Cintu ilakkiyam:

1) Muttuk Karuppanan: Palaniyantavan kavatic cintu
2) Canmuka Tacan: Kantan manampuri cintu
3) Cuppiramaniyar peril cintu
4) Cittararuta nontic cintu
5) Enneyc cintu


  cintu ilakkiyam :
  pa×a­iyāõņava­ kāvaņic cintu, kanta­ maõampuri cintu, 
 cuppiramaõiyar pšril cintu, cittarāråņa noõņic cintu & 
 eõõeyc cintu 
 

ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ
ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   ŗ
ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ
ŗ						   ŗ
ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended    ŗ
ŗ (CSX) encoding:				   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ description             character  =	ASCII	   ŗ
ŗ  						   ŗ
ŗ long a                  ā             224	   ŗ
ŗ long A                  â             226	   ŗ
ŗ long i                  ã             227	   ŗ
ŗ long I                  ä             228	   ŗ
ŗ long u                  å             229	   ŗ
ŗ long U                  æ             230	   ŗ
ŗ vocalic r               į             231	   ŗ
ŗ vocalic R               č             232	   ŗ
ŗ long vocalic r          é             233	   ŗ
ŗ vocalic l               ë             235	   ŗ
ŗ long vocalic l          í             237	   ŗ
ŗ velar n                 ī             239	   ŗ
ŗ velar N                 đ             240	   ŗ
ŗ palatal n               ¤             164	   ŗ
ŗ palatal N               Ĩ             165	   ŗ
ŗ retroflex t             ņ             241	   ŗ
ŗ retroflex T             ō             242	   ŗ
ŗ retroflex d             ķ             243	   ŗ
ŗ retroflex D             ô             244	   ŗ
ŗ retroflex n             õ             245	   ŗ
ŗ retroflex N             ö             246	   ŗ
ŗ palatal s               ÷             247	   ŗ
ŗ palatal S               ø             248	   ŗ
ŗ retroflex s             ų             249	   ŗ
ŗ retroflex S             ú             250	   ŗ
ŗ anusvara                ü             252	   ŗ
ŗ anusvara (overdot)      §             167	   ŗ
ŗ capital anusvara        ũ             253	   ŗ
ŗ visarga                 ū             254	   ŗ
ŗ (capital visarga                      255)	   ŗ
ŗ long e                  š             185	   ŗ
ŗ long o                  ē             186	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ additional:					   ŗ
ŗ l underbar              ×             215	   ŗ
ŗ r underbar              Ÿ             159	   ŗ
ŗ n underbar              ­             173	   ŗ
ŗ k underbar              É             201	   ŗ
ŗ t underbar              Â             194	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ Other characters of the CSX encoding table are   ŗ
ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ
ŗ to facilitate word search.			   ŗ
ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ

 
 

Etext preparation : Mr. P.I.Arasu & Ms. Mahitha Sridhar, Toronto, ON, Canada
Proof-reading: Mr. P.K.Ilango, Erode, Tamilnadu, India
Etext prep in html, pdf formats: Dr. K. Kalyanasundaram, Lausanne, Switzerland
 

(c) Project Madurai 2002
Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of 
electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. 
Details of Project Madurai are available at the website 
http://www.projectmadurai.org/ 
You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact.





  
  cintu ilakkiyam  
 
 
 1. pa×a­iyāõņava­ kāvaņic cintu
     nålāciriyar: muttuk kaŸuppaõa­
     
 
 
 pa×a­ippati vā×um - všlar
     pātamta­ai nāëum
 uëamšti­am tutikka - vi­ai
          oņukkum katikoņukkum
 vaëamšviya para­š - cutta
          maņavā×u tantimuka­š
 a×akākiya kuruvāy - e­ak
          karuëvāy mu­pu varuvāy   
 1. cuttamaņam - år;     tantimuka­ - vināyakar1
   
 civakiriyil vā×vē­ - e­ait
          ti­amum kuņi ā×vē­
 tavamšviya kumara­ - puka×
          tā­š aņiyš­š
 navamãŸiya kāvaņic - cintu
          nāņat ti­am pāņa
 puva­ac caracuvatiyš - cintu
          pukala varuvāyš     
 2. civakiri - kayilāyam, iīkup pa×a­iyil uëëa   civamalaiyaik kuŸikkiŸatu.
    navamãŸiya - putumai mikunta; puva­am - ulakam2
   
 kaëëamāy a­Ÿu va­attil - vaëëi
          kā­at ti­aip pu­attil
 uëëamš maki×vākik - ki×a
          uruvāyp paraõ ški
 teëëiya ti­ai māvai - pocit
          tilakum aõņar kēvai
 vaëëi nāyakap poruëaik - koõņu
          varuvāy tēkai mayilš     
 3. kaëëamāy - kaëavu nilaiyil;      pocittilaku - uõņu viëaīkum3
   
 tuõņa veõpiŸai aõivē­ - aruë
          cutta­aip paricutta­ai
 aõņar kē­ payam - tãrppē­
          aņiyārait ti­amkāppē­
 eõņicai paõi nšca­ - tavam
          ilakum kirivāca­
 vaõņami×p pa×a­iya­aik - koõņu
          varuvāy tēkaimayilš 
 4. tuõņa veõpiŸai - piŸaic cantira­
   tuõņa veõpiŸai aõivē­ aruë citta­ - civa­ār   aëitta muruka­
   aõņarkē­ - tšvšntira­;  kirivāca­ - malai vā×pava­4
   
 ceyya tāõņava rāya­ - aruë
          cšya­aik kārtti kšya­ai
 tuyya ku¤cari paīka­ai - ayil
          tulaīkum kara tuīka­ai
 uyyavš aruë koņuppē­ - a­par
          uëattil kuņi iruppē­
 vaiyakam puka× všla­aik - koõņu
          varuvāy tēkai mayilš     
 5.  tāõņava rāya­ - āņalvallā­
    cšya­ - maka­; muruka­; ayil - všl;     tuīka­ - mš­mai uņaiyē­
    ku¤cari - teyvayā­ai5
   
 ā­aimā muka­ tuõaiva­ - vaëëik
          ka×akākiya kaõõa­
 ¤ā­atš cika pēta­ - nava
          vãrarum paõi nãta­
 tš­ulā viya kaņappa - malar
          ceŸivē­ aruë purivē­
 vā­avar paõi  všla­aik - koõņu
          varuvāy tēkai mayilš     
 6. pēta­ - aŸivuņaiyē­, aŸivaëippē­
   navavãrar - vãravāku tšvar uëëiņņa o­patu pšr
   nãta­ - nãti uëëava­, talaiva­;    ceŸivē­ - cåņuvē­6
   
 tiīkaë cšr nutal - mã­āë
          tarutš­ai murukē­ai
 eīkaë nāyakap poruëai - paõin
          tšŸŸār ma­at tiruëait
 tuīkamā ma­am  tšmpiņņš­ - u­ait
          to×utš nitam  kumpiņņš­
 maīkaëam uyar všla­aik - koõņu
          varuvāy tēkai mayilš     
 7. tiīkaë cšrnutal mã­āë - pārvati
   šŸŸār - koõņār; tuīka - periya;   tšmpiņņš­ - kalaīkiņņš­7
   
 iccekam ta­il aņiyš­ - u­ai
          šŸŸa ti­am pēŸŸa
 miccamāyk kalivarutta - nā­
          melivš­ē alaivš­ē
 accamāyt tuyar ēņa - aruë
          nāņakak kavi pāņa
 vacciram tika× všla­aik - koõņu
          varuvāy tēkai mayilš     
 8. miccamāy - mikutiyāy; kali - vaŸumai;   vacciram - vairamaõi, kårmai
   vacciram tika× všl - vairavšl allatu kårvšl8
   
 påcurar vekumā­i - civap
          poruppil vaëar ¤ā­i
 tšca mš×um puka× - kāvaņip
          påcai ciŸakkum tami×purakkum
 $........  .........  .........  ........
      ........  .........  .........  ........
 vāca­ai vaņi všla­aik - koõņu
          varuvāy  tēkai mayilš 
 9.  $ oruvari viņupaņņirukka všõņum.
 påcurar - antaõar; civapporuppu - kayilaimalai;   purakkum - kākkum  9
   
 paņiye×um puka× iņumpa­ - ti­am
          paõiyum malark kaņampa­
 aņiyār vi­ai poņi - ceytiņum 
          mā­a puka× kumara­
 tuņimãŸu mummuraca­ - teyvam
          to×uvā× kolu vāca­
 vaņivšl muruka­aiyš - koõņu
          varuvāy tēkai mayilš     
 10. iņumpa­ - kumara­i­ šval ceyvē­
    poņi ceytiņum - a×ittiņum;    mā­apuka× - perumpuka×
    tuņimãŸu - mš­mai mikunta, mu×akkamikunta
    mummuracu - maīkala muracu, veŸŸimuracu, koņaimuracu10
   
 kartta­ākiya muruka­ - aruë
          ka­iyum tiru maruka­
 pattarkaë mika vā×i! - nitam
          paņippēr ti­am vā×i!
 cuttamā nakar vā×um - muttuk
          kaŸuppaõa­ col nāëum
 cittamšviya periyēr - ti­am
          ce×ittu mika vā×i!  
 11. kartta­ - talaiva­; tiru - tirumakaë
    muttuk kaŸuppaõa­ - nålāciriyar;    cittam - uëëam11
 
    pa×a­iyāõņava­ kāvaņic cintu muŸŸum
  
 
 2. kanta­ maõampuri cintu
 
  nålāciriyar: caõmuka tāca­
  
          vā×ttu   
 
 kaīkā tara­aŸ karuõaiyā  l㭟eņutta
 ciīkāra ā­aimukat tšcika­š-maīkāta
 kanta­ maõam puriyak kātalta­ai mānilattil
 cintukavi yā­uraikkac cey
 
     kaīkātara­ - kaīkaiyai muņiyil tarittava­
 
 tåmpi­il vã×u¤ calanta­aic cākara¤ cå×ntu koõņāl
 vãmpa­e­ Ÿeõõi veŸuppatuõ ņēyinta mšti­iyil
 kåmpalil lāta tamiyš ­uraitta ku×aŸu pu­col
 tāmpuka ×ākavā× vārperi yērtaņai všŸuëëatš
 
 tåmpu - calatārai
 cākaram - kaņal
 vãmpa­ - vampu vārttai colvē­
 kåmpal - oņuīkal
 (malartalum kåmpalum illatu aŸivu - kuŸaë 
 kåmpāta meynneŸiyēr - tiruvaruņpā)
 
 
 
 cãruņa­ vaëëiyaic cšrumvaņi všla­
 cšvaņiyaip pēŸŸi - kanta­
 cintunā­ colla enta­akkaruë
 celvavi nāyaka­š
 ciŸiya(­)­urai mo×iyun tami×
 kuŸamā taiyš maõa¤ ceytiņum
 centå rata­il mšviyš
 cšrntu vā×ntu cānta muņa­š (cãruņa­ vaëëiyaic)
 1. centår - tiruccentår;   kuŸamātu - vaëëi1
    
 pšru periya nampi makarā cšntira­
 peõõāka vantutittut - tātip
 peõka ëuņa­ ti­aik kaīkāõaī kāttiņap
 pšciyš kākka vaittār
 piriyā malš pu­amš viya
 paraõmã ti­il kavaõē caiyāl
 palamāyt ti­ai viëai kāttu
 uõaīkip piõaīki irukkap (pšruperiya)
 2. nampimakarācšntira­- nampirāca­ - vaëëiyi­tantai 
   kaīkāõam - kaõkāõam;   kavaõē cai-kavaõkal e×uppum oli
   viëai - viëaipulam  (ākupeyar)
     uõaīki - vāņņam aņaintu2
   
 ku­Ÿak kurupara­ kētaiyāë vaëëiyaik
 kēri va×i naņantu - kanta­
 kuëaŸik kuëaŸip pu­attait tšņik
 koõņā­ vaõika ­aippēl
 kurunā rata ­uvan tētiya
 uraikšņ ņiņa varu všlavar
 kuyilēcaiyu mayil pācaiyum
 kuŸittut tarittuc cirittu ni­Ÿu (ku­Ÿakkuru)
 3. mayil pācai - kuyil ēcaikku šŸpat tirintu vantatu
   kēri - virumpi; kurunāratar - nāratar3
   
 ma­Ÿi­i luëëa kālikaë māņukaë
 vaëarun ti­aippu­attil - vaëëi
 maīkaiyar kaëuņa­ centi­ai kākkavum
 mātu talai vitiyē
 maīkaik kiëi mo×iyā ëe­a
 taīkap pira kāca(m) me­a
 maruka itu camaya me­a
 mayaīkit tiyaīkic ceya¤ce yame­Ÿu (ma­Ÿi­i) 
 4. kālikaë - pacukkaë; mātu - vaëëi ;    maruka - neruīka4
   
 kā­ak kuŸakkula mā­š u­aittšņi
 kāvi­ va×iyš vantš­
 kaikku vaëaiyalu mikkaõamš tārš­
 kācu koņut tiņu vāy
 kāci vaņa kācip paõi
 ācai mika vškoõ ņiņum
 ka­­aņiya­ ce­­ai nakar
 kaņantu kaņantu toņarntu vantš­š (kā­ak)    
 5. kā - cēlai;   kaõamš - nšrattilš
   vaņa kācip paõi - vaņa kāciyil ceyta 
   ceyaltiram uņaiya aõikala­
   ka­­aņiya­ - oru cātiyā­.5
   
 cã­ā všlaiyitu tā­š malaiyāëam
 ce¤cik kēņņai nakaram - atil
 cãmā­ mecciya kēma ëappaõi
 ceīkai nã taruvāy
 ceka moyttiņu vaëai ratti­at 
 tokai ceppiņa mukanaņ pilai
 tirumaīkai yāëkula naīkaiyš
 cirittu virittup parikkum kuŸappeõ (cã­ā)   
 6. cã­ā všlai - cã­arkaëāl ceyyap peŸŸa vaëaiyal
       cãmā­ - ÷rãmā­ - tirumakaë kšëva­ - iīku celvaraik kuŸittatu
   kēmaëappaõi - a×aku mikunta aõikala­
   mukanaņpilai - virumpavillai6
   
 kaõņi katirkāmam kā¤ci ko×umpuvaī
 kāëatš cappaõi yš-pu­ak
 kāviŸ kiëikaëaik kåvivi raņņiņum
 ka­­iyš peõmayilš
 kavi vāõarkaë aņi pēŸŸiņum
 tuti peŸumā­ icai peŸŸiņum
 kalai mā­a tu­ai y㭟atum
 kalaīki yilaīki alaīkā rattuņa­ (kaõņi)
 7. kaõņi, katirkāmam-ilaīkaiyiluëëa muruka­tiruppatikaë
   pu­akkā - pu­am; icai - puka×
   kalaimā­ - vaëëiyaiy㭟a mā­. (civamu­iyi­ 
   kāmanēkkāl karuvuŸŸatu e­patu purāõavaralāŸu)7
   
 eõ ņicai pēŸŸiņum yā×ppāõa
 tšcatti liruntu varukiŸš­aņi - ma­a
 ticaintu yicaintu naņantu vantatāl 
 iëaippum  koõņš ­aņi
 irunã paraõ aņi kã×i­il 
 karanãņ ņiņu  aõivš­ vaëai
 ituvš nalla camaya mallavē
 ika­ai muka­ai takaiyun tãrntš­aņi (eõņicai)     
 8. yā×ppāõam - ilaīkait talam
   ma­a ticaintu - ma­am virumpi; iëaippu - cērvu
   paraõ - kāval mšņai
   ika­ai muka­ai - etukai mē­ai 
   iīkš  iņampap pšccaik kuŸikka vantatu8
   
 āyiraī  kēņi tiraviyan  tantāl
 ata­vilai mšlākum - vaëai mšl
 ācai koëëuvār nšca mākuvār
 a­ātiye­ Ÿeõõātš
 aņarum ti­ai paņarum viëai
 atilš kiëi kaëu mšyutu
 a×akā kavum ma×amā kavum
 aŸintu terintu miruntu  māvate­ (āyiraī)    
 9. vaëai - vaëaiyal ;  a­āti - tikkaŸŸava­
   viëai - viëaipula­ - ākupeyar
   ma×amākavum- iëamaiyākavum e­alām.9
   
 cšyi×ai yškoīku tšcam tiruppšņņai
 ÷rãraīkap paņņaõamām - (atil) 
  ciŸanta ma­ita ruŸavuõ ņākum
 cittirap paõiyām
 tiru vāvi­a­ kuņi mšviyš
 oru mātamum atil taīkiyš
 tiņamākavum naņaiyākavum
 cikappu tarippu mukappuī kāŸkumš (cšyi×ai)  
 10. cittirappaõi - a×akuņa­ viëaīkum vaëaiyal10
   
 makkan tulukkāõa marāņņiya tšcamum
 vantu paõiyeņut tš­ - ciŸu
 maīkaiyark kšŸŸa iīkita muëëa
 vaëaiya luī koņuttš­
 *ma(ya)luŸ Ÿiņu kāruõ õiya
 nakarmuŸ Ÿilum  vilai kåŸiyš
 varum pātaiyil kuŸiyāccutu
 maki×ntu puka×ntu viruntuvan tš­aņi (makkan)     
 11. makkam, tulukkāõam, marāņņiyam- tšcaīkaë
    paõi eņuttš­- vaëai koņuttš­
    iīkitamuëëa - i­imaiyā­a - virumpatakka
    mayaluŸŸiņu - ācai šŸpaņuttum;   kāruõõiya - kirupaiyuëëa
    kuŸiyāccutu - naŸcaku­am šŸpaņņatu
    viruntu vantš­ - viruntāka vantš­
    *ayaluŸŸiņu e­Ÿum pāņam11
   
 tukkāõip pāëaiyap paņņu kalkattā
 karutiyš vanteņuttš­ - cšlam
 cuttiyš vantu ma¤caëkuppa mata­il
 cila tēkaiyark kuīkoņuttš­
 tolaiyā va×i kaņavāma lš
 vilaimātarkaë kuņi mšviya
 curukkāyt tarikkap parikkak koņāmalš (tukkāõi)   
 12. tukkāõi, pāëaiyappaņņu, kalkattā -  tšcaīkaë           
    tēkaiyar - makaëir; tolaiyāva×i - neņuva×i
    vilaimātarkaë - parattaiyarkaë12
   
 ce¤cik kēņņaiviņņu cã­ākkappal šŸit
 te­tšcam nāņi vantš­ - (va×i)
 tikaittut tikaittup pu­atti lēcaiyum
 ceppiņa vum kaõņš­
 cintai teëi vākiyš nā­
 vantu ­aiyuī kaõņavu ņa­
 ceyal peŸŸa­a­ payamaŸŸa­a­ 
 jeka mēka­a puka×uõņākiya  (ce¤cik)    
 13. jeka mēka­a puka× - ulaki­ai mayakkum puka×13
   
 va¤cie­ tāypšr mã­āņci allē
 peŸŸa makka ëiruvaraņi - peru
 vayiŸŸa­ kaõšca­ iëaiya ceņņikku
 vaņivšl paņņamaņi
 mātu tey vā­ai yallē
 štu maŸi yāë ciŸiyāë
 maõamu¤ ceytš­ tuõai yākavš
 maŸittuk kuŸittu veŸuttu vantš­š (va¤cie­)   
 14. mã­āņci-pārvati tšvi;   iëaiya ceņņi - muruka­14
   
 kanta­ ceņņiye­Ÿu yittalaik kellām
 kaõņavar colvakšë-e­­aik
 kāõa ve­Ÿālumš tēõāmal pēkumš
 kāraõam nã yaŸiyāy
 kara nãņņiņu ratam pēlavš
 vaëai māņņu vš­ iëaiyāmalš
 ka­i vāyi­āl paõam ētaņi 
 kalaīki yilaīku alaīkik koõņā­aņi (kanta­) 
 15. ittalai - ikkālam;    kāõa ve­Ÿālum -  kāõavšõņume­Ÿālum
    tēõāmal - tē­Ÿamāņņš­
    ka­ivāy - ka­ipē­Ÿa vāy;    paõam ētu - vilai kåŸu
    alaīki - iraīki15
   
 cantira vaņņamoru kaõõāņi āyiram 
 poõ perun taiyalarš - atu 
 tā­um  pētā toru
 cåriya vaņņatti­ mšl vilai
 caŸkuõamš camaya  mitu
 tamaiya­ mārkaë varuvāraņi
 taruvāy tiraviyam ētaņi
 taņittup puņaittuk kuņatti laņaikka (cantira) 
  
