Tevaram 4, part 1 (verses 1-478) Input by Dr. Thomas Malten & colleagues, IITS, Univ. of Koeln Proof-reading and addition of brief comments: Mr. P.K. Ilango, Erode, Tamilnadu, India (c) Project Madurai 1999 - 2003 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.projectmadurai.org/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ tirunāvukkaracu cuvāmikaë aruëicceyta tšvārap patikaīkaë nā­kām tirumuŸai mutaŸ pakuti pāņalkaë (1 - 487) tirunāvukkaracu cuvāmikaë aruëicceyta tšvārap patikaīkaë nā­kām tirumuŸai mutaŸ pakuti pāņalkaë (1 - 487) uëëuŸai 4.001 tiruvatikaivãraņņā­am (1-10)mi­patippu 4.002 tirukkeņilavaņavãraņņā­am (11-20)mi­patippu 4.003 tiruvaiyāŸu (21-31)mi­patippu 4.004 tiruvārår (32-41)mi­patippu 4.005 tiruvārårppa×amo×i (42-51)mi­patippu 4.006 tirukka×ippālai (52-61)mi­patippu 4.007 tiruškampam (61-71)mi­patippu 4.008 civa­e­umēcai (72-81)mi­patippu 4.009 tiruaīkamālai (82-93)mi­patippu 4.010 tirukkeņilavāõar (94-103)mi­patippu 4.011 namaccivāyappatikam (104-113)mi­patippu 4.012 tiruppa×a­am (114-123)mi­patippu 4.013 tiruvaiyāŸu (124-133)mi­patippu 4.014 tacapurāõam (134-144)mi­patippu 4.015 pāvanācattiruppatikam (145-155)mi­patippu 4.016 tiruppukalår (156-165)mi­patippu 4.017 tiruvārår - araneŸi (166-176)mi­patippu 4.018 viņantãrttatiruppatikam (177-186)mi­patippu 4.019 tiruvārår (187-197)mi­patippu 4.020 tiruvārår (198-207)mi­patippu 4.021 tiruvārårtiruvātiraippatikam (208-217)mi­patippu 4.022 kēyil (218-228)mi­patippu 4.023 kēyil (229-238)mi­patippu 4.024 tiruvatikaivãraņņā­am (239-248)mi­patippu 4.025 tiruvatikaivãraņņā­am (249-258)mi­patippu 4.026 tiruvatikaivãraņņā­am (259-268)mi­patippu 4.027 tiruvatikaivãraņņā­am (269-277 )mi­patippu 4.028 tiruvatikaivãraņņā­am (278-283)mi­patippu 4.029 tiruccempo­paëëi (284-293)mi­patippu 4.030 tirukka×ippālai (294-303 )mi­patippu 4.031 tirukkaņavår (304-313)mi­patippu 4.032 tiruppayaŸŸår (314-323)mi­patippu 4.033 tirumaŸaikkāņu (324-333)mi­patippu 4.034 tirumaŸaikkāņu (334-343)mi­patippu 4.035 tiruviņaimarutu (344-353)mi­patippu 4.036 tiruppa×a­am (354-363)mi­patippu 4.037 tiruneyttā­am (364-373)mi­patippu 4.038 tiruvaiyāŸu (374-383)mi­patippu 4.039 tiruvaiyāŸu (384-393)mi­patippu 4.040 tiruvaiyāŸu (394-403)mi­patippu 4.041 tiruccēŸŸuttuŸai (4104-413)mi­patippu 4.042 tirutturutti (414-423)mi­patippu 4.043 tirukkā¤cimšŸŸaëi (424-433)mi­patippu 4.044 tiruškampam (434-443)mi­patippu 4.045 tiruvoŸŸiyår (444-453)mi­patippu 4.046 tiruvoŸŸiyår (454-455)mi­patippu 4.047 tirukkayilāyam (456-465)mi­patippu 4.048 tiruāppāņi (466-475 )mi­patippu 4.049 tirukkuŸukkai (476-485)mi­patippu 4.050 tirukkuŸukkai (486-487)mi­patippu 4.01 tiruvatikaivãraņņā­am pa­ - kolli tirucciŸŸampalam 1 k域āyi­a vāŸuvi lakkakilãr koņumaipala ceyta­a nā­aŸiyš­ šŸŸāyaņik kšira vumpakalum piriyātu vaõaīkuva­ eppo×utum tēŸŸāte­ vayiŸŸi­ akampaņiyš kuņarēņu tuņakki muņakkiyiņa āŸŸš­ aņiyš­ati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai ammā­š. 4.1.1 2 ne¤cammumak kšyiņa mākavaittš­ ni­aiyātoru pētum iruntaŸiyš­ va¤cammitu voppatu kaõņaŸiyš­ vayiŸŸēņu tuņakki muņakkiyiņa na¤cāki vante­­ai nalivata­ai naõukāmal turantu karantumiņãr a¤cšlume­ ­ãrati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai ammā­š. 4.1.2 3 paõintāra­a pāvaīkaë pāŸŸavallãr paņuveõņalai yiŸpali koõņu×alvãr tuõintšyumak kāņceytu vā×aluŸŸāŸ cuņuki­Ÿatu cålai tavirttaruëãr piõintārpoņi koõņumey påcavallãr peŸŸamšŸŸukan tãrcuŸŸum veõņalaikoõ ņaõintãraņi kšëati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai amma­š. 4.1.3 4 mu­­ammaņi yš­aŸi yāmaiyi­ā­ mu­inte­­ai nalintu muņakkiyiņap pi­­aiyaņi yš­umak kāëumpaņņš­ cuņuki­Ÿatu cålai tavirttaruëãr ta­­aiyaņain tārvi­ai tãrppata­Ÿē talaiyāyavar taīkaņa ­āvatutā­ a­­anaņai yārati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai ammā­š. 4.1.4 5 kāttāëpavar kāval ika×ntamaiyāŸ karaini­Ÿavar kaõņuko ëe­Ÿucolli nãttāya kayampuka nåkkiyiņa nilaikkoëëum va×ittuŸai yo­ŸaŸiyš­ vārttaiyitu voppatu kšņņaŸiyš­ vayiŸŸēņu tuņakki muņakkiyiņa ārttārpu­a lārati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai ammā­š. 4.1.5 6 calampåvoņu tåpam maŸantaŸiyš­ tami×ēņicai pāņal maŸantaŸiyš­ nalantãīkilum u­­ai maŸantaŸiyš­ u­­āmam e­­āvi­ maŸantaŸiyš­ ularntārtalai yiŸpali koõņu×alvāy uņaluë ëuŸucålai tavirttaruëāy alantš­aņi yš­ati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai ammā­š. 4.16 7 uyarntš­ma­ai vā×kkaiyum oõporuëum oruvartalai kāvali lāmaiyi­al vayantšyumak kāņceytu vā×aluŸŸāl valikki­Ÿatu cålai tavirttaruëãr payantšye­ vayiŸŸi­a kampaņiyš paŸittuppuraņ ņiyaŸut tãrttiņanā­ ayarntš­aņi yš­ati kaikkeņila vãraņņā ­āttuŸai ammā­š. 4.1.7 8valittš­ma­ai vā×kai maki×ntaņiyš­ va¤camma­a mo­Ÿu milāmaiyi­āŸ calittāloru vartuõai yārumillaic caīkaveõku×aik kātuņai emperumā­ kalittšye­ vayiŸŸi ­akampaņiyš kalakki malakkiņņuk kavarntuti­­a aluttš­aņi yš­ati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai ammā­š. 4.1.8 9po­pēla miërvator mš­iyi­ãr puripu­caņai yãrmeli yumpiŸaiyãr tu­pškava laipiõi ye­ŸivaŸŸai naõukāmaŸ Ÿurantu karantumiņãr e­pēlika ëummai i­itteëiyār aņiyārpaņu vatitu všyākil a­pšamai yummati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai ammā­š. 4.1.9 10 pērttāyaīkē rā­aiyi­ ãruritēl puŸaīkāņaraī kānaņa māņavallāy ārttā­arak ka­Ÿa­ai mālvaraikkã× aņarttiņņaruë ceyta vatukarutāy všrttumpuraõ ņumvi×un tumme×untāl e­všta­ai yā­a vilakkiyiņāy ārttārpu­al cå×ati kaikkeņila vãraņņā ­attuŸai ammā­š. 4.1.10 ittalam naņunāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - vãraņņā­šcuvarar, tšviyār - tiruvatikaināyaki. ippatikam clainēytãra ētiyaruëiyatu. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.02 tirukkeņilavaņavãraņņā­am* *tiruvatikaivãraņņā­am e­patum itu paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 11 cuõõaveõ canta­ac cāntu¤ cuņart tiīkaņ cåëāmaõiyum vaõõa urivai yuņaiyum vaëarum pavaëa niŸamum aõõal araõmura õšŸum akalam vaëāya aravum tiõõa­ keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.1 12 påõņatēr kš×al eyiŸum po­Ÿika× āmai puraëa nãõņatiõ ņēëvala¤ cå×ntu nilākkatir pēlaveõ õåluī kāõņaku puëëi­ ciŸakuī kalantakaņ ņaīkak koņiyum ãõņu keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.2 13otta vaņattiëa nākam uruttira paņņa miraõņum muttu vaņakkaõ ņikaiyum muëaitte×u måvilai všlu¤ *citta vaņamum atikaic cšõuyar vãraņņa¤ cå×ntu tattuī keņip pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. (*) cittavaņam e­patu ittalattukkuc camãpattiliruppatu. 4.2.3 14 maņamā­ maŸipoŸ kalaiyum ma×upām porukaiyil vãõai kuņamāl varaiya tiõņēëuī ku­icilaik kåtti­ payilvum iņamāl ta×uviya pākam irunila ­šŸŸa cuvaņun taņamār keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.4 15 palapala kāmatta rākip pataitte×u vārma­at tuëëš kalamalak kiņņut tiriyuī kaõapati ye­­uī kaëiŸum valamšn tiraõņu cuņarum vā­kayi lāya malaiyum nalamār keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāte­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.5 16 karanta­a koëëi viëakkuī kaŸaīku tuņiyi­ mu×akkum paranta pati­eõ kaõamum payi­ŸaŸi yāta­a pāņņum araīkiņai nålaŸi vāëar aŸiyap paņātatēr kåttum niranta keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.6 17kolaivari všīkai ataëuī kulavē ņilaīkupoŸ Ÿēņum vilaipeŸu caīkak ku×aiyum vilaiyil kapālak kala­um malaimakaë kaikkoõņa mārpum maõiyārn tilaīku miņaŸum ulavu keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.7 18āņal purinta nilaiyum araiyil acaitta aravum pāņal payi­Ÿa palpåtam pallā yiraīkoë karuvi nāņaŸ kariyatēr kåttum na­kuyar vãraņņa¤ cå×ntu ēņuī keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.8 19 cå×u maravat tukilun tukilki×i kēvaõak kãëum yā×i­ mo×iyavaë a¤ca a¤cā taruvarai pē­Ÿa vš×a muritta nilaiyum viripo×il vãraņņa¤ cå×ntu tā×uī keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.9 20 narampe×u kaikaë piņittu naīkai naņuīka malaiyai uraīkaëel lāīkoõ ņeņuttā­ o­patum o­Ÿum alaŸa varaīkaë koņuttaruë ceyvā­ vaëarpo×il vãraņņa¤ cå×ntu nirampu keņilap pu­alum uņaiyā roruvar tamarnām a¤cuva tiyāto­Ÿu millai a¤ca varuvatu millai. 4.2.10 ippatikam camaõarkaëšviya yā­ai a¤cumpaņi ēti aruëiyatu. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 03 tiruvaiyāŸu paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 21 mātarp piŸaikkaõõi yā­ai malaiyā­ makaëoņum pāņip pētoņu nãrcuman tšttip pukuvā ravarpi­ pukuvš­ yātu¤ cuvaņu paņāmal aiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu kāta­ maņappiņi yēņuī kaëiŸu varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.1 22 pē×iëaī kaõõiyi ­ā­aip påntuki lāëoņum pāņi vā×iyam pēŸŸiye­ Ÿštti vaņņamiņ ņāņā varuvš­ ā×i valava­i­ Ÿšttum aiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu kē×i peņaiyoņuī kåņik kuëirntu varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.2 23 erippiŸaik kaõõiyi ­ā­ai yšnti×ai yāëoņum pāņi muritta ilayaīka ëiņņu mukamalarn tāņā varuvš­ aritto×u kumveë ëaruvi aiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu varikkuyil pšņaiyo ņāņi vaiki varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.3 24 piŸaiyiëaī kaõõiyi ­ā­aip peyvaëai yāëoņum pāņit tuŸaiyiëam pa­malar tåvit tēëaik kuëirat to×uvš­ aŸaiyiëam påīkuyi lālum aiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu ciŸaiyiëam pšņaiyo ņāņic cšval varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.4 25 šņu matikkaõõi yā­ai šnti×ai yāëoņum pāņik kāņoņu nāņu malaiyuī kaito×u tāņā varuvš­ āņa lamarntuŸai ki­Ÿa aiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu pšņai mayiloņuī kåņip piõaintu varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.5 26 taõmatik kaõõiyi ­ā­ait taiyalnal lāëoņum pāņi uõmeli cintaiya ­āki uõarā vurukā varuvš­ aõõa lamarntuŸai ki­Ÿa aiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu vaõõap paka­Ÿilo ņāņi vaiki varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.6 27 kaņimatik kaõõiyi ­ā­aik kārikai yāloņum pāņi vaņivoņu vaõõa miraõņum vāyvšõ ņuvacolli vā×vš­ aņiyiõai ārkkuī ka×alā­ aiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu iņikura la­­atēr š­am icaintu varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.7 28 virumpu matikkaõõi yā­ai melliya lāëoņum pāņip perumpular kālai ye×untu peŸumalar koyyā varuvš­ aruīkalam po­maõi yuntum aiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu karuīkalai pšņaiyo ņāņik kalantu varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.8 29muŸpiŸaik kaõõiyi ­ā­ai moyku×a lāëoņum pāņip paŸŸik kayiŸaŸuk killš­ pāņiyum āņā varuvš­ aŸŸaruë peŸŸuni­ Ÿārē ņaiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu naŸŸuõaip pšņaiyo ņāņi nārai varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.9 30 tiīkaë matikkaõõi yā­ait tšmo×i yāëoņum pāņi eīkaruë nalkuīko lentai e­akki­i ye­­ā varuvš­ aīkiëa maīkaiya rāņum aiyā raņaiki­Ÿa pētu paiīkiëi pšņaiyo ņāņip paŸantu varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.10 31 vaëarmatik kaõõiyi ­ā­ai vārku×a lāëoņum pāņik kaëavu paņātatēr kālaī kāõpā­ kaņaikkaõik ki­Ÿš­ aëavu paņātatē ra­pē ņaiyā Ÿaņaiki­Ÿa pētu iëamaõa nāku ta×uvi šŸu varuva­a kaõņš­ kaõņš ­avartirup pātaī kaõņaŸi yāta­a kaõņš­. 4.3.11 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - cempoŸcētãcuvarar, tšviyār - aŸamvaëarttanāyaki. itu intattalattilirukkum ālayamš, kayilācamākac cuvāmi tarica­aīkaņņaëai yiņņapētu ētiyaruëiya patikam. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 04 tiruvārår paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 32 pāņiëam påtatti ­ā­um pavaëaccev vāyvaõõat tā­uī kåņiëa me­mulai yāëaik kåņiya kēlatti ­ā­um ēņiëa veõpiŸai yā­um oëitika× cålatti ­ā­um āņiëam pāmpacait tā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.1 33 nariyaik kutiraicey vā­um narakarait tšvucey vā­um virataīkoõ ņāņaval lā­um vicci­Ÿi nāŸucey vā­um muracatirn tā­ai mu­­ēņa mu­paõin ta­parkaë štta aravaraic cāttini­ Ÿā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.2 34 nãŸumey påcaval lā­um ni­aippavar ne¤cattu ëā­um šŸukan tšŸaval lā­um eripurai mš­iyi ­ā­um nāŸu karantaiyi ­ā­um nā­maŸaik kaõņatti ­ā­um āŸu caņaikkaran tā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.3 35 kompunal vš­i lava­aik ku×aiya muŸuvalcey tā­u¤ cempu­al koõņeyil m孟un tãye×ak kaõcivan tā­um vampunaŸ ko­Ÿaiyi ­ā­um vāņkaõõi vāņņama teyta ampara ãruri yā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.4 36 å×i yaëakkaval lā­um ukappavar ucciyuë ëā­un tā×iëa¤ ce¤caņai yā­un taõõamar tiõkoņi yā­un tē×iyar tåtiņai yāņat to×utaņi yārkaë vaõaīka ā×i vaëaikkaiyi ­ā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.5 37 årtirai všlaiyuë ëā­um ulakiŸan toõporu ëā­u¤ cãrtaru pāņaluë ëā­u¤ ceīkaõ viņaikkoņi yā­um vārtaru påīku×a lāëai maruvi yuņa­vait tava­um ātirai nāëukan tā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.6 38 to×aŸkaīkai tu­­ini­ Ÿārkkut tē­Ÿi yaruëaval lā­uī ka×aŸkaīkai pa­malar koõņu kātal ka­aŸŸani­ Ÿā­uī ku×aŸkaīkai yāëaiyuë vaittuk kēlac caņaikkaran tā­um a×aŸkaīkai šntaval lā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.7 39 āyiran tāmarai pēlum āyira¤ cšvaņi yā­um āyiram po­varai pēlum āyiran tēëuņai yā­um āyira ¤āyiŸu pēlum āyira nãõmuņi yā­um āyiram pšrukan tā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.8 40 vãņaraī kāniŸup pā­um vicumpi­ai všti toņara ēņaraī kākavait tā­um ēīkiyē rå×iyuë ëā­uī kāņaraī kāmaki×n tā­uī kārikai yārkaë ma­attuë āņaraī kattiņai yā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.9 41 paiya¤ cuņarviņu nākap paëëikoë vā­uëëat tā­uī kaiya¤cu nā­kuņai yā­aik kālvira lālaņart tā­um poyya¤ci vāymaikaë pšcip puka×purin tārkkaruë ceyyum aiya¤ci­ appuŸat tā­um ārå ramarntaam mā­š. 4.4.