This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed.
If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at
The Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL) is a resource platform providing standardized machine-readable texts in Indian languages that have been contributed by various individuals and institutions.
Apparent errors have been silently corrected.
GRETIL normalizes all texts contributed consistently for each language. Sanskrit texts are normalized in accordance with the scheme of the International Alphabet of Sanskrit Transliteration (IAST) in order to facilitate word search across its corpus without additional transformations.
All characters that were fully equivalent to an IAST-conformant character in the text file contributed have been made to conform to the character list below.
Non-conformant characters with additional information including accents, capitalization, and whitespace have been preserved as
If indicated unambiguously in the text file contributed quotation marks have been replaced with the
Unnumbered
Interpretive markup which is visible only in analytic transformations of this file consists of:
A reference is given in the
śrīmadvidyānāthapraṇītaṃ pratāparudrīyam śrīmatkumārasvāmikṛtaratnāpaṇasahitam
atha nāyakaprakaraṇam /
yathā rāmaguṇavarṇanaṃ rāmāyaṇavalmīkajanmanormahāpratiṣṭhākaraṇaṃ, tathā mahāpuruṣavarṇanena hi śreyaskarī prabandhasthitiḥ / yathā vedaśāstrapurāṇāderhitaprāptiḥ ahitanivṛttiśca, tathā sadāśrayāt kāvyādapi / iyān viśeṣaḥ---kāvyāt kartavyatādhīḥ sarasā, anyatra na tathā / tathā hi---
tataḥ kāvyaṃ dṛṣṭādṛṣṭaphalajanakatayā bahūpayuktam / taccoktaṃ kāvyaprakāśe---
iti /
prasiddhaṃ caitanmahāprabandheṣu---
yatra punaruttamapuraṣacaritaṃ na nibadhyate, tat kāvyaṃ parityājyameva / tanmūlā ceyaṃ
smṛtiḥ---"kāvyālāpāṃśca varjayet'; iti / na kevalaṃ kāvyasyāyaṃ panthāḥ / kintu śāstarajātasyāpi sadāśrayatvena mahān lokādaraḥ / tathā vaiśeṣikāderīśvarapratiṣṭhāpakatayā jagatpūjyatā / tathā mahābhāratādīnāmapi mahāpuruṣavarṇanaparatayaiva viśvātiśāyitvam /
kiṃ bahunā? vedāntā api brahmapratipādakatayā paramutkṛṣyante / 'athāto dharmajijñāsā'; ityupakramamāṇena sūtrakṛtā maharṣiṇāpi puruṣāśritasya guṇaśreṣṭhasya dharmasya jijñāsādvāreṇa mahāpuruṣaguṇavarṇanameva śāstrasya prāṇa ityurarīkṛtam / tattannyāyanirūpaṇaparasyāpi prabandharāśermahāpuruṣaguṇavarṇanaṃ hemnaḥ paramāmodaḥ / ataśca,
taduktaṃ daṇḍinā---
iti /
sūktaiva pratipādyamahimnā prabandhamahattā /
taduktaṃ prācā bhāmahena--- "upaślokyasya māhātmyādujjvalāḥ kāvyasaṃpadaḥ" / iti /
pratipāditaṃ 'codbhaṭena'---
iti /
rudrabhaṭṭenāpi kathitam---"udāracaritanibandhanā prabandhapratiṣṭhā'; iti / prapañcitaṃ ca sāhityamīmāṃsāyām---"nāyakaguṇagrathitāḥ sūktisrajaḥ sukṛtināmākalpamākalpanti'; iti / nirūpitaṃ ca 'bhojarājena'---
iti /
// mahākulīnatvādināyakaguṇāḥ //
atraite nāyakaguṇāḥ /
athaiteṣāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca / tatra
[1.1.1 mahākulīnatā]
mahākulīnatā nāma kule mahati saṃbhavaḥ /
yathā---
[1.1.2 aujjvalyam]
athaujjvalyam---
yathā---
[1.1.3 mahābhāgyam]
atha mahābhāgyam---
viśvaṃbharādhipatyaṃ yat tanmahābhāgyamucyate /
yathā---
[1.1.4 audāryam]
athaudāryam---
yathā---
[1.1.5 tejasvitāḥ]
atha tejasvitā---
jagatprakāśakatvaṃ yat tejasvitvaṃ taducyate /
yathā---
[1.1.6 vaidagdhyam]
atha vaidagdhyam---
yathā---
[1.1.7 dhārmikatvam]
atha dhārmikatvam---
dharmaikāyattacittatvaṃ dhārmikatvamudīryate /
yathā---
[1.1.8 mahāmahītātmatā]
yathā---
atra garuḍadhvajātmakatayā mahāmahimatoktā /
[1.1.9 pāṇḍityam]
atha pāṇḍityam---
sarvavidyādhikatvaṃ yat pāṇḍityaṃ tadudāhṛtam /
yathā---
atha nāyakaguṇanirūpaṇānantaraṃ nāyakasvarūpaṃ nirūpyate /
yaśaḥ pratāpābhyāṃ
[1.2.1 subhagatvamḥ]
subhagatvaṃ yathā---
[1.2.2 dharmakāmārthatatparatvam]
dharmakāmārthatatparatvaṃ yathā---
[1.2.3 dharīṇakā]
dhurīṇatā yathā---
[1.2.4 guṇāḍhyatvam]
guṇāḍhyatvaṃ yathā---
atha nāyakaviśeṣā nirūpyante /
tatra sarvarasasādhāraṇāścatvāro nāyakāḥ dhīrodāttadhīroddhatadhīralalitadhīraśāntāḥ / eteṣāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[1.3.1 dhīrodāttaḥ]
yathā---
[1.3.2 dhīrodhdataḥ]
yathā---
atra bhaṭānāṃ dhīroddhatatvam /
[1.3.3 dhīralalitaḥ]
'suravaikabhūḥ'; iti pāṭhāntaram /
niścinto dhīralalitaḥ kalāsaktaḥ / sukhī mṛduḥ /
i / sukhaikabhūḥ iti pāṭhāntaram]
yathā---
[1.3.4 dhīraśāntaḥ]
yathā---
atra viprāṇāṃ dhīraśāntatvam /
// śṛṅgāranāyakā nirūpyante /
eṣāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[1.4.1anukūlaḥ]
ekāyatto 'nukūlaḥ syāt
ekasyāṃ nāyikāyāṃ viśeṣānurakto 'nukūlo nāyakaḥ /
yathā---
atra pratāparudrasya kṣoṇyāṃ viśeṣānurāgo vyajyate, yena vadhvā sthirā ratnākaramekhaleti tannāmagrahaṇena snehaprakhyāpanaṃ kriyate /
[1.4.2 dakṣiṇaḥ]
tulyo 'nekatra dakṣiṇaḥ /
anekāsu nāyikāsu avaiṣamyeṇa snehānuvartī dakṣiṇo nāyakaḥ /
yathā---
tathā ca ---
[1.4.3 dhṛṣṭaḥ]
vyaktāgā gatabhīrdhṛṣṭaḥ
yathā---
[1.4.4 śaṭhaḥ]
nāyikāmātraviditavipriyakārī śaṭhaḥ /
yathā---
atra tattannāyakaviṣayatayā kākatīśvarāṇāmudāharaṇena vīrarudrasyaiva varṇanam / eṣāṃ nāyikānukūlane pīṭhamardaviṭaceṭavidūṣakanāmānaḥ sahāyāḥ / teṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate /
spaṣṭameṣāmudāharaṇam /
athāṣṭavidhāḥ śṛṅgāranāyikāḥ /
priyopalālitā nityaṃ svādhīnapatikā matā /
[1.5.1 svadhīnapatikā]
yathā---
[1.5.2 vāsakāsajnikā]
yathā---
[1.5.3 virahotkaṇṭhitā]
yathā---
[1.5.4 vipralabdhā]
yathā---
[1.5.5 khaṇḍitā]
yathā---
[1.5.6 kalahāntaritā]
yathā---
deśāntaragate kānte khinnā proṣitabhartṛkā /
[1.5.7 proṣitabhartṛkā]
yathā---
[1.5.8 abhisārikā]
yathā---
// āsāṃ nāyikānukūlane sahāyāḥ //
etāsāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca spaṣṭam / kāmaśāstraprasiddhāḥ padmanīcitriṇīprabhṛtayo jātiviśeṣā jñātavyāḥ / saṃkṣepeṇa nāyikā trividhā---mugdhā madhyā prauḍhā ceti /
udayadyauvanā mugdhā lajāvijitamanmathā /
lajāmanmathamadhyasthā madhyamoditayauvanā /
smaramandīkṛtavrīḍā prauḍhā saṃpūrṇayauvanā // ViPrud_1.64 //
yathākramamudāharaṇāni / mugdhā yathā---
madhyā yathā---
prauḍhā yathā---
bhedāntaraṃ yathāsaṃbhavamudāhāryam /
eṣa saṃgrahaślokaḥ / upaskārahetūnāṃ guṇālaṅkārāṇāṃ sadṛ'śeṅārye sati caritārthatvam / yasyālaṅkārāśrayatvaṃ tadeva lokanyāyenālaṅkāryam / tena guṇālaṅkārāṇāṃ kāvyamevāśrayabhūtamiti tadevālaṅkāryam / rasāderalaṅkāryatvoktiḥ prādhānyenātmana iva hāranūpurādyalaṅkāryatvam / jīvitabhūtatvādrasādeḥ kāvyātmatā / kvacidrasasya prādhānyam / kvacidalaṅaakārasya prādhānyam / kvacidvastunaḥ prādhānyaṃ ca /
(upaskārahetūnāmityādiḥ atiślāghākāraṇamityanto grantho bahuṣu kośeṣu na dṛśyate, nāpi vyākhyātaḥ kumārasvāmisomapīthinā) /
rasaprādhānyaṃ yathā---
alaṅkāraprādhānyaṃ yathā---
vastuprādhānyaṃ yathā---
[1.6.1 śabdaspuraṇam]
śabdasya sphuraṇaṃ nāma prauḍhabandhasya ḍambaraḥ /
yo bandhāḍambara ārabhaṭyāṃ pratipādayiṣyate tacchabdasphuraṇam /
yathā---
[1.6.2 arthaspuraṇam]
yathā---
[1.6.3 ubhayaspuraṇam]
ubhayasphuraṇaṃ yathā---
evaṃvidhaśabdārthasphuraṇābhyāṃ kāvyasya cārutvam / śabdārthayorapi puṇyaślokacaritavarṇanena sahṛdayahṛdayānanditvam / ato nāyakasyaiva kāvye prādhānyam /
[1.6.4 nāyakapradhānyam]
yathākramamudāharaṇam---
evaṃvidhavarṇanamutpādye nāyake na ghaṭate / tasya lokaprasiddhyarthaṃ kulavyapadeśādayo bahudhā varṇayitumevocitāḥ /
svataḥ siddhe tu nāyake dvaividhyamapi saṃbhavati / tasya kulavyapadeśādīnāṃ lokaprasiddhatvāt kavibhirbalavatpratipakṣavijayavarṇanaṃ yuktam / evaṃ svataḥ sidhdotpādyatvabhedena nāyakasya dvaividhyam / tatra ca-
[1.6.5 nāyaka-guṇayorvargīkaraṇam]
sarvanāyakātiśāyitvāddhīrodāttasya tadviṣayatvaṃ prabandhānāmatiślāghākāraṇam //
iti śrīvidyānāthakṛtau pratāparudrayaśobhṛṣaṇe 'laṃkāraśāstre
nāyakaprakaraṇaṃ samāptam //
iti padavākyapramāṇapārāvārapārīṇaśrīmahopādhyāyakolacalamallināthasūrisūnunā viśvajanīnavidyasya vidvanmaṇeḥ peddayāryasyānujena kumārasvāmisomapīthinā viracite pratāparudrīyavyākhyāne ratnāpaṇākhyāne nāyakanirūpaṇaṃ nāma prathamaṃ prakaraṇam //
[II.1. atha kāvyaprakaraṇam]
// atha kāvyasvarūpanirūpaṇam //
[II.1 kāvyasvarūrapam]
[II.2 kāvyasāmānyalakṣaṇam]
"adoṣau saguṇau sālaṃkārau śabdārthau kāvyam"iti kāvyasāmānyalakṣaṇam /
[II.3 vācaka-lakṣaka-vyañjakarūpeṇa śabdatraividhyam]
vācakalakṣakavyañjakatvena trividhaṃ śabdajātam / vācyalakṣyavyaṅgyatvenārthajātamapi trividham / tātparyārtho 'pi vyaṅgyārtha eva, na pṛthagbhūtaḥ /
[II.4 vṛttitraividhyam]
abhidhālakṣaṇāvyañjanākhyāstisraḥ śabdavṛttayaḥ /
[II.5 lakṣaṇāyāścāturvidhyam]
gauṇavṛttirapi lakṣaṇāprabheda eva, saṃbandhānupapattimūlakatvāt / yathāgnirmāṇavaka ityatrāgnisādṛśyaviśiṣṭamāṇavakapratipattirvivakṣitā, tathaiva gaṅgāyāṃ ghoṣa ityatra gaṅgāsaṃbandhaviśiṣṭatīrapratipattirvivakṣitā / gaṅgāsaṃbandhasyopalakṣaṇatve ghoṣagatapavitratvādyasiddheḥ / ata eva sādṛśyanibandhanā saṃbandhanibandhanā ceti dvividhā lakṣaṇā / saṃbandhanibandhanā jahadvācyā ajahadvācyā ceti dvividhā / sādṛśyanibandhanā sāropā sādhyavasāyā ceti vdividhā / evaṃ lakṣaṇā caturvidhā /
[II.6 kāśikyādittayastvanyā]
kaiśikyārabhaṭī sāttvatī bhāratī ceti racanāśritatvena rasāvasthānaṃsūcakāścatasno vṛttayaḥ / tathā coktaṃ 'daśarūpake'---
'; iti /
racanāyā api rasavyañjakatvaṃ prasiddham / rasānanuguṇavarṇaracanāyā doṣatvamuktam / vaidarbhīprabhṛtayo rītiviśeṣā na vṛttiṣvantarbhūtāḥ /
[II.7 abhidhānirūpaṇam]
tatra saṃketitārthagocaraḥ śabdavyāpāro 'bhidhā / sā dvividhā---rūḍhipūrvikā yogapūrvikā ceti / rūḍhipūrvikā yathā---
atra sarve śabdā rūḍhāḥ / yogapūrvikā yathā---
atra vasumatīratnagarbhetyevamādayo yaugikāḥ /
[II.8 lakṣaṇanirūpaṇam]
vācyārthānupapattyā tatsaṃbandhinyāropitaḥ śabdavyāpāro lakṣaṇā /
[II.9jahallakṣaṇānirūpaṇam]
tatra jahallakṣaṇā yathā---
atra nagarāṇyuccairākrośantīti vācyasyānanvayaḥ / acetanānāmākrośasyāsaṃbhavāt tatratyā janā lakṣyante /
[II.10ajahallakṣaṇānirūpaṇam]
ajahallakṣaṇā yathā---
atrālaṃkārasiddhyarthaṃ maulibhistadāśrayabhūtā nṛpatayo lakṣyante /
[II.11saropalakṣaṇānirūpaṇam]
sāropalakṣaṇā yathā---
manthānācalamūlamecakaśilāsaṃghaṭṭanaśyāmikā-
kāraṃ yattuhinadyutau sphurati tat sāraṅgamācakṣate /
manye nanviha vīrarudranṛpateḥ kīrttiśriyā nirjita-
stanmudrāṅkavarāhamindururasā bibhrat samujjṛmbhate // ViPrud_2.10 //
atra candrakalaṅkarūpe kuraṅge varāhatvamāropyate / viṣayaviṣayiṇorabhihitayorabhedapratipattirāropaḥ / viṣayanigaraṇenābhedapratipattiradhyavasāyaḥ /
[II.12 sādhyavasānalakṣaṇānirūpaṇam]
sādhyavasāyalakṣaṇā yathā---
[II.13 vyañjanāvṛtti]
atha vyañjanāvṛttiḥ
anviteṣu padārtheṣu vākyārthopaskārārthamarthāntaraviṣayaḥ śabdavyāpāro vyañjanāvṛttiḥ /
sā trividhā śabdārthobhayaśaktimūlatvena /
[II.14 śabdaśaktimūlāvyañjanā]
tatra śabdaśaktimūlā yathā---
atra vāhinīsarvatomukhakabandhaśabdānāmarthaprakaraṇādinā sainyasarvavyāpitvalūnamastakadehaparāṇāṃ vācakatve niyantrite 'pi śabdaśaktimūlā nadījalapratipattiryato jāyate sā vyañjanāvṛttiḥ /
prākaraṇikārthaparyavasitābhidhā na śaknotyaprākaraṇikārthapratipattiṃ kartum /
[II.15arthaśavatimūlāvyañjanā]
arthaśaktimūlā vyañjanāvṛttiryathā---
atra bhūpā viṣaṇṇā ityarthaśaktyā vyajyate / na cārthaśaktimūle vyañjane 'numānaśaṅkā / vyaṅgyavyañjakayoravinābhāvābhāvāt / namrānanatvādikāryasyānekakāraṇakatvāt / niyatakāraṇapratītirvivakṣānugṛhītācchabdādeva / kiṃcaikasmādeva vyañjakāt tattadvyaṅgyārthapratītirvaktavivakṣānusāreṇa bhavati, iyamanekavyaṅgyārthapratītiranumānaparipāṭīviruddhā / na cābhidhāvṛttiḥ / saṃketitārtha eva tasyāḥ paricaya itīyatī gamanikā /
[II.16ubhayaśaktimūlāvyañjanā]
ubhayaśaktimūlā yathā---
[II.17kaiśikyādisvarūpanirūpaṇam]
atha kaiśikyādīnāṃ svarūpaṃ nirūpyate /
tatra
yatra śṛṅgārakaruṇāvatikomalena saṃdarbheṇa varṇyete tatra kaiśikī / yatra raudrabībhatsāvatiprauḍhena saṃdarbheṇa pratipādyete tatrārabhaṭī / yatra nātisukumārā hāsyaśāntādbhutā nātisukumāreṇa saṃdarbheṇa saṃgrathyante tatra bhāratī / yatra nātiprauḍhau vīrabhayānakau nātiprauḍhena saṃdarbheṇa nirvāhyete tatra sāttvatī /
[II.18kauśikyudāharaṇam]
kaiśikī yathā---
jitamadanavilāsaṃ kākatīyānvayendu
narapatimanimeṣaṃ draṣṭumāśaṃsinīnām /
sapadi viracitā'sīdaṅganānāmapāṅgair
diva kuvalayadāmaśyāmalā toraṇaśrīḥ // ViPrud_2.19 //
[II.19 ārabhaṭyudāharaṇam]
ārabhaṭī yathā-
khaḍgāghātanikṛttaśātravaśironiṣṭhyūtaraktacchaṭā-
jvālairudbhaṭaśastraghaṭṭanabhavatsphārasphuliṅgotkaraiḥ /
styānāsṛkpiśitāsthikhaṇḍavikaṭasthūlojjvalāṅgārakai-
ruccaṇḍaścalamartigaṇḍanṛpateḥ krodhāgnirāyodhane // ViPrud_2.20 //
[II.20 bhāratyudāharaṇam]
bhāratī yathā---
aunnatyaṃ mahadanyadeva, mahitaḥ ko 'pyeṣa gambhīrimā
kāpyanyā saraṇiḥ pratāpayaśasoranyaiva bāhvoḥ prathā /
sarvaṃ nūtanameva rudranṛpaterjāne na tannirmitau
sāmagrī caturānanena kiyatī kīdṛk kva vā kalpitā // ViPrud_2.21 //
[II.21 sāttvatyudāharaṇam]
sāttvatī yathā---
dūrādākarṇya viśvaprasṛmaramahasau vīrarudrasya jaitra-
prasthānārambhabherīninadamarinṛpāḥ pūrṇakarṇajvarārtāḥ /
āruhyādrīn viśanto gahanamatimahatkaṇṭakākṛṣṭakeśā-
strāyadhvaṃ muñcateti pratinṛpatidhiyā pādapān prārthayante // ViPrud_2.22 //
anayoḥ svarūpam---
atiprauḍhayorapi raudrabībhatsayorīṣanmṛdubandho na dūṣyate / atimṛdusaṃdarbhastu viruddhaḥ /
[II.22 madhyamakaiśikī]
madhyamakaiśikī yathā---
āsanne 'pi mahotsave kathamitastyaktvā pravāsaṃ vrajer
dhik dhik sāhasamāvayorvighaṭanaṃ ko vā vidhiḥ kāṅkṣati /
itthaṃ svapnanivāritapriyatamaprasthānabuddhistato
buddhvā mūrcchati kākatīyanṛpate tvadvairinārījanaḥ // ViPrud_2.25 //
[II.23madhyamārabhaṭi]
madhyamārabhaṭī yathā---
evaṃ rasāntareṣvapyudāharaṇaṃ draṣṭavyam //
vaidarbhyādirītīnāṃ śabdaguṇāśritānāmarthaviśeṣanirapekṣatayā kevalasaṃdarbhasaukumāryaprauḍhatvamātraviṣayatvāt kaiśikyādibhyo bhedaḥ /
rītayaḥ
atha rītīnāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
rītirnāma guṇāśliṣṭapadasaṃghaṭanā matā /
sā tridhā---vaidarbhī, gauḍī, pāñcālī ceti /
[II.2.1 vaidarbhī]
yathā---
yathā vā---
vitaraṇaguṇalīlātoṣitāśeṣaloke
vibhavati naranāthe kākatīyānvayendau /
suratarugaṇanāyāṃ kāmadhenuprasaṃge
kṣitisurajanateyaṃ vītakautūhalā'sīt // ViPrud_2.29 //
[II.2.2gauḍī]
ojaḥ kāntiguṇopetā gauḍīyā rītiriṣyate /
yathā---
yathā vā ---
udyaddoḥ stambhakhaḍgatruṭadarimukuṭāṭopasaṃjātarāhu-
bhrāntibhraśyatpataṅgābhayakaraṇacaṇasphāranāsīrareṇuḥ /
andhrakṣmābharturāsīdadhikaraṇadharā bhinnamattebhakumbha-
prodyanmuktaughatārānikaraparivṛtasvarvadhūvaktracandrā // ViPrud_2.31 //
[II.2.3 pāñcālī]
pāñcālarītirvaidarbhīgauḍī ityubhayātmikā //
yathā---
jetuḥ kākativīrarudranṛpaterjaitraprayāṇotthite
kṣoṇīreṇubhare nabhasyatibhṛśaṃ mūvibhramaṃ bibhrati /
jātā martyanadī viśaṅkaṭataṭīdīrghā viyaddīrghikā
gāḍhaṃ gūḍatamā ca gautamanadī pātālagaṅgāyate // ViPrud_2.32 //
yathā ca---
sthāne taccalamartigaṇḍanṛpate tvatkhaṅgabhogī dviṣat-
prāṇairyat paritoṣameti satataṃ, kiṃ tvetadatyadbhutam /
pītena pratipakṣapārthivayaśaḥ kṣīreṇa gauratviṣaṃ
yat saṃvardhayati trilokabharitāṃ tvatkīrttilakṣmīsudhām // ViPrud_2.33 //
śayyā
atha śayyā /
yā padānāṃ parānyonyamaitrī śayyeti kathyate /
yathā---
dātuḥ kākativaṃśamaṇḍanamaṇernissīmaviśrāṇana-
ślāghālaṅighetakalpapādapaguṇaprauḍheragādhaujasaḥ /
bibhracchāradakaumudīparimalaṃ sāmantasīmantinī-
gaṇḍābhoganirūḍhapāṇḍimadhurāṃ dhatte yaśaḥ prāyaśaḥ // ViPrud_2.34 //
atra padavinimayāsahiṣṇutvādbandhasya padānuguṇyarūpā śayyā //
pākāḥ
atha drākṣādipākāḥ /
yathākramaṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[II.4.1 drākṣāpāka]
drākṣāpākaḥ sa kathito bahirantaḥ sphuradrasaḥ /
yathā---
smarasmerān mandasmitamadhurasaurabhyasubhagān
manāgvrīḍājāḍyān praṇayarasakallolabharitān /
kṛtānekaskandhān manasijasahasrāṇi sṛjataḥ
kaṭākṣān vāmākṣī kirati parito rudranṛpatim // ViPrud_2.36 //
[II.4.2nārikelapākaḥ]
sā nārikelapākaḥ syādantargūḍharasodayaḥ //
yathā---
līlāvibhramapūrvaraṅgamuditaṃ tāruṇyametya trapā-
nepathyāntarabimbitasmarakalālāsyaprapañcaśriyaḥ /
sakhyaḥ paśyata kākatīyanṛpatau bhāvānubandhojjvalaḥ
ko 'pyasyāstaralabhruvo vijayate śṛṅgāranāṭyakramaḥ // ViPrud_2.37 //
kāvyaviśeṣāḥ
atha kāvyaviśeṣāḥ /
vyaṅgyasya prādhānyāprādhānyābhyāmasphuṭatvena ca trividhaṃ kāvyam / vyaṅgyasya prādhānye uttamaṃ kāvyaṃ dhvaniriti vyapadiśyate / aprādhānye madhyamaṃ guṇībhūtavyaṅgyamiti gīyate / vyaṅgyasyāsphuṭatve 'dhamaṃ kāvyaṃ citramiti gīyate /
[II.5.1dhvaniḥ]
dhvaniryathā---
svāmin gotramahīdharān kimadhunā nīcairvidhatse, kuto
gādhānambunidhīn karoṣi, kuruṣe kiṃ dikpatīnalpakān /
itthaṃ pārśvacarānulāpamakhilaṃ nyakkṛtya dharmaiṣiṇā
sṛṣṭaḥ padmabhuvā guṇaikavasatiḥ śrīvīrarudro nṛpaḥ // ViPrud_2.38 //
[II.5.2guṇībhūtavyaṅayam]
guṇībhūtavyaṅgyaṃ yathā---
pratyagraprasaratpratāpavibhavavyāptākhilāśāntare
viśvatrātari vīrarudranṛpatau siṃhāsanādhyāsini /
āsthānīṃ samupāgatairnṛpavaraistāstāstathā darśitā-
śceṣṭā yābhiramuṣya kākativibhordṛṣṭiḥ kṛpārdrīkṛtā // ViPrud_2.39 //
atra prāptābhiṣekamahotsavasya pratāparudradevamahārājasyāgre śaraṇārthināṃ pārthivānāṃ tathāvidhakārpaṇyoktipunaḥ punaḥ praṇāmādikaṃ vyaṅgyaṃ tāstāśceṣṭā darśitā iti vācyādanatiśāyi iti guṇībhūtavyaṅgyatā /
citraṃ trividham---śabdacitramarthacitramubhayacitraṃ ceti /
[II.5.3 śabdacitram]
tatra śabdacitraṃ yathā---
kṣoṇīrakṣaṇadakṣiṇāḥ kṣatajagatkṣobhā durīkṣakramāḥ
kṣudrakṣatriyapakṣaśikṣaṇavidhau protkṣiptakaukṣeyakāḥ /
uddāmodyamanasya rudranṛpaterderdaṇḍayoścaṇḍayor-
garjaddurjanagarvaparvatabhidādambholayaḥ kelayaḥ // ViPrud_2.40 //
[II.5.4arthacitram]
arthacitraṃ yathā---
khagge jujjhavijimbhie rivumahīṇāhaṃjaliṃ biṃbiaṃ
pekkhanto jaaḷacchivāsakamalaṃ maṇṇaṃti viṇṇāṇiṇo /
maṇṇe vīrapaāvaruddavihuṇo jaṇṇesu ghettuṃ uṇo
siṭṭhīe rivujīviāi vihiṇo jattassa pīḍhaṃbuaṃ // ViPrud_2.41 //
[II.5.5 ubhayacitram]
ubhayacitraṃ yathā---
atrānuprāsopamābhyāṃ citratā //
[II.5.6 dhvaniviśeṣāḥ]
// atha dhvaniviśeṣāḥ //
atha dhvaniviśeṣā nirūpyante / atra dhvanerlakṣaṇābhidhāmūlatvenāvivakṣitavācyavivakṣitānyaparavācyākhyau prathamaṃ dvau bhedau / avivakṣitavācyasyārthāntarasaṃkramitātyantatiraskṛtavācyatayā dvividhasya vākyapadagatatvena dvaividhye cāturvidhyam / vivakṣitānyaparavācyasya saṃlakṣyakramavyaṅgyāsaṃlakṣyakramavyaṅgyatayā dvau bhedau / saṃlakṣyakramavyaṅgye śabdaśaktimūle vastvalaṅakārarūpatayā dvaividhye vākyapadagatatvena cāturvidhyam / arthaśaktimūle saṃlakṣyakramavyaṅgye 'rthasya svataḥ saṃbhavitvena kaviprauḍhoktisiddhatvena kavinibaddhoktisiddhatvena ca traividhyam / trividhasya vastvalaṃkārarūpatayā dvaividhye ṣaḍvidhatvam / ṣaḍvidhasyāpi vyaṅgyavyañjakatayā dvaividhye dvādaśavidhatvam / dvādaśavidhasyāpi prabandhagatatvena vākyagatatvena padagatatvena ca traividhye ṣaṭtriṃśatprakāro 'rthaśaktimūlo 'nuraṇanadhvaniḥ / ubhayaśaktimūlo vākyagatatvenaikavidha eva / evaṃ saṃlakṣyakramavyaṅgyadhvanerekacatvāriṃśadbhedāḥ / asaṃlakṣyakramavyaṅgyo rasādidhvaniḥ prabandhavākyapadapadaikadeśaracanāvarṇagatatvena ṣaḍvidhaḥ / evaṃ vivakṣitānyaparavācyadhvaneḥ saptacatvāriṃśadbhedāḥ / avivakṣitavācyabhedaiścaturbhiḥ saha dhvaneḥ prathamaṃ śuddhā ekapañcāśad bhedāḥ / teṣāṃ pratyekamekaikasyaikaikena saṃbandhe prathamabhedasyaikapañcāśad bhedāḥ / dvitīyasya pañcāśad bhedāḥ / tṛtīyasyaikonapañcāśad bhedāḥ / anena krameṇottarottarasyaikakaibhedaparityāge ṣaḍviṃśatyuttaraśatatrayādhikasahasrasaṃkhyākāḥ (1326) miśrabhedāḥ / avivakṣitavācyasya vivakṣitānyaparavācyasaṃbandhe yo bhedastasminnevāntarbhūto vivakṣitānyaparavācyasyāvivakṣitavācyasaṃbandhe bhedo na pṛthagbhūtaḥ / anenaiva krameṇa vastudhvaneralaṃkāradhvanisaṃbandhabhedo 'pyalaṃkāradhvanervastudhvanisaṃbandhānna pṛthagbhūta iti pūrvapūrvasyottarottarasaṃbandhe ekaikabhedanyūnatā jñeyā / tasyāpi miśraṇasya trirūpeṇa saṃkareṇaikarūpayā saṃsṛṣṭyā ca punaścaturdhā yojane
caturuttaraśatatrayādhikapañcasahasrāṇi (5304) bhedāḥ /
tatra
prabandhagatasvataḥ siddhārthaśaktimūlo 'laṃkāreṇa vastudhvaniḥ // ViPrud_2.43*20 //
padagatakaviprauḍhoktisiddhārthaśaktimūlo vastunālaṃkāradhvaniḥ // ViPrud_2.43*22 //
vākyagatakaviprauḍhoktisiddhārthaśaktimūlo vastunā vastudhvaniḥ // ViPrud_2.43*25 //
padagatakavinibaddhoktisiddhārthaśaktimūlo vastunā vastudhvaniḥ // ViPrud_2.43*33 //
vākyagatakavinibaddhoktisiddhārthaśaktimūlo vastunā vastudhvaniḥ // ViPrud_2.43*37 //
tatra diṅmātramudāhriyate /
[II.5.7arthāntarasaṃkramitāvivakṣitavācyadhvaniḥ]
arthāntarasaṃkramitāvivakṣitavācyadhvaniryathā---
atra āsmākā iti sarvadainyabhūmayo vayamīdṛśānāmasmākaṃ saṃbandhino yūyamityarthāntarasaṃkramitāvivakṣitavācyatā /
[II.5.8atyantatiraskṛtavātyadhvaniḥ]
atyantatiraskṛtavācyo dhvaniryathā---
atra viśadimaviliptaviyata ityatyantatiraskṛtavācyatvam / anenaiva krameṇa vākyagatatvenāpyudāhāryam /
[II.5.9vastunāvastudhvaniḥ]
athārthaśaktimūlo vastunā vastudhvaniryathā--
atra ṛtuprabhṛtīnāṃ kāmoddīpakatvāt tadabhāvo ripustrībhirākāṅkṣyata iti pratīyate / tena tāsāṃ priyaviyogarūpaṃ vastu vyajyate / anena pratāparudrasya sarve śatravo nihatā iti vācyādatiśayaḥ / tathā priyavirahavidhurāḥ śatrustriyaḥ katipayavatsarān jīvitāśayā prathamamṛtūnāmabhāvaṃ vāñchanti / anantaraṃ tānapi gamayitumaśaktāḥ katipayamāseṣu prāṇān dhārayitumudyuktā jyotsnāvatāṃ pakṣāṇāṃ vināśaṃ vāñchanti / anantaraṃ māsanapyapanetumapārayantyaḥ katipayatithiṣu jīvitāśayā rātrīṇāmasṛṣṭimabhilaṣantīti bahuvastu vastunā vyajyate /
[II.5.10vastunālaṅakāradhvaniḥ]
vastunālaṅakāradhvaniryathā---
atra harasya kailāsabhrāntiḥ hareḥ kṣīrārṇavabhrāntirityādiḥ bhrāntimadalaṅkāro byajyate //
alaṅkāreṇa vastudhvaniryathā---
[II.5.11alaṅkāreṇavastudhvaniḥ]
atrālambata iti nidarśanālaṅkāreṇa sakalaripukṣayaḥ kṣaṇāt kṛta iti vastu vyajyate //
[II.5.12alaṅkāreṇālaṅkāradhvaniḥ]
alaṅkāreṇālaṅkāradhvaniryathā---
atra kīrttipuṇḍarīke nabho bhramarakrīḍāṃ dhatta iti nidarśanālaṃkāreṇāśrayāśrayiṇoranānuguṇyarūpo 'dhikālaṃkāro vyajyate / āśrayasya kīrttipuṇḍarīkasya vaipulyaṃ amarasādṛśyapratipādanenālpatvaṃ ca nabhasaḥ pratīyate / eṣu svataḥ siddhārthaśaktimūlatvam /
atha kaviprauḍhoktisiddhārthaśaktimūlo vastudhvaniryathā---
śrāvaṃ śrāvaṃ khuraliviharatkārttikeyeṣujātac-
chidracchadmaśravaṇapadavīcāriṇīṃ cāraṇaudhaiḥ /
śaśvadgītāṃ bhuvanamahitāṃ kākatīndrasya kīrttiṃ
kauñcakṣmābhṛd bhavati mahato vismayānniścalāṅgaḥ // ViPrud_2.50 //
atra pratāparudrasya kīrttiḥ sthāvarāṇāyapi vismayakāriṇīti vastu vyajyate //
[II.5.13vastunālaṅkāradhvaniḥ]
vastunālaṃkāradhvaniryathā---
atra jayalakṣmīsamāliṅgitān vīrarudrabhaṭān dṛṣṭvā samadanā iva kaṇṭakidrumāḥ śatruvadhūkeśān karṣantīvetyutprekṣā vyajyate /
[II.5.14alaṅakāreṇavastudhvaniḥ.
