Pattukkottai patalkal index Pattukkottai Kalyanasundaram's songs Input: Vasan Pillai, New Mexico, U.S.A Etext Preparation (proof-reading) : Vasan Pillai, New Mexico, U.S.A This file was last revised on 21 January 2003 ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ (c) Project Madurai 1999-2002 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. paņņukkēņņai kalyāõacuntaram tanta pāņņukkēņņai pāņalkaë paņņukkēņņai tanta pāņņukkēņņai pāņalkaë poruëaņakkam 01 araciyal aŸam 1.1 keņņatai viņuīkaë 1.2 vāyccol vãrar 1.3 cåtāņņam 1.4 pērait taņuppēm 1.5 ma­aiviyš mantiri! 1.6 paņippum u×aippum! 1.7 š×aikaëi­ všrvai 1.8 pakai nãīkum 1.9 karaiyšŸum pātai 1.10 nāņu keņņup pēkutu 1.11 o­Ÿupaņņa vā×vu 02 nāņņu nalam 2.1 vãra­ 2.2 pērukku 2.3 potu vā×vu! 2.4 ceyal vãrar! 2.5 nāīkaë piŸanta nāņu 2.6 nãti tavikkutu 2.7 kaõ tåīkumē? 2.8 vaëëal va×i 2.9 vãrac ceyal 2.10 ku×i paŸikkutu všrilš! 2.11 u×aittu mu­­šŸu 2.12 āmām cāmi ācāmikaë 2.13 vampu vaëarkkum kumpal 2.14 kalaintu viņum kālam 03 iyaŸkai 3.1 pēņņi všõņām 3.2 iruë vilakum viëakku 3.3 taņņi e×uppiņum cšvalš 3.4 ma­ita­aik kšliceyyum paŸavai 3.5 āõavak kuraīku! 3.6 nallataik keņuppavar 3.7 ēņum nãri­ caīkãtam 3.8 itayattai tiruņiyavaë 3.9 a­al vãcum nilavu 04 teyvam tšņutal 4.1 cšvai 4.2 kātal māttirai 4.3 viņutalai 4.4 kaõava­ukkuc cšvai 4.5 uyir 4.6 eīkum i­pam 4.7 kaņavuë eīkš 4.8 āëai vi×uīkum kālam 4.9 nãyš tuõai! 4.10 mācaŸŸa a­pu 4.11 peõ ma­acu 4.12 ¤ā­am! 4.13 nēņņam! 4.14 orš rattam 4.15 šīkum š×ai 05 ciŸuvar cãrtiruttam 5.1 vãõarkaëi­ col 5.2 nāëai ulakam nallavar kaiyil! 5.3 kālam māŸum 5.4 aņakkam vãramum! 5.5 nāņņaik keņuttavar 5.6 ko¤cum kural! 5.7 itaya oëi! 5.8 uyarnta ni­aivu 5.9 peõõaracu! 5.10 u­­ai nampu! 5.11 nallava­āka 5.12 ciŸuvariņam tiŸamai 5.13 tu­pam vellum kalvi! 06 kātal cuvai 6.1 kātali­ ilakkaõam 6.2 kātal pala­ 6.3 kaņal kaņappš­ 6.4 ācaikkup pštamillai 6.5 nāõam etaŸku 6.6 ācai vaëarutu 6.7 viruntukku a×aikkutu 6.8 caktikkumšl ācai 6.9 vaõņaittšņum malar 6.10 i­pam kāõalām 6.11 måņivaitta kātal! 6.12 taņaipēņum nāõam 6.13 peõ teyvam 6.14 pšcum vi×ikaë 6.15 cilaikkuë teyvam 6.16 viruntu! 6.17 kaõõum kaõõum pšcutu 6.18 pārttu racippš­! 6.19 kalaiyā­a nilai 6.20 māŸum ma­am 6.21 påmālai pēņņava­ 6.22 tāli kaņņum vãra­ 6.23 cšvai 6.24 pakaikkural māŸutš! 6.25 nalla tuõaiva­ 6.26 peõ mukam kaõõāņi 6.27 eõõak ka­avukaë! 6.28 paruvam 6.29 katai collum tãpāvaëi! 6.30 pollāta kātal 6.31 peõõe­Ÿa kēyil 6.32 māŸāta ācai 6.33 kātalar nilai 6.34 kaõ malar 6.35 naņakkum mi­­al! 6.36 o­Ÿupaņņa kaõava­ukku 6.37 kātal tēlvi 6.38 a­pu vitai 6.39 illaŸam 6.40 putu a×aku 6.41 kātalai šŸkum nilavu! 6.42 taņaiyillai! 6.43 illaŸa ēņam 6.44 katai kaņņuvār 6.45 i­pa vškam 6.46 perum cukam 6.47 ācai ma­am! 6.48 i­pam tšņutu 6.49 pšcum ciņņu 6.50 kaõõāl aņakkuvš­ 6.51 mayilē kuyilē! 6.52 veëivšcam! 6.53 kšëviyum patilum 6.54 vaëaikāppu 6.55 maīkaiyi­ makimai 6.56 i­pa kãtam 6.57 oru vi×ip pārvai 6.58 muŸŸiya kātal 6.59 a­pu ācai 6.60 peõ uŸavu! 6.61 maõamakaë 6.62 poŸuppuëëa peõ 6.63 na­Ÿi kåŸum te­Ÿal 6.64 pirikka muņiyumā 6.65 oŸŸumai kalaintāl... 6.66 eõõattil poruttam 6.67 va×i tšņum kātal 6.68 tuõai tšņutš! 6.69 a­pu vaëarumā? 6.70 vaëaiyal pēņum caõņai 6.71 a×aku vantatu 6.72 paruvam vāņutu 07 nakaiccuvai 7.1 kuņņu veëiyākum 7.2 vãņņukkuë vãram 7.3 kaņal ā×amum peõ ma­amum 7.4 všlaiyaŸŸa maccā­ 7.5 veëuttuk kaņŸāõņi 7.6 kākkāy piņittu! 7.7 kalai! 7.8 nāņakam pārkka 7.9 cåņšŸŸum pārvai! 7.10 kuņumpattēņu payaõam 08 tattuvam 8.1 etu contam! 8.2 ma­akkuraīku 8.3 pēlikaëum kālikaëum 8.4 varavum celavum 8.5 u×aikkāmal cšrkkum paõam 8.6 i­ippum kacappum 8.7 uõmai 8.8 vãõ a­utāpam! 8.9 veŸum pšccu! 8.10 tuõiccal 8.11 tu­pattai miti! 8.12 poŸumai poīki­āl! 8.13 kaŸpi­ vilai 8.14 veŸŸi eīkaë kaiyilš 8.15 cēmpal o×ika 8.16 oŸŸumai 8.17 ni×alum veyilum 8.18 ārampamum muņivum! 8.19 o­Ÿiruntāl o­Ÿillai 8.20 tš­ kalacam 8.21 etu všõņum? 8.22 nilaiyillā ulakam! 09ta­ippāņal 9.1 putiya oëi vãcutu pār! 9.2 naõņu ceyta toõņu 9.3 ve¤ciŸai uņaintatu 9.4 peõ 9.5 ma­ita cakti 9.6 cutantirat tāyi­ maki×cci.... 9.7 tāmarai e­Ÿēr šņu malarntatu 9.8 pārati 9.9 e­ viruppam 9.10 kotikkum tār 9.11 šŸŸattā×vu māŸŸum koņi! 9.12 naņuvil irukkum cāmi 9.13 nālu mu×a všņņi 9.14 paņat to×il vaëara 9.15 akarātiyaik ki×ikkum 9.16 nã yār 9.17 cāti mayakkam 9.18 aņimai vilaīku oņintatu 9.19 vā×aviņu 9.20 pi­­ālš kaõõu 9.21 iruë vara a¤cum 9.22 kālattilš cellu 9.23 u­­ai nã! 9.24 iŸaiva­ukku na­Ÿi 9.25 nallavaraip pēŸŸuvēm 9.26 jãvā 9.27 kavi¤ari­ mutal kavitai 9.28 kavi¤ari­ iŸutik kavitai 1. araciyal aŸam 1.1 keņņatai viņuīkaë colluŸataic collippuņņš­ ceyyuŸataic ce¤cuņuīka nallatu­­ā kšņņukkuīka keņņatu­­ā viņņuņuīka mu­­ālš vantavaīka e­­e­­amē co­­āīka måëaiyilš šŸumu­­u muyaŸciyum ce¤cāīka oõõumš naņakkāma uëëam nontu cettāīka e­­ālum ākātu­­u e­akkum teriyumuīka ( collu ) muņiyiruntum moņņaikaëāy måcciruntum kaņņaikaëāy vi×iyiruntum poņņaikaëāy vi×untukiņakkap pēŸãīkaëā? muŸaiyait teri¤cu naņantu pa×aiya ni­aippai maŸantu ulakam pēŸa pātaiyilš uëëam teri¤cu vārãīkaëā ( collu ) cittarkaëum yēkikaëum cinta­aiyil ¤ā­ikaëum puttarēņu šcuvum uttamar kāntiyum etta­aiyē uõmaikaëai e×utie×uti vaccāīka ellāntā­ paņiccãīka? e­­apaõõi ki×iccãīka? ( collu ) [pāõņit tšva­,1959] 1.2 vāyccol vãrar ma­uca­aip pāttiņņu u­­aiyum pāttā māŸŸamillšņā rājā-em ma­acilš paņņatai veëiyilš colŸš­ vantatuvaraņņum pēņā-cila ( ma­u ) uëëataic co­­ā otaitā­ keņaikkum olakam itutāõņā-rājā olakam itutāõņā uëëat tuõivēņa poy colluvērkku ullāca puritāõņā-itu ullāca puritāõņā... ( ma­u ) vacatiyirukkiŸava­ taramāņņā­-ava­ai vayiŸupacikkiŸava­ viņamāņņā­ ( vacati ) vā­attai villā vaëaiccuk kāņņuŸš­­u vāyālš colluvā­ ceyyamāņņā­ (ma­u) paëëikkåņam illāta årukkup payaõam pēŸšõņā-nā­ paëëikkåņam illāta årukkup payaõam pēŸšõņā ( ma­u ) oru ciŸuva­: aīkš nā­um vāršõņā... veëiyš paņikka všõņiyatu neŸaya irukku paņicciņņu vāršõņā-cilar paņikka maŸantatu neŸaya irukku paņicciņņu vāršõņā.... ( ma­u ) e×utip paņiccu aŸiyātava­tā­ u×utu oëaccu cēŸum pēņuŸā­.. ellām paņiccava­ štštē pšci nallā nāņņaik kåŸu pēņukiŸā­-iva­ cēŸu pēņukiŸā­-ava­ kåŸu pēņuŸā­. [kaõ tiŸantatu,1959] 1.3 cåtāņņam cåtāņi māntarkaëi­ cukavā×vum orunāëil pātāëam pēkume­al pāraŸinta uõmaiya­Ÿē? colla muņiyāta tu­pak katai cåtāņi ma­itari­ cēkak katai nalla ma­itarum va¤cakarāki kaëëa všlaikaë ceyta katai-cilar koëëai lāpattil koõņa mēkattāl uëëatum i×antu urukkulainta katai ( colla ) anta nāëilš pa¤ca pāõņavar aracu urimaiyai i×antatum a×aku pā¤cāli ammaiyāruņa­ a­aivarum kāņņil alaintatum a­pu mšliņum naëa­ tamayanti allal cumantu varuntiyatum ariya kātalaip piriya nšrntatum ātāram i×antatum cåtāņņattālš ( colla ) [ulakam cirikkiŸatu,1959] 1.4 pērait taņuppēm ma­itarai ma­itar carinikar camamāy matippatu nam kaņamai vaëëuvap perumā­ colliya va×iyil vā×vatu aŸivuņaimai, u×aippai matittu pala­aik koņuttu ulakilpērait taņuttiņuvēm, aõõa­ tampiyāy a­aivarum vā×ntu aruëviëak kšŸŸiņuvēm. [irumput tirai, 1960] 1.5 ma­aiviyš mantiri! ellērum innāņņu ma­­arš-nām ellērum innāņņu ma­­arš nallārum pollārum nalva×i cellārum uëëārum kācupaõam illāmal iruntērum (ellērum) mu­­šŸŸa millāmal målaiyilš kiņantavarum kaõõilš nãrperukak kavalaiyilš mitantavarum taõõãrum kāŸŸumuõņu taëëāņi naņantavarum talaivitiyš nampinampi cakkaipēl vā×ntavarum (ellērum) ma­­a­:rācātirāca­ vantš­š-nā­ vantš­š rācātirāca­ vantš­š eīkumpuka×oņu i­pamperukiņa poīkum vaëamēņu puvita­ai āõņiņum makārācā pakkattuc cšriyilš kuŸippiņņa tštiyilš paëëikkåņam toŸantāccā mantiri? mantiri!mantiri!! ku×u:eīkš? eīkš? eīkš? mantiri:avaravar ma­aivikaëš avarkaëukku mantirikaë a­pukoõņu kuņiyaracu purintiņaõum āvatellām potuvāyttā­ naņantiņaõum ( avaravar ) ma­­a­:ākā! ākā!! capācu!!! āõņi maņattiluëëa aņracai māttiyatil āspattiri toŸantāccā mantiri? mantiri! mantiri!! mantiri: ippē- ārēkkiyam kammiyillš yārukkum piõiyillš āspattiri tšvaiyillš ma­­arš ku×u:āmām ma­­arš! ma­­arš!! ma­­arš!!! ma­­a­:kaņņat tuõiyum-nampa kaņa­kšņņa kētumaiyum kappalil vantāccā mantiri? mantiri:i­i- eņņāta cãmaikaëai etirpārkkat tšvaiyillš iīkštum pa¤camillai ma­­arš ku×u:āmām ma­­arš! ma­­arš!! ma­­arš!!! ma­­a­:pāyum pulipē­Ÿa paņņāëa vãrarkaiyil āyutam tantāccā mantiri? mantiri! mantiri!! mantiri:ippē- āyutam tšvaiyillš aņitaņi vampumillš amaititā­ nilavutu ma­­arš ku×u:eīkum amaititā­ nilavutu ma­­arš āmām ma­­arš! ma­­arš!! ma­­arš!!! [o­Ÿupaņņāluõņu vā×vu,1960] 1.6 paņippum u×aippum! paņippu tšvai-atēņu u×aippum tšvai-mu­­šŸa paņipput tšvai atēņu u×aippum tšvai! uõmai teriyum ulakam teriyum paņippālš-nam uņalum vaëarum to×ilum vaëarum u×aippālš-etaŸkum ( paņi ) pāņupaņņatāl uyarntanāņukaë palappala uõņu-ma­a pakkuvam koõņu makkaë mu­­šŸak kāraõam reõņu-atutā­ ( paņi ) vãrattalaiva­ neppēliya­um vãņukaņņum to×ilāëi! raųyā tšcattalaiva­ mārcal sņāli­ cerupput taikkum to×ilāëi! vi¤¤ā­a mštai ji.ņi.nāyuņu kāru ēņņum to×ilāëi! viõõoëik katir vivaram kaõņa car ci.vi.rāma­um to×ilāëi!-etaŸkum ( paņi ) ja­attokai mikuntālum pacittuyar malintālum paõattokai mikuntēr-mšlum paõam cšrkka muyalvatālum u×aittāltā­ paŸŸākkuŸaiyai o×ikka muņiyum-makkaë ēyntiruntāl nāņņi­ nilaimai mēcamāka muņiyum-etaŸkum ( paņi ) [caīkilit tšva­, 1960] 1.8 š×aikaëi­ všrvai ā.... viųayam o­Ÿu collap pēŸš­ kšëaņi kšëu-uõmai veëiyākum nšram vantatu kšëaņi kšëu ē.... naņantatu ellām tšvaiyillai taëëaņi taëëu-i­i naņakkap pēŸa caīkatiyattā­ collaņi collu ē.... vaŸumaiyillš vāņņamillš vayiŸŸilaņikkum kåņņamillš ā.... vaŸumaiyillš vāņņamillš vayiŸŸilaņikkum kåņņamillš ā.... koņumaiyellām māŸi varutu kšëaņi kšëu kuņicaiyattā­-i­pam kuņicaiyattā­ nāņi varutu kšëaņi kšëu ( viųayam ) nallavar pēla ulakammãtu nariyum ka×ukum ulavum pētu ā.... nallavar pēla ulakammãtu nariyum ka×ukum ulavumpētu nammai i­pam nāņivarumā collaņi collu nimmatiyā-ulakam nimmatiyāka vā×a viņumā collaņi collu naņantatu ellān tšvaiyillai taëëuņi taëëu-i­i naņakkap pēŸa caīkatiyaittā­ collaņi collu šmāttum pērvaiyilš š×aikaëi­ všrvaiyilš ekkāëam pēņuŸa kåņņam-nāņņil ekkāëam pēņuŸa kåņņam-makkaë etirttukiņņā eņukkaõum ēņņam ( viųayam ) [ellērum innāņņu ma­­ar, 1960] 1.9 pakai nãīkum tuõintāl tu­pamillai cērntuviņņāl i­pamillai! (tuõintāl) i­imai kalantuvarum pāņņilš-ma­am etaiyum maŸantuviņum kšņņālš! (tuõintāl) kacakkum vā×vilš,kavalaivarum pētilš i­ikkum kurale×uppa,paŸavaiyuõņu pārilš! tuņikkum itayaīkaëš tāëam-kāŸŸil mitakkum ēcaiyellām kā­am (tuõintāl) ārārēve­Ÿu a­­ai pāņak kaõņu amaitiyilš ku×antai tåīkuvatumuõņu vāņiņum mullai rãīkāra vaõņu varuvatu kaõņu ma­am poīkum matucintum pakaimai nãīkiviņum pāņņālš-perum paciyum tãrntuviņum kšņņālš! (tuõintāl) [o­Ÿupaņņāl uõņu vā×vu, 1960] 1.10 karaiyšŸum pātai tāyillai tantaiyillai takka tuõai yārumillai oyvillāk kavalaiyālš oru va×iyum tē­Ÿavillai ilai illai malarum illai ka­i illai kāyum illai talaiyillā uruvampēlš vā×vum ā­atš ( ilaiyillai ) vitiyš u­všlaiyē itutā­ u­ ācaiyē katiyillā š×ai eīkaë kālam māŸumē? ( vitiyš ) nilavillā vā­ampēlš nãrillā āŸupēlš cilaiyillā kēyilpēlš vãņum ā­atš ( nilavillā ) orunāëil ēyumā irunāëil tãrumē palanāëum tu­pamā­āl uëëam tāīkumē? karaiyšŸum pātai kāõēm kaõõãril ēņamā­ēm muņivillā všta­ai o­Ÿš kaõņa lāpamē? ( ilaiyillai ) [āëukkoru vãņu, 1960] 1.11 nāņu keņņup pēkutu pāņupaņņa kātta nāņu keņņup pēkutu kšņukeņņa kumpalālš-nãīka kšņukeņņa kumpalālš.... ( pāņu ) cåņupaņņa maņamai kåņukaņņi vā×utu måņarkaëi­ talaikaëilš-perum....cåņupaņņa všņikkaiyā­a pala vittaiyaik kaõņu payantu všta­aiyil māņņikkiņum vãõarālš vāņikkaiyāy naņakkum va¤cakac ceyalkaëukku vā×a iņamirukku maõ mšlš-i­­um vā×a iņamirukku maõ mšlš-nām.... ( pāņu ) cåņupaņņa maņamai,kåņukaņņi vā×utu måņarkaëi­ talaikaëilš... [vikramātitta­, 1962] 1.12 o­Ÿupaņņa vā×vu āõ: katirāņum ka×a­iyil catirāņum peõmaõi kalaimšvum a×akālš kavarntāë kaõmaõi mutirāta ceņiyš mullai malark koņiyš peõ: a­pš e­ āruyirš āõa×akš e­­uņa­ te­pāīku paõpāņum tãrāta i­pamš! āõ: šrēņņum vivacāyi erutukaëai šriyilš peõ: nãrāņņum a×akaippāru kaõõālš! āõ: pārāņņa všõņiyavaë pā­aita­ait talaiyil vaittu pakkuvamā vārā pāru pi­­ālš! peõ: tš­āŸu pāyutu ceīkatir cāyutu ā­ālum makkaë vayiŸu kāyutu āõ: mā­š innāņņilš vakaiyā­a māŸutal vantāla­Ÿi štu cãrukaë? iruvarum: u×ava­um ēyāta u×aippumpēl nāmš o­Ÿupaņņa vā×kkaiyil e­Ÿu miruppēm [kaõõi­ maõikaë nāņakattiŸku e×utiya pāņalil māŸŸam ceytu tiraippaņattiŸku eņukkappaņņatu] * * * * uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa nāņņu nalam 2.1 vãra­ nāņņukku oru vãra­!-ce¤cik kēņņaikku atikāra­ anta nāëil āŸkāņu navāpai etirtta rājā tšciīku kataiyai nām colvēm iīku: intap- pāņņaik kšņņāl paramparai nilaimai paëiccup paëiccu­­u teriyum, všņņu pãraīki kåņņattil pāyntu veņņiyava­ katai viparam puriyum...( nāņņukku ) tuëëip pāyum kutirai o­Ÿu ņillit turaiyiņam iruntatu, kollic cāral koīku pakkiri collip paricāyt tantatu uëëat tuõivāy cavāri ceyya ellāp paņaiyum pāyntatu uŸuti koõņavar varuka varukave­a ēlai eīkumš paŸantatu (nāņņukku) antap pšccaik kātilš kšņņā­ tšraõi makārājā ņillikkup pē­ā­ kutiraiyaip pārttā­ tšraõi makārājā ava­ tikaittup pē­atāl ciŸaiyil taëëi­ā­ ņillikku makārājā tšraõi ciīkai ņillic ciŸaiyil taëëiya maŸuvāram ciīkak ku×antaiyai 㭟uviņņatu ce¤cit tirunakaram, ce¤cit tirunakaram ciīkak ku×antaiyai 㭟uviņņatu ce¤cit tirunakaram....! (nāņņukku) uŸaiyilirukkum pērvāë pēlš aŸaiyiliruntā­ tšciīku! ulaka va×akkam uõarum varaikkum maņiyil vaëarntā­ tšciīku!-tāy maņiyil vaëarntā­ tšciīku! ciŸaiyilirukkum tšraõi ma­­a­ cštiyaŸintā­ tšciīku! puraviyaņakkak karuti vaņakkš pulipēl pāyntā­ tšciīku! appa­ai viraņņiya aticayak kutiraiyai aīkš kaõņā­š! a¤cāmalšŸi cavāri ceytu arumpuka× koõņā­š....! (nāņņukku) vaca­am: takappa­ai mãņņa tšciīku rājāvukku tirumaõam naņantatu. appētu ņilli pātuųā ārkkāņu navāpai viņņu kappam kšņkac co­­ā­.ataik kšņņatum tšciīku rāja­ e­­a co­­ā­ teriyumā? ceppuk kācukkåņa ce¤ci nāņņā­-vaņa cãmaikku kaņņiņa māņņā­-ņilli cšvaņikkut ti­am kāvaņi tåkkuvē­-ava­ teri¤cum eppaņik kšņņā­ ippuvi makkaë iruppatellām-ava­ appa­ vãņņu nilamē?-intak kuppaik kåëaīkaëi­ tappuc ceyalkaëai oppuk koëëa všõumē-nā­ kappam kaņņa všõumē? (nāņņukku) ku­Ÿu nikar tšciīku kaõņapaņi šci­ā­ taõņalukku vantava­ talaiteŸikka ēņi­ā­, a­Ÿu navāpu cš­ai atta­aiyum kåņņi­ā­, a×aku ce¤ci nakarai nēkki ā­ai kutirai ēņņi­ā­. antak kāņciyaik kaõõālš kaõņā­ rājā tšciīku! akamatu poīki mukamatukā­ai a×aittuvaracco­­ā­ vaca­am: appētu mukamatukā­ e­­a ceytu koõņirukkiŸā­. āruyirt tē×a­ mukamatukā­ kalyāõa kēlattilirukkiŸā­. maõa makaëiņam mukamatukā­ viņai kšņkum kaņņam kāõka. vantatu vantatu ēlai vāëum talaikaëum cantikkum všëai! vantatu vantatu ēlai vā×kkai toņaīkiņum všëai-e­ vārttaiyaik kšëuīkaë pēkalām nāëai vā×kkai toņaīkiņum všëai mā­am peritu uyir ciŸitu-itu va×i va×i vanta va×akkamaņi mā­am peritu uyir ciŸitu-itu va×i va×i vanta va×akkamaņi-itil māŸŸam naņantāl e­ mārpi­ utiram-nam maõõai maõappatum uõmaiyaņi-e­ vaõõakkiëiyš viņai koņaņi(vantatu) nāëai veŸŸiyil tirumaõam i­Ÿšl naņappatu všŸe­Ÿš nãlavšõiyil šŸippāyntā­ ne¤cil uŸuti koõņš vãra­vantataik kaõõālš kaõņā­ rājātšciīku! veŸŸivantatāy eõõi maki×ntā­ rājātšciīku! pārācārik kutirai nãla všõik kutirai pakkam pakkam vantu ni­Ÿa­a ciīka šŸupēl iruvar šŸiyamarntatum etirippaņai nēkkic ce­Ÿa­a aõi vakutta paņai atirutu-aīku ka­amikutta yā­ai kataŸutu! ārkkāņņā­ ne¤cam pataŸutu-ava­ a×aittu vantēr talai utirutu ēr kåņņam pala kåŸāyc citaŸutu-cilar uņampum kālum cšrntu otaŸutu aņipaņņu,oņipaņņu,mitipaņņu,aŸupaņņu taraimuņņa lā­avarkaë etta­aiyē-talai uņaipaņņuk kuņal koņņi paņai viņņut teŸipaņņu naņaikaņņit tuõintavar etta­aiyē! ciīkam mukamatu ciīkam eīkum cennãr āņi varukaiyilš ceppuc cilainakar tšciīku kaivāë tãppoŸi kakkic cu×alaiyilš cekkā vā­amā påmiyā ve­Ÿu cintikka vaikkum všëaiyilš tãra­ mukamatu kuõņaņipaņņu vã×ntatait tšciīku kaõņā­š veŸŸiyi­arukil kaiyoņintatu pēl mš­i tuņittu ni­Ÿā­š ta­itta­i matattil piŸanta namatu carittiramš oru putumaiyaņā! iõainta namkurali­ oŸŸumai mu×akkam e­Ÿumš a×iyāta perumaiyaņā! taīkat tåõo­Ÿu kuīkumac cšŸŸil cāyntatē ve­Ÿu a×utā­š....! namkulappeyarai nāņņi viraivilš nā­um varukiŸš­ e­Ÿā­š cuŸŸiya cš­ai aņaīkalum ve­Ÿā­ cåra­ navāpum ēņi oëintā­ katti eņuttš na­Ÿi mo×intā­ veŸŸi veŸŸiye­a viõõileŸintā­! peŸŸa påmiyai vaõaīki nimirtti­ā­ perum paņaivāëai mārpilšnti­ā­ vaŸŸāp puka×ē­ ce¤ciyi­ talaiva­ maņintatai yaŸintāë mātu rāõiyum tirumaõamāki oru kaõamākilum tirumukam kāõātiruntãrš tiraiyil maŸaintatum karanta­il muttam cintiyatēņu pirintãrš! perumpaņai ve­Ÿu tirumpuvš­e­Ÿu iņumtaņai kaņantu ce­Ÿãrš! tiŸampaņa ni­Ÿu varum pakaiko­Ÿu kaëanta­il amaiti koõņãrš-e­Ÿu ciranta­aimēti a×utāëš tiyāka vãra­ait to×utāëš naņanta katai itu meyyilš-uņa­ rāõiyum vi×untāl tãyilš! (nāņņukku) [raīkē­ rātā,1955] 2.2 pērukku aņiyārkaë uëëattil kuņikoëëum tšvataiyš! ātarikka všõumš-e­ jakkā tšvi aņaīkāta pšrkaëaiyum ālaivāyk karumpu pēla āņņivaikkum ampikai nãyš-e­ jakkā tšvi ātarikka všõumš kākam paŸakkāta tšcamellām kattiyāl veņņuvš­ pātar veëëai!-ayyā karuvaŸuttava­ pātar veëëai pātar veëëaiye­Ÿa pšraik kšņņāl pattumāta karppam paŸantuviņum! ilaīkai tšcattiŸku intirajittu pā¤cāla nāņņiŸku pātar veëëai! pā¤cālaī kuŸicciyi­ pa¤cavarõakkiëi vantš­š nā­um vantš­š pa¤capāõa­ tuyar mi¤cum råpavati va¤ciya¤ciņum ko¤cum kiëimo×i pātac cilampuk ko¤ci patti­iyāl va¤ci vantš­š- nā­um vantš­š! pātar: pērukku pēŸšõņi pātar veëëai pēka viņaitāņi veëëaiyammā! veë: pēkātš pēkātš e­ kaõavā pollāta coppa­am kaõņati­āl pātar: kaõņa ka­avataic collāviņņāl kattiyāl veņņiņuvš­ pātar veëëai veë: pi¤cu malarumš cēmpak kaõņš­ pi¤ciņņa vā×aiyum cākak kaõņš­ pātar: pi¤ciņņa vā×aiyum cākak kaõņāl pi­vāīkš­ caõņaiyil pātar veëëai! veë: åmatturai māmā kaņņapommu årai viņņēņak ka­avu kaõņš­ pātar: årai viņņēņak ka­avu kaõņāl åkkattuņa­ caõņai ceyvš­aņi! šŸiyuņ kārntēr kutiraiyi­ mšl i×uttup piņittār kaņivāëattai vaiyāëi yēņutaī kāņņuva×i vāri eŸiyutām pškkutirai! oņņa raīkāņu oņaīkāņu ēņivarukutām pškkutirai! cillāņaŸkāņu ceņikkāņu ciņņāp paŸakkutām pškkutirai! kālil akappaņņa kaŸkaëellām piŸaõņu ēņutām mu­­ālš! ēņņap piņārattu pātai va×i ēņi varukutām pa¤cavarõam kokkup paŸantatupēl kutirai kēņņaiyai viņņumš kaõņu koõņu kutiraiyai viņņumš tā­iŸaīki­ā­ kēņaiyiņi pē­Ÿa pātar veëëai! [kulateyvam,1956] 2.3 potu vā×vu! tåīkātu!kaõ tåīkātu! iruë cå×um ulakil potuvā×vu tē­Ÿumvarai tåīkātu; kaõ tåīkātu! (tåīkātu) všīkaivāņa nari mš­maiyāvatum, všīkaivāņa nari mš­maiyāvatum, vãrarmarapu tā×vatum nãīkumvarai tåīkātu; kaõ tåīkātu! āti nãti muŸai āņci ceyyavš a­pu ma×ai peyyavš cēti iŸaiyaruë āŸupāyavš pštam maŸaintu uyyavš, kāõumvarai tåīkātu; kaõ tåīkātu iruë cå×nta ulakil potuvā×vu tē­Ÿumvarai tåīkātu; kaõ tåīkātu! [kaŸpukkaraci,1957] 2.4 ceyal vãrar! varum pakaivar paņaikaõņu mārtaņņik kaëam pukum makkaëaip peŸŸēr vā×ka! maõaīkoõņa tuõaivarkku viņaitantu všltanta maŸakkulap peõkaë vā×ka! uraīkoõņu pērāņi utirattil nãrāņi aŸaīkātta uëëam vā×ka! tiŸamā­a puka×koõņa tiņamā­a tēëkaëum ceyal vãrar marapu vā×ka! [ampikāpati,1957] 2.5 nāīkaë piŸanta nāņu āõ: tuëëi varap pēŸš­ curuë curuëāy pāņņukaëai aëëi viņap pēkiŸš­ ayyā e¤cāmikaëš-intap tiraiyaik ko¤cam tåkkiņuīkē tami×nāņu iruvar: nāīka poŸanta tami× nāņu-itu nālu mo×ikaëi­ tāy vãņu! ēīki vaëarum kalaiyait talaiyilš tāīki vaëarum tirunāņu! (nāīka) peõ: maturat tami× va×intu utirattoņu kalantu ma­atil tuõivukoõņu vā×ntavar-cakti vaëarakkalai payi­Ÿu tšrntavar āõ: a­Ÿu- etirippaņai ye×untu pataŸimikac ci­antu imayaccarivil vanta pētilš-veŸŸi emakke­Ÿš mu×aīkiŸŸu kātilš!