Project Madurai Copyright (c) 2001 All Rights Reserved 11th tirumuRai pAsurams 11th tirumuRai collections of nampi ANTAr nampi -part I (825 pAcurams of several authors) pati­ērān tirumuŸai (nampiyāõņār nampi tokuppu) mutaŸ pakuti - pācuraīkaë 1-825 Etext preparation: Mr. K. Kalyanasundaram, Lausanne, Switzerland Proof.reading: Mr. P.K.Ilango, Erode, Tamilnadu, India PDF and Web version: Dr. K. Kalyanasundaram, Lausanne, Switzerland ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ long e š 185 ŗ ŗ long o ē 186 ŗ ŗ ŗ ŗ additional: ŗ ŗ l underbar × 215 ŗ ŗ r underbar Ÿ 159 ŗ ŗ n underbar ­ 173 ŗ ŗ k underbar É 201 ŗ ŗ t underbar  194 ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ (c) Project Madurai 2001 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.projectmadurai.org/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ***************************************************************************** pati­ērān tirumuŸai (nampiyāõņār nampi tokuppu) mutaŸ pakuti - pācuraīkaë 1-825 poruë aņakkam 1. tiru ālavāy uņaiyār (1) 1.1 tirumukap pācuram 1 1 2 kāraikkāl ammaiyār (2- 144) 2.1 tiruālaīkāņņu måtta tiruppatikam-1 11 ( 2 - 12 2.2 tiruālaīkāņņu måtta tiruppatikam-2 11 (13 - 23) 2.3 tiru iraņņai maõimālai 20 (24 - 43) 2.4 aŸputat tiruvantāti 101 (44 -144) 3. aiyaņikaë kāņavarkē­ nāya­ār (145 - 168) 3.1 tirukkēyil tiruveõpā (kųšttirat tiruveõpā) 24 (145-168) 4. cšramā­ perumāë nāya­ār (169 - 301) 4.1 po­vaõõattantāti 101 (169 - 269) 4.2 tiruvārår mummaõikkēvai 30 (270 - 299) 4.3 tirukkayilāya ¤ā­a ulā 2 (300 -301) 5. nakkãratšva nāya­ār (302 - 513) 5.1 kayilaipāti kāëattipāti antāti 100 (302- 401) 5.2 tiruãīkēymalai e×upatu 70 (402- 471) 5.3 tiruvala¤cu×i mummaõikkēvai 15 (472- 486) 5.4 tirue×u k域irukkai 2 (487- 488) 5.5 peruntšva pāõi 2 (489- 490) 5.6 kēpap piracātam 1 491 5.7 kār eņņu 8 (492- 499) 5.8 pēŸŸit tirukkali veõpā 1 500 5.9 tirumurukāŸŸuppaņai 11 (501-511) 5.10 tirukkaõõappatšvar tirumaŸam 2 (512-513) 6. kallāņatšva nāya­ār (514) 6.1 tirukkaõõappatšvar tirumaŸam 1 514 7. kapilatšva nāya­ār (515 - 671) 7.1 måtta nāya­ār tiruiraņņaimaõimālai 20 (515 - 534) 7.2 civaperumā­ tiruiraņņaimaõimālai 37 (535 - 571) 7.3 civaperumā­ tiruvantāti 100 (572 - 671) 8. paraõatšva nāya­ār (672 - 772) 8.1 civaperumā­ tiruvantāti 101 (672 - 772) 9. iëamperumā­ aņikaë (773 - 802) 9.1 civaperumā­ tirumummaõikkēvai 30 (773 - 802) 10. atirāvaņikaë (803 - 825) 10.1 måtta piëëaiyār tirumummaõikkēvai 23 (803 - 825) 1. tiruālavāy uņaiyār pācuram (1) 1.1 tiru ālavāy uņaiyār aruëic ceyta tirumukap pācuram 1. matimali puricai māņak kåņaŸ patimicai nilavu pālniŸa varicciŸa ka­­am payilpo×il āla vāyil ma­­iya civa­yā­ mo×itaru māŸŸam paruvak koõmåp paņiye­ap pāvalark ( 5) kurimaiyi­ urimaiyi­ utavi oëitika× kurumā matipurai kulaviya kuņaikkã×c cerumā ukaikku¤ cšrala­ kāõka paõpā liyā×payil pāõa pattira­ ta­pēl e­pāl a­pa­ ta­pāl (10) kāõpatu karutip pēnta­a­ māõporuë koņuttu varaviņup patuvš. 1 tirucciŸŸampalam 2. kāraikkāl ammaiyār pācuraīkaë (2 -144) 2.1 kāraikkāl ammaiyār aruëic ceyta tiruālaīkāņņu måtta tiruppatikam - 1 (pācuraīkaë 2-12) 2. koīkai tiraīki narampe×untu kuõņukaõ veõpaŸ ku×ivayiŸŸup paīki civantiru paŸkaënãõņu paraņuyar nãëkaõaik kālērpeõpšy taīki alaŸi ulaŸukāņņil tā×caņai eņņut ticaiyumvãci aīkaī kuëirnta­al āņumeīkaë appa­ iņantiru ālaīkāņš. 1 3. kaëëik kavaņņiņaik kālainãņņik kaņaikkoëëi vāīki macittumaiyai viëëa e×uti veņuveņe­­a nakku veruõņu vilaīkupārttut tuëëic cuņalaic cuņupiõattãc cuņņiņa muŸŸu¤ cuëintupå×ti aëëi avikkani­ Ÿāņumeīkaë appa­ iņantiru ālaīkāņš. 2 4. vākai virintuveõ õeŸŸolippa mayaīkiruë kårnaņu nāëaiyāīkš kåkaiyo ņāõņalai pāņaāntai kēņata­ mšŸkutit tēņavãci ãkai paņartoņar kaëëinã×al ãmam iņucuņu kāņņakattš ākaī kuëirnta­al āņum eīkaë appa­ iņantiru ālaīkāņš. 3 5. kuõņilē makku×ic cēŸŸaivāīkik kuŸunari ti­­a ata­aimu­­š kaõņilēm e­Ÿu ka­a­Ÿupšykaë kaiyaņit tēņiņu kāņaraīkā maõņalam ni­Ÿaī kuëāëamiņņu vātittu vãci eņuttapātam aõņam uŸanimirn tāņumeīkaë appa­ iņantiru ālaīkāņš. 4 6. vi×utu niõattai vi×uīkiyiņņu veõtalai mālai viravappåņņik ka×ututa­ piëëaiyaik kāëiye­Ÿu pšriņņuc cãruņait tāvaëarttup pu×uti tuņaittu mulaikoņuttup pēyi­a tāyai varavukāõā ta×utuŸaī kumpuŸaī kāņņilāņum appa­ iņantiru ālaīkāņš. 5 7. paņņaņi neņņukirp pāŸukāŸpšy paruntoņu kåkai pakaõņaiāntai kuņņi yiņamuņņai kåkaipšykaë kuŸunari ce­Ÿaõaī kāņukāņņil piņņaņit tuppuŸaī kāņņiliņņa piõatti­aip pšrap puraņņiāīkš aņņamš pāyani­ Ÿāņumeīkaë appa­ iņantiru ālaīkāņš. 6 8. cu×alum a×alvi×ik koëëivāyppšy cå×ntu tuõaīkaiyiņ ņēņiāņit ta×aluë eriyum piõattaivāīkit tā­taņi ti­Ÿaõaī kāņukāņņiŸ ka×aloli ēcaic cilampolippak kāluyar vaņņaõai iņņunaņņam a×alumi×n tēri katikkaāņum appa­ iņantiru ālaīkāņš. 7 9. nāņum nakarum tirintuce­Ÿu na­­eŸi nāņi nayantavarai måņi mutupiõat tiņņamāņš mu­­iya pšykkaõam cå×accå×ak kāņuī kaņalum malaiyum maõõum viõõu¤ cu×ala a­alkaiyšnti āņum aravap puyaīka­eīkaë appa­ iņantiru ālaīkāņš. 8 10. tuttaī kaikkiëëai viëaritāram u×aiiëi ēcaipaõ ke×umappāņic caccari kokkarai takkaiyēņu takuõitam tuntupi tāëamvãõai mattaëaī karaņikai va­kaime­Ÿēl tamarukaī kuņamu×ā montai vācit tatta­ai viravi­ē ņāņumeīkaë appa­ iņantiru ālaīkāņš. 9 11 punti kalaīki matimayaīki iŸantava raippuŸaī kāņņiliņņuc cantiyil vaittuk kaņamaiceytu takkavar iņņacen tãviëakkā munti amarar mu×avi­ēcai ticaikatu vaccilam pārkkaārkka antiyil mānaņam āņumeīkaë appa­ iņantiru ālaīkāņš. 10 12. oppi­ai illava­ pšykaëkåņi o­Ÿi­ai o­Ÿaņit tokkalittup pappi­ai yiņņup pakaõņai yāņap pāņirun tannari yā×amaippa appa­ai aõitiru ālaīkāņņuë aņikaëaic ceņitalaik kāraikkāŸpšy ceppiya centami× pattumvallār civakati cšrnti­pam eytuvārš. 11 tirucciŸŸampalam 2.2 kāraikkāl ammaiyār aruëic ceyta tiruālaīkāņņu måtta tiruppatikam - 2 (pācuraīkaë 13- 22) 13. eņņi ilavam ãkai cårai kārai paņarnteīkum cuņņa cuņalai cå×nta kaëëi cērnta kuņarkeëavap paņņa piõaīkaë paranta kāņņiŸ paŸaipēl vi×ikaņpšy koņņa mu×avaī kåëi pāņak ku×aka­ āņumš. 1 14. niõantā­ uruki nilantā­ na­aippa neņumpaŸ ku×ikaņpšy tuõaīkai yeŸintu cå×umnēkkic cuņalai navi×tteīkum kaõaīkaë kåņip piõaīkaë māntik kaëitta ma­attavāy aõaīku kāņņil a­alkai yšnti a×aka­ āņumš. 2 15. puņkaë potutta pulālveõ talaiyaip puŸamš narikavva aņke­ Ÿa×aippa āntai vãca arukš ciŸukåkai uņka vi×ikka åma­ veruņņa ēri katitteīkum piņka naņņam pšõum iŸaiva­ peyarum peruīkāņš. 3 16. cetta piõattait teëiyā torupšy ce­Ÿu viralcuņņik katti uŸumik ka­alviņ ņeŸintu kaņakkap pāyntupēyp pattal vayiŸŸaip pataikka mētip palapšy irintēņap pitta všņaī koõņu naņņam perumā­ āņumš. 4 17. muëëi tãntu muëari karuki måëai corintukkuk kaëëi vaŸŸi veëëil piŸaīku kaņuveī kāņņuëëš puëëi u×aimā­ tēlo­ Ÿuņuttup pulittēl piyaŸkiņņup paëëi iņamum atuvš ākap parama­ āņumš. 5 18. vāëaik kiëara vaëaivāë eyiŸŸu vaõõac ciŸukåkai måëait talaiyum piõamum vi×uīki muralum mutukāņņil tāëip pa­aiyi­ ilaipēl mayirkkaņ ņa×alvāy a×alkaņpšy kåëikkaõaīkaë ku×alē ņiyampak ku×aka­ āņumš. 10 19. nontikkiņanta cuņalai taņavi nukarum pu×ukki­Ÿic cintit tiruntaī kuŸaīku¤ ciŸupšy ciramap paņukāņņi­ munti amarar mu×avi­ ēcai muŸaimai va×uvāmš anti niruttam a­alkai šnti a×aka­ āņumš. 10 20. všykaë ēīki veõmut tutira veņikoë cuņalaiyuë ēyum uruvil ulaŸu kåntal alaŸu pakuvāya pšykaë kåņip piõaīkaë mānti aõaīkum peruīkāņņi­ māya­ āņa malaiyā­ makaëum maruõņu nēkkumš. 10 21. kaņuva­ ukaëuī ka×aicå× potumpiŸ ka×ukum pšyumāy iņuveõ ņalaiyum šmap pukaiyum e×unta peruīkāņņiŸ koņuveõ ma×uvum piŸaiyun tatumpak koëëe­ Ÿicaipāņap paņuveõ tuņiyum paŸaiyuī kaŸaīkap parama­ āņumš. 10 22. kuõņai vayiŸŸuk kuŸiya ciŸiya neņiya piŸaīkaŸpšy iõņu paņarnta iruëcå× mayā­at terivāy eyiŸŸuppšy koõņu ku×avi taņavi veruņņik koëëe­ Ÿicaipāņa miõņi miëirnta caņaikaë tā×a vimala­ āņumš. 10 23. cåņum matiyam caņaimšl uņaiyār cu×alvār tirunaņņam āņum aravam araiyil ārtta ņikaë aruëālš kāņu malinta ka­alvāy eyiŸŸuk kāraik kāŸpšyta­ pāņal pattum pāņi āņap pāvam nācamš. 10 tirucciŸŸampalam 2.3 kāraikkāl ammaiyār aruëic ceyta tiruiraņņai maõimālai (pācuraīkaë 24- 43) 24. kiëarntuntu ventuyar vantaņum pēta¤ci ne¤came­pāyt taëarntiī kiruttal tavirtikaõ ņāytaëa rātuvanti vaëarntuntu kaīkaiyum vā­at tiņaivaëar kēņņuveëëai iëantiī kaëumeruk kummiruk ku¤ce­­i ãca­ukkš. 1 25. ãca­ ava­allā tillai e­ani­aintu kåci ma­attakattuk koõņiruntu - pšci maŸavātu vā×vārai maõõulakat te­Ÿum piŸavāmaik kākkum pirā­. 2 26. pirā­e­Ÿu ta­­aippa­ ­āëpara vitto×u vāriņarkaõ ņirā­e­­a niŸki­Ÿa ãca­kaõ ņãri­a vaõņukiõņip porāni­Ÿa ko­Ÿaip potumpark kiņantupom me­ŸuŸaivāy arāni­ Ÿiraikku¤ caņaiccempo­ nãëmuņi antaõa­š. 3 27. antaõa­ait ta¤ceme­ Ÿāņpaņņār ā×āmš vantaõaintu kāttaëikkum vallāëa­ - kontaõainta po­kaõņāŸ påõātš kēënākam påõņā­š e­kaõņāy ne¤cš i­i. 4 28. i­ivār caņaiyi­iŸ kaīkaiye­ pāëaiaī kattirunta ka­ivāy malaimaīkai kāõile­ ceytikai yiŸcilaiyāl mu­ivār tiripuram m孟umven ta­Ÿucen tãyilmu×kat ta­ivār kaõaio­Ÿi ­ālmikak kēttae¤ caīkara­š. 5 29. caīkara­ait tā×nta caņaiyā­ai accaņaimšŸ poīkaravam vaittukanta puõõiya­ai - aīkorunāë āvāve­ Ÿā×āmaik kāppā­ai eppo×utum ēvātu ne¤cš urai. 6 30. uraikkap paņuvatum o­Ÿuõņu kšņkiŸcev vā­toņaimšl iraikki­Ÿa pāmpi­ai e­Ÿum toņšli×in tēņņanteīkum tiraikki­Ÿa kaīkaiyum tš­ni­Ÿa ko­Ÿaiyum ce¤caņaimšl viraikki­Ÿa va­­iyu¤ ce­­it talaivaitta vštiya­š. 7 31. vštiya­ai vštap poruëā­ai vštattuk kātiya­ai ātiraina­ ­āëā­aic - cētippā­ vallš­a māyppukku mālava­um māņņātu killš­a māe­Ÿā­ kã×. 