]
64 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka-
paridevadukkhadomanassupāyāsā {sambhavanti}. Evam etassa
kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti -- avijjāya
tveva1 asesavirāganirodhā saṃkhāranirodho, saṃkhārani-
rodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā
phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā
taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādāna-
nirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātini-
rodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
nirujjhanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa
nirodho hoti. Ettāvatā kho, Ānanda, paṭiccasamuppādaku-
salo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.
Kittāvatā pana, bhante, ṭhānāṭṭhānakusalo bhikkhūti
alaṃ vacanāyāti?
Idh', Ānanda, bhikkhu: Aṭṭhānam etaṃ anavakāso
yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kiñci saṃkhāraṃ niccato
upagaccheyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti: Ṭhānañ
ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kiñci saṃkhāraṃ niccato
upagaccheyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti: Aṭṭhānaṃ
etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kiñci saṃ-
khāraṃ sukhato upagaccheyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti
pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano
kiñci saṃkhāraṃ sukhato upagaccheyya, ṭhānaṃ etam
vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānaṃ etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhi-
sampanno puggalo kiñci dhammaṃ attato2 upagaccheyya,
n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ
vijjati yaṃ puthujjano kiñci dhammaṃ attato upagaccheyya
ṭhānaṃ etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso
yaṃ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā voropeyya, n'
etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ vij-
jati yaṃ puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya, ṭhānam
etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sy avijjāyave; Sk avijjāyanteva.
2 So Si; Sky attano.

[page 065]
2. 5. BAHUDHĀTUKASUTTAṂ (115.) 65
diṭṭhisampanno puggalo pitaraṃ jīvitā voropeyya -- pe1 --
arahantaṃ jīvitā voropeyya2 --pe--; Aṭṭhānam etaṃ anava-
kāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo duṭṭhacitto Tathāgatassa
lohitaṃ uppādeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti;
Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano duṭṭhacitto
Tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti
pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno
puggalo saṃghaṃ bhindeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti
pajānāti; Thānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano saṃ-
ghaṃ bhindeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam
etaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ
Satthāraṃ uddiseyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti;
Thānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano aññaṃ Satthā-
raṃ uddiseyya, thānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam
etaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto
Sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, n'
etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; Ṭhānañ, ca kho etaṃ
vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā eko arahaṃ Sammāsam-
buddho uppajjeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam
etaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakka-
vattino3 apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, n'; etaṃ ṭhānaṃ
vijjatīti pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ ekissā
lokadhātuyā eko rājā cakkavatī4 uppajjeyya, ṭhānam etaṃ
vijjantīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso yam itthi
arahaṃ assa Sammāsambuddho, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti
pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso arahaṃ
assa Sammāsambuddho, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti;
Aṭṭhānām etaṃ anavakāso yaṃ itthi rājā assa cakkavattī,
n'; etaṃ ṭhānaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ
vijjati yaṃ puriso rājā assa cakkavattī, ṭhānam etaṃ vijjatīti
pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ itthi Sakkattaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si adds: n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti. Ṭhānañ ca kho
etaṃ vijjati yaṃ puthujjano pitaraṃ jīvitā voropeyya.
2 Si adds; ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti.
3 So Si; Sky c--ī.
4 Si c--i always.

[page 066]
66 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
kareyya,1 n'; taṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; Ṭhānañ ca kho
etaṃ vijjati yaṃ puriso Sakkattaṃ kareyya, ṭhānam etaṃ
vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ itthi
Mārattaṃ kareyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti;
Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso Mārattaṃ kareyya,
ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso
yaṃ itthi Brahmattaṃ kareyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti,
pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso Brahmattaṃ
kareyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ ana-
vakāso yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nib-
batteyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; Ṭhānañ ca kho
etaṃ vijjati yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo
vipāko nibbatteyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam
etaṃ anavakāso yaṃ vacīduccaritassa -- pe2 -- yaṃ manoduc-
caritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibatteyya, n'; etaṃ
ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; Ṭhānāñ ca kho etaṃ vijjati yaṃ
manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nib-
batteyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānām etaṃ
anavakāso yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo
vipāko nibbatteyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti;
Ṭhānāñ ca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyasucaritassa iṭṭho
kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti
pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ vacīsucaritassa
-- pe2 -- yaṃ manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo
vipāko nibbatteyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti;
Ṭhānāñ ca kho etaṃ vijjati yaṃ manosucaritassa iṭṭho
kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānam etam vijjatīti
pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ kāyaduccaritasa-
maṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā
sugatiṃ saggam lokaṃ uppajjeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti
pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyaduccari-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si reads kāreyya and continues: Mārattaṃ kāreyya; Brahmattaṃ
kāreyya n'; etam ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti. Ṭhānāñ ca kho
etaṃ vijjati, yaṃ puriso Sakkattaṃ kāreyya, Mārattaṃ kāreyya,
Brahṃattaṃ kāreyya, thānam etaṃ (&c.).
2 Si omits.

[page 067]
2.5. BAHUDHĀTUKASUTTAṂ (115.) 67
tasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā param
maraṇā apāyaṃ duggatim vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya,
ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso
yaṃ vacīduccaritasamaṅgī --pe-- yaṃ manoduccarita-
samaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti
pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yam manoduccarita-
samaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā param maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya, ṭhānam
etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ anavakāso yaṃ
kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppaj-
jeyya, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti; Thānañ ca kho
etaṃ vijjati yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā
kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
uppajjeyya, ṭhānam etaṃ vijjatīti pajānāti; Aṭṭhānam etaṃ
anavakāso yaṃ vacīsucaritasamaṅgī --pe-- yaṃ manosucari-
tasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya, n'; etaṃ {ṭhānaṃ}
vijjatīti pajānāti; Ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ manosu-
caritasamaṅgī tannidāna tappaccayā kāyassa bhedā param
maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, ṭhānam etaṃ
vijjatīti pajānāti. -- Ettāvatā kho, Ānanda, ṭhānāṭṭhānakusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.
Evaṃ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:
Acchariyaṃ, bhante; abbhuttaṃ, bhante. Konāmo ayaṃ,
bhante, dhammapariyāyo ti?
Tasmātiha tvaṃ, Ānanda, imaṃ dhammapariyāyaṃ
Bahudhātuko ti pi naṃ dhārehi, Catuparivaṭṭo ti pi naṃ
dhārehi, Dhammādāso ti pi naṃ dhārehi, Amatadundubhīti
pi naṃ dhārehi, Anuttaro Saṃgāmavijayo ti pi naṃ
dhārehīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
BAHUDHĀTUKASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------

[page 068]
68 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
116.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe
viharati Isigilismiṃ pabbate. Tatra kho Bhagavā bhikkhū
āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhaga-
vato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca: Passatha no
tumhe, bhikkhave, etaṃ Vebhāraṃ pabbatan ti?
Evaṃ, bhante.
Etassa pi kho, bhikkhave, Vebhārassa pabbatassa aññā
va samaññā ahosi aññā paññatti. Passatha no tumhe,
bhikkhave, etaṃ Paṇḍavaṃ pabbatan ti?
Evaṃ, bhante.
Etassa pi kho, bhikkhave, Paṇḍavassa pabbatassa aññā
va samaññā ahosi añña paññatti. Passatha no tumhe,
bhikkhave, etaṃ Vepullaṃ pabbatan ti?
Evaṃ, bhante,
Etassa pi kho, bhikkhave, Vepullassa pabbatassa aññā
va samaññā ahosi aññā paññatti. Passatha no tumhe,
bhikkhave, etaṃ Gijjhakūṭaṃ pabbatan ti?
Evaṃ, bhante.
Etassa pi kho, bhikkhave, Gijjhakūṭassa pabbatassa
aññā va samaññā ahosi aññā paññatti. Passatha no tumhe,
bhikkhave, imaṃ Isigiliṃ pabbatan ti?
Evaṃ, bhante.
Imassa1 kho, bhikkhave, Isigilissa pabbatassa esā va
samaññā ahosi esā paññatti.
Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, pañca Paccekabuddhasatāni
imasmiṃ Isigilismiṃ pabbate ciranivāsino ahesuṃ. Te
imaṃ pabbataṃ pavisantā dissanti paviṭṭhā na dissanti.
Tam enaṃ manussā disvā eva, āhaṃsu: Ayaṃ pabbato
ime isī gilatīti Isigili Isigili tveva samaññā udapādi. Ācik-
khissāmi, bhikkhave, Paccekabuddhānaṃ nāmāni; kittayis-
sāmi, bhikkhave, Paccekabuddhānaṃ nāmāni; desissāmi,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si adds pi.

[page 069]
2.6. ISIGILISUTTAṂ (116.) 69
bhikkhave, Paccekabuddhānaṃ nāmāni. Taṃ suṇātha,
sādhukaṃ manasikarotha; bhāsissāmīti.
Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccas-
sosuṃ.
Bhagavā etad avoca:--
Ariṭṭho nāma, bhikkhave, paccekabuddho1 imasmiṃ
Isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi; Upariṭṭho nāma,
bhikkhave, paccekabuddho imasmiṃ Isigilismiṃ ciranivāsī
ahosi; Tagarasikhī nāma, bhikkhave, paccekabuddho imas-
miṃ Isigilismiṃ ciranivāsī ahosi; Yasassī nāma, bhikkhave,
paccekabuddho imasmiṃ Isigilismiṃ ciranivāsī ahosi; Sudas-
sano nāma, bhikkhave, paccekabuddho imasmiṃ Isigilismiṃ
ciranivāsī ahosi; Piyadassī nāma, bhikkhave, pacceka-
buddho imasmiṃ Isigilismiṃ ciranivāsī ahosi; Gandhāro
nāma, bhikkhave, paccekabuddho imasmiṃ Isigilismiṃ
ciranivāsī ahosi; Piṇḍolo nāma, bhikkhave, paccekabuddho
imasmiṃ Isigilismiṃ ciranivāsī ahosi; Upāsabho nāmā,
bhikkhave, paccekabuddho imasmiṃ Isigilismiṃ ciranivāsī
ahosi; Nītho2 nāma, bhikkhave, paccekabuddho imasmiṃ
Isigilismiṃ ciranivāsī ahosi; Tatho nāma, bhikkhave, pacce-
kabuddho imasmiṃ Isigilismiṃ ciranivāsī ahosi; Sutavā
nāma, bhikkhave, paccekabuddho inasmiṃ Isigilismiṃ
ciranivāsī ahosi; Bhāvitatto nāma, bhikkhave, pacceka-
buddho imasmiṃ Isigilismiṃ ciranivāsī ahosi.
Ye sattasārā anighā nirāsā paccekam ev'; ajjhagamuṃ
subodhiṃ,
Tesaṃ visallānaṃ naruttamānaṃ nāmāni me kittayato
suṇātha.
Ariṭṭho Upariṭṭho Taggarasikhī Yasassī Sudassano Piyadassī
ca buddho Gandhāro Piṇḍolo Upāsabho ca Nītho Tatho Sutavā
Bhāvitatto

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky Si throughout the following prose passage read
paccekasambuddho; supra et infra paccekab-.
2 Si Nitho.

[page 070]
70 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Sumbho Subho Methulo Aṭṭhamo ca Athassumegho Anigho
Sudāṭho
Paccekabuddhā bhavanettikhīṇā Hiṅgū ca Hiṅgo ca mahā-
nubhāvā
Dve Jālino munino Aṭṭhako ca atha Kosalo buddho atho
Subāhu
Upanemi so Nemi so Santacitto sacco tatho virajo paṇḍito
ca
Kāḷūpakāḷā Vijito Jito ca Aṅgo ca Paṅgo ca Gutijjito1 ca.
Passī jahī2 upadhiṃ dukkhamūlaṃ Aparājito Mārabalaṃ
ajesi.
Satthā Pavattā Sarabhaṅgo Lomahaṃso Uccaṅgamāyo
Asito Ānāsavo
Manomayo mānacchido ca Bandhumā Tadādhimutto vi-
malo ca Ketumā
Ketuṃbarāgo ca Mātaṅgo Ariyo ath'; Accuto Accutagāma--
Byāmako
Sumaṅgalo Dabbilo Supatiṭṭhito Asayho Khemābhirato ca
Sorato
Durannayo Saṃgho atho pi Ujjayo aparo munī3 Sayho
anomanikkamo
Ānanda-Nando Upanando dvādasa Bhāradvājā4 antimade-
hadhārī
Bodhi-Mahānāmo atho pi uttaro kesī sikhī sundaro Bhāra-
dvājo
Tissūpatissā bhavabandhanacchidā Upasīdarī taṇhacchido
ca Sīdarī
Buddho ahu Maṅgalo vītarāgo Usabh'; acchidā jāliniṃ
dukkhamūlaṃ
Santaṃ padaṃ ajjhagam'; Upaṇīto Uposatho Sundaro Sacca-
nāmo
Jeto Jayanto Padumo Uppalo ca Padumuttaro Rakkhito
Pabbato ca
--------------------------------------------------------------------------
1 Si Guticchito.
2 So Sky Bu; Si Passījahi.
3 Si muni.
4 So Bu; Sy Bhāradvāyojā; Sk Si Bhāradvājo.

[page 071]
2.7. MAHĀCATTĀRĪSAKASUTTAM (117.) 71
Mānatthaddho Sobhito Vītarāgo Kaṇho ca Buddho suvi-
muttacitto.
Ete ca aññe ca mahānubhāvā paccekabuddhā bhavanetti-
khīṇā.
Te sabbasaṅgātigate1 mahesī parinibbute vandatha appa-
meyye ti.
ISIGILISUTTAṂ CHATTHAṂ.
117.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti
te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desissāmi sa-
upanisaṃ saparikkhāraṃ. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi-
karotha, bhāsissamīti. Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū
Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi sa-upaniso
saparikkhāro? Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo
sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo
sammāsati. Yā kho, bhikkhave, imehi sattaṅgehi cittassa
ekaggatā parikkhatā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyo
sammāsamādhi sa-upaniso iti pi, saparikkhāro iti pi.
Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti.
Kathañ ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti?
Micchādiṭṭhiṃ: Micchāditthīti pajānāti, sammādiṭṭhiṃ:
Sammādiṭṭhīti pajānāti. Sā 'ssa hoti sammādiṭṭhi. Katamā
ca, bhikkhave, micchādiṭṭhi? Na 'tthi dinnaṃ, na 'tthi
yiṭṭhaṃ, na 'tthi hutaṃ, na '; tthi sukaṭadukkaṭānaṃ kam-
mānaṃ phalaṃ vipāko, na 'tthi ayaṃ loko, na 'tthi paro
loko, na 'tthi mātā, na 'tthi pitā, na 'tthi sattā opapātikā, na

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si s--dhigate.

[page 072]
72 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
'tthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye
imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedentīti; ayaṃ, bhikkhave, micchādiṭṭhi.
Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Sammādiṭṭhiṃ
p'; ahaṃ, bhikkhave, dvayaṃ vadāmi. Atthi, bhikkhave
sammādiṭṭhi sāsavā puññābhāgiyā1 upadhivepakkā; atthi,
bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā.
Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññābhāgiya
upadhivepakkā? Atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ,
atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi
ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā
opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā-
paṭipannā ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedentīti; ayaṃ, bhikkhave, sammādiṭṭhi
sāsavā puññābhāgiyā upadhivepakkā.
Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā
lokuttarā maggaṅgā?
Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa2
ariyamaggassa3 samaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato
paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasamboj-
jhaṅgo sammādiṭṭhi maggaṅgā, -- ayaṃ, bhikkhave,
sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā. Yo4
micchādiṭṭhiyā pahānāya vāyamati sammādiṭṭhiyā upasam-
padāya, sāssa5 hoti sammāvāyāmo. So sato micchādiṭṭhiṃ
pajahati, sato sammādiṭṭhiṃ upasampajja viharati; sāssa
hoti sammāsati. Itissime tayo dhammā sammādiṭṭhiṃ
anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi
sammāvāyāmo sammāsati.
Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti.
Kathañ ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti?
Micchāsaṃkappaṃ: Micchāsaṃkappo ti pajānāti, sammā-
saṃkappaṃ: Sammāsaṃkappo ti pajānāti -- sā 'ssa hoti
--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si Bu puññabh-.
2 So Si; Sky omit.
3 So Sky; Si ariyamaggasamaṅgino.
4 So Sky; Si so.
5 So Sky and (once) Si; Si usually svāssā.

[page 073]
2.7. MAHĀCATTĀRĪSAKASUTTAṂ (117.) 73
sammādiṭṭhi. Katamo ca, bhikkhave, micchāsaṃkappo?
Kāmasaṃkappo, vyāpādasaṃkappo, vihiṃsāsaṃkappo, ayaṃ,
bhikkhave, micchāsaṃkappo. Katamo ca, bhikkhave,
sammāsaṃkappo? Sammāsaṃkappaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave,
dvayaṃ vadāmi. Atthi, bhikkhave, sammāsaṃkappo
sāsavo puññābhāgiyo upadhivepakko; atthi, bhikkhave,
sammāsaṃkappo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo.
Katamo ca, bhikkhave,sammāsaṃkappo sāsavo puññā-
bhāgiyo upadhivepakko? Nekkhammasaṃkappo, avyāpāda-
saṃkappo avihiṃsāsaṃkappo, -- ayaṃ, bhikkhave sammā-
saṃkappo sāsavo puññābhāgiyo upadhivepakko. Katamo
ca, bhikkhave, sammāsaṃkappo ariyo anāsavo lokuttaro
maggaṅgo? Yo kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacit-
tassa ariyamaggassa samaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato
takko vitakko saṃkappo appanāvyappanā cetaso abhini-
ropanā vācāsaṃkhāro,1 ayaṃ, bhikkhave, sammāsaṃkappo
ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. So micchāsaṃkappassa
pahānāya vāyamati sammāsaṃkapassa upasampadāya; so
'ssa2 hoti sammāvāyāmo. So sato micchāsaṃkappaṃ
pajahati, sato sammāsaṃkappaṃ upassampajja viharati. sā
'ssa hoti sammāsati. Itissime tayo dhammā sammāsaṃ-
kappaṃ anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathīdaṃ:
sammādiṭṭhi sammāvāyāmo sammāsati.
Tatra, bhikkhave,sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti.
Kathañ ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti?
Micchāvācaṃ: Micchāvācā ti pajānāti; sammāvācaṃ:
Sammāvācā ti pajānāti; sā 'ssa hoti sammādiṭṭhi. Katamā
ca, bhikkhave, micchāvācā? Musāvādo, pisuṇā vācā,
pharusā vācā, samphappalāpo;-- ayaṃ, bhikkhave, micchā-
vācā. Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Sammāvācaṃ
p'; ahaṃ, bhikkhave, dvayaṃ vadāmi. Atthi, bhikkhave,
sammāvācā sāsavā puññābhāgiyā upadhivepakkhā; atthi,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky Si vacīsaṃkhāro. Buddhaghosa (MS. of R.AṢ.) has
the following: Vācāsaṃkhārotīti vacīsaṃkhāro. My own MS. of
Bu reads: Vācāsaṃkharotīti.
2 So Sky; Si svāssa.

[page 074]
74 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā.
Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññābhāgiyā
upadhivepakkā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya
veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā
veramaṇī, -- ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññā-
bhāgiyā upadhivepakkā. Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā
ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā? Yā kho, bhikkhave,
ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariya-
maggaṃ bhāvayato catūhi pi vacīduccaritehi ārati virati
paṭivirati veramaṇī, -- ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā ariyā
anāsavā lokuttarā maggaṅgā. So micchāvācāya pahānāya
vāyamati, sammāvācāya upasampadāya; so 'ssa hoti sammā-
vāyāmo. So sato micchāvācaṃ pajahati, sato sammāvācaṃ
upasampajja viharati; sā 'ssa hoti sammāsati. Itissime tayo
dhammā sammāvācaṃ anuparidhāvanti anuparivattanti,
seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati.
Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti.
Kathañ ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti?
Micchākammantaṃ: Micchākammanto ti pajānāti; sammā-
kammantaṃ: Sammākammanto ti pajānāti; sā 'ssa hoti
sammādiṭṭhi. Katamo ca, bhikkhave, micchākammanto?
Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, -- ayaṃ,
bhikkhave, micchākammanto. Katamo ca, bhikkhave,
sammākammanto? Sammākammantaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave,
dvayaṃ vadāmi. Atthi, bhikkhave, sammākammanto sāsavo
puññābhāgiyo upadhivepakko; atthi, bhikkhave, sammā-
kammanto ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. Katamo ca,
bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññābhāgiyo upadhi-
vepakko? Atthi, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnā-
dānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī; ayaṃ,
bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññābhāgiyo upadhive-
pakko. Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto ariyo
anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yā kho, bhikkhave, ariya-
cittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariya-
maggaṃ bhāvayato tīhi pi kāyaduccaritehi ārati virati
paṭivirati veramaṇī; ayaṃ bhikkhave, sammākammanto

--------------------------------------------------------------------------

[page 075]
2.7. MAHĀCATTĀRĪSAKASUTTAṂ (117.) 75
ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. So micchākammantassa
pahānāya vāyamati sammākammantassa upasampadāya; so
'ssa hoti sammāvāyāmo. So sato micchākammantaṃ
pajahati, sato sammākammantaṃ upasampajja viharati; sā
'ssa hoti sammāsati. Itissime tayo dhammā sammākam-
mantaṃ anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathīdaṃ:
sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati.
Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti.
Kathañ ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti?
Micchā-ājīvaṃ: Micchā-ājīvo ti pajānāti; sammā-ājīvaṃ:
Sammā-ājīvo ti pajānāti; sā 'ssa hoti sammādiṭṭhi. Katamo
ca, bhikkhave, micchā-ājīvo? Kuhanā1 lapanā nemittakatā
nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā, -- ayaṃ, bhik-
khave, micchā-ājīvo. Katamo ca, bhikkhave, sammā-ājīvo?
Sammā-ājīvaṃ p'; ahaṃ, bhikkhave, dvayaṃ vadāmi. Atthi,
bhikkhave, sammā-ājīvo sāsavo puññābhāgiyo upadhive-
pakko; atthi, bhikkhave, sammā-ājīvo ariyo anāsavo
lokuttaro maggaṅgo. Katamo ca, bhikkhave, sammā-ājīvo
sāsavo puññābhāgiyo upadhivepakko? Idha, bhikkhave,
ariyasāvako micchā-ājīvaṃ pahāya sammā-ājīvena jīvikaṃ
kappeti; ayaṃ, bhikkhave, sammā-ājīvo sāsavo puññābhāgiyo
upadhivepakko. Katamo ca, bhikkhave, sammā-ājīvo ariyo
anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yā kho, bhikkhave, ariya-
cittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ
bhāvayato micchā-ājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī; ayaṃ,
bhikkhave, sammā-ājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo.
So micchā-ājīvassa pahānāya vāyamati sammā-ājīvassa
upasampadāya; so 'ssa hoti sammāvāyāmo. So sato
micchā-ājīvaṃ pajahati, sato sammā-ājīvaṃ upasampajja
viharati; sā 'ssa hoti sammāsati. Itissime tayo dhammā
sammā-ājīvaṃ anuparidhāvanti anuparivattanti, seyya-
thīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati.
Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti.
Kathañ ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti?

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Bu; Sky kuhaṇalapanā.

[page 076]
76 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Sammādiṭṭhissa, bhikkhave, sammāsaṃkappo pahoti;
sammāsaṃkappassa sammāvācā pahoti; sammāvācassa
sammākammanto pahoti; sammākammantassa sammā-ājīvo
pahoti; sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti; sammā-
vāyāmassa sammāsati pahoti; sammāsatissa sammāsamādhi
pahoti; sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti; sammā-
ñāṇassa sammāvimutti pahoti. Iti kho, bhikkhave, aṭṭhaṅ-
gasamannāgato sekho paṭipado1 dasaṅgasamannāgato2 arahā
hoti.
Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti.
Kathañ ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti?
Sammādiṭṭhissa bhikkhave, micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti;
ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā honti; sammādiṭṭhipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ3 gacchanti.
Sammāsaṃkappassa, bhikkhave, micchāsaṃkappo nijjiṇṇo
hoti4; ye ca micchāsaṃkappapaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā honti; sammāsaṃ-
kappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti. Sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā nijjiṇṇā
hoti; ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā honti, sammāvācā-
paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti. Sammākammantassa, bhikkhave, micchākam-
manto nijjiṇṇo hoti; ye ca micchākammantapaccayā aneke
pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā
honti, sammākammantapaccayā aneke kusalā dhammā
bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammā-ājīvassa, bhikkhave,
micchā-ājīvo nijjiṇṇo hoti; ye ca micchā-ājīvapaccayā aneke

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si omits.
2 Si dasahaṅgas-.
3 Si bh--parip-.
4 Si continues: --pe-- sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā
nijjiṇṇā hoti. Sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto
nijjiṇṇo hoti. Sammā-ājīvassa, bhikkhave, sammā-ājīvo nijjiṇṇo
hoti. Sammāvāyāmassa . . . hoti. Sammāñāṇassa . . . hoti.
Sammāvimuttassa, bhikkhave, micchāvimutti nijjiṇṇā hoti, ye
ca) &c., &c.).

[page 077]
2.7. MAHĀCATTĀRĪSAKASUTTAṂ (117.) 77
pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā
honti, sammā-ājīvapaccayā aneke kusalā dhammā bhāva-
nāpāripūriṃ gacchanti. Sammāvāyāmassa, bhikkhave,
micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāvāyāmapaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c'; assa
nijjiṇṇā honti, sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā
dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāsatissa,
bhikkhave, micchāsati nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāsatipaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c'; assa
nijjiṇṇā honti, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā
bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāsamādhissa, bhikkhave,
micchāsamādhi nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāsamādhipaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c'; assa
nijjiṇṇā honti, sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā
dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāñāṇassa,
bhikkhave, micchāñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti; ye ca micchāñāṇa-
paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c'
assa nijjiṇṇā honti, sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā
dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāvimuttassa
bhikkhave, micchāvimutti nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāvi-
muttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,
te c'; assa nijjiṇṇā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Iti, kho,
bhikkhave, vīsati kusalapakkhā vīsati akusalapakkhā.
Mahācattārīsako dhammapariyāyo pavattito appativattiyo
samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā1 Brah-
munā vā kenaci vā lokasmiṃ.2 Yo hi koci,3 bhikkhave,
samaṇo vā brāhmaṇo vā, imaṃ mahācattārīsakaṃ dhamma-
pariyāyaṃ garahitabbaṃ paṭikkositabbaṃ maññeyya, tassa
diṭṭhe va dhamme dasa sahadhammikā vādānuvādā4
gārayhaṃ5 ṭhānaṃ āgacchanti. Sammādiṭṭhiñ ce bhavaṃ
garahati, ye ca micchādiṭṭhī6 samaṇabrāhmaṇā te bhoto
pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammāsaṃkappañ ce bhavaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits Mārena vā.
2 Si lokasmin ti.
3 Sky ye hi keci.
4 So Si; Sky vādānupātā as at II. Maj. p. 127.
5 Si gāreyhaṭṭhānaṃ.
6 Si micchādiṭṭhi; Sky micchādiṭṭhiṃ.

[page 078]
78 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
garahati, ye ca micchāsaṃkappā samaṇabrāhmaṇā te bhoto
pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammāvācañ ce bhavaṃ garahati,1
ye cā . . . pāsaṃsā. Sammākammantañ ce . . . pāsaṃsā.
Sammā-ājīvañ ce . . . pāsaṃsā. Sammāvāyāmañ ce . . .
pāsaṃsā. Sammāsatiñ ce . . . pāsaṃsā. Sammāsamādhiñ
ce . . . pāsaṃsā. Sammāñāṇañ ce . . . pāsaṃsā. Sammā-
vimuttiñ ce bhavaṃ garahati, ye ca micchāvimuttī samaṇa-
brāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Yo hi2 koci,
bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā imaṃ mahācattārīsakaṃ
dhammapariyāyaṃ garahitabbaṃ paṭikkositabbaṃ maññeyya,
tassa diṭṭhe va dhamme ime dasa sahadhammikā vādānu-
vādā gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchanti. Ye pi te, bhikkhave,
ahesuṃ Okkalā3 Vassa-Bhaññā ahetuvādā akiriyavādā
natthikavādā, te pi mahācattārīsakaṃ dhammapariyāyaṃ
na garahitabbaṃ na paṭikkositabbaṃ maññeyyuṃ. Taṃ
kissa hetu? Nindābyārosa-upārambhabhayā4 ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
MAHĀCATTĀRĪSAKASUTTAṂ SATTAMAṂ.
118.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Savatthi-
yaṃ viharati Pubbārāme Migāramātu pāsāde sambahulehi
abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ, -- āyas-
matā ca Sāriputtena, āyasmatā ca Mahā-Moggallānena,
āyasmatā ca Mahā-Kassapena, āyasmatā ca Mahā-Kaccā-
yanena, āyasmatā ca Mahā-Koṭṭhitena, āyasmatā ca Mahā-
Kappinena,5 āyasmatā ca Mahā-Cundena, āyasmatā ca

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits rest of sentence, here et infra, resuming full recital
with Sammāvimuttiñ.
2 Si omits hi.
3 So Bu; Sky Si Ukkalā.
4 So Sky Si; Bu nindāvyāpāros-.
5 Sy omits.

[page 079]
2.8. ĀNĀPĀNASATISUTTAṂ (118.) 79
Anuruddhena,1 āyasmatā ca Revatena, āyasmatā ca
Ānandena, -- aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi
sāvakehi saddhiṃ. Tena kho pana samayena therā bhikkhū
nave bhikkhū ovadanti anusāsanti. Appekacce therā
bhikkhū dasa pi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce
therā bhikkhū vīsatim2 pi bhikkhū ovadanti anusāsanti,
appekacce therā bhikkhū tiṃsam pi bhikkhū ovadanti
anusāsanti, appekacce therā bhikkhū cattārīsam pi bhikkhū
ovadanti anusāsanti.3 Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi
ovadiyamānā annusāsiyamānā uḷāraṃ4 pubbenāparaṃ visesaṃ
jānanti.5 Tena kho pana samayena Bhagavā tadahu 'posathe
pannarase pavāraṇāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhu-
saṃghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.
Atha kho Bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhu-
saṃghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: Āraddho 'smi,
bhikkhave, imāya paṭipadāya, āraddhacitto 'smi, bhikkhave,
imāya paṭipadāya. Tasmātiha, bhikkhave, bhiyyosomattā-
ya viriyaṃ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa
adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya, idh'; evāhaṃ
Sāvatthiyaṃ Komudiṃ cātumāsiniṃ āgamissāmīti. Assosuṃ
kho jānapadā bhikkhū: Bhagavā kira tatth'; eva Sāvatthiyaṃ
Komudiṃ cātumāsiniṃ āgamissatīti. Te ca6 jānapadā
bhikkhū Sāvatthiṃ7 osaranti Bhagavantaṃ dassanāya. Te
ca therā bhikkhū bhiyyosomattāya nave bhikkhū ovadanti
anusāsanti. Appekacce therā bhikkhū dasa pi bhikkhū ova-
danti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū vīsatim pi bhik-
khū ovadanti anusāsanti; appekacce therā bhikkhū tiṃsam
pi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū
cattārisam pi bhikkhū ovadanti anusāsanti.8 Te ca navā
bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits,--thus leaving at nine the number of theras named,
though Bu says: Pāliyaṃ āgate dasa there.
2 Si vīsam.
3 Sky omit this clause here, but not infra.
4 Si oḷāraṃ.
5 So Bu; Sky sañjānanti; Si pajānanti.
6 Si omits ca.
7 So Bu; Sky Si Sāvatthiyaṃ.
8 Sky omit this clause here, but not infra.

[page 080]
80 III. UPARIPAṆṆĀSAM.
uḷāraṃ1 pubbenāparaṃ visesaṃ jānanti.2 Tena kho pana
samayena Bhagavā tadahu 'posathe pannarase Komudiyā
cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṃgha-
parivuto abbhokāse nisinno hoti.
Atha kho Bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhu-
saṃghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: Apalāpā 'yaṃ,
bhikkhave, parisā, nippalāpā 'yaṃ, bhikkhave, parisā,
suddhā, sāre patiṭṭhitā. Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave,
bhikkhusaṃgho, tathārūpā 'yam, bhikkhave, parisā yathā-
rūpā parisā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjali-
karaṇīyo: Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.3 Tathārūpo
ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṃgho tathārūpā 'yaṃ, bhikkhave,
parisā yathārūpāya parisāya appaṃ dinnaṃ bahuṃ4 hoti
bahuṃ4 dinnaṃ bahutaraṃ. Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave
bhikkhusaṃgho tathārūpā 'yaṃ, bhikkhave, parisā yathā-
rūpā parisā dullabhā dassanāya lokassa. Tathārūpo ayaṃ,
bhikkhave, bhikkhusaṃgho tathārūpā 'yaṃ, bhikkhave, parisā,
yathārūpaṃ parisaṃ alaṃ yojanagaṇanāni5 dassanāya
gantuṃ puṭosenāpi.6 Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhik-
khusaṃgho, tathārūpā 'yaṃ, bhikkhave, parisā.7 Santi,
bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe arahanto
khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppatta-
sadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā;
-- evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhik-
khusaṃghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhik-
khusaṃghe pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ
parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā
tasmā lokā;-- evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṃghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhik-
khusaṃghe tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamo-
hānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakid eva imaṃ lokaṃ āgantvā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si oḷāraṃ.
2 So Bu; Sky sañjānanti; Si pajānanti.
3 So Sky; Si āhuneyyā p--ā d--ā . . . lokassa.
4 Si bahu.
5 Bu yojanagaṇāni.
6 So Bu (adding: puṭaṃsenā ti pi pāṭho);
Si puṭaṃsenāpi; Sy puṭaṃsenāti; Sk puṭaṃsenati.
7 So Si; Sky omit these four words.

[page 081]
2. ĀNĀPĀNASATISUTTAṂ (118). 81
dukkhass'; antaṃ karissanti;-- evarūpā pi, bhikkhave, santi
bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe. Santi, bhikkhave,
bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ
parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhi-
parāyanā;-- evarūpā pi, bhikkhave,santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṃghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhik-
khusaṃghe catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogam
anuyuttā viharanti;-- evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū
imasmiṃ bhikkhusaṃghe.1 Santi, bhikkhave, bhikkhū
imasmiṃ bhikkhusaṃghe catunnaṃ sammappadhānānaṃ
bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;-- evarūpā pi, bhik-
khave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe. Santi,
bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe catunnaṃ
iddhipādānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;-- eva-
rūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe.
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe pañ-
cannaṃ indriyānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;--
evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhu-
saṃghe. Santi, bhikkhave,bhikkhū imasmiṃ bhikkhu-
saṃghe pañcannaṃ balānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā
viharanti;-- evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṃghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhik-
khusaṃghe sattanaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvanānuyogam anu-
yuttā viharanti;-- evarūpā pi, bhikkhave,{santi bhikkhū
imasmiṃ bhikkhūsaṃgheṣanti bhikkhave,} bhikkhū imas-
miṃ bhikkhusaṃghe ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassā bhā-
vanānuyogam anuyuttā viharanti;-- evarūpā pi bhikkhave,
santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe. Santi, bhikkhave,
imasmiṃ bhikkhusaṃghe mettābhāvanānuyogam anu-
yuttā viharanti;2 -- evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū

--------------------------------------------------------------------------
1 Si continues: Catunnaṃ iddhipādānaṃ. Pañcannaṃ
indriyānaṃ. Pañcannaṃ balānaṃ. Sattānaṃ bojjhaṅgānaṃ.
Ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa(&c. as text).
2 Si continues: Karuṇābhāvanānuyogam anuyuttā viharantri.
Muditābvhāvanānuyogam anuyuttā viharanti, . . . &c., similarly
down to . . . aniccasaññābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti; --
evarūpā pi (&c., as in text).

[page 082]
82 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
imasmiṃ bhikkhusaṃghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū
imasmiṃ bhikkhusaṃghe karuṇābhavanānuyogam anuyuttā
viharanti;-- evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṃghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhik-
khusaṃghe muditābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;--
evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhu-
saṃghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhu-
saṃghe upekhābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;--
evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhu-
saṃghe. Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhu-
saṃghe asubhabhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;-- eva-
rūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe.
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe anic-
casaññābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;-- evarūpā pi,
bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe. Santi,
bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṃghe ānāpānasati-
bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti. Ānāpānasati, bhik-
khave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā;
ānāpānasati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā cattāro sati-
paṭṭhāne paripūreti; cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulī-
katā satta bojjhaṅge paripūrenti; satta bojjhaṅgā bhāvitā
bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Kathaṃ bhāvitā ca,
bhikkhave, ānāpānasati? Kathaṃ bahulīkatā? Kathaṃ
mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu
araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati
pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ
satiṃ upatthapetvā. So sato va assasati, sato passasati;
dīghaṃ vā assasanto: Dīghaṃ passasāmīti pajānāti; dīghaṃ
vā passasanto: Dīghaṃ passasāmīti pajānāti; rassaṃ vā
assasanto: Rassaṃ assasāmīti pajānāti; rassaṃ vā passa-
santo: Rassaṃ passasāmīti-pajānāti; Sabbakāyapaṭisaṃvedī
assasissāmīti sikkhati; Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti
sikkhati; Passambhayaṃ kāyasaṃkhāraṃ assasissāmīti
sikkhati; Passambhayaṃ kāyasaṃkhāraṃ passasissamīti
sikkhati; Pītipaṭisaṃvedī assasissāmītī sikkhati; Pītipaṭi-
saṃvedī passasissāmīti sikkhati; Sukhapaṭisaṃvedī assasis-

--------------------------------------------------------------------------

[page 083]
2.8. ĀNĀPĀNASATISUTTAṂ (118.) 83
sāmīti sikkhati; Sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati;
Cittasaṃkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati; Citta-
saṃkhārapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati; Passam-
bhayaṃ cittasaṃkhāraṃ assasissāmīti sikkhati; Passam-
bhayaṃ cittasaṃkhāraṃ passasissāmīti sikkhati; Cittapaṭi-
saṃvedī assasissāmīti sikkhati; Cittapaṭisaṃvedī passasissā-
mīti sikkhati; Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sik-
khati; Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmītī sikkhati;
Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati; Samādahaṃ
cittaṃ passasissāmīti sikkhati; Vimocayaṃ cittaṃ assasis-
sāmīti sikkhati; Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati;
Aniccānupassī assasissāmīti sikkhati; Aniccānupassī passa-
sissāmīti sikkhati; Virāgānupassī assasissāmīti sikkhati;
Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati; Nirodhānupassī assa-
sissāmīti sikkhati; Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati;
Paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati; Paṭinissaggānu-
passī passasissāmīti sikkhati;-- evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave,
ānāpānasati, evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahāni-
saṃsā.
Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānasati? Kathaṃ
bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? 1 Yasmiṃ
samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto: Dīghaṃ
assasāmīti pajānāti; dīghaṃ vā passasanto: Dīghaṃ pas-
sasāmīti pajānāti; rassaṃ vā assasanto: Rassaṃ assasāmīti
pajānāti; rassaṃ vā passasanto: Rassaṃ passasāmīti pajā-
nāti; Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati; Sab-
bakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati; Passambhayaṃ
kāyasaṃkhāraṃ assasissāmīti sikkhati; Passambhayaṃ
kāyasaṃkhāraṃ passasissāmīti sikkhati;-- kāye kāyānupassī,
bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno
satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Kāyesu kāyañ-
ñatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi yadidaṃ assāsapassā-
saṃ. Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmiṃ
samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya
loke abhijjhādomanassaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave,

--------------------------------------------------------------------------
1 MSS. p--enti.

[page 084]
84 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhikkhu: Pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, Pītipaṭi-
saṃvedī passasissāmīti sikkhati, Sukhapaṭisaṃvedī assasis-
sāmīti sikkhati, Sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati,
Cittasaṃkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, Cittasaṃ-
khārapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, Passambhayaṃ
cittasaṃkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, Passambhayaṃ citta-
saṃkhāraṃ passasissāmīti sikkhati;-- vedanāsu vedanānupassī,
bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sam-
pajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Veda-
nāsu1 vedanāññatarāhaṃ,1 bhikkhave, etaṃ vadāmi yadidaṃ
assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātiha,
bhikkhave, vedanāsu2 vedānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu
viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādo-
manassaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu: Citta-
paṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, Cittapaṭisaṃvedī passasis-
sāmīti sikkhati, Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sik-
khati, Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati,
Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati, Samādahaṃ
cittaṃ passasissāmīti sikkhati, Vimocayaṃ cittaṃ assasis-
sāmīti sikkhati, Vimocayaṃ cittam passasissāmīti sikkhati;
-- citte cittānupassī, bhikkhave,tasmiṃ samaye bhikkhu
viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādo-
manassaṃ. Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa3 asampa-
jānassa ānāpānasatibhāvanaṃ4 vadāmi. Tasmātiha, bhik-
khave, citte cittānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati
ātāpī sampājāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu: Aniccānupassī assasis-
sāmīti sikkhati, Aniccānupassī passasissāmīti sikkhati, Virā-
gānupassī . . ., Nirodhānupassī . . ., Paṭinissagānupassī
assasissāmīti sikkhati, Paṭinissaggānupassī passasissāmīti
sikkhati, -- dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, tasmiṃ
samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya
loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ abhijjhādomanas-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky vedaññatarāhaṃ.
2 Sky omit.
3 So Sky Bu Si muṭṭhasatissa.
4 Si ānāpānasatiṃ vadāmi.

[page 085]
2.8. ĀNĀPĀNASATISUTTAṂ (118.) 85
sānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā
hoti. Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī
tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā,
vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ bhāvitā kho,
bhikkhave, ānāpānasati, evaṃ bahulīkatā cattāro satipaṭ-
ṭhāne paripūreti.
Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā
kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṃ
samaye, bhikkhave,bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī
sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, --
upaṭṭhit'; assa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā.1 Yas-
miṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti
asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno
āraddho hoti; satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu
bhāveti; satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhā-
vanāpāripūriṃ gacchati. So tathāsato2 viharanto taṃ
dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsaṃ
āpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato
viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati
parivīmaṃsaṃ āpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ
samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasamboj-
jhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicaya-
sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ
gacchati, tassa taṃ3 dhammaṃ paññāya pavicinato pavi-
carato parivīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ
asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ
dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsaṃ
āpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ,4 viriyasamboj-
jhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, viriyasam-
bojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, viriyasam-
bojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ
gacchati. Āraddhaviriyassa upajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ
samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si appanyyṭṭhā.
2 So Si and Sky infra; Sk here and Sy (bis) Tathāgato.
3 Si omits.
4 Si omits these four words.

[page 086]
86 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno
āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu
bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhā-
vanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyo pi passambhati,
cittam pi passambhati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhik-
khuno pītimanassa kāyo pi passambhati cittam pi passam-
bhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno
āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye
bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Passaddhakāyassa
sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave,
bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati,
samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho
hoti, samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhā-
veti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno
bhāvanāpāripūriṃ gacchati. So tathāsamāhitaṃ cittaṃ
sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave,
bhikkhuno tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā
hoti, upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho
hoti, upekhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhā-
veti, upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhā-
vanāpāripūriṃ gacchati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave,
bhikkhu vedanāsu --pe-- citte1 --pe-- dhammesu dham-
mānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke
abhijjhādomanassaṃ, upaṭṭhit'; assa tasmiṃ samaye sati
hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno
upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo tasmiṃ
samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ
samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. So tathāsato viha-
ranto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari-
vīmaṃsaṃ āpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu
tathāsato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavi-
carati parivīmaṃsaṃ āpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo
tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicaya-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si cittesu, omitting pe before and after.

[page 087]
2.8. ĀNĀPĀNASATISUTTAṂ (118.) 87
sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhamma-
vicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā-
pāripūriṃ gacchati. Tassa taṃ dhammaṃ paññāya
pavicinato pavicarato parivīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ
hoti viriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave,
bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato
parivīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ,
viriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,
viriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,
viriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā-
pāripūriṃ gacchati. Āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirā-
misā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhaviri-
yassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ
samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tas-
miṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ
samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa
kāyo pi passambhati, cittam pi passambhati. Yasmiṃ
samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyo pi pas-
sambhati cittam pi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo
tasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddho hoti,
passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,
passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāva-
nāpāripūriṃ gacchati. Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ
samādhiyati. Yasmim samaye, bhikkhave, bhikkhuno
passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, samādhi-
sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,
samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,
samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā-
pāripūriṃ gacchati. So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ
ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu
tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upe-
khāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,
upekhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,
upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā-
pāripūriṃ gacchati.
Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā,
evaṃ bahulīkatā satta sambojjhaṅge paripūrenti.

--------------------------------------------------------------------------

[page 088]
88 III.UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā?
Kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idha, bhik-
khave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; dham-
mavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti -- pe1 -- viriyasambojjhaṅ-
gaṃ bhāveti --pe-- pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti --pe-- passad-
dhisambojjhaṅgaṃ bhāveti --pe-- samādhisambojjhaṅgaṃ
bhāveti --pe-- upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ
bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā, evaṃ bahulīkatā
vijjāvimuttiṃ paripūrentīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
ĀNĀPĀNASATISUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.
119.
Evam me sataṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭik-
kantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ
ayaṃ antarākathā udapādi: Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ
āvuso yāvañ c'; idaṃ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā
mahapphalā vuttā mahānisaṃsā ti. Ayañ ca h'; idaṃ2
tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā vippakatā hoti. Atha kho
Bhabavā sāyaṇhasamayaṃ patisallāṇā3 vuṭṭhito yen'; upaṭ-
ṭhānasālā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā paññatte āsane
nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Kāya nu
'ttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana
vo antarākathā vippakatā ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits pe throughout.
2 Si ayañ ca kho idaṃ Sky ayañcarahidaṃ.
3 So Sky; Si paṭis-.

[page 089]
2.9. KĀYAGATĀSATISUTTAṂ (119.) 89
Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭik-
kantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ
ayam antarākathā udapādi: Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ
āvuso yāvañ c'; idaṃ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena kāyagatā sati bhāvitā bahulikatā mahap-
phalā vuttā mahānisaṃsā ti. Ayaṃ no,1 bhante, antarā-
kathā vippakatā, atha Bhagavā anuppatto ti.
Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, kāyagatā sati, kathaṃ
bahulīkatā2 mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhik-
khave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgā-
ragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇi-
dhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So sato va assasati
sato passasati. Dīghaṃ vā assasanto: Dīghaṃ assasāmīti
pajānāti, dīghaṃ vā passasanto: Dīghaṃ passasāmīti pajā-
nāti; rassaṃ vā assasanto: Rassaṃ assasāmīti pajānāti,
rassaṃ vā passasanto: Rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sab-
bakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati; Sabbakāyapaṭi-
saṃvedī passasissāmīti sikkhati; Passambhayaṃ kāyasaṃ-
khāraṃ assasissāmīti sikkhati; Passambhayaṃ kāyasaṃ-
khāraṃ passasissāmīti sikkhati. Tassa evaṃ appamattassa
ātāpino pahitattassa viharato ye te gehasitā sarasaṃkappā
te pahīyanti, tesam pahānā ajjhattam eva cittaṃ santiṭṭhati
sannisīdati ekodihoti3 samādhiyati. Evam pi, bhikkhave,
bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā
Gacchāmīti pajānāti; ṭhito vā Thito 'mhīti pajānāti; nisinno
vā Nisinno 'mhīti pajānāti; sayāno vā Sayāno 'mhīti pajānāti;
yathā yathā vā pan'; assa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā
naṃ pajānāti. Tassa evaṃ appamattasa ātāpino pahitat-
tassa viharato ye te4 gehasitā sarasaṃkappā te pahīyanti,
tesam pahānā ajjhattam evā cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati
ekodihoti samādhiyati. Evam pi, bhikkhave, bhikkhu
kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky kho.
2 Sky add: sati kathaṃ bahulīkatā.
3 So Sky; Si ekodibhoti. Cf ekoḍikaroti infra at p. 111.
4 Si omits.

[page 090]
90 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭik-
kante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti,
sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṃghāṭipattacī-
varadhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite
sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī
hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve
sampajānakārī hoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato ye te1 gehasitā sarasaṃkappā te pahī-
yanti, tesam pahānā ajjhattam eva cittaṃ santiṭṭhati sanni-
sīdati ekodihoti samādhiyati. Evam pi, bhikkhave, bhikkhu
kāyagataṃ satiṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave; bhikkhu imam eva kāyaṃ
uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūran
nānappakārassa asucino paccavekkhati: Atthi imasmiṃ kāye
kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjā2
vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ
antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo
lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan
ti.3 Seyyathāpi, bhikkhave, ubhato mukhā mūtoḷī pūrā
nānāvihitassa dhaññassa seyyathīdaṃ, -- sālīnaṃ vīhīnaṃ
muggānaṃ māsānaṃ tilānaṃ taṇḍulānaṃ; tam enaṃ
cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya: Ime sālī ime
vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā ti;-- evam
eva kho, bhikkhave, imam eva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho
kesamatthakā tacapariyantaṃ pūran nānappakārassa asucino
paccavekkhati: Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā
taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjā2 vakkaṃ hadayaṃ
yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ
udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo
assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan ti. Tassa evam
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye te gehasitā
sarasaṃkappā te pahīyanti, tesam pahānā ajjhattam eva
cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati. Evam
pi, bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits.
2 Si aṭṭhimiñjaṃ.
3 Sky muttaṃ.

[page 091]
2.9. KĀYAGATĀSATISUTTAṂ (119.) 91
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu imam eva kāyaṃ
yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati: Atthi
imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu.
Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā goghāta-
kantevāsī vā gāviṃ vadhitvā cātummahāpathe bilaso1 paṭi-
bhajitvā2 nisinno assa, -- evam eva kho, bhikkhave, bhikkhu
imam eva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso
paccavekkhati: Atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātūti. Tassa evam appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato ye te gehasitā sarasaṃkappā te pahī-
yanti, tesaṃ pahānā ajjhattam eva cittaṃ santiṭṭhati sanni-
sīdati ekodihoti samādhiyati. Evam pi, bhikkhave, bhikkhu
kāyagataṃ satiṃ bhaveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya
sarīraṃ sīvathikāyaṃ chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ
vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ;
so imam eva kāyaṃ upasaṃharati: Ayam pi kho kāyo
evaṃdhammo evaṃbhāvī evamanatīto ti. Tessa eva,
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye te gehasitā
sarasaṃkappā te pahīyanti, tesam pahānā ajjhattam eva
cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati. Evam
pi, bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ sataṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi pas-
seyya sarīraṃ sīvathikāyaṃ chaḍḍitaṃ kākehi vā khajjamā-
naṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ suvaṇ-
ehi3 vā khajjamānaṃ sigālehi4 vā khajjamānaṃ vividhehi vā
pāṇakajātehi khajjamānaṃ; so imam eva kāyaṃ upasaṃ-
harati: Ayam pi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃ-
anatīto ti. Tassa evaṃ5 appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato ye te gehasitā sarasaṃkappā te pahīyanti, tesam
pahānā ajjhattam eva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi-
hoti samādhiyati. Evam pi, bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ
satiṃ bhāveti.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sk; Sy biḷaso; Si vilaso.
2 So Sky; Si vibhajitvā.
3 So Si; Sky supāṇehi.
4 Si singālehi.
5 Here and subsequently, Si after appamattassa inserts pe,
resuming at evam pi.

[page 092]
92 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi pas-
seyya sarīraṃ sīvathikāyaṃ chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṃkhalikaṃ
samaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ aṭṭhikasaṃkhalikaṃ
nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nahārusambandhaṃ aṭṭhikasaṃ-
khalikaṃ apagatamaṃsalohitam nahārusambandhaṃ aṭṭhi-
kāni apagatasambandhāni disāvidisāsu vikkhittāni1 aññena
hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ
aññena ūraṭṭhikaṃ aññena kaṭiṭṭhikaṃ2 aññena piṭṭhikaṇ-
ṭakaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ. So imam eva kāyaṃ upasaṃ-
harati: Ayam pi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃ-
anatīto ti. Tassa evam appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato ye te gehasitā sarasaṃkappā te pahīyanti, tesam
pahānā ajjhattam eva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi-
hoti samādhiyati. Evam pi, bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ
satiṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi pas-
seyya sarīraṃ sīvathikāyaṃ chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni setāni
saṅkhavaṇṇūpanibhāni aṭṭhikāni puñjakajātāni3 aṭṭhikāni
terovassikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So imam eva kāyaṃ
upasaṃharati: Ayam pi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī
evamanatīto ti. Tassa evam appamattassa . . . kāyagataṃ
satiṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ
pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. So imam
eva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti
paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vive-
kajena pītisukhena apphutaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave,
dakkho nahāpako vānahāpakantevāsī vā kaṃsathāle nahāniya-
cuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ
sanneyya, sā 'ssa nahāniyapiṇḍī snehānugatā snehapparetā
santarabāhirā phutā snehena, na ca paggharinī;4 -- evam eva
kho, bhikkhave, bhikkhu imam eva kāyaṃ vivekajena pītisu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si vikkhitāni.
2 Sky kaṭaṭṭhikaṃ.
3 So Sy; Si puñjakitāni; Sk puñjānikāni.
4 Cf. Vol. II. p. 15.

[page 093]
2.9. KĀYAGATĀSATISUTTAṂ (119.) 93
khena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa
kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃ
hoti. Tassa evam appamattassa . . . satiṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ1 dutiyajjhānaṃ
upasampajja viharati. So imam eva kāyaṃ samādhijena
pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati,
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samadhijena pītisukhena
apphutaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado
ubbhidodako, tassa n'; ev'; assa puratthimāya disāya udakass'
āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakass'; āyumukhaṃ,
na uttarāya disāya udakass'; āyumukhaṃ, na dakkhiṇāya
disāya udakass'; āyumukhaṃ, devo ca kālena kālaṃ sammā-
dhāraṃ anuppaveccheyya; atha kho tamhā va udakarahadā
sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udakarahadaṃ sītena
vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya parippha-
reyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā
apphutaṃ assa;-- evam eva kho, bhikkhave, bhikkhu imam
eva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti
paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa
samādhijena pītisukhena apphutaṃ hoti. Tassa evam
appamattassa . . . satiṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā
upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ ca kāyena
paṭisaṃvedeti, yan taṃ ariyā ācikkhanti: Upekhako satimā
sukhavihārī ti1 tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. So
imam eva kāyaṃ nippītisukhena abhisandeti parisandeti
paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippī-
tikena sukhena apphutaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave,
uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appe-
kaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake
jātāni udake samvaddhāni udakā 'nuggatāni antonimug-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits words after vūpasamā, inserting pe.
2 Si omits words after virāgā, inserting pe.

[page 094]
94 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
gaposīni, tāni yāva c'; aggā yāva ca mūlā sītena vārinā
abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphutāni, {nāssa kiñci}
sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā
vārinā apphutaṃ assa;-- evaṃ eva kho, bhikkhave, bhikkhu
imam eva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti
paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa
nippītikena sukhena apphutaṃ hoti. Tassa evam appamat-
tassa . . . satiṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā,
dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ
atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ
catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. So imam eva kāyaṃ
parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti,
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyo-
dātena apphutaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso
odātena vatthena sasīsam pārupitvā nisinno assa, nāssa
kiñci sabbāvato odātena vatthena apphutaṃ assa;-- evam
eva kho, bhikkhave, bhikkhu imam eva kāyaṃ parisuddhena
cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci
sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphu-
taṃ hoti. Tassa evam appamattassa . . . satiṃ bhāveti.
Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatā sati bhāvitā bahu-
līkatā antogadhā tassa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā.
Seyyathāpi, bhikkhave, yassa kassaci mahāsamuddo cetasā
phuto antogadhā tassa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā, --
evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā
bahulīkatā antogadhā tassa kusalā dhammā ye keci vijjā-
bhāgiyā. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno kāyagatā sati
abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa Māro otāraṃ, labhati
tassa Māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso
garukaṃ silāguḷaṃ allamattikāpuñje pakkhipeyya, taṃ
kim maññatha, bhikkhave? Api nu taṃ garukaṃ silāguḷaṃ
allamattikāpuñje labhetha otāran ti?
Evam, bhante.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si here inserts pe and omits words before catutth-.

[page 095]
2.9. KĀYAGATĀSATISUTTAṂ (119.) 95
Evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā
sati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa Māro otāraṃ,
labhati tassa Māro ārammaṇam. Seyyathāpi, bhikkhave,
sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ,1 atha puriso āgaccheyya
uttarāraṇiṃ ādāya: Aggiṃ abhinibbattessāmi2 tejo pātu-
karissāmīti;3 taṃ kim maññatha, bhikkhave? Api nu so
puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ uttarāraṇiṃ ādāya
abhimatthento aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti?
Evam, bhante.
Evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati
abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa Māro otāraṃ, labhati
tassa Māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, udaka-
maṇiko ritto tuccho ādhāre ṭhito, atha puriso āgaccheyya
udakabhāraṃ4 ādāya; taṃ kim maññatha, bhikkhave? Api
nu so puriso labhetha udakassa nikkhepanan5 ti?
Evam, bhante.
Evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati
abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa Māro otāraṃ, labhati
tassa Māro ārammaṇaṃ.
Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatā sati bhāvitā bahulī-
katā, na tassa labhati Māro otāraṃ, na tassa labhati Māro
ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso lahukaṃ
suttaguḷaṃ sabbasāramaye aggaḷaphalake pakkhipeyya;
taṃ kim maññatha, bhikkhave? Api nu taṃ lahukaṃ
suttaguḷaṃ sabbasāramaye aggaḷaphalake labhetha otāran
ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati
bhāvitā bahulīkata, na tassa labhati Māro otāraṃ, na tassa
labhati Māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, allaṃ
kaṭṭhaṃ sasnehaṃ, atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ
ādāya: Aggiṃ abhinibbattessāmi tejo pātukarissāmīti; taṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si kolāpaṃ.
2 So Si; Sky abhinibbattissāmi.
3 So Sky; Si tejodhātuṃ karissāmīti.
4 So Si; Sy udakagāraṃ; Sk udagāram.
5 Sy bhikkhavepanan.

[page 096]
96 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
kim maññatha, bhikkhave? Api nu so puriso amuṃ allaṃ
kaṭṭhaṃ sasnehaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimatthento aggiṃ
abhinibbatteyya tejo; pātukareyyāti?
No h'; etaṃ, bhante.
Evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati
bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati Māro otāraṃ, na tassa
labhati Māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, udaka-
maṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito,
atha puriso āgaccheyya udakabhāraṃ ādāya;-- {taṃ} kim
māññatha, bhikkhave? Api nu so puriso labhetha udakassa
nikkhepanan ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati
bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati Māro otāraṃ, na tassa
labhati Māro ārammaṇaṃ.
Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatā sati bhāvitā bahulī-
katā, so yassa yassa abhiññā1-sacchikaraṇīyassa dhammassa
cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr'; eva
sakkhibhavyataṃ2 pānuṇāti sati sati-āyatane. Seyyathāpi,
bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kāka-
peyyo ādhāre ṭhapito, tam enaṃ balavā puriso yato yato3
āvajjeyya,4 -- āgaccheyya udakan ti?
Evam, bhante.
Evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati
bhāvitā bahulīkatā so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa
dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya,
tatra tatr'; eva sakkhibhavyataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane,
Seyyathāpi same bhūmibhāge caturassā5 pokkharaṇī aḷī-
baddhā6 pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, tam enaṃ
balavā puriso yato yato āḷiṃ muñceyya,7 -- āgaccheyya
udakan ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Bu abhiññāya.
2 So Sky; Si sakkhibyataṃ; Bu: Sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti
paccakkhabhāvaṃ pāpuṇāti.
3 Sky omit.
4 Si āpajjeyya.
5 Sky bhūmibhāve caturassara.
6 So Sk Si; Sy Bu ālibaddhā.
7 Si paccheyya, with note that the Siṇhalese reading is muñceyya.