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 05 tiruvārårppa×amo×i paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 42 meyyelām veõõãŸu caõõitta mš­iyā­ tāëto ×ātš uyyalā me­Ÿeõõi uŸitåkki yu×itante­ uëëam viņņuk koyyulā malarccēlaik kuyilkåva mayilālum ārå raraik kaiyi­āŸ Ÿo×ā to×intu ka­iyirukkak kāykavarnta kaëva­š­š. 4.5.1 43 e­pirutti naramputēl pukappeytiņ ņe­­aiyēr uruva mākki i­pirutti mu­pirunta vi­aitãrttiņ ņe­­uëëaī kēyi lākki a­pirutti aņiyš­aik kå×āņkoõ ņaruëceyta ārå rartam mu­pirukkum vitiyi­Ÿi muyalviņņuk kākkaippi­ pē­a vāŸš. 4.5.2 44 perukuvitte­ pāvattaip paõņelāī kuõņarkaëta¤ collš kšņņu urukuvitte­ uëëatti­ uëëirunta kaëëattait taëëip pēkki arukuvittup piõikāņņi āņkoõņu piõitãrtta ārå rartam arukirukkum vitiyi­Ÿi aŸamirukka maŸamvilaikkuk koõņa vāŸš. 4.5.3 45 kuõņā­āyt talaipaŸittuk kuvimulaiyār nakaikāõā tu×itar vš­aip paõņamāp paņutte­­aip pāltalaiyiŸ Ÿeëittutta­ pātaī kāņņit toõņelā micaipāņat tåmuŸuval aruëceyyum ārå raraip paõņelām aŸiyātš pa­inãrāŸ paravaiceyap pāvit tš­š. 4.5.4 46 tu­­ākat tš­ākit turcca­avar coŸkšņņut tuvarvāyk koõņu e­­ākat tiritantãī kirukaiyšŸ Ÿiņavuõņa š×ai yš­nā­ po­­ākat taņiyš­aip pukappeytu poruņpaņutta ārå rarai e­­ākat tiruttātš šta­pērk kāta­āy akappaņ ņš­š. 4.5.5 47 pappētip pavaõa­āyp paŸittatoru talaiyēņš tiritar vš­ai oppēņa vētuvitte­ uëëatti­ uëëiruntaī kuŸuti kāņņi appētaik kappētum aņiyavarkaņ kāramutām ārå rarai eppētu ni­aiyātš iruņņaŸaiyi­ malaņukaŸan teytta vāŸš. 4.5.6 48 katiyo­Ÿum aŸiyātš kaõõa×alat talaipaŸittuk kaiyil uõņu patiyo­Ÿu neņuvãtip palarkāõa nakaināõā tu×itar všŸku matitanta āruril vārtš­ai vāymaņuttup paruki uyyum vitiyi­Ÿi matiyiliyš­ viëakkirukka mi­mi­ittãk kāynta vāŸš. 4.5.7 49 pvaiyāyt talaipaŸittup poŸiyaŸŸa camaõnãcar collš kšņņuk kāvicšr kaõmaņavārk kaõņēņik katavaņaikkuī kaëva ­š­Ÿa­ āviyaip pēkāmš tavirtte­­ai yāņkoõņa ārå raraip pāviyš­ aŸiyātš pā×åriŸ payikkampuk keytta vāŸš. 4.5.8 50 oņņāta vāëavuõar puramm孟um ērampi­ vāyi­ vã×ak kaņņā­aik kāma­aiyuī kāla­aiyuī kaõõi­oņu kāli­ vã×a aņņā­ai āråril ammā­ai ārvacceŸ Ÿakku rētan taņņā­aic cārātš tavamirukka ava¤ceytu tarukki ­š­š. 4.5.9 51 maŸuttā­ēr vallarakka­ ãraintu muņiyi­oņu tēëun tāëum iŸuttā­ai e×ilmuëarit tavici­micai iruttā­Ÿa­ talaiyi lo­Ÿai aŸuttā­ai āråril ammā­ai ālālam uõņu kaõņaī kaŸuttā­aik karutātš karumpirukka irumpukaņit teytta vāŸš. 4.5.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 06 tirukka×ippālai paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 52 va­apavaëa vāytiŸantu vā­avarkkun tā­ava­š e­ki­ ŸāëāŸ ci­apavaëat tiõņēëmšŸ cšrntilaīku veõõ㟟a­ e­ki­ Ÿāëāl a­apavaëa mškalaiyē ņappālaik kappālā­ e­ki­ ŸāëāŸ ka­apavaëa¤ cintuī ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.1 53 vaõņulavu ko­Ÿai vaëarpu­ caņaiyā­š e­ki­ Ÿāëāl viõņalarntu nāŸuvatēr veëëerukka nāõmalaruõ ņe­ki­ Ÿāëāl uõņayalš tē­Ÿuvatēr uttariyap paņņuņaiya­ e­ki­ ŸāëāŸ kaõņayalš tē­Ÿuī ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.2 54 piŸantiëaiya tiīkaëem pemmā­ muņimšla te­ki­ Ÿāëāl niŸaīkiëaruī kuīkumatti­ mš­i yava­niŸamš ye­ki­ Ÿāëāl maŸaīkiëarvšŸ kaõõāë maõicšr miņaŸŸava­š ye­ki­ ŸāëāŸ kaŸaīkēta malkuī ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.3 55 irumpārnta cålatta­ šntiyēr veõma×uva­ e­ki­ ŸāëāŸ curumpārnta malarkko­Ÿaic cuõõaveõ õ㟟ava­š e­ki­ ŸāëāŸ perumpāla ­ākiyēr pi¤¤aka všņatta­ e­ki­ ŸāëāŸ karumpā­al påkkuī ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.4 56 pa×iyilā­ puka×uņaiya­ pāln㟟ā­ ā­šŸŸa­ e­ki­ Ÿāëāl vi×iyulām peruntaņaīkaõ iraõņalla m孟uëavš e­ki­ ŸāëāŸ cu×iyulām varukaīkai tēynta caņaiyava­š e­ki­ ŸāëāŸ ka×iyulā¤ cå×nta ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.5 57 paõõārnta vãõai payi­Ÿa viralava­š e­ki­ Ÿāëāl eõõār purameritta entai perumā­š e­ki­ ŸāëāŸ paõõār mu×avatirap pāņalē ņāņala­š e­ki­ ŸāëāŸ kaõõār på¤cēlaik ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.6 58 mutiru¤ caņaimuņimšl mu×kum iëanākam e­ki­ Ÿāëāl atukaõ ņata­arukš tē­Ÿum iëamatiyam e­ki­ ŸāëāŸ caturveõ paëikkuk ku×aikāti­ mi­­iņumš e­ki­ ŸāëāŸ katirmutta¤ cintuī ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.7 59 ērēta mēti ulakam palitirivā­ e­ki­ Ÿāëāl nãrēta mšŸa nimirpu­ caņaiyā­š e­ki­ ŸāëāŸ pārēta mš­ip pavaëam ava­iŸamš e­ki­ ŸāëāŸ kārēta malkuī ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.8 60 vā­ulān tiīkaë vaëarpu­ caņaiyā­š e­ki­ Ÿāëāl å­ulām veõņalaikoõ ņårår palitirivā­ e­ki­ ŸāëāŸ tš­ulāī kētai tiëaikkun tirumārpa­ e­ki­ ŸāëāŸ kā­ulā¤ cå×nta ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.9 61 aņarppariya irāvaõa­ai aruvaraikkã× aņarttava­š e­ki­ ŸāëāŸ cuņarpperiya tirumš­ic cuõõaveõ õ㟟ava­š e­ki­ Ÿāëāl maņaŸperiya āli­kã× aŸamnālvark ka­Ÿuraittā­ e­ki­ ŸāëāŸ kaņaŸkaruvi cå×nta ka×ippālaic cšrvā­aik kaõņāë kollē. 4.6.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - pālvaõõanātar, tšviyār - vštanāyakiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 07 tiruškampam paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 62 karavāņum va­­e¤cark kariyā­aik karavārpāl viravāņum perumā­ai viņaiyšŸum vittaka­ai aravāņac caņaitā×a aīkaiyi­il a­alšnti iravāņum perumā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.1 63 tš­ēkkuī kiëima×alai umaikšëva­ ce×umpavaëan tā­ēkkun tirumš­i ta×aluruvā¤ caīkara­ai vā­ēkkum vaëarmaticšr caņaiyā­ai vā­ērkkum š­ērkkum perumā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.2 64 kaippētu malartåvik kātalittu vā­ērkaë muppētum muņicāyttut to×ani­Ÿa mutalva­ai appētu malartåvi aimpula­um akattaņakki eppētum i­iyā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.3 65 aõņamāy ātiyāy arumaŸaiyē ņaimpåtap piõņamāy ulakukkēr peyporuëām pi¤¤aka­ait toõņartām malartåvic co­mālai pu­aiki­Ÿa iõņaicšr caņaiyā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.4 66 āŸšŸu caņaiyā­ai āyirampš rammā­aip pāŸšŸu paņutalaiyiŸ palikoëëum parampara­ai n㟚Ÿu tirumš­i ni­mala­ai neņuntåvi šŸšŸum perumā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.5 67 tšca­ait tšcaīkaë to×ani­Ÿa tirumālāŸ påca­aip påca­aikaë ukappā­aip påvi­kaõ vāca­ai malainilanãr tãvaëiā kācamām ãca­ai emmā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.6 68 nallā­ai nallā­a nā­maŸaiyē ņāŸaīkam vallā­ai vallārkaë ma­attuŸaiyum mainta­aic collā­aic collārnta poruëā­ait tukaëštum illā­ai emmā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.7 69 virittā­ai nālvarkku vevvšŸu vštaīkaë purittā­aip pata¤cantip poruëuruvām puõõiya­ait tarittā­aik kaīkainãr tā×caņaimšl matilm孟um erittā­ai emmā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.8 70 ākampat taravaõaiyā­ aya­aŸitaŸ kariyā­aip pākampeõ õāõpāka māyni­Ÿa pacupatiyai mākampa maŸaiyētum iŸaiyā­ai matiŸkacci škampa mšyā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.9 71 aņuttā­ai urittā­ai aruccu­aŸkup pācupataī koņuttā­aik kulavaraiyš cilaiyākak kårampu toņuttā­aip purameriyac cu­aimalku kayilāyam eņuttā­ait taņuttā­ai e­ma­attš vaittš­š. 4.7.10 ittalam toõņaināņņiluëëatu. cuvāmipeyar - škāmparanātar, tšviyār - kāmāņciyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 08 civa­e­umēcai paõ - piyantaikkāntāram tirucciŸŸampalam 72 civa­e­u mēcaiyalla taŸaiyē vulakiŸ Ÿiruni­Ÿa cemmai yuëatš ava­umē raiyamuõõi yataëāņai yāva tata­mšlo rāņa laravaī kavaõaëa vuëëauõku karikāņu kēyil kala­āva tēņu karutil ava­atu peŸŸikaõņu mava­ãrmai kaõņu makanšrvar tšva ravarš. 4.8.1 73 virikatir ¤āyiŸallar matiyallar všta vitiyallar viõõu nila­un tiritaru vāyuvallar ceŸutãyu mallar teëinãru mallar teriyil aritaru kaõõiyāëai orupāka māka aruëkāra õattil varuvār eriyara vāramārpar imaiyāru mallar imaippāru mallar ivarš. 4.8.2 74 tšypoņi veëëaipåci yata­mšlēr tiīkaë tilakam patitta nutalar kāykatir všlainãla oëimā miņaŸŸar karikāņar kālēr ka×alar všyuņa ­āņutēëi avaëvimma veyya ma×uvãci vš×avuri pērt tšyiva rāņumāŸum ivaëkāõu māŸum itutā ­ivarkkē riyalpš. 4.8.3 75 vaëarpoŸi yāmaipulki vaëarkētai vaiki vaņitēlum nålum vaëarak kiëarpoŸi nākamo­Ÿu miëirki­Ÿa mārpar kiëarkāņu nāņu maki×var naëirpoŸi ma¤¤aiya­­a taëirpē­Ÿa cāya lavaëtē­Ÿu vāymai perukik kuëirpoŸi vaõņupāņu ku×alā lorutti yuëaëpēl kulāvi yuņa­š. 4.8.4 76 uŸaivatu kāņupēlu muritē luņuppar viņaiyårva tēņu kala­ā iŸaiyivar vā×umvaõõa mituvšlu mãca rorupā licainta torupāl piŸainutal pštaimātar umaiye­­u naīkai piŸa×pāņa ni­Ÿu piõaivā­ aŸaika×al vaõņupāņum aņinã×a lāõai kaņavā tamara rulakš. 4.8.5 77 kaõivaëar všīkaiyēņu kaņitiīkaë kaõõi ka×alkāl cilampa a×akār aõikiëa rāraveëëai tava×cuõõa vaõõa miyalā roruva riruvar maõikiëar ma¤¤aiyāla ma×aiyāņu cēlai malaiyā­ makaņku miŸaivar aõikiëa ra­­avaõõam avaë vaõõavaõõam avarvaõõa vaõõam a×alš. 4.8.6 78 nakaivalar ko­Ÿaitu­Ÿu nakuveõ ņalaiyar naëirkaīkai taīku muņiyar mikaivaëar vštakãta muŸaiyēņum valla kaŸaikoë maõicey miņaŸar mukaivaëar kētaimātar mu­ipāņu māŸu meriyāņu māŸu mivarkaip pakaivaëar nākamvãci matiyaīku māŸu mitupēlum ãca riyalpš. 4.8.7 79 oëivaëar kaīkaitaīku moëimā laya­Ÿa ­uņalventu vãya cuņarn㠟aõikiëa rāraveëëai tava×cuõõa vaõõar tamiyā roruva riruvar kaëikiëar všņamuõņēr kaņamā vuritta uņaitēl toņutta kala­ār aõikiëa ra­­atollai yavaëpāka māka e×ilvšta mētu mavarš. 4.8.8 80 malaimaņa maīkaiyēņum vaņakaīkai naīkai maõavāëa rāki maki×var talaikala ­ākavuõņu ta­iyš tirintu tavavāõa rāki muyalvar vilaiyili cāntame­Ÿu veŸinãŸu påci viëaiyāņum všņa vikirtar alaikaņal veëëamuŸŸu malaŸak kaņainta a×alna¤ca muõņa vavarš. 4.8.9 81 putuviri po­ceyēlai yorukātēr kātu curicaīka ni­Ÿu puraëa vitiviti vštakãta morupāņu mēta morupāņu mella nakumāl matuviri ko­Ÿaitu­Ÿu caņaipāka mātar ku×alpāka māka varuvar ituivar vaõõavaõõam ivaëvaõõa vaõõam e×ilvaõõa vaõõa miyalpš. 4.8.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 9 tiruaīkamālai paõ - cātāri tirucciŸŸampalam 82 talaiyš nãvaõaīkāy - talai mālai talaikkaõintu talaiyā lšpali tšrun talaiva­ait talaiyš nãvaõaīkāy. 4.9.1 83 kaõkāë kāõmi­kaëē - kaņal na¤cuõņa kaõņa­Ÿa­­ai eõņēë vãcini­ Ÿāņum pirā­Ÿa­­aik kaõkāë kāõmi­kaëē. 4.9.2 84 cevikāë kšõmi­kaëē - civa­ emmiŸai cempavaëa eripēl mš­ippi rā­ŸiŸam eppētu¤ cevikaë kšõmi­kaëē. 4.9.3 85 måkkš nãmuralāy - mutu kāņuŸai mukkaõa­ai vākkš nēkkiya maīkai maõāëa­ai måkkš nãmuralāy. 4.9.4 86 vāyš vā×ttukaõņāy - mata yā­ai yuripērttup pšyvā× kāņņakat tāņum pirā­Ÿa­­ai vāyš vā×ttukaõņāy. 4.9.5 87 ne¤cš nãni­aiyāy - nimir pu­caņai ni­mala­ai ma¤cā ņummalai maīkai maõāëa­ai ne¤cš nãni­aiyāy. 4.9.6 88 kaikāë kåppitto×ãr - kaņi māmalar tåvini­Ÿu paivāyp pāmparai yārtta parama­aik kaikaë kåppitto×ãr. 4.9.7 89 ākkai yāŸpaya­e­ - ara­ kēyil valamvantu påkkai yālaņņip pēŸŸi ye­­ātaviv vākkai yāŸpaya­e­. 4.9.8 90 kālka ëāŸpaya­e­ - kaŸaik kaõņa ­uŸaikēyil kēlak kēpurak kēkara õa¤cå×āk kālka ëāŸpaya­e­. 4.9.9 91 uŸŸā rāruëarē - uyir koõņu pēmpo×utu kuŸŸā lattuŸai kåtta­al lālnamak kuŸŸār āruëarē. 4.9.10 92 iŸumān tiruppa­kolē - ãca­ palkaõat teõõappaņņuc ciŸumā ­šntita­ cšvaņik kã×cce­Ÿaī kiŸumān tiruppa­kolē. 4.9.11 93 tšņik kaõņukoõņš­ - tiru māloņu nā­muka­un tšņit tšņoõāt tšva­ai e­­uëš tšņik kaõņukoõņš­. 4.9.12 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 10 tirukkeņilavāõar paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 94 muëaikkatir iëampiŸai må×ka veëëanãr vaëaitte×u caņaiyi­ar ma×alai vãõaiyar tiëaittatēr mā­ma×uk kaiyar ceyyapo­ kiëaittu×it tē­Ÿiņuī keņila vāõarš. 4.10.1 95 šŸi­ar šŸi­ai š×ai ta­­oru kåŸi­ar kåŸi­ar vštam aīkamum āŸi­ar āŸiņu caņaiyar pakkamuī kãŸi­a vuņaiyi­ar keņila vāõarš. 4.10.2 96 viņantika× ke×utaru miņaŸŸar veëëain㠟uņampa×a ke×utuvar mu×utum veõõilāp paņanta×a ke×utaru caņaiyiŸ pāypu­al kiņanta×a ke×utiya keņila vāõarš. 4.10.3 97 vi×umaõi ayileyiŸ Ÿampu veyyatēr ko×umaõi neņuvarai koëuvik kēņņi­ār ce×umaõi miņaŸŸi­ar ceyyar veyyatēr ke×umaõi aravi­ar keņila vāõarš. 4.10.4 98 ku×uvi­ar to×ute×um aņiyar mšlvi­ai ta×uvi­a ka×uvuvar pavaëa mš­iyar ma×uvi­ar mā­maŸik kaiyar maīkaiyaik ke×uvi­a yēki­ar keņila vāõarš. 4.10.5 99 aīkaiyil a­aleri yšnti yāŸe­um maīkaiyaic caņaiyiņai maõappar mālvarai naīkaiyaip pākamu nayappar te­Ÿicaik keīkaiya te­appaņuī keņila vāõarš. 4.10.6 100 ka×intavar talaikala ­šntik kāņuŸain ti×intava roruvare­ Ÿeëka vā×pavar va×inti×i matukara mi×aŸŸa mantikaë ki×intatš­ nukartaruī keņila vāõarš. 4.10.7 101 kiņantapām parukukaõ ņarivai pštuŸak kiņantapām pavaëaiyēr mayile­ ŸaiyuŸak kiņantanãrc caņaimicaip piŸaiyum šīkavš kiņantutā­ nakutalaik keņila vāõarš. 4.10.8 102 veŸiyuŸu viricaņai puraëa vãciyēr poŸiyuŸu puliyuri yaraiya tākavum neŸiyuŸu ku×alumai pāka mākavuī kiŸipaņa u×itarvar keņila vāõarš. 4.10.9 103 påõņatēr arakka­aip poruvil mālvarait tåõņutē ëavaipaņa aņartta tāëi­ār ãõņunãrk kamalavāy mšti pāytarak kãõņutš­ coritaruī keņila vāõarš. 4.10.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 11 namaccivāyappatikam paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 104 coŸŸuõai vštiya­ cēti vā­ava­ poŸŸuõait tiruntaņi poruntak kaito×ak kaŸŸuõaip påņņiyēr kaņaliŸ pāycci­um naŸŸuõai yāvatu namacci vāyavš. 4.11.1 105 påvi­uk karuīkalam poīku tāmarai āvi­a­uk karuīkalam ara­a¤ cāņutal kēvi­uk karuīkalaī kēņņa millatu nāvi­uk karuīkalam namacci vāyavš. 4.11.2 106 viõõuŸa aņukkiya viŸaki­ vevva×al uõõiya pukilavai yo­Ÿu millaiyām paõõiya vulaki­iŸ payi­Ÿa pāvattai naõõini­ ŸaŸuppatu namacci vāyavš. 4.11.3 107 iņukkaõpaņ ņirukki­um iranti yāraiyum viņukkiŸ pirā­e­Ÿu vi­avuvē mallēm aņukkaŸkã×k kiņakki­u maruëi­ nāmuŸŸa naņukkattaik keņuppatu namacci vāyavš. 4.11.4 108 ventan㠟aruīkalam virati kaņkelām antaõark karuīkalam arumaŸai yāŸaīkan tiīkaëuk karuīkalan tika×u nãõmuņi naīkaëuk karuīkalam namacci vāyavš. 4.11.5 109 calamila­ caīkara­ cārnta varkkalāl nalamila­ nāņoŸu nalku vā­nala­ kulamila rākiluī kulattiŸ kšŸpatēr nalamikak koņuppatu namacci vāyavš. 4.11.6 110 vãņi­ār ulaki­il vi×umiya toõņarkaë kåņi­ār anneŸi kåņic ce­Ÿalum ēņi­š ­ēņicce­ Ÿuruvaī kāõņalum nāņi­š­ nāņiŸŸu namacci vāyavš. 