Jeyakantan, Tantapani (1934-): Short story collection, 2: TraTil, piNakku, nantavanattil Or ANTi, nI innA sAr colRE, putiya vArpukaL, cuyataricanam, akkirahArattup pUnai, akkinip piravEcam, putu ceruppu kaTikkum, nAn enna ceyyaTTum collungkO? Jeyakānta­i­ ciŸukataikaë - tokuppu - 2: ņireņil, piõakku , nantava­attil ēr āõņi, nã i­­ā sār colŸš?, putiya vārppukaë, cuyatarica­am, akrahārattup på­ai, akki­ip piravšcam, putu ceruppuk kaņikkum, & nā­ e­­a ceyyaņņum colluīkē? Input by P.K. Sivakumar, New Jersey (version of 23.10.2003) Acknowledgements: Sincere thanks to the author Mr. Jeyakanthan for generously giving permission to release this etext file as part of Project Madurai collections. (c) Project Madurai 2003 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.projectmadurai.org/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ jeyakānta­i­ ciŸukataikaë - tokuppu-2 jeyakānta­ ciŸukataikaë pala tokuppukaëāka veëiyiņap paņņuëëa­a : āõum peõõum (1953), utayam (1954), oru piņi cēŸu (1958), i­ippum karippum (1960) tšva­ varuvā­ā (1961), cumai tāīki (1962), mālai mayakkam (1962), yukacanti (1963), uõmai cuņum (1964), putiya vārppukaë (1965), cuya tarica­am (1967), iŸanta kālaīkaë (1969), kurupãņam (1970), avarkaë uëëš irukkiŸārkaë (1972), carkkaram niŸpatillai (1973), papukai naņuvi­ilš (1990), ....... . ivaŸŸiliruntu oru cila ciŸukataikaëai maturai tiņņatti­ kã× veëiyiņa uëëēm. 1. ņireņil (1958) mi­patippu 2. piõakku ( 1958) mi­patippu 3. nantava­attil ēr āõņi (1958) mi­patippu 4. nã i­­ā sār colŸš? (1959) mi­patippu 5. putiya vārppukaë (1965) mi­patippu 6. cuyatarica­am (1965) mi­patippu 7. akrahārattup på­ai (1969) mi­patippu 8. akki­ip piravšcam (1965) mi­patippu 9. putu ceruppuk kaņikkum (1971) mi­patippu 10. nā­ e­­a ceyyaņņum colluīkē? (1967-1969) mi­patippu 1. ņireņil (1958) 'ņiriī... ņiriī... ņiī...' - mai piëšņ cuŸŸukiŸatu. mai rēlarkaë mšlum kã×um ēņuki­Ÿa­a. 'ņaī - ņaņņaīk!' - impraųa­! 'ņaņak... ņaņak... ņaņak... ņaņak...' - måīkil kucci pē­Ÿa oru kāl peņalai mitikkiŸatu. ām - anta iyantiratti­ uyir atiltā­ irukkiŸatu! intac captamšëa cammšëatti­ arttam? - iruõņa kukai pē­Ÿa antac ciŸiya accukkåņam iyaīkik koõņirukkiŸatu e­patutā­! anta accukkåņattiŸku vayacu irupatukkumšl ākiŸatu. aīkš naņakkiŸa carācari všlai kaliyāõap pattirikaitā­. camayā camayaīkaëil 'pil puk'kukaë, 'leņņar pšņu'kaë, 'visiņņiī kārņu'kaë ityāti všlaikaëum iņam peŸum. aīkiruppatellām anta 'ņireņi'lait tavira nālaintu 'jāp ņaipkšs'kaëum oru ciŸiya 'kaņņiī miųi'­umtā­! - ci­­a pirastā­š? appaņi e­­a piramāta lāpam kiņaittuviņap pēkiŸatu? ā­āl pirassi­ mutalāëiyā­a murukšca mutaliyār maņņum irupatu varuųaīkaikkup pi­ eppaņiyē tamakke­Ÿu oru ci­­a vãņu kaņņik koõņu viņņār. kampāsiņņar + paiõņar + meųi­mš­ ellām - atē, ņireņili­ arukš ni­Ÿu 'vatak vatak'ke­Ÿu kālai utaittuk koëëukiŸā­š, vi­āyakamårtti - ava­tā­! mātam irupatu råpāykkup pa¤camillai. cila camayaīkaëil mutaliyāri­ 'måņu' na­Ÿāka iruntāl ņã kuņikka, 'nāsņā' paõõa e­Ÿa pšril kiņaikkum eksņrā varumpaņiyaiyum cšrttāl niccayam mātam muppatu råpāykku mēcamillai! vi­āyakamårtti anta accukkåņattil 'sņik' piņittuk 'kampēs' ceyya ārampittatu pa­­iraõņu varuņaīkaëukku munti. ava­ muta­mutalil ceyta mutal kampēs oru kaliyāõap pattirikaitā­. a­Ÿu mutal etta­aiyē pšrukku ava­ kaiyāl etta­aiyē vitamā­a kaliyāõap pattirikaikaë accaņittuk koņuttirukkiŸā­. ā­āl ta­akku..? 'etti­i pšrukku nampa kaiyālš kaliyāõa nēņņis aņiccik kuņuttirukkēm... hm...' ivvitam ni­aittup perumåccu viņum vi­āyakattukku ippētu vayatu muppatu ākiŸatu. 'inta ēņņallš pēņaŸa āŸaõā cēttai evvaëavu nāëaikku tu­­ukiņņuk keņakkiŸatu?...' vi­āyakatti­ kai 'piršk'kai a×uttiŸŸu. 'peņa'lai utaitta kāl ni­Ÿatu. ņireņili­ ēņņam ni­Ÿatu... - arukiluëëa mai ņi­kaë vaikkum sņāõņi­ cantil ava­ viralkaë etaiyē tu×āvi­a. viralil cikkiya poņi maņņaiyaip pirittu oru cimiņņā poņiyai uŸi¤ciyavuņa­, poņiyait tuņaitta puŸaīkai ava­ måkki­ mãtu maiyaip påciyatu! ataik kava­ikkāmal arukš kāyappēņņirukkum pattirikaikaëil o­Ÿai ava­ eņuttup pārttā­. 'mayyitā­ i­­ā ãva­ā capëai āyirukku... etukkum antak kã× rēlarai māttiņņā 'sam'mu­u irukkum... impraųa­ ko¤cam koŸaikkalāmā?... ts um paravāyilla... aiyayyē!... inta e×uttu i­­ā paņalaiyš! mokkaiyā, i­­ā e×avu? ko¤cam oņņikki­ā cariyāp påņum." intac camayattil 'šy, i­­āņā mici­ai niŸuttiņņš? anta āëu ippa vantuņuvā­ņā!" e­Ÿu mutaliyār kural koņuttār. "oru nālaõā kuņu sār! kāttālš nāsņā paõlš; pēyiņņu vantu miccattaip pēņaŸš­..." "cãkkiram vā. všle neŸaiya keņakku!" e­Ÿu nālaõāvai eņuttu mšcaimãtu vaittār mutaliyār. "āvaņņum, cār!" - itu ava­atu va×akkamā­a patil. kācai eņuttukkoõņu ņãkkaņaikku naņantā­. ------------------ 2 oru nāë - pirassil vi­āyakattait tavira všŸu yārumillai. a­Ÿaiya všlaiyil, iraõņu kaliyāõap pattirikaikaëaik kampēs ceytu 'puråp' pēņņu vaippatum, tirutti vaittirukkum vā×ttup pattirattaik 'karekųa­' ceytu accšŸŸa všõņiyatutā­ pākki. 'atukku všŸa pšppar veņņaõum' e­Ÿu mu­aīkiyapaņiyš ņireņilil māņņiyirunta 'ces'saik ka×aŸŸumpētu ava­ukkut tiņãre­a ēr ācai - cātāraõa ācai, ciŸupiëëaitta­amā­a ācai - muëaittatu. cessaik ka×aŸŸi sņē­ mãtu pēņņā­ - atuvum oru kaliyāõap pattirikaitā­ - mšņņaril māppiëëaiyi­ peyarai aņukkiyirunta ņaipkaëaip piraųųāl tuņaittā­. mai nãīkiya accukkaë paëapaëatta­a... - 'cira¤cãvi ÷rãtara­ukkum' e­Ÿa e×uttukkaë kaõõāņiyil piratipalippatu pēl iņam valam māŸit terinta­a. 'cira¤cãvi ÷rãtara­ukkum...' - 'ųãņņiī sņik'kai ērattil niŸutti 'malņi'k kaņņaiyāl 'maņār maņār' e­Ÿu iraõņu pēņu pēņņu, vāl kaņņaikaëaic caŸŸu taëarttiya pi­ 'pi¤cca'rai eņuttu, pārņarai aņuttirunta 'kuvāņu'kaëai a×utti, ņaippukaëai nempi, 'cira¤cãvi ÷rãtara­ukkum' e­Ÿa pa­­iraõņu e×uttukkaëai lākavamāka varicai kulaiyāmal tåkkik kšskaņņai mãtu vaittā­. - ava­ utaņukaëil lšcāka oru kuŸumpuc cirippu neëintatu. ava­ kaikaë 'parapara've­a všŸu pa­­iraõņu e×uttukkaëaik kšsiliruntu poŸukki viraliņukkil niŸutti­a. - payal, cira¤cãviyai cāppiņņuviņņā­! 'ki. vi­āyakamårttikkum' e­Ÿu cšrttup pārttut ta­akkuë cirittuk koõņā­. - 'cira¤cãvi ÷rãtara­ukkum' irunta iņattil 'ki. vi­āyakamårttikkum' e­Ÿa e×uttukkaë iņam peŸŸa­a! sņē­ mãtu kiņanta cessai muņukki, iraõņu muŸai tåkkit tåkkit taņņip pārttuviņņu ņiraņilil māņņi­ā­. caŸŸu nšram mai i×aittapi­ 'všsņųãņ' o­Ÿai eņuttu ņireņilil 'peņ'ņi­ mãtu vaittuc curukkam nãīkuvataŸkāka iraõņu muŸai viralāl taņavi viņņā­. kākitatti­ curukkam illāviņņāl kåņa, pšpparai 'peņ'ņi­ mãtu vaittatum ņireņili­ tāëakatikkšŸpa avacarattēņu avacaramāyk kākitattai orumuŸai taņavik koņuppatu ava­ va×akkam! aņuttāŸpēl iņatu kai pirškkai māŸŸiyatum 'ņaī... ņaņņaīk' e­Ÿa impraųa­ captam e×untatu. - 'peņ'ņilirunta kākitattai eņuttup pārttā­. 'ki. vi­āyakamårttikkum - ceëapākkiyavati a­ucåyāvukkum' e­Ÿa e×uttukkaëaip pārttu vi×untu vi×untu cirittā­. pattirikaiyiliruntu peŸŸēr peyarē, jātip paņņamē ava­ pirak¤aiyil iņam peŸavš illai! "cari. kaiyēņa itai 'ņisņripåņ' pēņņuņuvēmš..." - cessaik ka×aŸŸit tuņaittuc cuttam ceytu, mšņņarai eņuttuk 'kālip' palakaiyil vaittuk koõņu 'ņisņiripåņ' pēņa mu­aintā­. "i­­āņā, nã paõŸa všlaiyš šņākēņamā kãtš. u­­e yārrā 'ņisņiripåņ' pēņac co­­āīka?... nā­ i­­ā všle colliņņup pē­š­. nã i­­ā všle ce¤cikki­u k㟚! ate muņiccippiņņu anta vāyttup pattirattai karekųa­ ce¤ci miųi­lš šttikka. āmā, atu avacaram!" e­Ÿu mutaliyār iraintār. "āvaņņum, sār" e­Ÿu všlaiyil ā×ntā­ vi­āyakam. "maõi i­­ā ā­ālum carttā­, i­­ikku atte muņicciņaõum..." - itu mutaliyāri­ uttaravu. ------------------ 3 maõi m孟ukku mšlāki viņņatu. accšŸŸi muņitta kaliyāõap pattirikai mšņņar ņisņiripåņ pēņņāki viņņatu. vā×ttup pattira všlai āka všõņum. karaīkaë mummuramāy všlaiyil mu­aintirukki­Ÿa­a; ma­am ta­akkum oru kaliyāõap pattirikkai accaņikkum 'anta nāëi'l layittirukkiŸatu... 'cåëai akkā kaiyilš co­­ā, contattilš oru poõõep pāttu muņicciņum..." cåëaiyil vi­āyakatti­ o­Ÿuviņņa tamakkai orutti irukkiŸāë. hãm... poõõukkā pa¤cam? po×appukkuttā­ pa¤cam! motalla oru nåŸu råpāyāccum všõum; appuŸam mācāmācam nāŸpatu råpā všõām?...' - tiņãre­a ava­ukkuc cirippu pottukkoõņu vantuviņņatu! cirittuviņņā­! "i­­āņā, pittukkuëiyāņņamā nãyš ciriccikkiŸš" e­Ÿār mutaliyār. "nãtā­ pāru sār...!" e­Ÿu vā×ttup pattiratti­ puråppai avariņam kāņņi­ā­ ava­. ataip pārtta mutaliyārum kuluīkak kuluīkac cirittār. 'vā×vi­ i­pa tu­paīkaëaip pakirntu koëëa ma­ita­ukku avaciyam oru tuõai tšvai' e­Ÿa vācakattil uëëa 'tuõai'yil 'õai'kkup patilāka... - accup pšyi­ antak kåttai e­­ave­Ÿu colla?... tarakkuŸaivā­a inta hāsyattil kalantu koõņu ciritta mutaliyārukkut tiņãre­a, tām oru mutalāëi e­patu ¤āpakattukku vantuviņņatu. "cirippu i­­aņā, cirippu? kālippayalš! všlaiyaip pāruņā, kaytš!" e­Ÿu avaruņaiya 'keëaravam' kural koņuttatu. "āvaņņum, sār!" e­Ÿa antat to×ilāëiyi­ 'ciŸumai' ataŸku aņaīkip paõintatu! ------------------ 4 iravu maõi š×u! ņireņil ēņik koõņirukkiŸatu. i­­um vā×ttup pattiram 'sņiraik' āki muņiyavillai. vãņņukkup puŸappaņņa mutaliyār vi­āyakatti­ arukš vantu ni­Ÿu všlaiyaik kava­ikkiŸār. ava­ mšlellām viyarvait tuëikaë arumpi utirntu va×iki­Ÿa­a. 'ņaņak... ņaņak... ņaņak.. ņaņak..' kāl 'vatak, vatak'ke­ap peņalai utaikkiŸatu. kaikaë paŸantu paŸantu ņireņilil pšpparaik koņuppatum vāīkuvatumāka irukki­Ÿa­a. 'pāvam, māņu mātiri všlai ceykiŸā­!' e­Ÿu ma­acil mu­akikkoõņš mutaliyār, "intā, itai rāttiri cāppāņņukku veccikka... intā cāvi, varumpētu påņņikki­u vā... nā pēŸš­!" e­Ÿu cāviyēņu oru eņņaõā nāõayattaiyum cšrttuk koņuttār. - mutalāëiyi­ ma­acaip purintu koëvatil vi­āyakam ati camartta­. "sār...!" e­Ÿu pallaik kāņņi­ā­. "i­­āņā, cummā collu!" e­Ÿu mutaliyār cirittār. "¤āyittikkeyamai, eīka akkā våņņukkup pēyiruntš­.. aīkš oru poõõu irukkām..." ataŸku mšl ava­āl colla muņiyāmaŸ pē­ataŸkuk kāraõam, viųayam poy e­patalla - veņkamtā­! 'aņaņš, kaliyāõa camāccāramā?... aņi cakkai, naņakka všõņiyatutā­!" e­Ÿu mutaliyārum kutåkalittār. "atukku aņvā­sā oru nåŸu råpā..." "um... um - atukke­­ā, pārppēm. nã matta viųayamellām pšci muņi!" e­Ÿu co­­atum vi­āyakatti­ maki×ccikku ēr ellai illai. veëiyil pēkumpētu mutaliyār tamakkuë collik koõņār! 'pāvam, payalukku vayacācci - pati­eņņu vayacilš nammakiņņš vantava­ - nammait tavira ava­ukkuttā­ všŸš yāru? - oru kaliyāõam­u ce¤ci vaikka všõņiyatutā­!' ------------------ 5 pirassil ņireņil ēņik koõņirukkiŸatu! 'ņak - ņak - ņaņak - ņaņak -ņaņak - ' tiņãre­a vi­āyakatti­ peruntoņaikku mšlš aņi vayiŸŸukkuëëš, kuņal carintu ka­a­Ÿatu pēl, kuņaŸ ku×āy aŸuntu toyntatupēl oru všta­ai... - "ā!" e­Ÿu ava­ vāy piëantatu. ava­ kāl ņireņili­ peņaliliruntu 'paņã're­a vilakiyatu. kāl vilakiya vškattil, tā­š ēņiya ņireņili­ peņal 'taņataņa've­a atirntu ēyntatu! vi­āyakattukku måccu aņaittatu. kšsmãtu cāyntu paŸkaëaik kaņittavāŸu aņi vayiŸŸai a×uttip piņittuk koõņā­. ne¤cil e­­avē uruõņu aņaippatu pēliruntatu - måccuviņavš tiõaŸi­ā­. meëëa meëëa nakarntu arukilirunta pā­aiyiliruntu oru tamëar taõõãr eņuttuk kuņittā­. - vali kuŸaintatu; ā­āl, valittatu! 'i­­am ko¤camtā­; pēņņu muņicciņņup pēyiņalāmš?...' mukki, mu­aki,kālmāŸŸi, perumåcceŸintu, pallaik kaņittavāŸu, niŸutti niŸutti oruvāŸāka vā×ttup pattiram pårāvum aņittu muņittu viņņā­. ņireņiliruntu cessaik ka×aŸŸakkåņap poŸumaiyillai... - katavai i×uttup påņņik koõņu naņantā­. naņakka muņiyavillai; vali atikarittatu... vayiŸŸil štē o­Ÿu, irukka všõņiya iņattiliruntu všŸu eta­uņaiya iņattiŸkē iņam māŸi, iņam piŸa×ntu, všŸu eta­uņaiya va×iyilē vantu aņaittuk koõņatu pēla... "am...mā" - ava­āl valiyaip poŸukka muņiyavillai. pakkattilirunta ņākņar vãņņukku ēņippēy... illaiyillai... tuņittut tuņittuc cāņippēy vi×untā­. ------------------ 6 vi­āyakattiŸku 'her­yā'vām. ņākņarum mutaliyārum cšrntu ava­aic carkkār āspattiriyil cšrttārkaë. ava­uņaiya uņal, vaittiya māõavarkaëi­ ārāyccip poruëākiyatu. ņākņarkaë ava­aip paricãlippataŸkup patilākat taīkaë putiya muŸaikaëai ava­ mãtu pirayēkam ceytu taīkaëuņaiya tiŸamaikaëaip paricãlittuk koõņa­ar... - nēy... všta­ai... avamā­am! nāņkaë ēņi­a. kaņaiciyil ava­ukku oru cupayēka cupati­attil āpršųa­ naņantatu. atait toņarntu kāyccal vantatu. kaņaiciyil oru mātattukkup pi­ oruvāŸāka ava­ukku viņutalai kiņaittatu. āspattiriyai viņņu veëiyšŸumpētu ava­ukku ņākņar co­­a puttimati ava­ hirutayatti­uëëš captamillāmal oru atirvšņņai veņittatu. 'nã kalyāõam ceytu koëëātš!.. u­akkš tēõātu... yārāvatu kaņņāyappaņutti­ālum...' - ava­ kātukaë ataŸkumšl etaiyum kirakikkavillai! ------------------ 7 vi­āyakam mãõņum všlaikku vantu viņņā­. iruõņa kukai pē­Ÿa antap pirassãkkuë pukuntu oru mācamāyp pirintirunta ņireņilaip pārttā­; kšsaip pārttā­; sņikkaip pārttā­.. - ma­acil e­­a tē­Ÿiyatē? - ņireņilaik kaņņik koõņu perumåcceŸintā­... "atē, antak kaliyāõap pattirikai muņukki vaccirukku. atai miųi­lš šttikkē. nã illāma oru všlaiyum naņakkalšņā!... mattap pacaīka ellām pirayēca­amillš; o­akku aņutta mācattilšntu campaëattilš pattu råvā kåņņiyirukkš­. nã kšņņiyš kaliyāõattukkup paõam pati­ai¤cām tštikku mšlš vāīkikka... i­­aņā, cantēųamtā­š?" e­Ÿu mutaliyār kaõkaëaic cimiņņi­ār. ava­ talaiyait tiruppik koõņā­. ava­aiyaŸiyāmal kaikaëiraõņum mukattaip putaitta­a; uņal kuluīkiŸŸu - a×utā­ā?... "payalukku rompa vekkam!" e­Ÿu cirittār mutaliyār. ava­ meëa­amāka ņireņili­ arukš ce­Ÿu yārē kampēs ceytu vaittirunta yārē oruvaruņaiya kaliyāõap pattirikaiyai ma­acil viruppē veŸuppē caŸŸumi­Ÿi, yantirampēl meųi­il šŸŸi, kākitaīkaëai sņā­ņi­mãtu eņuttu vaittuk koõņu, mai i×aikka ārampittā­... -'ņaņak... ņaņak...' ava­atu kāl peņalai mitittatu. 'ņaī... ņaņņaī..!' - impraųa­... accil vantatu oru kaliyāõap pattirikaitā­! miųi­ai niŸuttiviņņu, kšskaëukkiņaiyil ceruki vaittirunta oru kākitattai eņuttup pārttā­... ki.vi­āyakamårttikkum - ceëapākkiyavati a­ucåyāvukkum... - āmām; anta 'všsņ ųãņ' tā­... a­Ÿu vayiŸu kuluīka ava­aic cirikka vaitta anta viëaiyāņņup pattirikaitā­... ata­ mãtu, ava­ kaõkaëil 域up pēl curantu karitta iraõņu veppamikka kaõõãrttuëikaë vi×untu teŸitta­a!.. - "i­­āņā vi­āyakam, miųi­ nikkutu... ava­ vantuņuvā­š... atukkuëëš muņicciņaõum!" e­Ÿār mutaliyār. "āvaņņum sār..." "ņaņak... ņaņak - ņaņak... ņaņak..." - ām; iraõņu 'ņireņil'kaëum iyaīka ārampittu viņņa­a! (e×utappaņņa kālam: 1958) na­Ÿi: oru piņi cēŸu (ciŸukatait tokuppu), jeyakānta­ - eņņām patippu: pipravari, 1990 - mã­āņci puttaka nilaiyam, maturai - 1 ---------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 2. piõakku ( 1958) meņņiyi­ captam 'ņak ņak'ke­Ÿu olittatu. vaëaiyoli kalakalattatu. kåņattil eņņu vayatup pšra­ muttu valatu puŸamum, nā­ku vayatup pštti viji iņatu puŸamum nittiraiyil ā×ntirukka naņuvš paņuttirunta kailācam piëëai talaiyai uyarttip pārttār. kaiyil pāl tamëaruņa­ marumakaë carasā maka­i­ paņukkaiyaŸaikkuë nu×aivatu terintatu. ta­mãtu vi×unta pārvaiyāl carasāvi­ talai kavi×ntatu! - ki×avarukkuk ko¤cam kuŸumputā­. kailācam piëëaiyi­ pārvai avaëaip pi­ toņarntu ce­Ÿatu. avaë aŸaikkuë nu×aintāë. 'kirãc' ce­Ÿa oliyuņa­ katavu måņiyatum mšlš cella muņiyāmal avaratu pārvai katavil muņņik koõņatu. måņiya katavi­ mãtu oru peõõuruvam cittiram pēl terintatu. vayatu pati­āŸutā­ irukkum. ma×uīkac cãvip pi­­iya cikaiyil ucci villai, taëarntu tuvaëum jaņaiyil tiruku villai, neŸŸiyil muttuc cuņarai aëëi viciŸum ciņņiyum, pava×a utaņukaëukkumšl åcalāņum pullākkum mu×aīkaivarai iŸaīkiya ravikkaiyēņu, caracarakkum carikai niŸainta paņņup puņavai kēlamāka, karumai paņarntu mi­­iya puruvak koņikaëi­ kã×āy, mai taņņip paëapaëakkum periya vi×ikaë maruõņu nēkka, iëamaiyum maruņciyum kalantu i×aiyum vāëippēņum, va­appēņum, nāõamum naņukkamumāy niŸkum antap peõ... āmām; tarmāmpāë ācciyi­ vālaip paruvat tēŸŸam tā­. atu, anta uruvam, måņiya kataviliruntu iŸaīki avarai neruīki vantatu. veņkam, payam, tuņippu, kāmam, veŸi, capalam, pavyam, pakti, a­pu - itta­aiyum ēr a×aku vaņivam peŸŸu nakarntu varukiŸatu - kailācam tāvi aõaikkap pārkkiŸār. - camaiyal aŸai všlaiyellām muņittuk koõņu, kåņattiŸku vanta tarmāmpāë pšrap piëëaikaëi­ arukš pāyai virittāë. arukš āëaravam kšņkavš ni­aivu kalainta piëëai ma­aiviyaip pārttār. talai oru pakkam, kāl oru pakkamākap pēņņapaņi uŸaīkum periya paiya­aip puraņņic cariyākak kiņatti­āë. "piëëaiyē leccaõamē? pakalellām keņantu āņu āņu­­u āņaŸatu, rāvulš aņiccip pēņņāppilš perakka­aiyš illāma tåīkaŸatu. aņāņā... e­­ā āņņam! e­­ā kutippu!.." e­Ÿu aluttuk koõņš pšra­i­ mutukait taņavik koņuttāë. - ška puttira­ kaõõa­i­ cãmanta puttira­allavā? "vayacu eņņu ākutu... vayacukkut takunta vaëattiyā irukku?... cēŸš tiīka māņņšīkaŸā­..." e­Ÿu kavalaiyuņa­ perumåccu viņņāë tarmāmpāë. iëaiyavaë vijayā, nā­ku vayatuc ciŸumi. ellām pāņņiyi­ vaëarpputtā­ - pāyai viņņut taraiyil uruõņu kiņantāë. avaëaiyum i×uttup pāyil kiņatti­āë. "hãm pāņņi" e­Ÿu ciõuīki­āë ku×antai. "oõõumillšņi kaõõå... taraiyilš keņakkiyš. um tåīku" e­Ÿu mutukil taņņik koņuttāë. kailācam, ta­atu pacumai mikka vālipap pirāya ni­aivukaëil ma­acai mšyaviņņavarāy meëa­amāka amarntiruntār. "nãīka š­ i­­um kunti irukkãīka... uīkaëukkum oru tālāņņup pāņaõumā?... pālaik kuņicciņņup paņukkak kåņātā? koõņu vantu vacci etti­i nā×i āvutu... āŸip pēyirukkum..." e­Ÿu collik koõņš kalaintu kiņanta avaratu paņukkaiyai o×uīku paņutti­āë. "ko¤cam o­ kaiyālš antat tamëarai eņuttuk kuņu." pāl tamëarai vāīkumpētu avaë kaiyaip piņittuk koõņār. "āmā paņuttut tåīkuņāīkiŸiyš, entac ciŸukki mava e­akku vettilai iņiccik kuņuttā" e­Ÿu avaë kaiyai viņāmal cirittuk koõņš kšņņār. "cirippukkuk koŸaiccal illš; piëëai illāta vãņņilš ke×ava­ tuëëi veëaiyāņi­ā­ām... kaiyai viņuīka." "yāruņi ke×ava­...? nā­ā?" e­Ÿu ma­aiviyi­ ka­­attil taņņiyapaņi cirittār. "illš. ippattā­ pati­š×u muņi¤ci pati­eņņu naņakku, poõõu oõõu pākkavā?" "etukku nãtā­ irukkiyš?..." avaë muntiyaip piņittu i×uttār... "aiya, e­­a itu?" - maŸupaņiyum ciripputtā­. ki×avar pollātavar... pālaik kuņitta piŸaku, uņal mu×utum všrttatu. tuõņāl uņampait tuņaittuk koõņu, "us appā, orš pu×ukkam. antap pāyaik koõņu pēy muttattilš viri... nā vettilaic cellattai eņuttiņņu vārš­" e­Ÿu e×untār. tarmāmpāë pāyaic curuņņik koõņu kåņattu viëakkai aõaittāë. muŸŸattil paëãre­Ÿu nilā veëiccam vãciya pākattil pāyai utaŸi virittāë. "us... ammāņi, e­­amā kāttu varutu..." e­Ÿu kālai nãņņip pēņņu uņkārntāë. mšlākkai eņuttu, mu­ kaiyilum, ka×uttilum va×inta viyarvaiyait tuņaittuk koõņāë. ravikkaiyi­ pittā­aik ka×aŸŸi viņņu mutukup puŸattai uyarttik kaiyilirunta kāmpi­āl pi­puŸattaic coŸintu koõņāë. kailācam piëëai, ma­aiviyi­ arukš amarntu nilaverikkum vā­ veëiyai veŸittup pārttār. ākāca veëiyil kavintu mitantu cellum mškattiraëkaë nilavi­arukš varumpētu oëimayamākavum, vilakic celkaiyil kariya ni×aŸ paņalaīkaëākavum māŸi māŸi varõa jālam purinta­a. inta nilavoëiyil ām; itš nilavutā­ kālam etta­aiyā­ālum nilavu o­Ÿutā­š. inta nilavil, pāņņiyi­ maņiyil amarntu katai kšņņuk koõņu pāl cēŸu uõņa paruvam mutal, ta­akku vāytta arumai ma­aivi tarmāmpāëi­ maņiyil talai cāyttu i­pak ka­avukaëil mayaīkiyapaņiyš tāmpålam vāīkik koõņatellām... anta nika×ccikaëellām, nilavil paņinta mškaīkaë oëi peŸuvatu pē­Ÿu ni­aivil kavintu oëi peŸŸu jvalittu, piŸaku vilaki kuŸaintu, oëi i×antu kariya iruë ni×alāy māŸi nakarnta­a. mškam eīkš? eīkē irukkum nilavu eīkš? ni­aivu eīkš? ippo×utu tā­ irukkum nilai eīkš?... ni­aittāltā­ ni­aivā? ni­aikkātapētu ni­aivukaë eīku irukki­Ÿa­a? ni­aivu š­ piŸakkiŸatu? eppaņip piŸakkiŸatu... ni­aivu!... appaņiye­Ÿāl?... ni­aippatellām naņantavaitā­ā? naņakkāta­avaŸŸai ni­aippatillaiyā? ni­aippu e­patu mu×ukkavum meyyā? poyyai, ācaikaëai, arttamaŸŸa kaŸpa­aikaëai, acaņņuk kaŸpa­aikaëai, ni­aittu ni­aittu ni­aivu e­Ÿa ni­aippilšyš nicamāvatillaiyā? "ņoņak... ņoņak" tarmāmpāëi­ kaiyilirunta pākku veņņi iravi­ nicaptattil pākkai veņņit taëëum oli... kailācam ta­ ma­aiviyaik kāõumpētu ta­­aiyum kaõņār. tarmāmpāë, uëëaī kaiyil vaittirunta veŸŸilaiyil, uŸaintu pēyirunta cuõõāmpaic curaõņi vaittut tiraņņi, pākkaiyum cšrttu, irumpuralil iņņu 'ņoņak ņoņak' ke­Ÿu iņikka ārampittāë. kailācatti­ nāvu paŸkaë irunta iņattait tu×āviyatu. 'um.. e­akku eppavumš pallu ko¤cam pelakã­amtā­...' uņampai oru muŸai taņavip pārttuk koõņār. muõņāvaiyum pujaīkaëaiyum tirukik kaikaëai utaŸic coņakku viņņuk koõņār. rēmam ceŸinta ne¤cilum pujaīkaëilum carumam caŸŸut taëarntiruntālum tacai maņippukkaë uruõņu terinta­a. kailācam uõmaiyilšyš tiņakāttiramā­a ma­itartā­. uņampil acura valu irunta kālamum uõņu; ippo×utu niccayam āë valu uõņu! - pē­a varuųamtā­ caųņiyapta pårtti... tarmāmpāëukku aimpatukku mšl aŸupatukkuë. avaëukku måīkil kucci pēl nalla valuvā­a uņamputā­. olliyāyiruntālum uņalil uramum uõņu... illāviņņāl šŸattā×a nāŸpattaintu varuųamāka anta uņampukku ãņu koņukka muņiyumā? ki×avari­ kai ma­aiviyi­ tēëai sparicittatu... "e­­a?... ko¤cuŸãīka, vettilaiyaip pēņņuk kiņņup paņuīka..." e­Ÿu iņittu nacukkiya veŸŸilaic cāntai avaratu uëëaīkaiyil vaittāë... mãtiyai vāyiliņņuk kutappi otukkik koõņāë. tarmāmpāëukkup paŸkaë irukki­Ÿa­a. e­Ÿālum puruųa­ukkāka iņippatil mãttut tā­um pēņņuk koëvatil oru tirupti. āŸu varuņamāy ippaņittā­. antat tampatikaëiņaiyš oru ciŸu ma­attāīkal kåņa ituvarai ni­Ÿatillai. oru caccaravu e­patillai. 'cã... eņņi nil!'- e­Ÿu avar co­­atillai. colli iruntāl avaë tāīkuvāëā e­patu irukkaņņum, avar nāvu tāīkātu... cirippum viëaiyāņņumākavš vā×kkaiyaik ka×ittu viņņārkaë. - ka×ittu viņņārkaë e­Ÿu colliviņa muņiyumā? ituvarai vā×vai appaņittā­ ka×ittārkaë... nilavu iruõņatu! eīkum orš nicaptam. kåņattil paņuttirunta muttu, tåkkattil štē mu­akiyavāŸš uruõņā­. - aŸaikkuëëiruntu vaëaiyal kalakalappum, kaņņili­ kirãccoliyum, peõõi­ muõumuõuppum... eīkē oru paŸavai ciŸakukaëaip paņapaņave­Ÿu ciluppik koëëum captam, atait toņarntu veëavāl o­Ÿu muŸŸattil terinta vā­ veëiyil kuŸukkākap paŸantēņiyatu.. muŸŸattil oru pakuti iruõņiruntatu! nilavu etirc carakak kåraikkum kãך iŸaīki viņņatu. avarkaë paņuttirunta iņattil ni×ali­ iruë nilavoëikkut tiraiyiņņiruntatu... tarmāmpāë toõņaikkuë 'kaëakaëa've­Ÿu iëamai tirumpi viņņatu mātiric captamillāmal cirittāë... ki×avari­ akaõņa mārpil avaë mukam maŸaintatu. po­ kāppiņņa avaëatu iru karaīkaëum ki×avari­ mutukil pirakācitta­a... iruëē, nilavē, iravē, pakalē, iëamaiyē mutumaiyē ellāvaŸŸaiyum kaņantatutā­š i­pam! ām. atu - i­pam ma­acil iruppatu... iruntāl enta nilaikkum entak kālattukkum yārukkum atu šŸŸatākattā­ irukkum. tarmāmpāëum kailācamum ma­acil kuŸaivaŸŸa i­pam uņaiyavarkaë... vayacaip paŸŸi e­­a? 'ņok... ņok...' kailācam, nilā veëiccattil pāyai i×uttup pēņņuk koõņu, irumpuralil veŸŸilai iņikkiŸār. arukš tarmāmpāë paņuttirukkiŸāë... tåkkam, araittåkkam, mayakkamtā­! "nãīka i­­um paņukkaliyā?" "um... nã vettilai pēņuŸiyā?" "um... antat tåõēram cempilš taõõi vaccš­. ko¤cam koõõāntu tārãīkaëā? nākkai varaņņutu" e­Ÿu toõņaiyil eccilaik kåņņi vi×uīki­āë. "e­akkum kuņikkaõum!" e­ŸavāŸu e×untu ce­Ÿu cempai eņuttut taõõãraik kuņittuviņņuk koõņu vantār kailācam. avar varumpētu nilavoëiyil, anta tiņakāttiramā­a uruvattaik kaõņu tarmāmpāëi­ ma­am, vālipak kēlam påõņu, anta a×akil layittuk kiŸaīki vacami×antu cokkiyatu. avar avaë arukš vantu amarntār. tākam tãrat taõõãr kuņitta tarmāmpāë, ā×nta perumåccuņa­ avar mšl cāyntāë. valumikka avaratu karattai lšcāka varuņi­āë. avaëukkš cirippu vantatu - cirittāë. "e­­aņi cirikkiŸš?" "oõõumillš; intak ke×aīka aņikkaŸa kåttai yārāvatu pārttā cirippāīkaëš­­u ne­aiccš­!" avar kaõņippatu pēl avaë talaiyil taņņi­ār. "yāruņi ki×am?..." ki×avar cirittār! avaëum cirittāë. tarmāmpāë e×untu uņkārntu i­­oru muŸai veŸŸilai pēņņuk koõņāë. avaë pārvai kavi×ntš iruntatu. - ki×avar avaë mukattait taņavik koņuttār. avaë vi×ikaëai uyarttip pārttāë. avar avaë vi×ikaëukkuëëš pārttavāŸu cirittār. "cš!.. nãīka rompa mēcam!" e­Ÿu veņkattuņa­, kaõņikkum kuralil ciõuīki­āë tarmāmpāë. a­upavitta cantēųattāl kāraõamaŸŸuc cirippum pottuk koõņu vantatu. ki×avarukkup perumai tāīka muņiyavillai. avaëiņam štāvatu všņikkai pšci, viëaiyāņat tē­Ÿiyatu avarukku. uëëaīkaiyil pukaiyilaiyai vaittuk kacakkiyapaņi, ta­akkuë mellac cirittuk koõņš, "antak kālattilš nā­ aņicca kåttellām o­akkeīkš teri¤cirukkap pēkutu" e­Ÿu colliviņņut talaiyai aõõāntu pukaiyilaiyai vāyil pēņņuk koõņār. "š­? cãmaikkā pēyiruntãīka?" "tarmu, u­akkut teriyātu. nã eppavum ku×antaitā­. o­kiņņš appē nā­ co­­atš illai. ippa co­­ā e­­a?" - ki×avar ko¤cam nakarntu ce­Ÿu cākkaņaiyil eccil tuppiviņņu vantār. "namma cannitit teru kēmati iruntāëš, ¤āpakam irukkā?" kālkaëilš cataīkai ko¤ca, karu nākam pē­Ÿa pi­­al neëintu tirumpi vālaņittuc cu×ala, kaõkaëum ataraīkaëum katai colla, 'ivarkkum e­akkum peru va×akkirukkutu' e­Ÿa nāņņiyak kēlattuņa­ muttirai pāvam kāņņi, catirāņi niŸkum oru taīkap patumai pē­Ÿa kēmatiyi­ uruvam tarmāmpāëi­ ni­aivil vantu ni­Ÿatu. oru kaõam mayal kāņņi maŸaiyāmal nilaittu ni­Ÿatu... "e­­a, ¤āpakam irukkā?... antak kālattile avaëukkuc cariyā eva iruntā?... e­­a iruntālum tāci­­ā tācitā­. avaëukaëai mātiri cantēųam kuņukka vãņņup pompaëaiīkaëālš ākumā?" "um" tarmāmpāëi­ kaõkaë ki×avari­ mukattai arttattēņu veŸitta­a... ma­am?... 'ēhē! antak kālattilš ava nāņņiyam­ā paŸantu paŸantu ēņuvārš atutā­ā?' e­Ÿu paŸpala nika×ccikaëai mu­­iŸutti vicārittuk koõņiruntatu ma­am. ki×avar kuŸumpum kuųiyumāyp pšcik koõņiruntār. "e­­ai oru taņavai nãlakirikku māttiyiruntāīkaëš, ¤āpakamirukkā? kaõõa­ appa vayattilš š×u mācam. illaiyā..." "um..." tarmāmpāëi­ vi×ikaë veŸittuc cu×a­Ÿa­a. "itu cattiyam! itu cattiyam!" e­Ÿu avaië štē oru kural e×untatu. "appē ta­iyā pē­š­­ā ne­aicciņņirukkš... pēņi paittiyakkāri! antak kēmatitā­ e­kåņa vantā... ava oņampu celai kaõakkā illš irukkum... um... ava e­­a co­­ā teriyumā kaņaiciyilš..." ki×avar ta­akkut tā­š cirittuk koõņār. "nā­um ituvaraikkum etta­aiyē pšraip pāttirukkš­ - āmpaëai­­ā nãīkatā­­ā..." ki×avar maŸupaņiyum cirittār. atu e­­a cirippu... poyc cirippā, meyc cirippā... tarmāmpāëi­ ne¤cil āttiramum, turēkami×aikkappaņņa - va¤cikkappaņņa šmāŸŸa veŸiyum taõalāyt takitta­a. "necantā­ā!" "pi­­a... poyyā?... atukke­­ā ippē, eppavē naņantatutā­š..." - aņap pāvi, ki×avā? poyyē meyyē avaë tiruptikkākavāvatu māŸŸic collak kåņātā? tarmāmpāë ki×avitā­! ki×avi peõõillaiyā...? 'turēki, turēki' e­Ÿu avaë irutayam tuņittatu. 'āmām; atu uõmaitā­. poyyillai.' š­ē avaë ma­am atai nampiviņņatu. poyyāka irukkumē e­Ÿu cantškikkakkåņa illai - atellām tāmpattiya rakaciyam! viruņņe­Ÿu e×untu taņņut taņumāŸi naņantu ce­Ÿu kåņattu iruëil vã×ntāë tarmāmpāë. "aņaņš, tarmu kēviccukkiņņiyā? paittiyakkāri, paittiyakkāri!" e­Ÿu viëaiyāņņākac cirittuk koõņš pāyil tuõņai virittup paņuttār kailācam piëëai. - viëaiyāņņā? atu e­­a viëaiyāņņē? ki×avari­ nākkil ca­iyallavā viëaiyāņi irukkiŸatu! maõi pa­­iraõņu aņittatu! ki×avar tåīkip pē­ār. tarmāmpāë tåīkavillai! maŸunāë... maŸunāë e­­a, maŸunāëiliruntu vā×nāë varai... avarukku avaë ta­ kaiyāl kāppi koņuppatillai; pal tulakka, kuëikka vennãr koņuppatillai. mutuku tšyppatillai; cēŸu paņaippatillai; veŸŸilai pākku iņittuk koņuppatillai. - pāvam! ki×avar a­ātaic cicuvaip pēl tavittār. avaëaip poŸuttavarai, kailācam piëëai e­Ÿoru piŸaviyš illāta mātiri, appaņi oruvarukkut tā­ vā×kkaip paņātatu mātiri naņantu koõņāë. avaruņa­, yāruņa­um avaë oru vārttai pšcuvatillai. maka­um marumakaëum turuvit turuvi avaëai vicāritta­ar. - meëa­antā­. ki×avar? - avar vāyait tiŸantu e­­ave­Ÿu colluvār? - meëa­amtā­. a­Ÿu iravu vijayā kšņņāë: "pāņņi! nã tāttāvēņa 'ņå' vā?..." - avaë o­Ÿum pšcavillai. "š­ tāttā, pāņņi o­­ēņa pšca māņņšīkutu? nã aņicciyā?" - e­Ÿu muttu ki×avarai naccarittā­. ki×avarāl poŸukka muņiyavillai. "e­­aņi tarmu - nā­ veëaiyāņņukku, poyyitā­ co­­š­ - e­­ai o­akkut teriyātā! ma­acāra o­akku nā turēkam ce¤ciruppš­­u nã ne­aikkiŸiyā? ivvaëavu kālam e­­ēņu vā×ntum, e­­ai nã teri¤cukkalaiyā, tarmu... tarmu..." 'cã! vā×ntš­ā? - aiyē, e­ vā×vš! vā×ntatāka ne­acci šmāntu pē­š­..." itaikkåņa avaë veëiyil collavillai. ku×antaikaë tåīki viņņa­a. avar tā­ākavš a­Ÿu veŸŸilai iņittup pēņņuk koõņār. "tarmu... e­­ai nã nampa māņņiyā..." avar kai avaë talaiyai varuņiyatu... aņipaņņa mirukam pēl ucuppik koõņu nakarnta avaë uņampu tuņittup pataittatu. "cã" e­Ÿu aruvaruppuņa­ uŸumi­āë. "toņņãīka­­ā, kåccal pēņņuc cirikka aņicciņuvš­!" avaëukku måccu iëaittatu - uņal mu×utum všrttu naņuīkiyatu. appaņi avariņam avaë pšciyatu atuvš mutal taņavai. avarum tikaittup pē­ār! ki×avar ma­am kumuŸi e×untu naņantār... 'e­­ai - e­­ai cantškikkiŸāëš' e­Ÿu ni­aitta po×utu ma­acil e­­avē aņaittuk kaõkaë kalaīki­a. "pēŸā, nalla katikkup pēka māņņā" e­Ÿu ma­am capittatu. yārumaŸŸa, nātiyaŸŸa a­ātaipēl terut tiõõaiyil veŸuntaraiyil paņuttuk koõņār. tarmāmpāëaik kaip piņittatu mutal a­Ÿutā­ muta­ muŸaiyāka var kaõkaëiliruntu kaõõãr peruki va×intatu. 