Book 13 Chapter 99 | |
1 | yudhiṣṭhira uvāca |
1 | ārāmāṇāṃ taḍāgānāṃ yat phalaṃ kurunandana
tad ahaṃ śrotum icchāmi tvatto 'dya bharatarṣabha |
2 | bhīṣma uvāca |
2 | supradarśā vanavatī citradhātuvibhūṣitā
upetā sarvabījaiś ca śreṣṭhā bhūmir ihocyate |
3 | tasyāḥ kṣetraviśeṣaṃ ca taḍāgānāṃ niveśanam
audakāni ca sarvāṇi pravakṣyāmy anupūrvaśaḥ |
4 | taḍāgānāṃ ca vakṣyāmi kṛtānāṃ cāpi ye guṇāḥ
triṣu lokeṣu sarvatra pūjito yas taḍāgavān |
5 | atha vā mitrasadanaṃ maitraṃ mitravivardhanam
kīrtisaṃjananaṃ śreṣṭhaṃ taḍāgānāṃ niveśanam |
6 | dharmasyārthasya kāmasya phalam āhur manīṣiṇaḥ
taḍāgaṃ sukṛtaṃ deśe kṣetram eva mahāśrayam |
7 | caturvidhānāṃ bhūtānāṃ taḍāgam upalakṣayet
taḍāgāni ca sarvāṇi diśanti śriyam uttamām |
8 | devā manuṣyā gandharvāḥ pitaroragarākṣasāḥ
sthāvarāṇi ca bhūtāni saṃśrayanti jalāśayam |
9 | tasmāt tāṃs te pravakṣyāmi taḍāge ye guṇāḥ smṛtāḥ
yā ca tatra phalāvāptir ṛṣibhiḥ samudāhṛtā |
10 | varṣamātre taḍāge tu salilaṃ yasya tiṣṭhati
agnihotraphalaṃ tasya phalam āhur manīṣiṇaḥ |
11 | śaratkāle tu salilaṃ taḍāge yasya tiṣṭhati
gosahasrasya sa pretya labhate phalam uttamam |
12 | hemantakāle salilaṃ taḍāge yasya tiṣṭhati
sa vai bahusuvarṇasya yajñasya labhate phalam |
13 | yasya vai śaiśire kāle taḍāge salilaṃ bhavet
agniṣṭomasya yajñasya phalam āhur manīṣiṇaḥ |
14 | taḍāgaṃ sukṛtaṃ yasya vasante tu mahāśrayam
atirātrasya yajñasya phalaṃ sa samupāśnute |
15 | nidāghakāle pānīyaṃ taḍāge yasya tiṣṭhati
vājapeyasamaṃ tasya phalaṃ vai munayo viduḥ |
16 | sa kulaṃ tārayet sarvaṃ yasya khāte jalāśaye
gāvaḥ pibanti pānīyaṃ sādhavaś ca narāḥ sadā |
17 | taḍāge yasya gāvas tu pibanti tṛṣitā jalam
mṛgapakṣimanuṣyāś ca so 'śvamedhaphalaṃ labhet |
18 | yat pibanti jalaṃ tatra snāyante viśramanti ca
taḍāgadasya tat sarvaṃ pretyānantyāya kalpate |
19 | durlabhaṃ salilaṃ tāta viśeṣeṇa paratra vai
pānīyasya pradānena prītir bhavati śāśvatī |
20 | tilān dadata pānīyaṃ dīpān dadata jāgrata
jñātibhiḥ saha modadhvam etat preteṣu durlabham |
21 | sarvadānair gurutaraṃ sarvadānair viśiṣyate
pānīyaṃ naraśārdūla tasmād dātavyam eva hi |
22 | evam etat taḍāgeṣu kīrtitaṃ phalam uttamam
ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi vṛkṣāṇām api ropaṇe |
23 | sthāvarāṇāṃ ca bhūtānāṃ jātayaḥ ṣaṭ prakīrtitāḥ
vṛkṣagulmalatāvallyas tvaksārās tṛṇajātayaḥ |
24 | etā jātyas tu vṛkṣāṇāṃ teṣāṃ rope guṇās tv ime
kīrtiś ca mānuṣe loke pretya caiva phalaṃ śubham |
25 | labhate nāma loke ca pitṛbhiś ca mahīyate
devalokagatasyāpi nāma tasya na naśyati |
26 | atītānāgate cobhe pitṛvaṃśaṃ ca bhārata
tārayed vṛkṣaropī ca tasmād vṛkṣān praropayet |
27 | tasya putrā bhavanty ete pādapā nātra saṃśayaḥ
paralokagataḥ svargaṃ lokāṃś cāpnoti so 'vyayān |
28 | puṣpaiḥ suragaṇān vṛkṣāḥ phalaiś cāpi tathā pitṝn
chāyayā cātithīṃs tāta pūjayanti mahīruhāḥ |
29 | kiṃnaroragarakṣāṃsi devagandharvamānavāḥ
tathā ṛṣigaṇāś caiva saṃśrayanti mahīruhān |
30 | puṣpitāḥ phalavantaś ca tarpayantīha mānavān
vṛkṣadaṃ putravad vṛkṣās tārayanti paratra ca |
31 | tasmāt taḍāge vṛkṣā vai ropyāḥ śreyorthinā sadā
putravat paripālyāś ca putrās te dharmataḥ smṛtāḥ |
32 | taḍāgakṛd vṛkṣaropī iṣṭayajñaś ca yo dvijaḥ
ete svarge mahīyante ye cānye satyavādinaḥ |
33 | tasmāt taḍāgaṃ kurvīta ārāmāṃś caiva ropayet
yajec ca vividhair yajñaiḥ satyaṃ ca satataṃ vadet |