4.11.7 111 illaka viëakkatu iruë keņuppatu collaka viëakkatu cēti yuëëatu pallaka viëakkatu palaruī kāõpatu nallaka viëakkatu namacci vāyavš. 4.11.8 112 mu­­eŸi yākiya mutalva­ mukkaõa­ ta­­eŸi yšcara õātal tiõõamš anneŸi yšce­Ÿaī kaņainta varkkelām na­­eŸi yāvatu namacci vāyavš. 4.11.9 113 māppiõai ta×uviya mātēr pākatta­ påppiõai tiruntaņi poruntak kaito×a nāppiõai ta×uviya namacci vāyappat tšttaval lārtamak kiņukka õillaiyš. 4.11.10 itu camaõarkaë kaŸŸåõiŸkaņņik kaņalilš vã×tti­apētu ētiyaruëiyatu. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 12 tiruppa×a­am paõ - pa×antakkarākam tirucciŸŸampalam 114 co­mālai payilki­Ÿa kuyili­aīkāë collãrš pa­mālai varivaõņu paõmi×aŸŸum pa×a­attā­ mu­mālai nakutiīkaë muki×viëaīku muņicce­­ip po­mālai mārpa­e­ putunalamuõ ņika×vā­ē. 4.12.1 115 kaõņakaīkāë muõņakaīkāë kaitaikāë neytalkāë paõņaraīka všņattā­ pāņņēvāp pa×a­attā­ vaõņulān taņamå×ki maŸŸava­e­ taëirvaõõaī koõņanāë tā­aŸivā­ kuŸikkoëëā to×ivā­ē. 4.12.2 116 *ma­aikkā¤ci iëaīkurukš maŸantāyē matamukatta pa­aikkaimā vuripērttā­ palarpāņum pa×a­attā­ ni­aikki­Ÿa ni­aippellām uraiyāyē nika×vaõņš cu­aikkuvaëai malarkkaõõāë coŸŸåtāyc cērvāëē. * ma­aikkā¤ciye­patu vãņņukkuc camãpattilirukkuī kā¤cimaram.4.12.3 117 putiyaiyāy i­iyaiyām pånte­Ÿāl puŸaīkāņu patiyāva tituve­Ÿu palarpāņum pa×a­attā­ matiyātār všëvita­ai matittiņņa matikaīkai vitiyāëa­ e­­uyirmšl viëaiyāņal viņuttā­ē. 4.12.4 118 maõporunti vā×pavarkkum mātãrtta vštiyarkkum viõporuntu tšvarkkum vãņupšŸāy ni­Ÿā­aip paõporunta icaipāņum pa×a­a¤cšr appa­aiye­ kaõporuntum pē×tattuī kaiviņanā­ kaņavš­ē. 4.12.5 119 poīkēta mālkaņaliŸ puŸampuŸampēy iraitšru¤ ceīkālveõ maņanārāy ceyaŸpaņuva taŸiyš­nā­ aīkēla vaëaikavarntā­ aõipo×ilcå× pa×a­attā­ taīkēla naŸuīko­Ÿait tāraruëā to×ivā­ē. 4.12.6 120 tuõaiyāra muyaīkippēyt tuŸaicšrum maņanārāy paõaiyāra vārattā­ pāņņēvāp pa×a­attā­ kaõaiyāra iruvicumpiŸ kaņiyaraõam poņiceyta iõaiyāra mārpa­e­ e×ilnalamuõ ņika×vā­ē. 4.12.7 121 *kvaivāy maõivara­Ÿik ko×ittēņuī **kāvirippåm pāvaivāy muttilaīkap pāyntāņum pa×a­attā­ kēvaivāy malaimakaëkē­ kollšŸŸi­ koņiyāņaip pvaikāë ma×alaikāë pēkāta po×utuëatš. *kvaivāymaõi e­patu påmiyi­iņattil poruntiya muttukkaë - avaiyāva­a - yā­aikkompu, pa­Ÿikkompu, nākam, pacuvi­pal, måīkiŸkaõu, kokki­ka×uttu, kaŸpuëëa mātarkaõņam e­­umivviņaīkaëi luõņāyirukku muttukkaëām. ** kāvirippåmpāvaivāy muttu e­patu nãrmuttu e­akkoëka. avai - caīku, ippi, mã­, tāmaraimalar e­­u mivaikaëi luõņāku muttukkaë. ita­ai "ciŸaikoë nãrttaraëat tiralkoõittilatta" e­at tirumāëikaittšvar aruëicceyta tiruvicaippā, 2-vatu patikam 5-vatu tiruppāņalā­umuõarka.4.12.8 122 puëëimā­ poŸiyaravam puëëuyarttā­ maõinākap paëëiyā­ to×utštta irukki­Ÿa pa×a­attā­ uëëuvār vi­aitãrkkum e­Ÿuraippar ulakellāī kaëëiyš­ nā­ivaŸke­ ka­avaëaiyuī kaņavš­ē. 4.12.9 123 va¤citte­ vaëaikavarntā­ vārā­š yāyiņi­um pa¤cikkāŸ ciŸaka­­am parantārkkum pa×a­attā­ a¤cippēyk kalimeliya a×alēmpum appåti ku¤cippå vāyni­Ÿa cšvaņiyāy kēņiyaiyš. 4.12.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - āpatcakāyar, tšviyār - periyanāyakiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.13 tiruvaiyāŸu paõ - pa×antakkarākam tirucciŸŸampalam 124 viņakilš­ aņināyš­ všõņiyakkāl yāto­Ÿum iņaikilš­ amaõarkaëtam aŸavuŸaikšņ ņalamalantš­ toņarki­Ÿš­ u­­uņaiya tåmalarccš vaņikāõpā­ aņaiki­Ÿš­ aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.1 125 cempavaëat tiruvuruvar tika×cēti ku×aikkātar kompamaruī koņimaruīkiŸ kēlvaëaiyā ëorupākar vampavi×um malarkko­Ÿai vaëarcaņaimšl vaittukanta ampavaëa aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.2 126 naõiyā­š cšyā­š nampā­š cempo­­i­ tuõiyā­š tēlā­š cuõõaveõ õ㟟ā­š maõiyā­š vā­avarkku maruntākip piõitãrkkum aõiyā­š aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.3 127 å×ittã yāyni­Ÿāy uëkuvār uëëattāy vā×ittã yāyni­Ÿāy vā×ttuvār vāyā­š pā×ittã yāyni­Ÿāy paņarcaņaimšŸ pa­imatiyam ā×ittã aiyāŸārk kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.4 128 caņaiyā­š caņaiyiņaiyš tava×untaõ matiyā­š viņaiyā­š viņaiyšŸip purameritta vittaka­š uņaiyā­š uņaitalaikoõ ņåråruõ palikku×alum aņaiyā­š aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.5 129 nãrā­š tãyā­š netiyā­š katiyā­š årā­š ulakā­š uņalā­š uyirā­š pšrā­š piŸaicåņã piõitãrkkum perumā­e­ Ÿārāta aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.6 130 kaõõā­āy maõiyā­āy karuttā­āy *aruttā­āy eõõā­āy e×uttā­āy e×utti­ukkēr iyalpā­āy viõõā­āy viõõiņaiyš purameritta vštiya­š aõõā­a aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. * arutta­āye­pataŸku - uõõappaņum poruëkaëāyi­a e­ap poruëpaņuki­Ÿatu. 4.13.7 131 mi­­ā­āy urumā­āy vštatti­ poruëā­āy po­­ā­āy maõiyā­āy porukaņalvāy muttā­āy ni­­ā­ār iruvarkkuī kāõpariya nimircēti a­­ā­š aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.8 132 mutticaiyum pu­aŸpo­­i moypavaëaī ko×ittuntap pattarpalar nãrmå×kip palakālum paõintštta etticaiyum vā­avarkaë emperumā ­e­aiŸai¤cum atticaiyām aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.9 133 karuvaraicå× kaņalilaīkaik kēmā­aik karutta×iyat tiruviralāl utakaraõa¤ ceytukanta civamårtti peruvaraicå× vaiyakattār pšrnanti e­Ÿšttum aruvaraicå× aiyāŸark kāëāynā­ uyntš­š. 4.13.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.14 tacapurāõam paõ - pa×ampa¤curam tirucciŸŸampalam 134 paruvarai yo­ŸucuŸŸi aravaīkai viņņa imaiyēr irintu payamāyt tiruneņu mālniŸattai aņuvā­ vicumpu cuņuvā ­e×unta vicaipēyp perukiņa maŸŸitaŸkor pitikāra mo­Ÿai aruëāy pirā­š e­alum aruëkoņu māviņattai eriyāmal uõņa ava­aõņar aõņa raracš. 4.14.1 135 niravoli veëëamaõņi neņuvaõņa måņa nilani­Ÿu tampa matuvap paramoru teyvameyta ituvoppa tillai yirupālu ni­Ÿu paõiyap pirama­u mālumšlai muņiyēņu pātam aŸiyāmai ni­Ÿa periyē­ paramuta lāyatšvar civa­āya mårtti yava­ā namakkēr caraõš. 4.14.2 136 kālamu nāëkaëå×i paņaiyā mu­ška uruvāki måvar uruvil cālavu mākimikka camayaīka ëāŸi­ uruvāki ni­Ÿa ta×alē­ ¤ālamu mšlaiviõõē ņulakš×u muõņu kuŸaëāyē rāli­ ilaimšl pāla­u māyavaŸkēr paramāya mårtti yava­ā namakkēr caraõš. 4.14.3 137 nãņuyar maõõuviõõum neņuvšlai ku­Ÿo ņulakš×u meīku naliyac cåņiya kaiyarāki imaiyēr kaõaīkaë tutiyēti ni­Ÿu to×alum ēņiya tāruka­Ÿa­ uņalam piëantu o×iyāta kēpam o×iya āņiya mānaņatte ma­alāņi pātam avaiyā namakkēr caraõš. 4.14.4 138 nilaivali i­Ÿiyeīkum nila­ēņu viõõum nita­a¤cey tēņu puramå­ Ÿalainali va¤ciyēņi ariyēņu tšvar araõam pukatta­ aruëāŸ kolainali vāëimåëa aravaīkai nāõum a­alpāya nãŸu puramā malaicilai kaiyilolka vaëaivitta vaëëa lava­ā namakkēr caraõš. 4.14.5 139 nãlana­ mš­iceīkaõ vaëaiveë ëeyiŸŸa ­erikšca­ nšņi varunāë kālaina­ mālaikoõņu va×ipāņu ceyyum aëavi­kaõ vantu kuŸukip pāla­ai ēņavēņap payameytu vitta uyirvavvu pācam viņumak kāla­ai vãņuceyta ka×alpēlum aõņar to×utētu cåņu ka×alš. 4.14.6 140 uyartava mikkatakka­ uyarvšëvi ta­­il aviyuõõa vanta imaiyēr payamuŸu mecca­aīki matiyē­u muŸŸa paņikaõņu ni­Ÿu payamāy aya­oņu mālumeīka ëaŸiyāmai yāti kamiye­ ŸiŸai¤ci yakalac cayamuŸu ta­maikaõņa ta×alvaõõa­ entai ka×alkaõņu koëkai caraõš. 4.14.7 141 nalamali maīkainaīkai viëaiyāņi yēņi naya­at talaīkaë karamā ulaki­ai š×umuŸŸum iruëmåņa måņa iruëēņa neŸŸi orukaõ alartara a¤cimaŸŸai naya­aīkai viņņu maņavāë iŸai¤ca matipēl alartaru cētipēla alarvitta mukkaõ ava­ā namakkēr caraõš. 4.14.8 142 ka×aipaņu kāņute­Ÿal kuyilkåva a¤cu kaõaiyē­ aõaintu pukalum ma×aivaņi vaõõa­eõõi makavē­ai viņņa malarā­a toņņa mata­a­ e×ilpoņi ventuvã×a imaiyēr kaõaīkaë eriye­ ŸiŸai¤ci yakalat ta×alpaņu neŸŸioŸŸai naya­a¤ civanta ta×alvaõõa­ entai caraõš. 4.14.9 143 taņamalar āyiraīkaë kuŸaivo­Ÿa tāka niŸaive­Ÿu ta­ka õata­āl uņa­va×i pāņuceyta tirumālai yentai perumā­ ukantu mikavum cuņaraņi yā­muya­Ÿu cu×alvit tarakka­ itayam piëanta koņumai aņalvali ā×iyā×i yava­uk kaëitta ava­ā namakkēr caraõš. 4.14.10 144 kaņukiya tšrcelātu kayilāya mãtu karutšlu­ vãram o×inã muņukuva ta­Ÿuta­ma me­ani­Ÿu pāka­ mo×ivā­ai na­Ÿu mu­iyā viņuviņu ve­Ÿuce­Ÿu viraivuŸ Ÿarakka­ varaiyuŸ Ÿeņukka muņitēë neņuneņu iŸŸuvã×a viraluŸŸa pātam ni­aivuŸŸa te­Ÿa­ ma­a­š. 4.14.11 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.15 pāvanācattiruppatikam paõ - pa×ampa¤curam tirucciŸŸampalam 145 paŸŸaŸ ŸārcšŸ pa×ampatiyaip pācår nilāya pavaëattaic ciŸŸam palatten tika×ka­iyait tãõņaŸ kariya tiruvuruvai *veŸŸi yåril viricuņarai vimalar kē­ait tiraicå×nta oŸŸi yrem uttama­ai uëëat tuëëš vaittš­š. * veŸŸiyre­patu vaipputtalaīkaëilo­Ÿu. 4.15.1 146 ā­aik kāvil aõaīki­ai ārår nilāya ammā­aik kā­ap pšrårk kaņņiyaik kā­år muëaitta karumpi­ai vā­ap pšrār vantšttum vāymår vā×um valampuriyai mā­ak kayilai ma×akaëiŸŸai matiyaic cuņarai maŸavš­š. 4.15.2 147 matiyaī kaõõi ¤āyiŸŸai mayakkan tãrkkum marunti­ai atikai måtår araci­ai aiyā Ÿamarnta aiya­ai vitiyaip puka×ai vā­ērkaë všõņit tšņum viëakki­ai netiyai ¤ā­ak ko×unti­ai ni­aintšŸ kuëëam niŸaintatš. 4.15.3 148 puŸampa yattem mutti­aip pukalår ilaīku po­­i­ai *uŸantai yēīku cirāppaëëi ulakam viëakku ¤āyiŸŸaik kaŸaīku maruvik ka×ukku­ŸiŸ kāõpār kāõuī kaõõā­ai aŸa¤cå× atikai vãraņņat tarimā­ šŸŸai aņaintš­š. * uŸantaiye­patu uŸaiyår. 4.15.4 149 kēlak kāviŸ kurumaõiyaik *kuņamåk kuŸaiyum viņamuõiyai ālaī kāņņi lantš­ai amarar ce­­i yāymalaraip pāliŸ Ÿika×um paiīka­iyaip parāyt tuŸaiyem pacumpo­­aic cålat tā­ait tuõaiyiliyait tēëaik kuëirat to×utš­š. *kuņamåkke­patu kumpakēõam.4.15.5 150 maruka luŸaiyumā õikkattai vala¤ cu×iyi­ mālaiyai karukā våriŸ kaŸpakattaik kāõņaŸ kariya katiroëiyaip peruvš irem piŸappiliyaip pšõu vārkaë pirivariya tiruvā¤ ciyatte¤ celva­aic cintai yuëëš vaittš­š. 4.15.6 151 e×ilār irāca ciīkattai irāmšc curattem e×ilšŸŸaik ku×alār kētai varaimārpiŸ kuŸŸā latteī kåtta­ai ni×alār cēlai neņuīkaëattu nilāya nitta maõāëa­ai a×alār vaõõat tammā­ai a­pi laõaittu vaittš­š. 4.15.7 152 mālait tē­Ÿum vaëarmatiyai maŸaikkāņ ņuŸaiyum maõāëa­ai ālaik karumpi ­i­cāŸŸai aõõā malaiyem aõõalaic cēlait turutti nakarmšya cuņariŸ Ÿika×un tuëakkiliyai mšlai vā­ēr perumā­ai viruppāl vi×uīki yiņņš­š. 4.15.8 153 cēŸŸut tuŸaiye¤ cētiyait turutti mšya tåmaõiyai āŸŸiŸ pa×a­at tammā­ai āla vāyem marumaõiyai n㟟iŸ polinta nimirtiõņēë neyttā ­atten nilāccuņarait tēŸŸak kaņalai aņalšŸŸait tēëaik kuëirat to×utš­š. 4.15.9 154 puttå ruŸaiyum pu­ita­aip påva õattem pēršŸŸai vittāy mi×alai muëaittā­ai všëvik kuņiyem vštiya­aip poyttār puramå­ Ÿerittā­aip potiyil mšya purāõa­ai vaittš­ e­Ÿa­ ma­attuëëš *māttår mšya maruntaiyš. * māttre­patu - tiruvāmāttår.4.15.10 155 muntit tā­š muëaittā­ai måri veëëš Ÿårntā­ai antic cevvā­ paņiyā­ai arakka ­āŸŸal a×ittā­aic cintai veëëap pu­alāņņic ce¤co­ mālai yaņicšrtti entai pemmā­ e­­emmā­ e­pār pāva nācamš. 4.15.11 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. 16 tiruppukalår paõ - intaëam tirucciŸŸampalam 156 ceyyar veõõålar karumā­ maŸituëëuī kaiyar ka­aika×al kaņņiya kāli­ar meyyar meynni­ Ÿavarkkallā tavarkke­Ÿum poyyar pukalårp puricaņai yārš. 4.16.1 157 mškanal årtiyar mi­pēl miëircaņaip pāka matinuta lāëaiyēr pākattar nāka vaëaiyi­ar nāka vuņaiyi­ar pēkar pukalårp puricaņai yārš. 4.16.2 158 peruntā× caņaimuņi mšŸpiŸai cåņik karuntā× ku×aliyun tāmuī kalantu tiruntā ma­amuņai yārtiŸat te­Ÿum poruntār pukalårp puricaņai yārš. 4.16.3 159 akkār aõivaņam ākattar nākattar nakkār iëamatik kaõõiyar nāņoŸum ukkār talaipiņit tu­palik kårtoŸum pukkār pukalårp puricaņai yārš. 4.16.4 160 ārttār uyiraņum antaka­ Ÿa­­uņal pšrttār piŸainutaŸ peõõi­nal lāëuņkak kårttār maruppiŸ kolaikkaëiŸ Ÿãruri pērttār pukalårp puricaņai yārš. 4.16.5 161 tåma­ cuŸavan tutainta koņiyuņaik kāma­ kaõaivalaī kāyntamuk kaõõi­ar cšma neŸiyi­ar cãrai yuņaiyavar påma­ pukalårp puricaņai yārš. 4.16.6 162 utaittār maŸali uruëavēr kālāŸ citaittār tika×takka­ ceytanal všëvi pataittār ciraīkaraī koõņuvey yē­kaõ putaittār pukalårp puricaņai yārš. 4.16.7 163 karintār talaiyar kaņimatil m孟un terintār kaõaikaë ce×unta×a luõõa virintār caņaimšl viripu­aŸ kaīkai purintār pukalårp puricaņai yārš. 4.16.8 164 ãõņār a×ali ­iruvaruī kaito×a nãõņār neņuntaņu māŸŸa nilaiya¤ca māõņārtam e­pu malarkko­Ÿai mālaiyum påõņār pukalårp puricaņai yārš. 4.16.9 165 kaŸuttār maõikaõņaī kālvira l孟i iŸuttār ilaīkaiyar kē­muņi pattum aŸuttār pula­aintum āyi×ai pākam poŸuttār pukalårp puricaņai yārš. 4.16.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - akki­ãcuvarar, tšviyār - karuntārku×aliyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.17 tiruvārår - araneŸi paõ - intaëam tirucciŸŸampalam 166 ettã puki­um emakkoru tãtilai tettš ye­amura­ Ÿemmuë u×itarvar muttã ya­aiyatēr måvilai všlpiņit tattã niŸattār araneŸi yārš. 4.17.1 167 vãramum påõpar vicaya­o ņāyatēr tāramum påõpar tamakka­pu paņņavar pāramum påõparnaŸ paiīkaõ miëirara vāramum påõpar araneŸi yārš. 4.17.2 168 ta¤cavaõ õattar caņaiyi­ar tāmumēr va¤cavaõ õattarvaõ ņārku×a lāëoņun tu¤cavaõ õattartu¤ cātakaõ õārto×um a¤cavaõ õattar araneŸi yārš. 4.17.3 169 vi×itta­ar kāma­ai vã×tara viõõi­ Ÿi×itta­ar kaīkaiyai yštti­ar pāvaī ka×itta­ar kalcå× kaņiyaraõ m孟um a×itta­ar ārår araneŸi yārš. 4.17.4 170 tuŸŸavar veõņalai yiŸcuruë kēvaõan taŸŸavar tamvi­ai yā­avel lāmaŸa aŸŸavar ārår aŸaneŸi kaito×a uŸŸavar tāmoëi peŸŸa­ar tāmš. 4.17.5 171 kåņara vattar kuraŸkiõ kiõiyaņi nãņara vattarmu­ mālai yiņaiyiruë pāņara vattar paõama¤cu paivirit tāņara vattar araneŸi yārš. 4.17.6 172 kåņaval lārkuŸip pillumai yāëoņum pāņaval lārpayi­ Ÿantiyu¤ cantiyum āņaval lārtiru vārår araneŸi nāņaval lārvi­ai vãņaval lārš. 4.17.7 173 pālai nakupa­i veõmati paiīko­Ÿai mālaiyuī kaõõiyu māva­a cšvaņi kālaiyu mālaiyuī kaito×u vārma­am ālayam ārår araneŸi yārkkš. 4.17.8 174 muņivaõõam vā­ami­ vaõõantam mārpiŸ poņivaõõan tampuka ×årtiyi­ vaõõam paņivaõõam pāŸkaņal vaõõa¤ce¤ ¤āyi Ÿaņivaõõam ārår araneŸi yārkkš. 