alaṅkāreṇa vastudhvaniryathā---
atrotprekṣayā'liṅganarūpaṃ vastu vyajyate //
[II.5.15alaṅkāreṇālaṅāradhvaniḥ]
alaṃkāreṇālaṅkāradhvaniryathā---
atra nāṅgīkarotīvetyutprekṣayā pratāparudraśatrūṇāṃ rakṣaṇaṃ kartuṃ vanamapi bibhetīvetyutprekṣā vyajyate /
kavinibaddhavaktṛprauḍhoktisiddhārthaśaktimūlo vastunā vastudhvaniryathā---
atra virahāturā āryā candrikāmasahamānā roṣojjvalitayā kaṭākṣolkayā candraṃ maṣīkaroti sa rakṣaṇīya ityanena vastunā itaḥ paraṃ sā jīvitaṃ dhārayitumaśaktā, adhunaiva tvayā samāgantavyamiti vastu vyajyate //
[II.5.16vastuvālaṅkāradhvaniḥ]
vastunālaṅkāradhvaniryathā---
atra pratāparudrayaśaḥ pratāpayoḥ somārkasādṛśyapratīterupamā vyajyate /
[II.5.17alaṅkāreṇālaṅkāradhvaniḥ]
alaṅkāreṇālaṅkāradhvaniryathā---
atrotprekṣayā priyaprārthanāṃ vinaiva māninīmanaḥ prasannamiti vibhāvanālaṃkāro vyajyate //
[II.5.18alaṅāreṇavastudhvaniḥ]
alaṅkāreṇa vastudhvaniryathā---
atra sevamānevetyutprekṣayā sarvathā svīkāryatvādirūpaṃ vastu vyajyate //
evaṃ prabandhādigatatvena yathāsaṃbhavamudāharaṇāni draṣṭavyāni ; vistarabhayādiha noktāni //
atha śabdaśaktimūladhvaniḥ / sa ca vastvalaṃkāragatatvena dvividhaḥ /
tathā coktam---
'; iti /
[II.5.19 alaṅkāradhvaniḥ]
tatrālaṃṅkāradhvaniryathā---
atra prakaraṇena kāntānṛpavācakābhyāṃ śyāmārājaśabdābhyāṃ niśācandrapratīterupamā vyajyate //
[II.5.20vastudhvaniḥ]
vastudhvaniryathā---
[II.5.21ubhayaśaktimūladhvaniḥ]
ubhayaśaktimūladhvaniryathā---
asaṃlakṣyakramavyaṅgyo rasādidhvaniḥ / tathā coktaṃ śṛṅgāratilake---
'; iti /
rasabhāvodāharaṇaṃ tatsvarūpanirūpaṇaprapañce rasaprakaraṇe bhaviṣyati //
guṇībhūtavyaṅgyam aṣṭavidhaṃ nirūpyate / guṇībhūtavyaṅgyaṃ madhyamaṃ kāvyamaṣṭavidham /
tathā coktaṃ kāvyaprakāśe---
'; iti /
[II.5.22 agūḍham]
kāminīkucakalaśavad gūḍhasyaiva camatkārakāritvādagūḍhavyaṅgyaṃ madhyamaṃ kāvyam / yathā---
atra "yadi vā jāto 'smyagastyaḥ sthitaḥ'; ityanena jalanidhiparvatebhyo na bibhemīti vyaṅgyamagūḍham //
[II.5.23 aparasyāṅgam]
aparasyāṅgaṃ, yatra rasāde rasādiraṅgaṃ tadapi guṇībhūtavyaṅgyameva /
yathā---
atra śṛṅgārasya bhayarasāṅgatvam /
[II.5.24 vācyasidhyaṅgam]
vācyasiddhyaṅgaṃ yathā---
[II.5.25 asphuṭham]
asphuṭaṃ yathā---
atra kṛpāṇasya jahnorādhikyapratipādanād vyatirekaḥ paramasphuṭaḥ pratīyate //
[II.5.26 saṃdigdhaprādhānyam]
saṃdigdhapradhānyaṃ yathā---
atrāliṅganecchāyāṃ vākyaviśrāntirathavā stanamaṇḍalāloka eveti saṃdehaḥ //
[II.5.27 tulyaprādhānyam]
tulyaprādhānyaṃ yathā---
atra pratāparudrasya pādasevā yadi tyajyate tadānīṃ nagareṣu vāso durlabha iti vyaṅgyārthasya vācyasya ca samaṃ prādhānyam //
[II.5.28 anusaṃdhānam]
asundaraṃ yathā---
[II.5.28 kāvākṣiptam]
yatra kākvār'thāntaramākṣipyate, tadapi guṇībhūtavyaṅgyameva /
yathā---
atra kṣoṇī madadhiketi kākukalpanayādhikā na bhavatīti vastu vyajyate //
II.6 //
mahākāvyopakāvyādiprabandhanirūpaṇam //
atha mahākāvyādayaḥ prabandhā nirūpyante /
tattrividham /
apādaḥ padasaṃghāto gadyaṃ ; padyaṃ catuṣpadam /
gadyakāvyaṃ kādambaryādi / padyakāvyaṃ raghuvaṃśādi /
asargabandhaṃ sūryaśatakādi /
varṇyate yatra kāvyajñairasāvākhyāyikā matā / yatra vaktrāparavaktranāmānau vṛttaviśeṣau varṇyete socchravāsaparicchinnā'khyāyikā harṣacaritādi /
(kośāntare vākyamidaṃ nopalabhyate / )
II.7 kṣudraprabandhanirūpaṇam //
atha kṣudrāḥ prabandhā nirūpyante /
[II.7.1 udāharaṇam]
yatrādau jayatyupakramaṃ mālinyādivṛttaṃ ramyaṃ padyaṃ nibadhyate, anantaram "api ca'; ityupakramāṇyaṣṭavākyāni saprāsāni satālāni prativibhakti nibadhyante, anantaraṃ vibhaktyābhāsāḥ, tat udāharaṇam /
[II.7.2 cakravālakam]
[II.7.3 bhogāvalī]
[II.7.4 birudāvali]
[II.7.5 tarāvali]
tārāṇāṃ saṃkhyayā padyairyuktā tārāvalī matā /
iti śrīvidyānāthaviracite pratāparudrayaśobhūṣaṇe 'laṃkāraśāstre kāvyaprakaraṇaṃ samāptam //
// atha nāṭakaprakaraṇam //
// atha nāṭyapradhānāḥ prabandhā nirūpyante //
[III.1.1 nāṭyasvarūpam]
tatra nāṭyasvarūpaṃ nirūpyate /
bhāvāśrayaṃ tu nṛttyaṃ syānnṛttaṃ tālalayānvitam /
eṣā daśarūpakoktā prakriyā / nṛttyanṛtūyornāṭakādyaṅgatvādiha svarūpanirūpaṇaṃ kṛtam /
tathoktaṃ 'daśarūpake'---
'; iti /
tena nāṭyena daśa rūpakāṇi bhavanti /
[III.1.2 daśavidharūpakanirdeśāḥ]
vastu trividham---prakhyātam, utpādyam, miśraṃ ceti / tathoktaṃ 'daśarūpake'---
"prakhyātotpādyamiśratvabhedāt tattrividhaṃ matam '; iti /
[III.1.3 daśavidharūparakāṃṇāṃ itivṛttādayaḥ]
itihāsanibandhanaṃ prakhyātam, kavikalpitamutpādyam, saṃkarāyattaṃ miśraṃ ceti evamādivastubhedānnāyakabhedāt rūpakāṇāṃ parasparaṃ bhedaḥ / tathā hi---nāṭake prakhyātamitivṛttam, dhīrodātto nāyakaḥ, śṛṅgāravīrarasayoranyatarasya prādhānyam, anyeṣāṃ rasānāmaṅgatvenānupraveśaḥ / prakaraṇe utpādyamitivṛttam, dhīraśānto nāyakaḥ, śṛṅgārarasasyaiva prādhānyam / bhāṇe utpādyamitivṛttam, dhūrtaviṭo nāyakaḥ, śṛṅgāravīrayoḥ sūcanāmātrasāratā / prahasane kalpyamitivṛttam, pāṣaṇḍaprabhṛtayo nāyakāḥ, hāsyarasaḥ pradhānam / ḍime prakhyātamitivṛttam, devagandharvapiśācādayo dhīroddhatā nāyakāste ṣoḍaśa, raudrarasaḥ pradhānam, vīraśṛṅgārayoranupraveśaḥ / vyāyoge prakhyātamitivṛttam, dhīroddhato nāyakaḥ, vīrarasaḥ pradhānam / samavakāre devāsurādayo dvādaśa nāyakāḥ, vīrarasaḥ pradhānam, kalpitamitivṛttaṃ prasiddhaṃ vā / vīthyāṃ kalpitamitivṛttam, dhīroddhato nāyakaḥ, śṛṅgārarasasya sūcanāmātrasāratā / aṅke prakhyātamitivṛttam, prākṛtajano nāyakaḥ, karuṇarasaḥ pradhānam, īhāmṛge miśramitivṛttam, dhīroddhato nāyakaḥ, śṛṅgārarasasyābhāsatvam /
[III.1.4 da.rū. sāmagrī]
atha teṣāṃ sāmagrī nirūpyate / tatra pañca sandhayaḥ / tathā coktaṃ daśarūpake---
"mukhaṃ pratimukhaṃ garbhaḥ sāvamarśopasaṃhṛtiḥ'; iti /
[III.1.5. sandhipañcakavivecanam]
saṃdhirnāmaikena prayojanenānvitānāṃ kathānāmavāntaraprayojanasaṃbandhaḥ / tatrārambhabījasaṃbandho mukhasaṃdhiḥ / prayatnabindusaṃbandhaḥ pratimukhasaṃndhiḥ / prāptyāśāpatākayoḥ saṃbandho garbhasaṃdhiḥ / niyatāptiprakaryoḥ saṃbandho vimarśasaṃdhiḥ / phalāgamakāryayoḥ saṃbandho nirvahaṇasaṃdhiḥ / tathā coktaṃ daśarūpake---
'; iti /
athārambhādīnāṃ lakṣaṇaṃ nirūpyate---
atha bījādipañcakaṃ nirūpyate---
[III.2 mukhasandhiḥ]
atha mukhaṃ nirūpyate---
bījārambhānuguṇyena mukhasandheraṅgāni prayoktavyāni /
yathākramameṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate---
bījanyāsa upakṣepaḥ / bījasya bahūkaraṇaṃ parikaraḥ / bījaniṣpattiḥ parinyāsaḥ / bījaguṇavarṇanaṃ vilobhanam / bījānukūlasaṃghaṭanaprayojanavicāro yuktiḥ / bījasukhāgamaḥ prāptiḥ / bījasaṃnidhānaṃ samādhānam / bījasukhaduḥ khaheturvidhānam / bījaviṣayāścaryāveśaḥ paribhāvanā / gūḍhabījaprakāśanamudbhedaḥ / bījānuguṇaprotsāhanaṃ bhedaḥ / bījānuguṇaprastutakāryārambhaḥ karaṇam / etāni dvādaśa mukhasandheraṅgāni / eteṣāṃ madhye upakṣepaparikaraparinyāsayuktyudbhedasamādhānānāmāvaśyakatvam /
[III.3 pratimukhasandhiḥ]
atha pratimukhasandhiḥ---
binduprayatnānuguṇyena pratimukhasandheraṅgāni prayoktavyāni /
eṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate---
saṃbhogaviṣayamanoratho vilāsaḥ / dṛṣṭanaṣṭapadārthānusaraṇaṃ parisarpaḥ / aniṣṭavastuvikṣepo vidhūtam / aratyupaśamanaṃ śamaḥ / parihāsavacanaṃ narma / anurāgoddhāṭanotthā prītirnarmadyutiḥ / uttarottaravākyairanurāgabījaprakāśanaṃ pragamanam / chadmanā hitāgamananirodhanaṃ nirodhaḥ / iṣṭajanānunayaḥ paryupāsanam / pramukhaniṣṭhuravacanaṃ vajram / anurāgaprakāśanaviśiṣṭavacanaṃ puṣpam / anurāgahetuvākyaracanopanyāsaḥ / caturvarṇanirvarṇataṃ varṇasaṃhāraḥ / eteṣāṃ madhye parisarpapragamanavajropanyāsapuṣpāṇāṃ prādhānyam /
[III.4 garbhasandhiḥ]
atha garbhasaṃdhiḥ---
patākāprāptyāśānuguṇyena garbhasandheraṅgāni prayoktavyāni /
eṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate---
prastutopayogicchadmācaraṇamabhūtāharaṇam /
liṅgādabhyūhanamanumānam / roṣasaṃbhramavacanaṃ toṭakam / iṣṭajanātisaṃdhānamadhibalam / apakārijanād bhayamudvegaḥ / śaṅkātrāsau ca saṃbhramaḥ / iṣṭārthopāyānusaraṇamākṣepaḥ / eteṣāṃ madhye 'bhūtāharaṇamārgatoṭakādhibalākṣepāṇāṃ prādhānyam /
[III.5 vimarśasandhiḥ]
atha vimarśasaṃdhiḥ---
niyatāptiprakaryānuguṇyena vimarśasaṃdheraṅgāni prayoktavyāni /
eteṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate---
doṣaprakhyāpanamapavādaḥ /
roṣasaṃbhāṣaṇaṃ saṃpheṭaḥ /
vadhabandhādikaṃ vidravaḥ /
gurutiraskṛtirdravaḥ /
virodhaśamanaṃ śaktiḥ /
tarjanodvejane dyutiḥ /
gurukīrtanaṃ prasaṅgaḥ /
upamānaṃ calanam /
svaśaktipraśaṃsanaṃ vyavasāyaḥ /
krodhasaṃrabdhānāmanyonyavikṣepo nirodhanam /
[III.6nirvaharaṇasandhiḥ]
atha nirvahaṇasaṃdhiḥ---
phalāptikāryānuguṇyena nirvahaṇasaṃdheraṅgāni caturdaśa pratipādanīyāni /
eteṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate---
bījopaśamanaṃ saṃdhiḥ / kāryamārgaṇaṃ virodhaḥ / kāryopakṣepaṇaṃ grathanam / bījānuguṇakāryaprakhyāpanaṃ nirṇayaḥ / mitho jalpanaṃ paribhāṣā / paryupāsanaṃ prasādaḥ / vāñchitārthaprāptirānandaḥ / duḥ khapraśamanaṃ samayaḥ / labdhasthirīkaraṇaṃ
kṛtiḥ / prāptakāryānumodanam ābhāṣaṇam / adbhutārthaprāptiḥ upagūhanam / iṣṭakāryadarśanaṃ pūrvabhāvaḥ / kāryārthopasaṃhṛtiḥ saṃhāraḥ / śubhaśaṃsanaṃ praśastiḥ /
evaṃ catuḥ ṣaṣṭyaṅgasamanvitāḥ pañca sandhayaḥ pratipāditāḥ / [III.6.1sandhināṃprayojanāni]eteṣāṃ ṣaṭ prayojanāni saṃbhavanti---vivakṣitārthapratipādanaṃ, gopyārthagopanaṃ, prakāśyārthaprakāśanaṃ, abhinayarāgasamṛddhiḥ, camatkāritvam, itivṛttavistaraśceti / tatretivṛttaṃ sūcyamasūcyaṃ ceti dvividham / asūcyamapi dvividhaṃ---dṛśyaṃ śrāvyaṃ ca / tatra sūcyasya sūcanākramaḥ pañcavidhaḥ / tathoktaṃ 'daśarūpake'---
"viṣkambhacūlikāṅkāsyapraveśāṅkāvatāraṇaiḥ'iti /
eteṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate---
[III.6.2viṣkambhikā]
sa dvividhaḥ-śuddhaḥ saṃkīrṇaśceti / kevalasaṃskṛtaprāyaḥ śuddhaḥ / saṃskṛtaprākṛtamiśritaḥ saṃkīrṇaḥ /
[III.6.3cūlikā]
atha cūlikā---
yatra nepathyagataiḥ pātrairarthaḥ sūcyate sā cūlikā /
[III.6.4aṅkāsyam]
athāṅkāsyam---
yatra pūrvāṅkāntapātrairuttarāṅkārthaḥ sūcyate tadaṅkāsyam /
[III.6.5praveśakaḥ]
atha praveśakaḥ---
nīcapātraprayuktaḥ praveśakaḥ ādye 'ṅke na prayoktavyaḥ /
[III.6.6aṅkāvatāraḥ]
athāṅkāvatāraḥ---
asūcitāṅkapātraṃ tadaṅkāvataraṇaṃ matam //
[III.6.7aṅkāsvarūpam]
tatrāṅkasvarūpaṃ nirūpyate---
III.7.athāmukhaṃ nirūpyate---
eṣāmaṅgānāṃ svarūpaṃ nirūpyate---
III.8
eṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate--- gūḍhārthapadaparyāyamālārūpeṇa praśnottaramālārūpeṇa coddhātyakaṃ dvividham / avalagitamapi dvividham /
anyakāryacchadmanā anyakāryakaraṇam, anyakāryaprasaṅgāt prakṛtakāryasiddhiśca / asadbhūtaṃ mithaḥ / stotraṃ prapañcaḥ / trigataṃ dvividhaṃ---pūrvaraṅgāṅgaṃ prastāvanāṅgaṃ ceti / pūrvaraṅge naṭādisaṃlāpaḥ, atra tu sāmyādanekārthayojanaṃ trigatam / priyasadṛśairvākyairapriyairvilobhanaṃ chalam / sākāṅkṣasyāpi vākyasya nivartanamuktipratyuktiḥ vākkelirdvividhā / spardhayānyonyavākyādhikyamadhibalam / sahasoditaṃ prastutavirodhi gaṇḍam / rasavaśāduktānyathāvyākhyānamavasyanditam / sopahāsanigūḍhārthaprahelikā nālikā / asaṃbandhakathāprāyaḥ pralopo 'satpralāpaḥ / anyārthaṃ hāsyalobhakaraṃ vacanaṃ vyāhāraḥ / doṣāṇāṃ guṇatvapratipādanaṃ mṛdavam / eteṣāṃ madhye yathāsaṃbhavaṃ kānicit prastāvanāyāṃ prayoktavyāni /
III.9atha daśarūpakāṇāṃ svarūpaṃ nirūpyate / tatra
[III.9nāṭakalakṣaṇam]
[III.9.1nāndīsvarūpam]
tatra nāndīsvarūpaṃ nirūpyate---
yatrāṣṭabhirdvādaśabhiraṣṭādaśabhireva vā //
nāṭakādirūpakāṇāmādau vihitaṃ padyaṃ nāndītyucyate / veṇīsaṃhāre 'ṣṭapadā nāndī / anargharāghave dvādaśapadā / bālarāmāyaṇe dvāviṃśatipadā / kaiścit nāndyāṃ padaniyamo nābhyupagataḥ /
nāndyanantaraṃ praviṣṭena sūtradhāreṇa raṅgaprasādhanapuraḥ saraṃ bhāratīvṛttyāśrayaṇena ślokaiḥ kāvyārthaḥ sūcanīyaḥ / tathoktaṃ 'daśarūpake'---
'; iti /
eṣā prakriyā nāṭakasyaiva mukhyā /
[III.9.2-prakataṇam]
atha prakaraṇam---
[III.9.3-bhāṇaḥ]
atha bhāṇaḥ---
[III.9.4-prahasanam]
atha prahasanam---
tacca trividham---śuddhaṃ vaikṛtaṃ saṃkīrṇaṃ ceti / tatra śuddham---
atha vaikṛtam---
atha saṃkīrṇam---
[III.9.5-ḍimaḥ]
atha ḍimaḥ---
catvāro 'ṅkāḥ saṃdhayaśca catvāro marśavarjitāḥ /
[III.9.6-vyāyogaḥ]
atha vyāyogaḥ---
yatra khyātetivṛttaṃ syāduddhato nāyako mataḥ /
[III.9.7-samavakāraḥ]
atha samavakāraḥ---
[III.9.8-vīthī]
atha vīthī---
[III.9.9-aṅkaḥ]
athāṅkaḥ---
yatretivṛttaṃ prakhyātaṃ pradhānaṃ karuṇo rasaḥ /
[III.9.10-īhāmṛgaḥ]
athehāmṛgaḥ---
eṣa prakriyā daśarūpakoktarītyanusāreṇa /
[III.10-nāṭakodāharaṇam]
nāṭakodāharaṇaprārambhaḥ /
tatra sāṅgaṃ nāṭakamudāhriyate /
bhadrāṃ kautukavedimāgatavatoranyonyamāseduṣoḥ
śailairmeruhimācalaprabhṛtirbhirdevairharīndrādibhiḥ /
vyāptāṃ pārśvayuge puro 'mbujabhuvā paścācca menādibhiḥ
sādhvībhiḥ śivayorapāṅgasaraṇirvaivāhikī pātu vaḥ // ViPrud_3.1.1 //
eṣā dvāviṃśatipadā nāndī / asyāṃ vivāhapravṛttayoḥ śivayoḥ varṇanayā sakalanarendraparikarasya pratāparudrasya kākatīyarājyalakṣmīprāptirnāṭakaprayojanarūpā kiṃcidarthaśaktyā sūcyate /
eṣā ca nāndī pratāparudrarājyalakṣmīmaṅgalavidhilakṣaṇā /
nāndyante sūtradhāraḥ (samantādavalokya saharṣam)---
kathamāsūtrita eva samantato raṅgamaṅgalavidhiḥ !
tathāhi---
etadraṅgaprasādhanam /
(sapraharṣam)---
(ūrdhvamavalokya)---cirādanukūlena kālenāpagatadurdināni diṅmukhāni /
yataḥ---
kāvyārthasūcakābhyāṃ ślokābhyāmṛtusamāśraṇena saṃskṛtaprāyanarāśritavāgvyavahārarūpā bhāratī vṛttiḥ kathitā /
(savinayamupasṛtya sabhābhimukhamañjaliṃ baddhvā)
bho bho madhyamabhuvanabhāgadheyavivartasyaikaśilānagarapuṇyarāśeḥ kākatīyakuladevatāyāḥ svayambhūdevasya satatamahotsavamāsedivāṃso viddhāṃsaḥ ! kalārṇavanāṭyavedācāryasya putramabhinayadarpaṇaṃ māmabhimatarūpakaprayogānujñayā paramanugṛhṇīta / (ākāśe karṇaṃ dattvā) kiṃ brūtha ?
'; iti /
(saharṣam) asmanmanorathasaṃvādyeva pariṣadādeśaḥ / yat pratāparudracaritānubandhaḥ prabandhaḥ sāmājikānāṃ manasi vartate / aho sarvaṃ sughaṭitamanuvidhātrā vidhātrā ! yataḥ
eṣā praśaṃsayābhimukhīkaraṇarūpā bhāratīvṛtteraṅgaṃ prarocanā /
(savimarśam) kathamasmatpreyasī saṃgītaśārikā cirayati ? (praviśya) naṭī---(puro 'valokya saspṛham)---
( /kiṃ bhāratyāḥ śrūyate mañjīraravaḥ sabhāyāṃ viharantyāḥ / atha saṃgītaśrutirvā vijñātaṃ nāṭyapramukhatūryaninādaḥ //)//
(apasṛtya)---aajja iamhi / āṇavedu ko ṇioo aṇuṭṭhīadu tti /
(aārya iyamasmi / ājñāpayatu ko niyogo 'nuṣṭhīyatāmiti / )
sūtradhāraḥ---ārye,
yad gehe kalakaṇṭhanādamadhuraṃ gāsyāmi gītiṃ dhruvāṃ
lāsyaṃ cārubhiraṅgahāralalitairāviṣkariṣyāmi yat /
ramyaṃ yat kila raṅgamaṅgalavidhiṃ saṃpādayiṣyāmyahaṃ
prāgityuktavatī tadadya nipuṇe nirvyūḍhamevaṃ tvayā // ViPrud_3.1.9 //
etat priyasadṛśairapriyairvākyairupālambhanācchalam /
naṭī---(sabhayam)aaṇaṭṭasāmaggiṃ sajjīkāduṃ vilaṃbiaṃ / sajjīkiā kkhu esā / keṇa uṇa ruvvaeṇa paoo uakkamīadu /
(aanāṭyasāmagrīṃ sajjīkartuṃ vilambitam / sajjīkṛtā khalveṣā / kena punā rūpakeṇa prayoga upakramyatām / )
sūtradhāraḥ---nanvidameva rūpayatu / (iti patrikāṃ dadāti / )
naṭī---(gṛhītvā saṃskṛtamāśritya vācyati / )
samandasmitaṃ)aṇigūḍhatthaṃ khu edaṃ cheāṇaṃ vaaṇaṃ paḍibhādi / kīrisaṃ uttaraṃ ? ṇirūvedu ajjo /
(anigūḍhārthaṃ khalvetacchekānāṃ vacanaṃ pratibhāti / kīdṛśamuttaram ? nirūpayatvāryaḥ / )
sūtradhāraḥ---ayi suvyaktametat / pratāparudrakalyāṇamiti pratīyata eva
eṣā nigūḍhārthā nālikā /
naṭī--- / kahaṃ kahāṇāaaṇaāmaheāṇubaṃdhamaṇoharaṃ kkhu nāḍaam /
paāvovavadaṃkiaṃ tassa raṇṇo ṇāma kahaṃ jāaṃ ti pucchīadi /
( /kathaṃ kathānāyakanāmadheyānubandhamanoharaṃ khalu nāṭakam / pratāpopapadāṅkitaṃ tasya rājño nāma kathaṃ jātamiti pṛcchyate / )
sūtradhāraḥ---priye śrūyatām /
anyacca---
naṭī---aloāṇaṃ kaṇṇajualasya bhāaheeṇa edaṃ ṇāmajualaṃ suṇīadi / cirassa ṇaṭṭavijjaṇuvaṭṭaṇaṃ phaliaṃ, jeṇa loamaṃgalaṃ kākaimariṃdacariaṃ abhiṇijjai /
etannāṭyaprasaṅgena prakṛtakāryāvalaganādavalagitaṃ dvitīyam /
sūtradhāraḥ---aho prajñāsaṃvādo 'yamāyuṣmatyāḥ, yadiyaṃ kavīnāṃ praśnottaramālikā / yathā kila---
etatpraśno ttaramālārūpamuddhātyakam /
naṭī--- / ayyapariaṇeṇa savvaṃ saṃpaddīadi /
( / āryaparijanena sarvaṃ saṃpādyate / )
sūtradhāraḥ---ārye,
eṣa mithaḥ stotrarūpaḥ prapañcaḥ /
naṭī--- //
eārisaguṇamahagghapaāvaruddacariaṃ ahikariaṃto tassa kaiṇo saṃpuṇṇo sarassaīpasādo /
( // etādṛśaguṇamahārghapratāparudracaritamadhikurvataḥ tasya kaveḥ saṃpūrṇaḥ sarasvatīprasādaḥ / )
sūtradhāraḥ---ārye, evameva / nanveṣā kavibhāratyorvākkeliḥ / yathā
kila---
mātarbhārati ! vatsa ! kiṃ ? tava kṛpāṃ yāce 'dya kiṃ prastutaṃ ?
jihvā kākativīrarudranṛpateḥ stotrāya saṃnahyati /
jñātaṃ te viharantu vāglaharayaḥ saṃdhyānaṭaddhūrjaṭi-
tvaṅganmaulitaraṅgiṇīkalakalārambhapriyaṃbhāvukāḥ // ViPrud_3.1.15 //
eṣānyonyasaṃlāparūpā vākkeliḥ /
naṭī--- / amhāṇaṃ īrimaṇariṃdacariāṇuūlo ṇaṭṭāḍaṃbaro hoi ṇa ve tti sajjhaseṇa vevai me hiaam /
( / asmākamīdṛśanarendracaritānukūlo nāṭyāḍambaro bhavati na veti sādhvasena vepate me hṛdayam / )
sūtradhāraḥ---(kiṃcit sāsūyaṃ) āḥ kimucyate ! niravadyā nanu mannāṭyavidyāsāmagrī / kīdṛśī punastava gītiryogyatayā bhaviṣyati ?
naṭī---asaṃgīdasārassa mahaṇṇavo uvvellijjadi / avahāṇajāṇapattaṃ ārūhadu ajjo /
(asaṃgītasārasya mahārṇava udvelyate / avadhānayānapātramārohatvāryaḥ / )
etadanyonyavākyādhikyādadhibalam /
sūtradhāraḥ---ciramavahita evāsmi / nanviyamupakramyate dhruvā---
naṭakṛtadhruvāgānapratijñāvacanaṃ saṃbhramoditamiti gaṇḍam /
naṭī---(sasmitaṃ) / kahaṃ ajjo dhuvaṃ gāai !
( / kathamāryo dhruvāṃ gāyati !)
sūtradhāraḥ---ayi kathamardhokta eva tvarā, "nāṭyavidyā'; iti śeṣaṃ na jighrati /
etaduktasyānyathāyojanarūpamavasyanditam /
ārye, nūnaṃ dhruvāgānotsukaṃ tava cetaḥ, tadārabhyatāṃ gītiḥ /
naṭī---(tathā karoti / )
sūtradhāraḥ---(ākarṇya sarasāveśaṃ)
eṣa rasavaśādasaṃgatārthavyāhārarūpo 'satpralāpaḥ /
naṭī---(sopahāsaṃ)asuumārā kkhu esā ayyassa ṇiddaāliṅgaṇavellaṇaṃ ṇa sahai /
(asukumārā khalveṣār''yasya nirdayāliṅganakṣepaṇaṃ na sahate / )
eṣa hāsyalobhakaro vyāhāraḥ /
sūtradhāraḥ---(savrīḍaṃ)
etaddoṣasya guṇatvāropānmṛdavam /
naṭī--- //
ayyo aṇaṃtarakaraṇijjaṃ ṇirūvedu /
( // āryaḥ anantarakaraṇīyaṃ nirūpayatu / )
sūtradhāraḥ---nanvayamidānīṃ sabhāpatirdevaḥ svayaṃbhūrupaślokyate /
nepathye / bhoḥ ! satyaṃ satyam / sarvāṅgavilasatsarvamaṅgalālaṃkṛtākṛtirevāyaṃ rudra iti /
sūtradhāraḥ---(saharṣaṃ) kathamupakrāntamevāsmadvākyānuguṇyena prastutasyānuguṇaṃ kuśalaiḥ kuśīlavaiḥ, yataḥ kākatīśvaraguṇavarṇanāyodyatayorvaitālikayorvacanamivopakṣipyate /
ayaṃ kathoddhātaḥ / idameva guṇavarṇanāt pravartakaṃ ca /
(puro 'valokya) kathametau vaitālikāvita evābhivartete /
eṣo 'yamityupakṣepāt prayogātiśayaḥ prastāvanāṅgam /
tadehi / āvāmapyanantarakaraṇīyāya sajjībhavāvaḥ / (iti niṣkrāntau / )
iti samagrāṅgā prastāvanā /
(tataḥ praviśataḥ kāmpilyakalūtakau vaitālikau / )
prathamaḥ---(saharṣaṃ)
yo 'yaṃ jātastrilokīprathitasucarite kākatīyānvavāye
yasmai śreyāṃsyajasraṃ vitarati bhagavān devadevaḥ svayaṃbhūḥ /
yasyājñā sarvapṛthvīpatimaṇimukuṭaśreṇikelīvayasyā
so 'yaṃ bhūpālamaulirjayati guṇamahān rudradevo narendraḥ // ViPrud_3.1.20 //
svayaṃbhūdevaśreyovitaraṇarūpabījanyāsādupakṣepo 'ṅgam /
dvitīyaḥ---sakhe ! kimucyate,
yo rudro rajatācale sthitimagādardhāṅganāriḥ purā
so 'yaṃ saṃprati kākatīśvarakule sarvāṅganārī sthitaḥ /
sthāne yadviṣamāvalokanakalāmātreṇa bhasmīkṛtā-
nyāsan vairipurāṇi citramadhunā khaḍge viṣaṃ dhāryate // ViPrud_3.1.21 //
prathamaḥ---sakhe sādhu samarthitam / anyathā kathamasmai mahārājāya svapne kulagurusadṛśaḥ svayaṃbhūdevastādṛśīṃ śreyaḥ saṃgrahakārikāmupadiṣṭavān /
svayaṃbhūdevaprasādarūpasya bījasya bahūkaraṇāt parikaraḥ /
dvitīyaḥ---(savimarśāścaryaṃ) kathamavagataṃ rājarahasyaṃ vayasyena ?
prathamaḥ---sakhe, kasya vā na viditamidam / yat sarvasminnapi nijanagare mahotsavamādiśatā rudranareśvareṇa kuladevatāyāḥ svapnopadiṣṭāḥ prasādaviśeṣāḥ prakhyāpyanta eva /
kuladevatāprasādarūpasya bījasya prakhyāpanena pariniṣpatteḥ parinyāsaḥ /
dvitīyaḥ---aho nirantaraprasādonmukhatā devasya / yathā kākatīyaprasaveṣu śreyāṃsyuttarottaramanubadhyante /
etat bījasya śreyo 'nubandharūpaguṇakhyāpanād vilobhanam /
tadasminneva mahīyasi mahe mahīmaṇḍalākhaṇḍalaṃ calamartigaṇḍamupaślokayitumāvayorayamevāvasaraḥ / tadehi rājakulaṃ praviśāvaḥ /
prathamaḥ---vayasya, sāṃprataṃ purodhaḥ pramukhānamātyavṛddhānapi puraskṛtya kalyāṇasvapnakramaṃ mīmāṃsamāno nṛpatirabhyantarāsthānīmadhitiṣṭhati / tadāvāmapi tāvadito gatvā yathāvasaraṃ pratīkṣāvahe /
(iti parikramya niṣkrāntau / )
ayaṃ śuddhaviṣkambhaḥ
aṅkārambhaḥ //
(tataḥ praviśati yathānirdiṣṭaveṣo rājā cāmaragrāhiṇī ca / )
rājā---(saharṣātiśayaṃ) aho prasādātiśayaḥ parameśvarasya !
somārkābhijanaṃ tamadya jayati śrīkākatīyānvayaḥ
pātivratyamupaiti sāṃpratamamīṣvasmāsu viśvaṃbharā /
asmābhirnijadoḥ prasūtimadhunā dhanyāmajo manyate
yatkartavyamupādiśat kulapatirdevaḥ svayaṃbhūḥ svayam // ViPrud_3.1.22 //
purodhasaḥ---mahārāja, bhavādṛśā eva paramārhanti tādṛśamahimno devasya hitopadeśān / athavā kimatrābhinavam / putrāṇāṃ hitopadeśādhikāraḥ pitureva / yaditthaṃ kathayanti tadvidaḥ /
mantriṇaḥ---evamevaitat / anyathā kathamīśvaraprasādādṛte niraṅkuśaṃ strīvyaktiviśeṣasya lokādhipatyam / evaṃ mānuṣaśaṃbhunā gaṇapatimahārājenābhyantarasyānubhavamahimnaḥ sadṛśamatra putra iti vyavahāraḥ kṛtaḥ / tadanuguṇā ca rudra ityākhyā /
purodhasaḥ---(sakautukaṃ) kīdṛśī devasya svapnopadeśaparipāṭī ?
rājā---(sādāraṃ) idaṃ nivedyate /
kadācit kalyāṇe rajanīsamaye smeravadanaṃ
puraḥ prādurbhūtaṃ sayuvativapuḥ sākṣaniṭilam /
sravantīcandrābhyāṃ mahitamukuṭaṃ prekṣya kimapi
svayaṃbhūdevo 'sāvayamiti haṭhotthānamabhajam // ViPrud_3.1.24 //
anantaraṃ svapna eva
cāmaragrāhiṇī--- / aho devassa aṇusaṃdhāṇaṃ jaṃ siviṇe vi kulasāmiṇo samārāhaṇam /
( / aho devasyānusaṃdhānaṃ yat svapne 'pi kulasvāminaḥ samārādhanam / )
purodhasaḥ---kimucyate / āviṣṭabhaktayaḥ khalu svayaṃbhūdeve kākatīyanaradevāḥ / tataḥ /
rājā---
atha ca
yat kila
vatsa kākatīyakulapradīpa !
purodhasaḥ---(sapramodaṃ) mahārāja, kākatīyakulayogakṣemavidhānadakṣiṇena dākṣāyaṇīpatinā sākṣādevamādiṣṭam / tavāpyayameva manorathaḥ / priyaṃkaraścāyaṃ mahotsavaḥ prajānām / tadārohatu prāgatisṛṣṭayauvarājyasya pratāparudrasya bhujaśikharaṃ sāgaramekhalā / tatastataḥ /
iyaṃ prayojananirdhāraṇarūpā yuktiḥ /
rājā---tadvacanamākarṇayantī nirbharaharṣavikasvaralocanā medinyapi devasya pārśve dṛṣṭā /
cāmaragrāhiṇī--- / mahārāassa hiaaṃ aṇuvaṭṭamāṇāe vasuṃdharāe uido khkhu harisāvibhbhāvo /
eṣā svayaṃbhūdevasya vacanākarṇanena medinyāḥ sukhāgamena prāptiḥ /
( / mahārājasya hṛdayamanuvartamānāyā vasuṃdharāyā ucitaḥ khalu harṣāvirbhāvaḥ / )
rājā---kākatīyakulaśreyasāṃ deva eva pramāṇamiti tasyājñā mayā śirasi dhṛtā / devo 'pi saprasādātiśayamavalokyāntarhito 'bhūt /
idaṃ medinīprāptihetorbījasya svayaṃbhūdevopadeśasyāṅgīkaraṇāt samādhānam /
mantriṇaḥ---viśvapriyaṃkaraḥ svapnapratyayaḥ / kiṃtu kākatīyanarendravṛddhocitamācāramanuvartamānasya devasya nagaranivāsavaimukhyaṃ tathā kuladhuraṃdharasya vīrarudrasya viśvarakṣākṣame bāhuparighe rājyadhurāviśrāntiriti ca
viṣādaharṣayoḥ sīmānaṃ spṛśatyasmākaṃ manaḥ /
etatsukhaduḥ khahetubhūtaṃ vidhānam /
cāmaragrāhiṇī--- / accariaṃ accariaṃ / kulāmaccamuheṇevva pavvaīvallaheṇa evvamuvadiṭṭham /
( / āścaryamāścaryam / kulāmātyamukheneva pārvatīvallabhenaivamupadiṣṭam / )
iyaṃ bījaviṣayā'ścaryarūpā paribhāvanā /
rājā---(saharṣātiśayam, amātyān prati) ayaṃ kākatīyakulaśreyaḥ-
kalpalatāprarohaḥ svayaṃbhūdevānugrahaḥ sarveṣāmapi śravaṇamahotsavaḥ kriyatām /
eṣa bījaprakāśanādudbhedaḥ /
mantriṇaḥ---yadājñāpayati kākatīyaparameśvaraḥ /
rājā---kimidānīṃ kartavyam ?
