This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed.
If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at
The Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL) is a resource platform providing standardized machine-readable texts in Indian languages that have been contributed by various individuals and institutions.
Apparent errors have been silently corrected.
GRETIL normalizes all texts contributed consistently for each language. Sanskrit texts are normalized in accordance with the scheme of the International Alphabet of Sanskrit Transliteration (IAST) in order to facilitate word search across its corpus without additional transformations.
All characters that were fully equivalent to an IAST-conformant character in the text file contributed have been made to conform to the character list below.
Non-conformant characters with additional information including accents, capitalization, and whitespace have been preserved as
If indicated unambiguously in the text file contributed quotation marks have been replaced with the
Unnumbered
Interpretive markup which is visible only in analytic transformations of this file consists of:
A reference is given in the
Kedārabhaṭṭa: Vṛttaratnākara, with Sulhaṇa's Sukavihṛdayānandinī
prathamo 'dhyāyaḥ
namaḥ sarasvatyai /
śāstrāraṃbhe śāstrakāra iṣṭādhikṛtadevatānamaskārapūrvakaśāstrasaṃbaṃdhaprayojanaṃ ślokatrayeṇāha /
vedānāmarthā vedārthāḥ / śivo devatā yeṣāṃ tāni śaivāni śāstrāṇi / vedārthāśca śaivaśāstrāṇi ca tāni jānātīti sa tathoktaḥ ya pavyeko nāma dvijottamo 'bhūttasya pavyekasya kedāranāmā śivacaraṇārādhanaparaḥ putro 'sti / tena kedāreṇedaṃ vakṣyamāṇalakṣaṇaṃ chandaḥ kriyate / lakṣyamudāharaṇaṃ lakṣaṇaṃ niyatākṣaramātrāgaṇaracanā tābhyāṃ saṃyutaṃ lakṣalakṣaṇasaṃyutam / kiṃ nāma / vṛttaratnākaraṃ nāma / vṛttāni śrīprabhṛtīni tānyeva ratnāni teṣāmākara utpattisthānam / kimarthaṃ / sukhasiddhaye / sukhena siddhiḥ sukhasiddhistasyai sukhasiddhaye / keṣām / bālānāṃ mandabuddhīnām / kiṃkṛtvā / natvā / kam / śaṃkaraṃ mahādevam / kathaṃbhūtam / lokaśaṃkaraṃ lokānāṃ śaṃ sukhaṃ karotīti lokaśaṃkarastam / punaḥ kathaṃbhūtam / brahmācyutārcitaṃ viraṃcinārāyaṇapūjitam / punaḥ kathaṃbhūtaṃ / gaurīvināyakopetaṃ gaurī ca vināyakaśca gaurīvināyakau tābhyāṃ upetaṃ saṃyutam / kimartham / sukhasaṃtānasiddhyartham / sukhaṃ paraṃ brahmānandātmakaṃ saṃtānaḥ putrapautrādi tayoḥ siddhiḥ prāptistadarthaṃ sukhasaṃtānasiddhyartham / natvā praṇamyeti saṃbaṃdhaḥ / tribhirviśeṣakam || 1-3 ||
chandaḥśabdena kimucyate ityāha /
tadidaṃ śāstre chandaḥ kathyate / yatpiṃgalādibhirācāryaiḥ chandaḥśāstraprayoktṛbhiruktamabhihitam / laukikaṃ loke bhavaṃ na vaidikaṃ / kāvyādiṣu tasyānupayogāt / dvidhā dviprakāram / kathamityāśaṃkāyāṃ mātrāvarṇavibhedenetyāha / mātrābhedena āryādi varṇabhedena śrīprabhṛti vṛttabhedeneti || 4 ||
atha granthasaṃkhyāmāha /
adhīyanta ityadhyāyāste ca vakṣyamāṇalakṣaṇāḥ saṃjñābhidhānamātrāvṛttasamavṛttārdhasamavṛttaviṣamavṛttaṣaṭpratyayalakṣaṇāḥ ṣaḍeva ṣaḍbhirnibaddhasya chandaḥśāstrasya pramāṇaṃ saṃkhyā ṣaṭtriṃśadadhikaṃ śataṃ vijñeyam || 5 ||
atha gaṇanāmāha /
‘‘gala'; iti prathamākṣaragrahaṇamātreṇa gurulaghuśabdayorgrahaṇami'tyāmnāyaḥ / ebhirmayarasatajabhanalagairdaśabhirakṣaraiḥ / samastamapi śabdabrahma vyāptam / kimiva / trailokyamiva / kena / bhavagatā nārāyaṇena || 6 ||
eteṣāṃ pratyekaṃ lakṣaṇamāha /
asmin chandaḥśāstre sarve guravo yasyāsau sarvagurmo magaṇo yathā ( _ _ _ ) / mukhāntarlau yarau mukhamādi aṃtarmadhyaṃ ādau madhye laghū yayostau mukhāntarlau yagaṇaragaṇau ( ^ _ _, _ ^ _) / aṃtagalau satau / aṃte avasāne gurulaghū yayostau sagaṇatagaṇau yathā ( ^ ^ _, _ _ ^) / gmadhyādyau jbhau / guru madhye ādau yayostau jagaṇabhagaṇau yathā ( ^ _ ^, _ ^ ^) / trilo naḥ / trilaghurnagaṇo yathā ( ^ ^ ^ ) / ete mayarasatajabhanā 'ṣṭau gaṇā bhavanti varṇavṛttagaṇā bhavantītyarthaḥ / mātrāgaṇānāṃ vakṣyamāṇasūtre vidhānāt / caturgurvādīnāmapi gaṇādisaṃjñā mā bhūdityāśaṃkya niyamannāha / trikā iti trayaḥ parimāṇaṃ yeṣāṃ te trikā iti || 7 ||
atha mātrāgaṇānāha /
āryāprabhṛtiṣu mātrāvṛtteṣu catuḥkalā pañca gaṇā jñātavyāḥ / katham / sarvādimadhyāṃtaguravaḥ sarve ca te ādiśca madhyaṃ ca antaśca sarvādimadhyāṃtāsteṣu guravo yeṣāṃ te sarvādimadhyāntaguravaḥ / caturbhirlaghubhirupetāḥ sahitā veditavyāḥ || 8 ||
gurulaghuparijñānārthamāha /
vā pādāntastvasau gvakro jñeyo 'nyo mātṛko lṛjuḥ // KVrk_1.9 // iti /
sahānusvāreṇa vartata iti sānusvāraḥ / visargāntaḥ savisargaḥ / dīrgho dvimātraḥ / yuktaparaḥ saṃyogaparo yo bhavati / cakārādvyaṃjanāṃto 'pi gṛhyate / parimitākṣaramātro gaṇāracito vakṣyamāṇalakṣaṇo vṛttasya caturthāṃśaḥ pādastasyānte vartamāno laghurapi vibhāṣayā guruḥ syāt / sa ca kavisamayavyavahārāt dvitīyacaturthayoreva pādayorante veditavyaḥ / yathā /
prāyaḥ samāsannaparābhavānāṃ dhiyo viparyastatamā bhavanti / asaṃbhave hemamayasya jantostathā 'pi rāmo lulubhe mṛgāya // iti /
tathā ca /
‘śriyaḥ patiḥ śrīmati śāsituṃ jagajjagannivāso vasudevasadmani'; ityādi dṛṣṭavyam /
sa ca prastāre vakraḥ sthāpya laghulakṣaṇamāha / jñeyo 'nyo mātṛko lṛjuḥ / anusvarādirahito anyo mātṛko ekamātro varṇo laghurbhavati / sa ca prastāre ṛjuḥ saralaḥ || 9 ||
yuktaparāśca ya ityanena prāpte gurutve apavādamāha /
vibhaktyaṃtaṃ padaṃ tasya padasyādau vartamāno yo varṇastasya saṃyogaḥ / sa iha śāstre kramasaṃjño jñeyaḥ / tena krameṇa purovartinā prākpadāṃte vartamānasya prāptagurubhāvasyāpi laghutā syāt / kvacillakṣānurodhena / nanu ka eṣaḥ kramo nāma saṃyoga ucyate / pūrvācāryāṇāṃ piṃgalanāgaprabhṛtīnāṃ kālidāsādīnāṃ ca kavīnāṃ samayaḥ parigṛhītaḥ / saṃyogaḥ kramasaṃyogaḥ || 10 ||
tatra grasaṃyogena yathā / idamasyodāharaṇam /
hrasaṃyogena yathā /
iti
mamaiva te hṛte / yathā /
snehādgehādbhujagatanayālokakautūhalena sthūlottuṃgastanabharalasanmadhyabhaṃgānapekṣāḥ /
paurā nāryastaralanayanānandamutpādayantyo dhāvanti sma drutamapahriyaḥ sraṃsamānottarīyāḥ // iti /
bodhapradīpe 'pi yathā /
śiśupālavadhe yathā / prāptanābhihṛdamajjanamāśu prasthitaṃ nivasanagrahaṇāya / iti /
tathā ca /
bhramati bhramaramārīkānane vipramukte / ityādi /
padādāviti kim / anyatra mā bhūt /
