Kanaka Cuppurattinam (=Paratitacan / Bharatidasan; 1891-): Etirparata muttam Input: Mr.P.I.Arasu, Toronto, Ontario, Canada. Proof-reading: Mr.P.K.Ilango, Erode, Tamilnadu, India. This file was last revised on 12 Feb 2003 ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ (c) Project Madurai 2002 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. pāvšntar pāratitāca­i­ etirpārāta muttam mi­­uraiyākkam: tiru.pā.i.aracu, ņorēõņē, oõ, ka­aņā. pi×ai tiruttam: tiru.pā.kā.iëaīkē, ãrēņu, tami×nāņu, intiyā. uyaruraik kuŸimo×iyākkam: kumār mallikārju­a­ etirpārāta muttam pāvšntar pāratitāca­ uëëuŸai mutaŸpakuti 1. peõõa×aki taõõãrttuŸaikku 2. nãrāņu peõõi­attārēņu påīkētai! 3. påīkētai - po­muņi 4. ava­ uëëam 5. paõņārat tåtu 6. naëëiruëil kiëëai vãņņiŸku! 7. paõņārattaik kaõņāë tattai 8. avaë e×utiya tirumukam 9. nuõukkamaŸiyāc caõappa­ 10. viņiyumu­ tuņiyiņai 11. aŸaiyiliruntu ampalattil 12. peŸŸēr peruntuyar 13. illaiye­pā­ tollai 14. etirpārāp pirivu 15. a×utiņuvāë mu×umatiyāë 16. ennāëē! 17. ācaikkoru peõ 18. paŸantatu kiëëai 19. vaņanāņu cellum vaõikar 20. vaõikar varumpētu 21. jãvamuttam iraõņām pakuti 22 tarumapurac cannitiyil iruvaõikar 23. kurupara­uk karuëpurintā­ 24. åmaiyi­ uyar kavitai 25. ¤ā­akuruvai nāņic ce­Ÿā­ 26. yā­aimšl pā­ait tš­ 27. avaiyiņaic civai 28. teyvap pāņal 29. iŸaivi maŸaivu 30. tiruvaņi caraõam 31. citamparam ce­Ÿu tirumpiya kurupara­ 32. ippēteppaņi nāyka­mārkaë? mutaŸpakuti 1. peõõa×aki taõõãrttuŸaikku ulakam viëakkam uŸakkã×t ticaiyil malarntatu ceīkatir! malarntatu kālai! vaëëiyår ta­­il maŸaināyka­ vãņņup puëëimā­ veëiyiŸ puŸappaņ ņatuvām! nãlap påvi×i nilattai nēkkak kēlac ciŸŸiņai koņipēl tuvaëac ceppuk kuņattil iņatukai cšrttum appaņi ippaņi valatukai yacaittum puŸappaņņa maīkaitā­ påīkētai e­pavaë. niŸappaņ ņāņai neki×ntatu kāŸŸil! pātac cilampu pāņiŸŸu! nilāmukam cãtaëam cintiŸŸām! cevvita× mi­­iŸŸām! peõõa×aki a­­ap pšņupēl celkaiyil, vaõõak kalāpa mayilpēl maŸŸoru va­itai va×akkap paņivantu cšrntāë. pu­itai avaëpeyar. pu­almoëëu taŸkum kuëippa taŸkum ce­Ÿār kuëakkarai nēkkik ko¤cip pšciyš! uëëuŸaikkut tirumpa 2. nãrāņu peõõi­attārēņu påīkētai! vaëëiyårt te­pu Ÿattu va­acappåm poykai ta­­il veëëanãr taëumpa, veëëa mšlelām mukaīkaë, kaõkaë; eëëuppå nāci, kaikaë e×iloņu mitakkap peõkaë teëëunã rāņu ki­Ÿār! cirikki­Ÿār, kåvu ki­Ÿār! paccilaip poykai yā­a nãlavā­ parappil tē­Ÿum kaccita mukaīka ëe­­um kaŸaiyilā nilākkåņ ņattai accama yamki ×akkuc cåriya­ aŸintu nāõi ucci šŸātu ni­Ÿš oëiki­Ÿā­ noccik kuppi­! paņikattup patumai pē­Ÿāë nãntuvāë orutti! pāīkāy vaņikaņņum amutap pāņņai vā­elām iŸaippāë ērpeõ! kaņimalar mãtu maŸŸēr kaimmalar vaittuk kiëëi maņicšrppāë maŸŸo rutti! varummå×kum ērpo­ mš­i! pu­ali­ai iŸaippār! āīkš potte­Ÿu kutippār nãril! "e­aippiņi" e­Ÿu må×ki i­­oru puŸampēy niŸpār! pu­aiuņai avi×ttup poykaip pu­ali­ai maŸaippār påtta i­amalar a×aku kaõņš 'ic' ce­Ÿu muttam ãvār. maõippu­al poykai ta­­il maīkaimār kaõõum, vāyum aõimåkkum, kaiyum ā­a a×akiya malari­ kāņum, maõamalark kāņum kåņi makicciyai viëaittal kaõņēm! aõaīkukaë malarkaë e­Ÿa pštattai aīkš kāõēm! poykaiyil må×kic ceppil putuppu­al šntik kānta meyyi­il ãra āņai virittuppo­ maõi i×aikaë veyyilai etirkkap peõkaë iruvar måvarkaë vãtam kaivãci mãëa luŸŸār ka­ivãcum cālai mārkkam! uëëuŸaikkut tirumpa 3. påīkētai - po­muņi påīkētai varuki­Ÿāë pu­itaiyēņu! po­muņiyē etirpārā vitamāymuttu vāīkappē ki­Ÿā­av va×iyāy!va¤ci varuvē­ait tårattil pārttāë;a­­ē­ påīkētai yāe­Ÿu cantškittā­! pē­avaru ųamvaraikkum iraõņupšrum vaīkāta paõņamillai; uõõumpētu ma­amvšŸu paņņatillai. e­­aāņņam! attā­e­ Ÿa×aikkāta nšramuõņā! attaimaka ëaippirivā ­āappiëëai! itta­aiyum irukuņumpam pakaiyilmå×ki iruntata­ai ava­ni­aittā­! avaëni­aittāë! tottuki­Ÿa kiëikketiril a­­ē­i­pat tēëā­a maõikkiëaiyum neruīkamšlum attāõi maõņapattu mārpa­aõņai a×akiyapaņ ņattaraci neruīkalā­āë! "e­vi×ikaë avarvi×iyaic cantikkuīkāl e­­avitam naņappa"te­a yēcippāëpeõ; o­Ÿumš tē­Ÿavillai; nimirntša­­ē­ oëimukattaip pārttiņuvāë; ku­intukoëvāë! ci­­avi×i oëiperukum! ita×cirikkum! tiruttamuëëa āņaita­ait tiruttikkoëvāë! "i­­avartām e­attā­" e­Ÿšanta e×iŸpu­itai yiņamviralcuņ ņātuco­­āë! po­muņiyē mukanimirntu vā­iluëëa putumaiyelām kāõpava­pēl påīkētaita­ i­pamukam ta­aiccuvaippā­ kã×kkaõõālš, 'ippaņiyā' e­Ÿuperu måcceŸintš, "e­peŸŸēr ivaëpeŸŸēr uŸavunãīki iruppata­āl ivaëe­­ai veŸuppāëē?nā­ mu­­irunta uŸavuta­ait toņaīkalāmē muņiyātē" e­Ÿupala eõõinaivā­. etirppaņņār! ava­pārttā­; avaëumpārttāë; irumukamum varivaņivu kalaīkippi­­ar mutalirunta nilaikkuvara ita×cilirkka, mullaita­aik kāņņiuņa­ måņimikka atikaritta oëivantu mukamaëāva aņimåccuk kuralālš oršnšrattil aticayattaik kātaloņu kalantapāīkil "attā­","påī kētai"e­Ÿār! ni­Ÿāraīkš. vaiyam cilirttatu.naŸ pu­itaiyška, malaipē­Ÿa nãrkkuņattai otuīkicce­Ÿu 'kaiyaluttup pēku'te­Ÿu maratti­všrmšl kaņituvaittāë; "attā­nãr