 16. cantira vaņņam, cåriya vaņņam - vaëaiyal vakaikaë
    caŸkuõam - naŸkuõam uņaiyavaë
    tiraviyam - poruë - vilai16
   
 vaëëi:-
 
 āyiram po­poruë tārš ­u­akku
 varaku kåvaraku ta­apaņiyāy viëainta(tu)
 tā­š irukku taviņņarici pule­
 tāy tantaik kēr ku×antai
 tātikaëu¤ cakiyār nã vantatumš aŸiyār
 taruniti kaë všŸš illai
 taruvāy peŸuvāy kuŸaicol lāmaltā­š (āyiram)  
 17. tārš­ - taramāņņš­;   kåvaraku - varaki­ oruvakai (va×akku)
    cakiyār - virumpār;    tarunitikaë - všŸu celvaīkaë
    ta­apaņiyāy - tā­appaņie­Ÿa va×akkuccol - 
    atikamāy e­apporuë tarum17
   
 muruka­:-
 
 ārukku všõum taviņņarici pul
 acalār vacai colluvār - itai
 appuŸa¤ co­­ālumš e­ kulap 
 pa×ippāka e­ai velluvār
 āti nšramum āccš ti­aip
 patitā ­irup pāccš
 akaī kāramē pakai nšramē
 alaiccal uëaiccal viëaiccal iruntum (ārukku)      
 18. ārukku - yārukku;    acalār - ayalār - aņuttavar - iīkš i­attavar
    atinšram -atika nšram;    iruppu - taīkumiņam
    akaīkāramē - u­ āõavamē
    pakai nšramē - e­ keņņa nšramē18
   
 vaëëi:-
 
 ā­ā lu­akkut taravoru kācillai
 aõõš  ye­ ceyvš­ - muë
 ëaņarva­an ta­il viëaiti­ai yallāmal 
 ār koņup pār kācu
 accamā­a tillāmalš
 iccaõamš yškiviņu
 aŸintu terintum  iruntum āvate­  (ā­ālu­akku) 
 19. muëëaņar va­am - muëëaņarnta kāņu
    iccaõam-intakųaõam - etukai nēkkit tirintatu19
   
 muruka­:-
 
 kā­ak kuŸattiyš nā­ collum vārttai kšë
 kaikku vaëaiyiņu vš­
 kaņņi yaõaintiņu muttaī koņuttiīku
 kāma­aiyu¤ ceyippāy
 kalaiyait tiŸa tuņai taņņiyš
 cilaiyaik ka­ai måņņiyš
 ka­aka sta­amum neruņiyš
 karuttil ni­aitta paņikku muņippš­ (kā­ak) 
 20. kāma­ai - kāmattaik kuŸittu vantatu;    kalai - āņai20
   
 vaëëi:-
 
 pēīkāõum pittap payittiyaī koõņiņum
 pētaī keņņa ceņņiyš-(intap)
 putti nã eīkup paņittāyitu
 pētumē col maņņiyš
 poŸukka muņi yātš yi­i
 muŸukkum mãcaik kāra ru­aip
 poruvār etirvār ma­am
 poŸuttš­ uraittš­ kuŸatti nā­allavē(pēīkāõum)  
 21. pittap payittiyam - oruporuņ pa­mo×i
    pētaī keņņa - aŸivu keņņa;    maņņi - maņaiya­
    muŸukkum mãcaikkārar - tamaiya­ mār21
   
 pāīkāka nettiyil paņņamu¤ cātti e­
 pakkattil vantā(y) - enta­
 pāīkimār kāõāmal pēīkāõu¤ ceņņiyš
 paņņap paka lalla vē
 pala pšruņa maka­š kuŸa
 kula me­Ÿe­ai aŸiyāyē nã
 pakavā­ vitip paņiyē itu
 pakarum vikaņam kuka­uk kšŸkumē (pāīkāka)
 22. pāīkāka - a×akāka; paņņamum - tirunãŸum
    pāīkimār - tē×iyar; palapšruņa maka­ - i×ivurai
    pakavā­- iŸaiva­; vikaņam - kšlip pšccu
    kuka­ - muruka­22
   
 ceņņi maka­ceņņi pēlš ye­atuņ
 cintaiyil tēõavillai - kaëëar
 cillākku vanta kaëëarš allātu
 teyva vaõakka millai
 ceīkaivaņi všla­š eīkaëkula teyvamš
 ci­­a¤ciŸu peõõallavē
 civa­ār maka­ aņiyāë e­ai
 tãīkākavš ni­aiyāma lšpēm (ceņņimaka­) 
 23. cillākku- va×akkuccol
    kaëëarš - tiruņarpēl
    civa­ār maka­ - muruka­23
   
  paņņap pakalil paŸikoņuttava­ pēl
 pārttu vi×ikkiŸāy - u­­aip
  pārkkiluī keņņik kāra­pēl
 tē­Ÿute­ paraõi loëikkiŸāy
  parikāca mēyiru unta­ai orupētum
 viņār kanta­š
  payamillaiyē ayil koõņu­ai
 paŸittuk kuŸittut tarittu viņuvār (paņņap pakalil)
 24. oëikkiŸāy - oëikiŸāy
    parikācamē - kšli ceykiŸāyē; ayil - všl24
   
 muruka­:- 
 
 ātara vākavu­  ālēlac cattaīkšņ
 ņa­puņa ­iīku vantš­ - iīkš
 āõtuõai illaiyš nāmpēvē me­Ÿeõõi
 ayarntu nā ­iīku vantš­
 a×aku vaņi vā­a poruë
 vaëaiya litu kiņaiyā titu
 aŸi orupa kāra mitu
 aõivāy paõivāy  tuõivā yippētu (ātaravāka)   
 25. ātara vāka - a­pāka;    ālēlam - oli
    upakāram - utavi25
   
 vaëëi:-
 
 štumaŸi yāta pētaīkeņņa ceņņi
 škum va×i pāru - iīku
 enta­aõ õa­mārkaë vantu viņuvārkaë
 šcal puri yātš
 iõņa¤ceņi yallētalai kaõņumavar koytuviņa
 škum va×i yaŸiyāmalš - nã
 pēkun taņan teriyāmalš
 iccaõamš  škiviņu (štumaŸi)  
 26. škum va×i pāru - tappip pēka va×ipār;   šcal - ika×cci
    iõņa¤ceņiyallē - iõņa¤ceņiyaik koyvatupēl
    taņam - pātai; iccaõam - i-kųaõam - ippo×utš26
   
 muruka­:- 
 
 mātu kuŸavaëëi maīkaiyš nā­koõņa
 mayyalait tãrāyē - mēka
 māki­š ­unta­mšl tākamuī koõņš­
 kāma­ Ÿa­ai velluvāy
 malai yuŸŸiņuī kumaršca­um
 varamuŸŸilum aruë ceykuvār
 ma­atil kuŸai ni­aiyā malš
 maruvi ceruvi uruvip puõarvēm (mātu)    
 27. mayyal - maiyal; mēkam - kātal
    maruvi - kalantu; ceruvi - åņi27
   
 kētai ku×alvaëëi nāyaki yše­­aik
 kåņi maruviņu  vāy
 kēmā ­irukkum koluvukkum pātai
 koõņumš kāņņiņu vāy
 kulavittaikaëē stampa­attil
 vittaikaëē ceppaņi kuŸi
 kāraõamē aŸiyš­
 kuŸatti camartti niŸutti vaiyātš (kētaiku×al) 
 28. kētai - mālai
    kēmā­ - araca­ - iīkš ma­mata­aik kuŸikka vantatu
    tampa­a vittai - uņalai acaivaŸa niŸuttum vittai
    ceppaņi - ceppiņuvittai - tantiravittai - ceppil 
    panti­ai iņņu maŸaittuk kāņņum vittai
    camartti - keņņikkāri; 
       kuŸi - oruvakaic cāttiram collutal28
   
 vaëëi:-
 
 ceņņi veku keņņikkāra nãyallatu
 kšlika ëi­­a muõņē - pu­ak
 kiëëaikaëum va­attuëëa pakųikaëum
 kiëaikaë kåņņum uõņē
 kiëaiyi­ muŸai uëatāyi­a
 kuëavi­taku vaëai ka×a­iyil
 keca karaõam pēņņuviņum
 kiŸukkē tirukkē yitukkē vantāynã (ceņņiveku)   
 29. keca karaõam - yā­ai kātai acaippatu pēl 
    acaikkum vittai;    tirukku - va¤cakam29
   
 oņņāta vārttaiyai neņņåra mākavš
 mu­­š yuraittāyš nãyum
 ēņippē nillāta nā­um všëvimalaik
 kukanta kuŸatti yallē
 uëëapaņi colluki Ÿš­
 vaëëiye­um peyarā­atum
 ulakan ta­ilš kšņņiņu
 oëiyi­Ÿa veku pala­ col (oņņāta) 
 30. oņņāta vārttai - poruntāta col
    neņņåram - niņņåram - koņumai
    všëvimalai - vaëëikkuriya malai30
   
 mšvuī kuõavitaraõa vaëëi ye­avaņi
 všla­umš ni­aintā­ - kuŸa
 všņaīkoõ ņāpa raõaīkaëai
 cåņņi­ār melliyāë e­Ÿaõaintār
 všŸš kataiyāccš mutaŸ
 cãrā­ati lava­  pēntu
 vipatai makaëā­a ti­āl viņumā
 virumpi virumpip puka×ntu (mšvum)       
 31. kuõavitaraõa - kuõacciŸappu mikunta (vitaraõam - aŸivu)
    vipatai - tšvamakaë - tirumakaë31
   
 nāvalar pēŸŸum kavivāõar kaëukkum
 nāņņi la­ai vērkkum
 nāņariya všlavar tāca­aņi yavar
 naõparkkum vā×iyatš
 palamāka caõmuka tāca­um
 kalaivāõi ta­aip pēŸŸiyš
 nalku tami×c celva mitu
 nāëum vā×a vā×i tāmš (nāvalar pēŸŸum) 
 32. nāņariya - arumaiyā­a - uyarnta 
    (tšņak kiņaikkāta celvam e­patu pēla)
    caõmuka tāca­ - āciriyar peyar32
 
     kanta­ maõampuri cintu muŸŸum
 
 
 3. cuppiramaõiyar pšril cintu
 
 (āciriyar peyar teriyavillai)
 
 ā­antak kaëippu
 
 
 cãrperuku cantavarai mšvum pa×a­ic
 cšvaŸ koņiyē­mšl cintupēl pāņak    
 1. cantavarai - a×aku poruntiya malai1
   
 kārperuku tantimukat taiya­ - centil
 kaņaŸkarai āõņimšl tami×ai nā­ pāņa     
 2.  kārperuku - karuõai matam peruku
    tantimukam - attimukam - ā­aimukam
    centil kaņaŸkarai - tiruccentår2
   
 tārperukum apirāmi colvāë - arumaic
 cantak kaëippai yā­ tattimo×i kuëaŸa    
 
 3.  tār - mālai3
   
 šrperukum āŸumukat taiya­ - nāëum
 e­­āvil a­uti­amum ā­anta mayamāy  
 
 4.  šr - a×aku4
   
 attimuka (všla)va­ai nittam to×uvš­ - nā­muka­
 nāvuņaiya mātš ma­amšvi ippētu     
 
 5.  nā­muka­ nāvuņaiya mātu - nāmakaë5
   
 puttivittai cavupākkiyam taruvāë - nāmum
 pålēka nāyaka­ kumara­mšl pāņa 
 
 6.  putti - aŸivu; vittai - kalvi;   cavupākkiyam - mikunta celvam6
   
 cattiuyar aruë peŸŸa všlā - e­­ait
 tayaīkāmal kākkiŸatu ni­kaņa ­ayyā7
   
 veŸŸi mayil šŸi viëaiyāņum - ayya­
 všlava ­ayīkara­ pātamalar tuõaiyš      
 8.  ayīkara­ - vināyaka­8
   
 kuŸŸaīkuŸai teriyātu e­at tami×aik
 kumara­e­ nāvilvan to×uīkākac colvāyš  9
   
 patta­aik kākkum kuŸavaëëi - š×aiyš­
 pāņutaŸ karuëtal ni­kaņa­ tāyš    10
   
 āŸukuŸŸam nåŸupi×ai ceyyum - aņimai
 yaŸiyāk ku×antaimšl a­pucey taruëvāy   11
   
 tšŸuvš­ apirāmi ceyalāl - oru
 ciīkāra mālaipēl ā­antak kaëippai*      
 
 12. tšŸuvš­ - teëivš­
    *ā­antak kaëippai - ā­antak kaëippāy e­avumpaņum12
   
 kåŸuvš­ u­atuņaiya nāmam - e­akkuk
 kuŸaiyo­Ÿu vārāmal kumaranã kāppāy     13
   
 šŸumayil mãtšŸi mālaik kippē
 yituvšëai kāppatu ni­kaņa ­ayyā   14
   
 cårāti cåra­ai veŸutta - civa
 cuppiramaõiyar aruëpeŸŸu nā­to×uvš­    15
   
 ārāta kā­aī kaņantayya­* - ¤ā­a
 āŸumukat taiya­u­ tarica­am peŸavš      
 
 16. ārāta kā­am kaņantu - ariya va×i kaņantu
    'āŸāŸu kātam kaņantu' e­avum poruntum
 * āŸāta nāmam kaņantayya­ e­patu måla vaņivam16
   
 upāīkamuņa­ kāvaņi eņuttu a­par
 pēŸŸiyš všlaruņa* pātamš tutittu    
 17. upāīkam - tuõai (pakka vāttiyam)
   * všlaruņaiya e­pata­ citainta vaņivam17
   
 kaivšlu vaņņamiņ ņāņac - centårk
 kāvaņikaë irukēņi cå×ntu viëaiyāņa18
   
 kuyilkåva mayilum kåttāņa - cāmi
 kumarakuru paramuruka arakara e­Ÿāņa   19
   
 āõņimaka ­āõņikuma rāõņi - eīkaë
 āŸumuka všlare­a vanta kumarāõņi   
 
 20. āõņimaka­ - piņcāņa­ap perumā­ākiya civa­maka­
     kumarāõņi - āõņik kēlam koõņa muruka­20
   
 tāõņi mayi lšŸivaru vāõņi - ki×ava­
 tā­āvš uruveņuttu varuvāõņi  21
   
 všõņiya kā­avarkaë varavš - kumara­
 všīkaimara mākavš ni­Ÿavaņi vāõņi 
 
 22.  kā­avarkaë - kuŸavar22
   
 pāõņik kuŸavaruņa makaëai - nittam
 paņcamuņa ­iccittu vantakuma rāõņi       
 23. pāõņikkuŸavar - pāõņiya nāņņuk kuŸavar
     paņcam - a­pu; iccittu - virumpi23
   
 kaita­ilvš lāyuta meņuttu - nalla
 ka­akamaõi ratti­at tšri­mš lšŸi  24
   
 eytatoru cåra­aiyum kutti - ava­ai
 irupiëavu ceytumš vāka­ama tākki  25
   
 ceytatava mu­ivērkaë tšvar - tammaic
 ciŸaiviņut tšteyva lēkamã tšŸŸi    
 
 26. ceytatava mu­ivērkaë - tavam ceyta mu­ivarkaë26
   
 ayvar cakāya­ maruka­ - a­aīkar*
 āŸumuka všlavarai vantu to×u tštti      
 
 27. ayvar cakāya­ maruka­ - māl maruka­
     a­aīkar - kaņavuë
     * aõaīkār e­avum pāņam āyi­ 'vi×ā ayarum',
     'veŸiyāņuki­Ÿa' e­patu poruëākak koëëalām27
   
 pāruīkē pålēkam vā×um - intap
 pārpuka×um všntarš centår nakaril 28
   
 vāruīkē oruma­atu koõņu eīkaë
 vaņivšlar pātamatai vā×ttuīkē ni­Ÿu     
 
 29.  oru ma­atu - alaiyāta oru mukamā­a ni­aivu29
   
 kalakale­a varutaõņaik kālā - ukkira
 kāëitiri cålikavu māripeŸu pālā    
 
 30.  kalakale­a - taõņaiyi­ olik kuŸippu
      ukkirakāëi - kēpamikunta kāëi
      tiricåli - cålappaņaiyuņaiyāë;     kavumāri - pārvati30
   
 palapala yēca­aicey yāmal - enta­
 pava vi­aiyait tãrppatuvum pa×a­imalai yā­š31
   
 āīkāra ēīkāra caktiyammāë - tšvi
 ammaiyumai paīkilvaëar civa­uņaiya catti     
 
 32.  āīkāra oīkāra catti - veŸŸip perumitam uņaiya 
     oīkāra vaņivi­aëā­a catti32
   
 vāīkāta kāvaņikaë kaņņi - nal
 vaiyāpuri cuŸŸi vārā ­iņumpa­      
 
 33.  vāīkāta - vaëaiyāta
     vaiyāpuri - pa×a­i33
   
 maruvum marukko×untum - vakaiyāy
 mālai pu­aintu marakataråpa mayi lšŸiyš      
 
 34.  maru, marukko×untu - naŸumaõappåõņu
       marakata råpa mayil - paccai vaõõam uņaiya mayil34
   
 payi­Ÿarakka­ cårar pakai tãravš
 tiruvum niŸainta talam tirupparaī ku­Ÿil māņat
 teruvil pava­i vāra tārayyā  35
   
 aŸumuka­ pa­­irukai ayil koõņu
 acuraraimu­ camarceyum kumararivar tā­aņi   36
   
 cēlaikaëum ka­a ālayamum tika×
 cēpita campiramam mãŸiya centi­il všla­mšl*  
 
 37.  cēpita campiramam mãŸiya - a×akum kaëippum mikunta
       * ittoņar amaippu poruë viëaīkavillai37
   
 vālipar a­poņu pāņiya cintaiyil ācaikaë
 cintukaëavš ma­ati­puŸa nā­umš    38
   
 uttaëa veõõãŸaõintu etticai eīkum viëaīka
 vittāra pava­i vanta tārayyā  
 39.  uttaëa veõõãŸu - nãril ku×aiyātu 
     uttåëa­amākap påcappaņņa veõõãŸu
     vittārappava­i - vittāram - virivu - perumpava­i39
   
 cattivš leņutturaõa cuttavãraraic ceyitta
 caõmuka muttaiyar ivar tāõņi 40
   
 cutti viëaiyāņa ve­Ÿš itticai ta­ilš vantu
 attitaņa mattakamã tšŸiyš     
 
 41.  atti - yā­ai41
   
 cittu viëaiyāņa e­Ÿš itticai ta­ilš vanta
 cšvakap perumāë ivar tāõņi    
 
 42.  cšvakap perumāë - vãra­ākiya kumara­
      vicāka­ - kumara­ (tivākaram 1- 4)42
   
 cårarmukaī kiriyåņuruvum paņi všlviņu ceīkai vicāka­ alaī
 kārat tēkai yilaīku mayåra turaīkai všla­š   
 
