Works of Kumarakuruparar (died 1688): 1) Tiruccenturk kantarkalivenpa 2) Cakalakalavallimalai 3) Nitinerivilakkam tiruccentår kantar kaliveõpā, cakalakalāvallimālai & nãtineŸi viëakkam (÷rãkumarakurupara cuvāmikaë aruëiyatu) ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ long e š 185 ŗ ŗ long o ē 186 ŗ ŗ ŗ ŗ additional: ŗ ŗ l underbar × 215 ŗ ŗ r underbar Ÿ 159 ŗ ŗ n underbar ­ 173 ŗ ŗ k underbar É 201 ŗ ŗ t underbar  194 ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ Etext preparation: Mr. S.A. Ramchandar, Bombay, India; Proof-reading: Mr. S.A. Ramchandar and Dr.K.S.V. Nambi, Bombay, India PDF and Web version: Dr. K. Kalyanasundaram, Lausanne, Switzerland (c) Project Madurai 2002 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.projectmadurai.org/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. 1. tiruccentår kantar kaliveõpā (÷rãkumarakurupara cuvāmikaë aruëiyatu) (kuŸippu: eīkeīku patam piŸippata­āl poruë māŸupaņavillaiyē aīkellām patam piŸikkappaņņuëëatu.) påmšvu ceīkamalap puttšëum tšŸariya pāmšvu teyvap pa×amaŸaiyum - tšmšvu nātamum nātānta(1) muņivum navaitãrnta pētamum kāõāta(2) pētamāy - ātinaņu .1 (1) nātamunā tānta muņivu navaitãrnta (2) pētamuī kāõāta antaī kaņantanitti yā­anta pētamāyp pantam taõanta para¤cuņarāy - vanta kuŸiyum kuõamumoru kēlamumaŸŸu eīkum ceŸiyum parama civamāy - aŸivukku .2 a­ātiyāy ainto×iŸkum appuŸamāy a­Ÿš ma­ātikaëukku eņņā vaņivāyt - ta­ātaruëi­ pa¤cavita råpa paracukamāy evvuyirkkum ta¤came­a niŸkum ta­ipporuëāy - e¤cāta . .3 påraõamāy nittamāyp pēkkuvaravum puõarvum kāraõamum illāk katiyākit - tāraõiyal intiracālam purivē­ yāvaraiyum tā­mayakkum tantirattil cārātu cārvatupēla - muntum .4 karuvi­Ÿi ni­Ÿa karuvāy aruëš uruvi­Ÿi ni­Ÿa uruvāyt - tirikaraõam ākavarum iccai aŸivu iyaŸŸalāl ilayam pēkaati kārap poruëāki - škattu . 5 uruvum aruvum uruaruvum ākip paruva vaņivam palavāy - iruõmalattuë mēkamuŸum palluyirkku muttiaëit taŸkumala pākamuŸavš kaņaikkaõ pālittut - tškamuŸat .6 tanta aruvuruvam cārntavintu mēki­imā­ penta muŸavš piõippittu - mantramutal āŸattu vāvum aõņattu ārntaattu vākkaëummuŸ kåŸat takum cimi×ppil kåņņuvittu - māŸivarum 7 ãriraõņu tēŸŸattu š×upiŸappuë yē­ie­pā­ āravanta nā­kunå Ÿāyirattuë - tãrvariya ka­mattukku ãņāyk kaŸaīkum cakaņamumpēŸ ce­mittu u×alat tirētittu - venniraya .. .8 corkkāti pēkamelām tuyppittup pakkuvattāl naŸkāraõam ciŸitu naõõutalum - tarkkamiņum to­­ål paracamayam tēŸum atuvatuvš na­­ål e­atterintu nāņņuvittu - mu­­ål . 9 viratamuta lāyapala meyttavatti­ uõmait cariyaikiri yāpēkam cārvittu - aruëperuku cālēka cāmãpa carråpamum pucippittu ālēkam ta­­ai akaŸŸuvittu - nālvakaiyām . .10 cattini pātam tarutaŸku iruvi­aiyum ottuvarum kālam uëavākip - petta malapari pākam varumaëavil pa­­āë alamarutal kaõõuŸŸu aruëi - ulavā .11 taŸivukku aŸivāki avvaŸivukku eņņā neŸiyil ceŸintanilai nãīkip - piŸiyāk karuõai tiruuruvāyk kāci­ikkš tē­Ÿik kurupara­e­Ÿu ērtiruppšr koõņu - tirunēkkāl . .12 å×vi­aiyaip pēkki uņalaŸupat teņņunilam š×um attuvākkaë irumu­Ÿum - pā×āka āõavamā­a paņalam ki×ittu aŸivil kāõariya mey¤¤ā­ak kaõkāņņip - påõum .. .13 aņi¤ā­at tāŸporuëum ā­māvum kāņņik kaņiyār puva­amuŸŸum kāņņi - muņiyātu tškkupara mā­anta teëëamutam ākieīkum nãkkamaŸa ni­Ÿa nilaikāņņip - pēkkum .. .14 varavu ni­aippu maŸappum pakalum iravuī kaņantuulavā i­pam -maruvuvittuk ka­mamalat tārkkumalark kaõm孟um tā×caņaiyum