grasaṃyogena yathā /
asamagravilokanena kiṃ te dayitaṃ paśya varoru nirviśaṃkā /
na hi jātu kuśāgrapītamambhaḥ sucireṇāpi karotyapetatṛṣṇam // iti
‘ājahratustaccaraṇau pṛthivyāmi'ti / tathā ca / pradyotasya priyaduhitaraṃ vatsarājo 'tra jahre /
kundāvadātairbhavato yaśobhiḥ śubhrīkṛtaṃ kiṃ paramāravīra / adyāpi yadbibhrati kālimānamarātinārīvadanotpalāni // ityādi /
kvaciditi kim / sarvatra mā bhūt /
‘tatra bhramatyeva mudhā ṣaḍaṃdhriri'ti /
kecitpādādāviti manyante / tadasaṃgatam / sūtrodāharaṇayorghaṭanābhāvāt /
tathāpi /
taruṇaṃ sarṣapaśākaṃ navodanaṃ picchalāni dadhīni /
alpavyayena suṃdari grāmyajano miṣṭamaśnāti / ityudāharaṇamāryayā pradarśitam / āryāyāṃ pādavyavasthā nāsti / pūrvārdhottarārdhagrahaṇāt pūrvārdhottarārdhamityāryālakṣaṇaṃ kurvāṇo granthakāra evaṃ jñāpayati / tāvadāryāyāṃ pādavyavasthā nāsti paiṃgalīyasūtrapāṭhācca / svarā 'rdhañcāryārdhamiti / tasmātpadādāviti pāṭhaḥ / śreyānityalamiti prasaṃgena || 11 ||
atha saṃjñāmāha /
tadyathā / catvāro 'bdhivedāḥ / pañca śarendriyāṇi / ṣaṭcartavaḥ / sapta svararṣayaḥ / aṣṭau vasavaḥ / nava naṃdarandhrāṇi / daśa diśāḥ / ekādaśa rudrāḥ / dvādaśādityāḥ / trayodaśa viśvedevāḥ / caturdaśa bhuvanāni / pañcadaśa tithaya ityādi /
pādalakṣaṇamāha /
jñeyo pādaḥ caturthāṃśo / vakṣyamāṇalakṣaṇasya vṛttasya caturthāṃśo bhāgaḥ pādasaṃjño bhavet /
atha yatimāha /
yatirvicchedasaṃjñitā / yatirvirāmādirācāryapāraṃparyāgatā saṃjñeyamadhyātpadacchinnākṣareṣu kartavyā / abdhyādi śabdāddhi sāṃkāḥ kṛtvā yatirityanena saha saṃbadhyante / ityayamarthaḥ śiṣyanti /
tatrāhurācāryāḥ /
kvacittu padamadhye 'pi samudrādau yatirbhavet /yadi pūrvāparau bhāgau na syātāmekavarṇakau //
[nityaṃ prākpadasaṃbaddhāścādayaḥ prākpadāntavat /
yatiḥ sarvatra pādānte /
yathā /
śriyaḥ śreyakapolau tu sampūrṇendusamaprabhau
pratibimbaṃ hareryatra kastūrī maṇḍanāyate / ityādinetvevaṃ yathā /
namastasmai mahādevāya śaśikhaṇḍadhāriṇe / iti /
agādityaṃtyavyañjanasyāṃtaḥpureṇetyakāreṇa saha saṃdhirna bhavati / samāse 'pi na tvevaṃ yathā / surāsuraśiroratnasphuraccaraṇamañjarī- piṃjarīkṛtapādābjadvandvaṃ vandāmahe śivamiti /
samudrādipadānte ca vyaktāvyaktavibhaktike /
vyaktavibhaktike prakaṭavibhaktike / avyaktavibhaktike samāsāntavibhaktike / tayorudāharaṇaṃ yathā /
‘yakṣaścakre janakatanayāsnānapuṇyodakeṣu'; iti /
vyaktāvyaktavibhaktika iti yatiḥ sarvatra pādānta ityanena saha saṃbadhyate / vastrīkṛtajagatkālaṃ kaṇṭhekālaṃ namāmyaham /
mahākālaṃ kalāśeṣaṃ śaśilekhāśikhāmaṇim //
yathā /
‘paryāptaṃ taptacāmīkarakaṭakataṭe śliṣṭaśītetarāśā'viti /
samudrādāviti kim / padamadhyayatirpadānte mā bhūt / yathā /
‘praṇamata bhavabaṃdhakleśanāśāya nārāyaṇacaraṇasarojadvandvamānaṃ dahetu'riti //
pūrvottarabhāgayorekākṣaratve tu padamadhye yatirduṣyati / yathā /
‘etasyāṃ gaṇḍatalamamalaṃ gāhave candrakakṣāmiti /
‘etāsāṃ rājati sumanasāṃ dāmakaṇṭhāvalambī'ti /
‘saṃtāpaṃ me janayati nitambo 'yamindīvarākṣyā'; iti /
asyārthaḥ / yo yaṃ pūrvaparayorekadeśaḥ svarasaṃdhau vidhīyate sa kvacitpūrvāntavadbhavati kvacitparasyādivat / pūrvāntavadyathā / syādasthāne 'pagatayamunāsaṃgame vā 'bhirāmā / tathā / jambhārātībhakumbhodbhavamiva dadhataḥ sāndrasindūrareṇum iti / parādivadbhāvo yathā / mamaiva vyāyoge / ye svārātividāritāsyasahasaivābhūdvibhinnaṃ raṇe vāmāṃgaṃ kalakiṃkaṇīphalakavannistṛṃśavaddakṣiṇam / ekaṃ ghātanipātadattamitaradghātapratīkārakṛd- dhanyaḥ paśyati yudhyamānamiti sasvāṃgaṃ vimānasthitaḥ // ityādi /
yadyādeśaḥ parādivad /
yathā /
‘saptarṣihastāvacitāvaśeṣaṇye 'dho
vivasvāni'ti /
ādiśabdāt ‘vitataghanatuṣāraḥ kṣodaśubhrāṃśuvartma svavirale'tyādi /
nityaṃ prākpadasaṃbaddhāścādayaḥ prākpadāntavat /
tebhyaḥ pūrvā yatirna kartavyetyarthaḥ / yathā /
‘svāduḥsvacchaṃdasalilamidaṃ prītaye kasya na syādi'ti /
pareṇa nityasaṃbaddhāḥ prādayaśca parādivat /
tebhyaḥ parā yatirna kartavyetyarthaḥ / yathā /
‘duḥkhaṃ me prakṣipati hṛdaye duḥsahastadviyogaḥ'; ityādi sarvamūhyam || 12 ||
prathamatṛtīyādikaṃ sthānaṃ ayuk viṣamaṃ dvitīyacaturthādikaṃ sthānaṃ yuksamamiti /
atha vṛttabhedānāha /
chandasi vartata iti / vṛttaṃ vakṣyamāṇalakṣaṇaṃ tridhā bhavati / samamardhasamaṃ viṣamaṃ ceti / tatra samaṃ sarvāvayavatvātsamam śrīprabhṛti ardhasamamupacitrādi viṣamaṃ padacaturūrdhādi /
eteṣāṃ pratyekaṃ lakṣaṇamāha /
yasya vṛttasya catvāro 'pi pādāḥ samalakṣaṇabhājo bhavanti / tadvṛttaṃ samaṃ chandovidbhirācakṣyate /
athārdhasamamāha /
yasya vṛttasya prathamatṛtīyapādau tulyalakṣaṇau bhavataḥ / dvitīyacaturthau ca / tadvṛttaṃ ardhasamamucyate /
viṣamalakṣaṇamāha /
yasya vṛttasya caturṣvapi pādeṣu bhinnamanyādṛśaṃ parasparaṃ lakṣaṇaṃ bhavati tadviṣamamityāhurācāryāḥ /
atha vṛttānāṃ pādaṃ niyamannāha /
ekākṣarātpādādekaikākṣaravṛddhyā pādaiḥ chandaḥ syāt / kiṃ yāvadgataṃ ṣaṭviṃśatyakṣaramutkṛtiṃ yāvat /
ṣaḍviṃśatyākṣarotkṛtijāterūrdhvaṃ caṇḍavṛṣṭiprabhṛtayo daṇḍakāḥ bhavanti / śeṣamiti prakaraṇam / tacca śāstrāntarebhyo 'vagantavyam / granthagauravabhayātkedāreṇātra noktam /
śeṣaṃ jātiprakaraṇānantaraṃ tripadyaḥ ṣaṭpadyo gāthāḥ syuḥ /
atha chandasāṃ jātīrāha /
ekākṣarā uktā / dvyakṣarā atyuktā / tryakṣarā madhyā / caturakṣarā pratiṣṭhā / paṃcākṣarā supratiṣṭhā / ṣaḍakṣarā gāyatrī / saptākṣarā uṣṇik / aṣṭākṣarā anuṣṭup / navākṣarā bṛhatī / daśākṣarā paṃktiḥ / ekādaśākṣarā triṣṭup / dvādaśākṣarā jagatī / trayodaśākṣarā 'tijagatī / caturdaśākṣarā śarkarī / paṃcadaśākṣarā atiśarkarī / ṣoḍaśākṣarā aṣṭiḥ / saptadaśākṣarā atyaṣṭiḥ / aṣṭādaśākṣarā dhṛtiḥ / ekonaviṃśatyakṣarā atidhṛtiḥ / viṃśatyakṣarā kṛtiḥ / ekaviṃśatyakṣarā prakṛtiḥ / dvāviṃśatyakṣarā ākṛtiḥ / trayoviṃśatyakṣarā vikṛtiḥ / caturviṃśatyakṣarā saṃkṛtiḥ / paṃcaviṃśatyakṣarā abhikṛtiḥ / ṣaḍviṃśatyakṣarā utkṛtiḥ / iti chaṃdasāṃ saṃjñā uktāḥ /
adhunā sarveṣāṃ vṛttānāṃ lakṣaṇamabhidhāsyāmi / lakṣyate jñāyate aneneti lakṣaṇam / paraṃ mātrāvṛttānupūrvakam / mātrāvṛttānyāryāprabhṛtīni prathamamuktvetyarthaḥ || 19-22 ||
iti sulhaṇaviracitāyāṃ sukavihṛdayānaṃdinyāṃ vṛttaratnākarachaṃdovṛttau prathamo 'dhyāyaḥ //
dvitiyo 'dhyāyaḥ mātrāvṛttādhyāyaḥ
[āryā-prakaraṇam (2.1-7)]
mātrāvṛttādhyāyo dvitīyaḥ prārabhyate /
mātrāvṛttānupūrvakamityuktatvāt /
