M. Varataracan: Collin katai Input by members of the Project Madurai (cf. below) ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ colli­ katai (vā­olippšccu) mu. varatarāca­ collin katai (Dr. M. Varadarajan) Acknowledgements: Our Sincere thanks go to the Digital Library of India for providing a scanned images version of this work The etext has been prepared via Distributed Proof-reading implementation of Project Madurai and we thank the following volunteers for their help: Sakthikumaran, Karunanidhi, S. Karthikeyan, Nalini Karthikeyan, R. Navaneethakrishnan, V. Devarajan, S. Govindarajan and Subbu. Preparation of HTML and PDF versions: Dr. K. Kalyanasundaram, Lausanne, Switzerland. (c) Project Madurai, 1998-2008. Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.projectmadurai.org/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. colli­ katai (vā­olippšccu) ņākņar. mu.varatarāca­, em.š.,em.ē.el., pi.ec.ņi. tami×ttuŸait talaivar,paccaiyappa­ kallåri paramaciva nilaiyam, 127, lāyiņs rēņ, ce­­ai-6. viŸpa­ai urimai: pāri nilaiyam 59, pirāņvš, ce­­ai-1, aõā 12 mutal patippu : ņicampar 1952 urimai āciriyarkku ce­­ai aracāīkatti­ paricu peŸŸa nålkaë: ēvacceyti (ilakkiya ārāycci) araciyal alaikaë (kaņņuraikaë) kaëëē? kāviyamē? (pu­aikatai) tami× vaëarccik ka×akatti­ pārāņņup peŸŸavai : tiruvaëëuvar allatu vā×kkai viëakkam (ārāycci) mo×i nål (ārāycci) viņutalaiyā (ciŸukataikaë) cātu accukkåņam, irāyappšņņai, ce­­ai-14 na­Ÿiyurai ce­­ai vā­oli nilaiyattāri­ šŸpāņņi­paņi "colva­mai" e­­um poruëpaŸŸip paëëi māõavarakkāka, 1952 jålai14, 28,ākasņ 11,25, cepņempar 15 ākiya aintu nāņkaëil aintu talaippil vā­oliyil pšca nšrntatu. pšciyavaŸŸai nålvaņivil veëiyiņa vā­oli nilaiyattār a­umati tanta­ar. avarkaņku na­Ÿi kåŸuki­Ÿš­. mu.va. uëëaņakkam 1. colli­ piŸappu 2. colli­ va×akku 3. colli­ icai 4. colli­ ilakkaõam 5. iņappšccukkaëum koccaimo×ikaëum 1. colli­ piŸappu nākarikam illāta mikap pa×aī kālattil ma­itarkaë vãņu kaņņat teriyāmal kukaikaëil vā×ntārkaëām. antap pa×aīakālattaik kaŸkālam e­Ÿu collukiŸēm. antak kālattil ma­itarkaëkaiyil e­­e­­a karuvikaë irunta­a teriyumā? tuppākki, pãraīki, aõukkuõņu ivaikaë appētu illai. vāë, všl,vil mutalā­a karuvikaëum illai. antak kālattil irunta karuvikaë ellām kallāl ceyyappaņņavaikaëš. kallāl ceyta antakkaruvikaëum ma×a ma×a e­Ÿu ceyyappaņavillai; karaņu muraņāka irunta­a. antak kālattu ma­itarkaë, va×iyil kiņaitta kallai eņuttu, ippaņiyum appaņiyum uņaittuttãņņi oru vakaiyākat taīkaë to×ilukkup paya­ paņuttikkoõņārkaë. kallāl ceyta appaņippaņņa karuvikaëai vaittukkoõņš avarkaë mirukaīkaëaik kuttik ko­Ÿārkaë; avaikaëai aŸuttut ti­Ÿārkaë. kallāl ceyta antakkālattuk kattiyai oru puŸam ni­aivil vaittukkoõņu, maŸŸoru puŸam nām ippētu kaiyāëuki­Ÿa paëapaëappā­a irumpukkattiyai eõõippāruīkaë. ataŸkum itaŸkum evvaëavu všŸupāņu? kaŸkālattuk karuvikaë paņippaņiyāka māŸi, vaëarntu mu­­šŸi intak kālattuk karuvikaë šŸpaņņuëëa­a. coŸkaëi­ kataiyum itutā­.nākarikam illāta kālattu makkaë pšcivanta coŸkaë tiruttam illāmal, vaņivam amaiyāmal, iyaŸkai olikaëāka irunta­a. ā­āl ippētu nām pšcum coŸkaë tiruttamā­avai,vaņivam amaintavai, nākarika vaëarcciyāl šŸpaņņavai. utāraõamāka- maõ, maram e­Ÿu colkiŸēm. ivaikaë evvaëavu curukkamāka, tiruttamāka irukki­Ÿa­a pāruīkaë. nām ippētu caņņaippaiyil vaittukkoëëum ciŸu ciŸu pš­ākkattikaëaip pēl ivaikaë. ā­āl mikappa×aīkālattil itš coŸkaë vevvšŸu vaņivamāka irunta­a. kaŸkālattuk kattikaëaippēl karaņumuraņāka, nalla vaņivam amaiyāmal irunta­a. itiliruntu nām e­­a aŸikiŸēm? coŸkaë mutalmutalil tē­Ÿiya kālattil tiruttamā­a amaippup peŸāmaliruntu, kālappēkkil nākarikam vaëara vaëara māŸi na­Ÿāka amaintuëëa­a. āīkilattil 'had' e­Ÿu m孟u e×uttil oru col irukkiŸatu. atš col cila n域āõņukaëukkumu­ pati­ēre×uttukaëaik koõņatāka iruntatām. 'Habededeima' e­Ÿu antac collukku vaņivam iruntatām. tami×ilum appaņittā­ pa×aīkālac coŸkaë vevvšŸu vakaiyāy iruntirukka všõņum. antak kālattil coŸkaëai eppaņi šŸpaņutti­ārkaë? taīkaë kātāl kšņņa oliyaiyš tiruppic co­­ārkaë; tiruppic co­­a oliyš col āyiŸŸu. marattil karuniŸamā­a paŸavai o­Ÿu 'kā kā' e­Ÿu kattiyatu. ataip paŸŸic collumpētu, pa×aīkāla ma­ita­ tā­um 'kā kā' e­Ÿu katti­ā­. nāëaņaivil kākkā e­Ÿa oliyš antap paŸavaikkup peyarāyiŸŸu. itu pa×aī kālattil col piŸanta varalāŸu. ā­āl intak kālattilum ku×antaiyi­iņam ippaņi oliyāl peyar vaikkum va×akkam irukkiŸatu. teruvilš nāy kulaikkiŸatu. ku×antai pārkkiŸā­. uëëš ēņippēy, ammāviņam 'ëoë,ëoë' e­Ÿu colkiŸā­. atu ava­ pšcuki­Ÿa mo×i. ava­uņaiya mo×iyil 'ëoë,ëoë' e­Ÿāl nāy e­Ÿu poruë. ivvaëavu š­? ippaņi oliyaik kšņņup peyar vaikkum pa×akkam vaëarnta periyavarkaëiņamum irukkiŸatu. 'kilu kilu' e­Ÿu oliyuõņākkum viëaiyāņņup poruëukkuk 'kilukiluppai' e­Ÿš peyar vaikkiŸārkaë. 'kiõ kiõ' e­Ÿu oli ceyyum kāl aõikkuk 'kiõkiõi' e­Ÿš collukiŸārkaë. oru nāņņil uõavu e­patait 'ti­ ti­" e­Ÿš peyar colkiŸārkaë. cila uõavup poruëkaëait ti­­umpētu 'ti­ ti­' e­Ÿa oli kšņpatāl potuvāka uõavukkš 'ti­ti­ e­Ÿu peyar vaittuviņņārkaë. anta nāņņil maņņumalla, nam nāņņilum appaņip peyar amaintirukkum pēl tē­ŸukiŸatu. nāmum ti­ e­Ÿum tã­i e­Ÿum colkiŸēm allavā? kākkai, kilukiluppai, kiõkiõi, tã­i ivaŸŸiŸkellām ippētu kāraõam terikiŸatu. všŸu pala coŸkaë poruë teriyātapaņi avvaëavu māŸiviņņirukki­Ÿa­a. ippētu kuyil e­Ÿu collukiŸēm. kuyil kåvum olikkum, kuyil e­Ÿa peyarukkum ippētu poruttam teriyavillai. ā­āl yār kaõņārkaë? 