Kanaka Cuppurattinam (=Paratitacan / Bharatidasan; 1891-): Kavithaikal -part 1 Input : Mr.P.I.Arasu, Toronto, Ontario, Canada.; Ms.Suhitha Arasu, Toronto, Ontario, Canada. & Ms.Mahitha Sridhar, Toronto, Ontario, Canada. Proof-reading: Mr.P.K.Ilango, Erode, Tamilnadu, India. This webpage was last updated on 21 Feb 2003 ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ (c) Project Madurai 2003 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. paratitacan kavitaikaL mutaRl tokuti - 75 kavitaikaL kavi¤ar pāratitāca­ puraņcik kavitaikaë - mutaŸ tokuti (75 kavitaikaë ) kavi¤ar pāratitāca­ puraņcik kavitaikaë - mutaŸ tokuti (75 kavitaikaë ) uëëuŸai kāviyam 1.01 ca¤cãvi parvatatti­ cāral mi­patippu 1.02 puraņcik kavi mi­patippu 1.03 vãrattāy mi­patippu iyaŸkai 1.04 mayil mi­patippu 1.05 ciritta mullai mi­patippu 1.06 utaya cåriya­ mi­patippu 1.07 kāņu mi­patippu 1.08 kā­al mi­patippu 1.09 makkaë nilai mi­patippu 1.10kāņci i­pam mi­patippu kātal 1.11 māntēppil maõam mi­patippu 1.12 kātaŸ kaņitaīkaë mi­patippu 1.13 kātaŸ kuŸŸavāëikaë mi­patippu 1.14 e×utāk kavitai mi­patippu 1.15 kātaŸ perumai mi­patippu 1.16 kātalait tãytta kaņņuppāņu mi­patippu 1.17talaivi kātal mi­patippu 1.18virakatāpam mi­patippu tami× 1.19 tami×i­ i­imai mi­patippu 1.20 i­pat tami× mi­patippu 1.21 tami× uõavu mi­patippu 1.22 tami×p pšŸu mi­patippu 1.23 eīkaë tami× mi­patippu 1.24 tami× vaëarcci mi­patippu 1.25tami×k kātal mi­patippu 1.26 ennāëē? mi­patippu 1.27caīka nātam mi­patippu 1.28tami×k ka­avu mi­patippu peõõulaku 1.29 peõkaëaippaŸŸip per­āņųā mi­patippu 1.30 kaimmaip pa×i mi­patippu 1.31 kaimmaik koņumai mi­patippu 1.32 måņat tirumaõam mi­patippu 1.33 e×ucciyuŸŸa peõkaë mi­patippu 1.34 ku×antai maõatti­ koņumai mi­patippu 1.35peõõukku nãti mi­patippu 1.36 kaimpeõ nilai mi­patippu 1.37iŸantava­mšŸ pa×i mi­patippu 1.38kaimmait tuyar mi­patippu 1.39 kaimmai nãkkam mi­patippu 1.40tavippataŸkē piëëai? mi­patippu 1.41 āõ ku×antai tālāņņu mi­patippu 1.42peõ ku×antai tālāņņu mi­patippu putiya ulakam 1.43 ulaka oŸŸumai mi­patippu 1.44 pšrikai mi­patippu 1.45taëai aŸu! mi­patippu 1.46 kåņit to×il ceyka mi­patippu 1.47to×ilāëar viõõappam mi­patippu 1.48vā×vil uyarvukoë! mi­patippu 1.49 māõņava­ mãõņā­! mi­patippu 1.50āyntu pār! mi­patippu 1.51 mā­iņa cakti mi­patippu 1.52 mu­­šŸu! mi­patippu 1.53 ulakappa­ pāņņu mi­patippu 1.54 ulakam u­­uņaiyatu mi­patippu 1.55cāynta tarācu mi­patippu 1.56 viyarvaik kaņal mi­patippu 1.57 nãīkaëš colluīkaë! mi­patippu 1.58putiya ulaku ceyvēm mi­patippu 1.59 palipãņam mi­patippu 1.60cakētarattuvam mi­patippu 1.61 cšcu po×inta teëëamutu mi­patippu 1.62 tami×nāņņiŸ ci­imā mi­patippu 1.63 puttakacālai mi­patippu 1.64 vāëi­ai eņaņā! mi­patippu 1.65vãrat tami×a­ mi­patippu 1.66 caivap paŸŸu mi­patippu 1.67 ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! mi­patippu 1.68cutantaram mi­patippu 1.69 nam mātar nilai mi­patippu 1.70šcunātar š­ varavillai? mi­patippu 1.71 kaņavuë maŸaintār! mi­patippu 1.72 u­­ai viŸkātš! mi­patippu 1.73 pattirikai mi­patippu 1.74 yāttirai pēkum pētu! mi­patippu 1.75påcaõikkāy makattuvam! mi­patippu kavi¤ar pāratitāca­ puraņcik kavitaikaë - mutaŸ tokuti eīkeīkuk kāõi­um caktiyaņā! - tampi š×ukaņal avaë vaõõamaņā! - aīkut taīkum veëiyi­iŸ kēņiyaõņam - antat tāyi­ kaippante­a ēņumaņā - oru kaīkukaëil š×u mukili­amum - vantu karcca­ai ceyvatu kaõņatuõņē? - e­il maīkai nakaitta oliye­alām - avaë manta nakaiyaīku mi­­utaņā! kāëai oruva­ kaviccuvaiyaik - karai kāõa ni­aitta mu×uni­aippil - a­­ai tēëacaittaīku naņam purivāë - ava­ tollaŸivāëar tiŸam peŸuvā­ - oru vāëaic cu×aŸŸum vicaiyi­ilš - inta vaiyamu×uvatum tuõņu ceyvš­ - e­a nãëa iņaiyi­Ÿi nãni­aittāl - ammai nšrpaņuvāë u­Ÿa­ tēëi­ilš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. kāviyam 1.1 ca¤cãvi parvatatti­ cāral kuyilkåvik koõņirukkum; kēlam mikunta mayilāņik koõņirukkum; vācam uņaiyanaŸ kāŸŸuk kuëirntaņikkum; kaõõāņi pē­Ÿanãr 域ukkaë uõņu; ka­imaraīkaë mikka uõņu; påkkaë maõaīkama×um; påkkaëtēŸum ce­Ÿutš ­ãkkaë iruntapaņi i­­icaipā ņikkaëikkum; všņņuvap peõkaë viëaiyāņap pēvatuõņu; kāņņu maŸavarkaëum kātalmaõam ceyvatuõņu. ne¤cil niŸuttuīkaë; inta iņattaittā­ ca¤cãvi parvatatti­ cārale­Ÿu colliņuvār. ca¤cãvi parvatatti­ cāralilš ērnāëil ko¤cam kuŸaiyamaõi nā­kākum mālaiyilš kuppa­e­um všņak kumara­ ta­iyiruntu ceppuc cilaipēlš te­ticaiyaip pārttapaņi āņā tacaiyāmal vāņini­Ÿā­. caŸŸuppi­, vāņāta påmuņitta va¤civarak kaõņā­. varakkaõņa tumkuppa­ vāri aõaikkac curakki­Ÿa kātaloņu ce­Ÿā­. putoņātãrkaë!mu e­Ÿuco­­āë va¤ci. iëaiyā­ tiņukkiņņā­. ku­Ÿupēl ni­Ÿapaņi kuppa­ uraikki­Ÿā­: "kaõõukkuë pāvaiyš! kaņņamutai nā­paciyē ņuõõappēm pētunã ērtaņņut taņņiviņņāy! tā×ac cuņuveyyil tāëāmal nā­kuëirnta nã×alaittā vumpētu nile­Ÿu nãtaņuttāy! toņņaŸinta kaiyait toņātše­ Ÿāy! nšŸŸup paņņaŸinta tškacukam viņņirukkak kåņuvatē? u­­ēņu pšca oruvāram kāttiruntš­ e­­ēņu muntānāë pšca iõaīki­āy! nšŸŸuttā­ i­pak karaikāņņi­āy! i­Ÿu cšŸŸilš taëëiviņņāy! kāraõamum ceppavillai" e­Ÿuraikkak kšņņa iëava¤ci, "kātalarš! a­Ÿunãr co­­apaņi avviraõņu målikaiyaic ca¤cãvi parvatattil taiyale­aik kåņņippēyk ko¤cam paŸittuk koņuttāl uyirvā×vš­. illaiye­Ÿāl āviirā" te­Ÿāë. všņņuva­: "kallil naņantālu­ kālkaņukkum" e­Ÿuraittā­. "kāliraõņum nēvataŸkuk kāraõamillai. ne¤cam, målikai iraõņi­mšl moyttiruppa tāl" e­Ÿāë. "pā×vilaīkāl antē! paņumēcam nšrum" e­Ÿā­ "vā×vileīkum uëëatutā­ vāruīkaë" e­Ÿuraittāë. "avviraõņu målikaiyi­ antaraīkam atta­aiyum ivviņattiŸ kšņņukkoë" e­Ÿuraippā­ kuppa­: "o­Ÿaitti­ Ÿāl iv vulakamakkaë pšcuvatu na­Ÿākak kšņkum;maŸ Ÿo­Ÿaivā yilpēņņāl maõõulakak kāņcielām maŸŸiī kiruntapaņi kaõõuk ketirilš kāõalām. colliviņņš­; ātalāl målikaiyi­ ācai taõirue­Ÿā­. mētiņutš kšņņapi­pu målikaiyil ācai" e­Ÿāë. "e­­aņi! peõõšnā­ evvaëavu co­­ālum co­­apaņi kšņkāmal tēųam viëaikki­Ÿāy. peõõuk kitutakumē? vaõõamalarc cēlaiyilš, eõõamvš Ÿāki irukki­Ÿš­ nā­" e­Ÿu kaõõaiavaë kaõõiliņņuk kaiyšnti ni­Ÿiņņā­. "peõõukkup pšccurimai všõņāme­ ki­Ÿãrē? maõõukkum kšņāy matittãrē peõõi­attai? peõõaņimai tãrumaņņum pšcun tirunāņņu maõõaņimai tãrntu varutal muyaŸkompš. åmaie­Ÿu peõõai uraikkumaņņum uëëaņaīkum āmai nilaimaitā­ āņavarkkum uõņu pula­ aŸŸapštaiyāyp peõõaiccey tālan nilamviëainta paiīkå× nilaimaiyum ammaņņš. citranikarp peõņirkaëaic cãra×ikkum pāratanaŸ putrarkaëaip paŸŸiya­Ÿē pålēkam t域uvatu? caŸŸun tayaīkš­ ta­iyāycca¤ cãvimalai uŸŸšŸi målikaiyi­ uõmai aŸintiņuvš­. målikaiyait tšņa muņiyāviņ ņālmalaiyi­ mšliruntu kãך vi×untiŸakka nā­aŸivš­. åriluëëa peõkaëellām uëëattaip pårtticeyum cãriyarkku mālaiyiņņuc cãraņaintu vā×ki­Ÿār. tēkai mayilš! itainãkšë colluki­Ÿš­. nākampēl cãŸuki­Ÿa nātariņam colliviņu. paccilaikkuc ca¤cãvi parvatamcel vš­" e­Ÿāë. "accup patumaiyš! āraõaīkš! nillšņi! nā­um varuki­Ÿš­ nāyakiyš! nāyakiyš! š­intak kēpam? e×ilā­a kātaliyš!' e­Ÿukuppa­ ēņi iëava¤ci yaitta×uvi ni­Ÿā­. iëava¤ci ni­Ÿu maki×vuŸŸāë. "avviraõņu målikaiyil āraõaīkš nãācai ivvaëavu koõņiruttal ippētu tā­aŸintš­ kåņņippēyp paccilaiyaik koytu taruki­Ÿš­; nãņņāõmaik kāri! e­akke­­a nãtaruvāy?" e­Ÿu mo×intā­ e×uīkāta lālkuppa­. "mu­­š ilaikoņuttāl muttam piŸa" ke­Ÿāë. "e­kiëiyš nãmuttam etta­aiã vāy?" e­Ÿā­. "e­Ÿa­ karattāl iŸuka umaitta×uvi nēkāmal muttaīkaë nåŸukoņup pš­" e­Ÿāë. "ācaiyāl ērmuttam accāram pē" ņe­Ÿā­. "kšlikku nšram ituvalla. kšëuīkaë målikaikkup pakkattil muttam kiņaikkum" e­Ÿāë. kuppa­ tavittiņņā­, kātaŸ koņumaiyi­āl. eppētu nāmuccik kšŸit tolaippate­a aõõāntu pārttiņņā­ ammalaiyi­ uccita­ai! kaõõāņņi ta­­aiyumēr kaõõāŸ kava­ittā­. va¤ciap pētu maõāëa­ malaippata­aik ko¤cam avamatittik kēvai utaņu tiŸantāë. tiŸantu cirikkumu­, kuppa­ paŸantā­ paruvatamšl pāīkiyaiyum tåkkiyš. kiņņariya kātaŸ ki×atti iņumvšlai viņņeŸinta kallaippēl mšlšŸip pāyātē! kaõõi­ kaņaippārvai kātaliyar kāņņiviņņāl maõõil kumararukku māmalaiyum ērkaņukām. māmalaitā­ ce­­i vaëaintu koņuttatuvē? nāmmalaikkak kuppa­ viraivāy naņantā­ē? maīkaiyi­aik kã×iŸakki, "mātš! ivaikaëš aīkuraitta målikaikaë; aņņiyi­Ÿik kiëëikkoë" e­Ÿuraittā­ kuppa­. iëava¤ci tā­maki×ntu ce­Ÿu paŸittāë. tirumpic ciŸituva×i vantārkaë. aīkēr marattu ni×alilš cintai maki×ntu ciŸakka amarntārkaë. målikaiyil ēri­attai mu­­š iruvarumāy ¤ālattup pšccaŸiya nākkiliņņut ti­Ÿārkaë. va¤cikkum kuppa­ukkum vaiyattu māntarkaëi­ "ne¤cam vacamāka" nšrilavar pšcutalpēl centami×il taīkaë ceviyiŸkšņ kappeŸŸār. anta mo×ikaë aņiyil varumāŸu: "ittāli tšcam iruntu nãiīku vantāy. pattut ti­amākap pāīkāy uõavuõõa ivviņuti ta­­il iruntu varuki­Ÿāy! "evvāŸu nā­ cakippš­ intak kaŸuppa­ e­akketirš uņkārn tiruppata­ai" e­Ÿāy; ta­akke­avš naluõavuc cālaio­ Ÿuõņākki aīkava­ ce­Ÿāl aņukkum e­auraittāy; ittālic cētara­š! e­­amatiyu­akkš? cettu maņivatilum cšrntu piŸappatilum ivvulaka makkaëilš e­­apš taīkaõņāy? cevvaipeŸum a­pillār tãyapš tamkoëvār. eīkaë pirā¤ciyarkaë ippštam pārāņņit taīkaë pa×aīkãrtti tā×vaņaiya oppārkaë; pštaputti caŸŸum piņikkātu pē!pē!pē! pštamkoõ ņērkkup pirā¤cil iņamillai" e­Ÿa mo×ikaë ivarkātil kšņņavuņa­ na­Ÿu pirā¤ciyarkku nākkuëira vā×tturaittār. pi­­ar amerikka­ pšcuvataik kšņņārkaë. a­­ava­ pšccum aņiyil varumāŸu: "nalla amerikka­ nā­ilattil vā×ki­Ÿa ellārum na­Ÿāy irukka ni­aittiņuvā­. pollā amerikka­ po­­aņaintu tā­maņņum celva­āy vā×at ti­amum ni­aittiņuvā­. nallava­āy nā­irukka nāëum virumpukiŸš­." collum itukšņņa tēkaiyum kuppa­um "kottaņimai yākik kuŸaivupaņum nāņņukku mettattuõai yākiyiva­ mš­mai aņaika" e­Ÿār. iīkilantu tšcam iruntoruva­ pšci­ā­; iīkiruntu kšņņār iruvarum. e­­ave­Ÿāl: "ē!e­ cakētararš! o­Ÿukkum a¤cātãr! nāvalan tãvu namaiviņņup pēkātu. vā×ki­Ÿār muppattu mukkēņi makkaëe­Ÿāl cå×ki­Ÿa pštamum antat tokaiyirukkum; ākaiyāl ellārum aīkš ta­itta­itā­. škama­a tākiavar nammai etirppateīkš? pštam vaëarkkap perumperumpu rāõaīkaë! cāticcaõ ņaivaëarkkat takkaiti kācaīkaë! kaņņic camukatti­ kaõõavittut tāmuõõak koņņi aëakkum kurukkaë kaõakkaŸŸēr. tš­curakkap pšciinta tšcattait ti­­utaŸku vā­curarai viņņuvanta påcurarum vā×ki­Ÿār. inta uëaiccšŸŸai šŸāta ā×attai entavitam nãīkinammai etirppār? i­­amum cinta­ā cakti ciŸitumi­Ÿi makkaëukkut tamtēë u×aippilš nampikkai tā­umi­Ÿi åŸum pakuttaŸivai illā to×ittuviņņuc cāraŸŸa cakkaiyāyc cattuņampaik ku­Ÿavaittup poŸpuëëa māntarkaëaik kallākki yšantak kaŸkaë kaņavuëkaëāyk kāõap paņumaīkš. inta nilaiyiŸ cutantirap pēreīkš? kontaëippil nallatoru koëkai muëaippateīkš? "tškam a×intuviņum; cuŸŸattār cettiņuvār; pēkaīkaë všõņām; poruëvšõņām maŸŸumintap pā×ulakam poyyš paramapatampē" e­­um tā×vakaŸŸa eõõuīkāl cākkuruvi vštāntam. cātip pirivu camayap pirivukaëum, nãtip pi×aikaë niyamap pi×aikaëum, måņap pa×akkaīkaë ellām muyaŸciceytš ēņacceytāl namaiyum ēņacceyvār e­pš­" intap piracaīkam ivviruvar kšņņārkaë; conta nilaikkut tuyaruŸŸār. va¤ci cilaipēl iruntāë; tikaittāë; pi­nāņņi­ nilaiyaŸiya nšrntatu paŸŸi maki×ntiņņāë! "paccilaiyāl nalla paya­viëaiyum" e­Ÿu co­­āë! paccilaiyait tanta paruvatattaik kumpiņņāë. "inta ilaiyāl i­ina­mai koëka" e­Ÿu contat tāynāņņukkuc co­­āë peruvā×ttu. "vallamaikoë paccilaiyi­ marmattaik kaõņapaņi collie­ait tåkkivantu cåkųumattaik kāņņiya,kaõ õāëartām vā×vaņaika" e­Ÿāë; ava­uņaiya tēëai orutaram kaõõāŸ cuvaipārttāë. accamayam kuppa­, a×akiyata­ tāynāņņār paccaip pacuntami×il pšcuvataik kšņņiruntā­. kuppa­atu tēëil kuëirntamalar o­Ÿuvi×a ippakkam pārttā­; va¤ci iëaīkaiyāl taņņiya taņņe­Ÿu cantškam tãrntava­āyk "kaņņik karumpš! kava­am e­akku namatu tšcattil naņakki­Ÿa pšccil amaintu kiņakku' te­Ÿā­. va¤ci atukšņņš "a­­iyarkaë pšcuvatil a­paic celuttuīkaë; ka­­attai māttirame­ kaiyiŸ koņuīka" ëe­Ÿāë. "a­pum u­akkuttā­; āruyirum u­­atutā­ i­pakkiëiyš! e­akkaëippāy mutta" me­Ÿā­. kaiyēņu kaikalantār; muttamiņap pēkaiyilš aiyaiyē! aiyaiyē! e­Ÿa avalamo×i kātilš vã×ntatu! muttam kalaintatš! "ãte­­a vintai? e×ilva¤ci! kšë" e­Ÿā­. va¤ci kava­ittāë. cattam varumva×iyāy ne¤caic celutti­ār nšri×aiyum kātala­um. "ērnoņiyiŸ ca¤cãvi parvatattai ēņippēy všrēņu pšrttuvara všõņumš aiyāvš!" ippā×um vākkai iruvarum kšņņārkaë. kuppa­ mikappayantu kētaimukam pārttiņņā­ va¤ci yavaënakaittš "i­pa maõāëarš! ca¤cãvi parvatattait tāvip peyarkkum ma­itarum illai! malaiyum acaiyā ti­iantac cattattil eõõam celuttātãr" e­Ÿuraittāë va¤ci. itucollit tãrumu­, "na­Ÿāka uīkaëukku rāma­ aruëuõņu; vā­am varaikkum vaëarum uņaluõņš; š­iīku ni­Ÿãr? eņuttuvaru vãrmalaiyai" e­Ÿaic cattam ivarceviyil vã×ntavuņa­ ku­Ÿu peyarvatu ko¤camumpoy yallave­Ÿu kuppa­ naņunaņuīkik ko¤cumiëa va¤ciyiņam "maīkaiyš, rāma­aruë vāyntava­ām; vā­amaņņum aīkam vaëarvā­ām; appaņip paņņava­ai intacca¤ cãvimalai ta­­ai yeņuttuvara anta ma­ita­aīkš āõai yiņuki­Ÿā­. nālaņiyil iīku naņantuvantu nāmmalaiyi­ mšlirukkum pētš veņukke­Ÿu tåkkiņuvā­. iīku varumu­ iruvarum kã×iŸaīki aīkuëëa cāral aņaintiņuvēm vāmuve­Ÿā­. 'rāma­eīkš! rāma­ aruëeīkš! ca¤cãvi māmalaiyait tåkkumoru vallamaieīkš! ivaŸŸil ko¤camum uõmai iruntālnām kottavaraip pi¤cukaëpēl vāņip pi×aippa taritāki aņimaiyāy vā×ēmš? āõmaitā­ i­Ÿi miņimaiyil ā×ntu vi×iyēmš?" e­Ÿanta va¤ci yuraittāë.pi­ maŸŸēr peru¤cattam, a¤cuki­Ÿa kuppa­ atiraccey tiņņatš! "ammalaiyai ērnoņiyil tåkkivan taiyāvš umetiril vaikki­Ÿš­ åhuhu uhuhu!" kuppa­ pataittā­ kuņalaŸuntu pē­atupēl. "eppaņittām nāmpi×aippēm? štum aŸikilš­ ca¤cãvi parvatattait tāvit taraiyēņu pa¤cirukkum måņņaipēl pāvi ava­eva­ē tåkkuki­Ÿā­! va¤ci! cukittirukka eõõi­aiyš! cākkāņu vantataņi! takkavitam mu­­amš nampe­Ÿu nā­co­­a vārttaiyellām nampāmal vampu purintāy! malaiyum atirntiņutš! muttam koņuttu mu×unšra mumtolaittāy. cettumaņi yumpētu muttam orukšņā? e­Ÿa­uyi rukkš ema­āka vāyttāyš! u­Ÿa­ uyiraittā­ kāppāŸŸik koõņāyā? tåkkiviņņā­! tåkkiviņņā­! tåkkippēyt tåëāka ākkic camuttirattil appaņiyš pēņņiņuvā­! evvāŸu nāmpi×aippēm? šņi, itainãtā­ cevvaiyāy yēcittuc ceppāyē ērmārkkam?' e­Ÿu tuņituņikkum pētil, iëava¤ci ni­Ÿu nakaittutta­ nšca­aikkai yālaõattš "ippuvitā­ uõņāki evvaëavu nāëirukkum? appētu toņņinta antinš ramvaraikkum māmalaiyait tåkkum ma­ita­ iruntatillai. ēmaõa vāëarš! i­­am uraikki­Ÿš­, ma­­um ulakam maŸainto×iyum kālamaņņum pi­­um malaitåkkum ma­ita­ piŸappatillai. avvāŸš ērma­ita­ ākāyam påmimaņņum evvāŸu nãõņu vaëaruvā­? illaiillai! kātal nicamik ka­imuttam mikkauõmai! mātutēë umtēë maruvuvatu meyyākum. nampuīkaë meyyāy naņakkumviųa yaīkaëivai. campavitta uõmai acampāvattāl tākkuŸumē? vā×kkai natikku,vãõ vārttaimalai yumtaņaiyē? vā×ttāmal t域uki­Ÿãr vantuniŸkum i­pattai! poyyuraippār intap puviyaioru ciŸŸeŸumpu kaiyāl eņuttate­pār aiyēe­ Ÿa¤cuvatē? muttattaik koëka! mu×uppayattil oppaņaitta cittattai vāīkic celuttuīkaë i­pattil." e­Ÿuraittāë va¤ci. ita­āŸ paya­illai; ku­Ÿu peyarntate­Ÿu kuppa­ ma­ama×intā­! "innšram pēyiruppār! innšram pšrtteņuppār! innšram mškattil šŸip paŸantiņuvār! use­Ÿu kšņkutupār ērcattam vā­attil! visvarå paīkoõņu mšlšŸip pāyki­Ÿār!" immo×ikšņ ņā­kuppa­; "aiyē" e­auraittā­. ammaņņum collattā­ āyiŸŸuk kuppa­ukkš. uõmai yaŸintum uraikkā tirukki­Ÿa peõõā­a va¤citā­ pi­­um cirittu "ma­atai viņātãr maõāëarš kātil i­ivi×ap pēvataiyum kšëuīkaë" e­Ÿuraittāë. va¤ciyum kuppa­um cattam varumva×iyil ne¤caiyum kātaiyum nšrāka vaittiruntār: "ippaņi yākaanumār e×umpip pēy appētu jāmpavanta­ ārāyntu co­­atupēl ca¤cãvi parvatattait tāvip paŸantumš ko¤ca nšrattil ilaīkaiyilš koõņuvantu vaittār. uņa­š malaimarunti­ cattiyāl cetta irāma­um lakųmaõa­um cšrnte×untār!" uŸŸita­aik kšņņakuppa­ "ēhē malaiyatutā­ caŸŸum acaiyāmal tā­tåkkip pē­ā­š! laīkaiyilš vaittā­š! laīkaiyilnām tappēmš!" e­Ÿā­. naņukkam itayattil nãīkavillai. "i­­um poŸuīkaë" e­auraittāë va¤ci. "perumpārac ca¤cãvi parvatattaip pi­­ar irunta iņattil anumār, eņuttški vaittuviņņu vantār maŸunimiųam ākāmu­. cettārk kuyirkoņuttār. teõņamum pēņņuni­Ÿār!" kuppa­itu kšņņuk kulukke­Ÿu tā­nakaittā­. "appētš nā­ni­aittš­ āpattirā te­Ÿu. nā­ni­aitta vaõõam naņantatutā­ āccariyam. š­aņi!va¤ci! i­iyaccam illai" ye­Ÿā­. "ā­ālum i­­um arainimiųam kāttiruīkaë; nā­um ataŸkuëëš nātarš, ummaiyoru cantškam kšņki­Ÿš­. takka viņaiyaëippãr! inta malaiyilnām šŸiya pi­naņanta āccariya campavantā­ e­­a? ataiyuraippãr! pšccai vaëarttap piriyap paņavillai" e­Ÿāë iëava¤ci. kuppa­ icaikkiŸā­: "e­­aņi va¤ci! ituvum teriyātā? nāmiīku vantēm. namakkēr nalivi­Ÿi māmalaiyai avvanumār tåkki va×inaņantu laīkaiyilš vaittatu! rāma­ e×untatum, iīkeņuttu vantš iruppiņattil vaittatu! kaõõš! malaiyaik kaņukaëavum āņāmal kaõõāņip pāttirattaik kaltaraiyil vaippatupēl tantiramāy maõõil talaiku­intu vaittiņņa antap pakutitā­ āccariyam ākumaņi!" āccariya campavattaik kuppa­ aŸivittā­. pšcceņuttāë va¤ci; piŸakum orucattam: "immaņņum i­Ÿu kataiyai niŸuttuki­Ÿš­; cemmaiyāy nāëaikkuc ceppuki­Ÿš­ maŸŸavaŸŸai. cattiyarā māyaõattiŸ cattā­a ippakuti uttiyāyk kšņņēr uraittērel lārumš iīkuëëa pēkaīkaë ellām a­upavippar; aīkuëëa vaikuntam aņņiyi­Ÿic cšrvārkaë; jā­akã kāntas maraõš! jayajayarām!" "mā­šã te­­ae­Ÿā­" vaiyamaŸi yākkuppa­! "mu­punā­ uīkaëukku muttam koņukkaiyilš co­­a "aiyaiyē" toņaīki ituvaraikkum rāmāyaõam colli nāëaik ka×ikki­Ÿa šmāntār kācuk kecamā­a­ e­Ÿuraikkum pākavata­ co­­ā­ palapšraik kåņņiyš! ākiyatum inta ariya u×aippukkup pattē pati­aintē pākavata­ peŸŸiņuvā­. cittam malaikkac ciŸitumitil illai" ye­Ÿu kaiyi liruntaoru kāņcitarum målikaiyai "aiyā itaivi×uīki avviņattiŸ pāruīkaë" e­Ÿantak kuppa­iņam ãntutā ­umti­Ÿāë. ti­Ÿatum taīkaë vi×iyāl teruvo­Ÿil, māëikaiyi ­uëëš ma­itar kåņņattaiyum, āëivāyp pākavata­ aīku naņuvilš uņkārn tiruppataiyum, årmakkaë celvataiyum, paņņainā makkārap pākavata­ råpāyait taņņippārk ki­Ÿataiyum, cantēųam