[page 097]
2.9. KĀYAGATĀSATISUTTAṂ (119.) 97
Evam bhante1.
Evam eva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati
bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa
dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya,
tatra tatr'; eva sakkhibhavyataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ cātummahāpathe
ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo,2 tam enaṃ
dakkho yogācariyo assa -- dammasārathi abhiruhitvā
vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena
patodaṃ gahetvā yenicchakaṃ sāreyya;3 -- evam eva kho,
bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā,
so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ
abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr'; eva
sakkhibhavyataṃ pāpuṇāti sati sati-āyatane.
Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya
bahulīkatāya yānikatāya4 vatthukatāya anuṭṭhitāya pari-
citāya susamāraddhāya ime5 das'6 ānisaṃsā pāṭikaṅkhā.
Katame dasa? 7
Aratiratisaho hoti, na ca taṃ arati sahati, uppannaṃ
aratiṃ abhibhuyya abhibhuyya8 viharati. Bhayabhera-
vasaho hoti, na ca taṃ bhayabheravaṃ sahati, uppan-
naṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharati.
Khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya9 pipāsāya
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ duruttānaṃ
durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ
vedanānaṃ dukkhānan tippānaṃ kharānaṃ10 kaṭukānaṃ
asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti.
Catunnaṃ jhānānaṃ abhicetasikānaṃ diṭṭhadhamma-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit these two words.
2 So Sky; Si ubhantarapaṭodo, with note that the Siṇhalese
reading is odhastapaṭodo.
3 Sky yenicchakaṃ sāreyyāpi; Si yadicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyya.
4 So Sky Bu; Si yānīkatāya.
5 Sky omit ime.
6 So all MSS. here; infra. Sky read ekādasā, as at 2 Jāt. 61.
7 Si omits these two words.
8 Si does not repeat this word.
9 Sky digh-; Si khigh-.
10 Si omits.

[page 098]
98 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
sukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī1.
Anekavihitaṃ iddhividhaṃ2 paccanubhoti, -- eko pi hutvā
bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvibhāvaṃ3
tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajja-
māno gacchati seyyathāpi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanim-
mujjaṃ karoti seyyathāpi udake, udake pi abhijjamāno
gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāse pi pallaṅkena kamati4
seyyathāpi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye evaṃma-
dhiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati,
yāva brahmalokā pi kāyena vasaṃ vatteti.5 Dibbāya
sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya6 ubho sadde
suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre ca santike ca. Para-
sattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti;--
sarāgaṃ vā cittaṃ Sarāgaṃ cittan ti pajānāti, vītarāgaṃ va
cittaṃ7 Vītarāgaṃ cittan ti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ
Sadosaṃ cittan ti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ Vītadosaṃ
cittan it pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ Samohaṃ cittan ti
pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ Vītamohaṃ cittan ti pajānāti,
saṃkhittaṃ vā cittaṃ Saṃkhittaṃ cittan ti pajānāti,
vikkhittaṃ vā cittaṃ Vikkhittaṃ cittan ti pajānāti, mahag-
gataṃ vā cittaṃ Mahaggataṃ cittan ti pajānāti, amahagga-
taṃ vā cittaṃ Amahaggataṃ cittan ti pajānāti. sa-uttaraṃ
vā cittaṃ Sa-uttaraṃ cittan ti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ
Anuttaraṃ cittan ti pajānāti, samāhitaṃ vā cittam Samāhitaṃ
cittan ti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ Asamāhitaṃ cittan
ti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ Vimuttaṃ cittan ti pajānāti,
avimuttaṃ vā cittaṃ Avimuttaṃ cittan ti pajānāti
Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekam

--------------------------------------------------------------------------
1 Si inserts hoti before and after this word, and inserts so at
the beginning of the next sentence.
2 Si iddhividhiṃ here.
3 Si inserts pe and omits the following down to yāva b.
4 Sy caṅkamati.
5 Cf. Vol. II. p. 18. Sky here ca saṃvatteti; Si kāyena saṃvatteti.
6 So even Si here.
7 Si here inserts pe, and continues as follows: Sadosaṃ vā cittaṃ.
Vītadosaṃ vā cittam (&c.,&c.) . . . Avimuttaṃ vā cittaṃ Avimuttaṃ
cittan ti pajānāti.

[page 099]
2.10. SAṂKHĀRUPPATTISUTTAṂ (120.) 99
pi jātim dve pi jātiyo --pe-- iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-
vihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate dug-
gate,1 yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya
bahulīkatāya yānikatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya ime das'2 ānisaṃsā pāṭikaṅkhā ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamana te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
KĀYAGATĀSATISUTTAṂ NAVAMAṂ.
120.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvat-
thiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra
kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante
ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad
avoca: Saṃkhāruppattiṃ3 vo, bhikkhave, desissāmi. Taṃ
suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evam
bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā
etad avoca:--
Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti,
sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena
samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti. Tassa
evam hoti: Aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
khattiyamahāsālānaṃ4 sahavyataṃ uppajjeyyan ti. So
taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si adds pe.
2 Sky ekādas'.
3 Si saṃkhārūpapattiṃ and (infra) tatrūpapattiyā.
4 All MSS. add vā.

[page 100]
100 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhāveti; tassa te saṃkhārā ca vihāro1 c'; evaṃ bhāvitā
bahulīkatā tatr'; uppattiyā saṃvattanti. Ayaṃ, bhikkhave,
maggo ayaṃ paṭipadā tatr'; uppattiyā saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya saman-
nāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato
hoti, cāgena samannagato hoti, paññāya samannāgato hoti.
Tassa evaṃ hoti: Aho vatāhaṃ kāyassa bhedā param-
maraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā --pe-- gahapatimahāsā-
lānaṃ vā sahavyataṃ uppajjeyyan ti. So taṃ cittaṃ dahati
taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti taṃ cittaṃ bhāveti; tassa te saṃ-
khārā ca vihāro ca evaṃ bhāvitā evaṃ bahulīkatā tatr'
uppattiyā saṃvattanti. Ayaṃ, bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatr uppattiyā saṃvattati.
2 Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya saman-
nāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato
hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti.
Tassa sutaṃ hoti: Cātummahārājikā devā dīghāyukā vaṇ-
ṇavanto sukhabahulā ti. Tassa evaṃ hoti: Aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā Cātummahārājikānaṃ devā-
naṃ sahavyataṃ uppajjeyyan ti. So taṃ cittaṃ dahati
taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti taṃ cittaṃ bhāveti; tassa te saṃ-
khārā ca vihāro ca . . . tatr'; uppattiyā saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya saman-
nāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato
hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti.
Tassa sutaṃ hoti: Tāvatiṃsā devā --pe-- Yāmā devā -- pe3 --
Tusitā devā --pe-- Nimmānaratī devā --pe-- Paranimmitava-
savattino devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā ti.
Tassa evaṃ hoti: Aho vatāhaṃ kāyassa bhedā param-
maraṇā Paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ
uppajjeyyan ti. So taṃ cittaṃ dahati . . . tatr'; uppattiyā
saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya saman-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu; Si vihārā; Sky virāgā.
2 Si omits this paragraph.
3 Si omits pe here et infra.

[page 101]
2.10. SAṂKHĀRUPPATTISUTTAṂ (120.) 101
nāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato
hoti, cāgena samannagato hoti, paññāya samannāgato
hoti. Tassa sutaṃ hoti: Sahasso Brahmā dīghāyuko
vaṇṇavā sukhabahulo ti. Sahasso, bhikkhave, Brahmā
sahassīlokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati; ye
pi tattha sattā uppannā, te pi pharitvā adhimuccitvā
viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso ekaṃ
āmaṇḍaṃ hatthe karitvā paccavekkheyya, evam eva kho,
bhikkhave, Sahasso Brahmā sahassīlokadhātuṃ pharitvā
adhimuccitvā viharati; ye pi tattha sattā uppannā, te
pi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṃ hoti:
Aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā Sahassassa
Brahmuno sahavyataṃ uppajjeyyan ti. So taṃ cittaṃ
dahati . . . tatr'; uppattiyā saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya . . . pañ-
ñāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: Dvisahasso
Brahmā --pe-- Tisahasso Brahmā --pe-- Catusahasso Brahmā
--pe-- Pañcasahasso Brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukha-
bahulo ti. Pañcasahasso pi, bhikkhave, Brahmā pañca-
sahassīlokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati; ye pi
tattha sattā uppannā, te pi pharitvā adhimuccitvā viharati.
Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso pañca āmaṇḍam
hatthe karitvā paccavekkheyya, evam eva kho, bhikkhave,
Pañcasahasso Brahmā pañcasahassīlokadhātuṃ pharitvā
adhimuccitvā viharati; ye pi tattha sattā uppannā, te pi
pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evam hoti: Aho
vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā Pañcasahassassa
Brahmuno sahavyataṃ uppajjeyyan ti. So taṃ cittaṃ
dahati . . . tatr'; uppattiyā saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya saman-
nāgato hoti --pe-- sīlena --pe-- sutena --pe-- cāgena -- pe1 --
paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: Dasasa-
hasso Brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo ti. Dasasa-
hasso, bhikkhave, Brahmā dasasahassīlokadhātuṃ pharitvā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si recites the whole of the foregoing in full.

[page 102]
102 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
adhimuccitvā viharati; ye pi tattha sattā uppannā, te pi
pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi, bhikkhave,
maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato
paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca virocati ca, evam eva
kho, bhikkhave, Dasasahasso Brahmā dasasahassīlokadhā-
tuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati; ye pi tattha sattā
uppannā, te pi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa
evaṃ hoti: Aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
Dasasahassassa Brahmuno sahavyataṃ uppajjeyyan ti. So
taṃ cittaṃ dahati . . . tatr'; uppattiyā saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya . . .
paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: Satasahasso
Brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo ti. Satasahasso,
bhikkhave, Brahmā satasahassīlokadhātuṃ pharitvā adhi-
muccitvā viharati; ye pi tattha sattā uppannā, te pi pharitvā
adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, nekkhaṃ
jambonadaṃ dakkhakammāraputta-ukkāmukhe sukusalasam-
pahaṭṭhaṃ paṇḍukambale nikkhittaṃ bhāsati ca tapati ca1
virocati ca, evam eva kho, bhikkhave, Satasahassassa
Brahmuno satasahassīlokadhātuṃ pharitvā . . . viharati.
Tassa evaṃ hoti: Aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
Satasahassassa Brahmuno sahavyataṃ uppajjeyyan ti. So
tam cittaṃ dahati . . . saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya . . .
paññāya sammannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: Abhā devā
--pe-- Parittābhā devā; Appamāṇābhā devā; Ābhassarā
devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā ti. Tassa evaṃ
hoti: Aho vatāhaṃ . . . saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya . . .
paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: Subhā devā;
Parittasubhā devā; Appamāṇasubhā devā; Subhakiṇṇā2
deva dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā ti. Tassa evaṃ
hoti: Aho vatāhaṃ . . . saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si: Sky bhāsate ca tapate ca.
2 Si Subhakiṇhā.

[page 103]
2.10. SAṂKHĀRUPPATTISUTTAṂ (120.) 103
Tassa sutaṃ hoti: Vehapphalā devā; Avihā devā; Atappā
devā; Sudassī1 devā; Akaniṭṭhā deva dīghāyukā vaṇṇavanto
sukhabahulā ti. Tassa evaṃ hoti: Aho vatāhaṃ kāyassa
bhedā parammaraṇā Akaniṭṭhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ
uppajjeyyan ti. So taṃ cittaṃ dahati . . . saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya . . .
paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: Ākāsānañ-
cāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulā ti.
Tassa evaṃ hoti: Aho vatāhaṃ . . . saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya..
paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: Viññāṇañ-
cāyatanūpagā devā;2 Ākiñcāyatanūpagā devā; Nevasaññā-
nāsāññāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulā
ti. Tassa evaṃ hoti: Aho vatāhaṃ . . . saṃvattati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu saddhāya . . .
paññāya samannāgato hoti. Tassa evaṃ hoti. Aho vatāhaṃ
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
vihareyyan ti. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-
katvā upasampajja viharati. Ayam,3 bhikkhave, bhikkhu
na katthaci4 uppajjati na kuhiñci5 uppajjatīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
SAṂKHĀRUPPATTISUTTAṂ6 DASAMAṂ.
ANUPADAVAGGO DUTIYO.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si Sudassā.
2 Si continues as follows: dīghāyukā . . . uppajjeyyan ti--pe--
ayaṃ, bhikkhave, maggo . . . saṃvattati . . . Puna ca paraṃ . . .
samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: Akiñcāyaññāyatanūpagā devā;
Nevasaññānāsaññā yatanūpagā devā dīghāyukā (&c.).
3 Sky add pi.
4 Sky add na.
5 So Sk; Sy nahiñci; Si omits uppajjati na kuhiñci.
6 Si saṃkhārūpapattisuttaṃ.

[page 104]
104 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
121.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ
viharati Pubbārāme Migāramātu pāsāde. Atha kho āyasmā
Ānando sāyaṇhasamayaṃ patisallāṇā1 vuṭṭhito yena Bhagavā
ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando
Bhagavantaṃ etad avoca: Ekamidaṃ,2 bhante, samayaṃ
Bhagavā Sakkesu viharati. Nagarakaṃ nāma Sakyānaṃ
nigamo. Tattha me, bhante, Bhagavato sammukhā sutaṃ
sammukhā paṭiggahītaṃ: Suññatāvihārenāhaṃ, Ānanda,
etarahi bahulaṃ viharāmīti. Kacci me taṃ, bhante,
sussutaṃ suggahītaṃ3 sumanasikataṃ sūpadhāritan ti?
Taggha te etaṃ, Ānanda, sussutaṃ suggahītaṃ sumana-
sikataṃ sūpadhāritaṃ. Pubbe cāhaṃ, Ānanda, etarahi ca
suññatāvihārena bahulaṃ viharāmi. Seyyathāpi ayaṃ
Migāramātu pāsādo suñño hatthigavāssavaḷavena, suñño
jātarūparajatena, suñño itthipurisasannipātena; atthi c'
ev'; idaṃ asuññataṃ yadidaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṭicca
ekattaṃ;-- evam eva kho, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā
gāmasaññaṃ amanasikaritvā manussasaññaṃ araññasaññaṃ
paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa araññasaññāya cittaṃ
pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.4 So evaṃ
pajānāti: Ye assu darathā gāmasaññaṃ paṭicca, te 'dha na
santi; ye assu darathā manussasaññaṃ paṭicca, te 'dha na
santi; atthi c'; evāyaṃ darathamattā yadidaṃ arañña-
saññaṃ paṭicca ekattan ti. So: Suññam idaṃ saññāgataṃ
gāmasaññāyāti pajānāti; Suññam idaṃ saññāgataṃ manus-
sasaññāyāti pajānāti. Atthi c'; ev'; idaṃ asuññataṃ yadidaṃ
araññasaññaṃ paṭicca ekattan ti. Iti yaṃ hi kho tattha na
hoti, tena taṃ suññaṃ samanupassati; yaṃ pana tattha

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si paṭisallānā.
2 So Si Bu; Sky ekamidāhaṃ.
3 Si sussutaṃ sugahitaṃ.
4 So Bu and Sky generally; Si adhimuccati.

[page 105]
3.1. CŪḶASUÑÑATASUTTAṂ (121.) 105
avasiṭṭhaṃ hoti, Taṃ santaṃ idam atthīti pajānāti. Evam
pi 'ssa esā, Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā
suññatāvakkanti bhavati.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā
manussasaññaṃ amanasikaritvā araññasaññaṃ paṭhavīsañ-
ñaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa paṭhavisaññāya
cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Seyya-
thāpi, Ānanda, usabhacammaṃ1 saṃkusatena suvihataṃ2
vigatavasikaṃ;3 -- evam eva kho, Ānanda, bhikkhu yam imissā
paṭhaviyā ukkūlavikūlaṃ4 nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhā-
raṃ5 pabbatavisamaṃ, taṃ sabbaṃ amanasikaritvā
paṭhavīsaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa
paṭhavīsaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati
vimuccati. So evaṃ pajānāti: Ye assu darathā manussa-
saññaṃ paṭicca te 'dha na santi; ye assu darathā araññasañ-
ñaṃ paṭicca te 'dha na santi; atthi c'; evāyaṃ darathamattā,6
yadidaṃ paṭhavīsaññaṃ paṭicca ekattan ti. So: Suññam
idaṃ saññāgataṃ manussasaññāyāti pajānāti; Suññam idaṃ
saññāgataṃ7 araññasaññāyāti pajānāti. Atthi c'; ev'; idaṃ
asuññataṃ, yadidaṃ paṭhavīsaññaṃ paṭicca ekattan ti. Iti
yaṃ hi kho tattha na hoti, tena taṃ suññaṃ samanupassati;
yam pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti, Taṃ santaṃ idam atthīti
pajānāti. Evam pi 'ssa esā, Ānanda, yathābhuccā avipal-
latthā parisuddhā suññatāvakkan ti bhavati.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā
araññasaññaṃ amanasikaritvā paṭhavīsaññaṃ ākāsā-
nañcāyatanasaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tass
ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati
santiṭṭhati vimuccati. So evaṃ pajānāti; Ye assu darathā
araññasaññaṃ paṭicca te 'dha na santi; ye assu darathā8

--------------------------------------------------------------------------
1 Si āsabhacammaṃ; Sky usambhaṃ cammaṃ; Bu: Usabhassa etan ti āsabhaṃ.
2 So Si Bu; Sky suvibhataṃ.
3 Sky v-likaṃ.
4 So Sky Bu; Si ukkulavikulaṃ.
5 Sky kan-, Si kh--adharaṃ.
6 So Si Bu; Sky darathāmattā
7 Sky omit manussasaññāyāti pajānāti, suññam idaṃ saññāgataṃ.
8 Sky omit araññasaññaṃ . . . darathā.

[page 106]
106 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
paṭhavīsaññaṃ paṭicca te 'dha na santi; atthi c'; evāyaṃ
darathamattā yadidaṃ ākāsānañcāyatanaṃ paṭicca ekattan
ti. So: Suññam idaṃ saññāgataṃ araññasaññāyāti
pajānāti; Suññam idaṃ saññāgataṃ paṭhavīsaññāyāti
pajānāti. Atthi c'; ev'; idaṃ asuññataṃ, yadidaṃ
ākāsānāñcāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan ti. Iti yaṃ hi
kho tattha na hoti, tena taṃ suññaṃ samanupassati; yam
pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti, Taṃ santaṃ idam atthīti
pajānāti. Evam pi 'ssa esā, Ānanda, yathābhuccā avi-
pallatthā parisuddhā suññatāvakkan ti bhavati.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā
paṭhavīsaññaṃ amanasikaritvā ākāsānañcāyatanasaññaṃ
viññāṇañcāyatanaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa
viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati
santiṭṭhati vimuccati. So evam pajānāti: Ye assu darathā
paṭhavīsaññaṃ paṭicca te 'dha na santi; ye assu darathā
ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca te 'dha na santi; atthi
c'; evāyaṃ darathamattā yadidaṃ viññāṇañcāyatanasaññaṃ
paṭicca ekattan ti. So: Suññam idam saññāgataṃ paṭhavī-
saññāyāti pajānāti; Suññam idaṃ saññāgataṃ ākāsānañcā-
yatanasaññāyāti pajānāti. Atthi c'; ev'; idaṃ asuññataṃ,
yadidaṃ viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan ti. Iti
yaṃ hi kho tattha na hoti, tena taṃ suññaṃ samanupassati;
yam pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti, Taṃ santaṃ idam atthīti
pajānāti. Evam pi 'ssa esā, Ānanda, yathābhaccā avipal-
latthā parisuddhā suññatāvakkan ti bhavati.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā
ākāsānañcāyatanasaññaṃ amanasikaritvā viññāṇañcāyatana-
saññaṃ ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca manasikaroti
ekattaṃ. Tassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati
pasīdati santiṭṭhati vimuccati. So evaṃ pajānāti: Ye assu
darathā ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca te 'dha na santi;
ye assu darathā viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca te 'dha na
santi; atthi c'; evāyaṃ darathamattā, yadidaṃ ākiñcaññā-
yatanasaññaṃ paṭicca ekattan ti. So: Suññam idaṃ
saññāgataṃ ākāsānañcāyatanasaññāyāti pajānāti: Suññam

--------------------------------------------------------------------------

[page 107]
3.1. CŪḶASUÑÑATASUTTAṂ (121.) 107
idaṃ saññāgataṃ viññāṇañcāyatanasaññāyāti pajānāti.
Atthi c'; ev'; idaṃ asuññataṃ yadidaṃ ākiñcaññāyatana-
saññaṃ paṭicca ekattan ti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti,
tena taṃ suññaṃ samanupassati; yam pi tattha avasiṭṭhaṃ
hoti, Taṃ santaṃ idam atthīti pajānāti. Evam pi 'ssa esā,
Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkan
ti bhavati.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā viñ-
ñāṇañcāyatanasaññaṃ amanasikaritvā ākiñcaññāyatana-
saññaṃ nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca manasi-
karoti ekattaṃ. Tassa nevasaññānāsaññāyatanasaññāya
cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. So
evam pajānāti: Ye assu darathā viññāṇañcāyatanasaññaṃ
paṭicca, te 'dha na santi; ye assu darathā ākiñcaññāya-
tanasaññaṃ paṭicca te 'dha na santi; atthi c'; evāyaṃ
darathamattā, yadidaṃ nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ
paṭicca ekattan ti. So: Suññam idaṃ saññāgataṃ viñ-
ñāṇañcāyatanasaññāyāti pajānāti; Suññam idam saññā-
gataṃ ākiñcaññāsaññāyāti pajānāti. Atthi c'; ev'; idaṃ
asuññataṃ, yadidaṃ nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ
paṭicca ekattan ti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti, tena taṃ
suññaṃ samanupassati; yam pi tattha avasitthaṃ hoti,
Taṃ santaṃ idam atthīti pajānāti. Evam pi 'ssa esā,
Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvak-
kan ti bhavati.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā
ākiñcaññāyatanasaññaṃ amanasikaritvā nevasaññānāsañ-
ñāyatanasaññaṃ animittaṃ cetosamādhiṃ paṭicca manasi-
karoti ekattaṃ. Tassa animitte1 cetosamādhimhi cittaṃ
pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. So evaṃ
pajānāti: Ye assu darathā ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca,
te 'dha na santi; ye assu darathā nevasaññānāsaññāyatana-
saññaṃ paṭicca, te 'dha na santi; atthi c'; evāyaṃ daratha-
mattā yadidaṃ2 imam eva kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky animittaṃ.
2 Sky insert kho.

[page 108]
108 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
jīvitapaccayā ti. So: Suññam idaṃ saññāgataṃ ākiñ-
caññāyatanasaññāyāti pajānāti; Suññam idaṃ saññāgataṃ
nevasaññānāsaññāyatanasaññāyāti pajānāti. Atthi c'; ev'; idaṃ
asuññataṃ, yadidaṃ imam eva kāyaṃ paṭicca saḷāyatani-
kaṃ jīvitapaccayā ti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti, tena
taṃ suññaṃ samanupassati; yam pana tattha avasiṭṭhaṃ
hoti, Taṃ santaṃ idam atthīti pajānāti. Evam pi 'ssa esā,
Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvak-
kan ti bhavati.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā
ākiñcaññāyatanasaññaṃ amanasikaritvā nevasaññānāsañ-
ñāyatanasaññaṃ animittaṃ cetosamādhiṃ paṭicca manasi-
karoti ekattaṃ. Tassa animitte cetosamādhimhi cittaṃ
pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. So evaṃ
pajānāti: Ayam pi1 kho animitto cetosamādhi2 abhisaṃ-
khato abhisañcetayito. Yaṃ kho pana kiñci abhisaṃ-
khataṃ3 abhisañcetayitaṃ, tad aniccaṃ nirodhadhamman
ti pajānāti. Tassa evaṃ jānato4 evam passato kāmāsavā
pi cittaṃ vimuccati, bhavāsavā pi cittaṃ vimuccati,
avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttam iti
ñāṇaṃ hoti: Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ
karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. So evaṃ
pajānāti: Ye assu darathā kāmāsavaṃ paṭicca, te 'dha na
santi; ye assu darathā bhavāsavaṃ paṭicca, te 'dha na
santi; ye assu darathā avijjāsavaṃ paṭicca, te 'dha na santi;
atthi cevāyaṃ darathamattā, yadidaṃ imam eva kāyaṃ
paṭicca saḷāyatanikaṃ jīvitapaccayā ti. So: Suññam idaṃ
saññāgataṃ kāmāsavenāti pajānāti; Suññam idaṃ saññā-
gataṃ bhavāsavenāti pajānāti; Suññam idaṃ saññāgataṃ
avijjāsavenāti pajānāti. Atthi c'; ev'; idaṃ asuññataṃ, yadidaṃ
imam eva kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ jīvitapaccayā ti.
Iti yaṃ hi kho tattha na hoti, tena taṃ suññaṃ samanu-
passati; yam pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti, Taṃ santaṃ
idam atthīti pajānāti. Evam assa esā, Ānanda, yathābhuccā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si hi.
2 Sky animittaṃ c--dhiṃ.
3 Sky omit.
4 Sky pajānato.

[page 109]
3.2. MAHĀSUÑÑATASUTTAṂ (122.) 109
avipallatthā parisuddhā paramānuttarā suññatāvakkan ti
bhavati. Ye hi keci, Ānanda, atītamaddhānaṃ samaṇā vā
brāhmaṇā vā parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ
upasampajja vihariṃsu, sabbe te imaṃ yeva parisuddhaṃ
paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja vihariṃsu. Ye hi
keci, Ānanda, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā
parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja
viharissanti, sabbe te imaṃ yeva parisuddhaṃ paramānut-
taraṃ suññataṃ upasampajja viharissanti. Ye hi keci,
Ānanda, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṃ
paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharanti, sabbe te
imaṃ yeva parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upa-
sampajja viharanti. Tasmātiha, Ānanda, Parisuddhaṃ
paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharissāmīti, --
evaṃ hi vo, Ānanda, sikkhitabban ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
CŪḶASUÑÑATASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.
122.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu
viharati Kapilavatthusmiṃ Nigrodhārāme. Atha kho
Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya
Kapilavatthuṃ1 piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya
caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena Kāḷa-
khemakassa2 Sakkassa vihāro ten'; upasaṃkami divāvi-
hārāya. Tena kho pana samayena Kāḷakhemakassa Sakkassa
vihāre sambahulāni senāsanāni paññattāni honti. Addasā
kho Bhagavā Kāḷakhemakassa Sakkassa vihāre sambahulāni

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky Kapilavatthusmiṃ.
2 So Sky Bu; Si Kāl-.

[page 110]
110 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
senāsanāni paññattāni; disvāna Bhagavato etad ahosi:
Sambahulāni kho Kāḷakhemakassa Sakkassa vihāre senā-
sanāni paññattāni. I Sambahulā nu kho idha bhikkhū
viharantīti?
Tena kho pana samayena āyasmā Ānando sambahulehi
bhikkhūhi saddhiṃ Ghaṭāya-Sakkassa vihāre cīvarakammaṃ
karoti. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṃ patisallānā
vuṭṭhito yena Ghaṭāya-Sakkassa vihāro ten'; upasaṃkami
upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā
āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi: Sambahulāni kho,
Ānanda, Kāḷakhemakassa Sakkassa vihāre senāsanāni pañ-
ñattāni. Sambahulā nu kho ettha bhikkhū viharantīti?
Sambahulāni, bhante, Kāḷakhemakassa Sakkassa vihāre
senāsanāni paññattāni; sambahulā ettha bhikkhū viharanti.
Cīvarakārasamayo no, bhante, vattatīti.
Na kho, Ānanda, bhikkhu sobhati saṃgaṇikārāmo
saṃgaṇikārato saṃgaṇikārāmataṃ anuyutto gaṇārāmo
gaṇarato gaṇasammudito. So vat', Ānanda, bhikkhu
saṃgaṇikārāmo saṃgaṇikārato saṃgaṇikārāmataṃ anuyutto
gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito, yan taṃ nekkhamma-
sukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodha-
sukhaṃ,2 tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī
akasiralābhī ti, -- n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo ca kho so,
Ānanda bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, tass'
etaṃ bhikkhuno pāṭikaṃkhaṃ, yan taṃ nekkhammasukhaṃ
pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhasukhaṃ, tassa
sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī
ti, -- ṭhānam etaṃ vijjati. So vat', Ānanda, bhikkhu
saṃgaṇikārāmo saṃgaṇikārato saṃgaṇikārāmataṃ anuyutto
gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito sāmāyikaṃ vā kantaṃ
cetovimuttiṃ upasampajja viharissati asāmāyikaṃ vā
akuppan ti, -- n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati: Yo ca kho so,
Ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, tass'
etaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ sāmāyikaṃ vā kantaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit this word here.
2 Si sambodhisukhaṃ.

[page 111]
3.2. MAHĀSUṆṆATASUTTAṂ (122.) 111
cetovimuttiṃ upasampajja viharissati asāmāyikaṃ vā
akuppan ti, -- ṭhānam etaṃ vijjati. Nāhaṃ, Ānanda, ekaṃ
rūpam1 pi samanupassāmi, yattha rattassa yatthābhiratassa2
rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā na uppajjeyyuṃ sokapari-
devadukkhadomanassupāyāsā.
Ayaṃ kho pan',3 Ānanda, vihāro Tathāgatena abhisam-
buddho, yadidaṃ sabbanimittānaṃ amanasikārā4 ajjhattaṃ
suññataṃ upasampajja viharituṃ.5 Tatra ce, Ānanda,
Tathāgataṃ iminā vihārena viharantaṃ bhavanti6 upasaṃ-
kamitāro7 bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo rājāno
rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā, -- tatr', Ānanda,
Tathāgato vivekaninnen'; eva cittena vivekapoṇena viveka-
pabbhārena vūpakaṭṭhena nekkhammabhiratena byanti-
bhūtena sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi aññadatthu8
uyyojaniyapaṭisaṃyuttaṃ9 yeva kathaṃ kattā hoti.
Tasmātih', Ānanda, bhikkhu ce pi ākaṅkheyya: Ajjhattaṃ
suññataṃ upasampajja vihareyyan ti, ten', Ānanda, bhik-
khunā ajjhattam eva cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ sannisā-
detabbaṃ ekodikātabbaṃ samādahātabbaṃ.
Kathāñ ca, Ānanda, bhikkhu ajjhattam eva cittaṃ
saṇṭhapeti sannisādeti ekodikaroti samādahati? Idh'
Ānanda, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukham10
paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ11 dutiyaj-
jhānaṃ -- tatiyajjhānaṃ -- catutthajjhānaṃ upasampajja
viharati. Evaṃ kho, Ānanda, bhikkhu ajjhattam eva
cittaṃ saṇṭhapeti sannisādeti ekodikaroti samādahati.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si and (?) Bu; Sky ekarūpaṃ.
2 So Sky and Bu; Si rattassa yatthābhirattassa tassa.
3 So Si Bu; Sky omit pana.
4 Si am--karā.
5 Sky viharataṃ; Si viharati.
6 Si Bhagavantaṃ.
7 Sky upasaṃkamitā te.
8 Si a--uṃ.
9 So Si Bu; Sky uyyojanik-.
10 Sky omit; Si after paṭhamaṃ jhānaṃ, continues: Dutiyaṃ jhānaṃ.
Tatiyaṃ jhānaṃ. Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
11 Sky here insert pe.

[page 112]
112 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
So ajjhattaṃ suññataṃ manasikaroti; tassa ajjhattaṃ
suññataṃ1 manasikaroto ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ na
pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.
Evaṃ santam etaṃ, Ānanda, bhikkhu evam pajānāti:
Ajjhattaṃ suññataṃ1 kho me manasikaroto ajjhattaṃ
suññatāya cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati
na vimuccatīti. Itiha tattha sampajāno hoti. So bahiddhā
suññataṃ manasikaroti; so ajjhattabahiddhā suññataṃ
manasikaroti; so āṇañjaṃ2 manasikaroti; tassa āṇañjaṃ
manasikaroto āṇañje cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na
santiṭṭhati na vimuccatīti. Evaṃ santam etaṃ, Ānanda,
bhikkhu evam pajānāti: Āṇañjaṃ kho me manasikaroto
āṇañje cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na
vimuccatīti. Itiha tattha sampajāno hoti. Ten', Ānanda,
bhikkhunā tasmiṃ yeva purimasmiṃ samādhinimitte
ajjhattam eva cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ sannisādetabbaṃ
ekodikātabbaṃ samādahātabbaṃ. So ajjhattaṃ suññataṃ
manasikaroti; tassa ajjhattaṃ suññataṃ manasikaroto
ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati
vimuccati. Evaṃ santam etaṃ, Ānanda, bhikkhu evam
pajānāti: Ajjhattaṃ suññataṃ kho me manasikaroto
ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati
vimuccatīti. Itiha tattha sampajāno hoti. So bahiddhā
suññataṃ manasikaroti; so ajjhattabahiddhā suññataṃ
manasikaroti; so āṇañjaṃ manasikaroti; tassa āṇañjaṃ
manasikaroto āṇañje cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati
vimuccati. Evaṃ santam etaṃ, Ānanda, bhikkhu evaṃ
pajānāti: Āṇañjaṃ kho me manasikaroto āṇañje cittaṃ
pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccatīti. Itiha tattha
sampajāno hoti.
Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato
caṅkamāya cittaṃ namati, so caṅkamati: Evaṃ maṃ
caṅkamantaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits.
2 So Sky; Si āneñjaṃ (and infra āneñjāya). Cf. supra Sutta
No. 112 (in fine) and Vol. II. p. 283.

[page 113]
3.2. MAHĀSUÑÑATASUTTAṂ (122.) 113
anvāssavissantīti,1 -- itiha tattha sampajāno hoti. Tassa ce,
Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato ṭhānāya cittaṃ
namati so tiṭṭhati: Evaṃ maṃ tiṭṭhantaṃ2 nābhijjhā-
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantīti;
-- itiha tattha sampajāno hoti. Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno,
iminā vihārena viharato nisajjāya cittaṃ namati, so nisīdati:
Evaṃ maṃ nisinnaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssavissantīti;-- itiha tattha sampajāno hoti.
Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato
sayanāya cittaṃ namati, so sayati: Evaṃ maṃ sayantaṃ
nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssa-
vissantīti;-- itiha tattha sampajāno hoti. Tassa ce, Ānanda,
bhikkhuno iminā vihārena viharato bhāsāya3 cittaṃ namati,
so: Yāyaṃ kathā hīnā gammā pothujjanikā anariyā
anatthasaṃhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na
upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya
saṃvattati, -- seyyathīdaṃ: rājakathā corakathā mahāmatta-
kathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā
pānakathā vatthakathā sayanakathā mālākathā gandha-
kathā ñātikathā yānakathā gāmakathā nigamakathā nagara-
kathā janapadakathā itthikathā sūrakathā visikhākathā
kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānattakathā lokak-
khāyikā samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vā iti
evarūpiṃ kathaṃ na kathessāmīti. Itiha tattha sampajāno
hoti. Yā ca kho ayaṃ, Ānanda, kathā abhisallekhikā
cetovivaraṇasappāyā4 ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya
upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati,
-- seyyathīdaṃ: appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā
asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā
paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā iti
evarūpiṃ kathaṃ kathessāmīti. Itiha tattha sampajāno
hoti. Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky anvāsabhavissatīti.
2 Si ṭhitaṃ.
3 So Si; Sky bhassāyaṃ, which spelling it supported by Bu.
4 Si cetovicāraṇas-.

[page 114]
114 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
vitakkāya cittaṃ namati, so: Ye 'me vitakkā hīnā gammā
pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā na nibbidāya na
virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sam-
bodhāya na nibbānāya saṃvattanti, -- seyyathīdaṃ: kāmavi-
takko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko iti evarūpe vitakke
na vitakkessāmīti;-- itiha tattha sampajāno hoti. Ye ca kho
ime, Ānanda, vitakkā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa
sammādukkhakkhayāya, seyyathīdam:-- nekkhammavitakko
abyāpādavitakko avihiṃsāvitakko iti evarūpe vitakke
vitakkessāmīti;-- itiha tattha sampajāno hoti.
Pañca kho ime, Ānanda, kāmaguṇā. Katame pañca?
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpa-
saṃhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā; ghānaviññeyyā
gandhā; jivhāviññeyyā rasā; kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā
iṭṭha kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.
Ime kho, Ānanda, pañca kāmaguṇā. Yattha bhikkhunā
abhikkhaṇaṃ sakaṃ cittaṃ paccavekkhitabbaṃ: Atthi
nu kho me1 imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā
aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro ti?
Sace, Ānanda, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ pajānāti:
Atthi kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā
aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro ti, --
evaṃ santam etaṃ, Ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: Yo
kho me pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo, so appahīno ti.
Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pan', Ānanda, bhikkhu
paccavekkhamāno evaṃ pajānāti: Na 'tthi kho me imesu
pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā aññatarasmiṃ vā
āyatane uppajjati cetaso samudācāro ti, -- evaṃ santam
etaṃ, Ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: Yo kho me
pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo, so me pahīno ti. Itiha
sampajāno hoti.
Pañca kho 'me, Ānanda, upādānakkhandhā. Yattha
bhikkhunā udayabyayānupassinā vihātabbaṃ. Iti rūpaṃ
iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthagamo; iti vedanā iti

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit kho me here (but not infra).

[page 115]
3.2. MAHĀSUṆṆATASUTTAṂ (122.) 115
vedanāya samudayo iti vedanāya atthagamo; iti saññā . . .;
iti saṃkhārā . . .; iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo
iti viññāṇassa atthagamo ti. Tassa imesu pañcasu upādānak-
khandhesu udayabyayānupassino viharato yo pañcas'; upādā-
nakkhandhesu asmimāno so pahīyati. Evaṃ santam etaṃ,
Ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: Yo kho me pañcas'
upādānakkhandhesu asmimāno, so me pahīno ti. Itiha
tattha sampajāno hoti. Ime kho te, Ānanda, dhammā
ekantakusalāyatikā1 ariyā lokuttarā anavakkantā pāpimatā
Taṃ kiṃ maññasi, Ānanda? Kaṃ atthavasaṃ sam-
passamāno arahati sāvako satthāraṃ anubandhituṃ api
{payujjamāno} ti? 2
Bhagavaṃ-mūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṃ-
nettikā Bhagavaṃ-paṭisaraṇā; sādhu vata, bhante, Bhaga-
vantaṃ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho; Bhagavato
sutvā bhikkhū dhāressantīti.
Na kho, Ānanda, arahati sāvako satthāraṃ anubandhi-
tuṃ yadidaṃ suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇassa hetu. Taṃ
kissa hetu? Dīgharattassa hi vo, Ānanda, dhammā sutā
dhatā vacasā paricitā manasā 'nupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-
viddhā. Yā ca kho ayaṃ, Ānanda, kathā abhisallekhikā
cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya
upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati,
-- seyyathīdaṃ: appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā
asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā
paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, -- evarū-
piyā kho, Ānanda, kathāya hetu arahati sāvako satthāraṃ
anubandhituṃ api payujjamāno.
Evaṃ sante kho, Ānanda, ācariyūpaddavo hoti; evaṃ
sante antevāsūppadavo hoti; evaṃ sante brahmacariyūpad-
davo hoti.3 Kathañ c', Ānanda, ācariyūpaddavo hoti? Idh'
Ānanda, ekacco satthā vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ
rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Bu: Sk ekantakusalānayatikā; Sy ekantakusalāniyānikā.
2 So Si; Sky (here) and Sy infra also apipanujjamāno pīti;
Sk infra apipaṇujjamano pi.
3 Sky have uppadavo

[page 116]
116 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Tassa tathāvū-
pakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā
negamā c'; eva jānapadā ca; so anvāvaṭṭesu brāhmaṇagaha-
patikesu negamesu c'; eva jānapadesu ca mucchati kāmayati1
gedhiṃ2 āpajjati āvaṭṭati bāhullāya. Ayaṃ vuccat', Ānanda,
upadduto3 ācariyo; ācariyūpaddavena avadhiṃsu naṃ
pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā poṇobhavikā4 sadarā
dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho,
Ānanda, ācariyūpaddavo hoti. Kathañ c', Ānanda, ante-
vāsūpaddavo hoti? Tass'; eva kho pan', Ānanda, satthu
sāvako tassa satthu vivekam anubrūhayamāno vivittaṃ
senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kanda-
ram giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palāla-
puñjaṃ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti
brāhmaṇagahapatikā negamā c'; eva jānapadā ca; so anvā-
vaṭṭesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu c'; eva jānapadesu
ca mucchati kāmayati gedhiṃ āpajjati āvaṭṭati bāhullāya.
Ayaṃ vuccat', Ānanda, upadduto antevāsī; antevāsupadda-
vena avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā
poṇobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.
Evaṃ kho, Ānanda, antevāsūpaddavo hoti. Kathañ c',
Ānanda, brahmacariyūpaddavo hoti? Idh', Ānanda, Tathā-
gato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācara-
ṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasā-
rathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So vivit-
taṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ
kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ
palālapuñjaṃ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvā-
vaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā negamā c'; eva jānapadā ca;
so anvāvaṭṭesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu c'; eva
jānapadesu ca na mucchati kāmayati na gedhiṃ āpajjati na

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si mucchaṃ nikāmayati. Bu: kāmayatīti pucchanataṇhaṃ
pattheti pavattetīti attho.
2 So Si; Sk geyi; Sy gedhi; Sky (infra) heṭṭhiṃ (but Sk once gedhiṃ).
3 Si upaddavo ācariyo ācariyūpaddavena. Avahiṃsu naṃ, &c.
4 Si ponobbhavikā, as Sky infra.

[page 117]
3.2. MAHĀSUÑÑATASUTTAṂ (122.) 117
āvaṭṭati bāhullāya. Tass'; eva kho pan', Ānanda, Satthu
sāvako tassa Satthu vivekam anuyutto brūhayamāno vivit-
taṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ
kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ
palālapuñjaṃ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvā-
vaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā negamā c'; eva jānapadā ca;
so anvāvaṭṭesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu c'; eva
jānapadesu ca mucchati kāmayati gedhiṃ āpajjati āvaṭṭati
bāhullāya. Ayaṃ vuccat', Ānanda, uppadduto brahmacārī;
brahmacārūpaddavena avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā
dhammā saṃkilesikā poṇobhavikā sadarā dukkhavipākā
āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, Ānanda, brahmacārū-
paddavo hoti. Tatr', Ānanda, yo c'; evāyaṃ ācariyūpaddavo
yo ca antevāsūpaddavo ayan tehi brahmacārūpaddavo duk-
khavipākataro c'; eva kaṭukavipākataro ca api ca vinipātāya
saṃvattati. Tasmātiha maṃ, Ānanda, mittavatāya samudā-
caratha, mā sapattavatāya; taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ
hitāya sukhāya. Kathañ c', Ānanda, satthāraṃ sāvakā
sapattavatāya samudācaranti no mittavatāya? Idh',
Ānanda, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako
hitesī anukampaṃ upādāya: Idaṃ vo hitāya idaṃ vo
sukhāyāti. Tassa sāvakā na sussūsanti na sotaṃ odahanti
aññaṃ1 cittaṃ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthu sāsanā2
vattanti. Evaṃ kho, Ānanda, satthāraṃ sāvakā sapattava-
tāya samudācaranti no3 mittavatāya. Kathañ c', Ānanda,
satthāraṃ sāvakā mittavatāya samudācaranti no sapattava-
tāya? Idh', Ānanda, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti
anukampako hitesī anukampaṃ upādāya: Idaṃ vo hitāya
idaṃ vo sukhāyāti. Tassa sāvakā sussūsanti sotaṃ oda-
hanti na4 aññaṃ cittaṃ upaṭṭhapenti na vokkamma ca5
satthu sāsanā vattanti. Evaṃ kho, Ānanda, satthāraṃ
sāvakā mittavatāya samudācaranti no sapattavatāya. Tasmā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si na aññā.
2 So Sky Bu; Si sāsanaṃ.
3 So Si; Sky yo ne.
4 Sky Si omit na here, though Sky insert it before sussūsanti
and sotaṃ in this sentence.
5 Si na ca v.

[page 118]
118 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
tiha maṃ, Ānanda, mittavatāya samudācaratha mā sapatta-
vatāya. Taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Na vo1 ahaṃ, Ānanda, tathā parakkamissāmi yathā kumbha-
kāro āmake āmakamatte; niggayha niggayhāhaṃ, Ānanda,
vakkhāmi, pavayha pavayha.2 Yo sāro so ṭhassatīti3.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bha-
gavato bhāsitaṃ abhinandīti.
MAHĀSUÑÑATASUTTAṂ DUTIYAṂ.
123.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ
viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭik-
kantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ
ayam antarākathā udapādi:-- Acchariyaṃ, āvuso, abbhu-
taṃ,4 āvuso, Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā,5
yatra hi nāma Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-
papañce chinnavaṭume6 pariyādinnavaṭṭe7 sabbadukkhavīti-
vatte jānissati: Evaṃ-jaccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi,
evaṃnāmā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-gottā te
Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-sīlā . . . evaṃ-dhammā
. . . evaṃ-paññā . . . evaṃ-vihārī . . . evaṃ-vimuttā te
Bhagavanto ahesuṃ iti pīti. Evaṃ vutte, āyasmā Ānando
te bhikkhū etad avoca:-- Acchariyā c'; eva, āvuso, Tathāgatā
acchariyadhammasamannāgatā ca; abbhutā8 c'; eva, āvuso,
Tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā cāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si te; Sky kho.
2 Si adds Ānanda vakkhāmi.
3 So Si Bu and Dhp. p. 271; Sk yassatīti; Sy sassatīti.
4 Si omits here but not infra.
5 Si m--vakatā.
6 So Sky Bu; Si c--ṭṭume.
7 So Bu (one MS. reading --ṇṇ--); Si pariyādiṇṇavaṭṭe;
Sk pariyādichinnavaṭṭe; Sy pariyādichinnavaddhe.
Cf. Vol. II. p. 172.
8 Si abbhūtā, as throughout.

[page 119]
3.3. ACCHARIYABBHUTADHAMMASUTTAṂ (123.) 119
Ayañ ca h'; idan tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā vippa-
katā hoti. Atha Bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭ-
ṭhito yen'; upaṭṭhānasālā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā
paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū
āmantesi:-- Kāya nu 'ttha, bhikkhave, etarahi kathāya
sannisinnā? Kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti?
Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapa-
ṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipati-
tānaṃ ayam antarākathā udapādi: Acchariyaṃ, āvuso,
. . . (etc. as above, down to) . . . evaṃ-vimuttā te Bhaga-
vanto ahesuṃ iti pīti. Evaṃ vutte, bhante, āyasmā Ānando
amhe etad avoca: Acchariyā . . . abbhutadhammasa-
mannāgatā cāti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā
vippakatā. Atha Bhagavā anuppatto ti.
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi:--
Tasmātiha taṃ, Ānanda, bhiyyosomattāya paṭibhantu
Tathāgatassa acchariyā abbhutadhammā ti.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ, sam-
mukhā paṭiggahītaṃ: Sato sampajāno uppajjamāno,
Ānanda, Bodhisatto Tusitaṃ kāyaṃ uppajjīti; yam pi,
bhante, sato sampajāno Bodhisatto Tusitaṃ kāyaṃ uppajji,
idam ahaṃ, bhante, Bhagavato acchariyaṃ abbhuta-
dhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ; Sato sampajāno, Ānanda, Bodhisatto
Tusite kāye aṭṭhāsīti; yam pi, bhante, sato sampajano Bodhi-
satto Tusite kāye aṭṭhāsi, idam p'; ahaṃ, bhante, Bhagavato
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yāvatāyukaṃ, Ānanda, Bodhisatto
Tusite kāye aṭṭhāsīti; yam pi, bhante, yāvatāyukaṃ Bodhi-
satto Tusite kāye aṭṭhāsi, idam p'; ahaṃ, bhante, Bhagavato
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Sato sampajāno, Ānanda, Bodhisatto
Tusitā kāyā cavitvā mātu kucchiṃ okkamīti; yam pi,

--------------------------------------------------------------------------

[page 120]
120 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhante, sato sampajāno Bodhisatto Tusitā kāyā cavitvā
mātu kucchiṃ okkami, idam p'; ahaṃ Bhagavato acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sataṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto Tusitā
kāyā cavitvā mātu kucchiṃ okkami, atha sadevake loke samā-
rake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanus-
sāya appamāṇo uḷaro1 obhāso pātubhavati atikkamm'; eva
devānaṃ devānubhāvaṃ. Yā pi tā lokantarikā aghā asaṃ-
vutā andhakārā andhakāratimisā, yattha p'; ime candimasuriyā
evaṃ-mahiddhikā2 evaṃ-mahānubhāvā ābhāya nānubhonti,
tattha pi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikamm'; eva
devānaṃ devānubhāvaṃ; ye pi tattha sattā upapannā, te pi
ten'; obhāsena aññamannaṃ sañjānanti: Aññe pi kira bho
santi sattā idh'; upapannā. Ayañ ca dasasahassīlokadhātu
saṃkampati sampakampati sampavedhati, appamāṇo ca
uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkamm'; eva devānaṃ
devānubhāvan ti. Yam pi, bhante, . . . idaṃ p'; ahaṃ,
bhante, Bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
makhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchiṃ okkanto hoti, cattāro nan devaputtā catuddisā-
rakkhāya upagacchanti: Mā naṃ kho Bodhisattaṃ vā
Bodhisattamātaraṃ va manusso vā amanusso vā koci vā3
viheṭhesīti.4 Yam pi, bhante, . . . idam; p'; ahaṃ, bhante,
Bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
makhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchiṃ okkanto hoti, pakatiyā sīlavatī Bodhisattamātā hoti,
viratā pāṇātipātā viratā adinnādānā viratā kāmesu micchācārā
viratā musāvādā viratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ti.
Yam pi, bhante, . . . idam; '; ahaṃ, bhante, Bhagavato
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si olāro.
2 Si omits.
3 Sky mā.
4 Sky viheṭṭhessīti; Si vihesesīti.

[page 121]
3.3. ACCHARIYABBHUTADHAMMASUTTAṂ. (123.) 121
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchiṃ okkanto hoti, na Bodhisattamātu purisesu mānasaṃ
uppajjati kāmaguṇūpasaṃhitaṃ,1 anatikkamanīyā ca Bodhi-
sattamātā hoti kenaci purisena rattacittenāti. Yam pi,
bhante, . . . idam p'; ahaṃ, bhante,acchariyaṃ abbhuta-
dhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchiṃ okkanto hoti, lābhinā Bodhisattamātā hoti pañ-
cannaṃ kāmaguṇānaṃ, sa pañcahi kāmaguṇehi samappitā
samaṅgibhūtā2 parivāretīti. Yam pi, bhante . . . idam p'
ahaṃ, bhante, Bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ
dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭigghītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchiṃ okkanto hoti, na3 Bodhisattamātu kocid eva ābādho
uppajjati, sukhinī Bodhisattamātā hoti akilantakāyā, Bodhi-
sattañ ca Bodhisattamātā tirokucchigataṃ passati sabbaṅga-
paccaṅgaṃ abhinindriyaṃ.4 Seyyathāpi, Ānanda, maṇi
veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato; tatr'; assa
suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇ-
ḍusuttaṃ vā; taṃ enaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā
paccavekkheyya: Ayaṃ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā
aṭṭhaṃso suparikammakato, tatr'; idaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ
vā pīta. vā lahitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā ti;-- evam
eva kho, Ānanda, yadā Bodhisatto mātu kucchiṃ okkanto
hoti, na Bodhisattamātu kocid eva ābādho uppajjati, sukhinī
sattamātā tirokucchigataṃ passati sabbaṅgapaccaṅgaṃ
abhinindriyaṃ. Yam pi, bhante, . . . idam p'; ahaṃ, bhante,
Bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si kāmaguṇop-.
2 Si samaṅgībhūtā.
3 Sky insert na after ābādho here , but not infra.
4 So Sky; Si ahinindriyaṃ.

[page 122]
122 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Sattāhajāte, Ānanda, Bodhisatte
Bodhisattamātā kālaṃ karoti, Tusitaṃ kāyaṃ uppajjatīti.
Yam pi, bhante, . . . idam p'; ahaṃ, bhante, Bhagavato
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yathā kho pan', Ānanda aññā itthikā
nava vā dasa vā māse gabbhaṃ kucchinā pariharitvā vijā-
yanti, na h'; evaṃ Bodhisattaṃ Bodhisattamātā vijāyati;1
das'; eva māsāni Bodhisattaṃ Bodhisattamātā kucchinā
pariharitvā vijāyatīti. Yam pi, bhante, . . . idam p'; ahaṃ,
bhante, acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yathā kho pan', Ānanda, aññā
itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti, na h'; evaṃ Bodhi-
sattaṃ Bodhisattamātā vijāyati; ṭhitā va Bodhisattaṃ
Bodhisattamātā vijāyatīti. Yam pi, bhante, . . . idam p'
ahaṃ, bhante, acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchismā nikkhamati, devā paṭhamaṃ paṭiggaṇhanti
pacchā manussā ti. Yam pi, bhante, . . . idam p'; ahaṃ,
bhante, Bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda,2 Bodhisatto mātu
kucchismā nikkhamati, appatto va Bodhisatto paṭhaviṃ hoti;
cattāro nan devaputtā paṭiggahetvā mātu purato ṭhapenti:
Attamanā devī hohi,3 mahesakkho te putto upapanno ti. Yam
pi, bhante, . . . idam p'; ahaṃ, bhante, Bhagavato acchari-
yaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchismā nikkhamati, visado va nikkhamati amakkhito
uddena amakkhito semhena amakkhito ruhirena4 amakkhito

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit vijāyati.
2 Si adds so.
3 Si hotu
4 Si adds amakkhito pubbena

[page 123]
3.3. ACCHARIYABBHUTADHAMMASUTTAṂ. (123.) 123
kenaci asucinā suddho visado.1 Seyyathāpi, Ānanda, maṇira-
tanaṃ kāsike vatthe nikkhittaṃ,2 n'; eva maṇiratanaṃ kāsi-
kaṃ vatthaṃ makkheti nāpi kāsikaṃ vatthaṃ maṇiratanaṃ
makkheti;-- taṃ kissa hetu? ubhinnaṃ suddhattā;3 -- evam
eva kho, Ānanda, yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkha-
mati, visado va nikkhamati amakkhito uddena amakkhito
semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā
suddho visado ti. Yam pi, bhante, . . . idam p'; ahaṃ,
bhante, Bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchismā nikkhamati, dve udakassa dhārā antalikkhā pātu-
bhavanti, ekā sītassa ekā uṇhassa, yena Bodhisattassa
udakakiccaṃ karonti4 {mātucāti.} Yam pi, bhante, . . .
idam p'; ahaṃ, bhante, Bhagavato acchariyaṃ abbhuta-
dhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Sampatijāto, Ānanda, Bodhisatto
samehi pādehi5 paṭiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapada-
vītihāre gacchati, setamhi chatte anubhiramāne sabbā ca
disā viloketi, āsabhiñ6 ca vācaṃ bhāsati; Aggo 'ham asmi
lokassa, seṭṭho 'ham asmi lokassa, jeṭṭho 'ham asmi lokassa,
ayam antimā jāti, na 'tthi dāni punabbhavo ti. Yam pi,
bhante, . . . idam p'; ahaṃ, bhante, Bhagavato acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā me taṃ, bhante, Bhagavato sutaṃ sam-
mukhā paṭiggahītaṃ:-- Yadā, Ānanda, Bodhisatto mātu
kucchismā nikkhamati, atha sadevake loke samārake sabrah-
make sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appa-
māṇo uḷaro obhāso pātubhavati atikamm'; eva devānaṃ
devānubhāvaṃ; yā pi tā lokantarikā aghā asaṃvutā an-
dhakāra andhakāratimisā, yatthā p'; ime candimasuriyā evaṃ
mahiddhikā evaṃ mahānubhāvā ābhāya nānubhonti, tattha

--------------------------------------------------------------------------
1 Si visuddho.
2 Si nikkhitaṃ.
3 Si suddhatā.
4 Si karoti.
5 Si inserts paṭhaviyaṃ.
6 So all MSS. Cf. 1 Jāt. 53

[page 124]
124 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
pi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikamm'; eva
devānaṃ devānubhāvaṃ; ye pi tattha sattā upapannā te pi
ten'; obhāsena aññamaññaṃ sañjānanti: Aññe pi kira bho
santi sattā idhūpapannā ti. Ayam pi ca dasasahassīlokadhātu
saṃkampati sampakampati sampavedhati appamāṇo ca
uḷāro obhāso loke pātubhavati atikamm'; eva devānaṃ devānu-
bhāvan ti. Yam pi, bhante, . . . idam p'; ahaṃ, bhante,
Bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremīti.
Tasmātiha tvaṃ, Ānanda, idam pi Tathāgatassa acchari-
yaṃ abbhutadhammaṃ dhārehi.1 Idh', Ānanda, Tathā-
gatassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā
abbhatthaṃ gacchanti; viditā saññā;2 viditā vitakkā uppaj-
janti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti.
Idam pi kho tvaṃ, Ānanda, Tathāgatassa acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhārehīti.
Yam pi, bhante, Bhagavato viditā vedanā uppajjanti,
viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti; viditā
saññā; viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti,
viditā abbhatthaṃ gacchanti, -- idam p'; ahaṃ, bhante,
Bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremīti.
Idam avoca āyasmā Ānando. Samanuñño Satthā ahosi.
Attamanā te bhikkhū āyasmato Ānandassa bhāsitaṃ
abhinandun ti.
ACCHARIYABBHUTADHAMMASUTTAṂ3 TATIYAṂ.
124.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Bakkulo
Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho
Acela-Kassapo4 āyasmato Bakkulassa purāṇagihīsahāyo5

--------------------------------------------------------------------------
1 Si dhārehiti.
2 Sky adds uppajjanti.
3 So Si; Sky Acchariyabbhutasuttaṃ; Bu Acchariyadhammasuttaṃ.
4 Si Acelo Kassapo.
5 Si --gihi--.

[page 125]
3.4. BAKKULASUTTAṂ (124.) 125
yen'; āyasmā Bakkulo ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā
āyasmatā Bakkulena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ
kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekaman-
taṃ nisinno kho Acela-Kassapo āyasmantaṃ Bakkulaṃ etad
avoca: Kīvacīraṃ pabbajito si, āvuso Bakkulāti?
Asīti me, āvuso, vassāni pabbājitassāti.
Imehi pana te, āvuso Bakkula, asītiyā vasehi katikkhat-
tuṃ methuno dhammo paṭisevito ti?
Na kho maṃ, āvuso Kassapa, evaṃ pucchitabbaṃ:
Imehi pana te, āvuso Bakkula, asītiyā vassehi katikkhattuṃ
methuno dhammo paṭisevito ti? Evañ ca kho maṃ, āvuso
Kassapa, pucchitabbaṃ: Imehi pana te, āvuso Bakkula,
asītiyā vassehi katikkhattuṃ kāmasaññā uppannapubbā ti?
Imehi pana te, āvuso Bakkula, asītiyā vassehi katik-
khattuṃ kāmasaññā uppannapubbā ti?1
Asīti me, āvuso Kassapa, vassāni pabbajitassa nābhi-
jānāmi kāmasaññaṃ uppannapubbaṃ.
(Yam p'; āyasmā Bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti
kāmasaññaṃ uppannapubbaṃ, idam pi mayaṃ āyasmato
Bakkulassa acchariyaṃ abbhutaṃ dhammaṃ dhārema.2)
Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi byā-
pādasaññaṃ vihiṃsāsaññaṃ uppannapubbaṃ.
(Yam p'; āyasmā Bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti
byāpādasaññaṃ vihiṃsāsaññaṃ uppannapubbaṃ, idam pi
mayaṃ āyasmato Bakkulassa acchariyaṃ abbhutaṃ dham-
maṃ dhārema.)
Asīti me, āvuso, vassāni pubbajitassa nābhijānāmi kāma-
vitakkaṃ uppannapubbaṃ.
Yam p'; āyasmā . . . dhārema.
Asīti me, āvuso, vassāni pubbajitassa nābhijānāmi byā-
pādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ uppannapubbaṃ,
Yam p'; āyasmā . . . dhārema.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si omits this repetition.
2 Bu has the following note: Yam p'āyasmā ādīni padāni sabbavāresu
Dhammasaṃgahe therehi miyametvā ṭhapitāni.

