Tevaram 1, part I (verses 1-721)

Hymns by Tirunanacampantar (= Nanacampatar, = Campantar; c. 625-660)


  tiru¤ā­acampanta cuvāmikaë aruëicceyta  
  tšvārap patikaīkaë 
  mutal tirumuŸai - mutal pakuti 
  pāņalkaë  (1 - 721) 

ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ
ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   ŗ
ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ
ŗ						   ŗ
ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended    ŗ
ŗ (CSX) encoding:				   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ description             character  =	ASCII	   ŗ
ŗ  						   ŗ
ŗ long a                  ā             224	   ŗ
ŗ long A                  â             226	   ŗ
ŗ long i                  ã             227	   ŗ
ŗ long I                  ä             228	   ŗ
ŗ long u                  å             229	   ŗ
ŗ long U                  æ             230	   ŗ
ŗ vocalic r               į             231	   ŗ
ŗ vocalic R               č             232	   ŗ
ŗ long vocalic r          é             233	   ŗ
ŗ vocalic l               ë             235	   ŗ
ŗ long vocalic l          í             237	   ŗ
ŗ velar n                 ī             239	   ŗ
ŗ velar N                 đ             240	   ŗ
ŗ palatal n               ¤             164	   ŗ
ŗ palatal N               Ĩ             165	   ŗ
ŗ retroflex t             ņ             241	   ŗ
ŗ retroflex T             ō             242	   ŗ
ŗ retroflex d             ķ             243	   ŗ
ŗ retroflex D             ô             244	   ŗ
ŗ retroflex n             õ             245	   ŗ
ŗ retroflex N             ö             246	   ŗ
ŗ palatal s               ÷             247	   ŗ
ŗ palatal S               ø             248	   ŗ
ŗ retroflex s             ų             249	   ŗ
ŗ retroflex S             ú             250	   ŗ
ŗ anusvara                ü             252	   ŗ
ŗ anusvara (overdot)      §             167	   ŗ
ŗ capital anusvara        ũ             253	   ŗ
ŗ visarga                 ū             254	   ŗ
ŗ (capital visarga                      255)	   ŗ
ŗ long e                  š             185	   ŗ
ŗ long o                  ē             186	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ additional:					   ŗ
ŗ l underbar              ×             215	   ŗ
ŗ r underbar              Ÿ             159	   ŗ
ŗ n underbar              ­             173	   ŗ
ŗ k underbar              É             201	   ŗ
ŗ t underbar              Â             194	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ Other characters of the CSX encoding table are   ŗ
ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ
ŗ to facilitate word search.			   ŗ
ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ



Acknowledgements: 
Etext preparation (romanized/transliteration format) : Dr. Thomas Malten and Colleagues, 
Institute of Indology and Tamil Studies, Univ of Koeln   Germany. 
Our sincere thanks go to Mr.Mani Manivannan, Fremont, CA, USA for providing us with a 
Text Convertor that allowed conversion of romanized version to Tamil script version as per TSCII encoding. 
Proof-reading: Mr. P.K. Ilango, Erode, Tamilnadu, India 
PDF and Web version: Dr. K. Kalyanasundaram, Lausanne, Switzerland 


(c) Project Madurai 2002
Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of 
electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. 
Details of Project Madurai are available at the website 
 http://www.projectmadurai.org/ 
You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact.
 


 
 
 
 
    tiru¤ā­acampanta cuvāmikaë aruëicceyta 
  tšvārap patikaīkaë 
  mutal tirumuŸai - mutal pakuti 
   
 
  uëëuŸai
  
 
 
      
 1.1	tiruppiramapuram  (1-11)mi­patippu  	
 1.2	tiruppukalår (12-22)mi­patippu  
 1.3	tiruvalitāyam   (23-33)mi­patippu  
 1.4	tiruppukaliyum - tiruvã×imi×alaiyum   (34-44)mi­patippu  
 1.5	tirukkāņņuppaëëi(45-54)mi­patippu  
 1.6	tirumarukalum - tirucceīkāņņaīkuņiyum (55-64)mi­patippu  
 1.7	tirunaëëāŸum - tiruālavāyum      (65-75)mi­patippu  
 1.8	tiruāvårppacupatãccaram         (76-86)mi­patippu  
 1.9	tiruvšõupuram   (87-96)mi­patippu  
 1.10 	tiru aõõāmalai    (97-107)mi­patippu  
 1.11   tiruvã×imi×alai    (108-118)mi­patippu  
 1.12   tirumutuku­Ÿam       (119-129)mi­patippu  
 1.13   tiruviyalår    (130 -  140)mi­patippu  
 1.14 	tirukkoņuīku­Ÿam       (141-151)mi­patippu  
 1.15  	tiruneyttā­am   (152-162)mi­patippu  
 1.16	tiruppuëëamaīkai - tiru ālantuŸai   (163-173)mi­patippu  
 1.17	tiruiņumpāva­am     (174-184)mi­patippu  
 1.18	tiruni­Ÿiyår   (185-194)mi­patippu  
 1.19	tirukka×umalam - tiruvirākam    (195-205)mi­patippu  
 1.20   tiruvã×imi×alai - tiruvirākam            (206-216)mi­patippu  
 1.21   tiruccivapuram - tiruvirākam      (217-227)mi­patippu  
 1.22 	tirumaŸaikkāņu - tiruvirākam    (228-238)mi­patippu  
 1.23   tirukkēlakkā       (239-249)mi­patippu  
 1.24   cãkā×i     (250-260)mi­patippu  
 1.25 	tiruccempo­paëëi        (261-271)mi­patippu  
 1.26	tirupputtår       (272-282)mi­patippu  
 1.27	tiruppu­kår       (283-293)mi­patippu  
 1.28	tiruccēŸŸuttuŸai         (294-304)mi­patippu  
 1.29   tirunaŸaiyårccittãccaram         (305-315)mi­patippu  
 1.30	tiruppukali     (316-326)mi­patippu  
 1.31	tirukkuraīkaõi­muņņam    (327-337)mi­patippu  
 1.32	tiruviņaimarutår           (338-348)mi­patippu  
 1.33	tiru a­pilālantuŸai          (349-359)mi­patippu  
 1.34	cãkā×i     (360-370)mi­patippu  
 1.35	tiruvã×imi×alai          (371-381)mi­patippu  
 1.36	tiru aiyāŸu        (382-392)mi­patippu  
 1.37	tiruppa­aiyår     (393-403)mi­patippu  
 1.38	tirumayilāņutuŸai   (404-414)mi­patippu  
 1.39	tiruvšņkaëam          (415-425)mi­patippu  
 1.40   tiruvā×koëiputtår                   (426-436)mi­patippu  
 1.41   tiruppāmpuram           (437-447)mi­patippu  
 1.42 	tiruppšõuperuntuŸai        (448-458)mi­patippu  
 1.43   tirukkaŸkuņi       (459-469)mi­patippu  
 1.44  	tiruppāccilāccirāmam    (470-480)mi­patippu  
 1.45  	tiruppa×aiya­år-tiru ālaīkāņu        (481-492)mi­patippu  
 1.46 	tiru atikaivãraņņā­am    (493-503)mi­patippu  
 1.47	tiruccirapuram   (504-514)mi­patippu  
 1.48	tiruccšy¤alår       (515-525)mi­patippu  
 1.49	tirunaëëāŸu           (526-536)mi­patippu  
 1.50   tiruvalivalam       (537-547)mi­patippu  
 1.51   tiruccēpuram             (548-558)mi­patippu  
 1.52 	tiruneņuīkaëam             (559-569)mi­patippu  
 1.53  	tirumutuku­Ÿam           (570-579)mi­patippu  
 1.54   tiruēttår       (580-590)mi­patippu  
 1.55  	tirumāŸpšŸu      (591-600)mi­patippu  
 1.56	tiruppāŸŸuŸai       (601-611)mi­patippu  
 1.57	tiruvšŸkāņu        (612-622)mi­patippu  
 1.58 	tirukkaravãram      (623-633)mi­patippu  
 1.59  	tiruttåīkā­aimāņam     (634-644)mi­patippu  
 1.60   tiruttēõipuram      (645-655)mi­patippu  
 1.61   tirucceīkāņņaīkuņi        (656-666)mi­patippu  
 1.62	tirukkēëili   (667 - 677)mi­patippu  
 1.63   tiruppiramapuram - palpeyarppattu    (678-689 )mi­patippu  
 1.64	tiruppåvaõam         (690-700)mi­patippu  
 1.65 	kāvirippåmpaņņi­attuppallava­ãccaram  (701-711)mi­patippu  
 1.66 	tiruccaõpainakar  (702-721)mi­patippu  
 
 
  
 
        tiru¤ā­acampanta cuvāmikaë aruëicceyta  
  tšvārap patikaīkaë 
  mutal tirumuŸai - mutal pakuti 
      
       
 
   1.1 tiruppiramapuram
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 1 
 tēņuņaiya ceviya­ viņaiyšŸiyēr tåveõmaticåņik
 kāņuņaiyacuņa laippoņipåciye­ ­uëëaīkavar kaëva­
 šņuņaiyamala rā­mu­aināņpaõin tštta aruëceyta
 pãņuņaiyapira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.          1.1.1
   
 2
 muŸŸalāmaiyiëa nākamēņš­a muëaikkom pavaipåõņu
 vaŸŸalēņukala­āp palitšrnte­a tuëëaī kavarkaëva­
 kaŸŸalkšņņaluņai yārperiyārka×al kaiyāl to×utšttap
 peŸŸamårntapira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.                1.1.2
   
 3
 nãrparantanimir pu­caņaimšlēr nilāveõ maticåņi
 šrparantai­a veëvaëaicērae­ ­uëëaīkavar kaëva­
 årparantavula ki­mutalākiya vēråritu ve­­ap
 pšrparantapira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.                      1.1.3
   
 4
 viõmaki×ntamati leytatuma­Ÿi viëaīkutalai yēņņil
 uõmaki×ntupali tšriyavante­a tuëëaīkavar kaëva­
 maõmaki×ntaaravam malarkko­Ÿai malintavarai mārpiŸ
 peõmaki×ntapira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.      1.1.4
   5
 orumaipeõmaiyuņai ya­caņaiya­viņai yårumiva ­e­­a
 arumaiyākavurai ceyyavamarnte­a tuëëaīkavar kaëva­
 karumaipeŸŸakaņal koëëamitantatēr kālamitu ve­­ap
 perumaipeŸŸapira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.               1.1.5
   6
 maŸaikalantavoli pāņaloņāņala rākima×u všnti
 iŸaikalantavi­a veëvaëaicērave­ ­uëëaīkavar kaëva­
 kaŸaikalantakaņi yārpo×ilnãņuyar cēlaikkatir cintap
 piŸaikalantapira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.               1.1.6
   7
 caņaimuyaīkupu­a la­a­ala­eri vãciccatir veyta
 uņaimuyaīkum aravēņu×itante­a tuëëaīkavar kaëva­
 kaņalmuyaīkuka×i cå×kuëirkā­alam po­­a¤ciŸa ka­­am
 peņaimuyaīkupira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.     1.1.7
   8
 viyarilaīkuvarai yuntiyatēëkaëai vãramviëai vitta
 uyarilaīkaiyarai ya­valiceŸŸe­a tuëëaīkavar kaëva­
 tuyarilaīkumula kilpalavå×ikaë tē­Ÿumpo×u tellām
 peyarilaīkupira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.                1.1.8
   9
 tāõutalceytiŸai kāõiyamāloņu taõņāmarai yā­um 
 nãõutalceyto×i yannimirntā­e­a tuëëaīkavar kaëva­
 vāõutalceymaka ëirmutalākiya vaiyattava ršttap
 pšõutalceypira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.            1.1.9
  10
 puttarēņupoŸi yilcamaõumpuŸaī kåŸaneŸi nillā
 ottacollavula kampalitšrnte­a tuëëaīkavar kaëva­
 mattayā­aimaŸu kavvuripērttatēr māyamitu ve­­ap
 pittarpēlumpira māpuramšviya pemmā ­iva­a­Ÿš.      1.1.10
  11
 aruneŸiyamaŸai vallamu­iyaka­ poykaiyalar mšya
 peruneŸiyapira māpuramšviya pemmā­iva­ Ÿa­­ai
 oruneŸiyama­am vaittuõar¤ā­acam panta­­urai ceyta
 tiruneŸiyatami× vallavartolvi­ai tãrta leëitāmš.        1.1.11
 
 tiruppiramapura me­patu cãrkā×i. ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - piramapurãcar;     tšviyār - tirunilaināyaki.
 tiruttēõiyil v㟟iruppavar tēõiyappar.
 
    tirucciŸŸampalam 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.2 tiruppukalår 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 12 
 kuŸikalantaicai pāņali­ā­nacai yālivvula kellām
 neŸikalantatoru nãrmaiya­āyeru tšŸumpali pšõi
 muŸikalantatoru tēlaraimšluņai yā­iņammoym malari­
 poŸikalantapo×il cå×ntayalšpuya lārumpuka lårš.    1.2.1
  13
 kātilaīkuku×ai ya­­i×aicšrtiru mārpa­­oru pākam
 mātilaīkutiru mš­iyi­ā­karu mā­i­­uri yāņai
 mãtilaīkavaõin tā­imaiyērto×a mšvummiņa¤ cēlaip
 pētilaīkunacai yālvarivaõņicai pāņumpuka lårš.         1.2.2
  14
 paõõilāvumaŸai pāņali­ā­iŸai cšrumvaëai yaīkaip
 peõõilāvavuņai yā­periyārka×a le­Ÿunto×u tštta
 uõõilāviyavar cintaiyuënãīkā voruvaŸkiņa me­par
 maõõilāvumaņi yārkuņimaitto×il malkumpuka lårš.   1.2.3
  15
 nãri­malkucaņai ya­viņaiya­­aņai yārtamaraõ m孟u¤
 cãri­malkumalai yšcilaiyāka mu­inta­Ÿula kuyyak(*)
 kāri­malkukaņal na¤camatuõņa kaņavuëëiņa me­par
 åri­malkivaëar cemmaiyi­āluyar veytumpuka lårš.  
           
 (*) mu­intā­ulakuyya e­Ÿum pāņam. 1.2.4
  16
 ceyyamš­iveëi yapoņippåcuvar cšrummaņi yārmšl
 paiyani­Ÿavi­ai pāŸŸuvarpēŸŸicait te­Ÿumpaõi vārai
 meyyani­Ÿaperu mā­uŸaiyummiņa me­pararuë pšõip
 poyyilātama­at tārpiriyātupo runtumpuka lårš.    
           1.2.5
  17
 ka×ali­ēcaicilam pi­­oliyēcai kalikkappayil kā­iŸ
 ku×ali­ēcaikuŸaņ pāriņampēŸŸak ku­ittāriņa me­par
 vi×avi­ēcaiyaņi yārmiņaivuŸŸu virumpippolin teīkum
 mu×avi­ēcaimun nãrayarveyta mu×aīkumpuka lårš.         1.2.6
  17
 veëëamārntumiëir ce¤caņaita­mšl viëaīkummati cåņi
 uëëamārntaaņi yārto×utštta ukakkumaruë tanteī
 kaëëamārntuka×i yappa×itãrtta kaņavuņkiņa me­par
 puëëaiyārntavaya li­viëaivālvaëam malkumpuka lårš.     1.2.7
  18
 te­­ilaīkaiyarai ya­varaipaŸŸi yeņuttā­muņi tiõņēë
 ta­­ilaīkuvira lālnerivitticai kšņņa­Ÿaruë ceyta
 mi­­ilaīkucaņai yā­maņamātoņu mšvummiņa me­par
 po­­ilaīkumaõi māëikaimšlmati tēyumpuka lårš.          1.2.8
  19
 nākamvaittamuņi yā­aņikaito×u tšttummaņi yārkaë
 ākamvaittaperu mā­pirama­­oņu mālunto×u tštta
 škamvaittaeri yāymikavēīkiya emmā­iņam pēlum
 pēkamvaittapo×i li­ni×alā­matu vārumpuka lårš.   
      1.2.9
  20
 ceytavattarmiku tšrarkaëcākkiyar ceppiŸporu ëallāk
 kaitavattarmo×i yaittavirvārkaë kaņavuëëiņam pēluī
 koytupattarmala rumpu­aluīkoņu tåvittuti ceytu
 meytavatti­muyal vāruyarvā­aka meytumpuka lårš.        1.2.10
  21
 puŸŸilvā×umara vammaraiyārttava­ mšvumpuka låraik
 kaŸŸunallavavar kā×iyuë¤ā­acam panta­tami× mālai
 paŸŸiye­Ÿumicai pāņiyamāntar parama­­aņi cšrntu
 kuŸŸami­ŸikkuŸai pāņo×iyāppuka ×ēīkippoli vārš.   1.2.11
 
 kāviri te­karait talam.
 cuvāmipeyar - akki­ãcuvarar;   tšviyār - karuntārkku×aliyammai
 
    tirucciŸŸampalam 
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.3 tiruvalitāyam
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 23 
  
 pattarēņupala rumpoliyammalar aīkaippu­al tåvi
 ottacolliula kattavartāmto×u tšttauyar ce­­i
 mattamvaittaperu mā­piriyātuŸai ki­Ÿavali tāya¤
 cittamvaittaaņi yāravarmšlaņai yāmaŸŸiņar nēyš.        1.3.1
  24
 paņaiyilaīkukaram eņņuņaiyā­paņi Ÿākakka­a lšntik
 kaņaiyilaīkuma­ai yilpalikoõņuõuī kaëva­­uŸai kēyil
 maņaiyilaīkupo×i li­ni×alvāymatu vãcumvali tāyam
 aņaiyani­Ÿaaņi yārkkaņaiyāvi­ai allaltuyar tā­š.       1.3.2
  25
 aiya­oyya­­aõi ya­piõiyillava re­Ÿunto×u tšttac
 ceyya­veyyapaņai yšntavallā­tiru mātēņuŸai kēyil
 vaiyamvantupaõi yappiõitãrttuyar ki­Ÿavali tāyam
 uyyumvaõõanni­ai mi­ni­aintālvi­ai tãrunnala māmš.          1.3.3
  26
 oŸŸaiyšŸatuņai yā­naņamāņiyēr påtappaņai cå×ap
 puŸŸi­nākamarai yārttu×alki­Ÿaem pemmā­maņa vāëē
 ņuŸŸakēyilula kattoëimalkiņa uëkumvali tāyam
 paŸŸivā×ummatu všcaraõāvatu pāņummaņi yārkkš.               1.3.4
  27
 puntiyo­Ÿini­ai vārvi­aiyāyi­a tãrapporu ëāya
 antiya­­atoru pšroëiyā­amar kēyilaya leīkum
 mantivantukaņu va­­oņukåņi vaõaīkumvali tāya¤
 cintiyātaavar tammaņumventuyar tãrtaleëi ta­Ÿš.             1.3.5
  28
 å­iya­Ÿatalai yiŸpalikoõņula kattuëëava ršttak
 kā­iya­Ÿakari yi­uripērttu×al kaëva­caņai ta­mšl
 vā­iya­ŸapiŸai vaittaemmāti maki×umvali tāyam
 tš­iya­ŸanaŸu māmalarkoõņuni­ Ÿšttatteëi vāmš. 1.3.6
  29
 kaõõiŸaintavi×i yi­­a×alālvaru kāma­uyir vãņņip
 peõõiŸaintaoru pālmaki×veytiya pemmā­uŸai kēyil
 maõõiŸaintapuka× koõņaņiyārkaë vaõaīkumvali tāyat
 tuõõiŸaintaperu mā­ka×alšttanam uõmaikkati yāmš.  1.3.7
  30
 kaņali­na¤camamu tuõņimaiyērto×u tšttanaņa māņi
 aņalilaīkaiyarai ya­valiceŸŸaruë ammā­amar kēyil
 maņalilaīkukamu ki­palavi­matu vimmumvali tāyam
 uņalilaīkumuyir uëëaëavunto×a uëëattuyar pēmš.         1.3.8
  31
 periyamšruvarai yšcilaiyāmalai vuŸŸāreyil m孟um
 eriyaveytavoru va­­iruvarkkaŸi voõõāvaņi vākum
 eriyatākiyuŸa vēīkiyava­vali tāyanto×u tštta
 uriyarākavuņai yārperiyāre­a uëkummula kērš.                1.3.9
  32
 āciyāramo×i yāramaõcākkiya rallātavar kåņi
 šciyãramila rāymo×iceytavar collaipporu ëe­­šl
 vācitãravaņi yārkkaruëceytu vaëarntā­vali tāyam
 pšcumārvamuņai yāraņiyāre­ap pšõumperi yērš.                1.3.10
  33
 vaõņuvaikummaõam malkiyacēlai vaëarumvali tāyat
 taõņavāõa­aņi yuëkutalālaruë mālaittami ×ākak
 kaõņalvaikukaņal kā×iyuë¤ā­acam panta­tami× pattuī
 koõņuvaikiyicai pāņavallārkuëir vā­attuyar vārš.       1.3.11
 
 ittalam toõņaināņņil pāņiye­a va×aīkappaņņirukki­Ÿatu.
 cuvāmipeyar - valitāyanātar, 
 tšviyār - tāyammai
 
    tirucciŸŸampalam 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.4 tiruppukaliyum - tiruvã×imi×alaiyum
 
     
  
    vi­āvurai 
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 34
 maimmaru påīku×al kaŸŸaituŸŸa 
     vāõutal mā­vi×i maīkaiyēņum
 poymmo×i yāmaŸai yērkaëšttap 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 emmiŸai yšyimai yātamukkaõ 
         ãcave­nšca vite­kol collāy
 meymmo×i nā­maŸai yērmi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.                1.4.1
  35
 ka×a­malku pantoņam mā­aimuŸŸil 
         kaŸŸavar ciŸŸiņaik ka­­imārkaë
 po×i­malku kiëëaiyaic coŸpayiŸŸum 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 e×i­mala rē­cira mšntiyuõņēr 
         i­puŸu celvami te­kolcollāy
 mi×alaiyuë vštiya ršttivā×tta 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.            1.4.2
  36
 ka­­iya rāņal kalantumikka 
         kantuka vāņai kalantutuīkap
 po­­iyal māņam neruīkucelvap 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 i­­icai yā×mo×i yāëērpākat 
         temmiŸaiyšyitu ve­kol collāy
 mi­­iyal nuõõiņai yārmi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.           1.4.3
  37
 nākapa õantika× alkulmalkum 
         na­­utal mā­vi×i maīkaiyēņum
 påkava ëampo×il cå×ntaantaõ 
         pukalini lāviya puõõiya­š
 škape runtakai yāyapemmā­ 
         emmiŸaiyšyitu ve­kol collāy
 mškamu ri¤ceyil cå×mi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.                     1.4.4
  38
 cantaëa ŸšŸuta ņaīkoëkoīkait 
         taiyalēņun taëarāta vāymaip
 puntiyi ­ā­maŸai yērkaëšttum 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 entamai yāëuņai ãcaemmā­ 
         emmiŸai yšyitu ve­kolcollāy
 ventaveõ õãŸaõi vārmi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.                          1.4.5
  39
 caīkoli ippicu Ÿāmakaran 
         tāīki nirantu taraīkammš­mšŸ
 poīkoli nãrcuman tēīkucemmaip 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 eīkaëpi rā­imai yērkaëpemmā­ 
         emmiŸaiyšyitu ve­kol collāy
 veīkatir tēypo×il cå×mi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.                          1.4.6
  40
 kāma­e rippi×am pākanēkkik 
         kāmpa­a tēëiyo ņuīkalantu
 påmaru nā­muka­ pēlvaršttap 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 ãmava ­atteri yāņņukanta 
         emperu mā­itu ve­kolcollāy
 vãmaru taõpo×il cå×mi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.           1.4.7
  41
 ilaīkaiyar všnte×il vāyttatiõņēë 
         iŸŸala Ÿavvira loŸŸiyaintu
 pulaīkaëaik kaņņavar pēŸŸaantaõ 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 ilaīkeri yšntini­ Ÿelliyāņum 
         emmiŸai yšyitu ve­kolcollāy
 vilaīkaloõ māëikai cå×mi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.                1.4.8
  42
 ceŸimuëa rittavi cšŸiyāŸu¤ 
         ceŸŸatil v㟟irun tā­ummaŸŸaip
 poŸiyara vattaõai yā­uīkāõāp 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 eŸima×u vēņiëa mā­kaiyi­Ÿi 
         iruntapi rā­itu ve­kolcollāy
 veŸikama× påmpo×il cå×mi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.           1.4.9
  43
 pattarka õampaõin tšttavāytta 
         pā­maiya ta­Ÿiyum palcamaõum
 puttarum ni­Ÿalar t域aantaõ 
         pukali nilāviya puõõiya­š
 ettavat tērkkumi lakkāyni­Ÿa 
         emperu mā­itu ve­kolcollāy
 vittakar vā×po×il cå×mi×alai 
         viõõi×i kēyil virumpiyatš.      1.4.10
  44
 viõõi×i kēyil virumpimšvum 
         vittaka me­koli te­Ÿucollip
 puõõiya ­aippuka linnilāvu 
         påīkoņi yēņirun tā­aippēŸŸi
 naõõiya kãrtti nalaīkoëkšëvi 
         nā­maŸai ¤ā­acam panta­co­­a
 paõõiyal pāņalval lārkaëintap 
         pāroņu viõpari pālakarš.   1.4.11
 
 ivviraõņum cē×anāņņiluëëavai. pukali e­patu cãkā×ikkorupeyar
 vã×imi×alaiyil cuvāmipeyar - vã×iya×akar, tšviyār - cuntarakucāmpikai
 
    tirucciŸŸampalam 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.5 tirukkāņņuppaëëi 
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 45
 ceyyaru kšpu­al pāyaēīkic 
            ceīkayal pāyac cilamalarttš­
 kaiyaru kška­i vā×aiy㭟u 
            kā­alelāī kama× kāņņuppaëëip
 paiyaru kšya×al vāyavaivāyp 
            pāmpaõai yā­paõait tēëipākam
 meyyaru kšyuņai yā­aiyuëki 
            viõņava ršŸuvar mšlulakš.                            1.5.1
  45
 * ippatikattil 2-m ceyyuë citaintu pēyiŸŸu.1.5.2
  46
 tiraikaëel lāmala ru¤cumantu 
            ce×umaõi muttoņu po­vara­Ÿik
 karaikaëel lāmaõi cšrnturi¤cik 
            kāviri kālporu kāņņuppaëëi
 uraikaëel lāmuõar veytinalla 
            uttama rāyuyarn tārulakil
 aravamel lāmarai yārttacelvark 
            kāņceya allal aŸukkalāmš.        1.5.3
  47
 tēluņai yā­vaõõap pērvaiyi­ā­ 
            cuõõaveõ õãŸutu taintilaīku
 nåluņai yā­imai yērperumā­ 
            nuõõaŸi vālva×i pāņuceyyuī
 kāluņai yā­kari tāyakaõņa­ 
            kātalik kappaņuī kāņņuppaëëi
 mšluņai yā­imai yātamukkaõ 
            mi­­iņai yāëoņum všõņi­ā­š. 1.5.4
  48
 calacala cantaki lēņumuntic 
            canta­a mškarai cārttiyeīkum
 palapala vāyttalai yārttumaõņi 
            pāynti×i kāvirip pāīkari­vāy
 kalakala ni­Ÿati ruīka×alā­ 
            kātalik kappaņuī kāņņuppaëëic
 colavala toõņarka ëšttani­Ÿa 
            cålamval lā­ka×al colluvēmš.     1.5.5
  49
 taëaiyavi× taõõiŸa nãlamneytal 
            tāmarai ceīka×u nãrumellāī
 kaëaiyavi ×uīku×a lārkaņiyak 
            kātalik kappaņuī kāņņuppaëëit
 tuëaipayi luīku×al yā×murala 
            tu­­iya i­­icai yāltutainta
 aëaipayil pāmparai yārttacelvark 
            kāņceya allal aŸukkalāmš.   1.5.6
  50
 muņikaiyi ­āŸŸoņum mēņņu×avar 
            mu­kait tarukkaik karumpi­kaņņik
 kaņikaiyi ­āleŸi kāņņuppaëëi 
            kātalcey tā­kari tāyakaõņa­
 poņiyaõi mš­iyi ­ā­aiyuëkip 
            pētoņu nãrcuman tšttimu­­i­
 Ÿaņikaiyi ­āŸŸo×a vallatoõņar 
            aruvi­ai yaitturan tāņceyvārš.   1.5.7
  51
 piŸaiyuņai yā­peri yērkaëpemmā­ 
            peyka×al nāņoŸum pšõiyštta
 maŸaiyuņai yā­ma×u vāëuņaiyā­ 
            vārtaru mālkaņal na¤camuõņa
 kaŸaiyuņai yā­ka­a lāņukaõõāŸ 
            kāma­aik kāyntava­ kāņņuppaëëik
 kuŸaiyuņai yā­kuŸaņ påtaccelva­ 
            kuraika×a lškaikaë kåppi­ēmš.    1.5.8
  52
 ceŸŸavar tamara õammavaŸŸaic 
            cevva×al vāyeri yåņņini­Ÿuī
 kaŸŸavar tānto×u tšttani­Ÿā­ 
            kātalik kappaņuī kāņņuppaëëi
 uŸŸavar tāmuõar veytinalla 
            umparuë ëārto×u tšttani­Ÿa
  peŸŸama rumperu mā­aiyallāl 
            pšcuvatum maŸŸēr pšccilēmš. 1.5.9
  53
 oõņuva rārtuki lāņaimeypērt 
            tucciko ëāmaiyuõ ņšyuraikkuī
 kuõņarka ëēņaraik kåŸaiyillār 
            kåŸuva tāīkuõa mallakaõņãr
 aõņama Ÿaiyava­ māluīkāõā 
            ātiyi ­ā­uŸai kāņņuppaëëi
 vaõņama rummalark ko­Ÿaimālai 
            vārcaņai yā­ka×al vā×ttuvēmš.    1.5.10
  54
 po­­iyal tāmarai nãlamneytal 
            pētuka ëāŸpoli veytupoykaik
 ka­­iyar tāīkuņai kāņņuppaëëik 
            kātala ­aikkaņaŸ kā×iyarkē­
 tu­­iya i­­icai yāŸŸutaintu 
            colliya ¤ā­acam panta­nalla
 ta­­icai yāŸco­­a mālaipattun 
            tāīkaval lārpuka× tāīkuvārš.     1.5.11
 
 ituvu¤ cē×anāņņiluëëatu.
 cuvāmipeyar - āraõiyaccuntarar, tšviyār - akilāõņanāyakiyammai
 
    tirucciŸŸampalam 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.6 tirumarukalum - tirucceīkāņņaīkuņiyum 
 
