Paratitacan Kavitaikal - part 2
 
Input: Mr.P.K.ilango


puraņcikkavi¤ar pāratitāca­ 
 kavitaikaë - iraõņām tokuti 
(66 kavitaikaë)  


mi­­uraiyākkam: tiru.pā.kā.iëaīkē, ãrēņu, tami×nāņu, intiyā.
pi×ai tiruttam  : tiru.pā.kā.iëaīkē, ãrēņu, tami×nāņu, intiyā. 
uyaruraik kuŸimo×iyākkam: tiru ku. kalyāõacuntaram, lucā­, sviņcarlāntu.


(c) Project Madurai 1999-2003
Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of 
electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the internet. 
Details of Project Madurai are available at the website 
 http://www.projectmadurai.org/ 
You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact.
 

___________________________________________________________________

THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. 
                                       
Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding:
                                       
description             character  =ASCII   
                                       
long a                  ā             224   
long A                  â             226   
long i                  ã             227   
long I                  ä             228   
long u                  å             229   
long U                  æ             230   
vocalic r               į             231   
vocalic R               č             232   
long vocalic r          é             233   
vocalic l               ë             235   
long vocalic l          í             237   
velar n                 ī             239   
velar N                 đ             240   
palatal n               ¤             164   
palatal N               Ĩ             165   
retroflex t             ņ             241   
retroflex T             ō             242   
retroflex d             ķ             243   
retroflex D             ô             244   
retroflex n             õ             245   
retroflex N             ö             246   
palatal s               ÷             247   
palatal S               ø             248   
retroflex s             ų             249   
retroflex S             ú             250   
anusvara                ü             252   
capital anusvara        ũ             253   
visarga                 ū             254   

long e                  š             185   
long o                  ē             186   
l underbar              ×             215   
r underbar              Ÿ             159   
n underbar              ­             173   
k underbar              É             201   
t underbar              Â             194   
                                       
Other characters of the CSX encoding table are not included.
Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order 
to facilitate word search.             

For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings 
and formats see:
www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf
and
www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf
___________________________________________________________________




puraņcikkavi¤ar pāratitāca­ 
kavitaikaë - iraõņām tokuti 
(66 kavitaikaë )  

uëëuŸai
 
 
  
  tirāviņa nāņņuppaõ


2.00  tirāviņa nāņņuppaõ mi­patippu  

  ciŸukāppiyam


2.01  pēr maŸava­ mi­patippu  
2.02  o­patu cuvaimi­patippu  
2.03  kātal vā×vu mi­patippu  

     iyaŸkai


2.04 iyaŸkaic celvammi­patippu  
2.05   atikālai     mi­patippu  
2.06   vā­ampāņi mi­patippu  
2.07   māvalipurac celavu    mi­patippu  
2.08 irucuņarum e­ vā×vum   mi­patippu  
2.09 te­Ÿal   mi­patippu   

  kātal


2.10 to×ute×uvāë   mi­patippu  
2.11  collum ceyalum   mi­patippu  
2.12   iruvar oŸŸumai    mi­patippu  
2.13   pantupaņņa tēë     mi­patippu  
2.14 ta­mā­a ulaku   mi­patippu  
2.15   meyya­pu     mi­patippu  
2.16   peŸŸēr i­pam mi­patippu  
2.17   paõamum maõamum    mi­patippu  
2.18 tirumaõam   mi­patippu  

  karutturaip pāņņu  


2.19 talaiva­ k域u   mi­patippu  
2.20 talaivi k域u  mi­patippu  
2.21  tē×i k域u  mi­patippu  
2.22   katavu pšcumā?  mi­patippu   

   pārati  


2.23 putuneŸi kāņņiya pulava­ mi­patippu  
2.24  tš­kavikaë tšvai    mi­patippu  
2.25  pārati uëëam  mi­patippu  
2.26   makā kavi      mi­patippu  
2.27 centami× nāņu    mi­patippu  
2.28   tiruppaëëi e×ucci  mi­patippu  
2.29   nāņaka vimarica­am mi­patippu   

 tirāviņa nāņu


2.30  i­appeyar mi­patippu  

 tirāviņa­


2.31 tirāviņa­ kaņamai  mi­patippu  
2.32   atu muņiyātu  mi­patippu  
2.33   pirivu tãtu    mi­patippu  
2.34 uõaravillai   mi­patippu  
2.35   uyir peritillai   mi­patippu  
2.36   i­i eīkaë āņci mi­patippu  
2.37   tami×a­ukku vã×cciyillai mi­patippu  
2.38 tami×a­  mi­patippu  
2.39 pakai naņukkam   mi­patippu  
2.40 kåvāy karuīkuyilš!  mi­patippu  
2.41  tami×arkaëi­ e×utukēl  mi­patippu  
2.42   icait tami×  mi­patippu  
2.43   ciŸuttaiyš veëiyil vā!  mi­patippu  
2.44 tãvāëiyā?   mi­patippu  
2.45  pa­­ãrc celvam   mi­patippu   
 
 pa­maõittiraë


2.46   aŸam ceyka mi­patippu  
2.47   kaŸpa­ai ulakil  mi­patippu  
2.48 ku×antai mi­patippu  
2.49 to×il   mi­patippu  
2.50 ku×antaip paëëikkåņam tšvai  mi­patippu  
2.51  kaņavuëukku vāl uõņu   mi­patippu  
2.52   malaiyiliruntu  mi­patippu  
2.53   enta nāëum uõņu  mi­patippu  
2.54 peõkuraīkut tirumaõam mi­patippu  
2.55   kaŸpi­ cēta­ai   mi­patippu  
2.56   talaiyuõņu! ceruppuõņu! mi­patippu  
2.57   eõõatti­ toņarpš!  mi­patippu  
2.58 caīkaīkaë    mi­patippu  
2.59 kuņiyā­ava­  mi­patippu  
2.60 maņamai ēviyam mi­patippu  
2.61  nāņakam - ci­imā nilai mi­patippu  
2.62   paņatto×iŸ paya­ mi­patippu  
2.63   vaëëuvar va×aīkiya muttukkaëmi­patippu  
2.64 icaipeŸu tirukkuŸaë  mi­patippu  
2.65   vā×vu   mi­patippu  
2.66   koņņu muracš! mi­patippu   
 
 
 


  kavi¤ar pāratitāca­ 
puraņcik kavitaikaë - iraõņām tokuti 
   


    

 2.0    tirāviņa nāņņuppaõ
   
 
    icai -- mēka­am               tāëam -- āti

vā×ka vā×kavš
vaëamār ematu tirāviņa nāņu
vā×ka vā×kavš!

cå×um te­kaņal āņum kumari
toņarum vaņapāl aņalcšr vaīkam
ā×um kaņalkaë ki×akku mšŸkām
aŸivum tiŸalum ceŸinta nāņu.
  vā×ka vā×kavš...

paõņait tami×um tami×il malarnta
paõõikar teluīku tuëumalai yāëam
kaõņai nikarka­ ­aņame­um mo×ikaë
kama×ak kalaikaë ciŸanta nāņu.
   vā×ka vā×kavš...

aëëum cuvaicšr pāņņum kåttum 
aŸivi­ viëaivum ārntiņu nāņu
veëëap pu­alum å×it tãyum
vškac cãŸum maŸavarkaë nāņu.
   vā×ka vā×kavš...

akilum tškkum a×iyāk ku­Ÿam
a×akāy muttuk kuviyum kaņalkaë
mukilum cennelum mu×aīku na­cey 
mullaik kāņu maõakkum nāņu.
   vā×ka vā×kavš...

amaivām ulaki­ makkaëai yellām
aņināë 㭟a a­­ai tantai
tami×arkaë kaõņāy aŸivaiyum åņņic
cākāt talaimuŸai ākkiya nāņu.
   vā×ka vā×kavš...

āŸŸil pu­ali­ 域il ka­iyi­ 
cāŸŸil te­Ÿal kāŸŸil nalla
āŸŸal maŸavar ceyalil peõkaë
a×akil kaŸpil uyarnta nāņu.
   vā×ka vā×kavš...

pu­aliņai må×kip po×iliņai yulavip
po­­ār i×aiyum tukilum påõņu
ka­imo×i pšci illaŸam nāņum
kātal mātar maki×uŸum nāņu.
   vā×ka vā×kavš...

tiīkaë vā×ka ceīkatir vā×ka
te­Ÿal vā×ka centami× vā×ka
iīkut tirāviņar vā×ka mikavš
i­pam cå×ntatš eīkaë nāņu.
   vā×ka vā×kavš...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
 
 2. 2     ciŸukāppiyam 

      

2.1 pēr maŸava­

 
  1
(kātala­i­ pirivukku āŸŸātavaëāyt talaivi ta­iyš varuntukiŸāë.)
          talaivi  
e­Ÿa­ malaruņal iŸuka aõaikkumak
ku­Ÿunšr tēëaiyum, koņuttai­ pattaiyum
uëammaŸak kātš orunoņi yš­um!
e­aiava­ pirintatai evvāŸu poŸuppš­!
vā­a nilavum, vaõpu­al, te­Ÿalum
å­aiyum uyiraiyum urukki­a! intak
kiëippšc cēe­il ki×ittatu kātaiyš!
puëittatu pālum! påneņi nāŸŸam!
(kātala­ varum kālaņi ēcaiyiŸ
kātaic celuttukiŸāë.)
kālaņi ēcai kātil vi×untatu.
nãëavāë arai cumanta kaõ
õāëa­ varuki­ Ÿā­illai aņņiyš!

    2 
(talaiva­ varukai kaõņa talaivi vaõakkam pukalukiŸāë.)
             talaiva­
vā×ie­ a­pu mayilš, e­aippār!
cå×umnam nāņņut tēlāp perumpaņai
kiëampiŸŸu! muracoli kšënã! viņaikoņu!
(talaivi tiņukkiņukiŸāë. avaë 
mukam tu­pattil tēykiŸatu.)
              talaivi
maīkai e­­uyir vāīka vantāy!
o­Ÿum e­vāy uraiyātu kāõka!
             talaiva­
pāõņi nāņņaip pakaiva­ cå×ntā­!
āõņakai e­kaņa­ e­­a a­­amš?
nāņu tā­š nammaip peŸŸatu?
nāmš tāmš nāņņaik kāppavar?
uņalum poruëum uyirum 㭟a
kaņalnikar nāņņaik kāttaŸ ka­Ÿē?
pi×aippuk karuti a×aippi­Ÿi vanta
a×ukkuëat tāriya arivainã a­Ÿš!
olkāp perumpuka×t tolperum pa×aīkuņi
nalliyal naīkai, naņukkuŸal takumē? 
ve­Ÿuvā e­Ÿu na­Ÿu vā×ttic
ce­Ÿuvara viņaikoņu cirippoņum kaëippoņum!
              talaivi
piriyā tu­pāl peŸŸa i­pattai
ni­aintuëam, kaõõil nãraic cšrttatu!
vā×aiyaņi vā×aie­a vantae­ māõpu
vā×iya ce­Ÿu varuka e­Ÿatu.
(talaiva­ talaiviyai āratta×uvip piriyā 
uëattēņu pirintu celkiŸā­.)

                3 
(pakaiva­ vāëoņu pērkkaëattil etirp paņuki­Ÿā­; vāëai uruvuki­Ÿā­.
talaiva­um vāëai uruvuki­Ÿā­.)
             talaiva­
pakaiyš kšënã, pāõņimā nāņņi­
māppuka× maŸavari­ va×ivan tava­nā­!
e­vāë u­uyi rirukkum uņalaic 
ci­­a pi­­am ceyya vallatu!
vāëai eņuni­ vallamai kāņņuka.
(iruvarum vāņpēr purikiŸārkaë.)

                4
(talaiva­ etiriyi­ vāë pukunta ta­ mārpaik kaiyāl a×uttiyapaņi cāykiŸā­.)
             talaiva­
āe­ mārpil ava­vāë pāyntatš!
(taraiyil vã×ntu, nāŸŸicaiyaiyum pārkkiŸā­.)
e­­ai nēkki e­Ÿa­ arumaik
ka­­al mo×iyāë, kaõõãr ukuttuc
cāppāņum i­Ÿit tā­ni­ Ÿiruppāë.
e­nilai avaëpāl yārpēy uraippār?
(vā­il paŸavai o­Ÿu mitantu pēvataik 
kāõuki­Ÿā­.)
paŸavaiyš o­Ÿukšë! paŸavaiyš o­Ÿukšë!
nãpēm pāīkil nšri×ai e­ma­ai,
māperum vãņņu maõioëi māņiyil
ulavātu mš­i, uraiyātu cevvāy,
imaiyātu všŸkaõ, e­mšl karuttāy
iruppāë avaëpāl i­itu kåŸuka:
perumaiyai u­atu arumai maõāëa­
aņaintā­. ava­ta­ a­­ai nāņņuk
kuyiraip paņaittā­. uņalaip paņaittā­.
e­Ÿu kåŸi škuka maŸantiņšl!
(talaiva­ tēë uyartti uratta kuralil)
pāõņi mānāņš, pāvaiyš!
všõņi­š­ umpāl mãëā viņaiyš! 


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2. 2  o­patu cuvai

 
  1. uvakai 
(iravu! avaë māņiyil ni­Ÿapaņi tā­ varac 
colliyirunta kātala­ai etirpārkki­Ÿāë. 
ava­ varuki­Ÿā­.)

             kātala­
e­mšl u­Ÿa­uk ketta­ai a­paņi!
e­uyir nãtā­! e­­uņal nãtā­!
u­­ai ya­Ÿiiv vulaki­ āņciyum
po­­um všõņš­, puka×um všõņš­.
kāttirup pš­e­ak ka×aŸi­ai vantš­.
påttiruk kumu­ putumukam kāņņi­ai.
māëikai ucciyi­ cāëaram nãīki
nålš õiyi­aik kālviral paŸŸit
tottum kiëipēl toņarntiŸaī kuvatāy
mutte×ut ta¤cal e×uti­ai! uyirš
iŸaīkaņi šntum e­kai nēkki!
(avaë nålšõi va×iyāka iŸaīkukiŸāë.)
              kātala­
vā paŸantu! vāvā mayilš!
(avaëait tēëil tāīki iŸaīkukiŸā­.)
             kātala­
vaëaintatu kaiyil māmpa×ak kulaikkiëai!
oršoru muttam utavu. cari!paŸa!
(iruvarum viraintu ce­Ÿu aīkirunta ēr 
kutiraimšl šŸi appuŸap paņukiŸārkaë.)

             2. viyappu 
(iruvarum oru cēlaiyai aņaikiŸārkaë.
kutiraiyai oru marattil kaņņi)
              kātala­
vantu cšrntēm malarccē laikkaõ!
e­­iru tēëum u­uņal tāīkavum,
u­­iru malarkkaikaë e­mey ta×uvavum
ā­atu! nakari­ai aka­Ÿēm eëitil!
(iruvarum ulāvuki­Ÿa­ar.)
              kātala­
cēmpik kiņanta tēkai māmayil 
ta×aivā­ kaõņu ma×aivā­ e­Ÿu
kaëittāņu ki­Ÿatu kāõaņi! viyappitu!
(ciŸitu tolaivil cellukiŸārkaë.)

            3. i×ippu 
             kātala­
kuëëamum taņippum koõņa māmarat
tirukiëai naņuvil orumukam terintatu!
curuīkiya vi×iyā­; curuõņa mayiri­a­;
i×inta tēŸŸatta­ e­­apārk ki­Ÿā­?
namainēkki š­ava­ nakaru ki­Ÿā­?
uŸŸuppār! ava­ oruperuī kaëva­.
kālaņi ēcai kāņņātu mellaak
koņiyē­ nammšŸ kuŸiyāy varuvatai
uõarka! a­puk kuriyāy uõarka!
(tammai nēkki varum attãya­ai 
iruvarum pārkkiŸārkaë.)

        4. vekuëi (kēpam)  
             kātala­
vekuëiyai e­uëattu viëaikki­ Ÿā­ava­!
pulipāyn tiņume­il pēyo×in tiņumnari!
(kātala­ kaõõiŸ ka­al e×uki­Ÿatu. ta­
uëëaīkai maņaīkuki­Ÿatu. antak kaëva­ 
ta­­ai neruīkuvataiyum kātala­ kāõu
ki­Ÿā­. kātali kāõuki­Ÿāë.)

             5. nakai 
             kātala­
naņņu vã×ntā­ naņai taņumāŸi!
kaëëuõ ņā­.av veëëatti lšta­ 
uëëam karaittā­. uõarvi ×antā­.
uņaintatu mu­pal o×ukiŸŸu kuruti!
(iruvarum cirikkiŸārkaë.)
              kātala­
āntaipēl vi×ittā­. aņaīkāc cirippai
namakkup peõõš nalvirun tākki­ā­.
(iruvarum maŸupuŸam cellukiŸārkaë.)

              6. maŸam (vãram)   
             kātala­
e­­a mu×akkam? yāriīku vanta­ar?
kālpaņņuc caruku kalakala e­Ÿatu.
(uŸaiyi­i­Ÿu vāëai uruvum ēcai kšņkiŸatu.)
             kātala­
eva­ē uŸaiyi­i­ Ÿuruvi­ā­ vāëai;
olio­Ÿu kilukke­Ÿu kšņņatu peõõš!
orupuŸam caŸŸš otuīki niŸpāy.
ni­atu tantai nãõmuņi ma­­a­
a­uppiya maŸava­ ava­š pēlum!
(kātali orupuŸam maŸaintu, naņappatai 
uŸŸu nēkkiyirukkiŸāë.)
             kātala­
(ta­­etir vantu ni­Ÿa maŸava­ai nēkki)
araca­ āõaiyāl aņaintava­ nãyē?
muracu mu×aīkum mu­Ÿiluk kappāl
araõma­ai pu­ainta a×aku māņiyil
vaittapå mālaiyai vāņātu koõarntatu
ittēë! u­aiiī ketirppatum ittēë!
nšri×ai i­Ÿi nilaikkātu vā×ve­ak
kēri avaëaik koõarntatum ittēë!
pērmaŸa varcå× pārš etirppi­um
nšril etirkka ni­aittatum ittēë!
uŸaiyi ­i­Ÿu vāëai uruvi­š­.
tami×nāņņu maŸava­nã tami×nāņņu maŸava­nā­
e­­aiyum e­pāl a­puvait tāëaiyum
na­Ÿu vā×tti naņa vantava×i!
ilaie­il cummā irātš; toņaīkupēr!
(vāņpēr naņakkiŸatu.)
             kātala­   
māõņa­ai! e­vāë mārpil šŸŸāy;
vā×i tē×ā! ni­peyar vā×i!
(vantava­ iŸantu paņukiŸā­.)

                7. accam     
(kātala­ ta­ kātaliyait tšņic celkiŸā­.)
             kātala­   
a­pu melliyal, a×akiyēë eīkš?
peruvāy vāņpal arimāt ti­Ÿatē!
ko¤cum kiëëai a¤ca a¤ca
va¤cak kaëva­ māyttiņ ņā­ē!
(tšņic celluki­Ÿā­. pala puŸaīkaëilum
ava­ pārvai cu×alki­Ÿatu.)