'kååil' e­patu pē­Ÿa ata­ oliyš nāëaņaivil kuyil e­Ÿu curukkamākat tiruntiya vaņivu peŸŸirukkalām. ippaņip pala coŸkaëukku i­Ÿu kāraõam teriyāviņņālum avaikaëi­ piŸappu itu pēltā­ iruntirukka všõņum. aņuttapaņiyāka, veŸuppu, maki×cci, accam mutalā­a uõarccikaëāl cilavakai olikaëai ma­ita­ uõņākkukiŸā­. veŸuppu aņaintapētu 'cš' e­kiŸā­. maki×cciyāka uëëapētu 'ē ē', 'ā ā' e­kiŸā­. payappaņumpētu 'ā', 'å', 'aiyē' e­kiŸā­. ippaņi uõarcciyāl piŸakkum pala olikaë ovvoru mo×iyilum uëëa­a. inta olikaë māŸāmalum coŸkaëāka uëëa­a; māŸiyum coŸkaëāka vā×ki­Ÿa­a. m孟āvatu vakaiyākap pala coŸkaë uëëa­a. antac coŸkaë eppaņip piŸanta­a e­Ÿu teëivāka aŸiya muņiyavillai. maõikku ēcai iyaŸkaiyāka amaivatupēl ovvoru poruëukkum ovvoru col iyaŸkaiyākat tē­Ÿiyatu e­Ÿu cilar kåŸuvārkaë. atu poruttamā­a kāraõam alla. mutalmutalil kaõņa aņaiyāëam palariņamum paraviviņuvatupēl, mutalmutili šŸpaņņa oli, aņaiyāëamākap palariņamum paravi, appaņiyš coŸkaëākiviņņa­a. ku×antai vāyai måņiyiruntu, tiŸantu a×ukiŸatu. måņiya vāy tiŸantu a×umpētu 'mā' e­Ÿa oli uõņākiŸatu. anta oliyš tāykku aņaiyāëamāki 'ammā' e­Ÿa col šŸpaņņatu. aņuttapaņiyāka, atš muyaŸciyil kāŸŸai måkki­ va×iyāka viņāmal, mu×utum vāyi­ va×iyākavš viņņāl, 'pā' e­Ÿa oli piŸakkiŸatu. atuvš 'appā' e­Ÿa collākiviņņatu. ippaņiyš vevvšŸu kāraõam paŸŸi vevvšŸu coŸkaë piŸantuviņņa­a. kāraõaīkaë pala i­Ÿu teriyāmal pēyviņņa­a. ā­āl, inta vakaiyā­a coŸkaë piŸanta katai maņņum itutā­. kaŸkālattuk karuvikaë avvaëavu tiruttamāka, kaikku aņakkamāka amaiyavillai e­Ÿu pārttēm allavā? pa×aīkālattuc coŸkaëum curukkam illāmal, tiruttam illāmal nãõņa periya coŸkaëāka iruntirukkum. aņikkaņi kaiyāõņa karuvi kai paņņup paņņut tšyntu tšyntu a×akāka viëaīkuvatupēl, pa×aīkālattu nãõņa periya coŸkaë pšccil pa×akip pa×akic curuīki amaintuviņņa­a. utāraõamākap pāruīkaë. nā­, nã, nām, nãr, yār, š­ mutalā­a coŸkaë nam pšccil aņikkaņi varuki­Ÿa­a allavā? aņikkaņi varuvatāltā­ ivaikaë ciŸuciŸu coŸkaëāka, ēr acaic coŸkaëāka irukki­Ÿa­a. karaņi, kattari, parutti, aka×i mutaliya coŸkaë aņikkaņi pšccil va×aīkuvatillai. ata­āltā­ avaikaë curukkamākavum amaiyavillai. ippaņip pala coŸkaë šŸpaņņuviņņa piŸaku, všõņiyapētellām avaikaëiliruntu putiya coŸkaë uõņākkikkoëëa muņintatu. mutalil cila karuvikaëaik kaõņupiņitta piŸaku, avaikaëaik koõņu všŸu všŸu karuvikaëaic ceytu koëëalām allavā? atupēl, mu­­amš pa×akiyuëëa coŸkaëai māŸŸiyum cšrttum putiya coŸkaëai šŸpaņuttikkoëvatu eëimaiyākum. vi×u e­Ÿa col pa×akiviņņapiŸaku vi×utal, vã×cci, vi×utu, vã×tu mutalā­a coŸkaëai šŸpaņuttikkoõņārkaë. naņa e­Ÿa colliliruntu naņattal, naņappatu, naņai, naņakkai, naņattai, naņattu, naņattal, naņappu mutalā­a coŸkaë amaintatum itupēltā­. ākavš, mutalil nåŸu coŸkaëukkuk kuŸaivāka irunta nilai māŸi māŸi, āyirakkaõakkā­a coŸkaë šŸpaņņuviņņa­a. orš col ciŸitu māŸi amaintu všŸu poruë uõarttum muŸai itu. iraõņu ciŸu col o­Ÿākac cšrntu, putiya poruë uõarttuvatum uõņu. maram všŸu. kāl všŸu. iraõņum cšrntu 'marakkāl' e­Ÿāl atu všŸu. pukai všŸu. ilai všŸu. iraõņum cšrntu 'pukaiyilai' e­Ÿāl ta­iyā­a oru poruëai uõarttukiŸatu. marakkāl, pukaiyilai pēla etta­aiyē coŸkaë piŸantu va×aīkuki­Ÿa­a. marakkāl pukaiyilai mutaliya coŸkaë ippētu iraõņu ciŸu coŸkaë cšrntu amaintavai e­patu teriyumāŸu irukki­Ÿa­a. ivaikaë ellām piŸkālattil tē­Ÿiya coŸkaë. appaņiyš e×uti vaittuviņņārkaë. ata­āl colli­ uruvam citaiyāmal va×aīkuki­Ÿa­a. ā­āl pa×aīkālattil va×aīkiya etta­aiyē coŸkaë uruvamcitaintu māŸiviņņa­a. aõil, ka­al, vā×ai, te­­ai mutaliya coŸkaë pala appaņic citaintu amainta coŸkaëš. ivaŸŸaiyellām eõõip pārttāl, ma­ita­ pšcattoņaīkiya kālattil coŸkaë pala illai e­Ÿu uŸutiyākac collalām. i­ru, ce­­ai nakarattil uëëa māņamāëikaikaëaiyum, kaņņiņa nerukkattaiyum pārttuviņņu, ma­ita­ muta­mutalil piŸantapētš pala kaņņiņaīkaëēņu piŸantā­ e­Ÿu colla muņiyumā? atupēl ma­ita­ pšcat toņaīkiya kālattil coŸkaë iyaŸkaiyāka amaintirunta­a e­Ÿum colla muņiyātu. ā­āl ma­ita­ vā×at toņaīkiya pa×aīkālattil, iyaŸkaiyāka irunta malaikkukaikaëaip paya­paņuttikkoõņā­ allavā? atupēl ma­ita­ mutalmutalil pšcat toņaīkiya kālattil, ava­ukku iyaŸkaiyāk irunta kuralil oliyaip paya­paņuttikkoõņā­. kuņicai pēņak kaŸŸukkoõņu, piŸaku maõcuvar vaikkak kaŸŸu, ata­piŸaku ēņu všyak kaŸŸukkoõņu, ata­piŸaku maccuvãņu kaņņavum, māëikai kaņņavum kaŸŸukkoõņā­ allavā? ivvāŸu kaŸŸu vaëarvataŸkup pallāyirak kaõakkā­a āõņukaë ākavillaiyā? atupēlattā­, iyaŸkaiyā­a oliyaip paya­paņuttak kaŸŸukkoõņa ma­ita­, etta­aiyē paņikaëaik kaņantu vaëarntu vaëarntu, i­Ÿu uëëa ilakkiyam vaëarnta mo×iyaip pšcak kaŸŸukkoëvataŸku evvaëavē kālam piņittirukkum. ivvāŸu etta­aiyē talaimuŸaikaëākac coŸkaë šŸpaņņu šŸpaņņu, mš­mšlum perukikkoõņš varuki­Ÿa­a. i­Ÿum putiya coŸkaë šŸpaņņukkoõņš irukki­Ÿa­a. itai oņņi i­­o­Ÿum colla všõņum. intak kālattuk kaņņiņattaip pārttāl, itu tåõ e­Ÿum, itu ka×i e­Ÿum, itu cuvar e­Ÿum, itu ca­­al e­Ÿum,itu katavu e­Ÿum, itu paņi e­Ÿum pirittaŸiya muņiyum. ā­āl, mikap pa×aīkāla vãņākiya kukaiyaip pārttāl, intap pākupāņu o­Ÿum collamuņiyātu. ataŸku aņutta nākarikap paņiyil uëëa eëiya kuņicaiyaip pārttālum itta­aip pākupāņukaë colla muņiyātu. ataiyum pala vakaiyāyp pirittaŸiya muņiyātu allavā? inta uõmaiyaiyš coŸkaëi­ varalāŸŸilum kāõalām. i­Ÿu, peyarccol, vi­aiccol, iņaiccol e­Ÿu coŸkaëaip pirikkiŸēm. avaikaëaiyum vevvšŸu vakaiyāyp pākupaņuttukiŸēm. mikap pa×aīkālattil ippaņippaņņa pākupāņu irukkavillai. malaikkukai, pirivukaë illāta vãņāka irunta nilai pēlavš, pa×aīkālattu iyaŸkaiyā­a kuralolikaë ovvo­Ÿum ovvoru vākkiyamāka irunta­a. anta vākkiyamš peyar, atuvš vi­ai e­Ÿu collakkåņiyavāŸu irunta­a. ata­āltā­ kāymutalā­a coŸkaë ippētu iraõņiŸkum potuvāka uëëa­a. kāykaë e­­umpētu peyarākavum, kāykkum e­­umpētu vi­aiyākavum va×aīakuki­Ÿatu. malar,aņi, piņi,eõ mutalā­a pala coŸkaë appaņippaņņavai. orukālattil ivai ovvo­Ÿum oru vākkiyamāka irunta kāraõattālatā­ ivaikaë poruëi­ peyarākavum va×aīkuki­Ÿa­a; to×ilaiyum uõarttuki­Ÿa­a. kukaiyil cuvarukkum kåraikkum všŸupāņu terikiŸatā? illai. atupēltā­ inatac coŸkaë vākkiyamāka irunta pa×aīakālattilum, entappākupāņum všŸupāņum illāta nilaimai iruntatu. 