     
  
   vi­āvurai 
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 55
 aīkamum vštamum ētunāvar 
               antaõar nāëum aņiparava
 maīkul matitava× māņavãti 
               marukal nilāviya maintacollāy
 ceīkaya lārpu­aŸ celvamalku 
               cãrkoë ceīkāņņaī kuņiyata­uë
 kaīkul viëaīkeri yšntiyāņuī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.        1.6.1
  56
 neytava× måveri kāvalēmpum 
               nšrpuri nå­maŸai yāëarštta
 maitava× māņa malintavãti 
               marukal nilāviya maintacollāy
 ceytava nā­maŸai yērkaëšttu¤ 
               cãrkoë ceīkāņņaī kuņiyata­uë
 kaitava× kåreri yšntiyāņuī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.   1.6.2
  57
 tēloņu nåli×ai cšrntamārpar 
               tokumaŸai yērkaë vaëarttacentã
 mālpukai pēyvimmu māņavãti 
               marukal nilāviya maintacollāy
 cšlpulku taõvayal cēlaicå×nta 
               cãrkoë ceīkāņņaī kuņiyata­uë
 kālpulku paiīka×a lārkkaāņuī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.1.6.3
  58
 nāmaru kšëviyar všëviyēvā 
               nā­maŸai yērva×i pāņuceyya
 māmaru vummaõik kēyilmšya 
               marukal nilāviya maintacollāy
 tšmaru påmpo×iŸ cēlaicå×nta 
               cãrkoëceī kāņņaī kuņiyata­uë
 kāmaru cãrmaki×n telliyāņuī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.   1.6.4
  59
 pāņal mu×avum vi×avumēvāp 
               pa­maŸai yēravar tāmparava
 māņa neņuīkoņi viõtaņavum 
               marukal nilāviya maintacollāy
 cšņaka māmalarc cēlaicå×nta 
               cãrkoëceī kāņņaī kuņiyata­uë
 kāņaka mšyiņa mākaāņuī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.1.6.5
  60
 pu­aiya×a lēmpukai antaõāëar 
               po­­aņi nāņoŸum pēŸŸicaippa
 ma­aike×u māņa malintavãti 
               marukal nilāviya maintacollāy
 ci­aike×u taõvayal cēlaicå×nta 
               cãrkoëceī kāņņaī kuņiyata­uë
 ka­aivaëar kåreri šntiyāņuī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.   1.6.6
  60
 * ippatikattil 7-m ceyyuë citaintu pēyiŸŸu.1.6.7
  61
 påõņaīku mārpi­ ilaīkaivšnta­ 
               po­­eņun tēëvarai yālaņarttu
 māõņaīku nå­maŸai yērparava 
               marukal nilāviya maintacollāy
 cšõņaīku māmalarc cēlaicå×nta 
               cãrkoëceī kāņņaī kuņiyata­uë
 kāõņaīku tēëpeyart telliyāņuī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.   1.6.8
  62
 antamum ātiyum nā­muka­um 
               aravaõai yā­um aŸivariya
 mantira vštaīka ëētunāvar 
               marukal nilāviya maintacollāy
 centami ×ērkaë paraviyšttu¤ 
               cãrkoëceī kāņņaī kuņiyata­uë
 kantam akiŸpukai yškama×uī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.1.6.9
  63
 ilaimaru tšya×a kākanāëum 
               iņutuvark kāyoņu cukkutti­­um
 nilaiyamaõ ņšrarai nãīkini­Ÿu 
               nãtaral lārto×um māmarukal
 malaimakaë tēëpuõar vāyaruëāy 
               mācilceī kāņņaī kuņiyata­uë
 kalaimalku tēluņut telliyāņuī 
               kaõapati yãccaraī kāmuŸavš.1.6.10
  64
 nāluī kulaikkamu kēīkukā×i 
               ¤ā­acam panta­ nalantika×um
 māli­ matitava× māņamēīkum 
               marukali­ maŸŸata­ mšlmo×inta
 cšluī kayalun tiëaittakaõõār 
               cãrkoëceī kāņņaī kuņiyata­uë
 cålamval lā­ka×a lšttupāņal 
               collaval lārvi­ai yillaiyāmš. 1.6.11
 
 ivaikaëu¤ cē×anāņņiluëëavai.
 tirumarukalil cuvāmipeyar - māõikkavaõõar; tšviyār - vaõņuvārku×ali
 tirucceīkāņņaīkuņiyil cuvāmipeyar - kaõapatãcuvarar, 
 tšviyār - tirukku×alnāyaki.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.7 tirunaëëāŸum - tiruālavāyum 
 
     
  
   vi­āvurai 
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 65
  
 pāņaka mellaņip pāvaiyēņum 
                 paņupiõak kāņiņam paŸŸini­Ÿu
 nāņaka māņunaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 cåņaka mu­kai maņantaimārkaë 
                 tuõaivaro ņunto×u tšttivā×tta
 āņaka māņam neruīkukåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.1.7.1
  66
 tiīkaëam pētu¤ ce×umpu­alu¤ 
                 ce¤caņai māņņayal vaittukantu
 naīkaë maki×unaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 poīkiëa me­mulai yārkaëēņum 
                 pu­amayi lāņa nilāmuëaikkum
 aīkaëa kaccutai māņakkåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.        1.7.2
  67
 taõõaŸu mattamuī kåviëamum 
                 veõņalai mālaiyun tāīkiyārkkum
 naõõal ariyanaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 puõõiya vāõarum mātavarum 
                 pukuntuņa ­šttap pu­aiyi×aiyār
 aõõali­ pāņa leņukkuīkåņal 
                ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.    1.7.3
  68
 påvi­il vācam pu­aliŸpoŸpu 
                 putuviraic cānti­i­ nāŸŸattēņu
 nāvi­iŸ pāņanaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 tšvarkaë tā­avar cittarviccā 
                 tararkaõat tēņu¤ ciŸantupoīki
 (*)āvi­il aintukan tāņņuīkåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.              
 (*) āvi­ilaintu - pa¤cakavviyam.1.7.4
  69
 cempo­cey mālaiyum vācikaiyun 
                 tiruntu pukaiyu maviyumpāņņum
 nampumpe rumainaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 umparum nāka rulakantā­um 
                 olikaņal cå×nta vulakattērum
 amputa nālkaëāl nãņuīkåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.   1.7.5
  70
 pākamun tšviyai vaittukkoõņu 
                 paiviri tuttip pariyapš×vāy
 nākamum påõņanaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 pēkamum ni­­ai ma­attuvaittup 
                 puõõiyar naõõum puõarvupåõņa
 ākamu ņaiyavar cšruīkåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.        1.7.6
  71
 kēvaõa āņaiyum nãŸuppåccuī 
                 koņuma×u šntalu¤ ce¤caņaiyum
 nāvaõap pāņņunaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 påvaõa mš­i iëaiyamātar 
                 po­­um maõiyuī ko×itteņuttu
 āvaõa vãtiyil āņuīkåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.        1.7.7
  72
 ilaīkai yirāvaõa­ veŸpeņukka 
                 e×ilvira l孟i yicaivirumpi
 nalamkoëac cšrnta naëëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 pula­kaëaic ceŸŸup poŸiyainãkkip 
                 puntiyilu ni­aic cintaiceyyum
 alaīkalnal lārkaë amaruīkåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.        1.7.8
  73
 paõiyuņai mālum malari­ē­um 
                 pa­Ÿiyum ve­Ÿip paŸavaiyāyum
 naõukal ariyanaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 maõiyoli caīkoli yēņumaŸŸai 
                 māmura ci­­oli e­Ÿumēvā
 taõikiëar všntar pukutuīkåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.        1.7.9
  74
 taņukkuņaik kaiyaru¤ cākkiyaru¤ 
                 cātiyi­ nãīkiya vattavattar
 naņukkuŸa ni­Ÿanaë ëāŸuņaiya 
                 namperu mā­itu ve­kolcollāy
 eņukkum vi×avum na­­āëvi×avum 
                 irumpali yi­pi­ē ņetticaiyum
 aņukkum perumaicšr māņakkåņal 
                 ālavā yi­kaõ amarntavāŸš.        1.7.10
  75
 a­puņai yā­ai ara­aikkåņal 
                 ālavāy mšviya te­kole­Ÿu
 na­po­ai nāta­ai naëëāŸŸā­ai 
                 nayampeŸap pēŸŸi nalaīkulāvum
 po­puņai cå×taru māņakkā×ip 
                 påcura­ ¤ā­acam panta­co­­a
 i­puņaip pāņalkaë pattumvallār 
                 imaiyava rštta iruppartāmš.      1.7.11
 
 ituvu¤ cē×anāņņiluëëatu.
 cuvāmipeyar - terppāraõiyšcuvarar; 
 tšviyār - pēkamārttapåõmulaiyammai.
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.8 tiruāvårppacupatãccaram
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 76
  
 puõõiyar påtiyar påtanātar 
                 puņaipaņu vārtam ma­attārtiīkaņ
 kaõõiya re­Ÿe­Ÿu kātalāëar 
                 kaito×u tštta iruntavårām
   viõõuyar māëikai māņavãti 
                 viraikama× cēlai culāviyeīkum
 paõõiyal pāņala Ÿātaāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.           1.8.1
  77
 muttiyar måppila rāppi­uëëār 
                 mukkaõar takka­Ÿa­ všëvicāņum
 attiya re­Ÿe­ Ÿaņiyaršttum 
                 aiya­ aõaīko ņiruntavårām
 tottiya lumpo×il māņuvaõņu 
                 tutainteīkum tåmatup pāyakkēyiŸ
 pattimaip pāņala Ÿātaāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.           1.8.2
  78
 poīki varumpu­aŸ ce­­ivaittār 
                 pēmva×i vanti×i všŸŸamā­ār
 iīkuyar ¤ā­attar vā­ēršttum 
                 iŸaiyava re­Ÿumi runtavårām
 teīkuyar cēlaicš rālaicāli 
                 tiëaikkum viëaivayal cšrumpoykaip
 paīkaya maīkai virumpumāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.      1.8.3
  79
 tšviyēr kåŸi­a ršŸatšŸu¤ 
                 celavi­ar nalkura ve­­ainãkkum
 āviya rantaõa rallaltãrkkum 
                 appa­ā raīkš amarntavårām
 påviya lumpo×il vācamvãcap 
                 puriku×a lārcuva ņoŸŸimuŸŸap
 pāviyal pāņala Ÿātaāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.      1.8.4
  80
 intaõai yu¤caņai yārviņaiyār 
                 ippiŸap pe­­ai yaŸukkavallār
 vantaõain ti­­icai pāņuvārpāl 
                 ma­­i­ar ma­­i yiruntavårām
 kontaõai yuīku×a lārvi×avil 
                 kåņņami ņaiyiņai cšrumvãtip
 pantaõai yumvira lārtamāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.      1.8.5
  81
 kuŸŸa maŸuttār kuõatti­uëëār 
                 kumpiņu vārtamak ka­puceyvār
 oŸŸai viņaiyi­ar neŸŸikkaõõār 
                 uŸaipati yāku¤ ceŸikoëmāņa¤
 cuŸŸiya vācali­ mātarvi×āc 
                 coŸkavi pāņani tā­amnalkap
 paŸŸiya kaiyi­ar vā×umāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.      1.8.6
  82
 nãŸuņai yārneņu mālvaõaīkum 
                 nimircaņai yārni­ai vārtamuëëam
 kåŸuņai yāruņai kēvaõattār 
                 kuvalaya mštta iruntavårām
 tāŸuņai vā×aiyiŸ kå×aimanti 
                 takuka­i yuõņumiõ ņiņņi­attaip
 pāŸiņap pāyntu payilumāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.      1.8.7
  83
 veõņalai mālai viravippåõņa 
                 meyyuņai yārviŸal ārarakka­
 vaõņamar påmuņi ceŸŸukanta 
                 mainta riņamvaëa mēīkiyeīkuī
 kaõņavar cintaik karutti­mikkār 
                 katiyaru ëe­Ÿukai yārakkåppip
 paõņalar koõņu payilumāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.      1.8.8
  84
 mālum aya­um vaõaīkinšņa 
                 maŸŸava rukkeri yākinãõņa
 cãlam aŸivari tākini­Ÿa 
                 cemmaiyi ­āravar cšrumårām
 kēla vi×āvi ­araīkatšŸik 
                 koņiyiņai mātarkaë maintarēņum
 pāle­a všmo×in tšttumāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.      1.8.9
  85
 pi­­iya tā×caņai yārpitaŸŸum 
                 pštaiya rā¤camaõ cākkiyarkaë
 ta­­iya lummurai koëëakillāc 
                 caivari ņantaëa všŸucēlait
 tu­­iya mātarum maintartāmum 
                 cu­aiyiņai må×kit toņarntacintaip
 pa­­iya pāņal payilumāvårp 
                 pacupati yãccaram pāņunāvš.      1.8.10
  86
 eõņicai yārum vaõaīkiyšttum 
                 emperu mā­aiye ×ilkoëāvårp
 paõņuri yārcilar toõņarpēŸŸum 
                 pacupati yãccarat tātita­mšl
 kaõņalkaë miõņiya kā­aŸkā×ik 
                kavuõiya­ ¤ā­acam panta­co­­a
 koõņi­i tāyicai pāņiyāņik 
                 kåņu mavaruņai yārkaëvā­š.       1.8.11
 
 itu cē×anāņņiluëëatu.
 cuvāmipeyar - pacupatãccurar, 
 tšviyār - maīkaëanāyakiyammai
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.9 tiruvšõupuram
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 87
  
 vaõņārku×a larivaiyoņum piriyāvakai pākam
 peõņā­mika ā­ā­piŸaic ce­­ipperu mā­år
 taõņāmarai malarāëuŸai tavaëanneņu māņam
 viõņāīkuva pēlummiku všõupura matuvš.  1.9.1
  80
 paņaippumnilai yiŸutippaya­ parumaiyoņu nšrmai
 kiņaippalkaõa muņaiyā­kiŸi påtappaņai yā­år
 (*)puņaippāëaiyi­ kamuki­­oņu pu­­aimalar nāŸŸam
 viņaittšvaru te­Ÿalmiku všõupura matuvš.               
 
 (*) kuņaippāëai e­Ÿum pāņam.1.9.2
  89
 kaņantāīkiya kariyaiyavar veruvavuri pērttup
 paņantāīkiya aravakku×aip paramšņņita­ pa×avår
 naņantāīkiya naņaiyārnala pavaëattuvar vāymšl
 viņantāīkiya kaõõārpayil všõupura matuvš.   1.9.3
  90
 takka­ta­a ciramo­Ÿi­ai arivittava­ ta­akku
 mikkavvaram aruëceytaem viõõērperu mā­år
 pakkampala mayilāņiņa mškammu×a vatira
 mikkammatu vaõņārpo×il všõupura matuvš.               1.9.4
  91
 nā­āvita uruvāynamai yāëvā­naõu kātār
 vā­ārtiri puram孟eri yuõõaccilai toņņā­
 tš­ārnte×u katalikka­i yuõpā­tika× manti
 mš­ēkkini­ Ÿiraīkumpo×il všõupura matuvš.   1.9.5
  92
 maõõērkaëum viõõērkaëum veruvimika a¤cak
 kaõõārcalam måņikkaņa lēīkavvuyarn tā­år
 taõõārnaŸuī kamalammalar cāyavviëa vāëai
 (**)viõõērtuti koëëumviya­ všõupura matuvš. 
     
 (**) viõõār kutikoëëum e­Ÿum pāņam.1.9.6
    
 * ippatikattil 7-m ceyyuë citaintu pēyiŸŸu.1.9.7
   93
 malaiyā­makaë a¤cavvarai eņuttavvali yarakka­
 talaitēëavai neriyaccaraõ ukirvaittava­ ta­­år
 kalaiyāŸoņu curutittokai kaŸŸērmiku kåņņam
 vilaiyāyi­a coŸŸšrtaru všõupura matuvš.                    1.9.8
  94
 vayamuõņava mālumaņi kāõātala mākkum
 paya­ākiya pirama­paņu talaiyšntiya para­år
 kayamšviya caīkantaru ka×iviņņuyar cennel
 viya­mšvivan tuŸaīkumpo×il všõupura matuvš.           1.9.9
  95
 mācšŸiya uņalāramaõ (*)ka×ukkaëëoņu tšrar
 tšcšŸiya pātamvaõaī kāmaitteri yā­år
 tåcšŸiya alkultuņi iņaiyārtuõai mulaiyār
 vãcšŸiya puruvattavar všõupura matuvš.  
 (*) ku×ukkaë e­Ÿum pāņam.    1.9.10
  96
 vštattoli yā­ummiku všõupuran ta­­aip
 pātatti­i­ ma­amvaitte×u panta­ta­a pāņal
 štatti­ai illā ivai pattumicai vallār
 kštatti­ai illārciva ketiyaippeŸu vārš.                    11
 
 všõupuram e­patu cãkā×ikkorupeyar
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.10 tiru aõõāmalai
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 97
  
 uõõāmulai umaiyāëoņum uņa­ākiya oruva­
 peõõākiya perumā­malai tirumāmaõi tika×a
 maõõārnta­a aruvittiraë ma×alaimmu×a vatirum
 aõõāmalai to×uvārvi­ai va×uvāvaõõam aŸumš.  1.10.1
  98
 tšmāīka­i kaņuva­koëa viņukompoņu tãõņit
 tåmāma×ai tuŸuva­micai ciŸunuõtuëi citaŸa
 āmāmpiõai yaõaiyumpo×il aõõāmalai yaõõal
 påmāīka×al pu­aicšvaņi ni­aivārvi­ai yilarš.     1.10.2
  99
 pãlimmayil peņaiyēņuŸai po×ilcå× ka×aimutta¤
 cålimmaõi taraimšlniŸai coriyumviri cāral
 ālimma×ai tava×umpo×il aõõāmalai aõõal
 kāla­vali tolaicšvaņi to×uvāra­a pukaך.    1.10.3
  100
 utirummayi riņuveõņalai kala­āvula kellām
 etirumpali yuõalākavum erutšŸuva tallāl
 mutiru¤caņai iëaveõpiŸai muņimšlkoëa aņimšl
 atiruīka×al aņikaņkiņam aõõāmalai yatuvš.   1.10.4
  101
 marava¤cilai taraëammiku maõiyuntuveë ëaruvi
 arava¤ceya muravampaņum aõõāmalai yaõõal
 urava¤caņai yulavumpu­al uņa­āvatum ērār
 kuravaīkama× naŸume­ku×al umaipulkutal kuõamš.1.10.5
  102
 perukumpu­al aõõāmalai piŸaicšrkaņal na¤caip
 parukunta­ai tuõivārpoņi aõivāratu parukik
 karukummiņa Ÿuņaiyārkama× caņaiyārka×al paravi
 urukumma­am uņaiyārtamak kuŸunēyaņai yāvš.1.10.6
  103
 karikāla­a kuņarkoëva­a ka×ukāņiya kāņņil
 nariyāņiya nakuveõņalai yutaiyuõņavai yuruëa
 eriyāņiya iŸaivarkkiņam i­avaõņicai murala
 ariyāņiya kaõõāëoņum aõõāmalai yatuvš.1.10.7
  104
 oëiŸåpuli ataëāņaiya­ umaiya¤cutal poruņņāl
 piëiŸåkural matavāraõam vata­ampiņit turittu
 veëiŸåpaņa viëaiyāņiya vikirta­­irā vaõa­ai
 aëaŸåpaņa aņarttā­iņam aõõāmalai yatuvš.    1.10.8
  105
 viëavārka­i paņanåŸiya kaņalvaõõa­um vštak
 kiëartāmarai malarmšluŸai kšņilpuka ×ē­um
 aëavāvaõam a×alākiya aõõāmalai yaõõal
 taëarāmulai muŸuvalumai talaiva­­aņi caraõš.     1.10.9
  106
 všrvantuŸa mācårtara veyilni­Ÿu×al vārum
 mārvamputai malicãvara maŸaiyāvaru vārum
 ārampartam uraikoëëa­mi­ aõõāmalai yaõõal
 kårveõma×up paņaiyā­nala ka×alcšrvatu kuõamš.    1.10.10
  107
 vempuntiya katirē­oëi vilakumviri cāral
 ampuntimå veyileytava­ aõõāmalai yata­aik
 kompuntuva kuyilāluva kuëirkā×iyuë ¤ā­a
 campanta­a tami×vallavar aņipšõutal tavamš. 1.10.11
 
 itu naņunāņņiluëëatu.
 cuvāmipeyar - aruõācalšcuvarar, 
 tšviyār - uõõāmulaiyammai
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.11 tiruvã×imi×alai
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 108
  
 caņaiyārpu­a luņaiyā­oru carikēvaõa muņaiyā­
 paņaiyārma×u vuņaiyā­pala påtappaņai yuņaiyā­
 maņamā­vi×i yumaimātiņam uņaiyā­e­ai yuņaiyā­
 viņaiyārkoņi yuņaiyā­iņam vã×immi×a laiyš.  1.11.1
  109
 ãŸāymuta lo­Ÿāyiru peõõāõkuõa m孟āy
 māŸāmaŸai nā­kāyvaru påtammavai aintāy
 āŸārcuvai š×ēcaiyo ņeņņutticai tā­āy
 všŸāyuņa­ ā­ā­iņam vã×immi×a laiyš.              1.11.2
  110
 vammi­­aņi yãrnāõmala riņņutto×u tuyya
 umma­pi­o ņemma­pucey tãca­­uŸai kēyil
 mumme­Ÿicai muralvaõņukaë koõņitticai yeīkum
 vimmumpo×il cå×taõvayal vã×immi×a laiyš.    1.11.3
  111
 paõõumpatam š×umpala vēcaittami ×avaiyum
 uõõi­Ÿator cuvaiyummuŸu tāëattoli palavum
 maõõumpu­al uyirumvaru kāŸŸu¤cuņar m孟um
 viõõummu×u tā­ā­iņam vã×immi×a laiyš.  1.11.4
  112
 āyāta­a camayampala aŸiyātava­ neŸiyi­
 tāyā­ava­ uyirkaņkumu­ talaiyā­ava­ maŸaimut
 tãyā­ava­ civa­emmiŸai celvattiru vārår
 mšyā­ava­ uŸaiyummiņam vã×immi×a laiyš.     1.11.5
  113
 kallālni×aŸ kã×āyiņar kāvāye­a vā­ēr
 ellāmoru tšrāyaya­ maŸaipåņņini­  Ÿuyppa
 vallāyeri kāŸŸãrkkari kēlvācuki nāõkal
 villāleyil eytā­iņam vã×immi×a laiyš.1.11.6
  114
 karattā­mali cirattā­kari yurittāyator paņattā­
 purattārpoņi paņatta­­aņi paõimåvarkaņ kēvā
 varattā­mika aëittā­iņam vaëarpu­­aimut tarumpi
 viraittātupo­ maõiy㭟aõi vã×immi×a laiyš.  1.11.7
  115
 mu­­iŸpavar illāmuraõ arakka­vaņa kayilai
 ta­­aippiņit teņuttā­muņi taņantēëiŸa v孟ip
 pi­­aippaõin tšttapperu vāëpšroņu koņutta
 mi­­iŸpoli caņaiyā­iņam vã×immi×a laiyš.    1.11.8
  116
 paõņš×ula kuõņā­avai kaõņā­umu­ ­aŸiyā
 oõņãyuru vā­ā­uŸai kēyilniŸai poykai
 vaõņāmarai malarmšlmaņa a­­annaņai payila
 veõņāmarai centātutir vã×immi×a laiyš. 1.11.9
  117
 macaīkaŸcamaõ maõņaikkaiyar kuõņakkuõa milikaë
 icaīkumpiŸap paŸuttā­iņam iruntš­kaëit tiraittup
 pacumpoŸkiëi kaëima¤¤aikaë oëikoõņe×u pakalē­
 vicumpaippoli vikkumpo×il vã×immi×a laiyš.1.11.10
  118
 vã×immi×a laimmšviya vikirta­Ÿa­ai viraicšr
 kā×innakark kalai¤ā­acam panta­tami× pattum
 yā×i­­icai vallārcolak kšņņārava rellām
 (*)å×i­mali vi­aipēyiņa uyarvā­aņai vārš.    
 (*) å×i­vali e­Ÿum pāņam.1.11.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - vã×iya×akar, 
 tšviyār - cuntarakucāmpikai.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.12 tirumutuku­Ÿam
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 119
  
 mattāvarai niŸuvikkaņal kaņaintavviņam uõņa
 tottārtaru maõinãõmuņic cuņarvaõõa­a tiņamāī
 kottārmalar kuëircantakil oëirkuīkumaī koõņu
 muttāŸuvan taņivã×taru mutuku­Ÿaņai vēmš.   1.12.1
  120
 ta×aiyārvaņa viyavãta­il tavamšpuri caiva­
 i×aiyāriņai maņavāëoņum i­itāvuŸai viņamām
 ma×aivā­iņai mu×avavve×il vaëaivāëukir erikaõ
 mu×aivāëari kumiŸummuyar mutuku­Ÿaņai vēmš. 1.12.2
  121
 viëaiyātator paricilvaru pacupācavš ta­aiyoõ
 ņaëaiyāyi­a taviravvaruë talaiva­­atu cārpām
 kaëaiyārtaru katirāyiram uņaiyavvava ­ēņu
 muëaimāmati tava×ummuyar mutuku­Ÿaņai vēmš. 1.12.3
  122
 curarmātavar tokuki­­arar avarētolai villā
 nararā­apa­ mu­ivarto×a iruntā­iņam nalamār
 aracārvara aõipoŸkala ­avaikoõņupa­ ­āëum
 muracārvaru maõamoympuņai mutuku­Ÿaņai vēmš.     1.12.4
  123
 aŸaiyārka×al anta­Ÿa­ai ayilmåvilai ya×akār
 kaŸaiyārneņu všli­micai yšŸŸā­iņaī karutil
 maŸaiyāyi­a palacolliyoõ malarcāntavai koõņu
 muŸaiyālmiku mu­ivarto×u mutuku­Ÿaņai vēmš. 1.12.5
  124
 švārcilai eyi­a­­uru vākiye×il vicayaŸ
 kēvātavi­ ­aruëceytaem moruvaŸkiņam ulakil
 cāvātavar piŸavātavar tavamšmika vuņaiyār
 måvātapa­ mu­ivarto×u mutuku­Ÿaņai vēmš.    1.12.6
  125
 ta×alcšrtaru tirumš­iyar cacicšrcaņai (*)muņiya
 ma×amālviņai mikavšŸiya maŸaiyē­uŸai kēyil
 vi×avēņoli mikumaīkaiyar takumāņaka cālai
 mu×avēņicai (**)naņamu¤ceyum mutuku­Ÿaņai vēmš.   
 (*) muņiyar e­Ÿum pāņam.
 (**) naņamu­ ceyum e­Ÿum pāņam.1.12.7
  127
 cetuvāymaikaë karutivvarai yeņuttatiŸa larakka­
 katuvāykaëpat talaŸiyiņak kaõņā­uŸai kēyil
 matuvāyaceī kāntaëmalar niŸaiyakkuŸai villā (*)
 mutuvšykaëmut tutirumpo×il mutuku­Ÿaņai vēmš.     
 (*) kuŸai yillā e­Ÿum pāņam.1.12.8
  127
 iyalāņiya pirama­­ari iruvarkkaŸi variya
 ceyalāņiya tãyāruru vākiye×u celva­
 puyalāņuvaõ po×ilcå×pu­aŸ paņappaittaņat tarukš
 muyalēņaveõ kayalpāytaru mutuku­Ÿaņai vēmš. 1.12.9
  128
 arukaroņu puttarava raŸiyāvara­ malaiyā­
 maruka­varum iņapakkoņi yuņaiyā­iņam malarār
 karukuku×a­ maņavārkaņi kuŸi¤ciyatu pāņi
 muruka­­atu perumaipakar mutuku­Ÿaņai vēmš. 1.12.10
  129
 mukilcšrtaru mutuku­Ÿuņai yā­aimmiku tolcãrp
 pukalinnakar maŸai¤ā­acam panta­­urai ceyta
 nikarilla­a tami×mālaikaë icaiyēņivai pattum
 pakarummaņi yavarkaņkiņar pāvammaņai yāvš.       1.12.11
 
 ittalam naņunāņņiluëëatu - ituvš viruttācalam. 
 cuvāmipeyar - pa×amalainātar; 
 tšviyār - periyanāyakiyammai.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.13 tiruviyalår
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 130
  
 kuravaīkama× naŸume­ku×al arivaiyavaë veruva
 poruveīkari paņave­Ÿata­ urivaiyuņal aõivē­
 aravummalai pu­alummiëa matiyunnaku talaiyum
 viravu¤caņai yaņikaņkiņam virinãrviya lårš.      1.13.1
  131
 šŸārtarum oruva­pala uruva­­ilai yā­ā­
 āŸārtaru caņaiya­­a­a luruva­puri vuņaiyā­
 māŸārpuram eriyaccilai vaëaivittava­ maņavāë
 vãŸārtara ni­Ÿā­iņam virinãrviya lårš.           1.13.2
  132
 cemme­caņai yavaitā×vuŸa maņavārma­ai tēŸum
 peymmi­pali e­ani­Ÿicai pakarvārava riņamām
 umme­Ÿe×um aruvittiraë varaipaŸŸiņa uŸaimšl
 vimmumpo×il ke×uvumvayal virinãrviya lårš.       1.13.3
  133
 aņaivākiya aņiyārto×a alarē­Ÿalai yata­il
 maņavāriņu palivantuõa luņaiyā­ava ­iņamāī
 kaņaiyārtara akilārka×ai muttamnirai cinti
 miņaiyārpo×il puņaicå×taru virinãrviya lårš.     1.13.4
  134
 eõõārtaru paya­āyaya ­ava­āymiku kalaiyāyp
 paõõārtaru maŸaiyāyuyar poruëāyiŸai yava­āyk
 kaõõārtarum uruvākiya kaņavuëëiņa me­alām
 viõõēroņu maõõērto×u virinãrviya lårš.      1.13.5
  135
 vacaiviŸkoņu varuvšņuva ­ava­āynilai yaŸivā­
 ticaiyuŸŸavar kāõacceru malaivā­nilai yava­ai
 acaiyapporu tacaiyāvaõam ava­ukkuyar paņaikaë
 vicaiyaŸkaruë ceytā­iņam virinãrviyalårš.   1.13.6
  136
 mā­ārara vuņaiyā­ira vuņaiyā­pakal naņņam
 å­ārtarum uyirā­uyar vicaiyā­viëai poruëkaë
 tā­ākiya talaiva­­e­a ni­aivārava riņamām
 mš­āņiya viõõērto×um virinãrviya lårš. 1.13.7
  137
 poruvāre­ak ketirāre­ap poruppaiyeņut tā­Ÿa­
 karumālvarai karantēëuraī katirnãëmuņi nerintu
 ciramāyi­a kataŸacceŸi ka×alcšrtiru vaņiyi­
 viralālaņar vittā­iņam virinãrviya lårš.    1.13.8
  138
 vaëampaņņalar malarmšlaya­ mālummoru vakaiyāl
 aëampaņņaŸi voõõāvakai a×alākiya aõõal
 uëampaņņe×u ta×altåõata­ naņuvšyoru uruvam
 viëampaņņaruë ceytā­iņam virinãrviya lårš.  1.13.9
  139
 taņukkāluņal maŸaippāravar tavarcãvara måņip
 piņakkšyurai ceyvāroņu pšõārnamar periyēr
 kaņaŸcšrtaru viņamuõņamu tamararkkaruë ceyta
 viņaiccšrtaru koņiyā­iņam virinãrviya lårš.      1.13.10
  140
 viëaīkumpiŸai caņaimšluņai vikirta­viya lårait
 taëaīkoõņator pukalittaku tamiפā­acam panta­
 tuëaīkiltami× paravitto×um aņiyāravar e­Ÿum
 viëaīkumpuka× ata­ēņuyar viõõummuņai yārš.  1.13.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - yēkānantšcuvarar; 
 tšviyār - cavuntaranāyakiyammai; 
 cāntanāyakiyammai e­Ÿum pāņam.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.14 tirukkoņuīku­Ÿam
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 141
  