[page 126]
126 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi gaha-
paticīvaraṃ sāditā1.
Yam p'; āyasmā . . . dhārema.
Asīti . . . nābhijānāmi satthena cīvaraṃ chinditā2.
Yam p'; . . . dhārema.
Asīti . . . nābhijānāmi sūciyā cīvaraṃ sibbitā.
Yam p'; . . . dhārema.
Asīti . . . nābhijānāmi rajanāya cīvaraṃ rajitā.
Yam p'; . . . dhārema.
Asīti . . . kaṭhine cīvaraṃ sibbitā.
Yam p'; . . . dhārema.
Asīti . . . nābhijānāmi sabrahmacārīcīvarakamme3 byā-
pāritā4 . . . nimantanaṃ sāditā . . . evarūpaṃ cittaṃ
uppannapubbaṃ: Aho vata maṃ koci nimanteyyāti.
Yam p'; . . . dhārema.
Asīti . . . antaraghare nisīditā . . . antaraghare bhuñjitā
. . . mātugāmassa anubyañjanaso nimittaṃ gahetā . . .
mātugāmassa dhammaṃ desitā, antamaso catuppadam pi
gāthaṃ . . . bhikkhunūpassayaṃ5 upasaṃkamitā . . .
bhikkhuniyā dhammaṃ desitā --pe-- nābhijānāmi sikkhimā-
nāya dhammaṃ desitā, nābhijānami sāmaṇerāya dhammaṃ
desitā.
Yam p'; āyasmā Bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti
sāmaṇerāya dhammaṃ desitā, idam pi mayaṃ āyasmato
Bakkulassa acchariyaṃ abbhutaṃ dhammaṃ dhārema6.
Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi pab-
bājetā7 -- pe8 -- upasampādetā -- nābhijānāmi nissayaṃ detā;
nābhijānāmi sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpetā . . . jantāghare nahā-
yitā . . . cuṇṇena nahāyitā . . . sabrahmacārīgattaparikam-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sk sādittā, chindittā, &c.
2 Si continues here (as Sk infra):--Nābhijānāmi sūciyā cīvaraṃ
sibbitā. Nābhijānāmi rajanāya cīvaraṃ rajitā, &c.
3 So Sky; Si sabrahmacārīnaṃ c.
4 Si vicāritā.
5 Sky; bhikkhunid.
6 Si omits this paragraph--continuing: nābhijānāmi pabbājetā.
7 Sk pabbājento; Sy pabbājentā (corrected from pabbājetā).
8 Si omits.

[page 127]
3.4. BAKKULASUTTAṂ (124.) 127
me byāpajjitā1 . . . ābādhaṃ uppannapubbaṃ, antamaso
gaddūhanamattam2 pi . . . bhesajjaṃ pariharitā antamaso
harītakīkhaṇḍam3 pi . . . apassenakaṃ apassetā4 . . . seyyaṃ
kappetā . . . gāmantasenāsane vassaṃ upagantā.
Yam p'; āyasmā Bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti
gāmantasenāsane vassaṃ upagantā, idam pi . . . dhārema.
Sattāham eva kho ahaṃ, āvuso, sāṇo5 raṭṭhapiṇḍaṃ
bhuñjiṃ, atha aṭṭhamiyaṃ aññā udapādi.
Yam p'; āyasmā Bakkulo sattāham eva sāṇo raṭṭhapiṇ-
ḍaṃ bhuñji atha aṭṭhamiyaṃ aññā udapādi, idam pi mayaṃ
āyasmato Bakkulassa acchariyaṃ abbhutaṃ dhammaṃ
dhārema.
Labheyyāhaṃ, āvuso Bakkula, imasmiṃ dhammavinaye
pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan ti. Alattha kho Acela-
Kassapo imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ alattha upasam-
padaṃ. Acirūpasampanno kho pan'; āyasmā kassapo eko
vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass'
eva yass'; atthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ
pabbajanti, tad anuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe
va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi;
Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāpa-
raṃ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro kho pan'; āyasmā
Kassapo arahataṃ ahosi.
Atha kho āyasmā Bakkulo aparena samayena apāpura-
ṇaṃ ādāya vihārena vihāraṃ upasaṃkamitvā evam āha:
Abhikkamath'; āyasmanto, abhikkamath'; āyasmanto; ajja
me parinibbānaṃ bhavissatīti.
Yam p'; āyasmā Bakkulo apāpuraṇaṃ ādāya vihārena
vihāraṃ upasaṃkamitvā evam āha: Abhikkamath'; āyas-
manto, abhikkamath'; āyasmanto; ajja me parinibbānaṃ
bhavissatīti, -- idam pi mayaṃ āyasmato Bakkulassa acchari-
yaṃ abbhutaṃ dhammaṃ dhārema.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu; Sky vyāpāritā; Si sāditā.
2 So Sky Si; Bu gadduh-.
3 Si harit.
4 Sky apassettā; Si apassenakaṃ apasayitā; Bu apassenattā.
5 So Sky Bu (sāṇo ti sakileso): Si sāraṇo.

[page 128]
128 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Atha kho āyasmā Bakkulo majjhe bhikkhusaṃghassa
nisinnako parinibbāyi.
Yam p'; āyasmā Bakkulo majjhe bhikkhusaṃghassa
nisinnako parinibbāyi, idam pi mayaṃ āyasmato Bakkulassa
acchariyaṃ abbhutaṃ dhammaṃ dhāremāti.
BAKKULASUTTAṂ1 CATUTTHAṂ.
125.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe
viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana sama-
yena Aciravato samaṇuddeso Araññakuṭikāyaṃ viharati.
Atha kho Jayaseno rājakumāro jaṅghāvihāraṃ anucaṅka-
mamāno anuvicaramāno, yena Aciravato samaṇuddeso ten'
upasaṃkami, upasaṃkamitvā Aciravatena samaṇuddesena
saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
Jayaseno rājakumāro Aciravataṃ samaṇuddesaṃ etad
avoca:-- Sutam me tam, bho Aggivessana: Idha bhikkhu
appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa
ekaggatan ti.
Evam etaṃ, rājakumāra; evam etaṃ, rājakumāra.
Idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya
cittassa ekaggatan ti.
Sādhu me bhavaṃ Aggivessano yāthāsutaṃ yathāpari-
yattaṃ dhammaṃ desetīti.
Na kho te ahaṃ. rājakumāra, sakkomi yathāsutaṃ
yathāpariyattaṃ dhammaṃ desetuṃ. Ahañ carahi te,
rājakumāra, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desey-
yaṃ; tvañ ca me bhāsitassa atthaṃ na ājāneyyāsi. So
mam'; assa kilamatho, sā mam'; assa vihesā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu; Si Bakkulatheracchariyabbhutas-; Sky Bakkulatherassa
acchariyabbhutasuttanto.

[page 129]
3.5. DANTABHŪMISUTTAṂ (125.) 129
Desetu maṃ bhavaṃ Aggivessano yathāsutaṃ yathā-
pariyattaṃ dhammaṃ. Appeva nām'; {ahaṃ} bhoto Aggives-
sanassa bhāsitassa atthaṃ ājāneyyan ti.
Deseyyaṃ kho te ahaṃ, rājakumāra, yathāsutaṃ
yathāpariyattaṃ dhammaṃ. Sace me tvaṃ bhāsitassa
atthaṃ ājāneyyāsi, icc'1 etaṃ kusalaṃ; no ce me tvaṃ
bhāsitassa atthaṃ ājāneyyāsi, yathāsake tiṭṭheyyāsi; na
maṃ tattha uttariṃ paṭipuccheyyāsīti.
Desetu me bhavaṃ Aggivessano yathāsutaṃ yathā-
pariyattaṃ dhammaṃ. Sace ahaṃ bhoto Aggivessanassa
bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi, icc'; etaṃ kusalaṃ; no ce
ahaṃ bhoto Aggivessanassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi,
yathāsake tiṭṭhissāmi; nāhaṃ tattha bhavantaṃ Aggives-
sanaṃ uttariṃ paṭipucchissāmīti.
Atha kho Aciravato samaṇuddeso Jayasenassa rājaku-
mārassa yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desesi.
Evaṃ vutte Jayaseno rājakumāro Aciravataṃ samaṇud-
desaṃ etad avoca: Aṭṭhānam etaṃ, bho Aggivessana,
anavakāso yaṃ bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto
phuseyya cittassa ekaggatan ti. Atha kho Jayaseno rājaku-
māro Aciravatassa samaṇuddesassa aṭṭhānañ ca anavakāsañ
ca pavedetvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmi.
Atha kho Aciravato samaṇuddeso, acirapakkante Jaya-
sene rājakumāre, yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃ-
kamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho Aciravato samaṇuddeso yāvatako
ahosi Jayasenena rājakumārena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ
sabbaṃ Bhagavato ārocesi. Evaṃ vutte Bhagavā Acira-
vataṃ samaṇuddesaṃ etad avoca:-- Taṃ kut'; ettha,
Aggivessana, labbhā? Yan taṃ nekkhammena ñātabbaṃ,
nekkhammena daṭṭhabbaṃ, nekkhammena pattabbaṃ,
nekkhammena sacchikātabbaṃ, taṃ vata Jayaseno rājaku-
māro kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitak-
kehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno kāmapa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sk here idh', and infra imetaṃ.

[page 130]
130 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ
riyesanāya ussukko ñassati vā dakkhati1 vā sacchi vā
karissatīti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi 'ssu, Aggi-
vessana, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā
sudantā suvinītā: dve hatthidammā vā assadammā vā
godammā vā adantā avinītā. Taṃ kim maññasi, Aggives-
sana? Ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā
vā sudantā suvinītā, api nu te dantā dantakāraṇaṃ gac-
cheyyaṃ, dantā va dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyun ti?
Evam, bhante.
Ye pan'; ete dve hatthidammā vā assadammā vā
godammā vā adantā avinītā, api nu te adantā va dantakā-
raṇaṃ gaccheyyaṃ, adantā va dantabhūmiṃ sampāpuṇey-
yuṃ, seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā
godammā vā sudantā suvinītā ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Evam eva kho, Aggivessana, yan taṃ nekkhammena
ñātabbaṃ nekkhammena daṭṭhabbaṃ nekkhammena pattab-
baṃ nekkhammena sacchikātabbaṃ, taṃ vata Jayaseno
rājakumāro kāmanajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāma-
vitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno kāma-
pariyesanāya ussukko ñassati vā dakkhati vā sacchi vā
karissatīti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Seyyathāpi, Aggivessana, gāmassa vā nigamassa vā avidūre
mahā pabbato; tam enaṃ dve sahāyakā tamhā gāmā vā nighā
mā vā nikkhamitvā hatthavilaṅghakena2 yena so pabbato
ten'; upasaṃkameyyuṃ, upasaṃkamitvā eko sahāyako heṭṭhā-
pabbatapāde tiṭṭheyya eko sahāyako uparipabbataṃ āroheyya;
tam enaṃ heṭṭhāpabbatapāde ṭhito sahāyako uparipabbate
ṭhitaṃ sahāyakaṃ evaṃ vadeyya: Yaṃ,3 samma, kiṃ tvaṃ
passasi uparipabbate ṭhito? So evaṃ vadeyya: Passāmi
kho ahaṃ, samma, uparipabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṃ
vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāma-
ṇeyyakan ti. So evaṃ vadeyya: Aṭṭhānaṃ kho etaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Sky here; Sky infra dakkhīti.
2 So Sky Si; Bu hatthavilaṅgakenāti hatthaṃ gahetvā.
3 So Si; Sky vadeyyāhaṃ.

[page 131]
3.5. DANTABHŪMISUTTAṂ (125.) 131
samma, anavakāso yaṃ tvaṃ uparipabbate ṭhito passeyyāsi
ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇey-
yakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakan ti. Tam enaṃ uparipabbate
ṭhito sahāyako heṭṭhāpabbatapādaṃ orohitvā taṃ sahāya-
kaṃ bāhāya gahetvā uparipabbataṃ āropetvā muhuttaṃ
assāsetvā evaṃ vadeyya: Yaṃ, samma, kiṃ tvaṃ passasi upa-
ripabbate ṭhito ti? So evaṃ vadeyya: Passāmi kho ahaṃ,
samma, uparipabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāma-
ṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakan
ti. So evaṃ vadeyya: Idān'; eva kho te, samma, bhāsitaṃ
mayaṃ evaṃ ājānāma: Aṭṭhānaṃ kho etaṃ, samma,
anavakāso yaṃ tvaṃ uparipabbate ṭhito passeyyāsi ārām-
arāmaṇeyyakaṃ . . . pokkharaṇirāmaṇeyyakan ti. Idān'
eva ca pana te bhāsitaṃ mayaṃ evaṃ ājānāma: Passāmi
kho ahaṃ, samma, uparipabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṃ
. . . pokkharaṇirāmaṇeyyakan ti. So evaṃ vadeyya:
Tathā hi panāhaṃ, samma, iminā mahatā pabbatena āvaṭo1
daṭṭheyyaṃ nāddasan ti.
Evam eva kho2 ato mahantatarena kho. Aggivessana,
avijākhandhena Jayaseno rājakumāro āvaṭo nivuṭo ovuṭo
pariyonaddho. So vata yan taṃ nekkhammena ñātabbaṃ
nekkhammena daṭṭhabbaṃ nekkhammena pattabbaṃ nek-
khammena sacchikātabbaṃ, taṃ vata Jayaseno rājakumāro
kāmanajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi
khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno3 kāmapariye-
sanāya ussukko ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti
n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati4.
Sace kho taṃ, Aggivessana, Jayasenassa rājakumārassa
ime dve upamā paṭibhāseyyuṃ, anacchariyaṃ te Jayaseno
rājakumāro pasīdeyya pasanno ca te passannākāraṃ
kareyyāti.
Kuto pana maṃ, bhante, Jayasenassa rājakumārassa
imā dve upamā paṭibhāsissanti anacchariyā pubbe assuta-
pubbā seyyathāpi Bhagavantan ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sk Bu; Si āvuṭo; Sy āvāṭo.
2 Sky omit these three words.
3 Si omits these two words.
4 So Sy; Sk Si vijjatīti.

[page 132]
132 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Seyyathāpi, Aggivessana, rājā khattiyo muddhāvasitto1
nāgavanikaṃ āmanteti: Tvaṃ,2 samma nāgavanika, rañño
nāgaṃ abhiruhitvā nāgavanaṃ pavisitvā āraññakaṃ nāgaṃ
atipassitvā rañño nāgassa gīvāya3 upanibandhāhīti. Evaṃ
devāti kho, Aggivessana, nāgavaniko rañño khattiyassa
muddhāvasittassa paṭissutvā rañño nāgaṃ abhiruhitvā
nāgavanaṃ pavisitvā āraññakaṃ nāgaṃ atipassitvā rañño
nāgassa gīvāya upanibandhati; tam enaṃ rañño nāgo
abbhokāsaṃ nīharati; ettāvatā ca4 kho, Aggivessana,
āraññako nāgo abbhokāsaṃ gato hoti; etagedhā5 hi,
Aggivessana, āraññako nāgo6 yadidaṃ nāgavanaṃ; tam
enaṃ nāgavaniko rañño khattiyassa muddhāvasittassa
āroceti; Abbhokāsagato kho, deva, āraññako nāgo ti;
tam enaṃ rājā khattiyo muddhāvasitto hatthidamakaṃ
āmanteti: Ehi tvaṃ, samma hatthidamaka, āraññakaṃ
nāgaṃ damayāhi āraññakānañ c'; eva sīlānaṃ abhinimma-
danāya āraññakānañ c'; eva sarasaṃkappānaṃ abhinimma-
danāya āraññakānañ c'; eva darathakilamathapariḷāhānaṃ.
abhinimmadanāya gāmante abhiramāpanāya manussa-
kantesu sīlesu samādapanāyāti. Evaṃ devāti kho,
Aggivessana, hatthidamako rañño khattiyassa muddhāva-
sittassa paṭissutvā mahantaṃ thambaṃ paṭhaviyaṃ
nikhaṇitvā ārāññakassa nāgassa gīvāya upanibandhati
āraññakānañ c'; eva sīlānaṃ abhinimmadanāya āraññakānañ
c'; eva sarasaṃkappānaṃ abhinimmadanāya āraññakānañ
c'; eva darathakilamathapariḷāhānaṃ abhinimmadanāya
gāmante abhiramāpanāya manussakantesu sīlesu samāda-
panāya; tam enaṃ hatthidamako yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā
pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujana-
manāpā tathārūpāhi vācāhi samudācarati. Yato kho,
Aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa yā sā vācā
nela kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si m--ito.
2 Si ehi tvaṃ.
3 Si givāyaṃ.
4 Si omits ca
5 So Sky Bu (etagedhā ti etasmiṃ pavatte gedhā); Si ettha gedhā.
6 Sī ār--ā nāgā.

[page 133]
3.5. DANTABHŪMISUTTAṂ (125.) 133
bahujanamanāpā tathārūpāhi vācāhi samudācariyamāno
sussusati sotaṃ odahati aññā cittaṃ upaṭṭhapeti, tam enaṃ
hatthidamako uttariṃ tiṇaghāsodakaṃ anuppavecchati.
Yato kho, Aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa
tiṇaghāsodakaṃ paṭigaṇhāti, tattha hatthidamakassa evaṃ
hoti: Jīvissati kho dāni rañño1 nāgo ti; tam enaṃ hatthida-
mako uttariṃ kāraṇaṃ karoti2: Ādissa bho, nikkhipa3 bho
ti. Yato kho, Aggivessana, rañño nāgo hatthidamakassa
ādānanikkhepe4 vacanakaro hoti ovādapaṭikaroti, tam enaṃ
hatthidamako uttariṃ kāraṇaṃ karoti: Abhikkama bho,
paṭikkama bho ti. Yato kho, Aggivessana, rañño nāgo
hatthidamakassa abhikkamapaṭikkame vacanakaro hoti
ovādapaṭikaroti, tam enaṃ hatthidamako uttariṃ kāraṇaṃ
karoti: Uṭṭhaha bho, nisīda5 bho ti. Yato kho, Aggivessana,
rañño nāgo hatthidamakassa uṭṭhānanisajjāya6 vacanakaro
hoti ovādapaṭikaroti, tam enaṃ hatthidamako uttariṃ
ānejjaṃ7 nāma kāraṇaṃ karoti. Mahantassa phalakaṃ
soṇḍāya upanibandhati, tomarahattho ca8 puriso upari gīvāya
nisinno hoti, samantato ca tomarahatthā purisā parivāretvā
ṭhitā honti, hatthidamako ca dīghatomarayaṭṭhiṃ gahetvā
purato ṭhito hoti. So ānejjakāraṇaṃ kāriyamāno n'; eva
purime pāde copeti9 na pacchime pāde copeti10 na purimaṃ
kāyaṃ copeti na pacchimaṃ kāyaṃ copeti na sīsaṃ copeti
na kaṇṇaṃ copeti na dante copeti na naṅguṭṭhaṃ copeti na
soṇḍaṃ copeti. So hoti rañño nāgo khamo sattippahārānaṃ
asippahārānaṃ usuppahārānaṃ parasattuppahārānaṃ11
bheripaṇava12 -- saṅkhatinava13 -- ninnādasaddānaṃ sabba-
vaṅkadosanihitaninnītakasāvo14 rājāraho rājabhoggo rañño
aṅgan t'; eva saṃkhaṃ gacchati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si āraññako here, but not infra.
2 Si kāreti.
3 So Si; Sky abhikkama bho paṭikkama bho ti.
4 So Si; Sky adānanikkhape.
5 Si nipajja.
6 Si u--nipajjāya.
7 So Sky; Si āneñjaṃ. Cf. supra p. 112.
8 Sky omit ca.
9 So Si; Sky dhopeti usually.
10 Sky omit these four words.
11 So Si; Sky omit this word.
12 Si bheripaṇḍava; Sky Bu--paṇava--.
13 So Sky; Si saṅkhadindima--.
14 Si--ninnita--.

[page 134]
134 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Evam eva kho, Aggivessana, idha Tathāgato loke
uppajjati arahaṃ sammāsambuddho . . . (&c., as Vol. I.
p. 179, lines 2-20) . . . agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.
Ettāvatā kho, Aggivessana, ariyasāvako abbhokāsagato hoti.
Etagedhā hi, Aggivessana, devamanussā yadidaṃ pañca
kāmaguṇā. Tam enaṃ Tathāgato uttariṃ vineti: Ehi
tvaṃ, bhikkhu, sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto
viharāhi ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhaya-
dassāvī samādāya sikkhāhi1 sikkhāpadesūti. Yato kho,
Aggivessana, ariyasāvako sīlavā hoti, pātimokkhasaṃva-
rasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu
vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,
tam enaṃ Tathāgato uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhik-
khu, indriyesu guttadvāro hohi. Cakkhunā rūpa, dis-
vāna mā nimittaggāhī2 mā 'nubyañjanaggāhī, yatvādhi-
karaṇam enaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavey-
yaṃ, tassa saṃvarāya paṭipajja rakkha cakkhundriyaṃ
cakkhundriye saṃvaraṃ āpajja.3 Sotena saddaṃ sutvā
ghānena gandhaṃ ghāyitvā jivhāya rasaṃ sāyitvā kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā manasā dhammaṃ viññāya mā
nimittaggāhī mā 'nubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇam enaṃ
manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyaṃ tassa saṃvarāya
paṭipajja rakkha manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjā-
ti.4 Yato kho. Aggivessana, ariyasāvako indriyesu guttad-
vāro hoti, tam enaṃ Tathāgato uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ,
bhikkhu, bhojane mattaññū hohi paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ
āhāreyyāsi n'; eva davāya na madāya na maṇḍanāya na
vibhūsanāya, yāvad eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya,.
vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya: Iti purāṇañ ca
vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañ ca vedanaṃ na-v-uppādessāmi,
yatrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cati. Yato

--------------------------------------------------------------------------
1 Si sikkhassu.
2 Si here inserts pe and omits to So ime pañca nīvaraṇe on page 136.
3 Sky add ti.
4 Sky āpajja.

[page 135]
3.5. DANTABHŪMISUTTAṂ (125.) 135
kho, Aggivessana, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti, tam
enaṃ Tathāgato uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhikkhu, jāga-
riyaṃ anuyutto viharāhi, divasaṃ caṅkamena nisajjāya āva-
raṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhehi, rattiyā paṭhamaṃ
yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ
parisodhehi, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena
sīhaseyyaṃ kappeyyāsi pāde pādaṃ accādhāya sato sampa-
jāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṃ
yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi
dhammehi cittaṃ parisodhehīti. Yato kho, Aggivessana,
ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti, tam enaṃ Tathāgato
uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhikkhu, satisampajaññena sa-
mannāgato hohi, abhikkante paṭikkante sampajānakārī
ālokite vilokite sampajānakārī sammiñjite pasārite sampajā-
nakārī saṃghāṭipattacīvaradhārane sampajānakārī asite pīte
khāyite sampajānakārī uccārapassāvakamme sampajānakārī
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampa-
jānakārī hohīti.1 Yato kho, Aggivessana, ariyasāvako sati-
sampajaññena samannāgato hoti, tam enaṃ Tathāgato
uttariṃ vineti: Ehi tvaṃ, bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ
bhaja araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ
susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjan ti. So
vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamulaṃ pabba-
taṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ
palālapuñjaṃ; so pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisī-
dati pallaṅkaṃ abhujitvā ujaṃ kāyaṃ paṇidhāya parimu-
khaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā; so abhijjhaṃ loke pahāya viga-
tābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittam parisodheti
byāpādapadosam pahāya abyāpannacitto viharati sabbapā-
ṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṃ parisodheti,
thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati āloka-
saññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṃ parisodheti
uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ
vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti, vici-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sk hoti; Sy hohi.

[page 136]
136 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
kiccham pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī
kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti. So
ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubba-
līkaraṇe kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,
vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu --pe--; citte
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpi sampajāno satimā,
vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
Seyyathāpi, Aggivessana, hatthidamako mahantaṃ
thambhaṃ paṭhaviyaṃ nikhaṇitvā ārāññakassa nāgassa
gīvāya upanibandhati āraññakānañ c'; eva sīlānaṃ abhi-
nimmadanāya āraññakānañ c'; eva saṃkappānaṃ abhinim-
madanāya āraññakānañ c'; eva darathakilamathapariḷāhāmaṃ
abhinimmadanāya gāmante abhiramāpanāya manussakantesu
sīlesu samādapanāya, -- evam eva kho, Aggivessana, ariyasā-
vakassa ime cattāro satipaṭṭhāna cetaso upanibandhanā
honti gehasittānañ c'; eva sīlānaṃ abhinimmadanāya gehasi-
tānañ c'; eva saṃkappānaṃ abhinimmadanāya gehasitānañ
c'; eva darathakilamathapariḷāhānaṃ abhinimmadanāya ñā-
yassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya.
Tam enaṃ Tathāgato uttarim vineti: Ehi tvaṃ,
bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi mā cā kāyūpa-
saṃhitaṃ vitakkam vitakkesi, vedanāsu vedaṇānupassī
viharāhi mā ca vedanūpasaṃhitaṃ vitakkaṃ vitakkesi, citte
cittānupassī viharāhi mā ca cittūpasaṃhitaṃ vitakkaṃ
vitakkesi, dhammesu dhammānupassī viharāhi mā ca
dhammūpasaṃhitaṃ vitakkam vitakkesīti. So vitakkavi-
cārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-
bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ duti-
yajjhānaṃ, tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. So evaṃ
samāhite citte . . . (&c. as Vol. I. p. 347,1.24 to p. 348,
l. 34.) . . . nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
So1 bhikkhu khamo sītassa uṇhassa jighacchāya pipā-
sāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ duruttā-
naṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ upapannānaṃ sārīrikā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit.

[page 137]
3.5. DANTABHŪMISUTTAṂ (125.) 137
naṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānam1 kaṭukā-
naṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko2
hoti sabbarāgadosamohanihitaninnītakasāvo3 āhuneyyo pā-
huneyyo4 dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññak-
khettaṃ lokassāti.
Mahallako ce pi, Aggivessana, rañño nāgo adanto avinīto
kālaṃ karoti, Adantamaraṇaṃ mahallako rañño nāgo5
kālakato tveva6 saṅkhaṃ gacchati; majjhimo ce pi, Aggi-
vessana, rañño nāgo; daharo ce pi, Aggivessana, rañño nāgo
adanto avinīto kālaṃ karoti, Adantamaraṇaṃ daharo rañño
nāgo kālakato tveva saṅkhaṃ gacchati. -- Evam eva kho,
Aggivessana, thero ce pi bhikkhu akhīṇāsavo kālaṃ karoti,
Adantamaraṇaṃ thero bhikkhu kālakato tveva saṅkhaṃ
gacchati; majjhimo ce pi, Aggivessana, bhikkhu; navo ce
pi, Aggivessana, bhikkhu akhīṇāsavo kālaṃ karoti, Adanta-
maraṇaṃ navo bhikkhu kālakato tveva saṅkhaṃ gacchati.
Mahallako ce pi, Aggivessana, rañño nāgo sudanto suvinīto
kālaṃ karoti, Dantamaraṇaṃ mahallako rañño nāgo kālakato
tveva saṅkhaṃ gacchati; majjhimo ce pi, Aggivessana,
rañño nāgo; daharo ce pi, Aggivesanna, rañño nāgo sudanto
suvinīto kālaṃ karoti, Dantamaraṇaṃ daharo rañño nāgo
kālakato tveva saṅkhaṃ gacchati. -- Evam eva kho, Aggi-
vessana, thero ce pi bhikkhu khīṇāsavo kālaṃ karoti,
Dantamaraṇaṃ thero bhikkhu kālakato tveva saṅkhaṃ
gacchati; majjhimo ce pi, Aggivessana, bhikkhu; navo ce
pi, Aggivessana, bhikkhu khīṇāsavo kālaṃ karoti, Danta-
maraṇaṃ navo bhikkhu kālakato tveva saṅkhaṃ gacchatīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano Aciravato sama-
ṇuddeso Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
DANTABHŪMISUTTAṂ PAÑCAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits.
2 So Sky; Si adhivāsikaj.
3 Sky Sabbarāgadosamohāni.
4 Si āhuṇeyyo pāhuṇeyyo.
5 Si, unlike Sky and Bu, adds mato.
6 Si and (infra) Sky t'; eva.

[page 138]
138 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
126.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe
viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā
Bhūmijo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya
yena Jayasenassa rājakumārassa nivesanaṃ ten'; upasaṃ-
kami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho
Jayaseno rājakumāro yen'; āyasmā Bhūmijo ten'; upasaṃ-
kami, upasaṃkamitvā āyasmatā Bhūmijena saddhiṃ sam-
modi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Jayaseno
rājakumāro āyasmantaṃ Bhūmijaṃ etad avoca:-- Santi,
bho Bhūmija, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ-
diṭṭhino: Āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ carati,1 abhabbo
phalassa adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ
carati, abhabbo phalassa adhigamāya; āsañ ca2 anāsañ ce
pi karitvā brahmacariyaṃ carati, abhabbo phalassa adhiga-
māya; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ
carati, abhabbo phalassa adhigamāyāti. Idha bhoto Bhūmi-
jassa satthā kiṃvādī3 kimakkhāyī ti?
Na kho me taṃ, rājakumāra, Bhagavato sammukhā
sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ. Ṭhānañ ca kho etaṃ
vijjati yaṃ Bhagavā evaṃ vyākareyya:-- Āsañ ce pi karitvā
ayoniso brahmacariyaṃ carati, abhabbo phalassa adhiga-
māya; anasañ ce pi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ carati,
abhabbo phalassa adhigamāya; āsañ ca4 anāsañ ce pi
karitvā ayoniso brahmacariyaṃ carati, abhabbo phalassa
adhigamāya; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā ayoniso
brahmacariyaṃ carati, abhabbo phalassa adhigamāya. Āsañ
ce pi karitvā yoniso brahmacariyaṃ carati, bhabbo phalassa

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si caranti abhabbā throughout.
2 So Si throughout, and Sky sts; Sky generally āsañ ce pi
anāsañ ce pi. Bu āsañ ca anāsañ cāti kālena āsaṃ kālena anāsaṃ.
3 Si adds Kiṃditthi here and evaṃdiṭṭhi infra.
4 Sky Si add pi here and infra.

[page 139]
3.6. BHŪMIJASUTTAṂ (126.) 139
adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā yoniso brahmacariyaṃ
carati, bhabbo phalassa adhigamāya; āsañ1 ca anāsañ ce pi
karitvā yoniso brahmacariyaṃ carati, bhabbo phalassa adhi-
gamāya; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā yoniso brah-
macariyaṃ carati, bhabbo phalassa adhigamāyāti. Na kho
me taṃ, rājakumāra, Bhagavato sammukhā sutaṃ sam-
mukhā paṭigghītaṃ, ṭhānañ ca kho etaṃ vijjati yaṃ
Bhagavā evaṃ vyākareyyāti.
Sace kho bhoto Bhūmijassa satthā evaṃvādī evamak-
khāyī, addhā bhoto Bhūmijassa satthā sabbesaṃ yeva
puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ muddhānaṃ2 maññe āhacca
tiṭṭhatīti. Atha kho Jayaseno rājakumāro āyasmantaṃ
Bhūmijaṃ saken'; eva thālipākena parivisi.
Atha kho āyasmā Bhūmijo pacchābhattaṃ piṇḍapāta-
paṭikkanto yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā
Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā Bhūmijo Bhagavantaṃ etad avoca:--
Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacī-
varaṃ ādāya yena Jayasenassa rājakumārassa nivesanaṃ
ten'; upasaṃkamiṃ upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdiṃ.
Atha kho, bhante, Jayaseno rājakumāro yenāhaṃ ten'
upasaṃkami upasaṃkamitvā mama3 saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho, bhante, Jayaseno rāja-
kumāro maṃ etad avoca: Santi, bho Bhūmija, eke . . .
satthā kiṃvādī kimakkhāyī ti? Evaṃ vutte ahaṃ, bhante,
Jayasenaṃ rājakumāraṃ etad avoca: Na kho me taṃ,
rājakumāra, Bhagavato sammukhā . . . maññe āhacca tiṭṭha-
tīti. Kacci,4 bhante, evaṃ puṭṭho evaṃ vyākaramāno
vuttavādī c'; eva Bhagavato homi, na ca Bhagavantam
abhūtena abbhācikkhāmi dhammassa cānudhammaṃ vyāka-
romi na ca koci sahadhammiko vādānuvādo5 gārayhaṃ
ṭhānaṃ āgacchatīti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Si so āsañ.
2 So Si; Sky buddhānaṃ.
3 So Sky; Si mayā.
4 Si kaccāhaṃ.
5 Sky vādānuvāto. Cf. vol. ii. p. 127.

[page 140]
140 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Taggha tvaṃ, Bhūmija, evaṃ puṭṭho evaṃ vyākara-
māno vuttavādī c'; eva Bhagavato1 hosi na ca maṃ abhūtena
abbhācikkhasi dhammassa cānudhammaṃ vyākarosi na ca
koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgac-
chati.
Ye hi keci, Bhūmija, samaṇā vā brāhmaṇā vā
micchāditthino micchāsaṃkappā micchāvācā micchākam-
mantā micchā-ājīvā micchāvāyāmā micchāsatī2 micchā-
samādhino,3 te4 āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti,
abhabbā phalassa adhigamāya; anāsavañ ce pi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya;
āsañ ca anāsañ ce pi . . . adhigamāya; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ
ce pi . . . adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Ayoni h'; esā,5
Bhūmija, phalassa adhigamāya.
Seyyathāpi, Bhūmija, puriso telatthiko telagavesī tela-
pariyesanañ caramāno vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena
paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya; āsañ ce pi karitvā
vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ parippho-
sakaṃ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya; anāsañ ce
karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ
paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya; āsañ
ca anāsañ ce pi karitvā vālikaṃ doṇiyā udakena parippho-
sakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya;
n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā
udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo
telassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Ayoni h'; esā6
Bhūmija, telassa, adhigamāya. -- Evam eva kho, Bhūmija,
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā va micchādiṭṭhī micchā-
saṃkappā . . . micchāsamādhino, te āsañ ce pi karitvā
brahmacariyaṃ caranti. abhabbā phalassa adhigamāya;
anāsañ ce pi . . . adhigamāya; āsañ ca anāsañ ce pi . . .
adhigamāya; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi . . . adhigamāya.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si me
2 So Si; Sky m--i, and supra micchādiṭṭhi.
3 So Si; Sky m--dhi.
4 Sky add ce.
5 Si throughout and Sky sts. ayoniso; Si omits hesā.
Cf. Childers sub voce yoniso.
6 Si omits.

[page 141]
3.6. BHŪMIJASUTTAṂ (I26.) 141
Taṃ kissa hetu? Ayoni h'; esā, Bhūmija, phalassa adhiga-
māya.
Seyyathāpi, Bhūmija, puriso khīratthiko khīragavesī
khīrapariyesanañ caramāno gāviṃ taruṇavacchaṃ visāṇato
āviñjeyya; āsañ ce pi karitvā gāviṃ taruṇavacchaṃ visāṇato
āviñjeyya, abhabbo khīrassa adhigamāya; anāsañ ce pi
karitvā --pe-- n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā gāviṃ
taruṇavacchaṃ visāṇato āviñjeyya, abhabbo khīrassa
adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Ayoni h'; esā, Bhūmija,
khīrassa adhigamāya. -- Evam eva kho, Bhūmija, ye hi keci
samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhī --pe-- micchāsamā-
dhino, te āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā
phalassa adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā; āsañ ca anāsañ
ce pi karitvā; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā brahma-
cariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa
hetu? Ayoni h'; esā, Bhūmija, phalassa adhigamāya.
Seyyathāpi, Bhūmija, puriso nonitatthiko1 nonītagavesī
nonītapariyesanañ caramāno udakaṃ kalase āsiñcitvā mat-
thena āviñjeyya, āsañ ce pi karitvā udakaṃ kalase āsiñcitvā
matthena āviñjeyya, abhabbo nonītassa adhigamāya; anāsañ
ce pi karitvā; āsañ ca anāsañ ce pi karitvā; n'; ev'; āsaṃ
nānāsañ ce pi karitvā udakaṃ kalase āsiñcitvā matthena
āviñjeyya, abhabbo nonītassa adhigamāya. Taṃ kissa
hetu? Ayoni h'; esā, Bhūmija,2 nonītassa adhigamāya. --
Evam eva kho, Bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā
vā micchādiṭṭhī --pe-- micchāsamādhino, te āsañ ce pi
karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhiga-
māya; anāsañ ce pi karitvā; āsañ ca anāsañ ce pi karitvā;
n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti,
abhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Ayoni
h'; esā, Bhūmija, phalassa adhigamāya.
Seyyathāpi, Bhūmija, puriso aggitthiko aggigavesī
aggipariyesanañ caramāno allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ uttarā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si navanītatthiko, &c.
2 Si here, and in next passage, bho Bhūmija.

[page 142]
142 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
raṇiṃ ādāya abhimattheyya, āsañ ce pi karitvā allaṃ kaṭṭhaṃ
sasnehaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimattheyya, abhabbo aggissa
adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā; āsañ ca anāsañ ce pi
karitvā; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā allaṃ kaṭṭhaṃ
sasnehaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimattheyya, abhabbo
aggissa adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Ayoni hi esā,
Bhūmija, aggissa adhigamāya. -- Evam eva kho, Bhūmija,
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhī --pe--
micchāsamādhino, te āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ
caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañ ce pi
karitvā; āsañ ca anāsañ ce pi karitvā; n'; ev'; āsañ ca
nānāsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā
phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Ayoni h'; esā,
Bhūmija, phalassa adhigamāya.
Ye hi1 keci, Bhūmija, samaṇā vā brāhmaṇā vā sammā-
diṭṭhī sammāsaṃkappā sammāvācā sammākammantā sam-
mā-ājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhino, te
āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa
adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti,
bhabbā phalassa adhigamāya; āsañ ca anāsañ ce pi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; n'; ev'
āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā
phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Yoni h'; esā,
Bhūmija, phalassa adhigamāya.
Seyyathāpi, Bhūmija, puriso telatthiko telagavesī tela-
pariyesanañ caramāno tilapiṭṭhiṃ doṇiyā ākiritvā udakena
paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, āsañ ce pi karitvā
tilapiṭṭhiṃ ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ
pīḷeyyā, bhabbo telassa adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā;
āsañ ca anāsañ ce pi karitvā; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi . . .
telassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Yoni h'; esā,
Bhūmija, telassa adhigamāya. -- Evam eva kho, Bhūmija, ye
hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhī --pe-- sammā-
samādhino, te āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si Ye ca kho.

[page 143]
3.6. BHŪMIJASUTTAṂ (126.) 143
bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā; āsañ
ca anāsañ ce pi karitvā; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ
kissa hetu? Yoni h'; esā, Bhūmija, phalassa adhigamāya.
Seyyathāpi, Bhūmija, puriso khīratthiko khīragavesī
khīrapariyesanañ caramāno gāviṃ taruṇavacchaṃ thanato
āviñjeyya, āsañ ce karitvā gāviṃ taruṇavacchaṃ thanato
āviñjeyya, bhabbo khīrassa adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā;
āsañ ca anāsañ ce pi karitvā; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi
karitvā . . . khīrassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Yoni
h'; esa, Bhūmija, khīrassa adhigamāya. -- Evam eva kho,
Bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhī --
pe -- sammāsamādhino, te āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ
caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā;
āsañ ca anāsañ ce pi karitvā; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi
karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya.
Taṃ kissa hetu? Yoni h'; esa, Bhūmija, phalassa
adhigamāya.
Seyyathāpi, Bhūmija, puriso nonītatthiko nonītagavesī
nonītapariyesanañ caramāno dadhiṃ kalase āsiñcitvā mat-
thena āviñjeyya, āsañ ce pi karitvā dadhiṃ kalase āsiñcitvā
matthena āviñjeyya, bhabbo nonītassa adhigamāya; anāsañ
ce pi karitvā; āsañ ca anāsañ ce pi karitvā; n'; ev'; āsaṃ
nānāsañ ce pi karitvā dadhiṃ kalase āsiñcitvā matthena
āviñjeyya, bhabbo nonītassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu?
Yoni h'; esā, Bhūmija, nonītassa adhigamāya. -- Evam eva kho,
Bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhī --
pe -- sammāsamādhino, te āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ
caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; āsañ ca anāsañ ce pi
karitvā; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ
caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu?
Yoni h'; esā, Bhūmija, phalassa adhigamāya.
Seyyathāpi, Bhūmija, puriso aggitthiko aggigavesī
aggipariyesanañ caramāno sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ utta-
rāraṇiṃ ādāya abhimattheyya, bhabbo aggissa adhiga-
māya; anāsañ ce pi karitvā sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ

--------------------------------------------------------------------------

[page 144]
144 III.UPARIPAṆṆĀSAṂ.
uttarāraṇiṃ ādāya abhimattheyya, bhabbo aggissa adhiga-
māya; āsañ ca anāsañ ce pi karitvā sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷā-
paṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimattheyya, bhabbo aggissa
adhigamāya; n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā sukkhaṃ
kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimatthāyya, bhabbo
aggissa adhigamāya. Taṃ kissa hetu? Yoni h'; esā, Bhū-
mija, aggissa adhigamāya. -- Evam eva kho, Bhūmija, ye hi
keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhī . . . sammāsa-
mādhino, te āsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti,
bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañ ce pi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; āsañ
ca anāsañ ce pi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā
phalassa adhigamāya, n'; ev'; āsaṃ nānāsañ ce pi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ
kissa hetu? Yoni h'; esā, Bhūmija, phalassa adhigamāya.
Sace kho,1 Bhūmija, Jayasenassa rājakumārassa imā
catasso upamā paṭibhāseyyuṃ. anacchariyaṃ te Jayaseno
rājakumāro pasīdeyya, pasanno ca te pasannākāraṃ karey-
yāti. Kuto pana maṃ, bhante, Jayasenassa rājakumārassa
imā catasso upamā paṭibhāsissanti anacchariyā pubbe assu-
tapubbā, seyyathāpi Bhagavantan ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Bhūmijo
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
BHŪMIJASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.
127.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
Pañcakaṅgo thapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: Ehi
tvaṃ, ambho purisa, yen'; āyasmā Anuruddho ten'; upasaṃ-
kama,2 upasaṃkamitvā mama vacanena āyasmato Anu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sk adds taṃ
2 Sky upasaṃkami.

[page 145]
3.7. ANURUDDHASUTTAṂ (127.) 145
ruddhassa pāde sirasā vandāhi evañ ca vadehi1:-- Pañcakaṅgo,
bhante, thapati āyasmato Anuruddhassa pāde sirasā vandati
evañ ca vadeti: Adhivāsetu kira, bhante, āyasmā Anuruddho
Pañcakaṅgassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhattaṃ;
yena ca kira, bhante, āyasmā Anuruddho pagevataraṃ2
āgaccheyya, Pañcakaṅgo thapati bahukicco bahukaraṇīyo
rājakaraṇīyenāti. Evaṃ bhante ti kho so puriso Pañ-
cakaṅgassa thapatissa paṭissutvā yen'; āyasmā Anuruddho
ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Anurud-
dhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho so puriso āyasmantaṃ Anuruddhaṃ etad avoca:
Pañcakaṅgo thapati āyasmato Anuruddhassa pāde sirasā
vandati evañ ca vadeti: Adhivāsetu kira, bhante, āyasmā
Anuruddho Pañcakaṅgassa thapatissa svātanāya attacatuttho
bhattaṃ; yena ca kira, bhante, āyasmā Anuruddho page-
vataraṃ āgaccheyya, Pañcakaṅgo thapati bahukicco
bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenāti. Adhivāsesi kho āyasmā
Anuruddho tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā Anuruddho
tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacī-
varaṃ ādāya yena Pañcakaṅgassa thapatissa nivesanaṃ ten'
upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha
kho Pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ Anuruddhaṃ paṇītena
khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.3
Atha kho Pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ Anuruddhaṃ
bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ
gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Pañ-
cakaṅgo thapati āyasmantaṃ Anuruddhaṃ etad avoca:--
Idha,4 bhante, therā bhikkhū upasaṃkamitvā evam āhaṃsu:
Appamāṇaṃ, gahapati, cetovimuttiṃ bhāvehīti; ekacce
therā evam āhaṃsu: Mahaggataṃ, gahapati, cetovimuttiṃ
bhāvehīti. Yā cāyam, bhante, appamāṇā cetovimutti yā ca
mahaggatā cetovimutti, -- ime dhammā nānaṭṭhā5 c'; eva

--------------------------------------------------------------------------
1 Si Sky omit these three words here but not infra.
2 So Si (bis) and Sy infra; Sk (bis) and Sy here pagetaraṃ.
3 Sky repeat this sentence.
4 Si inserts maṃ.
5 So Bu Sky; Si nānatthā, &c.

[page 146]
146 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
nānābyañjanā ca? udāhu ekaṭṭhā, byañjanam eva nānan
ti?
Tena hi, gahapati,1 taṃ yev'; ettha paṭibhātu, apaṇṇakan2
te ito bhavissatīti.
Mayhaṃ kho, bhante, evaṃ hoti: Yā cāyaṃ3 appamāṇā
cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti, ime dhammā
ekaṭṭhā byañjanam eva nānan ti.
Yā cāyaṃ, gahapati, appamāṇā cetovimutti yā ca
mahaggatā cetovimutti, ime dhammā nānaṭṭhā c'; eva
nānābyañjanā ca. Tad aminā p'; etaṃ,4 gahapati, pariyāyena
veditabbaṃ, yathā5 ime dhammā nānaṭṭhā c'; eva nānāby-
añjanā ca.
Katamā ca, gahapati, appamāṇā cetovimutti? Idha,
gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ
pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā
catutthiṃ iti uddhamadhotiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya
sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena
mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati; karuṇāsahagatena cetasā; muditāsahagatena
cetasā; upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā . . .
viharati. -- Ayaṃ vuccati, gahapati, appamāṇā cetovimutti.
Katamā, gahapati, mahaggatā cetovimutti? Idha,
gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṃ rukkhamūlaṃ mahaggatan
ti pharitvā adhimuccitvā viharati. -- Ayaṃ vuccati, gahapati,
mahaggatā cetovimutti. Idha,6 gahapati, bhikkhu yāvatā
dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni mahaggatan ti pharitvā
adhimuccitvā viharati. -- Ayam pi7 vuccati, gahapati, mahag-
gatā cetovimutti. Idha, gahapati, yāvatā ekaṃ gāmak-
khettaṃ mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati. --
Ayam pi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky repeat: appamāṇaṃ . . . mahaggatam . . . bhāvehīti, as above.
2 So Si Bu; Sky apannakan.
3 Both Sk and Sy cāraṃ, omitting following ca.
4 Sky tad aminā ca tad aminā pe gahapati.
5 Si yathā pan'; Sky yatha v'.
6 Si adds pana here and in following sentences.
7 Si omits pi here and in the following sentences.

[page 147]
3.7. ANURUDDHASUTTAṂ (127.) 147
gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni
mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati. -- Ayam pi
vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha, gahapati,
bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ mahaggatan ti pharitvā
adhimuccitvā viharati. -- Ayaṃ vuccati, gahapati, mahaggatā
cetovimutti. Idha, gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā
mahārajjāni mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati.
-- Ayam pi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha,
gahapati, bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ
mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati. -- Ayam
pi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. Iminā kho
etaṃ, gahapati, pariyāyena veditabbaṃ yathā ime dhammā
nānaṭṭhā c'; eva nānābyañjanā ca.
Catasso kho imā, gahapati, bhavūppattiyo. Katamā
catasso? Idha,1 gahapati, ekacco parittābhā ti2 pharitvā
adhimuccitvā viharati; so kāyassa bhedā param maraṇā
Parittabhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjati. Idha,3
gahapati, ekacco appamāṇā ti pharitvā adhimuccitvā
viharati; so kāyassa bhedā param maraṇā Appamāṇābhānaṃ
devānaṃ sahavyataṃ uppajjati. Idha, gahapati, ekacco
saṃkiliṭṭhābhā ti pharitvā adhimuccitvā viharati; so kāyassa
bhedā param maraṇā Saṃkiliṭṭhābhānaṃ devānaṃ sahavya-
taṃ uppajjati. Idha, gahapati, ekacco parisuddhābhā ti
pharitvā adhimuccitvā viharati; so kāyassa bhedā param
maraṇā Parisuddhābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjati.
Imā kho, gahapati, catasso bhavūppattiyo.
Hoti kho so, gahapati, samayo yā tā devatā ekajjhaṃ
sannipatanti, tāsaṃ ekajjhaṃ sannipatitānaṃ vaṇṇanān-
attaṃ hi kho paññāyati no ca ābhānānattaṃ. Seyyathāpi,
gahapati, puriso sambahulāni telappadīpāni4 ekaṃ gharaṃ
paveseyya, tesaṃ5 gharaṃ pavesesitānaṃ accinānattaṃ hi
kho paññāyetha, no ca ābhānānattaṃ;-- evam eva kho,
gahapati, hoti6 so samayo yā tā devatā ekajjhaṃ sanni-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky add pana.
2 So Sky Bu; Si parittābhāni. &c.
3 Si adds pana.
4 Si telapadīpāni.
5 Si adds ekaṃ.
6 Si adds kho.

[page 148]
148 III. UPARIPAṆṆASAṂ.
patanti, tāsam ekajjhaṃ sannipatitānaṃ vaṇṇanānattaṃ hi
kho paññāyati, no ca ābhānānattaṃ. Hoti kho so, gahapati,
samayo yā tā devatā tato vipakkamanti, tāsaṃ tato vipakka-
mantīnaṃ1 vaṇṇanānattaṃ c'; eva paññāyati ābhānānattañ ca.
Seyyathāpi, gahapati, puriso tāni sambahulāni telappadīpāni
tamhā gharā nīhareyya, tesaṃ tato nīharantānaṃ accinā-
nattañ c'; eva paññāyetha ābhānānattañ ca;-- evam eva kho,
gahapati, hoti so samayo yā tā devatā tato vipakkamanti
tāsaṃ tato vipakkamantīnaṃ vaṇṇanānattañ c'; eva paññāyati
ābhānānattañ ca. Na kho, gahapati, tāsaṃ devatānaṃ
evaṃ hoti: Idaṃ amhākaṃ niccan ti vā dhuvan ti vā
sassatan ti vā; api ca yattha yatth'; eva tā2 devatā abhini-
visanti,3 tattha tatth'; eva tā devatā abhiramanti. Seyyathāpi,
gahapati, makkhikānaṃ kājena4 vā piṭakena vā harīya-
mānānaṃ na evaṃ hoti: Idaṃ amhākaṃ5 niccan ti vā
dhuvan ti vā sassatan ti vā; api ca yattha yatth'; eva tā
makkhikā abhinivisanti tattha tatth'; eva tā makkhikā abhira-
manti;-- evam eva kho, gahapati, tāsaṃ devatānaṃ na evaṃ
hoti: Idaṃ amhākaṃ niccan ti vā dhuvan ti vā sassatan ti
vā; api ca yattha yatth'; eva tā devatā abhinivisanti tattha
tatth'; eva tā devatā abhiramantīti.
Evaṃ vutte āyasmā Abhiyo6 Kaccāno āyasmantānaṃ
Anuruddhaṃ etad avoca: Sādhu, bhante Anuruddha; atthi
ca me ettha uttariṃ paṭipucchitabbaṃ.7 Yā tā, bhante,
devatā ābhā, sabbā tā parittābhā? udāhu sant'; ettha ekaccā
devatā appamāṇābhā ti?
Tadaṅgena kho, āvuso Kaccāna, sant'8 ettha ekaccā
devatā parittābhā, santi pan'; etth'; ekaccā devatā appa-
māṇābhā ti.
Ko nu kho, bhante Anuruddha, hetu ko paccayo yena
tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ upapannānaṃ sant'

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky v--ānaṃ.
2 Si yā; Sky omit (Sy omits also the following tā).
3 So Sky Si; Bu (?) adhivasanti.
4 So Si Bu (kacenāti pi pāṭho); Sky kācena.
5 Si here as elsewhere read idamhākaṃ.
6 So Si; Sky Sabhiyo.
7 So Si and Sky infra; Sky here parip.
8 Sky santi pan.

[page 149]
3.7. ANURUDDHASUTTAṂ (127.) 149
etth'; ekaccā devatā parittābhā santi pan'; etth'; ekaccā devatā
appamāṇābhā ti?
Tena,1 āvuso Kaccāna, taṃ yev'; ettha paṭipucchissāmi.
Yathā te khameyya, tathā naṃ vyākareyyāsi. Taṃ kim
maññasī, āvuso Kaccāna? Yvāyaṃ bhikkhu yāvatā ekam
rukkhamūlaṃ mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati,
yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni
mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati, -- imāsaṃ
ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā maha-
ggatatarā ti?
Yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā ruk-
khamūlāni mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati,
ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā ti.
Taṃ kim maññasi, āvuso Kaccāna? Yvāyaṃ bhikkhu
yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni mahaggatan ti pharitvā
adhimuccitvā viharati, yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ
gāmakkhettaṃ mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā
viharati, -- imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā
cittabhāvanā mahaggatatarā ti?
Yvāyaṃ, bhante, {bhikkhu} yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ
mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati, ayaṃ imāsaṃ
ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā ti.
Taṃ kim maññasi, āvuso Kaccāna? Yvāyam bhikkhu
yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ mahaggatan ti pharitvā
adhimuccitvā viharati, yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā
tīṇi vā gāmakkhettāni mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā
viharati, -- imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā
cittabhāvanā mahaggatatarā ti?
Yvāyaṃ, bhante, {bhikkhu} yāvatā dve vā tīṇi vā gāmak-
khettāni mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati,
ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā
ti.
Taṃ kim maññasi, āvuso Kaccāna? Yvāyaṃ bhikkhu
yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni mahaggatan ti pharitvā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si tena h'.

[page 150]
150 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
adhimuccitvā viharati, yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ
mahārajjaṃ mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati,
-- imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā
mahaggatatarā ti?
Yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ
mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati, ayaṃ imāsaṃ
ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā ti.
Taṃ kim maññasi, āvuso Kaccāna? Yvāyaṃ bhikkhu
yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ mahaggatan ti pharitvā adhimuc-
citvā viharati, yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā
mahārajjāni mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati,
imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā
mahaggatatarā ti?
Yvāyaṃ bhikkhu, bhante, yāvatā dve vā tīṇi vā
mahārajjāni mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati,
ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā ti.
Taṃ kim maññasi, āvuso Kaccāna? Yvāyaṃ bhikkhu
yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni mahaggatan ti pharitvā
adhimuccitvā viharati, yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā samudda-
pariyantaṃ paṭhaviṃ mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā
viharati, -- imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā
cittabhāvanā mahaggatatarā ti?
Yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṃ
paṭhaviṃ mahaggatan ti pharitvā adhimuccitvā viharati,
ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā ti.
Ayaṃ kho, āvuso Kaccāna, hetu ayaṃ paccayo yena
tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ upapannānaṃ sant'
etth'; ekaccā devatā parittābhā santi pan'; etth'; ekaccā devatā
appamāṇābhā ti.
Sādhu, bhante Anuruddha; atthi ca me ettha uttariṃ
paṭipucchitabbaṃ.1 Yāvatā, bhante, devatā ābhā, sabbā tā
saṃkiliṭṭhābhā? 2 udāhu sant'; etth'; ekaccā devatā parisud-
dhābhā ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky Si here paṭip-.
2 So Si; Sky saṃkiliṭṭhā here, but not infra.

[page 151]
3.7. ANURUDDHASUTTAṂ (127.) 151
Tadaṅgena kho, āvuso Kaccāna, sant'; etth'; ekaccā
devatā saṃkiliṭṭhābhā, santi pan'; etth'; ekaccā devatā
parisuddhābhā ti.
Ko nu kho, bhante Anuruddha, hetu ko paccayo yena
tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ upapannānaṃ sant'
etth'; ekaccā devatā saṃkiliṭṭhābhā, santi pan'; etth'; ekaccā
devatā parisuddhābhā ti?
Tena, āvuso Kaccāna, upaman te karissāmi. Upamāya
p'; idh'; ekacco1 viññū puriso bhāsitassa atthaṃ ājānāti.
Seyyathāpi, āvuso Kaccāna, telappadīpassa jhāyato telam pi
aparisuddham2 vaṭṭi3 pi aparisuddhā; so telassa pi aparisud-
dhattā vaṭṭiyā pi aparisuddhattā andhandhaṃ viya jhāyati,
-- evam eva kho, āvuso Kaccāna, idh'; ekacco bhikkhu
saṃkiliṭṭhābham4 pharitvā adhimuccitvā viharati; tassa
kāyaduṭṭhullam pi na suppaṭippasaddhaṃ hoti, thīnamid-
dham pi na susamūhataṃ hoti, uddhaccakukkuccam pi na
suppaṭivinītaṃ hoti; so kāyaduṭṭhullassa pi na suppaṭip-
passaddhattā thīnamiddhassa pi na susamūhatattā uddhac-
cakukkuccassa pi na suppaṭivinītattā andhandhaṃ viya
jhāyati. So kāyassa bhedā param maraṇā Saṃkiliṭ-
ṭhābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjati. Seyyathāpi,
āvuso Kaccāna, telappadīpassa jhāyato telam pi parisuddhaṃ
vaṭṭi pi parisuddhā, so telassa pi parisuddhattā vaṭṭiyā pi
parisuddhattā na andhandhaṃ viya jhāyati, -- evam eva kho,
āvuso Kaccāna, idh'; ekacco bhikkhu parisuddhābhāni5
pharitvā adhimuccitvā viharati, tassa kāyaduṭṭhullam pi
suppaṭippassaddhaṃ hoti, thīnamiddham pi susamūhataṃ
hoti, uddhaccakukkuccam pi suppaṭivinītaṃ hoti; so
kāyaduṭṭhullassa pi suppaṭippassaddhattā thīnamiddhassa
pi susamūhatattā uddhaccakukkuccassa pi suppaṭivinītattā
na andhandhaṃ viya jhāyati. So kāyassa bhedā param
maraṇā parisuddhābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si puts the following in the plural.
2 Sky omit this word.
3 Sk vaddhī; Sy vaddha.
4 So Si; Sky s--bhā.
5 So Si; Sky parisuddhā bhikkhu parisuddhābhā ti.

