Nantikkalampakam (an old work on the Pallava King Nantippottaraiyan of 9th cent., author and date of work not known) Last revised on 25 Feb. 2002 Input & Proof-reading: Mr. N.D. Logasundaram & his daughter Ms. Selvanayagi, Chennai nantik kalampakam (c) Project Madurai 2002 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf and www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ nantik kalampakam (āciriyar yāre­a teriyavillai) kāppu kariyi­ mutalva­ai ariyi­ maruka­ai , uruki ni­aippavar perumai peŸuvarš. nål 1. mayaīkicaik koccakak kalippā maõņalamāy amparamāy mārutamāy vārpu­alāy ēõcuņarāy oëie­­um ēruruva me­Ÿuruvam maivaņivē vaëaivaņivē marakatatti­ tika×vaņivē cevvaņivē po­vaņivē civa­š ni­ tirumš­i.(taravu) aruvaraiyi ­akaīku×aiya va­alampu terintavuõar porumatilka ëavaim孟um po­vitta pu­itarkkum kurumaõicš raõimuŸuvaŸ kulakkaīkai natipāyat tirumuņiyaik koņuttārkku¤ cempākan tiŸampiŸŸš ilakoëiya måvilaivš liŸaivāni­ ­iyaŸkayilaik kulakiriyum arumaŸaiyuī kuëirvicumpum vaŸitāka alaikatirvšŸ paņainanti yava­inā rāyaõa­iv vulakuņaiyā­ tirumuņiyu muëëamumš yuvanta­aiyš. porupparaiya­ maņappāvai puõarmulaiyi­ mukaņutaitta teruppuruvam veëiyāka nãraõinta varaimārpa paruppuracai matayā­aip pallavākē ­antikkut tirupperuka varuëukani­ ce×umalarcš vaņito×avš.(tā×icai) ce×umalar tutaitaru terikaõai mata­a­a te×iluņal poņipaņa veritaru nutali­ai aruvarai yaņiye×a muņukiya vavuõa­a torupatu muņiyiŸa voruvira ­iŸuvi­ai.(arākam) vãcikaiyiŸ ko­Ÿaiyum veëëerukkum virāyttoņutta vācikaiyi ­åņšveõ matikko×untaic coruki­aiyš pāypuliyi ­uriyacaitta palapuëëip paņivamelām āyiravāy karuīkaccai ya­alumi×a vacaitta­aiyš cērmatatta vārkuruti cē­ainã re­attuëippa všrmatatta kariyurivai yškāca miņņa­aiyš. (tā×icai) ticainaņuīkat tē­ŸiŸŸu nãyuõņa tiŸa­a¤cam. uyirnaņuīkat tē­ŸiŸŸu nãyutaitta veīk域am.(ampētaraīkam) a­aittulakiŸ piŸappunã, a­aittulaki liŸappunã, ya­aittulakiŸ Ÿu­pamunã, a­aittulaki li­pamunã, vā­ērkkut tātaiyunã, vantērkkut tantaiyunã, yš­ērkut talaiva­unã, yevvuyirkku miŸaiva­unã.(ampētaraīkam) e­avāīku,(ta­iccol) oruperuī kaņavuõiŸ paravutu meīkē­ mallai všnta­ mayilai kāvala­ pallavar tē­Ÿal paintār nanti vaņavarai yaëavun te­poti yaëavum viņaiyuņa­ maīkala vicayamu naņappa voruperun ta­ikkuņai nã×al aracu v㟟irukka varuëuka ve­avš.(curitakam) maõņalamāy . . . . . . . tirumš­i 2. nšricai veõpā e­atš kaivaëaiyum e­­atš ma­­ar ci­avšŸu centa­ikkē ­anti - yi­avš×aī kēmaŸukiŸ cãŸik kurukkēņņai ve­Ÿāņum påmarukiŸ pēkāp po×utu. 3. kaņņaëaikkalittuŸai po×utukaõ ņāyatir ki­Ÿatu pēkanam poyyaŸke­Ÿun to×utukoõ ņš­e­Ÿu collukaõ ņāytollai nålvarampu mu×utukaõ ņā­anti mallaiyaī kā­al mutalva­ukkup pa×utukaõ ņāyitaip pēyppakar vāyciŸaip paiīkurukš. 4. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam kurukutirmu­ pa­ikkotiīkik kåkaī kaīkuŸ kuëirtivalai tēynte×unta naŸuntaõ vāņai yarukupa­i citaŸavara va¤cu vāëai a¤cala¤ca le­Ÿuraittā la×ivatuõņē tirukuci­ak kaņakkaëiŸŸuc ceīkē ­anti te­­avarkē­ ta­kuŸumpiŸ ce­Ÿu cå×nta curikaivi­aip pakai¤aruņa Ÿuõņamākat tuyiluõarnta vallāõmait toõņai všntš. 5. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam toõņai všnta­ cēõāņa­ to­­ã ralaīka­ munnãruī koõņa všntar kē­anti koŸŸa vāyi­ muŸŸattš viõņavšntar tannāņum vãrat tiruvu meīkē­aik kaõņavšntar koõmi­kaë e­­um ka­­ik kaņuvāyš. 6. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam kaņuvā yiraņņa vaëaivimma ma­­ar ka×alcåņa vaīkaõ maŸukš aņuvār maruppi ­ayirā vatatti­ aņupēr cey nanti varumš koņuvār pu­attu nakuvār paņaikkaõ maņavā riņaikkuõ ma­amš vaņuvā yirukka makaëšyim mu­Ÿi­ maõiyåca lāņa­ maŸavš. 7. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam maŸamata kariticai niŸuvi­a maõinakai yavarma­a nakuva­a viŸalara carkaõma­a neki×va­a viraimalar kaëimulai poruva­a tiŸaluņai ya­toņai puka×va­a tika×oëi ya­apuka× tataiva­a naŸumala raõiyaõi muņiya­a nayapara ni­atiru puyamatš. 8. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam puyaīkaëiŸ påvaimār poīku koīkaiyi­ nayaīkoëat takupuka× nanti kaccicå× kayaīkaëiŸ kaņimalar tu×āvik kāmukar payaīkoëap pukuntatu paruva vāņaiyš. 9. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam vāņai nēka vãcu māla māŸa­ vāëi tåvumā lāņa lēta mārkku mālš ­āvi kākka valla­ē všņu lāvu mālai cšti rāca­ mallai nantitēë kåņi­āla larva rātukoīku vimmu kētaiyš. 10. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam kētai cēriŸ cēr koīkai vimmil vimmu kuŸumuŸuvaŸ cēti veëukkil veëumaruīkul tuvaëi ­ãyuī tuvaëkaõņāy kātu neņuvšŸ paņainanti kaõņa­ kacci vaëanāņņu māta rivarē ņuŸuki­Ÿāy vā×i maŸŸe­ maņane¤cš. 11. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam ne¤cākula muŸŸiīa ­šmeliya nilavi­ katir nãëeri yāyviriyat tå¤cānaya ­attoņu corumivaņ karuëāto×i ki­Ÿatu toõņaikolē ce¤cāli vayaŸpaņar kāviricu× tirunāņuņai nanti ci­akkaliyi­ ve¤cāya­ maŸaitta ta­ikkuņaiyā­ viņaimaõpoŸi yēlai viņšlviņukš. 12. kaņņaëaikkalittuŸai viņutirkol lēvaëa nāņuņai vãraracaŸku mu­­i­ Ÿiņutirkol lēpaõ ņiŸukkun tãŸaiyeri kā­at tummai yaņutirkol lētiŸa ­antiyaī kē­ayi rāvatattiŸ paņutirkol lēpaņai ma­­ãre­ ­āmuīkaë pāva­aiyš. 13. va¤civiruttam va­aivārku×al všõiyum vāņaikaõãr na­aivār tukilumivai nāëumirā vi­aivārka×a ­antivi ņšlviņuki­ ka­aivārmura cottatu kāratirvš. 14. taravu koccakak kalippā atirkurala maõineņuntš rava­inā raõa­kaëiŸŸil katiroëiya veõmaruppuk ka­avayira¤ ceŸintatā­ maturaikolē vaņupulikkē ­akarikolē māëikai cāyn tetiretirš keņani­Ÿa tevvårkē laŸiyēmāl. 15. nšricai veõpā ēma maŸaivāõa roõpoŸ ka×alvšntar tāma muņikkaõinta tāëippuŸ - kēmaŸukiŸ pāvaņikkã×p palyā­aip pallavarkē ­antita­ cšvaņikkã×c kāõalā¤ ce­Ÿu. 16. kaņņaëaikkalittuŸai ce­Ÿa¤ci mšŸceīkaõ vš×a¤ civappac cilar tikaippa va­Ÿu¤ ci­attā ri­amaŸut tārpēlu maÉtaÉtš ku­Ÿa¤cey tēõanti nāņņaī kuŸikuruk kēņņaiyi­mšŸ ce­Ÿa¤cap paņņatel lāmpaņu māŸŸalar ti­patiyš. 17. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam patitoŸu puyalpo×i tarumaõi paõaitaru parumaõi pakarāneŸ katirtoku varupu­al karaiporu ti×itaru kāviri vaëanāņā nititaru kavikaiyu nilamaka ëurimaiyu mivaiyivai yuņainanti matiyili yaracarni­ malaraņi paõikilar vā­aka māë vārš. 18.kaliviruttam āņkulāī kaņaŸpaņai yava­ināraõa­ Ÿēņkulā matumalart toõņai vāycciyar vāņkulāī kaõõi­āl vaëaitta mammarnēy mãņkalā maņalkaiyil viravu māyi­š. 19. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam viravāta ma­­arellām viõõšŸa veëëāŸŸu vekuõņē­ Ÿoõņaik kiravāta paricellā mirantšŸŸum pāvaimā rellãr vāņai varavātai yuŸŸiruntu varuntuvār palare­­um vā×i vā×i paravātai nanticeīkē lutuvāki latupārkkum paricu na­Ÿšra. 20. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam na­Ÿunneņi tāyavir ki­Ÿatirā naliki­Ÿatu māruta cālame­ak ke­Ÿi­­ila ve­­u miëampiŸaiyu meriyšcori ki­Ÿati yātuceykē a­Ÿinnila mš×u maëantapirā­ aņalukrama kēpa ­aņaīkalarpēl i­Ÿe­­uyi ra­­ava­ koīkaiyaiviņ ņeīīa­Ÿuyil ki­Ÿa­a ­š×aiya­š. 21.va¤cittuŸai š×ai mārtuõai vā×i nantitaõ nã×al veõkuņai yå×i niŸkavš. 22. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam niŸka ma­­avar niranta veõkuņai miņainta nãëkaņai neņuntakai viŸko õa­­uta­ maņantai mārmika muyaīku tēëava­i nāraõa­ kaŸkoë vārmatiŸ kacci nanti nalaīko ëa­­ava ­alaīka­mš loŸka me­maka ëuraicey tēvula kaëippa ­ittiŸa ­uraittiņš. 