8 32. kã×ā yi­atu­pa veëëak kaņaltaëëi uëëuŸappēy vã×ā tirunti­pam všõņume­ pãrvira vārpuraīkaë pā×ā yiņakkaõņa kaõņa­eõ tēëa­paim poŸka×alš tā×ā tiŸai¤cip paõintupa­ ­āëum talaini­mi­š. 9 33. talaiyāya ainti­aiyu¤ cātittut tā×ntu talaiyā yi­auõarntērkāõpar - talaiyāya aõņattā­ ātiraiyā­ ālālam uõņiruõņa kaõņattā­ cempoŸ ka×al. 10 34. ka×aŸkoõņa cšvaņi kāõaluŸ Ÿārtammaip pšõaluŸŸār ni×aŸkaõņa pē×tattu nillā vi­ainikar štumi­Ÿit ta×aŸkoõņa cētic cem mš­iem mā­aikkaim māmalartåyt to×akkaõņu niŸkiŸku mētu­­i nammaņun tolvi­aiyš. 11 35. tollai vi­aivantu cå×āmu­ tā×āmš ollai vaõaīki umaiye­­um- melliyalēr k域ā­aik k域uruvaī kāyntā­ai vāyntilaīku n㟟ā­ai ne¤cš ni­ai. 12 36. ni­aiyā to×itikaõ ņāyne¤ca mšiīkēr ta¤came­Ÿu ma­aiyā ëaiyummakkaë tammaiyum tšŸiyēr āŸupukku na­aiyāc caņaimuņi nampa­nan tātainon tātacentã a­aiyā­ amarar pirā­aõņa vāõa­ aņittalamš. 13 37. aņittalatti­ a­Ÿarakka­ ainnā­ku tēëum muņittalamum nãmuritta vāŸe­ - muņittalattil āŸāņi āŸā a­alāņi avva­ali­ nãŸāņi neyyāņi nã. 14 38. nãni­Ÿu tā­avar māmatil m孟um nirantuņa­š tãni­Ÿu všvac cilaitoņņa vāŸe­ Ÿiraīkuvalvāyp pšyni­Ÿu pāņap peruīkā ņaraīkāp peyarntunaņņam pēyni­Ÿu påtan to×acceyyum moyka×aŸ puõõiya­š. 15 39. puõõiyaīkaë ceyta­avum poynneŸikkaņ cārāmš eõõiyē raintum icainta­avāl - tiõõiya kaimmāvi­ ãrurivai måvuruvum pērttukanta ammā­uk kāņpaņņa a­pu. 16 40. a­pāl aņaivatev vāŸukol mšlatēr āņaravam ta­pāl oruvaraic cāraoņ ņātatu všyuma­Ÿi mu­pā yi­atalai yēņukaë kēttavai ārttuveëëai e­pā yi­avum aõintaīkēr šŸukan tšŸuvatš. 17 41 šŸalāl šŸamaŸ Ÿillaiyš emperumā­ āŸelām pāyum avircaņaiyār - všŸēr paņaīkulavu nākamumi× paõņamarar cå×nta taņaīkaņalna¤ cuõņār tamakku. 18 42 tamakke­Ÿum i­paõi ceytirup pšmukkut tāmorunāë emakko­Ÿu co­­āl aruëuīko lāmiõai yātumi­Ÿic cumakki­Ÿa piëëaiveë빟oppa to­Ÿutoõ ņaikka­ivāy umaikke­Ÿu tšņip peŸātuņa ­škoõņa uttamarš.19 43. uttamarāy vā×vār ulantakkāl uŸŸārkaë cetta maramaņukkit tãyāmu­ - uttama­ām nãëā×i na¤cuõņa neyyāņi ta­tiŸamš kšëā×i ne¤cš kiëarntu. 20 tirucciŸŸampalam 2.4 kāraikkāl ammaiyār aruëic ceyta aŸputat tiruvantāti (pācuraīkaë 44- 144) 44. piŸantu mo×i payi­Ÿa pi­­ellām kātal ciŸantuni­ cšvaņiyš cšrntš­ - niŸantika×um mai¤¤ā­Ÿa kaõņattu vā­ēr perumā­š e¤¤ā­Ÿu tãrppa tiņar. 1 45 iņarkaëaiyā rš­um emakkiraīkā rš­um paņarum neŸipaõiyā rš­um -cuņaruruvil e­paŸāk kēlat teriyāņum emmā­ārk ka­paŸā te­­e¤ cavarkku.2 46 avarkkš e×upiŸappum āëāvēm e­Ÿum avarkkšnām a­pāva tallāŸ - pavarccaņaimšŸ pākappē× cåņum avarkkallāl maŸŸoruvark kākāppēm e¤¤ā­Ÿum āë. 3 47 āëā­ēm allal aŸiya muŸaiyiņņāŸ kšëāta te­kolē kšëāmai - nãëākam cemmaiyā ­ākit tirumiņaŸu maŸŸo­Ÿām emmaiāņ koõņa iŸai. 4 48. iŸaiva­š evvuyirum tēŸŸuvippā­ tēŸŸi iŸaiva­š ãõņiŸakkam ceyvā­ - iŸaiva­š entāy e­airaīkum eīkaëmšl ventuyaram vantāl atu māŸŸuvā­. 5 49 vā­attā­ e­pārum e­kamaŸ Ÿumparkē­ tā­attā­ e­pārum tāme­ka - ¤ā­attā­ mu­na¤cat tāliruõņa meyyoëicšr kaõņattā­ e­ne¤cat tā­e­pa­ yā­. 6 50. yā­š tavamuņaiyš­ e­ne¤cš na­­e¤cam yā­š piŸappaŸuppā­ eõõi­š­ - yā­šyak kaimmā uripērtta kaõõutalā­ veõõ㟟a ammā­uk kāëāyi ­š­. 7 51 āyi­š­ āëvā­uk ka­Ÿš peŸaŸkariya­ āyi­š­ aÉta­Ÿš yāmāŸu - tåya pu­aŸkaīkai šŸŸā­ēr po­varaiyš pēlvā­ a­aŸkaīkai šŸŸā­ aruë.8 52 aruëš ulakelām āëvippa tãca­ aruëš piŸappaŸuppa tā­āl - aruëālš meypporuëai nēkkum vitiyuņaiyš­ e¤¤ā­Ÿum epporuëu māva te­akku. 9 53 e­akki­iya emmā­ai ãca­aiyā­ e­Ÿum ma­ikki­iya vaippāka vaittš­ - e­akkava­aik koõņš­ pirā­ākak koëvatumš i­puŸŸš­ uõņš ye­akkariya to­Ÿu. 10 54. o­Ÿš ni­aintiruntš­ o­Ÿš tuõinto×intš­ o­Ÿše­ uëëatti­ uëëaņaittš­ - o­Ÿškāõ kaīkaiyā­ tiīkaņ katirmuņiyā­ poīkoëicšr aīkaiyāŸ kāëām atu. 11 55. atuvš pirā­āmā Ÿāņkoëëu māŸum atuvš i­iyaŸintē mā­āl - atuvš pa­ikkaõaīku kaõõiyā roõõutali­ mšlēr ta­ikkaõaīku vaittār takavu. 12 56. takavuņaiyār tāmuëaršl tārakala¤ cārap pukaviņutal pollātu kaõņãr - mikavaņara årntiņumā nākam orunāë malaimakaëaic cārntiņumš lšpāvan tā­. 13 57. tā­š ta­ine¤can ta­­aiyuyak koëvā­ tā­š peru¤cšma¤ ceyyumāl - tā­šyēr påõākat tāŸpolintu poīka×alcšr na¤cumi×um nãõākat tā­ai ni­aintu. 14 58. ni­aintiruntu vā­avarkaë nãëmalarāŸ pātam pu­aintum aņiporunta māņņār - ni­aintiruntu mi­ceyvār ce¤caņaiyāy vštiya­š e­ki­ŸšŸ ke­ceyvā­ kollē i­i. 15 59. i­iyē nāmuyntēm iŸaiva­ aruëcšrntēm i­iyē riņarillēm ne¤cš - i­iyēr vi­aikkaņalai yākkuvikkum mãëāp piŸavik ka­aikkaņalai nãnti­ēm kāõ. 16 60. kāõpārkkuī kāõalān ta­maiya­š kaito×utu kāõpārkkuī kāõalāī kātalāŸ - kāõpārkkuc cētiyāyc cintaiyuëš tē­Ÿumš tollulakuk kātiyāy ni­Ÿa ara­. 17 61 ara­e­kē nā­muka­ e­kē ariya para­e­kē paõpuõara māņņš­ - muraõa×iyat tā­ava­aip pātat taõiviralāŸ ceŸŸā­ai yā­ava­ai emmā­ai i­Ÿu. 18 62 i­Ÿu namakkeëitš mālukkum nā­mukaŸkum a­Ÿum aëappariya­ ā­ā­ai - e­Ÿumēr måvā matiyā­ai måvš ×ulakaīkaë āvā­aik kāõum aŸivu. 19 63 aŸivā­un tā­š aŸivippā­ tā­š aŸivāy aŸiki­Ÿā­ tā­š - aŸiki­Ÿa meypporuëun tā­š viricuņarpār ākāyam apporuëun tā­š ava­. 20 64. ava­š irucuņartã ākācam āvā­ ava­š puvipu­alkāŸ Ÿāvā­ - ava­š iyamā­a­āy aņņa mårttiyumāy ¤ā­a maya­āki ni­Ÿā­um vantu. 21 65. vantita­aik koëvatš yokkumiv vāëaravi­ cintai yatuterintu kāõmi­ē- vantēr irānãr iruõņa­aiya kaõņattãr eīkaë pirā­ãrum ce­­ip piŸai. 22 66. piŸaiyum pu­alum a­alaravu¤ cåņum iŸaivar emakkiraīkā rš­uī - kaŸaimiņaŸŸa entaiyārk kāņpaņņšm e­Ÿe­ Ÿirukkumš entaiyā uëëa mitu. 23 67 ituva­Ÿš ãca­ tiruvuruvam āmā Ÿituva­Ÿš e­Ÿa­akkēr cšmam - ituva­Ÿš mi­­u¤ cuņaruruvāy mãõņāye­ cinta­aikkš i­­u¤ cu×alki­Ÿa tiīku. 24 68 iīkiruntu colluvate­ emperumā­ eõõātš eīkum palitiriyum ettiŸamum - poīkiravil ãmava­at tāņuvatum e­­ukke­ Ÿārāyvēm nāmava­aik kāõaluŸŸa ¤ā­Ÿu. 25 69 ¤ā­Ÿa ku×aŸcaņaikaë po­varaipēl mi­­uva­a pē­Ÿa kaŸaimiņaŸŸā­ po­mārpi­ - ¤ā­Ÿeīkum mikkayalš tē­Ÿa viëaīki miëirumš akkayalš vaitta aravu. 26 70. aravamo­ Ÿākattu nãnayantu påõšl paravit to×utirantēm pa­­āë - muraõa×iya o­­ātār måveyilum ērampāl eytā­š po­­āram maŸŸo­Ÿu påõ. 27 71. påõāka vo­Ÿu pu­ainto­Ÿu poīkataëi­ nāõāka mšlmiëira na­kamaittuk - kēënākam po­muņimšŸ cåņuvatu mellām poŸiyiliyšŸ ke­muņiva tāka ivar. 28 72. ivaraip poruëuõara māņņātā rellām ivarai ika×vatš kaõņãr -ivar tamatu påkkēla mš­ip poņipåci e­paõinta pšykkēlaī kaõņār piŸar. 29 73. piŸaraŸiya lākāp perumaiyarun tāmš piŸaraŸiyum pšruõarvun tāmš - piŸaruņaiya e­pš aõintiravil tãyāņum emmā­ār va­pšyum tāmum maki×ntu. 30 74. maki×ti maņane¤cš mā­uņaril nãyum tika×ti peru¤cšma¤ cšrntāy - ika×ātš yāre­pš yš­um aõintu×alvārk kāņpaņņa pšra­pš i­­um perukku. 31 75. perukoëiya ce¤caņaimšŸ piëëaip piŸaiyi­ orukatirš pēnto×ukiŸ Ÿokkum - teriyi­ mutaŸkaõõā­ muppuraīkaë a­Ÿerittā­ måvā nutaŸkaõõā­ ta­mārpi­ nål. 32 76. nålaŸivu pšci nu×aivilā tārtirika nãla maõimiņaŸŸā­ nãrmaiyš - mšluvanta tekkēlat tevvuruvā yettavaīkaë ceyvārkkum akkēlat tavvuruvš ām. 33 77. āmā ŸaŸiyāvš valvi­aikaë antarattš nāmāëe­ Ÿšttār nakarm孟um - všmāŸu orukaõaiyāŸ ceŸŸā­ai uëëattāl uëëi arukaõaiyā tārai aņum. 34 78 aņuīkaõņāy veõmatiye­ Ÿa¤ci yiruëpēn tiņaīkoõ ņirukki­Ÿa tokkum - paņaīkoë aõimiņaŸŸa pš×vāy aravacaittā­ kēla maõimiņaŸŸi­ uëëa maŸu. 35 79. maŸuvuņaiya kaõņattãr vārcaņaimšl nākam teŸume­Ÿu tšyntu×alum āā - uŸuvā­ taëaramã tēņumšl tā­ata­ai a¤ci vaëarumē piëëai mati. 36 80. matiyā aņalavuõar māmatilmåõ Ÿaņņa matiyār vaëarcaņaiyi ­ā­ai - matiyālš e­pākkai yālika×ā tšttuvaršl ivvulakil e­pākkai yāyppiŸavār ãõņu. 37 81 ãõņoëicšr vā­at te×umatiyai vāëaravam tãõņac ciŸukiyatš pēlātš - påõņatēr tāršŸu pāmpuņaiyā­ mārpil ta×aintilaīku kåršŸu kārš­ak kompu. 38 82 kompi­aiēr pākattuk koõņa ku×aka­ta­ ampavaëa mš­i atumu­­a¤ - cempo­ aõivaraiyš pēlum poņiyaõintāl veëëi maõivaraiyš pēlum maŸittu. 39 83 maŸittu maņane¤cš vāyālu¤ collik kuŸittut to×utoõņar pātam - kuŸittoruvar koëëāta tiīkaë kuŸuīkaõõi koõņārmāņ ņuëëātār kåņņam oruvu. 40 84 orupāl ulakaëanta mālava­ām maŸŸai orupāl umaiyavaëām e­Ÿāl - irupālum ni­­uruva māka niŸanteriya māņņēmāl ni­­uruvē mi­­uruvē nšrntu. 41 85 nšrntaravaī koëëac ciŸukiŸŸē nãyata­ai ãrntaëavš koõņicaiya vaittāyē - pšrntu vaëaīku×avit tāyvaëara māņņātē e­­ē iëaīku×avit tiīkaë itu. 42 86 tiīka ëitucåņic cilpalikke­ Ÿårtiriyšl eīkaë perumā­š e­Ÿirantu - poīkoëiya vā­ēr vilakkāršl yāmvilakka vallamš tā­š aŸivā­ ta­akku. 43 87 ta­akkš aņiya­āyt ta­­aņaintu vā×um e­akkš aruëāvā Ÿe­kol - ma­akki­iya cãrāëa­ kaīkai maõavāëa­ cemmš­ip pšrāëa­ vā­ēr pirā­. 44 88. pirā­ava­ai nēkkum peruneŸiyš pšõip pirā­ava­ta­ pšraruëš všõņip - pirā­ava­ai eīkuŸŸā­ e­pãrkaë e­pēlvār cintaiyi­um iīkuŸŸā­ kāõpārk keëitu. 45 89 eëiya tituva­Ÿš š×aikāë yātum aëiyãr aŸivilãr āā - oëikoëmiņaŸ Ÿentaiarāp påõņu×alum emmā­ai uëni­ainta cintaiyarāy vā×un tiŸam. 46 90 tiŸattā­ maņane¤cš ce­Ÿaņaiva tallāl peŸattā­um ātiyē pštāy - niŸatta iruvaņikkaõ š×aik korupākam ãntā­ tiruvaņikkaņ cšrun tiru. 47 91 tirumārpil š­ac ce×umaruppaip pārkkum perumā­ piŸaikko×untai nēkkum - orunāë itumatiye­ Ÿo­Ÿāka i­Ÿaëavun tšrā tatumatiyo­ Ÿillā arā. 48 92 arāvi vaëaitta­aiya aīku×avit tiīkaë virāvu katirviriyaēņi - virāvutalāl po­­ēņu veëëip puripurintāŸ pēlāvš ta­­ēņš yoppā­ caņai. 49 93 caņaimšlak ko­Ÿai taruka­ikaë pēntu puņaimšvit tā×nta­avš pēlum - muņimšl valappālak kēla mativaittā­ta­ paīki­ kulappāvai nãlak ku×al. 50 94. ku×alār ciŸupuŸattuk kēlvaëaiyaip pākat te×ilāka vaittška všõņā - ka×alārppap pšriravil ãmap peruīkāņņil pšyēņum āra×alvāy nãyāņum aīku.51 95 aīkaõ mu×umatiya¤ cekkar akalvā­at teīkum i­ite×untāl ovvātš - ceīkaõ tirumālaip paīkuņaiyā­ ce¤caņaimšl vaitta ciramālai tē­Ÿuvatēr cãr. 52 96. cãrārnta ko­Ÿai malarta×aippac cšõulavi nãrārnta pšriyāŸu nãttamāyp - pšrārnta nāõpāmpu koõņacaitta nammãca­ po­muņitā­ kāõpārkkuc cevvšyēr kār. 53 97 kāruruvak kaõņatteī kaõõutalš eīkoëittāy ēruruvāy ni­­ē ņu×itaruvā­ - nãruruva mškattāŸceyta­aiya mš­iyā­ ni­­uņaiya pākattā­ kāõāmš paõņu. 