 43.   mayåraturaīka­ - mayilårti (turaīkam - kutirai - itu
     ākupeyarāy årtiyaik kuŸittatu)43
   
 patakka¤ carappaõiyē­ paõikaë
 parutioëi pēla vārativa rārayyā   44
   
 katikkuī katalika­­al niŸutti malartåkki
 ka­akaratam šŸiyavar tāõņi   45
   
 tāëan tavilmuracu tampaņņa mšëamoņu
 caīkãta rākamuņa­ vārativa rārayyā      
 
 46.  tāëam, tavil, muracu, tampaņņam - icaikkaruvikaë46
   
 vš×a¤ caravaõaikaë kaõņu payi­Ÿatoru
 všlšŸum pava­i ivar tā­aņi     
 47. vš×a¤ caravaõai - nā­al cå×nta caravaõap poykai
  vš×a¤ caruëaõaikaë - e­patu måla vaņivam47
   
 vaëëik kuŸamaka ëuëëapaņi ti­ai
 teëëic ciŸutš­ai vellap poņita­ai
 vāīkiyuõņa kāīkaiya­ vicāka­š
 kaëëat ta­amuņa ­uëëat ti­ilmiku 
 
 48.   kāīkšya­ - muruka­ (kaīkai...koõņu ce­Ÿu 
     caravaõattiņutalāl peŸŸa peyar. kanta-tiru-16)
     vicāka­ - kumara­ (kanta-tiruviëai-60)48
   
 vaëëip peõta­ai meëëat tiruņi­a
 kāīkaiya­ cuppiramaõiyar tā­aņi   49
   
 utta(ra) civakiriyil nittam ku×antai vaņi
 vukantu kuņiyiruppa tārayyā 
 
 50.   uttacivakiri - puka×urai mikunta civakiri
     uttaracivakiri - vaņakkil uëëa civakiri e­alumām50
   
 cutti ulakameīkum veŸŸimayi lšŸivarum
 cuppira maõiya všlarivar tā­aņi   51
   
 ce­­iyil kirãņami­­a ceīkaiyil všlilaīka
 tiņņamuņa­ vāra turai ārayyā  
 
 52.  ce­­i - tirumuņi52
   
 co­­avaņi všleņuttu cåra­aic caīkāram ceyyum
 cuppira maõiya všlarivar tāõņi - eīkaë  
 
 53.  co­­a - corõa - po­53
   
 tiīkaë tulaīku mukattil cšrnta kattårit     
 tilakam tãņņimika vāraturai ārayyā     54
   
 maiyalkoõņu všlarkuŸa mātait tšņiyš - kanta­
 mā­iņar vaņivu koõņu pātai kåņiyš - teyva    
 
 55.  maiyal - mayakkam55
   
 nārata­š kåņaccšrntu vāve­Ÿš - kanta­
 cãkkiram kuŸappe­­āëaip pārkkavš ce­Ÿu 56
   
 villeņuttu amputoņņu všņar pēlavš - kanta
 všlavar va­attait tšņi mi¤ci šlavš      
 
 57.  mi¤ci - mika, kaņantu; šla - porunta57
   
 cellava×i kšņņut ticai nāņiyš - kanta­
 cãkkiram kuŸappeõõāëaip pārkkavš - ce­Ÿu    58
   
 kaõkaëuk keņņāta ti­aik kāņu tåramē - meyyā
 kanta­ vaëëiyaik kāõpa tenta nšramē    59
   
 ta­ti­aip pu­amum vaëëit talamu metuvē - vaëëi
 ta­­aik kāõpa tekkālamē camayam e­Ÿaikkē    60
   
 tåravē kiņņavē lakkuc collu me­akkš - antat
 tēkaita­­aik kāõpittāl cukirta muõņu­akku nāratā  
 
 61.  lakku - ticai, nellai vaņņāra va×akku
      tēkai - mayil pē­Ÿavar;     cukirtam - na­mai61
   
 vāve­Ÿš všlā naõõi naņantār - anta
 nākamalaik kappuŸattil naõõi naņantār  62
   
 veëëimalai taīkamalai vintaimalai uõņu - aīkš
 viraikama×um canta­accēlai všlaratu kaõņu    
 
 63.  virai - naŸumaõam63
   
 kiëëaiyum kuyila­­amum kiëaiperukkavš - všlar
 kšëviyāl vaëëie­Ÿataik kšņņuk kåvavš   64
   
 tēkai vaëëi kavaõēcai toņarntuëëaī kuëirntār-všlar
 cēlaip peõõā ëēla me­Ÿatu tēõiccš 65
   
 viyāyantār vācāyat ti­aippu­amum vaëamum kāõki­Ÿār-všlar
 vaëëiyi­ vaņivu kaõņu vantetir ni­Ÿār  66
   
 entaår kāõãr entat tšcam ippam*   
 e­ak kaŸiya vakai vakaiyāy viëëuvãrš nšcam   
 
 67.  viëëuvãr - colluvãr
     *ippam - ippavum e­pata­ kumari māvaņņap pšccu va×akku67
   
 te­ka×uku māmalai enta ­åru - yā­um
 civaliīkac ceņņi maka­ kanta­e­ap pšru 68
   
 contamuņa­ intava×i vantu yā­um
 tēkaimayil koõņu intap påmiyil vantš­  69
   
 vantavakai enta­uņa­ collum - nãrum
 vampu tumpu pšcāmal marattaņiyil nillum      
 
 70.  vampu - vamputta­am, nšri­mai, va¤ca­ai
     tumpu - anākarika vārttai70
   
 kaõņu koõņār všlavarum - vaëëi
 kaņņa×aki ta­­a×aki ceõņumukil mātaracš vaëëi 
 
 71.  ceõņu - påcceõņu71
   
 entavåru tšcametē nāmaŸiyēm - ivaë
 evarupeŸŸa peõmayilē nāmaŸiyēm    72
   
 antaramāy va­anta­ilš oru āëumillāk kā­akatti­
 cuntariyē laņcumiyē tēkaiyiëa māmayilē 
 mantira¤cšr kayilaimalai yivaë vā×um paramãcuvariyē    
 
 73.  paramãcuvari - paramšsvari73
   
 teëëupuka× mā­avaņivu kaõņucintai mikavš mayaīki
 vaëëiyarait tā­eņukka e­­a vaņiveņuppēm všlavarum     74
   
 kuŸavšųamoņu varuvēm vaëëi taiyalarait tā­eņukka
 paratšci všņaī koõņu vaëëip pāvaiyarai nāmeņuppēm     75
   
 vaëavicceņņi všņaīkoõņu vaëëimātaraik kaippiņippēm
 iëakima­am vāņiyatāl cuppiramaõiyar e­­avšņam pēņuvēm 
 
 76.  vaëavi - vaëaiyal (pšccu va×akku)76
   
 všņarvšņam pēņuŸataik kaõņu 
 melli nallā ëštu colluvāë 
 
 77.  melli - peõ77
   
 všŸu
 
 a­­amš māīkuyilš - ci­­a
 a¤cukamš tš­mo×iyš  
 
 78.  a¤cukam - kiëi78
   
 
 u­­aiyallē nā­i­aintu - (ip)pam
 urukima­am vāņukiŸš­    79
   
 ka­­al mo×i mi­­aracš - unta­
 kamalamukam kāõpataŸku  80
   
 e­­š­e¤ curuku tippē - vaëëi      
 šnti×aiyš vārāyē    
 
 81.  šnti×ai - peõ (a×akiya aõikala­ aõintavaë)81
   
 paņņuņaiyum tā­ilaīkap
 paõikaë mikat tā­ tulaīka82
   
 iņņamuņa­ vantuni­Ÿu - ippam
 e­ mayakkam tãrāyē  
 
 83.  iņņam - a­pu83
   
 kāta×akum mārpa×akum - aëaka*
 mukatta×akum mutta×akum  
 
 *vacai mukatta×aku e­Ÿum amaiyum84
   
 pātac cilampa mšvu paõpe­­a
 paiīkoņiyš vantiņāyē    85
   
 va­ak kuŸatti ācaiyi­āl - všlar
 mayyal koõņu tā­ mayaīki     86
   
 e­akkoruvar tåtu colli
 iõaīkavarak kāõš ­e­Ÿār 87
   
 u­­ai maõam ceyyuvš­ - u­aiviņ
 ņorupakkamum pēkš­ - e­­ai   88
   
 a­­itame­Ÿu ni­aintukoõņāl - e­ak
 kātaravār peõõš 
 
 89.  a­­itam - anniyam e­pata­ pšccu va×akku
     ātaravu - utavi89
   
 ātarave­Ÿu co­­āl - e­akku
 aņutta kiëai nãyē   
 
 90.  kiëai - cuŸŸam90
   
 mittira pštakam paõõātš nā­ cakiyš­ - i­ip
 pšcāmal ēņip pēvãrš      
 
 91.  mittirapštakam - naņpup pirittal91
   
 ēņippē e­Ÿu co­­āl - e­akku
 uyirnilai iīkirukkš e­­aik   92
   
 kåņik kulāviyš ko¤cik koõņālu­
 kurukkaëukkš puõõiyam    
 
 93.  kurukkaë - kurumār93
   
 puõõiyamum tavamum maņanta­il 
 pē­āl ceyvārkaëš    
 
 94.  maņam - cattiram94
   
 āraõyamā­a va­anta­ilš puõõiyam
 āriīkš ceyyap pēŸār      
 
 95.  āraõiyamā­a va­am - peruīkāņu95
   
 āriīkš e­Ÿu co­­āl - e­ak
 kātāram eīkum uõņē 96
   
 cšrum paņikkunã nampik koõņāl - u­
 cinškam piriyš­š   97
   
 āŸŸa māņņāmal pukal keņņu
 alaikiŸãr toõõāntu - cummā    
 
 98.  āŸŸa māņņāmal - poŸukka māņņāmal
     toõõāntu - šīki (pšccu va×akku)98
   
 p㟟ātš pēminta maņņukku - tarkkittup
 pšci­āl kēpam varum      
 
 99.  p㟟ātš - taŸperumai pšcātš
     tarkkittup pšci­āl - vākkuvātam ceytāl99
   
 kēpamuëëa iņattilš atikak
 kuõamuõņu e­pārkaëš - ma­at   
 
 100. ma­attāpam - ma­avaruttam100
   
 tāpamillāmalš cšru mantirit
 tālunta­ ta­­āëāyiruppš­      
 
 101. mantirittal - mantiram cepittal101
   
 ta­­āëā yirukkanã e­akkut
 tāytakappa­ kiëaiyē     102
   
 eņņi u­­ātš meņņi mi­­ātš*
 i­i u­­āl š­Ÿataip pār   
 
 103.  eņņi u­­utal - tāvi uyarntu virainte×umputal
      *veņņi mi­­ātš e­Ÿumpāņam-kaõņittup pšcātš103
   
 kēraõi paõõātš ituvarai
 kēpam poŸuttiruntš­      
 
 104.  kēraõi - kuŸumpuc ceykai104
   
 āre­Ÿum pārāmal pāīkiyarai viņ
 ņaņittu muņukkac colvš­ 
 
 105.  aņittu muņukka - aņittut turatta105
   
 aņittu muņukka e­Ÿāl e­akku
 avvaëavum laņcam po­­š  106
   
 piņitta piņņukku maõcumantš aņi
 paņņatu cokka rallē     107
   
 ma­atuk kšŸŸa māppiëëai tā­š - kuka­ai
 maõam ceytukkē vaëëi mā­š    108
   
 ta­atāku mā­āl vaëëit tāyš - kanta
 cāmi taruvār veku na­maiyš    
 
 109.  ta­atu (ākumā­āl) - naņpurimai109
   
 
 acuraraip porutumš všla­ - ayi
 lāõņavaë utaviya pāla­ cummā  
 
 110.  ayilāõņavaë - akilāõņšcuvari - ulakanāyaki110
   
 vaciyam pa­iraõņukai tēëa­ - unta­
 ma­atukkicainta maõavāëa­ 
 
 111.  vaciyam - paranta111
   
 ka×ukumalaiyil murukšca­ - unta­
 karuõaik kiõaīkum upakāra­ - avarai    112
   
 všŸu
 
 ta×uvik koõņāl vekucemmaiyš - kanta
 cāmi taruvšr veku na­maiyš   113
   
 kaliyuka varata kumāra­ - ārkkum
 karuõaik kukanta upakāra­ 
 
 114.kaliyuka varatakumāra­-kaliyukattil aruëceyyumkaņavuë114
   
 caliyāmal cšrac cammatippāyš - vaëëit
 tāyšu­ ma­atil patippāyš      
 
 115.  caliyāmal - tukkap paņāmal115
   
 ārē evarē e­Ÿeõõātš - cummā
 aõaintukkē vi­aikaë vārātš   116
   
 všŸš pštakam ni­aiyātš - veŸŸi
 všlaraic cšrntukkē mātš  
 
 117.  pštakam - všŸupāņu117
   
 kamalac caravaõac caõmuka­š - mšvik
 kalantukkē nalla cšvaka­š     
 
 118.caravaõac caõmuka­ - caravaõap poykaiyil 
       vaëarntatāl vanta peyar118
   
 acurar paõi ku×antaik kuka­š - nã
 aõaintu koõņāl nalla muka­š  119
   
 všluõņu vi­aiyillai tā­š - veŸŸi
 všlaraic cšrntukkē mā­š 120
   
 ta­ittunã iruppatu varuttam - intac
 cāmikkum u­akkum nalla poruttam   121
   
 vaëëiyš u­­ainā­ kaõņš­ - ippam
 maiyalait tãrttuvi ņāyē 122
   
 kaõkoõņu e­­ainã pārāy - caŸŸu
 kāttup pārttunã tārāy   123
   
 všŸu
 
 všëvi malaik karacš ciŸŸår kuņi
 všņuvar kēmā­š (ta­a­a)  
 
 124. všëvi malaik karacu - vaëëiyi­ tantaikkuriya malai124
   
 tā×vilā vā×kkaiyuņa­ e­aippeŸŸa
 tantaiyš aõõa­ mārš (ta­a­a)  
 
 125.  tā×vilā vā×kkai - kuŸaiyā vā×kkai125
   
 e­ tāy tšņi­aëš e­aittšņi
 šīki iruppatuõņē   126
   
 maŸakka ma­am kåņutillai - va¤ci
 mātš unta­ mayyal koõņu 127
   
 vāņuŸš­ ippētš uŸakkamum
 varukutillai e­­a ceykuvš­   128
   
 veyilta­il ta­ittirukka vititā­ē - u­­ai
 viņņirukkat tāykkuc cammati tā­ē   
 
 129.  cammati - cammatam129
   
 nampi­a pšrkku va¤cakam ceyyalākumē - u­­ai
 nāņi vantu vāņi nontu naiyalākumē 130
   
 vampu cšrum koīkainaņu  vuŸŸu nā­um - muttu
 mālaiyāyk kuluīka varam peŸŸilš­š  
 
 131.  vampu - mārpuk kaccu131
   
 tuëëumu­ vi×iyiliņņa maiya tākavš
 tulakkamā yiruntš­illai meyya tākavš    
 
 132.  tulakkam - viëakkam132
   
 vaëëiyuņa­ mukattil påcu ma¤caëākavš
 mātuņa­ iruntš ­illai ta¤ca mākavš      
 
 133.  ta¤cam - aņaikkalam133
   
 ka­­al mo×i mātu - vaëëi
 mi­­āë appētu 134
   
 appa­š kumarāõņi - u­
 takappa­ pšyāõņi co­­āl 135
   
 taõõãr uõõanãr eõõāmalš
 ni­­ãr yeppavš u­­ai všõņit
 to×a yiruppavš ma­am påõņãr 
 
 136.  ni­­ãr - ni­Ÿãr136
   
 aņiyš­ veõ õãŸaõintš­ unta­
 kuņinā­ e­Ÿu tuõintš­137
   
 miņitãra e­aippārum - intap
 paņiyēr puka× kārum 
 
 138.miņi - vaŸumai
      kārum - 'kāppāŸŸum' e­pata­ maråu138
   
 vā­ēr puka× všlar - nãr
 tā­ā ve­Ÿu tutippš­     139
   
 iŸaip pētilum piriyš­ - māt
 tiraip pētilum maŸavš­   
 
 140.  iŸaippētu - ciŸitu nšram
      māttiraippētu - kainnoņi nšram140
   
 turaiyākiya centårac canta
 varai mšviya kumarā     141
   
 pava­ic ciŸappu
 
 pā­ai vayiŸŸē­ ka×ali­ai
 paõpuņa­ pēŸŸuvēmš - naŸkatali
 pa×amoņu carkkarai avaloņu eë pori
 palaka­i paņcaõa vakai
 caņutiyil aruntiyš pārata mšru
 varaintē­ iëaiyavar pātam paõintiņuvēm (ta­a­a)   
 
 142.  pā­ai vayiŸŸē­ - piëëaiyār
      katali - vā×ai; caņutiyil - viraivil142
   
 vāraõaī koņņu mukil mātaraci vara
 vantu naņa­a¤ ceya naņņuvarkaë
 maīkaiyar koīkaikaë ceīkai kuluīkiņa
 mattaëa vãõaikaë kaittāëam nšrceyya
 mātarkaë āņiņavš cuppiramaõyar
 vantār pava­ita­il (ta­a­a)  143
   
 kāraõa­āka vantu aņiyāraik
 kāppatu ni­kaņa­ kāõ potikaiyil
 karaka mu­ikkoru kuruve­ap pattiru
 karamayil koņuvi­ai aŸupaņa šviya
 ka×uku malaik kumarā kuŸavaëëi
 kātala­š kuka­š (ta­a­a)      
 
 144.kāraõa­ - kaņavuë - "uyirkaņkellām kāraõam 
      āya mšlē­" (kantapurāõam);      karakamu­i - kuņamu­i
      pattiru karam ayil koņu - pa­­iru kaikaëil 
      všli­aik koõņu144
   
 antimati cåņum parama­
 aruëiya pālaka­š - koņiya
 amartaru ceruvi­il iyalkoņu camarceya
 alakai niõamuõa ka×uku kutikoëa
 acurarkaë māyntiņavš - teyva lēkattu
 amarar ciŸai mãņņāy (ta­a­a)  
 
 145. amartaru ceru-ukkiram mikuntapēr nika×umiņam
      iyal - muŸai; alakai - picācam
      kutikoëa - kutittal, perukutal145
   
 vintai pšrk kāvil kuŸattiyai
 mšviņavš ni­aintāy - kuŸavaril
 villum ampoņu cellum pšrtuõai
 vellavš ni­ai vallavē mu­
 všīkai mara māki ni­Ÿatoru
 všlava ­škuka ­š (ta­a­a)    146
   
 varam peŸŸa kumpa karõa­ intira cittu
 maŸŸuëa pšrai ellām aņakkiyš
 va¤caka rā­avar ne¤cil aŸaintiņa
 vāëiya tšviya māl marukā kukā
 vāyttiņu naŸ ka×uku malaita­il
 vā×um kurupara­š (ta­a­a)     
 
 147.  vāëi - ampu; māl - tirumāl  147
   
 tiŸamuŸŸa pa­­irukai ayilkēņu
 cinti­ai všraŸuppāy - kayilaic
 civamaya ruttira­ aruëiya puttira­ait*
 ti­amum ni­aittiņa vi­aikaë aŸuttiņum
 cšvaŸ koņiya­š u­ai nitam
 cšvaņi pēŸŸuvamš (ta­a­a)     
 
 148. cintu - kaņal (všl koõņu všlaip 
      paõņšŸivē­š - tiruppuka×)
      civamaya ruttira­ - makā caīkāra kāraõa­ (a×ittaŸ kaņavuë)
          *puttira­š e­Ÿum pāņam148
   
 ā­aiyai mu­­āëil calanta­il 
 ām karā paŸŸiņa målame­Ÿu
 a×aikkum ak kari pi×aikka nšmi toņņaī(ku)
 karāvai mu­ caī karittiņum
 ari marukā kuka­š ni­­aņi
 a­puņa­ pēŸŸuvamš (ta­a­a)    
 
 149.  karā - mutalai; nšmi - cakkaram149
   
 centi­il vaëarnta kumara­ aņiyavar
 cintaiyil niŸainta muruka­ - ka­akku×al
 teyvat tirumaņantai kaõava­aic
 cšvaņi pēŸŸuvamš - ta­a­a
 cuntara milaīku mayila­ nalam peŸu¤
 cuntari taruī kurupara­ katircori
 tuyyavaņi všla­ pātamalar
 cå×ntu vaõaīkuvamš (ta­a­a)   
 