purodhasaḥ---mahārāja ! kimanyat ? sajjīkriyatāṃ pratāparudradevasya rājyābhiṣekasaṃbhāraḥ /
eṣa bījānuguṇaprotsāhanarūpo bhedaḥ /
mantriṇaḥ---digvijayayātrāvaśīkṛtānāṃ sarvapārthivānāṃ vargeṇānītaiḥ sakalatīrthasalilaiḥ prakāśitaṃ svayaṃbhūdevaprasādaṃ mahābhiṣekamanubhavatu rājaputraḥ /
purodhasaḥ---ucitamanumantritaṃ mantribhiḥ /
rājā---tarhi jaitrayātrāsādhanāni sajjīkriyantāṃ ṣaḍvidhāni balāni /
ahamapi sajjo bhavāmi /
eṣa ārambhaḥ / idaṃ bījānuguṇārambharūpaṃ karaṇam / evamārambhabījasambandharūpaḥ sāṅgo mukhasandhiḥ /
(nepathye) vaitālikau---sukhāya mādhyandinī saṃdhyā bhavatu devasya /
yadidānīm---
lokālokagirīndrakandaratamaḥ saṃdohadarpāpahaṃ
tvattejaḥ paṭalaṃ kiyanti bhuvanānyākramya saṃkrīḍate /
ityālokanakautukīva śithilasvīyādhikāraśramo
bhāsvāneṣa samagradīptiradhunā vyomāgramārohati // ViPrud_3.1.30 //
api ca---
udgāyanti śaranniśākarakarastomatviṣastvadguṇān
krīḍantyo malayādricandanalatākuñje bhujaṅgāṅganāḥ /
pītvā tattadudīrṇavarṇagalitāṃ pratyagradhārāṃ sudhāṃ
vātāhāratayā prabhūtamayaśaḥ prakṣālayantyo nijam // ViPrud_3.1.31 //
idānīṃ khalu---
rājā---(ākarṇya, sarvān prati) sādhayata yūyamabhimatācaraṇāya / ahamapi tāvadabhyantaraṃ praviśāmi /
(iti yathocitamutthāya parikramya niṣkrāntāḥ sarve)
iti nāṭakaprakaraṇe kalyāṇasvapno nāma prathamoṅkaḥ //
(atha dvitīyo 'ṅkaḥ)
nepathye)--- / ido ido ajjo /
( / ita ita āryaḥ / )
(tataḥ praviśati vṛddhakañcukī)
kañcukī---(saharṣaṃ) cirāya yauvanamatiśayānayā caritārthayā jarayānayā saṃcare / yayā dīrghāyuṣā
pratāparudramahābhiṣekamanubhavitāsmi /
eṣa madhyāhnavarṇanayā vicchinnasya prakṛtārthasya punaravamarśādbinduḥ /
api ca---
(savimarśāścaryam)
eṣa rājyalakṣmyāḥ pratāparudragatābhilāpādvilāsaḥ /
(puro 'valokya)
kathamayaṃ rājaputraparicārako dārakaḥ sasaṃbhramaṃ māmabhivartate /
(praviśya) dārakaḥ--- / ayya paṇamāmi /
( / ārtha praṇamāmi / )
kañcukī---bhadra kalyāṇāspadaṃ bhūyāḥ / kimanumataṃ rājaputrasya digvijayaprasthānaṃ rudranareśvareṇa /
dārakaḥ---akahaṃ kahaṃ vi aṇubhadam /
(akathaṃ kathamapi anumatam / )
kañcukī---svanāmānuguṇamidaṃ rājaputrasya yat sajjīkṛtasādhanaṃ mahārājaṃ sapādopagrahaṃ nivārya svayameva jaitrayātrāyāmuttiṣṭhate /
dārakaḥ---aaayya aṇaṇuhūdajujhjhaparissamo juvarāo / dukkharo khu diaṃtajao kahaṃ bhavissai /
(aaārya, ananubhūtayuddhapariśramo yuvarājaḥ / duṣkaraḥ khulu digantajayaḥ kathaṃ bhaviṣyati / )
kañcukī---bhadra, niraṅkuśāḥ svayaṃbhūdevapravṛttayaḥ / viṣṇoravatāraḥ khalvayaṃ vīrarudro 'pi acintyamahimā /
eṣa dṛṣṭanaṣṭabījānusaraṇarūpaḥ parisarpaḥ /
atra svapnavṛttāntakhyāpanāllakṣyasya digvijayayātrodyamenālakṣyasya bījasyotpādanādudbheda iti pratimukhasaṃdhirayam /
dārakaḥ--- / evvaṃ edam / amāṇuso khu so pahāvo /
( / evametat / amānuṣaḥ khalu sa prabhāvaḥ / )
kañcukī---kutredānīṃ rājaputraḥ ?
dārakaḥ---akāaīakuladuggādevīsamārāhaṇeṇa viaapatthāṇamaṃgalaṃ kāūṇa tattha haṇumadaalaperaṃtabahirujjāṇe ṇivesiakhaṃdhāvāro amaccaparivudo juvarāo ciṭṭhaī / tā aṇujāṇīhi mama tattha patthāṇaṃ /
(akākatīyakuladurgādevīsamārādhanena vijayaprasthānamaṅgalaṃ kṛtvā tatra hanumadacalaparyantabahirudyāne niveśitaskandhāvāraḥ amātyaparivṛto yuvarājastiṣṭhati / tadanujānīhi mama tatra prasthānam / )
kañcukī---bhadra ! sādhaya / ahamapi rājakulaṃ praviśāmi /
(iti yathocitaṃ parikramya niṣkrāntau / )
iyaṃ cūlikā /
(tataḥ praviśati yathānirdiṣṭaḥ pratāparudro mantriṇaḥ parijanaśca / )
pratāparudraḥ---
kiṃ rājyena śamonmukhaṃ racayatā tātaṃ kulālambanaṃ
kiṃ cāsmin samudāharanti mahato doṣān bahūn sūrayaḥ /
dharmādhvā ca khilīkṛto 'yamadhunā kaḥ saṃcaredaskhalaṃs
tanneṣṭaṃ kila yauvarājyamapi me bālyotsave krīḍataḥ // ViPrud_3.2.3 //
tadvayaṃ mahārājabhujaparighamasṛṇiteṣu diganteṣu vijayayātrāvinodena viharāmahe /
etadrājye 'nicchābhidhānādvidhūtam /
mantriṇaḥ---rājaputra ! sarvapathīnayā kākatīyānvayabhāgyasaṃpadā tvāṃ dhuraṃdhuraṃ labdhvā narendraściramāsaktāṃ dhuraṃ śithilayitumadhyavasyati / ācāraścāyaṃ kākatīśvarāṇāṃ yaddhaureye putre śamonmukhatvam / kulasvāminā svayaṃbhuvāpyevamevānuśiṣṭam / anatikramaṇīyā rājaputreṇa gurvorgarīyasī khalvājñā / kalikāladoṣaśithiladharmapratiṣṭhāṃ nirvoḍhuṃ voḍhuṃ ca mahatīṃ mahīdhuramavatīrṇasya kākatīyaviṣṇostava na sāṃprataṃ pratyākhyātum /
pratāparudraḥ---(sānurodhaṃ)
mantriṇaḥ---rājaputra ! sādhāraṇo 'yaṃ vinayaḥ kākatīśvarāṇāṃ svayaṃbhuvi mahārāje ca /
eṣa prakṛtaviṣayāratyupaśamācchamaḥ /
parijanaḥ--- / kāaīakulaṭṭhaviro tattabhavaṃto saaṃbhūdevo dhuraṃ dhāredu /
rāautto uṇa rajjasiriaṃ aṃke ārovedu /
(kākatīyakulasthavirastatrabhavān svayaṃbhūdevo dhuraṃ dhārayatu / rājaputraḥ punā rājyaśriyamaṅke āropayatu / )
(pratāparudraḥ samandasmitaṃ parijanamavalokayati / )
etat parihāsavacorūpaṃ narma /
parijanaḥ---acireṇa cariatthā meiṇī saṃvuttā /
(acireṇa caritārthā medinī saṃvṛttā /
gotragiriśikharaniṣṭhuravikaṭaśilāvasatibarbarāṅgyāḥ /
kṣoṇyā bhavatu vāso bāhau pratāparudrasya //)//
(ayathā hariścandrasya bhuje yathā raghunāthasya bāhuphalake /
kākatilakṣmīpaterbāhau tathā mahī ramatām //)//
(pratāparudraḥ sabāhusphuraṇamadhomukhastiṣṭhati / )
eṣā parijanavacanotthā prītirnarmadyutiḥ /
mantriṇaḥ---rājaputra ! kākatīyapuruṣottamasya tava pāṇigrahaṇāya spṛhayantī rājyalakṣmīrvilambaṃ na sahate /
parijanaḥ--- /
mantriṇaḥ---itthameva /
eṣa mantriṇāṃ parijanasya ca vākyairbījānurāgaprakāśanāt pragamaḥ /
paridṛ--- //
kahaṃ aṃdario khu eso mahūsao disāvijaajattāe /
( //
kathamantaritaḥ khalveṣa mahotsavo digvijayayātrayā / )
etaddigantayātrayā prakṛtakāryavilambanānnirodhaḥ /
mantriṇaḥ---(sāvajñaṃ) kathaṃ cirayantyandhracamūpatayaḥ / athavā kiṃ taiḥ ; vayamapi na kevalaṃ mantraśastrāḥ, kiṃtu bahuśaḥ samarāpadānārādhitasvāmina eva /
etanniṣṭhuravacanarūpaṃ vajram /
(praviśya) dauvārikaḥ--- / jedu jedu juaroo / ede khu camūpaiṇo paḍihārabhūmibhāammi sajjīkiacauraṃgabalā vaṭṭanti /
( / jayatu jayatu yuvarājaḥ / ete khalu camūpatayaḥ pratīhārabhūmibhāge sajjīkṛtacaturaṅgabalā vartante / )
mantriṇaḥ---aciraṃ bhoḥ praveśaya /
dauvārikaḥ---tathā /
(iti niṣkramya senādhipatibhiḥ saha punaḥ praviṣṭaḥ / )
senāpatayaḥ---(yathocitaṃ praṇamya) svāmin kākatīyakulatilaka ! sarvatomukhāṭopā vāhinyaḥ śauryodanvantaṃ bhavantamanuprāptā eva / tadanugṛhayālunā kaṭākṣeṇa nirīkṣyantām /
etadanunayavacanarūpaṃ paryupāsanam /
mantriṇaḥ---rājaputra ! tarhi samāruhyatāṃ pratipakṣanivāraṇo vāraṇaḥ / ālokyantāṃ nirantaraparipanthipramāthinyo varūthinyaḥ / prastūyatāṃ senāpuraḥ-sarākrāntasakalasāmantavijayasthānaṃ prasthānam /
pratāparudraḥ---yathābhirucitamamātyebhyaḥ /
(iti gandhagajādhirohaṇaṃ nāṭayati / )
mantriṇaḥ---
etat prakṛtānuguṇyena viśeṣabandhavacanaṃ puṣpam /
(sarve yuvarājahastinaṃ puraskṛtya sasaṃbādhaṃ kiṃcit parikrāmanti / )
senāpatayaḥ---(sotsāhapraṇāmaṃ) svāminnito dīyatāṃ dṛṣṭiḥ /
dhāvatpādātapādāhatidalitamahīrandhranīrandhraniryad-
dhūlījālāmbudāntarvilasadasilatāvidyududdāmadīptāḥ /
udyannissāṇarāṇastanitapaṭapaṭaddiktaṭāḥ prārabhante
prāvṛṭlakṣmīṃ dhvajinyaḥ karikaraṭataṭasyandidānāmbudhārāḥ // ViPrud_3.2.10 //
(anyato nirūpya)
bale calati saṃbhramapratibhaye vijetuṃ diśaḥ
purandaraharijjayavyavasitāḥ sahāyoddhatāḥ /
calanti ciramatsarāḥ śikhariṇo yathā dantino
bharāvanamadunnamadbhujagarājaphakkatphaṇāḥ // ViPrud_3.2.11 //
parijanaḥ---(vilokya sāścaryaṃ) / mahaṃto khu eso tiliṅgasubhaḍāṇaṃ ussāho /
( / mahān khalveṣa triliṅgasubhaṭānāmutsāhaḥ / )
(saṃskṛtamāśritya)
udyattomaraḍāmarāḥ pratipadaprotkṣiptakaukṣeyakāḥ
svairodgīrṇabhusuṇḍhayaḥ paṭutarākṛṣṭadhvanatkārmukāḥ /
bhrāmyadbhīmagadāḥ samagraviharatprāsāḥ sphuratpaṭṭasāḥ
khelantyandhracamūbhaṭāḥ savapuṣo raudraprakārā iva // ViPrud_3.2.12 //
mantriṇaḥ---aho turaṅgataraṅgāstriliṅgādhipateḥ /
utkṣipyotkṣipya pādau ravituragaśirastāḍanāyeva pūrvau
pāścāttyābhyāṃ padābhyāmapi dharaṇimavaṣṭabhya saṃrabdhanunnām /
vālairvyādhūyamānaiḥ pratinṛpatihayotsāhamunmārjayantaḥ
krāmantyaśvāḥ sahelakramaṇapariṇamatpañcadhārāprapañcāḥ // ViPrud_3.2.13 //
(vilokya) aho vidalitaparabalamanorathānāṃ rathānāṃ sabhraṃmaḥ /
tathā hi---
rathāḥ sarabhasaṃ bhramannibiḍahemanemikṣata-
kṣamātalasamuccaladbahuladhūlijālāmbudaiḥ /
tirohitamasūyayā sapadi bhānavīyaṃ rathaṃ
vidhāya mukharībhavantyanibhṛtākṣadhūrnisvanāḥ // ViPrud_3.2.14 //
pratāparudraḥ---(sarvato 'valokya sapramodaṃ) kathaṃ samagrasādhanāni sainyāni /
mantriṇaḥ---yuvarājālokanādudvelaḥ sainyasāgaro vartate /
senāpatayaḥ---yadādiśantyamātyāḥ / (iti sapraṇāmaṃ) vijayayātrākutūhalinyo dhvajinyaḥ sāṃprataṃ yuvarājasyājñāṃ pratipālayanti /
(pratāparudraḥ saprasādamamātyānālokayati / )
mantriṇaḥ---(sotsāhaṃ) pratiṣṭhantāṃ prācīṃ prati sainyāni /
senāpatayaḥ---yathā'diśantyamātyāḥ /
(iti prasthānanāṭitakena samantādavalokya saharṣātiśayam)
(sarve śakunamabhinandanti / )
eṣa prasthānānuguṇaśakunaguṇakathanādupanyāsaḥ /
pratāparudraḥ---(puro 'valokya) kathaṃ karābhyāmutkṣiptasākṣatakanakapātraḥ samāgata eva vipravaraḥ /
vipraḥ---(savinayamagrataḥ sthitvā prādhvaṃ dakṣiṇabhujamudyamya) vijayatāṃ vijayatāṃ vīrarudraḥ / rājaputra ! svayaṃbhūdevamahotsavādyanantaraṃ mahīsuravarāśīrvādavāsitāḥ kākatīyamahārājena preṣitāḥ khalvime maṅgalākṣatāḥ /
pratāpadṛ---(sapraṇāmādaraṃ gṛhītvā tān nijottamāṅge gajamūrdhani ca nidhāya)
amūlāt phalitā prasattilatikā patyuḥ svayaṃbhūprabhor
ājñā kṣatriyamaulimaṇḍanamaṇestātasya sānugrahā /
viprāśīrvacanāni mantrasurabhīṇyākāṅkṣitānyanvahaṃ
paurāṇāṃ ca jayottarāṇi tadamūrīṣajjayāḥ syurdiśaḥ // ViPrud_3.2.18 //
eṣa brāhmaṇakṣatriyādivarṇakīrtanādvarṇasaṃhāraḥ /
mantriṇaḥ---rājaputra ! svabhāvanirargalasya tava bhujārgalayorojāyitasya kiyatī bhūtalavijayaviḍambanā /
parijanaḥ--- / viaalacchīpāṇiggahaṇasamaadiṇṇā via maṅgalakhkhadā juvarāassa sīse dīsaṃdi /
( / vijayalakṣmīpāṇigrahaṇasamayadattā iva maṅgalākṣatā yuvarājasya śīrṣe dṛśyante / )
vipraḥ---rājaputra ! tattaddigvijayayātrāvārtāhāriṇaḥ puruṣā nāticirādeva preṣaṇīyā iti mahārājasyājñā /
pratāparudraḥ---śirasi kṛtastātasya niyogaḥ / (amātyān prati) katicana yūyaṃ kākatīśvarasevārthaṃ nivartadhvam / katipaye vijayayātrāparāḥ pravartadhvam /
amātyāḥ---(sapraṇāmaṃ) yadājñāpayati yuvarājaḥ /
vipraḥ---svasti vijayāya śivāḥ panthānaḥ santu rājaputrāya /
pratāparudraḥ---(sapraśrayaṃ) bhagavannanujānīhi / vayamitaḥ pratiṣṭhāmahe /
(iti yathocitaṃ parikramya niṣkrāntāḥ sarve / ) // iti vijayayātrāvilāso nāma dvitīyo 'ṅkaḥ //
(atha tṛtīyo 'ṅkaḥ)
(tataḥ praviśato lekhahastau jāṅghikau / )
etatpūrvāṅkāntapātreṇa vipreṇa nirdiṣṭayoḥ pātrayoruttarāṅke praveśādaṅkāsyam /
prathamaḥ---(sānusaṃdhānāścaryaṃ) aho pratāparudrasya mahimānubhāvaḥ, yasya vijayayātrāsaṃbhrameṇaiva vyākulīkṛtāni dvayeṣāmapi bhūbhṛtāṃ kaṭakāni /
dvitīyaḥ---vayasya, kimucyate---
eṣa svayaṃbhūdevaprasādarūpasya bījasyānveṣaṇād garbhasandhiḥ /
prathamaḥ---(adhvaklamamabhinīya puro 'valokya) prāpteyamandhranagarī / (kiṃcit praveśanāṭitakena samantato nirūpya) aho ! niratiśayamaudāryaṃ rudranareśvarasya / yadete vaitālikāḥ sarvāto bhogāvalīpramukhāṃścāṭuprabandhānuccaiḥ paṭhantaḥ svabhāvaramaṇīyāḥ pratiraveṇa pāṭhayanti ca kakubhaḥ /
dvitīyaḥ---(samyaṅnirvaṇya sapratyabhijñā'ścaryamapavārya) sakhe ! paśya paśya /
samyaṅmāgadhaveṣadhāraṇatirobhūtā api kṣamābhujaḥ
sūcyante prabhutārahasyapiśunairāviṣkṛtailakṣaṇaiḥ /
hastāgrairdhvajacakralāñchinatalairvakṣaḥ sthalairvistṛtair
ākāraraimanuṣyamātrasulabhairvṛttairanīcairapi // ViPrud_3.3.2 //
prathamaḥ---nūnamete pratāparudrasamaraparāṅmukhā vakṣaḥ sthalaviracitavarāhalakṣmāṇaḥ prāṇatrāṇārthamanayā rītyā kākatīyamahārājaṃ prasādayitumadhyavasyantīti tarkayāmi /
etat prastutopayogipratirājacchadmācaraṇādabhūtāharaṇam / jāṅghikena punastaistairlakṣaṇairnareśvarābhyūhanādanumānaṃ ca /
dvitīyaḥ---aho ! vijayayātrāśravaṇakutūhalitā paurāṇām, yadāvāmanusaranti punaḥ punaḥ praśramālayā / tat sakhe ! prakāśyatāṃ pratāparudrasya bhujayorvijayodāharaṇam /
prathamaḥ---(kiṃciduccaiḥ) bho bhoḥ ! śrūyatāṃ kākatīyakulaślāghākāmadhenuḥ priyodantaḥ /
jetrā kākativīrarudravibhunā sarvā diśo nirjitāḥ
kṣmāpālāḥ karadīkṛtāḥ kṛtamidaṃ nirvīramurvītalam /
yasyodyadbhujavaibhavaṃ sarabhasārohaddviṣatkāminī-
mañjīradhvanipūrṇakandaramukhairvyākurvate parvatāḥ // ViPrud_3.3.3 //
eṣa tattvānukīrtanarūpo mārgaḥ /
dvitīyaḥ---sakhe ! nūnameṣu divaseṣu kākatīyamahārājo nirantaraṃ puraskṛtapurodhaḥ pravarāmātyavṛddho yuvarājavijayamāśaṃsamāno gamayati vāsarāṇi /
prathamaḥ---ucitamanucintitaṃ vayasyena /
dvitīyaḥ---(puro 'valokya saharṣaṃ) kathamasmadīyaṃ vacanamākarṇya nūnaṃ mahārājāya nivedayitumamātyaputraḥ saharṣasaṃbhramaṃ rājakulābhyantaraṃ praviśati / tadāvāmapi pratīhārabhūmimadhyāsya kākatīśvarāvasaraṃ pratipālayiṣyāvaḥ / (iti
parikrāmataḥ / )
etad vitarkapratipādanādrūpam /
(tataḥ praviśatyamātyaputraḥ / )
amātyaputraḥ---(sapramodaṃ) aho mama dhanyatā, yadīdṛśānāṃ mahotsavānāṃ nivedayitāsmi saṃvṛttaḥ / yanmayā vijñāpitaiḥ śravaṇapriyaṃkaraṇairvārtāmṛtaiḥ svapnasākṣātkṛtādapi svayaṃbhūdevaprasādāt pramodayiṣyate kākatīyavṛṣā /
eṣotkarṣavacanarūpodāhṛtiḥ /
(puro 'valokya) kathamayaṃ mahārājaḥ purohitairamātyairanyena parijanena ca parivṛto mahāsthānamaṇṭapamadhitiṣṭhati / tadahamupasarpāmi / (iti parikrāmati / )
(tataḥ praviśati yathānirdiṣṭo rājā, mantriṇaśca purodhasaśca / )
rājā---(savimarśāścaryamamātyān prati)---aho śaiśave 'pyucitakāritvaṃ vatsasya vīrarudrasya / yadasmadanurodhārthamimānamātyān nivartya svayameva jigīṣuḥ prasthitaḥ /
mantriṇaḥ---(sabahumānaṃ) mahārāja ! bhavatā khalu pitṛmān kumāraḥ /
purodhasaḥ---vijayaprasthānātprabhṛti naktaṃdivamunmiṣanti kalyāṇāni / tadvijitā eva diśo rājaputreṇa /
rājā---bhavatāmāśiṣa eva kākatīyakulaśreyāṃsi svayaṃ praduhate /
parijanaḥ--- / kāaīakulassa kiṃ ṇu ṇa saṃpuṇṇaṃ puṇṇeṇa, jassiṃ avaiṇṇo bhuvaṇekkabhaddo paāvaruddo /
(kākatīyakulasya kiṃ nu saṃpūrṇaṃ puṇyena, yasminnavatīrṇo bhuvanaikabhadraḥ pratāparudraḥ / )
rājā---(sautsukyaṃ) kathaṃ cirayati vatsasya vijayayātrāśravaṇamahotsavaḥ ?
amātyaputraḥ---(savinayasaṃbhramamupasṛtya sapraṇāmaṃ deva madhyamalokapāla ! yuvarājapraṣretau vijayavārtāhāriṇau praghāṇaprāṅgaṇamadhivasataḥ /
eṣa saṃcintyamānārthaprāptirūpaḥ kramaḥ /
(sarve saharṣātiśayaṃ nirūpayanti / )
mantriṇaḥ--bhadra ! śīghraṃ praveśaya /
amātyaputraḥ---yadādiśanti mahāmantriṇaḥ /
(iti niṣkramya saha tābhyāṃ punaḥ praviṣṭaḥ / )
puruṣau---(praṇamantāvupasṛtya) deva ! viśvaikavijayinā putreṇa vardhase / bāḍhamaprameyamahimā pratāparudrabhujasthemā, yacchaiśave 'pyatiśayitataruṇakākatīyaparākramastasya vikramaḥ /
rājā---(saharṣātiśayamamātyānavalokya) manorathābhyāmiva cintitopagatābhyāṃ mahārghaṃ pāritoṣikaṃ pratipādyatām /
dviguṇīkṛtaharṣayoranayormukhādvatsasya vijayalakṣmīparigrahavṛttāntaśravaṇamahotsavena caritārthayāmaḥ śrotravṛttim /
mantriṇaḥ---yadājñāpayati devaḥ / (iti bhaurikamukhāt tathā kurvanti)
eṣa sāmadānācaraṇarūpaḥ saṃgrahaḥ /
(puruṣau sapraṇāmaṃ gṛhītvā mūrdhni nidhāya mahārājaprasādamabhinandataḥ / )
mantriṇaḥ---bhadrāvita etya yuvarājavijayavihṛtayaḥ parākramapallavitā mahārājasadasaḥ karṇapūrīkriyantām /
puruṣau---sāvadhānamavadhārayatu mahārājaḥ /
prathamaḥ---deva ! devasya prasādena vājinīrājanāsamidhyamānasya vītihotrasya vijayapradānena dviguṇitodagrapratāpe pratāparudre pratiṣṭhāmāne,
yātrārambhamaheṣvahaṃprathamikāniryaccamūḍambara-
kṣuṇṇakṣoṇitalotthite 'tibahule pāṃsau viyadvyāpini /
jetavyāḥ sakalā diśaḥ svavibhutāmantaḥ pidhāyādhika-
trāsāt kvāpi palāyitā iva dṛśāṃ naivābhavan gocarāḥ // ViPrud_3.3.4 //
anantaraṃ ca---
udvellaccaturarṇavīkalakalo nāyaṃ camūḍambaro
nedaṃ dundubhigarjitaṃ tripurajitkalpāntaḍhakkāravaḥ /
ityāṭopapaṭīyasīṣu parito dhāṭīṣu bhārānama-
ccheṣāśeṣaphaṇāsu vismitamatha trastaṃ digīśairapi // ViPrud_3.3.5 //
purodhasaḥ---aho niraṅkuśamojāyitamandhracamūpatīnām /
dvitīyaḥ---atha yuvarājājñayā prathamaṃ māghavanīṃ diśaṃ pracalitāni sainyāni /
mantriṇaḥ---tatastataḥ /
dvitīyaḥ---anantaraṃ senāgragaireva paurastyān kṣudrakṣatriyānnirjitya sarvapathīnenāṭopena paṭīyasi tasmin mahati bale pracalati,
taiḥ sārdhamandhracamūpatīnāṃ parākramadhane mahatyāyodhane,
pītvā māṃsopadaṃśaṃ dviradagalagaladraktamaireyadhārāṃ
matto mastiṣkalagnairdalitanṛpavapuḥ kīkasaiḥ sṛṣṭadaṃṣṭraḥ /
bibhradraudrāntramālāṃ janitajanabhayo bhairavākāraghoraḥ
saṃgrāmorvyāḥ kaliṅgairbalividhimakarodvīrarudrasya khaṅgaḥ // ViPrud_3.3.8 //
purodhasaḥ---mānuṣaveṣatirohitenāpi kākatīyaviṣṇunā kiṃcidāviṣkṛto nijaprabhāvaḥ /
mantriṇaḥ---(saharṣātiśayādbhutaṃ) aho parākramātibhūmiḥ pratāparudrasya /
parijanaḥ--- / sarisaṃ khu edaṃ, jaṃ mahārāaruddaṇaresaraṇaṃdaṇeṇa kādavvaṃ, jaṃ kāaikulappasavāṇaṃ khamaṃ, jaṃ kuladevadāe saaṃbhūdevassa ppasattivisesāṇaṃ juttaṃ, taṃ khu kiaṃ juvarāeṇa /
( / sadṛśaṃ khalvetat---yanmahārājarudranareśvaranandanena kartavyaṃ, yat kākatikulaprasavānāṃ kṣamaṃ, yat kuladevatāyāḥ svayaṃbhūdevasya prasattiviśeṣāṇāṃ yuktaṃ, tat khalu kṛtaṃ yuvarājena / )
rājā---(sapramodagadgadaṃ) tatastataḥ /
prathamaḥ---anantaram-
chinnodyadvairivīrapratibhayamukuṭāṭopasaṃjātarāhu-
bhrāntibhraśyatpataṅgābhayakarapṛtanāreṇubaddhāndhakārā /
āsīt saṃgrāmavelā viharadasilatodbhinnamattebhakumbha-
prodyanmuktaughatārānikaraparivṛtasvarvadhūvaktracandrā // ViPrud_3.3.9 //
anantaraṃ yuvarājājñayā
vṛtrārātidigantarālavijayaprakhyātavikrāntayaḥ
pārepūrvapayodhi kalpitajayastambhāḥ sphurattejasaḥ /
velākānanavāsigītavibhavaṃ devasya dorvikramaṃ
śṛṇvanto muhurandhrasainyapatayaḥ prāptā diśaṃ dakṣiṇām // ViPrud_3.3.10 //
tatra ca
munau lopāmudrāsuhṛdi nikaṭasthe 'pi mahatā
bhavantyetā nadyaḥ kaluṣapayasaḥ sainyarajasā /
itīva vyomāgre kalayapavanāndolitaśikhāḥ
patākāḥ sotprāsāḥ pratipadamanṛtyannatitarām // ViPrud_3.3.11 //
anantaraṃ pāṇḍyapramukhān dākṣiṇātyān kṣitīśvarān śaraṇamupagatān kākatīyavīrarudraḥ svacamūpatinirviśeṣaṃ saṃbhāvya taiḥ saha pratīcīṃ diśaṃ pracalitaḥ /
mantriṇaḥ---sādhu sādhu samācaritamātmanīnaṃ pāṇḍyairyat pūrvameva devasya caraṇamūlaṃ prāptāḥ / tatastataḥ /
dvitīyaḥ---tatra ca
pāścāttyānāṃ dhvajeṣu sthitamadhikabharasrastadaṇḍeṣu gṛdhra-
vrātairyaccaṇḍatuṇḍāhativihatapaṭeṣvāhatakṣiptapakṣaiḥ /
astraṃ gārutmataṃ tat samajani vijayaprārthināmandhrasainya-
praṣṭhānāṃ janyamanyannijanibiḍabhujādaṇḍakaṇḍūviḍambaḥ // ViPrud_3.3.12 //
anantaraṃ---
tatrāṅgavaṅgakaliṅgamālavaprabhṛtayaḥ sarve bhūpālā militvā yuddhāya baddhādarāḥ purataḥ prādurabhavan /
mantriṇaḥ---aho paramanātmaveditodīcyānāṃ yatpratāparudrasyāpi paripanthino bhavanti /
rājā---tatastataḥ /
prathamaḥ---anantaraṃ samamanīkinībhirāpatantībhiḥ rājakāni vilokya sagarvamevamuktaṃ senāpatibhiḥ---
re re ghūrjara jarjaro 'si samare lampāka ! kiṃ kampase
vaṅga ! tvaṅgasi kiṃ mudhā balarajaḥ kāṇo 'si kiṃ koṅkaṇa ! /
prāṇatrāṇaparāyaṇo bhava mahārāṣṭrāparāṣṭro 'syamī
yoddhāro vayamityarīnabhibhavantyandhrakṣamābhṛdbhaṭāḥ // ViPrud_3.3.14 //
(/‘vayamandhranāthasubhaṭāḥ pratyarthidāvānalāḥ'; iti pāṭhāntaram //)//
sāhu sāhu camūvariṇaṃ vaaṇaṃ / evvaṃ phaṇiā uṇa kīrisaṃ uvakkaṃdaṃ tehiṃ / (//sādhu sādhu camūpatīnāṃ vacanam / etat bhaṇittvā punaḥ kīdṛśamupakrāntaṃ taiḥ /)
prathamaḥ--- kiṃ kathyate ? sainikānāṃ nirupamaḥ parākramaḥ /
yastatrābhavadāhavastamakhilaṃ jānāti bhāgīrathī
yātyākṣīt surabhūyakāraṇanijāhaṃkāramucchṛṅkhalam /
ārādvīkṣya samagramandhrasubhaṭaprodghūrṇakhaḍragāvalī-
dhārātīrthamupetya divyanagarīmārohato bhūpatīn // ViPrud_3.3.15 //
anantaraṃ tatra tatra pralīnātmanaḥ pratipakṣamūlānanveṣṭukāmāstriliṅgasainikāstattaddeśaveṣabhāṣādikamāviṣkurvāṇāḥ sarvataḥ paryaṭanti sma / jīvagrāhaṃ gṛhītvā samānayanti sma yuvarājāntikam / mantriṇaḥ---sādhīyān khalu sainikānāmudyamaḥ / etat prakṛtopayogitvena vañcanādadhibalam / rājā---tatastataḥ / dvitīyaḥ---anantaraṃ narapatayo nijaparijaneṣvapyakṛtaviśvāsāḥ pratāparudrasya pādamūlameva śaraṇamupagatāḥ / parijanaḥ--- / aho ṇaravariṇaṃ jujjhakāarattaṇaṃ /
( / aho narapatīnāṃ yuddhakātaratvam / )
eṣa bhayapratipādanādudvegaḥ / prathamaḥ---kimucyate kātaryamiti /
aṅgāḥ saṃgarabhīravaḥ samabhavaṃścolāḥ palāyākulāḥ
kāśmīrāḥ smaraṇīyavikramakathā hūṇā nirīṇaśriyaḥ /
lampākā bhayakampamānavapuṣo vaṅgā niraṅgīkṛtā
nepālāḥ paripālanavyasaninaḥ suhmāśca nīraṃhasaḥ // ViPrud_3.3.16 //
(a:‘pralāpākulāḥ'; iti pāṭhāntaram //)
api ca
kāmbhojāḥ kṣatakumbhinīparicayāḥ prāptavraṇāḥ sevaṇāḥ
gauḍāḥ pīḍitavigrahāḥ śritakulagrāvāṅkaṇāḥ koṅkaṇāḥ /
lāṭāḥ pāṭitamūrtayaḥ parilasa(gala) dbhīvihvalāḥ siṃhalāḥ
karṇāṭāḥ paripūrṇavepathubhṛtastandrālavo mālavāḥ // ViPrud_3.3.17 //
kiṃ ca
bhojā vyarthabhujāyudhāḥ kṣatanijastrīkelayaḥ keralāḥ
pāṇḍyāḥ khaṇḍitavikramāḥ prakaṭitahrījarjarā ghūrjarāḥ /
pāñcālāḥ praṇatiprapañcitabhiyaścāṭūtkaṭāḥ kīkaṭāḥ
kāmpilyāḥ śritapallayaḥ kṛtayaśobhaṅgāḥ kaliṅgā api // ViPrud_3.3.18 //
(sarve harṣātiśayaṃ nāṭayanti /)
parijanaḥ---(sāścaryaṃ) /
aho vīraruddassa aisaidatihuvaṇāi jujjhāvadāṇāi /
(/ aho vīrarudrasyātiśayitatribhuvanāni yuddhāpadānāni /)
rājā---(saharṣaṃ) mahatīṃ pratiṣṭhāmāropitaṃ khalu kākatīyakulaṃ viśvaikavijayinā vatsena / purodhasaḥ---āmūlacūḍaṃ phalitāḥ prasattayaḥ kākatīyānvayadevatānām / rājā---tatastataḥ / prathamaḥ---anantaraṃ sakaladigvijayasamuttejitejovilāsaḥ sarvanareśvarāṇāṃ tāni tānyupāyanāni svīkṛtya samagrasainyaiḥ sapakṣairmahībhṛdgaṇairāśritena mahatā balārṇavena nyavartata viśvaikavīro vīrarudraḥ /
mantriṇaḥ---(saharṣaṃ) kutredānīṃ rājaputraḥ ? dvitīyaḥ---sāmprataṃ kiṃkurvāṇarājalokaḥ sarvānapi senāpatīn nagaraṃ prasthāpya katipayamaulaparivṛtaḥ kākatīyavīraḥ svairaṃ godāvarīparisarāraṇyeṣu mṛgayākutūhalī viharate / mantriṇaḥ---(savimarśaṃ) mahārāja ! nūnaṃ tvayyeva śāsati vasumatīṃ yauvarājyameva bahumanyate rājaputraḥ / eṣā prāptyāśā / digvijayākṛṣṭanareśvaravṛttāntasya vyāpitvāt patākā nirūpitā / rājā---tadacirameva yuṣmābhirānetavyo vatsaḥ, anunetavyaścarājyābhiṣekāya / mantriṇaḥ---yadājñāpayati devaḥ / (iti niṣkrāntāḥ / ) nepathye---(sasaṃbhramaṃ) bho bho nāgarikāḥ ! satvaramapasarata dūram /
yadidānīm-
ālānaṃ tarasā nipāṭya nigalānyucchidya dhūtāṅkuśo
vegotpātitadhūrgataḥ kaṭataṭīniryanmadāmbusrutiḥ /
bhraśyatpaṇyapathaṃ caladgajahayaṃ bibhyajjanaughaṃ puraṃ
viṣvagvyākulayatyamandarabhasaḥ svairaṃ karigrāmaṇīḥ // ViPrud_3.3.19 //
eṣa śaṅkātrāsarūpaḥ saṃbhramaḥ / rājā---(ākarṇya sasmitaṃ) kathaṃ vyākulayati kaṭakaṃ karīndraḥ / puruṣaḥ---mahārāja ! nūnamidānīṃ nagaraṃ praviśatāṃ nareśvaropāyanānāṃ dvipānāṃ gandhānilāya saṃkru dhyan nirargalo jātaḥ pradhānahastī / purodhasaḥ---
eṣa garbhabījodbhedanādākṣepaḥ / rājā---(saharṣaṃ) tarhi vayamapi pramadavanadvāraprāsādamāruhya gajendramavalokayiṣyāmaḥ / (iyutthāya parikramya niṣkrāntāḥ sarve / ) //
iti vīrarudravijayo nāma tṛtīyo 'ṅkaḥ //
// atha caturtho 'ṅkaḥ //
(tataḥ praviśati dhātrī ceṭī ca / ) dhātrī---(saroṣaṃ) /
haṃje eārisasahassakajjapajjāule rāaulamahūsave vi saalā vi raaṇī keṇa sama tue ṇīdār / irisamahagghāi bhūsaṇāi kudo coriāi / kahaṃ ṇa viṇṇādaṃ tue dāsīeuttīe---saalā diso jeūṇa cauraṃtasāmaṃtaparivāro paāvaruddo ṇaaraṃ paviṭhṭho / kuṃladevadāe pasattīe mahārāassa aṇṇāe purohidāṇaṃ aṇuroheṇa amaccāṇaṃ aṇuvaṭṭaṇeṇa paāṇaṃ bhāaheee khoṇīe tavoviseseṇa aṃhārisassa pariaṇassa sukaaparipāeṇa abbhupagaamahārajjāhiseo juvarāo saṃjāo / evvaṃ vi eāiṇiṃ maṃ mahūsavāuliaṃ mottūṇa kahiṃ ṭhidā /
( /hañje etādṛśasahasrakāryaparyākule rājakulamahotsave 'pi sakalāpi rajanī kena samaṃ tvayā nītār ? idṛśamahārghāṇi bhūṣaṇāni kutaścoritāni ? kathaṃ na vijñātaṃ tvayā dāsyāḥ putryā---sakalā diśo jitvā caturantasāmantaparivāraḥ pratāparudro nagaraṃ praviṣṭaḥ /
sāmiṇi ! avarāhaṃ sahassa /
(iti pādayoḥ patati / ) ( // svāmini ! aparādhaṃ sahasva /) dhātrī---(sabhrūbhaṅgaṃ) a dāsīeutti, paṭaṃcaleṇa sappadaṃsaṇaṃ paḍimajjesi jaṃ paṇāmeṇar irisāparāhaṃ siḍhilesi / (a dāsyāḥ putri ! paṭāñcalena sarpadaṃśanaṃ parimarjayasi-yatpraṇāmenedṛśāparādhaṃ śithilayasi / eṣa roṣasaṃbhāṣaṇarūpaḥ saṃpheṭaḥ / ceṭīr--- / irisasahāvā evva tumaṃ / tā ṇikkāraṇakoviṇiṃ hodiṃ amuvaṭṭiuṃ ahaṃ ṇa pajjattār / ( / idṛśasvabhāvaiva tvam / tat niṣkāraṇakopinīṃ bhavatīmanuvartitumahaṃ na paryāptā /)
dhātrī---(saroṣaśiraḥ kampaṃ) //
vakkasīladullalie ! lūṇakaṇṇāsiaṃ tumaṃ bandhiūṇa kārāgharabhāaṇaṃ karemi / ( // vakraśīladurlalite ! lūnakarṇanāsika ttvāṃ baddhravā kārāgṛhabhājanaṃ karomi //)//
(iti bāhubandhanaṃ nāṭyati / ) eṣa bandhanarūpo vidravaḥ / ceṭī---(sabhayakampaṃ) a sāmiṇi ! rakkhohi rakkhehi asaraṇaṃ ṇiravarāha imaṃ jaṇaṃ / tuha attiāe hiḍiṃbassamaṃ gacchatīe ahaṃ balakkāreṇa ṇīdā / taddha paḍiūlaṃ devvaṃ pasādaaṃtīe vilaṃbidaṃ / kiṃ karemi / (a svāmini ! rakṣa rakṣa aśaraṇaṃ niraparādhamimaṃ janam / tavāttikayā hiḍimbāśramaṃ gacchantyāhaṃ balātkāreṇa nītā / tatra pratikūlaṃ daivaṃ prasādayantyā vilambitam / kiṃ karomi ?)