                8. avalam 
(kātali orupuŸam iŸantu kiņakkiŸāë. kātala­ kāõukiŸā­.)
              kātala­   
aiyakē avaëtā­! avaëtā­! māõņāë.
porivi×ik kaëva­ puyale­at tē­Ÿi
a×aku viëakkai avittā­! nalla
kavitaiyi­ cuvaiyaik kalaittā­ aiyakē!
e­Ÿa­ a­pš, e­Ÿa­ uyirš!
e­­āl vantāy, e­­uņa­ vantāy.
po­­ām u­­uyir pē­atu! kurutiyi­
cšŸŸil mitantatu­ cāŸŸuc cuvaiyuņal!
kaõkaë poŸukkumē kāõa u­nilai?
eõõam veņittatš! ellām nãe­a
iruntš­; ivvakai ivviņam iŸantāy!
ta­ittš­, uyvilai. taiyalš, taiyalš!
e­pāl iyaŸkai ãnta i­pattaic
cuvaikkumu­ maõõil cuvara vaittuk
kaõõãr perukkinā­ kataŸa vaittatš!
aiyakē pirintāy! aiyakē pirintāy!

              9. aŸanilai     
kalvi illārkkuk kalvi ãkilār
celvam illārkkuc celvam ãkilār
pacippiõi, maņamaip parimšl šŸi
cākkāņu nēkkit ta­inaņai koõņatu!
a­pē aruëē aņakkamē poŸumaiyē
i­colē e­­a iruttal kåņum?
vā×ā­ oruva­ vā×vā­aik kāõi­
vã×a iņumpai viëaikki­ Ÿā­š!
vaiyam uyyu māŸu
ceyva­a ceytu kiņappš­ i­itš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.3.  kātal vā×vu

     o­Ÿu  
maõam muņintatu.
ta­iyiņam, viņutalaipeŸŸa iraõņuëëam, aëavu 
kaņanta a­pu - ivai maki×ccik koņiyšŸŸik 
kātal muracu mu×akki­a - i­pa vi×ā! muņivillai.

                iraõņu     
orunāë avarkaë inta ulakil iŸaīki vantu
pšcaluŸŸārkaë.
"makkaë toņarpillātatu. te­Ÿalil cilirkkum
ta×ai maraīkaë uëëatu. 域iŸ ciŸanta nãr nilaiyi­
tuŸaiyil amainta nu×aivāyilullatu. a×akiya 
ciŸukuņil! nām aīkš taīkalām - itu e­ avā 
attā­."
"ām! kuŸaivaŸŸa ta­imai!"
paŸantārkaë.
                 m孟u     
"nāyi­ nākkaip pē­Ÿa civanta mellaņiyait
tåkkivai kuņicaiyil."
"nā­ maņņumā?"
atirntatu avaë uëëam!
imaippētil o­Ÿil o­Ÿu putainta iraõņuņal
kuņicaiyil nu×ainta­a.
"viņņup pirivš­ e­Ÿu accap paņņāyā?"
"ma­­ikka všõņum!"
kuņicai cāttap paņņatu.
nāvaŸpa×am nãrnilaiyil vi×untu koõņirukkum
iccic ce­Ÿa oli kuņicaikkuë ce­Ÿatu. atš
oli kuņicaiyi­i­Ÿum veëivantatu. itu etiroli
ya­Ÿu!

                 nā­ku      
"tškkum atil uņal pi­­iya cãntaŸ koņiyum
pār, nammaippēla!"
"illai, araõma­ai kacantāl a×akiya kuņilil
kuņiyšŸat tškku naņavātu; cãntal nakarātu."
vā­il ēr oli!
"vaikaiyi­ maīkiya oëiyil maīkāta i­­icaiyai 
utirtta­a vā­ap puņkaë, āõum peõõumāka!"
"nāmum vā­il -- aņaņā ciŸakillaiyš!"
nãrnilai kaņņit ta×uvik koõņatu iruvaraiyum.

                 aintu     
"keõņaikaë tuëëi viëaiyāņi nãri­ aņimaņņattil 
aëëi nukarva­a i­pattai!"
"nāmum aīku i­pam nukarvēm -- aņaņā, nām 
mã­kaëallavš!"
kaõõimaippētu nā­ nãrukkuë oëintu koëkiŸš­!
piŸpakutiyum kšë."
"niŸuttuīkaë! muŸpakutiyš e­ pāti uyiraip pēkki
viņņatu!"
māŸŸic cuvaikkum nā­ku vi×ikaë tammiŸ piriyāmal
nãrāņi­a.

                  āŸu     
"karaiyšŸuīkaë e­­ēņu."
"mālaiyi­ kuëirum na­ainta cšlaiyi­ kuëirum
u­ i­pattaip perukkavillaiyā?"
"tavaŸu! nam iruvarkkum naņuvil muyal nu×aiyum veëi, 
itaŸku na­ainta āņai kāraõam."
"atē nammai nēkki nam vãņņu āë."
kuņicaiyil maŸaintārkaë ēņi!

                  š×u     
"a×aittuvarac co­­ārkaë appā."
"š­?"
"kappal vantirukkiŸatu."
"mellap pšcu!"
"e­­a ēcai kuņicaiyi­ uņkaņņil? viņņu 
viņņu icaikkum oruvakaic ciņņuk kural!"
"e­­a co­­ār appā?"
"a­uppa všõņumām ummai."
"ciīkaikkā?"
"ām. -- e­­a aīkš tiņņe­Ÿu vi×unta 
uņali­ ēcai!"
"nālu nāņkaë nãņikkalāmā?"
"i­Ÿaikkš! ite­­a kuņicaiyil veëëam?"
"nã pē! itē varuki­Ÿš­."
                  eņņu     br>
"tšmpi a×utu tiņņe­Ÿu vã×ntu kaõõãrai 
āŸāyp perukki­ai a­puņaiyāëš!"
"iŸakkamāņņš­ attā­, u­aiviņņup 
piriyavillai e­Ÿu nãīkaë uŸuti kåŸumaņņum."
"kaņamai e­ vāyai aņaikkiŸatu." 
"e­ maņamai kiņantu tuņikkiŸatu."
"maņamai alla; uyiri­ iyaŸkai."
" 'tantai coŸpaņi naņakkaņņum e­ attā­'
e­Ÿu e­ ne¤cukkuk kåŸa e­­āl muņikiŸatu;
uyirukkuc colli niŸutta muņiyavillai."
                 o­patu    
"tē×i, nā­ appāviņam pēkiŸš­."
"nãr nilaiyai aņutta kuņicaiyilā appā irukkiŸār?"
"e­ kālkaë e­­ai šmāŸŸuki­Ÿa­a. e­ pirivāl 
avaë cākiŸāë! ce­Ÿu kāppāŸŸu."
"evvaëavu nšram?"
"nšramā?"
"etta­ai nāë?"
"nāëā? aņutta āõņil vantuviņuvš­."
"kāl nā×ikai cākkāņņi­ katavaic cāttip piņittuk 
koõņirukka muņiyum. aiyā! aņutta āõņil avaë 
uņali­ tukaë kalanta maõõum maņki veëiyuņa­
veëiyāyk kalantate­Ÿa katai pa×amaiyāyviņum."
"e­ tu­pa uëëattait tantaiyiņam kåŸukiŸš­."

                  pattu   
(nålšõiyil a×ukural, kaõõãr -- ava­ kappalšŸukiŸā­.")
kappalukkuë - "iīkš uņkāra všõņum nãvir."
"kaõava­um ma­aiviyum taīkum iņamallavā itu?"
"iŸantiruppāëā­āl, atu avaë ceyta mutal 
kuŸŸam. iŸantaceyti e­ kātil eņņātirukka
muya­Ÿiruppāëā­āl atu iraõņāvatu kuŸŸam."
"iraõņāvatu kuŸŸattiŸku avaë āëākavillai.
ta­ nilaiyai viëakkumpaņi e­­ai a­uppi­āë."
"paya­aŸŸatu ivvulakam! oru paŸŸu e­­ai vāņņu
ki­Ÿatu. avaë iŸantāë; ātalāl nā­ iŸantš­.
itai avaë aŸiyāëš! nãvir cā­Ÿākak kaņalil 
kalakkiŸš­."
cirippu! - iraõņu iëai¤arkaë tē×iyum talaiviyu
mākiŸārkaë.
"attā­! nām iruvarum ciīkaikkup pēkiŸēm."
"tē×i! e­ māmāviņamum attaiyiņamum uņalum
uyirumāka iruvarum celluki­Ÿārkaë e­Ÿu kåŸu!"
vā×ka, kātal vā×vu!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  

 iyaŸkai

      

2. 4. iyaŸkaic celvam
  
 
virinta vā­š, veëiyš - eīkum
    viëainta poruëi­ mutalš!
tirinta kāŸŸum, pu­alum - maõõum
      centã yāvum tantēy.
terinta katirum nilavum - palavāc
      ceŸinta ulaki­ vittš!
purinta u­Ÿa­ ceyalkaë - ellām
      putumai! putumai! putumai!

acaivaic ceytāy āīkš - oliyām
      alaiyaicceytāy nãyš!
nacaiyāl kāõum vaõõam - nilamš
      nā­kāy viriyac ceytāy!
pacaiyām poruëkaë ceytāy - iyalām
      paintami× pšcac ceytāy!
icaiyām tami×ait tantāy - paŸavai,
      šnti×ai i­imaik kuralāl!

ellām acaiyac ceytāy - uyirkaë
      eti­um acaivaic cšrttāy.
collāl icaiyāl i­pam - emaiyš
      tuykkac ceytāy aņaņā!
kallā mayil, vā­kē×i - puŸavukaë
      kāņņum cuvaicšr acaivāl
allal vilakkum 'āņaŸ - kalai'tā­
      amaiyac ceytāy vā×i!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.5. atikālai

 
amaitiyil oëi arumpum atikālai - mika
a×akā­a iruņcēlai ta­il
    amaitiyil oëi...

imai tiŸantš talaivi kšņņāë - cšval
e×untiruppãr e­Ÿu kåval
    amaitiyil oëi...

tami×ttš­ e×untatu vãņņi­ar mo×iyelām
taõõãr iŸaintatu talaivāyil va×iyelām
amaitta kēlam i­ittatu vi×iyelām - nã
rāņi uņutta­ar a×akupoŸ ki×iyelām
    amaitiyil oëi...

peŸŸavar kåņattil ma­aimšŸ poruntit - tam
piëëaika ëēņu ciŸŸuõa varunti
uŸŸa všlaiyil kaikaë varunti
u×aikka lāyi­ar a­pu tirunti
    amaitiyil oëi...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2. 6. vā­ampāņi

 
vā­antā­ pāņiŸŸā? vā­ilavu pāņiŸŸā?
tš­ai aruntic ciŸutumpi mšlšŸi
nallicai nalkiŸŸā? naņuīkum iņikkuralum
mellicai payi­Ÿu mikai­imai tantatuvē?

vā­årti mšliruntu valla tami×icai¤a­
tā­åtum všyīku×alā? yā×ā? ta­iyorutti
vaiyattu makkaë maki×ak kuraleņuttup
peyta amutā? e­anā­š pšcukaiyil,

nãnampāy e­Ÿu nimirntae­ kaõõšril
vā­ampā ņikkuruvi kāņci va×aīkiyatu
šntumvā­ veëëattil i­paveëëam tā­kalakka
nãntuki­Ÿa vā­am pāņikku nika×tti­š­.

u­Ÿa­ maõicciŸakum ci­­ak karuvi×iyum
e­Ÿa­ vi×ikaņkš eņņā uyarvā­il
pāņikkoõņš yiruppāy! paccaip pacuntami×ar
tšņikkoõ ņšyiruppār te­pāīkai u­pāl!

acaiyā maki×cci aņaikanã! u­Ÿa­
icaima×aiyāl i­puŸuvēm yām.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.7. māvalipurac celavu

(šŸattā×a 15 āõņukaëukku mu­ orunāë mālai 4 maõikkuc ce­­ai pakkiīkām 
kālvāyil tēõi šŸi, maŸunāë kālai 9 maõikku māvalipuram cšrntēm
nā­um e­ tē×ar palarum. va×ippēkki­ iņainšram i­imaiyāyk ka×intatu. 
e­i­um apperuntēõiyaik karaiyēramāka oru kayiŸupaŸŸi oruva­ i×uttuc 
ce­Ÿamaiyum, maŸŸēr āë pi­puŸamāka oru nãëak ka×iyāl taëëic ce­Ÿamaiyum 
iraīkattakka kāņci.ataiyum aīkuk kaõõaik kavarnta maŸŸum cila 
kāņcikaëaiyum viëakki appētu e×utiyatākum ippāņņu. 1934) 

ce­­aiyilš oru vāykkāl - putuc
  cšri nakarvarai nãëum.
a­­atil tēõikaë ēņum - e×il 
  a­­am mitappatu pēlš.
e­­arun tē×arum nā­um - o­Ÿil
  šŸi yamarntiņņa pi­pu
ce­­aiyai viņņatu tēõi - pi­pu
  tãvirap paņņatu vškam.

teŸkut ticaiyi­ai nēkki - nāīkaë
  ce­Ÿiņum pētu vicālac
cuŸŸup puŸatti­il eīkum - veyyil
  tåviņum po­­oëi kaõņēm.
neŸŸi vaëaittu mukattai - naņņu
  nãri­ai nēkkiyš nāīkaë
aŸputaī kaõņu maki×ntēm - pu­al
  atta­aiyum oëi vā­am.

ca¤cãvi parvatac cāral - e­Ÿu
  cāŸŸum cuvaņi tiŸantu
ca¤cāra vā­ilum eīkaë - cevi
  ta­­ilum naŸŸami× šŸŸi
a¤cāŸu pakkam muņittār - mikka
  ācaiyi­āl oru tē×ar.
ce¤cuņar accama yattil - emmaic
  ceytatu tā­mikka mēcam.

mikka muraõkoõņa māņu - ta­
  måkkuk kayiŸŸaiyum mãŸip
pakkam iruntiņum cšŸŸil - ēņip
  pāycciņap paņņatēr vaõņic
cakkaram pēliruë vā­il - muŸŸum
  cāyntatu cåriya vaņņam!
pukka peruveëi yellām - iruë 
  pērttatu! pē­atu tēõi.

veņņa veëiyi­il nāīkaë - etir
  všŸoru kāņciyum kaõņēm
kuņņaip pa­aimaram o­Ÿum - e×il
  kåntal carintatēr ãntum
maņņaik karaīkaë piõaittš - i­pa
  vārttaikaë pšciņum pētu
kaņņuk kaņaīkā nakaippaip - pa­ai 
  kalakala ve­Ÿu koņņiŸŸš.

eņņiyamaņņum ki×akkut - ticai
  šŸŸiya eīkaë vi×ikkup 
paņņatu ko¤cam veëiccam - a­Ÿu
  paurõami e­patum kaõņēm.
vaņņak kuëirmati eīkš - e­Ÿu
  varavu nēkki yiruntēm.
oņņaka mšlara ca­pēl - mati
  ērmarat taõņaiyil tē­Ÿum.

muttuc cuņarmukam š­ē - i­Ÿu
  muŸŸum civantatu colvāy.
itta­ai kēpam nilāvš - u­akku
  šŸŸiyatār e­Ÿu kšņņēm.
uttara mākaem ne¤cil - mati
  o­Ÿu puka­Ÿatu kaõņãr.
cittam tuņittatu nāīkaë - pi­­āl
  tirumpip pārttiņņa pētu.

tēõik kayiŸŸi­ai ērāë - iru
  tēëkoõ ņi×uppatu kaõņēm.
kāõac cakittiņa villai - ava­
  karaiyoņu naņantiņu ki­Ÿā­.
kēõi mutuki­aik kaiyāl - oru
  kēlnu­i yālmalai pē­Ÿa
tēõiyai všŸoru va­tā­ - taëëit
  tollai yuŸŸā­pi­ puŸattil.

inta ulaki­il yārum - nal
  i­pa me­umkarai yšŸal
cantata mumto×i lāëar - puyam
  tarum tuõaiya­Ÿi všŸš
enta vitattilum illai - itai
  irupatu taram co­­ēm.
cintai kaëitta nilāvum - muttuc
  cintoëi cinti uyarntā­.

nãla uņaiyi­aip pērttš - aīku
  ni­Ÿiruntāë uyar viõõāë.
vālipa veõmati kaõņā­ - muttu
  mālaiyaik kaiyi li×uttu 
nālu puŸattilum cinti - oëi
  naņcat tirakkuppai yākkip
pāluņal maŸaiyak kālai - nāīkaë
  pali purakkarai cšrntēm.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.8. irucuņarum e­ vā×vum

   kālai
oëiyaik kaõņš­ kaņalmšl - nal
      uõarvaik kaõņš­ ne¤cil!
neëiyak kaõņš­ po­­i­ - katir
      niŸaiyak kaõņš­ uvakai!
tuëiyaik kaõņš­ muttāyk - kaëi
      tuëëak kaõņš­ vi×iyil!
teëiyak kaõņš­ vaiyam - e­
      ceyaliŸ kaõņš­ aŸamš!

              mālai
maŸaiyak kaõņš­ katirtā­ - pēy
      māyak kaõņš­ cērvš!
niŸaiyak kaõņš­ viõmã­ - e­
      ni­aiviŸ kaõņš­ putumai!
kuŸaiyak kaõņš­ veppam - e­aik 
      kåņak kaõņš­ amaiti!
uŸaiyak kaõņš­ kuëirtā­ - mšl
      ēīkak kaõņš­ vā×vš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.9. te­Ÿal  

 
potikaimalai viņņe×untu canta ­atti­
  putumaõattil tēyntu,pån tātu vāri,
natita×uvi aruviyi­tēë untit teŸku
  na­muttuk kaņalalaiyi­ ucci tēŸum
catirāņi, måīkililš paõ e×uppit
  tā×aiyelām maņaŸkatti cu×aŸŸa vaittu,
mutirteīki­ iëampāëai mukam cuvaittu,
  muttutirttut tami×akatti­ vãti nēkki,

antiyilš iëamullai cilirkkac cennel
  aņitoņarum maņaippu­alum cilirkka, e­Ÿa­
cintaiuņal aõuovvo­ Ÿumci lirkkac
  celvamo­Ÿu varum;ata­pšr te­ŸaŸ kāŸŸu!
ventayattuk kalayattaip på­ai taëëi
  viņņate­a e­ma­aivi aŸaikkup pē­āë.
antiyilš kollaiyilnā­ ta­itti runtš­
  aīkirunta vicuppalakai ta­iŸ paņuttš­.

pakkattil amarntiruntu cirittup pšcip
  pa×antami×i­ cāŸŸālš kātal cšrttu
mikkaava caramākac ce­Ÿa peõõāë
  viraivāka e­­iņattil varutal všõņum.
akkālam aŸaikkuvanta på­ai yi­mšl
  aņaīkāta kēpamuŸŸš­ piŸanš rattil
pakkāppå ­ainåŸu poruëai yellām
  pā×ākki ­ālumatil kavalai koëëš­.

vā×kkaimalar coriki­Ÿa i­pat tš­ai
  ma­ita­atu ta­imaiyi­āl aņaital illai;
cå×nta tuõai pirivate­il iraõņu ne¤cum
  tollaiyuŸu vakaiiruttal všõņum aīkš
vã×ntukiņan tiņņae­ait 'ta­imai', 'anti'
  ivaiiraõņum nacculakil tåkkit taëëap
pā×ā­a avaëuņali­ kuëircci, me­mai,
  maõam ivaŸŸaip parukuvatš ni­aivāyiŸŸu.

teriyāmal pi­puŸamāy vanta peõõāë
  cilirttiņavš e­aineruīkip paņuttāë pēlum;
cariyāta ku×alcariya lā­āë pēlum;
  taņavi­āë pēlum;e­ait ta­ka rattāl!
puriyāta i­pattaip purintāë pēlum! 
  puriyaņņum e­airuntš­ etiril ērpeõ
pirivukku varunti­š ­e­Ÿāë ēkē!
  pšcumivaë ma­aivi;maŸ Ÿorutti te­Ÿal! 