54 98 paõņamarar a¤cap paņukaņali­ na¤cuõņu kaõņaī kaŸuttatuvu ma­Ÿiyš - uõņu paõiyuŸuvār ce¤caņaimšŸ pālmatiyi ­uëëš maõimaŸuvāyt tē­Ÿum vaņu. 55 99 vaņuva­ Ÿe­akkaruti nãmatitti yāyi­ cuņuveõ poņiniŸattāy collāy - paņuveõ pulāŸŸalaiyi­ uëëuõ puŸampšcak kšņņē nilāttalaiyiŸ cåņuvāy nã. 56 100 nãyulakam ellām irappi­um ni­­uņaiya tãya aravo×iyac celkaõņāy - tåya maņavaralār vantu paliyiņār a¤ci viņaaravam mšlāņa mikku. 57 101 mikka mu×aīkeriyum vãīkiya poīkiruëum okka vuņa­iruntāl ovvātš - cekkarpēl ākattā­ ce¤caņaiyum āīkava­ta­ po­­uruvil pākattāë påīku×alum paõpu. 58 102 paõpuõara māņņš­nā­ nãyš paõittukkāõ kaõpuõarum neŸŸik kaŸaikkaõņā - peõpuõarum avvuruvē māluruvē ā­šŸŸāy nãŸaõiva tevvuruvē ni­­uruva mšl. 59 103 mšlāya mškaīkaë kåņiyēr po­vilaīkal pēlām oëiputaittāl ovvātš - mālāya kaimmā matakkaëiŸŸuk kārurivai pērttapē tammā­ tirumš­i a­Ÿu. 60 104 a­Ÿun tiruvuruvaī kāõātš āņpaņņš­ i­Ÿun tiruvuruvaī kāõkilš­ - e­Ÿuntā­ evvuruvē­ umpirā­ e­pārkaņ ke­­uraikkš­ evvuruvē ni­­uruvam štu. 61 105 štokkum štovvā tštākum štākā tštokkum e­pata­ai yāraŸivār - påtappāl vilvšņa ­āki vicaya­ē ņšŸŸanāë valvšņa ­ā­a vaņivu. 62 106 vaņivuņaiya ceīkatirkku māŸāyp pakalš neņitulavi ni­ŸeŸikkuī kollē - kaņiyulavu co­muņivo­ Ÿillāta cētiyāy collāyāl ni­muņimšl tiīkaë nilā. 63> 107 nilāilaīku veõmatiyai nšņikkoë vā­pēl ulāvi u×itarumā kollē - nilāirunta cekkarav vā­amš okkun tirumuņikkš pukkaravaī kālaiyš pē­Ÿu. 64 108 kālaiyš pē­Ÿilaīkum mš­i kaņumpakali­ všlaiyš pē­Ÿilaīkum veõõãŸu - mālaiyi­ tāīkuruvš pēlu¤ caņaikkaŸŸai maŸŸavaŸku vãīkiruëš pēlum miņaŸu. 65 109 miņaŸŸil viņamuņaiyãr ummiņaŸŸai nakki miņaŸŸil viņaīkoõņa vāŸē - miņaŸŸakattu maittām iruëpēlum vaõõaī karitālē paittāņum nummārpiŸ pāmpu. 66 110 pāmpum matiyum maņamā­um pāypuliyun tāmpayi­Ÿu tā×aruvi tåīkutalāl - āmpo­ uruvaņivil ēīkoëicšr kaõõutalā­ kēlat tiruvaņiyi­ mšya cilampu. 67 111 cilampaņiyāë åņalait tā­tavirppā­ všõņic cilampaņimšŸ cevvaratta¤ cšrtti - nalampeŸ Ÿetirāya cekkari­um ikkēla¤ ceytā­ mutirā matiyā­ muņi. 68 112 muņimšŸ koņumatiyā­ mukkaõā­ nalla aņimšŸ koņumatiyēī k域aip - paņimšŸ ku­iyavala māmaņimai koõņāņap peŸŸēm i­iavalam uõņē emakku. 69 113 emakkituvē pšrācai ye­Ÿun tavirā temakkorunāë kāņņutiyē entāy - amaikkavš pēnteripāyn ta­­a puricaņaiyāy poīkiravil šnteripāyn tāņum iņam. 70 114 iņappāla vā­at te×umatiyai nãyēr maņappāvai ta­­arukš vaittāl - iņap pākaī koõņāë malaippāvai kåŸo­Ÿuī kaõņilaīkāõ kaõņāyš mukkaõõāy kaõ. 71 115 kaõņentai e­ŸiŸai¤cik kaippaõiyā­ ceyyš­šl aõņam peŸi­um atuvšõņš­ - tuõņa¤cšr viõõāëun tiīkaëāy mikkulakam š×i­ukkum kaõõāëā ãte­ karuttu. 72 116 karutti­āl nãkarutiŸ Ÿellām uņa­š tiruttala¤ cikke­a nā­co­­š­ - paruttaraīka veëëanã ršŸŸš­ aņikkamalam nãvirumpi uëëamš eppētum ētu. 73 117 ēta neņuīkaņalkaë etta­aiyum uyttaņņa štu niŸaintillai e­parāl - pštaiyarkaë eõõā tiņumpaliyāl e­­ē niŸaintavā kaõõār kapālak kamalam. 74 118 kalaīku pu­alkaīkai åņāla lālum ilaīku matiiyaīka lālum - nalaīkoë paricuņaiyā­ nãõmuņimšŸ pāmpiyaīka lālum viricaņaiyāī kāõil vicumpu. 75 119 vicumpil vitiyuņaiya viõõēr paõintu pacumpo­ maõimakuņan tšyppa - mucinteīkum entāy ta×umpšŸi yšpāvam pollāvām antā maraipēl aņi. 76 120 aņipšriŸ pātāëam pšrum aņikaë muņipšri­ māmukaņu pšrum - kaņakam maŸintāņu kaipšri­ vā­ticaikaë pšrum aŸintāņum āŸŸā taraīku. 77 121 araīkamāyp pšykkāņņil āņuvā­ vāëā iraīkumē evvuyirkkum š×āy - iraīkumšl e­­āka vaiyā­tā­ evvulakam ãntaëiyā­ pa­­āë irantāŸ paõintu. 78 122 paõintum paņarcaņaiyā­ pātaīkaë pētāl aõintum aõintavarai šttat - tuõinte­Ÿum entaiyārk kāņceyyap peŸŸa itukolē cintaiyārk kuëëa cerukku. 79 123 cerukki­āl veŸpeņutta etta­aiyē tiõņēë arakka­aiyum mu­­i­ Ÿaņartta - tiruttakka mālaya­uī kāõā taraŸŸi maki×ntšttak kāla­aiyum ve­Ÿutaitta kāl. 80 124 kāla­aiyum ve­Ÿēm kaņunarakam kaika×a­Ÿēm mšlai iruvi­aiyum všraŸuttēm - kēla araõār avinta×iya ventãyam peytā­ caraõāra vintaīkaë cārntu. 81 125 cārntārkkup poŸko×untš ottilaīkic cārātu pšrntārkkut tãkkoņiyi­ peŸŸiyatām - tšrntuõaril tā×cuņarē­ ceīkatiru¤ cāyun ta×alvaõõa­ vã×caņaiyš e­Ÿuraikkum mi­. 82 126 mi­pēlum ce¤caņaiyā­ mālēņum ãõņicaintāl e­pēluī kāõpārkaņ ke­Ÿiršl - ta­pēlum poŸku­Ÿum nãla maõikku­Ÿum tāmuņa­š niŸki­Ÿa pēlum neņitu. 83 127 neņitāya poīkeriyun taõmatiyum nšrš kaņitāī kaņu¤cuņarum pēlum - koņitāka viõņārkaë mummatilum ventã yi­ila×iyak kaõņālum mukkaõā­ kaõ. 84 128 kaõõārak kaõņume­ kaiyārak kåppiyum eõõāra eõõattāl eõõiyum - viõõē­ eriyāņi e­Ÿe­Ÿum i­puŸuva­ kollē periyā­aik kāõap peŸi­. 85 129 peŸi­um piŸitiyātum všõņšm namakkã tuŸi­um uŸāto×iyu mš­um - ciŸituõartti maŸŸorukaõ neŸŸimšl vaittā­ta­ pšyāya naŸkaõatti lo­Ÿāya nām. 86 130 nāmālai cåņiyum namãca­ po­­aņikkš påmālai koõņu pu­ainta­pāy - nāmēr aŸivi­aiyš paŸŸi­āl eŸŸš taņumš eŸivi­aiyš e­­um iruë. 87 131 iruëi­ uruve­kē māmškam e­kē maruëi­ maõinãlam e­kē - aruëemakku na­Ÿuņaiyāy ce¤caņaimšl nakkilaīku veõmatiyam o­Ÿuņaiyāy kaõņat toëi. 88 132 oëivi liva­mata­ai oõpoņiyā nēkkit teëivuëëa cintaiyi­iŸ cšrvāy - oëina¤cam uõņavā yaÉtiruppa u­­uņaiya kaõņamiruë koõņavā Ÿe­ita­aik kåŸu. 89 133 kåŸemakkã tentāy kuëircaņaiyai mãta×it tiņ ņšŸa mikapperuki­ e­ceyti - cãŸi vi×ittårum vāëaravum veõmatiyum ãrttut te×ittēņuī kaīkait tirai. 90 134 tiraimaruvu ce¤caņaiyā­ cšvaņikkš āëāy uraimaruvi yāmuõarntēī kaõņãr - terimi­ē immaikkum ammaikkum ellām amaintēmš emmaip puŸamuraippa te­. 91 135 e­­ai uņaiyā­um škamāy ni­Ÿā­un ta­­ai aŸiyāta ta­maiya­um - po­­aic curuëākac ceyta­aiya tåccaņaiyē­ vā­ērk karuëāka vaitta ava­. 92 136 ava­kaõņāy vā­ēr pirā­āvā­ e­Ÿum ava­kaõņāy ampavaëa vaõõa­ - ava­ kaõņāy maittamarnta kaõņattā­ maŸŸava­pāl na­­e¤cš meyttamarnta­ pāynã virumpu. 93 137 viruppi­āl nãpiriya killāyē všŸā iruppiņamaŸ Ÿillaiyē e­­ē - poruppa­makaë ma¤cupēl mālviņaiyāy niŸpirintu všŸirukka a¤cumē collāy avaë. 94 138 avaëēr kulamaīkai pākat takalāë ivaëēr calamakaëum ãtš - tavaëan㠟e­paõivãr e­Ÿum pirintaŸiyãr ãīkivaruë a­paõiyār collumi­iī kār. 95 139 ārvallār kāõa ara­ava­ai a­pe­­um pērvai ata­ālš pērttamaittuc - cãrvalla tāyattāl nāmun ta­ine¤ci ­uëëaņaittu māyattāl vaittēm maŸaittu. 96 140 maŸaittulakam š×i­ilum vaittāyē a­Ÿšl uŸaippēņum u­kaik koõņāyē - niŸaittiņ ņuëainte×untu nãyerippa måvulakum uëpuk kaëainte×unta centã ya×al.97 141 a×alāņa aīkai civantatē aīkai a×akāl a×alcivanta vāŸē - ka×alāņap pšyāņu kā­iŸ piŸaīka a­alšntit tãyāņu vāyita­aik ceppu. 98 142 ceppšn tiëamulaiyāë kāõavē tãppaņukāņ ņappšyk kaõamavaitāī kāõavē - ceppe­akko­ Ÿākattā­ aīkān ta­alumi×um aivāya nākattā yāņu­ naņam. 99 143 naņakkiŸ paņinaņuīkum nēkkiŸ ticaivšm iņikki­ ulaka­aittum šīkum - aņukkaŸ porumšŸē ā­šŸē po­­oppāy ni­­š ŸurumšŸē o­Ÿā urai. 100 144 uraiyi­āl immālai antāti veõpāk karaivi­āŸ kāraikkāŸ pšycol - paravuvār ārāta a­pi­ē ņaõõalaicce­ Ÿšttuvār pšrāta kātal piŸantu. 101 tirucciŸŸampalam 3. aiyaņikaë kāņavarkē­ nāya­ār pācuraīkaë (145 -168) 3.1 aiyaņikaë kāņavarkē­ nāya­ār aruëic ceyta tirukkēyil tiruveõpā (kųšttirat tiruveõpā) (pācuraīkaë 145- 168) 145. ēņuki­Ÿa nãrmai o×italumš uŸŸārum kēņuki­Ÿār måppuī kuŸukiŸŸu -nāņuki­Ÿa nallacciŸ Ÿampalamš naõõāmu­ na­­e¤cš tillaicciŸ Ÿampalamš cšr. 1 146 kaņuvaņutta nãrkoņuvā kāņitā e­Ÿu naņunaņuttu nāvaņaīkā mu­­am - poņiyaņutta pā×kēņņa¤ cšrāmu­ pa­māņat te­kuņantaik kã×kkēņņa¤ ceppik kiņa. 2 147 kunti naņantu ku­intorukai kēl孟i nontirumi šīki nuraittšŸi - vantunti aiyāŸu vāyāŸu pāyāmu­ ne¤camš aiyāŸu vāyāl a×ai. 3 148. kāëai vaņivo×intu kaiyuŸavē ņaiyuŸavāy nāëum aõuki naliyāmu­ - pāëai avi×kamukam på¤cēlai āruraŸ kāëāyk kavi×kamukam kåmpukae­ kai. 4 149 va¤ciya­a nuõõiņaiyār vāëtaņaīkaõ nãrcērak ku¤ci kuŸaīki­mšŸ koõņiruntu - ka¤ci aruttorutti koõņuvā e­­āmu­ ne¤cš tirutturutti yā­pāta¤ cšr. 5 150 kālaik kalaiyi×aiyāŸ kaņņitta­ kaiyārttu mālai talaikkaõintu maiye×uti - mšlēr parukkēņi måņip palara×ā mu­­am tirukkēņi kāaņainã ce­Ÿu. 6 151. māõņuvāy aīkāvā mu­­am maņane¤cš všõņuvāy āki viraintollaip - pāõņavāyt te­­iņaivāy mšya civa­ār tirunāmam ni­­iņaivāy vaittu ni­ai. 7 152. toņņut taņavit tuņippo­Ÿuī kāõātu peņņap piõame­Ÿu pšriņņuk - kaņņi eņuīkaëattā e­­āmu­ š×aimaņa ne¤cš neņuīkaëattā­ pātam ni­ai. 8 153 a×uku tirikurampai āīkatuviņ ņāvi o×ukum po×utaŸiya oõõā - ka×uku ka×ittuõ ņalaiyāmu­ kāviriyi­ te­pāl ku×ittaõ ņalaiyā­aik kåŸu. 9 154 paņimu×utum veõkuņaikkã×p pārelām āõņa muņiyaracar celvattu mummaik - kaņiyilaīku tēņšntu ko­Ÿaiyantārc cētikkut toõņupaņ ņēņšnti uõpa tuŸum. 10 155 ku×ãiyirunta cuŸŸam kuõaīkaëpā rāņņa va×ãiyirunta aīkaīkaë ellām - ta×ãiyiruntum e­­ā­aik kāvā itutakā te­­āmu­ te­­ā­aikkā aņainã ce­Ÿu. 11 156 kuyilot tiruëku¤ci kokkot tirumal payilap pukāmu­­am ne¤cš - mayilait tiruppu­­ai yaīkā­al cintiyā yākil iruppi­­ai yaīkān tiëaittu. 12 157. kāëaiyarkaë ãëaiyarka ëākik karumayirum påëaiye­ap poīkip poliva×intu - cåëaiyarkaë ēkāëa¤ ceyyāmu­ ne¤camš u¤cš­ai mākāëaī kaito×utu vā×ttu. 13 158. illum poruëum irunta ma­aiyaëavš collum ayalār tuņippaëavš - nalla kiëaikuëattu nãraëavš kiŸŸiyš ne¤cš vaëaikuëattuë ãca­aiyš vā×ttu. 14 159 a¤ca­a¤cšr kaõõār aruvarukkum appatamāyk ku¤ci veëuttuņalaī kēņāmu­ - ne¤camš pēykkāņu kåņap pulampātu påmpukārc cāykkāņu kaito×unã cārntu. 