dhātrī---(saroṣahuṅkāraṃ) aa eārisaṃ rāaulamahūsavaṃ ujjhia hiḍiṃbālaagaṃḍaselesu kiṃ tti mattaaṃ tāḍissai maṃdabhāiṇī ? (aa etādṛśaṃ rājakulamahotsavamujjhitvā hiḍimbālayagaṇḍaśaileṣu kimiti mastakaṃ tāḍayiṣyati mandabhāginī / )
eṣa gurutiraskṛtirūpo dravaḥ / ceṭī---dṛ sāmiṇi ! sahehi vilaṃbiaṃ / tue kādavvaṃ maṃgalovaāraṃ sigghaṃ ṇivvaṭṭemi / (iti vapuṣā praṇamati / ) (dṛ svāmini ! sahasva vilambitam / tvayā kartavyaṃ maṅgalopacāraṃ śīghraṃ nirvartayāmi / ) dhātrī---(saprasādaṃ) / haṃje ! uṭhṭhehi uṭṭhehi / ( / sakhi ! uttiṣṭha uttiṣṭha / ) eṣā virodhaśamanarūpā śaktiḥ / ceṭī---(saharṣamutthāya hastāvalambaṃ dattvā) a ido ido tattahodī / (a ita itastatrabhavatī / ) dhātrī---(kiṃcit parikramya puro 'valokya ca) aa kahaṃ eso paḍihārappavaro sasaṃbhamaṃ ṇiggao / tā paccāsaṇṇo via mahāhiseasamao / teṇa rāauttassa maṃgalaṇīrāaṇadīvariṃchcholiṃ ṇivvaṭṭeduṃ abbhaṃtaraṃ pavisahma /
(aa kathameṣa pratīhārapravaraḥ sasaṃbhramaṃ nirgataḥ / tat pratyāsanna iva mahābhiṣekasamayaḥ / tena rājaputrasya maṅgalanīrājanadīpariñcholiṃ nirvartayitumabhyantaraṃ praviśāvaḥ / ) (iti niṣkrānte / ) praveśakaḥ / (tataḥ praviśati pratīhāraḥ / ) pratīhāraḥ---(sāṭopaṃ parikramya dvāri narapatikulakalakalamasahamānaḥ sāvamānaṃ kanakavetralatāmudyamya) re re nareśvarāḥ !
dantivyūhamupāyatīkṛtamamuṃ kurvantu puryā bahir-
yasyodyadghanabṛṃhitairna ghaṭikāghaṇṭādhvaniḥ śrūyate /
dūre cāstu rathāśvametadakhilaṃ yasyātisaṃdardato
niṣkrāmat praviśacca nāgarakulaṃ na svairamāceṣṭate // ViPrud_3.4.1 //
eṣā tarjanodvejanarūpā dyutiḥ / (kiṃciduccaiḥ) bho bho kulāmātyavṛddhāḥ pradhānādhikāriṇaḥ parijanāḥ paurāśca saṃśṛṇudhvam / eṣā rudradevasyājñā / yathā kila---
pūrvaiḥ kākativaṃśajairnṛpatibhiḥ samyagdhṛtā yā ciraṃ
yasyā mānuṣaśambhunā gaṇapatikṣoṇībhujābhūt prathā /
yeyaṃ madbhujayā kulādrivasatiṃ vismāritā medinī
seyaṃ saṃprati vīrarudrabhujayoryātu pratiṣṭhāṃ sthirām // ViPrud_3.4.2 //
eṣā svavaṃśajānāṃ kīrtanād gurukīrtanarūpaḥ prasaṅgaḥ / (punaḥ sāṭopaṃ parikramya) adhikṛtāḥ kimidānīmārabhadhve / kimupakrāntaḥ svayaṃbhūdevasamārādhanavidhiḥ / kacciddattāḥ puradevatābhyo balayaḥ ? kimabhyarcitāḥ sarve varṇavṛddhāḥ ? kaccit prasādhitā mahābhiṣekavediḥ ? kiṃ sajjīkṛtāni kanakakalaśeṣu puṇyatīrthasalilāni ? kaccidabhyarṇamupanītānyuttamopakaraṇāni ? kiṃ maṅgalamuhūrte kṛtāvadhānanā jyotirvidaḥ ? kaccidalaṃkṛtāstriliṅganagarīmṛgīdṛśaśca ? yadidānīṃ vasumatīpāṇigrahaṇocitamaṅgalācāraveṣaḥ pratāparudraḥ kākatīyamārājyalakṣmīmahāntaḥ pure vartate / tat tvaradhvam / (anyato gatvā sabhrūkṣepamavalokya) kathaṃ rājāno na viramanti / (kiṃcidupasṛtya) bho bho bhūpālāḥ ! yathāvakāśamādhvam / sajjīkurudhvamupāyanajātam / na vṛyā saṃmardaṃ sahate mama vetrayaṣṭiḥ / etadavamānarūpaṃ chalanam / (samantādavalokya sagarvā tiśayaṃ) aho ! tṛṇīkṛtajagatāṃ kṣitibhṛtāmudvelaṃ saṃmardaṃ nivārayato mama prabhāvaḥ / athavā kākatīyadauvārikāṇāṃ likhitapaṭhitameva rājanivāraṇam / eṣa svaśaktyāviṣkaraṇarūpo vyavasāyaḥ / (praviśya paṭākṣepeṇa dauvārikaḥ / ) dauvārikaḥ---(sākṣepaṃ) re kena khalvasamayavidā bhūpatayo nivāritāḥ ? mahotsavadidṛkṣavaḥ sarve praviśantu / prathamaḥ---(saroṣaṃ) re kākatīyakulavṛdhdapratīhāraṃ māmasamayavedinamudāharasi / dvitīyaḥ---bhavatu yo vā ko vā bhavān / praveṣṭavyā narapataya iti mahārājasyājñā / etat pratīhārayoranyonyaroṣasaṃrabdhavacanarūpaṃ virodhanam / prathamaḥ---kimanena samaṃ śuṣkakalahena / yāvat pradhānāgāradvāravedikāmadhyamadhyāsīnaṃ purohitapuraskṛtaṃ yuvarājamevopasarpāmi / (iti parikrāmati / ) dvitīyaḥ---ahamapi yathānirdiṣṭamanutiṣṭhāmi / (iti parikrāmati / ) (tataḥ praviśati yathānirdiṣṭaḥ pratāparudraḥ purodhaso mantriṇaśca / ) purodhasaḥ---kākatīyakulatilaka ! yuvarājena bhavatā līlayaiva diśo daśa vijitā ityamī samyagadya satyāśiṣo vayam / kiṃ ca--
eṣā siddhavadbhāviśreyaḥ kathanāt prarocanā / mantriṇaḥ---
etat prakṛtānuguṇapraśaṃsanād vicalanam / purodhasaḥ---rājaputra ! sajjīkṛteyaṃ mahābhiṣekasāmagrī / kākatīyanareśvarakramādhiṣṭhiṃta bhadrāsanaṃ bhavadadhirohaṇaṃ pratīkṣate / tat paripālaya svayaṃbhūdevānugṛhītāṃ mahārājasyājñām / etat kāryasaṃgraharūpamādānam / pratāparudraḥ---tarhi kuladevatāṃ svayaṃbhūdevaṃ namaskṛtya, gurvājñāṃ voḍhumicchāmi / purodhasaḥ---sadṛśo 'yamācāraḥ kākatīyakulapradīpasya bhavataḥ / kiṃ tu pratyāsīdati mahābhiṣekasamayaḥ / tadacireṇaiva vihitakartavyena rājaputreṇāgantavyam / vayamitaḥ karaṇīyaśeṣaṃ prati (pari) pālayāmaḥ / pratāparudraḥ---yadādiśanti kākatīyānvayapratyāyayitāraḥ / (ityutthāya yathocitaṃ parikramya niṣkrāntāḥ sarve / ) // iti tvaritamahotsavo nāma caturtho 'ṅkaḥ //)//
// atha pañcamo 'ṅkaḥ //
(tataḥ praviśanti jyotirvidaḥ / ) jyotirvidaḥ---(sasaṃbhramaṃ parikramya) bho bhoḥ ! tvaradhvam / kutra purodhasaḥ / kutra vā mantriyāḥ ? samānīyatāṃ svayaṃbhūdevasamārādhanāsaktacitatayā vilambamāno rājaputraḥ / yena pratyāsannataro vartate mahābhiṣekamuhūrtaḥ / etaduttarāṅkasya pūrvāṅkārthānusaṃgatvādaṅkāvataraṇam / (savimarśāścaryaṃ) aho viśvātiśāyinī kākatīyakulapratiṣṭhā / yataḥ---
ādeṣṭā kuladevatā sa bhagavān yasya svayaṃbhūḥ
śivo yaṃ sajja kurute parākramajitaḥ kṣoṇīpatīnāṃ gaṇaḥ /
yasmai ca spṛhayatyaśeṣajagatī taṃ vīrarudrākṛter
viṣṇorvīkṣya mahābhiṣevanavidhiṃ nandanti sarve janāḥ // ViPrud_3.5.1 //
eṣa svayaṃbhūdevopadeśanareśvaravijayapramukhamukhasaṃdhyādibījanānārthānāṃ mahāprayojanībhūtamahābhiṣekārthatayā yojanānnirvahaṇasaṃdhiḥ / (sollāsaṃ) nūnamidānīṃ
eṣa mukhasaṃdhau prasiddhasya svapnopadeśarūpasya bījasyopagamāt saṃdhiḥ / (kiṃciduccaiḥ)
kalyāṇī sakalāpi bhūtasaraṇiḥ kṣemapradā devatāḥ
śreyaḥ prasravanirbharā dvijanuṣāmāśīrgiro jāgrati /
ārūḍhā padamunnataṃ grahagaṇāḥ śreyān muhūrtaḥ śubhaiḥ
nakṣatrāṇi śivaṃkarāṇi śubhadāścānye nimittodayāḥ // ViPrud_3.5.3 //
tadvayameva rājaputrānayanāya prayatiṣyāmahe / eṣa prakṛtakāryamārgaṇādvirodhaḥ / (satvaraṃ parikramya puro 'valokya ca saharṣasaṃbhram) nanvāgata eva pratāparudraḥ !
viprairmaṅgalasūktipāṭhamukharairālokaśabdodyatair
bhūpālaiḥ karasaṃbhṛtopakaraṇairāptairamātyātmajaiḥ /
ślāghyairvandijanairdigantavijayaślāghāsamudghoṣaṇaiḥ
strīvargaiśca yathocitaṃ parivṛto nīrājanodyogibhiḥ // ViPrud_3.5.4 //
tadvayaṃ cāsthānīmeva gatvā samucitamācariṣyāmaḥ / (iti parikrāmanti .) (tataḥ praviśati yathānirdiṣṭaḥ pratāparudro mantriṇaśca / ) mantriṇaḥ---(savinayamagrato bhūtvā) kākatīyakulatilaka ! ita itaḥ / idaṃ rājyalakṣmīśuddhāntapradhānāgāraṃ praviśatu svāmī / na vilambārhāḥ kuladevatāyā manorathāḥ / etat paṭṭabandharūpakāryasyopakṣepaṇād grathanam / jyotirvidaḥ---(kiṃciduccaiḥ) bhoḥ bhoḥ kulāmātyāḥ !
saṃnahyadhvamupāharadhvamucitadravyāṇyupādhvaṃ surān
saṃprāptaḥ sumuhūrta eṣa vijayī kalyāṇasaṃpatkhaniḥ /
yasmin prāpya mahābhiṣekavibhavaṃ kṣoṇīṃ pralīnākhila-
kṣmāpālāṃ ciramanvaśādgaṇapatirbhūbhṛtkulagrāmaṇīḥ // ViPrud_3.5.5 //
eṣa jyotirvidbhiranubhūtārthakhyāpanānnirṇayaḥ / parijanaḥ---(śrutvā) /
paccāsaṇṇe vi muhūte kiṃ vilaṃbiadi mahāmaccehiṃ / ( / pratyāsanne 'pi muhūrte kiṃ vilambyate mahāmātyaiḥ / )
mantriṇaḥ---(upasṛtya) nātha ! kiṃ vismṛtā gurvājñā / nāyamavasaro nareśvaravijñāpanākarṇanasya / mahāsthānyāmevānugṛhyantāmamī / pratāparudraḥ---śirasi dhṛtaiva khalu tātasyājñā / kiṃ tu nopadiśyate punaranantarakaraṇīyam / etat prakṛtānuguṇyenānyonyaparibhāṣaṇāt paribhāṣaṇam / purodhasaḥ---(savinayasaṃbhramamupasṛtya) svīkṛtamahābhiṣekocitaveṣaḥ kanakavedikāmārohatu pratāparudraḥ / nṛpāḥ---deva ! mahārājaparyāyeṇa bhavadbhujaśikharamārohatu medinī / pratāparudraḥ---tathā bhavatu / (iti vedikāmārohati / ) nṛpāḥ---(sapraṇāmaṃ maṅgalavedikāṃ parivārya) vijayatāṃ vijayatāṃ kākatīyakulasvāmī / eṣa nareśvaraparyupāsanāt prasādaḥ / parijayaḥ---(vilokya sāmodakautukam) a puvvapavvaakaṇaasāṇuṃ sahassarassī via sumerukaṇaataḍaṃ mahendro via pakhkhivakkavaṭṭiṇaṃ cakkadharo via kaṇaavediṃ ārūḍho paāvaruddo / (a pūrvaparvatakanakasānuṃ sahasraraśima reva, sumerukanakataṭaṃ mahendra iva, pakṣicakravartinaṃ cakradhara iva, kanakavedimārūḍhaḥ pratāparudraḥ / ) mantriṇaḥ---kākatīśvara ! samāruhyatāmidaṃ bhadrāsanam / amī purodhaso mahābhiṣekāya tīrthasalilapūrṇān kanakakalaśān dhārayanti / pratāparudraḥ---tathā bhavatu / (iti svayaṃbhūdevaṃ kākatīyakulavṛddhāṃśca praṇaman siṃhāsane samupaviśati / ) purodhasaḥ---(trayīsamabhimantraṇasurabhīkṛtasalilān kanakakalaśānamātyahasteṣu vidhāya sādaram )
(ityāśīrvādasādhuvādāyamānaṃ pāṇigrahaṇakautukatvaramāṇarājyalakṣmīmañjīraśiñjitānumoditaṃ svayaṃbhūdevapramodāṭṭahāsopabṛṃhitaṃ kākatīyakulaśreyaḥ prastāvanāḍiṇḍimaṃ cirāvalambitadharaṇībhārakhinnānāṃ phaṇipatiprabhṛtīnāṃ praharṣakṣveḍāviḍambitaṃ dharmapratiṣṭhāmaṅgalakāhalīkolāhalamanoharaṃ mahābhiṣekamuhūrtapraśaṃsinaṃ kanakajayaghaṇṭikāninādamanusaṃdadhānāḥ satvaraṃ pratāparudramabhiṣiñcanti / ) eṣa vāñchitārthaprāptirānandaḥ / ekato vaitālikāḥ---(saharṣātiśayamuccaiḥ)
he lokāḥ ! pibata śravaḥ prasṛtibhiḥ kalyāṇavārtāmṛtaṃ
jātaḥ kākativīrarudranṛpate rājyābhiṣekotsavaḥ /
adyārabhya kaliḥ kṛtaḥ kṛtayugaṃ rājanvatī medinī
devāḥ pūrṇahavirbhujastadadhunā yūyaṃ kṛtārthīkṛtāḥ // ViPrud_3.5.7 //
anyato vaitālikāḥ---
ārūḍhe varavīrarudranṛpatau siṃhāsanaṃ śāsituṃ
tasyājñā kṣitipālamaulivalabhīḥ svacchandamārohati /
lokāṃstrīnadhirohato niravadhī kīrttipritāpau haṭhād
ārohanti ca vindhyabhūdharataṭān pratyarthinaḥ pārthivāḥ // ViPrud_3.5.8 //
dakṣiṇato vaitālikāḥ---
gāyantīranumodate nijavadhūḥ śeṣaḥ śiraḥ kampanair
lakṣmīṃ prīṇayate 'dya kacchapapatirvakṣassthalīdarśanāt /
diṅnāgāśca kareṇukāśucamapākurvantyanuvrajyayā
doṣṇā kākativīrarudranṛpatau viśvaṃbharāṃ bibhrati // ViPrud_3.5.9 //
uttarato vaitālikāḥ---
prasthebhyaḥ kulabhūbhṛtāmapi hariddantāvalānāṃ mahā-
kumbhebhyo 'pi phaṇābhṛtāmadhipatermūrdhnāṃ sahasrādapi /
kūrmendrasya ca karparādapi jagadvikhyātasāronnatau
bāhau saṃprati vīrarudranṛpateḥ prāptapratiṣṭhā mahī // ViPrud_3.5.10 //
eṣa sarvaduḥ khaśamanāt samayaḥ / mantriṇaḥ---aho ! prabhāvaḥ kākatīyānvayasya / yadidānīṃ---
purodhasaḥ---kākatīyakulottaṃsa ! rājyalakṣmīsaṃvaraṇasragiyamuttaṃsīkriyatām / (iti paṭṭabandhamācaranti / ) sarve---(sapramodātiśayaṃ) priyaṃ naḥ priyaṃ naḥ / eṣā prakṛtakāryasthirīkaraṇāt kṛtiḥ / mantriṇaḥ---(sarvato 'valokya) kasko 'tra bhoḥ ! ānīyatāṃ chatraṃ cāmarayugalaṃ ca / (praviśya pradhānapratīhāraḥ) pratīhāraḥ---yadājñāpayanti mahāmātyāḥ / (iti parikramya tānyupānayati / ) (prāntavartino narapatayo 'bhyupetya tāni sādaraṃ gṛhītvā yathocitamācaranti / ) purodhasaḥ---(saharṣātiśayaṃ)
śrūyante bahavo mahānṛpatayaḥ kiṃ tairanīdṛkkramair
īdṛgviśvajanīnaśauryagarimā jāgarti kaḥ kṣmātale /
bālyakrīḍitadigjayastribhuvanakṣemaṃkaraprakriyaḥ
kiṃkurvāṇasamastabhūpatigaṇaḥ śrīvīrarudro yathā // ViPrud_3.5.12 //
etadakhilātiśāyitvakathanamukhena prakṛtakāryānumodanādābhāṣaṇam /
tadidānīṃ khalu---
eṣa rājyaprāptihetubhūtacchatrāropaṇarūpakāryadarśanāt pūrvabhāvaḥ / mantriṇaḥ---(savinayamupasṛtya) nātha ! kākatīyalakṣmīpate ! sanāthāḥ sarvāḥ prakṛtayaḥ surājānaṃ tvāṃ didṛkṣante / tat sāṃprataṃ mahāsthānīṃ prasādhayatu devaḥ / purodhasaḥ---ācāro 'yaṃ kākatīśvarāṇāṃ yanmahābhiṣekānantaraṃ prajānāṃ yogakṣemaparīkṣaṇam / rājā---yadājñāpayanti dharmavidaḥ / (ityuttiṣṭhati / ) kākatīyakulavṛddhāḥ (sasaṃbhramamuccaiḥ)
nṛpatayaḥ---(śirasyañjaliṃ baddhvā) aho ! caritārthā sāṃpratamāsmākī cakṣuṣmattā, yayā khalvīdṛganubhūyate / yataḥ
(sarve jayaśabdaṃ kurvanti / ) mantriṇaḥ---mahārāja ! kākatīśvara ! sajjīkṛtaṃ siṃhāsanaṃ sarvataḥ pariṣkṛtamidaṃ mahāsthānamaṇṭapaṃ sanāthīkriyatām / pratīhāraḥ---(sasaṃbhramaṃ puro bhūtvā) deva ! ita itaḥ / (rājā sagauravaṃ parikramya mahāsthānyāṃ siṃhāsanamārohati / ) (sarve praṇamya yathārhamupaviśanti / ) pratīhāraḥ---(samayocitaṃ parikramya vandamānān mūrdhābhiṣiktān sābhimānaṃ kanakavetralatayā nirdiśan)
kāliṅgātra niṣīda, koṅkaṇapate ! dūre bhavāṅgeśvara !
prāntaṃ saṃśraya, mālavendra, śanakaiḥ svopāyanaṃ prāpaya /
pāṇḍyāgre bhava, sevaṇakṣitipate ! paścādbhavādyaiva vaḥ
svāmī kākativīrarudranṛpatiḥ sarvān kramādīkṣate // ViPrud_3.5.16 //
(nṛpatayaḥ praṇamya yathārhamupaviśanti / ) purodhasaḥ---svasti kākatīyakulāvatīrṇāya kuparṇaketanāya mahāmahimne adya suprajasā kākatīyānvayena sanāthāni trīṇyapi jaganti /
rājā---(savinayaṃ) svayambhūcha devavarānukūlānāṃ bhavadāśīrvādānāṃ phalamidaṃ yatkākatīyakṣātraṃ vardhate / mantriṇaḥ---rājan ! pratāparudra !
(/ ‘yatkulālambanaṃ bhavān'; iti pāṭhāntaram / ) purodhasaḥ---na kevalaṃ kākatīyānāmeṣa puṇyaparipākaḥ, api tu sarvāsāmapi prajānām / (praviśya pratīhāraḥ) pratihāraḥ---deva ! sarvāḥ prakṛtayo varṇavṛddhān puraskṛtya pratīhāramadhyāsate / mantriṇaḥ---śīghraṃ praveśyantām / pratīhāraḥ---yadājñāpayantyamātyāḥ / (iti niṣkramya tābhiḥ saha punaḥ praviśati / ) (tataḥ praviśanti varṇavṛddhāḥ / ) varṇavṛddhāḥ---(saharṣaṃ rājānamavalokya)
etat svayaṃbhūdevasya svayaṃ saṃdhātṛtvādadbhutaprāpterupagūhanam / (savinayamupasṛtya) svāmin viśvaṃbharāvallabha pratāparudra !
sarvāśīḥ phalaviśramaikavasateḥ kiṃ vā tavāśāsmahe
yadvā viśvavibhau svayaṃbhuvi śive nastanvatāmāśiṣaḥ /
kiṃ citraṃ sa vibhurbhavānapi samo gaurīśriyorvallabhā
vācandrārkamimāṃ kṣamāṃ kṛtayaśorakṣau yuvāṃ rakṣatam // ViPrud_3.5.20 //
mantriṇaḥ---svāminnete svāyaṃbhuvāḥ sudhiyaḥ / (rājā sādaraṃ praṇamati / ) anye---(saharṣātiśayamagrataḥ sthitvā) mahārāja kākatīśvara !
yastvadgotramahattarasya jagatāṃ trātuḥ svayaṃbhūvibhos tattādṛkcaritādbhutairmahimabhiḥ svīyairdvitīyo 'bhavat /
devo 'sau gaṇapeśvaraḥ pratikalaṃ sphāraprasādonmukho
nuptuste kulamaṇḍanasya mahatīṃ puṣṇātu rājyaśriyam // ViPrud_3.5.21 //
purodhasaḥ---rājannete gāṇapetaśvarāḥ sūrayaḥ / (rājā sādaraṃ namaskaroti / ) apare---(sapraśrayapramodaṃ) svāmiṃstriliṅgadeśaparameśvara !
yairdeśastribhireṣa yāti mahatīṃ khyātiṃ triliṅgākhyayā
yeṣāṃ kākatirājakīrttivibhavaiḥ kailāsaśailāḥ kṛtāḥ /
te devāḥ prasaratprasādamadhurāḥ śrīśailakāleśvara-
drākṣārāmanivāsinaḥ pratidinaṃ tvacchreyase jāgratu // ViPrud_3.5.22 //
purodhasaḥ---(sollāsaṃ) rājannekaśilānagaravāsino mahādvijāstvete / (rājā yathocitaṃ vandate / ) mantriṇaḥ---sādhīyān āśīrvādakramaḥ / (iti yathocitaṃ sarvānupaveśayanti / ) purodhasaḥ---(sollāsaṃ) rājannekaśilānagarīvallabha !
sāhasrāṃśavamaindavaṃ ca mahatī ye dve kule nirmite
te jāte laghunī guṇairvijayini śrīkākatīyānvaye /
bhūpāleṣu bhavatpratāpayaśasoḥ pūrṇārkacandraśriyoḥ
prāpyānugrahamūrjiteṣu punarapyete labhete sthitim // ViPrud_3.5.23 //
(rājā sarvān paśyati / purodhaso yathārhaṃ sarvānupaveśayanti / ) prakṛtayaḥ---vijayatāṃ vijayatāṃ pratāparudramahārājaḥ /
bhūpāḥ santu cirāya saṃśṛṇumahe bhāsvatkulālaṃkṛtī
rāmo 'yaṃ na jagāma locanapathaṃ tenaiva khinnā vayam /
adya tvāṃ varavīrarudranṛpate ! tasyāvatārāntaraṃ
vīkṣyaivaṃ caritārthatāṃ sumahatīmahnāya gāhāmahe // ViPrud_3.5.24 //
mantriṇaḥ---svāmin sāṃprataṃ yathārhamarhaṇayā mānanīyāḥ paurāṇāṃ śreṇayaḥ / rājā---(sānandaudāryaṃ)
sarve---(sapramodaṃ) sadṛśo 'yaṃ prasādaḥ kākatīyakulatilakasya bhavataḥ / rājā---prasīdatu bhagavān svayaṃbhūdevaḥ / (iti purohitāvarjitakanakakalaśasasiladhārāpuraḥ saraṃ sakalabhogasamagrān sapraśrayādaraṃ viprasāt karoti / anyeṣāmapi nagaravāsināṃ yathāpradhānaṃ saṃbhāvanāmācarati / ) nṛpatayaḥ---(sāmātyānurodhamutthāya mahārghāṇi gajaturagarathābharaṇaviśeṣarūpāṇyupāyanāni yathāvakāśamupanīya viracitāñjalayaḥ) svāmin kākatīyamahārāja !