2. colli­ va×akku oru paiya­ukkuk karuppaiyā e­Ÿu peyar vaikkiŸārkaë. ava­ai ellērum 'karuppaiyā, karuppaiyā' e­Ÿš a×aikkiŸārkaë. ava­ uõmaiyākavš karuppāka irukkiŸā­. ata­āltā­ ava­uņaiya peŸŸērkaë ava­uņaiya karuppu niŸam paŸŸiya antap peyar vaittārkaë. ā­āl ava­aik karuppaiyā e­Ÿu a×aikkiŸavarkaë anta niŸattai aņikkaņi ni­aikkiŸārkaëā? illai, kāra­attai ni­aikkāmalš maŸŸavarkaë karuppaiyā e­Ÿu a×aikkiŸārkaë. ēr åmaip paiya­ai nāvukkaracu e­Ÿu kuŸippiņukiŸārkaë. pšca nākku illātava­ai nāvukkaracu e­Ÿu colluki­Ÿēmš e­Ÿu yārum kavalaippaņuvatillai. kēpāla­, murukaiya­, mu­icāmi e­­um peyarkaëaip pēla intap peyarkaëum oru vakai aņaiyāëamākavš va×aīkuki­ra­a. tuõi veëuppavar, ovvoruvaruņaiya tuõikkum ovvoruvakaik kuŸi pēņukiŸār. i­­ār tuõikku i­­akuŸi e­Ÿu aņaiyāëamāka šŸpaņukiŸatš tavira všŸu o­Ÿum illai. atu pēl tā­ coŸkaëum mutalil kāraõattēņu šŸpaņņiruntālum, illāviņņālum, nāëaņaivil aņaiyāëaīkaëāka va×aīkuki­Ÿa­a. nāy e­Ÿāl oruvakai vilaīku e­Ÿum, pa­Ÿi e­Ÿāl maŸŸoruvakai vilaīku e­Ÿum terintu koëkiŸēm. ā­āl, antap peyarkaë kāraõattēņu šŸpaņņavai e­patai ni­aippatillai. nāy e­Ÿāl nākkum ni­aivu varuvatillai. pa­Ÿi e­Ÿāl pallum ni­aivu varuvatillai. pšcuvatai viņņuviņņu, ārāycci ceyyumpētutā­ nāyi­ nākkaiyum, pa­Ÿiyi­ pallaiyum ni­aikkiŸēm. nāvai nãņņit toīkaviņuvatāl nā - nāy e­Ÿum, kēraippal iruppata­āl pal-ti-pa­Ÿi e­Ÿum, peyar šŸpaņņatai aŸikiŸēm. ivvāŸu, col eppaņip piŸantiruntālum, pšccil va×aīkumpētu aņaiyāëamākavš paya­paņukiŸatu. na­Ÿāka ārāyntu pārttāl, col piŸanta kāraõattai maŸantuviņņatš nallatu e­Ÿu terikiŸatu. appaņi maŸakkāmal iruntiruntāl coŸkaëai vškamākap pšcuvataŸku muņiyāmal pēkum. 'nāy pa­Ÿiyaik kaņittatu' e­Ÿa vākkiyattaic collumpētu vškamākac colkiŸēm. nā-y : nāy, pal-ti : pa­Ÿi e­Ÿa ārāycciyil iruntāl ivvaëavu vškamākap pšcavum muņiyātu; poruë terintukoëëavum muņiyātu. ākavš, coŸkaëi­ piŸappuk kāraõattai maŸantu aņaiyāëaīkaëāka avaŸŸai va×aīkuvatāltā­ na­Ÿākap pšca muņikiŸatu, utāraõamākap pāruīkaë : pe­cilai eņuttupa pš­āk kattiyāl tãņņi veëëaik kākitattil e×utukiŸēm. karuvikaë uņa­š paya­paņuki­Ÿa­a. e×uttu všlaiyum uņa­š muņikiŸatu. pe­cil ceyta to×iŸcālai, pš­ākkatti ceyta to×iŸcālai, kākitam ceyta to×iŸcālai ivai ellām ni­aivukku vantāl, pe­cilai eņuttup pārppatil nšram celavākum. pš­āk katti eņuttut tãņņuvataŸkumu­ nšram celavākum. kākitattai eņuttu, atu ceyyappaņņa muŸaiyai eõõuvatilum nšram celavākum. kaņaiciyil e×uttu všlai ni­aittapaņi muņiyātu. to×iŸcālaikaëai maŸantuviņa všõņum. ceyyappaņņa muŸaikaëaiyum maŸantuviņa všõņum. pe­cil, pš­ākkatti, kākitam ivaikaë nam všlaikkup paya­paņum karuvikaë e­Ÿa eõõam maņņum iruntāl pētum. appētutā­ nām eõõiyapaņi všlai ceytu muņikka muņiyum. coŸkaëai va×aīkum muŸaiyum ippaņittā­. avaikaë eppaņip piŸanta­a e­patai maŸantuviņa všõņum. e­­a poruë uõarttuki­Ÿa­a e­patai maņņum terintukoëëa všõņum. appētutā­ coŸkaëait teëivākavum vškamākavum pšccil va×aīka muņiyum. i­­o­Ÿu pāruīkaë: pal iruppata­āl pa­Ÿi e­Ÿu peyar iruppatai aŸintēm. itepēl palli­ kāraõamākappeyar peŸŸa maŸŸēr uyirum uõņu. atutā­ palli. pa­Ÿi, palli ākiya iraõņu coŸkaë piŸappataŸkum pallš kāraõamāka irukkiŸatu. ākavš, antak kāraõam ni­aivil iruntāl, pšcumpētu e­­a ākum teriyumā? iraõņukkum všŸupāņu teriyāmal pa­Ÿiyaip palli e­Ÿu tavaŸic colli viņuvēm. palliyaip pa­Ÿi e­Ÿum tavaŸākac colliviņuvēm. kaņaiciyil na­Ÿākap pšcat teriyātavarkaë ākiviņuvēm. ākavš, teëivākavum, vškamākavum coŸkaë va×aīkavšõņumā­āl, avaikaë aņaiyāëaīkaëākavš paya­ paņavšõņum. aņaiyāëaīkaëāka va×aīkumpētum, i­­o­Ÿu kava­ikka všõņum nšŸŸu oru poruëukku aņaiyāëamāka irunta oru col, i­Ÿu ko¤cam māŸi, všŸu poruëukku aņaiyāëamāka va×aīkalām. nšŸŸu maõiyi­ tuõikku aņaiyāëamāka irunta kuŸi, i­Ÿu kaõõa­uņaiya tuõikku kuŸiyāka māŸalām allavā? coŸkaëum kālappēkkil ippaņip poruëmāŸuvatu uõņu. marattāl ceyta ēr aëavu karuvikku pa×aīkālattil 'marakkāl' e­Ÿu peyar. ippētu, irumput takaņņāl ceyta karuvikku antap peyaraic colkiŸēm. irumpāl ceyta intak kālattuk karuviyaic collum pētu pa×aīkālattu marakkālai ni­aippatāl paya­ illai. marakkāl e­patil uëëa maram e­Ÿa karuttaiyš maŸantuviņa všõņum. pa×aīkālattil eëëiliruntu eņukkappaņņa neykku 'eõõey' e­Ÿu peyar. ippētu eõõey e­patu potuvā­a oru peyarāka va×aīkukiŸatu. kaņaikku pēy 'eõõey všõņum' e­Ÿu kšņņāl, kaņaikkāra­ukku 'eëëi­ ney' e­Ÿa poruë teriyātu. "e­­a eõõey všõņum? viëkkeõõeyyā, kaņalai eõõeyyā, nalleõõeyyā" e­Ÿu tiruppikkšņpā­. pa×aīkālattaip pēl kaņalai ney všõņum, eëëi­ ney všõņum e­Ÿu co­­ālum ava­ukku viëaīkātu. pacuvi­ neytā­ e­Ÿu colliviņuvā­. oru kālattil tailap poruëkaë ellāvaŸŸiŸkum potuvāka irunta ney e­Ÿa col, ippo×utu pacuvi­ney allatu erumaineykku maņņum va×aīkukiŸatu. ākavš, pšcuki­Ÿavarkaëum e×utuki­Ÿavarkaëum pa×aiya poruëai maŸantuviņņu, i­Ÿaiya va×akkaimaņņum kava­ittup pšcavšõņum; e×uta všõņum. ippaņiyš pala coŸkaë poruë māŸi va×aīkuvatu uõņu. kēyil e­Ÿa col pa×aīkālattil araca­uņaiya araõma­aiyai uõarttiyatu. ippētu kaņavuëai va×ipaņum iņattai maņņum kuŸikkiŸatu. oru kālattil kēyilukku 'nakar' e­Ÿa peyar iruntatu. ippētu 'nakar' e­Ÿāl ce­­ai pē­Ÿa periya nakaraīkaëaiyš kuŸikkum. pa×aīkālattil maram e­Ÿa col, tškku, palā, mā mutaliya uëëš vairamuņaiya maraīkaëai maņņum kuŸittu vantatu. te­­aimaram, pa­aimaram, mutaliyavaŸŸiŸku uëëš vairam illai e­patu uīkaëukkut teriyum. ata­āl antak kālattil te­­ai maram, pa­aimaram e­Ÿu co­­āl ellērum cirippārkaë. avaŸŸai maram e­Ÿu colluvatš pi×aiyāka iruntatu. avaikaëai ellām nam mu­­ērkaë pul e­Ÿu colli vantārkaë. te­­aiyaiyum, pa­aiyaiyum pārttup 'pul' e­Ÿu co­­āl intak kālattil ellērum cirippārkaë. uyaramāka vaëarāmal, taraiyēņu uëëa cilavaŸŸai maņņumtā­ ippētu pul e­Ÿu colki­Ÿēm. oru kālattil irunta colva×akku maŸŸoru kālattil illāmal pēvatai ivaikaë terivikki­Ÿa­a. pšcuki­Ÿa makkaë eppaņi matikki­Ÿārkaëē, appaņittā­ collum va×aīkukiŸatu. makkaë etai matikkavillaiyē, atu va×akkil illāmal pēkiŸatu. o­Ÿu pāruīkaë. 'āõ yā­ai', 'peõ yā­ai' e­Ÿu colkiŸēm. ā­āl āõmāņu peõ māņu e­Ÿu colvatillai. pacu, erutu, māņu e­Ÿu colvatutā­ va×akkamāka irukkiŸatu. 