[2.1] āryāyā etallakṣma lakṣaṇam / sapta catuṣkalā gaṇā guruṇā upetā yuktā bhavanti / sāmānyenābhidhāya viśeṣamāha / bhavati neha viṣame jaḥ iti / iha āryālakṣaṇe viṣame sthāne prathamatṛtīyādau jo jagaṇo na bhavati / ṣaṣṭhaścāyaṃ jagaṇo bhavati / nalaghu vā / nagaṇayukto laghu vā bhavati / niyataṃ niścitamāryāyāḥ / prathame 'rdhe ādye dale iti / carame 'rdhe dvitīye 'rdhe ṣaṣṭho laghureveti niyamaḥ /
[2.2] evamubhayorapyardhayorlakṣaṇamabhidhāya padaniyamamāha / ṣaṣṭhe dvitīyalāditi / ṣaṣṭhe gaṇe sarvalaghau dvitīyāllaghvakṣarādārabhya padaṃ bhavati / saptamaścetsarvalaghugaṇo bhavati tadā prathamākṣarādārabhya padaṃ carame 'rdhe paṃcamake dvitīye 'rdhe paṃcame sarvalaghau gaṇe tasmātpūrvoktāt / prathamākṣarāllaghvakṣarādārabhya padaniyamo bhavati / iti / atrārdhagrahaṇātpādavyavasthā nāstīti etacca prathamādhyāya eva padādāviti sūtre prapaṃcitamasti /
yasyā āryāyā ādyeṣu triṣu gaṇeṣu pādo virāmo bhavati / sā pathyā nāma / yathā /
yasyā āryāyā ādyagaṇatrayamabhilaṃghya dvayorapyardhayoḥ pādo virāmo yatirbhavati / sā vipulā nāma yathā /
tatrādivipulā yathā /
antyavipulā yathā /
ubhayavipulodāharaṇaṃ pūrvamevodāhṛtamiti || 4 ||
yasyā āryāyā ubhayorardhayordvitīyaturyau dvitīyacaturthau gurvormadhyagau gamadhyagau gamadhyagāviti / vadatā sūtrakṛtā gaṇaniyama uktaḥ / tathā hi prathamo gaṇo 'ntagurureva tṛtīyo gaṇo dvigurureva paṃcamaścādigurureveti niścayaḥ / śeṣaṃ yathā proktam / sā āryā capalā nāma yathā /
yasyā āryāyā ādyaṃ dalamardhaṃ samastamapi capalāyā lakṣaṇaṃ bhajet / śeṣe uttarārdhe pūrvoktalakṣaṇā sā mukhacapalā nāma / yathā /
yā āryā prathame 'rdhe prākpratipāditaṃ pūrvamuktaṃ lakṣaṇamāśrayet prathametare tu uttarārdhe tu capalāyā lakṣaṇaṃ sā jaghanacapalā uktā viśuddhadhībhirnirmalabuddhibhiḥ / yathā /
// āryāprakaraṇam //
[gīti-prakaraṇam (2.8-11)]
āryāyāḥ prathame 'rdhe yaduktaṃ lakṣaṇaṃ tadyadi dvayorapyardhayorbhavati tāṃ gītimiti gītavān uktavān bhujaṃgeśaḥ piṃgalanāgaḥ / yathā /
āryādvitīye 'rdhe yallakṣaṇamuktaṃ tadyadi dvayorapyardhayorbhavati tāmupagītimiti piṃgalanāgo munirbrūte / yathā /
yasyā āryāyā uttarārdhalakṣaṇaṃ pūrvārdhe bhavati pūrvārdhalakṣaṇamuttarārdhe sā udgītiḥ /
yadyāryāyāḥ pūrvārdhamuttarārdhaṃ ca nidhane 'vasāne ekena guruṇādhikena yuktaṃ bhavati tadā '; 'ryāgītiryathā /
skandhakamityike || 11 ||
// gītiprakaraṇam //
[vaitālīya-prakaraṇam (2.12-20)]
siṃhāvalokitanyāyena ‘tṛtīyayugdakṣiṇāntike'tyādisūtrapaṭhitaḥ pādaśabdo 'tra dṛṣṭavyaḥ / paiṃgalīyasūtrapādaśabdopādānāt / yathā ‘vaitālīyaṃ dviḥsvarā 'yukpādeṣu sarvo 'ntalā'; iti / yatra viṣame pāde prathame tṛtīye ṣaṭkalā mātrā bhavanti same pāde dvitīye caturthe aṣṭau kalā bhavanti / ante 'vasāne ragaṇalaghū guruḥ ca bhavatastadvṛttaṃ vaitālīyaṃ nāma / utsargeṇa yathā / kvacitprāye gurulaghubhāve 'pavādamāha / na samā 'tra parāśritā kaleti / samā dvitīyacaturthādikā parāśritā tṛtīyapaṃcamādyāśritā na bhavati / same pāde dvitīye caturthe nirgatamaṃtaraṃ vyavadhānaṃ yāsāṃ tā nirantarā aṃtararahitā laghavo na bhaveyurityarthaḥ / yathā /
ṣaṇṇāmaṣṭānāṃ ca kalānāṃ paryante 'vasāne ryau ragaṇayagaṇau bhavataḥ / śeṣaṃ pūrvavattadā vaitālīyameva aupacchaṃdasikaṃ nāma / yathā /
‘yadā ṣaḍviṣame 'ṣṭau same kalā'; ityādi sarvaṃ pūrvavadbhavati / viśeṣoktau bhagaṇātparau gau gurū bhavataḥ tadā vaitālīyamevāpātalikā nāma / yathā /
āpātalikāṃ asthirāmityarthaḥ /
uktaṃ ca piṃgalavṛttau bhaṭṭaśrīhalāyudhena / yathā /
vaitālīyameva sarveṣvapi pādeṣu dvitīyo laghu tṛtīyena saha yukto bhavati ‘na samā 'tra parāśritā kale'ti bādhitvā tadā dakṣiṇāntikā nāma / yathā /
ayugmayoḥ prathamatṛtīyayoḥ pādayoḥ dvitīyo laghuragrimena tṛtīyena laghunā saha yujyate tadā vaitālīyamevodīcyavṛttirnāma yathā /
laghurityanuvartate / samapādayordvitīyacaturthayoḥ paṃcamo laghuḥ pūrveṇa caturthena laghunā saha yukto yadā syāttadā prācyavṛttirnāma vaitālīyaṃ bhavati / yathā /
pūrvoktayorudīcyaprācyavṛttyoḥ samau sadṛśau aujayugmakau viṣamasamau pādau yadā bhavataḥ tadā vaitālīyameva pravṛttakaṃ syāt / yathā /
asya pravṛttakasya samapādakṛtā samapādalakṣaṇayuktaiścaturbhiḥ pādai racitā aparāntikā nāma / yathā /
pravṛttakasyaiva viṣamapādalakṣaṇayuktaiścaturbhiḥ pādaiḥ racitā cāruhāsinī nāma yathā /
// vaitālīyaprakaraṇam //
[vaktra-prakaraṇam (2.21-30)]
‘pāda'; ityanuvartate / anuṣṭubhyaṣṭākṣarāyāṃ jātau pādasya caturthādakṣarādyo yagaṇo yadā bhavati tadā vaktraṃ nāma vṛttaṃ khyātaṃ kathitam / abdheriti nirviśeṣaṇatvenādyādakṣarānnagaṇasagaṇau na bhavataḥ / yathā /
yujoḥ samapādayorcaturthādakṣarājjena jagaṇena pareṇa vaktrameva pathyeti kīrtitam / yathā /
viparitapathyetyarthaḥ / yukpāde yagaṇa eva kartavyaḥ / yathā /
yadyayujorviṣamayoḥ pādayoścaturthādakṣarānnagaṇo bhavet tadā vaktrameva capalā bhavati / yukpādayoryagaṇa eva / yathā /
yukpāde dvitīyacaturthe laghuḥ saptamo yasyāḥ sā yugmavipulā nāma / nanu pathyālakṣaṇasāmyātpunaruktametat / naivam / vipulādhikārasyedānīmārabhyamānatvāt vinā 'nutpattiḥ pathyālakṣaṇaṃ tvayukpāde avaśyameva yagaṇena bhavitavyam / atra tu na niyamaḥ / yathā /
saitavasyācāryasya matena caturṣvapi pādeṣu saptamo laghuḥ kartavyaḥ / yathā /
saitavasyeti nivṛttam / ‘capalāvaktramayujornakāraścetpayorāśe'rityanuvartate / ‘yasyāṃ laḥ saptamo yugme sā yugmavipulā mate'ti sarvamanuvartanīyam / ayukpādayoḥ prathamatṛtīyayoścaturthyādakṣarātparayo yagaṇaṃ bādhitvā bhagaṇaścedbhavati tadā bhenopalakṣitā vipulā syāt bhavipuletyarthaḥ / yathā /
ayujoriti jātipakṣe dvayorapi pādayorgrahaṇam vyaktipakṣe punarekasya / ekapakṣe punaḥ prathamasya tṛtīyasya vā tathā cāhurmahākavayaḥ /
itthaṃ pūrvoktaprakāreṇāyukpādayoścaturthādakṣarātparato ragaṇo bhavati tadā ravipulā syāt / yathā /
vyaktipakṣe prathamapāde yathā / [mahākavikālidāsavasvāgdevatāgurum / yajñāne viṣayābhyānti darpaṇe pratibimbavat /] tṛtīyapāde yathā / kāminībhiḥ saha prītiḥ kasya nāma na rocate / yadi na syādvārivīcicaṃcalaṃ hata jīvitam // iti || 28 ||
vyaktipakṣe prathamapāde yathā / tava maṃtrakṛto maṃtrairdūrātsaṃśamitāribhiḥ / pratyādiśyanta iva me dṛṣṭalakṣyabhidaḥ śarāḥ // ityādi || 29 ||
ayukpādayoḥ caturthādakṣarāccettagaṇo bhavati tadā tatpūrvaṃ tavipuletyarthaḥ / yathā /