 vā­iŸpoli veytumma×ai mškaīki×it tēņik
 kå­aŸpiŸai cšruīkuëir cāraŸkoņuī ku­Ÿam
 ā­iŸpoli vaintummamarn tāņiyula kšttat
 tš­iŸpoli mo×iyāëoņu mšyā­tiru nakarš. 1.14.1
  142
 mayilpulkutaõ peņaiyēņuņa­ āņumvaëar cāral
 kuyili­­icai pāņuīkuëir cēlaikkoņuī ku­Ÿam
 ayilvšlmali neņuve¤cuņar a­alšntini­ Ÿāņi
 eyilmu­paņa eytā­ava­ mšyavve×il nakarš.    1.14.2
  143
 miëirummaõi paimpo­­oņu viraimāmala runtik
 kuëirumpu­al pāyuīkuëir cāraŸkoņuī ku­Ÿam
 kiëarkaīkaiyo ņiëaveõmati ke×uvu¤caņai ta­mšl
 vaëarko­Ÿaiyum matamattamum vaittā­vaëa nakarš.  1.14.3
  144
 parumāmata kariyēņari yi×iyumviri cāral
 kurumāmaõi po­­ēņi×i yaruvikkoņuī ku­Ÿam
 porumāeyil varaiviŸŸaru kaõaiyiŸpoņi ceyta
 perumā­ava­ umaiyāëoņu mšvumperu nakarš.    1.14.4
  145
  
 mškattiņi kuralvante×a veruvivvarai yi×iyum
 kåkaikkulam ēņittiri cāraŸkoņuī ku­Ÿam
 nākattoņum iëaveõpiŸai cåņinnala maīkai
 pākattava­ imaiyērto×a mšvumpa×a nakarš.         1.14.5
  146
 kaimmāmata kariyi­­i­am iņiyi­kura latirak
 koymmāmalarc cēlaipuka maõņuīkoņuī ku­Ÿam
 ammā­e­a uëkitto×u vārkaņkaruë ceyyum
 pemmā­ava­ imaiyērto×a mšvumperu nakarš.    1.14.6
  147
 maravattoņu maõamātavi mauvallatu viõņa
 kuravattoņu viravumpo×il cå×taõkoņuī ku­Ÿam
 aravattoņu miëaveõpiŸai viravummalark ko­Ÿai
 niravaccaņai muņimšluņa­ vaittā­neņu nakarš.     1.14.7
  148
 muņņāmutu kariyi­­i­am mutuvšykaëai mu­intu
 kuņņāccu­ai yavaimaõņini­ Ÿāņuīkoņuī ku­Ÿam
 oņņāvarak ka­Ÿa­muņi orupaÉtavai yuņa­š
 piņņā­ava­ umaiyāëoņu mšvumperu nakarš.     1.14.8
  149
 aŸaiyummari kuralēcaiyai a¤ciyaņum ā­ai
 kuŸaiyumma­a mākimmu×ai vaikuīkoņuī ku­Ÿam
 maŸaiyummavai yuņaiyā­e­a neņiyā­e­a ivarkaë
 iŸaiyummaŸi voõõātava­ mšyavve×il nakarš.1.14.9
  150
 mattakkaëi Ÿāëivvara va¤cimmalai ta­­aik
 kuttipperu mu×aita­­iņai vaikuīkoņuī ku­Ÿam
 puttaroņu pollāma­ac camaõarpuŸaī kåŸap
 pattarkkaruë ceytā­ava­ mšyapa×a nakarš.    1.14.10
  151
 kå­aŸpiŸai caņaimšlmika vuņaiyā­koņuī ku­Ÿaik
 kā­aŸka×u malamānakart talaiva­nala kavuõi
 ¤ā­attuyar campanta­a nalaīkoëtami× vallār
 å­attoņu tuyartãrntula kšttumme×i lērš.          1.14.11
 
 ittalam pāõņināņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - koņuīku­Ÿšcuvarar; koņuīku­Ÿãcar e­Ÿum pāņam.
 tšviyār - amutavalliyammai; kuyilamutanāyaki e­Ÿum pāņam.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.15 tiruneyttā­am
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 152
  
 maiyāņiya kaõņa­malai makaëpākama tuņaiyā­
 kaiyāņiyakšņil kariyurimåņiya voruva­
 ceyyāņiya kuvaëaimmalar naya­attava ëēņum
 neyyāņiya perumā­iņam neyttā­ame ­ãrš. 1.15.1
  152
 paŸaiyumpa×i pāvampaņu tuyarampala tãrum
 piŸaiyumpu­al aravumpaņu caņaiyemperumā ­år
 aŸaiyumpu­al varukāviri alaicšrvaņa karaimšl
 niŸaiyumpu­ai maņavārpayil neyttā­ame ­ãrš.1.15.2
  154
 pšyāyi­a pāņapperu naņamāņiya perumā­
 všyāyi­a tēëikkoru pākammika vuņaiyā­
 tāyākiya vulakaīkaëai nilaipšŸucey talaiva­
 nšyāņiya perumā­iņam neyttā­ame ­ãrš.  1.15.3
  155
 cuņunãŸaõi yaõõalcuņar cålamma­al šnti
 naņunaëëiruë naņamāņiya nampa­­uŸai yiņamām
 kaņuvāëiëa aravāņumi× kaņalna¤cama tuõņā­
 neņuvāëaikaë kutikoëëuyar neyttā­ame ­ãrš.  1.15.4
  156
 nukarāramo ņšlammaõi cempo­­urai yuntip
 pakarāvaru pu­aŸkāviri paravippaõin tšttum
 nikarā­maõa liņuta­karai(*) nika×vāyaneyt tā­a
 nakarā­aņi yšttannamai naņalaiyaņai yāvš.    
 (*) taõkarai e­Ÿum pāņam.1.15.5
  157
 viņaiyārkoņi yuņaiyavvaõal vãntārveëai yelumpum
 uņaiyārnaŸu mālaiccaņai yuņaiyāravar mšya
 puņaiyšpu­al pāyumvayal po×ilcå×taõeyt(*) tā­am
 aņaiyātava re­Ÿumama rulakammaņai yārš.                
 (*) cå×nta neyttā­am e­Ÿum pāņam.1.15.6
  158
 ni×alārvayal kama×cēlaikaë niŸaiki­Ÿaneyt tā­at
 ta×alā­ava­ a­alaīkaiyi lšntiya×a kāya
 ka×alā­aņi nāëuīka×a lātšviņa li­Ÿit
 to×alāravar nāëuntuya ri­Ÿitto×u vārš. 1.15.7
  159
 aŸaiyārkaņa lilaīkaikkiŸai yaõicšrkayi lāyam
 iŸaiyāramu­ eņuttā­iru patutēëiŸa 孟i
 niŸaiyārpu­al neyttā­a­na­ nika×cšvaņi paravak
 kaŸaiyārkatir vāëãntavar ka×alšttutal katiyš.    1.15.8
  160
 kēlammuņi neņumāloņu koytāmarai yā­um
 cãlammaŸi varitāyoëi tika×vāyaneyt tā­am
 kālampeŸa malarnãravai tåvitto×u tšttum
 ¤ālampuka× aņiyāruņal uŸunēynali yāvš. 1.15.9
  161
 mattammali cittattiŸai matiyillavar camaõar
 puttaravar co­­ammo×i poruëāni­ai yš­mi­
 nittampayil nimala­­uŸai neyttā­ama tšttum
 cittammuņai yaņiyāruņal ceŸunēyaņai yāvš.   1.15.10
  162
 talammalkiya pu­aŸkā×iyuë tamiפā­acam panta­
 nilammalkiya puka×ā­miku neyttā­a­ai nikaril
 palammalkiya pāņallivai pattummika vallār
 cilamalkiya celva­­aņi cšrvarciva katiyš.   1.15.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - neyyāņiyappar, 
 tšviyār - vālāmpikaiyammai.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.16 tiruppuëëamaīkai - tiru ālantuŸai
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 163
 
 pāluntuŸu tiraëāyi­a parama­pira ma­tā­
 pēluntiŸa lavarvā×taru po×ilcå×puëa maīkaik
 kāla­tiŸa laŸaccāņiya kaņavuëëiņaī karutil
 ālantuŸai to×uvārtamai yaņaiyāvi­ai tā­š.   1.16.1
  164
 malaiyā­makaë kaõava­mali kaņalcå×taru ta­maip
 pulaiyāyi­a kaëaivā­iņam po×ilcå×puëa maīkaik
 kalaiyālmali maŸaiyēravar karutitto×u tštta
 alaiyārpu­al varukāviri ālantuŸai atuvš.    1.16.2
  165
 kaŸaiyārmiņa Ÿuņaiyā­kama× ko­Ÿaiccaņai muņimšl
 poŸaiyārtaru kaīkaippu­a luņaiyā­puëa maīkaic
 ciŸaiyārtaru kaëivaõņaŸai po×ilcå×tiru vālan
 tuŸaiyā­ava­ naŸaiyārka×al to×umi­tuti ceytš.    1.16.3
  166
 taõiyārmati aravi­­oņu vaittā­iņam moyttem
 paõiyāyava­ aņiyārto×u tšttumpuëa maīkai
 maõiyārtaru ka­akammavai vayirattira ëēņum
 aõiyārmaõal aõaikāviri yālantuŸai yatuvš.1.16.4
  167
 meytta­­uŸum vi­aitãrvakai to×umi­ce×u malari­
 kotti­­oņu cantārakil koõarkāvirik karaimšl
 potti­­iņai yāntaipala pāņumpuëa maīkai
 atta­namai yāëvā­iņam ālantuŸai yatuvš.     1.16.5
  168
 ma­­ā­ava­ ulakiŸkoru ma×aiyā­ava­ pi×aiyil
 po­­ā­ava­ mutalā­ava­ po×ilcå×puëa maīkai
 e­­ā­ava­ icaiyā­ava­ iëa¤āyiŸi­ cēti
 a­­ā­ava­ uŸaiyummiņam ālantuŸai yatuvš.    1.16.6
  169
 muņiyārtaru caņaimšlmuëai iëaveõmati cåņi
 poņiyāņiya tirumš­iyar po×ilcå×puëa maīkai
 kaņiyārmalar pu­alkoõņuta­ ka×alšto×u tšttum
 aņiyārtamak ki­iyā­iņam ālantuŸai yatuvš.   1.16.7
  170
 ilaīkaima­­a­ muņitēëiŸa e×ilārtiru viralāl
 vilaīkalliņai aņarttā­iņam vštampayi­ Ÿšttip
 pula­kaëtamai ve­Ÿārpuka ×avarvā×puëa maīkai
 alaīkalmali caņaiyā­iņam ālantuŸai yatuvš.  1.16.8
  171
 ceŸiyārtaru veëëaittiru n㟟i­tiru muõņap
 poŸiyārtaru purinålvarai mārpa­puëa maīkai
 veŸiyārtaru kamalattaya­ mālunta­ai nāņi
 aŸiyāvakai ni­Ÿā­iņam ālantuŸai yatuvš.     1.16.9
  172
 nãtiyaŸi yātāramaõ kaiyaroņu maõņaip
 pētiyava rētummurai koëëārpuëa maīkai
 ātiyavar kēyiltiru ālantuŸai to×umi­
 cātimmiku vā­ērto×u ta­maipeŸa lāmš.             1.16.10
  173
 ponti­­iņait tš­åŸiya po×ilcå×puëa maīkai
 antaõpu­al varukāviri yālantuŸai yā­aik
 kantammali kama×kā×iyuë kalai¤ā­acam panta­
 cantammali pāņalcoli āņattava māmš.    1.16.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - pacupatināyakar, 
 tšviyār - pālvaëaināyakiyammai. 
 palvaëaināyakiyammai e­Ÿum pāņam.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.17 tiruiņumpāva­am
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 174
  
 ma­amārtaru maņavāroņu maki×maintarkaë malartåyt
 ta­amārtaru caīkakkaņal vaīkattira ëuntic
 ci­amārtaru tiŸalvāëeyiŸ Ÿarakka­miku ku­Ÿil
 i­amātavar iŸaivarkkiņam iņumpāva­a mituvš.1.17.1
  175
 malaiyārtaru maņavāëoru pākammaki× veyti
 nilaiyārtaru nimala­vali nilavumpuka× oëicšr
 kalaiyārtaru pulavēravar kāvalmiku ku­Ÿil
 ilaiyārtaru po×ilcå×varum iņumpāva­a mituvš.     1.17.2
  176
 cãlammiku cittattavar cintitte×um entai
 ¤ālammiku kaņalcå×tarum ulakattavar nalamār
 kēlammiku malarme­mulai maņavārmiku ku­Ÿil
 šlaīkama× po×ilcå×tarum iņumpāva­a mituvš.  1.17.3
  177
 po×ilārtaru kulaivā×aikaë e×ilārtika× pē×til
 to×ilā­miku toõņaravar to×utāņiya mu­Ÿil
 ku×alārtaru malarme­mulai maņavārmiku ku­Ÿil
 e×ilārtarum iŸaivarkkiņam iņumpāva­a mituvš.1.17.4
  178
 pantārviral umaiyāëoru paīkākaīkai muņimšl
 centāmarai malarmalkiya ce×unãrvayaŸ karaimšl
 kontārmalar pu­­aimaki× kuravaīkama× ku­Ÿil
 entāye­a iruntā­iņam iņumpāva­a mituvš.          1.17.5
  179
 neŸinãrmaiyar nãëvā­avar ni­aiyunni­ai vāki
 aŸinãrmaiyi leytummavark kaŸiyummaŸi varuëik
 kuŸinãrmaiyar (*)kuõamārtaru maõamārtaru ku­Ÿil
 eŸinãrvayal puņaicå×tarum iņumpāva­a mituvš.           
 (*) kuëamārtarum e­Ÿum pāņam.1.17.6
  180
 n㟚Ÿiya tirumš­iyar nilavummula kellām
 pāŸšŸiya paņuveõņalai kaiyiŸpali vāīkāk
 k埚Ÿiya maņavāëoru pākammaki× veyti
 šŸšŸiya iŸaivarkkiņam iņumpāva­a mituvš.    1.17.7
  181
 tšrārtaru tika×vāëeyiŸ Ÿarakka­civa­ malaiyai
 ērāteņut tārttā­muņi yorupaÉtavai nerittuk
 kårārtaru kolaivāëoņu kuõanāmamuī koņutta
 šrārtarum iŸaivarkkiņam iņumpāva­a mituvš.       1.17.8
  182
 poruëārtaru maŸaiyērpuka× viruttarpoli malicãrt
 teruëārtaru cintaiyoņu cantammalar palatåy
 maruëārtaru māya­­aya­ kāõārmaya leyta
 iruëārtaru kaõņarkkiņam iņumpāva­a mituvš.  1.17.9
  183
 taņukkaiyuņa­ iņukkittalai paŸittuc(*)cama õaņappar
 uņukkaipala tuvarkkåŸaikaë uņampiņņu×al vārum
 maņukkaõmalar vayalcšrcennel malinãrmalark karaimšl
 iņukkaõpala kaëaivā­iņam iņumpāva­a mituvš.                10
 (*) camaõņappar e­Ÿum pāņam.1.17.10
  184
 koņiyārneņu māņakku­Ÿa ëåriŸkaraik kēla
 iņiyārkaņa laņivã×tarum iņumpāva­at tiŸaiyai
 aņiyāyuman taõarkā×iyuë aõi¤ā­acam panta­
 paņiyāŸco­­a pāņalcolap paŸaiyumvi­ai tā­š. 1.17.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - caŸkuõanātar, 
 tšviyār - maīkaëanāyakiyammai.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.18 tiruni­Ÿiyår 
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 185
  
 *cålampaņai cuõõappoņi **cānta¤cuņu nãŸu
 pālammati pavaëaccaņai muņimšlatu paõņaik
 kāla­vali kāli­­oņu pēkkikkaņi kama×um
 nãlammalarp poykaini­Ÿi yåri­nilai yērkkš.   
 (*) cålappaņai e­Ÿum pāņam.
 (**)  cāttu¤ cuņunãŸu e­Ÿum pāņam.    1.18.1
  186
 accammilar pāvammilar kšņummila raņiyār
 niccammuŸu nēyummilar tāmunni­Ÿi yåril
 naccammiņa  ŸuņaiyārnaŸuī ko­Ÿainayan tāëum*
 paccammuņai yaņikaëtirup pātampaõi vārš.     
 (*) nayantā­ā e­Ÿum pāņam.  1.18.2
  187
 paŸaiyi­­oli caīki­­oli pāīkāravu māra
 aŸaiyummoli yeīkummavai yaŸivāravar ta­mai
 niŸaiyumpu­al caņaimšluņai yaņikaëni­Ÿi yåril
 uŸaiyummiŸai yallate­a tuëëam muõarātš.     1.18.3
  188
 påõņavvarai mārpiŸpuri nåla­viri ko­Ÿai
 ãõņavvata ­ēņummoru pālammati yata­ait
 tãõņumpo×il cå×ntatiru ni­Ÿiyatu ta­­il
 āõņaka×al to×alallatu aŸiyārava raŸivš.     1.18.4
  189
 ku×ali­­icai vaõņi­­icai kaõņukuyil kåvum
 ni×ali­­e×il tā×ntapo×il cå×ntani­Ÿi yåril
 a×ali­vala­ aīkaiyatu *šntiya­a lāņuī
 ka×ali­­ēli āņumpuri kaņavuëkaëai kaõõš.     
 (*) eyti e­Ÿum pāņam.1.18.5
  190
 måra­muŸu valveõõakai yuņaiyāëoru pākam
 cāralmati yata­ēņuņa­ calava¤caņai vaitta
 vãra­mali a×akārpo×il miņaiyuntiru ni­Ÿi
 yåra­ka×a lallāte­a tuëëa muõarātš.    1.18.6
  191
 paŸŸiyoru talaikaiyi­i lšntippali tšrum
 peŸŸiyatu vākittiri tšvarperu mā­ār
 cuŸŸiyoru všīkaiyata ëēņumpiŸai cåņum
 neŸŸiyoru kaõõārni­Ÿi yåri­nilai yārš.           1.18.7
   
 * ippatikattil 8-m ceyyuë citaintu pēyiŸŸu.1.18.8  
  192   
 nallamalar mšlā­oņu ¤ālammatu vuõņā­
 allare­a āvare­a ni­ŸummaŸi variya
 nelli­po×il cå×ntani­Ÿi yårilnilai yāre¤
 celvaraņi yallāte­a cintaiyuõa rātš.   1.18.9
  193
 neŸiyilvaru pšrāvakai ni­aiyāni­ai vo­Ÿai
 aŸivilcamaõ ātarurai kšņņummaya rātš
 neŸiyillavar kuŸikaëni­ai yātšni­Ÿi yåril
 maŸiyšntiya kaiyā­aņi vā×ttummatu vā×ttš.   1.18.10
  194
 ku­Ÿamatu eņuttā­uņal tēëunneri vāka
 ni­Ÿaīkoru viralāluŸa vaittā­ni­Ÿi yårai
 na­Ÿārtaru pukalittami× ¤ā­ammiku panta­
 ku­Ÿāttami× collakkuŸai vi­ŸiniŸai pukaך.  1.18.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - ilaņcumiyãcuvarar,  
 tšviyār - ulakanāyakiyammai.
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.19 tirukka×umalam - tiruvirākam
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 195
 
 piŸaiyaõi paņarcaņai muņiyiņaip 
                  perukiya pu­aluņai yava­iŸai
 iŸaiyaõi vaëaiyiõai mulaiyava 
                  ëiõaiva­a te×iluņai yiņavakai
 kaŸaiyaõi po×ilniŸai vayalaõi 
                  ka×umalam amarka­al uruvi­a­
 naŸaiyaõi malarnaŸu viraipulku 
                  nalammali ka×alto×a­ maruvumš.                 1.19.1
  196
 piõipaņu kaņalpiŸa vikaëaŸa 
                  leëituëa tatuperu kiyatirai
 aõipaņu ka×umalam i­itama 
                  ra­aluru vi­a­avir caņaimicai
 taõipaņu katirvaëa riëamati 
                  pu­aiva­ai umaitalai va­ainiŸa
 maõipaņu kaŸaimiņa Ÿa­ainala 
                  malika×a liõaito×a­ maruvumš.        1.19.2
  197
 variyuŸu puliyata ëuņaiyi­a­ 
                  vaëarpiŸai yoëikiëar katirpoti
 viriyuŸu caņaivirai pu×aipo×il 
                  vi×avoli malika×u malamamar
 eriyuŸu niŸaiŸai va­ataņi 
                  iravoņu pakalpara vuvartama
 teriyuŸu vi­aiceŸi katirmu­ai 
                  iruëkeņa na­ini­ai veytumatš.   1.19.3
  198
 vi­aikeņa ma­ani­ai vatumuņi 
                  ke­i­na­i to×ute×u kulamati
 pu­aikoņi yiņaiporuë tarupaņu 
                  kaëiŸi­a turiputai yuņali­a­
 ma­aikuņa vayiŸuņai ya­acila 
                 varukuŸaë paņaiyuņai yava­mali
 ka­aikaņa laņaika×u malamamar 
                  katirmati yi­a­atir ka×alkaëš.  1.19.4
  199
 talaimati pu­alviņa aravivai 
                  talaimaiya torucaņai yiņaiyuņa­
 nilaimaru vavoriņa maruëi­a­ 
                  ni×a­ma×u vi­oņa×al kaõaiyi­a­
 malaimaru viyacilai ta­i­mati 
                  leriyuõa ma­amaru vi­a­nala
 kalaimaru viyapuŸa vaõitaru 
                  ka×umalam i­itamar talaiva­š.   1.19.5
  200
 varaiporu ti×iyaru vikaëpala 
                  parukoru kaņalvari maõaliņai
 karaiporu tiraiyoli ke×umiya 
                  ka×umalam amarka­a luruvi­a­
 araiporu puliyataë uņaiyi­a­ 
                  aņiyiõai to×avaru vi­aiye­um
 uraipoņi paņavuŸu tuyarkeņa 
                  vuyarula keytaloru talaimaiyš.  1.19.6
  201
 mutiruŸu katirvaëar iëamati 
                  caņaiya­ai naŸaniŸai talaita­il
 utiruŸu mayirpiõai tavirtacai 
                  yuņaipuli ataëiņai yiruëkaņi
 katiruŸu cuņaroëi ke×umiya 
                  ka×umalam amarma×u malipaņai
 atiruŸu ka×alaņi kaëataņi 
                  to×umaŸi valataŸi vaŸiyamš.     1.19.7
  202
 kaņale­a niŸaneņu muņiyava 
                  ­aņutiŸal teŸaaņi caraõe­a
 aņalniŸai paņaiyaru ëiyapuka 
                  ×aravarai yi­a­aõi kiëarpiŸai
 viņamniŸai miņaŸuņai yava­viri 
                  caņaiyava­ viņaiyuņai yava­umai
 uņa­uŸai patikaņal maŸukuņai 
                  yuyarka×u malaviya­ nakaratš.        1.19.8
  203
 ko×umala ruŸaipati yuņaiyava­ 
                  neņiyava ­e­avivar kaëumava­
 vi×umaiyai yaëavaŸi kilariŸai 
                 viraipuõar po×ilaõi vi×avamar
 ka×umalam amarka­a luruvi­a­ 
                  aņiyiõai to×umava raruvi­ai
 e×umaiyu milanila vakaita­i 
                  leëitimai yavarviya ­ulakamš.   1.19.9
  204
 amaiva­a tuvari×u kiyatuki 
                  laõiyuņai yi­aramaõ uruvarkaë
 camaiyamum oruporu ëe­umavai 
                  calaneŸi ya­aaŸa vuraikaëum
 imaiyavar to×uka×u malamama 
                  riŸaiva­a taņipara vuvartamai
 namaiyala vi­ainala ­aņaitali 
                  luyarneŸi na­inaõu kuvarkaëš.   1.19.10
  205
 perukiya tami×vira ki­a­mali 
                  peyarava ­uŸaipiõar tiraiyoņu
 karukiya niŸaviri kaņalaņai 
                  ka×umala muŸaiviņa me­ana­i
 perukiya civa­aņi paraviya 
                  piõaimo×i ya­avoru patumuņa­
 maruviya ma­amuņai yavarmati 
                  yuņaiyavar vitiyuņai yavarkaëš.      1.19.11
 
 ka×umalam e­patu cãkā×ikkorupeyar.  
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.20 tiruvã×imi×alai - tiruvirākam
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 206
  
 taņanila viyamalai niŸuviyor 
     ta×alumi× tarupaņa aravuko
 ņaņalacu raroņama rarkaëalai 
         kaņalkaņai vu×iye×u mikuci­a
 viņamaņai tarumiņa Ÿuņaiyava­ 
         viņaimicai varumava ­uŸaipati
 tiņamali tarumaŸai muŸaiyuõar 
         maŸaiyavar niŸaitiru mi×alaiyš.          1.20.1
  207
 taraiyoņu tivitala nalitaru 
         takutiŸa luŸucala tara­atu
 varaiya­a talaivicai yoņuvaru 
         tikiriyai aripeŸa aruëi­a­
 uraimali tarucura natimati 
         poticaņai yava­uŸai patimiku
 tiraimali kaņalmaõa laõitaru 
         peŸutiņar vaëartiru mi×alaiyš. 1.20.2
  208
 malaimakaë ta­aiyika× vatuceyta 
         matiyaŸu ciŸuma­a va­atuyar
 talaiyi­o ņa×aluru va­akaram 
         aŸamu­i vuceytava ­uŸaipati
 kalainila viyapula varkaëiņar 
         kaëaitaru koņaipayil pavarmiku
    cilaimali matilpuņai ta×uviya 
         tika×po×il vaëartiru mi×alaiyš.1.20.3
  209
 maruvalar purameri yi­i­maņi 
         taravoru kaõaicela niŸuviya
 peruvali yi­a­nalam malitaru 
         kara­ura mikupiõam amarva­a
 iruëiņai yaņaiyuŸa voņunaņa 
         vicaiyuŸu para­i­i tuŸaipati
 teruvi­il varuperu vi×avoli 
         malitara vaëartiru mi×alaiyš.  1.20.4
  210
 aõipeŸu vaņamara ni×ali­i 
         lamarvoņu maņiyiõai yiruvarkaë
 paõitara aŸaneŸi maŸaiyoņu 
         maruëiya para­uŸai viņamoëi
 maõiporu varumara katanila 
         malipu­a laõaitaru vayalaõi
 tiõipo×il tarumaõam matunuka 
         raŸupata muraltiru mi×alaiyš.  1.20.5
  211
 vacaiyaŸu valiva­a caravuru 
         vatukoņu ni­aivaru tavamuyal
 vicaiya­a tiŸa­malai makaëaŸi 
         vuŸutiŸa lamarmiņalkoņuceytu
 acaivila paņaiyaruë puritaru 
         mava­uŸai patiyatu mikutaru
 ticaiyi­i­ malarkula viyaceŸi 
         po×i­mali tarutiru mi×alaiyš.  1.20.6
  212
 nalamali tarumaŸai mo×iyoņu 
         natiyuŸu pu­alpukai oëimutal
 malaravai koņuva×i paņutiŸa­ 
         maŸaiyava ­uyiratu koëavaru
 calamali tarumaŸa lita­uyir 
         keņavutai ceytavara ­uŸaipati
 (*)tilakami te­avula kukaëpuka× 
         tarupo×i laõitiru mi×alaiyš.         
 (*) tilatamite­a e­Ÿum pāņam.1.20.7
  213
 ara­uŸai tarukayi laiyainilai 
         kulaivatu ceytataca muka­atu
 karamiru patuneri taraviral 
         niŸuviya ka×alaņi yuņaiyava­
 vara­muŸai yulakavai tarumalar 
         vaëarmaŸai yava­va×i va×uviya
 ciramatu koņupali tiritaru 
         civa­uŸai patitiru mi×alaiyš.  1.20.8
  214
 aya­oņum e×ilamar malarmakaë 
         maki×kaõa ­aëaviņa lo×iyavor
 payamuŸu vakaita×al nika×vator 
         paņiyuru vatuvara vara­muŸai
 cayacaya ve­amiku tuticeya 
         veëiyuru viyavava ­uŸaipati
 ceyanila viyamatil matiyatu 
         tava×tara vuyartiru mi×alaiyš. 1.20.9
  215
 ika×uru voņupaŸi talaikoņu 
         mi×ito×il malicamaõ viraki­ar
 tika×tuva ruņaiyuņal potipavar 
         keņaaņi yavarmika aruëiya
 puka×uņai yiŸaiyuŸai patipu­a 
         laõikaņal puņaita×u viyapuvi
 tika×curar tarunikar koņaiyi­ar 
         ceŸivoņu tika×tiru mi×alaiyš.1.20.10
  216
 ci­amali kariyuri ceytaciva 
         ­uŸaitaru tirumi×a laiyaimiku
 ta­ama­ar cirapura nakariŸai 
         tami×vira ka­aturai yorupatum
 ma­amaki× voņupayil pavare×i­ 
         malarmakaë kalaimakaë cayamakaë
 i­amali puka×maka ëicaitara 
        irunila ­iņaiyi­i tamarvarš.              1.20.11
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.21 tiruccivapuram - tiruvirākam
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 217
  
 puvamvaëi ka­alpu­al puvi(*)kalai 
         yuraimaŸai tirikuõam amarneŸi
 tivamali tarucurar mutaliyar 
         tika×tarum uyiravai yavaitama
 pavamali to×ilatu ni­aivoņu 
         patumana­ malaratu maruviya
 civa­atu civapuram ni­aipavar 
         ce×unila ­i­ilnilai peŸuvarš.                           01
 (*) kalaipurai e­Ÿum pāņam.   1.21.1
  218
 malaipala vaëartaru puviyiņai 
         maŸaitaru va×imali ma­itarkaë
 nilaimali curarmutal ulakukaë 
         nilaipeŸu vakaini­ai voņumikum
 alaikaņal naņuvaŸi tuyilamar 
         ariyuru viyalpara ­uŸaipati
 cilaimali matiëciva puramni­ai 
         pavartiru makaëoņu tika×varš.  1.21.2
  219
 pa×utila kaņalpuņai ta×uviya 
         paņimuta liyavula kukaëmali
 ku×uviya curarpiŸar ma­itarkaë 
         kulammali tarumuyi ravaiyavai
 mu×uvatum a×ivakai ni­aivoņu 
         *mutaluru viyalpara ­uŸaipati
 ce×umaõi yaõiciva puranakar 
         to×umavar puka×miku mulakilš.        
 (*) mutaluruviya vara­uraipati e­Ÿum pāņam.   1.21.3
  220
 naŸaimali tarumaëa Ÿoņumukai 
         nakumalar pukaimiku vaëaroëi
 niŸaipu­al koņuta­ai ni­aivoņu 
         niyatamum va×ipaņum aņiyavar
 kuŸaivila patamaõai taraaruë 
         kuõamuņai yiŸaiyuŸai va­apati
 ciŸaipu­a lamarciva puramatu 
         ni­aipavar ceyamakaë talaivarš.          1.21.4
  221
 ci­amali yaŸupakai mikupoŸi 
         citaitaru vakaivaëi niŸuviya
 ma­a­uõar voņumalar micaiye×u 
         taruporuë niyatamum uõarpavar
 ta­ate×i luruvatu koņuaņai 
         takupara ­uŸaivatu nakarmatil
 ka­amaru viyaciva puramni­ai 
         pavarkalai makaëtara nika×varš.1.21.5
  222
 curutikaë palanala mutalkalai 
         tukaëaŸu vakaipayil voņumiku
 uruviya lulakavai puka×tara 
         va×iyo×u kumeyuŸu poŸiyo×i
 arutava muyalpavar ta­ataņi 
         yaņaivakai ni­aiyara ­uŸaipati
 tiruvaëar civapuram ni­aipavar 
         tika×kula­ nila­iņai nika×umš. 1.21.6
  223
 katamiku karuvuru voņu*vuki 
         riņaivaņa varaikaõa kaõave­a
 matamiku neņumuka ­amarvaëai 
         matitika× eyiŸata­ nutimicai
 itamamar puviyatu niŸuviya 
         e×ilari va×ipaņa aruëceyta
 patamuņai yava­amar civapuram 
         ni­aipavar nilavuvar paņiyilš.       
 (*) ukiriņavaņa e­Ÿum paņam.   1.21.7
  224
 acaivuŸu tavamuyal vi­ilaya­ 
         aruëi­il varuvali koņuciva­
 icaikayi laiyaiye×u taruvakai 
         irupatu karamavai niŸuviya
 nicicara­ muņiyuņai taravoru 
         viralpaõi koëumava ­uŸaipati
 ticaimali civapuram ni­aipavar 
         ce×unila ­i­ilnika× vuņaiyarš. 1.21.8
  225
 aņalmali paņaiyari aya­oņum 
         aŸivari yatora×al malitaru
 cuņaruru voņunika× taravavar 
         veruvoņu tutiyatu ceyavetir
 viņamali kaëanuta lamarkaõa 
         tuņaiyuru veëipaņu mava­nakar
 tiņamali po×ile×il civapuram 
         ni­aipavar va×ipuvi tika×umš.  1.21.9
  226
 kuõamaŸi vukaënilai yilaporu 
         ëuraimaru viyaporuë kaëumila
 tiõame­u mavaroņu cetumati 
         mikucama õarumali tamatukai
 uõaluņai yavaruõar varupara 
         ­uŸaitaru patiyula ki­ilnala
 kaõamaru viyaciva puramni­ai 
         pavare×i luruvuņai yavarkaëš.  1.21.10
  227
 tika×civa puranakar maruviya 
         civa­aņi yiõaipaõi cirapura
 nakariŸai tami×vira ka­aturai 
         nalamali yorupatum navilpavar
 nika×kula nilaniŸai tiruvuru 
         nikarila koņaimiku cayamakaë
 puka×puvi vaëarva×i yaņimaiyi­ 
         mikaipuõar taranalam mikuvarš. 1.21.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - piramapurināyakar,   tšviyār - periyanāyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.22 tirumaŸaikkāņu - tiruvirākam
 
