Oru kiramattup pennin talaip piracavam (collection) Input by Ira. Murugan (c) Project Madurai 2003 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ 'oru kirāmattup peõõi­ talaip piracavam' tokuppu - irā.muruka­ 'oru kirāmattup peõõi­ talaip piracavam' - kavitait tokuppu mu­­urai kataiyē, kavitaiyē ellāmš ceyyappaņuvatutā­. yukaīkaëāka nãëa viriyum kaõaīkaëē, tirumpip pārppataŸkuë kaņantu maŸaiyum pattum irupatumā­a varuņaīkaëē, ma­atil cål koëëa vaitta a­upavamum ata­ tākkamum vārttaikaëait tšņit tšņi e×uttil vaņikkumpētu, ceyaŸkait ta­am eppaņiyē kalantu štē ēr aëavil anniyappaņņuttā­ pēkiŸatu. ataiyum mãŸip paņaippu veŸŸi peŸukiŸatu e­Ÿāl, orš oru kāraõattaittā­ collat tē­ŸukiŸatu. antak kavitaikkuë vācakar ta­­uņaiya kavitaiyai e×utik koëkiŸār. e×uttukkum e­akkum uëëa irupatāõņu uŸavu kavitaiyil toņaīkiyatu. e­ urainaņaiyaic cemmaip paņuttiyatu kavitaiyš. ciŸukataiyilum, kuŸunāvalilum mummuramā­a piŸaku, intak kavitaikaëait tirumpap paņikkumpētu, ovvo­Ÿukkuëëum irukkum kataitā­ uņa­aņiyāka ma­atil paņukiŸatu. itai ellām kataiyāka e×utiyiruntālum intat to­itā­ iruntirukkum e­Ÿa ni­aippum kåņavš ācuvācamāka e×ukiŸatu. kavi¤ar mãrāvukkuttā­ na­Ÿi colla všõņum. eīkaë årkkārarum, e­ kallåri āciriyarumā­a avaruņaiya pirapalamā­a 'ka­avukaë + kaŸpa­aikaë = kākitaīkaë' e­­aip pātittirukkāviņņāl mutal kavitaiyai e×utiyirukka māņņš­. intak kavitaikaëil perumpā­maiyā­avai kaõaiyā×iyil veëiyā­avai. irupattaintu varuņaīkaëākak kaõaiyā×iyil kavitaikaëum, "mu­pirunta tarattil kavitaikaë illai. kavitait tšrvil kava­am tšvai" e­Ÿu kaņitaīkaëum toņarntu varuvatiliruntu āīkāīkš ellērum aņikkuccik kavitaikaëai vaittiruppatu pulappaņukiŸatē illaiyē, 'i­Ÿaiya tštiyil e×utappaņuvatu mēcamā­a e×uttu' e­Ÿa eõõam paravalāka iruppatākat terikiŸatu. caīka kālattilum, ippaņi ataŸku muntiya kālattai uŸcākamākak kaiyaik kāņņit tiruptippaņņirukkalām! e­ kavitaikaëai veëiyiņņa kaõaiyā×ikkum, maŸŸap pattirikaikaëukkum na­Ÿi. ciŸŸita× vaņņārattil maņņum terintirunta e­­ai vekuja­ap pattirikai vācaka vaņņattilum palamāka aŸimukam ceyta 'eīka vāttiyārai' (cujātā) iīkš ni­aikkāviņņāl, "i­Ÿaikku rāttiri cēŸu kiņaikkātu;" 'oru kirāmattup peõõi­ talaip piracavam' ce­­ai snškā patippakam veëiyãņāka vantatu. nšrttiyā­a accamaippēņu kåņiya ata­ mukappēviyattaic ciŸanta navã­a ēviyarkaëil oruvarā­a ātimålam varaintiruntār. e­ naõpar e×uttāëar - kavi¤ar - ēviyar yåmā vācuki puttakattukku uëëš tā­ ikkavitaikaëai uëvāīkik koõņata­ aņippaņaiyil aŸputamā­a kēņņēviyaīkaëai varaintaëittiruntār. iruvarukkum e­ na­Ÿi. mārc 2000-l cujātā veëiyiņņatu ipputtakam. irā.muruka­ (ākasņ 2003) ittokuppil uëëa kavitaikaë iņam peŸŸa ita×kaë : - kaõaiyā×i tãpam ×a a­­am viņutåtu cupamaīkaëā navã­a viruņcam mu­Ÿil ti­amaõi katir kalki ā­anta vikaņa­ ampalam iõaiya ita× nāë viņiyumpētu oliperukki e×uppac cšval aņitta­ar viruntu camaikka. påppu nãrāņap pē­āë ciŸumi. kāykaŸik kaņaikkuk kåņai cumantu puņavai tirutti naņanta alikkuc cēppu vāīkak kaņaiyš tiŸakkalai. karakak kāra­aip pakalil pārttš­, nāvitar kaņaiyil āëvarāp po×util mukattaik koņuttut tåīkat tuvaīki. ceõņai mšëam mu×aīkum teruvil karuppuc cāmikaë årvalam vanta­ar. tuņaikkat tuņaikkac cintiya rattam. nāņaka araīkil kåņņam kuŸaivu. vaca­am maŸantu irumi iŸantu paõattai vāīki veëiyš naņantā­. oŸŸai aŸaiyil kåņņat tåkkam. ma­aiviyai ucuppa ammā irumi­āë. maruntu vāīka maŸantu pē­atu. (kaõaiyā×i) camātiyiliruntu kēyil varaikkum kēvaõac cāmiyār ki×aņņut taëapati, pāëaiyak kāra­ taņavi alutta pa×aiya vaippāņņi, vaippāņņi vaëartta ci­aippacu, kiëikku¤cu, tiõõaimāmā - uëëš yārē år maŸantāccu. kēņaiyil orunāë taricuka iņš mšŸki liruntu naņantu vanta orutta­ co­­atāl veëëai yaņittuk kēyil putukki­ar kirāmam ce×ikka. cāliyā purattuc cantaik kaņaiyil āņum māņum araiyil rēkamum malivāy vāīki viëampara vaittiya­ maruntu vi×uīkum periyya paõõai ceytu vaittār liīkap piratiņņai. vāricu illāk kurukkaëi­ vitavai eravā õattil ceruki irunta cellaritta puttakam paņittu mantiram co­­a ki×ap påcāri pa×akik koõņā­ tãņņup pārkka. nåŸu varucam pi­­āl naņantāl camāti målam teëivāyt teriyalām. pattu varuņam mu­­āl nakarntāl kēyil makimai puttakam pēņalām. ippac ceyya e­­a irukku? cāliyā puram cantaikkup pēkalām. (kaõaiyā×i) payam pēkak kåņā te­patai mãŸi veëiyil naņantu tirumpi vantāl pātai yiruņņil neëiyum vācal paņik kaņņilum acuva­i utirkkum pantal kã×um turatti varum. nāŸkā liyilum yēkam pēlak kālkaë maņittu amara vaikkum. mi­vicai tavaŸiya vãņņil iruëil me×uki­ ni×alil palavāyp perukum. paņukkai virittāl talaikku mšlš cãŸat tuvaīkit tåkkam keņukkum. tåëik kayiŸŸil iŸaīku me­Ÿu pakkam kiņattiya ku×antai ciõuīkum. tåŸat tuvaīkiya pētu ca­­alaic cāttap pē­āl tirumpa vaikkum. viņiyum nšram ko¤cam ayarntāl ka­avil nãõņu ka×uttil paņarum. viņinta piŸaku makuņi vaittu åtip pārttāl o­Ÿaiyum kāõēm, nšŸŸup pārttatāyc cattiyam ceytavar illaiye­Ÿu putitāy maŸukkak kēõip paiyil arici vāīkip pē­ā­ piņāra­ payattaip