'viti - viti!' e­Ÿa mu­akal. vitikku všëai vantu viņņatu! iravu maõi eņņu! teru vācaŸpaņiyil kār niŸkiŸatu. kåņattu aŸaiyil tarmāmpāë paņukkaiyil kiņakkiŸāë. avaëaic cuŸŸip pšra­um pšttiyum maka­um marumakaëum niŸki­Ÿa­ar - ņākņar åci pēņukiŸār. teruvil tiõõaiyērattil niŸkum kailācam piëëai pataikkum ma­attēņu ja­­al va×iyāka eņņi eņņip pārkkiŸār. uëëš cella avarukku a­umati illai. ņākņar veëiyš varukiŸār. kaõõa­ peņņiyai eņuttuk koõņu avar pi­­š varukiŸā­. "ņākņar... e­ uyir pi×aikkumā?" e­Ÿa kailācam piëëaiyi­ kural ņākņari­ va×iyil kuŸukkiņņu vi×untu maŸikkiŸatu. ņākņar patil kåŸāmal talaiyaik ku­intavāŸš kailācam piëëaiyi­ cēkattai mitittuk koõņu pēyš viņņār. ki×avar, ta­­ai mãŸi vanta āvšcattuņa­, uëëš ēņukiŸār. 'tarmu... tarmu... e­­e viņņup pēyiņātšņi... tarmu!' nãņņi viraittukkoõņu kaņņilil kiņakkum tarmāmpāëi­ uņalil, aīkaīkaëil acaivillai; uõarvillai. uyir?... neŸŸiyil oru ã paŸantu vantu uņkārukiŸatu. neŸŸic carumam - puruva viëimpu neëikiŸatu... - kaõkaë akala virintu orumuŸai cu×alki­Ÿa­a. kaõkaë kalaīkik kaõõãr peruka, tamëarilirunta pālait tāyi­ vāyil vārkkiŸā­ kaõõa­. 'yāru... kaõõa­ā... pāliltā­ņā uŸavu irukku... anta uŸavum rattāyiņum!...' atē, sarasā ippo×utu pāl vārkkiŸāë. 'reõņu ko×antaiyaiyum vaccukkiņņut tavippiyšņi kaõõš!' pšra­ muttu - "pāņņi... pāņņi..." e­Ÿu ciõuīkiyapaņiyš pālai 域ukiŸā­... muttuvai aëëi aõaittuk koëëat tuņippatupēl kaõkaë pirakācikki­Ÿa­a. payantu, o­Ÿum puriyāmal ku×ampi niŸkum vijiyi­ pi¤cuk karaīkaëāl pāņņiyi­ utaņukaëukkiņaiyil pāl vārkkumpētu... atil ta­i i­ippē! mukattil apårvak kaëai vãcukiŸatu... 'maņak... maņak'ke­Ÿu pāl uëëš iŸaīkukiŸatu! mšl tuõņil mukattai måņik koõņu uņal pataŸik kuluīka vantu ni­Ÿār kailācam. 'inta nilaiyilāvatu ta­­ai ma­­ikka māņņāëā' e­Ÿa tavippu! avar kaikaë pāl tamëarai eņukkumpētu naņuīkuki­Ÿa­a. "tarmu... tarmu... e­­aip pārkka māņņiyā, tarmu?" 'yāratu?' avaë vi×ikaë veŸittuc cu×alki­Ÿa­a. tāëāta cēkattil tuņikkum utaņukaëil, kaõõãruņa­ pu­cirippaiyum varava×aittuk koõņu pāl tamëarai avaë utaņņil poruttukiŸār kailācam. paŸkaëaik kiņņittuk koõņu valippuk kaõņatu pēl mukattai veņņi i×uttuk koõņa tarmāmpāëi­ mukam tēëil carikiŸatu. - kaņaivāyil pāl va×ikiŸatu! "aiyē māmã" e­Ÿa sarasāvi­ kural veņikkiŸatu... "ammā... pāņņã hm" muttu tāyaik kaņņik koõņu a×ukiŸā­. viji o­Ÿum puriyāmal vi×ikkiŸāë - kaõõa­ talaiyaik ku­intukoõņu kaõõãr vaņikkiŸā­. ki×avar nimirntu niŸkiŸār. avar mukam puņaittu, kaõkaëil kaõõãrum kēpamum ku×ampa, cekkac civantu jvalikkiŸatu! kailācam ki×avartā­. e­Ÿālum āõ allavā! "ivaëukku e­ kaiyālš koëëikåņa vaikka māņņš­" - kaiyilirunta pāl tamëarai vãciyeŸintuviņņu aŸaiyai viņņu veëiyšŸukiŸār... muŸŸattu nilavil, pāl tamëar kaõakaõave­Ÿu olittu uruõņu kiņakkiŸatu. a­Ÿu, antak kaņaici iravil, avarkaë paņuttirunta iņattil koņņik kiņanta pālil nilavi­ kiraõaīkaë oëi vãcic ciritta­a. ām; atš nilavutā­! (e×utappaņņa kālam: 1958) na­Ÿi: jeyakānta­ oru pārvai - ņākņar. kš.es. cuppiramaõiya­, mutal patippu: 2000, kalai¤a­ patippakam, ce­­ai - 600 017. ---------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3. nantava­attil ēr āõņi (1958) tårattup pārvaikku atu oru nantava­am pēl tēŸŸamaëikkum. uõmaiyil atu oru nantava­am alla; iņukāņu! paccaik koņikaë paŸŸip paņarnta kāmpavuõņ cuvarāl nāŸpuŸamum cuŸŸi vaëaikkappaņņa anta iņukāņņi­ mšŸku målaiyil, pa­ai ēlaikaëāl všyappaņņa ci­­a¤ciŸu kuņicai o­Ÿu irukkiŸatu. atil tā­ āõņi vacikkiŸā­. kuņicaikku mu­­š všppa marak kiëaiyil kaņņit toīkum tåëiyil ava­ cella maka­ iruëa­ cuka nittirai purikiŸā­. atē ava­ ma­aivi murukāyi všliyērattil cuëëi poŸukkik koõņirukkiŸāë. ām; āõņikku ma­aiviyum maka­um uõņu. ava­ peyar maņņum tā­ āõņi. ava­ irukkum anta iņam tårattup pārvaikkuttā­ nantava­am. āõņi oru veņņiyā­. ava­ vā×um iņam iņukāņu. anta mayā­a påmikku varum piõaīkaëukkuk ku×i veņņuvatu ava­ to×il. ataŸkāka mu­icipāliņiyil mātam š×u råpāy campaëamum, anta iņukāņņilšyš vacikka oru vãņum tantirukkiŸārkaë. āõņi 'oru mātiriyā­a' āë; paittiyam alla. maki×cci e­patu e­­ave­Ÿš teriyāta ma­itarkaë eppo×utum kuųiyākap pāņikkoõņš irukkum ava­ai 'oru mātiri' e­Ÿu ni­aittārkaë. ava­ uņampil eppo×utum aluppē, cērvē šŸpaņuvatš illai. vayatu nāŸpatu ākiŸatu; irupatu vayatu iëai¤a­aippēl tuŸutuŸu ve­Ÿiruppā­. arttam purintē puriyāmalē ava­ vāy, uratta kuralil catā oru pāņņai alappikkoõņš irukkum. 'nantava­attil ēr āõņi - ava­ nālāŸu mātamāyk kuyava­ai všõņik koõņu vantā­ oru tēõņi - ataik kåttāņik kåttāņip pēņņuņaittāõņi...' ku×i veņņum všlai illāta camayattil ava­ nantava­a všlaiyil ãņupaņuvā­. ava­ u×aippāl tā­ anta iņukāņu kåņa 'nantava­a' māki irukkiŸatu. ava­ukkuc cēkam e­patu e­­a ve­Ÿš teriyātu. ceņikaëukkut taõõãr pāyccumpētum cari, piõaīkaëukku ku×i paŸikkum pētum cari - cala­amē, caīkaņamē štumi­Ÿi, uratta kuralil ka×uttu narampukaë puņaikka antap pāņņai ta­atu karakaratta kuralil pāņuvā­. ava­aip poŸuttavarai antap pāņņiŸku arttam kiņaiyātu; veŸum pa×akkamtā­. atu putaikkum iņamātalāl perumpālum ku×antaikaëi­ pirštamtā­ aīku varum. 'm孟aņi nãëam m孟aņi ā×a'k ku×ikaë veņņuvatu āõņikku oru všlaiyš alla. talaiyi­ iŸukak kaņņiya muõņācuņa­, varintu kaņņiya všņņiyuņa­, kālkaëai akaņņi vaittuk koõņu niŸpā­. ava­ kaiyiluëëa maõveņņi a­āyācamākap påmiyil vi×untu mšŸkiëampum. ovvoru veņņukkum ãra maõ maņintu koņukkum. påmiyš puraõņu koņukkum. '... koõņu vantā­ oru tēõņi - ataik kåttāņik... kåttāņip... pēņņuņaittāõņi...' antak 'kåttāņi' e­Ÿa vārttaiyai a×utti a×utti uccarittavāŸu påmiyi­ mārpai ava­ piëakkumpētu ava­ai yārāvatu kaõņāl antap pāņņi­ poruë terintutā­ ava­ pāņukiŸā­ e­Ÿš eõõat tē­Ÿum. uõmaiyil antap pāņņukku uriya poruë ava­ukkut teriyavš teriyātu. ava­ antap pāņņai, eīku eppo×utu kaŸŸuk koõņā­? namakkut terinta ovvoru vārttaiyaiyum eīku eppo×utu nām kaŸŸukkoõņu muta­mutalil uccarittēm e­Ÿu colla muņiyumā? ā­āl, štē oru vicšųamā­a vārttaiyaik kuŸippāka eõõi­ēmā­āl nammil evvaëavē pšr colli viņuvēm. āõņi intap pāņņai eppo×utu eīku muta­ mutalil kšņņā­? caŸŸu ni­aivu kårntāl ava­āl colliviņa muņiyum. ---É---É---É---É oru nāë kālai, kayiŸŸuk kaņņilil uŸakkam kalaintu e×unta āõņi, ta­ kaõkaëaik kacakkiviņņa pi­ kaõņa kāņci ava­ukku āccariyamāy iruntatu. kuņicai vācalil, ki×inta kēraip pāyil, va×akkattiŸku māŸāka i­­um uŸakkam kalaiyāmal ta­­ai maŸantu kiņakkiŸāë murukāyi. ava­, tā­ e×untapi­ avaë tåīkik koõņiruppatai, kaliyāõam āki intap pati­aintu varuųa kālattil orunāë kåņap pārttatillai. "š... muruvāyi..." e­Ÿu kural koņuttā­. avaë e×untirukkavillai; puraõņu paņuttāë. ava­ kayiŸŸuk kaņņilai viņņu e×untu avaë arukš ce­Ÿu amarntā­. 'uņampu cuņukiŸatē' e­Ÿa ni­aippil avaë neŸŸiyil kaivaittup pārttā­. appaņiyellām o­Ÿumillai. "muruvāyi..." e­Ÿu maŸupaņiyum uluppi­ā­. mayaīkik kiŸaīkiya nilaiyil murukāyi kaõkaëait tiŸantāë. etiril puruųa­ kunti iruppataik kaõņatum e×untu uņkārntu pšntap pšnta vi×ittāë. "e­­a muruvāyi... oņampukku e­­ā paõõutu?" e­Ÿu pataŸi­ā­ āõņi. "oõõumillš... kaiyi kālellām koņaiccalā irukku... oņampu pårā aņicci pēņņa mātiri... kir­u talai cuttutu..." e­Ÿu collumpētš kaŸutta imaikaë oņņi oņņip pirinta­a. "ka­ā oõõu kaõņš­." "e­­a ka­ā puëëš?" murukāyi kaõkaëaik kacakkiviņņuk koõņš koņņāvi viņņāë. "ka­āvilš oru påcci... kaŸuppā... ci­­atā..." avaë uņal orumuŸai kuluīkiŸŸu. "um..." "collumpētš tirškam cilukkutu maccā­... antak kaŸuppup påcci navuntu vantu eī kaiyi mšlš šŸucci... šŸi­avuņa­š atu ma¤caëā māŸicci - åhãm ma¤ca neŸamillš... taīka neŸam... appiņi oru colippu coliccatu... atu eī kaiyilš vantu kuntikkiņņu... 'e­­et ti­­uņu e­­et ti­­uņu'­­u colliccu." "um appuŸam?..." "ti­­uņu ti­­uņu­­u collikkiņņš eīkaiye koŸikka ārampiccatu. e­akku e­­avē puttik koëampippēy oru āvšcam vantiņucci... cã, inta alpap påcci vantu e­­a tairiyamā nammakiņņš vantu 'ti­­uņu ti­­uņu'­­u collutu pāttiyā?... nāmpa tiīkamāņņēmkiŸa tairiyam tā­š­­u ne­aicci..." - avaë mukam civantatu, cuëittatu! "oņampellām kåcutu maccā­. antap påcciye reõņu virallš tåkkip piņicci vāyilš pēņņu 'kaca muca'­­u me­­u...v vē ē!..." - avaë colli muņikkavillai, kuņalai muŸukkik koõņu vanta ēīkarippu piņariyait tākkik ka×uttu narampukaëaip puņaikka vaittatu; talai ka­attatu; måccu aņaikka, kaõkaë civakka, "v vē ē!..." "maccā­... maccā­... antap påcci vavuttukkuëëš ēņutu maccā­..." maŸupaņiyum ēr palatta ēīkāram. aņi vayiŸŸaip picaintukoõņš talai ku­intu uņkārntāë. vāyellām veŸum umi× nãr curantu o×ukiyatu. "maccā­... vavuttilš påcci" - āõņi purintu koõņā­. ava­ uņal mu×utum i­pak kiëukiëuppu ēņip paraviyatu. pati­aintu varuųamāy vāykkātatu... etta­aiyē kālam ni­aittu ni­aittup pārttu, šmāntu šmāntu, illai e­Ÿa tãrkkamā­a muņivil maŸantš pē­api­... - uņalai kulukki, kuņalai muŸukki ēīkarittāë... murukāyi. - "ā... atutā­ hāhā... murukāyi atutā­... hāhā!" āõņi cirittā­. "vvē ē!..." - kuttiņņut talai ku­intu uņkārntirunta murukāyiyai uņalēņu cšrttu aõaittuk koõņu āõņi cirittā­. "hāhāhhā... atutā­ puëëš, atu tā­." palatta ēīkarippuņa­ vanta cirippait tāīka muņiyātu tavittāë murukāyi. "maccā­ vavuttaip poŸaņņutš. tāīka muņiyaliyš aiyē!..." e­Ÿu pataŸi­āë. "cummā, iru puëëš, namma vaņivšlu vaittiyar kiņņš pēyi eta­āccum maruntu vāīkiyāŸš­" e­Ÿu mšl tuõņai utaŸit tēëmãtu pēņņuk koõņu kiëampi­ā­ āõņi. murukāyi cirittāë. "š! cummāttā­š iru maccā­. yārāvatu cirikkap pēŸāīka" "nã paņaŸa avastaiyaip pārkka muņiyaliyš puëëš..." "nã š­ pākkiŸš?...antālš taëëippēy ni­­ukka..." āõņi ma­acukkuë kummāëiyiņum maki×cciyuņa­ iņukāņņi­ kšņņarukš ni­Ÿā­. appētutā­ antac cālai va×iyš ce­Ÿa kāvi taritta paõņāram oruva­ ta­­ai maŸanta layattil antap pāņņaip pāņiyavāŸu naņantā­. "nantava­attil ēr āõņi - ava­ nālāŸu mātamāyk kuyava­ai všõņi koõņu vantā­ oru tēõņi - ataik kåttāņik kåttāņip pēņņuņaittāõņi." ituvarai a­upavittaŸiyāta oru putiya uõarvil maki×cciyil layittu ta­ nilai maŸantu ni­Ÿa āõņiyi­ ma­attil, tāëa layam tavaŸāmal kutittēņi vanta antap pāņņi­ ovvoru vārttaiyum ā×amāyp patinta­a. ataip patiya vaippataŸkākavš pāņuvatupēl antap paõņāram anta nā­ku varikaëaiyš tirumpat tirumpap pāņikkoõņu naņantā­. a­Ÿumutal ta­­aiyaŸiyāmal āõņiyum antap pāņalaip pāņik kutikka ārampittā­. "nantava­attil ēr āõņi" āyirakkaõakkā­a ma­ita uņalkaë māõņapi­ putaiyuõņa anta mayā­a påmiyil oru ma­ita­ piŸantā­. āõņikku oru maka­ piŸantā­. tāyi­ karuvil ava­ ja­itta anta nāëil piŸanta kutåkalam āõņikku e­Ÿum maŸaiyavillai. po×utellām ta­ celva maka­ait tåkki vaittuk koõņu kåttāņi­ā­. n域ukkaõakkā­a ku×antaikaëi­ cavaīkaëukkuk ku×ipaŸitta āõņiyi­ karaīkaë ta­ celva maka­ai mārpēņu aõaittu ārat ta×uvi­a. - ta­atu matalaiyai mārpuŸat ta×uvi maki×nta āõņiyi­ karaīkaë årār piëëaikaëi­ cavaīkaëukkuk ku×i paŸitta­a. årāri­ puttira cēkam ava­ukkup purintatš illai. rējāc ceņikkup patiya­ pēņum ciŸuva­aip pēla pāņņup pāņikkoõņš ku×i paŸippā­. arukilirukkum antap paccaic cicuvi­ pirštattaip pārttum - atē pakkattil, pãŸivarum a×ukaiyai aņakkik koõņu niŸkum antat takappa­aip pārttum - ne¤cil ãramillāmal pacai illāmal pāņik koõņirukkiŸā­š... cãcã iva­um oru ma­ita­ā!... ata­āltā­ ava­ai ellērum 'oru mātiri' e­Ÿu colla ārampittārkaë. ku×i paŸittu muņittapi­ nšrš ta­ kuņicaikku ēņuvā­. tåëiyil uŸaīkum iruëa­ait tåkki vaittuk koõņu ko¤cuvā­; kåttāņuvā­. anta maki×ccikku, kutåkalattiŸku, pāņņiŸku, kummāëattukkellām kāraõam iruëa­tā­ā? iraõņu āõņukaëukkup pi­... etta­aiyē peŸŸēri­ ā­antattukku, ka­avukaëukkellām putai ku×iyāyirunta anta iņukāņņil maraõam e­Ÿa māyai maŸantu, ja­a­am e­Ÿa putaril maņņum layittuk kutittuk koõņirunta āõņiyi­... āõņiyi­... - colla e­­a irukkiŸatu? iruëa­ orunāë cettup pē­ā­. vāņiyiruntu varam kšņņu, kāttiruntu tavamiruntu kālam pē­a oru nāëil, etirpārāmal - ni­aivi­ nappācai kåņa aŸuntupē­a oru kālamaŸŸa kālattil vārāmal vantu avatarittu, ācai kāņņi viëaiyāņi ka­avukaëai vaëartta iruëa­, etirpārāmal tiņãre­Ÿu iraõņu nāë koëëaiyilš vantatupēl pēyviņņā­. ācaikaëaiyum ka­avukaëaiyum, pā×ukkum poymaikkum paŸi koņutta murukāyi vāyilum vayiŸŸilum aņittuk koõņu puraõņu puraõņu a×utāë. etta­aiyē cēkaīkaëi­ tiraņukaë karaņu taņņi mšņiņņuppē­a anta mayā­a påmiyil ta­atu paīkiŸkāka antat tāy oppāri vaittu a×utāë. všppa marattaņiyil, kaņņit toīkum veŸum tåëiyi­arukš, mu×aīkālkaëil mukam putaittuk kunti irukkiŸā­ āõņi. eīkē veŸitta vi×ikaë... e­­e­­amē kāņcikaë... ellām kaõņavai... i­i, kāõa muņiyātavai... atē iruëa­! - všliyērattil tava×ntu ce­Ÿatum... tåëiyiliruntu uŸakkam kalainta pi­ talaiyai maņņum tåëikku veëiyš taëëit toīka viņņuk koõņu, ka­­am ku×aiyum cirippuņa­ 'appā' ve­Ÿu a×aittatum... ceņikkut taõõãr 域ikkoõņu irukkum pētu ava­aŸiyāmal pi­­š vantu, tiņãre­Ÿu pāyntu puŸam pulli uņalaic cilirkkavaittu maki×vittatum... etirilirukkum taņņattuc cēŸŸil, vškamāyt tava×ntu vantu - ta­atu pi¤cuk kaikaëai iņņuk ku×appi viralkaëukkiņaiyš cikkiya iraõņoru, parukkaikaëai vāyil vaittuc cuvaittuc cappukkoņņi, kaitaņņic cirittuk kaëittatum... ne¤cēņu ne¤cāyk kiņantu iravu pakal pārāmal nāëellām uŸaīkiyatum... - poyyā?... ka­avā?... maruëā?... pittā?... pštaimaiyā? āõņi cittam kulaivuŸŸava­ pēl cilaiyāy uņkārntiruntā­. iruëa­ tava×ntu tirinta maõõellām, ava­ toņņu viëaiyāņiya poruëellām, ava­ collik ko¤ciya collellām āõņiyi­ pula­kaëil mēti mētic cilirkka vaittuk koõņirunta­a. atē kuņicaiyi­uëëš antac ciŸu pālaka­i­ caņalam åtip puņaittuk kiņakkiŸatu. vāyilum kaõkaëilum ãkkaë moykki­Ÿa­a. neŸŸiyil cāntup poņņu; kaŸuttup pē­a ita×kaëukkiņaiyš pāl maõam māŸāta iëam paŸkaë mi­­it teriki­Ÿa­a. kaiyaiyum kālaiyum akala virittuk koõņu... - ā×nta nittiraiyē?... 'illai cettup pēyviņņā­.' vekunšram ta­ celva maka­i­ - i­imšl pārkka muņiyāta maka­i­ - mukattai veŸittup pārttavāŸš uņkārntiruntā­. všrvait tuëikaë neŸŸiyil caram kaņņi ni­Ÿa­a. mārpai a×uttip piņittuk koõņu maõveņņiyai eņuttā­. kālkaëai akaņņi ni­Ÿu, kaõkaëai måņik koõņu maõveņņiyai ēīki, påmiyil patittā­. 'nantava­attil ēr āõņi!' antap pāņņu!... ava­ pāņavillai. årār piõattukkuk ku×i paŸikkumpētu ma­acil arippē ka­amē illāmal kutittu varumš antap pāņņu... 'pāņiyatu yār?'... mãõņum orumuŸai maõveņņiyai uyartti påmiyaik kotti­ā­. 'nantava­attil ēr āõņi' - mãõņum antak kural!... 'yāratu!...' pula­kaëai ellām aņakkik koõņu mãõņum maõveņņiyāl påmiyai veņņi­ā­. mãõņum oru kural: "nantava­attil ēr āõņi - ava­ nālāŸu mātamāy kuyava­ai všõņi..." 'aiyē! arttam purikiŸatš!'... - āõņi maõveņņiyai vãci eŸintuviņņut tirumpip pārttā­. tåõaip piëantu veëik kiëampiya naracimmāvatāram pē­Ÿu, påmiyai, putaiku×i mšņukaëaip piëantu koõņu oru a×akiya ci­­a¤ciŸu pālaka­ veëivantā­. kaikaëait taņņit tāëamiņņavāŸš āõņiyaip pārttuc cirittuk koõņš pāņiyatu cicu! "nantava­attil ēr āõņi - ava­ nālāŸu mātamāyk kuyava­ai všõņi... koõņu vantā­ oru tēõņi - ataik kåttāņik kåttāņip pēņņuņaittāõņi..." kuralkaë o­Ÿāki, palavāki, škamākic caīkamittu mu×aīki­a. anta mayā­a påmiyil etta­aiyē kālattiŸku mu­ putaiyuõņa mutaŸ ku×antai mutal nšŸŸu māõņu putaiyuõņa kaņaicik ku×antaivarai ellām uyirpeŸŸu, uruppeŸŸu o­Ÿākac caīkamittu, vimmip puņaittu vikasitta kuralil - ma×alai māŸāta matalaik kuralil - pāņikkoõņu kaittāëamiņņu ava­aic cuŸŸic cå×a ni­Ÿu āņi­a. vā­a veëiyellām ticaikeņņu taŸikeņņut tirintu ēņi­a. āõņi ta­­ai maŸantu vāyviņņuc cirittā­. atē, ava­ iruëa­um antap pālakar naņuvš ni­Ÿu nartta­am purikiŸā­. tāëam pēņukiŸā­. pāņņup pāņukiŸā­. e­­a pāņņut teriyumā?... 'nantava­attil ēr āõņi' aņaittup puņaittu nerukkikkoõņu ēņum cicukkaëi­ makā camuttirattil ta­ iruëa­ai tāvi aõaikka ēņi­ā­... iruëa­aik kāõēm... tšņi­ā­, kāõēm... iruëa­ai maņņum kāõavš kāõēm... antac cicukkaë yāvum o­Ÿupēl irunta­a. e­­uņaiyatu e­Ÿum, i­­oruva­uņaiyatu e­Ÿum, ava­ e­Ÿum, atuve­Ÿum ituve­Ÿum pštam kāõa muņiyāta antac camuttirattil iruëa­ai maņņum eppaņi i­am kaõņuviņa muņiyum!... āõņi tavittā­! ā!... e­­a tavippu... e­­a tavippu... pa­­ãr marattaņiyil piëëaiyi­ piõattarukš mukam putaittu vã×ntu kiņakkum āõņiyaik kaõņu pataŸiyaņittuk koõņu ēņi­āë murukāyi. ava­aip puraņņi nimirtti maņimãtu vaittuk koõņu kataŸi­āë. ava­ vi×ikaë mellat tiŸanta­a. - teyvamš! ava­ukku uyir iruntatu; ava­ cākavillai. i­­um kåņa ava­ anta 'nantava­a'ttil tā­ vā×kiŸā­. ā­āl mu­pēl ippētellām pāņuvatillai. iņukāņņiŸku varum piõaīkaëaip pārkkum pētellām 'kē've­Ÿu kataŸi a×ukiŸā­. årāri­ ovvoru cēkattiŸkum ava­ paliyākiŸā­! ā­āl ippo×utum årār ava­ai orumātiri e­Ÿutā­ collukiŸārkaë! (e×utappaņņa kālam: cepņampar 1958) na­Ÿi: i­ippum karippum (ciŸukatai tokuppu) - o­patām patippu: akņēpar 1994 - mã­āņci puttaka nilaiyam, maturai -1 ----------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. nã i­­ā sār colŸš? (1959) nā­ oõõum 'lås' illš. atukkāka e­­e nā­ putticāli­­u collikkaŸatā i­­ā... e­akkuk kuņuttirukkiŸa všlaiyai o×uīkākattā­ ceyyiŸš­. atilš oru ci­­a miųņšk colla muņiyātu. eīka mutalāëikku mā­šjar sārukku ellārukkum e­kiņņš rompap piriyam. atā­ sār... navajēti ēņņal­u co­­ā teriyātavaīka yāru? anta ēņņallš måõāvatu māņiyilš nā­ irukkš­... pšru pāõņiya­. cummā rēņņukkā pēykkiņņirukkum pētš appaņip pārttā nā uīka kaõõilš āmpiņņukkuvš­... ā­ā nampakiņņš oru pa×akkam... atu nallatē, keņņatē... yārukkiņņšyum a­āvaciyamā pšcikka māņņš­. nā­ pšcaŸatš illš... pi­­š e­­ā sār, pšcaŸatukku i­­ā irukkutu! rompap pšcaŸava­e nampavš kåņātu sār! ava­ukkup puttiyš irukkātu. pšcāma irukkiŸava­aiyum nampak kåņātu... š­­ā ava­ periya āëu sār... camayam vāccā āëaiyš tãrttup piņuvā­. "antā periya ēņņallš nã i­­āņā paõŸš pāõņiyā?"­­u kšppãīka. aiyātā­ måõāvatu māņiyilš veyiņņar pāy. i­­ā sār, veyiņņar pāyi­­ā kšvalamā påņuccā... nã kåņap pēņa māņņš sār, anta mātiri 'oyiņ ņiras'; iņuppilš kaņņiyirukkiŸa pelņu irukkš, acal cilk, cār cilk! pottā­ellām cummā paëapaëa­­u... oru taņavai vantu namme kaõņuki­u pē cār... yār všõõālum varalām... råm vāņakaitā­ pati­ai¤cu råpā... mācattukkā­­u kškkātš... iva­ yārē cutta nāņpoŸam­u kšli paõõuvāīka... oru nāëaikkup pati­ai¤cu råpā nai­ā; råmellām paņā ņamācā irukkum... cēpāvuīka i­­ā, kaņņiluīka i­­ā... kaõõāņiīka i­­ā - pātråmlš kaõõāņiīka všŸa - ųavarpāt, 'cuņ' taõõi, 'pas' taõõi - všŸa i­­ā vēõum! maõi aņiccā nā ēņiyānturuvš­... oru taņavai vantu taīkip pāru cār. paņā majāvā irukkum... vantā måõāvatu māņiyilš taīku cār... appattā­ nā­ kaõņukkuvš­ - matta pacaīka mātirit talaiyai coŸi¤cikki­u 'pakcis' kškka māņņš­... kuņuttālum vāīkikka māņņš­ - atilš nā rompa sņirikņ! måõāvatu māņiyilšruntu 'råp kārņa­u'kku pēŸatu rompa cuëuvu... nā­ š­ immā 'kampal' paõõik kåpņŸš­­u yēcikkiŸiyā cār? oru vicayam, oõõu kškkaõum; atukkuttā­. i­­ā vicayam­u kšppãīka... vantāttā­š collalām... mi­­š mātiri illš ippē... mi­­šllām puccā yār­āccam vantuņņā, 'cār oru kaņutāci e×utaõum oru kaņutāci e×utaõum'­u kāyitattaik kaiyilš veccikki­u paņā pšjār kuņuppš­... ippa appaņi ellām illš, nãīka payappaņāma varlām. kaņutāci­­u co­­appuŸam ¤āpakam varutu cār, eīkiņņa anta mātiri ellārukiņņayum e×uti vāīki­a kaņutāci neŸaiya keņakkutu... ellām na­ai¤cu, e×uttellām kalai¤ci påņņutu cār... eppiņi na­ai¤citu?... a×utu a×utu na­ai¤ci pēcci. ippallām nā a×uvaŸatš illš - atellām ne­accā cirippu varutu. appallām e­akku e­­amē oru vškam poŸantuņum. kaņutāci e×utalš­­ā talaiveņiccip pēŸa mātiri. kaņutāci yārukku­­u kškkaŸiyā? årlš irukkiŸa eīka māma­ukkuttā­. eīka māma­ai nãīka pārttatilliyš cār... avaru periya javā­... mãcaiyep pāttāvš nãīka payantuņuvãīka. avare ne­accā ippakkåņa e­akkuk ko¤cam 'til'lutā­... tē, immā ocaram, nalla pāņi... anta āëu paņņāëattukkup pē­avaru sār... caõņaiyilš kolai yellām paõõiyirukkārām. pattu jappā­kāra­kaëaik kaiyālš puņiccu appaņiyš ka×uttai nericcik ko­­up pēņņārām. avarutā­ cār eīka māma­! - š­ cār!... e­akku oru vicayam rompa nāëā kškkaõum­u - kolai paõõā jeyillš piņiccip pēņaŸāīkaëš... paņņāëattukkup pēyi kolai paõõā š­ cār jeyillš pēņaŸatillš? māma­aip puņicci jeyillš pēņaõum cār. appē pākkaŸattukku rompa nallāyirukkum! kampikku antap pakkam māma­ nikkum. nā­ intap pakkam ni­­ukkiņņu, 'všõum kaņņaikku všõum; veīkalak kaņņaikku všõum'­u o×uīku kāņņikkiņņuc cirippš­... ammāņi! appē pākkaõum māma­ må¤ciyai... mãcaiye muŸukkiņņup pallaik kaņiccikki­u uŸumi­ār­ā - avvaëavutā­... nā­ nippa­ā aīkš? orš ēņņam! hē; etukku ēņaõum? atutā­ naņuvālš kampi irukkš... payappaņāma... ni­­ukkiņņuc cirippš­. māma­ukku veŸi puņicci, kēvam tāīkāma kampiyilš muņņikkum - jeyil kampi emmā sņrāīkā pēņņiruppāīka? ivuru palam atukkiņņš naņakkumā? maõņai oņai¤ci rattam koņņum... cã! itu i­­ā ne­aippu?... pāvam māma­... e­­amē kēvattilš e­­ai veņņaŸatukku vantuņņatu. atukku emmšlš rompa ācai. ammā, appā illāta e­­ai vaëarttu āëākki­atu atutā­š... māma­ kiņņš o­akku šõņā immām kēvam­u kšppãīka. itā­ cār vicayam - māma­ukku oru mava irukkā cār. avaëe nā­tā­ kaõõālam kaņņikkaõum­u māma­ collicci. nā māņņš­­iņņš­. atu i­­ā cār kaõõālam kaņņikkiŸatu? muņiyavš muņiyātu­­u colliņņš­. ava­ i­­ā āëu? paņā killāņiyāccš, uņuvā­ā? āccā pēccā aŸuttup puņuvš­; veņņip puņuvš­­u meraņ­ā­ - ava­ piëā­ i­­ā teriyumā? kattiyek kaiyilš veccikki­u 'kaņņuņā tāliye'­­u colŸatu. illš­­ā orš veņņu; kaliyā­ap pantalliyš e­­ep pali kuņuttuņaŸatu­­u... itek kšņņavuņa­š e­akkuk kaiyum ēņalš, kālum ēņalš... ava­ ceyvā­ cār, ceyvā­... inta niyås e­akku yāru kuņuttā­­u kšëuīka... eīka māma­ mavatā­. atukku eīkiņņš rompap piriyam cār. reõņu pšrum ci­­attiliruntu o­­ā veëaiyāņi­avaīka cār. atu vantu a×utukiņņš collicci 'maccā­ e­­ek kaõõālam kaņņikka o­akku isņam illāņņip pē­āp paravāyillš; isņamillāma kaņņikkiņņu i­­ā pirayēca­am? māņņš­­u co­­ā o­­e veņņip pēņuvš­­u appa­ collutu, appa­ koõamtā­ o­akkut teriyumš. nã eīkšyāvatu pēyiņu maccā­'­u vaëëi a×uvumpētu - atā­ atu pšru - oru nimicam e­akkut tēõicci; ivvaëavu ācai veccirukkāëš, ivaëaiyš kaņņikki­ā i­­ā­­u. ā­ā antak kolaikāra­ mavaëaik kaņņikkiņņā, ava­ 'ā­­ā å­­ā' veņņuvš­ kuttuvš­­u kattiyet tåkkiņņu varuvā­š­­u ne­aiccikkiņņš­. a­­aikku rāvēņa rāvā rayilšŸi meņŸāsãkku vantuņņš­. rayil cārjãkku kaiyilš ko¤cam paõam koņuttatu vaëëitā­. pāvam vaëëi! eīka­āccum kaõõālam kaņņikki­u nallapaņiyā vā×aõum.... anta vicayam teri¤cikkiŸatukkuttā­ cār kaņutāci e×utaõum. aņikkaņi tēõum. tēõum pētellām yārukiņņšyāvatu pēyi, colli e×utac colŸatu. e×uti eīkš a­uppaŸatu? appuŸam māma­ukkut teri¤citu­­ā e­­et tšņikkiņņu vantuņņā i­­ā paõŸatu­­u ne­aiccikkiņņu pšcāma veccikkuvš­. ā­ā pāvam, vaëëip poõõai ne­accā varuttamā irukkum. avaëaik kaõõālam kaņņikkāma pē­ēmš­­u ne­accā a×ukai a×ukaiyā varum. nā­š kaõõālam kaņņikkāma ēņiyāntuņņš­š. všŸa eva­ vantu avaëaik kaņņikkap pēŸā­? yārumš kaõõālam kaņņāma ava vā×kkaiyš vãõāppåņuccē? ne­accā ne¤cš veņiccip pēŸa mātiri varuttamā irukkutu cār. ham... poõõu­­u orutti poŸantā avaëukkup puruca­­u orutta­ poŸakkāmalā påņŸā­!... ellāttukkum kaņavuë­u orutta­ irukkā­ cār... antak kaņutāciyilš oõõai eņuttup paņikkiŸš­ kškkiŸiyā cār? "tšvarãr māmāvukku, cupam. u­ cupattaiyum u­ mavaë a­pumikka vaëëiyi­ cupattukkum e×uta všõņiyatu. u­ mavaëai nā­ kaņņikkalš­­u ma­acilš oõõum varuttam veccikkātš! ivvaëavu nāëu vaëëikkuk kaõõālam kācciyellām naņantu, puëëaikkuņņiyēņa puruca­ våņlš vā×um­u ne­aikkiŸš­. i­­ā paõŸatu? nā koņuttu vekkalš... atukkāka e­akku oõõum varuttam keņaiyātu. inta ce­mattilš illā kāņņiyum aņutta ce­mattilš nā­ vaëëiyettā­ kaõõālam kaņņikkuvš­. ā­ā appavum avaëukku appa­ā vantu nãyš poŸakkāma irukkaõum. iīkš nā­ štāvatu nalla poõõā pāttukkiņņirukkš­. keņaiccatum o­akkuk kāyitam pēņaŸš­. camāccāram vantatum nšrilš vantu e­akkuk kaõõālam kaņņivekka všõum­u kšņņuk koëkiŸš­... ippaņikku, u­ akkā mava­ pāõņiya­..." - nā­ co­­atai appaņiyš e×utik koņuttār cār, avaru. yāru­­u kškkiŸiyā?... etti­iyē pšru e×utik kuņuttāīka. yāru­­u colŸatu. e­akku e×utap paņikkat teriyātu. kaņutāci e×utumpētu co­­ataittā­ appiņiyš ¤āpakam veccukkiņņu tiruppic co­­š­. illš­­ā, nā­ rompap paņiccik ki×iccš­. .. ne­accip pāttā vaëëip poõõukku e­­ammē turēkam paõõiņņa mātirit tēõutu. anta camayattilš ta­iyā kuntikki­u a×uvš­. namma mā­šjar illš cār - aiyiru avuru e­­ep pāttu orunāë co­­āru 'iva­ oru kšrakņar'­u... appaņi­­ā e­­ā­­u e­akkut teriyalai. nā­ rompa a×aku cār. necamāttā­... e­­ai mātiri i­­oru a×akā­a ma­uca­ai nā­ ituvaraikkum pārttatillš. nā­ avvaëavu a×aku cār - e­­eppatti nā­š eppaņi cār oršyaņiyā collikkiŸatu? atukkuttā­ colŸš­ oru taņavai iīkš vantuņņup pēīka­­u. kaņutāci e×utaŸa pa×akkattai eppaņi uņņš­­u kšëuīka, cukuõā illš cār, cukuõā - ci­imāvilš 'ākņu' kuņuppāīkaëš, periya sņār - anta ammāvai nãīka pārkkāmayā iruntiruppãīka? paņattilšyāvatu pāttu iruppãīkaëš... atā­ anta ammā paņam ellā pattirikaiyilšyum vantuccš - kār ākciņa­ņulš cettuppē­a uņa­š - atukku mutal nāëu namma hēņņallš iīkštā­ måõāvatu māņiyilš o­patām nampar råmlš taīki iruntāīka. pāvam! pattu varucattukku munti anta ammāvukku irunta pšrum paõamum... hm! ellām avvaëavutā­ cār. ā­ā nšrlš pāttā aņāņāņā! 'sam'­u iruppāīka cār. avaīkaëukku kaņaici kālattilš cā­sš illiyš, š­ sār? nā­ yāru kiņņšyum pšcātava­. ā­ā avuīka kiņņš maņņum š­ē rompap pšcuvš­. avuīkaëukkum eīkiņņš rompa ācai - atukkākattā­ iīkš vantiruntāīkaëām. etukku? - atā­ pa×aiya mātiri maŸupaņiyum pšrum paõamum eņukkiŸatukkāka... e­­e­­amē tiņņamellām pēņņāīka... yār yārē varuvāīka, pšcuvāīka... namakku atellām i­­ā teriyutu? avuīka yār yāraiyē puņicci ci­imā paņam piņikkaŸatukkup piëā­ pēņņāīka cār. atilš oru āëu e­­aik kšņņā­ cār: 'šmpā, nã paņattilš ākņ kuņukkiŸiyā, hãrē parca­āliņi irukkš'­­u. nā­um 'ãã'­­u iëiccikkiņņu ni­­š­. appuŸam anta cukuõā ammātā­ co­­āīka: 'pāõņiyā, nã ku×antai. ci­imāvellām u­akku všõām; atu u­­aip pā×ākkiņum' - appaņã­­u. avvaëavutā­! namakku otaŸal eņuttukkicci. anta ācaiyai viņņup piņņš­. reõņu måõu nāëilš nā­ rompa ci­škam āyiņņš­. avaīkaëēņa, vaëëi mšlš vanta ācai mātiri avaīka mšlšyum lšcā oru ācai uõņāyiņucci. ja­­al va×iyā avuīka mokam teriyaŸa iņattilš ni­­u avaīkaëaiyš pāttukkiņņiruppš­. avuīkaëum pāppāīka. avuīka cirippāīka; nā­um cirippš­. a­­akkip pāttu e­akku māmāvukkuk kaņutāci e×utaõumiīkiŸa ācai vantatu. kāyitattai eņuttukkiņņu, cukuõā ammākiņņš pē­š­. anta ammā cantēcamā kåppiņņu ukkārac collik kaņutāci e×uta ārampiccāīka. appa avuīka pakkattilš oru pustakam iruntatu. atu iīkilãų pustakam. e­akkup paņikkat teriyātš o×iya, etu iīkilãcu e×uttu, etu tami× e×uttu­­u nallāt teriyum. iīkilãcu e×uttuttā­ cār rompa a×aku; tami× nallāvšyillš, e­­amē pu×u neëiyaŸa mātiri... anta cukuõā eppavumš štāvatu postakattaip paņicciki­š iruppāīka - nā avaīkaëaik kšņņš­: "namma aiyirullš - mš­šjar - avaru e­­aip pārttu, 'iva­ oru kšrakņar'­u co­­ār, appaņi­­ā e­­ā arttam"­u. cukuõā ciriccikkiņņš co­­āīka: "avaru co­­atilš oõõum tappillš" appaņã­­ā... ... avaīka co­­a arttattai appaņiyš e­akkut tiruppic colla varallš. a­ā arttam maņņum puri¤cu pēccu. nā­ i­­ā cār appiņiyā? antac cukuõā colvāīka. e­ kaõõu rompa a×akām; e­ utaņu kã×utaņu illš. atu rompa rompa a×akām; nā­ ma­mata­ām. e­akku avuīka appaņic collumpētu uņampellām, e­­amē ceyyum. e­akku avuīka mšlš ācai - ācai­­ā, kātal uõņāyirucci; pē cār, e­akku vekkamā irukku. a­­akkik kaņutāci e×utaŸappē nā­ e­ ma­acukkuëëš irunta ācaiyaic collippiņņš­. ko¤camkåņap payappaņalš! avuīka mukattaip pārttappē appaņi oru tuõiccal; ā­ā ellām pocukku­u pēyiņucci cār. e­ må¤ciyaiyš pārttukkiņņiruntuņņu tiņãr­u e­­ek kaņņip puņicci, avuīka - anta cukuõā - 'ē'­­u a×uva ārampiccuņņāīka cār. e­akkum a×a vantiņuccu. nā­um a×uvaŸš­. avuīkaëum a×uvaŸāīka... e­akku 'š­'­š puriyalš. appuŸam avuīka co­­āīka... atu e­akku nallā ¤āpakam irukku. "nā­ pākkiyacālitā­! ā­ā e­­ēņa inta veëivšųattaik kaõņu nã mayaīkātš. nā­ veŸum cakkai... viųac cakkai... oru ma­uųa­ukkut tarakkåņiya i­pam etuvum eīkiņņš illš. u­­ai aņaiyaŸatukku nā­ kuņuttu vekkalš... antap pākkiyam iruntum illāma pē­a mātiri, aņutta je­mattilāvatu nāmpa oruttarai oruttar aņaiyalām...". i­­um e­­e­­amē collikki­e e­ kaiyilš mokattaip potaiccukkiņņu kataŸiņņāīka kataŸi - yāru avaīka? - periya ci­imā sņāru cār!... pāvam aņutta nāëu aniyāyamā påņņāīkaëš cār! avuīka kuņutta mētiram oõõu - tē- virallš keņakku... ā­ā, anta ammā aiyiru e­­aic colŸamātiri - avaīkaëš oru kšrakņarutā­ cār. ā­ā, avuīka cettappē nā­ varuttappaņavš illai cār! nā­ eppa cākaŸatu­­utā­ aņikkaņi yēcikkiŸš­ cār; itilš i­­oru kaųņamum irukku. aņutta je­mattilš nā yāraik kaõõālam kaņņikkaŸatu? vaëëiyaiyā, cukuõāvaiyā?... inta je­mattilš nā­ cokamāttā­ irukkš­. aņutta je­mattai ne­aiccikki­ā oõõumš puriyalai cār... iteppatti uīkaëai oru vārttai kškkalām­utā­ cār intap pakkam vantā vāīka­­u colŸš­. iīkš irukkiŸavaīka, kšņņā cirikkiŸāīka cār... "nã oru 'kšrakņar" tā­"­u colŸāīka. pārkkap pē­ā olakattilš ovvoru ma­uųa­um oru 'kšrakņar' tā­! nã i­­ā cār colŸš...? (e×utappaņņa kālam: 1959) na­Ÿi: jeyakānta­ oru pārvai - ņākņar. kš.es. cuppiramaõiya­, kalai¤a­ patippakam, ce­­ai - 600 017. mutal patippu: 2000, ----------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 5. putiya vārppukaë (1965) māņiyaŸaiyil intuvaik kāõāmal avaëatu cellap på­ai kuŸukkum neņukkum alaintukoõņu iruntatu. varāntā va×iyāka-avaëait tšņiyavāŸu-cuvarēramāy naņantu māņip paņiyarukš vantu ni­Ÿu, kãך hālaik ku­intu pārttatu antak karuppup på­ai. po×utu maīki vekunšram ākiyum viëakkaip porutta všõņume­Ÿa uõarvukåņa aŸŸavaëāy, mu­ hālil iruõņa målaiyil kiņanta sņål o­Ÿil, yārukkē a¤cip patuīkiyavaë mātiri uņkārntirunta intuvi­ tāy ku¤cammāë, talai nimirtti māņi varāntāvaip pārttāë. iruëil jolikki­Ÿa antak kaŸuppup på­aiyi­ iraõņu koëëik kaõkaëaiyum kāõa avaë accam koõņāë. antap på­aiyum 'intu eīkš? . . . intu eīkš . . .?' e­Ÿu ci­am mikuntu avaë mãtu pāyntu kutaŸuvatupēl alaŸiyavāŸu māņip paņikaëil vālai neëittuc cu×aŸŸiyavaõõam iŸaīki vantu koõņiruntatu. antap på­aiyi­ alaŸal ma­itak kuralpēl avaëukku 'uruvakam' koõņatu. ku¤cammāë ta­ kātukaëaip pottikkoõņāë. avaë kaõkaëukku antap på­aiyi­ vi×ikaë, ta­ kaõavari­ vi×ikaëaip pē­Ÿu accam viëaitta­a. antac camayattil ta­ kaõavari­ piraca­­attaik kaŸpa­ai ceytš avaë uņal naņuīki­āë. māņip paņikaëil alaŸiyavāŸš iŸaīki vanta kaŸuppup på­ai, ku¤cammāëi­ kālaic cuŸŸic cuŸŸip paritāpamāy a×utatu. ku¤cammāë ku­intu på­aiyaik kaiyil eņuttāë. mukattēņu aõaittukkoõņu a×utāë. ta­­aik kāõumpētellām viraņņit turattum avaëatu intap putiya ceykaiyil antap på­ai āccariyam koõņatupēl amaitiyaņaintatu. intap på­aiyi­ tavippai avaë utācã­appaņuttiviņalām. itupēl maŸŸavarkaëi­ tavippai utācã­appaņutta ta­akku atikāram illai e­Ÿālum, camātā­appaņutti avarkaëi­ etirppaic camāëippatilāvatu tā­ veŸŸi kāõamuņiyumā e­Ÿu eõõiyapētu, avaë malaittuppēyk ku×ampi­āë. antak ku×appattilum malaippilum avaë kaiyiliruntu na×uvik kutittap på­ai, mãõņum intuvait tšņi a×aittavāŸu oru ku×antaipēl pi­kaņņai nēkki ēņiŸŸu. antap på­aiyi­ kural ku¤cammāë ne¤cattaik kuņaittatu. pāvam, ellērālum otukki vaikkappaņņirunta intuvukku - māņiyaŸaiyil ciŸaiyiņappaņņu nālu varuųamāyt taõņa­ai a­upavittukkoõņirunta intuvukku - intap på­aitā­ uŸŸa tuõaiyāy uņa­ iruntatu. anta nālu varuųatti­ ārampa kālattil - ta­ kuŸŸatti­ payaīkarattaiyum, antat taõņa­aiyi­ koņumaiyaiyum aŸiyakkåņa muņiyāta anta vayatil - avaë nāëellām pāņikkoõņum på­aiyēņu viëaiyāņik koõņum iruntāë . . piŸaku cila kālattil pāņņum āņņamum kuŸaintu, catā nšramum paņittukkoõņš iruntāë . . ci­­avaë vijayāvum laiprariyiliruntu puttakaīkaëaik koõņuvantu avaëukkākak kuvippāë. ā­āl camãpa kālaīkaëil avaë ivaŸŸilellām nāņņami­Ÿi, ta­­uëëšyš arikkappaņņavaëpēl ku­Ÿip pēy, catā nšramum ā×nta cinta­aiyum, vā­attai veŸitta pārvaiyum, kumuŸi viņuki­Ÿa perumåccukaëumāyc cāmpik kiņantāë. appētellām avaëukku āŸutalāy arukil iruntu avaë ta­imaiyai māŸŸiyatu intak kaŸuppup på­aitā­. avaëum ta­atu ā×nta cēkaīkaëi­ naņuvš intap på­aiyai evvaëavē a­pēņu pāl域i vaëarttāë. itaiviņņup piriya avaëukku eppaņi ma­am vntatu! pēkumpētu itaippaŸŸi ni­aittiruppāëā? kataŸik kataŸi a×utāëš . .anta a×ukaiyil intak kaŸuppup på­aikkum paīku uõņā? avaëtā­ colliviņņāëš! 