Paratitacan: Tamilacciyin katti Input : Ms.Suhitha Arasu, Toronto, Ontario, Canada. Proof-reading: Mr.P.K.Ilango, Erode, Tamilnadu, India. Last revised on 21 May 2003 tami×acciyi­ katti - puraņcik kavi¤ar pāratitāca­ (c) Project Madurai 1999-2003 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.projectmadurai.org/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ mi­­uraiyākkam: tirumati.cukitā aracu, ņorēõņē, oõ, ka­aņā. pi×ai tiruttam: tiru.pā.kā.iëaīkē, ãrēņu, tami×nāņu, intiyā. uyaruraik kuŸimo×iyākkam: tami×acciyi­ katti -- puraņcik kavi¤ar pāratitāca­ uëëuŸai 1 cutarica­ ciīk tuņukku mi­patippu 2 cutarica­ cå×cci mi­patippu 3 timma­ pårippu mi­patippu 4 cutarica­ ni­aivu mi­patippu 5 ava­ poyyurai mi­patippu 6 cuppammā tollai mi­patippu 7 timma­ āval mi­patippu 8 kāņu mi­patippu 9 ciīkam mi­patippu 10 cuppammā mi­patippu 11 po­tuëir mi­patippu 12 vā­appaņam mi­patippu 13 putiya cippāy mi­patippu 14 a­Ÿiravu mi­patippu 15 maki×ntiru mi­patippu 16 cutarica­ mayakkam mi­patippu 17 cuppammā nilai mi­patippu 18 timma­ nilai mi­patippu 19 cutarica­ nilai mi­patippu 20 iīkš cellātu mi­patippu 21 cšrikkuë ce­Ÿāë mi­patippu 22 ma­­a­aik kaõņāë mi­patippu 23 irumātarum a×aittārkaë mi­patippu 24 cšrittalaiva­ ceīkā­ mi­patippu 25 ceīkā­ uõõa a×aittā­ mi­patippu 26 cēŸŸil na¤cu mi­patippu 27 uõõa e×untāë mi­patippu 28 na¤cuõņu vã×ntāë mi­patippu 29 ma­­a­ vantā­ mi­patippu 30 timma­ nā­ e­Ÿā­ mi­patippu 31 attā­ e­Ÿetir vantāë mi­patippu 32 maŸavar tiŸam pāņu mi­patippu 33 kutiraivãrar varuki­Ÿārkaë mi­patippu 34 mšŸpārvaiyāëa­ mi­patippu 35 avaë piņippaņņāë mi­patippu 36 tšciīkukkuc cšti eņņiŸŸu mi­patippu 37 cuppammāvai i×uttu vantārkaë mi­patippu 38 tšciīku mu­ vantāë mi­patippu 39 muŸŸiya pšccu mi­patippu 40 tšciīku ci­am mi­patippu 1. cutarica­ ciīk tuņukku akaval tilliyil pātucā ceīkēl celutti­ā­; ārkkāņņup pakuti ava­ā õaippaņi navāppi­āl āņci naņattap paņņatu. nuvalumav vārkkāņu n域e×u pattiraõņu pāëaiya mākap pakukkap paņņatu; pāëaiyat talaivarpšr pāëaiyap paņņukaë; pakarnaŸ ce¤cip pāëaiyap paņņāyt tšciīku vā×ntā­ ciŸcila āõņukaë. tšciīku vaņakkiruntu te­­āņu pēntava­; tami×arai ika×um ta­mai vāyntava­; tšciī ki­aiyum te­­āņu veŸuttatu. cippāy kaëilš cilarkkoru talaiva­ iruppā­. 'cupštār' e­pa tava­peyar. cutarica­ ciīke­um cupštā rukkut tšciī kiņattil celvāk kuõņu. putuvaik kaņaŸkarai pē­ā­ cutarica­; varukaiyil iņaiyil vaëava­årp puŸattil te­­an tēppil timma­aik kaõņā­. teëivilāt tami×il timma­aik kšņņā­: u­­atā intat te­­an tēppe­Ÿu! timma­ āme­Ÿu ceppi varavšŸŸuk kuëirnta iëanãr koņut tutavi­ā­. cutarica­ u­vãņu tolaivē e­Ÿā­. arukil e­Ÿā­ a­puŸu timma­. cutarica­ ava­i­ tē×a­ ra¤cittum timma­ vãņu cšrnta­ar; iruntār! māņu kaŸantu va×aīki­ā­ pālum; āņu camaittum arutti­ā­ timma­. tiõõaiyil cutarica­ timma­ ra¤cit uõņa iëaippoņum uņkārn tirunta­ar. timma­ ma­aivi 'cuppammā' e­pavaë emma­i ta­aiyum 㭟a piëëaiyāyk koëëum uëëam koõņavaë piëëai illātavaë āta lālš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 2. cutarica­ cå×cci eõcãr viruttam cutarica­ciīk timma­iņam pšcu ki­Ÿā­; tēkaimšl ava­uëattaic celuttu ki­Ÿā­. etaiyētā­ pšcuki­Ÿā­ cuppam māmšl škiyata­ ne¤cattai mãņņā ­illai! itaiyaŸiyā­ timma­oru kavaņa millā­; iëittavā yāl"umum" e­akkšņ ki­Ÿā­! katainaņuvil cutarica­ciīk taõõãr kšņpā­; ka­iita×āë varamaki×vā­; pē­āl naivā­! uëampåtta cutarica­i­ ācaip påvum orunoņiyil pi¤cākik kāyum ākit taëataëatta ka­iyākip pē­a tālš tāīkāta nilaiyaņaintā­. cå×cci o­Ÿai maëamaëe­a naņattaoru tiņņam pēņņā­; 'vāiīkš timmānã viraiviŸ ce­Ÿu kuëattetiril maratti­ilš kaņņi vaitta kutiraiyi­aip pārttuvā' e­Ÿu co­­ā­. 'virunti­arai varavšŸpā­ tami×a­; anta virunti­arkku nalamceyvā­ tami×a­; cāvā maruntš­um vantavarkaë pacit tirukka vāyiliņā­ tami×a­;itu pa×amai toņņš iruntuvarum paõpākum. e­i­um vantē­ eva­ava­ai š­nampa všõņum' e­Ÿu turumpš­um ni­aiyāta tālš innāë tåytami×a­ tuyaruŸŸā­! vantēr vā×ntār! 'kutiraikaõņu varuki­Ÿš­' e­Ÿu timma­ kutittunaņan tā­!ce­Ÿā­; cutari ca­ciīk mutirāta pa×attukkuk kātti runtu mutirntavuņa­ ciŸakaņikkum paŸavai yaippēl atirāta mo×iyālš atirum ācai aëavaŸŸup pē­atēr nilaimai yālš 'itukšņpāy cuppammā cummā vānã štukku nāõuki­Ÿāy' e­Ÿu co­­ā­. 'š­'e­Ÿu vantuni­Ÿāë. 'cuppam mānã icciŸiya åri­ilš irukki­ Ÿāyš nā­irukkum ce¤cikku varuki­ Ÿāyā? nakaikiņaikkum nallanalla āņai yuõņu. mā­aīkš tirivatuõņu mayilkaë āņum maki×cciyi­ai muņiyātu colva taŸkš; kā­attil vaëëipēl ta­iyāy iīkš kaņuntu­pam aņaiki­Ÿāy' e­Ÿu co­­ā­. 'illaiyš! nā­všla ­ēņu tā­š irukki­Ÿš­ uëamaki×cci yāka' e­Ÿu colli­āë; cutarica­i­ va¤cam kaõņāë; tuyarattai veëikkāņņik koëëa villai; illatti­ etiri­ilš ciŸitu tåram eņņippēy ni­Ÿapaņi 'pē­ār i­­um vallai' e­Ÿu muõumuõuttāë. cutari ca­ciīk vantava×i yšce­Ÿā­ tē×a ­ēņš! 'cuppammā vukki×aitta tãmai ta­­aic cuppammā timma­iņam colli viņņāl tappuvantu nšrntuviņum; koõņa nēkkam cāyātš' e­aeõõic cutari ca­ciīk appētš etirppaņņa timma ­i­pāl ataimaŸaikkac cilacoŸkaë collu ki­Ÿā­: 'appānã iīkiruntu tu­pa muŸŸāy. aīkšvan tālu­akkuc cippāy všlai tarumvaõõam ma­­ariņam colvš­; ma­­ar taņņāmal e­pšccai oppuk koëvār. tirumpuki­Ÿa pakkamelām kāņņu mšņu ciŸŸåril vā×vatilš perumai illai; viruntākkip pēņņau­­ai maŸakka māņņš­ vãņņi­ilš cuppammā ta­imai na­Ÿē? karumpuviëai kollaikkuk kāval všõņum. kāņņāŸŸi­ ēņņattil mā­niŸ kātš. iëamaīkai u­ma­aivi nalla peõtā­ e­Ÿālum ta­iyāka iruttal tãtu! 'kuëakkaraikkup pē'e­Ÿš­ nãyum pē­āy kētaiyoņu ta­iyāka nāīkaë taīka uëamcamma tittatā? vantēm u­pāl! u­akkuveëi všlaivantāl pēka všõņum. iëakkāra māyppšcum årpeõ õe­Ÿāl uraikkavā všõņum?nã uõarnti ruppāy. orumaõinš rampa×aki ­ālum nallār ulakama×in tālummaŸan tiņuva tillai. paruki­š­ u­vãņņup pacumpāl ta­­aip pa×ini­aikka muņiyumā? timmā u­­ai orunāëum maŸappatillai. ce¤cik kšnā­ u­aikkåņņip pēva'te­a muņivu ceytš­. varuvāynã! cippāye­ Ÿākki u­­ai maŸutiīkaë cupštārāyc ceyvš­ uõmai. iraõņunā ëilvaruvš­ u­ka ruttai i­­ate­Ÿu colliviņa všõņum. ce¤ci varuvatilš u­akkumika na­mai uõņu! varava×aitta e­akkumoru pšru muõņu! karutātš namnaņpaip putiya te­Ÿu! kaņalukkuë ā×attil må×ki viņņš­; peritappā u­a­pu! karaiyš illai! piŸake­­a? varaņņumā? e­Ÿā­; ce­Ÿā­. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3. timma­ pårippu te­pāīku-kaõõikaë 'naŸkālam vantataņi peõõš - iīku nāme­­a nåŸucela viņņēm? coŸpēkkil vantavirun tāëi - ava­ cåtaŸŸa nallauëam koõņē­; paŸkāņņik ke¤cavillai nāmum - nam paīkilava­ nallauëëam vaittā­. puŸkāņņil nāëumu×ait tēmš - ce¤ci pēyaluval nā­puriya všõņum. e­Ÿupala timma­urait tiņņā­ - ava­ i­pama­ai yāëumuraik ki­Ÿāë: 'te­­aiiëan tēppumuti rātā? - nam teŸkuveëip pu­ceyviëai yātā? ci­­aeru maivilaikku viŸŸāl - kaiyil cšrumpaõam šraņikkap pētum. e­­airun tālumcupš tārai - nā­ e­varaikkum nampamuņi yātu. namkuņikku nāmtalaimai koëvēm - keņņa nāyppi×aippil āyiramvan tālum paīkame­Ÿu nāmumaŸi vēmš - itil paŸŸuvaikka ¤āyamillai' e­Ÿāë. 'taīkamayi lšita­aik kšņpāy - e­col taņņinaņak kātirukka všõņum. poīkutaņi ne¤cile­ak kācai - ce¤cip poņņalil kavāttuceyva taŸkš! ti­Ÿata­ai nāņoŸumš ti­Ÿāl - nalla cã­iyum kacakkumaņi peõõš. te­­aiyaiyum kuttakaikku viņņup - pu­ ceyta­aiyum kuttakaikku viņņup pi­­um uëëa kālika­Ÿu viŸŸu - nalla peņņaiyaiyum cšvalaiyum viŸŸuc ci­­atoru vãņņi­aiyum viŸŸu - nalla ce¤cikkuņi āvamaņi' e­Ÿā­. nāëaiiīku nallucupš tārum - vantu nammiņattil taīkuvati ­ālš kāëaio­Ÿai viŸŸuvaru ki­Ÿš­ - u­ kainniŸaiyak kācutaru ki­Ÿš­. všëaiyoņu cēŸucamaip pāyš - anta veëëarippi¤ caipporikka všõņum; kāëimuttut tēņņatti­il pākal - uõņu kaņņivellam iņņuvai ku×ampu! kārmiëaku nãriŸakki vaippāy - nalla kaņņittayir pāli­il tuvaippāy; mēreņuttuk kāyamiņņut tāëi - nalla moccaiava raipporiyal všõņum. cãruņaiya tākiya te­pāīku - kaŸi ceytuviņu vāyivaikaë pētum. nšrilvaņa pāīkummika všõņum - nalla nãëceviveë ëāņņukkaŸi ākku. pāõņiya­i­ vāëaiyotta vāëai - mã­ pakkuvam keņātuvaŸup pāyš. tåõņilil varālpiņittu viŸpār - perun tåõaiotta tāyiraõņu vāīku; všõņiyatait ti­­aņņum cupštār' - e­Ÿu veëëaima­at timma­urait tiņņā­. tāõņinaņan tāriraõņu pšrum - uõõat takkaporuë atta­aiyum cšrkka! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. cutarica­ ni­aivu eõcãr viruttam ce¤cikkuc ce­Ÿirunta cutari ca­ciīk ce¤ciyilš ta­uņalum vaëava ­åril va¤ciyiņam ni­aivumāy iruntā­. a­Ÿu malaikkēņņai kāttuvarum cippāy māraik ko¤camumš tåīkāmal viņiyu maņņum kutiraimšl tirintumšŸ pārvai pārkkum na¤cā­a všlaiyilš māņņik koõņā­! naëëiravil cutarica­ciīk te­pāl vantā­. 'teŸkuvā calkāppē­ eva­kāõ' e­Ÿu ceppi­ā­ cutarica­ciīk. 