tṛṣṇeyaṃ re tāta śriyaṃ saṃcitāṃ vipulāṃ hare -
dvihāya tasmāttāṃ bhava sukhī vairāgyasampadā //
anyeti grahaṇāt magaṇasagaṇavipulā 'pi boddhavyā / yathā mamaiva chandasi /
‘ambudhau natabharamasā auje tadyutavipulā bhavet'; / yathā /
kṣaṇavidhvaṃsini kāye kā cintā maraṇe raṇe / iti /
sarveṣāṃ vipulābhedānāṃ caturtho varṇaḥ prāyeṇa gururbhavati / ityāmnāyaḥ || || 30
// iti vaktraprakaraṇam //
[mātrāsamaka-prakaraṇam (2.31-38)]
dvābhyāṃ guṇitā vasavo aṣṭau laghava ityarthaḥ / ṣoḍaśabhirlaghubhiracaladhṛtirnāma / yathā /
gītyāryeti piṃgalaḥ || 31 ||
‘dvikaguṇitavasulaghu'rityanuvartate / yadā acaladhṛtireva gurvanto bhavati navamośca laghureva tadā mātrāsamakaṃ nāma /
prāksūtrāllaghurityanuvartamāne 'pi ‘navamo li'ti vadatā sūtrakāreṇānyeṣāṃ laghu vo 'nujñātastasmā'nna samā 'tra parāśritā kale'tyapyanuvartanīyam / atraiva sūtre lakṣyalakṣaṇatvāt / yathā /
ambudherlaghucatuṣṭayātparayorjagaṇo nlau nagaṇalaghū yadā bhavatastadā mātrāsamakameva viśloko nāma / yathā /
tadyugalādambudhiyugalāllaghvaṣṭakātparayo jagaṇo nagaṇalaghū yadā bhavatastadā vānavāsikā bhavet / yathā /
paṃcamo 'ṣṭamo navamo yadi cellaghurbhavati tadā citrā nāma yathā /
laghvaṣṭakādyadā gurulaghū bhavatastadā upacitrā nāma / yathā /
atītaṃ prāguktaṃ kṛtaṃ lakṣma lakṣaṇaṃ yena tena yutaiḥ sahitaiḥ mātrāsamakaviślokavānavāsikācitropacitrāṇāṃ pādaiścaraṇaiḥ kalitaṃ yuktaṃ aniyatavṛttaparimāṇasahitaṃ aniyatamamaryādaṃ vṛttānāṃ parimāṇaṃ tena sahitam / ko 'rthaḥ / mātrāsamakādīnāṃ pañcānāmapi pādairyaiḥ kaiścidapi caturbhiḥ pādākulakamiti kathitam /
atra mātrāsamakaviślokavānavāsikācitropacitrāṇāmudāharaṇam / yathā /
ante yamaka ityāmnāyaḥ || 37 ||
adhunā gurulaghupramāṇamāha /
yasya kasyacidvṛttasya laḥ kalā mātrā varṇairakṣarairvinā guravo bhavanti / varṇā gurubhistathā tāḥ kalā gurubhirvinā varṇā na bhavanti / guravo rlairdalai nityaṃ tā eva kalā lairlaghubhirvinā dale 'rdhe kṛte sati guravo bhavanti / yathā / asminneva vṛtte ekapaṃcāśatkalāvarṇaiḥ dvātriṃśadbhirvinā ekonaviṃśatiguravoḥ bhavanti / punastā eva mātrā ekonaviṃśatyā gurubhirvinā dvātriṃśadbhavanti / punastā kalā ekapaṃcāśattrayodaśabhirlaghubhirvinā aṣṭatriṃśadbhavanti / tato dale 'rdhe kṛte sati ekonaviṃśatirguravo bhavantīti pramāṇaṃ niyataṃ vṛttasyeti || 38 ||
śikhibhistribhirguṇitairdaśabhirlaghubhī racitaṃ kṛtaṃ tacca tadapagatalaghuyugalaṃ ca tathoktaṃ aṣṭāviṃśallaghukamityarthaḥ / aparaṃ dvitīyamidamardhamakhilaṃ saṃpūrṇaṃ triṃśallaghukamityarthaḥ / śakalayugalakamapi ardhadvayamamapi saguru saha guruṇā vartateti saguru yadā bhavati tadā śikhā nāma bhavati / suparighaṭitāni lalitapadāni teṣāṃ nicitī racanāviśeṣā yatra kriyāviśeṣaṇe tattathoktam / yathā /
cūliketi vaktavye / chaṃdobhaṃgabhayācchikhetyuktamekārthatvānna doṣaḥ || || 39
saiva śikhā vinimayena vyatyāsena vihitaṃ śakalayugalamardhadvayaṃ lalitapadavitatyā racitagaṇanicayā yadā bhavati tadā khajā nāma / kva sati / ñi sati / ñi cavargīyapaṃcamasya cavargīyatṛtīyasya śira urdhvavibhāgastasminnupagatavati / ko 'rthaḥ / khañjetyarthaḥ / yathā /
saumyetyeke || 41 ||
tribhirguṇitārnava laghavo yasyāṃ sā tathoktā saptāviṃśallaghurityarthaḥ / avasitiravasānaṃ tasmin gururyasyāḥ sā tathoktā iti pūrvoktaprakāreṇa saptaviṃśallaghavo 'nte guruḥ evaṃ dalayugalakṛtatanuḥ viracitaśarīrā atirucirā nāma / yathā /
// iti mātrāsamakaprakaraṇam //
iti sulhaṇaviracitāyāṃ sukavihadayānandinyābhidhānāyāṃ vṛttaratnākaracchaṃdovṛttau mātrāvṛttādhyāyo dvitīyaḥ samāptaḥ //
tṛtīyo 'dhyāyaḥ samavṛttādhyāyaḥ
uktāyām
ekākṣarāyāṃ jātau eko gururyasya vṛttasya pāde tadvṛttaṃ śrīrnāma / yathā /
atyuktāyām
gurudvayaṃ yatra tadvṛttaṃ strī nāma / yathā /
madhyāyām
yatra magaṇastadvṛttaṃ nārī nāma /
ro mṛgī // KVrk_3.4 //
yatra ragaṇastadvṛttaṃ mṛgī nāma / yathā /
kathyatāṃ yātyasau
pratiṣṭhāyām
cedyadi pāde magaṇagurū bhavataḥ tadvṛttaṃ kanyā nāma / yathā /
supratiṣṭhāyām
yatra bhagaṇo dvau gurū bhavataḥ tadvṛttaṃ paṃktirnāma bhavati / yathā /
gāyatryām
yatra tagaṇayagaṇau bhavataḥ tadvṛttaṃ tanumadhyā nāma / yathā /
yatra nagaṇayagaṇau bhavatastadvṛttaṃ śaśivadanā nāma / yathā /
cettagaṇasagaṇau pāde bhavataḥ tadvṛttaṃ vasumatī nāma / yathā /
uṣṇihi
nagaṇanagaṇaguravo yatra tadvṛttaṃ madhumatī nāma / yathā || 10 ||
magaṇasagaṇau guruśca yatra tadvṛttaṃ madanalekhā nāma / yathā /
jagaṇasagaṇau guruśca yatra tadvṛttaṃ kumāralalitā nāma / yathā /
yatra sagaṇaragaṇaguravastadvṛttaṃ haṃsamālā nāma / yathā /
anuṣṭubhi
dvau magaṇau dvau gurū ca yatra tadvṛttaṃ vidyunmālā nāma / yathā /
caturbhiryatiḥ / yathā mamaiva chaṃdasi /
mau gau vedairvidyunmālā /
bhagaṇadvayaṃ gurū ca yatra tadvṛttaṃ citrapadā nāma / yathā /
bhagaṇatagaṇalaghuguravo yatra tadvṛttaṃ māṇavakaṃ nāma / yathā /
vāñchasi śaṃ cedvipulaṃ tarhi sakhe muñca śaṭha -
medhā kiṃ jñāsya ruciṃ mitramapi tvacapalam // (?)
caturbhiryatirityāmnāyaḥ / māṇavakākrīḍitamiti piṃgalaḥ || 16 ||
yatra magaṇanagaṇau dvau gurū tadvṛttaṃ haṃsarutaṃ nāma / yathā /
ragaṇajagaṇau gurulaghū ca yatra tadvṛttaṃ samānikā nāma / yathā /
jagaṇaragaṇau laghugurū yatra tadvṛttaṃ pramāṇikā nāma / yathā /
bhagaṇamagaṇasagaṇāḥ guruśca yatra tadvṛttaṃ caṃpakamālā nāma] || 20 ||
tagaṇaragaṇau laghugurū ca yatra tadvṛttaṃ nārācakaṃ nāma / yathā] || 21 ||
ābhyāṃ samānikāpramāṇikābhyāṃ yadanyadaṣṭākṣaraṃ chandastadvitānaṃ nāma / ābhyāṃ yadanyaditi bruvan sūtrakāro vitānasyānekaprakāratvaṃ darśayati / anyathā gaṇaniyamaṃ brūyāt / yathā /
bṛhatyām
yatra ragaṇanagaṇasagaṇāstadvṛttaṃ halamukhī nāma / yathā /
dvau nagaṇau magaṇaśca yatra tadvṛttaṃ bhujagaśiśubhṛtā nāma / saptabhiryatirityāmnāyaḥ / yathā /
paṃktau
magaṇasagaṇajagaṇā guruśca yatra tadvṛttaṃ śuddhavirāṭ nāma / yathā /
yatra magaṇanagaṇayagaṇā guruśca yatra tadvṛttaṃ paṇava nāma / pañcabhiryatiḥ / yathā /
ragaṇajagaṇaragaṇā guruśca yatra tadvṛttaṃ mayūrasāriṇī nāma / yathā /
bhagaṇamagaṇasagaṇā guruśca yatra tadvṛttaṃ rukmavatī nāma / yathā /
magaṇabhagaṇasagaṇaguravo yatra tadvṛttaṃ mattā nāma / caturbhiryatirityāmnāyaḥ / yathā /
yatra nagaṇaragaṇajagaṇaguravo tadvṛttaṃ manoramā nāma / yathā /
tagaṇajagaṇau jagaṇo guruśca tadvṛttaṃ upasthitā nāma / atra dvābhyāmaṣṭabhiśca yatirityeke / yathā /