'yārukkākavum ta­atu vā×kkaiyait tā­ paliyiņa muņiyātu' e­Ÿu . . . 'avaë co­­atu irukkaņņum. appaņi oru kāriyattai e­­āl eppaņic ceyya muņintatu' e­Ÿa piramippil ku¤cammāëi­ vi×ikaë veŸitta­a. ceyta kāriyam caritā­. ā­āl cariyā­a kāriyaīkaëaiyellām ceytuviņa muņikiŸatā? avvitam ta­akkuc ceyvataŸkā­a tuõiccalait tanta anta vināņikaëai avaë ma­attuë vā×tti­āë. ata­ viëaivukaëaik kaŸpa­ai ceytu ippētu avaë naņuīkikkoõņirukkum intanšrattilkåņa, atu 'cari' tā­ e­Ÿu tē­Ÿum aëavukku intak kāriyam cariyā­atāy iruntatu. e­i­um anta nilaimai ippētu iruntāl - inta nimiųam antat tuõiccal ta­akku irukkātu e­Ÿš avaëukkut tē­Ÿiyatu. anta nimiųatti­ nirppantam, anta nšrattil avaëaip putitāy vārttu, antap putumaiyā­a tuõiccalait tantu antak kāriyattai niŸaivšŸŸik koõņuviņņatu . . . appaņi oru nšratti­ nirppantam kāraõamākattā­ nā­ku varuųattukku mu­ pati­š×u vayatil intu ava­uņa­ ēņippēy irukkavšõņum e­Ÿu avaëukkut tē­Ÿiyatu. āmām; oru niyāyatti­ aņippaņaiyiltā­ cila nirppantaīkaë nšrki­Ÿa­a. nirppantaīkaë nšrnta nimiųaīkaë taëarntālum ata­ niyāyaīkaë nilaittš viņuki­Ÿa­a. avaëukku nšrnta anta nirppantattai nālu varuųaīkaëukkup piŸakutā­ ta­­āl uõaramuņintirukkiŸatu e­Ÿu ni­aittapētu, ta­­aippēl ta­ kuņumpattaic cšrnta maŸŸavarkaëum itai uõarntukoëëa muņiyumā? e­Ÿ accam piŸantatu avaëukku. 'intu eīkš? intu eīkš?' e­Ÿu alaŸiyavāŸš mãõņum antak kaŸuppup på­ai kaõkaëil pantam koëuttit tšņikkoõņu avaë etirš vantu ni­Ÿatu. i­­um caŸŸu nšrattil itš mātiri ta­­aic cå×ntu nerukkik kšņkappēkum ta­ kuņumpatti­arukku avaë e­­a patil collappēkiŸāëē? intak kuņumpatti­ atikāramum poŸuppum mikka talaivi avaëš e­i­um, kuņumpam e­Ÿa kåņņukkuë ta­akkut tarappaņņa, ta­akkuriya, atikārattait tā­ varampu mãŸi upayēkittu viņņēm e­Ÿa payamš tē­Ÿi ellēr mu­­ilaiyilum tā­ kuŸŸavāëiyāki niŸpatu pēliruntatu avaëukku. ēņippē­a-ta­­āl ācãrvatittu a­uppappaņņa intuvait tavira, taŸcamayam veëiyil pēyirukkum maŸŸavarkaë a­aivarum oruvarpi­ oruvarāy niccayam tirumpi varuvārkaë. kēyilukkup pēyirukkum māmiyārē, ņiyåųa­ukkup pēyirukkum ampiyē, kālšjukkup pēyviņņu år cuŸŸiyapi­ štštē kāraõaīkaë kåŸikkoõņuvarum vijayāvē, allatu innšram kiëappil cãņņāņik koõņirukkum avaë kaõavarē - yāraiyš­um avaë mutalil cantikka všõņiyirukkum. mutalil yāraic cantittālum mottamāka ellērayum avaë camāëittš tãravšõņum! ku¤cammāëukku mãõņum mukamellām viyarvai kaõņatu. vãņu iruõņš kiņantatu. viëakkaip poruttavšõņum e­Ÿa uõarvukåņa avaëukku illai. pāņņitā­ mutalil vantāë. nāëellām ma×ai peytu kēyili­ pirakāramellām cšŸum cakatiyum ku×ampi ni­Ÿatēņallāmal enta nimiųamum mãõņum ma×aipeyyakåņum e­Ÿa aŸikuŸiyēņu pakalš oru antiyāy iruõņu kiņantatāl va×akkamākak kēyilil naņaipeŸum upa­yācam i­Ÿu uņpirakārattil-cāstirattukkuc caŸŸu nšram - curukkamākavš naņantu muņintiruntatu. illāviņņāl pāņņitā­ eppētumš kaņaiciyāka varuvāë. kāmpavuõņu kšņņait tiŸantukoõņu uëëš nu×ainta pāņņi, vãņu mu×uvatum iruõņu kiņappatai kaõõuŸŸu, "e­­aņi poõõš, orš iruëē­­u keņakkš? . . karaõņu kaņņā? intu . . intu pē­ paõŸattukku e­­a?" e­Ÿu kåppāņu pēņņavāŸš iruëil tu×āviyavāŸu māņippaņikaëi­ kaippiņic cuvarai oru kaiyālum valatu mu×aīkālai oru kaiyālum tāīki vicuk vicukke­Ÿu šŸi mšlš pē­āë. oru nāëaikku nåŸu taņavai māņippaņi šŸi iŸaīkuvatā­ālum pāņņikku alukkātu. antak kuņumpattilšyš ci­­a uruvam pāņņitā­. rāmapattira aiyarukku ivaë ammā e­Ÿu ni­aikka yārukkum oru viyappum cirippum niccayam varum. rāmapattira­ukku inta māņiyai ni­aittālš payam; oru muŸai šŸi iŸaīkuvataŸkuë avarukku mšlmåccu vāīkum. atuvum iraõņu varuųamāy ratta a×utta nēyum hirutaya palavã­amum šŸpaņņa piŸaku, kāraikkåņap pati­aintu mail vškattiŸku mšl avar ēņņuvatillai. ākavš māņikkum avarukkum campantamš illai. ku¤cammāëukkē māņiyai ni­aittālš kuņalaip piņuīkikkoõņu varum. avvaëavu āttiram intuvi­mãtu. vijayāvukkup paņikka iņai¤calā yirukkakkåņātu e­pataŸkāka kãך pi­ kaņņil ta­i aŸai. pāņņiyum ampiyum māņi šŸi iŸaīka alukkātavarkaë. šŸi iŸaīkak kaëaipput teriyāmal irukka pāņņup pāņuvatupēl 'intu intu' e­Ÿu pāņņi a×aippāë. ku×aintu ku×aintu pšttiyai intap pāņņi a×aippataik kšņkum pētellām ku¤cammāëi­ mukam curuīkum. antap peyari­mãtš avaëukku atta­ai veŸuppu. nālu varuųattukku mu­ eīkē ēņippē­a intuvai o­Ÿarai mātattiŸkuppi­ - oru nāë kaõņu piņittukkoõņu vantu anta aŸaiyil pēņņu aņaittārš rāmapattira­, a­Ÿaikku māņikkup pēy avaë etirš ni­Ÿu, utaņņaik kaņittu iraõņu kaikaëaiyum avaë etirš nãņņikkoõņu captamillāmal ka­atta kuralil, "cettup pēyšõņi . . inta mā­aīkeņņa uyirai š­ vecciõņirukkš? tå! nã oru je­mamā?' e­Ÿu intuvi­ mukattil kāŸit tuppiviņņu vantāëš, avvaëavutā­! ata­piŸaku avaëai nšrukku nšr cantittup pšciyatu i­Ÿutā­; iraõņu maõi nšrattukku mu­putā­. pāņņi māņikkup pēy aŸaiyaiyum varāntāvaiyum cuŸŸip pārttuviņņu, aņutta vãņukaëil viëakku erivataikkaõņu "årellām eriyaŸatš! nammāttilš maņņum e­­aņi kēëāŸu?" e­Ÿu mu­akikkoõņš cuvarait taņavi sviņccaip pēņņāë. paëãre­Ÿu vãciya veëiccattil aŸai kiņanta alaīkēlattaip pārttāë pāņņi. alamāriyi­ katavukaë iraõņum yērē aëëikkoõņu pēyviņņatupēl viriyat tiŸantu, tuõikaëum poruëkaëum iŸaintu kiņanta­a. "intu . . . aņiyš intu!" e­Ÿu kåviyavāŸš māņippaņikaëil iŸaīkivanta pāņņi, camaiyal aŸaiyil terinta ciŸu veëiccattaik kaõņu "ku¤cu . . . ku¤cammā . . ellērum eīkšņi pēyiņņšë? intu . . uëëšyā irukkš? e­Ÿu kšņņavāŸš camaiyal aŸaiyai nēkki nakarntapētu avaë mutukukkup pi­­āliruntu . . . "intu illš . . ." e­Ÿu tuyaratti­ ka­amšŸiya kural iruëiliruntu olikkak kšņņu, ni­Ÿa nilaiyilšyš tēë va×iyš mukam tiruppip pārttāë pāņņi. iruņņil o­Ÿum teriyavillai. cuvarait taņavi hāl viëakki­ sviņccaip pēņņāë. "iruņņilš uņkārntuõņu e­­aņi ceyyaŸš?" e­Ÿu kšņņavāŸš ku¤cammāëi­ arukš pāņņi neruīki vantāë. ku¤cammāë tuyarattāl utaņukaë tuņikka oru vināņi talaikku­intu a×ukaiyai vi×uīkikkoõņu mukam nimirtti māmiyāraip pārttāë. cila vināņikaë o­Ÿumš pšcāmal civanta vi×ikaëai imaikkāmal pārttukkoõņš iruntāë. pāņņiyum o­Ÿumš vicārikkāmal etaiyē vivara viëakkaīkaëaŸŸup potuppaņaiyākap purintu koõņavaëpēl iņuppil oru kaiyai 孟i meëa­amāka kalavarattēņu ku¤cammāëi­ mukattaip pārttāë. "eīkš intu?" e­Ÿu kuralai aņakkit ta­atu ka­­aīkaëiraõņilum uëëaī kaikaëai vaittu a×uttikkoõņu kšņņāë pāņņi. "ava­ vantā­;ava­ēņa avaëum pēyiņņā" e­Ÿu karakarattak kuralil kåŸi­āë ku¤cammāë. "antap pāvi maka­ etukku varaõum iīkš? ivaëai nã eppaņip pēkaviņņš? avaë appa­ kiëaplš tā­š iruppā­? pē­ paõõirukkapaņātē? mu­­š piņiccu jeyillš pēņņa mātiri intat taņavai tåkkilšyš pēņuvā­š?ippiņi aŸivu keņņavaëā, payittiyam puņicca mātiri uņkāntuõņu, 'ava ava­ēņa pēyiņņā'īkarayš? ava appa­ vantā u­­aik ko­­uņuvā­šņi?" e­Ÿu pāņņi kaikaëaip picaintu, talaiyilaņittuk koõņu aīkalāyttavāŸš pakkattil kiņanta cēpāvil uņkārntāë. ku¤cammāë ellāvaŸŸukkum tuõintavaëmātiri, etaŸkum a¤cātavaë pēl talaik ku­intu meëa­amāy yēcittuk koõņiruntāë. pāņņiyammāë aīkalāyttu ēyntapi­ taraiyaik kāl viralkaëāl tšyttavāŸš ku¤cammāë teëivā­a kuralil kšņņāë: "ava­aip piņiccu jeyillš pēņņēm . . .ava­ ceyyāta kuttamellām colli, ava­ukkut tiruņa­­u paņņam kaņņi, atukku avaëaiyš ava­ukku etirā cāņcic colla vaccu, nālu varuųam jeyillš pēņņēm. e­­a vā×ntēm? e­ poõõukku e­­a vimēca­am šŸpaņņatu? yēcikka všõņāmā? nakaikku ācaippaņņu mai­ar poõõaik kaņattiõņu pē­ā­­u nāmpa co­­ālum - oru mātattukku mšlš avā reõņu pšrum oõõā vā×ntirukkāīkaŸatai nāmpa maŸaikkap pārttālum - årilš yāru nampaŸā? e­­attā­ kācu paõattaik kāņņi­ālum, rompa všõņiyavākåņa vijayāvaittā­ pārkka varāëš tavira, ivaëai yāru cãntarā? . . . appuŸam iva e­­atā­ āŸatu? uīka piëëai ava­ait tåkkilškåņap pēņuvār . . . avarukku varra kēpattilš tā­š ta­ kaiyālš ava­aik ko­­ālum ko­­uņuvār . . cari, appuŸam intuvēņa pirac­ai attēņu namakkut tãrntuņumā? ava namakku oru pirac­ai illaiyā? antap pirac­aiyait tãrkka inta nālu varuųamā nāmpa e­­a paõõi­ēm? e­­ap paõõappēŸēm? e­­a paõõa muņiyum? yēciīkē māmi . . ." e­Ÿu yēcittu yēcittu ā×amā­a to­iyil ku¤cammāë kåŸuvataik kavalaiyēņum kalaīkuki­Ÿa kaõkaëēņum kšņņa pāņņikku cila yēca­aikaë piŸakka ārampitta­a. mãõņum cila nimiųa meëa­attil iruvarumš talai ku­intu amarntirunta­ar. tiņãre­Ÿu iruvarumš orš camayattil talai nimirntu pārtta­ar. ippētu pāņņiyi­ kaõkaëukku ta­atu marumakaë aŸivu keņņavaëākavē, paittiyam piņittavaëākavē tē­Ÿavillai; ā­āl ivvaëavu nšram ku¤cammāëai maņņum ta­iyākap piņittu āņņik koõņirunta payamum 'eppaņic camāëikkap pēkiŸēm, itai' e­Ÿa pirac­aiyum pāņņiyaip piņittu āņņa ārampi­a. "e­­a naņantatu? etukku appaņip paõõi­š . . i­imš e­­aņi paõŸatu? nškku vayattaiyellām e­­amē paõŸatš . . . mu­­šyš ava ēņippē­appē - ellāttukkum nãyum nā­umtā­ kāraõam­u ava­ pšcalliyā? nãyum nā­umtā­ ava­ēņa āpãs aņņaõņarai āpãs všlaikkš viņāma vãņņukkuk kåppiņņuk kåppiņņu všlai vāīki­amām. rāttiri pakal­u illāma anta všõuvai ukkāttivaiccu cāppāņum palakāramum kāpiyum kuņuttuk kuņuttu inta vãņņilš orutta­ mātiri ākki­ēmām . . ippaņi evvaëavu pšci­ā­ . . ippē ava­ vantu kšppā­aņi? šõņi, nēkku payamā illaiyā?" e­Ÿu uņal naņuīka, naņuīkuki­Ÿa kaikaëāl marumakaëait toņņāë pāņņi. ku¤cammāë tairiyam aëippavaëpēl ta­ karatti­ mšl vaitta pāņņiyi­ karattaip paŸŸikkoõņu perumåcceŸintāë. avaë ma­attil oru tairiyamš piŸantatu. payantu naņuīkukiŸavarkaëukkuk kåņat ta­­aiviņap payantu naņuīkukiŸa i­­oru tuõai iruntāl oru tairiyam piŸakkum. payattaiyum tuyarattaiyum camāëikkavšõņumā­āl mutalil ataip pakirntu koëëavšõņum. ku¤cammāë naņuīkik koõņiruntatu ataŸkuttā­. ta­atu payattaip pakirntu koëëat takkavarkaë varāmāl, yārai eõõip payantukoõņu iruntāëē antak kaõavarš vantu viņuvārē e­Ÿutā­ avaë tavikka vaõõamiruntāë. ippētu pāņņiyammāëum ta­­aippēl, 'intuvi­ anta ēņippē­a kuŸŸattukkut taõņa­ai tantatu tavira avaë etirkāla vā×kkaikkāka intak kuņumpattaic cšrnta yārumš etuvum ceyyavillai . . ceyya muņintatumillai' e­Ÿu poŸuppā­a cinta­ai vayappaņņirukkiŸāë e­Ÿu uõarntāë ku¤cammāë. cila maõi nšraīkaëukku mu­ tiņãre­ac camaiyal aŸaiyiliruntu veëiyš vantu pārttapētu všõuvum intuvum ni­Ÿirunta mu­ varāntāp pakutiyai avaë pārvai ippētu veŸittatu. avaëukkum mutalil ava­aip pārttapētu ta­ makaëi­ vā×vaik keņutta pāvi vantirukkiŸā­š e­Ÿutā­ vayiŸŸaip piņuīkik koõņu āttiram vantatu --- appētu veëiyš ma×ai koņņuk koņņe­Ÿu koņņik koõņiruntatu; cāralait taņuppataŸkāka varāntāvi­ mu­puŸattil toīkiya måīkil taņņiyi­ maŸaivil kiņanta pe¤ci­ mãtu ava­ uņkārntiruntā­. intu ava­ arukš mikavum urimaiyēņu ni­Ÿu puņavait talaippāl mukattai måņi vimmi vimmi a×utu koõņiruntāë. ava­ kalaīkiya kaõkaëum, uõarcci mikutiyāl tuņikki­Ÿa utaņukaëumāyc co­­ā­: "intu, nā­ jeyille irunta ovvoru nimiųamum 'e­akku všõum;aŸivillāma oru poõõu vā×kkaiyaik keņutta e­akku inta taõņa­ai všõum, všõum'­u a­upaviccš­. ā­ā, e­­ait 'tiruņa­'­u u­ nakaikku ācaippaņņu u­­aik kaņattikkiņņu pē­ava­­u co­­āīkaëš . . . pēkaņņum! nãyumkåņa atukku ātaravā cāņciyam co­­iyš - atai ne­accappē u­ mšle e­akkuk kēpamš varalš; paritāpamā irunticcu. intak ko×antaiyai i×uttukkiņņu pē­atukku ippaņi oru taõņa­aiyum všõņiyatutā­­u ne­aiccukkiņņš­ . . . ā­ā nejamāc collu, intu . . nāma reõņu pšrum štē muņivilš, što oru veŸiyilš, reõņupšrum cammaticcuttā­š ēņi­ēm? ippē payittiyakkāratta­amākat tēõi­ālum appē štē pu­itamā­a kātal­u ne­aiccuttā­š ēņi­ēm? kātalarkaëukku vayiŸum paciyum uõņu­­u ēņaŸattukku mu­­š namakkut tēõallš . . .eīkeīkšyē všlai tšņi alai¤cappuŸam paņņi­i kiņakka muņiyāma nãyš tā­š u­ nakaikaëaik ka×aņņik koņuttu vikkac co­­š? nā­um mutallš māņņš­­u maŸukkalliyā? 'nā­š u­akku­­u vantappuŸam inta nakai u­akku contamillaiyā'­­u nã kškkaliyā? atellām veŸum naņippu­­u nã ni­aikkiŸayā? ippē nã ku×antaiyille . . nallatum keņņatum teriyum - ippa collu, u­ nakaikku ācaippaņņuttā­ u­­ai šmātti nā­ a×aiccikkiņņup pē­š­­u nã ne­akkiŸiyā, intu? . .. . intu . . . a×ātš collu . . ." e­Ÿu ava­ pa×aiya campavaīkaëai ni­aippåņņik kšņkumpētu intu kataŸi a×utāë. "všõu, e­­ai ma­­iccuņu . . nā­ e­ kē×aitta­attālš u­­ai apāõņamāy pa×i cumattit taõņa­aikku āëākkiņņš­. appa avvaëavu periya pāvamā atu tēõalš . . antap pāvattai nā­ ippo a­upavikkiŸš­ . . cākaŸa varaikkum a­upavippš­ . . ." e­Ÿu avaë a×utāë. "s . . a×ātš intu! e­akku nã oru tãīkum ceyyallš. nã ma­acāra e­­ai appaņi ni­aikkalš­­ā e­akku atu pētum . . mhåm . . a×akkåņātu . . ." e­Ÿu avaë tēëaik kulukki ava­ camātā­appņutti­ā­. ku¤cammāë oru vināņiyil kēpamaņaīki, ne¤cam ku×aiya avarkaëiņaiyš kuŸukkiņa ma­ami­Ÿi hālilšyš otuīki ni­Ÿāë. 'yār peŸŸa piëëaiyē iva­? ivvaëavu nalla piëëaiyā­a inta všõu, nā­ peŸŸa peõõi­mãtu vaitta ācaiyāl e­ kaõavari­ mu­kēpattatukkum piņivātattukkum paliyāki, nālu varuųam aniyāyamāy jeyilil iruntuviņņu 'nã e­akku oru tãīkum ceyyalš' e­Ÿu ta­akku etirākac cāņci co­­avaëiņam vantu colkiŸā­š' e­Ÿu ni­aikkumpētu ku¤cammāëi­ kaõkaë kuëamāyi­a. atš camayattil ava­ avaëiņa­ collik koõņiruntā­: "caņņatti­ taõņa­aiyiliruntu nā­ ovvoru nāëum ko¤cam ko¤camā viņutalaiyākikiņņš iruntš­ . . .atš nerattil u­ kuņumpattilš nã ovvoru nāëum mšlš mšlš kaņumaiyā taõņikkappaņņukkiņņiruppš­­u nā­ ni­aikkāta nāëš illš, intu! nāma reõņu pšrum cšrntu ceyta oru kāriyam - tapputā­, e­­ait taõņiccu viņņuņuttu . . ā­ā u­akku viņutalaiyš kiņaiyātā, intu? u­ nilamai eppaņi irukkum­u e­akkut teriyum . . nā­ e­­a ceyyalām collu . . collu intu" - ava­ taviyāyt tavitta pētu, ivvaëavu nšram a×utukoõņš irunta inta a×ukai aņaīkiya vimmalēņu tiõaŸit tiõaŸip pšci­āë. "nāma ceytatu-appa ceytatu-tappākavš irukkalām . . antak kāriyam tappāp pē­atukkuk kāraõamš nām atai appa ceytatutā­. nā­ appē e­ vā×kkaiyai nā­š tãrmā­ikkiŸa vayatilš illš. appē nā­ ceyta kāriyatti­ālš e­ vā×kkaiyš keņņup pēyiruntatu . . . atš kāriyattai nā­ ippa ceyyallš­­ā e­ vā×kkai keņņš pēkum . . e­ vā×kkaiyai nãyš keņuttatāka iruntālum, i­imš e­akkoru vā×kkai irukku­­ā atai u­­aittavira všŸa yārum e­akkut taramuņiyātu. ā­ā nā­ u­akkuc ceyta tappukku nã tirumpi e­­ait tšņi varuvš­­u nā­ ni­aikkavš illš, všõu . . ." e­Ÿu pšca muņiyāmal toõņai aņaikkak kaõ kalaīki­āë intu. uëëš hālil ni­Ÿirunta ku¤cammāë cuvaril mukam putaittukkoõņu rakaciyamāy, tēëkaë kuluīka a×utāë. "nã e­­a colŸš intu? nā­ ne­aiccatu pēlavštā­ nãyum ne­aikkiŸiyā?" e­Ÿu maki×cciyum pataņņamum koõņu kšņņā­ všõu. avaë kaõkaëait tuņaittuk koõņu ava­aip pārttu, a×utu civanta mukattuņa­ nimmatiyēņu perumåcceŸintavāŸu pu­­akai påttāë. avaëatu måņiya imaikaëi­ va×iyš kaõõãr va×intatu. "všõu . . nā­ u­­ēņa vantuņaŸš­, e­­ai a×aicciõņu pē. pēŸum, inta narakam pēŸum! ammā e­­ai 'cettup pēyšõņi, cettup pēyšõņi' ­­u aņikkaņi colŸā, etta­aiyē taņavai nā­um taŸkolai paõõikkalām­ukåņa ne­aiccirukkš­. š­ē muņiyalai e­­ālš . . muņiyavš illš všõu" e­Ÿu štē oru nāë nika×nta campavattai oru vināņi ni­aivu kårntu kaõõãr cinti­āë intu. všõuvum puŸaīkaiyāl kaõkaëaik kacakkikkoõņu aņit toõņaiyil kamaŸic cerumi­ā­. "nalla všëai všõu . . nā­ avacarappaņņu cettup pēkallš. nã varuvš­­u nā­ ka­avukåņa kaõņatillš. ā­ā ippo tēõŸatu; e­akkut teriyāmalš appaņi oru nampikkaiyilštā­ nā­ uyir vā×ntš­­u . . illš­­ā ivvaëavu nāë nā­ inta uņampilš uyirai vaccuõņu irunttatukkuk kāraõamš illš. cari, nā­ u­­ēņa varš­. nāma pēyiņuvēm. ā­ā mu­­š mātiri yārukkum teriyāma rakaciyamāp pēkavšõņām. pakiraīkamākavš pēkalām. e­akku anta vayacu vantāccu! anta vayacukkākattā­ inta vãņņu māņilš nā­ kāttukkiņantš­ pēlirukku. ā­ā intat taņavai ellār kiņņšyum colliņņš nām pēkap pēŸēm . . ." e­Ÿu avaë collikkoõņiruntataik kšņņa všõu, avaëatu tuõiccalaik kaõņu viyantava­pēl vi×ikaëai malarat tiŸantu avaë mukattaip pārttā­. anta mukam-nā­ku varuųaīkaëukku mu­ tā­ kaõņa ulakam teriyāta pštai mukamalla; vā×kkaiyi­ palatta aņiyai vāīkik ka­Ÿippēy, šmāŸŸam, tuyaram, avamā­am e­Ÿa vaņukkaëai šŸŸu, muņivaŸŸa ta­imai e­Ÿa iruëil kiņantu, ippētutā­ kālattāl putitāka vārkkappaņņiruppatupēl anta mukattil a¤cāmaiyum uŸutiyum oëi vãcikkoõņiruntatu. pštaiyi­ cāyalkåņa illāmal vā×kkaiyai neņitu nēkkum tãņcaõyam avaë vi×ikaëil cuņar viņņuk koõņiruntatu. "ivaë oru putiya vārppu! ivaëai šmāŸŸik kaņattikkoõņu pēyviņņatākak kåŸi­āl, ulakam nampātu. ākavš ivaëēņu kaikēttuk koëvata­målam ulakattai accamaŸŸut talai nimirntu pārkkalām' e­Ÿa nampikkaiyil ava­ kampãramāy e×untu ni­Ÿā­. appētutā­ hāl vācaŸpaņiyil cuvarēramāy oõņi niŸkum ku¤cammāëai ava­ kaõņā­. avaëaik kaõņatum ava­uë oru tāyaik kaõņa pācamš curattatu. etta­ai taņavai ava­ paciyaŸintu a­pēņu ava­ukku avaë uõavu parimāŸi irukkiŸāë! ava­ avaëaik karam kåppi namaskarittā­. avaëukku ne¤caip pãŸikkoõņu a×ukai vantatu. iruppi­um a×ukaiyēņu ava­mãtu perukic curanta a­paiyum aņakkikkoõņu, "nã šõņā vantš? e­ kuņiyaik keņukkavā? pē . . .pē . . " e­Ÿu viraņņi­āë ku¤cammāë. intu tirumpit ta­ tāyaip pārttāë. "ammā!" e­Ÿu a×aittāë intu. ataŸkumšl avaëāl pšcamuņiyavillai. "nā­um pēŸšmmā" e­Ÿu a×utāë. "pēvšņi pēvš . . . e­­a ne¤ca×uttam?" e­Ÿu makaëi­ karattaippaŸŸi uëëš i×uttu māņippaņiyarukš taëëi­āë. "māņikkup pē! aīkšyš vaiccup påņņac colŸš­ . . všõu! nã pēŸiyā, illa pēlãcaik kåppiņavā?" e­Ÿu tirumpi ni­Ÿu všõuvai miraņņi­āë ku¤cammāë. māņippaņiyil ni­Ÿu cāvatā­amāyt tāyaip pārttāë intu: "ammā, caņņam uīkaëukku maņņum contamillš, e­ viruppattukku māŸā e­­ep påņņi vaikka uīkaëukku atikāram illš; nã pēlãcaik kåppiņu. nā­ atai puriya vaikkiŸš­" e­Ÿu intu kåŸiyapētu ku¤cammāë malaittu ni­Ÿāë. "aņip pāvi! avvaëavu tårattukku āyiņuttā? u­­aip petta pāvattukku všõumņi všõum. tāy takappa­aiviņa u­akku iva­ ocattiyā āyiņņā­ . . illš?" e­Ÿu pulampi a×utāë ku¤cammāë. "āhā! makaë mšlš koõņa pācattilštā­ iīkš e­­ai āyuë kaitiyā vaiccirukkār antat takappa­ār! nãyum ata­ālštā­š, ovvoru nāëum māņiyilš e­ poõam vi×untu keņakkātā­­u etirpārttuõņš irukkš? pētum uīka pācam! uīka vãmpukku nā­ paliyāka māņņš­. appā varaņņum, nā­ pēkattā­ pēŸš­ " e­Ÿu intu āvšcam vantatupēl katti ārpparittāë. všõu vācaŸpaņiyil iŸaīki ma×aiccāralil na­aivataik kåņap poruņpaņuttāmal ni­Ÿiruntā­. ku¤cammāë māņippaņiyil ni­Ÿirukkum intuvaiyum vācaŸpaņiyil ni­Ÿirukkum všõuvaiyum naņuvil ni­Ÿu māŸi māŸip pārttāë. makaëi­ āvšcam avaëukkup purintatu. avaë kåŸuvatum uõmaitā­š? ivaë cettup pēkaņņum e­Ÿu etta­ai muŸai teyvaīkaëaip pirārttittuk koõņirukkiŸēm e­Ÿa koņumaiyai ni­aittapētu, ne¤cellām valittatu antat tāykku. 'ivaëaic cākap pirārttikkum tāy, uyirēņu vataikkum tantai, yārumš matikkāmal vãņņukkuëëšyš tãõņat takātavaëākap pavici×antu niŸka vaittuviņņa kuņumpatti­ ērava¤ca­ai - ivaŸŸukkiņaiyš avaëukku oru vā×kkaiyait tarak kåņiyava­ inta všõu maņņumš allavā?' e­Ÿu oru nimiųa nirppantatil antat tāyuëëam ā×amāy aŸintuõarntatu. tā­ ava­ai viraņņuvatum, avaëai miraņņuvatum uëëārnta cammattēņu alla; mšle×unta vāriyāyp pacaiyaŸŸu varaõņu mitakkum vãmpi­ kāraõamākavš tā­um ivvitam ivarkaëukkuk kuŸukkš ni­Ÿu taņuppatākavum avaëukkup purintatu. anta nimiųatti­ nirppantam makattā­a cakti vāyntatutā­! 'pēŸatā­ā pēyt tolai! ippavš ēņu . . pakiraīkamā ēņappēŸāëām . . nã ēņi­ā pēŸum; atu pakiraīkamāyiņum . . pē! yārum taņukkallš . . taņukkaŸavā yārum varrattukkuëëš pēyiņu" e­Ÿu a×utukoõņš kåŸi­āë ku¤cammāë. všõuvum intuvum oru nimiųam tikaittu oruvaraiyoruvar pārttukkoõņapētu, mukattai måņikkoõņu a×utavāŸš ku¤cammāë co­­āë: "e­akkup puriyaŸatu nã pēŸatu niyāyamtā­ņã . . iīkš oru nāņakam naņattāmš nã ippavš pēyiņu! avarukku uņampu irukkiŸa iruppilš avar tāīka māņņār . . . avar kuõam teri¤cum avarēņa mētikkavšõņām­utā­ colŸšõņi, intu . . nã ippavš pēyiņu . . ." e­Ÿu iraõņu kaikaëaiyum nãņņi makaëiņam avaë ke¤ciyapētu . . . "ammā . . ammā" e­Ÿu ne¤cu veņippatupēl araŸŸiyavāŸš tāyi­ arukš vantu avaëatu kaikaëukkiņaiyš vã×ntāë intu! --- ē! appaņi or ātaravait tantu, appaņi oru pācattai a­upavittu nālu varuųam ākiŸatš! a×utu ēynta piŸaku iruvarumš or avacaram koõņa­ar. intu māņikku ēņi­āë. ku¤cammāë o­Ÿum puriyāta piramippil cuvaril talai cāyntuk kaõkaëai måņiyavāŸu målaiyil kiņanta sņåli­ mãtu amarntāë. ciŸitu nšrattukkuppi­ kaiyil oru såņkšcuņa­ avaë etirš vantu ni­Ÿu, pācam perukit ta×uta×utta kuralil "ammā!" e­Ÿu a×aittu viņaipeŸa niŸkum makaëaik kaõ tiŸantu pārttāë .. "intu" e­Ÿu pataŸi ye×ukaiyil ta­atu pātaīkaëil kaõõãr cinti namaskaritta makaëai mārpuŸat ta×uvi ācãrvatittāë. "intu . . e­ kaõõš .. talai vitippaņitā­ naņakkum! kaņavuë u­ pakkam iruppār. nã eīkš iruntālum oru vari kaņutāci e×utip pēņu. u­akkāka nā­ kaņavuëai všõņiõņš iruppš­ . . všŸa e­­aņi ceyvš­? e­­ai ma­­iccuņu intu! u­­aip pettu ippaņiyellām alaikka×ikkiŸš­š . . atukkāka e­­ai ma­­iccuņuņi ammā . ." e­Ÿu makaëi­ ka­­attaip piņittuk koõņu ke¤ci­āë. "ammā, nā­tā­ nã e­­ai veŸukkaŸš­­u ivvaëavu kālam tappā ne­acciruntš­" e­Ÿu intuvum tāyi­ ma­­ippaik kēruvatupēl kaõõãr cinti­āë. appētu- ava­ - všõu paņiyšŸi uëëš vantā­. "intu, atellām etaŸku?" e­Ÿu avaë koõņuvanta peņņiyaik kāņņik kšņņā­. "všõņām . . u­akku všõuīkaŸatai vāīkit tarra aëavukku nā­ campātikkiŸš­ . . kaņņiya tuõiyēņa vantāp pētum. u­mšl irukkiŸa nakaikaëaiyum ka×aŸŸi koņuttuviņņuttā­ nã e­­ēņa varaõum" e­Ÿu ava­ co­­ataik kšņņu tiruptiyuņa­ avaë kātil irunta kammalaik ka×aŸŸa ārampittāë. piŸaku ovvo­Ÿāy måkkutti, vaëaiyalkaë, caīkili, ellāvaŸŸaiyum ka×aŸŸi kai niŸaiya vaittut tāyi­ mu­ nãņņi­āë. moņņai marampēl niŸkum makaëi­ kēlattaip pārkka muņiyāmal mukam tiruppikkoõņa ku¤cammāëāl avaŸŸai kai nãņņi vāīka muņiyavillai. intu, meëa­amāy, avaŸŸaic cuvarēramāyc cātti vaitta peņņiyi­mãtu vaittuviņņu, "ammā" e­Ÿu mãõņum a×aittāë. ku¤cammāë tirumpi intuvi­ veŸuī ka×uttaip pārttāë: "intu, maŸantuņātš! štāvatu oru teyva ca­­itā­attilš pēyi . . inta mātiri oõõu kaņņikkēņi. peõkaëukku itutā­ periya nakai!" e­Ÿu ta­ ka×uttil kiņanta māīkalyak kayiŸŸai veëiyš eņuttuk kāņņi­āë. "carimmā" e­Ÿu mãõņum tāyi­ kālil avaë namaskarittapētu - ituvarai vilaki ni­Ÿirunta všõuvum neruīki vantu ku¤cammāëi­ pātaīkaëait toņņu vaõaīki­ā­. "pēyiņņu vāīkē. nallapaņiyā vā×aõum . . pakavā­ kaiviņa māņņār" e­Ÿu iruvaraiyum meëa­amāy ācãrvattāë ku¤cammāë. veëiyil ma×ai ni­Ÿiruntatu. po×utum cāyntiruntatu. avarkaëiruvarum putiya vā×kkaiyai nēkkip puŸappaņņu viņņa­ar. vãņņi­ paņiyiŸaīkumvarai intuvi­ kālkaë tayaīkit tayaīkip pi­­i­a. teruvai mitittatum, kālilirunta kaņņukaë aŸuntatupēl - mu­­š naņantukoõņirunta ava­ai neruīka - avaë naņaiyil oru vškam piŸantatu. vãti mu­aiyil tirumpumpētu avaë mãõņum oru muŸai tirumpip pārttāë. tårattil terinta tāyi­ uruvattaik kaõõãr maŸaittatu. ku¤cammāëi­ pārvaikkum avaë maŸaintāë. vãņņiŸkuë vanta ku¤cammāë cuvarēramāy kiņanta peņņiyaiyum ata­mãtu vaittirunta nakaikaëaiyum pārttu perumåcceŸintāë. anta nakaikaëai eņuttu pakkattil irunta sņāõņi­mãtu vaittuviņņu, "ippaņi oru kāriyattai ta­­āl eppaņic ceyya muņintatu?" e­Ÿu piramippil veŸitta vi×ikaëuņa­ iruëil kiņanta anta sņåli­mãtu uņkārntāë. nallavšëaiyāka ellērukkum mu­pāka pāņņi vãņu tirumpiyatil oru vita āŸutal koõņa ku¤cammāë caŸŸu mu­ naņanta nika×cciyai o­Ÿu viņāmal vivarikkumpētu pāņņi aņikkaņi muntā­aiyil måkkaic cintik kaõõãrait tuņaittukkoõņāë. pāņņiyammāë rompap pa×aiya ulēkamtā­. e­i­um inta kali kālatti­ acuratta­amā­a aņikaëil avaëatu tāymai uëëam neki×ntu ku×aintatu!avaëum āyiram yēca­aikaëukkup pi­ yatārtta vā×kkaiyi­ nirppantattukku vaëaintu koņuttu marumāëuņa­ ottuppšci­āë. iruppi­um payamākavum varuttamāyum iruntatāl a×utāë. ippaņiyellām nšrntuviņņa kālattaic capittāë. kuņumpatti­ keëaravattaik kulaittuviņņa avaëai viraņņiviņņatu caritā­ e­Ÿu oruvakaik kēpattuņa­kåņa inta muņivai avaë šŸŸāë. iruppi­um mu­ kēpamum muraņņuc cupāvamum uņaiya maka­ai eõõumpētu pãtiyaņaintāë. naņantavaŸŸaip pāņņiyiņam vivarittuk koõņirukkaiyil teruvil oru skåņņar captam kšņņatu. atai oru nimiųam uŸŸukkšņņa ku¤cammāë pāņņiyiņam co­­āë: "vijayā varā, kālšjukkup pē­a poõ vãņņukku vara nšrattaip pāruīkē . . ." e­Ÿu calittuk koõņāë. maõi eņņaņittatu. tirumpip pārtta pāņņi, yāraiyum kāõāmal "vijayāvā, eīkš?" e­Ÿāë. "ippattā­š antac cantu mu­aiyilš vantu skåņņarlš iŸaīkiviņņirukkā­ ava­. varuvā, pāruīkēëš­ " e­Ÿāë ku¤cammāë. "eva­?" e­Ÿu vi×ittāë pāņņi. "eva­ē? . . avaëai­­ā kškkaõum. e­akku oõõum teriyātu­­u ne­aicciõņirukkā ava. iva e­­e­­a nāņakam naņattap pēŸāëē? iva avaëai mātiri ēņippēkallš­­ā atukkuk kāraõam intutā­. ava paņņatai ellām pārttirukkāëē­­ē? inta mātiri appāvukku intak kuņumapttilš vantu poŸantirukkš poõkaë; ellām e­ talaivitiņā ãsvarā" e­Ÿu ku¤cammāë pulampikkoõņirukkaiyil vijayā vantāë. vantavaë rompa avacaramākat ta­ aŸaikkup pēvataip pāņņiyum tāyum veŸittup pārttup perumåcceŸinta­ar. caŸŸu nšrattukkellām ņiyåųa­ukkup pēyirunta ampiyum vantu cšrntā­. aŸaikkuëëiruntu uņai māŸŸiya pi­ vanta vijayā, pāņņiyum tāyum pšcikkoõņatiliruntu naņantavaŸŸai åkittukkoõņu ma­ap pataippai aņakkamāņņāmal "appā vantā e­­ammā collapēŸš? ippaņi u­­ai māņņi veccuņņup pēyiņņāëš ava?" e­Ÿu ne¤cil kai vaittukkoõņu pataŸi­āë. "rompatā­ appāvukkup payantavaë illiyā, nã?" e­Ÿu avaëai vi×ittup pārttāë ammā. "nā­ e­­a paõõi­š­?" e­Ÿu mukam cuëittukkoõņš pāņņiyi­ mutukukkuppi­ oõņi­āë vijayā. "nã oõõum paõõallš; oõõum paõõāma iruņiyammā" e­Ÿāë pāņņi. oru nimiųa meëa­attukkuppi­ kaõkaë kalaīka vijayā kšņņāë: "ammā, intu varavš māņņāëā ammā? avaëai i­imš pārkkavš muņiyātā? aiyē, intu! u­­ai nā­ evvaëavē kaųņappaņutti viņņš­. cuņu cuņu­­u eri¤cu vi×untirukkš­ " e­Ÿu innšram intak kuņumpattai nirantiramāyp pirintu eīkē, eva­ēņē pēyk koõņirukkum tamakkaiyai eõõik kaõ kalaīki­āë vijayā. ivvaëavaiyum pārttukkoõņirunta ampikku viųayaīkaë purinta­a e­i­um ata­ ka­attai uõarum aëavukku ava­ mutircciyaņaiyavillai. "intu nijamākavš vãņņil illaiyā?" e­Ÿu aŸiya virumpukiŸava­pēl māņippaņi šŸi ēņi avaë aŸaikkuc ce­Ÿu viëakkaip pēņņuviņņu iņuppil kaiy孟i ni­Ÿu nālu målaiyum oru muŸai cuŸŸip pārttā­. atuvarai oru målaiyil paņuttirunta kaŸuppup på­ai 'intu illš . . intu illš ' e­Ÿu ava­iņam muŸaiyiņuvatupēl kattikkoõņš ava­ kālkaëaic cuŸŸi vantatu. a­Ÿiravu intuvi­ cellap på­aikku ampitā­ pāl 域i­ā­. māņi varāntāvil ataŸke­Ÿu irunta kēppaiyil ava­ pāl域ik koõņiruntapētu kāmpavuõņu kšņņarukš appāvi­ kār vantu ni­Ÿatu. ku¤cammāëa ēņicce­Ÿu kšņņait tiŸantuviņņāë. kãך niccayam payaīkaramā­a rakaëai naņakkum e­Ÿu åkitta ampi, 'māņippaņip pakkamkåņap pēvatillai' e­Ÿa tãrmā­attuņa­ pāl kēppaiyait tåkkikkoõņu intuvi­ aŸaikkuë pē­ā­. pātippālaip parukiya på­ai mãtip pālukku alaŸiyavāŸš ava­aip pi­ toņarntatu. appā vantuviņņār e­ŸaŸinta vijayā, ne¤cu 'tiktik'ke­Ÿu aņittukkoëëa, ta­ aŸaik katavai iraõņu aīkula iņaiveëi viņņut tiŸantu vaittuk koõņu ata­ va×iyš oru kaõõāl hālaip pārttavāŸu oëintu ni­Ÿāë. pāņņi maņņum marumakaëukkup pātukāppākak kåņavš ni­Ÿiruntāë. kārai ųeņņil viņņapi­ uëëš vanta rāmapattira­, kēņņaikkåņak kaëaiyāmal ta­atu ka­atta carãrattai hāl cēpāvil cāyttu 'ņai'yait taëartti viņņukkoõņu "Épš­aip pēņšõņi" e­Ÿu kaņņaik kuralil paõittār. kuëirnta kāŸŸu vãciya ā­antattil "ā . . å ' e­Ÿu a­upavittu mu×aīki­ār: "itē pār ku¤cu! e­akku cappātti všõņām. kiëappilš oru ņi­­ar. motallš všõņām­utā­ ne­aiccš­. 