-itu (nāīka) āntira nāņu iruvar: eīkaë nāņuāntira nāņu-vicāla āntiranāņu enta nāņum itaŸkillai ãņu! peõ: poīkum kiruųõā nati ēņum nāņu āõ: pēkam m孟um tavaŸāta nāņu (eī) peõ: eīkaë po×ilum tē­Ÿuvaëar kåņu āõ: e­Ÿum nã itaip pēŸŸik koõņāņu (eī) peõ: kãrtta­ai kavitaikaë āyiram vaëar nāņu (eī) āõ: itai-nšrttiyuņa­ irukai kåppi vā×ttuvamš(eī) ka­­aņa nāņu peõ: taīkam viëaiyum påmi eīkaë ka­­aņa påmi kāvšri āŸu pāyum kāņņil yā­aikaë mšyum cāmuõņi cakti mšvum tavaŸāta pakti vā×um (taīkam) malaiyāëa nāņu iruvar: eīkaë malaiyāëam puka×veku nãëam vaŸŸā vaëaīkaë ata­ aņaiyāëam peõ: alaiyāņum kaņal viëaiyāņum āõ: akkam pakkam kokkukaëum vaņņamiņņup paŸakkum (eīkaë) peõ: pākkumarattilš pāëai cirikkum-paccai paņņāņaipēl katali ilai virikkum āõ: tškku maraīkaë viõõai iņikkum-i­­um cittiraic cēlaiyellām kaõõaippaŸikkum a×akuk kuyilkaë vantu pāņikkiņum-te­­aiyai miëakukkoņi paņarntu måņikkiņum peõ: cilucilukkum aruvi ēņikkiņum-mayil ciŸakai viriccikiņņu āņikkiņum āõ: tš­irukkum peõ: påvirukkum peõ: mā­irukkum āõ: va­amirukkum iruvar: ceīka­ikaëumirukkum ti­Ÿāl miku i­ikkum (eīkaë) [tirumaõam,1958] 2.6 nãti tavikkutu oruva­: måëai neŸa¤cavaīka kālam teri¤cavaīka måttavaīka paņiccavaīka vā×ki­Ÿa nāņu!-itu maŸŸava­: måccut tiõaŸutuīka muëiyum pituīkutuīka pāttukkuīka kšņņukkuīka ja­aīkaë paņumpāņu!-itu oruva­: nelamai ippaņi irukkutu nãti keņantu tavikkutu koņumai mšlš koņumai vaëarntu nerukkutu - atu arumaiyā­a poŸumaiyaittā­ keņukkutu - år (nelamai) maŸŸava­: pātai māŸi naņakkutu, pā¤cupā¤cu moŸaikkutu pa×amaiyā­a perumaikaëaik koŸaikkutu-nalla pa×akkamellām pa¤cu pa¤cāp paŸakkutu - årp (nelamai) oruva­: e­­a iruntālum ma­uca­ ippaņi āņak kåņātu maŸŸava­: etukkum oru muņivirukkutu atikanāëu āņātu oruva­: š×aikaëai aņiccup paŸikkum eõõam uņampuk kākātu maŸŸava­: kālam ko¤cam tirumpuccu­­ā kava­ikkāmep pēkātu-år (nelamai) oruva­: a­pu vaëarnta kēņņaikuëëš akantai pukuntu kalaikkutu maŸŸava­: varampu mãŸi valutta kaikaë makkaë ka×uttai nerikkutu oruva­: viruppam pēla narikaë cšrntu všņņaiyāņik kuvikkutu maŸŸava­: veŸināykku urimai vantu vãņņukāra­aik kaņikkutu-år (nelamai) [uttama puttira­,1958] 2.7 kaõ tåīkumē? eīkš uõmai e­ nāņš š­ē mau­am col nāņš mšlā­a celvam vãõākalāmē? vã×āmal mãëāyē! (eīkš) mãŸivarum kural kšëāyē veŸŸi varum vškam pārāyē pārāëat takuntavaë u­ makaëē pātakam purintiņum poy makaëē tāy vā×nta vãņum cākāta pšrum tā×ntālu­ kaõ tāīkumē (eīkš) kālamu­­aik kuŸai kåŸātē kāviyaīkaë yāvum šcātē vāë vãram cå×cciyai vā×ttiņumē pēliyaip poymaiyaip pēŸŸiņumē tāy vā×nta vãņum cākāta pšrum tā×ntālu­ kaõ tåīkumē....? [iratti­apuri iëavaraci,1959] 2.8 vaëëal va×i aņiyārkku aņiyārāy atta­aiyum kaŸŸavarāyp periyavarāyc ci­­avarāyp pšcuki­Ÿa uttamarš! muņikaë naraittālum måëai naraikkāmal mu­­šŸi vantavarš-aiyā-uīkaë po­mš­i vā×iyavš! a­pum aŸivum ācaiyum neŸai¤ca aiyā vā×ka!vā×ka! ampatu varuųam ivaraic cumanta a­­ai påmi vā×ka! (a­pum) ci­­ak ku×antaiyaippēlš tuëëi viëaiyāņum kuõam vā×ka!-aiyā kuõam vā×ka!-oru ti­ai aëavukåņa cuyanalamillāta ma­am vā×ka-aiyā ma­am vā×ka! (a­pum) kācu paõaīkaëai kaitikaëākkiya kai vā×ka!-aiyā kai vā×ka! kālan teri¤cu atai viņutalai ceyta pai vā×ka!-aiyā pai vā×ka! aëavukku mãŸi cšrttu vaippatāl āpattu varume­Ÿš aëëi aëëiyš va×aīkuki­Ÿārivar vaëëal va×i ni­Ÿš-imaya malaiyum ivarum o­Ÿš! (a­pum) [āëukkoru vãņu,1960] 2.9 vãrac ceyal ta¤came­Ÿu vantavarait tāypēl ātarittu va¤cakari­ ceyalkaëukku vāë mu­aiyil tãrppaëittu a¤cāta ne¤cil a­pukku iņam koņuttu aŸaī kākkum makkaëiņam pārtta vintaiyaic collaņņumā? aticayam pārttš­ maõõilš-atu appaņiyš nikkutu eīkaõõilš-nā­ aticayam pārttš­ maõõilš-atu appaņiyš nikkutu eīkaõõilš måõupakkamum kaņal tālāņņutu-ta­ mā­amuëëa makkaëaip pārāņņutu vā­uyarum malaiyil aruvi perukiyš vantuvantu nilattai nãrāņņutu-pala vaëamperuki maŸavar pšrnāņņutu (ati) malaiyaic cetukkivacca cilaiyirukku-atil ma­aīkavarum a×akuk kalaiyirukku, mā­irukku vaõõa mayilirukkuc centš­irukku vãrac ceyalirukku (ati) aīkš- canta­a marakkiëaiyum tami×kkaņalum-ta×uvi cantamicaittut te­Ÿal tava×ntu varum centā×ai malartoņņu maõamcumantu varum iīkš- taīkiņa ni×alumillai poīkiņak kaņalumillai-caŸŸu nšraīkåņa veyil maŸaivatillai nammai ta×uviņat te­Ÿaletum varuvatillai. [kalaiyaraci,1965] 2.10 ku×i paŸikkutu všrilš! oŸŸumaiyil ēīkini­Ÿa caktiyālš-makkaë uëëamellām poīkutaņā veëëampēlš veŸŸiye­um mšņaiyilš a­pukkāëai.... vãranaņai pēņutaņā intavšëai.... a­pirukkutu aŸivirukkutu paõpirukkutu pārilš...atai a×ikka eõõit tiruņņu narikaë ku×ipaŸikkutu všrilš... oruvar: māmaŸavar va×iyil piŸantu ciŸantu makāvãra­ e­a viëaīkuvš­ maŸŸavar: vāëum tiņamuņaiya tēëum tuõaiyirukka yārkkum ulakil a¤ciņš­ iruvar: eõ ticaikaëum kaõņu naņuīka ve­Ÿu vākai cåņuvēm aŸivilš kalai¤arāy tiŸa­ilš tãrarāy nāņum šņum emaippāņa tollulakam uëëavarai vaëarpuka× aņaivēm kåņņam: itu vãrar piŸanta maõõu -itil nāmellām oõõu cakka: aņa āttš nãīka perum vãrarkaëtā­-uīkaëaip pārttš etiri ēņippēyiņuvā­ kåņņam: a­pirukkutu aŸivirukkutu paõpirukkutu pārilš-atai a×ikka eõõit tiruņņu narikaë ku×ipaŸikkutu všrilš... oruvar: veņņumkår vāëi­aik kāņņiņuvš­-nāņņil všta­ai ceyvērai vāņņiņuvš­ maŸŸavar: entanāņum itaŸkãņillai e­Ÿš-e­ conta nāņņaic corkka mākkiņuvš­ iruvar: kaŸŸavar ne¤cak karutti­ilš o­Ÿi oŸŸumai koõņula kāõņiņuvēm veņņum kårvāëi­aik kāņņiņuvēm-nāņņil všta­ai ceyvērai vāņņiņuvēm kåņņam: itu vãrar piŸanta maõõu-itil nāmellērum oõõu cakka: aņa āttš nãīka perum vãrarkaëtā­-uīkaëaip pārttš etiri ēņippēyiņuvā­ kåņņam: a­pirukkutu aŸivirukkutu paõpirukkutu pārilš-atai a×ikka eõõit tiruņņu narikaë ku×ipaŸikkutu všrilš. [marmavãra­,1958] 2.11 u×aittu mu­­šŸu paiya­kaë: ēroõõu oõõu ãroõõu reõņu måvoõõu måõu nāloõõu nālu vāttiyār: ēroõõu oõõu uëëa teyvam oõõu ãroõõu reõņu āõ peõ jāti reõņu måvoõõu måõu muttut tami× måõu nāloõõu nālu na­­ilam nālu uëëa teyvam oõõu āõ peõ jāti reõņu muttut tami× måõu na­­ilam nālu paiya­: a¤coõ a¤cu vāttiyār: a¤cuvataŸku a¤cu paiya­: āŸoõ āŸu vāttiyār: nallaŸivukaë āŸu paiya­: š×oõ š×u vāttiyār: icaikkulaīkaë š×u peõ ku×antai: sarikamapatanisā paiya­: š×oõ š×u vāttiyār: icaik kulaīkaë š×u paiya­: eņņoõ eņņu vāttiyār: eņņum varai eņņu paiya­: o­patoõ o­patu vāttiyār: uyar maõikaë o­patu paiya­: pattoõ pattu vāttiyār: pāņalkaë pattu lālalla lālalla lālalallā lālalla lālalla lālalallā vāttiyār: u­­aiyeõõippāru u×aittu mu­­šŸu uõmaiyaik kåŸu cemmai va×i cšru peõ ku×antai: u­­ai yeõõippāru u×aittu mu­­šŸu uõmaiyaik kåŸu cemmai va×i cšru vāttiyār: a­pukku vaõaīku aŸinta pi­ iõaīku paõpuņa­ viëaīku pacittavark kiraīku paiya­: a­pukku vaõaīku aŸintapi­ iõaīku paõpuņa­ viëaīku pacittavark kiraīku lālalla lālalla lālalallā lālalla lālalla lālalallā vāttiyār: pštaīkaë tãrttu perumaiyai uyarttu nãtiyaik kāttu nšrmaiyaik kāņņu peõ ku×antai: nšrmaiyaik kāņņu po­ mo×i kšņņu poymaiyai māŸŸu poŸuppukaë šŸŸu potup paõiyāŸŸu vāttiyār: tirukkuŸaë nålai ciŸanta muppālai karuttuņa­ kālai paņippatu­ všlai lālalla lālalla lālalallā lālalla lālalla lālalallā [maka­š kšë,1965] 2.12 āmām cāmi ācāmikaë āõ: āŸaŸivil ēraŸivu avuņņu-cilarukku āŸaŸivil ēraŸivu avuņņu-irukkum aintaŸivum nilaikkumu­­ā atuvuīkåņa ņavuņņu (āŸaŸivil) aņakkamillā peõkaë cilar naņakkum eņakkum naņaiyilum ātikāla paõpaik kāņņip paŸakka viņum uņaiyilum (āŸaŸivil) ta­rškai teriyāta poyrškaik kārariņam kairškaip pārkkavarum muŸaiyilum ava­ kaõņatu pēl colluvatai nampiviņum vakaiyilum šmāŸum ma­attilum āmā¤cāmi karuttilum enta nāëum tiruntāta måņatta­attilum cēmpšŸi cukattilum tuņai naņuīkum kuõattilum conta nilaiyai maŸantu tiriyum ã­ap pšccilum cintikkāta iņaīkaëilum teõņac cēttu maņaīkaëilum (āŸaŸivil) [maka­š kšë, 1965] 2.14 vampu vaëarkkum kumpal peõ: maņņamā­a pšccu-ta­ vāëaik keņukkutuīka-atu veņņitta­amāk kškkiŸavaīka kātaiyum keņukkutuīka (maņņa) āõ: maņņamā­a pšccu... iruvarum: maņņamā­a pšccu... cantilum pontilum vātam-atāl talaivali maruntukku lāpam-anta jāņaiyilš cila kšņikaë ceyvatu caņņaiyi­ paikaëaik keņukkutuīka kumpal cšrttu vampu vaëarttu kuņumpattaik kalakkutuīka-peruī ku×appamākkiyš caõņaikaë måņņi po×appaiyum keņukkutuīka puraëiyum vatantiyum måņņi-oru poyyai nåŸākak kaņņi-karum påtame­Ÿum ciŸu pšykaëe­Ÿum-pala pātaiyum åraiyum keņukkutuīka (maņņa) aŸaiyil vaëarntu veëiyil paŸantu avatip paņuttutuīka-årai avatip paņuttutuīka-atu araciyal varaikkum nākkai nãņņiyš amaitiyaik keņukkutuīka pā×um poyye­Ÿu kāņņi-uņal māyak kåņe­Ÿu kåņņi-uyar vā­attilš paralēkattaip pāre­ ma­ataiyum aŸivaiyum keņukkutuīka (maņņa) maņņamā­a pšccu-ta­ vāyaik keņukkutuīka-atu veņņitta­amāk kškkiŸavaīka kātaiyum keņukkutuīka āõ: etu? peõ: maņņamā­a pšccu [maka­š kšë,1965] 2.15 kalaintu viņum kālam āõ : maõavaŸaiyil cšrttu vaittu vā×tturaikkum ēr kālam makkaëaip peŸŸu maki×avaikkum ēr kālam ma­atilš pācaīkaë vaëarntu maŸaintapi­­š ka­avukaõņu vi×ippatupēl kalaittuviņum ēr kālam kālam....kālam cåtāņņam āņum kālam-pala māŸāņņam ceytu pēkum vātāņi e­­a lāpam-tuyar malintērkku etuniyāyam (cåtāņņam) peõ : cåtāņņam āņum kālam-pala māŸāņņam ceytu pēkum vātāņi e­­a lāpam-tuyar malintērkku štu niyāyam (cåtāņņam) pšrācai kāņņi mayakkum-iõai piriyāta a­paip pirikkum peõ : māŸāta i­pam pēlš-vantu maŸaintēņum maõ mšlš āõ : i­i vātāņi e­­a lāpam-tuyar malintērkku štu niyāyam cåtāņņam āņum kālam-pala māŸāņņam ceytu pēkum āõ : makkaë všõņum; celvam všõņum-e­a maŸavāmal uëëam tåõņum makkaë všõņum celvam všõņum-e­a maŸavāmal uëëam tåõņum mantaiyāka yāvum kåņum cantai māņu pēlš ēņum-i­i vātāņi e­­a lāpam-unta­ nilai kāõa štu nšram (cåtāņņam) peõ : vātāņi e­­a lāpam-tuyar malintērkku štu niyāyam āõ : cåtāņņam āņum kālam-pala māŸāņņam ceytu pēkum. [maka­š kšë,1965] uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 3. iyaŸkai 3.1 pēņņi všõņām rējā : ē....malliyakkā malli : šõņi, rējā akkā rējā : malliyakkā malliyakkā eīkaņi pēŸš? ko¤cam collaņiyakkā etukku ippaņi kulukki naņakkiŸš? malli : nā­-maõavaŸaiyaic ciīkāriccu vāca­aiyai aëëit teëiccu vāravaīka ellēraiyum mayakkap pēŸš­ maõappoõõu kåntalilš maõakkap pēŸš­ rējā : nã-maõappoõõu talaiyil maņņum maõakkappēŸš, nā­-māppiëëai ka×uttaccutti toīkap pēŸš­ nã-vāca­aiyaik koņuttuppiņņu vataīkap pēŸš, nā­ vāravaīka kaiyil ellām kuluīkap pēŸš­-aņi tanta­attā­a tanta­attā­a carakkitu tā­ā? - u­ tarattukkum uņal neŸattukkum nā­ koŸa¤cu pē­š­ā? malli : kaëëamillā ma­acuk ke­­ai uvamai colvāīka - perum kavi¤arellām kāviyattil iņam koņuppāīka, kāttaņiccā pētum e­­aik kāõattuņippāīka - ē­­ai kaõņākkåņa muëëe ne­accu muka¤cuëippāīka - aņi tanta­attā­a tanta­attā­a carakkitu tā­ā? - u­ tarattukkum uëëakuõattukkum nā­ koŸa¤cu pē­š­ā? rējā : nã - malarumu­­š vantu kaņaikku mali¤cu pēŸava! malli : nã - ularumu­­š toņņākkåņa utirntu pēŸava! rējā : nã - vaëarum pētš kompait tšņippuņiccava! malli : atukku vakaiyillāme ta­iccu ni­­u!-aņi tanta­attā­a tanta­attā­a carakkitu tā­ā? - u­ tarattukkum uëëakuõattukkum nā­ koŸa¤cu pē­š­ā? (tāmarai varutal) taīkacci taīkacci tāmarait taīkacci eīkaëukkuëëš evatā­ ciŸantava eņuttuc collu taīkacci? tāmarai : malaruvatellām ularuvatuõņu maŸantuņa všõām akkacci! akkacci! - cila ma­itaraip pēla vampukaë pšci pirintiņa všõām akkacci! akkacci! tāmarai : ulakil ciŸantatu e­­a? malli : a­pu uëëavar ceytiņum tā­am tāmarai : anta tā­attil ciŸantatu e­­a? rējā : nalla ta­mai vaëarkkum nitā­am tāmarai : atilum ciŸantatu e­­a? malli : pala ahimcā mårttikaë ārāyntu co­­a ulaka camātā­am! tāmarai : atai nām uõarntu naņakka všõum ellērum-o­Ÿāy irukkavšõum!-appētutā­ ulavum camātā­am-eīkum nilavum camātā­am! måvarum : atai nām uõarntu naņantiņuvēm ellērum o­Ÿāy iruntiņuvēm! [makkaëaip peŸŸa makarāci,1957] 3.2 iruë vilakum viëakku vā vā veõõilavš-vā iruë maŸaintēņap piŸantāye­ viruntāëiyš! maīkai ma­atilš malintiņum ka­avil paīku koõņutavum pāŸkuņamš! (vā vā) kumutam vāy tiŸantu kuluīkum všëai kulaviyuņa­ oëita­il kuëikkum všëai amutā­a nilakaõņu karumškam pukuntāl atainā­um cakiyš­š! kalai veëëamš! kalaiveëëamš! (vā vā) nāëai e­ kaõkaë vi×ittiruntālunta­ nakai mukam maki×ntiņa naŸceyti colluvš­š nampi­š­ u­ata­paiyš nalam poīka vā (vā vā) [caupākkiyavati,1957] 3.3 taņņi e×uppiņum cšvalš peõ : kokkarak kokkarakkē cšvalš! kontaëikkum ne¤cilš, koõņirukkum a­pilš, akkaŸai kāņņi­āt tšvalš āõ : kuppaiyaik kiëaŸiviņum kē×iyš koõņirukkum a­pilš, reõņum uõņu e­Ÿu nã kaõņatum illaiyē vā×vilš! kokkarakkē kokkarakkē kokkarakkē-kē-kē! peõ : kālam nšram aŸintu ulakai taņņi e×uppiņum cšvalš! kāttiruppavaraik kotti viraņņiņum kāraõam e­­a cšvalš? āõ : kottavumillai viraņņavumillai kuŸŸam štum naņantiņavillai koõņa ni­aivukaë kulaintu pē­api­ i­pam štu kē×iyš?-anta eõõam tavaŸu kē×iyš kokkarakkē kokkarakkē kokkarakkē-kē-kē! peõ : nāņņukku maņņum pēta­ai colli nampiya peõõi­ nilaiyai aŸiyā ¤ā­iyai nãyum pāru-itu ¤āyantā­ā kšëu? āõ : nampiyiruppatum naņpai vaëarppatum a­pu-mey a­pu! anta a­pi­ karuttai vitavitamāka arttam ceyvatu vampu kokkarakkē kokkarakkē kokkarakkē-kē-kē! [patipakti,1958] 3.4 ma­ita­aik kšliceyyum paŸavai peõkaë : kākkāykkum kākkāykkum kalyāõamām kā­ak karuīkuyilu kaccšriyām! āõkaë : kaõņa kaõņa pakkamellām a×aippukaëām kālam teri¤cukkiņa kuŸippukaëām (kāk) peõkaë : vãņņukku vãņu viruntukaëām villu vaõņik kåõņumšlš årvalamām āõkaë : pa×aīkaëum vitaikaëum paricukaëām-ata­ paramparai mo×iyilš vā×ttukaëām! ellērum: kākkāykkum kākkāykkum kalyāõamām kā­ak karuīkuyilu kaccšriyām! peõkaë : oŸŸumaiyillāta ma­itaraippēl-atu oõõaioõõu kottikiņņu ēņalaiyām! āõkaë : uyarvu tā×vu e­Ÿu pštam pšcikkiņņu otuīki vā×a iņam tšņalaiyām otukki vā×a iņam tšņalaiyām! (kāk) peõkaë : atikamākac cšttukiņņu allum pakalum pāttukkiņņu iruppavaīka pēlš naņakkalaiyām! āõkaë : nalla itayattai māttikiņņu ãyātava­ pēla katavaittā­ cāttikiņņuc cāppiņalaiyām! peõkaë : varicai tavaŸāmš kuntikkiņņutām vantatukkellām iņam tantikkiņņu tām! āõkaë : ma­ita­aik kšli paõõik kiņņutām-ava­ vā×kkaiyil kēõalai eõõikkiņņutām! ellērum: kākkāykkum kākkāykkum kalyāõamām! kā­ak karuīkuyilu kaccšriyām [piëëaikka­iyamutu,1958] 3.5 āõavak kuraīku! āņu mayilš nã āņu mayilš ā­anta naņa­am āņumayilš! (āņu mayilš) pāņu kuyilš icai pāņu kuyilš a­pu vā×a i­pam cå×a akamatil amaiti peruki nilaipeŸavš! (āņu mayilš) āņātš nãyum āņātš-vãõ āõavak kuraīkš āņātš pēņātš cattam pēņātš-koņum pārvai āntaiyš pēņātš! vāņātš mukam vāņātš vaõõa malarš vāņātš! va×akkamā­a påcai muņiyumu­­š maŸantum ita×ai måņātš! (vāņātš) ēņātš mā­š ēņātš-nã ēņum va×i tavaŸi ēņātš! všņa­ valaiyilum ciīkatti­ vāyilum viruntāy vi×untu viņātš! (ēņātš) [iratti­apuri iëavaraci,1959] 3.6 nallataik keņuppavar vā vā cåriya­š ma­itar nilaiyai teri¤cukka va¤cakar atikam uõņu nēkkam pāttu naņantukka! (vā vā) tåīkikkiņanta uyirkaëellām tuëëi e×untiņum kālaiyilš cērntu kiņanta kaikaëellām tuõintiņum pala všëaiyilš ulakattai ni­aiccālš uņampu naņuīkutu årukeņņa kšņņaip pārttu nãti patuīkutu! uruvaīkaë ma­itarpēla ēņi alaiyutu uëëattilš eõõamellām na¤cā viëaiyutu (vā vā) nāņu mu­­šŸa palar nallatoõņu ceyvatuõņu nallataik keņukkac cilar nāca všlaiyum ceyvatuõņu ēņeņuttālum cilar oŸŸumaiyāy iruppatillai-inta uõmaiyai terintum-nã oruvaraiyum veŸuppatillai! (vā vā) [pāõņittšva­,1959] 3.7 ēņum nãri­ caīkãtam calacala rākattilš ņammu ņummu tāëattilš cattaīkaë pēņuvatš­ kaīkaiyakkā....nã caīkãtam kattukkoõņatum eīkšyakkā? (calacala) āttukkuëëš nā­irukka akkaraiyil ma­amirukka alaimšlš avai e×untu āëai vantu taëëiņutš nšrattilš pēkaõum nãõņa katai pšcaõum ā×attaiyum tāõņiyš a­pu mukattaip pārkkaõum (cala cala) paccai malaic cāralilš pa­iyuŸaīkum pāŸaiyilš paņai pēlš paŸavaiyellām paŸantuvantu kåņutš! mã­um mã­um mšyutš všņikkaiyāyp pāyutš ā­antamāyk kaõkaëum avarai nāņip pēkutš (cala cala) [o­Ÿupaņņāl uõņu vā×vu,1960] 3.8 itayattai tiruņiyavaë e­­arumaik kātalikku veõõilāvš-nã iëaiyavaëā måttavaëā veõõilāvš (e­) kaõvi×ikkum tārakaikaë veõõilāvš-u­­aik kāvalkākkum tē×iyarē veõõilāvš (kaõ) ka­­attil kāyame­­a veõõilāvš-u­ kātala­tā­ kiëëiyatē veõõilāvš (e­) kaëëamillā e­­itayam veõõilāvš-oru kaëëiyiņam irukkutuņi veõõilāvš-anta vallita­ai nãyaŸivāy veõõilāvš-atai vāīki vantu tantuviņu veõõilāvš! (e­) ke¤ci­āl taramāņņāë veõõilāvš.... ko¤ci­āl taramāņņāë veõõilāvš-nã kšņkāmal paŸittuviņu veõõilāvš a¤ciņat tšvaiyillai veõõilāvš-itu avaë tanta pāņamaņi veõõilāvš-itu (avaë) e­­arumaik kātalikku veõõilāvš-nã iëaiyavaëā måttavaëā veõõilāvš iëaiyavaëā måttavaëā veõõilāvš e­­arumaik kātalikku veõõilāvš! [ellērum innāņņu ma­­ar,1960] 3.9 a­al vãcum nilavu ācai koõņa ne¤ciraõņu pšcuki­Ÿapētu āņāta cilaikaëum āņātē? ā­anta kãtaīkaë pāņātē? āņalukkum pāņalukkum åtumku×al yā×i­ukkum ātāramā­atu kā­am åņalukkum kātalukkum uõmaia­puk kåņalukkum ukantatu vālipa kālam vaõņulāvummalarc cēlaiyilš-te­Ÿal vantulāvuki­Ÿa všëaiyilš-kāëaik ka­Ÿupēl uruvam koõņaāë oruva­ ni­Ÿu pēņņa oru pārvaiyilš-e­­aik ko­Ÿu viņņā­aņi māmayilš! itaiyum ataiyum kaõņu matiyum mayakkaī koõņu itayakkatavai vantu taņņutš-eõõam imayac cikaram ta­­ai eņņutš! atikat tuõivu koõņu ācai karaipuraõņu atirat talai cu×a­Ÿu cuŸŸutš-nilavu a­alai vārik koņņutš [irumputtirai,1960] uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 4. teyvam tšņutal 4.1 cšvai āõ : aŸam kātta tšviyš! kulam kātta tšviyš! aŸivi­ uruvamā­a jētiyš kaõ pārttaruëvāyš! a­­aiyš!a­­aiyš! (aŸam) peõ : hš mātā! e­ tāyš! u­ pātam nampi­š­ ammā! cattiyam laņciyamāyc cšvai ceyyavš parācaktiyš nã varam tā! āõ : tu­pam illāmal ellērum ma­am o­Ÿukåņi i­pam koõņāņum ti­am nam ma­atil uŸutiyākavš malinta koņumai nãīkavš-im ma­ita vā×vil uyarvu kāõavš nã vā×ttiņuvāyš tšviyš! tšviyš! peõ : hš!pavā­i lēkamātā! š×aikaëi­ vā×vil cukamtā cattiyamš laņciyamāyc cšvai ceyyavš parācaktiyš nã varam tā! [mahšsvari,1955] 4.2 kātal māttirai ciīkāra všlava­š! civakāmi ta­ maka­š! ti­aippu­attil kuŸavar vãņņilš tiruņņutta­amā pukuntava­š caõmuka­š - rompa ciŸucilš veõõey tiruņit ti­­ava­ marumaka­š! paccai mayil vāka­a­š pāņuīkuŸi colliņavā? uccimalai viņņiŸaīki ulakattaik kaõņiņavā? kāciyāttirai pēkaiyilš-oru kātal māttirai ti­­atuõņā? cēciyar maka­ cokkaliīkam - oīka coppa­attil vantu co­­atuõņā? ācai vãņņilš viëakku vaikkaŸa a×akuk ka­­iyaik kaõņatuõņā? pšca ni­aiccu rāvum pakalā pitta mayakkam koõņatuõņā? - aiyāvš anta uttami u­akkup patti­iyāvā meyyāvš oruttar nilaimai ippaņiyirukka oīka nilaimaiyum oõõutā­ā?...oru karutta ka­­iyi­ perutta mš­iyil kaõõaip paticcatum uõmaitā­ā? aruttam puri¤cu-avaëum - vā×aik kuruttupēla vāņippē­ā tarattukkštta taīkaratam - ava cammatippā nãīka tšņippē­ā caritā­ā? - oru jāņaikku e­­aippēl taņicca uņampu atutā­ā? [caupākkiyavati,1957] 4.3 viņutalai uëëum puŸamāki oëiyāki-¤ā­a veëiyāki ni­Ÿa umaiyš! tuëëum kalaikaëākit tuëiyākik kaņalākit teëivāki ni­Ÿa tiruvš! allum pakalumāki aŸamākit taramāki vaëamāki vanta vaņivš! a­uti­amum u­atu malaraņi iõaiyil iõaiyume­ai āõņaruëvāy ammaiyš...! kaiyilš cålamum kaõõilš karuõaiyum ka­ivāyil a­pu nakaiyum koyyāta malarmukamum kuluīku navamaõi a×akuī koõņa tāyš! mai pē­Ÿa iruņņilš vaiyakamum māntarum mayaīkum všëai meyyilš aŸive­um viëakkšŸŸi vaittu nã viņutalai va×aīkuvāyš...! [caupākkiyavati,1957] 4.4 kaõava­ukkuc cšvai ē....mātā!pavā­i! ma­am niŸai caīkari! u­ai nampiya pštaikku amaīkalamā ammā...tšvi.... cakalamum nãye­at tuvaīkiya vā×vi­il caku­a pštamā?..itutā­ u­atu vštamā? maīkala icai i­­um ēyavumillai maõavaŸai āņai māŸŸavumillai ma¤caë arici maõõil cintavumillai vanta pšri­pam vaikaic cu×altā­ē? va¤cam š­ē...