     
  
 paõ - naņņapāņai 
 
 
 228
 cilaita­ai naņuviņai niŸuviyor 
         ci­amali aravatu koņutivi
 talamali curaracu rarkaëoli 
         calacala kaņalkaņai vu×imiku
 kolaimali viņame×a avaruņal 
         kulaitara vatunukar pava­e×il
 malaimali matilpuņai ta×uviya 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.       1.22.1
  229
 karamuta liyaava yavamavai 
         kaņuviņa aravatu koņuvaru
 varalmuŸai aõitaru mava­aņal 
         valimiku puliyata ëuņaiyi­a­
 iravalar tuyarkeņu vakaini­ai 
         imaiyavar purame×il peŸavaëar
 maranikar koņaima­i tarkaëpayil 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.       1.22.2
  230
 i×aivaëar tarumulai malaimaka 
         ëi­ituŸai tarume×i luruvi­a­
 mu×aiyi­i­ mikutuyi luŸumari 
         mucivoņum e×amuëa riyoņe×u
 ka×ainukar tarukari yiritaru 
         kayilaiyi­ malipava ­iruëuŸum
 ma×aitava× tarupo×il nilaviya 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.  1.22.3
  231
 nalamiku tiruvita ×iyi­malar 
         nakutalai yoņuka­a kiyi­mukai
 palacura natipaņa aravoņu 
         matipoti caņaimuņi yi­a­miku
 talanila viyama­i tarkaëoņu 
         tavamuyal tarumu­i varkaëtama
 malamaŸu vakaima­am ni­aitaru 
         maŸaiva­a mamartaru parama­š.  1.22.4
  232
 katimali kaëiŸatu piëiŸiņa 
         vuriceyta atikuõa ­uyarpacu
 patiyata­ micaivaru pacupati 
         palakalai yavaimuŸai muŸaiyuõar
 vitiyaŸi taruneŸi yamarmu­i 
         kaõa­oņu mikutava muyaltarum
 atinipu õarkaëva×i paņavaëar 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.  1.22.5
  233
 kaŸaimali tiricikai paņaiyaņal 
         ka­alma×u ve×utara veŸimaŸi
 muŸaimuŸai yolitama rukamuņai 
         talaimuki× malikaõi vaņamukam
 uŸaitaru kara­ula ki­iluya 
         roëipeŸu vakaini­ai voņumalar
 maŸaiyava­ maŸaiva×i va×ipaņu 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.  1.22.6
  234
 irunila ­atupu­a liņaimaņi 
         taraeri pukaeri yatumiku
 peruvaëi yi­ilavi taravaëi 
         keņaviya ­iņaimu×u vatukeņa
 iruvarka ëuņalpoŸai yoņutiri 
         ye×iluru vuņaiyava­ i­amalar
 maruviya aŸupatam icaimural 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.  1.22.7
  235
 ca­amveru vuŸavaru tacamuka 
         ­orupatu muņiyoņu mirupatu
 ka­amaru viyapuyam nerivakai 
         ka×alaņi yilorviral niŸuvi­a­
 i­amali kaõanici cara­maki× 
         vuŸavaruë ceytakaru õaiya­e­a
 ma­amaki× voņumaŸai muŸaiyuõar 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.  1.22.8
  236
 aõimalar makaëtalai maka­aya­ 
         aŸivari yatorpari ci­ileri
 tiõitaru tiraëuru vaëartara 
         avarveru vuŸaloņu tuticeytu
 paõiyuŸa veëiyuru viyapara 
         ­ava­urai malikaņal tiraëe×um
 maõivaëa roëiveyil mikutaru 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.  1.22.9
  237
 iyalva×i taravitu celavuŸa 
         i­amayi liŸakuŸu ta×aiyoņu
 ceyalmaru viyaciŸu kaņamuņi 
         yaņaikaiyar talaipaŸi ceytutavam
 muyalpavar tuvarpaņam uņalpoti 
         pavaraŸi varupara ­ava­aõi
 vayali­il vaëaivaëam maruviya 
         maŸaiva­am amartaru parama­š.  1.22.10
  238
 vacaiyaŸu malarmakaë nilaviya 
         maŸaiva­am amarpara ma­aini­ai
 pacaiyoņu mikukalai palapayil 
         pulavarkaë puka×va×i vaëartaru
 icaiyamar ka×umala nakariŸai 
         tami×vira ka­aturai yiyalvala
 icaimali tami×oru patumvala 
        avarula ki­ile×il peŸuvarš.          1.22.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - maŸaikkāņņãcurar,  tšviyār - yā×aippa×ittamo×iyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.23 tirukkēlakkā
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 239
 maņaiyil vāëai pāya mātarār
 kuņaiyum poykaik kēlak kāvuëā­
 caņaiyum piŸaiyu¤ cāmpaŸ påccuīkã×
 uņaiyuī koõņa vuruva me­kolē.     1.23.1
  240
 peõņā­ pākamākap piŸaic ce­­i
 koõņā­ kēlak kāvu kēyilāk
 kaõņā­ pātaī kaiyāŸ kåppavš
 uõņā­ na¤cai ulaka muyyavš.            1.23.2
  241
 påõaŸ poŸikoë aravam pu­caņaik
 kēõaŸ piŸaiya­ ku×aka­ kēlakkā
 māõap pāņi maŸaival lā­aiyš
 pšõap paŸaiyum piõika ëā­avš.          1.23.3
  242
 ta×ukkoë pāvan taëara všõņuvãr
 ma×ukkoë celva­ maŸicš raīkaiyā­
 ku×ukkoë påtap paņaiyā­ kēlakkā
 i×ukkā vaõõam štti vā×mi­š.       1.23.4
  243
 mayilār cāyal mātēr pākamā
 eyilār cāya eritta entaita­
 kuyilār cēlaik kēlak kāvaiyš
 payilā niŸkap paŸaiyum pāvamš.    1.23.5
  244
 veņikoë vi­aiyai vãņņa všõņuvãr
 kaņikoë ko­Ÿai kalanta ce­­iyā­
 koņikoë vi×avār kēlak kāvuëem
 aņikaë pātam aņaintu vā×mi­š.          1.23.6
  245
 ni×alār cēlai nãla vaõņi­aī
 ku×alār paõcey kēlak kāvuëā­
 ka×alāl moytta pātaī kaikaëāŸ
 to×alār pakkal tuyara millaiyš.   1.23.7
  246
 eŸiyār kaņalcå× ilaīkaik kē­Ÿa­ai
 muŸiyār taņakkai yaņartta mårttita­
 kuŸiyār paõcey kēlak kāvaiyš
 neŸiyāl to×uvār vi­aikaë nãīkumš.      1.23.8
  247
 nāŸŸa malarmšl aya­um nākattil
 āŸŸa laõaimš lava­uī kāõkilāk
 k域a mutaitta ku×aka­ kēlakkā
 šŸŸā­ pātam štti vā×mi­š.    1.23.9
  248
 peŸŸa mācu piŸakku¤ camaõarum
 uŸŸa tuvartē yuruvi lāëaruī
 kuŸŸa neŸiyār koëëār kēlakkāp
 paŸŸip paravap paŸaiyum pāvamš.   1.23.10
  249
 nalaīkoë kā×i ¤ā­a campanta­
 kulaīkoë kēlak kāvu ëā­aiyš
 valaīkoë pāņal valla vāymaiyār
 ulaīkoë vi­aipēy ēīki vā×varš.         1.23.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - cattapurãcar, tšviyār - ēcaikoņuttanāyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.24 cãkā×i
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 250
 
 påvār ko­Ÿaip puripu­ caņaiyãcā
 kāvā ye­ani­ Ÿšttuī kā×iyār
 mšvār purammå­ Ÿaņņā ravarpēlām
 pāvā ri­coŸ payilum paramarš.          1.24.1
  251
 entai ye­Ÿaī kimaiyēr pukuntãõņik
 kanta mālai koņucšr kā×iyār
 venta n㟟ar vimala ravarpēlām
 anti naņņam āņum aņikaëš.    1.24.2
  252
 tš­ai ve­Ÿa mo×iyā ëorupākaī
 kā­a mā­kaik koõņa kā×iyār
 vā­a mēīku kēyi lavarpēlām
 ā­a i­pam āņum aņikaëš.1.24.3
  253
 māõā ve­Ÿik kāla­ maņiyavš
 kāõā māõik kaëitta kā×iyār
 nāõār vāëi toņņā ravarpēlām
 pšõār puraīkaë aņņa perumā­š.1.24.4
  254
 māņš ētam eŸiya vayaŸcennel
 kāņš Ÿiccaī kã­uī kā×iyār
 vāņā malarāë paīka ravarpēlām
 šņār puramå­ Ÿeritta iŸaivarš.         1.24.5
  255
 koīku cerunti ko­Ÿai malarkåņak
 kaīkai pu­ainta caņaiyār kā×iyār
 aīkaõ aravam āņņum avarpēlā¤
 ceīkaõ arakkar purattai yerittārš.     1.24.6
  256
 kollai viņaimu­ påtaī ku­ittāņuī
 kalla vaņattai yukappār kā×iyār
 alla viņattu naņantā ravarpēlām
 palla viņattum payilum paramarš.  1.24.7
  257
 eņutta arakka­ neriya viral孟ik
 kaņuttu muriya aņarttār kā×iyār
 eņutta pāņaŸ kiraīku mavarpēlām
 poņikkoë nãŸu påcum pu­itarš.     1.24.8
  258
 āŸŸa luņaiya ariyum pirama­un
 tēŸŸaī kāõā ve­Ÿik kā×iyār
 šŸŸa mšŸaī kšŸu mavarpēlāī
 k域a maŸukak kumaitta ku×akarš.  1.24.9
  259
 perukkap pitaŸŸu¤ camaõar cākkiyar
 karakkum uraiyai viņņār kā×iyār
 irukki­ malinta iŸaiva ravarpēlām
 aruppi­ mulaiyāë paīkat taiyarš.1.24.10
  260
 kārār vayalcå× kā×ik kē­Ÿa­aic
 cãrār ¤ā­a campan ta­co­­a
 pārār puka×ap parava vallavar
 šrār vā­at ti­itā irupparš.  1.24.11
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.25 tiruccempo­paëëi
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 261
  
 maruvār ku×ali mātēr pākamāyt
 tiruvār cempo­ paëëi mšviya
 karuvār kaõņat tãca­ ka×alkaëai
 maruvā tavarmšl ma­­um pāvamš.    1.25.1
  262
 vārār koīkai mātēr pākamāyc
 cãrār cempo­ paëëi mšviya
 šrār puripu­ caņaiyem ãca­aic
 cšrā tavarmšŸ cšrum vi­aikaëš.    1.25.2
  263
 varaiyār cantē ņakilum varupo­­it
 tiraiyār cempo­ paëëi mšviya
 naraiyār viņaiyo­ Ÿårum nampa­ai
 uraiyā tavarmš lo×iyā vå­amš.1.25.3
  264
 ma×uvā ëšnti mātēr pākamāyc
 ce×uvār cempo­ paëëi mšviya
 e×ilār puripu­ caņaiyem miŸaiva­ait
 to×uvār tammšl tuyara millaiyš.1.25.4
  265
 malaiyā­ makaëē ņuņa­āy matileyta
 cilaiyār cempo­ paëëi yā­aiyš
 ilaiyār malarkoõ ņelli naõpakal
 nilaiyā vaõaīka nillā vi­aikaëš.  1.25.5
  266
 aŸaiyār pu­alē ņakilum varupo­­ic
 ciŸaiyār cempo­ paëëi mšviya
 kaŸaiyār kaõņat tãca­ ka×alkaëai
 niŸaiyāl vaõaīka nillā vi­aikaëš.1.25.6
  267
 paiyār aravš ralku lāëoņu¤
 ceyyār cempo­ paëëi mšviya
 kaiyār cåla mšntu kaņavuëai
 meyyāl vaõaīka mšvā vi­aikaëš.    1.25.7
  268
 vā­ār tiīkaë vaëarpu­ caņaivaittut
 tš­ār cempo­ paëëi mšviya
 å­ār talaiyiŸ palikoõ ņu×alvā×kkai
 ā­ā­ ka×alš aņaintu vā×mi­š. 1.25.8
  269
 kārār vaõõa­ ka­akam a­aiyā­un
 tšrār cempo­ paëëi mšviya
 nãrār nimirpu­ caņaiyen nimala­ai
 ērā tavarmš lo×iyā vå­amš.   1.25.9
  270
 mācā ruņampar maõņait tšrarum
 pšcā vaõõam pšcit tiriyavš
 tšcār cempo­ paëëi mšviya
 ãcā e­­a nillā iņarkaëš.1.25.10
  271
 naŸavār pukali ¤ā­a campanta­
 ceŸuvār cempo­ paëëi mšyā­aip
 peŸumā ŸicaiyāŸ pāņa livaipattum
 uŸumā colla vēīki vā×varš.   1.25.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - cor­apurãcar,  tšviyār - cukantava­anāyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.26 tirupputtår
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 272
  
 veīkaë vimmu veŸiyār po×iŸcēlait
 tiīka ëēņu tiëaikkun tirupputtårk
 kaīkai taīku muņiyā ravarpēlum
 eīkaë ucci uŸaiyum iŸaiyārš.1.26.1
  273
 vš­al vimmu veŸiyār po×iŸcēlait
 tš­um vaõņun tiëaikkun tirupputtår
 å­am i­Ÿi yuŸaivā ravarpēlum
 š­a muëëum eyiŸum pu­aivārš.      1.26.2
  274
 pāīku nalla varivaõ ņicaipāņat
 tšīkoë ko­Ÿai tiëaikkun tirupputtår
 ēīku kēyil uŸaivā ravarpēlun
 tāīku tiīkaë tava×pu­ caņaiyārš.  1.26.3
  275
 nāŸa viõņa naŸumā malarkavvit
 tšŸal vaõņu tiëaikkun tirupputtår
 åŸal vā×kkai yuņaiyā ravarpēlum
 šŸu koõņa koņiyem iŸaiyārš.  1.26.4
  276
 icai viëaīkum e×ilcå×n tiyalpākat
 ticai viëaīkum po×ilcå× tirupputtår
 pacai viëaīkap paņittā ravarpēlum
 vacai viëaīkum vaņicšr nutalārš.       1.26.5
  277
 veõõi Ÿatta viraiyē ņalaruntit
 teõõi Ÿatta pu­alpāy tirupputtår
 oõõi Ÿatta oëiyā ravarpēlum
 veõõi Ÿatta viņaicšr koņiyārš.    1.26.6
  278
 neyta lāmpal ka×unãr malarnteīku¤
 ceykaõ malku civa­ār tirupputtårt
 taiyal pākam maki×ntā ravarpēlum
 maiyuõ na¤cam maruvum miņaŸŸārš.  1.26.7
  279
 karukkam ellāī kama×um po×iŸcēlait
 tirukkoë cemmai vi×avār tirupputtår
 irukka valla iŸaiva ravarpēlum
 arakka­ olka viralāl aņarttārš.   1.26.8
  280
 maruvi yeīkum vaëarum maņama¤¤ai
 teruvu tēŸun tiëaikkun tirupputtårp
 peruki vā×um perumā ­ava­pēlum
 pirama­ mālum aŸiyāp periyē­š.    1.26.9
  281
 kåŸai pērkkun to×ilā ramaõkåŸal
 tšŸal všõņā teëimi­ tirupputtår
 āŸum nā­kum amarntā ravarpēlum
 šŸu koõņa koņiyem iŸaiyārš.  1.26.10
  282
 nalla kšëvi ¤ā­a campanta­
 celvar cšņar uŸaiyun tirupputtårc
 collal pāņal vallār tamakke­Ÿum
 allal tãrum avalam aņaiyāvš.           1.26.11
 
 
 ittalam pāõņināņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - puttårãcar,  tšviyār - civakāmiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.27 tiruppu­kår
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 283
  
 munti ni­Ÿa vi­aika ëavaipēkac
 cinti ne¤cš civa­ār tiruppu­kår
 antam illā aņika ëavarpēluī
 kanta malku kama×pu­ caņaiyārš.   1.27.1
  284
 måva rāya mutalvar muŸaiyālš
 tšva rellām vaõaīkun tiruppu­kår
 āva re­­um aņika ëavarpēlum
 švi­ allār eyilmå­ Ÿerittārš.     1.27.2
  285
 paīka yaīkaë malarum pa×a­attuc
 ceīka yalkaë tiëaikkun tiruppu­kårk
 kaīkai taīku caņaiyā ravarpēlum
 eīkaë ucci uŸaiyum miŸaiyārš.          1.27.3
  286
 karaiyu lāvu katirmā maõimuttam
 tiraiyu lāvu vayalcå× tiruppu­kår
 uraiyi­ nalla perumā ­avarpēlum
 viraiyi­ nalla malarccš vaņiyārš. 1.27.4
  287
 pava×a vaõõap paricār tirumš­i
 tika×um vaõõam uŸaiyun tiruppu­kår
 a×aka re­­um aņika ëavarpēlum
 puka×a ni­Ÿa puripu­ caņaiyārš.        1.27.5
  288
 terinti laīku ka×unãr vayaŸcennel
 tirunta ni­Ÿa vayalcå× tiruppu­kårp
 porunti ni­Ÿa aņika ëavarpēlum
 virinti laīku caņaiveõ piŸaiyārš. 1.27.6
  289
 pārum viõõum paravit to×utšttum
 tšrkoë vãti vi×avār tiruppu­kår
 āra ni­Ÿa aņika ëavarpēluī
 kåra ni­Ÿa eyilmå­ Ÿerittārš.     1.27.7
  290
 malaiyata ­āruņai yamatil m孟u¤
 cilaiyata ­ālerit tārtirup pu­kårt
 talaivar valla arakka­ tarukki­ai
 malaiyata ­ālaņart tumaki×n tārš.      1.27.8
  291
 nāņa valla malarā­ mālumāyt
 tšņa ni­Ÿā ruŸaiyun tiruppu­kår
 āņa valla aņika ëavarpēlum
 pāņa lāņal payilum paramarš.      1.27.9
  292
 kuõņu muŸŸik kåŸai yi­Ÿiyš
 piõņa muõõum pirāntar coŸkoëšl
 vaõņu pāņa malarār tiruppu­kårk
 kaõņu to×umi­ kapāli všņamš. 1.27.10
  293
 māņa malku matilcå× kā×ima­
 cšņar celva ruŸaiyun tiruppu­kår
 nāņa valla ¤ā­a campanta­
 pāņal pattum paravi vā×mi­š. 1.27.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - civalēkanātar,  tšviyār - cokkanāyakiyammai. 
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
    1.28 tiruccēŸŸuttuŸai
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 294
  
 ceppa ne¤cš neŸikoë ciŸŸi­pam
 tuppa ­e­­ā taruëš tuõaiyāka
 oppa roppar perumā­ oëiveõõãŸ
 Ÿappar cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš. 1.28.1
  295
 pālum neyyun tayirum payi­Ÿāņit
 tēlum nålun tutainta varaimārpar
 mālu¤ cēlai puņaicå× maņama¤¤ai
 ālu¤ cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš.   1.28.2
  296
 ceyyar ceyya caņaiyar viņaiyårvar
 kaikoë všlar ka×alar karikāņar
 taiya lāëor pāka māyaem
 aiyar cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš.  1.28.3
  297
 piõiko ëākkai yo×iyap piŸappuëãr
 tuõikoë pērār tuëaīku ma×uvāëar
 maõikoë kaõņar mšya vārpo×il
 aõikoë cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš. 1.28.4
  298
 piŸaiyum aravum pu­alu¤ caņaivaittu
 maŸaiyum ēti mayā­am iņamāka
 uŸaiyu¤ celvam uņaiyār kāviri
 aŸaiyum cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš.     1.28.5
  299
 tuņika ëēņu mu×avam vimmavš
 poņikaë påcip puŸaīkā ņaraīkākap
 paņikoë pāõi pāņal payi­Ÿāņum
 aņikaë cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš.1.28.6
  300
 cāņik kāla­ māëat talaimālai
 cåņi mikkuc cuvaõņāy varuvārtām
 pāņi āņip paravu vāruëëat
 tāņi cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš.   1.28.7
  301
 peõõēr pākam uņaiyār piŸaicce­­ik
 kaõõēr pākaī kalanta nutali­ār
 eõõā tarakka­ eņukka v孟iya
 aõõal cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš.  1.28.8
  302
 to×uvā riruvar tuyaram nãīkavš
 a×alā yēīki aruëkaë ceytava­
 vi×avār maŸukil vitiyāl mikkaem
 e×ilār cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš. 1.28.9
  303
 (*)kētu cāŸŸit tirivār amaõkuõņar
 ētum ēttai yuõarā te×une¤cš
 nãti ni­Ÿu ni­aivār všņamām
 āti cēŸŸut tuŸaice­ Ÿaņaivēmš.          
 (*) pētucāŸŸi e­Ÿum pāņam.1.28.10
  304
 antaõ cēŸŸut tuŸaiyem mātiyaic
 cintai ceymmi­ aņiyã rāyi­ãr
 cantam paravu ¤ā­a campanta­
 vanta vāŸš pu­aital va×ipāņš.     1.28.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - tolaiyāccelvar,  tšviyār - oppilāmpikaiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.29 tirunaŸaiyårccittãccaram
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 305  
  
 åru lāvu palikoõ ņulakštta
 nãru lāvu nimirpu­ caņaiyaõõal
 cãru lāvu maŸaiyēr naŸaiyåriŸ
 cšru¤ cittãc cara¤ce­ Ÿaņaine¤cš. 1.29.1
  306
 kāņu nāņuī kalakkap palinaõõi
 ēņu kaīkai oëirpu­ caņaitā×a
 vãņu māka maŸaiyēr naŸaiyåril
 nãņu¤ cittãc caramš ni­aine¤cš.   1.29.2
  307
 kalvi yāëar ka­aka ma×almš­i
 pulku kaīkai puripu­ caņaiyā­år
 malku tiīkaë po×ilcå× naŸaiyåriŸ
 celvar cittãc cara¤ce­ Ÿaņaine¤cš.     1.29.3
  308
 nãņa valla nimirpu­ caņaitā×a
 āņa valla aņika ëiņamākum
 pāņal vaõņu payilum naŸaiyåriŸ
 cšņar cittãc caramš teëine¤cš.1.29.4
  309
 umpa rālum ulaki­ ­avarālum
 tampe rumaiya ëattaŸ kariyā­år
 naõpu lāvu maŸaiyēr naŸaiyåriŸ
 cempo­ cittãc caramš teëine¤cš.   1.29.5
  310
 kåru lāvu paņaiyā­ viņaiyšŸip
 pēru lāvu ma×uvā­ a­alāņi
 pšru lāvu perumā­ naŸaiyåriŸ
 cšru¤ cittãc caramš yiņamāmš.     1.29.6
  311
 *a­Ÿi ni­Ÿa avuõar purameyta
 ve­Ÿi villi vimala­ virumpumår
 ma­Ÿil vāca maõamār naŸaiyåriŸ
 ce­Ÿu cittãc caramš teëine¤cš.     
 (*) a­Ÿi ni­Ÿa - pakaittu ni­Ÿa    1.29.7
  312
 arakka­ āõmai ya×iya varaita­­āl
 nerukka v孟um viralā­ virumpumår
 parakkuī kãrtti yuņaiyār naŸaiyåriŸ
 tirukkoë cittãc caramš teëine¤cš.      1.29.8
  313
 ā×i yā­um alari­ uŸaivā­um
 å×i nāņi uõarār tirintumšl
 cå×u nšņa eriyām oruva­cãr
 nã×al cittãc caramš ni­aine¤cš.   1.29.9
  314
 meyyi­ mācar virinuõ tukililār
 kaiyi luõņu ka×aŸum uraikoëëšl
 uyya všõņil iŸaiva­ naŸaiyåriŸ
 ceyyu¤ cittãc caramš tavamāmš.    1.29.10
  315
 meyttu lāvu maŸaiyēr naŸaiyåriŸ
 citta­ cittãc carattai uyarkā×i
 atta­ pātam aõi¤ā­a campanta­
 pattum pāņap paŸaiyum pāvamš.     1.29.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - cittanātšcar,  tšviyār - a×akāmpikaiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.30 tiruppukali
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 316  
  
 vitiyāy viëaivāy viëaivi­ paya­ākik
 kotiyā varukåŸ Ÿaiyutait tavarcšrum
 patiyā vatupaī kayani­ Ÿalarattš­
 potiyār po×ilcå× pukalin nakartā­š.1.30.1
  317
 o­­ārpura m孟u meritta oruva­
 mi­­āriņai yāëoņuī kåņiya všņan
 ta­­āluŸai vāvatu taõkaņal cå×nta
 po­­ār vayaŸpåm pukalin nakartā­š.     1.30.2
  318
 valiyi­mati ce¤caņai vaittama õāëa­
 puliyi­­ataë koõņarai yārtta pu­ita­
 maliyumpati māmaŸai yērniŸain tãõņip
 poliyumpu­aŸ påmpuka linnakar tā­š.    1.30.3
  319
 kayalārtaņaī kaõõi yoņummeru tšŸi
 ayalārkaņai yiŸpali koõņa a×aka­
 iyalāluŸai yummiņam eõņicai yērkkum
 puyalārkaņaŸ påmpuka linnakar tā­š.    1.30.4
  320
 kātārka­a poŸku×ai tēņa tilaīkat                                                                                                                                    
 tātārmalar taõcaņai yšŸa muņittu
 (*)nātā­uŸai yummiņa māvatu nāëum
 pētārpo×iŸ påmpuka linnakar tā­š.       
 (*) nāta­ - nātā­ e­a nãõņatu.1.30.5
  321
 valamārpaņai mā­ma×u šntiya mainta­
 kalamārkaņal na¤camu tuõņa karutta­
 kulamārpati ko­Ÿaikaë po­cori yattš­
 pulamārvayaŸ påmpuka linnakar tā­š.    1.30.6
  322
 kaŸuttā­ka­a lālmatil m孟aiyum všvac
 ceŸuttā­tika ×uīkaņal na¤camu tāka
 aŸuttā­aya­ ta­ciram aintilum o­Ÿaip
 poŸuttā­iņam påmpuka linnakar tā­š.    1.30.7
  323
 to×ilālmiku toõņarkaë tēttira¤ colla
 e×ilārvarai yāla­ Ÿarakka­aic ceŸŸa
 ka×alā­uŸai yummiņaī kaõņalkaë miõņi
 po×ilālmali påmpuka linnakar tā­š.     1.30.8
  324
 māõņārcuņa laippoņi påci mayā­at
 tãõņānaņa māņiya všnta­Ÿa­ mš­i
 nãõņā­iru varkkeri yāyara vāram
 påõņā­nakar påmpuka linnakar tā­š.     1.30.9
  325
 uņaiyārtukil pērttu×al vārcamaõ kaiyar
 aņaiyāta­a colluvar ātarkaë ēttaik
 kiņaiyātava­ Ÿa­­akar na­mali påkam
 puņaiyārtaru påmpuka linnakar tā­š.1.30.10
  326
 iraikkumpu­al ce¤caņai vaittaem mā­Ÿa­
 puraikkumpo×il påmpuka linnakar ta­mšl
 uraikkuntami× ¤ā­acam panta­oõ mālai
 varaikkunto×il vallavar nallavar tāmš. 1.30.11
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.31 tirukkuraīkaõi­muņņam
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 327 
  
 vi×unãrma×u vāëpaņai aõõal viëaīkuī
 ka×unãrkuva ëaimmala rakkayal pāyuī
 ko×unãrvayal cå×nta kuraīkaõi­ muņņan
 to×unãrmaiyar tãtuŸu tu­pa milarš.     1.31.1
  328
 viņaicšrkoņi aõõal viëaīkuyar māņak
 kaņaicšrkaru me­kuëat tēīkiya kāņņil
 kuņaiyārpu­al malku kuraīkaõi­ muņņam
 uņaiyā­e­ai yāëuņai yentai pirā­š.     1.31.2
  329
 cålappaņai yā­viņai yā­cuņu n㟟ā­
 kāla­Ÿa­ai āruyir vavviya kāla­
 kēlappo×il cå×nta kuraīkaõi­ muņņat
 tšlaīkama× pu­caņai yentai pirā­š.     1.31.3
  330
 vāņāviri ko­Ÿai valattoru kātil
 tēņārku×ai yā­nala pāla­a nēkkik
 kåņāta­a ceyta kuraīkaõi­ muņņam
 āņāvaru vārava ra­puņai yārš.          1.31.4
  331
 iŸaiyārvaëai yāëaiyor pākat taņakkik
 kaŸaiyārmiņaŸ Ÿā­kari kãŸiya kaiyā­
 kuŸaiyārmati cåņi kuraīkaõi­ muņņat
 tuŸaivā­emai yāëuņai yoõcuņa rā­š.     1.31.5
  332
 palavumpaya ­uëëa­a paŸŸum o×intēī
 kalavammayil kāmuŸu pšņaiyo ņāņik
 kulavumpo×il cå×nta kuraīkaõi­ muņņam
 nilavumperu mā­aņi nittal ni­aintš.    1.31.6
  333
 māņārmalark ko­Ÿai vaëarcaņai vaittut
 tēņārku×ai tā­oru kātil ilaīkak
 kåņārmati leytu kuraīkaõi­ muņņat
 tāņārara vammarai yārttamar vā­š. 1.31.7
  334
 maiyārniŸa mš­i yarakkartaī kē­ai
 uyyāvakai yālaņart ti­­aruë ceyta
 koyyāmalar cåņi kuraīkaõi­ muņņaī
 kaiyālto×u vārvi­ai kāõņa laritš. 1.31.8
  335
 veŸiyārmalart tāmarai yā­oņu mālum
 aŸiyātacain tšttavēr āra×a lākuī
 kuŸiyālnimirn tā­Ÿa­ kuraīkaõi­ muņņam
 neŸiyālto×u vārvi­ai niŸkaki lāvš.1.31.9
  336
 ka×uvārtuva rāņai kalantumey pērkkum
 va×uvāccamaõ cākkiyar vākkavai koëëšl
 ku×umi­caņai yaõõal kuraīkaõi­ muņņat
 te×ilveõpiŸai yā­aņi cšrva tiyalpš.1.31.10
  337
 kallārmatiŸ kā×iyuë ¤ā­acam panta­
 kollārma×u všnti kuraīkaõil muņņa¤
 collārtami× mālai cevikki­i tāka
 vallārkkeëi tāmpiŸa vāvakai vãņš. 1.31.11
 
 
 ittalam toõņaināņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - vālãcuvarar,  tšviyār - iŸaiyārvaëaiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.32 tiruviņaimarutår
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 338  
  