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
  
   kātal
      

2. 10. to×ute×uvāë

 
uõņa­a­ ulavi ­a­pi­
  uëëaŸai iņņa kaņņil
aõņaiyil ni­Ÿa vaõõam
  e­vara vaŸivā ­āki,
maõņiņum kātaŸ kaõõā­
  vāyilil ni­Ÿi runtā­!
uõņš­e­ māmi e­­ai
  uŸaīkappē e­Ÿu co­­āë.

aŸaivāyi luņpu kuntš­
  attā­ta­ kaiyāl aëëi
niŸaivāyi­ amutu kšņņuk
  ka­iita× neņitu Ÿi¤ci
maŸaivākkik katavai, e­­ai
  maõiviëak koëiyiŸ kaõņu
naŸumalarp pa¤ca õaimšl
  naliyā tuņkāra vaittā­.

kama× tšyvu* påci všõņik
  ka­iyēņu pālum åņņi
  amaivuŸa e­kāl toņņš
  ava­uņai yāltu ņaittš
tami×,a­pu cšrttup pšcit
  talaiyaõai cāyttuc cāyntš
imaiyātu nēkki nēkki
  e×ilnutal viyarvai pēkki,
* tšyvu -- canta­am

te­Ÿalum pētā te­Ÿu
  civiŸi*kaik koõņu vãci
a­Ÿirāp po×utai i­pam
  aŸāp po×utākki e­­ai
na­ŸuŸat tuyiliŸ cšrttā­
  naviluvš­ kšņpāy tē×i.
* civiŸi -- viciŸi 
 
kaõmåkkuk kātu vāymey 
  i­pattiŸ kavi×ppā­. maŸŸum
peõpeŸŸa tāyum pēlvā­;
  perumpaõi e­akki ×aippā­.
vaõmaiyāl kāl tuņaippā­
  maŸuppi­um kšņpā ­illai.
uõmaiyil nā­a va­pāl
  uyarmatip puņaiyš­ tē×i!

matippilāë e­Ÿu ne¤cam
  a­puëā­ varuntu vā­šl
matiku­Ÿum uyirpē­ Ÿārkku
  maŸam*ku­Ÿum ceīkēl ēccum
atirāttēë atira lākum
  a­puŸum kuņikaë vā×vi­
nitiku­Ÿum ma­­a­ kaiyil
  ma×aiku­Ÿa nšrum a­Ÿē?
* maŸam - vãram

nilantoך­ nãrto ך­viõ
  vaëitoך­ erito ך­nā­
alaīkalcšr mārpa­ e­Ÿa­
  a­pa­ait to×uva ta­Ÿi!
ilaīki×ait tē×i kšë!pi­
  iravupē yiŸŸš. kē×i
pularntatu po×ute­ Ÿētap
  påttate­ kaõõa rumpu.

uyirpē­Ÿā­ tuyil kaëaintā­
  oëimukam kuŸuna kaippup
payi­Ÿatu. paranta mārpil
  pa­malart tārum kaõņš­.
veyilmaõit tēņum kātum
  putiyatēr viyappaic ceyya
iyaīkiņum uyira­ ­ē­ai
  irukaiyāl to×ute ×untš­.

a×aitta­ar etirkoõ ņemmai
  aõiicai pāņi vā×tti.
i×aittiņu ma­Ÿu nēkki
  ški­ēm. kuņikaë aīkš
"o×ittatu vaŸumai a­­āy
  utavuka" e­Ÿu naintār.
"pi×aittatu ma×ai*e­ attā­
  pey"e­Ÿš­ kuņikaņ kellām.
ma×aittatu* ma×aikkai** cennel
vaõņikaë naņanta yāõņum.

* pi×aittatu ma×ai - ma×ai peyyavillai.
* ma×aittatu - ma×aipēl cennel tantatu.
** ma×aikkai - koņukkumiyalpuëëa ma­­a­ kai.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.11. collum ceyalum

 
colvate­Ÿāl veņkamaņi tē×i - collac
colluki­Ÿāy e­tuõaiva­ 
co­­ataiyum ceytataiyum
    colvate­Ÿāl...

mullaivilai e­­a e­Ÿā­
illaie­Ÿu nā­ cirittš­
pallaiitē e­Ÿu kāņņip
pattumuttam vaittu ni­Ÿā­
    colvate­Ÿāl...

pi­­alaippi­ ­škarumpām pe­Ÿā­ - uņa­
pštaituņit tš­aõaittu ni­Ÿā­
ka­­al e­Ÿā­ ka­iyita×aik
kātalmarun te­Ÿu ti­Ÿā­.
    colvate­Ÿāl...

niŸaiyiruņņil oruputiraip pēņņā­;
nilaveŸippa te­­ave­Ÿu kšņņā­.
kuŸaimatiyum illai e­Ÿš­.
kuëirmukattil mukam aõaittā­.
    colvate­Ÿāl...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.12. iruvar oŸŸumai

 
e­akkum u­mšl viruppam - iī
ku­akkum e­mšl viruppam - attā­
    e­akkum u­mšl...

e­akku nãtuõai a­Ÿē - iī
ku­akku nā­tuõai a­Ÿē? - attā­
    e­akkum u­mšl...

i­ikkum e­ceyal u­akkum - iī
ke­akkum u­ceyal i­ikkum!
ta­ittal u­akkum  e­akkum - noņi
ni­aippi­ varuttam ma­attil - attā­
    e­akkum u­mšl...

vi×i ta­ilu­a   ta×akš - e­
a×a kilu­atu   vi×iyš
to×uta piŸaku­  ta×uval - nā­
ta×uvip piŸaku­  to×utal - attā­
    e­akkum u­mšl...

nãuņal! uyir  nā­š - nām
niŸai maõamalar  tš­š
ēyvilai nama   ta­pum - iīku
o×ivilai pš   ri­pam - attā­
    e­akkum u­mšl...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.13. pantupaņņa tēë

 
kaņņuņaliŸ caņņai māņņi - viņņuk
  kattaritta muņi cãvip
paņņuc ciŸāyiņai aõintš - kaiyil
  pantaņi kēli­ai šntic
ciņņup paŸantatu pēlš - e­ai
  viņņup pirinta­ar tē×i!
oņņuŸa vaŸŸiņa villai - e­il
  uyir tuņittiņa lā­š­. 

vaņakkut teruveëi ta­­il - avar
  maŸŸuëa tē×arka ëēņum
eņuttata­ pantaņi kēlāl - pantai
  etirttaņit tšviëai yāņik
kaņattiņum ovvoru noņiyum - cāk  
  kāņņi­ tuŸaippaņi a­Ÿē?
koņuppataip pārmikat tu­pam - ik
  kuëirnaŸun te­Ÿalum e­Ÿāë.

"vaëarppu mayilkaëi­ āņal - tēņņa
  maraīkaë, malarkkiëaik kåņņam,
kiëikkup pa×antarum koņikaë - te­­aī
  k㟟u naņukkulaik kāykaë
aëitta e×ilkaõ ņiruntāy - u­
  aruki­il i­paveë ëattil
kuëirnta iraõņu puŸākkaë - kātal
  koõarnta­a u­Ÿa­ ni­aivil."

tē×iiv vāŸuraik kuīkāl - antat
  tēkaiyi­ kātala­ vantā­.
"nā×ikai āvata­ mu­­š - nãvir
  naõõiya te­iīkš" e­Ÿāë.
"tā×ku×alš! antap pantu - kaikkut
  tappie­ tēëi­ait tākki 
vã×ntatu; vantatu­ i­pa 
  mš­i ni­ai"ve­Ÿu co­­ā­.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.14. ta­mā­a ulaku

 
e­­ai attā­ e­Ÿa ×aittāë.
 po­niŸai vaõņiyoņu pēntu pallēr
peŸŸēr kālaip peritu vaõaīki
naŸŸāli kaņņa naīkaiyaik koņãre­Ÿu
všõņiņa avarum mellikkuc colliņat
tåõņiŸ pu×uppēl tuņittu maņakkoņi
"ta­mā ­attu māpperum takaikkunā­
e­mā ­attai ãvš­" e­Ÿu
maŸuttu, nā­varum varaiporut tiruntš
ciŸutta iņupput tiņukkiņa naņantš
e­vãņu kaõņu ta­pāņu kåŸi
uõõāp pētil utavuveõ cēŸupēl
veõõakai kāņņic cevvita× virittš
e­­ai attā­ e­Ÿa ×aittāë.

e­­ai attā­ e­Ÿa ×aittāë.
"š­"e­il ataņņale­ Ÿeõõu vāëē?
"š­aņi" e­Ÿāl illaia­ pe­­umē?
"š­aņi e­Ÿa­ i­­uyirš" e­il
poyye­ak karutip pēyviņu vāëē?
e­Ÿu karuti iŸutiyil nā­š
"kāttiruk ki­Ÿš­, kaņņa×a kš"e­a
uõmai kåŸi­š­ uvappa ņaintāë.
orunoņip pētil tirumaõam naņantatš.

e­­ai attā­ e­Ÿa ×aittāë.
kātti ruppatu ka×aŸi­š­; uvantāë.
orunoņik kappuŸam mãõņum
tirumaõam! nāņoŸum tirumaõam naņantatš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2. 15.      meyya­pu

  
malaņie­Ÿš­, pēe­Ÿš­, iīki runtāl
māyttiņuvš­ e­Ÿuraittš­. maīkai nallāë
kalakale­a nãrukutta kaõõã rēņum,
kaõakaõe­at taõalpoīkum ne¤cat tēņum,
vilaki­āë! vilaki­avš cilampi­ pāņņum!
viõõiraīkum a×ukuralē iruņņai nãntak
kolaik ka¤cāt tiruņara¤cum kāņu ce­Ÿāë.   
koëëāta tu­pattāl aīkēr pakkam,

uņkārntāë, iņaioņintāë, cāyntu viņņāë.
uyiruõņā? illaiyā? yārš kaõņār!
iņņalikkum cuvaimiëakāyp poņikkum nalla
eõõeykkum nā­e­­a ceyvš­ iīkš?
kaņņavi×tta ko×untilaiyaik ka×uvic cšrttuk
kāmpakaŸŸi vaņittiņucuõ õāmpu kåņņi
veņņivaitta pākkuttåë intā e­Ÿu
veõmullaic cirippēņu kaõõāŸ kollum

teëëamutam kaņaitteruvil viŸpa tuõņē? 
tšņicce­ Ÿš­vā­am pāņi ta­­aic
"coëëo×ukip pēkutaņi e­vāy; tš­aic 
coņņuki­Ÿa ita×āëš! pi×aipo Ÿuppāy;
piëëaipeŸa všõņāmš; u­ainā­ peŸŸāl
pšŸellām peŸŸava­š āvš­" e­Ÿš
aëëiviņat tāvi­š­ avaëai! e­­ai
avaë co­­āë "akalvāynã akalvāy" e­Ÿš.

"ma­aivikkum kaõava­ukkum iņaiyil etē
ma­akkacappu varaliyaŸkai. ti­aiyai nãtā­
pa­aiyākki, namuyarnta vā×vi­ pattaip
pā×ākka eõõuvatā? e×unti" re­Ÿš­.
e­ainēkkic collaluŸŸāë: "namakku makkaë
illaiye­il ulakamakkaë namakku makkaë
e­anēkkum pšraŸivē u­pāl illai;
e­akkumi­i uyirillai" e­Ÿāë cettāë.

tiņukke­Ÿu kaõvi×ittš­. e­tēë mãtu 
ceīkāntāë malarpēlum avaëkai kaõņš­. 
aņuttaņuttup pattumuŸai toņņup pārttš­;
aņimåkkil måccaruvi perukak kaõņš­.
paņukkaiyilš poŸputaiyal kaõņa taippēl
pāvaiyi­ai uyirēņu kaõõāŸ kaõņš­.
caņakke­Ÿu nā­e­­ait toņņup pārttš­
cākāta nilaikaõņš­ e­­i ņattš.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.16. peŸŸēr i­pam

  
kåņattu naņuvil āņum å¤calil
cēņittu vaitta tuõaippoŸ cilaikaëpēl
tuõaiva­um a­pukoë tuõaiviyum irunta­ar!
uõavu muņintatāl, uņaiyavaë kaõava­ukkuk
kaëimayil ka×utti­ oëinikar tuëirum,
cuõõamum pākkut tåëum, kama×um
vaõõam maņittu malarkkai šnti­āë. 
tuõaiva­ ata­ai maõiviëak ketiril
māõik kattai vaittatupēl utaņu
civakkac civakkat ti­Ÿukoõ ņiruntā­.
āyi­um ava­uëam allaliŸ kiņantatu.

"kšņņā­ naõpa­; cãņņu nāņņi­Ÿi
nãņņi­š­ tokai! nãņņi­ā­ kampi;
eõõåŸ Ÿaimpatu veõpoŸ kācukaë
maõõā yi­ae­ kaõõš" e­Ÿā­. 
talaiva­ ita­aic cāŸŸi muņikkumu­
škāli avar etiril vantu
kåkå e­Ÿu ku×aŸi­ā­; a×utā­.
u×aittuc civantata­ uëëaī kaikaë
mu×ukka ava­atu mukattai maŸaitta­a.
malainikar mārpil alainikar kaõõãr
aruvipēl i×intatu. "terivi a×ātš
terivi" e­Ÿu ceppi­ā­ talaiva­.
"n域iraõ ņuruppaņi nålcitai yāmal
āŸŸil veëuttuk kāŸŸil ularttip
peņņi pēņņuk kaņņi vaittš­.
paņņā ëattār caņņaiyum kuņņaiyum
uņa­ irunta­a; viņintatu pārttš­.
uņal naņuīkiŸŸš! o­Ÿum illai" 
e­Ÿu kåŸi­ā­ š×ai škāli.

allal malinta avvi ņattil,
vãņņi­ uņpuŸattu viëainta tā­a
i­iya yā×icai ka­iccāŸu pēlat 
talaiva­ talaiviyait ta×uva lāyiŸŸu.

"namarum peõõum nalliyum uëëš
kummā ëamiņum koëëaiyē" e­Ÿu
talaiva­ kšņņā­. talaivi "ām"e­Ÿu
vicaiyāy e×untu vãņņi­uņ ce­Ÿš
icaiyil må×kiya irupeõ kaëaiyum
varuntap pšci vaõtami× icaiyai
aruntā tirukka āõai pēņņāë.

talaiva­pāl vantu talaivi kunti­āë.
makaëoņu vãõai vācit tirunta
nālāvatu vãņņu nalli e×untu
kåņattut talaivar koluvai aņaintāë.
"e­­a cšti?" e­Ÿā­ talaiva­.
nalli ērputumai navila luŸŸāë.

"kaņali­ alaikaë toņarvatu pēla
makkaë cantaikku vantucšrn tārkaë.
āņavar paŸpalar a×akup pēņņi
pēņuvār pēlap pukunta­ar aīkš!
e­vi×i aīkoru po­malar nēkki
viraintatu; pi­atu mãëa villai.
pi­­ar ava­vi×i e­­aik ko­Ÿatu;
e­­uëam ava­uëum iraõņum pi­­i­a;
nā­um ava­um tš­um cuvaiyum
ā­ēm. ivaikaë akattil nšrntavai.

maŸunāë nilavu vantatu kaõņu
nallik kāka nā­teruk kuŸaņņil
kāttirun tš­;ak kāëai vantā­.
tš­āë vãņņi­'eõ' terivi e­Ÿā­.
nā­ku - e­ummo×iyai nā­ muņikkumu­
nãyā e­Ÿu neņuntēë toņņup
payiluva tā­ā­ pataņņa­; e­Ÿa­
uyiril ta­uyir urukkic cšrttu
maŸaintā­" e­Ÿu maīkai e­­iņam
aŸaintāë. ummiņam avaë itaikkåŸa 
nāõi­āë. ātalāl nā­itaik kåŸi­š­
e­Ÿu nalli iyampum pētš
i­­aliŸ kiņanta iruvar uëëamum
ka­­ali­ cāŸŸuk kaņalil må×ki­a.