[page 152]
152 III. UPARIPAṆṆASAṂ.
Ayaṃ kho, āvuso Kaccāna, hetu ayaṃ paccayo yena
tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ upapannānaṃ sant'
etth'; ekaccā devatā saṃkiliṭṭhābhā, santi pan'; etth'; ekaccā
devatā parisuddhābhā ti.
Evaṃ vutte āyasmā Abhiyo Kaccāno āyasmantaṃ
Anuruddhaṃ etad avoca:-- Sādhu, bhante Anuruddha;
na, bhante, āyasmā Anuruddho evam āha: Evam me sutan
ti vā, evaṃ arahati bhavitun ti vā; atha ca pana, bhante,
āyasmā Anuruddho: Evam pi tā devatā iti pi1 devatā
tveva2 bhāsati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti: Addhā
āyasmatā Anuruddhena tāhi devatāhi saddhiṃ sannivuttha-
pubban c'; eva sallapitapubbañ ca sākacchā ca samāpajjita-
pubbā ti.
Addhā kho te3 ayaṃ, āvuso Kaccāna, āsajja upanīya-
vācā bhāsitā; api ca te ahaṃ vyākarissāmi. Dīgharattaṃ
vo me, āvuso Kaccāna, tāhi devatāhi saddhiṃ sannivut-
thapubbañ c'; eva sallapitapubbañ ca sākacchā ca samāpaj-
jitapubbā ti.
Evaṃ vutte āyasmā Abhiyo Kaccāno Pañcakaṅgaṃ
thapatiṃ etad avoca: Lābhā te, gahapati, suladdhan te,
gahapati, yaṃ tvañ c'; eva taṃ kaṅkhādhammaṃ pahāsi yam
p'; imaṃ dhammapariyāyaṃ alatthamhā savanāyāti.
ANURUDDHASUTTAṂ SATTAMAṂ.
128.
4Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosam-
biyaṃ viharati Ghositārāme. Tena kho pana samayena
Kosambiyaṃ Bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpanā
aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Atha kho
aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten'; upasaṃkami upasaṃ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si adds tā.
2 Si tve.
3 Si omits te.
4 Cf. I. Vin. p. 341.

[page 153]
3.8. UPAKKILESASUTTAṂ (128.) 153
kamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu Bhagavantaṃ etad
avoca: Idha, bhante, Kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā
kalahajātā vivādāpānnā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitu-
dantā viharanti. Sādhu, bhante, Bhagavā yena te bhikkhū
ten'; upasaṃkamatu anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi
Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Bhagavā yena te
bhikkhū ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā te bhikkhū
etad avoca: Alaṃ, bhikkhave; mā bhaṇḍanaṃ mā kala-
haṃ mā viggahaṃ mā vivādan ti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṃ etad
avoca: Āgametu, bhante, Bhagavā dhammassāmi; appos-
sukko, bhante, Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anu-
yutto viharatu; mayam etena bhaṇḍanena kalahena
viggahena vivādena paññāyissāmāti.
Dutiyam pi kho Bhagavā te bhikkhū etad avoca: Alaṃ,
bhikkhave; mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā
vivādan ti. Dutiyam pi kho so bhikkhu Bhagavantaṃ etad
avoca: Āgametu, bhante, Bhagavā dhammassāmi; appos-
sukko, bhante, Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ
anuyutto viharatu; mayam etena bhaṇḍanena kalahena
viggahena vivādena paññāyissāmāti.
Tatiyam pi kho Bhagavā te bhikkhū etad avoca: Alaṃ,
bhikkhave; mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā
vivādan ti. Tatiyam pi kho so bhikkhu Bhagavantaṃ etad
avoca: Āgametu, bhante, Bhagavā dhammassāmi; appos-
sukko, bhante, Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anu-
yutto viharatu; mayam etena bhaṇḍanena kalahena vigga-
hena vivādena paññāyissāmāti.
Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā patta-
cīvaraṃ ādāya Kosambiṃ1 piṇḍāya pāvisi, Kosambiyaṃ
piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senā-
sanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya ṭhitako va imā
gāthā2 abhāsi:--

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky Kosambiyaṃ, as usual.
2 Cf. I. Vin. 349; Udāna p. 61; Dhp. vv. 3-6, 328-330; III.
Jātaka 488; S. N. 7.

[page 154]
154 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Puthusaddo samajano1 na bālo koci maññatha,2
Saṃghasmiṃ bhijjamānasmiṃ nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ3
Parimuṭṭhā paṇḍitā bhāsā vācā gocarabhāṇino
Yāv'; icchanti mukhāyāmaṃ yena nītā na taṃ vidū.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me, --
Ye4 taṃ upanayhanti veraṃ tesaṃ na sammati.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me, --
Ye taṃ na upanayhanti5 veraṃ tesūpasammati.
Na hi verana verāni sammantīdha6 kudācanaṃ,
Averena ca sammanti; -- esa dhammo sanantano.
Pare ca na vijānanti Mayam ettha yamāmase;7
Ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā.
Aṭṭhicchidā pāṇaharā8 gavāssadhanahārino
Ratthaṃ vilumpamānānaṃ tesam pi hoti saṃgati;
Kasmā tumhāka9 no siyā?
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiñcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ,
Abhibhuyya sabbāni parissayāni careyya ten'; attamano satīmā.10
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiñcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ,
Rājā va raṭṭhaṃ vijitam pahāya eko care mātaṅg'; araññe va nāgo.
Ekassa caritaṃ seyyo, na 'tthi bāle sahāyatā;
Eko care na ca pāpāni kayirā appossukko mātaṅg'; araññe
va nāgo ti.
11 Atha kho Bhagavā ṭhitako va imā gāthā bhāsitvā yena
Bālakaloṇakāragāmo ten'; upasaṃkami. Tena kho pana

--------------------------------------------------------------------------
1 Bu: sampajāno ti samāno; Si Sky samajano.
2 Bu maññetha.
3 So Bu; Si Sky amaññatha.
4 So Sky Bu; Si adds ca.
5 So Sky; Si ye ca tam na up.
6 Si sammant'; idha.
7 So Sky Bu; Si yamāmhase.
8 So Sky; Si pānā harā (as Sk before correction).
9 Si tumhākaṃ.
10 So Sky; Si satimā.
11 Cf. I. Vin. 350.

[page 155]
3.8. UPAKKILESASUTTAṂ (128.) 155
samayena āyasmā Bhagu Bālakaloṇakāragāme viharati,
Addasā kho āyasmā Bhagu Bhagavantaṃ dūrato va āgac-
chantaṃ, disvāna āsanaṃ paññāpesi udakañ ca pādānaṃ.
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane, nisajja pāde pakkhālesi.
Āyasmā pi kho Bhagu Bhagavantaṃ abhivādetvā ekaman-
taṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ
Bhaguṃ Bhagavā etad avoca: Kacci, bhikkhu, khama-
nīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamasīti? --
Khamanīyaṃ Bhagavā, yāpanīyaṃ Bhagavā, na cāhaṃ
bhante, piṇḍakena kilamāmīti. -- Atha kho Bhagavā āya-
samantaṃ Bhaguṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samā-
dapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāy'; āsanā yena
Pācīnavaṃsadāyo ten'; upasaṃkami. 1Tena kho pana sama-
yena āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca
Kiṃbilo2 Pācīnavaṃsadāye viharanti. Addasā kho dāya-
pālo Bhagavantaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvāna Bhaga-
vantaṃ etad avoca: Mā, samaṇa, etaṃ dāyaṃ pāvisi; sant'
ettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti; mā tesaṃ
aphāsum akāsīti. Assosi kho āyasmā Anuruddho dāya-
pālassa Bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa, sutvāna
dāyapālaṃ etad avoca: Mā, āvuso dāyapāla, Bhagavantaṃ
vāresi; satthā no Bhagavā anuppatto ti. Atha kho āyasmā
Anuruddho yen'; āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo ten'
upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantañ ca Nandiyaṃ
āyasmantañ ca Kimbilaṃ etad avoca: Abhikkamath'
āyasmanto, abhikkhamath'; āyasmanto; satthā no Bhagavā
anuppatto ti. Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca
Nandiyo āyasmā ca Kimbilo Bhagavantaṃ paccuggantvā
eko Bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi, eko āsanaṃ
paññāpesi, eko pādodakaṃ upaṭṭhapesi. Nisīdi Bhagavā
paññatte āsana; nisajja pāde pakkhālesi. Te pi kho
āyasmanto Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Anuruddhaṃ
Bhagavā etad avoca: Kacci vo, Anuruddhā, khamanīyaṃ,
kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamathāti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Vol. I. p. 205 for follg.
2 Si Kimmilo.

[page 156]
156 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Khamanīyaṃ Bhagavā, yāpanīyaṃ Bhagavā, na ca
mayaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmāti.
Kacci pana vo, Anuruddhā, samaggā sammodamānā
avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi
sampassantā viharathāti?
Taggha mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avi-
vadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi
sampassantā viharāmāti.
Yathākathaṃ pana tumhe, Anuruddhā, samaggā
sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ
piyacakkhūhi sampassantā viharathāti?
Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti: Lābhā vata me
suladdhaṃ vata me yo 'haṃ evarūpehi sabrahmacā-
rīhi saddhiṃ viharāmīti. Tassa mayhaṃ, bhante, imesu
āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī
c'; eva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ,1 mettaṃ mano-
kammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī c'; eva raho ca. Tassa
mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti: Yannūnāhaṃ sakaṃ
cittaṃ nikkhipitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ cittassa
vasena vatteyyan ti. So kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ
nikkhipitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ cittassa vasena
vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañ ca pana
maññe cittan ti.
Āyasmā pi kho Nandiyo, āyasmā pi Kimbilo Bhagavan-
taṃ etad avocuṃ: Mayham pi kho, bhante, evam hoti:
Lābhā vata me suladdhaṃ vata me yo 'haṃ . . . &c. as
above . . . ekañ ca pana maññe cittan ti.
Evaṃ kho mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā
avivadamānā2 khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi
sampassantā3 viharāmāti.
Sādhu sādhu, Anuruddhā. Kacci pana vo, Anuruddhā,
appamattā ātāpino pahitattā viharathāti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Si adds: paccupaṭṭhitaṃ āvī c'; eva raho ca.
2 Si omits.
3 Sky here sampassamānā.

[page 157]
3.8. UPAKKILESASUTTAṂ (128.) 157
Taggha mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā
viharāmāti.
Yathākatham pana tumhe, Anuruddhā, appamattā
ātāpino pahitattā viharathāti?
Idha, bhante, amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya
paṭikkamati, so āsanāni paññāpeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ
upaṭṭhapeti, avakkārapātiṃ [upaṭṭhapeti. Yo pacchā gāmato
piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati,
bhuñjati; no ce ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍeti, appāṇake
vā udake opilāpeti; so āsanāni paṭisāmeti, pāṇīyaṃ paribho-
janīyaṃ paṭisāmeti, avakkārapātiṃ] 1 dhovitvā2 paṭisāmeti
bhattaggaṃ sammajjati. Yo passati pānīyaghataṃ vā
paribhojanīyaghataṃ vā3 rittaṃ tucchaṃ, so upaṭṭhapeti;
sac'; assa hoti avisayhaṃ hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā
hatthavilaṅghakena4 upaṭṭhapema. Na tveva mayaṃ,
bhante, tappaccayā vācaṃ bhindāma. Pañcāhikaṃ kho pana
mayaṃ, bhante, sabbarattiyaṃ5 dhammiyā kathāya sannisī-
dāma. -- Evaṃ kho mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino
pahitattā viharāmāti.
Sādhu sādhu, Anuruddhā. Atthi pana vo, Anuruddhā,
evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharan-
tānaṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso
adhigato phāsuvihāro ti?
Idha mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā
viharantā obhāsañ c'; eva sañjānāma dassanañ ca rūpānaṃ.
So kho pana no obhāso na cirass'; eva antaradhāyati dassanañ
ca rūpānaṃ; tañ ca nimittaṃ na paṭivijjhāmāti.
Taṃ kho pana vo, Anuruddhā, nimittaṃ paṭivijjhitab-
baṃ. Aham pi sudaṃ, Anuruddhā, pubbe va sambodhā
anabhisambuddho Bodhisatto va samāno obhāsañ c'; eva
sañjānāmi dassanañ ca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit passage in brackets.
2 Si omits.
3 Si substitutes vaccaghaṭaṃ vā, which perhaps should be added to
text as at I. Vin. 352.
4 Cf. supra p. 130; Si adds: pāṇīyaghataṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā.
5 Sky s--iyā.

[page 158]
158 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
na cirass'; eva antaradhāyati dassanañ ca rūpānaṃ. Tassa
mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Ko nu kho hetu ko
paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañ ca rūpānan
ti? Tassa mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Vicikicchā kho
me udapādi, vicikicchādhikaraṇañ ca pana me samādhi cavi,
samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañ ca rūpānaṃ;
so 'haṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā
uppajjissatīti. So kho ahaṃ, Anuruddhā, appamatto ātāpī
pahitatto viharanto obhāsañ c'; eva sañjānāmi dassanañ ca
rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na cirass'; eva antara-
dhāyati dassanañ ca rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ, Anuruddhā,
etad ahosi: Ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso
antaradhāyati dassanañ ca rūpānan ti? Tassa mayhaṃ,
Anuruddhā, etad ahosi: Amanasikāro kho me udapādi,
amanasikārādhikaraṇañ ca pana1 me samādhi cavi, samā-
dhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañ ca rūpānaṃ.
So 'haṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā
uppajjissati na amanasikāro ti. So kho ahaṃ, Anuruddhā,
--pe-- tassa mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Thīnamid-
dhaṃ kho me udapādi, thīnamiddhādhikaraṇañ ca pana
me samādhi cavi, samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañ ca rūpānaṃ. So 'ham tathā karissāmi yathā me
puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thīna-
middhan ti. So kho ahaṃ, Anuruddhā, --pe-- tassa mayhaṃ,
Anuruddhā, etad ahosi: Chambhitattaṃ kho me udapādi,
chambhitattādhikaraṇañ ca pana me samādhi cavi, samā-
dhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañ ca rūpānaṃ.
(Seyyathāpi, Anuruddhā, puriso addhānamaggapaṭipanno,
tassa ubhatopasse vadhakā uppateyyuṃ,2 tassa ubhato-
nidānaṃ3 chambhitattaṃ uppajjeyya, -- evam eva kho me,
Anuruddhā, chambhitattaṃ udapādi, chambhitattādhikara-
ṇañ ca pana me samādhi cavi, samādhimhi cute obhāso
antaradhāyati dassanañ ca rūpānaṃ.) So 'haṃ tathā karis-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky omit pana here and generally.
2 Si uppajjeyyuṃ.
3 Si tato nidānaṃ; Sky ubhato tā nidānaṃ.

[page 159]
3.8. UPAKKILESASUTTAṂ (128.) 159
sāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasi-
kāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattan ti. So kho ahaṃ,
Anuruddhā, --pe-- tassa mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi:
Ubbillaṃ1 kho me udapādi, ubbillādhikaraṇañ ca pana me
samādhi cavi, samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassa-
nañ ca rūpānaṃ. (Seyyathāpi, Anuruddhā, puriso ekaṃ
nidhimukhaṃ gavesanto sakideva pañca nidhimukhāni
adhigaccheyya, tassa tatonidānaṃ ubbillaṃ uppajjeyya, --
evam eva kho, Anuruddhā, ubbillaṃ kho me udapādi,
ubbillādhikaraṇañ ca pana me samādhi cavi, samādhimhi
cute obhāso antaradhāyati dassanañ ca rūpānaṃ.) So 'haṃ
tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati
na amanasikāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattaṃ na
ubbillan ti. So kho ahaṃ, Anuruddhā --pe-- tassa mayhaṃ,
Anuruddhā, etad ahosi: Duṭṭhullaṃ kho me udapādi, duṭṭh-
ullādhikaraṇañ ca pana me samādhi cavi, samādhimhi cute
obhāso antaradhāyati dassanañ ca rupānaṃ. So 'haṃ tathā
karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na
amanasikāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattaṃ na
ubbillaṃ na duṭṭhullan ti. So kho ahaṃ, Anuruddhā -- pe
-- tassa mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Accāraddhaviri-
yaṃ kho me udapādi, accāraddhaviriyādhikaraṇañ ca pana
me samādhi cavi, samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañ ca rūpānaṃ. (Seyyathāpi, Anuruddhā, puriso
ubhohi hatthehi vaṭṭakaṃ gāḷhaṃ gaṇheyya,2 so tatth'
eva matameyya,3 -- evam eva kho, Anuruddhā, accāraddha-
viriyaṃ udapādi accāraddhaviriyādhikaraṇañ ca . . . dassa-
nañ ca rūpānaṃ.) So 'ham tathā karissāmi yathā me puna
na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thīnamiddhaṃ
na chambhitattaṃ na ubbillaṃ na duṭṭhullaṃ na accārad-
dhaviriyan ti. So kho ahaṃ, Anuruddhā --pe-- tassa
mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Atilīnaviriyaṃ kho me

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si ubbilaṃ throughout.
2 Sky continue: tatth'; eva pana mayhaṃ evam eva kho.
3 So Si (corr.); Bu patameyyāti mareyya (Morris MS. of R.AṢ.
pameyyāti mareyya).

[page 160]
160 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
udapādi atilīnaviriyādhikaraṇañ ca . . . dassanañ ca rūpā-
naṃ. (Seyyathāpi, Anuruddhā, puriso vaṭṭakaṃ sithilaṃ
gaṇheyya, so tassa1 hatthato uppateyya, -- evam eva kho me,
Anuruddhā, atilīnaviriyaṃ udapādi . . . dassanañ ca rūpā-
naṃ.) So 'haṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikic-
chā uppajjissati na amanasikāro . . . na accāraddhaviriyaṃ
na atilīnaviriyan ti. So kho ahaṃ, Anuruddhā --pe-- tassa
mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Abhijappā kho me
udapādi abhijappādhikaraṇañ ca pana . . . dassanañ ca
rūpānaṃ. So 'haṃ tathā karissāmi yathā me puna
na vicikicchā uppajjissati . . . na atilīvaviriyaṃ na
abhijappā ti. So kho ahaṃ, Anuruddhā --pe-- tassa
mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Nānattasaññā kho
me udapādi . . . dassanañ ca rūpānaṃ. So 'haṃ tathā
karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati . . . na
abhijappā na nānattasaññā ti.
So kho ahaṃ, Anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto
viharanto obhāsañ c'; eva sañjānāmi dassanañ ca rūpānaṃ.
So kho pana me obhāso na cirass'; eva antaradhāyati das-
sanañ ca rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi:
Ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati
dassanañ ca rupānan ti? Tassa mayhaṃ, Anuruddhā, etad
ahosi: Atinijjhāyitattaṃ kho me rūpānaṃ udapādi . . .
dassanañ ca rūpānaṃ. So 'haṃ tathā karissāmi yathā me
puna na vicikicchā uppajjissati . . . na nānattasaññā na
atinijjhāyitattaṃ rūpānan ti. So kho ahaṃ, Anuruddhā,
Vicikicchā cittassa upakkileso ti iti viditvā vicikicchaṃ
cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ; Amanasikāro cittassa upak-
kileso ti iti viditvā amanasikāraṃ cittassa upakkilesaṃ
pajahiṃ; Thīnamiddhaṃ cittassa upakkileso ti . . . pajahiṃ;
Chambhitattaṃ . . . pajahiṃ; Ubbillaṃ . . . pajahiṃ;
Duṭṭhullaṃ . . . pajahiṃ; Accāraddhaviriyaṃ . . . paja-
hiṃ; Atilīnaviriyaṃ . . . pajahiṃ; Abhijappā . . . pajahiṃ;
Nānattasaññā . . . pajahiṃ; Atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit.

[page 161]
3.8. UPAKKILESASUTTAṂ (128.) 161
cittassa upakkileso ti iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ
cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ.
So kho ahaṃ, Anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto
viharanto obhāsaṃ hi kho sañjānāmi na ca rūpāni passāmi;
rūpāni hi kho passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmi kevalam pi
rattiṃ kevalam pi divasaṃ kevalam pi rattindivaṃ. Tassa
mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Ko nu kho hetu ko
paccayo yo 'haṃ obhāsaṃ hi kho sañjānāmi na ca rūpāni
passāmi, rūpāni hi kho passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmi
kevalam pi rattiṃ kevalam pi divasaṃ kevalam pi rattin-
divan ti? Tassa mayhaṃ, Anuruddhā, etad ahosi: Yasmiṃ
kho ahaṃ samaye rūpanimittaṃ amanasikaritvā obhāsani-
mittaṃ manasikaromi, obhāsaṃ hi kho tamhi samaye
sañjānāmi na ca rūpāni passāmi. Yasmiṃ panāhaṃ samaye
obhāsanimittaṃ amanasikaritvā rūpanimittaṃ manasikaromi,
rūpāni hi kho tamhi samaye passāmi na ca obhāsaṃ sañ-
jānāmi kevalam pi rattiṃ kevalam pi divasaṃ kevalam pi
rattindivan ti.
So kho ahaṃ, Anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto
viharanto parittañ c'; eva obhāsaṃ sañjānāmi parittāni ca
rūpāni passāmi, appamāṇañ ca obhāsaṃ sañjānāmi appa-
māṇāni ca rūpāni passāmi kevalam pi rattiṃ kevalam pi
divasaṃ kevalam pi rattindivaṃ. Tassa mayhaṃ, Anu-
ruddhā, etad ahosi: Ko nu kho hetu ko paccayo yo 'haṃ
parittañ c'; eva obhāsaṃ sañjānāmi parittāni ca rūpāni
passāmi appamāṇañ c'; eva obhāsaṃ sañjānāmi appamāṇāni
ca rūpāni passāmi kevalam pi rattiṃ kevalam pi divasaṃ
kevalam pi rattindivan ti? Tassa mayhaṃ, Anuruddhā,
etad ahosi: Yasmiṃ kho samaye paritto samādhi hoti,
parittam me tamhi samaye cakkhu hoti; so 'haṃ parittena
cakkhunā parittañ c'; eva obhāsaṃ sañjānāmi parittāni ca
rūpāni passāmi. Yasmiṃ pana samaye apparitto me
samādhi hoti, appamāṇaṃ me tamhi samaye cakkhu hoti;
so 'ham appamāṇena cakkhunā appamāṇañ c'; eva obhāsaṃ
sañjānāmi appamāṇāni ca rūpāni passāmi kevalam pi rattiṃ
kevalam pi divasaṃ kevalam pi rattindivan ti. Yato kho

--------------------------------------------------------------------------

[page 162]
162 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
me, Anuruddhā, Vicikicchā cittassa upakkileso ti iti
viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno ahosi;
Amanasikāro cittassa upakkileso ti iti viditvā amanasikāro
cittassa upakkileso pahīno ahosi; Thīnamiddhaṃ . . .
pahīno ahosi; Chambhitattaṃ . . . pahīno ahosi; Ubbillaṃ
. . . pahīno ahosi; Duṭṭhullaṃ . . . pahīno ahosi; Accā-
raddhaviriyaṃ . . . pahīno ahosi; Atilīnaviriyaṃ . . .
pahīno ahosi; Abhijappā . . . pahīno ahosi; Nānattasaññā
. . . pahīno ahosi; Atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa
upakkileso ti iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa
upakkileso pahīno ahosi. Tassa mayhaṃ, Anuruddhā, etad
ahosi: Ye kho me cittassa upakkilesā,1 te me pahīnā.
Handa dānāhaṃ tividhena samādhiṃ bhāvemīti.2 So kho
ahaṃ, Anuruddhā, savitakkam pi savicāraṃ samādhiṃ
bhāvesiṃ, avitakkam pi vicāramattaṃ samādhiṃ bhāvesiṃ,
avitakkam pi avicāraṃ samādhim bhāvesiṃ, sappītikam pi
samādhiṃ bhāvesiṃ, nippītikam pi samādhiṃ bhāvesiṃ,
sātasahagatam pi samādhiṃ bhāvesiṃ, upekhāsahagatam pi
samādhiṃ bhāvesiṃ. Yato kho me, Anuruddhā, savitakko3
savicāro samādhi bhāvito ahosi, avitakko vicāramatto
samādhi bhāvito ahosi, avitakko avicāro samādhi bhāvito
ahosi, sappītiko pi samādhi bhāvito ahosi, nippītiko3 pi
samādhi bhāvito ahosi, upekhāsahagato samādhi bhāvito
ahosi, ñāṇañ ca pana me dassanaṃ udapādi: Akuppā me
vimutti, ayam antimā jāti, na 'tthi dāni punabbhavo ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Anuruddho
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
UPAKKILESASUTTAṂ4 AṬṬHAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------
1 MSS. upakkileso.
2 Si bhāvesin ti.
3 Si adds pi in each clause.
4 So Si Bu; Sky (cf. title of No. 131 Upakkilesiyasuttaṃ.)

[page 163]
3.9. BĀLAPAṆḌITASUTTAṂ (129.) 163
129.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvat-
thiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra
kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante
ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad
avoca:--
Tīṇ'; imāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālani-
mittāni bālapadānāni.1 Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave,
bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī dukkatakamma-
kārī.2 No ce taṃ, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca
abhavissa dubbhāsitabhāsī dukkatakammakārī, kena naṃ3
paṇḍitā jāneyyum: Bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso ti?
Yasmā ca kho, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti
dubbhāsitabhāsī dukkatakammakārī, tasmā naṃ paṇḍitā
jānanti: Bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso ti. Sa kho so,
bhikkhave, bālo tividhaṃ diṭṭh'; eva dhamme dukkhaṃ
domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sace, bhikkhave, bālo sabhāyaṃ
vā nisinno hoti rathiyāya4 vā nisinno hoti siṅghāṭake vā
nisinno hoti, tatra ce5 jano tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ
manteti, sace, bhikkhave, balo pāṇātipātī hoti adinnādāyī
hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti surāmeraya-
majjapamādaṭṭhāyī hoti, tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ
hoti: Yaṃ kho jano tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ manteti,
saṃvijjante te ca dhammā mayi ahañ ca tesu dhammesu
sandissāmīti. -- Idaṃ, bhikkhave, bālo paṭhamaṃ diṭṭh'; eva
dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.
6Puna ca paraṃ, bhikkhave, bālo passati rājāno coraṃ
āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā7 kārente kasāhi pi

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sy Bu; Si Sk bālāp.
2 Si dukkaṭak as in I. Ang. 102. Si also inserts ca after and
before this word both here and infra.
3 So Sky; Si ke naṃ here and infra.
4 So Sky; Si rathiyā. Cf. vol. ii. 108.
5 So Sky Bu; Si omits.
6 Cf. for this list I. Aṅguttara 47, Milinda 197.
7 So Si; Sky k--karaṇā here, but k--kāraṇā sts. infra.

[page 164]
164 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
tāḷente, vettehi pi tāḷente, addhadaṇḍakehi pi tāḷente,
hattham pi chindante, pādam pi chindante, hatthapādam pi
chindante, kaṇṇam pi chindante, nāsam pi chindante,
kaṇṇanāsam pi chindante, bilaṅgathālikam pi karonte,
saṅkhamuṇḍikam pi karonte, Rāhumukham pi karonte,
jotimālikam pi karonte, hatthapajjotikam pi karonte, eraka-
vattikam pi karonte, cīrakavāsikam pi karonte, eṇeyyakam
pi karonte, baḷisamaṃsikam pi karonte, kahāpaṇakam pi
karonte, khārāpatacchikam pi karonte, palighaparivattikam
pi karonte, palālapiṭhakam pi karonte, tattena pi telena
osiñcante, sunakhehi khādāpente, jīvantam pi sūle uttāsente,
asinā pi sīsaṃ chindante. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ
hoti: Yathārūpānaṃ kho pāpakānaṃ kammānaṃ hetu
rājāno coraṃ āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā
kārenti kasāhi pi tāḷenti, vettehi pi tāḷenti addhadaṇḍakehi
pi tāḷenti,1 hattham pi chindanti, pādam pi chindanti,
hatthapādam pi . . . asinā pi sīsaṃ chindanti, -- vijjante
te ca dhammā mayi, ahañ ca tesu dhammesu sandissāmi.
Mañ ce pi rājāno jāneyyuṃ, mam pi rājāno gahetvā vividhā
kammakāraṇā kāreyyuṃ, kasāhi pi tāḷeyyuṃ, vettehi pi
tāḷeyyuṃ,2 . . . asinā pi chindeyyun ti. -- Idam pi, bhikkhave,
bālo dutiyaṃ diṭṭh'; eva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, balām pīṭhasamāruḷhaṃ3
mañcasamāruḷhaṃ vā chamāya4 vā semānaṃ yāni 'ssa pubbe
pāpakāni kammāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni
manasā duccaritāni, tāni 'ssa tamhi samaye olambanti
ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave,
mahantānaṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyaṇhasamayaṃ
paṭhaviyā olambanti ajjholambanti abhippalambanti, -- evam
eva kho, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamāruḷhaṃ vā mañcasa-
māruḷhaṃ vā chamāya vā semānaṃ yāni 'ssa pubbe pāpa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si tāḷenti --pe-- asinā pi sīsaṃ chindanti.
2 Si tāḷeyyuṃ --pe-- jīvantaṃ pi sūle uttāseyyuṃ, asinā sīsaṃ
chindeyyun ti.
3 So Sky; Si p--ūḷhaṃ, throughout.
4 Si chamāyaṃ.

[page 165]
3.9. BĀLAPAṆḌITASUTTAṂ (129.) 165
kāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni
manasā duccaritāni tāni 'ssa tamhi samaye olambanti ajjho-
lambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ
hoti: Akataṃ vata me kalyāṇaṃ akataṃ kusalaṃ akataṃ
bhīruttāṇaṃ, kataṃ pāpaṃ kataṃ luddaṃ kataṃ kibbisaṃ;
yāvatā hoti akatakalyāṇānaṃ akatakusalānaṃ akatabhīrut-
tāṇānaṃ katapāpānaṃ kataluddānaṃ katakibbisānaṃ gati,
taṃ gatiṃ pecca gacchāmīti. So socati kilamati paridevati,
urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. -- Idaṃ kho, bhik-
khave, bālo tatiyaṃ diṭṭh'; eva dhamme dukkhaṃ domanas-
saṃ paṭisaṃvedeti.
Sa kho so bhikkhu bālo kāyena duccaritaṃ caritvā
vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā
kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ uppajjati. Yaṃ kho taṃ, bhikkhave, sammā vada-
māno vadeyya: {Ekantaṃ} aniṭṭhaṃ ekantaṃ akantaṃ
ekantaṃ amanāpan ti nirayam eva etaṃ sammā vadamāno
vadeyya: {Ekantaṃ} aniṭṭhaṃ ekantaṃ akantaṃ ekantaṃ
amanāpan ti. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, upamā pi na sukarā
yāva dukkhā nirayā ti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṃ etad
avoca: Sakkā pana me, bhante, upamā kātun ti?
Sakkā bhikkhūti Bhagavā avoca: Seyyathāpi, bhikkhu,
coraṃ āgucāriṃ gahetvā rañño dasseyyuṃ: Ayan te, deva,
coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti; tam
enaṃ rājā evaṃ vadeyya: Gacchatha bho imaṃ purisaṃ
pubbaṇhasamayaṃ sattisatena hanathāti; tam enaṃ pubbaṇ-
hasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. Atha rājā majjhantikaṃ
samayaṃ evaṃ vadeyya: Ambho kathaṃ so puriso ti?
-- Tath'; eva deva jīvatīti. -- Tam enaṃ rājā evaṃ vadeyya:
Gacchatha bho taṃ purisaṃ majjhantikaṃ samayaṃ satti-
satena hanathāti; tam enaṃ majjhantikaṃ samayaṃ satti-
satena haneyyuṃ. Atha rājā sāyaṇhasamayaṃ evaṃ vadeyya:
Ambho kathaṃ so puriso ti? -- Tath'; eva deva jīvatīti. -- Tam
enaṃ rājā evaṃ vadeyya: Gacchatha bho taṃ purisaṃ
sāyaṇhasamayaṃ sattisatena hanathāti; tam enaṃ sāyaṇ-

--------------------------------------------------------------------------

[page 166]
166 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
hasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. Taṃ kim maññatha,
bhikkhave? Api nu so puriso tīhi sattisatehi haññamāno
tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyethāti?
Ekissā pi, bhante, sattiyā haññamāno so puriso tato-
nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyetha; ko pana
vādo tīhi sattisatehīti?
Atha kho Bhagavā parittaṃ pāṇimattaṃ {pāsāṇaṃ}
gahetvā bhikkhū āmantesi: Taṃ kim maññatha, bhik-
khave? Katamo nu kho mahantataro, -- yo cāyaṃ mayā
paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito Himavā vā pabbatarājā ti?
Appamatto kho ayaṃ, bhante, Bhagavatā paritto
pāṇimatto pāsāṇo gahito, Himavantaṃ pabbatarājānaṃ
upanidhāya saṅkham pi na upeti kalabhāgam pi na upeti
upanidhim1 pi na upetīti.
Evam eva kho, bhikkhave, yaṃ so puriso tīhi satti-
satehi haññamāno tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti, taṃ nerayikassa2 upanidhāya saṅkham pi na
upeti kalabhāgam pi na upeti upanidhim pi na upeti. Tam
enaṃ, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhanan nāma
kāraṇaṃ karonti: tattaṃ ayokhīlaṃ hatthe gamenti tattaṃ
ayokhīlaṃ dutiye hatthe gamenti tattaṃ ayokhīlaṃ pāde
gamenti tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye pāde gamenti, tattaṃ
ayokhīlaṃ majjhe urasmiṃ gamenti. So tattha dukkhā
tippā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṃ karoti
yā va na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantihoti. Tam enaṃ niraya-
pālā saṃvesetvā3 kūṭhārīhi4 tacchanti. So tattha dukkhā
tippa5 kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva
na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantihoti. Tam enaṃ, bhikkhave,
nirayapālā uddhaṃ pādaṃ adho siraṃ ṭhapetvā vāsīhi
tacchanti. So tattha6 --pe-- yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ
byantihoti. Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā
ādittāya paṭhaviyā sampajjalitāya sañjotibhūtāya7 sārenti pi

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu and Sky infra; Si, and Sky here, upanidham.
2 Si nirayassa dukkhaṃ.
3 Bu s--itvā; Si saṃvedhetvā.
4 Si kudhārīhi.
5 Si tippā --pe-- byantihoti.
6 Si adds dukkhā tippā, and omits yāva . . . kammaṃ.
7 Sky sajot.

[page 167]
3.9. BĀLAPAṆḌITASUTTAṂ (129.) 167
paccāsārenti pi. So tattha --pe-- yāva na taṃ pāpaṃ
kammaṃ byantihoti. Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā
mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sañjoti-
bhūtaṃ āropenti pi oropenti pi. So tattha dukkhā tippā
kaṭuka vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ
pāpaṃ kammaṃ byantihoti. Tam enaṃ, bhikkhave, niraya-
pālā uddhaṃ pādaṃ adho siraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā
pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sañjotibhūtāya. So
tattha pheṇuddehakaṃ paccati. So tattha pheṇuddehakaṃ
paccamāno sakim pi uddhaṃ gacchati, sakim pi adho
gacchati, sakim pi tiriyaṃ. So tattha dukkhā tippā kaṭukā
vedanā vedeti na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpaṃ
kammaṃ byantihoti. Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā
Mahāniraye pakkhipanti. So kho pana, bhikkhave, Mahāni-
rayo catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito ayopākāra-
pariyanto ayasā paṭikujjito; tassa ayomayā bhūmi jalitā
tejasā yutā samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā. I
Anekapariyāyena pi kho ahaṃ, bhikkhave, nirayakathaṃ
katheyyaṃ, yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhā-
nena pāpuṇituṃ yāva dukkhā nirayā.
Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā.
Te allāni pi tiṇāni sukkāni dantullahakaṃ khādanti. Katame
ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā? -- Assā
goṇā gadrabhā ajā migā, ye vā pan'; aññe pi keci tiracchā-
nagatā pāṇā tiṇabhakkhā. Sa kho so, bhikkhave, bālo idha
pubbe rasādo idha pāpāni kāmmāni karitvā kāyassa bhedā
param maraṇā tesaṃ sattānaṃ sahavyataṃ uppajjati ye te
sattā tiṇabhakkhā.
Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā;
te dūrato va gūthagandhaṃ ghāyitvā dhāvanti: Ettha
bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmāti. Seyyathāpi nāma
brāhmaṇā āhutigandhena2 dhāvanti: Ettha bhuñjissāma,
ettha bhuñjissāmāti, -- evam eva kho, bhikkhave, santi
tiracchānagatā pāṇā gūṭhabhakkhā; te dūrato va gūtha-

--------------------------------------------------------------------------
1 See note 4 p. 183.
2 So Si; Sky ahūti. Cf. SṆ., p. 21.

[page 168]
168 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
gandhaṃ ghāyitvā dhāvanti: Ettha bhuñjissāma, ettha
bhuñjissāmāti. Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā
pāṇā gūthabhakkhā? -- Kukkuṭā sūkarā soṇā sigālā, ye vā
pan'; aññe pi keci tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā. Sa
kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni
kammāni karitvā kāyassa bhedā param maraṇā tesaṃ
sattānaṃ sahavyataṃ uppajjati ye te sattā gūthabhakkhā.
Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre
jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. Katame ca,
bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andha-
kāre jīyanti andhakāre mīyanti? -- Kīṭā puḷavā gaṇḍuppādā
ye vā pan'; aññe pi keci tiracchānagatā pāṇā andhakāre
jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. Sa kho so,
bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni
karitvā kāyassa bhedā param maraṇā tesaṃ sattānaṃ
sahavyataṃ uppajjati ye te sattā andhakāre jāyanti andha-
kāre jīyanti andhakāre mīyanti.
Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmiṃ
jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti. Katame
ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmiṃ jāyanti
udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti? -- Macchā kacchapā
suṃsumārā ye vā pan'; aññe pi keci tiracchānagatā pāṇā
udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti.
Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni
kammāni karitvā kāyassa bhedā param maraṇā tesaṃ sattā-
naṃ sahavyataṃ uppajati ye te sattā udakasmiṃ jāyanti
udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti.
Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismiṃ
jāyanti asucismiṃ jīyanti asucismiṃ mīyanti. Katame ca,
bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismiṃ jāyanti asucis-
miṃ jīyanti asucismiṃ mīyanti? -- Ye te, bhikkhave, sattā
pūtimacche vā jāyanti pūtimacche vā jīyanti pūtimacche vā
mīyanti; pūtikuṇape vā; pūtikummāse vā; candanikāya
vā; oḷigalle1 vā jāyanti -- pe2 --. Sa kho so, bhikkhave,

--------------------------------------------------------------------------
1 So all MSS.
2 Si adds: ye vā pan'; . . . mīyanti.

[page 169]
3.9. BĀLAPAṆḌITASUTTAṂ (129.) 169
bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā
kāyassa bhedā param maraṇā tesaṃ sattānaṃ sahavyataṃ
uppajjati ye te sattā asucismiṃ jāyanti asucismiṃ jīyanti
asucismiṃ mīyanti.
Anekapariyāyena pi kho ahaṃ, bhikkhave, tiracchāna-
yonikathaṃ katheyyaṃ, yāvañ c'; idaṃ, bhikkhave, na
sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā tiracchāna-
yoni.
Seyyathāpi puriso, bhikkhave, ekacchigaḷaṃ yugaṃ
samudde pakkhipeyya, tam enaṃ puratthimo vāto pacchi-
mena saṃhareyya pacchimo vāto puratthimena saṃhareyya
uttaro vāto dakkhiṇena saṃhareyya dakkhiṇo vāto uttarena
saṃhareyya; tatr'; assa kāṇo kacchapo; so vassasatassa1
accayena sakiṃ ummujjeyya. -- Taṃ kim maññatha, bhik-
khave? Api nu so kāṇo kacchapo amukasmiṃ ekacchiggaḷe
yuge gīvaṃ paveseyyāti?
Yadi nūna, bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno
accayenāti.
Khippataraṃ kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo
amukasmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyya, ato
dullabhatarāhaṃ, bhikkhave, manussattaṃ vadāmi sakiṃ
vinipātagatena bālena. Taṃ kissa hetu? Na h'; ettha,
bhikkhave, atthi dhammacariyā samacariyā kusalakiriyā
puññakiriyā, aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati
dubbalamārikā.2 Sa kho so, bhikkhave, bālo sace kadāci
karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ āgacchati,
yāni tāni nīcakulāni -- caṇḍālakulaṃ vā nesādakulaṃ vā
veṇakulaṃ3 vā rathakārakulaṃ vā pukkusakulaṃ vā --
tathārūpe kule paccājāyati daḷidde appannapāṇabhojane
kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca
hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kunī
vā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky add: vassasahassassa vassasatasahassassa.
2 So Si; Sky dubbalakhādikā.
3 Si venukulaṃ; Sky venakulaṃ. Cf. vol. ii. 183.

[page 170]
170 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
thassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadī-
peyyassa; so kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ
carati manasā duccaritaṃ carati; so kāyena duccaritaṃ
caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā
kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ uppajjati.
Seyyathāpi, bhikkhave, akkhadhutto paṭhamen'; eva
kaliggahena puttam pi jīyetha dāram pi jīyetha sabbasāpa-
teyyam1 pi jīyetha, uttarim pi anubandhaṃ2 nigaccheyya
Appamattako so, bhikkhave, kaliggaho yaṃ so akkhadhutto
paṭhamen'; eva kaliggahena puttam pi jīyetha dāram pi
jīyetha sabbasāpateyyam pi jīyetha uttarim pi anubandhaṃ
nigaccheyya. Atha kho ayam eva mahantataro kaliggaho
yaṃ so bālo kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ
caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā param
maraṇā apāyaṃ duggatim vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati.
Ayam pi, bhikkhave, kevalaparipūrā3 bālabhūmi.
Tiṇ'; imāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni
paṇḍitanimittāni paṇḍitapadānāni. Katamāni tīṇi? Idha,
bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī
sukatakammakārī. No ce taṃ, paṇḍito sucin-
titacintī ca abhavissa subhāsitabhāsī sukatakammakārī,
kena naṃ paṇḍitā jāneyyaṃ: Paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sap-
puriso ti? Yasmā ca kho. bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī
ca hoti subhāsitabhāsī sukatakammakārī, tasmā naṃ paṇ-
ḍitā jānanti: Paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sappuriso it. Sa
kho so, bhikkhave, ayaṃ paṇḍito tividhaṃ diṭṭhe va dhamme
sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti, Sace, bhikkhave, paṇ-
ḍito sabhāya vā nisinno hoti rathiyāya vā nisinno hoti
siṅghāṭake vā nisinno hoti, tatra ce4 jano tajjaṃ tassārup-
paṃ kathaṃ manteti, sace, bhikkhave, paṇḍito pāṇātipātā
paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si sabbaṃ s.
2 So Sky Bu ("attanā pi bandhaṃ nig."); Si andhubandhaṃ.
3 Si kevalā p. here and in fine.
4 Si omits; Sky ca. Cf. supra p 163.

[page 171]
3.9. BĀLAPAṆḌITASUTTAṂ (129.) 171
cārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti surāmeraya-
majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, -- tatra, bhikkhave, paṇ-
ḍitassa evaṃ hoti: Yaṃ kho jano tajjaṃ tassāruppaṃ
kathaṃ manteti, saṃvijjante te dhammā mayi ahañ ca tesu
dhammesu sandissāmīti. -- Idaṃ, bhikkhave, paṇḍito paṭha-
maṃ diṭṭhe va dhammo sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, paṇḍito passati rājāno coraṃ
āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente kasāhi pi
tāḷente vettehi pi tāḷente . . . (&c., as page 164) . . . asinā pi
sīsaṃ chindante. Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa evaṃ hoti:
Yathārūpānaṃ kho pāpakānaṃ kammānaṃ hetu rājāno
coraṃ āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti, --
kasāhi pi tāḷenti vettehi pi tāḷenti . . . asinā pi sīsaṃ
chindanti, -- na te dhammā mayi saṃvijjante, ahañ ca na tesu
dhammesu sandissāmīti. -- Idaṃ, bhikkhave, paṇḍito dutiyaṃ
diṭṭhe va dhamme sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamāruḷhaṃ
vā mañcasamāruḷhaṃ vā chamāya vā semānaṃ yāni 'ssa
pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya
sucaritāni manasā sucaritāni tāni 'ssa tamhi samaye
olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi,
bhikkhave, mahantānaṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyaṇhasa-
mayaṃ paṭhaviyā olambanti ajjholambanti abhippalambanti,
-- evam eva kho, bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamāruḷhaṃ vā
mañcasamāruḷhaṃ vā chamāya vā semānaṃ yāni 'ssa pubbe
kalyāṇāni . . . ajjholambanti abhippalambanti. Tatra,
bhikkhave, paṇḍitassa evaṃ hoti: Akataṃ vata me pāpaṃ
akataṃ luddaṃ akataṃ kibbisaṃ, kataṃ kalyāṇaṃ kataṃ
kusalaṃ kataṃ bhīruttāṇaṃ; yāvatā hoti akatapāpānaṃ
akataluddānaṃ akatakibbisānaṃ katakalyāṇānaṃ katakusa-
lānaṃ katabhīruttāṇānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmīti.
So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati
na sammohaṃ āpajjati. -- Idaṃ, bhikkhave, paṇḍito tatiyaṃ
diṭṭhe va dhamme sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.
Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito kāyena sucaritaṃ caritvā
vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā kāyassa7

--------------------------------------------------------------------------

[page 172]
172 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.
Yaṃ kho taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: Ekan-
taṃ iṭṭhaṃ ekantaṃ kantaṃ1 ekantaṃ manāpan ti, saggam
eva taṃ sammā vadamāno vadeyya: Ekantaṃ iṭṭhaṃ ekan-
taṃ kantaṃ ekantaṃ manāpan ti. Yāvañcidaṃ, bhik-
khave, upamā pi na sukarā yāva sukhā saggā ti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṃ etad
avoca: Sakkā pana, bhante, upamā kātun ti?
Sakkā bhikkhūti Bhagavā avoca: Seyyathāpi, bhikkhu,
rājā cakkavattī sattahi ratanehi samannāgato catuhi ca
iddhīhi, tatonidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.
Katamehi sattahi?
Idha, bhikkhu, rañño khattiyassa muddhāvasittassa
tadahu 'posathe pannarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa
uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati
sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ;
disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa evaṃ hoti2:--
Sutaṃ kho pana me taṃ: Yassa rañño khattiyassa
muddhāvasittassa tadahu 'posathe pannarase sīsaṃ nahā-
tassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakka-
ratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ
sabbākāraparipūraṃ, so hoti rājā cakkavattīti.3 Assan
nu kho ahaṃ rājā cakkavattīti? Atha kho, bhikkhave,
rājā khattiyo muddhāvasitto uṭṭhāy'; āsanā4 vāmena
hatthena bhiṅkāraṃ5 gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-
ratanaṃ abbhukkirati:6 Pavattatu bhavaṃ cakkarata-
naṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratanan ti. Atha kho
taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ disaṃ
pavattati, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅ-
giniyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese
cakkaratanaṃ patiṭṭhāti, tatra rājā cakkavattī vāsaṃ
upeti saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit ekan taṃ kantaṃ.
2 Si etad ahosi.
3 MSS. omit ti.
4 So Si Bu; Sky omit uṭṭhāy'; āsanā.
5 Si bhiṅgāraṃ.
6 Si abbhukirati.

[page 173]
3.9. BĀLAPAṆḌITASUTTAṂ (129.) 173
bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ
cakkavattiṃ upasaṃkamitvā evam āhaṃsu: Ehi kho
mahārāja; svāgataṃ mahārāja; sakan te mahārājā; anusāsa
mahārājāti. Rājā cakkavattī evam āha: Pāṇo na hantabbo
adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā
na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañ1 ca
bhuñjathāti. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya
paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā bhavanti.
Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ
samuddaṃ ajjhogahetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ
pavattati --pe-- dakkhiṇaṃ3 samuddaṃ ajjhogahetvā
paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavattati --pe-- pacchimaṃ3
samuddaṃ paccuttaritvā uttariṃ disaṃ pavattati, anvadeva
rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ
kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāti. tatra
rājā cakkavattī vāsaṃ upeti saddhiṃ caturaṅginiyā senāya.
Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te
rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṃkamitvā evam {āhaṃsu}: Ehi
kho mahārāja; svāgatam mahārājā; sakan te mahārāja;
anusāsa mahārājāti. Rājā cakkavattī evam āha: Pāṇo na
hantabbo . . . bhuñjathāti. Ye kho pana, bhikkhave,
uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyutta
bhavanti. Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ
samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ abhivijinitvā tam eva4 rāja-
dhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre
akkhāhataṃ maññe tiṭṭhati, rañño cakkavattissa antepura-
dvāraṃ upasobhayamānaṃ Rañño, bhikkhave, cakkavattissa
evarūpaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rañño cakkavattissa hatthira-
tanaṃ pātubhavati, sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā
vehāsaṅgamo Uposatho nāma nāgarājā. Disvāna rañño
cakkavattissa cittam pasīdati: Bhaddakaṃ vata bho hatthi-
yānaṃ, sace damathaṃ upeyyāti. Atha kho taṃ, bhikkhave,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si yathābhūtañ (bis). Cf. S.B.E. xi. 253 (note).
2 Si ahesuṃ.
3 Si (but not Bu) adds disaṃ.
4 Si tam evaṃ.

[page 174]
174 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
hatthiratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo hatthājānīyo
dīgharattaṃ suparidanto, evam eva damathaṃ upeti.
Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā cakkavattī tam eva hatthira-
tanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhirūhitvā samud-
dapariyantaṃ paṭhaviṃ anusaṃyāyitvā1 tam eva rājadhāniṃ
paccāgantvā pātarāsam akāsi. Rañño, bhikkhave, cak-
kavattissa evarūpaṃ hatthiratanaṃ pātubhavati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rañño cakkavattissa assa-
ratanaṃ pātubhavati, sabbaseso kākasīso muñjakeso
iddhimā vehāsaṅgamo Valāho2 nāma assarājā. Disvāna
rañño cakkavattissa cittam pasīdati: Bhaddakaṃ vata bho
assayānaṃ sace damathaṃ upeyyāti. Atha kho taṃ,
bhikkhave, assaratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo assājānīyo
dīgharattaṃ suparidanto, evaṃ eva dhamathaṃ upeti.
Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā cakkavattī tam eva assara-
tanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhirūhitvā
samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ anusaṃyāyitvā tam eva rāja-
dhāniṃ paccāgantvā pātarāsam akāsi. Rañño, bhikkhave,
cakkavattissa evarūpaṃ assaratanaṃ pātubhavati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rañño cakkavattissa maṇira-
tanaṃ pātubhavati. So hoti maṇi veḷuriyo subho jātimā
aṭṭhaṃso suparikammakato. Tassa kho pana, bhikkhave,
maṇiratanassa ābhā samantā yojanaṃ phuṭā hoti. Bhūta-
pubbaṃ, bhikkhave, rājā cakkavattī tam eva maṇiratanaṃ
vīmaṃsamāno caturaṅginaṃ senaṃ sannayhitvā maṇiṃ
dhajaggaṃ āropetvā rattandhakāratimisāyam pāyāsi. Ye
kho pana, bhikkhave, samantā gāmā ahesuṃ, te ten'
obhāsena kammante payojesuṃ Divā ti maññamānā.
Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṃ maṇiratanaṃ
pātubhavati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rañño cakkavattissa itthi-
ratanaṃ pātubhavati,3 abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya
vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā nātirassā nāti-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si anupariyāyitvā.
2 So Sky Bu; Si Valāhako.
3 Si adds sā.

[page 175]
3.9. BĀLAPAṆḌITASUTTAṂṂ (120.) 175
kisā1 nātithūlā nātikāḷī2 nāccodāta atikkantā mānusaṃ
vaṇṇaṃ appattā dibbaṃ vaṇṇaṃ. Tassa kho pana, bhik-
khave, itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti, seyya-
thāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā. Tassa kho
pana, bhikkhave, itthiratanassa sīte uṇhāni gattāni honti,
uṇhe sītāni gattāni honti. Tassa kho pana, bhikkhave,
itthiratanassa kāyato candanagandho vāyati, mukhato
uppalagandho vāyati. Taṃ kho pana, bhikkhave, itthi-
ratanaṃ rañño cakkavattissa pubbuṭṭhāyinī hoti pacchāni-
pātinī kiṃkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī. Taṃ
kho pana, bhikkhave, itthiratanaṃ rājānaṃ cakkavattiṃ
manasā pi no aticarati kuto3 kāyena. Rañño. bhikkhave,
cakkavattissa evarūpaṃ itthiratanaṃ pātubhavati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rañño cakkavattissa gaha-
patiratamaṃ pātubhavati. Tassa kammavipākajaṃ dibbaṃ
cakkhu pātubhavati yena nidhiṃ passati sassāmikam pi
assāmikam pi. So rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṃkamitvā
evam āha: Appossukko tvaṃ, deva, hohi; ahan te dhanena
dhanakaraṇīyaṃ karissāmīti. Bhūtapubbaṃ, bhikkhave,
rājā cakkavattī tam eva gahapatiratanaṃ vīmaṃsamāno
nāvaṃ abhirūhitvā majjhe Gaṅgāya nadiyā sotaṃ ogahetvā4
gahapatiratanaṃ etad avoca: Attho me, gahapati, hirañña-
suvaṇṇenāti. -- Tena hi, mahārāja, ekaṃ tīraṃ nāvā upetūti.
-- Idh'; eva me, gahapati, attho hiraññasuvaṇṇenāti. -- Atha
kho naṃ, bhikkhave, gahapatiratanaṃ ubhohi hatthehi
udakaṃ5 omasitvā pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṃ
uddharitvā rājānaṃ cakkavattiṃ evam āha: Alam ettāvatā
mahārāja; katam ettāvatā mahārāja; pūjitam ettāvatā6
mahārājāti. Rājā cakkhavattī evam āha: Alam ettāvatā
gahapati; katam ettāvatā gahāpati; pūjitam ettāvatā
gahapatīti. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṃ
gahapatiratanaṃ pātubhavati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rañño cakkavattissa pariṇā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si nātikīsā. Cf. vol. ii. 121.
2 Si nātikālikā.
3 Si adds pana.
4 So Sky; Si ogāhitvā.
5 Si udake.
6 Sky omit this line.

[page 176]
176 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
yakaratanaṃ pātubhavati, paṇḍito vyatto medhāvī paṭibalo1
rājānaṃ cakkavattiṃ upaṭṭhapetabbaṃ upaṭṭhapetuṃ apayā-
petabbaṃ apayāpetuṃ ṭhapetabbaṃ ṭhapetuṃ. So rājānaṃ
cakkavattiṃ upasaṃkamitvā evam āha: Appossukko tvaṃ,
deva, hohi; aham anusāsissāmīti. Rañño, bhikkhave,
cakkavattissa evarūpaṃ pariṇāyakaratanaṃ pātubhavati.
Rājā, bhikkhave, cakkavattī imehi sattahi2 ratanehi
samannāgato hoti.
Katamāhi catuhi iddhīhi?
Idha, bhikkhave, rājā cakkavattī abhirūpo hoti dassanīyo
pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya
aññehi manussehi. Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya
paṭhamāya iddhiyā samannāgato hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rājā cakkavattī dīghāyuko
hoti ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi. Rājā, bhikkhave,
cakkavattī imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rājā cakkavattī appābādho
hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato
nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā,
bhikkhave, cakkavattī imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato
hoti.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, rājā cakkavattī brāhmaṇa-
gahapatikānaṃ piyo hoti manāpo. Seyyathāpi, bhikkhave,
pitā puttānam piyo hoti manāpo, evam eva kho, bhikkhave,
rājā cakkavattī brāhmaṇagahapatikānam piyo hoti manāpo.
Rañño pi, bhikkhave, cakkavattissa brāhmaṇagahapatikā
piyā honti manāpā. Seyyathāpi, bhikkhave, pitu puttā piyā
honti manāpā, evam eva kho, bhikkhave, rañño cakkavattissa
brāhmaṇagahapatikā piyā honti manāpā. Bhūtapubbaṃ,
bhikkhave, rājā cakkavattī caturaṅginiyā senāya uyyāna-
bhūmiṃ niyyāsi. Atha kho, bhikkhave, brāhmaṇagaha-
patikā rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṃkamitvā evam āhaṃsu:
Ataramāno, deva, yāhi yathā tam mayaṃ cirataram passey-
yāmāti. Rājā pi, bhikkhave, cakkavattī sārathiṃ āmantesi:

--------------------------------------------------------------------------
1 Si patibalo.
2 Si omits.

[page 177]
3.9. BĀLAPAṆḌITASUTTAṂ (129.) 177
Ataramāno, sārathi, pesehi yathā 'haṃ brāhmaṇagahapatike
cirataraṃ passeyyan ti. Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya
catutthāya iddhiyā samannāgato hoti.
Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāhi catuhi iddhīhi
samannāgato hoti.
Taṃ kim maññatha, bhikkhave? Api nu kho rājā
cakkavattī imehi sattahi ratanehi samannāgato imāhi catuhi
ca iddhīhi tatonidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedi-
yethāti?
Ekamekena pi tena, bhante, ratanena samannāgato rājā
cakkavattī tatonidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedi-
yetha; ko pana vādo sattahi ratanehi catuhi ca iddhīhīti.
Atha kho Bhagavā parittaṃ pāṇimattaṃ pāsāṇaṃ
gahetvā bhikkhū āmantesi:-- Taṃ kim maññatha, bhik-
khave? Katamo nu kho mahantataro? Yo cāyaṃ mayā
paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito Himavā vā pabbatarājā ti?
Appamattako ayaṃ, bhante, Bhagavatā paritto pāṇimatto
pāsāṇo gahito, Himavantaṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya
saṅkham pi na upeti kalabhāgam pi na upeti upanidhim pi
na upetīti.
Evam eva kho, bhikkhave, yaṃ1 rājā cakkavattī sattahi
ratanehi catuhi ca iddhīhi tatonidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ
paṭisaṃvedeti, taṃ dibbassa sukhassa upanidhāya saṅkham
pi na upeti kalabhāgam pi na upeti upanidhim pi na upeti.
Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito sace kadāci karahaci dīghassa
addhuno accayena manussattaṃ āgacchati, yāni tāni uccā-
kulāni -- khattiyamahāsālakulaṃ vā brāhmaṇamahāsālakulaṃ
vā gahapatimahāsālakulaṃ vā -- tathārūpe kule paccājāyati
aḍḍhe2 mahaddhane mahābhoge pahutajātarūparajate pahu-
tavittūpakaraṇe pahutadhanadhaññe; so ca hoti abhirūpo
dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samann-
āgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandha-
vilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṃ
carati vācāya sucaritaṃ carati manasā sucaritaṃ carati; so

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit; Si ayaṃ.
2 Si addhe.

[page 178]
178 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā
sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ uppajjati. Seyyathāpi, bhikkhave, akkha-
dhutto paṭhamen'; eva kaṭaggahena mahantaṃ bhogak-
khandhaṃ adhigaccheyya. Appamattako so, bhikkhave,
kaṭaggaho yaṃ so akkhadhutto paṭhamen'; eva kaṭaggahena
mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigaccheyya. Atha kho
ayam eva tato mahantataro kaṭaggaho yaṃ so paṇḍito
kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā
sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā param maraṇa sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ uppajjati. Ayaṃ, bhikkhave, kevalaparipūrā
paṇḍitabhūmīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
BĀLAPAṆḌITASUTTAṂ NAVAMAṂ.
130.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti
te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Seyyathāpi, bhikkhave, dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā
puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisante pi
nikkhamante pi anusañcarante pi anuvicarante pi, -- evam
eva kho ahaṃ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākam-
mūpage satte passāmi:-- Ime vata bhonto sattā kāyasucari-
tena samannāgatā vacī --pe-- manosucaritena samannāgatā
ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikamma-
samādānā, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacī --pe-- manosucaritena samannāgatā ariyā-

--------------------------------------------------------------------------

[page 179]
3.10. DEVADŪTASUTTAṂ (130.) 179
naṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamā-
dānā, te kāyassa bhedā param maraṇā manussesu upapannā.
Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacī
--pe-- manoduccaritena ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā
micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param
maraṇā pettivisayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyaduccaritena samannāgatā vacī --pe-- manoduccaritena
samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchā-
diṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param maraṇā
tiracchānayoniṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāya-
duccaritena . . . te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā ti.
1 Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā nānābāhāsu gahetvā
Yamassa rañño dassenti [: Ayaṃ, deva, puriso ametteyyo
asāmañño abrahmañño na kule jeṭṭhāpaccayī; imassa devo
daṇḍaṃ paṇetūti.] 2
Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā paṭhamaṃ devadūtaṃ
samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: Ambho purisa,
na tvaṃ addasa manussesu paṭhamaṃ devadūtaṃ pātubhūtan
ti? -- So evam āha: Nāddasaṃ, bhante ti. -- Tam enaṃ,
bhikkhave, Yamo rājā evam āha: Ambho purisa, na tvaṃ
addasa manussesu daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyya-
kaṃ sake muttakarīse palipannaṃ semānan ti? -- So evam
āha: Addasaṃ, bhante ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo
rājā evam āha: Ambho purisa, tassa te viññussa sato
mahallakassa na3 etad ahosi: Aham pi kho 'mhi jāti-
dhammo jātiṃ anatīto, handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena
vācāya manasā ti? -- So evam āha: Nāsakkhissaṃ, bhante;
pamādassaṃ, bhante ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo
rājā evam āha: Ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇam
akāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṃ, ambho purisa,
tathā karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ kho pana te
etaṃ pāpaṃ kammaṃ n'; eva mātarā kataṃ na pitarā

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. I. Ang. 138, and J.PṬṢ. for 1885, p. 62.
2 Sky omit the bracketed passage.
3 Si omits here and infra.