 ēņškala­ uõpatum åriņu piccai
 kāņšyiņa māvatu kallāl ni×aŸkã×
 vāņāmulai maīkaiyun tā­um maki×n
 tãņāvuŸai ki­Ÿa iņaimaru  tãtē.        1.32.1
  339
 taņamkoõņator tāmaraip po­muņi ta­mšl
 kuņaīkoõņaņi yārkuëir nãrcuman tāņņap
 paņaīkoõņator pāmparai yārtta parama­
 iņaīkoõņirun tā­Ÿa­ iņaimaru tãtē.     1.32.2
  340
 veõkēvaõaī koõņoru veõņalai yšnti
 aīkēlvaëai yāëaiyor pākam amarntu
 poīkāvaru kāvirik kēlak karaimšl
 eīkē ­uŸaiki­Ÿa iņaimaru tãtē.    1.32.3
  341
 antammaŸi yāta aruīkala muntik
 kantaīkama× kāvirik kēlak karaimšl
 ventapoņip påciya všta mutalva­
 entaiyuŸai ki­Ÿa iņaimaru tãtē.1.32.4
  342
 vācaīkama× māmalarc cēlaiyil vaõņš
 tšcampukun tãõņiyor cemmai yuņaittāy
 påcampukun tāņip polinta×a kāya
 ãca­uŸai ki­Ÿa iņaimaru tãtē.     1.32.5
  343
 va­puŸŸiëa nākam acait ta×akāka
 e­piŸpala mālaiyum påõņeru tšŸi
 a­piŸpiri yātava ëēņu muņa­āy
 i­puŸŸirun tā­Ÿa­ iņaimaru tãtē.  1.32.6
  344
 tškkuntimi lumpala vu¤cuman tuntip
 pēkkippuŸam påca laņippa varumāl
 ārkkuntiraik kāvirik kēlak karaimšl
 šŸkairun tā­Ÿa­ iņaimaru tãtē.1.32.7
  345
 påvārku×a lārakil koõņu pukaippa
 ēvātaņi yāraņi yuëkuëirn tštta
 āvāarak ka­Ÿa­ai āŸŸa la×itta
 švārcilai yā­Ÿa­ iņaimaru tãtē.   1.32.8
  346
 muŸŸātator pālmati cåņu mutalva­
 naŸŸāmarai yā­oņu mālnayan tšttap
 poŸŸēëiyun tā­um polinta×a kāka
 eŸŸšyuŸai ki­Ÿa iņaimaru tãtē.1.32.9
  347
 ciŸutšrarum cilcama õumpuŸaī kåŸa
 neŸiyšpala pattarkaë kaito×u tštta
 veŸiyāvaru kāvirik kēlak karaimšl
 eŸiyārma×u vāëa­ iņaimaru tãtē.   1.32.10
  348
 kaõõārkama× kā×iyuë ¤ā­acam panta­
 eõõārpuka ×entai yiņaimaru ti­mšl
 paõõēņicai pāņiya pattumval lārkaë
 viõõērula katti­il v㟟irup pārš. 1.32.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - marutãcar,  tšviyār - nalamulaināyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.33 tiru a­pilālantuŸai
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 349  
  
 kaõainãņeri mālara vamvarai villā
 iõaiyāeyil m孟um eritta iŸaivar
 piõaimāmayi luīkuyil cšrmaņa a­­am
 aõaiyumpo×i la­pi lālan tuŸaiyārš.1.33.1
  350
 caņaiyārcatu ra­muti rāmati cåņi
 viņaiyārkoņi yo­Ÿuņai yentai vimala­
 kiņaiyāroli ēttara vatticai kiëëai
 aņaiyārpo×il a­pi lālantuŸai yārš.     1.33.2
  352
 årummara va¤caņai mšluŸa vaittup
 pārumpali koõņoli pāņum paramar
 nãruõkaya lumvayal vāëai varālē
 ņārumpu­al a­pi lālantuŸai yārš.  1.33.3
  353
 piŸaiyummara vummuŸa vaitta muņimšl
 naŸaiyuõņe×u va­­iyu ma­­u caņaiyār
 maŸaiyumpala vštiya rēta olice­
 ŸaŸaiyumpu­al a­pi lālantuŸai yārš.    1.33.4
  354
 nãņumpu­aŸ kaīkaiyun taīka muņimšl
 kåņummalai yāëoru pākam amarntār
 māņummu×a vammati rammaņa mātar
 āņumpati a­pi lālantuŸai yārš.    1.33.5
  355
 nãŸārtiru mš­iya rå­ami lārpāl
 åŸārcuvai yākiya umpar perumā­
 všŸāraki lummiku canta­am unti
 āŸārvayal a­pi lālantuŸai yārš.1.33.6
  356
 ceņiyārtalai yiŸpali koõņi­i tuõņa
 paņiyārpara ma­para mšņņita­ cãraik
 kaņiyārmala rumpu­al tåvini­ Ÿšttum
 aņiyārto×um a­pi lālantuŸai yārš. 1.33.7
  357
 viņattār tika×ummiņa Ÿa­naņa māņi
 paņattārara vamvira vu¤caņai āti
 koņittšrilaī kaikkulak kē­varai yāra
 aņarttāraruë a­pi lālantuŸai yārš.     1.33.8
  358
 vaõaīkimmalar mšlaya ­umneņu mālum
 piõaīkiyaŸi ki­Ÿilar maŸŸum perumai
 cuõaīkumukat tammulai yāëoru pākam
 aõaīkuntika ×a­pi lālantuŸai yārš.     1.33.9
  359
 taŸiyārtukil pērttu×al vārcamaõ kaiyar
 neŸiyāuõa rānilai kšņi­ar nittal
 veŸiyārmalar koõņaņi vã×u mavarai
 aŸivāravar a­pi lālantuŸai yārš.1.33.10
  360
 aravārpu­al a­pi lālantuŸai ta­mšl
 karavātavar kā×iyuë ¤ā­acam panta­
 paravārtami× patticai pāņaval lārpēy
 viravākuvar vā­iņai vãņeëi tāmš.  1.33.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 a­pil e­a va×aīkappeŸum.
 cuvāmipeyar - cattivākãcar,  tšviyār - cavuntaranāyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
     1.34 cãkā×i
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 360  
  
 aņalš Ÿamaruī koņiyaõõal
 maņalār ku×alā ëoņuma­­uī
 kaņalār puņaicå× tarukā×i
 toņarvā ravartå neŸiyārš.    1.34.1
  361
 tiraiyār pu­alcå ņiyacelva­
 varaiyār makaëē ņumaki×ntā­
 karaiyār pu­alcå× tarukā×i
 niraiyār malartå vumi­i­Ÿš.  1.34.2
  362
 iņiyār kuralš Ÿuņaiyentai
 tuņiyā riņaiyā ëoņutu­­uī
 kaņiyār po×ilcå× tarukā×i
 aņiyār aŸiyār avalammš.      1.34.3
  363
 oëiyār viņamuõ ņavoruva­
 aëiyār ku×almaī kaiyoņa­pāy
 kaëiyār po×ilcå× tarukā×i
 eëitām atukaõ ņavari­pš.1.34.4
  364
 pa­iyār malarār tarupāta­
 mu­itā ­umaiyē ņumuyaīki
 ka­iyār po×ilcå× tarukā×i
 i­itām atukaõ ņavarãņš.      1.34.5
  365
 kolaiyār tarukåŸ Ÿamutaittu
 malaiyā­ makaëē ņumaki×ntā­
 kalaiyār to×utšt tiyakā×i
 talaiyāl to×uvār talaiyārš.  1.34.6
  366
 tiruvār cilaiyāl eyileytu
 uruvār umaiyē ņuņa­ā­ā­
 karuvār po×ilcå× tarukā×i
 maruvā tavarvā­ maruvārš.         1.34.7
  367
 arakka­ valiyol kaaņarttu
 varaikku makaëē ņumaki×ntā­
 curakkum pu­alcå× tarukā×i
 nirakkum malartå vuni­aintš. 1.34.8
  368
 iruvark keriyā kinimirntā­
 uruviŸ periyā ëoņucšruī
 karunaŸ paravai kama×kā×i
 maruvap piriyum vi­aimāyntš. 1.34.9
  369
 camaõcāk kiyartām alart域a
 amaintā­ umaiyē ņuņa­a­pāyk
 kama×ntār po×ilcå× tarukā×i
 cumantār malartå vutaltoõņš. 1.34.10
  370
 nalamā kiya¤ā­a campanta­
 kalamār kaņalcå× tarukā×i
 nilaiyā kani­ain tavarpāņal
 valarā ­avarvā­ aņaivārš.    1.34.11
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.35 tiruvã×imi×alai
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 371  
  
 araiyār virikē vaõaāņai
 naraiyār viņaiyår tinayantā­
 viraiyār po×ilvã ×immi×alai
 uraiyāl uõarvār uyarvārš.    1.35.1
  372
 pu­aital puripu­ caņaita­mšl
 ka­aital lorukaī kaikarantā­
 vi­aiyil lavarvã ×immi×alai
 ni­aivil lavarne¤ camumne¤cš.     1.35.2
  373
 a×aval lavarā ņiyumpāņi
 e×aval lavaren taiyaņimšl
 vi×aval lavarvã ×immi×alai
 to×aval lavarnal lavartoõņš.      1.35.3
  374
 uravam puripu­ caņaita­mšl
 aravam maraiyārt taa×aka­
 viravum po×ilvã ×immi×alai
 paravum maņiyār aņiyārš.          1.35.4
  375
 karitā kiyana¤ caõikaõņa­
 varitā kiyavaõ ņaŸaiko­Ÿai
 viritār po×ilvã ×immi×alai
 uritā ni­aivār uyarvārš.     1.35.5
  376
 caņaiyār piŸaiyā­ caripåtap
 paņaiyā­ koņimš latorpaiīkaõ
 viņaiyā­ uŸaivã ×immi×alai
 aņaivār aņiyār avartāmš.          1.35.6
  377
 ceŸiyār ka×alu¤ cilampārkka
 neŸiyār ku×alā ëoņuni­Ÿā­
 veŸiyār po×ilvã ×immi×alai
 aŸivār avalam aŸiyārš.  1.35.7
  378
 uëaiyā valiyol kaarakka­
 vaëaiyā viralå­ Ÿiyamainta­
 viëaiyār vayalvã ×immi×alai
 aëaiyā varuvā raņiyārš.      1.35.8
  379
 maruëcey tiruvar mayalāka
 aruëcey tava­ār a×alāki
 veruëcey tava­vã ×immi×alai
 teruëcey tavartã vi­aitšyvš. 1.35.9
  380
 tuëaīkun neŸiyā ravarto­mai
 vaëaīkoë ëa­mi­pul lamaõtšrai
 viëaīkum po×ilvã ×immi×alai
 uëaīkoë pavartam vi­aiyēyvš. 1.35.10
  381
 naëirkā ×iyuë¤ā­a campanta­
 kuëirār caņaiyā­ aņikåŸa
 miëirār po×ilvã ×immi×alai
 kiëarpā ņalvallārk kilaikšņš.          1.35.11
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
    1.36 tiru aiyāŸu
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 382 
  
 kalaiyār matiyē ņuranãrum
 nilaiyār caņaiyā riņamākum
 malaiyā ramumā maõicantē
 ņalaiyār pu­alcš rumaiyāŸš.  1.36.1
  383
 matiyo­ Ÿiyako­ Ÿaivaņatta­
 matiyo­ Ÿavutait tavarvā×vum
 matiyi­ ­oņucšr koņimāņam
 matiyam payilki­ ŸavaiyāŸš.  1.36.2
  384
 kokki­ ­iŸaki­ ­oņuva­­i
 pukka caņaiyārk kiņamākun
 tikki­ ­icaitš varvaõaīkum
 akki­ ­araiyā rataiyāŸš.     1.36.3
  385
 ciŸaikoõ ņapuram mavaicintak
 kaŸaikoõ ņavarkā talceykēyil
 maŸaikoõ ņanalvā ­avartammil
 aŸaiyum molicš rumaiyāŸš.    1.36.4
  386
 umaiyā ëorupā kamatākac
 camaivār avarcār viņamākum
 amaiyā ruņalcēr taramuttam
 amaiyā varuman taõaiyāŸš.    1.36.5
  387
 talaiyi­ toņaimā laiyaõintu
 kalaikoõ ņatorkai yi­arcšrvām
 nilaikoõ ņama­at tavarnittam
 malarkoõ ņuvaõaī kumaiyāŸš.  1.36.6
  388
 varamo­ Ÿiyamā malarē­Ÿa­
 ciramo­ ŸaiyaŸut tavarcšrvām
 varaini­ Ÿi×ivār tarupo­­i
 aravaī koņucš rumaiyāŸš.     1.36.7
  389
 varaiyo­ Ÿateņut taarakka­
 ciramaī kanerit tavarcšrvām
 viraiyi­ malarmš takupo­­it
 tiraita­ ­oņucš rumaiyāŸš.   1.36.8
  390
 (*)caīkak kaya­um maŸiyāmaip
 poīku¤ cuņarā ­avarkēyil
 koīkiŸ poliyum pu­alkoõņu
 aīkik ketirkāņ ņumaiyāŸš.     
 (*) caīkattaya­um e­Ÿum pāņam.1.36.9
  391
 tuvarā ņaiyartē luņaiyārkaë
 kavarvāy mo×ikā talceyyātš
 tavarā carkaëtā maraiyā­ē
 ņavartā maõaiyan taõaiyāŸš.  1.36.10
  392
 kalaiyār kalikkā ×iyarma­­a­
 nalamār taru¤ā­a campanta­
 alaiyār pu­alcå ×umaiyāŸŸaic
 columā laivallār tuyarvãņš.  1.36.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - cempo­cētãcurar,  tšviyār - aŸamvaëarttanāyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
    1.37 tiruppa­aiyår
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 393 
  
 aravac caņaimšl matimattam
 viravip poliki­ Ÿava­årām
 niravip palatoõ ņarkaënāëum
 paravip poliyum pa­aiyårš.   1.37.1
  394
 eõõo­ Ÿini­ain tavartampāl
 uõõi­ Ÿumaki×n tava­årām
 kaõõi­ Ÿe×ucē laiyilvaõņu
 paõõi­ Ÿolicey pa­aiyårš.    1.37.2
  395
 alarum meŸice¤ caņaita­mšl
 malarum piŸaiyo­ Ÿuņaiyā­år
 cilare­ Ÿumirun taņipšõap
 palarum paravum pa­aiyårš.   1.37.3
  396
 iņiyār kaņalna¤ camutuõņu
 poņiyā ņiyamš ­iyi­ā­år
 aņiyār to×ama­ ­avaršttap
 paņiyār paõiyum pa­aiyårš.   1.37.4
  397
 aŸaiyār ka×almš laravāņa
 iŸaiyār palitšrn tava­årām
 poŸaiyār mikucãr vi×amalkap
 paŸaiyā rolicey pa­aiyårš.   1.37.5
  398
 aõiyār to×aval lavarštta
 maõiyār miņaŸo­ Ÿuņaiyā­år
 taõiyār malarkoõ ņirupētum
 paõivār payilum pa­aiyårš.   1.37.6
  399
 aņaiyā tavarmå veyilcãŸum
 viņaiyā­ viŸalār kariyi­tēl
 (*)uņaiyā ­ava­eõ palapåtap
 paņaiyā ­ava­år pa­aiyårš.         
 (*) uņaiyā ­ava­oõ palapåta e­Ÿum pāņam.1.37.7
  400
 ilakum muņipat tuņaiyā­ai
 alalkaõ ņaruëcey tavemmaõõal
 ulakil luyirnãr nilamaŸŸum
 palakaõ ņava­år pa­aiyårš.   1.37.8
  401
 varamu­ ­imaki×n te×uvãrkāë
 ciramu­ ­aņitā ×avaõaīkum
 pirama­ ­oņumā laŸiyāta
 parama­ ­uŸaiyum pa­aiyårš.       1.37.9
  402
 *a×ival lamaõa roņutšrar
 mo×ival la­acol liyapētum
 i×ivil latorcem maiyi­ā­år
 pa×iyil lavarcšr pa­aiyårš.   
 (*) a×ivil lamaõaÉ toņutšrar e­Ÿum pāņam.1.37.10
  403
 pārār *viņaiyā­ pa­aiyårmšl
 cãrār tamiפā ­acampanta­
 ārā taco­mā laikaëpattum
 årår ni­aivā ruyarvārš.      
 (*) viņaiyār e­Ÿum pāņam.1.37.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - cavuntaršcar,  tšviyār - periyanāyakiyammai
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
   1.38 tirumayilāņutuŸai
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 404
  
 karavi­ Ÿina­mā malarkoõņš
 iravum pakalun to×uvārkaë
 ciramo­ Ÿiyace¤ caņaiyā­vā×
 varamā mayilā ņutuŸaiyš.     1.38.1
  405
 uraveī kariyi­ ­uripērtta
 parama­ ­uŸaiyum patiye­par
 kurava¤ curapu­ ­aiyumva­­i
 maruvum mayilā ņutuŸaiyš.    1.38.2
  406
 å­at tiruënãī kiņavšõņil
 ¤ā­ap poruëkoõ ņaņipšõun
 tš­ot ti­iyā ­amaru¤cšr
 vā­am mayilā ņutuŸaiyš. 1.38.3
  407
 a¤coõ pula­um mavaiceŸŸa
 ma¤ca­ mayilā ņutuŸaiyai
 ne¤co­ Ÿini­ain te×uvārmšl
 tu¤cum piõiyā yi­atā­š. 1.38.4
  408
 (*)taõiyār matice¤ caņaiyā­Ÿa­
 aõiyārn tavaruk karuëe­Ÿum
 piõiyā yi­atãrt taruëceyyum
 maõiyā­ mayilā ņutuŸaiyš. 
 (*) kaõiyār e­Ÿum pāņam.1.38.5
  409
 toõņa ricaipā ņiyuīkåņik
 kaõņu tuticey pava­årām
 paõņum palavš tiyarēta
 vaõņār mayilā ņutuŸaiyš.     1.38.6
  410
 aõaīkē ņorupā kamamarntu
 iõaīki yaruëcey tava­årām
 nuõaīkum purinå larkaëkåņi
 vaõaīkum mayilā ņutuŸaiyš.1.38.7
  411
 ciraīkai yi­ilšn tiyiranta
 paraīkoë paramšņ ņivaraiyāl
 araīkav varakka­ valiceŸŸa
 varaīkoë mayilā ņutuŸaiyš.1.38.8
  412
 ¤ālat tainukarn tava­Ÿā­uī
 kēlat taya­um maŸiyāta
 cãlat tava­år cilarkåņi
 mālait tãrmayilā ņutuŸaiyš.  1.38.9
  413
 ni­Ÿuõ camaõum neņuntšrar
 o­Ÿum maŸiyā maiyuyarnta
 ve­Ÿi yaruëā ­ava­årām
 ma­Ÿa­ mayilā ņutuŸaiyš.     1.38.10
  414
 nayarkā ×iyuë¤ā ­acampanta­
 mayaltãr mayilā ņutuŸaimšl
 ceyalā luraicey ta­apattum
 uyarvām ivaiyuŸ Ÿuõarvārkkš. 1.38.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - māyåranātar,  tšviyār - a¤canāyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.39 tiruvšņkaëam
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 415
  
 antamum ātiyu mākiya vaõõal 
       āra×a laīkai amarntilaīka
 manta mu×avam iyampa 
             malaimakaë kāõa ni­Ÿāņic
 canta milaīku nakutalai kaīkai 
             taõmatiyam mayalš tatumpa
 ventaveõ õãŸu meypåcum 
             všņkaëa na­­aka rārš. 1.39.1
  415
 caņaita­ait tā×talum šŸa muņittuc 
             caīkaveõ ņēņu carintilaīkap
 puņaita­iŸ pāriņa¤ cå×ap 
             pētaru māŸivar pēlvār
 uņaita­il nālviraŸ kēvaõa āņai 
             uõpatu måriņu piccaiveëëai
 viņaita­ai årti nayantār 
             všņkaëa na­­aka rārš. 1.39.2
  416
 påtamum palkaõa mumpuņai cå×ap 
             påmiyum viõõum uņa­poruntac
 cãtamum vemmaiyu mākic 
             cãroņu ni­Ÿave¤ celvar
 ētamuī kā­alu¤ cå×taru všlai 
             uëëaī kalanticai yāle×unta
 vštamum všëviyum ēvā 
             všņkaëa na­­aka rārš. 1.39.3
  418
 araipulkum aintalai yāņa laravam 
             amaiyaveõ kēvaõat tēņacaittu
 varaipulku mārpi lērāmai 
             vāīki yaõin tavartān
 tiraipulku teõkaņal taõka×i yētan 
             tš­alaī kā­alil vaõņupaõceyya
 viraipulku paimpo×il cå×nta
             všņkaëa na­­aka rārš. 1.39.4
  419
 paõõuŸu vaõņaŸai ko­Ÿai yalaīkal 
             pālpurai nãŸuveõ õålkiņanta
 peõõuŸu mārpi­ar pšõār 
             mummatil eyta perumā­
 kaõõuŸu neŸŸi kalanta veõtiīkaņ 
             kaõõiyar viõõavar kaito×utšttum
 veõõiŸa mālviņai aõõal 
             všņkaëa na­­aka rārš.1.39.5
  420
 kaŸivaëar ku­Ÿa meņuttava­ kātaŸ 
             kaõkava raiīkaõai yē­uņalam
 poŸivaëar āra×a luõõap 
             poīkiya påta purāõar
 maŸivaëa raīkaiyar maīkaiyor paīkar 
             mai¤¤iŸa mā­uri tēluņaiyāņai
 veŸivaëar ko­Ÿaiyan tārār 
             všņkaëa na­­aka rārš. 1.39.6
  421
 maõpoņik koõņerit tēr cuņalai 
             māmalai všnta­ makaëmaki×a
 nuõpoņic cšra ni­Ÿāņi 
            noyya­a ceyyal ukantār
 kaõpoņi veõņalai yēņukai yšntik 
            kāla­aik kālāŸ kaņintukantār
 veõpoņic cšrtiru mārpar 
            všņkaëa na­­aka rārš.  1.39.7
  422
 ā×taru mālkaņal na¤ci­ai yuõņār 
            amuta mamarark karuëi
 cå×taru pāmparai yārttuc 
            cålamē ņoõma×u všntit
 tā×taru pu­caņai yo­Ÿi­ai vāīkit 
            taõmati yammaya lštatumpa
 vã×taru kaīkai karantār 
            všņkaëa na­­aka rārš.  1.39.8
  423
 tiruvoëi kāõiya pštuŸu ki­Ÿa 
             ticaimuka ­unticai mšlaëanta
 karuvarai yšntiya māluī 
             kaito×a ni­Ÿatu mallāl
 aruvarai yolka eņutta varakka­ 
             āņe×iŸ Ÿēëkaëā ×atta×unta
 veruvuŸa v孟iya pemmā­ 
             všņkaëa na­­aka rārš. 1.39.9
  424
 attamaõ ņēytuva rāramaõ kuõņar 
             yātumal lāvurai yšyuraittup
 poyttavam pšcuva tallāl 
             puŸa­urai yāto­Ÿuī koëëšl
 mutta­a veõmuŸu vallumai ya¤ca 
             mårival lā­aiyi­ ãruri pērtta
 vittakar všta mutalvar 
             všņkaëa na­­aka rārš. 1.39.10
  425
 viõõiya­ māņam viëaīkoëi vãti 
             veõkoņi yeīkum virintilaīka
 naõõiya cãrvaëar kā×i 
             naŸŸami× ¤ā­acam panta­
 peõõi­nal lāëoru pākama marntu 
             pšõiya všņkaëa mšlmo×inta
 paõõiyal pāņal vallārkaë 
             pa×iyoņu pāvami lārš.      1.39.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - pācupatšcuvarar,  tšviyār - nallanāyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.40 tiruvā×koëiputtår (*) 
   
     
  
  paõ - takkarākam 
 (*)  tiruvāëoëipuŸŸår e­Ÿum pāņam.
 
 
 426 
 
 poņiyuņai mārpi­ar pērviņai yšŸip 
             påtakaõam puņai cå×ak
 koņiyuņai yårtirin taiyaī 
             koõņu palapala kåŸi
 vaņivuņai vāëneņuī kaõõumai pākam 
                   āyava­ vā×koëi puttårk
 kaņikama× māmala riņņuk 
                   kaŸaimiņaŸ Ÿā­aņi kāõpēm. 1.40.1
  427
 araike×u kēvaõa āņaiyi­ mšlēr 
                   āņaravam acait taiyam
 puraike×u veõņalai yšntip 
                   pērviņai yšŸip puka×a
 varaike×u maīkaiya tākamor pākam 
                   āyava­ vā×koëi puttår
 viraike×u māmalar tåvi 
                   viricaņai yā­aņi cšrvēm.  1.40.2
  428
 påõneņu nākam acaitta­a lāņip 
                   pu­Ÿalai yaīkaiyi lšnti
 åõiņu piccaiyå raiyam 
                   uõņi ye­Ÿu palakåŸi
 vāõeņuī kaõõumai maīkaiyor pākam 
                   āyava­ vā×koëi puttår
 tāõeņu māmala riņņut 
                   talaiva­a tāëni×al cārvēm.     1.40.3
  429
 tāriņu ko­Ÿaiyor veõmati kaīkai 
                   tā×caņai mšlavai cåņi
 åriņu piccai koëcelvam 
                  uõņi ye­Ÿu palakåŸi
 vāriņu me­mulai mātoru pākam 
                   āyava­ vā×koëi puttårk
 kāriņu māmalar tåvi 
                   kaŸaimiņaŸ Ÿā­aņi kāõpēm. 1.40.4
  430
 ka­amalark ko­Ÿai alaīkal ilaīkak 
                   kātilor veõku×ai yēņu
 pu­amalar mālai pu­aintår 
                   pukuti ye­Ÿš palakåŸi
 va­amulai māmalai maīkaiyor pākam 
                   āyava­ vā×koëi puttår
 i­amala ršynta­a tåvi 
                   emperu mā­aņi cšrvēm.1.40.5
  431
 431
 aëaivaëar nākam acaitta­a lāņi 
                 alarmicai antaõa­ uccik
 kaëaitalai yiŸpali koëëuī 
                 karutta­š kaëva­š ye­­ā
 (*)vaëaipoli mu­kai maņantaiyor pākam 
                 āyava­ vā×koëi puttårt
 taëaiyavi× māmalar tåvit 
                 talaiva­a tāëiõai cārvēm.         
 (*) vaëaiyoli e­Ÿum pāņam.1.40.6
  432
 aņarcevi vš×atti­ ãruri pērttu 
                 va×italai yaīkaiyi lšnti
 uņaliņu piccai yēņaiya 
                 muõņi ye­Ÿu palakåŸi
 maņalneņu māmalark kaõõiyor pākam 
                 āyava­ vā×koëi puttårt
 taņamala rāyi­a tåvi 
                 talaiva­a tāëni×al cārvēm.  1.40.7
  433
 uyarvarai yolka eņutta arakka­ 
                 oëirkaņa kakkai yaņarttu
 ayaliņu piccai yēņaiyam 
                 ārtalai ye­Ÿaņi pēŸŸi
 vayalviri nãla neņuīkaõi pākam 
                āyava­ vā×koëi puttårc
 cayaviri māmalar tåvi 
                 tā×caņai yā­aņi cārvēm.     1.40.8
  434
 kariyava­ nā­muka­ kaito×u tštta 
                 kāõalu¤ cāralu mākā
 eriyuru vāki yåraiyam 
                 iņupali yuõõi ye­Ÿštti
 variyara valkul maņantaiyor pākam 
                 āyava­ vā×koëi puttår
 virimala rāyi­a tåvi 
                 vikirta­a cšvaņi cšrvēm.1.40.9
  435
 kuõņama õartuvark kåŸaikaë meyyil 
                 koëkai yi­ār puŸaīkåŸa
 veõņalai yiŸpali koõņal 
                 virumpi­ai ye­Ÿu viëampi
 vaõņamar påīku×al maīkaiyor pākam 
                 āyava­ vā×koëi puttårt
 toõņarkaë māmalar tåvat 
                 tē­Ÿi ni­Ÿā­ aņicšrvēm.1.40.10
  436
 kalluyar mākkaņal ni­Ÿu mu×aīkuī 
                 karaiporu kā×iya måtår
 nalluyar nā­maŸai nāvi­ 
                 naŸŸami× ¤ā­acam panta­
 valluyar cålamum veõma×u vāëum 
                 vallava­ vā×koëi puttårc
 colliya pāņalkaë vallār 
                 tuyarkeņu taleëi tāmš.      1.40.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - māõikkavaõõavãcurar, tšviyār - vaõņārpåīku×alammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
         1.41 tiruppāmpuram
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 437 
  