 150. cuntaram ilaīku mayila­ - a×akiyamayilårti uņaiyava­
      nalam peŸu¤ cuntari - umai; tuyya - tåya - paricutta150
   
 ce¤cara õiŸai¤cum aņiyārk karuëtarum
 ka¤ca malar mi¤cu caraõam - ti­aippu­am
 ce­Ÿu kuŸamātaip puõarntaruë
 tšcika­aip paõivēm (ta­a­a)   
 
 151. ce¤caraõ - cšvaņi
     ka¤camalar mi¤cu caraõam - tāmaraiyi­ai vellum cšvaņi151
   
 tšcika­ kurupara­
 a¤ci­ iŸai a¤cilš­ - meyk
 katipurai ampikai
 alarnta karuõait turaittiru
 āŸumukak kumara­ patattai
 a­uti­amum vā×ttuvamš (ta­a­a)     
 
 152.a¤ci­ iŸai a¤cilš­ - aintu pula­kaëi­ 
      alaikka×ivukku a¤cāta e­­uņaiya meykkati 
      e­Ÿu koëëalām152
   
 tēņavi× kaņappa malarum piracam kama×
 šņavi× naŸait toņaiyalum pu­aintaruë
 cētivaņi všla­ patattait
 tutittu nām vā×ttuvamš (ta­a­a)    
 
 153.  tēņu, šņu - ita×; piracam - tš­153
   
 kāņuŸumāc  ciŸumiyait ti­anti­am nāņi
 mayaluŸŸa ta­­ai mu­­i­Ÿu
 kātta ta­ikkumara­ patattaik
 ka­intu vaõaīkuvamš (ta­a­a)  
 
 154.  kāņuŸumāc ciŸumi - ti­aip pu­aittilirunta vaëëi154
   
 vaõņukuņi koõņa ku×ali­ - vaõaīkuvār
 paõņai vi­ai tuõņu ceyumi­ - pattiru
 vaëëik kicainta kuka­ patattai
 vaõaīkik koõņāņuvamš (ta­a­a)      
 
 155.  paõņai vi­ai - mu­vi­ai155
   
 caõņa­uņalaī ki×ipaņat tirukka×al
 tanta vimala­ tarukuka­ ta­ait ti­am
 cāmi e­ap paõivār aruvi­ai
 tā­aŸum niccayamš (ta­a­a) 
 
 156.  caõņa­ - kāla­ (ema­)156
   
 tiõņiŸal mikuī kurupara­ tiraë ceyum
 vaõņukaë mu×aīkumālai cå×a
 tiruc centil mālvarai mšl ciŸanta
 všlava­ai vā×ttuvamš (ta­a­a)      
 
 157.  tiõņiŸal - mikuvali
      tiraë ceyum vaõņukaë - mikuntu mu×aīkum vaõņukaë157
   
 paõņukaņa luõņa mu­iva­ - ka×ali­ai
 teõņa­iņa vaõņami× uraita­aip pukalum
 pa­­iru kaik kumara­ patattaip
 paõintu koõņāņuvamš (ta­a­a)158
   
 paëëu
 
 koõņal iëacaik kumara­ eņņšntira­
 maõņalãka­ paõõai ta­ilš - i­Ÿu    
 
 159.koõņal iëacai - mškam tava×um iëacai 
      (ma×aivaëam poruntiya iëacai)
      maõņalãka­ - maõņalātipati159
   
 kaõņiņum nellukkum pullukkum uëëa
 kaõakku nā­ colkiŸš­ āõņš     
 
 160.āõņš - paõõai mutalāëiyaip paõiyāë
      a×aikkum muŸai160
   
 mālē­ vaõaīkum eņņãcupara­ kēvil
 vakaikkšnaŸ cãrakac campā nellil  161
   
 nālāyiram kēņņai ēr tokaiyāy
 nammaë nātar paņņar vacam aëantš­  
 
 162.  nammaë - nam (namma - nammaë - pšccuva×akku)162
   
 meyyā­a kāraõarām veīkiņācala
 viņņuõu kēvilukkun ta­ campā nellil    163
   
 ayyāyiram kēņņai nampi tirumalai
 ayyaīkārar ta­vacam aëantš­  164
   
 cāttårp perumāë paņittaram påcai
 tavaŸāmal e­Ÿum naņakka uīkaë      
 
 165.  paņittaram - kēvil mutaliyavaŸŸukkuc ceyyum kaņņaëai165
   
 vārttaip paņikku āyiram kēņņai kaståri
 vāraõa­am pārattil aëantš­    
 
 166.  kaståri vāraõa­ - peyar
         ampāram - kuviyal166
   
 viõõēr puka×um ka×ukā calakkuka
 všëukkup påntāëaic campā nellil    
 
 167.  påntāëaic campā - nelvakai167
   
 aõõar paņņam vacam eõõāyiram kēņņai
 aņņi paõõāmal aëantš­    
 
 168.  aņņi paõõāmal - taņai collāmal168
   
 
 kanta­ kumara reņņa pāõņiya teyvšntira­
 kaõõa­ tirunāmam tutikkum nākår   169
   
 muttup pulavar vaëavukkut tā­uõõa
 mu­­åŸu kēņņai nella ëantš­   
 
 170.  vaëavu - iruppiņam170
   
 tiņņamatāyk kuëam veņņuk ke­Ÿš - cšril
 kaņņunel lāyiram kēņņaik (kuëat)taik    
 
 171.  cšr - neŸkåņu, vaikkēlpuri cuŸŸi amaippatu171
   
 keņņiyatāy nēņņam pārkki­Ÿa rākkappa­
 ceņņiyār ta­vaca maëantš­    172
   
 caņņamatākap paņikkum ka­aka
 capāpatiyā piëëai kaõakki­ paņi    
 
 173.  caņņamatāka - cevvaiyāka173
   
 koņņiya muttup pšya­pāl eõõāyiram
 kēņņai nel pāņņattil aëantš­  
 
 174. muttuppšya­ - muttappayya­; pāņņam - pakuti174
   
 uvaõakiri cuttittšr ēņņi vaippataŸku
 o­pati­āyiram kēņņai nel      
 
 175.  uvaõakiri - ka×ukumalai (uvaõam - ka×uku)175
   
 evarum puka×um kumāravšl maõiyattukku
 šŸkavš tãrkkamāy aëantš­      
 
 176.  tãrkkamāy - tiņņamāy176
   
 campāti veŸpuk kumara kuruparar
 ca­­itic cattiram naņakka ve­Ÿš 
 
 177.  campāti veŸpu - ka×uku malai177
   
 kompu peŸavš toõõåŸ Ÿoru
 kēņņainel cuppa­ pakutiyil aëantš­      
 
 178.  kompupeŸa - mš­mai peŸa
       pakuti - varuvāy178
   
 intavakai a­pattãrāyirat te×un域u
 oru kēņņainel nãkkic cšril    
 
 179.  a­pattãrāyiram -aimpattãrāyiram179
   
 vantanel toõõåtti reõņulaņcam kēņņai
 conta iruppu kāõāõņš    180
   
 tãrtta vicšņam peŸum ta­ukkēņi
 civarāma liīkaruk ke­Ÿškaõ pārttum     181
   
 ērāyiram kēņņainel nšrttiyāyp
 paëëaiyac campā nellaëantš­   
 
 182.  paëëaiyac campā - nelvakai182
   
 kāci­i pēŸŸiņu māŸŸi­ik kirikkēvil
 kaņņaëaik keõõåŸu kēņņai vicu      
 
 183.  kaņņaëai - kēvilkaëukkuc ceyyum nipanta­ai183
   
 vācamatāy namacivāyam paõņāram
 vacattil miëakunel aëantš­   184
   
 kåņalvaëar cokkšcar mã­āņcik keõõåŸu
 kēņņainel kuīkumac campāyinta     185
   
 nāņaŸiyumpaņi kaņņaëai mã­āņci
 nātarpaņņam vacamaëantš­     186
   
 tā×vu varāmalš kšcayyaī kāŸkuppån
 tāëaic campā nellaëantš­     187
   
 kāntimati vaņivāë nellai nāyakar
 kaņņaëaik keõõåŸu kēņņai     188
   
 varāntaka mākappuëuku campā nellai
 vārik kaiyāravš aëantš­  
 189.  varāntakam - varāttam - kaņņaëai189
   
 pu­­aiva­ac caīkaršcuparar kēviluë
 påcai tavaŸāmal naņakkattā­š 190
   
 a­­atā­ac campā ērtokaiyāka
 aëantš­ aŸunåŸu kēņņai  191
   
 ātiveyil ukantāë muppiņāri
 alaīkārik ka¤¤åŸu kēņņai ma­u      
 
 192.  a¤¤åŸu - ainnåŸu  192
   
 nãtiyākavš paõņāram kaiyi­il
 nšrmuttuc campā nellaëantš­   
 
 193.paõņāram - civa­aņiyār; iccol 
      paõņāraka­ e­pata­ tiripu    193
   
 maīkāta cãrttipeŸum eņņayapuram ta­il
 taīkāëi nāyakik ke­Ÿš - ka­a      194
   
 poīkamāy mu­­åŸu kēņņainel
 påcāri aīkaõa­ pāricam aëantš­     
 
 195.  ka­apoīkam - perumaiyum polivum
      pāricam - vacam - iņam  195
   
 ceppamuŸum tavacit tampirā­ukkuc
 cittirak kāli nellatilš caiva          196
   
 cuppa­ paõņāra­ vacamaëantš­ ēr
 tokaiyāy aŸunåŸu kēņņai 197
   
 tāraõi pēŸŸum iëacai a­­atā­ac
 cattirattukkš rācaveëëai nellil        198
   
 ārumaki×ac citamparat tayya­ vacat
 tāyiraī kēņņainel aëantš­    199
   
 kulateyvame­­u¤ cakatšvik kā­aik
 kompa­ campā nellatilš nā­    
 
 200.  cakatšvi - kulateyvatti­ peyar
      ā­aik kompa­ - nel vakai     200
   
 nilavaramāka mu­­åt ta¤cu kēņņainel 
 
 201.  nilavaram - iīku va×akkappaņi e­Ÿu koëëalām
      * nšŸŸu anti e­ap piriyum201
   
 kāci kštāratti­il vācamiku vicuvšcar   
 paņittaram naņakkappaņi 
 
 202.paņittaram - kēyil mutaliyavaŸŸukku utavum
      ti­acarik kaņņaëai202
   
 påcai tavaŸāmal āyiram kēņņainel
 pēca­a campā nel aëantš­      
 
 203.  pēca­a campā - nelvakai203
   
 maīkaiye­um kēvilpaņņi ta­ilš
 vā×påvaõa nātaruk ke­Ÿš veku 204
   
 iīkitamākavš mu­­åŸu kēņņai
 nelliŸkuc campā nellaëantš­   
 
 205. iīkitamāka - i­imaiyuņa­205
   
 cantavarai tiruccentåril mšviya
 caõmuka­ār kaņņaëaikkš nalla 206
   
 ventayac campā e×unåŸu kēņņainel
 všla­ pakutiyil aëantš­  
 
 207.  ventayac campā - nelvakai; pakuti - varuvāy207
   
 cāttira tēttira všta pārāyaõat
 tāt tayyaīkār vakaikke­Ÿš    208
   
 ātti kiõatti­il a¤¤åŸu kēņņainel
 kātta­ pakutiyil aëantš­     209
   
 ātikkaŸkup parāpari yākiya
 ā­a kaõõap parun ta­akku     210
   
 mātiųņamākavš eõõåŸ Ÿa¤cu kēņņainel
 mācaŸŸa campāvil aëantš­          211
   
 naŸŸami× ēīkum kaņikaip pulavar
 namaccivāyap pulavarukkš turai     
 
 212.  turai - talaivar  212
   
 col tavaŸāmal mu­­åŸŸa¤cu kēņņainel
 tåya veëëai ta­il aëantš­         213
   
 vãõaita­il cura ¤ā­a micait tiņum
 veëëai aõõāvi kumārar ta­akkum e­Ÿu     
 
 214.  cura ¤ā­am - icai aŸivu
      aõõāvi - kåttu mutaliya­a pa×akkupavar 214
   
 vā­puka× toõõåŸ Ÿa¤cu kēņņai nel
 vā×aip påc campāvil aëantš­   
 
 215.  vā×aippåc campā - nelvakai  215
   
 campiratip piëëai vayittiya liīkar
 tayāle×utuī kaik kaõakki­ paņi     
 
 216.  campirati - talaimaik kaõakka­   216
   
 ampāra¤ cšril kaëa¤ciyan tēŸum
 a­ška nel kaņņi­š­ āõņš 
 
 217.ampāram - cšr, kaëa¤ciyam; 
      nel cšrttu vaikkum iņam 217
   
 itta­ai nellum uëëår maõiyam
 veīkaņšca reņņu mu­­ilaik kšyi­Ÿu  
 
 218.  maõiyam - vicāraõaik kārar  218
   
 
 kanta ­a­uttārap paņik kaëantumš
 kaņņi vaittš­ paõõai āõņš    219
   
 nantava­ac cintu
 
 cantamikum puųpava­amš - muttu
 cāmi ceyta nantava­amš - e­Ÿu          220
   
 cārntār kaëikårntār - ma­an
 tšrntār kali tãrntār     
 
 221.  kali - ciŸumai, varuttam221
   
 kontu kontāy malartåvum - mayal
 koõņiņavš kuyil kåvum    
 
 222.  kontu - kottu222
   
 pi­­um kåņum peņaiyēņum
 uŸavāņum viëaiyāņum     223
   
 pa¤cavarõak kiëëaic ceŸivum - veku
 pāntak kalavikaë puriyum - ka­i   224
   
 pa×ukkum kotti i×ukkum - piracam
 o×ukkum nilam va×ukkum   
 
 225.  piracam - tš­225
   
 a¤ciŸait tumpikaë ēīkum - kuyil
 a­puņa­ vayi­āl vāīkum - malar 
 
 226.a¤ciŸait tumpi - 'koīku tšr vā×kkai 
      a¤ciŸait tumpi' - kuŸuntokai - oppu226
   
 aņukkum kãtam toņukkum - mārkka
 meņukkum i­pam koņukkum  
 
 227.  kãtam - icai
      mārkkam - kåttu vakai227
   
 iccaiyuņa­ iraõņu manti - māvil
 šŸip palākka­i aruntik - ka­ik     
 
 228.  ka­ikketirum - ka­ikkāka etirttuk koëëum228
   
 ketirum cēlai utirum - cuëai
 utirum ka­i utirum 229
   
 uccitac ceõpakat tēppum - peõkaë
 åņš malar koyyum tāppum - te­Ÿal   
 
 230.  uccita - uyarnta
      tāppu - nšram, ceëakariyam, iņam230
   
 ēņņamum malar āņņamum kuyil
 ãņņamum ka­a tšņņamum    
 
 231.  ãņņam - kåņņam;      tšņņam - celvam231
   
 kaŸpakak kāva­am pēlš - mayakkaī
 kāõutaņi orukkālš - cuttik    
 
 232.  kaŸpakakkā - kaŸpakac cēlai
      kāva­am - cēlai - oruporuņ pa­mo×i
      orukkāl - orumuŸai232
   
 ka­­alum vaëan tu­­alum ka­a
 ce­­elum caņaip pi­­alum      
 
 233.  ka­­al - karumpu;     vaëantu­­al - vaëam cšrttal
      ce­­el - cennel, etukaikkākat tirintatu233
   
 poŸpa mikuīka­a vāëaiyum - ta­påņ
 ņuņa vāëe­um tāëaiyum - cālaip    234
   
 poīkamum tiruvaīkamum maka­
 caīkamum piracaīkamum    
 
 235.  poīkam - polivu
      aīkam - alaīkāram
      caīkam - kåņņam235
   
 kuīkumac canta­a maramum - pu­­ai
 koõņu vaëarntiņu muramum - malark 236
   
 kollaiyum maõamullaiyum - pacuī
 kullaiyum tiruvillaiyum  
 
 237.  kullai - iruvāņci;     villai - vilvam237
   
 puīkamiku nantava­amum - teyva
 påmiyiŸ kaŸpaka va­amum - kaõņu    
 
 238.  puīkam - uyarcci238
   
 puka× rātai ika×vār ma­am
 maki×vār kiņņa yaka×vār 239
   
 māmaram tēŸum ulāvi - kuyil
 māra­ai vāve­Ÿu kåvi - atil   
 
 240.  māra­ - ma­mata­240
   
 vacikkum kuņalpacikkum - metta
 rucikkum ka­i pocikkum  241
   
 te­­aī kurumpaiyait ti­Ÿu
 teŸkš ni×alilš uŸaīkum - ma­am242
   
 ce×ikkum uņal neëikkum mukam
 kaëikkum mataī ko×ikkum 243
   
 pa­­akan te­Ÿalaip pucikkum - ka­a
 paõpuyaru malaiyi­il vacikkum - pala    
 
 244.  pa­­akam - pāmpu244
   
 vaëamum parimaëamum kaņal
 vaëamum malai vaëamum    
 
 245.  parimaëam - naŸumaõam245
   
 taīkum vaëam kaõņu maki×ntār - muttu
 cāmi teyvšntira­aip puka×ntā - rupa     
 
 246.  muttucāmi teyvšntira­ - pāņņuņait talaiva­246
   
 carittār meëëac cirittār - malar
 paŸittār ku×al tarittār 247
   
 kāvaņic cintu
 
 tāyš caracēti - aruë
 taravšõunã tāyš     
 
 248.  caracēti - caracuvati e­pata­ icai va×akkut tiripu248
   
 vāyãcupari aracš - tami×
 vāõaŸ karuë purivāy      
 
 249.  vāyãcupari - vā ãcvari e­a varum249
   
 kāvaņic cintupāņi - unta­
 karuõai malar tšņi 250
   
 cšvaņi ta­aip pēŸŸa - aruë
 purivāy ma­am maki×vāy  251
   
 āõņi kumarāõņi - e×il
 a×aku mayilāõņi    252
   
 måõņi raõa cårarkaëait
 tāõņi mayi lšŸi     
 
 253.  måõņi - kåņi ;     iraõacårar - yuttavãrar253
   
 muvviraõ ņāŸumukam
 evvāre­ ŸaŸintu     
 
 254.  måviraõņu - muvviraõņu e­ak kuŸukiyatu254
   
 cevvš va×i naņantāl civa­
 avvāŸš tuõai ceyvār      
 
 255.  cevvš - nšrš na­Ÿāka255
   
 mālita­ai velvš­ - caravaõa
 vāve­Ÿu colvš­      
 
 256.  māl - mayakkam256
   
 para­š aŸumuka­š u­atiru
 nãŸiņa vi­ai tãra   
 
 257.  u­a - u­­uņaiya257
   
 ¤ā­ak kaņal må×ki - veku
 mā­attuņa­ vā×ka    
 
 258.  vekumā­am - paricu, ca­mā­am258
   
 pāņuvamē ivva­attai - všlar
 paõpu­attai nāņuvamē     
 
 259.  paõpu­am - paõpaņuttappaņņa pu­am259
   
 tšņuvamš ivva­attil - všlar
 ciŸantirukkum iņantšņi260
   
 ēņuvamē kiriyaic cuŸŸi
 oëintiruntāl piņikka lāmē    261
   
 āņuma­­a mayili­aīkāë - centår
 āõņi všlar varak kāõaiyaëē    
 
 262.kāõaiyaëē - kaõņãrkaëē allatu 
      kāõãrkaëē e­pata­ vaņņāra va×akku262
   
 ci­­a a­­a mayili­aīkāë
 centår cšvaka­aik kāõaiyaëē  263
   
 a­­anaņaip paņcikaëš - eīkaë
 āõņi varak kāõaiyaëē    264
   
 māņappuŸāk kiëip piëëai - vaņi
 všlar varak kāõaiyaëē   265
   
 vāņai kaõņu mayaīki varum - vaņi
 všlar varak kāõaiyaëē    
 
 266.  vāņai - vaņakāŸŸu266
   
 cåra­aiyum cåŸaiyāņi vanta
 cokuca­ varak kāõaiyaëē  
 
 267.  cåŸaiyāņutal - alaika×ikka (ve­Ÿa)
      cokuca­ - cukā­upavamuëëava­ - nākarika­267
   