"nalliyš nalliyš! nampeõ u­­iņam
colliyatu ituvā? nallatu nallatu,
peõpeŸŸa pētu perumai peŸŸēm.
vaõõa mš­i vaëara vaëara,em
vā×vukku uriya vaõmai peŸŸēm;
š×na rampukoë yā×pēl avaëvāy
i­­ā­ iņattil e­a­ pe­Ÿu
co­­atāl i­pam cå×ap peŸŸēm.
e­makaë uëëattil irukkum tåya­i­
po­­aņi ta­ilem poruëellām vaittum,
irantum peõõai šŸŸuk kuņitta­am
purintiņac ceyvēm pē"e­ Ÿuraittā­.

talaivi cāŸŸuvāë talaiva ­iņattil.
"malaipēŸ cumantae­ vayiŸŸil piŸantapeõ
nalli yiņattiŸ co­­āë. ita­aic
collum pētile­ celviyi­ coŸkaë
mullai vãci­avē! muttup paŸkaë
nilā vãci­avē! nãla vi×ikaë
ulavu mã­pēl oëi vãci­avē! 
nā­kšņ kumpšŸu peŸŸilš­" e­Ÿu
makaëta­ maõāëa ­aikku Ÿittatil
ivarkaņku itta­ai i­pam vantatš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.17. paõamum maõamum

  
attaimaka­ mutta­um āëimakaë tattaiyum
otta uëattāl orumittu - nittanittam
pšcip pirivār piŸaraŸiyā maŸkaņi
tāci e×utiyš tāmaki×vār - nšcam
vaëarntu varukaiyilš, ma¤ci­i ta­mainta­
kuëirnta perumāëaik kåņņi - uëaīka­intš
āëiyiņam vantā­; amarntā­; pi­peõkšņņā­.
āëi cirittš ava­iņattil - "kšëaõõā
tattai vitavaippeõ cammatamā?" e­Ÿuraittā­.
"mettavicšņa" me­accolli ma¤ci­itā­ - otturaittā­.
"cātiyilš nā­maņņam cammatamā?" e­Ÿš
ēti­ā­ āëi. "orupētum - kātilnā­
maņņam uyarve­Ÿa vārttaiyaiyum šŸpatillai
iņņantā­" e­Ÿuraittā­ ma¤ci­i. - "kiņņiyš
årppā­ai ta­­ai uruņņi uyirvā×um
pārppā­ai nãkkip pa×ikārar - tãrppā­a
naiyum caņaīkakaŸŸi naŸŸami×ar oppummaõam
ceyvāyā?" e­Ÿāëi ceppi­ā­. - "aiyēe­ 
uttšcam pārppā­ utavā te­ala­Ÿē?
cettālum pārppā­ait tšņš­š! - cattiyamāyc
co­­š­" e­auraittā­ ma¤ci­i. co­­atum
pi­āëi cammatittā­ peõkoņukka! - annšram
vanta torutanti! vācittā­ āëiatai:
kantavšë pāīkilnãr kaņņiya - contap
paõamillai, pāīku muŸintatu, yātum 
kuõamillai e­Ÿiruttal kaõņu - tiõaŸiyš
"vãņum e­akkillai veõõilaiyum o­Ÿumillai
āņuviŸŸāl råpāyēr ainnåru - kåņivarum
ma¤ci­i yaõõā maõattai naņattuvēm
a¤cāŸu tštik katikamāy - mi¤cāmal
nāëamaippēm" e­Ÿanta āëi navilavš,
tēëalutta ma¤ci­i "āëiyaõõā - kšëitai
inta varuņattil nallanāë štumillai
cintippēm pi­"e­Ÿu ceppi­ā­. - "enta
varuņatti lš?enta vārattil? entat
teruvil? tirumaõam e­Ÿa - orucol
niccayamāyc collaõõā nã"e­Ÿā­ āëitā­.
paccēnti ma¤ci­i pāņaluŸŸā­: - "paccaiyāyt
tāli yaŸuttavaëait tālikaņņi ­ālårār
kšlipaõõa māņņārā kšëaõõā? -  mšlum 
cātiyilš maņņame­Ÿu cāŸŸuki­Ÿāy. ammaņņē
vštiya­ai nãkkiņavum všõņume­Ÿāy - štu
muņiyātš" e­Ÿu muņitte×untu ce­Ÿā­.
paņiyšŸi ni­Ÿameyk kātal - tuņituņikkum 
mutta­ aīkuvantā­. "mukårttanāë nāëaikkš,
tattaiyai nãmaõakkac cammatamā? - metta
iruntacottum illaiyappā š×ainā­ na­Ÿāyt
terintatā muttā? celavum - virivāka
illai maõantukoë" e­Ÿuraittā­ āëi!antac
collāl tuëirttuppåt tukkāyttu - nalla
ka­iyāyk ka­intiņņa mutta­ uëantā­
ta­iyāy irātš "taņaiyš­ - i­i"e­Ÿā­.
muntimaõam āyiŸŸām. "pāīku muŸiyavillai"
tantivantu cšrntatām pi­pu!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.18. tirumaõam

  
mātivaë ilaiye­il vā×tal ilaiye­um
kātal ne¤cak kāntamum, nāõat
tiraikkuņ kiņantu tuņikkum cšyi×ai
ne¤ca irumpum neruīkum! maõampeŸum!

puõarcci i­pam karutāp påvaiyi­
tuõaippāņu karutum tåyē­, tirumaõac
caņņat tāŸpeŸat takka tãnilai
iruppi­um ata­ai mšŸkoëal illai.
aÉtu tirumaõam alla ātalāl!

e­ti­a vaŸintu ta­ceī kāntaë
arumpu viraŸkiëi alaku nakattāl
na­Ÿu coŸivāë e­Ÿu karuti
maõaccaņ ņattāl maņakka ni­aippatu
tiruntivarum nāņņukkut tãyaeņut tukkāņņu!
maīkaiyar ulaki­ matippukkuc cāvumaõi!

malam måņattā­ malarpaŸit tš­e­il
kuëirmalarc cēlai kēve­ Ÿa×ātā?

tirumaõa mi­Ÿic cettāl, antac
cilliņņa piõattukkut tirumaõam ceyya
melliya vā×aik ka­Ÿaiveņ ņuvatu
purēkita­ puraņņunål! ata­ait
tirāviņar uëëam tãõņavum nāõumš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  

  karutturaip pāņņu

      

2.19. talaiva­ k域u

  
(všnta­iņņa všlaiyai mšŸkoõņu cellum talava­, ta­ tšrppāka­ai 
nēkki, 'i­Ÿu viraintu ce­Ÿu araca­ iņņa všlaiyai muņittu nāëaikkš 
talaiviyi­ illattai aņaiya všõņum; tšrai viraivāka naņattu' e­Ÿu kåŸuvatu.)

nāmi­Ÿu ce­Ÿu nāëaiyš varuvēm;
vã×um aruvipēl viraintutšr naņattuvāy;
iëampiŸai pēlata­ viëaīkoëi uruëai
viõvã× koëëipēl viëainilam paņiyak
kāŸŸaip pēlak kaņitu mãëvēm;
vaëayal niŸainta kaiyuņai
iëaiyaëai māõpuŸa yā­maõan tuvakkavš.

(kuŸuntokai 189--ām pāņal. maturai ã×attup påta­Ÿšva­ aruëiyatu.)


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.20.   talaivi k域u

(talaiva­ai ni­aittut tā­ tuyilātiruttalait tē×ikkut talaivi kåŸiyatu.)

ārppuŸum iņicšr kārpparu vattaik
kollaiyi­ maõanta mullaik koņiyi­
cirippe­a arumpu virikkum nāņa­ai
eõõit tuyilnãī kiyae­
kaõkaë iraõņaiyum kāõpāy tē×iyš!

(kuŸuntokai 186--ām pāņal. okkår mācātti aruëiyatu.)


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.21.    tē×i k域u

(talaiva­, talaiviyai maõam puriyāmal neņunāë pa×aki, orunāë všlippuŸattilš 
vantu niŸkiŸā­.ava­ kātil vi×umpaņi, talaiviyai nēkkik kåŸukiŸāë tē×i: 
"talaiva­ naņpi­āl u­tēë vāņi­ālum u­ a­pai atu kuŸaittuviņavillai" 
e­Ÿu.) 

miëaku nãëkoņi vaëarmalaip pāīkil
iravil mu×aīkik karumukil po×iya,
āõkuraīku tāviya cšõkiëaip palāppa×am
aruviyāl årttuŸai varume×iŸ ku­Ÿa-
nāņa­atu naņpuni­ tēëai
vāņac ceyyi­um a­paimāyk kātš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.22    katavu pšcumā?

kātal turattak kaņituvanta všlmuruka­
štum uraiyāmal iruviralai vãņņut
terukkatavil 孟i­ā­. "tiŸantš­" e­Ÿērcol
varakkšņņā­.  āā! marakkatavum pšcumē?
"e­­a putumai" e­ašīka, maŸunoņiyil
ci­­ak katavu tiŸanta oliyēņu
ta­­arumaik kātaliyi­ tāvumalark kainukarntā­!
pu­muŸuval kaõņuëëam pårittā­. "e­­šņi
taņņumu­pu tā×tiŸantu viņņāyš" e­Ÿuraittā­.
viņņup piriyātār mšvumoru peõnā­
pirintār varumvaraikkum pštai, teruvil
karumarattāŸ ceyta katavu.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  

  pārati

      

2.23. putuneŸi kāņņiya pulava­

 
tåytami× nāņņut tē×iyãr, tē×arš!
vāyārn tuīkaņku vaõakkam co­­š­!
vaõmaicšr tirucci vā­oli nilaiyam
innāë aintām e×iŸkavi yaraīkiŸ
ke­­ait talaimai šŸkum vaõõam
ceytamaikku na­Ÿi celuttu ki­Ÿš­.

uyvakai kāņņum uyartami ×ukkup
putuneŸi kāņņiya pulava­ pārati
na­­āë vi×āvi­ai nā­ilam parappum
vā­oli nilaiyam vā×ke­a vā×tti­š­!
ikkavi yaraīku mikku yarntatām.
ekkā raõattāl? e­pã rāyi­,
åro­ Ÿāki uõarvo­ Ÿāki
nšro­Ÿu paņņu neņunāë pa×akiya
iruvariŸ cuppira maõiya ­e­Ÿu
coŸpā ratiyai cēma cuntara
naŸpā ratipuka×ntu coŸperuk kāŸŸuvār;
a­Ÿiyum pārati a­par pallēr
i­Ÿava­ kavitai e×ili­aik kåŸuvār.

iīkut talaimai šŸŸa nā­um
tiīkaëaik kaõõilā­ ciŸappuŸut talpēl
pāratip pulava­aip paŸŸic ciŸcila
kåŸuvš­; muņivurai kåŸuvš­ pi­pš.
kolaimalinta nāëil kollā nē­pu
nilaipeŸa všõņi neņuntavam purintanam
tāyakam camaõmatam ta­aippeŸŸa ta­Ÿē?
muttiyē cilari­ cotte­a irukkaiyil
ittami× nāņuta­ iruntavap paya­āy
irāmā ­uca­ai 㭟a ta­Ÿē? 
innāņu vaņakalai š­e­a eõõit
te­kalai 㭟u tika×nta ta­Ÿē?
turukkar kiruttuvar cå×in tukkaëe­
Ÿiruppavar tami×arš e­pa tuõarātu
caccaravu paņņa taõņami× nāņu,
meccavum kāņņuvē­ všõņume­ Ÿeõõi
irāma liīka­ai 㭟a ta­Ÿē?
makkaë tokuti ekkuŸai yālš
mikka tu­pam mšvu ki­Ÿatē
akkuŸai tãrkkum āŸŸalvāyn tē­aic
cikke­a 㭟u cãrpeŸal iyaŸkaiyām.
jāri­ koņumai tāīkā uruciyam
šruŸa le­i­ai 㭟š tãrum!
celvar cillēr nalvā× vukkš
ellā makkaëum e­Ÿa pirā­cil
kuņikaë kuņikaņ ke­akkavi kuvikka
vikņar yåkē mšvi­ā­ a­Ÿē?
tami×ari­ uyirnikar tami×nilai tā×ntatāl
imaitiŸa vāmal irunta nilaiyil
tami×akam, tami×ukkut takumuyar vaëikkum
talaiva­ai eõõit tavaī kiņakkaiyil
ilaku pāratip pulava­ tē­Ÿi­ā­.
painta mi×ttšrp pāka­ ava­oru
centami×t tš­ã, cintukkut tantai!
kuvikkum kavitaik kuyil!in nāņņi­aik 
kavi×kkum pakaiyaik kavi×kkum kavimuracu
nãņu tuyilnãkkap pāņi vantanilā
kāņu kama×um kaŸpårac coŸkē!
kaŸpa­ai 域ām kataiyi­ putaiyal
tiŸampāņa vanta maŸava­. putiya 
aŸampāņa vanta aŸi¤a­. nāņņiŸ
paņarum cātip paņaikku maruntu
maõņum mataīkaë aõņā neruppava­
ayalār etirppuk kaõaiyā viëakkava­
e­­e­Ÿu colvš­! e­­e­Ÿu colvš­!
tami×āl, pārati takuti peŸŸatum
tami×, pāratiyāl takuti peŸŸatum
evvā Ÿe­patai eņutturaik ki­Ÿš­:
kaņavuëaik kuŸippatš kavitai e­Ÿum
piŸaporuë kuŸittup pšcšl e­Ÿum
kaņavuëaiik kuŸikkumak kavitaiyum poruëviëaī
kiņae×u tuvatum šŸkā te­Ÿum
poymmatam piŸite­ap pu×ukuvãr e­Ÿum
kontum ta­cātik kuõņu caņņitā­
inta ulakame­ Ÿe×utuka e­Ÿum
pa×amai a­aittaiyum paŸŸuka e­Ÿum
putumai a­aittaiyum putaippãr e­Ÿum
koëëumiv vulakam kåttāņi mãcaipēl
eëëat ta­ainilai ilāta te­Ÿum
e×iluŸu peõkaëpāl i­puŸum pētum
a×ivupeõ õāle­ ŸaŸaika e­Ÿum
kalampakam pārttoru kalampa kattaiyum
antāti pārttēr antāti ta­aiyum
mālai pārttoru mālai ta­­aiyum
kāviyam pārttoru kāviyan ta­­aiyum  
varaintu cāŸŸukkavi tirintu peŸŸu
viraintu ta­pšrai mšlš e×uti
irunåŸu cuvaņi arumaiyāy acciņ
ņorunåŸ Ÿāõņil o­Ÿiraõņu parappi
varuvatš pulamai va×akkā Ÿe­Ÿum
i­Ÿaiya tšvaiyai e×utšl e­Ÿum
mu­­āl nilaiyilš muņņuka e­Ÿum
va×akkā Ÿo×intatai vaitte×u tittā­
pi×aikkum nilaimai peŸalām e­Ÿum
putuccol putunaņai pēŸŸšl e­Ÿum
nantami×p pulavar navi­Ÿa­ar nāëum!
antap paņiyš avarum o×uki­ar.
tami×a­ai u­mo×i cāŸŸe­ak kšņņāl
tami×mo×i e­Ÿu cāŸŸavum aŸiyā
iruënilai yaņaintirun tiņņati­ pattami×!
ceyyuë šņņait tirumpiyum pārttal
ceyyā nilaiyaic cšrntatu tãntami×.
vi×untār vi×ittš e×untār e­aava­
mo×inta pāīku mo×iyak kšëãr!
"villi­ai eņaņā -  kaiyil
villi­ai eņaņā - antap
pulliyar kåņņattaip på×ticey tiņaņā"
e­Ÿu kåŸi, irukkum pakaiyaip
pakait te×umpaņi pakara lā­ā­.
"pārukkuëëš nallanāņu - intap pāratanāņu"
e­patu pē­Ÿa e×ilum uõarvum
innāņņil a­pum šŸŸap pāņi­ā­!
innāņu mikavum to­mai yā­atu
e­pataip pārati iyamputal kšņpãr:
"to­Ÿu nika×nta ta­aittu muõarntiņu
cå×kalai vāõarkaëum - ivaë e­Ÿu piŸantavaë
e­Ÿuõarāta iyalpi­aëā meīkaë tāy"
makkaë kaõakkum va×aīkum mo×iyum
mikkuëa paõpaiyum viëakku ki­Ÿa
kaŸpa­ait tiŸattaik kāõuvãr:
"muppatu kēņi mukamuņaiyāë uyir 
moympuŸa vo­Ÿuņaiyāë - avaë 
ceppum mo×ipati ­eņņuņaiyāë - e­iŸ
cinta­ai yo­Ÿuņai yāë"
innāņ ņi­teŸ kellai iyampuvā­:
"nãlattirai kaņal ērattilš - ni­Ÿu
nittam tavamcey kumari yellai"
kaŸpa­aik kilakkiyam kāņņi viņņā­!
cutantira ārvam mutirntiņu māŸu
makka ëukkava­ va×aīkutal kšņpãr:
"itantaru ma­aiyi ­ãīki iņarmiku ciŸaip paņņālum
patamtiru iraõņumāŸip pa×imikut ti×ivuŸŸālum
vitamtaru kēņii­­al viëaitte­ai ya×ittiņņālum
cutantira tšvini­­ait to×utiņal maŸakkilš­š."
pārati periya uëëam pārttiņu vãrkaë:
"eīkum cutantiram e­patš pšccu - nām
ellērum camame­pa tuŸuti yāccu"
"viņutalai! viņutalai! viņutalai!"
"ma­itar yārum orunikar 
camā­amāka vā×vamš" e­ŸaŸaintār a­Ÿē?
pa­­ã rāyiram pāņiya kampa­um
ippotu makkaëpāl i­tami× uõarvai
e×uppiya tuõņē? illavš illai.
centami× nāņņait tš­ākkik kāņņuvā­:
"centami× nāņe­­um pēti­ilš - i­pat
tš­vantu pāyutu kāti­ilš" - e­Ÿā­. 
ci­ampoīkum āõņava­ cevvi×i ta­­ai
mu­ameīkum illāta mo×iyā luraittā­:
"villi­ai yotta puruvam vaëaitta­ai všlavā - aīku
veŸpu noŸuīkip poņippoņi yā­atu 
všlavā" e­Ÿu kēlam putukki­ā­.
peõutaņ ņaiyum kaõõaiyum a×akuŸac
colli yuëëā­ collu ki­Ÿš­:
"amut域i­ai yotta ita×kaëum - nila
våŸit tatumpum vi×ikaëum"
inta nāëil innāņņu makkaņku
všõņum paõpu všõņum ceyalkaëaik
ko¤camum pārati a¤cātu kåŸi­ā­.
"mu­aimukattu nillšl" mutiyavaë colitu.
"mu­aiyilš mukattunil" - pārati mu×akkitu!
"mãtåõ virumpšl" māturait tāëitu.
"åõmika virumpu" - e­a uraittā­ pārati.
mšlum kšëãr - "kēlkaik koõņuvā×"
"ku­Ÿe­a nimirntunil" "na­Ÿu karutu"
"ni­aippatu muņiyum", neŸŸi curukkiņšl"
e×uttil ciīka šŸŸi­ kuralaip
pāyccu ki­Ÿā­ pāratik kavi¤a­!
a­­ē­ kavitaiyi­ a×akaiyum teëivaiyum
co­­āl makkaë cuvaikkum nilaiyaiyum
iīku mu×utum eņuttuk kåŸa
iyalā te­­urai ita­ēņu niŸkavš.