'oru nāëutā­š, paravāyillš'­­u rompa kampal paõõi­ā­ vicu. cāppiņņuņņš­" e­Ÿu nālu vãņukaëukkuk kšņpatupēl orš uŸcākattil iraintu pšci­ār rāmapattira­. avarukku eppētumš mšl stāyiltā­ ca¤cāram. kuralai aņakkip pšcavš muņiyātu. kuralai aņakki­āl vārttaikaëš varātu. toõņaiyait tiŸantu kattic captam e×uppi­āltā­ pšca varum avarukku. mšlum cātāraõa viųayaīkaëukkukkåņa o­Ÿu atãta uŸcākam, allatu atãta kēpam e­Ÿa iruvšŸu ellaikaëil allāmal iņaiyil cama­appaņa muņiyāta uõarcci vayappaņņavarātali­, amaitiyi­ avaciyamš teryātu pa×akiviņņavar avar. ma­uųa­ vãņņukkuëëiruntāl, vãņu kaëšparamtā­. kāti­ irumaīkilum kaŸuttaņarnta rēmam; på­aikkaõkaë; avaratu ākirutiyum, kuralum yāraiyumš accuŸutti viņum. avaraik kaõņu payantālum etir ni­Ÿu pšcat takunta tairiyam koõņa or ātmā uõņu e­Ÿāl atu avaratu tāyārtā­. arukš ni­Ÿāl avaratu mu×aīkai uyaramkåņa illāta pāņņitā­. "šõņā ippaņi oõõumillāta viųayattukku ārppāņņam paõŸš?" e­Ÿu kšņkaiyil "u­akkut teriyātammā" e­Ÿu patil colliviņņut toņarntu kattuvār avar. kēpamum cari, cantēųamum cari, vantatupēl aņaīkiyum pēkum avarukku. "cari, maruntaik koõņuvā" e­Ÿu uttaraviņņār kēņņaik ka×aŸŸiyapaņiyš. viruntu cāppiņņatiliruntš avarukku 'ņākņari­ uttaravai mãŸic cātam cāppiņņu viņņēmš' e­Ÿa payam. ku¤cammāë tamëaril pālaiyum uëëaī kaikaëil māttiraikaëaiyum eņuttuk koõņu avariņam nãņņi­āë. piŸaku avar kālkaëil irunta påņcukaëaik kaëaivataŸkākak kālaņiyil uņkārntāë. rāmapattira­ aõõāntu māttiraikaëai vāyiliņņu oru miņaŸu pālaik kuņittapētu avaratu på­aikkaõkaë cuvarēramāy irunta såņkšcai veŸitta­a. vāyiliruntatai vi×uīkiyatum 'ite­­a peņņi? š­ iīkš kiņakku?" e­Ÿu ataņņi­ār. ku¤cammāëukkuk kaõkaë oru vināņi iruõņa­a. camāëittuk koõņu paritāpamāy avar mukattai nēkkiyavāŸu or aņi pi­vāīki, ã­acurattil kåŸi­āë: "intu pēyiņņā. ava­ vantā­. ava­ēņa . ." e­Ÿu avaë colli muņikkumu­ avar kaiyil irunta pāl tamëar ku¤cammāëi­ valatu puŸakkātēramāy 'vir're­Ÿu pāyntu cuvaril mēti ekiri uruõņatu. vicuvaråpam koõņatupēl e×untu ni­Ÿār rāmapattira­. avaratu på­aikkaõkaë pulikkaõkaëāyi­a. "nãīkaëlām appē eīkš o×i¤cup pēyiruntšë?" e­Ÿu avar alaŸiya kural antat teruviluëëa ma­itarkaëaiyellalām kšņpatupēl ēīkāram peŸŸatu. avaratu kšëvikku arukilirunta yārum patil collavillai; avarum etirppārkkavillai. avar ta­atu påņs kālait taraiyil ēīki mitittār: "ava pēyiņņāëām! iva colŸā .. uīkaëai mātiri iëicca vāyā iruntā avaëai e­­aņi, u­­aiyumkåņa eva­āvatu vantu i×uttuõņu pēyiruppā­ . . mhåm . . pāru, ava eīkš pēyiņuvā? viņiyaŸattuk kuëëš avaëaik koõņuvarš­ pāruņi" e­Ÿu perutta kuralil captam ceytār rāmapattira­. "ippa nã eīkšņā pēŸš?" e­Ÿu pi­­āl vantāë pāņņi. "nā­ eīkšyum pēkallš; pēlãcukkup pē­ paõõappēŸš­" e­Ÿu pē­ irunta mšcaiyai neruīki rãsãvaraik kaiyileņuttār. avar ņayalaic cu×aŸŸu mu­ veku nšra ciramattukkup pi­ ku¤cammāë pšci­āë: "pēlãs e­­a paõõum? mu­­š mātiri avaë e­­a mai­ar poõõā? mai­arp poõõaik kaņattiõņu pēyiņņā­­u colla?" rāmapattira­ tirumpik ku¤cammāëai oru pārvaip pārttuviņņu co­­ār: "ava mšlš āyira råpāy nakai irukkuņi;atukkāka kaņattiõņu pēyiņņā­­utā­š appavum rippērņ paõõi­š­ . . " e­Ÿu kåŸiviņņu avar ņayalai cu×aŸŸi muņikkavillai . . "intāīkē, uīka āyira råpāy nakai! atta­aiyum, oru tirukāõikåņa illāma uriccu veccuņņuttā­ pēyirukkā . . ." e­Ÿu kai niŸaiyak koõarnta nakaikaëai mšcaimãtu avar mu­ vaittu viņņu tairiyamāka ni­Ÿāë ku¤cammāë. anta nakaikaëai puŸaīkaiyāl vãcit taëëi­ār rāmapattira­. "payittiyakkāri! . . . e­akkuc caņņam collittarayā? tiruņa­ tiruņiõņu pē­ā­ā illaiyāīkaratu, kērņlš! ava­ait tiruņa­­u nā­ co­­ā ivā piņippā . . ." e­Ÿu avar mårkkamākac co­­atum atš mårkkattuņa­ ku¤cammāë kåŸi­āë: "nãīka ava­ait tiruņa­­u co­­ā, nā­š 'illš'­­u pēy cāņci colvš­." rāmapattira­ukkuk kēpattāl talai paŸŸi erintatu. valatu kaiyil ņelipē­ risãvarēņu, iņatu kaiyāl - oru piņiyil - avaëai noŸukkat tayārā­atupēl kaiyai ēīki avar e×untapētu, pāņņi ammāë kuŸukkš ēņi vantu ni­Ÿāë. "šõņā ippaņip pšy mātiri nikkaŸš? ko¤cam poŸumaiyā yēciņā . . " e­Ÿu ke¤ci­āë pāņņi. avar pārvai ta­­ai etirttut tāyi­ mutukukkup pi­­āl niŸkiŸa ku¤cammāëi­ mšl nilaikuttiyirunttu. "nakaru ammā. e­akku etirā cāņci collapēŸāëāmš iva . . ." e­Ÿu urumiyavāŸu ku¤cammāëai eņņi piņittār. rāmapatra­i­ kaiyaip piņittu i×uttavāŸu pāņņi katti­āë: "āmāõņā, nā­umkåņac collap pēŸš­. motallš e­­aik kollu. nā­ tā­ intuvai a­uppi­š­ . . . e­­aik kolluņā . . ." e­Ÿu ca­­atam koõņavaë pēl mārpil taņņikkoõņu etiril vanta tāyi­ kuralaik kšņņatum rāmapattira­ ku¤cammāë mãtirunta piņiyait taëartti viņņut tikaittu ni­Ÿār. avar kaõkaë veŸittuc cu×a­Ÿa­a . . cakikkavš muņiyāta oru turēkam, ta­ uyiraiyš kaŸuvarukkum ēr avamā­am ta­akku nika×at ta­­aic cuŸŸilum uëëavarkaëš - peŸŸa tāyum, kaņņiya ma­aiviyum, piŸanta piëëaikaëum - cå×cci ceytu ta­akku nirantarap pakaivarkaëāy māŸi viņņa­ar e­Ÿa uõarcciyil avaratu periya kural toõņaik ku×iyilšyš cikkikkoõņu amuīkit tavittatu . . viparãtamā­a to­iyil kiŸãcciņņu alaŸiyavāŸš kaiyilirunta ņelipē­ait tåkki taraiyil aŸaintār. aņutta vināņi anta ājā­upākuvā­a ma­itar veņņi muŸitta maram pēl nilaikulaivataik kaõņu alaŸiyavāŸš ku¤cammāë ēņippēyt tāīki­āë. "rāmu, rāmu" e­Ÿu pāņņiyammāë pācam mšliņak kataŸi­āë. 'oõõumillš . . mayakkamtā­" e­Ÿu pāņņikkut tairiyamaëitta ku¤cammāë. 'ņākņarukkup pē­kåņap paõõa muņiyātš' e­Ÿu uņaintu kiņakkum ņelipē­aip pārttuk kai picaintukoõņš "ampi . . ēņippēyi ņākņaraik kåņņiõņu vāņā . . " e­Ÿu māņiyai nēkki alaŸi­āë. ampi māņiyiliruntu ēņivantā­. oru vināņi o­Ÿum puriyāmal cēpāvil nãņņik kiņaīkum appāvaip pārttā­. aņutta vināņi teruvil iŸaīki ņākņar vãņņai nēkki iruëil ēņi­ā­. "nā­um varšõņā, ampi?" e­Ÿu ava­ pi­­āl ava­ukkut tuõaiyāy vijayāvum ēņi­āëa. pāņņi, tā­ ti­acari va×ipaņum teyvaīkaëaiyellām všõņiyavāŸu kaõõãr vaņittāë. ku¤cammāë ta­atu orš teyvatti­ uruvakamā­a māīkalya caraņņai eņuttuk kaõkaëil ottikkoõņu ņākņari­ varukaikkāka kāttiruntāë. māņip paņikkaņņil, mšl māņiyil vantu ni­Ÿa anta kaŸuppup på­ai ta­atu veëëiya vi×ikaëāl hālil naņappataik ku­intup pārttatu. ma­ita­š rompap pa×amaiyā­a ulēkamtā­. kālamtā­ ava­aip putitu putitāka vārkkiŸatu. vā×kkaiyi­ anta nirppantattukku muņintavarkaë vaëaikiŸārkaë. vaëaiya muņiyātavarkaë uņaintu noŸuīkukiŸārkaë. vaëaintālum cari, uņaintālum cari, kālam putitu putitāy ma­ita­ai vārttuc celkiŸatu. antak kuņumpam vā×kkaiyi­ vārppukkšŸpa vaëaintirukkiŸatā, uņaintirukkiŸatā? allatu, iraõņumš nika×ntirukkiŸatā? ņākņar vantapi­ teriyum! (e×utappaņņa kālam: mārc 1965) na­Ÿi: putiya vārppukaë (ciŸukatait tokuppu) - jeyakānta­ mã­āņci puttaka nilaiyam, maturai - 1. aintām patippu: navampar 1994 ----------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 6. cuyatarica­am (1965) anta vārap pattirikaiyil ta­akku utavi āciriyar uttiyēkam e­Ÿu keëaravamākac collik koõņu - ovvoru nāëum vantu kuviyum kataikaëukkellām a­uppiyavarkaëi­ vilācaīkaëaip pativu ceytum, piracurikkāmal taëëappaņņa kataikaëai 'varuntukiŸēm' sņāmpu kuttit tiruppi a­uppiyum - vilācame×utik koõņiruppataiyš paõiyākak koõņuëëa civarāma­ukku, i­Ÿu ava­ peyarukkš oru kaņitam vantirukkiŸatu. anta nãëak kavari­ mãtu 'civarāma­, utavi āciriyar' e­Ÿu kuŸippiņappaņņiruppataik kaõņatil ava­ukkuc caŸŸup perumitamtā­! anta nãëak kavari­ vāyppuŸattai iraõņu viralkaëāl piņittu lākavamāka vaëaivu vaëaivāyk ki×ittup pirikkiŸā­ civarāma­. ata­uë oru kattaik kākitamiruntum ata­ naņuvš iruntu 'itu kaņitam' e­Ÿu colvatupēl ta­iyāka vi×unta oru kākitattai eņuttup paņikkiŸā­ ava­. "cira¤cãvi civarāma­ukku anška ācirvātam. pakavā­ kirupaiyāl u­akku cakala ceëapākkiyaīkaëum uõņākaõum. uīkaë ellāraiyum pārttu nšriņaiyākac colliõņu varāmap pē­atai ne­aiccā kaųņamāttā­ irukku... iruntālum paravāyillai. yēciccup pārkkaccš, ācaiyum uŸavum ma­acilš ā×amā iruntā, utaņņēņa colŸa vārttaiyellām anāvaciyam­u tēõŸatu. ā­ālum appaņi yellām ne­aiccuõņu oru tãrmā­attēņa nā­ collikkāma vantuņallš. collikkaŸatukku e­akkut tairiyam varalš... collikka muņiyallš... avvaëavutā­; vantuņņš­. āmām; etaiyumš colŸatukku oru tairiyam všõum. e­ a­upavattilš ceyyaŸatukåņa culapam; colŸatutā­ kaųņamāyirukku.... atā­ ciramam. na­­ā yēciccup pāru. nã yēcikkiŸava­; katai e×utaŸava­... nallatum keņņatumā etta­aiyē viųayaīkaëaic ce¤cuņaŸēm... ataiyellām alacip piccuc colŸatu­­ā muņiyaŸa kāriyamā? nā­ ippaņi ēņi vantuņaŸatu­­u muņivu paõõiõņu uīkakiņņšyellām colliõņu pēka vantiruntš­­ā... colli iruppš­ - kaņaiciyilš ma­acu kškkāma aīkšyš ukkāntuõņiruntiruppš­. e­akkut teriyum; nā­ pēŸš­­ā nãīka yārum a×amāņņšë­u... ā­ā nā­ a×uvš­š!... u­ āttukkāri e­ kātilš vi×aņņum­š, nā­ irukkiŸatu teriyāta mātiri colluvāëš 'acaņņu pirāmõa­'­u... atu nejantā­! cari. ippa nā­ vantuņņš­. eīkš irukkš­, e­­a paõŸš­­u ellām teri¤cukka u­ ma­acilš oru tuņippu irukkum­u e­akkup puriyaŸatu. intak kaņutāciyēņu oru kattaik kākitam kiŸukki a­uppi irukkš­š... atai eppavāvatu pētu irukkaccš - pētu pēkalš­­ā paņiccuppāru. e­­ai, e­ ma­accāņciyai nã puri¤cukkalām. nã puri¤cuppš­­u ne­aikkaŸš­... nã puri¤cuõņālum puri¤cukkallš­­ālum e­akkuk kavalai illš... inta oru mācamā u­akku oru kaņutāci e×utaõum e×utaõum­u š­ē tēõiõņš, e×utaliyš­­u uŸuttiõņš iruntatu. cattiyamāc co­­ā intak kaņutāciyait tavira mãti irukkaŸa oru kattaik kākitattai u­akkāka nā­ e×utallš... nā­ā, e­akkut tēõi­ate yellām etukku­­u teriyāmalš e×utiõņš iruntš­; i­­um e×utiõņirukkš­... itu e­­ai nā­š pārttukkaŸa pārvai, cuyavimarica­am.... illš, cuyatarica­am! tiņãr­u e­­amē tēõittu; e×uti­a varaikkum anta nēņņu pukkiliruntu piccu eņuttu u­akku a­uppaŸš­. ituvum oru acaņņutta­amē e­­amē? ā­ā oõõu, u­ āttukkāriyiņam collu: 'acaņu pirāmõa­ā irukkappaņātu; acaņā iruntā ava­ pirāmmaõa­illš; pirāmõa­­ā ¤ā­ap pokkiųam­u arttam'... antak kulattilš poŸantu, 'kaõapati'­­u pettavā cåņņi­apšrai i×antu 'acaņņu cāstiri, tatti cāstiri'­­š aŸupatu varuųamā paņņam vāīkiõņu iruntirukkš­. cari, pē­atu pēccu. ippa nā­ cantēųamā keëaravamā - aŸupatu vayacukkappuŸam - ippattā­ cantēųamā irukkš­. prāptam iruntāl eīkšyē eppavē nāma cantikkalām. e­­ai nãīkallām maŸantuņņālum pātakamillai. e­­āl etaiyumš maŸakka muņiyallš... ippaņikku u­ takappa­ār kaõapati..." - kaiye×uttiņņa iņattil kaõapati cāstirikaë e­Ÿu e×uti, cāstirikaë e­Ÿa vārttai aņittu naikkappaņņirukkiŸatu. kavarukkuëëiruntu anta oru kattaik kākitattaip pattirikai āciriyar tēraõaiyil kaiyil eņuttu etta­ai pakkaīkaë e­Ÿu aŸiya ava­ kaņaicit tāëai nãkkip pārkkiŸā­. atil pakka eõ etuvumillai. antak kākitaīkaë a­aittum oru nēņņup puttakattiliruntu piytteņukkapņņiruntatāl ērattil o×uīkaŸŸa piciŸukaëuņa­ irukki­Ÿa­a. avaŸŸil cila pakkaīkaëil pe­cilālum cila pakkaīkaëil pš­āvālum - tãrkkamā­a cinta­aiyēņu pala kālam ma­acil åŸivarum teëivu mikunta karuttukkaëā­atāl - aņittal tiruttal štumi­Ÿi e×utappaņņirukkiŸatu. avaŸŸai orš måccil paņittuviņa všõņum e­Ÿa ārvamiruntum āpicil ataŸku nšramillātu všlai kuvintiruppatāl antak kaņitattaip pattiramāka maņittut ta­ kaippaiyil vaittuk koëkiŸā­ civarāma­. ataip paikkuë vaikkumu­ antak kaņitam eīkiruntu vantirukkiŸatu e­ŸaŸiya uŸaiyaiyum kaņitattaiyum tiruppit tiruppip pārkkiŸā­. a­uppiyēr vilācam štum atil illai. e­i­um tapāl muttiraiyiliruntu akkaņitam putu ņilliyiliruntu vantiruppataik kaõņu oru vi­āņi piramittu vi×ikkiŸā­ civarāma­. 'inta appā e­­a tuõiccalēņu ivvaëavu tåram collāmal koëëāmal ēņip pēyirukkiŸār!' e­Ÿu eõõiyapētu, kaëëaī kapaņu aŸiyāta anta appāvi uëëam inta vā×kkaiyil enta aëavukkuk kaittu nontu pēyirukkum e­Ÿa - aŸivil viëaiyāta, ma­attil curanta - uõarvil ava­atu kaõkaë kalaīkuki­Ÿa­a. - anta vi­āņi ava­ ta­atu tantaiyi­, anta acaņņup pirāmmaõari­ - tāņi ma×ikkāta, naraitta rēmakkaņņai aņarnta, mu­ pal vi×unta, ammait ta×umpukaë niŸainta, māŸu kaõ pārvaiyēņu kåņiya kariya muka vilācattaik kaŸpa­ai ceytu kaõõetirš kāõkiŸā­. 2 kaõapati cāstirikaë pē­a mācam amāvācaikku aņutta nāë tiņãre­Ÿu kāõāmal pēyviņņār.... mutal iraõņu nāņkaë avaratu kuņumpatti­ar - kuņumpatti­ar e­Ÿāl všŸu yār? avaratu iraõņu piëëaikaëā­a civarāma­um maõiyumtā­ - avarkaë ataŸkāka atikam kavalai koëëa villai. nā­kaintu cāstirikaëēņu avar kā¤cipuram pēyiruppatāka yārē collak kšņņu, "pēkiŸa ma­uųar āttilš vantu oru vārttai colliņņup pēkappaņātē? ne­accappē varatum pēŸatum... itu e­­a cattiramā cāvaņiyā?" e­Ÿu moŸumoŸuve­a avarait tiņņi tãrttuk koõņiruntāë avaratu māņņup peõ rājam. ā­āl cila nāņkaëukkup piŸaku anta nā­ku cāstirikaim tirumpi vantu kaõapati cāstirikaë taīkaëuņa­ varavillai e­Ÿu terivitta anta nimiųamš rājam oru vi­āņi tikaittu, antat tikaippukkup pi­­ar avarait tiņņuvatai niŸuttik koõņāë. 'eīkš pēyiruppār? eīkš pēyiruppār?' e­Ÿu ta­akkut tā­š pulampik koõņāë. všŸu makaëē, avarai matittu a­puņa­ upacarikkum uŸavi­arē yārumillāta avaratu nilaiyai eõõi yeõõit ta­akkuë perumåcceŸintāë. civarāma­i­ ma­attilum lšcā­a kalakkam kuņikoõņatu. ti­acari mālaiyil āpiciliruntu varumpētu, va×iyil uëëa teppakkuëac cuvari­mãtu varicaiyāy uņkārntu uratta kuralil vākku vātaīkaëil ãņupaņņirukkum cāstirikaëi­ capaiyil ta­ takappa­ār irukkiŸārā? e­Ÿu civarāma­i­ kaõkaë alaintu alaintu tšņi šmānta­a. - ava­ukkut teriyumā, åril irukkumpētu kåņa, intak kåņņattiliruntu otuīkit ta­ittš avar niŸpār e­patu... atu cari, anta acaņņu pirāmmaõarai yārtā­ cšrttuk koëvārkaë. nāëukku nāë ta­ tantaiyi­ mãtu 'avar e­­a ā­ārē, eīkš niŸkiŸārē, allatu všŸu štāvatu'... e­Ÿu eõõiyeõõi avarpāl ta­ ma­attukkuë oru rakaciyamā­a škkam mikuntu ka­appatai ava­ uõara ārampittā­. e­i­um atu paŸŸi veëippaņaiyāy vicārikkavē pšcavē ava­ veņkappaņņā­. ta­ ma­aivi rājam 'lēkattilš illāta appāvaip paņaiccuņņšëš... oršyaņiyā urukip pēkātšīkē' e­Ÿu erintu vi×uvāëē e­Ÿu a¤ci­ā­. ta­ tampiyum ta­­aip pēlavš uëira appāvukkāka šīkukiŸā­ē, allatu, 'anta acaņņuk ki×am eīkš tolaintāl e­­a?' e­Ÿu acaņņaiyāka irukkiŸā­ē e­Ÿu aŸiya muņiyāmal tavittā­. appaņi acaņņaiyāka iruntāl atu makā pāvam e­Ÿu tē­Ÿiyatu. ci­­a vayacil - ci­­a vayacil e­­a - ippētu kåņattā­ avarai appā e­Ÿå collik koëëavš tā­um ta­ tampiyum veņkappaņņa nika×ccikaë ellām ava­ ni­aivukku vanta­a. kaõapati cāstirikaë pē­Ÿa ēr a×akaŸŸa kaŸuppup pirāmmaõar acaņņuc cirippuņa­, māŸu kaõ pārvaiyēņu etiril vantu ni­Ÿāl yārukkumš matippā­a eõõam piŸakkātutā­. avaraip pārttāl cilarukkup paritāpamāka irukkum; cilarukkup parikācamāka irukkum; avarum 'ãã' e­Ÿu ēņņai vāyc cirippuņa­ ku×antaipēl etaiyāvatu pšcuvār. pšccil potintuëëa arttattai yār kava­ikkiŸārkaë? ākavš atu palarukku oru, 'pērā'kavš irukkum. paritāpattukkum parikacippukkum āëākik koõņirukkum ta­­ai appā e­Ÿu collik koëëavš ta­ piëëaikaë veņkappaņuvatil oru niyāyamiruppatākak karuti vantār kaõapati cāstirikaë. mottattil kaõapati cāstirikaëai åril yārum matittatillai. cila camayaīkaëil avamatittatuõņu.... maŸŸa cāstirikaëukku etaiyāvatu pšci avar vāyaik kiëaŸi maki×a avar oru po×utupēkkuc cāta­am. vãņņil avaratu piëëaikaikku avarāl avamā­am; veņkam. avaratu māņņup peõõukku avarmãtu veŸuppu! rājattukku avar mãtu ta­iyāka vicšųamā­a veŸuppu o­Ÿum kiņaiyātu. catā nšramum ciņuciņuttuk koõņiruppatu avaë cupāvam. antac ciņuciņuppil aņikkaņi vantu cikkik koëpavar avartā­ e­Ÿāl ataŸku avaëā pa×i? ivvitam yārukkum všõņātavarāyirunta kaõapati cāstirikaë eīkē ēņip pē­atil yārukku e­­a naųņam? "i­­iyēņa pattu nāëāccu. irupatu nāëāccu..." e­Ÿu avarkaë š­ nāëai eõõik koõņirukkiŸārkaë? "ippaņi namma talaiyilš pa×iyaip pēņaõum­u kāttuõņu iruntirukkār ma­uųar. årlš e­­ait tā­š colluvā? nā­ avarai oru vārttai pšci­atu uõņā?... ma­uųa­ iruntum e­ pirāõa­ai vāīki­ār. ippē illāmalum e­ pirāõa­ai vāīkaŸār" e­Ÿu po×utu viņintu po×utu pē­āl ta­ māma­āri­ pirivukkāka avaëum ta­ cupāvappaņi šīkikkoõņu tā­iruntāë... - avar irukkumpētu, oru vārttai kåņa avaraik kaņintu tā­ pšci­atillai e­Ÿu nijamākavš ni­aikkiŸāë rājam. inta orumātap pirivi­ kāraõamāka - taīkaëai viņņu vilakip pē­a kaõapati cāstirikaë uyiruņa­āvatu irukkiŸārā? e­Ÿu aŸintu koëëa virumpum tuņippil avar kuņumpatti­arukku avar mãtu oruvita škkamum a­pum piŸantirukkiŸatu. avar ippaņi eīkē a­ātai pēlap pēyviņņatai eõõiyeõõi 'avar eīkš a­ātaip piõamākak kiņakkiŸārē' e­Ÿa payaīkaramā­a kaŸpa­aikaëil cikkik koõņu, 'intap pāpattukku nā­ tā­ kāraõamē?' e­Ÿu uëira viëainta naņukkattuņa­ rakaciyamākak kaõõãr vaņikkiŸāë rājam. inta viųayam civarāma­ukkē maõikkē teriyātu. ***ņiņiņiņi***ņiņiņiņi **** pattu nāņkaëukku mu­pu āpicil iruntu varuki­Ÿapētu, teppak kuëakkaraiyil kåņi ni­Ÿa cāstirikaë kumpalil civarāma­i­ pārvai - kaņņai kuņņaiyāy ka­­aī karšle­at tuõņākat te­paņum - ta­ tantaiyait tšņi va×akkampēl tu×āviyapētu ava­aip pārttuviņņār veīkiņņuvaiyar... ava­aip pi­ toņarntu kaņait teruvarai vantār... piŸaku ta­ pi­­āl yārum varukiŸārkaëā e­Ÿu cuŸŸum muŸŸum pārttuk koõņu "e­­aņā civarāmā..." e­Ÿa×aittār. civarāma­ tirumpi­ā­. "e­­a, uīkappāvaip patti­a takaval štāvatu kiņaiccutē?" e­Ÿu nerukkamāy vantu kšņņār. veīkiņņuvaiyar, kaõapati cāstirikaëi­ pālya ci­škitar; otta vayatu. civarāma­ukku š­ē tā­ periya tavaŸu purintuviņņatu pē­Ÿa uõarcci šŸpaņņuk ku­inta talaiyēņu, "oru takavalum illai... eīkš pēyiruppār­­u teriyallš... š­ pē­ār­um teriyallš... āttilš kåņa oõõum varuttam illš... m... uīkaëukkut teriyātā nāīka eppaņi avarai vecciruntēm­u" e­Ÿu me­Ÿu me­Ÿu vi×uīki­ā­ civarāma­. ava­ukkuk kuŸŸamuëëa ma­acu kumaintatu... "aņa acaņu.. atukku nã e­­a ceyvš?... appaņiyš iruntālum tēppa­ukkum maka­ukkum āyiram irukkum... atukkāka orutta­ āttai viņņš pēyiņuvā­ē? atu cari, u­akku viųayamš teriyātā?..." e­Ÿu cuŸŸu muŸŸum pārttār. piŸaku kuralait tā×tti "ippaņi vā colŸš­" e­Ÿu naņut teruviliruntu ēramāy, paja­ai maņattarukš ava­ai a×aittu vantār veīkiņņuvaiyar. kaõapati cāstirikaë åraiviņņš ēņip pēvataŸku mutal nāë teppak kuëakkaraiyil naņanta campavattai avar ni­aittup pārttār. teru ēramāy iruvarum vantu ni­Ÿapi­, ta­atu iņuppil ceruki irunta poņi maņņaiyai eņuttu oru cimiņņā poņiyai viralkaëil iņukkiyavāŸu avar co­­ār: "ava­ukku ma­acš veŸuttup pēccuņā. ava­ai appiņi avamā­ap paņuttiņņār všŸa yāru, cuntaraka­apāņikaë tā­..." e­Ÿu colli viņņuk kaiyilirunta poņiyaik kāramāy uŸi¤ci­ār veīkiņņuvaiyar. poņiyi­ kārattil kalaīkiya kaõkaëēņu civarāma­ai veŸittup pārttār. civarāma­ukku o­Ÿum puriyavillai. cuntaraka­apāņikaë kaõapati cāstirikaëai avamā­appaņutti­ārā?... š­? civarāma­ukkum ava­ kuņumpatti­arukkum cuntaraka­apāņikaë mãtu aëavaŸŸa mariyātaiyum paktiyum uõņu. kaõapati cāstirikaëi­ kurunātar avartā­. antak kālattil makā paõņitarāy viëaīkiya kaõapati cāstirikaëi­ tantaiyā­a paramšsvara ka­apāņikaëi­ uyirukku uyirā­a cãņar cuntaraka­apāņikaë e­kiŸa viųayam, oru kuņumpap perumaiyāyp pēŸŸivanta ceyti. avariņam tā­ kaõapati cāstirikaë vštam payi­Ÿār. 'e×upattaintu vayatukku mšlākip pa×utta pa×amāyp pārttavar vaõaīkum tēŸŸamum ta­maiyum poruntiya ka­apāņikaë, pāvam, ta­ tantaiyai e­­a kāraõatti­āl avamā­appaņutti irukka muņiyum? appaņiyš ko¤cam mu­kēpiyā­a ka­apāņikaë štāvatu colliyiruntālum, yār e­­a kåŸip pa×ittālum ata­aip poruņpaņuttāta 'parappirammamā­a' ta­ tantai, ataŸkākavā årai viņņu ēņippēyiruppār?' e­Ÿellām yēcitta tayakkattuņa­ "nãīka e­­a colŸšë?" e­Ÿu veīkiņņuvaiyari­ mukattaip pārttā­ civarāma­. "nā­ pārttataittāõņā colŸš­... nškke­­aņā payam? mattavāëëām oru kaņci mātiri, inta aniyāyattaip patti oru vārttai pšca māņņšīkaŸāëš... cuntaraka­apāņikaë rompap periyavartā­... nā­ illšīkalš.... ā­ālum avarukku inta vayacilš ippaņi oru kēpam kåņātu... ma­uųa­ e­­a, ippaņiyā aciīka aciīkamāp pšcuvār? ivar takutikku ākumā?... cã!" e­Ÿu paņapaņave­Ÿu pšci aluttuk koõņa veīkiņņuvaiyar, ataŸkumšl viųayattai aŸintu koëëa ava­ ārvam kāņņukiŸā­ā e­Ÿu aŸiya meëa­amāy civarāma­i­ mukattaip pārttār. "e­­atā­ naņantatu... e­akku oõõumš teriyātš!" pataittā­ civarāma­. "e­akkumtā­ teriyātu... nā­ kēyillšruntu vantuõņiruntš­. kuëattaīkaraiyilš orš cattamā, ška kaëšparamā iruntatu. pārttā uīkappa­ - kaõapati tšmš­­u ni­­uõņirukkā­. ka­apāņikaë aņikkap pēŸavar mātirik kaiyaik kaiyai ēīkiõņu āvšcam vanta mātiri kutikkaŸār. ava­ai avar aņikkak kåņa pāttiyatai uëëavartāõņā, nā­ illšīkallš... ā­ālum ka­­ā pi­­ā­­u - cã! oru pirāmaõa­ pšcak kåņiya pšccā? appiņi aciīka aciīkamā tiņņi­ār... kaõapati appaņiyš kå­ik kuŸuki ni­­uõņiruntā­... kaņaiciyilš - ava­ maņņum e­­a ma­uųa­ illiyā? nškkš tēõittu... atai ava­ kšņņuņņā­; appaņi oõõum tappā pšciņalš. "ēy.. ippaņi aciīka aciīkamā pšcaŸãrš... nãr oru pirāmaõa­āyyā"­­u kšņņā­...! evvaëavu pšccukkuttā­ oru ma­uųa­ pšcāma iruppā­? naŸukku­­u kšņņā­... avvaëavutā­! antak ki×avaraip pārkkaõumš... kaõapati ka×uttilš pēņņirunta tuõņai i×uttu muŸukkip piņiccuõņār... āvšcam vantatumātiri kāyattiri mantirattaik kåvi­ār. "colluņā, itukku arttam collu. nã pirāmaõa­ukkup poŸantava­ā­ā colluņā.... e­­aip pārttā kšņņš... pirāmaõa­ā­­u?... iva­ pirāmaõa­ā­­u ellārum kšëuīkē..."­­u aciīka aciīkamāt tiņņi­ār - orš kumpal kåņiņuttu... nā­ pēy vilakkap pārttš­. antak ki×ava­ukkuttā­ e­­a palamē? e­­aip piņiccu oru taëëu taëëi­ār pāru... nā­ pēyi kuëakkarai cuvar mšlš vi×untš­.... taëëiņņuk kattaŸār.... ma­uųa­ukku veŸi! oõõu mantirattukku arttam collu.... illš­­ā 'nā­ pirāmaõa­ illš'­­u ottukkē... e­­ek kšņņiyšņā, e­­a tairiyam?" e­Ÿu uŸumi­ār. avar piņiyilš pāvam, kaõapatikku uņampš naņuīkaŸatu. nāīka avarkiņņš pšca muņiyallš... antak ke×amtā­ mårkkamāccš­­u kaõapatikiņņš ke¤ci­ēm.... 'collumēyyā... mantirattukku arttam colliņņuppēmš... piņivātam piņikkātãr'­­u nā­um kiņņš pēyi co­­š­... kaõapati e­ må¤ciyai veŸiccip pārttā­. pārttuņņu 'ē'­­u ko×antai mātiri a×utā­... - 'nškku mantaram tā­ teriyum... arttam teriyātš'­­u ava­ a×aŸappē, ampatu varuųattukku munti nā­um ava­um oõõā paņiccatellām nškku ¤āpakam vantu nā­um a×utuņņš­. tiņãr­u uīkappa­ ka­apāņikaë kaiyait taëëi utaŸi­ā­. ellārum e­­a naņakkap pēŸatē­­u tikaiccup pē­ēm. pallaik kaņiccuõņu uņampilšrunta påõålai veņukku­u piccu aŸuttu, ka­apāņikaë må¤cilš eŸi¤cuņņu 'pēīka... nā­ pirāmaõa­ illš... nā­ pirāmaõa­ illš'­­u kēųam pēņaŸa mātirik kattiõņu ēņņamum naņaiyumā nāluvãtiyum cuttiõņu appa pē­ava­tā­; e­­a ā­ā­ē, eīkš pē­ā­ē­­u u­­aņai vantu vicārikkaõum­utā­ ne­aicciõņiruntš­... nã e­­aņā­­ā inta viųayamš teriyātuīkaŸš?..." e­Ÿu, tā­ campantappaņāta - intak kālattu pirāmaõarkaëākiya tāīkaë yārumš campantappaņāta - kaõapati cāstiri e­Ÿa ta­ippaņņa oruva­i­ vivakārampēl a­Ÿu naņanta nika×cciyai viëakki­ār veīkiņņuvaiyar. veīkiņņuvaiyar vivaritta campavattil potintuëëa oru camåkac cãra×avi­ koņumaiyai ā×ntu uõarnta všta­aiyil vāymåņi meëa­iya­ā­ civarāma­. avariņamiruntu viņaipeŸŸuk koëëāmalšyš ku­inta talaiyēņu, kalaīkuki­Ÿa kaõkaëēņu ava­ vãņu nēkki naņantā­. vãņņiŸkup pē­atum oru målaiyil kavi×ntu paņuttuk kataŸi a×avšõņum e­Ÿu va×iyellām ni­aittuk koõņš ava­ naņantā­... ā­āl a­Ÿu ava­ vãņu ce­Ÿatum avvitam ceyyavillai. tantaiyi­ pirivai eõõit tā­ a×uvataik kaõņu 'avaë' kēpippāë e­Ÿa accattil ava­ anta 'ācai'yaik kaiviņņu viņņā­. - tā×nta kulattil piŸanta koņumaikku a×utāl ataŸku ēr arttamum irukkum; a­utāpamum kiņaikkum. uyarnta kulattil piŸantum kaliyi­ viëaivāl viparãtamāyp pē­a intak koņumaikku a×attā­ muņiyumā? a­utāpantā­ kiņaikkumā? 3 civarāma­ āpiciliruntu varumpētu va×iyil kuŸukkiņņa teppakkuëakkarai cāstirikaë kåņņattil ava­ pārvai i­Ÿu yāraiyum tšņavillai. vãņu ce­Ÿatum tapālil vanta antak kākitak kattaiyil pe­cilālum pš­āvālum e×utappaņņirukkum ceytikaëai, kālatti­ aņiyai ne¤cil šŸŸatāl oru vayētika itayattiliruntu teŸittu vi×unta rakaciyamā­a utirat tuëikaëi­ arttattai aŸintu koëëa všõņum e­Ÿa avacarat tuņippil naņantu koõņirunta ava­, antak kåņņattaiyš kava­ikkavillai. civarāma­ vãņņai aņaiyumpētu rājam aņukkaëaiyil irukkiŸāë. maõi i­­um vãņņukku varavillai. ava­ukku mavuõņ rēņiluëëa oru periya pātaraņcaik kaņaiyil cšlsmš­ uttiyēkamā­atāl, iravu eņņu maõikkumšl kaņai aņaitta pi­pš vãņņukku vara muņiyum... ta­atu aŸaiyil ce­Ÿu uņaikaëaik kaëaintapi­ mutal všlaiyākak kaip paiyait tiŸantu anta nãëak kavari­ uëëš irunta kākitak kattaiyai eņuttu antaraīkamāyp paņikka ārampikkiŸā­ civarāma­. ava­ paņitta mutal variyš oru makattā­a ilakkiyatti­ ārampa vācakampēl amaintu irukkiŸatu: "itē! e­ kaõmu­­š āyirakkaõakkā­a ma­uųā ca¤cariccuõņirukkā. ovvoru ma­uųāim ovvoru vitamā irukkā. oruvitam mātiri i­­oru vitam illš. āyiramum āyiram vitam! inta maitā­attilš e­akku mu­­šyum e­akkup pi­­šyum āyiram āyiramā ma­uųā pēyiõņum vantuõņum irukkā.... ci­­a vayacilš kuņai rāņņi­attilš mutal taņavai cutti­appa šŸpaņņa mayakkam mātiri inta nimiųam e­­aic cutti āyiram āyiramā ja­aīkaë cuttiõņu irukkaccš oru piramai taņņaŸatu. nā­um tiruvi×āk kumpallš va×i tavaŸic cikkiõņa ko×ante mātiri tirutiru­­u mu×iccup pākkaŸš­. inta āyirakkaõakkā­a ma­uųā mukattilš oõõukåņa teri¤ca mukamā illš. e­­aik kava­ikkiŸa mukam itilš oõõukåņa illšīkaŸatai ne­accup pārkkaŸappē parama cukamā irukku. inta ņilli irukkš, rompa purāta­a nakaram. acēka­ e­­a, pātuųākkaë e­­a, veëëaikkārā e­­a - inta tšcattaiyš etta­aiyē varuųaīkaëā āõņu varra nakaram itu. i­­iya tštiyilš nāmellām ukkāntuõņu contam koõņāņaŸēm. etta­ai talaimuŸaikaëai inta lēkam pāttuõņš irukku. inta nimiųam uyir vā×aŸa ma­uųa jātiyilš oru napar kåņa irunåŸu varuųattukku mu­­ālš illai; irunåŸu varuųattukku mu­­ālš vā×nta ma­uųa jātiyi­ oru jãva­ kåņa ippē illš. atu oru pirivu; itu oru pirivu. antap pirivu eppē eppaņip pēyi intap pirivu eppē eppaņi vantatu­­u yār colla muņiyum? itu maņņum cattiyam. atu mu×ukkap pēyiņuttu, itu mu×ukka vantuņuttu. ā×amā yēcikkāma eņutta eņuppilš pārtta uņa­š inta ulakattilš uëëa ellāmš oru aticayamāttā­ irukku. atumātiritā­ inta viųayamum - irunåŸu varuųattukku mu­­āņi iruntavā mu×ukkap pē­atum, ippa uëëavā mu×ukka vantuņņatum āccariyamāttā­ irukku - avā ko¤cam ko¤camā pē­ā; ivā ko¤cam ko¤camā vantā. itumātiritā­ pēŸatum varratum. kaņavuë vitippaņi intak kāriyam taņaīkal illāmaltā­ naņakkaŸatu. ma­uųa vitippaņiyum ippaņittā­ naņakkaõum; naņakkum. iyaŸkaiyilš oru cikkalum illai. cikkalš illš­­ā atu ceyaŸkaiyš illai. ippaņi oru ceyaŸkaiyā­a cikkallštā­ nā­ cikkiõņš­. appaņi cikkikkaŸatutā­ vā×kkai... cikkal viņupaņalš­­ā atukku nāmatā­ poŸuppu..." antak kākitaīkaëil ituvarai pe­cilāl e×utappaņņirukkiŸatu. itaŸkup piŸaku ārampamākiŸa pakkaīkaë pš­āvāl e×utappaņņirukki­Ÿa­a. inta vittiyācattai oru attiyāyap pirivu pēl uruvakittuk koõņu, tā­ paņitta ka­amā­a viųayaīkaëaik karutt孟ic cintikkiŸā­ civarāma­... ava­atu cinta­aikaëai maŸittuk koõņu 'inta acaņņu appāvā ippaņi yellām cintikkiŸār' e­Ÿa viyappuõarcciyš mšliņukiŸatu. inta vi­āņi ava­ ta­atu tantaiyi­, anta acaņņup pirāmaõari­, tāņi ma×ikkāta rēmakkaņņai aņarnta, mu­pal vi×unta, ammait ta×umpu niŸainta, māŸukaõ pārvaiyēņu kåņiya kariyamuka vilācattaik kaŸpa­ai ceytu kaõõetirš kāõkiŸā­. e×uttait to×ilākak koëëa všõņum e­Ÿa ācaiyēņu oru pattirikaiyil paõiyāŸŸum ta­atu cinta­aiyil šŸpaņa muņiyāta eõõaīkaim, ta­­āl e×uttil vaņippataŸkuk kaivarap peŸāta kalaiyum - kālamellām ellēruņaiya kšlikkum avamatippukkum āëā­a anta appāvi pirāmaõa­ukku eppaņi cittiyāyiŸŸu! e­Ÿa piramippil viëainta naņukkattēņu ava­ toņarntu paņikka ārampikkiŸā­. "e­ takappa­āri­ mukam kåņa e­akku ¤āpakam illš. avar cākaŸappa e­akku vayacu o­patu; niyāyamā atu e­akku ¤āpakam irukkaõum. nā­tā­ acaņāccš, maŸantuņņš­. ā­ā vayacu āka āka avaraip patti ellārum pšcikkaŸatilš iruntu nā­um avaraippatti rompat teri¤cuõņš­. avar makā paõņitar. enta aëavu avarukku camskirutattil pāõņiyattam uõņē anta aëavukkut tami×ilum uõņām. cuntara ka­apāņikaë mātiri periyavāëëām avarkiņņš paņikkak koņuttu vaccavā. e­akkuttā­ koņuttu vaikkallš. ammā colluvā; appā mātiri nā­um makā paõņita­ākaõum­u. atutā­ appāvukkum ācaiyām; m.... atellām antak kālattup pirāmaõat tampatikaëi­ laņciyam; ta­ piëëai pirāmaõa tarmatti­ piratinitiyā ākaõumkaŸatu. intak kālattilš eva­ irukkā­? nā­ š­ eva­aiyē tšņaõum? appaņip paņņavāëukkup poŸanta nā­iruntš­ā avā mātiri?... nā­ evvaëavē co­­š­: antac ceruppuk kaņai všlai vāõņām­u, inta maõi kšņņā­ā?... 