va­ma×uvu mā­umuņa­ mālviņaimšl - mi­­iņattup . .15 påtta pavaëap poruppuo­Ÿu veëëiveŸpil vāytta­aiya teyva vaņivāki - måtta karumamalak kaņņaŸuttuk kaõõaruë ceytu (1)uëni­Ÿu orumalarttārkku i­pam utavip - perukiye×u .. .16 (1) karumamalak kaņņaŸuttuk kaõõaruëcey tuõõi­ mu­Ÿavattai yumka×aŸŸi muttaruņa ­šyirutti ā­Ÿapara mutti aņaivittut - tē­Ÿavarum yā­e­ate­Ÿu aŸŸa iņamš tiruvaņiyā mē­aparā ­anta muņiyāka - ¤ā­am . .17 tiruvuruvā iccai ceyalaŸivu kaõõā aruëatuvš ceīkai alarā - irunilamš cannitiyā niŸkum ta­iccuņarš evvuyirkkum pi­­amaŸa ni­Ÿa perumā­š - mi­­uruvam . .18 tēynta navaratnac cuņarmaõiyāl ceyta paimpo­ vāynta kiraõa maõimuņiyum - tšyntapiŸait tuõņamiru m孟unirai tē­Ÿap patitta­aiya puõņaram påttanutal poņņa×akum - viõņa . .19 paruvamalarp puõņarikam pa­­iraõņu påttāīku aruëpo×iyum kaõmalar ãrāŸum - paruti palavum e×untucuņar pālittāŸ pēlak kulavu makarak ku×aiyum - nilavumi×um .. .20 pu­muŸuval påttalarnta påīkumutac cevvāyum ce­maviņāy tãrkkum tirumo×iyum - vi­malitēë vevvacurar pēŸŸicaikkum ve¤cåra ­aittaņintu tevvaruyir cintum tirumukamum - evvuyirkkum . .21 å×vi­aiyai māŸŸi ulavāta pšri­pa vā×vutarum ceyya malarmukamum - cå×vēr vaņikkum pa×amaŸaikaë ākamaīkaë yāvum muņikkum kamala mukamum - viņuttakalāp pāca iruëturantu (1) palkatiril cētiviņum.22 (1) pāca viruņurantu plkatiriŸ cētiviņum vāca malarvata­a maõņalamum - nšcamuņa­ pēkamuŸum vaëëikkum puttšëir påīkoņikkum mēkam aëikkum mukamatiyum - tākamuņa­ .23 vantaņiyil cšrntēr maki×a varampalavum tantaruëum teyvamukat tāmaraiyum - kontavi×nta všrik kaņampum viraikkuravum påttalarnta pārap puyacayilam pa­­iraõņum - āramutam .24 tšvarkku utavum tirukkaramum cårmakaëir všmak ku×aintaõainta me­karamum - ēvātu māri po×inta malarkkaramum påntoņaiyal cšra aõinta tirukkaramum - mārpakattil .25 vaitta karatalamum vāmamaruī kiŸkaramum uytta kuŸaīkil orukaramum - moytta ciŸutoņicšr kaiyummaõi cšr ntataņaī kaiyum kaŸuvucamar aīkucamcšr kaiyum - teŸupēr .26 atirkš ņakamcu×aŸŸum aīkait talamum katirvāë vitirkkum karamum - mutirāta kumpamulaic cevvāyk koņiyiņaiyār všņņaõainta ampo­ maõippåõ aka­mārpum - paimpo­ .27 purinålum kaõņikaiyum påmpaņ ņuņaiyum arai¤āõum kaccai a×akum - tiruvaraiyum nātakka×alu nakumaõip poŸ kiõkiõiyum pātattu aõinta paripuramum - cēti . .28 iëamparuti nåŸā yiraīkoņi pēla vaëantaru teyvãka vaņivum - uëanta­ilkaõņu ātarippērkku āruyirāy a­parakat tāmaraiyi­ mãtirukkum teyva viëakkoëiyš - ētiyaaintu .29 ēīkārattu uëëoëikkum uëëoëiyāy ainto×iŸkum nãīkāta pšruruvāy ni­Ÿē­š - tāīkariya mantiramš cēriyā vā­patamš māmuņiyāt tontamuŸum va­­amš tokkākap - panta­aiyāl 30 otta puva­at turuvš urēmamāt tattuvaīka ëšcatta tātuvā - vaitta kalaiyš avayavamāk kāņņum attuvāvi­ nilaiyš vaņivamā ni­Ÿēy - palakēņi .31 aõņam uruvāki aīkam carācaramāyk kaõņacatti m孟uņ karaõamāyt - toõņupaņum āvip pula­ukku aŸivu aëippa ainto×ilum švit ta­inaņattum eīkēvš - mšva 32 varumaņņa mårttamām vā×všmey¤ ¤ā­am tarumaņņa yēkat tavamš - paruvattu akalāta pšra­pu aņaintēr akattuë pukalākum i­pap poruppum - cukalaëitap 33 pšri­pa veëëap perukkāŸu mãtā­am tšri­pa nalkum tirunāņum - pāri­pam ellām kaņanta irunilattuë pēkkuvaravu allātu uyarnta aõinakarum - tollulakil 34 ãŸum mutalum aka­Ÿu eīkum niŸainta ainte×uttaik kåŸi naņāttum kurakatamum - šŸumatam tēyntu kaëittēr tutikkaiyi­ār pa¤camalam kāynta civa¤ā­ak kaņākkaëiŸum - vāyntaciva .35 påraõattuë påraõamām pētam