ē-mātā (cakalamum) kaõava­ tuõaiyš nilaiyā­a celvam! kaõava­ uyirš ma­aiyāëi­ teyvam! kaõava­ cšvaiyaip paŸippatilum e­aip palikoëëalāmš...mātā..tšvi...mātā! [caupākkiyavati,1957] 4.5 uyir kaõņi katirkāmam e¤cuppaiyā ka×ukumalai pa×a­imalai kālnaņaiyāyp pēka všõum eīkantā, emmurukā-e­všlā eīkumarā-ā-ā cuppiramaõiyā-āŸumukā-nã kaõtiŸantu pārttiņayyā eņņujāõ kuccikkuëëš...kantaiyā etta­ai nāëiruppš­ eņņujāõ kuccikkuëëš-kantaiyā etta­ai nāëiruppš­-oru maccuvãņu kaņņit tāruīkāõum-ucci malaiyi­ mšlē­š-oru (maccu vãņu) caņņiyil cšrntatellām-kantā u­ ca­­ati cšrttiņuvš­ (caņņiyil) moņņai āõņi o­­ai mu×ucāvš nampuŸš­ mēņcam tantiņappā-aņa (moņņai) tãrāta vi­aikaëellām tãrttu vaippār kēvintam māŸāta ma­acaiyellām mātti vaippār kēvintam! paņņai nāmam kaõņāl paci tãrppār kēvintam-u­ kaņņai kaņaintšŸak kaikoņuppār kēvintam! kēvintam kēvintam koņuttā puõõiyam kēvintam! rakurāmā rakurāmā naņutteruvilš e­­ai viņalāmā? aņappāvikaëš pāvikaëš pārttuņņu cummā pēŸãīkaëš! kēvintam kēvintam kēvappaņāta kēvintam! mā­āki,mayilāki,mā­āki,mayilāki nā­āki,nãyāki,vaņivāki vanta vaņivš-š-š peõõāki,āõāki,pšccāki måccāki-aņšyappā peõõāki ,āõāki,pšccāki,måccāki kaõõālš kollum kaõõš-kaõõš kaõõš kaõõš kaõõš kaõõš uņampai nampātš-kaõõš uņampai nampātš (uņampai) uyir pirinta pi­­š-itu o­Ÿukkum utavāta maõõš uņampai nampātš-kaõõš uņampai nampātš [araciëaīkumari,1957] 4.6 eīkum i­pam kaīkai aõintavā! kaõņēr to×um vilācā! cataīkai āņum pātavi­ētā liīkšsvarā-ni­tāë tuõai nãtā tillaiyampala naņarājā! ce×umaināta­š paramšcā! allal tãrttāõņavā-vāvā ami×tā­avā....(tillai) eīkum i­pam viëaīkavš aruë umāpati eëimai akala varantā-vāvā vaëam-poīkavā(tillai) palavita nāņum kalai šņum paõivuņa­ u­aiyš tutipāņum kalaiyalaīkāra pāõņiya rāõi nšcā malaiyi­ vācā maīkā matiyā­avā...(tillai) [caupākkiyavati,1957] 4.7 kaņavuë eīkš pārttāyā mā­iņa­i­ lãlaiyai-tšvā pārttāyā mā­iņa­i­ lãlaiyai-tšvā nilaiyā­a ulakattaiyum nšrā­a pa×akkattaiyum talaikã×āyp puraņņiviņum tāŸumāŸu všlaiyai (pārttāyā) pakta ja­aīkaë kava­amellām ti­amum kiņaikkum cuõņalilš...hā...hā (pakta) paciyum cuõņal ruciyum pē­āl paktiyillai paja­aiyillai cuttamā­a pēlikaëi­ cēmpšŸi všųattilš! (cutta) toņarntu unta­ kaõõeteril naņantu varum mēcaīkaëai āņņam pēņņup puraëvatutā­ āõņava­i­ cšvaiyā? ālayattait taricikka alaīkāram tšvaiyā? āëai āëu iņikkaŸatum aņitaņiyum š­aiyā? a­parkaõõu aīkš moŸaikkutu kumpiņu maņņum iīkš naņakkutu (pār) viõõum maõõum nãyā­āy veyilum ma×aiyum nãyā­āy viëaīkum akila ulakamitu nãyillāta iņam štu? hā...hā...hā...(viõ) kācu tantāltā­ u­­aik kāõumva×i kāņņuvatāy katavu pēņņu påņņi vaittuk kaņņāyam paõõuvataip (pār) [nā­ vaëartta taīkai,1958] 4.8 āëai vi×uīkum kālam ēīkāra råpinã āīkāra mēki­i ukramā kāëi nãyš rãīkāra nātam nãsruīkāra mātunã e­ ne¤cåril vā×um tāyš! ampikaiyš muttu māriyammā-u­­ai nampi vantēm oru kāriyamā! (am) āëai vi×uīki šppamiņum kālamammā kāëiyammā š×ai eīkaë nilaimaiyaittā­ eņuttuc colŸēm kšëumammā!(am) camayapurattu makamāyi cakala ulaka mākāëi ka­­apurattu makamāyi kā¤cipurattu kāmāņci kuŸaikaë tãrak koņumaikaë māŸa karuõaikkaõõāl pārumammā! kumpiņupēņum š×ai eīkaë kuņumpam vā×a všõumammā! (am) i­pam e­Ÿu collak kšņņatuõņu-atu eīka vãņņup pakkam vantatuõņā? paõpum a­pum niŸai¤cirukkutu paõam ataik kaõņu otuīki nikkutu tu­pam vanteīkaëaic contam koõņāņutu cå×nilaiyum atukku rompat tuõaiyākutu cåtukkārar toņņililš kātum kaõõum keņņu-nalla nãtiyatu ku×antai pēla uŸaīkutammā-atai ni­aikkaiyilš makkaëma­atu kalaīkutammā-kāci vicalāņci ka­yā kuŸicci,vaņiva×aki,pšcci, caņacci,periyāņci kāņci koņukkum mã­āņci! teri¤cu naņakkum cå×ccikaëaik kaõņu uõmai oëi¤cu maŸai¤cu vā×utammā-i­Ÿu paõi¤cu naņakkum eëiyavariņam paciyum piõiyum pantayam pēņutu! ko¤cam šmāntāl va¤cam tãrkkappākkutu ta¤camammā ulaka nilai itutā­ammā tšvaikkšŸŸa vakaiyil u­­ai pēŸŸukiŸēm t域ukiŸēm! tãrppaëittuk kāppatunta­ tiŸamaiyammā-u­ tiruvaņiyaip paõivateīkaë kaņamaiyammā! akki­ikkāëi pattirakkāëi antarakkāëi utirakkāëi naņa­akkāëi cuņalaikkāëã! kuŸaikaë tãrak koņumaikaë māŸa karuõaik kaõõāl pārumammā! kumpiņupēņum š×ai makkaë kuņumpam vā×a všõumammā! neņiyacåli perumpiņārã (ampikaiyš) [patipakti,1958] 4.9 nãyš tuõai! ammā tuëaci uõmaiyi­ araci a­aittum u­ataruëammā (ammā) akilamum nãyš ātiyum nãyš āõņaruëvāyš a­pe­um tāyš nitamume­ vā×vil nilaiyā­a tāyš ni­aivilum ka­avilum nãyš tuõai (ammā) mā­amum peõmaiyum kulappaõpum poīka tš­ mo×ic celva­ait tālāņņik ko¤ca (mā­amum) maīkala nāõum ma¤caëum vā×a ma­airuë nãīki maki×nte­Ÿum vā×a va×ipurivāy jēti nãyš tuõai! (ammā) [nā­ vaëartta taīkai,1958] 4.10 mācaŸŸa a­pu pācattāl e­aiy㭟a a­­ai tantai patai pataittu niŸki­Ÿār maka­aik kāõa pšcattā­ vārttaiyillāk kaŸpu maīkai piņiye­Ÿāl ta­­uyiraik kaõava­ vā×a mācaŸŸa a­pukku maraõam uõņē? matikeņņu vantāyē va¤cakap pāmpš! vā×attā­ všõņum nā­ kaņamaikkāka ma­amiruntāl ēņiviņu māyap pāmpš! māyap pāmpš! [amutavalli,1959] 4.11 peõ ma­acu jilujilukkum paccaimalai, te­Ÿal poŸantamalai te­potikai eīkaëmalai cāmiyē cāmi tškku maram,pākku maram-eīkaë te­­ai maram,pu­­ai maram-eīka vā×kkai yellām kāņņukkuëëš š¤cāmi yēcāmi!-nāīka vantatillš nāņņukkuëëš ciņņuk kuruviyiva,ciīki­ik kuŸattimava, cittiraip patumai tā­uīka-poõõu ma­acu muttiraip pacum po­­uīka taiya­­at taiya­­attā­ā taiyā­a taya­­attā­a taītēm ta­­ā­ak kantaiyā u­pšraip pāņivantēm ciīkārak kantaiyā všīkai ta­ait turatti viëaiyāņum maŸatti všla­ pšru colli villai eņuppā mãŸi varum puliyai vãratti­āl aņakki šŸi miticcukkiņņu pallai eņuppā taiyat taiyat taiyat tanti­­at tamti­­at taiya tikkellām cutti varuvā-maccā­aittšņi te­Ÿalaittåtu viņuvā taiya­­at taiya­­attā­ taiyā­a taya­­at tā­at tantēm ta­­ā­ak kantaiyā! u­pšraip pāņivantēm ciīkārak kantaiyā ma×aimškam pēlak kåntal ta­aikkāņņi mayaīkiyēņa vaccu mayil piņippā! maturak kavipēlak kēvai yita× kāņņi vaõõam pāņa vaiccuk kuyil piņippā! på­aipiņippēm atil pu­u keņuppēm pollāta ciīkattaiyum aņaittu vaippēm! ā­ai piņippēm atil tanta moņippēm aīkucam ta­aikkāņņi aņakki vaippēm! (ciņņuk) ciīki­i ciīki­i ciīki­i tiŸamaiyuëëava­ eņuttukkē ņaīki­i maīki­i ņaīki­i maīki­i rakaciyattaip puri¤cukka! (ciņņuk) [amutavalli,1959] 4.12 ¤ā­am! tšvi ma­am pēlš cšvai purintālš tšvai niŸaivšŸum! (tšvima­am) pāva vi­ai tãrum yēka nilaiyālš tšva mo×iyālš māyā va×ikāõum ¤ā­a maruëvāyš! (tšvima­am) vā­il ulāvum vaõõa nilāvum nāõam koëëum naīkaiyāë āņal vinēta ā­anta kãta pāņam collum maīkaiyāë! a×aku varum nšram a­­ai atikāram mu×utum avaë pāram mēkam veku tåram (tšvi ma­am) [iratti­apuri iëavaraci,1959] 4.13 nēņņam! āõ : ā­aimuka­š āti mutalā­ava­š pā­ai vayiŸŸē­ai paktarkaëaik kāppava­š mē­aip poruëš måttava­š kaõšcā kaõšcā! š­e­Ÿu kšëumaiyā-inta š×ai mukam pārumaiyā ku×u : puëëaiyoru kēvilukkup po×utirukka vantirukkum puëëai yāru-intap piëëai yāru? peõ : puëëaiyārukku kēvilukkup po×utirukka vantirukkum puëëai yāru-intap piëëai yāru? peõ : puëëaiyāru kēvilukkup po×utirukka vantirukkum puëëai yāru-intap piëëai yāru? vaëëiyammai nšcattilš va­avšņa­ všųattilš vāņņaīkoõņa všla­ukku utavi ce¤cāru-yā­ai uruvil vantāru-intap vātaī koõņa māppiëaikku e­­aņi ceyvāru? peõõukku eīkaņi pēvāru? āõ : āhā...kulukki mi­ukkikkiņņu kuņaīkaëaiyum tåkkikkiņņu taëukku naņai pēņņukiņņu jāņaiyilš pārttukkiņņu koëattaīkarai ērattilš-aņa eīkappā kaõšcā! mayakkam varum nšrattilš kåņņamā vantirukkum ivaīka nēņņame­­a collumappā?-ivaīka nēņņame­­a collumappā? ku×u : ēkē! peõ : ta­akkorutti yillāmš ta­iccirukkum cāmiyiņam e­akkorutti všõumi­­u kškka vantārē? šīki šīki etaip pārkka vantārē? āõ : šy..pēkkirik kuņņikaëā taõõi tåkkap pēŸatupēl kaõõipēņa vantirukkum poõõu yāru?-iva puruųa­ yāru?-antak kaëëi yāru? všppeõõaiyaip påcikiņņu veŸuīkaiyālš kiõņi viņņu všņukaņņum kåntalilš ceīkamalam-kākkā kåņukaņņap pārkkutuņi rukkumaõi rukkumaõi! ku×u : ēhē peõ : kaņņa×akaip pāruīkaņi kālaip puņiccu vāruīkaņi! ku×u : (kaņņa×akai) āõ : šy...oyyārap peõņukaëā oņampait tuëaikkum vaõņukaëā! ku×u : noõņikkai noõņikkai åëai måkku åëai måkku āõ : kēõa må¤ci kēõa må¤ci på­aimu×i på­aimu×i! ku×u : muņņik kālu caņņit talai! āõ : cottap pallu paņņi vāyi! ku×u : nãtā­ āõ : nãīkatā­ ku×u : puņiīkaņi āõ : nilluīkaņi...ņår.... [pākap pirivi­ai,1959] 4.14 orš rattam årukkellām orš cāmi orš cāmi orš nãti orš nãti orš jāti kšëaņi kaõõāttā! måccukkellām orš kāttu orškāttu orš taõõi orš vā­am orš påmi āmaņi po­­āttā! (åruk) ellērukkum ulakam oõõu iruëum oõõu oëiyum oõõu i­­um co­­ā nãyum oõõu nā­um oõõš tā­š yāru mšlš kãŸi­ālum rattam oõõu tā­š ākamottam piŸantatellām pattām mātam tā­š (āka) uyirukellām oršpātai oršpātai orš vācal orš kåņu orš āvi pāraņi kaõõāttā! (uyiruk) pāņupaņņēr ko¤camillai pala­ veëai¤cā pa¤camillš āņum māņum nāmum vā×a aruë purivāëš-ammā aruë purivāëš aīkāëamma­ kēvilukkup poīka vaikka všõum a­­aiyavaë eīkaëaiyum poīka vaikka všõum (aīkā) āëuk kellām orš kēyil orš kēyil orš påcai orš ¤āyam orš tãrppu! kšëaņi kaõõāttā! (åruk) [āëukkoru vãņu,1960] 4.15 šīkum š×ai kaiyilš vāīki­š­ paiyilš pēņallš kācu pē­a iņam teriyallš-e­ kātali pāppā kāraõam kšppā štu colluvate­Ÿum puriyallš š×aikkuk kālam cariyillš mācam muppatu nāëum oëaiccu vaŸumai piņiccu uruvam iëaiccu kācai vāīki­āk kaņa­kāra ­ellām kaõakku nēņņēņa nikkuŸā­-vantu e­akku u­akku­­u piykkiŸā­ (kaiyilš) coņņuc coņņā všrvai viņņā paņņi­iyāl pāņupaņņā kaņņuk kaņņā nēņņuc cšrutu keņņikkāra­ poņņiyilš-atu kuņņiyum pēņutu vaņņiyilš (kaiyilš) vitavitamāyt tuõikaë irukku vilaiyaik kšņņā naņukkam varutu vakaivakaiyā nakaikaë irukku maņiyaip pārttā mayakkam varutu etaietaiyē vāīkaõumi­­u eõõamirukku va×iyillš-itai eõõāmalirukkavum muņiyallš (kaiyilš) kaõõukku a×akāp peõõaip paņaiccā­ poõõukku tuõaiyā āõaip paņaiccā­ oõõukku pattā celvattaip paņaiccā­ ulakam niŸaiya i­pattaip paņaiccā­ e­­aip pēlš palaraiyum paņaiccu-aõõš e­­aip pēlš palaraiyum paņaiccu itukkum atukkum šīka vaiccā­ š×aiyaik kaņavuë š­ paņaiccā­? (kaiyilš) [irumputtirai,1960] uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 5. ciŸuvar cãrtiruttam 5.1 vãõarkaëi­ col ci­­appayalš ci­­appayalš cšti kšëaņā (ci­­ap) nā­ collappēŸa vārttaiyai nallā eõõip pāraņā-nã eõõip pāraņā ci­­ap āëum vaëaraõum aŸivum vaëaraõum atutāõņā vaëarcci (āëum) ācaiyēņu 㭟avaëukku atuvš-nã tarum maki×cci (ācai) nāëum ovvoru pāņam kåŸum kālam tarum payiŸci-u­ narampēņutā­ pi­­i vaëaraõum ta­mā­a uõarcci-u­ (naram) ci­­ap ma­ita­āka vā×ntiņa všõum ma­atil vaiyaņā-tampi ma­atil vaiyaņā (ma­ita­āka) vaëarntu varum ulakattukkš-nã valatu kaiyaņā-nã valatu kaiyaņā (vaëarntu) ta­iyuņamaik koņumaikaë tãrat toõņu ceyyaņā-nã toõņu ceyyaņā! (ta­i) tā­ā ellām māŸum e­patu pa×aiya poyyaņā-ellām pa×aiya poyyaņā! všppamara ucciyil ni­­u pšyo­­u āņutu­­u viëaiyāņap pētumpētu colli vaippāīka-u­ vãrattaik ko×untilšyš kiëëi vaippāīka všlaiyaŸŸa vãõarkaëi­ måëaiyaŸŸa vārttaikaëai všņikkaiyākak kåņa nampi viņātš-nã vãņņukkuëëš payantu kiņantu vempi viņātš-nã vempi viņātš!-ci­­ap [araciëaīkumari,1957] 5.2 nāëai ulakam nallavar kaiyil! ci­­a¤ciŸu kaõmalar cempavaëa vāymalar cintiņum malarš ārārē! vaõõat tami×ccēlaiyš! māõikka mālaiyš! ārirarē....a­pš ārārē! š×ai nam nilaiyai eõõi nontāyē? etirkāla vā×vil kava­am koõņāyē? nāëai ulakam nallēri­ kaiyil, nāmum atil uyvēm uõmaiyil, māņi ma­ai všõņām kēņi celvam všõņām vaëarum piŸaiyš nã pētum (vaõõa) pāppā u­ appāvaip pārkkāta škkamē? pāyntš maņita­il cāyntāltā­ tåkkamē? tappāmal vantu­­ai aëëiyš aõaippār tāmaraik ka­­attil muttaīkaë vitaippār kuppaita­il vā×um kuõņumaõic caramš! kuīkumac cimiך ārārē.... (vaõõa) [patipakti,1958] 5.3 kālam māŸum a×ātš pāppā a×ātš! a×ātš pāppā a×ātš! ammā iruntāl pāl taruvāīka! a­ātai a×utā yār varuvāīka? (a×ātš) e­ tāyumillai u­ tāyumillai e­ ceyvš­ kaõõš ārārē!-u­­ai aõaippārumillai matippārumillai a­pai e­ kaõõš ārārē! e­­a ni­aintš nã šīki a×utāyē i­pattš­š ārārē! pšcāta nãti namakkākap pšcum kalaīkātš cellap pāppā! (a×ātš) māŸāta kālam u­akkāka māŸum varuntātš cellap pāppā! tālāņņum mātā talaicāytta pi­­š tuõaiyštu ci­­ap pāppā tāīkāta tu­pam ta­ilvāņum tantai ma­amnēkum mu­­š tåīkammā-avar peruntåkkam tåīkum vštāvaip pārttš varuvār e­kaõõš tåīkammā! [peŸŸa maka­ai viŸŸa a­­ai,1958] 5.4 aņakkam vãramum! peõ: ā­ā āva­­ā ã­ā ãya­­ā ciŸuvarkaë: ā­ā āva­­ā ã­ā ãya­­ā å­ā åva­­ā š­ā šya­­ā peõ: ā­ā āva­­ā aŸivai vaëarttava­ pšre­­a?...collu! ciŸuvarkaë: vaëëuva­! peõ: ã­ā ãya­­ā etaiyum vellum poruëe­­a?... ciŸuvarkaë: a­pu! peõ: å­ā åva­­ā ulaka uttama­ peyare­­a?...collu! ciŸuvarkaë: kāntit tāttā! peõ: š­ā šya­­ā e×uttaŸivittava­ iŸaiva­ākum ciŸuvarkaë: ā­ā āva­­ā peõ: a­pāyp pa×akum kompai acaikkum ammā­­u kattum atu e­­a?... ciŸuvarkaë: māņu! peõ: co­­ataic collum ka­ikaëait ti­­um cēlaiyilš vā×um atu e­­a?... ciŸuvarkaë: kiëi!... peõ: karuppāy irukkum kuraltā­ i­ikkum paŸakkum paŸavai atu e­­a?... ciŸuva­: kākkā!... ciŸumi: illai,kuyil!... ciŸuvarkaë: ā­ā āva­­ā... peõ: a­pum aŸamum aņakkamum poŸumaiyum paõpum koõņavar peõkaë! (a­pum) peõ: āëum tiŸamaiyum vãramum kaņamaiyum perumaiyum koõņavar āõkaë! (ā­ā āva­­ā) [a­pu eīkš,1958] 5.5 nāņņaik keņuttavar tåīkātš tampi tåīkātš-nãyum cēmpšŸi e­Ÿa peyar vāīkātš! (tåī) nã-tāīkiya uņaiyum āyutamum-pala carittirak katai collum ciŸaikkatavum, caktiyiruntāl u­­aikkaõņu cirikkum cattirantā­ u­akku iņam koņukkum (tåī) nalla po×utaiyellām tåīkik keņuttavarkaë nāņņaik keņuttatuņa­ tā­uīkeņņār; cilar allum pakalum terukkallā yiruntuviņņu atirųaņamillaiye­Ÿu alaņņik koõņār vi×ittuk koõņērellām pi×aittukkoõņār-u­pēl kuŸaņņai viņņērellām kēņņaiviņņār! (tåī) pērp paņaita­il tåīkiyava­ veŸŸiyi×antā­-uyar paëëiyil tåīkiyava­ kalviya×antā­! kaņaita­il tåīkiyava­ mutal i×antā­-koõņa kaņamaiyil tåīkiyava­ puka× i×antā­-i­­um poŸuppuëëa ma­itari­ tåkkatti­āl-pala po­­ā­a všlaiyellām tåīkutappā! (tåī) [nāņēņi ma­­a­,1958] 5.6 ko¤cum kural! ku×antai vaëarvatu a­pilš-nalla kuõaīkaë amaivatu paõpilš(ku×antai) āņikaņantiņum ācaiyilš-atu ēņit tava×vatu maõõilš! ākāyanilavi­ acaintāņum malari­ a×akaiyum kāõpatu kaõõilš-perum ā­antam aņaivatu paõõilš! (ku×antai) ko¤cum kuralum,pi¤cu viralum kuëaŸip pšcum nilaiyum māŸi a¤cum ma­amum nāõamum vantu āņaiyaõintiņum aŸivum vantu nāëum nakarntatumš ēņavš-kalvi šņum nakarntiņum kåņavš! (ku×antai) kālat tāmarai pēlat tē­Ÿum niŸamākiyš vā­at tārakai nāõat tē­Ÿum mukamākiyš va¤cik koņita­ai mi¤cit tika×um vaņivākiyš vaõõat taīkam maīkat tika×um vayatākiyš aŸivākiyš oëiyākiyš teëivākiyš! (ku×antai) [iratti­apuri iëavaraci,1959] 5.7 itaya oëi! a­put tirumaõiyš akamalarš!aruë maõamš! aŸamš pēŸŸi! puõpaņņu u×aluki­Ÿa puvitirutta avataritta poruëš pēŸŸi! kaõpeŸŸum pārvai peŸā vamparkkum vā×vaëitta vā×vš pēŸŸi! i­puŸŸiņa māntar itayam oëiyāka e×unta puttamutš pēŸŸi! [iratti­apuri iëavaraci,1959] 5.8 uyarnta ni­aivu amutamš e­ arumaik ka­iyš ācai poīkum kaõõš a­pu tava×um po­­š tåīkaņā celvamš tåīkaņā (amutamš) koņiyilāņum malarum nāõum kalaiyi­ veëëamš...ē.... maņiyilāņi ma×alaipšci maõakkum maturat tš­š ma­ataik kavarum po­­š tåīkaņā celvamš tåīkaņā (amutamš) a×aku vā­i­ nilavai ēņit ta×uva všõņumē...ē... ulakam tåīkum iravil nã uŸaīkiņātatum š­ē? uyarum ni­aivu tā­ē? tåīkaņā celvamš tåīkaņā (amutamš) [ulakam cirikkiŸatu,1959] 5.9 peõõaracu! ceīkēl nilaikkavš celvam ce×ikkavš cintaiyellām maki×avš, maīkaiyar kulakkoņi vantš piŸanta­aë vaëarnãti ta×ait tēīkavš! makuņam kākkavanta makaë vā×i-kula makaë vā×i-oëi maīkāta veõkuņaip puka× vā×i!-a­pu ni×al vā×i! (makuņam) akilam pēŸŸum tami×aŸam vā×i! aëëi va×aīkum maõikkaram vā×i! a­pu niŸaintiņum ma­am vā×i!-katir āņi viëaintiņum nilam vā×i!-nãr vaëam vā×i! āëap piŸantatu peõõaracu-atu vā×a ni­aittuk koõņāņuvēm! kālattukkum namma yēkattukkum-na­Ÿi kalantiņa kummi pāņiņuvēm! tuëëit tiriyutu uëëamellām-ataik collit tiriyutu eõõamellām! cellak kumāri terica­am kāõavš tšņit tiriyutu kaõkaëellām! kattum kaņal koņutta muttuc carantoņutta cittirat toņņililš malarpēla-e×il cintuki­Ÿāëivaë vi×iyālš! etta­ai nāë poŸuttu patti­iy㭟eņutta muttirait taīkam i­i muŸaipēlš-nalam peŸŸiņavaëarvāë piŸaipēlš! [iratti­apuri iëavaraci,1959] 5.10. u­­ai nampu! inta mānilattaip pārāy maka­š unta­-vā×kkaita­ai uõarvāy maka­š-iëam ma­atil valimaita­ai šŸŸaņā-muka vāņņamatai u×aippāl māŸŸaņā! (inta mānila) tuyarta­aik kaõņš payantu viņātš cērvai ve­Ÿālš tu­pamillai uyarntiņavš nã u­­aiyš nampiņuvāy utavi ceyvār yārumillai (inta mānila) pštattaip pšci nšrattai vi×uīkum pittarumuõņu-avar paktarumuõņu lāpattai všõņi āpattil vã×um naõparumuõņu-veŸum vamparumuõņu (inta mānila) [kalyāõikkuk kalyāõam,1959] 5.11 nallava­āka u­­aikkaõņu nā­āņa e­­aikkaõņu nãyāņa ullācam poīkum i­pat tãpāvaëi åreīkum maki×ntu o­Ÿāka kalantu uŸavāņum nšramaņā-ā... uŸavāņum nšramaņā ka­­attil oõõš oõõu kaņa­ākat tāņā kaõõukkuë viëaiyāņum kalaiyš nã vāņā eõõattil u­akkāka iņam nā­ taruvš­ e­akku i­i nã e­­e­­a taruvāy? vallamai cšra, nallava­āka, vaëarntāl pētumaņā - ā... vaëarntālš pētumaņā cittirap påppēla citaŸum mattāppu tãyštum illāmal veņittiņum kšppu! muttiraip pacumpo­­š š­inta cirippu? mukamē malarē itu e­­a racippu! mi­­oëi vãcum u­ e×il kaõņāl všŸe­­a všõumaņā-ā... všŸe­­a všõumaņā (u­­aik) [kalyāõap paricu,1959] 5.12 ciŸuvariņam tiŸamai tiruņātš! pāppā tiruņātš! vaŸumai nilaikkup payantuviņātš tiŸamai irukku maŸantuviņātš cintittup pārttu ceykaiyai māttu-tavaŸu ciŸicā irukkaiyil tiruttikkē teri¤cum teriyāmš naņantiruntā-atu tirumpavum varāmš pārttukkē (tiru) tiņņam pēņņut tiruņuŸa kåņņam tiruņikkoõņš irukkutu-ataic caņņam pēņņut taņukkiŸa kåņņam taņuttuk koõņš irukkutu tiruņarāy pārttut tiruntāviņņāl tiruņņai o×ikka muņiyātu (tiru) koņukkiŸa kālam neruīkuvatāl-i­i eņukkiŸa avaciyam irukkātu irukkiŸatellām potuvāyp pē­āl patukkiŸa všlaiyum irukkātu otukkiŸa všlaiyum irukkātu u×aikkiŸa nēkkam uŸutiyāyiņņā keņukkiŸa nēkkam vaëarātu-ma­am kã×um mšlum puraëātu! (tiru) [tiruņātš,1961] 5.13 tu­pam vellum kalvi! šņņil paņittatēņu iruntu viņātš!-nã š­paņittēm e­pataiyum maŸantuviņātš (šņņil) nāņņi­ neŸitavaŸi naņantuviņātš-nam (nāņņi­) nallavarkaë t域umpaņi vaëarntuviņātš! nã (šņņil) måttērcol vārttaikaëai mãŸakkåņātu-paõpu muŸaikaëilum mo×ita­ilum māŸakkåņātu māŸŸār kaipporuëai nampi vā×akkåņātu-ta­ mā­amillāk kē×aiyuņa­ cšrakkåņātu! nã tu­pattai vellum kalvi kaŸŸiņavšõum cēmpalaik kollum tiŸa­ peŸŸiņavšõum vampuceyyum kuõamiruntāl viņņiņavšõum-aŸivu vaëarcciyilš vā­mukaņņait toņņiņavšõum! nã (šņņil) veŸŸimšl veŸŸivara virutuvarap perumaivara mštaikaë co­­atupēl viëaīkiņavšõum peŸŸatāyi­ puka×um,nã piŸanta maõõi­ puka×um vaŸŸāmal u­­ēņu vaëarntiņavšõum! nã (šņņil) [kumāra rājā,1961] uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 6. kātal cuvai 6.1 kātali­ ilakkaõam åraņaīkum všëaiyilš uëëam kavarum cēlaiyilš-iva yārukkākat kāttiruntā šrikkaraiyilš?-atutā­ e­akkum puriyalš! (åraņaīkum) āraõaīki­ maiyalilš antiyiëam veyyililš aīkoruvar varuvatuõņu ataiyum colliviņa muņiyalš, iīkirukkum ivama­acu eīkš irukkutē teriyalš? (åraņaīkum) uëaŸātš po­­ammā uëëataic co­­ā e­­ammā? kalaīkātš kuppamā naluīku vaippatu eppammā? pa×aīkālap paittiyam uīkaë iëaīkātal šŸkumā? (åraņaīkum) kāraõam viëaīkiyum kataiyšõņi kātali­ ilakkaõam itutāõņi vãõarkaë iņņa cāti všlitāõņi vintaikaë purivatum atutāõņi! åraņaīkum všëaiyilš uëëam kavarum cēlaiyilš-avar vārš­e­Ÿu vākkaëittār; vantu cšravš-ata­āl ma­amum cariyillš (åraņaīkum) [raīkē­ rātā,1956] 6.2 kātal pala­ peõ : vāņāta cēlai malar påtta všëai vaëar kātalālš ma­am poīkutš! (vāņāta) āõ : tāmaraip på mšlš tāviņum mã­ pēlš kāmi­i nãye­ karutti­il pāyntāyš peõ : e­ kātal rājā, e×il mšvum nšcā maīkāta nilavš im mānilam...nāõiņum... māra­š...vāņāta āõ : kuŸumpum niyāyamš arumpš māra­š! karumpš ācaik kāviyamš!...karum māntaëir mš­i vāytta e­ rāõi! peõ : puka×nti­ik kavipāņa pētātu nšram āõ : putu maņamayilš vā pēvēm āŸŸēram... peõ : vā×ve­um ēņam putup paëëikkåņam āõ : māõpuyar pāņam kåŸutu nšrva×i cšrutu... peõ : āŸŸēram mšvum aņarcēlai pēla paņar kātalālš pala­ kāõuvēm; cuņar vãci vā×vil cukam kāõuvēm (āŸŸēram mšvum) [paņitta peõ,1956] 6.3 kaņal kaņappš­ u­akkāka ellām u­akkāka-inta uņalum uyirum oņņiyiruppatum u­akkāka etukkāka kaõõš etukkāka?