Book 3 Chapter 225 | |
1 | janamejaya uvāca |
1 | evaṃ vane vartamānā narāgryāḥ; śītoṣṇavātātapakarśitāṅgāḥ
saras tad āsādya vanaṃ ca puṇyaṃ; tataḥ paraṃ kim akurvanta pārthāḥ |
2 | vaiśaṃpāyana uvāca |
2 | saras tad āsādya tu pāṇḍuputrā; janaṃ samutsṛjya vidhāya caiṣām
vanāni ramyāṇy atha parvatāṃś ca; nadīpradeśāṃś ca tadā viceruḥ |
3 | tathā vane tān vasataḥ pravīrān; svādhyāyavantaś ca tapodhanāś ca
abhyāyayur vedavidaḥ purāṇās; tān pūjayām āsur atho narāgryāḥ |
4 | tataḥ kadā cit kuśalaḥ kathāsu; vipro 'bhyagacchad bhuvi kauraveyān
sa taiḥ sametyātha yadṛcchayaiva; vaicitravīryaṃ nṛpam abhyagacchat |
5 | athopaviṣṭaḥ pratisatkṛtaś ca; vṛddhena rājñā kurusattamena
pracoditaḥ san kathayāṃ babhūva; dharmānilendraprabhavān yamau ca |
6 | kṛśāṃś ca vātātapakarśitāṅgān; duḥkhasya cograsya mukhe prapannān
tāṃ cāpy anāthām iva vīranāthāṃ; kṛṣṇāṃ parikleśaguṇena yuktām |
7 | tataḥ kathāṃ tasya niśamya rājā; vaicitravīryaḥ kṛpayābhitaptaḥ
vane sthitān pārthivaputrapautrāñ; śrutvā tadā duḥkhanadīṃ prapannān |
8 | provāca dainyābhihatāntarātmā; niḥśvāsabāṣpopahataḥ sa pārthān
vācaṃ kathaṃ cit sthiratām upetya; tat sarvam ātmaprabhavaṃ vicintya |
9 | kathaṃ nu satyaḥ śucir āryavṛtto; jyeṣṭhaḥ sutānāṃ mama dharmarājaḥ
ajātaśatruḥ pṛthivītalasthaḥ; śete purā rāṅkavakūṭaśāyī |
10 | prabodhyate māgadhasūtapūgair; nityaṃ stuvadbhiḥ svayam indrakalpaḥ
patatrisaṃghaiḥ sa jaghanyarātre; prabodhyate nūnam iḍātalasthaḥ |
11 | kathaṃ nu vātātapakarśitāṅgo; vṛkodaraḥ kopapariplutāṅgaḥ
śete pṛthivyām atathocitāṅgaḥ; kṛṣṇāsamakṣaṃ vasudhātalasthaḥ |
12 | tathārjunaḥ sukumāro manasvī; vaśe sthito dharmasutasya rājñaḥ
vidūyamānair iva sarvagātrair; dhruvaṃ na śete vasatīr amarṣāt |
13 |
yamau ca kṛṣṇāṃ ca yudhiṣṭhiraṃ ca; bhīmaṃ ca dṛṣṭvā sukhaviprayuktān
viniḥśvasan sarpa ivogratejā; dhruvaṃ na śete vasatīr amarṣāt |
14 | tathā yamau cāpy asukhau sukhārhau; samṛddharūpāv amarau divīva
prajāgarasthau dhruvam apraśāntau; dharmeṇa satyena ca vāryamāṇau |
15 | samīraṇenāpi samo balena; samīraṇasyaiva suto balīyān
sa dharmapāśena sitogratejā; dhruvaṃ viniḥśvasya sahaty amarṣam |
16 | sa cāpi bhūmau parivartamāno; vadhaṃ sutānāṃ mama kāṅkṣamāṇaḥ
satyena dharmeṇa ca vāryamāṇaḥ; kālaṃ pratīkṣaty adhiko raṇe 'nyaiḥ |
17 | ajātaśatrau tu jite nikṛtyā; duḥśāsano yat paruṣāṇy avocat
tāni praviṣṭāni vṛkodarāṅgaṃ; dahanti marmāgnir ivendhanāni |
18 | na pāpakaṃ dhyāsyati dharmaputro; dhanaṃjayaś cāpy anuvartate tam
araṇyavāsena vivardhate tu; bhīmasya kopo 'gnir ivānilena |
19 | sa tena kopena vidīryamāṇaḥ; karaṃ kareṇābhinipīḍya vīraḥ
viniḥśvasaty uṣṇam atīva ghoraṃ; dahann ivemān mama putrapautrān |
20 | gāṇḍīvadhanvā ca vṛkodaraś ca; saṃrambhiṇāv antakakālakalpau
na śeṣayetāṃ yudhi śatrusenāṃ; śarān kirantāv aśaniprakāśān |
21 | duryodhanaḥ śakuniḥ sūtaputro; duḥśāsanaś cāpi sumandacetāḥ
madhu prapaśyanti na tu prapātaṃ; vṛkodaraṃ caiva dhanaṃjayaṃ ca |
22 | śubhāśubhaṃ puruṣaḥ karma kṛtvā; pratīkṣate tasya phalaṃ sma kartā
sa tena yujyaty avaśaḥ phalena; mokṣaḥ kathaṃ syāt puruṣasya tasmāt |
23 | kṣetre sukṛṣṭe hy upite ca bīje; deve ca varṣaty ṛtukālayuktam
na syāt phalaṃ tasya kutaḥ prasiddhir; anyatra daivād iti cintayāmi |
24 | kṛtaṃ matākṣeṇa yathā na sādhu; sādhupravṛttena ca pāṇḍavena
mayā ca duṣputravaśānugena; yathā kurūṇām ayam antakālaḥ |
25 | dhruvaṃ pravāsyaty asamīrito 'pi; dhruvaṃ prajāsyaty uta garbhiṇī yā
dhruvaṃ dinādau rajanīpraṇāśas; tathā kṣapādau ca dinapraṇāśaḥ |
26 | kriyeta kasmān na pare ca kuryur; vittaṃ na dadyuḥ puruṣāḥ kathaṃ cit
prāpyārthakālaṃ ca bhaved anarthaḥ; kathaṃ nu tat syād iti tat kutaḥ syāt |
27 | kathaṃ na bhidyeta na ca sraveta; na ca prasicyed iti rakṣitavyam
arakṣyamāṇaḥ śatadhā viśīryed; dhruvaṃ na nāśo 'sti kṛtasya loke |
28 | gato hy araṇyād api śakralokaṃ; dhanaṃjayaḥ paśyata vīryam asya
astrāṇi divyāni caturvidhāni; jñātvā punar lokam imaṃ prapannaḥ |
29 | svargaṃ hi gatvā saśarīra eva; ko mānuṣaḥ punar āgantum icchet
anyatra kālopahatān anekān; samīkṣamāṇas tu kurūn mumūrṣūn |
30 | dhanurgrāhaś cārjunaḥ savyasācī; dhanuś ca tad gāṇḍivaṃ lokasāram
astrāṇi divyāni ca tāni tasya; trayasya tejaḥ prasaheta ko nu |
31 | niśamya tad vacanaṃ pārthivasya; duryodhano rahite saubalaś ca
abodhayat karṇam upetya sarvaṃ; sa cāpy ahṛṣṭo 'bhavad alpacetāḥ |