putumalarā nārakattuë kaņņu naŸuntoņaiyum - kāraõattuë ainto×ilum ēvātu aëittuyarnta vā­koņiyum vantanava nāta maõimuracum -cantatamum 36 nãkkami­Ÿi āņi ni×alacaippā­ pēlpuva­am ākki acaintaruëum āõaiyum - tškkama×ntu vãcum pa­uval viputar ta­itta­iyš pšcum tacāīkame­ap peŸŸē­š - tšcutika× 37 påīkayilai veŸpil pu­aimalarppåī kētaiyiņap pāīkuŸaiyum mukkaõ para¤cēti - āīkorunāë ventakuvarkku āŸŸāta viõõēr muŸaikkiraīki aintu mukattēņu atēmukamum - tantu 38 tirumukaīkaë āŸākic centa×aŸkaõ āŸum orumukamāyt tãppoŸiyāŸu uyppa - viripuva­am eīkum parakka imaiyēr kaõņu a¤cutalum poīkum ta×aŸpi×ampaip poŸkarattāl - aīkaõ .39 eņuttamaittu vāyuvaikkoõņu škutiye­Ÿu emmā­ koņuttaëippa mellak koņupēy - aņuttatoru påtat talaivakoņu pētie­at tãkkaņavuë cãtap pakãratikkš ce­Ÿuyppap - pētorucaŸŸu .40 a­­avaëum koõņamaitaŸku āŸŸāë caravaõattil ce­­iyil koõņu uyppat tiruuruvāy - mu­­ar aŸumã­ mulaiyuõņu a×utuviëai yāņi naŸunãr muņikkaõinta nāta­ - kuŸumuŸuval 41 ka­­iyoņum ce­Ÿu avaņkuk kātaluruk kāņņutalum a­­avaëkaõņu avvuruvam āŸi­aiyum - ta­­iraõņu kaiyāl eņuttaõaittuk kanta­e­ap pšrpu­aintu meyyāŸum o­Ÿāka mšvuvittuc - ceyya .42 mukattil aõaittu ucci mēntu mulaippāl akattuë maki×påttu aëittuc - cakattaëanta veëëai viņaimšl vimala­ karattil aëittu uëëam uvappa uyarntē­š - kiëëaimo×i .43 maīkai cilampi­ maõio­pa tiltē­Ÿum tuīka maņavār tuyartãrntu - taīkaë viruppāl aëittanava vãrarukkuë mu­­ē­ maruppāyum tārvãra vāku - neruppilutittu44 aīkaõ puva­am a­aittum a×ittulavum ceīkaõ kiņā ata­aic ce­Ÿu koõarntu - eīkē­ viņukkuti e­Ÿuuyppa ata­ mãtivarntu eõtikkum naņatti viëaiyāņum nātā - paņaippē­ 45 akantai uraippamaŸai āti e×utte­Ÿu ukanta piraõavatti­ uõmai - puka­Ÿilaiyāl ciņņit to×ilata­aic ceyvateīīa­ e­Ÿumu­am kuņņic ciŸaiyiruttum kēmā­š - maņņavi×um46 po­­am kaņukkaip puricaņaiyē­ pēŸŸicaippa mu­­am piramam mo×intē­š - ko­­eņuvšl tāraka­um māyat taņaīkiriyum tåëāka vãravaņi všl viņuttē­š - cãralaivāyt 47 teëëu tirai ko×ikkum centåril pēykkaruõai veëëam e­attavici­ v㟟iruntu - veëëaik kayšntira­ukku a¤cal aëittuk kaņalcå× mayšntirattil pukku imaiyēr vā×ac - cayšntira­ām 48 cåra­aic cētittuvaruka e­Ÿutaņam tēëvicaya vãra­ait tåtāka viņuttē­š - kāravuõa­ vā­avarai viņņu vaõaīkāmai yāl koņiya tā­avarkaë nāŸpaņaiyum caīkarittup - pā­u .49 pakaiva­ mutalāya pālaruņa­ ciīka muka­aive­Ÿu vākai muņittēy - cakamuņutta vārita­il putiya māvāyk kiņantaneņum cåruņalam kãõņa cuņar všlēy - pēravuõa­ 50 aīkamiru kåŸāy aņa­mayilum cšvalumāyt tuīkamuņa­ ārtte×untu tē­Ÿutalum - aīkavaŸŸuë cãŸumara vaipporuta citramayil vāka­amā šŸi naņāttum iëaiyē­š - māŸivaru .51 cšval pakaiyait tiŸalcšr patākaie­a mšvat ta­ittuyartta mēlē­š - måvar kuŸaimuņittu viõõam kuņiyšŸŸit tšvar ciŸaiviņuttu āņ koõņaëitta tšvš - maŸaimuņivām 52 caivakko×untš tavakkaņalš vā­utavum teyvak kaëiŸŸai maõamceytē­š - poyviravu kāmam mu­inta kalaimu­iva­ kaõõaruëāl vāmamaņa mā­i­ vayiŸŸutittap - påmaruvu .53 kā­ak kuŸavar kaëikårap påīkuyilpēl š­aŸ pu­aīkāttu i­itiruntu - mš­maipeŸat teëëit ti­aimāvum tš­um parintaëitta vaëëik koņiyai maõantē­š - uëëam uvantu .54 āŸutirup patikaõņu āŸe×uttum a­pi­uņa­ kåŸum avar cintaikuņi koõņē­š - nāŸumalark kantip potumpar e×u kāralaikkum cãralaivāyc centip patipurakkum cevvšëš - cantatamum .55 palkēņi ca­map pakaiyum avamiruntum palkēņi vikki­amum palpiõiyum - palkēņi pātakamum ceyvi­aiyum pāmpum pacācumaņal påtamuntã nãrum porupaņaiyum - tãtu akalā .56 vevviņamum tuņņa mirukam mutalām evaiyum evviņam vantu emmai etirntālum - avviņattil paccaimayil vāka­amum pa­­iraõņu tiõtēëum accam akaŸŸum mayilvšlum - kaccait 57 tiruvaraiyum cãŸaņiyum ceīkaiyum ãrāŸu aruëvi×iyum māmukaīkaë āŸum - virakiraõam cintap pu­ainta tirumuņikaë ērāŸum entat ticaiyum etirtē­Ÿa - vantiņukkaõ .58 ellām poņipaņutti evvaramum tantupukuntu ullācamāka uëattiruntu - palvitamām ācumutal nāŸkaviyum aņņāva tā­amumcãrp pšcum iyal palkāp piyat tokaiyum - ēcai 59 e×uttumuta lām aintu ilakkaõamum tēyntu pa×utta tami×ppulamai pālittu - o×ukkamuņa­ immaip piŸappil iruvā ta­ai akaŸŸi mummaip perumalaīkaë mēcittut - tammaiviņuttu 60 āyum pa×aiya aņiyā ruņa­kåņņit tēyum parapēkam tuyppittuc - cšya kaņiyšŸkum påīkamalak kālkāņņi āņkoõņu aņiyšŸku mu­­i­Ÿu aruë. 61 tiruccentår kantar kaliveõpā muŸŸiŸŸu 2. cakalakalāvallimālai (÷rãkumarakurupara cuvāmikaë aruëiyatu) kaņņaëaik kalittuŸai veõņā maraikka­Ÿi ni­patan tāīkave­ veëëaiyuëëat taõņā maraikkut takātuko lēcaka mš×umaëit tuõņā ­uŸaīka vo×ittā­pit tākavuõ ņākkumvaõõam kaõņā­ cuvaikoë karumpš cakala kalāvalliyš. 1 nāņum poruņcuvai coŸcuvai tēytara nāŸkaviyum pāņum paõiyiŸ paõittaruë vāypaīka yāca­attiŸ kåņum pacumpoŸ koņiyš ka­ata­aŸ ku­ŸumaimpāŸ kāņu¤ cumakkuī karumpš cakala kalāvalliyš. 3 aëikku¤ ce×untami×t teëëamu tārntu­ ­aruņkaņaliŸ kuëikkum paņikke­Ÿu kåņuīko lēvuëaī koõņuteëëit teëikkum pa­uvaŸ pulavēr kavima×ai cintakkaõņu kaëikkuī kalāpa mayilš cakala kalāvalliyš. 3 tåkkum pa­uvaŸ tuŸaitēynta kalviyu¤ coŸcuvaitēy vākkum perukap paõittaruë vāyvaņa nåŸkaņalum tškku¤ ce×untami×c celvamun toõņarcen nāvi­i­Ÿu kākkuī karuõaik kaņalš cakala kalāvalliyš. 4 pa¤cap pitantaru ceyyapoŸ pātapaī kšrukame­ ne¤cat taņattala rātate­ ­šneņun tāņkamalat ta¤cat tuvaca muyarttē­cen nāvu makamumveëëaik ka¤cat tavicot tiruntāy cakala kalāvalliyš. 5 paõõum paratamuī kalviyun tã¤coŸ pa­uvalumyā­ eõõum po×uteëi teytanal kāye×u tāmaŸaiyum viõõum puviyum pu­aluī ka­alumveī kāluma­par kaõõuī karuttu niŸaintāy cakala kalāvalliyš. 6 pāņņum poruëum poruëāŸ poruntum paya­ume­pāŸ kåņņum paņini­ kaņaikkaõal kāyuëaī koõņutoõņar tãņņuī kalaittami×t tãmpā lamutan teëikkumvaõõam kāņņumveë ëētimap pšņš cakala kalāvalliyš. 7 colviŸ pa­amu mavatā­a muīkavi collavalla nalvittai yuntan taņimaikoë vāynaëi ­āca­a¤cšr celvik karite­ Ÿorukāla mu¤citai yāmainalkum kalvip peru¤celvap pšŸš cakala kalāvalliyš. 8 coŸkum poruņku muyirāmey¤ ¤ā­atti­ ŸēŸŸame­­a niŸki­Ÿa ni­­ai ni­aippavar yārnilan tēypu×aikkai naŸku¤ caratti­ piņiyē ņaraca­­a nāõanaņai kaŸkum patāmpuyat tāyš cakala kalāvalliyš. 9 maõkaõņa veõkuņaik kã×āka mšŸpaņņa ma­­arume­ paõkaõ ņaëaviŸ paõiyaccey vāypaņaip pē­mutalām viõkaõņa teyvampal kēņiyuõ ņš­um viëampilu­pēŸ kaõkaõņa teyva muëatē cakala kalāvalliyš. 10 > 3. nãtineŸi viëakkam (÷rãkumarakurupara cuvāmikaë aruëiyatu) kāppu nãriŸ kumi×i yiëamai niŸaicelvam nãriŸ curuņņu neņuntiraikaë - nãril e×uttākum yākkai namaraīkā ëe­­š va×uttāta tempirā­ ma­Ÿu. nål aŸamporu ëi­pamum vãņum payakkum puŸaīkaņai nallicaiyu nāņņum - uŸuīkavalo­ ŸuŸŸu×iyuī kaikoņukkuī kalviyi ­åīkillai ciŸŸuyirk kuŸŸa tuõai. 1 toņaīkuīkāŸ Ÿu­pamā yi­pam payakkum maņaīko­ ŸaŸivakaŸŸuī kalvi - neņuīkāmam muŸpayakku¤ ci­­ãra vi­patti­ muŸŸi×āy piŸpayakkum pã×ai peritu. 2 kalviyš kaŸpuņaip peõņirap peõņirkkuc celvap putalva­š yãrīkaviyāc - colvaëam mallal veŸukkaiyā māõavai maõõuŸuttum celvamu muõņu cilarkku. 