triṣṭubhi
yatra tagaṇau dvau jagaṇo gurū ca tadvṛttaṃ indravajrā nāma / yathā /
yatra jagaṇatagaṇajagaṇā dvau gurū ca tadvṛttaṃ upendravajrā nāma / yathā /
na vidyante 'ntaraṃ vyavadhānaṃ yasya tadanaṃtaraṃ udīritamuktaṃ lakṣma lakṣaṇam / bhajata iti yasyāḥ pādau tāvanaṃtarodīritabhājau indravajropendravajrayorityarthaḥ /
itthamamunā prakāreṇānyāsvapi uktāprabhṛtiṣu jātiṣu miśritāsvidamevopajātiṃ nāma smaranti vadanti chaṃdovidaḥ / yathā /
evamanyānyapyudāharaṇāni kumārasambhavādimahākāvyeṣu dṛṣṭavyāni /
samavṛttādhyāye 'pi prasaṃgādupajātīnāṃ pāṭhā lāghavārthaḥ / eṣāṃ prastāravaśāccaturdaśaprakārā bhavanti / te ca lekhakena pūrvapatre racitāḥ / atra prathamagaṇakṛta eva viśeṣaḥ / jata eva prastāryanto / yathā /
^_^ __^ ^_^ __^ ^_^ __^ ^_^ __^ ^_^ __^ ^_^ __^ ^_^ __^ __^ ^_^ ^_^ __^ __^ ^_^ ^_^ __^ __^ ^_^ ^_^ __^ __^ ^_^ __^ __^ __^ __^ ^_^ ^_^ ^_^ __^ __^ __^ ^_^ ^_^ ^_^ ^_^ __^ __^ __^ __^ __^ __^ __^ ^_^ ^_^ ^_^ ^_^ ^_^ ^_^ ^_^ || 34 ||
bhagaṇatagaṇanagaṇā dvau gurū tatra tadvṛttaṃ sāndrapadaṃ nāma / yathā || 35 ||
nagaṇajagaṇajagaṇā laghugurū ca yatra tadvṛttaṃ sumukhī nāma / paṃcabhiryatirityāmnāyaḥ / yathā /
yatra bhagaṇatrayaṃ dvau gurū ca tadvṛttaṃ dodhakaṃ nāma / yathā /
yatra magaṇatagaṇatagaṇā dvau gurū ca tadvṛttaṃ śālinī nāma / caturbhiḥ saptabhiryatirityāmnāyaḥ / yathā /
magaṇabhagaṇatagaṇā gurudvayaṃ yatra tadvṛttaṃ vātormī nāma / atra vakṣyāmaṇasūtre ca viśeṣānabhidhānātprāguktaiva yatiryathā /
magaṇabhagaṇanagaṇā laghugurū ca yatra tadvṛttaṃ bhramaravilasitaṃ nāma /
bhagaṇatagaṇanagaṇā dvau gurū ca yatra tadvṛttaṃ śrīḥ nāma / paṃcabhiḥ ṣaḍbhiryatiryathā /
kuḍmaladaṃtītyeke /
yatra ragaṇanagaṇaragaṇā laghugurū ca tadvṛttaṃ rathoddhatā nāma / yathā /
yasya pāde ragaṇanagaṇabhagaṇā gurū ca tadvṛttaṃ svāgatā nāma / yathā /
dvau nagaṇau sagaṇo gurudvayaṃ yasya pāde tadvṛttaṃ vṛntā nāma / atra maṇḍūkaplutanyāyena śālinyukteti sūtrādabdhilokairiti padamanuvartate / tena hi caturbhiryatiḥ / yathā /
dvau nagaṇau ragaṇo laghugurū ca yatra tadvṛttaṃ bhadrikā nāma / yathā /
raganajagaṇaragaṇā laghugurū ca yatra tadvṛttaṃ śyenikā nāma / yathā /
jagaṇasagaṇatagaṇā dvau gurū ca yatra tadvṛttaṃ upasthitaṃ nāma / yathā /
jagaṇasagaṇau tagaṇagurū guruścettadvṛttaṃ śikhaṇḍitaṃ nāma / yathā / 48
bhagaṇabhagaṇatagaṇalaghuguravo yatra bhavettadvṛttaṃ mauktikamālā nāma / yathā || 49 ||
yatra ragaṇanagaṇabhagaṇasagaṇā bhavanti tadvṛttaṃ candravartma gaditam / yathā /
yatra jagaṇatagaṇajagaṇaragaṇāstadvṛttaṃ vaṃśasthaṃ nāma / yathā /
yatra dvau tagaṇau jagaṇaragaṇau tadvṛttaṃ indravaṃśā nāma yathā /
yatra catvāri sagaṇāstadvṛttaṃ toṭakaṃ nāma / yathā /
nagaṇabhagaṇau bhagaṇaragaṇau yatra tadvṛttaṃ drutavilambitaṃ nāma / yathā /
dvau nagaṇau magaṇayagaṇau yatra tadvṛttaṃ puṭo nāma / vasubhiraṣṭabhiryugaiścaturbhiryatiḥ /
dvau nagaṇau dvau ragaṇau yatra tadvṛttaṃ pramuditavadanā nāma / yathā /
nagaṇayagaṇau punarnagaṇayagaṇau yatra tadvṛttaṃ kusumavicitrā nāma / ṣaḍbhiryatirityupadeśaḥ /
yatra jagaṇasagaṇajagaṇā sagaṇaśca tadvṛttaṃ jaloddhatagatirnāma / yathā /
catvāro yagaṇā yatra tadvṛttaṃ bhujaṃgaprayātaṃ nāma / yathā /
catvāro ragaṇā yasya pāde tadvṛttaṃ sragviṇī nāma / yathā /
nagaṇabhagaṇajagaṇaragaṇā yatra tadvṛttaṃ priyaṃvadā nāma / yathā /
tagaṇayagaṇatagaṇayagaṇā yatra tadvṛttaṃ maṇimālā nāma / ṣaḍbhiryatiḥ / yathā /
yatra tagaṇabhagaṇajagaṇaragaṇāstadvṛttaṃ lalitā nāma / yathā /
sagaṇajagaṇau sagaṇau yatra tadvṛttaṃ pramitākṣarā nāma / yathā /
dvau nagaṇau bhagaṇaragaṇau ca yatra tadvṛttaṃ ujjvalā nāma / yathā /
dvau magaṇau dvau yagaṇau ca yatra tadvṛttaṃ vaiśvadevī nāma / pañcabhiḥ saptabhiryatiḥ / yathā /
magaṇabhagaṇasagaṇamagaṇā yatra tadvṛttaṃ jaladharamālā nāma / caturbhiraṣṭabhiśca yatiḥ / yathā /
nagaṇajagaṇabhagaṇayagaṇā yatra tadvṛttaṃ navamālinī nāma / ihetyavagrahaṇādabdhyaṃgairiti padavirītatayā vipariṇamati tenāṣṭabhiḥ caturbhiryathā /
nagaṇajagaṇau jagaṇaragaṇau yatra tadvṛttaṃ mālatī nāma / yathā /
varatanurityeke /
nagaṇajagaṇau jagaṇayagaṇau yatra tadvṛttaṃ tāmarasamiti vada śikṣamiti śeṣaḥ / yathā /
atijagatyām /
yatra dvau nagaṇau dvau tagaṇau guruśca tadvṛttaṃ kṣamā nāma / yathā /
saptabhiḥ ṣaḍbhiśca yatiḥ / yathā /
magaṇanagaṇajagaṇaragaṇaguravo yatra tadvṛttaṃ praharṣiṇī nāma / tribhirdaśabhiryatiḥ / yathā /
[pāṭhāntaram:
caturgrahairiha rucirā jabhau syau gaḥ // KVrk_3.76* //]
jagaṇabhagaṇasagaṇajagaṇā guruśca yatra tadvṛttaṃ rucirā nāma / yathā /
yatra magaṇatagaṇayagaṇasagaṇaguravastadvṛttaṃ mattamayūram / caturbhirnavabhiryatiḥ / yathā /
[pāṭhāntaram:
najasajagairbhavati mañjubhāṣiṇī // KVrk_3.78* //]
yasya pāde sagaṇajagaṇasagaṇajagaṇā guruśca tadvṛttaṃ mañjubhāṣiṇī nāma / yathā /
dvau nagaṇau tagaṇaragaṇau guruśca yatra tadvṛttaṃ candrikā nāma / caturbhiryatiryathā /
śakvaryām
magaṇatagaṇanagaṇasagaṇā dvau gurū ca yatra tadvṛttaṃ asaṃbādhā nāma / akṣairindriyaiḥ pañcabhirgrahairnavabhiśca yatiḥ / yathā /
dvau nagaṇau ragaṇasagaṇalaghuguravo yatra tadvṛttaṃ aparājitā nāma /
saptabhiryatiḥ / yathā /
nagaṇau bhagaṇanagaṇalaghuguravaśca yatra tadvṛttaṃ praharaṇakalikā nāma / iti śabdasyāvyayasya grahaṇātsaiva yatiḥ / yathā /
tagaṇabhagaṇau dvau jagaṇau dvau gurū ca yasya pāde tadvṛttaṃ vasaṃtatilakā nāma / yathā /
iyameva vasaṃtatilakā kaśyapasyācāryasya matena siṃhoddhatā nāma / yathā /
saiva vasaṃtatilakā saitavamuninā uddharṣiṇī nigaditā uktā / yathā /
bhagaṇajagaṇasagaṇanagaṇā dvau gurū ca yasya pāde tadvṛttaminduvadanā nāma / yathā /
yasya caraṇe pāde magaṇasagaṇamagaṇabhagaṇā dvau gurū tadvṛttaṃ alolā nāma / saptabhiryatiḥ / yathā /
dvihatahayalaghurityarthaḥ guruśca bhavati yasya caraṇe tadvṛttaṃ śaśikalā nāma / saptabhiraṣṭabhiryatiḥ / pāriśeṣyādyathā /
ṣaḍbhirnavabhiśca yadā yatirbhavati tadā sragiti nāma / māleti vaktavye chaṃdobhaṃgabhayāt sragityuktam / ekārthatvānna doṣaḥ / yathā /
iyameva śaśikalā vasvaṣṭabhirhayaiḥ saptabhiryadā maṇiguṇanikaraḥ nāma / yathā /
parajanahitakaravaradhanakalitaḥ suvacanakṛtavarajanasukhanivahaḥ /
dvau nagaṇau magaṇo dvau yagaṇau yasya tadvṛttaṃ mālinī nāma / yathā / aṣṭabhiḥ saptabhiryatiḥ /