-nã eppavum ippaņi eņņiyiruppatum etukkāka? kaõõukkuëëš vantu kalakam ceyvatum etukkāka?-meëëak kātukkuëëš unta­ karuttaic colliņu muņivāka (u­ak) paëëiyilš i­­umorutaram paņikkaõumā?-illš payittiyamāyp pāņi yāņi naņikkaõumā? tuëëivarum kāvšriyil kuëikkaõumā?-collu cēŸutaõõi všŸuštumš illāme keņakkaõumā (u­ak) ilaīkai nakarattilš i­pavalli nãyiruntāl intumakā camuttirattai iīkiruntš tāõņiņuvš­; mškampēlš vā­avãtiyilš ni­­u mitantiņuvš­ iņi mi­­al ma×aipuyalā­ālum tuõi¤cu iŸaīkiņuvš­ (u­ak) [putaiyal,1957] 6.4 ācaikkup pštamillai kaõõukku nšrilš, kalai e­Ÿa tšrilš kaikoņņi āņivanta kātalš. i­­um cantškamē? š­inta vškamē? mi­­ali­ tē×i enta­ mãtilš eõõaīkaë yāvum aīkš e×ila­­am nā­um iīkš i­iviņņup pēvateīkš? i­iviņņup pēvateīkš muņivaik kāõāmalš.... collak kåņātatellām tē­Ÿum inta nā×ikai pallakku pē­Ÿa maīkai pakkam vantāl veņkam mãŸātē? ācaikkup pštamillai atil maņņum vštamillai aŸivukkš všlaiyillai kuŸivaikkum pētilš ko¤cam peõ mēkam vellum ne¤cam štu pārilš? komput tš­ā­a e­­aik koëëai koõņãr veëëaiya­pālš! [allāvutã­um aŸputaviëakkum,1957] 6.5 nāõam etaŸku štukkē?....... iruvi×i maruëum nāõaīkaë štukkē? (štukkē) e­­a ni­aivē? iëamait tuõivē? ci­­a vāyil pu­­akai štukkē? štukkē? pu­­aik kompilš puraëum påīkoņi maõõil cintiņum vāca malarum, viõõēņu kulavum kaõõāņi nilavum vãõākum mau­am štukkē? vãcum všlpārvai štukkē?..... (štukkē) ēņait tāmarai šņupēl-muka cāņai kāņņiņum taīkak kalacamš! oyyāra nilaiyš uõņākkum cilaiyš ēyāta kuŸumpum štukkē? ullāca mayakkam štukkē? (štukkē) [caupākkiyavati,1957] 6.6 ācai vaëarutu illāta aticayamā irukkutaņi rakaciyamā etaine­acci ivama­acu ippaņi yāccutē? (etai) kaõõukkuëëš pukuntirunta kātala­aip piri¤ciruntā kavalaippaņņu melivatuõņu -appaņiyirukkumā?-illai mu­­um pi­­um pa×akka mi­Ÿi mota­ motalāp pāttiruntā e­­e­­amē paõõiņumām-ippaņiyirukkumā? ci­­a¤ciŸu paruvattilš rompa rompa ā×attilš cinta­aikaë celvatuõņu-atāyirukkumē?-illai ka­­iyari­ ka­avi­ilš kāõuki­Ÿa kaņalukkuëëš eõõamã­kaë mšyvatuõņu -itāyirukkumē? ma­­a­ mšlš vecca ācai vaëarutu-ma­acu vaõņic cakkaram pēlš cummā cu×alutu všlaiyāyp pē­avaru veŸŸiyuņa­ varuvāru mālayiņņu maõamuņittu vā×vili­pam taruvāru vā×ait tēņņam pēla ta×aittu maīkalamāy vā×vāru ma¤cuëā mukatti­ilš ma¤caëākat tika×vāru veëakki eņutta veīkalat tavalai-u­akku e­­aņi kavalai anta rācāmaka­ rācāvukku rācāttiyāy āvataŸku nalla nāëum vantu irukku ā­ālum inta rāõikkut tā­ko¤cam kiŸukku (illā) [kaŸpukkaraci,1957] 6.7 viruntukku a×aikkutu ē....... ci­­a māmā!-rompa nšramā-u­­ait tšņi ma­acu vāņuŸš­ kuņicaiyēramā po­­uccaram pēņņukiņņu- påttamukam kāņņikkiņņu vaõõakkiëi vantirukkš­ vācappakkamā poõõāëām e­­aiyš kaõõālam paõõiyš ennāëum vā×avš šntā­ tayakkamē? (ci­­a) ācai vãrā-mãcaikkārā-pšcaŸãr jērā-māŸā nšcam maŸantãrā? vãcuīkāttu viruntuk ka×aikkutu vittārakkuruvi muttāraīkškkutu (ci­­a) kaõõālš vellum mātu-nā­š atu co­­ālš viëaīkātu e­­a všõum štu všõum e­­aip pārttuk kšëuīkāõum contakkāri všõumā? cå×ccikkāri všõumā? (ci­­a) [caupākkiyavati,1957] 6.8 caktikkumšl ācai ē kē kē maccā­ nãīkaëā?-iīkš uëëš nu×aiya vantãīkaëā? kškkāta kataiyaik kšņņiīkaëā?-atai kšņņiruntum kšëvikaëaip pēņņãīkaëā! vaõõamuka veņņa×aki vaņņavi×ik kaņņa×aki ci­­a¤ciŸu poņņa×aki teriyumā?-ava a­­anaņai mi­­aliņai atta­aiyum cšrntu oru poõõāvantu poŸantirukkā puriyumā? muttattilš mēņikaëirukku kaņņippēņum-kaiyai kaņņippēņum-nittam rattattilš nã¤ciŸa cāttā­ cattam pēņum-maccā­ cattam pēņum caktikku mšl ācaiyirukku taņavippārkka mãcaiyirukku muttippē­a kātal kiŸukku muëiccuk@i$ņņš kuruņāyirukku avalai ni­aiccu uralai uruņņum ayittai mava­aip pāruīkaņi kavalai puņiccik kalaīkuŸāru kālaip puņicci vāruīkaņi tavaëai tattuŸa naņai naņakkuŸa caīkati e­­a kåŸuīkaņi kovaëai niŸaiya taõõi vaccu atil ivaraip puņicci pēņuīkaņi kuticcu āņuīkaņi-vantu kåņņamāp pāņuīkaņi maticcu naņaīkaņi-vaņai mālaiyap pēņuīkaņi pēņņikku vantavaru māņņik kiņņārām poõõukkuk kiõõi vaccu kēņņai viņņārām påņņiya vãņņil pukuntu kiņņārām poņņiyait tšņi āëai miticcārām kattiyaik kaõņoruttar kātal koõņārām kaiyil koņuttavuņa­ kaõõãr viņņārām etta­ai pšrē šmāntuņņārām cattiravãrar vittai kāņņurāŸām (pēņņi) cantarppam pāttu oru cāmi vantārām cakti niŸai¤cutuõõu cāmpal tantārām mantiram paõõi mayakkap pārttārām mayaīkāta ka­­i vilaīkaip påņņi­āëām (pēņņikku) vāņi vāņi kaņņappoõõe vāņi vantiruccu jēņi mantirattai mãŸi vācalukku mu­­āņi-hšy karuppē civappē maccā­ virumpuŸatu peõtā­aņi kacappē i­ippē maccā­ ommšlš oru kaõtā­aņi pāru pāru pakkam vantu pāru åru pšru o­akkuc colluvāru oõõumillš takarāŸu-hšy (karuppē) štu štu itu teriyātu irukkutu - kātu etuvum kšņkātu eņattai viņņu nakarātu - hšy (karuppē) vãrā-vãrāti vãrarā­a cårā! māŸāta mēkaī koõņãrā? māõēņuŸavāņa vantãrā? šŸāta māmalaiyil šŸi všīkaiyēņu pēr purintu perum pšŸaņaintēme­a år tirumpi viņuvãrā......? pāri­il atikāramuņaiya nāriyariņam umatu cakti nãri­il vi×um tã! všruņa­ ellā vitikaëum māŸiņum oru maīkai collil atai maŸantãrē?-itta­ai kšņņum aŸivi×antãrē? ērak kaņalil ãramiruntum 孟um vitaiyatil uyir peŸātu; uõarntu tirintu ēņi­ālš uīkaë uyir i­i uņalil vā×um atai maŸantãrē-itta­ai kšņņum aŸivi×antãrē? [caupākkiyavati,1957] 6.9 vaõņaittšņum malar ciīkārap påīkāvil āņuvēmš tš­åŸum te­pāīku pāņuvēmš! ka­­ippoõõu kalaīkutu ni­­u e­­amē eõõi cu×alutu kaõõu a­­anta­aik kaõņorutta­ ācaikoëëuŸā­ ka­­am vaccuk koõņupēka ka­avu kāõuŸā­ e­­aik koõņu cellum antak kaëëa­ yāraņi? eīkaëukke­­a teriyum co­­āttā­aņi vaõõa malaraņi mukam vāņuvatu š­aņi? vaõņu varavillai e­Ÿa varuttantā­aņi (ka­­i) kaiyum kaiyuntā­ mšëam-intak kaõakkukkuë irukkutu tāëam; cataīkaikaņņi -tāëattai oņņik kummiyuīkoņņik-kaõõaiyum veņņip palapala kalaikaëai apinayaīkāņņip pamparap peõkaëi­ nāņņiyappēņņi (kaiyum) o­­attā­š,o­­attā­š, ē ci­­a mā­š åmaiyā­atš­aņi? oõõumillai pēīkaņi ka­­attilš rējā niŸam kāõuvatum š­ē? kālam ceyyum všņikkaikku kāraõantā­ nā­ē? kāõāta kāņciyai ellām kaŸpa­ai paõõutal ¤āyamā? kāõāma eppaņiyammā kaŸpa­ai vantiņum māyamā? o­­attā­š- o­­attā­š (ciīkāra) [caupākkiyavati,1957] 6.10 i­pam kāõalām peõ: ci­­appeõõā­a pētilš a­­aiyiņam nā­oru nāëilš eõõampēl vā×vu ãņšŸumā?-ammā nãcol e­Ÿš­! (ci­­a) veõõilā! nilā!-e­ kaõõallavā kalā!-u­ eõõampēl vā×vilš! i­pamtā­ e­Ÿāë! (veõ) ka­­ie­ ācaikkātalš! kaõņš­ maõāëa­ nšrilš! e­­ācai kātal i­pam uõņē?-tē×i nã col e­Ÿš­ (veõ) kaõjāņai pšcum veõõilā! kaõõāëa­ eīkš colnilā!-e­ kaõkaëtšņum uõmaita­ai colnilavš e­Ÿš­! āõ: veõõilā! nilā!-e­ kaõõallavā kalā!-u­ eõõampēl vā×vilš i­pam kāõalām! [āravalli,1957] 6.11 måņivaitta kātal! āõ : ma¤cappåci, på muņicci maīkalak kuīkumam vaccu ko¤cum kiëi pēlavanta a¤calš-o­­a kēyilukaņņik kumpiņappēŸš­ ne¤cilš! peõ : akkampakkam pārkkāma, a­umatiyum kškkāma tekkuc cãmai āņupēla kattuŸš-cummā cokkuppoņi pēņņu e­­aic cuttuŸš āõ : caīkam pa×ak kottupēla poīkukaņal muttupēla maīkaiyš nã ciricca-e­ ma­atait taņņip paŸiccu kaõ kaņņi vittai kāņņik kaiyaik kaņņip pēņuŸš karuppaņņip pšccukkuëëš kātalaivaccu måņuŸš (ma¤ca) peõ : collittā­ teriyaõumā? cummā kammā kiëaŸaõumā? kiŸukkuppēla uëaŸaõumā? uëëattilš kaëëatta­am kåņātš maccā­; kēmāëi všųaīkaë pēņātš-veŸuī kēõaīki āņņaīkaë āņātš āõ: nã pollāta pompuëš, peõ : e­­aip puri¤cikkāta āõpiëëš, āõ : aņa ellām e­akkut teriyum poõõš etukku ippaņi nã tayaīkuŸa-o­­ai šmāttiņņup pēŸāppēla škkampuņicci mayaīkuŸa peõ : aņi āttš yārum parttukiņņākkā pollāppu! āõ : aņa atukkellām nã a¤cātš-e­ āttaīkarait tā×ampå! (ma¤ca) [caupākkiyavati,1957] 6.12 taņaipēņum nāõam i­pa mukam o­Ÿu kaõņš­-kaõņu etuvum viëaīkāmal ni­Ÿš­-atai iravš u­­iņam colla vantš­ (i­pa) tšņāmal alaiyāmal nšrilš-cukam ēņēņi vantatu vā×vilš ma­am ā­antam pāņuvatš­ē-itu ārampa jāņaikaë tā­ē-i­Ÿu (i­pa) tē­Ÿāta ni­aivellām tē­Ÿutš-kaõkaë tåīkāmal ācaiyait tåõņutš-atu š­e­Ÿu kšņkavum ēņutš-putu nāõam vantš taņai pēņutš-poīkum (i­pa) [nā­ vaëartta taīkai,1958] 6.13 peõ teyvam kaŸpi­ ilakkaõamš kaëaīkamillāta tilakamš! tãpamš peõ teyvam-u­ kaõõilš nãrperukak kavalaiyilš ma­am urukak kaņum payaõam pēvateīkš? kaņum payaõam pēvateīkš? perum pācamš i×antu-ma­am pātiyilš oņintu u­atācaik kalacamš noŸuīkiyatā? (perum) contamum pantamum cukaīkaëum a­pum cå×ntu koõņš ti­am pārāņņum.... (conta) i­pame­ Ÿu­ai nampavaittumš iņaiyi­il šmāŸŸum-itil etta­ai māŸāņņam? (perum) kālatti­ kaikaëil vaõņiyum māņum kaõņa ticaiyil-ata­ ma­ampēl ēņum... (kāla) eīku cšrumē e­­a ākumē iīkillaiyē kava­am-etuvarai u­ payaõam? (perum) [nā­ vaëartta taīkai,1958] 6.14 pšcum vi×ikaë tuņikkum vālipamš noņikkuë pēyviņumš ataŸkuë kāõpatellām ā­antamš!ā­antamš! vaëaiyali­ nātam vāëēņu cinškam vā×vi­ ullācam māmaõam vãcum! e­atācai pēlš naņantāl maõmšlš nāņāëum rājā nãyš-ata­āl kāõpatellām ā­antamš! i­ittiņum kālam iëamaiyil jālam ma­atti­il putumaiyai vaëarkkutu mšlum vi×iyālš pšcum a×iyā nšcam nilam mãtil nãīkātatš!-ata­āl kāõpatellām ā­antamš! ā­antamš! [marmavãra­,1958] 6.15 cilaikkuë teyvam paŸitta kaõõaip patittuviņņš­ patti­iyš nã enta­ kaõava­ kaõõš eņutta kaiyāl koņuttu viņu š×aikku vā×vu koņu! itayak kēyil aņuttavaëš! aruëmaõiyš! aŸaīkātta tami× makaëš! ammā u­mšl āõaiyiņņuk kšņkiŸš­ a­piruntāl paõpiruntāl kaõkoņammā! š×aikku u­ aruë eņņāta cikaramē? i­­amum kaõkaë kuruņē? iru ceviyum mantamē-nā­ a×utakural ko¤camē? itayamum kallā­atē? irakkam piŸakkavillaiyē? vāy tiŸantu collammā?-u­ makaëi­ kataiyaik kšëammā-tu­pam varai kaņantu pē­api­pum mau­amā?-nãti muŸai kaņanta nãyum peõkaë teyvamā? peŸŸutā ve­Ÿu všõņum maturait tirunakaramatira cikarattēņu kuralum uyara maŸaikaŸŸavar pataŸap poŸi citaŸiya nāveīkš? makarak koņiyum koŸŸava­ maõi po­ muņiyum kaņņoņu maõõil vã×appoīkiya ma­ameīkš? (vāytiŸantu) kaõõilutirum malareņuttu kaŸpunāril caramtoņuttu a­­aiyš u­ kālaņiyil cāŸŸi­š­-ti­am ālayattil a­pu viëakkšŸŸi­š­; u­­ai nampinampi e­Ÿum pēŸŸi­š­-i­Ÿu oëiyi×anta kaõavarēņu niŸkiŸš­; cempum kallum teyvame­Ÿu nampuvērkaë pittare­Ÿu cittarkaë uraittamo×i meytā­ē? ciŸpikaë cetukki vaitta cittirac cilaikaëukkuë tšvi vantiruppatuvum poytā­ē? ta­ic cilampeņuttu årta×aŸpaņac ci­atterinta caktiyuõņe­ap paņaitta karvamē? ma­aiccukam keņuttukaõ maõic cuņarta­aip paŸittu vāņa vaittal nã vaëartta tarmamē? ammā....ammā....ammā.....! [taīkap patumai,1958] 6.16 viruntu! maruntu vikkiŸa māppiëëaikku viruntu vaikkaõum vāruīkaņi paŸantu paŸantu āņuīkaņi-nampa pa×aiya pāņņaip pāņuīkaņi miraõņu miraõņu muëikkiŸāru vivaram e­­a kšëuīkaņi viųayam puri¤cu pēkum-avar poņņiyait toŸantu pāruīkaņi (maru) cåraõamā māttiraiyā všraip puņuīki araiccatā påraõamā kuõantarumā potikai mu­ivar lškiyamā e­­aīkāõum vaittiyarš ippaņini­­ā naņakkum ci­­appiëëai naņikkiŸãīka cirippilkåņa cikka­amā? (maru) pollāta mayakkamuīka collāmaltā­ varutuīka ellāmš kacakkutuīka ãramalarum cuņutuīka e­­aņi kāciyammā ivarukku atu puriyumā? collaņiyammā viyātikaëai vella ivarāl muņiyumā? (maru) antap purattilš vaittiyam pārttu a­upavam irukkā illaiyā?-avaë taīkak karattilš nāņi pārkkavum tairiya mirukkā collaiyā? i­pak kuëattilš ška malarāka iruppavaë eīkaë ejamā­i-ti­am iëamai kuluīka varum e×ilrāõi-avaë a­pu ma­atilš e­­a irukkutē aŸintu koõņāl nãr perum ¤ā­i yārukkum viëaīkātavaë pāvi...ēyēyēyēy ko¤cuvā ke¤cuvā a¤ci­ā mi¤cuvā mi¤ci­ā a¤cuvā ke¤cuvā ko¤cuvā teriyumā? āõ : cariyammā peõ : maruntu...pāņuīkaņi! [taīkap patumai,1958] 6.17 kaõõum kaõõum pšcutu kaõõēņa kaõõu kalantāccu kāõāta i­pam kaõņāccu oõõēņa oõõu tuõaiyāccu uëëam ne­aiccatu naņantāccu (kaõõēņa) po­­ā­a poõõu ta­iyā ni­­a pollāta kālam kaņantāccu kaõõāëa­ēņu kiõõāram pšcum po­­ā­a nšram poŸāntāccu (kaõõēņa) ci­­a¤ ciŸicilš a¤cu vayacilš ne¤cilš koõņa a­pu-iëam pi¤cilš koõņa a­pu-ippē e­­a paõõiyum pirikka muņiyalš pārāmalš vanta vampu...etir pārāmalš vanta vampu (kaõõēņa) ka­­ak katuppilš cellac cirippilš a­­aikku vanta a­pu....atil e­­aikkum illš vampu...atu e­­aiyum u­­aiyum kškkāmš iõaikkap pēvutš vampu...āhā všõņāmš inta vampu (kaõõēņa) eīkš e­ i­pam eīkš? e­ itayam eīkš? pakaivar naņuīkum naņai eīkš?-e­ pakkam irunta palam eīkš? (eīkš) vãramāmukam teriyutš-atu veŸŸip pu­­akai puriyutš vintaip pārvaiyil mš­i urukutš mšlum mšlum e­ ācai perukutš kātal vaëarutš! vā×vu malarutš! [nāņēņi ma­­a­,1958] 6.18 pārttu racippš­! āõ : pakkattil iruppš-nā­ pāttup pāttu racippš­ vekkattilš mu×ippš-nā­ viųayam teri¤cu cirippš­ (pakkattilš) cekkac civantirukkum ciīkārak ka­­attilš cellamāk kiëëiņuvš­-nā­ uëëatellām colliņuvš­ (pakkattilš) pakkuvam tavaŸāta paravak koõņai mã­ pēla paëicciõõu tuëëiņuvš pā¤ci ma­acai aëëiņuvš (pakkattilš) kāvšri ērattilš kāl patuīkum ãrattilš kālaiyilš nā­ naņappš­ kalappai koõņukiņņu, kaņņa×aki nã varuvš vitaiyaik koõņukiņņu-nellu vitaiyaik koõņukiņņu (pakkattilš) vāykkā veņņi­a kaëaippilš-nā­ vantu kuntuvš­ varappilš-putu ma¤caë niŸattilš, ko¤cum mukattilš ne¤caip paŸittiņum va¤cik koņinã ka¤cik koõņu varuvš-i­pam kalaiyattilš taruvš (pakkattilš) peõ : appuŸam? āõ : oru vãra maka­aip pettiņuvš...! peõ : āëaip pāruīka!... āõ : nã tālāņņat teriyāmš tavicciņuvš-nā­ tantā­attām tāëam pēņņup pāņuvš­ peõ : eīkš pāņuīka...? āõ : ārārē ārirarē ārārē ārirarē appā ammā co­­ataik kšëu aŸivu vantatum cinticcuppāru alaņciyamā iruntiņātš ci­­at tampi atikavšlai kāttirukkutu u­­ai nampi-nāņņil atikavšlai kāttirukkutu u­­ai nampi peõ : appuŸam...? āõ : nã pakkattilš iruppš-nā­ pāttup pāttu racippš­ [tšņi vanta celvam.1958] 6.19 kalaiyā­a nilai peõ : ka×a­i eīkum katirāņum a×aku maīkai catirāņum kalaiyā­a nilaikāõa vā...nã vā vā kalaiyā­a nilaikāõa vā āõ : kalaiyattilš ka¤ci koõņu karaiyilš varum peõõaik kaõņu-aīkš kalappai ta­ai maŸantu u×ava­ kalaīkuki­Ÿā­š!- ni­Ÿu mayaīkuki­Ÿā­š! peõ : avaë cirippum iëantuņippum - oru noņikkuë ava­ai i×ukkutš....(ka×a­i) āņivarum natiyēram, āõum peõõum vekunšram a×ukku nãīkat tuõi tuvaikkum vškatti­ālš - avarkaë nšcatti­ālš āõ : ācaikaëait tåõņiviņum aõaikaëaiyum tāõņiviņum ariya periya rakaciyattai aŸintiņalāmš - nām aŸintiņalāmš! peõ : enta­ mayilš...ma×ai mukilš āõ : iëaīkuyilš...ata­ kuralš iruvarum : e×il kuluīkum ulakai uõarntiņuvēm [tirumaõam,1958] 6.20 māŸum ma­am peõ : āõkaë ma­amš appaņitā­ - atu aņikkaņi māŸum ippaņittā­ (āõ) tirumaõamākiņum mu­­š o­Ÿum teriyātavarpēl iruppāīka tirumaõamāki ma­aiviyaik kaõņāl, veņukki­­u muŸaippāīka āõ : hā! hā! peõ : āõkaë ma­amš appaņittā­ - atu aņikkaņi māŸum ippaņittā­ āõ : peõkaë kuõamš appaņittā­ - ata­ pšccum pēkkum ippaņittā­ - inta (peõ) maõamāku mu­­š vāyum pšcāmal matippu mariyātai taruvāīka - tiru maõamā­api­­š varintukaņņik koõņu kustikkum varuvāīka peõ : ēhē hē hē! āõ : peõkaë kuõamš appaņittā­ - ata­ pšccum pēkkum ippaņittā­ peõ : a­pu ka­intiņa kaikaëai nãņņi aruki­il vāruīka āõ : ēhē! peõ : i­pa vā×vil cila nāņkaëā­api­ eņņiyum pēvāīka (āõ) āõ : pēņņā pēņņiyil peõkaëukkuëëš poŸāmai yaņaivāīka peõ : āmā! āõ : pē­ā pēkutu­­u āõkaë iruntāl poŸumaiyaik kuņaivāīka (peõ) peõ : mā­š tš­š e­patellām - oru mātam ce­Ÿatum māŸiņutš āõ : vaõakkamum payamum paktikaëum - oru vāram ce­Ÿatum ēņiņutš peõ : hā...hā...hā... āmaikaëe­Ÿa peõkaëai eõõi āņņam pēņuvāīka atuvum pētāmal camayam pārttš aņikkavum tuõivāīka! (āõ) āõ : intap peõkaë kuõamš appaņittā­ - ata­ pšccum pēkkum ippaņittā­ [nā­ vaëartta taīkai,1958] 6.21 påmālai pēņņava­ āõ : e×unte­­uņa­ vārāy...cokkammā e×unte­­uņa­ vārāy! peõ : eīku e­­ai a×aikkiŸāy e­ mammuta rājā? āõ : e­­ēņa nã vara š­aņi tāmatam? peõ : š­e­Ÿu kškkātš kālreõņum nēkutu āõ : nēkāmal cukamellām tā­ākap piŸakkumā! peõ : pēkāta årellām pē­āttā­ poŸakkumā? āõ : (vaca­am) peõõš,e­ poŸumaiyai cētikkātš; āttiram vantāl u­­ai e­­a ceyvš­ teriyumā? peõ : (vaca­am) e­­a ce¤ciņuvš...håkkum āõ : kattiyai uruvik kuttiņuvš­ - u­­ai kaõņatuõņāka veņņiņuvš­ peõ : niŸuttayyā... niŸuttayyā nšraīkeņņa nšrattilš årai viņņu ēņuvatu etukkayyā? āõ : vāõõā vantiņaņi..... mariyātai yillātavaëš šõõu kškkātš etirttup pšcātš eņņi viraņņiņuvš­ - u­­ai viņņup pirintiņuvš­ peõ : nãyš cakāyame­a ni­aiyāmal...nātā vāyāl mēcamš pē­š­- matiyāmal pštai māyam etuvum illai varuttam koëëātš e­­ai ma­­ittaruëa všõņum vanta­am ceytš­ svāmi! āõ : patti­i ratti­amš paŸantuvanta cãta­amš - e­ uttaravu pēla uttami - nãyoru utavitā­ ceyyavšõņum peõ : (vaca­am) e­­a utavi ceyyaõum appaņiyš ākaņņum svāmi påmālai pēņņuppē­a māmā varuvataŸkuë kāmalai vantatayyā vaittiyarš māmiyār vaittuppē­a cāmā­ai vittuttarš­ maruntštum pēņumayyā vaittiyarš āõ : kaõõaiyi×antavaëš kaņņa×akup peõmayilš - intak kaikaõņa maruntai - e­ kai koõņu påci­āl kaõkaõņa kuõam peŸalām peõ : kaëimpē kaëimpu kaëimpē kaëimpu kāyattilš peruīkāya miruntālum māyamāy maŸaikkum kaëimpu veëëaik kaëimpu,karuīkaëimpu, vãrakkaëimpu colla muņiyāta nēykaëukkum - oru cåraõamirukku vāīkiņuīkē - atai pallil paņāmalš uëëukkup pēņaõum pāųāõam cšrntatu pārttukkuīkē (kaëimpē) [taīkappatumai,1958] 6.22 tāli kaņņum vãra­ tē×ikaë : mā­aittšņi maccā­ varappēŸā­ - ē varappēŸā­ tāëattēņa tāli kaņņappēŸā­ - š kāņņappēŸā­ (mā­ai) talaivi : tālikaņņum vãra­ava­ yāru? - š enta åru? mālai kaņņavšõum ko¤cam kåŸu - š e­­apšru? (mā­ai) tē×i : pētum pētum kšli cummā pēņi-š poņivaccup pšcum vampukkāri ci­­a¤ciŸu a­­am - nã eõõum pala eõõam! talaivi : mu­­um pi­­umāka vanta pi­­um 1.tē×i : piŸaku e­­a paõõum.... 2.tē×i : uŸavu vanta pi­­um..... (mā­ai) talaivi : a×akilš naņaiyilš cukamellām niŸaintu viņumē? tē×i : ācai poīkum tēŸŸam amutåņņum pa×attēņņam! talaivi : e­­e­­amē colli e­ ma­acaik kiëëi iīkumaīkum ēņavaikkum kaëëi 1.tē×i : paruvam vantu tuëëi 2.tē×i : urukuŸāëš valli.... (mā­ai) [nāņēņi ma­­a­,1958] 6.23 cšvai vãņu nēkki ēņuki­Ÿa nammaiyš nāņi niŸkutš a­ška na­maiyš - uõmaiyš tšņuki­Ÿa tantai tāyai nšrilš - kaõņu cšvai ceyyavšõum conta årilš a­Ÿu āņu mšytta peõkaë i­Ÿu arumaiyā­a paruvam koõņu a­pumãŸi āņippāņa kāõalām - palar jēņiyāka māŸi­ālum māŸalām - cilar tāņikkāra ¤ā­ipēlum vā×alām nāëai vãcum nallacēlait te­Ÿal kāŸŸilš pala....vintaiyā­a vārttai vã×um kātilš viņņuppē­apētu a×utavaëëi putumaiyā­a nilaiyil - alli påvaippēla a×akai aëëip pēņalām - toņņut tš­aip pēlap pšci­ālum pšcalām - kaõõil cšŸŸai vāri vãci­ālum vãcalām (vãņu) [patipakti,1958] 6.24 pakaikkural māŸutš! vampu mo×i māŸi māŸi a­pu mo×iyā­atš i­pava×i nāņum vi×i e­­ai mãŸutš (vampumo×i) maņai tāõņum mã­aippēla ma­am tāõņi ēņutš....ā.... ma×ai kaõņa payirpēla maki×cci koõņāņutš... iëante­Ÿal vãcutš e­­e­­amē pšcutš e­mšl maõam ta­­aip påciņutš...ā...ā a­pukkaņal ērattilš ācai alai mētutš i­pattilum i­pamvantu e­­aimãŸutš (vampumo×i) vãmpu ceyta pštamellām kå­vi×untu pēkutš pāmpirunta kāņņil i­Ÿu mā­ pukuntu āņutš pakaikkural māŸutš! paõpukkural pāņutš! - putup pāņaīkaë kåŸiņutš!...ā...