4.17.9 175 po­­avil pu­caņai yā­aņi yi­­i×al i­­aruë cåņiyeë kātumi rāppakal ma­­avar ki­­arar vā­avar tānto×um a­­avar ārår araneŸi yārš. 4.17.10 176 poruëma­ ­a­aippaŸŸip puņpakaī koõņa maruëma­ ­a­aiyeŸŸi vāëuņa ­ãntu karuëma­ ­ukaõņaī kaŸukka na¤cuõņa aruëma­­ar ārår araneŸi yārš. 4.17.11 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - va­mãkanātar, tšviyār - alliyaīkētaiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.18 viņantãrttatiruppatikam paõ - intaëam tirucciŸŸampalam 177 o­Ÿuko lāmavar cintai yuyarvarai o­Ÿuko lāmuya rummati cåņuvar o­Ÿuko lāmiņu veõņalai kaiyatu o­Ÿuko lāmavar årvatu tā­š. 4.18.1 178 iraõņuko lāmimai yērto×u pātam iraõņuko lāmilaī kuīku×ai peõõāõ iraõņuko lāmuru va¤ciŸu mā­ma×u iraõņuko lāmavar eyti­a tāmš. 4.18.2 179 m孟uko lāmavar kaõõuta lāva­a m孟uko lāmavar cålatti­ moyyilai m孟uko lāīkaõai kaiyatu vilnāõ m孟uko lāmpura meyta­a tāmš. 4.18.3 180 nāluko lāmavar tammuka māva­a nāluko lā¤ca­a ­ammutaŸ ŸēŸŸamum nāluko lāmavar årtiyi­ pātaīkaë nāluko lāmaŸai pāņi­a tāmš. 4.18.4 181 a¤cuko lāmavar āņara vi­paņam a¤cuko lāmavar velpula ­āva­a a¤cuko lāmavar kāyappaņ ņā­kaõai a¤cuko lāmavar āņi­a tāmš. 4.18.5 182 āŸuko lāmavar aīkam paņaitta­a āŸuko lāmavar tammaka ­ārmukam āŸuko lāmavar tārmicai vaõņi­kāl āŸuko lā¤cuvai yākki­a tāmš. 4.18.6 183 š×uko lāmavar å×i paņaitta­a š×uko lāmavar kaõņa iruīkaņal š×uko lāmavar āëu mulakaīkaë š×uko lāmicai yākki­a tāmš. 4.18.7 184 eņņukko lāmavar ãŸil peruīkuõam eņņukko lāmavar cåņu mi­amalar eņņukko lāmavar tēëiõai yāva­a eņņukko lānticai yākki­a tāmš. 4.18.8 185 o­patu pēlavar vācal vakutta­a o­patu pēlavar mārpi­il nåli×ai o­patu pēlavar kēlak ku×aŸcaņai o­patu pēlavar pāriņan tā­š. 4.18.9 186 pattukko lāmavar pāmpi­kaõ pāmpi­pal pattukko lāmeyi Ÿunnerin tukka­a pattukko lāmavar kāyappaņ ņā­Ÿalai pattukko lāmaņi yārceykai tā­š. 4.18.10 itu appåtināya­ār puttirarait tãõņiyaviņam nãīkumpaņi aruëicceytatu. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.19 tiruvārår paõ - cãkāmaram tirucciŸŸampalam 187 cålap paņaiyā­aic cå×āka vã×aruvik kēlattēņ kuīkuma¤cšr ku­Ÿeņ ņuņaiyā­aip pālotta me­mo×iyāë paīka­aip pāīkāya ālatti­ kã×ā­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.1 188 pakkamš pāriņaīkaë cå×ap paņutalaiyiŸ pukkavårp piccaiyšŸ Ÿuõņu polivuņaittāyk kokkiŸaki­ tåval koņiyeņutta kēvaõattē ņakkaõinta ammā­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.2 189 cšya ulakamu¤ celcārvu mā­ā­ai māyappēr vallā­ai mālaitā× mārpa­ai všyotta tēëiyartam me­mulaimšl taõcānti­ āyat tiņaiyā­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.3 190 šŸšŸŸa māvšŸi eõkaõamum pi­paņara māŸšŸŸār vallaraõa¤ cãŸi mayā­atti­ n㟚ŸŸa mš­iyā­āy nãëcaņaimšl nãrtatumpa āŸšŸŸa antaõa­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.4 191 tāīkēla veëëelumpu påõņutam šŸšŸip pāīkā­a vårkkellā¤ cellum parama­ār tšīkāvi nāŸun tiruvārårt to­­akaril påīkēyi luëmaki×ntu pēkā tiruntārš. 4.19.5 192 empaņņam paņņa muņaiyā­ai yšrmatiyi­ numpaņņa¤ cšrnta nutalā­ai antivāyc cempaņ ņuņuttuc ciŸumā ­uriyāņai ampaņ ņacaittā­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.6 193 pē×otta veõmatiya¤ cåņip polintilaīku vš×at turipērttā­ veëvaëaiyāë tā­veruva å×ittã ya­­ā­ai ēīkolimāp påõņatēr ā×ittšr vittaka­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.7 194 va¤ca­aiyā rārpāņu¤ cārāta mainta­ait tu¤ciruëil āņal ukantā­ait ta­toõņar ne¤ciruë kårum po×utu nilāppārit ta¤cuņarāy ni­Ÿā­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.8 195 kāramutu ko­Ÿai kaņināŸu taõõe­­a nãramutu kētaiyē ņāņiya nãëmārpa­ pšramuta muõņārkaë uyyap peruīkaņalna¤ cāramutā vuõņā­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.9 196 tāņa vuņukkaiya­ tāmaraippå¤ cšvaņiya­ kēņalā všņatta­ koõņatēr vãõaiyi­ā­ āņaravak kiõkiõikkāl a­­ā­ēr cšņa­ai āņuntãk kåtta­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.10 197 ma¤cāņu ku­Ÿaņara v孟i maõiviralāŸ Ÿu¤cāppēr vāëarakka­ Ÿēëneriyak kaõkurutic ce¤cān taõivittut ta­mārpil pālveõõ㟠Ÿa¤cān taõintā­ai nā­kaõņa tārrš. 4.19.11 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.20 tiruvārår paõ - cãkāmaram tirucciŸŸampalam 198 kāõņalškarut tāyni­aintirun tš­ma­ampukun tāyka×alaņi påõņukoõ ņo×intš­ puŸampēyi ­ālaŸaiyē ãõņumāņaīkaë nãõņamāëikai mšle×ukoņi vā­iëammati tãõņivan tulavun tiruvārå rammā­š. 4.20.1 199 kaņampaņannaņa māņi­āykaëai kaõõe­akkoru kātalceytaņi oņuīki vantaņain tš­o×ippāy pi×aippavellām muņaīkiŸālmutu nãrmalaīkiëa vāëaiceīkayal cšlvarālkaëi Ÿaņainta taõka×a­i aõiyārå rammā­š. 4.20.2 200 arumaõittaņam påõmulai arampaiyaro ņaruëippāņiyar urimaiyiŸ Ÿo×uvār uttira palkaõattār viricaņaivira tikaëantaõar caivarpācupa tarkapālikaë teruvi­iŸ poliyun tiruvārå rammā­š. 4.20.3 201 påīka×alto×u tumparaviyum puõõiyāpu­i tāvu­poŸka×al ãīkirukkap peŸŸš­ e­­akuŸai yuņaiyš­ ēīkuteīkilai yārkamukiau vā×aimāvoņu mātuëampala tãīka­i citaŸun tiruvārå rammā­š. 4.20.4 202 nãŸucšrce×u mārpi­āyniram pāmatiyoņu nãëcaņaiyiņai āŸupāya vaittāy aņiyš aņainto×intš­ šŸivaõņoņu tumpiya¤ciŸa k孟aviõņa malarita×va×i tšŸalpāyn to×ukun tiruvārå rammā­š. 4.20.5 203 aëittuvantaņi kaito×umavar mšlvi­aikeņu me­Ÿivaiyakaī kaëittuvan tuņa­š kalantāņak kātalarāyk kuëittumå×kiyun tåviyuīkuņain tāņukētaiyar ku¤ciyuëpukat teëikkun tãrttamaŸāt tiruvārå rammā­š. 4.20.6 204 tiriyumveyil tãye×accilai vāīkini­Ÿava ­šye­cintaiyuņ piriyumā Ÿeīīa­š pi×aittšyum pēkaloņņš­ periyacenneŸ pirampurikenta cālitippiya me­Ÿivaiyakat tariyun taõka×a­i yaõiyārå rammā­š. 4.20.7 205 piŸattalumpiŸan tāŸpiõippaņa vāyntacaintuņa lampukuntuni­ ŸiŸakkumā Ÿuëatš i×ittš­ piŸappi­ainā­ aŸattaiyšpurin tama­atta­āy ārvacceŸŸakku rētanãkkiyu­ tiŸatta­āy o×intš­ tiruvārå rammā­š. 4.20.8 206muëaittaveõpiŸai moycaņaiyuņai yāyeppētume­ ­e¤ciņaīkoëëa vaëaittuk koõņiruntš­ valiceytu pēkaloņņš­ aëaippirinta alava­pēyppuku tantakālamuī kaõņuta­peņai tiëaikkun taõka×a­it tiruvārå rammā­š. 4.20.9 207nāņi­ārkama lammalaraya ­ēņiraõiya­ ākaīkãõņava­ nāņik kāõamāņņāt ta×alāya nampā­aip pāņuvārpaõi vārpallāõņicai kåŸupattarkaë cittattuëpukkut tšņik kaõņukoõņš­ tiruvārå rammā­š. 4.20.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.21 tiruvārårtiruvātiraittiruppatikam paõ - kuŸi¤ci tirucciŸŸampalam 208 muttu vitā­a maõippoŸ kavari muŸaiyālš pattarka ëēņu pāvaiyar cå×ap palippi­­š vittakak kēla veõņalai mālai viratikaë atta­ ārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.1 209 naõiyār cšyār nallār tãyār nāņēŸum piõitā­ tãrum e­Ÿu piŸaīkik kiņappārum maõiyš po­­š maintā maõāëā e­pārkaņ kaõiyā­ ārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.2 210 vãtikaë tēŸum veõkoņi yēņuvi tā­aīkaë cētikaë viņņuc cuņarmā maõikaë oëitē­Ÿac cātika ëāya pavaëamu muttut tāmaīkaë āti ārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.3 211 kuõaīkaë pšcik kåņip pāņit toõņarkaë piõaīkit tammiŸ pittaraip pēlap pitaŸŸuvār vaõaīki ni­Ÿu vā­avar vantu vaikalum aõaīka­ ārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.4 212 nilaveõ caīkum paŸaiyum ārppa niŸkillāp palaru miņņa kalla vaņaīkaë paranteīkuī kalava ma¤¤ai kāre­ Ÿeõõik kaëittuvan talama rārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.5 213 vimmā veruvā vi×iyāt te×iyā veruņņuvār tammāõ pilarāyt tariyār talaiyā­ muņņuvār emmā­ ãca­ entai e­appa­ e­pārkaņ kammā­ ārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.6 214 centuvar vāyār celva­ cšvaņi cintippār maintarka ëēņu maīkaiyar kåņima yaīkuvār intira ­āti vā­avar cittar eņuttšttum antira­ ārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.7 215 muņikaë vaõaīki måvā tārkaõ mu­cella vaņikoë všyttēë vā­ara maīkaiyar pi­cellap poņikaë påcip pāņun toõņar puņaicå×a aņikaë ārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.8 216 tu­pam nummait to×āta nāëkaë e­pārum i­pam nummai yšttu nāëkaë e­pārum numpi­ emmai nu×aiyap paõiyš e­pārum a­pa­ ārår ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.9 217 pārår pauvat tā­aip pattar paõintšttac cãrår pāņal āņal aŸāta cemmāppārn tērår o×iyā tulakam eīkum eņuttšttum ārå ra­Ÿa­ ātirai nāëāl atuvaõõam. 4.21.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.22 kēyil - tirunšricai paõ - kāntāram tirucciŸŸampalam 218 ce¤caņaik kaŸŸai muŸŸat tiëanilā eŸikku¤ ce­­i na¤caņaik kaõņa ­āraik kāõalā naŸava nāŸum ma¤caņaic cēlait tillai malkuciŸ Ÿampa lattš tu¤caņai iruë ki×iyat tuëaīkeri yāņu māŸš. 4.22.1 219 šŸa­ār šŸu tampāl iëanilā eŸikku¤ ce­­i āŸa­ār āŸu cåņi āyi×ai yāëēr pākam nāŸupå¤ cēlait tillai navi­ŸaciŸ Ÿampa lattš nãŸumey påci ni­Ÿu nãõņeri yāņu māŸš. 4.22.2 220 caņaiya­ār cānta n㟟ar ta­inilā eŸikku¤ ce­­i uņaiya­ā ruņaita laiyil uõpatum piccai yšŸŸuk kaņikoëpån tillai ta­­uņ karutuciŸ Ÿampa lattš aņika×a lārkka ni­Ÿu va­aleri yāņu māŸš. 4.22.3 221 paiyara vacaitta alkuŸ pa­inilā eŸikku¤ ce­­i maiyarik kaõõi yāëum mālumēr pāka mākic ceyyeri tillai ta­­uņ ņika×ntaciŸ Ÿampa lattš kaiyeri vãci ni­Ÿu ka­aleri yāņu māŸš. 4.22.4 222 ēti­ār vštam vāyāl oëinilā eŸikku¤ ce­­ip påta­ār påta¤ cå×ap puliyuri yataëa ­ārtām nāta­ār tillai ta­­uë navi­ŸaciŸ Ÿampa lattš kātilveõ ku×aikaë tā×ak ka­aleri yāņu māŸš. 4.22.5 223 ēruņam piruva rāki oëinilā eŸikku¤ ce­­ip pāriņam pāõi ceyyap payi­Ÿaem parama mårtti kāriņan tillai ta­­uņ karutuciŸ Ÿampa lattš pšriņam peruka ni­Ÿu piŸaīkeri yāņu māŸš. 4.22.6 224 mutaŸŸa­ic caņaiyai må×ka muki×nilā eŸikku¤ ce­­i matakkaëiŸ Ÿurivai pērtta maintaraik kāõa lākum matattuvaõ ņaŸaiyu¤ cēlai malkuciŸ Ÿampa lattš katattatē rarava māņak ka­aleri yāņu māŸš. 4.22.7 225 maŸaiya­ār ma×uvo­ Ÿšnti maõinilā eŸikku¤ ce­­i iŸaiva­ār empi rā­ār šttuvār iņarkaë tãrppār ciŸaikoënãrt tillai ta­­uņ ņika×ntaciŸ Ÿampa lattš aŸaika×a lārkka ni­Ÿu va­aleri yāņu māŸš. 4.22.8 226 virutta­āyp pāla ­āki virinilā eŸikku¤ ce­­i nirutta­ār nirutta¤ ceyya nãõņapu­ caņaikaë tā×ak karutta­ār tillai ta­­uņ karutuciŸ Ÿampa lattš aruttamā mš­i ta­­ē ņa­aleri yāņu māŸš. 4.22.9 227 pāla­āy virutta ­ākip pa­inilā eŸikku¤ ce­­i kāla­aik kālāŸ kāynta kaņavuëār viņaiyo­ ŸšŸi ¤ālamān tillai ta­­uë navi­ŸaciŸ Ÿampa lattš nãla¤cšr kaõņa ­ārtām nãõņeri yāņu māŸš. 4.22.10 228 matiyilā arakka ­ēņi māmalai yeņukka nēkki netiya­Ÿēë neriya v孟i nãņirum po×ilkaë cå×nta matiyantēy tillai ta­­uë malkuciŸ Ÿampa lattš aticayam pēla ni­Ÿu va­aleri yāņu māŸš. 4.22.11 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - målattā­anāyakar, capānātar. tšviyār - civakāmiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.23 kēyil - tirunšricai paõ - kolli tirucciŸŸampalam 229 patta­āyp pāņa māņņš­ parama­š parama yēkã etti­āŸ patti ceykš­ e­­ainã ika×a všõņā mutta­š mutalvā tillai ampalat tāņu ki­Ÿa attāvu­ āņal kāõpā­ aņiya­š­ vanta vāŸš. 4.23.1 230 karutta­āyp pāņa māņņš­ kāmpa­a tēëi paīkā oruttarā laŸiya voõõāt tiruvuru vuņaiya cētã tiruttamān tillai ta­­uņ ņika×ntaciŸ Ÿampa lattš niruttamnā­ kāõa všõņi nšrpaņa vanta vāŸš. 4.23.2 231 kšņņilš­ kiëaipi riyš­ kšņkumā kšņņi yākil nāņņi­š­ ni­Ÿa­ pātam naņuppaņa ne¤ci ­uëëš māņņi­ãr vāëai pāyu malkuciŸ Ÿampa lattš kåņņamāī kuvimu laiyāë kåņanã yāņu māŸš. 4.23.3 232 cintaiyait tikaippi yātš ceŸivuņai aņimai ceyya entainã aruëic ceyyāy yātunā­ ceyva te­­š centiyār všëvi ēvāt tillaicciŸ Ÿampa lattš antiyum pakalum āņa aņiyiõai alacuī kollē. 4.23.4 233 kaõņavā tirintu nāëuī karutti­āl ni­Ÿa­ pātaī koõņirun tāņip pāņik kåņuva­ kuŸippi ­ālš vaõņupaõ pāņu¤ cēlai malkuciŸ Ÿampa lattš eõņicai yēru mštta iŸaivanã yāņu māŸš. 4.23.5 234 pārttirun taņiya ­š­nā­ paravuva­ pāņi yāņi mårttiyš e­pa­ u­­ai måvaril mutalva­ e­pa­ šttuvār iņarkaë tãrppāy tillaicciŸ Ÿampa lattuk kåttāvu­ kåttuk kāõpā­ kåņanā­ vanta vāŸš. 4.23.6 235 poyyi­ait tavira viņņup puŸamalā aņimai ceyya aiyanã aruëic ceyyāy ātiyš āti mårtti vaiyakan ta­­il mikka malkuciŸ Ÿampa lattš paiyani­ ­āņal kāõpā­ paramanā­ vanta vāŸš. 4.23.7 236 ma­atti­ār tikaittu nāëum māõpalā neŸikaë mšlš ka­aipparāl e­cey kš­ē kaŸaiyaõi kaõņat tā­š ti­aitta­ai vštaī ku­Ÿāt tillaicciŸ Ÿampa lattš a­aittuni­ ­ilayaī kāõpā­ aņiya­š­ vanta vāŸš. 4.23.8 237 ne¤ci­ait tåymai ceytu ni­aikkumā ni­aippi yātš va¤camš ceyti yālē vā­avar talaiva ­šnã ma¤caņai cēlait tillai malkuciŸ Ÿampa lattš a¤colāë kāõa ni­Ÿu a×akanã yāņu māŸš. 4.23.9 238 maõõuõņa māla va­um malarmicai ma­­i ­ā­um viõõuõņa tiruvu ruvam virumpi­ār kāõa māņņār tiõõuõņa tiruvš mikka tillaicciŸ Ÿampa lattš paõõuõņa pāņa lēņum paramanã yāņu māŸš. 4.23.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.24 tiruvatikaivãraņņā­am - tirunšricai 239 irumpukop paëitta yā­ai ãruri pērtta ãca­ karumpukop paëitta i­coŸ kārikai pāka mākac curumpukop paëitta kaīkait tuvalainãr caņaiyi lšŸŸa arumpukop paëitta ce­­i atikaivã raņņa ­ārš. 4.24.1 240 kompukop paëitta tiīkaņ kēõalveõ piŸaiyu¤ cåņi vampukop paëitta ko­Ÿai vaëarcaņai mšlum vaittuc cempukop paëitta m孟u matiluņa­ curuīka vāīki ampukop paëikka eytār atikaivã raņņa ­ārš. 4.24.2 241 viņaiyuīkop paëitta pātam viõõavar paravi yšttac caņaiyuīkop paëitta tiīkaņ cāntaveõ õãŸu påci uņaiyuīkop paëitta nākam uëkuvār uëëat te­Ÿum aņaiyuīkop paëitta cãrār atikaivã raņņa ­āŸš. 4.24.3 242 kaŸaiyuīkop paëitta kaõņar kāmavšë uruvam maīka iŸaiyuīkop paëitta kaõõār šttuvār iņarkaë tãrppār maŸaiyuīkop paëitta nāvar vaõņuõņu pāņuī ko­Ÿai aŸaiyuīkop paëitta ce­­i atikaivã raņņa ­ārš. 4.24.4 243 nãŸukop paëitta mārpar ni×altika× ma×uvo­ Ÿšntik kåŸukop paëitta kētai kēlvaëai mātēr pākam šŸukop paëitta pātam imaiyavar paravi yštta āŸukop paëitta ce­­i atikaivã raņņa ­ārš. 4.24.5 244 vaõaīkukop paëitta pātam vā­avar paravi yšttap piõaīkukop paëitta ce­­ic caņaiyuņaip perumai yaõõal cuõaīkukop paëitta koīkaic curiku×al pāka māka aõaīkukop paëitta mš­i atikaivã raņņa ­ārš. 4.24.6 245 cålaīkop paëitta kaiyar cuņarviņu ma×uvāë vãci nåluīkop paëitta mārpil nuõpoŸi yarava¤ cšrtti māluīkop paëitta pākar vaõņupaõ pāņuī ko­Ÿai ālaīkop paëitta kaõņat tatikaivã raņņa ­āŸš. 4.24.7 246 nākaīkop paëitta kaiyar nā­maŸai yāya pāņi mškaīkop paëitta tiīkaë viricaņai mšlum vaittup pākaīkop paëitta mātar paõõuņa­ pāņi yāņa ākaīkop paëitta tēëār atikaivã raņņa ­ārš. 4.24.8 247 paravukop paëitta pāņal paõõuņa­ pattar štta viravukop paëitta kaīkai viricaņai mšva vaittu iravukop paëitta kaõņar šttuvā riņarkaë tãrppār aravukop paëitta kaiyar atikaivã raņņa ­ārš. 4.24.9 248 toõņaikop paëitta cevvāyt tuņiyiņaip paravai yalkuŸ koõņaikop paëitta kētaik kēlvaëai pāka māka vaõņukop paëitta tãntš­ varikkayal paruki māntak keõņaikop paëitta teõõãrk keņilavã raņņa ­ārš. 4.24.