maŸantãre­Ÿu meyyāka nā­ni­aittš­" e­Ÿāë.a­­ē­ veņukke­Ÿu tā­a­aittā­. "viņātãr"e­Ÿāë! kaiyiraõņum meyyiruka, ita×nilattil ka­autaņņai 孟i­ā­ vitaittā­muttam! uccimutal uëëaīkāl varaikkumuëëa uņaliraõņi­ aõuva­aittum i­pamšŸak kaiccarakkāl kāõavoõõāp perumpatattil kaņaiyukamaņ ņumporuntik kiņappate­Ÿu niccayitta maŸukaõattil piriyanšrnta nilaini­aittār; "attā­"e­ Ÿa×utāë!a­­ē­, "vaiccš­u­ mšluyiraic cumantupēvāy! varume­Ÿa­ tškam.i­ip piriyā"te­Ÿā­! "nãrmoõņu cellupavar neruīkuki­Ÿār; ni­aippāka nāëaivā" e­Ÿuco­­ā­. kārikaiyāë pēkaluŸŸāë; kuņattaittåkkik kālaņio­ Ÿeņuttuvaippāë; tirumpippārppāë! ēravi×i civappaņaiya a­­ē­peõõi­ oyyāra naņaiyi­ilš cokkiniŸpā­! "tåram"e­um orupāvi iņaiyilvantā­ tuņittatavar irune¤cum! itutā­lēkam! uëëuŸaikkut tirumpa 4. ava­ uëëam a­Ÿu naņuppakal uõavai aruntap po­muņi maŸantu pē­ā­! mālaiyil kaņaimšl iruntā­; kaõakku varaital iņaiyil vantē riņamnalam pšcutal vaõikar koõņu vanta muttaik kuõam ārāyntu koëmutal ceytal perulā pattoņu peŸattakum muttu vari­ataik karuttēņu vāīka muyalutal ā­a ivaŸŸai aņuttanāë ceyvatāy mē­at tiruntē­ muņivu ceytu mantamāyk kiņanta mālaiyai a­uppi vantā­ vãņu! vantā­ tantai! teruvi­ tiõõaiyiŸ kunti iruvarum pšci yirunta­ar iravilš! "viŸŸu mutale­­a? vilaikkuvanta muttilš kuŸŸamil laiyš?nã kaõakkuk kuŸittāyā?" e­Ÿu vi­avi­ā­ tantai. i­iyamaka­, "o­Ÿumnā­ viŸkavillai; ērmuttum vāīkavillai; anti viyāpāram atue­­a mēmikavum mantamāyiŸ" Ÿe­Ÿā­. mā­anāykka­ varuntik "kālaiyilš nãpēyk kaņaiyaittiŸa! nā­av všla­iņam celki­Ÿš­" e­Ÿu viëampi­ā­. "nā­pēy varuki­Ÿš­ appā naņaicciramam š­taīkaņ" ke­Ÿā­ i­itākap po­muņiyā­. "i­Ÿunã ce­Ÿatilš šmāŸŸap paņņāy;nā­ ce­Ÿāl nalama­Ÿē" e­ŸuŸaittā­ cãmā­. "tayavuceytu tāīkaë taņaiceyya všõņām; veyilukku mu­nā­pēy vãņuvaruvš­" e­Ÿā­. "všla­mut tukkoņukka všõņum; atuva­Ÿic cēlaiyappa­ e­­aivarac colli yirukki­Ÿā­; ātali­āl nā­nāëai pēva tavaciyam.nã štum taņukkātš" e­Ÿumuņit tā­tantai. oppavillai! mãŸi uraikkum va×akkamillai! appā viņattil amutai etirpārttā­! accamayam cēŸuõõa a­­ai a×aittiņņāë; naccuõõac ce­Ÿā­ nalintu. uëëuŸaikkut tirumpa 5. paõņārat tåtu pakalava­ utippa ta­mu­ paõņāram påkko õarntā­. pukaluvā­ ava­i ņattil po­muņi: "aiyā, nãvir cakalarkkum vãņu vãņāyp påkkaņņit taruki­ Ÿãrkaë makaravã tiyilš uëëa maŸaināyka­ vãņum uõņē? maŸaināyka­ peŸŸa peõõāë, mayilpēlum cāyal koõņāë. niŸaimati mukattāë; kaõkaë nãlampēl påtti rukkum; piŸaipē­Ÿa neŸŸi vāyntāë; pšccellām amutāyc cāyppāë; aŸaiyumav vaõaīkai nãvir aŸivãrā? aŸivã rāyi­ cštiyo­ Ÿuraippš­; yārkkum teriyāmal ata­ai antak kētaipāl nãvir ce­Ÿu kåŸiņa oppu vãrā? kātaie­ mukattil cāyppãr! kaiyi­il varāka­ pattup pētumā?" e­Ÿu mellap po­muņi pulampik kšņņā­. "u­māma­ maŸaināy ka­tā­ ava­makaë orutti uõņu; te­­am pālai piëantu cintiņum cirippuk kāri! i­­umkšë aņaiyā ëattai; iņaiva¤cik koņipēl accam na­Ÿākat teriyum! nā­um påaëip patumuõ" ņe­Ÿā­. "appāvum māma ­ārum på­aiyum eliyum āvār; appeõõum nā­um meyyāy āviyum uņalum ā­ēm! ceppšnti avaë tuŸaikkuc celluīkāl ce­Ÿu kāõa oppi­š­! kaņaikkup pēka uttira viņņār tantai. imainēka e­­ai nēkki iruppāëkaõ tiruppa māņņāë; cumaikkuņam tåkki antac cuņarkkoņi kātti runtāl 'namakke­­a e­Ÿi ruttal ¤āyamā?' nãvir ce­Ÿš amaivile­ acantarp pattai avaëiņam na­Ÿāyc colli cantikka všŸu nšram tayavucey turaikkak kšņņu vantiņņāl pētum e­­aik kaņaiyilš vantu pārum. cintaiyil terivāë; kaiyāl tãõņuīkāl uruvam māŸi antaram maŸaivāë; kåvi a×umpētum ataiyš ceyvāë. vaiyattil āõņu nåŸu vā×anā­ eõõi ­ālum taiyalai irātti rikkuë cantikka villai yā­āl, meyyeīkš? uyirtā ­eīkš? veņukke­Ÿu pirintu pēkum. 'uyyavā? o×iya vā?'e­ Ÿucāviyš varuvãr" e­Ÿā­. paõņāram oppic ce­Ÿā­. po­muņi parivāyp pi­­um kaõņapåī kētai ye­­um kavitaiyš ni­aippāy, a­­āë taõņaikkāl naņai ni­aittut tā­atu pēl naņantum, oõņoņi cirippai eõõi utaņupåt tumki ņappā­. valiyaaī kaõaitta teõõi maki×vā­! appētu kã×ppāl olikaņal nãlap peņņi uņaitte×un tatu katirtā­! palapala e­a viņinta paņiyi­āl va×akka mākap pulamnēkkip pacukkaë pēkap po­muņi kaņaikkup pē­ā­. uëëuŸaikkut tirumpa 6. naëëiruëil kiëëai vãņņiŸku! nãlam karaitta niŸaikuņatti­ uņpuŸampēl ¤ālam kaŸuppākkum naëëiruëil - cēlaiutir påve­­a makkaë tuyilkiņakkum pētiliru cãva­kaë maņņum tiŸantavi×i - āvali­āl måņā tirunta­avām. mu­­aŸaiyil po­muņiyā­ āņā te×untā­ avaëni­aippāl - ēņaikkuë kālāl va×itaņavum kaųņampēl, ta­uõarvāl šlā iruëil va×itaņavi - mšlški vãņņut terukkatavai mellat tiŸantiruõņa kāņņiliru kaõõillā­ pētalpēl - pšņņai aka­Ÿupēy a­­avaëi­ vãņņi­atu tēņņam pukumvācal e­Ÿu pukuntā­ - pukumtaruõam vãõaiyilēr tanti metuvāy atirntatupēl āõa×aka­ e­Ÿeõõi "attā­" e­Ÿāë naīkai! ēīkāra māyttaņavi a­pi­ uyarporuëait tāīkā makicciyuņa­ tā­piņittup - påīkoņiyai mārē ņaõaittu maõaŸki×aīkāyk ka­­attil všrēņu muttam paŸittā­!an - nšrattil pi­vantu cšrttup piņittā­ maŸaināyka­ po­muņiyai maīkai pula­tuņikka - a­pillā āņkaë