Paratitacan Kavitaikal - part 3 Input by P.K. Ilango puraņcikkavi¤ar pāratitāca­ kavitaikaë - m孟ām tokuti mi­­uraiyākkam: tiru.pā.kā.iëaīkē, ãrēņu, tami×nāņu, intiyā. pi×ai tiruttam : tiru.pā.kā.iëaīkē, ãrēņu, tami×nāņu, intiyā. uyaruraik kuŸimo×iyākkam: tiru ku. kalyāõacuntaram, lucā­, sviņcarlāntu. (c) Project Madurai 1999-2003 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.projectmadurai.org/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ puraņcikkavi¤ar pāratitāca­ kavitaikaë - m孟ām tokuti uëëuŸai 3.1 kaņalmšŸ kumi×ikaëmi­patippu 3.2 ami×tu etu? mi­patippu 3.3 akattiya­ viņņa putukkaraņi mi­patippu 3.4 nallamuttuk katai mi­patippu 3.5 šŸŸap pāņņu mi­patippu 3.6 tirāviņar tiruppāņal mi­patippu 3.7 camattuvap pāņņu mi­patippu 3.8 puraņcit tirumaõat tiņņam mi­patippu 3. 1. kaņalmšŸ kumi×ikaë kataiyuŸuppi­ar tiŸal nāņu pulittiŸal -- ma­­a­ pulittiŸal ma­­i -- ma­aivi vaiyattiŸal -- maka­ cemmaŸittiŸal -- ma­­a­ tampi po­­i -- ma­­a­ ko×unti āõņi -- kāvaŸkāra­ a×aka­ -- maka­ āõņāë -- påkkāri mi­­oëi -- makaë perunāņu br> perunāņņā­ -- araca­ peruntiru -- makaë picca­ -- amaicca­ malaināņu valaiya­ -- araca­ malarkku×al -- makaë 1 iņam: tiŸalnāņņi­ araõma­ait ta­iyiņam. nšram: pakal uõavukkup pi­. uŸuppi­ar: pulittiŸal ma­­a­, ava­ tampi cemmaŸittiŸal akaval pulittiŸal uõņapi­ po­­oëir kaņņilil orupuŸam ta­imaiyil uņkārn tiruntā­. cemmaŸit tiŸal aīku vantā­ "immo×i kšņpāy" e­Ÿā­ vaõaīkiyš. viruttam "po­­iyai maõakka všõņum ataittā­š pukala vantāy? po­­ie­ ko×unti, nãyē pulaicciyi­ maka­š a­Ÿē? e­­arun tantai, všņa ri­attavaë ta­­aik kåņi u­­aiiī k㭟ār, e­pāl uŸavukoõ ņāņa vantāy." pulittiŸal ivvā Ÿētap "pulaiccie­ tāy!e­ tantai nilatti­ai āëum všnta­ ni­tantai a­Ÿē aõõā? pulappaņa uraikki­ Ÿš­nā­ po­­iu­ ko×unti e­­aik kalappuŸu maõattāŸ koëëak karuti­āë; maŸuppa tš­ē?" e­Ÿucem maŸitā­ kåŸa pulittiŸal "irātš" e­Ÿā­. po­­ian nšram āīkš potukke­a etiril vantu ta­e×il måttār kālait taëirkkaiyāl paŸŸi, pue­­ai u­tampi maõakkum vaõõam utavukamu e­Ÿu co­­āë. "tamakkaiyai e­akka ëittāy cātiyil i×ivu peŸŸu namakkelām pa×ip pāvā­ai naīkainã nāņu ki­Ÿāy; imaikkumu­ puŸa¤cel. u­Ÿa­ eõõantā­ māŸu maņņum amaikki­Ÿš­ u­­ai e­Ÿa­ araõma­aik kāval ta­­il." e­Ÿukā valaraik kåva iruvarvan ta×aittuc ce­Ÿār. ni­Ÿacem maŸitti ŸaŸku nika×ttuvā­: puaraõma ­aikkuë e­Ÿumš nu×aital všõņām škukamu e­Ÿu colla, na­Ÿe­ak ku­Ÿat tēņcem maŸittiŸal naņakka lā­ā­. 2 iņam: araõma­aiyil oru kāval aŸai. nšram: mālai. uŸuppi­ar: po­­i, pulittiŸal ma­­i, kāvalar. akaval ulaka makkaëil uyarvutā× vuraikkum kalaka makkaëaik karuttāl t域ik kātaŸ kaõõãr veëippaņa māŸu ni­Ÿa­aë va­kāp paŸaiyilš. kaõõi "e­­a u­akkillai po­­i? - u­ak kš­inta eõõam? pulaicci ta­maka­ mšlmaiya luŸŸāy - emait tā×vu paņutta ni­aittāy." e­Ÿu pulittiŸal ma­­i - mika šcikkoõ ņšetir vantāë. "innila makkaëel lērum - nikar" e­Ÿu puka­Ÿa­aë po­­i. "nālu vakuppi­ar makkaë - e­il nā­ilam ā×pavar nāmš! mšloru pārppa­ar kåņņam - uõņu! m孟āmavar poruë viŸpēr! kālata ­āliņņa všlai - ta­aik kaikaëi ­āŸceytu vā×um kåli vakuppi­a­ a­­ē­" - e­Ÿu kåŸi muņitta­aë ma­­i. "āëappi piŸantavar tāmum - mš lā­avar e­pavar tāmum kåëaīkaë allar; kaņalmšl - kāõum kumi×ikaë a­­ar e­pš­ māëāp peruīkaņal makkaë - aīku maŸaipavar āëpavar e­pš­ všëaivarum, varum akkā - tãrum všŸŸumai" e­Ÿa­aë po­­i. "u­­ai maõantiņa všõņi - iv vulakiņai eõõikkai yillā ma­­arkaë uëëa­ar po­­i - u­ ma­anilai māŸutal všõņum; a­­atu maņņum kiņappāy - piŸar aõņutal illā aŸaikkuë! e­­aņi všõņum ippētu - col" e­Ÿāë pulittiŸal ma­­i. "ka­­aī kaŸuppuņai o­Ÿum - māŸŸik kaņņiņap pi­­o­Ÿum všõņum" e­Ÿš uraitta­aë po­­i - o­ Ÿãntāë pulittiŸal ma­­i. "e­­uyir pē­Ÿava­ ta­­ai - i­i yā­aņain ti­puŸu maņņum e­­uņai nã" e­ Ÿuņuttāë - nakai yāvum ka×aŸŸi­aë po­­i. 3 iņam: āŸŸiņai e­­um ciŸŸår. nšram: nilaveŸikkum iravu. uŸuppi­ar: cemmaŸittiŸal. akaval inni lattil irukural; o­Ÿu "ma­­ar nāīkaë" e­patu; maŸŸo­Ÿu "peruni lattilyām perumakkaë" e­patām. carinikar makkaë e­­um ariyatēr amaitik kurali­ai ārtal ennāë? camaiyam cāti tavirva tennāë? e­Ÿucem maŸittiŸal kaŸuppuņai o­Ÿi­ai šnti uraippā­ āīkš. paɟoņai veõpā "ma­­ar palarum maõakka irukkaiyilum e­­ai maõappate­Ÿš eõõi­āë. eõõiyatāl e­­a iņarppaņņāë! šccellām šŸŸāëš! a­­avaëai nā­maõakkum āvali­āl vā×ki­Ÿš­! ta­­a­pu måttāëait tā­i×akka vuntuõintāë. i­­anta­ mš­mai elāmi×akka vuntuõintāë e­­a­pu nēkki­ilš yā­nēkkat ta­­arumait te­­ampā ëaiccirippāl ti­­uvaëš e­āvi! pēkumaņņum pårippāë pēkaviņai peŸŸuppi­ škumaņņum pi­­a×aku pārttiruppāë yā­tirumpit tēkaiyi­ai maņņāka nēkki­āl tā­ku­intu cākumaņņum nā­maŸavāp pu­­akaiyaic cāyttiņuvāë. måttāë maõāëa­ muņivšntaik kšņņapi­ pēyttār maõama­Ÿil påõpēm, perumakkaë vā×ttiņum vā×ttāl maki×vēmpi­ pa¤caõaiyil tãrttēmnam āvale­ac cšrntiruppēm e­Ÿuraippāë. po­­āl maõiyāl pu­ainta nakaii×antāë ta­­āl muņiyāta tollaiyi­āl cāyntāëē? mi­­āl ceyappaņņa melliņaikku nšrntavellām e­­āle­ ­āle­­āl kārāņai šŸki­Ÿš­! taõõilavu koõņa maki×cci ta­aikkaruti veõmai uņaiyaõintu viõõil tulaīkuvatām tu­pam uņaiyš­ kariyatukil påõņš­ e­­arumaip po­­iyainā­ ennāë maõappš­ē! po­­iyum nā­umoru kātal pu­almu×ukā tinnāë taņuppatetu? "maõõāëa šŸŸavarkaë" "i­­aluŸa šŸŸavarkaë" e­­um piëava­Ÿē? innilaiyai māŸŸā tirš­. 4 irupatu āõņukaëi­ pi­ orunāë iņam: araõma­ai nšram: mālai uŸuppi­ar: pulittiŸal ma­­i, avaë maka­ vaiyattiŸal, āõņāë, avaë makaë mi­­oëi, kāvaŸkāra­ maka­ a×aka­. akaval ma­­iyaic cumanta po­­åcal, kåņattil te­­āņņut tē×iyar centami×p pāņņil mitantukoõ ņiruntatu me­kai acaittatāl! etiril āõņāë; ivaëmakaë mi­­oëi. ma­­i āõaikku vāypārt tirunta­ar. ma­­i tiruvāy malarntaruë ki­Ÿāë: "vaiyat tiŸalnam paiya­ piŸantanāë nāëai! avvi×ā na­malar a­aittum všëaiyēņu nãtaral všõņum. ata­vilaip po­­um peŸuvāy. paricilum påõuvāy! mi­­oëi yuņa­nã viruntum aruntalām" e­Ÿāë! āõņāë iëittāë! ni­Ÿa mi­­oëi ā×ntāë ni­aivilš. kaõõikaë "vā×iya vā×iya ma­­ã - åcal maki×ntāņu ki­Ÿa­ai ma­­ã! tē×iyar āņņi­ar åcal - kai cērntiņa ni­Ÿa­ar ma­­ã! tē×iyarum caŸŸu nšram - āņac colluka e­­arun tāyš vā×iya vā×iya ma­­ã - avar maki×ntāņa vumceyka tāyš!" e­Ÿa­aë mi­­oëi tā­um - ma­­i eëëi nakaittup pukalvāë: "ma­­iyum tē×iyar tāmum - nila māntaril oppuņai yārē? e­­aņi mi­­oëi i­­um - u­ak kštum terintiņa villai?" e­Ÿuraittāë! anta nšram - maka­ e­­ave­ Ÿšaīku vantā­. "tåõņā viëakkše­ kaõõš - e­ tåyavai yattiŸal maintā! āõņāë makaëco­­a taikkšë - åcal āņņiya tē×ikaë āņa všõņume­ Ÿšcolli ni­Ÿāë - ivaë všŸŸumai kāõāta pštai; všõņāmip pšccukkaë e­Ÿš­" - e­Ÿu viõņa­aë cšyiņam ma­­i! "māvaņu votta kaõõāëai - iëa va¤cik koņikkiõai yāëait tāvinal vāyita× ēram - uyir tākkiņum pu­cirip pāëait putšvaiu­ eõõamum peõõš - atil tãīkillai vaiyattuk" ke­Ÿā­. pāvaiyum ammo×i kšņņāë - e­il pāīkiyar āņutal kāõāë. a×aka­um avviņam vantā­ - ta­ a­puŸu tē×a­ai nēkki e×utiya ēviyan ta­­ai - nã š­vantu pārttiņa villai? pi×aiyirun tāluraip pāyš - e­ pi­varu vāye­Ÿu colla va×iyillai tapputaŸ ke­Ÿš - av vaiyat tiŸalpirin tiņņā­. 5 iņam: araõma­aik kåņam nšram: naņuvšëai uŸuppi­ar: āëavantār kåņņam, pulittiŸal ma­­a­, vaiyattiŸal, mi­­oëi, āõņāë, tē×iyar. akaval tiŸalnāņņu ma­­a­i­ tirumaka­ irupatāõņu niŸaivu vi×āvil nika×nta viruntil āëap piŸantār a­aivarum všëaiyēņu vantār viruppē ņuõõavš. kaõõikaë pattāyiram peyarkaë - araõma­aip pāīkilēr kåņattilš otta talaivā×ai - ilaikketir uõņiņa vantamarntār. ettāvi lumkiņaiyā - te­umpaņi eõõiraõņu vakaiyām puttam putukkaŸikaë - naŸumaõam pårikkavš paņaittār! tittikkum paõõiyaīkaë - appavakai tšņaru mukka­ikaë, taittiņum kallaiyilš - naŸuneyyum tayir orukuņamum atta­ai pšrkaëukkum - etiri­il amaittu neyccēŸu muttuk kuvittāŸpēl - paruppoņu muyaīkavš paņaittār! mu­uõõa aëëiņuvār - uyarttiya mu×aīkai neyva×iyum; pi­uõõa 孟iyakai - kaŸivakai peŸŸiņa āvaluŸum! ma­­ava­ uõņiruntā­ - ava­maka­ vaiyat tiŸali­uņa­! i­­a nilaimaiellām - araõma­ai š×aiyar pārttiruntār. š×aip paõiyāëar - orupuŸam šīki iruntārkaë. kå×aik karaittavuņa­ - orupuŸam kåppiņap paņņārkaë. tē×iyar kå×kuņittār - orupuŸam tēkainal mi­­oëitā­ tā×aiyi­ to­­aiyilš - kå×i­ait tāīkik kuņittiruntāë. vi×avu tãrntavuņa­ - ciŸappuņa­ viruntu tãrntavuņa­ a×aku mi­­oëipāl - avaëtāy āõņāë pue­makaëš, vi×avu mikkana­Ÿš - avviruntum mšl!mue­Ÿu colla,avaë "i×avu peŸŸārkaë - e­a­­āy š×aiyar" e­Ÿuraittāë. "āëum i­attārkkum - pārppa­ar atta­ai pšrkaëukkum tāëā maki×cciya­Ÿē! - itutā­ ta­ic ciŸappa­Ÿē! āëāki vā×umiņam - viruntuõõa āvalum koëvatuvē? nāëum avar maki×cci - nammaki×cci!" e­Ÿu navi­Ÿāëtāy! 6 iņam: araõma­aiyil ta­iyaŸai. nšram: uõavukkuppi­, iravu. uŸuppi­ar: vaiyattiŸal, a×aka­. akaval nilavu kuëirvārkkak kāŸŸu neëiya alaikaņal icaimai aëikka, malarcšr pa¤caõaiyil ta­iyš paņuttš­ ne¤cilavaë kåttu nika×ttuki­ Ÿāëš! kaõõikaë mi­­oëi i­muka nilavš - nilavu! viõõila všaka lāyē! a­­avaë i­col icaiyš - icaiyām! ārkaņal vāyaņak kāyē! ka­­aī karuīku×al maõamš - maõamām! kāņņil malarkāë akalvãr. e­­a uraippi­um i­iyum - e­aiyš­ i­­aŸ paņuttuki­ Ÿãrkaë? kāvaŸ paõiceyum a×aka­ - i­­um kāõap paņavillai iīkš! āvalel lāmava ­iņamš - kåŸi āva­a ceytiņa všõņum. pāvaiam mi­­oëi ta­­ai - nā­š pārkkavum pšcavum všõņum. tšvaip paņuminta nšram - terintum tãmai purintiņu ki­Ÿā­. e­Ÿu tuņikki­Ÿa všëai - a×aka­ "iëavaracš!" e­Ÿu vantā­. "ē­Ÿucey o­Ÿucey a×akā! - a×akā oõņoņi vãņņukkuc celvāy. na­Ÿu ki×ava­ai nēkkip - pa×aīkaë nālaintu koõņu varaccol. ce­Ÿiņu vā­pa×at tēņņam - nēkkic celluka" e­Ÿā­ iëaīkē! (a×aka­ pēki­Ÿā­.) 7 iņam: ciŸŸår mi­­oëi vãņu. nšram: naëëirā. uŸuppi­ar: mi­­oëi, avaë tantaiyākiya ki×ava­, a×aka­, vaiyattiŸal. akaval a­­aii­ Ÿiravil aracar araõma­ai ta­­il taīki­āë pēlum! tantaiyš, ciŸitu nšram centami×p pāņņo­Ÿu pāņuka e­Ÿāë mi­­oëi pāņumu­ vantā­ a×aka­ parintš! paɟoņai veõpā "a­pu mutirntavarš! aiyā, viraivilnãr ma­­ar maka­virumpum māīka­ikaë aintāŸu tåya­avāyk koõņuvarat tēppukkup pēyvārum vāyåŸip pēki­Ÿā­ vaiyat tiŸalaīkš" e­Ÿā­ a×aka­;uņa­ ški­ā­ ammutiyē­! "ma­Ÿiņai āņum mayilšna­ mi­­oëiyš! māvi­ ka­imãtu maiyaluŸŸa namiëaīkē, māvi­mšl šŸiyiīku vantiņuvā­ innšram" e­Ÿā­. iëamaīkai "š­nã naņantuvantāy? ma­­a­ maka­kutirai šŸi varuvate­­a? u­­iëaīkāl nēkā tirukkumā? ma­­armaka­ ta­kālkaë maņņumā me­kālkaë?" e­Ÿš a×aka­ nilaimaik kiraīki ava­ai mu×uta­pāl nēkki mukanilavu cāyttiruntāë!" vaiyattiŸal vantā­; va¤ci varavšŸŸāë. kaiyāl taņukkiņņāë kāŸcilampāl pāņņicaittāë; i­pauruk kāņņi etiri­ilš ni­Ÿiruntāë. a­pāl "amarka" e­a vaiyat tiŸalco­­ā­. caŸŸš vilakit taraiyi­ilš kaiy孟i maŸŸumiru vā×ait tuņaikaë orukkaõittu mi­­oëiyum uņkārntāë mšlāņaitā­ tirutti! "mi­­oëiyš vãņņil viruntum arunti­aiyē?" e­Ÿu vi­avi­ā­. kšņņa e×ilva¤ci, "antap periyavirun tš×aik karunruti­airuyē? intavakai nãmaņņum š­tā­ arunti­aiyē? kå×kuņittār ivvårk kuņitta­attār ellārum! vā×vukkš vantavarkaë vāyppāy vi×uīki­arš!" e­Ÿāë muka¤curuīki. i­­al uëaīkavara "ma­­ar vakuppe­Ÿum maŸŸavakup pe­Ÿum innāņņil illā ti­imšŸ purintiņuvš­" e­Ÿā­!av všëai mutiyē­ etirvantu "tittikkum māmpa×aīkaë tšņik koõarntš­nā­ pattukkum mšlirukkum pārāy iëaīkēvš" e­Ÿā­. pa×attēņu vaiyat tiŸalē,ta­ ku­Ÿai nikartta kutiraiš Ÿicce­Ÿā­! "pēyvaruvš­" e­Ÿā­ a×aka­. iëava¤ci, vāyu miraīka, ma­amiraīka "nãnaņantā pēki­Ÿāy?" e­Ÿāë. "putitalla" e­Ÿa×aka­ škaluŸŸā­ mi­­oëiyai šyttu. 8 iņam: araõma­ai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: perunāņņi­ amaicca­, pulittiŸal. akaval ariyaõai amarnta araca­i­ etiril perunāņ ņamaicca­ picca­um amarntš "aracš, u­­ainā­ aõukiya tš­e­il perunāņņu ma­­a­i­ orumaka ëā­a 'peruntiru' e­­umap pšre×i lāëaiu­ tirumaka­ vaiyat tiŸal maõappatu peruvā­, nilavaip peŸuva tākum! inta uŸavi­āl, ivvai yattil entap pakaivarum illā to×ivar. ata­āl tiŸalnāņum apperu nāņum eta­ālum mš­mai eytutal kåņum! tiruvuëam yā" te­ak kšņņā­. araca­ maki×cciyāl aŸaivā­ āīkš: kaõõikaë 'mikka maki×cci amaiccš! - mika mš­mai yuņaiyativ veõõam. cikkalkaë paŸpala tãrum - pala tãmaimaikaë māyvatu tiõõam; tikkai naņuīkiņa vaikkum - it tirumaõa vuŸavu!mey ya­Ÿē! vikkuë eņukkaiyil taõõãr - u­ viõõappam' e­Ÿa­a­ ma­­a­. "vaiyat tiŸaŸkitaic colka! - ava­ maõantukoë ëattakka vaõõam ceyka e­akkitai nāëai - nã terivikka" e­Ÿa­a­ picca­. "ceytiņuvš ­itai i­Ÿš - nā­ ceppiņuvš­ patilai nāëai! tuyyae­ ma­­i karuttum - kšņņuc colluvš­" e­Ÿa­a­ ma­­a­. 9 iņam: araõma­ai makaëir illam. nšram: mutirkālai. uŸuppi­ar: pulittiŸal, ma­­i. akaval pāīkiyar appuŸap paņuttap paņņa­ar. āīkoru kaņņilil araca­um, ma­­iyum viraivilvan tamarnta­ar. všnta­ mukattil putumai kaõņāë ma­­i ata­ai yaŸiya āvalkoõ ņa­aëš! kaõõikaë "peõõšu­ maka­ukkup perunāņņā­ - ta­ peõõaik koņuppate­um nalla ceytiyaik koõņuvan tā­amaicca­ e­­acolki­Ÿāy - u­ koëkaiyum terintiņa všõņu mallavē? aõņaināņ ņaraca­i­ uŸavālš - namak kallal kuŸaiyume­al uõmai yallavā? toõņaik ka­inikartta ita×ālš - eõõam colluka" e­Ÿuma­­a­ co­­a aëavil, "aõõa­ e­akkirukka makaëirukkap - peõ ayali­iŸ koëëuvatu takka tallavš? veõõaiyai vaittunaŸu neykka×uvatā? - e­­a všņikkai!" e­Ÿuma­­i tu­pa maņaintāë. "kaõõukkup piņittavaë aõõa­makaëā - ak kaņņa×akiyā, ita­ai mainta ­iņamš eõõi yuraikkumpaņi colliviņuvēm - ava­ eõõappaņi naņappēm" e­Ÿa­a­ ma­­a­. "cšyai a×aittuvarac colluka" ve­Ÿā­ - ava­ "tšršŸi nakarvalam ce­Ÿa­a­" e­Ÿāë! "āyi­um kāvalarai virainta­uppi iī ka×aippikka veõņume­amu ma­­a­ uraittā­. putåyael laippuŸatti­ kāņcita­aiyš - ava­ tuyttiņac ce­Ÿatuõņu vanta piŸakš āyaic ceytita­ai aŸivikkalām" - e­a araci araca­iņam colli maŸuttāë! 10 iņam: araõma­ait ta­iyaŸai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: ma­­i, vaiyattiŸal, ma­­a­. akaval vaiyat tiŸalai ma­­i ya×aittut "tuyya maka­š, vaiyattiŸalš, u­maõam paŸŸi u­­iņam pšca ma­­ar tšņi­ār. maka­illai e­Ÿu co­­š­. u­­ai mu­­š nā­kaõ ņe­ka rutti­ai iyampa eõõi­š­! perunāņ ņā­i­ 'peruntiru' ta­ainã tirumaõam ceyyat tiņņa miņņa­ar. e­­arun tamaiya­ 㭟a peõõāë u­­arum paõpuk kottavaë a­Ÿē? a×akiŸ kuŸaivā? a­piŸ kuŸaivā? o×ukkam a­aittum ēruvā­avaë avaëainã maõappa tāka avariņam kåŸuvāy" e­Ÿāë araciyš! kaõõikaë "āya kalaikaë aŸupattu nā­kaiyum ammā - nā­ āyntapi­ pšmaõam ārntiņa eõõi­š­ ammā. tãya­a nalla­a kāõāta ipparu vattš - oru cšyi×ai yēņaŸam ceyvatev vāŸuëam ottš? tåyain nāņņi­ai āëun tiŸampeŸa všõņum - nā­ tollaŸi vēriņam kalvi payi­Ÿiņa všõņum. pāyum pakaivar tamakkiņai yšula kāëa - e­aip pārēņu pērāņum vaõõam payiŸŸuka" e­Ÿā­. vaiyat tiŸal co­­a pšcci­aik kšņņa­aë ma­­i - ta­ vāyai aņakki­aë štumcol lāma liruntāë. paiyavan tā­anta nšrattilš e×il ma­­a­ - "entap pāvaiyai nãmaõam ceytiņa eõõi­ai" e­Ÿš tuyyata­ mainta­aik kšņņa­a­. a­­ai yuraippāë - "ava­ tuykka ni­aippatu palkalaiyš" e­Ÿu co­­āë. vaiyaka māëum pulittiŸal ma­­ava­ kšņņš - ta­ mainta­ karutti­ai na­Ÿe­ac colli naņantā­. 11 iņam: araõma­ai. nšram: maŸunāņ kālai. uŸuppi­ar: pulittiŸal, picca­. akaval šntalaip picca­ etirpārt tapaņi araõma­ait ta­iyiņat tamarn tiruntā­. pulittiŸal šntal puŸappaņu katirpēl vantā­. picca­ ma×aināņ kuruvipēl āvalēņu vaõaīki amara amarntā­. "e­maka­ všŸēr e×iluŸu pāvaipāl ta­uëam pēkki­ā­" e­Ÿā­ ma­­a­. "avaëyār?" e­Ÿā­ kavalaiyoņu picca­. "palkalaip peõ" e­Ÿu ma­­a­ colla, amaicca­ colvā­ e×untš! kaõõikaë "vaiyat tiŸalmo×i poyyš! - ava­ maõam veŸuttiņa villai. taiyal oruttiyai mainta­ - uëëam tāvi yiruppatu meymmai. tuyyava ­āmperu nāņņā­ - peŸŸa tēkai maõattai vilakkap poyyurait tā­!kalai mãtu - ne¤cu pē­ate­ Ÿā­atu poyyš! kāëai mukatti­iŸ kaõņš­ - uyirk kātal varuttatti­ vãccu! mãëavum mainta ­iņattš - maõa mš­maiyaic colluka" e­Ÿā­. "kāëai yuraittatu meyyš - ava­ karuttil aiyuŸa villai. mãëavum mainta ­iņattš - collal vãõe­Ÿu" ma­­ava­ co­­ā­. "malaiya­ empakai ma­­a­ - ava­ makaëaik kaņņuva tālu­ nilai yuyarntiņum e­Ÿš - nã ni­ait tirukkavum kåņum. palapala ni­ai yātš - em pāvaiyai oppuka" e­Ÿā­. "kalai payilkae­ mainta­" - e­Ÿu ka×aŸi ­a­pulit tiŸalš. (amaicca­ ce­Ÿā­.) 12 iņam: tiŸalnāņņi­ vayalveëi. nšram: kālai. uŸuppi­ar: kāruņai påõņa cemmaŸittiŸal, vayalu×uvēr. akaval mš×i piņitta'kai' mšlām iņatu'kai'! tā×āk kēl'kai' valatu'kai' yāka, mu×aīkāl cšŸŸil mu×uka,vāy tiŸantu pa×antami× pāņi­ar vayalil u×uvēr! avva×i aõukiya cemmaŸit tiŸali­ vi×ikaë to×iŸpaņum u×avarpāl virainta­a! karuttē kaņalulaku nilaimaiyil ā×ntatu! cemma ŸittiŸal pāņuvā­ ammu×u tu×aippēr akattai nēkkiyš: pāņņu eņuppu āëuvēr e­Ÿš cilarai aëitta tuõņēnã ulakš? uņa­eņuppu mãëumāŸi­Ÿi mikuperu makkaëaik karuvi­il viëaittatum uõņē? aņikaë vāëoņu peŸŸa tuõņē cilarai? vaņuvoņu peŸŸāyē palarai? nāëum u×aippavar tamaippeŸŸa tāyš, nayava¤ca raippeŸŸu ëāyš? mšlavar e­Ÿoru cātiyaiyum, vã×ntavar e­Ÿoru cātiyaiyum tēlil kurutiyil amaintiņu māŸu tēŸŸuvit tāyē kåŸu! akaval u×aippavar e­Ÿš ēri­am uõņē? pa×ippilā tulaki­ paya­ai nukarum ēri­am uõņē piŸaviyil? e­Ÿš šrum niŸutti eõõi­ar u×unarš! (cemmaŸittiŸal celki­Ÿā­.) 