piņittu. (kaõaiyā×i) oru kirāmattup peõõi­ talaippiracavam måņuvaõņit tiraikkup pi­ mu­akinã puraõņirukkak kāŸŸaõaikkum lāntar kaippiņittuk kåņa vantu år uŸaīkum všëai pšrteriyā maruttuvacci vācalilš ni­Ÿapētu pšccuk kurale×untu nittirai kalainta nāykaë ataņņum. pi­­iravup pa­iyum pãņip pukaiyumāy vācalilš ni­Ÿu vā­am veŸittirukka, veëëam a×itta aŸuvaņaiyai, vãņņuc cuvarkaë vi×untatai, nãla måkkutti kaņa­ niluvaiyil må×kiyatai, pāl maratta pacumāņņai, pas aņitta veëëāņņai, āyikkut tivacam tara ayyarukku alaintatai, kāëikkut taravšõņiya ka×uttaŸutta cšvalkaëai, ācaiyāy nã kšņņu, vāīkātupē­a vaņņuk karuppaņņiyaic cuŸŸum ni­aivukaë cå×ntu ku×ampa, nšram maŸantu ni­Ÿapētu ārē vantu co­­ār a×akā­a ku×antaiye­Ÿu. * āŸŸuc calacalappil kālai viņintapētu ulakam putucāccu uëëamum nšrāccu. * kaõaiyā×iyilum, nålilum 'āõ ku×antaiye­Ÿu' e­a vantatai iīkš māŸŸi irukkiŸš­. tiruvāëar caīkap pulavar āŸŸup paņaiye×uta accāram vāīki araõma­aip paņikaëil iŸaīkiya pulava­ yēcitta paņikkut teruvil naņantā­. āŸŸaī karaiyil putiya kåņņam. āõkaë, peõkaë, ci­­ak ku×antaikaë. tuõņu virippil pšriyā× kiņantatu. arukš orucicu o­Ÿuk kiruntatu. pāõarkaë ku×umip palviëak ki­ārkaë. kunti yiruntu vanta pāõa­ araõma­ai pēka va×iyaik kšņņā­. pulava­ toņaīki­ā­ āŸŸup paņutta. ippaņip pē­āl viracāyp pēkalām. viŸaliyai mu­viņņu mellanã pi­pē. ku×antai iņuppil kiëëi a×aviņu. yā×i­ narampai muŸukkik kaņņi ma­­a­ai vā×ttip pāņaõum cattamāy. tirumakaë kšëva­ kātu mantam. āŸŸup paņuttiya kāriyam muņintu arukš amarntu veŸŸilai pēņņā­ årpšr vivaram ucāvik koõņu. tolaivil ki×akkš ki×akkšyēr nāņņilš nilam iruntatu uëëaīkai aëavu ko¤cam viëaintatu kuņumpam naņantatu. araca­ ka­avil āõņava­ vantu āŸŸup paņukai nilamelām kšņņatāl paŸittuk koõņa­ar ālayam e×uppa. kēyil kuņamu×uk kākum pētu kuņicai pirittut turatti viņņārkaë kutirai niŸutta iņamillai e­Ÿu. cēŸu tšņi alaintapētu pa×aiya yā×itu malivāyk kiņaittatu. pa×akik koëkiŸēm vācikka a­aivarum. ivaë e­ma­aivi pāņat teriyum nā­um ko¤cam pāņņuk kaņņuvš­. kava­ap paņuttiya pāņņitaik kšņņut tiruttik koņuttāl na­Ÿi u­akku. etiri nāņņait tãyiņai maņuttatu ellā vayatu maīkaiyar vaëaiyum neki×ac ceytatu, ceīkēl ciŸappu - ellām kšņņu muņitta pi­­ar yā×i­ narampai māŸŸac colli yēca­ai tantu pulava­ kiëampi­ā­. āyiram ēlai putitāy vāīki āŸŸup paņaiye×utat toņaīkum mu­pu yāppilakkaõam yāriņam vāīkalām? piratā­am ma×aiyil na­aiyum årvalam etuvē uruvam citaiyak kaņantu pēkum, kuŸukkuc cantil neruīki naņantu veŸŸilai umi×at taraiyait tšņum, vācal maŸittu nãëum kuņaīkaëi­ varicaiyēņu nakarntu kataikkum, eõõey kaciyum i­ippuk kåņņiya poņņalam pirittup paņittu mellum teruvi­ mukaīkaë pārttatu pētum. poņikkaņai mu­pu kaõkaë uruņņi viëamparam ceyya niŸutti irunta pommaik ka×uttu måīkil teriyat talaiyait tiruņiya payalait tšņum. (kaõaiyā×i) cu×al veëëai yaņittuc cuvari­ mšl ci­­am e×uta vantārkaë. pšcic cirittup pãņi pukaittu aëavāyk ko¤cam niŸaīkaë kalantu pārttup pārttu e×uti viņņup pakkac cuvaril ciŸunãr ka×ittup pē­avar mãõņum tirumpi vantu intac cuvarai na­aittup pēvār. veëëai yaņippatum måttiram peyvatum nilaikkac cuvarkaë vi×untu muëaikkum. (kaõaiyā×i) āttā kaņutācuk kaņņeņuttuk kaiyiloru kuņai piņittu, vškāta veyyililš vãtiva×i pēŸavarš, cākāmal kiņantu ca­mam cãra×i¤cu pēkātā nāëeõõu po×uteõõip pārttiruntu putti keņņup pulampaŸataic citta ni­­u kšëumayyā. pātirā všëaiyilš pāvinā­ paritavikkap paņņāëam cšra e­­ai viņņēņip pē­apiëëai eīkšyē iruntu e×uti­a kaņitācai piriyamuëëa ammā piëëainā­ cšmami­­u vācittuk kāņņiviņņup pē­atu ni­aivirukkā? mācam poŸantu maõimaõiyāk kaiye×uti maka­ collum caīkatikaë maõiyārņar kāyitaīkaë koõņu vante­akkut tantatellām ni­aivirukkā? maka­aiyš ni­aiccu ma­acurukik kāttiruntu pārkka všõumi­­u paritavittu niŸkaiyilš vārā­e­­u cšti vantu collip pē­ãīka. veëëa­avš eëuntiriccu ve­­ãrum tā­vaccup piëëai paciyāŸap puņņu aviccu vaccuc cãrakac campāc cēŸum tā­ camaccu ayilaimã­ ku×ampum ākki vaccuk kāttiruntš­. nilaivācal paņitāõņi ni×al taņņum pētellām vantuņņā­ maka­e­­u vāri e×untu vantš­. akkam pakkattilš ammā­­u kural kšņņā, e­amaka­ e­Ÿu colli e×untu ēņivantš­. etirpārttu iruntatellām šmānta kataiyāka, varalaiye­­u cšti vantucollip pē­ãīka. tårattut tšcattilš yuttamoõõu vantiņuccām. caõņai muņintaīkš camātā­am ā­api­­š vantiņuvā­ maka­e­Ÿu vācittuc co­­ãīka. caõņaiyellām muņi¤ciņuttu camātā­am āyiņuccu putucāc tšcamoõõu peŸantuņuccu e­­ellām tantip pšpparilš vantatākac co­­āīka e­­attai nā­ kaõņš­ e×uttaŸiyāp pāvimaka piëëaiyaiyš ni­aiccup paritaviccuk kāttiruntš­. ayyē nā­ e­­a colla a­­aikku vanta cšti tškam naņuīkutš vārttaiyuntā­ ku×aŸutš ne¤cilš tukkam nerikaņņi iŸukkutš. mu­varicaic cippāyā mukamciriccup pē­apiëëai tolai¤cuņņā­ ava­pē­a taņaīkåņap pulappaņalai. āpãcar kaiye×uti anta leņņar vantuccu. inta iņivi×untum irukkš­š pēkāma pittup piņittavaëāp pulampaŸš­š rāppakalā. araca mara¤ cutti āttāëaik kumpiņņu varam vāīkip peŸŸu vanta vayirattaik kāõpš­ē