'peõ māņu', 'āõ māņu' e­Ÿu co­­āl år cirikkum. ā­āl peõ kē×i, āõ kē×i e­Ÿu kåcāmal colki­Ÿēm. tiruvaëëuvar, auvaiyār ivarkaë vā×nta kālattil peõkē×i, āõkē×i e­Ÿu collamāņņārkaë. pšņai, cšval e­Ÿutā­ colvārkaë. kirāmaīkaëil cilar i­­um ippaņittā­ colkiŸārkaë. yā­ai mutaliya mirukaīkaëilum ippaņittā­ peõõukkum āõukkum vevvšŸu peyarkaë va×aīkiyirunta­a. mikap pa×aīkālattil peõyā­aiyaip 'piņi' e­Ÿu co­­ārkaë. āõyā­aiyaik 'kaëiŸu' e­Ÿu co­­ārkaë. peõyā­ai, āõyā­ai e­Ÿu colvatš pi×aiyāka irunta kālam atu. itupēl etta­aiyē coŸkaëukku va×akku māŸiviņņatu. kālappēkkil vaëarum nākarikamum colli­ va×akkai māŸŸivarukiŸatu. cila coŸkaëai uëëapaņi veëippaņaiyākap pšci­āl nākarikam kuŸaivākat terikiŸatu. ataŸkāka antac coŸkaëai maŸaittuviņņu, nākarikamā­a všŸu coŸkaëaic colvatu uõņu. 'kāl ka×uvi vantā­', 'o­Ÿukku iruntā­', 'cāõam pēņņatu' mutaliya vākkiyaīkaëil itaik kāõalām. cettuppē­a oruvaraip paŸŸi, avar iŸantuviņņār e­Ÿu collāmal 'kālamā­ār' e­Ÿu māŸŸic colkiŸēm. tiruvaņini×al aņaintār, vaikuõņam cšrntār, paramapatam aņaintār,civalēkam cšrntār e­Ÿu colkiŸēm. cettup pē­ār e­Ÿu co­­āl colpavarkaëukum na­Ÿāka illai: kšņpavarkaëukkum na­Ÿāka illai. ata­āl, atai māŸŸikko¤cam maīkalamākac collukiŸēēm. col va×aīkuvatil mo×ikku mo×i všŸupāņu irukkiŸatu. āīkilattil 'aīkië' e­Ÿa oru col irukkiŸatu. atu, tāyēņu piŸanta ammā­aiyum uõarttukiŸatu: takappa­ēņu piŸanta ciŸŸappa­, periyappa­aiyum uõarttukiŸatu. tami×il atupēl oru col illai. ataŸkut tšvaiyum šŸpaņavillai. āīkilattil 'piratar' (cakētarar) e­Ÿa collai mikutiyāka va×aīkukiŸārkaë. måtta cakētara­ 'elņar piratar', iëaiya cakētara­ 'yaīkar piratar' e­Ÿa coŸkaëai avarkaë avvaëavākap paya­paņuttuvatillai. tami×il appaņi illai. avarkaëukku nšrmāŸākat tami×arkaëākiya nām pšcukiŸēm. uņa­piŸantā­ e­Ÿa collai va×aīkāmal aõõa­, tampi e­Ÿa coŸkaëaiyš aņikkaņi va×aīkukiŸēm. ivvāŸu coŸkaë va×aīkuvatil evvaëavē māŸutalkaëum putumaikaëum uëëa­a. ivaŸŸai ellām ārāyntu pārkkumpētu, nammai aŸiyāmalš oruvakaiyā­a colnākarikam vaëarntuvaruvatai uõarkiŸēm. coŸkaëi­ ulakattil orukālattil nākarikamāy iruntatu ippētu nākarikam illāmal pēki­Ÿatu. oru kālattil cellāk kācāka iruntatu, ippētu matippaiyum peŸŸuviņukiŸatu. oru mo×iyārukkup pa×akkattil uëëa o­Ÿu, maŸŸoru mo×iyārukkup putumaiyāka irukkiŸatu. e×utuki­Ÿavarkaëum pšcuki­Ÿavarkaëum perumpālum ivaŸŸaiyellām eõõip pārppatšyillai. payiriņum kuņiyā­ava­ tāvaranål paņippatum illai; antap pēkkil ārāycci ceyvatum illai. ā­āl, maram ceņi koņikaëai eppaņi vaëarkkavšõņum, eppaņip payiriņavšõņum e­pavaŸŸai maņņum terintukoõņirukkiŸā­. atu pētum. atu pēlavš col va×akkil, mšlš kaõņa putumaikaëaiyum māŸutalkaëaiyum ārāyāmal irukkalām. ā­āl nammaic cuŸŸi vā×um makkaë ententac coŸkaëai ententap poruëil evvevvāŸu va×aīkuki­Ÿārkaë e­patait terintukoõņu, avarkaëaip pi­paŸŸip pšci­āl atuvš pētum. ā­ālum kuņiyā­ava­ tāvaranål kaŸŸukkoõņāl viëakkamum ciŸappum šŸpaņuvatupēl, colva×akku ippaņippaņņatu e­Ÿu ārāyntu terintu koõņāl, mšlum viëakkamākum; teëivum šŸpaņum. 3.colli­ icai muta­mutalil ma­itarkaë pšci­ārkaëā, pāņi­ārkaëā? muta­mutalil pšci­ārkaë e­Ÿutā­ nãīkaë colvãrkaë. ata­ piŸaku pāņakkaŸŸukkoõņārkaë e­Ÿum colvãrkaë. ā­āl uõmai atu alla. nãīkaë pšcak kaŸŸukkoõņu neņuīkālam ā­apiŸakutā­ pāņakkaŸŸukkoëkiŸãrkaë. ata­āl pa×aīkālattu ma­itarkaëum appaņiyš mutalil pšcavum piŸaku pāņavum kaŸŸukkoõ ņiruppārkaë e­Ÿu eõõukiŸãrkaë. atu avvaëavu poruttam alla. pāņuvatu e­Ÿāl, irākamum tāëamum amaittu, icai ilakkaõappaņi pāņuvatu maņņumā¯ alla. ma­am pē­apaņi oliyai nãņņi, ā­āl i­imaiyāka, urukkamākap pāņi­āl pētum. atuvum pāņņuttā­š? nāņņuppuŸaīkaëil kāņņilum mšņņilum ēņi u×aikkum ciŸu piëëaikaë ma­am pē­apaņi nãņņi nãņņip pāņukiŸārkaë. avaŸŸai ellām pāņņu alla e­Ÿu colliviņa muņiyumā? icai ilakkaõam teriyāta kāraõattāl, pāņņum teriyātu e­Ÿu colliviņa muņiyātu. kuyilukku icai ilakkaõam teriyātu. ā­āl ata­ oliyaip pāņņu e­Ÿutā­š colkiŸārkaë. intak karuttēņu pārttāl, uīkaëukkum iyaŸkaiyākap pāņņut teriyum e­Ÿutā­ collavšõņum. nãīkaë tiruttamākap pšciyataŸku mu­­amš pāņiyirukkiŸãrkaë. nãīkaë m孟u nā­ku vayatuk ku×antaiyāy iruntapētu, uīkaë ammāviņampēy, štāvatu všõņum e­Ÿu kšņņãrkaë. appētu "ammā, koņu" e­Ÿu puttakattil paņippatupēl kšņkavillai. kaikāl āņņikkoõņum, ko¤ci a×utukoõņum, coŸkaëai nãņņi nãņņi, 'ammā aa, koņå uu' e­Ÿu kšņņãrkaë. avai ellām pāņņuttā­. ippētu antap pāņņai ellām maŸantuviņņãrkaë. pšcuvatilš akkaraiyāka ãņupaņņirukkiŸãrkaë. ata­āl pāņņai maŸantuviņņãrkaë. mikap pa×aīkālattu makkaëum appaņittā­. avarkaëum coŸkaëai nãņņi nãņņip pāņņuppēl olittuk koõņiruntārkaë. nākarikam vaëarntapiŸaku, anta va×akkattai viņņuviņņu, olikaëai aëavēņu niŸuttip pšcat toņaīki­ārkaë. ā­ālum icaiyai aņiyēņu tuŸantuviņa ma­ita­āl muņiyavillai. kāraõam e­­a? ma­ita­uņaiya cevi o×uīkā­a nayamā­a oliyaik kšņka virumpukiŸatu. ataŸkuk kāraõam ma­ita­uņaiya uņampš. uņampil iratta ēņņam, nuraiyãrali­ všlai, itayatti­ to×il mutaliya ellām oruvakai o×uīkumuŸaiyēņu naņaipeŸuki­Ÿa­a. ata­āl cevi narampukaëum o×uīkā­a oliyaik kšņkavš virumpuki­Ÿa­a. ākaiyāl, icaiyil payiŸci illātavarkaëum o×uīkā­a olikaëāl amainta coŸkaëaik kšņka virumpukiŸārkaë. appaņippaņņa coŸkaëaiyš pšcavum virumpukiŸārkaë. utāraõam pāruīkaë. nām pala vākkiyaīkaëaip pa×amo×ikaë e­Ÿu colkiŸēm. 'kāŸŸuëëa pētš t域ikkoë','kiņņātāyi­ veņņe­a maŸa', 'yā­aikku oru kālam, på­aikku orukālam', 'yā­ai varum pi­­š, maõiyēcai varum mu­­š' mutalā­a pa×amo×ikaëai eõõip pāruīkaë. e­­e­­avē kaŸŸukkoõņu maŸantuviņukiŸēm. ā­āl maŸakka všõņum n­Ÿu nāmākap pāņupaņņālum intap pa×amo×ikaëai maŸakka muņiyavillai. kāraõam teriyumā? intac coŸkaëil uëëa icaitā­ kāraõam. oruvakai oli nayamāka o×uīkākat tirumpi varuki­Ÿatu. intap pa×amo×ikaëai nãīkaëš collip pāruīkaë. o×uīkā­a olimuŸai amaintirukkiŸatu allavā? itaittā­ coŸkaëi­ icai e­Ÿu collavšõņum. intac coŸkaëi­ icaitā­ ivaŸŸai maŸakkāmal irukkac ceykiŸatu. ulakattil uëëa ellā mo×ikaëilum pala coŸkaë ippaņi icaiyēņu amaintirukki­Ÿa­a. tami×c coŸkaëilum ippaņip pala uõņu. ippaņippaņņa coŸkaëil všõņum e­Ÿš icaiyai yārum amaikkavillai. pšcum makkaëi­ ceviyum vāyum tammai aŸiyāmal ippaņic coŸkaëil icaiyai amaittuviņuki­Ÿa­a. utāraõamākap pāruīkaë:'alla' e­patu oru col. 'illai'e­patu maŸŸoru col. ilakkaõappaņi pārttāl, 'illai' e­­um col 'illa' e­Ÿutā­ irukkavšõņum. ā­āl 'illai' e­Ÿu māŸi amaintirukkiŸatu. "alla" e­­um col 'allai' e­Ÿu māŸavillai.kāraõam e­­a? 