trāyasvetyanuvāda eva bhuvanatrāṇaikabaddhavrate
tvadbhṛtyā iti siddhasādanamidaṃ viśvaikanāthe tvayi /
tvadgarbhe vasatiṃ gatāḥ sma iti ca spaṣṭārthamaṃśe hareḥ
kukṣisthākhilaviṣṭapasya sadṛśaṃ kiṃ vātra vijñāpyate // ViPrud_3.5.26 //
(rājā saprasādamamātyānavalokayati / ) mantriṇaḥ---svāminnete somārkavaṃśyā narapatayo mahatīmarhaṇāmarhanti / tena sveṣu sveṣu padeṣu pratiṣṭhāpanīyāḥ prasthāpanīyāśca / rājā---tathā / (iti narapatīn yathocitaṃ saṃbhāvya prasthānamādiśati / ) (rājānaḥ saharṣātiśayaṃ praṇamya kākatīśvarakṛpāvalokananirvartitaprayāṇamaṅgalā digantavihāraṇodyatayā tadājñayā kṛtasāhāyyā niṣkrāntāḥ / ) prakṛtayaḥ---ciramanuvartitavyā kākatīyanareśvaraparipālanaparipāṭī mahārojena / (iti niṣkrāntāḥ / ) purodhasaḥ---(sāścaryapratyabhijñānaṃ)
cihnānyasya padābjayoḥ piśunayantyurvīśvaropāsyatāṃ
pāṇī sūcayataḥ sacāpakuliśāvudvāhalīlāṃ bhuvaḥ /
netre śāradapuṇḍarīkarucinī līlāvatāraṃ harer
ākhyātastaditīha siddhavacanaṃ pratyakṣamīkṣāmahe // ViPrud_3.5.27 //
rājā---(savinayavrīḍaṃ) kimasādhyaṃ svayaṃbhūdevamūrtyantarāṇāṃ bhūdevatānāṃ bhavatāmanugrahasya / purodhasaḥ---(sādaraṃ) mahārāja ! kākatīśvarakulavāsanāvāsitayā bhavadupāsanayā paraṃ prasedivān paraḥ sahasraprasādonmukhaḥ svayaṃbhūnāthaḥ kiṃ te bhūyaḥ priyamupakarotu / eṣā vākyārthasamāptirūpā saṃhṛtiḥ / rājā---(sapraṇāmādaraṃ) kākatīyarājyadhurāyāmavahitameva svayaṃbhūdevena; tathāpīdamastu /
eṣāṃ śubhāśaṃsanarūpā praśastiḥ / (iti niṣkrāntāḥ sarve / ) iti pratāparudrarājyābhiṣeko nāma pañcamo 'ṅkaḥ //
evaṃ sāṅgaṃ nāṭakamudāhṛtam /
iti śrīvidyānāthakṛtau pratāparudrayaśobhūṣaṇe 'laṃkāraśāstre nāṭakaprakaraṇaṃ samāptam
// atha rasaprakaraṇam //
IV.1.atha sarveṣāṃ prabandhānāṃ jīvitabhūtasya rasasya svarūpaṃ nirūpyate /
[IV.1.1-rasasvarūpam]
vibhāvānubhāvasāttvikavyabhicārisāmagrīsamullāsitaḥ sthāyī bhāvo rasaḥ /
tathā coktaṃ 'daśarūpake'---
iti /
bhāvasya sthāyitvaṃ nāma sajātīyavijātīyānabhibhūtatayā yāvadanubhavamavasthānam /
tathā coktaṃ 'daśarūpake'---
[IV.1.2-rasaviśeṣaḥ]
atha rasaviśeṣāḥ---
[IV.1.3-sthāyībhāvaḥ]
eṣāṃ sthāyibhāvāḥ---
[IV.1.4-vibhāvaḥ]
atha vibhāvaḥ---
rasasamavāyikāraṇamālambanavibhāvaḥ / itarat kāraṇajātamuddīpanavibhāvaḥ /
sa caturvidhaḥ / tathā coktaṃ śṛṅgāratilake---
[IV.1.5-anubhāvaḥ]
athānubhāvaḥ--
[IV.1.6-sāttvikabhāvāḥ]
atha sāttvikabhāvāḥ---
paragatasukhādibhāvanābhāvitāntaḥ karaṇatvaṃ sattvam / tato bhavāḥ sāttvikāḥ /
atha vyabhicāribhāvāḥ---
tathā coktaṃ kāvyaprakāśe---
iti/
loke kāryakāraṇasahakāriśabdavācyā nāyikānāyakakaṭākṣabhrūvikṣepanirvedādayaḥ, kāvyanāṭyayostu vibhāvānubhāvavyabhicāriśabdavyapadeśyā bhavanti / śṛṅgāravīraraudrādbhutānāṃ lokottaranāyakāśrayatvena paripoṣātiśayaḥ / ata eva śṛṅgārasya mlecchādiviṣayatve tvābhāsatvam / tathā coktam---
iti/
vyabhicāribhāvānāmudayena, praśāmyadavasthayā, parasparaviruddharasāśritayorbhāvayoḥ spardhayā saṃbandhena anyonyopamardakatayā bahūnāṃ samāveśena ca cāturvidhyam / tathā coktaṃ daśarūpake---
"bhāvasya śāntirudayaḥ saṃdhiḥ śabalatā tathā'; / iti /
// ratyādisthāyibhāvalakṣaṇodāharaṇāni //
atha yathākramaṃ sthāyibhāvānāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[IV.1.8-ratiḥ]
tatra saṃbhogaviṣaya icchāviśeṣo ratiḥ /
yathā---
śṛṅgāraikarasaḥ smaro 'stu jagadānandaikaniṣyandabhū-
rindustiṣṭhatu vibhramaikavasatirjāgartu puṣpākaraḥ /
santvanye 'pi guṇaprisāditadṛśaḥ kiṃ tairaśeṣonnato
jātaḥ kākativallabho mama patiḥ kāmasya kāmotsavaḥ // ViPrud_4.9 //
[IV.1.9-hāsaḥ]
vikṛtidarśanādijanyo manovikāro hāsaḥ /
yathā---
bibhrāṇān kabarīrdhṛtāñjanadṛśaḥ kṛtvā kucau kṛtrimau
strīveṣān niśi kākatīndranagare pracchannarūpān nṛpān /
dṛṣṭvā kṣaumamapāsya vakṣasi kucāvākṛṣya nīvīspṛśo
hī hī kaṣṭamiti tyajanti vipaṇiśreṇīṣu dhūrtā viṭāḥ // ViPrud_4.10 //
[IV.1.10-śokaḥ]
iṣṭajanaviyogādinā'tmani duḥ khātibhūmiḥ śokaḥ /
yathā---
dhātarniṣkaruṇo 'si śikṣayasi kiṃ vanyāṃ śarīrasthitiṃ
tattādṛgvibhavā gṛhāḥ kva nu gatāḥ sthānaṃ maruḥ kalpitam /
hā nāthāḥ patitāḥ pratāpanṛpateḥ krodhārciṣīti dviṣad-
yoṣāṇāṃ tadanūpamaśrubhiraho jātaṃ sthalaṃ māravam // ViPrud_4.11 //
[IV.1.11-krodhaḥ]
śatrukṛtāpacāreṇa manaḥ prajvalanaṃ krodhaḥ /
yathā---
re re sevaṇa ! kastavāyamanidaṃpūrvo 'dya garvo mahān
uttīrṇā kila yena gautamanadī prāpto 'si mṛtyormukham /
eṣā kākativīrarudra iti kiṃ nāśrāvi saptākṣarī
prakṣubhyatpratipakṣapārthivamahābhūtagrahoccāṭanī // ViPrud_4.12 //
[IV.1.12-utsāhaḥ]
lokottareṣu kāryeṣu stheyān prayatna utsāhaḥ /
yathā---
kṣubdheṣvabdhiṣu saṃbhramāt tribhuvanagrāsecchayā sarvataḥ
saṃnaddheṣvapi parvateṣu parito gaṇḍopalān varṣitum /
śaktā eva vayaṃ nivāraṇavidhau kṣudrakṣamābhṛjjaye
ślāghā naḥ kiyatīti kākativibhorgarjanti sainye bhaṭāḥ // ViPrud_4.13 //
[IV.1.13-bhayam]
raudrasaṃdarśanādibhiranarthāśaṅkanaṃ bhayam /
yathā---
dūrādākarṇya viśvaprasṛmaramahaso vīrarudrasya jaitra-
prasthānāranamerīninadamarinṛpāḥ pūrṇakarṇajvarārtāḥ /
āruhyādrīn viśanto gahanamatimahat kaṇṭakākṛṣṭakeśās
trāyadhvaṃ muñcateti pratinṛpatidhiyā pādapān prārthayante // ViPrud_4.14 //
[IV.1.14-jugipsā]
arthānāṃ doṣasaṃdarśanādibhirgarhaṇā jugupsā /
yathā---
viṣvaṅmastiṣkapaṅke mahati nipatitocchūnamātaṅgadeha-
śreṇīlabdhapracārāḥ pravahaduruvasāmajjaraktapravāhāḥ /
rāśībhūtāsthikūṭasthapuṭitanikaṭā nissaradvisragandhāḥ
kurvantyāyodhanorvyo bhayamavanibhṛtāṃ vīrarudreṇa sṛṣṭāḥ // ViPrud_4.15 //
[IV.15-vismayaḥ]
apūrvārthasaṃdarśanāccittavistāro vismayaḥ /
yathā---
aunnatyaṃ mahadanyadeva mahitaḥ ko 'pyeṣa gambhīrimā
kāpyanyā saraṇiḥ pratāpayaśasoranyaiva bāhvoḥ prathā /
sarvaṃ nūtanameva rudranṛpaterjāne na tannirmitau
sāmagrī caturānanena kiyatī kīdṛkkramā kalpitā // ViPrud_4.16 //
[IV.16.-śamaḥ]
śamo vairāgyādinā nirvikāracittatvam /
yathā---
kiṃ labdhaṃ caturānanena mahatīmāyuṣprathāṃ gacchatā
labdhvā saṃpadamapyananyasugamāmindreṇa kiṃ vā kṛtam /
ityastāntarupaplavāḥ sukṛtino no jānate bāhyam
apyadyopaplavamandhranāthatilake viśvaṃbharāṃ bibhrati // ViPrud_4.17 //
atha śṛṅgārasyālambanavibhāvo yathā---
lāvaṇyaikakhanirvidhātṛracanāśilpapratijñāvadhiḥ
śṛṅgārapratibhūrvilāsavipaṇiḥ kandarpaghaṇṭāpathaḥ /
nārīṇāṃmadhidevatā ca taruṇī seyaṃ kimanyairguṇair
asyā manmathamanmathaḥ priyatamaḥ śrīvīrarudro nṛpaḥ // ViPrud_4.18 //
uddīpanavibhāvo yathā---
uromātrotsedhaṃ bhavadapi vilāsairabhinavai-
mṛgākṣyāstaruṇyaṃ tribhuvanamidaṃ vyākulayati /
stanābhogasphītaṃ yadi kila bhavet kā khalu kathā
bhavitrī kiṃ vānyadvijitamakhilaṃ puṣpadhanuṣā // ViPrud_4.19 //
anubhāvo yathā---
smarasmerān mandasmitamadhurasaurabhyasubhagān
manāgvrīḍājāḍyān praṇayarasakallolabharitān /
kṛtānekaskandhān manasijasahasrāṇi sṛjataḥ
kaṭākṣān vāmākṣī kirati parito rudranṛpatim // ViPrud_4.20 //
// sāttvikānāṃ svarūpodāharaṇāni //
[IV.2]atha sāttvikānāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[IV.2.1-stambhaḥ]
stambhaḥ syānniṣkriyāṅgatvaṃ rāgabhītyādisaṃbhavam /
yathā---
[IV.2.2-pralayaḥ]
yathā---
[IV.2.3-romāñcaḥ vepathuśca]
dvayorudāharaṇaṃ yathā---
[IV.2.4-svedaḥ]
vapurjalodgamaḥ svedo ratidharmaśramādibhiḥ /
yathā---
[IV.2.5-vivarṇātā]
yathā---
[IV.2.6-aśṛḥ]
aśru netrodbhavaṃ vāri duḥ kharoṣapraharṣajam /
yathā---
[IV.2.7-veśvaryam]
yathā--
(avijane priyeṇa samaṃ kṣāmakṣāmākṣaraṃ bhaṇantyāḥ /
eko jānātyanaṅgo 'rthaṃ vadhvā bhaṇitānām //)
IV.3.// vyabhicāribhāvānāṃ svarūpodāharaṇe //
atha vyabhicāriṇāṃ nirvedādīnāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[IV.3.1-nivedaḥ]
yathā---
(a ṭhapaāvaruddaṇivacaṃdaṃ'---pratāparudranṛpacandram iti pāṭhāntaram /)
[IV.3.2-glāniḥ]
glānirbalasyāpacayo vaivarṇyāratikāraṇam /
yathā---
(aatrailokyaṃ vahati mahī tāṃ dharati bhujaḥ pratāparudrasya /
taṃ hṛdayena dharantī sāhasikī durbalāṅgyasmi //)
[IV.3.3-śaṅakā]
atha śaṅkā /
yathā---
[IV.3.4-asuyā]
athāsūyā / parotkarṣāsahiṣṇutvamasūyā parikīrtitā /
yathā---
(aabhijātya guṇai rūpeṇa ca mattaḥ kiṃ mahī adhikā ?/ yattāṃ pratāparudro bahumanyate bhāgadheyaṃ tat //)
[IV.3.5-madaḥ]
atha madaḥ /
yathā---
[IV.3.6-śramaḥ]
atha śramaḥ /
śramaḥ khedo 'dhvaratyāderjātaḥ svedātibhūmikṛt /
yathā---
[IV.3.7-ālasyam]
athālasyam /
yathā---
[IV.3.8-dainyam]
atha dainyam /
sattvatyāgādanauddhatyaṃ dainyaṃ kārpaṇyasaṃbhavam /
yathā---
[IV.3.9-cintā]
atha cintā /
yathā---
[IV.3.10-mohaḥ]
atha mohaḥ /
mohastu mūrcchanaṃ bhītiduḥ khāveśānucintanaiḥ /
yathā---
kathamapi gamayitvā vāsaraṃ dīrghadīrghaṃ
viracitanavaveṣā preṣayitvātha dūtīḥ /
cirayati hṛdayeśe prāṃśubhiścandrapādair
abhihatasakalāṅgī mūrcchitā komalāṅgī // ViPrud_4.46 //
[IV.3.11-smṛtiḥ]
atha smṛtiḥ /
yathā---
[IV.4.12-dhṛtiḥ]
atha dhṛtiḥ /
dhṛtiścittasya naisspṛhyaṃ jñānābhīṣṭāgamādibhiḥ /
yathā---
[IV.4.13-vrīṅā]
atha vrīḍā /
yathā---
[IV.4.14-capalatā]
atha capalatā /
cāpalaṃ tvanavasthānaṃ rāgadveṣādisaṃbhavam /
yathā---
[IV.4.15-harṣaḥ]
atha harṣaḥ /
yathā---
yat pūrvaṃ sarasīṣu padmamukulavyājāt tapaḥ saṃcitaṃ
vakṣojau yuvayostadadya phalitaṃ jātau kṛtārthau yuvām /
dattā kākativallabhena bhavatoreṣā svavakṣaḥ sthalī-
kastūrīdviguṇabhavatparimalā kalhāramālā yataḥ // ViPrud_4.54 //
[IV.4.16-āvegaḥ]
athāvegaḥ /
iṣṭāniṣṭāgamāñjāta āvegaścittasaṃbhramaḥ /
yathā---
nissāṇadhvanimākalayya sahasā helāvihārodyataṃ
draṣṭuṃ kākativīrarudranṛpatiṃ pratyagrakautūhalāḥ /
ardhālambitamaṇḍanāḥ pratipadaṃ vyatyastabhūṣā javād
ārohanti suvarṇasaudhavalabhīśṛṅgāṇi paurastriyaḥ // ViPrud_4.55 //
[IV.4.17-jaḍatā]
atha jaḍatā /
yathā---
samāyāte nāthe pramahasi gṛhān rudranṛpatau
vapuḥ saundaryaśrīvijitamadanodārayaśasi /
vadhūrantastoṣavyatikaravaśānnopacarituṃ
purastādālīnāṃ na calati tathā no viramati // ViPrud_4.57 //
[IV.4.18-garvaḥ]
atha garvaḥ /
anyadhikkaraṇādātmotkarṣo garvo balādijaḥ /
yathā---
ko vā śastragrahaṇasamayo mādṛśāmīdṛśānāṃ
kīdṛgvairaṃ pratidharaṇibhṛtkheṭakīṭeṣvamīṣu /
ityāveśapratibhayabhujāṭopadurvāragarvāḥ
saṃkrīḍante raṇabhuvi bhaṭāḥ kākatīndrasya jetuḥ // ViPrud_4.58 //
[IV.4.19.viṣādaḥ]
atha viṣādaḥ /
yathā---
[IV.4.20-autsukyam]
athautsukyam /
kālākṣamatvamautsukyaṃ manastāpatvarādikṛt /
yathā---
[IV.4.21-nidrā]
atha nidrā /
nidrā cittanimīlanam /
yathā---
(/svapne dṛṣṭaṃ dayitaṃ vadhūrāliṅgituṃ kṛtodyogā / paśyata daramīlitākṣī gagane karau prasārayati //)
[IV.4.22-apasmāraḥ]
athāpasmāraḥ /
yathā---
dṛṣṭvā svapne kupitavadanaṃ kākatīyakṣitīndraṃ
hā hā rakṣetyasakalagiraḥ saṃbhramotthānabhājaḥ /
dhāvantyantarvarṇabhuvi luṭhantyāhvayantyātmabandhūn
ārādbhūtānapi ripugaṇā vyastanāmagraheṇa // ViPrud_4.64 //
[IV.4.23-sāmṛtiḥ]
atha suptiḥ /
suptirnidrāsamudrekaḥ /
yathā---
[IV.4.24-vibodhaḥ]
atha vibodhaḥ /
vibodhaścetanāvāptirjṛmbhākṣiparimārgakṛt /
yathā---
[IV.IV.4.25-anarṣaḥ]
athāmarṣaḥ /
yathā---
are ! bhūpāścāpān namayata śirāṃsyunnamayata
pravṛttāḥ svastrīṇāmahamahamikā vīravaraṇe /
tvarante naḥ khaṅgāḥ pravidalanakelyāmiti bhaṭā
raṇāgre garjanti prakaṭitaruṣo rudranṛpateḥ // ViPrud_4.68 //
[IV.4.26-avihityā]
athāvahitthā /
harṣādyākārasaṃguptiravahittheti kathyate /
yathā---
[IV.4.27-ugratā]
athogratā /
yathā---
[IV.4.28-matiḥ]
atha matiḥ /
tattvamārgānusaṃdhānādarthanirdhāraṇaṃ matiḥ /
yathā---
[IV.4.29-vyādhiḥ]
atha vyādhiḥ /
yathā---
[IV.4.30-unmādaḥ]
athonmādaḥ /
unmādastulyavartitvaṃ cetanācetaneṣvapi /
yathā---
[IV.4.31-maraṇam]
atha maraṇam /
yathā--
(/priyavirahamasahamānā vadhūrnijajīvitamupekṣamāṇā / sevate jyotsnāṃ dakṣiṇapavanasya tanuṃ samarpayati //)
sākṣānmaraṇasyāmaṅgalatvānnodāharaṇatvamucitam /
[IV.4.32-trāsaḥ]
atha trāsaḥ /
ākasmikabhayāccittakṣobhastrāsaḥ prakīrtyate /
yathā---
[IV.4.33-vitarkaḥ]
atha vitarkaḥ /
yathā---
guṇaistatrāsaktaṃ mama hṛdayamanyanna gaṇitaṃ
sakhībhirnāloci kṣitipatirasau durlabha iti /
upāyaḥ ko vā syāt tadabhigamane muhyati manaḥ
kiyān ko 'yaṃ kīdṛk kiyadavadhirantarvyatikaraḥ // ViPrud_4.80 //
tatra sāttvikānāṃ vyabhicāriṇāṃ cānekarasasādhāraṇatvānna viśeṣamapekṣyodāharaṇaṃ kṛtam / tathā hi śṛhgāre sarveṣāmanupraveśaḥ saṃbhavati / hāsye glāniśramacapalatvaharṣāvahitthānāṃ saṃbhavaḥ / karuṇe madadhṛtivrīḍāharṣagarvautsukyogratābhirvinānye saṃbhavanti / raudre glāniśaṅkā'lasyadainyacintāvrīḍāvegajaḍatāviṣādasuptinidrāpasmārāvahitthāvyādhyunmādaśamatrāsāḥ na saṃbhavanti / vīre raudrānnirvedo 'dhikaḥ / bhayānake 'sūyāmadadhṛtivrīḍāharṣagarvanidrāsuptyamarṣāvahitthogratāmatibhirvinānye saṃbhavanti / bībhatse 'dbhute ca cintātrāsādayo yathāsaṃbhavamūhyāḥ / śānte nirvedadhṛtī saṃbhavataḥ /
śṛṅgāraceṣṭāḥ
IV.5atha śṛṅgāraceṣṭā nirūpyante /
evaṃ śṛṅgāraceṣṭāḥ syuraṣṭādaśavidhā matāḥ /
tatrāsāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[IV.5.1-bhāvaḥga]
bhāvaḥ /
yathā---
(/rudranarendrasya guṇān gāyati bālatve visrabdham / lajjate darapulakito yuvatijano yauvane gātum //)
[IV.5.2-hāvaḥ]
atha hāvaḥ /
īṣaddṛṣṭavikāraḥ syādbhāvo hāvaḥ prakīrtyate /
yathā---
atraiveṣatpulakita iti /
[IV.5.3-helā]
atha helā /
yathā---
[IV.5.4-mādhuryam]
atha mādhuryam /
abhūṣaṇe 'pi ramyatvaṃ mādhuryamiti kathyate /
yathā---
[IV.5.5-dhairyam]
atha dhairyam /
yathā---
[IV.5.6-līlā]
atha līlā /
priyānukaraṇaṃ līlā vāgbhirgatyātha ceṣṭitaiḥ /
yathā---
[IV.5.7-vilāsaḥ]
atha vilāsaḥ /
yathā---
sahelaṃ paśyantyāḥ prakṛtisubhagaṃ rudranṛpatiṃ
tadātvapratyudyadvividhalalitāṭopamadhuram /
rasaprādurbhāvād yugapadudayatsāttvikamaho
mṛgākṣyāstāruṇye kusumaśaraśilpaṃ vijayate // ViPrud_4.92 //
[IV.5.8-vicchittiḥ]
atha vicchittiḥ /
vicchittiratiramyatvaṃ svalpairapi vibhūṣaṇaiḥ /
yathā---
[IV.5.9-vibhramaḥ]
atha vibhramaḥ /
yathā---
[IV.5.10-kilakiñacitam]
atha kilakiñcitam /
roṣāśruharṣabhītyādeḥ saṃkaraḥ kilakiñcitam /
yathā---
[IV.5.11-moṭṭāyitam]
atha moṭṭāyitam /
yathā---
[IV.5.12-kuṭaṭṭamitam]
atha kuṭṭamitam /
saṃmarde 'pi sukhādhikyaṃ ratau kuṭṭamitaṃ matam /
yathā---
nirmaryādamanobhavotsavakathāvisrambhakarṇejapai-
raṅgervismitamānasāṃ priyasakhīmālokya jātatrapā /
vaiyātyaṃ nijamātmavallabhakṛtāṃ rāgāndhatāṃ jānatī
sadyo namramukhendurinduvadanā kṣoṇīṃ likhantī sthitā // ViPrud_4.99 //
[IV.5.13-bibbokaḥ]
atha bibbokaḥ /
yathā---
lakṣmīḥ sadmani nirbharaṃ viharatāṃ, kṣoṇī bhujālambana-
krīḍāṃ naiva jahātu, kiṃ ca satataṃ vāṇī mukhe tiṣṭhatu /
jñātaṃ rudranareśvarasya bahubhirvijñātapūrvaiḥ priya-
vyāhāraiḥ kṛtameva dūti ! madanaścāpāya saṃnahyatu // ViPrud_4.101 //
[IV.5.14-lalitam]
atha lalitam /
sukumāro 'ṅgavinyāso lalitaṃ parikīrtyate /
yathā---
padanyāsakrīḍāraṇitamaṇimañjīraraśanaṃ
sahelaṃ vyāvalgatkaravalayanikvāṇasubhagam /
smitajyotsnāvīcītaralavacanaṃ rudranṛpateḥ
purandhrīṇāmāsīdanurahasasevāvilasitam // ViPrud_4.102 //
[IV.5.15-kutūhalam]
atha kutūhalam /
yathā---
[IV.5.16-cakitam]
atha cakitam /
cakitaṃ bhayasaṃbhramaḥ /
yathā---
avijñātāyātaṃ svamakathitamālyāpi hasituṃ
haṭhādutpaśyantyāścakitacakitodañcitadṛśaḥ /
vilāsānudvelānuditamadanān vīkṣya sutanos
tathaiva pratyetuṃ punaravanipālaḥ spṛhayati // ViPrud_4.105 //
[IV.5.17-vihṛtam]
atha vihṛtam /
vihṛtaṃ prāptakālasya vākyasyākathanaṃ hriyā /
yathā---
[IV.5.18-hasitam]
atha hasitam /
manmathāvasthāḥ
IV.6.// atha manmathāvasthā dvādaśa nirūpyante //
atha śṛṅgārasyāṅkuritatvapallavitatvakusumitatvaphalītatvahetavo dvādaśāvasthā nirūpyan te /
kecittu daśāvasthā iti kathayanti /
āsāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[IV.6.1-cakṣuḥ prītiḥ]
ādarāddarśanaṃ cakṣuḥ prītirityabhidhīyate /
yathā---
[IV.6.2-manaḥ saṅaḥ]
atha manaḥ saṅgaḥ /
yathā---
[IV.6.3-saṃkalpaḥ]
atha saṃkalpaḥ /
saṃkalpo nāthaviṣayo manoratha udāhṛtaḥ /
yathā---
[IV.6.4-pralāpaḥ]
atha pralāpaḥ /
yathā---
[IV.6.5-jāgaraḥ]
atha jāgaraḥ /
jāgarastu vinidratvam /
yathā---
[IV.6.6-kārśyam]
atha kārśyam /
kārśyamaṅgasya tānavam /
yathā---
candrāsye ! kathamaṅgulīyakamidaṃ keyūritaṃ te sakhi !
premṇāṃ preyasi vaibhavaiḥ sa khalu ko bhūmeḥ sapatnī yataḥ /
jñātaṃ mānini ! kākatīyanṛpatau saktā'li ! satyaṃ śubhe !
śyāmāṅgīṃ sa khalu sthirāṃ ramayate tvāṃ tāṃ ca śailastanīm // ViPrud_4.118 //
[IV.6.7-aratiḥ]
athāratiḥ /
anyatrāprītiraratiḥ /
yathā---
(dūṣayati candrasṛṣṭiṃ nindati malayānilasya māhātmyam / utsavaparāṅmukhī sā subhaga ! tvaṃ kiṃ nu mantrayase /)
[IV.6.8-lajjātyāgaḥ]
atha lajjātyāgaḥ /
yathā--
[IV.6.9-jvaraḥ]
atha jvaraḥ /
yathā---
unmādamaraṇayoḥ prāgevodāharaṇaṃ darśitam /
[IV.6.10-mūrcchā]
atha mūrcchā /
mūrcchā tvabhyantare 'vṛttirbāhyendriyanimīlanāt /
yathā---
atha śṛṅgāraḥ / sa dvividhaḥ / saṃbhogo vipralambhaśceti / "saṃyuktayostu saṃbhogo vipralambho viyuktayoḥ '; iti 'śṛṅgāratilake'; / saṃbhogasya parasparāvalokanasaṃbhāṣaṇā'liṅganacumbanādyanekavyāpāramayatvenānantyādekavidhatvena gaṇanā kṛtā /
yathā--
rahaḥ pratyāsanne hṛdayadayite rudranṛpatau
nivṛttā mānājñā viralamapi lajjāvilasitam /
kimanyat te gopyaṃ bahirabahirānandamasṛṇaḥ
smarāveśaḥ ko 'pi priyasakhi ! nṛpeṇaikayati mām // ViPrud_4.124 //
vipralambhaḥ punarabhilāṣerṣyāvirahapravāsahetukatvena caturvidhaḥ / [IV.6.11-saṃbhogaśṛṅgāraḥ]
abhilāṣo nāma saṃbhogāt prāganurāgaḥ /
yathā---
anyonyabhāṣaṇamanaṅgavilāsagoṣṭhī
śayyā ca sārdhamapadāni manorathānām /
premānuviddhamudayadbahulānurāgaṃ
labhyate rudranṛpateravalokitaṃ vā // ViPrud_4.125 //
[IV.6.12-īrṣyāśṛṅgāraḥ]
īrṣyā nāma nāyakasyānyāsaktabhāvāt cittavikriyā /
[IV.6.13-vipralambhaśṛṅgāraḥ]
tayā vipralambho yathā---
lakṣmīrasya vilocanābjavasatiḥ sorṣyā tvadālokane
vaktrasthā ca sassvatī na sahate sākaṃ tvayā bhāṣaṇam /
līlākarṣaṇavighnakṛt tvayi mahī bāhusthitā kākati-
kṣoṇīndre na hi kaitavāni subhage mānena kiṃ tāmyasi // ViPrud_4.126 //
[IV.6.14-virahavipralambhaśṛṅgāraḥ]
viraho nāma labdhasaṃyogayornāyakayoḥ kenacit kāraṇena punaḥ samāgamakālātikṣepaḥ /
yathā---
[IV.6.15-pravāsavipralambhaḥ]
yūnordeśāntaravṛttitvaṃ pravāsaḥ /
tena vipralambho yathā---
sevyo 'stu rudranṛpatirnikhilairnṛpālai-
rabhyutsaveṣu sulabhā na hi vallabhā naḥ /
itthaṃ kaliṅgasudṛśāṃ virahārtitāpā-
daṅgāni yānti tanutāṃ divasā yuganti // ViPrud_4.128 //
[IV.6.16-rasābhāsaḥ]
rasābhāso yathā---
prāsādagarbhavalabhīṣu kapotapālyāṃ
pārāvatīṃ ramaṇacumbitacañcukoṭim /
āvirbhavatsuratakūjitaraktakaṇṭhī-
mālokya kākativibhuḥ smitamātanoti // ViPrud_4.129 //
[IV.6.17-bhāvodayaḥ]
bhāvodayo yathā---
mugdhe ! kastava vartate hṛdi manojanmaiva nānyaḥ śape
sakhyetasya kimatra kāryamaparaṃ kiṃ janmasadmādarāt /
ko 'nyastatpratibimba eva nipuṇe ! jānāsi kāmādhikaḥ
preyān rudranṛpastaveti kathitā namrānanābhūd vadhūḥ // ViPrud_4.130 //
atra lajjāyā udayaḥ /
[IV.6.18-bhāvaśamaḥ]
bhāvaśamo yathā---
lakṣmīstvaṃ puruṣottamastava patiḥ śrīvīrarudro nṛpaḥ
sṛṣṭyāmambujaviṣṭarasya sadṛśoryogaści rāt saṃbhṛtaḥ /
tasmāt kṛtrimamapyasāmpratimidaṃ vāṃ vaimanasyaṃ manā-
gityāliṃ praṇatāṃ vilokya vikasadvaktrāmbujā māninī // ViPrud_4.131 //
atra kopasya praśamaḥ /
[IV.6.19-bhāvasandhiḥ]
bhāvasandhiryathā---
atra vīraśṛṅgārakṛtayorharṣayoḥ sandhiḥ /
[IV.6.20-bhāvaśabalatā]
bhāvaśabalatā yathā---
nindantvadya kulastriyaḥ priyatamo labhyaḥ sukhaṃ kena vā
bhāgyenānumataṃ na kiṃ gurujanaiḥ kā vā sakhī preṣyate /
kiṃ lokasya bhavet prasiddhamacirāt svacchandamaṅkaṃ kadā-
rokṣyāmi sthiratā kadā hṛdi bhaved yātavya eva priyaḥ // ViPrud_4.133 //
atrautsukyādīnāṃ śabalatā /
atha rasasaṃkarasyodāharaṇam /
[IV.6.21-śruṅgārakaruṇayoḥ saṅkaraḥ]
tatra śṛṅgārakaruṇayoḥ saṃkaro yathā---
āsanne 'pi mahotsave kathamitastyaktvā pravāsaṃ vraje-
rdhigū dhik sāhasamāvayorvighaṭanaṃ ko vā vidhiḥ kāṅkṣati /
itthaṃ svapnanivāritapriyatamaprasthānabuddhistato
buddhvā mūrcchati kākatīyanṛpate ! tvadvairinārījanaḥ // ViPrud_4.134 //
atha raudrabībhatsayoḥ saṃkaro yathā---
[IV.6.22-raudrabībhatsayoḥ saṅkaraḥ]
pītvā māṃsopadaṃśaṃ dviradagalagaladraktamaireyadhārāṃ
matto mastiṣkalagnairdalitanṛpavapuḥ kīkasaiḥ spaṣṭadaṃṣṭraḥ /
bibhrad raudrāntramālāṃ janitajanabhayo bhairavākāraghoraḥ
saṃgrāmorvyāḥ kaliṅgairbalividhimakarod vīrarudrasya khaḍgaḥ // ViPrud_4.135 //
evamanyadapi yathāsaṃbhavamudāhāryam /
atra raso nāyakāśraya eva / yadiparaṃ nipuṇanaṭaceṣṭayā tathāvidhakāvyaśravaṇabalena ca sāmājikaiḥ sākṣād bhāvyate, tadā paragatasyāpi rasasya samyagbhāvanayā paratra niratiśayānandajananamaviruddham / athavā mālatyādiśabdebhyo yoṣinmātrapratītau (rāvaṇādiśabdebhyaḥ śatrumātrapratītau ca) smṛtyārūḍhena tattadyoṣidviśeṣeṇa anukāryeṇa sāmājikāśrayatvamapi na viruddham / naṭasyānukaraṇamātraparatayā naiva rasāśrayayogyatā / tasya bhāvukatvābhyupagame 'pi sāmājikatvameva / anubhāvādīnāṃ prakāśanaṃ tu śikṣābhyāsapāṭavenaiva ghaṭate / rasādīnāṃ parasparavirodhe 'pi kaviprauḍhoktisamāśrayaṇenaikatra samāveśo na viruddhaḥ / virodhakramaḥ 'śṛṅgāratilake'; kathitaḥ---
iti/
rasād rasotpattirapi matā / tathā coktaṃ 'śṛṅgāratilake'---
vyabhicāribhāvānāṃ tattadrasānuguṇyamevaṃ pratipāditaṃ 'śṛṅgāratilake'; / tathā hi---
iti/
"rasaḥ sarvo 'pi saṃpūrṇastirodhatte rasāntaram //ḥ iti bhāratīyoktaprakrīyayā yadyapyeka eva rasaḥ, tathāpi mahākaviprasiddhyā rasasaṅakaraḥ svīkriyate /
tatra rasāderaprādhānye rasavadādyalaṃkārā bhavanti / anyāṅgatvena rasanibandhane rasavadalaṃkāraḥ / bhāvanibandhane preyo 'laṃkāraḥ / rasābhāsabhāvābhāsanibandhane ūrjasvidalaṃkāraḥ / bhāvaśāntinibandhane samāhitālaṃkāraḥ / tathā bhāvodayādayo 'pi /
etad alaṅkārasarvasve prapañcenoktam--- "rasabhāvatadābhāsatatpraśamananibandhane rasavatpreyaūrjasvisamāhitāni / bhāvodayabhāvasandhibhāvaśabalatāśca pṛthagalaṃkārāḥ 'iti / eteṣāmudāharaṇamalaṃkaraṇe bhaviṣyati /
guṇālaṃkāraśrīkṛtaparikaro bhāvavibhavaḥ
sphuratprādurbhāvaḥ kramagalitavedyāntaramatiḥ /
sukhaṃ vā duḥ khaṃ vā nibiḍayatu yūnoḥ sahṛdaye
tvamandānandātmā pariṇamati pūrṇo rasabharaḥ // ViPrud_4.136 //
raso vākyārthaḥ san vilasati padārthāḥ punaramī
vibhāvādyā yasmin kila dadhati viśrāntimucitām /
ato bhāvā eva kramasamuditānyonyavibhavā
rasībhāvaṃ bibhratyatha ca paṭatāṃ tantava iva // ViPrud_4.137 //
bhāve sthāyini vardhamānavibhave ratyādike sindhuvat
kallolā iva saṃbhavanti vilayaṃ cāyānti bhāvā muhuḥ /
nirvedādyupabhogabhāvitanijāsvādātireko raso
loke syādanukārya eva kathito nāṭye tu sāmājike // ViPrud_4.138 //
iti śrīvidyānāthakṛtau pratāparudrayaśobhūṣaṇe 'laṃkāraśāstre rasaprakaraṇaṃ samāptam /
V.1
// atha doṣaprakaraṇam //
atha kāvyajīvitabhūtarasanirūpaṇānantaraṃ tadupaskārahetūnāṃ guṇānāṃ samyagvivekāya doṣā nirūpyante /
[V.1.1-doṣasāmānyalakṣaṇam]
tatra doṣasāmānyalakṣaṇam---
doṣaḥ kāvyāpakarṣasya hetuḥ śabdārthagocaraḥ /
śabdārthamayatvāt kāvyasya tadapakarṣahetūnāmapi doṣāṇāṃ śabdagatatvenārthagatatvena ca dvaividhyam / śabdagatānāmapi padavākyagatatvena ca dvaividhyam / ipadagatadoṣaḥ]
tatra padagatadoṣāḥ kathyante /
kliṣṭaṃ gūḍhārthakaṃ grāmyamanyārthaṃ cāpratītikam /
eṣāṃ svarūpaṃ nirūpyate /
paruṣaṃ nāma tad yat syādvihitaṃ paruṣākṣaraiḥ //
atra vanavṛttīnāṃ śatrustrīṇāṃ vacaneṣu doṣā udāhriyante /
[V.2.1-aprayuktam]
aprayuktaṃ yathā---
atra daivatā iti puṃliṅgaprayogaḥ doṣaḥ ; duścayavana iti ca indraparatvena kavibhirna prayuktaḥ /
[V.2.2-apuṣṭārtham]
apuṣṭārthaṃ yathā---
atra vyarthabāhudvayānāmiti vivakṣite 'ṣṭārdhārdhabāhūnāmityanupayuktam / etadevāvimṛṣṭavidheyāṃśasyodāharaṇam / bāhudvayasya vaiyarthye vidheye tasyopasarjanatvaṃ pratīyate /
[V.2.3-asamartham]
asamarthaṃ yathā---
atra jaladhiparatvenāmbudharapadamasamartham /
[V.2.3-anarthakaneyārthaccatasaṃskārasaṃdigdhāni]
anarthakaneyārthacyutasaṃskārasaṃdigdhāni yathā---
atra vai iti nirarthakam / vyatyastanavaśabdena vanapratītiḥ svasaṃketamātrāyateti neyārthakam / bhaviṣyate iti bhavaterātmanepaditvaṃ śabdaśāstraviruddhamiti cyutasaṃskāram / mahībhṛtāṃ kaṭakeṣu vāsa ityanena rājñāṃ nagareṣu vāsaḥ ? uta parvatānāṃ nitambeṣu ? iti saṃdehāt saṃdigdham /
[V.2.4-aprayojakakliṣṭe]
aprayojakakliṣṭe yathā---
atra nabhasvadaśanāḥ sarpāḥ, teṣāmarātirgaruḍaḥ, sa eva dhvajo yasyeti viṣṇuḥ, tasyāgraja indrastasya virodhiṣu parvateṣu ityarthapratīteratidūratvāt kliṣṭam / parvateṣu vartanaṃ duḥ khāvahamiti prakṛte vajraghaṭṭanāt prāk calātmasviti parvataviśeṣaṇasyānupayuktatvādaprayojakam /
[V.2.5-gūḍārthānyārthagrāmyarthāni]
gūḍhārthagrāmyārthānyārthāni yathā---
atra śoṇitaśabdasya rudhire prasiddhasya pāṭalavarṇaparatvena prayogād gūḍhārtham / gallakaṭiśabdau kapolajaghanaparatvena grāmyaprayuktau / vidagdhahṛdayā iti viśeṣaṇaṃ dagdhahṛdayasyāvācakatvādanyārtham /
[V.2.6-apratītikaram]
apratītikaṃ yathā---
atra manuśabado mantraparatvena mantraśāstramātraprasiddha ityapratītikam /
[V.2.7-virudhdamatikṛt]
viruddhamatikṛdyathā---
atrāmbikāramaṇaśabdānmātṛsaṃbhogakāriṇaḥ pratītiḥ / akāryamitraśabdādakāryeṣu mitrāṇīti pratītiḥ / viyogaduḥ khaparatayā prayuktādvināśaśabdānnaśapratītiriti viruddhamatikṛt /
[V.2.8-trividhāślīlam]
amaṅgalavrīḍājugupsāpratītikaraṃ trividhamaślīlaṃ yathā---
atrābhipretapadāvāsaśabdāt pretalokapadāvāsapratīteramaṅgalatvam / nīcaṃ sādhanamityanena tucchamohanapratītervrīḍākaratvam / parotsargaukajīvināmityatrotsargaśabdādadhovāyupratīterjugupsākaratvam /
[V.2.9-puruṣam]
paruṣaṃ yathā---
kutaḥ kāntāravṛttīnāṃ kārtārthyārthitvamasti naḥ / atra kārtārthyārthitvamiti paruṣavarṇārabdhatvam /
V.3
// atha vākyadoṣāḥ //
eṣāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[V.3.1-śabdahīnam]
śabdaśāstrahataṃ vākyaṃ śabdahīnaṃ prakīrtyate /
yathā śatruvākyeṣu---
atra hitaṃ na saṃśṛṇumahe iti padadvayaprayoge doṣāviṣkārādvākyameva duṣṭamiti na padadoṣaśaṅkā / saṃpūrvasya śṛṇoterātmanepaditve karmaṇo 'nupādānaniyamāt / atha kramabhraṣṭam /
[V.3.2-kramabhraṣṭam]
yathā---
atra kariṇo yadvā turagāniti vaktavye vyutkrameṇoktam, turagāpekṣayā kariṇāmutkṛṣṭatvāt / athavā kariṇa ityarthakramabhaṅgaḥ / śabdakramabhaṅgo yathā---
atra yaśaḥ pratāpayoścandrasūryau magnāviti śabdakrame ucite tathā noktam / yaśaḥ pratāpayoḥ sūryācandramasau magnāviti samudāyadvayānvaye yathāyogyamarthānvaye siddhe nārthakramavirodhaḥ / api tu śabdaprayoga eva kramabhaṅgaḥ /
[V.3.3-visandhi]
atha visandhi /
visaṃhito virūpo vā yasya saṃdhirvisaṃdhi tat /
yathā---
śauryāṇi īdṛśānyāsan pṛthvaiśvaryaṃ kva vā gatam /
atra śauryāṇi īdṛśānīti visandhi / pṛthvaiśvaryamiti saṃdhivairūpyam / atha punaruktimat /
[V.3.4-punaruktim]
yathā---
atra kānanasaṃkīrṇe kānanavṛttaya iti punaruktimat /
[V.3.5-vyākīrṇam]
atha vyākīrṇam /
vyākīrṇaṃ tadvibhaktīnāṃ vyākīrṇe ca mitho 'nvaye /
yathā---
atra kroḍamudrikāmurasi śirasyājñāṃ bibhrāṇā iti saṃbandhaḥ /
[V.3.6-vākyasaṃkīrṇam]
atha vākyasaṃkīrṇam /
yathā---
atra mahatā mānena asmābhiryattṛṇaṃ vaktre na kṛtaṃ tadadya vindhyasya vane tiṣṭhatāṃ no jīvitaṃ jātamiti vākyadvayapadānāmanyonyasaṃkīrṇatā /
[V.3.7-apūrṇam]
athāpūrṇam---
apūrṇaṃ tadbhaved yatra na saṃpūrṇaḥ kriyānvayaḥ /
yathā---
atra śailavāsān vanyavṛttīn mṛgabāndhavān paśyanniti vivakṣitasaṃbandhau na saṃpūrṇaḥ /
[V.3.8-vākyagarbhatam]
atha vākyagarbhitam /
yathā---
atrātiduḥ sahaṃ krodhāgniṃ jñātvāpi tasminnipatitā vayamiti vākyamadhye yadvā na laṅghyate daivamiti vākyāntaramanupraviṣṭamiti vākyagarbhitatvam /
[V.3.9-bhinnaliṅgavacane]
atha bhinnaliṅgavacane /
dvayorudāharaṇaṃ yathā---
atra samudrā iva gambhīramiti bhinnavacanam / giriṇeva dhvajinyeti bhinnaliṅgam / athādhikanyūnopame /
[V.3.10-adhikanyūnopame]
dvayoḥ yathākramamudāharaṇam /
atra kṣāmakṣāmamukhānāṃ kāntānāmupamānabhūtāsu nadīṣu mlānapadmatvamātraṃ vaktavyam / mlānotpalabisāvilā ityadhikam / nyūnopamaṃ yathā---
atra hārasthāne nirjharā uktāḥ / aṅgarāgasthāne kimapi noktamiti nyūnopamatvam /
[V.3.11-bhagnachandokayatibhraṣṭe] atha bhagnacchandoyatibhraṣṭe /
yathā---
atra vindhyāraṇyeti tṛtīyavarṇe yatibhaṅgaḥ / pādāntavarṇasya gurutvābhāvācchandobhaṅgaḥ /
[V.3.12-aśarīraram]
athāśarīram /
kriyāpadena rahitamaśarīraṃ prakīrtyate /
yathā---
atra kriyāpadaṃ na vihitam / etadevānanvayākhyaṃ dūṣaṇam /
[V.3.13-arītikam]
athārītikam /
yathā---
atra karuṇe 'nucito varṇāḍambaraḥ / atha visargaluptam /
otvaṃ lopo visargasyāsakṛlluptavisargakam /
[V.3.14-visargaluṇatam]
yatra visargo bahudhautvaṃ lopaṃ vā prāpnoti tadvisargaluptam /
yathā---
[V.3.15-asthānasamārasyam]
athāsthānasamāsam /
yathā---
atra vedhase krudhyatāṃ nṛpāṇāmuktau na samāsaḥ / kiṃ tu kavivacane samāsa ityapadasthasamāsaḥ /
[V.3.16-vāccavarjitam]
atha vācyavarjitam /
noktaṃ syādyatra vaktavyaṃ tadāhurvācyavarjitam /
yathā---
atra durdaśāṃ pratipannānāmapītyapiśabdo vaktavyo noktaḥ /
[V.3.17-samāptapunarāntakaṃ,patatprakarṣaṃ ca]
atha samāptapunarāttakaṃ patatprakarṣaṃ ca /
dvayorudāharaṇaṃ yathā---
atra vindhyāraṇyeṣu tiṣṭhāmaḥ iti samāpya kṣubhyadbhallūkapaṅktiṣviti punarādānāt samāptapunarāttakam / atha bhrāmyatkariṣūdyattarakṣuṣu dhāvanmṛgeṣviti vaktavye na tathoktamiti patatprakarṣatā /
[V.3.17-saṃbandhavarjitam]
atha saṃbandhavarjitam /
saṃbandhavarjitaṃ tat syād yatreṣṭenānvayo hataḥ /
yathā---
atra rājye bhadrāsanāni dṛṣada ityādisaṃbandho noktaḥ /
[V.3.18-adhikapadam]
athādhikapadam /
yathā---
atra sughāṃśumaṇḍalākāra ityetāvatā paripūrṇe maṇḍalākāravipāṇḍuratve rūpakrama ityadhikam /
[V.3.19-bhagnaprakramam]
atha bhagnaprakramam /
yathā---
atra bahuvacanatayā prathamaṃ prakamya vindhyamūḥ purītyekavacanokteḥ prakramabhraṣṭam /
V.4 //
athārthadoṣāḥ //
eṣāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[V.4.1-apārtham]
samudāyārthaśūnyaṃ yadapārthaṃ tat prakīrtyate /
yathā---
atra na kaścidvākyārthaḥ pratīyate /
[V.4.2vyartham]
atha vyartham /
yathā---
atra nirmalaṃ kulamityādipraśaṃsā sevā kartavyetyupadeśe nopayujyate /
[V.4.3-ekārtham]
athaikārtham /
uktābhinnārthakaṃ yat syādekārthaṃ tannigadyate /
yathā---
atra pūrvottarārdhayorabhinnārthatvam /
[V.4.4-sasaṃśayam]
atha sasaṃśayam /
yathā---
atra karikumbhayoḥ stanayośca latānāṃ vapuḥ śriyāṃ ca kartṛkarmatvasaṃśayaḥ /
[V.4.5-apakmam]
athāpakramam /
yatra pūrvāparībhāvavihatistadapakramam /
yathā---
atra nidrottarakālīnamukhyādānasya pūrvakālatvamuktamityapakramatvam /
[V.4.6-bhinnam]
atha bhinnam /
yathā---
atra marusthalanivāsaviṣādasya phālasthalagatalipyabhāvasya ca na saṃbandhaḥ /
[V.4.7-atimātram]
athātimātram /
yat sarvalokātītaṃ tadatimātraṃ prakīrtyate /
yathā---
atrāśrubhirjagadekārṇavamityayuktiḥ / [V.4.8-puruṣam]
atha paruṣam /
yathā---
atra palāni yācamānān śiśūnuddiśyātiparuṣoktiḥ /
[V.4.9-virasam]
atha virasam /
aprastutarasaṃ yat tadvirasaṃ parikīrtyate /
yathā---
atra puruṣaviyogakhinnānāṃ strīṇāṃ vanacaraiḥ saṃbhogaprārthanaṃ virasam /
[V.4.10-hinopamam]
atha hīnopamam /
yathā---
atra śunakairiva bhavadbhiriti hīnopamam /
[V.4.11-adhikopamam]
athādhikopamam /
yatropamānamadhikaṃ tad bhavedadhikopamam /
yathā---
atra bakā maharṣaya ivetyadhikopamam /
[V.4.12-asadṛśopamam]
athāsadṛśopamam /
yathā---
atra kuñjoccalitanirjharasya vindhyācalasya phālekṣaṇaspuradvahnerīśvarasya ca mitho na sādṛśyam /
[V.4.13-aprasidhdopamam]
athāprasiddhopamam /
aprasiddhopamānaṃ yadaprasiddhopamaṃ matam /
yathā---
atra mukhānāṃ kumudānyupamānatayā kaviloke na prasiddhāni /
[V.4.14-hetuṣūnyam]
atha hetuśūnyam /
yathā---
atra subhruvaḥ padavīyaṃ na bhavatīti heturnoktaḥ /
[V.4.15-niralaṃkṛti]
atha niralaṃkṛti /
alaṃkāreṇa rahitaṃ niralaṃkāramucyate /
yathā---
[V.4.16-aślīlam]
atra na kaścidalaṃkāraḥ / ślādhyaviśeṣaṇābhāvāt na svābhāvoktiḥ / athāślīlam /
asyāpi pūrvamevodāharaṇam /
[V.4.17-virudhdam]
atha viruddham /
viruddhaṃ deśakālādiviruddhaṃ bahudhocyate /
yathā--
atra diśyuttarasyāṃ lavaṇārṇava iti digvirodhaḥ / marau gaṅgeti deśavirodhaḥ /
araṇyamahiṣodagraviṣāṇodarajanmanām /
atra mahiṣaviṣāṇebhyo muktānāṃ janmeti lokavirodhaḥ / evaṃ viruddhāntaramapyudāhāryam /
[V.4.18-sahacarabhraṣcam]
atha sahacarabhraṣṭam /
yathā---
iti śrīvidyānāthakṛtau pratāparudrayaśobhūṣaṇe 'laṃkāraśāstre
doṣaprakaraṇaṃ samāptam /
VI.