( a­ait tintiya vā­olit tirucci nilaiyattil 5-vatu kaviyaraīkil 
talaimaiyuraiyum, muņivuraiyumākak kåŸappaņņatu. 1946 )


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.24.   tš­kavikaë tšvai  

 
po×utu viņiyap putuvaiyi lērvãņņil
vi×imalarnta pāratiyār kālai vi­aimuņittu
māņikkup pēvār; kaņitaīkaë vantirukkum.
vāņikkai yākavarum a­parellām vantiruppār.
ce­­ait ti­acariyi­ cšti cilapārppār.
mu­­āl a­uppiya kaņņuraiyum pāņņum
cariyāyp paņittatuõņā illaiyā e­Ÿu
varimšl viralvaittu vācippār šņņai.

ata­mšl aņukkaņukkāy āravā rappaõ!
natipperukkaip pēŸkavitai naŸperukki­ i­paoli
kiõņalkaë! ēyāc cirippaik kiëaŸuki­Ÿa
tuõņu tuõukkuraikaë! vãrac cuņarkkataikaë!
e­­e­­a pāņņukkaë! e­­e­­a pšccukkaë!
pa­­at takuvatuõņē nāīkaëperum pākkiyattai?
vāytiŸappār eīkaë mākkavi¤ar nāīkaëellām
pēyaccap pšyaip putaittut tirumpiņuvēm.
tāmpålam ti­pār, tami×o­Ÿu cintiņuvār
kāmpiŸ ka­iccāŸāyk kātali­ cāŸŸaip
po×iki­Ÿa ta­maiyāl emmaip putukki
a×iki­Ÿa ne¤cattai a­pil na­aittiņuvār.
māņiyi­mšl ērnāë maõieņ ņaraiirukkum
kåņik kaviccuvaiyaik koëëaiyiņak kāttiruntēm.
pāratiyār vanta kaņitam paņittiruntār.
cãratikam koõņatoru ce­­ait ti­acariyi­
āciriyar pēņņa kaņitam atuvākum.
vācittār aiyar, malarmukattil vāņņamuŸŸār.
"e­­ai vaca­amaņņum nittam e×ute­Ÿu
ce­­ait ti­acariyi­ āciriyar ceppuki­Ÿār.
pāņņe×uta všõņāmām; pārttãrā a­­avari­
pāņņi­ paya­aŸiyāp pā­maiyi­ai" e­Ÿuraittār.

pāratiyār uëëam pataipataittuc 'cērve'­­um
kāriruëil kālvaittār; åkkattāl mãõņuviņņār.
"pāņņi­ paya­aŸiya māņņārē namtami×ar?
pāņņi­ cuvaiyaŸiyum pākkiyantā­ e­Ÿaņaivār?"
e­Ÿu mo×intār, iraīki­ār, cintittār
"na­Ÿu mikana­Ÿu, nā­calippa tillai"e­Ÿār.

nāņkaë cilacella nammarumai nāvalari­
pāņņi­ cuvaiyaŸivēr paŸpalapš rākiviņņār.
āīkilam valla kaci­se­­um āīkilavar
"nãīkaë e×uti nirappum cuvaikkaviyai
āīkilattil ākki akilaaraī kšŸŸuki­Ÿš­
pāīkāy e­akkunalla pāņņe×utit tāruīkaë"
e­Ÿu varainta kaņitattai eīkaëiņam
a­Ÿaëittār. emmai apippirā yamkšņņār.
"všõņum e×utattā­ všõņum"e­Ÿēm. pāratiyār,
"všõņumaņi eppētum viņutalai" e­
Ÿārampa¤ ceytār; arainoņiyil pāņiviņņār.
ãriraõņu nāëil i­imai kuŸaiyāmal
āīkilattil antak kavitā­ veëiyākit
tãīkaŸŸa ce­­ait ti­acariyi­ ācā­i­
kaõõaik kavarntu karuttil tami×viëaittš
eõõåŸāõ ņāykkavi¤ar tē­Ÿavillai iīke­Ÿa
vã.vã.es.aiyar viruppattaip pårtti ceytu
pāvalarām pāratikkum åkkattaip pāycciyatš!
āīkilavar pāratiyi­ ārnta kavittš­ai
vāīkiyuõõak kaõņapi­­ar vāyåŸic ce­­ait
ti­acariyi­ āciriyar "tšvaiyi­it tšvai,
i­iyakavi nãīkaë e×utuīkaë" e­Ÿuraittār;
tšvaiyillai e­Ÿumu­ ceppiņņa amma­itar
tšvaiyuõņu! tšvaiyuõņu! tš­kavikaë e­Ÿuraittār!
"tāyām tami×il tarumkaviyi­ naŸpaya­aic
cšyām tami×a­ terintukoëëa villai
ayalār cuvaikaõ ņaŸivittār, pi­­ar
paya­terintār namtami×ar" e­Ÿuraittār pāratiyār.
nalla kaviyi­imai namtami×ar nāņunāë
vella varuntiru nāë.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.25.   pārati uëëam

 
cāti o×intiņal o­Ÿu - nalla
  tami× vaëarttalmaŸ Ÿo­Ÿu 
pātiyai nāņu maŸantāl - maŸŸap
  pāti tulaīkuva tillai.
cāti kaëaintiņņa šri - nalla
  taõņami× nãri­ai šŸkum
cātip piõippaŸŸa tēëš - nalla
  taõņami× vāëi­ait tåkkum!

e­Ÿuraip pāre­ ­iņattil - anta
  i­pa uraikaëe­ kātil
i­Ÿum maŸaintiņa villai - nā­
  i­Ÿum iruppata ­ālš!
pa­­umnam pārati yāri­ - nalla
  paccaia­ puëëatti ­i­Ÿu
na­Ÿu piŸantaip pšccu - nam
  naŸŸami×ark ke×il måccu!

mšlavar kã×avar illai - itai
  mšlukkuc colliņa villai 
nālu terukkaëi­ kåņņil - makkaë
  nālā yirattavar kāõat
tēli­il tā×ntavar e­Ÿu - collum
  tē×ar camaittatai uõpār.
mšlumap pārati colvār - "cāti
  všraip pocukkuīkaë e­Ÿš.

centami× nāņņi­iŸ paŸŸum - ata­
  cãrukku nallatēr toõņum
nintai ilātavai a­Ÿē! - enta
  nšramum pārati ne¤cam
kantaiyai eõõuva tillai - kaiyiŸ 
  kācai ni­aippatum illai.
centami× vā×iya! vā×i - nalla
  centami× nāņe­Ÿu vā×ntār.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.26.   makā kavi

 
pāratiyār ulakakavi! akattil a­pum
parantuyarnta aŸivi­ilš oëiyum vāyntēr!
ēråruk korunāņņuk kuriya tā­a
oņņaiccāõ ni­aippuņaiyar allar. maŸŸum
vãraravar! makkaëilš mšlkã× e­Ÿu
viëëuvataik kiëëiviņa všõņum e­pār!
cãruyarnta kavi¤ariņam etirpārk ki­Ÿa
cemmainalam ellāmum avarpāŸ kaõņēm.

akattiluŸum eõõaīkaë, ulaki­ i­­al
aŸuppavaikaë; putiyavaikaë; avaŸŸai yellām
tika×pārkkup pāratiyār eņuttuc colvār
teëivāka, a×akāka, uõmaiyāka!
mukatti­ilš kaëaiyi×anta makkaë tammai
mu­ai mukattum caliyāta vãrarākap
pukuttumo×ip pšccellām po­­i yāŸŸup
pu­alpēlat toņarvatuõņām a­­ār pāņņil.

pa×aiyanaņai, pa×aīkavitai, pa×an tami×nål,
pārtte×utip pāratiyār uyarntā rillai;
po×intiņucev viyauëëam  kavitai yuëëam
påõņirunta pāratiyā rālš innāë
a×untiyirun tiņņatami× e×unta te­Ÿš
āõaiyiņņuc colliņuvēm a­­ai mãtil.
a×akoëicšr pāratiyār kavitai ta­­ai
aŸintilatš puvie­Ÿāl puvimšŸ kuŸŸam!

kirāmiyamna­ ­ākarikam pāņi vaittār
kãrttiyuŸat tšciyam citta rittār
carācaramcšr laukikattai na­Ÿāyc co­­ār.
taīkutaņai yaŸŸauëëam camatva uëëam;
irātate­a o­Ÿillāp periya uëëam!
i­puëëam a­puëëam a­­ār uëëam!
tarātalattup pāųaikaëil aõõal tanta
tami×p pāņņai mo×ipeyarttāl teriyum cšti!

¤ā­aratam pēlorunål e×utu taŸku
nā­ilattil āëillai; kaõõa­ pāņņup
pēlnavilak kaŸpa­aikkup pēva teīkš?
putiyaneŸip pā¤cāli capatam pēlš
tš­i­ippil tarupavaryār? maŸŸum innāë
jeyapš rikaikoņ ņaņāe­ Ÿētik
kå­arkaëum kuvalayattai aëāvum vaõõam
koņņivaitta kavitaiticai eņņum kāõēm!

"pārppā­ai aiyare­Ÿa kāla mumpēc
cš"ye­Ÿa pāratiyār peŸŸa kãrtti
pēyppā×um kiõaŸŸi­ilš vi×ātā e­Ÿu
po×utellām tavaīkiņakkum kåņņat tārkaë
všrppārkaë; pāratiyār všmpe­ pārkaë;
vãõāka ulakakavi a­Ÿe­ pārkaë.
årppuŸattil tamakkā­a oruva ­aippēy
uyarkavi¤a­ e­pārkaë va¤ca karkaë.

"cātikaëš illaiyaņi pāppā" e­Ÿār
"tā×cciuyarc cikaëcollal pāvam" e­Ÿār.
cētikki­ "cåttirarkkēr nãti taõņac
cēŸuõõum pārppukku všŸēr nãti"
ētiyataip pāratiyār veŸuttār nāņņil
oņukkappaņ ņārnilaikku varunti ni­Ÿār.
pātikkum paņi"pa×amai pa×amai e­pãr
pa×amaiirun tiņņanilai aŸiyãr" e­Ÿār.

tšcattār nalluõarvu perum poruņņuc 
cšriyilš nāëmu×utum taīki yuõņār.
kācutantu kaņaitteruvil tulukkar viŸkum
ciŸŸuõavu vāīki,ataik ka­ivāy uõņār.
pšcivanta vacaipoŸuttār. nāņņiŸ pallēr
piŸappi­ilš tā×vuyarvu pšcu ki­Ÿa
mēcattai naņakkaiyi­āl, e×uttāl, pšccāl
muracaŸaintār; iīkivaŸŸāl vaŸumai šŸŸār.

vaiyattu mākavi¤ar maŸaintu pē­ār;
vaitikarkkup pāratiyār pakaiva rš­um
ceyvate­­a? mšlukkup puka×ntš vantār;
cila nāņkaë pēkaņņum e­ai runtār.
uyyumva×i keņātirukka metuvāy innāë
ulakakavi allaavar e­at toņaīki
aiyarkavi taikki×ukkum kaŸpik ki­Ÿār
a×akāka muņiccavi×ttāl viņuvār uõņē?

[ itu annāëil ā­anta vikaņa­il "rā.ki" (kalki)yāl pārati ulakakavi alla 
e­Ÿum, avar pāņalil veŸukkat takka­a uëëa­a e­Ÿum, e×utiyataŸku maŸuppāka e×utappaņņatu.]


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.27.    centami× nāņu

 
(centami× nāņe­­um pēti­ilš e­Ÿa pāņalaip pārati š­ pāņi­ār?)

tami×nāņņaip paŸŸit tami×ppākkaë tantāl
amaivā­a pāņņuk kaëippēm parice­Ÿu
cā­Ÿa maturait tami×ccaīkat tāruraittār
tš­pēŸ kavio­Ÿu ceppukanãr e­Ÿu
palanaõpar vantu pārati yārai
nalamākak kšņņār; ataŸku namaiyar
e­kavitā­ na­Ÿā yiruntiņi­um caīkattār
pu­kavie­ Ÿšcollip pēņņiņuvār; pēņņāltā­
caīkattil carkkār tayavirukkum! ātali­āl,
uīkaņku všõņume­il ētuki­Ÿš­ e­Ÿuraittār.
"antavitam ākaņņum" e­Ÿārkaë naõparelām.
"centami× nāņe­­um pēti­i lšyi­pat
tš­vantu pāyutu kāti­ilš" e­
Ÿa×akut tami×nāņņai appaņiyš ne¤cāl
e×uti muņittār! icaiyēņu pāņi­ār!
kāti­ikkum nalla karutti­ikkum aÉtinnāë
mšti­iyiŸ cēti viëakku!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2. 28.   tiruppaëëi e×ucci

 
(tiruppaëëi e×ucci e­Ÿa pāņalaip pārati š­ pāņi­ār?)

naŸperu mārka×i mātamēr kālai
namatunaŸ pārati yārēņu nāīkaë
poŸpu mikummaņu nãri­il āņiņap
pēkum va×iyi­il naõpar oruvaraip
peŸŸa mutuvaya ta­­aiyār aiyarš,
pãņu tarum"tirup paëëi ye×ucci"tā­
coŸŸiŸat tēņunãr pāņit taruke­at
tåymaik kavi¤arum ce­Ÿa­ar oppiyš.

nãla maõiyiruņ kālai amaitiyil
ne¤cu kuëirum neņumarac cālaiyi­
kēla naņaiyiŸ kutikkum maki×cciyāl
kēri uņa­varum naõparkaë mattiyil,
kālai malarak kavitai malarntatu;
kaka­a mu×umaiyum tš­alai pāyntatu!
¤ā­ap "po×utu pularnta"te­ Ÿārnta
nalla tami×kkavi nāmaņain tēmš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.29.    nāņaka vimarica­am

 
orunāënam pāratiyār naõpa rēņum 
uņkārntu nāņakampārt tiruntār. aīkš
oruma­­a­ viųamarunti mayakkat tālš
uyirvātai aņaiki­Ÿa camayam, a­­ē­
iruntaiņan ta­iliruntš e×untu lāvi
"e­Ÿa­ukkē oruvita mayakkan tā­š
varukutaiyē" e­umpāņņaip pāņa lā­ā­!
vāypataittup pāratiyār kåvu ki­Ÿār:

"mayakkamvantāl paņuttukkoë ëuvatu tā­š
vacaīkeņņa ma­ita­ukkup pāņņā" e­Ÿār!
tayaīkippi­ cirittārkaë iruntē rellām;
caritā­š pāratiyār co­­a vārttai?
mayakkamvarum matuvarunti naņikka vantā­;
mayakkaviųam uõņatupēl naņippuk kāņņum
muyaŸciyilum ãņupaņņā­. tåīki viņņāl
muņivuna­Ÿā yiruntirukkum cirama mumpēm!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  


          tirāviņa nāņu
 
      

2.30.   i­appeyar

   1   
"i­appeyar š­"e­Ÿu piŸa­e­aik kšņņāl
ma­attil e­akkuc colloõā maki×cciyām.
"nā­tā­ tirāviņa­" e­Ÿu navilkaiyil
tš­tā­ nāvelām! vā­tā­ e­puka×!
"mu­­āë" e­­um pa­­eņuī kālatti­
ucciyil "tirāviņa­" oëicey ki­Ÿā­.
a­­ē­ kālva×i yākiya toņarkayiŸŸu
maŸumu­ai nā­!e­ vā×vi­ kālva×i
yākiya po­­i×ai aëakka oõõā
etirkā latti­ kaņaiciyē ņiyaintatu.
cãrttiyāl, aŸattāl, ce×umaiyāl vaiyap
pērt tiŸattāl iyaŸkai pu­ainta
ēruyir nā­!e­ uyiri­am tirāviņam
āriya­ allš­ e­­um pētil
etta­ai maki×cci! etta­ai maki×cci! 
virinta varalāŸŸup perumaram koõņa
"tirāviņa­" āli­ ciŸiya vittš!
innāë vā×vuk ki­iti­i tākiya
po­­šr karuttukkaë potintuëa ata­il!
u­i­ap peyartā­ e­­a e­Ÿu
kšņkak kšņka ata­āl e­akku
mãņņum mãņņum i­pam viëaivatām.

                 2   
kaņanta kālap paņam itu:
aņaņš vaņaperuī ku­Ÿamum illai!
avviņam nãrpparappu - ā×kaņal uëëatš!
apperuī kaņalalai, a×akiya vintiya
veŸpi­ vaņapuŸattu viëaiyā ņi­avš!
mšŸku arapikkaņal ki×akku vaīkakkaņal
illai! e­­a viyappu itu!
āpi rikkamum, āttirš liyamum
kumari āŸupāy kuëirte­ maturaiyum
iņaiyã ņi­Ÿi neņitu kiņanta
"toņittēë vaiyam" tē­Ÿak kaõņš­.
aīkuk kaõņš­:
te­matu raittami ×i­mutaŸ ka×akam!
ata­pāŸ kaõņš­:
ā­Ÿa muttami× aŸi¤ar pallērai.
nā­ēr tirāviņa­; na­imaki× vuņaiyš­!

toņittēë vaiya neņiya vā­il,
uņukkaë pēŸpala uyarnā ņukaëum
avaŸŸiņait tika×um a×aku mu×umatit
te­mā maturaiyum tika×va tākap -
peru¤ā latti­ iruëkeņat tami×aŸivu -
tirāviņar koõņu cšrkki­ Ÿārš.

                 3  
e­­š! e­­š!
vaņakkuk kaņalnãr teŸkiŸ pāyntatš!
toņittēë vaiyat tåyanā ņukaëil
ciŸcila vaŸŸaic cãŸivi×uī kiŸŸš!
atte­ pāīki­ar aņainta­ar iīkš
mãõņum teŸkil ãõņiŸŸu veëëam!
maŸŸum ciŸcila maõõakam maŸainta­a.
e­­š koņumai!
aīkuëār iīku vanta­ar alaŸiyš.
'tey'e­Ÿu ceppum tãmutal aintil
nãro­Ÿu aņikkaņi neņunilam vi×uīkalāl
citaŸi vanta te­pulat tārai
ēmpumnāë iņaiviņātu uëavā yiŸŸš!

                 4 
kaņaŸkã×k kiņanta vaņaperum pa­imalai
mšŸŸē­ Ÿumpaņi mikuperuī kaņalnãr
te­pāl aiyakē cãŸi vantatāl
toņittēë vaiyamš paņimicai maŸaintatš.
i­Ÿu te­kaņalil ilaīkai mutalāl
o­Ÿu millai.
mšŸkiņam arapik kaņalum
ki×akkiņam vaīkak kaņalum
a­Ÿi všŸillai.
vaņaperum pa­imalai maõmšŸ Ÿē­Ÿa
aīkiruntu vintiyamām ku­Ÿa maņņum
nilapparap pā­atu!
tika×vin tiyatti­ te­­āņņut tirāviņar
aīkum kuņipukun ta×aku ceyta­ar.
āriyar kālnaņai amaiya vantavar,
pa­ivarai yaņutta na­iperu nilattil
taīki­ar. taīkit taīkaë vā×vaiyum
mo×iyaiyum tami×āl o×uīku ceyta­ar.
vaņapāl iruntute­ kuņapāl vanta
āriyar ciŸcilar
kuņamalaic cāral aņaintār ātali­
kuņamalai ta­­aik kuņamu­i e­Ÿa­ar.
āriyar iīkuc cãriya tami×il
aŸivu peŸŸa­ar atikā ratti­
viruppāl nāņoŸum viëaitta­ar cå×ccikaë.
iņaittami×k ka×akam kaņaittami×k ka×akam
mutaŸperuī ka×akam ākiya
evaŸŸilum tampeyar šŸŸit tammait
tirāviņa i­attiŸ cšrntēr pēlak
kāņņa muya­Ÿa­ar a­Ÿē!
tirāviņa­ nā­! e­ perumai
irāviņam illai maki×cci peritš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  

 tirāviņa­

      

2. 31.   tirāviņa­ kaņamai

 
ma­avãņņait tiŸappāy - cāti
ma­akkata vuņaittu
  ma­avãņņait...

i­amā­a tirāviņar paõpi­
e×ilkāõa uõarvu viëakkšŸŸu
   ma­avãņņait...

pu­aicuruņ ņukkuppai a­Ÿē - pa×am
purāõa va×akkaīkaë  yāvum?
i­imšlum viņņuvaik kātš
eņutuņaip pattaiip pētš
ta­iulakai āõņa­ai mu­­āë
ta­mā­am i×antiņātš innāë
   ma­avãņņait...

vaņanāņu te­­āņņai vã×ttac - ceyta
va¤caīkaë ciŸitalla tampi
iņaināëil maņņumā? ce­Ÿa
iraõņāyirat tāõņu pārttār
viņuvāyāņā ta­­a  lattai - u­
viņutalai tirāviņar  viņutalaiyi luõņu.
   ma­avãņņait...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2. 32..    atu muņiyātu

 
kēņņai nāŸkāli i­Ÿuõņu - nāëai
koõņupēy viņuvā­ tirāviņakkāëai.
   kēņņai nāŸkāli...

kšņņai viëaittut tirāviņar koëkaiyaik
kiëëa ni­aippatu maņamaiyām ceykai.
   kēņņai nāŸkāli...

kāņņai a×ippatu    kåņum - alai
kaņalaiyum tårppatu  kåņum
mšņņai aka×vatum  kåņum - viri
viõõai aëappatum  kåņum
šņņaiyum nålaiyum taņuppatu kåņum - urimai
eõõattai māŸŸutal eppaņik kåņum?
   kēņņai nāŸkāli...

aņakkumuŸai ceytiņal  muņiyum - koëkai
a×ikkumuŸai evvāŸu  muņiyum?
oņukkuciŸai kāņņutal  muņiyum - uõar
voņukkutal evvāŸu  muņiyum?
tiņukkiņac ceytiņum  u­­ai - it
tirāviņar e×ucciyai māŸŸavā muņiyum?
   kēņņai nāŸkāli...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.33.    pirivu tãtu

 
kšraëam e­Ÿu pirippatuvum - nām
kšņuŸa āntiram puyppatuvum
cšrum tirāviņar cšrā ta×ittiņac
ceytiņum cå×cci aõõš - ataik
koytiņa všõņum aõõš.

kšraëam e­­al tirāviņamš - oru
kšņaŸŸa āntiram avvāŸš
kšraëam āntiram cšrnta mo×ikaë
tirāviņam ākum aõõš - všŸu
irāte­al uõmai aõõš.

centami× kšraëam āntiramum - avai
cšrntiņum ka­­aņam e­patuvum
nantam tirāviņa nāņe­al allatu
vantavar nāņāmē? - avai
vaņavar nāņāmē?

centami× kšraëam āntiramum - avai
cšrntiņum ka­­aņa na­mo×ikaë
anta mikunta tirāviņam allatu
āriyac collāmē? - avar
všrvanta collāmē?