varumvaraiyil iruppš­ē. allal tu­pappaņņu akkaraic cãmaikkut tāyāraik kāppāttat taīka maka­ pēkavšõņām eīkšyē ucirēņu irukkiŸatā ava­e×utik kaņutācu vantālš kālamellām pētumayyā. kaņutācuk kaņņeņuttuk kaiyilš kuņaipiņiccu vškāta veyyililš vãtiva×i pēŸa ayyā uīka mukam pārttā e­ taīkam ni­aivu varum. i­­aikkum kaņutācu illaiye­­u collātu nāëaikku varume­­u nampikkai colliņuīka. nallā iruppãīka nācciyā kirupaiyilš. (tãpam) peõ ka­avilum varicai tappātu varum vãņukaë kaņantu kēpura ni×al nãëum ci­­a vãtiyil naņakka māņņš­. āŸŸaī karaiyil 域uttēõņik kataikaë pšci alutta pi­­š kuņam niŸaittu ãramaõ utirum ciŸŸāņai acaiyak kåņanaņantu vanta tē×ikaëait tšņa māņņš­. appā vantatum kutittēņa aõõāvēņu kāttirunta kal yā­aip paņikaë šŸi, ¤āyiŸŸuk ki×amai nāņakaīkaëil ammāvi­ pa×ampuņavai tarai puraëum rāõiyāy valam vanta tiõõai kaņantu iruõņa naņaiyuë pēka māņņš­. mau­amāyk kaõõãril ammā karaiya, aõõā uŸavu maŸukka, teruvš kåņip pšci niŸka, paņamāyt toīkip pu­­akaikkum appāvaiyš pārttapaņi ni­Ÿa kåņattil pātam patikka māņņš­. uŸavukaë kaņantu u­­aip paņarntu malarttiya uŸavu toņņilil tuyilum. pātit talaiyaõaiyil vi×itta uņalirukka ma­am maņņum aīkellām mellap payaõam pēkum. (kaõaiyā×i) nāëai, illai maŸunāë, illai e­Ÿāvatu rāttaīkak kåņāta kiņņappāvai cāyantiramš erittapētu veņņiyā­ukku viŸaippu. reõņu poīkalukku vācalilš ni­­u vacavutā­ kiņaittatām. 'kaņņikkiņņā pē­āru?' koëëi pēņa piëëai tārāëa ma­atēņu koņuttatu irupatu råpāy. pampāyiliruntu i­imšl mātāntira maõiyārņar miccam. åruõik kuëiyal. coŸintu koõņu kē­ār kaņaiyil parēņņā. i×uttu ni­Ÿa nāykaëaip pirittu viņņu iraõņām āņņam pa×aiya paņam. iņaivšëaiyil måttirap puraiyil orutta­ co­­ā­ - nāëaikku iõņarvyå. ko¤ca nšrat tåkkattil pampāyiliruntu vantu veņņiyā­ukku nåŸuråpāy koņuttš­. pakkattil ni­Ÿu appā cirittār. (kaõaiyā×i) cå×al e­mšl eccamiņņup pē­a paŸavaikku nãlac ciŸakukaë. to×iŸcālaip pukai cšrāta cutta vā­ilum paŸavaikaë irunta­a. koņik kampattil alaku tšykkum o­Ÿu. nāyar kaņaiyi­ takara aņaippait taņņip pārkkum všŸo­Ÿu. paņņup pē­a toņņic ceņikaëil, caikkië sņāõņ vināyakar tēëil, kaõõāņi uņainta āpãs ja­­alil, eīkum paŸavaikaë. caīkak kaņņiņak kåraiyil cilavē talaivar pēla naņaikaë pa×akum. ucci veyyilil årvalam vantu veņņa veëiyil viyarttu ni­Ÿu i­­um ko¤cam uraikaë kšņņu aņaitta katavaip pārttup pēkiŸār. veyyil tā×ap paŸavaik kåņņamum viõõil šŸi maŸaintu pēkum. iraiccalum pukaiyum illā iņaīkaëil paŸavaikaë i­iyum tirumpi varum. (kaõaiyā×i) iņam peyartal pa×aiya nakaram. pātai maŸantu ku×ampit tavikka oruva­ co­­atāl ki×akkš pē­š­. cuŸŸi vantāl palakai aņaitta ceruppuk kaņaiyi­ vācalil ni­Ÿu tirumpavum ava­š mšŸku e­Ÿā­ ciritta paņikku. naņanta va×iyum ava­il muņiya i­­um eīkē kaiyaik kāņņi­ā­. tšņal maŸantu cåriya­ pēla viriyum kaikaëi­ ticaikaë cārntu iruõņa terukkaëil alaintu tirumpit taëarum nšram kaõõai vi×ikkiŸš­. kālai eņuttu nālu nāëāccu. kaņņaikaë varumvarai poŸukka všõumām. appuŸam paņuttāl š×eņņup pšrai o­Ÿāyk kiņattit tåkkip pēkum årvalam o­Ÿu. a×ukkut talaiyaõai všõņā me­Ÿu maŸukka maŸukkac cumantu pēyi­ar. e×unta pētu vantu irunta­a kaņņaik kālkaë. (kaõaiyā×i) nāyam kēvālukkuk koëëaip piriyam. miņņāyk kaņaikkum mã­ cantaikkum ciņņuk kuruvi lškiyam vāīkavum kåņņip pēvā­ caikkiëil šŸŸi. rāmš carattil vāëikkāra­ pi­­š naņantu ãrattēņu tãrtta māņap pē­atāyk kšëvi. kēvālu macci­ikkuk kumaņņal eņuttāl kēvālaik kuraippatil e­­a nāyamām? ko­Ÿu putaittā­ kēvālu. elumiccai maratti­ kã× nāy tåīka šõaiyil kēvālu maka­ kiņakkak kuccu nāy všõumām ku×antai viëaiyāņa. (kaõaiyā×i) kaõakkeņuppu mukamuņi yaõintēm e­atu nãlam pa×uppāyt tāņai mayir turutta maŸŸavar aõinta­ar. kaŸuppum iruntatu. kāŸŸil neņikaë šŸi­a. veëiyš årtikaë vškam koõņa­a. vā­am curuīkak kākitam oņņiya cuvarkaë uëvaëaintu toņamuyala yantiram o­Ÿu pāņiyatu. cå×ntu nãra×uttum o×uīkai yuëëš mella naņantēm. cevvakamākak kiņanta aŸai. veëir nãla viëakkil paņuttiruntārkaë. eõõat toņaīki­ēm. ellām caritā­. pēkalām. maõi olittatu. cukātāramā­a aluvalakattil taņņaccup poŸikaë niŸuttip peõkaë kšņņa­ar - 'etta­ai iruntatu?' mukaīkaë ka×aŸŸi­ēm. nāëai e­akku nãlam - naõpa­ co­­ā­. 'etta­ai iruntatu'? maŸupaņi avarkaë. viritta kēppil e­peyar kaõņš­. eõõat toņaīki­ar. o­Ÿu e­Ÿu nãõņa viralkaë e­­aic cuņņa. (kaõaiyā×i) vãņu viŸpa­aikku e­­a kšņņãr vaõņik kārarš? årukku nā­o­Ÿum putucu illai. māŸip pēccuīka år muccåņum. māŸātatu nā­um e­ kutiraiyum. påņņiya vãņņu vācalil niŸuttum. pēņņuk koņuīka mutal cavāri. katavait tiŸakkap pu×uti paņinta vācal tiõõai. ('cutantirac caīku' vãcip pēvār cutšci nāyakkar.) (tãpāvaëikkuk kānti coŸpaņi katartā­ vāīkaõum. cintāmaõiyil pākavatar ņākki. cãņņuk kiņaiccutā?) cavukkiya mellām eppaņãīka? veīkaņā calamā? tavaŸip pēy varucam niŸaiya ākip pē­atš. 