'u­akku oõõum teriyātu. itukkš nā­ e­­a ciramappaņņirukkš­... mācam irunåttaimpatu råpā campaëam. varuųattilš måõumāca pē­as inta všlaikku e­­a kuŸaiccal! aīkš oõõum māņņai aŸuttut tēl eņuttuc cerupput taikkiŸa všlai illš. ņappāvilš varra ceruppai eņuttu vikkaŸatutā­. u­akku oõõum teriyātu, nã oru pa¤cāīkam... cummā iru'­­u e­ vāyai aņaiccuņņup pēyiņņā­ anta všlaikku. atu ava­ tappā? illai, atu oru tappā­­u yēciccup pārttā intak kaliyilš ellām caritā­­u tēõŸatu. š­­ā, e­ piëëaikaë e­­aip pēla kuņumi vaccuõņu, uņampilš caņņaiyum, kāllš ceruppum pēņa urimai illāma - intak kālam pārttup parikacikkiŸa oru otukkappaņņa kåņņamā vā×aõum­u nā­ ācaippaņalš. ata­ālštā­ avāëai iīkilãų paņikka vaccš­. kirāppu vaccukkac co­­š­. itukku arttam e­­a? nā­ eppaņi irukkaõum­u ācaippaņņu e­­ālš iruka muņiyalaiyē appaņi yellām avāëai ākkit tirupti paņņuõņš­ā? āmām; 'otuīkippē otuīkippē'­­u collic colli nā­štā­ otuīkip pēyiņņš­š!... oru jāti tā×ntatu evvaëavu poyyē avvaëavu poy i­­oru jāti uyarntatum. itu eppē teriyaŸatu­­ā tā×tti otukkappaņņa jātiyaip pēlavš uyarntu otuīkippē­a jātiyum paņaŸa kaųņattilš e­akkut teriyaŸatu. e­ piëëaikaë pšrukku uyarnta jāti­­u colliõņālum, årukkup påõål pēņņuõņālum nalla všëai! - e­­aippēla otuīkip pē­a jāti āyiņalš. ā­ā avākåņa e­­ai otukki vaccuņņāëš. e­­ai appā­­u collikka, ava camamā pa×akaŸavā mattiyilš e­­ai appā­­u kāņņikka evvaëavu vekkappaņņāīkaŸatai nā­ etta­aiyē taņavai pārttirukkš­. m... mukam teriyāta appāvai ne­accu nā­ perumaip paņņuõņirukkš­... kaõõetirš irukkiŸa appa­aip pārttu e­ piëëaikaë vekkappaņņuõņirukku! atu cari, nā­š e­­ai ne­accu vekkappaņaŸaccš, avā paņaŸatu tappā?" - mãõņum inta iņattiliruntu pe­cil e×uttukkaë ārampamāki­Ÿa­a. civarāma­i­ kaõkaëil curanta kaõõãrāl anta e×uttukkaëum maŸaiki­Ÿa­a. ava­ cila vināņikaë mšl tuõņāl mukattai måņik koëkiŸā­. a×ukiŸā­ā? piŸaku oru muŸai perumåcceŸintu civanta kaõkaim tuņikki­Ÿa utaņukaëumāyt toņarntu paņikkiŸā­: "pāratiyār rompa kēpattēņu kaņumaiyāyttā­ colliyirukkār: 'arttam teriyāma mantiram colŸataiviņa ceraikkap pēkalām'­u. oru pattu varuųattukku mu­­š itai eīkšyē paņiccš­. nā­ colŸa mantirattukkellām e­akku arttam teriyumā?­­u nā­ yēciccup pārttš­. a­­ikkup pårā mukan teriyāta e­ takappa­ārai - anta makā paõņitarai ne­accu, ne­accu, nā­ a×utš­. anta makā paõņitariņam - e­ takappa­āriņam - paņicca cuntara ka­apāņikaëum makā paõņitartā­. avariņam paņiccava­ nā­. ā­ā e­akku avarkiņņš ācā­ e­kiŸa paktiyaiviņa 'aņippārš' e­kiŸa payamtā­ atikamāka iruntatu. oru taņavaikku mšlš kšņņā avarukkup pollāta kēpam varum. anta payattilš avar oru taņavai colŸataik kåņa nā­ o×uīkāp puri¤cukkallš. nā­ kiëippiëëaimātiri vštam paņiccš­. appē atu e­akku tappu­­u tēõalš... ... mantiraīkaë teyvãkamā­a, pu­itamā­a, pavittiramā­a viųayaīkaëaip pattip pšcaŸatuīkaŸa nampikkaiyilšyš atai nā­ ma­a­am paõõiņņš­. 'tāyppāllš e­­e­­a vaiņņami­ irukku­­u teri¤cuõņā ku×antai kuņikkiŸatu! ā­ālum atu avaciyamillaiyā? nēyāëikku maruntutā­ mukkiyamš o×iya, ovvoru māttiraiyilšyum e­­e­­a racāya­am kalantu irukkuīkiŸa ¤ā­am avaciyamā e­­a? atupēlatā­ mantiram! u­akku atu tšvai; atai japippata­ målam ataŸkuriya pala­kaë u­­ai aņaiyum'­u oru periya mštai e×utiyiruntār. ataip paņiccappaŸamtā­ e­akku oru āŸutal piŸantatu. ā­ā, anta ¤ā­iyi­ inta vātamum e­akkut takka camayattil kai koņukkallš... oru taņavai vakkãl rākavaiyyar āttukku tarppaõam paõõi vaikkap pēyiruntš­. avar rompap periyavar. e­ takappa­ār mšlš vaccirunta paktiyai takuti illāta e­pšrlš appaņiyš vacciruntār. nāŸpatu varuųamā e­­ai avarukkut teriyum. pē­a varuųam oru nāë avar vãņņukkup pēyirukkaccš, avar marumā­, vaittiyanāta ayyar­u ņilliyilšruntu vantiruntār. avarukkum a­­ikki tarppaõam paõõi vaikka všõņiyiruntatu. avaraip pārttā āë veëëaikkāra­ mātiri iruntār. antap paņņuvastirattai avar kaņņiyirunta muŸaiyilšyš ma­uųa­ všųņi kaņņip pa×akātavar­u teri¤cuõņš­. nālu aīkulattukkuc carikaik karai všųņiyum paņņut tuõņumā avar māņiyilšruntu eŸaīki varraccš paëapaëa­­u kāllš cilippar všŸš... e­­a paõŸatu?... kālam! nā­ mukattaic cuëiccuõņu 'tarppaõam paõõaccš ataik ka×aņņiņaõum'­u co­­š­. 'ai ām sāri'­­u ¤āpaka maŸatikku avarum vekkappaņņuõņār. nā­um 'iņ is ālraiņ' co­­š­... nā­um aņikkaņi štāvatu reõņu iīkilãų vārttaiyaik kalantu pšcaŸatutā­!... ulakam e­­ai otukki vacciruntālum ēņi ēņi vantu oņņikkiŸa kuõam atu. e­akkum a­­ikki pala eņattukkup pēka všõņiyiruntatu. avacara avacaramā kaņamaiyai muņiccuõņu e×untirukkaccš pārttā taņcaõai kuŸaivā iruntatu. 'inta ma­uųa­ukku oõõumš teriyalaiyš'īkaŸa alaņciyattēņa, 'e­­a svāmi taņcaõai kuŸaiyaŸatš'­­š­. avar e­­aip pārttuc ciriccuõņš 'mantiramum kuŸai¤ciruntatš'­­ār... a­­ikku mātiri vā×kkaiyilš atukku mu­­š nā­ ippaņi avamā­appaņņatillš. appuŸamā­­ā teri¤catu avar ņilliyilš periya camskiruta puropasar­u... avar e­­aik kšņņār: 'uīka pãņattukku nāīka veccirukkaŸa matippai nãīka kākka všõņāmā? arttam teriyāma mantiram collit taralāmā?'­­u... nā­ co­­š­: 'maruntaic cāppiņņā pēŸum; maruntilš e­­a irukku­­u teri¤cā e­­a, teriyāņņā e­­a?'­­u eppavē paņiccatai eņuttuviņņš­. avar e­­aip pārttuc ciriccuõņš, 'maruntu cāppiņaŸava­ukkut teriyāņņā pātakamillš. maruntu koņukkiŸavarukkut teri¤cirukkaõumš?'­­ār... oru nimiųam yēcittup pārttš­...! e­­a colŸatu­­u puriyallš.... 'ma­­iccukkēīkē svāmi'­­u kai eņuttu kumpiņņuņņu caikkiëlš šŸi ēņi vantuņņš­." - maõi eņņu aņikkiŸatu. rājam aņukkaëaiyiliruntu aŸaikkuë vantu ava­ mutukil uraciyavāŸu ni­Ÿu ava­ tēë va×iyš ava­ paņikkum kākitaīkaëaip pārkkiŸāë; štē āpãs vivakāram e­Ÿa alaņciyattēņu. "i­­um muņiyalaiyā? cāppiņa varšëā?" e­Ÿa kural kšņņu ava­ kava­am kalaintu avaëaip pārkkiŸā­. "maõiyum vantuņaņņumš" e­Ÿu oru payanta pu­­akaiyēņu ava­ všõņik koëkiŸā­. "intak kuppaikaëaiyellām āpãcēņa vaccukkappaņātē?" e­Ÿu ciņuciņuttavāŸu mšjaimãtu kiņanta oru vārap pattirikaiyai eņuttup pirittuk koõņu cuvarēramāka uņkārukiŸāë rājam. ava­ aņutta kākitattaip puraņņukiŸā­. "aŸupatu varuųamā arttamillāmal pšttiõņš vā×ntirukkš­! e­­aippēla ma­uųāëālštā­ pirāmmaõa tarmamš avamā­ap paņņuņuttu. ovvoru nāëum ovvoru všëaiyum cantiyāvata­am paõŸaccšyellām štē kuttam ceyyaŸamatiri oru uŸuttal. poyyāvš vā×ntuņņamātiri oru pukaiccal... cāstiraīkaë, vštaīkaë ellām intak kālatti­ālš matippi×antu pēyiņuttu­­u nā­ collamāņņš­. atukku uriya matippai, mariyātaiyai nāmš uõarntukkalšīkaŸatutā­ e­akkut teriyaŸa uõmai. inta oru mācamāttā­ nā­š oru ma­uųa­­u e­akkut teriyaŸatu. itukku mu­­š nāņakattilš varramātiri nā­ všųam pēņņuõņu, yārē e×utik koņutta vaca­aīkaëaip pšcaŸamātiri mantiraīkaëai ma­acilš oņņāma utaņņilš oņņiõņu tiri¤cš­. ... e­akkut teri¤cavā ippa yārāvatu e­­ep pārttā avāëukkut teri¤ca kaõapaticāstiri nā­tā­­u co­­āl kåņa, nampavšmāņņā. eīkšyāvatu kaõõāņiyilš e­ uruvam tiņãr­u teriyaŸappē e­akkš e­­ai nampa muņiyalš. āmām; e­ ma­acilš irukkiŸa e­ uruvam kuņumi vaccuõņirukku; pattāŸu taricciõņirukku... aŸupatu varuųa ne­aippu avvaëavu cãkkiram māŸiņumā? m... ni­aipputtā­... ippa nā­ pirāmaõa­um illš, cāstiriyum illš. e­akku, e­ ma­acāņcikkut turēkam ce¤cukkāta oru nšrmaiyā­a ma­uųa­ nā­! nā­ poŸanta kulattai nā­ rompavum matikkiŸš­. rompap periyavāë ceyya všõņiya kāriyattai ellām pēlitta­amā nā­ ce¤cuõņu irukkaŸatu, avāëai nā­ matikkiŸatu ākātu. ellārum e­­aik 'kiŸukku'­­utā­ colluvā ippavum. collaņņumš... a­­ikki, kuëattaīkaraiyilšruntu vanta kēlattaip pārttavā e­akkup payittiyam piņiccuņuttu­­utā­ ne­accuõņu iruppā. cuntara ka­apāņikaë mātiri irukkiŸavāëukku purēkitam keëaravamā­a jãvitamtā­. ava­ e­­ai e­­atā­ vaitiruntālum, avarai ni­aiccu nā­ namaskāram paõŸš­. e­ kaõõait tiŸantuviņņa kuru avartā­. inta ulakamš avar råpattilš vantu e­­aip piņiccuõņu 'nã pirāmaõa­ā collu, inta mantirattiŸku arttam teriyātava­... nã pirāmaõa­ā collu'­­u ulukki­a mātiri iruntatu... avartā­ e­akku pirammēpatšcam ce¤cu vaccu påõål pēņņavar.... avar collik koņuttataittā­ nā­ itta­ai kālamā colliõņu iruntš­. atu tappu­­u avarš colliņņār. eppaņip pārttālum avartā­ e­ kurunātar. avarai nā­ namaskāram paõŸš­. ippē nā­ kirāppu vaccuõņuņņš­. caņņai pēņņuõņe­, ceruppu pēņņuõņš­. itellām na­­āttā­ irukku. e­akku ne­accup pārttā cirippu cirippā varatu. cāstirikaë­ā ceruppup pēņņukkappaņātāmš... ā­ā caikkiëlš maņņum pēlāmām. e­­ēņa caikkië - nāŸpatu råpāykku civarāma­tā­ vāīkit tantā­. vāīkumpētš atu ki×am... ippa yāru atai upayēkap paņuttiõņiruppā? civarāma­ā? maõiyā?... ki×aīkaëum upayēkappaņumš, cākaŸa varaikkum." paņittuk koõņirunta civarāma­ talainimirntu kåņattuc cuvarēramāka niŸutti irunta caikkiëaip pārkkiŸā­. ava­ mukattaip pārttu ava­ pārvai va×iyš mukam tirumpi, kåņattil niŸutti irunta kaõapati cāstirikaëi­ caikkiëai rājamum pārkkiŸāë. anta nimiųam vārttaikaë štumaŸŸa meëa­attilšyš, avarkaë iruvarum orš viųayattaippaŸŸip pšcāmalšyš ma­a uŸuttalaip parasparam parimāŸi uõarntu koëki­Ÿa­ar. tiņãre­a oru vimmaluņa­ rājam anta meëa­attaik kalaikkiŸāë: "intap pā×um pirāmmaõar eīkš pēyt tolai¤cārē? oru cštiyum teriyallaiyš... nāë āka āka, e­ ma­acaip pēņņu e­­e­­amē ceyyaŸatš!... uīkakiņņš ippa ma­acai viņņuc colŸš­š. avar illāma e­akku inta vãņš veŸiccu­u irukku; nãīka štāvatu caõņai pēņņšëā? ippaņi reõņu piëëaikaë malaiyāņņamā iruntum, ippaņi a­ātaiyāyp pēkaõum­u avar talaiyilš e×uttā?" e­Ÿu kaiyilirunta vārap pattirikaiyāl mukattai måņikkoõņu a×ukiŸāë rājam. 'o­Ÿumš teriyāta acaņu' e­Ÿu tā­ tãrmā­ittirunta ta­ tantaiyi­ uëëuõarvukaëai aŸintu piramittatu pēlavš, avar mãtu veŸuppait tavira všŸu pācamštum illātavaë e­Ÿu itunāë varai tā­ eõõiyirunta rājatti­ ma­a uõarvukaëait tiņãre­a aŸiya nšrntatum ellā viųayaīkaëilum štē oru makattuvam namakkut teriyāmal oëintirukkiŸatu e­Ÿa uõarvil meycilirkkiŸā­ civarāma­. mšjai mãtirunta kākitak kattaiyil tā­ paņittirunta pakkaīkaëai eņuttu meëa­amāy avaëiņam nãņņukiŸā­. appētu ava­ vi×ikaëil tairiyamā­a iraõņu coņņuk kaõõãr tuëittiruntu poņņe­a utirkiŸatu! "e­­a kaņutāciyā... avarā e×utiyirukkār?" e­Ÿa paraparappēņu avar eīkē uyirēņu irukkiŸār e­Ÿa orš tiruptiyil ā­antamayamāki atai vāīkip paņikka ārampikkiŸāë rājam. ippētutā­ vãņņiŸkuë vanta maõi, avaë vārttaikaëai araikuŸaiyāyk kšņņavāŸu, "appāvā? eīkš irukkār? e­Ÿu kåviyavāŸu rājatti­ arukš uņkārntu avaëēņu cšrntu antak kaņitattaip paņikka muyalkiŸā­. maõi o­patu aņikkiŸatu... avarkaëil yārum i­­um cāppiņap pēkavillai. anta oru kattaik kākitam ippētu muņivatāka illai. ta­­ai viņņu eīkē vilakik kiņakkum avarai mu×umaiyāka aŸintukoëëum āvalil āëukku oru pakkattai avarkaë paņittuk koõņirukki­Ÿa­ar. antak kākitattil štē oru pakkattaip paņittuk koõņirunta maõi tiņãre­ak kåvukiŸā­: "velņa­... pātar..." antak kākitaīkaëil avarkaë aŸivatu, avarkaë kaõkaëukkut terivatu, avarkaë taricippatu - antak kuņumpattaic cšrnta, inta irupatām n域āõņil vā×a nšrntuviņņa, kaõapati cāstirikaë e­Ÿa ta­ippaņņa oru pirāmmaõarai maņņumtā­ā? (e×utappaņņa kālam: 1965) na­Ÿi: a­aittintiya nål varicaiyil nšųa­al puk ņirasņ, intiyā, putu ņelli, 1973l veëiyiņņu, ituvarai pala patippukaë veëivantuëëa, "jeyakānta­ ciŸukataikaë, - jeyakānta­" tokuppu. ----------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 7. akrahārattup på­ai eīkaë år rompa a×akā­a år. eīkaë akrahārat teru rompa a×akā­atu. eīkaë akrahārattu ma­itarkaëum rompa a×akā­avarkaë. a×aku e­Ÿāl nãīkaë e­­ave­Ÿu ni­aittuk koõņirukkiŸãrkaëē e­akkut teriyātu. e­­aip poŸuttavarai o­Ÿi­ ni­aivš cukamaëikkiŸatu e­Ÿāl atu rompa a×akākattā­irukka všõņum. muppattaintu varuųaīkaëukku mu­­āl aīkš, antat teruvil ēr pa×aīkālattu vãņņi­ karppak kirukam mātiri iruëaņainta aŸaiyil piŸantu, antat terup pu×utiyilš viëaiyāņi, anta ma­itarkaëi­ a­pukkum āttirattukkum āëāki vaëarntu, ippētu pirintu, irupattaintu varuųaīkaë ā­a piŸakum anta ni­aivukaë, a­upavaīkaë, nika×ccikaë yāvum ni­aippataŸkš cukamāka irukkiŸate­Ÿāl, avai yāvum a×akā­a a­upavaīkaëum, ni­aivukaëum tā­š! nā­ pārtta årum - 'ivai e­Ÿumš putitāka iruntirukka muņiyātu' e­Ÿu uŸutiyā­a eõõattai aëikki­Ÿa aëavukkup pa×acākip pē­a anta akrahārattu vãņukaim, 'ivarkaë e­Ÿaikkum putumaiyuŸa māņņārkaë' e­kiŸa mātiri tēŸŸamaëikkum aīku vā×nta ma­itarkaëum ippētum appaņiyštā­ irukkiŸārkaë e­Ÿu e­­āl niccayamākac colla muņiyātu. e­i­um, avarkaë appaņiyš irukkiŸārkaë e­Ÿu ni­aittuk koëvatilš oru a×aku irukkiŸatu; cukam irukkiŸatu. nā­ ippētu rompavum vaëarntu viņņš­; rompavum viųayaīkaë terintu koõņu viņņš­. e­­iņamirunta kuŸumputta­aīkaë evvaëavē nãīki viņņa­a. ā­ālum kaŸpa­aiyāka itta­ai mailkaikkappāliruntu anta åri­ teruvukkuë piravšcikkum pētu - kaŸpa­aiyāl tårattai maņņumtā­ kaņakka muņiyumā? - kālattaiyum kaņantu nā­ oru pattu vayatuc ciŸuva­ākavš nu×aikiŸš­. antak kuëattaīkarai ēramāka nā­ varumpētu, e­atu piraca­­attaik ko¤cam kåņap poruņpaņuttāmal antap peõkaë kuëittu koõņirukkumpētu, kuëakkaraip paņiyilš nā­ caŸŸu uņkārntu koëkiŸš­. aīku cukamākak kāŸŸu varum. kuëattilš taõõãrukku mšl ēr aņi uyarattukku mã­kaë tuëëik kutikkum - kå×āī kaŸkaëaip poŸukkik kuëattukkuë eŸintavāŸu evvaëavu kālam všõņumā­ālum uņkārntirukkalāmš - eīkeīkš parantu e­­a vārik kaņņik koõņēm? veīkiņņu, uttaõņam, cuntaram, taõņapāõi ellārum peõkaë paņittuŸaikkum āõkaë paņittuŸaikkumiņaiyš uëëa kaņņaic cuvari­ mãtu varicaiyāka vantu ni­Ÿu, ovvoruvarāka 'topuk' 'topuk' e­Ÿu kutitta pi­­ar, ãram coņņac coņņa oru 'rippa­' kēvaõattai i×uttuc cerukik koõņu maŸåpaņiyum cuvari­ mãtu šŸi vantu varicai amaikki­Ÿa­ar. nā­ eppētumš ta­i. e­­ai avarkaë cšrttuk koëëa māņņārkaë. nā­ tuųņa­ām. nā­ antac ciŸuvarkaëuņa­ cšrāmal amaitiyāka uņkārntiruppataip pārkkum periyavarkaë e­­ai utāraõam kāņņip pšcuvārkaë. nā­ viųamam ceyyāmal 'tšmš'­e­ŸirukkiŸš­ām. nā­ aņakkamā­a pativicā­a paiya­ām.... 'cã, pāvamņā! ava­aiyum cšttuõņu veëaiyāņuīkaëš­. pē­ā pēŸatu; nã vāņā ampi. avā u­­ai cšttuõņu veëaiyāņalš­­ā oõõum koŸai¤cu pēyiņa māņņš... nã vāņā, nā­ u­akku paņcaõam tarŸš­... kāppip poņi araikkalām varayā?...' e­Ÿellām e­ mãtu a­paic coriki­Ÿa periyavarkaëi­ aravaõaippu e­akku ma­acukku itamāka vetu vetu e­Ÿirukkum. nā­ avarkaëukkuk kāppip poņi araittuk koņukkiŸatiliruntu cila nšraīkaëil kāl amukki viņuvatu varai ellāk kāriyaīkaëum ceyvš­. e­ ammā co­­āl maņņum kšņka māņņš­. 'pē! pē!' e­Ÿu ēņuvš­. e­akkup pattu vayacākaŸatukkuëëšyš e­ ammāvukku aintu ko×antaikaë. tāyi­ a­pē aravaõaippē e­akku ni­aivu kåņa illai. e­ ammā e­­aik kåppiņaŸa pšrš 'š! kaņa­kārā' tā­. årukku, teruvukku, maŸŸavarkaëukkup pativicākat 'tšmš'­e­Ÿu tēŸŸamaëikkiŸa nā­ vãņņil avvaëavu viųamaīkaë ceyvš­. e­­a viųamam? štāvatu oru ku×antai ēņi varumpētu 'tšmš'­e­Ÿu uņkārntirukkum nā­ 'tšmš'­e­Ÿu kuŸukkš kālai nãņņuvš­... kãך vi×untu 'ē' ve­Ÿu a×um ku×antaikkuc cila camayaīkaëil mēvāyiliruntē palliliruntē rattam o×ukum. nā­ 'tšmš'­e­Ÿu uņkārntiruppš­. antac ca­ikaë pšcat teriyāviņņālum a×utu koõņš, kaiyai nãņņic cāņai kāņņi, tā­ vi×untatukku nā­ tā­ kāraõam e­Ÿu eppaņiyē collik kāņņik koņuttu viņumkaë! "kaņa­kārā! ceyyaŸataiyum ceytuņņup på­ai mātiri ukkāntirukkiyā?" e­Ÿu ammā vantu mutukil aŸaivāë. aŸaintu viņņuk "kaiyellām eriyaŸatu... erumai māņš!" e­Ÿu nontu koõņu viraņņuvāë. "šõņi ava­ai aņikkaŸš! pāvam, ava­ 'tšmš'­­u tā­š irukkā­" e­Ÿu yārāvatu aņutta vãņņu - etir vãņņu māmi vantu - avaë vanta piŸaku a×a ārampitta e­­aic camātā­appaņutti a×aittuk koõņu pēvārkaë. paņcaõam kiņaitta piŸaku nā­ camātā­am aņaivš­. ā­ālum aīkšyum 'tšmš'­e­Ÿu iruntu koõņš štāvatu ceytu viņuvš­. eppaņiyē pa×iyiliruntu maņņum tappittuk koëvš­... kāppip poņi araikkiŸa miųi­lš maõõaik koņņi araikkiŸatu... tiņãr­u "māmi... iīkš vantu pāruīkē. yārē miųi­lš maõõep pēņņu araiccirukkā"­­u kattuvš­. "všŸa yāru? eīkāttuk kaņa­kāra­āttā­ irukkum" e­Ÿu avarkaë vãņņuk 'kaņa­kāra'­ait tšņip piņittu nālaŸai vāīki vaittup pārttāltā­ oru cantēųam; oru nimmati. e­ ammā maņņum e­ mšl a­utāpam kāņņukiŸa māmikaëai eccarittuk koõņš iruppāë: "ava­ai nampātãīkē... pārttā 'mocu mocu'­­u på­ai mātiri iruntuõņu uņampš veųam... e­­amē colluvāëš, på­ai ceyyaŸatellām veųamam... aņiccā pāvam­u - anta mātiri..." ataik kšņņu "šõņā, appaņiyā?" e­Ÿu anta māmi e­­aip pārppāë. nā­ 'tšmš'­e­Ÿu avaëaip pārppš­... "cã, pēņi! e­­attukkuk ko×antaiye ippaņik kariccuk koņņaŸš! nã vāņā..." e­kiŸa anta aõaippum a­pum evvaëavu itamāka, cukamāka irukkum! ā­āl anta a­utāpam kāņņukiŸa avarkaëukkuk kåņa nā­ uõmaiyāka, veëëaiyāka illai e­patu e­akkallavā teriyum! cari! nā­ e­­a collik koõņirukkiŸš­! anta akrahārattup på­aiyep patti colla vantu - akrahārattu ma­uųāëaip pattiyum e­­aip pattiyum­ā colliõņu irukkš­! - irupattaintu varuųattukku mu­­š pattu vayacu varaikkum vā×ntirunta oru kirāmattaiyum oru akrahārattaiyum atilš vā×nta ma­uųāëaiyum patti i­­um evvaëavu nāëaikki všõum­ālum e­­āl collik koõņš irukka muņiyum. e­akku alukkātu, calikkātu. pārkkap pē­ā, nā­ collik koõņu, pšcik koõņu, e×utik koõņu irukkiŸa ellāmš oru årai, oru teruvaic cšrntavāëaip pattitā­. mã­ā, rukku, paņņu, lalitā, keëarip pāņņi, ā­anta carmā, vaittā, rākavayyar, kaõapati aiyar, caīkara carmā ivarkaë ellērukkumš oruttarai oruttarkkut teriyum. ivā appa iruntatu, ippa eppiņi iruppā­­u nā­ ippak kaŸpa­ai paõŸatu, ivarkaëilš cila pšr ekkac cakkamā paņņaõatti­ 'merkkuri laiņ' veëiccattilš e­­iņam vantu cikkik koõņatu, kālatti­uņaiya aņikaëi­ālš ivarkaë vaëai¤cu pē­atu, uņai¤cu pē­atu, aņipaņāmal otuīki ēņippē­atu, aņipaņņum 'oõõumillai'ye­­u uņampet toņaccu viņņuõņatu, eīkšyē paņņa aņikku, eīkšyē pēy muņņiõņatu, camayattilš e­­aõņaiyš vantu muņņik koõņu kuņņu vāīkik koõņatu itaippattiyellām e×utaŸatilš e­akkuc calippš kiņaiyātu; aluppš kiņaiyātu. e­akku avā mšlš appaņi oru piršmai. avā campantappaņņa ellāmš e­akku rompa osatti! ā­āl, avarkaëlš cilarukku ituvš aluttup pēccup pēlš irukku... mhm! payamā irukkup pēlš irukku... e­­amē caīkaņap paņņukkaŸā, 'e­­a sār, akrahārattu ma­uųāëaip pattiyš e×utiõņu'­­u. nā­ e­­a paõõuvš­? e­akkut teri¤catait tā­š e×utuvš­. cari. intat taņavai oru māŸŸattukku anta akrahārattu ma­uųāëai viņņuņņu e­akkut teri¤ca oru på­aiyaip paŸŸi e×utap pēŸš­. på­aikaëukku niccayamāy aluppē calippē payamē caīkaņamē varātu. på­aikaë katai paņikkiŸatē, katai tiruņaŸatē illš. på­aikaëaip pārttā nam kaõõukkut tā­ 'āųāņapåti' mātiri irukkumš tavira pāvam, atukaëukku anta mātiri kuõamellām niccayam kiņaiyātu. e­akkup på­aikaëaik kaõņāl ko¤cam kåņap piņikkiŸatu illai. oru averųa­! cātāraõamā e­akku entac cellap pirāõikaëaiyum piņikkātu. aruvaruppā irukkum. ciīkam, puli itellām rompap piņikkum! ataiyellām pārttatillaiyallavā? ata­ālš piņikkum! pārttup pa×akiņņā, etuvumš piņikkāmal pēŸatu ma­uųa iyalputā­š? atuvum på­ai, nāy, peruccāëi itaiyellām yārukkut tā­ piņikkum? yārukkumš peruccāëi piņikkātu! - appēvellām e­akku po×utupēkkš kolai paõŸatutā­. 'tšmš'­­u ukkārntuõņu oru kaņņeŸumpaip piņiccu reõņu kālaik kiëëiņņu atu āņaŸa naņa­attai racikkiŸatu... oru kucciyālš ata­ naņu mutukilš a×uttik kutti, ate reõņākki, anta reõņu tuõņum eppaņit tuņikkiŸatu­­u ārāyaŸatu; palliye aņiccu, vāl tuņikkiŸatep pākkaŸatu. tumpiyep piņiccu, vālilš nål kaņņi, caīkãtam pāņa vaikkiŸatu. maravaņņai, vaëaiyal påcci, ēõā­ itukkellām antak kālattilš nā­ oru yamakiīkara­! eīka teruvilš nu×aiyaŸa enta nāyum e­­aip pārttuņņā atukkappuŸam tairiyamā mu­­šŸi varātu. appaņiyš vāpastā­! jeyā māmi vãņņut tiõõaiyil nā­ pāņņukkut 'tšmš'­­u ukkāntiõņirukkš­. pakkattulš oru kuviyal karuīkal. nā­š celakņ paõõip poŸukku cšrttu vaccatu. atē! tårattilš oru nāy varatu. itukku mu­­šyš oru taņavai atai måõu kālilš ēņa vaccirukkš­. uņa­š nā­ tåõilš maŸaiyaŸš­. aņikkiŸava­ukkš ivvaëavu uųār uõarcci iruntā, aņipaņukiŸa atukku irukkātā? iraõņu kātaiyum kuttiņņu nimirttiõņu caņņu­u e­­aip pārttuņuttu! 'ņšy! aņippiyā? nā­ pāņņukkup pēyiņaŸšõņā' e­patu pēl oru pārvai. nā­ uņa­š ataip pākkāta mātiri mukattait tiruppiõņuņaŸš­. atukkuk ko¤cam tairiyam. anta etir vãņņu varicai ēramā iraõņu pi­­aīkālukkum naņuvilš vālai iņukkiõņu e­ mšlš vacca kaõõai eņukkāmalšyš nakarntu varatu. e­ kaiyellām paraparakkaŸatu. pallaik kaņiccuõņu e­­ai aņakkikkiŸš­. itē atu e­akku nšrš vantuņņatu... cã! anta vškamellām ippa varātu. nā­ e­­a paõõi­š­­u yārukkum teriyātu. teruvaiyš kåņņaŸa mātiri kattiõņu e­­a ēņņam ēņaŸatu atu! talaiyilš kuŸi vaccātā­ kālilš paņum. paņņuņuttu! nā­ 'tšmš'­­u ukkāntirukkš­. cattam kšņņu jeyā māmi uëëšruntu varā. 'caņak'­u tiõõaiyiliruntu kallaiyellām kãך taëëiņaŸš­. "šõņā, nāyai yāru aņiccatu?" "aiyaiyē, nā­ illš māmi." "cari, yāraiyāvatu kåppiņu. vennãr uëëš oru peruccāëi veëiyš pēka muņiyāma nikkaŸatu. yāraiyāvatu kåppiņuņā ampi." avvaëavutā­ oru viŸakuk kaņņaiyait tåkkiõņu nā­ pēŸš­. māmi kattaŸā. "všõņāõņā, všŸa yāraiyāvatu kåppiņu. atu u­ mšlš pā¤cuņum." vennãr uë målaiyilš ataik 'kār­ar' paõõiņņš­ nā­. peruccāëi talaiyait tåkki e­­aip pāttu cãŸiõņu nikkaŸatu. talaiyaik kuŸipārttu, 'nac'­u oru aņi. ca­iya­! ta­­aiyš pirataņciõam paõõikkiŸa mātiri cuttic cutti vennãruë pårā rattam kakkic cettuņuttu. jeyā māmi payantuņņāë. nā­um payanta mātiri "māmi māmi"­­u katti­š­. jeyā māmi ēņi vantu e­­aik kaņņip piņicciõņā. "nēkku inta všlai všõņām­u co­­š­ē­­ā... karumattaip pārkkātš... vā. rākkāyi vantāl, ka×uviviņac collalām." payantu ni­­uõņirukkiŸa e­­ai ātaravā jeyā māmi aõaiccukkiŸāë. periyavā aõaiccuõņā e­­a cukamā irukku! antap peruccāëi e­­aip pārttuc cãŸalai­­ā e­akku avvaëavu kēpam vantirukkātu. atu maņņum e­­aip pārttuc cãŸiņņut tappiccum pēyiruntāl nā­ a×utiruppš­. kolai ceyyaŸatait tavira i­­oru po×utu pēkkum e­akku uõņu. atu e­­a­­ā, kolai paõŸataiyum, kåŸu pēņņu vikkaŸataiyum všņikkai pārkkaŸatu. anta akrahārattuk kaņaicãlš oru tiņal uõņu. antat tiņallš irukkiŸavāëellām e­­amē oru pāųai pšcuvā. āņu, māņu, kē×i ellām vacciruppā. aīkš oru kaņā mãcaikkāra­ iruppā­. veīkiņņu, cuntaram, uttaõņam ivaīkaëukkellām ava­aik kaõņālš 'ņapiës' tā­. e­akku ava­aik kaõņā payamš kiņaiyātu. ava­ eppēņā namma teru va×iyā varuvā­­u kāttuõņš iruppš­. ava­ cāyaīkālam nālu maõikku eīka teru va×iyā antat tiņalukku tirumpip pēvā­. nā­ ava­aiyš pāttuõņiruppš­. ava­ mãcai e­akku rompap piņikkum. oru turuppiņicca kaŸuppu caikkiëilš ava­ varuvā­. anta caikkiëilš ava­aip pārttā āņu mšlš oru āë ukkāntu cavāri paõŸāppalš irukkum. caikkië hāõņ pārlš oru kākki pai irukkum. atule rattakkaŸaiyā irukkum; ã moykkum; atu uëëš irukkaŸa kattiyēņa piņi maņņum teriyum. nā­ periyava­ā­appuŸam ava­ai mātiriyš mãcai vaccuõņuņuvš­. i­­um periya kattiyā veccukkuvš­. yārā­um caõņaikku vantāl, veņņiņuvš­. periyava­ā­āl niccayamā ma­uųāëaiyum veņņuvš­. e­­aik kaõņu ellērum payappaņaõum. illāņņā, kattiyāle veņņuvš­. - nā­ e­­a collik koõņirukkiŸš­? akrahārattup på­aiyaip pattiyallavā colla vantš­? paravāyillai. på­aiyaip patti colla iņam vantāccu. colliņaŸš­. eīka akrahārattilš oru på­aiyum uõņu. rompa 'noņņēriyas!' på­ai­­ā, oru ci­­ap puli mātiri irukkum. uņampellām vari variyā irukkum. intac ca­iya­ukku akrahārattulš e­­a vaccirukkē? på­ai māmica paņciõitā­š! atu māmicam kiņaikkiŸa iņattaiyellām viņņuņņu, inta akrahārattulš irukku. ata­ālš inta akrahārattup på­ai kampalsariyā caivap på­ai āyiņuttu. e­akkum atukkum ēr ottumai uõņu. nā­um 'tšmš'­­u iruppš­. atuvum 'tšmš'­­u irukkum. nā­um viųamam paõõuvš­. atuvum viųamam paõõum. nā­um ellārāttulšyum pēy viųamam paõõuvš­. atuvum ellār āttulšyum pēy viųamam paõõum. orunāë jeyā māmi 'ē'­­u alaŸiõņu capiccā: "intak kaņņšla pēŸa på­ai oru paņi pālaiyum cāccuk koņņiņuttš...! antap peruccāëiyai aņicca mātiri itai yārāvatu aņiccuk ko­­āk kåņat tšvalai." å¤callš paņuttuõņu viciŸiõņirunta māmā co­­ār: "vāye alampuņi... pāvam! pāvam! på­aiyaik kolŸatu­­u ne­aiccālš makāpāvam!" - nā­ 'tšmš'­­u ni­­uõņu kšņņuõņiruntš­. peruccāëiyai aņicca mātiri på­aiyai aņikka muņiyātu­­u e­akkut teriyum. peruccāëi cãŸittš - ā­ā, på­ai pā¤cu kotaŸippiņum kotaŸi... på­ai motallš payappaņum, kattum; ēņap pārkkum; oõõum va×iyillš­­ā sņreyņ aņņāk tā­!... e­akku ¤āpakam illāta vayacilš oru på­ai e­ vayattaik kãŸi­a vaņu ippavum arai¤āõ kaņņaŸa eņattulš nãëamā irukkš... ci­­ak ku×antaiyā tava×ntuõņu irunta paruvam... på­aiyaip piņiccuõņu carkkas paõõi irukkš­. ekkut tappā ka×uttep puņiccuņņš­ām.... cãŸik kattiõņu atu e­­aip poŸaõņaŸatām. nā­ 'ē'­­u alaŸiõņu ata­ ka×uttai viņāma nerukkaŸš­ām.... ammā ippavum colluvā... anta vaņu ippavum aņi vayattilš irukku. a­­ikki cāyaīkālam eīka vãņņut tēņņattilš antap på­aiyai nā­ pārttš­. eīku vãņņukkum aņutta vãņņukkum naņuvš všliyēramāp pēykkoõņiruntatu antap på­ai. pēŸa pēkkilš oru taņavai tirumpip pārttatu. nā­um pārttš­. moŸaiccup pārttš­. uņa­š atuvum ko¤cam uųārāki na­­ā tirumpiõņu e­­aiyš moŸaiccup pārttatu. nā­ atu mšlš pāykiŸa mātiri kuticcup payam kāõpiccš­. atu payappaņalš. ko¤cam taraiyilš pammi nimirntatu; avvaëavutā­. 'itu e­­a payappaņa māņņšīkaŸatš'­­u e­akkuk kēvam. āttirattēņa nā­um moŸaikkaŸš­. alaņciyamā atuvum moŸaikkiŸatu... atu oru meëa­amā­a cavāl mātiri iruntatu. civappā vāyait teŸantu e­­aip pārttuõņš... 'miyāv!'..­­u atu katti­appē - atu ta­ pāųaiyilš e­­ai cavālukku a×aikkiŸa mātiriyš iruntatu. 'atellām peruccāëikkiņņš veccikkē... namma kaiyilš naņakkātu.' 'iru... iru. oru nāëaikku u­­aip piņiccuk kēõiyilš aņaiccut tuvaikkiŸa kallilš aņiccuk...' 'miyāv - cummā påcci kāņņātš; mutallš e­­aip piņikka muņiyumā u­­ālš' - caņņu­­u všliyait tāõņiņuttu. aņuttāttut tēņņattulš ni­­uõņu všli va×iyā e­­aip pārttu moŸaikkiŸatu. 'eīkš pēyiņap pēŸš? u­­aip piņikkalš­­ā pšrai mātti veccikkē'­­š­ nā­. atukkup patil colŸa mātiri oru ci­­a miyāv - 'pārppēmā?'­­u atukku arttam. 'm... pārkkalām...'­­š­. a­­ikku rāttiri pårā nā­ tåīkalai. antap på­aiyum tåīkalai. rāttirip pårā kuņukuņu­­u ēņņu mšla ēņaŸatu. i­­oru på­aiyaiyum jēņi cšrttuõņu oru rāņcasak ku×antai a×aŸa mātiri reõņum alaŸiõņu 'kāccu måccu'­­u katti oõõu mšlš oõõu pā¤cu piŸāõņiõņu... eīka vãņņu ēņņuk kårai mšla orš hatam. eīkšyē oru ēņu všŸš cari¤cu 'pot'tu­u taraiyilš vi×aŸatu. tiõõaiyilš paņuttuõņirunta tāttā, taņiyai eņuttut taraiyilš taņņi 'cåcå'­­u veraņņaŸār. reõņum oõõu pi­­āņi oõõu kuticcut teruvilš kuŸukkā ēņi jeyā māmi āttuk kåraiyilš šŸi­atai nilā veëiccattilš nā­ na­­āp pārttš­. aņutta nāë atai všņņaiyāņiņaŸatu­­u tãrmā­am paõõiņņš­. jeyā māmi āttu vennãruëëš oru taņņu niŸaiyap pālai veccš­. oru katavai maņņum tiŸantu vecciõņš­. ja­­al katavai måņiņņš­. mattiyā­am cāppiņakkåņa āttukkup pēkāmš kāttuõņiruntš­... kaņaicilš mattiyā­am måõu maõikkup 'på­aip periyavāë' vantā.... nā­ kiõaŸŸaņiyiliruntu ivvaëavaiyum pārttuõņš irukkš­... metuvā aņimšlš aņi vaccup på­ai mātiri pē­š­. 'avā' pi­­am pakkam maņņuntā­ teriyaŸatu. oru taņņup pālaiyum pukuntu viëāciõņirukkā. 'ņap'­u katavai måņiņņš­... uëëš cikkiõņa uņa­š pālai maŸantuņņuk katavaip piŸāõņaŸatš! "māmi... māmi, ēņi vāīkē, 'periyavā' iīkš cikkiõņā"­­u kattaŸš­. māmi vantu pākkaŸā... på­ai uëëšyš kattiõņirukku. "e­­aņā, vennãr uëëš på­aiye veccu måņiņņā nāma eppaņi uëëš pēŸatu? nāma uëëš pēŸaccš atu veëiyš pēyiņātē!" "ippattā­ mutal kaņņam muņi¤cirukku māmi. atilšyš jeyam. nãīka uëëš pēīkē... kaņaici kaņņattilš kåppiņaŸš­." māmi ma­acilš antap peruccāëi vatam ¤āpakam varatu pēla irukku. "ampi všõņāõņā. atai oõõum paõõiņātš. ja­mattukkum makā pāvam, všõņām." "nā­ ataik kollalai māmi. kēõiyilš pēņņuk koõņu pēy veraņņi viņņuņaŸš­..." "āmā... veraņņiņņu nã tirumpi varatukkuëëš atu iīkš vantu nikkum" - jeyā māmi parikācam ceytu viņņup pē­āë. nā­ ma­attiŸkuëëš ne­accuõņš­; atait 'tirumpi varāta åru'kku a­uppiccuņņut tā­š varap pēŸš­. akrahārattilš a­­ikku nā­tā­ hãrē! viëaiyāņum pētu e­­aic cšrttukkāta paiya­kaëellām a­­ikku e­ pi­­āņi varā­kaë. nā­ på­aiyaik kēõiyilš kaņņiõņu pēŸš­. 'hē'­­u kattiõņu e­ pi­­āņi paiya­kaëellām varā. eīkammā vācallš vantu ni­­uõņu tiņņaŸā. "š, kaņa­kārā, kaņņšlš pēŸava­š.... a×i¤ci pēkātš; på­ai pāvattaik koņņikkātš. oru muņi vi×untālum eņaikku eņai taīkam taraõumpā. uīkappā varaņņum... colli u­­aik ko­­u ku×iyai veņņi..." atai nā­ kātilšyš vāīkikkalai. kēõiyait tåkkiõņu teruk kēņiyilš irukkaŸa maõņapattilš pēy ukkāntuņņēm ellērum. "kēõiyilšruntu på­aiyai eņuttu oru kayittilš kaņņip piņiccuõņā, všņikkai kāņņalāmņā"­­u uttaõņam yēca­ai colŸā­. ā­āl, på­aikku yār kayiŸu kaņņaŸatu? "atellām oõõum všõņām. antak kaņā mãcaikkāra­ ippē varuvā­. ava­ kiņņš kuņuttāp pēŸum. appaņiyš kēõiyēņa vaccu oru 'catak'... āņņam kuëēs!" "ava­ kiņņš nãtā­ kškkaõum" e­Ÿu ava­ varuvataŸku mu­­āņiyš payappaņa ārampiccuņņā­ cuntaram. intap paiya­kaëai vecciõņu intak kāriyam ceyyaŸatu cari­­u tēõalai; payantuņuvā­kaë. "ņšy! nãīkaëëām āttukkup pēīkē. ava­ veņņaŸataip pāttu payappaņuvšë. appuŸam uīkammā e­­ai vaivā!" paiya­kaëaiyellām veraņņaŸš­. "a­­ikku aīkš āņņai naŸukki­ā­š... nã kāņņi­iyš... nā­ payantš­ā?... nā­ irukkšõņā." "ā­ā, oõõu... inta viųayattai yārum āttulš pēy collappaņātu. cattiyam paõõuīkē!"­­u kšņņš­. "cattiyamā colla māņņēm." - ellērum cšrntu oru kēras. kaņā mãcaikkāra­ai nāīkaëellām etirpārttuõņirukkēm. kaņaiciyilš cāyaīkālam nālu maõikku āņņu mšlš uņkārntu āë cavāri paõŸa mātiri teruk kēņiyilš ava­ varatu teriyaŸatu. paiya­kaëellām maõņapattulš āëukkoru tåõ pi­­ālš oëi¤ciõņā­ka. "nāīkellām iīkšyš irukkēm. nã pēy kšëuņā"­­u e­­ait taëëi viņņā­kaë. e­akke­­a payam? kaņā mãcaikkāra­ kiņņakkš vantuņņā­. nā­ oru kuņ mār­iī vaccš­. ava­um e­akku oru calām pēņņā­š! ava­ e­ pakkattilš vantu iraõņu kālaiyum taraiyilš åõiõņu caikkiëlšruntu e×untirukkāmalš nikkaŸā­. ammāņi... ava­ evvaëavu ucaram! nā­ ava­ai aõõāntu pārttuc colŸš­: "oru ci­­a utavi..." "ate­­a kēõiyilš?" - ava­ kural kiruųõa lãlāvilš varŸa kamca­ kural mātiri iruntatu. "på­ai... rompa låņņi aņikkaŸatu. atukkāka atai ko­­uņaŸatukkākap piņiccuõņu vantirukkš­." "nãyšvā puņiccš?" - nā­ perumaiyā talaiyai āņņaŸš­. ava­ maõņapattilš oëi¤ciõņirukkiŸa paiya­kaëaiyellām oru taram pārkkaŸā­. e­­aiyum pārkkaŸā­. nā­ antak kākkip paikkuëëš irukkaŸa kattiyēņa piņiyaiyš pārkkaŸš­. "veņņaŸatukkuk katti všõumā?"