3 ettuõaiya vāyi­uī kalvi yiņamaŸin tuyttuõar ville­i ­illākum - uyttuõarntum colva­mai yi­Ÿe­i ­e­­āku maÉtuõņšŸ po­malar nāŸŸa muņaittu. 4 avaiya¤ci meyvitirppār kalviyuī kallār avaiya¤cā vākulac collum - navaiya¤ci ãttuõõār celvamu nalkårntā ri­­alamum påttaliŸ påvāmai na­Ÿu. 5 kalaimakaë vā×kkai mukatta te­i­um malarava­ vaõņami×ērk kovvā­ - malarava­cey veŸŸuņampu māyva­apē­ māyā puka×koõņu maŸŸivar ceyyu muņampu. 6 neņumpakaŸ kaŸŸa vavaiyat tutavā tuņaintuëā ruņkuvaruī kalvi - kaņumpakal štilā­ pāŸkaõņa villi­um pollātš nãte­Ÿu nãppari tāl. 7 varuntittāī kaŸŸa­a vēmpātu maŸŸum parintucila kaŸpā­ Ÿoņaīkal - karunta­am kaittalatta vuyttuc corintiņ ņaripparittāī keyttup poruëcey tiņal. 8 e­aittuõaiya vš­u milampāņņār kalvi ti­aittuõaiyu¤ cãrppā ņilavām - ma­aittakkāë pāõpila ëāyi­ maõamaka ­allaŸam påõņa pulappaņā pēl. 9 i­colla­ Ÿā×naņaiya ­āyi­umo­ Ÿillā­šl va­colli ­allatu vāytiŸavā - e­coli­um kaittuņaiyā­ kāŸkã ×otuīkuī kaņa­¤ālam pittuņaiya valla piŸa. 10 ivaŸa­mai kaõņu muņaiyārai yārum kuŸaiyirantuī kuŸŸšval ceypa perituntām muŸpaka ­ēlātār nēŸŸāraip pi­cellal kaŸpa­Ÿš kallāmai ya­Ÿu. 11 kaŸŸērkkuk kalvi nala­š kala­allāl maŸŸē raõikalam všõņāvām - muŸŸa mu×umaõip påõukkup påõvšõņā yārš a×akuk ka×akucey vār. 12 muŸŸu muõarntava rillai mu×uvatåum kaŸŸa­a me­Ÿu kaëiyaŸka - ciŸŸuëiyāŸ kallun takarun takarā ka­aīku×āy kollulaik kåņatti ­āl. 13 tammi­ meliyārai nēkkit tamatuņaimai ammā perite­ Ÿakamaki×ka - tammi­um kaŸŸārai nēkkik karutta×ika kaŸŸatellām eŸŸš yivarkkunā me­Ÿu. 14 kalvi yuņaimai poruëuņaimai ye­Ÿiraõņu celvamu¤ celva me­appaņum - illār kuŸaiyirantu tammu­­ar niŸpapēŸ Ÿāmum talaivaõaīkit tā×ap peŸi­. 15 ākkam periyār ciŸiyā riņaippaņņa mãccelavu kāõi ­a­itā×pa - tåkki­ meliyatu mš­mš le×accellac cella valita­Ÿš tā×un tulaikku. 16 vilakkiya vēmpi vititta­avš ceyyum nalattakaiyār nalvi­aiyun tãtš - pulappakaiyai ve­Ÿa­a nallo×ukki ­i­Ÿšm piŸave­Ÿu tampāņu tammiŸ koëi­. 17 ta­­ai viyappippā­ ŸaŸpuka×ta Ÿãccuņar na­­ãr corintu vaëarttaŸŸāŸ - Ÿa­­ai viyavāmai ya­Ÿš viyappāva ti­pam nayavāmai ya­Ÿš nalam. 18 piŸarāŸ peru¤cuņņu všõņuvā­ yāõņum maŸavāmš nēŸpato­ Ÿuõņu - piŸarpiŸar cãrellān t域ic ciŸumai puŸaīkāttu yāryārkkun tā×cci colal. 19 kaŸŸup piŸarkkuraittut tānillār vāyppaņåum veŸŸuraik kuõņēr valiyuņaimai - coŸŸanãr nillāta te­­e­Ÿu nāõuŸaippa nšrntoruva­ collāmš cå×ntu colal. 20 piŸarkkup paya­paņat tāīkaŸŸa viŸpār tamakkup paya­vš Ÿuņaiyār tiŸappaņåum tãvi­ai ya¤cā viŸalkoõņu te­pulattār kēvi­ai všlai koëal. 21 kaŸpa­a vå×aŸŸār kalvik ka×akattāī koŸkami­ Ÿåttaivā yaīkāttal - maŸŸuttam valluŸu va¤ca­mi ­e­pavš māpaŸavai pulluŸu va¤cuva pēl. 22 pēkkaŸu kalvi pulamikkār pāla­Ÿi mãkko õakaiyi­ār vāyccšrā - tākkaõaīkum āõavām peõmai yuņaitte­i­um peõõalam pšņu koëappaņuva til. 23 kaŸŸa­a kallār cevimāņņik kaiyuŸåum kuŸŸan tamatš piŸita­Ÿu muŸŸuõarntum tāmavar ta­mai yuõarātār tammuõarā štilarai nēva teva­. 24 všttavai kāvār mika­makkaë všŸucilar kāttatu koõņāī kukappeytār - māttakaiya antap purattatu på¤ai puŸaīkaņaiya kantukol påņkaik kaëiŸu. 25 kulamakaņkut teyvaī ko×una­š ma­Ÿa putalvarkkut tantaiyun tāyum - aŸavērk kaņikaëš teyva ma­aivērkkun teyvam ilaimukap paimpå õiŸai. 26 kaõõiŸ colicceviyi ­ēkku miŸaimāņci puõõiyatti­ pālatš yāyi­um - taõõaëiyāl ma­patai yēmpātārk ke­­ām vayappaņaimaŸ Ÿe­payakku māõal lavarkku. 