'coppa­a vā×vil maki×ntu' cukkalāy uņaintu kiņantatu. rāņņaip peņņiyil vaõņukaë. rijistar āppãcil pattiram patintš­. va×akkam pēl rayilaņip palakai vicārikkiŸatu - 'inta vāram vikaņa­ paņittãrkaëā?' mātuīkāvil pēyttā­ vāīkaõum. nalla vara­āyp peõõukku amaiyaõum. teri¤cāl collum pampāyk kuëëš. ('a­­am viņutåtu') veëi caikkië paņikkum ciŸuva­ tavira maitā­attil yāraiyum kāõēm. tåīkum maratti­ veëëaip påkkaë citaŸiya taraiyil muëëāl e×utiya peyarkaë maŸŸum uruëaik kaŸkaë. kiņanta vākkil cakkaram cu×alac ceīkut tākavēr veŸumai ni­Ÿatu. kutiraikaë vanta­a. mutalil o­Ÿu veŸumai takarttu veņņa veëiyil cāmpal påci mella naņantatu. a×iyum mu­­ar maŸŸo­ Ÿāīkš mšlum anniŸam påcic ce­Ÿatu. cemmaõ parappil nãëanaņņa cāmpal taëatti­ ellaikaë viriya, i­­um vanta kutiraikaë ellām vškam koõņu veëiyai niŸaitta­a. cāmpal påciya kāŸŸum atira, aņippaņaip parappum kālil maŸaiya, putiya taëattil iyakkam mikuntatu. otuīka ni­aittš­. ēņalā­š­. mutukil viciŸum ãra vālkaëum mukattil e×uta muŸpaņum kālkaëum tavirttu viraiyap parappu nãõņatu. caikkië ciŸuva­ pēyviņ ņiruntā­. viyarvait tuëikaëil cāmpal utirat tirumpa nēkki­š­. iruņņu ma×aiyil tolaippulam ellām macaīkit teriya vaõņukaë olikkum nicaptam ki×ittu. (kaõaiyā×i) 401 talaiyalaī kā­attuc ceruvil poruta naņanta paņaiyil orutta­ va×iyil vayiŸŸup pēkkāl iŸantu paņņā­. vi×uppuõ i­Ÿit tu¤ciya caīkati veõpuŸāk kālil viraintu paŸantatu. kuppaik kē×ikaë mšyum mu­Ÿilil aravam kšņņu veëiyš vantavaë 㭟u aëitta kaņamai muņittavaë. yava­ak kappalil muttum miëakum šŸŸi šŸŸik kaëaittut tirumpit takappa­ uëëš uŸaīkik kiņantā­. āŸutal collik kåņņam kalaintatu. a×utu muņittup peŸŸavaë ēyntāë. pārppār pēyi­ar arici peŸŸu. palkip peruki­a kuppaik kē×ikaë. arapik kappalil kutirai vantatāl aņutta pērukku āëcšrt tārkaë. ('×a' ilakkiya ita×) paņam niŸaiya uņuttik koõņu kalyāõak kaëaippēņu pattup pšr. yār maņiyilē appā a×at toņaīki. veëëai yaņikkak ka×aŸŸik kaiyil vaittup pārttapētu ¤āpakam illaiyām etaŸke­Ÿu. eņuttuk koņutta rāmāccāri ¤ā­ak kiŸukkāyt tuõi tuŸantu tirintatum, ava­ vaõņiyil kaņņilum caruvamum akkāë tiraņcikkuc cãr šŸŸip pē­atum, taëëi vaittapētu a×aittu vantu paņaikkum veyyilil iŸaīkiya taëarcciyum, muŸaik kāyccalil aņaīkiyavaëukku maruntu vāīkit terumu­aiyil varumpētš kural e×unta cēkaīkaëum veŸŸu mārpēņum veŸitta kaõkaëēņum koõņu vaikka všõņik kåņņamāyp pē­atum ni­aivirukkām. yār maņiyil a­Ÿaikku - etaŸku? iīkš pakkattil kaõkalaīkum ki×avarukku ni­aivillaiyām atu o­Ÿum. (kaõaiyā×i) ki.pi 2099 maŸŸum oru vãti pa×aiya ulēkam malivu vilaiyil ivviņam kiņaikkum. iŸantu pē­a vimā­a Ÿakkaiyil piyttu eņuttatu. kampyåņņar nāņāvaiyum cā­iņņari nāpki­aiyum cšrttu vārātš. kuppai ellām toņņiyil cšr. cuttam cukantarum. avarkaë etirakattup pšrāciriyarai nšŸŸš a×aittup pē­ārkaë. ivarā? vampukkš pēkamāņņār. aracāīka årti. varicaiyil varaõum. aņaiyāëa aņņai kaiyil uëëatā? kāņāt tuõi va×aīkap paņum. piëëaikaëš! kavaca vaõņikaë pē­apiŸaku cālaiyaik kaņakkalām. pirāõavāyuk kavacam pattiram. pēy vāruīkaë. namatu vãrarkaë i­Ÿum ve­Ÿa­ar. taõõãraic cikka­amākac celava×iyuīkaë. aņutta oliparappu nāëaikkālai aintukku. mi­cāram illai. ceytittāë viciŸattā. karappu varātu jalatārai aņaittuk kava­amāka vantupaņu. uŸai irukkā? (kaõaiyā×i) rāmalãlā pukai uyarac caraīkaë veņittuc citaŸa rāvaõa­ erikiŸā­. va×akkamāka erippēm. uyirkka vaippēm. pa­ivi×a iravu vantatu. mu­paiviņak kåņņam atikam. caņņaikkuë mayirum cataiyum pocuīkat tuõukkuŸŸš­. pērvaiyaik ka×aŸŸi­š­. ellērum ka×aŸŸi­ārkaë. oru kāŸŸil maŸaippu vilaka eriyalā­ēm. niŸaīkaë - ma×aiyil nicaptam nãlamāka; appuŸam o×uīku citainta caccaturamāka. mšlš a×uttum rapparp potiyāka. niŸam atuvšyāka. macaīkalākap pa×uppup paņako­Ÿu. niŸam maritta veëinēkkic celuttap paņņš­. nãri­ tuëiyo­Ÿu utira, nãlam i×aitoyntu ku×iya, mšlum tuëikaë; ni­Ÿu pē­atu. puraõņu paņutta pula­um mellat tuëikaë vi×uvataip pu­aiya muyala, vškaī koõņa paņaki­ uëëš karuvākak kālmaņittu, talaikavi×ttu. niŸaīkaë paŸŸik kavalaiyillai - ipētaikku. ('×a' ) niŸaīkaë - ma×aikku appuŸam ālpi­ ciŸuva­ maņņum kaiyil pacaiyum kākitac curuëumāka vā­avillai aticayippā­ kaõkaë curukki. aīkaīkš nãrcumantu karum pāmpāyt teru neëiyum. paŸakka vaitta tšvataikaë pātiyilš capittapaņi iŸaku utirtta ãcalkaë taraineņukap paraparakkum. ciŸaku ularnta kākkaikaëum kālaņiyil kāŸŸu nãkki årki­Ÿa pallikaëum viruntuõõa veŸu¤ cuvaril ci­imā mukaīkaëait taņavip patittu iŸaīkumu­ utirntatu oņņi vaitta vā­avil. ālpi­ ciŸuva­ maņņum kākitac curuëum pacaiyumāka. (kaõaiyā×i) viņiyal tåkkuc caņņikaë målaiyil vaittu viëakku ni×alil kēņuki×ittuc ciŸumikaë viëaiyāņi­ārkaë. varõa mukaīkaë cirikkum cuvaril pa×aiya panteŸintu ciŸuvarum āņi­ar. cuvark kē×ikaë cšrntu olikka uŸaīkik kiņanta uŸavi­a rellām kālaip pa­ikarutip pērttik koõņa­ar. teŸittu vi×unta pantukaë vilakkik kaõkaë måņit tāõņiya ciŸumi kēņņai mitikka vaõņi vantatu. cillukaë tuõiyil muņittut tåkkuc caņņikaë kaiyil cumantu šŸik koõņārkaë. oru ci­­ak ka­avil kaikāl muëaitta tãppeņņikaë talaiyil kantakam taņavac cilirtta ciŸuva­ a×at toņaīkumu­ nakaram vantatu. (kaõaiyā×i) puëëi oru cakkaram uruõņatu. toņaīkiya iņattaip puëëiyiņu. ilakku