13 iņam: mi­­oëi vãņņi­ etiril uëëa tēņņam. nšram: iravu, uõņapi­. uŸuppi­ar: a×aka­, mi­­oëi, vaiyattiŸal, ki×ava­. akaval pa×attēņ ņattaik ki×ava­ naõõi­ā­ a×aka­, mi­­oëi arukaru kamarntš, araca­ maka­tā­ a­uppiya paõõiyam aruntu ki­Ÿa­ar. a×aka­ arunta mi­­oëi virumpi všõņuvāë ava­ai! ata­ai mi­­oëik kaëippā­ a×aka­! uŸŸatan taikke­a orupaīku vaittu maŸŸavai iruvar arunti­ar. teŸŸe­a vantā­ araca­ cšyš. kaõõikaë "perunāņņu ma­­ava­ peõõai - nā­ peŸŸiņa všõņume­ Ÿārkaë. orunāņņu ma­­ava­ peõõum - e­ak kuõmaiyil všõņuva tillai; tirunāņņi lšyoru pāvai - avaë celvatti­ nšrpakai yāvāë irunāņņam a­­avaë mšlš - nā­ iņņuviņ ņš­e­Ÿu co­­š­. ivvāŸu nā­co­­a tālš - e­ai 㭟avar oppiņa lā­ār; avviņat tšperu nāņņi­ - ēr amaicca ­iņattilum co­­ār. "vevvuëat tēņava­ ce­Ÿā­ - inta všņikkai eppaņi?" e­Ÿš maivi×i mi­­oëi ta­pāl - e×il vaiyat tiŸalvantu co­­ā­. "ittiru nāņņi­iŸ pāvai - avaë yār?" e­Ÿu kšņņa­aë va¤ci! "muttami×" e­Ÿa­a­ cemmal! - itai moyku×al kšņņu viyantāë. "tittikkap pšcum tiŸantā­ - peru¤ celvarkaņ kšvarak kåņum! metta viyappuŸum pšccum - nalla všntaruk kšvarak kåņum! š×aiyar kaŸŸatu millai - kalvi eytiņa vumva×i illai. kå×ai aruntik kiņappār - tam kåraiyil tåīki e×untš pā×um u×aippi­il āëvār - nalla pāīki­il pšcutal eīkš? vã×um nilaikoõņa makkaë - ennāë mãëuvar?" e­Ÿa­aë pāvai. "i­puŸap pšci iruppēm - e­a eõõiiī kšvarum pētil tu­puŸum pšccukkaë pšci - e­ait tu­pattil ā×ttiņu ki­Ÿāy! ta­­alak kārarai eõõi - mikat tā×ntavar tamnilai eõõi mi­­oëi yše­ai nontāy - itu vãõceyal!" e­Ÿa­a­ cemmal. mšlumvai yattiŸal colvā­ - "nã všõņiya naŸpaõõi yaīkaë cāla a­uppivait tš­š - avai takka­avē?" e­ak kšņņā­. "šlumaņ ņumpucit tš­nā­ - avai š×aiyar atta­ai pšrkkum ¤ālattil ennāë kiņaikkum?" - e­a naīkai uraitta­aë āīkš! māmpa×am koõņuvan tiņņā­ - am maīkaiyi­ tantai; viraivil kåmpum mukattēņu cemmal - pa×aī koõņuce­ Ÿā­pari yšŸi. āmpal nikarttiņum vāyāë - aī ka×aka­ai nēkkip pukalvāë: "pāmpu kiņantiņum pātai - na­Ÿu pārttuccel" e­Ÿa­aë; ce­Ÿā­. 14 iņam: perunāņu, āyvuma­Ÿam. nšram: kālai. uŸuppi­ar: perunāņņu ma­­a­, amaicca­ā­a picca­, paņaittalaiva­. akaval "vaiyat tiŸale­ makaëai maŸuttā­. perunāņņup perumaiyait tiŸalnāņu maŸuttatu! ita­ai āyka" e­Ÿu pataŸi­ā­ ma­­a­ pāīkuëār iņattš. ā­antak kaëippu eņuppu "tiŸalnāņum malaināņum cšrntš - nam tirunāņņai māyttiņa orunāņņam vaittā­. naŸumalark kåntali ­āëai - nalla nampeõõaip pi­š­ maõakka maŸuttā­? tiŸalaŸŸa malaiyava­ peõõai - ava­ tirumaõam ceytiņa všni­aik ki­Ÿā­. iŸaiyš, paņaiyeņup pēmnām" - e­ Ÿiyampi­a­ āīkš paņaittalai va­tā­. "antat tiŸalnāņņu ma­­a­ - nam āyi×ai ta­­ai maŸuttatu meytā­; manti malaiyava­ peõõai - anta vaiyattiŸal maõam ceyya ni­aittal entavakai aŸin tāynã - atai eppaņi nampuva" te­Ÿa­a­ ma­­a­. kunti irunta amaicca­ - ta­ kēvai vaõaīki yuraittiņa lā­ā­: tšrntanal oŸŸarkaë všõņum - at tiŸalnāņņi lšavar taīkutal všõņum. nšrnta nika×ccikaë yāvum - aīku nšril uõarntu nika×ttutal všõņum. cšrntu malaiyava­ peõõai - ava­ tirumaõam ceytiņal meyye­ak kaõņāl, ārnta perumpaņai kåņņi - ava­ āņciyaik kaippaŸŸa lām" e­Ÿu co­­ā­. 'na­Ÿitu e­Ÿa­a­ ma­­a­ - uņa­ nālvarnal oŸŸarkaë tammai ya×aittā­. "i­Ÿu tiŸalnāņu ce­Ÿš - aī kiyalum nilaimaikaë yāvaiyum iīkš a­Ÿa­ Ÿuraittiņa všõņum. - iņai a¤caŸ paņuttiņum āņkaëi ­ēņu ce­Ÿiņu vã" re­Ÿu co­­ā­; - uņa­ ce­Ÿa­ar oŸŸarkaë kēvai vaõaīki. 15 iņam: tiŸalnāņņi­ puŸanakarā­a veõõakar. nšram: mālai. uŸuppi­ar: pulittiŸal ma­­a­, nakara makkaë, cemmaŸittiŸal. akaval tiŸalnāņu cārnta veõõakar ce­Ÿu aŸanilai yaīkaëai, piŸaniŸu va­aīkaëai, va×akkut tãrppār o×ukka mata­aic ce×ippi­ai āyntu, tirunakar makkaë virumpiya vaõõam v㟟iruk ki­Ÿā­ perumaõi ma­Ÿil arumpulit tiŸaltā­! āīkš orukural e×untatu! māīkuyil a­Ÿatu makkaë pāņņš! kaõõikaë kural: māntaril nā­ku vakuppukkaë e­patum illai - illai ma­­ava ­ākap piŸantava­ yāva­u millai! pulittiŸal: māntaril nā­ku vakuppukkaë uõņe­al meyyš - meyyš ma­­ava ­ākap piŸantava­ nā­e­al meyyš! kural: nālvakup pe­patu nålvakuppā tami× nāņņil? naŸŸami× makkaë oršvakuppš tami× šņņil. pulittiŸal: nālvakup pe­patu na­ma­uvš co­­a tākum - atu naŸŸami× makkaë evarkkum poruntuva tākum. kural: mšlvara eõõiya āriyar nålkaë namakkē? - miku vã×cciyum tā×cciyum centami× makkaë tamakkē? pulittiŸal kēlkaik koõņuëa ma­­ava­nā­ e­Ÿa­ āõai - ik koëkaiyaip pi­paŸŸa oppā tavarnilai kēõai! kural: kēlai eņuttava­ mšle­ak kåŸutal kuŸŸam - peruī kuŸŸama­ Ÿēmakkaë tā×ve­Ÿu kåŸutal muŸŸum? pulittiŸal: nålai maŸuttunam kēlai etirppavar tammai - nām nēva oŸuttiņil yārtaņup pāriīku nammai? kural: āëpavar ciŸcilar! āņpaņ ņiruppavar pallēr - e­il allal aņaipavar appaņiyš e­Ÿum nillār. pulittiŸal: vāëuõņu kaiyi­il i­Ÿaikkum nāëaikkum uõņu - nilai māŸŸa ni­aippavar vantiņa lāmš tiraõņu! akaval cemma ŸittiŸal araiyaņi ceppavum pulittiŸal araiyaņi pukalavum āka aīkuëa kuņikaë a­aittum aŸintār. iīkitu kaõņa pulittiŸal, eīkš cemmaŸi e­Ÿe×un ta­a­š! aŸucãr viruttam irukkaiviņ ņe×untā­ cãŸi ški­ā­ veëippu Ÿattš! orutta­ai uõarcci mikka cemmaŸit tiŸalai nēkkip "pirittš­u­ āvi" e­Ÿā­. ma­­ava­ piņitta vāëaic cirittacem maŸitti Ÿalvāë citaittatu; tikaittā­ ma­­a­. cemmaŸi ceppu ki­Ÿā­: "tiŸalnāņņu makkaë tampāl meymmaiyš pukalvš­! makkaë mšle­Ÿum maņņa me­Ÿum poymaiyāl pukalum šņņaip pukaluvār tamšŸ pāņņai, immāni lattil māŸŸa āva­a iyaŸŸit tãrvš­. "ituvšnā­ makkaņ kinnāë iyaŸŸiņa eõõum toõņu! mutiyē­nã uņa­pi Ÿantāy u­­uyir muņippa tu­Ÿa­ atikāram! allāl e­kai avvi­ai ceyva tillai! potumakkaë uëëam nēkkap pēki­Ÿš­" e­Ÿu pē­ā­. 16 iņam: tiŸalnāņņi­ nakarppuŸattil oru kuëakkarai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: a×aka­, perunāņņi­ oŸŸa­ā­a všla­. akaval kuëakkarai ta­­il kompu koõņu,pal viëakkum a×aka­ai všla­ aõuki, "evvår" e­a ava­ ivvårmu e­Ÿā­. "e­­a aluval" e­Ÿā­. a×aka­ "ma­­a­ maka­i­ tuõaiyāë" e­Ÿā­. všla­ puvaõakkammu e­Ÿā­š! aŸucãr viruttam "po­­āŸŸår muttuc ceņņi putalva­nā­ vāõi kattil po­­elām i×antš­ e­Ÿa­ putuma­ai yāëum cettāë. e­­ainã kākka všõņum eëiya­nā­" e­Ÿā­ všla­. "e­­anā­ ceyyak kåņum" e­Ÿanta a×aka­ co­­ā­. "araõma­ai aluval o­Ÿu ci­­atāy aņaintāl pētum araca­i­ maka­uk kēnã a­pā­a tuõaiva­ a­Ÿē? uraittālnã iëaīkē kšņpā­ orukkālum maŸukka māņņā­. aruëe­mšl vaikka všõņum a­pa­š" e­Ÿā­ všla­. "nāëaivā naõpā!" e­Ÿš a×aka­um navi­Ÿā­.všla­ "všëainā­ tavaŸa māņņš­ varuki­Ÿš­" e­a viëampik "kāëaiav varaca­ mainta­ kaņimaõam eppē" te­Ÿā­. "kšëātš ata­ai" e­Ÿu kiëatti­ā­ a×aka­ āīkš! "kšņņatu kuŸŸa mā­āl ma­­ippuk kšņki­ Ÿš­nā­! nāņņi­il nā­ēr š×ai nāëaikkš aluval o­Ÿu kāņņi­āl mikana­ Ÿākum; kaikkåli nåŸu po­­um nãņņuvš­ u­akkš" e­Ÿu nika×ttiņa lā­a­ všla­. "š×ainã, nåŸu po­­ai e­akkevvā Ÿãtal kåņum? tē×a­š, u­Ÿa­ collil aiyamš tē­Ÿac ceytāy! vā×inã uõmai kåŸu maŸaiyšl" e­ Ÿa×aka­ kåŸat "tē×a­š nāëai vantu colluvš­" e­Ÿu pē­ā­. 17 iņam: paņaivãņu. nšram: iravu, uõņapi­. uŸuppi­ar: paņaimaŸavar, cemmaŸittiŸal. akaval paņaimaŸavar uõņār, paņukkai cārntār. iņaivā­am ãnta amutupēl orukural kātiŸ pukuntatu. maŸavar yāte­ak karuttil šŸkalā yi­arš. eõcãr viruttam inta nāņu potumakkaë ciŸaiyš! evarum nikare­Ÿa potuvuri maita­aip pontil āntainikar ma­­a­ paŸittā­ pēri­ maŸavarš uīkaëi­ tuõaiyi­āl! kantai yi­Ÿi uõavi­Ÿip potuvi­ar kālan taëëi varuvatu kaõņirē! inta nāņu potumakkaë nāņa­Ÿē? nãvirel lãrum innāņņu ma­­arš! ma­­a rākap piŸantiņņēm e­ki­Ÿār! makkaë, āņpaņap piŸantavar e­ki­Ÿār! i­­a vākku nuntuõai illaiyšl ma­­ar eīkš, perumpaņai maŸavarš? inni lattup perumakkaë ērkaņal! iņarcey ma­­avar akkaņaŸ kumi×ikaë! i­Ÿu karutuka kuņikaëš, maŸavarš! nāëaik kškuņi yaraci­ai nāņņalām. tami×mo ×ikkuëa ākkattaip pēkki­ār. tami×ar koëkaiyait talaicāykka eõõiyš amutai nãkkiyēr na¤caivārk ki­Ÿa­ar; atta ­aikkum numtuõai kšņki­Ÿār. umaiye lāmanta ma­­avar kaikaëi­ uëika ëākki nāņņaip piëappatē? namatu koëkai makkaëe lāmnikar! nā­ku cātikaë āriyar koëkaiyš! akaval paņaivãņņup paņukkaiyil ikkural pukuntu naņaimuŸai ta­­il nāõiņa vaittatu. maŸavarkaë tåkkam māyntiņa iŸavāp peruvi×ip peyti­ar āīkš. 18 iņam: tiŸalnāņu araõma­aiyi­ uņpuŸam. nšram: kālai. uŸuppi­ar: āõņāë, mi­­oëi. akaval araõma­ai ta­­il āīkāīkuc ce­Ÿu mi­­oëi ta­tāy ta­­ait tšņi­āë. kāval aŸaiyil po­­iyoņu mšvi iruppatu kaõņuviyan tāëš! kaõõikaë "vãņņai maŸantāyē - e­aiyum všmpe­a viņņāyē? nāņņil araõma­aiyš - u­akku na­Ÿe­ak koõņāyē? pēņņatu pēņņapaņi - viņuttš pē­āë araõma­aikkš kšņņuvā eõŸuraittār - tantaitām" e­Ÿa­aë kiëëai mi­­āë. "ma­­ar ko×untiyaņi - nilaimai maīkiņa lā­ataņi! ka­­al mo×iyāëai - ma­­ava­ kāvalil vaittā­š! e­­ait tuõaiyāka - vaitta­a­ šntali­ na­maka­tā­. u­­ai maŸakkavillai - tantaiyai uëam maŸantatillai" e­Ÿa­aë āõņāëtā­ - innilai š­e­Ÿu kšņņavaëāy mi­­oëi ni­Ÿiruntāë - avaëtāy mšlum uraikki­Ÿāë: "ma­­ava­ tampiyi­ai - accem maŸittiŸal ta­aiyš po­­iyum kātalittāë - ita­aip pulittiŸal etirttā­. pukalum cemmaŸitā­ - všņartam pulaicci yi­maka­ām; ika×at takkava­ām - ava­ai ivviņam vaikkāmal akaŸŸi viņņārkaë - intanal araõma­aik kuņaiyār. mika irakkamaņi - ni­aittāl ventiņum uëëa" me­Ÿāë. "všņņuva maīkaiyiņam - maŸitā­ všnta­uk kšpiŸantā­ nāņņil ava­pulaiya­ - e­avš navilal e­­amuŸai? šņņi­il uëëatuvē? - tami×ar i­attil všŸŸumaitā­? všņņuvar makkaëa­Ÿē?" e­avš viõņa­aë mi­­oëitā­. "tēņņattil āņiyiru - makaëš tåyavai yattiŸalaik kšņņu varuki­Ÿš­ - viraivil kiëëaiyš vãņņuk" ke­a nāņņam uraittāëš - āõņāëum! mi­­oëi na­Ÿe­Ÿš tēņņam pukuntāëš - a×akiya tēkaimayil kaõņāë. 19 iņam: araõma­ait tēņņam. nšram: kālai. uŸuppi­ar: mi­­oëi, vaiyattiŸal, āõņāë, ma­­i. akaval pacumpuŸ paccaip paņņu viritta vicumpu nikartta viritarai ta­­il mullai paņarntupēy, viëāvai aëāvac celvac ce×umalar ko­Ÿai tiraņņi āyiram kiëaikkaiyāl aëittu niŸka vāyaņaī kātu maõippuë pāņap pu­­ai malarkkiëai te­ŸaŸ pårippoņu mi­­oëi varuke­a a×aikka a­­a naņaiyāë aõuki­āë āīkš. veõpā vaëarppu mayiltā­ marattaņiyil ēņik kaëittāņak kaõņu kaëittāë - kiëippšņu ke¤ciyatu cšvaŸ kiëivan taruëpuriya va¤ciyatu kaõņāë maki×ntu! ta­iyirukkum tā×palavaik kaõņāëpi­ všril ka­iyirukkak kaõņu viyantāë - i­iyavām "påkmukaõņāë påvil putiyapaõ pāņuki­Ÿa påkkaõņāë i­paīkaõ ņāë. kēõikkom pāņņiyaceī kottalarip påkkaõņāë māõikkam kaõņāë maki×koõņāë - cšõniŸkum te­­aiyilš pāëai cirikkac cirikki­Ÿāë pu­­aiyilš pēykkaõņāë muttu. mi­­oëi āīkš veyilil ulavuki­Ÿāë ma­­a­ maka­ē tolaivi­ilš - ni­Ÿapaņi kaõņu kaëikki­Ÿā­ kaņņa×akait ta­­uëattāl uõņu kaëikki­Ÿā­ uŸŸu! mā­kaõņu pårikkum maīkaiyi­ai ma­­a­maka­ tā­kaõņu pårippā­! taiyalnallāl - vā­kaõņa cemmā tuëaīkaõņu cšlvi×ipå rikkaava­ ammā tuëaīkāõpā­ āīku! kēvaik ka­ikaõņu kēvaiyita× pårikkum pāvaie×il kaõņu pataŸuki­Ÿā­ - påvaitā­ māīka­ikkut tāvuki­Ÿāë ma­­a­maka­ uëëamat tãīka­ikkut tāvum terintu. mi­­iņaiyum tā­acaiya mšlāņai yumpaŸakka a­­anaņai pēņum a×akukaõņum - a­­avaëi­ pa¤cšŸu mellaņiyaip pāņāmal ta­kātal ne¤cšŸa ni­Ÿā­ nilaittu. tšcu veyilatutā­ tškkuni×aŸ kãךpoŸ kācu kiņappatupēl kāņcitara - mācillāl ceīkāntaņ kaimukavāy cšrttāë iëaīkēvāy aīkāntā­ aõõānta vāŸu. a­­ē­ nilaiya­aittum aīkava­ait tšņivanta ma­­i maŸaintiruntu pārkki­Ÿāë - mi­­oëimšŸ kaõõā­ā­ piëëai karutta×intā ­ēe­Ÿu puõõā­āë ne¤cu pukaintu. påvaiyat tiŸalš maka­š! tiruvamutu ceyyavā! centã viëaikki­Ÿa - veyyil vi×ipārttal tãmai viëaikkum aracar va×ipārt tirukki­Ÿār vā!på e­Ÿuraikka ma­­i etirštum collāmal ce­Ÿā­ tiŸalē­ araõma­aikkš - pi­­araīkš āõņāëum vantāë a×aittiņņāë ta­makaëai mãõņāëta­ vãņņukku mi­. 20 iņam: araõma­ait ta­iyaŸai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: pulittiŸal, pulittiŸal ma­­i. akaval všõņukēë viņņāë; všnta­ vantā­. påãõņamarka ãõņamarka!på e­Ÿāë ma­­i ma­­a­ mukattai malarkkaiyāl ãrttš aiyam aņaintš­ e­Ÿāë. vaiyat tiŸali­ vakaiyuraip pāëš! kaliveõpā "påkkāri yi­makaëaip påīkāvil nampiëëai nēkkiya nēkki­ nilaiyi­ainā­ - pēykkaõņš­. kã×makaëaip piëëaima­am kiņņiŸŸā? allatavaë tā×nilaiyi lšyirakkam taņņiŸŸā? - vā×vil ta­akku nikarillāt taiyaëpāl piëëai ma­attaip paŸikoņukka māņņā­ - e­i­um, taņukkut tavaŸum ku×antaipēl kāëai tuņukkaņaintāl e­ceyyak kåņum? - veņukke­Ÿu vaiyat tiŸalukke­ aõõa­ makaëaimaõam ceytuvaittal nallate­ac" ceppi­āë - tuyyate­Ÿu ma­­a­ uraittā­; maka­ai varava×aikkac co­­ā­; toņarntāëam mātu. 21 iņam: araõma­ait ta­iyiņam. nšram: mutirkālai. uŸuppi­ar: pulittiŸal, ma­­i, vaiyattiŸal. akaval ma­­a­um ma­­iyum mainta­ai "nil" e­Ÿu kåŸit tamatu koëkaiyaik kåŸu ki­Ÿār cãŸumuëat tēņš: kaõõikaë "maõamceytu koëëutal všõņum - u­ māma­i­ peõõai maõantiņa všõņum; iõaīkiņa všõņum itaŸkš - nã štum taņaicolla lākātu kaõņāy. aõukumu­ a­­aiyi­ aõõa­ - peŸŸa āre×il maīkaiyai nãmaõan tiņņāl vaõaīkumin nā­ilam u­­ai" - e­Ÿu ma­­ava­ colla maŸutturaip pā­cšy: "maõamceytu koëvatu nā­ā? a­Ÿi mānilam āëumim ma­­ava­ tā­ā? iõaīkiņa všõņume­ ki­Ÿãr - e­il e­ma­a mēmaõam oppiņa villai. aõaīki­ai māma­i­ peõõai - e­ai accuŸut tippeŸu māŸu puka­Ÿãr. vaõaīkuki­ Ÿš­tantai tāyš - nā­ maõampuri yš­" e­Ÿu cemmal maŸuttā­. kāvalar tammai a×aittā­ - ma­­a­ kaņņuka iīkiva­ kaikaëai e­Ÿā­. āval maŸuttati ­ālš - e­Ÿa­ āõaikkuk kã×ppaņi yātati ­ālš kāvaŸ ciŸaikkiva­ celka - e­Ÿa­ kaņņaëai ta­­ai maŸuttiņu vãršl cāvatu meyye­Ÿu co­­ā­ - antat taŸukaõõar cemmalaic ciŸaiyi­iŸ cšrttār. vaiyat tiŸalciŸai ce­Ÿā­ - pi­­ar ma­­ava­ ta­ma­ai yāëiņam colvā­: "paiya­ai viņņuvait tiņņāl - antap pāvaiyaik kåņņi naņantiņal kåņum. vaiyam pa×ittiņu mu­­š - ava­ ma­atu tirumpiņum e­Ÿu ni­aittš veyya ciŸaita­­il vaittš­" - e­Ÿu všnta­ uraitta­a­. ma­­i maki×ntāë. 22 iņam: araõma­aiyil vaiyattiŸal aŸai. nšram: mu­mālai. uŸuppi­ar: a×aka­, ma­­i, ma­­a­. akaval a×aka­, vaiyattiŸal aŸaikkuc ce­Ÿā­ mu×utum āynta vi×ikaë šmānta­a; pulittiŸal ma­­ipāl pē­ā­ nalippuņa­ avaëiņam navila lāyi­a­š. kaõõikaë "vaiyat tiŸalvanta tuõņē? - a­­āy maŸŸeīkuc ce­Ÿa­a­ colvāy? veyyil kotikki­Ÿa nšram - ava­ všŸeīkum ce­Ÿiņa māņņā­; tuyyava­ ta­­aŸai pārttš­ - aīkum tē­Ÿalai nā­kāõa villai eytanal ampi­aip pēlš - uņa­ iīkuvantš­" e­Ÿu co­­ā­. "āõņāë makaëmãtil a­pāl - e­Ÿa­ aõõa­i­ peõõai maŸuttā­. påõņā­ perumpa×i ta­­ai! - ma­am puõpaņac ceytati ­ālš ãõņu ciŸaippaņa lā­ā­ - ava­ eõõam tiruntiņa všõņum. yāõņum itaiccolla všõņām - itu e­āõai" e­Ÿa­aë ma­­i. "ippi×ai ceytiņa villai - ne¤cam šnti×ai mšlvaitta tillai. ceppuva tuõmaie­ tāyš - ava­ ciŸaiyiņai vā×vatu muŸaiyē? kaŸpatu tā­ava­ nēkkam - pi­­ar kaņimaõam ceyvatu nēkkam; meyppaņa všuraik ki­Ÿš­ - ava­ mãëumvakai ceyka" e­Ÿā­. ma­­a­um avviņam vantā­ - anta ma­­ava­ mainta­i­ naõpa­ pi­­um uraittiņa lā­ā­: - puu­Ÿa­ piëëaiyi­ mšŸpi×ai yillai mi­­oëi mšŸkarut tillai - ava­ ve¤ciŸai vā×vatu na­Ÿē?mu e­Ÿurait tšni­Ÿa pētu - ma­­a­ "e­a×a kāitu kšņpāy. a­­ava­ uëëak kiņakkai - nā­um āyntiņa všõņum ataŸkuë u­mo×i nampiņa māņņš­ - ava­ uŸŸa ciŸaimãņka māņņš­. i­­a nika×ccikaë yāvum - nãyš eīkum uraittiņa všõņāmmu e­Ÿā­ pulittiŸal ma­­a­ - cari e­Ÿurait tā­a×a ka­tā­. 23 iņam: ciŸaikkåņam. kālam: mu­­iravu. uŸuppi­ar: všlvi×i, ciŸaikkāvaŸkāra­, vaiyattiŸal. akaval ciŸaiyil vaiyat tiŸaliruk ki­Ÿā­. kāvaŸ kāra­ kaņitu ce­Ÿu "mi­­oëi pārkka všõņu me­Ÿāë" e­Ÿu co­­ā­. "iņņuvā iņņuvā" e­Ÿā­ iëaīkē! 'všlvi×i' yāëavaë mukamalar maŸaiya mukkā ņiņņu viraintāë! irumpu všlip puŸattš irukkum cemmal iruvi×i malarntš "mi­­oëi mi­­oëi viëaiyāņum mayilš! u­mšl vaitta kātal uëavaŸintu ma­­ava­ e­­aic ciŸaiyil vaittā­! e­Ÿa­ uyirš vāvā!" e­Ÿa­a­. "mi­­oëi a­Ÿunā­; všlvi×i a­Ÿē e­­ai maõantukoë" e­Ÿāë. ma­­ava­ maka­i­ uëëam erintatš. kaõõikaë "e­­etir niŸkavum všõņām - iī kštum puka­Ÿiņa všõņām. u­­ai maõantiņa māņņš­ - nã oņņāram ceytiņa všõņām. mi­­oëi e­­uyir" e­Ÿā­ - vanta všlvi×i ēņi maŸaintāë. 24 iņam: ciŸaikkåņam. nšram: iravu. uŸuppi­ar: pulittiŸal, vaiyattiŸal, a×aka­. akaval vaiyat tiŸalai ma­­a­ aõuki­ā­. ciŸaiyi­ katavu tiŸakkap paņņatu. pulittiŸal pukuntā­ putalva­aip paŸŸi valitil i×uttu maõõiŸ cāyttuc cāņņaiyāŸ kaikaë calikka aņittā­. "āņpaņum i­atti­ aõaīkai maõappatā? vāņpaņai ma­­ari­ māõpaik kuŸaippatā? mi­­oëi ta­­ai veŸuppa tākavum všlvi×i ta­­ai virumpuva tākavum viëampum varaikkum mãëa māņņāy." e­Ÿu kåŸi ma­­a­ ški­ā­. a×aka­ uõavuņa­ aīku vantā­. kurutip perukkil koŸŸa va­maka­ kiņantatu kaõņu naņuīki, pua­pa­š evarāl nšrnta i­­al aiyē!mu e­Ÿu pataŸi­ā­. iëaīkē, "a×aka­š všlvi×i ta­­ai veŸuttatāl e­­ait tantai cāņņaiyāl aņittār" e­Ÿā­. a×aka­ avvurai kšņņš a×aŸpaņu ne¤cuņa­ ce­Ÿā­ ayalilš. 