// atha guṇaprakaraṇam //
atha guṇā nirūpyante /
[VI.1-guṇānāmudeśaḥ]
eṣāṃ madhye keṣāṃcid doṣaparihārakatvena guṇatvam / keṣāṃcit svata evotkarṣahetutvād guṇatvam / tatra ye svata eva cārutvātiśayahetavaste paramutkṛṣṭāḥ / duṣṭatvaparihārahetūnāṃ guṇatvaṃ na sarvasaṃmatam / ye tu doṣābhāvatayā guṇatvamicchanti teṣāmeva saukumāryādayo guṇatvena saṃmatāḥ / śrutikaṭurūpadoṣanirākaraṇāya saukumāryaṃ saṃmatam / grāmyadoṣanirākaraṇāya kāntiḥ svīkṛtā / apuṣṭārthanirākaraṇāyārthavyaktirmatā / nyūnādhikapadanirākaraṇāya saṃmitatvaṃ matam / anucitārthanirākaraṇārthamudāttatā svīkṛtā / visaṃdhinirākaraṇāya aurjityaṃ matam / patatprakarṣanirākaraṇāya rītiriṣṭā / kliṣṭaparihārāya prasādo mataḥ / aślīlaparihārārthamuktiḥ svīkṛtā / cyutasaṃskāraparihārārthaṃ sauśabdyamiṣṭam / prakramabhaṅganirākaraṇāya samatā matā / paruṣadoṣanivṛttyarthaṃ preyān mataḥ / evaṃ yathāsaṃbhavaṃ keṣāṃciddoṣaparihārakatvena guṇatvam / eṣāṃ guṇānāṃ svarūpamudāharaṇaṃ ca /
[VI.2-ślevaḥ]
mithaḥ saṃśliṣṭapadatā śleṣa ityabhidhīyate / bahūnāṃ padānāmekapadavadavabhāsamānatvaṃ śliṣṭatvam /
yathā---
śrīmatkākativīrarudramakhilakṣmāpālamaulisphura-
nmāṇikyadyutirañjitāṅghrimakhilaprakhyātaśauryodayam /
viśvatrāṇavinidramakṣayaguṇajyotsnāvitānāvṛta-
vyomāgāramanalpavaibhavamamuṃ stotuṃ vayaṃ neśmahe // ViPrud_6.4 //
atra pāṭhasamaye padānāmekavadavabhāsamānatvāt śleṣaḥ /
[VI.3-prasādaḥ]
atha prasādaḥ /
yathā---
atra jhaṭityarthasamarpakapadatvāt prasādaḥ /
[VI.4-samatā]
atha samatā /
avaiṣamyeṇa bhaṇanaṃ samatā sā nigadyate /
yathā---
vadānyatarumañjarīsurabhyaḥ śravaḥ pāraṇaṃ
guṇā vidadhate satāṃ jagati vīrarudraprabhoḥ /
sudhāmadhurimādharīkaraṇacāturīcuñcavo
viyaccarataraṅgiṇīviharadūrmimarmaspṛśaḥ // ViPrud_6.7 //
atra pādacatuṣṭye 'pi tulyavadbhaṇanāt samatvam /
[VI.5-mādhuryam]
atha mādhuryam /
yathā---
atra vākye pāṭhasamaye 'pi pṛthakpadatvapratītermādhuryam /
[VI.6-sukumāratvam]
atha sukumāratvam /
sukumārākṣaraprāyaṃ saukumāryaṃ taducyate / sukumāratvaṃ nāma sānusvārakomalavarṇatvam /
yathā---
[VI.7-arthavyaktiḥ]
athārthavyaktiḥ /
yathā---
bhāgyaṃ madhyamalokanighnamadhunā yenāsya saṃrakṣitā
jātaḥ khelati vīrarudranṛpatirniḥ sīmaśauryodayaḥ /
yadvā trīṇyapi viṣṭapāni dadhate dhanyatvamaṃśo harer-
yat sākṣādavatīrya kākatikule svairaṃ samujjṛmbhate // ViPrud_6.12 //
atrārthapratipādane vākyasya nirākāṅkṣatayā paripūrṇatvādarthavyaktiḥ /
[VI.8-kāntiḥ]
atha kāntiḥ---
atyujjvalatvaṃ bandhasya kāvye kāntiritīṣyate /
yathā---
jetuḥ kākativīrarudranṛpaterjaitraprayāṇotthite
kṣoṇīreṇubhare nabhasyatibhṛśaṃ bhūvibhramaṃ bibhrati /
jātā martyanadī viśaṅkaṭataṭīdīrghā viyaddīrdhikā
gāḍhaṃ gūḍhatamā ca gautamanadī pātālagaṅgāyate // ViPrud_6.13 //
[VI.9-audāryam]
athaudāryam /
yathā---
jagdhvā bhūyāṃsi māṃsānyahamahamikayā baddhāgārdhyān sapītyā-
masrasyoccaistarāsthyutkaṣaṇabhavakaṭatkāraraudrāgradaṃṣṭrān /
saṃbibhrāṇāḥ kṣapāṭān dvipagalitavasānirjharāntarnadīṣṇān
kurvantyāyodhanorvyo bhayamavanibhṛtāmandhrasainyena sṛṣṭāḥ // ViPrud_6.15 //
[VI.10-udāttatā]
athodāttatā /
ślāghyairviśeṣaṇairyogo yastu sā syādudāttatā /
yathā---
[VI.11-aujaḥ]
athaujaḥ /
yathā---
uddāmadviradaughadānalaharīsaurabhyalobhabhramad-
bhṛṅgaśreṇinibaddhajhaṃkṛtikalāvācālitaprāṅgaṇāḥ /
niḥ sīmaprathamānabhūmavibhavārambhapriyaṃbhāvukā
modante bhuvi vīrarudranṛpatervidvadgṛhaśreṇayaḥ // ViPrud_6.18 //
[VI.12-suśabdātā]
atha suśabdatā /
supāṃ tiṅāṃ ca vyutpattiḥ sauśabdyaṃ parikīrtyate /
yathā---
āśāmaṇḍalakūlamudvahakathairabbhraṅkaṣairvaibhavai
rakṣan suprajasaḥ prajāstribhuvanakṣemaṅkaraprakriyaḥ /
duṣṭānāṃ bhuvi niprahantumatulairāḍhyaṃbhaviṣṇurguṇair-
bhūmnā saṃcarate 'dya kākatikule rudrāvatāro hariḥ // ViPrud_6.19 //
[VI.13-preyaḥ]
atha preyaḥ /
yathā---
dākṣiṇyaṃ tvayi, dakṣatā tvayi, dayā tvayyunnatatvaṃ tvayi
prāgalbhyaṃ tvayi, pauruṣaṃ tvayi, kalāsaṃpattvayi, śrīstvayi /
audāryaṃ tvayi, dhīratā tvayi, jagaddhaureyatā ca tvayi
śrīmatkākatinātha ! pālaya bhuvaṃ vairiñcakalpān śatam // ViPrud_6.21 //
[VI.14-aurjityam]
athairjityam /
aurjitvaṃ gāḍhabandhatvam /
yathā---
kṣoṇīrakṣaṇadakṣiṇāḥ kṣatajagatkṣobhā durīkṣakramāḥ
kṣudrakṣatriyapakṣaśikṣaṇavidhau protkṣiptakaukṣeyakāḥ /
uddāmodyamanasya rudranṛpaterderdaṇḍayoścaṇḍayor-
garjaddurjanagarvaparvatabhidādambholayaḥ kelayaḥ // ViPrud_6.22 //
ikṣj.15samādhiḥ]
atha samādhiḥ /
yathā---
pṛcchantī dugdhasindhuṃ kuśalamanusarantyādarācchaṅkarādriṃ
cāṭūktyā mānayantī muhuramaranadīṃ candramagre hasantī /
vaidhātrīṃ yānahaṃsāvalimanukṛpayā svāgataṃ vyāharantī
lokeṣu triṣvamīṣu prabhavati mahatī vīrarudrasya kīrttiḥ // ViPrud_6.24 //
[VI.16-vistaraḥ]
atha vistaraḥ /
samarthanaprapañcoktiruktasyārthasya vistaraḥ /
yathā---
lokeṣu triṣu kākatīśvaraguṇān stotuṃ muhurvīkṣituṃ
śrotuṃ bahvabhinandituṃ ca phaṇināmekaḥ kṣamo nāyakaḥ /
yadvaktrāṇi sahasramasya kṛtino yad dve sahasre dṛśa-
stā eva śrutayaḥ phaṇā daśaśatānyatyadbhutāndolane // ViPrud_6.25 //
[VI.17-saṃmitatvam]
atha saṃmitatvam /
yathā----
[VI.18-gāmbhīryam]
atha gāmbhīryam /
dhvanimattā tu gāmbhīryam /
yathā---
atra śaṅkarasya kaṇṭhe viṣaṃ, maulau gaṅgā, kaṭisthale digvastraṃ, śirasi candra iti dhvanyate /
[VI.19-saṃkṣepaḥ]
atha saṃkṣepaḥ /
yathā---
atrātivistarakathanayogyārthasya saṃkṣepokteḥ saṃkṣepaḥ /
[VI.20-saukṣmyam]
atha saukṣmyam /
antaḥ saṃjalparūpatvaṃ śabdānāṃ saukṣmyamucyate /
yathā---
atrādhitiṣṭhatyadhaḥ karoti paribhavatītyantaḥ saṃjalparūpatvāt saukṣmyaṃ bhavati /
[VI.21-prauḍhaḥ]
atha prauḍhiḥ /
yathā---
vīpsā padmabhavasya candramukuṭasyāvṛttirāmreḍitaṃ
daityāreḥ pratibimbanaṃ suragirerindoḥ samuttejanam /
karṇādeḥ punarudbhavaḥ surataroḥ sarvasvamāviṣkriyā
svardhenoriti tarkayanti kavayaḥ śrīvīrarudraprabhum // ViPrud_6.33 //
[VI.22.-uktiḥ]
athoktiḥ /
vidagdhabhaṇitiryā syāduktiṃ tāṃ kavayo viduḥ /
yathā---
(/dṛṣṭā kamalāsaktī rājñastava subhaga citracaritasya / bhāsvānapi tvaṃ tāṃ kuvalayalakṣmīṃ prasādhayasi //)
[VI.23-rītiḥ]
atha rītiḥ /
yathā---
[VI.24-bhāvikam]
atha bhāvikam /
yathā---
atra premarūpabhāvavaśāt svamiṃstāteti vākyavṛttiḥ /
[VI.25-gatiḥ]
atha gatiḥ /
yathā---
prakāśye trailokye satatamatulaiḥ kākativibhor-
mahobhirniḥ sīmairdinakarakarāṭopapaṭubhiḥ /
tamaḥ kṛtsnaṃ śokajvaladanalarociḥ paricayaṃ
dadhatsvapyudvelatyarinṛpamanassveva satatam // ViPrud_6.40 //
atra pūrvārdhe dīrghākṣaraprāyatvāt svarasyārohaḥ / uttarārdhe 'varohaḥ / eteṣāṃ guṇānāmarthagatatvamapi kecidicchanti / prācāmācāryāṇāṃ matena saṃghaṭanāśrayatvameva guṇānām / taduktamalaṃkārasarvasve---"saṃghaṭanādharmatvena śabdārthadharmatvena ca guṇālaṃkārāṇāṃ vyavasthānam'; iti / anayaiva bhaṅgyā guṇālaṃkārāṇāṃ nirūpitaḥ svarūpabhedaḥ / anyathā svarūpabhedasya durnirūpatvāt / kāvyaśobhākaratvameva guṇālaṃkārasvarūpatvam / taduktaṃ rud'rabhaṭṭena'---
"yo hetuḥ kāvyaśobhāyāḥ so 'laṃkāraḥ prakīrtyate / guṇo 'pi tādṛśo jñeyo doṣaḥ syāt tadviparyayaḥ // '; iti /
ato guṇānāṃ saṃghaṭanāśrayatvameva yuktam /
iti śrīvidyānāthakṛtau pratāparudrayaśobhūṣaṇe 'laṃkāraśāstre
guṇaprakaraṇaṃ samāptam /
VII.
// atha śabdālaṃkāraprakaraṇam //
alaṅkārasvarūpanirūpaṇam / atha guṇanirūpaṇānantaramalaṅkārā nirūpyante / alaṃkriyate 'neneti cārutvaheturalaṃkāraḥ / tathā coktaṃ 'kāvyaprakāśe'---
"upaskurvanti taṃ santaṃ ye 'ṅgadvāreṇa saṃśritāḥ /
hārādivadalaṃkārāste 'nuprāsopamādayaḥ //
'; iti /
yathā karacaraṇādyavayavagatairvalayanū parādibhistattadalaṃkāratayā prasiddhairavayavyevālaṃkriyate tathā śabdārthāvayavagatairanuprāsopamādibhistattadalaṃkāratayā prasiddhairavayavībhūtaṃ kāvyamupaskriyate / āśrayāśrayibhāvenālaṃkāryālaṃkārabhāvo lokavat kāvye 'pi saṃmataḥ / cārutvahetutve 'pi guṇānāmalaṃkārāṇāṃ cāśrayabhedādbhedavyapadeśaḥ / saṃghaṭanāśrayā guṇāḥ, śabdārthāśrayāstvalaṃkārāḥ /
tatra prathamaṃ śabdārthobhayagatatvena traividhyamalaṃkāravargasya / arthālaṃkārāṇāṃ cāturvidhyam; kecit pratīyamānavastavaḥ ; kecit pratīyamānaupamyāḥ kecit pratīyamānarasabhāvādayaḥ; kecidasphuṭapratīyamānā iti / samāsoktiparyāyoktyā'kṣepavyājastutyupameyopamānanvayātiśayoktiparikarāprastutapraśaṃsānuktanimittaviśeṣoktiṣupratīyamānaṃ vastu kāvyopaskāratāmupayāti / rūpakapariṇāmasaṃdehabhrāntimadullekhāpahnavotprekṣāsmaraṇatulyayogitādīpakaprativastūpamādṛṣṭāntasahoktivyatirekanidarśanāśleṣeṣvaupamyaṃ gamyate / rasavatpreyaūrjasvisamāhitabhāvodayabhāvasaṃdhibhāvaśabalatāsu rasabhāvādirvyajyate / upamāvinoktyarthāntaranyāsavirodhavibhāvanoktaguṇanimittaviśeṣoktiviṣasamacitrādhikānyonyakāraṇamālaikāvalīvyāghātamālādīpakakāvyaliṅgānumānasārayathāsaṃkhyārthāpattiparyāyaparivṛttiparisaṃkhyāvikalpasamuccayasamādhipratyanīkapratī
paviśeṣanimīlanasāmānyāsaṅgatitadguṇātadguṇavyājoktivakroktisvabhāvoktibhāvikodātteṣu sahṛdayahṛdayāhlādi sphuṭaṃ pratīyamānaṃ nāsti /
// atretthamalaṃkārakakṣyāvibhāgaḥ //
sādharmyaṃ trividham---bhedapradhānamabhedapradhānaṃ bhedābhedapradhānaṃ ceti / upamānopameyayoḥ svato bhinnatvācchābdametanna vāstavam / rūpakapariṇāmasaṃdehabhrāntimadullekhāpahnavānāmabhedapravānasādharmyanibandhanatvam / dīpakatulyayogitānidarśanādṛṣṭāntaprativastūpamāsahoktipratīpavyatirekāḥ bhedapradhānasādhargyanibandhanāḥ / upamānanvayopameyopamāsmaraṇānāṃ bhedābhedasādhāraṇasādharmyamūlatā / utprekṣātiśayoktī adhyavasāyamūle / vibhāvanāviśeṣoktiviṣamacitrāsaṅgatyanyonyavyāghātātadguṇabhāvikaviśeṣāṇāṃ virodhamūlatā / yathāsaṃkhyaparisaṃkhyārthāpattivikalpasamuccayānāṃ vākyanyāyamūlatā / parivṛttipratyanīkatadguṇasamādhisamasvabhāvoktyudāttavinoktayo lokavyavahāramūlāḥ / kāvyaliṅgānumānārthāntaranyāsānāṃ tarkanyāyamūlatā / kāraṇamālaikāvalīmālādīpakasārāḥ śṛṅglāvaicitryamūlāḥ / vyājoktivakroktimīlanānyapahnavamūlāni / samāsoktiparikarau viśeṣaṇavaicitryamūlau /
// athālaṃkārāṇāṃ parasparavailakṣaṇya nirūpyate //
āropagarbhatve 'pyāropyamāṇasya prakṛtopayogānupayogābhyāṃ pariṇāmarūpakayorbhedaḥ /
āropaviṣayasyāropyamāṇarūpasaṃbhavāsaṃbhavābhyāmullekharūpakayorbhedaḥ /
āropaviṣayasya saṃdehabhrānt yapahnavaiḥ sandehabhrāntimadapahnavānāṃ parasparaṃ bhedaḥ /
upamānasya prasiddhatvāprasiddhatvābhyāmupamotprekṣayorbhedaḥ / arthasāmyaśabdasāmyābhyāmupamāśleṣayorbhedaḥ / upamānopameyayorbhedābhedābhyāmupamānanvayayorbhedaḥ / upamānopameyabhāvasya paryāyayaugapadyābhyāmupameyopamānanvayayorbhedaḥ / aprastutasya vācyatvagamyatvābhyāmaprastutapraśaṃsāsamāsoktyorbhedaḥ / vācyavyaṅgyayoḥ prastutatve paryāyoktiḥ vācyasyāprastutatve 'prastutapraśaṃsā / vyāptipakṣadharmatādyabhāvāt kāvyaliṅgasyānumānādbhedaḥ / sādhāraṇaguṇayogād bhedānupalabdhau sāmānyam / utkṛṣṭaguṇayogānnyūnaguṇatirodhāne mīlanam / anyavyavacchede tātparyābhāvāduttarālaṃkārasya parisaṃkhyāto bhedaḥ / kākatālīyatayā kāryasādhane kāraṇāntaropanipāte samādhiḥ / ahamahamikayā kāryasādhane bahūnāṃ kāraṇānāmudyame dvitīyaḥ samuccayaḥ / nihnavasya vācyatvagamyatvābhyāmapahnavavyājastutyorbhedaḥ / anyeṣāṃ bhedaḥ spaṣṭa eva / yadyapi vyājoktimīlasāmānyeṣu kathaṃcit sādṛśyamasti ; tathāpyavivakṣitatvānna sādṛśyamūleṣu gaṇanā /
śabdālaṃkārā nirūpyante /
athālaṃkārasvarūpavibhāgānantaraṃ śabdārthayormadhye śabdasyārthaṃ pratītyantaraṅgatvāt prathamaṃ śabdālaṃkārā nirūpyante /
[VII.1-chekānuprāsaḥ]:
chekānuprāsaḥ
yatrāvyavahitayorvyañjanayugmayordvayoḥ paunaruktyaṃ tatra chekānuprāsaḥ /
yathā---
[VII.2-vṛtyānuprāsaḥ]
vṛttyanuprāsaḥ /
yathā---
[VII.3-yamakam]
yamakam /
chekānuprāse vṛttyanuprāse ca svarapaunaruktyamānuṣaṅgikam / yamake tu sasvarayoḥ vyañjanayugmayoḥ āvṛttiḥ / tasyādimadhyāntagatatvena bahavo bhedāḥ / atra diṅmātramudāhriyate /
[VII.4-punarīktavadābhāsaḥ]
yatrārthaḥ punaruktavadābhāsate, anvayavelāyāmanyathā bhavati, sa punaruktavadābhāso 'laṃkāraḥ / arthālaṅkāratve 'pyasya śabdapaunaruktyāśritatvācchabdālaṃkāraprastāve lakṣaṇaṃ kṛtam / yathā---
athobhayapaunaruktyālaṃkāraḥ kathyate /
[VII.5-larāṭānuprāsaḥ]
lāṭānuprāsaḥ /
yatra śabdārthayostātparyabhedamātraṃ na svarūpabhedastatra lāṭānuprāsaḥ /
yathā---
[VII.6-padmabandhādiḥ]
citrālaṃkāraḥ padmabandhādiḥ /
padmādyākārahetutve varṇānāṃ citramucyate /
ādigrahaṇāccakrabandhādayaḥ / tatrāṣṭadalapadmabandho yathā---
yātā yasyāsamagrānatimiha kanakāsthānasaktāsanāyā
yānāsaktāsanasthā sukhayatu kamalābhyāsasujñānamāyā /
yā mānajñā susabhyā kṣitipatitilakaṃ jñātiraktā sageyā
yāge saktā ratijñā sukṛtiṣu phalitagrāmasasyāyatāyā // ViPrud_7.11 //
[VII.7-cakrabandhaḥ]
cakrabandho yathā---
lakṣmīvīkṣitavaibhavasya jagatāṃ nāthasya bhadraśriyo
dikṣvārabdhanijapratāpajanitāṃ bhākṛddhurāṃ yacchataḥ /
nityaṃ rudrajanādhipasya jayino bhāti prikāśaṃ sthirā
rājatpālanamoditātmani bhuje yogyāśritatvād dharā // ViPrud_7.12 //
atra cakrabandhe vaijanāthakṛtivīrarudrayaśa iti pratīyate /
[VII.8-nāgabandhaḥ]
nāgabandho yathā---
ojasye rudradeve vibhavati mahimatyājitānyapratāpe
vidyāvarye 'bhinetaryuruharicaritaṃ viśvavistārabhāji /
vairivrātā bhajante vanamatimalinakhyātayo devaviddhā
vanyairadhvanyavāri kṣatimati vividhe jantubhiḥ sthānabhājaḥ // ViPrud_7.13 //
iti śrīvidyānāthakṛtau pratāparudrayaśobhūṣaṇe 'laṃkāraśāstre
śabdālaṃkāraprakaraṇaṃ samāptam /
VIII. // atha arthālaṃkārāḥ //
tatra prathamamanekālaṃkārabījabhūtatvādupamā nirūpyate /
[VIII.1.upamāvibhāgaḥ]
yatra svataḥ siddhena svato bhinnena sahṛdayasaṃmatenāprakṛtena saha prakṛtasya dharmataḥ sādṛśyamekadā vācyaṃ ced bhavati tatropamā / svataḥ siddhenetyanenotprekṣāvyāvṛttiḥ / utprekṣāyāmaprasiddhasyāpyupamānatvasaṃbhavāt /
yathā---
kīrttiḥ kākativīrudranṛpateḥ siṃhāsanādhyāsinaḥ
prācāṃ bhumībhujāṃ yaśaḥ pidadhatī koṭīndutulyadyutiḥ /
rakṣādakṣiṇarājalābhajanitāmandapramodotthitā
railokyāṭṭahāsaprabhave kakubhāṃ prānteṣu vidyotate // ViPrud_8.2 //
atra prabhāśabdo jātivacanaḥ / trailokyāṭṭahāsaprabhāyāḥ kaviprauḍhoktisiddhatvānnopamāśaṅkāvakāśaḥ / svato bhinnenetyanenānanvayanyāvṛttiḥ / ananvaye ekasyaivopamānopameyatvasaṃbhavāt / tathā hi---
saṃmatenetyanena nyūnopamādivyāvṛttiḥ / yathā---
atra samudrasuvarṇādridiggajānāmupamānatvaṃ yogyamityupamaiveyam / dharmata ityanena śleṣālaṃkāravailakṣaṇyam / śleṣe śabdasāmyamātramabhyupagataṃ na guṇakriyāsāmyam / tathā hi ---
atra pratāparudraṃ purastriyo nīrājayanti meruṃ rajanya iveti nopamā / gotrapatimiti viśeṣaṇārthasya sāmyābhāvāt /
gotraśabdena rājapakṣe kulapratītiḥ, merupakṣe parvapratītiḥ / tathā candrānanā iti strīpakṣe candra iva ānanaṃ yāsāmiti samāsaḥ / rātripakṣe candra evānanaṃ yāsāmiti śabdamātrasāmyena nopamāprāptiḥ / kiṃ tu śleṣa eva / anyena varṇyasya sāmyamityanena pratīpālaṃkāro vyāvartyate / tathā hi---
atrāprakṛtasya meroḥ prakṛtena rājñā sādṛśyamiti pratīpālaṃkāro nopamā / ekadā sāmyamityanena upameyopamāvyāvṛttiḥ / upameyopamāyāmupamānopameyayoranekadā sāmyapratipādanam /
atra dharmo 'rtha iva artho dharma ivetyanekadā ivaśabdadvayena dharmārthakāmānāṃ sādṛśyaṃ pratipādyata ityupameyopamā / vācyamityanena pratīyamānaupamyānāṃ rūpakasaṃdehabhrāntimadullekhāpahnavatulyayogitādīpakaprativastūpamādṛṣṭāntasahoktivyatirekanidarśanānāṃ vailakṣaṇyam / tathā hi---
atra maṇḍalāgravidhuṃtudayoḥ sāmānādhikaraṇyānyathānupapattyā sādṛśyaṃ lakṣyata iti nopamā ; kiṃ tu rūpakālaṅkāraḥ /
[VIII.2-rīpakālaraṅkāraḥ]
kimeṣa navamo haritpatiramandasaṃpatpadaṃ
kimeṣa daśamaḥ prajāpatirapūrvasargakramaḥ /
kimeṣa harirurvaroddharaṇacuñcurekādaśaś
cirāditi vitarkyate jagati kākatīndro janaiḥ // ViPrud_8.9 //
atra kākatīśvarasya haritpatiprabhṛtīnāṃ ca parasparābhedapratīteḥ saṃdehanibandhanānyathānupapattyā sādṛśyamākṣipyate; tataḥ saṃdehālaṃkāraḥ /
atra kīrttivibhave candrikābuddhiḥ candrikāsādṛśyaṃ vinā na saṃbhavatīti sādṛśyākṣepāt bhrāntimadalaṅkāraḥ /
[VIII.3-bhrāntimadalaṅkāraḥ]
lakṣmīnivāsagṛhamityakhilā narendrāḥ
śauryātibhūmikhanirityarivīravargāḥ /
vidyāvihārapadavīti ca labdhavarṇāḥ
śrīkākatīndranagarīmaniśaṃ stuvanti // ViPrud_8.11 //
atra nagaryāṃ tattatpadārthatāropaḥ sādṛśyādṛte na saṃbhavatīti sādṛśyakalpanādullekhālaṃkāraḥ /
atrotthitāṃ camūreṇumavalokya dhūmapaṅktirityapahnavenāropaḥ sādṛśyamūla eveti sādṛśyākṣepādapahnavaḥ / evaṃ tulyayogitādiṣvapi sādṛśyasya gamyatvānnopamāśaṅkā / ataḥ sarvebhyaḥ sādṛśyamūlebhyo vilakṣaṇeyamupamā /
sā prathamaṃ dvidhā - pūrṇā luptā ceti / upamānopameyasādhāraṇadharmasādṛśyapratipādakānāṃ caturṇāṃ prayoge pūrṇā / ekasya dvayostrayāṇāṃ vā lope luptā / pūrṇā dvividhā---śrautī ārthī ceti / sākṣātsādṛśyapratipādakayathevādiśabdānāṃ prayoge śrautī / dharmivyavadhānena sādṛśyapratipādakānāṃ
sadṛśasaṃkāśanīkāśapratīkāśādiśabdānāṃ prayoge ārthī / dve api vākyasamāsataddhitagatatvena trivedhe / evaṃ pūrṇopamā ṣaṭprakārā / luptopamā ekonaviṃśatibhedā / "tena tulyaṃ kriyā ced vatiḥ'; iti sadṛśārthe vihitasya vaterupādāne ārthī / "tatra tasyeva'; iti ivārthe vihitasya vaterupādāne śrautī / ata eva sādṛśyārthe vihitasya vateḥ prayoge dharmopādāna evānvayasaukaryādanuktadharmā taddhitagā śrautī luptā nāsti / kalpabādiprayoge tvārthyeva / athodāharaṇāni / vākyagā pūrṇā śrautī yathā---
uddāmodyatavikrame kṛtayuge bāhau yayāteryathā
tretāyāṃ raghunāyakasya mahitakhyātau bhujāyāṃ yathā /
dordaṇḍe ca yudhiṣṭhirasya vilasacchaurye yathā dvāpare
visrabdhādya kalau tathaiva ramate kṣoṇyandhrabharturbhuje // ViPrud_8.13 //
samāsagā pūrṇā śrautī yathā---
atra bhāsvāniveti ivena saha nityasamāsaḥ / taddhitagā pūrṇā śrautī yathā---
vākyagā pūrṇār''thī yathā---
samāsagā pūrṇārthī yathā---
taddhitagā pūrṇārthī yathā---
eṣūdāharaṇeṣūpameyopamānasādhāraṇadharmasādṛśyapratipādakāni catvāri nibaddhānīti pūrṇatvam /
atha luptopamāyā udāharaṇāni /
anuktadharmā vākyagā śrautī luptā yathā---
anuktadharmā samāsagā śrautī luptā yathā---
anuktadharmā vākyagā ārthī luptā yathā---
anuktadharmā samāsagā ārthī luptā yathā---
anuktadharmā taddhitagā ārthī luptā yathā---
eṣūdāharaṇeṣu dharmasyānupādānam /
anuktadharmevādiḥ karmakyacā luptā yathā---
anuktadharmevādirādhārakyacā luptā yathā---
krīḍādrīyati gotraśailaśikhareṣvāsthānasadmīyati
dvīpeṣvabdhiṣu dīrghikīyati haritsvekāntagehīyati /
udyānīyati sīmaparvatataṭāraṇye suparvācale
prāsādīyati vīrarudranṛpateḥ sphāraḥ pratāpodayaḥ // ViPrud_8.25 //
anuktadharmevādiḥ karmaṇamulā luptā yathā---
paśyantyātmajadarśamindumamarasrotasvinīṃ satsavī-
darśaṃ kṣīrapayonidhiṃ priyasuhṛddarśaṃ giriṃ rājatam /
līlādarpaṇadarśamanyadamalaṃ tārādi hārāvalī-
darśaṃ khelati vīrarudranṛpateḥ kīrttirjagadvyāpinī // ViPrud_8.26 //
anuktadharmevādiḥ kartṛṇamulā luptā yathā---
anuktadharmevādiḥ kvipā luptā yathā---
eṣūdāharaṇeṣu dvayoranupādānam / ambhodhīn dugdhārṇavīyatītyatra karmakyaci dugdhārṇavāniva karotīti, gotraśikhareṣu krīḍādrīyatītyādhārakyaci krīḍādrīṣviva vartata iti, candramātmajadarśaṃ paśyantīti karmaṇamuli ātmajamiva paśyantīti, śikṣāvidhidaṇḍacāraṃ caratīti kartṛṇamuli śikṣāvidhidaṇḍa iva caratīti ivaśabdo 'ntargata iti tasya luptatvam / anuktadharmīvadiḥ kartṛkyacā luptā yathā---
atra kīrttīnāṃ svarūpamupameyam /
anuktadharmevādiḥ kartṛkyaṅā luptā yathā---
anuktopamānā vākyagā luptā yathā---
vadānyo nānyo 'sti trijagati samo rudranṛpater-
guṇaśreṇīślāghāpihitaharidīśānayaśasaḥ /
samantādudbhūtairdviradamadagandhaiḥ surabhayaḥ
kriyante yadvidvajjanamaṇigṛhaprāṅgaṇabhuvaḥ // ViPrud_8.31 //
anuktopamānā samāsagā luptā yathā---
anuktadharmopamānā vākyagā luptā yathā---
loke kākativīrarudranṛpateruddāmabhūmaśriyaḥ
kīrttyā kārttikakaumudīdhavalayā tulyaṃ na kiṃcit kvacit /
yanmādhuryavijṛmbhitakṣataviṣāṃ grīvāṃ vilokyādhunā
kaṇṭhāliṅganamīśiturvitanute nīrandhramadreḥ sutā // ViPrud_8.33 //
anuktadharmopamānā samāsagā luptā yathā---
pratāpaśrītulyaṃ kvacidapi na bhūtaṃ na ca bhavet
na bhāvi trailokye kimapi jayinaḥ kākativibhoḥ /
yathā lokālokakṣitidharataṭeṣvarkadṛṣadaḥ
prakāśante naktaṃdivamuditarociḥ paricayāḥ // ViPrud_8.34 //
pūrvodāharaṇadvaye vadānyo nānyo 'stīti rājeti śabdābhyāṃ vitaraṇaśīlatvaṃ prajārañjakatvaṃ ca sādharmyamuktam / anantarodāharaṇadvaye dharmasyāpyanupādānamiti bhedaḥ / eṣu caturṣūdāharaṇeṣu na pratīpālaṃkāraśaṅkā / upamānasyākṣepābhāvāt ; upameyasyādhikyāvivakṣaṇācca / yatropameyasyādhikyavivakṣayopamānatvamucyate tatraiva pratīpālaṃkāraḥ / anuktevādiḥ samāsagā luptā yathā---
anuktadharmevādyupamānā samāsagā luptā yathā---
kākatīndro raṇe bhāti bhīmasenaparākramaḥ /
atra bhīmasenasya parākrama iva parākramo yasya saḥ bhīmasenaparākrama iti dharmevādyupamāluptā / iti luptopamā darśitāḥ /
atha sādhāraṇadharmopādāne dvaividhyam / dharmasya sakṛdupamānopameyagatatvena nirdeśaḥ, ubhayagatatvena pṛthagupādānaṃ ca / pṛthagupādānaṃ ca vastuprativastubhāvena bimbapratibimbabhāvena ca dvividham / ekasyārthasya śabdadvayenābhidhānaṃ vastuprativastubhāvaḥ / dvayorarthayordvirupādānaṃ bimbapratibimbabhāvaḥ / sakṛnnirdeśo yathā---
atra nareśvarāṇāṃ śiṣyāṇāṃ ca praṇatamūrdhāna iti sakṛdeva sādharmyamuktam / yathā asādhūnāṃ vinetāramiti rājño gurośca tulyadharmatvaṃ sakṛdevoktam / vastuprativastubhāvena dvidhā nirdeśo yathā---
atra bhūṣitapariṣkṛtaśabdābhyāmekārthapratītervastuprativastubhāvaḥ / bimbapratibimbabhāvo yathā---
atra śvetātapatracandramaṇḍalayoḥ sādṛśyena kākatīndrasuvarṇācalayoḥ sādṛśyamiti bimbapratibimbabhāvaḥ /
aparamapi dvaividhyamasyālaṃkārasya---samastavastuviṣayā ekadeśavartinī ceti / yathākramaṃ dvayorudāharaṇam---
eṣā samastavastuviṣayā / ekadeśavartinī yathā---
atra triliṅgādhipaterbalaṃ samudra ivetyarthāt pratīterekadeśavartitvam / mālārūpeṇāpyayamalaṃkāro dṛśyate / yathā---
atraikasyopameyasyānekopamānadarśanāt mālātvam / upamāyāṃ bhedābhedasādhāraṇasya sādharmyasya prayojakatvam / evaṃ bhedāntaraṃ yathāsaṃbhavamudāhāryam //
ananvayālaṃkāraḥ /
yatra dvitīyasabrahmacārinivṛttyarthamekasyaivopamānopameyabhāvo nibadhyate asāvananvayālaṃkāraḥ / yathā---
[VIII.4-upameyāpamālaṅkāraḥ]
upameyopamālaṅkāraḥ /
tasminnityupamānopameyatvaparāmarśaḥ / yathā---
[VIII.5-smaraṇālaṅkāraḥ]
smaraṇālaṃkāraḥ /
yatra sadṛśasya padārthasyānubhavena sadṛśavastvantaraparāmarśo jāyate tatra smaraṇālaṃkāraḥ / yathā---
atra nalanahuṣāditulyapālanapravīṇatayā pratāparudraṃ rakṣitāraṃ prāptavatyāḥ medinyāḥ pūrvarājasmaraṇam /
bhedābhedasādhāraṇasādharmyanibandhanālaṃkārāḥ pradarśitāḥ / saṃpratyāropagarbhālaṃkāraprastāvaḥ / tatrāpi prādhānyāt prathamaṃ rūpakaṃ nirūpyate /
[VIII.6-rūpakālaṅkāraḥ]
rūpakālaṅkāraḥ /
atrāropaviṣayasyetyanena adhyavasāyagarbhasya utprekṣādeḥ anāropamūlānāṃ copamādīnāṃ vyāvṛttiḥ / atirohitarūpiṇa ityanena saṃdehabhrāntimadapahnutipramukhānāṃ vyāvṛttiḥ / saṃdehālaṃkāre viṣayasya saṃdihyamānatayā tirodhānam / bhrāntimadalaṃkāre bhrāntyā viṣayatirodhānam / apahnutyalaṃkāre 'pahnavenāropaviṣayatirodhānam / uparañjakamityanena pariṇāmālaṃkāravyāvṛttiḥ / pariṇāme āropyamāṇasya prakṛtopayogitvenānvayo na prakṛtoparañjakatvena / ataḥ sādṛśyamūlebhyaḥ sarvebhyo vilakṣaṇaṃ rūpakam /