cilarvantār. pu­­ai aņimarattil pēņņiŸukkak kaņņi­ār po­muņiyai - nãņņu milāreņuttu vãcum maŸaināyka­ kālil nilāmukattai oŸŸi nimirntu - kalāpamayil "appā aņikkātãr" e­Ÿa×utāë. avvamutam oppāëait taëëi utaikkaluŸŸā­. - appētu vantuni­Ÿa tāyā­a va¤ci vaņive­pāë cuntariyait tåkkip puŸampē­āë - cuntariyē a­­aiyi­ kaivilakki āõa×akiņam cšrntš "e­­ai aņiyuīkaë" e­Ÿuraittuc - ci­­avi×i muttāram pāycca utaņņi­ mu­ainaņuīka vittāra lēkam vilavilakka - attā­i­ po­­uņampil ta­­uņampaip pērtta paņiyiruntāë. pi­­umava­ kēpam peritāki - a­­ār iruvaraiyum i­­aŸ paņuttip pirittš oruva­aik kaņņavi×t tēņņit - tiruva­aiya celvita­ai vãņņiŸ celutti maŸaināyka­ illattuņ ce­Ÿā­. iva­ceyalai - valliruëum kaõņu cirittatupēl kālai arumpiŸŸu. "vaõņu vi×inãr vaņittāëš! - aõņaiyile­ tu­pan taņukkat tuņittāëš! aiyakē! i­pa uņalilaņi yšŸŸāëš! - a­puëëa kātalik ki­­ume­­a kaųņam viëaippārē? mātu puviveŸuttu māyvāëē - tãtellām e­­āl viëaintata­āl e­­aip pa×ippāëē?" e­Ÿuta­ tu­pattai eõõāmal - a­­āë nalamo­Ÿš po­muņiyā­ nāņi naņantā­ ularāta kāyaīka ëēņu. uëëuŸaikkut tirumpa 7. paõņārattaik kaõņāë tattai paõņāram iraõņu nāëāyp påīkētai ta­­aip pārkkat tiõņāņip pē­ā­. antac celviyum avvā Ÿšyām! vaõņā­a vi×iyāl a­­āë ca­­ali­ va×iyāyp pārttuk koõņirun tāë.paõ ņāram kuŸaņņi­iŸ pētal pārttāë. irumi­āë tirumpip pārttā­. terucca­­al uëëi runtš orucentā marai ita×tā­ te­Ÿalāl utaŸal pēla varukae­ Ÿa×aitta kaiyai maīkaikai e­Ÿa Ÿintā­. "poruëainãr koëka intat tirumukam pu­itark" ke­Ÿš pakarnta­aë; pēvãr pēvãr e­accollip paŸantāë. a­­ē­ mikuntacan tēųat tēņu "melliyš e­­a cšti? pukaluvāy" e­Ÿu kšņņā­. "pukaluva to­Ÿu millai aka­Ÿupē vãr; e­akkš pātukāp patikam" e­Ÿāë. "caricari o­Ÿš o­Ÿu tāytantai māru­ mãtu parivuņa­ irukki­ Ÿārā? pakaiye­Ÿš ni­aikki­ Ÿārā? teriyaccol" e­Ÿā­. a­­āë "cãkkiram pēvãr" e­Ÿāë. "varumpaņi colla vāu­ maccā­ai" e­Ÿu kšņņā­. "vivaramāy e×uti yuëëš­ viraivi­iŸ pēvãr" e­Ÿāë. "avaraīkš illā viņņāl āriņam koņuppa" te­Ÿā­. "tavaŸāmal avarait tšņit taruvatu­ kaņamai" e­Ÿāë. "kavalaiyš u­akku všõņām nā­u­aik kāppš­. mšlum... e­Ÿi­­um toņarntā­. maīkai "e­a­­ai varuvāë aiyā mu­­arnãr pētal všõņum" e­Ÿuta­ mukam curukkip pi­puŸam tirumpip pārttup pštaiyum naņuīka luŸŸāë. "ka­­attil e­­a" e­Ÿā­. "kāyam" e­Ÿuraittāë maīkai. "takkatēr maruntuõ" ņe­Ÿā­. "caricari pēvãr" e­Ÿāë. akkaõam tirumpi ­āë;pi­ viralnoņit tavaëaik kåvip "pakkuva māyna ņakka všõņumnã" e­Ÿā­. pāvai tikke­Ÿu tãppi ņitta mukaīkāņņac ce­Ÿo ×intā­. uëëuŸaikkut tirumpa 8. avaë e×utiya tirumukam po­muņi kaņaiyiŸ kuntip puŸatto×il o­Ÿu mi­Ÿit ta­ma­at tuņpu Ÿattil takataka e­ao ëikkum mi­­ali­ koņini kartta vicittirap påīkē taipāl o­Ÿupaņ ņiruntā­ kaõõil oëiyuõņu; pārvai yillai. kaõakkarkaë aīkēr pakkam kaņai všlai pārttiruntār. paõampeŸŸa cantē ųattāl paõņāram viraintu vantš maõikkoņi iņaiyāë tanta tirumukam tantā­. vāīkit taõalilš ni­Ÿi ruppēr taõõãril tāvu talpēl e×utti­ai vi×ikaë tāva itayattāl vācik ki­Ÿā­. "pa×attēņņam aīkš; tãrāp pacikāri ivvi ņattil! a×attukkam varum paņikkš pu­­aiyil ummaik kaņņip pu×utuņi tuņippa taippēl tuņittiņap puņaittār antē! pu­­aiyaip pārkkun tēŸum pula­elām tuņikka lā­š­; a­­aiyai, vãņņi luëëa āņkaëai, a×aittut tantai e­­aiyš kāval kākka šŸpāņu ceytu viņņār. e­aŸai teruppak kattil iruppatu; nā­ēr kaiti! attā­!e­ āvi uīkaë aņaikkalam! nãrma Ÿantāl cettš­! i6tuõmai. intac cekatti­il ummai allāl cattā­a poruëaik kāõš­! cāttiram kåŸu ki­Ÿa pattā­a ticai paranta paramporuë uyarve­ ki­Ÿār. apporuë uyirk kulatti­ pšri­pam āva te­Ÿu ceppuvār periyār yārum ti­antēŸum kšņki­ Ÿēmš. apperi yērka ëellām - veņkamāy irukku tattā­ - kaippiņit taõaikkum muttam o­Ÿš­um kāõār pēlum! ka­avo­Ÿu kaõņš­ i­Ÿu kāmāņci kēyi lukkuë e­ata­­ai, tantai, nā­im måvarum ellā rēņum 'toõatoõa' e­Ÿu pāņit tuticeytu niŸkum pētil e­atupi­ puŸattil nãīkaë iruntãrkaë e­­a vintai! kāycciya irumpā yiŸŸuk kātalāl e­atu tškam! pāyccalāyp pāyum ummšl tantaiyār pārkkum pārvai! kåccalum kiëampa, mš­mšl kumpalum cāynta tālš ēccāmal umtēë e­mšl urāyntatu; cilirttup pē­š­! pārttãrā namatu tåtām paõņāram muka amaippai; pērttuëëa tuõiyaik koõņu mukkāņu pēņņu mšlš ērtuõņāl kaņņi mārpil civaliīkam åca lāņa nšri­il viņiyu mu­­ar neņuīkaiyil kuņalai toīka varuki­Ÿār; mukattil tāņi vāyppi­aik kava­it tãrā? parivuņa­ nãrum antap paõņāra všųam pēņak karutuvã rāe­ attā­? kaõõetir ummaik kāõum taruõattaik kēri e­Ÿa­ ca­­alil irukkavā nā­? a­­aiyum tantai yārum aŸaiyi­il nammaip paŸŸi i­­amum kaņci pšci irukki­Ÿār; ummai a­Ÿu pu­­aiyil kaņņic ceyta puõõiya kāri yattai u­­ata me­Ÿu pšci uvakki­Ÿār veņka mi­Ÿi. kuëirpu­al ēņaiyš, nā­ kotikki­Ÿš­ ivvi ņattil. veëiyi­il varuva tillai; vãņņi­il kåņņuk kuëëš kiëiye­ap pēņņa ņaittār keņuni­aip puņaiya peŸŸēr. eëiyavaë vaõakkam šŸpãr. ippaņik kuppåī kētai." uëëuŸaikkut tirumpa 9. nuõukkamaŸiyāc caõappa­ po­muņi paņitta pi­­ar pu­cirip pēņu colvā­: "i­Ÿaikkš ippē tšēr poyttāņi