23. iõaikkuŸaëācirippāiõaikkuŸaëācirippā uraivaram pikanta vuyarpuka×p pallava­ aracar kēmā ­aņupšr nanti māveë ëāŸŸu mšvalark kaņanta ceruvš luyarvu pāņi­a­ kollē nerunaŸ Ÿuõiyaraic cuŸŸip paraņu tiŸappat ta­­āŸ palkaņai tirinta pāõa ­aŸuntārp peŸŸik kāar taëirtta kā­ak ko­Ÿaiyi­ patuppå pola­kala ­aõintu viëaīkoëi yā­a­a ­ippē tiņaīkaëi yā­ai yeruttamicai ya­­š. 24. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam a­­a maņamayilai yāëi matayā­ai nanti vaŸiyēr co­­a poruõalku vaëëa Ÿocunãra toõņai vaëanāņ ņa­­a naņaiyāëai yalkul periyāëai yaīkai yakalvā­ mi­­ai melivāëai nuli ­iņaiyāëai nšrva mayilš. 25. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam mayilkaõņāl mayilukkš varunti yāīkš mā­ kaõņāl ma­aikkš vāņi mātar kuyiŸkaõaņāŸ kuyilukkš ku×aiti yākiŸ koņu¤curampēk ko×ine¤cš kåņāma­­ar eyil keõņā­ mallaiyaīkē ­antivšnta ­ikalkoõņā riruīkaņampår vãcumpukkšŸŸi ayil koõņā­ kāvirināņ ņa­­appšņai yaticayikku naņaiyārai yakala n域š­. 26. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam nuŸka ņaŸpula va­­urai veõņirai nāŸka ņaŸkoru nāyaka nantita­ kēŸka ņaiŸpuru vantuņik kuntuõai všŸka ņaŸpaņai všntartam vãramš. 27. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam vãra tãranal viŸalavirka¤cuka­ veŸiyalårc ceruve­Ÿē­ ārva māvuëa ni­Ÿava ra­ŸimaŸ Ÿava­peruī kaņaini­Ÿa cšra cē×arun te­­arum vaņapulat taracarun tiŸaitanta vãra māmata kariyivai pariyivai yiravalar kavarvārš. 28. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam kavaric cenneŸ kāņaõi cēlaik kāviri vaëanāņa­ kumarik koõka­ kaīkai ma­āëa­ kuraika×al viŸa­anti aņiyiŸ ŸeëëāŸ Ÿa¤ciya ne¤cat taracarkaë tiraëpēkum ivarik kā­at tškiya vāŸe­ ­e×i­akai yiva­ēņš. 29. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam ēņarikkaõ maņanallãr āņāmē våcal uttariyap paņņāņa vāņāmē våcal āņakappåõ mi­­āņa vāņāmē våcal amme­malar ku×alcariya vāņāmē våcal kåņalarkkut teëëāŸŸil viõõaruëic ceyta kēmuŸŸap paņainanti kuvalayamārt tāõņa­ kāņavaŸku mu­tē­Ÿal kaivšlaip pāņik kā¤cipura mumpāņi āņāmē våcal. 30. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam åcal maŸantālu moõka×a lammā­ai vãca­ maŸantālu melliya ve­pštai kåca lilaīkilaivšŸ poŸka×aŸ ­antini­a pācilai yantoõņai yallatu pāņāëš. 31. nšricai veõpā pāņiya nāvalarē všntarē palpuravip pãņiya­ mākaëiŸŸār piccattār - kåņār paņaiyāŸu cāyap pa×aiyāŸu ve­Ÿā­ kaņaiyāŸu pēntār kalantu. 32. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam kalaīko ëalaīkal vš­anti kacci nāņņē ­ava­ka×al pulaīko ëoëiya nallērkkum pukalki­ ŸērŸkum po­­āram nalaīkoõ muŸuva­ muka¤cāyttu nāõāni­Ÿu mellavš vilaīkal vaitta mi­­ēkki­ mšlumuõņē vi­aiyšŸku. 33. kaņņaëaikkalittuŸai vi­aiya­ cilampa­ parivu mivaņa­ melivu me­pån ti­aiyum viëaintu vā×ita­ mãŸuteë ëāŸŸunaëëār mu­aiyuma­ Ÿška mu­intapi rā­mu­aiyiŸ peruntš­ va­aiyum vaņavšī kaņattārtaõ cārali­ vārpu­amš. 34. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam pu­attu ni­Ÿa všīkaimšŸ pukainte ×unta vā­aiyi­ ci­attai ya­Ÿo ×ittakaic cilaikkai vãrar tãramē ma­attu õi­Ÿa ve¤ci­am malaittal kaõņa tirntamā­ va­atta ka­Ÿa tirntatē nanti mallai yārppatš. 34. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam ārkki­Ÿa kaņalēta mārkku māŸum acaiki­Ÿa viëante­Ÿa lacaiyumāŸum kårkki­Ÿa viëamatiyaī kårkkumāŸum kāõalāī kurukkēņņaik kuŸukāma­­ar pērkki­Ÿa pukarmukattuk kuëitta vāëi påtalattil vaņimpalampap påõņa villē­ pārkko­Ÿu centa­ikkēŸ paintār nanti pallavarkē­ Ÿa­­aruëyām paņaitta ¤ā­Ÿš. 36. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam ¤ā­Ÿa veëëaruvi yiruvi yeīkaëpoŸ Ÿēõņal vantiņiŸ collumi ­oõcuņar pē­Ÿa ma­­ava ­antita­ påtarat t㭟a všīkai yiruīkaõic cå×cciyš. 37. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam cå×iva­ yā­aiyi­ piņarpaņu cuvaņivai cuvaņņi­kã× vā×i yinnila ma­­avarvan ta­uti­am iŸai¤ciya vaņukaõņēm ā×i ma­­ava va­­aiya rāycciyā aņuīkayiŸ Ÿaņipaņņa pā×i ma­­eņun tēëvaņuk kaõņilam pallava pakarvāyš. 38. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam pakaraīkē õeņuntivalai pa­ivicumpit paŸitteŸiyap paõņu munnãr makaraīkoë neņuīkåla varaitiritta māle­par ma­­ar yā­ai cikaraīkaë pē­maņiyat teëëāŸŸuk kaõcivantā­ Ÿe­­a­ toõņi nakaraīkaip paņuttapirā ­antinara patipaõikē naīkaë kēvš. 39. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam naīkaëkēt toõņai všnta­ nāmavš­ ma­­ark kellān taīkaëkē ­aīka nāņa­ cantira kulapra kāca­ tiīkaëpēŸ kuņaiyi ­ã×aŸ ceyyakēl celutta me­par eīkaëkēl vaëaika õillā viparãta mirunta vāŸš. 40. kaņņaëaikkalittuŸai āŸā viŸalaņu pērva­mai yālama rāņiyappāŸ pāŸār kaëiŸŸuyar pallavar kē­anti mallaiya­Ÿik kåŸā ëiviëiëaī koīkai yava­vaëar toõņaiyallāl nāŸā tivaņiru mš­i nāme­ko ­āõuvatš. 41. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam nāõā tittiru maņavār mu­puni ­a­poŸ ka×aliõai to×utāriŸ påõā kattoëir pola­ā kacceyta putume­ Ÿoõņaiya taruëāyš vāõā ëaiccuëi kaëiyā ­aippaņai vayavš laņaiyalar kulakālā kēõā maikkorukuŸaiyuõ ņēvurai koīkā ni­­atu ceīkēlš. 42. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam ceīkēl vaëaikkai yivaëun tuvaõņu ceŸi māmai vāņa ve×ilār aīkēl vaëaikkai yiëaiyā ri×appa aracāëva te­­a vakaiyē taīkēl vaëaitta tika×cšrar cē×ar tami× ma­­ar ni­Ÿa nilamšl veīkē ­imirtta varaiyu¤ civanta viŸa­anti mš­mo ×ivaiyš. 43. kalinilaittuŸaikalinilaittuŸai mo×iyār toõņaip pa­malar muŸŸun teruvantu vi×iyā ëe­Ÿum mš­i veëuttuŸa melivāëš ē×iyā vaõkait taõõaru õantita ­årmaņņē va×iyām tamarak kaņalvaņ ņattoru vaõkēvš. 44. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam ērukēmaka ­anti yuŸantaiyarkē ­uyarnãëvala yattuyar vāëaivaëai kurukēņu vayaŸpaņar kāviriyiŸ kulavumpuyal kaõņu pukārmaõaliŸ perukēņu neņuīka×i cå×mayilaip perumā­atu pšraõi nãõmuņimšl tarukētai ni­aintayar vš­meliyat ta×alvãcuva tēkuëir māmatiyš. 45. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam matiya mericoriyu mālaiyam mālai maŸantum pularātu kaīkulāī kaīkul katircey yaõivaõņu kāntāram pāņak kaëivaõņu pukuntulavuī kālamāī kālam patiyi­ vaëarntanaŸun toõņaiyaīkē ­anti pallavarkku nšrāta pāvaiyartam pāvai vitiyi­ viëaivukaõ ņiyāmiruppa tallāl vi­aimaŸŸu muõņēnam mellēti māņņš. 46. taravu koccakak kalippātaravu koccakak kalippā māņņātš yitta­aināõ mā­anti vā­varaittēë pāņņātš mallaiyar kē­ pariyā­aip paruccuvaņu kāņņātš kaitaip po×ilulavuī kāvirinãr āņņātš vaitte­­ai yāyiramu¤ ceytãrš. 47. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam ceyya vāymikak kariyakaõ va­amulai ceŸintiŸu maruīkuŸkom paiya cālavu maviri×ai yalkulam matumalark ku×ale­Ÿāl veyya veppavi yātaku¤ carananti vãrava ­ivaëaip pēy naiya nāmiva ­akarikai to×itilam nammuyi raëava­Ÿš. 48. kaņņaëaikkalittuŸai aëavukaõ ņāŸkuņaī kaittuõaipēlu maracarpukum vaëavukaõ ņā­atti mā­ētaya­vaiyan ta­­i­maki× taëavukaõ ņāla­­a veõõakai yāŸŸamiyš ­atuëëaī kaëavukaõ ņārmukat tukkaõka ëāya kayaŸkulamš. 49. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam kulamarapu movvātu payi­Ÿuvanta kuņitto×iluī koëpaņaiyi­ kuŸaiyuī koŸŸac cilavaëavu¤ cintiyāt tevvar tšyat teëëāŸŸiŸ ceruve­Ÿa cšīkē ­anti pulavaracaip puŸaīkaõņa puka×cšr kēvš påvalayan ta­iŸkariyāy ni­Ÿa ma­­ā colavariya tirunāma mu­akkš yallāŸ colloruvaŸ kicaiyumē toõņaik kēvš. 50. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam kēvš mālai mālaiyāk kēvš vaõņu nãlaveraõkaõ kēvš mālai mālaiyāk koõņāl kåŸu māŸaŸiyš­ kēvš mālai nãõmuņiyār koŸŸa nanti kacciyuëār kēvš mālai yuëëumeīkaë kēvš kompa rā­ārš. 51. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam ākiņuka māmai yaõikeņuka mš­i yalariņuka vāru mayalēr pēciņuka caīku puŸakiņuka cšri porupuõari caīku vaëaime­ ­ākiņaŸu kā­al vaëamayilai yāëi nayapara­u meīka ëaëavš yškoņi ya­āka vivaiyiyaiyum va¤ci yi­iyulakil vā×va tuëatē 52. nšricai veõpā uëamš koņimaruī kuõņillai ye­­il iëamulaika ëevvā Ÿirukkuī - kiëiroliya te­­ilaivšŸ kaõõi­ā ņeëëāŸŸil ve­Ÿakē­ ta­mayilai ya­­āë ta­akku. 53. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam ta­akkuriya ve­koīkai ta­payanta ma×akaëiŸŸuk kākkit ta­pāl e­akkuriya varaimārpa meīkaiyarkkš yākki­ā ­ikalvš­ ma­­ar ci­akkariyum pāymāvun teëëāŸŸiŸ cintuvitta ceīkē ­anti ma­akki­iyā ­ava­iņņa va×akka­Ÿē va×akkinta vaiyat tārkkš. 54. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam tārvaņņakkiëi maruvu¤ coŸpakar taëiriņai taiyal va¤cikki­ Ÿšrvaņ ņatta­i mativeë ëikkuņai koņite­ Ÿālatu pa×uta­Ÿē pērvaņ ņaccilai yuņaivāë paŸŸiya porukaņa­ mallaip puravala­š pārvaņ ņatti­i matayā ­aippaņai yuņaiyāy pallava raņalšŸš. 55. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam aņalšŸu valattuyar vaittapirā­ aņalukrama kēpa ­aņaīkalartām maņalšŸiņa vākai pu­aintapirā­ vaņavšīkaņa nāņuņai ma­­arpirā­ peņaiyšŸu neņuīka×i cå×mayilaip perumā­atu pšraõi nãõmuņimšl miņalšŸiya kētai ni­aintayarvāë meliyatta×al vãcumim māmatiyš. 56. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam malarccå×a lamarnti­iya vaõņārkkuī kālam varikkuyilkaë māviliëan taëirkētuī kālam cilarkkellā¤ ce×unte­Ÿa lamutaëikkuī kālan tãvi­aiyšŸ katte­Ÿal tãvãcuī kālam palākkellāī kē­anti pa­māņak kaccip pa­ikkaõõār parumuttam pārttāņuī kālam alarkkellā maiīkaõaivš ëalart域uī kālam aka­Ÿupē ­avarnammai ayarttuviņņa kālam. 57. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam kālavi­ai vāõarpayil kāvirina­ ­āņā ¤ālamoru kēli­i ­aņāvupuka× nanti nãlamayil kētaiyivaë ni­­aruëpe Ÿā빟 kēlavaëai kēņalitu ma­­arpuka ×a­Ÿš. 58.aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam puravala ­anti yeīkaë po­­ina­ ­āņņu ma­­um varamayil pēŸŸu cāyal vāõutaŸ cšņi kāõuī kuravalar po×iliŸ kēlak kēņņiņai yillai yākil iravalar malarka ëeīku millaiyē nalku vš­š. 59. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam nalku nantiyin nā­ilaī kāvala­ māravš õaëirmuttam malku veõkuņaip pallavar kēëari mallalan tiõņēõ mš­ melku toõņaiyun tantaruë kila­viņai maõiyeņum viņiyāta alli ­ēņumveõ ņiīkaëi ­ēņumuëa­ uyvakai yaŸiyš­š. 60. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam aŸam perukun ta­icceīkē­ māya­Ÿoõņai yaīka­ipēŸ civantutiru mukattup påttu maŸintuëatš pavaëavāy maruīki lāņum valliyiņai maõimuŸuva­ muttuc cāla neŸintuëatš karuīku×alaī kuvaëai kaõka õeņiyavšy toņiyatē õšrntu vemmai ceŸintuëavš mulaicilaiyš puruva māki yavarnammaic cintainēy tirutti­ārš. 61. iõaikkuŸaëācirippā tiruvi­ cemmaiyu nilamaka ëurimaiyum potuvi­Ÿi yāõņa polampåņ pallava tēņuõai yāka māveë ëāŸŸu mšvalark kaņanta vaõõā ­antini­ Ÿiruvaru neņuīkaõ civakku mākiŸ 5 cerunar cšrum paticivak kummš niŸaīkiëar puruvan tuņikki ­i­ka×a liŸai¤cā ma­­ark kiņantuņik kummš maiyil vāëuŸai ka×ikku māki ­aņaīkār peõņir 10 påõmulai muttap påõka×ikkummš kaņuvāy pēlvaëai yatira ni­­oņu maruvā ma­­ar ma­antuņik kummš māmata yā­ai paõõi ­utira ma­­uni­ ­etirmalain tērkkš. 15 62. nšricai veõpā ērātš ye­makaëaic co­­ãrš toõņaimšŸ pšrācai vaikkum pirāyamē - nšrātār ā­valiyāŸ koõņa vaka­¤āla matta­aiyun tēëvaliyāŸ koõņa tuyakku. 63. kaņņaëaikkalittuŸai tuyakkuvit tā­Ÿuyil vāīkuvit tā­Ÿuyil vittivaëai vayakkuvit tā­uëëam va¤ca­ai yā­malark kākavakattu muyakkuvit tā­Ÿukil vāīkuvit tā­mu­a ni­Ÿivaëai mayakkuvit tā­anti mā­ē taya­e­Ÿu vaņņippa­š. 64. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam vaņņa­Ÿš nãrita­ai mikavuī kāõmi­ maŸŸaikkai koņņi­š­ māvi­vitto­ Ÿiņņa­Ÿš pa×ampa×uppit tuõõak kāõmi­ ivaiyalla campirata mikaliŸ ŸeëëāŸ Ÿaņņa­Ÿš po­Ÿumvakai mu­inta nanti yava­inā rāyaõa­pā rāëuī kēmā­ kuņņa­Ÿš ma×ainãraik kuņaīkai koõņu kuraikaņalaik kuņikkiŸš­ kuņikki­Ÿš­š. 65. kaņņaëaikkalittuŸai kuņakkuņai všnta­Ÿe­ ­āņuņaima­­a­ kuõakki­oņu vaņakkuņai yā­anti mā­ē taya­inta vaiyamellām paņakkuņai yšnti pallava­ Ÿa­­oņum pāraŸiyat tuņakkuņai yāraiyal lāŸcuņu mēvic cuņarppiŸaiyš. 66. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam piŸaitava× ce¤caņaip piŸaīka ­āõara­ aŸaika×a­ muņittava ­ava­i nāraõa­ naŸaike×u toõņaiyē­ Ÿoõņai kaõņapi­ iŸaike×u caīkuyi rivaëuk kãntatš. 67. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam ãki­Ÿatu pu­amunti­ai yāmumpati pukunā ëāki­Ÿatu paruvammi­i yākumvakai yaŸiyš­ vā×ki­Ÿatēr puka×nantita­ vaņavšīkaņamalaivāyt tšyki­Ÿato kuruvattēņu tiri vāratu tiŸamš. 68. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam tiŸaiyiņumi ­a­Ÿi matilviņumi ­uīkaë ceruvo×iya veīkaõ muraca maŸaiviņumi ­itta vava­ita­i leīku mava­uņaiya toõņai yaracš niŸaiviņumi ­anti ka×alpukumi ­uīka õeņumuņikaë vantu nika×at tuŸaiviņumi ­a­Ÿi yuŸaipatiya ka­Ÿu to×umi­ala tuynta laritš. 69. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam aripayi ­eņunāņņat ta¤ca­a mu×utåņņip puriku×a­ maņamā­aip pētara viņņārār narapati ye­unanti na­mayi lāpuriyil uruvuņai yivaņāyārk kulakoņu pukaiyuõņē. 70. taravu koccakak kalippā pakaiyi­Ÿi pārkākkum pallavarkē­ ceīkēli ­akaiyumvāõ maiyumpāņi na­Ÿāņu mataīkikkut takaiyunuõ õiņaiyatirat ta­apāra mavaŸŸēņu mikaiyoņuīkā mu­­ikkåt ti­aivilakka všõņāvē. 71. kalinilaittuŸai všõņā reõõum všntar pirāŸkš meyya­pu påõņā õaīkā ya­Ÿiva ëe­ŸāŸ pollātē måõņār teëëāŸ Ÿuëëš må×ka mu­ivāŸi mãõņā ­antik ke­maka ņēŸkum veõcaīkš. 72. veõņuŸai veõcaī kuŸaīkum viya­mātar muŸŸattu viņiyavšvā­ vaõcaī kolippa maņavārkaë viëaiyāņu mallai všnta­ taõceīkē ­anti ta­ikku ņaikkã× vā×āriŸ kaõcim puëiyārē yāmē kaņavēmš. 73. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam kaņaŸkåtir moytta ka×ippeõõai nārai maņaŸkåŸu tēŸu malimallai kaīkul aņaŸkåņu cāvš yamaiyā tavarvai tiņaŸkåŸu vš­uk kštāvi yuõņē. 74. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam uõņiraiyiŸ ceīka×unã rila¤ci māņš yoõ po×iliŸ caõpakattār taņavi yēņit taõņalaiyiŸ påīkamukam pāëai tāvit tami×tte­Ÿal pukuntulavun taõcē õāņā viõņoņutiõ kiriyaëavum vãra¤ cellum viņšlviņuku nãkaņavum vãti tēŸun tiõņaŸukaõ mātto×uta pāvai mārkkuc ceīkēla ­allaiyē nãcep paņņš. 75. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam paņņa všntartam påõoņum pāvaimār nāõeņun teëëāŸŸil vaņņa ve¤cilai nāõiņak ka×ittava­ mallaiyi­ mayila­­āë viņņa kåntalum vi×iyuna­ muŸuvalu nuta­micai yiņukēla miņņa poņņi­o ņiëamulaip pēkumu me×utavu mākātš. 76. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam ākātupēka mayilviëait taka­Ÿa lava­kai pēkāta caīku maruëāëa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 77. veõņuŸai ampo­Ÿu villoņita ­āõaŸuta ­ā­ki×ava ­acaintš ­e­Ÿē vampo­Ÿu ku×alāëai maõampšci varaviņuttār ma­­ar tåtā cempo­cey maõimāņat teëëāŸŸi ­antipata¤ cšrā rā­aik kompa­Ÿē nanku×aņiŸ kuŸuīkālu neņuvaëaiyuī ku­intu pārš. 78. veõņuŸai pāvaiyar parintu tāīkum pa­imalar ceŸinta centiŸ kēvaiyey nanti kākkum kuëirpo×il kacci ya­­āë påvaiyam pantun tantu pulli­ā ëe­­ai ye­­š māviyal kā­am pēnta taŸikilš­ matiyi lš­š. 79. veõņuŸai nãõņatāī kaīku leīku niŸaintatām vāņai poīki måõņatā matiyi ­ēņš muyaīkutār va×aīku teëëāŸ Ÿãõņi­ār pariyun tšru mirukai ve­ Ÿorukai vš×an tåõņi­ā ­anti yintat toõņaināņuņaiya kēvš. 80. veõņuŸai kēlakkoņi ya­­avar nãëceŸuviŸ kuŸuntš­va×i koõņa laruīkuvaëai kālaippo×u ti­­e×u ka­­iyartaī kaõõi­paņi kāņņiņu kacciyi­vāy mālatteë ëāŸeŸinta mā­ētaya­ kuņaikkã× ¤ālattē ņottatš nā­peŸŸa naŸuīkompš. 81. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam kompuyar vāmai nāka metirvanta nanti kulavãra rāka ma×iyat tampiya reõõa mellām pa×utāka ve­Ÿa talaimā­a vãra tuvaca­ cempiyar te­­ar cšra retirvantu māyac ceruve­Ÿa pāri muņimšl vampuyartoõņai kāõu maņamātar taīkai vaëaikoõņa te­­a valamš. 82. kuŸaë veõņuŸai valamvaru tikiriyu miņamvaru paõilamu ma×aitava× koņipēlak kulamayil pāvaiyu meŸikaņal vaņivamu mivaiyivai koõņāyš. 83. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam koõņa luŸumpo×il vaõņi­a māmaõi vaõņa liņuīkaņa­ mallaikā vala­š paõņai marāmara meytapal lava­š toõņai yoŸŸuva ëivaņēë vaëaiyš. 84. nšricai veõpā tēëā­ meliyāmš yā×kaņalāŸ cērāmš vāëā peŸalāmš vāyaŸŸãr - kšëātār ku¤caraīkaë cāyak kurukkēņņai yatta­aiyum a¤caraīka ëārttā ­aruë. 85. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam aruëā­a teīkaiyarkš ya­­āye­ Ÿiyampiņumeī ka­­i ce¤coŸ Ÿeruëāmš ­alkunanti teëëāŸŸiŸ porutapēr ta­­i lannāë iruëā­a matakariyum pāymāvu miratamuīkoõ ņetirntār tammu­ maruëāmš na­kaņampår vā­šŸa vaëaintuve­Ÿa ma­­a ršŸš. 86. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam šŸu pāya viëaivitta tellām vārkkuī kumakkoīkai vãŸu pāyak koraņukki­Ÿa viņalai yārkē ve­ki­Ÿãr māŸu pāyap paņaima­­ar māvuntšrun teëëāŸŸi lāŸu pāyac civantatē ëiõaikā virinā ņāëvā­š. 87. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam āyar vāykku×aŸ kāŸŸuŸu ki­Ÿilaë šyu māīkuyiŸ ke­­aiko lāvatš tšya mārpuka×t tšcapaõ ņārita­ pāya­ mšlvaral pārttuni­ Ÿāëukkš. 88. kaņņaëaikkalittuŸai tuëavukaõ ņāypeŸu ki­Ÿila¤ ce­Ÿi­ic collavalla vaëavukaõ ņāyvanta tātikaõ ņāyaņal vš×amuõņa viëaivukaõ ņāla­­a mš­ikaõ ņāyviŸa­ māra­ceyta kaëavukaõ ņāynanti mallaiyaī kā­aŸ ka×ikkampuëš. (88 ām pāņalukku mšl citainta­a pēlum. ki× varuva­avum antātit toņaiyil amaiya villai) pala cuvaņippaņikaëil kåņutalākak kāõappaņņavai 1. nšricai veõpā e­­aiyā ­špuka×ntš ­e­­ātš yeppuvikku ma­­arkē ­anti varatuīka­ - po­muņiyi­ mšlvaruņun toõņai viraināŸu mi­­amume­ kālvaruņu¤ cšņiyartaī kai. 2. nšricai veõpā kaikkuņami raõņuī ka­akakkum pakkuņamum mukkuņamuī koõņā­ muŸiyātē - mikkapuka× všykkāŸŸi ­ālviëaīkum vãrananti mākiriyi lãkkāŸŸuk kāŸŸā viņai. 3. nšricai veõpā intap puviyi liravalaruõ ņe­patellā mantak kumutamš yallavē - nanti taņaīkaippå pāla­mšŸ Ÿaõkēvai pāņi yaņaīkappå pālarā ­ār. 4. kaņņaëaikkalittuŸai aņi viëakkuntuki lāņai viëakku maracarpantip piņiviëak kumeīka ëurārviëakkum perumpuka×āŸ paņiviëak kunnanti yeīkē­ perumpaņai vãņņuk kellām viņiviëak kummitu všnāīkaë påõpatum veõmuttamš. 5. nšricai veõpā šma varaicalikku mš×ā×i yuīkalaīkuī kāma vayiri kaëaīkaŸukku¤ - cēma­ varunanti yā­attu mā­ārai viņņup porunanti pēnta po×utu. 6. kaņņaëaikkalittuŸai åru maravamun tāmaraik kāņu muyarva­amun tšru muņaitte­par cãŸāta nāõanti cãŸiyapi­ påru maravamun tāmaraik kāņu muyarva­amun tšru muņaitte­pa rštevvar vā×u¤ ce×umpatiyš. 7. kaņņaëaikkalittuŸai tiruttšr puka×nanti tšcapaõņāriteëëāŸai veŸpil maruttšr ku×avikkuk kārmuntu māki­ makuņarat­ap parittšrum pākumaī ke­paņņa vēve­Ÿu paīkayakkai nerittš vayiŸŸilvait tšniŸpa ëšva¤ci ne¤cularntš. 8. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam civa­ai mu×utu maŸavāta cintaiyā­ cayamu ­uŸavu tavirāta nanti yår(k) kuvaëai malari­ matuvārum vaõņukāë kumi×i cu×iyil viëaiyāņu tumpiyš ava­i ma×aipey kuëirkālam vantatš yavaru mavati co­anāëum vantatš kavalai peritu pa×ikārar vantilār kaõava ruŸavu kataiyāy muņintatš. 9. nšricai veõpā toņarntu palariranta toõņaiyantār nāīkaë naņanta va×ikaņoŸu nāŸum - paņarnta malaikaņām paņņa­aiya mālyā­ai nanti mulaikaņām paņņacaiyā mu­. 