'alla' e­­um collil mu­­um pi­­um 'a'-oli irukkiŸatu. ata­āl oli ottup pēkiŸatu. 'illa' e­Ÿu co­­āl, col mutalil 'i'-yum muņivil 'a'-vum iruppatāl ottup pēvatillai. ata­āl, kaņaiciyil uëëa 'a', 'ai'yāka māŸiviņņatu. 'i'-yum 'ai'-yum ottuppēkum olikaë. ata­āl, 'illa'e­Ÿu colvataiviņa,'illai' e­Ÿu colvatu i­imaiyāyirukkiŸatu. itupēlavš etta­aiyē coŸkaë i­iya oli všõņum e­Ÿu māŸi amaintirukki­Ÿa­a. 'atu' e­patu peyarccol. 'ku' e­patu, urupu. 'atu+ku' = 'atukku' e­Ÿu ākavšõņum. ā­āl, iņaiyilš ēr oliyaic cšrttu 'ataŸku' e­Ÿu collukiŸēm. nām+ku=nāmku e­Ÿu collāmal,namku e­Ÿum collāmal, namakku e­Ÿu colkiŸēm. appaņiyš, yā­ku, nãku e­Ÿu olikkāmal, e­akku, u­akku e­Ÿu olikkiŸēm. maram+ai=maramai, kuëam+ku=kuëakku e­Ÿu yārum olippatillai. marattai, kuëattiŸku e­Ÿu iņaiyilš olikaë cšrttu va×aīkukiŸārkaë i­iya oliyāka olikka všõņum e­patai mukkiya nēkkamākakkoõņu ivvāŸu coŸkaëil cila olikaë cšrkkappaņuki­Ÿa­a. ivaikaëaic cāriyaikaë e­Ÿu ilakkaõam kaŸŸavarkaë colvārkaë. coŸkaëil icai porunta všõņum e­Ÿu mu­­ērkaë ceyta muyaŸciyai ivaŸŸil pāruīkaë. ippaņippaņņa muyaŸci tami×mo×iyil maņņum alla, šŸakkuŸaiya ellā mo×ikaëilumš uõņu. teluīku mo×iyil coŸkaë ellām i­imaiyā­a icaiyai uņaiyavai e­Ÿu avarkaë colkiŸārkaë. ata­āltā­ anta mo×i tš­pē­Ÿamo×i, tš­uku, te­uku, teluīku e­Ÿu peyar peŸŸatākavum colkiŸārkaë. tami×arkaëākiya nāmum nam tāymo×iyaip paŸŸi ippaņittā­ colkiŸēm. tami× e­Ÿālš i­imai e­Ÿu poruë kåŸukiŸēm. šŸakkuŸaiya ellā mo×iyārum ippaņiyš tamtam mo×iyaip pārāņņikkoëkiŸārkaë. nāņņukku nāņu icai všŸu všŸāka irukkiŸatu. icaik karuvikaëum všŸu všŸāka uëëa­a. evvaëavu všŸŸumai iruntapētilum ellām icaitā­. ovvoru nāņņilum ovvoru vakaiyil o×uīkā­a oli amaintirukkiŸatu. tami×arkaëukku viruppamā­atu pullāīku×al icai. mšŸku nāņņārkku viruppamā­atu piyā­ē icai. mšŸku nāņņārkku viruppamā­atu piyā­ē icai. piyā­ē illaiyš e­Ÿu tami×arkaë varuntavšõņiya tillai. ku×al illaiyš e­Ÿu mšŸku nāņņārkaë varunta všõņiyatum illai. atupēlavš, ovvoru mo×ikkum ta­icciŸappāka ovvoruvakai i­imai amaintirukkiŸatu. tami×c coŸkaëilum appaņippaņņa ta­i i­imai irukkiŸatu. āīkilšyarkaë 'ēņ' e­Ÿu colkiŸārkaë. tami×arkaë atai 'ēņņu' e­Ÿutā­ colkiŸārkaë. tami×il pala coŸkaë ippaņi 'u' e­Ÿu muņiki­Ÿa­a. āīkilaccoŸkaë appaņi muņivatillai. āīkilattil uëëa eõõup peyarkaëaic collip pāruīkaë. o­ (one), pēr (four), paiv (five), ciks (six), ceva­ (seven), eyņ (eight), nai­ (nine), ņe­ (ten) e­Ÿu āīkilattil colkiŸārkaë. ivai meyye×uttil muņiki­Ÿa­a. tami×il uëëa eõõup peyarkaëaip pāruīkaë. ellām 'u' e­Ÿu muņiki­Ÿa­a. o­Ÿu, iraõņu, m孟u, nā­ku, aintu, āŸu, š×u, eņņu, o­patu, pattu - ivaŸŸil icai amaippataŸkākavš inta 'u' oli paya­paņukiŸatu. teluīkilš inta oli i­­um mikutiyākap paya­paņukiŸatu. ka­­u, mšmu, vāru, vãru, vārulu, nš­u, mãru, okaru, ittaru mutalāka šŸakkuŸaiya ellāc coŸkaëilum 'u' oli cšrttu nayamāka olikkiŸārkaë. itupēl etta­aiyē va×ikaëil coŸkaë i­iya oli peŸŸu va×aīkuki­Ÿa­a. 'varupārkaë' 'uõvārkaë' e­Ÿu nām colkiŸēmā? illai. 'varuvārkaë, uõpārkaë' e­Ÿu colkiŸēm. cila iņaīkaëil 'pa' oli cšrkkāmal, 'va' cšrkkiŸēm; varuvār, ceyvār, pēvār e­pavaipēla. všŸu iņaīkaëil 'va' oli cšrkkāmal, 'pa' oli cšrkkiŸēm; uõpār, ti­pār, iruppār, uņuppār e­pavaipēla. cel - ce­Ÿārkaë, nil - ni­Ÿārkaë e­Ÿu colkiŸēm. ā­āl vil - vi­Ÿārkaë e­Ÿu colvatillai. viŸŸārkaë e­Ÿu colkiŸēm. pēņu - pēņņārkaë e­Ÿu colkiŸēm; ā­āl ēņu - ēņņārkaë e­Ÿu colvatillai; ēņi­ārkaë e­Ÿu colkiŸēm. cey - ceytārkaë e­Ÿu colkiŸēm. ā­āl, uõ - uõtārkaë, ti­ - tintārkaë e­Ÿu colvatillai; uõņārkaë, ti­Ÿārkaë e­Ÿu colkiŸēm. ippaņi āyirakkaõakkā­a coŸkaëai eņuttu eõõip pārttāl, i­iya oli všõņum e­Ÿa kāraõattāl coŸkaë vevvšŸu vakaiyāy amaintirukki­Ÿa­a e­patu teriyum. ituvaraiyil, pšccu va×akkil uëëa coŸkaëaip pārttēm. icaiyēņu amainta pāņņukkaëaip pārppēmā­āl, coŸkaëil uëëa icai nayam mikamikat teëivāka viëaīkum. "centami× nāņe­Ÿa pēti­ilš - i­pat - tš­ vantu pāyutu kāti­ilš - eīkaë - tantaiyar nāņe­Ÿa pšcci­ilš - oru - cakti piŸakkutu måcci­ilš": pēti­ilš - kāti­ilš ; pšcci­ilš - måcci­ilš: intac coŸkaëil uëëa icaiyaik kšëuīkaëa."kaŸka kacaņaŸak kaŸpavai kaŸŸapi­, niŸka ataŸkut taka": intak kuŸaëi­ coŸkaëil uëëa icaiyaiyum kava­iyuīkaë. vanta oliyš tirumpat tirumpa vantu o×uīkāka amaiyumpētu tā­ākavš icai piŸakkiŸatu. ippaņippaņņa icai nammai aŸiyāmalš nām pšcum coŸkaëil amaintirukkiŸatu. itaittā­ colli­ icai e­Ÿu colkiŸēm. 4.colli­ ilakkaõam maõveņņiyil maõõai veņņuvatu irumput takaņutā­. atil uëëa marappiņi maõõai veņņavillai.ā­āl, marappiņi illāmal maõõai veņņa muņiyumā? muņiyātu. ākavš, maõveņņiyil irumputtakaņum všõņum, marappiņiyum všõņum. paya­ illātatu e­Ÿu anta marap piņiyai viņakkåņātu. coŸkaëilum atšpēl poruë uëëa coŸkaëum uõņu; poruë illāta coŸkaëum uõņu. poruë illāta coŸkaë e­Ÿu cilavaŸŸai nãkkiviņņāl na­Ÿākap pšcavum muņiyātu; e×utavum muņiyātu. mo×i paya­ illāmal pēkum. utāraõam pāruīkaë; 'aõõa­ tampiyaik kaõņā­' e­patu oru vākkiyam. anta vākkiyattil m孟u coŸkaë uëëa­a.aõõa­, tampi, kaõņā­ e­pavai anta m孟u coŸkaë. anta m孟u coŸkaëukkum poruë uõņu. ā­āl, 'tampiyai' e­patil uëëa 'ai' e­patu e­­a? ataŸkup poruë uõņā? 