uõarap paņņatā? nām kaŸpittuk koëvēm. ticaikaë? mšliruntu kã×ā? kã×iruntu mšlā? ataiyum tā­. āraīkaë uõņā? illaiye­Ÿš collalām. e­­a pēyiŸŸu? kaŸpittuk koë. uruëumpētu āraīkaëait ta­ittup pārkka iyalāte­a vāttiyār co­­atu ni­aivirukkā? vāttiyār ellāmtā­ co­­ār. co­­apaņi kuņuvaiyil āksija­ tayārittu mukarntēm. āņikaëai amaittu veyyilil kāyappēņņa kālpantāņņa maitā­attu ērāmāy avar kēvaõam avi×ttuk kuntiyirukka nēkki­ēm. avar collāmalš a­­i pecaõņukku mãcai pēņņēm. appuŸam oru nāë ni­aivirukkā? avarait tåkkip pēkat tēë koņuttēm. appuŸam? atellām appuŸam. kaŸpitamā mukkiyam? namakkup pšca všõņum. toņaīkiya iņattil puëëi? atai a×ittuviņņu vantu uņkār. ('×a') vijaya­i­ māmā avar oru nāji vatai mukāmil kollap paņņatākac co­­ārkaë. ta­muŸai varak kāttirunta po×utu caraëaikkal pātaiyil kuņaipiņittuk kuricup paëëikkup pē­a pātiriyai, vayatā­a yåtap purēkita­ai, kāl vinti naņanta veëiccappāņņai ni­aittuk koõņārā? tåtappu×ai ērak kirāmattu avar mšŸkil eīkē maritta vi­āņi, āŸŸil kuëittu ãram uņuttu, všluk kuņņiyum nāõiyum veëëāyi appa­um kåņavarac ci­­a vayatil uŸcavam muņinta ampalap paramparukš attappåt tšņi naņanta paņikkā? anta varuņam ēõattukku mu­pā appuŸamā avaraik ko­Ÿatu? māvum palāvum ni×al virikkum tēņņam tãņņiya pa×aiya kākitattil ma×uīkiya pe­cil koõņu yåta ma­aivukkuc colla naņuīkum viral varainta ēlaik kuņil avar ni­aivi­ mu­­aŸaiyilā? ēņam nakarum všmpanāņņuk kāyali­ kataikaë colli uŸaīka vaitta 'accā' e­Ÿu a×aikkat terinta avari­ nā­ku vayatu maka­ai e­­a ceytārkaë? vijaya­i­ māmā yārāka iruntār? yārāka iŸantār? (malaiyāëa e×uttāëar o.vi.vijaya­i­ , 1940-kaëil jermā­iya nāji vatai mukāmil vatikkappaņņa tāymāma­ ni­aivāka. vijaya­, malaiyāëa ma­ēramā āõņu malaro­Ÿil iņampeŸŸa nãõņa pšņņiyil yåtap peõõai maõantu jerma­i ce­Ÿu aīkš nājikaëāl kollappaņņa ta­ māma­ paŸŸic colliyiruntataip paņittati­ pātippu) (cupamaīkaëā) tarica­am talavaralāŸu illāta kēyilaic cuŸŸi va×ikāņņa vanta ki×avar pirakāra veyyilil kainãņņik kāmarāj pšciya iņam e­Ÿār. civāji cāyalil toppai teŸikkac civa­ār āņum cuvaril ma¤caë e×uttu všlu ārņs kaiye×uttil kāraiyaic curaõņi rājākālap paņaīkaë kãך iruntatāka viral tšyttār. kākkik kālcarāymšl kaittaŸit tuõņēņu vācalil niŸuttiya caikkiëil kava­amāy vāttiyam piciŸiņa vācittavaraik kārukuŸicci paramparai e­Ÿār. pācik kuëappaņiyil cikareņ tuõņu otukki, cākkuk kaņņiyil 'cānti oru tšviņi..'yai mitittapaņi kaõõāmpā ųåņņiīk naņantate­Ÿār. viyarvaiyum laippāy vāņaiyumāka piracātam nãņņiya kurukkaë paŸŸit toņaīkum mu­ yārē maõiyaņittatāl kēpurap puŸākkaë ko¤cam paŸanta­a. ceruppil kālnu×aittu oņņiya vayiŸu pārttup paiyil kaiviņa všõņām e­Ÿu colli viracāka naņantu pē­ār. koņuttu vaitta kēyil. (ampalam iõaiya ita×) ma×ai nakaram aca­pāy attark kaņaimu­ kuppai lāriyil tårattuõiyum ãram nāŸiya ilaiyum ka×ivum tēëil va×iyac cumantu cumantu kåņai kavi×ttava­ vayiŸu tãytta måkku uŸi¤cic colluvā­ - 'kiëappuyyā tāīkalai vāņai'. kaņaici nampar lāņņari ceõņaril utirttu eŸinta kākitattēņu vacavum ki×ittup pēkiŸa pericu cakati teëitta kār eõ paņittup putucāy vāīkat tirumpi varuvār. mērvaņiyum alumi­iya ņappā mšcaikkaņiyil maŸaittapaņi kuņai maŸanta vāttiyārammā ularttik koëëa iņam tšņuvāë. cim­i uņainta rāttiric caõņaiyil vãņņup pāņam e×uta maŸanta ci­­a viralkaë ãra cilšņņil viraiyak kšņkum mutalmaõic cattam. 'na­aiyātšņi uņampukku vantuņum. mācak kaņaiciyil ņākņarukku a×ak koņņiyā kiņakku? uëëš vāņi'. pãttal kuņaiyil oõņiya koluci­ cirippuk ko¤cam kalaintu citaŸa 'taõõi lāri .. taõõi lāri'. (kaõaiyā×i) cāvšŸu āyiram pšr cāvukku otta­ ākac cāppiņņa rāmacuppa­um pē­ataŸkappuŸam cavaõņik kotta­ukkup pa¤cam. pirštakkaëai - måkkilš všrttuņum cāvu vi×untā. poõam pēla tåīkaŸā­. ellām cumantu cāvu illāta veŸum nāëil pa¤cu messukkut taõõi vaõņi aņitta pšrva×i ava­. nālunāë tāņiyēņu vakkãl vštarāma­ peõ kalyāõattu nātacurak kaccšriyai målaiyil kuntit tapput tāëam pēņņu racittava­ai vaira måkkutti mi­­a māmi e×uppi, všlai colli vilakki­āë, vštarāma­ pē­avāram pēyc cšra āëš kiņaikkāmal alaintu maturaiyil iruntu otta­aik kåņņi vantatu. 'nåttu ampatu råpā. pas cārj pēkavara. ve­­ãr všõum kuëikka'. cāppiņņup pēkumpētu pārkkāmal tirumpi 'ā­ālum itu atikam' e­Ÿāë piëëaittāccic ci­­avaëēņu appam vaņai pēņa naņanta måtta peõ. taņcaõai iņuppil muņitta cāstiri co­­ār - 'iva­um illš i­imšlš. ņelliyēņa pēŸā­. piëëaikku yupiessi keņaccirukku'. eõõey iŸaīkiya vairamåkkutti aņaku pē­a miccattil ka×ittuk kaõakku e×utiya oŸŸaip piëëai kšņņā­, 'eppa vantatu yupiessi?' (cavaõņikku otta­ - cāvuc caņaīkil pirštam cārpil viruntuõõak kåppiņap paņukiŸava­.) (kaõaiyā×i) cu×alum uŸavukaë maīkiya ilaippaccai vāņaiyum āmaiyēņāka uyarum viëimpumāyk kuëam o­Ÿu ka­avil vantatu. āyiram āõņu uņampu tuŸantu cuŸŸum mu­­ēr karaiyēram vantu amarac cēŸŸu uruõņaikaë parimāŸiya ilaikaë mitakkum nãr. aņutta āõņu varuvatāyc colli mšlš uyarntavar kuëikkac co­­atāl uëëš iŸaīka viëimpu curuīkik kuëam e­­aik kavvi iŸukkum. pē­avaruņam