 šŸumayil šŸivarum - eīkaë
 iŸaiyava­aik kāõaiyaëē  268
   
 karaņi pa­Ÿi yāëikaëš - centårak
 kanta­ varak kāõaiyaëē  269
   
 ēraņiyā laëantavar ta­ maruka­
 uttama­aik kāõaiyaëē    270
   
 kāņaikaëš kavutārikaëš - centårak
 kanta­ varak kāõaiyaëē    
 271.  kāņai, kavutāri - paŸavaiyi­aīkaë271
   
 tšņi varum puëëi­amš - centårac
 cšvuka­aik kāõaiyaëē    272
   
 pa¤cavarõak kiëëaikaëš - civa­
 pāla­varak kāõaiyaëē    273
   
 kokki­aīkāë kurukiõaīkāë - centårak
 kumara­ varak kāõaiyaëē 274
   
 cēlaiyil vā× kuyila­aīkāë - centårac
 cokuca­ varak kāõaiyaëē 275
   
 kālaimati cåņitarum - kanta
 cuvāmi varak kāõaiyaëē  276
   
 pāyntu varum pulikaraņi - civa­
 pāla­ varak kāõaiyaëē   277
   
 mšyntu varum tārāvš - eīkaë
 všlar varak kāõaiyaëē    
 
 278.  tārā - oruvakaip paŸavai278
   
 kåvukuyil mayili­aīkāë eīkaë
 kumara­ varak kāõaiyaëē.279
 
   cuppiramaõiyar pšril cintu muŸŸum
 
 
 4. cittarāråņa noõņic cintu 
 
     (āciriyar peyar teriyavillai)
 
 attimā mukava­ ceyya vaņiyi­aik kamalam pēŸŸic
 cittarā råņam ta­­il ceppiya poruëā rāyntu
 cuttamā yevarkkum tē­Ÿac curukkamāy noõņiccintāy
 vittakar aruëi­ālš tami×i­āl viëampal uŸŸš­
 
 cittarāråņam - cittar e×utiya āruņam e­­um nål (viųavākaņam)
 attimāmukava­ - yā­aimuka­ām vināyakar
 vittakar - ¤ā­amuņaiyēr
 
 kumāra nāyaka­ tuõai
 
 teņciõāmårtti kaņāņcam mu­­iŸka všõum
 
 kaņāņcam - kaņaikkaõ nēkku
 
 
 tirumarutår vaëarum nākaliīkar
     cãrpātak kamalame­ cintaiyuë vaittu
 maruvucitta rāråņap poruëita­ai
          vakuttuc colluŸš­inta makilattil
 puõņarãkat tiluŸai vē­paņaittatiŸ
          pollāta viųaccantu ellāmumš
 viõņuraikkak kšëumi­i nalla pāmpu
          viriya­va×alai kompšŸi måkka­
 cāõāra mårkka­ puņaiya­ maõņali
          cavaëakkārai maõõuëi cārai    5
   
 1 - 5. 
 tirumarutår - āciriyari­ årākalām
 makitalam - ulakam; puõņarãkam - tāmarai
 viõņu - viëakkamāka;viriya­, va×alai, kompšŸi måkka­, cāõāra mårkka­, 
 puņaiya­, maõņali, maõõuëi, cārai - pāmpu vakaikaë 
   
 vāõāëai vāņņum ceyyā­ irutalai
          mšlā­a cilantip pulimukap påcci
 tšëpuëëi vaõņu påram paccēnti
          cevvaņņaipšy narināy cērveli
 vāëpallup på­ai pulipiīkavaīkam
          va­attuttavaëai yaņņai vācimutalai
 araõai naņņuvak kāli mutaliyavai
          allātu cãvacentuvum a­škam uõņām
 urakatti­ pēniŸamum cātiyum
          årum maõamum maŸŸuuŸaiviņamum 10
    
 6 - 10. 
 puëëi - palli; påram - pårā­; ara­ai - pāmpara­ai e­appaņum
 naņņuvakkāli - oru naccuyir - naõņu vāykkāli e­pa
 cãvacentu - vā×um viųa uyirkaë; urakam - pāmpu  
   
 paņameņuttāņum kuŸiyum, muņņai yiņņup
          paruvamaŸintu porittårum paricum cil
 viņamuŸu taīkak kuŸiyum kaņittiņum
          viņamum kaņittakaņimãëātatum
 kālkaņi aņakkakuŸi vškak kuŸi
          karutiya tåtari­ kaõ kuŸippum
 cãlamuëëa maõi mantirattāl karuņatiyā­attāl
          marunti­āl tãrkku¤ ceyalum
 kurumalaraņi vaõaīki vakai yāyk
          kåŸuki Ÿe­inta kuvalayattil   15
    
 11-15.
 paricu - vitam; tantam - pal
 kuru - nålāciriyari­ āciriyarākiya cittar
  kuvalayam - ulakam 
   
 marumalarp poruņņuŸaivē­ paya­Ÿaruë
          makave­a vantutitta mātavatti­ē­
 kācipa­ ma­aiviya rilmikkā­a katturu
          vayiŸ Ÿutitta  kaņcevikaëaip
 pšciņil pšra­anta­ vācuki pilatta
          takka­ kārkēņa­ paŸpa­
 makāpaŸpa­ caīku pāla­ kuëika­ im
          mānākam eņņup pšrtā­ātiyitil
 
 pāmpi­ cāti
 
 tšcukaņ cevi a­anta­ kuëika­um
   cekattil vštiya­e­Ÿu vakutta­arš     20
   
 16 - 20
 marumalarp poruņņuŸaivē­ - pirama­
 katturu - kācipa mu­ivari­ ma­aivi. nākaīkaëi­ tāy.
 104 piëëaikaëaiyum oru peõõaiyum peŸŸavaë.
 kaņcevi - pāmpu
 a­anta­, vācuki, takųa­, kārkkēņa­, patma­, makāpaŸpa­,
 caīkupāla­, kuëika­ - katturu peŸŸa eņņup pāmpukaë
 nākar - pāmpuc cātiyi­ar; vštiya­ -  antaõa­ 
   
 vācuki caīkupāla­ itureõņu ma­­ava­āku
          me­Ÿu co­­ār mu­­ēr
 tšcuŸu taŸka­ makāpaŸpa­ ............
          tš......... vaõika­e­Ÿu mo×inta­arš
 cåttira­ kārkkēņa­ ka­apaŸpa­ e­Ÿu
          co­­ārkaëivaril mu­co­­a pāmpu
 måttiņum āõākum pi­­āka mo×inta
          peõpāmpe­Ÿu mo×inta­arš
 
 pāmpi­  uõavu,irai eņukkum nāë
 
 ātitta vāram a­anta­ vācuki
   aņutta tiīkaņki×amaikku irai eņukkum 25
   
 21 - 25
 ātittavāram - ¤āyiŸŸukki×amai; irai - uõavu 
   
 pētitta cevvāy takka­ kārkēņa­ 
          puta­ki×amai a­Ÿaikku iraieņukkum
 viņaīkoõņa tuëaiyeyiŸŸup paŸpa­
          viyā×akki×amai ta­il  iraieņukkum
 paņarntuce­Ÿu irai eņukkum tšņimakā
          paŸparāca­ veëëik ki×amaita­il
 kåŸuca­ik ki×amai pakal caīkupāla­
          kuëika­ irākkālam iraieņukkum
 pånila maŸinta pāppā­ vāyuvum
          påmaõa miraõņum pocittirukkum 30
   
 26 - 30                  
 pētitta - kåŸappeŸŸa
 pocittirukkum - uõņirukkum 
   
 araca­ arukaī ki×aīku vaõņum eņuttarunta
          vaëaita­il ce­Ÿirun tiņumš
 cåttira­ mã­tavaëai taõõãrt
          tuŸaita­il ce­Ÿaruntum
 
 irukkumiņam āņum kuŸi
 
 cāttiram co­­apaņiyš nālu vakaic
          cātiyirukku miņanta­aik kšëum
 vštiya­ kēvililš maratti­il všnta­
          ma­aiyil ceņņi cåttira­ puŸŸil
 nãtiyāy vā×ntirukkum nālvarum
          ni­Ÿāņum kuŸita­ai nika×ttuki­Ÿš­  35
   
 31 - 35
 arukaīki×aīku - arukampulli­ ki×aīku
 cāttiram - pāmpu cāstiram
 nāluvakaiccāti - anataõar, aracar, vaõikar,cåttirar
 ni­Ÿāņum kuŸi - pāmpu āņum tiŸam 
   
 
 aõõāntu pārttāņum vštiya­ araca­
          cevvš pārttāņi niŸkum
 kaõõālš teŸkum vaņakkum ticai
          kāņņikkoõņu ni­Ÿāņum ceņņippāmpu
 veëëāëa­ påmi ta­­aiyš pārttāņum
          všta muŸaippaņi tappātituvš
 
 paņatti­ kuŸi, niŸam, maõam
 
 muëëākum pāmpi­paņam ta­il vaitta
   muttiraiyaic colluki­Ÿš­ cittiramāka
 pārppā­ paņattil  caīku ma­­ava­
   paņatti­il cakkaram patittirukkum    40
   
 36 -  40
 cevvš pārttāņi - nšrākap pārttāņum 
 kaõõālš ... ceņņippāmpu - vaõikap pāmpu ta­ kaõkaëai 
 teŸkum vaņakkum nēkkiyapaņi āņum
 veëëāëa­ - cåttira­; caīku - caīku pē­Ÿa kuŸi 
   
 
 kāppā­a villu vaõika­ paņatti­il
          kāraëa­ paņattiŸpuëëaņi yirukkum
 *(påcura­ retta niŸamām puravala­
          po­­iŸam ceņņi matiyi­ niŸamām
 mācillāc cåttiraniŸan tãņņiya
          mainiŸa māmitu meyyākumš)
 antaõa­ nāvimaõam yiŸaiyavarkku
          ākil malartā×ai maõamākum
 vantiņum vaiciya­ maõam pātiri påmaõam
          cåttira­ ma­amiluppaiyi­påc   45
   
 41 - 45
 villu - vil pē­Ÿa kuŸi; kārāëa­ -  všëāëar
 puëëaņi - paŸavaiyi­ aņipē­Ÿa kuŸi
 *ivai pāõņiccšri šņņup piratiyil kaõņavai
 påcura­ -  antaõa­; retta - irattatti­ cikappu niŸam
 puravala­ - araca­; ceņņi - vaõika­
 mainiŸam - karuppu niŸam; nāvi - pu­uku maõam
 vaicika­ - vaõika­ 
   
 muņņaiyiņņup porittiņal
 
 cātiyinta vakainālum āõum peõõum
          ta×uvip piõaintu karppam tarittapi­pu   
 nãtiyāy muņņaiyiņņup porittiņum 
          neŸiyaiyum collukiŸš­ aŸiyavumš
 kāŸŸuŸu āņimātam āõum peõõum
          kalantu puõarntuņalil karppamuŸŸu
 tēŸŸiya kārttikaiyi­il karumuŸŸic
          cåluëaintu ã­uma­Ÿu toņņšëunāë
 irun域u nāŸpat teņņumuņņai yiņņum
          irun域irupatteņņu mš×u nāëil 50
   
 46 - 50
 piõaintu - kåņi; kāŸŸuŸum - kāŸŸu mikunta
 kārttikai - kārttikai mātam; uëaintu - varunti
 toņņšëu nāë - toņņu š×u nāë 
   
 parukiņum nālumuņņai cāmuņņai
          pati­āŸu muņņai nalla pakkuvattilš 
 orumittirupat tš×ām nāëil
          uccitamākap porintårntu tiriyum
 
 viųamšŸum kuŸi
 
 nālāŸu kālum uõņāyt tē­Ÿiya
          nāëš×u nāëi­il na¤cu všõņi
 mšlšŸu mātitta­aip pārttāņum
          viëaīku mšlvāyi­ pallu nā­kilum
 koņuviņam vantutikkum pāl curakkum
          kåŸupēl åŸume­Ÿu māŸāmalš     55
   
 51 - 55
 cāmuņņai - keņņupē­a muņņai
 uccitamāy - takutiyāy; ātitta­ - cåriya­
 pālcurakkum kåŸu - pālcurakkum maņipēl 
   
 
 kaņuviņam nāleyiŸŸukkum pšr kāëi
          kāëāttiriyi yama­i matåta­    
 mšlvāy alaku ta­­il aravukku  
          viëakkamāy nālupallu muëaittirukkum
 nālupallukkun tuëaiyirukkum kaņiyuŸil
          naccuppal tuëaiva×iyš na¤cuka×a­Ÿuvantu
 kaņivāyi­iŸaīkit toõõåŸ Ÿeņņu
          māttirai ni­Ÿuņali­ maõņiyšŸum
 antamuëëa paņatturakam tē­Ÿi­āl
          aŸupatil tēlurikku māŸāmatiyil     60
   
 56 - 60
 kāëi,kāëattiri, yama­, yama­tåta­ - paŸkaëi­ peyarkaë
 vāyalaku - mšlvāy
 toõõ域eņņu māttirai - 98 noņi
 paņatturakam - pāmpup paņam  
   
 
 kutittiņum viņameyiŸŸi litureõņum
   koõņavā ëaravukkuk kaõņame­parāl     
 
 kaņivāyi­ kuŸi
 kutittiņu meyiŸŸaravam pallut taikkum
          kaņivāyi­ kuŸiyi­aik ka×aŸuki­Ÿš­
 kāëiye­­um pallut taittāl puëëaņipēl
          kaņivāyi­ kuŸiyi­il pa­ãrpēl vaņivākum
 mãëāta kāëātri taitta vāyil
          viëaīku mukkēõa ma¤caënãr pociyum
 kētāy nama­tēņņip pallut taittāl
           kårmu­aiyiŸ cennãr pāyum     65
   
 61 - 65
 vaņivākum - vaņiyum; pociyum - vaņiyum
 tēņņippal - kēņari pē­Ÿa pal 
   
 
 tåta­e­Ÿa pallut taittāl vilpē­Ÿa
          cuvaņilka×u nãrvan tuvaņņeņukkum   
 paciyi­il payattil nontāl kēpattāl
          pallil viņamikuttāl mella mitittāl
 icaiyuŸu tšvar mu­ivar kāla­ivar
          švali­āl vi­ait tāvali­āl
 ceytana­Ÿi ku­Ÿi­a pšraip påruva 
          ce­map pakaiyi­avarai va­mamuëëēraip
 paiyaravam vantu kaņikkum itiloru
          palpaņņāl viųamtēlaip paŸŸiyšŸum   70
   
 66 - 70
 vaņņeņukkum - vaņiyum; nontāl - pāmpu varunti­āl
 mella mitittāl - ma­itar mitittāl
 vi­ai tāvali­āl - vi­ai vayattāl
 pårvace­mam - muŸpiŸappu; va­mam - vairākkiyam
 paiyaravam - naccuppaiyi­ai uņaiya pāmpu 
   
 pallureõņum paņņāl vicamāī kicattai
          paŸŸiyšŸum m孟upal paņņāl viųam   
 valyelumpaip paŸŸiyšŸum nālu pallāl
          vakirntāl måëai pukuntšŸum
 kālkaņi yorupalpaņņāl iraõņu pallāyk
          kaņittāl  kaņiyaraik kaņiyāmš
 mšlpallu m孟um paņņāl kaņipaņņa
          viņamukkāl kaņiye­Ÿiņa lāmš
 muëaittapal nālumpaņņāl antakkaņi
          mu×ukkaņiyā me­Ÿu va×uttuvarš 75
   
 71 - 75
 māīkicam - māmicam, catai; vakirntāl - pallāl kãŸi­āl 
    
 tuëaippallil orupal paņņāl antakkaņi
          tucaīkaņņi tiyā­ikka viņantãrum    
 iraõņupalpaņ ņaviņattai maõipatit tšŸku
          mantirattālum tãrkka lāmš
 muraõņum孟u palpaņņāl antak kaņikai
           målikai kalikkam naciyattāl tãrum
 aravi­palnālum paņņāl maõimantira
          avuųatam teyvac ceyalāl tãrkkavšõum     
 iravi­il pāmpu kaņittāl antakkaņi
          mãëāta kuŸiyiņam viëampukiŸš­ 80
   
 76 - 80
 tucaīkaņņi - tuvacaīkaņņi, koņikaņņi
 (uŸutiyāka ni­Ÿu e­patum poruë)
 kaimålikai - målikai maruntu
 kalikkam - kaõõukkiņu maruntu
 naciyam - måkkil iņum maruntu
 avuųatam - avuņatam, maruntu vakai 
    
 uëëaīkāl uëëaīkai neŸŸi mārpu
          ka×uttu utaņumulai måkkupuruvam koppuë  
 teëëunācic cantum kutikkāl cevipuŸat
          tēņi ālamarat tåraņiyil 
 pu­­aipuëi måīkilaracil nāõalil
          puŸŸuk kiõaŸŸil puŸamaņaiyil
 pi­­amuëëa para­kēvil pā×
          vãņņil piõamiņu nilattil 
 nantava­am puttumaņattil šrikkarai
           natikkarai cu­aikkarai yāka cālaiyil   85
   
 81 - 85
 nācic cantu - måkkuttuvāram
 pu­­ai, puëi, måīkil, aracu - maravakaikaë
 piõamiņu nilam - cuņukāņu; puttumaņam - puŸŸuëëa iņam 
    
 anticanti muccantiyil uŸakkattil
          aiya­ piņāri turkkai ālayattil     
 māyavaril pāmpu kaņittāl tãrāta
          maraõanāë collukiŸš­  paraõimakam
 āyiliyam tiruvēõam målam kārttikai
          ātirai cuëaku cittirai cēti
 ce­ma nāëa­u ce­manāë tirice­ma
          cšrntiņunāë vatamavai nāciyaī 
 ka­mamum navami caųņi kuëika­il
          kaņittiņil antak kaņinoņikkuë kollum    90
   
 86 - 90
 māyavaril - tirumāl kēņņam
 paraõi, makam, āyilyam, tiruvēõam, målam, kārttikai, 
 ātirai, cuëaku, cittirai - naņcattiraīkaëa
 cuëaku - vicākanaņcattiram; cēti - naņcattiram
 kuëika­ - kuëikai  nšram 
    
 tā­ēņik kiņantiņa­um antak kaņi
          tappāmal kollume­Ÿu ceppalāmš 
 kaņittavāy taņikkil kollum-vãīkiyš
          kaņutteriki­um kollum kaõņam corittum
 kuņitta marunteņukkil kollum-kaņittavāy
          kumuŸi­um ceīkuruti pāyi­um kollum
 viņaīkutit to×ukil kollum-nāvaraõņu
          vi×icivakki­um kollum mey naņikki­um    
 paņamkoõņa poŸiyaravam nāveyiŸum
          patiyappaņi­um kollum pallum ukirum     95
   
 91- 95
 taņikkil - vãīki­āl; kaõņam - ka×uttu
 kuņitta marunteņuttal - vānti eņuttal
 kumuŸi­um - ventāl; meynaņikki­um - mey naņuīkutal
 eyiŸu - pal; ukir - nakam 
    
 kaŸuttiņil kollum  urakam cãŸiyš
          kaņittavuņa­ malanãr viņukkiŸ kollum 
 viŸaittiņil kaikālviral nimarntiru
          vi×i coruki­um kollume­­alāmš
 
 viųatti­ kuõam
 
 naccaravil āõ kaņittāl mšlnēkkum
          naya­ampeõ pāmpe­il kã×nēkkumš
 accamillāmal aņakkil všrvai mikum
          alippāmpe­il viņamkalip pākum
 cålāki vayiŸuëaiyum muņņaiyiņņa
          tuņņa­e­il neņņaivi×i muņņai civakkum   100
   