10. taravu koccakak kalippā nammāvi naīko×unar pālatā naīko×unar tammāvi nampāla tākun takaimaiyi­āŸ cemmālai nanti ciŸukuņināņ ņa­­amš tammāvi tāmuņaiya rallarš cākāmš. 11. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam maīkaiyarkaõ pu­alpo×iya ma×aipo×iyuī kālam māravšë cilaiku­ikka mayilku­ikkuī kālaī koīkaikaëuī ko­Ÿaikaëum po­coŸiyumkālam kēka­aka nakai mullai mukainakaikkuī kāla¤ ceīkaimuki la­aiyakoņaic cempo­pey mškat tiyākiye­u nantiyaruë cšrāta kālam aīkuyiru miņaīkuņalu mā­ama×aik kālam avaroruvar nāmoruva rā­akoņuī kālam. 12. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam a­­aiyarun tē×iyaru maņarntuporuī kālam ā­iyē yāņivarai yāvaõiyi­ kālam pu­­aikaëum piccikaëun kaīkaëi­ma ki×ntu poŸpavaëa vāytiŸantu påccoŸiyuī kāla¤ cennelvayaŸ kuruki­a¤cå× kaccivaëa nāņa­ tiyākiye­u nantitaņan tēëcšrāk kāla me­­aiyava raŸamaŸantu pē­ārš tē×i yiëantalaikaõ ņšnilavu piëanteriyuī kālam. 13. nšricai veõpā ãņņi puka×nanti pāõanã yeīkaiyar tam vãņņiruntu pāņa viņiviëavuī - kāņņila×um pšye­Ÿāëa­­ai piŸarnariye­ Ÿārtē×i nāye­Ÿā õãye­Ÿš ­ā­. 14. kaņņaëaikkalittuŸai kēņņai yiņittaka× ku­Ÿākkik ku­Ÿaka ×ākkit tevvar nāņņai mitikkuī kaņākkaëiŸa Ÿā­anti nāņņi ­iŸpoŸ Ÿēņņai mitittantat tēņņåņu pāynti curuëaëakak kāņņai mitikkuī kayaŸkaõõi yēcuraī kālvaippatš. 15. nšricai veõpā centa×ali­ cāŸŸaip pi×intu ce×u¤cãtac canta­ame­ Ÿārē taņavi­ār - paintami×ai yāyki­Ÿa kē­anti yākan ta×uvāmal vški­Ÿa pāviyš­ mey. 16. kaņņaëaikkalittuŸai catirāka nanti para­Ÿa­aik kåņiya taiyalarai yetirākki ye­­ai yiëantalai yākkiye­ ­aīkamellā matirākkit tåcu ma×ukkākki yaīkamaī kāņikkiņņa patarākki ye­­aiyum paŸŸāma lākkiya pālaka­š. 17. nšricai veõpā ēņuki­Ÿa mškaīkā ëēņāta tšril veŸuī kåņu varukute­Ÿu kåŸuīkē - õāņiyš nanticcã rāma­uņaiya na­­akari ­a­­utalaic canticcã rāmākiŸ Ÿā­. 18. taravu koccakak kalippā maõõelā muyya ma×aipēl va×aīkukarat taõõulā mālait tami×nanti na­­āņņiŸ peõõilā våriŸ piŸantāraip pēlavarum veõõilā všyinta vškamu­ak kākātš. 19. kaņņaëaikkalittuŸai kāviya ­anta meņuttā­ mata­kaik karumpeņuttā­ mšviya ­anta va­ampukun tā­i­i všņņa¤ceyvā ­āviya ­antamuõ ņēvuyir tā­viņ ņakalumu­­š tšviya ­antikkiī kārēņi viõõappa¤ ceykuvarš. 20. nšricai veõpā ceyya kamalat tiruvukku mu­piŸanta tayya luŸavu tavirntēmš - vaiya maõakkum perumpuka×ā­ mā­apara ­anti yiõakkam piŸantanāëi­Ÿu. 21. kaņņaëaikkalittuŸai vāråru me­mulai vārttaikaõ ņåru matimukattil všråru mš­i viya­ rårum vicaya­ukkut tšråru mā­anti tšcapaõ ņāriteë ëāŸai veŸpiŸ kāråru ku×alikkuk kātaëa våruī kaņaikkaõkaëš. 22. e×ucãrka×ineņilaņi āciriya viruttam vā­uŸu matiyai yaņaintatu­ taņpam maŸikaņal pukuntatu­ perumai kā­uŸu puliyai yaņaintatu­ c㟟aī kaŸpaka maņaintatu­ koņaikaë tš­uŸa malarā ëariyiņam pukuntāë centa×a laņaintatu­ mš­i yā­u me­kaliyu mevviņam pukuvēm nantiye yentai pirā­š. všŸu o­Ÿiraõņu cuvaņikaëil kåņutalāka uëëavai 1. aŸucãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam kaõõe­patu milaiyšmo×i vāye­patu milaiyš kāte­patu mi@ai$luyšitu kālanta ­i­aņaivē naõõumpa­ai yēlaiccuru ëaraca­Ÿiru mukamē naõõāvaru tåtāvu­ai viõõāņņiņai viņuvš­ paõõumpula veņņutticai yškampala vāõā pāpattiŸa lē­antita­ maŸavēr kaëiņattš peõõe­ pava­ vayaikki×i tåta­ cevi aŸaņā peõõuīkiņai yātiīkoru maõõuī kiņaiyātš. 2. eõcãrkka×ineņilaņi āciriya viruttam paruva mukile×untu ma×aipo×iyuī kālam paõņuŸavāk kiyateyvam pakaiyākkuī kālam varuvar varuvare­Ÿu va×ipārkkuī kālam valvi­aiyš­ ta­iyiruntu vāņumoru kālam ēruvarnamak kuõmaicoli uraiyāta kālam åruŸaīka nammirukaõ uŸaīkāta kālam iruvaraiyum innilamviņ ņa×ikki­Ÿa kālam irācama­­a­ nantitēë cšrāta kālam. 3. nšricai veõpā irumpu×uta puõõiŸku iņumaruntē a­Ÿē aruntuyaram tãrkkum a­aiyš - perumpulavar ta­kaliyait tãrkkum tami×ākara­ nanti e­ kaliyait tãrppā ­ila­.