15 160. iņņa kuņinãr irunā×i ēru×akkāc caņņaoru muņņainey tā­kalan - taņņa aruvāccā Ÿe­Ÿaī ka×āmu­­am pāccil tiruvācci rāmamš cšr. 16 161 ka×intatu ne­­aŸŸuk kaņņuviņņu nāŸi o×inta tuņalirā vaõõam - a×inta tirāmalaiyā koõņupē e­­āmu­ ne¤cš cirāmalaiyā­ pātamš cšr. 17 162 i×avāņic cuŸŸattār ellāruī kåņi vi×avāņi āviviņā mu­­am - ma×apāņi āõņā­ai āramutai a­Ÿaya­māl kāõāmai nãõņā­ai ne¤cš ni­ai. 18 163 uëëiņattā­ vallaiyš ne¤camš å×vi­aikaë kaëëiņattā­ vantu kalavāmu­ - koëëiņatti­ te­tiruvāp pāņiyā­ teyvamaŸai nā­ki­aiyum ta­tiruvāyp pāņiyā­ tāë. 19 164. e­­e¤cš u­­ai irantum uraikki­Ÿš­ ka­­a¤cey vāyākiŸ kālattāl - va­­e¤cšy mākampat tā­ai urittā­ai vaõkacci škampat tā­ai iŸai¤cu. 20 165 karam孟ik kaõõiņuīkik kālkulaiya maŸŸēr maram孟i vāykutaņņā mu­­am - puramm孟un tãccarattāŸ ceŸŸā­ tiruppa­antāë tāņakaiya ãccarattā­ pātamš šttu. 21 166. ta¤cāka måvulakum āõņu talaiyaëittiņ ņe¤cāmai peŸŸiņi­um yā­všõņš­ - na¤caī karantuõņa kaõņartam oŸŸiyår paŸŸi irantuõ ņirukkap peŸi­. 22 167 n域a­aittēr pallå×i nuõvayira veõkuņaikkã× v㟟irunta celvam vi×aiyātš - k域utaittā­ āņaravaī kaccā araikkacaitta ammā­ta­ pāņaravaī kšņņa pakal. 23 168. uyyum maruntita­ai uõmi­ e­auŸŸār kaiyaip piņittetirš kāņņiyakkāŸ - paiya e×untirumi yā­všõņš­ e­­āmu­ ne¤cš ce×untiruma yā­amš cšr. 24 tirucciŸŸampalam 4. cšramā­ perumāë nāya­ār pācuraīkaë (169 - 301) 4.1 cšramā­ perumāë nāya­ār aruëic ceyta po­vaõõattantāti (pācuraīkaë 169- 269) 169. po­vaõõam evvaõõam avvaõõam mš­i polintilaīkum mi­vaõõam evvaõõam avvaõõam vã×caņai veëëikku­Ÿam ta­vaõõam evvaõõam avvaõõam mālviņai ta­­aikkaõņa e­vaõõam evvaõõam avvaõõam ākiya ãca­ukkš. 1 170 ãca­aik kāõap palikoņu cellaeŸ Ÿšivaëēr pšya­aik kāmuŸu picciko lāme­Ÿu pštaiyarmu­ tāye­ai ãrppat tamiyš­ taëaraat tā×caņaiyē­ vāve­aip pullave­ Ÿā­imai viõņa­a vāņkaõkaëš. 2 171 kaõkaëaī ka¤ceyyak kaivaëai cērak kalaiyu¤cella oõkaëaī kaõõutal všrppaoõ ko­Ÿaiyan tāruruvap peõkaëaī kammivaë pštuŸum e­patēr pštaine¤cam paõkaëaī kammicai pāņani­ Ÿāņum parama­aiyš. 3 172 parama­ai yšpali tšrntuna¤ cuõņatu pa­malarcšr pirama­ai yšciraī koõņuī koņuppatu pšraruëām carama­ai yšuņam paņņum uņampoņu mātiņamām varama­ai yškiëai yākummuk kaõõuņai mātava­š. 4 173 tava­š ulakukkut tā­š mutaltā­ paņaittavellām civa­š mu×utume­ pārciva lēkam peŸuvarceyya ava­š aņalviņai årti kaņaliņai na¤camuõņa pava­š e­accollu vārum peŸuvarip pāriņamš. 5 174 iņamāl valantā­ iņappāl tu×āyvalap pāloõko­Ÿai vaņamāl iņantukil tēlvalam ā×i iņamvalammā­ iņamāl karitāl vala¤cš tiva­uk ke×ilnala¤cšr kuņamāl iņamvalaī kokkarai yāmeīkaë kåtta­ukkš. 6 175 kåttuk kolām ivar āņit tirivatu kēlvaëaikaë pāttuk kolāmpali tšrvatu mš­i pavaëamkolām šttuk kolāmivar ātarik ki­Ÿa timayavartam ēttuk kolāmivar kaõņatiõ ņaiccaņai uttamarš. 7 176 uttama rāyaņi yārula kāëat tamakkuriya mattam arāmati māņam patinalam cãrmaiku­Ÿā ettama rāyum paõikoëëa valla iŸaivarvante­ cittama rāyaka lātuņa­ āņit tiritavarš. 8 177 tiritavar kaõõuëëum uëëatti­ uëëum tiritari­um aritavar ta­mai aŸivippa tāyi­um ā×ina¤cšy karitavar kaõņam veëitavar cāntamkaõ m孟oņo­Ÿām paritavar tāmš aruëceytu koëvartam palpaõiyš. 9 178 paõipatam pāņicai āņicai yākap pa­imalarāl aõipataī ka­paŸ koëappa­ai attavaŸ kšyaņimai tuõipataī kāmuŸu tēloņu nãŸuņal tårttunalla taõipataī kāņņiņu¤ ca¤calam nãe­ ta­ine¤camš. 10 179. ne¤cam taëirviņak kaõõãr tatumpa mukammalara a¤ceī karatalam kåmpaaņ ņāīkam aņipaõintu ta¤col malarāl aõiyaval lērkaņkut tā×caņaiyā­ va¤caī kaņintu tiruttivait tā­peru vā­akamš. 11 180 vā­akam āõņuman tāki­i āņinan tāva­am cå× tš­aka māmalar cåņiccel vērum citavalcuŸŸik kā­akan tšyat tirintirap pērum ka­akavaõõap pālniŸa n㟟aŸ kaņiyarum allāp paņiŸarumš. 12 181 paņiŸā yi­acollip pā×uņal ēmpip palakaņaic ce­ ŸiņaŸā to×itum e×une¤ca mšeri āņiemmā­ kaņaltā yi­ana¤cam uõņa pirā­ka×al cšrtalkaõņāy uņaltā­ uëapaya­ āvaco­ ­š­iv vulaki­uëëš. 13 182 ulakā ëuŸuvãr to×umi­viõ õāëvãr paõimi­nittam palakā muŸuvãr ni­aimi­ parama­o ņo­ŸaluŸŸãr nalakā malarāl aruccimi­ āënara kattuniŸkum alakā muŸuvãr ara­aņi yārai alaimi­kaëš. 14 183 alaiyār pu­ala­al ¤āyi Ÿava­i matiyamviõkāl tolaiyā uyiruņam pākiya cētiyait tokkumi­ē talaiyāŸ cumantun taņittuī koņittšr arakka­e­­š kalaiyā­ oruviral tāīkakil lā­viņņa kāraõamš. 15 184 kāraõa­ kāmaram pāņavēr kāmaram påņuŸatta­ tāraõaī kākat taëarki­Ÿa taiyalait tāīkuvaryār pēraõi všŸkaõ pu­aŸpaņam pērtta­a på¤cuõaīkār šraõi koīkaiyum poŸpaņam måņi irunta­avš. 16 185 irunta­am eytiyum ni­Ÿun tirintuī kiņantalaintum varuntiya vā×kkai tavirttiņu pēkane¤ cšmaņavāë poruntiya pākattup puõõiya­ puõõiyal cålattemmā­ tiruntiya pētava­ tā­š kaëaiyumnam tãvi­aiyš. 17 186 tãvi­ai yš­aini­ Ÿaivar irāppakal cettitti­­a mšvi­ai vā×kkai veŸuttš­ veŸuttuviņ ņš­vi­aiyum ēvi­a tuëëan teëintatu kaëëaī kaņin taņaintš­ pāvi­a ce¤caņai mukkaõa­ āraõa­ pātaīkaëš. 18 187 pātam puva­i cuņarnaya ­ampuva ­amuyirp pēī kētam uņukkai uyarvā­ muņivicum pšuņampu vštam mukamticai tēëmiku pa­mo×i kãtame­­a pētam ivaŸkēr maõiniŸam tēŸpatu påīkoņiyš. 19 188 koņimšl iņapamuī kēvaõak kãëumēr kokkiŸakum aņimšŸ ka×alum akalattil nãŸumai vāyaravum muņimšl matiyum murukalar ko­Ÿaiyum måvilaiya vaņivšl vaņivume­ kaõõuëep pētum varuki­Ÿavš. 20 189 varuki­Ÿa måppoņu tãppiõik k域amvai kaŸkuvaikal poruki­Ÿa pērkko­Ÿum āŸŸakil lš­poņi påcivantu­ aruko­Ÿi niŸka aruëukaõ ņāya×al vāyaravam veruko­Ÿa veõmati ce¤caņai mšlvaitta vštiya­š. 21 190 vštiya­ pātam paõintš­ paõintumey¤ ¤ā­ame­­um cētiye­ pālkoëëa uŸŸuni­ ŸšŸki­Ÿu toņņitutā­ nãtiye­ Ÿā­celvam āvate­ Ÿš­mšl ni­aippuvaõņšr ētini­ pēlvakait tšyiru pālum o×ittatuvš. 22 191 o×ittš­ piŸaviyai årntš­ uvakaiyai ēīkiŸŸuëëam i×ittš­ uņampi­ai šlš­ piŸariņai imma­aiyum pa×ittš­ pa×iyš viëaikkumpa¤ cšntiyak ku¤caramum te×ittš­ civa­aņi cšrntš­ i­imikat teëëiya­š. 23 192 teëëiya māntaraic cšrntila­ tãīkavi pāņaluŸŸš­ oëëiya collum poruëum peŸš­ urait tāruraitta kaëëiya pukkāŸ kavikaëoņ ņārkaņal na¤cayi­Ÿāy koëëiya allakaõ ņāypu­col āyi­um koõņaruëš. 24 193 aruëāl varuna¤cam uõņuni­ Ÿāyai amararku×ām poruëār kavicolla yā­umpu­ coŸkaë puõarkkaluŸŸš­ iruëā caŸave×il māmati tē­Ÿavum š­Ÿate­­a veruëā tetirce­Ÿu mi­mi­i tā­um viriki­Ÿatš. 25 194 viriki­Ÿa ¤āyiŸu pē­Ÿatu mš­iya¤ ¤āyiŸucå×n teriki­Ÿa veīkatir ottatu ce¤caņai accaņaik kã×c cariki­Ÿa kāriruë pē­Ÿatu kaõņamak kāriruņkã×p puriki­Ÿa veõmukil pē­Ÿuëa tālentai oõpoņiyš. 26 195 poņikki­ Ÿilamulai pēntila palcoŸ poruëteriyā muņikki­ Ÿilaku×al āyi­um kšõmi­kaë måriveëëam kuņikkoõņa ce¤caņaik koõņalaī kaõņa­meyk koõņaõinta kaņikko­Ÿai nāŸuki­ ŸāëaŸi yš­piŸar kaņņuraiyš. 27 196 uraivaëar nā­maŸai ēti ulakam elān tiriyum viraivaëar ko­Ÿai maruviya mārpa­ viricaņaimšl tiraivaëar kaīkai nuraivaëar tãrtta¤ ceŸiyac ceyta karaivaëar ottuëa tāŸcira mālaiem kaõņa­ukkš. 28 197 kaõņaī kariya­ kariyãr uriya­ viritarucãr aõņaī kaņanta perumā­ ciŸumā­ tarittapirā­ paõņa­ parama civa­ēr pirama­ ciramarinta puõtaī kayila­ payilāra mārpa­em puõõiya­š. 29 198 puõõiya­ puõõiyal všlaiya­ všlaiya na¤ca­aīkak kaõõiya­ kaõõiyal neŸŸiya­ kāraõa­ kāriyaīkum viõõiya­ viõõiyal pāõiya­ pāõi koëa umaiyāë paõõiya­ paõõiyal pāņala­ āņaŸ pacupatiyš. 30 199 patiyār palikke­Ÿu vantār oruvarkkup pāvainallãr katiyār viņaiuõņu kaõmå­ ŸuëakaŸaik kaõņamuõņu kotiyār ma×uvuõņu kokkarai uõņiŸai kåttumuõņu matiyār caņaiuëa māluëa tãvatu maīkaiyarkkš. 31 200 maīkaikoī kaittaņat tiīkumak kuīkumap paīkanuīki aīkameī kumnekac caīkamaī kaittalat tuīkavarvā­ kaīkainaī kaittiraip poīkuceī kaõara vaīkaëpoīkip paīkitaī kummalart tiīkaëtaī kummuņip paõņaīka­š. 32 201 paõņaīka­ vantu palitāe­Ÿā­paka lēŸ kiņe­Ÿš­ aõņaī kaņantava­ a­­ame­Ÿā­aya­ årtiye­Ÿš­ koõņiī ku­aiyampey e­Ÿā­ koņittšr anaīka­e­Ÿš­ uõņiī kamaintate­ ŸāŸkatu colla uõarvuŸŸatš. 33 202 uŸŸaņi yārula kāëaēr åõum uŸakkum i­Ÿip peŸŸama tāvate­ Ÿš­um pirā­peru všlneņuīkaõ ciŸŸaņi yāyveõpal cevvāy ivaëcira mālaikke­Ÿum iŸŸiņai yāmpaņi yākae­ ­ukku melikki­Ÿatš. 34 203 melikki­Ÿa ventã veyilvāy i×uta×al vāyme×uku kalikki­Ÿa kāmam karatalam elli tuŸakkam veīkåŸ Ÿolikki­Ÿa nãruŸu tãyoëi yārmukkaõ attarmikka palikke­Ÿu vantār kaņikko­Ÿai cåņiya palluyirš. 35 204 palluyir pākam uņaltalai tēlpaka lē­maŸalpeõ villiēr vštiya­ vš×am niraiyš paŸittutaittup pulliyu¤ cuņņum aŸuttum urittuīkoõ ņā­ pukaך colliyum pāņiyum šttak keņumnaīkaë cå×tuyarš. 36 205 tuyarun to×uma×um cērum tukiluī kalaiyu¤cellap peyarum pitaŸŸum nakumvey tuyirkkum perumpaõikårn tayarum amarvikkum måri nimirkkuman tēiīīa­š mayarum maŸaikkāņ ņiŸaiyi­uk kāņpaņņa vāõutalš. 37 206 vāõutaŸ keõõamna­ Ÿa­Ÿu vaëarcaņai entaivantāl nāõutaŸ keõõāë palikoņuce­Ÿu nakumnayantu pšõutaŸ keõõum pirama­ tirumāl avark kariya tāõuvuk ke­­ē irāppakal naintivaë tā×ki­Ÿatš. 38 207 tā×u¤ caņaicaņai mšlatu kaīkaiyak kaīkainaīkai vāmu¤ caņaicaņai mšlatu tiīkaëat tiīkaņpiëëai pē×u¤ caņaicaņai mšlatu poīkara vavvaravam vā×u¤ caņaicaņai mšlatu ko­Ÿaiyem māmu­ikkš. 39 208 mu­iyš murukalar ko­Ÿaiyi ­āye­­ai måppo×itta ka­iyš ka×alaņi allāŸ kaëaikaõmaŸ Ÿo­Ÿumilš­ i­iyšl iruntavam ceyyš­ tiruntaa¤ cšni­aintu ta­iyš­ paņuki­Ÿa caīkaņam ārkki­ic cāŸŸuva­š. 40 209 cāŸŸuva­ kēyil talaiyum ma­amum tavamivaŸŸāl āŸŸuva­ a­pe­um neycorin tāŸŸia¤ colmalarāl šŸŸuva­ ãca­van te­ma­at tā­e­ Ÿe×untalarš t域uva­ tēttiram āyi­a všyi­ic colluva­š. 41 210 collā ta­ako×u nāvalla cētiyuņ cētita­pšr cellāc cevimaram tšŸit to×ātakai maõtiõinta kallām ni­aiyā ma­amvaõaīkāttalai yumpoŸaiyām allā avayavan tā­um ma­itark kacšta­amš. 42 211 ta­akku­Ÿam māvaiyam caīkara­ ta­­aruë a­ŸippeŸŸāl ma­akke­Ÿum na¤ciŸ kaņaiyā ni­aiva­ matuviriyum pu­akko­Ÿai yā­aru ëālpu×uvākip piŸantiņi­um e­akke­Ÿum vā­avar po­­ula kēņokka eõõuva­š. 43 212 eõõam iŸaiyš pi×aikkuī kolāmimai yēriŸai¤cum taõõam piŸaiccaņaic caīkara­ caīkak ku×aiya­vante­ uëna­ kuŸaiva taŸintum oëimā niŸaīkavarvā­ kaõõum uŸaīkā tirāppakal eyki­Ÿa kāma­ukkš. 44 213 kāma­ai mu­ceŸŸa te­Ÿāë avaëivaë kāla­e­­um tāmana­ mārpa­ai mu­ceŸŸa te­Ÿuta­ kaiyeŸintāë nāmmu­a¤ ceŸŸata­ Ÿāraie­ ŸšŸkiru varkkum a¤ci āme­ak kiŸŸilar a­Ÿe­ak kiŸŸilar antaõarš. 