eŸinta ilaikaëil paņarntu nãõņa kāëā­ kaikaë kãך i×ukkac cuvācam muņņic cuŸŸum pārkka oëiyum iruëum piõaintu viriyum parappu a×aikkum. toņarum talaimuŸaic caīkili i×aiyil entak kaõõiyil iõaintēm e­Ÿu ku×ampi uëëš amarntu irunta kåņņam naņuvš tšņat toņaīki­š­. kālpaņātu ēram vaitta vāëiyil pukaiyum kalkarit tåëkaë māvāy araittu appiya vācalil ni­Ÿavar amarap paņaikkalāyi­ar. mu­­ēr viritta ilaikaë mu­­āl nā­, maka­, ava­ piëëaikaë. viņumuŸai narakal terukkaëil cē­i erumaikaë kaŸanta pālil viņiyum kālaiyum, 6pailkaëai vaëarttu 6pailkaëait ti­Ÿu 6pailkaëaik ka×iyum yantiraīkaëukkuc cšvai ceytu tšynta pakalum, peņrēl nāŸum mālaip po×utum, kāŸŸu ēyntu pu×uīkum iravum, e­akkš yā­atu e­Ÿiruntš­ ituvaraikkum. nakarak ka×ivukaë ka×itta āŸum, maraīkaë cetta veŸŸu malaiyum, kaņņiņam uyarum na¤caiyi­ taraiyum kåņa e­akkut tā­ām. puvā ---- ņipa­cu kāla­i mšjar kuptāvi­ oŸŸaip peõ ra¤ca­ā kuptā. jã­cum ņãcarņņum kuņņai muņiyumāyp po×utu pēka āpãcu varukiŸāë. civakaīkaiyiliruntu civappup pšraõikkākat tilli vanta vāttiyār naõpar viņņup pē­a puttakap peyaraip pšccu vākkil co­­š­. neruīki viņņāë. nerulāvil aiskirãmēņu vicārittatil ra¤ca­āvukkup piņitta peõ e×uttāëar cãmo­ ta puvā. appuŸam piņittatu tšrātå­ pakkam erumaip paõõai vaittirukkum lājvanti puvā. attai vãņņukku varuųam reõņu taņavai pēy uruõņu tiraõņa uņampu. erumaip pāl. pē­amātam tšrātå­ pēy vantatum ņãcarņņil e×utiya reņņaip pa­aimaraīkaë iņaiveëi atikamāka iŸukiya caņņai. naņarāja­ messil 'påvā'vaik koņņik koõņu āriya camāja vãtiyil kaõõāŸa naņantuviņņu ra¤ca­ā koņutta 'reõņām ceks' puttakam pirikka muppatām pakkattil nãëat talaimuņi. nāëaikkup puraņņalām. måņi vaittš­. oŸŸai muņiyaik ka­­attil i×aittš­. ņãcarņņai iŸuka vaitta tšrātu­ puvā i­­um iraõņu erumai vāīkaņņum. erumai illātu pē­āl e­akku etaŸku cãmo­ ta puvā? (puvā - intiyil attai; cãmo­ ta puvā - pira¤cup peõõiya e×uttāëar; 'iraõņām ceks' - avar e×utiya puttakam; påvā - pšccut tami×il cāppāņu) (kaõaiyā×i) payaõam ka­ųyām tiruņa­. mšliņattil celvākku. ma­aivi a×akāka iruppāë. kalavaram e­Ÿāl nāyar pēkāmalš e×utuvā­. cikappu viëakku e×utap pēŸā­. putumukam tayārāka iruntāë. tuõimāņņa hāīkar illāta vãņu. pārãs pēkiŸār namma .. cikiccaikkut tā­ām. rāja­um appuŸam pēkaõum. namatu kalai vimarcaki cilikka­ cikiccai ceytu koõņāë. naõparkaëum i­i maõ ti­pārkaë. kāmirāvai roppi­āyā? kalarellām piramātamāy varaõum, aīkš peõkaë ravikkai pēņuvatillai. vaõņiyaik ko¤cam niŸuttu. periyavarš, ātivācikaë kuņiyiruppu intap pakkam tā­š? (kaõaiyā×i) ja­­al iruņņai vitaittirukkiŸatu. karupput tiravamāy nirampi va×intu kampikaëaip paŸŸiya viralkaëaiyum arikka åŸum iruņņu. katavukaëai måņivai. nšŸŸup pārtta cåriya­ iŸantu pēyirukkalām. kāŸŸaik kåņa vaõõac ciŸakukaëēņu pārttirunta ka­avukaë kalaintu pēka, cāvēlam kšņņut tåkkam kalainta rāttirikaë tirumpātirukkak katavukaëai måņivai. oppāriyilum oŸŸumaip paņāta nāykaë vācal na­aikka všõņām. capikkum rāppaŸavaikaëi­ vacavukaë kšņkātu aŸaintu cāttu. måccu muņņaņņum. muņņimēti i×aipirintu veëiyšŸum varai måņiyš irukkaņņum. katavukaëai måņu. illai, veëiyil ni­Ÿu ekki všņikkai pārkkātu vilakip pē. (kaõaiyā×i) ¤āyiŸŸukki×amai piŸpakal maka­ tšņum tantaikkuc cā­Ÿēr aruëic ceytatu ciŸŸil a×aippumaõi olittuk kšņkiŸāy 'e­ maka­ eīkš?' teriyalai e­i­um kšë. iŸukak kaņņi ilakkiyam paņi. illai cicumåttiram na­aitta puttakam ularttu. mārkkeņ uëëa kēyilāyp pārttu ma­aiviyēņu pēvatum maŸŸum kārāpånti koŸittapaņikkuk kšcaņ vštam kšņpatum uttamam. mantira vittai purāõa nāņakam vayiŸu valittuc cirittu maki×a camåka nāņakam capāk ka×ivaŸaiyil taõõãr illai ni­aivil koëvāy. cāõa erivāyu celavu kuŸaikkum. māņu piņikka vaīkikaë va×aīkum. vārapala­il vāka­a yēkamā? ēci elmeņ akkuëil iņukku. eõõey kuëittāl pakalil uŸaīkaõum. pakalil uŸaīki­āl rāttiri mu×ippāy. rāttiri mu×ittāl appuŸam orunāë i­­oru vāricum tšņalām cšrttu. upa kaņavuë ----------- neŸŸik kēņukaë veëuttut tulaīka nerical vilakkip pātaiyēram ā­ai vantiņum talaiyacaittu. āca­am virittu škamāyk ka×intu talaikaë tēŸum tutikkai taņavi yācakam vāīkum kaņait teruvil. araiyil coŸintu pukaiyåtip pāka­ pārkkap pas uëëš pa×aiya kurukkaë nalam kšņpār. vā­am nēkkik kaikāņņi vaõaīkip pēvā­ pu­­akaittu. acaņņut ta­amāyt ta­vālāņņi ā­ai naņakkum cumaiyēņu. putucu paņaippuk kaņavuë tāņi coŸintu pakkam irunta cakāviņam co­­ār 'putucu oõõu. všņikkai pārum'. tavaëai iraiccal e×unta kuëattut taõõãrp parappil ni×altaņam patittu icaintu pē­atu paņņām påcci. cåriyac cåņum nu­ippul tš­um iŸakil taīkat tåciyum koõņu evvip paŸantu mšŸkš pēkac ci­­ak k㟟āyp pa­iyi­ tåval. veëëai uņutta påcci ta­­ai u­­atamāka uõarat toņaīkik kãך pārkkac ciŸicukaë cilatu. 