[page 180]
180 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittā-
maccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāh-
maṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ; tayā v'; etaṃ pāpaṃ
kammaṃ kataṃ; tvañ ñeva etassa vipākaṃ paṭisaṃvedis-
sasīti.
Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā paṭhamaṃ devadūtaṃ
samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā dutiyaṃ
devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati:
Ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu dutiyaṃ deva-
dūtaṃ pātubhūtan ti? -- So evam āha: Nāddasaṃ, bhante
ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā evam āha: Ambho
purisa, na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā
asītikam vā navutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā1 jiṇṇaṃ
gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ
gacchantaṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ palitake-
saṃ vilūnaṃ khalitaṃsiraṃ2 valīnaṃ tilakāhatagattan ti?
-- So evam āha: Addasam bhante ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave,
Yamo rājā evam āha: Ambho purisa, tassa te viññussa sato
mahallakassa na etad ahosi: Aham pi kho 'mhi jarādhammo
jaraṃ anatīto, handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya
manasā ti? -- So evam āha: Nāsakkhissaṃ, bhante; pamā-
dassam, bhante ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā evam
āha: Ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇam akāsi
kāyena vācāya manasā; taggha tvaṃ, ambho purisa, tathā
karissanti yathā taṃ pāmattaṃ. Taṃ kho pana te etaṃ
pāpaṃ kammaṃ n'; eva mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na
bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ
na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na
devatāhi kataṃ; tayā v'; etaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ; tvañ
ñeva etassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasīti.
Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā dutiyaṃ devadūtaṃ
samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tatiyaṃ
devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati:

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit asītikaṃ . . . jātiyā.
2 So Si; Sky khalitaṃsirovalinaṃ.

[page 181]
3.10. DEVADŪTASUTTAṂ (130.) 181
Ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu tatiyaṃ devadū-
taṃ pātubhūtan ti? -- So evam āha: Nāddasaṃ bhante ti. --
Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā evam āha: Ambho purisa,
na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā ābādhikaṃ
dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ sake muttakarīse palipannaṃ
semānaṃ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamānan
ti? -- So evam āha: Addasaṃ, bhante ti. -- Tam enaṃ,
bhikkhave, Yamo rājā evam āha: Ambho purisa, tassa te
viññussa sato mahallakassa na etad ahosi: Aham pi kho
'mhi byādhidhammo byādhiṃ anatīto; handāhaṃ kalyāṇaṃ
karomi kāyena vācāya manasā ti? -- So evam āha: Nāsak-
khissaṃ bhante; pamādassaṃ bhante ti. -- Tam enaṃ, bhik-
khave, Yamo rājā evam āha: Ambho purisa, pamādavatāya
na kalyāṇam akāsi kāyena vācāya manasā; taggha tvaṃ,
ambho purisa, tathā karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ
kho pana te etaṃ pāpaṃ kammaṃ n'; eva mātarā kataṃ na
pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na
mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇa-
brāhmaṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ; tayā v'; etaṃ pāpaṃ
kammaṃ kataṃ; tvañ ñeva tassa vipākaṃ paṭisaṃvedis-
sasīti.
Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā tatiyaṃ devadūtaṃ
samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā catutthaṃ
devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati:
Ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu catutthaṃ
devadūtaṃ pātubhūtan ti? -- So evam āha: Nāddasaṃ
bhante ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā evam āha:
Ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu rājāno coraṃ
āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente, -- kasāhi
pi tāḷente vettehi pi tāḷente addhadaṇḍakehi pi . . .
(&c., as p.164) . . . asinā pi sīsaṃ chindante ti?
-- So evam āha: Addasaṃ, bhante ti. -- Tam enaṃ,
bhikkhave, Yamo rājā evam āha: Ambho purisa, tassa
te viññussa sato mahallakassa na etad ahosi: Ye kira
bho pāpakāni kammāni karonti, te diṭṭh'; eva dhamme
evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti, kimaṅga pana

--------------------------------------------------------------------------

[page 182]
182 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
parattha; handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya
manasā ti? -- So evam āha: Nāsakkhissaṃ bhante; pamā-
dassaṃ bhante ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā evam
āha: Ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇam akāsi
kāyena vācāya manasā; taggha tvaṃ, ambho purisa, tathā
karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ kho pana te etaṃ
pāpaṃ kammaṃ n'; eva mātarā kataṃ na pitarā kataṃ . . .
na devatāhi kataṃ; tayā v'; etaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ;
tvañ ñeva tassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasīti.
Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā catutthaṃ devadūtaṃ
samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā, pañcamaṃ
devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati:
Ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu pañcamaṃ deva-
dūtaṃ pātubhūtan ti? So evaṃ āha: Nāddasaṃ bhante
ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā evam āha: Ambho
purisa, na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā ekā-
hamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ1
vinīlakaṃ vipubbakajātan ti? -- So evam āha: Addasaṃ,
bhante ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā evam āha:
Ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etad
ahosi: Aham pi kho 'mhi maraṇadhammo maraṇaṃ anatīto;
handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya manasā ti? -- So
evam āha: Nāsakkhissaṃ bhante, pamādassaṃ bhante ti. --
Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā evam āha: Ambho purisa,
pamādavatāya na kalyāṇam akāsi kāyena vācāya manasā;
taggha tvaṃ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṃ
pamattaṃ. Taṃ kho pana te etaṃ pāpaṃ kammaṃ n'; eva
mātarā kataṃ na pitarā kataṃ . . . na devatāhi kataṃ;
tayā v'; etaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ; tvañ ñeva tassa
vipākaṃ paṭisaṃvedissasīti.
Tam enaṃ, bhikkhave, Yamo rājā pañcamaṃ deva-
dūtaṃ samanuyuñjitvā sumanugāhitvā samanubhāsitvā
tuṇhī hoti.
Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhābandha-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si uddumātakaṃ.

[page 183]
3.10. DEVADŪTASUTTAṂ (130.) 183
nan nāma kāraṇaṃ karonti, tattaṃ ayokhīlaṃ hatthe gamenti,
tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye hatthe gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ
pāde gamenti tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye pāde gamenti, tattaṃ
ayokhīlaṃ majjhe urasmiṃ gamenti. So tattha dukkhā
tippā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na
taṃ pāpaṃ kammaṃ byantihoti. Tam enaṃ, bhikkhave,
nirayapālā saṃvesitvā kuṭhārīhi tacchanti; so tattha dukkhā
--pe--.1 Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā uddhapādaṃ
adhosiraṃ ṭhapetvā2 vāsīhi tacchenti; so tattha dukkhā
--pe--. Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā
ādittāya paṭhaviyā3 sampajjilitāya sañjotibhūtāya sārenti pi
paccāsārenti pi; so tattha dukkhā --pe--. Tam enaṃ,
bhikkhave, nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ
sampajjalitaṃ sañjotibhūtaṃ āropenti pi oropenti pi; so
tattha dukkhā --pe--. Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā
uddhapādaṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti
ādittāya sampajjalitāya sañjotibhūtāya. So tattha pheṇud-
dehakaṃ paccati, so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno
sakim pi uddhaṃ gacchati sakim pi adho gacchati sakim pi
tiriyaṃ gacchati. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā
vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ
byantihoti.
Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā Mahāniraye pakkhi-
panti. So kho pana, bhikkhave, Mahānirayo --
Catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito
Ayopākārapariyanto ayasā paṭikujjito.
Tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā
Samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā4.
Tassa kho pana, bhikkhave, Mahānirayassa puratthi-
māya bhittiyā acci uṭṭhahitvā pacchimāya bhittiyā paṭihañ-
ñati; pacchimāya bhittiya acci uṭṭhahitvā puratthimāya

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits throughout the words: so tattha dukkhā --pe-- .
2 Si gahetvā, as Sky infra.
3 Si tattāya bhūmiyā ādittāya.
4 Si prints these lines as prose, as (putide) p. 167 supra.
Cf. 1 Ang. 141.

[page 184]
184 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
bhittiyā paṭihaññati; I uttarāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā
dakkhiṇāya bhittiyā paṭihaññati; dakkhiṇāya bhittiyā acci
uṭṭhahitvā uttarāya bhittiyā paṭihaññati; heṭṭhā1 acci uṭṭha-
hitvā upari paṭihaññati; uparito acci uṭṭhahitvā heṭṭhā2
paṭihaññati. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti
na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ
byantihoti.
Hoti3 kho so, bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci
dīghassa addhuno accayena tassa4 Mahānirayassa puratthi-
madvāraṃ apāpurīyati.5 So tattha sīghena javena dhāvati;
tassa sīghena javena dhāvato chavim pi ḍayhati, cammam
pi ḍayhati, maṃsam pi ḍayhati, nahārum pi ḍayhati, aṭṭhīni
pi sampadhūmāyanti, ubbhataṃ tādisam eva hoti. Yato ca
kho so, bhikkhave, bahusampatto6 hoti, atha taṃ dvāram
pithīyati. So tattha dukkhā tippā kāṭukā vedanā vedeti, na
ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byanti-
hoti.
Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci
dīghassa addhuno accayena tassa Mahānirayassa pacchima-
dvāraṃ apāpurīyati --pe-- uttaradvāraṃ apāpurīyati --pe--
dakkhiṇadvāraṃ apāpurīyati. So tattha sīghena javena
dhāvati; tassa sīghena javena dhāvato chavim pi ḍayhati . . .
dvāraṃ pithīyati. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā
vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ
byantihoti.
Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci
dīghassa addhuno accayena tassa Mahānirayassa puratthima-
dvāraṃ apāpurīyati. So tattha sīghena javena dhāvati . . .
ubbhataṃ tādisam eva hoti.
So tena dvārena nikkhamati.
Tassa kho pana, bhikkhave, Mahānirayassa samanan-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sk repeats this sentence.
2 So Si; Sky heṭṭhimāya; Bu (?) heṭṭhato.
3 So Si; Sky sa kho so.
4 Si omits.
5 Sky avāpurīyati.
6 So Si; Sky Bu ("bahūni vassasatasahassāni sampatto") bahūsampatto.

[page 185]
3.10. DEVADŪTASUTTAṂ (130.) 185
tarā sahitam eva mahanto Gūthanirayo. So tattha papa-
tati.1 Tasmiṃ kho pana, bhikkhave, Gūthaniraye sūcimukhā
pāṇā chaviṃ chindanti, chaviṃ chetvā cammaṃ chindanti,
cammaṃ chetvā maṃsaṃ chindanti, maṃsaṃ chetvā nahā-
ruṃ chindanti, nahāruṃ chetvā aṭṭhiṃ chindanti, aṭṭhiṃ
chetvā atthimiñjaṃ khādanti. So tattha dukkhā tippā
kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ
pāpaṃ kammaṃ byantihoti.
Tassa kho pana, bhikkhave, Gūthanirayassa samanan-
tarā sahitam eva mahanto Kukkuḷanirayo. So tattha papa-
tati. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti na ca
tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byanti-
hoti.
Tassa kho pana, bhikkhave, Kukkuḷanirayassa sama-
nantarā sahitam eva mahantaṃ Simbalivanaṃ uddhaṃ yoja-
nam uggataṃ2 soḷasaṅgulakaṇṭakaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ
sañjotibhūtaṃ. Taṃ3 tattha āropenti pi oropenti pi. So
tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti na ca tāva kālaṃ
karoti yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantihoti.
Tassa kho pana, bhikkhave, Simbalivanassa samanan-
tarā sahitam eva mahantaṃ Asipattavanaṃ. So tattha
pavisati. Tassa vāteritāni pattāni hattham pi chindanti
pādam pi chindanti hatthapādam pi chindanti kaṇṇam pi
chindanti nāsam pi chindanti kaṇṇanāsam pi chindanti. So
tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ
karoti yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantihoti.
Tassa kho pana, bhikkhave, Asipattavanassa samanan-
tarā sahitam eva mahatī Khārodakā nadī. So tattha papa-
tati. So tattha anusotam pi vuyhati paṭisotam pi vuyhati
anusotapaṭisotam pi vuyhati. So tattha dukkhā tippā
kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ
pāpaṃ kammaṃ byantihoti.
Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā baḷisena4 uddha-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu & (sts.) Sky; Si patati.
2 So Sky; Si uccaṃ yojanasamuggataṃ.
3 Sky omit.
4 So Sk Si; Sy balisena.

[page 186]
186 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ritvā1 thale paṭiṭṭhāpetvā evam āhaṃsu: Ambho purisa,
kiṃ icchasīti? -- So evam āha: Jighacchito 'smi, bhante ti. --
Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā tattena ayosaṅkunā
mukhaṃ vivaritvā ādittena sampajjalitena sañjotibhūtena
tattaṃ lohaguḷaṃ mukhe pakkhipanti ādittaṃ sampajjalitaṃ
sañjotibhūtaṃ. Tassa2 oṭṭham pi ḍayhati mukham pi ḍay-
hati kaṇṭham pi ḍayhati uram3 pi ḍayhati, antam pi anta-
guṇam pi ādāya adhobhāgā nikkhamati. So tattha dukkhā
tippā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na
taṃ pāpaṃ kammaṃ byantihoti.
Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā evam āhaṃsu: Ambho
purisa, kiṃ icchasīti? -- So evam āha: Pipāsito 'smi, bhante
ti. -- Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā tattena ayosaṅkunā
mukhaṃ vivaritvā ādittena sampajjalitena sañjotibhūtena
tattaṃ tambalohaṃ mukhe āsiñcanti ādittaṃ sampajjalitaṃ
sañjotibhūtaṃ. Taṃ tassa oṭṭham pi ḍayhati mukham pi
ḍayhati kaṇṭham pi ḍayhati uram pi ḍayhati, antaṃ pi anta-
guṇam pi ādāya adhobhāgā nikkhamati. So tattha dukkhā
tippā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na
taṃ pāpaṃ kammaṃ byantihoti.
Tam enaṃ, bhikkhave, nirayapālā puna Mahāniraye
pakkhipanti.
Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, Yamassa rañño etad ahosi:
Ye kira bho loke pāpakāni kammāni karonti, te evarūpā
vividhā kammakāraṇā karīyanti4:-- Aho vatāhaṃ manussat-
taṃ labheyyaṃ, Tathāgato ca loke uppajjeyya arahaṃ sam-
māsambuddho, tañ cāhaṃ Bhagavantaṃ payirupāseyyaṃ,
so ca me Bhagavā dhammaṃ deseyya, tassa cāhaṃ Bhaga-
vato dhammaṃ ājāneyyan ti.
Taṃ kho pana ahaṃ, bhikkhave, nāññassa5 samaṇassa
vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi; api ca6 yad eva me
sāmañ ñātaṃ, sāmaṃ diṭṭhaṃ, sāmaṃ viditaṃ, -- tam evā-
haṃ vadāmīti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si uddaritvā.
2 Si: So tassa.
3 Si udaram.
4 So Sky; Si kāriyanti.
5 Si adds kassaci.
6 Si adds kho.

[page 187]
4.1. BHADDEKARATTASUTTAṂ (131.) 187
Idam avoca Bhagavā. Idaṃ vatvā Sugato athāparaṃ
etad avoca Satthā:
Coditā devadūtehi ye pamajjanti māṇavā,
Te dīgharattaṃ socanti hīnakāyūpagā1 narā.
Ye ca kho devadūtehi santo sappurisā idha
Coditā nappamajjanti, ariyadhamme kudācanaṃ
Upādāne bhayaṃ disvā jātimaraṇasambhave
Anupādā vimuccanti jātimaraṇasaṃkhaye
Te khemapattā sukhino diṭṭhadhammābhinibbutā
Sabbaverabhayātītā sabbadukkhaṃ upaccagun ti.
DEVADŪTASUTTAṂ DASAMAṂ
SUÑÑATAVAGGO TATIYO.
131.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te
bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañ ca vibhaṅgañ ca
desissāmi. Taṃ suṇātha manasikarotha, bhāsissāmīti.
Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etad avoca:
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yad atītam pahīnan taṃ, appattañ ca anāgataṃ.
Paccuppannañ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ taṃ vidvā2 manubrūhaye.
Ajj'; eva kiccam ātappaṃ; ko jaññā maraṇaṃ suve?
Na hi no saṃgaran tena mahasenena maccunā.
Evaṃvihārim ātāpiṃ ahorattam atanditaṃ
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Bu h--kā; Si h--upagā.
2 Si viddhā.

[page 188]
188 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Kathañ ca, bhikkhave, atītaṃ anvāgameti? -- Evarūpo
ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti;
evaṃvedano ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ
samanvāneti; evaṃsañño ahosiṃ atītam addhānan ti tattha
nandiṃ samanvāneti; evaṃsaṃkhāro ahosiṃ atītam ad-
dhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti, evaṃviññāṇo ahosiṃ
atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti. -- Evaṃ kho,
bhikkhave, atītaṃ anvāgameti.
Kathañ ca, bhikkhave, atītaṃ nānvāgameti? Evarūpo
ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ na samanvāneti;
evaṃvedano ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ na
samanvāneti; evaṃsañño . . . {evaṃviññāṇo} ahosiṃ atītam
addhānan ti tattha nandiṃ na samanvāneti. -- Evaṃ kho,
bhikkhave, atītaṃ nānvāgameti.
Kathañ ca, bhikkhave, anāgataṃ paṭikaṅkhati?
Evarūpo siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ
samanvāneti; evaṃvedano siyaṃ anāgatam addhānan ti
tattha nandiṃ samanvāneti; evaṃsañño . . . evaṃviññāṇo
siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti.
-- Evaṃ kho, bhikkhave, anāgataṃ paṭikaṅkhati.
Kathañ ca, bhikkhave, anāgataṃ nappaṭikaṅkhati?
Evarūpo siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ
samanvāneti; evaṃvedano siyaṃ --pe--; evaṃsañño siyaṃ
--pe--; evaṃsaṃkhāro siyaṃ --pe--; evaṃviññāṇo siyaṃ
anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti. -- Evaṃ
kho, bhikkhave, anāgataṃ paṭikaṅkhati.
Kathañ ca, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu
saṃhīrati? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ
adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto
sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappuri-
sadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ
vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ;
vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ,
attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ; saññaṃ attato
samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ,
saññāya vā attānaṃ; saṃkhāre attato samanupassati,

--------------------------------------------------------------------------

[page 189]
4.2. ĀNANDABHADDEKARATTASUTTAṂ (132.) 189
saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre, saṃkhā-
resu vā attānaṃ; viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇa-
vantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā
attānaṃ. -- Evaṃ kho, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu
saṃhīrati.
Kathañ ca, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na
saṃhīrati? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ
dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme vinīto sap-
purisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappuri-
sadhamme vinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na
rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ
vā attānaṃ; na vedanaṃ --pe--; na saññaṃ --pe--; na
saṃkhāre --pe--; na viññāṇaṃ attato samanupassati, na
viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na
viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. -- Evaṃ kho, bhikkhave, paccup-
pannesu dhammesu na saṃhīrati.
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ
. . . (&c., as above) . . .
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti
Bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañ ca vibhaṅ-
gañ ca desissāmīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca
vuttan ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
BHADDEKARATTASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.
132.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvat-
thiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena āyasmā Ānando upaṭṭhānasālāyaṃ
bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samut-

--------------------------------------------------------------------------

[page 190]
190 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
tejesi sampahaṃseti; bhaddekaratassa uddesañ ca vibhaṅgañ
ca bhāsati. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā
vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā ten'; upasaṃkami, upasaṃka-
mitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū
āmantesi: Ko nu kho, bhikkhave, upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū
dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sam-
pahaṃsesi; bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca
abhāsīti?
Āyasmā, bhante, Ānando upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū
dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sam-
pahaṃsesi; bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca
abhāsīti.
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi:
Yathākathaṃ pana tvaṃ, Ānanda, bhikkhū dhammiyā
kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi;
bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsīti?
Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhikkhū dhammiyā kathāya
sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ sampahaṃsesiṃ;
bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsiṃ:--
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yad atītam pahīnan taṃ, appattañ ca anāgataṃ.
Paccuppannañ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati.
Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ taṃ vidvā-m-anubrūhaye.
Ajj'; eva kiccam ātappaṃ; ko jaññā maraṇaṃ suve?
Na hi no saṃgaran tena mahāsenena maccunā.
Evaṃvihārim ātāpiṃ ahorattam atanditaṃ
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Kathañ c', āvuso, atītaṃ anvāgameti? Evarūpo ahosiṃ
atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; evaṃ-
vedano ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti,
. . . (&c., as in foregoing Sutta1) . . . Evaṃ kho, āvuso,
paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Substituting āvuso for bhikkhave throughout.

[page 191]
4.2. ĀNANDABHADDEKARATTASUTTAṂ (132.) 191
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
. . . (&c., as above) . . .
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhikkhū dhammiyā kathāya
sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ sampahaṃsesiṃ;
bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsin ti.
Sādhu sādhu, Ānanda; sādhu kho tvaṃ, Ānanda,
bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samut-
tejesi sampahaṃsesi; bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅ-
gañ ca abhāsi.
Atītaṃ nānvāgameyya . . .
--pe--
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Kathañ c', Ānanda, atītaṃ anvāgameti? --pe--. Evaṃ
kho, Ānanda, atītaṃ anvāgameti. Kathañ c', Ānanda,
atītaṃ nānvāgameti? --pe--. Evaṃ kho, Ānanda, atītam
nānvāgameti. Kathañ c', Ānanda, anāgataṃ paṭikaṅkhati?
--pe--. Evaṃ kho, Ānanda, anāgataṃ paṭikaṅkhati.
Kathañ c', Ānanda, anāgataṃ nappaṭikaṅkhati? --pe--.
Evaṃ kho, Ānanda, anāgataṃ na paṭikaṅkhati. Kathañ
c', Ānanda, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati? --pe--.
Evaṃ kho, Ānanda, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati.
Kathañ c', Ānanda, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati?
--pe--. Evaṃ kho, Ānanda, paccuppannesu dhammesu na
saṃhirati.
Atītaṃ nānvāgameyya . . .
--pe--
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bha-
gavato bhāsitaṃ abhinandīti.
ĀNANDABHADDEKARATTASUTTAṂ1 DUTIYAṂ.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Bu; Sky Ānandattherassa bhaddekarattiyasuttanto.

[page 192]
192 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
133.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rāja-
gahe viharati Tapodārāme. Atha kho āyasmā Samiddhi
rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena Tapodo ten'
upasaṃkami gattāni parisiñcituṃ. Tapode gattāni pari-
siñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbā-
payamāno. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā
abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ Tapodaṃ obhāsetvā yen'
āyasmā Samiddhi ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā
ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā
āyasmantaṃ Samiddhiṃ etad avoca: Dhāresi tvaṃ,
bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cāti?
Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa
uddesañ ca vibhaṅgañ ca. Tvaṃ pan', āvuso, dhāresi
bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cāti?
Aham pi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa
uddesañ ca vibhaṅgañ ca. Dhāresi pana tvaṃ, bhikkhu,
bhaddekarattiyo gāthā ti?
Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.
Tvaṃ pan', āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā ti?
Aham pi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattiyo
gāthā. Uggaṇhāhi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa
uddesañ ca vibhaṅgañ ca; pariyāpuṇāhi tvaṃ, bhikkhu,
bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; dhārehi tvaṃ,
bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca;
atthasaṃhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo
ca ādibrahmacariyako ti.
Idam avoca sā devatā; idaṃ vatvā tatth'; ev'; antara-
dhāyi. Atha kho āyasmā Samiddhi tassā rattiyā accayena
yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhaga-
vantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā Samiddhi Bhagavantaṃ etad avoca:
Idhāhaṃ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya
yena Tapodo ten'; upasaṃkamiṃ gattāni parisiñcituṃ.

--------------------------------------------------------------------------

[page 193]
4.3. MAHĀKACCĀNABHADDEKARATTASUTTAṂ (133.) 193
Tapode1 gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro
aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho, bhante,
aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā . . . (&c., as above)
. . . ādibrahmacariyako ti. Idam avoca, bhante, sā devatā;
idaṃ vatvā tatth'; ev'; antaradhāyi. Sādhu me, bhante,
Bhagavā bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca dese-
tūti.
Tena hi, bhikkhu, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi,
bhāsissāmīti. -- Evaṃ bhante ti kho āyasmā Samiddhi
Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yad atītam pahīnan taṃ, appattañ ca anāgataṃ.
Paccuppannañ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṃkuppam taṃ vidvā-m-anubrūhaye.
Ajj'; eva kiccaṃ ātappaṃ; ko jaññā maraṇaṃ suve?
Na hi no saṃgaran tena mahāsenena maccunā.
Evaṃvihārim ātāpiṃ ahorattam atanditaṃ
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Idam avoca Bhagavā. Idaṃ vatvā Sugato uṭṭhāy'
āsanā vihāram pāvisi.
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa Bhaga-
vato etad ahosi:-- Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhit-
tena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāy'; āsanā vihāraṃ paviṭṭho:
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgatam.
. . . (&c., as above) . . .
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajjeyyāti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Sk adds 'haṃ; Sy Tapodāhaṃ.

[page 194]
194 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho
āyasmā Mahā-Kaccāno Satthu c'; eva saṃvaṇṇito sambhā-
vito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ; pahoti c'; āyasmā
Mahā-Kaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajituṃ. Yan nūna mayaṃ yen'; āyasmā Mahā-
Kaccāno ten'; upasaṃkameyyāma upasaṃkamitvā āyasman-
taṃ Mahā-Kaccānaṃ etam atthaṃ paṭipuccheyyāmāti?
Atha kho te bhikkhū yen'; āyasmā Mahā-Kaccāno ten'
upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā āyasmatā Mahā-Kaccānena
saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho
te bhikkhū āyasmantaṃ Mahā-Kaccānaṃ etad avocuṃ:--
Idaṃ kho no, āvuso Kaccāna, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'; āsanā
vihāraṃ paviṭṭho:
Atītaṃ nānvāgameyya --pe--
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Tesan no, āvuso Kaccāna, amhākaṃ acirapakkantassa
Bhagavato etad ahosi: Idaṃ kho no, āvuso,1 Bhagavā
saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibha-
jitvā uṭṭhāy'; āsanā vihāraṃ paviṭṭho:
Atītaṃ nānvāgameyya --pe--
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajeyyāti? Tesan no, āvuso Kaccāna, amhākaṃ
etad ahosi: Ayaṃ kho āyasmā Mahā-Kaccāno Satthu
c'; eva saṃvaṇṇito . . . paṭipuccheyyāmāti? Vibhajat'
āyasmā Mahā-Kaccāno ti.
Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sāra-
pariyesanañ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky add Kaccāna.

[page 195]
4.3. MAHĀKACCĀNABHADDEKARATTASUTTAṂ (133.) 195
atikamm'; eva mūlaṃ atikamma khandhaṃ sākhapalāse
sāram pariyesitabbaṃ1 maññeyya, -- evaṃ sampadam idaṃ.
-- Āyasmantānaṃ Satthari sammukhībhūte taṃ Bhagavan-
taṃ atisitvā amhe etam atthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññetha
So h', āvuso, Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhu-
bhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā
atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato.
So c'; eva pan'; etassa kālo hoti2 yaṃ Bhagavantaṃ yeva
etam atthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo Bhagavā byāka-
reyya, tathā naṃ dhāreyyathāti.
Addhā, 'vuso Kaccāna, Bhagavā jānaṃ jānāti . . .
kālo hoti yaṃ Bhagavantaṃ etam atthaṃ paṭipuccheyyāma.
Yathā no Bhagavā byākareyya, tathā naṃ dhāreyyāma.
Api c'; āyasmā Mahā-Kaccāno Satthu c'; eva saṃvannito
saṃbhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ; pahoti c'
āyasmā Mahā-Kaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena
uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attham avibhattassa
vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajat'; āyasmā Mahā-
Kaccāno agarukaritvā ti.
Tena h', āvuso, suṇātha sādhukaṃ manasikarotha,
bhāsissāmīti. -- Evam āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato
Mahā-Kaccānassa paccassosuṃ. -- Āyasmā Mahā-Kaccāno
etad avoca:--
Yaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'; āsanā
vihāraṃ paviṭṭho:
Atītaṃ nānvāgameyya --pe--
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
-- imassa kho ahaṃ, āvuso, Bhagavatā saṃkhittena udde-
sassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ
vitthārena atthaṃ ājānāmi.
Kathañ c', āvuso, atītaṃ anvāgameti? -- Iti me cak-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky pariyesitaṃ yaṃ.
2 Si ahosi.

[page 196]
196 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
khuṃ1 ahosi atītam addhānaṃ iti rūpā2 ti tattha chanda-
rāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; chandarāgapaṭibaddhattā
viññāṇassa tad abhinandati; tad abhinandanto atītaṃ anvāga-
meti. Iti me sotaṃ ahosi atītam addhānaṃ iti saddo ti --
pe --. Iti me ghānaṃ ahosi atītam addhānaṃ iti gandhā
ti --pe--. Iti me jivhā ahosi atītam addhānaṃ iti rasā ti --
pe --. Iti me kāyo ahosi atītam addhānaṃ iti me phoṭṭhabbā
ti --pe--. Iti me mano ahosi atītam addhānaṃ iti dhammā
ti chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; chandarāgapaṭi-
baddhattā viññāṇassa tad abhinandati; tad abhinandanto
atītaṃ anvāgameti. -- Evaṃ kho, āvuso, atītaṃ anvāgameti.
Kathañ c', āvuso, atītaṃ nānvāgameti? -- Iti me cakkhun
ahosi atītam addhānaṃ iti rūpā ti na tattha chandarāga-
paṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; na chandarāgapaṭibaddhattā
viññāṇassa na tad abhinandati; na tad abhinandanto atītaṃ
nānvāgameti. Iti me sotaṃ ahosi atītam addhānaṃ iti
saddā ti --pe--. Iti me ghānaṃ ahosi atītam addhānaṃ iti
gandhā ti --pe--. Iti me jivhā ahosi atītam addhānaṃ iti
rasā ti --pe--. Iti me kāyo ahosi atītam addhānaṃ iti
phoṭṭhabbā ti --pe--. Iti me mano ahosi atītam addhānaṃ
iti dhammā ti na tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti
viññāṇaṃ; na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tad
abhinandati; na tad abhinandanto atītaṃ nānvāgameti. --
Evaṃ kho, āvuso, atītaṃ nānvāgameti.
Kathañ c', āvuso, anāgataṃ paṭikaṅkhati? -- Iti me
cakkhuṃ siyā anāgatam addhānaṃ iti rūpā ti appaṭilad-
dhassa patilābhāya cittaṃ paṇidahati; cetaso paṇidhāna-
paccayā tad abhinandati; tad abhinandanto anāgataṃ paṭi-
kaṅkhati. Iti me sotaṃ siyā anāgatam addhānaṃ iti saddā
ti --pe--. Iti me ghānaṃ siyā anāgatam addhānaṃ iti
gandhā ti -- pe. Iti me jivhā siyā anāgatam addhābaṃ iti
rasā ti --pe--. Iti me kāyo siyā anāgatam addhānaṃ iti
phoṭṭhabbā ti --pe--. Iti me mano siyā anāgatam addhānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu (bis); Sky Si cakkhu
2 Si Bu rūpā; Sky usually rūpan.

[page 197]
4.3. MAHĀKACCĀNABHADDEKARATTASUTTAṂ (133.) 197
iti dhammā ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇida-
hati; cetaso paṇidhānapaccayā tad abhinandati; tad abhi-
nandanto anāgataṃ paṭikaṅkhati. -- Evaṃ kho, āvuso,
anāgataṃ paṭikaṅkhati.
Kathañ c', āvuso, anāgataṃ na paṭikaṅkhati? -- Iti me
cakkhuṃ siyā anāgatam addhānaṃ iti rūpā ti appaṭilad-
dhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati; cetaso appaṇidhā-
napaccayā na tad abhinandati; na tad abhinandanto anāgataṃ
na paṭikaṅkhati. Iti me sotaṃ . . . Iti me mano siyā
anāgatam addhānaṃ iti dhammā ti appaṭiladdhassa paṭilā-
bhāya cittaṃ na paṇidahati; cetaso appaṇidhānapaccayā na
tad abhinandati; na tad abhinandanto anāgataṃ na paṭi-
kaṅkhati. -- Evaṃ kho, āvuso, anāgataṃ na paṭikaṅkhati.
Kathañ c', āvuso, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati?
-- Yañ c', āvuso, cakkhuṃ ye ca rūpā ubhayam etaṃ paccup-
pannaṃ; tasmiṃ yeva paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ
hoti viññāṇaṃ; chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tad
abhinandati; tad abhinandanto paccuppannesu dhammesu
saṃhīrati. Yañ c', āvuso, sotaṃ ye ca saddā --pe--. Yañ
c', āvuso, ghānaṃ ye ca gandhā --pe--. Yā c', āvuso, jivhā
ye ca rasā --pe--. Yo c', āvuso, kāyo ye ca phoṭṭhabbā --
pe --. Yo c', āvuso, mano ye ca dhammā ubhayam etaṃ
paccuppannaṃ . . . paccuppannesu dhammesu saṃhīrati.
-- Evaṃ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati.
Kathañ c', āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṃ-
hīrati? -- Yañ c', āvuso, cakkhuṃ ye ca rūpā ubhayam etaṃ
paccuppannaṃ; tasmiṃ yeva paccuppanne1 na chandarāga-
paṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; na chandarāgapaṭibaddhattā
viññāṇassa na tad abhinandati; na tad abhinandanto paccu-
ppannesu dhammesu na saṃhīrati. Yañ c', āvuso, sotaṃ ye
ca saddā --pe--. Yañ c', āvuso, ghānaṃ ye ca gandhā --
pe --. Yā c', āvuso, jivhā ye ca rasā --pe--. Yo c', āvuso,
kāyo ye ca phoṭṭhabbā --pe--. Yo c', āvuso, mano ye ca
dhammā ubhayam etaṃ paccuppannaṃ; tasmiṃ yeva

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky tass'; eva paccuso.

[page 198]
198 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
paccuppanne na chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ;
na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tad abhinandati;
na tad abhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṃ-
hīrati. -- Evaṃ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu na
saṃhīrati.
Yaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'; āsanā
vihāraṃ paviṭṭho:
Atītaṃ nānvāgameyya --pe--
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti
imassa kho 'haṃ, āvuso, Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena
atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āyasmanto,
Bhagavantaṃ yeva upasaṃkamitvā etam atthaṃ paṭi-
puccheyyātha. Yathā vo Bhagavā byākaroti tathā naṃ
dhāreyyāthāti.
Atha kho te bhikkhū āyasmato Mahā-Kaccānassa
bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā yena
Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā
kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Yaṃ kho no,
bhante, Bhagavā saṃkhittena uddesam uddisitvā vitthārena
atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'; āsanā vihāraṃ paviṭṭho:
Atītaṃ nānvāgameyya --pe--
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti
tesan no, bhante, amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato.
etad ahosi: Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena
uddesam uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā vihāram
paviṭṭho:
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ
. . . (&c., as above) . . .
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti

--------------------------------------------------------------------------

[page 199]
4.4. LOMASAKAṄGIYABHADDEKARATTASUTTAṂ (134.) 199
Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajeyyāti? Tesan no, bhante, amhākaṃ etad
ahosi: Ayaṃ kho, āvuso, Mahā-Kaccāno Satthu c'; eva
saṃvaṇṇito . . . etam atthaṃ paṭipuccheyyāmāti. Atha
kho mayaṃ, bhante, yen'; āyasmā Mahā-Kaccāno ten'
upasaṃkamimhā, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Mahā-
Kāccānaṃ etam atthaṃ paṭipucchimhā. Tesan no, bhante,
āyasmatā Mahā-Kaccānena imehi ākārehi imehi padehi
imehi byañjanehi attho vibhatto ti.
Paṇḍito bhikkhave Mahā-Kaccāno mahāpañño bhik-
khave Mahā-Kaccāno. Mañ ce pi tumhe, bhikkhave, etam
atthaṃ paṭipuccheyyātha, aham pi taṃ evam evaṃ byā-
kareyyaṃ yathā taṃ Mahā-Kaccānena byākataṃ. Eso c'
eva tassa1 attho evañ ca naṃ dhārethāti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
MAHĀKACCĀNABHADDEKARATTASUTTAṂ2 TATIYAṂ.
134.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ
viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana
samayena āyasmā Lomasakaṅgiyo Sakkesu viharati Kapi-
lavatthusmiṃ Nigrodhārāme. Atha kho Candano devaputto
abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ
Nigrodhārāmaṃ obhāsetvā yen'; āyasmā Lomasakaṅgiyo
ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ thito kho Candano devaputto āyasmantaṃ
Lomasakaṅgiyaṃ etad avoca: Dhāresi tvam, bhikkhu,
Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cāti?

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky so c'; etassa.
2 So Bu; Si omits Mahā; Sky Mahākaccānattherassa
bhaddekarattiyasuttanto.

[page 200]
200 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi Bhaddekarattassa
uddesañ ca vibhaṅgañ ca. Tvaṃ pan', āvuso, dhāresi
Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cati?
Aham pi kho, bhikkhu, na dhāremi Bhaddekarattassa
uddesañ ca vibhaṅgañ ca. Dhāresi pana tvaṃ, bhikkhu,
Bhaddekarattiyo gāthā ti?
Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.
Tvam pan'; āvuso, dhāresi Bhaddekarattiyo gathā ti?
Dhāremi kho 'ham, bhikkhu, Bhaddekarattiyo gāthā ti.
Yathākatham pana tvaṃ, āvuso, dhāresi Bhaddeka-
rattiyo gāthā ti?
Ekamidaṃ, bhikkhu, samayaṃ Bhagavā devesu Tāva-
tiṃsesu viharati Pāricchattakamūle Paṇḍukambalasilāyaṃ.
Tatra Bhagavā devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ Bhaddekarattassa
uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsi:
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yad atītam pahīnan taṃ, appattañ ca anāgataṃ.
Paccuppannañ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīram asaṃkuppaṃ taṃ vidvā-m-anubrūhaye.
Ajj'; eva kiccam ātappaṃ; ko jaññā maraṇaṃ suve?
Na hi no saṃgaran tena mahāsenena maccunā.
Evaṃvihārim ātāpiṃ ahorattam atanditaṃ
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Evaṃ kho ahaṃ, bhikkhu, dhāremi Bhaddekarattiyo
gāthā. Uggaṇhāhi tvaṃ, bhikkhu, Bhaddekarattassa uddesañ
ca vibhaṅgañ ca; pariyāpuṇāhi tvaṃ, bhikkhu, Bhaddeka-
rattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; dhārehi tvaṃ, bhikkhu,
Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; atthasaṃhito,
bhikkhu, Bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrah-
macariyako ti. Idam avoca Candano devaputto, idaṃ vatvā
tatth'; ev'; antaradhāyi.
Atha kho āyasmā Lomasakaṅgiyo tassā rattiyā accayena
senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Sāvatthī

--------------------------------------------------------------------------

[page 201]
4.4. LOMASAKAṄGIYABHADDEKARATTASUTTAṂ (134.) 201
tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno
yena Sāvatthī Jetavanaṃ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena
Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
āyasmā Lomasakaṅgiyo Bhagavantaṃ etad avoca: Eka-
midaṃ, bhante, samayaṃ Sakkesu viharāmi Kapilavatthus-
miṃ Nigrodhārāme. Atha kho, bhante, aññataro devaputto
abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ Nigro-
dhārāmaṃ obhāsetvā yenāhaṃ ten'; upasaṃkami, upasaṃ-
kamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante,
so devaputto maṃ etad avoca: Dhāresi tvaṃ, bhikkhu,
Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cāti? Evaṃ vutte
ahaṃ, bhante, taṃ devaputtaṃ etad avocaṃ: Na kho ahaṃ,
āvuso, dhāremi Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca.
Tvaṃ pan'; āvuso, dhāresi . . . vibhaṅgo ca ādibrahma-
cariyako ti. Idam avoca so, bhante, devaputto, idaṃ vatvā
tatth'; ev'; antaradhāyi. Sādhu me, bhante, Bhagavā Bhadde-
karattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca desetūti.
Jānāsi pana tvaṃ, bhikkhu, taṃ devaputtan ti?
Na kho ahaṃ, bhante, jānāmi taṃ devaputtan ti.
Candano nām'; eso, bhikkhu, devaputto. Candano,
bhikkhu, devaputto aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaṃ cetaso
samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. Tena hi,
bhikkhu, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. --
Evaṃ bhante ti kho āyasmā Lomasakaṅgiyo Bhagavato
paccassosi. Bhagavā etad avoca:
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
. . . (&c., as above) . . .
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Kathañ ca, bhikkhu, atītaṃ anvāgameti? Evaṃrūpo
ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti;
evaṃvedano ahosiṃ --pe--; evaṃsañño ahosiṃ --pe--;
evaṃsaṃkhāro ahosiṃ --pe--; evaṃviññāṇo ahosiṃ atītam
addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti. -- Evaṃ kho,
bhikkhu, atītaṃ anvāgameti.

--------------------------------------------------------------------------

[page 202]
202 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Kathañ ca, bhikkhu, atītaṃ nānvāgameti? -- Evaṃrūpo
ahosiṃ . . . atītaṃ nānvāgameti.
Kathañ ca, bhikkhu, anāgataṃ patikaṅkhati? . . .
(&c., as in No.131, pp. 188-9) . . . -- Evaṃ kho, bhikkhu,
paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati.
Atītaṃ nānvāgameyya --pe--
Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti.
Idaṃ avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Lomasakaṅgiyo
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
LOMASAKAṄGIYABHADDEKARATTASUTTAṂ1 CATUTTHAṂ.
135.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvat-
thiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha
kho Subho māṇavo Todeyyaputto yena Bhagavā ten'; upa-
saṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Subho māṇavo Todeyya-
putto Bhagavantaṃ etad avoca: Ko nu kho, bho Gotama,
hetu ko paccayo yena manussānaṃ yeva sataṃ manussa-
bhūtānaṃ dissati hīnappaṇītatā? Dissanti hi,2 bho Gotama,
manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhā-
bādhā,3 dissanti appābādhā; dissanti dubbaṇṇā, dissanti
vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā;
dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcāku-
līnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā,4 dissanti

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Bu; Sky Lomasakaṅgiyattherassa Bhaddekarattiyasuttanto.
2 Si omits.
3 Si bahv., here et infra. Si appapaññā.

[page 203]
4.5 CŪḶAKAMMAVIBHAṄGASUTTAṂ (135.) 203
paññāvanto.1 Ko nu kho, bho Gotama, hetu ko paccayo
yena manussānaṃ yeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissati
hīnappaṇītatā ti?
Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī
kammabandhū kammapaṭisaraṇā. Kammaṃ satte vibha-
jati yadidaṃ hīnappaṇītatāyāti.
Na kho ahaṃ imassa bhoto Gotamassa saṃkhittena
bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ
ājānami. Sādhu me bhavaṃ Gotamo tathā dhammaṃ
desetu yathā 'haṃ imassa bhoto Gotamassa saṃkhittena
bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ
ājāneyyan ti.
Tena hi, māṇava, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi,
bhāsissāmīti. -- Evaṃ bho ti kho Subho māṇavo Todeyya-
putto Bhagavato paccassosi. -- Bhagavā etad avoca:--
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti
luddo lohitapāṇī, hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhū-
tesu. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādiṇ-
ṇena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. No ce kāyassa bhedā param
maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati, sace
manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati2 appāyuko
hoti. Appāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā, yadi-
daṃ pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho
adayāpanno pāṇabhūtesu.
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇati-
pātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihita-
sattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādiṇṇena
kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppaj-
jati. No ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ uppajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha
paccājāyati dīghāyuko hoti. Dīghāyukasaṃvattanikā esā,
māṇava, paṭipadā yadidaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si paññav.
2 Si pacchā jāyati.

[page 204]
204 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno
sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ
viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā
satthena vā. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samā-
diṇṇena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. No ce kāyassa bhedā param
maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati, sace
manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati bavhā-
bādho hoti. Bavhābādhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭi-
padā yadidaṃ sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā
leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ
aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā
satthena vā. So tena kammena evaṃ samattena . . .
sugatiṃ . . . appābādho hoti. Appābādhasaṃvattanikā
esā . . . aviheṭhakajātiko . . . satthena vā.
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti
upāyāsabahulo appam pi vutto samāno abhisajjati kuppati
byāpajjati patitthīyati, kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca
pātukaroti. So tena kammena evaṃ samattena . . .
apāyaṃ . . . dubbaṇṇo hoti. Dubbaṇṇasaṃvattanikā esā,
māṇava, paṭipadā yadidaṃ kodhano . . . appaccayañ ca
pātukaroti.
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano
hoti anupāyāsabahulo bahum pi vutto samāno nābhisajjati
na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ
ca appaccayañ ca pātukaroti. So tena kammena evaṃ
samattena . . . sugatiṃ . . . pāsādiko hoti. Pāsādikasaṃ-
vattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ akkodhano . . .
appaccayañ ca pātukaroti.
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmana-
ko hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu
issati upadussati issaṃ bandhati. So tena kammena evaṃ
samattena . . . apāyaṃ . . . appesakkho hoti. Appesak-
khasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ issāma-
nako . . . issaṃ bandhati.

--------------------------------------------------------------------------

[page 205]
4.5. CŪḶAKAMMAVĪBHAṄGASUTTAṂ (135.) 205
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissā-
manako hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapū-
janāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati. So tena
kammena . . . sugatiṃ . . . mahesakkho hoti. Mahesak-
khasaṃvattanikā . . . na issaṃ bandhati.
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti
samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yanaṃ
mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.1 So tena
kammena . . . apāyaṃ . . . appabhogo hoti. Appabhoga-
saṃvattanikā . . . seyyāvasathapadīpeyyaṃ.
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti
samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ . . . seyyāva-
sathapadīpeyyaṃ. So tena kammena . . . sugatiṃ . . .
mahābhogo hoti. Mahābhogasaṃvattanikā . . . seyyāvasa-
thapadīpeyyaṃ.
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti
atimānī abhivādetabbaṃ na abhivādeti paccuṭṭhātabbaṃ na
paccuṭṭheti āsanārahassa āsanaṃ na deti maggārahassa
na maggaṃ deti sakkātabbaṃ na sakkaroti garukā-
tabbaṃ na garukaroti mānetabbaṃ na māneti pūjetabbaṃ
na pūjeti. So tena kammena . . . apāyaṃ . . . nīcākulīno2
hoti. Nīcākulīnasaṃvattanikā . . . pūjetabbaṃ na pūjeti.
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho
hoti anatimānī abhivādetabbaṃ abhivādeti . . . pūjetabbaṃ
pūjeti. So tena kammena . . . sugatiṃ . . . uccākulīno
hoti. Uccākulīnasaṃvattanikā . . . pūjetabbaṃ pūjeti.
Idha, māṇava, itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ
upasaṃkamitvā na paripucchitā hoti: Kiṃ, bhante, kusalaṃ?
Kiṃ akusalaṃ? Kim sāvajjaṃ? Kiṃ anavajjam? Kiṃ
sevitabbaṃ? Kiṃ na sevitabbaṃ? Kiṃ me kayiramānaṃ3
dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti? Kiṃ vā pana me
kayiramānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotīti? So tena
kammena . . . apāyaṃ . . . duppañño hoti. Duppañña-
saṃvattanikā . . . hitāya sukhāya hotīti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Si seyyāvasathaṃ.
2 Si nīcakūlīno, &c.
3 Si kariyamānaṃ.

[page 206]
206 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ
vā brāhmaṇaṃ vā upasaṃkamitvā paripucchitā hoti: Kiṃ,
bhante, kusalaṃ? . . . hitāya sukhāya hotīti?So tena
kammena . . . sugatim . . . mahāpañño hoti. Mahāpañña-
saṃvattanikā . . . hitāya sukhāya hotīti?
Iti kho, māṇava, appāyukasaṃvattanikā paṭipadā
appāyukattaṃ upaneti, dīghāyukasaṃvattanikā paṭipadā
dīghāyukattaṃ upaneti; bavhābādhasaṃvattanikā paṭipadā
bavhābādhattaṃ upaneti, appābādhasaṃvattanikā paṭi-
padā appābādhattaṃ upaneti; dubbaṇṇasaṃvattanikā
paṭipadā dubbaṇṇattaṃ upaneti; pāsādikasaṃvattanikā
paṭipadā pāsādikattaṃ upaneti, appesakkhasaṃvattanikā
paṭipadā appesakkhattaṃ upaneti, mahesakkhasaṃvattanikā
paṭipadā mahesakkhattaṃ upaneti; appabhogasaṃvattanikā
paṭipadā appabhogattaṃ upaneti, mahābhogasaṃvattanikā
paṭipadā mahābhogattaṃ upaneti; nīcākulīnasaṃvattanikā
paṭipadā nīcākulīnattaṃ upaneti; uccākulīnasaṃvattanikā
paṭipadā uccākulīnattaṃ upaneti; duppaññasaṃvattanikā
paṭipadā duppaññattaṃ upaneti, mahāpaññasaṃvattanikā
paṭipadā mahāpaññattaṃ upaneti.
Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī
kammabandhū kammapaṭisaraṇā. Kammaṃ satte vibhajati
yadidaṃ hīnappaṇītatāyāti.
Evaṃ vutte Subho māṇovo Todeyyaputto Bhagavantaṃ
etad avoca: Abhikkantaṃ bho Gotama, abhikkantaṃ bho
Gotama. Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjitaṃ vā . . .
dakkhintīti, evam eva bhotā Gotamena anekapariyāyena
dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ
gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca. Upāsakaṃ
maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇa-
gatan ti.
CŪḶAKAMMAVIBHAṄGASUTTAṂ1 PAÑCAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Si; Bu: Subhasuttaṃ pañcamam. Cūḷkammavibhañgasuttan
ti pi vuccati

[page 207]
4.6. MAHĀKAMMAVIBHAṄGASUTTAM (136.) 207
136.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe
viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana sama-
yena āyasamā Samiddhi araññakuṭikāya viharati. Atha
kho Potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkama-
māno anuvicaramāno yen'; āyasmā Samiddhi ten'; upasaṃ-
kami, upasaṃkamitvā āyasmatā Samiddhinā saddhiṃ
sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Potaliputto
paribbājako āyasmantaṃ Samiddhiṃ etad avoca: Sammukhā
me taṃ, āvuso Samiddhi, samaṇassa Gotamassa sutaṃ
sammukhā paṭiggahītaṃ: Moghaṃ kāyakammaṃ, moghaṃ
vacīkammaṃ, manokammam eva saccan ti; atthi ca sā
samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatīti.
Mā evaṃ, āvuso Potaliputta, avaca; mā evaṃ, āvuso
Potaliputta, avaca1; mā Bhagavantaṃ abbhācikkhi; na hi
sādhu Bhagavato abhakkhānaṃ; na hi Bhagavā evaṃ
vadeyya: Moghaṃ kāyakammaṃ, moghaṃ vacīkammaṃ,
manokammam eva saccan ti; atthi ca kho sā, āvuso, samā-
patti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatīti.
Kīvaciraṃ pabbajito si, āvuso Samiddhīti?
Na ciraṃ, āvuso; tīṇi vassānīti.
Ettha dāni mayaṃ there bhikkhū kiṃ vakkhāma, yatra
hi nām'; evaṃ navo bhikkhu Satthāraṃ parirakkhitabbaṃ
maññissati? Sañcetanikaṃ, āvuso Samiddhi, kammaṃ
katvā kāyena vācāya manasā, kiṃ so vediyatīti?
Sañcetanikaṃ, āvuso Potaliputta, kammaṃ katvā
kāyena vācāya manasā, dukkhaṃ so vediyatīti.
Atha kho Potaliputto paribbājako āyasmato Samiddhissa
bhāsitaṃ n'; eva abhinandi na paṭikkosi, anabhinanditvā
appaṭikkositvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmi.
Atha kho āyasmā Samiddhi acirapakkante Potaliputte
paribbājake yen'; āyasmā Ānando ten'; upasaṃkami, upasaṃ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits this repetition.

[page 208]
208 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
kamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṃ sammodi sammo-
danīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Samiddhi yāvatako ahosi
Potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ
sabbaṃ āyasmato Ānandassa ārocesi. Evaṃ vutte āyasmā
Ānando āyasmantaṃ Samiddhiṃ etad avoca: Atthi kho
imaṃ, āvuso Samiddhi, kathāpābhataṃ Bhagavantaṃ
dassanāya. Āyām', āvuso Samiddhi, yena Bhagavā ten'
upasaṃkameyyāma, upasaṃkamitvā etam atthaṃ Bhaga-
vato āroceyyāma; yathā no Bhagavā byākarissati, tathā
naṃ dhāreyyāmāti.
Evam āvuso ti kho āyasmā Samiddhi āyasmato Ānandassa
paccassosi. Atha kho āyasmā ca Ānando āyasmā ca
Samiddhi yena Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃ-
kamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako ahosi
āyasmato Samiddhissa Potaliputtena paribbājakena saddhiṃ
kathāsallāpo taṃ sabbaṃ Bhagavato ārocesi.
Evaṃ vutte Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ etad
avoca: Dassanam pi kho ahaṃ, Ānanda, Potaliputtassa
paribbājakassa nābhijānāmi, kuto pan'; evarūpaṃ kathāsal-
lapaṃ. Iminā va, Ānanda, Samiddhinā moghapurisena
Potaliputtassa paribbājakassa vibhajja byākaraṇīyo pañho
ekaṃsena byākato ti.
Evaṃ vutte āyasmā Udāyi Bhagavantaṃ etad avoca:
Sace pana, bhante, āyasmatā Samiddhinā idaṃ sandhāya
bhāsitaṃ, yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin ti.
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi:
Passa kho tvaṃ, Ānanda, imassa Udāyissa moghapurisassa
ummaggaṃ. Aññāsiṃ kho ahaṃ, Ānanda, idān'; evāyaṃ
Udāyi moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissati;
ādiso va,1 Ānanda, Potaliputtena paribbājakena tisso vedanā
pucchitā. Sacayaṃ,2 Ānanda, Samiddhi moghapuriso

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sk Bu (ādimhi yeva); Si ādiṃ yeva.
2 So Si; Sk yvāyaṃ.

[page 209]
4.6. MAHĀKAMMAVIBHAṄGASUTTAṂ (136.) 209
Potaliputtassa paribbājakassa evaṃ puṭṭho evaṃ vyākareyya;
Sañcetanikaṃ, āvuso Potaliputta, kammaṃ katvā kāyena
vācāya manasā sukhavedanīyaṃ, sukhaṃ so vediyati. Sañce-
tanikaṃ, āvuso Potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya
manasā dukkhavedanīyaṃ, dukkhaṃ so vediyati. Sañce-
tanikaṃ, āvuso Potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya
manasā adukkhamasukhavedanīyaṃ, adukkhamasukhaṃ so
vediyatīti;-- evaṃ vyākaramāno kho, Ānanda, Samiddhi
moghapuriso Potaliputtassa paribbājakassa sammā vyāka-
reyya. Api c', Ānanda, ke ca1 aññatitthiyaparibbājakā bālā
avyattā ke ca2 Tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ
jānissanti, sace tumhe, Ānanda, suṇeyyātha Tathāgatassa
mahākammavibhaṅgaṃ vibhajantassāti.
Etassa, Bhagavā, kālo, etassa, Sugata, kālo yaṃ Bhagavā
mahākammavibhaṅgaṃ vibhajeyya. Bhagavato sutaṃ
bhikkhū dhāressantīti.
Tena h, Ānanda, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi,
bhāsissāmīti. Evam bhante ti kho āyasmā Ānando
Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:
Cattāro 'me, Ānanda, puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ. Katame cattāro? Idh', Ānanda, ekacco pug-
galo idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī
hoti musāvādī hoti pisuṇāvāco hoti pharusāvāco hoti sam-
phappalāpī hoti abhijjhālū hoti vyāpannacitto hoti micchā-
diṭṭhī hoti. So kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ dug-
gatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati.
Idha pan', Ānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī
hoti . . . (&c., as in foregoing paragraph) . . . micchādiṭṭhī
hoti. So kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ uppajjati.
Idh', Ānanda, ekacco puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti
adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato
hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāvācā paṭivirato hoti

--------------------------------------------------------------------------
1 Si te aññatitthiyap; Sk kheññe titth. corr. to aññe t.;
Sy khoññe ti.
2 So all MSS.

[page 210]
210 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
pharusāvācā paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti
anabhijjhālū hoti avyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī hoti
So kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
uppajjati.
Idha pan', Ānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā
paṭivirato hoti . . . (&c., as in foregoing paragraph) . . .
sammādiṭṭhī hoti. So kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati.
Idh', Ānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam
anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam
anvāya sammāmanasikāram anvāya tathārūpaṃ cetosamā-
dhiṃ phusati, yathā samāhite citte dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati
idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesu micchācāriṃ musā-
vādiṃ pisuṇāvāciṃ pharusāvāciṃ samphappalāpiṃ abhij-
jhāluṃ vyāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param
maraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upa-
pannaṃ. So evam āha: Atthi kira bho pāpakāni kammāni,
atthi duccaritassa vipāko; apāhaṃ1 puggalaṃ addasaṃ idha
pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ . . . pisuṇāvāciṃ --pe-- micchā-
diṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passāmi apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan2 ti. So3 evam
āha:-- Yo kira bho pāṇātipātī adinnādāyī --pe-- micchādiṭṭhī,
sabbo4 so kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. Ye evaṃ jānanti, te sammā
jānanti. Ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan it. Iti
so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ
viditaṃ, tad eva tattha thāmasā parāmassa5 abhinivissa
voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti.
Idha pan', Ānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si amāhaṃ, with note that the Sinhalese reading is apāham
(which Sky read infra); Sky here apāyaṃ.
2 Si omits.
3 Sky add kira.
4 So all MSS. here.
5 So Sky; Bu "parāmassāti diṭṭhiparāmāsena"; Si parāmāsā,
with note that the Sinhalese reading is parāmassa.