yasya pāde nagaṇajagaṇabhagaṇajagaṇaragaṇāstadvṛttaṃ prabhadrakaṃ nāma / yathā /
sagaṇajagaṇanagaṇanagaṇayagaṇā yatra tadvṛttamelā nāma / paṃcabhirdaśabhiryatiḥ / yathā /
yasya pāde magaṇaragaṇamagaṇā dvau yagaṇau tadvṛttaṃ candralekhā nāma / saptabhiraṣṭabhiryatiḥ / yathā /
aṣṭau
bhagaṇaragaṇau trayo nagaṇā guruśca yatra tadvṛttaṃ ṛṣabhagajavilasitaṃ nāma / ṣaṭdaśabhiryatiḥ /
nagaṇajagaṇabhagaṇajagaṇaragaṇā guravo yatra tadvṛttaṃ vāṇinī nāma / yathā /
atyaṣṭau
yagaṇamagaṇanagaṇasagaṇabhagaṇā laghugurū ca yatra tadvṛttaṃ śikhariṇī nāma / ṣaḍbhirekādaśabhiryatiḥ /
jagaṇasagaṇajagaṇasagaṇayagaṇalaghuguravo yatra tadvṛttaṃ pṛthvī nāma / yathā /
bhagaṇaragaṇanagaṇabhagaṇanagaṇalaghuguravo yatra tadvṛttaṃ vaṃśapatrapatitaṃ nāma / daśabhiḥ saptabhiryatiḥ / yathā /
nagaṇasagaṇau magaṇaragaṇau sagaṇalaghuguravo yatra tadvṛttaṃ hariṇī nāma / ṣaḍbhiḥ caturbhiryatiḥ / yathā /
ṛṣabhacaritamityeke || 99 ||
magaṇabhagaṇanagaṇā dvau tagaṇau dvau gurū ca yasya pāde tadvṛttaṃ mandākrāntā nāma / caturbhiḥ ṣaḍbhiścedyatirbhavati / yathā /
naganajagaṇabhagaṇā dvau jagaṇau laghugurū aha tadvṛttaṃ narkuṭakaṃ nāma / avitathamiti anye / yathā /
narkuṭakameva saptabhiḥ guhakaiḥ kārtikeyaśirobhiḥ ṣaḍbhiścaturbhiḥ kṛtayatiṃ tadvṛttaṃ vada kokilakaṃ he śiṣyeti viśeṣaḥ / yathā /
dhṛtau
magaṇatagaṇau nagaṇastrayo yagaṇā yatra tadvṛttaṃ kusumitalatāvellitā nāma / paṃcabhiḥ ṣaḍbhiḥ saptabhiryatiḥ / yathā /
atidhṛtyām
yagaṇamagaṇanagaṇasagaṇā dvau ragaṇau guruśca yasya pāde tadvṛttaṃ meghavisphūrjitaṃ nāma / ṣaḍbhiḥ ṣaḍbhiḥ saptabhiryatiḥ / yathā /
magaṇasagaṇajagaṇasagaṇā dvau tagaṇau gururyasya pāde tadvṛttaṃ śārdūlavikrīḍitaṃ nāma / dvādaśabhiḥ saptabhiryatiḥ / yathā /
[kṛtau]
yasya vṛttasya pāde magaṇaragaṇabhagaṇanagaṇayagaṇabhagaṇalaghugurustadvṛttaṃ suvadanā nāma / saptabhiḥ saptabhiḥ ṣaṣṭhaśca yatiḥ /
trīnvārānragaṇajagaṇau gurulaghū yasya pāde tadvṛttaṃ vṛttanāma vṛttābhidhānamityarthaḥ /
prakṛtau
magaṇaragaṇabhagaṇanagaṇā yagaṇatrayaṃ yasya pāde tadvṛttaṃ sragdharā nāma / vāratrayaṃ saptabhiryatiḥ /
yāsāmunnidrapadmadyutimukhamamalaṃ sphāravisphāritākṣam
cañcatkāñcīguṇena sphuradurumaṇinā '; 'vartalakṣmīṃ vitanvat /
ākṛtau
bhagaṇaragaṇanagaṇā ragaṇanagaṇaragaṇanagaṇaguravo yasya pāde tadvṛttaṃ madrakaṃ nāma / daśabhirdvādaśabhiryatiḥ / yathā /
vikṛtau
yasya pāde nagaṇajagaṇau bhagaṇajagaṇabhagaṇajagaṇabhagaṇalaghuguravo bhavanti tadvṛttaṃ aśvalalitaṃ nāma / ekādaśabhirdvādaśabhiryatiḥ / yathā /
yasya pāde dvau magaṇau tagaṇanagaṇau dvau nagaṇau nagaṇalaghuguravastadvṛttaṃ mattākrīḍaṃ nāma / aṣṭabhiḥ pañcabhi daśabhiśca yatiḥ / yathā /
saṃkṛtau
bhagaṇatagaṇanagaṇasagaṇā dvau bhagaṇau nagaṇayagaṇau yasya pāde tadvṛttaṃ tanvī nāma / paṃcabhiḥ saptabhirādityaiśca yatiḥ / yathā /
atikṛtau
bhagaṇamagaṇasagaṇabhagaṇāścatvāro nagaṇā guruśca yasya pāde tadvṛttaṃ krauñcapadā nāma / pañcabhiraṣṭabhiḥ saptabhiśca yatiḥ / yathā /
utkṛtau
dvau magaṇau tagaṇastrayo nagaṇā ragaṇasagaṇau laghugurū ca yasya pāde tadvṛttaṃ bhujaṃgavijṛmbhitaṃ nāma / aṣṭabhirekādaśabhiḥ saptabhiryatiḥ / yathā /
yasya pāde magaṇo nagaṇā ṣaṭ sagaṇo dvau gurū ca yatra tadvṛttamapavāhaṃ nāma / navabhiḥ ṣaḍbhiḥ ṣaḍbhiḥ paṃcabhiḥ yatiḥ / yathā /
// uktādijātiprakaraṇam //
ata evaṃ urdhvaṃ śeṣajātiprakaraṇaṃ bhavati / taccātra noktaṃ granthagauravabhayātkedāreṇa evamuktādijātiṣu utkṛtyavasānāsu śrīprabhṛti apavāhāntāni samavṛttāni padarśa(?) / ‘yatkiṃciddṛśyate chandaḥ ṣaḍviṃśatyadhikākṣaram / śeṣajātyādikaṃ muktvā tatsarvaṃ daṇḍakā vidu'rityādilakṣaṇān daṇḍakānāha /
iha śāstre caṇḍavṛṣṭiprayāto nāma daṇḍako bhavet / yadā nagaṇau dvau saptaragaṇāśca bhavanti / śatamāṇḍavābhyāmṛṣibhyāmanekā 'sya saṃjñā kṛtā / yathā /
kuvalayadaladīrghanetrā sumadhyā pṛthuśroṇibimbā navaprāgasaṃsaktahṛt
prathamavirahapīḍitā sā mṛtā preyasī garjitaṃ vāridānāṃ niśamya dhruvam /
nabhasi kuṭajapuṣpasaṃbhāragaṃdhāsavonmattabhṛṃgāṃganā gīyamānāgame
hata pathika vṛthā kimāyāsa................................... /
caṇḍavṛṣṭirityeke || 116 ||
caraṇaṃ caraṇaṃ prati praticaraṇaṃ ragaṇānāṃ vṛddhyā ihārṇādayo daṇḍakāssyuḥ /
aṣṭabhī ragaṇairarṇo yathā /
śramasalilamapakaroti drutaṃ kāminīnāṃ rasāyāsajaṃ maruccīkarāmodavān
daśabhī ragaṇaiḥ vyālo yathā /
prasayati malayānile viprayuktāṃganādīrghaniḥśvāsasaṃparkasaṃvavardhitaprauhitāvematonandani
tairekādaśabhirjīmūtairyathā /
priyavirahitakāminī jīvitā sā vināśaikadakṣāniloddhūtakādambapuṣpāsavāmūrcchitāśeṣabhṛṃgadhvajo /
ādiśabdātpaṃcadaśabhiḥ raiḥ samudraḥ ṣoḍaśairbhujaṃga ityevamādayo yatheṣṭakṛtanāmāno daṇḍakā bhavanti || 117 ||
nagaṇadvayānaṃtaraṃ saptabhiryaiḥ pracitako nāma daṇḍakaḥ smṛtaḥ / pūrvavadatrāpi praticaraṇavivṛddharephakrameṇa yagaṇādisamastagaṇavṛddhyā daṇḍakā bhavanti / yathā /
pūrvamekaikākṣaravṛddhyā chaṃdasāṃ vṛddhiruktāstathā rephopalakṣitā trayeṇa vṛddhiḥ sā cācāryapāraṃparyopadeśāt tāvadgrāhyā yāvadekonamakṣarasāhasraṃ bhavanti / yadyapi kaiściduktaṃ sahasrākṣaraparyantā daṇḍakā iti tathāpi tṛkāṇāṃ vṛddhyā ekonameva sahasraṃ bhavantīti || 118 ||
// iti daṇḍakaprakaraṇam //
iti sulhaṇaviracitāyāṃ sukavihṛdayānaṃdinyabhidhānāyāṃ vṛttaratnākarachandovṛttau samavṛttādhyāyastṛtīyaḥ //
caturtho 'dhyāyaḥ ardhasamavṛtādhyāyaḥ
athārdhasamavṛttādhyāyamāha /
atra pāde iti vaktavye ardhasamavṛttādhyāye tvardhāpekṣayā ardha ityuktaṃ sūtrakāreṇeti na doṣaḥ / viṣame prathame tṛtīye pāde trayaḥ sagaṇā laghurgururyadi yuji same dvitīye caturthe bhagaṇatrayaṃ dvau gurū tadā upacitrā nāmārdhasamavṛttaṃ bhavati / yathā /
yasyārdhasamavṛttasya auje viṣame prathame tṛtīye pāde bhagaṇatrayaṃ dvau gurū yadi yuji same dvitīye caturthe nagaṇajagaṇau jagaṇayagaṇau ca tadvṛttaṃ drutamadhyā nāma / yathā /
viṣame pāde trayaḥ sagaṇā guruśca yuji same bhavaṇatrayaṃ dvau gurū ca tadā vegavatī nāma / yathā /
auje viṣame pāde prathame tṛtīye tagaṇātparau jagaṇaragaṇau guruścedyadi bhavati anoje same dvitīye caturthe pāde magaṇasagaṇajagaṇā gurū ca bhavanti tadvṛttaṃ bhadravirāṭ nāma / yathā /
asame viṣame pāde sagaṇajagaṇasagaṇā guruśca same dvitīye caturthe bhagaṇaragaṇanagaṇā dvau gurū ca tadvṛttaṃ ketumatī nāma / yathā /