45 214 antaõarām ivarārur uŸaivate­ Ÿš­atuvš cantaõai tēëiye­ Ÿārtalai yāyacalavar e­Ÿš­ pantaõai kaiyāy atuvumuõ ņe­Ÿār umaiyaŸiyak kontaõai tārãr uraimi­e­ Ÿš­tuņi koņņi­arš. 46 215 koņņum cilapala cå×ani­ Ÿārkkumkup puŸŸe×untu naņņa maŸiyum kirãņikkum pāņum nakumveruņņum vaņņam varumaru¤ cāraõai cellum malartayaīkum puņņaī kirumpo×il cå×maŸaik kāņņara­ påtaīkaëš. 47 216 påtap paņaiyuņaip puõõiyaršpuŸa¤ coŸkaënummšl štap paņae×u ki­Ÿa­a vāliëai yāëoņummaik kātaŸpaņuppā­ kaõaitoņņa kāma­aik kaõmalarāŸ cštap paņuttiņņa kāraõam nãriŸai ceppumi­š. 48 217 ceppa­a koīkaikkut tšmalark ko­Ÿai niŸampaõittā­ maippurai kaõõukku vārpu­al kaīkaivait tā­ma­attuk koppa­a illā oëikiëar u­mattamum amaittā­ appa­ai amma­ainãye­ peŸātuni­ Ÿārkki­Ÿatš. 49 218 ārkki­Ÿa nãrum a­alum matiyum aivāyaravum ērkki­Ÿa yēkum umaiyum uruvum aruvumve­Ÿi pārkki­Ÿa všīkaiyum mā­um pakalum iravumellām kārkko­Ÿai mālaiyi ­ārkkuņa­ ākik kalanta­avš. 50 219 kalanta­ak ke­palar kaņņavi× vārko­Ÿai kaņņaravār calanta­ak kaõõiya kā­akam āņiyēr cāõakamum nilanta­ak killā akatiya­ ākiya nãlakaõņat talantalaik ke­­š alantalai yāki a×iki­Ÿatš. 51 220 a×iki­Ÿa tāruyir āki­Ÿa tākulam šŸiņummāl i×iki­Ÿa caīkam irunta mulaimšl kiņanta­apãr po×iki­Ÿa kaõõãr pularntatu vāykalai pē­avantār mo×iki­Ÿa te­i­i nā­maŸai mukkaõ muŸaiva­ukkš. 52 221 muŸaiva­ai måppukku nā­maŸaik kummutal š×kaņalan tuŸaiva­aic cå×kayi lāyac cilampa­ait to­maiku­Ÿā iŸaiva­ai eõkuõat tãca­ai štti­ar cittantampāl uŸaiva­aip pāmpa­ai yāmpi­­ai e­colli ētuvatš. 53 222 ētava­ nāmam uraiyava­ palkuõam u­­aiviņņš­ pētava­ pi­­š poruntava­ vā×kkai tiruntacce­Ÿu mātava mākiņu mātava māvaëar pu­caņaiyā­ yātava­ co­­ā­ atukoõ ņo×ii­i āraõaīkš. 54 223 āraõaī ki­mukam aiīkaõai yā­akam avvakattil tēraõan tēëava­ tšrakal alkulto­ maikkaõvanta påraõa kumpam mulaiivai kāõap puricaņaiem kāraõa­ tāëto×um a­pē pakaiyē karutiyatš. 55 224 karutiya to­Ÿillai āyi­um kšõmi­kaë kārikaiyāë oruti­a mummuëa ëākaoņ ņātoņuī kāroņuīkap porutana­ mālviņaip puõõiya­ poīkiëaī ko­Ÿaii­­š tarutirna­ Ÿāyiņum tārā viņiŸkollun tā×iruëš. 56 225 iruëār miņaŸŸāl irāppakal ta­­āl varaimaŸaiyāl poruëār kama×ko­Ÿai yālmullai puŸŸara vāņutalāl teruëār mativicum pālpeëavanteõpu­al tāīkutalāl aruëāŸ palapala vaõõamu mālara­ āyi­a­š. 57 226 āyi­aantaõar vāymai araikkalai kaivaëaikaë pēyi­a vāënikar kaõõuŸu mainnãr mulaiyiņaiyš pāyi­a všëkaik karapat tirattukkuc cåttirampēl āyi­a palcaņai yārkka­pu paņņaem āyi×aikkš. 58 227 i×aiyār va­amulai vãīki iņaiyiŸu ki­Ÿa tiŸŸāl pi×aiyāë namakkivai kaņņuõka e­patu pšccukkolām ka×aiyār ka×ukku­Ÿa vāõa­aik kaõņa­aik kātalittāë ku×aiyār ceviyoņu kēlak kayaŸkaõkaë kåņiyavš. 59 228 kåņiya ta­­iņat tā­umai yāëiņat tā­aiaiyā Ÿãņiya palcaņai mšŸŸeri vaõõam e­appaõimi­ pāņiya nā­maŸai pāyntatu k域aip paņarpura¤cuņ ņāņiyanãŸuce¤ cāntivai yāmem aya­e­avš. 60 229 ayamš paliiīku māņuëa tāõuvēr kukkikkiņap payamš mo×iyum pacupati šŸemmaip pāyntiņumāl puyamšy ku×aliyar puõõiyar pēmi­ irattalpollā nayamš mo×iyi­um nakkām am māummai nāõutumš. 61 230 nāõā naņakka nalattārk kiņaiyillai nāme×uta šõār iruntami ×ālmaŸa vš­un ni­aimi­e­Ÿum påõār mulaiyãr nirutta­ puricaņai entaivantāl kāõāviņš­kaõņi ravā to×iyš­ kaņimalarš. 62 231 kaņimalark ko­Ÿai tari­umpul lš­kalai cāraoņņš­ muņimalar tãõņi­ mu­iva­ mulaitoņu mšŸkeņuva­ aņimalar vā­avar šttani­ Ÿāykka×a kallae­pa­ toņimalart tēëtoņu mšltiru vāõai toņaīkuva­š. 63 232 toņaīkiya vā×kkaiyai vāëā tuŸappar tuŸantavarš aņaīkiya všņkai ara­pāl ilaraŸu kāŸpaŸavai muņaīkiya ce¤caņai mukkaõa ­ārkka­Ÿi iīkuma­Ÿik kiņaīki­iŸ paņņa karāa­ai yārpala kšvalarš. 64 233 valantā­ ka×aliņam pāņakam pāmpu valamiņamš kalantā­ valamn㠟iņamcān terivalam pantiņame­ palantār valamiņam āņakam všlvalam ā×iiņam calantā× caņaivalam taõõaī ku×aliņam caīkaraŸkš. 65 234 caīkara­ caīkak ku×aiya­ caraõāra vintanta­­ai aīkaraī kåppit to×utāņ paņumi­toõ ņãrnama­ār kiīkarar tāmceyyum kã×ā yi­amiŸai kšņņalumš iīkaram āyiram ãrae­ ne¤cam eriki­Ÿatš. 66 235 eriki­Ÿa tãyot tuëacaņai ãcaŸkat tãkkimaiyēr coriki­Ÿa pāŸkaņal pē­Ÿatu cå×pu­al appu­aliŸ cariki­Ÿa tiīkaëēr tēõiokki­Ÿatat tēõiuyppā­ teriki­Ÿa tiõka×ai pē­Ÿuëa tālattiŸal aravš. 67 236 aravam uyirppa a×alumaī kaīkai vaëāykkuëirum kuravaī ku×alumai åņaŸku naintuŸu kumaņaintēr paravum puka×aõõal tãõņalum pārvā ­avaiviëakkum viravum iņari­pam emiŸai cåņiya veõpiŸaiyš. 68 237 piŸaittuõņam cåņaluŸ Ÿēpiccai koõņa­al āņaluŸŸē maŸaikkaõņam pāņaluŸ Ÿēe­pum nãŸum maruvaluŸŸē kaŸaikkaõņam pullaluŸ Ÿēkaņu vāyara vāņaluŸŸē kuŸaikkoõ ņivaëara­ pi­celva te­­ukkuk kåŸumi­š. 69 238 kåŸumi­ ãca­aic ceymmi­kuŸ Ÿšval kuëirmi­kaõkaë tšŸumi­ cittam teëimi­ civa­aic ceŸumi­ceŸŸam āŸumi­ všņkai aŸumi­ avalam ivaineŸiyā šŸumi­ vā­at tirumi­ viruntāy imaiyavarkkš. 70 239 imaiyēr koõarntiī ki×ittiņa nãrmaikeņ ņšntalpi­pēy amaiyā neŸicce­Ÿēr ā×nta calamakaëāy aõaintš emaiyāëu ņaiyā­ talaimaka ëāaī kiruppae­­š umaiyā ëavaëkã× uŸaiviņam peŸŸē uŸaiki­Ÿatš. 71 240 uŸaiki­ Ÿa­araivar o­patu vāyilēr m孟uëatāl maŸaiki­Ÿa e­pu narampē ņiŸaicci utirammaccai paŸaiki­Ÿa tēlpēr kurampai paya­illai pēyaņaimi­ aŸaiki­Ÿa teõpu­al ce¤caņaik koõņē­ malaraņikkš. 72 241 aņikkaõõi kaito×u tārkkaka­ ¤ālaī koņuttaņināy vaņikkaõõi ni­­ait to×avaëai koõņa­ai vaõņuõko­Ÿait kaņikkaõõi yāyemak kērur iraõņakaī kāņņi­aiyāl koņikkaõõi mšlnalla kollš Ÿuyartta kuõakku­Ÿamš. 73 242 ku­Ÿeņut tā­cevi kaõvāy ciraīkaë nerintalaŸa a­Ÿaņart taŸŸukac ceŸŸava­ naŸŸavark kaŸŸaciva­ ma­Ÿiņait tē­Ÿiya nellik ka­iniŸpa mā­uņarpēy o­Ÿeņut tētip pukuvar narakat tuŸuku×iyš. 74 243 ku×ikaņ koņunaņaik kå­paŸ kavaņņaņi neņņiņaiå­ u×uvait ta×aicevit tēlmulaic cåŸai mayirppakuvāyt te×ikaņ ņiraikural tšmpal vayiŸŸut tirukkuviraŸ ka×utuk kuŸaiviņam pēlkaõņa­ āņum kaņiyaraīkš. 75 244 araīkā maõia­Ÿil te­Ÿalēr k域am matiyam antãc caraīkāma­ eyya¤cu cantuņ pakaiyāl ivaëtaëarntāë iraīkā ma­attavar illai iraīkā­ imaiyavartam ciraīkā muŸuvā­ elumpukoë vā­e­Ÿa­ tšmo×ikkš. 76 245 mo×iyakkaõ ņā­pa×i måëakkaõ ņā­piõi mu­kaic caīkam a×iyakkaõ ņā­a­Ÿil ãrakkaõ ņā­te­Ÿal e­uyirmšl cu×iyakkaõ ņā­tuyar kårakkaõ ņā­tukil cå×kalaiyum ka×iyakkaõ ņā­tillaik kaõõuta lā­kaõņa kaëëaīkaëš. 77 246 kaëëa vaëākaī kaņintaņi maippaņak kaŸŸavartam uëëa vaëākat tuŸuki­Ÿa uttama­ nãëmuņimšl veëëa vaëākattu veõõurai cåņi viya­piŸaiyaik koëëa aëāyki­Ÿa pāmpo­ Ÿuëatu kuŸikkoõmi­š. 78 247 kuŸikkoõ ņivaëpeyta kēlvaëai yšvantu kēëi×aittãr veŸikkoõņa veëëilam pētē elumpē viricaņaimšl uŸaikko­Ÿai yēuņait tēlē poņiyē uņaikala­ē kaŸaikkaõņa ršnumak ke­­ē ciŸumi kaņaviyatš. 79 248 kaņaviya to­Ÿillai āyi­uī kšõmi­kaë kārikaiyāë maņaviya vāŸukaõ ņāmpiŸai vārcaņai entaivantāl kiņaviya ne¤cam iņaīkoņut tāņ kavalaī koņuttā­ taņaviya kompata­ tāëmšl iruntu taŸikkuŸumš. 80 249 taŸittāy aya­talai cāyttāy calantara ­aitta×alāp poŸittāy a­aīka­aic cuņņāy purampu­a lumcaņaimšŸ ceŸittāyk kivaipuka× āki­Ÿa kaõņivaë cilvaëaiyum paŸittāyk kitupa×i ākuīko lāme­Ÿu pāvippa­š. 81 250 pāvikkum paõņaiyaë allaë paricaŸi yāëciŸumi āvikkum kuŸkulu nāŸum akamneka aīkam eīkum kāvikkaõ cērumpoc cāppuī kaŸaimiņaŸ Ÿā­aikkaõõil tāvikkum veõõakai yāëammel lētikkuc cantittavš. 82 251 cantitta k域ukkuk k域ām piõikkut ta­imaruntām cintikkiŸ cintā maõiyākit tittit tamutamumām vantikkil vante­­ai mālceyyum vā­ēr vaõaīkani­Ÿa antikkaõ āņiyi ­ā­aņi yārkaëuk kāva­avš. 83 252 āva­a yārš a×ikkaval lāramai yāvulakil pēva­a yārš potiyakiŸ pārpuram m孟eritta tšva­ait tillaic civa­ait tiruntaņi kaito×utu tãvi­ai yš­i×an tš­kalai yēņu ceŸivaëaiyš. 84 253 ceŸivaëai yāynã viraiyal kulanalam kalvimeyyām iŸaiyava­ tāmaraic cšvaņip pēte­Ÿel lērumšttum niŸaiyuņai ne¤citu všõņiŸŸu všõņiya nãcartampāl kaŸaivaëar kaõņa­aikkāõap peritum kalaīkiyatš. 85 254 kalaīki­a mālkaņal vã×nta­a kārvarai ā×ntatumaõ malaīki­a nākam maruõņa­a palkaõam vā­aīkaipēy ilaīki­a mi­­oņu nãõņa caņaiimai yērviyantār alaīkalna­ mānaņam ārkki­i āņuva temmiŸaiyš. 86 255 emmiŸaiva­ imaiyēr talai va­umai yāëkaõava­ mummuŸai yālum vaõaīkap paņuki­Ÿa mukkaõnakkaŸ kemmuŸai yāëivaë e­pi×ait tāņkiŸai e­pi×aittā­ immuŸai yālš kavarak karutiŸ Ÿe×iŸkalaiyš. 87 256 kalaitalai cålam ma×ukka­al kaõņaikaņ ņaīkamkoņi cilaiivai šntiya eõņēņ civaŸku ma­a¤coŸceykai nilaipi×ai yātukuŸ Ÿšvalceytārni­Ÿa mšrue­­um malaipi×ai yāre­pa rāl aŸin tērkaëim mānilattš. 88 257 mānilat tērkaņkut tšvar a­aiyaat tšvarellām ā­alat tāŸŸo×um a¤caņai ãca­ ava­perumai tš­alart tāmarai yē­tiru mālavar tšrntuõarār pānalat tāŸkavi yāmeīīa ­ši­ip pāņuvatš. 89 258 pāņiya vaõņuŸai ko­Ÿaiyi ­ā­paņap pāmpuyirppa ēņiya tãyāl urukiya tiīkaëi­ åŸalotta tāņiya nãŸatu kaīkaiyun teõõãr yamu­aiyumš kåņiya kēppotta tālumai pākamem koŸŸavaŸkš. 90 259 koŸŸava ­še­Ÿum kēvaõat tāye­Ÿum āvaõattāl naŸŸava ­še­Ÿum na¤cuõņi yše­Ÿum a¤camaikkap peŸŸava ­še­Ÿum pi¤¤aka ­še­Ÿum ma­mata­aic ceŸŸava ­še­Ÿum nāëum paravume­ cinta­aiyš. 91 260 cinta­ai ceyya ma­amamait tš­ceppa nāamaittš­ vanta­ai ceyyat talaiamait tš­kai to×aamaittš­ panta­ai ceyvataŸ ka­pamait tš­mey arumpavaittš­ ventaveõ õãŸaõi ãcaŸ kivaiyā­ vititta­avš. 92 261 vititta­a vā×nāë perumpiõi viccaikaë koõņupaõņš kotippi­il o­Ÿuī kuŸaivillai kuīkumak ku­Ÿa­aiya patitta­aī kaõņa­am ku­Ÿamveõ canta­am paņņa­aiya matitta­aī kaõņa­am ne¤ci­i e­ceyyum va¤ca­aiyš. 93 262 va¤ca­ai yālš varivaëai koõņuëëa mālpa­ippat tu¤cum po×utum uŸatto×utš­ cori māl aruvi a¤ca­a mālvarai veõpiŸai kavviaõ õānta­aiya ve¤ci­a ā­aiyi­ ãruri måņiya vãra­aiyš. 94 263 vãra­ aya­ari veŸpalar nãreri po­e×ilār kāroõ kaņukkai kamalam tu×āyviņai tolpaŸavai pšroõ patiniŸam tārivar årtivev všŸe­ parāl yārum aŸiyā vakaieīkaë ãcar paricukaëš. 