[page 211]
4.6. MAHĀKAMMAVIBHAṄGASUTTAṂ (136.) 211
ātappam anvāya padhānam anvāya . . . amuṃ puggalaṃ
passati idha pāṇātipātiṃ adinnādāyim --pe-- micchādiṭṭhiṃ,
kāyassa bhedā param maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapannaṃ. So evam āha: Na 'tthi kira bho pāpakāni
kammāni; na 'tthi duccaritassa vipāko; apāhaṃ puggalaṃ
addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ --pe-- micchādiṭ-
ṭhiṃ, kāyassa bhedā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokam upapan-
nan ti. So evam āha: Yo kira bho pāṇātipātī adinnādāyī --
pe -- micchādiṭṭhī, sabbo1 so kāyassa bhedā param maraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. Ye evaṃ jānanti,
te sammā jānanti. Ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ
ñāṇan ti. Iti so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ
diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha thāmasā parāmassa
abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti.
Idh', Ānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam
anvāya padhānam anvāya . . . amuṃ puggalaṃ passati
idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesu
micchācārā paṭivirataṃ musāvādā paṭivirataṃ pisuṇāvācā
paṭivirataṃ pharusāvācā paṭivirataṃ samphappalāpā paṭi-
virataṃ anabhijjhāluṃ avyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ,
kāyassa bhedā param maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapannaṃ. So evam āha: Atthi kira bho kalyāṇāni
kammāni; atthi sucaritassa vipāko; apāhaṃ puggalaṃ
addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ,
kāyassa bhedā param maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapannan ti. So evam āha: Yo kira bho pāṇātipātā
paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, sabbo
so kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
uppajjati. Ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti. Ye aññathā
jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan ti. Iti so yad eva tassa sāmaṃ
ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha
thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ
mogham aññanti.
Idha pan', Ānanda, ekacco samaṇo vā . . . amuṃ pug-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Sy; Sk here and infra, sa kho.

[page 212]
212 III.UPARIPAṆṆĀSAṂ.
galaṃ passati idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭi-
virataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā
passati apāyaṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. So evam
āha: Na 'tthi kira bho kalyāṇāni kammāni; na 'tthi sucari-
tassa vipāko; apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā
paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ,
kāyassa bhedā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ upapan-
nan ti. So evam āha: Yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato
adinnādānā paṭivirato --pe-- micchādiṭṭhī, sabbo so kāyassa
bhedā param maraṇā apāyaṃ . . . mogham aññan ti.
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evam
āha: Atthi kira bho pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa
vipāko ti, idam assa anujānāmi. Yam pi so evam āha:
Apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ
--pe-- micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passāmi
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ upapannan ti, idam pi ssa
anujānāmi. Yañ ca kho so evam āha: Yo kira bho pāṇāti-
pātī adinnadāyī --pe-- micchādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā
param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppaj-
jatīti, idam assa nānujānāmi. Yam pi so evam āha: Ye
evaṃ jānanti te sammā jānanti, ye aññathā jānanti micchā
tesaṃ ñāṇan ti, idam pi 'ssa nānujānāmi. Yam pi so yad
eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ,
tad eva tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati:
Idam eva saccaṃ mogham aññan ti, -- idam pi 'ssa
nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, Ānanda,
Tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇam hoti.
Tatr'; Ānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evam
āha: Na 'tthi kira bho pāpakāni kammāni na 'tthi duccari-
tassa vipāko ti, -- idam assa nānujānāmi. Yañ ca kho so
evam āha: Apāhaṃ puggalaṃ addassaṃ idha pāṇātipātiṃ
adinnādāyiṃ --pe-- micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param
maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan ti, idam
assa anujānāmi. Yañ ca kho so evam āha: Yo kira bho
pāṇātipātī adinnādāyī --pe-- micchādiṭṭhī, sabbo so kāyassa
bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjatīti, --

--------------------------------------------------------------------------

[page 213]
4.6. MAHĀKAMMAVIBHAṄGASUTTAṂ (136.) 213
idam assa nānujānāmi. Yam pi so evam āha: Ye evaṃ
jānanti te sammā jānanti, ye aññathā jānanti micchā tesaṃ
ñāṇan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. Yam pi so yad eva
tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva
tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Idam eva
saccaṃ mogham aññan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. Taṃ
kissa hetu? Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākam-
mavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evam
āha: Atthi kira bho kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa
vipāko ti, idam assa anujānāmi. Yañ ca kho so evam āha:
Apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ
adinnādānā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā
param maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan
ti, -- idam pi 'ssa anujānāmi. Yañ ca kho so evam āha: Yo
kira bho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato pe --
sammādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā sugatim
saggaṃ lokaṃ uppajjatīti, -- idam assa nānujānāmi. Yam
pi so evam āha: Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti, ye
aññathā jānanti micchā tesaṃ ñāṇan ti, -- idam pi 'ssa
nānujānāmi. Yam pi so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ
diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha tāmasā parāmassa
abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti,
-- idam pi 'ssa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā
hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhaṅge nāṇaṃ hoti.
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evam
āha: Na 'tthi kira bho kalyāṇāni kammāni na 'tthi
sucaritassa vipāko ti, idaṃ assa nānujānāmi. Yañ ca kho
so evam āha: Apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā
paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ,
kāyassa bhedā param maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapannan ti, -- idam assa anujānāmi.
Yañ ca kho so evam āha: Yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato
adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, sabbo so kāyassa
bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
uppajjatīti, -- idam assa nānujānāmi. Yam pi so evam āha:

--------------------------------------------------------------------------

[page 214]
214 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti, ye aññathā jānanti
micchā tesaṃ ñāṇan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. Yam pi
so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ . . . mogham aññan ti, --
idam pi 'ssa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi,
Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñaṇaṃ hoti.
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adin-
nādāyī --pe-- micchadiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati, pubbe vā 'ssa
taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā
vā 'ssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ,
maraṇakāle vā 'ssa hoti micchādiṭṭhī samattā samādiṇṇā;
tena so kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. Yañ ca kho so idha pāṇātipātī
hoti adinnādāyī hoti --pe-- micchādiṭṭhī hoti, tassa diṭṭhe va
dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti uppajjaṃ1 vā apare vā
pariyāye.
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnā-
dāyī --pe-- micchādiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ uppajjati, pubbe vā 'ssa taṃ kataṃ hoti kalyā-
ṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vā 'ssa taṃ kataṃ hoti
kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vā 'ssa
hoti summādiṭṭhī samattā samādiṇṇā; tena so kāyassa
bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. Sace
kho so idha pāṇātipātī hotī adinnādāyī hoti --pe-- micchā-
diṭṭhī hoti, tassa diṭṭhe va dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti
uppajjaṃ2 apare vā pariyāye.
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivi-
rato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, kāyassa bhedā
param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati, pubbe vā 'ssa
taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā
vā 'ssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ,
maraṇakāle vā 'ssa hoti sammādiṭṭhī samattā samādiṇṇā;
tena so kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upajjati. Yañ ca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si (throughout) uppajje.
2 Sky omit here.

[page 215]
4.7. SAḶĀYATANAVIBHAṄGASUTTAṂ (137.) 215
hoti adinnādānā paṭivirato hoti --pe-- sammādiṭṭhī hoti,
tassa diṭṭhe va dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti uppajjaṃ
vā apare vā pariyāye.
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā
paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, kāyassa
bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
uppajjati, pubbe vā 'ssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ duk-
khavedanīyaṃ, pacchā vā 'ssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ
dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vā 'ssa hoti micchādiṭṭhī
samattā samādiṇṇā; tena so kāyassa bhedā param maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. Yañ ca kho
so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato
hoti --pe-- sammādiṭṭhī hoti, tassa diṭṭhe va dhamme
vipākaṃ paṭisaṃvedeti uppajjaṃ vā apare vā pariyāye.
Iti kho, Ānanda, atthi1 kammaṃ abhabbaṃ abhabbā-
bhāsaṃ; atthi kammaṃ abhabbaṃ bhabbābhāsaṃ2; atthi
kammaṃ bhabbañ c'; eva bhabbābhāsañ ca; atthi kammaṃ
bhabbaṃ abhabbābhāsan ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
MAHĀKAMMAVIBHAṄGASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.
137.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti
te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Saḷāyatanavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desissāmi. Taṃ
suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ
bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā
etad avoca:--

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky natthi.
2 So Si Bu; Sky abh.

[page 216]
216 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni
āyatanāni veditabbāni; cha viññāṇakāyā veditabbā, cha
phassakāyā veditabbā; aṭṭhādasa manopavicārā veditabbā;
chattiṃsa sattapadā veditabbā. Tatr'; idaṃ nissāya idam
pajahatha. Tayo satipaṭṭhānā yad ariyo sevati, yad ariyo
sevamāno Satthā gaṇam anusāsituṃ arahati. So vuccati
yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathīti. Ayam
uddeso saḷāyatanavibhaṅgassa.
Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānīti iti kho pan'
etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Cakkhāyata-
naṃ1 sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyata-
naṃ manāyatanaṃ. Cha ajjhattikāni āyatanāni veditab-
bānīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Cha bāhirāni āyatāni veditabbānīti iti kho pan'; etaṃ
vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Rūpāyatanaṃ
saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāya-
tanaṃ dhammāyatanaṃ. Cha bāhirāni āyatanāni veditab-
bānīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etam paṭicca vuttaṃ.
Cha viññāṇakāyā veditabbā ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññā-
ṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ mano-
viññāṇaṃ. Cha viññāṇakāyā veditabbā ti iti yan taṃ
vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Cha phassakāyā veditabbā ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Cakkhusamphasso sotasam-
phasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso
manosamphasso. Cha phassakāyā viditabbā ti iti yan taṃ
vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Aṭṭhādasa manopavicārā veditabbā ti iti kho pan'
etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Cakkhunā
rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati doma-
nassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati upekhaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ
upavicarati; sotena saddaṃ sutvā --pe--; ghānena gandhaṃ
ghāyitvā --pe--; jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe--; kāyena

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si {cakkhavāt}.

[page 217]
4.7. SAḶĀYATANAVIBHAṄGASUTTAṂ (137.) 217
phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe--; manasā dhammaṃ viññāya
somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati domanassaṭṭhā-
nīyaṃ dhammaṃ upavicarati upekhaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ
upavicarati. Iti cha somanassupavicārā cha domanas-
supavicārā cha upekhupavicārā. Aṭṭhādasa manopa-
vicārā veditabbā ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
Chattiṃsa sattapadā veditabbā ti iti kho pan'; etaṃ
vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paticca vuttaṃ? Cha gehasitāni
somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni; cha
gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanas-
sāni; cha gehasitā upekhā, cha nekkhammasitā upekhā.
Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Cakkhu-
viññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ
manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā
paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ
atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati
somanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati
gehasitaṃ somanassaṃ. Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ -- pe
--; ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ --pe--; jivhāviññeyyā-
naṃ rasānaṃ --pe--; kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ --
pe --; manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ
manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭi-
lābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdha-
pubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato
uppajjati somanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ
vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. Imāni cha gehasitāni soma-
nassāni.
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni?
Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganiro-
dhaṃ: Pubbe c'; eva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā anicca
dukkhā vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sam-
mappaññāya passato uppajjati somanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ
somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ;
saddānaṃ tveva --pe--; gandhānaṃ tveva --pe--; rasānaṃ
tveva --pe--; phoṭṭhabbānaṃ tveva --pe--: dhammānaṃ

--------------------------------------------------------------------------

[page 218]
218 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
tvevā aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe
c'; eva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammap-
paññāya passato uppajjati somanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ
somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ.
Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.
Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Cak-
khuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ
manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā
appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ
atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati
domanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati
gehasitaṃ domanassaṃ. Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ --
pe --; ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ --pe--; jivhāviññey-
yānaṃ rasānaṃ --pe--; kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ
--pe--; manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ
manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appa-
ṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭi-
laddhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato
uppajjati domanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ
vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. Imāni cha gehasitāni
domanassāni.
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni?
Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganiro-
dhaṃ: Pubbe c'; eva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā
dukkhā vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya disvā anuttaresu vimokhesu pihaṃ upaṭṭhā-
peti: Kadā 'ssu nām'; ahaṃ tad āyatanaṃ upasampajja
viharissāmi yad ariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharan-
tīti, iti anuttaresu vimokhesu pihaṃ uppaṭṭhāpayato uppajjati
pihapaccayā domanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ,
idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Saddānaṃ
tveva --pe--; gandhānaṃ tveva --pe--; rasānaṃ tveva --pe--;
phoṭṭhabbānaṃ tveva --pe--; dhammānaṃ tveva aniccataṃ
viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe c'; eva dhammā
etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadham-

--------------------------------------------------------------------------

[page 219]
4.7. SAḶĀYATANAVIBHAṄGASUTTAṂ (137.) 219
mā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anut-
taresu vimokhesu pihaṃ upaṭṭhāhāpeti: Kadā 'ssu nām'
ahaṃ tad āyatanaṃ upasampajja viharissāmi yad ariyā etarahi
āyatanaṃ upasampajja viharantīti iti anuttaresu vimokhesu
pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā {domanassaṃ};
yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ. idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ
domanassaṃ. Imāni cha nekkhammasitāni domanas-
sāni.
Tattha katamā cha gehasitā upekhā? Cakkhunā rūpaṃ
disvā upekhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa
avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa;
yā evarūpā upekhā, rūpaṃ sā nātivattati; tasmā sā upekhā
gehasitā ti vuccati. Sotena saddaṃ sutvā --pe--; ghānena
gandhaṃ ghāyitvā --pe--; jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe--;
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe--; manasā dhammaṃ
viññāya uppajjati upekhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa
anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato
puthujjanassa; yā evarūpā upekhā, dhammaṃ sā nātivattati;
tasmā sā upekhā gehasitā ti vuccati. Imā cha gehasitā
upekhā.
Tattha katamā cha nekkhammasitā upekha? Rūpānaṃ
tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe
c'; eva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇā-
madhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
passato uppajjati upekhā; yā evarūpā upekhā, rūpaṃ sā
ativattati; tasmā sā upekhā nekkhammasitā ti vuccati.
Saddānaṃ tvevā -- pe --; gandhānaṃ tveva --pe--; rasānaṃ
tveva --pe--; phoṭṭhabbānaṃ tveva --pe--; dhammānaṃ
tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe
c'; eva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappañ-
ñāya passato uppajjati upekhā; yā evarūpā upekhā, dhammaṃ
sā ativattati; tasmā sā upekhā nekkhammasitā vuccati.
Imā cha nekkhammasitā upekhā.
Chattiṃsa sattapadā veditabbāti iti yan taṃ vuttaṃ
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.

--------------------------------------------------------------------------

[page 220]
220 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Tatra idaṃ nissāya idam pajahathāti iti kho pan etaṃ
vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Tatra, bhikkhave,
yāni cha nekkhammasitāni somanassāni, tāni nissāya tāni
āgamma, yāni cha gehasitāni somanassāni, tāni pajahatha
tāni samatikkamatha; evam etesaṃ pahānaṃ hoti; evam
etesaṃ samatikkamo hoti. Tatra, bhikkhave, yāni cha
nekkhammasitāni domanassāni, tāni nissāya tāni āgamma,
yāni cha gehasitāni domanassāni, tāni pajahatha tāni
samatikkamatha; evam etesaṃ pahānaṃ hoti; evam etesaṃ
samatikkamo hoti. Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā
upekhā, tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekhā, tā
pajahatha, tā samatikkamatha; evam etesaṃ pahānaṃ hoti;
evam etesaṃ samatikkamo hoti. Tatra, bhikkhave, yāni cha
nekkhammasitāni somanassāni, tāni nissāya tāni āgamma,
yāni cha nekkhammasitāni domanassāni, tāni pajahatha tāni
samatikkamatha; evam etesaṃ pahānaṃ hoti; evam etesaṃ
samatikkamo hoti. Tatra, bhikkhave, yā cha nekkham-
masitā upekhā, tā nissāya tā āgamma, yāni cha nekkham-
masitāni somanassāni, tāni pajahatha tāni samatikkamatha:
evam etesaṃ pahānaṃ hoti; evam etesaṃ samatikkamo hoti.
Atthi, bhikkhave, upekhā nānattā nānattasitā; atthi
upekhā ekattā ekattasitā. Katamā ca, bhikkhave, upekhā
nānattā nāttasitā? Atthi, bhikkhave, upekhā rūpesu, atthi
saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu.
Ayaṃ, bhikkhave, upekhā nānattā nānattasitā. Katamā
ca, bhikkhave, upekhā ekattā ekattasitā? Atthi, bhikkhave,
upekhā ākāsānañcāyatananissitā; atthi viññāṇañcāyatana-
nissitā; atthi ākiñcaññāyatananissitā; atthi nevasaññā-
nāsaññāyatananissitā. Ayaṃ, bhikkhave, upekhā ekattā
ekattasitā. Tatra, bhikkhave, yāyaṃ upekhā ekattā ekattasitā,
taṃ nissāya taṃ āgamma, yāyaṃ upekhā nānattā nānattasitā,
taṃ pajahatha taṃ samatikkamatha; evam etissā pahānaṃ
hoti; evam etissā samatikkamo hoti. Atammayataṃ, bhik-
khave, nissāya atammayataṃ āgamma, yāyaṃ upekhā ekattā
ekattasitā, taṃ pajahatha taṃ samatikkamatha; evam
etissā pahānaṃ hoti; evam etissā samatikkamo hoti. Tatr'

--------------------------------------------------------------------------

[page 221]
4.7. SAḶĀYATANAVIBHAṄGASUTTAṂ (137.) 221
idaṃ nissāya idaṃ pajahathāti iti yan taṃ vuttaṃ idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Tayo satipaṭṭhānā yad ariyo sevati yad'; ariyo sevamāno
satthā gaṇam anusāsituṃ arahatīti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, satthā
sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ
upādāya: Idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti. Tassa sāvakā
na sussūyanti,1 na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhā-
penti, vokkamma ca satthu sāsanā vattanti. Tatra, bhik-
khave, Tathāgato na c'; eva attamano hoti na ca attamana-
taṃ paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.
Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ yad ariyo sevati
yad ariyo sevamāno satthā gaṇam anusāsituṃ arahati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dham-
maṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya; Idaṃ
vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti. Tassa ekacce sāvakā na
sussūyanti na sotaṃ odahanti na aññā cittaṃ upaṭṭhāpenti,
vokkamma ca satthu sāsanā vattanti. Ekacce sāvakā
sussūyanti sotaṃ odahanti añña cittaṃ upaṭṭhāpenti na ca
vokkamma satthu sāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave,
Tathāgato na c'; eva attamano hoti na ca attamanataṃ
paṭisaṃvedeti, na ca anattamano hoti na ca anattamanataṃ
paṭisaṃvedeti; attamanatañ ca anattamanatañ ca tad
ubhayaṃ2 abhinivajjetvā so3 upekhako viharati sato sam-
pajāno. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yad
. . . arahati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ
deseti . . . sukhāyāti. Tassa sāvakā sussūyanti sotaṃ
odahanti aññā cittaṃ upaṭṭhāpenti na ca vokkamma satthu
sāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, Tathāgato attamano c'
eva hoti attamanatañ ca paṭisaṃvedeti anavassuto ca viharati
sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ
yad . . . arahati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si (and? Bu) sussuyanti.
2 So Si; Sk omits these four words and continues: na ca
anattamanatañ ca tad ubhayaṃ.
3 Si omits.

[page 222]
222 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Tayo satipaṭṭhānā yad ariyo sevati yad ariyo sevamano
satthā gaṇam anusāsituṃ arahatīti iti taṃ vuttaṃ idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasāra-
thīti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca
vuttaṃ? Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito
ekaṃ yeva disaṃ dhāvati, -- puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā
uttaraṃ vā dakkhīṇaṃ vā. Assadammakena, bhikkhave,
assadammo sārito ekaṃ yeva disaṃ . . . dakkhiṇaṃ vā.
Godamakena, bhikkhave, godammo sārito . . . dakkhi-
ṇaṃ vā. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsam-
buddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati. Rūpī
rūpāni passati; ayaṃ paṭhamā disā. Ajjhattaṃ arūpasaññī
bahiddhā rūpāni passati; ayaṃ dutiyā disā. Subhan t'; eva
adhimutto hoti; ayaṃ tatiyā disā. Sabbaso rūpasaññānaṃ
samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā, nānattasañ-
ñānaṃ amanasikārā: Ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ
upasampajjā viharati; ayaṃ catutthā disa. Sabbaso ākāsā-
nañcāyatanaṃ samatikkamma: Anantaṃ viññāṇan ti
viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati; ayaṃ pañcamī
disā. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma: Na 'tthi
kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati; ayaṃ
chaṭṭhā disā. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma
nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati; ayaṃ
sattamī disā. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatik-
kamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati; ayaṃ
aṭṭhamī disā. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsam-
buddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati. So
vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathīti iti
yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttan ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
SAḶĀYATANAVIBHAṄGASUTTAṂ SATTAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------

[page 223]
4.8. UDDESAVIBHAṄGASUTTAṂ (138.) 223
138.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra
kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante
ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad
avoca: Uddesavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desissāmi. Taṃ
suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ
bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etad avoca:-- Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu
upaparikkheyya yathā yathā 'ssa upaparikkhato bahiddhā
c'; assa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhi-
taṃ anupādāya na paritasseyya; bahiddhā, bhikkhave,
viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite, anupā-
dāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudaya-
sambhavo na hotīti. Idam avoca Bhagavā, idaṃ vatvā
Sugato uṭṭhāy'; āsanā vihāraṃ pāvisi.
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa Bhaga-
vato etad ahosi:-- Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena
uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'
āsanā vihāraṃ paviṭṭho: Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu
upaparikkheyya yathā yathā 'ssa upaparikkhato bahiddhā c'
assa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ
anupādāya na paritasseyya; bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe
avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite, anupādāya apari-
tassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo
na hotīti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena udde-
sassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajeyyāti?
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho
āyasmā Mahā-Kaccāno Satthu c'; eva saṃvaṇṇito sambhā-
vito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti c'; āyasmā
Mahā-Kaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajituṃ; yannūna mayaṃ yen'; āyasmā Mahā-

--------------------------------------------------------------------------

[page 224]
224 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Kaccāno ten'; upasaṃkameyyāma upasaṃkamitvā āyasman-
taṃ Mahā-Kaccānaṃ etam atthaṃ paṭipuccheyyāmāti.
Atha kho te bhikkhū yen'; āyasmā Mahā-Kaccāno ten'
upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā āyasmatā Mahā-Kaccā-
nena saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ
sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekaman-
taṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ Mahā-Kac-
cānaṃ etad avocuṃ:-- Idaṃ kho no, āvuso Kaccāna,
Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena
atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'; āsanā vihāraṃ paviṭṭho:
Tathā tathā . . . na hotīti. Tesan no, āvuso Kaccāna,
amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṃ
kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā
. . . vihāraṃ paviṭṭho: Tathā tathā . . . na hotīti. Ko
nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa
vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajey-
yāti? Tesan no, āvuso Kaccāna, amhākaṃ etad ahosi:
Ayaṃ kho āyasmā Mahā-Kaccāno . . . paṭipuccheyyāmāti.
Vibhajat'; āyasmā Mahā-Kaccāno ti.
Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sāra-
pariyesanañ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato
atikkamm'; eva mūlaṃ atikamma khandhaṃ sākhāphalāse
sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya, -- evaṃ-sampadam idaṃ.
Āyasmantānaṃ Satthari sammukhībhūte taṃ Bhagavan-
taṃ atisitvā amhe etam atthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha.
So h', āvuso, Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cak-
khubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā
pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammasāmī
Tathāgato. So c'; eva pan'; etassa kālo ahosi yaṃ Bhaga-
vantaṃ yeva etam atthaṃ paṭipuccheyyātha; yathā vo
Bhagavā byākareyya, tathā naṃ dhāreyyāthāti.
Addhā, 'vuso Kaccāna, Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ
passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto
vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammasāmī
Tathāgato. So c'; eva pan'; etassa kālo yaṃ Bhagavantaṃ
yeva etam atthaṃ paṭipuccheyyāma; yathā no Bhagavā

--------------------------------------------------------------------------

[page 225]
4.8. UDDESAVIBHAṄGASUTTAṂ (138.) 225
byākareyya, tathā naṃ dhāreyyāma. Āpi c'; āyasmā Mahā-
Kaccāno Satthu c'; eva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ
sabrahmacārīnaṃ. pahoti c'; āyasmā Mahā-Kaccāno imassa
Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena
atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibha-
jat'; āyasmā Mahā-Kaccāno agarukaritvā ti.
Tena h', āvuso, suṇātha sādhukaṃ manasikarotha
bhāsissāmīti Evam āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato
Mahā-Kaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā Mahā-Kaccāno
etad avoca:--
Yaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'; āsanā vihā-
raṃ paviṭṭho: Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu . . . na
hotīti, -- imassa kho ahaṃ, āvuso, Bhagavatā saṃkhittena
uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ
vitthārena atthaṃ ājānāmi.
Kathañ c', āvuso, bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ
visaṭan ti vuccati? Idh', āvuso, bhikkhuno cakkhunā
rūpaṃ disvā rūpanimittānusārī viññāṇaṃ hoti rūpanimittas-
sādagathitaṃ rūpanimittassādavinibaddhaṃ1 rūpanimittas-
sādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ
visaṭan ti vuccati. Sotena saddaṃ sutvā --pe-- ghānena
gandhaṃ ghāyitvā --pe-- jivhāya rasaṃ sāyitvā -- pe kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe-- manasā dhammaṃ viññāya
dhamanimittānusārī viññāṇaṃ hoti dhammanimittassāda-
gathitaṃ dhammanimittassādavinibaddhaṃ dhammanimit-
tassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ
visaṭan ti vuccati. -- Evaṃ kho, āvuso, bahiddhā viññāṇaṃ
vikkhittaṃ visaṭan ti vuccati.
Kathañ c', āvuso, bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ
avisaṭan ti vuccati? Idh', āvuso, bhikkhuno cakkhunā
rūpaṃ disvā na rūpanimittānusārī viññāṇaṃ hoti na rūpa-
nimittassādagathitaṃ na rūpanimittassādasaṃyojanosaṃ-
yuttaṃ, bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭan ti

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si bandhaṃ.

[page 226]
226 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
vuccati. Sotena saddaṃ sutvā --pe-- ghānena gandhaṃ
ghāyitvā --pe-- jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe-- kāyena phoṭ-
ṭhabbaṃ phusitvā --pe-- manasā dhammaṃ viññāya na
dhammanimittānusārī viññāṇaṃ hoti na dhammanimittas-
sādagathitaṃ na dhammanimittassādavinibaddhaṃ na
dhammanimittassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, bahiddhā viñ-
ñāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭan ti vuccati. -- Evaṃ kho, āvuso,
bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭan ti vuccati.
Kathañ c', āvuso, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati?
Idh', āvuso, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicc akusalehi
dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ
paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Tassa vivekaja-
pītisukhānusārī viññāṇaṃ hoti vivekajapītisukhassādagathi-
taṃ vivekajapītisukhassādavinibaddhaṃ vivekajapītisukha-
ssādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti
vuccati. Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ
upasampajja viharati. Tassa samādhijapītisukhānusārī
viññāṇaṃ hoti samādhijapītisukhassādagathitaṃ samādhija-
pītisukhassādavinibaddhaṃ samādhijapītisukhassādasaṃyo-
janasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati. Puna
ca paraṃ, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca
viharati, sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti
yan taṃ ariyā acikkhanti:-- Upekhako satimā sukhavihārīti,
tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Tassa upekhānusārī
viññāṇaṃ hoti upekhāsukhassādagathitaṃ upekhāsukhassā-
davinibaddhaṃ upekhāsukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ,
ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati. Puna ca paraṃ,
āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbe va somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ-
asukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasam-
pajja viharati. Tassa adukkhamasukhānusārī viññāṇaṃ
hoti adukkhamasukhassādagathitaṃ adukkhamasukhassāda-
vinibaddhaṃ adukkhamasukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ,
ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati. -- Evaṃ kho, āvuso,
ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati.

--------------------------------------------------------------------------

[page 227]
4.8. UDDESAVIBHAṄGASUTTAṂ (138.) 227
Kathañ c', āvuso, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitan ti
vuccati? Idh', āvuso, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi --pe--
paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Tassa na vivekaja-
pītisukhānusārī viññāṇaṃ hoti na vivekajapītisukhassāda-
gathitaṃ na vivekajapītisukhassādavinibaddhaṃ na {vivekaja-
pītisukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ}, ajjhattaṃ cittaṃ
asaṇṭhitan ti vuccati. Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu
vitakkavicārānaṃ vūpasamā --pe-- dutiyajjhānaṃ upasam-
pajja viharati. Tassa na samādhijapītisukhānusārī viññāṇaṃ
hoti na samādhijapītisukhassādagathitaṃ na samādhija-
pītisukhassādavinibaddhaṃ na samādhijapītisukhassādasaṃ-
yojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ asaṇṭhitan ti vuccati. Puna
ca paraṃ, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā --pe--
tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Tassa na upe-
khāsukhānusārī viññāṇaṃ hoti na upekhāsukhassāda-
gathitaṃ na upekhāsukhassādavinibaddhaṃ na upekhāsu-
khassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitan
ti vuccati. Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu, sukhassa ca
pahānā --pe-- catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Tassa
na adukkhamasukhānusārī viññāṇaṃ hoti na adukkham-
asukhassādagathitaṃ na adukkhamasukhassādavinibaddhaṃ
na adukkhamasukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ
cittaṃ asaṇṭhitan ti vuccati. -- Evaṃ kho, āvuso, ajjhattaṃ
cittaṃ asaṇṭhitan ti vuccati.
Kathañ c', āvuso, anupādā paritassanā hoti? Idh',
āvuso, asutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadham-
massa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī
sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto
rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani
vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipari-
ṇāmati aññathā hoti, tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā
rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa rūpaṃ
vipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa rūpavipariṇā-
mānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ
pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti
vighātavā ca upekhavā ca anupādāya ca paritassati. Vedanaṃ

--------------------------------------------------------------------------

[page 228]
228 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
--pe-- saññaṃ --pe-- saṃkhāre --pe-- viññāṇaṃ attato
samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viñ-
ñāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ
vipariṇāmati aññāthā hoti, tassa viññāṇavipariṇāmaññā-
thābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa
viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamup-
pādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso pariyādānā uttāsavā
ca hoti vighātavā ca upekhavā ca anupādāya ca paritassati.
-- Evaṃ kho, āvuso, anupādā paritassanā hoti.
Kathañ c', āvuso, anupādā aparitassanā hoti? Idh',
āvuso, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa
kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sap-
purisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na
rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ vā attānaṃ,
na attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ
rūpaṃ vipariṇāmati aññathā hoti, tassa rūpavipariṇāmañña-
thābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa
na rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamup-
pādā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso apariyādānā na
c'; ev'; uttāsavā hoti na ca vighātavā na ca upekhavā anupā-
dāya ca na paritassati. Na vedanaṃ --pe-- na saññaṃ --
pe -- na saṃkhāre --pe-- na viññāṇaṃ attato samanupassati
na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ na
viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇā-
mati aññathā hoti, tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na
viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa na viñ-
ñāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā
cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso pariyādānā na c'; ev'
uttāsavā hoti na ca vighātavā na ca upekhavā anupādāya ca
na paritassati. -- Evaṃ kho, āvuso, anupādā aparitassanā
hoti.
Yaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'; āsanā vihāraṃ
paviṭṭho: Tathā, tathā, bhikkhave, bhikkhu . . . na hotīti,
-- imassa kho ahaṃ, āvuso, Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena

--------------------------------------------------------------------------

[page 229]
4.8. UDDESAVIBHAṄGASUTTAṂ (139.) 229
atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto
Bhagavantaṃ yeva upasaṃkamitvā etam atthaṃ paṭipuc-
cheyyātha. Yathā vo Bhagavā byākaroti, tathā naṃ
dhāreyyathāti.
Atha kho te bhikkhu āyasmato Mahā-Kaccānassa
bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā yena
Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā
kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Yaṃ kho no,
bhante, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena
atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy'; āsanā vihāraṃ paviṭṭho: Tathā
tathā, bhikkhave, bhikkhu . . . na hotīti; tesan no, bhante,
amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṃ
kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā
. . . vihāraṃ paviṭṭho: Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu
. . . na hotīti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena
uddesassa uddiṭṭhassa atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ
vibhajeyyāti? Tesan no, bhante, amhākaṃ etad ahosi:
Ayaṃ kho āyasmā Mahā-Kaccāno . . . paṭipuccheyyāmāti.
Atha kho mayaṃ, bhante, yen'; āyasmā Mahā-Kaccāno ten'
upasaṃkamimha upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Mahā-Kaccā-
naṃ etam atthaṃ paṭipucchimha. Tesan no, bhante,
āyasmatā Mahā-Kaccānena imehi ākārehi imehi padehi
imehi byañjanehi attho vibhatto ti.
Paṇḍito, bhikkhave, Mahā-Kaccāno; mahāpañño, bhik-
khave, Mahā-Kaccāno. Mañ ce pi tumhe, bhikkhave, etam
atthaṃ paṭipuccheyyātha, aham pi taṃ evam evaṃ byāka-
reyyaṃ, yathā taṃ Mahā-Kaccānena byākataṃ. Eso c'
etassa attho evañ ca naṃ dhārethāti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
UDDESAVIBHAṄGASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------

[page 230]
230 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
139.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvat-
thiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra
kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante
ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad
avoca: Araṇavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desissāmi. Taṃ
suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ
bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā
etad avoca:-- Na kāmasukham anuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ
pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakila-
mathānuyogaṃ anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃ-
hitaṃ; ete te1 ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā
Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upa-
samāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
Ussādanañ ca jaññā apasādanañ ca jaññā ussādanañ ca
ñatvā apasādanañ ca ñatvā n'; ev'; ussādeyya na apasādeyya
dhammam eva deseyya. Sukhavinicchayaṃ jaññā sukha-
vinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukham anuyuñjeyya. Raho
vādaṃ na bhāseyya. Sammukhā na khīṇaṃ2 bhaṇe.
Ataramāno va bhāseyya, no taramāno. Janapadaniruttiṃ3
nābhiniveseyya, samaññaṃ nātidhāveyyāti. -- Ayam uddeso
araṇavibhaṅgassa.
Na kāmasukham anuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothuj-
janikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilama-
thānuyogaṃ anuyañjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anattha-
saṃhitan ti iti pan'; etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca
vuttaṃ? Yo kāmapaṭisandhisukhiṇo somanassānuyogo hīno
gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, sadukkho
eso dhammo sa-upaghāto4 sa-upāyāso sapariḷāho micchā-
paṭipadā. Yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky ete tveva here and infra.
2 So Sky Bu; Si nātikhīṇaṃ with note that Sinhalese reading is
as in text.
3 Si janapathano.
4 So Si Bu and Sky eventually; Sky savighāto (and avighāto)
generally.

[page 231]
4.9. ARAṆAVIBHAṄGASUTTAṂ (139.) 231
ananuyogo hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anat-
thasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso
apariḷāho sammāpaṭipadā. Yo attakilamathānuyogo dukkho
anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto
sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Yo attakilama-
thānuyogo ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthadukkhaṃ,
adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho
sammāpaṭipadā. Na kāmasukham anuyuñjeyya hīnaṃ
gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na c'
attakilamathānuyogaṃ anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ
anatthasaṃhitan ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca
vuttaṃ.
Ete te ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā
Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upa-
samāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatīti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammā-
diṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto
sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
Ete te ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā Tathā-
gatena abhisambuddhā . . . saṃvattatīti iti yan taṃ vuttaṃ
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Ussādanañ ca jaññā apasādanañ ca jaññā ussādanañ ca
ñatvā apasādanañ ca ñatvā n'; ev'; ussādeyya na apasādeyya
dhammam eva deseyyāti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'
etaṃ paṭicca vuttaṃ? Kathañ ca, bhikkhave, ussādanā
ca hoti apasādanā ca hoti no ca dhammadesanā? "Ye
kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ
gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe
te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭi-
pannā ti" iti vadaṃ itth'; eke apasādeti. "Ye kāma-
paṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ
gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe
te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā
ti" iti vadaṃ itth'; eke ussādeti. "Ye attakilamathānuyogaṃ
anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitam, sabbe te sa-

--------------------------------------------------------------------------

[page 232]
232 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
dukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā
ti" iti vadaṃ itth'; eke apasādeti. "Ye attakilamathā-
nuyogaṃ ananuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ,
sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammā-
paṭipannā ti" iti vadaṃ itth'; eke ussādeti. "Yesaṃ kesañci
bhavasaṃyojanaṃ appahīnaṃ, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā
sa-upāpāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā ti" iti vadaṃ itth'
eke apasādeti. "Yesaṃ kesañci vibhavasaṃyojanaṃ
pahīnaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā
sammāpaṭipannā ti" iti vadaṃ itth'; eke ussādeti. Evaṃ kho,
bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca no ca dhammade-
sanā. Kathañ ca, bhikkhave, n'; ev'; ussādanā hoti na apasādanā
dhammadesanā ca? "Ye kāmapaṭisandhisukhino soma-
nassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ
anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā
sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā ti" na evam āha.
"Anuyogo ca kho sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-
upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā ti" iti vadaṃ dhammam
eva deseti. "Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ
anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anattha-
saṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apari-
ḷāhā sammāpaṭipannā ti" na evam āha. "Ananuyogo ca
kho adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho
sammāpaṭipadā ti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Ye
attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthā-
saṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapari-
ḷāhā micchāpatipannā ti" na evam āha. "Anuyogo ca
kho sadukkho eso dhammo sa-upaghāto saupāyāso sapariḷāho
micchāpaṭipadā ti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Ye
attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anat-
thasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā
apariḷāhā sammāpaṭipannā ti" na evam āha. "Ananuyogo
ca kho adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho
sammāpaṭipadā ti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Yesaṃ
kesañci bhavasaṃyojanaṃ appahīmaṃ, sabbe te sadukkhā
sa-upaghātā sa-upāvāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā ti" na

--------------------------------------------------------------------------

[page 233]
4.9. ARAṆAVIBHAṄGASUTTAṂ (139) 233
evam āha. "Bhavasaṃyojane kho appahīne, bhavo appahīno
hotīti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Yesaṃ kesañci
bhavasaṃyojanaṃ pahīnaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā
anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā ti" na evam āha.
"Bhavasaṃyojane ca kho pahīne bhavo pahīno hotīti" iti
vadaṃ dhammam eva deseti. Evaṃ kho, bhikkhave, n'; ev'
ussādanā hoti na apasādanā dhammadesanā ca.
Ussādanañ ca jaññā apasādanañ ca jaññā ussādanañ
ca ñatvā apasādanañ ca ñatvā n'; ev'; ussādeyya na apasādeyya
dhammam eva deseyyāti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ
paṭicca vuttaṃ.
Sukhavinicchayaṃ jaññā sukhavinicchayaṃ ñatvā
ajjhattaṃ sukham anuyuñjeyyāti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Pañc'; ime, bhikkhave,
kāmaguṇā. Katame pañca? -- Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā
kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviñ-
ñeyyā saddā --pe-- ghānaviññeyyā gandhā --pe--, jivhā-
viññeyyā rasā --pe--, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā
manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho, bhik-
khave, pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca
kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhasomanassaṃ, idaṃ vuccati
kāmasukhaṃ mīḷhasukhaṃ1 puthujjanasukhaṃ anariya-
sukhaṃ. Na āsevitabbaṃ na bhāvetabbaṃ na bahulī-
kātabbaṃ bhāyitabbaṃ2 etassa sukhassāti vadāmi. Idha,
bhikkhave, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ
paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ
--pe-- tatiyajjhānaṃ --pe-- catutthajjhānaṃ upasampajja
viharati. Idaṃ vuccati nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ
upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ. Āsevitabbaṃ bhāve-
tabbaṃ bahulīkātabbaṃ na bhāyitabbaṃ etassa sukhassāti

--------------------------------------------------------------------------
1 Si miḷhasukhaṃ, following puth.
2 Sk na bhāsitabbaṃ.

[page 234]
234 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
vadāmi. Sukhavinicchayaṃ jāññā sukhavinicchayaṃ ñatvā
ajjhattaṃ sukham anuyuñjeyyāti iti yan {taṃ} vuttaṃ idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Rahovādaṃ na bhāseyya; sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe
ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Tatra, bhikkhave, yaṃ jaññā rahovādaṃ abhūtaṃ atacchaṃ
anatthasaṃhitaṃ, sasakkaṃ taṃ rahovādaṃ na bhāseyya;
yam pi jaññā rahovādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ,
tassa pi sikkheyya avacanāya; yan ca kho jaññā rahovādaṃ
bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, tatra kālaññū assa tassa
rahovādassa vacanāya. Tatra, bhikkhave, yaṃ jaññā
sammukhā khīṇavādaṃ abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃ-
hitaṃ, sasakkaṃ taṃ sammukhā khīṇavādaṃ na bhāseyya;
yam pi jaññā sammukhā khīṇavādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ
anatthasaṃhitaṃ, tassa pi sikkheyya avacanāya; yañ ca
kho jaññā sammukhā khīṇavādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ attha-
saṃhitaṃ, tatra kālaññū assa tassa sammukhā khīṇavādassa
vacanāya. Rahovādaṃ na bhāseyya; sammukhā na khīṇaṃ
bhaṇe ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Ataramāno va bhāseyya no taramāno ti iti kho pan'
etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Tatra, bhik-
khave, taramānassa bhāsato kāyo pi kilamati cittam pi
upahaññati1 saro pi upahaññati kaṇṭho pi āturīyati, avis-
saṭṭham pi hoti aviññeyyaṃ taramānassa bhāsitaṃ. Tatra,
bhikkhave, ataramānassa bhāsato kāyo pi na kilamati cittam
pi na upahaññati saro pi na upahaññati kaṇṭho pi na āturī-
yati, vissaṭṭham pi hoti viññeyyaṃ ataramānassa bhāsitaṃ.
Ataramāno va bhāseyya na taramāno ti iti yan taṃ vuttaṃ
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, samaññaṃ nāti-
dhāveyyāti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ
paṭicca vuttaṃ? Kathañ ca, bhikkhave, janapadaniruttiyā
ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro? Idha, bhik-
khave, tad ev'; ekaccesu janapadesu Pātīti sañjānanti,

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si: Sky Bu ūhaññati, followed by saro pi upah-.

[page 235]
4.9. ARAṆAVIBHAṄGASUTTAṂ (139.) 235
Pattan ti sañjānanti, Vitthan1 ti sañjānanti, Sarāvan ti
sañjānanti, Dhāropan2 ti sañjānanti, Poṇan ti sañjānanti,3
Pisīlan4 ti sañjānanti. Iti yathā yathā naṃ tesu tesu janapa-
desu sañjānanti, tathā tathā thāmasā parāmassa abhinivissa
voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti. Evaṃ
kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samañ-
ñāya ca atisāro. Kathañ ca, bhikkhave, janapadaniruttiyā
ca anabhiniveso hoti samaññāya ca anatisāro? Idha, bhik-
khave, tad ev'; ekaccesu janapadesu pātī ti sañjānanti, pattan
ti sañjānanti, vitthan ti sañjānanti, sarāvan ti sañjānanti,
dhāropan ti sañjānanti, poṇan ti sañjānanti, pisīlan ti sañjā-
nanti. Iti yathā yathā naṃ tesu tesu janapadesu sañjānanti:
Idaṃ kira 'me āyasmanto sandhāya vohārantīti, tathā tathā
voharati aparāmasaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, janapadani-
ruttiyā ca anabhiniveso hoti samaññaya ca anatisāro. Jana-
padaniruttiṃ nābhiniveseyya, {samaññaṃ} nātidhāveyyāti iti
yan taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Tatra, bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanas-
sānuyogo hīno gammo pothujjano anariyo anatthasaṃhito,
sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho
micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo saraṇo. Tatra, bhik-
khave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ
ananuyogo hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ
anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto
anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo
araṇo. Tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogo dukkho
anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto
sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo
saraṇo. Tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogaṃ
ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho
eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si piṭṭhan, noting that Sinhalese reading is as in text.
2 Si harosan,--noting that Sinhalese reading is as in text.
3 Si here adds hanan ti sañjānanti, with note that Sinhalese
MSS. omit this clause.
4 Sky; here sīlan, but pisīlan infra;
Si pipilan ti with note that Sinhalese reading is pisīlan.

[page 236]
236 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
padā; tasmā eso dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yā
'yaṃ majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā
cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya
nibbānāya saṃvattati, adukkho eso dhammo anupaghāto
anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo
araṇo. Tatra, bhikkhave, yā 'yaṃ ussādanā ca apasādanā
ca no ca dhammadesanā, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto
sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā esa dhammo
saraṇo. Tatra, bhikkhave, yā 'yaṃ n'; ev'; ussādanā na
apasādanā dhammadesanā vā,1 adukkho eso dhammo anupa-
ghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso
dhammo araṇo. Tatra, bhikkhave, yam idaṃ kāmasukhaṃ
mīḷhasukhaṃ puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ, sadukkho
eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchā-
paṭipadā; tasmā eso dhammo sarano.2 Tatra, bhikkhave,
yam idaṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasama-
sukhaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso
apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhamma araṇo.
Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo abhūto ataccho
anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-
upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo
saraṇo. Tatra, bhikkhave, yo pāyaṃ rahovādo bhūto
taccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto
sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo
saraṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo bhūto taccho
atthasaṃhito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso
apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo araṇo.
Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ sammukhā khīṇavādo abhūto
ataccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto
sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo
saraṇo. Tatra, bhikkhave, yo pāyaṃ sammukhā khīnavādo
bhūto taccho anatthasaṃhito, sadukkho . . ṃicchāpaṭi-
padā . . . saraṇo. Tatra, bhikkhave, yo pāyaṃ sammukhā

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sk ca, omitting dhammadesanā.
2 Si omits the whole of this sentence from Tatra.

[page 237]
4.9. ARAṆAVIBHAṄGASUTTAṂ (139.) 237
khīṇavādo bhūto taccho atthasaṃhito, adukkho . . . sam-
māpaṭipadā . . . araṇo. Tatra, bhikkhave, yam idaṃ
taramānassa bhāsitaṃ, sadukkho eso dhammo . . . micchā-
paṭipadā . . . saraṇo. Tatra, bhikkhave, yam idaṃ
ataramānassa bhāsitaṃ, adukkho . . . sammāpaṭipadā . . .
araṇo. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca
abhiniveso samaññāya ca atisāro, sadukkho eso dhammo
sa-upaghāto . . . micchāpaṭipadā . . . saraṇo. Tatra, bhik-
khave, yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca anabhiniveso samaññāya
ca anatisāro, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso
apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo araṇo.
Tasmāt iha, bhikkhave, saraṇañ ca dhammaṃ jānissāma
araṇañ ca dhammaṃ jānissāma, saraṇañ ca dhammaṃ
ñatvā araṇañ ca dhammaṃ ñatvā araṇapaṭipadaṃ paṭi-
pajjissāmāti, -- evaṃ kho, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Su-
bhūti ca pana, bhikkhave, kulaputto araṇapaṭipadaṃ
paṭipanno ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhaga-
vato bhāsitaṃ abhinandun ti.
ARAṆAVIBHAṄGASUTTAṂ1 NAVAMAṂ.
140.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Magadhesu
cārikaṃ caramāno yena Rājagahaṃ tad avasari, yena Bhag-
gavo kumbhakāro ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhag-
gavaṃ kumbhakāraṃ etad avoca:-- Sace te, Bhaggava, agaru,
viharām'; āvesane2 ekarattin ti.
Na kho me, bhante, garu. Atthi c'; ettha pabbajito
paṭhamaṃ vāsupagato; sace so anujānāti, vihara,3 bhante,
yathāsukhan ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Bu; Sky Araṇavibhaṅgiyasuttanto.
2 Si nivesane, with note that the Sinhalese reading is as in text.
3 Si viharatha.

[page 238]
238 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ
Tena kho pana samayena Pukkhusāti nāma kulaputto
Bhagavantaṃ uddissa saddhāya1 agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito. So tasmiṃ kumbhakārāvesane paṭhamaṃ
vāsupagato hoti. Atha kho Bhagavā yen'; āyasmā Pukku-
sāti ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Pukku-
sātiṃ etad avoca: Sace te, bhikkhu, agaru, vihārām'; āvesane
ekarattin ti.
Ūrundaṃ,2 āvuso, kumbhakārāvesanaṃ; viharat'
āyasmā yathāsukhan ti.
Atha kho Bhagavā kumbhakārāvesanaṃ pavisitvā eka-
mantaṃ tiṇasantharakaṃ paññāpetvā nisīdi pallaṅkaṃ
ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭ-
ṭhapetvā. Atha kho Bhagavā bahud eva rattiṃ nisajjāya
vītināmeti. Āyasmā pi kho Pukkusāti bahud eva rattiṃ
nisajjāya vītināmesi. Atha kho Bhagavato etad ahosi:
Pāsādikaṃ nu kho ayaṃ kulaputto iriyati? yannūnāhaṃ
puccheyyan ti. Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Pukkusā-
tiṃ etad avoca:-- Kaṃ si tvaṃ, bhikkhu, uddissa pabbajito?
Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti?
Atth', āvuso, samaṇo Gotamo Sakyaputto Sakyakulā
pabbajito; taṃ kho pana Bhagavantaṃ Gotamaṃ evaṃ
kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: Iti pi so Bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū
anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ Bud-
dho bhagavā ti. Tāhaṃ Bhagavantaṃ uddissa pabbajito; so
ca me Bhagavā satthā; tassāhaṃ Bhagavato dhammaṃ
rocemīti.
Kahaṃ pana, bhikkhu, etarahi so Bhagavā viharati ara-
haṃ sammāsambuddho ti?
Atth', āvuso, uttaresu janapadesu Sāvatthī nāma naga-
raṃ; tattha so Bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsam-
buddho ti.
Diṭṭhapubbo pana te, bhikkhu, so Bhagavā? Disvā ca
pana jāneyyāsīti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky saddhā.
2 So Si Bu; Sky ur.

[page 239]
4.10. DHĀTUVIBHAṄGASUTTAṂ (140.) 239
Na kho me, āvuso, diṭṭhapubbo so Bhagavā; disvā
cāhaṃ na jāneyyan ti.
Atha kho Bhagavato etad ahosi: Maṃ khvāyaṃ kula-
putto uddissa pabbajito; yannūn'; assāhaṃ dhammaṃ desey-
yan ti. Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Pukkusātiṃ
āmantesi: Dhamman te,1 bhikkhu, desissāmi; taṃ suṇāhi
sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti.
Evam āvuso ti kho āyasmā Pukkusāti Bhagavato
paccassosi.
Bhagavā etad avoca:-- Chadhāturo ayaṃ, bhikkhu,
puriso chaphassāyatano aṭṭhādasamanopavicāro caturādhiṭ-
ṭhāno (yattha ṭhitaṃ maññussavā2 nappavattanti, maññas-
save kho pana nappavattamāne muni santo ti vuccati)
paññaṃ nappamajjeyya, saccam anurakkheyya, cāgam anu-
brūheyya, santim eva so sikkheyyāti ayam uddeso chadhā-
tuvibhaṅgassa.
Chadhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti kho pan'; etaṃ
vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? 3 Paṭhavīdhātu
āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu.
Chadhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti yan taṃ vuttaṃ idaṃ
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Chaphassāyatano ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti kho pan'
etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Cakkhusam-
phassāyatanaṃ sotasamphassāyatanaṃ4 ghānasamphassāya-
tanaṃ jivhāsamphassāyatanaṃ kāyasamphassāyatanaṃ ma-
nosamphassāyatanaṃ. Chaphassāyatano ayaṃ, bhikkhu,
puriso ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Aṭṭhādasamanopavicāro ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti kho
pan'; etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Cak-
khumā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati,
domanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, upekkhaṭṭhānīyaṃ
rūpaṃ upavicarati, sotena saddaṃ sutvā --pe-- ghānena

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si vo.
2 So Bu; Sky maññassavā here, and infra maññussace; Si maññassavā.
3 Si continues (cf. A. I. 175-6): Chayimā, bhikkhu, dhātuyo.
4 Si cakkhuphassāyatanaṃ. &c.

[page 240]
240 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
gandhaṃ ghāyitvā --pe-- jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe--
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe-- manasā dhammaṃ
viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, doma-
nassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, upekkhaṭṭhānīyaṃ
dhammaṃ upavicarati; iti cha somanassupavicārā, cha
domanassupavicārā, cha upekkhūpavicārā. Aṭṭhādasama-
nopavicāro ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti yan taṃ vuttaṃ,
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Caturādhiṭṭhāno ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti kho pan'
etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Paññādhiṭ-
ṭhāno saccādhiṭṭhāno cāgādhiṭṭhāno upasamādiṭṭhāno.
Caturādhiṭṭhāno ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti yan taṃ
vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Paññaṃ nappamajjeyya, saccam anurakkheyya cāgam
anubrūheyya, santim eva so sikkheyyāti iti kho pan'; etaṃ
vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Kathañ ca bhikkhu
paññaṃ nappamajjati? Chayimā dhātuyo:-- paṭhavīdhātu,
āpodhātu tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
Katamā ca, bhikkhu, paṭhavīdhātu? Paṭhavīdhātu
siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā
paṭhavīdhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ1
kharigataṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: kesā lomā nakhā
dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjā2 vakkaṃ
hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ
antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ; yaṃ vā pan'; aññam pi
kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādiṇ-
ṇaṃ;-- ayaṃ vuccati, bhikkhu, ajjhatikā paṭhavīdhātu. Yā
c'; eva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu, yā ca bāhirā paṭha-
vīdhātu paṭhavīdhātur'; ev'; esā, taṃ: N'; etaṃ mama, n'; eso
'ham asmi, na me so attā ti, evam etaṃ yathābhūtaṃ sam-
mappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evam etaṃ yathābhūtaṃ sam-
mappaññāya disvā paṭhavīdhātuyā nibbindati, paṭhavīdhā-
tuyā cittaṃ virājeti.
Katamā ca, bhikkhu, āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si kakkhalaṃ.
2 Si aṭṭhimiñjaṃ as at III.90.

[page 241]
4.10. DHĀTUVIBHAṄGASUTTAṂ (140.) 241
tikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu?
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādiṇṇaṃ, sey-
yathīdaṃ: pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu
vasā kheḷo1 siṅghāṇikā lasikā muttaṃ; yaṃ vā pan'; aññam
pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādiṇṇaṃ;
-- ayaṃ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu. Yā c'; eva
kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu,
āpodhātur'; ev'; esā, taṃ: N'; etaṃ mama, n'; eso 'ham asmi, na
me so attā ti, evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
daṭṭhabbaṃ. Evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṃ virājeti.
Katamā ca, bhikkhu, tejodhātu? Tejodhātu siyā
ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā
tejodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upā-
diṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: yena ca santappati yena ca janīyati
yena ca pariḍayhati yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā-
pariṇāmaṃ gacchati; yaṃ vā pan'; aññam pi kiñci ajjhattaṃ
paccattaṃ tejo tejogataṃ upādiṇṇaṃ;-- ayaṃ vuccati, bhik-
khu, ajjhattikā tejodhātu. Ya c'; eva kho pana ajjhattikā
tejodhātu, yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhātur'; ev'; esā,taṃ:
N'; etaṃ mama, n'; eso 'ham asmi, na me so attā ti, evaṃ
etaṃ . . . cittaṃ virājeti.
Katamā ca, bhikkhu, vāyodhātu? Vāyodhātu siyā
ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā
vāyodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ
upādiṇṇaṃ, seyyathīdam: uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā
kucchisayā vātā koṭṭhasayā vātā aṅgamaṅgānusārino vātā
assāso passāso; yaṃ vā pan'; aññam pi kiñci ajjhattaṃ
paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādiṇṇaṃ;-- ayaṃ vuccati,
bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu. Yā c'; eva kho pana ajjhattikā
vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhātur'; ev'; esā, taṃ
. . . cittaṃ virājeti.
Katamā ca, bhikkhu, ākāsadhātu? Ākāsadhātu siyā
ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca {bhikkhu}, ajjhattikā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si khelo.

[page 242]
242 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ākāsadhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ
upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: kaṇṇacchiddam nāsacchiddam
mukhadvāraṃ, yena ca asitāpītakhāyitasāyitaṃ ajjhoharati,
yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṃ santiṭṭhati, yena ca asita-
pītakhāyitasāyitaṃ adhobhāgā nikkhamati; yaṃ vā pan'
aññam pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ
upādiṇṇaṃ;-- ayaṃ vuccati bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu.
Yā c'; eva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu, yā ca bāhirā ākāsa-
dhātu, ākāsadhātur'; ev'; esā, taṃ . . . cittaṃ virājeti.
Athāparaṃ viññāṇaṃ yeva avasissati parisuddhaṃ pariyo-
dātaṃ, tena viññāṇena kiñci jānāti. -- Sukhan ti pi vijānāti;
Dukkhan ti pi vijānāti; Adukkhamasukhan ti pi vijānāti.
Sukhavedanīyaṃ bhikkhu phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā
vedanā. So sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno Sukhaṃ vedanaṃ
vediyāmīti pajānāti. Tass'; eva sukhavedanīyassa phassassa
nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedanīyaṃ phassaṃ
paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati sā vūpasamma-
tīti pajānāti. Dukkhavedanīyaṃ. bhikkhu, phassaṃ paṭicca
uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhaṃ vedanaṃ vediya-
māno Dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Tass'; eva
dukkhavedaṇīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ
dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā
sā nirujjhati sā vūpasammatīti pajānāti. Adukkhamasukha-
vedanīyaṃ bhikkhu phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhama-
sukhā vedanā. So adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno
Adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Tass'; eva
adukkhamasukhavedaṇīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ
vedayitaṃ adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca
uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati sā vūpa-
sammatīti pajānāti.
Seyyathāpi, bhikkhu, dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ samphassasa-
modhānā1 usmā jāyati tejo abhinibbattati, tesaṃ yeva
dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ nānābhāvā vinikkhepā yā tajjā usmā sā
nirujjhati sā vūpasammati, -- evam eva kho, bhikkhu, sukha-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si saṃghaṭā samodhānā, with note that the Sinh.
reading is as in text.

[page 243]
4.10. DHĀTUVIBHAṄGASUTTAṂ (140.) 243
vedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. So
sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno Sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti
pajānāti; tass'; eva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ
tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā
sukhā vedanā sā nirujjhati sā vūpasammatīti pajānāti.
Dukkhavedanīyaṃ, bhikkhu, phassaṃ paṭicca uppajjati
dukkhā vedanā. So dukkhaṃ vedanaṃ . . . vediyāmīti
pajānāti; tass'; eva dukkhacedanīyassa . . . sā vūpasamma-
tīti pajānāti. Adukhamasukhavedanīyaṃ, bhikkhu, phassaṃ
paṭicca . . . sā vūpasammatīti pajānāti.
Athāparaṃ upekhā yeva avasissati parisuddhā pariyodāta
mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca. Seyyathāpi, bhikkhu,
dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ ban-
dheyya ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeyya1 ukkāmu-
khaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe
pakkhipeyya, tam enaṃ kālena kālaṃ abhidhameyya kālena
kālaṃ udakena paripphoseyya kālena kālaṃ ajjhupekkheyya,
taṃ hoti jātarūpaṃ dhantaṃ suddhantaṃ niddhantaṃ2
nīhaṭaṃ3 ninnītakasāvaṃ4 mudu ca kammaññañ ca pabhas-
sarañ ca, yassā yassā va paḷindhanavikatiyā ākaṅkhati yadi
pavaṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇa-
mālāya, tañ c'; assa atthaṃ anubhoti; evam eva kho,
bhikkhu, athāparaṃ upekhā yeva avasissati parisuddhā
pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca. So evaṃ
pajānāti: Imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ
pariyodātaṃ ākāsānañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ, tadanu-
dhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, evam me ayaṃ upekhā
tannissitā tadupādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya;
imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodā-
taṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ
ca cittaṃ bhāveyyaṃ, evam me ayaṃ upekhā tannissitā
tadupādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya; imañ ce

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky āl-; Bu ālamp-.
2 Si omits these three words. nothing that they are inserted
in Sinh. MSS.
3 So Bu; Sky Si nihataṃ.
4 So Si Sky; Bu nīhaṭako. Cf. III. 137.