auje prathame tṛtīye pāde tagaṇau dvau jagaṇo gurū ca anoje dvitīye caturthe jagaṇatagaṇau jagaṇo dvau gurū ca tadvṛttaṃ ākhyānikī nāma / yathā /
yasya prathame tṛtīye pāde jagaṇatagaṇajagaṇā dvau gurū ca same pāde dvau tagaṇau jagaṇo dvau gurū ca tadvṛttaṃ viparītākhyānikī nāma / yathā /
ākhyānikī vārtāhārikocyate / etayośca pūrvoktopajātyaṃtargatatve viśeṣasaṃjñārdhasamavṛttādhyāye pāṭhaḥ || 7 ||
yasyā viṣame pāde sagaṇatrayaṃ laghugurū ca same pāde nagaṇabhagaṇau bhagaṇaragaṇau ca tadvṛttaṃ hariṇaplutā nāma / yathā /
viṣame pāde nagaṇau ragaṇo laghuśca guruśca bhavanti same pāde nagaṇajagaṇau jagaṇaragaṇau tadvṛttaṃ aparavaktraṃ nāma / yathā /
yasya viṣame pāde nagaṇadvayaṃ ragaṇātparo yagaṇaḥ same nagaṇajagaṇau jagaṇaragaṇau guruśca tadvṛttaṃ puṣpitāgrā nāma /
vadantyaparavaktrākhyaṃ
vaitālīyaṃ vipaścitam /
yasya viṣame pāde ragaṇajagaṇau ragaṇajagaṇau same jagaṇaragaṇau jagaṇaragaṇau guruśca tadvṛttaṃ yavātparāmatīyaṃ bhavatītyarthaḥ / yathā /
iti sulhaṇaviracitāyāṃ sukavihṛdayānandinyabhidhānāyāṃ vṛttaratnākaracchaṃdovṛttau ardhasamavṛttādhyāyaḥ caturthaḥ /
pañcamo 'dhyāyaḥ
viṣamavṛttādhyāyaḥ
viṣamavṛttādhyāya ārabhyate /
[padacaturūrdhva-prakaraṇam (5.1-5)]
prathamapādo 'ṣṭākṣaraḥ / pare ca dvitīyatṛtīyacaturthāḥ / asmātprathamapādātmakarālayaiścaturbhiścaturbhirakṣaraiḥ kramādvṛddhā vardhitāḥ / kramāditi ko 'rthaḥ / dvitīyo dvādaśākṣaraḥ / tṛtīyo ṣoḍaśākṣaraḥ / caturtho viṃśatyakṣara iti kramādvṛddhiṃ prāptāḥ / satatamanavarataṃ iti vividhaiścaturviṃśatiprakāraprastāreṇa vicitraiḥ pādaiḥ prāptasauṃdaryaṃ tadvṛttaṃ ācāryaiḥ padacaturūrdhvaṃ nāmoktam / yathā /
atra gaṇapādābhāvāt gurulaghū neṣyate / atra ca prastāryamāṇaṃ caturviṃśatidhā bhavati / ṣoḍaśadvādaśaaṣṭau ṣoḍaśaviṃśatidvādaśa aṣṭau ityādi || 1 ||
prathamamuditavṛtte padacaturūrdhve viracitān viṣamān aṣṭaudvādaśaṣoḍaśaviṃśatyakṣarān padān bhajatīti tasmin viṣamacaraṇabhāji iha chaṃdasi āṅā kalito yuktaḥ pīḍo bhavati / āpīḍa ityarthaḥ / kva sati ityāha / gurukayugalanidhane gurudvayaṃ nidhane 'vasāne yasya tasminsati / kīdṛśaṃ ityāha / vidhṛtarucirāṇāṃ pādānāṃ vitatyā yatirvirāmo yasya sa tathoktaḥ / ante gurudvayopādanādatra śeṣāṇāṃ laghutvamasyānujñānaṃ kedāreṇeti manyāmahe / yathā /
dvigurūṇi chaṃdasi āpīḍeti trayāṇāṃ gurūṇāṃ apraveśācchargaṇḍa iti nāma noktam /
idamapi pūrvavaccaturviṃśatiprastāro bhavati / tebhyaścaturviṃśatibhyastrīnavakṛṣya samānyabhidhātumāha || 2 ||
prathamamitaracaraṇasamutthaṃ
itaraditaracaraṇajanitamapi ca turyaṃ
caraṇayugakamavikṛtamaparamiha kalikā sā // KVrk_5.3 //
āpīḍasya prathamaṃ turyaṃ caturthaṃ itaracaraṇasamutthaṃ dvitīyapādaṃ dvādaśākṣaropalakṣitaṃ lakṣma śrayati bhajati / ko 'rthaḥ / prathamapade dvādaśākṣaraḥ / dvitīyo 'ṣṭākṣaraḥ / aparamapi caraṇayugalamavikṛtamapratyayābhāvamityevaṃlakṣaṇā kalikā nāma / mañjarīti vaktavye chaṃdobhaṃgabhayāt kaliketyuktamekārthatvānna doṣaḥ / yathā /
dviguruyutasakalacaraṇāṃtā
caraṇa iha hi lakṣma
prakṛtamaparamakhilamapi yadi bhavati lavalī sā // KVrk_5.4 //
yasyāstṛtīyaḥ pādaḥ prathamacaraṇaracitaṃ lakṣaṇamanubhavati dvābhyāṃ gurubhyāṃ yutā sakalacaraṇānāmanto yasyāḥ sā tathoktā lavalī nāma / aparaṃ lavalyāṃ sarvamapi prāktanaṃ prastutaṃ pūrvavaditi bhavati / yathā /
prathamamadhivasati yadi turyaṃ
caramacaraṇapadamavasitiguruyugmā /
nikhilaparamuparitanasamamiha lalitapādā
tadiyamamṛtadhārā // KVrk_5.5 //
prathamaṃ pādamaṣṭākṣaraṃ caramacaraṇapadaṃ paścimapādasthānaṃ yadyadhivasati / aparamapyanyatsarvaṃ uparitanaṃ pūrvavat / ante gurudvayayuktā sulalitapadapaṃktiramṛtadhārā nāma / yathā /
// padacaturūrdhvaprakaraṇam //
[udgatā-prakaraṇam (5.6-8)]
prathamapāde sagaṇajagaṇasagaṇā laghuśca tathā dvitīyapāde nagaṇasagaṇajagaṇaguravo bhavanti trisaṃkhyopalakṣito 'ṅdhristraṅdhristṛtīyaḥ pādastasmin gatā bhagaṇanagaṇajagaṇalaghuguravastairyutā / caturthe caraṇe sagaṇajagaṇasagaṇā jagaṇo guruśca yatra sā udgatā nāma / ekata iti / prathamaṃ dvitīyena sahāvilaṃbitaṃ paṭhedityarthaḥ / yathā /
yadyudgatāyāstṛtīye pāde ragaṇanagaṇabhagaṇaguravo bhavanti tadā saurabhakaṃ nāma vṛttaṃ bhavet / yathā /
yadyudgatāyāstṛtīye caraṇe dvau nagaṇau dvau sagaṇau ca bhavataḥ tadā lalitaṃ nāma / śeṣamudgatāvat / yathā /
// udgatāprakaraṇam //
[upasthitapracupita-prakaraṇam (5.9-11)]
msau jbhau gau prathamāṅdhrirekataḥ pṛthaganyat
trinaparikalitajayau
yasya prathame pāde magaṇasagaṇajagaṇabhagaṇā dvau gurū ekataḥ / pṛthak anyattritayaṃ pādatritayaṃ kathamityarthaḥ / dvitīye pāde sagaṇanagaṇajagaṇaragaṇā guruśca tathā tṛtīye pāde dvau nagaṇau sagaṇaścaturthe nagaṇatrayaṃ jagaṇayagaṇau ca tadvṛttaṃ upasthitapūrvaṃ upasthitapracupitamityarthaḥ / yathā /
tadeva padacaturūrdhvaṃ tṛtīye pāde nagaṇau sagaṇanagaṇau ca bhavataḥ prathamasya caturūrdhvasyāṅdhiḥ prathamāṅdhrivat kṛtā yatiryasya kriyāviśeṣaṇasya tatprathamāṅdhrikṛtayatiryathā bhavati / evamaparapādatrayaṃ pūrvasadṛśamiha tantre tadvṛttaṃ ācāryairvardhamānaṃ nāmoktam / yathā /
asminneva padacaturūrdhvavṛtte tṛtīye pāde tagaṇajagaṇaragaṇā bhaveyuḥ, aparaṃ pādatrayamapi pūrvasamaṃ bhavati tadā śuddhavirāṭpuraḥsthitaṃ ārṣabhaṃ vadanti śuddhavirāḍārṣabhamityarthaḥ / yathā /
// upasthitapracupitaprakaraṇam //
viṣamākṣarāṇi yeṣu te pādā yasmin viṣamākṣarapādaṃ yadevameva aṣṭau daśasaptanavākṣaraṃ vā sarvapādairasamaṃ tripādaṃ ṣaṭpādaṃ vā daśadharmavat / yathā /
daśa dharmaṃ na jānanti dhṛtirāṣṭra nibodha tān /
mattaḥ pramatta unmattaśśrāṃtaḥ kruddho bubhukṣitaḥ /
tvaramāṇaśa bhīruśca lubdhaḥ kāmī ca te daśaḥ // iti ṣaṭpadī gāthā /
ityevamādi asmin cchaṃdasyarthe noktaṃ prayogeṣu dṛśyate tadgātheti vidvadbhiruktam / maṃgalagītikāveṣṭakavipadvidhruvakacaccarīpāddhatikādvipathakaprabhṛti tatsarvaṃ gāthāsaṃjñamavagantavyam / chaṃdasāmānaṃtyātpratipadamabhidhātumaśakyaṃ tatsarvasaṃgrahaṇīyaṃ ekā saṃjñā kṛteti || 12 ||
iti sulhaṇaviracitāyāṃ sukavihṛdayānandinyabhidhānāyāṃ vṛttaratnākaracchaṃdovṛttau viṣamavṛttādhyāyaḥ paṃcamaḥ //
ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ ṣaṭpratyayādhyāyaḥ
[prastāraḥ]
idānīṃ uktānāṃ vṛttānāṃ ṣaṭpratyayānāha /