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.25 tiruvatikaivãraņņā­am - tirunšricai 249 veõõilā matiyan ta­­ai viricaņai mšva vaittu uõõilāp pukuntu ni­Ÿaī kuõarvi­uk kuõarak kåŸi viõõilār mãyac cårar všõņuvār všõņu vārkkš aõõiyār peritu¤ cšyār atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.1 250 pāņi­ār maŸaikaë nā­kum pāyiruë pukunte­ uëëaī kåņi­ār kåņa lāla vāyilār nalla ko­Ÿai cåņi­ār cåņal mšvic cå×cuņarc cuņalai veõõ㠟āņi­ār āņal mšvi atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.2 251 å­aiyš ka×ikka všõņil uõarmi­kaë uëëat tuëëš tš­aiya malarkaë koõņu cintaiyuņ cintik ki­Ÿa š­aiya palavu māki imaiyavar štta ni­Ÿu ā­aiyi­ urivai pērttār atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.3 252 turuttiyāī kurampai ta­­il toõõ域aī kaŸuvar ni­Ÿu viruttitā­ taruka ve­Ÿu všta­ai palavu¤ ceyya varuttiyāl valla vāŸu vantuvan taņaiya ni­Ÿa aruttiyārk ka­par pēlum atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.4 253 pattiyāl štti ni­Ÿu paõipavar ne¤cat tuëëār tuttiain talaiya nāka¤ cå×caņai muņimšl vaittu uttara malaiyar pāvai umaiyavaë naņuīka a­Ÿu attiyi­ urivai pērttār atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.5 254 varimuri pāņi ye­Ÿum vallavā Ÿaņaintu ne¤cš kariyuri måņa valla kaņavuëaik kālat tālš curipuri viriku ×alāë tuņiyiņaip paravai yalkul arivaiyēr pākar pēlum atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.6 255 nãtiyāl ni­aicey ne¤cš nimala­ai nitta mākap pātiyām umaita­ ­ēņum pākamāy ni­Ÿa entai cētiyāyc cuņarvi ëakkāyc cuõõaveõ õãŸa tāņi ātiyum ãŸu mā­ār atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.7 256elliyum pakalu mellān tu¤cuvšŸ koruvar vantu pulliya ma­attuk kēyil pukka­ar kāma ­e­­um villiaiī kaõaiyi ­ā­ai ventuka nēkki yiņņār alliyam pa×a­a všli atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.8 257 o­Ÿavš yuõarti rākil ēīkārat toruva ­ākum ve­Ÿaaim pula­kaë tammai vilakkutaŸ kuriyã rellām na­Ÿava­ nāra õa­um nā­muka­ nāņik kāõkuŸ Ÿa­Ÿavark kariyar pēlum atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.9 258 taņakkaiyāl eņuttu vaittut taņavarai kuluīka ārttuk kiņakkaiyāl iņarka ëēīkak kiëarmaõi muņikaë cāya muņakki­ār tiruvi ralā­ murukamar kētai pākat taņakki­ār e­­ai yāëum atikaivã raņņa ­ārš. 4.25.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.26 tiruvatikaivãraņņā­am - tirunšricai tirucciŸŸampalam 259 nampa­š eīkaë kēvš nāta­š āti mårtti paīka­š parama yēki e­Ÿe­Ÿš paravi nāëu¤ cempo­š pavaëak ku­Ÿš tika×malarp pātaī kāõpā­ a­pa­š alantu pē­š­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.1 260 poyyi­āl miņainta pērvai puraipurai a×uki vã×a meyya­āy vā×a māņņš­ všõņiŸŸo­ Ÿaivar všõņār ceyyatā maraikaë a­­a cšvaņi iraõņuī kāõpā­ aiyanā­ alantu pē­š­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.2 261 nãtiyāl vā×a māņņš­ nittalun tyš ­allš­ ētiyum uõara māņņš­ u­­aiyuë vaikka māņņš­ cētiyš cuņarš u­Ÿa­ tåmalarp pātaī kāõpā­ ātiyš alantu pē­š­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.3 262 teruëumā teruëa māņņš­ tãvi­aic cuŸŸa me­­um poruëuëš a×unti nāëum pēvatēr neŸiyuī kāõš­ iruëumā maõikaõ ņāni­ iõaiyaņi iraõņuī kāõpā­ aruëumā Ÿaruëa všõņum atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.4 263 a¤ci­āl iyaŸŸap paņņa ākkaipeŸ Ÿata­uë vā×um a¤ci­āl aņarkkap paņņiī ku×itarum āta ­š­ai a¤ci­āl uykkum vaõõaī kāņņi­āyk kaccan tãrntš­ a¤ci­āl polinta ce­­i atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.5 264 uŸukayi Ÿåcal pēla o­Ÿuviņ ņo­Ÿu paŸŸi maŸukayi Ÿåcal pēla vantuvan tulavu ne¤cam peŸukayi Ÿåcal pēlap piŸaipulku caņaiyāy pātat taŸukayi Ÿåca lā­š­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.6 265 ka×ittilš­ kāma vennēy kāta­mai e­­um pācam o×ittilš­ å­kaõ nēkki uõarve­um imaiti Ÿantu vi×ittilš­ veëiŸu tē­Ÿa vi­aiye­u¤ carakkuk koõņš­ a×ittilš­ ayarttup pē­š­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.7 266 ma­Ÿattup pu­­ai pēla marampaņu tuyara meyti o­Ÿi­āl uõara māņņš­ u­­aiyuë vaikka māņņš­ ka­Ÿiya kāla­ vantu karukku×i vi×uppa taŸkš a­Ÿi­ā­ alaman tiņņš­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.8 267 piõiviņā ākkai peŸŸš­ peŸŸamo­ ŸšŸu vā­š paõiviņā iņumpai ye­­um pāca­at ta×untu ki­Ÿš­ tuõivilš­ tåya ­allš­ tåmalarp pātaī kāõpā­ aõiya­āy aŸiya māņņš­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.9 268 tiruvi­āë ko×una ­ārun ticaimuka muņaiya kēvum iruvarum e×untum vã×ntum iõaiyaņi kāõa māņņā oruva­š empi rā­š u­tirup pātaī kaõpā­ aruva­š aruëa všõņum atikaivã raņņa ­ārš. 4.26.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.27 tiruvatikaivãraņņā­am - tirunšricai tirucciŸŸampalam 269 maņakki­ār puliyi­ tēlai māmaõi nākaī kaccā muņakki­ār muki×veõ ņiīkaë moycaņaik kaŸŸai ta­mšl toņakki­ār toõņaic cevvāyt tuņiyiņaip paravai yalkul aņakki­ār keņila všli atikaivã raņņa ­ārš. 4.27.1 270 cåņi­ār kaīkai yāëaic cåņiya tu×a­i kšņņaī kåņi­āë naīkai yāëum åņalai o×ikka všõņip pāņi­ār cāma vštam pāņiya pāõi yālš āņi­ār keņila všli atikaivã raņņa ­ārš. 4.27.2 271 kompi­ār ku×aitta vš­aŸ kēmaka­ kēla nãrmai nampi­ār kāõa lākā vakaiyatēr naņalai ceytār vempi­ār matilkaë m孟um villiņai erittu vã×tta ampi­ār keņila všli atikaivã raņņa ­ārš. 4.27.3 272 maŸipaņak kiņanta kaiyar vaëariëa maīkai pāka¤ ceŸipaņak kiņanta cekkarc ce×umatik ko×untu cåņi poŸipaņak kiņanta nākam pukaiyumi×n ta×ala vãkkik kiŸipaņa naņappar pēluī keņilavã raņņa ­ārš. 4.27.4 273 narivarāl kavvac ce­Ÿu naŸŸacai i×anta totta terivarāl mālkoë cintai tãrppatēr cintai ceyvār varivarāl ukaëun teõõãrk ka×a­icå× pa×a­a všli arivarāl vayalkaë cå×nta atikaivã raņņa ­ārš. 4.27.5 274 puëëalait tuõņa ēņņil uõņupēy palācaī kompi­ cuëëalaic cuņalai veõõ㠟aõintavar maõiveë 빟Ÿut tuëëalaip pāka­ Ÿa­­ait toņarntiīkš kiņakki­ Ÿš­ai aëëalaik kaņappit tāëum atikaivã raņņa ­ārš. 4.27.6 275 nãŸiņņa nutalar všlai nãla¤cšr kaõņar mātar kåŸiņņa meyya rākik kåŸi­ār āŸum nā­kuī kãŸiņņa tiīkaë cåņik kiëartaru caņaiyi ­uëëāl āŸiņņu muņippar pēlum atikaivã raņņa ­ārš. 4.27.7 276 kāõilār karuttil vārār tiruttalār porutta lākār šõilār iŸappum illār piŸappilār tuŸakka lākār nāõilār aiva rēņum iņņe­ai viravi vaittār āõalār peõõum allār atikaivã raņņa ­ārš. 4.27.8 ippatikattil 9-m ceyyuë citaintu pēyiŸŸu. 4.27.9 277 tãrttamā malaiyai nēkkic ceruvali arakka­ ce­Ÿu pšrttalum pštai a¤cap peruvira lata­ai y孟ic cãrttamā muņikaë pattu¤ citaŸuvit tava­ai ya­Ÿu ārttavāy alaŸa vaittār atikaivã raņņa ­ārš. 4.27.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.28 tiruvatikaivãraņņā­am - tirunšricai tirucciŸŸampalam 278 mu­pelām iëaiya kālam mårttiyai ni­aiyā tēņik kaõkaõa irumi nāëuī karutta×in tarutta mi­Ÿip pi­paka luõaīkal aņņum pštaimār pē­Ÿš­ uëëam a­pa­āy vā×a māņņš­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.28.1 279 kaŸaipperuī kaõņat tā­š kāykatir nama­ai ya¤ci niŸaipperuī kaņalaik kaõņš­ nãëvarai yucci kaõņš­ piŸaipperu¤ ce­­i yā­š pi¤¤akā ivaiya ­aittum aŸuppatēr upāyaī kāõš­ atikaivã raņņa ­ārš. 4.28.2 280 nāta­ā re­­a nāëum naņuīki­a rākit taīkaë štaīkaë aŸiya māņņār iõaiyaņi to×utēm e­pār āta­ā ­ava­e­ Ÿeëki atikaivã raņņa ­šni­ pātanā­ paravā tuykkum pa×avi­aip parici lš­š. 4.28.3 281 cuņalaicšr cuõõa meyyar curumpuõa virinta ko­Ÿaip paņalaicšr alaīkal mārpar pa×a­a¤cšr ka×a­it teīki­ maņalainãr ki×iya vēņi ata­iņai maõikaë cintuī keņilavã raņņa mšya kiëarcaņai muņiya ­ārš. 4.28.4 282 mantira muëëa tāka maŸikaņa le×uney yāka intira­ všëvit tãyil e×untatēr ko×unti­ vaõõa¤ cintira māka nēkkit teruņņuvār teruņņa vantu kantiram muralu¤ cēlaik kā­alaī keņilat tārš. 4.28.5 ippatikattil 6,7,8,9-m ceyyuņkaë citaintu pēyi­a. 4.28.6-9 283 mai¤¤ala ma­aiya kaõõāë paīka­mā malaiyai yēņi mey¤¤aram putiram pilka vicaitaõin tarakka­ vã×ntu kai¤¤aram pe×uvik koõņu kātalāl i­itu co­­a ki­­araī kšņņu kantār keņilavã raņņa ­ārš. 4.28.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.29 tiruccempo­paëëi - tirunšricai tirucciŸŸampalam 284 å­i­uë ëuyirai vāņņi yuõarvi­ārk keëiya rāki vā­i­uë vā­a varkkum aŸiyalā kāta va¤car nā­e­iŸ Ÿā­š ye­­u ¤ā­attār pattar ne¤cuë tš­umi­ ­amutu mā­ār tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.1 285 noyyavar vi×umi yārum nåli­uë neŸiyaik kāņņum meyyavar poyyu millār uņale­um iņi¤cil ta­­il neyyamar tiriyu māki ne¤cattuë viëakku mākic ceyyavar kariya kaõņar tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.2 286 veëëiyar kariyar ceyyar viõõava ravarkaë ne¤cuë oëëiyar å×i yå×i yulakama tštta ni­Ÿa paëëiyar ne¤cat tuëëār pa¤camam pāņi yāņun teëëiyar kaëëan tãrppār tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.3 287 tantaiyun tāyu mākit tā­ava­ ¤ā­a mårtti muntiya tšvar kåņi muŸaimuŸai irukkuc colli entainã caraõa me­Ÿaī kimaiyavar paravi yšttac cintaiyuņ civama tā­ār tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.4 288 āŸuņaic caņaiyar pēlum a­paruk ka­par pēluī kåŸuņai meyyar pēluī kēëara varaiyar pēlum nãŸuņai ya×akar pēlum neytalš kama×u nãrmaic cšŸuņaik kamala všlit tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.5 289 ¤ālamum aŸiya všõņi­ na­Ÿe­a vā×a luŸŸãr kālamuī ka×iya lā­a kaëëattai o×iya killãr kēlamum všõņā ārvac ceŸŸaīkaë kurēta nãkkil cãlamum nē­pu māvār tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.6 290 purikālš nšca¤ ceyya iruntapuõ ņarãkat tārum erikālš m孟u māki imaiyavar to×ani­ Ÿārum terikālš m孟u canti tiyā­ittu vaõaīka ni­Ÿu tirikālaī kaõņa entai tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.7 291 kāruņaik ko­Ÿai mālai katirmati aravi ­ēņum nãruņaic caņaiyuë vaitta nãtiyār nãti yuëëār pāroņu viõõum maõõum pati­eņņuk kaõaīka ëšttac cãroņu pāņa lā­ār tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.8 292 ēvāta maŸaival lā­um ētanãr vaõõa­ kāõā måvāta piŸappi lārum mu­ikaëā ­ārkaë šttum påvā­a m孟um munnåŸ ŸaŸupatu mākum entai tšvāti tšva re­Ÿun tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.9 293 aīkaīka ëāŸu nā­kum antaõark karuëic ceytu caīkaīkaë pāņa āņu¤ caīkara­ malaie ņuttā­ aīkaīkaë utirntu cēra alaŸiņa aņarttu ni­Ÿu¤ ceīkaõveë 빟a tšŸun tiruccempo­ paëëi yārš. 4.29.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - cor­apurãcar, tšviyār - cukantava­anāyaki. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.30 tirukka×ippālai - tiru nšricai tirucciŸŸampalam 294 naīkaiyaip pākam vaittār ¤ā­attai navila vaittār aīkaiyil a­alum vaittār ā­aiyi­ urivai vaittār taīkaiyi­ yā×um vaittār tāmarai malarum vaittār kaīkaiyaic caņaiyuë vaittār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.1 295 viõõi­ai virumpa vaittār všëviyai všņka vaittār paõõi­aip pāņa vaittār pattarkaë payila vaittār maõõi­ait tāva nãõņa māli­uk karuëum vaittār kaõõi­ai neŸŸi vaittār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.2 296 vāma­ai vaõaīka vaittār vāyi­ai vā×tta vaittār cēma­aic caņaimšl vaittār cētiyuņ cēti vaittār āma­ai yāņa vaittār a­pe­um pācam vaittār kāma­aik kāynta kaõõār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.3 297 ariya­a aīkam vštam antaõark karuëum vaittār periya­a puraīkaë m孟um pšra×a luõõa vaittār pariyatã vaõõa rākip pavaëampēl niŸattai vaittār kariyatēr kaõņam vaittār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.4 298 kåriruë ki×iya ni­Ÿa koņuma×uk kaiyil vaittār pšriruë ka×iya malku piŸaipu­aŸ caņaiyuë vaittār āriruë aõņam vaittār aŸuvakaic camayam vaittār kāriruë kaõņam vaittār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.5 299 uņņaīku cintai vaittār uëkuvārk kuëëam vaittār viņņaīku všëvi vaittār ventuyar tãra vaittār naņņaīku naņamum vaittār ¤ā­amu navila vaittār kaņņaīkan tēõmšl vaittār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.6 300 å­appš ro×iya vaittār ētiyš uõara vaittār ¤ā­appšr navila vaittār ¤ā­amu naņuvum vaittār vā­appš rāŸum vaittār vaikuntaŸ kā×i vaittār kā­appšr kātal vaittār ka×ippālaic cšrppa ­ārš 4.30.7 301 koīki­um arumpu vaittār k域aīkaë keņukka vaittār caīki­uë muttam vaittār cāmpalum påca vaittār aīkamum vštam vaittār ālamum uõņu vaittār kaīkulum pakalum vaittār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.8 302 caturmuka­ tā­um mālun tammilš ikalak kaõņu etirmuka mi­Ÿi ni­Ÿa eriyuru vata­ai vaittār pitirmuka­ kāla­ Ÿa­­aik kālta­iŸ pitira vaittār katirmuka¤ caņaiyil vaittār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.9 303 māli­āë naīkai a¤ca matililaī kaikku ma­­a­ všli­ā­ vekuõ ņeņukkak kāõņalum všta nāva­ nåli­ā­ nēkki nakku noņippatē raëavil vã×ak kāli­āl 孟i yiņņār ka×ippālaic cšrppa ­ārš. 4.30.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - pālvaõõavãcuvarar, tšviyār - poŸpatavštanāyaki. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.31 tirukkaņavår - tirunšricai tirucciŸŸampalam 304 poëëatta kāya māyap poruëi­aip pēka mātar veëëattaik ka×ikka všõņil virumpumi­ viëakkut tåpam uëëatta tiriyo­ ŸšŸŸi uõarumā Ÿuõara vallār kaëëattaik ka×ippar pēluī kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.1 305 maõõiņaik kurampai ta­­ai matittunãr maiya leytil viõõiņait taruma rāca­ všõņi­āl vilakku vārār paõõiņaic cuvaikaë pāņi āņiņum pattark ke­Ÿuī kaõõiņai maõiyar pēluī kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.2 306 poruttiya kurampai ta­­uņ poynaņai celuttu ki­Ÿãr orutta­ai yuõara māņņãr uëëattiŸ koņumai nãkkãr varutti­a kaëiŸu ta­­ai varuttumā varutta vallār karutti­il iruppar pēluī kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.3 307perumpular kālai må×kip pittaŸkup patta rāki arumpoņu malarkaë koõņāī kārvattai yuëëš vaittu virumpinal viëakkut tåpam vitiyi­āl iņaval lārkkuk karumpi­iŸ kaņņi pēlvār kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.4 308 talakkamš ceytu vā×ntu takkavā Ÿo­Ÿu mi­Ÿi vilakkuvā rilāmai yālš viëakkatiŸ kē×i pē­Ÿš­ malakkuvār ma­atti ­uëëš kāla­ār tamarkaë vantu kalakkanā­ kalaīku ki­Ÿš­ kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.5 309 pa×iyuņai yākkai ta­­iŸ pā×ukkš nãri Ÿaittu va×iyiņai vā×a māņņš­ māyamun teëiya killš­ a×ivuņait tāya vā×kkai aivarāl alaikkap paņņuk ka×iyiņait tēõi pē­Ÿš­ kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.6 310 māyattai aŸiya māņņš­ maiyalkoë ma­atta ­ākip pšyottuk kkai yā­š­ pi¤¤akā piŸappo­ Ÿillã nšyattāl ni­aiya māņņš­ nãta­š nãca­š­ nā­ kāyattaik ka×ikka māņņš­ kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.7 311 paŸŸilā vā×kkai vā×ntu pā×ukkš nãri Ÿaittš­ uŸŸalāŸ kayavar tšŸā re­­uīkaņ ņuraiyē ņottš­ eŸŸuëš­ e­cey kš­nā­ iņumpaiyāl ¤ā­a mštuī kaŸŸilš­ kaëaikaõ kāõš­ kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.8 312 cšli­nšr a­aiya kaõõār tiŸamviņņuc civa­uk ka­pāyp pālunaŸ Ÿayirney yēņu palapala āņņi ye­Ÿum māli­ait tavira ni­Ÿa mārkkaõņaŸ kāka va­Ÿu kāla­ai yutaippar pēluī kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.9 313 munturu iruva rēņu måvaru māyi ­ārum intira ­ēņu tšvar iruņikaë i­pa¤ ceyya vantiru patukaë tēëāl eņuttava­ valiyai vāņņik kantiru vaīkaë kšņņār kaņavårvã raņņa ­ārš. 4.31.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - amirtakaņšcuvarar, tšviyār - apirāmiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.32 tiruppayaŸŸår - tiru nšricai tirucciŸŸampalam 314 urittiņņār ā­ai yi­Ÿēë utiravā Ÿo×uki yēņa virittiņņār umaiyā ëa¤ci viralvitirt talakkaõ nēkkit tarittiņņār ciŸitu pētu tarikkila rākit tāmu¤ cirittiņņār eyiŸu tē­Ÿat tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.1 315 uvantiņņaī kumaiyēr pākam vaittavar å×i yå×i pavantiņņa parama ­ār tām malaiccilai nākam šŸŸik kavarntiņņa puraīkaë m孟uī ka­aleri yākac cãŸic civantiņņa kaõõar pēlun tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.2 316 naīkaëuk karuëa te­Ÿu nā­maŸai yētu vārkaë taīkaëuk karuëum eīkaë tattuva­ Ÿa×ala­ Ÿa­­ai eīkaëuk karuëcey ye­­a ni­Ÿava­ nākam a¤cun tiīkaëuk karuëic ceytār tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.3 317 pārtta­uk karuëum vaittār pāmparai yāņa vaittār cātta­ai maka­ā vaittār cāmuõņi cāma vštaī kåttoņum pāņa vaittār kēëarā matiyam nalla tãrttamu¤ caņaimšl vaittār tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.4 318 måvakai måvar pēlum muŸŸumā neŸŸik kaõõar nāvakai nāvar pēlum nā­maŸai ¤ā­a mellām āvakai yāvar pēlum ātirai nāëar pēlun tšvarkaë tšvar pēlun tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.5 319 ¤āyiŸāy nama­u māki varuõa­āyc cēma ­ākit tãyaŸā niruti vāyut tippiya cānta ­ākip pšyaŸāk kāņņi lāņum pi¤¤aka­ entai pemmā­ tãyaŸāk kaiyar pēlun tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.6 320 āviyāy aviyu māki arukkamāyp perukka mākip pāviyar pāvan tãrkkum parama­āyp pirama ­ākik kāviyaī kaõõa ëākik kaņalvaõõa māki ni­Ÿa tšviyaip pākam vaittār tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.7 321 tantaiyāyt tāyu mākit taraõiyāyt taraõi yuëëārk kentaiyu me­­a ni­Ÿa š×ula kuņa­u māki entaiyem pirā­š e­Ÿe­ Ÿuëkuvā ruëëat te­Ÿu¤ cintaiyu¤ civamu māvār tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.8 322 pula­kaëaip pēka nãkkip puntiyai yoruīka vaittu ilaīkaëaip pēka ni­Ÿu iraõņaiyum nãkki yo­Ÿāy malaīkaëai māŸŸa vaëëār ma­atti­uņ pēka mākic ci­aīkaëaik kaëaivar pēlun tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.9 323 mårttita­ malaiyi­ mãtu pēkātā mu­intu nēkkip pārttuttā­ påmi mšlāŸ pāyntuņa­ malaiyaip paŸŸi ārttiņņā­ muņikaë pattum aņarttunal larivai ya¤cat tšttettā e­­ak kšņņār tiruppayaŸ Ÿåra ­ārš. 4.32.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - tiruppayattãcuvarar, tšviyār - kāviyaīkaõõiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.33 tirumaŸaikkāņu - tiru nšricai tirucciŸŸampalam 324 intira ­ēņu tšvar iruņikaë šttu ki­Ÿa cuntara mā­ār pēlun tutikkalā¤ cēti pēlu¤ cantira ­ēņuī kaīkai aravaiyu¤ caņaiyuë vaittu mantira mā­ār pēlum māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.1 325 tšya­a nāņa rākit tšvarkaë tšvar pēlum pāya­a nāņa Ÿukkum pattarkaë paõiya vammi­ kāya­a nāņu kaõņaī kata­uëār kāëa kaõņar māya­a nāņar pēlum māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.2 326aŸumaiyiv vulaku ta­­ai yāme­ak karuti ni­Ÿu veŸumaiyi­ ma­aikaë vā×ntu vi­aikaëāl nalivu õātš ciŸumati aravu ko­Ÿai tika×taru caņaiyuë vaittu maŸumaiyum immai yāvār māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.3 327 kālkoņut tirukai yšŸŸik ka×inirait tiŸaicci mšyntu tēlpaņut tutira nãrāŸ cuvareņut tiraõņu vācal šlvuņait tāva maittaī kš×ucā lškam paõõi mālkoņut tāvi vaittār māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.4 328 viõõi­ār viõõi­ mikkār vštaīkaë virumpi yētap paõõi­ār ki­­a raīkaë pattarkaë pāņi yāņak kaõõi­ār kaõõi ­uëëš cētiyāy ni­Ÿa entai maõõi­ār valaīkoõ ņšttum māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.5 329 aīkaiyuë a­alum vaittār aŸuvakaic camayam vaittār taīkaiyil vãõai vaittār tammaņi parava vaittār tiīkaëaik kaīkai yēņu tika×taru caņaiyuë vaittār maīkaiyaip pākam vaittār māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.6 330 kãtarāyk kãtaī kšņņuk ki­­aran ta­­ai vaittār vštarāy všta mēti viëaīkiya cēti vaittār štarāy naņņa māņi iņņamāyk kaīkai yēņu mātaiyēr pākam vaittār māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.7 331 ka­atti­ār vali yuņaiya kaņimatil araõam m孟u¤ ci­atti­uņ ci­amāy ni­Ÿu tãye×ac ceŸŸār pēlun ta­atti­ait tavirntu ni­Ÿu tammaņi paravu vārkku ma­atti­uë mācu tãrppār māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.8 332 tšca­ait tšca­ Ÿa­­ait tšvarkaë pēŸŸi caippār vāca­ai ceytu ni­Ÿu vaikalum vaõaīku mi­kaë kāci­aik ka­alai e­Ÿuī karutti­il vaitta varkku māci­ait tãrppar pēlum māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.9 333 piõiyuņai yākkai ta­­aip piŸappaŸut tuyya všõņiŸ paõiyuņait to×ilkaë påõņu pattarkaë paŸŸi ­ālš tuõivuņai arakka ­ēņi eņuttalun tēkai a¤ca maõimuņip patti Ÿuttār māmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - vštāraõiyšcuvarar, tšviyār - yā×aippa×ittamo×iyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.34 tirumaŸaikkāņu - tiru nšricai tirucciŸŸampalam 334 tšraiyu mšlka ņāvit tiõõamāt teëintu nēkki yāraiyu mšlu õarā āõmaiyā­ mikkā­ ta­­aip pāraiyum viõõum a¤cap paranta tēë muņiyaņarttuk kārikai a¤ca le­pār kalimaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.1 335 mukkimu­ vekuõņe ņutta muņiyuņai arakkarkē­ai nakkirun t孟ic ce­­i nāõmati vaitta entai akkara vāmai påõņa a×aka­ār karutti ­ālš tekkunãrt tiraikaë mētun tirumaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.2 336 mikapperut tulāva mikkā ­akkoru tšrka ņāvi akappaņut te­Ÿu tā­um āõmaiyāl mikka rakka­ ukaitteņut tā­ma laiyai 孟alum ava­ai yāīkš nakaippaņut taruëi ­ā­år nā­maŸaik kāņu tā­š. 4.33.3 337 antaran tšrka ņāvi yāriva ­e­Ÿu colli unti­ā­ māma laiyai 孟alum oëëa rakka­ pantamān talaikaë pattum vāykaëviņ ņalaŸi vã×ac cinta­ai ceytu viņņār tirumaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.4 338 taņukkavun tāīka voõõāt ta­vali yuņaiya ­ākik kaņukkavēr tšrka ņāvik kaiyiru patuka ëālum eņuppa­nā­ e­­a paõņa me­Ÿeņut tā­ai šīka aņukkavš valla ­årām aõimaŸaik kāņu tā­š. 4.33.5 339 nāõmuņik ki­Ÿa cãrā­ naņuīkiyš mãtu pēkā­ kēëpiņit tārtta kaiyā­ koņiya­mā valiya ­e­Ÿu nãõmuņic caņaiyar cšrum nãëvarai yeņukka luŸŸā­ tēõmuņi neriya vaittār to­maŸaik kāņa ­ārš. 4.33.6 340 pattuvāy iraņņik kaika ëuņaiya­mā valiya ­e­Ÿu pottivāy tãmai ceyta poruvali arakkar kē­aik kattivāy kataŸa a­Ÿu kālvira l孟i yiņņār muttuvāyt tiraikaë mētum mutumaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.7 341 pakkamš viņņa kaiyā­ pāīkilā matiya ­ākip pukka­a­ māma laikkã×p pētumā ŸaŸiya māņņā­ mikkamā matikaë keņņu vãramum i×anta vāŸš nakka­a påta mellām nā­maŸaik kāņa ­ārš. 4.33.8 342 nāõa¤cu kaiya ­āki nā­muņi patti ­ēņu pāõa¤cu mu­­i ×anta pāīkilā matiya ­āki nãõa¤cu tā­u õarā ni­Ÿeņut tā­ai a­Ÿu šõa¤cu kaikaë ceytār e×ilmaŸaik kāņa ­ārš. 4.33.9 343 kaīkainãr caņaiyuë vaikkak kāõņalum maīkai yåņat te­kaiyā­ tšrka ņāvic ce­Ÿeņut tā­ malaiyai mu­kaimā narampu veņņi mu­­iruk kicaikaë pāņa aīkaivāë aruëi ­ā­år aõimaŸaik kāņu tā­š. 4.33.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.35 tiruviņaimarutu - tirunšricai tirucciŸŸampalam 344 kāņuņaic cuņalai n㟟ar kaiyilveõ ņalaiyar taiyal pāņuņaip påta¤ cå×ap parama­ār maruta vaippiŸ tēņuņaik kaitai yēņu cå×kiņaī kata­aic cå×nta šņuņaik kamala všli iņaimaru tiņaīkoõ ņārš. 4.34.1 345 muntaiyār munti yuëëār måvarkku mutalva rā­ār cantiyār canti yuëëār tavaneŸi tarittu ni­Ÿār cintaiyār cintai yuëëār civaneŸi ya­aittu mā­ār entaiyār empi rā­ār iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.2 346 kāruņaik ko­Ÿai mālai katirmaõi aravi ­ēņu nãruņaic caņaiyuë vaitta nãtiyār nãti yāya pēruņai viņaiyo­ ŸšŸa vallavar po­­it te­pāl šruņaik kamala mēīkum iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.3 347 viõõi­ār viõõi­ mikkār vštaīkaë nā­kum aīkam paõõi­ār paõõi­ mikka pāņalār pāvan tãrkkuī kaõõi­ār kaõõi­ mikka nutali­ār kāmar kāynta eõõi­ār eõõi­ mikkār iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.4 348 vštaīkaë nā­kuī koõņu viõõavar paravi šttap påtaīkaë pāņi yāņa luņaiyava­ pu­ita­ entai pātaīkaë paravi ni­Ÿa pattarkaë taīkaë mšlai štaīkaë tãra ni­Ÿār iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.5 349 poŸiyara varaiyi lārttup påtaīkaë palavu¤ cå×a muŸitaru va­­i ko­Ÿai mutircaņai må×ka vaittu maŸitaru kaīkai taīka vaittavar etti caiyum šŸitaru pu­alkoë všli iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.6 350 paņaroëi caņaiyi ­uëëāŸ pāypu­al aravi ­ēņu cuņaroëi matiyam vaittut tåvoëi tē­Ÿum entai aņaroëi viņaiyo­ ŸšŸa vallavar a­par taīkaë iņaravai keņavu ni­Ÿār iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.7 351 kama×taru caņaiyi ­uëëāŸ kaņumpu­al aravi ­ēņu tava×taru matiyam vaittut ta­­aņi palarum štta ma×uvatu valaīkai yšnti mātoru pāka māki e×iltaru po×ilkaë cå×nta iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.8 352 po­Ÿika× ko­Ÿai mālai putuppu­al va­­i mattam mi­Ÿika× caņaiyil vaittu mštakat tē­Ÿu ki­Ÿa a­Ÿavar aëakka lākā a­aleri yāki nãõņār i­Ÿuņa ­ulaka mštta iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.9 353 malaiyuņa­ viravi ni­Ÿu matiyilā arakka­ nåkkat talaiyuņa ­aņarttu mãõņš talaiva­āy aruëkaë nalkic cilaiyuņai malaiyai vāīkit tiripura m孟um eytār ilaiyuņaik kamala všli iņaimaru tiņaī koõņārš. 4.34.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - marutãcar, tšviyār - nalamulaināyakiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.36 tiruppa×a­am - tirunšricai tirucciŸŸampalam 354 āņi­ā roruvar pēlu malarkama× ku×ali ­ālaik kåņi­ā roruvar pēluī kuëirpu­al vaëainta tiīkaë cåņi­ā roruvar pēlun tåyana­ maŸaikaë nā­kum pāņi­ā roruvar pēlum pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.1 355 pēvatēr neŸiyu mā­ār puricaņaip pu­ita ­ārnā­ všvatēr vi­aiyiŸ paņņu vemmaitā­ viņavuī killš­ kåvaltā­ avarkaë kšëār kuõamilā aivar ceyyum pāvamš tãra ni­Ÿār pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.2 356 kaõņarāy muõņa rākik kaiyilēr kapāla mšntit toõņarkaë pāņi yāņit to×uka×aŸ parama ­ārtām viõņavar puraīka ëeyta vštiyar všta nāvar paõņaiye­ vi­aikaë tãrppār pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.3 357 nãrava­ tãyi ­ēņu ni×alava­ e×ila tāya pārava­ viõõi­ mikka paramava­ parama yēki yārava ­aõņa mikka ticaiyi­ē ņoëika ëākip pārakat tamuta mā­ār pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.4 358 å×iyā rå×i tēŸum ulaki­uk koruva rākip pā×iyār pāvan tãrkkum parāparar parama tāya ā×iyā­ a­­at tā­um a­Ÿavark kaëap pariya pā×iyār paravi yšttum pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.5 359 āli­kã× aŸaīka ëellām a­Ÿavark karuëic ceytu nåli­kã ×avarkaņ kellā nuõporu ëāki ni­Ÿu kāli­kã×k kāla­ Ÿa­­aik kaņukattā­ pāyntu pi­­um pāli­kã× neyyu mā­ār pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.6 360 ātitta­ aīki cēma­ aya­oņu mālpu ta­um pētittu ni­Ÿu lakiŸ pēŸŸicait tāri varkaë cētittā rš×u laku¤ cētiyuņ cēti yākip pātippeõ õuruva mā­ār pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.7 361 kāŸŸa­āŸ kālaŸ kāyntu kāruri pērtta ãcar tēŸŸa­ār kaņaluë na¤cait tēņuņaik kātar cēti šŸŸi­ār iëaveõ ņiīkaë irumpo×il cå×nta kāyam pāŸŸi­ār vi­aika ëellām pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.8 362kaõõa­um pirama ­ēņu kāõkila rāki vantš eõõiyun tutittu mštta eriyuru vāki ni­Ÿu vaõõana­ malarkaë tåvi vā×ttuvār vā×tti šttap paõõulām pāņal kšņņār pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.9 363 kuņaiyuņai arakka­ ce­Ÿu kuëirkayi lāya veŸpi­ iņaimaņa varalai a¤ca eņuttalum iŸaiva­ nēkki viņaiyuņai vikirta­ Ÿā­um virali­ā l孟i mãõņum paņaikoņai aņikaë pēlum pa×a­attem parama ­ārš. 4.35.