'ra¤cit' e­Ÿu niŸkumcip pāyuraittā­. cutari ca­ciīk 'nãtā­ā ra¤citciīk! kšņpā yappā. muŸŸilumš avaëni­aivāl nalintš ­appā a­­avaëai maŸappataŸku muņiyātappā. viŸpuruva ampuvi×i pāynta tēe­ vilāppuŸattil tā­appā; cettš ­appā. appaņiyēr maīkaiyi­aip pārtta tillai. nā­untā­ ā­apallår cuŸŸi yuëëš­! oppaņiye­ Ÿālavaëē oppa māņņāë. uruppaņiyai ivviņattil koõņu vantu kaippiņiyil vaittuviņņāl e­ka ruttuk kaikåņum. po×utuviņin tatumnā ­aīkš eppaņiyum pēyccšra všõņum' e­Ÿā­ i­­umava­ kåŸuki­Ÿā­ avaëaip paŸŸi; uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 5. ava­ poyyurai paɟoņai veõpā 'e­mãtil ācaiavaņ killā malumillai; e­mãtil ācaiyš illā tavaëpēlš š­naņantāë e­Ÿukšë; e­­ai i­­ā­e­Ÿu tā­aŸiva taŸkuëta­ ­aikkāņņik koëvāëā? maņņup paņutti­āë ne¤cai! vaëarkātal kaņņup paņutti­š­ nā­um kaņaicivarai! a­­avaëi­ ne¤catti­ ā×attai e­colvš­? e­mãtil ācaiyš illātavaë pēlum vãņņukkā ra­mšl viruppamuņai yāëpēlum kāņņa naņantupēyk kaõõāl va×ipārttu ne¤cattai maņņume­ nšyattil vaittāëš! va¤ci tiŸamai varaital eëitā? kuŸunakaippum ko¤cum kaņainēkkum kåņņi uŸuti kuŸittāë u­akkut teriyāmal. mšlum itukšņpāy vãņņil naņantavaŸŸai. ēlait taņukkilnā­ tiõõaiyiluņ kārntiruntš­; uëëiruntu pārppāë oëintukoëvāë; e­mukantā­ kaëëirunta påvē! kaëivaõņē mātuvi×i! 'ta­kaõava­ eppētu cāvā­ē, iccutari ca­kaõava­ āvate­Ÿē' e­patavaë kavalai. i­­um viņiyā tirukkutaņā ra¤citciīk; po­­aī katirki×akkiŸ påkkā tirukkutaņā! cšvalum kåvā tirukkutaņā! cekkuntā­ kāve­Ÿum karre­Ÿum kattā tirukkutaņā! māvi­ vaņuppē­Ÿa kaõõāëkāõ! māīkuyiŸkum kåvum i­imaita­aic collik koņuppavaëkāõ! yāvarum tamaņimai e­­um iraõņutaņum kēvaip pa×amiraõņi­ kottu! nakaimullai! a­­am pa×ittum akattil kuņipukuntum pi­­ume­ai vāņņuki­Ÿa peõnaņaipēŸ kāõš­! koņipēl iņaiacaintu ko¤cukaiyil, yā­aip piņipēl aņikaë peyarkkaiyilš ammaīkai kåņņa vaëaiyal kuluīkakkai vãciņuvāë pāņņo­Ÿu vantu pa×ivāīkip pēņumaņā! a­­avaëtā­ e­­uņaiya vā×vš! a×akuņaiyāë e­­aip puŸakkaõittal e­pate­ Ÿa­cāvu! nilavumukam appaņņam! cāyal ni­aittāl kalapa mayilštā­! kaccitamāyk koõņaiyiņņup påccåņi maõõiŸ puŸappaņņa peõõa×akai måccuņaiyš­ kaõņuviņņš­; cettāl mukamaŸappš­' e­Ÿu cutarica­ciīk co­­ā­. iravilnoņi o­Ÿo­Ÿāyp pēpēe­ Ÿēņņi orucšval neņņaik ka×uttai vaëaikka neņumpariyait taņņi­ā­; vãņņetirš cāõamiņum cuppammā aõņaiyilš ni­Ÿā­! varavšŸŸāë a­­ava­aik kaõņa i­iyakaŸ kaõņu! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 6. cuppammā tollai kaliveõpā appētu tā­timma­ kaõvi×ittā­! 'ā'e­Ÿā­; 'eppētu vantãrkaë?' e­Ÿe×untā­ - 'ippētu tā­vantš­' e­Ÿā­ cutarica­. 'taīkaņku mã­vāīka nā­pēka všõņumš - ā­ati­āl iīkš iruīkaë itēvaruki­ Ÿš'­e­Ÿu taīkātu timma­ ta­icce­Ÿā­ - aīkantac cuppammā ta­­an ta­iyākat tēņņattil ceppuk kuņamtulakkic ceīkaiyāl - ippuŸattil vaikkat tirumpi­āë; vanta cutarica­ciīk pakkattil ni­Ÿiruntā­; pārttuviņņāë - tikke­Ÿu tãppaŸŸum ne¤cēņu 'cštie­­a?' e­Ÿuraittāë. 'tēppukkup pēki­Ÿš­ collavantš­ - cāppiņņuc ce¤cikkup pēvate­Ÿa tãrppēņu vantš­.nãr a¤cippi­ vāīkātãr; avviņattil - ke¤ci aracariņam kšņņš­; ataŸke­­a e­Ÿār. aracāīkat tuccippāy ākki - irukki­Ÿš­ timma­ukku nā­ceyya všõņiyataic ceytuviņņš­. aimpatu varāka­ aracāīkac - campaëattai vāīkalām nãīkaë vayiŸārac cāppiņalām; tãīki­Ÿi evvaëavē cšrkkalām - nāīkaëellām appaņittā­ cšrttēm. ata­āltā­ emmiņattil ippētu kaiyil iruppāka - muppattu måvā yiravarā ka­cšrttu målaiyilš yāvaruī kāõāmal irutti­ēm; - cāvuvantāl yāreņuttup pēvārē? peõņupiëëai yārumillai. åreņuttup pēvatilum uīkaņkuc - cšruvatil o­Ÿum kavalaiyillai. uīkaņkup piëëaikaë i­Ÿillai yš­um i­ippiŸakkum; - e­piëëai všŸu piŸarpiëëai všŸā? itainãyš kåŸuvāy' e­Ÿu cutarica­ - kåŸi­ā­. 'tiõõaiyilš kuntuīkaë' e­Ÿuraittāë cšlvi×iyāë. veõõeye­Ÿa piëëaikku maõõaiyaëëi - uõõe­Ÿu tantatupēl ivvāŸu cāŸŸi­aëš - intamaīkai e­Ÿu ni­aitta cutarica­ tiõõaikkš o­Ÿumcol lāmal otuīki­ā­ - pi­avaëē kåņattaic cuŸŸik ku­intu perukki­āë; 'māņattiŸ paŸkompu vaittatuõņē? - tšņippār' e­Ÿuraittuk koõņš etirvantu 'cuppammā o­Ÿuraikka nā­maŸantš­ u­­iņattil - a­Ÿorunāë ce¤ciyil orutti civappukkal kammalo­Ÿai a¤cu varāka­ aņakukkuk - ke¤ci­āë muŸŸuī koņuttš­ mu×ukiŸŸu vaņņiyilš. ciŸŸi­ac civappē kuruvirattam - uŸŸatupēl kēvaip pa×attil meruku koņuttatupēl tãvaņņi pēloëiyaic ceyvatutā­ - tšvai yuõņā? e­Ÿu cutarica­ kšņņā­. 'e­akkatuš­?' e­Ÿucup pammā etiraŸaikkuc - ce­Ÿuviņņāë. tiõõaikkuc ce­Ÿā­ cutarica­ciīk. i­­ume­­a paõõuvš­ e­Ÿu pataŸukaiyil - peõõāë teruvilš kaņņivaitta cšīka­Ÿu ti­­a irukaiyil vaikkēlai šnti - varakkaõņš 'ippakkam na­ceynilam e­­a vilai?'e­Ÿā­. 'appakkam eppaņiyē appaņittā­ - ippakkam' e­Ÿu naņantāë. iva­um uņa­ce­Ÿš 'i­ŸukaŸi e­­a?' e­akkšņņā­ - o­Ÿumš pšcā tiruntāë. piŸakutiõ õaikkuvantā­. kåcātu pi­­um kuŸukkiņņu - 'nãcātu všlaielām ceyki­Ÿāy; všŸu tuõaiyillai kālaiyili runtunā­ kāõuki­Ÿš­ - pālaik kaŸappāyā? eīkš kaŸapārppēm' e­Ÿā­. aŸappšcā malpēy aŸaikkuë - muŸattil arici eņuttāë. ava­um arici pericita­ e­Ÿuraittā­. pšcāë - 'oruciŸiya kuccikoņu paŸkutta' e­pā­. koņuttiņņāl maccuvã ņāyitaiyš­ māŸŸavillai? - cãccã itupētu māe­pā­. cuppammā intap putunēyai eõõip pu×uīkip - pataŸāmal timma­uk ka¤cit tikaittāë.an nšrattil timma­um vantā­ ciņuciņuttš - 'immaņņum všlaiyo­Ÿum pārāmal vãõāka nãvãņņu målaiyilš tåīki­āy muõņamš! - pālaivaŸŸak kāyc'ce­Ÿā­. ce­Ÿāë kaõava­atu kaņņaëaikkuk kãcce­Ÿu pšcāk kiëi. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 7. timma­ āval te­pāīku-kaõõikaë kālai uõavaruntic - cutarica­ kāycciya pālparuki ēlait taņukki­ilš - tiõõaita­il ēyntu paņuttiruntā­. 'všlai kiņaikkume­Ÿãr - uņa­š viõõappam pēņuvatā? nālaintu nāņkaëukkup - piŸaku nā­aīku vantiņavā?' e­Ÿutim ma­vi­avac - cutarica­ 'yāvum muņittuviņņš­; i­Ÿu kiëampivantāl - nallapaya­ šŸpaņum aņņiillai. o­Ÿum peritillaikāõ - timma,nã årukku vantavuņa­ ma­­ar iņatti­ilš - u­­aiyum maŸŸu­ ma­aiviyaiyum kāņņi muņittavuņa­ - kaņņaëaiyum kaiyiŸ kiņaittuviņum. vãņņukku nãvaralām - cilanāë vãņņilš taīkiyapi­ pēņņa talaippākai - ka×aŸŸiņap pēvatil lainãtā­; māņņiya caņņaiyi­aik - ka×aŸŸiyum vaittiņap pēvatillai. eõpatu pšrukkunā­ - utavikaë ituva raikkumceytš­; maõõil iruppavarkaë - noņiyi­il māyvatu tiõõama­Ÿē! kaõõiruk kumpētš - ivvariya kaņņuņal māyumu­­š naõõum a­aivarukkum - iya­Ÿiņum na­maicey talvšõņum. vaõņiyi­ai amarttu - viraivi­il ma­aivi yumnãyum uõņi muņintavuņa­ - vaõņitā­ ēņat toņaīkiyatum noõņi erute­i­um - ce¤ciyi­ai nēkki naņattuvittāl kaõņiņum pattumaõi - iravi­il kaņņāyam ce¤cinakar. vãņņaiyum pšciviņņš­ - iruvarai všlaik kamaittuviņņš­; kēņņaiyiŸ cippāyāy - amarum koëkaiyi lšvaruvār kāņņu ma­itarallar - e­Ÿunā­ kaõņittup pšciviņņš­. kšņņu maki×ntārkaë - ni×alpēl kiņņa iruppārkaë.' timma­ itukšņņā­ - kiëampiņat tiņņamum pēņņuviņņā­! 'pommai varum'e­Ÿatum - ku×antaikaë pårittup pēvatupēl 'um'e­Ÿu tā­kutittā­ - viraivi­il uõņiņa všõņume­Ÿā­. ammuņi vi­paņiyš - toņaīki­ar appo×u tšpayaõam! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 8. kāņu eõcãr viruttam 'nāëainaņap pataima­ita­ aŸiyā­' e­Ÿu nallakavi viktaryukē co­­ā­. timma­ kāëaiiraõ ņi×ukki­Ÿa vaõņi šŸik kataii×ukka ma­aiviyaikkai yēņi ×uttut tšëaiyotta cutarica­i­ pšccai nampic ce¤cikkāņ ņi­va×iyš cellu ki­Ÿā­. všëaivara villaie­Ÿu cuppam māvum veëikkāņņa muņiyavillai ta­ka ruttai! kutiraimšl cutarica­um šŸik koõņu kēõāmal māņņuvaõņi yēņu ce­Ÿā­. mutirmarattil aņaīki­apēyp paŸavai yellām; mu­nilavum aņaīkiŸŸu. muttuc cēëak katiraņikkum narikaëaņaī ki­anu ×aikkuë. kāriruëum ā×ntatupēy amaiti ta­­il. utirntirunta caruki­ilš atircci o­Ÿš uõarntārkaë; pi­ata­ai arukil kšņņār. metuvākap pšcuki­Ÿa pšccuī kšņņār; viraivākac cilarvaruva tāy uõarntār. cutarica­i­ etirnēkki vantiņ ņārkaë; tēënēkkik kattikaëi­ oëikaõ ņārkaë; etirvaruvēr aņaiyāëam teriya villai. elikkaõpēl erintatuvaõ ņiyi­ viëakkum; itēkutirai e­Ÿārkaë vanta varkaë; etirttē­Ÿum mi­­alkaë vāëi­ vãccu! paŸantuviņņā­ cutarica­pēy! vaõņik kuëëš pataŸi­ār iruntavarkaë! vaõņik kāra­ iŸaīki'emai o­Ÿumcey yātãr' e­Ÿā­. 'eīkiruntu varuki­Ÿãr?' e­Ÿār vantēr. 'piŸantuvaëarn tiņņaår vaëava ­årtā­; peyare­akkuc cã­a­'e­Ÿā­ vaõņik kāra­. 'uŸaīkupavar yāruëëš?' e­Ÿu kšņņār. uëaŸaloņu timma­'nā­ vaëava ­årtā­' e­Ÿuraittā­. 'i­­umyār?' e­Ÿu kšņņār. 'e­ma­aivi' e­Ÿuraittā­ timma­. kšņņa ka­­alaippēl mo×iyuņaiyāë tuņitu ņittāë! 