 cãraõi tika×tiru mārpil veõõålar 
              tiripura mericeyta celvar
 vāraõi va­amulai maīkaiyēr paīkar 
              mā­maŸi yšntiya maintar
 kāraõi maõitika× miņaŸuņai yaõõal 
              kaõõutal viõõava ršttum
 pāraõi tika×taru nā­maŸai yāëar 
              pāmpura na­­aka rārš.     1.41.1
  438
 kokkiŸa kēņu kåviëa mattaī 
              ko­Ÿaiyo ņerukkaõi caņaiyar
 akki­o ņāmai påõņa×a kāka 
              a­alatu āņumem maņikaë
 mikkanal všta všëviyu ëeīkum 
              viõõavar viraimalar tåvap
 pakkampal påtam pāņiņa varuvār 
              pāmpura na­­aka rārš.     1.41.2
  439
 tu­­ali ­āņai yuņuttata­ mšlēr 
              cåŸainal laravatu cuŸŸip
 pi­­uvār caņaikaë tā×aviņ ņāņip 
              pittarāyt tiriyumem perumā­
 ma­­umā malarkaë tåviņa nāëum 
              māmalai yāņņiyun tāmum
 pa­­unā­ maŸaikaë pāņiņa varuvār 
              pāmpura na­­aka rārš.     1.41.3
  440
 tu¤cunāë tuŸantu tēŸŸamu millāc 
              cuņarviņu cētiyem perumā­
 na¤cucšr kaõņa muņaiyave­ nātar 
              naëëiruë naņa¤ceyum nampar
 ma¤cutēy cēlai māmayi lāņa 
              māņamā ëikaita­mš lšŸi
 pa¤cucšr mellaņip pāvaiyar payilum 
              pāmpura na­­aka rārš.     1.41.4
  441
 natiyata ­ayalš nakutalai mālai 
              nāõmati caņaimicai yaõintu
 katiyatu vākak kāëimu­ kāõak 
              kā­iņai naņa¤ceyta karuttar
 vitiyatu va×uvā vštiyar všëvi 
              ceytavar ēttoli ēvāp
 patiyatu vākap pāvaiyun tāmum 
              pāmpura na­­aka rārš.     1.41.5
  442
 ētina­ kuõarvārk kuõarvuņai yoruvar 
              oëitika× uruva¤ cšroruvar
 māti­ai yiņamā vaittavem vaëëal 
              mā­maŸi yšntiya maintar
 ātinã yaruëe­ Ÿamararkaë paõiya 
              alaikaņal kaņaiyava­ Ÿe×unta
 pātiveõ piŸaicaņai vaittavem paramar 
              pāmpura na­­aka rārš.1.41.6
  443
 māli­uk ka­Ÿu cakkara mãntu 
              malaravaŸ korumuka mo×ittu
 āli­kã ×aŸamēr nālvaruk karuëi 
              a­alatu āņumem maņikaë
 kāla­aik kāyntu taīka×a laņiyāŸ 
              kāma­aip poņipaņa nēkkip
 pāla­uk karuëkaë ceytavem maņikaë 
              pāmpura na­­aka rārš.     1.41.7
  444
 viņaittaval larakka­ veŸpi­ai yeņukka 
              melliya tiruvira l孟i
 aņarttava­ Ÿa­akka­ Ÿaruëceyta vaņikaë 
              a­alatu āņumem maõõal
 maņakkoņi yavarkaë varupu­a lāņa 
              vanti×i aricili­ karaimšŸ
 paņappaiyiŸ koõarntu parumaõi citaŸum 
              pāmpura na­­aka rārš.1.41.8
  445
 kaņipaņu kamalat taya­oņu māluī 
              kātalē ņaņimuņi tšņac
 ceņipaņu vi­aikaë tãrttaruë ceyyun 
              tãvaõar emmuņaic celvar
 muņiyuņaiyamarar mu­ikaõat tavarkaë 
              muŸaimuŸai yaņipaõin tšttap
 paņiyatu vākap pāvaiyun tāmum 
              pāmpura na­­aka rārš.     1.41.9
  446
 kuõņarcāk kiyaruī kuõamilā tāruī 
              kuŸŸuviņ ņuņukkaiyar tāmuī
 kaõņavā Ÿuraittuk kālnimirt tuõõuī 
              kaiyartām uëëavā ŸaŸiyār
 vaõņucšr ku×ali malaimakaë naņuīka 
              vāraõam uriceytu pērttār
 paõņunām ceyta pāvaīkaë tãrppār 
              pāmpura na­­aka rārš.     1.41.10
  447
 pārmalin tēīkip parumatil cå×nta 
              pāmpura na­­aka rāraik
 kārmalin ta×akār ka×a­icå× māņak 
              ka×umala mutupatik kavuõi
 nārmalin tēīkum nālmaŸai ¤ā­a 
              campanta­ centami× vallār
 cãrmalin ta×akār celvama tēīkic 
              civa­aņi naõõuvar tāmš.   1.41.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. cuvāmipeyar - pāmpuršcar, 
 pāmpuranātar e­Ÿum pāņam.  tšviyār - vaõņamarpåīku×alammai, 
 vaõņārpåīku×ali e­Ÿum pāņam.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.42 tiruppšõuperuntuŸai
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 448 
  
 paimmā nākam pa­malark ko­Ÿai 
           pa­Ÿiveõ kompo­Ÿu påõņu
 cemmān taiyam peyke­Ÿu collic 
           ceyto×il pšõiyēr celvar
 ammā ­ēkkiya antaëir mš­i 
           arivaiyēr pāka mamarnta
 pemmā­ nalkiya tolpuka ×āëar 
           pšõu peruntuŸai yārš.   1.42.1
  449
 måvaru māki iruvaru māki 
           mutalva­u māyni­Ÿa mårtti
 pāvaīkaë tãrtara nalvi­ai nalki 
           palkaõam ni­Ÿu paõiyac
 cāvama tākiya mālvarai koõņu 
           taõmatil m孟u meritta
 tšvarkaë tšvar emperu mā­ār 
           tãtil peruntuŸai yārš.       1.42.2
  450
 ceypåī ko­Ÿai kåviëa mālai 
           ce­­iyuņ cšrpu­al cšrttik
 koypåī kētai mātumai pākaī 
           kåņiyēr pãņuņai všņar
 kaipē ­ā­Ÿa ka­ikulai vā×ai 
           kāykulai yiŸkamu kã­ap
   peypåm pāëai pāynti×i tšŸal 
           pilku peruntuŸai yārš.       1.42.3
  451
 nila­oņu vā­um nãroņu tãyum 
           vāyuvu mākiyē raintu
 pula­oņu ve­Ÿu poymmaikaë tãrnta 
           puõõiyar veõpoņip påci
 nala­oņu tãīkun tā­ala ti­Ÿi 
           na­ke×u cintaiya rāki
 mala­oņu mācum illavar vā×um 
           malku peruntuŸai yārš.       1.42.4
  452
 paõivā yuëëa na­ke×u nāvi­ 
           pattarkaë pattimai ceyyat
 tuõiyār taīkaë uëëa milāta 
           cumaņarkaë cētip pariyār
 aõiyār nãla mākiya kaõņar 
           arici luri¤cu karaimšl
 maõivāy nãlam vāykama× tšŸal 
           malku peruntuŸai yārš.  1.42.5
  453
 eõõār taīkaë mummatil všva 
           švalaī kāņņiya entai
 viõõēr cārat ta­­aruë ceyta 
           vittakar všta mutalvar
 paõõār pāņal āņala Ÿāta 
           pacupati ãca­ēr pākam
 peõõāõ āya vārcaņai yaõõal 
           pšõu peruntuŸai yārš.   1.42.6
  454
 vi×aiyā ruëëam na­ke×u nāvil 
           vi­aikeņa vštamā Ÿaīkam
 pi×aiyā vaõõam paõõiya vāŸŸal 
           periyē ršttum perumā­
 ta×aiyār māvi­ tā×ka­i yuntit 
           taõ(*)ari cilpuņai cå×nta
 ku×aiyār cēlai me­­aņai ya­­aī 
           kåņu peruntuŸai yārš.    
 
 (*) aricil e­patu oru nati. atu aricolla  vantati­āl 
 aricol natiye­Ÿu kumpakēõap purāõattiŸ collappaņuki­Ÿatu.1.42.7
  455
 po­­aī kā­al veõņirai cå×nta 
           porukaņal všli ilaīkai
 ma­­a ­olka mālvarai y孟i 
           māmuraõ ākamun tēëum
 mu­­avai vāņņip pi­­aruë ceyta 
           måvilai všluņai mårtti
 a­­aī ka­­ip pšņaiyo ņāņi 
           aõavu peruntuŸai yārš.  1.42.8
  456
 puëvāy pē×ntu mānilaī kãõņa 
           porukaņal vaõõa­um påvi­
 uëvā yalli mšluŸai vā­um 
           uõarvari yā­umai kšëva­
 muëvāy tāëil tāmarai moņņi­ 
           mukammala rakkayal pāyak
 kaëvāy nãlam kaõmala ršykkuī 
           kāmar peruntuŸai yārš.       1.42.9
  457
 kuõņun tšruī kåŸai kaëaintuī 
           kåppilar ceppila rāki
 miõņum miõņar miõņavai kaõņu 
           miõņu ceyātu virumpum
 taõņum pāmpum veõņalai cålan 
           tāīkiya tšvar talaivar
 vaõņun tš­um vā×po×iŸ cēlai 
           malku peruntuŸai yārš.  1.42.10
  458
 kaņaiyār māņam na­ke×u vãtik 
           ka×umala våra­ kalantu
 naņaiyā ri­col ¤ā­acam panta­ 
           nalla peruntuŸai mšya
 paņaiyār cålam vallava­ pātam 
           paraviya pattivai vallār
 uņaiyā rāki uëëamu mo­Ÿi 
           ulaki­il ma­­uvar tāmš.      1.42.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - civānantanātar,  tšviyār - malaiyaraciyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.43 tirukkaŸkuņi
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 459
  
 vaņantika× me­mulai yāëaip pākama tāka matittut
 taņantirai cšrpu­al mātait tā×caņai vaitta caturar
 iņantika× muppuri nålar tu­pamo ņi­pama tellāī
 kaņantavar kātalil vā×uī kaŸkuņi māmalai yārš.        1.43.1
  460
 aīkamo rāŸuņai všëvi yā­a arumaŸai nā­kum
 paīkamil pāņalē ņāņal pāõi payi­Ÿa paņiŸar
 caīkama tārkuŸa mātar taīkaiyi­ maintarkaë tāvik
 kaīkuli­ māmati paŸŸuī kaŸkuņi māmalai yārš.     1.43.2
  461
 nãraka lantaru ce­­i nãņiya mattamum vaittut
 tārakai yi­­oëi cå×nta taõmati cåņiya caivar
 pēraka lantaru všņar pu­attiņai yiņņa viŸakil
 kāraki li­pukai vimmuī kaŸkuņi māmalai yārš.     1.43.3
  462
 oruīkaëi nãyiŸai vāve­ Ÿumparkaë ēla miņakkaõ
 ņiruīkaëa māra viņattai i­­amu tu­­iya ãcar
 maruīkaëi yārpiņi vāyil vā×veti ri­muëai vārik
 karuīkaëi yā­ai koņukkuī kaŸkuņi māmalai yārš.   1.43.4
  463
 pērmali tiõcilai koõņu påtaka õampuņai cå×ap
 pārmali všņuru vākip paõņoru varkkaruë ceytār
 šrmali kš×al kiëaitta i­­oëi māmaõi yeīkuī
 kārmali všņar kuvikkuī kaŸkuņi māmalai yārš.     1.43.5
  464
 ulantava re­pa taõintš åriņu piccaiya rāki
 vilaīkalvil veīka­a lālš måveyil všva mu­intār
 nalantaru cintaiya rāki nāmali mālaiyi ­ālš
 kalantavar kātalil vā×uī kaŸkuņi māmalai yārš.   1.43.6
  465
 mā­iņa mārtaru kaiyar māma×u vārum valattār
 å­iņai yārtalai yēņņil uõkala ­āka vukantār
 tš­iņai yārtaru canti­ tiõciŸai yālti­ai vittik
 kā­iņai všņar viëaikkuī kaŸkuņi māmalai yārš.1.43.7
  466
 vāëamar vãram ni­ainta irāvaõa­ māmalai yi­kã×t
 tēëamar va­Ÿalai ku­Ÿat tolvira l孟u tuõaivar
 tāëamar všytalaip paŸŸit tā×kari viņņa vicaipēyk
 kāëama tārmukil kãŸuī kaŸkuņi māmalai yārš. 1.43.8
  467
 taõņamar tāmarai yā­un tāviyim maõõai aëantu
 koõņava ­ummaŸi voõõāk koëkaiyar veëviņai yårvar
 vaõņicai yāyi­a pāņa nãņiya vārpo×il nã×al
 kaõņamar māmayi lāņuī kaŸkuņi māmalai yārš. 1.43.9
  468
 måttuva rāņaiyi ­ārum (*)måcu karuppoņi yārum
 nāttuvar poymmo×i yārkaë nayami larāmati vaittār
 šttuyar pattarkaë cittar iŸai¤ca avariņa rellāī
 kāttavar kāmaru cēlaik kaŸkuņi māmalai yārš.      
 
 (*) måcu kaņuppoņi e­Ÿum pāņam.1.43.10
  469
 kāmaru vārpo×il cå×uī kaŸkuņi māmalai yārai
 nāmaru vaõpuka×k kā×i nalantika× ¤ā­acam panta­
 pāmaru centami× mālai pattivai pāņaval lārkaë
 påmali vā­ava rēņum po­­ula kiŸpoli vārš.   1.43.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - muttãcar,  tšviyār - a¤ca­āņciyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.44 tiruppāccilāccirāmam - muyalaka­ tãrttatu.
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 470
  
 tuõivaëar tiīkaë tuëaīki viëaīkac 
       cuņarccaņai cuŸŸi muņittup
 paõivaëar koëkaiyar pāriņa¤ cå×a 
           vāriņamum pali tšrvar
 aõivaëar kēla melā¤ceytu pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 maõivaëar kaõņarē maīkaiyai vāņa 
           mayalceyva tēyivar māõpš.         1.44.1
  471
 kalaipu­ai mā­uri tēluņai yāņai 
           ka­alcuņa rālivar kaõkaë
 talaiyaõi ce­­iyar tāraõi mārpar 
           tammaņi kaëëiva re­­a
 alaipu­al påmpo×il cå×ntamar pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 ilaipu­ai všlarē š×aiyai vāņa 
           iņarceyva tēyiva rãņš.  1.44.2
  472
 ve¤cuņa rāņuvar tu¤ciruë mālai 
           všõņuvar påõpatu veõõål
 na¤caņai kaõņar ne¤ciņa māka 
           naõõuvar nammai nayantu
 ma¤caņai māëikai cå×taru pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 ce¤cuņar vaõõarē paintoņi vāņac 
           citaiceyva tēvivar cãrš.     1.44.3
  473
 ka­amalark ko­Ÿai yalaīka lilaīkak 
           ka­altaru tåmatik kaõõi
 pu­amalar mālai yaõin ta×akāya 
           pu­itar kolāmiva re­­a
 va­amali vaõpo×il cå×taru pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 ma­amali maintarē maīkaiyai vāņa 
           mayalceyva tēvivar māõpš.    1.44.4
  474
 māntartam pālnaŸu neymaki×n tāņi 
           vaëarcaņai mšŸpu­al vaittu
 mēntai mu×ākku×al tāëamēr vãõai 
           mutiravēr vāymåri pāņi
 āntai vi×icciŸu påtattar pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 cāntaõi mārparē taiyalai vāņac 
           caturceyva tēvivar cārvš.    1.44.5
  475
 nãŸumeypåci niŸaicaņai tā×a 
           neŸŸikkaõ õāluŸŸu nēkki
 āŸatu cåņi āņara vāņņi 
           yaiviraŸ kēvaõa āņai
 pāŸaru mš­iyar påtattar pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 šŸatu šŸiyar š×aiyai vāņa 
           iņarceyva tēviva rãņš.  1.44.6
  476
 poīkiëa nākamo rškava ņattē 
           ņāmaiveõ õålpu­ai ko­Ÿai
 koīkiëa mālai pu­ain ta×akāya 
           ku×akarko lāmiva re­­a
 aīkiëa maīkaiyēr paīki­ar pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 caīkoëi vaõõarē tā×ku×al vāņac 
           catirceyva tēvivar cārvš.    1.44.7
  477
 švalat tālvica yaŸkaruë ceytu 
           irāvaõa ­aiyã ņa×ittu
 måvari lummuta lāynaņu vāya 
           mårttiyai ya­Ÿi mo×iyāë
 yāvar kaëumpara vumme×iŸ pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 tšvarkaë tšvarē cšyi×ai vāņac 
           citaiceyva tēvivar cšrvš.    1.44.8
  478
 mšlatu nā­muka ­eytiya tillai 
           kã×atu cšvaņi ta­­ai
 nãlatu vaõõa­u meytiya tillai 
           e­avivar ni­Ÿatu mallāl
 ālatu māmati tēypo×iŸ pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 pālatu vaõõarē paintoņi vāņap 
           pa×iceyva tēvivar paõpš.     1.44.9
  479
 nāõoņu kåņiya cāyi­a rš­um 
           nakuva ravariru pētum
 åõoņu kåņiya uņkun takaiyār 
           uraika ëavaikoëa všõņā
 āõoņu peõvaņi vāyi­ar pācci 
           lāccirā mattuŸai ki­Ÿa
 påõeņu mārparē påīkoņi vāņap 
           pu­aiceyva tēvivar poŸpš.         1.44.10
  480
 akamali a­poņu toõņar vaõaīka 
           āccirā mattuŸai ki­Ÿa
 pukaimali mālai pu­ain ta×akāya 
           pu­itarko lāmiva re­­a
 nakaimali taõpo×il cå×taru kā×i 
           naŸŸami× ¤ā­acam panta­
 takaimali taõņami× koõņivai yšttac
           cāraki lāvi­ai tā­š.              1.44.11
 
 muyalaka­ e­patu oruvita valinēy. itu kolli ma×ava­i­ 
 makaëukkuk kaõņiruntu intat tiruppatikam ētiyaruëi­avaëavil tãrntatu.
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - māŸŸaŸivaratar,  tšviyār - pālacuntaranāyakiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.45 tiruppa×aiya­år-tiru ālaīkāņu
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 481
  
 tu¤ca varuvārun to×uvippārum va×uvippēy
 ne¤cam pukunte­­ai ni­aivippārum mu­ainaņpāy
 va¤cap paņuttorutti vā×nāëkoëëum vakaikšņ
 ņa¤cum pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.       1.45.1
  482
 kšņum piŸaviyum ākki­āruī kšņilā
 vãņu māneŸi viëampi­ārem vikirta­ār
 kāņu¤ cuņalaiyum kaikkoõņellik kaõappšyē
 ņāņum pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.        1.45.2
  483
 kantaī kama×ko­Ÿaik kaõõicåņi ka­alāņi
 venta poņin㟟ai viëaīkappåcum vikirta­ār
 kontaõ po×iŸcēlai yaravi­tē­Ÿik kēņalpåt
 tantaõ pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.       1.45.3
  484
 pāla matice­­i paņaraccåņi pa×iyērāk
 kāla ­uyirceŸŸa kāla­āya karutta­ār
 kēlam po×iŸcēlaip peņaiyēņāņi maņama¤¤ai
 ālum pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.    1.45.4
  485
 ãrkkum pu­alcåņi iëaveõņiīkaë mutiravš
 pārkku maravampåõ ņāņivšņam payi­Ÿāruī
 kārkkoë koņimullai kuruntamšŸik karuntš­moyt
 tārkkum pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.      1.45.5
  486
 paŸaiyu¤ ciŸuku×alum yā×umpåtam payiŸŸavš
 maŸaiyum palapāņi mayā­attuŸaiyum mainta­ār
 piŸaiyum perumpu­alcšr caņaiyi­ārum pšņaivaõ
 ņaŸaiyum pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.          1.45.6
  487
 nuõaīku maŸaipāņi yāņivšņam payi­Ÿārum
 iõaīku malaimakaëē ņirukåŸo­Ÿāy icaintārum
 vaõaīku¤ ciŸuttoõņar vaikalšttum vā×ttuīkšņ
 ņaõaīkum pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.          1.45.7
  488
 kaõaiyum varicilaiyum eriyuīkåņik kavarntuõõa
 iõaiyil eyi­m孟um erittiņņārem iŸaiva­ār
 piõaiyu¤ ciŸumaŸiyuī kalaiyumellāī kaīkulcšrn
 taõaiyum pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.          1.45.8
  489
 489
 kavi×a malaitaraëak kaņakakkaiyāl eņuttā­Ÿēë
 pava×a nu­aiviralāŸ paiyav孟ip parintārum
 tava×uī koņimullai puŸava¤cšra naŸavampåt
 tavi×um pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš. 1.45.9
  490
 pakalum iravu¤cšr paõpi­ārum naõpērā
 tikalum iruvarkkum eriyāyttē­Ÿi nimirntārum
 pukalum va×ipāņu vallārkke­Ÿun tãyapēy
 akalum pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.  1.45.10
  491
 pē×am palapšcip pētucāŸŸit tirivārum
 vš×am varumaëavum veyilštuŸŸit tirivārum
 kš×al vi­aipēkak kšņpippārum kšņilā
 ā×var pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëš.        1.45.11
  492
 cāntaī kama×maŸukiŸ caõpai¤ā­a campanta­
 āntaõ pa×aiya­år ālaīkāņņem aņikaëai
 všnta ­aruëālš virittapāņal ivaivallār
 cšrnta viņamellān tãrttamākac cšrvārš.      1.45.12
 
 
 ittalam toõņaināņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - årttatāõņavšcurar,  tšviyār - vaõņārku×aliyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.46 tiru atikaivãraņņā­am
 
     
  
  paõ - takkarākam 
 
 
 493
  
 kuõņaik kuŸaņpåtaī ku×uma a­alšntik
 keõņaip piŸa×teõõãrk keņila vaņapakkam
 vaõņu maruëpāņa vaëarpo­ viriko­Ÿai
 viõņa toņaiyalā ­āņumvãraņ ņā­attš.         1.46.1
  493
 arumpuī kurumpaiyu malaitta me­koīkaik
 karumpi­ mo×iyāëē ņuņa­kai a­alvãcic
 curumpuõ viriko­Ÿaic cuņarpoŸ caņaitā×a
 virumpu matikaiyu ëāņumvãraņ ņā­attš.  1.46.2
  494
 āņal a×alnāka maraikkiņ ņacaittāņap
 pāņal maŸaivallā­ paņutampali peyarvā­
 māņa mukaņņi­mšl matitēy atikaiyuë
 všņam palavallā ­āņumvãraņ ņā­attš.         1.46.3
  496
 eõõār eyileytā­ iŸaiva­ a­alšnti
 maõõār mu×avatira mutirā maticåņip
 paõõār maŸaipāņap parama­ atikaiyuë
 viõõēr paravani­ Ÿāņumvãraņ ņā­attš.        1.46.4
  497
 karipu­ puŸamāya ka×intār iņukāņņil
 tiruni­ Ÿorukaiyāl tiruvām atikaiyuë
 eriyšn tiyaperumā­ eripu­ caņaitā×a
 viriyum pu­alcåņi yāņumvãraņ ņā­attš.       1.46.5
  498
 tuëaīku¤ cuņaraīkait tutaiya viëaiyāņi
 iëaīkom pa­acāyal umaiyē ņicaipāņi
 vaëaīkoë pu­alcå×nta vayalā ratikaiyuë
 viëaīkum piŸaicåņi yāņumvãraņ ņā­attš.      1.46.6
  499
 pātam palaršttap parama­ paramšņņi
 påtam puņaicå×ap pulittē luņaiyākak
 kãtam umaipāņak keņila vaņapakkam
 všta mutalva­ni­ Ÿāņumvãraņ ņā­attš.        1.46.7
  500
 kallār varaiyarakka­ taņantēë kavi­vāņa
 ollai yaņarttava­uk karuëcey tatikaiyuë
 pallār pakuvāya nakuveõ ņalaicåņi
 villāl eyileytā­ āņumvãraņ ņā­attš.         1.46.8
  501
 neņiyā­ nā­muka­um nimirntā­aik kāõkilār
 poņiyāņu mārpā­aip purinå luņaiyā­aik
 kaņiyār ka×unãlam malaru matikaiyuë
 veņiyār talaiyšnti yāņumvãraņ ņā­attš.      1.46.9
  511
 araiyē ņalarpiõņi maruvik kuõņikai
 curaiyē ņuņa­šnti uņaiviņ ņu×alvārkaë
 uraiyē ņuraiyovvā tumaiyē ņuņa­āki
 viraitē yalartārā­ āņumvãraņ ņā­attš.       1.46.10
  512
 ¤ā×al kama×kā×i yuë¤ā­a campanta­
 vš×am poruteõõãr atikaivãraņ ņā­attuc
 cå×uī ka×alā­aic co­­a tami×mālai
 vā×un tuõaiyāka ni­aivār vi­aiyilārš.       1.46.11
 
 
 ittalam naņunāņņil keņilanatikku vaņapāluëëatu. 
 cuvāmipeyar - atikainātar, vãraņņā­šcuvarar; 
 tšviyār - tiruvatikaināyaki.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.47 tiruccirapuram
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 504
  
 pallaņainta veõņalaiyiŸ palikoëva ta­Ÿiyumpēy
 villaņainta puruvanallāë mš­iyil vaittale­­š
 collaņainta tolmaŸaiyē ņaīkaī kalaikaëellā¤
 cellaņainta celvarvā×u¤ cirapuram mšyava­š. 1.47.1
  505
 kollaimullai nakaiyi­āëēr kåŸatu va­Ÿiyumpēy
 allalvā×kkaip palikoõņuõõum ātara ve­­aikolā¤
 collanãõņa perumaiyāëar tolkalai kaŸŸuvallār
 cellanãõņa celvamalku cirapuram mšyava­š.        1.47.2
  506
 nãraņainta caņaiyi­mšlēr nika×mati ya­Ÿiyumpēy
 åraņainta šŸatšŸi yuõpali koëvate­­š
 kāraņainta cēlaicå×ntu kāmaram vaõņicaippac
 cãraņainta celvamēīku cirapuram mšyava­š.1.47.3
  507
 kaiyaņainta mā­i­ēņu kārara va­Ÿiyumpēy
 meyyaņainta všņkaiyēņu melliyal vaittate­­š
 kaiyaņainta kaëaikaëākac ceīka×u nãrmalarkaë
 ceyyaņainta vayalkaëcå×nta cirapuram mšyava­š.   1.47.4
  508
 purameritta peŸŸiyēņum pērmata yā­ai ta­­aik
 karameņuttut tēluritta kāraõam āvate­­š
 maramuritta tēluņutta mātavar tšvarēņu¤
 cirameņutta kaikaëkåppu¤ cirapuram mšyava­š.     1.47.5
  509
 kaõõum孟um uņaiyata­Ÿik kaiyi­il veõma×uvum
 paõõum孟u vãõaiyēņu pāmpuņa­ vaittate­­š
 eõõum孟u ka­alumēmpi e×umaiyum vi×umiyarāyt
 tiõõam孟u všëviyāëar cirapuram mšyava­š.   1.47.6
  510
 kuŸaipaņāta všņkaiyēņu kēlvaëai yāëorupāŸ
 poŸaipaņāta i­pamēņu puõartaru meymmaiye­­š
 iŸaipaņāta me­mulaiyār māëikai mšliruntu
 ciŸaipaņāta pāņalēīku cirapuram mšyava­š.1.47.7
  511
 malaiyeņutta vāëarakka­ a¤ca oruviralāl
 nilaiyeņutta koëkaiyā­š ni­mala ­šni­aivār
 tulaiyeņutta coŸpayilvār mštaku vãtitēŸu¤
 cilaiyeņutta tēëi­ā­š cirapuram mšyava­š.        1.47.8
  512
 māli­ēņu malari­ā­um vantavar kāõātu
 cāluma¤cap paõõinãõņa tattuva mšyate­­š
 nāluvštam ētalārkaë nantuõai ye­ŸiŸai¤cac
 cšlumšyuī ka×a­icå×nta cirapuram mšyava­š.  1.47.9
  513
 puttarēņu camaõarcoŸkaë puŸa­urai ye­Ÿirukkum
 pattarvantu paõiyavaitta pā­maiya te­­aikolām
 mattayā­ai yuriyumpērttu maīkaiyo ņummuņa­š
 cittarvantu paõiyu¤celvac cirapuram mšyava­š.    1.47.10
  514
 teīkunãõņa cēlaicå×nta cirapuram mšyava­ai
 aīkamnãõņa maŸaikaëvalla aõikoëcam panta­urai
 paīkamnãīkap pāņavalla pattarkaë pārita­mšŸ
 caīkamēņu nãņivā×var ta­maiyi ­ālavarš.     1.47.11
 
 cirapurame­patum cãkā×ikkorupeyar.
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.48 tiruccšy¤alår
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 515
  
 nålaņainta koëkaiyālš nu­­aņi kåņutaŸku
 mālaņainta nālvarkšņka nalkiya nallaŸattai
 ālaņainta nã×almšvi yarumaŸai co­­ate­­š
 cšlaņainta taõka×a­ic cšy¤alår mšyava­š.    1.48.1
  516
 nãŸaņainta mš­iyi­kaõ nšri×aiyā ëorupāl
 kåŸaņainta koëkaiya­Ÿik kēlavaëar caņaimšl
 āŸaņainta tiīkaëcåņi yaravam aõintate­­š
 cšŸaņainta taõka×a­ic cšy¤alår mšyava­š.    1.48.2
  517
 å­aņainta veõņalaiyi ­ēņupali tirintu
 kā­aņainta pšykaëēņu påtaī kalantuņa­š
 mā­aņainta nēkkikāõa maki×nteri yāņale­­š
 tš­aņainta cēlaimalku cšy¤alår mšyava­š.         1.48.3
  518
 vãõaņainta mummatilum vilmalai yāvaravi­
 nāõaņainta ve¤carattāl nalleri yåņņale­­š
 pāõaņainta vaõņupāņum paimpo×il cå×nta×akār
 cšõaņainta māņammalku cšy¤alår mšyava­š.         1.48.4
  519
 pšyaņainta kāņiņamāp pšõuva ta­Ÿiyumpēy
 všyaņainta tēëiya¤ca vš×am urittate­­š
 vāyaņainta nā­maŸaiyā Ÿaīkamē ņaivšëvit
 tãyaņainta ceīkaiyāëar cšy¤alår mšyava­š.        1.48.5
  520
 kāņaņainta š­amo­Ÿi­ kāraõa mākivantu
 všņaņainta všņa­āki vicaya­o ņeytate­­š
 kēņaņainta mālkaëiŸŸuk kēcceīka õāŸkaruëcey
 cšņaņainta celvarvā×u¤ cšy¤alår mšyava­š.   1.48.6
  521
 pãraņainta pālatāņņap pšõā tava­tātai
 všraņaintu pāyntatāëai všrttaņin tā­Ÿa­akkut
 tāraņainta mālaicåņņit talaimai vakuttate­­š
 cãraņainta kēyilmalku cšy¤alår mšyava­š.         1.48.7
  522
 māvaņainta tšrarakka­ valitolai vittava­Ÿa­
 nāvaņainta pāņalkšņņu nayantaruë ceytate­­š
 påvaņainta nā­muka­pēŸ påcurar pēŸŸiceyyu¤
 cšvaņainta årtiyā­š cšy¤alår mšyava­š.      1.48.8
  523
 kāraņainta vaõõa­ēņu ka­aka ma­aiyā­um
 pāriņantum viõpaŸantum pāta muņikāõār
 cãraņaintu vantupēŸŸac ce­Ÿaruë ceytate­­š
 tšraņainta māmaŸukiŸ cšy¤alår mšyava­š.          1.48.9
  524
 mācaņainta mš­iyārum ma­antiri yātaka¤ci
 nšcaņainta åõi­ārum nšcami lātate­­š
 vãcaņainta tēkaiyāņa viraikama×um po×ilvāyt
 tšcaņainta vaõņupāņu¤ cšy¤alår mšyava­š.         1.48.10
  525
 cšyaņainta cšy¤alåriŸ celva­a cãrparavit
 tēyaņainta taõvayalcå× tēõi purattalaiva­
 cāyaņainta ¤ā­amalku campanta­ i­­uraikaë
 vāyaņaintu pāņavallār vā­ula kāëpavarš.          1.48.11
 
 
 cē×anāņņil cuppiramaõiyacuvāmiyi­ā luõņā­a talam.
 cuvāmipeyar - cattakirãcuvarar,  tšviyār - cakitšvināyakiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
      1.49 tirunaëëāŸu
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
            paccaittiruppatikam
 itu camaõarkaë vāti­poruņņut tãyiliņņapētu 
 vškātiruntatu. 
 