tasya prathamaṃ traividhyam---sāvayavaṃ, niravayavaṃ paramparitaṃ ceti / sāvayavaṃ dvividham---samastavastuviṣayam, ekadeśavivarti ceti / niravayavaṃ dvividham---kevalaṃ mālārūpaṃ ceti / paramparitasyāpi śliṣṭanibandhanatvenāśliṣṭanibandhanatvena ca dvaividhyam / tayorapi pratyekaṃ kevalamālārūpatayā caturvidhyam / evamaṣṭavidho rūpakālaṃkāraḥ / athodāharaṇāni /
yatrāvayavānāmavayavinaśca sāmastyena nirūpaṇaṃ nibadhyate, tat samastavastuviṣayaṃ rūpakam /
yathā---
yātrāprāvṛṣi vīrarudranṛpaternissāṇadhārādhare
vairikṣmāpatigarvaparvatabhidābhīmaṃ muhurgarjati /
śatrustrīnayanāmbuvṛṣṭirasakṛjjātānayā sarvato
vardhante haridantareṣu jagadānandā yaśaḥ kandalāḥ // ViPrud_8.50 //
yatrāvayavanirūpaṇādavayavino rūpaṇaṃ gamyate, tadekadeśavivarti rūpakam /
yathā---
atrāvayavānāṃ guṇānāṃ prasūnasvarūpaṇena nṛpateḥ kalpaśākhitvaṃ nirūpyate / tasmādekadeśavivartitvam / yathā vā---
atra vairijanasya vārāśitvarūpaṇena bhujasya mandarādritvarūpaṇena ca jātāyāḥ kīrttiḥ sudhātvamarthādāpatati, lokānāmamaratvaṃ cetyekadeśavivartti rūpakam /
yatrāvayavirūpaṇamātre kavisaṃrambhaviśrāntistanniravayavaṃ rūpakam / avayavarūpaṇamātre 'pi tadeva /
tatra kevalaṃ yathā---
yātrārambhavijṛmbhamāṇasubhaṭaprakṣveḍitāmreḍitair
nissāṇadhvanibhiḥ sphuṭaṃ pratidaladrodaḥ kaṭāhāntaraiḥ /
kṣubdheṣvabdhiṣu kampiteṣu giriṣu śrutyaiva muñcantyasūn
bhītāḥ kākativīrarudranṛpateḥ pratyarthinaḥ pārthivāḥ // ViPrud_8.53 //
atra rodasaḥ kaṭāhatvaṃ rūpyate / mālāniravayavaṃ yathā---
rājñāṃ maulivibhūṣaṇasragamalā dikkuñjaraśrotrayoḥ
sphāraṃ cāmarabhūṣaṇaṃ dharaṇibhṛcchṛṅgeṣu gaṅgāsarit /
vyomnaḥ kṣaumavitānamujjvalataraṃ muktākalāpo bhuvaḥ
sphāraḥ kākativīrarudrayaśasāṃ jāgarti visphūrjitam // ViPrud_8.54 //
rūpakaheturūpakaṃ paramparitarūpakam /
rūpakadvayamātravyavasthitatvādasya na samastavastuviṣaye 'ntarbhāvaḥ / śliṣṭakevalaparamparitaṃ yathā---
śliṣṭamālāparamparitaṃ yathā---
padmollāsasahasrabhānurasakṛtsanmārgacaryābudhaḥ
kṣmābhṛtpakṣabhidāśaniḥ kuvalayālaṃkārarākāśaśī /
nityodyatsumanovikāsasurabhiḥ kalyāṇasaṃpatsura-
kṣoṇībhṛdbhuvanāśrayāmbudhirayaṃ śrīvīrarudro nṛpaḥ // ViPrud_8.56 //
aśliṣṭakevalaparamparitaṃ yathā---
aśliṣṭamālāparamparitaṃ yathā---
dorāśīviṣajihvayā ripuvanaśreṇīmahāvātyayā
śauryogrānaladhūmyayā jayaramāyoṣāvilāsabhruvā /
saṃhṛṣyaddharaṇīvilāsaśikhinīsaṃvāsayaṣṭyā jagat-
prasādārgalayā kṛpāṇalatayā rudro nṛpaḥ krīḍati // ViPrud_8.58 //
aśliṣṭamālāparamparitaṃ vaidharmyeṇāpi saṃbhavati / yathā---
evamaṣṭavidhasyāpi rūpakasya vākyasamāsagatatvena ṣoḍaśa rūpakabhedāḥ saṃbhavanti //
[VIII.7-pariṇāmālaṅkāraḥ]
pariṇāmālaṅkāraḥ /
āropyamāṇaṃ prakṛtopayogītyanena sarvālaṅkāravyāvṛttiḥ / tasya sāmānādhikaraṇyavaiyadhikaraṇyābhyāṃ dvaividhyam / sāmānādhikaraṇyena pariṇāmo yathā---
śaśvat prasādhanavidhānakṛtābhilāṣā
namrairbhajanti makuṭairavanīpavargāḥ /
śrīvīrarudranṛpateḥ kakubhāṃ vijetu-
rājñāmayīṃ srajamamandavilāsalakṣmīm // ViPrud_8.61 //
vaiyadhikaraṇyena pariṇāmo yathā---
samāsoktāvāropyamāṇasya prakṛtopayogitve 'pyavācyatvānna pariṇāme 'ntarbhāvaḥ /
[VIII.8-sandehālaṅkāraḥ]
saṃdehālaṅkāraḥ /
sā trividhā / śuddhā, niścayagarbhā, niścayāntā ceti /
saṃdehamātraparyavasāyinī śuddhā yathā---
kimeṣa navamo haritpatiramandasaṃpatpadaṃ
kimeṣa daśamaḥ prajāpatirapūrvasargakramaḥ /
kimeva harirurvaroddharaṇacuñcurekādaśa-
ścirāditi vilokyate jagati vīrarudro janaiḥ // ViPrud_8.64 //
niścayagarbho yathā---
kālāhiḥ kimayaṃ mṛṇālamṛdulaṃ bhogaṃ sa dhatte punaḥ
kālabhrūkuṭireṣa kiṃ nu mukha evojjṛmbhate sā punaḥ /
kālogrānaladhūmapaddhatirasau kiṃ sā punardhūyate
vāteneti vikalpyate pratibhaṭai rudrasya kaukṣeyakaḥ // ViPrud_8.65 //
niścayaparyavasānā yathā---
kiṃ kalpadrumamañjarīsraja ime kiṃ vā payorāśayaḥ
svardhenorathavā kimujjvalatarāścintāmaṇeḥ sphūrtayaḥ /
kiṃ vā siddharasormayaściramiti vyāmṛśya niścinvate
santaḥ kākativīrarudranṛpateḥ smerāḥ kaṭākṣā iti // ViPrud_8.66 //
[VIII.9-bhrāntimadalaṅkāraḥ]
bhrāntimadalaṅkāraḥ /
yathā---
kākatīyavibhoḥ kīrttivibhave vyāptarodasi /
[VIII.10-apahnavālaṅkāraḥ]
apahnavālaṅkāraḥ /
tasyāstraividhyam---apahnutyāropaḥ, āropyāpahnavaḥ, chalādiśabdairasatyatvapratipādanaṃ ca / ādyadvayasyodāharaṇam---
udvellaccaturarṇavīkalakalo nāyaṃ camūḍambaro
nedaṃ dundubhigarjitaṃ tripurajitkalpāntaḍhakkāravaḥ /
itthaṃ rudranarendradhāṭiṣu mahībhārāvanamrībhava-
ccheṣāśeṣaśirassu vismitamatha bhraṣṭaṃ digīśairapi // ViPrud_8.70 //
chalādiśabdairasatyatvapratipādanaṃ yathā---
sarvāṃ kākativīrarudradharaṇīnāthacchalena kṣitiṃ
pātuṃ madhyamalokapālapadavīṃ prāptaḥ svayaṃbhūḥ śivaḥ /
naivaṃ ced viṣamāvalokanakalāmātreṇa bhasmīkṛtair-
jātaṃ vairipuraiḥ kathaṃ kathamavāgbhūtaṃ ca bhūbhṛdgaṇaiḥ // ViPrud_8.71 //
rucyarthayogābhyāṃ yathā---
lakṣmīnivāsagṛhamityakhilā narendrāḥ
śauryātibhūmikhanirityarivīravargāḥ /
vidyāvihārapadavīti ca labdhavarṇāḥ
śrīkākatīndranagarīmaniśaṃ stuvanti // ViPrud_8.73 //
śleṣeṇa yathā---
[VIII.11-utprekṣālaṅkāraḥ]
utprekṣālaṅkāraḥ /
athādhyavasāyagarbhālaṃkāradvayaṃ nirūpyate / viṣayaviṣayiṇoranyataranigaraṇenābhedapratipattiradhyavasāyaḥ / sa dvividhaḥ---viṣayinigaraṇena viṣayanigaraṇena ca /
yatrāprakṛtaguṇakriyāsaṃbandhādaprakṛtatvena prakṛtasya saṃbhāvanam utprekṣā / sā dvividhā---vācyā, pratīyamānā ca /
saṃbhāvanāpratipādakānāṃ "nūnaṃ (dhruvaṃ) prāya'; ityevamādīnāṃ prayoge vācyā / aprayoge tu pratīyamānā / jātikriyāguṇadravyāṇāṃ caturṇāmadhyavasāyaviṣayatvena sā dvividhā ; pratyekaṃ caturvidhā / teṣāṃ bhāvābhāvarūpatayā dvaividhye 'ṣṭavidhā / adhyavasāyasya guṇanimittatvena kriyānimittatvena ca dvaividhye pratyekaṃ ṣoḍaśaprakārā / nimittasya vācyatvagamyatvābhyāṃ dvaividhyaṃ vācyotprekṣāyāmeva / pratīyamānotprekṣāyāmivādyanupādāne nimittasya cāprayoge utprekṣāyā niravalambanatvāt / tathā jātyādīnāṃ svarūpeṇa heturūpeṇa phalarūpeṇa cādhyavasāyaviṣayatve bahuvidhatvam / vācyotprekṣāyāmapi hetuphalayorutprekṣāviṣayatve nimittasyopādānameva / tathā hi---yathā sādhye 'nupātte sādhanatvena nirdeśo nānvayaṃ puṣṇāti, tathā sādhane 'nupātte sādhyatvena nirdeśo 'pi / tayoranyonyāpekṣitvāt / hetūtprekṣāyāṃ phalaṃ nimittam / tasyānupādāne kaṃ prati phalatvena saṃghaṭate / tathāhi---
atrotprekṣānimittasya majjanasyānupādāne saṅgāditi hetūtprekṣā na śobhāmāvahati / yathā vā---
atrotprekṣānimittasya bhānumatpraveśasyānupādāne jayaśrīvāsakamalavikāsāyeveti phalotprekṣaṇamasamīcīnam / ataḥ svarūpotprekṣāyāmeva nimittasyopādānānupādānābhyāṃ dvaividhyam / ataścetthaṃ vācyotprekṣāyā bhedagaṇanā /
evaṃ caturdaśabhedā jātyutprekṣā /
anenaiva krameṇa guṇakriyādravyotprekṣāpi parigaṇanīyā /
evaṃ ca vācyotprekṣāyāḥ ṣaṭpañcāśad bhedāḥ /
pratīyamānotprekṣāyastvaṣṭācatvāriṃśad bhedāḥ /
atra svarūpotprekṣāyāmapi nimittopādānaniyamāt nimittasya gamyatve guṇarūpatvena kriyārūpatvena ca cārutvaviśeṣābhāvādeka eva bhedo gaṇyate /
guṇakriyayorutprekṣāviṣayatvamutprekṣānimittatvaṃ cābhyupagatam /
prācāmalaṅkāraprabandheṣu ṣaṇṇavatibhedotprekṣeti gaṇanāmātram /
cārutvātiśayastu ṣaṭpañcāśat eva bhedānām /
tatra yathāsaṃbhavamudāharaṇāni /
upāttaguṇanimittajātibhāvasvarūpotprekṣā yathā---
kīrttiḥ kākativīrarudranṛpateḥ siṃhāsanādhyāsinaḥ
prācāṃ bhūmibhujāṃ yaśaḥ pidadhatī koṭīndutulyadyutiḥ /
rakṣādakṣiṇarājalābhajanitāmandapramodotthitā
trailokyāṭṭahasaprabheva kakubhāṃ prānteṣu vidyotate // ViPrud_8.78 //
atra prabhāśabdo jātivacanaḥ / trailokyāṭṭahasaprabhāyāḥ kaviprauḍhoktisiddhatvānnopamāśaṅkāvakāśaḥ /
upāttakriyānimittajātibhāvasvarūpotprekṣā yathā---
vīrasya rudranṛpateḥ priyavallabhasya
rājyābhiṣekasalilaiḥ sarasīkṛtāyāḥ /
sadyaḥ samucchvasitasāndraparāgarekhāḥ
kṣoṇyāḥ pramodapulakāṅkuramañjarīva // ViPrud_8.79 //
atra pulakāṅkuramañjarīvetyutprekṣāyāṃ sarasīkaraṇaṃ kriyārūpaṃ nimittam /
anupāttanimittijātibhāvasvarūpotprekṣā yathā---
atra dīpikeveti jātivacanājjātirutprekṣyate /
upāttaguṇanimittajātyabhāvasvarūpotprekṣā yathā---
anupāttanimittajātyabhāvasvarūpotprekṣā yathā---
diśāṃ jeturviśvaprasṛtamahaso rudranṛpater-
jayaprasthānodyatkarituragasaṃmardajanitam /
rajaḥ kṛtvā grastapratibalamasūryāmiva divaṃ
pratāpākhyān anyān diśi diśi vidhatte dinakarān // ViPrud_8.82 //
atrāsūryāmiti jātyabhāvaḥ / jātihetūtprekṣā yathā---
atra śayyeveti jātihetutvam / jātyabhāvahetūtprekṣā yathā---
atrākalpavṛkṣatvāditi jātyabhāvasya hetutvam /
jātiphalotprekṣā yathā---
atra stambhībhavitumiti jāteḥ phalatvam /
jātyabhāvaphalotprekṣā yathā---
atrāmānuṣatvāyeti jātyabhāvasya phalatvam /
kriyāsvarūpotprekṣā yathā---
śrīkākatīyanṛpaterdviṣadaṅganānāṃ
śvāsormibhiḥ sapadi marmaritāntarālāḥ /
tāsāṃ nivāsaviṣaye kṛtayācanānāṃ
pratyuttarāṇi dadatīva marau vanāntāḥ // ViPrud_8.87 //
kriyāsvarūpābhāvotprekṣā yathā---
atrādadāneti kriyāsvarūpābhāvaḥ / kriyāhetūtprekṣā yathā---
atrabhibhavādiveti kriyāhetutvam / (kriyāhetvabhāvotprekṣā yathā---
kriyāphalotprekṣā yathā---
kriyābhāvaphalotprekṣā yathā---
atrāsaṃspraṣṭumiveti kriyābhāvasya phalatvam /
guṇasvarūpotprekṣā yathā---
guṇābhāvasvarūpotprekṣā yathā---
atra praśāntoṣmeti guṇābhāvaḥ / guṇahetūtprekṣā yathā---
atrāsūyayeveti guṇasya hetutvam / guṇābhāvahetūtprekṣā yathā---
atrāpramodādiveti guṇābhāvasya hetutvam / guṇaphalotprekṣā yathā---
atra nairmalyārthamiti guṇasya phalatvam / guṇābhāvaphalotprekṣā yathā---
atrāvairārthamiti guṇābhāvasya phalatvam / dravyasvarūpotprekṣā yathā---
dravyasvarūpābhāvotprekṣā yathā---
atra divaḥ pārijātābhāva utprekṣyate / dravyahetūtprekṣā yathā---
dravyahetvabhāvotprekṣā yathā---
atrāsuvarṇācaleneti hetvabhāvaḥ / dravyaphalotprekṣā yathā---
atra dugghārṇavaśatāyeti dravyasya phalatvam /
dravyābhāvaphalotprekṣā yathā---
atra nirākāśamityākāśābhāvāya ityarthaḥ / evaṃ bhedāntaraṃ yathāsaṃbhavamudāhāryam /
ityaupamyagarbhālaṃkāravivecanam /
[VIII.12-atiśayauktyalaṅkāraḥ]
atiśayoktyalaṅkāraḥ /
yatra kaviprauḍhoktyā viṣayatirodhānena viṣayī nibadhyate sātiśayoktiḥ / tasyāścāturvidhyam---bhede 'bhedaḥ, abhede bhedaḥ, saṃbandhe 'saṃbandhaḥ, asaṃbandhe saṃbandhaśceti / kāryakāraṇayoḥ paurvāparyaviparyayarūpā tvanadhyavasāyamūlatvād vyatiriktaiva / kiṃ tu prauḍhoktimūlatvādatiśayoktiriti kathyate / tatra bhede 'bhedo yathā---
atra pratāparudrakalpavṛkṣayorabhedādhyavasāyaḥ / abhede bhedo yathā---
aunnatyaṃ mahadanyadeva mahitaḥ ko 'pyeṣa gambhīrimā
kāpyanyā saraṇiḥ pratāpayaśasoranyaiva bāhvoḥ prathā /
sarvaṃ nūtanameva rudranṛpaterjāne na tannirmitau
sāmagrī caturānanena kiyatī kīdṛkkramā kalpitā // ViPrud_8.107 //
atraunnatyādervāstavābhede 'pi bhedaḥ kalpitaḥ / tataḥ svataḥ siddhakaviprauḍhoktisiddhayoraunnatyayorbhede 'pi abhedādhyavasāyaḥ /
saṃbandhe 'saṃbandho yathā---
śilā cintāratnaṃ, taruramaraśākhī, paśurasau
viyaddhenuḥ, sarvaṃ jagadapi tathā doṣavidhuram /
na sṛṣṭivaidhātro tadiha caturaśrīḥ kathamiyaṃ
spṛśeddevaṃ rudraṃ sakalaguṇasāmrājyanilayam // ViPrud_8.108 //
atra vidhātṛsṛṣṭisaṃbandhe 'pyasaṃbandha uktaḥ / atītabrahmasṛṣṭineśvareṇātrābhedādhyavasāyaḥ / asaṃbandhe saṃbandho yathā---
brahman ! merugirau kṛte 'pi kimidaṃ naivaṃvidhāste mudaḥ
svāmin ! satyamadhikriyādya phalitā yadvīrarudraḥ kṛtaḥ /
mithyā kiṃ nu vikatthase trijagatastrāṇāya matprārthitaḥ
śaṃbhuḥ kṣmāmavatīrṇavāniti kathā jātā haribrahmaṇoḥ // ViPrud_8.109 //
atra haribrahmaṇorevaṃvidhagoṣṭyasaṃbandhe 'pi saṃbandha uktaḥ / śaṃbhunā saha kākatīndrasyābhedādhyavasāyaḥ / kāryakāraṇayoḥ paurvāparyaviparyayarūpātiśayoktiryathā---
atra kāryabhūtasya smaraśarapātasya kāraṇabhūtāt priyadṛṣṭipātāt pūrvakālatvamuktam /
[VIII.13-sahoktyalaṅkāraḥ]
sahoktyalaṅkāraḥ /
athoktisāmyālaṃkāranirūpaṇe 'tiśayoktihetukā sahoktirnirūpyate /
yatra bhede 'bhedarūpayā kāryakāraṇapaurvāparyaviparyayarūpayā vātiśayoktyā ekasya prādhānyenānvaye 'parasya sahārthena
saṃbandhe upamānopameyabhāvaḥ kalpyate tatra sahoktiḥ / prākaraṇikāprākaraṇikaviṣayatvādupamānopameyabhāvasya sahārthasaṃbandhena dvayorapi prakṛtatvānna tadātmatā /
kāryakāraṇapaurvāparyaviparyayarūpātiśayoktimūlā sahoktiryathā-
atra kṛpāṇapatanottarakālabhāvino divyamālyapatanasya sahakālatvamuktamiti paurvāparyaviparyayaḥ / bhede 'bhedarūpātiśayoktiḥ śleṣagarbhābhedādhyavasāyarūpā cārutvātiśayahetuḥ / tanmūlā yathā---
atrodayaṃ prayātīti śleṣeṇodayaparvatābhyudayayorabhedādhyavasāyaḥ /
[VIII.14-vinoktyalaṅkāraḥ]
vinoktyalaṅkāraḥ /
atha sahoktipratipakṣarūpā vinoktirnirūpyate /
yatra kasyacidasaṃnidhānādvastu ramyamaramyaṃ vā bhavet sā vinoktiḥ / sā dvividhā---aramyatā, ramyatā ceti / aramyatā yathā---
atra pratāparudraguṇavarṇanena vinā kāvyaśriyo 'śobhanatvamuktam / anena kāvyaśobhāmicchadbhiḥ kavibhiḥ pratāparudraguṇā varṇayitavyā iti vidhireva prakāśyate / ramyatā yathā---
kalāpūrṇe nityaṃ jayati jagatīndau trijagato
vapuṣmatyānande vimalavibhave rudranṛpatau /
vinā lakṣma prāpya pratidivasapūrṇāṃ nijatanuṃ
prakāśaḥ syādinduryadi divi bhavet so 'pi subhagaḥ // ViPrud_8.116 //
atra pratāparudre candramasaḥ kalaṅkena vinā śobhanatvamuktam / sakalaguṇaśālinaḥ pratipakṣasya purastāt tādṛśaguṇavattayaiva ramyatā, nānyatheti /
[VIII.15-samāsoktyalaṅkāraḥ]
samāsoktyalaṅkāraḥ /
viśeṣaṇānāṃ taulyena yatra prastutavartinām /
yatra prakṛtaviśeṣaṇasāmyādaprastutaṃ gamyate sā samāsoktiḥ / tat trividham---śliṣṭaviśeṣaṇasāmyaṃ, sādhāraṇam, aupamyagarbhaṃ ceti /
śliṣṭaviśeṣaṇasāmyaṃ yathā---
sadyo viślathamekhalāṃ pulakitāmṛjvīṃ tanuṃ bibhratī
rāgādandhrapateḥ kṛpāṇalatikā gṛhṇāti kaṇṭheṣvarīn /
tadyogādanuraktabhāvavivaśāḥ saṃmīlitākṣāściraṃ
śūnyāntaḥ karaṇā bhajanti khalu te bhāvasthitiṃ kāmapi // ViPrud_8.118 //
atra viślathamekhalā pulakitāmiti śliṣṭaviśeṣaṇamahimnā kṛpāṇalatikāyā nāyikātvapratītiḥ / anuraktabhāvavivaśā ityādiviśeṣaṇadvārā ripūṇāṃ nāyakatvapratītiḥ / sādhāraṇaviśeṣaṇena yathā---
vītavrīḍamapāstamānamudayadvaisvaryamāvirbhavat-
svedaṃ nirbharagātravepathu milanmūrcchaṃ galadbāṣpakam /
saṃjātapralayaṃ ca kākatimamīnātha ! smarodvejitā
bhūpāḥ śailaguhāsu yānti vijanaṃ bhītyā samāliṅgitāḥ // ViPrud_8.119 //
atra śṛṅgārabhayānakasādhāraṇaviśeṣabalād bhītyā samāliṅgitā iti nṛpāṇāṃ nāyakatvapratītiḥ / aupamyagarbhaviśeṣaṇena yathā---
atra samāsoktau sarvatra vyavahārasamāropa eva jīvitam / sa caturvidhaḥ / laukike vastuni laukikavyavahārasamāropaḥ, śāstrīyavastuvyavahārasamāropaśceti dvividhaḥ ; tathā śāstrīyavastuni śāstrīyavastuvyavahārasamāropaḥ, laukikavastuvyavahārasamāropaśceti / evaṃ caturvidhaḥ / yathākramamudāharaṇāni /
atra laukike prakṛtavastuni laukikasya sārvabhaumanāmadheyasya diggajasya vyavahārapratītiḥ / tathā---
atra laukike khaḍge tarkaśāstraprasiddhavastuvyavahārasamāropaḥ /
tathā---
apūrvārthaślāghāgurubhaṇitasārasyapadavī
śrutigrāhyaṃ tattvaṃ kimapi kalayantī pratipadam /
prabandhaśrīrvīrakṣitibhuji kavīnāṃ vijayate
budhaśreṇī yasyāṃ nipuṇamadhikartuṃ prabhavati // ViPrud_8.123 //
atrālaṃkāraśāstrīye vastuni tantraśāstraprasiddhavalastuvyavahārasamāropaḥ /
tathā---
sālaṃkārā lasadvarṇā saguṇā rasanirbharā /
atrālaṃkāraśāstrīye vastuni bhāratyākhye laukikanāyikāvyavahārasamāropaḥ / samāsoktau viśeṣaṇaviśeṣyayordvayorupādānābhāvācchleṣādviśeṣaḥ /
[VIII.16-vakroktyalaṅkāraḥ] vakroktyalaṅkāraḥ /
anyeṣāmapyalaṃkārāṇāmuktisāmye 'pi śleṣagarbhatvaviśeṣāt vakroktirucyate---
yatra kayācidvivakṣayā prayuktasya vākyasya anyathā vivakṣayā yojanā kriyate sā vakroktiḥ / uktivakratve kathaṃcit saṃbhavatyapyevaṃvidhalakṣaṇābhāvāt sarvālaṃkārebhyo bhidyate / kākvā yathā---
(/bahuvallabhaḥ khalu rājā sakhi tasya śriyāṃ nirbharāsaktiḥ / nyūnā śriyo 'pi tvamātmānaṃ kiṃ nu laghayasi //)
atra tvamapi śriyo nyūnaguṇā na bhavati / atastvayyapi nṛpatirāsakta eva, kimityātmānaṃ laghūkaroṣīti kākvā
pratīyate / śleṣeṇa yathā---
kaste sundari vartate hṛdi sadā ? kimindurna hi
kṣoṇībhṛttilakaḥ; sumerurayi kiṃ ? no rudradevo vibhuḥ /
īśaḥ kiṃ sakhi ! satyamāttha subhage ! tvaṃ gotrasārodbhave-
tyālyāṃ khalvapahāsavāci virahaṃ kiṃcidvadhūrvyasmarat // ViPrud_8.127 //
[VIII.17-svabhāvoktiḥ]
atha svabhāvoktiḥ /
yatra cārutayā vastuno yathāvadvarṇanaṃ nibadhyate sā svabhāvoktiḥ /
yathā---
[VIII.18-vyājoktyalaṅkāraḥ]
vyājoktyalaṅkāraḥ /
athoktisāmyād vyājoktirucyate /
yatra prakāśaṃ vastu sāmyagarbhatvena nigūhanārhatvāt kenacit vyājena pracchādyate sā vyājoktiḥ / yathā---
kṣoṇīpāṇigrahaṇasamaye saṃmadādromaharṣe
sarvāṅgīṇe nṛpatitilakaḥ kākatīyānvayenduḥ /
dhīrodāttaḥ śiśirasalilaiḥ kiṃ nu rājyābhiṣekaḥ
kartavyaḥ syāditi mṛdu hasan vīkṣate mantrivṛddhān // ViPrud_8.131 //
atra kṣoṇīpāṇigrahaṇajanitaṃ romaharṣaṇaṃ dhīrodāttatayā pratāparudradevena mahābhiṣekasalilaśaityavyājena pracchādayatā mantriṇo vīkṣyante /
[VIII.19-mīlanālaṅkāraḥ]
mīlanālaṅkāraḥ /
yatra vastunā vastvantaraṃ pracchāditaṃ bhavati sa mīlanālaṃkāraḥ / sa dvividhaḥ---sahajenāgantukatirodhānam, āgantukena sahajatirodhānaṃ ceti / yathākramamudāharaṇe---
ugraiḥ kākativīrarudranṛpaterderdaṇḍavisphūrjitair-
yuddhaprāṅgaṇavarjiteṣu patiṣu kvāpi pralīnātmasu /
viṣvaktīvratarasmarajvarajuṣāmaṅge dviṣadyoṣitāṃ
saṃkrānto 'pi na lakṣyate pathi mahānūṣmā ciraṃ māravaḥ // ViPrud_8.133 //
atra sahajena ripukāminīgatena smarānaloṣmaṇā mārgavaśādāgantuko marūṣmā tirodhīyate / tathā---
atra bhayajanitena kampādinā'gantukena sahajasya premajanitasya kampādestirodhānam /
[VIII.20-sāmānyālaṅkāraḥ]
sāmānyālaṅkāraḥ /
yatra evasya vastuno guṇasāmyena vatsvantaraikātmyaṃ bhavati, sa sāmānyālaṃkāraḥ / yathā--
atra pratāparudrakīrttyāṃ jagatsu vijṛmbhitāyāṃ kailāsaprabhṛtīnāṃ vimalavastūnāṃ tadaikātmyam /
[VIII.21-tadguṇālaṅkāraḥ]
tadguṇālaṅkāraḥ /
yatra nyūnaṃ svaguṇaṃ vihāya saṃnihitavastunaḥ sakāśādutkṛṣṭaguṇaḥ svīkriyate sa tadguṇālaṅkāraḥ / yathā---
atra praṇamatāṃ bhūpatīnāṃ padmarāgamukuṭāḥ svāṃ śoṇaprabhāṃ muktvā kākativīrarudrapadanakhajyotsnāgataṃ dhavalimānamudvahanti sma /
[VIII.22-atadguṇālaṅkāraḥ]
atadguṇālaṅkāraḥ /
tatprātipakṣyādatadguṇo nirūpyate /
yatra saṃnidhānarūpe hetau satyapyanyaguṇasvīkāro nāsti asāvatadguṇālaṃkāraḥ / yathā---
īśānaṃ samayā jagatyaṭati tallīlāṭṭahāsojjvale
daityāriṃ paritastadaṅgavilasannīladyutidyotite /
brahmāṇaṃ nikaṣā ca tattanumilatsvarṇaprabhābhāsvare
puṣṇan rudranarendrakīrttivibhavaḥ svāmeva śubhrāṃ chavim // ViPrud_8.140 //
atra hariharaviriñcīnāṃ samīpavartiṣu jagatsu tattannānāprabhāsamagreṣvapi nirantaraṃ viharamāṇasya pratāparudrayaśaso niraṅkuśaḥ svakīya eva dhavalim vijṛmbhate /
[VIII.23-virodhālaṅkāraḥ]
virodhālaṅkāraḥ /
yatra prathamamābhāsatayā pratīto virodhaḥ paryavasāne parihriyate sa virodhālaṃkāraḥ / tatra jāterjātyādinā saha virodhe catvāro bhedāḥ / kriyāyāḥ kriyāguṇadravyaiḥ saha virodhe trayo bhedāḥ / guṇasya guṇadravyābhyāṃ virodhe dvau bhedau / dravyasya dravyeṇa saha virodhe eko bhedaḥ / evaṃ daśa virodhe bhedāḥ / jāterjātyā kriyayā ca virodho yathā---
atra pūrvārdhe jātyorvirodhaḥ, kamalākaro 'pyajaḍāśaya iti virodhāt / uttarārdhe jātikriyayorvirodhaḥ, vimalataravāridhārāyāḥ saṃtāpakaraṇavirodhāt / atra śleṣamūlo virodhaḥ /
jāterguṇadravyābhyāṃ virodho yathā---
atra sārvabhaumo 'pyamada iti jātiguṇayorvirodhaḥ / bhāsvānapi kalānidhiriti jātidravyayorvirodhaḥ / kalānidherekatvāt dravyatvam / atrāpi śleṣamūlatā / kriyāyāḥ kriyayā virodho yathā---
atra trivargasādhāraṇavṛtterdharmārthavirodhiṣu bhaṅgakaraṇaṃ kāmārau snehakaraṇaṃ ca viruddham / kriyāyā guṇadravyābhyāṃ virodho yathā---
atra jiṣṇuvihārasya gotravātsalyamiti kriyāguṇayorvirodhaḥ / kamalollāsaṃ kurvannapi rājeti kriyādravyayorvirodhaḥ / atrāpi śleṣamūlataiva / guṇasya guṇena virodho yathā---
atra raktatvapāṇḍuratvayorvihodhaḥ / guṇasya dravyeṇa virodho yathā---
atra pratāparaudro 'pi jaivātṛka iti guṇadravyayorvirodhaḥ /
dravyasya dravyeṇa virodho yathā---
evaṃ daśa bhedā darśitāḥ / ayamaśleṣeṇāpi bhavati / yathā---
atra svabhāvaśiśirāpi tāpinīti virodhaḥ /
[VIII.24-viśeṣālaṅkāraḥ]
viśeṣālaṅkāraḥ /
atha virodhagarbhālaṃkārā nirūpyante /
yatrādhāramantareṇādheyo nibadhyate sa eko viśeṣaḥ / ekasyānekagocaratve dvitīyo viśeṣaḥ / prakṛtādaśakyavastvantarakaraṇe tṛtīyaḥ / yathākramamudāharaṇāni--
atra prācāṃ bhūpatīnāmādhārabhūtānāṃ tirodhāne 'pyāśritāyāḥ kīrtteravasthānam / yathā ca---
paśyanto bhayavihvalāḥ pratinṛpāḥ paścāt puraḥ pārśvayor
rapyantarbahirandhrapārthivapatiṃ protkṣiptakaukṣeyakam /
niḥ sīnotbaṇadhāvanavyatikaraprabhraṣṭadorāyudhāḥ
śailācchelamaṭanti kampavilasadgāmbhīryaśauryaśriyaḥ // ViPrud_8.152 //
atra bhayabhrāntānāṃ śatrunṛpatīnāṃ pratāparudranṛpatireko 'pyanekatra pratīyate / tathā ca---
apārakaruṇānidheḥ sadasi vīrarudraprabhoḥ
prasādamadhurakramā lagati yatra dṛṣṭirjane /
atīndramatikiṃnarādhipamaśeṣalokonnataṃ
na kiṃ mimadhitiṣṭhati tribhuvane sa sarvādhikaḥ // ViPrud_8.153 //
apra sādhāraṇo janaḥ pratāparudradṛṣṭiprasādapātrīkṛtaḥ kiṃ kiṃ na labhata ityaśakyavastvantarakaraṇam /
[VIII.25-adhikālaṅkāraḥ]
adhikālaṅkāraḥ /
yatrāśrayāśrayiṇorānurūpyaṃ nāsti so 'dhikālaṃkāraḥ / sa dvividhaḥ, āśrayasyālpatvamahattvābhyām /
stoke brahmāṇḍarandhre vipulataratayā svairasaṃcārahelā-
saṃkocādekarāśībhavadatanurucau kākatīndrasya kīrttau /
etaiḥ prāleyapṛthvīdhararajatagirisvarṇadīśītabhānu-
kṣīrambhorāśimukhyaiḥ prakaṭitamadhunā taddhanībhāvarūpam // ViPrud_8.155 //
atrāśrayasya rodaḥ kuharasyālpatvamāśritasya pratāparudrayaśaso vaipulyam / dvitīyo yathā---
kvāpi kvāpi kaliṅgamālavamahārāṣṭrāṅgavaṅgādayo
bhūpāstādṛśasainyavaibhavasamākrāntākhilāśāntarāḥ /
līnāḥ kākativīrarudranṛpatervyūhaprapañcaśriyā
niḥ sīme balavāridhau vidadhate pūrtiṃ na koṇe 'pyaho // ViPrud_8.156 //
atrāśrayasya pratāparudrasainyāmbudhervaipulyam / āśritānāmaṅgavaṅgakaliṅgaprabhṛtirājakānīkinīnāmalpatvam /
atha vibhāvanā viśeṣoktiśca /
yatra prasiddhakāraṇaparityāgena kāryasyotpattirnigadyate sā vibhāvanā / yatra sākalye satyapi kāryasyānutpattiḥ sā viśeṣoktiḥ /
yathā---
atra tamaḥ prādurbhāvasya prasiddhakāraṇaṃ rātriḥ / tayā vināpi tasyotpattirnibaddhā / aprasiddhaṃ kāraṇaṃ śokādyastyeva / tathā ahassu ravikiraṇeṣu satsvapi tejaso 'nutpattiriti atra niṣpratāpatvādi nimittamastyeva /
[VIII.26-asaṃgatyalaṅkāraḥ]
asaṃgatyalaṅkāraḥ /
yatraikadeśavartinorapi kāryakāraṇayorbhinnadeśasthitirnibadhyate 'sāvasaṃgatyalaṃkāraḥ / yathā---
atra rājñi bhūbhāraḥ śatruṣu namanamiti /
[VIII.27-vicitrālaṅkāraḥ]
vicitrālaṅkāraḥ /
virodhaprastāvādvicitraṃ nirūpyate /
yatra svaviruddhaphalaprāptyarthamudyogaḥ kriyate sa vicitrālaṃkāraḥ /
yathā---
atrāroḍhumavarohantīti viparītaphalaprāptyarthaṃ prayatnaḥ /
anyonyālaṃkāraḥ /
athānyonyaṃ nirūpyate / asyāpi virodhamūlatā /
yatra parasparaṃ kriyādvārakamutpādyotpādakatvaṃ tadanyonyālaṃkāraḥ /
yathā---
atra pratāparudrabhadrāsanayoranyonyālaṃkāryatvam /
viṣamālaṃkāraḥ /
atha virodhamūlo viṣamālaṃkāraḥ kathyate /
yatra kāraṇādviruddhakāryasyotpattistadekaṃ viṣamam / akāryabhūtasyānarthasyotpattirdvitīyam / virūpayorvastunoḥ saṃghaṭane tṛtīyam / tatra prathamaṃ yathā---
rājñaḥ kākativīrarudranṛpateḥ khaḍgāt tamālaprabhād