ā måņivaitta uõmaiyellām nšril veëiyā­atš! nãtiyiņam nšrmaivantu nšcamā­atš! [paõņittšva­,1959] 6.25 nalla tuõaiva­ tuëëāta ma­amum tuëëum collāta kataikaë collum illāta ācaiyaik kiëëum i­pat tš­aiyum vellum - icai i­pat tš­aiyum vellum tu­pak kaņalait tāõņumpētu tēõiyāvatu kãtam; a­puk kuralil amutam kalantš aruntat taruvatu kãtam eīkum citaŸum eõõaīkaëaiyum i×uttu varuvatum kãtam iõaittu maki×vatum kãtam - tuyar iruëai maŸaippatum kãtam (tuëëāta) cērnta payirum nãraik kaõņāl tēkai virittš vaëarntiņum cāynta koņiyum kiëaiyaik kaõņāl tāviyaõaittš paņarntiņum maīkai itayam nalla tuõaiva­ varavu kaõņš maki×ntiņum, uŸavu koõņāl iõaintiņum - atil uõmai i­pam viëaintiņum (tuëëāta) [kalyāõap paricu,1959] 6.26 peõ mukam kaõõāņi mukattil mukam pārkkalām - viral nakattil pava×atti­ niŸam pārkkalām! (muka) vakutta karuīku×alai ma×aimuki le­ac co­­āl malari­ai ita×ēņu iõai cšrkkalām - e­mu­ vaëaintu iëante­Ÿalil mitantu varum - kaikaëil vaëaiyal i­­icai kšņkalām - mā­š u­ (muka) ikattilirukkum cukam etta­aiyā­ālum iruvarkkum potuvākkalām - a­pš ata­ eõõikkai virivākkalām - kātal akatti­ilš alaimētum ācaiyilš i­pam āyiram uruvākkalām - i­pam iëamai poīkum aīkam cintum a×akil taīkam maīkum nilaiyil ni­Ÿu ta­­ai maŸantu eõõam kalantu vaõõat tēkai mayile­ac cēlaita­il po×utellām maki×alām; kalaiyelām pa×akalām - cataīkaiyatu kuluīki nakaittiņa varampu kaņantiņum kuŸumpu paņarntiņum [taīkappatumai , 1959] 6.27 eõõak ka­avukaë! u­­aik ni­aikkaiyil kaõõš eõõak ka­avukkum eõõikkai štaņi! (u­­ai) po­­ai urukkiya vārppaņamš - a­pu poīkiņum kātal tš­kuņamš! ta­­anta­iyāka nāëaik ka×ippatu caīkaņama­Ÿē tami×c cuņarš canta­ak kāņņup putumalarš! (u­­ai) vaņņak karuvi×i maīkaiyš- oëi koņņum nilavukkut taīkaiyš! kaņņuk kulaiyāta paņņut taëir - mš­i kaõõil apinayam kāņņutš - i­pak kāviyat tš­aëëi åņņutš! (u­­ai) [kalyāõikkuk kalyāõam,1959] 6.28 paruvam cukam varuvatu pāsņņu - namma cummāyiruntiņņā všsņņu ma­amta­il ni­aittupār uõarntu naņantupār (cukam) polivait taruvatu paruvam - mukap polivait taruvatu paruvam - atu pē­āl māŸiņum uruvam - atu pē­āl māŸiņum uruvam a×akait taruvatu kālam - uņal a×akait taruvatu kālam - atil aņainta varaikkum lāpam (cukam) mukamum mukamum cantikkumpētu mutalil varuvatu tayakkam, mēkam vaëarntu cintikkumpētu måëaikkut taruvatu mayakkam mu×utum terintu itayam kalantu muņivil varuvatu iõakkam - ataŸ kiņaiyil varuvatu piõakkam (cukam) [avaë yār?, 1959] 6.29 katai collum tãpāvaëi! u­­aikkaõņu nā­vāņa, e­­aikkaõņu nãvāņa kaõõãrum kataicollum tãpāvaëi åreīkum maõakkum ā­antam namakku kāõāta tåramaņā....kāõāta tåramaņā ne¤camum ka­alāki nãrākum pētu nimmati e­vā×vil i­i štu? ko¤ciņum mo×ikšņņu maki×ntavaëeīkš? kulatti­ viëakkāyt tika×ntavaëeīkš? kaõõukkuë naņanta kāņcikaëellām ka­avākip pē­ataņā...ka­avākip pē­ataņā... ācaikku aõaipēņņa aŸivā­a naīkai a­pukkup poruë co­­a aruë maīkai! pācatti­ cumaiyēņu paŸantu ce­Ÿāëš pa×akum u­aiyum maŸantu ce­Ÿāëš kaõņatum ni­aivil koõņatum muņivil kataiyākip pē­ataņā....kataiyākip pē­ataņā..... [kalyāõap paricu,1959] 6.30 pollāta kātal ka­­it tãvi­ a×aku rāõi nā­ kaõõaik kavarum vaõõamš­i tā­ e­­aik koõņāl i­pam kāõalāmš- (ka­­ittãvu) ullācamā­a nšram vantu pollāta kātal pētai tantu u­­ēņu pšcum mēkam koõņu uëëam vāņutš (ullācamā­a) [iratti­apuri iëavaraci,1959] 6.31 peõõe­Ÿa kēyil nā­āņum nāņakam rakaciyantā­ - pēņum naņaiyellām naņa­antā­ ciīkārantā­ - itai racikkāta āëiruntāl aticayantā­! (aiyā) e­­aik kaõņālš ā­anta lēkam - uīkaë kaõ mu­­š tā­vantu mētum - reõņu kaõõālš yēkantā­ mu­­ālš mēkantā­ peõõālš tā­i­pa vā×vš! (aiyā) āõkaë koõņāņum peõõe­Ÿa kēyil a­pu kuņikoëëum pšri­pa vāyil - kaõņu āņāta āëillai pšcāta vāyillai pāņāta šņillai pāril! [iratti­apuri iëavaraci,1959] 6.32 māŸāta ācai māntēppu vãņņukkāri mā­ēņum nāņņukkāri šmaccā­ - vā maccā­ o­­aip pāttu māŸāta ācai vaccš­ (māntēppu) pollāta attai mava­ puliyēņa caõņai pēņņā­ illāta ācaikāņņi emmšlš kaõõš pēņņā­ villai eņuttu maccā­ všņņaikku payaõam vaccā­ collāmš oņi vantš­ - e­ ųēkku maccā­ š maccā­ - vā maccā­ o­­aittā­ tšņi ma­am vāņi vantš­ (māntēppu) [iratti­apuri iëavaraci,1959] 6.33 kātalar nilai pār mu×utumš namatu pšr puka×umš - nam pšra×akil itayam maki×umš! kāvi­il viëaiyāņum kātalar nilaiyāvum kāõap peru mēkan tarum ā­antamš cšl vi×iyālš - i­i tš­mo×iyālš - namatu yā× oliyālš - viëaiyum pšri­pamš! (pār mu×utumš) [iratti­apuri iëavaraci,1959] 6.34 kaõ malar a­pu arumpāki ācai malarāki i­pam ka­iyāki etirpārkkum všëaiyilš paõpš e­vā×vil paīkukoõņa māmaõiyš - uīkaë cempava×a vāytiŸantu tšvaiye­Ÿāl e­­a atu? attā­? tš­ všõņumā? - illai nā­ všõņumā? tšņivanta yēkamš te­Ÿalš e­ i­pamš! (tš­) nāõam uõņu vãram uõņu nalla kuŸaë pāņam uõņu kā­am pāņum ¤ā­am uõņu atu všõņumā?-illai kātal muttam uõņu atu všõņumā? (tš­) kātil vantu pšciņavā? kaõ malarai vãciņavā? kaikalanta canta­am uõņu meymaŸantu påciņavā...? kātal rējā tantu ā­antam koõņu āņiņavā...? åm....(tš­) [talai koņuttā­ tampi,1959] 6.35 naņakkum mi­­al! kaõkaë reõņum vaõņu niŸam ka­­am rējāc ceõņu niŸam! kalaiyš vaņivāy varuvāë avaëaīkam taīka niŸam! (kaõ) viõõil piŸanta mi­­al iŸaīki maõõil naņantu vantatupēl, vaõõa malar mālai koõņu vā×vi­ilš ācai koõņu, vantiņuvāë nāõam koõņu maõamakaëum nā­š ye­Ÿu vāliparai a×akil ve­Ÿu vāņņiņuvāë capaiyil ni­Ÿu (kaõ) mēkat te­Ÿalil āņum kåntal mškattēņu cinškam - kuŸi yākap pāyntiņum nāõap pārvaikaë vãra­ kaõaiyilum vškam naëi­anaņai a­­am pēlš neëiyum iņai mi­­al pēlš āņai koņi pi­­al pēlš a­pu mo×i ka­­al pēlš ne¤ci­ilš nšcattālš nãntiņuvš­ mã­aip pēlš! aīkam yāvum taīka niŸam ācai uëëam caīku niŸam a×akš...vaņivāy varum maīkaiye­ māmukam ma¤caë niŸam a×aku virunte­ai aņaiya ni­aittiņum āõmaka­um evarē....? aŸivu mikuntoru uŸavu kalantiņum aëavu terintavarē? pakaivariņam pallaikkāņņit taëapatiyāy vantavar všõņām pāvaiyarai arukil vaittu pārttu ruci kaõņavar všõņām kaņamaiyuõarntavar arukil amarntiņa kaõkaë viraintiņutš; iëamai kuluīkiņum ivarai maõantiņa itayam virumpiņutš (aīkam) [amutavalli,1959] 6.36 o­Ÿupaņņa kaõava­ukku o­Ÿupaņņa kaõava­ukku toõņu ceytu vā×vataŸku urimai kiņaittiņumā col? - vaõõak kiëiyš - a­pi­ perumai nilaittiņumā col? ka­Ÿu naņņu nãriraittu kaõ vi×ittu kāttiruntu pi¤cuviņņuk ka­iyākum pētilš - kiëaiyil tuõņupaņņāl e­­a pala­ vā×vilš? (o­Ÿu) [taīkap patumai,1959] 6.37 kātal tēlvi kātalilš tēlviyuŸŸā­ kāëaiyoruva­ kaņantapi­­š amaiti eīku peŸuvā­? - kālam kaņanta pi­­š amaiti eīku peŸuvā­? a­pumayil āņalukku mšņaiyamaittā­ tu­pame­um nāņakattaik kaõņu racittā­ (a­pu) i­patti­ai vitikku irai koņuttā­ iruntum illāta uruveņuttā­ [kalyāõap paricu,1959] 6.38 a­pu vitai kātalilš tēlviyuŸŸāë ka­­iyorutti kalaīkuki­Ÿāë ava­ai ne¤cil niŸutti ācaiyilš pāttikaņņi a­pai vitaittāë allumpakal kāttiruntu payirvaëarttāë (ācai) pācattilš pala­aip paŸikoņuttāë ka­intum ka­iyāta uruveņuttāë (kātalilš) [kalyāõap paricu,1959] 6.39 illaŸam ā­antam i­Ÿu ārampam - ma­am a­pil piõaintāl - pi­ atuvš pšri­pam (ā­antam) āņum kaņalum po­­i āŸum kalantatu pēl kåņum ivarkaëiru pšrum tšņum uyar (ā­antam) mã­uņa­ mā­um maīkai vi×ikaëilš tuëëutš vintai mikum mau­am vãrattai vellutš tš­aic cumanta malar mālaic cumanta avaë nāõik ku­inta mukam nalla paõpaic collutš! (ā­antam) nalla kuņumpam oru palkalaik ka×akam e­Ÿu teëëu tami×k kavi¤a­ teëivurai co­­a tuõņu; illaŸam šŸpavarkaë ita­ai ma­atil koõņu i­pamuņa­ naņantāl vā×vukku mika na­Ÿu (ā­antam) [kalyāõikku kalyāõam,1959] 6.40 putu a×aku peõ : putu a×akai racikkavarum ma­acuk kellām perum ācai poīkum nšram - itil āõum poõõum kåņņuc cšrntā āņņattuk ke­­a pa¤camā? (āõum peõõum) kālaiyil malarnta malar mālaiyilš ularntu viņum ma­itar vālipamum appaņiyš vantatu pēl ce­Ÿuviņum - itai i­pame­pār cilanāëilš - koņum tu­pame­pār palanāëil - ē i­pamillai tu­pamillai iyaŸkaiye­pār oru nāëil āõ : vā×kkaiyilš pātiyai nām tåkkatilš ka×ikkalāmā! - ā! vantapētu kēņņaiviņņu pē­api­ vi×ikkalāmā? peõ : pala kavalai o×intiņa itayam maki×ntiņak kalaiyai virumpiņa všõumš amuta viruntatil tēõumš peõkaë uŸavu kalantiņumš! āõ : ka­intiņumš peõ : uŸavu kalantiņumš vaëarntiņumš ka­intiņumš! [avaë yār?,1959] 6.41 kātalai šŸkum nilavu! āõ : paņikka paņikka ne¤ci­ikkum paruva me­Ÿa kāviyam! pārkka pārkka vaëarumš kātali­pa ēviyam! (paņikka) peõ : ā...ā...kātal i­pa ēviyam āõ : aņukkaņukkāy eõõam varum kaõkaë maņņum pšcum peõ : ā..ā..pšcum āõ : a­pu ma­am poīki viņņāl aīkamellām pšcum! (paņikka) taņuttavarkaë ve­Ÿatillai carittiramš collum - kātal aņuttavarkaë aŸiyāmal rakaciyamāyc cellum! (paņikka) peõ : kaëëamillāk kātalarai veõõilavum šŸkum! kāņņil vā×um paŸavaikaëum kā­ampāņi vā×ttum! peõ : ā...ā... kā­ampāņi vā×ttum! āõ : tollai tarum ma­ita kulam collic collit t域um; tåymaiyā­a uëëaīka@ai$c cå×ntu ni­Ÿu vāņņum! (paņikka) [iratti­apuri iëavaraci,1959] 6.42 taņaiyillai! āõ : kālam e­umoru ā×ak kaņali­il kātal paņakum viëaiyāņutammā, āņum paņaki­il maruviya kaõkaë pšcuvatum peruīkataiyammā! kataiyammā! kataiyammā! kātal e­Ÿoru kataiyammā! (kālam) peõ: kālam e­Ÿoru ā×ak kaņali­il kātal paņakum viëaiyāņi vara, āņum paņaki­il maruviya kaõkaë pšcuvatum oru katai tā­ē? katai tā­ē? katai tā­ē? kātal e­patu katai tā­ē? (kālam) āõ : ka­iyākik kāyā­āl kataitā­š - mā­š kāyā­a vā×vu koõņš­ e­ ceyvš­ nā­š peõ : poruntāta nšcam illai poy štum illai iruntālum i­pamillai! š­ i­pam illai! āõ : uruëum karuvi×i maruëum paiīkiëi uŸavi­il o­Ÿum kuŸaivillai uõmaiyil aņi peõmayilš - u­ urimaiyil e­Ÿum taņaiyillai (kālam) [amutavalli,1959] 6.43 illaŸa ēņam peõ : i­Ÿu namatuëëamš - poīkum putu veëëamš illaŸa ēņamitš - i­i i­pam šntic cellumš! āõ : maīkaiyar kulamaõiyš ma¤caë mukanta­ilš maki×ccikaë tuëëumš vante­­ai aëëumš! peõ : nšŸŸu nammaik kaõņa nilā ne¤curukic ce­Ÿa nilā vā×ttukaë collumš ma­anta­aik kiëëumš! āõ : vaëëuva­ va×iyi­ilš - i­i vā×kkai ratam cellumš peõ : kaõkaëil åŸum nãrum - i­i nam nilaikāõa nāõum - cukam kavitai pāņivarum [taīkappatumai,1959] 6.44 katai kaņņuvār āõ : nãyāņi­āl årāņiņum nā­āņi­āl yārāņuvār? nãyāņi­āl årāņiņum nā­āņi­āl yārāņuvār? mšlnāņum kã×nāņum pārttš­ āõpāņap peõpāņak kšņņš­ ā­ālu­ pēleīkum kāõš­ (nãyāņi­āl) peõ : cãmā­kaë koõņāņum mšņai ceõņālš kāŸŸellām vāņai cirippellām vevvšŸu jāņai kaõ kāņņi­āl kai taņņuvār kai kāņņi­āl katai kaņņuvār āõ : kaõņa tellām uõmai kāttirukku na­mai kāriyattil ko¤cam - kava­am vaiyammā - karuõai vaiyammā peõ : kāraõam illāmalš kā­amayilāņumā? karuttoõõum puriyāmal - a­­a naņai pēņumā? - a­­a naņai pēņumā? āõ : nã pāņi­āl nā­ēņuvš­ nā­āņi­āl årāņiņum nãyāņi­āl årāņiņum nā­āņi­āl yārāņuvār? [pāõņit tšva­,1959] 6.45 i­pa vškam āõ : vāņikkai maŸantatum š­ē? - e­­ai vāņņiņa ācai tā­ē - pala kēņi malara×akai måņi vaittu ma­atai koëëai yaņippatum š­ē? (vāņikkai) peõ : vāņikkai maŸantiņuvš­ē? - e­­ai vāņņiņum kšëvikaë š­ē? - putu maīkai enta­ ma­atil,poīkivarum ni­aivil māŸŸam colvatum š­ē? (vāņikkai) āõ : anti nšratti­ ā­antak kāŸŸum a­pu maõakkum tš­cuvaip pāņņum amuta viruntum maŸantu pē­āl ulakam vā×vatum štu? - pala uyirkaë maki×vatum štu? - ne¤cil i­ittiņum uŸavai i­pame­um uõavait ta­ittup peŸamuņiyātu peõ : anti nšram pē­atāl ācai maŸantš pēkumā? a­puk karaīkaë cšrumpētu vampu vārttaikaë š­ē? i­pa vškam tā­ē..? (vāņikkai) āõ : kāntamē itu kaõõoëitā­ē? kātal natiyil nãntiņum mã­ē? karuttai yaŸintum nāõam š­ē..? peõ : poŸumai i×antiņalāmē? - perum puraņciyil iŸaīkiņalāmē? - nā­ karuīkalluc cilaiyē kātale­ak killaiyē varampu mãŸutal muŸaiyē..? āõ : caikkiëum ēņa maõ mšlš - iru cakkaram cu×alvatu pēlš - aõai tāõņivarum cukamum,tåõņiviņum mukamum cšrntatš uŸavālš... [kalyāõap paricu,1959] 6.46 perum cukam ku×u : varuųattilš oru nāëu tãpāvaëi maki×ccikkuriya nāëu inta tãpāvaëi ma­aiviyum kaõavarum makkaëēņu yāvarum maīkaëamāyk koõņāņum tãpāvaëi (varuųattilš) ma­acukkuëëirukkiŸa kavalaikaëellām maŸaintiņa varum nāëu! vāņikkaiyākap paņņi­i kiņantēr vayiŸu neŸaiyum nāëu! ne­aikka muņiyāta kāņcikaëellām nšril teriyum nāëu! nãõņa kālamāy āõņukaë tēŸum nika×ntiņum peru nāëu (varuųattilš) āõ : kaõõš kaõõukkuë nāņakamāņiņum peõõš i­­amum nāõamā? peõ : eõõam kalanta pi­ e­­aip pirintatum i­pam maŸantatum ¤āyamā? āõ : u­­aip pirintu nā­,u­­āl melintiņum uõmai maŸantatum š­ammā? peõ : i­­al toņarntakatai, ellām maŸanti­i e­Ÿum perum cukam kāõalām iruvarum : po­­um vairamumpēlš iõaintuëëēm poīkum maki×cciyil āņalām paiya­ : akkā.....akkā..... paņņācu veņikkiŸa všëaiyilš...nã paņuttut tåīkuŸš målaiyilš kaņņēņu veņikkum,kaõõaiyum paŸikkum kammu­­u aņaikkum kātukkuëëš; toņņālš pētum, karru­­um cãŸum cuņņālš nēkum collāmalš vškum eņņāta årukkum itālš pšru viņņālš jēru všņikkai pāru! (varuųattilš) [kalyāõikkuk kalyāõam,1959] 6.47 ācai ma­am! peõ : ācaiyi­ālš ma­am āõ : ēhē.... peõ : a¤cutu ke¤cutu ti­am āõ : åhåm peõ : a­pu mãŸip pē­atālš apinayam puriyutu mukam āõ : ai...sã.... peõ : ācaiyi­ālš ma­am a¤cutu ke¤cutu ti­am a­pumãŸip pē­atālš apinayam puriyutu mukam! peõ : nāõam koõņu ēņum kaõkaë tāëam pēņutš - ataik kāõum te­Ÿal kātil vantu kā­am pāņutš.... všrillāta koņita­il- āõ : ēhē.....hē.... peõ : vālillāta oru aõil āõ : āhahā.... peõ : āëillāta nšram pārttu tāvip piņikkutu kaiyil āõ : sāri.... peõ : mālai e­Ÿa nšram vantu āëai mãŸutš....iëam kāëaiyo­Ÿu kātal e­Ÿu kaõõāl kåŸutš, tšņivanta oru tuõai āõ : ēhē....hē peõ : cirikkutu mayakkutu e­ai āõ : āhahā... peõ : måņimåņi vaitta eõõam nāņutš cukam ta­­ai āõ : riyali.... (ācaiyi­ālš) [kalyāõap paricu,1959] 6.48 i­pam tšņutu peõ : tuëëit tuëëi alaikaëellām e­­a collutu? - pala tuõņu tuõņāy e×untu - atu eīkš cellutu....? (tuëëi) āõ : kaëëa vi×ip pārvaita­aik kaõņu koëëutu - kēpaī ka­­attil kiëëiviņņuc cirikkac collutu! (kaëëa) peõ : te­ kaņali­ ērattilš jilujilukkum ãrattilš ci­­a ci­­a naõņu vantu e­­a paõõutu? āõ : atu nillāta vškattilš allum pakal mēkattilš nãõņa vaëai tēõņikkiņņu kuņumpam paõõutu! iruvar : itta­aiyum nammaippēla i­pam tšņutu - itai eõõumpētu namatu ma­am eīkē pēkutu! peõ : kaõņatum malaril vaõņu kātal koëvatš­ - atu vantu vantu meymaŸantu mayaīkip pēvatš­? āõ : kaõņavuņa­ kātal koëëum kāraõamum š­? ciīkāra malart tš­ - nā­ ka­­imalar nāņiyatum vaõņu pēlattā­.... peõ : pākkumarac cēlaiyilš paëapaëakkum pāëaiyilš paŸantu paŸantu kuruviyellām e­­a pi­­utu? āõ : atu vā×kkaita­ai uõarntukiņņu ma­acum ma­acum kalantukkiņņu måkki­ālš kottik kotti kåņu pi­­utu! peõ : itta­aiyum nammaip pēla i­pam tšņutu - itai eõõum pētu namatu ma­am eīkē pēkutu! [talaikoņuttā­ tampi,1959] 6.49 pšcum ciņņu peõ : ka­­iyår cālaiyilš - poõõu kaëaipaŸikkap pēkaiyilš - anta ci­­amaccā­ civattakaõõu - ava pi­­ālš etukku vantā­? āõ : etukku vantā­....? collāmattā­ puri¤cukkalāmš oru jāņaiyilš uëëam reõņum o­­ācci - putu ullācantā­ kaõņāccu (col) peõ : cummā kiņanta mullaik koņi tuëëi etukku vāņutu? āõ : atu cuttippaņarak kompait tšņit tuņicci tuņicci vāņutu peõ : tåīkāma ciņņu reõņum toņarntu e­­a pšcutu? āõ : atu jēņiyā­a maki×cciyilš contak kataiyaip pšcutu cotantiramā­a kåņukaņņi oru ma­amā vā×utu peõ : anta nilaiyum, inta nilaiyum iruvar : conta nilaiyaik kiëaŸutu peõ : pollāta āņu o­Ÿu uëëš e­­a pākkutu? āõ : putuppeõõum māppiëëaiyum poruttamā­­u pākkutu? peõ : påīkuyilum yārukkāka šīkik šīkik kåvutu? āõ : āõ kuyilaik kāõāmaltā­ avacaramāk kåvutu a­pu mãŸi mayakkattilš aīkumiīkum pāyutu peõ : anta nilaiyum...... āõ : inta nilaiyum...... iruvar : conta nilaiyaik kiëaŸutu [po­ viëaiyum påmi,1959] 6.50 kaõõāl aņakkuvš­ peõ : aņakkiņuvš­ - ēy aņakkiņuvš­ - ēy aņaīkāta kāëaiyaiyum aņakkiņuvš­ kaõõālš āņņam pēņātš - ēy.... cāņņaiyirukkum pi­­ālš āõ : miraņņiņuvš­ - šy miraņņiņuvš­ - šy miraëāta uruvattaiyum miraņņiņuvš­ kompālš vãõāttuëëātš - šy vaëaicciņuvš­ vālālš peõ : tuõi¤ci ni­­āp puri¤ciņumš āõ : puriyallaiyš peõ : tuõi¤ci ni­āp puri¤ciņumš - u­ cuŸucuŸuppum tuņituņippum kuŸaintu pēkumš āõ : neruīki vantā viëaīkiņumš - u­ viŸuviŸuppum paraparappum vi×untu pēkumš peõ : piņiccš­­ā viņamāņņš­ - nā­ puõõākkum taviņum vaccu taõõiyum kāņņiņuvš­ āõ : veŸiccš­­ā āpattuttā­ - nā­ mšyāta payiraiyellām mš¤cu kāņņiņuvš­ [avaë yār,1959] 6.51 mayilē kuyilē! āõ : āņaikaņņi vanta nilavē - kaõõil mšņaikaņņi āņum e×ilē - ivaë āņaikaņņi vanta nilavē - kuëir ēņaiyilš mitakkum malar jāņaiyil cirikkum ivaë kāņuviņņu vanta mayilē - ne¤cil kåņukaņņi vā×um kuyilē? (āņai) peõ : tuëëit tuëëi āņumi­ palēka maīkai contamuëëa rāõiyivaë nākamaīkai ellaiyaŸŸa ācaiyilš ēņi vantāë taëëiviņņup pē­api­­um tšņivantāë kiëaitā­iruntum ka­iyš cumantu ta­iyš kiņanta koņitā­š... kaõõāëa­uņa­ kalantā­antamš - peŸak kāvi­il āņum kiëitā­š āõ : ē....ē.... anti veyil peŸŸa makaëē - kuluīkum allimalar i­attavaëē - ku­Ÿil unti vi×um nãralaiyil ēņi viëaiyāņi ma­am cinti varum te­Ÿal tā­ē?-i­pam tantu maki×ki­Ÿa mā­ē? peõ : a­pu ma­am kåņuvatil tu­pam illai āõ : a¤ci a¤ci ēņuvatil i­pamillai peõ : vãõaimaņņu miruntāl nātamillai āõ : mãņņum viralkaë pirintāl kā­amillai iruvarum: itayam ka­intu etaiyum maŸantu iruvar maki×ntu uŸavāņa na­nšra mitš ma­am mãŸiņutš va­amāëikai yēram āņiņuvēm (tuëëi) [amutavalli,1959] 6.52 veëivšcam! āmpaëaik kåņņam - āņuŸa āņņam! atta­aiyum pārttēm kšņņēm - atai ārampiccāt teriyum tiõņāņņam (āmpaëai) aņaīkik kiņakkiŸatum paõi¤cu naņakkiŸatum ākkaŸatum kākkaŸatum nāīka - uõ ņākkaŸatum kākkaŸatum nāīka - atai aņiccup paŸikkiŸatum, aņuttuk keņukkiŸatum aņņakācam paõõuŸatum nãīka (āmpaëai) āõukkup peõkaë aņimaikaë e­Ÿu yārē e×uti vaiccāīka - a­Ÿu yārē e×uti vaiccāīka - atai amukkip piņiccukiņņu viņamāņņš­­u āõkaë ocantu kiņņāīka - peõkaë āmai pēla oņuīkip pē­āīka (āmpaëai) ma­aivi iŸantapi­ vayatā­a tāttāvum maŸumaõam paõõikkiņa urimaiyuõņu - iëam maīkaiyai muņippatuõņu, maõņai vaŸaõņu - ta­ kaõava­ai i×antavaë kaņņa×akiyā­ālum kaņaiciyil cāka maņņum urimaiyuõņu - itil kataikaëum kaņņiviņum årtiraõņu (āmpaëai) kaŸpi­ palame­Ÿum kaõõaki kulame­Ÿum kaccitamā tiņņuvāīka - atai accaņiccum kāņņuvāīka - co­­a karuttukku māŸākak kaŸpaik kaëavāņak ka­­ak kēlait tãņņuvāīka - avuīkak kaõakkaip puraņņip pāruīka....e­­aīka (āmpaëai) [putumaip peõ,1959] 6.53 kšëviyum patilum kāci : cavāl cavāle­Ÿu catirāņum poõõāëš - ne¤cil ta­mā­at tuõiviruntāl tāõņivā, mu­­ālš! hari : aņi cakkš­­ā­ām! vāyyā vā! poõõu, āņaņņum mālā: pārttālš kaõõaņimai - e­ pakkam vantāl ne¤caņimai - e­­aip pēņņiyil ve­Ÿavarkaë - intap puvita­ilš yārumillai! - ayyā! cariyāt teri¤cā cavāl viņu! carakku illāņņā calām koņu! hari : intāyyā! mutallš nã pēņu kšëviyai patilai piccupiccu vaikkiŸēm kāci : kāņum vaëamuņaiya nāņum - pala kāta tåramum kaņantu ēņum, vaëaintu kalaintu pirintu pi­­um kåņum, ni­aintapaņi kaõņa pakkam cuŸŸivarum - atu e­­a? hari : ivvaëavutā­ā nāyi! civa­: cummā iruņā,muntirikkoņņai! mālā : mšņņilš niŸkātu všŸŸumai pārkkātu kāņņup payirkaëait kāõāviņņāl vā×ātu, nāņellām cuŸŸi varum na­maitarum ata­pšru natiyayyā enta­ patilayyā! oruva­ : kāņņammā u­ kaivaricaiyai mālā : āëaikkaõņu maruõņēņum mā­umillai - rompa ā×attilš nãntivarum mã­umillai aīkellām pāyntuviņum ampumillai malaril allum pakalum vaņņamiņum vaõņumillai. civa­ : e­­a cāmi atu? hari : mu×ikkaŸiyš ippē ottukkiŸiyā? kāci : tåra iruntu koõņš toņāmal tiruņuvatum, cuŸŸiviņņa pamparam pēla cu×a­Ÿuviņņa pamparam pēla cu×a­Ÿu vaņņam pēņuvatum, vãrarkaëum mayaīka...mēka valai vãcuvatum...kātal viëaiyāņuvatum kaõkaëammā! civa­ : kaõkaë hari : kaõkaë....collippiņņārš kāci : š­ammā! nā­ kšņkum kšëvikaëukkum patil col? hari : ē! kāci : pāmput talaiyil takatakatimi pārtta­ tšril jakaõa jaõa jaõa pā­ai kaņakaņa uralum taņa taņa pārvai tirutiru, mš­i karukaru poruëum e­­a?...u­ patilum e­­a? mālā : pāmputtalaiyil naņa­amāņi pārtta­ tšril caīku mu×akki, pā­ai uņaiya veõõey tiruņi uralilš kaņņuõņu kiņantava­ kamalak kaõõa­! kārmška vaõõa­! kāci : viparamaŸiyāta ka­­ip peõõukku veņkam varuvatu eppētu? ku×u : atu eppētu? mālā : viëaiyāņņāy avaë tirumaõam paŸŸi uriya tē×ikaë pšcumpētu kāci : ēyāmal pšcum maīkaiyar kåņa åmaiyāvatu eppētu? ku×u : eppētu? mālā : kāyāta vaõõak kamalak kaiyai kātala­ vantu toņumpētu kāci : takatakave­ak kaõõaip paŸikkum taõõãr paņņa uņa­š karukkum cakala pšrukkum potuvāyirukkum cāti všŸŸumai ta­­ai o×ikkum caņacaņave­at tāvi yaõaikkum carukaip piņittu uõavākap pucikkum atu e­­a? collaņņumā? nā­š collaņņumā? takatakave­a kaõõaip paŸippatum taõõãr paņņa uņa­š karuppatum carukai viŸakai uõavākap pucippatum a­alammā...nã uõarammā! [kalaivāõa­,1959] 6.54 vaëaikāppu peõ : maīkaiyar mukattilš ko¤ci viëaiyāņum ma¤caë niŸa vaëaiyal ituvā×vutarum vaëaiyal! maīkalap peõkulam pēņņu vaittš maki×um kuīkuma niŸattēņu kuluīkum tiruvaëaiyal! vaŸŸāta mānila vaëanta­ai viëakkiņum maīkāta paccainiŸam viëaīkum e×il vaëaiyal - tumpai malar pē­Ÿu iru ma­amum māci­Ÿi vā×kave­a vāyāra vā×ttiņum veõcaīku vaëaiyal! ku×u : akkāëukku vaëaikāppu - attā­ mukattilš pu­cirippu akkam pakkam kalakalappu - āraip pārttālum cuŸucuŸuppu tantā­š ta­attā­š tā­a tā­ā­š taiyattā­š peõ : muttuppēlš pava×ak kottu pēlš - i­­um måõumācam pē­ā maka­ poŸappā­! 