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.34.   uõaravillai

 
uõarac ceytā­ u­­ai - ava­
ovvoru nāëum ovvoru noņiyum
   uõarac ceytā­...

taõalait to×uvē­ uyarve­ ki­Ÿā­ - u­ait
taõalil taëëa va×ipārk ki­Ÿā­.
   uõarac ceytā­...

muõumuõu ve­Ÿš maŸaiviŸ ce­Ÿš
muņņāë muņņāë tirāviņa­ e­Ÿš
paõima­ai āņci paņņam yāvum
pārppā ­ukkš e­Ÿupu ka­Ÿš.
   uõarac ceytā­...

nā­ilam āõņā­ tirāviņa­ annāë
nā­mšl e­Ÿā­ pārppā­ innāë
š­ava­ kālil vã×tal  všõņum?
eõõil kēņi makkaņ  kuŸavš.
   uõarac ceytā­...

aņiyai nattip pi×aitta  pārppā­
āëap piŸanta tāyccol ki­Ÿā­
tuņiyāyt tuņittā­ u­Ÿa­ āņci
tåëāyc ceytu­ai āëāk kiņavš.
   uõarac ceytā­...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.35.   uyir peritillai

 
oruva­ uëëa varaiyil - kuruti
oru coņņuëëa varaiyil
   oruva­ uëëa varaiyil...

tirāviņa nāņņi­ urimaikkup pēriņac
ciŸitum pi­­iņal illai tirāviņa­
   oruva­ uëëa varaiyil...

peritu mā­am! uyirperi  tillai!
peŸŸa tāyaip piŸarāëa   viņuvē­
tirāviņa­ alla­! tirāviņa­  alla­!
tãmai ceytu pārkkaņņum  āëvēr!
   oruva­ uëëa varaiyil...

aņittē­ aņipaņa nšrntativ  vulakil
āëa vantār āņpaņal   uõņu
neņiya tirāviņam eīkaëi­  uņaimai
niŸaivuõar vuõņeīkaë paņņāëa muõņu!
   oruva­ uëëa varaiyil...

va¤ca narikaë pulikkāņņai  āëumē?
vaņakkar emmai āëavum   māëumē?
a¤cum va×akkam tirāviņark  killai
āëvali tēëvalik kuppa¤cam  illai!
   oruva­ uëëa varaiyil...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.36.   i­i eīkaë āņci

 
ta­­i­am māykkum taŸutalai yāņci
caŸŸum nilaikkātu! māëum!
   ta­­i­am māykkum...

innilam tirāviņar āõņār
iŸantanāë varalāŸu kāõka.
   ta­­i­am māykkum...

ma­­um imayattil ta­veŸŸi nāņņiya
ma­­ava­ tirāviņa ma­­a­ - etir
vantiņņa āriya raippuŸam  kaõņatēë
tirāviņa ma­­ava­ tēëš!
ci­­a ni­aippukaë ta­mā­a maŸŸa
ceyalkaëai i­iviņņu vaiyēm.
   ta­­i­am māykkum...

tirāviņap peruīkuņiyil vantava­ tirāviņat
tirunāņu peŸŸa cšytā­ - it
tirāviņark ki­­al ceytuta­ na­mai
tšņi­ā­ e­ilava­ nāytā­!
eriki­Ÿa eīkaëi­ ne¤camšl āõai
i­ieīkaë āņciin nāņņil.
   ta­­i­am māykkum...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.37.   tami×a­ukku vã×cciyillai

 
tami×a­ukku vã×cciyillai; tami×a­ cãrtti
 tā×vatillai! tami×nāņu, tami×a makkaë,
tami×e­­um pšruõarcci innāë pēlš
 tami×nāņņil ennāëum irunta tillai!
tami×arkkut toõņuceyyum tami×a ­ukkut
 taņaiceyyum neņuīku­Ÿam tåëāyp pēkum!
tami×ukkut toõņuceyvē­ cāva tillai
 tami×ttoõņa­ pāratitā­ cetta tuõņē?

tami×akattil malaipē­Ÿa celvat tārum,
 tamāõai piŸaršŸka vā×u vārum,
tami×arkkē tami×ukkē iņaiyå Ÿo­Ÿu
 tāmceytu vā×ntanāë malaiyš ŸiŸŸš!
umi×ntaciŸu parukkaiyi­āl uyirvā× vārum
 urami×antu cākkāņņai naõõu vārum
tami×e­Ÿu tami×are­Ÿu ciŸitu toõņu
 tāmpurivār avarperumai aracark killai!

orutami×a­ tami×arkkš uyirvā× ki­Ÿā­;
 uyirvā×vē­ tami×arkkš ta­aiã ki­Ÿā­;
ariyaperu¤ ceyalaiyelām tami×nāņ ņa­pi­
 ā×attil kāõuki­Ÿā­! tami×a­ innāë
peritā­a tiņņattait toņaīki viņņā­;
 "piŸantuëār tami×aŸi¤ar ātal všõņum;
varuntami×ar vaiyattai āëa všõņum."
 vā×katami×! ivvaiyam vā×ka na­Ÿš!

annāëi­ ilakkiyattai āytal o­Ÿš
 arumpulamai e­ummaņamai aka­Ÿa tiīkš!
innāëiŸ pa×antami×iŸ putumai šŸŸi
 e×utte×uttuk ki­ippšŸŸik kavitai tēŸum
te­nāņņi­ tšvaikkuc cuņarai yšŸŸik
 kāviyattil ciŸappšŸŸi, inta nāņu
 po­­ā­a kalaippš×ai e­Ÿu collum
 pukaךŸŸi varuki­Ÿār - aŸi¤ar vā×ka!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.38.   tami×a­

 
aŸiyac ceytē­ tami×a­
aŸinta a­aittum vaiyattārkaë
   aŸiyac ceytē­...

ceŸintu kāõum kalaiyi­ poruëum
ciŸanta ceyalum aŸamum ceytu
niŸainta i­pa vā×vaik kāõa
nika×tti, nika×tti, nika×tti mu­­āë
   aŸiyac ceytē­...

kāŸŸuk ka­almaõ pu­alum vā­um
tami×a­ ka­avum tiŸamum kåņņi
nāŸŸicai a×akai vā×vaic ceyya
navi­Ÿu, navi­Ÿu, navi­Ÿu mu­­āë
   aŸiyac ceytē­...

eīkum pulamai eīkum viņutalai
eīkum putumai kaõņāy nãtā­!
aīkut tami×a­ tiŸamai kaõņāy!
aīkut tami×a­ tēëš kaõņāy!
   aŸiyac ceytē­...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.39.   pakai naņukkam

 
tami×ar e­Ÿu colvēm - pakaivar
tamai naņuīka vaippēm
imaya veŸpi­ muņiyiŸ - koņiyai
šŸa vaitta nāīkaë.
   tami×ar e­Ÿu...

namata ņāin nāņu - e­Ÿum
nāmin nāņņi­ všntar
camamin nāņņu makkaë - e­Ÿš
tākkaņā veŸŸi muracai!
   tami×ar e­Ÿu...

enta nāëum tami×ar - tamkai
šnti vā×nta tillai.
inta nāëil namāõai - cella
šŸŸaņā tami×ar koņiyai.
   tami×ar e­Ÿu...

vaiyam kaõņa tuõņu - nāņņu
maŸavar vā×vu ta­­aip
peyyum mukili­ iņipēl - aņaņš
pšri kaimu ×akku.
   tami×ar e­Ÿu...


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.40.   kåvāy karuīkuyilš

 
eīkaë tirunāņņil eīkaënal āņciyš
poīkiņuka vāymai polintiņuka e­Ÿšnã
ceīkatir cãrkkaiyāl po­­aëëip påciya
kaīkul nikartta karuīkuyilš kåvāyš!

ka­­aņam teluīkumalai yāëam kaëituëuvam
mu­­aņaintum måvātu måëpakaikkum cērātu
ma­­um tami×tā­iv vaiyattai yāëkae­ak
ka­­aŸ kuraleņuttuk kåvāy karuīkuyilš!

varāte­ac co­­ārum varuntatta­ āņci
irāta iņamillai e­Ÿanilai nāņņat
tirāviņa nāņu ciŸainãīka e­Ÿu
kuralš muracākak kåvāy karuīkuyilš!

uõõal uņuttal uyirttale­ac centami×ai
naõõalum āme­Ÿu nāņņuka; všŸumo×i
eõõal niŸuval ilātukalvi kaņņāyam
paõõal paya­e­Ÿu kåvāy karuīkuyilš!

centami×aic centami× nāņņaic ciŸaimãņka
nantami×ar uëëattil, vaiyam naņunaņuīkum
ventaõal o­Ÿu viraintu vaëarntate­Ÿu
kuntik kuraleņuttuk kåvāy karuīkuyilš!

iëai¤ar tuņikki­Ÿār tami×i­ nilaieõõik
kiëai¤ar aņaiki­Ÿa kšņupoŸār iīku
viëaiyāņa všõņāmš āëavantār! vā×vi­
kaëainãk kukae­Ÿu kåvāy karuīkuyilš!

pālēņu nšrtami×um paintami× makkaëum
ālēņu všre­ ŸaŸintiruntum āëavantār
mšlēņu pšci viņuvaršl avvāņci
cālēņu nãre­Ÿu cāŸŸāy karuīkuyilš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.41.   tami×arkaëi­ e×utukēl

 
karutt域u malaiy域āyp perukkeņukka všõņum
kaõņataimšŸ koõņe×utik kaņņuraiyāk kuīkāl
terutt域um; årt域um; tammuëamš tammšŸ
cirippaëëit t域um!nalam centami×kkum e­­ām?
tarattammāl muņintamaņņum taravšõņum pi­­āl
caracare­ak karuttåŸum ma­appa×akkat tālš!
irukkumnilai māŸŸaoru puraņci ma­appā­mai
šŸpaņuttal; piŸarkku×aikkum e×uttāëar kaņa­ām.

viruppattai niŸaivšŸŸa muyaluīkāl vaiyam
veŸuntēŸŸam e­­umoru vštāntap pšccš­?
marattaņiyil maŸaintiruntu vāliyi­aik ko­Ÿa
maņņamuŸu karuttukkaë ippētu všõņām.
uratti­ilš kuõņupukum všëaiyilum makkaë
uyirkākkum ma­appā­mai uõņākka všõņum!
perunilattār ellērum orutāyi­ makkaë
piŸartamare­ Ÿeõõuvatu pštamaiyš a­Ÿē?

potumakkaë nalamnāņip putukkaruttaic colka!
pu­karuttaic colluvatil āyiramvan tālum
ataŸkoppa všõņāmš! antami×ar mš­mai
a×ippāraip pēŸŸutaŸkum šņupala vā×ntāl
etirppata­Ÿē tami×arkaëi­ e×utukēl všlai?
šŸŸaceyal ceytaŸkum š­a¤ca všõņum? 
utirttiņuka po­malarkaë uyarkaikaë, na­Ÿš
uõarntiņuka uëaīkavarum putumaõattai yāõņum.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.42.   icait tami×

 
mšcai viëak kšŸŸi - nāŸkāli
 mãtil amarntš nā­
ācait tami× paņittš­ - e­­arumai
 ammā arukil vantār
mãcait tami× ma­­ar - tampakaiyai
 ve­Ÿa vara lāŸŸai
ēcai yuņa­ paņittš­ - a­­aimaki×
 vuŸŸatai e­­a colvš­!

centami× nāņņi ­ilš - vā×ki­Ÿa
 cšyi×ai yār evarum
vanta virun tēmpum - va×akkattai
 vāyviņņuc collu kaiyil
antat tami×a­ ­aiyi­ - mukatti­il
 a­pu peruki yatai
enta vakai uraippš­! - kšņņapi­pum
 i­­umcol e­Ÿurait tār!

kiņņaneruīki e­aip - piëëāye­Ÿu
 ke¤ci naŸun tš­aic
coņņu vataip pēlš - vāytiŸantu
 colloru pāņal e­Ÿār
kaņņik karum pā­a - icaittami×
 kāti­iŸ kšņņa vuņa­
eņņu vakaic celvamum - tāmpeŸŸār
 e­­aic cumantu peŸŸār!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.43.   ciŸuttaiyš veëiyil vā!

 
påņņiya iruppuk kåņņi­ katavu
tiŸakkap paņņatu! ciŸuttaiyš veëiyilvā!
elie­a u­­ai ika×ntavar naņuīkap
pulie­ac ceyalceyyap puŸappaņu veëiyil!
nampi­ai pakali­ai naëëiruë e­Ÿš
cimpuņ paŸavaiyš ciŸakaiviri! e×u!
ciīka iëai¤a­š tiruppumukam! tiŸavi×i!
iīku­ nāņņuk ki×ika×utai āņciyā?
kaivirit tuvanta kayavar, nammiņaip
poyvi rittunam pula­kaë maŸaittut
tami×ukku vilaīkiņņut tāyakam paŸŸi
namakkuëa urimai tamakke­ pāre­il,
va×iva×i vantau­ maŸatta­am eīkš?
mo×ippaŸ Ÿeīkš? vi×ippuŸ Ÿe×uka!
ika×cci nšrntāl iŸappēm e­Ÿum
puka×cci yšem påõām e­Ÿum
vaiyam āõņa vaõņami× marapš
kaiyi ruppaik kāņņa e×untiru!
kuŸikkumu­ iëai¤ar kåņņam eīkš?
maŸikkoõāk kaņalpēl māppakai mšlviņu!
na­mo×ikku viņutalai nalkiņa e×untiru!
po­mo ×ikkunã putumai šŸŸuvāy!
makkaëai o­Ÿucšr! vā×vai yuyarttuka!
kaikkuëa tiŸamai kāņņa e×untiru!
vā×ka iëai¤a­š, vā×ka ni­kåņņam!
vā×ka tirāviņa nāņu!
vā×kani­ vaiyattu māppuka× na­Ÿš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.44.     tãvāëiyā?

 
naraka­aik ko­Ÿanāë nalvi×ā nāëā?
naraka­ iŸantatāl na­mai yārukku?
naraka­ e­pava­ nalla­ā? tãya­ā?
acura­e­ Ÿava­ai aŸaiki­ Ÿārš?
irākkata­ e­Ÿum iyampuki­ Ÿārš?
ippeya rellām yāraik kuŸippatu?
i­Ÿum tami×arai irākkatar e­accilar
pa­­u ki­Ÿa­ar e­patu poyyā?
ivaika ëainām eõõa všõņum.
eõõā tetaiyum naõõuva te­patu
paņittavar ceyalum paõpum ākumā?
va×akkam e­patil o×ukkam illaiyšl
ka×uttup pēyi­um kaikkoëa všõņām.
āyiram kēņi āõņu celli­um
tåyatu tåyatām turumpirum pākātu!
"u­akketu teriyum, uëëanā ëellām
ni­attu naņattiya nika×cciyai viņuvatā?"
e­Ÿu kšņpava­ai "š­aņā ku×antāy!
u­akketu teriyum uraippāy" e­Ÿu
kšņkumnāë, maņamai ki×ikkumnāë, aŸivai
åņņumnāë, mā­am uõarunāë innāë.
tãvā vaëiyum mā­at tukkut
tã-vāëi āyi­ cãe­Ÿu viņuvirš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2. 45.    pa­­ãrc celvam 

 
mārpuŸa aõattu nāta­
 maīkaikkut tanta i­pam
cārpuŸat tškam ta­­ai
 ma­atti­ait ta×uvum nšram
nšri­il irunta nāta­
 maŸainta­a­ e­Ÿāl nšyak
kārku×al maīkai koëëum
 kaņuntuyark kaëavu muõņē?

iŸaintanaŸ Ÿami×ar tammai
 iõaittacãr irāma cāmi
aŸaintanal va×iyš inti
 aravi­aik ko­Ÿā­ celva­
 niŸaintaat tš­ai nāņņār
 ni­aintuõõum pētš a­­ē­
maŸainta­a­ e­Ÿāl yārtām
 ma­amtuņi tuņikka māņņār?

ellaiyil "tami×ar na­mai"
 e­­umēr muttuc cēëak
kollaiyil pārppā ­e­Ÿa
 koņunari ulavum pētu,
tollainãk kiņa e×unta
 tåyaril pa­­ãrc celva­
illaiyšl paņait talaiva­
 illaiem tami×všn tukkš.