[page 244]
244 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ
ākiñcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ
bhāveyyaṃ, evam me ayaṃ upekhā tannissitā tadupādānā
ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya; imañ ce ahaṃ upekhaṃ
evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ nevasaññānāsaññā-
yatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhā-
veyyaṃ, evam me ayaṃ upekhā tannissitā tadupādānā ciraṃ
dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyyāti. So evaṃ pajānāti: Imañ ce
ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ ākāsā-
nañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ
bhāveyyaṃ, saṃkhatam etaṃ; imañ ce ahaṃ upekhaṃ
evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ viññāṇañcāyatanaṃ
upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ,
saṃkhatam etaṃ; imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ
evaṃ pariyodātaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ ta-
danudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṃkhatam etaṃ;
imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodā-
taṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanu-
dhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṃkhatam etan ti. So
n'; eva abhisaṃkharoti nābhisañcetayati bhavāya vā vibha-
vāya vā. So anabhisaṃkharonto anabhisañcetayanto bha-
vāya vā vibhavāya vā na kiñci loke upādiyati anupādiyaṃ
na paritassati aparitassaṃ paccattaṃ yeva parinibbāyati:
Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāpa-
raṃ itthattāyāti pajānāti. So sukhañ ce vedanaṃ vedeti,
Sā aniccā ti pajānāti; Anajjhositā ti pajānāti; Anabhinan-
ditā ti pajānāti. Dukkhañ ce vedanaṃ vedeti, Sā aniccā ti
pajānāti; Anajjhositā ti pajānāti; Anabhinanditā ti pajā-
nāti. Adukkhamasukhañ ce vedanaṃ vedeti, Sā . . . pajā-
nāti. So sukhañ ce vedanaṃ vedeti, visaṃyutto naṃ
vedeti; so dukkhaṃ ce vedanaṃ vedeti, visaṃyutto naṃ
vedeti; adukkhamasukhañ ce vedanaṃ vedeti, visaṃyutto
naṃ vedeti. So kāyapariyantikaṃ1 vedanaṃ vediyamāno
Kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Jīvitapa

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Si, -- cf. 2 D. 128. Bu (?) -pariyattikaṃ.

[page 245]
4.10. DHĀTUVIBHAṄGASUTTAṂ (140.) 245
riyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno: Jīvitapariyantikaṃ ve-
danaṃ vediyāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvita-
pariyādānā idh'; eva sabbavedayitāni abhinanditāni1 sīti-
bhavissantīti pajānāti.
Seyyathāpi, bhikkhu, telañ ca paṭicca vaṭṭiñ2 ca paṭicca
telappadīpo jhāyati, tass'; eva telassa ca vattiyā ca pariyādānā
aññassa ca anupāhārā anāhāro nibbāyati, -- evam eva,
bhikkhu, kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno: Kāyapa-
riyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti; jīvitapariyantikaṃ
vedanaṃ vediyamāno: Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyā-
mīti pajānāti; kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idh'
eva sabbavedayitā abhinanditāni sītibhavissantīti pajānāti.
Tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā paramena paññā-
dhiṭṭhānena samannāgato hoti. Esā hi, bhikkhu, paramā
ariyā paññā yadidaṃ sabbadukkhakkhaye ñāṇaṃ. Tassa sā
vimutti sacce ṭhitā akuppā hoti. Taṃ hi, bhikkhu, musā
yaṃ mosadhammaṃ,3 taṃ saccaṃ yaṃ amosadhammaṃ
nibbānaṃ; tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā
paramena saccādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Etaṃ hi,
bhikkhu, paramaṃ ariyasaccaṃ, yadidaṃ amosadhammaṃ
nibbānaṃ. Tass'; eva kho pana pubbe aviddasuno upadhī
honti samattā samādiṇṇā. Tyassa pahīnā honti ucchinna-
mūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā4 āyatiṃ anuppāda-
dhammā; tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā para-
mena cāgādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi, bhikkhu,
paramo ariyo cāgo, yadidaṃ sabbūpadhipaṭinissaggo. Tass'
eva kho pana pubbe aviddasuno abhijjhā hoti chando sārāgo.
Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāva-
kato āyatiṃ anuppādadhammo. Tass'; eva kho pana pubbe
aviddasuno āghāto hoti byāpādo sampadoso, svāssa pahīno
hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ
anuppādadhammo. Tass'; eva kho pana pubbe aviddasuno
avijjā hoti sammoho sampadoso, svāssa pahīno hoti ucchin-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu Si; Sky anabhin.
2 Sky vaddhiñ as usual.
3 So Bu Sk; Sy Si mogh.
4 Si anabhāvaṅkatā.

[page 246]
246 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
namūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppāda-
dhammo. Tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā para-
mena upasamādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi,
bhikkhu, paramo ariyo upasamo yadidaṃ rāgadosamohānaṃ
upasamo.
Paññaṃ nappamajjeyya saccam anurakkheyya cāgam
anubrūheyya santim eva so sikkheyyāti iti yan taṃ vuttaṃ
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Yattha ṭhitaṃ maññussavā nappavattanti, maññussave
kho pana nappavattamāne muni santo ti vuccatīti iti kho
pan'; etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Asmīti
bhikkhu maññitam etaṃ; Ayam aham asmīti1 maññitam
etaṃ; Bhavissan ti maññitam etaṃ; Na bhavissan ti maññi-
tam etaṃ;2 Rūpī bhavissan ti maññitam etaṃ; Arūpī bhavis-
san ti maññitam etaṃ; Saññī bhavissan ti maññitam etaṃ;
Asaññī bhavissan ti maññitam etaṃ; Nevasaññīnāsaññī
bhavissan ti maññitam etaṃ. Maññitaṃ, bhikkhu, rogo,
maññitaṃ gaṇḍo,3 maññitaṃ sallaṃ; sabbamaññitānaṃ
tveva, bhikkhu, samatikkamā muni santo ti vuccati. Muni
kho pana, bhikkhu, santo na jāyati na jiyyati4 na kuppati
nappiheti; tam pi 'ssa bhikkhu na 'tthi yena jāyetha,
ajāyamāno kiṃ jiyyissati, ajiyyamāno kiṃ miyyissati, amiy-
yamāno kiṃ kuppissati, akuppamāno kissa pihessati? Yattha
ṭhitaṃ maññussavā nappavattanti, maññussave kho pana
nappavattamāne muni santo ti vuccatīti iti yan taṃ vuttaṃ
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Imaṃ kho me tvaṃ, bhikkhu, saṃkhittena chadhātu-
vibhaṅgaṃ dharehīti.
Atha kho āyasmā Pukkusāti: Satthā kira me anuppatto,
Sugato kira me anuppatto, Sammāsambuddho kira me
anuppatto ti uṭṭhāy'; āsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā Bhaga-
vato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavantaṃ etad avoca:
Accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu Sky; Si nāham asmīti.
2 Sky omit this clause.
3 So Sk; Sy gandho; Si gantho.
4 So Si; Sky omit these two words.

[page 247]
4.10. DHĀTUVIBHAṄGASUTTAṂ (140.) 247
yathā-akusalaṃ, yo 'haṃ Bhagavantaṃ āvuso-vādena samu-
dācaritabbaṃ amaññissaṃ; tassa me, bhante, Bhagavā
accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti.
Taggha tvaṃ, bhikkhu, accayo accagamā yathābālaṃ
yathāmūḷhaṃ yathā-akusalaṃ, yaṃ maṃ tvaṃ āvuso-vādena
samudācaritabbaṃ amaññittho; yato ca kho tvaṃ, bhikkhu,
accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, tan te
mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhi h'; esā, bhikkhu, ariyassa
vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti
āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatīti.
Labheyyāhaṃ, bhante, Bhagavato santike upasampa-
dan ti?
Paripuṇṇaṃ pana te, bhikkhu, pattacīvaran ti?
Na kho me, bhante, paripuṇṇaṃ pattacīvaran ti.
Na kho, bhikkhu, Tathāgatā aparipuṇṇapattacīvaraṃ
upasampādentīti.
Atha kho āyasmā Pukkusāti Bhagavato bhāsitaṃ abhi-
nanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivā-
detvā padakkhiṇaṃ katvā pattacīvarapariyesanaṃ pakkāmi.
Atha kho āyasmā Pukkusātim pattacīvarapariyesanaṃ caran-
taṃ bhantagāvī jīvitā voropesi.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten'
upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū
Bhagavantaṃ etad avocuṃ:-- Yo so, bhante, Pukkusāti
nama kulaputto Bhagavatā saṃkhittena ovādena ovadito so
kālakato. Tassa kā gati ko abhisamparāyo ti?
Paṇḍito, bhikkhave, Pukkusāti kulaputto paccapādi
dhammassānudhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ
viheṭhesi. Pukkusāti, bhikkhave, kulaputto pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha
parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
DHĀTUVIBHAṄGASUTTAṂ DASAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------

[page 248]
248 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
141.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā. Bārāṇa-
siyaṃ viharati Isipatane migadāye. Tatra kho Bhagavā
bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū
Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:-- Tathā-
gatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇa-
siyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavat-
titaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena
vā Mārena va Brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ
catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā
paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ1.
Katamesaṃ catunnaṃ? -- Dukkhassa ariyasaccassa ācik-
khanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā
uttānīkammaṃ. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācik-
khanā . . . uttānīkammaṃ. Dukkhanirodhassa ariyasac-
cassa . . . uttānīkammaṃ. Dukkhanirodhagāminiyā paṭi-
padāya2 ariyasaccassa . . . uttānīkammaṃ. Tathāgatena,
bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiyaṃ Isipa-
tane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appa-
tivattiyaṃ samaṇena vā . . . kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ
mesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ . . . uttānīkammaṃ.
Sevatha, bhikkhave, Sāriputta-Moggallāne, bhajatha, bhik-
khave, Sāriputta-Moggallāne, paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā3
brahmacārīnaṃ. -- Seyyathāpi, bhikkhave, janettī,4 evaṃ
Sāriputto; seyyathāpi jātassa āpādeta, evaṃ Moggallāno.
Sāriputto, bhikkhave, sotāpattiphale vineti, Moggallāno
uttamatthe; Sāriputto, bhikkhave, pahoti cattāri ariya-
saccāni vitthārena ācikkhituṃ desetuṃ paññāpetuṃ paṭṭha-
petuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātun ti.
Idam avoca Bhagavā, idaṃ vutvā Sugato uṭṭhāy'; āsanā
vihāraṃ pāvisi.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Bu; Sky; Sky uttānik. Cf. Vol. ii.248.
2 So Si Bu (?); Sky--gāminīp.
3 So Si Bu; Sky an--ikā.
4 So Sky Bu; Si janetā.

[page 249]
4.11. SACCAVIBHAṄGASUTTAṂ (141.) 249
Tatra kho āyasmā Sāriputto acirapakkantassa Bhagavato
bhikkhū āmantesi: Āvuso bhikkhavo ti. Āvuso ti kho te
bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā
Sāriputto etad avoca:-- Tathāgatena, āvuso, arahatā sammā-
sambuddhena Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ
dhammacakkaṃ pavattitaṃ . . . dukkhanirodhagāminiyā
paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭha-
panā vivaranā vibhajanā uttānīkammaṃ.
Katamañ c'; āvuso, dukkhaṃ ariyasaccaṃ? -- Jāti pi
dukkhā, jarā pi dukkhā, maraṇam pi dukkhaṃ, sokapari-
devadukkhadomanassupāyāsā pi dukkhā. Yam p'; icchaṃ
na labhati, tam pi dukkhaṃ; saṃkhittena pañcupādānak-
khandhā dukkhā.
Katamā c', āvuso, jāti? -- Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ
tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti, nibbati1
abhinibbatti, khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho;
-- ayaṃ vuccat', āvuso, jāti.
Katamā c', āvuso, jarā? -- Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ
tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā2 khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ
valittacatā3 āyuno saṃhānī indriyānaṃ paripāko; ayaṃ
vuccat', āvuso, jarā.
Katamañ c', āvuso, maraṇaṃ? -- Yaṃ tesaṃ tesaṃ
sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā, bhedo
antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā, khandhānaṃ
bhedo kaḷebarassa4 nikkhepo;-- idaṃ vuccat', āvuso,
maraṇaṃ.
Katamo c', āvuso, soko? -- Yo kho, āvuso, aññatarañ-
ñatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena
dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ, anto-
soko antoparisoko;-- ayaṃ vuccat', āvuso, soko.
Katamā c', āvuso, paridevo? -- Yo kho, āvuso, añ-
ñataraññatarena byasanena samannāgatassa aññatarañ-
ñatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo,

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit.
2 So Si; Sky jīraṇaṃ.
3 Si vall.
4 So Sky; Si kalev. Cf. III. 1.

[page 250]
250 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ādevanā paridevanā,1 ādevitattaṃ paridevitattaṃ;-- ayaṃ
vuccat', āvuso, paridevo.
Katamañ c', āvuso, dukkhaṃ? -- Yaṃ kho, āvuso,
kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyasamphassajaṃ duk-
khaṃ asātaṃ vedayitaṃ;-- idaṃ vuccat', āvuso, dukkhaṃ.
Katamañ c', āvuso, domanassaṃ? -- Yaṃ kho, āvuso,
cetasikaṃ asātaṃ manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ
vedayitaṃ, -- idaṃ vuccat', āvuso, domanassaṃ.
Katamo c', āvuso, upāyāso? -- Yo kho, āvuso, aññatarañ-
ñatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena
dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso, āyāsitattaṃ
upāyāsitattaṃ, -- ayaṃ vuccat', āvuso, upāyāso.
Katamañ c', āvuso,yam p'; icchaṃ na labhati tam pi
dukkhaṃ? -- Jātidhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā
uppajjati: Aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca
vata no jāti āgaccheyyāti; na kho pan'; etaṃ icchāya pat-
tabbaṃ; idam pi yam p'; icchaṃ na labhati, tam pi dukkhaṃ.
Jarādhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ --pe-- byādhidham-
mānaṃ, āvuso, sattānaṃ --pe-- maraṇadhammānaṃ, āvuso,
sattānaṃ --pe-- sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadham-
mānaṃ, āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: Aho vata
mayaṃ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsādhammā
assāma, na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
āgaccheyyun ti; na kho pan'; etaṃ icchāya pattabbaṃ;
idam pi yam p'; icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ.
Katame c', āvuso, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā
dukkhā? -- Seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpā-
dānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānak-
khandho viññāṇūpādānakkhandho;-- ime vuccant', āvuso,
saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.
Idaṃ vuccat', āvuso, dukkhaṃ ariyasaccaṃ.
Katamañ c', āvuso, dukkhasamudayaṃ2 ariyasaccaṃ?
Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā3 nandirāgasahagatā tatratatrā-
bhinandinī, seyyathīdaṃ: Kāmataṇhā bhavataṇhā vi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky omit these two words.
2 Si d--yo.
3 Si ponobbh.

[page 251]
4.11. SACCAVIBHAṄGASUTTAṂ (141.) 251
bhavataṇha;-- idaṃ vuccat', āvuso, dukkhasamudayaṃ
ariyasaccaṃ.
Katamañ c', āvuso, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ?
Yo tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo
mutti anālayo;-- idaṃ vuccat', āvuso, dukkhanirodhaṃ
ariyasaccaṃ.
Katamañ c', āvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā
ariyasaccam? -- Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, sey-
yathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sam-
mākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sam-
māsamādhi.
Katamā c', āvuso, sammādiṭṭhi? -- Yaṃ kho, āvuso,
dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe
ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nāṇaṃ;-- ayaṃ
vuccat', āvuso, sammādiṭṭhi.
Katamo c', āvuso, sammāsaṃkappo? Nekkham-
masaṃkappo abyāpādasaṃkappo1 avihiṃsāsaṃkappo;--
ayaṃ vuccat', āvuso, sammāsaṃkappo.
Katamā c', āvuso, sammāvācā? Musāvādā veramaṇī,
pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī,
samphappalāpā veramaṇī;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sam-
māvācā.
Katamo c', āvuso, sammākammanto? -- Pāṇātipātā
veramaṇī, adinnadānā veramaṇī, kāmesu micchācārā
veramaṇī;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammākammanto.
Katamo c', āvuso, sammā-ājīvo? -- Idh', āvuso, ariya-
sāvako micchā-ājīvaṃ pahāya sammā-ājīvena jīvikaṃ kap-
peti;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammā-ājīvo.
Katamo c', āvuso, sammāvāyāmo? Idh', āvuso,
bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dham-
mānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ
ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpa-
kānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ
janeti . . . padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dham-

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky avyābādhas.

[page 252]
252 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
mānaṃ uppādāya chandaṃ janeti . . . padahati; uppan-
nānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammohāya1
bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ
janeti . . . padahati;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammāvāyāmo.
Katamo c', āvuso, sammāsati? -- Idh', āvuso, bhikkhu
kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya
loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu --pe--; citte --pe--;
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī . . . abhij-
jhādomanassaṃ;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammāsati.
Katamo c', āvuso, sammāsamādhi? -- Idh', āvuso,
bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaj-
jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā
ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitak-
kaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pitisukhaṃ dutiyajjhānaṃ
--pe--; tatiyajjhānaṃ --pe--; catutthajjhānaṃ upasampajja
viharati;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammāsamādhi.
Idaṃ vuccat', āvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā
ariyasaccaṃ.
Tathāgaten', āvuso, arahatā sammāsambuddhena
Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ
pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā
devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ,
yadidaṃ imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ acikkhanā
desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānī-
kamman ti.
Idam avoc'; āyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhū
āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandun ti
SACCAVIBHAṄGASUTTAṂ EKĀDASAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si asammosāya, omitting the next four words before chandaṃ.

[page 253]
4.12. DAKKHIṆĀVIBHAṄGASUTTAṂ (142.) 253
142.
1 Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu
viharati Kapilavatthusmiṃ Nigrodhārāme. Atha kho
Mahāpajāpatī Gotamī navaṃ dussayugaṃ ādāya yena
Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho
Mahāpajāpatī Gotamī Bhagavantaṃ etad avoca:-- Idaṃ
me, bhante, navaṃ dussayugaṃ Bhagavantaṃ uddissa
sāmaṃ kantaṃ sāmaṃ vāyitaṃ; tam me, bhante, Bha-
gavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyāti. Evaṃ vutte
Bhagavā Mahāpajāpatiṃ Gotamiṃ etad avoca:-- Saṃghe,
Gotami, dehi; saṃghe te dinne ahañ c'; eva pūjito bhavis-
sāmi saṃgho cāti. Dutiyam pi kho Mahāpajāpatī Gotamī
Bhagavantaṃ etad avoca:-- Idam me . . . upādāyāti.
Dutiyam pi kho Bhagavā Mahāpajāpatiṃ Gotamiṃ etad
avoca:-- Saṃghe . . . saṃgho cāti. Tatiyam pi kho
Mahāpajāpatī . . . saṃgho cāti.
Evaṃ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:
-- Paṭiggaṇhātu, bhante, Bhagavā Mahāpajāpatiyā Gotamiyā
navaṃ dussayugaṃ; bahūpakārā,2 bhante, Mahāpajāpatī
Gotamī Bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā
Bhagavantaṃ janettiyā kālakatāya thaññaṃ pāyesi. Bha-
gavā pi, bhante, bahūpakāro Mahāpajāpatiyā Gotamiyā;
Bhagavantaṃ, bhante, āgamma Mahāpajapatī Gotamī
Buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṃ-
ghaṃ saraṇaṃ gatā. Bhagavantaṃ, bhante, āgamma
Mahāpajāpatī Gotamī pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā
paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭivi-
ratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Bhagavan-
taṃ, bhante, āgamma Mahāpajāpatī Gotamī Buddhe
aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena
samannagatā, saṃghe aveccappasādena samannāgatā, ariya-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Milinda, p. 240.
2 Si bahukārā.

[page 254]
254 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
kantehi sīlehi samannāgatā. Bhagavantaṃ, bhante, āgamma
Mahāpajāpatī Gotamī dukkhe nikkaṅkhā dukkhasamudaye
nikkaṅkhā dukkhanirodhe nikkaṅkhā dukkhanirodhagā-
miniyā paṭipadāya nikkaṅkhā. Bhagavā pi, bhante, bahū-
pakāro Mahāpajāpatiyā Gotamiyā ti.
Evam etaṃ, Ānanda; evam etaṃ, Ānanda. Yaṃ h',
Ānanda, puggalo puggalaṃ āgamma Buddhaṃ saraṇaṃ gato
hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṃghaṃ saraṇaṃ gato
hoti, imass', Ānanda, puggalassa iminā puggalena na sup-
patikāraṃ vadāmi yadidaṃ abhivādanapaccupaṭṭhānañjali-
kammaṃ sāmīcikammaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna-
paccayabhesajjaparikkhārānuppadānena. Yaṃ h', Ānanda,
puggalo puggalaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti
adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato
hoti musāvādā paṭivirato hoti surāmerayamajjapamādaṭ-
ṭhānā paṭivirato hoti, imass', Ānanda, puggalassa iminā
puggalena na suppatikāraṃ vadāmi yadidaṃ . . . -- uppadā-
nena. Yaṃ h', Ānanda, puggalo puggalaṃ āgamma Buddhe
aveccappasādena samannāgato hoti, dhamme . . . sīlehi
samannāgato hoti, imass', Ānanda, puggalassa iminā pugga-
lena na suppatikāraṃ vadāmi yadidaṃ . . . -- uppadānena.
{Yaṃ} h', Ānanda, puggalo puggalaṃ āgamma dukkhe nik-
kaṅkho hoti dukkhasamudaye nikkaṅkho hoti dukkhanirodhe
nikkaṅkho hoti dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅ-
kho hoti, imass', Ānanda, puggalassa iminā puggalena na
suppatikāraṃ vadāmi yadidaṃ . . . -- uppadānena.
Cuddasa kho pan'; im', Ānanda, pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Tathāgate arahante Sammāsambuddhe dānaṃ deti;-- ayaṃ
paṭhamā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Paccekabuddhe1 dānaṃ
deti;-- ayaṃ dutiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Tathāgatasā-
vake arahante dānaṃ deti;-- ayaṃ tatiyā pāṭipuggalikā
dakkhiṇā. Arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ
deti;-- ayaṃ catutthī pātipuggalikā dakkhiṇā. Anāgāmissa
dānaṃ deti;-- ayaṃ pañcamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky here; Si always and Sky infra paccekasambuddhe.

[page 255]
4.12. DAKKHIṆĀVIBHAṄGASUTTAṂ (142.) 255
Anagāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ deti;--
ayaṃ chaṭṭhā paṭipuggalikā dakkhiṇā. Sakadāgāmissa
dānaṃ deti;-- ayaṃ sattamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ deti;--
ayaṃ aṭṭhamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sotāpanne dānaṃ
deti;-- ayaṃ navamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sotāpatti-
phalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ deti;-- ayaṃ dasamī
pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Bāhirake kāmesu vītarāge dānaṃ
deti;-- ayaṃ ekādasamī pātipuggalikā dakkhiṇā. Puthujja-
nasīlavante1 dānaṃ deti;-- ayaṃ dvādasamī pātipuggalikā
dakkhiṇā. Puthujjanadussīle dānaṃ deti;-- ayaṃ terasamī
pāṭipuggalikā dakkhiṇa. Tiracchānagate dānaṃ deti;--
ayaṃ cuddasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Tatr', Ānanda, tiracchānagate dānaṃ datvā sataguṇā
dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā; puthujjanadussīle dānaṃ datvā
sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā; puthujjanasīlavante
dānaṃ datvā satasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā;
bāhirake kāmesu vītarāge dānaṃ datvā koṭisatasahassaguṇā
dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā; sotāpattiphalasacchikiriyāya
paṭipanne dānaṃ datvā asaṅkheyyā appameyyā dakkhiṇā
pāṭikaṅkheyyā. Ko panā vādo sotāpanne? Ko pana vādo
sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne? Ko pana vādo
sakadāgāmissa? Ko pana vādo anāgāmiphalasacchikiriyāya
paṭipanne? Ko pana vādo anāgāmissa? Ko pana vādo
arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne? Ko pana vādo
Tathāgatasāvake arahante? Ko pana vādo Paccekabuddhe?
Ko pana vādo Tathāgate arahante Sammāsambuddhe?
Satta kho pan'; im', Ānanda, saṃghagatā dakkhiṇā.
Buddhapamukhe ubhatosaṃghe dānaṃ deti;-- ayaṃ paṭhamā
saṃghagatā dakkhiṇā. Tathāgate parinnibbute udhato-
saṃghe dānaṃ deti;-- ayaṃ dutiyā saṃghagatā dakkhiṇā.
Bhikkhusaṃghe dānaṃ deti;-- ayaṃ tatiyā saṃghagatā
dakkhiṇā. Bhikkhunīsaṃghe dānaṃ deti;-- ayaṃ catutthī
saṃghagatā dakkhiṇā. Ettakā me bhikkhū ca bhikkhuniyo

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky agree both here and infra in reaching p--sīlañce.

[page 256]
256 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ca saṃghato uddissathāti dānaṃ deti;-- ayaṃ pañcamī
saṃghagatā dakkhiṇā. Ettakā me bhikkhū saṃghato
uddissathāti dānaṃ deti;-- chaṭṭhā saṃghagatā dakkhiṇā.
Ettakā me bhikkhuniyo saṃghato uddissathāti dānaṃ deti;
-- ayaṃ sattamī saṃghagatā dakkhiṇā.
Bhavissanti kho pan', Ānanda, anāgatamaddhānaṃ
gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā tesu dussīlesu
saṃghaṃ uddissa dānaṃ dassanti. Tadā p'; ahaṃ. Ānanda,
saṃghagataṃ dakkhiṇaṃ asaṅkheyyaṃ appameyyaṃ
vadāmi, na tvevāhaṃ, Ānanda, kenaci pariyāyena saṃgha-
gatāya dakkhiṇāya pāṭipuggalikaṃ dānaṃ mahapphalataraṃ
vadāmi.
Catasso kho imā, Ānanda, dakkhiṇāvisuddhiyo. Katamā
catasso? Atth', Ānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no
paṭiggāhakato. Atth', Ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato
visujjhati no dāyakato. Atth', Ānanda, dakkhiṇā n'; eva
dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atth', Ānanda,
dakkhiṇā dāyakato c'; eva visujjhati paṭiggāhakato ca.
Kathañ c', Ānanda, dakkhiṇa dāyakato visujjhati no
paṭiggāhakato? Idh', Ānanda, dāyako hoti sīlavā kalyāṇa-
dhammo, paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā;-- evaṃ
kho, Ānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggā-
hakato.
Kathañ c', Ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati
no dāyakato? Idh', Ānanda, dāyako hoti dussīlo pāpa-
dhammo, paṭiggāhakā honti sīlavanto kalyāṇadhammā
-- evaṃ kho, Ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no
dāyakato.
Kathañ c', Ānanda, dakkhiṇā n'; eva dāyakato visujjhati
no paṭiggāhakato? Idh', Ānanda, dāyako ca hoti dussīlo
pāpadhammo, paṭiggāhakā ca honti dussīlā pāpadhammā;
-- evaṃ kho, Ānanda, dakkhiṇā n'; eva dāyakato visujjhati
no paṭiggāhakato.
Kathañ c', Ānanda, dakkhiṇā dāyakato c'; eva visujjhati
paṭiggāhakato ca? Idh', Ānanda, dāyako ca hoti sīlavā
kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā ca honti sīlavanto kalyāṇa-

--------------------------------------------------------------------------

[page 257]
4.12. DAKKHIṆĀVIBHAṄGASUTTAṂ (142.) 257
dhammā;-- evaṃ kho, Ānanda, dakkhiṇā dāyakato c'; eva
visujjhati paṭiggāhakato ca.
Imā kho, Ānanda, catasso dakkhiṇāvisuddhiyo ti.
Idam avoca Bhagavā, idaṃ vatvā Sugato athāparam
etad avoca satthā:--
Yo sīlavā dussīlesu dadāti
Dānaṃ dhammena laddhā1 supasannacitto
Abhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāram,
Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhati.
Yo dussīlo sīlavantesu dadāti
Dānaṃ adhammena laddhā apasannacitto
Anabhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ,
Sā dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati.
Yo dussīlo dussīlesu dadāti
Dānaṃ adhammena laddhā apasannacitto
Anabhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ,
Sā dakkhiṇā n'; ev'; ubhato visujjhati.2
Yo sīlavā sīlavantesu dadāti
Dānaṃ dhammena laddhā supasannacitto
Abhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ,
Taṃ ve dānaṃ vipullaphalan ti brūmi.
Yo vītarāgo vītarāgesu dadāti
Dānaṃ dhammena laddhā supasannacitto
Abhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ,
Taṃ ve dānaṃ āmisadānaṃ vipulan ti brūmi3.
DAKKHIṆĀVIBHAṄGASUTTAṂ DVĀDASAMAṂ.
VIBHAṄGAVAGGO CATUTTHO.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si laddhaṃ, with note that the Sinhalese reading is laddhā;
Sky here laddhāna (but laddhā infra) followed by pasannacitto.
2 So Sky; Si reads: Na taṃ dānaṃ vipullaphalan ti brūmi.
3 So Sky; Si reads: Taṃ ve d. āmisadānānamaggaṃ.

[page 258]
258 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
143.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho
pana samayena Anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti
dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati
aññataram purisaṃ āmantesi:-- Ehi tvaṃ, ambho purisa,
yena Bhagavā ten'; upasaṃkama, upasaṃkamitvā mama
vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi evañ ca vadehi:
Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito
bāḷhagilāno, so Bhagavato pāde sirasā vandatīti. Yena c'
āyasmā Sāriputto ten'; upasaṃkama upasaṃkamitvā mama
vacanena āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandāhi evañ ca
vadehi: Anāthapiṇḍiko, bhante, . . . vandatīti. Evañ ca
vadehi: Sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Anā-
thapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ ten'; upasaṃkamatu
anukampaṃ upādāyāti.
Evaṃ bhante ti kho so puriso Anāthapiṇḍikassa gaha-
patissa paṭissutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃ-
kamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho so puriso Bhagavantaṃ etad avoca:
Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagi-
lāno; so Bhagavato pāde sirasā vandatīti. Yena c'; āyasmā
Sāriputto ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā āyasmantaṃ
Sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho so puriso āyasmantaṃ Sāriputtaṃ etad avoca:
Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagi-
lāno; so āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandati evañ ca
vadeti: Sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Anātha-
piṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ ten'; upasaṃkamatu
anukampaṃ upādāyāti.
Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuṇhībhāvena. Atha
kho āyasmā Sāriputto nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya
āyasmatā Ānandena pacchāsamaṇena yena Anāthapiṇḍikassa
gahapatissa nivesanaṃ ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā

--------------------------------------------------------------------------

[page 259]
5.1. ANĀTHAPIṆḌIKOVĀDASUTTAṂ (143.) 259
paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā Sāriputto
Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etad avoca: Kacci te, gahapati,
khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā
paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamo 'sānaṃ paññāyati
no abhikkamo ti?
Na me, bhante Sāriputta, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ;
bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti,
abhikkamo 'sānaṃ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi,
bhante Sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena . . .
(&c. as Vol. II. p. 193, line 1 to line 23) . . . no paṭikkamo
ti.
Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: Na cak-
khuṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tas-
mātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: Na sotaṃ
upādiyissāmi na ca me sotanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti.
Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha . . . Na
ghānaṃ . . . sikkhitabbaṃ. Tasmātiha . . . Na jivhaṃ
. . . sikkhitabbaṃ. Tasmātiha . . . Na kāyaṃ . . . sik-
khitabbaṃ. Tasmātiha . . . Na manaṃ . . . sikkhitab-
baṃ. Tasmātiha . . . Na rūpaṃ . . . sikkhitabbaṃ. Tas-
mātiha . . . Na saddaṃ upādiyissāmi --pe-- Na gandhaṃ
upādiyissāmi --pe-- Na rasaṃ upādiyissāmi --pe-- Na phoṭ-
ṭhabbaṃ upādiyissāmi --pe-- Na dhammaṃ upādiyissāmi, na
ca me dhammanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te,
gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: Na cak-
khuviññāṇaṃ upādiyissami, na ca me cakkhuviññāṇanissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
Na sotaviññāṇaṃ upādiyissāmi --pe-- Na ghānaviññāṇaṃ
upādiyissāmi --pe-- Na jivhāviññāṇaṃ upādiyissāmi --pe--
Na kāyaviññāṇaṃ upādiyissāmi --pe-- Na manoviññāṇaṃ
upādiyissāmi, na ca me manoviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: Na cak-
khusamphassaṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphas-

--------------------------------------------------------------------------

[page 260]
260 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
sanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati,
sikkhitabbaṃ. Tasmātiha . . . Na sotasamphassaṃ viñ-
ñāṇaṃ upādiyissāmi --pe-- Na ghānasamphassaṃ viññāṇaṃ
upādiyissāmi --pe-- Na jivhāsamphassaṃ viññāṇaṃ upādiyis-
sāmi --pe-- Na kāyasamphassaṃ viññāṇaṃ upādiyissāmi -- pe
-- Na manosamphassaṃ viññāṇaṃ upādiyissāmi, na ca me
manosamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi
te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha . . . Na cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ
upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassajaṃ vedanānissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha . . . Na sotasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyis-
sāmi --pe-- Na ghānasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi --
pe -- Na jivhāsamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi -- Na
kāyasamphassajaṃ vedanaṃ --pe-- Na manosamphassajaṃ
vedanaṃ upādiyissāmi, na ca me manosamphassajaṃ
vedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te, gaha-
pati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha . . . {Na} paṭhavīdhātuṃ upādiyissāmi, na
ca me paṭhavīdhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ
hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha . . . Na āpo-
dhātuṃ upādiyissāmi . . . Na tejodhātuṃ upādiyissāmi -- pe
-- Na vāyodhātuṃ upādiyissāmi --pe-- Na ākāsadhātuṃ
upādiyissāmi --pe-- Na viññāṇadhātuṃ upādiyissāmi, na ca
me viññāṇadhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi
te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha . . . Na rūpaṃ upādiyissāmi, na ca me
rūpanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati,
sikkhitabbaṃ. Na vedanaṃ upādiyissāmi --pe-- Na saññaṃ
upādiyissāmi --pe-- Na saṃkhāre upādiyissāmi --pe-- Na
viññāṇaṃ upādiyissāmi, na ca me viññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha . . . Na ākāsānañcāyatanaṃ upādiyissāmi,
na ca me ākāsānañcāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti.
Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha . . . Na
viññāṇañcāyatanaṃ upādiyissāmi --pe-- Na ākiñcaññāyata-

--------------------------------------------------------------------------

[page 261]
ANĀTHAPIṆḌIKOVĀDASUTTAṂ (143.) 261
naṃ upādiyissāmi --pe-- Na nevasaññānāsaññāyatanānaṃ
upādiyissāmi, na ca me nevasaññānāsaññānissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: Na
idhalokaṃ upādiyissāmi, na ca me idhalokanissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmā-
tiha . . . Na paralokaṃ upādiyissāmi, na ca me paralokanis-
sitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati,
sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: Yam
p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ2 viññātaṃ pariyesitaṃ
anuvicaritaṃ manasā, tam pi na upādiyissāmi na ca me
tannissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te, gahapati,
sikkhitabbaṃ.
Evaṃ vutte Anāthapiṇḍiko gahapati parodi assūni
pavattesi. Atha kho āyasmā Ānando Anāthapiṇḍikaṃ
gahapatiṃ etad avoca:-- Olīyasi3 kho tvaṃ, gahapati,
saṃsīdasi4 kho tvaṃ gahapatīti?
Nāhaṃ, bhante Ānanda, olīyāmi, na saṃsīdami.5 Api
me dīgharattaṃ Satthā payirupāsito, manobhāvanīyo ca
bhikkhū, na ca me evarūpī dhammī kathā sutapubbā ti.
Na kho, gahapati, gihīnaṃ odātavasanānaṃ evarūpi
dhammī kathā paṭibhāti. Pabbajitānaṃ kho, gahapati,
evarūpī dhammī kathā paṭibhātīti.
Tena hi, bhante Sāriputta, gihīnaṃ odātavasanānaṃ
evarūpī dhammī kathā paṭibhātu. Santi hi, bhante Sāriputta,
kulaputtā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa
parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro ti6.
Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Ānando Anā-
thapiṇḍikaṃ gahapatiṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāy'
āsanā pakkamiṃsu. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati
acirapakkante āyasmante ca Sāriputte āyasmante ca

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si yam pi me.
2 Si muttaṃ.
3 So Bu; Sky olīyissasīti; Si oleyyāsi here and oleyyāmi infra.
Cf. Asl. 377
4 So Sky; Si saṃsīdi.
5 Sky omit na s-.
6 Cf. 1 Maj. 168; Si omits bhavissanti.

[page 262]
262 III. UPARIPAṆṆASAṂ.
Ānande kāyassa bhedā param maraṇā Tusitaṃ kāyaṃ
uppajji.1 Atha kho Anāthapiṇḍiko devaputto abhikkantāya
rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ Jetavanaṃ obhā-
setvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā
Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekaman-
taṃ ṭhito kho Anāthapiṇḍiko devaputto Bhagavantaṃ
gāthāhi ajjhabhāsi:--
2Idaṃ hitaṃ Jetavanaṃ isisaṃghanisevitaṃ
Āvutthaṃ dhammarājena pītisañjananaṃ mama.
Kammaṃ vijjā ca dhammo3 ca sīlaṃ jīvitam4 uttamaṃ,
Etena maccā5 sujjhanti na gottena na dhanena vā.
Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṃ attham attano
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
Sāriputto va paññāya sīlena upasamena ca
Yo hi pāragato bhikkhu etāva paramo siyā.
Idam avoca Anāthapiṇḍiko devaputto. Samanuñño
Satthā ahosi. Atha kho Anāthapiṇḍiko devaputto: Sama-
nuñño me Satthā ti Bhagavantaṃ abhivādetvā padak-
khiṇaṃ katvā tatth'; ev'; antaradhāyi. Atha kho Bhagavā
tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: Imaṃ, bhikkhave,
rattiṃ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhik-
kantavaṇṇo kevalakappaṃ Jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ
ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā maṃ abhivādetvā ekaman-
taṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so devaputto maṃ
gāthāhi ajjhābhāsi:--
Idaṃ hitam Jetavanaṃ . . .
. . . (&c., as above) . . .
. . . etāva paramo siyā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si after Ānande reads kālam akāsi, Tusitaṃ kāyaṃ uppajjīti.
2 Cf. 1 Saṃyutta, p. 33 and 55.
3 So Sky Bu; Si dhammā.
4 So MSS.; Bu (?) silaj.
5 So Sky Si; Bu manas ā.

[page 263]
5.1. ANĀTHAPIṆḌIKOVĀDASUTTAṂ (143.) 263
Idam avoca, bhikkhave, so devaputto. Samanuñño me
Satthā ti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth'; ev'
antaradhāyīti.
Evaṃ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:
So hi nūna so, bhante, Anāthapiṇḍiko devaputto bhavis-
sati; Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati āyasmante Sāriputte
aveccappasanno1 ahosīti.
Sādhu sādhu, Ānanda. Yāvatakaṃ kho, Ānanda,
takkāya pattabbaṃ, anuppattaṃ tayā. Anāthapiṇḍiko so,
Ānanda, devaputto n'; añño2 ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
ANĀTHAPIṆḌIKOVĀDASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.
144.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe
viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana
samayena āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahācundo
āyasmā ca Channo Gijjhakūṭe pabbate viharanti. Tena kho
pana samayena āyasmā Channo ābādhiko hoti dukkhito
bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyaṇhasamayaṃ
patisallānā vuṭṭhito yen'; āyasmā Mahācundo ten'; upasaṃ-
kami upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Mahācundaṃ etad
avoca:-- Āyām', āvuso Cunda, yen'; āyasmā Channo ten'
upasaṃkameyyāma gilānapucchakā3 ti. Evam āvuso ti
kho āyasmā Mahācundo āyasmato Sāriputtassa paccassosi.
Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahacundo yen'
āyasmā Channo ten'; upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā
āyasmatā Channena saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si abhippasanno, with note that the Sinhalese reading is as
in text.
2 Sky (which omit preceding Ānanda) read na nañño.
3 So Si Bu; Sky gilānaṃ p.

[page 264]
264 III. UPARIPAṆṆASAṂ.
kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṃ
Channaṃ. etad avoca:-- Kacci te, āvuso Channa, khama-
nīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkammanti
no abhikkamanti, paṭikkam'; osānaṃ paññāyati no abhikkamo
ti?
Na me, avuso Sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ,
bāḷhā me dukkhā vedanā . . . (&c., as at p. 259 supra)
. . . no paṭikkamo. Satthaṃ, āvuso Sāriputta, āharissāmi,
nāvakaṅkhāmi jīvitan ti.
Māyasmā Channo satthaṃ āharesi. Yāpet'; āyasmā
Channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ Channaṃ
icchāma. Sace āyasmato Channassa na 'tthi sappāyāni
bhojanāni, ahaṃ āyasmato Channassa sappāyāni bhojanāni
pariyesissāmi.1 Sace āyasmato Channassa na 'tthi sappāyāni
bhesajjāni, ahaṃ āyasmato Channassa sappāyāni bhesajjāni
pariyesissāmi. Sace āyasmato Channassa na 'tthi patirūpo
upaṭṭhāko, ahaṃ āyasmantaṃ Channaṃ upaṭṭhahissāmi.
Māyasmā Channo satthaṃ āharesi. Yāpet'; āyasmā Channo.
yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ Channaṃ icchāmāti.
Na pi me, āvuso Sāriputta, na 'tthi sappāyāni bhojanāni,
na pi na 'tthi sappāyāni bhesajjāni na pi me na 'tthi paṭirūpo
upaṭṭhāko. Āpi c', āvuso Sāriputta, pariciṇṇo me Satthā
dīgharattaṃ manāpen'; eva no amanāpena. Etaṃ hi, āvuso
Sāriputta, sāvakassa {patirūpaṃ} yaṃ satthāraṃ paricareyya
manāpan'; eva no amanāpena. Anupavajjaṃ Channo bhik-
khu satthaṃ āharissatīti, evam etaṃ. āvuso Sāriputta,
dhārehīti.
Puccheyyāma mayaṃ āyasmantaṃ Channaṃ kañcid eva
desaṃ,2 sace āyasmā Channo okāsaṃ karoti pañhassa
veyyākaraṇāyāti.
Pucch', āvuso Sāriputta; sutvā vedissāmāti.
Cakkhuṃ, āvuso Channa, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviñ-
ñāṇaviññātabbe dhamme: Etaṃ mana, Eso 'ham asmi,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits this sentence.
2 Si Kiñci desaṃ, as at p. 15 supra.

[page 265]
5.2. CHANNOVĀDASUTTAṂ (144.) 265
Eso me attā ti samanupassasi? Sotaṃ, āvuso Channa,
sotaviññāṇaṃ --pe--; Ghānaṃ, āvuso Channa, ghānaviñ-
ñāṇaṃ; Jivhaṃ, āvuso Channa, jivhāviññāṇaṃ; Kāyaṃ,
āvuso Channa, kāyaviññāṇaṃ; Manaṃ, āvuso Channa,
manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme: Etaṃ
mama, Eso 'ham asmi, Eso attā ti samanupassasīti?
Cakkhuṃ, āvuso Sāriputta, cakkhaviññāṇaṃ cakkhu-
viññāṇaviññātabbe dhamme: N'; etaṃ mama, N'; eso 'ham
asmi, Na me so attā ti samanupassāmi; sotaṃ, āvuso
Sāriputta, sotaviññāṇaṃ; ghānaṃ, āvuso Sāriputta, ghāna-
viññāṇaṃ; jivhaṃ, āvuso Sāriputta, jivhāviññāṇaṃ;
kāyaṃ, āvuso Sāriputta, kāyaviññāṇaṃ; manaṃ, āvuso
Sāriputta, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme:
N'; etaṃ mama, N'; eso 'ham asmi, Na me so attā ti
samanupassāmīti.
Cakkhusmiṃ, āvuso Channa, cakkhuviññāṇe cakkhu-
viññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya
cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe
dhamme: N'; etaṃ mama, N'; eso 'ham asmi, Na me so
attā ti samanupassasi? Sotasmiṃ, āvuso Channa, sota-
viññāṇe; ghānasmiṃ, āvuso Channa, ghānaviññāṇe;
jivhāya . . .; kāyasmiṃ . . .; manasmiṃ, āvuso Channa,
manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ
disvā kiṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇa-
viññātabbe dhamme: N'; etaṃ mana, N'; eso 'ham asmi,
Na me so attā ti samanupassasīti?
Cakkhusmiṃ, āvuso Sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhu-
viññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ
abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññā-
tabbe dhamme: N'; etaṃ mama, N'; eso 'ham asmi, Na me
so attā ti samanupassāmi. Sotasmiṃ, āvuso Sāriputta,
sotaviññāṇe; ghānasmiṃ, āvuso Sāriputta, ghānaviññāṇe;
jivhāya, āvuso Sāriputta, jivhāviññāṇe; kāyasmiṃ, āvuso
Sāriputta, kayāviññāṇe; manasmiṃ, āvuso Sāriputta,
manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu niro-
dhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------

[page 266]
266 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
manoviññāṇaviññātabbe dhamme: N'; etaṃ mama, N'; eso
'ham asmi, Na me so attā ti samanupassāmīti.
Evaṃ vutte āyasmā Mahācundo āyasmantaṃ Channaṃ
etad avoca:-- Tasmātih', āvuso Channa, idam pi tassa
Bhagavato sāsanaṃ niccakappaṃ manasikātabbaṃ;
nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ na 'tthi; calite asati
passaddhi passaddhiyā sati, nati na hoti; natiyā asati
āgatigati na hoti; āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti;
cutūpapāte asati n'; ev'; idha na huraṃ na ubhayam antarena
es'; ev'; anto dukkhassāti.
Atha kho āyasmā Sāriputto āyasmā ca Mahācundo
āyasmantaṃ Channaṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāy'
āsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā Channo, acirapak-
kante āyasmante ca Sāriputte āyasmante ca Mahācunde,
satthaṃ āharesi. Atha kho āyasmā Sāriputto yena
Bhagavā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
āyasmā Sāriputto Bhagavantaṃ etad avoca: Āyasmatā,
bhante, Channena satthaṃ āharitaṃ. Tassa kā gati ko
abhisamparāyo ti?
Nanu te, Sāriputta, Channena bhikkhunā sammukhā
yeva anupavajjatā byākatā ti?
Atthi, bhante, Pubbajiraṃ nāma Vajjigāmo. Tatr'
āyasmato Channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjaku-
lānīti.
Honti h'; ete1, Sāriputta, Channassa bhikkhuno mitta-
kulāni suhajjakulāni upavajjakulāni; nāhaṃ, Sāriputta,
ettāvatā sa-upavajjo ti vadāmi. Yo kho, Sāriputta, imañ
ca kāyaṃ nikkhipati aññaṃ ca kāyaṃ upādiyati, tam ahaṃ
Sa-upavajjo ti vadāmi. Taṃ Channassa bhikkhuno na
'tthi, anupavajjo2 Channo bhikkhu satthaṃ āharesīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Sāriputto
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
CHANNOVĀDASUTTAṂ DUTIYAṂ.

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si etāni.
2 So Sky; Si anupavajjaṃ.

[page 267]
5.3. PUṆṆOVĀDASUTTAṂ (145.) 267
145.
1Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
āyasmā Puṇṇo sāyaṇhasamayaṃ patisallanā vuṭṭhito yena
Bhagavā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
āyasmā Puṇṇo Bhagavantaṃ etad avoca: Sādhu maṃ,
bhante, Bhagavā saṃkhittena ovādena ovadatu yam ahaṃ
Bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto
ātāpī pahitatto vihareyyan ti. Tena hi, Puṇṇa, suṇohi
sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti. Evam bhante ti
kho āyasmā Puṇṇo Bhagavato paccassosi.
Bhagavā etad avoca:-- Santi kho, Puṇṇa, cakkhuviñ-
ñeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā. Tañ ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya
tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato
uppajjati nandī; nandīsamudayā dukkhasamudayo Puṇṇāti
vadāmi. Santi kho, Puṇṇa, sotaviññeyyā saddā; ghāna-
viññeyyā gandhā; jivhāviññeyyā rasā; kāyaviññeyyā phoṭ-
ṭhabbā; manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piya-
rūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañ ce bhikkhu abhinandati
abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhiva-
dato ajjhosāya titthato uppajjati nandī; nandīsamudayā
dukkhasamudayo Puṇṇāti vadāmi.
Santi ca kho, Puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā
manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañ ce bhikkhu
nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. tassa taṃ
anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī
nirujjhati: nandīnirodhā dukkhanirodho Puṇṇāti vadāmi.
Santi kho, Puṇṇa, sotaviññeyyā saddā: ghānaviññeyyā
gandhā; jivhāviññeyyā rasā; kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā;
manoviññeyyā dhammā iṭṭhā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. Saṃyutta iv. 60; Divy. 37-39; J.PṬṢ. 1887, 23.

[page 268]
268 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
hitā rajanīyā. Tañ ce bhikkhu nābhinandati nābhivadati
nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato
anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati; nandīnirodhā dukkha-
nirodho Puṇṇāti vadāmi.
Iminā ca tvaṃ, Puṇṇa, mayā saṃkhittena ovādena
ovadito katarasmiṃ janapade viharissasīti?
Iminā 'haṃ, bhante, Bhagavatā saṃkhittena ovādena
ovadito, atthi Sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṃ
viharissāmi.
Caṇḍā kho, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā; pharusā
kho, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā. Sace taṃ, Puṇṇa,
Sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha
te, Puṇṇa, kinti bhavissatīti?
Sace maṃ, bhante, Sunāparantakā manussā akkosis-
santi paribhāsissanti, tattha me evaṃ bhavissati: Bhaddakā
vat'; ime Sunāparantakā manussā, subhaddakā vat'; ime Sunā-
parantakā manussā yam me na-y-ime pāṇinā pahāraṃ
dentīti. Evam ettha, Bhagavā, bhavissati; evam ettha,
Sugata, bhavissatīti.
Sace pana te, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā pāṇinā
pahāraṃ dassanti, tattha pana te, Puṇṇa, kinti bhavis-
satīti?
Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā pāṇinā
pahāraṃ dassanti, tattha me evaṃ bhavissati: Bhaddakā
vat'; ime Sunāparantakā manussā, subhaddakā vat'; ime
Sunāparantakā manussā yam me na-y-ime leḍḍunā pahā-
raṃ dentīti. Evam. ettha, Bhagavā, bhavissati; evam
ettha, Sugata, bhavissatīti.
Sace pana te, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā leḍḍunā
pahāraṃ dassanti, tattha pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatīti?
Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā leḍḍunā
pahāraṃ dassanti, tattha me evaṃ bhavissati: Bhaddakā
vat'; ime Sunāparantakā manussā, subhaddakā vat'; ime
Sunāparantakā manussā yam me na-y-ime daṇḍena pahāraṃ
dentīti. Evam ettha, Bhagavā, bhavissati; evam ettha,
Sugata, bhavissatīti.

--------------------------------------------------------------------------

[page 269]
5.3. PUṆṆOVĀDASUTTAṂ (145.) 269
Sace pana te . . . daṇḍena . . . kinti bhavissatīti?
Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā daṇḍena . . .
yam me na-y-ime satthena . . . Sugata bhavissatīti.
Sace pana te . . . satthena . . . kinti bhavissatīti?
Sace me . . . satthena . . . yam me na-y-ime tiṇhena
satthena jīvitā voropentīti . . . Sugata bhavissatīti.
Sace pana te . . . jīvitā voropessanti . . . kinti bha-
vissatīti?
Sace maṃ . . . jīvitā voropessanti, tattha me evaṃ
bhavissati: Santi kho Bhagavato sāvakā kāyena ca jīvitena
ca aṭṭiyamānā1 jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti.
Tam me idaṃ apariyitthaṃ2 yeva satthahārakaṃ laddhan ti.
Evam ettha, Bhagavā, bhavissati; evam ettha, Sugata,
bhavissatīti.
Sādhu sādhu, Puṇṇa. Sakkhissasi kho tvaṃ, Puṇṇa,
iminā damupasamena samannāgato Sunāparantasmiṃ jana-
pade viharituṃ. Yassa dāni tvaṃ, Puṇṇa, kālam mañ-
ñasīti.
Atha kho āyasmā Puṇṇo Bhagavato bhāsitaṃ abhinan-
ditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā
padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ
ādāya yena Sunāparanto janapado tena cārikaṃ pakkāmi.
Anupubbena cārikaṃ caramāno yena Sunāparanto janapado
tad avasari. Tatra sudaṃ āyasmā Puṇṇo Sunāparantasmiṃ
janapade viharati. Atha kho āyasmā Puṇṇo ten'; ev'; antara-
vassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭipādesi,3 ten'; ev'
antaravassena pañcamattāni upāsikāsatāni paṭipādesi, ten'
ev'; antaravassena tisso vijjā sacchi-akāsi.4 Atha kho āyasmā
Puṇṇo aparena samayena parinibbāyi.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten'; upa-
saṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te
bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Yo so, bhante, Puṇṇo

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky addhiyamānā,--Sk adding hariyamānā.
2 So Sky; Si apariyiṭṭhaṃ.
3 So Sky; Si paṭidesesi.
4 Si sacchākāsi.

[page 270]
270 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
nāma kulaputto Bhagavatā saṃkhittena ovādena ovadito, so
kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo ti?
Paṇḍito, bhikkhave, Puṇṇo kulaputto; paccapādi
dhammassānudhammaṃ; na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ
viheṭhesi. Parinibbuto, bhikkhave, Puṇṇo kulaputto ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
PUṆṆOVĀDASUTTAṂ TATIYAṂ
146.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvat-
thiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha
kho Mahāpajāpatī Gotamī pañcamattehi bhikkhunīsatehi
saddhiṃ yena Bhagavā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā
Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekaman-
taṃ ṭhitā kho Mahāpajāpatī Gotamī Bhagavantaṃ etad
avoca:-- Ovadatu, bhante, Bhagavā bhikkhuniyo; anusāsatu,
bhante, Bhagavā bhikkhuniyo; karotu, bhante, Bhagavā
bhikkhunīnaṃ dhammikathan ti.
Tena kho pana samayena therā bhikkhū bhikkhuniyo
ovadanti pariyāyena; āyasmā pana Nandako na icchati
bhikkhuniyo ovadituṃ pariyāyena. Atha kho Bhagavā
āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi: Kassa nu kho, Ānanda,
ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovadituṃ pariyayenāti? -- Nanda-
kassa, bhante, pariyāyo bhikkhuniyo ovadituṃ pariyāyena;1
ayaṃ, bhante, āyasmā Nandako na icchati bhikkhuniyo
ovadituṃ pariyayenāti. -- Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ
Nandakaṃ āmantesi: Ovada, Nandaka, bhikkhuniyo:
anusāsa, Nandaka, bhikkhuniyo; karohi tvaṃ, brāhmaṇa,
bhikkhunīnaṃ dhammikathan ti. Evam bhante ti kho so

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky. For Nandakassa . . . parayāyena Si (which notes
that Sinhalese reading is as in text) reads: sabbeh'; eva bhante
kato pariyāyo bhikkhuniyo ovadituṃ pariyāyena; ayaṃ(&c.).

[page 271]
5.4. NANDAKOVĀDASUTTAṂ (146.) 271
āyasmā Nandako Bhagavato paṭissutvā pubbaṇhasamayaṃ
nivāsetvā pattacīvaraṃ {ādāya} Sāvatthim piṇḍāya pāvisi.
Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭik-
kanto attadutiyo yena Rājakārāmo ten'; upasaṃkami. Adda-
sāsuṃ kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṃ Nandakaṃ dūrato
va āgacchantaṃ disvāna āsanaṃ paññāpesum udakañ ca
pādānaṃ upaṭṭhapesuṃ. Nisīdi kho āyasmā Nandako
paññatte āsane, nisajja pāde pakkhālesi. Tā pi kho bhik-
khuniyo āyasmantaṃ Nandakaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā
Nandako etad avoca:-- Paṭipucchakathā kho, bhaginiyo,
bhavissati. Tattha ājānantīhi1 Ājānāmāti 'ssa vacanīyaṃ;
na ājānantīhi Na ājānāmāti 'ssa vacanīyaṃ. Yassā vā pan'
assa kaṅkhā vā vimati vā, aham eva tattha paṭipucchitabbo:
-- Idaṃ bhante kathaṃ, -- imassa kvattho ti.
Ettakena pi mayaṃ, bhante, ayyassa Nandakassa atta-
manā abhiraddhā2 yan no ayyo Nandako pavāretīti.
Taṃ kiṃ maññatha, bhaginiyo? Cakkhuṃ niccaṃ vā
aniccaṃ vā ti?
Aniccaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallan
nu taṃ samanupassituṃ: Etaṃ mama, eso 'ham asmi, so
me attā ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kiṃ maññatha, bhaginiyo? Sotaṃ niccaṃ vā
aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ, bhante. -- Ghānaṃ niccaṃ vā
aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ, bhante. -- Jivhā niccā vā aniccā
vā ti? Aniccā, bhante. -- Kāyo nicco vā anicco vā ti?
Anicco, bhante. -- Mano nicco vā anicco vā ti? Anicco,
bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇā-

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky here and infra. Si reads: tattha ājānantīti ājānāmāti
'ssa v.; na ājānantīti, &c.
2 So Sky; Si abhinandāma, -- adding note that Sinhalese reading
is as in text.

[page 272]
272 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
madhammaṃ kallan nu taṃ samanupassituṃ: Etaṃ mama,
eso 'ham asmi, so me attā ti?
No h'; etaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Pubbe va no
h'; etaṃ, bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ:
Iti p'; ime cha ajjhattikā āyatanā aniccā ti.
Sādhu sādhu, bhaginiyo; evaṃ h'; etaṃ, bhaginiyo, hoti
ariyasāvakassa yathābhūtaṃ sammappaññāya passato. Taṃ
kiṃ maññatha, bhaginiyo? {Rūpā} niccā vā aniccā vā ti?
Aniccā, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante.
Yam panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇamadhammaṃ kallan
nu taṃ samanupassituṃ: Etaṃ mama, eso 'ham asmi, so
me attā ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kiṃ maññatha, bhaginiyo? Saddā niccā vā aniccā
vā ti? Aniccā, bhante. Gandhā niccā vā aniccā vā ti?
Aniccā, bhante. Rasā niccā vā aniccā vā ti? Aniccā,
bhante. Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vā ti? Aniccā,
bhante. Dhammā niccā vā aniccā vā ti? Aniccā, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇa-
madhammaṃ kallan nu taṃ . . . attā ti?
No h'; etaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Pubbe va no h'
etaṃ, bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ:
Iti p'; ime cha bāhirā āyatanā aniccā ti.
Sādhu sādhu, bhaginiyo; evaṃ h'; etaṃ, bhaginiyo,
hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ sammappaññāya passato.
Taṃ kim maññatha, bhaginiyo? Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ
vā aniccaṃ vā ti?
Aniccaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallan
nu taṃ . . . attā ti?
No h'; etaṃ, bhante.