'ai' e­Ÿāl yā­aiyā, på­aiyā? peyarā? vi­aiyā? o­Ÿum colla muņiyātu. appaņiyā­āl paya­ illātatu e­Ÿu atai viņņuviņalāmā? atuvum muņiyātu, viņņuviņņāl,'aõõa­ tampi kaõņā­' e­Ÿu collavšõņum. appaņic collumpētu,yār yāraik kaõņār e­patu teriyavillai. pšciyum paya­ illāmal pēkiŸatu: e×utiyum paya­ illāmal pēkiŸatu. ākavš, i­­atu e­Ÿu teriyāta anta 'ai' kaņņāyam všõņiyatāka irukkiŸatu. ituvum oru coltā­. itupē­Ÿa etta­aiyē coŸkaë mo×ikkup paya­paņuki­Ÿa­a. ivaŸŸai ellām iņaiccol e­Ÿu colvārkaë. ivaŸŸaik kaŸŸukkoņukkum pāņam ilakkaõam e­Ÿu collappaņum. ā­āl, ilakkaõam e­Ÿa peyaraik kšņņāl, uīkaëil palar payappaņukiŸãrkaë. ilakkaõattaip paŸŸik kšņņālum payappaņa všõņiyatillai; kaõņālum payappaņavšõņiyatillai. atu nammai o­Ÿum ceyyātu. mu­­ērkaë ippaņip pšci­ārkaë, ippaņi e×uti­ārkaë e­Ÿu namakkut terivippatu ilakkaõam. ākavš, atait terintukoõņāl nallatutā­š? vãņņi­ etiril peõ orutti kēlam pēņukiŸāë. avaë ta­ kaiyil irukkum māvai avacarak kēlamāka aëëit teëikkavillai. mu­­amš eõõikkoõņu, tiņņamiņņu, aīkaīkš puëëikaëai vaittu, piŸaku vaëaivuvaëaivākak kēņukaëai i×ukkiŸāë. ata­ piŸaku pārttāl, kēlam a×akākat terikiŸatu. mu­­amš tiņņam iņņup pa×akāviņņāl, avaëāl e­­a ceyya muņiyum? koõņuvanta māvaik kaõņapaņi koņņiviņņup pēkavšõņiyatutā­, kēlam pēņuvataŸku eppaņit tiņņam paya­paņukiŸatē, atšpēl coŸkaëaip pšcuvataŸkum e×utuvataŸkum ilakkaõam paya­paņukiŸatu. ā­āl, ilakkaõam všõņumš e­Ÿu kavalaip paņņukkoõņirukka všõņiyatillai. maŸŸavarkaëaippēl pšciyum e×utiyum pa×akiviņņāl ilakkaõam tā­š vantuviņum. kēlam pēņukiŸa peõ eppaņip pēņuvatu e­Ÿu kavalaiyēņu niŸpatillai. maŸŸavarkaë pēņuvataip pārkkiŸāë.avarkaëaip pēl tā­um pēņukiŸāë. mutalil ko¤cam taņumāŸukiŸāë. piŸaku, pa×akap pa×akat tiŸamai peŸŸu viņukiŸāë. ata­piŸaku, avaë aŸiyāmalš avaëuņaiya kai māvai eņuttu a×akā­a kēlaīkaëaip pēņņuviņukiŸatu. atupēlavš, nãīkaëum na­Ÿākap pšcavum e×utavum pa×akiviņņāl uīkaëai aŸiyāmalš ilakkaõattil vallavarkaë ākiviņuvãrkaë. i­­o­Ÿu colkiŸš­. paņittavarkaëukkuttā­ ilakkaõam teriyum e­Ÿu nãīkë eõõikkoõņirukkiŸãrkaë. atu tavaŸu. paņikkāta makkaëåm pšcukiŸārkaë allavā? ākavš, avarkaëukkum ilakkaõam teriyum. "aõõa­um tampiyum vantā­" e­Ÿu paņikkātavarkaë yārāvatu pšcukiŸārkaëā? "aõõa­um tampiyum vantārkaë" e­Ÿutā­ avarkaëåm pšcukiŸārkaë. "nāëaikku vantš­","nšŸŸu varuvš­" e­Ÿu paņikkātavarkaëiņam collip pāruīkaë. avarkaë cirippārkaë. "maram vi×untā­", avarkaë vantatu e­Ÿu collip pāruīkaë. "uīkaëukkut tamiך teriyavillai" e­Ÿu colliviņuvārkaë. tiõai, pāl, eõ, iņam mutalā­a ilakkaõaīkaë uīkaëukku maņņum teriyum e­Ÿu eõõikkoõņirukkiŸãrkaë. avarkaëukkum teriyum. ata­āltā­ nãīkaë pi×aiyākap pšci­āl avarkaë cirikkiŸārkaë. uõmaiyaic collappē­āl, ilakkaõattil cila pakutikaë, paņittavarkaëaiviņap paņikkātavarkaëukku na­Ÿākat teriyum. ilakkaõam aŸintavarkaë caikkil viņuki­Ÿavarkaëaip pē­Ÿavarkaë caikkil ceyki­Ÿavarkaëaiviņac caikkil viņuki­Ÿavarkaëukku ata­uņaiya arumai perumaikaë na­Ÿākat teriyum. utāraõam collaņņumā? paņittavarkaëil cila pšr e×utumpētu, "appētu oruvaë vantāë" e­Ÿu e×utukiŸārkaë. 'oruvaë' e­­um col, tami×il illāta col; tavaŸā­a col. nāņņuppuŸattu makkaë yārum 'oruvaë' e­Ÿu pšcavš māņņārkaë. itu paņittavarkaë cilar ceyyum tavaŸu. utāraõam i­­o­Ÿu pāruīkaë, paņikkātavarkaë pšcum pētu,'muyaŸci ceykiŸā­' e­Ÿutā­ pšcukiŸārkaë. paņittavarkaë cilar pšcumpētum e×utumpētum 'muyaŸcikkiŸā­' e­Ÿu kuŸippiņukiŸārkaë. atuvum tami×ukku ottuvarāta pi×aiyā­a coltā­. ippaņi etta­aiyē utāraõam collalām. "paņikkātavarkaëukkum ilakkaõam terikiŸatš, atu eppaņi?" e­Ÿu nãīkaë kšņkalām. palarum pšcip pšci, intac collai i­­a iņattil ippaņittā­ va×aīkavšõņum e­Ÿu ēr amaippu šŸpaņņu viņuki­Ÿatu. antac coŸkaëaip pšcak kaŸŸukkoëëumpētš, avaŸŸi­ amaippum ma­attil patintuviņuki­Ÿatu. anta amaipputtā­ iyaŸkaiyā­a ilakkaõam. 'avarkaë' e­­um col palaraik kuŸikki­Ÿatu. atēņu vi­aiccollaic cšrkkumpētu, palarai uõarttum vi­aiccollaiyš cšrkkiŸārkaë. ata­āltā­ 'avarkaë vantatu' e­Ÿu collāmal,'avarkaë vantārkaë' e­Ÿu colkiŸārkaë. ivaŸŸai ellām teëivupaņuttuvataŸkuttā­ ilakkaõam e×utiyirukkiŸārkaë. tiõai, pāl, eõ, iņam, všŸŸumai, kālam, muŸŸu, eccam, e×uvāy, paya­ilai mutalā­a peyarkaëaivaittuc coŸkaëi­ ilakkaõattai ārāyki­Ÿārkaë. e×uvāyi­ tiõaipāl, paya­ilaiyi­ tiõai pālēņu ottirukkavšõņum e­Ÿum, i­­a všŸŸumai urupu ippaņi muņiyavšõņum e­Ÿum, eccam ivvāŸu muŸŸēņum peyarēņum muņiyavšõņum e­Ÿum palavāŸu virivāka e×utiyirukkiŸārkaë. ivaŸŸai ellām kaŸŸukkoõņāl nallatutā­. caikkil n­Ÿāka ēņņak kaŸŸuk koõņava­, caikkil eppaņic ceykiŸārkaë e­Ÿum terintukoëëa ācaippaņukiŸā­ allavā? atupēl, nãīkaë pšciyum e×utiyum pa×akiya tami×ccoŸakaë e­­a ilakkaõattēņu amaintirukki­Ÿa­a e­Ÿu terintu koëëa ācaippaņuīkaë. ovvoru mo×ikkum ilakkaõam ovvoru vakaiyāka irukkum.mo×ikaëai oppiņņup pārkkumpētu evvaëavē všņikkaiyā­a uõmaikaë ellām tē­aŸum. avaikaë irukkaņņum. ku×antaikaë pšcukiŸa pšccaiyum nām pšcukiŸa pšccaiyum oppiņņuppāruīakaë. nām 'e­akku' e­Ÿu colkiŸēm. ku×antai 'nā­ukku' e­Ÿu colakiŸatu. nām 'u­akku' e­Ÿu colvatai ku×antai 'nãkku' e­Ÿu colkiŸatu. atš ku×antai vaëarnta piŸaku, nā­ukku nãkku mutalā­a coŸkaë tavaŸā­avai e­Ÿu terintu koëkiŸatu. maŸŸavarkaë 'e­akku, u­akku' e­Ÿu pšcuvataik kava­ikkiŸatu. ta­­aittā­š tiruttikkoëkiŸatu.piŸaku, nammaip pēlavš 'e­akku, u­akku' e­Ÿu tavaŸu illāmal pšcukiŸatu.antat tavaŸu eppaņit tiruntiyatu? ilakkaõam paņittu ata­āl tirunta villai. maŸŸavarkaë pšcuvataik kšņņu avarkaëaip pēl pšci matippup peŸa všõņum e­Ÿa ācaiyāl tiruntiyatu. ci­­a ku×antai talaimayiraic cariyāka vārikkoëva tillai. mukattaiyum na­Ÿākak ka×uvikkoëva tillai. ā­āl vaëarnta piŸaku, maŸŸavarkaë o×uīkāka a×akupaņuttikkoëvataip pārttut tā­um talaimayirai vārikkoëkiŸatu; mukattaiyum a×aku paņuttik koëkiŸatu. maŸŸavarkaëaip pēl o×uīkāka, matippēņu vā×avšõņum e­Ÿa pa×akiya tami×c coŸkaë e­­a ilakkaõattēņu amaintirukki­Ÿa­a e­Ÿu terintukoëëa ācaippaņuīkaë. ovvoru mo×ikkum ilakkaõam ovvoruvakaiyāka irukkum. mo×ikaëai oppiņņup pārkkumpētu evvaëavē všņikkaiyā­a uõmaikaë ellām tē­Ÿum. avaikaë irukkaņņum. ku×antaikaë pšcukiŸa pšccaiyum nām pšcukiŸa pšccaiyum oppiņņup pāruīkaë. nām'e­akku' e­Ÿu colkiŸēm. ku×antai' nā­ukku' e­Ÿu colkiŸatu. nām 'u­akku' e­Ÿu colvataik ku×antai'nãkku' e­Ÿu colkiŸatu. atš ku×antai vaëarnta piŸaku, 'nā­ukku' 'nãkku' mutalā­a coŸkaë tavaŸā­avai e­Ÿu terintukoëkiŸatu. maŸŸavarkaë 'e­akku, u­akku' e­Ÿu pšcuvataik kava­ikkiŸatu. ta­­ait tā­š tiruttikkoëkiŸatu. piŸaku, nammaip pēlavš 'e­akku, u­akku' e­Ÿu tavaŸu illāmal pšcukiŸatu. antat tavaŸu eppaņit tiruntiyatu? ilakkaõam paņittu ata­āl tiruntavillai. maŸŸavarkaë pšcuvataik kšņņu avarkaëaip pēl pšci matippup peŸavšõņum e­Ÿa ācaiyāl tiruntiyatu. ci­­a ku×antai talai mayiraic cariyāka vārikkoëva tillai. mukattaiyum na­Ÿākak ka×uvikkoëva tillai. ā­āl, vaëarnta piŸaku, maŸŸavarkaë o×uīkāka a×akupaņuttikkoëvataip pārttut tā­um talaimayirai vārikkoëkiŸatu; mukattaiyum a×aku