­­u ava­ e­­aip pārttuk kšņkiŸā­. "åhãm.... nãīkatā­š āņellām veņņuvšë. ata­ālš nãīkaëš itai veņņaõum." "ē!"­­u yēcicciõņš antak kattiyai eņukkaŸā­. periya katti! viëimpilš kaņņai viralai veccu kår pārttuõņš ava­ colŸā­: "på­aiyai ituvaraikkum nā­ veņņi­atš illš... š­­ā, nāīka på­aiyaic cāppiņaŸatumillš... nā­ veņņit tarš­. nãīka cāppiņuvãīkaëā?" "uvvš!... veņņik ku×iyilš putaiccuņalām." "appattā­ pāvam illš. nā­ etukku āņņai veņņaŸš­? ellārum atait ti­Ÿāīka. avaīka cāppiņalš­­ā nā­ veņņavum māņņš­. nā­ āņu veņņaŸappa nã pārttirukkiŸiyā?" "ē, pārttirukkš­š. nãīka štē mantiram colli veņņuvãīka. atš mantirattaic colli itaiyum veņņuīka. appē pāvamillš." "mantiram colŸatu atukkillš tampi. oru toëilai ārampikkaŸappa āõņava­ait toëuvaŸatu illaiyā? atutā­. veņņaŸatu viëaiyāņņu illš tampi. atutā­ e­ kuņumpattukkellām ka¤ci åttaŸa toëil. atukkāva uīkiņņš kācu kãcu kškkalš. nā­ veņņaŸš­. yārāvatu cāppiņņā cari. etaiyum vãõākkak kåņātu. vãõākki­ā atu kolai; atu pāvam! e­­ā colŸš?" "i­­ikku maņņum oru taņavai viëaiyāņņukkāka intap på­aiyai veņņuīkaëš­." ava­ lšcāc ciriccu, e­ mēvāyai nimirtti, kaiyilš šntiõņš co­­ā­: (ava­ viral ellām picupicu­­u iruntatu.) "veëaiyāņņukkuk kolai paõõac colŸiyā, tcu... tcu...! veëaiyāņņukku veņņa ārampiccā, katti på­aiyēņa nikkātu tampi. nā­ u­­aik kškkaŸš­? viëaiyāņņukku u­­ai veņņi­ā e­­a?..." e­akku uņal veņaveņakkiŸatu. "m... antap på­ai viųamam paõŸatš?" "nã veųamam paõŸatu illiyā? på­ai­­ā veųamam paõõum. veųamam paõõāttā­ på­ai­­u pšru. atš mātiri nãyum veųamam paõõuvš. ci­­ap piëëaiīka­­ā veųamam paõõumtā­. på­aiyum veųamam paõõaņņumš! vãņņilš aņuppaīkaraiyaip påņņi vekkac collu"­­u colliõņš e­ kaiyilš irunta kēõiyaip piriccu utaŸi­ā­. orš jamp! tirumpip pārkkāmš ēņiņņutu på­ai. paiya­kaëellām ciriccāīka. kaņā mãcaikkāra­um ciriccā­. nā­um ciriccš­. a­­ikku rāttiriyellām nā­ a×utš­. på­ai tappiccup pēyiņuttš­­u illš... nā­ viëaiyāņņā kolai ce¤ca vaëaiyal påcci, maravaņņai, tumpi, ēõā­, peruccāëi, pāvam! anta nāy... ellāttaiyum ne­aiccuõņu a×utš­... nā­ ippa anta akrahārattilš illai. ippavum anta akrahārattilš anta mātiri oru på­ai irukkum! illaiyā? (e×utappaņņa kālam: 1968) na­Ÿi: a­aittintiya nål varicaiyil nšųa­al puk ņirasņ, intiyā, putu ņelli, 1973l veëiyiņņu, ituvarai pala patippukaë veëivantuëëa, "jeyakānta­ ciŸukataikaë, - jeyakānta­" tokuppu. ----------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 8. akki­ip piravšcam mattiyā­attiliruntš viņņu viņņu ma×ai peytu koõņirukkiŸatu... mālaiyil antap peõkaë kallåriyi­ mu­­š uëëš pas sņāõņil vā­avillaip pēl varõa jālam kāņņi māõavikaëi­ varicai o­Ÿu passãkkākak kāttu ni­Ÿu koõņirukkiŸatu. kār vacati paņaitta māõavikaë cilar anta varicaiyi­arukš kārkaëai niŸuttit taīkaë neruīkiya cinškitikaëai šŸŸik koõņu celluki­Ÿa­ar. va×akkamākak kallåri passil cellum māõavikaëai šŸŸikkoõņu anta cāmpal niŸa 'vš­u'm viraikiŸatu. arai maõi nšrattiŸku aīkš hāra­kaëi­ cattamum kuëiril viŸaitta māõavikaëi­ kãccuk kural pšccum cirippoliyum ma×aiyi­ pšriraiccalēņu kalantolittut tšyntu aņaīkip pē­api­ - aintarai maõikku mšl irupatukkum kuŸaivā­a māõavikaëi­ kumpal anta pas sņāõņu marattaņiyil koņņum ma×aiyil pattup pa­­iraõņu kuņaikaëi­ kãך kaņņip piņittu nerukkiyaņittuk koõņu ni­ŸirukkiŸatu. nakari­ naņuvil ja­anaņamāņņam atikamillāta, maraīkaë aņarnta tēņņaīkaëi­ mattiyil, paīkaëākkaë maņņumš uëëa antac cālaiyil ma×aikku otuīka iņamillāmal, mšlāņai koõņu pērtti mārpēņu iŸuka aõaitta puttakaīkaëum ma×aiyil na­aintu viņāmal uyartti mu×aīkālukkiņaiyš cerukiya puņavaik kocuvaīkaëēņu anta māõavikaë vekunšramāyt tattam paskaëai etirnēkki ni­Ÿirukki­Ÿa­ar. - vãtiyi­ maŸukēņiyil pas varuki­Ÿa captam naŸa naŸa ve­Ÿu kšņkiŸatu. "hšy... pas is kammiī!" e­Ÿu ška kālattil pala kuralkaë olikki­Ÿa­a. vãtiyil tšīki ni­Ÿa ma×ai nãrai irupuŸamum vāri iŸaittuk koõņu anta 'ņãsal anākarikam' vantu niŸkiŸatu. "pai... pai..." "sã yå!" "cãriyē!" - kaõņakņari­ vicil captam. antak kumpalil pātiyai eņuttu vi×uīkik koõņu šppam viņuvatupēl cerumi nakarkiŸatu anta pas. pas sņāõņil pattup pa­­iraõņu māõavikaë maņņumš ni­Ÿirukki­Ÿa­ar. ma×aik kālamātalāl nšrattēņš po×utu iruõņu varukiŸatu. vãtiyil ma×aik kēņņaõinta oru caikkië rikųākkāra­ kuŸukkš vantu alaņciyamāka ni­Ÿu viņņa ēr anātai māņņukkākat toõņai kammip pē­a maõiyai mu×akkik koõņu vškamāy vantum atu otuīkātatāl - aīkš peõkaë iruppataiyum laņciyap paņuttātu aciīkamākat tiņņikkoõņš celkiŸā­. ava­ veku tåram ce­Ÿa piŸaku ava­atu vacai mo×iyai racitta peõkaëi­ kumpal atai ni­aittu ni­aittuc cirittu aņaīkukiŸatu. ata­ piŸaku veku nšram varai antat teruvil cuvāraciyam štumillai. ericcal tarattakka amaitiyil ma­am calittup pē­a avarkaëi­ kālkaë ãrattil ni­Ÿu ni­Ÿu kaņukka ārampittu viņņa­a. passaik kāõēm! anta anātai māņu maņņum i­­um naņut teruvilšyš ni­ŸirukkiŸatu; atu kāëai māņu; ki×a māņu; kompukaëil o­Ÿu ata­ neŸŸiyi­ mãtu vi×untu toīkukiŸatu. ma×ai nãr mutuki­ mãtu vi×untu vi×untu muttu muttāyt teŸittu, ata­ pa×uppu niŸa vayiŸŸi­ iru maruīkilum kariya kēņukaëāy va×ikiŸatu. aņikkaņi ata­ uņalil štš­um oru pakuti - anškamāka valatu toņaikku mšl pakuti kuëiril veņaveņattuc cilirttut tuņikkiŸatu. evvaëavu nā×i intak ki×aņņu māņņaiyš racittuk koõņiruppatu; oru perumåccuņa­ antak kumpalil ellāvitaīkaëilum viti vilakkāy ni­Ÿirunta antac ciŸumi talai nimirntu pārkkiŸāë. ...vãtiyi­ maŸu kēņiyil pas varuki­Ÿa captam naŸa naŸa ve­Ÿu kšņkiŸatu. pas vantu niŸpataŸkāka iņam tantu otuīki anta māņu vãtiyi­ kuŸukkākac cāvatā­amāy naņantu māõavikaë niŸkum piëāņpārattarukš neruīkit ta­akkum ciŸutu iņam kšņpatu pēl tayaīki niŸkiŸatu. "hšy... iņ is mai pas!..." antak kåņņattilšyš vayatil måttavaëā­a orutti ci­­ak ku×antai mātirik kutikkiŸāë. "pai... pai..." "ņāņā!" kumpalai šŸŸik koõņu anta pas nakarnta piŸaku, piëāņpārattil iraõņu māõavikaë maņņumš niŸki­Ÿa­ar. atil orutti antac ciŸumi. maŸŸorutti periyavaë - i­Ÿaiya perumpālā­a carācari kālšj rakam. avaë maņņumš kuņai vaittirukkiŸāë. avaëatu karuõaiyil antac ciŸumi otuīki niŸkiŸāë. ciŸumiyaip pārttāl kallåriyil paņippavaëākavš tē­Ÿavillai. haiskål māõavi pē­Ÿa tēŸŸam. avaëatu tēŸŸattil iruntš avaë vacati paņaitta kuņumpap peõ alla e­Ÿu colliviņa muņiyum. oru paccai niŸap pāvāņai, kalar māņcš illāta... avaë tāyāri­ puņavaiyil ki×itta - cāyam pēy i­­a niŸam e­Ÿu colla muņiyāta oruvakai civappu niŸat tāvaõi. ka×uttil nålil kēttu 'piras paņņa­' vaittut taitta oru karuppu maõimālai; kātil kiëāvar vaņivattil eõõey iŸaīkuvataŸkākavš kal vaittu i×aitta - atilum oru kallaik kāõēm - kammal... 'inta mukattiŸku nakaikaëš všõņām' e­patu pēl cuņar viņņup pirakācittup puraõņu puraõņu mi­­uki­Ÿa kaŸai paņiyāta ku×antaik kaõkaë... avaëaip pārkki­Ÿa yārukkum, eëimaiyāka, arumpi, ulaki­ vilai uyarnta etta­aiyē poruëkaëukku illāta e×ilēņu tika×um, putitāy malarntuëëa oru puųpatti­ ni­aivš varum. atuvum ippētu ma×aiyil na­aintu, ãrattil ni­Ÿu ni­Ÿu tantak kaņaical pē­Ÿa kālkaim pātaīkaëum cilirttu, nãlam pārittup pēy, pa×antuõit tāvaõiyum ravikkaiyum uņampēņu oņņik koõņu, ci­­a uruvamāyk kuëiril kuŸuki ēr amma­ cilai mātiri avaë niŸkaiyil, appaņiyš kaiyilš tåkkik koõņu pēy viņalām pēlak kåņat tē­Ÿum... "pas varaliyš; maõi e­­a?" e­Ÿu kuņai piņittuk koõņiruppavaëai aõõāntu pārttuk kšņkiŸāë ciŸumi. "siks ākap pēŸatuņã" e­Ÿu kaikkaņikārattaip pārttuc calippuņa­ kåŸiya pi­, "atē oru pas varatu. atu e­ passāka iruntāl nā­ pēyiņuvš­" e­Ÿu kuņaiyai maņakkik koëkiŸāë periyavaë. "ē es! ma×aiyum ni­­urukku. e­akkum pas vantuņum. a¤cš mukkālukku ņermi­aslšruntu oru pas puŸappaņum. varatu e­ passā­ā nā­um pēyiņuvš­" e­Ÿu oppantam ceytu koëvatu pēl avaë pšcukaiyil kuralš ēr i­imaiyākavum, anta mo×iyš oru ma×alaiyākavum, avaëš oru ku×antaiyākavum periyavaëukkut tē­Ÿa ciŸumiyi­ ka­­attaip piņittuk kiëëi... "camattā jākkirataiyā vãņņukkup pē" e­Ÿu ta­ viralkaëukku muttam koņuttuk koëkiŸāë. pas varukiŸatu... o­Ÿa­ pi­ o­Ÿāy iraõņu paskaë varuki­Ÿa­a. mutalil vanta passil periyavaë šŸik koëkiŸāë. "pai... pai!" "tāīk yå! e­ passãm vantuņuttu" e­Ÿu kåviyavāŸu periyavaëai va×i a­uppiya ciŸumi, pi­­āl vanta passi­ namparaip pārttu šmāŸŸamaņaikiŸāë. avaë muka māŸŸattaik kaõņš ivaë niŸpatu inta passãkkāka alla e­Ÿu purintu koõņa ņiraivar, pas sņāõņil všŸu āņkaim illātatāl passai niŸuttāmalš ēņņic cellukiŸā­. antap periya cālaiyi­ āëaravamaŸŸa cå×nilaiyil avaë maņņum ta­­an ta­iyš ni­ŸirukkiŸāë. avaëukkut tuõaiyāka antak ki×a māņum niŸkiŸatu. tårattil - etirš kālšj kāmpavuõņukkuë eppo×utš­um yārē oruvar naņamāņuvatu terikiŸatu. tiņãre­a oru tirai vi×untu kavikiŸa mātiri iruë vantu paņikiŸatu. atait toņarntu cãŸi aņitta oru kāŸŸāl antac cālaiyil kavintirunta marak kiëaikaëiliruntu paņapaņave­a nãrt tuëikaë vi×uki­Ÿa­a. avaë marattēņu oņņi ni­Ÿu koëkiŸāë. ciŸitš ni­Ÿirunta ma×ai tiņãre­ak kaņumaiyākap po×iya ārampikkiŸatu. kuŸukkš uëëa cālaiyaik kaņantu mãõņum kallårikkuëëšyš ēņiviņa avaë cālaiyi­ iraõņu pakkamum pārkkumpētu, antap periya kār avaë va×iyi­ kuŸukkš vškamāy vantu avaë mšl uracuvatu pēl caņakke­a ni­Ÿu, ni­Ÿa vškattil mu­­um pi­­um a×akāy acaiki­Ÿatu. avaë anta a×akiya kārai, pi­­āl iruntu mu­­šyuëëa ņiraivar sãņvarai vi×ikaëai ēņņi ēr āccariyam pēlap pārkkiŸāë. antak kārai ēņņi vanta iëai¤a­ vacãkaramikka pu­­akaiyēņu ta­akku iņatu puŸam carintu paņuttup pi­ sãņņi­ katavait tiŸakkiŸā­. "pëis keņ i­... ai kš­ ņirāp yå aņ yuvar piëšs" e­Ÿu kåŸiyavāŸu, ta­atu periya vi×ikaëāl avaë antak kāraip pārppatš pē­Ÿa āccariyattēņu ava­ avaëaip pārkkiŸā­. ava­atu mukattaip pārtta avaikkuk kātēramum måkku nu­iyum civantu pēkiŸatu; "nē tāīks! ko¤ca nšram ka×iccu... ma×ai viņņatum passilšyš pēyiņuvš­..." "ē! iņ is āl raiņ... keņ i­" e­Ÿu ava­ avacarap paņuttukiŸā­. koņņum ma×aiyil tayaīki niŸkum avaëaik kaiyaip paŸŸi i×ukkāta kuŸai... avaë oru muŸai ta­ pi­­āl tirumpip pārkkiŸāë. ma×aikkup pukaliņamāy irunta anta marattai oņņiya vaëaivai ippētu antak ki×a māņu ākkiramittuk koõņirukkiŸatu. avaëukku mu­­š antak kāri­ katavu i­­um tiŸantš irukkiŸatu. ta­akkākat tiŸakkappaņņirukkum antak katavi­ va×iyš ma×ai nãr uëëš cāralāy vãcuvataip pārttu avaë antak katavai måņumpētu, avaë kaiyi­ mãtu ava­atu kai avacaramāka vi×untu pata­amāka a×untukaiyil, avaë pataŸip pēyk kaiyai eņuttuk koëkiŸāë. ava­ mukattai avaë šŸiņņup pārkkiŸāë. ava­ tā­ e­­amāy a×ako×ukac cirikkiŸā­. ippētu ava­um kāriliruntu veëiyš vantu avaëēņu ma×aiyil na­aintavāŸu niŸkiŸā­š... "m... keņ i­." ippētu anta a×aippai avaëāl maŸukka muņiyavillaiyš... avaë uëëš šŸiyatum ava­ kai avaëaic ciŸaippiņittatš pē­Ÿa ekkaëippil katavai aņittuc cāttukiŸatu. alaiyil mitappatu pēl cālaiyil va×ukkik koõņu antak kār viraikiŸatu. avaëatu vi×ikaë kārukkuë alaiki­Ÿa­a. kāri­ uëëš kaõõukkuk kuëircciyāy anta veëiŸiya nãla niŸac cå×al ka­avu mātiri mayakkukiŸatu. itta­ai nšramāy ma×aiyi­ kuëiril ni­Ÿirunta uņampukku, kārukkuë nilaviya veppam itamāka irukkiŸatu. intak kār taraiyil ēņukiŸa mātiriyš teriyavillai. påmikku ēr aņi uyarattil nãntuvatu pēl irukkiŸatu. 'sãņņellām evvaëavu akalamā irukku! tārāëamā oruttar paņuttukkalām' e­Ÿa ni­aippu vantatum tā­ oru målaiyil mārpēņu ta×uviya puttakak kaņņuņa­ oņuīki uņkārntiruppatu avaikku rompa anākarikamākat tē­ŸukiŸatu. puttaka aņukkaiyum antac ciŸiya ņipa­ pākcaiyum sãņņilšyš oru pakkam vaitta pi­­ar na­Ÿākavš nakarntu kampãramāka uņkārntu koëkiŸāë. "intak kārš oru vãņu mātiri irukku. ippaņi oru kār iruntā vãņš všõņām. iva­ukkum - aiyaiyē - ivarukkum oru vãņu irukkum illaiyā?... kārš ippaņi iruntā intak kāri­ contakkārarēņa vãņu eppaņi irukkum! pericā irukkum! araõma­ai mātiri irukkum... aīkš yārellāmē iruppā. ivar yāru­­š e­akkut teriyātš?... hai, itu e­­a naņuvilš?... reõņu sãņņukkum mattiyilš i×uttā mšjai mātiri varatš! itumšlš pustakattai vaccuõņu paņikkalām. e×utalām - illš­­ā intap pakkam oruttar antap pakkam oruttar talaiyai vaccuõņu 'jam'­u paņuttukkalām. intac ci­­aviëakku evvaëavu a×akā irukku, tāmarai moņņu mātiri irukku. mhãm. alli moņņu mātiri! itai eriya viņņup pārkkalāmā? cã! ivar kēpittuk koõņār­ā!" - "atukkuk kãך irukku pāru sviņc" ava­ kārai ēņņiyavāŸš mu­puŸamirunta ciŸiya kaõõāņiyil avaëaip pārttu oru pu­muŸuvalēņu kåŸukiŸā­. avaë anta sviņcaip pēņņu anta viëakku erikiŸa a×akai racittup pārkkiŸāë. pi­­ar 'pavarai všsņ paõõappaņātu' e­Ÿa cikka­a uõarvēņu viëakkai niŸuttukiŸāë. piŸaku ta­­aiyš oru muŸai pārttut talaiyiliruntu vi×uki­Ÿa nãrai iraõņu kaikaëi­ālum va×ittu viņņuk koëkiŸāë. 'ham! i­­ikki­­u pēy inta tarittiram piņicca tāvaõiyaip pēņņuõņu vantirukkš­š' e­Ÿu ma­attiŸkuë calittuk koõņš, tāvaõiyi­ talaippaip pi×intu koõņirukkaiyil - ava­ iņatu kaiyāl sņiyariīkiŸkup pakkattil irunta peņņi pē­Ÿa aŸaiyi­ katavait tiŸantu - 'ņap' e­Ÿa captattil avaë talai nimirntu pārkkiŸāë - 'aņa! katavait tiŸanta uņa­š uëëš iruntu oru civappu palp eriyaŸatš'- oru ciŸiya ņarkki ņavalai eņuttup pi­­āl avaëiņam nãņņukiŸā­. "tāīs" - anta ņavalai vāīkit talaiyaiyum mu×aīkaiyaiyum tuņaittuk koõņu mukattait tuņaikkaiyil - 'appā, e­­a vāca­ai!' - cukamāka mukattai atil a×untap putaittuk koëkiŸāë. oru tiruppattil antak kār vaëaintu tirumpukaiyil avaë, oru pakkam 'ammā'' e­Ÿu kåvic cariya sãņņi­ mãtirunta puttakaīkaim maŸŸoru pakkam carintu, anta vaņņa vaņivamā­a ci­­a¤ciŸu evarcilvar ņipa­ pāksãm oru pakkam uruëukiŸatu. "sāri" e­Ÿu cirittavāŸš avaëai orumuŸai tirumpip pārttapi­ kārai metuvāka ēņņukiŸā­ ava­. tā­ payantupēy alaŸiyataŸkāka veņkattuņa­ cirittavāŸš iŸaintu kiņakkum puttakaīkaëaic cškarittuk koõņu e×untu amarkiŸāë avaë. ja­­al kaõõāņiyi­åņš veëiyš pārkkaiyil kaõkaëukku o­Ÿumš pulappaņavillai. kaõõāņiyi­ mãtu pukai paņarntatupēl paņintirunta nãrt tivalaiyai avaë ta­atu tāvaõiyi­ talaippāl tuņaittuviņņu veëiyš pārkkiŸāë. teruveīkum viëakkukaë eriki­Ÿa­a. pirakācamāka alaīkarikkappaņņa kaņaikaëi­ ni×alkaë teruviluëëa ma×ai nãril piratipalittuk kaõkaëaip paŸikki­Ÿa­a. pålēkattukkuk kãך i­­oru ulakam irukkiŸatāmš, atu mātiri terikiŸatu...! "ite­­a - kār intat teruvil pēkiŸatu?" "ē! eīka vãņu aīkš irukku" e­Ÿu avaë utaņukaë metuvāka mu­aki acaiki­Ÿa­a. "irukkaņņumš, yār illš­­ā" e­Ÿu ava­um mu­akikkoõņš avaëaip pārttuc cirikkiŸā­. "e­­aņi itu vampāp pēccu" e­Ÿu avaë ta­ kaikaëaip picaintu koõņa pētilum, ava­ ta­­aip pārkkumpētu ava­atu tiruptikkākap pu­­akai påkkiŸāë. kār pēykkoõņš irukkiŸatu. nakaratti­ ja­a naņamāņņam mikunta piratā­a pajāraik kaņantu, periya periya kaņņiņaīkaë niŸainta akalamā­a cālaikaëait tāõņi, a×akiya påīkākkaëum påntēņņaīkaim mikunta ave­yåkkaëil pukuntu, nakaratti­ cantaņiyš aņaīkippē­a štē oru ņiraīk rēņil kār pēyk koõņirukkiŸatu. inta ma×aiyil ippaņi oru kāril pirayāõam ceytu koõņiruppatu avaëukku oru putiya a­upavamā­apaņiyi­āl atil oru kutåkalam irunta pētilum, antak kāraõam paŸŸiyš aņikkaņi štē oru vakai pãti uõarcci avaëatu aņi vayiŸŸil måõņu e×untu mārpil e­­avē ceytu koõņirukkiŸatu. ci­­ak ku×antai mātiri aņikkaņi vãņņukkup pēka všõņum e­Ÿu ava­ai naccarikkavum payamāyirukkiŸatu. ta­­ai anta pas sņāõņil ta­imaiyil viņņuviņņup pē­āëš, avaëaip paŸŸiya ni­aivum, avaë ta­ ka­­attaik kiëëiyavāŸu colliviņņup pē­āëš anta vārttaikaim ippētu avaë ni­aivukku varuki­Ÿa­a: "camattā jākkirataiyā vãņņukkup pē." 'nā­ ippa acaņāyiņņš­ā? ippaņi mu­pi­ teriyāta oruttarēņa kārlš šŸiõņu ta­iyākap pēŸatu tappillaiyē?... ivaraip pārttāl keņņavar mātirit teriyaliyš? e­­a iruntālum nā­ vantirukkak kåņātu - ippa e­­a paõŸatu? e­akku a×ukai varatš. cã! a×ak kåņātu... a×utā ivar kēpittuk koõņu 'acaņš! iīkšyš kiņa'­­u iŸakki viņņuņņup pēyiņņā? eppaņi vãņņukkup pēŸatu? e­akku va×iyš teriyātš... nāëaikku jãvālaji rekkārņ všŸa sapmiņ paõõaõumš! všlai niŸaiya irukku.' avaëatu pārvai etirppuŸak kaõõāņiyi­ mãtu kiņantu avaëaippēl tattaëittuk koõņirukkum 'vaiypparai'yš veŸittuk koõņirukkiŸatu. kaņaiciyil tairiyamāka avaëai aŸiyāmalšyš anta vārttaikaëai avaë kšņņu viņukiŸāë. "ippa nāma eīkš pēŸēm" - avaëatu paņapaņappā­a kšëvikku ava­ rompa cātāraõamākap patil colkiŸā­. "eīkšyumillai; cummā oru ņiraiv..." "nšram āyiņuttš - vãņņilš ammā tšņuvā..." "ē es tirumpiņalām" - kār tirumpukiŸatu. ņiraīk rēņai viņņu vilakip pālaiva­am pē­Ÿa oru tiņalukkuë piravšcittu, atilum veku tåram ce­Ÿu ata­ mattiyil niŸkiŸatu kār. kaõõukkeņņiya tåram iruëum ma×aiyum cšrntu araõ amaittirukki­Ÿa­a. anta attuvā­ak kāņņil, tavaëaikaëi­ kåkkural pšrēlamākak kšņkiŸatu. ma×aiyum kāŸŸum mu­­aiviņa mårkkamāyc cãŸi viëaiyāņuki­Ÿa­a. kārukkuëëšyš oruvar mukam oruvarukkut teriyavillai. tiņãre­Ÿu kār ni­Ÿuviņņataik kaõņu avaë payanta kuralil kšņkiŸāë: "š­ kār ni­­uņuttu? piršk ņeëa­ā?" ava­ ataŸkup patil collāmal iņiiņippatu pēl cirikkiŸā­. avaë mukattaip pārppataŸkākak kāri­uë irunta ršņiyēvi­ pottā­ai amukkukiŸā­. ršņiyēvil iruntu mutalil lšcā­a veëiccamum atait toņarntu icaiyum piŸakkiŸatu. anta maīkiya veëiccattil avaë ava­ai e­­avē kšņpatupēl puruvaīkaëai neŸittup pārkkiŸāë. ava­ē oru pu­­akaiyāl avaëiņam yācippatu pēl etaŸkē ke¤cukiŸā­. appētu ršņiyēviliruntu oru 'ņramppaņ'ņi­ ekkāëa oli nãõņu vimmi vimmi veŸi mikuntu e×untu mu×aīkukiŸatu. atait toņarntu paņapaņave­Ÿu nāņi tuņippatupēl amuttalāka naņuīki atirki­Ÿa kāīkē 'ņram'kaëi­ tāëam... ava­ viralkaëāl coņukkup pēņņu anta icaiyi­ katikkšŸpak ka×uttai veņņi i×uttu racittavāŸš avaë pakkam tirumpi 'u­akkup piņikkiŸatā' e­Ÿu āīkilattil kšņkiŸā­. avaë ita×kaë piriyāta pu­­akaiyāl 'ām' e­Ÿu collit talai acaikkiŸāë. ršņiyēvukku arukš irunta peņņiyait tiŸantu iraõņu 'kāņparãs' cākleņņukaëai eņuttu o­Ÿai avaëiņam tarukiŸā­ ava­. pi­­ar anta cākleņņi­ mšl cuŸŸiya kākitattai mu×ukkavum pirikkāmal ēr ēramāyt tiŸantu ovvoru tuõņākak kaņittu me­ŸavāŸu kāl mšl kāl pēņņu amarntu oru kaiyāl kār sãņņi­ pi­puŸam ršņiyēviliruntu olikkum icaikkeŸpat tāëamiņņuk koõņu hāyyāka uņkārntirukkum ava­ai, avaë tãrkkamāka aëappatu mātirip pārkkiŸāë. ava­ a×akākattā­ irukkiŸā­. uņalai iŸukak kavviya kapila niŸa uņaiyēņu, 'oņņu ucaramāy'. anta maīkiya oëiyil ava­atu niŸamš oru pirakācamāyt tika×vataip pārkkaiyil, oru koņiya carppatti­ kampãra a×akš avaëukku ¤āpakam varukiŸatu. pi­­āliruntu pārkkaiyil, antak kēõattil ēraëavš teriyum ava­atu iņatu kaõõi­ vi×ikkēõam oëiyumi×ntu paëapaëakkiŸatu. evvaëavu puyalaņittālum kalaiya muņiyāta kuŸukat taritta kirāppuc cikaiyum kātērattil caŸŸu atikamākavš nãõņu iŸaīkiya kariya kirutāvum kåņa anta maīkiya veëiccattil mi­umi­ukki­Ÿa­a. pakkavāņņil iruntu pārkkumpētu anta oëi vãcum mukattil ci­­atāka oru mãcai iruntāl na­Ÿāyirukkumš e­Ÿu oru vināņi tē­ŸukiŸatu. ē! antap puruvamtā­ evvaëavu tãrmā­amāy aņarntu ceŸintu vaëaintu iŸaīki, pārkkumpētu payattai šŸpaņuttukiŸatu! ava­ uņkārntirukkum sãņņi­ mšl nãõņu kiņakkum ava­atu iņatu karattil ka­atta taīkac caīkiliyil piõikkappaņņa kaņikārattil š×u maõi āvatu mi­­i mi­­it terikiŸatu. ava­atu nãëamā­a viralkaë icaikkut tāëam pēņuki­Ÿa­a. ava­atu puŸaīkaiyil mocu mocuve­Ÿu aņarntirukkum iëa mayir kuëir kāŸŸil cilirtte×ukiŸatu. "aiyaiyē! maõi š×āyiņuttš!" cākleņņait ti­ŸavāŸu amaitiyāy ava­ai všņikkai pārttuk koõņirunta avaë, tiņãre­Ÿu vāyviņņuk kåviya kuralaik kšņņu ava­um oru muŸai kaikkaņikārattaip pārttuk koëkiŸā­. kāri­ mu­puŸak katavai ava­ lšcākat tiŸantu pārkkumpētu tā­, ma×aiyi­ ēlam pšrēcaiyākak kšņkiŸatu. ava­ oru noņiyil katavait tiŸantu kãך iŸaīki viņņā­. "eīkš?" e­Ÿu avaë ava­iņam pataŸŸattēņu kšņņatu katavai måņiya piŸakš veëiyš ni­Ÿirukkum ava­atu cevikaëil amuīki olikkiŸatu. "eīkš pēŸãīka?" "eīkšyum pēkalš... iīkštā­ varš­" e­Ÿu āīkilattil kåŸiyavāŸu antac ciŸupētil teppalāy na­aintuviņņa ava­ pi­ sãņņi­ katavait tiŸantu koõņu uëëš varukiŸā­. avaë arukš amarntu, sãņņi­ mãtu kiņanta - caŸŸu mu­ ãrattait tuņaittuk koëvataŸkāka avaëukku ava­ tanta ņavalai eņuttu mukattaiyum piņariyaiyum tuņaittuk koõņapi­, kaiyilirunta cākleņ kākitattaik kacakki eŸikiŸā­. avaë i­­um inta cākleņņaik ko¤cam ko¤camāka cuvaittuk koõņirukkiŸāë. ava­ caņņaip paiyiliruntu oru ciŸiya ņappāvai eņukkiŸā­. ata­uë aņukkāka irukkum miņņāy pē­Ÿa o­Ÿai eņuttu vāyiliņņuk koõņu avaëiņam o­Ÿait tarukiŸā­. "e­­a atu?" "cåyiīkam." "aiyš, e­akku všõņām!" "ņrai... yå vil laik iņ." avaë kaiyilirunta cākleņņai avacara avacaramākat ti­Ÿuviņņu ava­ taruvatai maŸukka ma­ami­Ÿi vāīkak kai nãņņukiŸāë. "nē!" - avaë kaiyil tara maŸuttu avaë mukattarukš šnti avaë utaņņi­mãtu ataip porutti lšcāka neruņukiŸā­. avaikkut talai paŸŸi erivatupēl uņampellām cukamā­a oru veppam kāntukiŸatu. caŸŸš pi­­āl vilaki, ava­ kaiyiliruntatait ta­ kaiyilšyš vāīkik koëkiŸā­: "tāīk yå!" ava­atu iraõņu vi×ikaëum avaëatu vi×ikaëil ceruki irukki­Ÿa­a. ava­atu kaõkaëai šŸiņņup pārkka iyalāta kåccattāl avaëatu palahã­amā­a pārvai aņikkaņi tā×ntu tā×ntu tavikkiŸatu. avaëatu kavi×nta pārvaiyil ava­atu mu×antāë iraõņum anta sãņņil meëëa meëëa nakarntu ta­­ai neruīki varuvatu terikiŸatu. avaë kaõõāņi va×iyš pārkkiŸāë. veëiyš ma×aiyum kāŸŸum anta iruëil mårkkamāyc cãŸi viëaiyāņik koõņirukki­Ÿa­a. avaë antak katavēņu oõņi uņkārntu koëkiŸāë. ava­um mārpi­ mãtu kaikaëaik kaņņiyavāŸu mikavum keëaravamāy vilaki amarntu, avaë uëëattait turuvi aŸiyum ārvattēņu avaëaip payilkiŸā­. "ņå yå laik tis kār?" "- intak kār u­akkup piņittirukkiŸatā?" e­Ÿu āīkilattil kšņkiŸā­. ava­atu kural mantrastāyil karakarattu antaraīkamay avaëatu cevi va×i pukuntu avaëuë etaiyē cala­appaņuttukiŸatu. ta­atu cala­attai veëikkāņņik koëëāmal oru pu­­akaiyuņa­ camāëittu avaëum patil colkiŸāë: "ē! iņ is nais." ava­ ā×nta cinta­aiyēņu perumåcceŸintu talai ku­intavāŸu āīkilattil colkiŸā­: "u­akkut teriyumā? intak kār iraõņu varuųamāka ovvoru nāëum u­ pi­­ālšyš alai¤ciõņirukku - ņå yå nē taņ?" e­Ÿa kšëviyēņu mukam nimirtti ava­ avaëaip pārkkumpētu, ta­akku ava­ kirãņam cåņņiviņņatu mātiri avaë anta vināņiyil mey maŸantu pēkiŸāë. "riyali...?" "riyali!" ava­atu veppamā­a cuvācam avaëatu piņariyil lšcāka i×aikiŸatu. ava­atu rakaciyak kural avaëatu irutayattai uracic cilirkkiŸatu. "ņå yå laik mã?" 'e­­ai u­akkup piņiccirukkā?' "m" vilaka iņamillāmal avaë ta­akkuëëākavš oņuīkuvataik kaõņu ava­ mãõņum caŸŸš vilakukiŸā­. veëiyš ma×ai peytu koõņirukkiŸatu. ršņiyēviliruntu anta 'ņramppaņ'ņi­ icai putiya putiya layavinniyācaīkaëaip po×intu koõņirukkiŸatu. "rompa nallā irukku illš?" - intac cå×nilaiyaip paŸŸi, inta a­upavattaik kuŸittu avaëatu uõarccikaëai aŸiya vi×aintu ava­ kšņkiŸā­. "nallā irukku... ā­ā payammā irukkš..." "payamā? etukku... etukkup payappaņaõum?" avaëait tšŸŸuki­Ÿa tēraõaiyil tēëaip paŸŸi ava­ kulukkiyapētu, ta­ uņampil iruntu nayamikka peõmaiyš antak kulukkalil utirntatu pē­Ÿu avaë nilai kulaintu pēkiŸāë: "e­akkup payammā irukku; e­akku itellām putucā irukku..." "etukku inta sarņipikšņ ellām?" e­Ÿu ta­­uë mu­akiyavāŸš inta muŸai pi­vāīkap pēvatillai e­Ÿa tãrmā­attēņu mãõņum avaëai ava­ neruīki varukiŸā­. "mš ai kis yå?" avaëukku e­­a patil colvatu e­Ÿu puriyavillai. nākku puraëa maŸukkiŸatu. antak kuëirilum mukamellām viyarttut tškam pataŸukiŸatu. tiņãre­Ÿu avaë kātērattilum ka­­aīkaëilum utaņukaëilum tãyāl cuņņuviņņataip pēl ava­atu karaīkaëil kiņanta avaë tuņituņittu, "pëãs pëãs" e­Ÿu kataŸak kataŸa, ava­ avaëai veŸikoõņu ta×uvit ta×uvi... avaë kataŸal melintu tšyntu aņaīkip pēkiŸatu. ava­aip pa×i tãrppatupēl ippētu avaëatu karaīkaë iva­atu ka×uttai iŸukap pi­­i iõaintirukki­Ÿa­a. veëiyš... vā­am ki×intu aŸupaņņatu! mi­­alkaë citaŸit teŸitta­a! iņiyēcai mu×aīki veņittatu! ā! anta iņi eīkē vi×untirukka všõņum. "nā­ vãņņukkup pēkaõum, aiyē! eīka ammā tšņuvā..." kāri­ katavait tiŸantu koõņu pi­ sãņņiliruntu ava­ iŸaīkukiŸā­. anta maitā­attil ku×ampi irunta cšŸŸil ava­atu ųãs aõinta pātam putaikiŸatu. ava­ kālai uyarttiyapētu 'caëak' e­Ÿu teŸitta cšŸu, kāri­ mãtu kaŸaiyāyp paņikiŸatu. tiŸanta katavi­ va×iyš iraõņoru tuëikaë kārukkuë irunta avaë mãtum teŸikki­Ÿa­a. uņalilē ma­attilē uŸuttuki­Ÿa všta­aiyāl ta­­ai mãŸip poīkip poīki piravakikkum kaõõãrai aņakka muņiyāmal ava­aŸiyātavāŸu avaë meëa­amāka a×utu koõņirukkiŸāë. mu­puŸak katavait tiŸantu ņiraivar cãņņil amarnta ava­ cšŸu paņinta kālaõiyaik ka×aŸŸi eŸikiŸā­. ršņiyēvukkarukil uëëa antap peņņiyait tiŸantu atiliruntu oru cikareņņai eņuttup paŸŸa vaittuk koõņu, måcu måce­Ÿu pukai viņņavāŸu 'cåyiīkam'mai me­Ÿu koõņirukkiŸā­. inta vināņiyš tā­ vãņņil irukka všõņum pēlavum, ammāvi­ maņiyaik kaņņikkoõņu 'hē' ve­Ÿu kataŸi a×utu intak koņumaikku āŸutal tšņik koëëa všõņum pēlavum avaë uëëš ēr avacaram mikuntu ne¤cum ni­aivum uņalum uõarcciyum naņunaņuīkuki­Ÿa­a. ava­ē cāvatā­amāka cikareņņaip pukaittuk koõņu uņkārntu koõņirukkiŸā­. ataip pārkka avaëukku ericcal paŸŸik koõņu varukiŸatu. antak kārukkuëëš iruppatu štē pāŸaikaikku iņaiyšyuëëa oru kukaiyil akappaņņatu pēl oru camayam payamākavum maŸu camayam aruvaruppākavum - anta cikareņņi­ neņi všŸu vayiŸŸaik kumaņņa - anta maitā­attil uëëa cšŸu mu×uvatum avaë mãtu vāric coriyappaņņatu pēl avaë uņalellām picupicukkiŸatš... nari åëaimātiri ršņiyēviliruntu anta 'ņramppaņ'ņi­ ēcai uņalaiyš iru kåŸākap piëappatu pēl veŸiyšŸip piëiŸukiŸatš... avaë ta­­ai mãŸiya ēr āttirattil kiŸãcciņņu a×ukaik kuralil alaŸukiŸāë. "e­­ai vãņņilš koõņupēy viņappēŸãīkaëā, illaiyā?" ava­atu kai "ņap" e­Ÿu ršņiyēvai niŸuttukiŸatu. "ņēõņ ųavņ laik taņ!" ava­ ericcal mikunta kuralil avaëai eccarikkiŸā­. "kattātš!" ava­ai nēkki iraõņu karaīkaëaiyum kåppip paritāpamāka a×utavāŸu avaë ke¤cukiŸāë. "eīka ammā tšņuvā; e­­aik koõņupēy vãņņilš viņņuņņā uīkaikkuk kēņip puõõiyam" e­Ÿu veëiyš kåŸi­ālum ma­atiŸkuë "e­ puttiyaic ceruppāl aņikkaõum. nā­ ippaņi vantirukkavš kåņātu. aiyē! e­­e­­avē āyiņuttš" e­Ÿa pulampalum eīkāvatu talaiyai mēti uņaittuk koõņāl tšvalai e­Ÿa āttiramum måõņu takikkap paŸkaëai naŸanaŸave­Ÿu kaņikkiŸāë. anta vināņiyil avaë tēŸŸattaik kaõņu ava­ naņuīkukiŸā­. "pëãs... ņēõņ kriyšņ sã­s" e­Ÿu avaëaik ke¤ci všõņik koõņu, calippēņu kārait tiruppukiŸā­... anta iruõņa cālaiyil kaõkaëaik kåcavaikkum ēëiyai vāri iŸaittavāŸu uŸumi viraintu koõņirukkiŸatu kār. "cã! e­­a kaųņam itu! piņikkalš­­ā appavš colli irukkalāmš. oru arumaiyā­a cāyaīkālap po×utu pā×āki viņņatu. pāvam! itellām kālšjãlš paņiccu e­­a paõõap pēŸatē? i­­um kåņa a×aŸāëš!" ava­ avaë pakkam tirumpi avaëiņam ma­­ippu kšņņuk koëkiŸā­. "ai ām sāri... u­atu uõarccikaëai nā­ puõpaņutti iruntāl, tayavuceytu ma­­ittuk koë." ...avaëai avaëatu iņattil iŸakki viņņuviņņu inta nika×cciyaiyš maŸantu nimmati kāõa všõņum e­kiŸa avacarattil ava­ kārai ativškamāka ēņņukiŸā­. i­­um ma×ai peytukoõņu irukkiŸatu. cantaņiyš illāta ņraīk rēņņaik kaņantu, a×akiya paīkaëākkaim påntēņņaīkaim mikunta ave­yåkkaëil pukuntu, periya periya kaņņiņaīkaë mikunta antap piratā­a pajāril pēykkoõņirunta kār oru kuŸukkut teruvil tirumpi avaëatu vãņņai nēkkip pēykkoõņirukkiŸatu. 