āīkila nāņņil nalla 
 intiya amaicca ­ukkut
tãīkilāt tuõaiyāyc ce­Ÿā­
 car.pa­­ãrc celva­ tā­mšl
ēīkiya viõvi mā­am
 uņaintatē olinãr veëëam
tåīkiya kaņalvã×n tā­ē
 tuyarkkaņal vã×ntēm nāīkaë.

paõkeņņup pē­a tā­a
 pāņņuppēl tami×ar vā×um
maõkeņņup pēmš e­­um
 matikeņņu mā­am keņņum
eõkeņņa tami×ar pallēr
 pārppa­ark kšva lākik
kaõkeņņu vã×um pētē
 kaņalpaņņa teīkaë celvam?

ciīkattai nariya ņikkum
 tiŸamillai e­i­um ciīkam
poīkuŸŸš iŸanta te­Ÿāl
 narima­am pårik kātē?
eīkuŸŸā­ celva­ e­Ÿš
 tami×arkaë šīkum kālai
iīkuŸŸa påõål kārar
 eõõampå rikki­ Ÿārkaë.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
 
 
         pa­maõittiraë
 
      

2. 46.   aŸam ceyka


toņaīkuka paõiyait toņaīkuka aŸattai!
kaņalilum, vā­ilum, kavi­uŸu nilattilum,
vā×vuyir a­aittum, makkaë kåņņamum,
vā×umāŸu a­pu maõikkuņai yi­kã×
ulaki­ai āõņār uyarvuŸa nammavar!

pulavarkaë "ulakap po­­i lakkiyam"
ākki­ār! maŸavarē, aŸivu-aŸi yāmaiyait
tākkumāŸu amaitiyait tā×ātu kākkak
kaõkaë måņāmal eõņicai vaittum
vaõkaiyai iņappuŸattu vāëil vaittum
aŸampurintu i­pa aruvi āņi­ār!

toņaīkuka paõiyai! aņaīkal ulakum
iņumnama tāõai šŸŸu naņakkavum
taņaīkaŸ cuvarum cāyntutå ëākavum
toņaīkuka! centami×c collāl ceyalāl
taņamperun tēëāl toņaīkuka "paõiyai!"

inta ulakil eõõilā mataīkaë
kantaka vãņņil ka­ali­ koëëikaë!
cātikkuc cāvumaõi aņikka! pa×amnikar
tami×akam vaiyat talaiyāy
amaiyat toņaīkuka "aŸami­pam" e­Ÿš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2. 47.   kaŸpa­ai ulakil

 
teruppakkam kåõņaŸaiyil iruntš­; mšcai
 ciŸiyatoru nāŸkāli tavira maŸŸum
iruntaiņam niŸaiyamiku pa×antāë, peņņi,
 eõõaŸŸa ciŸucāmā­ kåņņam! kāŸŸu
varuvataŸkuc ca­­aluõņu ciŸiya tāka;
 mālai,maõi aintirukkum ta­iyāyk kunti
orutaņavai veëiyi­ilš pārttš­. aīkš
 orupa×aiya ni­aippuvantu cšrnta te­pāl!

ne¤cattil 'avaë'vantāë; kaņaikkaõ õāle­
 nilaimaita­ai māŸŸiviņņāë; cirittāë; pi­­ar
ka¤camalar mukatti­aiyš tiruppik kēpam
 kāņņi­āë! påmalarnta kåntal ta­­il
mi¤cume×il kāņņi­āë! avaëta­ kēpam
 mikalāpam viëaitta ta­Ÿē e­Ÿa­ukkš!
'a¤cukamš vā'e­Ÿu ke¤ci ­š­nā­
 acaintāņik kaippuŸattil vantu cāyntāë.

ivvulakam škāntat ti­vi rēti!
 itēpārāy piccaie­a orutti vantāë.
tivviyamām orucšti e­Ÿu collit
 terunaõpar varuvārkaë uyirai vāīka!
'vavvav've­ Ÿoruki×avi varuvāë; u­Ÿa­ 
 maõanāëil e­­aia×ai e­Ÿu colvāë!
ovvo­Ÿā? e­ceyalām! nãyum nā­um 
 uyarvā­il šŸiņuvēm 'paŸappāy' e­Ÿš­.

mallikaiyi­ arumpupēl alakum, nalla
 māõikkak kālum,maõi vi×iyum, pālpēl
tulliyaveõ ciŸakumuŸŸa peõpu Ÿāvāyt
 tulaīki­āë. nā­umāõ puŸāvāyp pē­š­.
allalaŸa vā­veëiyil iruvar nāīkaë;
 anāyāca muttaīkaë kaõakkš  yillai;
illaiye­Ÿu collāmal ita×kaë māŸŸi
 avaicāynta amutuõpēm; i­­um pēvēm.

po­­iŸattuk katirpāyummukiliŸ paņņup
 puŸa¤citaŸum kēņivaõõa maõikku lampēl
mi­­ummaõik kuviyalellām mškam māyttu
 virikkumiruë! iruëvā­am oëivā­ ākac
ce­­iyaie­ ce­­iyuņa­ cšrttāë. āīkš
 ciŸaki­oņu ciŸakuta­aip pi­­ik koõņēm!
e­­aiaŸi yš­!ta­­ai aŸiyāë! pi­­ar
 imaitiŸantēm ākāya vāõi vãņņil!

'pāratanāņ ņāraņinām vāvā' e­Ÿš­.
 pa×a¤cāmā­ ciŸumšcaik kåõņa Ÿaikkuë,
ēraõņai nāŸkāli ta­­il mu­pēl
 uņkārnta paņiyiruntš­. pi­­um, uëëam
nšrēņip paŸakkāmal peõņu, piëëai,
 neņiyapala tontaraikaë, niyati aŸŸa
pārāëum talaivarkaëi­ ceykai ellām
 pataņņamuņa­ e­ma­attiŸ pāynta ta­Ÿš.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.48.   ku×antai

 
melle­a atirnta mi­­al, antac
celvak ku×antaiyi­ cirippu! nalla
i­pam všõņuvēr iīkuëëār vā×a
aru¤ceyal ceytutā­ aņaiya všõņumē!

kuëirvā ×aippåk koppå× pē­Ÿa
oëiimai viëakki veëippaņum kaõõāl
mutuvai yatti­ putumai kaõņatē
e­­avē ata­ai evartām aŸivār?
taīka mātuëaic ceīka­i piëanta
māõikkam anta matalaiyi­ cirippu!

vārãr! aõaittu maki×avšõ ņāmē?
pārãr! aëëip parukamāņ ņēmē?
cempava ×attuc cimi×cāynta amutāyc
cirittatu. piëëai cirikkaiyil
cirittatu vaiyam! cirittatu vā­amš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.49.   to×il

 
to×ilš vā×inã! to×ilš vā×inã!
e×ilai ulakam ta×uvum vaõõam
o×iyā vaëarcciyil uyarum palvakait
to×ilš vā×inã! to×ilš vā×inã!

intavā­, maõ,ka­al eri,vaëi uruppaņā
antanāë e×untaēr 'acaivi­āl' vā­oņu
veõõi lāvum, virikatir tā­um,
eõõilā ta­avum e×unta­a vākum.
aõuttoŸum iyaīkumav vacaiviyak kattait 
tuõippilā iyaŸkaiyi­ to×ile­ac colvār.
a×iyā tiyaīkumav vacaivš makkaëi­
to×ilukku všre­ac colli­um poruntum.
āyi­um u­­i­um atuciŸanta ta­Ÿu
tāyi­um všõņuvatu tantiņun to×ilš!

makkaëi­ tšvai vaëarntiņum aëavukkut
takka vāŸu taëirttiņu ki­Ÿa
aŸivilš tē­Ÿuvai; aŸattēë ta×uvuvai!
maŸuvilāk karuviyil vāyviņņuc cirippai;
poruëpala nalkiap poruëtoŸum kalaittiŸam
aruëpurintu kuŸaipā ņakaŸŸuvai to×ilš!

pacittava­ pucittiņap paŸappatu pē­Ÿatēr
acaippilā āvalum, acaippilā åkkamum
aņaintēr u­aittam āyiram āyiram
taņantēë ta×uviyš kaņanta­ar vaŸumai!

to×ilš kātukoņu! colvš­. eīkaë
atirtēë u­Ÿa­ a×akiya mš­i
mu×utum ta×uva mu­ainta­a pārnã.
a×akiya nāņņil annāë illāta
cātiyum matamum taņaiceyum valivilš
mētutēë a­aittum moytta­a o­Ÿāy!
keõņai vi×iyāŸ kaõņukoë to×ilš
vārāy emmiņai vārāy uyirš
vārāy uõarvš vārāy tiŸalš!

aluppilēm iruppuk kalappai tuņaittēm;
malaiye­ac cennel va×aīkaem tēëilvā!
karumpā laikkuk kaõõelām neyyiņ
ņirumpā laikku varumpa×u takaŸŸi­ēm
paõņamin nāņņiŸ palka maki×ntuvā!

cåņņi rumpum tuëiyum pēlaem
tēņkåņ ņattil to×ilu­ vallamai
cšrvatu nāīkaë viņutalai cšrvatām!
yāmum nãyum iraõņaŸak kalappi­
tåymai mikka to×ilā ëikaëyām; 
cuppal muņaivēm kappal kaņņuvēm
pånāŸu tittipput tš­āŸu cšrppēm
vā­årti yāliv vaiyam āëvēm.
aiyap paņātš! aŸivu pukaņņum
vaiyanål palaem ma­attil aņukki­ēm;
mācu tavirntēm; mācilā maõiyš
pšcu; neruīku; piõaitē ëoņutēë;
i­pam! i­pam!! itēpār kiņanta
tu­pam tolaintatu! tolaintatu miņimai!
vā×iya to×ilš! centami×
vā×iya! vā×iya vaõņami× nāņš! 


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.50.   ku×antaip paëëikkåņam tšvai

 
kåņņi­ ciņņuk kuruvik ku¤cu
vãņņi­ kåņattil vi×untu viņņatu!
yā×narampu teŸitta i­­icai pēlak
kãccuk kãcce­Ÿu kåcca liņņatu.
kaņuku vi×iyāl taņaviŸŸut tāyai
tã­ikkuc ce­Ÿatāy tirumpa villaiyš!

tumpaip påvi­ tuëimu­ai pē­Ÿa
ciŸŸaņi tattit tirintu, ciŸiya
iŸakkaiyāl ataŸkup paŸakkavē muņiyum!

mi­ iyakka viciŸi iŸakkaiyāl
caršle­a viraintu tāykkuruvi vantatu.
kalvi ciŸitum illāt ta­atu
celvat ti­nilai terintu varunti,
"ippaņi vā"e­a icic e­Ÿatš!
appaņip pēvatai aŸintu tuņittatš!

kākkaiyum ka×ukum ākkam peŸŸa­a!
tākkalum kolaiyum talaivirit tāņi­a;
allal ulakiyal aõuvaëa vš­um
kallāk ku×antaiyš kaņituvā ippuŸam
e­Ÿatu! tuņitta teīkaõum pārttatu!

mšliruntu kākkai vi×icāyttu nēkkip
pa¤cupēŸ ku¤caip paŸittuc ce­Ÿatš!
e×untu lāvum iëaīku×an taikaëai
i×antu pēka nšrum;
ku×antaip paëëik kåņaīkaë tšvaiyš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.51.   kaņavuëukku vāl uõņu

 
kāõāta kaņavuëoru karuīkuraī ke­patum,
   karuīkuraī ki­vā lilš
kaņņivaëai yantoīka, atilšyum matame­Ÿa 
   ka×utaitā­ åca lāņa
vãõāka akka×utai yi­vāl iņukkilš
   veŸikoõņa cāti ye­­um
veŸumpēk kilippaiya­ vauvā le­attoīki
   mšti­i kalaīkum vaõõam
vāõaīko ëuttuki­ Ÿā­e­ patumvayiŸu
   vaëarkkumāt tikarka ruttu.
mānilam pocuīkumu­ kaņavuëuk kuttoīkum
   vālaiyaņi yēņa Ÿuttāl
cšõšŸu kaņavuëuk kumcumai aka­Ÿiņum
   tãrāta cāti camayat
tãyumvi ×unto×iyum e­ale­ karuttākum
   tiruvārnta e­Ÿa­ nāņš.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.52.   malaiyiliruntu

 
cēpa­a mukårttatti­ mu­anta māppiëëaic
   cuppa­aik kāõa lā­š­.
'tollulakil ma­itarkku matamtšvai yillaiyš'
   e­Ÿunā­ co­­a vuņa­š
kēpitta māppiëëai 'matame­­al malaiyucci
   nā­atil koyyāp pa×am;
koyyāp pa×amciŸitu malaiyucci na×uvi­āl
   kēņņamš' e­Ÿu co­­ā­.
tāpitta annilaiyil ammāppië ëaikkunā­
   takkamo×i colli ava­ait
taëëi­š­. malaiyucci mãtš yiruntava­
   ta­putup peõņāņ ņiyi­
cēpa­ak kaņņilil toppe­Ÿu vi×unta­a­.
       tuyaramum ma­ama ki×vum 
cuppa­š aŸikuvā­ nā­e­­a colluvš­
       tåyae­ a­­ai nāņš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.53.   enta nāëum uõņu

 
māņaŸuk kappēkum nāņņut turukka­nalam
    maŸikki­Ÿa intu matamum,
macåtiyi­ pakkamāy mšëamvā cittiņi­um
   vāëtåkkum makammati yamum,
vāņavaru õāccira maņamaik ko×unti­ai
       'makātmãyam' e­­um nilaiyum,
va×ipaŸik kumtollai i­Ÿiyš 'potumakkaë
   matippaip paŸitte Ÿintu,
pāņi­Ÿi vā×ntiņa ni­aittiņum pātakap
   pārppa­ar, kurukkaë, tarakar,
paralēkam kāņņuvār' e­ki­Ÿa pštamaiyum
   pakaimi¤cu kaņavuë veŸiyum,
āņāmal acaiyāmal iruntiņak kšņki­Ÿa
   avvurimai nāëum iīkš
amaintiruk ki­Ÿatš aŸiviyak kaīkaõņa
   a×akucen tami×vai yamš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.54.   peõkuraīkut tirumaõam

 
perumpaõak kāra­iņam š×aiyaõ õācāmi
   'peõvšõņum maka­uk' ke­ap
'peŸŸapeõ õaikkoņš­; vaëarkki­Ÿa peõõuõņu
  pšccellām kãc'ce­ Ÿa­a­.
'iruntāl ataŸke­­a' e­­avš, e­atupeõ
   'iraņņaivāl alla' e­Ÿā­.
š×aiyaõ õācāmi 'maki×ccitā­' e­Ÿa­a­.
       'e­Ÿa­peõ kālva raikkum
karuīkåntal uõ'ņe­­a, š×aiyaõ õācāmi
   kaņitumaõa nāëku Ÿittā­.
kaõõuëëa maka­ukkut tantainiya mittapeõ
   ka×utaiyā? alla, atutā­
perumpaõak kāra­ vaëarttiņņa oŸŸaivāl
   peņņaik karuī kuraīku!
pãņucuya mariyātai kaõņunala muõņiņum
   periyae­ a­­ai nāņš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.55.   kaŸpi­ cēta­ai

 
kappaluņai paņņatāl nāyaka­ iŸantatāyk
   karutiyš kaimmai koõņa
kaõõammai etirilš ērnāëta­ kaõava­um
   kaõava­i­ vaippāņ ņiyum
oppiyš vantārkaë. kaõõammai nēkki­āë
   'uņa­ippeõ yār?'e­ Ÿa­aë.
'u­cakka ëattitā­' e­Ÿa­a­. kaõõammai
   uõavukku va×ikšņ ņa­aë.
'ippattu mātamāyk kaŸpunã tavaŸāmal
   i­­apaņi vā×ntu vantāy
e­pata­ai eõpikka eīkaëiru varkkumnã
   ãntuvā uõave'­ Ÿa­a­.
appaņiyum oppi­āë kaõõammai. āyi­um
   aņimaiyām palipã ņamšl
avaëuyir nilaikkumē? aŸiviyak kaīkaõņa
   a×akucšr a­­ai nāņš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.56.   talaiyuõņu ! ceruppuõņu !

 
nilamāëum ma­itarš! nilamāëu mu­e­atu
    nšrā­a coŸkaë kšņpãr!
nãrmoë ëavum,tã vaëarkkavum kāŸŸuta­ai
   neņuveëiyai aņaiva taŸkum
palarukkum urimaiš­? paŸipēka lākumē
    paõakkārar na­mai yellām?
paŸittiņņa nilamo­Ÿu! pākkiyē nā­kuõņu!
   paŸittut tolaittu viņņāl
nalamuõņu! paõakkārar vayiŸuõņu! to×ilāëar
    na¤cuõņu cākaņ ņumš!
naŸkāŸŸu, vā­am,nãr, a­alpotu vaņaintatāl
   na­ceyum potuvš e­at
talaiyaŸŸa muõņaīkaë co­­āŸ perumperum
       talaiyelām ummil uõņu!
tā×ntavark kštuõņu; kāŸcerup pšuõņu
    takaikoõņa a­­ai nilamš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.57.   eõõatti­ toņarpš!

 
kuņiyšŸum āriyap pātakarkaë cå×cciyāl
    kolaiyuõņa tami×ar ne¤cum,
kuŸuneŸic caīkara­ puttaneŸi māŸŸiņak
   kolvitta tami×ar ne¤cum,
paņiyšŸu camaõkoëkai māŸŸiņac campantap
    pārppa­a­ cå×cci ceytu
paņukolai purintiņņa pallāyi raīkoõņa
   paõpucšr tami×ar ne¤cum,
koņitā­a tamvayiŸ Ÿukkukai nirappiņum
    koëkaiyāl všta nåli­
koņuvalaiyi lšcikki viņuki­Ÿa pētelām
   kolaiyuõņa tami×ar ne¤cum,
tuņituņit tuccintum eõõaīkaë yāvumš
    tåyacuya mariyā taiyāyc
cuņarkoõ ņe×untatš camattuvam va×aīkiņat
    tåyae­ a­­ai nilamš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.58.   caīkaīkaë

 
      caīkaīkaëāl - nalla
      caīkaīkaëāl - makkaë
cātittal kåņum perumperuī kāriyam

      ciīkaīkaëpēl - iëa¤
      ciīkaīkaëpēl - palam
cšrntiņum oŸŸumai cārntiņa lālš

      poīkum nilā - oëi
      poīkum nilā - e­ap
pårikkum ne¤ciŸ putupputuk kērikkai

      maīkiņumē? - uëëam
      maīkiņumē? - e­Ÿum
maīkātu nallaŸi vumteëi vumvarum

      caīkaīkaëai - nalla
      caīkaīkaëai - antac
caņņatiņ ņaīkaëai måcce­a vškākka

      aīkam koëka! - atil
      aīkam koëka! - e­il
a­pi­ai mšŸkoõņu mu­­i­ Ÿu×aittiņa

      eīkum colka! - koëkai
      eīkum colka! - itil
štuta ņaivanta pētilum a¤caŸka!

      taīkattaip pēl - kaņņit
      taīkattaip pēl - makkaë
taīkaëai eõõuka! caīkaīka ëiŸcšrkka!
   taīkattaip pēl...

      koëkai illār - oru
      koëkai illār - makkaë
kåņņattil illai!caī kaīkaëi­ cārpi­ait 

   taëëåvatē? - makkaë
   taëëåvatē? - caīkat
tāyvantu tāvum taëirkkaiyait tãte­Ÿu

   viëëuvatē? - makkaë
   viëëuvatē? - makkaë
veŸŸiyel lāmcaīka mš­maiyi lšuõņu

   koëëukavš - veŸi
   koëëukavš -caīkam
kåņņiņa vumkoëkai nāņņiņa vumveŸi
 koëëukavš...

cāti matam - pala
cāti matam - tãya
caccara vukkuëëš pšta vuõarccikaë

pētattaiyš - makkaë
pētattaiyš - aŸap
pēkkiņum måņava ×akkaīkaë yāvumil

lāta iņam - tãti
lāta iņam - nēkki
yškiņu tšinta vaiya ilakkiyam!

ātali­āl - uõmai
ātali­āl - caīkam
atta­ai yumatai ottu naņattuka!

uëëattilš - nalla
uëëattilš - e×un
tåŸi varumkoëkai yākiya paimpu­al

veëëattilš - i­pa
veëëattilš - inta
mšti­i makkaë nalampeŸu vāre­Ÿu

taëëat takāp - pala
taëëat takā - nalla
caīkaīkaë eīkaõum niŸuvuvar cā­Ÿavar!

paëëattilš - iruņ
paëëattilš - vã×nta
pa¤caikaņ kumcaīkam ne¤ciŸ cuņarkåņņum
 caīkaīkaëāl...

tāy tantaiyar - nalla
tāy tantaiyar - maõõil
tāmpeŸŸa piëëaikaë caīkattiŸkš e­Ÿa

nšyatti­āl - mikka
nšyatti­āl - nittam
nittam vaëarkka! naŸputti pukaņņuka!