--------------------------------------------------------------------------

[page 273]
5.4. NANDAKOVĀDASUTTAṂ (146.) 273
Taṃ kim maññātha, bhaginiyo? {Sotaviññāṇaṃ} niccaṃ
vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ, bhante. Ghānaviññāṇaṃ
niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ, bhante. Kāyaviñ-
ñāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ, bhante.
Manoviññāṇaṃ niccaṃ va aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ,
bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā
it? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ
vipariṇāmadhammaṃ kallan nu taṃ . . . attā ti?
No h'; etaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Pubbe va
no etaṃ, bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ:
Iti p'; ime cha viññāṇakāyā aniccā ti.
Sādhu, sādhu, bhaginiyo; evaṃ h'; etaṃ, bhaginiyo,
hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ sammappaññāya pas-
sato.
Seyyathāpi, bhaginiyo, telappadīpassa jhāyato telam pi
aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ vaṭṭī pi aniccā vipariṇāma-
dhammā accī pi aniccā vipariṇāmadhammā ābhā pi aniccā
vipariṇāmadhammā; yo nu kho, bhaginiyo evaṃ vadeyya:
Amussa telappadīpassa jhāyato telam pi aniccaṃ vipariṇā-
madhammaṃ vattī pi aniccā vipariṇāmadhammā accī pi
aniccā vipariṇāmadhammā, yā ca khvāssa ābhā sā niccā
dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā ti, -- sammā nu kho so,
bhaginiyo, vadamāno vadeyyāti?
No h'; etaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Amussa hi,
bhante, telappadīpassa jhāyato telam pi aniccaṃ vipariṇāma-
dhammaṃ vaṭṭī pi aniccā vipariṇāmadhammā accī pi aniccā
vipariṇāmadhammā, pagev'; assa ābhā aniccā vipariṇā-
madhammā ti.
Evam eva kho, bhaginiyo, yo nu kho evam vadeyya:
Cha kho 'me ajjhattikā āyatanā aniccā, yañ ca kho cha
ajjhattike āyatane paṭicca {paṭisaṃvedemi} sukhaṃ vā duk-
khaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, taṃ niccaṃ dhuvaṃ
sassataṃ avipariṇāmadhamman ti, -- sammā nu kho so,
bhaginiyo, vadamāno vadeyyāti?
No h'; etaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Tajjam tajjaṃ,
bhante, paccayaṃ paṭicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti.

--------------------------------------------------------------------------

[page 274]
274 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā
nirujjhantīti1.
Sādhu sādhu, bhaginiyo; evaṃ h'; etaṃ, bhaginiyo,
hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ sammappaññāya passato.
Seyyathāpi, bhaginiyo, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāra-
vato mūlam pi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ khandho pi
anicco vipariṇāmadhammo sākhāpalāsam pi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ chāyā pi aniccā vipariṇāmadhammā;
yo nu kho evaṃ vadeyya: Amussa mahato rukkhassa
tiṭṭhato sāravato mūlam pi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ
khandho pi anicco vipariṇāmadhammo sākhāpalāsam pi
aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, yā ca khvāssa chāyā sā
niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā ti, -- sammā nu
kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyāti?
No h'; etaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Amussa hi,
bhante, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlam pi
aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ khandho pi anicco vipariṇā-
madhammo sākhāpalāsam pi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ,
pagev'; assa chāyā aniccā vipariṇāmadhammā ti.
Evam eva kho, bhaginiyo, yo nu kho evaṃ vadeyya:
Cha kho 'me bāhirā āyatanā aniccā vipariṇāmadhammā yañ
ca kho cha bāhire āyatane paṭicca paṭisaṃvedemi sukhaṃ
vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā taṃ niccaṃ dhuvaṃ
sassataṃ avipariṇāmadhamman ti, -- sammā nu kho so,
bhaginiyo, vadamāno vadeyyāti?
No h'; etaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Tajjaṃ tajjaṃ,
bhante, paccayaṃ paṭicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti, tajjassa
tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantīti.
Sādhu sādhu, bhaginiyo; evam h'; etaṃ, bhaginiyo,
hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ sammappaññāya passato.
Seyyathāpi, bhaginiyo, dakkho goghātako vā goghāta-
kantevāsī vā gāviṃ vadhitvā tiṇhena govikantanena gāviṃ
vikanteyya, anupahacca antaraṃ maṃsakāyaṃ, anupahacca
bāhiraṃ cammakāyaṃ, yam yad eva tattha antarā cilīmaṃ
antarā nahārū antarā bhandhanaṃ, taṃ tad eva tiṇhena

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky; Si nirujjhatīti and (supra) uppajjati.

[page 275]
5.4. NANDAKOVĀDASUTTAṂ (146.) 275
govikantanena sañchindeyya saṃkanteyya samparikanteyya,
sañchinditvā saṃkantitvā samparikantitvā vidhūnitvā
bāhiraṃ cammakāyaṃ ten'; eva cammena taṃ gāviṃ paṭic-
chādetvā evaṃ vadeyya: Tathevāyaṃ gavī saṃyuttā iminā
cammenāti, -- sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno
vadeyyāti?
No h'; etam, bhante. Taṃ kissa hetu? Asu hi,
bhante, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ
vadhitvā . . . taṃ gāviṃ paṭicchādetvā kiñcāpi so evaṃ
vadeyya: Tathevāyaṃ gāvī saṃyuttā iminā cammenāti,
atha kho sā gāvī visaṃyuttā tena cammenāti1.
Upamā kho me ayaṃ, bhaginiyo, katā atthassa viññā-
panāya. Ayam ev'; ettha attho: Antaro maṃsakāyo ti kho,
bhaginiyo, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhiva-
canaṃ; bāhiro cammakāyo ti kho, bhaginiyo, channetaṃ
bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ; antarā cilīmaṃ
antarā nahārū antarā bandhanan ti kho, bhaginiyo, nandi-
rāgass'; etaṃ adhivacanaṃ; tiṇhaṃ govikantanaṃ ti kho,
bhaginiyo, ariyāy'; etaṃ paññāya adhivacanaṃ, yāyaṃ ariyā
paññā antarā kilesaṃ antarā saṃyojanaṃ antarā bandhanaṃ
sañchindati saṃkantati samparikantati.
Satta kho ime, bhaginiyo, bojjhaṅgā yesaṃ bhāvitattā
bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovi-
muttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati. Katame satta? Idha,
bhaginiyo, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanis-
sitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ,2
{dhammavicayasambojjhaṅgaṃ} bhāveti, viriyasambojjhaṅ-
gaṃ bhāveti, pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti, passaddhisam-
bojjhaṅgaṃ bhāveti, samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti,
upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Ime kho, bhaginiyo,
satta bojjhaṅgā yesaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu
āsavānaṃ khayā . . . upasampajja viharatīti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky Si cammena.
2 So Sky; Si v--aṃ, -- with note that the Sinhalese reading
is as in text.

[page 276]
276 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Atha kho āyasmā Nandako tā bhikkhuniyo iminā ovā-
dena ovaditvā uyyojesi: Gacchatha, bhaginiyo; kālo ti.
Atha kho tā bhikkhuniyo āyasmato Nandakassa
bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā āyasman-
taṃ Nandakaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena
Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavan-
taṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā
kho tā bhikkhuniyo Bhagavā etad avoca: Gacchatha, bhik-
khuniyo; kālo ti. Atha kho tā bhikkhuniyo Bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho
Bhagavā acirapakkantāsu tāsu bhikkhunīsu bhikkhū āman-
tesi:-- Seyyathāpi, bhikkhave, tadahu 'posathe cātuddase
na hoti bahuno janassa kaṅkhā vā vimati vā: Ūno nu kho
cando, puṇṇo nu kho cando ti; atha kho ūno cando tveva
hoti;-- evam eva kho, bhikkhave, tā bhikkhuniyo Nanda-
kassa dhammadesanāya attamanā c'eva honti no ca kho
paripuṇṇasaṃkappā ti.
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Nandakaṃ āmantesi:
Tena hi tvaṃ, Nandaka, sve pi tā bhikkhuniyo ten'; ev'
ovādena ovadeyyāsīti.
Evaṃ bhante ti kho āyasmā Nandako Bhagavato
paccassosi.
Atha kho āyasmā Nandako tassā rattiyā accayena
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ
piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhat-
taṃ piṇḍapātapaṭikkanto attadutiyo yena Rājakārāmo ten'
upasaṃkami. Addasāsuṃ kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṃ
Nandakaṃ dūrato va āgacchantaṃ disvāna āsanaṃ paññā-
pesuṃ udakañ ca pādānamu upaṭṭhapesuṃ. Nisīdi kho
āyasmā Nandako paññatte āsane, nisajja pāde pakkhālesi.
Tā pi kho bhikkhuniyo āyasmantaṃ Nandakaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho tā bhik-
khuniyo āyasmā Nandako etad avoca:-- Paṭipucchakathā
kho, bhaginiyo, bhavissati. Tattha ājānantīhi Ājānāmāti
'ssa vacanīyaṃ, na ājānantīhi Na ājānāmāti 'ssa vacanīyaṃ.
Yassā vā pan'; assa kaṅkhā vā vimati vā, aham eva tattha

--------------------------------------------------------------------------

[page 277]
5.5. CŪḶARĀHULOVĀDASUTTAṂ (147.) 277
paṭipucchitabbo: Idaṃ, bhante, kathaṃ, -- imassa kvattho
ti?
Ettakena pi mayaṃ, bhante, ayyassa Nandakassa
attamanā abhiraddhā, yan no ayyo Nandako pavāretīti.
Taṃ kiṃ maññatha, bhaginiyo? Cakkhuṃ niccaṃ vā
aniccaṃ vā ti? -- Aniccaṃ, bhante. -- Yaṃ panāniccaṃ . . .
(&c. as above, page 271, line 21, to page 276, line 2) . . .
Gacchatha, bhikkhuniyo; kālo ti.
Atha kho Bhagavā acirapakkantāsu tāsu bhikkhunīsu
bhikkhū āmantesi:-- Seyyathāpi, bhikkhave, tadahu 'posathe
pannarase na hoti bahuno janassa kaṅkhā vā vimati vā: Ūno
nu kho cando, puṇṇo nu kho cando ti; atha kho puṇṇo
cando tveva hoti;-- evam eva kho, bhikkhave, tā bhik-
khuniyo Nandakassa dhammadesanāya attamanā c'; eva
paripuṇṇasaṃkappā ca. Tāsaṃ, bhikkhave, pañcannaṃ
bhikkhunīsatānaṃ yā pacchimā bhikkhunī sā sotapannā
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
NANDAKOVĀDASUTTAṂ CATUTTHAṂ.
147.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
Bhagavato rahogatassa patissallīnassa evaṃ cetaso parivi-
takko udapādi:1 Paripakkā kho Rāhulassa vimutti paripāca-
niyā dhammā; yannūnāhaṃ Rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ
khaye vineyyan ti. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ
nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi.
Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-
paṭikkanto āyasmantaṃ Rāhulaṃ āmantesi: Gaṇhāhi, Rā-
hula, nisīdanaṃ, yen'; Andhavanaṃ ten'; upasaṃkamissāma

--------------------------------------------------------------------------
1 Cf. 1 Sum. Vil . p. 50.

[page 278]
278 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
divāvihārāyāti. Evaṃ bhante ti kho āyasmā Rāhulo Bha-
gavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya Bhagavantaṃ1 piṭṭhito
piṭṭhito anubandhi.
Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni
Bhagavantaṃ anubandhāni honti: Ajja Bhagavā āyasmantaṃ
Rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vinessatīti.
Atha kho Bhagavā Andhavanaṃ ajjhogahetvā aññata-
rasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmā pi kho
Rāhulo Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Eka-
mantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Rāhulaṃ Bhagavā etad
avoca: Taṃ kiṃ maññasi, Rāhula? Cakkhuṃ niccaṃ vā
aniccaṃ vā ti?
Aniccaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallan
nu taṃ samanupassituṃ: Etaṃ mama, eso 'ham asmi, eso
me attā ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kim maññasi, Rāhula? Rūpā niccā vā aniccā vā ti?
Aniccā, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallan
nu taṃ samanupassituṃ: Etaṃ mama, eso 'ham asmi, eso
me attā ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kim maññasi, Rāhula? Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ
vā aniccaṃ vā ti?
Aniccaṃ, bhante.
Yam panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti?
Dukkhaṃ, bhante.
Yam panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ . . .
attā ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si; Sky Bhagavato,--omitting second piṭṭhito.

[page 279]
5.5. CŪḶARĀHULOVĀDASUTTAṂ (147.) 279
No h'; etaṃ bhante.
Taṃ kim maññasi Rāhula? Cakkhusamphasso nicco
vā anicco vā ti? -- Anicco, bhante . . . {No} h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kim maññasi, Rāhula? Yaṃ idaṃ1 cakkhusam-
phassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṃkhāra-
gataṃ viññāṇagataṃ, tam pi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? --
Aniccaṃ, bhante . . . No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kim maññasi, Rāhula? Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ
va ti? -- Aniccaṃ, bhante --pe--. Ghānaṃ niccaṃ vā anic-
caṃ vā ti? Aniccaṃ, bhante --pe--. Jivhā niccā vā aniccā
vā ti? Aniccā, bhante --pe--. Kāyo nicco vā anicco vā ti?
Anicco, bhante --pe--. Mano nicco vā anicco vā ti? -- Anicco,
bhante. Yam panāniccaṃ . . . No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kim maññasi, Rāhula? Dhammā niccā vā aniccā
vā ti? -- Aniccā, bhante . . . No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kim maññasi, Rāhula? Manoviññāṇaṃ niccaṃ
vā aniccaṃ vā ti? -- Aniccaṃ, bhante . . . No h'; etaṃ, bhante.
Taṃ kim maññasi, Rāhula? Manosamphasso nicco vā
anicco vā ti? -- Anicco, bhante . . . No h'; etaṃ bhante.
Taṃ kim maññasi, Rāhula? Yam p'; idaṃ manosam-
phassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṃkhā-
ragataṃ viññāṇagataṃ, tam pi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? --
Aniccaṃ, bhante . . Ṇo h'; etaṃ, bhante.
Evaṃ passaṃ, Rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmiṃ2
nibbindati rūpesu nibbindati cakkhuviññāṇe nibbindati
cakkhusamphasse nibbindati; yam p'; idaṃ cakkhusam-
phassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṃkhā-
ragataṃ viññāṇagataṃ, tasmim pi nibbindati. Sotasmiṃ
nibbindati, saddesu nibbindati, ghānasmiṃ nibbindati,
gandhesu nibbindati, jivhāya nibbindati, rasesu nibbindati,
kāyasmiṃ nibbindati, phoṭṭhabbesu nibbindati, manasmiṃ
nibbindati, dhammesu nibbindati,3 manoviññāṇe nibbindati,
manosamphasse nibbindati. Yam p'; idaṃ manosamphassa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si yaṃ idaṃ,--with note that the Sinhalese reading is
yam p'; idaṃ.
2 Si cakkhusmiṃ pi (and infra rūpesu pi, &c.)
3 Sky omit dh. n.

[page 280]
280 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
paccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṃkhāragataṃ
viññāṇagataṃ, tasmiṃ pi nibbindati, nibbindaṃ virajjati,
virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttam iti ñāṇaṃ hoti:
Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,
nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Idam avoca Bhagavā. Āyasmā {Rāhulo} Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandīti. Imasmiṃ kho pana veyyākaraṇasmiṃ
bhaññamāne, āyasmato Rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṃ
vimucci. Tāsañ c'; anekānaṃ devatāsahassānaṃ virajaṃ
vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: Yaṃ kiñci samuda-
yadhammaṃ, sabban taṃ nirodhadhamman ti.
CŪḶARĀHULOVĀDASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.
148.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ
viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te
bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
Dhammaṃ vo, bhikkhave, desissāmi ādikalyāṇaṃ majjhe
kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ {pakāsissāmi},
yadidaṃ cha chakkāni. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasika-
rotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū
Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:-- Cha
ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni
veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā
veditabbā, cha vedanākāyā veditabbā, cha taṇhākāyā
veditabbā.
Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānīti iti kho pan'
etaṃ vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Cakkhā-
yatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ
kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. Cha ajjhattikāni āyatanāni
veditabbānīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ,
Idaṃ paṭhamaṃ chakkaṃ.

--------------------------------------------------------------------------

[page 281]
5.6. CHACHAKKASUTTAṂ (148.) 281
Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānīti iti kho pan'; etaṃ
vuttaṃ. Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Rūpāyatanaṃ
saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhab-
bāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Cha bāhirāni āyatanāni
veditabbānīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
Idaṃ dutiyaṃ chakkaṃ.
Cha viññāṇakāyā veditabbā ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ? Cakkhuñ ca paṭicca rūpe ca
uppajjati cakkhuviññāṇaṃ; sotañ ca paṭicca sadde ca
uppajjati sotaviññāṇaṃ; ghānañ ca paṭicca gandhe ca
uppajjati ghānaviññāṇaṃ; jivhañ ca paṭicca rase ca
uppajjati jivhāviññāṇaṃ; kāyañ ca paṭicca phoṭṭhabbe ca
uppajjati kāyaviññāṇaṃ; manañ ca paṭicca dhamme ca
uppajjati manoviññāṇaṃ. Cha viññāṇakāyā veditabbā ti iti
yan taṃ vuttaṃ idaṃ etaṃ paṭicca vuttaṃ. Idaṃ tatiyaṃ
chakkaṃ.
Cha phassakāya veditabbā ti iti kho . . . paṭicca
vuttaṃ? Cakkhuñ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviñ-
ñāṇaṃ, taṇṇaṃ saṃgati phasso; sotañ ca paṭicca sadde ca
uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati phasso; ghānañ ca
paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati
phasso; jivhañ ca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ,
tiṇṇaṃ saṃgati phasso; kāyañ ca paṭicca phoṭṭhabbe ca
uppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati phasso; manañ ca
paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati
phasso. Cha phassakāyā veditabbā ti iti yan taṃ vuttaṃ
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. Idaṃ catutthaṃ chakkaṃ.
Cha vedanākāyā veditabbā ti iti . . . paṭicca vuttaṃ?
Cakkhuñ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññānaṃ,
tiṇṇaṃ saṃgati phasso, phassapaccayā vedanā; sotañ ca
paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ; ghānañ ca paṭicca
gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ; jivhañ ca paṭicca rase
ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ; kāyañ ca paṭicca phoṭṭhabbe ca
uppajjati kāyaviññāṇaṃ; manañ ca paṭicca dhamme ca
uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati phasso, phassa-
paccayā vedanā. Cha vedanākāya veditabbā ti iti yan

--------------------------------------------------------------------------

[page 282]
282 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. Idaṃ pañcamaṃ
chakkaṃ.
Cha taṇhākāyā veditabbā ti iti . . . vuttaṃ? Cakkhuñ
ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati
phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā; sotañ
ca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ; ghānañ ca
paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ; jivhañ ca
paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ; kāyañ ca paṭicca
phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ; manañ ca paṭicca
dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati phasso,
phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. Cha taṇhākāyā
veditabbā ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ,
Idaṃ chaṭṭhaṃ chakkaṃ.
Cakkhuṃ attā ti yo vadeyya, taṃ na uppajjati.
Cakkhussa uppādo pi vayo pi paññāyati. Yassa kho pana
uppādo pi vayo pi paññāyati, Attā me uppajjati ca veti cāti
icc'; assa evam āgataṃ1 hoti; tasmā taṃ na uppajjati,
Cakkhuṃ attā ti yo vadeyya; iti cakkhuṃ anattā. Rūpā
attā ti yo vadeyya, taṃ na uppajjati. Rūpānaṃ uppādo pi
vayo pi uppajjati. Yassa kho pana uppādo pi vayo pi
paññāyati, Attā me uppajjati ca veti cāti icc'; assa evam
āgataṃ hoti; tasmā taṃ na uppajjati, Rūpā attā ti yo
vadeyya; iti cakkhuṃ anattā, rūpā anattā. Cakkhuviññānaṃ
attā ti yo vadeyya, taṃ na uppajjati. Cakkhuviññāṇassa
uppādo pi vayo pi paññāyati. Yassa kho pana uppādo pi
vayo pi paññāyati, Attā me uppajjati ca veti cāti icc'; assa
evam āgataṃ hoti; tasmā taṃ na uppajjati, Cakkhuviññāṇaṃ
attā ti yo vadeyya; iti cakkhuṃ anattā rūpā anattā cakkhu-
viññāṇaṃ anattā. Cakkhusamphasso attā ti yo vadeyya,
taṃ na uppajjati. Cakkhusamphassassa uppādo pi vāyo pi
paññāyati. Yassa kho pana uppādo pi vayo pi paññāyati,
Attā me uppajjati ca veti cāti icc'; assa evam āgataṃ hoti;
tasmā taṃ na uppajjati, Cakkhusamphasso attā ti yo
vadeyya; iti cakkhuṃ anattā rūpā anattā cakkhuviññāṇaṃ
anattā cakkhusamphasso anattā. Vedanā attā ti yo vadeyya,

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si, -- and Sk infra; Sky here āhataṃ.

[page 283]
5.6. CHACHAKKASUTTAṂ (148.) 283
taṃ na uppajjati. Vedanāya uppādo pi vayo pi paññāyati.
Yassa kho pana uppādo pi vayo pi paññāyati, Attā me
uppajjati ca veti cāti icc'; assa evam āgataṃ hoti; tasmā
taṃ na uppajjati, Vedanā attā ti yo vadeyya; iti cakkhuṃ
anattā rūpā anattā cakkhuviññāṇaṃ anattā cakkhusamphasso
anattā vedanā anattā. Taṇhā attā ti yo vadeyya, taṃ na
uppajjati. Taṇhāya uppādo pi vayo pi paññāyati. Yassa
kho pana uppādo pi vayo pi paññāyati, Attā me uppajjati ca
veti cāti icc'; assa evam āgataṃ hoti; tasmā taṃ na uppajjati;
Taṇhā attā ti yo vadeyya; iti cakkhuṃ anattā rūpā anattā
cakkhuviññāṇaṃ anattā cakkhusamphasso anattā vedanā
anattā taṇhā anattā. Sotaṃ attā ti yo vadeyya. Ghānaṃ
attā ti yo vadeyya. Jivhā attā ti yo vadeyya. Kāyo attā ti
yo vadeyya. Mano attā ti yo vadeyya, taṃ na uppajjati.
Manassa uppādo pi vayo pi paññāyati. Yassa kho pana
uppādo pi vayo pi paññāyati, Atta me uppajjati ca veti cāti
icc'; assa evaṃ āgataṃ hoti; tasmā taṃ na uppajjati, Mano
attā ti yo vadeyya; iti mano anattā. Dhammā attā ti yo
vadeyya, taṃ na uppajjati. Dhammassa uppādo pi vayo pi
paññāyati. Yassa kho pana uppādo pi vayo pi paññāyati.
Attā me uppajjati ca veti cāti icc'; assa evam āgataṃ hoti;
tasmā taṃ na uppajjati, Dhammā attā ti yo vadeyya; iti
mano anattā dhammā anattā. Manoviññāṇaṃ attā ti yo
vadeyya, taṃ na uppajjati. Manoviññāṇassa uppādo pi
vayo pi paññāyati. Yassa kho pana uppādo pi vayo pi
paññāyati, Attā me uppajjati ca veti cāti icc'; assa evam
āgataṃ hoti; tasmā taṃ na uppajjati, Manoviññāṇaṃ attā
ti yo vadeyya; iti mano anattā dhammā anattā manoviñ-
ñaṇaṃ anattā. Manosamphasso attā ti yo vadeyya, taṃ na
uppajjati. Manosamphassassa uppādo pi vayo pi paññāyati.
Yassa kho pana uppādo pi vayo pi paññāyati, Attā me
uppajjati ca veti cāti icc'; assa evam āgataṃ hoti; tasmā taṃ
na uppajjati, Manosamphasso attā ti yo vadeyya; iti mano
anattā dhammā anattā manoviññāṇaṃ anattā manosam-
phasso anattā. Vedanā attā ti yo vadeyya, taṃ na uppajjati.
Vedanāya uppādo pi vayo pi paññāyati. Yassa kho pana

--------------------------------------------------------------------------

[page 284]
284 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
. . . veti cāti iccassa evam āgataṃ hoti; tasmā taṃ na
uppajjati, Vedanā attā ti yo vadeyya; iti mano anattā
dhammā anattā manoviññāṇaṃ anattā manosamphasso
anattā vedanā anattā. Taṇhā anattā ti yo vadeyya, taṃ na
uppajjati. Taṇhāya uppādo pi . . .; tasmā taṃ na
uppajjati, Taṇhā attā ti yo vadeyya; iti mano anattā
dhammā anattā manoviññāṇaṃ anattā manosamphasso
anattā vedanā anattā taṇhā anattā.
Ayaṃ kho pana, bhikkhave, sakkāyasamudayagāminī
paṭipadā:-- Cakkhuṃ: Etaṃ mama eso 'ham asmi eso me
attā ti samanupassati. Rūpe: Etaṃ mama . . . attā ti
samanupassati. Cakkhuviññāṇaṃ: Etaṃ mama . . . attā
ti samanupassati. Cakkhusamphassaṃ: Etaṃ mama . . .
attā ti samanupassati. Vedanaṃ:1 Etaṃ mama . . . attā
ti samanupassati. Taṇhaṃ: Etaṃ mama . . . attā ti
samanupassati. Sotaṃ: Etaṃ mama; ghānaṃ: Etaṃ
mama; Jivhaṃ: Etaṃ mama; Kāyaṃ: Etaṃ mama;
Manaṃ: Etaṃ mama . . . attā ti samanupassati; Dhamme:
Etaṃ mama . . . attā ti samanupassati; Manoviññāṇaṃ:
Etaṃ mama . . . attā ti samanupassati;2 Manosamphas-
saṃ: Etaṃ mama . . . samanupassati; Vedanam: Etaṃ
mama . . . attā ti samanupassati; Taṇhaṃ: Etaṃ mama
. . . attā ti samanupassati.
Ayaṃ kho pana, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī
paṭipadā:-- Cakkhuṃ: N'; etaṃ mama n'; eso 'ham asmi na
me so attā ti samanupassati; rūpe: N'; etaṃ . . . attā ti
samanupassati; cakkhuviññāṇaṃ: N'; etaṃ . . . samanu-
passati; cakkhusamphassaṃ: N'; etaṃ . . . samanu-
passati; vedanaṃ: N'; etaṃ . . . samanupassati;
taṇhaṃ: N'; etaṃ mama . . . samanupassati. Sotaṃ: N'
etaṃ mama; ghānaṃ: N'; etaṃ mama; jivhaṃ; N 'etaṃ
mama; kāyaṃ: N'; etaṃ mama; manaṃ: N'; etaṃ mama
. . ṣamanupassati; dhamme: N'; etaṃ mama . . . samanu-
passati; manoviññāṇaṃ: N'; etaṃ mama samanupassati;
manosamphassaṃ: N'; etaṃ . . . samanupassati; vedanaṃ:

--------------------------------------------------------------------------
1 Sky rūpe vedanaṃ.
2 Si omits all down to taṇhaṃ.

[page 285]
5.6. CHACHAKKASUTTAṂ (148.) 285
N'; etaṃ . . . samanupassati; taṇhaṃ: N'; etaṃ . . .
samanupassati.
Cakkhuñ ca, bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati
cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati phasso; phassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhama-
sukhaṃ vā. So sukhānaṃ vedanāya phuṭṭho samāno
abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati; tassa rāgānusayo
anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati
kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati;
tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya
vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañ
ca atthaṅgamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ
ca yathābhūtaṃ nappajānāti; tassa avijjānusayo
anuseti. So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānu-
sayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ
appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ
asamūhanitvā avijjaṃ appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭhe
va dhamme dukkhass'; antakaro bhavissatīti n'; etaṃ ṭhānaṃ
vijjati. Sotañ ca, bhikkhave, paṭicca sadde ca uppajjati
sotaviññāṇaṃ. Ghānañ ca, bhikkhave, paṭicca gandhe ca
. . . &c. to . . . manañ ca, bhikkhave, paṭicca dhamme ca
uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṃgati phasso; phassa-
paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ. vā aduk-
khamasukhaṃ vā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno
abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati; tassa rāgānusayo
anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati
kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati;
tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya
phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañ ca atthaṅgamañ
ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaṃ
nappajānāti; tassa avijjānusayo anuseti. So vata, bhikkhave,
sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya
paṭighānusayaṃ appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya
vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ appahāya
vijjaṃ anuppādetvā diṭṭhe va dhamme dukkhass'; antakaro
bhavissatīti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati.

--------------------------------------------------------------------------

[page 286]
286 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Cakkhuñ ca kho, bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati
cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṃgati phasso phassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā adukkhaṃ vā adukkhama-
sukhaṃ vā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno
nābhinandati nābhivadati {nājjhosāya} tiṭṭhati; tassa
rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno
na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na
sammohaṃ āpajjati; tassa paṭighānusayo nānuseti. Aduk-
khamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya
samudayañ ca atthaṅgamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca
nissaraṇañ ca yathābhūtaṃ pajānāti; tassa avijjānusayo
nānuseti. So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānu-
sayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ paṭivi-
nodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ
samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭhe va
dhamme dukkhassa antakaro bhavissatīti, ṭhānam etaṃ
vijjati. Sotañ ca, bhikkhave, paṭicca sadde ca uppajjati
sotaviññāṇaṃ; ghānañ ca, bhikkhave, paṭicca gandhe ca
uppajjati gandhaviññāṇaṃ; jivhañ ca, bhikkhave, paṭicca
rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ; kāyañ ca, bhikkhave,
paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ; manañ ca,
bhikkhave, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ,
tiṇṇaṃ saṃgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ
sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So sukhāya
vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati nābhivadati nājjho-
sāya tiṭṭhati; tassa rāgānusayo nānuseti . . . antakaro
bhavissatīti ṭhānaṃ etaṃ vijjati.
Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cak-
khusmiṃ nibbindati rūpesu nibbindati cakkhuviññāṇe
nibbindati cakkhusamphasse nibbindati vedanāya nibbindati
taṇhāya nibbindati. Sotasmiṃ nibbindati saddesu nib-
bindati; ghānasmiṃ nibbindati gandhesu nibbindati;
jivhāya nibbindati rasesu nibbindati; kāyasmiṃ nibbindati
phoṭṭhabbesu nibbindati; manasmiṃ nibbindati dhammesu
nibbindati manoviññāṇe nibbindati manosamphasse nibbin-
dati vedanāya nibbindati taṇhāya nibbindati. Nibbindaṃ

--------------------------------------------------------------------------

[page 287]
5.7. MAHĀSAḶĀYATANIKASUTTAṂ (149.) 287
virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttam iti ñāṇaṃ
hoti: Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,
nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti. Imasmiṃ kho pana veyyākara-
ṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ anu-
pādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti.
CHACHAKKASUTTAṂ1 CHATTHAṂ.
149.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho
Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te
bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Mahāsaḷāyatanikaṃ vo, bhikkhave, desissāmi. Taṃ suṇātha
sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhante ti
kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad
avoca:--
Cakkhuṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
rūpe ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, cakkhuviññāṇaṃ ajānaṃ
apassaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ
yathābhūtaṃ, yam p'; idaṃ cakkhusamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhama-
sukhaṃ vā, tam pi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, cak-
khusmiṃ sārajjati rūpesu sārajjati cakkhuviññāṇe sārajjati
cakkhusamphasse sārajjati, yam p'; idaṃ cakkhusamphassa-
paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā tasmim pi sārajjati. Tassa sārattassa
saṃyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiṃ
pañcupādānakkhandhā upacayaṃ gacchanti; taṇhā c'; assa
ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatra tatrābhinandinī, sā c'
assa pavaḍḍhati. Tassa kāyikā pi darathā pavaḍḍhanti,

--------------------------------------------------------------------------
1 So Si Bu; Sky Chachakkanāmoyasuttanto.

[page 288]
288 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
cetasikā pi darathā pavaḍḍhanti, kāyikā pi santāpā pavaḍ-
ḍhanti, cetasikā pi santāpā pavaḍḍhanti, kāyikā pi pariḷāhā
pavaḍḍhanti, cetasikā pi pariḷāhā pavaḍḍhanti. So kāya-
dukkham1 pi cetodukkham pi paṭisaṃvedeti.
Sotaṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ;
ghānaṃ, bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ: jivhaṃ,
bhikkhave ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ; kāyaṃ, bhik-
khave, ajānaṃ appassaṃ yathābhūtaṃ; manaṃ, bhikkhave,
ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, dhamme, bhikkhave ajānaṃ
apassaṃ yathābhūtaṃ, manoviññāṇaṃ ajānaṃ apassaṃ
yathābhūtaṃ, manosamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ yathā-
bhūtaṃ, yam p'; idaṃ manosamphassapaccayā uppajjati
vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ
vā tam pi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, manasmiṃ sāraj-
jati dhammesu sārajjati manoviññāṇe sārajjati mano-
samphasse sārajjati, yam p'; idaṃ manosamphassapaccayā
. . . cetasikā pi pariḷāha pavaḍḍhanti. So kāyadukkham pi
cetodukkham pi paṭisaṃvedeti.
Cakkhuñ ca kho, bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ,
rūpe jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, cakkhuviññāṇaṃ jānaṃ
passaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusamphassaṃ jānaṃ passaṃ
yathābhūtaṃ, yam p'; idaṃ cakkhusamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhama-
sukhaṃ vā, tam pi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusmiṃ
na sārajjati rūpesu na sārajjati cakkhuviññāṇe na sārajjati
cakkhusamphasse na sārajjati, yam p'; idaṃ cakkhusam-
phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā tasmim pi na sārajjati. Tassa
asārattassa asaṃyuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino
viharato āyatiṃ pañcupādānakkhandhā apacayaṃ gacchanti;
taṇhā c'; assa ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrā-
bhinandinī, sā c'; assa pahīyati. Tassa kāyikā pi darathā
pahīyanti, cetasikā pi darathā pahīyanti, kāyikā pi santāpā
pahīyanti, cetasikā pi santāpā pahīyanti, kāyikā pi pariḷāhā
--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si kāyikad

[page 289]
5.7. MAHĀSAḶĀYATANIKASUTTAṂ (149.) 289
pahīyanti, cetasikā pi pariḷāhā pahīyanti. So kāyasukhaṃ
pi cetosukhaṃ pi paṭisaṃvedeti. Yā yathābhūtassa1 diṭṭhi,
sā 'ssa hoti sammādiṭṭhi; yo yathābhūtassa saṃkappo,
svāssa hoti sammāsaṃkappo; yo yathābhūtassa vāyāmo,
svāssa hoti sammāvāyāmo; yā yathābhūtassa sati, sā 'ssa
hoti sammāsati; yo yathābhūtassa samādhi, svāssa hoti
sammāsamādhi. Pubbe va kho pan'; assa kāyakammaṃ
vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hoti. Evam assāyaṃ
ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa
evaṃ imaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅghikaṃ maggaṃ bhāvayato cattāro
pi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchati. cattāro pi
sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāro pi
iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañca pi indriyāni
bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañca pi balāni bhāvanāpāri-
pūrim gacchanti, satta pi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti. Tass'; ime dve dhammā yuganandhā2 vattanti,
samatho ca vipassanā ca. So ye dhammā abhiññā pariñ-
ñeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti; ye dhammā abhiññā
pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati; ye dhammā
abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti; ye
dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchi-
karoti. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyya?
Pañcupādānakkhandhā ti 'ssa vacaṇīyaṃ, -- seyyathīdaṃ:
rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādā-
nakkhandho saṃkhārupādānakkhandho viññāṇūpādānak-
khandho; ime dhammā abhiññā pariññeyyā. Katame ca,
bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā cā bhava-
taṇhā ca, ime dhammā abhiññā pahātabbā. Katame ca,
bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca
vipassanā ca, ime dhammā abhiññā bhāvetabbā. Katame

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Bu; Si tathābhūtassa.
2 So Sky (here) & Bu; Si (and Sky infra) yuganaddhā. Bu: Yuganandhā
ti ekakkhaṇikayuganandhā. Ete hi aññasmiṃ khaṇe samāpatti aññasmiṃ
vipassanā ti evaṃ nānākhaṇikā pi honti. Ariyamaggena pana
ekakkhaṇikā.

[page 290]
290 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca
vimutti ca, ime dhammā abhiññā sacchikātabbā.
Sotaṃ, bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtam;
ghānaṃ, bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtam; jīvhaṃ,
bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtam; kāyaṃ, bhikkhave,
jānaṃ passaṃ yathābhūtam; manaṃ, bhikkhave, jānaṃ
passaṃ yathābhūtam; dhamme, bhikkhave, jānaṃ passaṃ
yathābhūtam; manoviññāṇaṃ, bhikkhave, jānaṃ passaṃ
yathābhūtam; manosamphassaṃ, bhikkhave, jānaṃ passaṃ
yathābhūtam, yam p'; idaṃ manosamphassapaccayā uppajjati
vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā
tam pi jānaṃ passaṃ yathābhutaṃ manasmiṃ na sārajjati
dhammesu na sārajjati manoviññāṇe na sārajjati mano-
samphasse na sārajjati, yam p'; idaṃ manosamphassapaccayā
. . . cetasikā pi pariḷāhā pahīyanti. So kāyasukhaṃ pi
cetosukhaṃ pi {paṭisaṃvedeti}. Yā yathābhūtassa diṭṭhi, sā
'ssa hoti sammādiṭṭhi; yo yathābhūtassa saṃkappo . . .
suparisuddho hoti. Evam assāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo
bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa evaṃ imaṃ ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. . . . Vijjā ca vimutti ca, ime
dhammā abhiññā sacchikātabbā ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
MAHĀSAḶĀYATANIKASUTTAṂ1 SATTAMAṂ.
150.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu
cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ yena
Nagaravindan nāma Kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tad avasari.
Assosuṃ kho Nagaravindeyyakā {brāhmaṇagahapatikā}:--
Samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito
Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena

--------------------------------------------------------------------------
1 So Bu Sky; Si Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ.

[page 291]
5.8. NAGARAVINDEYYASUTTAṂ (150.) 291
saddhiṃ Nagaravindaṃ anuppatto; taṃ kho pana
bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
Iti pi so Bhagavā arahaṃ . . . tathārūpānaṃ arahataṃ
dassanaṃ hotīti. Atha kho Nagaravindeyyakā brāhmaṇa-
gahapatikā yena Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu. upasaṃ-
kamitvā appekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdiṃsu,1 appekacce yena Bhagavā ten'; añjaliṃ paṇametvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce Bhagavato santike nāma-
gottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce tuṇhībhūtā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho Nagara-
vindeyyake brāhmaṇagahapatike Bhagavā etad avoca:--
Sace vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ
puccheyyuṃ: Kathaṃrūpā, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇā
na sakkātabba na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā
ti? -- evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha:-- Ye te samaṇabrāh-
maṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avīta-
mohā ajjhattaṃ avūpasantacittā samavisamaṃ caranti
kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā na
sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā.
Taṃ kissa hetu? Mayam pi hi cakkhuviññeyyesu rūpesu
avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avūpasantacittā
samavisamaṃ carāma kāyena vācāya manasā; tesan no
samacariyam pi h'; etaṃ uttariṃ apassataṃ; tasmā te bhonto
samaṇabrāhmaṇā na sakātabbā na garukātabbā na māne-
tabbā na pūjetabbā. Ye te samaṇabrāhmaṇā sotaviññeyyesu
saddesu, ghānaviññeyyesu gandhesu, jivhāviññeyyesu rasesu,
kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, manoviññeyyesu dhammesu
avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avūpasantacittā
samavisamaṃ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā
samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na māne-
tabbā na pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? Mayam pi hi
manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si reads: Upasaṃkamitvā appekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu.

[page 292]
292 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
ajjhattaṃ avūpasantacittā samavisamaṃ carāma kāyena
vācāya manasā; tesan no samacariyaṃ pi h'; etaṃ uttariṃ
apassataṃ; tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā na sakkā-
tabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā ti. Evaṃ
puṭṭha tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbā-
jakānaṃ evaṃ byākareyyātha.
Sace pana vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā
evaṃ puccheyyuṃ:-- Kathaṃrūpā, gahapatayo, samaṇa-
brāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā
ti? -- evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha:-- Ye te samaṇabrāh-
maṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu vītarāgā vītadosā vītamohā
ajjhattaṃ vūpasantacittā samacariyaṃ caranti kāyena
vācāyā manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garu-
kātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? Mayam pi
hi cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā
ajjhattaṃ avūpasantacittā samavisamaṃ carāma kāyena
vācāya manasā; tesan no samacariyam pi h'; etaṃ uttariṃ
passataṃ; tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā
garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Ye te samaṇabrāhmaṇā
sotaviññeyyesu saddesu, ghānaviññeyyesu gandhesu, jivhā-
viññeyyesu rasesu, kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, mano-
viññeyyesu dhammesu vītarāgā vītadosā vītamohā ajjhattaṃ
vūpasantacittā samacariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā,
evarūpā samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā māne-
tabbā pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? Mayam pi hi
manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā
ajjhattaṃ avūpasantacittā samavisamaṃ carāma kāyena
vācāya manasā; tesan no samacariyam pi h'; etaṃ uttariṃ
passataṃ; tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā
garukātabbā manetabbā pūjetabbā ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe,
gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ
byākareyyātha.
Sace te, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ
puccheyyuṃ: Ke pan'; āyasmantānaṃ ākārā, ke anvayā,
yena tumhe āyasmanto evaṃ vadetha: Addhā te āyasmanto

--------------------------------------------------------------------------

[page 293]
5.9. PIṆḌAPĀTAPĀRISUDDHISUTTAṂ (151.) 293
vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavina-
yāya vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā?
-- evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ byākareyyātha: Tathā hi te āyasmanto
araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti; na
'tthi kho pana tattha tathārūpā cakkhuviññeyyā rūpā ye
disvā disvā abhirameyyuṃ; na 'tthi kho pana tattha tathā-
rūpā sotaviññeyyā saddā ye sutvā sutvā abhirameyyuṃ; na
'tthi kho pana tattha tathārūpā ghānaviññeyyā gandhā ye
ghāyitvā ghāyitvā abhirameyyuṃ; na 'tthi kho pana tattha
tathārūpā jivhāviññeyyā rasā ye sāyitvā sāyitvā abhiramey-
yuṃ; na 'tthi tattha tathārūpā kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā
ye phusitvā phusitvā abhirameyyuṃ. Ime kho no, āvuso,
ākārā, ime anvayā, yena mayaṃ āyasmanto evaṃ vadema:
Addhā te āyasmanto vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā,
vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā moha-
vinayāya vā paṭipannā ti. -- Evaṃ puṭṭhā tumhe, gahapatayo,
tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyā-
thāti.
Evaṃ vutte Nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā
Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Abhikkantaṃ, bho Gotama,
abhikkantaṃ bho Gotama. Seyyathāpi, bho Gotama,
nikkujjitaṃ vā . . . upāsake no bhavaṃ Gotamo dhāretu
ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate ti.
NAGARAVINDEYYASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.
151.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe
viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā
Sāriputto sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena Bha-
gavā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ
kho āyasmantaṃ Sāriputtaṃ Bhagavā etad avoca: Vippa-

--------------------------------------------------------------------------

[page 294]
294 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
sannāni kho te, Sāriputta, indriyāni parisuddho chavivaṇṇo
pariyodato. Katamena tvaṃ, Sāriputta, vihārena etarahi
bahulaṃ viharasīti?
Suññatāvihārena kho ahaṃ, bhante, etarahi bahulaṃ
viharāmīti.
Sādhu sādhu, Sāriputta. Mahāpurisavihārena kira tvaṃ,
Sāriputta, etarahi bahulaṃ viharasi. Mahāpurisavihāro h'
esa, Sāriputta, yadidaṃ suññatā. Tasmātiha, Sāriputta,
bhikkhu sace ākaṅkheyya: Suññatāvihārena etarahi1
bahulaṃ vihareyyan ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭi-
sañcikkhitabbaṃ: Yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya
pāvisiṃ, yasmiñ ca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena
gāmato piṇḍāya patikkamiṃ, atthi nu kho me tattha
cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho
vā paṭighaṃ vā pi cetaso ti?
Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
Yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñ ca
padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ, atthi me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu
chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā pi cetaso
ti, -- tena, Sāriputta, bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ
akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.
Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: Yena cāhaṃ maggena . . . paṭikkamiṃ, na 'tthi
me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso
vā moho vā paṭighaṃ vā pi cetaso ti, -- tena, Sāriputta,
bhikkhunā ten'; eva pītipāmujjena vihātabbaṃ ahorattānu-
sikkhinā kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ: Yena cāhaṃ maggena . . . paṭikkamiṃ, atthi
nu kho me tattha sotaviññeyyesu saddesu --pe-- ghānaviñ-
ñeyyesu gāndhesu, jivhāviññeyyesu rasesu, kāyaviññeyyesu
phoṭṭhabbesu, manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo
vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā pi cetaso ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits.

[page 295]
5.9. PIṆḌAPĀTAPĀRISUDDHISUTTAṂ (151.) 295
Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: Yena cāhaṃ maggena . . . paṭikkamiṃ, atthi me
tattha manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso
vā moho vā paṭighaṃ vā pi cetaso ti, -- tena, Sāriputta,
bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
pahānāya vāyamitabbaṃ.
Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: Yena cāhaṃ maggena . . . paṭikkamiṃ, na 'tthi
me tattha manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā
doso vā moho vā paṭighaṃ vā pi cetaso ti, -- tena, Sāriputta,
bhikkhunā ten'; eva pītipāmujjena vihātabbaṃ ahorattānu-
sikkhinā kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ: Pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇā ti? Sace,
Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: Appa-
hīnā kho me pañca kāmaguṇā ti, -- tena, Sāriputta, bhik-
khunā pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.
Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: Pahīnā kho me pañca kāmaguṇā ti, -- tena, Sāri-
putta, {bhikkhunā} ten'; eva pītipāmujjena vihātabbaṃ ahorat-
tānusikkhinā kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ: Pahīnā nu kho me pañca nīvaraṇā ti? Sace,
Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: Appa-
hīnā kho me pañca nīvaraṇā ti, -- tena, Sāriputta, bhikkhunā
pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace
pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
Pahīnā kho me pañca nīvaraṇā ti, -- tena, Sāriputta, bhik-
khunā ten'; eva pītipāmujjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā
kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhu iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ: Pariññātā nu kho me pañc'; upādānakkhandhā ti?
Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
Apariññātā kho me pañc'; upādānakkhandhā ti, -- tena,
Sāriputta, bhikkhunā pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ
pariññāya vāyamitabbaṃ. Sace pana, Sāriputta, bhikkhu

--------------------------------------------------------------------------

[page 296]
296 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
paccavekkhamāno evaṃ jānāti: Pariññātā kho me pañc'
upādānakkhandhā ti, -- tena, Sāriputta, bhikkhunā ten'; eva
pītipāmujjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, {bhikkhunā} iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ: Bhāvitā nu kho me cattāro satipaṭṭhānā ti? Sace,
Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: Abhāvitā
kho me cattāro satipaṭṭhānā ti, -- tena, Sāriputta, bhikkhunā
catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya vāyamitabbaṃ. Sace
pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhāmāno evaṃ jānāti:
Bhāvitā kho me cattāro satipaṭṭhānā ti, -- tena, Sāriputta,
bhikkhunā ten'; eva pītipāmujjena vihātabbaṃ ahorattā-
nusikkhinā kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta,bhikkhunā iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ: Bhāvitā nu kho me cattāro sammappadhānā ti?
Sace . . . vāyamitabbaṃ. Sace pana . . . kusalesu
dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcik-
khitabbaṃ: Bhāvitā nu kho me cattāro iddhipādā ti?
Sace . . . kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ. Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcik-
khitabbaṃ: Bhāvitāni nu kho me pañc'; indriyānīti?
Sace . . . kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcik-
khitabbaṃ: Bhāvitāni nu kho me pañca balānīti?
Sace . . . kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcik-
khitabbaṃ: Bhāvitā nu kho me satta bojjhaṅgā ti?
Sace . . . kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ: Bhāvito nu kho me ariyo atthaṅgiko maggo ti?
Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
Abhāvito kho me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ti, -- tena, Sāri-
putta, bhikkhunā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanāya
vāyamitabbaṃ. Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavek-
khamāno evaṃ jānāti: {Bhāvito} kho me ariyo aṭṭhaṅgiko

--------------------------------------------------------------------------

[page 297]
5.9. PIṆḌAPĀTAPĀRISUDDHISUTTAṂ (151.) 297
maggo, -- tena, Sāriputta, {bhikkhunā} ten'; eva pītipāmujjena
vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ; Bhāvitā nu kho me samatho ca vipassanā cāti?
Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
Abhāvitā kho me samatho ca vipassanā cāti, -- tena, Sāri-
putta, bhikkhunā samathavipassanānaṃ bhāvanāya vāya-
mitabbaṃ. Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkha-
māno evaṃ jānāti: Bhāvitā kho me samatho ca vipassanā
cāti, -- tena, Sāriputta, bhikkhunā ten'; eva pītipāmujjena
vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ, Sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhi-
tabbaṃ: Sacchikatā nu kho me vijjā ca vimutti cāti? Sace,
Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
Asacchikatā kho me vijjā ca vipassanā cāti, -- tena, Sāriputta,
bhikkhunā vijjāya ca vimuttiyā ca sacchikiriyāya vāya-
mitabbaṃ. Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkha-
māno evaṃ jānāti: Sacchikatā kho me vijjā ca vimutti
cāti, -- tena, Sāriputta, bhikkhunā ten'; eva pītipāmujjena
vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
Ye hi keci, Sāriputta, atītamaddhānaṃ samaṇā vā
brāhmaṇā vā piṇḍapātaṃ parisodhesuṃ, sabbe te evaṃ eva
paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātam parisodhesuṃ.
Ye pi1 hi keci, Sāriputta, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā
brāhmaṇā vā piṇḍapātaṃ parisodhessanti, sabbe te evam
eva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṃ parisodhes-
santi. Ye pi hi keci, Sāriputta, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā
vā piṇḍapātaṃ parisodhenti, sabbe te evam eva {paccavek-
khitvā} paccavekkhitvā piṇḍapātaṃ parisodhenti. Tena hi2
vo, Sāriputta, evaṃ sikkhitabbaṃ; Paccavekkhitvā pacca-
vekkhitvā piṇḍapātaṃ parisodhessāmāti. Evaṃ hi vo,
Sāriputta, sikkhitabban ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Sāriputto
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
PIṆḌAPĀTAPĀRISUDDHISUTTAṂ NAVAMAṂ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si omits here et infra.
2 Si tasmātiha.

[page 298]
298 III. UPARIPAṆṆĀSAM.
152.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kajaṅga-
lāyaṃ1 viharati Mukheluvane.2 Atha kho Uttaro māṇavo
Pārāsariyantevāsī3 yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upa-
saṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ
kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Eka-
mantam nisinnaṃ kho Uttaraṃ māṇavaṃ Pārāsariyante-
vāsiṃ Bhagavā etad avoca: Deseti,4 Uttara, Pārāsariyo
brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanan ti?
Deseti, bho Gotama, Pārāsariyo brāhmaṇo sāvakānaṃ
indriyabhāvanan ti.
Yathākathaṃ pana,5 Uttara, deseti Pārāsariyo brāh-
maṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanan ti?
Idha, bho Gotama, cakkhunā rūpaṃ na passati, sotena
saddaṃ na suṇāti; evaṃ kho, bho Gotama, deseti Pārāsariyo
brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanan ti.
Evaṃ sante kho, Uttara, andho bhāvitindriyo bhavissati
badhiro bhāvitindriyo bhavissati, yathā Pārāsariyassa brāh-
maṇassa vacanaṃ. Andho hi, Uttara, cakkhunā rūpaṃ na
passati badhiro sotena saddaṃ na suṇātīti.
Evaṃ vutte Uttaro māṇavo Pārāsariyantevāsī tuṇhī-
bhūto maṅkubhūto pattakkhando adhomukho pajjhāyanto
appaṭibhāṇo nisīdi.
Atha kho Bhagavā Uttaraṃ Pārāsariyantevāsiṃ tuṇ-
hībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ
pajjhāyantaṃ appaṭibhāṇaṃ viditvā āyasmantaṃ Ānandaṃ
āmantesi: Aññathā kho, Ānanda, deseti Pārāsariyo brāh-
maṇo6 sāvakānaṃ indriyabhāvanaṃ; aññathā ca pana
ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hotīti.
Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaṃ Bhagavā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si Kajjo-
2 So Bu (one MS. Mukheḷuvane); Sky Muñceluvane; Si Veḷuvane.
3 So Sky; Si Pārāsiriyant--.
4 Sky add no.
5 Si omits.
6 Si adds ca.

[page 299]
5.10. INDRIYABHĀVANĀSUTTAṂ (152.) 299
ariyassa vinaye anuttaraṃ indriyabhāvanaṃ deseyya.
Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.
Tena h', Ānanda, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi
bhāsissāmīti. Evaṃ bhante ti kho āyasmā Ānando
Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:
Kathaṃ pan',1 Ānanda, ariyassa vinaye anuttarā
indriyabhāvanā hoti? Idh'; Ānanda, bhikkhuno cakkhunā
rūpaṃ disvā uppajjati manāpaṃ uppajjati amanāpaṃ
uppajjati manāpāmanāpaṃ. So evaṃ pajānāti: Uppan-
naṃ kho me idaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ
uppannaṃ manāpāmanāpaṃ, tañ ca kho saṃkhataṃ
oḷārikaṃ paṭicca samuppannaṃ etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ
yadidaṃ upekhā ti. Tassa taṃ uppannaṃ manāpaṃ
uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ niruj-
jhati, upekhā saṇṭhāti. Seyyathāpi, Ānanda, cakkhumā
puriso ummīletvā2 vā nimīleyya3 {nimīletvā} vā ummīleyya,
-- evam eva kho, Ānanda, yassa kassaci evaṃ sīghaṃ evaṃ
tuvaṭaṃ evaṃ appakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ
amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati upekhā
saṇṭhāti. Ayaṃ vuccat', Ānanda, ariyassa vinaye anuttarā
indriyabhāvanā cakkhuviññeyyesu rūpesu.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhuno sotena saddaṃ
sutvā uppajjati manāpaṃ uppajjati amanāpaṃ uppajjati
manāpāmanāpaṃ. So evaṃ pajānāti: . . . upekhā saṇ-
ṭhāti. Seyyathāpi, Ānanda, balavā puriso appakasirena
accharikaṃ pahareyya, -- evam eva kho, Ānanda, yassa
kassaci evaṃ sīghaṃ evaṃ tuvaṭaṃ evaṃ appakasirena
uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ
manāpāmanāpaṃ nirujjhati upekhā saṇṭhāti. Ayaṃ vuccat',
Ānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā sotaviñ-
ñeyyesu saddesu.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhuno ghānena gandhaṃ
ghāyitvā uppajjati manāpaṃ . . . saṇṭhāti. Seyyathāpi,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si Kathañ ca.
2 So Sky; Si ummiletvā.
3 So Sky; Si nimmileyya.

[page 300]
300 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Ānanda, īsakapoṇe1 paduminipatte udakaphusitāni2 pa-
vattanti na saṇṭhanti, evam eva kho, Ānanda, yassa kassaci
. . . saṇṭhāti. Ayaṃ vuccat', Ānanda, ariyassa vinaye
anuttarā indriyabhāvanā ghānaviññeyyesu gandhesu.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhuno jivhāya rasaṃ
sāyitvā uppajjati manāpaṃ . . . saṇṭhāti. Seyyathāpi,
Ānanda, balavā puriso jivhagge kheḷapiṇḍaṃ saṃyūhitvā
appakasirena vameyya,3 -- evam eva kho, Ānanda, yassa
kassaci . . . saṇṭhāti. Ayaṃ vuccat', Ānanda, ariyassa
vinaye anuttarā indriyabhāvanā jivhāviññeyyesu rasesu.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhuno kāyena phoṭ-
ṭhabbaṃ phusitvā uppajjati manāpaṃ . . . saṇṭhāti.
Seyyathāpi, Ānanda, balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ
pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evam eva kho,
Ānanda, yassa kassaci . . . saṇṭhāti. Ayaṃ vuccat',
Ānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā kāya-
viññeyyesu phoṭṭhabbesu.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhuno manasā dhammaṃ
viññāya uppajjati manāpaṃ . . . saṇṭhāti. Seyyathāpi,
Ānanda, puriso divasaṃ santatte ayothāle4 dve vā tīṇi vā
udakaphusitāni nipātteyya, dandho Ānanda, udakaphusi-
tānaṃ nipāto, atha kho taṃ khippam eva parikkhayaṃ
pariyadānaṃ gaccheyya,5 -- evam eva kho, Ānanda, yassa
kassaci . . . saṇṭhāti. Ayaṃ vuccat', Ānanda, ariyassa
vinaye anuttarā indriyabhāvanā manoviññeyyesu dhammesu.
Evaṃ kho, Ānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriya-
bhāvanā hoti.
Kathañ c', Ānanda, sekho hoti pāṭipado? 6 Idh',
Ānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati manā-
paṃ uppajjati amanāpaṃ uppajjati manāpāmanāpaṃ. So
tena uppannena manāpena uppannena amanāpena uppan-
nena manāpāmanāpena aṭṭiyati7 harāyati jigucchati. Sotena

--------------------------------------------------------------------------
1 So Sky Si; Bu (?) īsakaphaṇe.
2 Si throughout -phussitāni.
3 Si vammeyya.
4 Si ayokaṭāhe.
5 Sky gaccheyyuṃ.
6 So Sky infra (here paṭipado); Si pāṭipādo.
7 So Si; Sky aṭṭhīyati.

[page 301]
5.10. INDRIYABHĀVANĀSUTTAṂ (152.) 301
saddaṃ sutvā, ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ
sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ
viññāya uppajjati manāpaṃ uppajjati amanāpaṃ uppajjati
manāpāmanāpaṃ. So tena uppannena manāpena uppan-
nena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭiyati
harāyati jigucchati. -- Evam eva kho, Ānanda, sekho hoti
pāṭipado.
Kathañ c', Ānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo? Idh',
Ānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati
manāpaṃ uppajjati amanāpaṃ uppajjati manāpāmanāpaṃ.
So sace ākaṅkhati: Paṭikkūle1 appaṭikkūlasaññī vihareyyan
ti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati:
Appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyyan ti, paṭikkūlasaññī
tattha viharati. Sace ākaṅkhati: Paṭikkūle ca appaṭikkūle
ca appaṭikkūlasaññī vihareyyan ti, appaṭikkūlasaññī tattha
viharati. Sace ākaṅkhati: Appaṭikkūle ca paṭikkūle ca
paṭikkūlasaññī vihareyyan ti, paṭikkūlasaññī tattha viharati.
Sace ākaṅkhati: Paṭikkūlañ ca appaṭikkūlañ ca tad ubhayaṃ
abhinivajjetvā upekhako vihareyyaṃ sato sampajāno ti, upe-
khako tattha viharati sato sampajāno.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhuno sotena saddaṃ
sutvā, ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā,
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ viññāya
uppajjati manāpaṃ uppajjati amanāpaṃ uppajjati manāpā-
manāpaṃ. So sace ākaṅkhati: Paṭikkūle appaṭikkūlasaññī
vihareyyan ti, appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace
ākaṅkhati: Appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyyan ti,
paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: Paṭikkūle
ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyan ti, appaṭik-
kūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: Appaṭikkūle
ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyan ti, paṭikkūlasaññī
tattha viharati. Sace ākaṅkhati: Appaṭikkūle ca paṭikkūle
ca paṭikkūlasaññī vihareyyan ti, paṭikkūlasaññī tattha
viharati. Sace ākaṅkhati: Paṭikkūlañ ca appaṭikkūlañ ca

--------------------------------------------------------------------------
1 Si paṭikkule, &c.

[page 302]
302 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
tad ubhayaṃ abhinivajjetvā upekhako vihareyyaṃ sato
sampajāno ti, upekhako tattha viharati sato sampajāno.
Evaṃ kho, Ānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo.
Iti kho, Ānanda, desitā mayā ariyassa vinaye anuttarā
indriyabhāvanā, desito sekho pāṭipado, desito ariyo bhāvitin-
driyo. Yaṃ kho, Ānanda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ
hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ
mayā. Etāni, Ānanda, rukkhamūlani, etāni suññāgārāni.
Jhāyath', Ānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino
ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando
Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
INDRIYABHĀVANĀSUTTAṂ DASAMAṂ.
SAḶĀYATANAVAGGO PAÑCAMO.
UPARIPAṆṆĀSAṂ SAMMATAṂ.1

--------------------------------------------------------------------------
1 Si Uparippaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. MSS. do not add:
Majjhima-Nikāyo niṭṭhito, -- on analogy with Si in connection
with the Dīgha Nikāya.