27 kuņiko­ ŸiŸaikoëëuī kēmakaŸkuk kaŸŸā maņiko­Ÿu pālkoëalu māõpš - kuņiyēmpik koëëumā koëvēŸkuk kāõņumš mānitiyam veëëatti­ mšlum pala. 28 i­Ÿu koëaŸpāla nāëaik koëappoŸā­ ni­Ÿu kuŸaiyirappa nšrpaņā­ - ce­Ÿoruva­ āva­a kåŸi ­eyiŸalaippā ­āŸalaikkum všņala­ všntu mala­. 29 muņippa muņittuppi­ påcuva påci uņuppa vuņuttuõpa vuõõā - iņittiņittuk kaņņurai kåŸiŸ cevikkoëā kaõvi×iyā neņņuyirppē ņuŸŸa piõam. 30 oŸŸiŸ Ÿeriyāc ciŸaippuŸat tērtume­ap poŸŸē ņuõaiyāt teritantum - kuŸŸam aŸivarite­ Ÿa¤cuvatš ceīkē­mai ce­Ÿu muŸaiyiņi­uī kšëāmai ya­Ÿu. 31 štilār yātum pukala viŸaimaka­ kētorãik koëkai mutukkuŸaivu nšrni­Ÿu kākkai veëite­pā re­colār tāykkolai cālpuņait te­pāru muõņu. 32 kaõkåņāp paņņatu kšņe­i­uī kã×makkaņ kuõņē vuõarccimaŸ Ÿillākum - maõņeri tā­vāy maņuppi­u mācuõaī kaõņuyilva pšrā perumåc ceŸintu. 33 naņpup pirittal pakainaņņa loŸŸika×tal pakkattār yāraiyu maiyuŸutal - takkār neņumo×i kēŸal kuõampiŸi tātal keņuvatu kāņņuī kuŸi. 34 paõiyap paņuvār puŸaīkaņaiya rākat taõivil kaëippi­āŸ Ÿā×vārk - kaõiya tiëaiyāõ muyakke­i­u¤ cšytta­Ÿš måttāë puõarmulaip pēkaī koëal. 35 kaõõēk karumpā nakaimukamš nāõmalarā i­mo×iyi­ vāymaiyš tãīkāyā - vaõmai palamā nalaīka­inta paõpuņaiyā ra­Ÿš caliyāta kaŸpa taru. 36 vāīkuī kavaëat toruciŸitu vāytappiŸ Ÿåīkuī kaëiŸē tuyaruŸā - āīkatukoõ ņåru meŸumpiī korukēņi yuyyumāl āruī kiëaiyē ņayi­Ÿu. 37 māka¤ ciŸukak kuvittu nitikkuvai ãkaiyi ­škka×utta mikkuņaiya - mākol pakaimukatta ve­všlā­ pārvaiyiŸ Ÿãņņum nakaimukatta na­ku matippu. 38 kaëaikaõāt tammaņaintārk kuŸŸu×iyu maŸŸēr viëaivu­­i veŸŸuņampu tāīkār - taëarnaņaiya tå­uņam pe­Ÿu puka×uņam pēmputaŸkš tā­uņam paņņārka ņām. 39 tammuņai yāŸŸalu mā­amun tēŸŸuttam i­­uyi rēmpi­u mēmpuka - pi­­arc ciŸuvarai yāyi­u ma­Ÿa tamakkāī kiŸuvarai yillai ye­i­. 40 kala­a×inta kaŸpuņaip peõņiru maintu pula­oruīkap poykaņin tārum - kolai¤āņpi­ moympuņai vãraru ma¤cār muraõmaŸali tumpai muņiccå ņi­um. 41 pu×uneëintu puõõa×uki yēca­ai nāŸum ka×umuņai nāŸŸatta vš­um - vi×alar viëivu­­i veytuyirppar meyppaya­ koõņār cuëiyār cumaipēņu taŸku. 42 ika×i ­ika×ntāī kiŸaimaka ­o­Ÿu puka×i­u mokkap puka×pa - ika­ma­­a­ cãrva×ip paņņatš ma­pataimaŸ Ÿe­ceyyum nãrva×ip paņņa puõai. 43 cevicuņac ce­Ÿāī kiņittaŸivu måņņi vekuëi­um vāyverãip pšrā kavuõmatatta kaimmā vayattatē pākumaŸ ŸettiŸattum ammāõ pi­avš yamaiccu. 44 kaivarum všnta ­amakke­Ÿu kātalitta cevvi teriyā turaiyaŸka - ovvorukāl eõmaiya ­š­u mariya­ peritammā kaõõila ­uëveyarppi ­ā­. 45 pa×amai kaņaippiņiyār kšõmaiyum pārār ki×amai piŸito­Ÿuī koëëār vekuëi­maŸ kāta­mai yuõņš yiŸaimāõņārk kštilarum ārvalaru millai yavarkku. 46 ma­­ar puŸaīkaņai kāttu vaŸitšyām ennalaī kāõņume­ ŸeëëaŸka - pa­­eņunāņ kāttavai yellāī kaņaimuŸaipēyk kaikoņuttu všttavaiyi­ mikkuc ceyum. 47 uŸuti payappa kaņaipēkā vš­um iŸuvarai kāŸu muyalpa - iŸumuyirkkum āyuõ marunto×ukka Ÿãta­Ÿā lalla­apēl āva­avu muõņu cila. 48 muyalātu vaittu muyaŸŸi­mai yālš uyalākā vå×ttiŸatta ve­­ār - mayalāyum 域a miŸuviëakka må×uõmai kāõņume­ ŸšŸŸā reŸikā­ mukattu. 49 ulaiyā muyaŸci kaëaikaõā vå×i­ valicintum va­maiyu muõņš - ulakaŸiyap pā­muëai ti­Ÿu maŸali yuyirkuņitta kā­muëaiyš pēluī kari. 50 kāla maŸintāī kiņamaŸintu ceyvi­aiyi­ måla maŸintu viëaivaŸintu - mšluntām cå×va­ cå×ntu tuõaimai valiterin tāëvi­ai yāëap paņum. 51 meyvaruttam pārār pacinēkkār kaõņu¤cār evvevar tãmaiyu mšŸkoëëār - cevvi arumaiyum pārā ravamatippuī koëëār karumamš kaõõāyi ­ār. 52 ciŸiya pakaiye­i­u mēmputa ŸšŸŸār peritum pi×aipā ņuņaiyar - niŸaikayat tā×nãr maņuviŸ Ÿavaëai kutippi­um yā­ai ni×alkāõ paritu. 