95 264 pariyā ta­avanta pāvamum paŸŸummaŸ Ÿumpaõintārk kuriyā­ e­accolli u­­uņa ­āva­ e­aaņiyārk kariyā­ iva­e­Ÿu kāņņuva­ e­Ÿe­ Ÿivaiivaiyš piriyā tuŸaiyum caņaiyā­ aņikke­Ÿum pšcutumš. 96 265. pšcuva tellām ara­tiru nāmamap pštai nallāë kāyci­a všņkai ara­pālatu aŸu kāŸpaŸavai måci­a ko­Ÿai muņimš latumulai mšlmuyaīkap påci­a cāntam to×umāl ivaio­Ÿum poyyalavš. 97 266. poyyā narakam puki­un tuŸakkam puki­umpukkiī kuyyā uņampi­ē ņårva naņappa paŸappae­Ÿu naiyā viëiyi­um nā­ilam āëi­um nā­maŸaicšr maiyār miņaŸŸā­ aņimaŸa vāvaram všõņuva­š. 98 267. všõņiya nāëkaëiŸ pātiyum kaīkul mikaavaŸŸuë ãõņiya vennēy mutalatu piëëaimai mšlatumåp pāõņi­a accam vekuëi avāa×uk kāŸiīīa­š māõņa­a cšrtum vaëarpu­ caņaimukkaõ māya­aiyš. 99 268. māya­na­ māmaõi kaõņa­ vaëarcaņai yāŸkaņimai āyi­a toõņar tuŸakkam peŸuvatu colluņaittš kāyci­a ā­ai vaëarum ka­aka malaiyarukš pēyi­a kākkaiyum a­Ÿš paņaittatu po­vaõõamš. 100 269 ākkiyē­ peyar a­Ÿuveë ëā­aiyi­ mãtimai yērcuŸ ŸaõukuŸaccel va­Ÿoõņar pi­pari mšŸkoõņu veëëi malaiyara­mu­ ce­Ÿe×il āti ulāaraī kšŸŸiya cšrarpirā­ ma­Ÿiņai ētupo­ vaõõattantāti va×aīkituvš. 101 tirucciŸŸampalam 4.2 cšramā­ perumāë nāya­ār aruëic ceyta tiruvārår mummaõik kēvai 270. akaval virikaņal paruki aëaŸupaņ ņa­­a karuniŸa mškam kalmuka ņšŸi nuõtuëi po×iya nēkki oõtoņi polaīku×ai mi­­ap puruva villiņņu ilaīke×iŸ cevvāyk kēpam årtarak (5) kaittalam e­­um kāntaë malara muttilaī keyiŸe­um mullai arumpak ku×alu¤ cuõaīkuī ko­Ÿai kāņņa e×iluņaic cāyal iëamayil paņaippa uëniŸai uyirppe­um åtai årtarak (10) kaõõãrp peruma×ai po×itali­ oõõiŸat ta¤ca­ak ko×u¤cš Ÿalampi e¤cā maõiyum po­­um mācaŸu vayiramum aõikiëar akilum āramum uri¤cik koīkai e­­uī kuvaņņiņai i×itarap (15) poīkupu­al kāņņi yēëš kaīkai varuvicai tavirtta vārcaņaik kaņavuë arivai pākat taõõal ārur ellaiyil irumpali coriyum kallē ce­Ÿa kātalar ma­amš. (20) 1 271. ma­amāl uŸātš maŸŸe­cey yumvāynta ka­amāl viņaiyuņaiyē­ kaõņat - ti­amākit tē­Ÿi­akār tē­Ÿilatšr cērnta­acaī kårnta­apãr kā­Ÿa­anãr enti×aiyāë kaõ. 2 272. kaõõār nutalentai kāmaru kaõņam e­airuõņa viõõāl urumoņu mšlatu kã×atu koõņalviõņa maõõār malaimšl iëamayi lālmaņa mā­a­aiya peõõām ivaëi­i e­­āyk ka×iyum pirintuŸaivš. 3 273. uŸaika×i oëvāë mi­­i urume­um aŸaikural muracam ārppak kaipēy ve¤cilai kēli virituëi e­­um mi­caran turantatu vā­š nila­š kaņiya vākiya kaëavana­ malaroņu (5) koņiya vākiya taëavamum antaõ kulaimšm paņņa kēņalum kēpamēņu alaimšm paņņa kāntaëum ivaŸŸoņu kāyā ventuyar tarumšl avarš poīkirum puricai pēkkaŸa vaëaiik (10) kaīkulum pakalum kāvil mšvi mācaŸu všnta­ pācaŸai yērš yā­š i­­š alakil āŸŸal aruccu­aŸ ka¤¤ā­Ÿu ulavā nalvaram aruëiya uttama­ (15) antaõ ārur cintittu maki×ā mayariya mākkaëaip pēlat tuyaru×an ta×iyak kaõtuyi lāvš. 4 274. veõpā tuyilānēy yāmtē­Ÿat tē­Ÿittãt tē­Ÿa mayilāla vantatāl mātē - ayalāya aõņattuk kappālā­ antiīkaņ kaõõiyā­ kaõņattuk koppāya kār 5 6 275. kaņņaëaik kalittuŸai kārum mu×akkoņu mi­­oņu vantatu kātalartam tšrun teruvu¤ cilampap pukuntatu cilvaëaikaë cēru¤ cilapala aīkš nerinta­a tu­­aruna¤ cārum miņaŸŸaõõal ārur a­aiya aõaīki­ukkš. 6 276. akaval aõaīkuŸai neņuvarai arumaipš õātu maõaīkama× teriyal cåņi vaikalum viņucuņar neņuvšl mu­­aņi viëakkāk kaņuvicaik kā­yāŸŸu neņunãr nãnti oruta­i peyarum po×utiŸ puriku×al (5) vā­ara makaëirni­ malva×aī kakalat tā­āk kātal ākuvar e­Ÿu pulavi uëëamoņu poruntāk kaõõaë kalaipiõai tiriyak kaiyaŸa veyti melviral nerittu vimmi veytuyirttu (10) alliyaī kētai a×aluŸ Ÿāaīku ellaiyil iruntuyar eyti­aë pullār tiripuram eriya orukaõai terinta arivai pākat taõõal ārur vaëamali kamala vāëmukattu (15) iëamayiŸ cāyal šnti×ai tā­š. 7 277. veõpā i×aiyār va­amulai ãrntaõ pu­attil u×aiyākap pēntato­ Ÿuõņš - pi×aiyāccãr ammā­ a­alāņi ārurkkē­ a­Ÿuritta kaimmā­šr a­­a kaëiŸu. 8 278. kaņņaëaik kalittuŸai kaëiŸu va×aīka va×aīkā atarkatir všltuõaiyā veëiŸu virava varutikaõ ņāyviõõi­ ni­Ÿi×inta piëiŸu kuraŸkaīkai tāīkiya pi¤caka­ påīka×almāņ ņoëiŸu maõikkoņum påõimai yērcellum ēīkiruëš. 9 279. akaval iruëpuri kåntalum e×ilnalam citaintatu maruëpuri vaõņaŸai mālaiyum parintatu oõõutal tilakamum a×intatu kaõõum mainniŸam o×intu cenniŸam eyti uëëaŸi koņumai uraippa pē­Ÿa­a (5) cštakam parantatu cevvāy mštaku ku×aike×u tirumukam viyappuë ëuŸutti i×aike×u koīkaiyum i­cān ta×ãik kalaiyun tukilum nilaiyiŸ kalaīki e­­itu viëainta vāŸe­a maŸŸiÉtu (10) a­­atum aŸikilam yāmš ceŸipo×il arukuņai ārur amarntuŸai amuta­ murukuviri teriyal mukkaõ mårtti marāmarac cēlaic cirāmalaic cāraŸ curumpivar naŸumpētu koyyap (15) peru¤ceŸi va­attilyā­ pirintatip po×utš. 10 280 po×utu ka×intālum påmpu­aīkāt teëki e×utu koņiyiņaiyāy škā­ - to×utamarar mu­­a¤cšr moyka×alā­ mukkaõā­ nā­maŸaiyā­ ma­­u¤cšy pēloruva­ vantu. 11 281. vantār etirce­Ÿu ni­Ÿš­ kiņantavaõ tārta×aikaë tantār avaiyo­Ÿum māŸŸakil lš­takka­ všëviceŸŸa centā maraivaõõa­ tãrttac caņaiya­ cirāmalaivāyk kontār po×ilaõi nantā va­a¤cå× kuëirpu­attš. 12 282. akaval pu­amayiŸ cāyaŸ påīku×al maņantai ma­aimali celvam maki×ā ëāki štila­ oruva­ kātala ­āka viņucuņar naņuvuni­ Ÿaņutali­ ni×alum aņiyakat toëikkum āra×aŸ kā­attu (5) vevvi­ai všņar tuņikkural verãi meyvitir eŸiyu¤ cevvit tāki muëëilai ãntum muëitāë ilavamum veëëilum paranta veëëiņai maruīkil kaņuīkuraŸ katanāy neņuntoņar piõittup (10) pācan ti­Ÿa tšykāl umpar maraiyataë mšynta mayirppu­ kurampai virinaraik kåntal veëvāy maŸattiyar viruntā yi­aëkol tā­š tiruntāk k域e­ap peyariya koņunto×il oruva­ (15) āŸŸal ceŸŸa aõõal ārårc ceyvaëar kamalac cãŸaņik kovvaic cevvāyk kuyilmo×ik koņiyš. 13 283. koņiyšr nuņaīkiņaiyāë koytārā­ pi­­š aņiyāl naņantaņaintā ëāka- poņiyāka naõõārår m孟eritta nāka¤cšr tiõcilaiyā­ taõārår cå×nta taņam. 14 284. taņappāŸ pu­aŸcaņaic caīkara­ taõmati pēlmukattu maņappāl maņantai malaraõaic cškkaiyiŸ pācampirãi iņappāl tiriyil veruvum iru¤cura¤ ce­Ÿa­aëāl paņappā la­avalla vāltami yš­taiyal paņņa­avš. 15 285. paņņēr peyarum āŸŸalum e×uti naņņa kallum måtår nattamum parammuram patarum allatu paņuma×ai vara­muŸai aŸiyā valveyiŸ kā­attut tš­ivar kētai cella mā­i­am (5) a¤cil ēti nēkkiŸ ka×intu ne¤ceri vuņaimaiyi­ vilakkātu viņuka koīkaik ka×intu ku­Ÿiņai aņainta koīkivar kēīkamum celavuņa­ paņuka me­Ÿēņ kuņaintu veyilnilai ni­Ÿa 1(0) ku­Ÿa všykaëum k域aņait to×ika māyiruī kaņaŸŸiņai vaikal āyiram pāvaiyai vaëarppēy nãna­i pāvaiyai vilakkātu pi×aitta­ai mātē nalattakum alaipu­al ārur amarntuŸai amuta­ (15) kalaiyamar kaiya­ kaõõutal entai toīkala¤ caņaimuņik kaõinta koīkalar kaõõi āyi­a kuravš. 16 286. kuravaī kama×kētai kētaivš lē­pi­ viravuī kaņuīkā­am vevvāy - aravam caņaikkaõinta caīkara­ tārmata­a­ ta­­aik kaņaikkaõitta tãyiŸ kaņitu. 17 287. kaņimalark ko­Ÿaiyun tiīkaëu¤ ceīkaõ aravumaīkš muņimala rākkiya mukkaõnak ka­mikka cekkarokkum paņimalar mš­ip parama­ aņipara vātavarpēl aņimalar nēva naņantē kaņantatem amma­aiyš. 18 288. akaval ma­aiyuŸai kuruvi vaëaivāyc cšval ci­aimutir pšņaic cevvi nēkki ã­il i×aikka všõņi ā­ā a­pupoŸai kåra mš­mšl muyaīkik kaõõuņaik karumpi­ nuõtēņu kavarum (5) peruvaëan ta×ãiya pãņucāl kiņakkai varupu­a låra­ pārvai yāki maņakkoņi mātarkku valaiyāyt tē­Ÿip paņiŸŸu vāymo×i palapā rāņņi uëëat tuëëatu teëëitiŸ karantu (10) kaëëa nēkkamoņu kaito×u tiŸai¤ci emmi lēyš pāõa ava­šl amararum aŸiyā āti murtti kumara­ tātai kuëircaņai iŸaiva­ aŸaika×al entai ārur āvaõat (15) tuŸaiyil tåkkum e×ilme­ kāņcik kaõõaņi aõaiya nãrmaip paõõuņaic colliyar tampā lē­š. 19 289. veõpā pālāya colliyarkkš collupēyp pāõmaka­š šlāiī ke­­uk kiņuki­Ÿāy - mšlāya tšnta­ kama×ko­Ÿaic ce¤caņaiyā­ tāëcåņum påntaõ pu­alåra­ poy. 20 290 poyyāl to×i­um aruëum iŸaikaõņam pēliruõņa maiyār taņaīkaõ maņantaiyar kšņkiŸpol lātuvantu­ kaiyāl aņitoņal cellalnil pullal kalaiaëaiyal aiyā ivaina­ku kaŸŸāy peritum a×akiyatš. 21 291. akaval a×akuņaik kiīkaõi aņimicai araŸŸat to×iluņaic ciŸupaŸai påõņu tšrãrttu orukaëi Ÿuruņņi oõpoņi āņip porukaëi Ÿa­aiya pokkamoņu piŸŸā×ntu påīku×aŸ ciŸāroņu tåīkunaņai payiŸŸi (5) akkarai uņutti aimpaņai kaņņi okkarai irukkum oëirpu­ ku¤cik kutalaiyaī kiëavip putalva­ ta­­ai uëëac corinta veëëat tãmpāl uņaiya vākiya taņame­ koīkai (10) všõņātu pirinta viripu­al åra­ påõtāī kakalam pulkuva­ e­appēyp perumaņam uņaiyai vā×i vārcaņaik koņuveõ tiīkaņ ko×unila všykkum cuņupoņi yaõinta tuëaīkoëi akalat (15) taõõal ārår tiõõitiŸ ceyta ciŸaike×u cempu­al pēla niŸaiyoņu nãīkāy ne¤cam nãyš. 22 292. veõpā nãyiruntiī ke­pētu ne¤camš nãëiruņkaõ āyiraīkai vaņņit ta­alāņit - tãaraīkat taivāy aravacaittā­ na­paõait tēņ ka­pamaitta ceyvā­nal åra­ tiŸam. 23 293. kaņņaëaik kalittuŸai tiŸamali ci­mo×ic centuvar vāyi­ar eīkaiyarkkš maŸamali všlē­ aruëuka vārcaņai yā­kaņavårt tuŸaimali āmpalpal lāyirat tuttami yše×i­um naŸaimali tāmarai ta­­ate­ Ÿšcollum naŸkayamš. 24 294. akaval kayaīke×u karuīkaņal mutuku teruvupaņa iyaīkutimil kaņavi eŸiyoëi nuëaiyar neymmã­ kavaral všõņik kaimmikut tāla vaņņam šyppa mãmicai muņike×u taruvalai vãci munnãrk (5) kuņare­a vāīkik koëëai koõņa curimukac caīkum cuņarviņu pavaëamum erikatir nittilat tokutiyuī kåņi virikatir nilavu¤ cekkarun tārakai uruvatu kāņņum ulavāk kāņcit (10) taõõan tuŸaiva­ taņavarai akalam kaõõuŸak kaõņatu mutalā oõõiŸak kāëa mācuõaī katirmatik ku×aviyaik kēëi×ait tirukkum koëkai pēla maõitika× miņaŸŸu vā­ava­ maruvum (15) aõitika× akalat taõõal ārår ārkali vi×avi­ a­­atēr pšralar ciŸantatu ciŸunal lårš. 25 295. årelān tu¤ci ulakelām naëëe­Ÿu pārelām pāņavintap pāyiruņkaõ - cãrulām māntuŸaivāy ãca­ maõinãr maŸaikāņņup påntuŸaivāy mšyntuŸaīkā puë. 26 296 puëëun tuyi­Ÿu po×utiŸu māntu ka×utuŸaīki naëëe­Ÿa kaīkul iruëvāyp perukiya vārpa­ināë tuëëuī kalaikkaic cuņarvaõ õa­ait to×u vārma­ampē­ Ÿuëëum uruka oruvartiõ tšrvan tulāt tarumš. 