'iīkš niŸuttuīkaë. nā­ iŸaīkik koëëukiŸš­' e­Ÿu avaëākac colluvāë e­Ÿu avaëatu teru neruīka neruīka ava­ yēcittuk kārai metuvāka ēņņukiŸā­. avaë anta aëavukkukkåņa vivaram teriyāta pštai e­pataip purintukoõņu ava­š ēriņattil kārai niŸuttik kåŸukiŸā­. "vãņu varaikkum koõņu vantu nā­ viņakkåņātu. ata­ālš nã iīkšyš iŸaīkip pēyiņu... m" avaëaip pārkka ava­ukkš paritāpamāyum varuttamāyum irukkiŸatu. štē kuŸŸa uõarvil, allatu kaņa­ paņņuviņņatu pē­Ÿa ne¤ci­ uŸuttalil ava­atu kaõkaë kalaīki vivastaiyaŸŸa kaõõãr paëapaëakkiŸatu. ava­š iŸaīki vantu oru paõiyāë mātiri avaëukkākak kāri­ katavait tiŸantu koõņu ma×ait tåŸalil ni­Ÿu koõņirukkiŸā­. uõarccikaë marattuppē­a nilaiyil avaë ta­atu puttakaīkaëaic cškarittuk koõņu kãך vi×untirunta antac ciŸiya vaņņa vaņivamā­a evarcilvar ņipa­ pāksait tšņi eņuttuk koõņu teruvil iŸaīki ava­ mukattaip pārkka muņiyāmal talai ku­intu niŸkiŸāë. antac ciŸiya teruvil, ma×ai iravā­atāl ja­a naņamāņņamš aŸŸirukkiŸatu. tårattil erintu koõņirukkum teru viëakki­ maīkiya veëiccattil ta­ arukš kuëëamāyk ku×antai mātiri ni­Ÿirukkum avaëaip pārkkumpētu ava­ ta­­uëëš ta­­aiyš nontu koëkiŸā­. ta­akkirukkum aëaviŸanta cutantiramš ta­­ai evvaëavu kšvalamā­a aņimaiyākki irukkiŸatu e­patai ava­ eõõip pārkkiŸā­. "ām. aņimai! - uõarccikaëi­ aņimai!" e­Ÿu ava­ uëëam uõarukiŸatu. ava­ avaëiņam rakasiyam pēl kåŸukiŸā­: "ai ām sāri!" avaë ava­ai mukam nimirttip pārkkiŸāë... ē! antap pārvai! avaëiņam e­­avē kšņka ava­ utaņukaë tuņikki­Ÿa­a. "e­­a..." e­Ÿa orš vārttaiyēņu ava­atu kural kammi aņaittup pēkiŸatu. "oõõumillš" e­Ÿu kåŸi avaë nakarkiŸāë. avaëukku mu­­āl antak kār viraintu celkaiyil kāri­ pi­­āl uëëa antac civappu veëiccam ēņi ēņi iruëil kalantu maŸaikiŸatu. kåņattil toīkiya arikkš­ viëakku aõaintu pēyiruntatu. camaiyalaŸaiyil kai všlaiyāka irunta ammā, kåņam iruõņu kiņappataip pārttu aõainta viëakkai eņuttukkoõņu pēy šŸŸik koõņu vantu māņņiyapētu, kåņattuk kaņikārattil maõi š×arai ākiviņņataik kaõņu tiņãre­Ÿu ma­acil e­­avē pataikkat tirumpip pārttapētu, avaë paņiyšŸik koõņiruntāë. ma×aiyil na­aintu talai oru kēlam tuõi oru kēlamāy varuki­Ÿa makaëaip pārttatumš vayiŸŸil e­­amē ceytatu avaëukku: "e­­aņi itu, alaīkēlam?" avaë oru cilai acaivatu mātirik kåņattukku vantāë; arikkš­ viëakku veëiccattil oru cilai mātiriyš acaivaŸŸu ni­Ÿāë. "ammā!" e­Ÿu kumuŸi vanta a×ukaiyait tāyi­ tēëmãtu vāy putaittu aņaittuk koõņu avaëai iŸukat ta×uviyavāŸš kuluīkik kuluīki a×utāë! ammāvi­ ma­acukkuë, štē viparãtam naņantu viņņatu purivatu pēlavum puriyāmalum kiņantu neruņiŸŸu. "e­­aņi, e­­a naņantatu? š­ ivvaëavu nšram? a×āmal collu" ta­mãtu vi×untu ta×uvikkoõņu pu×umātirit tuņikkum makaëi­ všta­aikkuk kāraõam teriyāviņņālum, atu všta­ai e­Ÿa aëavil uõarntu, anta všta­aikkut tā­um āņpaņņu ma­am kalaīki a×utu muntā­aiyēņu kaõkaëait tuņaittavāŸu makaëi­ mutukil ātaravēņu taņņik koņuttāë: "š­ņi, š­ ippaņi a×aŸš? collu" tāyi­ mukattaip pārkka muņiyāmal avaë tēëil mukam putaittavāŸu avaë kātil maņņum vi×ukiŸa mātiri co­­āë. a×ukai aņaīki metuvāka olitta kuralil avaë colla ārampitta uņa­šyš ta­mãtu oņņik kiņanta avaëaip pirittu niŸutti, vilaki ni­Ÿu capikkappaņņa oru nãcap peõõaip pārppatupēl aruvaruttu ni­Ÿāë ammā. antap pštaip peõ collik koõņiruntāë. "ma×ai koņņuk koņņu­u koņņittu! passš varallš. ata­āltā­ kārilš šŸi­š­ - appuŸam eīkšyē kāņumātiri oru iņam... ma­uųāëš illai... orš iruņņu. ma×aiyā iruntālum eŸaīki ēņi vantuņalām­u pārttā e­akkē va×iyum teriyātu... nā­ e­­a paõõuvš­? appuŸam vantu vantu... aiyē! ammā... ava­ e­­e..." - avaë colli muņippataŸkuë pārvaiyil mi­­al påccikaë paŸappatupēl anta aŸai avaëatu kātilē, neŸŸip poruttilē eīkšyē vacamāy vi×untatu. kåņattu målaiyil avaë curuõņu vi×a, kaiyil irunta puttakaīkaë nāŸpuŸamum citaŸi ņipa­ pāks kãך vi×untu kaõakaõattu uruõņatu. "aņippāvi! e­ talaiyilš neruppaik koņņiņņāyš..." e­Ÿu alaŸat tiŸanta vāy, tiŸanta nilaiyil aņaipaņņatu. atu nā­ku kuņitta­aīkaë uëëa vãņu. cattam kšņņup pi­ kaņņiliruntu cilar aīkš ēņi vantārkaë. "e­­aņi, e­­a viųayam?" e­Ÿu ãrakkaiyai muntā­aiyil tuņaittuk koõņu cuvāraciyamāy vicāritta vaõõam kåņattukkš vantu viņņāë pi­ kaņņu māmi. "oõõumillai, intak koņņaŸa ma×aiyilš appaņi e­­a kuņi mu×ukip pēccu? teppamā na­ai¤cuõņu vantirukkāë. kācaip paõattaik koņņip paņikka veccu, parãņcaikku nāë neruīkaŸappē paņuttut tolaiccā e­­a paõŸatu? nalla všëai, ava aõõā illš; iruntāl innšram tēlai uricciriruppā­" e­Ÿu poyyāka aīkalāyttuk koõņāë ammā. "cari cari, viņu. itukkup pēy ku×antaiyš aņippāëē?" pi­ kaņņu ammāëukku viųayam avvaëavu curattāka illai. pēyviņņāë. vācaŸ katavaiyum kåņattu ja­­alkaëaiyum i×uttu måņi­āë ammā. ēr aŸaiyil på­aik kuņņi mātiric curuõņu vi×untu - anta aņikkākak ko¤cam kåņa všta­aip paņāmal i­­um palamākat ta­­ai aņikka māņņāëā, uyir pēkum varai ta­­ai mitittut tuvaikka māņņāëā e­Ÿu etirpārttu acaivaŸŸuk kiņanta makaëai erippatu pēl veŸittu vi×ittāë ammā... 'ivaëai e­­a ceyyalām?... oru keëaravamā­a kuņumpattaiyš kaŸaippaņuttiņņāëš?... teyvamš! nā­ e­­a ceyvš­?' e­Ÿu tirumpip pārttāë. ammāvi­ pi­­š camaiyalaŸaiyilš aņuppi­ vāykkuëëš tãccuvālaikaë cu×a­Ÿeriyak kaīkukaë ka­a­Ÿu koõņirunta­a... 'appaņiyš oru muŸam neruppai aëëi vantu ivaë talaiyil koņņi­āl e­­a' e­Ÿu tē­ŸiŸŸu. - avaë kaõ mu­ tãyi­ naņuvš kiņantu pu×uvaip pēl neëintu karukic cākum makaëi­ tēŸŸam terintatu... 'appuŸam? attuņa­ intak kaëaīkam pēy viņumā? aiyē! makaëš u­­ai e­ kaiyāl ko­Ÿa pi­ nā­ uyir vā×avā?... nā­um e­ uyiraip pēkkik koõņāl?' 'm... appuŸam? attuņa­ intak kaëaīkam pēyiņumā?' ammāvukku o­Ÿum puriyavillai. makaëi­ kåntalaip paŸŸi mukattai nimirttit tåkki niŸutti­āë ammā. naņuk kåņattil toīkiya arikkš­i­ tiriyai uyartti oëi kåņņi ataik kaiyil eņuttuk koõņu makaëi­ arukš vantu ni­Ÿu avaëait talai mutal kālvarai ovvēr aīkulamāka uŸŸu uŸŸup pārttāë. antap pārvaiyait tāīka māņņāmal avaë mukattai måņik koõņu "aiyē ammā! e­­aip pārkkātšyš­" e­Ÿu mutukup puŸattait tiruppik koõņu cuvaril mukam putaittu a×utāë... "aņa kaņavuëš! antap pāvikku nã tā­ kåli koņukkaõum" e­Ÿu vāyaip pottik koõņu anta mukam teriyāta ava­aik kumuŸic capittāë ammā. avaëait toņuvataŸkut ta­atu kaikaë kåci­ālum, avaëait tā­š tãõņuvataŸkuk kåci otukki­āl avaë všŸu eīkš ta¤cam pukuvāë e­Ÿu eõõiya karuõaiyi­āl cakittuk koõņu ta­atu naņuīkum kaikaëāl avaëait toņņāë. 'e­ talaiye×uttš' e­Ÿu perumåcceŸintavāŸu, ivaëaik kēpippatilē taõņippatilē itaŸkup parikāram kāõa muņiyātu e­Ÿu ā×amāy uõarntu avaëaik kaippiņiyil i×uttukkoõņu arikkš­ viëakkuņa­ pātråmai nēkki naņantāë. 'ippa e­­a ceyyalām? ava­ai yāru­­u kaõņu piņiccuņņā?... ava­ talaiyilšyš ivaëaik kaņņiņaŸatē? aņa teyvamš... vā×kkai mu×utum appaņippaņņa oru mirukattēņa ivaëai vā×a vaccuņaŸatā? atukku ivaëaik ko­­uņalāmš? e­­a ceyyaŸatu!' e­Ÿu ammāvi­ ma­am kiņantu araŸŸiyatu! pātråmil taõõãrt toņņiyi­ arukš avaëai niŸutti māņattil viëakkai vaittuviņņu, tā­aŸinta teyvaīkaëaiyellām va×ipaņņu inta o­ŸumaŸiyāp pštaiyi­mãtu paņņuviņņa kaŸaiyaik ka×uvik kaëaīkattaip pēkkumāŸu pirārttittuk koõņāë ammā. kuëiril naņuīkukiŸavaë mātiri mārpi­mãtu kuŸukkākak kaikaëaik kaņņikkoõņu kå­ik kuŸuki ni­Ÿiruntāë avaë. kaõkaëai iŸuka måņikkoõņu cilai mātiri niŸkum makaëiņam oru vārttai pšcāmal avaëatu āņaikaëai yellām tā­š kaëaintāë ammā. iņuppukkuk kã× varai pi­­it toīkiya caņaiyaip pirittu avaëatu veõmaiyā­a mutukai maŸaittup paratti viņņāë. mu×aīkālkaëaik kaņņik koõņu oru yantiram mātirik kuŸuki uņkārnta avaë talaiyil kuņam kuņamāyt toņņiyilirunta nãrai eņuttuk koņņi­āë. avaë talaiyil cãyakkāyt tåëai vaittut tšyttavāŸu melliya kuralil ammā vicārittāë: "u­akku ava­ait teriyumē?..." "mhãm..." "a×i¤cu pēŸava­. ava­ai e­­a ceytāl tšvalai!" - paŸkaëaik kaņittuk koõņu cãyakkāy tšytta viralkaëaip puli mātiri virittuk koõņu kaõkaëil kolai veŸi koppaëikka veŸitta pārvaiyuņa­ nimirntu ni­Ÿāë. 'm... vā×ai āņi­ālum vā×aikkuc cštam, muë āņi­ālum vā×aikkuttā­ cštam' - e­Ÿu poīki vanta āvšcam taõintu, peõõi­atti­ talai e×uttaiyš tšyttu a×ippatupēl i­­um oru kai cãyakkāyai avaë talaiyil vaittup paraparave­Ÿu tšyttāë. š­ē antac camayam ivaëai iraõņu vayacuk ku×antaiyāka viņņu iŸantu pē­a ta­ kaõava­ai ni­aittuk koõņu a×utāë. 'avar maņņum iruntāre­Ÿāl - makarāja­, intak koņumaiyellām pārkkāmal pēyc cšrntārš?' "itu yārukkum teriyak kåņātu ko×antš! teri¤cā atēņa oru kuņumpamš a×i¤cu pēkum. nam vãņņilšyum oru poõ irukkš, avaëukku ippaņi āki iruntā e­­a paõõuvēm­u yēcikkavš māņņā. paramparai tuvšųam mātiri kulattaiyš pā× paõõiņuvā... mattavāëaic colŸš­š. i­­oruttarukku­­ā e­ nākkš ippaņip pšcumā? všŸa mātirittā­ pšcum. evvaëavu pšci irukku!" e­Ÿu pulampik koõņš koņiyil kiņanta tuõņai eņuttu avaë talaiyait tuvaņņi­āë. talaiyait tuvaņņiyapi­ avaëai mukam nimirttip pārttāë. ka×uvit tuņaitta pãīkā­ mātiri vālipatti­ kaŸaikaë kåņap paņivataŸku va×iyillāta antak ku×antai mukattaic caŸŸu nšram uŸŸup pārttu makaëi­ neŸŸiyil ātaravēņu muttamiņņāë. "nã cuttamāyiņņšņi ku×antš, cuttamāyiņņš. u­ mšlš koņņi­š­š atu jalamillšņi, jalam illš. neruppu­­u ne­aiccukkē. u­ mšlš ippē kaŸaiyš illš. nã paëiīkuņã, paëiīku. ma­acilš a×ukku iruntāttā­ņi a×ukku. um ma­acu e­akkut teriyaŸatu. ulakattukkut teriyumē? atukkākattā­ colŸš­. itu ulakattukkut teriyavš kåņātu­­u. e­­aņã appaņip pārkkaŸš? teri¤cuņņā e­­a paõŸatu­­u pākkaŸiyā? e­­aņi teriyap pēŸatu? eva­ēņayē nã kārlš vantš­­utā­š teriyap pēŸatu? atukku mšlš kaõõālš pārkkātatep pšci­ā anta vāyaik ki×ikka māņņāëā? m... ēõõumš naņakkalšņi, naņakkalš! kārlš šŸiõņu vantatai maņņum pārttuk katai kaņņuvāëē? appiņip pārttā årlš evvaëavē pšru mšla katai kaņņa oru kumpal irukku. avāëš viņuņi... u­ nallatukkuttā­ colŸš­. u­ ma­acilš oru kaŸaiyumillš. nã cuttamā irukkš­­u nãyš nampaõumkiŸatukkuc colŸš­ņi... nã nampu... nã cuttamāyiņņš, nā­ colŸatu catyam, nã cuttamāyiņņš....? āmā - teruvilš naņantu varumpētu etta­ai taņavai aciīkattaik kālilš miticcuņaŸēm... atukkākak kālaiyā veņņip pēņņuņaŸēm? ka×uviņņu påjai aŸaikkuk kåņap pēŸēmš; cāmi všõņām­u veraņņavā ceyyaŸār - ellām ma­acutā­ņi.... ma­acu cuttamā irukkaõum... o­akku akalikai katai teriyumē? rāmarēņa pāta tuëi paņņu ava pu­itamāyiņņāë­u colluvā, ā­ā ava ma­acālš keņņup pēkalai. ata­ālštā­ rāmarēņa pātatuëi avamšlš paņņutu. etukkuc colŸš­­ā... vãõā u­ ma­acum keņņup pēyiņak kåņātu pāru... keņņa ka­avu mātiri ite maŸantuņu... u­akku oõõumš naņakkallš..." koņiyil tuvaittu ularttik kiņanta uņaikaëai eņuttut tantu avaëai uņuttik koëëac co­­āë ammā. "ate­­a vāyilš 'cavak cavak'­­u mellaŸš?" "cåyiīkam." "karumattait tuppu... cã! tuppuņi. oru taņavai vāyaic cuttamā alampik koppuëiccuņņu vā" e­Ÿu kåŸiviņņup påjai aŸaikkuc ce­Ÿāë ammā. cuvāmi paņatti­ mu­­š ma­am kacintu urukat ta­­ai maŸantu cila vināņikaë ni­Ÿāë ammā. pakkattil vantu ni­Ÿa makaëai "ko×antš, 'e­akku nalla vā×kkaiyaik koņu'­­u kaņavuëai všõņikkē. ippaņi ellām ā­atukku nā­untā­ kāraõam. vayacukku vanta poõõai veëiyš a­uppaŸamš, ulakam keņņuk keņakkš­­u e­akkum tēõāmš pēccš? e­ ko×antš kālšjãkkum pēŸāëšīkiŸa pårippilš e­akku o­­umš tēõallš. atuvumillāma e­akku nã i­­um ko×antai tā­š! ā­ā nã i­imš ulakattukkuk ko×antai illšņi! itai maŸantuņu e­­a, maŸantuņu­­ā co­­š­? illš, itai maŸakkāma i­imš naņantukkē. yārkiņņšyum itaip pattip pšcātš. inta oru viųayattilš maņņum všõņiyavā, nerukkamā­avā­­u kiņaiyātu. yārkiņņšyum itaic collalš­­u e­ kaiyil aņiccu cattiyam paõõu, m" štē ta­­uņaiya rakaciyattaik kāppāŸŸuvataŸku vākkuŸuti kšņpatupēl avaë etirš kaiyšnti niŸkum tāyi­ kai mãtu karattai vaittu iŸukap paŸŸi­āë avaë: "cattiyamā yārkiņņayum colla māņņš­..." "parãņcaiyilš niŸaiya mārk vāīkiõņu varāëš, camattu camattu­­u ni­aicciõņiruntš­. ippattā­ nã camattā āyirukkš. eppavum i­imš camattā iruntukkē" e­Ÿu makaëi­ mukattai oru kaiyil šnti, i­­oru kaiyāl avaë neŸŸiyil vipåtiyai iņņāë ammā. antap pštaiyi­ kaõkaëil påjai aŸaiyil erinta kuttu viëakkuc cuņari­ pirapai mi­­ip pirakācittatu. atu veŸum viëakki­ ni×alāņņam maņņum alla, atilš mu×u vaëarcciyuŸŸa peõmaiyi­ niŸaivš pirakācippatai antat tāy kaõņu koõņāë. atē, avaë kallårikkup pēykkoõņirukkiŸāë. avaë celluki­Ÿa pātaiyil n域ukkaõakkā­a ņāmpãkamā­a kārkaë kuŸukkiņattā­ ceyki­Ÿa­a. o­Ÿaiyāvatu avaë šŸiņņup pārkka všõņumš! cila camayaīkaëil pārkkiŸāë. antap pārvaiyil ta­ va×iyil antak kārē antak kāri­ va×iyil tā­ē kuŸukkiņņu mētikkoëëak kåņātš e­Ÿa jākkiratai uõarcci maņņumš irukkiŸatu. (e×utappaņņa kālam: 1966) na­Ÿi: cuyatarica­am (ciŸukatait tokuppu), jeyakānta­ - eņņām patippu: ja­avari 1994 mã­āņci puttaka nilaiyam, maturai - 1 ----------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 9. putu ceruppuk kaņikkum (1971) avaë mukattil aŸaikiŸa mātiri katavait ta­ mutukukkup pi­­āl aŸaintu måņiviņņu veëiyil vantu ni­Ÿā­ nantakēpāl. katavai måņukiŸavarai eīku pēkavšõņum e­Ÿē, eīkāvatu pēka všõņumā e­Ÿēvellām ava­ ni­aikkavš illai. avaëmãtu koõņa kēpamum, ta­­ai avamatikkiŸa mātiri ta­atu uõarccikaëai acaņņai ceytuviņņuc cuvarēramākat tirumpik koõņu tåīkukiŸa avaëukkut tuõaiyāka vi×ittukkoõņirukkiŸa - 'š­ paņukkavillaiyā?' e­Ÿu avaë kšņka všõņum e­Ÿu etirpārttuk kāttuk kiņakkiŸa - avamā­am tāīkamāņņāmaltā­ ava­ veëiyil vantu kēpamākak katavai aŸaintu måņi­ā­. avaë nijamākavš tåīkiyiruntāl intac cattattil vi×ittirukka všõņum. intac cattattil pakkattup pērųa­kārarkaë yārš­um vi×ittuk koõņuviņņārkaëē e­Ÿu ta­ ceykaikkāka ava­ avamā­attēņu accam koõņu iruë aņarnta anta muŸŸattil måņiyirukkum etir pērųa­ katavukaëaip pārttā­. uëëš viņiviëakku erivatu katavukku mšluëëa 've­ņilšņņar' va×iyāyt terintatu. ņšpiëÉpš­ cuŸŸukiŸa cattam 'kum'me­Ÿu olittatu. maõi pati­o­Ÿu irukkum. kaikkaņikārattaip pārttā­. iruņņil teriyavillai. eīkāvatu pēyviņņu viņinta piŸaku vantāl e­­a e­Ÿu ava­ukkut tē­Ÿiyatu. eppaņik katavait tiŸantu pēņņuviņņut ta­imaiyil ivaëai viņņup pēvatu e­Ÿa tayakkamum šŸpaņņatu. avaë všõņume­Ÿš aņamākap paņuttuk koõņu a×umpu ceykiŸāë e­Ÿu ma­attukkup purintatu. ava­ukku e­­a ceyvate­Ÿu puriyavillai. ta­ mãtš oru paritāpa uõarcci tē­Ÿiyatu. itellām ta­akku vãõ talaivititā­š e­Ÿu ma­am pu×uīkiŸŸu. tā­uõņu, ta­ všlaiyum campāttiyamum uõņu e­Ÿu cutantiramākat tirikiŸa vā×kkaiyi­ cantēųattai allatu veŸumaiyai a­upavittuk koõņiruntava­ai, appaņiyš vā×ntu viņuvatu e­at tãrmā­ittiruntava­ai intak kalyāõam, peõņāņņi, kuņumpam e­Ÿellām itil štštē periya cukam iruppatākavum, ma­uųa vā×kkaiyi­ arttamš atil aņaīki iruppatākavum kaŸpittuk koëkiŸa paittiyakkāratta­attil cikka vaitta antac caittā­i­ tåõņutalai eõõippārtta perumåccuņa­ vãņņiŸkuë pēkāmal vācaŸpaņiyil amarntu oru cikareņņaip paŸŸa vaittukkoõņu iruëum naņcattiramum kavinta vā­attaip pārttā­. 'antac caittā­' e­Ÿa mu­akalil ava­ukkuk kirijāvi­ ni­aivu vantatu. avaë evvaëavu i­iyavaë. iīkitam terintavaë. caittā­aik kaņņik koõņu vantu vãņņil vaittukkoõņu avaëaip pēyc caittā­ e­Ÿu ni­aikkiŸš­š- e­Ÿu anta ni­aivaik kaņintu koõņā­ nantakēpāl. ā­ālum, tā­ kalyāõam ceytu koõņu kuņumpam naņattak kāraõamāka iruntavaë anta kirijātā­ e­patāl ta­akku avaë mãtu varukiŸa intak kēpattukku niyāyam iruppatāka ni­aittā­ ava­. 'ippētu, inta nšrattil avaëaip pēyp pārttāl e­­a?' e­Ÿa eõõam vantatu ava­ukku. avaëai eppētu všõņumā­ālum pēyp pārkkalām. inta āŸumāta kālamāka - kalyāõamāki ovvoru nāëum ivaëēņu ma­astāpam koõņu 'š­ ippaņi oru vampil māņņik koõņēm' e­Ÿu ma­am calikkiŸa pētellām ava­ kirijāvai ni­aittuk koëëuvatu uõņu. e­Ÿālum aīkš pēkalām e­Ÿa eõõam ippētutā­ tē­Ÿiyatu. 'tā­ ivaëaik kalyāõam ceytu koëëuvataŸku mu­pu eppaņiyellām iruntapētilum, ippētu ivaëai iīku ta­iyš viņņuviņņu, aīkš pēvatu ivaëukkuc ceykiŸa turēkamillaiyā?' e­Ÿu ni­aittup pārttā­. ivaë e­­atā­ caõņaikkāriyāka iruntālum, ivaë mãtu ta­akku evvaëavutā­ kēpam iruntapētilum, ta­ mãtuëëa veŸuppi­āl, ataŸku āŸutalāka irukkum poruņņu, ivaë anta mātiri štāvatu ceytāl atait ta­­āl tāīka muņiyumā e­Ÿum eõõi anta eõõattaiyš tāīka muņiyāmal neŸŸiyait tšyttuk koõņā­. kaņikāratti­ oŸŸai maõiyēcai kšņņatu. maõi i­­um o­Ÿāki irukkātu. måņiyirunta katavai lšcākat tiŸantu kaikkaņikārattai uëëš iruntu vãcum veëiccatti­ oru k㟟il pārttā­. iva­atu vāņcil maõi pati­o­Ÿarai ākavillai. aņittatu pati­o­Ÿaraitā­ e­Ÿa tãrmā­am koõņu katavi­ iņaiveëi va×iyāka avaëaip pārttā­. avaë acaiyāmal puraõņu paņukkāmal mu­ irunta nilaiyilšyš mutukait tiruppik koõņu paņuttiruntāë. iva­ukkuk kēpam vantatu. e×untu pēy mutukilš iraõņu aŸaiyē, ēr utaiyē koņukkalāmā e­Ÿu āīkāram vantatu. "cã" e­Ÿu ta­­aiyš appētu aruvaruttuk koõņā­ ava­. appaņippaņņa kuråramā­a āpācamā­a campavaīkaëai ava­ ciŸuvayatil aņikkaņi cantittirukkiŸā­. tiņãre­a naëëiravil ava­uņaiya tāyi­ tã­amā­a alaŸal kšņkum. vi×itte×untu uņalum uyirum naņuīka iva­ ni­Ÿiruppā­. iva­uņaiya tantai veŸi piņittāŸpēl āvšcam koõņu iva­uņaiya tāyai mukattilum uņalilum, kālālum kaiyālum pāyntu pāyntu tākka, avaë "aiyē pāvi caõņāëā..." e­Ÿu a×utukoõņš ākrēųamākat tiņņuvāë. ivaë tiņņat tiņņa avar aņippār... anta nāņkaë mikak kuråramā­avai. maŸunāë o­Ÿumš naņavāta mātiri avarkaë iruvarum naņantu koëëuvatu - avaë avarukkup paõiviņai purivatum, avar avaëaip pšr colli a×aittu vivakāraīkaë pšcuvatum - iva­ukku mika āpācamāka irukkum. itellām e­­ave­Ÿš puriyāta aruvaruppait tarum. pati­aintu vayatu varaikkum inta vā×kkaiyai a­upavittirukkiŸā­ ava­. avarkaëatu caõņaiyai viņavum antap peŸŸēri­ camātā­aīkaë ava­ ma­acai mikavum aciīkappaņuttiyirukki­Ÿa­a. ava­ takappa­ārai ma­amāra veŸuttirukkiŸā­. 'kuņumpa vā×kkaiyum tāmpattiyam e­patum mikavum aruvaruppā­avai' e­Ÿa eõõam iëa vayatilš ava­ukku šŸpaņa inta a­upavaīkaë kāraõamāyi­a pēlum. ippētu ava­ takappa­ār illai. ava­uņaiya vitavait tāy vayētika kālattil kirāmattil vā×ntu koõņirukkiŸāë. tā­ cākumu­ iva­ukkuk kalyāõam ceytu pārttuviņa všõņum e­Ÿa ta­ ācaiyai iva­iņam terivikkum pētellām avaëatu vā×kkaiyaic cuņņik kāņņit tāyaip parikācam ceyvā­. avaëukku appētu varuttamākavum kēpamākavum kåņa irukkum. viņņuk koņukkāmal, 'nā­ vā×ntataŸku e­­a kuŸai?' e­Ÿu perumai pšcuvāë. kaņaiciyil ' kaliyāõam paõõikka muņiyātu' e­Ÿu avaë mukattil aņittup pšciviņņu vantuviņuvā­ nantakēpāl. paņņa­attil uttiyēkam pārttuk koõņu ta­i vā×kkaikkup pa×aki ippaņiyš muppatu vayatu kaņattiviņņa ava­ukkuk kalyāõa ācaiyaiyum kuņumpattaip paŸŸiya cuya kaŸpa­aikaëaiyum vaëarttu ataŸkut tayārākkiyatu kirijāvi­ uŸavutā­. kirijāvukku mu­­āl ava­ukku atu mātiriyā­a uŸavu všŸu entap peõõēņum šŸpaņņiruntatillai. avaëukku iva­ mikavum putiyava­āka iruntā­. ā­āl, avaë appaņiyalla e­Ÿu iva­ukku māttiramallāmal všŸu palarukkum piracittamāki iruntatu. avaëum ataiyellām maŸaikkak kåņiya nilaiyil illai. e­i­um iva­ēņu irunta nāņkaëil avaë mikavum uõmaiyākavum a­pākavum, oru peõõi­ uņa­iruppum uŸavum ēr āõukku evvaëavu i­pamā­atu, vacatiyā­atu e­patai uõarttuki­Ÿa muŸaiyilum vā×ntāë. anta iraõņu māta kālam mika mš­maiyā­a illaŸam e­Ÿu inta nimiųam - iva­ai avamatittum puŸakkaõittum vācaŸpaņikku veëiyš inta naëëiravil niŸutti vaittuviņņu iŸumāppēņu paņuttuk koõņirukkiŸāëš, avaë mãtu paŸŸikkoõņu varukiŸa kēpattil - ni­aittup perumåccum kaõõãrumāyp paritāpamāka maŸupaņiyum uëëš tirumpip pārttā­ nantakēpāl. niccayam avaë e×untirukkavē camātā­amuŸavē pēvatillai. inta āŸu māta a­upavattil inta mātiri nika×ccikaë ava­ukkup pa×akkamākip pē­atāl ita­ toņakkamum ita­ pēkkum ita­ muņivum ava­ukku ovvoru taņavaiyum mu­ kåņņiyš terikiŸatu. e­Ÿālum ita­ait tavirkkattā­ muņiyavillai. piŸaku yēcittup pārkkaiyil ava­atu aŸivupårvamā­a enta niyāyattukkum intac caccaravukaë ottu varuvatillai. nāëukku nāë inta vā×kkai avamā­akaramā­atākavum tu­pam mikuvatākavum māŸikkoõņš iruppatai eppaņit tāīkuvatu e­Ÿu puriyavillai. uëëš maīkiya viëakkoëiyil, koņikaëil kiņakkum tuõikaëum, ni×alil terikiŸa camaiyalaŸaiyi­uë pāttiraīkaëi­ paëapaëappil avai iŸaintu kiņakkiŸa kēlamum mikac cēkamāy ava­ukkut terinta­a. orš aŸaiyum atait toņarntu katavillāta oru cuvarāl pirikiŸa ciŸu camaiyalkaņņum ata­uëëšyš aņaīkiya toņņi muŸŸamākiya pātråm uëëa antap pērųa­ukku nāŸpattaintu råpāy vāņakai. kuņumpac celavukku mātam n域aimpatu råpāy ākiŸatu. nantakēpālukku campaëam kiņņattaņņa munnåŸu råpāy. ma­amottu vā×ntāl inta nerukkaņi oru tu­pamalla. āŸš×u pšr cšrntu āëukku nåŸu råpāy koņuttu ellā vacatikaëēņum vā×nta anta 'mes' vā×kkaikku ippētu ma­acu šīka ārampippata­ paritāpattai ni­aittu ava­ ma­am kacantā­. oru perumåccuņa­ e×untā­. kirijāvaip pēyp pārttuviņņu iravai avaëuņa­ ka×ippatu ma­atukku āŸutal tarum e­Ÿu tē­Ÿiyatu. 'všŸu etaŸkākavum illai' e­Ÿa ni­aippil itaip paŸŸiya uŸuttalai utaŸi ' avaëēņu pšcikkoõņiruppatu e­akku nimmatiyait tarum' e­kiŸa camātā­attēņu puŸappaņņā­. uëëš pēy caņņaiyai eņuttup pēņņuk koõņā­. naiņlāmp erintu koõņirunta maīkiya veëiccattuņa­ nāŸpatu vēlņ viëakkaiyum pēņņavuņa­ veëiccam kaõõaik kåciŸŸu. "šy!..." e­Ÿu avaëai mellat taņņi­ā­. avaë acaiyavillai. "ippa u­­ai ko¤caŸatukku e×uppalš; nā­ veëiyš pēŸš­. katavait tāppāp pēņņukka" e­Ÿu avaë pujattaik ko¤cam a×utti valikkiŸa mātirip piņittu muraņņutta­amākat tiruppi­ā­. avaë e×untu uņkārntu ava­ai veŸuppuņa­ mukam cuëitta ericcaluņa­ pārttāë. ivvaëavu nšram e×untirukkātavaë, tā­ pēkiŸēm e­Ÿatum katavait tā×iņat tayārāy e×untu uņkārntiruppatu ava­ukkuk kēpattai uõņākkiyatu. 'inta nšrattil eīkš pēkiŸãrkaë' e­Ÿu kšņpatutā­š niyāyam? ā­āl, avaë kšņkavillai. 'pēŸatā­āl tolaiya všõņiyatutā­š... nā­ nimmatiyākap paņuttuk koëëuvš­' e­kiŸa mātiri avaë, ava­ caņņaiyai māņņikkoõņu niŸpataip poruņpaņuttāmal e×untu ericcaluņa­ kaņņilil uņkārntiruntāë. ava­ kaņņilukkaņiyil ku­intu ceruppait tšņi­ā­. kaņņili­ viëimpil toīkik koõņirukkiŸa avaëatu cšlaiyi­ ni×alē kāli­ ni×alē maŸaittatu. tā­ kaņņilukkaņiyil ku­intu ceruppait tšņumpētu avaë ippaņi maŸaittuk koõņu - tā­ maŸaikkiŸa viųayam avaëukkut teriyātu e­Ÿum ava­ukkut terintatu - kaņņili­ mšl uņkārntu koõņirukkiŸa kāriyam avamariyātai e­Ÿu ava­ukkut tē­Ÿiyatu. antak kēpattuņa­ ava­ ceruppait tšņi eņuttuk koõņu nimirumpētu kaņņili­ viëimpil talaiyai iņittuk koõņā­. kaõõil taõõãr varukiŸa mātiri valittatu. avaë ko¤camkåņap pataņņam kāņņātiruntāë. itš mātiri oru cantarppattil avaëukku ippaņit talaiyil ēr iņiyē, viralil oru kāyamē šŸpaņņāl ta­­āl pataņņamuŸāmalirukka muņiyātš e­Ÿu eõõiya ni­aippil ava­ ta­­irakkattēņu mukam tiruppik kālil ceruppai māņņikkoõņu puŸappaņņā­. tiŸanta katavai måņāmal nitā­amāka ava­ muŸŸattil naņantu tā×vārattil tåõēramāka niŸuttiyirunta caikkiëi­ 'lāk'kait tiŸakkaiyil iruņņil niŸkiŸa ta­­ai avaë pārkka muņiyātu e­patāl avaë veëiyš talai nãņņip pārkkiŸāëā e­Ÿu kava­ittā­. ava­ ma­am cērvu koëëat takka vaõõam avaë katavaip paņņe­Ÿu måņit tā×iņņuk koõņāë. avaë veëiyš talai nãņņip pārkkātatu mikavum varuttam tantatu iva­ukku. aŸaikkuë erinta nāŸpatu vēlņ veëiccam aõaintu naiņlāmpi­ veëiccam veõņilšņņar va×iyš terintatu. nantakēpāl caikkiëait taëëikkoõņu naņantā­. vācaŸpuŸattil muŸaivācal ceykiŸa ki×avi ta­ paņukkaiyil uņkārntu irumikkoõņiruntavaë, ava­ veëiyš ce­Ÿatum, 'tirumpi eppē varuvš appā' e­Ÿu kšņņu, iva­ 'illai' e­Ÿu co­­atum piŸaku katavait tā×iņņāë. veëiyil vantu ni­Ÿu oru cikareņņaip paŸŸa vaittuk koõņapētu, teru viëakkukaë tiņãre­a aõaintatu. ņai­amē veëiccam paëãre­Ÿu va×ikāņņa ava­ caikkiëil šŸi mitittā­. ---ÉÉÉ---ÉÉÉ---ÉÉÉ---ÉÉÉ kirijāvi­ vãņu mšŸku māmpalattil kuõņum ku×iyum cākkaņaiyum erumai māņum niŸainta oru teruvil irukkiŸatu. teruppuŸam māņip paņiyuëëa oru vãņņi­ mšl pērųa­il avaë cutantiramāka vā×kiŸāë. avaëukkut tāy irukkiŸāë. avaë eīkē oru paõakkārar vãņņil āyāvāka všlai ceykiŸāë. eppētāvatu vantu makaëaip pārttuviņņu acaivac cāppāņu cāppiņņu viņņup pēvāë. avaë všlai ceykiŸa vãņņil atu kiņaikkātām. kirijāvukku irupattaintu vayatā­a tampi oruva­ uõņu. ava­ukku štē oru ci­imāk kampe­iyil všlai. ava­um eppētāvatu tā­ varuvā­. avaë pattāvatuvarai paņittirukkiŸāë. nirantaramāka illāviņņālum ņemprariyākavš avaë ovvēriņamāka všlai ceytu koõņirukkiŸāë. muppatu vayatākiŸatu. ippaņiyoru nirātaravā­a nilaiyaŸŸa vā×kkaiyilum avaë niŸaivēņum malarcciyēņum irukkiŸāë. nanta kēpāl všlai ceykiŸa kāsmeņiks kampe­iyār eksipiųa­il oru sņāl pēņņiruntārkaë. aīku avaë všlai ceytu koõņiruntapētu tā­ pē­a ņicamparil avaëai iva­ cantikka nšrntatu. avaëaip pārttavuņa­ avaëai itaŸku mu­pu eīkē pārtta mātiriyā­atoru iõakkam avaë mukattil iva­ukkut tē­Ÿiyatu. inta sņālil viŸpa­aip paõip peõõāka všlai ceyvataŸkākak koõņa mukapāvamē atu e­Ÿutā­ mutalil ava­ ni­aittā­. piŸakutā­ terintatu; ava­ ņespāņciī kiëārkkāka velai ceyyum anta kāsmeņiks kampe­iyil nāëtēŸum pārcal pārcalkaëāka a­uppappaņukiŸa antap pavuņar ņi­kaëi­ mšl irukki­Ÿa uruvamš avaëuņaiyatutā­ e­Ÿu. iraõņu māta kālam mālai nšrattil maņņum 'pārņ ņaya' māka ava­um eksipiųa­ilš všlai ceyta kālattil avaëuņa­ šŸpaņņa naņpi­pētu avaëaip paŸŸi ava­ terintu koõņā­. oru keëaravamā­a nirantara uttiyēkattukkāka avaë ovvoruvariņamum cipāricu všõņiyapētu iva­ avaëukkākap paritāpappaņņā­. ā­ālum avaëukku utavum kāriyam ta­atu caktikku mãŸiyatu e­Ÿu avaëaip paŸŸiya kavalaiyiliruntu otuīkiyš ni­Ÿā­. avaë ellēruņa­um kalakalave­Ÿu pšcuvāë. iva­ai avaëtā­ mutalil ņã cāppiņa a×aittāë. iva­ēņu pšccuk koņuttāë. iravu pati­oru maõikku vãņu tirumpumpētu cila nāņkaëil anta sšls mā­šjar tā­ kāril pēkum va×iyil ivaëai iŸakkiviņuvatākak kåŸi a×aittuc celvār. avaraip paŸŸi āpicil oru mātiri pšcik koëvārkaë. avaruņa­ avaë pēvatu iva­ukku e­­amē mātiri irukkum. orunāë atupēl mā­šjar ta­­uņa­ avaëai a×aittapētu avaë nantakēpālaik kāņņi, " misņar nantakēpāl eīka vãņņukkup pēŸa va×iyilštā­ cār irukkāru. nāīka pšcikkiņņš pēyiņuvēm cār... e­­āīkē misņar?" e­Ÿu iva­aip pārttuc cirittapētu iva­um cammatittā­. avaë pšcuvatu iva­ukku všņikkaiyāka irukkum. 'e­­āīkē, carãīkē... āmāīkē..' e­Ÿu avaë ko¤cam nãņņip pšcuvāë. avaë vãņņil pšcukiŸa pāųai teluīku e­Ÿu pi­­āl terintatu iva­ukku. paņittatellām tami×tā­. teluīku e­Ÿāl, meņrās tami× mātiri meņrās teluīkām. - 'avaë eppaņic cirikkac cirikkap pšcuvāë!' e­Ÿu ni­aittuk koõņu caikkiëai vškamāy mitittā­ nantakēpāl. avaë nijamākavš cantēųamāka irukkiŸāë e­Ÿu, avaëēņu pa×akiya piŸakutā­ iva­ terintu koõņā­. eksipiųa­ sņāl všlai muņinta piŸaku ņelipē­ cuttam ceytu atil se­ņ pēņukiŸa oru kampe­iyil všlaikkamarntu ņelipē­ irukkiŸa vãņukaëilum kampe­ikaëilum šŸi iŸaīki varukaiyil orunāë teruvil avaëai iva­ pārttā­. ippaņi štāvatoru keëaravamā­a uttiyēkam ceytu avaë campātittāë. vayatu muppatu āvatāl itaŸkiņaiyil nampikkai allatu tšvai kāraõamākac cila āõkaëēņu avaëukku uŸavu nšrntirukkiŸatu e­Ÿālum atai oru pi×aippākak koëëum i×i ma­am avaëukku illai e­Ÿu ava­ aŸintā­. eppētāvatu iva­ avaëait tšņik koõņu pēvā­. iruvarum pšcikkoõņu iruppārkaë. iva­ukku avaë kāpi maņņum taruvāë. avaë ci­imāp pattirikaikaë ellām vāīkuvāë. kaiyil kācu irukkum pētellām ci­imāvukkup pēvāë. nšram irukkumpētellām ci­imākkaëaip paŸŸiyum ci­imā campantappaņņavarkaë paŸŸiyum rompat terintavaë mātiri cuvārasyamāka araņņai aņippāë. ci­imā kampe­iyil všlai ceykiŸa avaëuņaiya tampi ' nã e­­a všõum­ālum cey... ā­ā ci­imāvilš cā­sã kuņukkaŸš­­u eva­āvatu co­­ā - atte nampikki­u maņņum pēyiņātš... nā­ aīkš irukkaŸatu­ālš e­ mā­attek kāppāttaŸatukkēcaram antap pakkam varātš' e­Ÿu eppētē colli vaittiruntatait tā­ uŸutiyākak kaņaipiņippatai iva­iņam avaë oru muŸai kåŸi­āë. - avaëēņu ava­ iraõņu mātam vā×ntirukkiŸā­. atai ni­aikkaiyil ippētum ma­acukkuc cukamāka irukkiŸatu. arumaiyāka nšrnta anta vā×kkaiyai viņuttu všŸu vā×kkaikku ācaippaņņa kuŸŸattukkā­a taõņa­aitā­ē ippētu tā­ a­upavikkiŸa všta­aikaëum avamā­aīkaëum e­Ÿu eõõiyavāŸš ava­ caikkiëai mitittā­. i­­um oru mailāvatu irukkum. toņarntu oru všlaiyum kiņaikkāmal irunta oru cantarppattil nantakēpāl všlai ceyyum iņattukku iva­ait tšņi vantāë kirijā. āpãs muņikiŸa nšramā­atāl ivaëaik ko¤ca nšram kāttirukkac ceyta pi­ ivaëuņa­š ava­um veëiyil vantā­. iruvarum ēņņalukkup pēyi­ar. avaë mikavum kaëaittiruntāë. iva­ iraõņu kāpitā­ colla iruntā­. atai eppaņiyē purintu koõņu avaë co­­āë: "e­akku veŸum kāpi maņņum pētātuīkē... eta­āccum cāppiņaõuīkē" avaë ma­aci­ veõmai iva­aik ka­iya vaittatu. a­Ÿu avaëai mikunta a­pēņu iva­ upacarittā­. pakal mu×utum avaë cāppiņātiruntāë e­Ÿum ippētu všlai illāmal mikavum kaųņappaņukiŸāë e­Ÿum terintapētu avaëukkāka ma­am varunti­ā­. avaë ava­iņam štāvatu všlaikkuc cipāricu ceyyac co­­āë. nampikkai illāmalš ava­ avaëukku vākkuŸuti tantā­. mālaiyil avaëuņa­ ava­um avaë vãņuvaraic ce­Ÿu camaiyalukkā­a poruëkaëaik kåņa iruntu vāīki, ataŸku iva­ paõam koņuttā­. a­Ÿiravu iva­ai ivaë ta­­uņa­ vãņņil cāppiņac co­­āë. avaë camaiyal ceykiŸa a×akaip pakkattiliruntu ava­ pārttuk koõņiruntā­. iravu aīku ava­ cāppiņņā­. ava­ukkut ta­ tāyi­ parivum avaë kaic camaiyali­ ruciyum ni­aivukku vantatu. avaë ta­ camaiyal ava­ rucikku šŸkiŸatā e­Ÿu mikavum pakti cirattaiyuņa­ vi­avi vi­avip parimāŸi­āë. a­Ÿiravu iva­ aīkš taīka nšrntatu. anta iravil tā­ avaë ta­­aip paŸŸiyum ta­ tāy tampi vā×kkai nilaimaikaëaip paŸŸiyellām iva­ēņu ma­am viņņup pšci­āë. tiņãre­Ÿu tē­Ÿiya oru yēca­aiyai ava­iņam avaë veëiyiņņāë. avaë co­­āë: "nãīka messãkkuk kuņukkiŸa paõattai iīkš koņuttāl uīkaëukkum camaiccup pēņņu nā­um cāppiņuvš­... e­­āīkē- uīkaëukku ceëakariyappaņumāīkē?..." ava­ vekunšram yēcitta piŸaku cammatittā­. ituvarai avarkaëiņaiyš veŸum naņpāka irunta uŸavu a­Ÿu ava­ukkoru putiya a­upavamāyiŸŸu. atu vā×kkaiyilšyš ava­ukkup putitu. atš mātiri oru putiya ma­ita­aic cantippatu avaëukkum mutalum putitumā­a a­upavam. tā­ eta­ālē veŸuttum payantum otukki vaitta kuņumpa vā×kkai e­patu, oru peõõuņa­ cšrntu vā×tal e­patu evvaëavu cukamā­a, cuvaiyā­a, arttamuëëa a­upavam e­patai ava­ kaõņu mayaīki­ā­. anta vãņum anta vā×kkaiyum mika mika eëimaiyā­atu. māņiyi­mãtu kårai pēņņa orš aŸaiyil tā­ camaiyal, paņukkai ellām. kuëippataŸkuk kãך varavšõņum. kuõņum ku×iyumā­a taraiyil pāy virittup paņukka všõņum. avaëuņaiya ammāvē, tampiyē - avarkaë pakaliltā­ varuvārkaë - appētu aīkš irukka nšrntāl ippētutā­ vantatupēl naņikka všõņum. itellām ava­ukku mikavum piņittiruntatu. tā­ kalyāõamš všõņām e­Ÿu payantirunta kāraõaīkaëai avaëiņam co­­apētu avaë cirittāë. "uīka nai­ā, ammāvaik koņumaippaņutti­āru­­ā payantuki­u iruntãīkē? oru poõõukku inta payam vantā nāyam... āmpaëaikku itilš e­­āīkē payam?... avarai mātiri nãīka uīka peõcātiyš aņikkāma iruntā cariyāppåņutu..." ava­ avaëiņam kalyāõattaip paŸŸiyum, åriliruntu ammā e×utukiŸa kaņitaīkaëaip paŸŸiyum pšci­ā­. iruvarum o­Ÿāka vā×ntukoõņu tā­ i­­oruttiyaik kalyāõam ceytu koëkiŸa viųayamāka ava­ avaëiņam pšcuvatum, ataŸku uņa­pāņāka avaëum ava­ai vaŸpuŸuttuvatum muraõpāņā­a viųayamākavē poruttamaŸŸatākavē iruvarukkumš to­Ÿavillai. ta­itta­iyāka irukkiŸa nšrattil ma­aci­ ā×attil anta muraõpāņu tē­Ÿiyata­ kāraõamākavš avarkaë atu kuŸittu mikac cātāraõamākavum atikamākavum pšci­ārkaë pēlum. kaņaiciyil orunāë nantakēpāl ta­ tāy vaŸpuŸuttic colkiŸa, ta­atu contattup peõõum, pattāvatu paņittavaëum, mikac cellamāka vaëarkkappaņņavaim, itaŸku mu­­āl iva­š pārttu a×akitā­ e­Ÿu oppuk koëëappaņņavaëumā­a vatsalāvaik kalyāõam ceytu koëëac cammatam terivittuk kaņitam e×utiyapi­ antac ceytiyai kirijāviņamum kåŸi­ā­. avaë ma­atti­uë avaëš uõarāta vaõõam rakaciyamā­a šmāŸŸamum varuttamum aņaintālum ma­am niŸainta cantēųattuņa­um cirippuņa­um ava­aip pārāņņi­āë. 