 96 - 100
 naya­am - kaõ
 alippāmpu - āõ, peõ iraõņumallāta pāmpu
 kalittal - mikutal 
    
 mšleyiŸŸuk kāëi kaņittāl valatukaõ
          všta­ai ceyyumakil pāmpukaņittāl
 kaņittavāy vãkkam kāõum vškamāyiëaī
          ka­­ik kiņatukaõ všta­ai kāõum
 tuņittiņum kuņņip pāmpu kaņittiņil
          cērvu mayakkamuņa­ pārilvã×ttum
 karunākam kaņittate­Ÿāl uņa­iru
          kātum ceviņāme­ Ÿēti­ārš
 orunākat taņaivituvš palaviņattu
          urakaīkaë carittira murai ceykiŸš­ 105
   
 101 - 105
 kāëi - palli­ peyar 
    
 muraņņup palpoŸi viriya­ cål koõņu
          mutukuta­il veņittuk ku¤cu porittāl
 karaņņēõā­ tšëpåram naņņuvāk
          kālicilanti pulimukap påcci
 ceyyā­uņa­ poŸivaõņu mutaŸpala
          cãvacantukaë atilš piŸakkum
 meyyā­a peruviriya­ kaņittiņil
          vãīkik kaņutterivu mãŸikkuruti
 vaņintiņum kaņivāyil kaõõuŸaīkum
          mayaīki uņalvetumpit tiyakkiņumš110
   
 106 - 110
 poŸivaõņu - puëëiyuņaiya vaõņu
 kaņutterivu - kaņuttalum, ericcalum
 iyakkiņum - iyaīkutal 
    
 kaņittiņumš rattaveŸiya­ pallupaņak
          kaņittiņil vāyiņam kāõumkuruti
 kaŸŸaëi viriya­ kaņittiņil vayiŸŸi­il
          kāyntum vayiŸŸai valittiruntu kollum
 maŸŸumuëëa måviriya­um kaņittiņil 
          valittuk kaņutterintu vãīkum kaņivāy
 va×alaikku vāy veëuttum - kaņivāyil
          vaņiyum rattam; karu va×alaik ke­il
 a×ale­a mš­ivetumpi všrvai mikuntu
          akaīkaiyum kālum civantain tiraõņum     115
   
 111 - 115
 kāyntum - ventum
 va×alai - pāmpu
 a×ale­a - tãye­a
 aintiraõņum - pattu viralkaëum 
    
 mārpi­ai aņaittuk kollum cevviratta
          maõņalik ke­ilmayirk kāl va×iyš
 tāraiviņ ņēņum kuruti cãtaëam
          tā­ā maõņalik kuņalkuëirn tāņņi
 o×ukiņum všrvainãr mårkka­ukkut tā­
          mutukukaņi taņamum nontu
 pa×akiya vāyum ka×uttum tirukiyš  
          pakarum kuralum nalintuņal utaŸum
 cuŸŸumayak kārākil iru kaõõum
          cu×a­Ÿaņik kaņimati mayakkiņumš120
   
 116 - 120
 irattamaõņali - pāmpu
 cãtaëam - kuëircci
 kaņitaņam - maŸaiviņam
 mati mayakkiņum - aŸivu mayaīkiņum 5
   
 paŸŸumuŸuk kārākil uņal muŸŸum 
          pataŸimuŸukit tirukiņum påram
 ni­Ÿåtum ukir karukkum tšëukku
          neŸikaņņik kaņutterikkum  všrkkum
 e­Ÿār naņņuvāk kāli kaņikkil 
          erittuk kaņuttuk kumuŸiņum vãīkum
 ceyyā­šl paŸpaņņa kaņivāy vãīkiyš
          tšëi­ catamaņaīkēr nāëum kaņukkum
 poyyā¤ cēraravukkuk kāyattil
          puëëipēl eīkum taņittiņum civappāy 125
   
 121 - 125
 påram - pårā­; ukir - nakam
 kaņutterikkum - kaņuttu eriyum
 kumuŸiņum - ventiņum; catam - nåŸu
 poyyā¤ cēraravu - poyyā­ e­­um viųappāmpu 
   
 kaŸuttiņum cērvukkut tška muŸŸum 
          kaŸuttut taņittup paņarntiņu matarkkum
 oŸuttiņum cilantiye­il kaņivāyil 
          orupo×u tirupo×u teritta ×aŸŸum
 vaõņukaņik(ku) uņalmu×utum cila nāëil
          vaņņamiņņut taņittiņņup paņarntarikkum
 taõņiya cev vaņņaikaņittāl kaņittavāy
          taņittuc civappšŸi matart tirukkum
 i­­amoru kēņiyuõņām avaiyellām
           eņutturait tētuvatevarāl muņiyum  130
   
 126 - 130
 oŸuttiņum - vataikkum; matarttirukkum - uõarvaŸŸirukkum 
   
 pāmpi­ vayatu
 
 pa­­akaīkaë vayati­aiyum ceyittiņum
          pakaiyum pirivi­aiyum pakarukiŸš­
 pāppā­uk kāyiratteņņup pārāëum
          pārttiparkku eõõåŸu mātam vayatu
 vāyppā­a patiyārk kainnåŸām e­Ÿu
          vakutta­ar cåttirarkku mu­­åŸām e­Ÿār
 irutalai mayiõa­ cennāy mayakkēņi
          erutti­ kuëampu mi­­alaņi kãri
 karumayil karaņipa­Ÿi cempēttuk
          keruņa­ mutalaiya­a lāntai, kåkai135
   
 131 - 135
 pa­­akam - pāmpu; pakarukiŸš­ - kåŸukiŸš­
 patiyār - vaõikar
 irutalai maõiya­ - maõi poruntiya iraõņu talaikaëai
 uņaiyate­Ÿu collappeŸum pāmpu
 cempottu - oru vakaip paŸavai; kåkai - kēņņā­ 
   
 ceyaluëëa mā­kuëampu vš×a mutal
          ceppiyacat turuvukkut tappip pi×aittāl
 vayatunåŸ Ÿirupattukkum cākāmal 
          maõmicai vā×ntirukkum uõmai ituvš
 maõmãtu n域irupatu paruvam vā×ntu
          piŸa(ku) uņal tšyntu kuŸuki
 o­Ÿā­a paņam ciŸiyatāyp paŸakkumpē
          tantac cikaiyil maõiyo­Ÿu tēŸŸum
 tēŸŸiya nākameņņum puvi viņņut
          toņarum va­atti­um viõõāņar veŸpi­um    140
   
 136 - 140
 vš×am - yā­ai; catturu - pakai uyirkaë
 n域irupatu paruvam - n域irupatu āõņu
 cikai - talai ucci; maõi - nākaretti­am
 viõõāņar veŸpu - tšvarulakam 
   
 pēŸŸiya pa­ikēņik kāvi­uë
          puravalar pēliruntaracu ceyyum
 mā­ākame­­um pšraravaī keruņaŸku
          māttiram payappaņum nšttiramāka
 tā­ālu pallil viņamum irukaõõil
          karittiņum pārttavuņa­e rittiņumš
 pāmpi­ rācāëi e­Ÿum pukaluvar
          paruvanåŸ Ÿirupatu ce­Ÿatupēka
 tā­peŸŸa vayatu kuŸaiyum iruntu pi­
           cālēka patattu mšlākumš      145
   
 141 - 145
 pa­ikēņikkā - pāmpu vā×um kāņu; 
 keruņaŸku - karuņa­ukku
 cālēkapatam - iŸaiva­ ulakil vā×um pšŸu 
    
 tåta­ varum kuŸippu
 
 tåta­ vantuniŸkum vaņivum āruņam
          collumkuŸi toņukuŸi palli­ kuŸiyum
 nãtiyuņa­ collukiŸš­ rākuvi­
          nilaiyil pataŸivantu ni­Ÿu colli­um
 ceyyapåc cåņivari­um karuntukil
          ceyyatukil pu­aintu paiyavari­um
 kaiyiltaņi y孟ivari­um keņaiyā
          kattikayiŸu piņittuc cutti vari­um
 kaõõil nãrvārntu niŸki­um vāyku×aŸi
          kaiyai virittu ni­Ÿu meypataŸi150
   
 146 - 150
 tåta­ - ceyti koõarpava­; rāku - pāmpu
 ceyya - cemmai; kayiŸu - pācakkayiŸu 
   
 viõõēkkip pārttu niŸki­um-tåõi­um
          viŸaki­um cāyntuni­Ÿu meypukali­um
 maõõi­aik kālkoõņu kãŸi­um taraiyilkai
          vaittuvari­um uņaicutti vari­um
 eõõey iņņuvari­um pāril vi×untu
          e×untu pulampit to×utšīki vari­um
 pāmpi­pšr mu­pu colli­um pāmpi­pal
          paņņava­pšr pi­pu kaõņu neņņuyirppi­um
 cēmpuņa­ koņņāvi viņi­um mārpucantil
          coŸiyi­um ta­mayirait t域iniŸki­um     155
   
 151-155
 viŸaku-maram; eõõey iņņu-eõõey tšyttu
 t域i-utaŸi 
   
 vantava­ uyarntu niŸki­um nēyāëa­
          vari­um mayirkaëaintē­ vantu niŸki­um 
 antaka­ kaikāl taripaņņē­ måkkuk
          kātaŸupaņņē­ oŸŸai vi×imaŸaipaņņē­
 iīkivarkaë vantu colli­um  på­aikkaõ
          iyampi­um kālkaņi  ye­Ÿu collalāmš
 pāīkuņa­ mu­vanta tåta­ āruņam
          pati­āŸu ticaikkum yā­ pakaruki­Ÿš­
 arukki­il nallapāmpu tšëva×alai
          ālainãrp pāmpuraka melimaõņali          160
   
 156 - 160
 mayirkaëaintē­ - nāvita­; antaka­ - kuruņa­
 taŸipaņņē­ - veņņuppaņņē­; arukku - arukampul 
   
 irukkunaŸ cāraippāmpu mānākam
          eŸumpu mayakkār vaõņaravamuņa­
 påramviriya­ cilanti yintappaņi
          pårvamutal ãca­ parinturaikkum
 āruņamituvākum tåta­ nilai
          aŸinti­­a centuve­Ÿu terintu koëëš
 mu­­š vantuni­Ÿa tåta­ måkkaiyum
          mukattaiyum toņilnalla pāmpe­­alām
 paõõum kaëamta­ait toņņiņil va×alaiyām
          paruttaviriya­ karatturattait toņņāl    165
   
 161 - 165
 mānākam - talainākam; centu - jentu, viųa uyir
 kaëam - ka×uttu; urattai - mārpai 
   
 cantākil maõņaliyām iraõņumu×an tāëil
          toņilpuņaiya­ kã×il cilanti
 vantē­  intira­ mutalāy nālutikkum
          variki­um  araõai e­Ÿu nika×tti­arš
 ãca­aīku niruti ticaita­il collil
          šnti×aiyar e­Ÿu  tšrnturaittār
 vāciyuëëa kāŸŸut ticaiyiyam piņil
          va­attu mirukaīkaë ta­­i­attil e­Ÿār
 kã×tticai varum tåta­ akaramu­
          kiëattiloru palyama­Ÿicaikku reõņām     170
   
       166 - 170
 cantu - mārpup pakuti; araõai - pāmparaõai
 niruti - te­mšŸkut ticai; šnti×aiyar - peõkaë
 kāŸŸutticai - vaņamšl ticai; yama­ticai - teŸku 
   
 vāņņamilā mšŸŸicaiyil m孟upal
          vaņaticaināŸ palle­Ÿiņa lāmš 
 te­ticai varum tåta­ ikaramu­
          ceyyiloru palmšŸku reõņupallām 
 ku­Ÿā­a vaņaticaiyil m孟upal
          kuõaticai nālupallum paõippale­pām
 mšŸŸicai varumtåta­ ukaramu­
          viëampilorupal vaņaticaikku reõņām
 tēŸŸumintira­ m孟u te­ticaiyil
          colliŸpal nāle­Ÿu collalāmš   175
   
 171-175
 kuõaticai-ki×akku 
   
 cēma­ilš varutåta­ ekaramu­
          colliloru palki×akku reõņupallām
 påmiyiliya ma­Ÿicaiyil m孟upal
          pēlum varuõa­ukku nālupallām
 eõņicai varutåta­ okaramu­
          iyampiņil orupallum illai e­alām
 paõņai veëëai yāņaipu­aintu vantoruva­
          pataŸāmal niŸkilviņam ciŸite­­alām
 tåta­co­­a collata­ai ye×ut teõõit
          tuõintoru m孟i­il ãntacšņam  180
   
 176 - 180
 cēma­ - cantira­ 
    
 ētumo­Ÿu cāvutiõõam reõņi­uk
          kuyarntuviņam talaikkoõņš mãëum
 carivāy yãyntate­Ÿāl viųamillai
          cāvu leņcaõattaiyum urai ceykiŸš­
 corioru påraõattil vantoruva­ 
          cå­iya ticaiyi­il pē­ā­e­Ÿāl
 palpaņņā­ paņņā­e­pām cå­iyattil
          pataŸāmal vantuni­Ÿa påraõattil
 muŸpaņņā­ e­ilviņattil meymayaīki
          mårccittuk kiņantālum tãrkkāyuëām  185
   
 181 - 185
 tiõõam - uŸuti; cori - cu×altal
 påraõam - mu×unilavu; cå­iyam - ākāyam 
   
 iņakkāntum kārattaik  kaõõi­āl e×utip
          pārttiņil tantam veëukkil o­Ÿu      
 vaņipo­­iŸa mākil reõņupal
          vaõõam civakkil m孟upal e­alām
 kaŸuttiņil nālupallām mukarntiņil
          kaņimalart tā×ai vāca­ai kāõi­
 matittatu nalla pāmpu pātirippå
          maõakkil va×alai puëi maõam viriya­
 mallikaippå maõņaliyar miëaku cukku
          maõakki­ ciŸupāmpi­ kuõamām   190
   
 186 - 190
 tantam - pal 
   
 colliya muŸpa×aiya kaiyai aravo­Ÿum
          toņavillai e­Ÿu collum tiņamām     
 muŸpakkat tiruëākil āõi­aic carppam
          toņarntu valakkālil kaņikkum
 poŸpuŸu maņaviyarai yaraviņap
          puŸantāë ta­il kaņittårntiņumš
 naŸpakalil āõaiyiņattil kaņittiņum
           nāriyarai valattil nāņik kaņikkum
 viŸpakat tiruëāõai iņatti­il peõõi­ai
          valappuŸam naõõu pakalil 195
   
 191 - 195
 maņaviyar - peõkaë; nāriyar - peõkaë
 viŸpakkam - oëippakkam; naõõutal - poruntutal 
   
 kaņittiņum āõai valattil peõõi­aik
          kaņikkum iņappuŸattil maņippākap
 piņittiņum vškak kuŸita­aic colvš­ 
          piõittšŸu vškam måvakaiyākum
 vāyuvi­ vškameņņuk kuëir tarum
          varuõa­ ta­akkumå vškam e­pār
 tšyuvi­ vškam pattu māttirai tarum
          varuõa­ukku måvo­patākum caracam
 kāŸŸi­uk kaimpatākum tšyuvukkuk
          kaõittiņu māttirai n域aimpatām    200
   
 196 - 200
 maņippāka - vškamāka
 vškam m孟u - vāyu,tšyu,varuõa­
 kaõittiņum - kaõakkiņum  
   
 cāŸŸiya vāyu vška mutal vškam
          tā­avaril mårccittu všrvai varumpi­
 iraõņukku vetuppa muõņām m孟il
          kaõõšŸac corukum nālil cēttiyam ceyyum
 tiraõņa¤cilak kē×ai yaņaikkum āŸukkuc
          cintai aŸava×ikku mš×il viŸaikkum
 eņņākil uyir pēkkum  varuõa­il
          e×untamutal vškamayirk kåccāy
 neņņuņal muņņac civappām iraõņu
          maņņumuņal karintupāyum ularntu    205
   
 201 - 205
 tā­avaril - tā­ + avaril; vetuppam - veppam
 cēttiyam - pula­kaë ceyalaŸŸa nilai
 kē×ai - caëi; neņņuņal - neņiya uņal 
   
 vetumpiņu måõuvška mu­ viëaikkum
          viëaīka nalvška me­al uëaīkalaīkit
 tatumpiņum kapam kakkum a¤ci­il
          talaiyai  naņukkum ne¤cil aŸiva×ikkum
 āŸākil kaõõai vi×ittu mšl pārkkum
          mãŸumērš× vškamey viŸaikkum
 kåŸā­a irunā­kil aņakkamāyk
          kuŸittiņu cukkilam  o­patil e­parāl
 pattākil maraõame­pām a×al vškam
          pakarumutal vškam kaõkaë civantu   210
   
 206 - 210
 kapam - caëi; viŸaikkum - marattu viņum
 cukkilam - intiriyam; a×al vškam - tšyuvškam 
   
 cattā­a mukam karuki reõņi­il
          kaŸuttuc ciŸunãrum kaņuttiŸaīki
 mukamvšrttu uņal mu×utum rēmaīkaë
           muëaittuk kiëaittate­at tiëaittu niŸkum
 cekamatil måvškam vāy kuëaŸic
          cintai kalaīkiyuņal nontu vã×ttum
 nāli­il kuņaliŸaintu cēra¤ ceytu
          nāciyil nãrvaņintu tšcumāŸum
 mšle×um ainta­ukkum uņal muŸŸum
          veņuveņut tāņņik koëëumāŸākil 215
   
 211 - 215
 jekam - ulakam; kuņaliŸaintu - kuņal keņņu
 cēram - va¤ca­ai; nāci - måkku 
   
 palloņupal kaņikkum viŸaittuņal
          pataikkum irumåkkil nãrpāyum
 collurai keņumš×il eņņil
          cuvācammšl šŸāmal  vi×imšl nēkkum
 ē­patil oņuīkumuyir patti­il
          uņalviņņup paŸantiņum uyirvā­il
 
 aņakkakuŸi
 
 e­puëëa tāparattil aņakkamāy
          irukkumuyirk kalaiyai iyampuki­Ÿš­
 aņakka muŸŸiņum po×util iruvi×i
          atumšl nēkkil uyiratumšlām    220
   
 216 - 220
 palloņupal kaņikkum - pal kiņņittal
 aņakkakuŸi - uyir aņaīkiyirukkum nilai
 e­pu - elumpu; tāparam - tāvaram, uņampu 
   
 maņakkiyavi×i kã×āy vi×ittiņil
          mā­amā­a uyirkãך niŸkum
 pakkattil vi×iyotuīkil cãva­um
          pakkattil irukkume­Ÿār  mikkākavš
 cattetir vi×ittirukkil cãva­um
          caņattil nšrnilaiye­at tiņattuccollš
 oņuīku mu­­š pātattaip pirampukoõņu
          ēīki aņikkiluņal  taņittiņi­um
 caņantaõal e­a vetumpil meycivakkil
          taõõãril pēņņiņil tā×ntiņilum 225
   