paņuttikkoëkiŸatu. maŸŸavarkaëaip pēl o×uīkāka, matippēņu vā×a všõņum e­Ÿa ācaitā­ ataŸkuk kāraõam. coŸkaëaip pšcumpētum, inta ācaitā­ tiruttamākap pšcac ceykiŸatu. ata­āltā­ coŸkaëi­ ilakkaõam makkaëukku iyalpākat terintatāki viņukiŸatu. coŸkaëi­ ilakkaõattaip poŸutta varaiyil, i­­o­Ÿu kava­ikkavšõņum. ku×antaikaëi­ pšccil tavaŸu uõņu e­Ÿum,vaëarnta makkaëi­ pšccil tavaŸu illai e­Ÿum colliviņa muņiyātu. avar-avarkku,ivar-ivarkku, tāy-tāykku e­pavai pēla, nã-nãkku, nā­- nā­ukku e­Ÿu collavšõņum. atutā­ poruttam. ku×antai o­Ÿu pšcumpētu pi×ai kaõņu piņikkiŸēm. u­akku,e­akku e­Ÿu collit tiruttukiŸēm. uõmaiyākap pārttāl, u­akku,e­akku e­Ÿa coŸkaë tavaŸāka māŸiviņņa coŸkaë e­patai uõaralām. āīakila nāņņilum 'kē' (go), pay(buy) mutalā­a coŸkaëi­ iŸanta kālamāka veõņ (went), pāņ(bought) e­Ÿu collāmal kēyņ(goed), payņ(buyed) e­Ÿu āīkilšyak ku×antaikaë pšcuki­Ÿa­avām. vaëarnta makkaë pšcum veõņ,pāņ e­­um coŸkaë o×uīku illāmal tē­Ÿiyapētilum, avai kaëaiyš ku×antaikaëum kaŸŸukkoëëa všõņiyirukkiŸatu. 'vallā­ vakuttatš vāykkāl.' celvākku uëëavarkaë pšcum coŸakaëš coŸkaë. kajakkēl,paņi mutaliyavai pēlac coŸkaëi­ ilakkaõattai aëantu tarakkåņiya potuvā­a karuvi o­Ÿu illai. iīkš, perumpālēr iņņatš caņņam.ataittā­ 'marapu' e­Ÿu colkiŸārkaë. itu ilakkaõattil oru mukkiyamā­a pakuti. nāykka­Ÿu, pacukkuņņi e­Ÿu collāmal nāykkuņņi, pacuīka­Ÿu e­Ÿu colliyākavšõņum. ippaņic coŸkaëi­ ilakkaõattil evvaëavē kaŸŸukkoëëa všõņiyavai uëëa­a. ā­āl nãīkaë a¤cavšõņiyatillai. kaŸŸavarkaë pšcuvataip pārttup pšcuīkaë; kaŸŸavarkaë e×utuvataip pārttu e×utuīkaë. uīkaëai aŸiyāmalš ilakkaõam uīkaë ma­attil patintuviņum. 5. iņappšccukkaëum koccai mo×ikaëum ta¤cāvåriliruntu ce­­aikkup putiyavarāka vantār oruvar. oru kaņaikku pē­ār. oru poruëaik kāņņi, "itu e­­a vilai ayyā?" e­Ÿār. kaņaikkāra­ukkuk kēpam vantatu. "e­­a appā, periya cãmā­ e­Ÿu ni­aittukkoõņu pšcukiŸāyē?" e­Ÿā­. ta¤cāvårākku o­Ÿumš viëaīkavillai. pšcāmal ni­Ÿār. avarukkum kēpam vantatu. ciŸitu amaitikkup piŸaku kaņaikkāra­ avaraip pārttu, "ma­ita­ukku ma­ita­ camamāka eõõip pšcu appā. ayyā kiyyā e­Ÿu ippaņip pšcukiŸāyš?" e­Ÿā­. pakkattilirunta oruvar appētu kuŸukkš vantu ta¤cāvårkkāraraip pārttu, "nãīkaë veëiyårkkārarpēl terikiŸatu. iīkš ayyā e­Ÿu kåppiņņāl kēpam varum. appaņip pšcātãrkaë" e­Ÿār. uņa­š ta¤cāvårkkārar ivaraip pārttu, "kaņaikkārarmaņņum e­­ai appā kippā e­Ÿu oruvakaiyākap pšcukiŸārš atumaņņum takumā?" e­Ÿār. appētutā­ oruvarkoruvar koõņa kēpatti­ kāra­am viëaīkiyātu. ta¤cāvår tami×nāņņil uëëa nakaram. ce­­ai tami×nāņņi­ talainakaram.appaņi iruntum, 'ayyā' e­Ÿāl ce­­ait tami×arkkuk kēpam varukiŸatu. 'appā' e­Ÿāl ta¤cāvårt tami×arkkuk kēpam varukiŸatu. iruvarum pšcuvatu orš mo×iyāka iruntapētilum, ippaņi iņattukku iņam pšccil všŸupāņu iruppataik kāõalām. tirunelvšliyil,"oru kuvaëaiyil kuņikkat taõõãr koõņuvā" e­pārkaë;"vāëiyāl taõõãr koõņuvā'"e­pārkaë. vaņa ārkkāņu, te­ ārkkāņu,ceīakalpaņņu ākiya jillākkaëil vā×um tami×arkaëukkuk 'kuvaëai' e­Ÿālum teriyātu; 'vāëi' e­Ÿālum teriyātu. 'ņamëar', 'pakkeņ' e­Ÿu āīkilaccoŸkaëaic co­­āltā­ teriyum. tami× nāņņi­ teŸkup pakutiyil kuņinãrkkup paya­paņum nãr nilaiyai 'åruõi' e­Ÿu colvārkaë, vayalkaëil payirukkup paya­paņumāŸu nãr taruvataik kuëam e­Ÿu colvārkaë. maŸŸap pakutikaëil kuņitaõõãr taruvataik kuëam e­Ÿum, payirukkup paya­paņuvatai šri e­Ÿum colvārkaë. ippaņi iņattukku iņam cila cila coŸkaë všŸu všŸu poruëil pšcappaņuvataika kāõalām. n域ukku 90,95 coŸkaë ellā iņaīkaëukkum potuvāka ottirukkum. ā­āl, n域ukku 10 allatu 5 coŸkaë vevvšŸāka irukkum. ippaņi vevvšŸāka uëëa coŸkaëai e­­a e­Ÿu colvatu? avaikaëaiyš iņappšccukkaë(dialects) e­Ÿu colvārkaë. oru malaikku intap pakkam ēr årum antap pakkam ēr årum iruppatāka vaittukkoëëuīkaë. iraõņu årilum uëëavarkaë orš mo×i pšcuki­Ÿavarkaë e­Ÿu vaittukkoëëuīkaë. nāëaņaivil ivarkaëuņaiya pšccil oŸŸumai irunta pētilum cila všŸupāņukaë amaintu viņum. itaŸkuk kāraõam anta årkaëukku iņaiyil malai ni­Ÿu pēkkuvaravukkut taņaiyāyppiritta pirivš ākum. āŸu mutaliyavaikaëālum ippaņip pirivu šŸpaņņu, iņappšccu všŸu všŸāka amaivatu uõņu. oru jillāvukkum maŸŸoru jillāvukkum uëëa pšccilum ippaņiyš iņam kāraõamāka všŸupāņu šŸpaņum. malaiyāëa mo×i oru kālattil tami×ākavš iruntatutā­. ā­āl, mšŸkut toņarccimalai pirittapaņiyālum, aracāīkam všŸāka iruntatālum, anta nāņņu makkaë pšcum pšccu mella mella māŸiviņņatu. n域ukku aintu paīkāka irunta všŸupāņu n域ukku aimpatāka ākiviņņatu. ata­āl aīkš tami× maŸaintu všŸu ta­imo×iyāka šŸpaņņuviņņatu. iņap pšccāka uëëa oru mo×iyi­ pirivu, nāëaiņaivil ippaņi všŸoru mo×iyākavš māŸuvatu uõņu. teluīkum ka­­aņamum oru kālattil ippaņi iņappšccukkaëāka iruntu māŸi šŸpaņņavaitā­. nām ippētu tami×nāņņil pšcum pšccum oruvakaiyāka illai. ā­āl, puttakaīkaë, pattirikaikaë, vā­oli mutaliya kāraõaīkaëāl, ellāp pakutikaëukkum potuvā­a tami× o­Ÿu iruntuvarukiŸatu. ata­āl tami×ar or i­amāyp pa×akamuņikiŸatu. ivvāŸu, iņappšccu šŸpaņuvataŸku iņam kāraõamāka iruppatu tavira, všŸu cila kāraõaīkaëum uõņu. viyāpārikaë pšcuki­Ÿa pšccil cila ta­ippaõpukaë uõņu. va×akkaŸi¤arkaë caņņattil pa×akip pšcum pšccil cila všŸupāņukaë uõņu. camayattuŸaiyilum ippaņippaņņa iņappšccukkaëaik kāõalām. caivar, vaiõavar, kiŸistavar, mukamatiyar ellērum tami×arš ā­apētilum, ivarkaëi­ camayattuŸaiyil vevvšŸu coŸkaë pšcappaņuki­Ÿa­a. pati, pacu e­Ÿāl caivarkaëukkup poruë všŸu. amutu, tiruvaņi e­pavaŸŸai vaiõavarkaë kuŸippiņņa poruëãl va×aīkukiŸārkaë. ivaikaëum iņap pšccukkaëš. araciyal vaittiyam mutaliya maŸŸattuŸaiyilum iņappšccukkaëaik kāõalām. utāraõam pāruīkaë: potuvā­a tami×il 'varavu' e­Ÿāl varutal e­Ÿu poruë. 'celavu' e­Ÿāl cellutal e­Ÿu poruë. ā­āl viyāpārikaë pšccil 'varavu', 'celavu' e­Ÿāl vanta paõam, celavā­a paõam e­Ÿu poruë. uīkaëukku na­Ÿākat terinta všŸu utāraõaīkaë kšëuīkaë: potuvā­a tami×il 'peyar' e­Ÿāl e­­a e­Ÿu uīkaëukkut teriyum. ā­āl, ilakkaõattil 'peyar' e­Ÿāl, nālvakaic collil oruvakai e­Ÿu aŸivãrkaë. 