25 iņam: tiŸalnāņņi­ nakarppuŸam. nšram: naëëiravu. uŸuppi­ar: perunāņņi­ oŸŸar, a×aka­. akaval a­alpaņņut tāõņuvā­ pēlum a×aka­, perunāņņi­ oŸŸar etiril viraintēņi ni­Ÿā­ viëampuki­ Ÿā­š: paɟoņai veõpā "perunāņņā­ peŸŸa peruntiruvai a­Ÿi orunāņņu maīkaiyaiyum nā­maõakka oppš­š e­Ÿuraittā­ ma­­a­maka­ e­­a pi×aiyitilš? a­Ÿš ciŸaivaittā­ āõa×akai avvaraca­ kāņņumalai ya­makaëaik kaņņikkoë e­Ÿucollic cāņņaiyi­āl cākap puņaikki­Ÿā­ ta­kaiyāl! ceīkurutic cšŸŸil ciŸaiyil maņiki­Ÿā­. eīkita­aic colvš­ irakkam umakkilaiyē? a¤cal e×utiviņņā­ āņkaëaiyum pēkaviņņā­! va¤ciyoņum anta malaivšnta­ vantiņuvā­. š×eņņu nāëilanta šnti×aiyait tā­maõantu vā×aņņum allatava­ māyaņņum e­ki­Ÿā­. peõõil peruntiruvai yā­maõappš­ allātu maõõil maŸaintiņuvš­ e­ki­Ÿā­ ma­­a­maka­." e­Ÿš tuņittā­ a×aka­! itukšņņu ni­Ÿirunta oŸŸar neņumåc ceŸintavarāy, "iīkita­ai yāriņattum collātš. nāëaikkš aīkuëëa eīkaë aracar perumpaņaitā­ poīkum kaņalpēŸ puŸappaņņu vantuviņum! maīkāta ne¤cattu vaiyat tiŸalmãëvā­! a­Ÿš peruntiruvai a­­ē­ maõantiņalām. i­Ÿš itēnāīkaë celki­Ÿēm" e­Ÿuraittš tamkutirai mšlšŸit taņņi­ār! nalla×aka­ aīkš maki×ntiruntā­ a­Ÿu. 26 iņam: šrikkarai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: maõõeņuppēr, a×aka­. akaval šri tårkkumaõ eņuppār pallēr āīkš a×aka­ ce­Ÿuta­ tāīkāt tuyaram cāŸŸi­ā­ mikavš. eõcãr viruttam "šriyilš maõõeņuttuk karaiu yarttum tē×arkaëš! ipperiya nāņņi­ āõi všri­ilš peruneŸŸi viyarvai nãrai viņņuvaëart tiņuki­Ÿa nāņņu makkāë! åri­ilš teruvi­ilš vãņņil eīkum umu×aippaip po­­e×uttāl kāõpa ta­Ÿi āriīkš u×aittārkaë? araca­ e­pē­ araciyoņu po­­åcal āņu ki­Ÿā­. caņukuņuve­ Ÿšneyvãr kantai yillai tārvšnta­ kaņņuvatu carikai všņņi! kaņalnaņuvil mutteņuppãr; ka¤ci yillai! kaņa­aŸiyā všntukku muttut toīkal! maņuppu­alum ceīkurutip pu­alum vārttu vaëavayalil kaëaiyeņuttuk kātta cennel aņukkaëaiyil kaõņãrē! araca­ vãņņil ā­neyyil cãrakaccam pāmi takkum! eva­paņaittā­ innāņņai? inta nāņņai eva­kāttā­? kākki­Ÿā­? kāppā­? kšëir! tava×nte×untu naņantuvaëar ku×antai pēlum tarai,vãņu, teru,ciŸŸår, nakaram āka avi×ntatalai muņivataŸkum ēyāk kaiyāl aõināņņaip peŸŸavarkaë kaõõu Ÿaīkik kavi×ntiņaēr ãccampāy illai. taīkak kaņņililš āëavantār nāyu Ÿaīkum! ciŸŸåril āyirampšr ce×una karkkuë tika×pa­­å Ÿāyirampšr vi×ukkā ņāka muŸŸumuëa nāņņiluŸu makkaë, eõõa muņiyāta tokaiyi­arkaë; avarkaë ellām koŸŸavari­ pārppa­ari­ viralviņ ņeõõum kuņumpaīkaë iņumpaõikkut talaiva õaīkik kuŸŸšval ceyappiŸantār e­Ÿār. maŸŸum ko×ukkaņņai yāyppiŸantēm nāīkaë e­Ÿār. mi­­oëimšl ma­­a­maka­ eõõam vaittā­. mi­­oëiyē nammavari­ peõõš! anta mi­­oëitā­ mikattā×nta cātip peõõām! mi­­oëiyait ta­mainta­ eõõum pētš ma­­a­e­­um ta­cātik ki×ivā yiŸŸām! ma­­a­maka­ ciŸaiyi­ilš vaikkap paņņā­. ta­cātik kumi×ikaëai nilaie­ ki­Ÿā­ taņaīkaņali­ makkaëi­am tā×ve­ ki­Ÿā­. makkaëilš tā×vuyarvš illai e­Ÿu ma­­a­maka­ eõõuvatum pi×aiyām. a­Ÿē, kakkumuņaŸ kurutiyilš cšy mitakkak kaiccāņņai ēyumaņņum aņittā­ ma­­a­. mikkuyarnta cātikã×c cāti e­­um všŸŸumaikaë tami×kkillai, tami×ark killai. poykk域š cātiye­al, āri yaccol putuna¤cu! po­vilaīku! pakaiyi­ ãņņi! "kaņaŸkumi×i uņaintiņuka! cāti vã×ka! kaņalmakka ëiņaivšntar maŸaintu pēka kuņiyaracu ta×aika!mue­a a×aka­ collik koņuva×iyait tāõņiayaŸ puŸattš ce­Ÿā­. neņitu×aippēr mšņa×ittš uõarcci e­­um nãrmaņņam kaõņārkaë. puu×aitta nāëuk kaņaikåli kāŸpo­­š! mātan tēŸum āëvāruk kaŸupati­ā yirampo­" e­Ÿār. 27 iņam: araõma­aiyil kāvalaŸai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: cemmaŸittiŸal, po­­i, kāvaŸkārar, paņaimaŸavar, ma­­a­. akaval uõavu vaņņil orukaiyil maŸukaiyil kuņinãrc cempum koõņu, kāval aŸaiyil po­­iyai aõuki­ā­ oruva­. niŸaini lāmukam nilattiŸ kavi×ak karuīku×al avi×ak kaõnãr ukukka iruëiŸ kiņanta po­­i e×untāë. "cemmaŸit tiŸalnā­" e­Ÿa tãīkural melle­ap po­­i kātil vi×untatš! avaëava­ aõaippum piõaippum ā­ār uëëam iraõņum ulakai maŸanta­a. vāyilēr, "a×aka­ varātatš­ veëiyil? pēyi­ā­ e­­a purintā­ i­­um?" e­Ÿa­ar; aiyam eyti­ar. oruva­ aŸaikkuë, orukaõ araimukam cāyttā­. iraõņuņal o­Ÿilo­ ŸiŸukutal kaõņā­. ava­patait tēņi­ā­ araca ­iņattil! araca­ maŸavar orucila rēņu viraivil vantā­. "veëiyil varuvãr iruvarum" e­Ÿu peruīkural pāycci­ā­. a×aka­ uņaiyil aīkuc cemmaŸi ma×ama×a ve­Ÿu vantu ni­Ÿu ko×ako×a ve­Ÿu cilacoŸ kåŸi­ā­. mukkāņu nãkki muņiyaraca­ kaõņā­ cemma ŸittiŸal ce×umalar mukattai! "iva­aik kaņņi i×uttuc celka ciŸaikke­Ÿu ma­­a­ ceppi­ā­. maŸavar avvāŸu piõittš a×aittuc ce­Ÿa­ar. kāvaliŸ po­­iyaik kaõõāl vetuppip "pulaicci maka­aip puõarnta pulaicci kolaikkuk kāttiru" e­Ÿu nilattiņi e­avšntu nšrnaņan tā­š. 28 iņam: araõma­aivāyil, terukkaë, to×iŸcālai. nšram: kālai mutal iravu varaikkum. uŸuppi­ar: a×aka­, tē×imār, teruvi­ar, to×iŸcālaiyi­ar. iõaikkuŸaë āciriyappā tåymo×i e­­um tē×i, araõma­ai vāyilil ni­Ÿāë.avaëai, a×aka­ aõukik kåŸu ki­Ÿā­: "nāmelām tā×ntavar, tāmelām uyarntavar" e­Ÿu ma­­ar iyampi­ār a­Ÿē? nammil oruttiyai amma­­ar maka­ maõakka ni­aittā­ e­Ÿu ciŸaiyil vaittatum terintāy a­Ÿē? ma­­iyi­ taīkaiyām po­­icem maŸiyai maõakka ni­aittatāl māëap pēvatai aŸivā ya­Ÿē? cemmaŸit tiŸalum ciŸaiyil uëëā­ ammaī kaita­ai aõukiya tālš kaõņāy a­Ÿē? ta­mā ­attait tami×ar i×appatā? po­­š tari­um ma­­a­ araõma­ai vāyilai mitippatum tãyatšmu e­Ÿā­ a×aka­. puruvam neŸŸi šŸa iruvi×i eriyaic coriya "e­pē­ Ÿārkkum iīke­­a všlai?" e­Ÿš aīkiruppērai aõuki­āë viraintš! cilanā ×ikaiyil, tē×imār araõma­ai tuŸanta­ar; paõippeõ ņirkaë paŸanta­ar. kāvalar pēyi­ar; pāvalar eņņiyum pārēm e­Ÿa­ar; meykkāp pāëarum vãņu tirumpi­ar. aņukkaëai ākkunar illai. araõma­ai ivvāŸākat -- teruvelām teruvi­ vãņelām, vãņņi­ virunti­ar porunti­ēr varunta lā­ār. piŸappil tā×ntatu perumakkaë kåņņamā? piŸappil uyarntatac ciŸiya kåņņamā? e­Ÿš ārt tārttu vi×unta­ar -- ālait to×ili­ar aīkoru pāīkil "kålik ke­Ÿš ¤ālattil piŸantēm kēlait tāīkiyš piŸanta­ar koŸŸavar e­Ÿa­a­; ma­­a­ vã×ka! e­Ÿa­ar; pārppa­ar vã×ka!" e­Ÿu kåvi­ar. ma­attāī kalkaë vaëarnta­a! i­atti­ e×ucci nāņelām e×untatš. 29 iņam: araõma­aik kåņam. nšram: kālai. uŸuppi­ar: pulittiŸal, ma­­i, pārppa­ar, a×aka­. iõaikkuŸaë āciriyappā "yāmiņņa cēŸukaŸi eppaņi" e­Ÿu nāņņu ma­­a­aik kšņņa­ar pārppa­ar. "na­Ÿu mikavum" e­Ÿā­ ma­­a­. mšlum ma­­a­ viëampuvā­: "tā×ntavar tammil o­Ÿu cšrnta­ar. uyarntavar nāmum o­Ÿu cšrntēm" e­Ÿā­. pārppa­ar, "ippaņi viņuvatum šŸŸa talla. tā×ntavar pēkkait taņukka všõņum avarkaëi­ na­maik kākavš! avarmšl paņaiyai a­uppa všõņum avarkaë na­mai karutiyš! araõma­ai všlaiyai avarkaë maŸuttatu kuŸŸama­Ÿē? poŸukka lāmē, oŸukka všõņum avar na­maikkš! avarkaëil ērā yirampšr o×intupē kaņņumš maŸŸavar va×ikku varuvā ra­Ÿē? tirutta všõņum; tiruntuvar. makkaëait tiruttal ma­­a­ kaņamai! ma­unål nāņņil va×aīka všõņumš ataŸkup pārppa­ar kāppāŸŸap paņutal všõņum āëvēr pārppa­ar coŸpaņi āëa všõņum. viëai poruë viŸpavar všõņum vaëavayal u×avum, kuëaccš Ÿeņukkavum irumpa ņikkavum karumpu naņavum uppuk kāyccavum tappa ņikkavum cuvar e×uppavum uvarmaõ eņukkavum, parup puņaikkavum cerupput taikkavum māņu mšykkavum āņu kākkavum, va×ikaë amaikkavum ka×ivaņai cumakkavum tiruvaņi to×utunam perumai kākkavum varumpaņi namakku vaittu vaõaīkavum nālām vakuppu namakku všõņumš" e­Ÿa­ar. "paņait talaivaraik kaņitil a×aippikka" e­Ÿā­ ma­­a­. kutit tēņi­ā­oru kuëëap pārppa­a­. pārppa ­arpāl pakarvā­ ma­­a­: "araõma­ai všlaikaë a­aittum nãvir pārttiņa všõņum. paõiyā ëarkaë varum varaikkum" e­­a, "aņaņā! cerupput tuņaippatu mutal aņupput to×ilvarai naņattuvēm" e­Ÿa­ar. pārppa­a āņavar pārppa­ap peõņir a­aivarum paõiceya araõma­ai vanta­ar. ma­­a­um ma­­iyum maki×nti runta­ar. a×aka­ vantā­. "eīkuvan tāy?" e­a erintā­ ma­­a­ "cemmaŸit tiŸalum cšlvi×ip po­­iyum po­­åcal āņip po×utupēkku ki­Ÿār. vaiyat tiŸalē mācuņai nãkkit tšcuņai aõivā­ š­e­il, āõņā ëā­ata­ a­pu māmi māppiëëai pārkka varuki­ Ÿāëām" e­Ÿā­. ma­­i a×utāë. ma­­ava­ cãŸi "ivarkaë ciŸaiyi­i­ Ÿeppaņi vanta­ar?" e­Ÿu kšņņā­. "kāvalar evarum kāõš­ aīkš?" e­Ÿā­ a×aka­. "eppaņi varalām ivarkaë?" e­Ÿu ma­­a­ kšņņā­. "avarkaëaik kšņka všõņum. avarkaë vāëaik kaiyil vaittiruk ki­Ÿa­ar" e­Ÿā­ a×aka­. pārppa­ar tammaik kåppiņņu ma­­a­, "vaiyattiŸalai, maŸiyai, va¤ciyaik kaņu¤ciŸai vaittuk kāva liruīkaë. e­Ÿa­ āõai itu" ve­ak kåŸi­ā­. "pullšntu kaiyil villšntu vēmyām" e­Ÿu pārppa­ar iyampi­ar. maki×cci e­Ÿā­ ma­­a­. "āyi­um, mallšntu ma­­arkkuc celvāk killaiyš eppaņi atuceya šlum?" e­Ÿa­ar. a×aka­ cirittā­. na­Ÿe­a ma­­a­ i¤ci ti­Ÿa kuraīkupēl tikaittā­ kuntiyš. 30 iņam: araõma­ai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: paņaittalaiva­, ma­­a­. akaval tāīkā āvalil ta­paņait talaiva­ai āīketir pārttamarn tiruntā­ araca­ a­­ava­ vantu vaõaīki­ā­. ta­āõai ma­­a­ cāŸŸuvā­ mikavš: aŸucãr viruttam "viraintucel! mā­am kāppāy araõma­ai všlaik kārar purinta­ar tãmai viņņup pēyi­ar kāva larkaë pirinta­ar ciŸai tiŸantu peyarnta­ar kuŸŸam ceytēr! viraintucel paõiyā ëarkaë všõņumip pētš" e­Ÿā­. mšlumš uraippā­ ma­­a­: "ventiŸal maŸavar tammai všloņu teruvi lellām niŸuttivait tiņutal všõņum. vālacait tiņuvār tammai maõõiņaip putaikka všõņum. tēli­ai urippāy nammait t域uvār tammai" e­Ÿā­. paņaittalai va­pu kalvā­: "paņaicārnta maŸavar ellām kaņaiccāti e­Ÿu nāmš ka×aŸiya tuõņē?" e­Ÿā­. viņuttaiv vi­āvaik kšņņa všnta­um, "āmām!" e­Ÿā­. "keņutta­ir aracš antak kã×makkaë varunti ­ārkaë. āyi­um avarkaņ kā­a āŸutal kåŸu ki­Ÿš­ pēyi­i nãīkaë co­­a ceyali­aip puriya všõņum. nāyi­um tā×ntā rš­um nāņņi­iŸ peruī kåņņattār! pāyumšl makkaë veëëam nammāëvār paŸakka všõņum." uyarcātip paņait talaiva­ iīīa­am uraittuc ce­Ÿā­. tuyarpāti accam pāti toņarntiņat tukka me­­um ayalula kaņaintā­ ma­­a­ uõavuõõā­ ava­ viruppam! kayalmã­um cēŸum pārppār kaņņāyam uõavāyk koõņār. 31 iņam: araõma­ai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: āëumcāti, atikārikaë, araca­. akaval āëum cātiyār atikā ratti­ar vāëum kaiyumāy vantu ma­­a­ai, "nālā¤ cātiyum mšlā¤ cātiyum ālum vi×utum āvār. ita­ai nāmaŸi vēmš, aŸintumit tãmai purintatu tãmai" e­ Ÿārš! aŸucãr viruttam "nšrntiņņa nilaimai ta­­ai nika×ttuvš­ uŸavi ­ērš, cārntiņņa āõņāë e­­um påkkāri ta­peõ õāëait tšrntiņņā­ maõamš ceyyat tirumaka­" e­Ÿā­ ma­­a­! ārntatu vi×iyiŸ centã; "aiyaiyē!" e­Ÿār vantēr. "a­Ÿiyum e­ ko×unti cemmaŸit tiŸalai aõņi ni­Ÿa­aë. ciŸaiyil vaittš­. nilaikeņņa cemma Ÿikkum pa­muŸai co­­š­ kšëā­; paņuciŸai e­Ÿš­. mšlum e­piëëai e­Ÿum pārš­ ciŸaiyi­il irukkac ceytš­. "paõiyāëar tē×i mārkaë itaiyellām pārtti runtār aõiyaõi yākac ce­Ÿār araõma­ai všlai viņņš! tuõivuņa­ nakaraik kåņņit t域i­ār mšl vakuppai! paõivuņa­ paõikaë ceytu pārppa­ar utavu ki­Ÿār. "araõma­aip pi­pu Ÿattš ammaŸit tiŸalum, po­­i oruttiyē ņuëëā­. e­Ÿa­ uyarmainta­, paõip peõõāëait tirumaõam puriya všõņi āva­a ceyki­ Ÿā­ām. aru¤ciŸaik kāval illai a­aivarum ivvā Ÿā­ār." e­Ÿa­a­ ma­­a­. inta i×ivi­aik kšņņi runta ma­­ari­ marapi ­ērkaë vāëoņu kiëampi ­ārkaë. "pu­Ÿo×il purintu ëāraip putaikki­Ÿēm" e­ak kotittār. ce­Ÿa­ar, "cāti vā×ka tãyarkaë vã×ka!" e­Ÿš. pēyi­ār araõ ma­aikkup puŸakkaņņil avarkaë illai. tãyarkaë maŸaintār e­Ÿu ceppi­ār. araca­ kšņņu nāyi­ai oppā rēņu nakari­iŸ kalakam ceyyap pēyi­ār. pēvãr e­Ÿā­ a¤ci­ar poykai yāëvār. 32 iņam: tiŸalnāņņu nakar. nšram: kālai. uŸuppi­ar: araca­, paņaittalaiva­, perumakkaë. akaval "perunāņ ņuppaņai, tirunāņu ta­­ai muŸŸukai yiņņatš muŸŸukai yiņņatš!" e­Ÿu kåvi­ar eīkaõum makkaë! tãmai kuŸittatu ce×unakarp perumaõi! araca­ paņaiyai a×aittā­ viraivil! paņaiyi­ talaiva­ paraparap puŸŸā­ tšrppaņai o­Ÿu cšrppãr e­Ÿā­ parippaņai e×uka e­Ÿu pakarntā­ yā­aip paņaiyum e×uka e­Ÿā­ kālāņ paņaiyum kāõka e­Ÿā­ nālā¤ cātiyār nāmāņņēm e­Ÿa­ar m孟ā¤ cātiyār muõumu õutta­ar iraõņā¤ cātiyār irunåŸu pšrkaë tiraõ ņe×unta­ar maruõņa ne¤coņu muta­maic cātiyār måkkaip piņikka araõma­aic cēŸŸai aruntuva ta­Ÿi pērš yaõukēmš "namē nārāyaõā" e­Ÿu navi­Ÿuce­ Ÿa­arš. 33 iņam: nakari­ naņuvil ēr peruveëi. nšram: iravu. uŸuppi­ar: vaiyattiŸal, cemmaŸittiŸal, perumakkaë. akaval nāņņu makkaņku nalva×i kāņņac cšyvai yattiŸal, cemma ŸittiŸal coŸperuk kāŸŸuvar e­Ÿu naŸperu makkaë naõõi­ār āīkš. eõcãr viruttam mšņaiyi­mšl šŸini­Ÿā­ ma­­a­ mainta­ viruppattāl nakaramakkaë vā×ka e­Ÿār vāņāta malarmukattā­ vaõakkam kåŸi "māõpuņaiyãr, tiŸalnāņņu makkāë, kšëãr! pãņuņaiya namtiŸalnā ņata­ai nēkkip perunāņņā­ perumpaņaiyaik kåņņi vantā­ vāņiņanām muŸŸukaiyum pēņņu viņņā­ ma­­avari­ atirveņiyil maruntš yillai. pirama­mukam ta­ilnā­ku vakaiyām makkaë piŸantārām. pārttārām e­Ÿa­ tantai. pirama­mukan ta­iŸpārppār piŸantiņ ņārām pirama­tēë peŸŸatuvām ma­­ar tammai; pirama­iņai ta­iŸpiŸantār vāõi karkaë; pirama­aņi yiŸpiŸantār ulaki luëëa perumakkaë. ituma­unål āriyar col pi×aikkavanta šmāŸŸuk kārar cå×cci. araca­maka­ uīkaëi­ap peõõai nattal aņukkātām. ataŸke­­aic ciŸaiyil vaittā­. araca­e×iŸ ko×untiyār e­ciŸ Ÿa­­ai akampaŸittār cemmaŸiyār atuvum kuŸŸam peru¤ciŸaiyil måvarumš aņaikkap paņņēm perumakkāë itaiyaŸintãr. ta­mā ­attāl varuntuki­Ÿãr āëvērpāl ottu ×aikka maŸuttuviņņãr vā×kanãr! vā×ka vā×ka! perunāņņā­ paņaiyeņuppait takarkka všõņum perumaŸavar kåņņamš vārãr e­Ÿu tirunāņām tirunāņņi­ ma­­ar ce­Ÿu tirumu×aīkāŸ paņiyiņņuk ke¤ca lā­ār. varamāņņēm e­amaŸavar maŸuttu viņņār vā×kana­i vā×kaavar vā×ka vā×ka! irucāti tā­mãti ma­­ar kaiyil ivarcāti o­Ÿu!maŸŸo­ Ÿi­āmtār kåņņam! araõma­aiyi­ aŸaikkuëëš vāëcu ×aŸŸa aņņiyillai e­Ÿatatē aracac cāti! pirama­ār tirumukattup peruīkā yaīkaë peõņāņņi piëëaiyuņa­ araõma ­aikkuë perunāņņā­aruëpeŸŸu vipãųa õa­tā­ peŸŸapaya­ peŸuvēmš e­akka yiŸŸai aruõāca lapperumpu rāõam cātti ava­aņiyš uyyumva×i e­ki­ Ÿārkaë. mšŸcāti yārnilaimai ivvā Ÿāka mšlumnām ceyattakka ti­­a te­Ÿu cšŸkaruīkaõ po­­iyārk ka­pa rā­a cemmaŸiyār e­­arumaic ciŸiya tantai cāŸŸiņuvār karuttēņu kšņpãrmu e­Ÿu ta­­uraiyai muņittamarntā­ ma­­ar mainta­. "māŸŸuyarnta po­pē­Ÿa tiŸalnāņ ņārš vaõaīkuki­Ÿš­" e­Ÿuraittu maŸipu kalvā­: "tiŸalnāņņi­ mšlvanta perunāņ ņā­aic citaŸaņikka všõņume­ac ceppu ki­Ÿãr. poŸuttiruīkaë! perunāņņā­ varaņņum uëëš pēņaņņum ta­koņiyai! maki×nti ņaņņum veŸukkātãr paņaimaŸavar viëaiyā ņaņņum veŸŸivi×āk koõņāņņam naņantš Ÿaņņum. tiŸalnāņņi­ nammaŸavar tamakkum intat tiņņattai na­Ÿākac colli vaippãr. ta­itta­iyš pakaimaŸavar tammaik kaõņu tā×cāti e­anammšl uyarntēr vaitta ma­appēkkai avarma­attil šŸŸa všõņum; maŸŸavaŸŸai yāmuraippēm avvap pētil. i­attēņš i­amcšrum! āëum cāti iīkuëëa āëu¤cā tiyaiyš cšrum. a­aittuëëa kēlkoõņār nålkoõ ņārai āņkoëëa všõņiyavar nāmš" e­Ÿā­. (kåņņam muņintatu.) 34 iņam: tiŸalnāņu, nakar. nšram: kālai. uŸuppi­ar: perunāņņu ma­­a­, perunāņņup paņaikaë, tiŸalnāņņu makkaë. akaval kēņņaimšl veëëaik koņi paŸantatu! pšņņaiyil perunāņņup paņaikaë nu×ainta­a. perumpaņai pi­vara orumaõit tšril perunāņņu ma­­a­ tirunakar pukuīkāl, nšŸŸup pulittiŸal cēŸŸai uõņa ciŸumatip pārppa­ar niŸainãrk kuņattoņum naŸumalart tāroņum na­Ÿetir koõņu, "varuka perunāņņu ma­­arš varuka! tirumāŸ piŸappe­um cemmalš varuka! pulittiŸal ma­­a­āl paņņatu pētum ma­unål ta­­ai ma­­arš kākka i­imšl eīkaë ta­inalan ta­­ai nāņuka nāņuka na­Ÿš vā×ka cåņuka mālai!" e­Ÿu cåņņi nalvara všŸpu naņattiya aëavil, araca­um vaõaīki, "aŸampica kāmal perumai ma­unål pi×aipa ņāmal pārppa­ar na­mai pa×utu paņāmal kāppēm" e­Ÿu ka×aŸi muņittā­. nāŸpaņai, mu×akkoņu nakarmšŸ ce­Ÿa­a. tš­kåņņil ãkkaë ceŸinta­a pēla vā­uyar vãņutēŸum vāyilil makkaë talaivait tiruntār tammuëam maŸaittš perunāņņup piŸaikkoņi tiŸalnāņu peŸŸatu. perunāņņu ma­­a­um perumpaņai maŸavarum tiŸalnāņ ņaraõma­ai cšrnta­ar uņa­š! pulittiŸal ciŸaiyil pukuttap paņņā­. pirama­ tēëil piŸanta peņņaikaë mariyā taiyākap peru¤ciŸai ce­Ÿa­ar. marumaka ­ākum vaiyat tiŸalai viraivil tšņa viņuttā­ āņkaëai! perunāņ ņā­ta­ perumpaņai maŸavarkku viņumuŸai tantā­. všõņip pārppa­ar araõma­ai ariciyil viruntuõ pittār. muracaŸai vē­ai araca­ a×aittš "araciyal tiņņam amaippa taŸkum vaiyat tiŸalaie­ makaëuk kākat tirumaõa uŸuti ceyva taŸkum nāëaik kālai nāņņu makkaë māëikai varumpaņi maõimura caŸaika" e­Ÿā­. yā­ai vaëëuva­ na­Ÿe­ap paõintu naņantā­ āīkš. 35 iņam: tiŸalnāņņu māëikai. nšram: kālai. uŸuppi­ar: a­aivarum. akaval me­paņņu mettai viritta peruntarai, na­muŸai ēviya nāŸpu Ÿaccuvar, kaŸŸaccar kaittiŸam kāņņum āyiraīkāl, poŸkaņņil pa­maõi putaitta mš­måņņu, varuke­ap poŸpāvai varavšŸkum mu­vāyil, perumakkaë maki×ntupēm pi­puŸap peruvāyil, naŸunte­Ÿal vārkkum nāŸcuvarc ca­­alkaë, niŸantaru pava×am, nãlam, māõikkam cuņarviņu muttut toīkalkaë iņaiyiņai, aņaicuvar cšra aīkaīkuk kalaipporuë, ā­a māëikainaņu aņalšŸu cumappatēr vā­ila veŸitta maõikkuņai irukkaiyil ve­Ÿaperu nāņņā­ v㟟i runtā­. a­­ē­ amaicca­ aruki­il iruntā­. paņaiyi­ talaiva­um pāīkil amarntā­. muracu mu×aīkum mu­puŸa vāyilāl varumperu makkaë malaipuraë aruvi! tiŸalnāņņu maŸavarum cemmaŸit tiŸalum vaiyat tiŸalum tammuru māŸŸi nãŸu påtta neruppe­a irunta­ar. āõņāë orupuŸam avaëmakaë orupuŸam ãõņi×aip po­­i orupuŸam irunta­ar. tolaivilēr målaiyil tē­Ÿā vaõõam a×aka­ iruntā­ accat tēņš. pa×antiŸal nāņņi­ar pallā