 221 - 225
 cãva­ - uyir; caņam - uyiraŸŸa uņampu;  pātam - kāl 
   
 kuņattunãr mšlcoriyil uņal muŸŸum
          kuëirntumayir kåcceŸi vaëaittirukkil 
 piņittukai viralil neņņi paŸittiņil
          pilatta×uttiņa mayir valuttirukkil
 孟iņum kuņēriyiņil cevvirattam
          o×uki­ tātuo­Ÿu naņakkil
 tē­Ÿiņum āviyuëëš aņakkamāyc
          cåņcamāy irukkumatu māņciyaŸiyš    229
   
             viruttam
 
           (aņakkam e×uppavakai)
 
 aņakkame­ ŸaŸinta pētš avartalai ucci kãŸik
 kuņattuvā yēņa ×uttik koņumpurai yaņaittup pi­­ar
 viņuttiņum všëaic cāttai viņņumšl oņņai vaittuk
 kaņukki­il erikka mãõņu kaņiviųam kaņivāy kāõum
 
                  cintu
 
 ciracil kuņēriyiņņup - paëëu¤
          cšntatil cåtam kaëa¤ciyiņņu   230
   
 226 - 230
 pilatta×uttiņa - pātāëattil a×uttuvatu pēl a×uttiņa
 kuņēri - kãŸi maruntiņum muŸai; kuņattuvāy - talaiyi­ ēņu
 všëai - maruntuc ceņi; kaņukki­il - viraivil 
   
 virivāyēr  ēņņai vaittu ēņņu
          mšl koņuntaõal tā­erikkil
 aņaīkik kiņanta uyir kāytta
          pēlvarum capai meyppuvarum
 kāla­ta­ai e×uppat tantiram
          kaŸŸuõarntēr co­­a všttiyattai
 mšlā­a tantirattai yā­um
          vistāra māyccollat tattaiyarš
 kšëāynã āņavarkku ¤āëam
          kšëpaņi āŸuviral nãëam   235
   
 231 - 235
 cåtam - racam; kaëa¤ci - cåtapāņā­ām
 všttiyam - muŸai; tattaiyar - kiëiya­aiyar
 ¤āëam - taõņu 
  
 tāëāta maīkaiyarkku ¤āëam
          tā­eņņuk kaiviral nãëamumāy
 cempil takaņņi laņittuvaëar
          ce­­eli­ tāëi­ paruvamo­Ÿum
 nampum ciŸuviralpēl o­Ÿu
          ¤āëa miraõņum tiraņņiyatai
 åmattam påppēla mšlāy
          orupuŸamum virivāy irukkum(paņi)
 nšmittut taõņi­ilš cella
          nãëam aŸuviral ¤āëamataic     240
   
 236 - 240
 ce­­el - cennel; nšmittu - vaņņamāka 
   
 celuttik kuëattalaiyil oru
          tãpattaõalvait tati­mšl cåtam
 nilattil araik ka×a¤ci viņņu
          ¤āëa va×ice­Ÿu kã×iŸaīki
 kālkaņi kaņittš yuyirkkai
          kaņantš uëmey aņaīki
 mālāyk kiņantiņi­um cãva­
          vantu pukuntu kalantiņumš
 peõõāņkum ippaņiyš ceyyap
          pi×aippaë u­akkum aëappituvš  245
   
 241 - 245
 ka×a¤cu - pa­­iraõņu paõa eņai
 mālāy - mayakkamāy
 cãva­ - uyir
 aëappituvš - kåŸamuņiyātu 0
   
 paõõum tailamo­Ÿu ceytu
          paņņa piõattaiyum toņņe×uppic
 ceyyum vakaikšëāy vaëar
          ceīku­Ÿit tēņumiyum karuti
 tuyya paruppeņuttuk koõņu
          cētit torupiņi yēratilš
 erukka­ ilaiccāŸum vã×i 
          ilaiccāŸum  iraõņum o­Ÿāka viņņup
 paruppai atilpēņņu vaittup
          pattunāë åŸiyeņut taraittu    250
   
 246 - 250
 ceīku­Ÿi - kuõņumaõi; vã×i - oru vakai maruntucceņi 
   
 kaņitāy iraõņumo­Ÿāyk kaņņik
          ka¤ca kalatti­il appivaittu
 veyilmukat tirukka vaittu
          vã×um tailattait tā­eņuttup
 paiya niŸuttikkoõņš atil
          pātitā­ vāluëu vaiarici
 poņittš uņa­cšrttu cšrtta
          pētil tailattil nāŸka×a¤cum
 tuņittāņum cåtamo­Ÿu nāŸŸam
          tē­Ÿiya kentiviruka­ o­Ÿum    255
   
 251 - 255
 kaņitāy - vškamāy; ka¤cakkalam - veõkalam
 vāl uëuvai - oru maruntu (peru¤cãrakamākavum irukkalām)
 kentiviruka­ - kantakam 
   
 kåņņi uttāmaõiyi­ pa¤cil
          koëëavš tēyttatai meëëavaittu
 nāņņil aņakkamuŸŸa pšrkku
          ¤āëattait taõņi­ilš  celutti
 iruppuc cilākaiyo­Ÿu ¤āëam
           ni­Ÿamaņņum viņņuk koõņiruntāl
 uņa­š e×untiruntu pšcum uõmai
          e­Ÿš co­­ār i­­amo­Ÿu
 cuņarnāŸum kantakamum kāyam
          cåtam erukkampāl vārttu  260
   
 araittu va×itteņuttu veëëai
          āņaiyil påcit tiriyākki
 tirittš a­alkoëuttit taõņil
          cšrntiņum nāëampukavš pukaittāl
 aņakkam e×uppume­Ÿu collip
          pētittār āruņam cētittavar
 
 viruttam
 
 naccara vā­a tellām nāņņilmā ­iņarait tãõņik
 kuccita viņaīkaë mi¤cik koņuviņam talaimšl koõņāl
 vecca mantira tantirattāl marunti­āl tãrā viņņāl
 uccita mākat tãrkkum keruņa­ai uraikkal uŸŸš­
 
 cintu
 
 vštiyar kulatti­kaõ kāciparkku
          vi­atai payanteņutta ka­ayēka­
 cātiyil paņcirāca­ aruõa­ukkut
          tampiye­a utitta kampãra­     265
   
 261 - 265
 āruņa­ cētittavar - mutal nål āciriyar
 naccaravu - na¤ci­aiyuņaiya pāmpu
 kuccita - acuttamā­a; uccitam - arumai
 vi­atai - ivaë taņca­ kumāri; kācipar tšvi; karuņa­, aruõa­,
 caņāyu, campāti,cšna­ mutaliyavarkaëaip peŸŸavaë.
 ka­ayēka­ - karuņa­i­ paņņap peyar 
    
 aņņamā nākaīkaëaip pātāëam
          maņņum turattive­Ÿu vākai puõaintē­
 tuņņa­e­um intira jittu toņņa nākak 
          kaņņuviņan taņņukkeņa viņņaperiyē­
 palatti­il cavuriyattil  oppillāp
          palacāli yā­aveku kuõacāli
 kulatti­il piramakula­ kã×kkaņal
          kuņakaņal te­kaņal vaņakaņalum
 noņiyi­il cuŸŸivaruvē­ pāŸkaņal
          naņuvi­il kaõvaëarum nāraõaŸku     270
   
 266 - 270
 tuņņa­e­um...periyē­ - intirajitti­ nākapācattāl
 kaņņuõņa ilakkuva­aik kāppāŸŸi nākapācattaip 
 pēkki irāma­i­ aruëaip peŸŸa katai kåŸap peŸukiŸatu.
 cauriyam - vãram; nāraõar - tirumāl 
   
 koņivāka­a mā­ē­ tãviloru
          kēņinicā cararait tšņi nukarntē­
 katiyi­il nilatti­ kāõumnilavum
          ka­aliyam tuticeyyu mativška­
 tāvilneņu måkki­ālum ciŸakālum
          taņakkaiyi­ālum iru tāëi­ālum
 malaittavar veruõņēņa ve­Ÿucey
          vākai pu­aintu ma­am ēkaiyuņa­
 talatti­il ciŸutāyām katturumu­
          taīkak kuņattamu taīkš vaittuc275
   
 271 - 275
 nicācarar - iravil ca¤carippavar,arakkar (pāmpum e­alām)
 ka­ali - ¤āyiŸu
 karuņa­ ta­ ciŸiya tāyā­a katturu e­pāë mu­ amirtattaik 
 koõņuvantu vaittu ta­ tāyā­a vi­ataiyi­ iņukkaõ 
 tãrtta varalāŸu kåŸappeŸukiŸatu.
 vi­ataiyi­ iņukkaõ: intira­ kutiraivāl veëëaiyā
 yiruppatu e­Ÿum, a­Ÿāyi­ ni­akku aņimaiyāvš­ 
 e­Ÿum vi­atai katturuvi­ēņu pantayam vaikka, avaë 
 ata­ai va¤ca­aiyāl kariya tākka aÉtaŸiyātu avaëukku 
 aņimaiyāki varuntutal. 
 ata­aik kaëaital: intira­ amarāvatikkaõ koõņu
 vaitta amirtamtari­ avaë aņimai nilai o×iyume­Ÿu 
 katturu colla avaëukkuk karuņa­ ataik koõņu 
 vantu koņuttut tāyai aņimait taëaiyiliruntu mãņņatu. 
 (paripāņal -  u.vš.cā patippu pak 20)
 ēkai - uvakai - maki×cci 0
    
 cāpattai aŸattãrtta cutta vãra­
          tā­um ta­akkiõai tā­ā­ava­
 civatavaniyamam peŸŸē­ keruņa tiyā­am
          ciŸakureõņum paccai niŸamāy
 viëarcivappāka mš­i muŸŸilum (kaõņam)
          veëëai niŸamāka viõmaõ o­Ÿāy
 aëaviņal pēlum nimirnta uruvamumāka
          amutakuņam karattil vaittu
 tititarum acurarkaëum atiti tarum 
          ciŸuvarum pāŸkaņal ata­il amirtam  280
   
 276 - 280
 niyamam - neŸi
 titi - acurarkaëi­ tāy
 atiti - tšvarkaëi­ tāy 
    
 kaņaintiņa mšruvaraiyai všrēņum
          piņuīki mattāka naņņa perumaiyi­ā­
 maņantaik katturuve­um tāycol capata
          māŸŸiņa všõume­Ÿu ma­am tuõintu
 paŸantu viõõulakil ce­Ÿu teyvšntira­
          patiyil karuvåril matiëkatavait
 tiŸantukoõņu uëpukuntu kāttirunta
          tšva kaõaīkaëaiyum ēņa viraņņi
 poŸkuņam niŸaintirukkum amirtattaip
          poŸpuņa­š eņuttu veëiyil vantu     285
   
 281 - 285
 tšvarum acurarum pāŸkaņal kaņaintapētu mšrumalaiyai 
 mattākak koõņu vantu niŸuttiyava­ karuņa­; 
 tāyi­ tu­pattait tãrttava­.
 teyvšntira­ - tšvšntira­ 
    
 māŸketir poruëai ayirāpatam
          mutal muppattu m孟u kēņi
 tšvar ki­­ara mu­ivar kantiruvar
          cittiyarkaëā cutti vaëaintēraip
 pšŸāka maõikēņi cepam ceyta
          palapaõi vaõõamālai tarittavarāy
 po­­āņai retti­amakuņam nutalilum
          ce­­iyilum taritta tiŸatti­arāy
 mālē­aip puyattil vaittuk karuõainãr
          va×in to×ukiya tirunaya­amumāy     290
   
 286 - 290
 māŸketir - pērceyvataŸku etirnta
 ki­­arar - pati­eõ kaõattuë oruvar
 cittiyar - teyvamaīkaiyar
 nutal - neŸŸi; ce­­i - talai; mālē­ -  tirumāl 
   
 mšlā­a viõõiŸpaŸantu ticaiyeņņum
          viëaīkavš iruëe­um kaëaīkamaŸa
 varupavarāka ni­aintu karuņa­ai
          ma­ati­il tiyā­am ceyya valviųaīkaë
 parutiyaik kaõņa pa­ipēl taņņukkeņņup
          paŸantiņumš uyir ciŸantiņumš
 
         maruntup puņalam 
 
            viruttam
 
 tutittiņum paõikaë nā­ki­ tēŸŸamum oņukkam tā­um
 vitittiņum vevvš Ÿā­a cāyi­a vitaīkaë tā­um
 payiŸŸiņum eyiŸŸāl uŸŸa kuõaīkaëåm vakuttš­ ippāl
 katittiņum viųattuk kellām marunti­aik ka×aŸa luŸŸš­
 
             cintu
 
 attarte­ marutår kāraõa
      cittarpura meritta tšvatšvar
 mattoņu kaņukkai tumpai kaīkaipiŸa
      vaitta caņilar yēkatta rā­ēr295
   
 291 - 295
 paruti - cåriya­; paõi - pāmpu
 eyiŸu - pal; katittal - mikutal
 puram - tiripuram; mattu - åmattai
 kaņukkai - pāmpu; caņilar - caņaiyi­ai uņaiyavar 
    
 kaņuvamarkāëa kaõņar mā­ma×uk
          karattarpulic caramurit tuņuttēr
 naņuva­ai urattu taittēr tšņimu­
           nāraõa nā­muka rā­avar kāõātavar
 cšņa­ukkāka vannāë cuyamputiru
          vuruvāka vanta cekatãcar
 všņa­uk karuë purintēr nākayya­
          všta­ukka­Ÿu racavātam puka­Ÿēr
 tarittiran tãramati māl ta­akkumu­
          tantēlaiyar tikirita­ai yaëittēr        300
   
 296 - 300
 kaņuvamar - na¤ci­aiyuņaiya
 kāëakaõņar - kariya kaõņattai uņaiyavar
 puliccaram - pulittēl; naņuva­ - yama­
 mārkkaõņšya varalāŸu ivvariyil kåŸappeŸukiŸatu.
 cšņa­ - āticšņa­;  všņa­ - kaõõappa­
 nākayya­ - tirumaråtår iŸaiva­ peyar
 tikiri - cakkaram 
   
 kirittaëap paņaiyuņaiyēr paõimo×i
          kiriyara c㭟eņutta kirimakaëum
 malarmakaë kalaimakaëum aruntati
          va­atuŸkai yakalikai mātu
 tavamuŸu neņumālum kautama­
          caturmuka­ paruti cantira muruka­
 pāõapattira­ kapila @e$­eņņu
          mā­ākar akastiyar ticaipālar
 cšõilat tamararkaëum mu­ivarum
          tericittup påcaiceyyak katikoņuttēr     305
   
 301 - 305
 kirittaëappaņai - muttalaivšl
 kiriyaraca­ -  imayattaraca­
 kautama­ - mu­iva­
 caturmuka­  - nā­muka­; paruti-cåriya­
 pāõapattira­ - maturaiyilirunta pāņaka­ 
   
 meyye­a nampum aņiyār taīkaëuņai
          veyyavi­ai yakaŸŸi viëaīkavaippēr
 poyye­ac colvarpāl orunāëum
          pukutātavar vi­ai karutātavar
 kaliyuka varatare­a viëaīkiya
          kāraõattar caturā õattar
 malaimakaë a×akiya nāyakita­ai
          valappākam vaittukanta makimaiyāëar
 pattarkaë paripālar nākaliīkar
          pātamalar e­atu cirattil vaittu  310
   
 306-310
 malaimakaë - malaiyattuvaca­ makaë, pārvati
 paripālar - kāppāŸŸupavar 
    
 cittarkaë aticayikkum nākamutal
          ciŸŸeŸum pātiyāyc cšrnta viųayaīkaë
 tãrntiņa naciyaīkaëum oŸŸiņac ceyyum
           viųamum viņam tãõņi­avuņa­
 māntiņaŸkuë maruntu māttiraiyum
          maiyum ku×ampum kaiyikiëëākkaiyum
 cēŸŸi­il pākil koņukku målikai
          tuvarum muŸukkum kaņivāyil påca
 māŸŸiņu...kā...m a¤ca­amum
          vakaivakai yākavšyā­ pakaruki­Ÿš­       315
   
 311 - 315
 naciyam - måkkil iņum maruntu
 māntutal - kuņittal; pākil - tš­il 
 kaņivāyil - pāmpu kaņitta iņattil 
    
 cēta­ai pārkka všëai všrti­­at
          tuvakka kacakka viųamillai e­­alām
 pētavš i­ittate­Ÿāl nallapāmpu
          puëikkil va×alai tuvarttiņil viriya­
 cerukkiņil mayakkar varaëuppu
          uŸaikkil ciŸiya puņaiya­ e­Ÿu  aŸivāyš
 narukkuŸu miëakuraikkil maõņaliyām
          nākkil kaņukkil mårkka­ām
 ippaņi aŸintiņunã cēta­ai
          ellā viņattukkum ška naciyam   320
   
 316-320
 všëai - oru vakai maruntucceņi
 cerukkiņil - irumiņil; varaëuppu  - paņikāram
 miëaku - uõavukkuriya miëaku 305
    
 ceppavum kšëaõaīkš veŸŸilai
          ciŸiyamiëaku kaŸiyuppu naŸukkik
 kaõcevi måkkil pi×iyauņal viņņuviõ
          pukuntiņņa uyir mãõņu varumš
 paõõšr mo×iyi­amš murukkilai 
          paņarum erukki­il tumpai ilaiyum
 pi×intiņil nācita­il uņalviņņuk
          ka×inta uyirum vantu kalantiņumš
 kuëirntiņum tuëaciyilai tumpaiyilai
          koņiya miëakum kaŸiyuppum kacakki  325
   
 321 - 325
 aõaīku - peõ
 paõõšr mo×iyi­am - icaiyi­ai otta 
 mo×iyi­ai uņaiya peõ i­am
 erukku - erukka¤ceņi; kaŸiyuppu - uõavuppu 
   
 nāciyil pi×intiņavš uyirviņņup
          pšcāmal kiņanta piršta me×umš
 vãciya mutalvškam kaõcivakkil
          veëëuëëi perumarappaņņai vacampu
 pãnāŸippaņņai ciŸunãr måkki­il 
          pi×intiņa mutal vškam o×intiņumš
 ā­āviraõņu m孟u vškattuk kāŸŸum
          miëaku cukku kaņuku intuppuc
 cāraõai veŸŸilaiyi­ cāŸŸi­il
          taņņi naciyamiņa viņņēņumš    330
   
 326 - 330
 pirštam - uyiraŸŸa uņal
 veëëuëëi - veëëaippåõņu
 perumarappaņņai - peruīkaëëippaņņai (talaiccuruëie­Ÿum kåŸuvar)
 pãnāŸippaņņai - maruntup paņņai 
    
 kāraõamāka vškam nālaintu
          kaņukumēr āŸš×ukku naciyam
 puka­Ÿiņum iluppaik kaņņi naŸukkiyš
          poņittuc ciŸunãrviņņu måkkil pi×iya
 aka­Ÿiņum antavškam appāleņ
          ņativškam vante×untu mati mayakkil
 kentakamuëëi vacampu miëakuņa­
          keņiyā­a tumpai tuëaciyilai
 tantiņu mulaippālum nāciyil
     taŸukāmal pi×intiņa maŸumaŸukiņumš 335
   
 331 - 335
 iluppaikkaņņi - iluppaip puõõākku
 cāraõai - oru vakaip påõņu
 kentakam - kantakam; uëëi - veīkāyam
 maŸumaŸukiņum - viųam nãīkiņum 
    
 cãlaiyil erukkalāmpāl taivšëai
          ciŸantiņum cāŸum perumpaŸaņņaic cāŸŸoņu
 všlai vaittut tãyiņu ciŸunãrta­il 
          viņa viņam aŸumš
 koņikkaëëip pālkaŸantu cãlaiyil
          koëëavš tēyttularttic cukkum vacampum
 aņittiņum paccaip pāmpu miëakukāyam 
          ampuvil vamum cama­ kåņņit
 tirittiņu tuõiyilvaittut tirita­atai
          tãyil koëutti neņumåkkil pukaikka  340
   
 336 - 340
 cãlai - maruttuvattiŸkup paya­paņum kāraccãlai
 erukkalāmpāl - erukka¤ceņiyi­ pāl
 taivšëai - taivaëaic ceņi
 koņikkaëëi - kāramuëëa kaëëi
 ampu - tippili; cama­ - camamāka 
   
 marittiņum maraõame­i­um  cãkkiram
      karuttuņa­š e×uppum kāla­illaiyš
 
 oŸŸaņam tuvālai
 
 oŸŸiņum všlipparutti taivšëai
          åruņa­ mutaliyār på­ai vaõaīki
 maŸŸuëëa všrkuruntum po­­iŸamāy
          vaŸuttuņa­ oŸŸauyir niŸuttiņumš
 kã×vāy nelli tuëaci murukkilai
          kiëaŸumoņu vaņakkiyivai nālum
 tā×āmal iņitteņuttup pi×intiņum
          cāŸŸi­aic caņalameīkum tšyttiņappēm     345
   