'vi­ai' e­Ÿāl, potuvā­a tami×il, to×il,ceyal, všlai e­Ÿu poruëpaņum. ā­āl camayattuŸaiyil 'vi­ai' e­Ÿāl, å×vi­ai e­Ÿu poruëākiŸatu. ilakkaõattil 'vi­ai' e­Ÿāl, oru vakaiccollaik kuŸikkiŸatu. ippaņiyš ovvēr iņattilum ovvoru tuŸaiyilum, cila coŸkaë vevvšŸākap poruë uõarttak kāõkiŸēm. ivaikaëš iņappšccukkaë. ilaīkaiyil uëëa tami×arkaë pšcuvatum tamiך. ā­āl iņappšccāka avarkaëi­ tami×ilum cila všŸupāņukaë uõņu. ēyvāka e­Ÿu nām colvatai avarkaë 'āŸutalāka' e­pārkaë. āŸutalāka e­Ÿāl namakkup poruë všŸu. 'nāīkaë' e­patu ta­maip pa­maiyā­a col. atil etiril uëëavarkaëaic cšrttup pšcum karuttu illai. 'nām' e­patu appaņi allāmal, etiril uëëavarkaëaiyum cšrttup pšcum karuttu uņaiyatu. ā­āl ilaīkait tami×il, 'nāīkaë' e­patš va×aīkukiŸatu. ataŸku nām e­patš poruëāka uëëatu. iņappšccukkaëil, coŸkaë všŸuporuë uõarttuvatu maņņum a­Ÿu. všŸu všŸu vakaiyākavš olikkappaņuvatum uõņu. 'vā×aippa×am' e­pataic cila iņaīkaëil 'vāyappa×am' e­Ÿu olikkiŸārkaë. všŸu cila iņaīkaëil 'vāëappaëam' e­kiŸārkaë. ippaņi oli všŸupaņuvatum iņap pšccākavš koëëa všõņum. nirampa nallavar e­pataic cila iņaīkaëil 'rompa nallavar' e­pārkaë. cila iņaīkaëil 'rampa nallavar' e­pārkaë. to×iŸcālaikaëil všlai ceyyum to×ilāëar pšcum coŸkaë oruvakaiyāka olikkappaņum. cātiyai oņņit to×il amaiyum iņaīkaëil, ovvoru cātiyum vevvšŸu vakaiyāka olippatu uõņu. 'irukkutu' e­Ÿu cilar pšcuvārkaë. 'irukku' e­Ÿu cilar colvārkaë. 'kãtu' e­Ÿu cilar olippārkaë. ivaikaëum iņappšccukkaëil cšrkkappaņa všõņiyavaikaëš. ivaikaëil evvaëavē tavaŸukaë uõņu. ovvoru vakaiyār ovvoru vakaiyā­a tavaŸu ceyvārkaë. puttakaīkaëil uëëapaņi coŸkaëai olikkāmal, vevvšŸu vakaiyākak kuŸaittum māŸŸiyum olittāl avaikaë koccai olikaë e­Ÿu kåŸappaņum. 'š­ aņā', 'm孟u' mutaliyavaikaëai 'šõņā', 'måõu' e­Ÿellām olippatu koccaiyš ākum. 'vantatu', 'pē­atu', i×uttukkoõņu' mutalā­a coŸkaëai 'vantucci', 'pēcci', 'icuttukki­u' e­Ÿu koccaiyāka olippārkaë. intak koccai olikaëil cila paņippaņiyākac celvākkup peŸŸu nalla mo×iyāka māŸiviņuvatum uõņu.pāykiŸatu e­pataip pāyutu e­Ÿum, piŸakkiŸatu e­pataip piŸakkutu e­Ÿum pāratiyār pāņņil kšņkiŸēm allavā? ivaikaëai ilakkaõattil maråu e­Ÿu kuŸippiņuvārkaë. ā­āl nākarikam kuŸainta tā×vā­a makkaë pšcum pšcci­ olikaë ivvāŸu maråu e­Ÿu koëëappaņuvatillai. uyarntavarkaë - perumpā­maiyēr - koccaiyāka olikkum olikaëš nāëaņaivil šŸŸukkoëëappaņuki­Ÿa­a. intak koccait ta­mai coŸkaëi­ oliyil šŸpaņāmal, coŸkaëi­ poruëil šŸpaņņāl, avaikaë koccaimo×ikaë (slang) e­appaņum. "paõam iruntāl naņakkum" e­Ÿu oruva­ colla virumpukiŸā­. ā­āl appaņiccolvatil putumai illai, cuvai illai; ākaiyāl kšņpēri­ karuttaik kavarvataŸkāka ava­ e­­a colkiŸā­ teriyumā? ellērum neņuīkālamākac colli vanta 'paõam' e­­um collaic colvatillai. antac collāl paya­ kuŸaivu e­Ÿu uõarntu, ataŸkup patil 'veëëaiyappa­' e­kiŸā­. "veëëaiyappa­ iruntāl naņakkum" e­Ÿu ava­ māŸŸic collumpētu kavarcciyāka irukkiŸatu. "aņi koņuppš­", "utai koņuppš­" e­Ÿu collāmal, "påcai koņuppš­" e­Ÿu collumpētu putumaiyi­ kavarcci irukkiŸatu. viyāpārattil naųņamākiviņņatu e­­umpētu, "moņņaiyāy viņņatu" e­Ÿu colvatum appaņiyš. parãņcaiyil tavaŸiviņņā­ e­Ÿu collāmal "parãņcaiyil kēņ aņittā­", "palņi pēņņā­" e­Ÿu colvatum appaņiyš. uõavu viņutiyai ēņņal e­Ÿu collāmal "māmiyār vãņu" e­Ÿu kåŸuvatum anta vakaiyš ākum. ā­āl, ippētu co­­a intap putuccoŸkaëaip pāruīkaë. ivaikaëai iņappšccukkaë e­Ÿu colla muņiyātu. iņap pšccāka iruntāl, oru jillāvil, allatu ēr åril, allatu oru tuŸaiyil, allatu oru kåņņattāriņattil va×aīka všõņum. ā­āl 'veëëaiyappa­', 'påcai', 'moņņai', 'māmiyār vãņu' mutalā­avai oru kuŸippiņņa iņattil allatu tuŸaiyil pšcappaņuki­Ÿavai alla. pa×akkappaņņuppē­a pa×a¤ coŸkaëukkup putiya uyir, putiya kavarcci taravšõņum e­Ÿu ni­aikkiŸavarkaë ellārum intac coŸkaëaip pšcukiŸārkaë. ākaiyāl ivaikaë iņappšccil aņaīkāmal, koccaimo×ikaë e­Ÿu kuŸikkappaņum. iņappšccukkaëaip pšcuki­Ÿavarkaë, všŸu pāņukaëai aŸiyāmalš pšcuki­Ÿārkaë. avarkaëai aŸiyāmalš årukku år, tuŸaikkut tuŸai, kåņņattuk kåņņam coŸkaë māŸiyirukki­Ÿa­a. ā­āl, mšlš kuŸikkappaņņa koccaimo×ikaë appaņippaņņavai alla. pšcuvēr tāīkaëākavš putumaiyākap paņaittup pšcuki­Ÿa coŸkaëākum. iņappšccukkaë, iyalpāka makkaëiņaiyš šŸpaņuki­Ÿavai. koccaimo×ikaë, makkaë všõņum e­Ÿš kavarccikkāka šŸpaņuttuki­Ÿavai. ākaiyāl avaikaë všŸu, ivaikaë všŸu. koccaimo×ikaëai mutalil pšcuki­Ÿavarkaë yār? oru kåņņattār allatu ēr iņattār alla. kavarcciyilum putumaiyilum ãņupaņņavarkaë yārē, avarkaëš ippaņik koccai mo×ikaëaip pšcattoņaīkukiŸārkaë. avarkaë perumpālum iëai¤arkaëš. vā×kkaiyil viëaiyāņņu uõarcci uņaiya iëai¤arkaëš ippaņip putiya kavarcciyā­a coŸkaëaip paņaittup pšcuki­Ÿārkaë. ivaŸŸaip paņaippatil oruvakai i­pam irukki­Ÿatu. kšņpatil oru vakaiyā­a åkkam irukki­Ÿatu. ata­āl intaccoŸkaë vškamāka makkaëiņaiyš paravuki­Ÿa­a. cila coŸkaë mikavum i×ivā­a, maņņamā­a pēkkil amaintuviņum. appaņi amaiyāmal kāttukkoõņāl, ivaŸŸai yārum veŸukka māņņārkaë. ā­āl o­Ÿu, iņappšccukku nãõņa vā×vu uõņu. koccaimo×ikaë neņuīkālam vā×vatillai.kāraõam teriyumā? i­Ÿu, kavarcciyā­a putumai všõņum e­Ÿu "ava­ukkup påcai vi×untatu" e­kiŸārkaë. itaiyš palamuŸai pala āõņukaë collip pa×akiviņņāl kavarcciyum putumaiyum illāmaŸ pēki­Ÿa­a. pa×akkam etaiyum eppaņippaņņataiyum pa×aiyatākkiviņum allavā? nšŸŸup putitāka irunta col, i­Ÿu pa×aiya col ākiviņņāl, nāëaikku všŸoru putuccol všõņiyatāka šŸpaņukiŸatu. inta nilaiyil, antap pa×aiya col maŸantu kaiviņappaņukiŸatu. ata­āltā­, koccaimo×ikaë nãõņa kālam vā×amuņiyāmal avvappētu maŸaintu pēki­Ÿa­a. āciriyari­ maŸŸa nålkaë: ilakkiyam neņuntokai viruntu mullaittiõai kaõõaki mātavi tirukkuŸaë teëivurai tami× ne¤cam maõal vãņu ēlac ceyti tiruvaëëuvar allatu vā×kkai viëakkam. katai kaëëē? kāviyamē? peŸŸa ma­am pāvai malar vi×i ki.pi.2000 viņutalaiyā? anta nāë centāmarai alli varalāŸu kānti aõõal kavi¤ar tākår aŸi¤r per­āņ ųā nāņakam iëaīkē paccaiyappar ma­accā­Ÿu kātal eīkš? piŸa e×utti­ katai mo×iyi­ katai mo×i nål araciyal alaikaë aŸamum araciyalum a­­aikku yā­ kaõņa ilaīkai This file was last updated on 25 December 2008. Feel free to send corrections to the Webmaster.