udbhūtāṃ śaradindukāntidhavalāṃ kīrttiśriyaṃ paśyatām /
lokānāṃ muravairipādakamalājjātāṃ viyannimnagāṃ
śrutvā saṃprati vismayādviramati prāptānubhāvaṃ manaḥ // ViPrud_8.166 //
atra nīlavarṇāt khaḍgādindughavalasya yaśasaḥ samutpattiḥ /
dvitīyaṃ yathā---
atra samarodyogaphalasya na kevalaṃ jayasyānutpattiryāvajjīvitabhraṃśarūpānarthotpattirapi / tṛtīyaṃ yathā---
kva bhūpālāstādṛgvibhavamahanīyaprakṛtayaḥ
kva ceyaṃ kāntārasthitiraśivavṛttyekanilayā /
iti prekṣaṃprekṣaṃ vanabhuvi ripūn rudranṛpateḥ
pratāpaṃ ślāghante śabarapuravīrāḥ pratidiśam // ViPrud_8.168 //
atra mahānagaranivāsayogyānāṃ rājñāmaśivānāṃ vanapradeśānāṃ virūpāṇāṃ saṃghaṭanam /
evaṃ virodhagarbhālaṅkārā nirṇītāḥ /
[VIII.28-samālaṅkāraḥ]
samālaṅkāraḥ /
yatrānyonyānurūpapadārthasaṃghaṭanā kriyate sa samālaṅkāraḥ / yathā---
(vidyāḥ sakalā lakṣmyā samaṃ pratāparudre /
saṃghaṭayya susadṛśaṃ bhavati kṛtārthaḥ svayaṃ brahmā //)
atra pratāparudre sakalavidyānāṃ lakṣmyāśca yogaḥ /
[VIII.29-tulyayogitālaṅkāraḥ]
tulyayogitālaṅkāraḥ /
atha gamyamānopamyālaṃkāravargaprastāvaḥ /
yatra kevalaprastutānāṃ kevalāprastutānāṃ vā samānadharmasaṃbandhādaupamyaṃ gamyate sā tulyayogitā / prastutānāṃ yathā---
atra kīrttīnāṃ dviṣadaṅganānāṃ ca prākaraṇikatvam / pāṇḍuratāṃ bhajanta iti samānadharmaḥ / aprākaraṇikānāṃ yathā---
atra kūrmendraprabhṛtīnāmaprākaraṇikatvam / niḥ sāratāṃ prāptā iti samānadharmaḥ / atra gamyamānaupamyaṃ na vāstavam ; kiṃ tu vaivakṣikam /
[VIII.30-dīpakālaṅkāraḥ]
dīpakālaṅkāraḥ /
yatra prastutāprastutānāṃ samastānāmeva samānadharmasaṃbandhenaupamyaṃ gamyate taddīpakam / tasya dharmasyādimadhyāntagatatvena traividhyam / ādidīpakaṃ yathā---
(bhāti nalena kṛtayugaṃ raghukuladīpena śauriṇā tretā /
dvāparastapojaninā kaliyugaṃ vīrarudreṇa //)
atra yathā nalarāmadharmaputraiḥ kṛtatretādvāparāḥ śobhante, tathā vīrarudreṇa kaliyugaṃ śobhata ityaupamyaṃ gamyate / madhyadīpakaṃ yathā---
(bhāgīrathyā jalanidhī rājate jyotsnayā pūrṇimācandraḥ //
śrutyā kamalabhavaḥ kīrttyā pratāparudro 'pi //)
atra bhāgīrathyādibhiḥ samudrādayo yathā rājante tathā kīrttyā pratāparudro rājata ityaupamyaṃ gamyate / antadīpakaṃ yathā---
(asuralokaṃ suranātho naralokaṃ vīrarudranaranāthaḥ //
phaṇilokaṃ phaṇinātho rakṣati nirupadravodvegam //)
atra yathā suralokaphaṇilokau suranāthaphaṇināthābhyāṃ rakṣitau, tathā vīrarudreṇa naraloko rakṣita ityaupamyaṃ gamyate /
atha padārthagatālaṃkāradvayānantaraṃ vākyārthagatamalaṃkāradvayaṃ nirūpyate /
pratīvastūpamālaṅkāraḥ /
yatra vastuprativastubhāvena sāmānyaṃ vākyadvaye nirdiśyate tena gamyaupamyā prativastūpamā / sā sādharmyavaidharmyābhyāṃ dvividhā /
prathamā yathā---
atra yathā samudraviloḍane manthānācalaḥ kṣamastathā śatruviloḍane pratāparudraḥ śakta ityaupamyaṃ gamyate / dvitīyā yathā---
atra candreṇa yathā cakoraparitoṣaṇaṃ kriyate, tathā vīrarudreṇa janarañjanaṃ kriyata iti vaidharmyeṇaupamyaṃ gamyate /
atha dṛṣṭāntaḥ /
[VIII.31-dṛṣṭāntālaraṅkāraḥ]
dṛṣṭāntālaṅkāraḥ /
yatra bimbapratibimbabhāvena sāmānyaṃ vākyadvaye nirdiśyate, sa dṛṣṭāntālaṃkāraḥ / so 'pi sādharmyavaidharmyābhyāṃ dvividhaḥ / ādyo yathā---
kṣoṇīṃ bibhratu bhūbhṛtaḥ katipaye kāpi pratiṣṭhā punaḥ
svarṇādrerdigadhīśavāsanagarīsaṃdigdhakuñjaśriyaḥ /
rājānau janarañjanaṃ vidadhatāṃ śrīvīrarudraprabhoḥ
ko 'pyanyo mahimā jagattrayadhurādhaureyadoḥ śālinaḥ // ViPrud_8.182 //
atra pratāparudrasya merośca bimbapratibimbabhāvādaupamyaṃ gamyate / vaidharmyeṇa yathā--
atra yathā bhāsvadudayamātreṇa padmāni samunmīlanti tathā pratāparudradayāvilokanamātreṇa saṃpadaḥ saṃbhavantīti vaidharmyeṇa bimbapratibimbanam /
[VIII.32-nidarśanālaṅkāraḥ]
nidarśanālaṅkāraḥ /
atha gamyamānaupamyaprastāvānnidarśanālaṃkāro nirūpyate /
yatropamānadharmasyopameyagatatvena nibaddhasyānvayāsaṃbhavāt tatsambandhārthaṃ bimbapratibimbakaraṇamākṣipyate, saikā nidarśanā / tadviparyaye dvitīyā nidarśanā / prathamā yathā---
riputimiramudasyan ratnasiṃhāsanastha-
stribhuvanamahanīyaḥ kākatīyakṣitīśaḥ /
vahati mahitaviśvollāsilīlāmabhikhyā-
mudayaśikharicūḍācumbinastīvrabhānoḥ // ViPrud_8.185 //
atra tīvrabhānorabhikhyāyāḥ prakṛte 'saṃbhavādabhikhyāsadṛśīmabhikhyāṃ vahatīti bimbapratibimbakaraṇākṣepaḥ / upameyadharmasyopamāne 'saṃbhavād yathā---
atra yaśovaiśadyasya dugghārṇavādau asaṃbhavāt sādṛśyopagamena bimbapratibimbanaṃ gamyate / kvacinniṣedhavaśādākṣiptayā prāptyā bimbapratibimbakaraṇākṣepo yathā---
yathā---
atra muñcantīti niṣedhāt pūrvaṃ raktotpalaśrīprāptirākṣiptā /
[VIII.33-vyatirekālaṅkāraḥ]
vyatirekālaṅkāraḥ
atha vyatirekaḥ /
yatropamānādupameyasyādhikyena nyūnatvena vā pratipādanena bhedapradhānaṃ sādharmyamupagamyate sa vyatirekālaṃkāraḥ / yathā---
atra raviśaśinorasaṃbhavena sarvapriyaṃkaratvenopameyabhūtasya pratāparudrasyādhikyaṃ kuvalayakamalādṛtaprakāśa ityuktamiti śleṣasamutthāpito vyatirekaḥ /
atha śleṣālaṅkāro nirūpyate /
yatra kevalaprakṛtayoḥ kevalāprakṛtayośca śleṣaḥ kathyate; tatra prakāradvaye viśeṣaṇaviśeṣyaśliṣṭatā / prakṛtāprakṛtaviṣaye 'ntyabhede viśeṣaṇamātraśliṣṭatā / viśeṣyayorapi śliṣṭatve śabdaśaktimūladhvaniprasaṅgāt / kevalaprakṛtayoḥ kevalāprakṛtayoścaikaśabdagocaratve tu na dhvaniśaṅkā / atrārthadvayapratipādane 'prastutatvena prastutatvena vā vaimagyābhāvādabhidhaiva samarthā / prastutāprastutaviṣaye tu abhidhāyāḥ prastutaikaparatantratvādaprastutārthapratipattirvyañjanavyāpārāyattaiva / tathā coktaṃ kāvyaprakāśe---
"anekārthasya śabdasya vācakatve niyantrite /
saṃyogādyairavācyārthadhīkṛd vyāpṛtirañjanam //'; iti /
tadevaṃ tridhā śleṣaḥ / tatra kevalaprākaraṇikayoryathā---
atra pūjāviṣayatayā hariharayoḥ prākaraṇikatvam / aprākaraṇikayoryathā---
atra mahākulānāṃ hariścandraprabhṛtīnāṃ kulaparvatānāṃ copamānatvenāprākaraṇikatvam / prākaraṇikāprākaraṇikayoryathā---
vijitāripuro mūrtau vilasatsarvamaṅgalaḥ /
atra pratāparudrarudrayoḥ prākaraṇikāprākaraṇikatvam /
[VIII.34-parikarālaṅkāraḥ]
parikarālaṅkāraḥ /
viśeṣaṇavaicitryamūlatvāt parikara ucyate /
yatra viśeṣaṇāni sābhiprāyāṇi nibadhyante sa parikarālaṃkāraḥ / yathā---
rājño yādavavaṃśapārthivamaṇeḥ prakhyātaśauryaśriyas
tvaṅgattuṅgaturaṅgasainyamahato mānaikavittasya ca /
sadyo rudranarendranāyakacamūnāthena kenāpyadhi-
kṣiptasyācaritāni sevaṇapaterjānāti sā gautamī // ViPrud_8.195 //
atra rājña ityevamādiviśeṣaṇāni utprāsagarbhāṇi /
[VIII.35-ākṣepālaṅkāraḥ]
ākṣepālaṅkāraḥ /
athākṣepālaṃkāraḥ
yatra viśeṣapratipattyarthamuktavakṣyamāṇayoḥ prākaraṇikayorniṣedhābhāsaḥ kathyate, sa ākṣepālaṃkāraḥ / uktaviṣaye vastu vā kathanaṃ vā niṣidhyate / vakṣyamāṇaviṣaye kathanameva niṣidhyate / tatrāpi sāmānyarūpeṇa pratijñāya viśeṣarūpeṇa niṣedhaḥ / aṃśoktāvaṃśāntarasya vā niṣedhaḥ / evaṃ caturvidho 'yamākṣepaḥ / krameṇaiṣāmudāharaṇāni /
atra rājasandhivigrahakāriṇāmuktau na vayaṃ saṃdeśahāriṇa iti vastuniṣedhaḥ / sa cānupapadyamānaḥ saṃdhivigrahakālocitakaitavavacanaparihāreṇa tattvavāditve paryavasitaḥ, sarvajagatpālakasya tava śatrubhāvena nālokanīyā rājānaḥ, kiṃ tu bhṛtyarūpeṇa saṃrakṣaṇīyā ityevamādiviśeṣamākṣipati / kathananiṣedho yathā---
vayamaśaraṇā ityeṣoktiḥ kathaṃ ghaṭate jagat-
tritayaśaraṇe trāyasvāsmāniti sphuṭamajñatā /
sakalajanatārakṣādakṣe tvayi praṇatā iti
tribhuvananamaskārye siddhaṃ pratāpamahīpate // ViPrud_8.198 //
atra vayamaśaraṇā ityevamādyuktikathananiṣedhā (dā) bhāsarūpādavaśyaparipālanīyatvādiviśeṣaḥ pratīyate / vakṣyamāṇaviṣaye sāmānyaṃ pratijñāya kathananiṣedho yathā---
atra vijñāpayāma iti sāmānyaṃ pratijñāya kathananiṣedhābhāsāt sarvathā vayaṃ rakṣaṇīyā iti viśeṣa ākṣipyate / aṃśoktāvaṃśāntarasya niṣedho yathā---
atra pratāparudro mahīyān, yūyamalpā ityaṃśoktyā yadi vā kimuktairityaṃśāntaraniṣedhābhāsena sarvathā praṇāmaiḥ prasādanīyo 'yam, na tu prātipakṣyamavalambanīyaṃ yuṣmābhiriti śatrustrīvacanabhaṅgyā viśeṣa ākṣipyate /
yathā ca iṣṭaniṣedhasyānupapadyamānatayā ābhāsatvaṃ tathā aniṣṭavidherapyanupapadyamānatayā ābhāsatvam / yathā---
atrāniṣṭabhūtaṃ pratāparudrapādasevātyajanaṃ tadripukāminyā vidhīyate / sa vidhiranupapadyamāna ābhāse paryavasyati / araṇyagṛhamedhinyā rītirabhyasyata ityanena vidhyābhāsa eva upabṛṃhitaḥ /
[VIII.36-vyājastutyalaṅkāraḥ]
vyājastutyalaṅkāraḥ /
atha gamyaprastāvāt vyājastutirucyate /
yatra nindākathanamukhena stutirgamyate---ekā sā / yatra stutimukhena nindā gamyate---sā dvitīyā vyājastutiḥ / krameṇa yathā---
stutyā nindā yathā---
[VIII.37-aprastutapraśaṃsālaṅkāraḥ]
aprastutapraśaṃsālaṅkāraḥ /
atha gamyatvaprastāvādaprastutapraśaṃsocyate /
yatra sārūpyeṇa sāmānyaviśeṣabhāvena kāryakāraṇabhāvena cāprastutakathanāt prastutapratītistatrāprastutapraśaṃsā / aprastutāt prastutapratītirityanena samāsoktervyāvṛttiḥ / na ca kāryāt kāraṇapratītāvanumānāvirbhāvaśaṅkā ; anumānālaṃkāre pratyāyyapratyāyakayordvayorapi prākaraṇikatvābhyupagamāt / anena paryāyoktasya vyāvṛttirapi / na cāyaṃ dhvaniḥ / pratīyamānasya vācyasiddhyaṅgatvāt / tatra sārūpyeṇa yathā---
atra bhramaravṛttāntenāprastutena sarvān asaṃpūrṇavibhavān urvīśvarān vihāya sakalaguṇaparipūrṇaḥ sarvajanānandī pratāparudra eka eva sarveṣāṃ viduṣāṃ sevya iti prastutaṃ pratīyate / sāmānyādviśeṣapratītiryathā---
atra pratāparudrasya guṇamahattve prastute sāmānyamabhihitam / viśeṣāt sāmānyapratipattiryathā---
atra mugdhānāṃ navasaṃgame mahatī lajjeti sāmānye prastute viśeṣo 'bhihitaḥ / kāryāt kāraṇapratītiryathā---
atrārṇavādīnāṃ gādhatvādibhiḥ kāryabhūtairaprastutaiḥ kāraṇabhūtaṃ pratāparudragāmbhīryādi pratīyate / kāraṇāt kāryapratītiryathā---
atra kathamīdṛśamahāvibhavabhājanamadhunā bhavasīti kāryaṃ pṛcchate savismayāya suhṛde kāraṇabhūtā pratāparudrakṛpādṛṣṭirabhihitā /
vācyasaṃbhāvasaṃbhavobhayarūpatayā yathāsaṃbhavaṃ bhedāḥ svayaṃ draṣṭavyāḥ /
[VIII.38-paryāyoktālaṅkāraḥ]
paryāyoktālaṅkāraḥ /
gamyatvaprastāvāt paryāyoktamucyate /
yatra prastutasyaiva kāryasya varṇanāt prastutameva kāraṇaṃ gamyate, tat paryāyoktam / yathā---
atra ripunagarīdīrghikāvārivihāreṇa pratāparudracamūcarakartṛkeṇa kāryabhūtena samaraprārambha eva svapurāṇi vihāya palāyitā pratinṛpāḥ iti kāraṇaṃ pratīyate /
[VIII.39-pratipālaṅkāraḥ]
pratīpālaṅkāraḥ /
atha pratīpam /
yatropameyasya lokottaratvādupamānākṣepaḥ kriyate, tadekaṃ pratīpam / yatropamānasyopameyatvaṃ kalpyate, tat dvitīyam / ādyaṃ yathā---
dvitīyaṃ yathā---
[VIII.40-anumānālaṅkāraḥ]
anumānālaṅkāraḥ /
rūpakahetukatvena tarkānumānavailakṣaṇyam / yathā---
rajodhūmaḥ senāvyatikarabhavo yat prasarati
sphuliṅgā dṛśyante bhaṭaghaṭitakaukṣeyakabhuvaḥ /
tato manye yātrāśucisamayajo rudranṛpateḥ
prabhūtaḥ kopāgnirdahati ripubhūpālanagarīḥ // ViPrud_8.218 //
kāvyaliṅgālaṃkāraḥ /
atha kāvyaliṅgam /
yatra heturvākyagatatvena padagatatvena vā pratipādyate tat kāvyaliṅgam /
yathā---
atra vākyārthagato hetuḥ / padārthagato yathā---
atra pūrvaṃ parimlānāyā bhūpālaphālalipeḥ punarucchvāse pratāparudranarendracaraṇanakhacandrikāsecanaṃ hetuḥ / tasya viśeṣaṇagatatvāt padārthagatatvoktiḥ /
arthāntaranyāsālaṅkāraḥ /
athārthāntaranyāsaḥ /
yatra kāryakāraṇabhāvena, sāmānyaviśeṣabhāvena vā prakṛtasamarthanaṃ kriyate, so 'rthāntaranyāsaḥ / kāryakāraṇabhāvena yathā---
atra phalarūpeṇaunnatyena namratvakāraṇaṃ samarthitam /
sāmānyādviśeṣasamarthanaṃ yathā---
atra bhītasya sarvaṃ bhayakārīti sāmānyamacetanebhyo ripubhūpā bibhyatīti viśeṣaṃ samarthayati / viśeṣāt sāmānyasamarthanaṃ yathā---
atra pratāparudrasaṃgatimahimnā kaliḥ kṛtayugasadṛśa iti viśeṣeṇa sāmānyasamarthanam / kāryakāraṇabhāve 'pi kāraṇāt kāryasamarthanaṃ kāvyaliṅge 'ntarbhūtamiti tannoktam / ataḥ prakāratrayamarthāntaranyāsasya /
[VIII.41-yathāsaṃkhyālaṅkāraḥ]
yathāsaṃkhyālaṅkāraḥ /
tarkanyāyamūlālaṃkārānantaraṃ vākyanyāyamūlālaṃkārā nirūpyante /
yatra yena krameṇoddiṣṭāḥ padārthāstenaiva krameṇānūddiśyante ; tatra yathāsaṃkhyālaṃkāraḥ / yathā---
[VIII.42-arthāpyalaṅkāraḥ]
arthāpattyalaṅkāraḥ /
yatra kasyacidarthasya niṣpattau tatsamānanyāyāt kaimutyenārthāntaramāpatati so 'rthāpattiralaṃkāraḥ / na cātrānumānaśaṅkā, kaimutyanyāyasaṃbandharūpatvāt / yathā---
samantādudvelairvi vidhahayadhāṭīkalakalair-
jagatyāṃ krāmannapyajani vidhuraḥ sevaṇapatiḥ /
manāk krodhodañcadbhrukuṭikuṭile rudranṛpatau
nṛpāṇāmanyeṣāṃ viphalitaruṣāṃ kaiva gaṇanā // ViPrud_8.229 //
api ca---
atra pratāparudrāpekṣayā merāvapyasāre 'nyeṣāṃ mahībhṛtāmarthādasāratvaṃ kaimutyādāpatati /
parisaṃkhyālaṅkāraḥ /
atha parisaṃkhyā /
yatraika vastu yugapadanekatra saṃbhāvyamānamekatraiva niyamyate, sā parisaṃkhyā sā prathamaṃ dvividhā, praśnapūrvikā, tadanyathā ceti / tayordvarjayorvarjanīyasya śābdatvārthatvābhyāṃ dvaividhye cāturvidhyam / tatra śābdavarjanīyā praśnapūrvikā yathā---
ārthavarjanīyā praśnapūrvikā yathā---
śābdavarjanīyā apraśnapūrvikā yathā---
rāgo dharme na viṣayasukhe, saṃgatiḥ satsabhāyāṃ
na strīgoṣṭhyāṃ, vyasanamaniśaṃ nītiśāstre na cākṣe /
kīrttyāṃ nityārjanacaturatā nārthajāte, vinodo
vidyābhyāse na ca parijane rudradevasya rājñaḥ // ViPrud_8.234 //
ārthavarjanīyā apraśnapūrvikā yathā---
alaṅkārasya śleṣeṇa cārutvātiśayaḥ /
[VIII.42-uttarālaṅkāraḥ]
uttarālaṅkāraḥ /
yatrottarānnibadhyamānāt praśna unnīyate tadekamuttaram / cārutvārthamasakṛllokottaraṃ praśnapratipādanapūrvamuttaraṃ dvitīyamuttaram / krameṇa yathā---
kimadya vyutpattistava sujanalokavyavahṛtau
yadadya jñātavyaṃ prabhavati yadā rudranṛpatiḥ /
tadārabhyonmūrdhā jayati viśado dharmavibhavo
mahīdevāścodyadvividhavibhavārambhamuditāḥ // ViPrud_8.238 //
atra pratāparudro yadā prabhavati tadārabhya pūrṇadharmapratiṣṭhā mahī / mahīdevā api tathāvidhasaṃtoṣabhājaḥ / kimadhunā pṛcchasītyuttarāt kiṃ pratāparudrarājye dharmapratipālanamasti kiṃ sukhino bhūsurā ityunnīyate praśnaḥ / dvitīyaṃ yathā---
(ki nu dhanaṃ ? kulavidyā ; ko lābhaḥ ? sajjanena sahavāsaḥ /
kā nagarī ? ekaśilā ; ko rājā ? vīrarudranaranāthaḥ //)
[VIII.43-vikalpālaṅkāraḥ]
vikalpālaṅkāraḥ /
yatra tulyapramāṇānuśiṣṭayorviruddhayoryugapatprāptau ekasyāsaṃbhavastatra vikalpaḥ /
aupamyagarbhatvāccārutvam / yathā---
atra pratāparudre prabhavati rājñāṃ saṃdhivigrahābhyāṃ tulyabalapramāṇābhyāṃ śironamanadhanurnamane yugapadeva prāpte, tayorviruddhatvādyaugapadyāsaṃbhave vikalpaḥ /
samuccayālaṅkāraḥ /
yatra guṇānāṃ vaimalyādīnāṃ kriyāṇāṃ ca darśanādīnāṃ yugapadavasthānaṃ tatra samuccayālaṃkāraḥ / yathā---
kriyāsamuccayo yathā---
ete bhinnaviṣayatve udāharaṇe / ekaviṣayatve yathā---
trailokyaprathamānakīrttimahitaśrīvīrarudraprabhoḥ
sevārthaṃ cirayatsu kākatipure bhūpeṣu tadyoṣitaḥ /
dvāraṃ yānti vilokayanti purato niḥ śvāsamātanvate
śuṣyanti pralapanti yānti tanutāṃ muhyanti mūrcchanti ca // ViPrud_8.245 //
guṇakriyāsāmastyena yathā---
deve kākativīrarudranṛpatau jaitraprayāṇonmukhe
mādyaddanti calatpadāti vicaladvāji pradhāvadratham /
vicchāyānanamākulākṣamudayatkārpaṇyamāvirbhavat
kampaṃ bhrāmyati sarvataḥ prativanaṃ pratyarthibhūbhṛdgaṇaḥ // ViPrud_8.246 //
dvitīyaḥ samuccayaḥ /
yatraikaṃ kāryaṃ sādhayitumahamahamikayā bahūnāṃ kāraṇānāmudyamaḥ, so 'pi samuccaya eva, yugapadanekeṣāmavasthānāt /
yathā---
atra yaśaḥ prabhṛtīnāṃ lokottararītisaṃpādane pratyekaṃ hetutve 'pi yugapatkhalekapotanyāyena saṃbandhaḥ /
samādhyalaṅkāraḥ /
atha samādhirucyate /
atra pratāparudranarendrakrodhaśāntyarthaṃ raṇāgre prakrāntastutīnāṃ rājñāṃ vaktreṣu vāyuvaśāt kākatālīyatayā patitaistṛṇaiḥ kopaśāntilakṣaṇakāryasya sukaratvam /
[VIII.45bhāvilaṅkāraḥ]
bhāvikālaṅkāraḥ /
atha lokanyāyamūlālaṃkārā nirūpyante /
yatrādbhutacaritopavarṇanād bhūtabhāvinorvastunoḥ pratyakṣāyamāṇatvaṃ bhavati sa bhāvikālaṅkāraḥ / na ca bhūtabhāvinoḥ pratyakṣavadavabhāso viruddhaḥ / atyadbhutavastuvarṇanayā bhāvukānāṃ hṛdi bhāvanodayāt / tathā ca bhāvanāyāḥ (punaḥ) punaścetasi nidarśanāt pratyakṣāyamāṇatvaṃ ghaṭata eva / yathā pānthasya kāminībhāvanayā tasyāḥ pratyakṣāyamāṇatvam / na ceyaṃ svabhāvoktiḥ ; tasyāṃ vastusvabhāvasya yathāvadvarṇanayā pratyakṣāyamāṇatā / iha tvatyadbhutatvena / nāpi rasavadādyalaṅkāraḥ ; tatra vibhāvādyanusaṃdhānenaiva rasāderbhāvyatvam, na tvatyadbhutatvena / na ceyamutprekṣā, atītānāgatayoḥ pratyakṣatvenādhyavasāyābhāvāt, na cāyaṃ bhrāntimadalaṅkāraḥ, bhāvanāyā abhrāntirūpatvāt / ataḥ sarvottīrṇa evāyamalaṅkāraḥ / yathā---
atrāṣṭādaśadvīpayuktāyā medinyā daṃṣṭrāgre mṛdbindurūpateti atyadbhutavarṇanayā tathāvidhabhāvanāyāṃ pratyakṣavat pratītisaṃbhavaḥ /
[VIII.46-pratyanīkālaṅkāraḥ]
pratyanīkālaṅkāraḥ /
atha pratyanīkālaṅkāraḥ pratipādyate /
yatra prabalasya pratipakṣasya pratīkārāsāmarthyāt tadīyatiraskāro bhavati tat pratyanīkam / yathā---
atra sādṛśyahetukaṃ tadīyatvamityalaṃkāratvam /
[VIII.47vyaghātālaṅkāraḥ]
vyāghātālaṅkāraḥ /
atha vyāghātaḥ /
yadvastu yena kenacit kartrā yena sādhanena sādhitaṃ, tadvastu tenaiva sādhanenānyena kartrā yadanyathā kriyate sa vyāghātaḥ / yathā---
[VIII.48-paryāyālaṅkāraḥ]
paryāyālaṅkāraḥ /
atha lokanyāyamūlālaṅkāranirūpaṇaprastāvāt paryāyālaṃkāro nirūpyate /
yatra kramādekamādheyamanekasminnādhāre vartate sa ekaḥ paryāyaḥ / na cātra viśeṣālaṃkāraḥ, tatraikasyānekatra yugapadvartanam, atra krameṇa / tathaikasminnādhāre 'nekamādheyaṃ vartate sa dvitīyaḥ paryāyaḥ / na cātra samuccayālaṃkāraḥ, tatrāpyekatrānekeṣāṃ yugapadvartanam, atra krameṇa / yathā---
daṃṣṭrāyāṃ kuhanākiṭerbhagavato devasya śaureḥ purā
paścānmastakamaṇḍale phaṇabhṛtaḥ pātālalokeśituḥ /
adyorvīpatiśekharasya mahataḥ śrīkākatīyaprabhor-
bāhau sarvadhurīṇasāramahite baddhotsavā medīnī // ViPrud_8.258 //
atraikasyā medinyāḥ kramādanekatra vartanam / dvitīyaḥ---
yeṣāṃ mukhe nijavadhūsavidhe nṛpāṇāṃ
śauryoktayaḥ samabhavannabhimānagarbhāḥ /
teṣāṃ pratāpanṛpavīkṣaṇakātarāṇāṃ
tatraiva dīnavacanāni samudbhavanti // ViPrud_8.259 //
[VIII.49-sūkṣmālaṅkāraḥ]
sūkṣmālaṅkāraḥ /
atha sūkṣmālaṅkāro nirūpyate /
vidagdhamātrajñeyasyārthasya yatrākāreṅgitābhyāṃ prakāśanaṃ sa sūkṣmālaṅkāraḥ /
yathā---
atra kastūrīvilepanena timirasamayaḥ saṃketakāla iti prakāśitam
[VIII.50-udāttālaṅkāraḥ]
udāttālaṃkāraḥ /
athodāttālaṃkāraḥ kathyate / tasyāpi lokanyāyamūlataivānantaryakāraṇam /
yatra mahāsamṛddhiśālino vastuno varṇanaṃ kriyate, tatra udāttālaṅkāraḥ /
yathā---
ramyāmekaśilābhidānanagarīmāsedivāṃso budhāḥ
sauvarṇeṣu gṛheṣu ratnaracitadvāstoraṇeṣu sthitāḥ /
āruhyāṅgaṇamedinīṣu kalabhān krīḍotsukānarbhakān
modante yadavekṣya rudranṛpatestattyāgalīlāyitam // ViPrud_8.263 //
atha samānanyāyāt parivṛttirnirūpyate /
samanyūnādhikānāṃ samādhikanyūnairvinimayaḥ parivṛttiḥ / samena samaparivṛttiḥ, nyūnenādhikaparivṛttiḥ, adhikena nyūnaparivṛttiśceti / samena samaparivṛttiryathā---
atra vacasāṃ gandhasindhurāṇāṃ ca samatvam /
nyūnenādhikaparivṛttiryathā---
atra tyajyamānādupāyanāderādīyamānasya pratāparudrakṛpāvilasitasyaivādhikyam / adhikena nyūnaparivṛttiryathā---
atra tyajyamānādābharaṇajātādādīyamānasya valkalādernyūnatvam /
[VIII.51-kāraṇamālālaṅkāraḥ]
kāraṇamālālaṅkāraḥ /
atha śṛṅkhalānyāyamūlālaṅkārā nirūpyante /
yadā pūrvapūrvaṃ krameṇottarottaraṃ prati hetutāṃ bhajate, sa kāraṇamālākhyo 'laṅkāraḥ / yathā--
[VIII.52-ekāvalyalaṅkāraḥ]
ekāvalyalaṅkāraḥ /
yatra pūrvapūrvaṃ prati krameṇottarottaraṃ viśeṣaṇatvaṃ bhajate, sa ekāvalyalaṅkāraḥ /
yathā---
etat sthāpanenodāharaṇam / apohanenāpi bhavati ; yathā---
[VIII.53-mālādīpakālaṅkāraḥ]
mālādīpakālaṅkāraḥ /
yatra pūrvapūrvasyottarottaraguṇāvahatvaṃ sa mālādīpakālaṅkāraḥ /
yathā---
[VIII.54-sārālaṅkāraḥ]
sārālaṅkāraḥ /
yathā---
sakalabhuvanasārabhūtaṃ pratāparudraṃ viṣayīkurvataścirādasyālaṅkārasya sāra ityanvarthābhidhānam //
iti śrīvidyānāthakṛtau pratāparudrayaśobhūṣaṇe 'laṅkāra-
śāstre 'rthālaṅkāraprakaraṇaṃ samāptam /
// atha miśrālaṅkāraprakaraṇam //
atha saṃsṛṣṭisaṃkarau nirūpyete / yathā laukikānāmalaṅkārāṇāṃ hiraṇmayānāṃ maṇimayānāṃ ca pṛthak saundaryahetūnāmanyonyasaṃbandhena cārutvātiśayo dṛśyate ; tathaiva kāvyālaṅkārāṇāṃ rūpakādīnāṃ mithaḥ saṃbandhena saundaryātiśayaḥ pratīyate / sa ca saṃbandho dvividhaḥ---saṃyogarūpaḥ, samavāyarūpaśceti / saṃyoge (miśra) tilataṇḍulanyāyaḥ / samavāye---(miśra) kṣīranīranyāyaḥ / tilataṇḍulanyāyena saṃbandhe saṃsṛṣṭiḥ / kṣīranīranyāyena saṃbandhe saṃkaraḥ / anayoḥ pṛthak cārutvātiśayahetutvādalaṅkāradhurandharatvam ; na tu pūrvoktālaṅkāraśeṣatā /
saṃsṛṣṭiḥ /
tatra prathamaṃ saṃsṛṣṭirnigadyate /
yatra tilataṇḍulanyāyena parasparasaṃbaddhā rūpakādayo bhavanti sā saṃsṛṣṭiḥ / sā trividhā---śabdālaṅkāragatatvena, arthālaṅkāragatatvena, ubhayālaṅkāragatatvena ca /
[IX.1.1-śabdālaṅkārasaṃsṛṣṭiḥ]
śabdālaṅkārasaṃsṛṣṭiryathā---
śumbhatsaṃbhramagandhasindhuradhurānirdāritorvītalā-
stvaṅgattuṅgaturaṅgamapratibhayā drāksyandanasyandanāḥ /
tīvrārambhasamudyadudbhaṭabhaṭāṭopasphuraddiktaṭā
niḥ sīmāḥ prasaranti rudranṛpaterjaitraprayāṇodyamāḥ // ViPrud_9.2 //
atra cchekānuprāsavṛttyanuprāsayoḥ saṃsṛṣṭiḥ /
[IX.1.2-arthālaṅkārasaṃsṛṣṭiḥ]
arthālaṅkārasaṃsṛṣṭiryathā---
atra nidarśanopamāyoḥ saṃsṛṣṭiḥ /
[IX.1.3-ubhayasaṃsṛṣṭiḥ]
ubhayasaṃsṛṣṭiryathā--
atra vṛttyanuprāsopamāyoḥ saṃsṛṣṭiḥ /
IX.2saṅkaraḥ /
atha saṅkaro nirūpyate /
yatra kṣīranīranyāyenālaṅkārāṇāṃ mithaḥ saṃbandho bhavati sa saṅkaraḥ / tasyāṅgāṅgibhāvena ekavācakānupraveśena saṃdehena ca traividhyam / tatrāṅgāṅgibhāvasaṅkaro yathā---
udyadbṛṃhitagarjitairdvipaghaṭākādambinīsaṃbhramaiḥ
kṣoṇībhṛtkaṭakoparodhapaṭubhiḥ prāvṛḍvihārā iva /
śatrustrībahulāśruvṛṣṭiśamitakṣmācakratāpodayā
yātrāḥ kākativallabhasya jagatāmānandamātanvate // ViPrud_9.6 //
atra yātrāḥ prāvṛḍvihārā ivetyupamālaṅkāreṇa dvipaghaṭākādambinītyatropamā prasādhyata iti sajātīyayoraṅgāṅgibhāvaḥ ; kādambinīva dvipaghaṭeti samāsāśrayaṇāt / kṣoṇībhṛtkaṭakoparodhetyatra
śleṣamūlātiśayoktiḥ / vijātīyasaṅkaro yathā---
atra prakṣālanāyevetyutprekṣayā durlipikalmaṣasyetyatra rūpakaṃ prasādhyata iti vijātīyayoraṅgāṅgibhāvaḥ /
ekavācakānupraviṣṭasaṅkaro yathā---
atra vijitāripura ityarthasāmyādupamā, vilasatsarvamaṅgala iti śabdasāmyāt śleṣaśca śambhurivetyekasminnivaśabde 'nupraviṣṭau /
saṃdehasaṅkaro yathā---
atra kākatīyakulāmbudhau ityādau rūpakopamāyoḥ saṃdehasaṅkaraḥ / kākatīyānvaya evāmbudhiḥ, kākatīyānvayo 'mbudhiriveti samāsadvayasaṃbhavāt / na cātra sādhakaṃ bādhakaṃ vā pramāṇamanyatarasyāstīti saṃdeha eva paryavasyati / sādhakabādhakapramāṇasaṃbhave tu saṃdehanivṛttiḥ / atra sādhakaṃ yathā---
atra kīrttaya eva mañjarya iti rūpakālaṅkāre vataṃsayantīti sādhakaṃ pramāṇam/ (a) vataṃsīkaraṇenābhedapratītiḥ / bādhakaṃ yathā---
atra pratipakṣabalārṇava ityupamāyā vyākulīkṛtasattva iti bādhakaṃ pramāṇam ; "upamitaṃ vyāghrādibhiḥ sāmānyāprayoge'; ityanuśāsanena sāmānyaprayogasyopamābādhakatvāt / ataḥ pāriśeṣyādrūpakālaṅkāraḥ / evaṃ yathāsaṃbhavamanyeṣāmalaṅkārāṇāṃ saṃsṛṣṭisaṅkarau boddhavyau tatra tatra prabandheṣu //
iti śrīvidyānāthamahopādhyāyakṛtau pratāparudrayaśobhūṣaṇe 'laṅkāra-
śāstre miśrālaṅkāraprakaraṇaṃ samāptam / pritāparudrīyaṃ
nāmālaṅkāraśāstraṃ samāptam //