53 puŸappakai kēņiyi­ mikkuŸi­u ma¤cār akappakai yo­Ÿa¤cik kāppa va­aittulakum collo­Ÿi­ yāppār parintēmpik kāppavš palkāluī kāmap pakai. 54 puŸanaņ ņakamvšrppār naccup pakaimai veëiyiņņu všŸātal všõņuī - ka×iperuī kaõõēņņa¤ ceyyār karuviyiņ ņāŸŸuvār puõvaittu måņār potintu. 55 naņpiņaik kuyyamvait teyyā vi­aicå×ntu vaņkār tiŸattarāy ni­Ÿārkkut - tiņpamā nāëulanta ta­Ÿš naņuva ­aņuvi­mai vāëā kiņappa­ maŸantu. 56 ma­atta kaŸuppe­i ­alla ceyi­um a­aittevaiyun tãyavš yākum - e­aittuõaiyum tãyavš ceyyi­u nallavāk kāõpavš māci­ ma­atti ­avar. 57 i­iyava re­coli­u mi­collš yi­­ār ka­iyu mo×iyuī kaņuvš - a­alkoëuntum veīkāram veyte­i­u nēytãrkku meypoņippac ciīkik kuëirntuī kolum. 58 poykuŸaëai va­col paya­ilave­ Ÿinnā­kum eytāmai colli­ va×ukkāttu - meyyiŸ pulamaintuī kāttu ma­amā cakaŸŸum nalama­Ÿš nallā Ÿe­al. 59 nallā Ÿo×ukki­ Ÿalaini­Ÿār nalkårntum alla­a ceytaŸ koruppaņār - palpoŸiya ceīkaņ puliyš ŸaŸappacittun ti­­āvām paiīkaņ pu­attapaiī kå×. 60 kulamviŸŸuk koëëum veŸukkaiyum vāymai nalamviŸŸuk koëëun tiruvun tavamviŸŸāī kå­ēmpum vā×vu murimaiviŸ Ÿuõpatåum tā­ēmpik kātta Ÿalai. 61 iņaiterin taccuŸuttu va¤cit teëiyār uņaimaikoõ ņšmāppār celvam - maņanallār pomma­ mulaipēŸ paruttiņi­u maŸŸavar nuõõiņaipēŸ Ÿšyntu viņum. 62 peŸŸa ciŸukap peŸāta perituëëum ciŸŸuyirk kākka maritammā - muŸŸum varavara vāymaņuttu valvirāy māya erita×a­ māyā tirā. 63 tatta nilaikkuī kuņimaikkun tappāmš otta kaņappāņņiŸ Ÿāë孟i -eyttum aŸaīkaņaiyiŸ cellār piŸa­poruëum veÉkār puŸaīkaņaiya tākum poruë. 64 potumakaëš pēlva talaiyāyār celvam kulamakaëš yš­aiyēr celvam - kala­a×inta kaimmaiyār peõmai nalampēŸ kaņaiyāyār celvam paya­paņuva til. 65 vaëëa­mai yillā tā­ celvatti­ maŸŸaiyē­ nalkuravš pēlu na­inalla ko­­š aruëila ­a­pila­ kaõõaŸaiya ­e­Ÿu palarā lika×ap paņā­. 66 ãkai yarite­i­u mi­coli­u nalkårtal ēo koņitu koņitammā - nāko­Ÿu tãvi­aik kammiya­āl vāyppåņ ņiņappaņi­maŸ Ÿāvā vivare­cey vār. 67 colva­mai yuõņe­iŸ ko­­š viņutto×ital nalvi­ai kēŸali­ všŸalla - vallaittam ākkaī keņuva tuëate­i­u ma¤cupavē vākki­ paya­koë pavar. 68 ciŸumuyaŸci ceytāī kuŸupaya­ koëëap peŸume­iŸ Ÿā×varē tā×ār - aŸa­alla eõmaiya vāyi­uī kaiviņ ņarite­i­um oõmaiyiŸ Ÿãrnto×uka lār. 69 ceyakkaņava valla­avu¤ ceytuma­ ­e­pār nayattaku nākarika me­­ām - ceyirtturaippi­ ne¤cunē me­Ÿu talaitumippā­ Ÿaõõaëipēl e¤cā teņutturaikkaŸ pāŸŸu. 70 alla­a ceyyi­u mākulaī kå×ākkoõ ņollātār vāyviņ ņulampupa - vallār piŸarpiŸar ceypapēŸ ceytakka ceytāī kaŸimaņam påõņuniŸ pār. 71 pakaiyi­Ÿu pallār pa×iyeņut tēti nakaiyo­Ÿš na­paya­āk koëvā­ payami­Ÿu meyvitirppuk kāõpā­ koņiŸuņaittuk kolvā­pēŸ kaivitirt ta¤cap paņum. 72 teyva muëate­pār tãya ceyappukiŸ Ÿeyvamš kaõõi­Ÿu ni­ŸoŸukkum - teyvam ilate­pārk killaitta mi­putalvark ka­Ÿš palakālu¤ colvār paya­. 73 tãya ceyaŸceyvā rākkam peruki­um tãya­a tãya­avš všŸalla - tãya­a nalla­a vākāvā nāvi­ puŸanakkik kolluī kavayamāp pēl. 74 na­makkaë cennāt ta×umpirukka nāëvāyum cenneŸic celvāriŸ kã×allar - mu­­aittam å×vali yu­­ip pa×ināõi yuëëuņaivār tãya ceyi­u¤ cila. 75 piŸa­varai ni­Ÿāë kaņaittalaic cšŸal aŸa­a­Ÿš yāyi­u māka - ciŸuvaraiyum na­­alatta tāyi­uī koëka nalama­Ÿš meynnaņuīka vuõõaņuīku nēy. 76 karuma¤ citaiyāmš kalvi keņāmš tarumamun tā×vu paņāmš - perituntam i­­alamuī ku­Ÿāmš yšriëaī kompa­­ār na­­alan tuytta ­alam. 77 kolaiya¤cār poynnāõār mā­amu mēmpār kaëavo­Ÿē vš­aiyavu¤ ceyvār - pa×iyēņu pāvamiÉte­­ār piŸitumaŸ Ÿe­ceyyār kāmaī katuvappaņ ņār. 78 tiruvi­u nallāõ ma­aikki×atti yš­um piŸa­ma­aikkš pãņa×intu niŸpar - naŸuviya vāyi­a vš­u mumi×ntu kaņutti­­um tãya vilaīkiŸ cilar. 