'e×untu varanā­ āõai eŸintu e×upavai tavira maŸŸa etaŸkum pēkku varattu urimai illai'. empik kutitta påcci ta­atu iŸakkai iraõņum ka×aŸŸi utirttut tavaëaik kuëattil aikkiyamākip putiya tavaëaiyāy, ilakkaõac cuttamāy. påcciyaip pātiyil tavaëaiyākki­āl lājik iņikkutš - cakāvu kšņņār. tavaëaikaë colpaņi tā­itu paņaittš­ - tāvik kutittuk kaņavuë nakarntār. (navã­a viruņcam) ceyti nšŸŸaiya ceytittāë co­­atu kampyåņņar vilai kuŸaiyume­Ÿu. ma×aiyillāmal mi­cāra veņņe­Ÿu. mantiricapai virivaņaintatu. kuņumpak kaņņuppāņu årvalam naņantatu. kānti camātiyil malar vaëaiyam vaittu amerikka ce­aņņar puŸappaņņup pē­ār. tšvārattil tšciya orumaippāņu - illan tēŸum cāõa erivāyu - piramukarkaë coŸpo×in tiruntārkaë. hākkiyil intiyā ve­ŸataŸkāka āciriyarukkuk kaņitattil ārāvamuta­ toppiyaik ka×aŸŸi­ār. ayēttiyā maõņapa upa­yācattil cāyantiram tantai colkākka rāma­ kāņški­ā­. ršųa­il irupatu kilē arici. cellular tolaipšci vāīki­āl pšjar ilavacam. iņli cuŸŸi eņuttup pēkumpētu pārttš­. iyaŸkai eytiyava­ mukam miëakāyp poņi kacinta eõõey mi­ukkil e­­aip pēla. irupatu muņiyum nšram vārum vārum vaëaippēm piņippēm kā­krãņņum kuppaiyum uyarum mānakaraīkaëai. pu×uti paŸakkum ciŸŸårkaëai. maŸŸum aiya­ār tēëēņu āõņe­­ā viriyum kirāmaīkaëai. vãņņukkuc cilapšr vãtikku nåŸupšr vaëaikka vākāy ellā vayacilum. pirapa¤ca a×akikaë piratšca a×akikaë kaņņip pēņak kiëampi varukiŸār. vayalkaëaik kaikkoëvēm. ippētaiya tšvai ulakam mu×ukka me­Ÿu tãrkka uruëaik ki×aīku vaŸuval. kaõņam tāõņik kaņal tāõņip paraīki tšcamum karuppu påmiyum cikappu veëiŸiya taraiyum ellām kaņantu paravutu paravutu puraņci. uppu eņuppēm tē×arš uppeņuppēm. piëāsņik uŸaiyil ayēņi­ cirippu. 'rācakēpālā, vštāraõyam kaņaikku pēyc cšralš­­u 6pē­kāl. kava­i'. āņkaë tšvai ulakac cantaiyil tātupuųņi lškiyam viŸka. empiškkaë maņņum viõõappikkavum. koņņāmpaņņiyil nšŸŸaiya nilavaram - namatu kuëirpā­am måvāyirattu š×u avarkaë carakku reõņāyirattup pati­eņņu. ārampap paëëi viëaiyāņņup pēņņiyil nam ātaravu aõi veŸŸi peŸŸatu. māŸŸār maõõaik kavvi­ar. nika×cciyi­ intap pakutiyai va×aīkiyatu yantirat tuņaippam ceyyum pa­­āņņu niŸuva­am. kappalēņņiya tami×a­ tiraippaņam toņarum. (kalki) caŸŸš vantu a­puëëa āciriyarukku - e×utaõum e×utaõum e­Ÿu taëëip pēyviņņatu. kuëir kālamillaiyā? viņiya nšramākiŸatu. iruņņil pāl vāīkap pē­āl vācal paņikkaņņil yārārē pērttik koõņu tåīkukiŸārkaë. vācalpaņi varikaņņum pirajaikkup pātukāppu avaciyam illaiyā? maram vaikkiŸēm e­Ÿu pirakaspatikaë teruvellām paëëam tēõņik koppaiyum ka×iyaiyum 孟i vaittatil kāl iņaŸic cuõņuviral nakam uņaintatu. oru liņņar pālukku varicai pēņņuk kāttiruppatu inta åriltā­. atuvum pavuņar vāņai aņikkiŸatu. ja­aīkaëukkup pāl kiņaikkac ceyvatu aracāīkatti­ talaiyāya kaņamaiya­Ÿē? i­­um nālu pas viņaccolli e×uti oru pirayēja­amillai. paiya­ amerikkā pēka pāspērņņukku alaintu tirumpivara āņņēvukku a×a všõņiyirukkiŸatu. itellām paravāyillai. nšŸŸu rāttiri mu×ukka vicāvukkāka iņam pēņņu uņkārntu, colli vaittu tåtaraka vācalil tuõņu pēņņu vãņņukku vantu paņukkaiyil vi×untāl škamāka iraiccal. eīkiruntu vantatu itta­ai kuyil? vãņņuc cuvarmšl, ņelipē­ kampattil, ņivi āõņe­­ā ucciyil. viņāta toõatoõappu. vayatā­avarkaë tåīka muņiyavillai. piëëaikaë paņikka muņiyavillai. paņittāltā­š veëināņu pēkalām? yārāvatu štāvatu ceytu cattattai niŸutti­āl caukariyamāka irukkum. (mumpai nāëita× o­Ÿil 'cuckoo menace in Thane' e­Ÿu kuyilkaëi­ 'iraiccal' paŸŸiya āciriyarukkuk kaņitam paņittatait toņarntu ..). (ti­amaõi katir) i­­oru kaņitam a­puëëa ammā! viņikālai aintu maõikku intak kaņitam e×utukiŸš­. paņņi­iyum maraõa payamumāka e­vayatu yåtak kaitikaëaik kalluņaikka a­uppi viņņu ippētutā­ uņkārntš­. ellērum pāņikkoõņu pē­ārkaë. aņittu aņittuc collik koņutta pāņņu. aņimai caīkãtatti­ cuvaiyš alātitā­. i­­oru cuvāraciyam nšŸŸu matiyam. kāl vãīkiya oru ki×aņņu yåta­ai niŸkāmal ēņavaittup pantayam. nā­ co­­a muppatām cuŸŸil cettu vi×untā­. iraõņu mārk paõam jeyittš­. ittuņa­ pukaippaņam a­uppiyuëëš­. kaik ku×antaiyēņu yåtap peõõaic cuņņuk kollummu­ eņuttatu. ku×antai kaõõil miraņci pārttāyā? mutukup pakkamiruntu eņuttatāl avaë mukapāvam paņattil varavillai. aņutta taņavai i­­um nallatāka a­uppukiŸš­. appuŸam vãņņil e­­a vicšųam? appā kālvali kuŸaintatā? avar kuëiril atikam alaiya všõņām. ammā, u­ kaiyāl cāppiņņu etta­ai nāëā­atu? cãkkiram tirumpa všõņum. (iraõņām ulakap pēri­ pētu yåta vatai mukāmil kāval irunta oru jermā­iya nāji iëai¤a­ ta­ ammāvukku ippaņi oru pukaippaņam a­uppiyatāka 'Willing executioners of Hitler' puttakattil paņittati­ pātippu). (ti­amaõi katir) nāëtēŸum perukkat tuvaīki mi­viciŸi niŸutta, pakal tåkkam kalainta ki×avi kaõvi×ikka, kāppi tantu, kāy naŸukki, kālaiyil cuņņaņukkat tēcaikku araittu, mukam ka×uvi, vācalil viëaiyāņum ku×antaikaë paņikka vaittu, camaittu, parimāŸi, tarai tuņaittu, pāttiram o×ittup pēņņu, pacaīkaëaip paņukkaiyil viņņu, mšyap pākki illāp pšpparēņu kāttirukkum kaõava­ kaõkāņņa varš­ e­Ÿu talaiyacaittu iruņņil māņiyšŸi, ularnta tuõiyum virippil vaņakamum mottamākac curuņņi vantu, vācal katavaņaittu, kåņattu viëakkaõaittu vāyil veŸŸilaiyēņu ja­­alaõņai pē­avaë vā­am pārttāë. pey e­Ÿāë. (mu­Ÿil) appāvi­ maraõamum aņukkumāņik kuņiyiruppum kālaiyil ve­­ãr pēņņuttarac co­­a kuralilum kuëikai tšņittarak koņutta tuõippai mšlum cāvi­ rškaikaë illai. cemmaõ påmiyil eõpatu varuņam mu­­āl māŸŸāntāyp pālēņu toņaīkiyatu usmā­vãti kāppi kiëap carkkarai jāsti piŸpakal kāppiyēņu muņintatu. ma×ai rāttiriyil aispāëam iŸakkiya āņņēkkārar co­­ār 'pēņņuk koņu cār. poõam ka­am'. ellā māņiyilum terinta mukaīkaë pārttapaņi niŸkap pāëam uruņņi māņiyšŸŸi naõparkaë kaikoņukkak kuëirak kuëirap paņukka vaittēm. 