1-peõ : paņņuppēlš taīkat taņņuppēlš - karumpu kaņņuppēlš keņantu kaõõaip paŸippā­! peõ : oõõum teriyāta ci­­ap piëëaippēlš ukkāntirukkāru māppiëëai attā­! avar kaõõai muëikkiŸāru cummā ka­aikkaŸāru e­­ā­­u kšëuīkaņi caīkatiyaittā­! 2-peõ : aņi e­akkum teriyātu u­akkum teriyātu e­­e­­amē pšcuŸāīka reõņu pšrum, atai veëakka muņiyātu vevaram puriyātu všõāõņi namakkatu rompa tåram! ku×u : ā aņi āmāõņi namakkatu rompa tåram peõ : tālāņņuppāņi iva tāyāki maka­ukkup pālåņņa neruīkutu nāëu - ava­ kālāņņi kaiyāņņit tuëëuŸataip pārttuppuņņā kãך viņamāņņāru āëu - maka­aik kãך viņamāņņāru āëu! (akkā) [kalyāõap paricu,1959] 6.55 maīkaiyi­ makimai všl vellumā - e­ vi×i vellumā všl vantu vi×i pēlak katai collumā? (všl) katai collumā - vā×um vakai collumā kaņalpēla e×unti­pak karai tuëëumā? (všl) kē×aikkum vãrattaik koņuppavaë maīkai koyyāk ka­iyāy iruppavaë maīkai vā×vi­il mēkattai vaëarppavaë maīkai - āõ ma­atil vãņukaņņi vacippavaë maīkai maīkaie­ pārvaiyil malaiyaraiyum - pakai vāëum ãņņiyum e­­a ceyyum? (všl) kaõõaki pēl nāëaik ka×ikkavum teriyum kātalai mātavi pēl racikkavum teriyum ma­­a­aic cakuntalaipēl matikkavum teriyum maõimškalai pēla veŸukkavum muņiyum! (všl) [mahālaņcumi,1960] 6.56 i­pa kãtam āõ : a­pu ma­am ka­inta pi­­š accam tšvaiyā? a­­amš nã i­­um aŸiyāta pāvaiyā? (a­pu) peõ : a¤cuvatil a¤ci ni­Ÿāl acca mākumā? a­pu ma­am ka­intum puriyāmal pēkumā? (a¤cu) mālai veyil mayakkattilš maŸantiņalāmē? ma­aivi e­Ÿu ākumu­­š neruīkiņalāmē? āõ : uŸavā­atu ma­atil paõamā­atu ni­aivil itai māŸŸuvatār mā­š vaiyaka mãtil? (uŸavā­atu) kātalukkš ulakam e­Ÿu ka­avu kaõņš­š (kāta) peõ : nā­ ka­avil kaõņa kāņciyellām kaõõil kaõņš­š āõ : itu kāviyak ka­avu peõ : illai kāriyak ka­avu iruvarum : putu vā×vi­ilš tē­Ÿum maīkalak ka­avu a­pu ma­am tuõintu viņņāl accam tēõumā āvalai veëiyiņa veku nšram všõumā? irukural kalantu viņņāl i­pa kãtamš i­­amuta vãõaiyum aŸiyāta nātamš! (irukural) [ āëukkoru vãņu,1960] 6.57 oru vi×ip pārvai peõ : ne¤cil kuņiyirukkum a­parukku nā­irukkum nilaimai e­­ave­Ÿu teriyumā? ni­aivaip purintukoëëa muņiyumā? - e­ āõ : kaõõil kuņiyirukkum kātalikku nā­irukkum kava­am e­­ave­Ÿu teriyumā? karuttaip purintukoëëa muņiyumā? - e­ karuttaip purintukoëëa muņiyumā? peõ : e­Ÿum pšcāta te­Ÿal i­Ÿum maņņum kātil vantu i­pam i­pam e­Ÿu colvatum e­­a? āõ : ēravi×ip pārvaiyilš uëëatellām colliviņņu o­Ÿum teriyātatupēl kšņpatumš­ē? peõ : malarkkoņi talaiyāņņa marakkiëaiyum kainãņņak kiëaiyil koņi iõaiyumpaņi ā­atumš­ē? āõ : iyaŸkaiyi­ vaëarccimuŸai iëamai ceyyum kiëarcci muŸai š­e­Ÿu nã kšņņāl yā­aŸivš­ā? [ irumputtirai,1960] 6.58 muŸŸiya kātal āõ : peõõillš nã peõõillš kātalnaņipput teriyāviņņāl peõõillš āõillš nā­ āõillš - atait kaŸŸukkoņukka muņiyāviņņāl āõillš peõ : kātal - āhāhā! kātal āõ : āmām kātal peõ : kātalē kātal atu eīkš kiņaikkum, eppaņik kiņaikkum? i­ippā,puëippā,kacappā, kātal kacappā? (atu) āõ : āhā! o­patu cuvaiyum oõõāk kalantu uõpatutā­ meyk kātal - inta ulakattait tåkki uruņņi viëaiyāņum uŸavukkup pšrtā­ kātal! peõ : kaõõiraõņum måņāmal kāttiruntš­ -iravil kāttiruntš­ katavait tiŸantu vaittup pārttiruntš­ - etir pārttš­ āõ : āhā hē kātal vantatā? peõ : illai på­ai vantatu āõ : e­­aip pār - kaõõaip pār škkam kalantatu pār (e­­aip) iņuppai vaëaittu veņņippār itayam cuņutā toņņuppār pi­­š pē, mu­­š vā, pšcu, pāņu, āņu nšcam vai, nã nšcam vai ne¤cukkuëëš e­­ai niŸutti nšcam vai peõ : nšcantā­ u­ nšcantā­ nšcam muttik kātalā­āl lāpantā­ [āëukkoru vãņu, 1960] 6.59 a­pu ācai peõ : pēņņukkiņņā reõņu pšrum cšrntu pēņņukkaõum - olakam putucā māŸumpētu pa×aiya moŸaiyai māttikkaõum āõ : pēņņukkiņņā - āmā pēņņukkiņņā - tāli (pēņņuk) peõ : pēņņukkiņum mu­­š nallā poõõum puëëaiyum pāttukkaõum, puņikkutā­­u kšņņukkaõum āõ : puri¤cukkāma ārampiccā āpattilš māņņikkaõum (pēņņuk) peõ : ka×uttilš tāli keņantā kālikåņa matippā­ - ko¤cam kaõõiyamā naņappā­ - inta kayiŸu maņņum illaiyi­­ā ka×u@ai$pēla iņippā­ āõ : āmpuëaikkum tāli keņantā aņutta poõõu matippā - ko¤cam aņaīki oņuīki naņappā - inta aņaiyāëam illaiyi­­ā acaņņutta­amā moŸaippā (pēņņuk) itulš maņņum pēņuŸa muņiccš iŸukkip pēņņukkaõum - nallā i×uttup pāttukkaõum - atu (itulš) peõ : eņaiyilš piri¤cukkāmš muŸukkip pēņņukkaõum āõ : atulš oõõum koŸaiccalillš a×uttip pēņņirukku - uõmai a­pu ācai reõņum cšttu muŸukkip pēņņirukku - måõu muņiccāp pēņņirukku (pēņņuk) peõ : poŸappu vaëappuc caņņam āõ : nāma - cšntu pēņņukkaõum peõ : po×appu iruppu nēņņam āõ : ataiyum cšrttup pēņņukkaõum peõ : aņa - varavu celavut tiņņam āõ : oõõā cšntu pēņņukkaõum peõ : namma va×akkamā­a āņņam āõ : hā...hā...hā... (pēņņuk) [vãrakka­al,1960] 6.60 peõ uŸavu! peõ : maīkaiyari­Ÿit ta­iyāka vantavar kiņaiyātu peõkaë : tantatum peõõaiyā koõņatum peõõaiyā cantškam e­­aiyā? cammatam e­Ÿa mo×i kšņņālš peõ : ca¤calam tãrntuviņum kåņņālš peõkaë : cantippu ēyātu peõ : cintikkat tēõātu peõkaë : cantēųam nāņāta āëštayyā peõ : cinta­aik kārarē, yēkiyē ceyvatštum aŸiyāta ¤ā­iyē? kātal uŸavi­il peõkaë : pštamillai peõ : pācam iõaintapi­ peõkaë : pāvamillai peõ : cantippu ēyātu peõkaë : cintikkat tēõātu peõ : cantēųam nāņāta āëštayyā (maīkaiyari­Ÿi) [kumāra rājā, 1961] 6.61 maõamakaë maõamakaëāka varum maīkai evaëē - e­ marumakaëāyirukkat takuntavaëē? (maõamakaëāka) kuõamakaëāy viëaīkum kulamakaëē - i­iya kuralum mo×iyum koõņa kalaimakaëē (maõamaka) ma¤caë kuīkumam aõiyum va×akkamuõņē? - nalla ma­aivikkut tšvaiyuëëa aņakkamuõņē? - ne¤cil irakkam uõņē? nšrmai yuõņē? - avaë nšca­ukkatika yēca­aipukalum nilaikku naņakkum iõakkam uņaiyavaëē? (maõamakaëāka) poŸukki eņutta muttuk karuttaik tokuttu vaitta tirukkuŸaë muppālum paņippavaëē...ā...ka­al teŸikkak kotittu maõic cilampaiyuņaittu nãti terivitta kaõõakiyait tutippavaëē....ā a­pukkaõai toņuttut tu­patti­ai viraņņum āŸŸal mikuntavaëē....icai [kumāra rājā,1961] 6.62 poŸuppuëëa peõ nā­ vantu cšrnta iņam nallayiņantā­ - itai nampavaikkum poŸuppu a­piņantā­ (nā­) š­e­Ÿu tē­Ÿavillai etirpārttu vantatillai illāta aticayantā­ itu oru rakaciyantā­ (nā­) arumaiyuņa­ vaëarttu aŸivuëëa peõõāka ākkittarum poŸuppu a­­aiyiņantā­ - kulap perumaita­aik kāttu peŸŸavar ma­am nāņum pšraip peŸum poŸuppu peõõi­iņantā­ (nā­) e­akkum puriyāmal avarkkum puriyāmal iņaiyil tuõivuvanta vintaiyālš eppaņiyākume­Ÿum eīkupēy niŸkume­Ÿum eõõavum muņiyavillai cintaiyālš - i­Ÿu (nā­) [kumāra rājā,1961] 6.63 na­Ÿi kåŸum te­Ÿal peõ : uëëaīkaë o­Ÿākit tuëëum pētilš koëëum i­pamš corkkam vā×vilš (uëëaīkaë) āõ : ellai mãŸum a­pš celvam ākumš iëamai nšcamš maõmšl cukamš! (ellai) peõ : cintum centš­um collil åŸumš te­Ÿal vãciyš na­Ÿi kåŸumš iruvarum : uëëaīkaë peõ : ko¤cum cēlaikkuruvi contam pšcumš kuŸaivillāmš ellām tarumš (ko¤cum) āõ : poīkum nãrēņai cantam pāņavš kaõkaë āņumš kātal nāņakam! iruvarum : uëëaīkaë [pu­ar je­mam,1961] 6.64 pirikka muņiyumā peõ : e­­aip pārtta kaõõu všŸa peõõaip pārkkumā? eõõam kalanta pi­­š i­i co­­ālum kšņkumā? (e­­aip) pi­­ik kiņakkum mullaik koņiyaip pirikka muņiyumā - a­pai pirikka muņiyumā? kaõõum kaõõum kaņņi­a kåņņai kalaikka muņiyumā? pa­iyai nampi vetai vetaiccā pala­ viëaiyātu paruvama×ai nā­i runtāl pa×utu varātu - attā­ va×iyil pārttu ciricca tellām ma­aivi yākumā? malaiyaip pēl vaëarnta kātal maŸantu pēkumā? - co­­a vārttai māŸumā? (e­­aip) āõ : u­­ai ni­aikka ni­aikkak kaõkaë malarutu kāõum ni­aivumãŸi uëëam mayaīkutu; u­­aip pārtta kaõõu všŸa peõõaip pārkkumā? uëëam kalanta pi­­š - i­i ko¤ci­ālum kšņkumā? (u­­aip) [kumāra rājā,1961] 6.65 oŸŸumai kalaintāl... ka­iyirukku viruntu vaikka kāņirukkuk kåņukaņņa kalantupšca nā­irukkš­ vāīka - cummā kāttirukka nšramillš vantiņuīka ē...ē...ē... (ka­iyirukku) ci­­a¤ciŸu ciņņukaëš ciīkārap paŸavaikaëš! temmāīkuk kuyilkaëš civanta måkkuk kiëikaëš! tš­eņukkum vaõņukaëš ēņivāīka - nā­ cštiyoõõu collappēŸš­ cãkkiram vantiņuīka ē...ē...ē... (ka­iyirukku) ēīkivarum måīkil maram oõõaiyoõõu puņiccirukku, o×uīkāk kuruttuviņņu keëai keëaiyā veņiccirukku, oņņāme otuīkini­­ā oyara muņiyumā? - etilum ottumai kalai¤cutu­­ā vaëara muņiyumā? ē...ē...ē... (ka­iyirukku) [etaiyum tāīkum itayam,1962] 6.66 eõõattil poruttam mokattaip pārttu muŸaikkātãīka - cummā mokattaip pārttu muŸaikkātãīka - pallai måņikkiņņuc cirikkātãīka (mokat) poõõirukkum vãņņukkuëëš pukuntirukkum māppiëš, pēņņiyilš jeyicca nãīka putumaiyā­a āmpaëš! e­­attā­ puņiccirukkā illaiyā­­u ma­aculš irukkum rakaciyattai i×uttuppēņuīka veëiyilš (mokat) mu­­um pi­­um pa×akkam všõuīka iīkš varratu­­ā muŸaiyilštum nerukkam všõuīka - eõõattil poruttam všõuīka atu illš­­ā iraõņu pakkamum i­pam štuīka? a­­ampēla naņakkumuīka āëaikkaõņā paŸakkumuīka e­­amē­­u ni­aikkātãīka - nā­ collippuņņš­... (mokat) [ vikramātitta­, 1962 } 6.67 va×i tšņum kātal e­Ÿum illāmal o­Ÿum collāmal i­pam uõņāvatš­ē? eõõaīkaë paõpāņutu kaõkaëum eīkē va×itšņutu - etu všõņiyē vāņutu āņutu ma­am e­­ēņum nillāmal mu­­āl ēņutu - e­ vãcum te­Ÿal kātēņu pšciņum pāųai nā­aŸiya­š veŸum pētaiyē ācaiyē māyamē - itu viëaīkāmal varum kātal vintaitā­ē - e­ [kalai araci, 1963] 6.68 tuõai tšņutš! ni­aikkumpētu ne¤cum kaõõum tuņippatu š­ē? niŸainta uŸavil ka­inta kātal nilaiyitutā­ē? aõaiyai mãŸum ācai veëëam aŸivai mãŸutš ataiyum mãŸi paruvakālam tuõaiyait tšņutš!....(ni­ai) cuvarillāta vãņumillai uyirillāta uņalumillai avarillāmal nā­umillai a­pu cāņciyš! u­akku nā­um e­akku nãyum urimaittš­š­Ÿu kaõakkillāta kataikaë pšcik kalantatai i­Ÿu......(ni­ai) [kalai araci,1963] 6.69 a­pu vaëarumā? peõ : ācai vaikkiŸa iņanteriyaõum maŸantu viņātš atukkumšlš vārttaiyillš varuttappaņātš māmēy....māmā....māmā... vampupaõõi caõņaikku ni­­ā a­pu vaëarumā? - atu vaëarntālum nã ni­aikkiŸa i­pam malarumā? (ācai) āõ : nã tirumpip pārkkumpētu ma­acu tiruņņup pēkutu - kaõõš tiruņņup pēkutu cammatattaic collap pēŸiyā? - illš e­­aic camayam pārttuk kollap pēŸiyā? peõ : o­­aik kaõņālš kaõõai eriyutu kātal eppaņi moëaikkum? - oī ka­avu eppaņip palikkum? kaiyait toņātš kaiyait toņātš - mā­am kāŸŸilš paŸakkum māmēy....māmā...māmā.... āõ : kaõakku mãŸi kāņu irukkutu aņukku māņi vãņu irukkutu atukku mšlš paõam irukkutu mā­š u­akku! atta­aiyum pātukākkum kavalai e­akku - nã kalyāõa tšti vaikkiŸiyā? - illš ippē kāvikkaņaikku āë a­uppaŸiyā? kaõõš....kaõõš....kaõõš.... peõ : e­­ayyā nãyum oru āmpaëaiyā? cummā iëikkiŸiyš co­­atellām viëaīkaliyā? uõmaiyā nã e­akku māppiëëaiyā? vantālum oņņātu kacantupēkum všppilaiyā? māmēy...māmā....māmā....(ācai) [kalaiyaraci,1963] 6.70 vaëaiyal pēņum caõņai āõ : kalaimaīkai uruvam kaõņu kātalkoõņu taõiyāta ma­aita uëëam eīkš uõņu kaõõš (kalai) kamala malarai ve­Ÿu tika×um mukattil reõņu karuvaõņu viëaiyāņum kāņci všŸetil uõņu (kalai) peõ : e×il cintum iëamaikoõņu nšril ni­Ÿu alaimētum i­pam všŸetilš uõņu vaëam poīkum uruvam kaõņu pētai koõņu mayaīkāta maīkaiyuëëam eīkšyuõņu - a­pš vaëam poīkum uruvam kaõņu.... āõ : kaivaëaiyal pēņum caõņai- eīkum ka­­alicai pāņum taõņai - cu×alum mai vi×iyil mšvum keõņai - vantu meyyurukap pāyum o­Ÿai peõ : uëëam iraõņum ka­intu o­Ÿaiyo­Ÿu kalantāl koëëai koëëum inta veëëam pēŸātē tuëëivantu āõkaëai tuõaitšņumpētu tårani­Ÿš āņa e­Ÿum veõkoņiyš nã āõ : eõõac cēlaiyil ni­Ÿu irukaramum iõaintu paņarntu maki×a e×ilvaëara cukamviëaiya ma­am malarum paņarntu niraintu kuluīka tuõaiye­­um uŸavi­il tuõintiņum ni­aivi­il cuvaitarum cupati­a nilaipeŸavš orupuŸamāņa ciŸumayilāņa kuëirum mukamš aruki­il neruīka putuniŸamš perum taëirviral tarumkuŸi apinayaīkaë viëaīka peõ : alaikaņalmšl nilave­avš a­uti­amš ta×uvi i­iya malar kuluīka āõ : pa­imalarita× amuti­ai arunta peõ : pala kataikaëum kavitaiyum mu×aīka āõ : cukam va×aīka peõ : mati mayaīka iruvarum : viraintu ta­aimaŸantu aõaikaņantu varum kalaipoīkum uruvam kaõņu kātalkoõņu taõiyāta ma­itavuëëam eīkšvuõņu kalaipoīkum uruvam kaõņu kātal koõņu.. [maka­š kšë,1965] 6.71 a×aku vantatu peõ : āņņam poŸantatu u­­ālš - atil a×aku vantatu e­­ālš kāņci niŸai¤catu po­­ālš - antak kalai vaëarntatum e­­ālš cattam poŸantatu ta­­ālš - atu caīkãtamā­atu e­­ālš jāņai poŸantatu kaõõālš - atu mšņaikku vantatu e­­ālš āņņam aiyā āņņam....(āņņam) naņai poŸantatu ta­­ālš - atu naņa­amā­atu e­­ālš nāņakam ci­imā naëi­am kiëi­am ellām itukkup pi­­ālš āņņam aiyā āņņam (āņņam) putuputusā kalaraik kāņņi på malarntatum pantalilš matippum makukum maõamum atukku mali¤cirukkutu kåntalilš paëapaëakkiŸa paņņup puņavaikaë oëi¤cirukkutu kaņaiyilš - ippa mi­umi­ukkiŸa jarikaiyēņa calacalakkutu iņaiyilš āņņam aiyā āņņam (āņņam) [maka­š kšë,1965] 6.72 paruvam vāņutu lāla lāla lāla paruvam vāņutu iīkš - u­ pārvai eīkš pācam tšņutu aīkš - u­ pārvai eīkš kaõ cu×alum kātal toņarumpētu jēņiyillāta māņu nã ēņuvatš­ē vãõē (paru) pāņaīkaë cšrntu måëaiyilš nāņakamāņum všëaiyilš kātalai nāņiņa nšramillai cukam kāõum va×iyillai u­ yēca­aiyum e­ všta­aiyum perum cēta­aitā­ pēņã kalviyum vantu kātalum vantāl karuttil iņamštu uruvam vāņutu iīkš - e­ uëëam aīkš iëamai mãŸutu iīkš - e­ i­pam aīkš vālipam varum pēti­ilš vā×vilš varum mēkam - atai maŸantāl paŸantš pēkum - nã uõarntāl ā­anta mākum a­pu mikuntu ācai vaëarntu a×aku kuluīkum vayatilš amaitiyumillai ma­atilš - u­ pēta­aiyum - e­ kātalum - oru tštiyil veëiyākum nā­ tuõintiņumpētu tollaikaë štu cukantā­ puvimãtu uruvam vāņutu iīkš - e­ uëëam aīkš iëamai mãŸutu iīkš - e­ i­pam aīkš uruvam vāņutu iīkš [ maka­š kšë,1965 ] uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 7. nakaiccuvai 7.1 kuņņu veëiyākum kāppi oõõu eņņaõā, kārņu caicu pattaõā! kāõaveku jērāyirukkum kāmirāvait taņņi­ā! piëëaikkuņņi kåņa ni­­u peritākavum eņukkalām (piëëai) piriyampēla kācu paõam calicākavum koņukkalām mallukkaņņi a×aikkavillai, ma­amiruntāl vantiņalām, vayiŸerinta pšrva×iīka vantava×i ce­Ÿiņalām taõņavāëam viņņiŸaīki tattaëikkum e¤ci­aippēl koõņava­ ta­aimaŸantu tiõņāņum maīkaiyari­ kuņņu veëiyākkiviņum sņilluīka - kaiyil tuņņuyiruntā sņeņiyā nilluīka, entap pēsil všõume­­ālum eņuttut tarš­uīka - ā­ā ellērukkum sņillai maņņum kāņņiņātãīka ta­iyā vantālum, kåņņamā vantālum, cārj oõõutā­ vāīka - oru cā­s aņiccuppākka vāruīka (kāppi) [paņitta peõ,1956] 7.2 vãņņukkuë vãram kēpamā? - e­mšl kēpamā? kēņņup pēņņa ci­­a maccā­š kēpamā? - pa­aī kāņņunari calacalappukku a¤cumā? vãņņukkuëëš kāņņātiīka vãramš! - karõam pēņņālum cellātu atikāramš - kuņņik karõam pēņņālum cellātu atikāramš! (kēņņu) pantiyil muntum vãrarš! - veŸŸi vãrarš! - vãrāti vãrarš! pantiyil muntum vãrarš! - nãīka paņaiyilš pintum cårarš! paccēnti pēlmāŸum paõpāëarš! šmānta āëiņam vālāņņum tãrarš! š­inta mau­amē colvãrš! cāyāta jampam cāyātu! (kēņņu) nallapiëëai pēlavš ta­­an ta­iyākavš kaëëatta­amāy nāval paņippārš! paëëikkåņam ce­Ÿa uņa­ tåīkuvārš! pakuttaŸivaip paŸakkaviņņu šīkuvārš! (kēņņu) [kulateyvam,1956] 7.3 kaņal ā×amum peõ ma­amum kaiyālš kaõõaik kacakkiviņņu iraõņu coņņuk kaõõãrālš kuŸŸaīkaëaik karaittuviņak kaŸŸavarkaë vaiyāmal tiņņāmal marmamāy uëëiruntu ceyyāk koņumaiyellām ceytu peyar peŸŸa peõkaëai, nampa muņiyātu nampa muņiyātu; peõkaë piņivātam tãrkka muņiyātu kaņikāra muëëi­ naņaipēla uëëam kaõamēriņam cellum puvimãtu, kaņalā×aīkaõņa periyērum peõkaë ma­attā×aīkāõa muņiyātu (muņiyātu) piëëaip påcciyai maņiyil kaņņik koõņu purāõam kšņņava­ ta­­ilaiyum, allum pakalum nammaip pommaipēl āņņi vaikkum peõõai aņaintava­ kataiyum o­Ÿākumš - ata­āl (muņiyātu) va¤cakam måõavu­cu,vamputta­am š×u avu­cu vaŸaņņuk kavuravamum araņņaikaëum pattavu­cu e¤ciyuëëa taīkam,vairam,puųpam taëukkum kulukkum mayakkum i­ippum kacappum eõõāyiram avu­cu kalantatoru peõõaņā! atai nampik keņņavarkaë pala pšrkaëaņā! anta sņēri rompa nãņņamaņā! atai ārāyntu colpava­ pāņu perum tiõņāņņamaņā! - ata­āl (muņiyātu) [kula teyvam,1956] 7.4 všlaiyaŸŸa maccā­ kē×iyellām kåvaiyilš kuŸaņņai viņņār - vāy koppaëikkum mu­­š ko¤cam kāppiyaiyum kuņittuviņņār kuëikkāmal cāppiņņu šppam viņņār - ta­­aik ku×antaip pēl eõõiviņņār - eīka ci­­a maccā­ - ippē paņņamviņap puŸappaņņu viņņārayyā - paņņam viņņārayyā eņņāta uyarattilš viņņārayyā - paņņam viņņārayyā - paŸakka viņņārayyā veņņaveëi vā­attilš viņņārayyā vaņņamiņum paŸavaipēlš viņņārayyā - paņņam viņņārayyā ārārē paņņam viņņu pšrācai vaņņamiņņu āņi ēņi pē­ataip pēlš viņņārayyā - aõai kaņņāta šri taõõi kaņaloņu pē­atupēla kaŸŸatellām kāŸŸēņu viņņārayyā (viņņā) ņā paņņam ņã paņņam jamã­ paņņam cāmi paņņam jāti paņņam! pahatår paņņam lšņi paņņam! kšņi paņņam vālaŸuntu nålaŸuntu pē­a iņam teriyalai - inta všlaiyatta maccā­ veŸum kākitap paņņam kaņņi viņņārayyā - ēņa viņņārayyā [ kulateyvam,1956] 7.5 veëuttuk kaņŸāõņi nantava­attilēr āõņi....ava­ vanta iņattil maīkaiyai všõņi (nantava­attil) vārttaiyaik koņuttuppuņņāõņi...iva­ vampāka māņņikkiņņu toīkap pēŸāõņi (nantava­attil) kāųāyam kaņņikkiņņāõņi....ko¤cam kātal kataiyilum oņņikkiņņāõņi (kāųāyam) všųattai māttikkiņņāõņi.....ippē všŸoru āëāki veëuttuk kaņŸāõņi (nantava­attil) [ araciëaīkumari,1957 ] 7.6 kākkāy piņittu! iruvar : kāyamšyitu meyyaņā! - itil kaõõum karuttaiyum vaiyaņā! oruva­ : nēyum noņiyum varāmal kāttu nuņpamāka uyyaņā! (kāyamš) maŸŸoruva­: āyuë kālam ma­itarkaëukku amaippilš yoru nåŸaņā araiyum kuŸaiyāyp pēvatava­ava­ aŸivum ceyalum āmaņā! oruva­ : māyame­um kuyava­ ceyta maõõupāõņam tā­aņā - itu mattiyil uņaiyātapaņi nã maruntu māyam ti­­aņā (kāyamš) maŸŸoruva­: vāyakkeņuttatu paciyaņā oruva­ : antap paciyai koņuttatu kuņalaņā! maŸŸoruva­: intak kuņalaic cuttam ceytiņāviņil uņalukkš cukam štaņā? oruva­ : cāyam māŸi rattam veëuttāl cakti keņņup pēmaņā! maŸŸoruva­: cakti keņņa makkaëukku taraõi vā×vum štaņā? (kāyamš) oruvaõ : ka­­apputtu,kaõņamālai - ma¤cak kāmālaikaëukkellām maruntuõņu maŸŸoruva­: kācumālaipēņāmš ka×uttuc cuëukkutu­­u kaõõãrviņum poõõukku maruntuõņē? oruva­ : illš maŸŸoruva­: irukku oruva­ : appa collu? maŸŸoruva­: måcait taīkattai kampi nãņņi cåņukāņņi mutukilš reõņu vāīki­ā! kuõaīkiņaikkum oruva­ : jãva cintāmaõi maruntu maŸŸoruva­: citta vaittiya maruntu iruvar : maruntē maruntu iruvar : nāņņu vaittiyar,kāņņu målikai maruntē maruntu - namma nāņņu vaittiyak kāņņu målikai maruntē maruntu - uņal na­mai kāõavš uõmaiyēņu - palar uõņatu - kai kaõņatu (nāņņu) oruva­ : šņņu målamāyp pati­eõcittar pāņņāyt tiruvāy malarntatu (šņņu) maŸŸoruva­ : ciršųņamā­a immaruntukaë - ovvoruvãņņilum iruppatu nallatu iruvar : nāņņu vaittiyar kāņņu målikai maruntē maruntu, oruva­ : karappā­ coŸipaņai ciraīkukaëukkuk kaëimpukaë taruvēm taņavikkalām (karap) maŸŸoruva­ : kāmacurattāl kavalaippaņuvēr kaliyāõa kuëikai cāppiņalām (kāma) oruva­ : kaųņappaņāmal cukamāy vā×a kāyakalpam uõņiņalām (kaųņa) maŸŸoruva­ : atu kaivacamillai taŸkāla cāntikku kākkāypiņittu pucikkalām (nāņņu) pāņņuppāņum toõņaikaëellām pāŸaipēla kaņņikkiņņā kāņņukkuyil cåppup pēņņuc cāppiņac colluīka! āņņam varāk kālkaëukku mayilkālut tailam pēņņu araimaõņalam a×uttiya×uttat tšykkac colluīka! poŸukkāta palluvalikku curukkattilš maruntirukku pēkkirikiņņš vāyaikkuņuttup pārkkac colluīkē! karuppā­a talaimuņiyum veëukkāmš iruppataŸkuk kākkāvai uyirēņu mu×uīkac colluīkē! - aõņaī kākkāvai uyirēņu mu×uīkac colluīkē! maruntē maruntu maruntē maruntu maruntē maruntu (nāņņu) [kaŸpukkaraci,1957] 7.7 kalai! 