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.37 tiruneyttā­am - tirunšricai tirucciŸŸampalam 364 kāla­ai vã×ac ceŸŸa ka×alaņi iraõņum vante­ mšlavā yirukkap peŸŸš­ mštakat tē­Ÿu ki­Ÿa kēlaneyt tā­a me­­uī kuëirpo×iŸ kēyil mšya nãlamvait ta­aiya kaõņa ni­aikkumā ni­aikki­ Ÿš­š. 4.37.1 365 kāma­ai ya­Ÿu kaõõāŸ ka­aleri yāka nēkkit tåpamun tãpaī kāņņit to×umavark karuëkaë ceytu cšmaneyt tā­a me­­u¤ ceŸipo×iŸ kēyil mšya vāma­ai ni­ainta ne¤cam vā×vuŸa ni­ainta vāŸš. 4.37.2 366 piŸaitaru caņaiyi­ mšlš peypu­aŸ kaīkai ta­­ai uŸaitara vaitta eīkaë uttama­ å×i yāya niŸaitaru po×ilkaë cå×a ni­Ÿaneyt tā­a me­Ÿu kuŸaitarum aņiya varkkuk ku×aka­aik kåņa lāmš. 4.37.3 367 vaņitaru ma×uvo­ Ÿšnti vārcaņai matiyam vaittup poņitaru mš­i mšlš puritaru nålar pēlum neņitaru po×ilkaë cå×a ni­Ÿaneyt tā­am mšvi aņitaru ka×alkaë ārppa āņumem aõõa lārš. 4.37.4 368 kāņiņa māka ni­Ÿu ka­aleri kaiyi lšntip pāņiya påta¤ cå×ap paõõuņa­ palavu¤ colli āņiya ka×alār cãrār antaõneyt tā­am e­Ÿuī kåņiya ku×aka ­āraik kåņumā ŸaŸiki lš­š. 4.37.5 369 vā­avar vaõaīki yštti vaikalum malarkaë tåvat tā­avark karuëkaë ceyyum caīkara­ ceīkaõ šŸŸa­ tš­amar po×ilkaë cå×at tika×uneyt tā­am mšya kå­iëa matiyi ­ā­aik kåņumā ŸaŸiki lš­š. 4.37.6 370 kālatiŸ ka×alka ëārppak ka­aleri kaiyil vãci ¤ālamuī ku×iya ni­Ÿu naņņama tāņu ki­Ÿa mšlavar mukaņu tēya viricaņai ticaikaë pāya māloru pāka māka maki×ntaneyt tā­a ­ārš. 4.37.7 371 pantitta caņaiyi­ mšlš pāypu­a lata­ai vaittu antippē ta­alu māņi aņikaëai yāŸu pukkār vantippār vaõaīki ni­Ÿu vā×ttuvār vāyi ­uëëār cintippār cintai yuëëār tiruntuneyt tā­a ­ārš. 4.37.8 372 cētiyāyc cuņaru mā­ār cuõõaveõ cāntu påci ētivā yulakam štta ukantutām aruëkaë ceyvār ātiyāy anta mā­ār yāvarum iŸai¤ci yštta nãtiyāy niyama māki ni­Ÿaneyt tā­a ­ārš. 4.37.9 373 ilaiyuņaip paņaikai yšntum ilaīkaiyar ma­­a­ Ÿa­­ait talaiyuņa­ aņarttu mãõņš tā­avaŸ karuëkaë ceytu cilaiyuņa­ kaõaiyaic cšrttut tiripuram eriyac ceŸŸa nilaiyuņai yaņikaë pēlum ni­Ÿaneyt tā­a ­ārš. 4.37.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - neyyāņiyappar, tšviyār - pālāmpikaiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.38 tiruvaiyāŸu - tirunšricai tirucciŸŸampalam 374 kaīkaiyaic caņaiyuë vaittār katirpoŸi aravum vaittār tiīkaëait tika×a vaittār ticaiticai to×avum vaittār maīkaiyaip pākam vaittār mā­maŸi ma×uvum vaittār aīkaiyuë a­alum vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.1 375 poņita­aip påca vaittār poīkuveõ õålum vaittār kaņiyatēr nākam vaittār kāla­aik kālil vaittār vaņivuņai maīkai ta­­ai mārpilēr pākam vaittār aņiyiõai to×avum vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.2 376 uņaitaru kãëum vaittār ulakaīka ëa­aittum vaittār paņaitaru ma×uvum vaittār pāypulit tēlum vaittār viņaitaru koņiyum vaittār veõpuri nålum vaittār aņaitara aruëum vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.3 377 toõņarkaë to×avum vaittār tåmati caņaiyil vaittār iõņaiyait tika×a vaittār emakke­Ÿu mi­pam vaittār vaõņucšr ku×ali ­āëai maruviyēr pākam vaittār aõņavā ­avarkaë šttum aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.4 378 vā­avar vaõaīka vaittār valvi­ai māya vaittār kā­iņai naņamum vaittār kāma­aik ka­alā vaittār ā­iņai aintum vaittār āņņuvārk karuëum vaittār ā­aiyi­ urivai vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.5 379 caīkaõi ku×aiyum vaittār cāmpalmeyp påca vaittār veīkatir eriya vaittār viripo×i la­aittum vaittār kaīkulum pakalum vaittār kaņuvi­ai kaëaiya vaittār aīkama tēta vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.6 380 pattarkaņ karuëum vaittār pāyviņai yšŸa vaittār cittattai o­Ÿa vaittār civamatš ni­aiya vaittār muttiyai muŸŸa vaittār muŸaimuŸai neŸikaë vaittār attiyi­ urivai vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.7 381 šŸukan tšŸa vaittār iņaimaru tiņamum vaittār nāŸupåī ko­Ÿai vaittār nākamum araiyil vaittār kåŸumai yākam vaittār kolpulit tēlum vaittār āŸumēr caņaiyil vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.8 382 påtaīkaë palavum vaittār poīkuveõ õãŸum vaittār kãtaīkaë pāņa vaittār ki­­aran ta­­ai vaittār pātaīkaë parava vaittār pattarkaë paõiya vaittār ātiyum antam vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.9 383 irappavark kãya vaittār ãpavark karuëum vaittār karappavar taīkaņ kellāī kaņunara kaīkaë vaittār parappunãrk kaīkai ta­­aip paņarcaņaip pākam vaittār arakka­uk karuëum vaittār aiya­ai yāŸa ­ārš. 4.38.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.39 tiruvaiyāŸu - tirunšricai paõ - kolli tirucciŸŸampalam 384 kuõņa­āyc camaõa rēņš kåņinā­ koõņa mālait tuõņa­š cuņarkoë cētã tåneŸi yāki ni­Ÿa aõņa­š amarar šŸš tiruvaiyā Ÿamarnta tš­š toõņa­š­ to×utu­ pāta¤ collinā­ tiriki­ Ÿš­š. 4.39.1 385 pãlikai iņukki nāëum periyatēr tavame­ Ÿeõõi vāliya taŸikaë pēla matiyilār paņņa te­­š vāliyār vaõaīki šttun tiruvaiyā Ÿamarnta tš­ē ņāliyā e×unta ne¤cam a×akitā e×unta vāŸš. 4.39.2 386 taņņiņu camaõa rēņš tarukkinā­ tavame­ Ÿeõõi oņņiņu ma­atti ­ãrš ummaiyā­ ceyva te­­š moņņiņu kamalap poykait tiruvaiyā Ÿamarnta tš­ē ņoņņiņum uëëat tãrš ummainā­ ukantiņ ņš­š. 4.39.3 387 pācippal mācu meyyar palamilāc camaõa rēņu nšcattā lirunta ne¤cai nãkkumā ŸaŸiya māņņš­ tšcattār paravi yšttun tiruvaiyā Ÿamarnta tš­ai vācattāl vaõaīka vallār valvi­ai māyu ma­Ÿš. 4.39.4 388 kaņuppoņi yaņņi meyyiŸ karutiyēr tavame­ Ÿeõõi vaņukkaëē ņicainta ne¤cš matiyili paņņa te­­š maņukkaëil vāëai pāyun tiruvaiyā Ÿamarnta tš­ai aņuttuni­ Ÿu­­u ne¤cš aruntava¤ ceyta vāŸš. 4.39.5 389 tuŸaviye­ Ÿavama tērš­ colliya celavu ceytu uŸavi­āl amaõa rēņum uõarvilš­ uõarvo­ Ÿi­Ÿi naŸavamār po×ilkaë cå×nta tiruvaiyā Ÿamarnta tš­ai maŸavilā ne¤ca mšna­ matiyu­ak kaņainta vāŸš. 4.39.6 390 palluraic camaõa rēņš palapala kāla mellā¤ colliya celavu ceytš­ cērva­ā­ ni­ainta pētu mallikai malaru¤ cēlait tiruvaiyā Ÿamarnta tš­ai elliyum pakalu mellām ni­aintapē ti­iya vāŸš. 4.39.7 391 maõõuëār viõõu ëārum vaõaīkuvār pāvam pēka eõõilāc camaõa rēņš icainta­ai š×ai ne¤cš teõõilā eŸikku¤ ce­­it tiruvaiyā Ÿamarnta tš­aik kaõõi­āŸ kāõap peŸŸuk karutiŸŸš muņinta vāŸš. 4.39.8 392 kuruntama tocitta māluī kulamalar mšvi ­ā­un tiruntunaŸ Ÿiruva ņiyun tirumuņi kāõa māņņār aruntava mu­iva ršttun tiruvaiyā Ÿamarnta tš­aip poruntini­ Ÿu­­u ne¤cš poyvi­ai māyu ma­Ÿš. 4.39.9 393 aŸivilā arakka ­ēņi aruvarai eņukka luŸŸu muŸuki­ā­ muŸukak kaõņu måtaŸi vāëa­ nēkki niŸuvi­ā­ ciŸuvi ralāl nerintupēy nilattil vã×a aŸivi­āl aruëkaë ceytā­ tiruvaiyā Ÿamarnta tš­š. 4.39.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.40 tiruvaiyāŸu - tirunšricai tirucciŸŸampalam 394 tā­alā tulaka millai cakamalā taņimai yillai kā­alā tāņa lillai karutuvār taīka ëukku vā­alā taruëu millai vārku×al maīkai yēņum ā­alā tårva tillai aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.1 395 ālalāl irukkai illai aruntava mu­ivark ka­Ÿu nålalāl noņiva tillai nuõporu ëāyntu koõņu mālunā­ muka­uī kåņi malaraņi vaõaīka všlai ālalāl amuta millai aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.2 396 naripuri cuņalai ta­­il naņamalāl naviŸŸa lillai curipuri ku×ali yēņun tuõaiyalāl irukkai yillai teripuri cintai yārkkut teëivalāl aruëu millai aripuri malarkoõ ņšttum aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.3 397 toõņalāŸ Ÿuõaiyu millai tēlalā tuņaiyu millai kaõņalā taruëu millai kalantapi­ piriva tillai paõņainā­ maŸaikaë kāõāp parici­a ­e­Ÿe­ Ÿeõõi aõņavā ­avarkaë šttum aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.4 398 eriyalā luruva millai šŸalāl šŸa lillai kariyalāŸ pērvai yillai kāõņaku cēti yārkkup pirivilā amarar kåņip peruntakaip pirā­e­ Ÿšttum ariyalāŸ Ÿšvi yillai aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.5 399 e­palāŸ kala­u millai erutalā lårva tillai pu­pulāl nāŸu kāņņiŸ poņiyalāŸ cāntu millai tu­pilāt toõņar kåņit to×uta×u tāņip pāņum a­palāŸ poruëu millai aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.406 400 kãëalāl uņaiyu millai kiëarpoŸi yaravam paimpåõ tēëalāŸ Ÿuõaiyu millai tottalar ki­Ÿa vš­il všëalāŸ kāyap paņņa vãraru millai mãëā āëalāŸ kaimmā Ÿillai aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.7 401 cakamalā taņimai yillai tā­alāŸ Ÿuõaiyu millai nakamelān tšyak kaiyā­ nāõmalar to×utu tåvi mukamelāī kaõõãr malka mu­paõin tšttun toõņar akamalāŸ kēyi lillai aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.8 402 umaiyalā turuva millai ulakalā tuņaiya tillai namaiyelā muņaiya rāvar na­maiyš tãmai yillai kamaiyelā muņaiya rākik ka×alaņi paravun toõņark kamaivilā aruë koņuppār aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.9 403 malaiyalā lirukkai yillai matittiņā arakka­ Ÿa­­ait talaiyalāl neritta tillai taņavaraik kã×a ņarttu nilaiyilār puraīkaë všva neruppalāl viritta tillai alaiyi­ār po­­i ma­­um aiya­ai yāŸa ­ārkkš. 4.40.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.41 tiruccēŸŸuttuŸai - tirunšricai paõ - kolli tirucciŸŸampalam 404 poyvirā mš­i ta­­aip poruëe­ak kālam pēkki meyvirā ma­atta ­allš­ vštiyā všta nāvā aivarāl alaikkap paņņa ākkaikoõ ņayarttup pē­š­ ceyvarāl ukaëu¤ cemmait tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.1 405 kaņņarāy ni­Ÿu nãīkaë kālattaik ka×ikka všõņā eņņavāī kaikaë vãci ellini­ Ÿāņu vā­ai aņņamā malarkaë koõņš ā­a¤cum āņņa āņic ciņņarāy aruëkaë ceyvār tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.2 406 kalli­āŸ puramå­ Ÿeyta kaņavuëaik kāta lālš elliyum pakalu muëëš škānta māka šttum pallilveõ ņalaikai yšntip pallilan tiriyu¤ celvar colluna­ poruëu māvār tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.3 407 kaŸaiyarāyk kaõņa neŸŸik kaõõarāyp peõõēr pākam iŸaiyarāy i­iya rākit ta­iyarāyp pa­iveõ ņiīkaņ piŸaiyarāyc ceyta vellām pãņarāyk kšņil cēŸŸut tuŸaiyarāyp pukunte ­uëëac cērvukaõ ņaruëi ­ārš. 4.41.4 408 pontaiyaip poruëā veõõip porukke­ak kālam pē­š­ entaiyš ška mårtti ye­Ÿuni­ Ÿštta māņņš­ pantamāy vãņu mākip parampara māki ni­Ÿu cintaiyuņ ņšŸal pēlun tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.5 409 pšrtti­ip piŸavā vaõõam pitaŸŸumi­ pštai paīka­ pārtta­uk karuëkaë ceyta pācupa ta­Ÿi Ÿamš ārttuvan ti×iva totta alaipu­aŸ kaīkai yšŸŸut tãrttamāyp pēta viņņār tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.6 410 kontārpåī ku×ali ­āraik kåŸiyš kālam pē­a entaiyem pirā­āy ni­Ÿa iŸaiva­ai šttā tantē muntarā alku lāëai yuņa­vaitta āti mårtti centātu puņaikaë cå×nta tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.7 411 aīkati rē­a va­ai aõõalāk karuta všõņā veīkati rē­ va×iyš pēvataŸ kamaintu koõmi­ aīkati rē­a va­ai yuņa­vaitta āti mårtti ceīkati rē­va õaīku¤ tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.8 412 ētiyš ka×ikki­ Ÿãrkaë ulakattãr oruva­ Ÿa­­ai nãtiyāl ni­aikka māņņãr ni­mala­ e­Ÿu collãr cātiyā nā­mu ka­u¤ cakkarat tā­uī kāõāc cētiyāyc cuņara tā­ār tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.9 413 maŸŸunãr ma­amvai yātš maŸumaiyaik ka×ikka všõņiŸ peŸŸatēr upāyan ta­­āŸ pirā­aiyš pitaŸŸu mi­kaë kaŸŸuvan tarakka ­ēņik kayilāya malaie ņukkac ceŸŸukan taruëic ceytār tiruccēŸŸut tuŸaiya ­ārš. 4.41.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - tolaiyāccelvar, tšviyār - oppilāmpikai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.42 tirutturutti - tirunšricai paõ - kolli tirucciŸŸampalam 414 poruttiya kurampai ta­­aip poruëe­ak karuta všõņā iruttiyep pētum ne¤cuë iŸaiva­ai šttu mi­kaë oruttiyaip pākam vaittaī koruttiyaic caņaiyil vaitta turuttiya¤ cuņari ­ā­ait toõņa­š­ kaõņa vāŸš. 4.42.1 415 cavaita­aic ceytu vā×vā­ calattuëš ya×untu ki­Ÿa ivaiyoru poruëu malla iŸaiva­ai šttu mi­­ē avaipura m孟um eytum aņiyavark karuëic ceyta cuvaiyi­ait turutti yā­ait toõņa­š­ kaõņa vāŸš. 4.42.2 416 u­­iyep pētum ne¤cuë oruva­ai šttu mi­­ē ka­­iyai orupāl vaittuk kaīkaiyaic caņaiyuë vaittup po­­iyi­ naņuvu ta­­uë påmpu­al polintu tē­Ÿun tu­­iya turutti yā­ait toõņa­š­ kaõņa vāŸš. 4.42.3 417 孟alai valiya ­āki ulakattuë uyirkaņ kellān tā­Ÿalaip paņņu ni­Ÿu cārka­a lakattu vã×a vā­Ÿalait tšvar kåņi vā­avark kiŸaivā ve­­un tē­Ÿalait turutti yā­ait toõņa­š­ kaõņa vāŸš. 4.42.4 418 uņalta­aik ka×ikka luŸŸa ulakattuë uyirkaņ kellām iņarta­aik ka×ikka všõņil iŸaiva­ai šttu mi­­ē kaņalta­il na¤ca muõņu kāõpari tāki ni­Ÿa cuņarta­ait turutti yā­ait toõņa­š­ kaõņa vāŸš. 4.42.5 419 aëëalaik kaņakka všõņil ara­aiyš ni­aimi ­ãrkaë poëëalik kāyan ta­­uņ puõņarã katti runta vaëëalai vā­a varkkuī kāõpari tāki ni­Ÿa tuëëalait turutti yā­ait toõņa­š­ kaõņa vāŸš. 4.42.6 420 pātiyil umaiyāë ta­­aip pākamā vaitta paõpa­ vštiya­ e­Ÿu colli viõõavar virumpi šttac cātiyā¤ caturmu ka­u¤ cakkarat tā­uī kāõāc cētiyait turutti yā­ait toõņa­š­ kaõņa vāŸš. 4.42.7 421 cāma­ai vā×kkai yā­a calattuëš ya×unta všõņā tåmanal lakiluī kāņņit to×utaņi vaõaīku mi­­ē cēma­aic caņaiyuë vaittut to­­eŸi palavuī kāņņun tåma­at turutti yā­ait toõņa­š­ kaõņā vāŸš. 4.42.8 422 kuõņarš camaõar puttar kuŸiyaŸi yātu ni­Ÿu kaõņatš karutu vārkaë karutteõõā to×imi ­ãrkaë viõņavar puraīkaë eytu viõõavark karuëkaë ceyta toõņarkaë tuõaiyi ­ā­ait turuttinā­ kaõņa vāŸš. 4.42.9 423 piõņattaik ka×ikka všõņiŸ pirā­aiyš pitaŸŸu mi­kaë aõņattaik ka×iya nãõņa aņalarak ka­Ÿa­ āõmai kaõņottuk kālvi ralāl 孟imãõ ņaruëic ceyta tuõņattut turutti yā­ait toõņa­š­ kaõņa vāŸš. 4.42.