koëvataiyum kaõņārkaë; kaõņu kaņakaņave­ Ÿšcirittār. vaõņu vi×iyuņaiya va¤ci yuraikki­Ÿāë: "vā­aëavum aīkaīkaë, vā­araīkaë, rāmarkaë, ā­atu ceyyum anumārkaë, cāmpavantar, o­Ÿalla; āyiram nålkaë uraikkaņņum. visvarå papperumai, mšlšŸum va­maikaë, use­Ÿa cattaīkaë, ase­Ÿa cattaīkaë, evvaëavē nålil e×utik kiņakkaņņum. cevvaik kirupai ce×uīkaruõai a¤calikkai mutti mu×uccuvarkkam muŸŸum uraikkaņņum. itta­aiyum cšraņņum e­­a paya­uõņām? uëëa pakuttaŸivuk kovvāta šņukaëāl eëëai acaikka iyalātu. mā­iņarkaë ākkuvatai ākā ta×ikkumē? pēkkuvatait tškkumē? cittam caliyāt tiŸa­všõņum. makkaë u×aippil malaiyāta nampikkai ekkaëikka všõņum itayattil! ãta­Ÿi nallaŸivai nāëum uyartti uyarttiyš pullaŸivaip pēkkip putunilaitš ņalvšõņum. makkaë u×aikkāmu­ mšliruntu vantiņumē? ekkā raõattālum i­maiyilš uõmaiyuõņē? mãëāta måņap pa×akkaīkaë mãõņumumai nāņā tiruppataŸku nā­uī kaëaiyi­Ÿu ca¤cãvi parvatattil kåppiņņš­. taŸceyalāy a¤cum nilaimaiyš aīkš nika×ntatuõņām. uīkaë ma­attil uŸaintu kiņantiņņa paīka¤cey måņap pa×akka va×akkaīkaë iīki­imšl nillā e­anā­ ni­aikki­Ÿš­. taīkaëkai nãņņit tamiyāëai mu­­arš cāralilš muttam tarakkšņņãr, cāyavillai. ãra malaiyilš yā­tantš­. šŸkavillai. cattattai eõõic calittãr.ac cattattāl muttattai māŸŸa muņiyāmaŸ pē­ālum ummaip payaīkāņņi åëaiyiņņa cattattāl cemmaimuttam koëëavillai. cšrntumuttam koëvãrš!" "ššš nā­i­Ÿaik kšëa­attuk kāëā­š­. nãyš­ itaiyellām niccayamāyc collavillai? rāmā yaõame­Ÿa nalivu taruīkatai påmiyili ruppataiip pētš aŸiki­Ÿš­. nampat takātavelām nampavaittut tāīkaënalam campā tikki­Ÿa carittirak kārarkaëāl nāņu nalikuvatai nā­i­Ÿu kaõņuõarntš­. tēņu pu­ainta cuņarkkoņiyš na­Ÿuco­­āy! nalla imayam, nalaīko×ikkum kaīkainati, vellat tami×nāņņi­ mš­maip potiyamalai, cennel vayalkaë, ce×uīkarumput tēņņaīkaë, ti­­ak ka­ikaë teviņņāp paya­maraīkaë, i­pam ceŸintirukkum ipperiya tšcattil muppattu mukkēņi māntarkaë moytte­­a? ceppum iyaŸkai vaëaīkaë ceŸinte­­a? måņap pa×akkam, muņivaŸŸa kaõõuŸakkam ēņuva te­Ÿē? uyarvate­Ÿē? nā­aŸiyš­. pāraņi mšŸŸicaiyil cåriya­ pāyki­Ÿā­. cārnta oëitā­ takattakā yakkāņci! mālaip po×utum vaņiva×aku kāņņutupār! cālaiyilēr a­­attait ta­pšņu tšņutupār. e­­aņi colki­Ÿāy šņi iëava¤ci? e­ne¤cai u­ne¤cam ākkippār" e­Ÿuraittā­. te­Ÿalilš mellac cilirkkum malarpēlš ka­­i yuņalcilirkkak "kātalarš nāmviraivāyc cāral aņaivēmš, kātalukku takkaiņam. cāralum taõmālai nāyakiyaic cārak kuyilkåvik koõņirukkum; kēla mikunta mayilāņik koõņirukkum; vāca muņaiyanaŸ kāŸŸuk kuëirntaņikkum; kaõõāņi pē­Ÿanãr 域ukkaë uõņu; ka­imaraīkaë mikkauõņu; påkkaë maõaīkama×um; påkkaëtēŸum ce­Ÿutš ­ãkkaë iruntapaņi i­­icaipā ņikkaëikkum. a­pu mikuntš a×akirukkum nāyakarš i­pamum nāmum i­i!" uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.2 puraņcik kavi (pilkaõãyam e­Ÿa vaņamo×i nålait ta×uviyatu) akaval araca­ amaiccarpāl aŸivik ki­Ÿā­: "amuta vallie­ ācaik korupeõ! tami×ilak kiyaīkaë tami×ilak kaõaīkaë amaivuŸa āyntāë; ayalmo×i payi­Ÿāë; ārnta o×ukkanål, nãtinål aŸintāë; a­aittum uõarntā ëāyi­um, a­­āë kavitai pu­aiyak kaŸŸā ëillai. malarum, pāņum vaõņum, taëirum, malaiyum, kaņalum, vāviyum, ēņaiyum, viõõi­ virivum, maõõi­ va­appum, mšlēr mš­maiyum, melintēr melivum tami×i­ amutat ta­maiyum, na­maiyum, kālaiam paritiyum, mālai matiyamum kaõõaiyum ma­attaiyum kavarva­a; ata­āl e­makaë akattil e×unta kavitaiyaip puŸattil piŸarkkup pulappaņut tutaŸkuc ceyyuë ilakkaõam terital všõņumām! šŸŸaēr ācā­ eīkuëā­? tēŸŸiya vāŸu colka amaiccarš!" eõcãr viruttam talaimaiamaic ca­pukalvā­: 'e­atu ma­­ā, cakalakalai vallava­;iv vulakēr pēŸŸum pulava­; uyarkavi¤a­; ava­pšr utāra­! putalvikkut takkaupāt tiyāya­ a­­ē­. ilaiyinta nāņņi­ilš ava­ai oppār! e­i­um,ava­ iëavayatum a×akum vāyntē­. kulamakaëai a­­ava­pāl kaŸka viņņāl kuŸaivantu cšrntālum cšrtal kåņum! ā­ālum nā­itaŸkēr mārkkam colvš­; amutavalli utāra­iņam kaŸkum pētu tš­ita×āë ta­aiava­um, ava­aip peõõum terintukoëëa muņiyāmal tirai viņukka! pā­alvi×i maīkaiyiņam "utāra ­ukkup pārvaiyillai kuruņa" ­e­Ÿu colli vaikka! ¤ā­amuŸum utāra­iņam "amuta valli nalikuųņa rēki" e­a eccarikka!" tārvšnta­ itukšņņā­; viyantā­! "āmām tantirattāl ākāta to­Ÿu millai; pšrvāynta utāra­aippēy a×aippãr" e­Ÿā­. pšccuvalla amaiccarpalar ce­Ÿa ×aittār. tšrvāynta puvirāja­ pēlš yantac centami×ttãī kavirāja­ utāra­ vantā­. pārvšnta­ nika×tti­ā­; utāra­ kšņņup "paintami×kkut toõņuceyak kaņavēm" e­Ÿā­. cintu kaõõi ma­­ava­ āõaippaņi - ka­­i māņattaic cšrntoru pa­­arum på¤cēlai - naņup pāīkilēr po­mšņai! a­­atēr mšņaiyilš - tirai ārnta maŸaivi­ilš mi­­oëi kšņņiruppāë - kavi všnta­ uraittiņuvā­! yāppumuŸai uraippā­ - aõi yāvum uraittiņuvā­; pāppu­ai taŸkā­a - anu pavampala pukalvā­. tãrppuŸa a­­avaëum - ācu cittiram na­maturam cšrppuŸu vittāram - e­um tãīkavitai ya­aittum, kaŸŸuvara lā­āë! - atu kāla pariyantam caŸŸum ava­mukattai - avaë cantikkavillai! vi×i aŸŸava­aip pārttāl - ēr apacaku­a me­Ÿš! uŸŸatēr nēyuņaiyāë - e­ Ÿutāra­um pārttillai! ivvitam nāņkaëpalap - pala škiņa ērti­attil vevvi×i všluņaiyāë - anta mšņaiyiŸ kāttiruntāë. avvama yanta­ilš - viõ atta­aiyum oëiyāl kavvi uyarntatupār - iruņ kāņņai a×ittanilā! eõcãr viruttam amutavalli kāttirunta mšņai yaõņai a×akiyapå¤ cēlaiyaõņai utāra­ ni­Ÿš, imaiyātu nēkki­ā­ mu×u nilāvai! iruvi×iyāl ta×uvi­ā­; ma­attāl uõņā­! cumaicumaiyāy uvappeņukka, uõarvu veëëam tåõņiviņa āāā e­Ÿā­; vāõi amaittiņņāë naŸkavitai! ma×aipēŸ peytā­! atta­aiyum kšņņiruntāë amuta valli! "nãlavā­ āņaikkuë uņal maŸaittu nilāve­Ÿu kāņņuki­Ÿāy oëi mukattaik! kēlamu×u tumkāņņi viņņāl kātaŸ koëëaiyilš ivvulakam cāmē? vā­ac cēlaiyilš påttata­ip påvē nãtā­! cokkaveëëip pāŸkuņamē, amuta 域ē! kālaivanta cempariti kaņalil må×kik ka­almāŸik kuëiraņainta oëip pi×ampē! antiyiru ëāŸkarukum ulaku kaõņš­; avvāŸš vā­kaõņš­; ticaikaë kaõņš­; pintiyantak kāriruëtā­ ciritta tuõņē? peru¤cirippi­ oëimuttē nilavš nãtā­! cintāmal citaŸāmal a×akai yellām cškarittuk kuëiršŸŸi oëiyum åņņi intāve­ ŸšiyaŸkai a­­ai vā­il e×ilvā×vaic cittaritta vaõõan tā­ē! u­aikkāõum pēti­ilš e­­u ëattil åŸivarum uõarcciyi­ai e×utu taŸku ni­aittālum vārttaikiņait tiņuva tillai; nittiya tarittirarāy u×ait tu×aittut ti­aittuõaiyum paya­i­Ÿip pacitta makkaë ciŸitukå× tšņuīkāl, pā­ai ārak ka­attirunta veõcēŸu kāõum i­pam kavi­nilavš u­aikkāõum i­pam tā­ē! u­­aie­a tiruvi×iyāŸ kāõu ki­Ÿš­; oëipeŸuki­ Ÿš­;iruëai otukku ki­Ÿš­; i­­alelām tavirki­Ÿš­; kaëikoë ki­Ÿš­; erivillai kuëirki­Ÿš­ puŸamum uëëum! a­puëëam påõuki­Ÿš­; atuvu muŸŸi ākāyam aëāvumoru kātal koõņš­! i­pame­um pālnuraiyš! kuëir viëakkš! e­aii×antš­, u­­e×ilil kalanta tālš!" všŸu cintu kaõõi ivvita māka utāra­um - ta­a ti­kura lālveõ õilāvaiyš tivviya varõa­ai pāņavš - cevi tškkiya ka­­aī karuīkuyil, "avvaŸi¤a­ kavi vallava­ - vi×i aŸŸava ­āyi­, nilāvi­ai evvitam pārtta­a­, pāņi­a­? - itil ettukkaë uõņe"­a ēņiyš, cāturiyac col utāra­ai - ava­ tāmaraik kaõõoņum kaõņa­aë! ētumalaik kulam pēlavš - ava­ ēīkiya tēëkaëaik kaõņa­aë! "štitu pē­Ÿaē rāõe×il - kuŸai i­Ÿit tiruntiya cittiram? cēti nilāvukkum mācuõņām - ic cuntara­ē kaŸai o­Ÿilā­!" e­Ÿu viyappuņa­ ni­Ÿa­aë; - anta šnti×ai ta­­etir ni­Ÿatait ta­­ika raŸŸa utāra­um - kaõņu ta­­ai maŸantava ­ākiyš "e­­a viyappitu? vā­ilš - irun tiņņatēr māmati maīkaiyāy e­­etirš vantu vāyttatē? - puvik kštitu pēloru taõoëi! mi­­aŸ kulattil viëaintatē? - vā­ villi­ kulattiŸ piŸantatē? ka­­aŸ Ÿami×kkavi vāõari­ - uëak kaŸpa­aiyš urup peŸŸatē? po­­i­ urukkiŸ po×intatē? - oru påīkoņiyē? malark kåņņamē?" e­Ÿu ni­aitta utāra­tā­ - "nã yār?"e­Ÿa ērurai pēkki­ā­. "amutavalli ya­Ÿē!" e­Ÿāë - "anta amaicca­um muņi všnta­um namaip pirittiņum eõõattāl - u­ai nāņņam ilātava­ e­Ÿa­ar! camuca yappaņa nãi­Ÿu - mati tarica­a mataip pāņi­ai! kamalaīkaë e­um kaõõuņa­ - u­aik kāõap peŸŸate­ kaõ" e­Ÿāë. eõcãr viruttam "i­­o­Ÿu kšëāyē amuta valli! e­­iņattil u­tantai "e­makaņku mu­­o­Ÿu tãvi­aiyāl perunēy vantu måõņateru­ac collivaittā­! ata­ā la­Ÿē mi­o­Ÿu peõõe­Ÿu puviyil vantu viëaintatupēl viëaintau­a ta×aku mš­i i­Ÿuvarai nā­pārkka eõõa villaimu e­Ÿuraittā­; viyappuņaiyā­ i­­u¤ colvā­: pukāriruëāl cåriya­tā­ maŸaiva tuõņē? kaŸaiccšŸŸāl tāmaraiyi­ vācam pēmē? pšretirppāl uõmaitā­ i­mai yāmē? piŸarcå×cci centami×ai a×ippa tuõņē? nšriruttit tãrppuraittuc ciŸaiyiŸ pēņņāl niŸaito×ilā ëarkaëuõarvu maŸaintu pēmē? cãra×akš! tãntamiך! u­aie­ kaõõait tiraiyiņņu maŸaittārkaë!mu e­Ÿu co­­ā­. paɟoņai veõpā "vā­attai veõõilā vantu ta×uvuvatum mē­at tirukkum mutircēlai meycilirkka ā­antat te­Ÿalvan tārat ta×uvuvatum nā­ēkki nēkki nalitali­aik kāõāyē? cittaritta āõa×akš, ce­Ÿupaņar mullaiyi­aik kattarittal i­Ÿik karanta×uvum māmaramum, cattamiņņa vaõņu taņākatti­ alliyi­ai muttamiņņut tš­kuņikkum nalla muņivum, uõarvuta­ai uõņākka villaiyē u­pāl? taõalaittā­ vãcuki­Ÿā­ cantira­um e­mšl! kuõamuëëār, ko¤cavarum kētaiyaraik kātaŸ piõamākkit tāīkaë pi×aikka ni­aippārē?" e­Ÿuta­ kātal erita×aluk kāŸŸāmal ce­Ÿuta­ ­e¤cam terivittāë cšlvi×iyāë! "na­Ÿu maņamayilš! nā­paciyāl vāņuki­Ÿš­; ku­Ÿupēl a­­am kuvittirukku te­­etiril! uõõa muņiyātš årāëvē­ kårvāëum vaõõamuņic celvākkum vantu maŸikkutaņi! eõõak kaņalil e×uīkātal nãëalaitā­ uõõum maõikkuëattil ēņik kalakkāmal nālvaruõaī kaëvitittār nāņņārkaë; a­­avaŸŸil mšlvaruõam kēlkoõņu mšti­iyai āëvaruõam nãya­Ÿē peõõš! ni­aippai yakaŸŸiviņu! nāye­Ÿš eõõie­ai nattāmal ni­Ÿuviņu! všlvi×iyāl e­Ÿa­ vilāppuŸattaik kottātš! pālpēl mo×iyāl pataikkauyir vāīkātš! kaõõāņik ka­­attaik kāņņie­ uëëattaip puõõākkip pēņātš; pēpē maŸaintuviņu! kātal neruppāl kaņalu­mšl tāviņuvš­ cātie­um caīkilie­ tāëaip piõittataņã! pāëaic cirippilnā­ i­Ÿu pataŸiviņņāl nāëaikku všnta­e­um naccaravuk ke­ceyvš­? ko¤cu tami×ttš­ kuņittuviņa aņņiyillai a¤cuva ta¤cāmai pštamaiya­ Ÿēaõaīkš? āõippo­ mš­i atilkiņakkum nalloëiyaik kāõikkai nãvaittāl kāpparacar vārārē? paņņāëac cakravartti pārttālum u­cirippuk kaņņāõi muttukkuk kālilvi×a māņņārē?" e­Ÿa×utā­ vimmi iëaiyā­, kaviyaraca­. ku­Ÿum iraīkum! koņumpāmpum ne¤ciëakum! š×aiyaraik kolla etiriruntu pārttiruppēr pā×ā­a ne¤cum cilacamayam pārttiraīkum! cittam tuņikki­Ÿa cšyi­ nilaimaikku rattaveŸi koõņalaiyum nālvaruõam š­iraīkum? rattaveŸi koõņalaiyum rāca­ma­am š­iraīkum? attaruõam anta amutavalli štucolvāë: "vāëai uruvivantu ma­­a­ e­atuņalai nāëaiyš veņņi naņukkaņalil pēņaņņum, kāëaiu­ kaikaëe­aik kāvāmal pēkaņņum, tāëai aņaintait taiyaluëëam māŸātš! ātaravu kāņņāmal aiya!e­ai viņuttāl pātarakųai pēlu­Ÿa­ pātam toņarvata­Ÿi, všŸu katiyaŸiyš­; všnta­ caturvaruõam cãŸume­il intauņal tãrntapi­­um cãŸiņumē? āratta×uvi aņuttavi­ā ņikkuë uyir tãravarum e­ilum tš­pēl varavšŸpš­! a­Ÿiyume­ kātal amutš! namatuëëam o­Ÿupaņņa pi­­ar uyarve­­a tā×ve­­a? nāņņi­ iëavaraci nā­orutti! ātali­āl kēņņai araca­e­aik kolvataŸkuc caņņamillai! kēlvšnta­ e­kātaŸ koŸŸava­aik kollavantāl, cšlvi×iyāë yā­e­atu celvākkāl kāttiņuvš­! cātiuyar ve­Ÿum, ta­attāl uyarve­Ÿum, pētāk kuŸaikkup potutto×ilā ëarcamukam metta i×ive­Ÿum, mikuperumpā lēraiellām katti mu­aikāņņik kālamellām šyttuvarum pāvi kaëaittiruttap pāvala­š nammiruvar āvi kaëaiyš­um arppaõamcey vēm! ita­ai ne¤cāra u­mšlš nšri×aiyāë koõņuëëa mi¤cuki­Ÿa kātali­mšl āõaiyiņņu viëëuki­Ÿš­! i­­ume­­a?" e­Ÿāë. utāra­ viraintēņi a­­attait tåkkiyš ārat ta×uvi­ā­. i­pa ulakil iruvarkaëum nāë ka×ittār. pi­porunāë antap perumāņņi aīkamelām māŸupaņak kaõņu ma­ampataŸit tē×iyarkaë všŸu va×iyi­Ÿi všnta­iņam ēņiyš "ma­­ava­š! u­arumai maīkai amutavalli ta­­ai utāra­ukkut tattam purintāëē? kātale­um i­pak kaņalil kuëittuviņņa mātiriyāyt tē­ŸukiŸāë; maŸŸita­ai mš­maic camukattil viõõappam cātittēm" e­Ÿār. amaiti yuņaiya araca­ ata­uõmai kaõņaŸiya všõņume­Ÿu ka­­ikaimā ņattarukš aõņiyirun tā­iravil ārum aŸiyāmal! vanta utāra­e×il maīkaikkuk kailāku tantu, tami×il ta­ikkātalaik kalantu pšci­atum, kāttirunta peõõaraci všlvi×iyai vãci­atum, muttam viëaitta naņaimuŸaiyum kaõņā­ araca­! kaņukaņuttā­! āyirantšë maõņaiyilš māņņiyatu pēla ma­amuëaintu māëikaikkuc ce­Ÿā­. maŸunāë viņiyalilš vāëil viųampåci vaittirukkac colliviņņuc cšvakaraic cãkkiram utāra­ai i×uttuvara švi­ā­. avvā Ÿi×uttuvantār všnta­iņam. iccšti åril evarum aŸintārkaë; accamayam ellārum aīkuvantu kåņiviņņār. ārnta kaviyi­ araca­uyir i­Ÿēņu tãrntatē e­Ÿu tiņukkiņņār ellārum. ãņaŸŸa naŸkavi¤a­ innilaimai, akka­­i māņattil uëëae×il maīkaikkum eņņiyatām. aīkš utāra­iņam ma­­a­ uraikki­Ÿā­, ciīkā ta­attilš cšrntu: "koŸŸava­ peŸŸa kulakkoņiyaik kavi kaŸka u­pāl viņuttš­ - aņa kuŸŸam purinta­aiyā illaiyā itai maņņum uraittu viņu! veŸŸi eņņuttikku muŸŸilumš ce­Ÿu mšviņa āëpava­ nā­ - aņa iŸŸaikku ni­talai aŸŸatu! maŸŸe­­ai e­­e­Ÿu tā­i­aittāy? vāëpiņit tšpuvi āëumirācar e­ tāëpiņit tškiņappār! - aņa āëpiņit tālpiņi o­Ÿiruppāy e­­a āõavamē u­akku? mãëvataŸkē intat tãmai purinta­ai vellat takuntava­ē? - illai māëvataŸkš i­Ÿu māëvataŸkš!" e­Ÿu ma­­a­ uraittiņavš, "māmayil kaõņu maki×ntāņum mukil vārkkum ma×aināņā! - kuŸŸam āme­Ÿu nãyurait tālkuŸŸamš! kuŸŸam a­Ÿe­il avvitamš! kēmakaë e­­aik kuŸaiyirantāë avaë koëëai va­appi­ilš - e­aik kāma­um taëëiņak kāliņa ŸiŸŸuk kavi×ntavaõõam vã×ntš­! pa×akum iruņņi­il nā­iruntš­ etir pālnila vāyirampēl - avaë a×aku veëiccam aņitta te­mšl aņiyš­ceyta to­Ÿumillai. pi×aipurin tš­e­Ÿu taõņa­ai pēņumu­ peŸŸu vaëartta u­Ÿa­ i×aipuric ciŸŸiņai amutavallik kuëëa i­­al maŸappa tuõņē?" noõņic cintu kavi¤a­ ivvā Ÿuraittā­ - puvi kāppava­ iņiye­ak ka­a­ Ÿuraippā­: "kuvinta u­ uņaŸcataiyaip - pala kåŸiņņu nariti­­ak koņut tiņuvš­. tavanta­il 㭟a e­peõ - ma­am tāīkuva tillaiye­iŸ kavalai yillai! navilumu­ perum pi×aikkš - takka rāca taõņa­ai yuõņu! māŸŸa muõņē? araca­i­ putalvi avaë - e­il ayalava ­iņamma­am aņaita luõņē? caraca nilaiyi liruntãr - antat taiyalum nãyum, at taruõamatil iruvi×i yāŸ pārttš­! - aŸi vili, u­atoru kuņi aņiyēņš viraivile­ āņci yilš - oru všri­Ÿip peyarttiņa vitittu viņņš­! kolai¤arkaë varukaru e­Ÿā­ - ava­ kåppiņu mu­ vantu kåņiviņņār. "cilaiyiņai iva­ai vaittš - cirac cštam purika" e­ac ceppiņu mu­am malaiyi­aip piëantiņum ēr - cattam vantatu! vanta­aë amuta valli! "ilai u­ak katikāram - anta e×iluņaiyā­ pi×ai i×aikka villai. oruva­um oruttiyu māy - ma­am uvantiņil pi×aiye­a uraippa tuõņē? arace­a oru cāti - ataŸ kayale­a všŸoru cāti yuõņē? karica­a nāl varuõam - ta­aik kāttiņum karutte­il, ilakkaõan tā­ tarumpaņi ava­ai iīkš - nã taruvitta vakaiyatu caritā ­ē? e­ma­am kātala ­aic - ce­ Ÿi×uttapi­ ­šava­ iõaīki­a tāl a­­ava­ pi×aiyila ­ām! - ataŸ kaõaīke­ait taõņittal muŸai ye­i­um, ma­­a!ni­ orumakaë nā­ - e­ai varuttiņa u­akkati kāra millai! u­kuņik kåŸi×ait tā­ - e­il årmakkaë iņamatai uraittal kaņa­!" e­ŸapaŸ pala vārttai - vā­ iņiye­a uraittumi­ ­e­a nakaittš mu­­i­Ÿa kolai¤ar vacam - ni­Ÿa mu×utuõar kavi¤a­ait ta­a tuyirai me­malark karattālš - ce­Ÿu mãņņa­aë veņukke­at tāņņi kattāl. ma­­ava­ iru vi×iyum - poŸi va×aīkiņa e×unta­a­; mo×intiņu vā­: kummi "nāyai i×uttup puŸamviņuppãr - keņņa nāvai aŸuttut tolaikku mu­­š! - intap pšyi­ai nā­peŸŸa peõõe­avš collum pšccai maŸantiņac colliņuvãr! - e­ tåya kuņikkoru tēųattaiyš - tanta tuņņac ciŸukkiyaik kāvaŸciŸai - ta­­il pēyaņaip pãr!antap poyya­ai åretir pēņņuk kolaiceyyak kåņņic celvãr!" e­Ÿurait tā­. irucšvakarkaë - anta šnti×ai aõņai neruīki viņņār! - ayal ni­Ÿa kolai¤ar, utāra­ai yum "naņa nã"e­ Ÿataņņi­ar! accamayam - anta ma­Ÿi liruntaēr mantiritā­ - muņi ma­­a­ai nēkki yuraittiņuvā­ - "nãti a­Ÿitu maīkaik ki×aittirukkum taõņam; a­­atu nãkki yaruëka" e­Ÿā­. eõcãr viruttam "kātala­aik kolaikkaëattuk ka­uppak kaõņuī ka­­iye­ai ma­­ikkak kšņņuk koõņa nãtina­Ÿu mantiriyš! ava­ iŸantāl nilaittiņume­ uyire­avum ni­aittu viņņāy! cātale­il iruvarumš cātal všõņum, tavirvate­il iruvarumš tavirtal všõņum; ētukaiv viraõņi lo­Ÿu ma­­ava­vāy! uyiremakku vellamalla!" e­Ÿāë maīkai. "e­āõai maŸuppãrē capaiyi luëëãr! icaikiņanta e­ceīkēl ta­­ai všŸŸār pi­nāõum paņicummā iruppa tuõņē? pi×aipurintāl cakiyš­nā­! uŸuti kaõņãr! e­āõai! e­āõai! utāra ­ēņš etiriluŸum amutavalli iruvar tammaik ka­mãti lškiņattik kolaicey vãrkaë kaņitucelvãr! kaņitucelvãr!" e­Ÿā­ ma­­a­. avaiyi­ilš acaivillai pšccu millai; accaņitta patumaikaëpēl iruntār yārum! cuvaiyaŸinta piŸakuõavi­ cukamcol vārpēl tēkaiyavaë "e­kātal turaiyš kšëāy! evaiyumnamaip pirikkavillai; i­pam kaõņēm; iŸappatilum o­Ÿā­ēm! anãti ceyta navaiyuņaiya ma­­a­ukku nāņņu makkaë naŸpāņam kaŸpiyā tiruppa tillai. iruntiīkš anãtiyiņai vā×a všõņām iŸappulakil iņaiyaŸā i­paī koëvēm! paruntum, kaõmåņāta nariyum nāyum, palipãņa varicaikaëum koņuvāë kaņņum poruntaņņum; kolaiceyyum etšccai ma­­a­ poruntaņņum; potumakkaë rattac cšŸŸai aruntaņņum!" e­Ÿāë. kātalarkaë ce­Ÿār! ata­piŸaku naņantavaŸŸai aŸivik ki­Ÿš­: kolaikkaëattil kolai¤arkaëum atikā raīkaë koõņavarum kātalarum ērpāl ni­Ÿār; alaikaņalpēl nāņņārkaë vãņu påņņi a­aivarumš vantiruntār. utāra ­ukkum cilaikkunikar maīkaikkum "kaņaici yākac cilapšccup pšciņuka" e­Ÿucollit talaippākai atikāri viņaitan tiņņā­; tami×kkavi¤a­ ca­aīkaëiņai mu×akka¤ ceyvā­: "pšra­pu koõņavarš, periyē rš,e­ peŸŸatāy mārš,nal iëa¤ciī kaīkāë! nãrēņai nilaīki×ikka, neņuma raīkaë niŸaintuperuī kāņākkap, peruvi laīku nšrēņi vā×ntirukkap parukkaik kalli­ neņuīku­Ÿil pila¤cšrap, pāmpuk kåņņam pērāņum pā×nilattai anta nāëil putukkiyavar yār?a×aku nakaruõ ņākkic ciŸŸårum, varappeņutta vayalum, āŸu tškkiyanal vāykkālum, vakaip paņutti neŸcšra u×utu×utu paya­vi ëaikkum niŸaiyu×aipput tēëkaëelām evari­ tēëkaë? kaŸpiëantu malaipiëantu ka­ikaë veņņik karuviyelām ceytutanta kaitā­ yārkai? poŸŸukaëaik kaņalmuttai maõikku lattaip pēyeņukka aņakkiyamåc cevari­ måccu? akkāla ulakiruņņait talaikã ×ākki a×akiyatāy vacatiyatāyc ceytu tantār! ikkāla nālvaruõam a­Ÿi runtāl iruņņukku mu­­šŸŸam āva ta­Ÿip pukkapaya­ uõņāmē? po×utu tēŸum pu­alukkum a­alukkum cšŸŸi ­ukkum kakkumviųap pāmpi­ukkum pilatti ­ukkum kaņumpacikkum iņaiyaŸā nēyka ëukkum, paliyākik kālkaikaë uņalkaë cintum paccairattam parimāŸi inta nāņņaic caliyāta varuvāyum uņaiya tākat tantatevar? avarellām inta nšram eliyāka muyalāka irukki­ Ÿārkaë! šmānta kālattil šŸŸaī koõņē­ pulivšųam pēņuki­Ÿā­! potumak kaņkup pullaëavu matippš­um taruki­ Ÿā­ā? araca­ukkum e­akkumoru va×akkuõ ņāka avva×akkaip potumakkaë tãrppa tštā­ cariye­Ÿš­; oppavillai! ivaëum nā­um cāvate­Ÿa tãrppaëittā­; cāva vantēm! oruma­ita­ tšvaikkš intat tšcam uõņe­Ÿāl, attšcam o×ital na­Ÿām! iruvar itē cāki­Ÿēm! nāëai nãīkaë iruppatumey e­Ÿeõõi yirukki­ Ÿãrkaë! ta­makaëuk ke­aia×aittuk kavitai collit taracco­­ā­, avvāŸu taruīkā lintap po­makaëum e­aikkātal enti rattāl pula­māŸŸip pēņņuviņņāë; oppi viņņš­! e­uyiruk ka×avillai! antē! e­Ÿa­ e×utāta cittirampēl irukku minta ma­­uņalveņ ņappaņumēr māpa ×ikku ma­anaņukkaī koëëuki­Ÿš­! i­­um kšëãr; tami×aŸinta tālvšnta­ e­ai a×aittā­; tami×kkaviye­ Ÿe­aiavaëum kāta littāë! amute­Ÿu collumintat tami×,e­ ­āvi a×ivataŸkuk kāraõamā yirunta te­Ÿu camutāyam ni­aittiņumē? aiyakē! e­ tāymo×ikkup pa×ivantāl cakippa tuõņē? umaio­Ÿu všõņuki­Ÿš­. mācil lāta uyartami×ai uyire­Ÿu pēŸŸu mi­kaë! araca­ukkup pi­­intat tåya nāņņai āëutaŸkup piŸantaoru peõõaik kolla araca­ukkē atikāram uīka ëukkē? avvaraca­ caņņattai avama tittā­! ciramaŸuttal všnta­ukkup po×utu pēkkum ciŸiyakatai! namakkellām uyiri­ vātai! araca­makaë ta­nāëil kuņikaņ kellām āëurimai potuvākka ni­aitti runtāë! aiyakē cāki­Ÿāë! avaëaik kāppãr! a×akiyae­ tirunāņš! a­pu nāņš! vaiyakattil u­perumai ta­­ai, nalla maõinatiyai, uyarku­Ÿait tš­ai aëëip peyyunaŸu¤ cēlaiyi­ait tami×āŸ pāņum pšrāval tãrntatillai! appš rāval meyyitayam aŸupaņavum, avvi ratta veëëantā­ veëippaņavum tãru ma­Ÿē? vā×iyae­ na­­āņu po­­ā ņāka! vā×iyanaŸ perumakkaë urimai vāyntš! vã×iyapēy maõõiņaiyš viõvã× koëëi vã×vatupēl ta­ittāëum koņiya āņci! š×aiyi­š­ kaņaicimuŸai vaõakkam ceytš­! e­periyãr, a­­aiyãr šku ki­Ÿš­! ā×kae­Ÿa­ kurutiyelām a­pu nāņņil ā×kamue­Ÿā­! talaiku­intā­ katti yi­kã×! paņikattaip pālāpi ųškam ceytu pārppatupēl amutavalli kaõõãr veëëam aņicērtal kaõņārkaë aīki runtēr! āve­Ÿu kataŸi­āë! "a­pu ceytēr paņimãtu vā×ārē?" e­Ÿu collip pataipataittāë! itukšņņa tšca makkaë koņite­Ÿār! koņuvāëaip paŸittār; antak kolaiyāëar uyirttappa ēņa lā­ār! kavi¤a­ukkum kātalikkum mãņci tantār! kāvala­pāl tåto­Ÿu pēkac co­­ār; "puviyāņci ta­iu­akkut tārēm e­Ÿu pēyuraippāy" e­Ÿārkaë! pēkā mu­pš, ceviyi­ilš šŸiŸŸup pē­ā­ všnta­! celvamelām urimaiyelām nāņņā rukkš navaiyi­Ÿi yeytutaŸkuc caņņam ceytār! nalivillai! nalamellām vāynta taīkš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.3. vãrattāy kāņci 1 [maõipuri māëikaiyil ēr ta­i iņam. cš­āpati kāīkšya­um mantiriyum pšcuki­Ÿa­ar] cš­āpati: ma­­a­ matuvi­il ā×ntu kiņakki­Ÿā­! mi­­alnšr ciŸŸiņai rāõi vijayā namakkum teriyāmal evviņamē ce­Ÿāë. amaippuŸum inta maõipuri āņci e­akka­Ÿē! a­Ÿiyum e­­arum naõpa! u­akkš amaiccup patavi utavuvš­! mantiri: o­Ÿukšë cš­ait talaiva! pakaippulam i­Ÿillai; āyi­um nāëai muëaikkum. araciyē vãram, uŸuti amaintāë! taraiyi­ar meccum carva kalaiyi­aë! cš­āpati: a¤cutal všõņām avaëoru peõtā­š! mantiri: ne¤cilnā­ peõõai eëitāy ni­aikkilš­. cš­āpati: āņai, aõikala­, ācaikku vācamalar tšņuvatum, āņavarkkuc cšvit tiruppatuvum, a¤cuvatum nāõuvatum āmaiyaippēl vā×uvatum ke¤cuvatu mākak kiņakkum makaëirkulam, mā­iņar kåņņattil valivaŸŸa ērpakuti! ā­amaŸ Ÿērpakuti āõmai e­appukalvš­! evvāŸā ­ālumkšë! cš­aiyelām e­­iņattil! ceyvāryār nammiņattil cšņņai? itaiyēci! mantiri: [cirittuc colvā­] mā­uųikam mšle­pār, va­mai uņaiyate­pār ā­a ata­ai aëittatetu ? mã­ak kaņaikkaõõāl intak kaņalulakam ta­­ai naņakkumvakai ceyvatetu? nallatoru cakti vaņivametu? māmakaëir kåņņama­Ÿē? u­coŸ koņitu! kuŸaiyuņaittu! mšlum atukiņakka; ma­­a­ iëamainta­ eņņu vayatuņaiyā­, i­­um cilanāëil āņci e­akke­pā­! cš­āpati: kalviyi­Ÿi yātēr kalaiyi­Ÿi, vā×vaëikkum nallo×ukka mi­Ÿiyš nā­ava­ai årppuŸattil vaittuëëš­; a­­ē­ naņaippiõampēl vā×ki­Ÿā­. itta­aināë inta irakaciyam nãyaŸiyāy! mantiri: āmāmām kalviyilā­ āvi yilātava­š! cāmārttiya cāli tantirattil tšrntava­nã! u­eõõam e­­acol? nā­u­ak kottiruppš­! mu­­āl ceyappēva te­­a mo×intuviņu! cš­āpati: rācāīkap pokkiųattai nāmtiŸakka všõņum;pi­ tšcatti­ ma­­a­e­ac cãrmakuņam nā­pu­aintš āņciceya všõņume­ ācaiyitu! kālattai nãņciceya všõņām; viraivil nika×vippāy! mantiri: pokkiųattai yārtiŸappār? påņņi­ amaippaiata­ mikka valimaita­aik kaõņēr viyakki­Ÿār. taõņērāp pēņņuc cakalarkkum colliņuvēm aõņivantu tā×tiŸappārk kāyirarå pāykoņuppēm. cš­āpati: tšvilai!nã co­­atupēl ceytuviņu cãkkirattil āvi aņaintapaya­ āņcinā­ koëvatappā! kāņci 2 [cš­ātipati araca kumāra­ākiya cutarma­ai måņa­ākki vaikkak karutik kāņucšrnta ēr ciŸŸåril kalvi yillāta kāëimuttu vacattil viņņu vaittirukkiŸā­. ki×avar oruvar kāëimuttai naõpa­ākkikkoõņu uņa­ vacikkiŸār.] kāëimuttu: e­­ā ke×avā? poņiya­eīkš? iīkšvā! ka­­ā pi­­āiõõu kattuŸiyš e­­ātu? māņuvuëai mšykkavuņu! māntēppil āņavuņu! kāņuvuëš cuttaviņu! kalvicollit tārātš! ki×avar: māņņi­oņum āņņi­oņum ma­­a­ kumāra­aiyum kåņņippēy vantiņuvš­; kuŸŸamo­Ÿum nā­puriyš­! ma­­a­ maka­ukkuk kalviyē nallaŸivē o­Ÿum varāmšu­ uttaravu pēlnaņappš­! kāëimuttu: ā­ānã pēyvā, a×aiccippē paiya­aiyum ēnāyil lātaiņam ēņņu! kāņci 3 [ki×avar ēr ta­iyiņattil cutarma­ukku vilvittai kaŸŸuk koņukkiŸār.] ki×avar: viŸkēlai iņakkarattāl tåkki, nāõai viraintšŸŸit teŸittuppār! tåõã rattil, paŸpalavām caraīkaëilš o­Ÿai vāīkip pa×uti­Ÿik kuŸipārttu, laņci yattaip paŸŸiviņu! maŸŸo­Ÿu, mšlum o­Ÿu paņapaņe­ac caramarari po×i! cutarmā, niŸkaiyilnã nimirntuniŸpāy ku­Ÿat taippēl! neëiyātš! lāvakattil tšrcci koënã! cutarma­: kaŸpērkaë viyakkumvakai innāë maņņum katiyaŸŸuk kiņantiņņa aņiyš ­ukku maŸpērum, viŸpērum, vāëi­ pērum vaëarkalaikaë palappalavum collit tantãr! naŸpēta kāciriyap periyãr, iīku nā­umakkuc ceyumkaimmā Ÿo­Ÿum kāõš­! aŸputamām! taīkaëainā­ i­­ā re­Ÿš aŸintatillai; nãrumatai viëakka villai. ki×avar: i­­āre­ Ÿe­­ainã aŸintu koëëa iccaiyuŸa všõņāīkāõ cutarmā. e­­aip pi­­āëil aŸintiņuvāy! nãŸu påtta peruīka­alpēl poŸuttiruppāy; u­ pakaiva­ e­pakaiva­; u­­ācai e­Ÿa­ ācai! iÉto­Ÿš nā­u­akkuc collum vārttai mi­­āta vā­ami­i mi­­um! a­pu veŸikāņņat takkanāë tåra millai! kāņci 4 [cutarma­um ki×avarum irukkumiņattil taõņērāc cattam kšņkiŸatu.] taõņērākkāra­: aracāīkap pokkiųattait tiŸappā ruõņā? āyiraråpāy paricāyp peŸalāī kaõņãr! varaviruppam uņaiyavarkaë varuka! tãm!tãm! ma­­ariņum āõaiyitu tãmtãm tãmtãm! ki×avar: cariitutā­ naŸcamayam! nā­pēy antat taŸukkuņaiya cš­āti patiyaik kāõpš­ varumvaraikkum pattiramāy iru!nā­ ce­Ÿu varukiŸš­ veŸŸināë vanta tappā! kāņci 5 [mantiriyi­ mu­­ilaiyil ki×avar aracāīkap pokki ųattait tiŸantār. mantiri ki×avaraik kåņņi koõņu cš­ātipatiyiņam vantā­.] mantiri: taëëāta ki×avarivar pokki ųatti­ tā×ta­­aic ciramami­Ÿit tiŸantu viņņār! cš­āpati: koëëāta āccariyam! paricu ta­­aik koņuttuviņu! koņuttuviņu! cãkki rattil! mantiri: viëëutalkšë! ipperiyār namakku všõņum. všlaiyilš amaittuviņu rācāī kattil! cš­āpati: uëëatunã co­­apaņi ceyka, (ki×avarai nēkki) aiyā, årtēŸum alaiyātãr! iīki ruppãr! ki×avar: araõma­aiyil evviņattum ca¤ca rikka a­umatippãr! e­­āliv varacāī kattil viraivilpala rakaciyaīkaë veëiyām! e­Ÿu viëaīkuki­Ÿa te­karuttil! colli viņņš­. cš­āpati: periyārš, āvvāŸš! aņņi yillai. mantiri: pštamillai, i­Ÿumutal nãru minta aracapira tā­iyaril oruvar ā­ãr. aŸivupeŸŸa paņiyālš ellām peŸŸãr! kāņci 6 [cš­āpati kāīkšya­, tā­š maõipuri araca­e­Ÿu nāëaikku makuņāpiųškam ceytukoëëap pēkiŸā­. veëināņņaracarkaëum varuki­Ÿa nšram. mantiri nāņņi­ nilaimaiyaic cš­āpatikkut terivikkiŸā­.] mantiri: maõipuri makkaëpāl maki×cci yillai! aõikala­ påõkilar arivai mārkaë! pāņakar pāņilar! patumam pē­Ÿa āņavar mukaīkaë a×aku ku­Ÿi­a! vãtiyil tēraõam viëaīka villai! cēti kuŸainta­a, tolnakar vãņukaë! araca kulattēr akam kotitta­ar! muracu eīkum mu×aīkutal illai! cš­āpati: e­akkup paņņam e­Ÿatum, makkaë ma­attil inta varuttam nšrntatā? arājakam o­Ÿum aõukā vaõõam irāja cšvakar šŸŸatu ceyka! veëëi nāņņu všnta­ varavai, vaëëi nāņņu makipa­ varavaik ko­Ÿai nāņņuk kēmā­ varavaik ku­Ÿa nāņņuk koŸŸava­ varavai šŸŸupa carittum irukkai tantum pēŸŸiyum puka×ntum putumalar cåņņiyum tãtaŸa nāëainā­ tirumuņi pu­aiya ātara vaëikka a­aittum purika! mantiri: āra vāram! atukšņ ņāyā? pārāë všntar palarum varumoli! cš­apati: likitam kaõņa ma­­ar cakalarum varukiŸār cakalamum purikanã! kāņci 7 [ayalnāņņu všntarkaë vantārkaë; cš­āpati avarkaëai varavšŸŸut ta­atu makuņāpiųškattai ātarikka všõņukiŸā­.] cš­āpati: maõipuriyi­ všnta­ār matuvai yuõņu ma­aīkeņņup pēyviņņār; vijaya rāõi taõiyāta kāmattāl veëiyš ce­Ÿāë. ta­iyirunta iëaīkēmā­ cutarma­ e­pā­, aõiyāta aõiyillai! amutš uõpā­. arumaiyuņa­ vaëarttuvantum kalvi yillai. piõipēla a­­ava­pāl tãyo ×ukkam peruki­atāl nāņņi­arum amaiccar yārum e­­aimuņi cåņuke­Ÿār. uīkaņ kellām šņe×uti ­š­nãrum vijayam ceytãr; ce­­iyi­āl vaõaīkuki­Ÿš­. makuņam påõac ceyte­­ai ātarikka všõņu ki­Ÿš­ ma­­āti ma­­arkaëš, e­viõ õappam! maõimuņiyai nā­pu­aintāl ummai m㟚­! ennāëum ceyna­Ÿi maŸavš­ kaõņãr! e­­āņci nallāņci yāyi rukkum! veëëināņņu všnta­: [kēpattēņu kåŸukiŸā­] kāīkšya cš­āti patiyš nãrēr kataicolli muņittuviņņãr; yāmum kšņņēm tāīkāta varuttattāl vijaya rāõi ta­iyāka emakkellām e×uti yuëëa tãīkaŸŸa cštiyi­aic colvēm, kšëum! tirumuņiyai nãrkavara, araca rukkup pāīka­aippēl uņa­iruntš matuppa ×akkam paõõi vaittãr! atikāram apakarittãr! mā­attaik kāppataŸkš rāõi yārum maŸaivāka vacikki­Ÿār! aŸintu koëëum! kā­akamnšr nakarppuŸattil rāja putra­ kalviyi­Ÿi uõavi­Ÿi o×ukka mi­Ÿi å­uruki o×iyaņņum e­avi ņuttãr. umeõõam iruntapaņi e­­š! e­­š! ā­ālum appiëëai cutarma­ e­pē­ āyakalai vallava­āy viëaīku ki­Ÿā­. vaëëināņņu ma­­a­: [iņai maŸuttu uraikki­Ÿā­.] cutarma­ai nāmkaõõāl pārkka všõņum; contanāņ ņāreõõam aŸiya všõņum. itamakitam teriyāmal ummai nāīkaë eëëaëavum ātarikka māņņēm kaõņãr! ko­Ÿaināņņuk kēmā­: [kēpattēņu kåŸukiŸā­] catipurinta tuõmaiye­il naõparš, nãr cakikkamuņi yātatuyar aņaiya nšrum. ku­Ÿanāņņuk koŸŸava­: [iņiye­a iyampuvā­] ativiraivil nãrnirapa rāti e­pa tatta­aiyum eõpikka všõņum co­­ēm!. cš­āpati: [payantu ã­acurattēņu] avvitamš yākaņņum aiya­mãr! pēca­attaic cevvaiyuŸa nãrmuņippãr ce­Ÿu. kāņci 8 [cš­āpati mantiriyiņam ta­atu ācāpaīkattait terivittu varuntuvā­.] cš­āpati: varaimaņņum ēīki vaëarntae­ ācai taraimaņņam āyi­atā? antē! ta­imaiyilš rāõi vijayā naņattivaitta cå×ccita­aik kāõa itayam kalakkam aņaintiņutš! všnta­ maka­ukku vittaiyellām vanta­avām! āntai alaŸum aņavicå× ciŸŸåril pētitta tār?ita­aip pēyaŸivēm vāvāvā! vātikku te­Ÿa­ ma­am. mantiri: pokkiųan tiŸantaantap pula­uŸu periyāreīkš? akki×a varpālinta acantarppam collikkāņņi ikkaõam makuņampåõa šŸŸatēr cå×ccikšņpēm; takkanal laŸi¤ari­Ÿit taraõiyum naņavāta­Ÿē! [ki×avar kāõappaņāta taŸintu mantiri varuntuvā­:] tiruvilār ivare­Ÿeõõit tãīki­aieõõi, antap periyārum nammaiviņņup pirinta­ar pēlum!naõpā! arivaiyar kåņņa mellām aŸivilāk kåņņame­pāy, purivarē vijayarāõi purintaic ceyalkaëmaŸŸēr! cš­āpati: i­­alelām nšrka! i­iya¤cap pēvatillai. ma­­a­maka ­aippārppēm vā! kāņci 9 [ki×avar cutarma­ukku vāņpēr kaŸpikkiŸār. ita­ai oru puŸamiruntu cš­ātipatiyum mantiriyum kava­ikkiŸārkaë.] cš­āpati: tā×tiŸanta akki×ava­ rāca ta­aya­ukkup pā×tiŸantu ne¤cattil palkalaiyum cšrkki­Ÿā­. va¤cak ki×ava­iva­ e­­arumai vā×kkaiyilš na¤caik kalappataŸku nammaia­Ÿu naõõi­ā­. vāëšntip pērceyyum mārkkattaik kāņņuki­Ÿā­. tēëi­ turitattaik kaõņāyē e­naõpā! [cš­āpati kēpattēņu cutarma­ai aõukik kåŸuvā­:] šņā cutarmā! iva­yār naraikki×ava­? kšņakamum kattiyumš­ ? keņņo×iyat takkava­š! cutarma­: e­nāņņai nā­āëa šŸŸa kalaiyutavum te­­āņņut tãrar; ce×untami×ar; āciriyar! cš­āpati: u­nāņņai nãāëa oõõumē collaņā! cutarma­: e­nāņņai nā­āëvš­! eëëaëavum aiyamillai! [cš­āpati uņa­š ta­ vāëaiyuruvic cutarma­mšl ēīkiyapaņi kåŸuvā­:] u­nāņu cākkaņš! ēņi maŸaivāy!pār! mi­­uki­Ÿa vāëitutā­! vãccum ituvš! [ki×avar kaõattil, cš­āpati ēīkiya vāëait tamatu vāëi­āl tuõņittuk kåŸuvār:] uruviyavāë eīkš? u­atuņalmšl e­vāë varukutupār, mā­aīkoë! i­Ÿšl puŸaīkāņņu! [e­a vāëai lāvakattēņu ēīkavš, cš­āpati ta­­aik kāttukkoëëa muņiyāmalum, cākat tuõiyāmalum puŸaīkāņņi ēņukiŸā­. ki×avarum cutarma­um capaiyai nēkki ēņum cš­āpatiyait turattikkoõņu ēņi varukiŸārkaë.] kāņci 10 [kåņiyuëëa ayalnāņņu všntarkaëiņam cš­āpati ēņivantu cšrntā­. ava­ait toņarntu ki×avarum, cutarma­um uruviya kattiyuņa­ vantu cšrkiŸārkaë.] veëëināņņu všnta­: āņuki­Ÿa ne¤cum, a×uīkaõõu mākanã ēņivarak kāraõame­ uŸŸa capainaņuvil? cš­ā patiyš, terivippāy na­Ÿāka! [cš­āpati orupuŸam uņkārtal.] mā­ait turattivanta vāëaripēl vantu kuŸitteņuttup pārkki­Ÿãr; nãviryār kåŸum? [e­Ÿu periyavarai nēkkik kåŸip pi­ ayalni­Ÿa cutarma­ai nēkkik kåŸuvā­:] paŸitteņutta tāmaraippåm pārvaiyilš vãram perukkeņukka niŸki­Ÿāy piëëaiyš, nãyār? ki×avar: irukki­Ÿa všntarkaëš, e­vārttai kšņņiņuvãr! ma­­ar kuņikkum va×akkattaic ceytuvaittum, e­­ai vacappaņutta šŸpāņu ceyvittum, celva­aiyum ta­­iņattš cšrttup pa×ivāīkak kalvi tarāmal kaņuīkāņņil cšrppittum paņņāpi ųškama­ap pālkuņittā­ kāīkšya­! toņņavāë tuõņittš­. tēëtiruppi iīkuvantā­! [tā­ kaņņiyirunta poyttāņi mutaliyavaikaëaik kaëaikiŸāë, ki×avarāy naņitta vijayarāõi.] tāņiyumpoy! e­Ÿa­ talaippākai yumpoyyš! kåņiyuëëa aīkiyumpoy! koõņa mutumaiyumpoy! nā­vijaya rāõi! nakaikkap puviyi­ilš å­eņutta kāīkšya­ o­Ÿum uõarkilā­! kē×iyumta­ ku¤cuta­aik kollavarum vā­paruntaic cå×ntetirkka a¤cāta tolpuviyil, āņavaraip peŸŸeņutta tāykkulattaip peõkulattait tuųņarukkup puŸŸeņutta naccaravaip pulle­avš eõõiviņņā­! veëëi nāņņaraca­: [ācciriyattēņu kåŸuvā­:] nãra­Ÿē a­­aiyār! nãra­Ÿē vãriyār! āretirppār a­­aiyār a­pu veŸita­­ai! vaëëināņņu makipa­: āvi cumantupeŸŸa a­pa­uyir kāppataŸkuk kēvitta tāyi­etir, kolpaņaitā­ e­ceyyum? ko­Ÿaināņņuk kēmā­: a­­aiyum ācā­um āruyiraik kāppā­um e­­um paņiamaintãr! ippaņiyš peõõulakam ākunāë ennāëē? annāëš tu­pamelām pēkunāë, i­pap putiyanāë e­Ÿuraippš­! a­­aiye­um tattuvattai ampuvikkuk kāņņavanta mi­­š, viëakkš, virinilavš vā×ttuki­Ÿš­! ku­Ÿanāņņuk koŸŸava­: uīkaë viruppam uraippãrkaë; ivviëaiya ciīkattiŸ ki­Ÿš tirumakuņam cåņņiņalām! tãīku purinta, ciŸuceyalkaë mšŸkoõņa kāīkšya ­ukkum kaņuntaõ ņa­aiyiņalām! rāõi: kaõmaõiyš! u­Ÿa­ karutte­­a nãyšcol! cutarma­: eõõam uraikki­Ÿš­! e­utavi všntarkaëš, inta maõipuritā­ iīkuëëa makkaëukkuc conta uņaimai! cutantararkaë ellārum! ātali­āl inta a×aku maõipuriyai ētum kuņiyaracuk kuņpaņutta všõņuki­Ÿš­! akkiramam cå×cci atikārap pšrācai kokkarikkak kaõņa kuņikaë itayantā­ mā­am uõarntu, vaëarntu, e×ucciyuŸŸuk kā­ap pulipēl kaņumpakaivar mšŸpāyum! ātali­āl kāīkšya­ akramamum na­Ÿe­pš­; tãto­Ÿum ceyyātãr cš­ā patita­akkš! ma­­arkaë: avvāŸš ākaņņum appa­š oppillāy! cevva­š a­put tirunāņu vā×iyavš! cšytta­mai kāņņavanta cemmāl! ce×iya­put tāytta­mai tanta tami×araci vā×iyavš! cutarma­: ellārkkum tšcam, ellārkkum uņaimaielām ellārkkum ellā urimaikaëum ākukavš! ellārkkum kalvi cukātāram vāyntiņuka! ellārkkum nalla itayam poruntiņuka! vallārkkum maŸŸuëëa celvarkkum nāņņuņaimai vāykkarici e­­um ma­appā­mai pēyo×ika! villārkkum nalla nutalmātar ellārkkum viņutalaiyām e­Ÿš maõimuracam ārppãrš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 2. iyaŸkai 1. 4. mayil a×akiya mayilš! a×akiya mayilš! a¤cukam ko¤ca, amuta kãtam karuīkuyi liruntu viruntu ceyyak kaņimalar vaõņukaë neņitu pāņat te­Ÿal ulavac cilirkkum cēlaiyil aņiyeņut t孟i aīkam puëakit tāņuki­Ÿāy a×akiya mayilš! u­atu tēkai pu­aiyāc cittiram oëicšr navamaõik kaëa¤ciyam atuvām! uëëak kaëippi­ oëiyi­ kaŸŸai ucciyil koõņaiyāy uyarntatē e­­avē! āņu ki­Ÿāy; alaki­ nu­iyil vaittau­ pārvai maŸupuŸam cimi×ppāy! cāyalu­ ta­iccottu! sapāų! karakēųam! āyiram āyiram ampoŸ kācukaë āyiram āyiram ampiŸai nilavukaë marakata urukki­ vaõõat taņākam ā­au­ melluņal, āņal, uëuyir, ivaikaë e­­ai eņuttup pēyi­a! ippētu, "e­ni­aivu" e­­um ulakil mãõņš­. u­akkēr viųayam colvš­: nãyum peõkaëum "nikar" e­ki­Ÿār! nicamatu! nicam!nicam! nicamš yāyi­um piŸarpa×i t域um peõkaëip peõkaë! avarka×uttu u­ka×ut tākumē colvāy! ayalā­ vãņņil aŸaiyil naņappatai eņņip pārkkā tiruppa taŸkš iyaŸkai a­­ai, ippeõ kaņkelām kuņņaik ka×uttaik koņuttāë! u­akkē kaŸaiyo­ Ÿillāk kalāpa mayilš, nimirntu niŸka nãëka×ut taëittāë! iīkuvā! u­­iņam i­­ataic co­­š­ ma­atiŸ pēņņuvai; makaëiŸ kåņņam e­­ai šcum e­pataŸ kāka! puvikko­ Ÿuraippš­: puruųar kåņņam, peõkaëai ātip perunāë toņaīki tiruntā vakaiyiŸ celuttalāl, avarkaë curuīkiya uëëam virintapā ņillaiyš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.5. ciritta mullai mālaip pētil cēlaiyi­ pakkam ce­Ÿš­. kuëirnta te­Ÿal vantatu. vanta te­Ÿalil vācam kama×ntatu. vācam vanta vacattil tirumpi­š­. cēlai naņuvil cokkup paccaip paņņuņai påõņu paņarntu kiņantu kulukke­Ÿu ciritta mullai malarkkoņi kaõņš­ maki×ccikoõ ņš­š! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.6. utaya cåriya­ ulakamicai uõarve×uppik kã×tticaiyi­ mãtil utittuviņņā­ ceīkatirē­; takattakā yampār! vilakiŸŸuk kāriruëtā­; paŸantatupār ayarvu; viõõilelām po­­oëiyai šŸŸuki­Ÿā­ aņaņā! milaiyume×iŸ peruīkaņali­ amutapra vākam! mšlellām vi×iaëëum oëiyi­ pravākam! nalamceytā­; oëimukattaik kāņņiviņņā­, kāņņi naņattuki­Ÿā­ tåkkamatil ā×ntirunta ulakai! oëiceytā­ katirkkēmā­ vā­akattil maõõil uyarmalaikaë, cēlai,nati iyaŸkaie×il kaëpār! kaëiceytā­ perumakkaë uëëattil! ata­āl kavitaikaë, kaitto×ilkaë e­­e­­a ākkam! teëivaëikka iruņkatavai uņaitteŸintā­ pariti! ticaimakaëai aŸivulakil ta×uvuki­Ÿār makkaë; oëiyulaki­ ātikkam kāņņuki­Ÿā­; vā­il uyarki­Ÿā­; utayacå riya­vā×ka na­Ÿš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.7. kāņu [kāvaņic cintu meņņu] muņputarkaë moyttatarai eīkum! - etir muņņukaruī kaŸkaëumne ruīkum - makkaë iņņaņi eņutteņuttu vaikkaiyilš kālkaëil taņuīkum - uë naņuīkum. kiņņimara všrkaëpala kåņum - ata­ kã×iruntu pāmpuvirain tēņum - mara maņņaiyacai vālpuliyi­ kuņņikaëpēyt tāyppuliyait tšņum - pi­ vāņum. nãëkiëaikaë ālvi×uti ­ēņu - koņi neytuvaitta naŸcilantik kåņu - kår vāëeyiŸŸu všīkaiyelām vālcu×aŸŸip pāyavaruī kāņu - paëëam mšņu! kšëēņum kiëampivarum pa­Ÿi - nilam kãõņuki×aī kšeņutta ta­Ÿi - miku tåëipaņat tāvukaiyil åëaiyiņum kuëëanari ku­Ÿil - pukum o­Ÿi. vā­iņaiēr vā­aņarnta vāŸu - peru vaõkiëai maraīkaëe­­a vãŸu! - nalla tš­aņaico rintatuvum te­­aimaram 域iyatum āŸu - i­pac cāŸu! kā­iņaip perumpaŸavai nēkkum - atu kāliņaiyš kālikaëait tåkkum - maŸŸum ā­i­am cumantamaņi āŸe­avš pālcurantu tãrkkum - aņai ākkum. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 8. kā­al vā­um ka­alcoriyum! - tarai maõõum ka­ale×uppum! kā­alil nā­naņantš­ - ni×al kāõum viruppatti­āl! å­uņal a­ŸimaŸŸēr - ni×al uyiruk killaiaīkš! ā­a ticaimu×utum - taõal aëëum peruveëiyām! oņņum poņitāīkā - teņut t孟um aņiyumcuņum; viņņup puŸaīkutittāl - aīkum vškum! uëamtuņikkum! coņņup pu­alaŸiyš­! - o­Ÿu collavum yārumillai! kaņņuņal centaõalil - kaņņik kantaka māyeriyum! muëaitta kaëëiyi­aik - ka­al moyttuk kariyākki viëaitta cāmpalaippēy - i­i mšlum urukkiņavš koëutti ņumkā­al! - uyir ko­Ÿu ti­­umkā­al! kaëaitta mš­ikaõņum - puŸaī ka×utta Ÿukkumveëi! tiņukke­a vi×ittš­ - nalla cãtaëap på¤cēlai! neņum pakaŸka­avil - kaõņa ne¤cuŸut tumkā­al toņarnta te­ni­aivil! - kuëir cēlaiyum ēņaiyumš cuņava rumka­alē - e­Ÿu tē­Ÿiya tuõmaiyilš. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 9. makkaë nilai ciņņu te­­ai marattil - ciņņup pi­­um a×aikkum - oru pu­­ai maratti­il ēņiya kātali "pē pē" e­Ÿuraikkum. vaõõa iŸakkai - ta­­ai aīku virittš - ta­ ce­­iyai uëëukku vāīkiac cšvalum ceppum maõivāyāl: "e­­aņi peõõš - uyir škiņum mu­­š - nã e­­iņam vāe­ai yākilum kåppiņu, tāmatam nãkkiviņu" e­Ÿitu collap - peņņai eõõam uyarntš - at te­­aiyiŸ kåņippi­ pu­­aiyiŸ pāyntatu, pi­­um a×aikkum ciņņu. aõil kãcce­ Ÿukatti - aõil kiëaiyo­ Ÿilēņip - pi­ vãcce­Ÿu pāyntuta­ kātala­ vālai veņukke­Ÿu tā­ kaņikkum. ācce­Ÿu colli - āõ aõaikka neruīkum - uņa­ pāycciya ampe­ak kã×ttarai nēkkip paŸantiņum peņņai aõil! måccuņa­ āõē - ata­ mutukiŸ kutikkum - kollar kāyccum irumpiņai nãrttuëi ākak kalantiņum i­pat tilš. šccukkaë accam - tammil eëimai vaëappam - catik kåccal ku×appaīkaë kottaņi maitta­am ko¤camum illai aīkš! vā­um mullaiyum eõõaī kaëpēlš - viri vetta­ai kaõņāy! - iru kaõõaik kavarntiņum āyiram vaõõaīkaë kåņic cuņartarum vā­! vaõõaī kaëaippēyk - karu māmukil uõņu - pi­pu paõõum mu×akkattai, mi­­alai, ammukil pāycciya vā­avillai, vaõõak kalāpa - mayil paõõiya kåttai - aīku veõmuttu mallikai kaõņu ciritta­aë! mšlmuttai vā­ corintā­! viõmut taõintāë - avaë mš­i cilirttāë! - itaik kaõõuõõa uõõak karutti­i li­pak kaņalvantu pāyntiņutš! ma­itar ma¤cam tirutti - uņai māŸŸi yaõintš - ko¤cam ko¤cik kulāviņa nāta­ varumpaņi kētaia ×aikkaiyilš, mi¤ciya cēkam - mita mi¤ciya accam - "e­ va¤ciyum piëëaiyum nā­iŸantāl e­­a vāta­ai koëvārē?" ne¤ciliv vāŸu - ni­ain taīkuraik ki­Ÿā­: - "aņi pa¤caip paramparai nāmaņi! piëëaikaë paŸpalar štuk" ke­pā­. ka¤ci paŸittār - e×uī kātal paŸittār - keņņa va¤cakam cšrci­­a mā­iņac cātikku vāytta nilai ituvē! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.10. kāņci i­pam ku­Ÿi­mãtu ni­Ÿu kaõņš­ kēlam e­­a kēlamš! po­ tatumpum "antivā­am" pētan tanta tš - ņi - tē×i! ku­Ÿi­mãtu... mu­pu kaõņa kāņci ta­­ai muruka­ e­Ÿum všla­ e­Ÿum ko­ payi­Ÿār colvar; aÉtu kuŸukum koëkai a­ - Ÿē - tē×i! ku­Ÿi­mãtu... kaõõum ne¤cum kavaru ki­Ÿa kaņalai, vā­aik kavi¤ar annāë vaõõa mayil všlē­ e­Ÿār; vantatš pēr in - nāë - tē×i! ku­Ÿi­mãtu... eõõa eõõa i­ikkum kāņcik kštu kēyil? tãpam š­ē? vaõõam všõņil eīkum uõņām mayila veŸpum na­ - Ÿš - tē×i! ku­Ÿi­mãtu... paõõa všõņum påcai e­pār pālum tš­um všõņum e­pār uõõa všõņum cāmi e­pār uëattil a­pu všõ - ņār - tē×i! ku­Ÿi­mãtu... a­pu všõņum; aÉtu yārkkum ākkam kåņņum škkam nãkkum! va­pu koõņēr vaņivu kāņņi vaõaīka e­Ÿu col - vār - tē×i! ku­Ÿi­mãtu... e­pum tēlum vāņu ki­Ÿār "š×ai" e­pa teõõār a­Ÿš tu­pam nãkkum makkaë toõņu cå×ka vaiyam tē - ×i - vā×i! ku­Ÿi­mãtu... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3. kātal 1.11. māntēppil maõam tāmarai påtta kuëatti­ilš - mukat tāmarai tē­Ÿa mu×ukiņuvāë! - antak kēmaëa valliyaik kaõņuviņņā­ - kuppa­ koëëai koņutta­a­ uëëatti­ai! - avaë tåymai paņaitta uņampi­aiyum - pacun tēkai nikartta naņaiyi­aiyum - kaõņu kāma­aik kollum ni­aippuņa­š - kuppa­ kāttiruntā­ antat tēppi­ilš. mukilaik ki×ittu veëikkiëampum - oru mu×umati pēla na­aintirukkum - ta­ tukili­aip paŸŸit tuŸaikkuvantāë! - kuppa­ cērntuviņ ņā­antak kāma­ampāl! - nām puka×vatuõ ņēkuppa­ uëëanilai! - tukil påõņu naņantiņņa ka­­iyetirk - kuppa­ "cakalamum nãyaņi mātaraci - e­ cākkāņņai nãkkiņa všõņum" e­Ÿā­. ka­­i ya­uppum putuppārvai - ava­ kaņņuņal mãtilum tēëi­ilum - ce­Ÿu mi­­ali­ mãõņatu! kaņņa×aka­ - tanta viõõappam oppi­aë pu­­akaiyāl! caŸŸut talaiku­in tšnaņappāë - avaë caīkãta vāymo×i o­Ÿi­ilš - eõõam muŸŸum aŸintiņak kåņume­Ÿš - avaë mu­pu naņantiņap pi­toņarntā­ - pi­pu ciŸŸiņai vāytiŸan tāë.atutā­ - i­pat tš­i­ perukka­Ÿu; centamiך! "cuŸŸattār maŸŸavar pārttiņuvār - e­ tē×ikaë ippakkam vantiņuvār. kālai malarntatu! māntarelām - taīkaë kaõmalarn tšnaņa māņuki­Ÿār! - ic cēlaiyi lšiëa māmaraīkaë - aņar tēppi­ai nēkki varuka!" e­Ÿāë. nālaņi ce­Ÿa­ar! māmaratti­ - kiëai nāŸpuŸam cå×ntiņņa nalviņuti! målak karuttut terintiruntum - anta moyku×al "yātu­Ÿa­ eõõa" me­Ÿāë. "u­­ai e­akkuk koņuttuviņu! - nā­ u­akke­ait tantiņa aņņiyillai" - intak ka­­al mo×ikkuk ka­imo×iyāë - eņņik kāymo×i yāŸpatil kåŸuki­Ÿāë: "ci­­a vayati­il e­Ÿa­aiyēr - peru¤ cãmā­ maõanta­a­ cettuviņņā­! - e­il a­­atu nā­ceyta kuŸŸama­Ÿu! - nā­ amaīkalai" e­Ÿukaõ õãrcorintāë! "maõantiņa ne¤cil valivuëatē?" - e­Ÿu vārttaico­ ­āë;kuppa­ yēcitta­a­! - ta­­ai iõaīke­Ÿu co­­atu kātaluëëam - "taë" e­Ÿa­amåņa va×akka melām - talai vaõaīkiya vaõõam taraiyi­ilš - kuppa­ māvilai mettaiyil cāyntuviņņā­! - pi­ kaõamo­Ÿi lškuppa­ ne¤ci­ilš - cila kaõõaŸŸa måņa uŸavi­arum, vãtiyiŸ paŸpala vãõarkaëum - všŸu vitiyaŸŸa ciŸcila paõņitarum - vantu cātiyi lu­­ai vilakkiņuvēm - u­ tantaiyi­ cottaiyum nãi×appāy! - nam āti va×akkattai mãŸuki­Ÿāy! - tāli aŸuttavaëai maõam oppuki­Ÿāy! - nalla kētai yoruttiyai yāmpārttu - maõam kåņņivaip pēme­Ÿu cattamiņņār! kåņiya maņņilum yēcitta­a­ - kuppa­ kuëëac camåkatti­ kaņņukkaëai! - mu­ vāņik ku­inta talainimirntā­ - anta va¤ciyaip pārtta­a­ mãõņumava­ - ā! šņi vaņivatti­ ātikkamš! - måņar etirppil veëippaņum namatucakti! - maŸŸum pšņi va×akkaīkaë, måņatta­am - intap pãņaikaëš iīkuc cāttiraīkaë! kātal aņaital uyiriyaŸkai! - atu kaņņil akappaņum ta­maiyatē? - aņi cātal aņaivatum kātalilš - oru taņaīkal aņaivatum o­Ÿukaõņāy! - i­i nãtaņu māŸŸam akaŸŸiviņu! - kai nãņņaņi! cattiyam! nā­maõappš­! - aņi kētai toņaīkaņi! e­Ÿuco­­ā­. - i­pam koëëai!koëëai!! koëëai!!! māntēppil! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.12. kātaŸ kaņitaīkaë kātaliyi­ kaņitam e­ a­pš, iīkuëëēr ellērum kųšmamāy irukki­ Ÿārkaë; e­ tē×iyar kųšmam! všlaikkārar kųšmam! ituvuma­Ÿi u­tayavāl e­akkāka uëvãņņuk kaëa¤ciyanel mikavu muõņš, uyaraõikaë āņaivakai ovvo­Ÿil pattuvitam uõņu. maŸŸum ka­­alaippēŸ pa×avakai patārttavakai pakųaõaīkaë mikavu muõņu. kaņimalarppå¤ cēlaiyuõņu. mā­kųšmam. mayilkųšmam. pacukkaë kųšmam. i­­apaņi ivviņamyā varumevaiyum kųšmame­Ÿa­ nilaiyē e­Ÿāl "irukki­Ÿš­; cākavillai" e­ŸaŸika. iīīa­am u­ eņņikkāyš. kātala­ patil ceīkarumpš, u­kaņitam varappeŸŸš­. nilaimaita­ait terintu koõņš­. tšmalarmey vāņātš! kųšmamillai e­Ÿunã terivik ki­Ÿāy. iīke­­a vā×kiŸatē? itayattil u­aikkāõa e×umšk kattāl, i­pālum carkkaraiyum na­maõattāl pa­ikkaņņi iņņu Ÿaitta tiīkaënikar uëiruõavait ti­Ÿālum atuvumtã! tã!tã! centã! tiraviya¤cam pātikka iīkuvantš­. u­ai aīkš viņņuvantš­! iīku­ainā­ eņņikkāy e­ani­aitta tāyuraittāy; ituvum meytā­. ivvulaka i­pamelām kåņņieņut tutteëivit tiŸuttuk kāycci eīkumpēl eņutturuņņum uruņciyi­ai eņņikkāy e­pā yāyi­ e­akkunã eņņikkāy e­Ÿutā­ colliņuvš­. iīku­ a­pa­. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.13. kātaŸ kuŸŸavāëikaë tēņņattu vācal tiŸakkum - ti­am corõam vantāl ko¤ca nšrammaņņum vãņņuk kataikaëaip pšciņuvāë - pi­pu vãņucelvāë. itu vāņikkaiyām. cšņņuk kaņaita­iŸ paņņuttuõi - vāīkac ce­Ÿa­aë cuntara­ tāyorunāë! pāņņuc cuvaimo×ic corõamvantāë - vãņņiŸ pāņam paņittiruntā­ iëaiyē­. kåņattilš ma­ap pāņattilš - vi×i kåņik kiņantiņum āõa×akai, ēņaik kuëirmalarp pārvaiyi­āl - avaë uõõat talaippaņum nšrattilš, pāņam paņittu nimirntavi×i - ta­iŸ paņņut terintatu mā­i­vi×i! āņaitirutti ni­Ÿāë avaëtā­ - iva­ āyiram šņu tiruppuki­Ÿā­! ta­­an ta­ippaņņa e­­aiviņņš - peŸŸa tāyum kaņaikku naņantuviņņāë. i­­umuõņē aīku všlaie­Ÿā­. - corõam šŸiņņup pārtta­aë kåŸuki­Ÿāë: "ta­­an ta­ippaņa nãyiruntāy - entat taiyalu­ po­­uņal aëëiviņņāë?" e­Ÿa­aë. cuntara­ "e­­uëattaik - kaëëi! eņņip paŸittavaë nã"e­Ÿa­a­. uëëam paŸittatu nā­e­patum - e­Ÿa­ uyir paŸittatu nãe­patum kiëëi uŸi¤ciņum māmalarttš­ - i­pak kšõiyiŸ kaõņiņa všõume­Ÿāë. tuëëi e×unta­a­ cuntara­tā­! - pacun tēkai paŸanta­aë kātala­mšl! veëëatti ­ēņoru veëëamumāy - nalla vãõaiyum nātamum ākiviņņār! cātalum vā×talum aŸŸaiņam - aõuc ca¤cala mš­umil lātaiņam, mētalum mšvalum aŸŸaiņam - uëam moyttalum nãīkalum aŸŸaiņam! kātal uõarve­um lēkattilš - avar kāõal ni­aittal tavirntiruntār! cåtaŸŸa cuntara­ tāyumvantāë - aīkuc corõatti­ tāyum pukuntuviņņāë! peŸŸa iëantalaik kaimpeõõaņã! - e­­a pštamai? e­Ÿa­aë maīkaiyi­tāy. ciŸcila āõņukaë muŸpaņavš - oru ci­­ak ku×antaiyai nãmaõantāy; kuŸŸam purinta­ai ivviņattš - alaī kēlame­Ÿāë antac cuntara­tāy. puŸŸaravottatu tāyar uëëam! - aīkup pu­­akai koõņatu måņatta­am! kuŸŸam maŸuttiņak kāraõaīkaë - oru kēņi irukkaiyil, kātalarkaë kaŸŸavai yāvaiyum uëëattilš - vaittuk kaõõiŸ perukki­ar nãraruvi! caŸŸitu kšëuīkaë nāņņi­arš! - pari tāpac carittiram mā­iņarš! oŸŸaip perumpuka×t tāyakamš! - inta åmaikaë ceytatil tãmaiyuõņē? uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.14. e×utāk kavitai mšŸŸicaiyiŸ cåriya­pēy vi×untu maŸaintiņņā­; mellairuņ karuīkaņalil vi×unta tintaulakum! tēŸŸiyapåī kāva­amum tuëirummalark kulamum tē­Ÿavillai; āyi­umnā­ šturaippš­ aņaņā! nāŸŸicaiyi­ cittirattai maŸaittairuë, e­Ÿa­ na­aviluëëa cuntariyai maŸaikka vacamillai! māŸŸuyarnta po­­urukki vaņiveņutta maīkai ma­aveëiyil oëiceytāë e­­atakat takāyam! pu­­aiyi­kã×t ti­­aiyilš e­aiirukkac co­­āë. putumaīkai varavupārt tirukkaiyilš, a­­āë, vaõõamalark kåņņattil, puëëi­attil, pu­alil, vā­attil,eīkeīkum ta­­a×akaic cintic ci­­avi×i ta×uvumvakai ceytiruntāë! iravu cšrntavuņa­ e­­uëattaic cšrntuviņņāë! e­i­um ca­­atta malaruņalai e­­irukai ārat ta×uvumaņņum e­­uyiril taõivatuõņē kātal? e­­uëattil ta­vaņivam iņņae×il maīkai iruppiņattil e­­uruvam ta­­uëattiŸ koõņāë; mi­­oëiyāë varātatutā­ pākkiyinta nšram vãŸiņņa kātalukkum všlikaņņal uõņē? ka­­iyuëam iruëe­Ÿu kalaīkiŸŸē! kaņņuk kāvalilš cikkiavaë tavittiņuki­ Ÿāëē! e­­e­pš­ atēpårik ki­Ÿatuveõ õilavum! e×ilnãla vā­eīka õumvayirak kuppai! mālaippē taitturatti vantaantip pētai va×iya­uppum mu­­iruëai va×iya­uppi viņņuk kēlanilā vantiīkš ko¤cuki­Ÿa iravil kolaipuriyak kāttirukkum kātaloņu nā­tā­ cēlainaņuvš mikavum tuņikki­Ÿš­; ita­ait tēkaiyiņam pēyuraikka evaruëëār? a­­āë kālilaõi cilamputā­ kalãre­ak kšëātē? kaõõetiriŸ kāõš­ē peõõaracai yiīkš? taõõilavum avaëmukamē! tārakaikaë nakaiyē! taëiruņalait toņumuõarvē na­maõa¤cšr kuëirum! viõõãlam kārku×alē! kāõum e×ilellām melliyi­vāyk kaëveŸiyē! allimalart tš­i­ vaõņi­oli a­­avaëi­ taõņami×ttāy mo×iyē! vā×iyaiī kivaiyellām e×utavarum kavitai! kaõņeņuttš­ uyirpputaiyal! atē vantuviņņāë! kaõņe×uta muņiyāta naŸuīkavitai avaëš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.15. kātaŸ perumai nalla iëamparuvam - makkaë nāņum kuõam,kãrtti, kalvi ivaiyuņaiyā­ - uyar kajarāj e­pava­um, mullaic cirippuņaiyāë - malar muka sarējāvum, ellaiyiŸ kātaŸkaņal - ta­il ãņupaņņuk kiņantār. tiīkaë orupuŸamum - maŸŸaic ceīkatir ērpuŸamum taīki yiruntiņi­um - oëi tāvutal uõņatupēl aīkanta všlåril - ivar aīkam pirintiruntum caīkamam āvatuõņām - kātaŸ camuttira vi×ikaë! oņņum iraõņuëattait - tammil ēīkiya kātali­aip piņņuppiņ ņuppuka­Ÿār - ataip peŸŸavar kšņkavillai. kuņņai ma­attālš - avar kēpap perukkālš veņņip pirikkavantār - anta vãõaiyai nātatti­ai! po­­avir lēkattilš - uëëam pårikkum kātalilš e­­uëam ka­­iyuëam - iõain tiruntum i­pauņal ta­­aip payiluvatēr - nalla cantarppam illaiye­Ÿš ta­­aiyum taiyalaiyum - peŸŸa camukattai nontā­. "aõņaiil latti­ilš - e­ a­pa­ irukki­Ÿā­! uõõum amutiruntum - etir uõõa muņintatillai! taõņami×p pāņņiruntum - cevi cāyttiņak kåņavillai! vaõmalar cåņalillai - atu vācaliŸ påttiruntum." e­Ÿu carējāvum - pala eõõi eõõiayarvāë. ta­­ilai kaõņiruntum - ataic caŸŸum karutāmal e­­e­­a mēpukalvār - anta irumpu ne¤cuņaiyār. a­­ata­ peŸŸēri­ - ceyal atta­aiyum kacappāë. nalla sarējāvi­ - maõam nāëaiya kālaie­Ÿār! melliyi­ peŸŸērkaë - vantu všŸoru vālipa­aic colli u­akkava­tā­ - mikka tēte­Ÿum colliviņņār. kollum mo×ikšņņāë - malark kompu ma­amoņintāë! ko×ikkum āõa×aka­! - ava­ ko¤civan tše­atu vi×ikkuë pēyppukuntā­ - ne¤ca vãņņil ulāvuki­Ÿā­! i×ut teŸintuviņņš - maŸ Ÿi­­oru vālipa­ai nu×aittal e­patutā­ - veku nåta­am e­Ÿa×uvāë! kāta liruvarkaëum - tam karut torumittapi­ vātukaë vampukaëš­? - itil maŸŸavark ke­­auõņu? cåtuniŸai yuëamš - š tuņņa iruņņaŸaiyš! nãtikoë, e­Ÿulakai - avaë ninta­ai ceytiņuvāë! illatti­ māņiyilš - pi­­ar eŸiuraikka luŸŸāë: "illai u­akke­akku - maõam e­Ÿu muņittuviņņār. pollāta nāëaikko" - veŸum pulla­ai nā­maõakka ellām iyaŸŸuki­Ÿār - peŸŸa ema­kaë ivviņattil!ru aņutta māņiyilš - ni­Ÿa a­pa­itu kšņņā­; tuņitta uëëattilš - ampu toņukkap paņņuni­Ÿā­! eņuttuk kāņņini­Ÿāë - viųam iņņatēr cãcāvai! aņi e­atuyirš! - a×ai a×aie­aiyum e­Ÿā­! tãyum uëattē­um - viųam tšņi eņuttuvantā­! "tåyanaŸ kātalarkkš - perun tollai tarumpuviyil māyka namatuņalkaë! - viųam māntuka nammalarvāy! pēynukar vēmcaliyā - i­pam påmiyi­ karppattilš! e­Ÿu viųamkuņittār - avar iŸappe­um nilaiyil o­Ÿupaņņuc ciŸantār - iõai ētarum kātalarkaë. i­Ÿutoņ ņuppuviyš - iraõ ņeõõam orumittapi­ ni­Ÿu taņaipurintāl - nã niccayam tēlvikoëvāy! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.16. kātalait tãytta kaņņuppāņu všŸŸårpēy naëëiravil vãņuvanta všla­iņam āëoruva­ kaņitamtantā­. šŸŸata­ai vācikka luŸŸā­všla­: "e­­arumaik kātalarš kaņaiciccšti; nšŸŸiravu nāmiruvar påntēņņattil neņunšram pšciyatai e­tāykaõņāë! āŸŸāta tuyarāle­ tantai,aõõa­ a­aivariņa mumcolli muņittuviņņāë. kuņumpatti­ peyarkeņukkat tē­Ÿiviņņāy koņiyavaëš! viųappāmpš! e­Ÿutantai taņataņave­ Ÿirukaiyāl talaiyilmētit taraiyi­ilš puraõņa×utār. aõõa­aīku maņamaņave­ Ÿškollaik kiõaŸŸilvã×ntš māyvārpēl ēņippi­ tirumpivantu paņupāvi tāliyaŸŸa piŸakumintap pa×utunaņai koëvatuõņē e­Ÿunaintār. tāyēe­ etirvantu tāliyēņu cakalamum pēyi­ašņi i­­ume­­a! tãyākik koëuttiviņņāy emmaiyellām! teruvārkaë årārkaë itaiyaŸintāl ēyāmal t域iņuvār! yāmivvåril uyarntiruntēm; tā×ttiviņņāy antē!nãtā­ pāyš­um virittatilš paņuppatuõņā patiyi×antāl? måtšvi e­Ÿuco­­āë. tantaiyāraņi u­­aik ko­Ÿupēņņut talaiyaŸuttuk koëëuki­Ÿš­ e­pār.aõõa­ antamati yaŸŸava­aik kolvš­e­Ÿš arukirukkum koņuvāëaip pāynteņuppā­! intavitam kotittārkaë iravumaņņum! i­ie­­āl avarkaņkut tollaivšõņām; cuntara­š, e­kātal turaiyš!u­­ait tuŸakki­Ÿš­ i­Ÿiravil kaņalilvã×ntš!ru kātaliyi­ kaņitattil itaivācittā­! kataŸi­ā­! kaņalnēkkip paŸantā­všla­! ãtaŸintār åriluëëār! ēņi­ārkaë! e×ilvā­am, mu×unilavu, camuttiratti­ mãtellām mitakkumoëi, akaõņākāram mšvuperuī kāņciyilēr tu­pappuëpēl mātukaņaŸ pālatti­ kaņaicini­Ÿu vāyviņņuk kataŸuki­Ÿāë vacami×antāë: e­aimaõantār iŸantār;e­ kuŸŸamalla; iŸantavuņa­ maīkalanāõ, nallāņaikaë, pu­aimalarkuī kumamaõikaë pē­atuõņu; po­­uņalum i­­uyirum pē­atuõņē? e­aiāëum kātalukkēr ilakkiyattuk kicaintate­il uyiriyaŸkai; nā­e­ceyvš­? ta­aiyaņakkik kātali­ait tavirttuvā×um cakamiruntāl kāņņāyē nilavšnãtā­! kaõpaņaitta kuŸŸattāl a×akiyē­e­ karuttšŸi uyiršŸik kalantukoõņā­! peõpaņaitta ivvulakaip pallāõņākap peŸŸuõarnta neņuvā­š! pu­alš!kåŸãr, maõpaņaippš kātale­il kātalukku maŸuppetaŸkuk kaņņuppā ņetaŸkukkaõņār? puõpaņaitta e­nāņš, kaimmaikkårvšl po×iki­Ÿāy maīkaiyarmšl! a×iki­Ÿāyš! āņavari­ kātalukkum peõkaëkåņņam aņaiki­Ÿa kātalukkum, māŸŸamuõņē? pšņaka­Ÿa a­Ÿilaippēl, ma­aivicettāl peruīki×ava­ kātalceyap peõkšņki­Ÿā­! vāņāta påppē­Ÿa maīkainallāë maõavāëa­ iŸantālpi­ maõattaltãtē? pāņāta tš­ãkkaë, ulavātte­Ÿal, paciyāta nalvayiŸu pārttatuõņē? iëamaitantāy, uõarvutantāy, i­paīkāõum i­­uyirum tantiņņāy iyaŸkaittšvi, vaëamaiyaŸŸa ne¤cuņaiyār innāņņārkaë maŸukki­Ÿār kātali­aik kaimmaikåŸi! taëaimãŸa valiyillš­! antē! e­Ÿa­ taõņami×i­ i­imaipēl i­iyacollā­ uëamārak kātalittā­ e­­ai!a­­ē­ årnintai šŸpata­aic cakippš­ēnā­! ēruyirum iraõņuņalum nāīkaë!emmai uëikoõņu veņņiviņņa kaņņuppāņš, tãrāta kātali­ai ne¤cattēņu tãyttuviņņāy e­Ÿāë.pi­ ēņivantu cãrāëa­ tāvi­ā­! vã×ntāë!vã×ntā­! tšmpiŸŸup peõõulaku! iruvartãrntār! årārkaë pārttiruntār karaiyilni­Ÿš uëamtuņittār; e­i­umavar uyirvā×ki­Ÿār. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.17. talaivi kātal cēlaiyilēr nāë e­aiyš toņņi×uttu muttamiņņā­ tuņukkut ta­attai e­colvš­ mālaip po×utilinta māyampurinta cemmal vāyviņņuc cirittup pi­ pēyviņņā­šņi tē×i! cēlaiyilēr... ēņi vi×ikku maŸaintā­ - āyi­um e­Ÿa­ uëëattil vantu niŸaintā­! všņikkai e­­a colvš­ mi­­alpēl etir ni­Ÿā­! všõņit ta×uvac ce­Ÿš­ tāõņi naņantu viņņā­! cēlaiyilēr... akam pukuntā­ cšyē - ava­ai eņņi aõakka va×icol vāyē! cakam peŸum ava­a­Ÿu tanta tuņukku muttam! cakravākam pēlvantā­; kottippēka maŸantā­! cēlaiyilēr... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.18. virakatāpam kātalum ka­alāy e­­aiyš cuņum ãte­­a māyamē! nātar māte­aiyš cētittārē na¤camēiv va¤civā×vu? aiyaiyē! naliyutše­ akamikutiyu malaruņalš na­imelital aniti ituvalavē? va­itai yāëi­etir a×akuturai viraivil varuvārē alatu varukilarē? vārica vika cita muka tari ca­amuŸa vacamatē kalavi purivatu nicamē maturamā­a amutamu malari­oņumatu ka­iyiraca mativiraca maņaivate­­a! kātalum ka­alāy... te­Ÿa le­Ÿapuli cãŸal tāëš­ cãta nilavš tãtāy viëaintiņutš! ve­Ÿi yaõaintiņum avarpuyam aõaintš mšvi āvi eytal entanāë? kātalum ka­alāy... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. tami× 1.19. tami×i­ i­imai ka­iyiņai šŸiya cuëaiyum - muŸŸal ka×aiyiņai šŸiya cāŸum, pa­imalar šŸiya tš­um - kāyccum pākiņai šŸiya cuvaiyum, na­ipacu po×iyum pālum - te­­ai nalkiya kuëiriëa nãrum, i­iya­a e­pš­ e­i­um - tami×ai e­­uyir e­pš­ kaõņãr! po×iliņai vaõņi­ oliyum - ēņaip pu­aliņai vāykkum kaliyum, ku×aliņai vāykkum icaiyum - vãõai koņņiņum amutap paõõum, ku×avikaë ma×alaip pšccum - peõkaë ko¤ciņum ita×i­ vāyppum, vi×aikuva ­š­um, tami×um - nā­um meyyāy uņaluyir kaõņãr! payiluŸum aõõa­ tampi - akkam pakkat tuŸavi­ muŸaiyār, tayaimika uņaiyāë a­­ai - e­­aic cantatam maŸavāt tantai, kuyilpēŸ pšciņum ma­aiyāë - a­paik koņņi vaëarkkum piëëai, ayalava rākum vaõõam - tami×e­ aŸivi­il uŸaital kaõņãr! nãlac cuņarmaõi vā­am - āīkš niŸaiyak kuëirveõ õilavām, kālaip paritiyi­ utayam - āīkš kaņalmšl ellām oëiyām, mālaic cuņari­il må×kum - nalla malaikaëi­ i­pak kāņci, mšle­a e×utum kavi¤ar - tami×i­ vintaiyai e×utat taramē? cennel māŸŸiya cēŸum - pacuney tškkiya kaŸiyi­ vakaiyum, ta­­ikar tā­iyam mutirai - kaņņit tayiroņu miëaki­ cāŸum, na­matu ra¤cey ki×aīku - kā­il nāvi li­ittiņum appam, u­­ai vaëarppa­a tami×ā! - uyirai uõarvai vaëarppatu tamiך! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 20. i­pat tami× tami×ukkum amute­Ÿu pšr! - antat tami× i­pat tami×eīkaë uyirukku nšr! tami×ukku nilave­Ÿu pšr! - i­pat tami× eīkaë camukatti­ viëaivukku nãr! tami×ukku maõame­Ÿu pšr! - i­pat tami× eīkaë vā×vukku nirumitta år! tami×ukku matuve­Ÿu pšr! - i­pat tami× eīkaë urimaiccem payirukku všr! tami× eīkaë iëamaikkup pāl! - i­pat tami× nalla puka×mikka pulavarkku všl! tami× eīkaë uyarvukku vā­! - i­pat tami× eīkaë acatikkuc cuņartanta tš­! tami× eīkaë aŸivukkut tēë! - i­pat tami× eīkaë kavitaikku vayiratti­ vāë! tami× eīkaë piŸavikkut tāy! - i­pat tami× eīkaë vaëamikka uëamuŸŸa tã! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 21. tami× uõavu āŸŸaī karaita­ilš - iruë antiyilš kuëir tanta nilāvi­il, kāŸŸiluņ kārntiruntš­ - veyyiŸ kālatti­ tãmai ilātati­āl aīku v㟟iruntār palapšr - vantu mšlvi×um tollai maŸantiruntār! pa×ac cāŸŸuc cuvaimo×iyār - cilar taīkaë maõāëari­ aõņai yirunta­ar; āŸŸaī karaita­ilš! nāņņi­ nilaipšcip - pala naõparkaë kåņi irunta­ar ērpuŸam. ēņņam payi­Ÿiņuvār - nalla o­patu pattup pirāyam aņaintavar; kēņņaip pavu­urukkic - ceyta kuttu viëakki­aip pē­Ÿa ku×antaikaë āņņa naņainaņantš - maõõai aëëuvar, vã×uvar, ampuli všõņuvar; āŸŸaī karaita­ilš! pu­alum nilāvoëiyum - aīkup putumai ceytš neëintēņum! maraīkaëil i­itu paŸantupaŸan - taīkum iīkum aņaīkiņum pāņiya paŸavaikaë! ta­ioru veëëikkalam - cintum taraëaīkaë pēlva­a nilavu nakųattiram! pu­aiyiruë antippeõõāë - oëi pērttatuõņē e×il påttatuõņē anta āŸŸaī karaita­ilš! vintai uraittiņuvš­ - anta všëaiyil aīkoru vāëvi×i koõņavaë muntaēr pāņņuraittāë - atu muŸŸum teluīkil muņintu tolaintatu; pinti vaņakki­ilš - makkaë pšciņum pšcci­il pāņņu naņatti­aë. entavitam cakippš­? - kaõņa i­pam a­aittilum tu­paīkaë cšrnta­a. āŸŸaī karaita­ilš! poruëaŸŸa pāņņukkaëai - aīkup puttamu te­Ÿa­ar; kaittāëa miņņa­ar; iruëukkuë cittiratti­ - tiŸa­ eŸpaņumē i­pam vāyttiņak kåņumē? uruvaŸŸup pē­atuõņē - mikka uyarvuŸŸa tami×makkaë uõarvuŸŸa nalvā×vu? karuvuŸŸa centami×ccol - oru katiyaŸŸup pē­atuõņē aņaņā! anta āŸŸaī karaita­ilš! caīkãta viŸpa­a­ām - oru caõņāëa­ ārampittā­ intustā­ o­Ÿai; aīkantap pāņņi­ilš - cuvai atta­aiyum kaõņu viņņatu pēlavš namkuëëar vāytiŸantš - na­Ÿu na­Ÿe­a ārpparittār! anta nšrattil eīkiruntē tami×il - ēr i­pa naŸuīkavi kšņņatu kāti­il āŸŸaīkaraita­ilš! "a¤calai, u­ācai - e­­ai appuŸam ippuŸam pēka viņātaņi ko¤cam iŸaīkiņuvāy - nalla kēvaip pa×atti­aip pē­Ÿa utaņņi­ai va¤ci, e­akkaëippāy!" - e­Ÿa vaõõat tami×ppatam paõõiŸ kalante­Ÿa­ ne¤caiyum, vā­attaiyum - kuëir nãraiyum, nilavaiyum tami×ar kulattaiyum o­Ÿe­ac ceytatuvš! - nal uvakai peŸacceyta tštami×p pēca­am! na­Ÿu tami×vaëarka! - tami× nāņņi­il eīkaõum palkuka! palkuka! e­Ÿum tami×vaëarka! - kalai yāvum tami×mo×iyāl viëain tēīkuka! i­pam e­appaņutal - tami× i­pam e­attami× nāņņi­ar eõõuka! āŸŸaī karaita­ilš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.22. tami×p pšŸu šņeņut tš­kavi o­Ÿu varaintiņa "e­­ai e×u"te­Ÿu co­­atuvā­! ēņaiyun tāmaraip påkkaëum taīkaëi­ ēviyan tãņņuka, e­Ÿuraikkum! kāņum ka×a­iyum kārmukilum vantu kaõõaik kavarntiņa etta­ikkum! āņum mayilnikarp peõkaëellām uyir a­pi­aic cittiram ceyka,e­Ÿār! cēlaik kuëirtaru te­Ÿalvarum, pacun tēkai mayilvarum a­­amvarum, mālaip po×uti­il mšŸŸicaiyil vi×um māõikkap pariti kāņcitarum yuvšlaic cumantiņum vãrari­ tēëuyar veŸpe­Ÿu colli varaikarue­um kēlaīkaë yāvum malaimalaiyāy vantu kåvi­a e­­ai! - ivaŸŸiņaiyš, i­­alilš, tami× nāņņi­i lšyuëëa e­tami× makkaë tuyi­Ÿiruntār. a­­atēr kāņci irakkamuõ ņākkiye­ āviyil vantu kalantatuvš! "i­pat tami×kkalvi yāvarum kaŸŸavar e­Ÿuraikkum nilai eytiviņņāl tu­paīkaë nãīkum, cukamvarum, ne¤ci­il tåymai yuõņākiņum, vãram varum." uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.23. eīkaë tami× i­imait tami×mo×i ematu - emak ki­pan tarumpaņi vāyttanalamutu! ka­iyaip pi×intiņņa cāŸu - eīkaë katiyil uyarntiņa yāmpeŸŸa pšŸu! ta­imaic cuvaiyuëëa collai - eīkaë tami×i­um všŸeīkum yāīkaõņa tillai! na­iyuõņu na­iyuõņu kātal - tami× nāņņi­ar yāvarkku mštami× mãtil. i­imait tami×mo×i... tami×eīkaë uyire­pa tālš - vellun taramuõņu tami×aruk kippuvi mšlš tami×e­­il emmuyirp poruëām - i­pat tami×ku­Ÿu mšltami× nāņeīkum iruëām tami×uõņu tami×makka ëuõņu - i­pat tami×ukku nāëumcey vēmnalla toõņu! tami×e­Ÿu tēëtaņņi āņu! - nalla tami×velka velkae­ Ÿšti­am pāņu! i­imait tami×mo×i... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 24. tami× vaëarcci eëiyanaņai yiltami×nål e×utiņavum všõņum; ilakkaõanål putitāka iyaŸŸutalum všõņum. veëiyulakil, cinta­aiyil putitu putitāka viëaintuëëa evaŸŸi­ukkum peyarkaëelāī kaõņu teëivuŸuttum paņaīkaëoņu cuvaņiyelām ceytu centami×aic ce×untami×āyc ceyvatuvum všõņum. eëimaiyi­āl orutami×a­ paņippillai ye­Ÿāl iīkuëëa ellērum nāõiņavum všõņum. ulakiyali­ aņaīkalukkum tuŸaitēŸum nåŸkaë oruttartayai illāmal åraŸiyum tami×il calacale­a evviņattum pāycciviņa všõņum! tami×mo×iyai mataīkaëilš cāykkāmai všõņum. ilavacanåŸ ka×akaīkaë evviņattum všõņum. eīkaëtami× uyarve­Ÿu nāmcollic collit talaimuŸaikaë palaka×ittēm; kuŸaikaëaintē millai. takattakā yattami×ait tāpippēm vārãr! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.25. tami×k kātal kamalam aņukkiya cevvita×āl - malark kāņņi­il vaõņi­ icaivaëattāl kama×taru te­Ÿal cilircilirppāl - karuī kaõmalarāl mullai veõõakaippāl amaiyuma­ ­aīkaëi­ me­­aņaiyāl - mayil āņņatti­āl taëir åņņatti­āl camaiyum orutti-ap på¤cēlai - e­ait ta­vacam ākkiviņ ņāëorunāë. cēlai aõaīkoņu tiõõaiyilš - nā­ tēëi­ai 孟i irukkaiyilš cšlai nikartta vi×iyuņaiyāë - e­Ÿa­ centami×p patti­i vantuviņņāë! cēlaiye lāmoëi vā­amelām - nalla tēkaiyar kåņņame lāmaëikkum kēlai­ pattaiye­ uëëattilš - vantu koņņiviņņāë e­ait toņņi×uttāë! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.26. ennāëē? e­­arun tami×nāņ ņi­kaõ ellērum kalvi kaŸŸup pa­­aruī kalai¤ā ­attāl, parākkira mattāl, a­pāl u­­ata ima malaipēl ēīkiņum kãrtti yeyti i­puŸŸār e­Ÿu maŸŸēr iyampakkšņ ņiņal ennāëē? kaittiŸac citti raīkaë, kaõitaīkaë, vā­a nåŸkaë, meyttiŸa nåŸkaë, ciŸpam, vi¤¤ā­am, kāvi yaīkaë vaittuëa tami×ar nåŸkaë vaiyatti­ putumai e­­ap puttaka cālai eīkum putukkunāë enta nāëē? tāye×iŸ Ÿami×ai, e­Ÿa­ tami×ari­ kavitai ta­­ai āyiram mo×iyiŸ kāõa ippuvi avāviŸ Ÿe­Ÿa tēyuŸum matuvi­ āŸu toņarnte­Ÿa­ ceviyil vantu pāyunāë enta nāëē, āritaip pakarvār iīkš? pārtto×il a­aittum koõņa paya­tarum ālaik kåņņam ārttiņak kšņpa te­Ÿē? aõipeŸat tami×ar kåņņam pērtto×il payilva teõõip puviyelām naņuīkiŸ Ÿe­Ÿa vārttaiyaik kšņņu ne¤cu maki×ntu kåttāņal e­Ÿē? veëëampēl tami×ar kåņņam vãraīkoë kåņņam; a­­ār uëëattāl oruvarš maŸ Ÿuņali­āl palarāyk kāõpār; kaëëattāl neruī koõātš e­avaiyam kalaīkak kaõņu tuëëumnāë ennāë? uëëam cokkumnāë enta nāëē? taŸukki­āŸ piŸatš cattār tami×a­pāl e­nāņ ņā­pāl veŸuppuŸum kuŸŸa¤ ceytā rātalāl virain ta­­ārai noŸukki­ār mutu kelumpait tami×arkaë e­Ÿa cšti kuŸittacol kšņņi­ pattiŸ kutikkumnāë enta nāëē? nāņņumcãrt tami×a­ inta nā­ila māyam kaõņu kāņņiya va×iyiŸ ce­Ÿu katipeŸa všõņum e­Ÿš āņņumcuņ ņuviral kaõņš āņiŸŸu vaiyam e­Ÿu kšņņunā­ i­pa 域uk kšõiyiŸ kuëippa tennāë? viõõiņai iratam årntu mšti­i kalakku taŸkum paõõiņait tami×aic cšrttup pāri­ai mayakku taŸkum maõõiņai vāëai yšntip pakaippulam māyppa taŸkum eõõilāt tami×ar uëëār e­umnilai kāõpa te­Ÿē? kaõkaëum oëiyum pēlak kavi­malar vācam pēlap peõkaëum āõkaë tāmum peruntami× nāņu ta­­il, taõkaņal nikartta a­pāl camā­attar ā­ār e­Ÿa paõvantu kātiŸ pāyap parukunāë enta nāëē? uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.27. caīka nātam eīkaë vā×vum eīkaë vaëamum maīkāta tami×e­Ÿu caīkš mu×aīku! eīkaë pakaivar eīkē maŸaintār, iīkuëëa tami×arkaë o­Ÿātal kaõņš! tiīkaëoņum ce×umpariti ta­­ēņum viõõēņum uņukkaëēņum maīkulkaņal ivaŸŸēņum piŸantatami ×uņa­piŸantēm nāīkaë, āõmaic ciīkatti­ kåņņame­Ÿum ciŸiyērkku ¤āpakamcey mu×aīku caīkš! ciīka ëa¤cšr te­­āņņu makkaë tãrāti tãrare­ Ÿåtåtu caīkš! poīku tami×ark ki­­al viëaittāl caīkāram nicame­ac caīkš mu×aīku! veīkoņumaic cākkāņņil viëaiyāņum tēëeīkaë veŸŸit tēëkaë! kaīkaiyaippēl kāviripēl karuttukkaë åŸumuëëam eīkaë uëëam! veīkuruti ta­iŸkama×ntu vãra¤cey ki­Ÿatami× eīkaë måccām! eīkaë vā×vum...... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.28. tami×k ka­avu tami×nā ņeīkum taņapuņal! amaëi!! paõamš eīkaõum paŸakkutu viraivil kuviyutu paõaīkaë! malaipēŸ kuviyutu!! tami×i­ toõņar taņukki­um nillār, ēņi­ār, ēņi­ār, ēņi­ār naņantš! āyiram āyirat tainnåŸu peõkaë oëikoë vi×iyil uŸuti kāņņi iŸakkai kaņņip paŸakki­ Ÿārkaë! aiyē, etta­ai atircci, utsākam! camuttiram pēla amainta maitā­am! aīkš kåņi­ār atta­ai pšrum! kuvitta­ar aīkoru kēņi råpāy! vãrat tami×a­ veŸikoõ ņe×untā­! urakkak kšņņā­: yuuyirē namtami×?ru akilam ki×iya yuām!ām!ru e­Ÿa­ar!! "oŸŸumai" e­Ÿā­; "naŸŸš­" e­Ÿa­ar. uëëa­pu 域i 域i 域it tami×ai vaëarkkum caīkam o­Ÿu ciīkap pulavaraic cšrttamait tārkaë! uõarcciyai, e×ucciyai, åkkat taiyelām karaittuk kuņittuk ka­inta kavi¤arkaë cuņarkkavi toņaīki­ar! paŸantatu to×umpu! kaŸkaõņu mo×iyil kaŸkaõņuk kavitaikaë, vā×kkaiyai vā­il, uyarttum nåŸkaë, to×ilnål, a×akāyt tokutta­ar viraivil! kāŸŸi lelām kalantatu kãtam! caīkãta melām takattakā yattami×! kātalelām tami× ka­inta cāŸu! kaõõetir tami×ak kaņņuņal vãrarkaë! kātal tatumpum kaõõā ëa­Ÿa­aik kētai orutti koccait tami×āl puka×ntā ëe­Ÿu poŸāmal cērntu vã×ntā­! uņa­š tiņukke­a vi×ittš­. antē! antē! pa×aya nainta tami×aroņu nā­iruntš­š! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa peõõulaku 1.29. peõkaëaippaŸŸip per­āņųā puvipperiyā­ jārjper­āņ ųāvuraitta po­mo×iyaik kšëuīkaë nāņņiluëëãr! puuvantoruva­ vā×kkaicari yāynaņatta utavupavaë perumpālum ma­aiviāvāë! avaëālš maõavāëa­ o×uīkupeŸŸā­! avaëālš maõavāëa­ cuttipeŸŸā­!mu kuviyume×iŸ peõkaëukkš åŸuceyyum kuëëarkaëš kšņņãrē ųāvi­pšccai! ava­iyilš oruva­ukku ma­aiviyi­Ÿšl ava­aņaiyum tãmaiyaiyār aŸiyakkåņum? kavalaiyuŸa āņavarkaë nāëumceyyum kaõakkaŸŸa å×alkaëai yellāmanta navaiyaŸŸa peõkaëa­Ÿē vilakkuki­Ÿār! nā­ilattil mārtaņņum āņavarkaë cuvaivā×viŸ kaņaittšŸat takkatā­a cåkųumamum peõkaëiņam amaintata­Ÿē! kalviyillai urimaiyillai peõkaëukkuk kaņaittšŸa va×iyi­Ÿi vi×ikki­Ÿārkaë! pulle­Ÿš ni­aikki­Ÿãr ma­aivimāraip puruųarkaëi­ upayēkam perite­ki­Ÿãr! vallava­pš raŸi¤a­ųā vārttaikšņņãr ma­ēpāvam i­iyš­um tiruntavšõņum. illaiye­il etuceyalām! peõāõe­Ÿa iraõņuruëai yālnaņakkum i­pavā×kkai! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 30. kaimmaip pa×i kērikkai aŸŸuk kiņakkutaõõš iīku všriŸ pa×utta palā - mikak koņiyate­ Ÿeõõiņap paņņataõõškuëir vaņikki­Ÿa vaņņa nilā! cãraŸ Ÿirukkutaiyē kuëir te­Ÿal ciŸantiņum på¤ cēlai - cã cãe­ Ÿika×ntiņap paņņataõõš naŸu¤ cãtaëap på mālai. nāņap paņāte­Ÿu nãkkivait tārkaë nala¤cey naŸuī ka­iyaik - keņņa na¤ce­Ÿu collivait tāre×il vãõai naramputarum to­iyai. cåņap paņāte­Ÿu collivait tārtalai cåņattakum krã ņattai - nām toņavum takāte­Ÿu co­­ār naŸuntš­ tuvaintiņum poŸ kuņattai! i­pa varukkamel lāmniŸai vāki irukki­Ÿa peõkaë nilai - iī kivvita māka irukkutaõõš! itil yārukkum veņka milai! ta­kaõa va­cettu viņņapi­ mātu talaiyiŸkaim maie­a ēr - perun tu­pac cumaita­ait tåkkivait tār;pi­pu tuõaitšņa všõņām e­ Ÿār. tuõaivi iŸantapi­ všŸu tuõaiviyait tšņumēr āņava­ pēl - peõõum tuõaiva­ iŸantapi­ všŸu tuõaitšņac colliņu vēmpuvi mšl. yukaõaiviņu paņņatum laņciyam tšņumrunam kātalum av vāŸš - antak kātaŸkaõai toņukkāta uyirkkulam eīkuõņu col všŸš? kātal illāviņam cå­iyamām puvi kātali­āl naņakkum - peõkaë kātalu ëattait taņuppatu vā×vaik kavi×kki­ Ÿatai nikarkkum. kātal curakki­Ÿa ne¤cattilš keņņa kaimmaiyait tårkkā tãr! - oru kaņņa×aka­ tirut tēëi­aic cšrntiņac cāttiram pārkkā tãr! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.31. kaimmaik koņumai kaõkaë namakkum uõņu - namakkuk karutum va­mai yuõņu maõõiņait tšcamellām - ti­amum vā×ntiņum vā×kkaiyilš eõõa iyalāta - putumai etiriŸ kāõuki­Ÿēm kaõõirun te­­apaya­? - namakkuk kātirun te­­apaya­? vā­iņai šŸuki­Ÿār - kaņalai vacap paņuttuki­Ÿār ã­ap poruëkaëilš - uëëuŸai i­imai kāõuki­Ÿār mš­ilai koëëuki­Ÿār - nāmatai všņikkai pārppatallāl å­pataittš avaipēl - iyaŸŸa uõarcci koëvatillai. pu×uti, kuppai,umi - ivaŸŸi­ pu­maita­aik kaëaintš pa×aracam pēlš - avaŸŸaip paya­ paņuttuki­Ÿār! e×utavum všõņā - namnilai iyampavum všõņā! a×akiya peõkaë - namakkē a×ukiya pa×attēl! kaimmai e­akkåŸi - apperum kaiyi­iŸ kårvšlāl nammi­ap peõkulatti­ - itaya naņuviŸ pāyccuki­Ÿēm. cemmai nilaiyaŸiyēm - peõkaëi­ cintaiyai vāņņuki­Ÿēm; immai i­pamvšõņal - uyiri­ iyaŸkai e­ŸaŸiyēm. kåõņiŸ kiëivaëarppār - illattil kukkal vaëarttiņuvār, všõņiyatu taruvār; - avaŸŸi­ viruppattai yaŸintš! māõņava­ māõņapi­­ar - ava­i­ ma­aiviyi­ uëattai āõņaiyar kāõpatillai - aiyakē, aņimaip peõkatiyš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.32. måņat tirumaõam "mullai cåņi naŸumaõam mu×ukip paņņuņai påõņu pāloņu pa×aīkaë šntiya vaõõam e­­arumai makaë ta­atu kaõava­um tā­u mākap pa¤ca­ai ce­Ÿu pataippuŸu kātalāl oruvarai oruvar i×uttum pērttum, mukamala rēņu mukamalar oŸŸiyum, ita×ēņu ita×ai i­itu cuvaittum, ni­Ÿum iruntum nšyamēņu āņiyum, piõaīkiyum, kåņiyum peritu maki×ntš i­pattuŸaiyil irupparru e­Ÿu eõõi­š­. inta eõõattāl iruntš­ uyirēņu! pā×um kappal pāyntu vantu e­makaë maruka­ irukkum nāņņil e­­ai iŸakkavš, iravil orunāë e­makaë maruka­ iruvarum irunta aŸaiyē ciŸitu tiŸantu kiņantatai naëirāp po×util nā­kaõņa pētil i×uttuc cātta e­kai ce­Ÿatu; ka×uttē katavukku uņpuŸam nãõņatu! kaõkaëē maruka­um makaëum ka­intu kātal viëaippataik kāõa ēņi­a! vāyi­ kaņaiyil eccil va×iyak kuŸaņņai viņņuk kaõkaë ku×intu naraittalai cērntu, nalluņal elumpāyc conta marukak ki×ava­ tåīki­ā­! iëamai tatumpa, e×ilum tatumpak kātal tatumpak kaõõãr tatumpi e­makaë ki×ava ­arukil iruntāë. civanta ka­­attāl viëakkoëi civantatu! kaõõãrp perukkāl kavi­uņai na­aittāë! toõņu ki×ava­ vi×ippā­ e­Ÿu keõņai vi×ikaë måņāk kiëimakaë kātalum tā­um ka­alum pu×uvumāy šīki­āë; pi­pu veņukke­Ÿu e×untāë. carkkaraic cimi×iyaip pāliŸ cāyttāë. cempai eņuttu vempi a×utāë. etaiyē ni­aittāë! etaŸkē vi×ittāë! uņkoëum taruõam ēņinā­ piņuīki­š­. pā×un tāyš! pā×un tāyš! e­cāvukkš u­ai iīku a×aittš­! cātalait taņukkavē tāyema­ vantāy? e­Ÿue­ait t域i­āë. itaŸkuë ērpå­ai cāynta pālai nakkit ta­talai cāyntu vã×ntu cettatu kaõņš­. maõõāyp pēka! maõõāyp pēka! ma­amporun tāmaõam maõõāyp pēka! camåkac caņņamš! camåka va×akkamš! nãīkaë, makkaë a­aivarum šīkā tirukka maõõāyp pēkavš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.33. e×ucciyuŸŸa peõkaë mšŸŸicaiyil vā­attil po­­u rukku veëëattil cemparuti mitakkum nšram! všŸkaõõi yāëorutti cēlai ta­­il viëaiyāņa ni­Ÿiruntāë mayilaip pēla! kāŸŸaņitta cēlaiyilš nšram pārttuk ka­iyaņittuk koõņucelum celvap piëëai āŸŸuveëëam pēlācai veëëam tåõņa avaëiņattš cilaco­­ā­. pi­­u¤ colvā­: virintaoru vā­atti­ oëiveë ëattai viraintuvantu karumškam vi×uīkak kåņum! iruntaveyil iruëākum oruka õattil! ituatuvāy māŸiviņum maŸuka õattil. terintatutā­; ā­ālum o­Ÿš yo­Ÿu! teëintaēr uëëattil e×unta kātal paruntuvantu kottume­Ÿum taõiva tillai; paņaitiraõņu vantālum calippa tillai! ka­­attil orumuttam vaippāy peõõš, karutuvatiŸ paya­illai; ta­iyāy ni­Ÿu mi­­iviņņāy e­ma­atil! po­­āyp påvāy viëaintuviņņāy kaõõetiril! e­Ÿu co­­ā­. ka­­iyoru vārttaiye­Ÿāë. e­­a ve­Ÿā­; kalviyaŸŸa ma­ita­ainā­ matiyš­ e­Ÿāë. pa­­åŸpaõ ņita­e­Ÿu ta­­aic co­­ā­. pa×accuëaiyi­ vāytiŸantu cirittuc colvāë: peruīkalvip paõņita­š u­akkēr kšëvi; peõkaëukkuc cutantarantā­ uõņē? e­Ÿāë. tarumpētu koëvatutā­ tarumam e­Ÿā­. tarāviņilnā­ mšŸkoõņāl e­­a ve­Ÿāë. tirumaõamā kātavaëta­ peŸŸē ri­Ÿic ceyalo­Ÿu tā­ceytal atarmam e­Ÿā­. maruvaa×aik ki­Ÿāyš, nā­um e­Ÿa­ mātā pitāvi­Ÿi viņaicol vš­ā? e­Ÿuraittāë. itukšņņuc celvap piëëai e­­šņi, ituu­akkut teriya villai; ma­Ÿalceyum viųayattil o­Ÿil maņņum ma­ampēla naņakkalām peõkaë e­Ÿā­. e­ma­atu všŸoruva­ iņatti le­Ÿš iva­iņņa pãņikaiyaip paŸakkac ceytāë. u­nalattai i×ukki­Ÿāy; valiya nā­š u­akkaëippš­ i­pame­a neruīka lā­ā­! arukavaëum neruīkivantāë; ta­mšl vaitta ārvantā­ e­ani­aittā­! imaikku mu­­š orukaiyil uņaivāëum iņatu kaiyil ēņippē! e­­umoru kuŸippu mākap puruvattai mšlšŸŸi vi×ittuc colvāë: "pu­itattāl e­kātal piŸa­ mšle­Ÿu parinturaittš­! mšŸce­Ÿāy! teëinta kātal paņaitiraõņu vantālum caliyā" te­Ÿāë. ēņi­ā­ ēņi­ā­ celvap piëëai ēņivantu måccu viņņā­ e­­iņattil. kåņiiru nåŸupuli etirtta tuõņē? kolaiyāëi yiņamiruntu mãõņa tuõņē? ēņivanta kāraõattaik kšņņš­. a­­ē­ uraittuviņņā­! nā­avaŸŸaik kšņņu viņņš­. kēņiuëëam všõņuminta maki×cci tāīkak kuluīka nakait tšyuraittš­ ava­iņattil: "celvappiëëāy! i­Ÿu puviyi­ peõkaë ciŸunilaiyil irukkavillai; vi×ittuk koõņār! kollavanta vāëainã kuŸaicol lātš! koņuvāëpēl maŸŸoruvāë u­ ma­aivi melliņaiyil nãkāõāk kāraõat tāl, viëaiyāņa ni­aittuviņņāy årppeõ kaëmšl! pollāta mā­iņa­š, ma­accā­ Ÿukkuë pukuntukoëvāy! niŸkātš!" e­Ÿš­; ce­Ÿā­. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.34. ku×antai maõatti­ koņumai š×u vayatš e×iŸkaruī kaõmalar! orutā maraimukam! oruciŸu maõiyiņai!! cuvait taŸiyāta cuvaitaruī ka­ivāy! ivaŸŸai yuņaiya iëampeõ avaëtā­, kåvat teriyāk kuyili­ ku¤cu, tāvāc ciŸumā­, mēvā arumpu! tāli yaŸuttut tantaiyi­ vãņņil intac ciŸumi yiruntiņu ki­Ÿāë; ivaëatu tantaiyum ma­aiviyai yi×antu maŸutāra māyēr maīkaiyai maõantā­. putuppeõ tā­um putumāp piëaiyum iravaiyš virumpi šŸuvar kaņņilil! pakalaip pēkkap pantā ņiņuvār! iëantalaik kaimpeõ ivaikaëaik kāõpāë! ta­iyāy orunāë ta­pāņ ņiyiņam tšmpit tšmpi a×uta vaõõam š×u vayati­ iëampeõ colluvāë: "e­­ai vilakki e­ciŸu tāyiņam tantai ko¤cutal takumē? tantai avaëai virumpi, avaë talaimãtu påccåņu ki­Ÿār; puŸakkaõit tāre­ai! tāmum avaëum ta­iyaŸai celvār; nā­š­ veëiyil nāypēŸ kiņappatu? avarukku nā­makaë! avaretir ce­Ÿāl, nãpē! e­Ÿu puruvam neŸippatē?" pāņņi maņiyiŸ paņuttup puraõņš ivvāŸu a×utāë iëampåī koņiyāë. innilaikku ivvāŸu a×utāë - ivaëatu pi­nilai eõõip pāņņi peritum a×uta kaõõãr veëëam, antak ku×antai vā×nāņ koņumaiyiŸ peritš. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.35. peõõukku nãti kalyāõam ākāta peõõš! - u­ katita­­ai nãnic cayamceyka kaõõš! kalyāõam ākāta... vallamai pšciyu­ vãņņil - peõ vāīkavš vantiņu vārkaëcila pšrkaë; nalla vilai pšcuvār - u­­ai nāëum nalintu cumantu peŸŸērkaë, kalle­a u­­ai matippār - kaõõil kalyāõa māppiëëai ta­­aiyuī kāņņār; valli u­akkoru nãti - "inta va¤cakat tarakaŸku nãa¤ca všõņām." kalyāõam ākāta... peŸŸava rukkeja mā­ar - etir pšcavoõ õātavar åri­il tuųņar, maŸŸum kaņa­ koņuttērkaë - nalla va×iye­Ÿu jātiye­ Ÿšyuraip pārkaë; cuŸŸatti lšmuti yērkaë - ivar coŸpaņi u­­ait tolaittiņap pārppār. kaŸŸavaëš o­Ÿu colvš­ - "u­ kaõõaik karuttaik kavarntava­ nāta­!" kalyāõam ākāta... ta­ittuk kiņantiņum lāyam - atil taëëi yaņaikkap paņuīkuti raikkum ka­aittiņa uttara vuõņu - vãņņil kārikai nāõavum a¤cavum všõņum; ka­attau­ peŸŸēraik kšëš! - avar kallotta ne¤caiyu­ kaõõãri ­ālš na­aittiņu vāyata­ mšlum - avar ¤āyam tarāviņil viņutalai mšŸkoë! kalyāõam ākāta... mālaik kaņaŸkarai yēram - nalla vaõpu­al pāyntiņum mānati tãram kālaik katircintu ciŸŸår - kaõ kāņcikaë kåņņaīkaë pantāņu cālai všlai o×intuëëa nšram - nã viëaiyāņuvāy tāvi viëaiyāņu mā­pēl! kēlatti­aik koyva tuõņē? - "peõkaë koyyāp pa×akkåņņam" e­Ÿš uraippāy. kalyāõam ākāta... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.36. kaimpeõ nilai kaõpēŸ kāttš­š - e­­arumaip peõõai nā­tā­š kaõpēŸ kāttš­š... maõõāyp pē­a māp piëëai vantatāl nontāë kiëëai maõamaka ­ā­ava­ - piõamaka ­āyi­a­ kuõavati vā×kkaiev - vaõami­i āvatu? kaõpēŸ kāttš­š... cempoŸ cilai,ik kālš kaimpeõ õāyppē­a tālš tilakamē, ku×alil - malarkaëē aõiyi­ ulakamš vacaikaë - palavumš pukalum kaõpēŸ kāttš­š... po­­uņai påųa õaīkaë pēkki­ā lše­ tiīkaë! puki­um ērakam - caku­am tãte­a mukamum kåcuvār - makaëai šcuvār! kaõpēŸ kāttš­š... taraiyiŸ paņuttal všõņum cātam kuŸaittal všõņum tāli yaŸŸavaë - mšla ×uttiņum všli­ akramam - ¤ālam oppumē? kaõpēŸ kāttš­š... varuntāmaŸ kaimpeõ mukam tiruntumē ic camukam? maŸumaõam purivatu - ciŸumaie­ ŸaŸaivatu kuŸukiya matiye­a - aŸi¤arkaë mo×ikuvar. kaõpēŸ kāttš­š... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.37. iŸantava­mšŸ pa×i antiya kālam vantataņiyš! - paintoņiyš! iëampiņiyš! - påīkoņiyš! cintai o­Ÿākinām i­patti­ ellai tšņic cukikkaiyil e­akkintat tollai vantatš i­inā­ vā×vataŸ killai ma­attil e­akkiruppa to­Ÿš - ataii­Ÿš kuõakku­Ÿš! - kšëna­Ÿš! antiya kālam... kaņumpiõi yāëa­nā­ iŸantapi­, mātš! kaimpeõõāy varuntātš, pa×ie­Ÿa­ mãtš, aņa¤ceyyum vaitikam poruņpaņut tātš! ācaik kuriyava­ai nāņu - maki×vēņu tārcåņu - nalamtšņu! antiya kālam... kaŸkaõņu pē­Ÿapeõ kaõava­ai i×an tāl kacantapeõ āvatu vintaitā­ puvi mšl! coŸkaõņu malaikkātš u­pakut taŸi vāl tēųam, kuõam aŸintu naņappāy - tuyarkaņappāy tuõaipiņippāy - payamviņuppāy. antiya kālam... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.38. kaimmait tuyar peõkaëtuyar kāõpataŸkum kaõõi×antãrē! kaõõi×antãrē! uīkaë karutti×antãrē! peõkaëtuyar... peõkoņita­ tuõaiyi×antāl pi­putuõai koëvatilš maõõilumak kāvate­­a vā×vaŸintērš? vā×vaŸintērš! maīkai mārai㭟ērš! peõkaëtuyar... mālaiyiņņa maõavāëa­ iŸantuviņņāl maīkainallāë e­­aceyvāë? avaëainãīkaë ālaiyiņņa karumpākki ulakai­pam aõuvaëavum aņaiyāmal cākacceytãr! peõņi×anta kumara­ma­am peõņukoëëac ceyyumetta­am kaõņiruntum kaimpeõe­Ÿa kataicollalāmē? kataicollalāmē? peõkaë vataikoëëalāmē? peõkaëtuyar... tuõaiyi×anta peõkaņkuk kātalpoyyē? cukamvšõņā tiruppatuõņē avarkaëuëëam? aõaiyāta kātali­ai aõaikkacco­­ãr aõaikaņantāl uīkaëtaņai entamålai? peõõukkoru nãtikaõņãr pštame­um matuvaiyuõņãr kaõõilo­Ÿaip pa×utuceytāl kā­Ÿumi×ātē? kā­Ÿumi×ātē? puvitā­ pa×iyātē? peõkaëtuyar... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 39. kaimmai nãkkam nãe­akkum, u­akku nā­um - i­i nšrukkunšr tittikkum pālum, tš­um nã e­akkum... tåya vā×vil itumutal namatuëam nšya māka amaivuŸa uŸuti col! aņi! nã e­akkum... kaimpeõe­ Ÿeõõaī koõņš kalaīki­ā yēkaŸ kaõņš? kāņu vškuvatai oru mo×iyi­il måņu pēņa muņiyumē uraiyaņi? tati nã e­akkum... paintami ×aiccã rākkak kaimmaie­ ­umcol nãkkap paŸantu vāņi a×akiya mayilš! iŸanta kāla naņaimuŸai tolaiyavš. nã e­akkum... pakuttaŸi vā­a ma­Ÿu pāvai n㚟i ni­Ÿu pāraņã u­ etiri­iŸ pa×a¤ceyal kēramāka a×in to×i kuvataiyš. nã e­akkum... karuttoru mitta pētu kaņņukkaë e­pa tštu? kaimmai kåŸum aticaya ma­itarkaë cemmai yākum paņiceya ma­atuvai! aņi! nã e­akkum... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.40. tavippataŸkē piëëai? viëakkuvaitta nšrattil e­všlaik kāri veëippuŸattil tiõõaiyilš e­­iņattil vantu kaëippuņa­š "piracavantā­ āyviņņa" te­Ÿāë! kāti­ilš ku×antaiya×um i­­oliyum kšņņš­! uëakkalacam va×intuvarum cantēųat tālš uyirellām uņalellām na­aintuviņņš­. na­Ÿāy vaëarttuvarak ku×antaikku vayatumå­ Ÿi­pi­ ma­aivitā­ maŸŸumoru karuppamuŸa lā­āë. peõku×antai piŸantati­i āõku×antai o­Ÿu piŸakkumā e­Ÿiruntš­. avvāŸš peŸŸāë! kaõõa×akum mukaa×akum kaõņupala nāņkaë ka×ikkaiyilš maŸŸo­Ÿum pi­­o­Ÿum peŸŸāë! eõõumoru nālvaraiyum eõõi yu×aittiņņš­. e×ilma­aivi ta­­uņalil mukkālum tšyntāë! uõõuvatai nā­uõõa ma­amvaruva tillai; uõõāmalš ma­aivi piëëaikaëaik kāttāë. varumpaņiyai ni­aikkaiyilš uëëamelām nēkum! vārāta ni­aivellām vantuvantu tē­Ÿum! turumpš­um e­­iņattil cottillai! nēyāl toņarpākap pattunāë paņuttuviņņāë tollai! arumpāņu mikappaņavum ākųšpa millai; ārtaruvār innāëil atta­aikkum kåli? irumpānā­? cettuviņņāl e­piëëai kaņkš e­­akati? š­peŸŸš­? e­ani­aikku nāëil, oruti­attil pattumaõi iravi­ilš vãņņil uõavaruntip paņukkaiyoņu talaiyaõaiyum tåkki teruttiõõai mšliņņš­! nittiraiyum pē­š­! ciŸuvarellām aŸaivãņņil tåīkiyapi­ e­Ÿa­ aruma­aivi e­­iņattš metuvāka vantāë. "ayarntãrē" e­Ÿuraittāë! malarkkarattāë toņņāë! "teruvi­ilšpa­i" e­Ÿāë. āme­Ÿu co­­š­; terintukoõņš­ avaëuëëam. vārttaiye­­a tšvai! ma­aiyāëum nā­umāy orunimiųa nšram mavu­attil ā×ntiruntēm. vāyttatoru ka­avu: "ka­alpuraëum š×maiye­um peruīkaņalil, antē! katiyaŸŸa ku×antaikaëēr kēņā­a kēņi ma­ampataikkac cākkāņņai maruvuki­Ÿa nšram vantatoru paõame­Ÿa koņipaŸakkum kappal; i­attavari­ ku×antaikaëē, š!e­Ÿu ke¤ca šŸivanta cãmā­kaë cã!e­Ÿu pē­ār." ka­avo×iya na­avulakil iŸaīkivantēm nāīkaë; kātale­um kaņalmu×ukkai veŸuttuviņņēm. meyyāyt ti­amnāīkaë paņumpāņņai yāraŸiyak kåņum? cã!cã!!cã!!! iīki­iyum kātal orukšņā? e­amuņittēm. ā­ālum vãņņukkuë ce­Ÿēm. i­pame­um kāntantā­ emaiyi×utta tuõņē! ta­iyaŸaiyil kaõõoņukaõ cantitta āīkš taņukkivi×un tēmkātal veëëatti­ uëëš! pattumā tamcellap pakaŸpētil ērnāë, paņņakaņa­ kārarvantu paņuttuki­Ÿa nšram, cittamelām måttapeõ curanēyai eõõit tiņukkiņuīkāl, oruki×avi e­­iņattil vantu muttālammai vaitta kirupaiyi­āl nalla mukårttattil u­ma­aivi piëëaipeŸŸāë e­Ÿāë. tottunēy, e×mai, paõakkārar tollai toņarntaņikkum cåŸaiyilš piëëaiyē piëëai! kātalukku va×ivaittuk karuppātai cāttak katavo­Ÿu kaõņaŸivēm. itile­­a kuŸŸam? cātalukkē piëëai? tavippataŸkē piëëai? cantā­a muŸaina­Ÿu; tavirkkumuŸai tãtē? kātaluttuk kaõõaluttuk kaikaë aluttuk karuttaluttup pē­ēmš! kaņaittšŸa makkaë ētalukkel lāmmaŸuppā? e­­arumai nāņš, uõarvukoë uëëattil uņaluyiril nãyš. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.41. āõ ku×antai tālāņņu ārārē ārarirē ārarirē ārārē! ārārē ārarirē ārarirē ārārē! kārārum vā­attil kāõum mu×unilavš! nãrārum taõkaņalil kaõņeņutta nittilamš! ācai tavirkkavanta āõa×akš cittiramš! ēcai yaëittumalar uõõuki­Ÿa tš­vaõņš! uëëam etirpārtta ēviyamš e­maņiyil piëëaiyāy vantu piŸanta perumpšŸš! ci­­a malarvāy cirittapaņi pālkuņittāy ka­­ali­ cāŸš ka­iracamš kaõõuŸaīku! nãtiteriyum e­pār nãëkarattil vāëšntic cātiye­Ÿu pērāņum takkaikaëi­ ne¤cil ka­alšŸŸa vanta kaëiŸš, e­atu ma­amšŸu ki­Ÿa maki×ccip peruīkaņalš! tškkumaram kaņaintu ceytatoru toņņililš ãkkaë nu×aiyāmal iņņa tirainaņuvil, po­mukatti lšyi×aitta puttam putunãlac ci­­amaõik kaõõai imaikkatavāl måņivaippāy! aëëum vaŸumai akaŸŸāmal ampuvikkuk koëëainēy pēlmatattaik kåņņiya×um vaitikattaip pērāņip pērāņip påkkāmal kāykkāmal všrēņu pšrkkavanta vãrā, iëavãrā! vāņappala purintu vā×vai vi×alākkum måņap pa×akkattait tãte­Ÿāl muņņavarum māņukaëaic cãrtirutti vaõņiyilš påņņavanta ãņaŸŸa tēëā, iëantēëā, kaõõuŸaīku! "ellām ava­ceyalš" e­Ÿu piŸarporuëai vellampēl aëëi vi×uīkum ma­itarukkum, kāppār kaņavuëumaik kaņņaiyilnãr pēkumaņņum všrppãr, u×aippãr e­auraikkum vãõarukkum, mā­iņari­ tēëi­ makattuvattaik kāņņavanta tš­i­ perukkš,e­ centamiך kaõõuŸaīku! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.42. peõ ku×antai tālāņņu ārārē ārarirē ārarirē ārārē! ārārē ārarirē ārarirē ārārē! cēlai malarš! cuvarõatti­ vārppaņamš! kālaiiëa¤ cåriya­aik kāņņum paëiīkuruvš! vaõmai uyarvu ma­itar nalamellām peõmaiyi­āl uõņe­Ÿu pšcavanta peõõa×akš! nāye­Ÿu peõõai navilvārkkum ippuvikkut tāye­Ÿu kāņņat tami×arkku vāyttavaëš! veõmukattil nãlam viëaiyāņik koõņirukkum kaõkaë uŸaīku! ka­iyš uŸaīkiņuvāy! a­­atti­ tåvi a­icca malareņuttuc ci­­a uņalākac cittaritta melliyalš! mi­­al oëiyš, vilaimatiyā ratti­amš! ka­­al pi×intu kalanta ka­iccāŸš! måņat ta­atti­ muņaināŸŸam vãcuki­Ÿa kāņu, maõakkavarum kaŸpårap peņņakamš! všõņāta cāti iruņņu veëuppataŸkut tåõņā viëakkāyt tulaīkum perumāņņi! puõõiŸ caramviņukkum poymatatti­ kåņņattaik kaõõiŸ ka­alcintik kaņņa×ikka vantavaëš! teyvikattai nampum tiruntāta peõkulattai uyvikka vanta uvappš! pakuttaŸivš! ellām kaņavuëceyal e­Ÿu tuņainaņuīkum pollāīku tãrttup putumaiceya vantavaëš! vāyiliņņut toppai vaëarkkum catikkiņaīkai kēyile­Ÿu kācutarum koëkai tavirppavaëš! cāõikkup poņņiņņuc cāmie­pār ceykaikku nāõi uŸaīku; nakaittunã kaõõuŸaīku! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa putiya ulakam 1.43. ulaka oŸŸumai ta­peõņu ta­piëëai cēŸu vãņu campātyam ivaiyuõņu tā­uõ ņe­pē­ ci­­atoru kaņukupēl uëëaī koõņē­ teruvārkkum paya­aŸŸa ciŸiya vãõa­! ka­­alaņā e­ciŸŸår e­pē ­uëëam kaņukukku nšrmåtta tuvarai yuëëam! te­­aiyuëëam o­Ÿuõņu ta­atu nāņņuc cutantarattāl piŸanāņņait tu­pu Ÿuttal! āyutaīkaë parikarippār, amaiti kāppār, avaravartam vãņunakar nāņu kākka vāyaņiyum kaiyaņiyum vaëarac ceyvār! māmpi¤ci yuëëatti­ paya­um kaõņēm! tåyauëëam a­puëëam periya uëëam tollulaka makkaëelām yuo­Ÿšru e­­um tāyuëëam ta­ila­Ÿē i­pam! āīkš caõņaiyillai ta­­alantā­ tãrnta tālš. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 44. pšrikai tu­pam piŸarkku!nal i­pam tamakke­um tuņņa ma­ēpāvam, a­pi­ai māykkum; aŸaīkulaik kum;puvi ākkanta­aik keņukkum! va­puk kelām atuvštuõai yāyviņum vaŸumai yelāmcšrkkum! "i­pam ellārkkum" e­Ÿšcollip pšrikai eīkum mu×aīkiņuvāy! tāmum tamarkaëum vā×vataŸkš intat tāraõi e­Ÿavaõõam, tãmaikkel lāmtuõai yākum; iyaŸkaiyi­ celvattaiyum o×ikkum! tšmalarc cēlaiyum paimpu­al ēņaiyum cittattilš cšrppēm! "kųšmam ellārkkum" e­Ÿšcollip pšrikai cekam mu×aīkiņuvāy! nallavar nāņņi­ai vallavar tā×ttiņum naccu ma­appā­mai, tolpuvi mšlvi×um pšriņiyām; atu tåymaita­aip pēkkum! colliņum ne¤cil erimalai påkampam cå×at takātukaõņāy! "celvaīkaë yārkkum" e­Ÿš collip pšrikai tikkil mu×aīkiņuvāy! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 45. taëai aŸu! kaņavuëkaņavuë e­ŸetaŸkum kataŸuki­Ÿa ma­itarkāë! kaņavuëe­Ÿa nāmatšyam ka×aŸiņāta nāëilum uņaimaiyāvum potumaiyāka ulakuna­Ÿu vā×ntatām; "kaņaiyarru"celvar" e­Ÿatollai kaņavuëpšr i×aittatš! uņaicumanta ka×utaikoõ ņu×aittatēr nilaimaiyum uņaimaimuŸŸum paņaiyaišvi aņaiyumma­­ar nilaimaiyum kaņavuëāõai yāyi­,anta uņaiveëukkum tē×araik kaņavuëtā­mu­ ­šŸŸumē?ta­ ka×utaitā­ mu­­šŸŸumē? årilš­um nāņņilš­um ulakilš­um eõõi­āl nãrniŸainta kaņalaiyokkum nšru×aip pavartokai! nãrmitanta ēņamokkum niŸaimutalkoë vērtokai! nšriŸcåŸai mētumāyi­ tēõiēņņam mšvumē? to×ilaŸinta š×aimakkaë to×ilpurintu celvarpāl a×ivilāmu talkoņukka ammutaŸ paõatti­āl pa×imikunta aracamaittup paņaikaëtammai šviyš to×ilpurinta š×aimakkaë cēŸŸilš maõpēņuvār! naņavuceyta tē×arkåli nālaõāvai šŸpatum uņalu×aippi lātacelvar ulakaiāõ ņulāvalum kaņavuëāõai e­Ÿuraitta kayavarkåņņa mãtilš kaņavuëe­Ÿa kaņņaŸuttut to×iluëārai švuvēm. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.46. kåņit to×il ceyka kåņit to×ilceytēr koëëailā pampeŸŸār vāņiņum pštattāl vāyppatuõņē tē×arkaëš! nāņiya ērto×il nāņņār palarcšrntāl kšņillai na­mai kiņaikkuma­Ÿē tē×arkaëš! ciŸumutalāl lāpam ciŸitākum; āyirampšr uŸumutalāl lāpam uyaruma­Ÿē tē×arkaëš! aŸupatupšr ākkum ata­ai oruva­ peŸuvatutā­ cāttiyamē pšciņuvãr tē×arkaëš! paŸpalapšr cšrkkai palamcšrkkum; ceyto×ilil muŸpēkkum uõņākum mu­­iņuvãr tē×arkaëš! oŸŸaikkai taņņi­āl ēcai perukiņumē maŸŸum palarāl vaëampeŸumē tē×arkaëš! oruva­ aŸito×ilai årār to×ilākkip perumpš Ÿaņaivatutā­ peŸŸie­ka tē×arkaëš! iruvar oruto×ilil iraõņunāë ottirunta caritam aritunam tāynāņņil tē×arkaëš! nāņeīkum vā×kuvatiŸ kšņo­Ÿu millaie­um pāņam ataiuõarntāŸ paya­peŸalām tē×arkaëš! pãņuŸŸār mšŸkil piŸanāņņār e­patelām kåņit to×ilceyyum koëkaiyi­āl tē×arkaëš! ainturåpāyc carakkai aintupaõattāl muņittal cintai orumittāl ceytiņalām tē×arkaëš! cantaik kaņaiyēnam tāynāņu? lakųampšr cintaivaittāl namto×ilum ciŸappaņaiyum tē×arkaëš! vāņit to×ili­Ÿi vaŸumaiyāŸ cāvatellām kåņit to×ilceyyāk kuŸŸattāl tē×arkaëš! kåņit to×ilceyyāk kuŸŸattāl i­Ÿuvarai måņiya to×iŸcālai mukkēņi tē×arkaëš! kåņaimuŸam kaņņunarum kåņit to×ilceyyi­ tšņivarum celvam ciŸappuvarum tē×arkaëš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.47. to×ilāëar viõõappam kāņu kaëaintēm - nalla ka×a­i tiruttiyum u×avu purintum nāņukaë ceytēm - aīku nāŸŸicai vãtikaë tēŸŸavum ceytēm vãņukaë kaõņēm - aīku všõņiya paõņaīkaë ãõņiņac ceytēm pāņukaë paņņēm - puvi patamuŸavš nāīkaë nitamum u×aittēm. malaiyaip piëantēm - puvi vā×ave­ Ÿškaņal ā×amum tårttēm alaikaņal mãtil - pal lāyiraī kappalkaë pēyvarac ceytēm palatol laiyuŸŸēm - yām pātāëam ce­Ÿu pacumpo­ eņuttēm ulaiyil irumpai - yām urukkippal yantiram perukkiyun tantēm. āņaikaë neytēm - perum āŸŸai vaëaittunel nāŸŸukkaë naņņēm; kåņai kalaīkaë - mutal kēpuram naŸcutai všlaikaë ceytēm kēņaiyaik kākka - yām kuņaiyaëit tēmnalla naņaiya­kaë ceytēm tšņiya paõņam - intac cekattil niŸaintiņa mukattetir vaittēm. vā×vuk kovvāta - inta vaiyattil innilai eytap purintēm ā×kaņal kāņu - malai atta­ai yiŸpala cattai yeņuttēm. ã×ai acuttam - kuppai ilaie­­a všeīkaë talaiyiŸ cumantēm. cå×ak kiņantēm - puvit to×ilāëa rāmeīkaë nilaimaiyaik kšëãr. kantai yaõintēm - iru kaiyai viritteīkaë meyyi­aip pērttēm. montaiyiŸ kå×aip - palar moyttuk kuņittup pacittuk kiņantēm cantaiyil māņāy - yām cantatam taīkiņa vãņumil lāmal cintai melintēm - eīkaë cšvaik kelāmitu ceyna­Ÿi tā­ē? matattava­ talaivãr! - inta maõõai vaëaittuëëa aõõāttai mārš! kutarkkam viëaittš - peruī koëëai yaņittiņņa kēņi curarkāë! vatakkip pi×intš - cottai vaņikaņņi emmait tuņikka viņņãrš! nitiyi­ perukkam - viëai nilamuŸŸum uīkaë vacampaõõi viņņãr! cepputal kšņpãr! - intac cekatto×i lāëarkaë mikappalar ātali­, kappal kaëāka - i­it to×umparka ëāka matittiņa všõņām! ippo×u tšnãr - potu i­pam viëaintiņa uīkaëi­ cottai oppa ņaippãrš - eīkaë uņalil irattam kotippšŸu mu­pš oppaņaippãrš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.48. vā×vil uyarvukoë! cuyamari yātaikoë tē×ā! - nã tuyar keņuppāy vā×vil uyarvaņaivāyš! cuyamari yātaikoë ... uyarve­Ÿu pārppa­a­ co­­āl - nã ulaki­il makkaë ellāmcamam e­pāy; tuyaruŸat tā×ntavar uëëār - e­Ÿu colliņun tãyarait tåve­ Ÿumi×vāy! ayaloru kåņņattār āëvēr - cilar āņpaņ ņiruppavar e­Ÿu colvēraip payami­Ÿi nãtirun taccol! - cilar pa×amaico­ ­ālputu nilainalam kāņņu! cuyamari yātaikoë ... cšcu mukammatu e­Ÿum - maŸŸum civa­e­Ÿum ariye­Ÿum cittārtta ­e­Ÿum, pšci vaëarkki­Ÿa pēril - u­ peyaraiyum kåņņuvār nãoppa všõņām! kācaip piņuīkiņu taŸkš - palar kaņavuëe­ pār!iru kātaiyum måņu! kåci naņuīkiņu tampi! - keņņa kēyile­ Ÿāloru kātatti lēņu! cuyamari yātaikoë ... kēyil tiruppaõi e­pār - antak kēvil vi×āve­Ÿu colliyu­ vãņņu vāyilil vantu­aik kācu - kšņkum va¤caka måņarai ma­itar e­­ātš! vāyait tiŸakkavum cakti - i­Ÿi vayiŸŸaip picaintiņum š×aikaņ kšnã tāye­Ÿa pāva­ai yēņum - u­ cataiyaiyum ãntiņa opputal všõņum. cuyamari yātaikoë ... kaņavuë tuvakkik koņutta - pala kavitaikaë, patikaīkaë ceppiya pšrkaë, kaņavuë puvikkava tāram - antak kaņavuëi­ toõņarkaë, lēka kurukkaë, kaņavuë nikar tampirā­kaë - jãyar, ka×ukotta påcurar, paramāttu mākkaë kaņavuë a­uppiya tåtar - všŸu kataikaëi ­ālum cukaīkaõņa tuõņā? cuyamari yātaikoë ... aņimai tavirttatum uõņē? - a­Ÿi ātimutal intat tšti varaikkum, miņimai tavirttatum uõņē? - a­Ÿi mšlnilai e­pataik kaõņatum uõņē? kuņikkavum nãraŸ Ÿirukkum - š×aik kåņņattai eõõāmal, koņuntaņi yarkku maņaīkaņņi vaittati ­ālš - tampi! vacamkeņņup pē­atu namatuna­ ­āņu. cuyamari yātaikoë ... u×aikkāta va¤cakar tammai - mika uyarvā­a cātukkaë e­patu na­Ÿē? vi×ittiruk kumpēti lšyš - nāņņil viëaiyāņum tiruņaraic cāmie­ ki­Ÿār! a×iyāta måņat ta­attai - šņņil a×akāy varaintiņum pa×ikārar tammai mu×utāynta pāvalar e­pār - ivar mutale×ut tēti­um matiyiruņ ņākum! cuyamari yātaikoë ... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 49. māõņava­ mãõņā­! āŸŸēram ta×aimaraīkaë aņarntaoru tēppil a×akā­a iëamaīkai āņuki­Ÿāë å¤cal! cšŸŸumaõõāl tiõõaiyilš uņkārntu pommai ceytuviëai yāņuki­Ÿā­ maŸŸumoru piëëai! šŸŸivaitta maõiviëakki­ aõņaiyilš pāyil iëa¤cicuvum peŸŸavaëum ko¤cuki­Ÿār ērpāl! šŸŸakaņa­ tollaiyi­āl nēykoõņa tantai š!e­Ÿu kåccaliņņā­; nilaitavaŸi vã×ntā­! aõņaiayal ma­itarellām ēņivantār. āīkš aruntuõaivi nāyaka­i­ mukattilmukam vaittuk keõņaivi×ip pu­alcēra a×ututuņit tiņņāë; kã×kkiņantu meycērnta nēyāëi tā­um toõņaiyilš uyire×uppum oliyi­Ÿik kaõõil tēŸŸamatu kuŸaivupaņac cuvācammšl vāīka, maõņaicu×a lakkaõõãr vaņittuvaņit ta×utā­. ma­amuõņu vāyillai e­ceyvā­ pāvam! pšcāyē vāytiŸantu peŸŸeņutta u­Ÿa­ piëëaikaëaik kaõkoõņu pārāyē e­Ÿa­ vãcāta maõioëiyš! e­Ÿuraittāë ma­aivi. viruppamatai i­­ate­a viëampiņuka, e­Ÿu nšcarelām kšņņārkaë. kšņņanēyāëi ne¤ci­aiyum vi×ikaëaiyum ta­­ilaiyil ākkip pšcamuņi yānilaiyil ã­acurat tālš peõņupiëëai! peõņupiëëai!! e­Ÿuraittā­ cērntā­!!! etiriruntēr itukšņņār; mikairakkaī koõņār. iŸappava­ait tšŸŸaveõõi štštē co­­ār. itutšti u­kaņa­ait tãrkki­Ÿēm e­Ÿār. iruntanilai māŸavillai maŸŸoruva­ vantu mativantu viņņataõõš namatucarkkā rukku! pumakkaëukkup puvipporuëkaë potumuve­Ÿu carkkār patintuviņņār i­ippeõņu piëëaikaëaip paŸŸip payamillai! kavalaiyillai! meyyaõõš, meymey!! e­Ÿuco­­ā­ tšŸŸumo×i, iŸakki­Ÿa ma­ita­ iŸakkuīkāl kavalaiyi­Ÿi iŸakkaņņum e­Ÿu! na­Ÿinta vārttaiava­ kāti­ilš pāyntu nalivuŸŸa uëëattaip puliyuëamāyc ceytu ce­Ÿauyir cellāmal ceytata­āl aīkuc cettuviņņa amma­ita­ potte­avš kunti, i­Ÿunā­ cāvataŸkš a¤cavillai e­Ÿā­! iŸappate­il i­iye­akkuk kaŸkaõņe­ Ÿā­š! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.50. āyntu pār! cāntiyāl ulakam ta×aippatu na­Ÿā? camayapš tamvaëarttš taëarvatu na­Ÿā? māntariŸ cāti vakuppatu cariyā? makkaë orškulamāy vā×vatu cariyā? vāyntapērk kuŸipēl matakkuŸi i­itā? ma­amo×i meyo­Ÿi maki×utal i­itā? āyntupār ne¤camš amaititā­ ciŸappā? aõņaivãņ ņaippaŸikkum caõņaitā­ ciŸappā? kāõumā ­iņaraik ka­amceyal muŸaiyā? kaņavuë e­ummayakkil kavi×ppatu muŸaiyā? māõuŸum ta­­ampikkai vaëarppatu nalamā? vayappaņum paktiyi­āl payappaņal nalamā? vãõaraip paõivatu makkaëi­ kaņa­ā? mšvum u×aippi­ilš švutal kaņa­ā? nāõu måņava×akkam nāņutal peritā? nallaŸi ve­­umva×ic cellutal peritā? kēyiluk ko­Ÿu koņuttiņal aŸamā? kēņi koņukkumkalvi tšņiņal aŸamā? vāyilil vaŸiyarai vaëarttiņal a­pē? maņattil vãõiŸporuëaik koņuttiņal a­pē? nāyiluī kaņaiyāy nalivatu mšlā? nallakåņ ņutto×ilkaë nāņņiņal mšlā? ēyvaŸi yāruŸaīka iņantaral uyarvā? årai vaëaikkumkuru mārceyal uyarvā? mātartam urimai maŸuppatu māõpā? mātarmu­ ­šŸŸattāl maki×vatu māõpā? mšti­i tuyarppaņa virumputal itamā? vitavaikku maŸumaõam utavutal itamā? kētaiyar kātalmaõam koëvatu cãrē? ku×antaikku maõa¤ceytu kolvatu cãrē? pēta­aiyāŸ peõkaë potuve­al ka­amē? poņņukkaņņum va×akkam pēkkutal ka­amē? pā×paņum pa×amai cå×vatu tiŸamā? pakuttaŸivāl nalam vakuppatu tiŸamā? tā×pavar tammait tā×ttutal cālpē? ta­amkāp pavartaīkaë i­amkāttal cālpē? ā×vuŸum āttikam vaitikam cukamā? akilamšŸ camatarmam amaippatu cukamā? cå×um naŸpštam toņarvatu vā×vē? cuyamari yātaiyāl uyarvatu vā×vē? uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.51. mā­iņa cakti mā­iņat ta­maiyaik koõņu - palar vaiyattai āëvatu nāmkaõņa tuõņu mā­iņat ta­maiyai nampi - ata­ va­maiyi ­āŸpuvi vā×vukoë tampi! "mā­iņam" e­Ÿoru vāëum - atai vacattil aņaintiņņa u­iru tēëum vā­um vacappaņa vaikkum - itil vaittiņum nampikkai, vā×vaip perukkum mā­iņat ta­maiyaik ... mā­iņa­ vā×nta varaikkum - inta vaiyattilš ava­ ceyta varaikkum mā­iņat ta­maikku všŸāy - oru vallamai kšņņiruntāl ataik kåŸāy! mā­iņam e­patu pullē? - a­Ÿi marakkaņņai yaikkuŸit tiņavanta collē? kā­iņai vā×ntatum uõņu - pi­pu kaņalai vacappaņac ceytatum atutā­! mā­iņat ta­maiyaik ... mā­iņam pēŸŸa maŸukkum - oru mā­iņa­ ta­­aitta­ uyirum veŸukkum; mā­iņam e­patu ku­Ÿu - ta­il vāynta camattuva ucciyil ni­Ÿu mā­iņaruk ki­i tāka - iīku vāytta pakuttaŸi vāmvi×i yālš vā­ticai eīkaõum nãpār! - vā×vi­ vallamai yumā­iņat ta­mairue­ Ÿatšr! mā­iņat ta­maiyaik ... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.52. mu­­šŸu! cātimata pštaīkaë måņava×ak kaīkaë tāīkinaņai peŸŸuvarum caõņai yulakita­ai åtaiyi­il turumpupēl alakka×ippēm; pi­­ar o×ittiņuvēm; putiyatēr ulakam ceyvēm! pštamilā aŸivuņaiya avvulakat tiŸkup pšcucuya mariyātai ulake­ap pšrvaippēm! ãtškāõ! camukamš, yāmco­­a va×iyil šŸunã! šŸunã! šŸunã! šŸš. aõņupavar aõņāta vakai ceyki­Ÿa aniyāyam ceyvatetu? mataīkaë a­Ÿē? koõņu viņņēm pšraŸivu, peru¤ceyalkaë ko×ittu viņņēm e­Ÿiīkš kåŸuvārkaë. paõņo×inta putta­, rāmānu ¤a­,mu kammatu, kiŸistu-e­um palapšr collic caõņaiyiņum aŸiyāmai aŸintā rillai! camåkamš šŸunã, emkoë kaikkš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.53. ulakappa­ pāņņu pakuttaŸivu ma­Ÿattil ulakame­Ÿa pa×ayamuta lāëiyi­ai niŸkavaittu mikuttirunta u­na­cey, pu­ceyyāvum vekukālat ti­mu­­š, makkaëyārum cukittirukkak kuttakaikku viņņatuõņē? col!e­Ÿš­; ulakappa­ āmāme­Ÿā­. vakuttaantak kuttakaikkuc cãņņumuõņē vāyccollē e­Ÿuraittš­. vāyccole­Ÿā­. kuttakaikkā rartamakkuk kuŸittaellai kuŸittapaņi uëëatuvā e­Ÿukšņņš­. kaittiŸa­um vāyttiŸa­um koõņapšrkaë kaõmåņi makkaëatu nilattaiyellām kottikkoõ ņšppamiņņu vantatālš kålimakkaë atikarittār, e­­aceyvš­! pottalilaik kalamā­ār š×aimakkaë; pu­alniŸainta toņņiyaippēl ā­ārcelvar. atikaritta tokaitokaiyāyc celvamellām aņukkaņukāyc cilariņampēy šŸikkoõņu catirāņu tšvaņiyāë pēlāņiŸŸu! tarittirarē pu×uppēlš tuņikki­Ÿārkaë; ituinnāë nilaie­Ÿā­ ulakappa­tā­! innilaiyi liruppata­āl ulakappānã putukkaõakkup pēņņuviņu; poruëaiellām potuvāka ellārkkum kuttakaicey. š×aimuta lāëiye­pa tillāmaŸcey e­Ÿuraittš­. ulakappa­ e×untutuëëi, ā×amappā u­vārttai! uõmaiyappā, ataŸke­­a taņaiyappā, illaiyappā; ā×amappā u­karuttu, meytā­appā, a×akāyum irukkutappā, nallatappā, tā×vuyarvu nãīkumappā, e­Ÿucollit takatake­a āņi­ā­. nā­cirittu, āņuki­Ÿāy ulakappā! yēcittuppār! ārppāņņak kāraritai oppārappā! tšņappā oruva×iyai e­Ÿuco­­š­. cekattappa­ yēcittuc cittamcērntā­. ēņappa rāyirukkum š×aiyappar utaiyayappa rākiviņņāl, ērnoņikkuë ēņappar uyarappar ellāmmāŸi oppappar āyviņuvār uõarappānã! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.54. ulakam u­­uņaiyatu! 54. ulakam u­­uņaiyatu! paëëam paŸippāy, pātā ëatti­ aņippuŸam nēkki a×untuka! a×untuka! paëëan ta­ilvi×um piëëaip påcciyš, talaiyait tā×ttu! mukattait tā×ttu! tēëaiyum utaņņaiyum toīkavai! ã­a uëattai, uņalai, uyiraic curukku! nakkikkuņi! atai nallate­Ÿu col! tā×ntu tā×ntu tā×nta nāyi­um tā×ntupē! ku­intu taraiyaik keëavi āmaiyaip pēlš aņaīki oņuīku! poņņup påcciyš, pu­mait tšraiyš, a×u!iëi! a¤cu! ku­i! pitaŸŸu! ka­­aī karutta iruņņi­ kaŸaiyš! toīkum narampi­ tåëš! itaikkšë: ma­itaril nãyumēr ma­ita­; maõõa­Ÿu! imaitiŸa! e×untu na­Ÿāy eõõuvāy! tēëai uyarttu! cuņarmukam tåkku! mãcaiyai muŸukki mšlš šŸŸu! vi×itta vi×iyil mšti­ik koëicey! nakaippai mu×akku! naņattu lēkattai! u­vãņu - u­atu pakkattu vãņņi­ iņaiyil vaitta cuvarai iņittu vãtikaë iņaiyil tiraiyai vilakki nāņņoņu nāņņai iõaittu mšlš šŸu! vā­ai iņikkum malaimšl šŸu viņāmal! šŸu mš­mšl! šŸi ni­Ÿu pāraņā eīkum! eīkum pāraņā ippuvi makkaëai! pāraņā u­atu mā­iņap parappai! pāraņā u­­uņa­ piŸanta paņņāëam! yue­kulamru e­Ÿu­ait ta­­iņam oņņiya makkaņ peruīkaņal pārttu maki×ccikoë! aŸivai virivucey! akaõņa mākku! vicālap pārvaiyāl vi×uīku makkaëai! aõaintukoë! u­­aic caīkama mākku. mā­iņa camuttiram nā­e­Ÿu kåvu! pirivilai eīkum pšta millai ulakam uõõauõ! uņutta uņuppāy! pukalvš­: "uņaimai makkaëukkup potu!" puviyai naņattu! potuvil naņattu! vā­aip pēla makkaëait tāvum veëëa a­pāl ita­aik kuëëa ma­itarkkum kåŸaņā tē×a­š! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 55. cāynta tarācu vā×vatilum nalam cå×vatilum - puvi makkaëellām oppuņaiyār! š×maiyil makkaëait taëëuvatē? - itai i­pame­ac cilar koëëuvatē? vā×vatilum nalam ... kå×ukkup paŸpalar vāņavum ciŸcilar koëëai yaņippatum nãtiyē - puvi vā×vatutā­ entat tštiyē? vā×vatilum nalam ... ciŸcilar vā×ntiņap paŸpalar u×aittut tãrkae­um inta lēkamš - uru aŸŸo×in tālumna­ Ÿākumš! vā×vatilum nalam ... kāõpatelām to×ilāëi ceytā­ ava­ kāõat takuntatu vaŸumaiyām - ava­ påõat takuntatum poŸumaiyām! vā×vatilum nalam ... a­pe­ac colliyiī kātimutaŸ pšta va­pai vaëartta­ar pārilš - ata­ pi­pukaõ ņēmitai nšrilš! vā×vatilum nalam ... makkaë pacikka maņattalaivark ke­il vā×ai yilaimuŸŸum naŸuneyyām - itu mikkuyir mšlvaitta karuõaiyām! vā×vatilum nalam ... kēyililš poruë kåņņum kurukkaëum kētaiyar tēëi­iŸ cāyki­Ÿār - iīku nēyi­ilš makkaë māyki­Ÿār! vā×vatilum nalam ... kērum turaitta­at tārum perumporuë koõņavarkkš nalam kåņņuvār - u×aip pēriņamš katti tãņņuvār! vā×vatilum nalam ... makkaëel lāmcama māka aņaintiņa mānilam tantatil va¤camē? - paci mikkavari­ tokai ko¤camē? vā×vatilum nalam ... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.56. viyarvaik kaņal atikālai ki×akku veëukkamu­ veëiyiŸ kiëampi­š­ oëiceyum maõiyiruë, kuëircci, nicaptam, ivaŸŸiņai e­­uëam tuëëum mā­kuņņi! utsākam e­ait tåkki ēņi­atu! iyaŸkai ku­Ÿam irukkum.ak ku­Ÿat ti­pāl kuëamum, a×akiya kuëirpå¤ cēlaiyum a×aku ceyyum! avviņat tiltā­ e­Ÿa­ conta na­cey uëëatu. pakal kaņalmicai utitta paritiyi­ neņuīkatir vā­elām pāyntatu! paŸantatu valliruë! puviyi­ cittiram oëiyiŸ polintatu. iyaŸkai tanta e×iliņai naņantš­. vayal vaëampeŸa niŸainta iëampayirp pacumai marakatam kuvinta vaõõam āyiŸŸu; marakatak kuviyalmšl vāynta pa­ittuëi kāõakkaõ kåcum vayirak kaëa¤ciyam! parantae­ vayalaip pārttukkoõ ņiruntš­ maki×cci tavira maŸŸo­Ÿu kāõš­! u×aippu kaëaiyi­aik kaëaivatu karuti, e­atu paõõai āņkaë palapšr vanta­ar. e­­ai vaõaīki­ar; vayalil iŸaīki­ar. villāy vaëaintatu mš­i; avartēë vicaiyāyk kaëaintatu kaëaiyi­ viëaivai! mukavi×i kavi×ntu vayalil moyttatu. naņuppakal kālaip pēti­aik ka­alāŸ pocukkic cåriya­ šŸi ucciyiŸ cå×ntā­. cuņuveyil u×avar tēlai urittatu; putumalarc cēlaiyil pēyviņņš­ nā­. veyil kuëirpu­al teëintu niŸainta maõikkuëam! ni×alcšr karaiyil ni­Ÿukoõ ņiruntš­ pu×ukkamum viyarvaiyum e×uppi e­­ai nalivu ceyta naccu veyyil, vā­i liruntu maõõiŸ kutittut tš­malarc cēlai ce×umai kaņante­ uëattaiyum uyiraiyum piëappatu vintai! kuëattil vi×untu kuëikkat toņaīki­š­. veëëap pu­alum koëëipēl cuņņatu. u×aipput tu­pam kālaip pēti­aik ka­alāl pocukkic cēlaiyum kaņantu cuņavanta veyyil viripu­aŸ kuëattaiyum vetuppiya teõõi­š­. eõõum pēte­ kaõõi­ etiril viyarvaiyum ayarvumāyp paõõai yāņkaë vantu ni­Ÿu vaõakkam ceyta­ar. aiyakē ne¤camš, inta āņkaë tāīkoõāk ka­alai evvāŸu tāīki­ar? viyarvaik kaņali­ kāņci kaëaipēkkum ciŸupaya­ viëaikka ivarkaë uņalaik kacakki utirtta viyarvaiyi­ ovvoru tuëiyilum kaõņš­ ivvula ku×aippavark kuriya te­pataiyš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.57. nãīkaëš colluīkaë! cittirac cēlaikaëš! umai na­ku tirutta ip pāri­ilš - mu­­ar etta­ai tē×arkaë rattam corinta­a rē!uīkaë všri­ilš. nittam tiruttiya nšrmaiyi ­ālmiku nelviëai na­­ilamš! - u­ak ketta­ai māntarkaë neŸŸi viyarvai iŸaitta­ar kāõkilamš. tāmarai påtta taņākaīkaëš! umait tantaak kālattilš - eīkaë tåymaic cakētarar tårntu maŸaintataic collavē ¤ālattilš. māmiku pātaikaëš! umai ipperu vaiyame lām vakuttār - avar āmai e­appula­ aintum oņuīkiņa antiyelām u×aittār. ārttiņum yantirak kåņņaīkaëš! - uīkaë āti antam collavē? - nãīkaë årtto×i lāëar u×aitta u×aippil utittatu meyallavē? kãrttikoë pēkap poruņpuviyš! u­Ÿa­ kã×irukkum kaņaikkāl - eīkaë cãrtto×i lāëar u×aitta uņampiŸ citainta narampukaëtēl! nãrka­al nalla nilamveëi kāŸŸe­a ni­Ÿa iyaŸkaikaëš! - ummaic cārum puvipporuë tantatevai? to×i lāëār taņakkaikaëš! tāraõiyš! to×i lāëar u×aippukkuc cāņciyum nãya­Ÿē? - paci tãrum e­Ÿāl uyirpēkum e­accollum celvarkaë nãtina­Ÿē ? elikaë pucikka elāmkoņuttš ciīka šŸukaë šīkiņumē? - i­ip pulikaë narikkup pucippaëittš perum putari­il tåīkiņumē? kiliyai viņuttuk kiëarnte×uvār i­ik ke¤cumut tšcamillai - conta valivuņaiyār i­pa vā×vuņaiyār inta vārttaikku mēcamillai. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.58. putiya ulaku ceyvēm putiyatēr ulakam ceyvēm - keņņa pēriņum ulakattai všroņu cāyppēm. putiyatēr ulakam ... potuuņaimaik koëkai ticaiyeņņum cšrppēm pu­itamē ņataieīkaë uyire­Ÿu kāppēm. putiyatēr ulakam ... itayamelām a­pu natiyi­il na­aippēm yuitue­ateru ­­umēr koņumaiyait tavirppēm putiyatēr ulakam ... uõarve­um ka­aliņai ayarvi­ai erippēm yuoruporuë ta­irue­um ma­itaraic cirippēm! putiyatēr ulakam ... iyalporuë paya­tara maŸuttiņil pacippēm ãvatuõņām e­il a­aivarum pucippēm. putiyatēr ulakam ... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.59. palipãņam mata - ēņattilšŸiya māntarš - pali pãņattilš cāyntãrš! pāņupaņ ņãrkaë parukkaiyil lātoru paņņiyil māņe­a vā×ki­Ÿãr - matak kšņarkaë kāli­il vã×ki­Ÿãr - oõņa vãņumil lāmalš tā×ki­Ÿãr! mata - ēņattilšŸiya ... pātikku tšpaci e­Ÿurait tāl,ceyta pāpattaik kāraõam kāņņuvār - mata vātattai ummiņam nãņņuvār - patil ētini­ Ÿālpaņai kåņņuvār. mata - ēņattilšŸiya ... vāta­ai colli vaõaīkini­ Ÿālteyva cēta­ai e­Ÿavar colluvār - paõac cāta­aiyāl ummai velluvār - keņņa pēta­aiyāl ti­am kolluvār. mata - ēņattilšŸiya ... pštikkum nēykkum perumpacik kum,pala pãtikkum vāytiŸap pãrkaëē! - i×i cātiye­Ÿāl etirp pãrkaëē? - celvar vãtiyait tā­ matippãrkaëē? mata - ēņattilšŸiya ... kåņit tavikkum ku×antai ma­aiviyar kå×ai ni­aittiņum pētilš - kēyil všņikkaiyām teru mãtilš - celvar vāņikkai šŸpãrē kātilš? mata - ēņattilšŸiya ... toņņiņum všlai toņaīkalu mi­Ÿiyš tonti cumakkumpu rēkitar - iņņa caņņappaņikku nãrē patar - avar aņņakā catti­uk kštetir? mata - ēņattilšŸiya ... måņat ta­attai muņukkum matattainir målap paņuttakkai ēīkuvãr - pali pãņattai viņņi­i nãīkuvãr - celva nāņu namakke­Ÿu vāīkuvãr. mata - ēņattilšŸiya ... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.60. cakētarattuvam uŸuti uŸuti uŸuti! o­Ÿš camukam e­Ÿeõõārkkš - iŸuti! uŸuti uŸuti uŸuti... uŸavi­ar āvār oru nāņņār - e­al uŸuti uŸuti uŸuti... piŸaviyil uyarvum tā×vum collal maņamai - intap pi×ainãk kuvatš uyiruë ëāri­ kaņamai - nammiŸ kuŸaicola všõņām uŸavi­ar pakainãī kuīkēë - uīkaë kukaiyi­ai viņņš veëivaru vãrciī kaīkāë uŸuti uŸuti uŸuti... nāņņuk kulaiyil tãņņuc colvār mo×iyai - nāmš nampit tšņik koõņēm mãëāp pa×iyai - nāņņi­ kēņņaik katavaik kākkat tavaŸum annāë - intak kuŸŸam ceytēm; viņuvēm; vā×vēminnāë uŸuti uŸuti uŸuti... vā×viŸ cemmai aņaital všõņum nāmš - nammil va¤cam kāņņic cilarait tā×ttal tãmai - puviyil vā×vē rellām camatar mattāl vā×vēr - maŸŸum varitiŸ Ÿā×vēr pštat tālš tā×vēr uŸuti uŸuti uŸuti... tšcat ti­arkaë ērtāy tantiņu cšykaë - ita­ait teëiyā makkaë piŸarai nattum nāykaë - mikavum nšcat tālš nāmel lārum o­Ÿāy - ni­Ÿāl niŸaivā× vaņaivēm caliyā vayirak ku­Ÿāy. uŸuti uŸuti uŸuti... pattuī kåņip paya­ait tšņum pētu - nammil pakaikoõ ņi×ivāyk kåŸik koëëal tãtu - nam cittat ti­ilš iruëaip pēkkum collaik - kšëãr ce­a­at tālš uyarvum tā×vum illai uŸuti uŸuti uŸuti... uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.61. cšcu po×inta teëëamutu mšti­ikkuc cšcu nātar etaŸkaņi? tē×i - mu­pu vemmaikoë makkaëaic cemmai purintiņattē×ā - avar kāti­ik kumpaņi co­­acol štaņi? tē×i - antak karttar uraittatu puttamu te­ŸaŸi tē×ā - antap pātaiyil ni­Ÿu paya­aņaintār evar? tē×i - intap pārata nāņņi­ar nãīkiya maŸŸavar tē×ā - ivar štukku na­maikaë šŸkavillai urai tē×i - iīku šcuvi­ kaņņaëai nācam purinta­ar tē×ā. šcu matatti­il intukkaë š­aņi? tē×i - anta intukkaë tãyiņņa centukkaë āyi­ar tē×ā - mika mēcam avarkke­­a vantatu kåŸaņi? tē×i - aņa mu­-ma­u e­pava­ co­­atil vantatu tē×ā - ava­ nācam viëaikka navi­Ÿatu yātaņi? tē×i - caņņam nāl varuõatti­il nālāyiram cāti tē×ā - šci­ ācai matampukap pštam aka­Ÿatē? tē×i - avark kaīkuëëa måtšvi iīkum muëaitta­aë tē×ā! colliya cšcuvi­ toõņarkaë eīkaņi? tē×i - antat toõņarkaë uëëa­ar, toõņu paŸantatu tē×ā - antap pulliya pštattaip pēkki­arē avar? tē×i - ataip pētāk kuŸaikkumup pēkam viëaitta­ar tē×ā - aņi ellaiyil pštam i×aittatu tā­ evar? tē×i - aņa inta neņu¤caņņai antakarš aŸi tē×ā - mu­pu vallavar cšcu vakuttatu tā­e­­a? tē×i - puvi "makkaë ellāmcamam" e­Ÿu mu×akki­ar tē×ā! ãõņuëëa toõņarkaë e­­a ceyki­Ÿa­ar?tē×i - avar š×aikaë tā×vuŸac celvarai vā×tti­ar tē×ā - aņi všõņa varumtiruk kēyil va×akke­­a? tē×i - aņa mšŸkulam tā×kulam e­Ÿu piritta­ar tē×ā - viral tãõņap paņātavar e­pavar yāraņi? tē×i - iīkuc cšcu matatti­ai tāpitta pšrkaëe­ tē×ā - uëam tåõņum aruņcšcu colliya te­­aņi? tē×i - avar "cētarar yāvarum" e­Ÿu mu×aīki­ar tē×ā! pa¤camar pārppa­ar e­patel lāme­­a? tē×i - ivai pārata nāņņup pa×icci­­at ti­peyar tē×ā - iīkuk ko¤camum ippa×i koëëutal nallatē?tē×i - oppuk koëëum nilatti­il kaëëi muëaittiņum tē×ā - iīku ne¤ci­iŸ cšcuvi­ toõņar ni­aippe­­a?tē×i - ti­am nšrmaiyil kēyilvi yāpāram ceyvatu tē×ā - inta va¤cakark ke­­a va×utti­ar cšcunal tē×i - i­pa vā×kkai yaņaintiņa yārkkum cutantarame­Ÿār! nālu cuvarkku naņuppuŸam štuõņu? tē×i - aīku nalla maratti­iŸ pommai amaitta­ar tē×ā - anta ālayam cāmi amaittavar yāraņi? tē×i - makkaë aŸivai iruņņākki āëa ni­aippavar tē×ā - makkaë mālait tavirttu va×iceyva rēi­it tē×i - cekku māņuka ëākkittam kālaiccuŸ Ÿacceyvartē×ā - antak kēlanaŸ cšcu kuŸittatu tā­e­­a? tē×i - āhā kēyile­ Ÿāla­pu tēyma­am e­Ÿa­artē×ā! āõmaikoë cšcu puvikkup purintate­? tē×i - avar a­pe­um na­mura ceīkum mu×akki­ar tē×ā - antak kšõmaikoë cšcuvi­ kãrtti yuraittiņu tē×i - avar kãrtti yuraittiņa vārttai kiņaikkilaitē×ā - nalam tāõņavam āņiņac ceytavarē avar? tē×i - a­Ÿu ta­­aip puvikkut tarumperu mā­avar tē×ā - anta āõņava­ toõņarkaë ākiņat takkavar yāvar? - e­il "a­­iyarru tā­"e­Ÿa pštami lātavar tē×ā. uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 6. pa­maõittiraë 1.62. tami×nāņņiŸ ci­imā uruvi­aiyum oliyi­aiyum o­Ÿākac cšrttš oëiperukat tiraiyi­ilš paņaīkāņņum kalaiyait tiruviëaikkum nallaŸi¤ar, airēppi yarkaë terintuveëi yākkuki­Ÿār e­akkšņņa nāëil, "iruvi×iyāl atukāõum nāëenta nāëē, e­nāņum akkalaiyil iŸaīkunāë ennāë, iruëki×ittut tami×nāņām nilavuta­ai, ulaki­ etirvaikkum nāëennāë" e­Ÿupala ni­aittš­. oliyuruvap paņamåril kāņņuvatāyk kšņņš­; ēņi­š­; ēņiyuņkārn tš­iravil orunāë. pulivā×um kāņņi­ilš āīkilappeõ orutti, puruųarcaka vācamilāp putupparuva maīkai malarkkulatti­ a×aki­ilš vaõņuvi×i pēkki vacami×anta paņiyiruntāë! pi­pakkam oruva­ elipiņikkum på­aipēl vantanta maīkai e×ilmutukiŸ kaivaittā­! putumaio­Ÿu kaõņš­. uëamuŸŸa kåccantā­ oëivi×iyil mi­­a, uyiratirnta kāraõattāl uņalatirntu ni­Ÿš, teëipu­ali­ tāmaraimšŸ kāŸŸaņitta pētu citaŸuki­Ÿa ita×pēlš cevvita× tuņittuc cuëaivāyāl nãyāre­ Ÿa­alvi×iyāŸ kšņņāë colpatilnã e­Ÿatavaë cuņņuviral ãņņi! kaëaīkamilāk kāņci,atil iyaŸkaiye×il kaõņš­! kataimuņivil yupaņamrue­Ÿa ni­aivuvanta ta­Ÿš! e­tami×ar paņameņukka ārampa¤ ceytār; eņuttārkaë o­Ÿiraõņu pattu nåŸāka! o­Ÿš­um tami×arnaņai yuņaipāva ­aikaë uëëatuvāy amaikkavillai, uyiruëëa tillai! o­Ÿš­um tami×arumai uõarttuvatā yillai! o­Ÿš­um uyarnēkkam amaintatuvā yillai! o­Ÿš­um uyarnaņikar vāyntatuvā yillai! o­Ÿš­um vã×ntavarai e×uppuvatā yillai! vaņanāņņār pē­Ÿauņai, vaņanāņņār meņņu! māttami×ar naņuvi­ilš teluīkukãrt ta­aīkaë! vaņamo×iyil slēkaīkaë! āīkila pracaīkam! vāykkuvarā intustā­! āpāca naņa­am! aņaiyumivai atta­aiyum ka×ittuppārk kuīkāl, attimpšr ammāmi e­untami×tā­ mãtam! kaņavuëarkaë, aņņaimuņi, kākitap på¤cēlai kaõõāņi muttuvaņam kaõkoëëāk kāņci! paramaciva­ aruëpuriya vantuvantu pēvār! pativirataik ki­­alvarum pa×aiyapaņi tãrum! ciramamoņu tāëameõõip pēņņiyilš pāņņuc cilapāņi mirutaīkam āvarttam tantu varumkātal! avvitamš tu­pamvarum, pēkum! makariųikaë kēyilkuëam - ivaikaë katācāram. irakkamaŸŸa paņamutalā ëikkellām ita­āl š×aikaëi­ rattattai uŸi¤ciyatu lāpam! paņakkalaitā­ vārātā e­ani­aitta ne¤cam pā×paņuttum mutalāëi varkkatti­ ceyalāl, paņakkalaiyām ca­iyo×intāl pētume­a eõõum! paya­viëaikkum vitatti­ilš palacelvar kåņi iņakkakaŸŸic cuyanalattaic ciŸitš­um nãkki itayattil ciŸitš­um a­puta­aic cšrttup paņameņuttāl centami×nā ņe­­umiëa mayilum paņameņuttāņum; tami×ar paīkamelām pēmš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.63. puttakacālai ta­ittamainta vãņņiŸput takamum nā­um caiyēkam purintatoru všëai ta­­il, i­ittapuvi iyaŸkaiye×il ellām kaõņš­; icaikšņņš­! maõammēntš­! cuvaikaë uõņš­! ma­ittarilš mikkuyarnta kavi¤ar ne¤ci­ mākācēti yiŸkalanta te­atu ne¤cum! ca­ittataīkš puttuõarvu! putta kaīkaë tarumutavi peritu! mikapperitu kaõņãr! ma­itarelām a­puneŸi kāõpa taŸkum ma­ēpāvam vā­aippēl viriva ņaintu ta­ima­itat tattuvamām iruëaip pēkkic cakamakkaë o­Ÿe­pa tuõarva taŸkum, i­iti­itāy e×untauyar eõõa mellām ilakuvatu pulavartaru cuvaņic cālai; pu­itamuŸŸu makkaëputu vā×vu všõņil puttakacālai všõņum nāņņil yāõņum. tami×arkkut tami×mo×iyiŸ cuvaņic cālai carvakalā cālaiyaippēl eīkum všõņum. tami×ililāp piŸamo×inål a­aittum nalla tami×ākki vācikkat tarutal všõņum, amutampēl centami×iŸ kavitai nåŸkaë, a×akiyavām urainaņaiyil amainta nåŸkaë, cumaicumaiyāyc cškarittup palkalai cšr tuŸaituŸaiyāyp pirittaņukki vaittal všõņum. nālaintu vãtikaëuk ko­Ÿu vãtam nallatuvāy vacatiyatāy illam všõņum. nålellām muŸaiyāka āīka maittu noņikkunoņi āciriyar utavu ki­Ÿa kēlamuŸum ceytittāë a­aittum āīkš kuvintirukka vakaiceytu tarutal všõņum. målaiyilēr ciŸunålum putunå lāyi­ muņita­ilš cumantuvantu tarutal všõņum. vācikka varupavari­ varukai šŸŸum mariyātai kāņņiavark kirukkai tantum, ācitta nåltantum putiya nålkaë a×aittiruntāl ataiyuraittum, nāëum nålai nšcittu varuvērkaë perukum vaõõam ni­aippālum vākkālum tškat tālum mācaŸŸa toõņi×aippãr! camutā yaccãr maŸumalarcci kaõņate­a mu×akka¤ ceyvãr! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.64. vāëi­ai eņaņā! valiyērcilar eëiyērtamai vataiyšpuri kuvatā? makarācarkaë ulakāëutal nilaiyāme­um ni­aivā? ulakāëau ­atutāymika uyirvātai yaņaikiŸāë; utavāti­i orutāmatam uņa­švi×i tami×ā! kalaiyšvaëar! to×ilmšviņu! kavitaipu­ai tami×ā! kaņalšnikar paņaicšrkaņu viņanšrkaru vikaëcšr! nilamšu×u! navatā­iya niŸaiyåtiyam aņaivāy; nitinålviëai! uyirnålurai nicanålmika varaivāy! alaimākaņal nilamvā­ilu­ aõimāëikai ratamš avaišŸiņum vitamšyu­a tatikāram niŸuvuvāy! kolaivāëi­ai eņaņāmiku koņiyērceyal aŸavš kukaivā×oru puliyš!uyar kuõamšviya tami×ā! talaiyākiya aŸamšpuri carinãti yutavuvāy! camamšporuë ja­anāyakam e­avšmura caŸaivāy! ilaiyšuõa vilaiyškati ilaiyše­um eëimai i­imšlilai e­avšmura caŸaivāy muracaŸaivāy! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.65. vãrat tami×a­ te­Ÿicaiyaip pārkki­Ÿš­; e­colvš­ e­Ÿa­ cintaiyelām tēëkaëelām pårikku taņaņā! a­Ÿanta laīkaiyi­ai āõņamaŸat tami×a­ aiyiraõņu ticaimukattum ta­puka×ai vaittē­! ku­Ÿeņukkum peruntēëā­ koņaikoņukkum kaiyā­! kuëëanaric ceyalceyyum kåņņatti­ k域am! e­tami×ar måtātai! e­tami×ar perumā­ irāvaõa­kāõ! ava­nāmam ivvulakam aŸiyum! va¤caka vipåųaõa­i­ aõõa­e­Ÿu ta­­ai vaiyattār collumoru māpa×ikkš a¤cum ne¤caka­ai, nalyā×i­ naramputa­ait taņavi niŸaiyaicaic ceviyamutu tarumpulava­ ta­­ai, ve¤camaril cātalvara nšrntiņi­um cå×cci virumpāta peruntakaiyait tami×maŸaikaë nā­kum ca¤carikkum nāvā­ai vā×ttuki­Ÿa tami×ar tami×are­pš­, maŸantavaraic ca×akkare­ac colvš­! vã×cciyuŸu tami×akattil e×ucci všõņum! vicaioņinta tškattil va­mai všõņum! cå×ccita­ai va¤cakattaip poŸāmai ta­­ait tokaiyāka etirniŸuttit tåë tåëākkum kā×ccintai, maŸacceyalkaë mikavum všõņum! kaņalpēlac centami×aip perukka všõņum! kã×cceyalkaë viņavšõņum! rāva õa­ta­ kãrtticolli ava­nāmam vā×tta všõņum! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.66. caivap paŸŸu irumpup peņņiyilš - irukkum eõpatu lakųattaiyum, karumput tēņņattilš - varuųam kāõum kaõakki­aiyum, arun tuõaiyāka - irukkum āyiram všliyaiyum perum varumā­am - koņukkum piŸacot tukkaëaiyum, āņai vakaikaëaiyum - pacumpo­ āpara õaīkaëaiyum, māņu kaŸantavuņa­ - kuņaīkaë vantu niŸaivataiyum, nãņu kaëa¤ciyaīkaë - viëainta nellil niŸaivataiyum, vāņikkaik kārartarum - ko×utta vaņņit tokaiyi­aiyum, eõõieõõi maki×ntš - orunāë eīkaë maņātipati veõõiŸap paņņuņuttic - canta­am mš­iye lāmpåcik kaõkavar påųaõaīkaë - aõintu kaņņil aŸainēkkip peõkaë palapšrkaë - kulavip pi­vara mu­naņantār! paņņumet taita­ilš - maõamš paravum påkkaëi­mšl taņņi­iŸ pakųaõaīkaë - aruntic caivattai ārampittār; kaņņik karumpi­aīkaë - cakitam kaõkaë uŸaīkiviņņār. naņņa naņuniciyil - ka­avil naņantatu kšëãr: nittiraip påmiyilš - civa­ār nšril e×untaruëip puttam putitākac - cilacol pukala ārampittār. "itta­ai nāëākap - puviyil e­atu caivamatai nittanitta muya­Ÿš - puviyil nãëap parappiviņņāy. maņatti­ āstiyellām - potuvil makkaëuk kākkiviņņš­! tiņattil mikkava­š - i­inã civapuri vā×kkai naņattuka!" e­Ÿš - civa­ār navi­Ÿu pi­maŸaintār. iņi mu×akkame­Ÿš - tampirā­ eõõam kalaīkiviņņār! tãppoŸi paņņatupēl - uņalam tiņukkiņa e×untār! "kåppiņu kāvalarai" - e­avš ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! kåccal kiëappiviņņār. "kāppaëikka všõņum - poruëkaë . ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! kaëavupēku" me­Ÿār "māppiëëai e­Ÿa­ukkš - ittati ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! maraõam štuk" ke­Ÿār. coppa­attai ni­aittār - tampirā­ ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! tuëëivi×un ta×utār! oppi u×aittatillai - ciŸitum ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! uņal acaintatillai! eppaņi nā­pirivš­ - aņaņā! ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! i­pap poruëaiyellām; tappip pi×aippatuõņē - e­atu ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! caivam e­attuņittār! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.67. ema­ai eli vi×uīkiŸŸu! carkkā rukkut tāca­nā­! ērnāë pakkat tåraip pārkka eõõi viņumuŸai kšņņš­. viņumuŸai illai! viņumuŸai palikka nēyai všõņi­š­. mārpunēy vantu ma­atil nu×aintatu! malarntae­ mukatti­il vantatu curukkam! kuõņu vi×ikaë ko¤cam ku×inta­a. e­peõ ņāņņi e­­ai aõuki­āë. etiril pantu mittirar iruntār. tåyaēr periyār e­­uņal toņņuk kāyam anittiyam e­Ÿu kalaīki­ār. etiril nimirntš­; ema­!ema­! ema­uru! iru kērappal! eriyum kaõkaë!! cuvācamum ko¤cam cuõņuva taŸintš­. cåņu millai uņampait toņņāl! kaņikā ratti­ karuīkēņu kāõš­; kaõņatu pi×aiyē, karutti­ pi×aiyē o­Ÿum cariyāyp puriya villai e­Ÿa muņivai šŸpāņu ceytš­! e­kati e­­a e­Ÿu taīkai co­­atāy ni­aittš­. vi×ikaë cu×a­Ÿa­a! pšciņa nākkaip peyarttš ­illai. pšccaņaī kiŸŸe­ap peruntuyar koõņš­. irupput tåõpēl ema­kai iruntatš! eņņi­a kaikaë e­­uyir piņikka! ulakiņai e­akkuë oņņuŸa ve­patš o×intatu! ma­aivi ēyā ta×utāë! ema­ār šŸum erumaik kaņāvum e­­ai nēkki eņuttaņi vaittatu. måkkiŸ cuvācam muņiyum taruõam nākkum na­ku naņavāc camayam, carkkār vaittiyar caņutiyil vantu pakkuva¤ collip pattut ti­aīkaë viņumuŸai e×uti mšcaimšl vaittu veëiyiŸ ce­Ÿār. viųaya muõarntš­. "aõņaiyår cella avaciyam māņņu vaõņi koõņuvā" e­Ÿš­! ma­aivi ema­i×uk ki­Ÿā­ e­Ÿāë. attati cuõņeli o­Ÿu tuņukkāy ammi yaõņaiyil maŸaintatum ammiyai nakartti­š­! iīku vanta ema­ai anta elitā­ vi×uīki yirukkum e­patai ma­aivik kuraittš­. vāstavam e­Ÿāë! māņņu vaõņi ēņņam piņittatu! mu­­amš lãvutan tiruntāl, innšram årpēy irukka lāmš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.68. cutantaram tittikkum pa×am ti­­ak koņuppār; maturap paruppu va×aīkuvār u­akku; po­­š, maõiyš, e­Ÿu­aip puka×vār; āyi­um paccaik kiëiyš atēpār! u­­uņa­ piŸanta ci­­a akkā, vā­a vãtiyil vantu tirintu te­­aī k㟟up po­­åcal āņic cēlai payi­Ÿu cālaiyil mšyntu vā­um maõõunta­ vacattiŸ koõņāë! tacca­ kåņutā­ u­akkuc catamē? akkā akkā e­Ÿunã a×aittāy. akkā vantu koņukkac cukkā miëakā cutantiram kiëiyš? uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.69. nam mātar nilai pa×aīkāla aŸaikkuëš pati­aintu tiruņarkaë patuīkiņavum vacatiyuõņu. patārttavakai mãtilš oņņaņaiyum ãkkaëum patintiņavum vacatiyuõņu. mu×aīkaë pati­eņņilš māŸŸamillā viņi­um mu­Ÿā­ai māŸŸamuõņu. muņikivarum nēykkelām kaņavuëi­ai všõņiyš muņivaņaiya mārkkamuõņu. to×uīkaõava­ āņaiyiŸ ciŸupottal taikkavum tokaikšņkum āņkaëvšõņum. tēcaik kaõakke­Ÿu karikkēņu pēņavē cuvaruõņu vãņņil.inta o×uīkelām nammātar vāratti­ š×unāë uyarviratam anuųņippatāl uŸŸapala­ allavē aŸiviyak kaīkaõ ņuõarnta pāratatšcamš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.70. šcunātar š­ varavillai? talai,kātu, måkku, ka×uttu,kai, mārpu,viral, tāëe­Ÿa eņņuŸuppum taīkanakai, veëëinakai, ratti­a mi×aittanakai, taiyalarkaë aõiyāmalum, vilaikuŸaiyum āņaikaë aõintumš kēyilvara všõņume­ Ÿšpātiri viņuttaoru cštiyāl viųame­Ÿu kēyilai veŸuttārkaë peõkaëpuruųar! nilaikaõņa pātiripi­ eņņuŸup pšya­Ÿi nãëimaikaë, utaņu,nākku niŸaiyanakai pēņalām, kēyilil mukampārkka nilaikkaõõā ņiyumuõņe­a ilaipēņ ņa×aittatum, nakaipēņņa paktarkaë ellārum vantucšrntār; šcunā tarmaņņum aīkuvara villaiyš, i­iyapā ratatšcamš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.71. kaņavuë maŸaintār! ma­aimakkaë tåīki­ār naëëiravil viņaipeŸŸu va×inaņaic ciramami­Ÿi māperiya yucinta­ā lēkattairu aõuki­š­. vanta­are­ etiriloruvar. e­aiavarum nēkkiyš nā­kaņavuë nā­kaņavuë e­Ÿupala muŸaikåŸi­ār. illaie­ pārkaëcilar; uõņe­Ÿu cilarcolvar "e­akkillai kaņavuëkavalai" e­avurait tš­.avar, yue×uppucuvar uõņe­il e×uppiyava­ oruva­uõņš ivvulaku kaõņunã nā­umuõ ņe­aaŸikaru e­Ÿuraittār. avarainā­ "ka­amā­a kaņavuëš u­aicceyta ciŸpieva­? kāņņuvãr" e­Ÿavuņa­š kaņavuëaik kāõkilš­! aŸiviyakkap pulamai kaõņa pāratatšcamš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.72. u­­ai viŸkātš! te­­i laīkai yirāvaõa­ ta­­aiyum tãya ­e­­um turiya­aiyum piŸar e­­a colli yevvāŸu kacappi­um i­Ÿu nā­avar šŸŸataip pāņuvš­; i­­u mintac ceyalaŸŸa nāņņi­il etta­ai turiyē ta­ar vā×i­um a­­avar tamaik kolla muya­Ÿiņum anta ka­ta­ai nā­kolla muntuvš­. ne¤ci luŸŸatu ceykaiyil nāņņutal nãca ma­Ÿu; maŸakkula māņciyām! ta¤ca me­Ÿu piŸa­kaiyil tā×kilāt ta­mai yāvatu vãra­ mutaŸkuõam! ne¤ci låŸik kiņantatam påmiyai nšril maŸŸavar āõņiņap pārttiņum pa¤cai ya­Ÿu. turiya­ irāvaõa­ pāratak kulam všõņiņum paõpitš! ta­ku latti­ait tåkkiņum tāmpe­ac cakam cirikkap piŸantavi pãųaõa­ na­ma ­attava­ rāma­aic cārntatai nalla te­patu rāma­ mukattukkām! i­pam všõņip piŸa­vaca māvatai intat tšcam ika×ntiņum maņņilum tu­pa ma­Ÿic cukamkiņai yāte­Ÿš turaikaë cšrnta capaikkumu­ kåŸuvš­. pāratat tirut tāye­um pšccilš paccai ya­pu po×intiņu ki­Ÿavar vãrat tāluëa mšceya lāyi­ēr vi×i yilātavar åmaiya rāyi­um kērit tāvume­ ­uëëam avartammai! koëkai māŸŸal tiruņņut ta­aīkāõ! ēri pēlap patuīkum paņittavar åmai noëëai ceviņe­Ÿu colluvš­! i­pam vantu neruīkiņu nšrattil ã­ar a¤cik kiņakki­Ÿa nšrattil o­Ÿi lāyiram tarkkam purintupi­ urimait tāyta­aip pēve­Ÿu colvatāl, e­­ai y㭟a naŸuntāy nāņņi­ai eõõun tēŸum uëampaŸŸi vškutš! a­pi runtiņil nāņņi­ cukattilš āyiram katai š­vaëark ki­Ÿa­ar? uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1. 73. pattirikai kāriruë akattil nalla katiroëi nãtā­! intap pāriņait tuyilvēr kaõõiŸ pāyntiņum e×ucci nãtā­! åri­ai nāņņa inta ulaki­ai o­Ÿu cšrkkap pšraŸi vāëar ne¤ciŸ piŸanta pattirikaip peõõš! aŸi¤artam itaya ēņai ā×anãr ta­­ai moõņu ceŸitarum makkaë eõõam ce×ittiņa 域i 域ik kuŸukiya ceyalkaë tãrttuk kuvalayam ēīkac ceyvāy! naŸumaõa ita×p peõõšu­ nalamkāõār ¤ālam kāõār. kaņumputar vilakkic ce­Ÿu kaëāppa×am cšrppār pēlš neņumpuvi makkaņ kā­a ni­aippi­iŸ ce­Ÿu ne¤ciŸ paņumpala nuõukkam cšrppār paņittavar. avaŸŸai yellām "koņum" e­a aëëi u­tāë koõņārkkuk koõņu pēvāy! vā­iņai nika×um kēņi māyaīkaë, māni lattil å­iņai uyiril vā×vi­ uņpuŸam veëip puŸattš ā­anaŸ koëkai, a­pi­ aŸputam iyaŸkaik kåttu tš­ita× ta­­iŸ cšrttut tittikkat taruvāy nittam! ciŸukatai o­Ÿu collip perumati yåņņum tāëš! aŸaita­il naņanta vaŸŸai ampalat ti×uttup pēņņuk kaŸaiyuëam tåymai ceyvāy! kaëaippilš åkkam peyvāy! niŸaiporuë āvāy š×ai nãņņiya veŸuī karattš! ēviyam taruvāy! ciŸpam uõarvippāy! kavitai yåņņak kāviyam taruvāy! makkaë kalakala ve­ac cirippu mšviņum vikaņam colvāy! mi­­iņum kātal tantu kåvuvāy! vãrap pšccuk koņņuvāy kēlat tāëš! terupperuk kiņuvē rukkum cekamkākkum periyērk kum,kai iruppiŸ pattirikai nāëum iruntiņal všõņum! maõõiŸ karuppeŸ ŸuruppeŸ Ÿiëanaņai peŸŸuppi­ aintš āõņu varappeŸŸār pattirikai nāëum uõņe­Ÿāl vā×kkai peŸŸār! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.74. yāttirai pēkum pētu! cãppuk kaõõāņi āņai ciŸukatti kåntal eõõey cēppup pāņņari viëakku tåkkuk kåjātāë pe­cil tãppeņņi kavikai cālvai ceruppuk kēvaõam paņukkai kāppiņņa peņņi råpāy kaikkoëka yātti raikkš! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 1.75. påcaõikkāy makattuvam! mey vaõõa vãņukaņņa u­aittoīka viņuki­ Ÿārkaë; cey vaõõa všlaiceytu tirumāņam muņikki­ Ÿāynã! poy vaõõap påcaõikkāy! kaŸiyu­aic ceytuõ ņš­;u­ kaivaõõam aīku kaõņš­; kaŸivaõõam iīku kaõņš­! uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa pāratitāca­ kavitaikaë muŸŸum.