āya poruë - uõ
ņāya poruë - muŸŸum
aīkaī kiruntiņum caīkaīkaëuk ke­Ÿš

tåya eõõam - miku
tåya eõõam - iīkut
tē­Ÿiņil i­paīkaë tē­Ÿiņum ¤ālattil.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.59.   kuņiyā­ava­

 
             akaval

šlātu paņukkum eõcāõ uņampai,
nālucāõ aka­Ÿa ēlaik kuņicaiyil
mu×aīkāl måņņu mukamvarac curuņņi,
va×aīku tami×aracu vaëaitta ville­ak
"kiņappava­" pakalellām kaņukka "u×aippava­"
"kuņiyā ­ava­"e­ak kåŸu ki­Ÿa­ar
muņipu­ai aracarum, miņiilāc celvarum!

akkuņi yā­ava­ aracar celvarēņu
ikkoņu nāņņil iruppatum uõmai!
a×akiya nakarai ava­aŸin tatillai
aŸucuvai uõavukku - ava­ vā×nta tillai!
a×akiya nakarukku - aŸucuvai uõavai
va×aīkutal ava­atu va×akkam; ata­ai
vi×uīkutal maŸŸavar mš­mai o×ukkam!

"camaittal" "u×aittal" cāŸŸum ivaŸŸiņai
imaikkum nšramum illai ēyvu - e­um
kuņiyā ­ava­i­ kuŸukiya kātil
neņiya ērceyti nšrāy vantatu:
"ulakiŸ perumpēr" "ulakaip peŸumpēr"
"ulaki­ urimai uŸi¤cum koņumpēr
måõņatu måõņatu måõņatu - ākaiyāl
āõtakai makkaë a­aivarum e×uka"
anta š×aiyum āõtakai tā­ām!

oruva­ āõtakaiyai uŸŸaŸi yattakum
tirunāë vā×ka - e­ac ceppi­ā­ ava­um!

arumai maka­ukku - orutāy cšrttal pēl,
peruīkaņal aëakkum perumpērk kappal,
kuõņukaë koņiya vaõņikaë cāppukai,
vaõņe­ap paŸakkum vā­a årtikaë,
a­aiya a­aittum aņukkaņuk kāka
maŸaivi­il cšrttu vaitta iņlar,
iŸaimutal kuņikaë yārkkum pērveŸi
muņuka muņukkit tiņãre­a e×untā­!

peljiyam pēlantu mutalnalla nāņukaë
palavum a×ittup palporuë peŸŸā­.
muņiyaracu nāņu kuņiyaracu koëëa
muņiyum e­patai muņitta pirā­cai
va¤cam, cå×cciyāl maņakki šŸi
a¤cātu celvam aņiyoņu paŸittā­.
ittāli cšrttš i­­al cå×ntava­,
kottāy āciyak koëkaiyai nāņum
jappā­ pēkkaiyum taņņik koņuttā­.
āīkila nāņņaiyum amerik kāvaiyum
erikka ni­aitta iņlar e­­uī
"kuruvi" neruppuk ku×iyil vi×untatu!

etta­ai nāņņuc cottuk kuviyal!
etta­ai nāņņil irunta paņaikaë!
etta­ai nāņņil irunta kālāņkaë!
atta­aiyum cšrttu - alaialai yāka
uruciya nāņņai a×ikkac celutti­ā­!
ulaki­ uyirai o×ikkac celutti­ā­!
periti­um mikavum perunilai kaõņa
uruciya nāņņai o×ikkac celutti­ā­!
makkaë vā×vi­ matippu i­­ate­a,
okka vā×um uŸuti ituve­a,
mutiya periya mu×unilat tiŸkum 
putiya tākap pukaņņiya nāņņil
celutti­ā­ iņlar; tãrntā­; muŸŸiŸŸu!

uruciya nāņņi­ uņaimaiyaik kaņamaiyai
makkaë tokaiyāl vakuttš, vakuttatai
uņalil vaittš uyiri­āl kākkum
uruci yattai iņlar uõarkilā­!

jappā­ kāra­ ta­koņi nāņņa
ipperu nāņņi­ e×ilnaka raīkaëil
kuõņeŸi ki­Ÿā­; kolaiyait toņaīki­ā­!
paõņai nāëmaŸat toõņukaŸ kaõņe­a
nāykkuņņi nāņukaë na­Ÿu kāõak 
kāņņiya tami×akam kaikaņņi niŸkumā?
åņņat tēëai ēlaittē ëe­­umā?

inta nāņņi­ iruppaiyum, måccaiyum,
vantuëa pakaiyai vāņņum paņaiyāy
māŸŸi amaittu vaitta­ar a­Ÿē? 
mukattaip pi­­um mu­­um tiruppātu
viņiyumu­ eruti­vāl aņipaŸ Ÿippakal
muņivi­il eruti­ mutukiŸ cāyntu
varuīkuņi yā­ava­ arukilic ceyti
valiyac ce­Ÿu vāyait tiŸantatu!-

e×umaracar, celvar, etiriim m孟ukku-
u×aikka všõņumav vēlaik kuņicai!
ucciyi ­i­Ÿum ērāyiram aņikkã×
vaicca ka­alum malaimšl va×italpēl,
anta ne¤cattil āyiram āõņumu­
kuviyap putainta aviyā maŸakka­al,
akkuņi yā­ava­ a×akiya tēëilum,
vi×iyilum e×untu mi­­a,av vš×ai
e×untā­; ava­ukku - itaŸkumu­ vaitta
i×inilai, ata­paya­ e­­um vaŸumai
ivai,ava­ kālai i×utta­a kaņittu!

mettai vãņu, me­mai āppië,
muttarici pālil mu×uīkiya cēŸu,
vilaitantu ta­puka× vitaikkum āņkaë,
ivaŸŸi ­i­Ÿutā­  i­pamum aŸamum,
tuvaīkum e­Ÿu collal poymmai!

itaiava­ kaõņa tillai; āyi­um
akkuņi yā­ava­ e×untā­
niŸka villai; niŸaintā­ pērilš!

(vaiyap pēril raųyāvai jerma­i 
tākkat tuvaīkiyapētu e×utiyatu.)


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.60.   maņamai ēviyam

 
pārttataip pārppatum, kšņņataik kšņpatum
 paņatti­ nēkkame­il
pērtta a×ukkuņai māŸŸamum, všŸu
 putukkalum tãtāmē?
kāttatu mu­­aip pa×aīkatai tā­e­il
 kaŸpa­ai tēŸŸatuvē?
māttami× nāņņi­ar entap putukkatai
 pārkka maŸuttārkaë?

pāmara makkaë maki×ntiņa vaittal
 paņaīkaëi­ nēkkame­il,
nāmam ku×aittiņa vēaŸi vāëarkaë
 naŸkalai kaõņārkaë?
tåymait tami×ppaņam centami× nāņņil
 toņaīkaiyil celvarelām
tāmaŸin tuëëa tami×ppula vērkaëaic
 cantippa tš­umuõņē?

nšrmaii lāvakai itta­ai nāëum
 nika×nta paņaīkaëellām
cãrmiku centami×c celvarkaë pārvait
 tiŸattiŸ piŸantiruntāl,
ērtami× nāņņil uruciya nāņņaiyum
 uõņākkit tãrttiņalām
ārceyyum påccāõņi iīkup palittiņum?
 aņimaiyum tãrttiņalām!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.61.   nāņakam - ci­imā nilai

 
cãriyanaŸ koëkaiyi­ai eņuttuk kāņņac
 ci­imākkaë nāņakaīkaë naņatta všõņum;
kērikkai paõamo­Ÿš e­Ÿu co­­āl
 koņumaiyitai viņavšŸš e­­a všõņum?
pārāta kāņciyelām pārppa taŸkum
 pa×amainilai nãīkinalam cšrppa taŸkum
ārāyntu mšlnāņņār nāņa kaīkaë
 amaikki­Ÿār mu­­šŸŸam aņaiki­ Ÿārkaë.

orunāņņi­ všriluëëa pakaimai nãkki
 uņpuŸattil puttoëiyaic cšrppa taŸkum
perunāņkaë muya­Ÿālum muņiyā o­Ÿaip
 piņittapiņi yilpiņittut tãrppa taŸkum
perunēkkam koëvataŸkum piŸanāņ ņārkaë
 nāņakaīkaë, ci­imākkaë ceyvār. e­Ÿa­
tirunāņņil paya­aŸŸa nāņa kaīkaë
 ci­imākkaë tami×arkaëaip pi­­š taëëum.

tami×nāņņil nāņakattāl campātippēr
 tami×mo×iyi­ pakaivarš! koëkai yaŸŸēr!
imayamalai yavvaëavu cuyana lattār
 itamakitam ciŸitš­u maŸiyā makkaë
tamaikkākkap piŸarnalamum kākka eõõum
 tarumakuõa mš­umuõņē illai inta
amā­ikaëpāl ci­imākkaë nāņa kaīkaë
 aņimaiyuŸŸuk kiņakkumaņņum na­mai yillai .

mu­­šŸŸam kēruki­Ÿa iŸŸai nāëil
 måëiceyal tāīkāta nalla taīkai
ta­­š×u piëëaikaëaik kiõaŸŸil pēņņa
 caritattaik kāņņuki­Ÿār ci­imāk kārar
innilaiyil nāņakattil tami×ē, kātai
 irukaiyālmåņikkoë e­Ÿu collum
te­­āņņi­ nilaini­aittāl veņikkum uëëam
 centami×ar nilaini­aittāl tuņikkum ne¤cam!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.62.   paņatto×iŸ paya­

 
kšëvi
nåŸā yirakkaõak kākac celaviņņu
n域uk kaõakkāyt tiraippaņam ākki­ar
māŸā­a eõõattai maņņak kataikaëai
makkaëuk kãnta­ar aõõš - atu
takkatu vēpukal aõõš.

viņai
kåŸum tokaikkākak kåņņut to×ilvaippar
kåņņut to×ilmuŸai nāņņukku nallatu!
šŸāk karuttai iīkillāk kataikaëai 
šŸŸi­a rēavar tampi? - itu
māŸā tirukkumē tampi?

kšëvi
ta­­arun toõņi­il takkatēr nampikkai,
tāīkarun tãīki­il nãīkiņum nallāŸŸal,
e­­um ivaikaë tiraippaņat tšyillai
e­Ÿaikku vantiņum aõõš? - iī
ke×uttāëa ršillai aõõš.

viņai
ce­­aiyaik kāņņivai kuntame­ pāroru
cekki­aik kāņņic civa­piëëai e­pārkaë.
na­­eŸi kāõāta måtšvi ta­­aiyum
nā­muka­ peõņe­par tampi - tolain
tš­e­­um poykkatai tampi.

kšëvi
centami× nāņņil teluīkup paņaīkaë!
teluīkaruk kiīku naņippetaŸ kāka?
vantiņu kšraëar vāttimai peŸŸār
vaëarntiņu mēkalai aõõš? - iīku
māyum paņakkalai aõõš. 

viņai
antat teluīku, malaiyāëam, ka­­aņam
atta­ai yumtami× e­Ÿu viëaīkiņa
vantiņum ērnilai, ippaņat tāla­Ÿē
vā×ttukanã yitait tampi - itait
tā×ttutal tãyatu tampi. 

kšëvi
aīkaī kiruntiņum nākari kappaņi
aīkaī kiruppavar pšcum mo×ippaņi
ceīkait tiŸattāl tiraippaņam ākkiņil
tãmai o×intiņum aõõš - nam
centami× nšruŸum aõõš. 

viņai
kaīkul, pakal,ati kālaiyum mālaiyum
kālatti­ pšrāy viëaīkutal pēlš
iīkut tami×,malai yāëam teluīke­al
ellām tirāviņam tampi - itil
pollāīko­ Ÿillaiyš tampi.


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.63.   vaëëuvar va×aīkiya muttukkaë

 
                1
teëëu tami×naņai,
    ci­­a¤ ciŸiya iraõņaņikaë,
aëëu toŸu¤cuvai
    uëëun toŸumuõar vākumvaõõam
koëëum aŸam,poruë
    i­pam a­aittum koņuttatiru
vaëëuva ­aippeŸŸa 
 tāŸpeŸŸa tšpuka× vaiyakamš!

          2
vellāta illai
    tiruvaë ëuva­vāy viëaittavaŸŸuë
pollāta tillai
   puraitãrnta vā×vi­i lša×aittuc
cellāta tillai
   potumaŸai yā­a tirukkuŸaëil
illāta tillai
   iõaiyillai muppāluk kinnilattš!

                3
to­­åŸ paņiyillai!
   tirāviņar tåya kalaio×ukkam
pi­­åŸ paņiyiŸ
   perumpaņi illai! pi×aipaņiyā
annåŸ paņitiru
   vaëëuva­ tanta­a­ āyirattu
munn域u muppatum
   muttāka m孟u paņiyaëantš!

                4
ka­­al itue­ak
   kāņņiyš makkaë kaņittuõumēr
i­­al tarātu
   parukuka cāŸe­a ãvatupēl
pi­­al akaŸŸip
   pi×aitãr neŸiitu pšõire­Ÿš
pa­­al uņaiyatu
   vaëëuva­ muppāŸ pa­uvalo­Ÿš!

                5
vittip pi×aikkum
   u×ava­um všnta­um nāņa­aittum
ottup pi×aikka
   va×ikāņņi vaëëuva­ ētiyanål.
ettup pa×uttavar
   šmāŸŸum āriyar nā­maŸaipēl
attip pa×ama­Ÿu;
   tittikkum muppa×am āmpaņikkš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.64.   icaipeŸu tirukkuŸaë

 
        kacaņaŸak kaŸka
pakavat kãtai pakarnta kaõõa­ai
nalvaņa maturaik kacce­a navilvar;
tirukkuŸaë aruëiya tiruvaë ëuvarē
te­matu raikkēr acce­ac ceppuvar.
i­­aõam nalkår všëviyar iyampi­ār!

ita­āl aŸiva te­­a ve­Ÿāl
iruvšŸu nåŸkaë, iruvšŸu koëkaikaë,
iruvšŸu mo×ikaë, iruvšŸu paõpāņu
uëae­a uõartal všõņu ma­Ÿē?

kãtaiyaik kaõõa­ tētuëa nā­maŸai
aņippaņai ta­­il aruëi­ā­ e­ka!
atupēl vaëëuvar arumaik kuŸaëai
eta­aņip paņaiyil iyaŸŸi­ār e­Ÿāl,
ārårk kapilar aruëiya eõõål
aņippaņai ta­­il aruëi­ār e­ka!
eõõål ta­­aic cāīkiyam e­Ÿu
vaņamo×i yāëar va×aīku ki­Ÿār.
parimš la×akar tirukkuŸa ëukkuc
cāīkiyak karuttait tāmmšŸ koõņš
uraicey tārā? illaie­ Ÿuõarka!
ātali­ avvurai amaivila tākum!

camayak kaõakkar mativa×i kåŸātu
ulakiyal kåŸip poruëitu ve­Ÿa
vaëëuva­ e­Ÿār ma­­ukal lāņa­ār!
vaëëuvar enta matattaiyum cārkilār!
cāīkiyam matama­Ÿu; tattuva nålš!
parimš la×akar peruvai õavarš.
matamilār nåŸku matamuëār uraiceyi­
amaiva tākumē? āytal všõņum. 

tiruvaë ëuvartām iraõņā yirame­um
āõņi­mu­ kuŸaëai aëittār e­par.
āyirat te×unå Ÿāõņukaë ka×intapi­
parimš la×akar uraicey tuëëār
e­patum ni­aivil iruttal všõņum.

parimš la×akar uraiyē vaëëuvar
tiruvuë ëatti­ tiraiyš ā­atu!
niŸavšŸu pāņņai aŸavš otukkiya 
tami×ttiru vaëëuvar ami×tak koëkaiyai
na¤ce­Ÿu nāņņi­ār parimš la×akar.

pa×antami× nāņņi­ paõpš paõpe­a
a­­ār āynta aŸamš aŸame­a
o×ukkamš o×ukka vilakkaõam āme­a
vaëëuvar nāņņi­ār; teëëu tami×ar
cãrttiyait tiŸampaņa eņuttuk kāņņi­ār.
parimš la×akar ceyta uraiyil
tami×araik kāõumā Ÿillai. tami×ari­
etirppuŸat tuëëa i­attār mš­maiyi­
cerukalš kaõņēm! cerukalš kaõņēm!

vaņanål koõņš vaëëuvar, kuŸaëai
iyaŸŸi­ār e­Ÿa eõõamšŸ paņumpaņi
uraicey tuëëār parimš la×akar!
eņuttuk kāņņo­ Ÿiyampu ki­Ÿš­;
"o×ukka muņaimai kuņimai"e­ pataŸku
uraicol ki­Ÿār parimš la×akar:
"tattam varuõat tiŸkum, nilaikkum
ētap paņņa o×ukkan ta­­ai
uņaiya rātal" - uraitā ­āitu?
"o×ukka muņaimai, uyartami×k kuņikaëi­
ta­mai yuņaiya rātal" - takumitu;
kuņimai e­patu kuņikaëi­ ta­maiyš!
"va×aīkuva tuëvã×ntak kaõõum pa×aīkuņi
paõpil talaippirital il"e­ap pakarntatil
pa×aīkuņi kuŸitta pāīkum aŸika.
na­Ÿuyām navila vanta te­e­il
tiruvaë ëuvari­ tirukkuŸaë ta­­aik
kacaņaŸak kaŸka; kaŸŸš
icaiyoņu tami×ar i­itu vā×kavš!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.  65.      vā×vu

 
accam tavirntatu vā×vu - nal
 la­pil viëaivatu vā×vu
macci­il vā×pava rš­um - avar
 mā­attil vā×vatu vā×vu!
ucci malaiviëak kāka - ula
 kēīkum puka×koõņa tā­a
paccaip pacuntami× nāņņil - tami× 
 pāyntiņa vā×vatu vā×vu!

måtaŸi vuëëatu vā×vu - naŸum
 muttami× kaŸpatu vā×vu!
kāti­il kšņņataik kaõõi­ - mu­
 kaõņatai ēviyam ākkum
pātit to×ilceya li­Ÿi - uëam
 pāyccum karuttilum ceykai
yātilum ta­­ai viëakkum - kalai
 i­pattil vāyppatu vā×vu!

āyiram cātikaë oppi - nari
 a­­avar kāliņai vã×ntu
nāykaëaip pēltamak kuëëš - caõņai
 nāëum vaëarkkum mataīkaë
tåya­a vāme­Ÿu nampip - pala
 tollai yaņaikuva ti­Ÿi
nãe­al nā­e­al o­Ÿš - e­Ÿa
 ne¤cil viëaivatu vā×vu!


uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
  
      

2.66.     koņņu muracš!

 
ellārkkum nalli­pam
ellārkkum celvaīkaë
eņņum viëaintate­Ÿu
koņņu muracš! - vā×vil
kaņņut tolaintate­Ÿu
koņņu muracš!

illāmai e­­umpiõi
illāmal kalvinalam
ellārkkum e­Ÿucollik
koņņumuracš! - vā×vil
pollāīku tãrntate­Ÿu 
koņņumuracš !

cā­Ÿāõmai ivvulakil
tē­Ÿat tuëirttatami× 
m孟um ce×ittate­Ÿu
koņņumuracš! - vā×vil
孟iya puka×collik
koņņu muracš!

㭟u puŸantarutal
tāyi­ kaņa­!u×aittal
ellārkkum kaņa­e­Ÿu
koņņumuracš! - vā×vil
tš­ma×ai peytate­Ÿu
koņņumuracš! 

uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa

     pāratitāca­ kavitaikaë iraõņām tokuti  muŸŸum.