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - vštšcuvarar, tšviyār - muki×āmpikaiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.43 tirukkā¤cimšŸŸaëi - tirunšricai paõ - kolli tirucciŸŸampalam 424 maŸaiyatu pāņip piccaik ke­Ÿakan tirintu vā×vār piŸaiyatu caņaimu ņimšŸ peyvaëai yāëta­ ­ēņuī kaŸaiyatu kaõņaī koõņār kā¤cimā nakarta­ ­uëëāl iŸaiyavar pāņa lāņal ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.1 425māla­a māya­ Ÿa­­ai maki×nta­ar virutta rākum pāla­ār pacupa tiyār pālveëëai nãŸu påcik kāla­aik kālāŸ ceŸŸār kā¤cimā nakarta­ ­uëëāl šlanaŸ kaņampa­ tātai ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.2 426 viõõiņai viõõa varkaë virumpivan tiŸai¤ci vā×ttap paõõiņaic cuvaiyi­ mikka ki­­aram pāņal kšņņār kaõõiņai maõiyi ­oppār kā¤cimā nakarta­ ­uëëāl eõõiņai ye×uttu mā­ār ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.3 427 cēma­ai aravi ­ēņu cå×tarak kaīkai cåņum vāma­ai vā­a varkaë valaīkoņu vantu pēŸŸak kāma­aik kāynta kaõõār kā¤cimā nakarta­ ­uëëāl šmani­ Ÿāņum entai ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.4 428 å­ava ruyiri ­ēņu mulakaīka i×i yākit tā­avar ta­amu mākit ta­a¤caya ­ēņe tirnta kā­avar kāëa kaõņar kā¤cimā nakarta­ ­uëëāl š­amak kēņu påõņār ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.5 429 māya­āy māla ­āki malarava ­āki maõõāyt tšyamāyt ticaiyeņ ņākit tãrttamāyt tiritar ki­Ÿa kāyamāyk kāyat tuëëār kā¤cimā nakarta­ ­uëëāl šyame­ Ÿēëi pākar ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.6 430 maõõi­ai yuõņa māya­ ta­­aiyēr pākaī koõņār paõõi­aip pāņi yāņum pattarkaë cittaī koõņār kaõõi­ai m孟uī koõņār kā¤cimā nakarta­ ­uëëāl eõõi­ai yeõõa vaittār ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.7 431 celviyaip pākaī koõņār cšnta­ai maka­āk koõņār mallikaik kaõõi yēņu māmalark ko­Ÿai cåņik kalviyaik karaiyi lāta kā¤cimā nakarta­ ­uëëāl elliyai viëaīka ni­Ÿār ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.8 432 všŸiõai yi­Ÿi ye­Ÿum viëaīkoëi maruīki ­āëaik kåŸiya lāka vaittār kēëarā matiyum vaittār āŸi­aic caņaiyuë vaittār aõipo×iŸ kacci ta­­uë šŸi­ai yšŸu mentai ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.9 433 te­­ava­ malaiye ņukkac cšyi×ai naņuīkak kaõņu ma­­ava­ viralā l孟a maõimuņi neriya vāyāŸ ka­­ali­ kãtam pāņak kšņņavar kā¤ci ta­­uë i­­avaŸ karuëic ceytār ilaīkumšŸ Ÿaëiya ­ārš. 4.43.10 ittalam toõņaināņņiluëëatu. cuvāmipeyar - tirumšŸŸaëinātar, tšviyār - tirumšŸŸaëināyaki. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.44 tiruškampam - tirunšricai tirucciŸŸampalam 434 nampa­ai nakara m孟um eriyuõa veruva nēkkum ampa­ai amutai yāŸŸai aõipo×iŸ kacci yuëëš kampa­aik katirveõ tiīkaņ ce¤caņaik kaņavuë ta­­aic cempo­aip pavaëat tåõaic cintiyā e×uki­ Ÿš­š. 4.44.1 435 orumu×am uëëa kuņņam o­patu tuëaiyu ņaittāy araimu×am ata­ akalam ata­ilvā× mutalai aintu perumu×ai vāytal paŸŸik kiņantunā­ pitaŸŸu ki­Ÿš­ karumukil tava×um māņak kacciyš kampa ­ãrš. 4.44.2 436 malaiyi­ār makaëēr pāka mainta­ār ma×uvo­ Ÿšntic cilaiyi­āl matilkaë m孟un tãye×ac ceŸŸa celvar ilaiyi­ār cålam šnti škampam mšvi ­ārait talaiyi­āl vaõaīka vallār talaivarkkun talaivar tāmš. 4.44.3 437 påttapoŸ ko­Ÿai mālai puricaņaik kaõinta celvar tãrttamāī kaīkai yāëait tirumuņi tika×a vaittu šttuvār štta ni­Ÿa škampam mšvi ­ārai vā×ttumā ŸaŸiya māņņš­ mālkoņu mayaīki ­š­š. 4.44.4 438 maiyi­ār malarne ņuīkaõ maīkaiyēr paīka rākik kaiyilēr kapālam šntik kaņaitoŸum palikoë vārtām eyvatēr š­am ēņņi škampam mšvi ­āraik kaiyi­āŸ Ÿo×aval lārkkuk kaņuvi­ai kaëaiya lāmš. 4.44.5 439taruvi­ai maruvuī kaīkai taīkiya caņaiya­ eīkaë aruvi­ai akala nalkum aõõalai amarar pēŸŸun tiruvi­ait tiruvš kampa¤ ceppiņa uŸaiya valla uruvi­ai uruki āīkš uëëattāl ukakki­ Ÿš­š. 4.44.6 440 koõņatēr kēla mākik kēlakkā vuņaiya kåtta­ uõņatēr na¤ca mākil ulakelām uyya uõņā­ eõņicai yērum štta ni­Ÿaš kampa­ Ÿa­­aik kaõņunā­ aņimai ceyvā­ karutiyš tiriki­ Ÿš­š. 4.44.7 441 paņamuņai aravi ­ēņu pa­imati yata­aic cåņik kaņamuņai yurivai måņik kaõņavar a¤ca amma iņamuņaik kacci ta­­uë škampam mšvi ­ā­Ÿa­ naņamuņai yāņal kāõa ¤ālantā­ uynta vāŸš. 4.44.8 442 po­Ÿika× ko­Ÿai mālai poruntiya neņuntaõ mārpar na­ŸiyiŸ pukunte ­uëëam meëëavš navila ni­Ÿu ku­Ÿiyil aņutta mš­ik kuvaëaiyaī kaõņar emmai i­Ÿuyil pētu kaõņār i­iyarš kampa ­ārš. 4.44.9 443 turuttiyār pa×a­at tuëëār toõņarkaë palarum štta aruttiyāl a­pu ceyvār avaravark karuëkaë ceytš erutti­ai icaiya šŸi škampam mšvi ­ārkku varuttini­ Ÿaņimai ceyvār valvi­ai māyu ma­Ÿš. 4.44.10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.45 tiruvoŸŸiyår - tirunšricai paõ - kolli tirucciŸŸampalam 444 veëëattaic caņaiyil vaitta vštakã ta­Ÿa­ pātam meëëattā­ aņaiya všõņi­ meytaru ¤ā­at tãyāŸ kaëëattaik ka×iya ni­Ÿār kāyattuk kalantu ni­Ÿu uëëattuë oëiyu mākum oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.1 445 vacippe­um vā×kkai všõņā vā­avar iŸaiva­ ni­Ÿu pucippatēr poëëa lākkai yata­oņum puõarvu všõņil acirppe­um arunta vattāl ā­māvi ­iņama tāki ucirppe­um uõarvu muëëār oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.2 446 tā­attaic ceytu vā×vā­ calattuëš a×untu ki­Ÿãr vā­attai vaõaīka všõņil vammi­kaë vallã rākil ¤ā­attai viëakkai šŸŸi nāņiyuë virava vallār å­attai o×ippar pēlum oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.3 447 kāmattuë a×unti ni­Ÿu kaõņarāl oŸuppuõ õātš cāmattu všta māki ni­Ÿatēr cayampu ta­­ai šmattum iņaiyi rāvum škāntam iyampu vārkku ēmattuë oëiya tākum oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.4 448 camaiyamš lāŸu mākit tā­oru cayampu vāki imaiyavar paravi yštta i­iti­aī kirunta ãca­ kamaiyi­ai yuņaiya rākik ka×alaņi paravu vārkku umaiyoru pākar pēlum oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.5 449 oruttita­ Ÿalaicce­ Ÿāëaik karantiņņā­ ulaka mštta oruttikku nalla ­āki maŸuppaņut toëittu mãõņš oruttiyaip pākam vaittā­ uõarvi­āl aiyam uõõi oruttikku nalla ­alla­ oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.6 450 piõamuņai uņaluk kākap pittarāyt tirintu nãīkaë puõarve­um pēkam všõņā pēkkalām poyyai nãīka niõamuņai ne¤ci ­uëëāl ni­aikkumā ni­aikki­ Ÿārkku uõarvi­ē ņiruppar pēlum oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.7 451 pi­­uvār caņaiyā­ ta­­aip pitaŸŸilāp pštai mārkaë tu­­uvār narakan ta­­uë tolvi­ai tãra všõņi­ ma­­uvā­ maŸaika ëēti ma­atti­uë viëakko­ ŸšŸŸi u­­uvār uëëat tuëëār oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.8 452 muëkuvār pēkam všõņi­ muyaŸŸiyā liņarkaë vantāl eëkuvār eëki ni­Ÿaī kituvoru māya me­pār paëkuvār patta rākip pāņiyu māņi ni­Ÿu uëkuvār uëëat tuëëār oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.9 453 veŸuttukap pula­ka ëaintum všõņiŸŸu všõņu ne¤cš maŸuttuka ārvac ceŸŸak kurētaīka ëā­a māyap poŸuttukap puņpa kattšr uņaiyā­ai aņara v孟i oŸuttukan taruëkaë ceytār oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.45.10 ittalam toõņaināņņiluëëatu. cuvāmipeyar - māõikkattiyākar, tšviyār - vaņivuņaiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.46 tiruvoŸŸiyår - tirunšricai tirucciŸŸampalam 454 ēmpi­š­ kåņņai vāëā uëëattēr koņumai vaittuk kāmpilā må×ai pēlak karutiŸŸš mukakka māņņš­ pāmpi­vāyt tšrai pēlap palapala ni­aikki­ Ÿš­ai ēmpinã uyyak koëëāy oŸŸiyå ruņaiya kēvš. 4.46.1 455 ma­ame­un tēõi paŸŸi matiye­uī kēlai y孟ic ci­ame­u¤ carakkai yšŸŸic ceŸikaņa lēņum pētu mata­e­um pāŸai tākki maŸiyumpē taŸiya voõõā tu­aiyu­um uõarvai nalkāy oŸŸiyå ruņaya kēvš. 4.46.2 ippatikattil š­aiya ceyyuņkaë citaivuŸŸa­a. 4.46.3-10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.47 tirukkayilāyam - tirunšricai tirucciŸŸampalam 456 ka­akamā vayira muntu māmaõik kayilai kaõņum u­aka­ā yarakka ­ēņi yeņuttalu mumaiyā ëa¤ca a­aka­āy ni­Ÿa ãca ­å­Ÿalu malaŸi vã×ntā­ ma­aka­ā y孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.1 457 katittava­ kaõci vantu kayilaina­ malaiyai yēņi atirttava­ eņutti ņalum arivaitā­ a¤ca ãca­ netittava ­å­Ÿi yiņņa nilaiya×in talaŸi vã×ntā­ matittiŸai y孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.2 458 kaŸuttava­ kaõci vantu kayilaina­ malaiyaik kaiyāl maŸittalum maīkai a¤ca vā­avar iŸaiva­ nakku neŸittoru viralā l孟a neņuvarai pēla vã×ntā­ maŸittiŸai y孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.3 459 kaņuttava­ kaõci vantu kayilaina­ malaiyai yēņi eņuttalum maīkai a¤ca iŸaiyava ­iŸaiyš nakku noņippaëa viralā l孟a nēvatu malaŸi yiņņā­ maņittiŸai y孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.4 460 ka­Ÿitta­ kaõci vantu kayilaina­ malaiyai yēņi ve­Ÿitta­ kaitta lattā leņuttalum veruva maīkai na­Ÿuttā­ nakku nāta ­å­Ÿalu naka×a vã×ntā­ ma­Ÿittā­ 孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.5 461 kaëittava­ kaõci vantu kayilaina­ malaiyai yēņi neëittava ­eņutti ņalum nšri×ai a¤ca nēkki veëittava ­å­Ÿi yiņņa veŸpi­ā lalaŸi vã×ntā­ maëittiŸai y孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.6 462 karutta­āyk kaõci vantu kayilaina­ malaiyaik kaiyāl erutta­āy eņutta vāŸš šnti×ai a¤ca ãca­ tirutta­āy ni­Ÿa tšva­ tiruvira l孟a vã×ntā­ varuttuvā­ 孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.7 463 kaņiyava­ kaõci vantu kayilaina­ malaiyai yēņi vaņivuņai maīkai a¤ca eņuttalum maruva nēkkic ceņipaņat tiruvi ralā l孟alu¤ citaintu vã×ntā­ vaņivuŸa v孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.8 464 kariyattā­ kaõci vantu kayilaina­ malaiyaip paŸŸi iriyattā­ eņutti ņalum šnti×ai a¤ca ãca­ neriyattā­ 孟ā mu­­am niŸkilā talaŸi vã×ntā­ mariyattā­ 孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.9 465 kaŸŸa­a­ kayilai ta­­aik kāõņalum arakka­ ēņic ceŸŸava­ eņutta vāŸš cšyi×ai a¤ca ãca­ uŸŸiŸai 孟ā mu­­am uõarva×i vakaiyāl vã×ntā­ maŸŸiŸai 孟i ­ā­šl maŸittunēk killai ya­Ÿš. 4.47.10 ittalam vaņanāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - kailāyanātar, tšviyār - pārvatiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.48 tiruāppāņi - tirunšricai tirucciŸŸampalam 466 kaņalakam š×i ­ēņum puva­amuī kalanta viõõum uņalakat tuyirum pārum oëëa×a lāki ni­Ÿu taņamalark kanta mālai taõmati pakalu māki maņalavi× ko­Ÿai cåņi ma­­umāp pāņi yārš. 4.48.1 467 ātiyum aŸivu māki aŸivi­uņ ceŸivu mākic cētiyuņ cuņaru mākit tåneŸik koruva ­ākip pātiyiŸ peõõu mākip paravuvār pāīka ­āki vštiyar vā×u¤ cšy¤al virumpumāp pāņi yārš. 4.48.2 468eõõuņai irukku māki yirukki­uņ poruëu mākip paõõoņu pāņal ta­­aip paravuvār pāīka ­ākik kaõõoru neŸŸi yākik karutuvār karuta lākāp peõõoru pāka mākip pšõumāp pāņi yārš. 4.48.3 469 aõņamār amarar kēmā­ ātiyem aõõal pātaī koõņava­ kuŸippi ­ālš kåppi­ā­ tāpa rattaik kaõņava­ tātai pāyvā­ kālaŸa eŸiyak kaõņu taõņiyārk karuëkaë ceyta talaivarāp pāņi yārš. 4.48.4 470 cintaiyun teëivu mākit teëivi­uņ civamu māki vantanaŸ paya­u māki vāõutal pāka māki mantamām po×ilkaë cå×nta maõõitte­ karaimšl ma­­i antamē ņaëavi lāta aņikaëāp pāņi yārš. 4.48.5 471 va­­ivā ëaravu mattam matiyamum āŸu¤ cåņi mi­­iya uruvā¤ cēti meypporuņ paya­u mākik ka­­iyēr pāka mākik karutuvār karuttu māki i­­icai toõņar pāņa iruntaāp pāņi yārš. 4.48.6 472 uëëumāyp puŸamu māki uruvumāy aruvu māki veëëamāyk karaiyu māki virikatir ¤āyi Ÿākik kaëëamāyk kaëëat tuëëār karuttumāy arutta māki aëëuvārk kaëëal ceytiņ ņiruntaāp pāņi yārš. 4.48.7 473 mayakkamāyt teëivu māki mālvarai vaëiyu mākit tiyakkamāy orukka mākic cintaiyuë o­Ÿi ni­Ÿu iyakkamāy iŸuti yāki eõņicaik kiŸaiva rāki ayakkamāy aņakka māya aivarāp pāņi yārš. 4.48.8 474 āra×al uruva māki aõņamš× kaņanta entai pšroëi uruvi ­ā­aip pirama­um māluī kāõāc cãravai paravi yšttic ce­Ÿaņi vaõaīku vārkkup pšraruë aruëic ceyvār pšõumāp pāņi yārš. 4.48.9 475 tiõņiŸal arakka ­ēņic cãkayi lāyan ta­­ai eõņiŸal ila­u māki eņuttalum š×ai a¤ca viõņiŸal neŸiya v孟i mikakkaņut talaŸi vã×ap paõņiŸal kšņņu kanta paramarāp pāņi yārš. 4.48.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - pāluvantanāyakar, tšviyār - periyanāyakiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.49 tirukkuŸukkai - tirunšricai 476 ātiyiŸ pirama ­ārtām arccittār aņiyi õaikkã× ētiya všta nāvar uõarumā Ÿuõara luŸŸār cētiyuņ cuņarāyt tē­Ÿic colli­ai yiŸantār palpåk kētivaõ ņaŸaiyu¤ cēlaik kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.1 477 n㟟i­ai niŸaiyap påci nittalum niyama¤ ceytu āŸŸunãr pårit tāņņum antaõa ­āraik kolvā­ cāŸŸunāë aŸŸa te­Ÿu tarumarā caŸkāy vanta k域i­aik kumaippar pēluī kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.2 478 ta×aittatēr ātti yi­kã×t tāpara maõalāŸ kåppi a×aittaīkš āvi­ pālaik kaŸantukoõ ņāņņak kaõņu pi×aittata­ Ÿātai tāëaip peruīkoņu ma×uvāl vãcak ku×aittatēr amutam ãntār kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.3 479 cilantiyum ā­aik kāviŸ tiruni×aŸ pantar ceytu ulantavaõ iŸanta pētš kēcceīka õā­u mākak kalantanãrk kāvi ricå× cēõāņņuc cē×ar taīkaë kulanta­iŸ piŸappit tiņņār kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.4 480 šŸuņa­ š×a ņarttā­ eõõiyā yirampåk koõņu āŸuņaic caņaiyi ­ā­ai arccittā­ aņiyi õaikkã× všŸumēr påkku Ÿaiya meymmalark kaõõai miõņak kåŸumēr ā×i ãntār kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.5 481 kalli­āl eŸintu ka¤ci tāmuõu¤ cākki ya­ār nelli­ār cēŸu õāmš nãëvicum pāëa vaittār elliyāī kerikai šnti e×iltika× naņņa māņik kolliyām paõõu kantār kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.6 482 kāppatēr villum ampuī kaiyatēr iŸaiccip pāran tēŸperu¤ cerupput toņņut tåyavāyk kalacam āņņit tãpperuī kaõkaë ceyyak kurutinãr o×ukat ta­kaõ kēppatum paŸŸik koõņār kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.7 483 niŸaimaŸaik kāņu ta­­il nãõņeri tãpan ta­­aik kaŸainiŸat telita­ måkkuc cuņņiņak ka­a­Ÿu tåõņa niŸaikaņal maõõum viõõum nãõņavā ­ulaka mellāī kuŸaivaŸak koņuppar pēluī kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.8 484 aõaīkumai pāka māka aņakkiya āti mårtti vaõaīkuvār iņarkaë tãrkkum maruntunal arunta vatta kaõampullark karuëkaë ceytu kātalām aņiyārk ke­Ÿuī kuõaīkaëaik koņuppar pēluī kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.9 485 eņutta­a­ e×iŸ kayilai ilaīkaiyar ma­­a­ ta­­ai aņuttoru viralāl 孟a alaŸippēy ava­um vã×ntu viņutta­a­ kaina rampāl vštakã taīkaë pāņak koņutta­ar koŸŸa vāõāë kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.49.10 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - vãraņņšcuvarar, tšviyār - ¤ā­āmpikaiyammai. tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4.50 tirukkuŸukkai - tirunšricai 486 neņiyamāl pirama ­ēņu nãre­um pilayaī koëëa aņiyoņu muņiyuī kāõār aruccu­aŸ kampum villun tuņiyuņai všņa rākit tåyaman tiraīkaë collik koņineņun tšrko ņuttār kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.50.1 487 āttamām aya­u mālum a­ŸimaŸ Ÿo×inta tšvar cēttamem perumā­ e­Ÿu to×ututēt tiraīkaë collat tãrttamām aņņa mimu­ cãruņai š×u nāëuī kåttarāy vãti pēntār kuŸukkaivã raņņa ­ārš. 4.50.2 ippatikattil š­aiya ceyyuņkaë citaivuŸŸa­a. 4.50.3-10 tirucciŸŸampalam uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa tirunāvukkaracucuvāmikaë aruëicceyta tšvārappatikaīkaë nā­kām tirumuŸai mutaŸ pakuti muŸŸum. tirucciŸŸampalam