1 vatu āë : o­.....aõņ ņå.....aõņ trã....aõņ Épēr 2 vatu āë : tai tai tai tai....tai...tai...tai 1 vatu āë : rāk rāk rāk rāka aõņrēl rāka rāk rāk aõņrēl ųšk ųšk ųšk ųšk aõņrēl (rāk rāk) iīkilãų ņš­s o­ aõņ ņå aõņ iõņiya­ ņš­s tai..tai..tai cai­ā ņš­s ciī cāī ciī cāī parmā ņā­s ņiī ņāī ņiī ņāī lšņi ņā­s jēņi ņā­s pāņi piyåņņikaë papëiciņņikaë pāņi āņiņum ņā­s! 2 vatu āë : āņi­ār a­Ÿš āņi­ār tillai ampalattš ni­Ÿu arakara­ām tiru naņa­a capšca­ āņi­ār a­Ÿš! aõņam kuluīkiņat toõņar naņuīkiņa nanti mattaëam eīkum mu×aīkiņa araīki­il āņi­ār (a­Ÿš) 1 vatu āë : sār...sār...sār... ņēõņu ori sār pār..pār..pār..všlaikaëaip pār pāy..pāy..pāy..paņšpaņš pāy rār..ņãņi..rārņi..ņā kompilš pa×ampa×uttut toīkuŸatum kalai! lavvulš ma­am mayaīki poīkuŸatum kalai! vãtiyilš karõam pēņņu āņuŸatum kalai! mšņaiyilš kuntikkiņņup pāņuŸatum... kalai..kalai..kalai! 2 vatu āë : kēpiyar kåņavš kāvi­i lāņiņum kuŸumpukkāra­ kēpāla­ nantapāla­ ku×alēcai kšņkāta kuŸai ceyta kātu kuŸainte­­a vaëarnte­­a o­Ÿukkum utavātu! āņi­ār a­Ÿš [patipakti,1958] 7.8 nāņakam pārkka peõ : cãvi muņiccikkiņņu ciīkāram paõõikkiņņut tšrēņņam pārkkap pēŸš­ vāŸiyā? - maccā­ tšrēņņam pākkap pēŸš­ vāŸiyā? āõ : āņutuŸai taīkamaõi allivšųam pēņuŸāëām nāņakam pārkkap pēŸš­ vāŸiyā? - poõõš nāëaikkut tirumpiņalām jāliyā peõ : kēpuramām kumpaīkaëām koņikaņņip paŸakkiŸa kampaīkaëām āõ : åhåm peõ : kåņņaīkaëām nāņņaīkaëām - mšëam koņņikkiņņu āņuŸa āņņaīkaëām - maccā­ cittirait tirunāëu marutaiyilš - namma cuttic cutti pāttiņalām kurutaiyilš! āõ : ēhē! pattukkural muttuk kaõõu pāņuŸāëām! pavaëakkoņi všųattilš āņuŸāëām! cã­ukaëām jimikkikaëām - nã cirikkiŸa mātiriyā veëiccaīkaëām - poõõš ēciyilš nāņakam tirucciyilš - nampa oõõāk kiëampiņalām vā mayilš! vā mayilš! vā mayilš! [piëëaikka­iyamutu,1958] 7.9 cåņšŸŸum pārvai! āõ : calē ņilli kamā­ lili - i­i peõ : vāņ āõ : intiyāvi­ rājatā­i - i­i e­Ÿum e­ itayarāõi lilli! i­palēkaciīkāri nempar oõõu lšņi - nã pantupēla ekiŸippāyum valli! - u­ a­pu vārttaitā­ e­akku miyåcikku - u­ a×akumukam ceyvatellām mšjikku (u­) peõ : u­pārvai pāņikku verihãņņu - teri¤cukkē mãŸippē­ā eri¤cupēkum puųkēņņu iīkilāõņukku rājatā­i laõņa­ - e­ itayattukku u­ a­pu emņa­! etukku ippaņi āņuŸš e­­a ne­accu vāņuŸš neruīkivantā reõņu ma­acum ta­āta­! kaõkaëukku imayamalai veri haiņņu - meyk kātalukku nãyum nā­um cariveyņņu! āõ : appaņiyš vā×ntiņalām ālraiņņu - nã a­pumãŸic co­­acollu hailaiņņu - avar intiyāvi­ rājatā­i ņilli - i­i e­Ÿum e­ itayarāõi lilli! peõ : yå cilli! āõ : i­palēkaciīkāri nempar oõõu lšņi - nã pantupēla ekiŸippāyum valli! helpukkāka vanta lilli oypu - i­i palpu aõņu cuccu nampa laippu! (helpu) peõ : ciīkāra riīku nā­,raīkå­u vairam nã - nam jēņi ulakil putu ņaippu! iruvar : ā! kāųmãrukku rājatā­i ÷rã nakarrr - nam kātalvā×vi­ rājatā­i a­punakarrrr kalakalave­a cirittunām ma­acupēla naņakkalām kalantšpi­­š vaëarum hšppi pār evarrrr! [ nā­ vaëartta taīkai,1958] 7.10 kuņumpattēņu payaõam ci­­ak kuņņi nāttu­ā cillaŸaiya māttu­ā ku­­akkuņi pēŸavaõņiyil kuņumpam pårā šttu­ā! kuëiraņikkiŸa ku×antaimšlš tuõiyap pēņņu pēttu­ā kuvākuvā­u kattu­atālš mutukila reõņu cāttu­ā kilukiluppayak kaiyil koņuttu a×utappiëëaiyat tšttu­ā (ci­­akkuņņi) pa­­appaņņi kirāmattilš pa×aiya cēŸu ti­­ukkiņņā paīkāëi vãņņuc ciīkārattēņa pa×aiya kataiyum pšcikkiņņā (ci­­akkuņņi) ka­­ukkuņņiya mallukkaņņiyš kayittaip pēņņup puņiccukkiņņu maõõuk kaņņiyāl māīkā aņiccu vāyil pēņņuk kaņiccukkiņņā (ci­­akkuņņi) [ āravalli ] uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 8. tattuvam 8.1 etu contam! kuņņi āņu tappivantāl kuëëanarikkuc contam! kuëëanari māņņikiņņā koŸava­ukkuc contam! taņņukkeņņa ma­itarkaõõil paņņatellām contam! caņņappaņi pārkkappē­āl eņņaņitā­ contam! u­akketu contam e­akketu contam! ulakattuk ketutā­ contamaņā! (u­akku) ma­akkiŸukkāl nã uëaŸuvatālš vantalāpam matimantamaņā (u­akku) kåņņulš ku¤cu paŸakka ni­aittāl kuruviyi­ contam tãrumaņā! āņņulš kuņņi åņņa maŸantāl atēņa contam māŸumaņā! - kālai nãņņiyš vaittu neruppiņum pētu nšcam pācam poruëācaik kellām kāņņiya orupiņi vāyk kariciyilš kaõakkat tãrttiņum contamaņā (u­akku) pāpa carakkukaëaip paõattālš måņivaittu pācāīku všlaiceyta pakal všųakkārarkaëum āpattilš cikki a×intārkaëā­ālum aņuttaņuttu vantavarum avarkaëukkut tampiyaņā! avaruvantār ivaruvantār āņi­ār - muņivil evarukkumš teriyāma ēņi­ār - ma­atil iruntatellām maŸantu kaõõai måņi­ār cevaru vaccuk kāttālum celvamellām cšrttālum cettapi­­š atta­aikkum contakkāra­ yāru? - nã tuõiviruntā kåŸu! rompa- eëiyavarum periyavarum eīkš pē­ār pāru! - avaru eīkš pē­ār pāru! pompaëai etta­ai āmpiëai etta­ai poŸanta tetta­ai eŸanta tetta­ai vampilš māņņip pē­a tetta­ai mā­ak kšņāy ā­a tetta­ai? måccu ni­­ā muņi¤cutaņi contam etta­ai etta­ai ā­antam! (u­akku) [ pācavalai,1956 ] 8.2 ma­akkuraīku inta āņņukkum namma nāņņukkum - peruī kåņņirukkutu kē­ārš! - itai ēņņi ēņņit tiripavarkaë oru muņivuī kāõārš! tillālaīkiņi tillālaīkiņi ellām ippaņip pēkutu nallārukkuë pollāraippēl narikaë kåņņam vā×utu tillālaīkiņi tillālaīkiņi tillālaīkiņi tillālš (inta) kaõakku mãŸit ti­Ÿatālš ka­atta āņu cāyutš - ataik kaõņa pi­­um mantaiyellām atukku mšlš mšyutu paõakkiŸukkut talaiyilšŸip pakuttaŸivun tšyutu - inta pā×āyppēŸa ma­itakkåņņam tā­āy vi×untu māyutu (inta) ācai e­Ÿa pamparattai uruvāyk koõņu pācam e­Ÿa koņuī kayiŸŸāl āņņaī kaõņu nšcam e­Ÿa vaņņattuë uruõņuruõņu ne¤cuņaintu pē­a uyir anškamuõņu itaip- paņittiruntum ma­akkuraīku pa×aiya kiëaiyaip piņikkutu, pācavalaiyil māņņikkiņņu vauvālpēlat tuņikkutu naņakkum pātai purintiņāmal kuŸukkš pukuntu tavikkutu; aņukkup pā­ai pē­Ÿa vā×vait tuņukkuppå­ai oņaikkutu (inta) [ pācavalai,1956 ] 8.3 pēlikaëum kālikaëum uŸaīkaiyilš pā­aikaëai uruņņuvatu på­aikkuõam - kāõpataŸkš uruppaņiyāy iruppataiyum keņuppatuvš kuraīkuk kuõam - āŸŸil iŸaīkuvēraik ko­Ÿu iraiyākkal mutalaikkuõam - ā­āl itta­aiyum ma­ita­iņam mottamāy vā×utaņā poŸakkumpētu - ma­ita­ poŸakkumpētu poŸanta kuõam pēkap pēkap māŸutu - ellām irukkumpētu pirinta kuõam iŸakkumpētu cšrutu (poŸak) paņņappakal tiruņarkaëaip paņņāņaikaë maŸaikkutu - oru pa¤caiyaittā­ ellā¤ cšrttu tiruņa­e­Ÿš utaikkutu (poŸak) kālanilaiye maŸantu cilatu kampaiyum kompaiyum nãņņutu - puliyi­ kaņuīkēpam teri¤ciruntum vālaippiņicci āņņutu - vā×vi­ (poŸak) kaõakkup puriyāma oõõu kācaittšņip påņņutu - ā­āl kātēram naraicca muņi katai muņivaik kāņņutu (poŸak) puraëikaņņip poruëait taņņum cantai - paccai puëukai viŸŸuk calukai peŸŸa mantai - itil pēlikaëum kālikaëum pommalāņņam āņuki­Ÿa vintai co­­āl nintai uppukkallai vairame­Ÿu co­­āl - nampi oppuk koëëum måņarukku mu­­āl - nām uëaŸi e­­a,kataŸi e­­a? o­Ÿum naņakkavillai tē×ā - rompa nāëā (poŸak) [ cakravarttik tirumakaë,1957 ] 8.4 varavum celavum karuvulakil uruvāki maŸuvulakil varum nāëaik kaõņaŸintu colvāruõņu - intak tiruvuņalil kuņiyirukkum cãva­ piriyum nāëait terintoruvar co­­atuõņē? varuva­avum pēva­avum vitiye­Ÿu vaittava­ vā×vi­ai vitaitta u×ava­ - ava­ aŸuvaņaikkālattil a×utālum to×utālum a­utāpaī kāņņuvā­ē?.... [ caupākkiyavati,1957 ] 8.5 u×aikkāmal cšrkkum paõam cå×cciyilš cuvaramaittu cuyanalattāl kēņņaikaņņic cuņarviņņa nãtita­ait tåkki eŸintuviņņuc cāņcikaë všõņām cakalamum nā­e­Ÿu catirāņum vãõarkaëi­ atikāra ulakamaņā putirā­a ulakamaņā - uõmaikku etirā­a ulakamaņā - itil poŸumaiyaik kiõņiviņum pēkkirikaë atikamaņā kuŸukku va×iyil vā×vu tšņiņum kuruņņu ulakamaņā - itu koëëaiyaņippatil vallamai kāņņum tiruņņu ulakamaņā - tampi terintu naņantukoëëaņā - itayam tirunta maruntu collaņā (kuŸukku) irukkum aŸivai maņamai måņiya iruņņu ulakamaņā - vā×vi­ enta nšramum caõņai ēyāta muraņņu ulakamaņā - tampi terintu naņantu koëëaņā - itayam tirunta maruntu collaņā (kuŸukku) viëaiyum payirai vaëarum koņiyai všruņa­ aŸuttuviëaiyāņum -ma­am ventiņum tēņņakkāra­iņam miraņņal vārttaikaëāņum - pala varaņņu kãtamum pāņum - vitavitamā­a poykaëai vaittup puraņņum ulakamaņā - tampi terintu naņantu koëëaņā - itayam tirunta maruntu collaņā (kuŸukku) a­pu paņarnta kompi­ilš oru akantaik kuraīku tāvum - ata­ a×akaik kulaikka mšvum kompu oņintu koņiyum kulaintu kuraīkum vi×untu cākum - cilar kuõamum itupēl kuŸukippēkum kiŸukku ulakamaņā - tampi terintu naņantu koëëaņā - itayam tirunta maruntu collaņā (kuŸukku) tāyittē...tāyittu - palar cantškam tãrntuviņa cantēųamā­a oru caīkatiyaik collavarum tāyittu - cila caõņāëar všlaikaëai ja­aīkaëi­ mattiyilš taõņērā pēņavarum tāyittu - ayyā tāyittē...tāyittu - ammā tāyittē...tāyittu tillillā ma­uųa­ pallellām nellārikka collellām veųamirikki kšëuīkē - itar nellārkki pollārkki allā naņuvšrikku ellām veëakkip pēņum pāruīkē lšlē- tāyittē...tāyittu - āvē tāyittē...tāyittu pompaëaiīka pittukkoõņa poņavaip paktarkaëukkup puttiyaip pukaņņa vanta tāyittu - cempu takaņņaip piri¤cā tiraiyil maŸa¤cirukkum cštikaëaic collum intat tāyittu oruva­ : ayyā! itilš vaciyam paõŸa všlaiyirukkā! mantiram vaciyamillai māyājāla všlaiyillai vā×kkaikku rompa rompa avaciyam - itil maŸa¤cirukku ariya periya rakaciyam (tāyittē) maŸŸava­ : šmpā!paõam varumā­attukku štāvatu (va×i)yirukkā itilš? oņampai vaëaiccu nallā o×aiccuppāru - atil u­akkum ulakattukkum na­maiyirukku ukkāntukiņņu cškkiŸa paõattukku āpattirukku atu u­akketukku? (tāyittē) maŸŸoruva­ : šyyā! itāla pompaëaikaëš mayakka muņiyumā? kaõõum karuttumš peõõaik kavarntiņum kātalum vā×vum toņarntiņum kaõņa kaõņa pakkam tiri¤cā kaiyum kālum vā×vum tuõņu tuõņākat toīkumpaņi nšrntiņum (vaca­am) tampi,atellām ceyyātu itu všŸš? (tāyittē) [ makātšvi,1957 ] 8.6 i­ippum kacappum vãņu nēkki ēņivanta e­­aiyš nāņi niŸkutš a­ška na­maiyš uõmaiyš (vãņu) i­i- kāņu mšņu contam kāõum yāvum contam kåņumillai ku¤cumillai e­­a ā­antam! iru kāliruntum kaiyiruntum pārilš oru vālumillai talaiyumillai vā×vilš (vãņu) i­ik kāŸŸu ma×aiyili­pam kallu muëëili­pam påņņumillai katavumillai enta­ vãņņukkš nā­ eõõieõõi kataŸiye­­a ulakilš oru i­ippumillai kacappumillai muņivilš! (vãņu) [ patipakti,1958 ] 8.7 uõmai orutti : uruëutu peraëutu ulakam cu×alutu ēņutu āņutu kåņutu kuŸaiyutu uõmaiyait teri¤cikkiīka - ayyā uõmaiyait teri¤cikkiīka maŸŸava­ : iravum pakalum iruņņutu meraņņutu šŸutu iŸaīkutu iņaiyilum māŸutu eņaīkaõņu naņantukkiīka - cāmi eņaīkaõņu naņantukkiīka orutti : pāyutu cāyutu ¤āyattait tāõņi mšyutu ma­ampēlš! maŸŸavaë : pala-āyiramāyiram tãmaiyait tāīki alaiyutu veŸiyālš! orutti : ācaikaë atikam aŸivukkup pa¤cam aticayam itutāīka maŸŸavaë : veŸum-všųamum mēcamum veņaccuppākkutu všta­ai atutāīka! (uruëutu) orutti : kåņuviņņuk kåņu pā¤cu kåŸukeņņu ni­­atellām nåŸutiņņam pēņutuīka - vāy vãram pšcutuīka! maŸŸavaë : na­maiyum tãmaiyum nāëaikkut teriyum rakaciyam itutāīka - oīka kaõõaiyum kātaiyum tiruppiņum viųayam kaņaiciyil irukkutuīka oruva­ : nāõayamillai na­Ÿiyumillai nampavum va×iyillai maŸŸavaë : itil- uõmaiya­pukku uņal nalamillai! orutti : atu uyirai i×antāl nāņņukkut tollai! maŸŸavaë : itāl- ovvoru nā×iyum nãtiyi­ ma­acu urukutuīka orutti : nšramum kālamum māŸi varutuīka nelamaiyaik kšëuīka maŸŸavaë : rompa - nãõņa kuņņukaë veņikkap pēkutu nšrulš pāruīka (ayyā) [ peŸŸa maka­ai viŸŸa a­­ai,1958 ] 8.8 vãõ a­utāpam! iraipēņum ma­itarukkš iraiyākum veëëāņš itutā­ ulakam, vãõ a­utāpam koõņu nã oru nāëum nampiņātš ņšyaõõā-ņšyaõõā-ņšyaõõā ņriyē ņšyaõõā muŸaiyēņu u×aittuõõa muņiyāta cēmpšŸi naripēlat tirivār puvimšlš - nalla va×iyēņu pēki­Ÿa vāypšcā uyirkaëai vataccuvataccu ti­pār veŸiyālš (irai) kāloņinta āņņukākak kaõõãr viņņa puttarum kaņalpēla uëëaīkoõņa kānti šcunātarum ka×uttaŸukkum koņumaikaõņu tiruntava×i co­­atum uõņu kātil maņņum kšņņu atai raciccāīka - ā­ā kaŸikkaņaiyi­ kaõakkaip perukki vantāīka (irai) [ patipakti,1958 ] 8.9 veŸum pšccu! tarmame­pār nãtiye­pār tarame­pār carittirattuc cā­Ÿu colvār tāya­pup peņņakattaic cantiyilš eŸintuviņņuc ;ta­mā­a vãrare­pār marmamāyc catipurivār vāypšcā apalaikaëi­ vā×vukku na¤cuvaippār karmavi­ai ye­pār pirama­e×ut te­pār kaņavuëmšl kuŸŸame­pār intat- tiõõaip pšccu vãrariņam - oru kaõõāyirukkaõum aõõācci - nām oõõāyirukkaõum aõõācci ennāëum ulakil šmāŸŸum vi×ikaë illāta na­­āëai uõņākkaõum - inta (tiõõai) potunalam pšcum puõyavā­kaëi­ pēkki­il a­ška vittiyācam ; putupputu vakaiyil pulampuvatellām puviyai mayakkum veëivšųam - antap pollāta ma­itar collāmal tirunta nallērai ellērum koõņāņaõum - inta (tiõõai) kaņavuë iruppatum, illai e­patum kavaikkutavāta veŸum pšccu ka¤cik killātār kavalai nãīkavš karutavšõņiyatai maŸantāccu - pa×aī kataikaëaip pšci kālam vãõāccu ; kaiyālš mu­­šŸŸam kaõņākaõum - inta (tiõõai) nāņi taëantavaīka āņi naņappavaīka nallavaīka keņņavaīka nampamuņiyātavaīka pāņi ka­attavaīka tāņi vaëarttavaīka palapala všlaikaëil paīkeņuttuk koõņavaīka paņippavaīka vãņu puņippavaīka poņippacaīka perum pēkkiriīka i­­um- pompaëaiīka āmpaëaiīka atta­ai pšraiyum vaccu māņā i×ukkiŸēm vškamā namma vā×kkai keņakkutu rēņņēramā vaõņiyai uruņņi vaŸumaiyai veraņņi uõņālum kāyntālum o­Ÿākaõum - inta (tiõõai) [ patipakti,1958 ] 8.10 tuõiccal oru kuŸaiyum ceyyāmš olakattilš yārumillš - appaņi uttama­āy vā×ntava­ai - inta olakam otaikkāma viņņatillai.... irukkum po×utai racikkaõum - aņa i­pamāy ka×ikkaõum etilum tuõi¤cu iŸaīõum - nã šīki etukkut tuņikkaõum? (iruk) nāëai nāëai e­Ÿu po­­ā­a nāëaik keņuppava­ kuruņa­ naņantu pē­atai ne­accu oņampu nali¤cu pēŸava­ maņaiya­ - cutta maņaiya­ nammaippēla keņaccatait ti­­u ne­attataic ceyyiŸava­ ma­uųa­ (iruk) āņi ēņi poruëait tšņi...... ava­um tiīkāma patukki vaippā­.... atilš itilš paõattaic cšttu veëiyiņap payantu maŸaccuvaippā­ ; aõõa­ tampi poõņāņņi puëëai ārukkum collāma potaiccu vaippā­ ; ākak kaņaiciyil ku×iyait tēõņi ava­aiyum orutta­ potaccu vaippā­ - āmā potaccu vaippā­ (iruk) nalla va×iyilš vā×a ne­accu nāyā alaiyātš - atu inta nāëilš muņiyātš nariyaip pēlš eliyaip pēlš naņakkat teri¤cukkaõum - tampi uņampu a×ukku ; uņaiyum a×ukku! uëëam a×ukkuīka - atulštā­ ulakam kiņakkuīka - itu umakkum emakkum ka×utaikkum teriyum oõõum cuttamillai - uëëataic co­­ā kuttamillai (iruk) [ kaõ tiŸantatu,1959 ] 8.11 tu­pattai miti! vitiye­­um ku×antai kaiyil ulakanta­­ai viëaiyāņak koņuttuviņņāë iyaŸkaiya­­ai - atu viņņeŸiyum uruņņiviņum ma­itar vā×vai mšl kã×āyp puraņņiviņum viyantiņātš matiyuõņu kaŸpuņaiya ma­aiviyuõņu valimaiyuõņu veŸŸi tarum varuntiņātš etirttu varum tu­pattai mitikkum ta­mai eytiviņņāl kāõpatellām i­pamappā [ taīkap patumai,1959 ] 8.12 poŸumai poīki­āl! š­e­Ÿu kšņkavš āëillai e­patālš tā­e­Ÿa akaīkāram talaivirittu āņutaņā å­uruka š×aikaëi­ uëëamellām puõõāka uyirēņu kolpava­aik - kālam uyarvāy matikkutaņā! poŸumai orunāë poīki e×untāl påmi naņuīkumaņā koņumai puriyum pātaka­ai - ava­ kuŸaikaë vi×uīkumaņā! kālaiyāki matiyamāki mālaiyā­atu palapo×utu, mālaiyāki pakalum muņintu iruëum pē­atu pala iravu ¤ālam mu×uvatumš āëki­Ÿa katirē­ vā×vellām oru nāë vā×ve­Ÿatāl ti­am tãrāta veŸiyēņu pērāņum ma­ita­ pšrācai nilaita­­ai e­­ave­Ÿu colvš­! (poŸumai) mā­am e­Ÿš maīkai a×utāl i­pame­Ÿš nakaip pā­š pāla vayatil ceyta vi­aiyai vā×vu muņivil ni­aippā­š! tā­ākac cirippā­ tā­āka a×uvā­ kāõāta ka­avum kāõpā­š - ava­ ā­anta vā×ve­Ÿu ã­aīkaë tšņit kå­āki å­ākik kåņākip pēvā­š! (poŸumai) [ iratti­apuri iëavaraci, 1959 ] 8.13 kaŸpi­ vilai kallāl itayam vaittu kaņum viųattāl kaõõamaittu kaõakkillāp poykaëukkuk kāraõamāy nākkamaittuk kaëëa uruvamaittuk ka­­akkēl kaiyamaittu nallavare­Ÿš cilarai - ulakam naņamāņa viņņataņā! kātalukku nālukaõkaë kaëva­ukku reõņu kaõkaë kāmukari­ uruvattilš kaõõumillai kātumillai (kātalukku) nãtiyi­ etirikaëāy nilaimāŸit tiripavarkaë pātaiyil naņappatillai parama­aiyum matippatillai pātakam ko¤camillai paõpumillai muŸaiyumillai pštaippeõkaë itaip perumpālum uõarvatillai (kātalukku) pštam illai e­pār vštāntam pšciņuvār peŸŸavaëaip pšye­pār maŸŸavaëait tāye­pār kātal aŸam e­pār kaŸpi­ vilai e­­ave­pār kaõmåņi māntar itai kaņaicivarai aŸivatillai (kātalukku) [iratti­apuri iëavaraci,1959 ] 8.14 veŸŸi eīkaë kaiyilš iruvar : āņņam āņņam āņņam āņņam āņņam āņņattilš pala vakaiyuõņu - atil kåņņattilš collumpaņi cilatumuõņu (āņņa) peõ : ciŸakai virittāl mayilāņņam cšrntu kutittāl oyilāņņam āõ : cãŸip pāyntāl puliyāņņam taraiyil maŸaintāl ni×alāņņam peõ : kēųņikaë cšrntāl vātāņņam ku×appam vantāl pērāņņam āõ : cšųņaikaë mikuntāl kuraīkāņņam tiruņarkaë āņņam nariyāņņam iruvar : āņņattilš āõ : veŸŸi eīkaë kaiyilš veëëippaõam paiyilš všņikkai tšvaiyillai reņiyā peõ : cakti eīkaë kaiyilš cakalamum paiyilš tāmatam tšvaiyillai reņiyā ku×u : cakti āõ : o­ ņå trã āõ : veŸŸi peõ : cakti ku×u : cakti āõ : o­ ņå trã Épēr paiv [ pākappirivi­ai,1959 ] 8.15 cēmpal o×ika āõ : aõõācci vantācci aŸivu teëi¤cāccu? - ē mã­ācci kuppš koŸa¤cācci cuttam poŸantāccaņi (aõõā) peõ : aõõācci vantālum āyiram co­­ālum - ē māmā tu­pantā­ pēkāmš cuttantā­ uõņākumā? - ellām aõõācci eõõampēl naņantiņumā? - aŸivu avvaëavu cãkkiram teëi¤ciņumā? - oru karuttum puriyāmš paņippum vaëarāmš tiruntu tiruntuõõā tiruntiņumā? āõ : aņi-irukkum poruëš cuttamāvaccikkš iīkilãcu paņikka všõumā? aņikkaņi kuëikkavum a×ukkait tolaikkavum a¤cāŸu varuųaīkaëākumā - nampa (aõõā) peõ : pala-cšlaiyuëëa cãmāņņi ti­am o­­ākak kaņņiņalām š×aiye­­a ceyyuŸatu māmā? āõ : aņi- kantaittuõi ā­ālum kacakkittā­ kaņņikkiņņā pa¤caikkoru kālam varum pēņi peõ : ākā- innilai māŸumā māmā - nã e­mšlš pāyātš kēvamā? āõ : ākā- cantškam všõāõņi mã­ācci - itu cariyāp pēkāņņi nā­ācci peõ : ākā-māmā a×akāyp pšcuŸš āõ : ēkē-mã­ācci nãyā colluŸš iruvar : nammai iŸukkip piņiccirunta måņatta­am ku×u : o×ika! iruvar : šmāëi ākkivaicca kē×aitta­am ku×u : o×ika! iruvar : curuõņu paņuttirunta cēmpal ku×u : o×ika! iruvar : tuõiyil paņi¤cirunta cāmpal ku×u : o×ika! iruvar : pēkāta pãņaikaëum påcccivarum pātaikaëum tãrāta pētaikaëum cšrntu (aõõā) ku×u : o×ika! viņi¤ce×untu vãņu mo×uki viŸuviŸuppā všlai muņicci ellērum putu ullācamuņa­ o­­ā nãntiņuvēmš (viņi¤ce×untu) orutti : māriyakkā māriyakkā ma¤cap puņiccirukkā - em mukattilš ma¤cap puņiccirukkā? peõ : marikko×untu marikko×untu - u­ maccā­aik kšņņāt teriyumaņi - putu vaņivum a×akum vaņiyumaņi - atil puriyā viųayamum puriyum (viņi¤ce×untu) [ o­Ÿupaņņāl uõņu vā×vu, 1960 ] 8.16 oŸŸumai peõ : o­Ÿupaņņāl uõņu vā×vu āõ : oŸŸumai nãīkiņil tā×vu (o­Ÿupaņņāl) iruvar : uëëattilš oru kaëëamillāmal årukkuëëš pala pštaīkoëëāmal (o­Ÿupaņņāl) peõ : jātikaë yāvum o­Ÿāka māŸum tštiyil tē­Ÿum poŸumai āõ : caõņaikaë tãrntš ma­itarkaë cšrntāl tāraõiyil atu putumai iruvar : uõmai terintāl ta­­ai uõarntāl ēņi maŸaintiņum maņamai (o­Ÿupaņņāl) peõ : nšcamum a­pum nilaiyāka všõņum nšrva×i všõņum uŸavil āõ : pšciņum a­pum ceyal muŸaiyā­āl pšri­pam všŸetu ulakil iruvar : kāõā vaëamum māŸāta nalamum kaõņiņalām a­pu ni­aivil (o­Ÿupaņņāl) [ o­Ÿupaņņāl uõņu vā×vu, 1960 ] 8.17 ni×alum veyilum nã kšņņatu i­pam kiņaittatu tu­pam vā×kkai itutā­ē? - etir pārttatu ni×alai aņaintatu veyilaip pāņam itu tā­ē? ( nã kšņņa ) pšcip pšcip palanāë pšci nšcam vaëarttu ne¤cam maki×ntš ācaik ka­iyāy ākum pētu a­pai i×antāl lāpam štu? ( nã kšņņa ) tu­pa narakil cu×alum ulakam tuõņu tuõņāy uņaintu atilš i­pa me­Ÿēr ulakam tē­Ÿi š×ait tuyarait tãrttiņātē? ( nã kšņņa ) [ āëukkoru vãņu,1960 ] 8.18 ārampamum muņivum! ãņaŸŸa patti­iyi­ i­pattaik ko­Ÿava­ nā­ - avaë itayattil kontaëitta eõõattaik ko­Ÿava­ nā­ vā×at takuntavaëai vā×āmal vaittu viņņu pā×um parattaiyi­āl paõpata­aik ko­Ÿava­ nā­ antak koëkaikkš āëāy iruntuviņņš­ - i­i entak kolai ceytālum e­­aņi e­ ¤ā­appeõõš ma­ita­- ārampamāvatu peõõukkuëëš - ava­ āņi aņaīkuvatu maõõukkuëëš ārāyntu pār ma­ak kaõõukkuëëš āttiraīkoëëātš ne¤cukkuëëš (ārampa) a­paik keņuttu - nal ācaiyaik ko­Ÿava­ a¤ci naņappā­ē ¤ā­appeõõš tu­pattaik kaņņic cumakkat tuõintava­ co­­ālum kšņpā­ē ¤ā­appeõõš? (ārampa) tavaŸukkum tavaŸā­a tavaŸaip purintuviņņut ta­ippaņņup pē­ava­ ¤ā­appeõõš pataŸi pataŸi ni­Ÿu kataŸip pulampi­ālum paya­paņņu varuvā­ē ¤ā­appeõõš? (ārampa) kaõõaik koņuttava­š paŸittukkoõņāõņi - mā­š vaëarttava­š veŸuttu viņņāõņi (kaõõai) poruttamā­a tuõaiyiruntum poīkivarum a×akiruntum pē­apakkam pēkaviņņš­ pārvaiyai - ava­ poŸuttiruntš purintukoõņš­ všlaiyai (kaõõai) ava­- etiril vantu keņukkavillai itayamiņam koņukkavillai eīkiruntē šviviņņā­ kiëiyai - atu e­talaiyil pēņņataņi pa×iyai (koņutta) ciīkāram keņņuc ciŸaippaņņa pāvikkuc camsāram štukkaņi - e­taīkam camsāram štukkaņi ma­aiviyaik ku×antaiyai maŸantu tirintava­ai vā×ttuva tākātaņi - e­ taīkam ma­­ikkak kåņātaņi (ciīkāram) [ taīkap patumai,1959 ] 8.19 o­Ÿiruntāl o­Ÿillai ellērum nampumpaņi collum tiŸa­iruntāl collilš uõmai illai uëëatai uëëapaņi collum ma­ita­iņam uõarntiņum tiŸamaiyillai uõmaiyum nampavaikkum tiŸa­um amaintiruntāl ulakam atai šŸpatillai atu iruntāl itu illai itu iruntāl atu illai atuvum ituvum cšrntiruntāl ava­ukkiīkš iņamillai (atu-iru) aīkamatil maīkaiyarkku a×akiruntāl aŸivillai ārāyntu muņivu ceyyum aŸiviruntāl a×akillai a×akum aŸivum amainta peõkaë aticayamāyp piŸantālum kuŸuku ma­am koõņavarkaë kulaikkāmal viņuvatillai (atu-iru) paëëi cellum māõavarkkup paņippu vantāl paõamillai paõamiruntāl iëai¤arukkup paņippatilš ma­amillai; ma­amiruntu paņippu vantu parãņcaiyilum tšŸi viņņāl palapaņikaë šŸi iŸaīkip pārttālum všlaiyillai (atu-iru) potuppaõiyil celava×ikka ni­aikkumpētu poruëillai poruëum puka×um cšrntapi­­š potuppaõiyil ni­aivillai pētumā­a poruëum vantu potuppaõiyil ni­aivum vantāl pēņņa tiņņam niŸaivšŸak kåņņāëikaë cariyillai (atu-iru) [ nalla tãrppu,1959 ] 8.20 tš­ kalacam kaõõāņip pāttirattil kalleŸipaņņatu pēl - e­ eõõame­um tš­kalacam uõõāmal uņaintiņumē - i­pak kāviyam poytā­ē? - koõņa kātalum poytā­ā? - e­ ācaikaë vãõtā­ā? - i­i amaitiyum kāõpš­ā? (i­pa) itu kālatti­ ceyaltā­ā? - cukam kā­al nãr tā­ā? ma­a nampikkai vãõtā­ā? - nā­ vempiya kāyta­ā? (i­pa) iruë måņiya vā­pēlš karai šŸiya mã­pēlš tuyarmãŸiņum nilaiyālš paņumvšta­ai tãrātē? - oru pātaiyum tēõātē? (i­pa) [ pu­ar je­mam,1961 ] 8.21 etu všõņum? uruõņēņum nāëil karaintēņum vā×vil oëi všõņumā? iruë všõņumā? (uruõņēņum) tiruntāta tškam irunte­­a lāpam itu pētumā? i­­um všõņumā? ēy...