yiravar, perunāņņu maŸavar orucila n域avar āīkš kalantapaņi amarnti runta­ar. vaiyat tiŸalē­ vantuviņ ņā­ā? e­Ÿupa­ muŸaikšņņā­. illai e­Ÿu co­­ār. coŸpo×ivu toņaīki­ā­: "tiŸalnāņņu makkaëš, cepputal kšņpãr! ittiŸal nāņē, e­pakai yā­a malaināņ ņēņu kalantu koëëa iruppatāl nā­paņai eņukka nšrntatu; ve­Ÿš­. ciŸaiyilum všntarai aņaittš­. tiŸalnāņu ta­ile­ piŸaikkoņi šŸŸi­š­. ivvā Ÿirukka, i­iin nāņņi­ āņcimuŸai evvā Ÿamaiya veõņum? e­patu paŸŸi iyampu ki­Ÿš­; e­Ÿa­ uŸavi­a­, ma­­ar marapi­a­ ā­a oruva­š innāņ ņaraca­. varumav varaca­ perunāņ ņukkup pērttuõai nāëum puriya všõņum. mšlum anta všnta­ pārppa­ar maŸainå lukku matippãya všõņum. itta­ai karuti innāņņu ma­­ari­ maka­uk kše­ makaëait taravum virumpi­š­. ava­um virumpuva tāka aŸintš­; maki×ntš­. ātalāl intat tiŸalnāņņai yāëpava­ tiŸal nāņņi­a­š! vaiyat tiŸale­ makaëai maõappatāy i­Ÿš uŸuti iyampi­āl nāëaiyš maõa muņittu, maõimuņi peŸalām! vaiyat tiŸalē­ varāmai yālš a­­ē­ cārpil innāņ ņārkaë uŸuti kåŸi­um oppuk koëvš­" e­Ÿu ma­­a­ iyampiya aëavil, kå­um kēlum, kuëëamum veëëait tāņiyum mãcaiyum, taëëā uņalumāy e×untu ni­Ÿā­ oru ki×ava­ araca­aik kšņņā­ āīkš. iõaikkuŸaë āciriyappā "uīkaë uŸavutā­ årāëa všõņumē? všnta­ cšytā­ všntāka všõņumē?" e­Ÿu ki×ava­ kšņņā­. "kšņpãr kšņpãr" e­Ÿu mu­­uëëa makkaë mu×akka¤ ceyta­ar! "eīkaë uŸavutā­ āëa šŸŸava­ všnta­ cšytā­ všntāka všõņum" e­Ÿā­ všnta­. "eīkaëil oruva­ š­āëak kåņātu? colkamu e­Ÿā­ ki×ava­. nāņāëva ta­Ÿu nālā¤ cāti" e­Ÿā­ ma­­a­. "cāti o×ika! cāti o×ika!" e­Ÿu mu×aīki­ar etiril makkaë! "eīkaë nāņņuk ki­ivarum ma­­a­ uīkaņkup pēril utava všõņumē? pārēr nāņņainãr paŸikka ni­aittāl cãrām tiŸalnāņu cšra všõņumē?" e­Ÿu kšņņā­ mutiyē­. "na­Ÿu kšņņãr na­Ÿu kšņņãr" e­Ÿa­ar makkaë. "āmām" e­Ÿš atirttā­ ma­­a­. "pārppa­ar maŸaiyaip paintami× makkaë māyppatu tãtē? vaëarppatu kaņa­ē?" e­Ÿā­ mutiyē­. "ām" e­Ÿu ma­­a­ tãmukam kāņņi­ā­. "pārppa­ar poymaŸai pā×paņa" e­Ÿu kåppāņu pēņņa­ar makkaë. "vaiyat tiŸalum makaëai maõakkum eõõam ava­uk kirunta tillai; irukkap pēvatum illai; ita­ai iëaīkē cārpil yā­uraik ki­Ÿš­" e­Ÿā­ mutiyē­. "āmām" e­Ÿš a­aivarum kåvi­ar! ci­­a mukattuņa­ ma­­a­ "ki×avarš, vaiyat tiŸalai ma­­a­ oŸuttatu poyyē?" e­Ÿā­. "ma­­a­ ta­­a­" maittu­ar makaëai maõakkac co­­ā­. maŸuttā­ vaiya­ ata­āl oŸuttā­" e­Ÿā­. "ciŸaimãņņu varuka pulittiŸalai" e­Ÿu perunāņņu ma­­a­ uraittā­. tiŸalnāņņu ma­­a­ avviņam cšrntā­. "vaiyat tiŸalaic ciŸaiyil vaitta­ai meyyāk kāraõam viëam" pe­ak kšņka, pulittiŸal pukalvā­: "u­makaë ta­aiyum e­maka­ maŸuttā­ e­mait tu­a­makaë ta­­aiyum maŸuttā­ všlaik kāri mi­­oëi ta­­ai mālai yiņņu ma­­ar marapaiyš a×ikka eõõi­ā­! aņaittš­ ciŸaiyil" e­­a, perunāņ ņā­, vāë uruvi "puraņciyē! puraņciyē! ki×avarš, uraippa te­­a" e­Ÿu ma­­a­ kšņkak ki×ava­, "ma­­ā kiëattutal kšņka, cāti yillai pārppa­a vakuppum pārppa­a nåŸkaëum poyyš! matame­al tami× vaiyatti­ pakai! āëvēr e­Ÿum aņaīkuvēr e­Ÿum piŸantār e­patu caraņu. ta­ioru ma­ita­ ta­virup pappaņi i­ināņņai āëva te­pa tillai! makkaë carinikar! ellāt tuŸaiyilum, evarum nikarš neņunāņņu makkaëi­ paņiyi­ar (piratinitikaë) kuņiyaracu nāņņalem koëkai yākum" e­Ÿu ki×ava­ iëai¤a­āy ni­Ÿā­. ma­­a­ vaiyat tiŸalaik kaõņā­. kaiyāl ta­ vāë kāņņi, "e­makaë 'peruntiru' e­­um maīkaiyai maõantukoë; i­Ÿšl ma­­a­ maittu­a­ makaëai maõantukoë! makkaëil tā×nta mi­­oëi ta­­ai virumputal nãkkuka; e­­oëi vāëuk kiraiyā kātš" e­Ÿā­. "šš!" e­Ÿa­ar irunta makkaë! vaiyat tiŸalta­ vāëai uruvi­ā­. "paņaiyi­ talaiva­š paŸŸuka iva­ai" e­Ÿu paņaittalai va­ukkuk kaņņaëai yiņņā­ ma­­a­! eņņiŸŸu maŸittiŸal iņikkural eīkumš. pāņņu makkaëi­ urimaikkut tåkkuvãr vāëai ma­­ari­ ta­iyāņci vã×ka - nāņņu makkaëi­ urimaikku... (tiŸalnāņņu maŸavari­ makkaëi­ vāë cu×aluki­Ÿa­a. perunāņņup paņaittalaiva­um, ava­aic cārnta cila maŸavarkaëum etirkkiŸārkaë.) makkaņ kaņalil maŸaik kumi×ikaë maŸuppavar māëka māëka māëkavš - nāņņu makkaëi­ urimaikku... (etirttēr iŸantupaņuki­Ÿa­ar. iru ma­­arum paņaittalaivarkaëum, āëum i­attērum piõikkappaņuki­Ÿa­ar.) takkatēr āņci makkaëi­ ma­Ÿam! carinikar ellārum e­Ÿēm. poykkatai maŸaiye­al puraņņš puraņciyil malarka i­pa vā×vš! (piõikkap peŸŸavar ciŸai cšrkkap peŸŸa­ar.) 36 iņam: nakarkaë, ciŸŸårkaë. nšram: mālai. uŸuppi­ar: muracaŸaivē­. akaval yā­aimšl vaëëuva­ iyampuvā­ muracaŸaintu: "på­aikkaõ pēlum porikkaŸik kāka āëuk kiraõņukat tarikkāy aņaika. ceīkai iraõņaëavu cãrakac campā aņaika aīkaīku makkaë a­aivarum! po­­iŸap paruppum putturukku neyyum orukai yaëavu perukaov voruvarum! pākaŸ puëikku×ampum pa×amiëa ki­cāŸum ākat takka­a aņaika evarum! ā×ākkut tayir aņaikāy ovvoru vā×ai ilaiivai va×aīkuvār teruttēŸum. viruntš nāëai viņiyalil a­aivarum aruntuka kuņiyāņci amaikkum ni­aivilš!" itukšņņut terut tēŸum potuvillam etuve­ak kšņņš ški­ar atuvatu peŸŸš aņainta­ar vãņņaiyš. 37 iņam: mi­­oëi vãņņu mu­veëi. nšram: viņiyal. uŸuppi­ar: mi­­oëi, āõņāë, virunti­ar, vaiyattiŸal. akaval vãņņetir āõņāë mi­­o ëikkut talaivāru ki­Ÿāë. putaiyalmi­ ­oëiyš ma­­a­ maka­ainã maõanta pi­­ar e­­ai maŸappāyēmu e­Ÿāë a­­ai. "š×aikaë a­aivarum kå×aik kuņikka vā×ai yilaiyil vārttaney ēņaiyil, mitakkum palkaŸic cēŸu vi×uīkum ma­­a­ maka­ai maõakkavš māņņš­" e­Ÿāë mi­­oëi. a­­ai tiņukkiņņu "mu­­ar u­kātal moytta teva­mšl?" e­Ÿu kšņņāë. šnti×ai "ammā š×mai kaõņa iņamellām kātal tā×maiyšl e­uëam tāvutal a­Ÿi uņalmicaik kātal uŸŸilš­" e­Ÿāë. "a×aka­ai u­uëam aõņiŸ Ÿē" e­a a­­ai, mi­­oëi ta­­aik kšņņāë. "a×aka­ š×maiyai aõukiya te­­uëam e­­uņal ava­uņaŸ killai" e­Ÿāë. "mi­­oëi e­­uņa­ viraivil varuka aruntiņa všõņum virun" te­ Ÿāëtāy. iruvarum e×untār; viruntuk kški­ār. vākai nã×alil maŸittiŸal po­­i ēkaiyēņum uõņa­ar viruntš! araci­ nã×alil a×aka­um piŸarum arunti­ar i­iya viruntu maki×ntš! všīkaiyi­ nã×alil všŸu palappalar tāīkā maki×cciyil tāmuõ ņiruntār. māvi­ nã×alil vaiyat tiŸalē­ pāvai yaietir pārt tirunta­a­. vãņņi­ar yāvarum viruntuõõu nilai pārttu vantāë pāvai mi­­oëi. marattu nã×alil vāyāra uõpār carinilai kaõņāë taiyal mi­­oëi. araci­ nã×alil a×aka­aik kaõņāë; a×aka­ vaiya­ai aõukunã e­Ÿā­. a×aka­pāl š×mai aŸikilāë mi­­oëi. māvi­ nã×alil vaiya­aik kaõņāë. ma­­a­ maka­ai vaiyat tiŸaliņam kāõu killāë! kaõņa vaiyattiŸal aõņaiyil amarke­a āvalil a×aittā­; keõņai vi×iyāë kiņņa amarntāë. "kattarip poriyalum, karumpākaŸ ku×ampum, putturukku neyyum, po­­iŸap paruppum, miëaki­ cāŸum, puëiyāta tayirum a­aivarkkum nikarš! āyi­um mi­­oëi u­akko­ Ÿatikam" e­ Ÿuraittā­ vaiya­. e­­a e­Ÿāë mi­­oëi; ci­­atēr muttam tantā­. a­­ata ­ēņš arunti­āë viruntš. 38 iņam: tiŸalnāņņu araõma­ai. nšram: mālai. uŸuppi­ar: a­aivarum. akaval a­aivarum tiŸalnāņ ņaraõma­ai niŸainta­ar. cemmaŸit tiŸal e×untu kaimmalar kåppik ka×aŸuvā­ āīkš. eõcãr viruttam nāņņi­ilš kuņiyaracai nāņņiviņņēm innāë nallapala caņņaīkaë amaittiņutal všõņum kāņņēmš cātimaõam! kalappumaõam o­Ÿš nalva×ikkuk kaikāņņi! kaņņāyak kalvi åņņiņuvēm mutiyērkkum māõavarkkum na­Ÿš u×aiyā­ai nēyāëi årtiruņi e­pēm. kšņņaii­i vilaikoņuttu vāīkēmš; cāti kã×mšle­ Ÿuraippavarkaë vā×uvatu ciŸaiyš. orukaņavuë uõņe­pēm! uruvaõakkam oppēm! uëëapala caõņaiyellām o×iyummatam o×intāl! tirukkēyil to×iŸcālai! pārppa­arum kaiyil ceīkēlšn tumpiŸarum makkaëaic cārntērš! peruvā×vuk kivaiyellām aņippaņait tiņņaīkaë piŸituëëa caņņaīkaë aŸi¤ar amaippārkaë. varunāëil kuņimakkaë paņiyi­ari­ tšrtal vakuppataŸkš i­ŸuciŸu ku×uamaippãr" e­Ÿā­. cemmaŸiyš mutalākap pati­markaëait tšrntār; tiŸalnāņņi­ kuņiyaracaic ceyaŸpaņuttac co­­ār. cemmaŸikkum po­­ikkum mi­­oëikkum vaiyat tiŸalukkum naņaipeŸŸa tirumaõam pārāņņi nammarumai nāņa­Ÿip perunāņņai inta na­­ilaiyil cšrppataŸkum tiņņamiņņār makkaë. "cemmaiyuŸat tirunāņņil maõikkoņiyum šŸŸit tika×ntiņuka ulakamelām kuņiyaracš" e­Ÿār. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3.2 ami×tu etu? paɟoņai veõpā talaivi : itutā­ taittiīkaë e­akkaņal mšlvanta putiyaiëaīkatir, po­attā­. po­!po­! po­! talaiva­ : āmāme­ a­pi­ uruvš atupucuņarppo­mu nãrmšl, nilamšl, ni×altarumpå¤ cēlaimšl, u­mšl ta­atoëiyai vãci uëattilelām a­pi­ e×ucciyi­ai ākkiyatu. vā×kakatir! kālai malarntatuvš kaõõšnā­ ce­Ÿuvayal všlai toņaīki viëaiccal aŸuttuvantš innāëil intā e­akkoņukkac celki­Ÿš­. po­­š pu­alāņi illam putukkiņunã! talaivi : celvap pariti cirittuvanta taikkaõņãr. kollaik koņikaë kuluīkac cirittatupēl kālai malarntataiyum kaõņãr; viraintuvayal všlai toņaīki viëaiccal arintaarik kaņņaņittut t域iyoru kaņņaivaõņi mšlšŸŸip paņņaperum pāņņi­ paya­intā e­pãr;pi­ uëëam maki×ntuīkaë u×utēëai nā­to×utu veëëat teņuttu viņiveëëi pēlarici ākkinalla pā­aiyilš āvi­ ta­ippālait tškki atiliņņuc ceīkarumpi­ kaņņiyiņņut putiīkaëē taittiīkaë!mu pucentamiך tāymo×iyām!mu pupoīkalē poīkal!mue­ap poīkivarap putturukku neyyum paruppum naŸumpoņiyum nšrkoņuttu meyya­pi ­ēņu tami×ar vi×āvā×ttip pā­ai iŸakkip palapšrk kilaiyiņņut tš­aip pa×accuëaiyaic cšrttup paņaippš­; eņuttuõņu nãviratai e­­ave­Ÿu colvãr? talaiva­ : aņaņā!ip poīkal ami×tami× te­pš­nā­. talaivi : appoīkal ta­­ai ami×te­Ÿu colvatuõņā? oppuvarē poīkal ami×te­ Ÿuraittuviņņāl? talaiva­ : āmāmnā­ colvš­ ami×tutā­ appoīkal tãmaie­­a?... talaivi : ...tãmaio­Ÿum illaiattā­; nãīkaëuõõum poīkalā attā­ ami×tu? pukaluīkaë. talaiva­ : poīkal ami×tutā­. poyyillai; kaņņik karumpum ami×tu. ka­iami×tu. mullai yarumpami×tu. tš­ami×tu. appam ami×tu. ku×antai kutalai mo×iyami×tu. ku­Ÿāp pa×antami×um, pāņņum ami×tu.tami×p paõami×tu. tiīkaë ami×tu. tika×āvi­ pālami×tš. iīke­akku nãami×tu. nā­u­ak keppaņiyē? vāymai ami×tu. maņicumantu peŸŸuvakkum tāymai ami×tu. ta­ii­pa vãņami×tu. te­Ÿal ami×tu.naŸu¤ cevviëa nãrami×tu. o­Ÿalla, ellām ami×te­ Ÿuraikkalām. talaivi : š­attā­? ellām ami×te­Ÿāl antaccol š­attā­? štē ami×to­ Ÿirukkum. talaiva­ : uyarntaporuņ kellām uyarvu kuŸikka uyarntēr ami×tai uraippārkaë peõõaraci. talaivi : pšriruntāl pšrkuŸikkum antap peyarirukkum āriņattil inta aëappai aëakki­Ÿãr? etuami× tattā­? e­akkataic co­­āl putunāëil i­panaŸum poīkaluõõu mu­­arš nalla ami×tuta­ai nā­kaõņa tākātā? colluvãr attā­ ami×tetu? ... talaiva­ : ... mā­š, putunel aŸuttuvarap pēmpētu nãyē etutā­ ami×tata­aic colvãr e­akkšņņāy. appaņiyš u­Ÿa­ aruņpaņi ākaņņumnā­ ceppuvatai uŸŸukkšë tittikkum tš­š, ami×te­Ÿāl mšlni­ Ÿami×um uõavām; yuami×rue­Ÿum yuturuvve­Ÿum coliraõņuõ ņattoņaril. avvaëavutā­ ippē tš­um aŸintāyā? ivvaëavē ņe­­ainã viņņiņuvāy šnti×aiyš. talaivi : illaiyattā­! mšlni­ Ÿiraīkum uõave­Ÿu colliviņņāl pētumā? o­Ÿumš tē­Ÿavillai. mšliruntu tā­vi×um viëāmpa×amum, aÉtami×tā? mšlā­atāy irukka všõņum ami×tu! terintu koëëak kšņņš­. terivittāle­­a? talaiva­ : cari, e­Ÿa­ kšëvikkuc caŸŸš viņaipukalvāy. avvā­at tširuntu ami×ntu varuvatetu? ivvulakuk ki­pam potuvāka ãvatetu? kaõõuk ketiril kaņakaņe­a vã×um,atai eõõippār i­­ate­Ÿu tē­Ÿum u­akkatuvš. talaivi : vā­atti lšyiruntu vā­årti tā­ami×um. vā­årti aÉtā? cirippuvaru ki­Ÿatattā­. talaiva­ : tš­š!e­ celvamš ceppuki­Ÿš­ nãkšņpāy ā­atami×c cā­Ÿēr aruëiyaēr ceyyuëitu: "māma×ai pēŸŸutum māma×ai pēŸŸutum nāmanãr všli ulakuk kava­aëipēl mšlni­Ÿu tā­curatta lā­" e­ Ÿiëaīkē tā­uraitta ceyyuë tarumporuëaik kaõņukoëvāy. talaivi : accē! ma×aitā­ ma×aiyštā­ attā­. iccšti ippētu tā­attā­ nā­aŸintš­. talaiva­ : tš­ā­a i­pac cilappatikā ratti­ilš mšlni­Ÿu tā­curatta lā­e­Ÿu viõņata­āl vā­ni­Ÿami×um ma×aitā­ ami×te­Ÿu nãna­ ŸaŸintāyā nšri×aiyš ippētu? talaivi : na­Ÿāy ma×aitā­ ami×te­Ÿu nā­uõarntš­; o­Ÿirukka všŸo­Ÿil ēņiŸŸe­ ne¤cam. arukil irukkum ma×aiami× te­Ÿu teriyavillai. collat terintukoõņš­. ā­āl, ma×aitā­, ami×te­Ÿāl makkaë ata­aip pi×aitā­ e­acco­­āl e­­apatil pšcuvatu? talaiva­ : "vā­i­ Ÿulakam va×aīki varutalāl tā­ami×tam e­ŸuõaraŸ pāŸ"Ÿe­Ÿu cāŸŸiya vaëëuvar pāņņai vakaiyākac colliataŸ kuëëa karuttaiurai. ataiyum kšņpāy ami×te­ Ÿuõarum arumai ma×aikkš amaiyum e­auraittār vaëëuvarš allavā! kaõņavaiel lāmami×tš e­Ÿu kataipšcik koõņiruppēr pštaimaiyaik kaõņšiv vāŸuraittār. talaivi : cāvā marunte­Ÿu cāŸŸuki­Ÿā rš,ate­­a? talaiva­ : cāvā maruntu ta­iyalla ivvami×tš! vā­peytu koõņirukkum ātali­āl maõõulakam tā­ciŸakkum e­ŸukuŸaë cāŸŸiyataik kšņņāyš. talaivi : aiyami­­um kšņpš­ ataŸkāka nãīkaëe­­ai vaiyak kåņātu... talaiva­ : ...mayilš vaivš­ā? talaivi : ami×tā? amutā? ami×tamā? i­­um amutamā? iīkivaikaë atta­aiyum o­Ÿā? talaiva­ : ami×tšyuamru cāriyaiyum ā­atiripum peŸŸu ami×tam, amutamutam e­Ÿākum peõõš. talaivi : amirtam e­Ÿā le­­a... talaiva­ : ...atuvā? amirtak kataiyai aŸivikki­ Ÿš­kšënã: tšvar acurarellām caõņaiyiņņuc cettiņuvār cāvait taņukkaēr amrutaī kaņaivate­Ÿu tiņņamiņņār, cšņa­ kayiŸāka mšrumalai iņņamat tākki iruntatirup pāŸkaņalaic cšrntu kaņaintārkaë tšvar acurarelām, ārntu veëippaņņa tšamruta me­pārkaë. talaivi : ami×tuta­i, amrutam aÉto­Ÿā attā­? talaiva­ : ami×tuvš Ÿamrutamvš Ÿallavā peõõš? talaivi : iraõņumcā vaittaņuppa te­Ÿãrnã rš;pi­ iraõņum ta­itta­i e­Ÿuraitta te­­a? talaiva­ : iraõņumcā vaittaņuppa te­Ÿālum anta iraõņukkum všŸupā ņillāmal illai. uõavāl uyirnilaikkum; ākavš peõõš uõavukkum ellā uyirkkum ātāramma×ai! attšvar i­­uyirum avvami×tā lšamaiyum, attšvar amrutatti­ mu­pu ami×tuõņu. peritula kēņu piŸanta tami×tu. kirštā yukattiŸ kiņaittatu tā­amrutam. tšvarkku maņņum tiraņņiyatš amrutam; yāvarkkum ātimutal eīkum ami×tuyir. talaivi : attā­š nā­ēr aŸi¤ar tuõaiviya­Ÿē! itta­aināë nā­š ita­ai aŸiyš­. ma×aiyš ami×tu; ma×aiyš ulakai a×iyātu kāppāŸŸum. appaņi irukkaiyilš š­ita­ai yārum veëippaņaiyāyc collavillai? talaiva­ : mā­šnam vaëëuvartām vāyviņņuc co­­ārš? talaivi : pi­­āl pulavaritaip pšcuvatš illaiattā­. talaiva­ : po­­š putiya amirto­Ÿu vantatiīkš! påņņāta vãņņil putitāy nu×aintavarkkš kāņņāc calukaiyelām kāņņuvār. vãņņil iruntār iruëil iruppārkaë. vanta viruntukkut tāmš viņiviëakku vaippārkaë. e­Ÿum ami×tuõņu; - ita­perumai uõņu.maŸ Ÿo­Ÿum ami×te­Ÿu pēņņiyiņ ņēņivantāl nāņņār ni­aivilatu nālunāë kåttāņa māņņātā? ā­ālum uõmai maŸaiyātu. talaivi : āmattā­! āmattā­! ā­āl ma×aie­umpšr nāmum aŸivēm.nam nāņņārum tāmaŸivār. antap peyartā­ irukka ami×te­Ÿa intap peyaro­ ŸetaŸkāka vãõāka? talaiva­ : na­Ÿu nakaimuttš, kāŸŸe­Ÿa pšrirukkat te­Ÿale­Ÿa pšrš­? ciŸappunilai kāņņaa­Ÿē? nãr,tã, nilam,kāŸŸu, viõõe­Ÿa aimporuëil nãri­ nilaikšë: mukile­Ÿum koõņale­Ÿum viõõe­Ÿum kāre­Ÿum mšlum ma×aie­Ÿum aõõāntu nēkkum ami×tame­Ÿum māriye­Ÿum āyiramuõ ņa­Ÿē? avaŸŸil ami×te­­um tåya nilaikarutit tē­Ÿiyatš appeyar. muŸŸumkšë: veppam mukantanã ršmukilām. kuŸŸamaŸak koõņanãr koõņal. akkoõņalē mšŸpēy iruntanilai viõvā­ vicumpe­pār. kāŸŸāl karumaipeŸak kārākum; kārtā­ ma×aikkum nilaiyil ma×aiyām; ma×aitā­ ta×aiya ami×uõa vāvatu tā­ami×tu. talaivi : vā×vāruk kāka va×aīko×ikka, antanãr vã×um nilaiyilatai mšlēr ami×te­Ÿār e­Ÿu puka­Ÿãr, itilēr ma­akkuŸai: e­­ave­il ivvami×tai mšlā­a te­Ÿiruntš­. ippē tami×tu ma×aitā­š e­Ÿavuņa­ cappe­Ÿu pēyiŸŸut taiyalāë e­Ÿa­ukkš. talaiva­ : ceppiya u­pšccil ciŸappillai, e­kaõõš. tappuk kaõakkiņņāy tāīkum ma×aiyai. ami×ti­ perumai aņukkaņukkāyc co­­š­. ami×tš ma×aie­Ÿš­; appaņiyum nãyē ma×aiyi­ uyarvai matikkavillai intap pi×aiyai iëaiyavarum ceyyārš peõõaraci! eīkum uëatuma×ai; e­Ÿum uëatuma×ai. taīkum ulakuyiraic cāvātu kākkumma×ai. anta ma×aitā­ aëikkumēr i­pattaic centami×āl vaëëuvarum na­Ÿāyt terivittār: puvā×vārkku vā­am payantaŸŸāl vã×vārkku vã×vār aëikkum aëimue­Ÿār! viëëakkšë. ce­Ÿu tirumpivantu cšrntuavar e­akkaëikkum i­pantā­ evvā Ÿirukkume­Ÿāl ivvulakil vā×vārkaë nalla ma×aipeŸŸāŸ pēlirukkum. yā×mo×iyš! antak kuŸaëi­ karuttituvš. talaivi : pāvaiyari­ uëëap paņappiņippš tā­attā­. āvali­i o­Ÿš ataiyum akaŸŸuīkaë: inta ma×aitā­ ami×te­Ÿa eõõattil entap pulavar e×utiyuëëār ceyyuë? talaiva­ : ciŸantaoru kšëviyš kšņņāy, tiruvš! "uŸutē Ÿuyirtaëirppat tãõņalāŸ pštaik kami×ti­ iya­Ÿa­a tēë" e­Ÿa pāņņil kama×um karuttainã kāõpāy; uyirtaëirkkat tãõņi­āë ta­tuõaivi, a­­ataŸkuk kāraõamam māõpuņaiyāë tēëšyām. attēë ami×tām. taëirkkavaippa tiyātu? ma×aiya­Ÿē! antak kuëirma×aiyai a­­ār ami×te­Ÿār! kåŸum ata­āl ami×tai ma×aie­Ÿš co­­a matiyuņaiyār collāl maki×ntu nalamaņaivāy. talaivi : aiyamš illai. ami×tš ma×aiyattā­. vaiya ma×aiyš ami×tami×tu meyyālum! attā­ e­atu maki×ccik kaëavillai. muttu ma×aipo×ika muttami×ar nāņņil! ami×tu po×ika a×aku tami×nāņņil! tami×tā­ ta×aikavš! poīkalē pāŸpoīkal! talaiva­ : i­Ÿupēl e­Ÿum maki×cci ilakukavš! na­Ÿu tami×ar nalivi­Ÿi vā×ka! ami×tš a­aiyapāŸ poīkalē poīkal! tami×nāņu vā×ka ta×aittu. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3.3. akattiya­ viņņa putukkaraņi akattiyak kuëëa­ āriyar koëkaiyaip pukutti­ā­ centami×p po­­ā ņata­il! ātalāl "kuëëa­ai aõuvumnam pātš" e­Ÿa pa×amo×i a­Ÿu piŸantatu! pa×aiya tirāviņam ce×umai mikkatu; va×uvā araciyal vāyppum peŸŸatu. centami×, ilakkaõac ciŸappuŸ Ÿiruntatu. vaiyaka vāõikam māņcipeŸ Ÿiruntatu. ceyyum to×ilkaë ciŸappuŸ Ÿirunta­a. ēviyam tarunarum pāviyam punarum āņal pāņal vallunar a­aivarum tirāviņar tamakkup perumpuka× cšrtta­ar. irāta to­Ÿillai tirāviņa nāņņil. inta nilaiyil vantā­ akattiya­. canta­ap potikaiyil tami×pperum pulavari­ ma­Ÿi­il o­Ÿi o­Ÿi māttami×, na­Ÿu payi­Ÿā­ ku­Ÿāc cuvaittami×! iyaŸŸami×, icaittami× i­iyaā ņaŸŸami× muyaŸciyiŸ payi­Ÿapi­, muņipu­ai ma­­a­i­ nallā taravai nāņuvā ­ākic "celvam muŸpiŸappiŸ ceytanal vi­aippaya­" e­Ÿu putukkaraņi o­Ÿai švi­ā­. ma­Ÿi­ pulavar vāyviņņuc ciritta­ar. orunāë ma­­a­i­ tirumaõi ma­Ÿil akattiya­ putitāyp pukuttiya karuttai āyntiņa, ma­­a­ "akattiyēy akattiyēy piŸanta uņalum piõainta uyirum iŸanta pi­ illā to×inta­a etupi­ uyiruņal eytum?" e­Ÿā­. "ā­mā e­Ÿum a×iyā" te­Ÿu maŸŸoru putukkaraņi teŸŸe­a viņņā­. mšlum akattiya­ viëampu ki­Ÿā­: "všnta ­āka v㟟iruk ki­Ÿāy āyntu pārppi­ aŸikuvai kāraõam celvammuŸ piŸappil ceytanal vi­aippaya­ maõimuņi påõparē makkaë yārum? paõivoņu vā×vatu pārppi­ puriyum. ciŸumaimuŸ piŸappil ceytatã vi­aippaya­" e­­alum, ma­­a­ pupi­­oru nāëitaip "kalka" e­Ÿa­a­; pēyi­a­ akattiya­. a×alveråuk kēņņattuk kappāl orunāë pa×ittuŸaik kaëva­, pāīkar cå×a nakar alaittu naŸporuë paŸittu mikupuka× uņaiyš­ všnta­nā­ e­Ÿā­. årkkā valarkaë ēņi ma­­a­pāl i­­a turaitta­ar. e×unta­a­ ma­­a­. pa×ittuŸaik kaëva­ paņaiyum, ma­­a­i­ a×ippuŸu paņaiyum a×alveråuk kēņņap pāīki­il irunāë ēīkupēr viëaikkavš pa×ittuŸai piņikkap paņņā­ araca­āl! maŸavarcå× araca ma­Ÿi­ naņuvil pa×ittuŸai kaņņap paņņa kaiyuņa­ ni­Ÿā­. ma­­a­ nika×ttu ki­Ÿā­: "š­e­ āņciyai etirtta­ai? šš kē­e­ paņaivali kuŸaintatē? u­Ÿa­ tēëvali peritē? colluka colluka āëvali peritē? aŸaika" e­­alum, pa×ittuŸai ma­­a­aip pārttuk kåŸuvā­: "innāë uõņu pi­­āl ilaie­um vaŸumai emakku! vaëamai umakkē? āëvali illai āyi­um nāëai tēëvali maŸavar tē­Ÿuvār! innāë e­­uyir pēkkal eëitām; u­akkš i­­uyir pēkkuvār uõņā ki­Ÿār." ci­attoņu pa×ittuŸai ivvāŸu ceppalum, ma­­a­ ava­aic ciŸaiyi­il vaittā­. "celvamuŸ piŸappil ceytanal vi­aippaya­ ciŸumaimuŸ piŸappil ceytatã vi­aippaya­" ikkaruttu nāņņil eīkum paravi­āl makkaë etirpparē ma­­a­ āņciyai? etirkka māņņār; tāīkaë eytiya "ciŸumaimumuŸ piŸappil ceytatã vi­aippaya­ e­Ÿu cummā iruppar a­Ÿē? "akattiyēy akattiyēy a­aiva riņattum pukuttuka u­Ÿa­ putiya koëkaiyai" e­Ÿu ma­­a­ iyampi­ā­. akattiya­ a­Ÿutā­ orupaņi atikāram šŸi­ā­. ippiŸappu muŸpiŸap piruvi­ai ā­mā å×ivai ya­aittum uraitta akattiya­ aracš i­­um aŸaivš­ kšņpāy: "maõõavar maõõil vā×vār; atupēl viõõavar viõõil mšvi­ār e­Ÿā­. a­­avar nammai aõukuvār e­Ÿā­. i­­al o×ippār e­Ÿu puëuki­ā­! viõõavar viruppuŸa všõņu mā­āl maõõiņai nā­maŸai vaëarppāy e­Ÿā­. mantirat tālš maki×var vā­avar" e­Ÿu palapala iyampic ce­Ÿā­. orunāë kuŸuīkā ņo­Ÿu tãppaņ ņerintatu! ciŸŸår erintatu! makkaë teyyē teyyē teyyē e­Ÿš araca ­iņattil alaŸi­ār ēņi! aīki runta akattiya­ puaracš tãoru teyvam cempu­al teyvam kāŸŸoru teyvam kaņuveëi teyvam nilamoru teyvam nãitai uõarka. teye­al a×ivu! teyvam a×ippatu. intira­ teyvam etaŸkum iŸaiva­. mantira všëviyāl maki×um avvintira­.mu e­Ÿu kåŸi eki­ā­ akattiya­. araca ma­Ÿi­ aruntami×p pulavar araca­, akattiya­ āņņum pāvaiyāy iruttal kaõņār iraīki­ār. tãya karuttu nāņņil paravutal kaõņu kotittār uëëam. e­ceyak kåņum? orunāë araca­i­ uŸavi­aë orutti pakaiva­ai a­pēņu pārttāë. ava­um avaëmšl mikunta a­pu koõņā­. iruvarum uyiro­ Ÿiraõņuņal ā­ār . araca­ ericcal aņaintā­. akattiya­ ita­ai aŸintā­ aŸaivā­ āīkš: "maõamuŸai mikutiyum māŸutal všõņum. oruttiyum oruva­um uëëam oppi­āl maõame­ak kåŸutal vāymai ya­Ÿu! maõame­al pārppa­ar mantira va×iyš iyalutal všõņummu e­Ÿu kåŸi­ā­. araca­ puāmām ām" e­ Ÿoppi­ā­. akattiya­ araca­š āki viņņā­. araca­um akattiya­ aņimai yā­ā­. tami×ar kalaipaõ po×ukkam takarnta­a. pa×antami× nåŸkaë paŸŸi erinta­a. akattiyam piŸantatš aruntami ×akattil. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3.4. nallamuttuk katai kāņci 1 tirumaõa muyaŸci viracalår veëëaiyappa­, ma­aiviyākiya maõõāīkaņņiyiņam kåŸukiŸā­: u­­ait tā­š e­­acey ki­Ÿāy? iīkuvā! itaikkšë! ippaņi uņkār! paiya ­ukku maõattaip paõõik kaõõāl pārkkak karuti­š­. u­Ÿa­ eõõam eppaņi? š­e­il paiya­uk kāõņē irupatu āki viņņatu. pāõņiya­ tā­ē pa×aiya cē×a­ē cšra­š ippaņit teruvil vantā­ē e­Ÿu palarum eõõu ki­Ÿa­ar. atta­ai a×akum atta­ai vāņņamum uņaiyava­, tirumaõam muņikkā viņņāl naņaiyē picaki viņavum kåņum. nāņņi­ nilaiyē na­Ÿā yillai. cāti e­patum cāttiram e­patum taëëaņā e­Ÿu cāŸŸavum toņaīki­ār. pārppa­ar naņattum pa×amaõa muŸaiyaip pa×ikkavum toņaīki­ar pa×ikā rarkaë. iëai¤arai avarkaë ivvāŸu keņuppatš vaëamai yāka vaittiruk ki­Ÿa­ar. inta nilaiyil evaëē oruttiyaip paiya­ šŸiņņup pārttāl pētum veņukke­a maõattai muņittiņu vārkaë. e­­a?nā­ colva teppaņi? š­?um? ma­aiviyākiya maõõāīkaņņi: i­Ÿutā­ piŸantatē inta uŸuti? paiya ­ukkup pattu vayacu toņaīkiyati liruntu colli vantš­ kātu kšņņatā? karuttil paņņatā? aiyarai uņa­š a×aikka všõņum. paiya­i­ kuŸippaip pārkka všõņum. ki×akkut ticaiyil kiņaikkumā peõ? entat ticaiyil irukki­Ÿāë peõ? cottuë ëavaëā? tētā­a iņamā? maīkai civappā? mā¤ cevalaiyā? e­Ÿu peõpārkka iīki runtunām puŸappaņa všõņum? puriya všõņumš. veëëaiyappa­: purēkita­ nallanāë poŸukkuvā­, ava­ai irākukā lattilā iīka ×aippatu? ākkap poŸuttēm āŸap poŸuppēm. naņantatai, i­imšl naņakkap pēvatai, naņantukoõ ņiruppatai na­Ÿāyc colvā­; pakaikuŸuk kiņuvataip pārttuc colvā­; iņaiyil kuŸukkiņum taņaikaë colvā­; ellām colvā­ šŸpaņu ki­Ÿa pollāī kellām pēkkavum muņiyum. orupo×u tukkā­a arici vāīka arai råpāyaiyum ava­uõņu paõõa muņiyumā? nammāl muņinta varaikkum šŸpāņu ceytukoõ ņiņņu varuvēm. kāņci 2 māppiëëaiyi­ cātakam pārttal coŸipiņitta kokkup purēkita­iņam, vãņņukkāra veëëaiyappa­ collukiŸā­: itutā­ aiyarš e­maka­ cātakam; tirumaõam viraivil ceyya všõņum. eppētu muņiyum? eīkš maõamakaë? maõamakaņ kuriya vāyppelām eppaņi? ayalā? uŸavā? aõimaiyā? cšymaiyā? poŸumaiyāyp pārttup pukala všõņum. maõõāīkaņņi purēkita­iņam kåŸukiŸāë: kālaiyil varuvatāyk ka×aŸi ­ãrš, mālaiyil vantãr e­­a kāraõam? coŸipiņitta kokku collukiŸā­: teriyā male­ periya peõõait tiruņņup payalukkut tirumaõam ceytš­. vaņņik kaņaiyil vayira nakaiyaip peņņi yēņu taņņik koõņatāl ciŸaikkup pē­ā­. cettum tolaintā­. kaņņiya tāliyaik ka×aŸŸi eŸintu moņņait talaiyuņa­ måtšvi pēlap periyavaë piŸantakam varanšrntu viņņatu. ci­­ap peõõaip pi­­at tåril kappal kappalāyk karuvā ņšŸŸum vāca ­ukku maõamcey vittš­. maõam muņinta maŸunāë terintatu vāca­ karuvāņņu vāõika­ alla­ vāõika­ kåliyāë vāca­ e­patu! orunāë vāca­ peruīkuņi veŸiyāl nāyaik kaņittā­; nāyuī kaņittatu. na¤cš Ÿiyatāl nāypēl kuraittš a¤cāŸu nāëāy allal paņņš iraõņu nāëi­mu­ iŸantu pē­ā­. ēlai vantatu kālaiyil! kaiyil -- kšņņā lu¤cari viņņā lu¤cari -- iraõņaõāk kācum illai meyyāy! innšra maņņum štštē nā­ tillu mallukaë ceytu pārttš­ yārum ciŸitum šmāŸa villai; uīka ëiņattil ēņi vantš­. cātakam pārttuc cariyāyc colvš­ mu­naņan tavaikaëai mutalil colvš­: aiyā ituēr āõi­ cātakam. veëëaiyappa­: āmām aņaņā āmām meytā­! purēkita­: āõņē irupa tāyiŸŸup piëëaikku. veëëaiyappa­: meytā­ meytā­ mšlum colvãr! purēkita­: paiya­ē nalla paiya­, aŸi¤a­. 㭟atāy tantai irukki­ Ÿārkaë. uīkaëuk kiva­ē orš paiya­tā­. paiya­ tantai palacarakku viŸpavar tāykkē orukāl cariyāy irātu. maõõāīkaņņi: atta­aiyum cari atta­aiyum cari eppētu tirumaõam šŸpaņak kåņum? purēkita­: intavai kāci eņņut tštikku muntiyš tirumaõam muņintiņa všõņum. maõõāīkaņņi: atta­ai viraivilā? atta­ai viraivilā? purēkita­: naņuvil oršoru taņai yiruppatāl āņiyil tirumaõam kåņutal uŸuti. veëëaiyappa­: āņiyil tirumaõam kåņumā aiyarš? purēkita­: āņik kaņaiciyil ākum e­Ÿāl āvaõi mutalil e­Ÿutā­ arttam. veëëaiyappa­: appaņic colluka atutā­š cari. maõõāīkaņņi: maõappeõ e­­a paõakkāri tā­ā? purēkita­: maõappeõ ko×utta paõakkāra­ makaë peŸŸavar kaņkum uŸŸapeõ oruttitā­! maõa muņintapi­ maŸu mātattil 㭟avar iruvarum iŸantu pēvārkaë peõõi­ cottup piëëaikku vantiņum. maõõāīkaņņi: entat ticaiyil irukki­Ÿāë peõ? purēkita­: vaņa ki×akkil maõappeõ kiņaippāë. tolaivil alla toõõåŸu kallil. maõõāīkaņņi: appaņi yā­āl aracalår tā­ā? purēkita­: irukkalām irukkalām. š­ irukkātu? veëëaiyappa­: eppētu kiëampalām itaiviņņu nā­š? maõõāīkaņņi: eppētu kiëampalām itaiviņņu nāīkaë? veëëaiyappa­: yā­maņņum pēkavā? iruvarum pēkavā? purēkita­: nāëaik kālaiyil nālu maõikku nãvirmaņņum pēvatu nšrmai. nā×ikai āyiŸŸu nā­pēka všõņum. maõõāīkaņņi: i­­um o­Ÿš o­Ÿu colluvãr e­­a e­Ÿāl -- všŸo­Ÿu millai e­akkuk ku×antai i­­um piŸakkumā? veëëaiyappa­: hukkum i­imšl u­akkā piëëai? purēkita­: i­imšl piëëai illai illai. maõõāīkaņņi: intā nālaõā. e×untupēm aiyarš! purēkita­: āyi­um inta āvaõikkup pi­ peõ ku×antai piŸakkum uŸuti; pētātu nālaõā, pēņņuk koņuīkaë. maõõāīkaņņi: cariin tārum orurå pāytā­! kāņci 3 putiya toņarpu aracalår ammākkaõõuviņam viracalår veëëaiyappa­ collukiŸā­: niŸaiya uõņš­ nãīkaë iņņataik kaŸivakai mikavum kaõakkāy irunta­a. aracalår vantatai aŸivik ki­Ÿš­: irica­ makaëai e­maka ­ukkuk kšņka vantš­; kšņņš­ oppi­ā­. cāppiņac co­­ā­; cāppāņu muņintatu; māppiëëai pārkka varuvatāyc co­­ā­; caritā­ e­Ÿš­ varumva×i ta­­il u­­aip pārkka uëëam virumpavš vantš­ mikavum maki×cci koõņš­. peõ ku×antai peŸavil lainã maruntupēl orumaka­ vāyttiruk ki­Ÿā­. ava­ukkum tirumaõam āka všõņum u­Ÿa­ kaõava­ uyiruņa­ iruntāl tirumaõam maka­ukkuc ceyti ruppār. aracalår ammākkaõõu collukiŸāë: avariŸan ti­Ÿaik kaintāõ ņāyi­a. pati­eņņu vayatu paiya­uk kāyi­a. entak kuŸaiyum eīkaëuk killai. na­ceyil naŸukkāy nāŸpatu kāõiyum pu­ceyil poŸukkāy o­patu kāõiyum inta vãņum i­­oru vãņum cantait tēppum takka māntēppum cottā kattā­ vaittup pē­ār. e­­a kuŸaie­il, ci­­a vayatil e­­ai viņņuc ce­Ÿār atutā­! pārppavar evarum pa×utu collātu ta­iyš kālan taëëi vantš­. i­imšl e­­amē yāratai aŸivār? viracalår veëëaiyappa­ collukiŸā­: naņantatu paŸŸi nāvarun tātš kaņantatu paŸŸik kaõkalaī kātš nā­i­Ÿu mālai nālarai maõikkelām viracalår pēka všõņum! e­­a? aracalår ammākkaõõu collukiŸāë: huhum nā­atai oppa māņņš­. i­Ÿiravu na­Ÿāy iīkut taīkik kālaiyil aņuppil kāynta vennãril āra amara a×akāy mu×uki iņņali, macālvaņai cuņņatum cuņaccuņa veõõey urukkum miëakāyp poņiyum toņņum tēyttum oņņa uõņu caŸŸu nšram kaņņilil tuyi­Ÿāl, iravil kaõvi×itta iëaipput tãrum. tirunta naņuppakal viruntu muņittup pēka ni­aittāl pēvatu tā­š? viracalår veëëaiyappa­ collukiŸā­: a­pu mikka ammāk kaõõš! pi­punā­ e­­a pšca muņiyum? appaņiyš e­ ammāk kaõõu coŸpaņi naņappš­ coŸpaņi naņappš­. kāņci 4 peõ eppaņi? viracalår veëëaiyappa­ ma­aivi maõõāīkaņņikkuk kåŸukiŸā­: nalla uyaram, nalla kaņņuņal, nalla paõpu, nalla civappš. ellām poruttam! e­akkup piņittam. cellāk kācum celavillai namakkš! a­aittum avarkaë poŸuppš ākum maõamakaë vãņņil maõamvait tuëëār. maõõāīkaņņi: cātiyil štum tā×tti illai! cottil štum curukkam illai! š×u peõkaëil ivaëtā­ talaicca­ē? eppaņi yākilum iruntu pēkaņņum. peõkaë š×upšr piŸanta­ar. āõē piŸakka villai periya kuŸaitā­. eppaņi yākilum iruntu pēkaņņum. e×upatu kāõi na¤cey e­Ÿāl paiya ­ukkup pattuk kāõitā­! e×upa tāyiram iruppup paõamā? paiya­ukkup pati­āyiram varum. eppaņi yākilum iruntu pēkaņņum! māppiëëai pārkka eppētu varuvār? veëëaiyappa­: kālaiyil varuvār kaņņāya māka. kāņci 5 māppiëëai pārttal (viracalår veëëaiyappa­um aracalår irica­um pšcukiŸārkaë.) veëëaiyappa­: varuka varuka iricappa ­ārš! amarka amarka anta nāŸkāliyil; irukkiŸš­ nā­um inta nāŸkāliyil kuņippãr kuņippãr kottamalli nãr. vãņņil a­aivarum mikanalan tā­š? piëëaikaë ellām perunalan tā­š? e­maka­ inta etirtta aŸaiyil paņitti rukkiŸā­/i> paiya­ mukattaip pārkka všõņum piëëaiyāõ ņā­oņu pšca všõņum. iīkš iruīkaë yā­pēyp pārppš­. (nallamuttuvum irica­um pšcuki­Ÿārkaë.) nallamuttu: yārnãr aiyā? eīku vantãr? årpšr aŸiyš­! uëvara lāmā? appā illaiyā avvi ņattil? irica­: appā muntānāë aracalår vantār. etaŸku vantār atuteri yātā? nallamuttu: aracalår ce­Ÿār appā e­Ÿāl aŸiyš­, š­atai aŸiya všõņum? irica­: tirumaõam u­akkuc ceyya eõõi­ār; ataŸkā kattā­ aīku vantār. u­peyar e­­a uraippāy tampi? nallamuttu: e­peyar nallamut te­Ÿi caippār. irica­: e­­a paņikkiŸāy innš rattil? nallamuttu: kālš araikkāl kamparā māyaõam. irica­: kālš araikkāl kamparā māyaõa nålum uõņē? nuvaluka tampi! nallamuttu: citampara nātar tiruvaru ëālš araiyš araikkāl a×intatu pēka mšlum mo×imāŸŸu všlaip pāņņuņa­ kālš araikkāl kamparā māyaõam acciņap paņņatai aŸiyã rēnãr? irica­: u­akkut tirumaõam uņa­š naņatta e­maka ëaittā­ u­tantai kšņņār. peõõai u­tantai pšci­ār; pārttār. nãyum orumuŸai nšril pārppāy. nallamuttu: appā pārttāl atuvš pētum. irica­: maõantu koëvār iõaīka všõņumš? nallamuttu: appā iõaīki­ār; atuvš pētum. irica­: kaņņik koëpavar kaõõukkup piņittamā e­patu tā­š e­akku všõņum. nallamuttu: peŸŸa tantaikkup piņittamā, illaiyā? piņittam e­Ÿāl e­akkum piņittamš! irica­: e­makaë orumuŸai u­­aip pārkka ni­aippa tālš nãvara všõņum. nallamuttu: appāvaip pārttāë; atuvš pētum. appā karuttuk kaņņi uõņā? intarā māyaõam iyampuva te­­a? tantai collait taņņa lākātš e­Ÿu tā­š iyampu ki­Ÿatu? irica­: maki×cci tampi. varuki­ Ÿš­nā­. irica­ veëëaiyappa­iņam: nalla muttu mikavum nallava­, takappa ­ārai mikavum matippava­. aņakka muņaiyava­ a­pu mikuntava­ po×utu pēyiŸŸup pēy varuki­Ÿš­. veëëaiyappa­: pēkalām nāëaikkup po×utu pēyiŸŸš? irica­: poŸuttuk koëka, pēyvaru ki­Ÿš­. kāņci 6 ammākkaõõukku āëā­ā­ (ammākkaõõum veëëaiyappa­um) veëëaiyappa­: u­Ÿa­ ni­aivāl ēņi vantš­. iraõņu nāëmu­ irica­ vantu māppiëëai pārttā­ maki×cci koõņā­. tiruma õatti­ tšti kuŸikka varuvatu pēla vantš­ iīkš. maõõāī kaņņiyum varuvš­ e­Ÿāë; taņņik ka×ittunā­ ta­iyš vantš­. ammākkaõõu: i­Ÿu nãīkaë iīku varāviņil e­Ÿa­ uyirš š­ irukkum? pirintu ce­Ÿãr! picainta cēŸŸaik kaiyāl aëëi­āl vāyē kacakkum. paccait taõõãr paruki aŸiyš­. škkam irukkaiyil tåkka māvarum? på­ai uruņņum pā­aiyai; avvoli nãīkaë varumoli e­Ÿu ni­aippš­. terunāy kuraikkum; varuki­ Ÿārē e­Ÿu ni­aippš­ šmāntu pēvš­. ka×utai kattum; ka­aittãr e­Ÿu e×untu celvš­ šmāntu niŸpš­. ummai eppētum uëëattil vaittatāl ammiyum nãīkaë aņuppum nãīkaë caņņiyum nãīkaë pā­aiyum nãīkaë vãņum nãīkaë māņum nãīkaë. tikaip paņaintu teruvil pē­āl maramum nãīkaë maņņaiyum nãīkaë ka×utai nãīkaë kutirai nãīkaë ellām nãīkaëāy e­akkut tē­Ÿum. i­imšl noņiyum e­­ai viņņup pirintāl e­­uyir pirintu pēkum. veëëaiyappa­: a×ātš, taraiyil ammāk kaõõu vi×ātš; u­­ai viņņup piriyš­. tuņai kaõõãrai; puņavaiyum na­aintatš! payittiyak kāri paccaiyāyc colvš­ e­­uyir intā! piņiu­ ­atutā­! ammāk kaõõu: irica­ makaëaiyum e­maka ­ukkš pšci muņippãr; pi­pu nãīkaëum iīkš yštā­ taīki­āl e­­a? e­maka­ uīkaë po­maka­ alla­ē? iīkuëa tellām uīkaë cottš maõõāī kaņņitā­ ma­aiviyē? iīkuëa po­­āī kaņņi pēyo×in tāëē? veëëaiyappa­: uŸuti uŸuti! u­maka ­ukkš irica­ makaëai šŸpāņu ceyvš­. e­maka­ periyatēr iëicca vāya­; maõõāī kaņņi maõõāī kaņņitā­! peõõā avaë? orupšy! måtšvi! iru!pēy anta irica­aik kaõņu pšci viņņup pi­varu ki­Ÿš­. kāņci 7 veëëaiyappa­ māŸupāņu veëëaiyappa­: irica­ār vãņņil irukki­ Ÿārā? iricappa­: uëëš varuvãr; veëëaiyapparš! eppētu vantãr? ippētu tā­ā? ma­aiviyār ummuņa­ vantiņa villaiyā? nalla muttu nalamā? amarka. veëëaiyappa­: ma­aivi vayiŸŸu valiyē ņiruntāë; paiya­ nilaiyaip pakara vantš­. tirumaõam všõņām e­Ÿu ceppi­ā­. iricappa­: veëiyiŸ co­­āl veņkak kšņu. veëëai yapparš ventatu ne¤cam pšccai nampi šccup peŸŸš­. tirumaõam viraivil ceyya eõõi ellām ceytš­; evarkkum co­­š­. e­­ai årār e­­a ni­aippār? eppaņi veëiyil i­imšŸ celvš­? maõamvšõ ņāme­a maŸutta tetaŸku? aņaīki naņappava­ allavā ummaka­? nalla muttā collait taņņuvā­? colvatu tā­š nallamut tukku? veëëaiyappa­: nåŸu taņavai kåŸip pārttš­ všõņām maõame­a viëampi viņņā­. ma­ampuõ paņņu vantš ­iīkš. ammāk kaõõuvi­ a×aku maka­ukkut taīkaë peõõait taruvatu nallatu. vaitta nāëil maõattai muņikkalām. e­­acol ki­Ÿãr iricappa ­ārš? iricappa­: ammāk kaõõai aŸivš­ nā­um. veëëai yapparš vãõpšc cetaŸku? nãvir viraivāy nãņņuvãr naņaiyai. kāņci 8 valaiyil cikki­ār kaõavar (iricappa­ maõõāīkaņņiyiņam vantu kåŸukiŸā­) nalla muttu nalla piëëai nãīkaëum mikavum nšrmai yuņaiyavar. veëëai yappar mikavum tãyavar. araca låril ammāk kaõõi­ valaiyiŸ cikki vā×u ki­Ÿār; aīkšyš avar taīki viņņār. i­­um iīkš š­vara villai? mā­a mi×antu vā×u ki­Ÿār. ammāk kaõõi­ a×aku maka­ukku nā­e­ peõõai nalka všõņumām! maõamvšõ ņāme­a maŸuttā ­āmmaka­! nšril ummiņam nika×ttavan tš­itai. uīkaë karuttai uraikka všõņum. maõõāīkaņņi: keņuttā ëāe­ kuņitta ­attai? viruntu vaittu maruntum vaittāë; cēŸŸaip pēņņu māŸŸi­āë ma­attai! šmān tārā e­Ÿa­ kaõavar? pēyppukun tārā puliyi­ vāyil? eīkaë piëëai uīkaë peõõai všõņā me­Ÿu viëampa villaiyš! avaë maka­ukkš avaëaik kaņņa ippaņi yellām iyampi­ār pēlum! mātam