 
 526
  
 pēkamārtta påõmulaiyāë ta­­ēņum po­­akalam
 pākamārtta paiīkaõveë 빟Ÿaõõal paramšņņi
 ākamārtta tēluņaiya­ kēvaõa āņaiyi­mšl
 nākamārtta namperumā­ mšyatu naëëāŸš.  1.49.1
  527
 tēņuņaiya kātuņaiya­ tēluņai ya­tolaiyāp
 pãņuņaiya pērviņaiya­ peõõumēr pāluņaiya­
 šņuņaiya mšlulakē ņš×kaņalu¤ cå×nta
 nāņuņaiya namperumā­ mšyatu naëëāŸš.   1.49.2
  528
 ā­muŸaiyā lāŸŸaveõõ㠟āņi aõiyi×aiyēr
 pā­muŸaiyāl vaittapātam pattar paõintštta
 mā­maŸiyum veõma×uvu¤ cålamum paŸŸiyakai
 nā­maŸaiyā­ namperumā­ mšyatu naëëāŸš. 1.49.3
  529
 pulkavalla vārcaņaimšl påmpu­al peytayalš
 malkavalla ko­Ÿaimālai matiyē ņuņa­cåņip
 palkavalla toõņartampoŸ pāta ni×alcšra
 nalkavalla namperumā­ mšyatu naëëāŸš.       1.49.4
  530
 šŸutāīki yårtipšõi yšrkoë iëamatiyam
 āŸutāīku¤ ce­­imšlēr āņara va¤cåņi
 nãŸutāīki nålkiņanta mārpil niraiko­Ÿai
 nāŸutāīku namperumā­ mšyatu naëëāŸš.   1.49.5
  531
 tiīkaëucci mšlviëaīkun tšva­ imaiyērkaë
 eīkaëucci yemmiŸaiva­ e­Ÿaņi yšyiŸai¤cat
 taīkaëucci yālvaõaīkun ta­­aņi yārkaņkellām
 naīkaëucci namperumā­ mšyatu naëëāŸš.1.49.6
  532
 ve¤cuņarttã yaīkaiyšnti viõkoë mu×avatira
 a¤ciņattēr āņalpāņal pšõuva ta­Ÿiyumpēyc
 ce¤caņaikkēr tiīkaëcåņit tika×taru kaõņattuëëš
 na¤caņaitta namperumā­ mšyatu naëëāŸš. 1.49.7
  533
 ciņņamārnta mummatilu¤ cilaivarait tãyampi­āl
 cuņņumāņņic cuõõaveõõ㠟āņuva ta­Ÿiyumpēyp
 paņņamārnta ce­­imšlēr pālmati ya¤cåņi
 naņņamāņum namperumā­ mšyatu naëëāŸš.  1.49.8
  534
 uõõalākā na¤cukaõņat tuõņuņa ­šyoņukki
 aõõalākā vaõõalnã×a lāra×al pēluruvam
 eõõalākā vuëvi­aiye­ Ÿeëka valittiruvar
 naõõalākā namperumā­ mšyatu naëëāŸš.   1.49.9
  535
 mācumeyyar maõņaittšrar kuõņar kuõamilikaë
 pšcumpšccai meyye­Ÿeõõi anneŸi cella­mi­
 måcuvaõņār ko­Ÿaicåņi mummati lummuņa­š
 nāca¤ceyta namperumā­ mšyatu naëëāŸš.  1.49.10
  536
 taõpu­alum veõpiŸaiyun tāīkiya tā×caņaiya­
 naõpunallār malkukā×i ¤ā­acam panta­nalla
 paõpunaëëā Ÿšttupāņal pattum ivaivallār
 uõpunãīki vā­avarē ņulaki luŸaivārš.   1.49.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëa capta tiyākar talaīkaëilo­Ÿu. 
 cuvāmipeyar - terppāraõiyar, 
 tšviyār - pēkamārttapåõmulaiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.50 tiruvalivalam 
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 537
  
 ollaiyāŸi uëëamo­Ÿik kaëëamo×in tuveyya
 collaiyāŸit tåymaiceytu kāmavi­ai yakaŸŸi
 nallavāŸš u­Ÿa­nāmam nāvilnavi­ Ÿštta
 vallavāŸš vantunalkāy valivalamš yava­š.    1.50.1
  538
 iyaīkuki­Ÿa iravitiīkaë maŸŸunaŸ Ÿšvarellām
 payaīkaëālš paŸŸini­pāl cittanteëi ki­Ÿilar
 tayaīkucēti cāmavštā kāma­aikkāyn tava­š
 mayaīkuki­Ÿš­ vantunalkāy valivala mšyava­š.     1.50.2
  539
 peõņirmakkaë cuŸŸame­­um pštaip peruīkaņalai
 viõņupaõņš vā×amāņņš­ všta­ai nēynaliyak
 kaõņukaõņš yu­Ÿa­nāmaī kātalik ki­Ÿatuëëam
 vaõņukiõņip pāņu¤cēlai valivala mšyava­š.   1.50.3
  540
 meyyarākip poyyainãkki všta­ai yaittuŸantu
 ceyyarā­ār cintaiyā­š tšvar kulakko×untš
 naiva­nāyš­ u­Ÿa­nāmam nāëum naviŸŸuki­Ÿš­
 vaiyammu­­š vantunalkāy valivala mšyava­š.       1.50.4
  541
 tu¤cumpētun tuŸŸumpētu¤ colluva ­u­ŸiŸamš
 ta¤camillāt tšvarvantu­ tāëiõaik kã×ppaõiya
 na¤caiyuõņāyk ke­ceykš­ē nāëum ni­aintaņiyš­
 va¤camuõņe­ Ÿa¤cuki­Ÿš­ valivala mšyava­š.1.50.5
  542
 puricaņaiyāy puõõiya­š naõõalār måveyilum
 eriyaeytāy emperumā­ e­Ÿimai yērparavum
 kariyuriyāy kālakālā nãlamaõi miņaŸŸu
 variyaravā vantunalkāy valivala mšyava­š.   1.50.6
  543
 tāyunãyš tantainãyš caīkara ­šyaņiyš­
 āyuni­pāl a­puceyvā­ ātarik ki­Ÿatuëëam
 āyamāya kāyanta­­uë aivarni­ Ÿo­Ÿaloņņār
 māyamšye­ Ÿa¤cuki­Ÿš­ valivala mšyava­š.    1.50.7
  544
 nãroņuīku¤ ce¤caņaiyāy ni­­uņaiya po­malaiyai
 všroņumpã×n tšntaluŸŸa všnta­i rāvaõa­ait
 tšroņumpēy vã×ntalaŸat tiruvira lālaņartta
 vāroņuīkum koīkaipaīkā valivala mšyava­š.1.50.8
  545
 ātiyāya nā­muka­u mālu maŸivariya
 cētiyā­š nãtiyillš­ colluva­ ni­ŸiŸamš
 ētināëum u­­aiyšttum e­­ai vi­aiavalam
 vātiyāmš vantunalkāy valivala mšyava­š.               1.50.9
  546
 *potiyilā­š påvaõattāy po­tika ×uīkayilaip
 patiyilā­š pattarcittam paŸŸuvi ņātava­š
 vitiyilātār ve¤camaõar cākkiya re­Ÿivarkaë
 matiyilātār e­ceyvārē valivala mšyava­š.          
 
 (*)potiyil e­patu potikaimalai.  atu vaipputtalaīkaëilo­Ÿu.1.50.10
  547
 va­­iko­Ÿai matta¤cåņum valivala mšyava­aip
 po­­ināņa­ pukalivšnta­ ¤ā­acam panta­co­­a
 pa­­upāņal pattumvallār meyttavat tērvirumpum
 ma­­ucēti ãca­ēņš ma­­i yiruppārš.          1.50.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - ma­attuõainātar, tšviyār - vāëaiyaīkaõõiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.51 tiruccēpuram 
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 548
  
 veīkaõā­ai yãrurivai pērttu viëaīkumo×i
 maīkaipākam vaittukanta māõpatu ve­­aikolāī
 kaīkaiyēņu tiīkaëcåņik kaņikama ×uīko­Ÿait
 toīkalā­š tåyan㟟āy cēpura mšyava­š.  1.51.1
  549
 viņaiyamarntu veõma×uvo­ Ÿšntivi rintilaīku
 caņaiyoņuīkat taõpu­alait tāīkiya te­­aikolāī
 kaņaiyuyarnta mummatiluī kāynta­a luëëa×untat
 toņaineki×nta ve¤cilaiyāy cēpura mšyava­š.1.51.2
  550
 tãyarāya vallarakkar centa×a luëëa×untac
 cāyaveytu vā­avarait tāīkiya te­­aikālām
 pāyumveëëai šŸŸaiyšŸip pāypulit tēluņutta
 tåyaveëëai n㟟i­ā­š cēpura mšyava­š.  1.513
  551
 pallilēņu kaiyilšntip palkaņai yumpalitšrn
 tallalvā×kkai mšlatā­a ātara ve­­aikolām
 villaive­Ÿa nuõpuruva všlneņuī kaõõiyoņun
 tollaiyå×i yākini­Ÿāy cēpura mšyava­š.1.51.4
  552
 nāŸŸamikka ko­Ÿaitu­Ÿu ce¤caņai mšlmatiyam
 šŸŸamāka vaittukanta kāraõa me­­aikolām
 域amikka kāla­Ÿa­­ai olka vutaittaruëit
 tēŸŸamãŸu mākini­Ÿāy cēpura mšyava­š.  1.51.5
  553
 ko­­avi­Ÿa måvilaivšl kårma×u vāņpaņaiya­
 po­­aive­Ÿa ko­Ÿaimālai cåņumpoŸ pe­­aikolām
 a­­ama­­a me­­aņaiyāë pāka mamarntaraicšr
 tu­­avaõõa āņaiyi­āy cēpura mšyava­š.  1.51.6
  554
 kuŸŸami­mai yuõmainãye­ Ÿu­­aņi yārpaõivār
 kaŸŸalkšëvi ¤ā­amā­a kāraõa me­­aikolām
 vaŸŸalāmai vāëaravam påõņaya­ veõņalaiyil
 tuŸŸalā­a koëkaiyā­š cēpura mšyava­š.  1.51.7
  555
 vilaīkalo­Ÿu ve¤cilaiyāk koõņu viŸalarakkar
 kulaīkaëvā×um åreritta koëkaiyi te­­aikolām
 ilaīkaima­­u vāëavuõar kē­ai ye×ilviralāl
 tulaīkav孟i vaittukantāy cēpura mšyava­š.  1.51.8
  556
 viņaīkoënāka mālvaraiyaic cuŸŸi viritirainãr
 kaņaintana¤cai yuõņukanta kāraõa me­­aikolām
 iņantumaõõai yuõņamālu mi­malar mšlaya­un
 toņarntumu­­aī kāõamāņņāc cēpura mšyava­š.  1.51.9
  557
 puttarēņu pu­camaõar poyyurai yšraittup
 pittarākak kaõņukanta peŸŸimai ye­­aikolām
 mattayā­ai yãrurivai pērttu vaëarcaņaimšl
 tuttināka¤ cåņi­ā­š cēpura mšyava­š.1.51.10
  558
 cēlaimikka taõvayalcå× cēpura mšyava­aic
 cãlamikka tolpuka×ār cirapurak kē­nalattā­
 ¤ālammikka taõņami×ā­ ¤ā­acam panta­co­­a
 kēlammikka mālaivallār kåņuvar vā­ulakš.              1.51.11
 
 ittalam naņunāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - cēpuranātar,   tšviyār - cēpuranāyakiyammai
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.52 tiruneņuīkaëam
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 559
  
 maŸaiyuņaiyāy tēluņaiyāy vārcaņai mšlvaëarum
 piŸaiyuņaiyāy pi¤¤aka­š ye­Ÿu­aip pšci­allāl
 kuŸaiyuņaiyār kuŸŸamērāy koëkaiyi ­āluyarnta
 niŸaiyuņaiyār iņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.        1.52.1
  560
 ka­aitte×unta veõņiraicå× kaņaliņai na¤cuta­­ait
 ti­aitta­aiyā miņaŸŸilvaitta tiruntiya tšvani­­ai
 ma­attakattēr pāņalāņal pšõi yirāppakalum
 ni­aitte×uvār iņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.   1.52.2
  561
 ni­­aņiyš va×ipaņuvā­ nimalā ni­aikkaruta
 e­­aņiyā­ uyiraivavvšl e­Ÿaņal k域utaitta
 po­­aņiyš paravināëum påvoņu nãrcumakkum
 ni­­aņiyār iņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.1.52.3
  562
 malaipurinta ma­­ava­Ÿa­ makaëaiyēr pālmaki×ntāy
 alaipurinta kaīkaitaīkum avircaņai ārårā
 talaipurinta palimaki×vāy talaivani­ Ÿāëni×aŸkã×
 nilaipurintār iņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.   1.52.4
  563
 pāīki­allār paņima¤ceyvār pāriņa mumpalicšr
 tåīkinallār pāņalēņu to×uka×a lšvaõaīkit
 tāīkinillā a­pi­ēņun talaivani­ Ÿāëni×aŸkã×
 nãīkinillār iņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.1.52.5
  564
 virutta­ākip pāla­āki vštamēr nā­kuõarntu
 karutta­ākik kaīkaiyāëaik kama×caņai mšŸkarantāy
 arutta­āya ātitšva­ aņiyiõai yšparavum
 niruttarkãtar iņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.   1.52.6
  565
 kåŸukoõņāy m孟umo­Ÿāk kåņņiyēr veīkaõaiyāl
 māŸukoõņār purameritta ma­­ava ­škoņimšl
 šŸukoõņāy cāntamãte­ Ÿemperu mā­aõinta
 nãŸukoõņār iņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.1.52.7
  566
 ku­Ÿi­ucci mšlviëaīkuī koņimatiŸ cå×ilaīkai
 a­Ÿini­Ÿa arakkarkē­ai aruvaraik kã×aņarttāy
 e­Ÿunalla vāymo×iyāl šttiyi rāppakalum
 ni­Ÿunaivā riņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.1.52.8
  567
 vš×aveõkom pocittamālum viëaīkiya nā­muka­u¤
 cå×aveīkum nšņavāīkēr cētiyu ëākini­Ÿāy
 kš×alveõkom paõintapemmā­ kšņilāp po­­aņiyi­
 nã×alvā×vā riņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.1.52.9
  568
 ve¤colta¤col lākkini­Ÿa všņami lāccamaõun
 ta¤camillāc cākkiyarun tattuva mo­ŸaŸiyār
 tu¤calillā vāymo×iyāl tēttiram ni­­aņiyš
 ne¤cilvaippār iņarkaëaiyāy neņuīkaëa mšyava­š.   1.52.10
  569
 nãņavalla vārcaņaiyā­ mšyane ņuīkaëattaic
 cšņarvā×um māmaŸukiŸ cirapurak kē­nalattāl
 nāņavalla pa­uvalmālai ¤ā­acam panta­co­­a
 pāņalpattum pāņavallār pāvam paŸaiyumš.          1.52.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - nittiyacuntarar,  tšviyār - oppilānāyakiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.53 tirumutuku­Ÿam 
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 570
  
 tšvarāyum acurarāyu¤ cittar ce×umaŸaicšr
 nāvarāyum naõõupārum viõõeri kālnãrum
 mšvarāya viraimalarē­ ceīkaõmāl ãca­e­­um
 måvarāya mutaloruva­ mšyatu mutuku­Ÿš. 1.53.1
  571
 paŸŸumāki vā­uëērkkup palkati rē­matipār
 eŸŸunãrtãk kālumšlai viõõiya mā­a­oņu
 maŸŸumātēr palluyirāy mālaya ­ummaŸaikaë
 muŸŸumāki všŸumā­ā­ mšyatu mutuku­Ÿš.  1.53.2
  572
 vārimākam vaikutiīkaë vāëara va¤cåņi
 nāripākam nayantupåmšl nā­muka­ Ÿa­Ÿalaiyil
 cãritākap palikoëcelva­ ceŸŸalun tē­Ÿiyatēr
 mårinākat turivaipērttā­ mšyatu mutuku­Ÿš.1.53.3
  573
 pāņuvāruk karuëumentai pa­imutu pauvamunnãr
 nãņupārum mu×utumēņi aõņar nilaikeņalum
 nāņutā­um åņumēņi ¤ālamum nā­muka­um
 åņukāõa måņumveëëat tuyarntatu mutuku­Ÿš.   1.53.4
  574
 va×aīkutiīkaë va­­imattam mācuõam mãcaõavic
 ce×uīkalvšnta­ celvikāõat tšvar ticaivaõaīkat
 ta×aīkumontai takkaimikka pšykkaõam påta¤cå×a
 mu×aīkucentã yšntiyāņi mšyatu mutuku­Ÿš.1.53.5
  575
 cu×intakaīkai tēyntatiīkaë tollarā nallita×i
 ca×intace­­i caivavšņan tā­i­ait taimpula­um
 a×intacintai antaõāëark kaŸamporu ëi­pamvãņu
 mo×intavāyā­ mukkaõāti mšyatu mutuku­Ÿš.    1.53.5
   
 *ippatikatti­ 7-m ceyyuë citaintu pēyiŸŸu.1.53.6
  576  
 mayaīkumāyam vallarāki vā­i ­oņunãrum
 iyaīkuvēruk kiŸaiva­āya irāvaõa­ tēëneritta
 puyaīkarāka mānaņatta­ puõarmulai mātumaiyāë
 muyaīkumārpa­ mu­ivarštta mšyatu mutuku­Ÿš. 1.53.8
  577
 ¤ālamuõņa mālumaŸŸai nā­muka ­ummaŸiyāk
 kēlamaõņar cintaikoëëā rāyi­uī koymalarāl
 šlaiõņai kaņņināmam icaiyaep pētumšttum
 målamuõņa n㟟arvāyā­ mšyatu mutuku­Ÿš.1.53.9
  578
 uŸikoëkaiyar cãvarattar uõņu×al miõņarcollai
 neŸikaëe­­a ni­aivuŸātš nittaluī kaito×umi­
 maŸikoëkaiya­ vaīkamunnãr poīku viņattaiyuõņa
 muŸikoëmš­i maīkaipaīka­ mšyatu mutuku­Ÿš.  1.53.10
  579
 moyttuvā­ēr palkaõaīkaë vaõaīkum mutuku­Ÿai
 pittarvšņam perumaiye­­um piramapurat talaiva­
 ....    ....    ....    ....    ....    ....    ....    .... 
 ....    ....    ....    ....    ....    ....    ....    ....              1.53.11
 
 (*) 11-m ceyyuëi­ pi­­iraõņaņikaë citaintu pēyi­a.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
    1.54 tiruēttår 
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 580
  
 påttšrn tāya­a koõņuni­ po­­aņi
 šttā tārillai yeõõuīkāl
 ēttår mšya voëima×u vāëaīkaik
 kåttã rumma kuõaīkaëš.  1.54.1
  581
 iņaiyãr pēkā iëamulai yāëaiyēr
 puņaiyã ršpuëëi mā­uri
 uņaiyã ršyummai yšttutum ēttårc
 caņaiyã ršyuma tāëš.    1.54.2
  582
 uëvšr pēla noņimaiyi ­ārtiŸam
 koëvã ralkulēr kēvaõam
 oëvā ×aikka­i tš­cori yēttårk
 kaëvã ršyuma kātalš.    1.54.3
  583
 tēņņã rštutti yaintalai nākattai
 āņņã ršyaņi yārvi­ai
 ēņņã ršyummai yšttutum ēttår
 nāņņã ršyaruë nalkumš.       1.54.4
  584
 ku×aiyār kātãr koņuma×u vāņpaņai
 u×aiyāë vãrtiru vēttår
 pi×aiyā vaõõaīkaë pāņini­  Ÿāņuvār
 a×aiyā mšyaruë nalkumš. 1.54.5
  585
 mikkār vantu virumpip paliyiņat
 takkār tammakka ëãre­
 Ÿuņkā tāruëa rētiru vēttår
 nakkã ršyaruë nalkumš.  1.54.6
  586
 tātār ko­Ÿai tayaīku muņiyuņai
 nātā e­Ÿu nalampuka×n
 tētā tāruëa rētiru vēttår
 ātã ršyaruë nalkumš.    1.54.7
  587
 e­Ÿā ­immalai ye­Ÿa arakka­ai
 ve­Ÿār pēlum virali­āl
 o­Ÿār mummati leytava ­ēttår
 e­Ÿār mšlvi­ai yškumš.  1.54.8
  588
 na­Ÿā nālmaŸai yā­oņu mālumāyc
 ce­Ÿār pēlun ticaiyelām
 o­Ÿā yoëëeri yāymika vēttår
 ni­Ÿã ršyumai nšņiyš.   1.54.9
  589
 kāra maõkaliī kattuva rāņaiyar
 tšrar collavai tšŸa­mi­
 ēram pāleyi leytava ­ēttårc
 cãra va­ka×al cšrmi­š.1.54.10
  590
 kurumpai yāõpa­ai yi­kulai yēttår
 arumpu ko­Ÿai yaņikaëaip
 perumpu kaliyuë ¤ā­acam panta­col
 virumpu vārvi­ai vãņš.  1.54.11
 
 
 ittalam toõņaināņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - vštanātar,  tšviyār - iëamulaināyakiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.55 tirumāŸpšŸu
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 591
  
 åŸi yārtaru na¤ci­ai yuõņumai
 nãŸu cšrtiru mš­iyar
 cšŸu cšrvayal te­tiru māŸpšŸŸi­
 māŸi lāmaõi kaõņarš.    1.55.1
  592
 toņaiyār māmalar koõņiru pētummai
 aņaivā rāmaņi kaëëe­a
 maņaiyār nãrmalku ma­­iya māŸpš
 Ÿuņaiyã ršyumai yuëkiyš.     1.55.2
  593
 paiyā rummara vaīkoņu vāņņiya
 kaiyā ­e­Ÿu vaõaīkuvar
 maiyār na¤cuõņu māŸpšŸ Ÿirukki­Ÿa
 aiyā ni­­aņi yārkaëš.   1.55.3
  594
 cāla māmalar koõņu caraõe­Ÿu
 mšlai yārkaë virumpuvar
 māli ­ārva×i pāņucey māŸpšŸŸu
 nãla mārkaõņa ni­­aiyš. 1.55.4
  595
 māŸi lāmaõi yšye­Ÿu vā­avar
 šŸa všmika šttuvar
 kåŸa ­škula vuntiru māŸpšŸŸi­
 nãŸa ­šye­Ÿu ni­­aiyš.       1.55.5
  596
 uraiyā tārillai yo­Ÿuni­ ta­maiyaip
 paravā tārillai nāëkaëum
 tiraiyār pāliyi­ te­karai māŸpšŸ
 Ÿaraiyā ­šyaruë nalkiņš.                              1.55.6
   
 (*) ippatikattil 7-m ceyyuë maŸaintu pēyiŸŸu. 1.55.7
  597
 araca ëikkum arakka­ ava­Ÿa­ai
 uraike ņuttava­ olkiņa
 varami kuttavem māŸpšŸ Ÿaņikaëaip
 paravi ņakkeņum pāvamš.1.55.8
  598
 iruvar tšvarun tšņit tirinti­i
 oruva rālaŸi voõõila­
 maruvu nãëka×al māŸpšŸ Ÿaņikaëaip
 paravu vārvi­ai pāŸumš. 1.55.9
  599
 tåcu pērttu×al vārkaiyil tuŸŸuõum
 nãcar tammurai koëëelun
 tšcam malkiya te­tiru māŸpšŸŸi­
 ãca ­e­Ÿeņut tšttumš.   1.55.10
  600
 ma­­i māloņu cēma­ paõiceyum
 ma­­um māŸpšŸ Ÿaņikaëai
 ma­­u kā×iyuë ¤ā­acam panta­col
 pa­­a všvi­ai pāŸumš.        1.55.11
 
 
 ittalam toõņaināņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - mālvaõaīkumãcar, tšviyār - karuõaināyakiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.56 tiruppāŸŸuŸai
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 601
  
 kārār ko­Ÿai kalanta muņiyi­ar
 cãrār cintai celacceytār
 pārār nāëum paraviya pāŸŸuŸai
 ārā rāti mutalvarš.          1.56.1
  602
 nallā rummavar tãya re­appaņu¤
 collār na­malar cåņi­ār
 pallār veõņalaic celvarem pāŸŸuŸai
 ellā runto×um ãcarš.    1.56.2
  603
 viõõār tiīkaë viëaīku nutali­ar
 eõõār vante­ e×il koõņār
 paõõār vaõņi­am pāņalcey pāŸŸuŸai
 yuõõā õāëum uŸaivarš.1.56.3
  604
 påvun tiīkaë pu­ainta muņiyi­ar
 švi­ allā reyileytār
 pāvan tãrpu­al malkiya pāŸŸuŸai
 ēve­ cintai yoruvarš.   1.56.4
  605
 mākan tēymati cåņimaki×n te­a
 tākam po­­iŸa mākki­ār
 pākam peõõum uņaiyavar pāŸŸuŸai
 nākam påõņa nayavarš.   1.56.5
  606
 pētu po­Ÿika× ko­Ÿai pu­aimuņi
 nātar vante­ nalaīkoõņār
 pātan toõņar paraviya pāŸŸuŸai
 všta mētum vikirtarš.   1.56.6
  607
 vāņal veõņalai cåņi­ar mālviņai
 kēņal ceyta kuŸippi­ār
 pāņal vaõņi­am paõceyum pāŸŸuŸai
 āņal nākam acaittārš.        1.56.7
  608
 vevva mš­iya rāyveëëai n㟟i­ar
 evva¤ ceyte­ e×ilkoõņār
 pavvam na¤caņai kaõņarem pāŸŸuŸai
 mavval cåņiya maintarš.      1.56.8
  608
 š­am a­­amum ā­ava rukkeri
 ā­a vaõõattem aõõalār
 pā­a lammalar vimmiya pāŸŸuŸai
 vā­a veõpiŸai maintarš.      1.56.9
  610
 venta n㟟i­ar všli­ar nåli­ar
 vante­ na­­alam vauvi­ār
 paintaõ mātavi cå×taru pāŸŸuŸai
 maintar tāmēr maõāëarš. 1.56.10
  611
 pattar ma­­iya pāŸŸuŸai mšviya
 pattu nåŸu peyarā­aip
 patta­ ¤ā­acam panta­a ti­Ÿami×
 pattum pāņip paravumš.       1.56.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - tirumålanātar,  tšviyār - mēkāmpikaiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
    1.57 tiruvšŸkāņu 
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 612
  
 oëëi tuëëak katikkā miva­oëi
 veëëi yā­uŸai všŸkāņu
 uëëi yāruyarn tāriv vulaki­il
 teëëi yāravar tšvarš.   1.57.1
  613
 āņal nākam acaittaëa villatēr
 všņaī koõņava­ všŸkāņu
 pāņi yumpaõin tāriv vulaki­il
 cšņa rākiya celvarš.    1.57.2
  614
 påtam pāņap puŸaīkāņ ņiņaiyāņi
 všta vittaka­ všŸkāņu
 pētu¤ cāntum pukaiyuī koņuttavark
 kštam eytuta lillaiyš.  1.57.3
  615
 ā×ka ņale­ak kaīkai karantava­
 vã×ca ņaiyi­a­ všŸkāņu
 tā×vu ņaima­at tāŸpaõin tšttiņa
 pā×pa ņummavar pāvamš.  1.57.4
  616
 kāņņi ­ālum ayarttiņak kāla­ai
 vãņņi ­ā­uŸai všŸkāņu
 pāņņi ­āŸpaõin tšttiņa vallavar
 ēņņi ­ārvi­ai ollaiyš.  1.57.5
  617
 tēli ­āluņai mšvaval lā­cuņar
 všli ­ā­uŸai všŸkāņu
 nåli ­āŸpaõin tšttiņa vallavar
 māli ­ārvi­ai māyumš.        1.57.6
  618
 mallal mummatil māytara eytatēr
 villi ­ā­uŸai všŸkāņu
 colla valla curuīkā ma­attavar
 cella vallavar tãrkkamš.     1.57.8
  619
 måral veõmati cåņu muņiyuņai
 vãra­ mšviya všŸkāņu
 vāra māyva×i pāņu ni­aintavar
 cšrvar ceyka×al tiõõamš.     1.57.8
  620
 parakki ­ārpaņu veõņalai yiŸpali
 virakki ­ā­uŸai všŸkāņņår
 arakka­ āõmai yaņarap paņņā­iŸai
 nerukki ­ā­ai ni­aimi­š.1.57.9
  621
 māŸi lāmala rā­oņu mālava­
 všŸa lā­uŸai všŸkāņu
 ãŸi lāmo×i yšmo×i yāye×il
 kåŸi ­ārkkillai kuŸŸamš.1.57.10
  622
 viõņa māmpo×il cå×tiru všŸkāņu
 kaõņu nampa­ ka×alpšõic
 caõpai ¤ā­acam panta­a centami×
 koõņu pāņak kuõamāmš.             1.57.11
 
 
 ittalam toõņaināņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - všŸkāņņãcuvarar,  tšviyār - všŸkaõõiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.58 tirukkaravãram 
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 623
  
 ariyum namvi­ai yuëëa­a ācaŸa
 varikoë māmaõi pēŸkaõņaī
 kariya va­Ÿika ×uīkara vãrattem
 periya va­ka×al pšõavš.      1.58.1
  624
 taīku mēvi­ai tā×caņai mšlava­
 tiīka ëēņuņa­ cåņiya
 kaīkai yā­Ÿika ×uīkara vãrattem
 caīka ra­ka×al cāravš.                 1.58.2
  625
 štam vantaņai yāvi­i nalla­a
 påtam palpaņai yākkiya
 kāta lā­tika ×uīkara vãrattem
 nāta­ pātam naõukavš.1.58.3
  626
 paŸaiyum namvi­ai yuëëa­a pā×paņa
 maŸaiyum māmaõi pēŸkaõņaī
 kaŸaiya va­Ÿika ×uīkara vãrattem
 iŸaiya va­ka×al šttavš. 1.58.4
  627
 paõõi ­ārmaŸai pāņala­ āņala­
 viõõi ­ārmati leytamuk
 kaõõi ­ā­uŸai yuīkara vãrattai
 naõõu vārvi­ai nācamš.  1.58.5
  628
 ni×ali ­ārmati cåņiya nãëcaņai
 a×ali ­āra­a lšntiya
 ka×ali ­āruŸai yuīkara vãrattait
 to×aval lārkkillai tukkamš.  1.58.6
  629
 vaõņar mummatil māytara eytava­
 aõņa­ āra×al pēloëir
 kaõņa ­āruŸai yuīkara vãrattut
 toõņar mšŸŸuyar tåramš. 1.58.7
  630
 pu­ali laīkaiyar kē­muņi pattiŸac
 ci­ava lāõmai cekuttava­
 ka­ala va­uŸai ki­Ÿa karavãram
 e­aval lārkkiņa rillaiyš.    1.58.8
  631
 veëëat tāmarai yā­oņu mālumāyt
 teëëat tãttira ëākiya
 kaëëat tā­uŸai yuīkara vãrattai
 uëëat tā­vi­ai ēyumš.   1.58.9
  632
 ceņiya maõõoņu cãvarat tāravar
 koņiya vevvurai koëëa­mi­
 kaņiya va­­uŸai ki­Ÿa karavãrat
 taņiya varkkillai yallalš.        1.58.10
  633
 vãņi lā­viëaī kuīkara vãrattem
 cšņa­ mšŸkaci vāŸŸami×
 nāņu ¤ā­acam panta­a collivai
 pāņu vārkkillai pāvamš.      1.58.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - karavãršcuvarar,  tšviyār - pirattiyaņcami­­āëammai.
  