'putu māppiëëai putu māppiëëai' e­Ÿu parikācam ceytāë. e­­e­­avē puttimatikaë kåŸi­āë. ava­aiviņa a­upavamum mutircciyum uņaiyavaë e­patāl ava­ukku niŸaiyavum kaŸŸut tantāë. ataŸkāka ava­ avaëiņam mikunta na­Ÿi pārāņņi­ā­. peõ e­Ÿālš payantum veŸuttum ēņiya ta­­aik kalyāõattukkum, kuņumpa vā×kkaikkum tayārppaņuttiya poŸuppu avaëuņaiyatutā­ e­Ÿu ava­ nampiyatu māttiramallāmal avaëiņamš atait terivittā­. appētellām e­­ave­Ÿu viëaīkāta ēr uõarcciyuņa­ vāykkuë avaë cirittuk koëvāë. avaëēņu cšrntu iva­ irunta anta iraõņu māta kālattil, pakkattiluëëa oru narcari paëëiyil 'a­ņreyi­ņ' ņãccarāka, oru ņemparari všlaiyum avaë campātittuk koõņiruntāë. mālai nšraīkaëil taiyal kiëācukkup pē­āë. šŸka­avš avaëukku ņeylariī ko¤cam teriyumām. ava­uņaiya kalyāõattukkut tšti kuŸikkumvarai ava­ avaëēņutā­ iruntā­. pi­­ar avaëštā­ kåŸi­āë. "nā­ colŸš­­u tappā ne­aiccukkātãīkē. i­­um oru mācam tā­ irukkiŸatu kalyāõattukku. nãīka uīka messãkkš pēyiņuīkē. uņampe nallāp pāttukkuīkē... nallāc cāppiņuīkē... kalyāõattukku appālš oru Épiraõņu mātiri vantu pāruīkē. e­akkuc cantēųamā irukkum." - appētu avaë kaõ kalaīkiyatai eõõi ippētu ma­am porumiya nantakēpāl avaë vãņņu vācalil caikkiëai niŸuttip påņņiviņņu māņiyai aõõāntu pārttā­. māņi mãtuëëa kåraiyi­ ciŸiya ēņņaikaëi­åņš uëëš viëakku erivatu terintatu. tãkkucciyaik ki×ittu vāņcil maõi pārttā­. pa­­iraõņu. tiņãre­Ÿu ta­­aip pārkkum avaëuņaiya āccariyattai eõõikkoõņu, avaëaip pārkkap pēkiŸa āvalil ne¤cu paņapaņakka ava­ paņiyšŸi­ā­. mšl paņiyiliruntu ava­ talai teriyumpētu kālaņic cattam kšņņut taiyal miųi­ arukš sņålil uņkārntu, etaiyē åciyāl pirittuk koõņirunta kirijā, "yāratu?" e­Ÿa ataņņal kuraluņa­ e×untāë. "nā­ tā­" e­Ÿu iva­ pšraic colluvataŸku mu­ avaë cantēųam tāīka muņiyāmal "hai! nãīkaëā! vāīkē" e­Ÿu varavšŸŸāë. ava­ait ta×uvik koëëap paraparatta kaikaëi­ viralkaëait tirukit tiruki neņņi muŸittuk koõņš, "e­­a inta nšrattilš? ukkāruīkē. cāppāņellām āccā?" e­Ÿu palavāŸu kšņņukkoõņš pāyai eņuttu virittu uņkārac co­­āë. "tiņãr­u u­­aip pārkkaõum­u tēõiccu - vantš­" e­Ÿā­. avaë kalavaramaņaintāë. atu ava­ukkut teriyāta vaõõam camāëittuc cirittāë. "tākattukkuc cāppiņuīkē" e­Ÿu tamëaril taõõãr eņuttuk koņuttāë. iruvarukkumš tikaippum paņapaņappum aņaīkac caŸŸu nšram piņittatu. ava­ antap putiya taiyal miųi­aip pārttu ataip paŸŸi vicārittā­. avaë tā­ ņeylariī pās paõõiyataiyum, i­sņālmeõņil itai vāīki iruppataiyum, itil niŸaiyac campātippataiyum, inta mātam måõu pavu­il oru ceyi­ vāīkip pēņņuk koõņataiyum kāņņi - "skål všlaiyai viņņuņalãīkē" e­Ÿu kåŸit ta­atu nalla nilaimaiyai viëakki ava­aic cantēųappaņutti­āë. ava­ ma­acukku avaë kåŸiyavai mikavum itamāka irunta­a. ava­ rompa maki×cciyaņaintā­. "nãīka eppaņi irukkiŸãīkē?... uīka 'vayp' nallā irukkāīkaëāīkē?" e­Ÿu kutåkalamāy avaë vicārittapētu ava­ perumåccuņa­ avaëaip pārttu varuttamākac cirittā­. avaë taiyal miųi­ mãtu kuvintu kiņanta taitta, taikka všõņiya, veņņiya, veņņa všõņiya pututtuõikaëaiyellām eņuttup pirittu ovvo­Ÿāka oru peņņiyi­uë maņittu vaittu iva­ēņu pšcik koõņiruppataŸkāka všlaikaëai 'šŸak kaņņi'k koõņiruntāë. ava­ štē varuttattil irukkiŸā­ e­Ÿu avaëukkup purintatu. ataŸkākattā­ ava­ cantēųappaņattakka viųayaīkaëai muntikkoõņu avaë co­­āë. ita­ai putticālitta­attāl ceyya villai; nalliyalpāl ceytāë. e­avš ippētu ava­ varuttam aŸivukkup puriya, tā­um varunti­āë. ava­, oru cikareņņaip paŸŸa vaittukkoõņu ne¤cu niŸaiyap pukaiyi×uttuk kåraiyai nēkki nãëamāka åtiviņņā­. cikareņņi­ cāmpalai mikak kava­amāka viraliņukkil uruņņi taņņikkoõņš avaë mukattaip pārāmal varuttam tēynta kurali­ co­­ā­: "nā­ u­akkuc ce¤ca pāvattukku ippa a­upavikkiŸš­. nā­ u­­aiyš kalyāõam paõõik kiņņirukkalām. ē! ippa e­­a paõŸatu?" e­Ÿu pulampikkoõņiruntava­i­ arukš vantu uņkārntu koõņāë kirijā. kalyāõam muņintu ta­­ēņu puŸappaņņapētu avaë ārampitta a×ukaiyai i­­um niŸuttavillai e­Ÿum, avaëukkut ta­­ēņu vā×vatil cantēųamillai e­Ÿum, ta­­ai avaë avamatippataiyum, i­Ÿu kåņat talaiyil aņittuk koõņataiyum ava­ vāy ēyāmal vatsalāvaip paŸŸip pšcit tuyarattai atikappaņuttik koõņiruntā­. taiyal miųi­ukkup pakkattiliruntu eõõey pēņukiŸa 'āyil kš­ai' eņuttuk kāl peruviralukkum aņutta viralukkum iņaiyšyuëëa puõõukku eõõey viņņukkoõņš, ava­ pulampuvataiyellām meëa­amākak kšņņuk koõņiruntāë kirijā. "pāvaīkē atu. aŸiyāp poõõu tā­šīkē?" e­Ÿu avaë co­­ataik kšņņu ava­ o­Ÿum puriyāmal talainimirntu avaëaip pārttā­. "uīkaëaik kalyāõam paõõikki­atu­ālšyš uīkaëukkuc camamā āyiņuvāīkaëāīkē avuīka?... appā ammāvukku rompac cellap poõõu­­u nãīka tā­šīkē colliyirukkãīkē? ellāraiyum viņņuņņu všŸa oru årilš ta­iyā uīkaëšņa vantu vā×aŸappa antak ko×antai ma­acu eppaņiīkē irukkum? atep puri¤cu nãīkatā­ - aņjasņ paõõi naņakkaõum. nãīka 'ņirey­ņ' illãīkaëā? oru āmpiëaiīkaŸatš avuīkaëukkup putucu illãīkaëā? payamā irukkumīkē; aruvaruppākåņa irukkumīkē... nā­ uīkakiņņa appaņiyellām iruntš­­ā atukkuk kāraõam e­­āīkē? nā­ 'ekspãriya­sņ' illãīkaëā? yāruīkē 'vayÉpā' irukkiŸatukku ņirey­ņ hāõņ kškkaŸāīkē? ippa colŸãīkaëš - e­­aiyš kalyāõam paõõi irukkalām­u - appa šīka atu tēõalš? nā­ šŸka­avš 'ņirey­ņ'īkaŸa 'ņiskuvāliÉpikšųa­' tāīkē atukkuk kāraõam! ata­ālš, uīka vayÉpai viņa nãīka a­upavastarīkiŸatai ne­aippilš veccikkaõum. avuīka ko×antai­­u puri¤cukkaõum. nā­ uīkakiņņš irunta mātiri nãīka avuīkakiņņš irukkaõum. appaņittā­ pēkap pēka ellām cariyāp pēyiņuīkē..." e­Ÿu avaë ellāvaŸŸaiyum lšcākki viņņatai ni­aittu ava­ āccariyappaņņā­. ivaëiņam varavšõņume­Ÿu tā­ ni­aittatu evvaëavu cariyā­atu e­Ÿu eõõi­ā­. ava­ ivvaëavu nšram pšcikkoõņiruntatāl niŸuttiyirunta - kāl viraliņukkil eõõey viņukiŸa - kāriyattil maŸupaņiyum mu­aintāë. "e­­a kālilš?" e­Ÿu avaë arukš nakarntu ku­intu pārttā­ ava­. "pē­a vāram putucā ceruppu vāīki­š­. kaņicciņuccuīkē. miųi­ taikkaŸatilš viral acaiyaŸata­ālš cãkkiram āŸa māņņšīkutu" e­Ÿu collik koõņš iruntavaë ava­ mukattai nimirntu pārttu oru cirippuņa­ co­­āë: "pārttãīkaëāīkē... ceruppukkåņap putucā iruntā kaņikkutuīkē... atukkākap pa×a¤ceruppai yārāvatu vāīkuvāīkaëāīkē?" avaë cirittuk koõņutā­ co­­āë. ava­ avaë kaikaëaip piņittukkoõņu a×utuviņņā­. (e×utappaņņa kālam: 1971) na­Ÿi: kurupãņam (ciŸukatait tokuppu), jeyakānta­ - š×ām patippu: 1995 mã­āņci puttaka nilaiyam, maturai - 1 ----------- uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 10. nā­ e­­a ceyyaņņum colluīkē? (1967-1969) nāŸpatu varuųam āccu... intāttukku māņņup poõõā vantu... kai neŸaiya oru kåņaic coppai vaccuõņu... appā tåkkiõņu vantu viņņāëš... appē ammā, - avartā­ eīka māmiyār iruntār... māmiyārukku māmiyārā ammāvukku ammāvā... petta tāykku makaëāyiruntatu a¤cu varuųa kālantā­š!... micca kālattukkum māmiyārukku... māņņup poõtā­š... kåņattulš e­­ai iŸakki viņņuņņu mšl tuõņālš mukattai måņiõņu appā e­­attukku a×utār­u ippavum nškkup puriyalai... itē inta muŸŸattulš - appavš aņattukkuk kuŸaiccalillš. antac ceīkal taraiyilštā­ pamparam viņņākaõum­u nākkait turuttik kaņiccuõņu coņukkic coņukkip pamparam viņņuõņu nikkaŸārš, ivar nškku āttukkārar­u, puriyaŸatukkš rompa nāëāccš... atukkāka 'naŸuk naŸuk' ku­u vantu talaiyilš kuņņaŸatē?... 'pēņā'­­u oru nāë na­­ā vecuņņš­... camaiyaluëëš kāriyamā irunta avar, ēņi vantār. "aiyaiyē... e­­aņãtu? ava­... iva­­u... ava­ai." "ava­ maņņum e­­aik kuņņalāmē?"... ammāvukku oru pakkam cirippā varatu... e­­aik kaņņi aõaiccuõņu eīka uŸavaip patti viëakkic colŸār... ā­āl, ellām puriyum kālam varacca tā­š puriyaŸatu.... ne­aiccup pārttā, ellāmš āccariyamā irukku... ivar kiņņš nškku eppaņi itta­ai payam vantatu! payam­ā, atu cantēųamā­a payam... mariyātaiyā­a payam, payamīkaŸataikåņac cariyillš... atu oru pakti­­u tēõŸatu... eppaņiyē vantuņuttš... m..m!... nāŸpatu varuųattukku mšlš āccu... 'inta ma­uca­aik kaņņiõņu nā­ e­­attaik kaõņš­. oru atu uõņā, oru itu uõņā'­­u kuëattaīkarailšyiruntu kēyil pirakāram varaikkum aluttuõņu a×utuõņu cila pšr a×iccāņņiyam paõõiõņu tiriyaŸāëš, avāëellām e­­a ja­maīkaëē ammā! nškku oru kuŸaiyum illai... āmām... entak kēyililš vantu všõālum ni­­u ãrat tuõiyaik kaņņiõņu colvš­ - e­akku oru kuŸaiyum illai... pākkaŸavā colluvā... nškku ku×antai illaiīkaŸataip periya kuŸaiyāc colluvā... colŸā... nā­š kšņņirukkš­. etukku... poy colluvā­š­... nškkum appaņi oru kuŸai ko¤ca nāë iruntirukku. atu evvaëavu a¤¤ā­am­u appaŸamāttā­ puri¤catu... nškkš contamā oõõum puri¤cuņalai... avar puriya vaccār. avarālštā­ atu muņiyum. pšca ārampiccār­ā eīkšruntutā­ antac cåttiraīkaëellām kaiyaik kaņņiõņu vantu nikkumē! cāstiraīkaëilšruntum vštaīkaëilšruntum niråpaõaīkaë eņuttuk kāņņi... eppšrppaņņa cantškaīkaëā­ālum cari, e­­a mātiriyā­a a¤¤ā­ak kavalaikaëā­ālum cari, avarēņa pšcci­ālšyš aņiccu ēņņaŸa cāmārttiyam... appaņi oru vākku palam... appaņi oru ¤ā­am... atu avarukku maņņuntā­ varum... štē, eīka āttukkārarīkaŸatukkāka oršyaņiyāp puka×ntuņaŸš­­u ne­aiccukkātšīkē... avaraip puka×aŸa aëavukku nškku ¤ā­am pēŸātu. appšrppaņņa vittuvā­ukkuc cariyā­a niraņcarakuųi vantu cakatarmiõiyā vāccirukkš­ pāruīkē. itaip patti nā­š oru taņavai avar kiņņš co­­š­. periya piracaīkamš paõõiņņār. avarukku nā­ cakatarmiõiyā irukkaŸatu evvaëavu pāntamkiŸataip patti... avarukku... atulš evvaëavu cantēųamkiŸataip patti. avar e­kiņņš co­­atellām nā­ eppaņic colŸatu? avarukkuc cakatarmiõiyāka irukkaŸatukku nškkut takuti irukkuīkaŸatu vāstavamākavš irukkaņņumš! ata­ālš avaraip puka×aŸa takuti nškku vantuņuttu­­u arttamāyiņumā? makā vittuvā­ ÷rãramā­..­u co­­ā inta rājatā­i pårāt teriyum. ivarēņa pirakkiyāti ce­­aip paņņaõam e­­a, kāci varaikkum paravi iruntatu... ivarkiņņš paņiccavāë, intāttulš nškkuk kåņamāņa všlai ce¤cavāë etta­ai pšr kalekņarākavum periya periya uttiyēkattilšyum irukkā teriyumē? nāmš pettu, nāmš vaëattu, nāyum på­aiyumā ni­­iõņiruntāttā­ā? "itē, ippavum caīkara maņattut tiõõaiyilš, etirš varicaiyāk ku×antaikaëai uņkārtti vaccuõņu avar vittiyāppiyācam paõõi vacciõņirukkār... avar kural maņņum ta­iyā, ottaiyā, ka­amā, nāpilšruntu kiëampi olikkaŸataik kškkaŸaccš, uņampellām cilirkkaŸatu. appuŸam inta vāõņup 'paņai' kaëellām kåņac cšrntuõņu mu×aīkaŸatš... antak ku×antaikaë atta­ai cirattaiyēņa, paktiyēņa mellãcuk kuralilš avar mātiriyš collaõum­u pirayācaip paņņu, antak ka­am illāma anta stāyiyai maņņum eņņaŸatukku vayattai ekkiõņu, mārmšlš kaiyaiyum kaņņiõņu uccāņa­am paõŸāëš... atu vantu kātilš vi×aŸaccš, vayattai e­­amē ceyyaŸatš, atu pettavāëukku maņņuntā­ varumē?..." avartā­ colluvār... 'ku×antaiyaip pettukkaŸatu oõõum periya kāriyamillai; atukku vayattai aņaiccu vaëattuņaŸatum oõõum periya kāriyamillai. aŸivaiyum o×ukkattaiyum tantu ava­ai ¤ā­asta­ākkaŸatutā­ periya kāriyam. nāmellām cātāraõak ku×antaikaëaip pettavāëīkaŸa peyaraiviņa inta mātiri ¤ā­astarkaëai uŸpatti paõõi­avāëīkaŸa pšrutā­ ciršųņamā­atu...' i­­um e­­e­­amē colluvār. nškku eīkš atellām tiruppic colla varatu?... ā­ā, atu evvaëavu cattiyam­u ma­acukkup puriyaŸatu. ivarņņš paņiccuņņu ippē paņņaõattulš štē kālšjilš samskiruta purapacarā irukkā­š cãmāccu... ippē paõņita ÷rã­ivāca sāstirikaë­u pšrām... kškkaŸaccš e­­amā ma­acukkuk kuëircciyā irukku... pettāttā­ varumē... pettavaë iīkštā­ irukkāë... ta­ piëëai ta­­aic cariyākak kava­ikkalš­­u kālattukkum capicciõņu... oõõoõõum avar colŸaccš, e­­amē camatkāramā tarkkam paõõic cātikkaŸa mātirit tēõum. tiņãr­u, a­­ikkš avar evvaëavu cariyāc co­­ār­u ne­accu ne­accu āccaryappaņaŸa mātiri oõõoõõum naņakkum. a­­ikkuk kēyilukkup pēyiņņu varaccš cãmāccuvēņa ammā, oru nā×i niŸutti vaccu, antac cãmāccu ivaëait tirumpik kåņap pārkkāmš māmiyār vãņš kati­­u pēyņņataiyum, ava­ai vaëakkaŸatukkum paņikka vaikkaŸatukkum avaë paņņa kaųņattaiyellām ko¤caīkåņa na­Ÿiyillāmal ava­ maŸantuņņataiyum collip pulampiõņu, a×utuõņu ava­aic capiccāëš... appē nškkut tēõittu... ippaņip pekkavum všõņām, ippaņic capikkavum všõņām­u... štē avaë ma­acu camātā­attukkāka nā­um talaiyait talaiyai āņņiõņiruntš­š o×iya, nškkup puri¤catu; intak ki×avi poŸāmaiyālš kiņantu eri¤cuõņirukkāë­u... ki×avikku iīkš oru kuŸaiccalum illš... na­­ā ceëakkiyamāttā­ irukkāë... iruntālum tā­ petta piëëaiyi­āle mattavā i­­um cukappaņņuņuvāëēīkaŸa āttiram, ki×avi ma­acai alakka×ikkaŸatu... pātyatai koõņāņaŸavāëālš eppaņip pācam koõņāņa muņiyaŸatš illš­­u--- ellām ivar collittā­ nškkum puriyaŸatu... illš­­ā intak ki×aviyēņa cšntuõņu nā­um cãmāccuvai oru pāņņam pāņiņņuttā­š vantiruppš­. ivar ellāttaiyum eppaņittā­ kaŸārā, tãrkkamā alaci alacip pāttuņaŸārē? ta­akku ata­ālš naųņamā lāpamā­ukåņa yēcikka māņņār. etta­ai pšr atai ottukkaŸā, etta­ai pšr ottukkalšīkaŸatep pattiyum kavalaippaņa māņņār. avarēņa cāstirattukku, tarkkattukku ottuvarāta oru kāriyattai lēkamš avar mšlš tiõiccālum, 'tå'­u taëëi eŸi¤cuņuvār - appaņi atait tåra eŸi¤catu evvaëavu niyāyam­u, lēkattaiyš i×uttu vaccuõņu vātam paõõavum tayārā iruppār. nā­um itta­ai kālamā pāttuõņirukkš­š... ottarāvatu, 'ate­­amē, nãīka colŸatu cariyillai svāmi'­­u colliõņu pē­atillai. appaņic colliõņu varuvā. avāëēņellām tiõõaiyilš ukkāntu ivar pšciõņirukkaŸaccš, nā­ avar mutukukkup pi­­ālš aŸaiyilš uņkārntu kšņņuõņiruppš­. avar pšcaŸatilš rompa viųayaīkaë e­akkup puriyaŸatš illai. avar e­­amā iīkilių pšcaŸār. nškkut teri¤cu irupatu vayacukku mšlš ivar iīkilãų paņiccār. ottarukku samskiruta pāņam collik koņuttuõņu - avarukku ivaraiviņa vayacu ko¤cam atikamākavš irukkum - avarkiņņš ivar iīkilãų kattuõņār. iīkšruntu kumpakēõattukkup pēyip pēyi e­­e­­amē parãņcaiyellām e×uti­ār. ippē, ivar e×uti­a pustakaīkaëai aīkellām paņikkiŸavāëukkup pāņamā veccirukkāëām. pattu varuųattukku mu­­š kāciyilš štē makānāņu­u ivar pēŸaccš, nā­um kåņap pē­š­. ivarukku e­­e­­amē paņņam ellām kuņuttā... nškku rompap perumaiyā iruntatu. nā­ veëëik kuņattu niŸaiya kaīkā tãrttam eņuttuõņu vantu, årlš irukkiŸavāëukkellām kuņuttš­. nškke­­a kuŸaiccal? appētā­ kācilšruntu tirumpi varaccš ce­­ap paņņaõattulš cãmāccu āttilš taīki­ēm. paņņaõattup periya rayilaņikku, cãmāccu mēņņār kārēņa vantirukkā­. rayilaņiyilšyš eīkaëai niŸutti vaccu cāųņāīkamāka namaskāram paõõiõņā­. camuttirak karaiyai ellām cuttik kāņņi­ā­. ce­­ap paņņaõattulš mēņņār kār illāmš oõõum muņiyātām. appavum mu­­š mātiriyš ivarkiņņš vantu kaiyaik kaņņiõņu ni­­uõņu štštē cantškamellām kšņņuõņā­. ā­āl, ava­ kālšjãkkup pēŸaccš ava­aip pākkaŸatukku nškkš payamāyiruntatu. turai mātiri e­­e­­attaiyē māņņiõņirukkā­. ivar e­­aņā­­ā ataip pārttuņņu 'ē'­­u cirikkiŸār. atukku appaŸantā­ oru nāë intāttukku mu­­āņi oru periya kār vantu ni­Ÿatu. yār yārē periya ma­uųāë - cãmāccu purapacarā irukkā­š antak kālšjai cšrntavāëām - ellām vantu - intāttut tiõõaiyilštā­ uņkārntuõņā... cãmāccu maņņum contamā aņukkaëai varaikkum vantuņņā­. nā­ ava­ņņš aņikkaņi oru naņai vantu tāyāraip pārttuņņup pēkappaņātē­­u kšņņš­... 'e­akkeīkš muņiyaŸatu... e­­ēņa vantuņu­u kåppiņņālum varamāņņšīkaŸāëš'­­u colli varuttappaņņuõņā­. appaŸamā ava­ vantirukkiŸa kāriyattaic co­­ā­. ava­ všlai pākkaŸa kālšjilš ivarai štē periya uttiyēkattulš vaccukkaŸatukkut tavam keņakkaŸāëām. ā­āl, ivaraik kškkaŸatukkup payappaņaŸāëām. 'nā­ kšņņu avaraic cammatikka vekkaŸš­'­u tairiyam kuņuttu iva­ a×aicciõņu vantirukkā­ām... i­­um e­­e­­amē co­­ā­... nškkuk kåņa rompa ācaiyāttā­ iruntatu. ivar vantatum, ellārum tiõõaiyilš ukkāntuõņu pšci­ā, pšci­ā appiņip pšci­ā. nā­ aŸaikkuëëš ukkāntu kšņņuõņš iruntš­. nškku avar pšci­atu oõõum puriyalai. ā­āl, oõõu puri¤catu... avā jampam ivākiņņš cāyalai­­u... kaņaiciyilš a­­ikku avāëëām pē­appaŸam nā­š kšņņuņņš­: "uīkaëukku inta uttiyēkatte ottuõņā e­­a? aīkš paņikkiŸavāëum māõavarkaëtā­š?... uīkaëukku e­­a ippaņi oru piņivātam? pāvam! cãmāccu rompa ācai ācaiyā nampikkaiyēņa vantā­!" - nā­ co­­atek kšņņu avar cirittār. ivarukku itu oõõu. uņampēņayš poŸantatu antac cirippu. atuvum intac cirippu irukkš e­kiņņš māttiramtā­. ciriccuõņš co­­ār: "cãmāccu kaņņiõņu tiriyaŸā­š anta mātiri e­­ai všųam kaņņip pākkaõum­u nēkku ācaiyā irukkākkum... vittiyāppiyācam paõõi vekkaŸatukku kåli vāīkap paņātuīkaŸatu u­akkut teriyātā? āciriya­ukkuk kåli koņuttuņņappaŸam māõākka­ukku avar kiņņš e­­a mariyātai irukkum? eppaņi mariyātai irukkum? iva­ kåli vāīkaŸava­ āyiņaŸā­š... kåli pattātu­­u koņi puņucciõņu koųam pēņņuõņu - e­­aik koņi puņikkavum kēųam pēņavum kåppiņa māņņā­­ālum - antak kumpalukkut talaivarā vāīkēmpā... e­akku itellām ākiŸa kāriyamā? nãyš collu"­­ār. nā­ e­­attaic colŸatu?... pšcāma avar pšciõņiruntate vāyai måņiõņu kšņņuõņu iruntš­. ivar uņampilš oru caņņaiyep pēņņuõņu nikkaŸa mātiri ne­accup pākkiŸappavš nškkuc cirippuc cirippā varatu? anta ne­appš oru pāntamillāma irukkš... nā­um avarēņa ciricciņņu, anta viųayattai atēņa viņņuņņš­. avaraip patti ivvaëavu teri¤ciruntum nā­ pēyi avaraik kšņņatai ne­accittā­ veņkappaņņš­. ā­ālum, inta nāŸpatu varuųattil acaņāvštā­ irukkš­... putucu putucā štāvatu acaņņutta­am paõõa všõņiyatu. avar cirikka všõņiyatu - ippaņi oru ja­mamāyiņņš­. oru pattu nāëakki mu­­š pāruīkē... ippaņittā­ - ivarņņš paņikkiŸa paiya­ orutta­... štē oru cãņņai eņuttuõņu vantu, māmi māmi... itu kevarmaõņ naņattaŸa paricuc cãņņē atirųņac cãņņē... e­­amē colli, oru råpātā­ vāīkikkēīka... keņaikkaŸatš kaųņam... uīkaëukkākac cšttu nā­ vāīkiõņu vantš­­u tantā­... nā­um atep patti oõõum piramātamā ne­accukkāma, štē ko×antai nammai ne­acciõņu akkaŸaiyēņa vāīki vantirukkš­­u oru råpāyaik koņuttu vāīkiņņš­. antak ko×antai ateppatti periya piracaīkamš paõõi­ā­.... etta­aiyē pšr atilš pirais vantu laņcātipatiyā āyiņņāëām... š×aikaëukkuttā­ atuvum vi×aŸatām... i­­um e­­e­­avē co­­ā­.... nā­ cummā oru veëaiyāņņukkuttā­ vāīki­š­... ā­ākka a­­ikki cāyantiramš ivar tiõõaiyilš ukkāntuõņu oru a¤cāŸu pšrkiņņš intap paricuc cãņņaik ki×iccik kaņņiõņiruntārš pārkkalām. aŸaiyilš ukkāntu kšņņuõņu irukkaŸappa - e­­ai appaņiyš cevuëlš 'paëār paëār'­u piņicciõņu aŸaiyaŸa mātiri iruntatu. atuvum a­­ikki avar pšcaŸaccš, atu cātāraõamā eppavumš paõõuvārš anta mātiri nitā­amā vātam mātiri illš. inta lēkattaiyš capikkap poŸappaņņavar mātiri āvšcamā katti­ār. e­­attukku ivarukku itilš ivvaëavu kēpam­u nškkup puriyavš illš. "inta tšcattilš itu naņakkalāmāīkāõum... cåtāņi cåtāņaņņum. cēram pēŸavā cēram pēkaņņum... rājarãkam paõŸavā, lēka paripāla­am paõŸavā itaic ceyyalāmāīkāõum... kali mutti, nāma a×iyap pēŸomkaŸattukku itāīkāõum attāņci. neŸi tavaŸāma rājaparipāla­am paõõi­a taruma­ eppiņi a×i¤cā­?... yēciccup pārum... taruma­š cåti­ālštā­š a×i¤cā­.... cåtilš jeyiccava­um vā×aŸatillš, tēttava­um vā×aŸatillšīkaŸa catyattaittā­š aiyā, makāpāratam pšcaŸatu... cåtāņņattukkum oru tarmam irukku, kšëum.... cama antastilš irukkiŸavātā­ cåtu āņalām... atuvš pāvamtā­... antap pāvattukkum ēr attu veccirukkā... rājarãkam paõŸavā, rājya paripāla­am ceyyaŸavā pāmara makkaëai ellām ippaņi māyājālam paõõi cåtu āņaŸāëš, itu aņukkumā? pēccu... ellām pēccu... i­imš inta ja­a camåkattilš enta vivastaiyum irukkātu... ēya vaŸumaiyi­ālš a×iyaŸataiviņa cåti­ālštā­ ja­a camåkamš a×i¤cu pēyiņum. tiruvaëëuvarukkut terut teruvā cilai veccu piratiųņai paõõāp pēŸumā... avar cåtu­­u poruëpāllš ēr atikāramš e×uti veccirukkārš..."­­u antap pattuppāņņaiyum eņutteņuttuc co­­ār. arttam co­­ār... makāpāratattilšruntu slēkaīkaë pāņi­ār. 'uruppaņamāņņšë... uruppaņamāņņšë'­u talaiyilš aņicciõņār... e­akku vayattilš puëi karaikka ārampiccuņuttu... šõņā, intac ca­iya­ai oru råpā kuņuttu vāīki­ēm­u iruntatu. ā­ālum, e­­attukku ivar itukkākap pēyi ivvaëavu āvšcam kāņņaŸār­um puriyalai. ivar caņņai pēņņukkaŸatillš; lēkamš atukkāka ivar mātiri caņņaiyillāma, kuņumiyum veccuõņu, pa¤cāīkam pāttu kųavaram paõõiõņu irukkaõum­u colvārē­­u nā­ paõõi­a kāriyattukku vacatiyāka ma­acukkuëëš, etirvātam paõõiõņš­. antac cãņņai vāīki vaccuõņata­ālšyš ippa e­­a keņņup pēyiņņutu­­u camātā­appaņņuõņālum, tiņãr­u namma pēŸāta všëai oru nåŸu råpā vi×untu vekkaŸatu­­u veccukkēīkē... åru pårā itu­­ā orš akkappērāyiņum!... atuvum ivar inta mātirip pšciõņu irukkaŸaccš... nā­ vāīki atu paraciyamā āyiņuttu­­ā, ivarēņa nāõayattai­­ā, ellārum cantškappaņuvā­­u nškku ma­acaik ko×appiõņš iruntatu... antak ko×antai - ava­tā­ cãņņuk kuņuttava­ - collittu. pattirikaikkārā ellām pēņņē piņikkaŸava­aiyum a×aicciõņu entap paņņikkāņā iruntālum tšņiõņu vantuņaŸāëām... ce­­ap paņņaõattilš itukkākap periya tiruvi×ā naņatti, rompap periya periya ma­uųāë kaiyālštā­ itet truvāëām...aņa kaųņa kālamš!... cari, e­­amē vāīkiņņš­; itellām e­­a vãõ kaŸpa­ai­­u avarkiņņš itu viųayamā nā­ oru vārttai kåņap pšcikkalš... všõum­š a­­ikku avarukku cātam pēņaŸaccš nā­š pšccaik kiëappi­š­... "e­­a atu? e­­amē pirais cãņņām... oru råpā kuņuttu vāīki­avāëukku oru laņcam råpāy keņaikkaŸatām - kevarmeõņārš naņattaŸata­ālš poy, mēcaņi oõõum keņaiyātām. nāõayamā naņakkaŸatām. pakkattāttup poõõu pattu råpāykku oršyaņiyā vāīki irukkāëām. atu e­­a atu?..."­­u kšņņu veccš­. "atu nammāttu aņukkaëai varaikkum vantāccā? atu rājāīkam naņattaŸa cåtāņņam - avvaëavutā­. vānti pšti mātiri ja­aīkaëai veraņņi veraņņip puņikkaŸatu itu. vānti pšti, vaicåri varāma taņukkiŸa kāriyattaic ceyyaŸa kevarmeõņār tā­ itaiyum ceyyaŸā. ata­ālš avāëukkup paõam keņaikkaŸatām. š×aikaë laņcātipatiyāŸāëām... eppaņiyum pēkaņņum. nãyum nā­um laņcātipatiyākalš­­ā a×aŸēm? namakke­­a ataippatti"­­ār. "oru laņcattaik koõņu vantu uīkaëaõņa koņuttā, všõām­u colliņuvšëā?"­­š­. ivar e­­aip pārttuc cirittār. e­akku avamā­amā iruntatu... uņampu kåcittu. "nāŸpatu varuųam e­­ēņš vā×nta u­akkā, ippaņi oru cantškam vantatu"­­u kškkaŸa mātiri iruntatu antac cirippu... nā­ talaiyaik ku­i¤ciõņš­. "nãīka všõām­u colluvšë; atu e­akkut teriyum. š­ appaņic collaõum­u kškkaŸš­?... uīka koëip pāņņa­ārukku mā­iyamā keņacca inta vãņņukku, anta mšŸku målaiyilš måõuvaruųamā cuvattilš virical kaõņu, ma×ai pšyaŸaccš orš teppamā āŸatš - ate cari paõŸatukku va×i illāma irukkēmš - namakkum paõam avaciyamāttā­š irukku... etukku atirųņa laņcumiyai alaņciyam paõõaõum­u yēcikkiŸš­. atu tappā?"­­u kšņņš­. "ē! nã pšcaŸatep pāttā u­akku antac cãņņu vāīka oru ācai; appaņittā­š?"­­u kšņņār. nā­ pšcāma iruntš­. "acaņš... acaņš... ācaitā­ mā­attukkuc catru. atilš paricu varātuīkaŸati­ālš nā­ atu tappu­­u collalš. vantālum atu atarmamā vanta, palapšrai vayiŸeriya vaccu campātikkiŸa paõam­u colŸš­. taruma va×iyil campātikkāma varŸa celvam, pāpa måņņai­­ā... nã co­­ayš eīka koëëup pāņņa­āraip patti... avāëëām u¤cavirutti paõõittā­ makā mštaikaëā iruntā... nškku na­­ā ¤āpakamirukku... appā, itš caīkara maņattilš pakalellām vittiyāppiyācam paõõi vaippār... cāyaīkālam kālakųšpam paõõuvār. kālaiyilš u¤caviruttikkip pēvār... maŸuvšëaikku mãti illāma cšrukiŸa aëavutā­ antap pāttiram irukkum. slēkattec colliõņu avar naņu vãtiyilštā­ naņappār... vãņņukkuëëšyiruntu antāttuk ko×antai kaiyi­ālš oru piņi arici aëavā eņuttuõņu naņu vãtiyilš vantu avarukku pikųai taruvā... etukkut teriyumā ko×antaiyi­ kaiyai aëavā veccā... periyavā kai aëavā­ā nālu vãņņēņa pāttiram neŸai¤ci pēyiņum... mattavā vãņņilš veccuõņu kāttiruppāëš, antap pikųayait taņutta pāvam, atikamā pēņņavāëukku vantuņātē?... atukkākattā­. anta mātirip pāttiram neŸai¤cappuŸamum yārāvatu koõņu vantā, ate vāīka māņņār - pikųai pēņa vantavā talaiyilš reõņu aņcataiyai ivar pāttirattilšruntu pēņņu ācirvātam paõõiņņu varuvār... anta vamcattilš vanta puõõiyamtā­ inta ¤ā­am piņiccirukku. itaiviņa atirųņam e­­a­­u e­akkut teriyalš... inta nimmatiyai inta ma­as ārēkkiyattai etta­ai laņcam tarum?... cåtāņņattulš, paõattālš laņcātipatikaëai inta aracāīkam uruvākkalām. oru ¤ā­asta­ai, oru caturvšta paõņita­ai uruvākkac collš­, pārkkalām"­u a­­ikkup pårā, pēy vantu pēy vantu e­­aõņa pšcik koõņiruntār. itellām naņantu pattu nāëaikku mšlš āyiņuttu... antac cãņņuc camācārattaiyš nā­ maŸantuņņš­... nšttu antak ko×antai - cãņņu koõņu vantu kuņuttā­š - oru pšpparai eņuttuõņu vantu 'paricu keņaiccavā namparellām vantirukku... uīka cãņņaik koõņu vāīkē pārkkalām'­u uŸcākamāk kattiõņu ēņi vantā­. nalla všëai! antac camayam avar āttulš illai... e­akku vayattai e­­amē paõõittu. 'ãsvarā, e­­aik kāņņik kuņuttuņātš'­­u všõņiõņappa, oru yukti tēõittu. 'ate eīkš veccš­ē kāõēmņā appā'­­u ava­aõņa poy colliņņš­... atilš štāvatu nampar vantu tolai¤ciruntā, årš vantu iīkš kåņiņātē?' antak ko×antekku appiņiyš mokam vāņip pēyiņuttu. kēviccukkaŸa mātiri pāttuņņu antap pšpparaiyum pēņņuņņup pēyiņņā­. ava­ pē­appaŸam nā­ antap pšpparai eņuttuõņu aŸaikkuëëš pēyi, ta­iyā vecciõņu pārttš­. nškkup paņikkat teriyātu­­ālum eõkaë teriyum. anta eõkaëukku mu­­ālš štē e×uttup pēņņirukku... atu e­­a­­u teriyalai. ā­ā, atš mātiri intac cãņņilš irukkā­­u tšņip pārttš­. teyvamš! eņuttavuņa­š motal motallš atš mātiri reõņu e×uttu... appaŸam atš mātiri måõu...š×u, cu­­am... oõõu... oõõu... āŸu!... appaņã­­ā, oru laņca råpāy e­akkš atirųņam aņiccirukkā?... aiyaiyē... ippa nā­ e­­a ceyvš­? mattiyā­am avar vantappa, cãņņaik koõņu pēyi avar kālaņiyilš veccu ' e­­ai ma­­iccuņuīkē'­­u a×utš­. "nā­ veëaiyāņņā antak ko×antai vaŸpuŸutti­ā­š­­u vāīkiņņš­. iteppatti nãīka ivvaëavu kēvamā irukkšë­­u appaŸamtā­ teri¤catu... namakku eīkš vi×appēŸatu­­u acaņņaiyā iruntuņņš­... pirais vi×appaņātu­­u svāmiya všõņiņņš­.... ippē ippaņi āyiņuttš... ma­­iccu itaiyum e­­aiyum šttuõņš ākaõum"­u a×utš­. avar atš mātiri ciriccār. ciricciõņš e­­et tåkki niŸutti­ār. mukattilš antac cirippu māŸāmalš co­­ār: "aņiyš!... nã ippa laņcātipatiyāyņņš... capāų...! itu nā­ campantappaņāma nãyš tšņiõņa campattu. e­­attukku e­ kālaõņai koõņu vantu vaccu intap pāvattai e­ talaiyil kaņņap pākkaŸš! nškku laņcam všõņām­u co­­atu veëaiyāņņukku illš. nejamāvš nškku všõņām. nškku irukkaŸa kavalaiyellām mu­­š mātiri... ippa vara vara vštāppiyācam paõŸavā koŸai¤ciõņu varāëšīkaŸatutā­... i­­um oru pattuppiëëaikaë itukkuk keņaiccāp pētum... paõattālš avā varappaņātu... paõattukkākavum varappaņātu... itu u­akkup puriyātu. cari, itu u­­ēņa pirac­ai. nā­ eppavumš u¤cavirutti pirāmaõa­tā­. e­ tēppa­, pāņņa­ - ellērum vanta va×i atutā­. laņcātipatikku puruųa­ā irukkaŸa antastu, koõam etuvum e­akkuk keņaiyātu..."­­u pšciõņš pē­ārš avar. "š­ ippaņi yellām piriccup piriccup pšcaŸšë?... ippa nā­ itukku e­­a ceyyaõum­u colluīkē... nā­ ceyyaŸš­... nā­ ippaņi ākum­u etirpārkkātatu; naņantuņuttu... i­imš nā­ e­­a ceyyaõum"­u avarait tirumpa tirumpa nā­ kškkaŸš­... ko¤camkåņa ma­acilš pacai illāma e­­aip pārttu avar cirikkiŸār. kaņaicilš avarukkup pāņacālaikkup pēka nšramāyiņuttām... pēkumpētu atš mātiri ciriccuõņš colliņņup pē­ār: "inta atirųņac cãņņaip paya­paņuttikkaŸatu­­u muņivu paõõi­ā atu u­ iųņam. nšrāp pēyi paņam puņiccuõņu pattirikaiyilš pēņņē pēņņuõņu jam­u nã vā×alām... nā­ i­­ār cakatarmiõi­­u collikkappaņātu... m, u­ tiruptikku antap poyyaic colliõņu kālam taëëikkē. illš­­ā 'inta māyai valaiyilš nā­ māņņikkalš; e­akku itu všõņām'­u antat tarittirac cãņņaik ki×iccu eŸi. āmām ki×iccu eŸi¤cuņu. všŸš yār kiņņšyāvatu kuņuttu atukku vaņņi vāīkiõņālum oõõutā­, na­Ÿiyai vāīkiõņālum oõõutā­. cåtu ma­acukku atellām tēõum. atukkellām paliyākāma enta vitattilayum antac cåtukku āņpaņāmš atai ki×iccu eŸi¤cuņu. iraõņum u­­ēņa iųņam. atu pāvamā, pākkiyamā­­u muņivu paõõa všõņiyatu nã; e­akku nā×iyāŸatu!"­­u colliņņup pēyiõņš irukkārš! itukku nā­ e­­a ceyyalām colluīkē. teyvamš! oru laņcam! inta oru laņcattai, atirųņa laņcumiyai nirttāņcaõiyamā ki×iccu eŸiyaŸatā? avar kaiyilš kuņuttā, ki×iccu eŸi¤cuņuvār. avar mātiri ¤ā­ikaëukku atu culapam. nampaëai mātiri a¤¤ā­ikaëukku atu ākaŸa kāriyamā, colluīkē? etta­ai laņcattaiyum viņa ivar ucantavartā­. nā­ illšīkalš. anta laņcattaik kāltåcā matikkiŸārš inta makā puruųar. u¤cavirutti paõõi­ār­ā ivarukku oru kuŸaiyum vantuņātu. ippšrppaņņavarēņa camcāram paõõi­ā, anta u¤cavirutti vā×kkaiyilšyum nškkup perumai uõņu. paõam pericā, ¤ā­am pericāīkiŸatellām nškkut teriyātu. ā­āl, paõam - atu evvaëavu atikam­ālum eppaņi nilaiyillaiyē atš mātiri ma­uųāëum evvaëavu periya ¤ā­iyāyiruntālum vā×kkai cācuvatamillaiyš! appaņi ni­aikkiŸatē colŸatē makā pāvam. ā­āl intak kālattilš eppšrppaņņa pativirataiyum uņa­kaņņai šŸiņuŸatillaiyš! ivarukku appuŸam oruvšëai nā­ irukka všõņi vantatu­­ā... civa! civā!... u¤cavirutti paõŸatilš e­akke­­a perumai! ellērum piccaikkāri­­u colluvā. kaņņi­avaëaip piccaikkāriyā viņņuņņā­­u inta makā ¤ā­iyaip pattiyum pšcuvā. avar ki×iccu eŸiyalām. nā­ ataic ceyyalāmā? ā­āl, avar appaņic colliņņup pēyiņņār. nā­ kaiyilš cãņņai vaccuõņu nikkaŸš­. ka­akkaŸatu. itukku nā­ e­­a ceyyaņņum - colluīkē? (e×utappaņņa kālam: 1967kkum 1969 pipravarikkum iņaippaņņa kālam) na­Ÿi: iŸanta kālaīkaë (katait tokuppu), jeyakānta­ mã­āņci puttaka nilaiyam, maturai - 1 š×ām patippu: jãlai 1995