e­akku všõņum; a­­ata ­ēņu mãcai acalumak kuëëa taippēl mu­­šnãr koõņu vārum muņivucol vš­pi­" e­Ÿā­. kaõakkarkaë ava­ camãpam kaikaņņi štē kšņka vaõakkamāy ni­Ÿi runtār; vaõikarcšy kaõakkark ka¤cic caõappa­paõ ņārat ti­pāl caīkati pšca villai. nuõukkattai aŸiyā āõņi po­muņi ta­­ai nēkki, "avaëoru veëëai nålpēl āyviņņāë" e­Ÿu co­­ā­. "avuųatam koņukka všõņum aņak" ke­Ÿā­ cemmal! pi­­um "kavalaitā­ avaënēy" e­Ÿu paõņāram kaņņa vi×ttā­. "kavaņillai u­tāyk" ke­Ÿu kavacamcey tata­ai måņik "kaõakkarš š­niŸ ki­Ÿãr? pi­vantu kāõpãr" e­Ÿā­. kaõakkarum pēka lā­ār; kaõņaap paõņā rantā­ "aõaīkukkum u­akkum vanta tavarukkun tā­š" e­Ÿā­. "kuõamilā årk kataikaë kåŸātãr" e­Ÿu cemmal paõņāran ta­aip piņittup parapara e­a i×uttuk koõņšpēyt teruvil viņņuk "kuŸippaŸi yāmal nãvir kuõņā­iŸ kavi×nta nãrpēl koņņātãr" e­Ÿā­. mãõņum paõņāram, kaõakkar tammaip pārppatāy uëëš cella po­muņi "yāraip pārkkap pēki­Ÿãr?" e­Ÿu kšņņā­. "po­muņi u­akkum antap påīkētai ta­akkum meyyāy o­Ÿumcam panta millai e­Ÿupēy uraikka eõõam" e­Ÿu paõņāram co­­ā­. po­muņi iņai maŸittš paõņāram aŸiyat takka pakkuvam vekuvāyk kåŸik kaõņiņap påīkē taipāl kālaiyil pēka eõõaī koõņirup pataiyuī kåŸip piŸariņam kåŸi viņņāl uõņākum tãmai kåŸi uõartti­ā­ pē­ā­ āõņi. uëëuŸaikkut tirumpa 10. viņiyumu­ tuņiyiņai 'cšvalukkum i­­ume­­a tåkkam? intat teruvārkkum po×utu viņintiņņa cšti tšvaiillai pēlum!itai nā­e­ tāykkuc ceppuvatum cariyillai. e­­a kaųņam! påvulakap peõņirellām ikkā lattil pututti­ucāyp pēyviņņār! itellām e­­a? āvalillai illaŸattil! viņiyum pi­­āl; ataŸkumu­­š e×untiruntāl e­­a kuŸŸam? viņiyumu­­š e×untiruttal caņņa mā­āl vãtiyilnā­ innšram, paõņā rampēl vaņiveņuttu varacco­­a kaõõā ëartām varuki­Ÿā rāve­Ÿu pārppš ­a­Ÿē? tuņituņittup pēki­Ÿš­; iravi lellām tåīkāmal irukki­Ÿš­. ivaŸŸai yellām oņipaņņa cuëëikaëā aŸiyum?' e­Ÿš ulakattai nintittāë påīkē taitā­. talaikkē×i kåviŸŸu. mutalil antat taiyaltā­ ataikkšņņāë; e×untiruntāë. kalaikkāta cāttupaņic cilaiyaip pēlš kaiyēņu cempilnãr šnti ēņi vilakki­āë tā×ta­­ai; vācal ta­­ai viëakki­āë nãrte×ittu. vãti nēkkak kulaittatoru nāyaīkš! caritā­ antak kokkuveëëai mšlvšņņip paõņā rantā­ e­Ÿuma­am pårittāë. tiruvi ×āvš e­aimaki×cci ceyyanã vāvā e­Ÿu ta­mukattait tiruppāmāl pārtti runtāë caõappa­ā? kuõakku­Ÿā? varuva te­Ÿu ta­uõarvait tā­kšņņāë! āëa­ vantā­. takatake­ak kutittāņum ta­atu kālaic co­­apaņi kšëe­Ÿāë. pårip pellām tuņukkaņaīkac ceytuviņņāë. "attā­" e­Ÿāë. "ām"e­Ÿā­. naņaivãņņai aņaintār; a­­ai appētu pālkaŸakkat toņaīku ki­Ÿāë. tāmaraipēyc canta­attil putainta taippēl tami×ccuvaņik ka­­attil ita× uõarvai nšmamuŸac celuttinaŸuī kaviccu vaikaë neņumåccuk koõņamaņņum uri¤ci ni­Ÿu māmiyavaë pālkaŸantu muņikka, iīku marumaka­um icce­Ÿu muņittā­ muttam. påmuņitta poņņaõattai vaittuc ce­Ÿā­. påīkētai ku×almuņittup pukuntāë uëëš! "nãmuņitta všlaiye­­a?" e­Ÿāë a­­ai. "neņuīkayiŸŸait talaimuņittut taõõãr moõņš­; āmuņitta muņiyavi×ttup pālkaŸantãr; ataimuņittãr nãrteëittu muņittš­. i­­um ãmuņitta tš­kåņņai vaņittal pēlš e­aivaruttā tãr!" e­Ÿāë aŸaikkuë ce­Ÿāë. uëëuŸaikkut tirumpa 11. aŸaiyiliruntu ampalattil "orunāë iravil umeca mā­i­ arumaip piëëai aiyē pāvam paņņa pāņu paruttip pa¤cutā­ paņņi rukkumā? paņņiruk kātš!" e­Ÿu kåŸi­ā­ irica­ e­pava­. "e­­a" e­Ÿā­ po­­a­ e­pava­. irica­ e­pava­ collu ki­Ÿā­: "paricam pēņņup pantalil maõanta māppiëai po­muņi! maõappeõ påīkētai1 cāppāņu camaittuc cāppiņu vatupēl pu­­ai aņiyil pårippu muttam ti­Ÿukoõ ņiruntār! tiņãre­ Ÿecamā­ piņittuk kaņņi­ār piëëaiyāõ ņā­ai! aņittār milārāl; a×aittār e­­ai avi×ttu viņņapi­ avatiyē ņēņi­ā­!" e­Ÿatu kšņņa po­­a­ uņa­š co­­atai yellām tēëil muņintu mā­a nāyka­ ta­­iņam pē­ā­ viraivil pukalva taŸkš! uëëuŸaikkut tirumpa 12. peŸŸēr peruntuyar viëakkuvaittu nā×ikaio­ ŸāyiŸŸu mãcai vaëaittumš lšŸŸianta mā­anāyka­ vantā­. "a­­am"e­Ÿu kåvi­ā­ a­­ē­ ma­aivita­ai "e­­a"e­Ÿu kšņņš etirilvantu ni­Ÿiruntāë. "paiya­ veŸipiņitta pāīkāy irukki­Ÿā­! ceyvati­­a te­Ÿu teriyavillai. peņņiyaõņai uņkārntāl uņkārnta vaõõamām. ēlaita­ait toņņuk kaõakke×utit tētāy vilaipšci vāram iraõņā yi­avām itue­­a kēram!" e­akkåŸik kunti­ā­ pãņattil! accamayam po­­a­ arukilvantu ni­Ÿumš acca mayamāka "aiyā" e­akkåvip po­muņiyā­ påīkētai vãņņukkup pē­ataiyum, pu­­ai marattaņiyil kaņņip puņaittataiyum, colli muņittiņņā­. a­­am tuņitta×utāë. "nallatunã pēpo­­ā" e­Ÿu navi­Ÿupi­ mā­a nāyka­tā­ ma­attuyaram tāīkāmal "tā­a tarumaīkaë nā­ceytu peŸŸapiëëai š­e­ Ÿataņņāmal ituvaraik kumciŸanta vā­amutam pēla vaëartta arumaimaka­ veëëai uņutti veëiyiloru va­ce­Ÿāl koëëikkaõ pāyccum koņiya ulakattil vãņņil aracanalam všõņumaņņum koëëappā nāņņil naņakkaiyilš naņņa talaiyēņu cellappā e­Ÿu ciŸakka vaëarttapiëëai kollaip puŸattil koņumaipala paņņā­ā!" e­Ÿu palavāŸu colli irukkaiyilš, ni­Ÿeriyum centãyil neykkuņamum cāyntatupēl paõņāram vantu pa×ippatupēl palliëikkak kaõņaan nāyka­ kaņinta mo×iyāka "nillātš pē!"e­Ÿā­. "e­­āl nika×ntatillai. colle­Ÿu taīkaëpiëëai co­­apaņi pēycco­­š­. påīkētai ēlaitantu pēykkoņu e­Ÿāë; ata­ai vāīkivantu piëëai vacamcšrttš­. všŸe­­a?" e­Ÿuraittā­ paõņāram. kšņņā­ itaināyka­. "ce­ŸataŸkuk kålie­­a cšrnta tu­ak"ke­Ÿā­. "pattu varāka­ paõamkoņutta tākavum muttuc carattaiavaë måņittan tāëe­avum enta maņaiya­ iyampi­ā­ uīkaëiņam? antap payalai a×aiyuīkaë e­­iņattil! tāņio­Ÿu kšņņā­. e­akke­­a? tantatuõņu. måņimuk kāņiņņu må¤ciyilš tāņioņņi nā­pētal pēla naņantā­ avaëiņattil. mā­vantāŸ pēlvantu vāymuttam tantuviņņup pēyviņņāë vãņņukkuë påīkētai; meykkātal āyviņņāë po­muņimšl! appaņņam, poyyalla!" e­Ÿu paõņāram iyampavš nāyka­ava­ "na­Ÿu terintukoõņš­. nā­colva taikkšņpāy e­­ainã kaõņatāy e­maka­pāl collātš; a­­ava­ai nā­ē ayalåruk kuppēkac colla ni­aikki­Ÿš­; a­­ava­pāl collātš celluvāy" e­Ÿuraittā­. paõņāram ce­Ÿuviņņā­. paõņāram pē­avuņa­ nāyka­ pataipataittup peõņāņņi ta­­aip peritum tuyaramuņa­ "a­­am itaikkšë! ava­ai vaņatšcam ce­Ÿumuttu viŸŸuvarac ceppa ni­aikki­Ÿš­. nāëaikku muttu vaõikarkaë nāŸpatupšr tēëil cumantum potimāņu tåkkavaittum muttuviŸkap pēki­Ÿār. nampo­ muņiyaiyum otta­uppi viņņāl kuŸaikaë o×intuviņum; ko¤canāë ce­Ÿāl maŸappā­ kuëaŸupaņi ne¤cil avaëmayakkam nãīkum!" e­acco­­ā­. a­­am tuyaril a×untik karaiyšŸic co­­atu na­Ÿe­Ÿāë tuõintu. uëëuŸaikkut tirumpa 13. illaiye­pā­ tollai po­muņi kaņaiyi ­i­Ÿu vãņņukkup pēkum pētu ta­­etirp paõņā rattaip pārtta­a­; "ta­iyāy eīkš ce­Ÿa­ir" e­Ÿu kšņņā­. paõņāram ceppu ki­Ÿā­: "u­tantai yārum nā­um o­Ÿumš pšca villai. avaëukkum u­akku muëëa antaraī kattai yš­um, ava­u­­ai marattil kaņņi aņittatai yš­um, kātaŸ kavalaiyāl kaņaiyai nãtā­ kava­iyā maiyai yš­um avarkšëvip paņavš illai, ataŸkavar a×avu millai. nāëaikkš ayalårk ku­­ai a­uppiņum nāņņa millai; kšëappā tāņic cšti kšņkavum illai" e­Ÿā­. āëa­ām po­mu ņikkē cantškam atika rikkak kēëa­ām paõņā ratti­ koņumaiyai veŸuttuc ce­Ÿā­. uëëuŸaikkut tirumpa 14. etirpārāp pirivu poticumantu māņukaëum mu­­š pēkap pēki­Ÿār vaņatšcam vaõikar pallēr. aticayikkum tirumukattā­, påīkē taipāl āvivaittē­, po­muņiyā­ avarka ëēņu kutikālait tåkkivaikkat tuņittuk kātal koppaëikkum ma­attēņu cella luŸŸā­. matimukattāë vãņirukkum makara vãti vantunu×ain tatumuttu vaõikar kåņņam. vaņanāņu celki­Ÿa vaõikark kellām maīkaiyarum āņavarum vãti tēŸum "iņaro­Ÿum nšrāmal tirumpa všõņum" e­Ÿuraittu vā×tta luŸŸār! māņimãtu cuņaro­Ÿu tē­ŸiŸŸu. po­mu ņikkē tuyaro­Ÿu tē­ŸiŸŸu. kaõõãr cinta aņarki­Ÿa påīkoņiyai vi×ik kuŸippāl "a­pšnã viņaikoņuppāy" e­Ÿu kšņņā­. etirpārtta tillaiyavaë vaņanā ņe­­um emalēkat tukka­pa­ celvā ­e­Ÿš! atirntatavaë uëëantā­ payaõa¤ cellum aõimuttu vaõikaroņu kaõņa pētu vitirvitirtta malarmš­i viyarttup pēka vempi­āë; veņittuviņum itayan ta­­aip putumalarkkai yāla×uttit talaiyil mētip puõõuëatti­ cennãraik kaõõāŸ peytāë. viņaikšņkum po­muņikkut tiņukkiņ ņa¤cum vi×itā­ā? vi×iyo×ukum nãrtā ­ā?pi­ iņaiatirum atircciyā? ma­ane ruppā? etuviņai?po­ muņimãõņum mãõņum mãõņum kaņaivi×iyāl māņiyilš ka­in tirukkum ka­ita­­aip pārttuppārt taka­Ÿā­. pāvai uņaintuvi×u vāëa×uvāë, a×uvāë kåvi! "uyiršnãr pirintãrā" e­Ÿu cērvāë! uëëuŸaikkut tirumpa 15. a×utiņuvāë mu×umatiyāë "iīkštā­ irukki­Ÿār āta lālš ippåtš vantiņuvār e­Ÿu kåŸi veīkātal paņņa×iyum e­u yirkku vināņitoŸum uraitturaittuk kāttu vantš­. iīkillai; aņuttaår ta­ilu millai; irum孟u mātava×it tåra muëëa ceīkatirum katimāŸik kiņakkum ņilli ce­Ÿuviņņār; e­uyirtā­ nilaippa tuõņē? ce×uīkiëaiyil pa×ampåppēl, putaril kuntum ciņņuppēl, te­­aiyilš åca lāņi e×untēņum kiëëaipēl e­atu ņampil i­iyauyir orukaõattil pirital uõmai! va×intēņi vaņakki­ilš pāyum i­pa vaņiva×aki­ aņitoņarva te­Ÿa eõõak ko×untēņi e­atuyirai nilaikkac ceyka kēmā­š pirintãrā?" e­at tuņittāë. tāyvayiŸŸi ­i­Ÿuvanta mā­i­ ka­Ÿu taëëāņum; vi×ume×umpi­ ­iŸkum; cāyum. tåyva­acap påīkētai avvā Ÿā­āë. tēëacantu tāëacantu māņi viņņup pāyvirintu kiņakkunta­ aŸaikku vantu paņuttiruntāë. avaëetiril kåņan ta­­il nāykiņantu kulaippatupēl ka×utaik kåņņam nāvaŸaëak kattutalpēl pšca luŸŸār. vaņanāņu celki­Ÿā­ antap paiya­ uruppaņā­! vayate­­a! naņattai mēcam! naņappā­ā? tårattaic camāëip pā­ā? nā­ni­aikka villaie­Ÿu maki×cci koõņu tiņamuņa­š va¤civaņi vuraittu ni­Ÿāë. cirippēņum ci­attēņum, "ita­aik kšëāy vaņakke­Ÿāl cākkāņe­ Ÿštā­ arttam! māëaņņum!" e­Ÿuraittā­ maŸaināy ka­tā­. veëëãyam kāyccippåī kētai kātil veņukke­avš 域iyatāl anta maīkai kaëëãyum pāëaipēl kaõõãr viņņuk kaņalnãril cuŸāppēlap paņukkai ta­­il tuëëiuņal tuvaëvata­Ÿit tantai tāyār tuņukkumo×i aņakkutaŸku vāytā ­uõņā? taëëaoõõā muņivo­Ÿu kaõņāë aīkut ta­iyaka­Ÿa kātala­pāl celva te­Ÿš. uëëuŸaikkut tirumpa 16. ennāëē! pārātu ce­Ÿa pakaliravu nā×ikaiyi­ ãrāyiratti lo­Ÿum illai e­umpaņikkut tåīkā tirukki­Ÿš­ toõõåŸu nāëkaņantš­. tåīkutal ennāë? tuõaivaraik kāõpatennāë? kaõņavuņa­vāri aõaittukkaõ õāņņi ye­Ÿu puõpaņņa ne¤caip putukkuvār apperumā­ a­pu nilaiyam aņaiyumnāë ennāëē? e­purukip pēki­Ÿš­ ãņšŸŸam ennāëē? kaõõiŸ karuvi×iyum kaņņavi×um cevvutaņum viõõoëipēl vãcum cirippu viruntuõņu tēëi­ maõikkiëaiyaic cuŸŸum koņiyāki āëa­ tiruvaruëuk kāëātal ennāëē? e­­a ceyakkaņavš­ e­­arumaik kātalarai i­­šnā­ aëëi eņuttuc cuvaippataŸkš? åri­ vaõikar uņa­pēkak kāttiruntš­ yārum puŸappaņavš illai itue­­a?" e­Ÿu palavā Ÿa×utāë.pi­ avviravil ce­Ÿuta­ tēņņattiŸ cšrntāë.ap pu­­aita­aik kētaikaõņāë ta­­uņ kulaiyatirntāë; tāīkāta vātaikaõņāë. ēņi marattait ta×uvitta­ kåntal avi×ak kuëirvi×iyil nãrperuka āntaipēl tantai alaŸi milāreņuttup po­­uņampu nēkap puņaikkaava raippiõitta pu­­ai itutā­! puņaittutuvum ivviruëtā­! toņņapē tellām cuvaiyšŸum nalluņampai, viņņapē ti­pa veŸiyeņukkum kātalmeyyaik kaņņivaitta kāraõattāl, pu­­ainã kārikainā­ oņņuŸavu koõņuviņņēm. tantai oru pakaiva­! tāyum ataŸkumšl! ca¤calantā­ namkatiyē? nēyē uõavu?nām n域āõņu vā×vēmē? cātal namaimaŸakkat tā­e­­a kāraõamē! štē aŸiyš­ i­i. uëëuŸaikkut tirumpa 17. ācaikkoru peõ pu­­aiyil avaëu ņampu putaintatu! ni­aivu ce­Ÿu ka­­ali­ cāŸu pēlak kalantatu cemma lēņu! ci­­atēr tiruņņu māņu ce­Ÿatāl ataip piņittup po­­a­tā­ ēņņi vantā­ pu­­aiyil kaņņap pē­ā­. kayiŸŸoņu marattait tāvum po­­a­i­ kaiyil toņņup payilāta putiya mš­i paņņatu. caņņe­ Ÿaīkš ayarki­Ÿa nāyka­aip pēy a×aitta­a­; nāyka­ vantā­ mayilpē­Ÿa makaëaip pu­­ai marattēņu maramāyk kaõņā­. "ku×antāy"e­ Ÿa×aittā­. va¤ci vaņivi­aik kåvi "antē i×antāynã u­atu peõõai!" e­Ÿa­a­. va¤ci tā­um mu×antāëiņ ņa×utu peõõi­ muņimutal aņi varaikkum pa×a¤cãva­ uõņā e­Ÿu pataippuņa­ taņavip pārttāë. "arumaiyāyp peŸŸe ņutta ācaikkēr peõõš!" e­Ÿum aruvinãr kaõõã rāka a­­aiyum tantai yum"poŸ Ÿiruviëak ka­aiyāy!" e­Ÿum ceppiyš antap pu­­aip perumarap paņņai pēlap peõõi­aip peyart teņuttār. kåņattil kiņatti ­ārkaë kētaiyai! avaë mukattil måņiya vi×iyai nēkki moyttirun tārkaë. a­­āë vāņiya mukattil ko¤cam vaņivšŸi varutal kaõņār; āņiŸŸu vāyita× tā­! acainta­a kaõõi maikaë. e×ilvi×i tiŸantāë. "attā­" e­Ÿumåc ceŸintāë. kaõõãr o×ukiņap peŸŸēr tammai uŸŸup pārttāë; kavi×ntāë. ta×uviya kaikaë nãkkip peŸŸavar ta­iyš ce­Ÿār. pa×amaipēl muõu muõuttār; paņutta­ar uŸaīki ­ārkaë. uëëuŸaikkut tirumpa 18. paŸantatu kiëëai viņiyumu­ vaõikar pallēr potimāņņai viraintš ēņņi naņanta­ar teruvil kātil kšņņa­aë naīkai. ne¤cu tiņaīkoõņāë; e×untāë. všõņum cila āņai paõam eņuttut toņarnta­aë a×aku mš­i tē­Ÿāmal mukkā ņiņņš! vaņanāņu cellum muttu vaõikarum kāõā vaõõam kaņukavš naņantāë. aintu kātamum kaņanta pi­­ar naņaimuŸai varalā Ÿellām naīkaiyāë vaõika rukkut taņaiyi­Ÿik kåŸa lā­āë tayaikoõņār vaõikar yārum. uëëuŸaikkut tirumpa 19. vaņanāņu cellum vaõikar paëicce­Ÿu nilā erikkum iravi­il payaõam pēkum oëiccelva vaõikark kuëëš orune¤cam makara vãti kiëiccanta mo×iyāë mãtu kiņantatu. vaõika rēņu veëicce­Ÿa a­­ē­ tškam veŸuntškam ā­a ta­Ÿē! vaņņana­ matiyi lellām avaëmuka vaņivaī kāõpā­! koņņiņum kuëiril appåī kētaimey i­paī kāõpā­! eņņumēr vā­am pāņi i­­icai ta­­i lellām kaņņikka rumpi­ vāyccoŸ kavitaiyš kaõņu celvā­. aõimuttu maõicu makkum māņukaë aluttup pēkum. vaõikarkaë atika tåra vāyppi­āl kaëaippār. ne¤cil taõiyāta avaë ni­aivš po­muņi ta­akku nãīkāp piõiyāyiŸ Ÿš­um antap peruva×ik katutā­ vaõņi! ippaņi vaņanāņ ņi­kaõ ņilliyi­ ippu Ÿattil muppatu kāta muëëa makētaya mu­iva ­attil apperu vaõikar yārum māņukaë avi×ttu viņņuc cippaīkaë iŸakkic cēŸu camaittiņac citta mā­ār. aņuppukkum viŸaki­ukkum ilaikkalam amaippa taŸkum, tuņuppukkum avara varkaë turitappaņ ņiruntār. māvi­ vaņuppē­Ÿa vi×ippåī kētai vaņivi­ai ma­attil tåkki naņappē­ po­muņitā­ aīkēr naŸkuëak karaikkuc ce­Ÿā­. āriyap periyēr, tāņi a×akucey mukattēr, yāka kāriyam toņaīkum nalla karutti­ar aivar vantu "cãriya tami×arš, ē! centami× nāņņā ršem kērikkai o­Ÿu kšņpãr" e­Ÿaīkš kåvi ­ārkaë. te­­āņņu vaõika rā­a celvarkaë ata­aik kšņņš e­­ae­ Ÿucāva aīkš oruīkšvan tãõņi ­ārkaë. "a­puëëa te­­āņ ņārš, yākattuk kākak ko¤cam po­tarak kēru ki­Ÿēm, purikait tarumam" e­Ÿš. vantavar kåŸak kšņņš māttami× vaõika rellām cintittār po­mu ņikkuc cštiyait terivit tārkaë. vanta­a­ a­­ē­ e­­a va×akke­Ÿu kšņņu ni­Ÿā­. pantiyāy āri yarkaë parivuņa­ uraikka lā­ār. "ma­­ava­ ceīkēl vā×um, ma­umuŸai vā×um; yāõņum ma­­iya tarumam nā­ku maŸaippātat tāl naņakkum; i­­alkaë tãrum; vā­am ma×aipo×in tirukkum; ellā na­maiyum perukum; nāīkaë naņattiņum yākat tālš. ātali­ umaikkšņ ki­Ÿēm aõimuttu vaõikar nãvãr ãtaliŸ ciŸantãr a­Ÿē illaiye­ Ÿuraikka māņņãr! pētamār mu­iva rš­um po­­i­Ÿi inni lattil yāto­Ÿum muņiva tillai" e­Ÿa­ar. ita­aik kšņņš po­muņi uraikka luŸŸā­: "pulamaiyil mikkãr! nāīkaë te­­āņņār; tami×ar,caivar cãva­ai vataippa tā­a i­­alcšr yākan ta­­ai yāmoppa māņņēm e­Ÿāl po­koņup patuvum uõņē pēvãrkaë" e­Ÿu co­­ā­. kāëaiiv vāŸu kåŸak ka­amuŸu tami×ar ellām āëa­po­ muņiyi­ pšccai ātarit tārkaë; taīkaë tēëi­ait tåkki aīkai oruta­i viralāl cuņņik "kåëaīkāë! orupo­ kåņak koņuttiņēm všëvik" ke­Ÿār. kaiyelām tuņikka a­­ār kaõcivan tiņakkē pattã meyyelām parava ne¤cu ventiņat "te­­āņ ņārkaë aiyaiyē anška ruëëār aīkattāl ciīkam pē­Ÿār aivarnām" e­ani ­aittš aņakki­ār e×unta kēpam. va¤cattai etirkā lattuc cå×cciyai veëikkāņ ņāmal ne¤cattil vaittuk koõņu vāyi­āl nšyaī kāņņik "ko¤camum varutta millai koņātatāl" e­pa tā­a a¤coŸkaë pšci nalla āciyum kåŸip pē­ār. uëëuŸaikkut tirumpa 20. vaõikar varumpētu muttu vaõikar mu×utum viŸŸuc cottum kaiyumāyt toņarum va×iyil makētaya mu­ivar va­attil iŸaīkiyš cakētarat tami×ar cāppiņat toņaīki­ār. pēkum pētu po­kšņņa anta yāka¤ ceyya eõõu vērkaëi­ koņuviųam påciya kårampu pē­Ÿa neņiya vi×ikaë nãõņa­a tami×armšl! āttira mukaīkaë aīkuëa tami×araip pārttum pārā ta­apēl patuīki­a! tami×ar kaõņu cantš kitta­ar. "namatu cottum nalluyir yāvum paŸipēkum e­Ÿu paņuki­Ÿa" te­Ÿš aŸivuņait tami×a­ aŸintu kåŸi­ā­. cellat toņaīki­ar centami× nāņņi­ar; kollac cå×nta­ar koņiya āriyar. tami×ar palari­ talaikaë cāynta­a! vaņavariŸ cilarum māyntu pēyi­ar. tappiya ciŸcila tami×ar va­atti­ appuŸat tuëëa a×akiya åri­ pi­puŸa mākap piriyum va×iyāyp po­muņi yēņu pēyccšrn tārkaë. cåŸai yāņiya tuŸavikaë aīkš māŸu pāņņu ma­attēņu ni­Ÿu "vaitikam pa×itta māpāvi tappi­ā­; paitali va­atti­ pakka mākac celluvā­ antat tãyava­; ava­aik kollum vaõõam kåŸic cayanta­aik a­uppi vaippēm varuvãr i­inil lātãr" e­Ÿu pē­ārš. uëëuŸaikkut tirumpa 21. jãvamuttam vaņakki­i­Ÿu po­muņiyum piŸarum vantār; vaõikaruņa­ påīkētai teŸki ­i­Ÿu vaņaticainēk kicce­Ÿāë. neruīka lā­ār! vaëarputarkaë uyarmaraīkaë niŸainta påmi! naņaippātai oŸŸaiyaņip pātai! aīkš nālaintu māņukaëum tami×ar tāmum vaņakki­i­Ÿu varuīkāņci maīkai kaõņāë! vaõikarkaëum kaõņārkaë vekutå rattil! po­muņiyum etirkaõņā­ orukåņ ņattaip pulaitto×ilum kolaitto×ilum purivē rā­a va­ma­attup pāvikaëē e­Ÿu pārttā­; vāymaiyuŸu tami×are­at terintu koõņā­. ta­naņaiyai muņukki­ā­. etiril maīkai taëarnaņaiyum uyirpeŸŸut tāviŸ Ÿaīkš! e­­aitu! e­­aitu! e­Ÿš a­­ē­ iruvi×iyāl etiri­ilš uŸŸup pārttā­. "niccayamāy avartām"e­ Ÿuraittāë maīkai "nicam"e­Ÿāë! pårittāë! melli ņaimšl koccavalam iŸukki­āë! cirittāë; kaikaë koņņi­āë! āņi­āë! ēņa lā­āë. "paccaimayil; iīkeīkš aņaņā e­­š! paŸantuvantu viņņāëš! avaëtā­" e­Ÿu kaccaita­ai iŸukkietir ēņi vantā­. kaņitēņi ­āëattā­ e­Ÿa ×aittš! nšrntēņum irumukamum neruīkum pētu neņumaratti­ maŸaivi­i­Ÿu nãëvāë o­Ÿu pāyntatumšl! ava­mukattai aõaittāë tāvip paëãre­Ÿu muttamo­Ÿu peŸŸāë! cšyi­ cāntamukan ta­aikkaõņāë; uņalaik kāõāë! talaicumanta kaiyēņu taraiyiŸ cāyntāë! tãntami×ar uyarvi­ukkuc cettā­! a­pa­ cettataŸkuc cettāëat te­­āņ ņa­­am! uëëuŸaikkut tirumpa iraõņām pakuti muŸaiyãņu 22 tarumapurac cannitiyil iruvaõikar tirumalintu makkaņkuc cemmai pālikkum tarumapuram v㟟irukkum cānta - kurumårtti cãrmāci lāmaõit tšcika­ār cšvaņiyil nšrmā­a nāyka­, nitimikka - årmatikkum na­maŸai nāyka­ iruvar paõinte×untu co­­ārtam makkaë tuyarccaritam - a­­ār aruëuvār: "meyya­ puņaiyãrš, appa­ tiruvuëëam nāmaŸiyēm! cintai - urukātãr! a­pš civame­ ŸaŸintē­ aŸiyārkkut ti­pulāl yākac ciŸumaita­ai - na­Ÿuraittā­. ātali­āl a­­ēr ava­uyirai māyttārē! tãtalāl všŸu teriyārē! - cētiyā­ caivaneŸi o­Ÿš vaņakkuc ca­aīkaņkēr uyvaëippa tākum uõarntiņuvãr - meyya­pãr, påīkētai tā­um po­muņiyum tammuyirai āīkš koņuttār; aŸam vitaittār! - tãīku vaņanāņņil illā to×ikkavakai ceytār kaņavuë karuõai ituvām! - vaņavar a×ivām kuŸuneŸiyā rš­um pa×ikkup pa×ivāī kutalcaivap pāīkuk - ki×ivām. vaņanāņņil caivam vaëarppēm; kolaiyi­ naņamāņņam pēkum! nama­aik - keņamāņņum tāëuņaiyā­ taõõaruëum cārntatukaõņēm; nammai āëuņaiyā­ cemmai aruëvā×i! - kšëãr kumara kurupara­ ¤ā­a kuruvāy namai yaņaintā­ na­Ÿinta nāë! uëëuŸaikkut tirumpa 23. kurupara­uk karuëpurintā­ kayilāca purattil nalla caõmukak kavirā yarkkum mayilnikar civakā mikkum vāyilāp piëëai yāka ayalavar nakaikkum vaõõam kurupara­ avata rittā­ tuyari­āl centår eytik kanta­ait tutittār peŸŸēr. nāŸpatu nāëil vākku nalkāyšl eīkaë āvi tēŸpatu tiõõa me­Ÿu colliyaī kirukkum pētu všŸpaņai murukap piëëai kurupara­ tåīkum všëai cāŸŸumav våmai nāviŸ caņāņcaram aruëic ce­Ÿā­. uëëuŸaikkut tirumpa 24. åmaiyi­ uyar kavitai ammaiyš appā e­Ÿu peŸŸērai ava­ e×uppic cemmaiyš naņanta tellām terivittā­. cintai naintu kaimmaiyāy vā×vāë nalla kaõava­aip peŸŸa taippēl nammaiyš maki×a vaittā­ naņamāņum mayilē­ e­Ÿār. mainta­ām kurupa ra­tā­ mālava­ maruka­ vā×um centåril vicuva råpa tarica­am ceyvā ­ākik kantari­ kaliveõ pāvām ka­iccāŸu po×iyak kšņņa antaår makkaë yārum aticayak kaņalil vã×ntār! uëëuŸaikkut tirumpa 25. ¤ā­akuruvai nāņic ce­Ÿā­ ¤ā­acaŸ kuruvai nāņi naŸkati peŸuva te­Ÿu tā­i­ain tšta­ tantai tāyārpāl viņaiyum kšņņā­. ā­apeŸ Ÿērva runta avartuyar āŸŸic ce­Ÿā­ kālni×al pēŸ kumāra kaviye­um tampi yēņš. mã­ākųi yamma­ piëëait tami×pāņa viraintu tampi tā­ataik kuŸip peņukkat tami×vaëar maturai nāņip pē­ārkaë; pēkum