    tirucciŸŸampalam
    
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
 1.59 tiruttåīkā­aimāņam 
 
     
  
   paõ - pa×antakkarākam
 
 
 634
  
 oņuīkum piõipiŸavi kšņe­Ÿivai 
       yuņaittāya vā×kkai yo×iyattavam
 aņaīku miņaīkaruti ni­Ÿãrellām 
           aņika ëaņini×aŸkã ×āëāmvaõõaī
 kiņaīkum matilu¤ culāviyeīkuī 
           ke×uma­aikaë tēŸumma Ÿaiyi­­oli
 toņaīkuī kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.1
  635
 piõinãra cātal piŸattalivai 
           piriyap piriyāta pšri­pattē
 ņaõinãra mšlulakam eytaluŸil 
           aŸimi­ kuŸaivillai ā­šŸuņai
 maõinãla kaõņa muņaiyapirā­ 
           malaimakaëun tā­um maki×ntuvā×un
 tuõinãrk kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.2
  636
 cānāëum vā×nāëun tēŸŸamivai 
           calippāya vā×kkai yo×iyattavam
 āmā ŸaŸiyā talamantunãr 
           ayarntuī kuŸaivillai ā­šŸuņaip
 påmāõ alaīkal ilaīkuko­Ÿai 
           pu­alpotinta pu­caņaiyi ­ā­uŸaiyun
 tåmāõ kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.3
  637
 孟um piõipiŸavi kšņe­Ÿivai 
           uņaittāya vā×kkai yo×iyattavam
 mā­Ÿu ma­aīkaruti ni­Ÿãrellām 
           ma­antirintu maõõil mayaīkātunãr
 m孟u matileyta måvāccilai 
           mutalvark kiņampēlum mukiltēykoņi
 tē­Ÿuī kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.4
  638
 mayaltãrmai yillāta tēŸŸammivai 
           maraõatto ņotta×iyu māŸātalāl
 viyaltãra mšluka meytaluŸi­ 
           mikko­Ÿum všõņā vimala­iņam
 uyartãra vēīkiya nāmaīkaëā 
           lēvātu nāëum aņiparavalcey
 tuyartãr kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.5
  639
 pa­­ãrmai ku­Ÿic cevikšņpilā 
           paņarnēk ki­kaõ pavaëanniŸa
 na­­ãrmai ku­Ÿit tiraitēloņu 
           naraitē­Ÿuī kālam namakkātalmu­
 po­­ãrmai tu­Ÿap puŸantē­ŸunaŸ 
           pu­alpotinta pu­caņaiyi ­ā­uŸaiyun
 to­­ãrk kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.6
  640
 iŸaiyåõ tukaëē ņiņukkaõeyti 
           yi×ippāya vā×kkai yo×iyattavam
 niŸaiyåõ neŸikaruti ni­Ÿãrellām 
           nãëka×a lšnāëum ni­aimi­ce­­ip
 piŸaicå ×alaīkal ilaīkuko­Ÿaip 
           piõaiyum perumā­ piriyātanãrt
 tuŸaicå× kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.7
  641
 palvã×ntu nāttaëarntu meyyilvāņip 
           pa×ippāya vā×kkai o×iyattavam
 ilcå ×iņaīkaruti ni­Ÿãrellām 
           iŸaiyš piriyā te×untupētuī
 kalcå ×arakka­ kataŸacceytā­ 
           kātaliyun tā­uī karutivā×un
 tolcãrk kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.8
  642
 nēyum piõiyum aruntuyaramum 
           nukaruņaiya vā×kkai yo×iyattavam
 vāyum ma­aīkaruti ni­Ÿãrellām 
           malarmicaiya nā­muka­um maõõumviõõum
 tāya aņiyaëantā­ kāõamāņņāt 
           talaivark kiņampēlun taõcēlaiviõ
 ņēyum kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.9
  643
 pakaņår pacinaliya nēyvarutalāŸ 
           pa×ippāya vā×kkai o×iyattavam
 mukaņår mayirkaņinta ceykaiyārum 
           måņutuva rāņaiyārum nāņicco­­a
 tika×tãrnta poymmo×ikaë tšŸavšõņā 
           tirunti×ai yuntā­um poruntivā×un
 tukaëtãr kaņantait taņaīkēyilcšr 
           tåīkā­ai māņan to×umi­kaëš.  1.59.10
  644
 maõõār mu×avatirum māņavãti 
           vayalkā×i ¤ā­acam panta­nalla
 peõõā kaņattup peruīkēyilcšr 
           piŸaiyuri¤cun tåīkā­ai māņamšyā­
 kaõõār ka×alparavu pāņalpattuī 
           karuttuõarak kaŸŸāruī kšņņārumpēy
 viõõē rulakattu mšvivā×um 
           vitiyatu všyākum vi­aimāyumš.          1.59.11
 
 ittalam naņunāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - cuņarkko×untãcar, tšviyār - kaņantaināyakiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.60 tiruttēõipuram 
 
     
  
  paõ - pa×antakkarākam 
 
 
 645
 
 vaõņaraīkap pu­aŸkamala matumāntip peņaiyi­oņum
 oõņaraīka icaipāņum aëiaracš oëimatiyat
 tuõņaraīkap påõmārpar tiruttēõi purattuŸaiyum
 paõņaraīkark ke­nilaimai parintorukāl pakarāyš.       1.60.1
  646
 eŸicuŸavaī ka×ikkā­al iëaīkurukš e­payalai
 aŸivuŸā to×ivatuvum aruvi­aiyš­ paya­a­Ÿš
 ceŸiciŸār patamētun tiruttēõi purattuŸaiyum
 veŸiniŸār malarkkaõõi vštiyarkku viëampāyš. 1.60.2
  647
 paõpa×a­ak kēņņakattu vāņņamilāc ce¤cåņņuk
 kaõpakatti­ vāraõamš kaņuvi­aiyš­ uŸupayalai
 ceõpaka¤cšr po×ilpuņaicå× tiruttēõi purattuŸaiyum
 paõpa­ukke­ paricuraittāl pa×iyāmē mo×iyāyš.     1.60.3
  648
 kāõņakaiya ceīkāloõ ka×inārāy kātalāŸ
 påõņakaiya mulaimelintu po­payantā ëe­Ÿuvaëar
 cšõņakaiya maõimāņat tiruttēõi purattuŸaiyum
 āõņakaiyāŸ ki­Ÿšce­ ŸaņiyaŸiya uõarttāyš.   1.60.4
  649
 pārārš ye­aiyorukāl to×uki­Ÿš­ pāīkamainta
 kārārum ce×uniŸattup pavaëakkāl kapētakaīkāë
 tšrārum neņuvãtit tiruttēõi purattuŸaiyum
 nãrāru¤ caņaiyāruk ke­nilaimai nika×ttãrš.1.60.5
  650
 cšŸŸe×unta malarkkamalac ce¤cālik katirvãca
 v㟟irunta a­­aīkāë viõõēņu maõmaŸaikaë
 tēŸŸuvitta tiruttēõi purattãca­ tuëaīkāta
 k域utaitta tiruvaņiyš kåņumā kåŸãrš.                 1.60.6
  651
 mu­Ÿilvāy maņalpeõõaik kurampaivā× muyaīkuciŸai
 a­Ÿilkāë pirivuŸumnēy aŸiyātãr mikavallãr
 te­Ÿalār pukuntulavun tiruttēõi purattuŸaiyuī
 ko­Ÿaivār caņaiyārkke­ kårpayalai kåŸãrš.   1.60.7
  652
 pā­āŸu malarccåtap pallavaīka ëavaikēti
 š­ērkkum i­itāka mo×iyume×il iëaīkuyilš
 tš­ārum po×ilpuņaicå× tiruttēõi purattamarar
 kē­ārai e­­iņattš varavorukāŸ kåvāyš.       1.60.8
  653
 naŸpataīkaë mikaaŸivāy nā­u­­ai všõņuki­Ÿš­
 poŸpamainta vāyalaki­ påvainallāy pēŸŸuki­Ÿš­
 coŸpata¤cšr maŸaiyāëar tiruttēõi purattuŸaiyum
 viŸpolitēë vikirta­ukke­ meyppayalai viëampāyš.  1.60.9
  654
 ciŸaiyārum maņakkiëiyš iīkšvā tš­oņupāl
 muŸaiyālš uõattaruvš­ moypavaëat toņutaraëan
 tuŸaiyāruī kaņaŸŸēõi purattãca­ tuëaīkumiëam
 piŸaiyāëa­ tirunāmam e­akkorukāŸ pšcāyš.    1.60.10
  655
 pērmikutta vayaŸŸēõi purattuŸaiyum puricaņaiyeī
 kārmikutta kaŸaikkaõņat tiŸaiyava­ai vaõkamalat
 tārmikutta varaimārpa­ campanta­ uraiceyta
 cãrmikutta tami×vallār civalēka¤ cšrvārš.        1.60.11
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.61 tirucceīkāņņaīkuņi
 
     
  
  paõ - pa×antakkarākam 
 
 
 656
 
 naŸaikoõņa malartåvi viraiyaëippa nāņēŸum
 muŸaikoõņu ni­Ÿaņiyār muņņāmš paõiceyyac
 ciŸaikoõņa vaõņaŸaiyu¤ ceīkāņņaī kuņiyata­uë
 kaŸaikoõņa kaõņattā­ kaõapatãc carattā­š.   1.61.1
  657
 vāršŸŸa paŸaiyoliyu¤ caīkoliyum vantiyampa
 åršŸŸa celvattē ņēīkiyacãr vi×avēvāc
 cãršŸŸa muņaittāya ceīkāņņaī kuņiyata­uë
 kāršŸŸa ko­Ÿaiyā­ kaõapatãc carattā­š. 1.61.2
  658
 varantaiyā­ cēpurattā­ mantirattā­ tantirattā­
 kirantaiyā­ kēvaõattā­ kiõkiõiyā­ kaiyatēr
 cirantaiyā­ ceīkāņņaī kuņiyā­ce¤ caņaicšruī
 karantaiyā­ veõõ㟟ā­ kaõapatãc carattā­š.  1.61.3
  659
 toīkaluī kama×cāntum akiŸpukaiyun toõņarkoõ
 ņaīkaiyāl to×utštta aruccu­aŸka­ Ÿaruëceytā­
 ceīkayalpāy vayaluņutta ceīkāņņaī kuņiyata­uë
 kaīkaicšr vārcaņaiyā­ kaõapatãc carattā­š.       1.61.4
  660
 pāli­āl naŸuneyyāŸ pa×atti­āŸ payi­Ÿāņņi
 nåli­āl maõamālai koõarntaņiyār purintšttac
 cšli­ār vayalpuņaicå× ceīkāņņaī kuņiyata­uë
 kāli­āŸ k域utaittā­ kaõapatãc carattā­š.   1.61.5
  661
 nuõõiyā­ mikapperiyā­ ēvuëār vāyuëā­
 taõõiyā­ veyyā­nan talaimšlā­ ma­attuëā­
 tiõõiyā­ ceīkāņņaī kuņiyā­ce¤ caņaimatiyak
 kaõõiyā­ kaõõutalā­ kaõapatãc carattā­š.    1.61.6
  662
 maiyi­ār malarneņuīkaõ malaimakaëēr pākamām
 meyyi­ā­ paiyaravam araikkacaittā­ mã­piŸa×ac
 ceyyi­ār taõka×a­ic ceīkāņņaī kuņiyata­uë
 kaiyi­ār kåreriyā­ kaõapatãc carattā­š.     1.61.7
  663
 tēņuņaiyā­ ku×aiyuņaiyā­ arakka­Ÿa­ tēëaņartta
 pãņuņaiyā­ pērviņaiyā­ peõpākam mikapperiyā­
 cšņuņaiyā­ ceīkāņņāī kuņiyuņaiyā­ cšrntāņuī
 kāņuņaiyā­ nāņuņaiyā­ kaõapatãc carattā­š.  1.61.8
  664
 ā­årā vu×itaruvā­ a­Ÿiruvar tšrntuõarā
 vā­årā­ vaiyakattā­ vā×ttuvār ma­attuëā­
 tš­årā­ ceīkāņņāī kuņiyā­ciŸ Ÿampalattā­
 kā­årā­ ka×umalattā­ kaõapatãc carattā­š.   1.61.9
  665
 ceņinukaru¤ camaõarkaëu¤ cãvaratta cākkiyarum
 paņinukarā tayaru×appārk karuëāta paõpi­ā­
 poņinukaru¤ ciŸuttoõņark karuëceyyum poruņņākak
 kaņinakarāy v㟟iruntā­ kaõapatãc carattā­š.     1.61.10
  666
 kaŸaiyilaīku malarkkuvaëai kaõkāņņak kaņipo×ili­
 naŸaiyilaīku vayalkā×it tamiפā­a campanta­
 ciŸaiyilaīku pu­aŸpaņappaic ceīkāņņaī kuņicšrttum
 maŸaiyilaīku tami×vallār vā­ulakat tiruppārš.              1.61.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - kaõapatãcuvarar,   tšviyār - tirukku×almātammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.62 tirukkēëili 
 
     
  
  paõ - pa×antakkarākam 
 
 
 667
 
 nāëāya pēkāmš na¤caõiyuī kaõņa­ukkš
 āëāya a­puceyvēm maņane¤cš ara­nāmaī
 kšëāynaī kiëaikiëaikkuī kšņupaņāt tiŸamaruëik
 kēëāya nãkkumava­ kēëiliyem perumā­š.       1.62.1
  668
 āņaravat ta×akāmai aõikš×aŸ kompārtta
 tēņaravat torukāta­ tuõaimalarnaŸ cšvaņikkš
 pāņaravat ticaipayi­Ÿu paõinte×uvār tamma­attil
 kēņaravan tãrkkumava­ kēëiliyem perumā­š.1.62.2
  669
 na­Ÿunaku nāõmalarāl nallirukku mantiraīkoõ
 ņo­Ÿiva×i pāņuceya luŸŸava­Ÿa­ ēīkuyirmšl
 ka­Ÿivaru kāla­uyir kaõņava­uk ka­Ÿaëittā­
 ko­Ÿaimalar po­Ÿika×uī kēëiliyem perumā­š.  1.62.3
  670
 vantamaõa lāliliīkam maõõiyi­kaņ pālāņņu¤
 cintaiceyvē­ ta­karuman tšrntucitaip pā­varumat
 tantaita­aic cāņutalu¤ caõņãca ­e­Ÿaruëik
 kontaõavu malarkoņuttā­ kēëiliyem perumā­š. 1.62.4
  671
 va¤cama­at ta¤coņukki vaikalumnaŸ påca­aiyāl
 na¤camutu ceytaruëum nampiye­a všni­aiyum
 pa¤cavariŸ pārtta­ukkup pācupatam ãntukantā­
 ko¤cukiëi ma¤caõavuī kēëiliyem perumā­š.    1.62.5
  672
 tāviyava ­uņa­iruntuī kāõāta taŸpara­ai
 āvita­i la¤coņukki aīkaõa­e­ Ÿātarikkum
 nāviyalcãr naminanti yaņikaëukku nalkumava­
 kēviyalum påve×ukēŸ kēëiliyem perumā­š.     1.62.6
  673
 ka­­avilum mālvaraiyā­ kārtika×um māmiņaŸŸā­
 co­­avilum māmaŸaiyā­ tēttira¤cey vāyi­uëā­
 mi­­avilu¤ ce¤caņaiyā­ veõpoņiyā­ aīkaiyi­iŸ
 ko­­avilum cålattā­ kēëiliyem perumā­š.     1.62.7
  674
 antarattil tšrårum arakka­malai a­Ÿeņuppac
 cuntaratta­ tiruviralāl 孟aava­ uņalnerintu
 mantiratta maŸaipāņa vāëava­uk kãntā­uī
 kontaratta maticce­­ik kēëiliyem perumā­š.       1.62.8
  675
 nāõamuņai vštiya­um nāraõa­um naõõavoõāt
 tāõuve­ai āëuņaiyā­ ta­­aņiyārk ka­puņaimai
 pāõa­icai pattimaiyāŸ pāņutalum parintaëittā­
 kēõaliëam piŸaicce­­ik kēëiliyem perumā­š.  1.62.9
  676
 taņukkamaru¤ camaõaroņu tarkkacāt tirattavarcol
 iņukkaõvaru mo×ikšëā tãca­aiyš šttumi­kaë
 naņukkamilā amarulakam naõõalumām aõõalka×al
 koņukkakilā varaīkoņukkuī kēëiliyem perumā­š.    1.62.10
  677
 nampa­ainal laņiyārkaë nāmuņaimā ņe­Ÿirukkuī
 kompa­aiyāë pāka­e×iŸ kēëiliyem perumā­ai
 vampamarun taõkā×ic campanta­ vaõņami×koõ
 ņi­pamara vallārka ëeytuvarkaë ãca­aiyš.    1.62.11
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - kēëiliyappar,  tšviyār - vaõņamarpåīku×alammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.63 tiruppiramapuram - palpeyarppattu 
 
     
  
  paõ - takkšci 
 
 
 678
 
 eriyārma×uvo­ Ÿšntiyaīkai iņutalaiyškala­ā
 variyārvaëaiyā raiyamvavvāy mānalamvavvutiyš
 cariyānāvi­ vštakãta­ tāmarainā­mukatta­
 periyā­pirama­ pšõiyāõņa piramapurattā­š.   1.63.1
  679
 peyalārcaņaikkēr tiīkaëcåņip peypalikke­Ÿayalš
 kayalārtaņaīkaõ a¤colnallār kaõņuyilvavvutiyš
 iyalālnaņāvi i­pameyti intira­āëmaõmšl
 viyalārmuraca mēīkucemmai všõupurattā­š.    1.63.2
  680
 nakalārtalaiyum veõpiŸaiyum naëircaņaimāņņayalš
 pakalāppalitšrn taiyamvavvāy pāykalaivavvutiyš
 akalātuŸaiyum mānilattil ayali­maiyālamarar
 pukalālmalinta påmpukali mšviyapuõõiya­š.   1.63.3
  681
 caīkēņilaīkat tēņupeytu kātilērtā×ku×aiya­
 aīkēlvaëaiyār aiyamvavvā yālnalamvavvutiyš
 ceīkēlnaņāvip palluyirkku¤ ceyvi­aimeyteriya
 veīkēttaruma­ mšviyāõņa veīkurumšyava­š.         1.63.4
  682
 taõinãrmatiya¤ cåņinãņu tāīkiyatā×caņaiya­
 piõinãrmaņavār aiyamvavvāy peykalaivavvutiyš
 aõinãrulaka mākiyeīkum ā×kaņalāla×uīkat
 tuõinãrpaõiyat tā­mitanta tēõipurattā­š.         1.63.5
  683
 kavarpåmpu­alun taõmatiyuī kama×caņaimāņņayalš
 avarpåmpaliyē ņaiyamvavvā yālnalamvavvutiyš
 avarpåõaraiyark kātiyāyavaëta­ ma­­a­āëmaõmšŸ
 tavarpåmpatikaë eīkumeīkun taīkutarāyava­š.      1.63.6
  684
 mulaiyā×ke×uma montaikoņņa mu­kaņaimāņņayalš
 nilaiyāppalitšrn taiyamvavvāy nãnalamvavvutiyš
 talaiyāykkiņantiv vaiyamellān ta­­atērāõainaņāyc
 cilaiyālmalinta cãrccilampa­ cirapuramšyava­š.        1.63.7
  685
 erutškoõarke­ ŸšŸiyaīkai iņutalaiyškala­āk
 karutšrmaņavār aiyamvavvāy kaõņuyilvavvutiyš
 orutšrkaņāvi āramaru ëorupatutēëtolaiyap
 porutšrvalava­ mšviyāõņa puŸavamarpuõõiya­š.          1.63.8
  686
 tuvarcšrkaliīkap pērvaiyārun tåymaiyilāccamaõuī
 kavarceytu×alak kaõņavaõõaī kārikaivārku×alār
 avarpåmpaliyē ņaiyamvavvā yālnalamvavvutiyš
 tavarceyneņuvšŸ caõņa­āëac caõpaiyamarntava­š.        1.63.9
  687
 ni×alālmalinta ko­Ÿaicåņi nãŸumeypåcinalla
 ku×alārmaņavā raiyamvavvāy kēlvaëaivavvutiyš
 a×alāyulakaī kavvaitãra aintalainãõmuņiya
 ka×alnākaraiya­ kāvalākak kā×iyamarntava­š.      1.63.10
  688
 kaņņārtu×āya­ tāmaraiyā­ e­Ÿivarkāõpariya
 ciņņārpalitšrn taiyamvavvāy ceykalaivavvutiyš
 naņņārnaņuvš nanta­āëa nalvi­aiyāluyarnta
 koņņāŸuņutta taõvayalcå× koccaiyamarntava­š.          1.63.11
  689
 kaņaiyārkoņina­ māņavãtik ka×umalavårkkavuõi
 naņaiyārpa­uval mālaiyāka ¤ā­acampanta­nalla
 paņaiyārma×uva­ Ÿa­mšlmo×inta palpeyarppattumvallārk
 kaņaiyāvi­aikaë ulakilnāëum amarulakāëpavarš.              1.63.12
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
   1.64 tiruppåvaõam 
 
     
  
  paõ - takkšci 
 
 
 690
 
 aŸaiyārpu­alu māmalarum āņaravārcaņaimšl
 kuŸaiyārmatiya¤ cåņimātēr kåŸuņaiyā­iņamām
 muŸaiyālmuņicšr te­­arcšrar cē×arkaëtāmvaõaīkun
 tiŸaiyāroëicšr cemmaiyēīkun te­tiruppåvaõamš.         1.64.1
  691
 maruvārmatilmå­ Ÿo­Ÿaveytu māmalaiyā­maņantai
 orupālpāka mākacceyta umparpirā­ava­år
 karuvārcāli ālaimalkik ka×alma­­arkāttaëitta
 tiruvālmalinta cšņarvā×un te­tiruppåvaõamš.      1.64.2
  692
 pērārmatamā urivaipērttup poņiyaõimš­iya­āyk
 kārārkaņalil na¤camuõņa kaõõutalviõõava­år
 pārārvaikaip pu­alvāyparappip pa­maõipo­ko×ittuc
 cãrārvāri cšrani­Ÿa te­tiruppåvaõamš.            1.64.3
  693
 kaņiyāralaīkal ko­Ÿaicåņik kātilērvārku×aiya­
 koņiyārveëëai šŸukanta kēvaõava­­iņamām
 paņiyārkåņi nãņiyēīkum palpuka×āŸparavac
 ceņiyārvaikai cå×ani­Ÿa te­tiruppåvaõamš.        1.64.4
  694
 kårārvāëi cilaiyiŸkēttuk koņimatiŸkåņņa×itta
 pērārvilli melliyalāëēr pālmaki×ntā­iņamām
 ārāva­pil te­­arcšrar cē×arkaëpēŸŸicaippat
 tšrārvãti māņamnãņun te­tiruppåvaõamš.      1.64.5
  695
 na­Ÿutãte­ Ÿo­Ÿilāta nā­maŸaiyē­ka×alš
 ce­Ÿupšõi yšttani­Ÿa tšvarpirā­iņamāī
 ku­Ÿilo­Ÿi ēīkamalku kuëirpo×ilcå×malarmšl
 te­Ÿalo­Ÿi mu­Ÿilārun te­tiruppåvaõamš.     1.64.6
  696
 paivāyaravam araiyiŸcāttip pāriņampēŸŸicaippa
 meyvāymš­i nãŸupåci šŸukantā­iņamām
 kaivā×vaëaiyār maintarēņuī kalaviyi­ālneruīkic
 ceyvārto×ili­ pāņalēvāt te­tiruppåvaõamš.        1.64.7
  697
 māņavãti ma­­ilaīkai ma­­a­aimāõpa×ittuk
 kåņave­Ÿi vāëkoņuttāë koëkaiyi­ārkkiņamām
 pāņalēņum āņalēīkip pa­maõipo­ko×ittu
 ēņanãrāl vaikaicå×um uyartiruppåvaõamš.          1.64.8
  698
 poyyāvšta nāvi­ā­um påmakaëkātala­uī
 kaiyāŸŸo×utu ka×alkaëpēŸŸak ka­aleriyā­ava­år
 maiyārpo×ili­ vaõņupāņa vaikaimaõiko×ittuc
 ceyyārkamalan tš­arumpun te­tiruppåvaõamš.       1.64.9
  699
 alaiyārpu­alai nãttavarun tšraruma­puceyyā
 nilaiyāvaõõam māyamvaitta ni­mala­Ÿa­­iņamām
 malaipēltu­­i ve­Ÿiyēīkum māëikaicå×ntayalš
 cilaiyārpuricai paricupaõõun te­tiruppåvaõamš.        1.64.10
  700
 tiõõārpuricai māņamēīkun te­tiruppåvaõattup
 peõõārmš­i emmiŸaiyaip pšriyali­Ÿami×āl
 naõõāruņkak kā×imalkum ¤ā­acampanta­co­­a
 paõõārpāņal pattumvallār payilvatuvā­iņaiyš.          1.64.11
 
 
 ittalam pāõņināņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - påvaõanātar,  tšviyār - mi­­āmpikaiyammai.
 
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.65 kāvirippåmpaņņi­attuppallava­ãccaram
 
     
  
  paõ - takkšci 
 
 
 701
  
 aņaiyārtam puraīkaëm孟um āra×alilla×unta
 viņaiyārmš­iya rāyccãŸum vittakarmšyaviņam
 kaņaiyārmāņam nãņiyeīkuī kaīkulpuŸantaņavap
 paņaiyārpuricaip paņņi­a¤cšr pallava­ãccaramš.        1.65.1
  702
 eõõāreyilkaë m孟u¤cãŸum entaipirā­imaiyēr
 kaõõāyulakaī kākkani­Ÿa kaõõutalnaõõumiņam
 maõõārcēlaik kēlavaõņu vaikaluntš­aruntip
 paõõārceyyum paņņi­attup pallava­ãccaramš.  1.65.2
  703
 maīkaiyaīkēr pākamāka vāënilavārcaņaimšl
 kaīkaiyaīkš vā×avaitta kaëva­iruntaviņam
 poīkaya¤cšr puõariyēta mãtuyarpoykaiyi­mšŸ
 paīkaya¤cšr paņņi­attup pallava­ãccaramš.   1.65.3
  704
 tārārko­Ÿai po­Ÿayaīkac cāttiyamārpakalam
 nãrārnãŸu cāntamvaitta ni­mala­ma­­umiņam
 pērārvšŸkaõ mātarmaintar pukkicaipāņali­āŸ
 pārārki­Ÿa paņņi­attup pallava­ãccaramš.         1.65.4
  705
 maicšrkaõņar aõņavāõar vā­avaruntutippa
 meycšrpoņiyar aņiyārštta mšviyiruntaviņaī
 kaicšrvaëaiyār vi×aivi­ēņu kāta­maiyāŸka×alš
 paicšraravār alkulārcšr pallava­ãccaramš.        1.65.5
  706
 ku×ali­ēcai vãõaimontai koņņamu×avatirak
 ka×ali­ēcai yārkkaāņuī kaņavuëiruntaviņa¤
 cu×iyilāruī kaņalilētan teõņirai moõņeŸiyap
 pa×iyilārkaë payilpukāriŸ pallava­ãccaramš. 1.65.6
  707
 ventalāya všnta­všëvi všraŸaccāņiviõõēr
 vantelāmu­ pšõani­Ÿa mainta­maki×ntaviņam
 mantalāya mallikaiyum pu­­aivaëarkuravi­
 pantalārum paņņi­attup pallava­ãccaramš.         1.65.7
  708
 tšrarakka­ mālvaraiyait teŸŸiyeņukkaava­
 tārarakkun tiõmuņikaë 孟iyacaīkara­år
 kārarakkuī kaņalkiëarnta kālamelāmuõarap
 pārarakkam payilpukāril pallava­ãccaramš.        1.65.8
  709
 aīkamāŸum vštanā­kum ētumaya­neņumāl
 taīkaõālum nšņani­Ÿa caīkara­taīkumiņam
 vaīkamārum muttamippi vārkaņalåņalaippap
 paīkamillār payilpukāriŸ pallava­ãccaramš.  1.65.9
  710
 uõņuņukkai yi­Ÿiyšni­ Ÿårnakavštirivār
 kaõņuņukkai meyyiŸpērttār kaõņaŸiyātaviņan
 taõņuņukkai tāëantakkai cāranaņampayilvār
 paõņiņukkaõ tãranalkum pallava­ãccaramš.         1.65.10
  711
 pattaršttum paņņi­attup pallava­ãccarattem
 atta­ta­­ai aõikoëkā×i ¤ā­acampanta­col
 citta¤cšrac ceppumāntar tãvi­ainēyilarāy
 ottamainta umparvā­il uyarvi­oņēīkuvarš.         1.65.11
 
 
 ittalam cē×anāņņiluëëatu. 
 cuvāmipeyar - pallava­šcar,  tšviyār - cavuntarāmpikaiyammai.
  
    tirucciŸŸampalam
 
 uëëuŸai aņņavaõaikkut tirumpa
   
       
 
  1.66 tiruccaõpainakar 
 
     
  
  paõ - takkšci 
 
 
 712
 
 paīmšŸu maticšrcaņaiyār viņaiyārpalavštam
 aīkamāŸum maŸainā­kavaiyu mā­ārmã­ārum
 vaīkamšvu kaņalvā×paratar ma­aikkšnu­aimåkki­
 caīkamšŸi muttamã­u¤ caõpainakarārš.        1.66.1
  713
 cåtaka¤cšr koīkaiyāëēr paīkarcuņarkkamalap
 pētaka¤cšr puõõiya­ār påtakaõanātar
 mštaka¤cšr mškamantaõ cēlaiyilviõõārnta
 cātaka¤cšr pāëainãrcšr caõpainakarārš.           1.66.2
  714
 makarattāņu koņiyē­uņalam poņiceytava­uņaiya
 nikaroppillāt tšvikkaruëcey nãlakaõņa­ār
 pakarattārā va­­ampaka­Ÿil pātampaõintšttat
 takarappu­­ai tā×aippo×ilcšr caõpainakarārš.     1.66.3
  715
 moyvallacurar tšvarkaņainta mu×una¤catuvuõņa
 teyvarceyya vuruvarkariya kaõņartika×cuttik
 kaiyarkaņņaī kattarkariyi­ uriyarkātalāŸ
 caivarpācu patarkaëvaõaīku¤ caõpainakarārš.      1.66.4
  716
 kalamārkaņaluë viņamuõņamarark kamutamaruëceyta
 kulamārkayilaik ku­Ÿatuņaiya kollaiyerutšŸi
 nalamārveëëai nāëikšram viriyārnaŸumpāëai
 calamārkariyi­ maruppukkāņņu¤ caõpainakarārš.         1.66.5
  717
 mākara¤cšr attiyi­tēl pērttumeymmālā­
 cåkara¤cšr eyiŸupåõņa cētiya­mštakka
 ākara¤cšr ippimuttai antaõvayalukkš
 cākara¤cšr tiraikaëuntu¤ caõpainakarārš.         1.66.6
   
 (*) ippatikattil 7-m ceyyuë citaintu pēyiŸŸu.    1.66.7
  718
 iruëaippuraiyum niŸattilarakka­­Ÿa­aiyãņa×ivittu
 aruëaicceyyum ammā­šrā rantaõkantatti­
 maruëaiccurumpu pāņiyaëakkar varaiyārtiraikkaiyāl
 taraëattēņu pavaëamã­u¤ caõpainakarārš.          1.66.8
  719
 maõņā­mu×utum uõņamālum malarmicaimšlaya­um
 eõņā­aŸiyā vaõõamni­Ÿa iŸaiva­maŸaiyēti
 taõņārkuvaëaik kaëëaruntit tāmaraittāti­mšŸ
 paõņā­koõņu vaõņupāņu¤ caõpainakarārš.           1.66.9
  720
 pētiyārum piõņiyārum puka×alaco­­ālum
 nãtiyākak koõņaīkaruëum nimala­irunā­ki­
 māticittar māmaŸaiyi­ ma­­iyato­­ålar
 cātikãta varttamā­ar caõpainakarārš.                  1.66.10
  721
 vantiyēņu påcaiyallāp pē×tilmaŸaipšcic
 cantipētiŸ camāticeyyu¤ caõpainakarmšya
 antivaõõa­ ta­­aiya×akār ¤ā­acampanta­col
 cintaiceytu pāņavallār civakaticšrvārš.                    1.66.11
 
                tirucciŸŸampalam
 
           tšvārap patikaīkaë 
    mutal tirumuŸai mutal pakuti muŸŸum.   
 
 
    This file was last revised on 7 May 2002