o­Ÿākiyum varavillai avar. maka­ai iīkš varava×aik ki­Ÿš­ collip pārppēm; co­­āŸ kšņpā­. (nallamuttuviņam maõõāīkaņņiyum irica­um collukiŸārkaë) maõõāīkaņņi: orumāta māka u­Ÿa­ tantaiyār araca låril ammāk kaõõiņam viëaiyāņu ki­Ÿār vãņņai maŸantār, avartām appaņi ā­ār. u­Ÿa­ tirumaõam paŸŸiya cšti eppaņi? irica­ār peõõai šŸpāņu ceytēm; uņa­š maõattai muņikka všõņum. nallamuttu: appā illai; atu muņiyātu. vivāka mukårtta viëampa rattil appā kaiye×ut tamaiya všõņum. pāta påcai paõõik koëëa appā illai! eppaņi muņiyum? tirumaõa všëaiyil teruvil ni­Ÿu varupavar tammai varavšŸ pataŸkum appā illai! eppaņi muņiyum? purēkitar tammaip pēya ×aikka appā illai! eppaņi muņiyum? aracāõik kālnaņa ammi pēņa nalaīku vaikka nālu pšrai a×aikka, nallanāë amaikka, amma­ påcai pēņap poīkal vaikka appā illai! eppaņi muņiyum? iricappa­: appā illaiyš ataŸke­­a ceyvatu? nallamuttu: cēŸŸai uõņu cummā iruppatu! maõõāīkaņņi: ammāk kaõõi­ a×aku maka­ukku makaëaik kaņņi vaikkac collik ke¤ci ­ārā mš avarai! irakkam iruntatā i­iya tantaikkš? nallamuttu: e­­arun tantai iyampiya paņiyš ivari­ makaëai ava­maõak kaņņum. puteruvil e­­a periya kåccal? pēyvaru ki­Ÿš­ poŸuppãr e­­ai!mu (nallamuttu pē­api­ irica­um, maõõāīkaņņiyum pšcukiŸārkaë.) maõõāīkaņņi: ta­mā­am illāt taņippayal e­maka­. uõarcci illā åmai e­maka­. aņimai eõõam uņaiyava­ e­maka­. ta­akkup pārtta taiyalai, appa­ ayalā­ maõakkac ceyalum ceytāl tuņikka všõņumš taņikka×utai ma­am! illavš illai! e­­a ceyyalām? cāppi ņuīkaë! caŸŸu nšrattil varuvā­ paiya­ orumuŸaik kirumuŸai collip pārppēm; tu­pam všõņām. kāņci 9 tami× uõarcci (iricappa­um maõõāīkaņņiyum pšciyirukkiŸārkaë) iricappa­: eīkš pē­ā­ uīkaë piëëai? maõõāīkaņņi: kåccal kšņpatāyk kåŸip pē­ā­. iricappa­: e­­a kåccal? eīkš kšņņatu? maõõāīkaņņi: kšņņatu meytā­, ki×akkup pāīkil vā×ka tamiך! vã×kainti! e­Ÿu. iricappa­: enta uõarcciyum illāp piëëai anta iņattai aņainta te­­a? maõõāīkaņņi: e­­a i×avē yārkaõ ņārkaë? (tami×p pulavar amuta­ār vantu irica­iņattilum maõõāīkaņņiyiņattilum collukiŸār.) amuta­ār: uīkaë piëëaiyā nallamut te­pava­? maõõāīkaņņi: āmām aiyā. a­­ava­ eīkš? amuta­ār: yā­ataic collavš iīku vantš­. inta araci­ar centami× o×ittut tãya intiyait tiõikki­ Ÿārkaë. tami×a×in tiņņāl tami×ar a×ivār. namtami× kāppatu namkaņa­ a­Ÿē? pērukkut tirāviņar puŸappaņ ņārkaë. tirāviņar ka×akam cšrntā­ uīkaë nalla muttum! nallatu tā­š! iricappa­: enta uõarcciyum illāp piëëai intak kiëarcciyil e­­a ceyvā­? maõõāīkaņņi: tirumaõam ceyyac cšyi×ai oruttiyai amait tiruntār ava­i­ tantaiyār! pāraņā nãpēyp pāvai ta­­ai e­Ÿāl ataiyum šŸka villai. antap peõõai ayaloru va­ukkut tarumpaņi co­­ār tantai e­Ÿāl, appā ma­appaņi ākuka e­Ÿā­. ippaņip paņņava­ e­­a ceyvā­? appā ayalavaë akattil nu×aintār ippak kattil i­ivarār. ātalāl tiruma õattainã ceytukoë e­Ÿāl, ēlai viņukkavum, åraik kåņņavum, cālum karakam ta­iyš vāīkavum, pāta påcai paõõik koëëavum appā všõņume­ Ÿoppa­ai vaikkiŸā­! amuta­ār: maņamaiyil må×ki maņiki­ Ÿā­ava­; ta­mā ­attaic cākaņik ki­Ÿā­. marakkaņ ņaipēl vā×ntu vantā­; inta nilaikkelām 㭟avar kāraõar. āyi­um tami×ppaŸ Ÿava­iņam iruntatu. tirāviņar ka×akam cšrntu viņņā­. i­imšl ava­ēr ta­iyoru maŸava­! araci­ar ciŸaiyil aņaittār ava­ai! iricappa­: e­­a? e­­a? eppētu viņuvār? maõõāīkaņņi: iruntum paya­ilā­; irukkaņņum ciŸaiyil. amuta­ār: eppētu varuvā­ e­pa taŸiyēm tuppilā araci­ar colvatš tãrppu! nā­varu ki­Ÿš­. nalla muttuvi­ tirumaõam viraivil ciŸappa ņaika! kāņci 10 tirumaõam e­ viruppam (iricappa­ vãņņil, veëëaiyappa­ vantu pšcukiŸā­) veëëaiyappa­: ammāk kaõta­ cottelām aëippāë. ummakaë ta­­ai, ammāk kaõõi­ maka­uk kš,tiru maõamcey vippãr. e­maka­ periyatēr iëicca vāya­! iricappa­: ammāk kaõõi­ aņiyai natti vãõil vā×um veëëai yapparš, umatu collil uyarvš yillai ematu koëkai ippaņi yillai. nallamut tukkš nampeõ uriyavaë; pollāp pšccaip pukala všõņām. (atš camayattil nallamuttu vantu irica­iņam iyampuki­Ÿā­.) nallamuttu: ummakaë emmai uyire­Ÿu matittāë tirumaõam e­akkš ceytuvait tiņuka! (veëëaiyappa­ ta­ maka­ā­a nallamuttai nēkkik kåŸuki­Ÿā­) e­virup pattai etirkkavum tuõintāy. u­virup pattāl e­­a muņiyum? i­Ÿu toņņunã e­vãņņu vāyili­ va×iyum kāleņuttu vaikka všõņām. e­Ÿa­ cottil immiyum aņaiyāy. nā­co­ ­apaņi naņantu koõņāl tirumaõam piŸaku ceytu vaippš­. ammāk kaõõi­ a×aku maka­š innāë inta e×il maņantaiyai maõantu koëëaņņum; maŸukka všõņām. nallamuttu: tirumaõam e­atu viruppa mākum. oruttiyum oruva­um uëëam kalattal tirumaõam e­ka. irica­ār makaëum e­­ai uyire­a eõõi viņņāë. nā­um e­­ai naīkaik kaëittš­. umvãņņu vāyilai orunāëum mitiyš­. umporuë e­akkš­? o­Ÿum všõņš­. nā­ume­ tuõaiviyum nā­ku terukkaë š­amum kaiyumāy, emnilai kåŸi orucāõ vayiŸŸai ēmputal aritē! āņcit toņņiyil aŸiyāmai nãrpeytu cå×cci intiiņņut tuņukkut tuņuppāl tu×avip pa×antami× a­­āy mu×uke­a a×ukkuŸu ne¤cat tamaiccar co­­ār. i×ukkuŸum innilai iņara všõņi nā­ume­ tuõaiviyum nāëum muyalvatil ciŸaippaņal kātal tš­arun tuvatām! iŸappuŸal eīkaë i­patti ­ellaiyām. (veëëaiyappa­ai nēkki irica­ collukiŸā­) veëëai yapparš veëiyil pēvãr! e­makaë ummaka­ iruvarum nāëaikkuk kātal tirumaõam kāõpār. nãvirē ammāk kaõõoņum a×aku maka­oņum immā nilattil i­puŸ Ÿiruīkaë. (nallamuttu ta­ tirumaõatti­pi­ tuõaiviyuņa­ inti etirppu maŸiyalukkup puŸappaņukiŸā­.) nallamuttu: vā×iya centami× vā×kanaŸ Ÿami×ar inti o×ika! inti o×ika! (ce­Ÿu koõņirukkaiyil nallamuttuvi­ tāy avarkaëait toņarkiŸāë) maõõāīkaņņi: i­pat tami×uk ki­­al viëaikkaiyil ka­­alē e­­uyir? kaõava­um všõņš­! uŸŸār všõņš­; uņaimai všõņš­. inti vã×ka! inti vã×ka! tirāviņa nāņu vā×iya! arumaic centami× vā×iya na­Ÿš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3.5. šŸŸap pāņņu muŸpakal ēīku katir vāvā - nã [o­ Ÿuņa­š] vā×i! māī ka­iyum nãtā­ - anta vā­am e­­um tēppil! nãīkum pa­i e­Ÿš - iīkunã cirittu vantāy! nāīkaë maŸap pēmē - na [nālu ņa­š] vā×i! ain tuņa­š vā×i - nã aëëi vaitta taīkam! 5 munti yayuka rukkalru - enta målai yilum illai! cantu pontil eīkum - u­ taīka veyyil kaõņēm. inta na­mai ceytāy - nã [eņņu ņa­š] vā×i! tirāviņa nāņņu vā×ttu i­pam uëëa nāņu - tampi itti rāviņan tā­ u­­i vā×ttu vēmš - tampi [orupa tuņa­] vā×i! 10 tirāviņa nāņņi­ ciŸappu na­mai yuëëa nāņu - tampi nāvalan tã vukkuë, te­­ai vaëam cšrum - nalla teŸku vaëa nāņu. ka­­i mutal vaīkam - iru kaņal ki×akku mšŸku, ci­­a nalla tampi - nam tirāvi ņana­ ­āņu! mu­­a racar nāņu - nalla m孟a racar nāņu! 15 ma­­ar vile ņuttāl - pa­i vaņa malaina ņuīkum. pāõņi ya­pšr co­­āl - intap pār naņuīkum tampi. āõņi runta cšra­ - ava­ āri yarai ve­Ÿā­. māõņa tuõņu cē×a­ - ava­ māni lattaik kāttā­. māõņu viņņāl e­­a? - ava­ va×i vantavar nāmš! 20 [irupa tuņa­ o­Ÿš] - vaëam ekka ëikkum nāņņil eru taņippa tālš - tampi e­­a paya­ e­Ÿu porunta yā­ai kaņņi - nel pēr aņittal uõņu. karumpu tarum cāŸē - tampi kāvi riyi­ āŸu! muppa ×amum tš­um - nalla munti rippa ruppum 25 eppo ×utum kāõum - tampi [irupa tuņa­ āŸu] kappal koõņu pēkum - iīku kāõum carak kellām. cippa mākac cāyum - pala cãmaic carak kellām. keņņi muttuc cāyum - nam kã×k kaņalil tampi. muņņi lāta nāņu - tampi [muppa tuņa­] vā×i! 30 veņņum iņa mellām - nām všõņiya po­ kiņņum. eņņut ticai pāņum - nam i­pat tiru nāņņai! nāka rika nāņu - nam nalla peru nāņu! tēkai mayil āņum - pån tēņņaī kaëil ellām. vška vaikkum kēņai - atai vi×unta vikkum te­Ÿal. 35 vā× kaŸavai māņu - tampi māma laiyi­ ãņu! canta ­attuc cēlai - ataic cārntu niŸkum ku­Ÿam. antap yupoti kairupēl - tampi āruī kaõņa tillai. cin taruvi uõņu - tampi teīki ëanãr pēlš! nantu pu­al āŸu - tampi [nāŸpa tuņa­] vā×i! 40 kāviri nal vaikai - pala kaõ kavarum poykai, på viriyum cēlai - nalla po­ ko×ikkum na­cey, yāvum uõņu kaõņāy - tampi itti rāvi ņattil. tšvai ellām cāyum - nam teŸku vaëa nāņņil. tirāviņar kalai o×ukkam kuŸŸa maŸŸa koëkai - tampi koõņa tinta nāņu! 45 kaŸŸa varuk kellām - tampi kalvi tanta nāņu. veŸŸi maŸa varkaë - tampi všl maŸavar nāņu. maŸŸa varum vā×at - tampi va×i vakutta nāņu. ãra ņiyum tantā­ - tampi iīku vaëëu va­tā­ ārum aŸam kaõņēm - tampi aimpa tuņa­ vā×i! 50 cãru ņaiya nāņu - tampi tirāvi ņana­ ­āņu. pšru ņaiya nāņu - tampi perun tirāvi ņantā­. ēr kaņavuë uõņu - tampi uõmai kaõņa nāņņil. pšrum ataŸ killai - tampi peõņum ataŸ killai. tšrum ataŸ killai - tampi cšyum ataŸ killai. 55 ārum ata­ makkaë - atu atta ­aikkum vittu! uëëa toru teyvam - ataŸ kuruva millai tampi. aëëi vaitta āppi* - tampi atiŸ kaņavuë illai. * āppi - pacuvi­ cāõam kuëëa millai teyvam - atu kēyil kaëil illai. teëëu poņi* påcum - tampi civa­ kaņavu ëalla. *teëëupoņi - tirunãŸu60 [aŸupa tuņa­ o­Ÿu] - tampi ari kaņavuë alla. aŸumu ka­um alla - tampi aiīkai ya­um alla. aŸu camayam collum - tampi atu kaņavuë alla. piŸa matattil illai - antap periya poruë tampi. tirāvi ņarkaë mu­pš - tampi terin tuõarnta uõmai. 65 oru matamum všõņām - tampi uõmai yuņai yārkkš. peru mataīkaë e­­um - antap pšy piņikka všõņām. tiruņņuk kuru māri­ - keņņa ceyalai oppa všõņām. kāõik kaikaë koņņi - nã kaõ kalaīka všõņām! šõi šŸŸa māņņār - tampi [e×upatuņa­] vā×i! 70 tēõi yi­il šŸŸi - nalla corkkam cšrkka māņņār. nāõa maŸŸa pšccai - nã nampa všõņām tampi. cāti yillai tampi - makkaë tā× vuyarvum illai. tãta kaŸŸa vanta - nam tirukku Ÿaëaip pārāy. nãti potu tampi - inta nãõi lattil yārkkum. 75 māta rukkum nãti - āõ makka ëukkum o­Ÿš. paccai viëak kākum - u­ pakut taŸivu tampi. paccai viëak kālš - nalla pātai piņi tampi! acca millai tampi - nalla aŸam irukkum pētu! ecca rikkai kaõņāy - tampi [eõpa tuņa­] vā×i! 80 vaëëu vari­ nålš - nalla va×i yaëikkum tampi. kuëëar va×ic ce­Ÿu - nã ku×iyil vi×a všõņām. uëëa i­at tārkaë - uëam o­Ÿu paņa všõņum. taëëuka yupo Ÿāmairu - oru tāy vayiŸŸu makkaë. nãkkuka pš rācai - tampi nikar evarum āvār. 85 pēkku ci­am tãccol - nã po­ aŸattai vā×ttu. cšrkkum aŸam u­­ai - oru tãīkum aŸŸa vā×vil! årk ku×aikka všõņum - nã uõmai yuņa­ tampi. nāņņuk ku×ai tampi - inta nā­i lattai eõõi. vãņņuk ku×ai tampi - iīku mãtip peyar eõõi! 90 tēņņam potu tampi - intac cãmai potu tampi, tšņņam potu tampi - uõar [toõõå Ÿēņi raõņš.] kaõ aņit ta×aikkum - oru kaņ ņa×aki ta­­ai, eõõam ot tiruntāl - nã šŸŸuk koëëa všõņum. paõõi vaippa tāka - varum pārppu* maõam všõņām. * pārppu - pārppa­a­ 95 kaõma õiyum nãyum - nalla kātal maõam koëvãr. tirāvi ņattai mãņpãr - nam cen tami×ai mãņpãr. tirāvi ņarkaë o­Ÿāyt - tampi cšrn tu×aikka všõņum. tirāvi ņattil māŸŸār - tamaic cšra viņa všõņām. orš uŸuti koëvāy - tampi [orunå Ÿuņa­] vā×i! 100 piŸpakal mālai uccik kuņai cāyntā­ - katir [o­Ÿu ņa­š] vā×i! maccu všynti runtā­ - anta māŸ Ÿuyarnta po­­a­, meccu taņi peõõš - anta veyyi laiyum vaiyam. vaicca puëëi māŸā­ - ava­ mālai māŸŸap pēvā­. o×ukkam nallo ×ukkam o­Ÿš - peõõš nalla nilai cšrkkum. 5 pul o×ukkam tãmai - peõõš poy uraittal tãmai! illa Ÿamš peõõš - iīku nalla Ÿame­ pārkaë. kalvi yuņai yērš - peõõš kaõõu ņaiya rāvār. na­Ÿi maŸa vātš - peõõš naŸ poŸumai všõņum. i­col i­i tākum - peõõš i­­al ceyya všõņām. 10 u­­a rumai nāņņi­ - peõõš uõmai nilai kāõpāy. inni latti­ toõņil - nã ãņu paņa všõņum. [pattu ņa­š m孟u] - nã pakut taŸivaip pēŸŸu! natti yiru peõõš - nã nalla varai e­Ÿum! cottu varum e­Ÿu - nã tētu tava rātš. 15 muttu varum e­Ÿu - nã muŸai tavaŸa všõņām. ka­iyat tami× pāņu - peõõš kaccš ricey yātš. ci­imā vi­iŸ cšrntu - nã tãmai yaņai yātš! ta­ittu varum pētu - keņņa taŸutalai kaõ vaittāl, i­ikka nalam kåŸu - peõõš illā viņil tākku. 20 [irupa tuņa­ o­Ÿš] - peõõš itti rāvi ņattil arici maņņum illai - peõõš āņci maņņum uõņu. irica­ maka­ muttai - peõõš "inti paņiru ye­Ÿā­. varicai keņņa måëi - ava­ vaitta tutā­ caņņam! [irupa tuņa­ aintš] - nam i­iya tami×t tāyaik 25 karuva Ÿuttup pēņum - oru katti yaņi inti. ariya ceyal o­Ÿu - peõõš āëu pavar ceytār. oruva rukkum kaëëaip - peõõš o×ikkac caņņam ceytār. kaëëai viņņa pšrkkup - peõõš kaip paõamum mãti. muë vilakki ­ārkaë - peõõš [muppa tuņa­] vā×i! 30 kaëëai viņņuk kaiyil - peõõš kācu mãttac ceytār. kaëëak kaņai pēņņār - ataik ka×aŸŸa va×i ceytār. āëa vantār uõņu - peõõš aiyē perum maõņu. nāëum kaiyil maņņum - peõõš nalla varu mā­am! āëuk ke­­a pa¤cam - peõõš aņi maņiyil la¤cam! 35 tēëi lšmi ņukkām - avar to×uva tēva ņakkām! keõņai vi×i yāëš - aņi kiëëai mo×i yāëš, koõņai yilš påvum - u­ kēõai neņu vākkum, taõņai yilš pāņņum - u­ tā× aņiyil kåttum, kaõņa vuņa­ kātal - nā­ koõņš ­šu­ mãtil. 40 [nāŸpa tuņa­ o­Ÿu] - peõõš nā­ u­akku māma­. nšŸŸu vantu pē­āy - aņi nãla mayil pēlš. māŸŸu yarnta po­­š - aņi māõik kamš kšëāy, cēŸŸai maŸan tš­š - aņi tåkka millai mā­š. u­ ni­aipput tā­š - aņi 域e ņutta tš­š! 45 e­­aik kollu tšņi - aņi štuk kinta mēņi? ci­­a vaya tāëš - aņi ciritta mukat tāëš a­­a naņai yāëš nalla acca iņai yāëš tuëëu vate­ ācai - aņi tuņitta taņi mãcai. aëëu vate­ kātal - aņi [aimpa tuņa­] vā×i! 50 taëëat taku mēņi - nā­ tāykkut talaip piëëai. noëëai yalla peõõš - nā­ noõņi yalla peõõš. varuttam illai peõõš - e­ māmik kume­ mšlš karuttum uõņu māma­ - e­­aik kaņņik koëëac colvā­. cirippu malar vāyāl - aņi terivi oru pšccš, 55 karuttai urai ko¤cam - peõõš kallaņi u­ ne¤cam. pār iraõņu ciņņu - peõõš pa×akum o­Ÿu paņņu yār taņukkak kåņum? - peõõš [aimpa tuņa­ eņņu] pãrkka malar påkkum - aņi pi­ po×utum kaõņāy ārkku taņi vaõņum - peõõš [aŸupatuņa­] vā×i! 60 virinta taņi mullai - aņi vãci yatu te­Ÿal. carinta taņi peõõš - malar taīkap poņi eīkum. erinta taņi mš­i - peõõš i­ip poŸukka māņņš­. purinta ­aiin nšram - aņi pollā taoņ ņāram. påņņi vaitta vãņņi­ - aņi putu viëakkum nãyš. 65 māņņi vaitta kåņņil - aņi maõik kiëiyum nãyš. pēņņu vaitta campā - i­ip poīki ņumu­ ­ālš. kåņņi vaitta vãņņi­ - nalla kuņumpa viëak kāvāy. kåõņu vaõņi kaņņi - nām kåņa låra ņaintāl pāõņi ya­ku ņumpam - e­Ÿu pārttu maki× vārkaë. 70 tāõņu naņai pēņņu - nām takata ke­Ÿu pē­āl māõņa neņu¤ cē×a­ - ava­ vaëar kuņumpam e­pār. taiyal, e­Ÿa­ vãņņil - nã camaiyal ceyyum pētu­ kaiya×aku pārttu - nā­ kaëitti ņuvš­ peõõš. kaiyil viëak kšnti - nã kaņaici aŸai pēvāy 75 poyyal lavš peõõš - mikap pårikkum e­ mš­i. [e×upa tuņa­ š×u] - peõõš iëamai māŸip pēkum a×aku māŸip pēkum - nã aŸintu naņa peõõš. ku×antai kuņņi peŸŸu - nām kuŸai tavirkka všõņum. pi×inta pa×ac cāŸš - aņi pšccum uõņē všŸš. 80 taīkak katir mšŸkil - mellat tava×nta taņi peõõš. maīkiŸ Ÿaņi veyyil - atē maki×nta taņi alli. taīkum tāma raippå - mā­š taëarnta taņi mš­i. poīkiŸ Ÿaņi kātal - aņi påvai yšu­ mãtil! [eõpa tuņa­ aintš] - peõõš erutu kaëi­ kåņņam 85 kaõ maki×ntu peõõš - avai ka×a­i viņņup pēkum. peõ mayilš e­­ai - nã perumai paņac ceyvāy. uõmai yilš nā­š - u­ å×i yamcey vš­š. paņņa taņi u­kai - peõõš palitta taņi vā×vu. toņņa tutu laīkum - i­it [toõõå Ÿuņa­] vā×ka! 90 iņņatu nã caņņam - e­ i­pap peru māņņi. viņņup piri yātš - enta všëai yilum mātš. āŸu talaic ceyvāy - e­ aõņai yili runtš. māŸi ņumē kaõõš - nam vā×k kaiyilš eõõam? māŸum paņic ceyvār - iv vaiya kattil illai. 95 åŸu taņi a­pum - peõõš ēī kiņutš i­pam. tškki yatu nãlam - antac ceīka tiri­ mšlš. påkkum maõa mullai - i­ip pēku maņi mālai. vāykka viëak kšŸŸi - nakar māta rumma ki×ntār. nēkki yatu vaiyam - peõõš [nåŸu ņa­š] vā×i! 100 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 6. tirāviņar tiruppāņal kālaip pattu veõņaëaiyā­ vanta taraviõaik koccakak kalippā ki×akku malaraõaiyil tåīkik kiņantu vi×ittā­; e×untā­. virikatirē­ vā×i! a×aittārkaë a­pāl tirāviņarkaë ummai! mo×ippēr viņutalaippēr måõņa­avš iīkš! vi×ippeyta māņņãrē? tåīkuvirē mšlum? a×ippār tami×ai! aņimaiyiŸ cšrppār! o×ippãr pakaiyai! noņiyil maŸavar va×ittē­Ÿum maīkaiyãr, kāëaiyarš vārãrē! 1 e×unta­a puņkaë; ciŸakaņittup paõõš mu×aīki­a! šru×avar mu­cel erutai a×i¤cikkēl kāņņi ataņņalum kšņņãr. e×untiruppãr vãņņi­arš, i­­um tuyilē? pa×antami×ar celvam kalaiyo×ukkam paõpš o×intu paņavaņakkar oņņāram ceytār a×intēmā ve­Ÿēmā e­pa tuõartta e×ilmaņavãr, kāëaiyarš i­­šnãr vārãrē! 2 kākkaik ka×uttuppēl valliruëum kaņņavi×um! tākkum maõimuracu ta­mu×akkam kšņņãrē? tåkkamē i­­um? tirāviņarkaë cå×ntuni­Ÿār. tåkkaŸiyār vāëo­Ÿum! pērāņum tuppillār. cāykki­Ÿār i­pat tami×aik kuŸaņkaruttai! pēkkštum illā vaņakkar koņu¤ceyalum vāykkaavar vālpiņikkum iīkuëëār kã×cceyalum pēkka maņavãrš, kāëaiyarš vārãrē! 3 taīkam urukkip peruvā­ taņavuki­Ÿā­ ceīkatirc celva­! tirāviņarkaë pallērkaë taīkaë viņutalaikkēr ātaravu tāīkšņņš iīkup puņaicå×ntār i­­um tuyilvãrē? poīkum vaņanāņņup poyyum pu­aicuruņņum eīkum talaivirittš i­­al viëaitta­avš vaīkattuk kippāl kuņiyaracu vāyppaņaiya maīkaiyãr, kāëaiyãr vārãrē vārãrē! 4 tšrkali koëëa amarntu ce×umpariti ārkalimšŸ kāņci aëikki­Ÿā­ kã×tticaiyil årmalarntum uīkaë vi×imalara oõõātē? cãrmalinta a­pi­ tirāviņarkaë pallērkaë nšrmalintār! peŸŸa nerukkaņikkut tãrppaëippār pārkalanta kãrttip pa×aya tirāviņattai všrkalaīkac ceyya vaņakkar viraiki­Ÿār kārku×alãr, kāëaiyarš vārãrē vārãrē! 