79 kaŸpuņut ta­pu muņittunāõ meyppåci naŸkuõa naŸceykai påõņāņku - makkaņpš Ÿe­patē rākkamu muõņāyi ­illa­Ÿš koõņāŸkuc ceytavam všŸu. 80 šnte×i­ mikkā ­iëaiyā ­icaivallā­ kāntaiyar kaõkavar nēkkattā­ - vāynta naya­uņai yi­collā­ kšëe­i­u mātark kayalārmš lāku ma­am. 81 kaŸpi­ makaëi ­alamviŸ Ÿuõavukoëum poŸŸoņi nallār na­inallar - maŸŸuttam kšëvaŸku mštilarkkun taīkaņkun taīkiëai¤ar yāvarkkuī kšņucå ×ār. 82 muŸaiyuī kuņimaiyum pā­maiyu nēkkār niŸaiyu neņunāõum pšõār - piŸitumoru peŸŸimai pštaimaik kuõņš perumpāvam kaŸpi­ makaëir piŸappu. 83 peõmai viyavār peyaru meņuttētār kaõõēņu ne¤cuŸaippa nēkkuŸār - paõõēņu pāņal cevimaņār paõpalla pārāņņār vãņil pulappakaiyi ­ār. 84 tuyiŸcuvaiyun tånallār tēņcuvaiyu mellām ayiŸcuvaiyi ­ākuvave­ Ÿeõõi - ayiŸcuvaiyum pittuõāk koëpapēŸ koëpa piŸarcilarpēl mottuõā moympi ­avar. 85 a­po ņaruëuņaiya rš­u muyirnilaimaŸ Ÿe­piyakkaī kaõņum puŸantarār - pu­pulāŸ poykkuņi lēmpuvarē pētattāŸ Ÿāmvšynta pukkil kuņipukutu vār. 86 ciŸŸi­pa¤ ci­­ãra tāyi­u maÉtuŸŸār maŸŸi­pam yāvaiyuī kaiviņupa - muŸŸuntām pšri­pa mākkaņa lāņuvār vã×pavē pāri­pap pā×īkumpi yil. 87 evvi­aiya rš­u miõaivi×aic co­ŸilaršŸ Ÿevvun ticainēkkik kaito×åum - avvi­ai kātta lilarš le­aittuõaiya rāyi­um tårttarun tårppā ralar. 88 paraparappi ­ēņš palapala ceytāī kiravupakal pā×uk kiŸaippa - oruvāŸŸā­ nallāŸŸi ­åkkiŸ pataŸik kulaikulaipa evvāŸŸā ­uyvā rivar. 89 iëaya mututava māŸŸutu nēŸŸe­ Ÿuëaivi­Ÿu kaõpāņu måך - viëivi­Ÿu vā×nāë varampuņaimai kāõparšŸ kāõpārum tā×āmš nēŸpār tavam. 90 nallavai ceyyat toņaīki­u nē­āmš alla­a vallavaŸŸiŸ koõņuykkum - elli viya­eŸic celvārai yāŸalait tuõpār celavu pi×aittuyppa pēl. 91 ne¤cu puŸampāt tuŸantār tavappērvai ka¤cuka ma­Ÿu piŸito­Ÿš - ka¤cukam eppulamuī kāvāmš meyppulaī kākkumaŸ Ÿippulamuī kāvā titu. 92 va¤cit to×uku matiyilikāë yāvaraiyum va¤cittš me­Ÿu maki×a­mi­ - va¤citta eīku muëa­oruva­ kāõuīko le­Ÿa¤ci aīkaī kulaiva taŸivu. 93 maŸaiva×ip paņņa pa×amo×i teyvam paŸaiyaŸaintāī kēņip parakkuī ka×imuņaip pu­pulā ­āŸŸam puŸampotintu måņi­um ce­Ÿutaikku¤ cšyār mukattu. 94 meliyār vi×i­u moruvāŸŸā ­uypa valiyārmaŸ Ÿo­Ÿā­u muyyār - nilaitappi noyya ca×akke­a vã×āvām vã×i­um uyyumā luyyā piŸa. 95 icaiyāta pēli­u mšlaiyēr ceykai vacaiyākā maŸŸaiyērk kallāŸ - pacuvšņņut tãyēmpi vā­va×akkaī kāõpārai yoppavš å­ēmpi y孟i­ pavar. 96 evareva rettiŸatta rattiŸatta rāyni­ Ÿavaravark kāva­a kåŸi - evarevarkkum uppālāy niŸpamaŸ Ÿemmuņaiyār tammuņaiyā­ eppālu niŸpa te­a. 97 meyyuõarntār poymmšŸ pulampēkkār meyyuõarcci kaivarutal kaõõāp pulaīkāppār - meyyuõarntār kāppš nilaiyāp pa×ināõa ­ãëkatavāc cšppār niŸaittā× ceŸittu. 98 kaŸŸut tuŸaipēya kātalaŸkuk kaŸpi­āë peŸŸuk koņutta talaimaka­pēl - muŸŸat tuŸantārkku meyyuõarviŸ Ÿē­Ÿuvatš yi­pam iŸantavelān tu­pamalā til. 99 kaŸŸāī kaŸintaņaīkit tãtorãi na­ŸāŸŸip peŸŸatu koõņu ma­antiruntip - paŸŸuvatš paŸŸuvatš paŸŸip paõiyaŸani­ Ÿo­Ÿuõarntu niŸpārš nãõeŸicce­ Ÿār. 100 aiyan tiripi­ Ÿaëantut tiyiŸŸeëintu meyyuõarccik kaõvi×ippat tåīkuvār tammuëš kāõpatš kāņci ka­avu na­avākap påõpatš tãrnta poruë. 101 nãtineŸi viëakkam muŸŸiŸŸu. This page was first put up on March 5, 2002