Book 7 Chapter 149 | |
1 | saṃjaya uvāca |
1 | dṛṣṭvā ghaṭotkacaṃ rājan sūtaputrarathaṃ prati
prayāntaṃ tvararyā yuktaṃ jighāṃsuṃ karṇam āhave |
2 | abravīt tava putras tu duḥśāsanam idaṃ vacaḥ
etad rakṣo raṇe tūrṇaṃ dṛṣṭvā karṇasya vikramam |
3 | abhiyāti drutaṃ karṇaṃ tad vāraya mahāratham
vṛtaḥ sainyena mahatā yāhi yatra mahābalaḥ |
4 | karṇo vaikartano yuddhe rākṣasena yuyutsati
rakṣa karṇaṃ raṇe yatto vṛtaḥ sainyena mānada |
5 | etasminn antare rājañ jaṭāsurasuto balī
duryodhanam upāgamya prāha praharatāṃ varaḥ |
6 | duryodhana tavāmitrān prakhyātān yuddhadurmadān
pāṇḍavān hantum icchāmi tvayājñaptaḥ sahānugān |
7 | jaṭāsuro mama pitā rakṣasām agraṇīḥ purā
prayujya karma rakṣoghnaṃ kṣudraiḥ pārthair nipātitaḥ tasyāpacitim icchāmi tvaddiṣṭo gantum īśvara |
8 | tam abravīt tato rājā prīyamāṇaḥ punaḥ punaḥ
droṇakarṇādibhiḥ sārdhaṃ paryāpto 'haṃ dviṣadvadhe tvaṃ tu gaccha mayājñapto jahi yuddhaṃ ghaṭotkacam |
9 | tathety uktvā mahākāyaḥ samāhūya ghaṭotkacam
jaṭāsurir bhaimaseniṃ nānāśastrair avākirat |
10 | alaṃbalaṃ ca karṇaṃ ca kurusainyaṃ ca dustaram
haiḍimbaḥ pramamāthaiko mahāvāto 'mbudān iva |
11 | tato māyāmayaṃ dṛṣṭvā rathaṃ tūrṇam alaṃbalaḥ
ghaṭotkacaṃ śaravrātair nānāliṅgaiḥ samārdayat |
12 | viddhvā ca bahubhir bāṇair bhaimasenim alaṃbalaḥ
vyadrāvayac charavrātaiḥ pāṇḍavānām anīkinīm |
13 | tena vidrāvyamāṇāni pāṇḍusainyāni māriṣa
niśīthe viprakīryanta vātanunnā ghanā iva |
14 | ghaṭotkacaśarair nunnā tathaiva kuruvāhinī
niśīthe prādravad rājann utsṛjyolkāḥ sahasraśaḥ |
15 | alaṃbalas tataḥ kruddho bhaimaseniṃ mahāmṛdhe
ājaghne niśitair bāṇais tottrair iva mahādvipam |
16 | tilaśas tasya tad yānaṃ sūtaṃ sarvāyudhāni ca
ghaṭotkacaḥ praciccheda prāṇadac cātidāruṇam |
17 | tataḥ karṇaṃ śaravrātaiḥ kurūn anyān sahasraśaḥ
alaṃbalaṃ cābhyavarṣan megho merum ivācalam |
18 | tataḥ saṃcukṣubhe sainyaṃ kurūṇāṃ rākṣasārditam
upary upari cānyonyaṃ caturaṅgaṃ mamarda ha |
19 | jaṭāsurir mahārāja viratho hatasārathiḥ
ghaṭotkacaṃ raṇe kruddho muṣṭinābhyahanad dṛḍham |
20 | muṣṭinābhihatas tena pracacāla ghaṭotkacaḥ
kṣitikampe yathā śailaḥ savṛkṣagaṇagulmavān |
21 | tataḥ sa parighābhena dviṭsaṃghaghnena bāhunā
jaṭāsuriṃ bhaimasenir avadhīn muṣṭinā bhṛśam |
22 | taṃ pramathya tataḥ kruddhas tūrṇaṃ haiḍimbir ākṣipat
dorbhyām indradhvajābhābhyāṃ niṣpipeṣa mahītale |
23 | alaṃbalo 'pi vikṣipya samutkṣipya ca rākṣasam
ghaṭotkacaṃ raṇe roṣān niṣpipeṣa mahītale |
24 | tayoḥ samabhavad yuddhaṃ garjator atikāyayoḥ
ghaṭotkacālaṃbalayos tumulaṃ lomaharṣaṇam |
25 | viśeṣayantāv anyonyaṃ māyābhir atimāyinau
yuyudhāte mahāvīryāv indravairocanāv iva |
26 | pāvakāmbunidhī bhūtvā punar garuḍatakṣakau
punar meghamahāvātau punar vajramahācalau punaḥ kuñjaraśārdūlau punaḥ svarbhānubhāskarau |
27 | evaṃ māyāśatasṛjāv anyonyavadhakāṅkṣiṇau
bhṛśaṃ citram ayudhyetām alaṃbalaghaṭotkacau |
28 | parighaiś ca gadābhiś ca prāsamudgarapaṭṭiśaiḥ
musalaiḥ parvatāgraiś ca tāv anyonyaṃ nijaghnatuḥ |
29 | hayābhyāṃ ca gajābhyāṃ ca padātirathinau punaḥ
yuyudhāte mahāmāyau rākṣasapravarau yudhi |
30 | tato ghaṭotkaco rājann alaṃbalavadhepsayā
utpapāta bhṛśaṃ kruddhaḥ śyenavan nipapāta ha |
31 | gṛhītvā ca mahākāyaṃ rākṣasendram alaṃbalam
udyamya nyavadhīd bhūmau mayaṃ viṣṇur ivāhave |
32 | tato ghaṭotkacaḥ khaḍgam udgṛhyādbhutadarśanam
cakarta kāyād dhi śiro bhīmaṃ vikṛtadarśanam |
33 | tacchiro rudhirābhyaktaṃ gṛhya keśeṣu rākṣasaḥ
ghaṭotkaco yayāv āśu duryodhanarathaṃ prati |
34 | abhyetya ca mahābāhuḥ smayamānaḥ sa rākṣasaḥ
rathe 'sya nikṣipya śiro vikṛtānanamūrdhajam prāṇadad bhairavaṃ nādaṃ prāvṛṣīva balāhakaḥ |
35 | abravīc ca tato rājan duryodhanam idaṃ vacaḥ
eṣa te nihato bandhus tvayā dṛṣṭo 'sya vikramaḥ punar draṣṭāsi karṇasya niṣṭhām etāṃ tathātmanaḥ |
36 | evam uktvā tataḥ prāyāt karṇaṃ prati janeśvara
kirañ śaraśatāṃs tīkṣṇān vimuñcan karṇamūrdhani |
37 | tataḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam
vismāpanaṃ mahārāja nararākṣasayor mṛdhe |