5 ce¤cåņņuc cšvalkaë kåvi­a kšņņãrē mi¤cum iruëmãtu po­­oëi vã×ntatuvš! pa¤caõai viņņe×untu pārãr tirāviņattai na¤cunikar intiyi­ai nāņņit tami×amutai ve¤cšŸŸup pā×īkiõaŸŸil vã×tta ni­aittārš! ne¤ciëaip pēmē? neņuntēë taëarvēmē? a¤cuvamē e­Ÿu vaņakkark kaŸivikkak ko¤cu kuyilkaëš, kāëaiyarš vārãrē! 6 kēvā×um illo­Ÿš kēvilām maŸŸavai nāvālum mšle­­ēm! nallaŸamš nāņuvēm tšvaryām e­pavarait tevva re­aetirppēm cāvu tavirnta maŸumaiyi­ai oppukilēm vā×vilaŸam tantu maŸumaip paya­vāīkēm mšvumik koëkait tirāviņattai avvaņakkar tāvit talaikavi×kka vantār tamaietirkka pāvaiyarš, kāëaiyarš pallērum vārãrē! 7 ma­­iya kã×kkaņalmšl po­­aī katirccelva­ tu­­i­ā­ i­­umnãr tåīkal i­itāmē? mu­­āl tami×kātta måvšntar tamulakil "a­pum aŸa­um uņaittāyi­ ilvā×kkai paõpum paya­um atu" e­­um na­­āņņil ci­­a vaņakkarum vālpiņikkum tãyarkaëum, i­­alš cå×ki­Ÿār i­pat tirāviņattuk ka­­almo×i maīkaiyãr, kāëaiyarš vārãrē! 8 nãla uņaiyåņu po­­i×ai nšrntate­a ¤āla iruëi­ naņuvil katirparappik kēla¤cey ki­Ÿā­ iëampariti! koõņatuyil šlumē? ummai etirpārt tirukki­Ÿār tēlirukka uëëš cuëaiyaip paŸippavaraip pēla vaņakkartam poynnål ta­aippukutti mšlumnamai māykka viraiki­Ÿār vã×ttēmē? vāli×aiyãr, kāëaiyarš vārãrē vārãrē! 9 aruvi, malai,maraīkaë atta­aiyum po­­i­ meruku paņutti virikatirē­ vantā­. viriyāvē uīkaë vi×ittā maraikaë? aruku tirāviņarkaë pallērkaë ārntār orumakaëai aivar uvakkum vaņakkar tirunāņņait tammaņikkã×c cšrkka ni­aittār. uruviya vāëi­, muraci­oli kšņpãr varaittēëãr, kāëaiyarš vārãrē vārãrē! 10 viņutalaip pāņņu mãëvatu nēkkam - inta mš­mait tirāviņar mãëuva ti­Ÿšl māëvatu nēkkam - itai va¤ca vaņakkarkkem vāëmu­ai kåŸum! āëvatu nēkkam - eīkaë a­­ai nilatti­il i­­oru va­kāl nãëvatu kāõēm - itai nãõņaem centåkku vāëmu­ai kåŸum! 1 mãëvatu nēkkam... ka­avo­Ÿu kaõņār - taīkaë kaiyirup pivviņam celluva tuõņē? i­analam kāõpār - e­il iīke­­a všlai aņakkuka vālai! ti­avuõņu tēëil - varat tiŸalmika uõņe­il vantu pārkkaņņum! ma­anēy aņaintār - anta vaņakkarkku nalviņai vāëmu­ai kåŸum! 2 ka­avo­Ÿu kaõņār... tirāviņar nāīkaë - itti rāviņa nāņeīkaë celvap perukkam! orš i­attārkaë - emak ko­Ÿš kalaipaõ po×ukkamum o­Ÿš! caršle­a ērcol - iīkut tāvutal kšņņem āvi tuņittēm. varātavar vantār - iīku vantavar emmiņam vāëuõņu kāõpār! 3 tirāviņar nāīkaë... irāp pattu veõņaëaiyā­ vanta iyaŸŸaraviõaik koccakak kalippā tiruviëak kšŸŸi iravu ciŸakka varuvirun tēņu maki×ntuõa vuõņãr! aruku maņavār aņaikāy taravum parukupāl kāttirukkap pa¤caõai mšvit teruvi­il yāmpāņum centami×um kšņpãr! peruvā×vu vā×nta tirāviņanā ņinnāë tiruku vaņanāņņār kaiyi­iŸ cikki uruva×intu pēkāmš kāppāŸŸal uīkaņa­š. 1 āŸŸum paõikaë pakalellām āŸŸiyapi­ cšŸŸil muëaittiņņa centā maraipēlum tēŸŸum iravum cuņarviëakkum! illattil kāŸŸu nukarntiņuvãr; kātu koņuttšyām cāŸŸutal kšëãr! tami×ai vaņanāņņār māŸŸit tami×ar kalaiyo×ukkam paõpellām māŸŸavš intita­ai vaittārkaņ ņāyame­a všŸŸuvari­ eõõattai všraŸuttal uīkaņa­š. 2 piŸappokkum ellā uyirkkum e­umēr ciŸappuņaiya namkoëkai nā­ilatti­ celvam! taŸukka­ vaņanāņņā­ ta­­alattā­ innāë niŸappāku pāņņai nilainiŸutta eõõi veŸuppuņaiya inti vitaikki­Ÿā­ iīkš aŸappēr toņuttiņuvēm velvēmnām a­Ÿi iŸappēm uŸuti ituvākum e­pãr uŸakkam tavirttuõarvš uŸŸe×utal uīkaņa­š. 3 tãyil nilanãril kāŸŸil ce×uvā­il āyil kuŸiyil aŸiyāp perumporuņkuk kēyil ta­aioppuk koëëēm! cumant㭟a tāyil piŸitēr poruņkut talaivaõaīkēm! vāyil poŸāmaiccol vaiyēm! avāvekuëi tãyiŸ koņu¤coŸkaë tãrttēm! aŸappaya­š vāyiŸ parukuvēm. namkoëkaip paŸŸaŸukka nēyil nu×aiinti všraŸuttal uīkaņa­š. 4 o×ukkam keņukkum! uõarvai oņukkum! va×akkum perumpērum mānilattil cšrkkum! i×ukkum tarumataīkaë yāvum viëakkik ko×ukkum kurumāri­ koņņam aŸuttut ta×aikkat ta×aikka naŸuīkoëkai ne¤ciŸ pa×ukkum paņivā× tirāviņar paõpai a×ikka ni­aittiīkš āëavantār inti pu×ukkum paņiceytār pēkkiņutal uīkaņa­š. 5 eņņut ticaiyum pati­ā Ÿiņaippāīkum muņņit tatumpi muëaittēīku pšroëikkš eņņuk kuņappacuppāl iņņāņņu vãre­­um paņņāņai cātte­­um palpaõi påņņe­­um kuņņi vaõaīkumu­pu pārppa­a­aik kumpiņe­­um maņņak karuttukkaë māëā maņamaielām koņņi aëakkumēr intiyi­ai namtalaiyil kaņņuvār tammaioru kaipārttal uīkaņa­š. 6 tantaimār paŸpalarāyt tāyorutti yāy,māņņu mantaiyuņa­ innāņņil vantavarkaë nāmallēm! muntaikku muntai ata­muntai nāëāka intap perunāņām yā×i­ icaiyāvēm! vantārkkē nāmaņimai? vantār poruëviŸkum cantaiyā namnāņu? tāyām tami×irukka intiyē kaņņāyam? e­­a peruīkåttē? kontumoru kottaņimai nãkkiņutal uīkaņa­š. 7 pulaiyo×ukkam koõņavarkaë pollā vaņakkar talaiyeņuttār i­pat tirāviņati­ takka kalaiyo×ukkam paõpa­aittum kaņņē ņo×ittu nilaipuraņņi namnāņņai nãëaņimai yākka valaikaņņi nammil vakaiyaŸiyā makkaë palaraip piņitturā māyaõattai maŸŸum malipoy ma­unålai vā×vittār yāvum tolaiyap perumpēr toņuppatum uīkaņa­š. 8 te­ŸaŸ kuëirum, ce×uīkā malarmaõamum, ni­Ÿu talaitā×ttum vā×aiyum, nãëkarumpum, e­Ÿum evarkkumš pētume­um cennel na­Ÿu viëaiyum vaëamārnta na­ceyum, a­Ÿa­ Ÿaõukap putiya putiyacuvai ku­Ÿāta centami×um, ku­Ÿum maõiyāŸum, to­Ÿutoņņa cãrum uņaiya tirāviņattai i­Ÿu viņutalaiccãr eytuvittal uīkaņa­š. 9 "vã×nāë paņāamai na­ŸāŸŸi­ aÉtoruva­ vā×nāë va×iyaņaikkum kal" e­Ÿa vaëëuvarcol tā×vo­ Ÿaņaiyātu ta¤ceyalai na­ŸāŸŸum ā×kaņal muppāī kamainta tirāviņattil vā×ki­Ÿār ā­a vaņuttãr tirāviņarkaë vā×ka! na­ivā×ka! māŸŸārkaë vã×ntiņuka! yā×koë narampum icaiyumpēl ennāëum vā×ka tirāviņamum vā­puka×um cšrnti­itš. 10 tirāviņar o×ukkam cintu kaõõikaë taņņup paņātaperum - poruņkoru cātiyum uõņēņā? - paņuvāy cātiyum uõņēņā? maņņaŸŸa cemporuņkš - muraõpaņum mataīkaë uõņēņā? 1 eņņut ticaimu×utum - vicumpu,maõ eīkum niŸaiporuņkš - paņuvāy eīkum niŸaiporuņkš koņņu mu×akkuõņē? - amarntiņak kēyilkaë uõņēņā? 2 piņņuc cumantatuõņē? - niŸaiporuë peõņāņņi kšņņatuõņē? - paņuvāy peõņāņņi kšņņatuõņē? kaņņaik kutiraikaņņum - peruntšr kāņņe­ak kšņņatuõņē? 3 paņņuņai kšņņatuõņē? - perumporuë paõõiyam uõpatuõņē? - paņuvāy paõõiyam uõpatuõņē? aņņaip paņatti­ilum - tiraiyilum apporuë kāõpatuõņē? 4 pirama­ e­patilum - moņņaittalaip piccaiya­ e­patilum - paņuvāy piccaiya­ e­patilum muruka­ e­patilum - tirumāl mukkaõa­ e­patilum 5 varum peruccāëi - ata­micai varuva­ e­patilum - paņuvāy varuva­ e­patilum carinta tontiyuëëār - pārppa­arkkut taraka­ e­patilum 6 perum poruëuëatē? - to×uvatil pšŸukaë peŸŸatuõņē? - paņuvāy pšŸukaë peŸŸatuõņē? karum pirukkutaņā - u­­iņattil kāõum karuttilaiyē! 7 irumpu ne¤cattilš - paya­o­Ÿum illai uõarntiņaņā - paņuvāy illai uõarntiņaņā! tirumpum pakkamelām - perumakkaë tšvai yuõarntiņaņā! 8 tãya poŸāmaiyaiyum - uņaimaiyiŸ cellum avāvi­aiyum - paņuvāy cellum avāvi­aiyum kāyum ci­atti­aiyum - piŸaruëam ka­Ÿa uraippataiyum 9 āyi­ akaŸŸiņuvāy - uëatti­il aŸam piŸakkumaņā! - paņuvāy aŸam piŸakkumaņā! tåya aŸavuëattāl - ceyali­il toõņu piŸakkumaņā! 10 šyumnaŸ Ÿoõņālš - periyatēr i­pam piŸakkumaņā! - paņuvāy i­pam piŸakkumaņā! tãyum kuëirumaņā - u­aiyaõņum tãyum paŸakkumaņā! 11 vāyil tiŸakkumaņā - putiyatēr va×i piŸakkumaņā - paņuvāy va×i piŸakkumaņā! ēyutal tãrumaņā - putiyatēr oëi piŸakkumaņā! 12 tāyoņu makkaëaņā - a­aivarum carinikar uņaimai - paņuvāy carinikar uņaimai tšyum nilaiviņuppāy - ivaiyš tirāviņar o×ukkam. 13 a­­ai aŸikkai (tirāviņam) e­­arumai makkaëš i­pat tirāviņarš i­­al vaņakkarkaëai eëëaëavum nāņātãr! uīkaë kalaio×ukkam mikka uyarnta­avām poīkivarum āriyatti­ poykkataikaë oppātãr! šmāŸŸi maŸŸavarai, šņņāl ataimaŸaittut tāmaņņum vā×ac cataināõā āriyattai nampuvār nampaņņum nāëaik kuõarvārkaë ampalattil vantati­Ÿš āriyari­ cå×cciyelām. piccai eņuppavarkaë pšratikā rampeŸŸāl accattāl nāņņil aņakkumuŸai ceyyārē? āņci yaŸiyāta āriyarkaë āëavantāl pāņņāëi makkaëellām pāmpe­Ÿš a¤cārē? mikka mataveŸiyar mšlnilaiyai eytiviņņāl takka muslãmait tākkā tiruppārē? uīkaë kaņamai uõarvãrkaë; o­Ÿupaņņāl iīkš evarālum i­­al varuvatillai! šcu matattārum muslãmkaë ellārum pšcil tirāviņar;e­ piëëaikaëš e­Ÿuõarka! cātimatam pšcit ta­itta­iyš nãriruntāl tētuterin tāriyarkaë ummait tolaittiņuvār! āriyari­ inti avināci šŸpāņu pēriņņup pēkkap puŸappaņuīkaë o­Ÿupaņņš! āõņš­ ulakukkš āņcimuŸai nā­tantš­ påõņa vilaīkaip poņiyākka māņņãrē? ma­­um kuņiyaraci­ vā­koņiyai e­kaiyil i­­š koņukka e×ucci yaņaiyãrē! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3.7. camattuvap pāņņu (kutampaic cittar pāņali­ meņņu) puviyiŸ camukami­pam påõal camattuvattāl; kavi×tal pštattālaņi! - cakiyš kavi×tal pštattālaņi! 1 puvivškam koõņucellum pētil uņa­cellātār avivškam koõņāraņi! - cakiyš avivškam koõņāraņi! 2 tā×ve­Ÿum uyarve­Ÿum camukattiŸ pštaīkoõņāl vā×vi­pam uõņākumē? - cakiyš vā×vi­pam uõņākumē? 3 tā×ntavar e­Ÿunãkkic camutāyac cãrtšņi vā×ntatu kāõš­aņi! - cakiyš vā×ntatu kāõš­aņi! 4 piŸappi luyarvutā×vu pšcumca mukammaõõil ciŸakkumē colvāyaņi? - cakiyš ciŸakkumē colvāyaņi? 5 piŸantamup patukēņip pšrilaiī kēņimakkaë iŸantārē colvāyaņi? - cakiyš iŸantārē colvāyaņi?6 itantarum camanēkkam illā nilattilnalla cutantaram uõņākumē? - cakiyš cutantaram uõņākumē? 7 patampeŸap paõiceyvēr pakaikoõņār e­ilenta vitamaÉtu koëvāraņi? - cakiyš vitamaÉtu koëvāraņi? 8 cētara pāvamnammil tē­Ÿā viņiltšcattil tãti­i nãīkātaņi! - cakiyš tãti­i nãīkātaņi! 9 pštampā rāņņivantēm pi×aiceytēm pallāõņāka mãtam uyirtā­uõņu! - cakiyš mãtam uyirtā­uõņu! 10 aŸpattãõ ņātāreõõum avarum piŸarumērtāy karppattil vantāra­Ÿē? - cakiyš karppattil vantēra­Ÿē? 11 poŸpuņai mullaikkottil puëiyampå påttate­Ÿāl coŸpaņi yārnampuvār? - cakiyš coŸpaņi yārnampuvār? 12 tãõņum makkaëi­a­­ai tãõņāraiyum peŸŸāëē ãõņitai yārnampuvār? - cakiyš ãõņitai yārnampuvār? 13 tãõņāmai oppuki­Ÿār tãõņā riņamutavi všõņāmal illaiyaņi! - cakiyš všõņāmal illaiyaņi! 14 aņimai koņiyate­pēr avarcēta rarkki×aikkum miņimaiyai eõõāraņi! - cakiyš miņimaiyai eõõāraņi! 15 koņiyēr pa¤camare­Ÿu kåņappiŸan tērkkivar cuņumpšrvait tiņņāraņi! - cakiyš cuņumpšrvait tiņņāraņi! 16 tãõņātār pa×aīkãrtti terintāl tãõņāmaippaņņam všõņātār illaiyaņi! - cakiyš všõņātār illaiyaņi! 17 āõņār tami×arinnā ņata­pi­ āriyare­pēr ãõņuk kuņiyšŸi­ār! - cakiyš ãõņuk kuņiyšŸi­ār! 18 veëëai yuņampukāņņi veŸumvākku nayamkāņņik kaëëaīkaë ceytāraņi! - cakiyš kaëëaīkaë ceytāraņi! 19 piëëaikkuk ka­itantu pi­kātu kuttalpēltam koëkai paravacceytār! - cakiyš koëkai paravacceytār! 20 kollā viratamkoõņēr kolaiceyyum āriyartam colluk kicaintāraņi! - cakiyš colluk kicaintāraņi! 21 nalla tami×arcaŸŸum nalamaŸŸa āriyartam pollāccol šŸŸāraņi! - cakiyš pollāccol šŸŸāraņi! 22 šccum eõõār,mā­am illāta āriyar milšccare­ Ÿeõõappaņņār! - cakiyš milšccare­ Ÿeõõappaņņār! 23 vāyccālat tālkeņņa va¤cattāl kalakattāl šyccāëa vantāraņi! - cakiyš šyccāëa vantāraņi! 24 ma­­ark kiņaiyilcaõņai vaëarttārtam vacamā­āl po­­āņu cšrvāre­Ÿār! - cakiyš po­­āņu cšrvāre­Ÿār! 25 po­­āņņu mātarpēlum pålēkat tillaiye­Ÿu ma­­arpāl poykåŸi­ār! - cakiyš ma­­arpāl poykåŸi­ār! 26 vā­maŸai e­attaīkaë va×akkam kuŸittanålait tš­ma×ai e­Ÿāraņi! - cakiyš tš­ma×ai e­Ÿāraņi! 27 'š­maŸai?' eīkaņke­Ÿš icaittāl āriyar,nãīkaë vā­pukat tā­e­Ÿa­ar! - cakiyš vā­pukat tā­e­Ÿa­ar! 28 mšlš×u lēkame­Ÿār kãך×u lēkame­Ÿār nålellām poykåŸi­ār! - cakiyš nålellām poykåŸi­ār! 29 mšlumtamai nintippēr mikukaųņam aņaivārkaë tēlētēl kåņāte­Ÿār! - cakiyš tēlētēl kåņāte­Ÿār! 30 cuvarkkattil tšvare­pēr cukamāy iruppatuõņām avarkkuttām contame­Ÿār! - cakiyš avarkkuttām contame­Ÿār! 31 tuvakkattil āriyarait to×utāl iŸantapi­pu cuvarkkamcel vāre­Ÿa­ar! - cakiyš cuvarkkamcel vāre­Ÿa­ar! 32 tamciŸu vštamoppāt tami×arai āriyarkaë na¤ce­Ÿu koõņāraņi! - cakiyš na¤ce­Ÿu koõņāraņi! 33 ve¤ciŸu vštamoppā vãrarai āriyarkaë va¤cittuk ko­Ÿāraņi! - cakiyš va¤cittuk ko­Ÿāraņi! 34 a×ivštam oppātārai arakkare­ Ÿšcollip pa×ipēņņut talaivāīki­ār! - cakiyš pa×ipēņņut talaivāīki­ār! 35 pa×ivštam oppēme­Ÿa paõņait tami×artammaik ka×uvšŸŸik ko­Ÿāraņi! - cakiyš ka×uvšŸŸik ko­Ÿāraņi! 36 āriyar tamaioppā ātit tirāviņaraic cšriyil vaittāraņi! - cakiyš cšriyil vaittāraņi! 37 cšrip paŸaiyare­Ÿum tãõņātār e­Ÿumcollum vãrarnam uŸŸāraņi! - cakiyš vãrarnam uŸŸāraņi! 38 ve¤camar vãrartammai vellāmaŸ puŸantaëëap pa¤camar e­Ÿāraņi! - cakiyš pa¤camar e­Ÿāraņi! 39 ta¤cam pukāttami×ar caõņāëar e­iltā×ntu ke¤cuvēr pšre­­aņi! - cakiyš ke¤cuvēr pšre­­aņi! 40 mātar cakitamtaīkaë matattait tami×ma­­arkkup pēta­ai ceytāraņi! - cakiyš pēta­ai ceytāraņi! 41 cåtaŸŸa ma­­arcillēr cuvarkkak kataiyainampit tãtuk kicaintāraņi! - cakiyš tãtuk kicaintāraņi! 42 ulakam namaippa×ikka uņpukun tāriyarkaë kalakaīkaë ceytāraņi! - cakiyš kalakaīkaë ceytāraņi! 43 kolaikkaëa mākkiviņņār kuëirnāņņait tamvā×vi­ nilaikkaëam e­Ÿāraņi! - cakiyš nilaikkaëam e­Ÿāraņi! 44 cātip pirivuceytār tammai uyarttutaŸkš nãtikaë co­­āraņi! - cakiyš nãtikaë co­­āraņi! 45 ētum uyarvutā×vai āriyar uraittiņņāl štukku nāmšŸpatē? - cakiyš štukku nāmšŸpatē? 46 åriraõ ņupaņuīkāl uëavuëëa kåttāņikkuk kāriyam kaikåņumām! - cakiyš kāriyam kaikåņumām! 47 nšrpakai yāëie­­ai nãca­e­ Ÿāle­cuŸŸat tāre­­ait taëëāraņi! - cakiyš cuŸŸat tāre­­ait taëëāraņi! 48 vãramil āriyari­ vãõvākkai nampi­ālnam kāriyam kaikåņumē? - cakiyš kāriyam kaikåņumē? 49 āriyar co­­avaõõam āõņu palaka×ittēm kāriyam kaikåņiŸŸā? - cakiyš kāriyam kaikåņiŸŸā? 50 ettālvā× vuõņākum?nām ottālvā× vuõņām!iÉtu cattā­a pšccallavē? - cakiyš cattā­a pšccallavē? 51 ettarkaë pšccainampi irattak kalappainãkkic catti­Ÿi vā×vāruõņē? - cakiyš catti­Ÿi vā×vāruõņē? 52 'āriyap' pšrmaŸaintum avarvaitta 'tãõņār' e­Ÿa pšrniŸŸal štukkaņi? - cakiyš pšrniŸŸal štukkaņi? 53 āriyar pārppārā­āl avarco­­a tãõņātārkaë cšriyil š­taīki­ār? - cakiyš cšriyil š­taīki­ār? 54 årtaņņip paŸittiņa uyarcāti e­pāriÉtai mārtaņņic colvš­aņi! - cakiyš mārtaņņic colvš­aņi! 55 ērtaņņil uyarntērmaŸ Ÿo­Ÿiltā×n tēraiiņņuc cãrtåkkip pārppēmaņi! - cakiyš cãrtåkkip pārppēmaņi! 56 tãõņātār cuttamaŸŸēr e­Ÿālac cuttatta­mai tāõņātār eīkuõņaņi? - cakiyš tāõņātār eīkuõņaņi? 57 tãõņātār å­uõņāl tãõņu ma­itarvāykkuë māõņa­a palkēņiyām! - cakiyš māõņa­a palkēņiyām! 58 paŸavai mirukamuõņēr paŸaiyar e­Ÿālma­unål muŸaiye­pār pšre­­aņi? - cakiyš muŸaiye­pār pšre­­aņi? 59 veŸimatu uõpērnãcar e­Ÿāl piŸarkkiruņņil niŸaimukkā ņštukkaņi? - cakiyš niŸaimukkā ņštukkaņi? 60 cãlam kuŸaintēre­Ÿāl cãlami lāccilarai ¤ālattil š­tãõņi­ār? - cakiyš ¤ālattil š­tãõņi­ār? 61 mšlai va×akkaīkoõņu mikutā×ntēr e­Ÿālantak kālattil tā×ntāruõņē? - cakiyš kālattil tā×ntāruõņē? 62 cāttiram taëëiŸŸe­Ÿāl cāŸŸum atutā­eīkaë kēttirat tārceytatē? - cakiyš kēttirat tārceytatē? 63 vāyttiŸam koõņamakkaë va¤cam yāvaiyumnampi nšttiram keņņēmaņi! - cakiyš nšttiram keņņēmaņi! 64 ma­itariŸ Ÿā×vuyarvu vakukkum maņaiyarvārttai i­iccella māņņātaņi! - cakiyš i­iccella māņņātaņi! 65 ka­imā maramvā×aikkāy kāykkā te­iliraõņum ta­itta­ic cātiyaņi! - cakiyš ta­itta­ic cātiyaņi! 66 erumaiyaip pacucšrtal illai; ita­ālivai orucāti illaiyaņi! - cakiyš orucāti illaiyaņi! 67 orutā×ntē­ uyarntāëai oppak karukkoëëuīkāl irucāti māntarkkuõņē? - cakiyš irucāti māntarkkuõņē? 68 u×aippāl uyarntavarkaë tā×ntavarkaë e­Ÿa­­ēr pi×aippaik keņuttāraņi! - cakiyš pi×aippaik keņuttāraņi! 69 to×ili­Ÿic cēŸuõõāc cuttar acuttare­pa te×ilaŸŸa vārttaiyaņi! - cakiyš e×ilaŸŸa vārttaiyaņi! 70 uņalnēykaë aŸŸapšrai o×ukkamil lāre­pavar kaņalai uëunte­parē? - cakiyš kaņalai uëunte­parē? 71 taņaiyaŸŸa a­pi­araic caõņāëar e­Ÿucollum kaņaiyarkku vā×vštaņi? - cakiyš kaņaiyarkku vā×vštaņi? 72 pa×ippavark kumutavum pāīkar paŸaiyare­pār vi×ittut tuyilvāraņi! - cakiyš vi×ittut tuyilvāraņi! 73 ta×aikkap piëëaipeŸuvēr tā×vām; piëëaikkaiyarai a×aippērkaë mšlērkaëām! - cakiyš a×aippērkaë mšlērkaëām! 74 tēëtā­ poruëe­pērkaë tā×vām; turumpeņukkak kåņātēr mšle­patām! - cakiyš kåņātēr mšle­patām! 75 māņā yu×aippavarkaë vaŸiyar;in nāņņutto×il nāņātēr celvarkaëē? - cakiyš nāņātēr celvarkaëē? 76 šrik karaiyi­ilvā×n tiruntu piŸaraikkākkum cšriyar tā×ntārkaëē? - cakiyš cšriyar tā×ntārkaëē? 77 åruk ki×intērkāval; uyarntēr ivarkaëvā×vi­ všrukku vennãraņi! - cakiyš všrukku vennãraņi! 78 aīkam kuŸaiccaluõņē ātit tirāviņarkkš? eīkš­um māŸŸamuõņē? - cakiyš eīkš­um māŸŸamuõņē? 79 puīkavar nāīkaëe­pār påcurar e­pārnāņņil taīkaņkš ellāme­pār! - cakiyš taīkaņkš ellāme­pār! 80 āticai varkaëe­pār; "ātikkup pi­yār?" e­Ÿāl kāti­il vāīkāraņi! - cakiyš kāti­il vāīkāraņi! 81 cātiyil kaīkaiputrar e­pārkaë cāņci,patram nãtiyil kāņņāraņi! - cakiyš nãtiyil kāņņāraņi! 82 všla­paī kāëiye­pār veŸu¤cšva ka­aikkaõņāl kāla­tā­ e­Ÿa¤cuvār! - cakiyš kāla­tā­ e­Ÿa¤cuvār! 83 mšlum mutali,ceņņi, všëāëap piëëaimutal nālāyiram cātiyām! - cakiyš nālāyiram cātiyām! 84 e¤cātik kivarcāti i×ive­Ÿu caõņaiyiņņup pa¤cākip pē­āraņi! - cakiyš pa¤cākip pē­āraņi! 