 341 - 345
 marittiņum - iŸantiņum
 všlipparutti, taivšëai - maruntuc ceņikaë
 på­aivaõaīki - kuppaimš­i; vaņakki - vatakki
 caņalam - uyiraŸŸa uņampu 
    
 pšyccurai pšykkumaņņi .... ëicilai
          pšyp pãrkkil ciŸunãr viņņiņit teņuttu
 tšyttiņu caņamu×utu viņatti­āl
          cetta piõamum e×untiruntiņumš
 muŸukki āõaivaõaīki camålam koņuvantu
          tuvaittup påci muŸukka
 uëëukkut  tåëmaruntu kolla­ kēvaik ki×aīku
          kuppaik ki×aīku kaiyeņutto×utu mu×utu
 teëëiya culai curuëi všrivai
          tiruntaviņattut teëëi verukaņittåë 350
   
 346 - 350
 pšyccurai,pšykkummaņņi,pšyppãrkku - maruntuc ceņikaë
 ā­aivaõaīki - tšëkoņukkup påõņu
 camålam - všrmutal; uëëukku - uņampi­uë
 kolla­ kēvai - oru ceņi 
   
 aëëiyš eņuttu vennãrta­il koëëak
          koëëai viņaīkaë ellām kuņipēmš
 pšyarucum cama­ākak koõņu vantu
          periyakun tāõiyil tuvaitteņuttu
 kāypi¤cuŸu kārāņņi­ nãrviņņu
          kalantiravu mu×utum kalattåŸil
 pakali­il ni×alularttit tåë paõõip
          palapala viņattukkum verukaņittåë
 cukamuëëa vennãril kalakkiyš payan
          tuņaviņa mellām curuõņiņumš   355
   
 351 - 355
 koëëaiviņaīkaë - mikutiyā­a na¤cu
 kuņi - vilaki; kuntāõi - periya ural /tr>
 
  cittarāråņa noõņic cintu muŸŸum
 
 
 5. eõõeyc cintu
 
    (āciriyar peyar teriyavillai)
 
 kāppu
 
 
 cãrpåtta te­kuņavai tšvi ā­antavalli
 pārpåtta ceīkamalap pātam ta­aippēŸŸi   
 
 1. cãrputta - ciŸappu mikunta
    pārpåtta ... pātam - a­­aiyi­ tiruvaņi ulaki­ 
    tēŸŸattiŸkuk kāraõam e­Ÿapaņi. "irutāë ni×aŸkã× 
    måvakai ulakum muki×tta­a"- aiīkuŸunåŸu1
   
 ceppariya eõõeyc cintu ta­aippāņa
 kaŸpakak ka­Ÿā­a kaõapati kāppāmš  
 
 2. kaŸpakak ka­Ÿu - aruë va×aīkum iëaīkaëiŸu2
   
 veëëaik kalaiyāëš veõņā maraiyāëš
 teëëariya ¤ā­at tiraviyamš vantutavāy  3
   
 vãŸutaru cårarkaëai ve­Ÿulakait tā­āõņa
 āŸumuka­š aņiyāŸku vantuta vāy4
   
 teëëariya eõõeyc cintu ta­aippāņa
 vaëëi teyvā­ai malaraņiyš kāppāmš 5
   
 kaņavuë vā×ttu
 
 pa­imatic caņaiyāë ãca­ parama­ār pātam pēŸŸi
 ka­iyita× umaiyāë cēti kāraõi ta­­ai vā×tti  
 
 6. kāraõi - kāraõamā­avaë6
   
 pu­itamām eõõeyc cintaip puvimicai pāņutaŸkut
 ta­iyoru kaņavuëā­a tantiyaic cintai ceyvēm  
 
 7. kaņavuëā­a tanti - ā­ai mukak kaņavuë7
   
 aņimuņi illā­ pi­­um yāvaiyum paņaittē­ e­Ÿum
 paņinamak kaëakkum ãca­ parama­ār kirupai yālš   8
   
 maņita­il amirta måņņi vaëarttāy ma­ati raīki
 caņutiyil a­uppu mammā caraõam caraõam tāyš  
 
 9. maņita­il - karuvaŸaiyil;   caņutiyil - viraivil9
   
 všŸu
 
 maõõulakum viõõulakum maŸŸum puvivā×ka
 eõõum puviyil irunitiyamtā­ peruka 
 
 10. irunitiyam - peru¤celvam10
   
 kētillā ¤ā­ak kurutš cika­aruëāl
 tãtillā eõõeyc cintuta­aip pāņukiŸš­    
 
 11. kētu - kuŸŸam11
   
 o­Ÿumillāk kālam ulakam yāvum paņaittu
 i­Ÿunamai naņattum ška­ tiruvaruëāl     
 
 12. o­Ÿumillāk kālam - makā caīkārakālam, kaņaiyå×ikkālam
     ška­ - oppaŸŸa oruva­ (ška­ anška­ - tiruvācakam)11
   
 muņņaik karuvāl muņintu puvita­ilš
 viņņaiŸai yē­irakkam viëëamuņiyātu 
 
 13. iŸaiyē­ irakkam - ulaki­aip paņaitta   ta­ipperuīkaruõai13
   
 eņņātu puttita­­āl pāvikkak kåņātu
 caņņamemaip paņaitta cuvāmi kirupaiyatāl     
 
 14. pāvikkak kåņātu - pāva­aikku eņņātu, ni­aipparitu
    caņņame­ap paņaitta e­Ÿum pāņam14
   
 tiņņamatāyc cå×uki­Ÿa tãvi­aikkel lāmpi×aittu
 caņņamāy ippē tami×aŸiyum kālamatil  
 
 15. caņņamāy - caņņam - ceppam. 
    caņņa - ceppam uõartta ni­Ÿa tēr iņaiccol 
    atu caņņam e­a maruviyatu. (civa¤ā­amu­ivar)15
   
 tuņņat ta­ampēka cåtuva¤ ca­aiyakala
 paņņamaram ta­ilš paccaittaëir ā­āŸpēla     16
   
 āva luņa­š aõõāvi ta­­iņattil
 pāva puõõiya maŸiyappaëëikku vaittatuvum     
 
 17. aõõāvi - kåttu mutaliya­a pa×akkuvēr - 
    iīku e×uttaŸivikkum āciriyaraik kuŸittatu
    paëëikku vaittal - paëëikku a­uppal17
   
 aõõāvi tāmum aŸivitta ¤ā­amatu
 naõõākac collukiŸš­ nāņņilenta­ mātāvš 18
   
 maõõum puviyil maõavāëa­um mātum
 mi­­atikac celvam mikavā×n tirukkaiyilš      
 
 19. maõavāëa­ - kaõava­19
   
 puttira­š všõume­Ÿu puõõiyamcey yattuõintu
 cattiraīkaë ampalaīkaë cālai maņaīkaëceytu   
 
 20. cattiram - taīkum ilavacak kåņam
    ampalam - ma­Ÿam; cālai - uõaviņumiņam20
   
 ātitta vāram vāci ātarittu
 nãtiyuņa­ tā­atavam nšrāka všpuriya     
 
 21. ātitta vāram - ¤āyiŸu;    vāci - måccēņņam21
   
 kaõņu civa­ār karuõai mikaviraīki
 toõņu mikacceyta tēkaiyāë ta­vayattil 
 
 22. vayattil - vayiŸŸil22
   
 caŸput tira­ākat tā­aruëic ceyta­arām
 viŸpuruva mātunallāë mš­maiyuņa­ peŸŸeņutta  
 
 23. caŸputtira­āka - uyarnta maka­āka23
   
 valla piŸaiyum vaëarum vakaipēl
 cellak kumara­aiyum cãkkira māyvaëarttu     24
   
 paõõu tami×aip paņippikka všõu me­Ÿu
 ma­­ava­um tšviyumāy ma­atil mikani­aintu    
 
 25. paõõu - ēcai25
   
 kālukkut taõņai ka×uttukkuk kāŸaiyuņa­
 kēlavarõac cēma­aiyum koytu mikavuņutti      
 
 26. kāŸai - ka×uttaõiyuë o­Ÿu; cēma­ - všņņi
    koytu - kocuvi, maņittu26
   
 vãracca taīkai viralukku mētiramum
 āramikap påņņi a­pāy alaīkarittu   
 
 27. āram - mālai27
   
 tiripuõņa rãkat tirunãŸum tā­påci   
 veŸimālai cuŸŸi viëaīku tilakamiņņu     
 
 28. tiripuõņa rãkam - tiri puõņaram, m孟uvariyāyp 
    påcum tirunãŸu;    veŸimālai - maõamikka mālai28
   
 kātil kaņukka­iņņuk ka­atta murukum tåkkic
 cãtanaŸum veëëi e×uttāõi tā­cšrttu      
 
 29. muruku - kātaõiyil o­Ÿu; ka­atta - parutta29
   
 vāttiyār ta­­ai varava×aittu annšram
 kēttirattil uëëērum kåņi mikae×untu     
 
 30. kēttirattil uëëēr - cuŸŸattār30
   
 paëëik kåņattil paõpākac ce­Ÿupukku
 viëëariya ¤ā­a vimala­ tiruvaruëāl      
 
 31. viëëariya - kåŸamuņiyāta31
   
 cāõiyaik koõņu taraiyai mikame×uki
 pšõiyš tåpamiņņup piëëaiyā rainiŸutti   
 
 32. cāõi - pacuvi­ cāõam32
   
 vācamalarum maki×arukum tā­ cārtti
 nšcamikum tāmpålam niŸainā×i tā­umvaittu     
 
 33. maki×aruku - arukampul
    tāmpålam - veŸŸilai pākku
    niŸainā×i - maīkalakkuŸiyāka nel vaittu nirappiya nā×i33
   
 kaņalaiaval payaŸu ka­ivakaikaë carkkaraiyum
 viņalaiyuyar taramikka vā×aip pa×amum   
 
 34. viņalai - tiõõiya34
   
 māmpa×am palāppa×amum varicaiyā kappaņaittu
 cāmpirāõi kaŸpåram tālat tiruviëakkum  35
   
 tāmpiram veëëipo­ kurutaņca­ai tā­umvaittu
 āmporuëā­a mata yā­aimuka­ait to×utu   36
   
 cãrāka vāttiyār ceyyapa­ai ēlaita­ai
 nšrākac ceppamiņņu niŸaintamaku ņampiņittu   
 
 37. makuņam - toņakkattil mu×aīkum poruë niŸaivuņaiya 
    coŸkaë, aŸivēm na­Ÿāka e­patu pēla.37
   
 arie­Ÿa e×uttai appēti lše×uti 
 teriyap paņutti cittariyum tā­e×uti     
 
 38. ari - kalvi toņaīkumu­ aŸivēm na­Ÿāka 
     e­at toņaīkutali­ mu­ e×uttukkaë-ari- 
     tirumālaik kuŸippatākak koëëappaņņatu38
   
 kaŸpakak ka­Ÿaik kaito×utu ātarittu
 aŸputamāy mainta­aiyum arukilš tā­irutti 
 
 39. kaŸpakak ka­Ÿu - ā­aimuka­39
   
 kaiyaip piņittu katipeŸavš aõõāvi
 meyyāka aõõāvi mey¤¤ā­a mšva×aīka  
 
 40. kati - pšŸu; mey¤¤ā­am - uõmaiaŸivu40
   
 arivari ko­Ÿaivšnta­ a­­aiyum pitāvuņa­š
 virivā­a eõcuvaņi mikka ulakanãti  
 
 41.   arivari - akaramutalākak kēvai ceyyappaņņa 
     vari vaņiva e×uttukkaë41
   
 piëëaiyār viruttam periyaavvai måturaiyum
 vaëëuvamālai vaëamkuŸaë nālaņiyār 42
   
 nallaporuëai navilum tivākaramum
 collariya nikaõņum cuppiramaõyar puka×um     
 
 43. tivākaram - nikaõņu. cšnta­ e­um araca­ kālattil 
     tivākara mu­ivarāl iyaŸŸappaņņatu.
     cupramaõyar puka× - tiruppuka×43
   
 nalpiëëait tami×um rācarici pāņalkaëum 
 nalla puviyil nalamuņa­š eīkaëukku      
 
 44. rācarici - rājarici - iëaīkēvaņikaë44
   
 paņippittār všŸupala cāstiram ta­­aiyum     
 paņittēmkāõ mātāvš pārulakil aõõāvi     
 
 45. cāstiram - kalai nål; kāõ - mu­­ilai acai
    aõõāvi neņiyē­ - aõõāviyākiya periyē­45
   
 neņiyē­ tiruvaruëāl nimiņamitu taņcaõamš    
 vaņivāka eõõeyta­ai vāīkivarac co­­ārkaë     
 
 46. taņcaõam - uņa­46
   
 e­ŸaŸintu nāīkaë iyampiyacol taņņāmal  
 cintai maki×ntu tiruttāë karamkuvittu   
 
 47. tiruttāl karam kuvittu - tiruvaņikaëait to×utu47
   
 ca­i eõõeyk ke­Ÿu vantēm tāyš caliyātš 
 i­itā­a nalleõõey iluppeõõey ā­ālum48
   
 nā­keõõey ā­ālum naŸuney ā­ālum
 maīkeõõey mutteõõey potuvāyc cšrtteõõey49
   
 entanē vā­atukkum erukkiņumš všppeõõeymutal
 entaeõõey ā­ālum ippētš viņņa­uppu 
 
 50. erukkiņum - a×ittiņum50
   
 pšrammai ciŸŸammai periyatāy uņa­piŸantāë
 attaimakaë mata­i a­pā­a macci­amār     
 
 51.  pšrammai - periya tāy; ciŸŸammai - ciŸiya tāy
 mata­i - maittu­i51
   
 itta­ai pšrum emakkiraīki eõõey ta­aic
 cittam maki×ntu cãkkiramāyt tanta­uppum     52
   
 cellak kumāraruīkaë tiõõaiyilš vantuniŸka
 allaŸpaņut tātšeīkaë a­puņaiya  mātāvš  
 
 53. allal - tu­pam53
   
 muttuk kumāraruīkaë muttattil vantuniŸka
 cittam iraīkic cãkkirattil eõõeyta­ait  
 
 54. muttattil - muŸŸattil54
   
 tanta­uppum eīkaëukkut tāyšnã mātāvš
 mainta­ ta­akkiraīki vārttuviņu eõõeyta­ai   
 
 55. vārttal - koņuttal55
   
 piëëai ta­akkiraīkip peŸŸār utaviceytāl
 koëëai tavampeŸuvãr koŸŸava­pēl vā×ntiņuvãr  
 
 56. koëëai - mikuti
     koŸŸava­ - araca­56
   
 a­­a maõiyš arumaiyuëëa mātāvš
 ci­­a¤ciŸu pālakarmšl cittam iraīkiya­pāy   57
   
 mātā maki×nteõõey vārttiņuvār e­Ÿu colli
 ātalāl vantēmkāõ a­­aiyarš nãrkšëir 
 kāõ - mu­­ilai acai58
   
 cētitiru aõõāvi co­­a mo×itavaŸi
 nãtiyuņa­š neņunšra mā­a tuõņē    59
   
 eīkaëaiyum aõõāvi eõõāma lšaņippār
 paīkaya mukatta×aku pavaëavita×t tāymārš 
 
 60. paīkayam - tāmarai60
   
 na­­ayamāy eõõeyta­ai nalamākat tanta­uppum
 i­­amoru caŸŸunšra¤ce­Ÿāl eīkaëaiyum aõõāvi 61
   
 kēvit tiņuvār koņippiram pālaņippār 
 nāvåŸa nakaņņuvār eīka ëaittā­ 
 
 62. nakaņņuvār - nacukkuvār62
   
 allāmal caņņampiëëai ava­koņumai collaritu
 cellappiëëai yā­ālum ci­amš poŸukkaŸiyā­ 
 
 63. caņņampiëëai - māõavattalaiva­63
   
 kētaõņa rāma­ilš kåcāmal pēņņiņuvā­
 mātaõņa māka vaņuppaņavš taõņippā­      
 
 64. kētaõņam - paëëic ciŸuvar taõņa­aiyil o­Ÿu
     kētaõņan ta­­ilš e­Ÿum pāņam
     vaņuppaņavš - kāyampaņavš64
   
 muņņukkaõõi pēņņu mutukilkal eņuttiņuvā­
 kaņņiyaņippā­ kacaiyāl urittiņuvā­      
 
 65. kacaiyāl - cavukkāl65
   
 tåtuëai viëāŸuveņņit tuņikka aņittiņuvā­  
 mātuëaiyam kompālš malara aņittiņuvā­   
 
 66. tåtuëai viëāŸu - tåtuvaëai vaëāŸu66
   
 kuņņip pirampālš eņņi aņittiņuvā­
 caņņampiëëai tuņņa­ava­ caŸŸum irakkamillā­  
 
 67. tuņņa­ - koņiya­67
   
 kāõika­ kaiyālum kāci­iyi laõõāvi
 tāõika­ kaiyālum tā­aņiyš paņņu×a­Ÿu    
 
 68. tāõika­ - urimai uņaiyava­ (stāõika­)68
   
 piëëai nāīkaë pulampi a×ukaiyilš
 taëëainãīkaë kaõņāltā­ poŸukkumē ma­atu 
 
 69. taëëai - tāy69
   
 ātali­āl nāīkaë avacaramāyp pēvataŸku
 mātāvš tāyš ma­atiraīki yšya­uppum     70
   
 vantēm vekunšram varuttamikak kāõutammā
 tantai ma­atiraīki tāymārš nãīkaëumtā­ 71
   
 niŸuttiviņņup pārātš nãtiyillāt tāymārš
 cuŸutita­il a­uppum cukampeŸuvãr mātāvš      
 72. cuŸuti - cuŸucuŸuppu - viraivu72
   
 unta­uņa vãņņileõõey uõņillai yā­ālum
 enta vãņņilā­ālum vāīkiviņu eõõeyta­ai  
 
 73. unta­uņaiya - u­ta­ uņaiya e­pata­ pšccut tiripu73
   
 uõņā­a eõõey orukaraõņi kuŸaiyāmal
 koõņāntu viņņiņuvãr kårmaiyuëëa mātāvš  
 
 74. koõņāntu - koõņuvantu e­pata­ pšccu va×akku74
   
 pa×a¤cē Ÿuõõāmal vayiŸu kotikkutammā
 ku×aintu vi×ukutammā kovvaiyita× mš­i yellā 
 75. pa×a¤cēŸu - nãriņņacēŸu75
   
 všrttu naņuīkutappā meycērntu kāõutippē
 āttil naņņa kēraikaëpēl alaiyutu caņalamellām     
 
 76. āŸŸil naņņa kērai - alaitalukku uvamai76
   
 tiõõakka millāmal tiyaīkutš e­­uņampu
 aõõāvi tāmum aņippāre­ Ÿe­ma­atu 
 
 77. tiõõakkam - ma­auram 77
   
 uëëam pataŸutammā oëiccutā­ pēkave­Ÿu
 kaëëama­am pēlš kalaīkutammā uëëamellām 
 
 78. oëiccu - oëi¤cu78
   
 caņņame×utit tayavuņa­š tā­kaõakku
 tiņņamtāyp pārkkac ciŸuvar ta­akkiraīki79
   
 āttāë e­appayi­Ÿa a­­aiyš eõõeyta­ai
 ......     .......     ......     .......    ......    .......
 
 ......     ........     ........   ........    ......    ........
 ......     ........     ........   ........    ......    ........
 
 
 (eõõeyccintu muŸŸākak kiņaikkap peŸavillai)
 
 
         cintu ilakkiyam muŸŸum.
         
 
 
 
This page was first put up on  april 3, 2002