pāde sarvagurau yāvatāṃ varṇānāṃ vṛttasya pādastāvaṃta eva guravo vilikhyante / yathā / caturakṣaracchaṃdasi ādyādguroradhaḥ adhovibhāge laghuṃ varṇaṃ nyasya sthāpayitvā tadanaṃtaraṃ nyastalaghoḥ sakāśāt śeṣebhyo varṇebhyo adhaḥ kiṃ sthāpyata ityāha / yathopari tathā śeṣaṃ / yadyupari gurustadā adhastādapi gururyadyupari laghustadā adhastādapi laghuḥ śeṣam / upari tulyo dīyate ityarthaḥ / tena laghoranaṃtaraṃ trīṇi gurūṇī sthāpyante / bhūyaḥ punarapi kuryādamuṃ vidhimiti / laghuṃ nyasya guroradhaḥ yathopari tathā śeṣamiti punarapyamuṃ vidhiṃ kuryāt / yadā upari gururbhavati laghuṃ nyasya guroradha iti vidherabhāvādyaḥ pūrvadeśādūne dadyādgurūṇi iti ūnapradeśo gurubhiḥ pūryata ityarthaḥ / evamanena prakāreṇa tāvannyāsaḥ kartavyo yāvatsarvalaghuḥ pado bhavati / prastāryate iti prastāraḥ varṇānāṃ vinyāsaviśeṣaḥ / evaṃ caturakṣarapāde ṣoḍaśavṛttāni bhavanti / chaṃdāṃsi vilīyante asyāmiti chaṃdovicitiśchaṃdaḥśāstram / prastāro vyākhyātaḥ || 2-3 ||
[naṣṭam]
idānīṃ naṣṭaṃ vyākhyātumāha /
prastāradarśitānāṃ vṛttānāṃ madhye yadvṛttaṃ naṣṭaṃ luptaṃ bhavati tasya naṣṭasya yo bhavedaṃka ekādisaṃkhyā tasya ardhe 'rdhe same ca aṃke sati lo laghurbhavati / viṣame ekaṃ ādhāya prakṣipya tasyārdhe 'rdhe gururbhavet / yathaitasmiṃścaturakṣare chaṃdasi paṃcamaṃ vṛtaṃ naṣṭam / tasya aṃkaḥ paṃca sa ca ardhaṃ na prayacchati / saikaḥ kriyate tadā ṣaḍbhavanti / te ardhaṃ kriyante / ardhitāstrayo bhavanti / tadardhe guruḥ prāpyate punastrayo 'rdhaṃ na prayacchanti / saikāścatvāraḥ / te 'pi ardhastadardhe punarlabdho gurudvayoḥ samatvāt / tadardhe laghuḥ prāpyate punareko 'rdhaṃ na prayacchati / saikordvyaḥ tadardhe punarapi gurureva labhyate / itthaṃ naṣṭasyodāharaṇam / tathā ca / ādyau dvau gurū tābhyāṃ parako laghustato gururiti / '; '; / '; etaccaturakṣare chaṃdasi paṃcamaṃ vṛttaṃ bhavati || 4 ||
[uddiṣṭam]
uddiṣṭaṃ vyākhyātumāha /
kenacittadvṛttaṃ prastāryakatamat iti saṃkhyāparijñānā uktaṃ taduddiṣṭamucyate / pūrvatra vṛttaṃ na jñāyate / ataḥ saṃkhyayā naṣṭamuddhriyate / atra punarvṛttaṃ jñāyate saṃkhyā na jñāyate ataḥ saṃkhyāparijñānārthaṃ uddiṣṭamidamucyate / tasya uddiṣṭavṛttasya prathamādakṣarādārabhya upari dviguṇānaṃkān samālikhet / yathā / asminneva caturākṣare chaṃdasi ekaṃ vṛttaṃ uddiṣṭaṃ tasya dvau varṇau gurū tato laghustato 'pi guruḥ / tatra uddiṣṭe vṛtte laghuni tiṣṭhantīti laghusthā ye punaraṃkāścatvāraḥ taiścaturbhiḥ saikaiḥ ekena sahitaiḥ paṃcabhiruddiṣṭaṃ bhavet / uddiṣṭasaṃkhyā bhavet / caturakṣarāyāṃ jātau tatpaṃcamaṃ vṛttaṃ bhavatītyarthaḥ || 5 ||
[ekadvayādilagakriyā]
ekadvyādilagukriyārthamāha /
yāvaṃta eva vṛttabhavā varṇā tāvata eva saikān ekasahitānyathā / caturakṣarajātau catvāro ye varṇāstān saikān paṃca / auttarādharyataḥsthitān uparyuparibhāvena sthitān ekādikrameṇaiva etānupari upari nikṣipet nidadhyāt / upāntyato antyasamīpānnivarteta vyādyudyeta / tyajan pariharan ekaikaṃ ūrdhvabhāgāt / evamanena prakāreṇa kasmādiyaṃ ekadvyādilagukriyāṃ pravartata ityāha / uparyādyādguroriti uparisthitān ādyādguroḥ / ko 'rthaḥ / sarvaguruvarṇavṛttasakāśāt ityarthaḥ / ādyaṃ kila sarvagurvakṣaramekaṃ vṛttaṃ parikalpate / etacca prastāre darśitaṃ yathā /
‘pāde sarvagurāvādyāllaghuṃ nyasye'ti tena tasmāt adha iyaṃ ekadvyādilagukriyā pravartate / tatra paṃcasu varṇeṣu uttarādharabhāvena sthāpiteṣu adhaḥsthita ekastaduparisthe nikṣipyate / sa ca tathaiva tiṣṭhati tyajannekaikamūrdhvata iti vīpsavaśādekadaiva sthitimaṃtareṇa nikṣiptatvāt punarnikṣepabhāvādekaikatyāgaśca na saṃbhavati tasmātsvarūpeṇa sthita eva upari kṣipyate / tato dvitīye sthāne dvau varṇau bhavataḥ tau tṛtīyena kṣipyeta tatra trayo bhavanti / tacca caturthe nikṣipyante te catvāro bhavanti / ‘upāntyato nivartate tyajannekaikamūrdhvataḥ' uparitanamekaṃ tyajyate tatra na kṣipyate ityarthaḥ / vīpsā ta eva adhobhāgāt punarnikṣepe kriyā pravartate tena adhaḥsthita eva eko dvitīye sthāne nikṣipyate tatra ca trayo bhavanti / tacca tṛtīye nikṣipyante tatra ṣaṭbhavanti upari ekaṃ tyajannivarteta / ādyaṃ ekaṃ vṛttaṃ sarvaguruḥ tasmāddekadvyādilagukriyā pravartete / tata ekaḥ sarvaguruḥ catvāri dvilaghūni ṣaṭtrilaghūni catvāri caturlaghūni ekaṃ sarvalaghuḥ eṣā lagukriyā sarvalaghuprastāreṇa pratīyate asyāstu eṣa eva kramaḥ paṃcākṣarādivṛtteṣvapi || 6-7 ||
[udāharaṇam - 1 41 631 4321 11111]
[saṅkhyānam]
saṃkhyārthamāha /
uddiṣṭāṅkasamāhāraḥ saiko vā janayedimām // KVrk_6.8 // ]
lagukriyāyāṃ ye aṃkāsteṣāṃ sandohastasminvimiśrite pīḍīkṛte saṃkhyā bhavet / iyaṃ tāvaddhāraṇaṃ syāt / tathā ekaścatvāraḥ ṣaṭcatvāraḥ ekameṣāmekīkṛtā vai ṣoḍaśa bhavanti caturakṣarajātau prastāryamāṇāyāṃ ṣoḍaśa vṛttāni bhavantītyarthaḥ / sa ca prastāraḥ pūrvameva vyākhyātaḥ /
pakṣāntaramāha /
uddiṣṭasya vṛttasya upari ye aṃkā dviguṇāsteṣāṃ samāhāraḥ ekībhāvaḥ saiko vā athavā janayedutpādayedimāṃ saṃkhyām / yathā / caturakṣarajātau dviguṇā ye aṃkā uparyāropitāsteṣāṃ samāhāraḥ paṃcadaśa saikaḥ ṣoḍaśeti || 8 ||
[adhvayogaḥ]
adhvārthamāha /
caturakṣarajātau yā ṣoḍaśasaṃkhyā syāddviguṇā dvātriṃśatiḥ ekonā ekarahitā ekatriṃśatiḥ sadbhiḥ paṇḍitairadhvā mārgaḥ prakīrtitaḥ / katham / vṛttasya āṃgulikīṃ aṃgulapramāṇāṃ vyāptiṃ kuryāt || 9 ||
adhunā punarapi kaviranvayapūrvakaṃ pitrā saha sātmānaṃ nirddiśati /
chaṃdastenābhirāmaṃ praviracitamidaṃ vṛttaratnākarākhyām // KVrk_6.11 //
vaṃśe 'nvaye 'bhūjjātaḥ kaśyapasya kaśyaṃ somaṃ pibatīti kaśyapaḥ kaśyapaśabdena yadyapi surā evābhidhīyate kathyate / tathāpyatra somamucyate surāpānasya brāhmaṇe dije niṣiddhatvāt anvayārthena vaṃśārthena kranuyāyitvamuktaṃ syāt (?) / śivasya ete śaivā ye siddhāntāsteṣāṃ vettā / ‘vida-vicāraṇe'; ityetasya rūpaṃ na punaḥ ‘vida-jñāne'; / tasyāśakyatvāt / yo hi vicārayati cintayati so avaśyaṃ vetti nahyaviditaṃ vicārayituṃ śaknoti viśeṣeṇa pratipūrayati svargāpavargādikāni sa vipraḥ vimalataramatiḥ vimalā vistīrṇā taralā manoharā matiryasya atiśayena vimalamatiḥ / kva / śaivaśāstrāvabodhe / kedāranāmā tasya putraḥ śivaḥ śānto devatāviśeṣaḥ tasyārādhanaṃ tatra ekāgraṃ tanniṣṭhaṃ cittaṃ yasya saḥ / tathā tena kedāreṇābhirāmaṃ ramaṇīyaṃ manoharaṃ chaṃdaḥ prakarṣeṇa viracitaṃ vṛttaratnākarākhyām || 10-11 ||
iti paṃḍitaśrīsulhaṇaviracitāyāṃ sukavihṛdayānandinyabhidhānāyāṃ chaṃdovṛttau ṣaṭpratyayādhyāyaḥ ṣaṣṭhaḥ samāptaḥ //