85 ne¤cil uyarvāytta­­ai ni­aippā­ oruvšëāëa­ ko¤camum eõõātatāl! - cakiyš ko¤camum eõõātatāl! 86 ceņņi uyarntē­e­pā­ ceīkunta­ uyarve­pā­ kuņņukkaë eõõātatāl! - cakiyš kuņņukkaë eõõātatāl! 87 ceņņikkē muņņināykka­ cšõiya­ uyarve­Ÿš kaņņuk kulaintāraņi! - cakiyš kaņņuk kulaintāraņi!88 cšrttuyar ve­Ÿivarkaë ceppi­um pārppa­arkkuc cåttirar ā­āraņi! - cakiyš cåttirar ā­āraņi! 89 t域iņa ivvuyarntēr cåttirar e­Ÿupārppā­ kāŸŸi­il viņņā­aņi! - cakiyš kāŸŸi­il viņņā­aņi! 90 tammai uyarttappārppār camukap pirivuceytār immāyam kāõāraņi! - cakiyš immāyam kāõāraņi! 91 poymai varuõapštam pē­āl pu­itatta­mai nammilnām kāõpēmaņi! - cakiyš nammilnām kāõpēmaņi! 92 nā­ku varuõame­Ÿu navilum ma­unålviņņu š­aintu koõņāraņi? - cakiyš š­aintu koõņāraņi? 93 nā­ku pirivumpoymai; nā­kuëëum pštame­Ÿāl å­attil uëëå­amām! - cakiyš å­attil uëëå­amām! 94 caturvarõam všta­peŸŸā­ cāŸŸumpa¤ camartammai etupeŸŸup pēņņataņi? - cakiyš etupeŸŸup pēņņataņi? 95 caturvarõam co­­apētu taņitåkkum tami×makkaë atilaintām niŸamāyi­ar! - cakiyš atilaintām niŸamāyi­ar! 96 ma­itaril tãņņumuõņē? maõõiŸ cilarkki×aikkum anãtattai e­colvatē? - cakiyš anãtattai e­colvatē? 97 'pu­itare­ ŸšpiŸattal' 'pullare­ ŸšpiŸattal' e­umiÉtu vintaiyaņi! - cakiyš e­umiÉtu vintaiyaņi! 98 åriŸ pukātamakkaë uõņe­­um måņarintap pārukkuë nāmšyaņi! - cakiyš pārukkuë nāmšyaņi! 99 nšriŸpārk kattakātēr ni×alpaņņāl tãņņuõņe­pēr pārukkuë nāmšyaņi! - cakiyš pārukkuë nāmšyaņi! 100 malampēkkum kuëammå×kā vakaimakka ëainacukkum kulamākkaë nāmšyaņi! - cakiyš kulamākkaë nāmšyaņi! 101 malampaņņa iņamtãņņām makkaë cilaraittoņņāl talaivaraik kumtãņņām! - cakiyš talaivaraik kumtãņņām! 102 cēma­ait toīkakkaņņac cutantaram cilarkkãyāt tãmakkaë nāmšyaņi! - cakiyš tãmakkaë nāmšyaņi! 103 tāmå×kum kuëamta­­il talaimå×kat takāmakkaë pēmāŸu tā­e­­aņi? - cakiyš pēmāŸu tā­e­­aņi? 104 pātaraņcai yaõintāŸ pa×ittuc cilaraittā×ttum kātakar nāmšyaņi! - cakiyš kātakar nāmšyaņi! 105 ēta vacatiyi­Ÿi ulakiŸ cilaraitā×ttum cåtarkku vā×vštaņi? - cakiyš cåtarkku vā×vštaņi? 106 tãrāp pakaiyumuõņē tirunāņņārk kuëëumne¤cam nšrākip pē­ālaņi? - cakiyš nšrākip pē­ālaņi? 107 ēraintu kēņimakkaë ēla miņuīkālmaŸŸēr cãrātal illaiyaņi! - cakiyš cãrātal illaiyaņi! 108 tā×villai uyarvillai camame­Ÿa nilaivantāl vā×vellai kāõpēmaņi! - cakiyš vā×vellai kāõpēmaņi! 109 cå×ki­Ÿa pštamellām tuņaittš camattuvattil vā×ki­Ÿār vā×vi­pamām! - cakiyš vā×ki­Ÿār vā×vi­pamām! 110 ālaya urimai ('āŸumuka vaņivšla­š - kaliyāõamum ceyyavillai' e­Ÿa kāvaņic cinti­ meņņu) kaõõikaë evvuyirum para­ canniti yāme­ Ÿicaittiņum cāttiraīkaë - e­il avvitam nēkka avinta­a vēnam a×akiya nšttiraīkaë? 1 tivviya a­piŸ cekattaiyel lāmo­Ÿu cšrttiņa lākuma­Ÿē? - e­il avvakai a­pi­iŸ ko¤cam iruntiņil atta­ai pšrumo­Ÿš. 2 ška paramporuë e­patai nēkkael lārum uņa­piŸappš - oru pākattār tãõņap paņātavar e­pati lšuëëa tēciŸappš? 3 'tškam cumainamaic cšrntatil lai' e­Ÿu ceppiņum tšcattilš - perum pēkam cumantuņaŸ pštamkoõ ņēm;mati pēyiŸŸu nãcattilš. 4 e­­ai a×aikki­Ÿa kēyili­ cāmi e­akki×i vāytteriyum - cāti ta­­ai vilakkiņu mēitai yēcippãr camuka nilaipuriyum. 5 e­­ai aëittavar ērkaņavuë maŸŸum š×aiyark kērkaņavuë - e­il mu­­am iraõņaiyum cšrtturuk kuīkaë muëaikkum potukkaņavuë. 6 uyarntavar kēyil uyarntate­ pãrmikat tā×ntatu tā×ntate­pãr - ivai peyarntu vi×untapi­ pštamilā tataip pšciņuvãr a­pãr. 7 uyarntavar kaiyil varatti­aic cāmi oëimaŸaivil tarattā­ - mikap payanti×in tērkaëaik kēyil varāvaõõam paõõi­a tēaŸiyš­. 8 cētik kaņavuëum toõņarum kēyiliŸ cå×vatu påca­aiyē - oru cātiyai nãkki­ar; talaiyaiyum vāīkiņac catiyā lēca­aiyē? 9 ātit tirāviņar pāratark ka­­iyar e­Ÿu matittatuvē? - cāmi nãticey veëëaiyar vantatum pēykkaņal nãriŸ kutittatuvē? 10 mālaya māka vaõaīkiņac cāmi vantiņu vāre­Ÿãrš - anta ālayam cella anškarai nãkki va×imaŸit tšni­Ÿãrš. 11 ālayam cella arukare­Ÿa cilar aīkam ciŸantārē? - cilar nāli­um kã×e­Ÿu nāri vayiŸŸil nalintu piŸantārē? 12 tā×ntavar tammai uyarntava rākkiņac cāmi malaippatuõņē? - iīku vā×ntiņa eõõiya makkaëaic cāmi varuttit tolaippatuõņē? 13 tā×ntavar vantiņil ta­­uyir pēme­il cāmikkuc cattilaiyē? - e­il vã×nta kulatti­ai mšŸkula mākkiņa mšlum camarttilaiyē? 14 ta­­ai vaõaīkat takātavarai antac cāmi vi×uīkaņņumš - a­Ÿi mu­­ai yirunta kallēņu kallāki uruvam ma×uīkaņņumš. 15 i­­alai nãkkiņum kēyili­ cāmi i­atti­il palkēņi - makkaë ta­­ai vaõaīkat takāte­Ÿu colliņiŸ cāvatu vēēņi? 16 kukkalum kākamum kēyiliŸ pēvatiŸ ko¤camum tãņņilaiyē? - nāņņu makkaëilš cilar māttiram anta vakaiyilum kåņņilaiyē? 17 tikkeņņu mšoru kēyila­Ÿē? atil cšriappāl illaiyš - nāëum poykkaņ ņuraippavar pu­maiyum pšcuvar nampuvatē collaiyš? 18 tā×ntavar e­pavar kumpiņu taŸkut ta­ikkēyil kāņņuvatē? - avar vā×ntiņu taŸkum ta­ittšcam kāņņippi­ vampi­ai måņņuvatē? 19 tā×ttappaņ ņārkkut ta­ikkēyil na­Ÿe­ac cāŸŸiņum tšcamakkaë - avar vā×tti a×aikkum yucutantaramru ta­­ai maŸittiņum nācamakkaë. 20 tā×ntava rukkum uyarntava rukkumit tāynilam contama­Ÿē? - itil cå×ntiņum kēyil uyarntavarkkš e­Ÿu colliņum nãtina­Ÿē? 21 'tā×ntavar' e­Ÿoru cātip pirivi­aic cāmi vakuttatuvē? - e­il vā×ntiņu nāņņi­il cāmi mu­aintinta vampu pukuttiyatē? 22 muppatu kēņiyar pāratattār ivar muŸŸum oršcamukam - e­a oppun talaivarkaë kēyilil maņņum oppāviņil e­­acukam? 23 ipperu nāņum ita­peruī kåņņamum 'yām' e­Ÿu taŸpuka×cci - colvar ippuŸam vantatum kēyili lumnam i­attaiccey vārika×cci. 24 māņuõpa va­tiruk kēyili­ vāyilil varuvataŸ killaicātyam - e­il āņuõõu vā­ukku māņuõõuvē­ aõõa­ ava­š mutaŸpātyam. 25 nãņiya pattiyil lātavar kēyil neruīkuvatāl tollaiyš! - e­il kåņiak kēyilil všlaicey vērukkum kåŸumpakti illaiyš. 26 'cutta milātavar pa¤camar; kēyiŸ cuvāmiyaip påcipparē?' - e­il nitta muyarntavar nãriŸ kuëippatu yātukku yēcippirš. 27 nittamum cākkaņai nãntum peruccāëi nšrilak kēyililš - kaõņum otta piŸappi­a raimaŸut tãruīkaë kēyili­ vāyililš. 28 kåŸum 'uyarntavar' 'tā×ntavar' e­pavar kēyili­ ceytiviņņup - puvi kāŸiyu mi×ntatu yārmukattš yillai? kāņņuvãr o­Ÿupaņņu. 29 vãŸum uyantavar kēyil pukuntatil veŸŸiin nāņņiluõņē? - i­ik kåŸum i×intavar kēyil pukuntiņil tãte­al yātukoõņē? 30 ¤āyamaŸŸa maŸiyal noõņic cintu e­Ÿutā­ cukappaņu vatē! - nammil yāvarum yucamā­amrue­Ÿa pāva­aiillai - antē o­Ÿutā­im mā­iņac cāti - itil uyarpiŸap pi×ipiŸap pe­patumuõņē? - nammil a­Ÿirunta pala to×ili­ - peyar atta­aiyum yucātikaërue­ Ÿākkiviņņa­ar - i­Ÿu ko­Ÿiņutš yupštamrue­um pšy! - mikak kåcumik kataini­aikkat tšcamakkaëš! - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... itta­ai perum puviyilš - mika eõõaŸŸa tšcaīkaë iruppataŸivēm - e­il atta­aitš cattu makkaëum - tām a­aivarum yumāntarrue­Ÿu ni­aivatallāl - maõõil ittakaiya nāņņu makkaëpēl - pštam eņņulakųam collimikak keņņalaivārē! - ivar pittumikak koõņa varkaëpēl - tam piŸappi­il tā×vuyarvu pšcutalna­Ÿē? - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... tãõņāmai e­­umoru pšy - intat tšcatti­il māttiramš tiriyakkaõņēm - e­il ãõņuppiŸa nāņņil iruppēr - cevik kšŸiyatum icceyalaik kāŸiyumi×vār - pal āõņāõņu tēŸu mita­āl - nām aŸivaŸŸa mākkaëe­Ÿu karutappaņņēm - nām kåõņēņu māyva taŸintum - intak kēõaluŸŸa ceyalukku nāõuvatillai - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... ¤ā­ikaëi­ pšrap piëëaikaë - inta nāŸŸicaikkum ¤ā­appu­al 域ivantavar - miku mš­ilaiyil vā×ntu vantavar - inta mšti­iyil makkaëukku mšluyarntavar - e­Ÿu vā­amaņņum puka×ntu koëvār - e­il makkaëiņait tãņņuraikkum kāraõatti­ai - iīku yā­ivaraik kšņkap pukuntāl - ivar i¤citi­Ÿa kuraīke­a iëittiņuvār - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... uyar makkaë e­Ÿuraippavar - tām åraiaņit tulaiyiliņ ņuõõuvataŸkš - antap peyar vaittuk koëëuvatallāl - makkaë pštamillai e­­umitil vātamuëëatē? - tam vayiŸŸukku vitavita åõ - nalla vāka­aīkaë pēkapporuë anupavikka - mika muyalpavar tammiŸ cilarai - maõõil muņņittaëëa ni­aippatu måņatta­amām - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... uõņi viŸkum pārppa­a­ukkš - tā­ uyarntava­ e­Ÿapaņņam o×intuviņņāl - tā­ kaõņapaņi vilai uyartti - makkaë kāci­aip paŸippataŸkuk kāraõamuõņē? - ciŸu toõņu ceyyum cātie­patum - nalla turaitta­ac cātiye­Ÿu collikkoëvatum - ivai paõņirunta tillai e­i­um - i­Ÿu pakarvatu tāīkaënalam nukarvataŸkš - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... vštamuõarn tava­ antaõa­ - inta mšti­iyai āëpava­ kųattiriya­ām - mika nãtamuņa­ varttakam ceyvē­ - maŸai niyamitta vaiciya­e­ Ÿuyarvuceytār - mika nātiyaŸŸu všlaikaë ceytš - mu­pu nāttiŸamaŸ Ÿiruntava­ cåttira­e­Ÿš - colli ātiyi­il ma­u vakuttā­ - ivai a­Ÿiyumš pa¤camarkaë e­patumo­Ÿām - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... ava­ava­ ceyyum to×ilaik - kuŸit tava­ava­ cātiye­a ma­uvakuttā­ - i­Ÿu kavi×ntatu ma­uvi­ eõõam - intak kālatti­il naņaipeŸum kēlamumkaõņēm - mikak kuvintiņum nālvaru õamum - kã×k kuppuŸak kavi×ntate­Ÿu ceppiņattakum - i­Ÿu eva­to×il eva­ ceyyi­um - atai š­e­pava­ iīkoruva ­š­umillaiyš - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... pa¤camarkaë e­ap paņuvēr - maņņum pāīkaņaiva tālnamakkut tãīkuvarumē? - i­it ta¤camarttai veëip paņuttit - tam talainimirn tālatu kuŸŸame­patē? - itu va¤catti­um va¤ca mallavē - potu vā×vi­ukkum itumikat tā×všyallavē - nam ne¤catti­uë ãra millaiyē? - a­Ÿi nšrmaiyuņa­ vā×umatik kårmaiyillaiyē? - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... kērum yuimayācalaru mutal - teŸkil koņņupu­al naŸyukumariru maņņumiruppēr - ivar yārumoru cāti ye­avum - itil eëëaëavum pštame­al illaiye­avum - nam pāratanaŸ Ÿšvita­akkš - nām paņaimakkaë e­avumnam miņaiikkaõam - anta ēruõarcci tē­Ÿiya uņa­ - anta oŸŸumaia­Ÿē namakku veŸŸiyaëikkum! - nām ... e­Ÿutā­ cukappaņu... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3.8. puraņcit tirumaõat tiņņam naņattum muŸai [tirāviņar puraņcit tirumaõam innāëil mu­­āëiŸ pēli­Ÿip perumakkaëāl mikutiyum meŸkoëëap paņņuvarukiŸatu. āīkāīku - a­Ÿa­Ÿu, tirāviņar puraņcit tirumaõaīkaë. cila alla, mikap pala! maõam naņattuvēr ciŸŸårāyi­um - tam åril uëëavarkaëaik koõņš naņattik koëvatāl celavu kuŸaiyum. talaivarkaņkum tollai irātu.] 1. a×aippita×āl allatu všõņukēëāl maõa vãņņil ku×umiyēr avaiyattār āvār. 2. icai: tirāviņa nāņņup paõ.** ** tirāviņa nāņņup paõ pāratitāca­ kavitaikaë iraõņām tokutiyil uëatu 3. maõamakkaë avaikku varutal. 4. mu­mo×ivēr avaiyil e×untu, puavait talaimai tāīki, ittirumaõattai muņittuttarumpaņi i­­ārai všõņikkoëkiŸš­mu e­Ÿu mu­ mo×ital. 5. avaiyattāri­ cārpil oruvar atai, punāīkaë ātarikkiŸēmmu e­Ÿu va×imo×ital. 6. mu­ mo×intār, va×i mo×intār avait talaivarai a×aittuvantu ciŸappuŸutti irukkai kāņņutal. 7. avait talaivar mu­­urai. 8. tirumaõam naņattutal: maõappeõ, pui­­ārai nā­ e­ vā×kkait tuõaivarākak koõņu vā×kkai naņatta oppukiŸš­mu e­Ÿu collal. maõamaka­um avvāŸu collal. ata­mšl iruvarum mālai māŸŸutal; kaõaiyā×i māŸŸutal. puvā×kamu e­a mu×aīkutal. 9. talaivar maŸŸum aŸi¤ar maõamakkaëai vā×ttutal. 10.varicai: avaiyattārkku veŸŸilai, pākku mutaliya va×aīkutal. inta naņaimuŸaikku mutalnāëš nãtima­Ÿattil maõamaka­ maõamakaë maõappativu ceytu koëva tuõņu. piŸakum pativu aŸivippuc ceytu koëëalām. ikkaruttai vaittš curukkamākak kavitai naņaiyil ãõņu e×utiyuëëš­. iīku kāņņiya tiņņam perum pālum naņaipeŸuki­Ÿatu e­patu tavira, ippaņittā­ naņattappaņa všõņum e­Ÿu kaņņuppaņuttiyatākātu. ita­ilum curukkamā­a muŸaiyil naņattik koëëalām. ātali­āltā­š itu puraņcit tirumaõam? -- pāratitāca­ 1 avaiyattār akaval varuka varuke­a malarkkai kåppit tirumaõa makkaņku uriyēr etirkoëat tirāviņa nāņņup peruīkuņi makkaë arivaiya rēņuvan tamarnta­ar niŸaiyavš! ku×alum mu×avum po×inta i­­icai ma×aiyai niŸuttiēr maŸava­ e×untu,tš­ ma×aipo×i vā­pēl māttami× ciŸakkat tirāviņa nāņņuppaõ pāņi­ā­; oruperu maki×cci nilaviŸŸu avaiyattš. maõamakkaë varukai maõamakaë tē×imār cå×avum, maõamaka­ tē×ar cå×avum tē­Ÿi avaito×utu yuirukkaru e­Ÿu tē×ar iyampa irukkaiyil iruvar amarnti runta­ar. 2 mu­ mo×ital ma­­ucãr maõappeõ, maõamaka­ cārpil mu­mo×in tārēr muttami× aŸi¤ar: putirāviņanāņņup peruīkuņi makkaëš, arumait tē×iyãr tē×arš aŸi¤arš, e­Ÿa­ vaõakkam šŸŸaruë vãrkaë. i­Ÿu naņaipeŸa irukkumit tirāviņar puraņcit tirumaõap peruīkåņ ņattiŸkut talaimai tāīkavum nilaimai uyara maõamakaë maõamaka­ vā×kkai oppantam niŸaivšŸ Ÿavumperi yārai muŸaiyil všõņi­š­ mu­­uŸa vaõaīkiyš.mu va×i mo×ital avaiyat tāri­ cārpilēr aŸi¤ar, pumu­mo×in tāri­ po­mo×i na­Ÿoppu ki­Ÿēmmu e­Ÿār i­itš. všõņukēë mu­mo×in tārum, va×imo×in tārum pi­­arap periyār iruppiņam nāņi, pue×untaruëmu ke­Ÿš irukai kåppi mo×intu cãrceytu mu­­uŸa amainta irukkai kāņņat tami×ccoŸ perukkaip periyār toņaīki­ar na­Ÿš: 3 avaittalaivar cšra cē×a pāõņiyar va×ivaru tirāviņa nāņņup peruīkuņi makkaëš, arumait tē×iyãr tē×arš aŸi¤arš, tāīkaë iņņa paõiyait talaikkaõintu ãīkuc cilacol iyampu ki­Ÿš­. āriyar milšccar ātalāl, āriyattu všri­ar pārppa­ar všŸi ­attavar ātalāl, avari­ všta mantiram tãtu payappa­a ātalāl, tirāviņar vā×u māŸu ma­aīkoëār e­patum, tā×a i­­alš cå×uvār e­patum, a­Ÿāņa vā×vil aŸintēm ātalāl, nammo×i, namkalai, nam o×ukkam nampšr oņpam naņaimuŸai māykkavš tammo×i tãyatam takaiyilā muŸaikaëai maõamutal, tirāviņarvā×kkai muŸaikaëil iõaikka avarkaë eõõi­ar ātalāl āriyar pārppa­ar aņāmaõa muŸaiyai všroņu cāykka všõņum a­Ÿē? ami×tait tami×e­Ÿu pšcum a×akiya tami×maõa vãņņil umi×at takka vaņamo×ik kåccalā? i­pa vā×vu toņaīkaiyil naņuviŸ cuņu neruppā? tāytan taimār tava¤ceytu peŸŸa­ar tåyperuī kiëai¤ar cå×ntiruk ki­Ÿa­ar oruma­ap paņņa tirumaõa makkaëaip periti­pam peŸuka peŸuka e­Ÿu vāykku maki×vāy vā×tta irukkaiyil šyttiīku vā×umēr nāykke­­a všlai? å×i toņaīkaiyil oëitoņaīku måvšntu vā×aiyaņi vā×aiyāy vanta tirāviņar cå×ntiī kirukkaiyil cå×cci ya­Ÿi štuīkeņņa pārppuk kiīke­­a všlai? nallaŸam nāņum nammaõa makkaņkuk kallā­ kaippaņum pulle­ ceyyum? mi¤cum kātalar meyya­ pirukkaiyil ke¤cip pi×aippē­ pa¤cāīka mš­ē? tãtilā mikappala tirāviņa maŸavar ātara virukkaiyil, aŸivilā­ paņaitta cāõimuõ ņaīkaë cāyppa te­­a? kã×neŸic caņaīkukaë ki×ippa te­­a? maõatti­ maŸunāë maõappeõ õāëait taõkatirc celva­ puõarat taruvatām! iraõņām nāëil i­pac celviyaik kantaru varpāl kalappuŸac ceyvatām! tãe­um teyvam m孟ām nāëil tåyaëpāl i­pam tuykkac ceyvatām! nālām nāëtā­ maõamaka­ puõarvatām! tirāviņa makkaëi­ cevišŸku mēitai? vaitika maõattai meye­a oppiņil tami×ar paõpu talaicā yātē? teyvam to×āaë ko×una­ to×ute×uvāë peyye­ap peyyum ma×aie­ap pšcum tiruvaë ëuva­ār tiruneŸi māyppatē? tirāviņar puraņcit tirumaõam purinti­ puŸuka tirumaõa makkaëš! vā×kkai oppantam paɟoņai veõpā tirāviņa nāņņup peruīkuņi makkaë iruvartam vā×kkaiop pantam i­itāka - nãvir cā­Ÿāka - nika×ttuvik ki­Ÿš­nā­. "pāvaiyãrš!* uīkaë pāīkil amarntuëëa * pāvaiyãrš - maõamakaëārš. āņavar tammai aŸivãrē? a­­āraik kåņium vā×kkait tuõaiyākak koëëa uŸuti uraippãrē?" e­Ÿu vi­ava, uŸuti avvāŸš uraittār makaëārum. "tē×arš!* pāīkiluëëa tē×iyarait tšrntãrē? * tē×arš - maõamaka­ārš vā×unāë vā×kkait tuõaiyākak koõņãrē? āyi­ uŸuti aŸivikka!mu e­­avš, tåyar avvāŸš uŸutiyum colliņa vā×iya nãvire­ap periyār vā×tti­ār! vā×iya e­Ÿavaiyuë makkaëelām vā×tti­ār! tāro­Ÿait tāīkittam ko×unarkkš cåņņa nšri×ai yārkkum neņuntā ravarcåņņak kaiyiŸ kaõaiyā×i kaņņa×akiyār ka×aŸŸit tuyyamaõa vāëarait toņņaõiya, a­­avarum tamā×i, maīkaiyarkkut tantu maki×ntamarntār! cemmaip periyār aŸamo×ikaë ceppuki­Ÿār: aŸa mo×ikaë "a­pum aŸa­um uņaittāyi­ ilvā×kkai paõpum paya­um atu" e­Ÿār vaëëuva­ār. ilvā×vil a­pum aŸamum irukkume­il nallata­mai nallapaya­ nāëum aņaiyuma­Ÿē? "ma­aittakka māõpuņaiyāë ākittaŸ koõņā­ vaëattakkāë vā×kkait tuõai" e­Ÿār vaëëuva­ār! vā×kkait tuõaivi ma­aikkuriya māõpukoõņu vā×vil ava­i­ varuvāy aŸintu celavu ceyalvšõņum e­patu ma­Ÿiyum, "taŸkāttut taŸkoõņā­ pšõit takaicā­Ÿa coŸkāttuc cērvilāë peõ" e­Ÿu colki­Ÿār. ta­­aiyum takkapaņi kāttuk koëalvšõņum ta­ko×una­ ta­­aiyum kāttiņal všõņum cãrcāl tirāviņar paõpu citaiyāmal niŸpavaëš peõõāvāë. "maīkalam e­pa ma­aimāņci maŸŸata­ na­kalam na­makkaņ pšŸu" peŸuka. "va×aīkuva tuëvã×ntak kaõõum pa×aīkuņi paõpi­ talaippirital il"maŸa vātãr. "iëivari­ vā×āta mā­am uņaiyār oëito×u tšttum ulaku" teëika. maõamakaëārš, maõamaka­ārš iõainti­ puŸŸuna­ makkaëai 㭟u perumpuka× peŸŸunãņå×i irunilattu vā×kai­itu. na­Ÿi kåŸal aŸucãr viruttam maõamakkaņ kuriyār āīku vā×ttolik kiņai e×untš, "maõavi×āc ciŸakka ãõņu vantārkku na­Ÿi! inta maõaavait talaimai tāīki maõamuņit taruë purinta uõarvuņaip periyārk keīkaë uëamārnta na­Ÿi" e­Ÿš kaikåppi, aīke varkkum aņaikāyum kaņitu nalki vaikali­ i­iti­ uõõa varuke­a a×aippā rā­ār! peyke­ap peyta i­pap peruma×ai icaiyš yāka uykavš maõamakkaë tām e­ae×um uëëār vā×ttš. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa pāratitāca­ kavitaikaë m孟ām tokuti muŸŸum.