ēy...ēy (uruõņēņum) virumpāta pētum viruntāka mšvum kuõam všõņumā? viųam všõņumā? (uruõņēņum) [ pu­ar je­mam,1961 ] 8.22 nilaiyillā ulakam! pi¤cu ma­atil piriyam vaëarttu ma¤caë a×akum maõamum koņuttu va¤cam tãrkkum etiri pēlš ma­itarai vitiyum vāņņutš kēņi kēņi uyirkaë vantu ēņi ēņip pēkutš koõņirunta ācaiyellām tuõņu tuõņāy ākutš...(kēņi kēņi) kaõõaimåņi tiŸakkumu­­š kāņci všŸāy māŸutš kaõakkillāta vškattēņu kālaratamum ēņutš.... (kēņi kēņi) oëiyaik kaõņu uëëam maki×ntāl uņa­š iruëum måņutš oëiyi­ālš virinta malarkaë oëiyāl utirntu vāņutš oëiyāl utirntu vāņutš oëiyāl utirntu vāņutš... (kēņi kēņi) [ ellērum innāņņu ma­­ar ] uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa 9. ta­ip pāņalkaë 9.1 putiya oëi vãcutu pār! putiyaoëi vãcutupār imayam tāõņip pu­cirippuk kāņņutupār i­pam aīkš kataipu­aintu kåŸavillai kaõõil tē­Ÿum kāņciyivai raųyāvil makkaëāņci catimikunta koņuīkēla­ jārmu­ makkaë katiuyarak kāõumva×i štu mi­Ÿi mitiyuõņār arājakatti­ mãëāc cšŸil vempiya×utār paciyāl ventār naintār kotikki­Ÿa š×aima­am kumuŸiŸŸu ā­āl kokkarikkum jārma­­a­ cirittu ni­Ÿā­ itaikkaõņār le­i­,sņāli­ i­­um kaõņār etaikkoõņu tãrppate­a viratam påõņār pataikki­Ÿa uyirkaëaiyum pārttār aīkum palliëikkum paõakka×uki­ nilaiyum pārttār cataikku­muy vā×umantac curaõņal varkkam jāri­ukkut takkatuõai yātal kaõņār vitikki­Ÿa caņņam ja­a urimai ta­­ai veņukke­Ÿu paŸippataiyum eëiyēr vā×vaic citaikki­Ÿa ta­maiyaiyum cekki liņņa tšīkāypēl to×ilāëar tuyarum kaõņār utirttakaõõãr tuņaitte×untār tuõintār a­Ÿš utittatupār puraņciye­um urimaic cempēr kutittārkaë makkaëellām kurutip pēril ko×untuviņņup paŸŸiyatu centã yeīkum. [ ja­acakti,navampar puraņci malar,1954 ] 9.2 naõņu ceyta toõņu åraiyaņutta ēņaik karaiyil ēņņai niŸainta oruciŸu kuņicai nāŸpuŸam vayalkaë nalla viëaiccal nāka­um vaëëiyum vacikkum iņamitu collac colla cuvaiyšŸu tami×il vaëëiyuraikki­Ÿāë maccā­iņattil: "maccā­ maccā­ kataiyaik kšņņiyā vārak kuttakai tarratāc colli vāmpalil ko¤cam naņņuvaccēmš" "āmā āmā atukke­­a ippē nšttaikkut taõõi niŸaiya iruntatš pi­­āņi naņņatāl pi¤cāyirukkum i­­um pattunāë ellām pa×uttiņum" "atukkillš maccā­ nā­ colla vantatu aņutta vayallš ni­­āru āttu vāykkālai aņaiccut tiruppaõum aimpatu kācukkut taõõi pāyccaõum āruvantālum aņippš­ utaippš­ appaņi ippaņã­­u alaŸik kuticcāru itukkum namakkum eņņātu­­u iruņņum mu­­š vãņņukku vantiņņš­" "po×utu viņi¤cu pēyppāttā poīkit tatumputu nampa vayalum vāykkālum veņņalš maņaiyum tiŸakkalš va×iyum aëavukkut taõõi yštu?" "naõņu ce¤ca toõņu maccā­ nāņņu nilaimaiyai nallāp pāttatu šŸŸat tā×vai o×ikka varappil pēņņatu vaëaiyaip puraņci naõņu, pāyntatu taõõi paravi eīkumš kāynta payirkaëum katiraik kakki­a" "ākā ākā arumai naõņš u­akku irukkum uyarnta nēkkam ulaka ma­itarkku uõņā naõņš, peru nilakkāra­ varappaik kuņaintu ciŸunilaī kāttuc ciŸanta naõņš" e­Ÿu nāka­ na­Ÿi celuttukaiyil etiruëa vayalkaëai iruvarum nēkki­ar paccai mayilpēl payirkaë acainta­a, pa×utta katirkaë paņuttuk kiņanta­a, paņuttirunta pacuntarai aņiyil veņitta kiëaiyilum viųayamiruntatu u×aippāëar pala­ai oņņa uŸi¤cu otukkip patukkum ullāca ma­itari­ kaëëat tuõivaiyum karuīkālic ceyalaiyum kollum ãņņipēl kuruttukaë ni­Ÿa­a inta kāņciyil i­pam kaõņa­ar, iyaŸkai āņciyai iruvarum viyanta­ar maņaitāõņi vi×unta vāëai mã­pēl vaëëi tuëëi varappil kunti­āë [ ja­acakti,17-07-55 ] 9.3 ve¤ciŸai uņaintatu kaõõai i×ukkum a×ako­Ÿu kaõņš­ kāviyam ēviyam yāvaiyum kaõņš­ mi­­ainikariņaip peõkaëum āõkaëum všlaiceyyum antak kēlattuņa­ kaõņš­ vaõõakkalaiyaīku vā×ntiņak kaõņš­ makkaë u×aippi­ uyarve­ak kaõņš­ po­­aippa×ikkum katirkaë o­Ÿaio­Ÿu pi­­ippi­­i acaintāņiņak kaõņš­ nāņuce×ikka u×aikkum eëiyavar nātiyi­Ÿi uëëam naintiņak kaõņš­ na­Ÿiyillāta mutalāëi āņciyi­ nayava¤cakattāl vanta nalive­Ÿu õarntš­ poŸumai yi×anta­ar makkaëellām - ma­am poīki e×unta­ar erimalaipēl urimaipaŸitta uluttar etirtta­ar orumitta ja­acakti ve­Ÿatu ve­Ÿatu tēëēņutēë oņņic ce­Ÿa­ar aŸivāëoņu mārtaņņi ni­Ÿa­ar āëaņimait taëaiyaŸuntu vã×ntatu - nammai aņaittuvaitta ve¤ciŸai uņainto×intatu. [ kaõõi­ maõikaë,1955 ] 9.4 peõ ci­­ayiņai tuvaëa ceīkai vaëai kuluīkat te­Ÿaloņu kåntal cilirttu viëaiyāņa maõõukku mš­i valiyeņukkum e­patupēl a­­anaņai pēņņu a×akuvi×i ampuviņņut ta­­aiyantāīkāt taëirmš­i mãtiloru ca­­ayi×ai melluņaiyutāīkit ta­amiraõņum mu­­šva×ikāņņa mukattil oëimitakka vaõõakka×uttil maõipuraëat tēëacaiya, mi­­alaip paŸkaë veëikkāņņi uëam niŸaikkak ka­­ipparuvam kaëaiyāta peõõorutti ta­­anta­iyš tami×nāņņuc cālaiyilš cenneŸ katirpēl ciram vaõaīki vantāëš! [ 22-03-57 ] 9.5 ma­ita cakti cantira­ai toņņati­Ÿu ma­itacakti carittirattai mãŸiyatu ma­ita cakti intira­tā­ viõõāņņi­ araca­e­Ÿa ilakkaõattai māŸŸiyatu ma­ita cakti intira­um muņiyaracāy irukkoõātu e­umkuŸippaik kāņņiyatu ma­ita cakti mantiramā veŸuīkataiyā illai: illai ma­ita cakti; cēviyatti­ ma­ita cakti [ 01-05-57 ] 9.6 cutantirat tāyi­ maki×cci.... cutantirattaip peŸŸuviņņāë intiyat tāy collavoõõā maki×cciyilš tiëaippāë e­Ÿu tåīkāmal iravupakal pāņupaņņa tē×arkaëš! tāymārš! tantaimārš! ciŸaivā×kkai všŸŸāri­ koņiya caņņam citravatai kuõņaņikaë yāvun tāīkit tškamelān tiyākavaņup peŸŸu ni­Ÿa ciīkaīkāë cekki×utta citamparamš! uyiri×antum ceīkuruti maõõiŸ pāyntum urimaikkoņi kāttiņņak kumarak ku­Ÿš vaŸumaiyi­aic cumantukoõņu viņutalaittāy varukaikku mu×akkamiņņa pāratiyš! koņumaiyelām viņutalaiyi­ kuŸitā­ e­Ÿu kuŸunakaitta tillaiyāņi vaëëi yammā orumaiyilš cakti illai pa­mai všõņum o­Ÿutiraë vēme­Ÿa cupāų vãrā! urimaipeŸŸum kaņamaiyellām muņippataŸkuë mata veŸiyi­āl paliyā­a periyēy kānti! tā­ maŸaintum puka×maŸaiyāt toõņuceyta talaivarkaëš! nãīkaëellām i­Ÿiruntāl tiyāka vaņukkaëai ellām kaõkaëākkit tšcattai na­aittiruppãr kaõõãrālš aīkumiīkum vacaipeŸŸuc cutantirattāy avatiyuŸum nilaikaõņā luīkaë ne¤cam a­alil me×uke­a urukip pēyirukkum aņuttāõņil i­umpalavum kåŸuki­Ÿš­ talaikkellām talaiyāya talaimait tāyš carittirattil iņaīkoõņa cutantira nāëil kolai naņanta viparamellām kåŸutaŸkuk kåcuki­Ÿš­ maŸŸumuëëa viparam colvš­; cutantirattaip peŸŸa mutal ērnāëš­um tuëiyum nã maki×ntatuõņā? u­Ÿa­ makkaë ukantuma­a oŸŸumaiyāy vā×nta tuõņā? u­­aittā­ matittatuõņā? uyarntatuõņā? eīkēr pakutiyil o­Ÿupaņņār e­ilata­ai ātarikkum muŸai tā­uõņā? perumveyilāl vaõņalnilam veņippa taippēl piëavupaņņup piëavupaņņuc cuyanalattāl varumā­a všņkaiyilš pukuvata­Ÿi ma­atiletum vicālamuõņā? potunēkkuõņā? ituvari nã maki×ntiruppāy e­Ÿa eõõam e­ pē­Ÿērk killai i­iyš­um antap putuvā×vum oŸŸumaiyum pu­itat toõņum polikave­a vaõaīkuki­Ÿēm a­­aiyš nã pårikkum a­­āëai etir pārkki­Ÿēm [ ja­acakti,15-08-1958 ] 9.7 tāmarai e­Ÿēr šņu malarntatu tāmarai e­Ÿoru šņu malarntatu tami× maõam parappac - cuvait tšmaturat tuëi cintiyilakkiyac cintaikaëai nirappa - i­Ÿu (tāmarai) tammavar maŸŸava re­­um kuõami­Ÿit tattunaņai pēņņu - mukam vimmic cirikkum ku×antaiyaip putu veŸŸivaraī kšņņu - i­Ÿu (tāmarai) poymai paņarntu kiņakkum nilatti­il uõmaikaëai vitaikka - oëi poīkivarum katirpēla makkaë vi×ip poykaiyilš mitakka - i­Ÿu (tāmarai) a­Ÿaip pulavarkaë ākkaīkaëukkut ta­ na­Ÿita­aik kåŸa - ma­a vaõņai ya×aittu viruntuvaikkap puka× ma­Ÿatti­i lšŸa - i­Ÿu (tāmarai) kaõõuk ki­iya kalai¤arukkum tami× paõõukkuriya varkkum - kalaip peõõuk ki­iya cakalarukkum ta­ip pšŸuta­ai vaëarkkum - vaõõat (tāmarai) [ tāmarai ] 9.8 pārati pāratikku nikar pāratiyš - maõõil yāretirttālum makkaë cãruyarttum paõiyil (pārati) āŸē ņiraõņu tikkum atirap paŸai mu×akkum accamillāt tami×il aŸivil niŸaintirukkum (pārati) vãramum ne¤can ta­­il ãramum všõņum e­Ÿā­ všŸŸāraik kaõņa¤cuvār vãõare­Ÿš puka­Ÿā­ cērvakaŸŸi yāvarum ēr mukamāy e×untāl cå×um aņimaiyiruë collāmal ēņum e­Ÿā­ (pārati) pātakam ceypavaraip pāņņālš umi×ntā­ pa¤caikaëi­ nilaiyaip pārttu uëëam neki×ntā­ pštaīkaë vaëarppavaraip pittar e­Ÿš ika×ntā­ peõmaiyaic caktiyai uõmaiyaip puka×ntā­ (pārati) [ tē×ar jãvāvi­ kaņņuraiyiliruntu eņutta pāņal ] 9.9 e­ viruppam tāõņit tāõņic catikaëait tāõņi camutāyattait tā×ttip pēņum taņaikaëait tāõņic cēmpi a¤cik cērntu kiņanta ma­aīkaëait tåõņiņa tåkkam viņuppãr ākkap paõikke­ap pakaimai tãrkkum putiya nēkkamš pāõņittšva­ paņatti­ nēkkam pāõņittšva­ paņattil paya­um paīku koõņā­ paõipurintati­ ākka muyaŸci a­pi­ puraņci åkkam taëarā u×aippup payiŸci ipperum paņattil itta­aip paõikaëil e­paõi ceppiņil ma×aiyil orutuëi vaëa­uëëa malaikaëum vaëamuëëa cēlaiyum tš­ikarc cu­aikaëum cirittiņum mā­kaëum paņattil aņaintum,nā­ pārttum racittš­ uëëattil ni­aittatai uraikka virumpi­š­ ip paņattalaivar cuppira maõiyam oppilāk kalai¤ar ulakamš aŸiyum tiraippaņak kalaittāy kuŸippiņat takkavar tāyikkut talaimaka­ cinta­ai,col,ceyal yāvumš potuvāy, cemmaiyum putumaiyum ceŸintatā yirukkum i­Ÿaiya ulakiŸ ke­­e­­a tšvai ivaivarum kālattiŸkevai avai nala¤ceyum ivaikaëš ivari­ tayaimiku ni­aivukaë ivartam paņattaik kalaikke­Ÿš eņuttār kalaiyi­ai makkaë kalaiyākkik koņuttār š×aikaë tuyarai šīkiņum nilaiyait tā×ntu tā×ntu tā×ntu kiņakkum pacikkuŸi mukaīkaëaip pāņņāëi varkkattai nacukkip pi×intiņum arājakac ceyalai māŸŸiņum karuttai tami×ppaņa ulakam va­maiyāy uraikka a¤cum naņuīkiņum cikkal niŸainta varkkaīkaë tirunta makkaë kalaitā­ malarntiņa všõņum e­­um poruëkaë pāõņit tšva­il pi­­ikkiņappataip pārppēr aŸivar nāņņai uyarttum naŸpaņam itupēl nāëum vaëarttal všõņum; paõatti­ všņņaiyai kuŸippāy paņam eņuppēr pāņņaiyš pāņāmal kālattai nēkkuka pāõņit tšva­aip pārttut teëika, e­ conta viruppamitu makkaëtam viruppamum ivviruppattēņiõaiya maŸukkātu e­Ÿu ni­aikkaŸš­, na­Ÿi vaõakkam 9.10 kotikkum tār uŸuppu aŸuntu pē­ālum uëëam kalaīkš­; ceruppaŸuntu pē­ataŸkē cintippā­! neruppi­il vã×ntu etir nãccal aņikkat tuõintā­; kotikkum tār kuëir nãr! 9.11 šŸŸattā×vu māŸŸum koņi! rēņņil paëëam mšņu eīkum pāruīkaë kēņai āŸŸu maõal kāņci aīkup pāruīkaë pēkkuvaravai eccarikkum ceīkoņi - aīkš rēņņi­ ērattil kāŸŸilāņap pāruīkaë! pa×utu pārkkum to×ilāëaraip pāruīkaë! šŸŸat tā×vu irukkumiņam eīkumš māŸŸam kāõavš paŸakkum ceīkoņi! 9.12 naņuvil irukkum cāmi nallārukkum pollārukkum naņuvil irukkum cāmi - nã kallāyp pē­a kāraõattai ellārukkum kāmi! 9.13 nālu mu×a všņņi oram ki×i¤cālum oņņuppēņņu kaņņikkalām - itu naņuvš ki×i¤cutaņi nākaratti­amš - atuvum nālumu×a všņņiyaņi ka­akaratti­amš 9.14 paņat to×il vaëara pāņumiņam terintu pāņavšõņum - āņuvēr pāņņi­ poruë uõarntu āņa všõņum - kavi¤a­ (pāņum) pāņum paņak kalaikkum pāņupaņņēr tamakkum palarukkum pala­aëikkum pakkuva mirukkumpaņi (pāņum) kalai¤arkaëaik ku×uvāyk kåņņa všõņum - mutalil kataiyamaippai viëakkik kāņņavšõņum - antak karuttē ņiõaintu kavitãņņa všõņum - atil kālattiŸ kšŸŸa cuvaiyåņņa všõņum - kavi¤a­ (pāņum) āņaŸkalaik ka×aku uņalamaippu-i­­um akatti­ nilai viëakkum mukakkuŸippu pāņaŸkalaik ka×aku icaiyamaippu - kalai palaru×aippāl vaëarum potuppaņaippu-e­patāl (pāņum) racikkat terintavarš naņikkat tuõiya všõņum nampikkai koõņēr paņam eņukkat tuõiya všõņum paņikkat teriyātārum pārttut teëiya všõņum paņat to×il vaëam ciŸakka paõpaņņa tiŸa­ všõņum (pāņum) [ pšcumpaņam,1984] 9.15 akarātiyaik ki×ikkum a­­aiyai aņikkum akarātiyaik ki×ikkum ta­­aiyš vã×ttum taņumāŸi niŸkum inta matu" [ paņņukkēņņai kalyāõacuntaram 55vatu piŸanta nāë vi×ā malar ] 9.16 nã yār "tāyāl piŸantš­ tami×āl vaëarntš­ nāyš nšŸŸu­­ai naņuvãtiyil cantittš­ nã yār e­­ai nille­Ÿu colvataŸku" 9.17 cāti mayakkam všlayyā - vaņi všlayyā - u­­ai všõņi vantš­ - oru všlaiyā(y) kēlat ti­aippu­attil ālēlam pāņiya kētai vaëëik kātalā, cātit taņai kaņanta.... (všlayyā) āŸumukat tēņum, ãrāŸu karattēņum, āņum mayilēņum, aõivellum všlēņum, māŸātuõai vantu vaõaīkum ma­itar - conta vā×vil maņņum cāti mayakkam vanta tš­aiyā? (všlayyā) [ 30-12-80l tirucci vā­oli nilaiya oliparappil icaimaõi cãrkā×i kēvintarāca­ pāņiyatu ] 9.18 aņimai vilaīku oņintatu oņittārkaë aņimaiye­um vilaīkaic ce­Ÿu uņaittārkaë atikārak kēņņai ta­­ai etirttuni­Ÿa ta­ittāëum mutalāëittuvam eņutta mu×u muyaŸciyellām maõõāyp pēccu kuņikki­Ÿa taõõãrum cennãrāccu kēųamiņņuk kiëampiyatu š×aik kåņņam tuņikki­Ÿa itayattup peõkaë nāņņi­ tuyar kollak kutittuviņņār pērāņņattil iņittārkaë etšccātikkārar ta­­ai irukåŸāyp piëantuvaittār iraīkā ne¤cai vaņittārkaë iratta veëëam vā×vukkāka maņinta uyir kaõakkaŸŸēr e­i­um makkaë veņitta kuõņil kiëampuki­Ÿa poŸikaë pēl kåŸiņņuk kiëampi ni­Ÿu mu×akkamiņņār koņu¤ciŸaiyum kolaivāëum malintatu,ā­āl kontaëikkum makkaŸpaņai caëaikkavillai taņataņave­Ÿu āņiŸŸu raųyā a­Ÿu talaikko×uttut tirinta ma­­a­ jārum vã×ntā­ viņutalaiyum piŸantataīku makkaëāņci mšviŸŸu i­pamellām viëaintataīkš aņakkumuŸaik ka¤cāta le­i­ sņāli­ ārampitta puraņciyilš amaiti kaõņār naņattu e­Ÿār cēviyattai makkaë a­­ār naņņu vaitta cempayirum naņpum vā×ka [ tāmarai,1960 ] 9.19 vā×aviņu vā×ap piŸantavarai vā×aviņu murukā vā×aviņu vā× všõņume­Ÿāl nãyum nãtikoņu murukā nãtikoņu! iruppavaīka illai e­Ÿāl viņņuviņu murukā viņņuviņu š×aikaëi­ kaõõãrait tuņaittuviņu murukā tuņaittuviņu! u×aittup pi×aippavarkkš vā×vu illai murukā vā×vu illai! iīkš šyttup pi×aippavarkku vā×virukku murukā vā×virukku iruppavarkaë illai e­Ÿāl viņņuviņu murukā viņņuviņu! iīkš u×aittup pi×aippavarkku e­­a irukku murukā e­­a irukku! ( oru nāņakattiŸkāka e×utiya pāņal ) [ paņņukkēņņai kalyāõacuntaram 55vatu piŸantanāë vi×ā malar ] 9.20 pi­­ālš kaõõu putumaiyā­a rēņņutā­ pēyc cšra lšņņutā­ atikamā­a haiņņutā­ acantāl āëu avuņņutā­! (putumaiyā­a) i¤ci­ãyar cāru šŸi iyaīkum kāru iravum pakalum ņåru ni­­ukiņņā tšru! (putumaiyā­a) pakaņņāy cilarvantu jammu­­u racippār naņurēņņilš ni­­u pakkattilš vaõņi vantatu­­u pārttiņalām ņā­cu o­­u! caņņam teri¤ca ma­itarukku camayattilš pi­­ālš kaõõu tā­ā vantu mētikkiņņu cātippāīka ņiraivar tappu­­u! e­Ÿumuëëa campaëantā­ eīkum inta caīkaņantā­ iraõņu m孟u memparkaëā­āl škātaci viratantā­! [ ta­ippāņal ] 9.21 iruë vara a¤cum mi­­um iyaŸkaiyellām u­­a×akaik kāņņutaņi eõõame­um tš­kåņņil i­pak ka­al måņņutaņi! vā­a nilāppeõõai vaņņamiņņu mškamo­Ÿu mē­a mukatti­ilš muttamiņņup pēkutaņi! tuëëivi×um nãralaiyil veëëimalar påttataņi! vaëëiyu­ai etirpārtta melluņalum všrttataņi! illattil nãyiruntāl iruëvara a¤cutaņi mellat tami× u­atu collil vantu ko¤cutaņi (mi­­um) [ 22-03-1957 ] 9.22 kālattilš cellu kālam kaņantu viņņatu po×utu ēyvākap pēkiŸatu kālattēņu vãņu cellu kālip payal cuttumu­ ¤ālattilš namma ma­am tami× i­atti­ kulattaik kākka všõņum kālattilš cellu makaëš! 9.23 u­­ai nã! cãvi muņittut tirumaõakkum poņņu vaittuk kēvilaic cuŸŸi varum kulamakaëš-pāviyari­ kaõõilakap paņņuk kaëaīkam varā vaõõam u­­ai nã kāppāŸŸikkoë! [ pšcumpaņattil veëiyā­a kaņņuraiyiliruntu eņukkappaņņa cila kavitai varikaë ] 9.24 iŸaiva­ukku na­Ÿi cellak kiëiyš, allik kuëamš, collat teriyāmal tuëëi maki×ntāņum piëëaic celvamš! tālšlē tālšlē tālšlē cantira­aik ko¤cam kiëëi eņuttš cātip pa×attil cšrttu vaittš u­Ÿa­aic ceytš ulaki­uk kãnta anta iŸaiva­i­ a­pi­ukku e­ na­Ÿiyaņā! tālšlē tālšlē tālšlē [ mallikai,špral 1960 ] 9.25 nallavaraip pēŸŸuvēm nāņuyarap pāņupaņuvēm nallavaraip pāņiyāņuvēm curaõņali­ pātai ta­­ai måņuvēm to×ilālš vā×uvēm tåīkāmal o­Ÿāyk kåņuvēm itaik kšëuīkē... ivvulaka nāņu i­i eīkaë conta vãņu - illai e­pēr kaõkaë kuruņu. cennel vaëam mšviņa všrvai cintiņum kåņņam nāmā­āl cãkkiram kāõpēm i­pamš 9.26 jãvā puviyi­ilš cuvarkkattaic camaippataŸku pērāņum varkkatti­ talaiva­ jãvā ta­­alamš ciŸitu milā iyakkam tanta tami×k kalaiyi­ mu×uvaņivam kalai¤a­ jãvā. [ jãvāvaip paŸŸi paņņukkēņņai kalyāõa cuntara­ār e×utiya intap pāņal jãvāvi­ maŸaivukkup pi­ tāmarai ita×il iņam peŸŸuëëatu ] 9.27 kavi¤ari­ mutal kavitai ēņippē ēņippē keõņaik ku¤cš - karai ērattil mšyātš keõņaik ku¤cš tåõņil kāra­ varum nšramāccu - rompat tuëëik kutikkātš keõņaik ku¤cš [ paņņukkēņņaik kavi¤ar 15 vayatil e×utiya mutal pāņal ] 9.28 kavi¤ari­ iŸutik kavitai cekkac civanta ce×uīkati rē­um ki×akki­il vantuviņņā­ - puŸa makkaë matikkaõ vi×ittuk kiëampiņa vā­il utittu viņņā­. kokkarakkē ve­ak kē×iyum kåvutu kokkēņu paŸpala puņkaëum mšvutu cakkaram pēlavš jakam cu×a­Ÿāņutu tokki ni­Ÿa iruë collāmal ēņutu pattut ticaiyilum ja­a cakti mu×aīkiņutš (cekka) teŸkil oru kural te­pāīku pāņutu tãya ceyalkaëaic ceīkaikaë cāņutu pakkuvam koõņa paņaipala kåņutu cikkal aŸuttu potu naņai pēņutu cottai ma­am tiruntap putuc cattam piŸantiņutš (cekka) kattum paŸavai ka­ikarattil vantu oŸŸumai kāņņiņutš talaip pittam piņittoru kåņņam ta­itta­i pštam vaëarttiņutš ratta všrvaikaë coņņa u×aittava­ neŸŸi curuīkiņutš - š×ai uttamar vā×vai uŸi¤cum uluttari­ koņņam aņaīkiņutš - makkaë veŸŸi neruīkiņutš (cekka) [ 15-08-1959 ja­acaktiyil putu ¤āyiŸu e­Ÿa talaippil veëivanta inta kavitaitā­ paņņukkēņņai kalyāõa cuntara­ār e×utiya iŸutik kavitai ]