pētu tirumalai nāykka ma­­a­ ā­aikoõ ņetiril vantš kurupara­ aņiyil vã×ntā­. uëëuŸaikkut tirumpa 26. yā­aimšl pā­ait tš­ "e­­aiyum poruëāy eõõi e×utarum aīka yaŸkaõ a­­aie­ ka­avil tē­Ÿi aņikaënum varavum, nãvir co­­anaŸ Ÿami×um paŸŸic co­­atāl vantš­. yā­ai ta­­ilnãr e×unta ruëka tami×uņa­" e­Ÿā­ ma­­a­. teyvikap pāņal ta­­ait tiruvaraī kšŸŸu taŸkš eytumā Ÿa­aittum ma­­a­ šŸpāņu ceytā­. tšvar tuyyanaŸ Ÿami×ccā rāyam tuyttiņak kātti runtār; kaiyilvāt tiyaīkaë šntik kantarvar kaõõāy ni­Ÿār. uëëuŸaikkut tirumpa 27. avaiyiņaic civai araīkiņai araca­ ērpāl, aŸi¤arkaë ērpāl kšņkat terintavar kalaiyil vallēr centami× a­par ērpāl irunta­ar. ariya õaimšl irunta­a­ kurupa ra­tā­! varumca­am tami×a runta vaņņikka āram pittā­. appētu kåņņat ti­kaõ arccaka­ peŸŸa peõõāë cippattaip pirit teņutta cã­attup pommai pē­Ÿāë oppiyš ēņi vantāë kāŸcilam polikka! ma­­a­ kaippaŸŸi maņiyil vaittā­; kavitaiyil avāvai vaittā­. uëëuŸaikkut tirumpa 28. teyvap pāņal kumaraku rupara­ pāņal kåŸippi­ poruëum kåŸi amararā tiyarvi ruppam āmpaņi ceytā­; maŸŸēr amutappāņ ņāram pittā­. appāņņuk kippāl eīkum camā­amo­ Ÿirunta tillai cāŸŸuvēm ata­aik kšņpãr. "toņukkum kaņavuņ pa×ampāņaŸ Ÿoņaiyi­ paya­š! naŸaipa×utta tuŸaittãn tami×i­ o×ukunaŸu¤ cuvaiyš! akantaik ki×aīkaiaka×n teņukkum to×umpar uëakkēyiŸ kšŸŸum viëakkš! vaëarcimaiya imayap poruppil viëaiyāņum iëame­ piņiyš! eŸitaraīkam uņukkum puva­am kaņantuni­Ÿa oruva­ tiruvuë ëattila×a ko×uka e×utip pārttirukkum uyirē viyamš! matukaramvāy maņukkum ku×aŸkā ņšntumiëa va¤cik koņiyš varukavš! malaiyat tuvaca­ peŸŸaperu vā×vš varuka varukavš!" uëëuŸaikkut tirumpa 29. iŸaivi maŸaivu e­Ÿantap pāņal co­­ā­ kurupara­! ciŸumi kšņņu na­Ÿuna­ Ÿe­a icaittāë; na­Ÿe­at talai acaittāë; i­­oru muŸaiyuī kåŸa iranta­aë; piŸarum kšņkap pi­­aiyum kurupa ra­tā­ tami×kka­i pi×iyuī kālai, pāņņukkup poruëāy ni­Ÿa parāparac ciŸumi ne¤cak kåņņukkuk kiëiyāyp pēntu ko¤ci­āë araīku ta­­il. šņņi­i­ Ÿe×uttē ņēņi itayattuņ ce­Ÿa tālš kåņņattil illai vanta ku×antaiyām to×um cãmaņņi! uëëuŸaikkut tirumpa 30. tiruvaņi caraõam mu×utunål araīkšŸ Ÿippi­ muņima­­a­ kutirai yā­ai pa×utilāc civikai cempo­ kāõikkai palavum vaittut to×uta­a­. kurupa ra­pi­ tutinålum nãti nålum e×utiya a­aittum tantš ci­­āņkaë iruntu pi­­š, tampiyai illam pēkkit tā­cirāp paëëi yēņu cemmaicšr ā­aik kāvum ce­Ÿupi­ tiruvā råril paimpu­aŸ pa×a­at tārår nā­maõi mālai pāņi nammaivan taņainta kālai nāmoru kšëvi kšņņēm. "aintu pšraŸivum kaõkaëš koëëa aëapparuī karaõaīkaë nā­kum cintaiyš yākak kuõamoru m孟um tiruntucāt tuvikamš yāka intuvā× caņaiyā­ āņu mā­anta ellaiyil ta­ipperuī kåtti­ vanta pšri­pa veëëattuë tiëaittu māŸilā maki×cciyi­ malarntār." ākumit tiru virutta a­upavap paya­aik kšņka ãkuvē­ kaiyi lo­Ÿum illāmai pēl tavittut tškamum naņuīki ni­Ÿu tiruvaņi caraõam e­Ÿā­ škippi­ varuka e­Ÿēm citamparam ški uëëā­. ce­Ÿaak kurupa ra­tā­ tirumpivan tiņumēr nāëum i­Ÿutā­. ciŸitu nšram iruntiņil kāõak kåņum. e­ŸunaŸ Ÿšci kartām irunāykaõ māruī kšņka na­ŸuŸa mo×intār. kšņņa nāyka­mār kātti runtār. uëëuŸaikkut tirumpa 31. citamparam ce­Ÿu tirumpiya kurupara­ puëëiruk kumvšëår pēyp pu­aimuttuk kumara­ mãtu piëëainål pāņi ma­Ÿil pemmā­ai mummaõic col teëëunãr āņņip pi­­um citamparac ceyyuņ kēvai ammaik kiraņņai mālai aruëi­ā­ iruëo­ Ÿillā­. måëuma­ pāŸ paõņāra mummaõik kēvai koõņu āëuņai ¤ā­ā cā­i­ aņimalar to×utu pāņi nãëuŸap paricāyp peŸŸa neņuniti a­aittum vaittu mãëavum to×um cãņa­pāl viëampuvā­ ¤ā­a mårtti. "appa­š itukšë! inta arumporuë a­aittum koõņu ceppiņum vaņanā ņškic civataru maīkaë ceyka! appāīkil uëëā rellām acaivarkaë, uyirva taippēr; tappilāc caivam cārntāl a­pilš ta×aittu vā×vār. caivana­ maņā layaīkaë tāpikka! kēyil kāõka! naivārkkuc civapi rā­i­ nāmattāl uõavu nalkum caivacat tiraīkaë kāõka! taņākaīkaë påntēņ ņaīkaë uyvāka uyiri­ všnta­ uvappuŸac ceytu mãëka!" e­Ÿutš cika­ār colli i­itāka āci kåŸi na­Ÿoru tuŸavu kāņņik kāviyum nalki, āīkš "i­Ÿoņu vaņa tšcantā­ empirā­ irukkai yākit te­Ÿami× nāņņi­aip pēl ciŸappelām eyta" e­Ÿār. maŸaināyka­ mā­a nāyka­ vāymåņik kātti runtār. kuŸaivaŸu pari ca­aīkaë kåņņamāyt toņara, a­pāl iŸaiva­ām tšci ka­tāë iŸai¤ciya kurupa ra­tā­ piŸaicåņi ta­­aip pāņip peru¤ ciŸappēņu ce­Ÿā­. uëëuŸaikkut tirumpa 32. ippēteppaņi nāyka­mārkaë? tšcikar caritam co­­ār cevicāyttār nāyka­ mārkaë ācikaë collak kšņņār appētu kurupa ra­tā­ tšcikar tirumu­ vantu cšrntatum pārtti runtār nšcattāl tšci kartām nika×ttiya a­aittum kšņņār. vaņanāņņai nēkkic ce­Ÿa vaõõamum pārtti runtār; uņa­ce­Ÿu va×iya ­uppa oppi­ēr tamaiyum pārttār; kaņa­āŸŸat tšci karkkuk kaikaëum kuvittār; cella viņaikšņņār. tšci kartām viņaitantār. e­i­um antē a×utiņu nāyka­ mārkaë a×utukoõ ņšmãõ ņārkaë; e×utiya ēvi yaīkaë kalainta­a e­ap pataittār. pa×utilā emku ņumpap paramparai 'āl' i­Ÿēņu vi×utoņu cāynta te­Ÿu viëampi­ār uëam pataittš. etirpārāta muttam muŸŸum uëëuŸaikkut tirumpa