'kāriyantā­ e­­a' ve­Ÿār. naņuīkun timma­ ta­kataiyaik kåŸi­ā­; kšņņār. a­­ēr cāŸŸuki­Ÿār: 'timma­š mēcam pē­āy; pa­­āëum tami×arkaëi­ mā­am pēkkip pa×ivāīkum vaņakkarukkut tuõaipē ki­Ÿāy; tami×mo×iyai ika×ki­Ÿā­, tami×ar tammait tā×ntavare­ Ÿika×ki­Ÿā­; tami×ap peõņir tamatunalam keņukki­Ÿā­; ta­nāņ ņārait tā­uyarvāy ni­aikki­Ÿā­; ava­tā­ nāëum cumaicumaiyāyc ceytuvarum tãmai ta­­aic co­­ālum kšņpatillai. antē antē! amutā­a ma­aiviyuņa­ vaņakka­ āņci a­alukkā celki­Ÿãr vaõņi šŸi? nallatoru toõņuceyvāy; ce¤ci yāëum nāykkåņņam o×intupaņa empāl cšrntu vellaoru toõņu ceyvāy; kaëvaralla vãõarallayām; tami×ai ika×ntēr vā×vi­ callivšr paŸippatutā­ ematu måccš! calippatilš tē­Ÿuvatš emcāk kāņš! illaye­il u­eõõam pēlna ņappāy; e­­a'e­Ÿār. timma­,'viņai taruvãr' e­Ÿā­. 'pēki­Ÿāy?pē! piŸa­pāl vālku ×aikkap pē!aņimaik ku×ita­­il vã×nti ņappē! pē!kiõõic cēŸŸukkut tami×ar mā­am pēkkappē! o­Ÿucolvēm ataiyš ­uīkšë. cāki­Ÿa nilaivari­um ni­aippāy mu­­ait tami×armaŸam! tami×arneŸi!'e­Ÿār. naīkai 'pēki­Ÿš­ e­­iņattil katti o­Ÿu pēņuīkaë' e­Ÿuraittāë. āā e­Ÿār! aintupšr taravantār kuttuk katti! avaŸŸiloru kattiyi­ai vāīkik koõņāë. 'tantēmem taīkacci velka! velka! tami×acci u­katti velka!' e­Ÿār. vantēri­ viyappukku varaiyš illai. māņņuvaõņi ce­Ÿatuce¤ ciyi­ai nēkki! pantākap paŸantiņņa cupštār ciīkaip pattukkal lukkappāl timma­ kaõņā­! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 9. ciīkam te­pāīku-kaõõikaë 'kāņņu va×ita­ilš ciīkamš! - emmaik kāņņik koņuttuvanta ciīkamš! ēņņam piņittuviņņa ciīkamš! - uīkaë uëëam pataittate­­a ciīkamš? nãņņiya uīkaëkatti kaëëaraik - kaõņu neņņuk kulaintate­­a ciīkamš? kåņņi va×inaņantu vantirš' - e­Ÿu kåŸic cirittā­at timma­um! 'aīkš va×imaŸitta yāvarum - tiru vaõõā malainakara vãrarkaë; iīkš emakkavar virētikaë - takka šŸpāņņi lšetirkka vantavar; uīkaņ kiņarpuriya eõõiņār - inta uõmai teriyume­ak kātalāl eīkš umaiviņutta pētilum - uīkaņ kiņarillai' e­Ÿa­a­ cutarica­! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 10. cuppammā eõcãr viruttam ivvāŸu kåŸippi­ cutari ca­ciīk itēkāõpãr ce¤cimalai cārnta ciŸŸår! avviņattil ta­ikkuņicai o­Ÿil nãvir amaitiyāy iruntiņuvãr; uõavu yāvum cevvaiyuŸa šŸpāņu ceyvš­; e­Ÿa­ cšvakattai nā­pārkka všõņu ma­Ÿē? evvitattum viņintavuņa­ varuvš­' iīkš evaŸŸiŸkum eŸpāņu ceyvš­' e­Ÿā­. kaivšlaik kāëkoņuttā­; tuõaiko ņuttā­; ka×aŸiyatu pēlavš uõavun tantā­; vaivšlai nikarkaõõāë kaõõu Ÿakkam varātiruntāë; avaëuņaiya ne¤ca mellām poyvšlaic cutarica­cey tiņai rukkum pollāīkil iruntatu!kut tukkat tikku meyyāka všlaiuõņē? avvā Ÿo­Ÿum viëaiyāmai všõņume­a eõõik koõņāë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 11. po­tuëir eõcãr viruttam cuppammā kāltåkkam, cuppam māvi­ tuõaiva­i­o­ Ÿšmukkāl tåkkam ellām toppe­avš illātu maŸaiyum vaõõam tuëirttatupoŸ Ÿuëirki×akku māma rattil! appētil cuppammā 'attā­' e­Ÿāë; 'avacaramā' e­attimma­ puraõņā­ āīkš. 'ippaņippē' e­Ÿupakal iruëait taëëi e×untuvantu timma­etir ciritta tālš. 'ammā'e­ Ÿirukaiyai mšlš tåkki 'ā'e­Ÿu koņņāvi viņņuk kuntit timma­e×un tā­!ava­um, cuppam māvum ciŸukuņicai viņņuveëip puŸattil ni­Ÿš ammalaiyi­ tēŸŸattaik kaõņār. kālai arumpuki­Ÿa nšrattil poŸkatir pēyc cemmaiyuŸat ta×uviyatāl malaikēņ ņaimšl ciŸukuvirit te×uīkaruņak koņiyaik kaõņār. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 12. vā­appaņam te­pāīku - kaõõikaë 'po­­ā­a vā­ap paņattil - viyirap putitā­a vaõõam ku×aittut ta­­šr ilātamalai e×utit - tika× taëirpaņum på¤cēlai e×uti u­­ai maki×vitta kāņci - e­akkum uvakai koņuttataņi peõõš' e­Ÿurait tā­nalla timma­ - anta šnti×ai tā­pukal ki­Ÿāë: 'viõmãtil aõõānta ku­Ÿam - ata­ai merukiņņu vaittaceī katirtā­ oõõã×al ceytiņum cēlai - yata­ai oëiyil tuvaittatum kāõka! kaõkāõum ēviyam a­aittum - a×aku kāņņap purintatum katirtā­! maõõiŸ piŸantēr evarkkum - pariti vāyttiņņa aŸivākum' e­Ÿāë. maīkaiyum timma­um iyaŸkai - a×akil vā×ki­Ÿa pētiŸcu pštār ceīkaiyil måņņaiyoņu vantā­ - 'putumai teriyumē uīkaëuk' ke­Ÿā­. aīkānta vāyēņu timma­ - viraivil 'atuve­­a pukaluvãr' e­Ÿā­! 'ciīka­ muyaŸci vãõāmē? - putiya cippāyum nãyāki viņņāy. intā itaippēņu! caņņai! - ituvum e×ilā­a callaņam! māņņu! intā itaippēņu! pākai! - i­­um intā iņaikkaccai! kaņņu! centā×ai maņalpē­Ÿa katti - iņaiyil cšrttiŸuk kittoīka vaippāy! vantupē e­­ēņu timmā! - viraivil vā'e­ Ÿa×aitta­a­ ciīka­! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 13. putiya cippāy eõcãr viruttam 'cutarica­ciīk ceytana­Ÿi peritu kaõņāy! cuppammā viņaikoņuppāy' e­Ÿā­ timma­. itaŸkiņaiyil cutarica­ciīk 'nāëaik kuttā­ iīkuvara muņiyumnã' e­Ÿu raittā­. 'atuvaraikkum nā­ta­iyāy iruppa tuõņē aŸimukamil lāviņattil?' e­Ÿāë a­­āë. 'itucaritā­ i­Ÿiravš u­aiya ­uppa šŸpāņu ceyki­Ÿš­' e­Ÿā­ ciīka­. 'ciīkunamak kirupeõkaë tuõaivait tārš ciŸitumu­ak kš­kavalai?' e­Ÿā­ timma­. 'iīketaŸkum accamillai cuppam mānã iru'e­Ÿu ciīka­urait tiņņā­. timma­ poīkivarum maki×cciyilš pårit tā­āyp puŸappaņņā­ ciīka­oņu! cuppam māvum cuīkuviņņa talaippākai kaņņik koõņu tuõaiva­pē vatukaõņu cokki ni­Ÿāë! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 14. a­Ÿiravu akaval mālai āyiŸŸu! varumva×i pārttuc cēlai malarvi×i tuëikaë utirkkak kuņicaiyi­ vācalil kunti yiruntāë! cuppam māvukkut tuõaiyāy irunta kuppum murukiyum ceppi­ār tšŸutal. kuppu 'maīkaiyš, cippāy ippētu varuvār; ataŸkuë varuttamš­?' e­Ÿāë. muruki, 'itaŸkš urukuki­ Ÿāyš cippāy všlaik koppic ce­Ÿavar mācak kaõakkāy vārak kaõakkāy vãņņai maŸantu kēņņaiyil iruppār; eppaņi u­­uëam oppum?' e­Ÿāë. kētaicup pammā kåŸu ki­Ÿāë: 'puyaŸkāŸŸu vantu pēkātu taņuppi­um ayalil taīka avarukkup piņikkātu; ne¤cam e­aiviņņu nãīkavš nãīkātu; pirintāl e­akkum piņikkā tulakamš! vãņņai viņņavar veëiyš celvatu kåņņaiviņ ņuyirvšŸu kåņu celvatš! ate­­a mēyām appaņip pa×aki­ēm. ayalpē vāre­il atuvum eīkš? vayalpē vatutā­. valakkaip pakkattu vãņu, maŸŸoru vãņu, tēppu māmaram ata­aruku vayaltā­! murukiyš ippē te­­a irukkum maõi?avar eppētu varuvār?' e­Ÿu kšņņāë! kuppu,maõi āŸe­Ÿu kåŸi­āë! muruki viëakku vaikkum všëai e­Ÿāë! kuppu, muruki, cuppammā ivar irunta iņamē tiruntāk kuņicai! nāŸpu Ÿamcuvar naņuvi lšēr aŸaiyu millai. maŸaivu millai. vãņņu vācal, tēņņa vācal iruvā calkaëum narinu×ai pēlak kuëëa mākavum kuŸuka lākavum irunta­a. muruki e×untu viëakkai šŸŸik kumpiņņuc cēŸŸai vaņņittāë. kuppu maki×ntu kunti­āë cāppiņa. cuppam māmukam curukkik kåŸuvāë: 'kaõavar uõņapi­ uõavu koëvš­; mutalil nãīkaë muņippãr' e­Ÿa­aë. kuppu 'vāvā cuppam mānã ippaņi vā!nā­ ceppuva taikkšë. varuvā rēavar varamāņ ņārē? cippāy všlai appaņip paņņatu. uõņu kāttiru. cippāy vantāl uõpār; uõavu maõõāy viņātu. colvataik kšë'e­Ÿu collavš maīkai 'caritā­ e­Ÿu cāppiņ ņiruntāë. kālam pēkak kataikaë naņanta­a. muruki varalāŸu muņintatum kuppu māmiyār kataiyai vaëartti­āë. piŸaku måvarum ta­itta­i m孟u pāyil talaiyaõai yiņņut talaiyaic cāytta­ar. appētu teruppuŸam atika metuvāy 'e­­aņi muruki' e­Ÿa orukural kšņņatu. muruki kšņņatum e×untupēy 'š­in nšram' e­Ÿu varavšŸŸu vãņņil a×aittu veŸŸilai tantāë. iruvaru māka oršpāy ta­­il uņkārn tārkaë! uŸŸup pārtta cuppam māuëam tuõņāy uņaintatu! ciīka­ iravil iīku vantatš­? murukiyum ava­um arukil neruīki uraiyāņu ki­Ÿa­ar. uŸavum uõņē? e­Ÿu palavā Ÿeõõi irukkaiyil murukikkuc ciīka­ mutta miņņā­. kuppum katavi­ait toppe­Ÿu cāttic cå×a naņantu cuņarviëak kavittāë. 'mšle­ ­e­­a viëaiyumē? kaõõilāë pēliv viruëil puraëu ki­Ÿš­; cutarica­ ciīki­ tuņukkuk kaikaë pataŸie­ mãtu pāyntiņak kåņumē?' e­Ÿu ni­aittāë; iņaiyil kattiyai i­­oru tarampārttup pi­­um maŸaittāë. karaikaõņu kaõņu kāņņāŸŸil må×kum cšypēl naīkai tiņukkiņum ni­aippil ā×vatum mãëvatu māka iruntāë. karuvi×i uŸaīkā tiravaik ka×ikkak karuti­āë; āyi­um kaëaiyuõ ņā­atāl iruņcšŸ Ÿukkuë irunta maõivi×iyaik karumpām pāmtuyil kavara iravu pēyiŸŸš! iravu pēyiŸŸš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 15. maki×ntiru te­pāīku -- kaõõikaë nãraņai pāciyil tāmarai påttatu pēlš - nalla nãlat tiraikaņal mšlš - peruī kāriruë nãkkak katirvantu påttati ­ālš vāric curuņņi e×unta­a­ ciīka­ap pētu - uņai māŸŸi­a­ ta­­uņal mãtu - ava­ nšril a×aitta­a­ vantuni­ Ÿāëanta mātu. 'āyiram pšroņu timma­um aīkiruk ki­Ÿā­ - kavāt tārampam ceytiruk ki­Ÿā­ - ava­ ¤āyiŸu cellattiī kaņki×a maivaru ki­Ÿā­. pēyirun tāle­­a accam u­akke­­a iīku? - na po­pēlap pāyilu Ÿaīku - iru tāymārum uõņu tuyarceyva tentakku raīku? āviu­ mšlvaitta timma ­iņattilum ce­Ÿu - nā­ āŸutal kåŸuvš­ i­Ÿu - nã tšvai iruppataik kšëiīkut taīkutal na­Ÿu. kēvai paņarntiņņa koyyāp pa×antarum tēņņam - iīkuk kåvum paŸavaiyi­ kåņņam - mika nāviŸŸup pēkum i­ikkum pa×accuëai åņņam. teŸkup puŸatti­il ēņi ulāviņum mā­um - aīkuc centi­ai māvēņu tš­um - uõņu caŸŸš o×intiņil celluva tuõņaīku nā­um! ciŸŸēņai nãraic ciŸuttaiyi­ kuņņi kuņikkum - ataic cennāy toņarntu kaņikkum - aīkš uŸŸa varippuli nāyi­ ka×uttai oņikkum. māīkuyil kåviiv vaõõat tami×mo×i viŸkum - inta vaiyamelām ataik kaŸkum - kaëi tāīkātu tēkai virittāņi māmayil niŸkum. pāīkilēr kāņņil paņarkoņi å¤calil manti - oru pāŸaiyi­ ucciyai unti - uyar måīkil kaņuva­ai muttamiņum a­pu cinti kaivaitta tāvil paŸittiņa lākumpa lākkāy - nã kālvaitta tāvilka ëākkāy - veŸum poyyalla nãitaip pēyaŸi vāykālap pēkkāy. aiviral kåņņi icaittiņum yā×kaõņa tuõņu - yā×i­ appa­a­ Ÿēvari vaõņu? - makkaë uyyum paņikkalla vēivai ceyta­a toõņu? 