'kālaiyilš tā­ā maŸŸatellām? cãkkiram eņuttuņuvšëā? e­akkup paci tāëātu. alcar všŸš'. tolaipšciyil cšti colla uŸavu muŸaiyiņņatu. kālaiyil luīkiyēņu vanta mutal ma­itar nšrmšlš m孟ām taëam - 'intuvilš ippattā­ paņiccš­. a­utāpaīkaë'. ņiviyil colliyiruntāl etirvãņņiliruntum vantiruppārkaë. neyyai 域i hēmam paõõa­um. cāstiri colliyapaņi jartāpā­ ņappāvil va­aspati vāīka āë a­uppi­ār. 'eõõåŸu catura aņi vãņā? evvaëavukku vāīki­atu?' ãram mitittuk kšņņavar kuņaiyai māņņa iņam tšņi­ār. 'eņuttup pēka vaõņi varaliyā?' ellērum kšņkac caīkaņam tāīkātu 'pēkalām vā' e­Ÿār appā. eppētum pēl ma×ai. (ā­anta vikaņa­) erital nšŸŸu erinta citaikkup pakkam moņņait talaiyum kakkattil kuņaiyumāka. 'kiõņiyilš rayilšŸik kāppi kåņak kuņikkāmal māmpalam ma×aiyēņu naņantš­ nšramākum­u'. nā­ kāppikuņittuk kiëampat tāmatam. pē­avar pē­ālum maŸŸavar uyirkkak kāppi. luīki ta×aittup pakkattuk koņņakai yiŸaīkiyava­ cinškamākac cirittā­ i­Ÿum kaiyšntuvā­. 'atu reņņiyārammā. nãīka pē­appuŸam vantatu. eriya vaccup piëëaiīka iīkšyš caõņai'. ma×aik kāŸŸil reņņiyārammā mšlšcitaŸi ellērum piëëaiyākat talaitaņavi­āë. 'rāttiri reõņu maõiyāccu. āņņē piņiccu vãņu pē­ā, ņivi pārttuņņirukkā. tiņņi­š­'. kaõõai måņi eņuttataip pālil na­aikka utavi­ā­. ãrat taraiyil kuņaiy孟i mantiram nãõņatu. pētum e­Ÿu colli ma×aiyil ava­ pēka, pēņņuk koņuīkē e­Ÿu kuņai virintatu. (kaõaiyā×i) tēcaikkāra­ ammā araicca kottamallit tuvaiyalēņu reõņu ācci ācaiyā vacca puëikku×ampēņu i­­um måõu åttikkaņā­­u akkā pēņņa eõõeyum tåëumāk kaņšciyā oõõu elš tayiru irukkuņā. ayyē všõāmmā. kaika×uvat tēņņam pēka appā cirippār. tēcaiyilš aņicca piëëaimār piëëai iva­, ācci paņam ittuppēyt taraiyil vi×untuccu. eņuttu vaccuņņu appāvait tåkkip pē­apētu pakkattilš eīkšyē tēcaikkal tãyaŸa vāņai. ippavum ammā iņuppālš nakarntu kollaiyilš ammip pakkam mati­i cēŸukoņņak kāttirukkā. 'uëëš ravaittēcai pēla irukkuņā'. akkā vãņņukkup pē­apētu kaŸikku×ampēņa tēcai koõņuvantā. 'avukaëukkup pa×akiņuccu. e­­a paõõa?' nāma eppaņiyē. tēcai caivamillaiyā? attā­ cāppiņņuk kiņņš pē­ pēņņāru. appuŸam iīkštā­ všlai. pē­ aņiccãīka­­ā veëëaikkāra­ paõiyāram åttappam pēla aņņaip peņņiyilš aņaiccuņņu kulai teŸikka ēņivantu taruvēm. pissā muppatu nimicattulš pēyc cšrāņņa paõam taravšõņām­u viëamparam. kār. pas. veyyil. ma×ai. uciru. kiņakku pēīka. atuvā mukkiyam? i­­um muppatu nimicattulš nãīka cāppiņņākaõum. illš e­ campaëattulš uīka cāppāņu. nšttuk kuŸukkš pukuntu vaõņiyai ēņņi­ā paskāra­ kškkaŸā­ - 'cāvaŸatukku vantiyāņā?' ma×aiyilš vaõņi miticcup paīkaëā paņiyšŸi maõi aņiccš­. kātilš taõņaņņiyēņa ammā. yārēņa ammāvē. 'tēcaikkārap puëëš vantirukkā­'­āīka. ellērum cirikkiŸa cattam. e­akkuttā­ a×ukai. lšņņā vantiruntā ammāvukku e­ campaëattulš tēcai koņuttiruppš­š. pāīkāk vãtiyil po×utu pularkiŸatu takarak kuņuvai kēkēkēlā paņaiyalum åtuvattic cāmpalum carikaimālaiyumāka macāj pārlar vācalil veëëaik kaëimaõ putta­. paŸakkac ciŸaku viritta parivāra tšvataikaë pakkattil kāttirukkum a­umatikku. rāttiri mu×ukkak kåņa irunta veëëaikkāra­ ku×aŸalai apinayittuc ciritta iëampeõkaë ņākcikkuk kāttirukkumpētu utaņņuc cāyam aõikiŸārkaë. uëëš uņaikaëainta naņa­am pārkka naņurāttiri varai varavšŸŸa alippaiya­ kaõõēram maikaciyak kālparappit tåīkukiŸā­ viņuti mu­­āl. mēņņār vš­il iŸaicciyēņu iŸaīkivanta peõku×antai cāppāņņu vaõņiyil eõõey cuņavaittuk kaiyuŸai aõintu mã­cetië tšyppavaë cetukki eŸivatait ti­­a niŸkum terup på­aikaëait turatti viëaiyāņum. naņanta iņamellām veëëi piršm kaõõāņi kaņantu karuõai cinti­ālum i­­um koņukka miccam uëëa puttapikku aņaitta vācal tēŸum ācikaë colli naņakkiŸār. kaiyil veŸŸu piëāsņik vāëikaë cumantu toņarum maņattup paiya­ kāõikkai tšņic calitta kaõkaëēņu kavicci nukarntu niŸka cālai kaņanta pikku viëitta caraõam cakkara iraiccalil tšyntu curuëum. (ampalam) pe­cilvš­iyā sņiyariī oņittut teru tirumpumpētu pi­­āliruntu ti­amum avarkaëaip pārkkiŸš­. kālai veyyilukku mutuku kāņņik kaittaņi 孟ip pēkum tampati. pakkattil kaņakkum pētellām irumalēņu kātil vi×uvatu pe­cilvš­iyā. pe­cilvš­iyā? pi×aikkap pē­a maka­. kåņņippē­a marumakaë. pārkkātu pē­a ku×antaikaë. vāram orumuŸai ņelipē­il nallāyirukkãīkaëā? uņampaik kava­iccukkuīka. i­­um, måņņuvali maruntu. pšīk puttakam. āvi­ aņņai. mi­vāriyak kārņu. taņavi alukkāta pukaippaņa ālpam. påīkā pe¤c oņņup pul. pattirikai pirikka, všõņappaņņavarkaë varicaiyāka utirum 'kālamā­ār'. mukam pārkkātu vaõņi nakarap pakkattil paiya­ kšņkiŸā­. yāruppā? nā­illai. kåņa uīkammāvum illai. ippētaikkuc colkiŸš­. (ampalam)