'pēyvaru vš­'e­Ÿu collic cutarica­ pē­ā­ - antap påvaiyi­ mšlmaiya lā­ā­ - ava­ vāymaņņum nallatu; uëëam ni­aittiņil ã­a­. tåymo×i yāëum cutarica ­ainampa villai - e­Ÿu tolaiyumē ipperun tollai - e­Ÿu vāymo×i i­Ÿi irunta­aë akkoņi mullai. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 16. cutarica­ mayakkam aŸucãr viruttam cutarica­ tolaintā­! a­­ē­ kåttimār iraõņu pšrum 'etaŸkumnã a¤ca všõņām' e­Ÿupak kattil kunti cutarica­ puka×ai yellām colliņat toņaīki ­ārkaë. pututtollai yata­il maīkai pu×uvākat tuņikka lā­āë. a×akuëëa āëām eīkum ava­pēlš akappa ņārām! o×ukkamuë ëava­ām cottum orunårā yiramum uõņām! o×ukumām kātil tš­āy orupāņņup pāņi viņņāl! e×uti­āl ēvi yattai ellārum mayaīku vārām! naņuppakal uõavā yiŸŸu; naīkaikkuk katai yuraikka eņutta­ar pšccai. naīkai 'tappuva tevvā' Ÿe­Ÿu tuņitta­aë. 'e­akkut tåkkam varuki­Ÿa' te­Ÿu kåŸip paņutta­aë; kaõkaë måņip pakaŸpētaik ka×ittu viņņāë. 'pakalelām kaõava rukkup palapala všlai yuõņu. mukaīkāņņip pēva taŸkum muņiyātā iravil?' e­Ÿu nakampārttut talaiku ­intu naīkaiyāë nalivāë! anta akamkeņņa mātar vantš 'cāppiņa a×aikka lā­ār.' uõavuõņāë naīkai aīkš orupuŸam uņkārn tiņņāë! muõumuõu e­Ÿu pšci iruntiņņa irumā tarkaë aõuki­ār naīkai yaõņai ata­aiyum poŸut tiruntāë! taõalnikar cutari ca­ciīk talaikaõņāë; taëarvu koõņāë. etiri­il cutari ca­ciīk uņkārntā­; 'e­­a cšti? putumalar mukamš­ vāņip pē­atu? cuppam mācol! kutittāņum peõnã cērntu kuntikkoõ ņirukki­ Ÿāyš? ataiurai' e­Ÿā­. naīkai 'avareīkš?' e­Ÿu kšņņāë. 'timma­aic ciīkam vantā vi×uīkiņum? accam nãkkic cemmaiyāy iruppāy' e­Ÿā­. itaŸkuëëš teruvai nēkki ammaīkai muruki ce­Ÿāë avaëpi­­š kuppum pē­āë. 'um'e­Ÿāë; tikaittāë naīkai! cutarica­ uëam maki×ntš, 'naīkaiyš ita­aik kšņpāy nā­u­Ÿa­ kaõava ­ukkš iīkunal lutti yēkam šŸpāņu ceytu tantš­; poīkiņum e­­ā caikkup pukaliņam nãtā­; e­­aic ceīkaiyāl toņu; maŸuttāl cettuppē vatumey' e­Ÿā­. 'nā­etir pārtta vaõõam naņantatu; naīkai mārum yā­iīkut ta­itti rukka šŸpāņu ceytu pē­ār; š­e­Ÿu kšņpā rillai irukkaņņum' e­Ÿu va¤ci tš­otta mo×iyāl antat tãya­pāl kåŸu ki­Ÿāë: 'koõņavark kutti yēkam kēņņaiyil vāīkit tantãr; aõņamš puraõņiņ ņālum ata­aiyā­ maŸakka māņņš­. aõņaiyil vantuņ kārntãr aņukkāta ni­aivu koõņãr; vaõkaiyāl 'toņu' maŸuttāl cāvatu meyyš e­Ÿãr. ulakilnā­ virumpum paõņam o­Ÿutā­; antac cemmal talaimicai āõai yiņņuc cāŸŸuvš­: e­atu kaŸpu nilaikeņņa pi­­ar inta nãõila vā×vai všõņš­. malaiyumtå ëākum nalla mā­ikaë uëan tuņittāl! koõņaeõ õattai māŸŸik koëëuvãr; nariyum yā­aik kaõņattai virumpum; kaikku varāviņil maŸantu vā×um! kaõņaov vo­Ÿum ne¤caik kavarntiņum, anne¤ cattaik koõņoru nilaiyiŸ cšrppār kuŸaivilā aŸivu vāyntēr.' e­Ÿa­aë. cutari ca­ciīk što­Ÿum collā ­āki 'na­Ÿunã co­­āy peõõš! nā­u­Ÿa­ uëamcē tittš­; i­Ÿiīku naņanta vaŸŸait timma­pāl iyampa všõņām.' e­Ÿa­a­ ke¤ci ­ā­;'pēy varuki­Ÿš­' e­Ÿe ×untā­. iruëi­il naņantu pē­ā­ erimalaip perumåc cēņu! iruëi­ai uëamāyk koõņa irumātar uëëš vantār. aruëi­āl kåŸu ki­Ÿāë cuppammā ammā tarkkš: 'orupētum i­inãr inta uyarvilāc ceyalcey yātãr. āyiram vantiņ ņālum aņātatu ceyātãr; āvi pēyi­um tãyār naņpiŸ poruntutal všõņām; ummait tāyi­um nallār e­Ÿu tā­ni­ait tiruntš­. tā×vai vāyi­āl collik kāņņa varavillai e­­š e­­š! kaõõaki e­­um intat tami×nāņņi­ kaõõš pē­Ÿa peõkatai kšņņi ruppãr; appeõõaip peŸŸa nāņņup peõkaëš nãrum! antap perumpaõpš umakkum všõņum; eõõamš­ ivvā Ÿā­ãr? tiruntuīkaë' e­Ÿu co­­āë. 'yāme­­a ceytu viņņēm? emmiņam nãtā­ e­­a tãmaiyaik kaõņu viņņāy? terivippāy; teruviŸ ce­Ÿēm cāmikkut teriyum eīkaë ta­mai.nã aŸiya māņņāy! šmuru kiyši te­­a veņkakkš ņe'­Ÿāë kuppu. 'ciīkiīkš iruntār; nāīkaë teruviŸkuc ce­Ÿāl e­­a? paīkamē itutā­? mšlum payantuviņ ņāyā? ciīku taīkamā yiŸŸš! ciīku taŸutalai yalla peõõš. eīkaëai ika×nta te­­a?' e­Ÿa­aë muruki e­pāë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 17. cuppammā nilai aŸucãr viruttam viņintatu cuppam māvum vi×itta­aë; timma ­illai. vaņintatu kaõõãr! meyyum vāņiŸŸu! nuõõi ņaitā­ oņintatu! tš­i ta×tā­ ularntatu! tåëāy uëëam iņintatu! 'ceyva te­­a' e­Ÿeõõi iruntāë maīkai! kālaiyil uõavai uõņār a­aivarum! muruki co­­āë: 'mālaiyil varuvēm nāīkaë maittu­ar vãņu ce­Ÿu målaiyil tåīki ņātš; mu­kata vaimå ņikkoë; všlaiyaip pār; camaittuk koë'e­Ÿāë; veëicce­ Ÿārkaë. ta­imaiyil iruntāë antat ta­imayil! kaõava­ e­Ÿa i­imaiyil tēyvāë anta e×ilmayil! mãõņum tãya­ na­imaiyaŸ perukkāl e­­a naņattiņa irukki­ Ÿā­ē? i­imeyyāy iīki ruttal cariyalla!' e­ani ­aittāë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 18. timma­ nilai eõcãr viruttam kēņņaiyilš aņaippaņņuk kiņantā­ vãņņil kē×iaņai paņņatupēl antat timma­! ēņņaiyilš o×ukuvatu pēlš nãrai o×ukaviņum iruvi×iyum, uņainta ne¤cum, vāņņamuŸum mukamumāy iruntā­. e­Ÿa­ ma­aivinilai eppaņiyē? iīku vaittu vāņņuki­Ÿār! kavātteīkš? vãõil tåīka valukkaņņā yamceyyum vakaitā­ e­­š! štēēr cå×cciitil irukkak kåņum. illaie­il e­akkinta nilaie taŸku? mātuta­ai e­aiviņņup pirippa taŸkš vampa­itu ceytā­ē? cuppam māvum tãtštē kaõņatāl a­Ÿē, a­Ÿu ceppi­āë 'ava­ainā­ nampš­' e­Ÿu! 'tātuciīkaik kšņki­Ÿš­; vãņu cellat takkava×i kåŸuvā­' e­Ÿu ce­Ÿš 'etaŸkiīkš nā­patto­ patunāë taīki iruppa'te­Ÿu vi­avi­ā­. antac cippāy 'ataŸke­­a kāraõamē aŸiyš­; anta atikāri vaittatutā­ caņņa' me­Ÿā­. mitakki­Ÿa pāykkappal må×kip pēka veŸuī kaņņai atuvuīkai viņņataip pēl kotikki­Ÿa ma­attēņu kēņņaik kuëëš kunti­ā­ kaõõãraic cinti ­ā­š! kēņņaikkuë ivviruëām kariya pāmpu koņiyavāl kāņņiye­ai a¤ca vaittāl kāņņainikar cšriyilš antap pāmpu kaõvi×ittāl cuppammā nilaie­ ākum? 'tēņņamuõņu; vayaluõņu; pēka všõņām tollai'e­Ÿu co­­āëš kšņņš ­ānā­? kšņņš­ā kiëikkuccol vatupēl co­­āë keņņš­š' e­ŸalaŸik kiņantā­ timma­! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 19. cutarica­ nilai te­pāīku - kaõõikaë māvaņu votta vi×ikkum - avaë māmpa×am pē­Ÿa mo×ikkum kāvaņip piccaie­ Ÿš­š - antak kaëëi maŸuttuviņ ņāëš! tåvaņi e­uņal mãtil - u­ tåyatēr kaimmalar ta­­ai āvi nilaittiņum e­Ÿš­ - avaë aņņi uraittuviņ ņāëš! e­Ÿu cutarica­ eõõi - eõõi šīki irunta­a­! pi­pu o­Ÿu ni­aitta­a­ cå×cci - mika åkkam mikuntatu ne¤cil! pi­puŸak kēņņaiyai nāņic - cila pšccukkaë pšciņa ēņit ta­tuõai varkaëaik kaõņā­ - kaõņu ta­karut tukkaëaic co­­ā­. kēņņaiyil všŸoru pakkam - vantu kuppu, murukiyaik kaõņā­. nāņņam a­aittum uraittā­ - avar na­Ÿe­Ÿu kåŸi naņantār. 'pāņņu nikar mo×iyāëai - e­ pakkam tiruppiņac ceyvš­ kāņņuvš­ všņikkai' e­Ÿš - ciīka­ kaiyi­ai vãci naņantā­. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 20. iīkš cellātu te­pāīku - kaõõikaë tåīkum kuyili­ai nēkki ērāyiram tuppākki cå×ntatu pēl - tuyar tāīkaruī kiëëaiyai nēkkik kavaõpalar tāīki naņantatu pēl šīkum viëakki­ai nēkkip perumpuyal šŸpaņņu vantatu pēl - noņi āīkiruk kumcuppam māvi­ kuņicaiyai āņkaë palar cå×ntār! tãya murukiyuī kuppum irunta­ar cšyi×ai pakkat tilš - vãņņu vāyiŸ katavi­ait taņņiya taņņēņu vantatu pšccuk kural! 'āyiram āyiram āka varāka­ aņittukkoõ ņēņi vantãr - nãr tåyavar pēlinta vãņņil iruntiņum cå×cci teriyā tē?' e­Ÿu veëiyi­il kšņņa kurali­ai ivviru mātar kaëum - uyir ko­Ÿu poruëkaëaik koëëai yaņippēr kuralitu ve­Ÿurait tār. pu­mai naņaiyuëëa avviru mātarum potte­a vše×un tār - avar ci­­a viëakkai avittuk katavait tiŸanta­ar ēņiviņ ņār! maīkai irunta­aë vãņņi­uë ëširuë vāynta iņatti ­ilš - pi­­ar aīkum iīkumpala āņkaëi­ kåccal alaivantu mētu kaiyil maīkaiyi­ mšloru kaivantu paņņatu. *vāëpaņņa tāl viņņatu. - aņa iīkuccel lāte­Ÿu maīkaico­ ­āë!vanta i×i¤arkaë pšca villai. * cuppammāmšl oru kaipaņņatu. uņa­š cuppammāvi­ vāë akkaiyi­mšl paņņavuņa­ akkai eņupaņņatu. mšlum naņappatu yāte­Ÿu maīkai vi×ippuņa­ kāttirun tāë - anta ēlaik kuņicaikkut tãyiņņa tāka uõarntu ne¤can tuņittāë! målaikku målai va×ipārt tāëpukai moytta iruņ ņi­ilš - avaë šlumaņ ņumiru tā×ait tiŸantiņa e­­e­­a vē purintāë. kårai erintatu! koëëikaë vã×nta­a! kåņņatti lš oruva­ - 'col āraīkš' e­Ÿa­a­; tā×ait tiŸanta­a­; 'a­­amš' e­Ÿa×ait tā­. kårai erintatu! koëëi erintatu kolpukai nãīkiya tāl - 'mu­ āraīkš' e­Ÿava­ cutarica­ e­patai a­­am aŸintava ëāy kattiyai nãņņi­āë; 'tãe­­ai vāņņi­um kaiyait toņātš yaņā! - inta muttami× nāņņukku mā­am perita­Ÿi måccup peritillai kāõ!' kuttum kuŸippum kotittiņum pārvaiyum koõņitu kåŸi ni­Ÿāë - vanta tottal paŸantatu! cå×a iruntavar kåņat tolaintu viņņār. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 21. cšrikkuë ce­Ÿāë eõcãr viruttam eņņiirun tiņņapala cšri makkaë illaīkaë nēkkiavaë mellac ce­Ÿš iņņaka­al veppattāl tē×i mārš e­ne¤cu ventatuõņu tē×i mārš maņņaŸŸa nāvaŸaņci tē×i mārš vāņņuvatāl nãrkoņuppãr tē×i mārš eņņuõaiyum maŸuppãrē tē×i mārš e­Ÿunaņu vãtiyilš kåvi ni­Ÿāë. cšriyilš vãņutoŸum vi×itti runtu cštiterin tiņani­aitta cšri makkaë ēroruva rāyvantār veëiyil; 'ammā uŸŸate­­a u­Ÿa­ukkš? uraikka všõņum. nãrkuņippãr; nillātãr; amaiti koëvãr; nilavillai; intairuë ta­­il vantš kåraikoëut tiyatãyar evar? umakkuk koņumaii×ait tavaryāvar? uraippãr!' e­Ÿār. 'tirineruņi neyy域i viëakkai šŸŸic ciŸutaņukkum iņņunãr kuņikkat tanta periyãrš! e­arumait tē×i mārš! peruntãyāl ciŸuvãņu vškum kēlam teruvi­ilš kaõņãrš iraīki ­ãrē? ceyumutavi ceytãrē? makkaë kåņņam orumu­aiyiŸ peŸŸatã mu×utum tãrkkum e­­umēr uõmaiyi­ai maŸakka lāmē? kuëakkaraiyi­ ciŸitacaivu kuëatta caivš! kolpuliyāl oruva­iņar palarkkum a­Ÿē? iëakkāram tārāmal tãmai o­Ÿai iyaŸŸiyē raiårār etirkka všõņum. kaëāpputarum ta­­akattš iņaī koņuttāl kavviviņum všri­aiyš kāņņup pa­Ÿi! viëāēņum pa×amumpēl pirital tãmai; veëiyā­aik koņņumtš ­ãkkaë vā×um! cutarica­ām cupštārām tē×i mārš tuõaivarukkuc cippāyi­ utti yēkam utavuvatāy a×aittuvantā­; kēņņaik kuëëš oëittuvaittā­; e­aiviņņup pirittu vaittā­. ita­naņuvil kuņicaiyilš irukkum e­­ai eņuttāëa eõõamiņņā­. cå×cci yellām putituputi tāycceytā­; kårai ta­­aip pocukki­ā­ nā­kalaīkip pēvš ­e­Ÿu. tãeriyum nšrattil tãmai vantu cãŸuki­Ÿa nšrattil e­aii ×uttup pēya×ikka eõõamiņņā­ e­atu kaŸpai! putaittiruntš­ e­iņaiyil kuttuk katti tēyumaņā u­mārpil e­Ÿu kāņņit 'tolaiyilpē' e­Ÿš­nā­! ce­Ÿā­ a­­ē­. nāykulaikka nattampā ×āmē colvãr nā­aņainta tãmaikaëaic curukkic co­­š­. uyirpē­Ÿa e­kaõavar irukkum kēņņai uņpuŸattai nā­ aņaiya všõņum. aīkš tuyarattil ā×ttappaņņirukki­ Ÿārā? tuyari­Ÿi irukki­ Ÿārā tuõaivar? muyalvatš e­kaņamai; uëavu ta­­ai mo×ivatutā­ nãīkaëceyyum utavi' e­Ÿāë. 'tuyarēņu vantiņņa empi rāņņi tåīkiņuka viņiyaņņum' e­Ÿār a­­ēr. 'kaõmåņa va×iyilaiyš! viņiyu maņņum kāttirukka uyirštu? tē×i mārš viõmåņum iruņņe­Ÿum pakaltā ­e­Ÿum všŸupā ņuëatšyē vi­aicey vārkkš? maõmåņi vaittuëëa putumai yaippēl ma­amåņi vaittiruppār cå×cci! intap peõmåņi vaittiņavē e­u õarvai? peyarki­Ÿš­ va×iyuraippãr periyãr' e­Ÿāë. 'kaiyēņu kåņņippēyk kāņņu ki­Ÿēm kālaiyilš ākaņņum; iravil pē­āl ceyvato­Ÿum tē­Ÿātu; teruttē­ Ÿātu; cippāykaë nammãtil aiyam koëvār. meyyālum colki­Ÿēm kaõavar uëëa vãņņaiyē kēņņaiyaiyē aŸiva teīkš? aiyāvaik kāõuvatum muņiyā' te­Ÿār aritā­a māõpuņaiyāë 'caritā­' e­Ÿāë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 22. ma­­a­aikkaõņāë te­pāīku -- kaõõikaë tšciīku ma­­a­ - cila cippāyka ëēņu pšcic cirittš - ta­ peruvãņu viņņu mācaŸŸa tā­a - pu­al maņuviŸ kuëikka vãcuī kaiyēņu - mika viraivāy naņantā­! etirēņi vantāë - nal e×ilā­a maīkai. 'cutarica­ ciīka­ - e­ tuõaiyaip pirittā­; matilvaitta kēņņai - ta­il vaittš maŸaittā­; etainā­ uraippš­? - ava­ e­aiyāëa vantā­. kuņipē­a vãņņai - ak koņiyē­um nšŸŸu naņuvā­a iravil - ava­ nālaintu pšrāl muņivāynta ma­­ā! - a­al måņņip pocukkik kaņitāka e­­ai - ava­ kaippaŸŸa vantā­. tappip pi×aittš­ - itait taīkaņ kuraikka ippētu vantš­ - i­i e­ka õavarainā­ tappātu kāõa - nãr tayaiceyya všõņum oppātu pē­āl - e­ uyirpē kum'e­Ÿāë. 'cutarica­ ciīka­ - nam cupštārum āvā­; itai ava­pālš - col šŸpāņu ceyvā­. itaiye lāmcolla - nã š­iīku vantāy? cataiyelām poyyš - it tami×aruk' ke­Ÿā­. tšciīku pē­ā­ - cila cippāykaë ni­Ÿu 'pšci­āl cāvāy - nã pšcātu pēņi. vãci­āy aracar - varum všlaiyil vantš pšcātu pēņi' - e­Ÿu pšciyš pē­ār. e­Ÿa coŸkšņņa - av všnti ×aitãyil ni­Ÿa vaëpēla - oru ne¤cam kotittu 'na­Ÿu kāõna­Ÿu! - mika na­Ÿu ni­āņci! e­Ÿš ika×ntu - taõal irukaõ kaëcinta paņaivãņu ta­­ai - avaë palavãti tšņi kaņaiciyiŸ kaõņu - nãë katavi­ait taņņi 'aņaiyāta tu­pam - iī kaņaiki­Ÿa e­­ai viņanšrnta te­­a? - nãr viëëåvãr' e­Ÿāë. 'koõņē­ irukka - ava­ koņuva¤ cakattāl peõņāëa eõõi - miku pi×aiceyta tãya­ uõņē e­attā­ - ava­ ummēņu kåņa? eõõāta te­­a - e­ai? iyampuvãr' e­Ÿāë. 'uëëi rukki­Ÿãr - e­ uraikšņ patuõņē? viëëu vãr'e­Ÿāë - aīku viņai štumillai. piëëai pēlvimmip - perum pštaiyāy māŸi teëëu nãrcintum - kaõ teruve lāmcuŸŸa kēņņaiyai nãīki - ak kētaiyāë cšri vãņņukku vantu - ta­ veŸuvā× vainontu mãņņāta vãõai - tarai mšliņ ņataippēl pāņņotta collāë - kã×p paņuttuk kiņantāë! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 23. irumātarum a×aittārkaë te­pāīku -- kaõõikaë > 'eppaņi iīkuvantāy? - cuppammā e×untiru viraivāy. ippaņi nãiëaittāy - avarkaë i­­al purintārē? ceppaņi ammānã - u­akkēr tãmaiyum vārāmal meyppaņiyškāppēm - ematu vãņņukku vā'e­Ÿa­ar. murukiyuī kuppum - ippaņi mo×intu niŸkaiyilš 'varuvatu cariyā - uīkaëi­ va×akkam kaõņapi­­um? teriyum ce­Ÿiņuvãr' - e­Ÿumš cšyi×ai colliņavš arukil nillāmal - avarkaë aka­Ÿu viņņārkaë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 24. cšrittalaiva­ ceīkā­ eõcãr viruttam cšrivā× ceīkā­ai iraõņu pšrum teruvi­ilš ta­iyiņattil kåņņi vantu cšrikku nãtalaiva­ u­vãņ ņiltā­ cšyi×aiyum irukki­Ÿāë. avaëip pētil āraiyumš veŸukki­Ÿāë. nalla tellām avaëukkup pollāīkāyt tē­Ÿum pēlum. nšrilavaë kaŸpa×ikkac cilapšr ceyta neŸiyaŸŸa ceykaiyi­āl veŸicci yā­āë. iīkšyš irukkaņņum camaiyal ceytš ivviņattil a­uppuki­Ÿēm; cāppi ņaņņum. aīkirukkum atikāri co­­a tālš a­uppuvatāyc cammatittēm. itaiyel lāmnã maīkaiyiņam collātš! colli viņņāl maŸupaņinã peruntu­pam aņaiya nšrum. iīkšvā itaiyumkšë; avaëi rukkum illattil maŸŸavarkaë irukka všõņām.' e­Ÿanta irumātar collak kšņņa iõakkamuŸum ceīkā­um uraikka luŸŸā­: 'a­Ÿaikkš yāmaŸintēm ivaikaë ellām atikāri kaëkalanta ceyalka ëe­Ÿu! ni­Ÿatillai avviņattil! neruīki vantu nãyāre­ Ÿoruvārttai kšņņa tillai. ce­Ÿuvaru vãr;nãīkaë co­­a taippēl ceyki­Ÿš­' e­Ÿuraittā­; ce­Ÿār tãyar. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 25. ceīkā­ uõõa a×aittā­ te­pāīku -- kaõõikaë ā­ait talaip pāŸaiyām - ata ­aõņaiyil alli malarp poykaiyām mš­i mu×uk kāņņiyš - varu vāyammā vempaci tãrppā yammā. kå­al avaraip pi¤cu - poŸit tēm;curaik kåņņu muņittēm ammā; š­am niŸai vākavš - karuõaik ki×aī kiņņuk ku×ampum vaittēm. ce­Ÿu varuvā yammā - pu­a lāņiyš ti­Ÿu tuyilvā yammā. e­Ÿuceī kā­ collavš - anta šnti×ai ški­aë nãrā ņi­āë. a­­avaë cēŸuõ ņa­aë - avaë ne¤celām a­­ava­ mšl vaitta­aë. ti­pa­a ti­Ÿā ­atum - antac cšyi×ai ceīkā ­iņam kåŸuvāë: 'uõņu kaëaippā Ÿi­ēm - maŸa vš­aiyā uraippatu kšņpã raiyā. aõņi iruntš­ umai - oru nāëumš a­pu maŸavš ­aiyā; caõņic cutari ca­ciīk - i­Ÿi rāvilum taiyal e­ait tšņiyš koõņata­ eõõat taiyš - niŸai všŸŸiņak kåciņa māņņā ­aiyā. ammaiyum appāvum nãr - e­a eõõi­š­ ā­a tuõai ceykuvãr' immo×i kaëkåŸi ­āë - anta šnti×ai! iyampiņu ki­Ÿā­ ceīkā­: 'emmait turum pākavš - ni­aik ki­Ÿa­ar iīkš atikā rikaë vemmaik koņum pāmpupēl - avar cãŸuvār veëëaiyai veëëai e­Ÿāl! tãya vaņanāņ ņi­ar! - ivar štukkē ce¤ciyil vantā rammā. nāyum pi×aikkā tammā - ivar āņciyil nallavar oppā rammā. tãyum puyaŸ kāŸŸumš - ivar ne¤cilš ceīkēl celuttu mammā. ēyātu makkaņ kellām - iņai yåŸutā­ uõņāyiŸ Ÿammā' e­Ÿā­. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 26. cēŸŸil na¤cu te­pāīku -- kaõõikaë 'uõņāl kacakkātu; kaõņāl veŸukkātš uõõak koņuttu viņaņi! - aņi koõņaik karuīkåntal kētai arunti­āl kollātu; cēŸŸil iņaņi! toõņaikkuë ce­Ÿavuņa­ tēkai mayakkamuŸak keõņai vi×ikaë cu×alum; - aņi taõņā maraimalari­ taõņāy uņampilneëi uõņāka maõõil u×alum. intā maruntuppoņi tantš­ kalantiņu;vi raintš puŸappaņu peõõš! - antac centš­ utaņņumaīkai ti­pāë oëintiruntu vantš nu×aikuvš­ kaõõš!' antac cutarica­um inta vakaiyuraittut tanta mayakka maruntaik - kuppum anti uõavoņuka lantu koņuttuviņņu vantāë tirumpi viraintš. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 27. uõõa e×untāë paɟoņai veõpā kuppu maki×vēņu koõņu koņuttiņņa ceppukkuõņā­ cēŸŸaic ceyta kaŸivakaiyaic cšricceī kā­vāīkit tiõõaiyilš vaittiruntā­. yāraiyum nampum iyalpuņaiyā­ ātali­āl na¤cak kalappuõavai nalluõavš e­Ÿeõõik ko¤cam iruņņiyatum kē×i aņaintavuņa­ kåppiņņā­ naīkaiyi­ai. 'š­?'e­Ÿāë kētaiyum. 'cāppiņammā' e­Ÿumš cāŸŸi­ā­. appētu kaëëarkaë pēlš irumātar kaõuŸuttš uëëš varāmal oëintukoõņu pārttiruntār. ciīka­ teruvai aņaiki­Ÿā­ annšram! naīkai e×untāë nalintu. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 28. na¤cuõņu vã×ntāë te­pāīku -- kaõõikaë vā×ai ilaita­il cēŸŸaic - ceīkā­ vaņņittuk kåppiņņa pētu cå×a naņantacup pammā - ta­ tuõaiva­ ni­aippēņu vantāë! ā×um alaikaņa lukkuë - cå×al āyiram vāyttiņak kåņum; š×ait tuõaiva­ai eõõi - naiyum šnti×ai eppaņik kāõpāë? cēŸŸi­ai uõņa­aë naīkai - nãr tåkkip parukiya pi­­ar kāŸŸi­il āņum kiëaipēl - avaë kaņņuņal āņiŸŸu! ne¤cam māŸŸam aņaintatu! kaõõil - oëi māŸi mayaīki vi×untāë. cēŸŸil 'mayakka maruntā?' - e­Ÿu colli vi×unta­aë maõõil! ta­­ilai ta­­aiviņ ņēņa - atait tā­toņarn tšpaŸŸi vantu mi­­al acaivatu pēlat - ta­ mš­i taëëāņa e×untāë. ci­­atēr pāyi­ai nēkkic - ce­Ÿu timma­ai eõõi vi×untāë. po­­uņal vāņiŸŸu! ne¤cu - tuyil pukku maŸaintiņu mu­­š melliņai yilvaitta katti - ta­ai me­kaiyi ­āltoņņup pārttāë. colli­il tãyaik kalantu - cila coŸkaëaic colli­aë mella: 'kalliņai nārurik ki­Ÿā­! - a­aŸ kāŸŸi­il nãrvšõņu ki­Ÿā­. valliyait toņņiņu vā­šl - ava­ vā×vi­ai mãņpavar illai!' ivvurai co­­a maŸatti - mayak kšŸi­aë; meymmaŸan tiņņāë! cevvita× cērntatu! kaõkaë - oëi tãrnta­a! všrvaiyi­ nãril avvuņal må×kiŸŸu! mškam - ticai ārntatu pēŸkaruī kåntal evviņat tumparan tēņi - niŸain tiņņatu kaņņuk kulaintš! ceīkā­ uņalpatait tiņņā­ - e­­a ceyvate­ ŸšaŸi yāmal aīkumiī kumpaŸan tēņi - vãņņi­ akkampak kamcollap pē­ā­. ciīka­aik kaõņa­a­! 'šņā - ceīkā­ cel'e­Ÿu kåŸi­a­ ciīka­. ceīkā­ payantu naņantā­ - antac ci­­ak kuņicaiyi­ pi­­š. ciīka­av vãņņil nu×aintā­ - uŸŸa cštikaë yāvum terintā­. aīkuccup pammāvi­ aõņai - ava­ aõņi­a­! maŸŸavar illai. poīkiŸŸu vā­il mu×akkam! - mi­­al pollāīku kāņņiŸŸu! nalla maīkaik kiraīki iruņņum - a×um vaõõam po×intatu māri! kāņņai muŸittiņum kāŸŸum - ava­ kaiyai muŸippatu pēlš tēņņattu vācali ­ēņu - ce­Ÿu tåëpaņa vaittatu vãņņai! kåņņa malarcciŸu kompai - vaiyam kumpiņat takkaēr tāyait tãņņup paņāta neruppai - viral tãõņak kaņittiņum pāmpai oņņuŸa villā vaņakka­ - ula kottatu kāõāta tãya­ eņņut ticaikaëil ellām - pi­­ar 'šš' e­accolli šcak koņņik kiņantiņņa påppēl - antak kētai kiņantiņņa pētu toņņa­a­! toņņa­a­! mãëāp - pa×i cå×nta­a­! cå×nta­a­! ciīka­! po×utu viņintiņa villai! - i­­um poŸkē×i kåviņa villai! e×untu veëiyi­iŸ ce­Ÿā­ - mātar iruvar iruntiņum vãņņil nu×ainta­a­ attãya ciīka­ - itai nēkki yiruntaac ceīkā­ a×uta kaõõãril na­aintā­ - cup pammāvaik kaõņiņa ni­Ÿā­. pēyiŸŸu maīkai mayakkam! - i­­um po×utē veëuttiņa villai. pēyiŸŸu mā­am! uõarntāë - uņal pēyiŸŸu! nalluyir tā­um pēyiŸŸup pēvata­ mu­­š - ce­Ÿu pēkkiņu vš­ava ­āvi! vāyilil ni­Ÿa ceīkā­aic - 'ciīka­ vantatuõ ņē?'e­Ÿu kšņņāë. 'uõņatum nãvir mayaīkip - pāyil uruõņatum kaõņš­ tuņittš­. kaõņatum ippā×um kaõtā­ - ik kaiyil valiyillai tāyš. aõņaiyil nā­i­ Ÿiruntš­ - pi­­ar acciīka­ uëëš nu×aintā­. aõņaiyil nillātu pēņā - e­Ÿa ava­collai mãŸā tiruntš­. iruņņēņu veëivanta ciīka­ - ava­ iīkirun tšpuŸap paņņā­. puraņņa­ē ņški­š­ nā­um - kāl potte­Ÿa cattamil lāmal! tiruņņu naņaikoõņa kuppu - vãņu ce­Ÿa­a­ nā­iīku vantš­. karuttuk kalaīki­š­ tāyš! - e­ kaņamaiyai nā­ceyya villai. cšriyel lāmitaic co­­š­. - avar cãŸik kutitta­ar tāyš! cšriyi­ makkaëaip pārãr! - itē tãye­ac cãŸiniŸ ki­Ÿār. årum kiëampiņum tāyš! - mo×i o­Ÿucol vãrinta nšram vārik kuvippārkaë tāyš - anta vaņakkarai' e­Ÿa­a­ ceīkā­. ēņi­aë ciīka­ai nēkki - uņa­ ēņi­ar cšriyi­ makkaë! ēņi­a­ ceīkā­um aīkš - um ume­Ÿu taņņi­aë katavai. nāņit tiŸanta­a­ ciīka­ - katavi­ naņuni­Ÿa ava­mārpu naņuvaic cāņip pukuntatš katti! - kuttic cāytta­aë peõinni lattil! kāmpil vaëaintiņņa koņuvāë - ceīkā­ kaiyēņi runtiņņa tālš 'pāmpukāë o×iyuīkaë!' e­Ÿā­ - iru pa×imāta rumtãrntu pē­ār. tšmpāta a×ukaiyum, nãri­ - tuëi teriyāta kaõkaëum koõņāë všmpāka eõõi­āë vā×vai - kēņņai viņiyāta mu­­amš cšrntāë. kēņņaiyi­ vācalaik kāppēr - peruī koņņāvi viņņuk kiņantār. pāņņaiyaip pārkkkavš yillai - uyirp pāvaiyum kāval kaņantāë. kēņņaip puŸatti­il eīkum - tåkkak kēlamal lālvi×ip pillai. påņņum paņaivãņu kaņkuë - neņum pu­­ai marattiŸku nšril ta­kaõava­ cšrpaņai vãņum - muŸŸum cāttik kiņantataik kaõņāë. 'e­­uyirp poruëš tiŸappãr! - katavai i­­umē tåkkame­ attā­? o­Ÿu maŸiyš­aic ciīka­ - toņum uëëam paņaitta­a­ kšëãr! e­­ai mayakkattil ā×ttik - kaŸpai ãņa×it tā­veŸum pšņi! centami×c cšytoņņa mš­i - ta­­ait tãõņiņņa tãya­aik ko­Ÿš­. antē umaikkāõa všõņum - e­Ÿa­ āvitā­ pēyccšru mu­­š! enta nilaita­il uëëãr? - ummai e­­e­­a ceyta­a­? kāõš­! antē e­akkåvi maīkai - avaë aīkumiī kumpaŸak ki­Ÿāë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 29. ma­­a­ vantā­ eõcãr viruttam kāņņutãp pēlšcu pštār cāvu kaņitēņit tšciīki­ kātuk kuëëum kēņņaikkuë eppuŸattum ce­Ÿa tālš kuluīkiŸŸuk kēņņaiyelām! mārpil kuttip pēņņirunta cupštaraic cippāy mārkaë puņaicå×ntār. tšciīkum aīku vantā­. kšņkaluŸŸā­ 'e­­aitu e­­a?' e­Ÿš kiņņairun tērellām 'teriyā' te­Ÿār. 'paņaivãrar tamakkuëëš naņanta te­Ÿāl paņukolaicey tē­yāva­?' e­Ÿu kšņņā­ 'paņaivãra­ allātu piŸarš e­Ÿāl palakāvaŸ kaņņaīkaë tāõņi entak kaņaiya­iīku varamuņiyum? kēņņai vācal kāttiruntē­ e­­aceytu koõņi runtā­? naņaimuŸaikaë ippaņiyā? pakaivar kaiyai nattiņuvēr iīkuõņā? putumai ya­Ÿē! pēņņacaņņai yaittuëaittu mārpe lumpaip puŸamvilakkip pāyntirukkum katti ta­­ai mãņkāmal ce­Ÿava­aip piņikka všõņum; viëaivukkuk kāraõattai yaŸital všõņum; kšņņukoõ ņirukki­Ÿãr; terinti runtāl kšņillai ceppiņuvãr uõmai ta­­ai! vāņņuki­Ÿãr e­­uëëam; cå×cci tā­ē! maŸŸe­­a maŸŸe­­a?' e­attu ņittā­! kåņņattil timma­uëam paņņa pāņu kåŸattā­ muņiyumē? 'antē antē! kāņņivaittā­ e­akkinta všlai ta­­aik kaņalpē­Ÿa a­puņaiyā­ e­­i ņattil! nãņņivaitta villaippēl, maõittšr pēlš nilaikeņņu vã×ntiņņa puliyaip pēla åņņattu mārpuņaiyā­ cupštār maõõil uyiri­Ÿik kiņakki­Ÿā­ eva­ ceytā­ē? ma­­avarē aŸivãrē e­akšņ ki­Ÿār vāytiŸavā tirukki­Ÿš­; vāyti Ÿantāl e­­avaru mēaŸiyš­; va×itā­ e­­a?' e­Ÿupala vāŸeõõi irukkum pētu 'ma­­avarš paõiki­Ÿš­' e­Ÿu kåŸi vantetiril ni­Ÿuraippā­ ra¤cit ciīka­: 'e­naõpa­ cutarica­ciīk! ava­aip paŸŸi e­Ÿa­ukku terintavaŸŸaik kåŸu ki­Ÿš­: timma­e­um pšruņaiyā­ vaëava ­åril te­paņņā­ cutarica­i­ kaõõil ērnāë! ammaņņš ava­ēņu vãņu ce­Ÿā­; aīkērnāë viruntuõņā­. ava­ ma­aivi cemmaiyuŸum a×akuņaiyāë; avaëi­ mãtil cutarica­ciīk tiruppi­ā­ uëattai! a­­āë timma­aiyal lālvšŸu ma­itar tammait tirumpiyumpārp pavaëillai; cutarica­ ciīk timma­aiyum maīkaiyaiyum a×aittuk koõņu ce¤cikku vantuviņņā­. ācai kāņņit timma­ukku všlaitaru vatākac co­­a cštiyi­āl timma­ava­ oppi vantā­. ammaīkai kaõava­col taņņa villai! avaëmaņņum cupštārai nampa villai! timma­aiyum, va¤ciyaiyum cupštār ce¤cic cšriyilš kuņivaittā­ vanta a­Ÿš! kuppe­Ÿum murukie­Ÿum colli ņumta­ kåttimār iruvaraiyum avarka ëēņu naŸpaõiyā ëarpēlš irukkac ceytā­. nā­uraikkum appeõkaë ippi õaīkaë! apparš itutā­nā­ aŸivš­' e­Ÿā­. 'a×aiyuīkaë a×aiyuīkaë timma­ ta­­ait tuppiyatu kāyumu­­š!' e­Ÿu tšciīk tuņituņittā­ neruppuppaņ ņava­aip pēlš. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 30. timma­ nā­ e­Ÿā­ eõcãr viruttam 'timma­peõ ņāņņieīkš?' e­Ÿā­ ma­­a­. 'teriyavillai' e­Ÿārkaë cippāy mārkaë. 'timma­eīkš?' e­akkšņņā­ pi­­um ma­­a­. 'nā­tā­'e­ Ÿetirvantā­ tami×at timma­. 'timma­e­al nãtā­ā? yārko ņuttār cippāyvš laiyu­akkuc ceppāy' e­Ÿā­. timma­'iva rš'e­Ÿā­ piõattaik kāņņi. tšciīkum cutarica­i­ cå×cci kaõņā­. poyyuņaiyaic cutarica­ciīk timma ­ukkup pēņņaoru kuŸŸattai aŸinta ma­­a­ meypataittal illāmal 'timmā! inta mikakkoņiya ceyalceytē­ yāva­?' e­Ÿā­. 'ceyyāta kuŸŸattaic ceyti ruppā­; cettiruppā­. naëëiravil ce¤ci vantš­ veyyilvarā mu­­amš ciīka­ e­­ai vãņņilirun tivviņattil a×aittu vantā­. ituvaraikkum veëiccella villai' e­Ÿā­. 'u­ma­aivi eī'ke­Ÿā­ tšciīk ma­­a­! 'atue­akkut teriyātš' e­Ÿā­ timma­! 'avaëukku všŸutuõai uõņē?' e­Ÿā­. 'putiyaår, tuõaiyillai' e­Ÿā­ timma­. 'poyo­Ÿum kåŸātš' e­Ÿā­ ma­­a­. pataŸiyš 'poyyalla' e­Ÿā­ timma­. 'pa×aårāy iruntiņņāl patti ­ikkš palatuõaivar iruppārē?' e­Ÿā­ ma­­a­. 'palauŸavēr tuõaiyiruppār' e­Ÿā­ timma­. 'talaiyuruõņu pēkumaņā timmā! antat tami×acci iruppiņattaik kāņņa všõņum! *nilaiyaŸiyāt timma­ainãr i×uttuc celvãr neņuvãti toŸuntšņac ceyvãr. i­­ē­ kolaikkotta tē×araiyum a¤cā ne¤cak kåttiyaiyum piņippãr'e­ Ÿuraittā­ ma­­a­. *itu aīkirunta cippāykaëai nēkkic colluvatu. 'amutotta peõõāëaik kaŸpi­ vaippai ayalā­i­ kåttie­Ÿu colli viņņãr! tami×acci kattiaiyā antak katti! taņamārpil nu×aittakatti nu×aitta vaõõam amaittuviņņu pēyi­āë. avaëi­ pšrai atucolla všõņume­a ni­aittāë pēlum! tamaikkeņukka vantava­aik kollum peõkaë taõņikkap paņavšõņum e­Ÿu co­­āl nā­tšņi a×aittuvara aņņi illai. naņumārpil niŸki­Ÿa katti yš!u­ tš­pē­Ÿa collāëait talaivi ta­­ait terivippāy. eīkuëëāë? ceīkut tāka vā­pārttu niŸki­Ÿāy ciīka­ mārpil. vā­attil avaëāvi aëāvic cellat tā­maŸaintu pē­āëā? vā×ki­ Ÿāëā? cāŸŸuvāy" e­attimma­ vāypa taittā­. arukirunta cippāykaë iruvar timma­ irukaiyaip pi­kaņņi a×aittuc ce­Ÿār. kuraloliyum uëa×unta naņantā­ timma­! kårvāëai uyarttinaņan tārcip pāykaë. perituyarnta ku­Ÿatti­ cāral ta­­il peõõāëum, ceīkā­um ērā li­kã× teriyāmal ni­Ÿiruntār! timma­ maŸŸum cippāykaë varumnilaiyait terintu koõņār. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 31. attā­ e­Ÿetir vantāë eõcãr viruttam 'attā­'e­ Ÿetirvantāë. 'aiyē!' e­Ÿāë. 'ava­e­­aik kaŸpa×ittā­; uņa­i runta attãya mātari­āl mayakkan tantā­; uõarvi×antš­ avviravil! viņinta pi­um cottā­a e­­aiava­ toņņā ­e­Ÿu tē­Ÿiyatu. maŸaintuviņņā­; tšņic ce­Ÿu kutti­š­! ciŸukkikaëai ivarma ņittār kåvi­š­ kēņņaiyilš ummai vantš. pš×aikkuë innāņņai aņaittēm e­Ÿa peruni­aippāl vaņanāņņār tami×ar tammai vā×aviņā maŸceyyat tiņņa miņņār. maŸamvã×um! aŸamvā×um! e­pa teõõār. tā×vuŸŸup pēkavillai tami×a rellām; tami×akattaip piŸartåkkic cella villai. vā×ki­Ÿa kāviriyaip peõõai yāŸŸai vaņanāņņā­ eņuttuppēy viņaoõ õātu. muppuŸattum tami×nāņņi­ muracu māka mu×aīkuki­Ÿa tiraikaņalaip pakaivar vantu kaippuŸattšn tippēka muņiva tuõņē? ka­­alatu cāŸupaņņuc cšŸu paņņu muppa×atti­ cuëaipaņņu mu­­āë toņņu muëaicennel viëainilattai i×antē millai. eppuŸattum vaëaīko×ikkum malaikaë uõņu paŸittuviņa evarālum āva tillai. centami×ar irukki­Ÿār ciīkaī kaëpēl tiŸala×ittu viņaevarum piŸantā rillai. paintami×a­ mo×iyuõņu vā×vaic ceyyap paņaikoõņu va¤cakarkaë paŸippa tuõņē? vantunu×ain tārciŸitu nāëi ruppar. vaëaintukoņut tatuce¤ci nimirtal uõņu. cantaiyavar vā×ve­Ÿu ni­aittā rillai tami×nāņu paõivatillai vaņanāņ ņārkkš! tšciīka­ aŸiyavillai; aŸintu koëvā­. te­­āņņait turumpāka matittu viņņā­. vãcuīkēl ceīkēlāyt tami×ar nāņņai viëaiyāņņuk kåņamāyt tami×ap peõkaë pšcuntēŸ pāvaikaëāy maŸavar tammaip pšņikaëāyt tšciīka­ ni­aittu viņņā­. māco­Ÿu nšrntiņi­um uyirvā ×āta ma­­arkaëi­ makkaëe­a ni­aikka villai. kaiyēņu kåņņivantu vaņanāņ ņārkaë kāõuki­Ÿa peõņirkaëaik kaŸpa ×ikkac ceyki­Ÿā­. aŸamaŸiyā­ cupštār e­­ait tãõņi­ā­. tšciīku tami×ar taīkaë meyyurimai tãõņi­ā­. māyntā­; māyvā­. vitiki×intu pēyiŸŸu mãëva tillai. aiyakē! attā­e­ āval kšņpãr ā­amaņņum pārppēmš vaņakkar tammai!' e­Ÿuraittāë! pāyntārkaë cippāy kaëmšl irukatti vāīki­ār timma­, ceīkā­. ku­Ÿotta cippāykaë iŸantu vã×ntār. koņiyotta iņaiyuņaiyāë cirippil vã×ntāë. 'e­Ÿaikkum cāvutā­ attā­' e­Ÿāë. 'i­Ÿaikkš cāvēmš' e­Ÿā­ timma­. 'na­Ÿukkuc cākalām' e­Ÿāë naīkai. 'nāņņukku nallatoõņām' e­Ÿā­ timma­. 'nilaiyaŸŸa vā×ve­pār kaiyi luëëa neņiyaporuë nillāvām e­par; ā­āl talaimuŸaiyi­ všraŸukka ni­aippa varkkut tā×vatilum tammuyirš nalla te­pār! cilarinnāë ippaņiyš' e­Ÿā­ ceīkā­! 'putumaitā­ putumaitā­' e­Ÿā­ timma­! ilaipēņņu na¤cuõņa vãņa ņaintār. 'ivviņantā­ na¤cuõņš­' e­Ÿāë naīkai! 'mayakkattāl talaicāyntš­ ivvi ņattil! maõavāëar tamaini­aittu metuvāyc ce­Ÿu tuyarkkaņalil vã×vatupēl pāyil vã×ntu cērntatuvum ivviņantā­' e­Ÿu raittāë. 'puyalukkuc ciŸuviëakku viõõap pattaip pēņņa×aitta tivviņantā­ pēlum! peõõš vayaŸkāņņu veëëāņu puliyiņam pēy valiyaa×ait tiņņaiņam itutā­ pēlum!' e­Ÿuraittš aņaņāē e­ani mirntš iņimu×akkam pēŸcirittup pi­­um colvā­: 'ku­Ÿattaik kuëëanari kaņittup paŸkaë koņņuõņa tivviņampē lumcup pammā! na­Ÿā­a tami×acci! e­kaõ õāņņi! naŸŸami×ar mā­atti­ cuņarvi ëakkš! a­Ÿantac cutarica­ciīk u­­ait toņņš a×ivaia×ait tiņņaiņam itutā­ pēlum! tšciīka­ u­aippa×ittā­. oruva ­ainã cšrttukkoõ ņāye­Ÿā­. ava­aik koõņš tåcinikar cutarica­aik ko­Ÿāy e­Ÿā­. tuņukkā­a ava­vāyaik ki×ittš ­illai! ācaimayi lš!nãyum aīkš illai. a­pu­mšl iruntata­āl ava­pi ×aittā­. nãcāvāy nā­cettāl e­ani ­aittš­. nilaikeņņup pē­šõņi; ma­­i' e­Ÿā­. 'oruva­aiyum nattavillai; ciīka­ mārpil 孟iyatu tami×acci katti e­Ÿu uruva×inta cutarica­ciīk aŸiva ta­Ÿi årāëum aracaŸiya ulakam kāõa turaiyš!nã ruīkāõa ava­i­ mārpil cuņarviëakkut taõņupēl nāņņi vaittš­! tiruņare­a va×imaŸitta annāë antat tiruvaõõā malaittami×ar tanta katti!' e­Ÿuraittāë; timma­atu kšņņi runtā­. itaŸkuëëš ce¤cimalai kiëampiŸ Ÿaīkš! o­Ÿalla pattalla nåŸu pšrkaë uyarkutirai mšlšŸic cšri nēkkik ku­Ÿatti­ vã×aruvi pēli Ÿaīkum kēlattaik kaõņirunta åri­ makkaë i­Ÿiīkup putumaie­­a e­Ÿu raittār; 'š' e­Ÿār 'ā' e­Ÿār kaņalārp paippēl tamainēkki varuki­Ÿār e­Ÿa cšti ta­aiyaŸintāë cuppammā; pataŸa villai. amaivā­a kuralālš kåŸu ki­Ÿāë; 'attā­e­ viõõappam kšņka všõņum. namaiavarkaë piņippāršl tšciī ki­pāl namaia×aittup pēvārkaë; vaņakkar kaikaë namaikkollum; cariyillai.e­­ait taīkaë naŸŸami×ak kaiyālš ko­Ÿu pēņņu tiruvaõõā malainēkki nãvir celka! ceyvãrkaë itai'e­Ÿu collak kšņņa perumaŸava­ kåŸuki­Ÿā­ 'peõõš e­­aip pi×aiceyyac colluki­Ÿāy; tšciī kukkut taruvatoru pāņamuõņu; tãppēl vā­i­ talaikiņaittāl mikana­mai tami×nāņ ņukku! peritā­a ālamaram atēpār' e­Ÿā­. peņņaiyumāõ kiëiyumāy amarntār ālil. periyavarš karuttuõņē eīka ëēņu peruvā×vil ãņupaņa? karutti runtāl uruvikkāņ ņātiruppãr katti ta­­ai! uëmaŸaittu vaittiruppãr; etiršce­Ÿu varuvērkaë varavupārt tiruppãr; vantāl vantucolla všõņuki­Ÿš­' e­Ÿā­ timma­. carie­Ÿu ceīkā­um uëavu pārkkat ta­iyāka ulavi­ā­ puliyaip pēlš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 32. maŸavar tiŸam pāņu nālaņittaravu koccakak kalippā pāņņo­Ÿu pāņu! pa×aiya maŸavar tiŸam kšņņup palanāņkaë āyi­avš kiëëaiyš! åņņak karuttil uyirppāņņai e­Ÿa­ukkš åņņā tuyirviņutal oõõumē e­Ÿā­š. accattuk kappāl a×akumaõi vãņņi­ilš eccamayam eccāti e­Ÿumš pārāmal maccā­ varukaiyilš maīkaiyuŸum i­pattai vaiccirukkum cāvš! e­aitta×uva vārāyē! ta­­alattuk kappāl ta­ittamaõi vãņņi­ilš i­­ār i­iyār e­ayātum pārāmal po­­aip putitāy vaŸiyē­koë i­pattai ma­­iyaruë cāvš e­aitta×uva vārāyē! nā­pāņak kšņpãrš e­Ÿuraitta nallāëait tā­pāņak kšņpataŸkut timma­ava­ cāŸŸuki­Ÿā­: kā­pāņum vaõõak karuīkuyilāë kātukaëai å­pāņu tãrkka uņa­paņutti vaittāëš! āyiram makkaëukkš ā­atucey tē­āvi ēyume­ak kšņkaiyilum uëëaī kaëikkum;uyir ēyi­um vante­Ÿum ēyāta i­pattai ēyum paņiyaëikkum cāvš e­aitta×uvš! š×ai oruva­ukkš šŸŸatucey tē­āvi pā×ātal kšņkaiyilum a­pu pa×ukkum;uyir pā×ākip pē­ālum å×ivarai i­pattait tā×ātu nalkuvāy cāvš e­aitta×uvš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 33. kutiraivãrar varuki­Ÿārkaë eõcãr viruttam nāvi­ikkap pāņi­ār maratti ­i­Ÿu! naŸceīkā­ aīkuvantā­! kutirai yellām tāvi­a accšriyilš! vãņņai yellām ta­itta­iyāy ārāyntu pārttār. pi­pum nāvi×anta åmaikaëpēl cšri ta­­ai nāŸpuŸamum cuŸŸi­ār. aņutti runta kåvaīkaë uņpuŸattum tu×āvip pārttār; kulaikki­Ÿa nāykaëpēl kåvip pārttār. cšriyilš vā×umakkaë ki×akkil tē­Ÿum ceīkatirai vayaŸpuŸattil kaõņār; pi­­ar åriruõņa pi­varuvār pakalaik kāõār. oruvarumaī killaiye­il putumai yillai. nšrāla marattaņiyil vantuņ kārntār neņuīkutirai šŸivanta cippāy māril ēriëaiyā­ maŸŸavarpāl 'kuŸŸa vāëi oruva­aiyum nāmpiņikka vilaiyš' e­Ÿā­. periyacippāy kåŸiņuvā­: 'nāmel lārum perumparicu peŸani­aittēm aracar kaiyāl! orunā­ku ticaikaëilum cippāy mārai ēņņi­ār namma­­ar; nammai maņņum karuttāëar e­anampic cšri ta­­il kaõņupiņip pãrkolai¤ar tammai e­Ÿār. tarappēki­ Ÿārparicu peŸappē ki­Ÿēm takkapaņi cāttuppaņi' e­Ÿu co­­ā­. i­­oruva­ kåŸukiŸā­: 'anta ma­­ar ivviņattil mšŸpārvai pārppa taŸkuk ka­­akkēl kārārpēl varavum kåņum kālcērntu nāmuņkārn tiruttal tãtš' e­Ÿuraittā­. itaikšņņa timma ­ukkum iëaīkiëiyāë cuppammā vukkun tē­Ÿum pu­­akaikkup putunilavum tēŸŸup pēkum! påvāyait tiŸakkavillai kātti runtār. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 34. mšŸpārvaiyāëa­ te­pāīku -- kaõõikaë veņņikkut ticcāykkak kaņņukkat tiyēņu veëëaik kutiraiyil šŸit - talaik kaņņēņu vanta­a­ cãŸi! eņņuttik kuņpaņņa makkaņkåņ ņanta­­ai šīkiņa vaippava­ pēlš - imai koņņāmal pārtta­a­ mšlš! coņņaccoņ ņavšrvai ukārnti runtavar tuëëie ×untaīkut tāvic - cirit tiņņa­ar a­­ē­ai mšvi! tiņņuttiņ ņe­Ÿaņi vaikkum parimãtu tšciīku vanta­a­ e­Ÿš - timma­ paņņāvai šnti­a­ na­Ÿš! cuŸŸii raiyi­aik kottum parunte­a uŸŸuvi ×ittacup pammā - aīkuc caŸŸumi ruppāëē cummā? veŸpum atirntiņa všŸŸuvar a¤ciņa mšŸkiëai viņņuk kutittāë - pakai aŸŸiņa ne¤cam kotittāë. cuŸŸi­a kattikaë tåŸiŸŸuc cemma×ai tuëëi ye×unta­a meykaë - aīkš aŸŸu vi×unta­a kaikaë muŸŸum mu­­šŸi neruīki­a­ timma­um kaõņa­a­ avvati kāri - kaõņu teŸŸe­a vã×nta­a­ pāril uŸŸatu timma­i­ vāëava­ mārpil o×intatu všava­ āvi - kaõņa raŸŸi­ar cippāykaë mšvi. maŸŸavar timma­aik kutti­ar timma­um māynta­a­ maõõil vi×untu - kaõ õuŸŸa­aë i­pak ko×untu. cuŸŸiya vāëvicai caŸŸuk kuŸaintatum tēkai pataittatum kaõņār - kaip paŸŸiņa eõõamš koõņār. paŸpalar vanta­ar pāvaiyaic cå×nta­ar pāynta­ar a­­avaë mšlš - mikac ciŸŸi­a nāykaëaip pēlš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 35. avaë piņippaņņāë eõcãr viruttam timma­mšl ce­Ÿavi×i tirumpu taŸkuë cšyi×aiyāë piņippaņņāë pakaiva rālš! ammaīkai maŸumuŸaiyum pārttāë aīkš a­puëëa akamuņaiyā­ kiņanta kēlam! 'meymmaineŸi eyti­ãr. tšciī ke­­um vãõa­aiyum nāmtolaittēm a­Ÿē?' e­Ÿāë. mummuŸaiyum pārttiņņāë 'attā­ vantš­; muņivaņainta te­paõiyum' e­Ÿu co­­āë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 36. tšciīkukkuc cšti eņņiŸŸu te­pāīku -- kaõõikaë ce¤cip peruīkēyil - ta­­ilš tšciīku v㟟iruntā­. a¤ci aruki­ilš - iruntār amaiccar maŸŸavarkaë. pa¤cu peruntãyaip - pocukkap pārttum iruppãrē? ce¤cip paņimitittār - iīkuëëa cippāy ta­aimaņittār. ce­Ÿu piņittārē? - allatu cettu maņintārē? o­Ÿum teriyavillai--naņanta to­Ÿum teriyavillai. e­Ÿu tuņituņittā­ - tšciīka­. iruvar cippāykaë ni­Ÿu talaivaõaīki - avviņam nika×ntavai uraippār. timma­um cuppammā - e­umēr cšyi×ai yumetirttār. nammavar ciŸcilapšr - iŸantār. namati kāriyi­mšl timma­ ava­pāyntā­ - orucol ceppi­a­ appētu 'cemmaiyil e­­iņamš - cikki­āy tšciīku māyka'e­Ÿā­ e­Ÿucip pāyuraittār - tšciīka­ 'e­­ai maņippatutā­ a­­ava ­i­ni­aippē? - caritā­ appaņiyā aņaņš! i­Ÿu pi×aittš­nā­ - aņaņš e­Ÿupu ka­Ÿava ­āyp 'pi­­um naņantate­­a? - ita­aip pšcuka' e­Ÿuraittā­. timma­ maņintuviņņā­ - ma­aivi cšyi×ai cikkiviņņāë. cemmaiyil a­­avaëi­ - iraõņu ceīkaiyaip pi­iŸukki nammavar ivviņattai - nēkkiyš naņatti varuki­Ÿār. timma­ ma­aiviyaippēl - kaõņilēm tiŸattil e­Ÿuraittār. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 37. cuppammāvai i×uttu vantārkaë te­pāīku -- kaõõikaë kēņņaineņum vāyili­aik kuŸuki viņņār - antak kētaiyai naņattivarum kåņņa makkaëum! pēņņiŸukkip pi­puŸattil kaņņiya kaiyum - mukil pēŸparavi mšŸpuraëum nãõņa ku×alum tãņņivaitta všli­mu­ai pē­Ÿa vi×iyum - vantu cãŸuki­Ÿa pāmpaiyotta uëëamum koõņāë 'kēņņaiyi­il yāriņattil koõņu celki­Ÿãr - e­­aik kåŸiņuvãr' e­Ÿavuņa­ kåŸu ki­Ÿa­ar: 'āëupavar tšciīke­ak kšņņa tillaiyē? - avar avviņattil v㟟iruttal kaõņa tillaiyē? tēëurattai ivvulakam co­­a tillaiyē? - e­Ÿu co­­amo×i kšņņa­aë viyappa ņainta­aë. 'āëuki­Ÿa tšciīke­a nāīkaë ni­aittēm - ava­ aīkuvanta pšrva×iyai otti runtatāl! vāëukkirai ā­ava­ai nāīkaë aŸiyēm - anta ma­­a­ni­ai vāyava­ai veņņi maņittēm. ce¤ciyi­i lširukkum centa mi×arkaë - peŸŸa tãmaiyi­­um tãravillai. e­ka õavarē ce¤c@i$ma­­a­ tãrnta­a­ i­it tami×arkkš - oru tãīkumillai e­­umuëap pāīkoņu ce­Ÿār. ce¤ciyi­ai āëuki­Ÿa avva ņakkarai - e­ cevvi×ikaë kāõum;e­kai kāõa vacamē? mi¤cume­Ÿa­ āvalniŸai všŸuva tuõņē? - e­a melliavaë ne¤cilveŸi koõņu naņantāë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 38. tšciīku mu­ vantāë eõcãr viruttam putuppariti iruvi×ikaë oëiyaic cinta viņumåccup pukaicintak kuŸittup pārtta etirppā­a pārvaiyi­āë! alaiyuī kåntal iruņkāņņil nilavumukam maŸaintu tē­Ÿak kotikki­Ÿa ne¤cattāl kollu vāëpēl kolumu­­š vantuni­Ÿāë. avva ņakka­ utirkki­Ÿa ka­alvi×iyāl avaëaip pārttā­. appārvai aŸŸo×iya uŸuttip pārttāë! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 39. muŸŸiya pšccu te­pāīku -- kaõõikaë 'uõmaiyaic colliņuvāy! - eva­tā­ u­­ai a­uppivaittā­? maõõiņai māõņā­š - teriyā ma­ita­ u­uŸavā? eõõume­ āņciyilš - ceytatš­ intak kalakamaņã? tiõmai u­akkuëatē?' - e­Ÿantat tšciīku co­­avuņa­, 'poyyi­aic colvatillai - tami×ar poytto×il ceyvatillai. meyyi­aic pšcutaŸkum - tami×ar meypatait tiņņatillai. kaiyi­il vāëālš - u­atu kāval talaiva­talai koytavar yāre­ilē - e­aiyš koõņavar e­ŸaŸivāy! yārum a­uppavillai - emaiyš iņņuvan tā­oruva­ cšriyil ērkuņicai - tantumš tãya irumātar kēriya všlaiceyvār - e­avš kåņa irukkaviņņā­. cãriya e­tuõaikkš - ava­ēr cippāy uņaikoņuttā­. kēņņaik ka×aittškit - tirumpak kåņņiva rātiruntā­. vãņņile­ cēŸŸi­ilš - mayakkam mi¤cum maruntaiyiņņā­. āņņam koņuttatuņal - uõarvum aŸŸa nilaiyi­ilš kāņņu ma­ita­ava­ - e­atu kaŸpai a×ittā­š! kaŸpai a×ittā­š - ta­­aittā­ kāttukkoë ëumtiŸamai aŸpa­uk killaia­Ÿē! - tiŸamai ārukki rukkavillai? veŸpai iņittuviņum - u­atu vãrattai yumkāõum niŸka ma­amiruntāl - ni­Ÿupār ne¤caip piëakkume­kai! kuŸŸam purintavaryār? - u­atu kēlai ika×ntavaryār? kaŸpai ika×ntavaryār? - u­atu karuttai mšŸkoõņava­! coŸkaë pi×aipurintāy - 'aņiyš' e­Ÿe­aic colluki­Ÿāy. naŸŸami× nāņņavarai - ika×tal nāvukkut tãmai' e­Ÿāë. 'ce­Ÿau­ kaŸpi­ukkš - etta­ai cippāyka ëaimaņittāy?' e­Ÿu vi­avaluŸŸā­ - ataŸkš šnti×ai kåŸuki­Ÿāë: 'e­­aruī kaŸpi­ukkš - u­­arum i­­ali­ āņciyaiyum u­­arum āviyaiyum - tari­um oppillai' e­Ÿuraittāë. 'inta vaņakkattiyā­ - ce¤ciyi­ai āëvatai š­ika×ntāy? intu matattava­nā­ - matatti­ etiri nā­allavš! conta aŸivi×antāy - piŸari­ cåtaiyum nãaŸiyāy. intat tami×nāņņil - piŸari­ i­­al tavirppava­nā­.' colli­a­ immo×ikaë - cuppammā colluki­ Ÿāëcirittš: 'tillit turukkaraiyum - maŸŸumoru tippuvi­ pšri­aiyum colliit te­­āņņaip - palapala tollaiyil māņņiviņņār; mella nu×aintuviņņār - tami×ari­ mš­maita­ai a×ittār. a­­avar kåņņattilš - u­aippēl ārum tami×nāņņil i­Ÿum irukkavillai - piŸakum irukkap pēvatillai. a­Ÿu toņaīkiintat - tami×ar a­puŸu nāņupeŸŸa i­­alel lāmvaņakkar - i×aitta i­­alkaë' e­Ÿuraittāë. 'āëum navāpi­aiyē - tami×ar ārum puka×uki­Ÿār; tšëe­a a¤cuki­Ÿār - ce¤ciyi­ tšciīki­ pšruraittāl! nāëum varum;vaņakkar - tolaiyum nāëum varum;ataiem kšëum kiëai¤arkaëum - viraivil kiņņiņa všõņum'e­Ÿāë. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 40. tšciīku ci­am eõcãr viruttam 'nāëvaraņņum pēkaņņum; ā­āl inta nalamaŸŸa tami×armaņņum vā×a māņņār. tēëuramum maŸatta­amum avarkaņ killai; collšņi tami×acci! iruntāl collu! nāëvaraņņum entanāë? tami×ar vellum nāëtā­ē! antanāë varuva taŸkuë vāëvãrar vaņanāņņār vaëarcci yi­Ÿi malaikkukaiyil tåīkuvarē šõņi?' e­Ÿā­. 'tami×arellām vā×ārkaë nãtā­ vā×vāy; tami×arkku maŸamillai; na­Ÿu co­­āy. imayamalaik kalcumanta vaņanāņ ņā­pāl cšra­ār iyalputa­aik kšëvip paņņa umatunāņ ņā­iruntāl kšņņup pārppāy! uyirpataippār tami×maka­aik ka­avil kaõņāl! ematarumait tami×nāņņi­ ecci luõņāy; ecciliņņa kaiyainã ika×cci ceytāy. yāmellām cākattā­ všõņum pēlum! iruntālē vaņanāņņār vā×ār pēlum! nãmaŸŸum u­nāņņār vaëarcci eyti nãëumnilai yaittā­š etirpārk ki­Ÿēm! tåymaiyillai; nãīkaëellām kalappa ņaīkaë tuëikåņa o×ukkamillāp pāõņu makkaë! nāyma­appā­ maiumakku! vaëarcci peŸŸāl naņunilaimai aŸivãrkaë! aņaīku vãrkaë! va¤cakattait tantirattai mšŸkoë ëāta vāymaiyuŸu tami×nāņņār tēŸŸār. anta va¤cakattait tantirattai uyirāyk koõņa vaņanāņņār ve­Ÿārkaë; ita­po ruëkšë: ne¤cattāl tami×nāņņār ve­Ÿār; anta nilaikeņņār tēŸŸārkaë e­Ÿu õarvāy. ko¤camumš uyarnēkkum taŸukaõ vāyppum koëëāta vā×aikkuk kã×kka­ Ÿškšë. āņcie­il aimpoŸiyai āëva tākum! aņukkāta ceyalceytē­ āëak kåņum; kāņciyilš kāõumukil ēvi yantā­ kalaintuviņum orunoņikkuë; nilaippa tillai! kāņņiloru muyaŸkuņņi tuëëak kåņum; karu¤ciŸuttai kaõvi×ittāl teriyum cšti! tēņņattup puņalaīkāy tami×ar nāņu tåīkivi×it tāluņaiyē­ urippā­ tēlai! aŸame­umēr aņippaņaikoõ ņatutā­ vãram! avvãram tami×ariņam amainta tākum. piŸava×iyāl veŸŸiyo­Ÿš karuttāyk koõņa pi×aipaņņa o×ukkattait tami×ar oppār! muŸaiteriyā muņņāëš! tiruntac co­­š­ mu­i×aitta kuŸŸattai i­iccey yātš. ciŸaiyēņā? kolaiyēņā? e­akkut taõņam ceppaņā' e­Ÿuraittut tãppēl ni­Ÿāë. kaņņēņu piņittirunta cippāy māraik kaõõālš eccarikkai ceytu ma­­a­ 'iņņuvā kolai¤araippēy! itaiyum kšņpāy ellārkkum etiri­ilš potu nilattil paņņiiva ëaikkaņņi niŸkac ceytu pa×ikāri ivaëuëëam tuņikku māŸu veņņuvippāy orukaiyai; maŸunāņ kālai veņņuvippāy orumārpai; m孟ā nāëil mutuki­ilš ka×iyuīkaë cataiyaip pi­­ar måkkaŸukka! kātupi­pu; orukai pi­pu; kotinãrait teëittiņuka iņainš rattil; koëuttuīkaë kutikālai! viņņu viņņu vataipurika; tuvakkiņuka všlai ta­­ai; mantiriyš u­poŸuppu niŸaivš Ÿaccey! itue­Ÿa­ muņivā­a tãrppš!' e­Ÿā­. etirni­Ÿa tami×acci iyampu ki­Ÿāë: 'måëutaņā e­ne¤cil tã!tã! u­Ÿa­ muņivška måëutaņā akko ņuntã! nãëutaņā e­ne¤cil vāë!vāë! u­Ÿa­ neņuvā×vai veņņutaņā antak kårvāë! nāëile­aip pirikkutaņā cāvu! vantu naņuvilu­ait ti­­umaņā antac cāvš! āëa­iņam pirittataņā e­­ai! e­­ai! a­puma­ai yāëpirivāë u­­ai! u­­ai!' e­Ÿatirntāë ticaiyatirntu pēkum vaõõam! ellārum cuppammā nilaimai ta­­ai o­Ÿupaņap pārttiruntār! avaëu ņampil oëikaõņār; karumpuruvam šŸak kaõņār. ku­Ÿattaik kaõņārkaë koluvi­ mu­­š! kuralvaëaiyi­ kã×nēkki måccai ā×tti ni­Ÿirunta perumāņņi nilattil cāyntāë! neņuvā×vi­ perumpuka×aic cāvil naņņāë! pšccillai! kšņkavillai etaiyum yārum! peruma­­a­ naņukkamuŸum putumai kaõņār! 'šccukkaë, koņu¤ceyalkaë e­akkš­?' e­Ÿā­. irakkattai 'vā'e­Ÿā­. a­pai nēkki 'ācciyš e­akkaruëvāy' e­Ÿu kšņņā­. 'aŸamšvā' e­aa×aittā­! aīkš všŸu pšccillai kšņkavillai etaiyum yārum! piŸake­­a? tšciīku tšciīkštā­. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa muŸŸum.