27 297 ulānãrk kaīkai oru caņaik karantu pulālnãr ē×ukap porukaëi Ÿuritta påta nāta­ āti mårtti tirumaņa malaimakaņ korukåŸu koņuttutta­ a­pi­ amaittava­ ārår na­pakal (5) valampuri aņuppā māmut tarici cala¤calam niŸaiya šŸŸi nalantika× pavaëac centã måņņip polampaņa ippiyan tuņuppāl oppat tu×āvi aņāa taņņa amutam vāymaņuttu (10) iņāa āyamē ņuõõum po×util tirunti×aip paõaittēë tšmo×i mātš virunti­ aņiyšŸ karuëuti yēve­a mulaimukam nēkki muŸuvalit tiŸai¤cali­ naŸaikama× eõõeyc ciŸunuõ tuëëi (15) poīkupu­al uŸŸatu pēlae­ aīkam ellān tā­ā yi­aëš. 28 298 āyi­aa­ pārš a×ippar a­alāņi pšyi­ava­ pārēmpum pšraruëā­ - tãyi­ava­ kaõõāëa­ ārurk kaņalār maņappāvai taõõāruī koīkaikkš tā×ntu. 29 299 tā×ntu kiņanta caņaimuņic caīkara­ tāëpaõiyā tā×ntu kiņantunai vārkiëai pēlayar všŸ kiraīkic cå×ntu kiņanta karaimšl tiraiye­­um kaiyeŸintu vã×ntu kiņantala Ÿittuyi lātiv virikaņalš. 30 tirucciŸŸampalam 4. 3 cšramā­ perumāë nāya­ār aruëic ceyta tirukkayilāya ¤ā­avulā 300. tirumālum nā­muka­un tšrntuõarā ta­Ÿaī karumāl uŸaa×alāy ni­Ÿa - perumā­ piŸavātš tē­Ÿi­ā­ kāõātš kāõpā­ tuŸavātš yākkai tuŸantā­ - muŸaimaiyāl ā×ātš ā×ntā­ akalā takaliyā­ å×āl uyarātš ēīki­ā­ - cå×oëinål ētā tuõarntā­ nuõukātu nuõõiyā­ yātum aõukā taõukiyā­ - āti ariyākik kāppā­ aya­āyp paņaippā­ ara­āy a×ippava­um tā­š 7 para­āya (5) . tšvar aŸiyāta tēŸŸattā­ tšvaraittā­ mšviya vāŸš vitittamaittā­ - ēvātš evvuruvil yāroruvar uëkuvār uëëattuë avvuruvāyt tē­Ÿi aruëkoņuppā­ - evvuruvum tā­šyāy ni­Ÿaëippā­ ta­­iŸ piŸituruvam š­ērkkuī kāõpariya emperumā­ - ā­āta cãrār civalēkan ta­­uë civapurattil šrār tirukkēyil uëëiruppa - ārāyntu ceīkaõ amarar puŸaīkaņaikkaņ ce­ Ÿãõņi eīkaņkuk kāņciyaruë e­Ÿirappa - aīkorunāë (10) . påmaīkai poytãr taraõi puka×maīkai nāmaīkai e­Ÿivarkaë na­kamaitta - cšmaīkoë ¤ā­ak ko×untu nakarāca­ ta­maņantai tš­ moytta ku¤ciyi­mšŸ cittirippa - å­amilcãr nantā va­amalarum mantā ki­ittaņa¤cšr centā maraimalarnå Ÿāyirattāl - nontā vayanta­ toņuttamaitta vācikai cåņņi nayantika×um nalluŸuppuk kåņņip - paya­koë kulamakaëir ceyta ko×u¤cāntam koõņu nalamaliya ākan ta×ãik - kalaimalinta (15) . kaŸpakam 㭟a kama×paņ ņi­aiuņuttup poŸka×alkaë kālmšŸ polivittu - viŸpakarum cåëā maõicšr muņikavittuc cuņņicšr vāëār nutaŸpaņņam ma­­uvittut - tēëā maõimakara kuõņalaīkaë kātuk kaõintāī kaõivayirak kaõņikai po­­āõ - paõiperiya āram avaipåõ ņaõitika ×u¤ca­­a vãran tirumārpil villilaka - šruņaiya eõņēņkum kšyåram peytutara panta­amum kaõņēr ma­amaki×ak kaņņuŸãik - koõņu (20) . kaņicåt tirampu­aintu kaīkaõaīkaip peytu vaņivuņaiya kēlam pu­aintāī - kaņinilai mšl nantimā kāëar kaņaika×inta pē×tattu vantu vacukkaë irukkuraippa - antamilcãr eõõaruī kãrtti e×uvar iruņikaëum aõõalmšl ācikaë tāmuõartta - oõõiŸatta pa­­iruvar ātittar pallāõ ņeņutticaippa ma­­um akattiya­yā× vācippap po­­iyalum aīki kama×tåpam šnta yama­vantu maīkala vācakattāl vā×tturaippac - ceīkaõ (25) . niruti mutalēr ni×aŸkala­kaë šnta varuõa­ maõikkalacan tāīkat -teruvelām vāyu na­iviëakka māma×ai nãrteëippat tåyacãrc cēma­ kuņaiyeņuppa - mšviyacãr ãcā­a­ van taņaippai kaikkoëëa accu­ikaë vāyārnta mantirattāl vā×tturaippat - tåya uruttirarkaë tēttiraīkaë collak kupšra­ tiruttaku mānitiya¤ cintak - karuttamainta kaīkā natiyamu­ai uëëurutta tãrttaīkaë poīku kavari puraiyiraņņat - taīkiya (30) . painnākam eņņum cuņareņuppap paintaŸukaõ kainnākam eņņum ka×alvaõaīka - meynnāka mškam vitā­amāy mi­­elā¤ cå×koņiyāy mškat turumu muracaŸaiyap - pēka¤cšr tumpuru nāratarkaë pāņat toņarnteīkum kompuruva nuõõiņaiyār kåttāņa - emperumā­ viõõēr paõiya uyarnta viëaīkoëicšr veõõēr ma×aviņaiyai mšŸkoõņāī - keõõār karuttuņaiya pāriņaīkaë kāppottuc ceyyat tirukkaņaikaë š×ka×inta pētil - cerukkuņaiya (35) . cš­ā patimayilmšl mu­cella yā­aimšl ā­āppēr intira­ pi­paņara - ā­āta a­­attš šŸi aya­valappāl kaipētak ka­­avilun tiõņēņ karuņa­mšl 7 ma­­iya māliņappāŸ cella malarār kaõaiaintu mšliņappāl me­karuppu villiņappāl - šlvuņaiya caīkaõaiyum mu­kait taņamulaiyār mšl eyvā­ koīkaõaiyum påvāëi kēttamaitta - aiīkaõaiyā­ kāma­ koņippaņaimu­ pētak katakkāri vāma­ puravimšl vantaõaiya - nāma¤cšr (40) . vš×a mukattu vināyaka­ai uëëuŸuttuc cå×vaëaikkait toõņaivāyk keõņai oõkaõ - tā×kåntal maīkai e×uvaru¤ cå×a maņanãli ciīka aņalšŸŸi­ mšŸcellat - taīkiya viccā tarariyakkar ki­­arar kimpuruņar accā raõararakka rēņacurar - eccārvum callari tāëan takuõitan tattaëakam kallalaku kalla vaņammontai - nallilayat taņņa×i caīka¤ cala¤calan taõõumai kaņņa×iyāp pšri karatāëam - koņņum (45) . kuņamu×avam kokkarai vãõai ku×alyā× iņamān taņāri paņakam - iņaviya mattaëan tuntupi vāynta muruņivaŸŸāl etticai tēŸum e×untiyampa - ottuņa­š maīkalam pāņuvār vantiŸai¤ca mallarum kiīkararum eīkuī kilukiluppat - taīkiya āŸām irutuvum yēkum aruntavamum māŸāta muttiraiyum mantiramum - ãŸārnta kālaīkaë m孟uī kaõamuī kuõaīkaëum vāla kiliyarum vantãõņi - mšlai (50) . imaiyēr perumā­š pēŸŸi e×ilcšr umaiyāë maõavāëā pēŸŸi - emaiyāëum tãyāņi pēŸŸi civa­š aņipēŸŸi ãca­š entāy iŸaipēŸŸi - tåyacãrc caīkara­š pēŸŸi caņāmakuņat tāypēŸŸi poīkaravā po­­aī ka×alpēŸŸi - aīkorunāë āya vi×uppēr aruccu­a­ āŸŸaŸkup pācupatam ãnta patampēŸŸi - tåya malaimšlāy pēŸŸi mayā­attāy vā­ēr talaimšlāy pēŸŸitāë pēŸŸi - nilaipēŸŸi (55) . pēŸŸiye­ap påmāri peytu pula­kalaīka nāŸŸicaiyum eīkum nalamperuka - šŸŸuk koņiyum patākaiyum koŸŸak kuņaiyum vaņivuņaiya toīkalu¤ cå×ak -kaņikama×um påmāõ karuīku×alār uëëam putituõpā­ vāmā­a ãca­ varumpē×tiŸ - cšmšlš ku×āīkaë vāmā­a ãca­ maŸuvilcãr vā­avartam kēmā­ paņaimu×akkam kšņņalumš -tåmāõpil vā­anãr tāīki maŸaiyēmpi vā­piŸaiyē ņå­amil cålam uņaiyavāy - ã­amilā (60) . veëëai aõitalāl vš×at turipērtta vaëëalš pēlum vaņivuņaiya - oëëiya māņa naņuvil malarār amaëiyš kåņiya pērkkaëa mākkuŸittuk - kšņil cilampu paŸaiyākac cšyarikkaõ ampā vilaīku koņumpuruvam villā - nalantika×um kå×aipi­ tā×a vaëaiyārppak kaipēntu kš×kiëarum alkulān tšruntic - cå×oëiya koīkaimāp poīkak ko×unar ma­aīkavara aīkam porutacainta āyi×aiyār - ceīkš×aŸ (65) . poŸkalacat tuëëāl maõinãr muka¤cšrtti naŸperuī kēlam mikappu­aintu - poŸpuņaiya pštai mutalākap pšriëampeõ ãŸāka mātaravar cšra maki×ntãõņic - cēticšr cåëikaiyu¤ cåņņu¤ cuëikaiyu¤ cuņņikaiyum vāëikaiyum poŸŸēņum mi­vilaka - māëikaiyi­ mšlšŸi ni­Ÿu to×uvār tuyarkoõņu mālšŸi ni­Ÿu mayaīkuvār - nålšŸu tāmamš tantu caņātāri nalkā­šl yāmamšl emmai aņume­pār - kāmavšë (70) . āme­pār a­Ÿe­pār aiyaŸuvār kaiyeŸivār tāmmu­­ai nāõēņu caīki×appār - påma­­um po­­ari mālaiyaip påõpārap påõkoõņu tu­­ari mālaiyāc cåņuvār - mu­­am orukaõ e×utiviņ ņo­Ÿe×utātēņit teruvam pukuvār tikaippār - arukirunta kaõõāņi mšŸpa¤cu peyvār kiëie­Ÿu paõõāņic coŸpantuk kuŸŸuraippār - aõõalmšŸ kaõõe­­um mācālaī kēlik karuīku×alār tiõõa niŸaittā× tiŸantiņņār - oõõiŸatta (75) . pštai pštaip paruvam pi×aiyātāë veõmaõalāl tåtaic ciŸucē Ÿaņuto×ilāë - tãtil iņaiyālum škka×utta māņņāë nala¤cšr uņaiyālum uëëurukka killāë - naņaiyālum keëavainēy kāëaiyaraic ceyyāë katirmulaikaë evvanēy ceyyun to×ilpåõāë - cevva­šr nēkkilum nēynēkkam nēkkāëta­ cevvāyi­ vākkum piŸarma­attai va¤ciyāë - påkku×alum pāņavan tē­Ÿa muņiyāë iëavšyttēë āņavar tammai ayarvuceyyāë - nāņoŸum (80) . o­Ÿurait to­Ÿu­­i o­Ÿucey to­Ÿi­kaõ ce­Ÿa ma­atti­aëā¤ cšyi×aiyāë - na­Ÿākat tāli ka×uttaõintu canta­attāl meypåci nãla aŸuvai virittuņuttuk - kēla¤cšr pantariŸ pāvai koõņāņumip pāvaikkut tantaiyār e­Ÿorutti tā­vi­ava - antamilcãr ãca­ eriyāņi e­­a ava­aiyēr kāyci­a mālviņaimšŸ kaõõuŸŸut - tāyco­­a ikkaõakku nēkkāë ivaëpēlvāë kāma­nål naŸkaõakki­ mšŸciŸitš nāņceytāë - poŸpuņaiya (85) . petumpai pšroëicšr kāņcip petumpaip pirāyattāë kāroëicšr ma¤¤aik kavi­iyalāë - cãroëiya tāmarai o­Ÿi­ iraõņu ku×aiyiraõņu kāmaruvi keõņaiyēr centoõņai - tåmaruvu mutta murive¤ cilaicuņņi cempavaëam vaittatu pēlum matimukattāë - ottamainta kaīkaõa¤ cšrntilaīku kaiyāë katirmaõiyi­ kiīkaõi cšrnta tiruntaņiyāë - oõkš×al antukil cå×ntacainta alkulāë āypotiyiŸ canta­an tēynta taņantēëāë - vantu (90) . tiņariņņa tiõvaraikkaõ ceyta mulaiyāë kaņalpaņņa i­­amutam a­­āë - maņalpaņņa mālai vaëāya ku×alāë maõamnāŸu cēlai iëaīkiëipēl tåmo×iyāë - cālavum va¤ca­ai ceytu ma­aīkavarum vāņkaõõuk ka¤ca­attai iņņaī ka×akākki - e¤cā maõiyāram påõņā×i melviraliŸ cšrtti aõiyār vaëaitēëmšl mi­­a - maõiyārtta tåveõ maõaŸkoõņu tē×iyarun tā­umāyk kāma­ uruvam varae×utik - kāma­ (95) . karuppuc cilaiyum malarampun tšrum oruppaņ ņuņa­ e×utum pē×til - viruppårum tš­amaruī ko­Ÿaiyantārt tãrtta­ civalēka­ vā­amāl šŸŸi­mšl vantaõaiyat - tā­amara na­ŸaŸivār co­­a nalantēŸŸu nāõtēŸŸu ni­ŸaŸivu tēŸŸu niŸaitēŸŸu - na­Ÿākak kaivaõņuī kaõvaõņum ēņak kalaiēņa neyviõņa påīku×alāë ni­Ÿo×intāë - moykoõņa maīkai maīkai yiņaīkaņavā māõpi­āë vā­i×inta kaīkaic cu×iya­aiya untiyāë - taīkiya (100) . aīkai kamalam aņikamalam mā­nēkki koīkai kamalam mukaīkamalam - poīke×ilār iņņiņaiyum va¤ci irumpaõaittēë všye×ilār paņņuņaiya alkulun tšrttaņņu - maņņuviri kåntal aŸalpavaëam ceyyavāy avvāyil šynta maõi muŸuval i­muttam - vāyntacãr vaõņu vaëāya vaëarvā cikaicåņņik kaõņi ka×uttiŸ kavi­cšrttik - kuõņalaīkaë kātuk kaõintu ka­amš kalaitiruttit tãtil ce×uīkēla¤ cittirittu - mātarāë (105) . poŸkåņņiŸ påvaiyai vāīki ata­ēņum coŸkēņņi koõņirunta šlvaikkaõ - naŸkēņņu veëëi vilaīkalmšl v㟟irunta ¤āyiŸupēl oëëiya mālviņaiyai mšlkoõņu - teëëiyanãr tā×u¤ caņaiyā­ caņāmakuņan tē­Ÿutalum vā×umš mammar ma­attaëāyc - cå×oëiyā­ tārnēkkun ta­tārum nēkkum ava­uņaiya šrnēkkun ta­­a te×il nēkkum - pšraruëā­ tēënēkkun ta­tēëum nēkkum ava­mārpi­ nãënēkkam vaittu neņituyirttu - nāõ nēkkā (110) . tuëëam uruka o×iyāta všņkaiyām veëëat tiņaiya×unti veytuyirttāë - oëëiya maņantai tãntami×i­ teyva vaņivāë tiruntiyacãr vāynta maņantaip pirāyattāë - šyntacãr ãca­ cilaiyum e×ilvā­ pavaëamum cšyvalaīkai všlun tiraëmuttum - pācilaiya va¤ciyum všyum vaëartā maraimoņņum ma¤cilvaru māmatipēl maõņalamum - e¤cāp puruvamu¤ cevvāyum kaõõum eyiŸum uruva nucuppumme­ tēëum - maruvi­iya (115) . koīkaiyum vāõmukamu mākkoõņāë kēla¤cšr paīkayap pēta­aiya cšvaņiyāë - oõkš×al vā×aittaõ ņa­­a kuŸaīki­āë vāyntacãr ā×ittšrt taņņa­aiya alkulāë - å×it tirumatiyam maŸŸo­Ÿām e­Ÿu mukattai uruvuņaiya nāõmã­cå×n tāŸpēl - perukoëiya muttāraī kaõņat taõintāë aõikalaīkaë moyttāra vāram mikap peruki -vittakattāl kaëëuī kaņāmuī kalavaiyuī kaipēntiņ ņuëëum puŸamu¤ ceŸivamaittut - teëëoëiya (120) . kāëiīka¤ cēti kiņappat toņuttamaitta tāëimpat tāmam nutalcšrttit - tēëeīkum taõõaŸu¤ canta­am koõ ņappic catircāntai vaõõam peŸamicaiyš maņņittāī - koõõutalāë ta­­amar tē×iyarkaë cå×at tavicšŸip pi­­umēr kāmaram yā× amaittu - ma­­um viņavaõõak kaõņattu vštiya­ mšliņņa maņalvaõõam pāņum po×utãõ - ņaņalvalla všlvallā­ vilvallā­ melliyalārk ke¤¤ā­Ÿum mālvallā­ årki­Ÿa mālviņaiyi­ - kēla (125) maõiyšŸu kšņņāīku nēkkuvāë cāla aõiyšŸu tēëā­aik kaõņāī - kaõiārnta kēņņi o×iya e×untu ku×aimukattaik kēņņi nutalcivappa vāytulakki - nāņņārkaë ellāruī kaõņār e­ak kaņavuë iīkāyam nallāy paņumšŸ paņume­Ÿu -mellavš cella luŸu¤caraõam kampikkun ta­­uŸunēy collaluŸu¤ colli uņaiceŸikkum - nallākam kāõa luŸuīkaõkaë nãrmalkum kāõpārmu­ nāõa luŸumne¤cam oņņātu - påõākam (130) . pullaluŸum aõõalkai vārā­e­ Ÿivvakaiyš allaluŸum a×untum ā×tuyarāl - melliyalāë ta­­uruvam påīko­Ÿait tārkoëëat tā­ko­Ÿaip po­­uruvaī koõņu pulampuŸŸāë - pi­­orutti arivai ceīkš×al tāmaraipēl cãŸaņiyāë tãtilā aīkš× arivaip pirāyattāë -oõkš×al tiīkaëun tārakaiyum villu¤ ce×umpuyalum taīkoëicšr cevvāyum uõmaiyāŸ - poīkoëicšr mi­­ārvā­ kāņņum mukavoëiyāë meymmaiyš ta­­āvār illāt takaimaiyāë - ennāëum (135) illārai ellārum eëëuvar celvarai ellāru¤ ceyvar ciŸappe­­um - collālš alkuŸku mškalaiyaic cå×ntāë aõimulaimšl malkiya cāntoņu påõpu­aintu - nalkår iņaiyiņaiyš uëëurukak kaõņāë e×ilār naņaipeņai a­­attai ve­Ÿāë - aņiyiõaimšŸ pāņakaī koõņu paricamaittāë pa­maõicšr cåņakam mu­kai toņarvittāë - kšņilcãrp po­­ari mālai talaikkaõintu påõkoõņu ma­­uī ka×uttai maki×vittāë - po­­a­āë (140) i­­icai vãõaiyai vāīki imaiyavartam aõõalmšl tā­iņņa ācaiyāl - mu­­amš pāņal toņaīkum po×utiŸ para¤cēti kšņilā mālviņaimšl tē­Ÿutalum - kåņiya i­­icaiyum ippiŸappum pšõum iruntami×um ma­­iya vãõaiyuī kaiviņņup -po­­a­aiyãr i­Ÿa­Ÿš kāõpa te×il nalam koëëš­šl na­Ÿa­Ÿš peõmai namakke­Ÿu - ce­Ÿava­ta­ oõkaëapam āņum oëivāë mukattiraõņu kaõkaëapam āņuvapēl kaņņuraittum - oõkš×aŸ (145) kåntal avi×kkum muņikkum kalaitiruttum cāntan timirum mulaiārkkum - påntukilaic cå×um avi×kkum to×um a×um cērtuyaruŸ Ÿā×um a×untum ayāvuyirkkum 7 cå×oëiya aīkai vaëaito×utu kāttāë kalaikāvāë naīkai ivaëum nalantēŸŸāë - aīkorutti terivai ārā amutam avayavam peŸŸa­aiya cãrār terivaip pirāyattāë - ērā maruëēcai i­ma×alai vāyccolāl e­Ÿum iruëtãr pulariyš oppāë - aruëālš (150) veppam iëaiyavarkaņ kākkutalāl ucciyē ņoppamaiyak koëëum uruvattāë - veppantãrntu antaëirpēl cšvaņiyum aīkaiyum cemmaiyāl antivā­ kāņņum a×aki­āë - antamil cãrār mukammatiyam ātalāŸ cšyi×aiyāë šrār iravi­ e×ilkoõņāë - cãrārum kaõõār payētaramum nuõõiņaiyum uõmaiyāl taõõiëaī kāri­ cavikoõņāë -vaõõa¤cšr māntaëir mš­i murukkita×vāy ātalāl vāynta iëavš­il vaõmaiyāë - māntar (155) aŸivuņaiyãr ni­mi­kaë allārpēm e­Ÿu paŸaiyaŸaiva pēlu¤ cilampu - muŸaimaiyāl cãrār tiruntaņimšŸ cšrtti­āë tšralkul ērā takalal uŸāte­Ÿu - cãrālš antukilum mškalaiyum cå×ntāë aõimulaikaë maintar ma­aīkavarum e­pata­āl - muntuŸavš påīkacci ­ālaņaiyap påņņuŸãip poŸŸoņiyāl kāmpotta tēëiõaiyaik kāppšvi - vāyntacãr naŸka×uttai nallārat tālmaŸaittuk kātukku viŸpakaruī kuõņalaīkaë mšvuvittu - maippakarum (160) kāviyaī kaõõaik katantaõippāë pēlatta­ tāviya a¤ca­attai mu­­åņņi - yāvaraiyum ākulam ākkum a×aki­āë a­­amum kēkilamum pēlum kuõatti­āë - ākip palakarutik kaņņik kariyavāyk kēņi alarcumantu kå×aiya ākik - kalaikarantu uëyātum i­Ÿip puŸaīkama×ntu kã×tā×ntu kaëëāvi nāŸuī karuīku×alāë - teëëoëiya ceīka×unãrp paņņuņuttuc ceīkuī kumame×uti aīka×unãrt tāmam nutalcšrttip - poīke×ilār (165) . poŸkavaŸŸi­ veëëip palakai maõiccåtu naŸkamaiya nāņņip porumpo×util - viŸpakirum tēëā­ nilaipšŸu tēŸŸaīkš ņāyni­Ÿa tāëā­ caņāmakuņam tē­Ÿutalum - kšëāya nāõār naņakka nalattārk kiņaiillai šõār o×ika e×ilo×ika - pšõum kulattār aka­Ÿiņuka kuŸŸattār vammi­ nalattãr ni­aimi­ãr e­Ÿu - colaŸkariya tšvāti tšva­ civa­āyil tš­ko­Ÿaip påvār alaīkal aruëātu - pēvā­šl (170) kaõņāl aŸiva­ e­accollik kaicērntu vaõņārpåī kētai vaëantēŸŸāë - oõņāya pšriëampeõ peõõaracāyt tē­Ÿiya pšriëam peõmaiyāë paõõamarum i­col paõimo×iyāë - maõõi­mšl kaõņukšņ ņuõņuyirt tuŸŸaŸiyum aimpula­um oõņoņi kaõõš uëave­Ÿu - paõņaiyēr kaņņuraiyai mšmpaņuttāë kaõõāņi maõņalampēl viņņilaīku nallukircšr melviralāë - kaņņaravam a¤cap parantaka­Ÿa alkulāë āynalatta va¤cikkoņi nuņaīkum nuõõiņaiyāë - e¤cāta (175) poŸcep piraõņu mukaņu maõiya×utti vaitta­a pēla vaëarntšnti - ottuc cuõaīkum titalaiyu¤ cå×pēntu kaõņārk kaõaīkum amutamumāyt tē­Ÿi - iõaīkotta koīkaiyāë kēlaīkaņ kellāmēr kēlamām naīkaiyāë nākiëavšyt tēëi­āë - aīkaiyāŸ kāntaņ kulampa×ittāë kāmavšë kātalāë cāntam ilaīkum akalattāë - vāyntuņa­š šyntu kuvintu tiraõņu maŸintirupāl tšyntu tuņitta ce×umpavaëam -kāyttilaīki (180) muttamun tš­um potintu mu­ivaraiyum cittan tiŸaikoëëum cevvāyāë - ottu varikiņan ta¤ca­am āņi maõikaë uruvam naņuvuņaiya vākip - perukiya taõõaī kayalum cala¤calamun tē­Ÿutalāl vaõõaī kaņala­aiya vāņkaõõāë - oõõiŸatta kuõņala¤cšr kāti­āë kēlak kuëirmatiya maõņalamš pēlum matimukattāë - vaõņalampa yēca­ai nāŸu ku×alāë oëinutalmšl vācikai koõņu vaņivamaittāë - mācãlcãrp (185) pātāti kšcam pa×ippilāë pāīkamainta cãtāri koõņuta­ meypukaittāë - mātārnta paõkavarum collārpal lāõņšttap pāyoëicšr veõkavari veëëat tiņaiyiruntu - oõkš×aŸ kaõõava­ai allātu kāõā ceviava­a teõõaru¤cãr alla ticaikoëëā - aõõal ka×alaņi allatu kaito×ā aÉtā­Ÿu a×alaīkaik koõņā­māņ ņa­pe­ - Ÿe×iluņaiya veõpā viritturaikkum pē×til viëaīkoëicšr kaõpāvu neŸŸik kaŸaikkaõņa­ - viõpāl (190) ariaraõa¤ ceŸŸāī kalaipu­alum pāmpum puricaņaimšl vaitta purāõa­ - eriiravil āņum iŸaiva­ amararku×ām taŸcå×a māņa maŸukil varakkaõņu - kšņilcãr vaõõac cilampaņi mātarār tāmuõņa kaõõeccil emmaiyš åņņuvā­ - aõõalš vantāy vaëaikavarntāy mālum aruntuyarum tantāy ituvē takave­Ÿu - nontāëpēŸ kaņņuraittuk kaicērn takamuruki meyveëuttu maņņivarum påīkētai mālkoõņāë - koņņimaicšr (195) . paõõārum i­coŸ paõaipperuntēë centuvarvāyp peõõāra vāram perita­Ÿš - viõēīki ma¤caņaiyum nãëkuņumi vāënilā v㟟irunta ce¤caņaiyā­ pēnta teru.1 kāppu 301. peõõãrmai kāmi­ peruntēë iõaikāmi­ uõõãrmai mškalaiyum uëpaņumi­ - teõõãrak kāršŸu ko­Ÿaiyantārk kāvāli kaņņaīka­ åršŸu pēnta tulā. 2 tirucciŸŸampalam 5. nakkãratšva nāya­ār pācuraīkaë (302 - 513) 5.1 nakkãratšva nāya­ār aruëic ceyta kayilaipāti kāëattipāti antāti 302. collum poruëumš tåttiriyum neyyumā nalliņi¤cal e­­uņaiya nāvākac -collariya veõpā viëakkā viya­kayilai mšlirunta peõpākark kšŸŸi­š­ peŸŸu. 1 303. peŸŸa paya­ituvš a­Ÿš piŸantiyā­ kaŸŸavarkaë šttu¤cãrk kāëattik - koŸŸavarkkut tēëākat tāņavaram cå×ntaõinta ammā­uk kāëākap peŸŸš­ aņaintu. 2 304. aņaintuymmi­ ammā­ai umāvi ta­­aik kuņaintuõõa eõõiyaveī k域am - kuņaintunum kaõõuëš pārkkum po×utu kayilāyat taõõalš kaõņãr araõ. 3 305. araõam orum孟um āra×alāy vã×a muraõampu kētta mutalva­ caraõamš kāõumāl uŸŸava­Ÿa­ kāëatti kaito×utu pšõumāl uëëam peritu. 4 306. periyavarkā õãre­ uëëatti­ peŸŸi terivariya tšvāti tšva­ - peritum tiruttakkēr šttun tirukkayilaik kē­ai iruttattā­ pēnta tiņam. 5 307. iņappākam nãëkēņ ņimavā­ payanta maņappāvai ta­vaņivš ā­āl - viņappāŸ karuvaņicšr kaõņatteī kāëatti āëvārk koruvaņivš a­Ÿāl uru. 6 308. uruvu palakoõ ņuõarvaritāy niŸkum oruva­ orupāl irukkai - maruvi­iya påkkaiyiŸ koõ ņeppo×utum puttšëir vantiŸai¤cu mākkayilai e­­um malai. 7 309. malaivarumpēl vā­avarun tā­avarum ellām alaikaņalvāy na¤ce×alkaõ ņa¤ci -nilaitaëarak kaõņamaiyāl naõcāral kāëatti āëvārna¤ cuõņamaiyāl uõņiv vulaku. 8 310. ulakam a­aitti­ukkum oõõutalmšl iņņa tilakam e­appeŸi­u¤ cãcã - ilakiyacãr ãcā tirukkayilai emperumā­ e­Ÿe­Ÿš pšcā tiruppār piŸappu. 9 311. piŸappuņaiyar kaŸŸēr peru¤celvar maŸŸum ciŸappuņaiyar ā­ālu¤ cãcã - iŸappil kaņiyār naŸu¤cēlaik kāëatti yāëvār aņiyāraip pšõā tavar. 10 312. avarum piŸantavarāyp pēvārkol āvi evarum to×utšttum entai - civama­­u tškkuvār cēlait tirukkayilai šttātš pēkkuvār vāëā po×atu. 11 313 vāëā po×utu ka×ikki­Ÿār mā­uņavar kšëārkol antē kiŸipaņņār - kãëāņai aõõaŸ kaõukkarāyk kāëatti yuëni­Ÿa kaõõappa rāvār katai. 12 314 kataiyilš kšëãr kayilāyam nēkkip putaiyiruņkaõ mālēņum pēkic - citaiyāccãrt tãrtta­pāl pācupatam peŸŸuc cerukkaëattil pārtta­pēr ve­Ÿila­ē paõņu. 13 315 paõņu toņaīkiyum pāvittum ni­ka×aŸkš toõņu paņuvā­ toņarvš­aik - kaõņukoõņu āëat tayāvuõņē illaiyē collāyš kāëatti yāyu­ karuttu. 14 316 karuttukkuc cšyaiyāyk kāõtakkēr kāõa irutti tirukkayilai e­Ÿāl - oruttar aŸivā­ uŸuvārk kaŸiyumā Ÿuõņē neŸivār caņaiyāy nilai. 15 317 nilaiyiŸ piŸavi neņu¤cu×iyiŸ paņņut talaiva taņumāŸu ki­Ÿš­ - tolaivi­Ÿip pēntšŸak kaitārāy kāëattip puttšëir všntšip pācattai viņņu. 16 318 pācattai viņņuni­ pātatti­ kãךe­ nšcattai vaikka ni­aikaõņāy - pācattai nãkkumā valla kayilāyā nãe­­aik kākkumā Ÿitta­aiyš kāõ.17 319 kāõā talakki­Ÿār vā­ērkaë kāëattip påõāra mārpa­ta­ poŸpātam - nāõātš kaõņiņuvā­ yā­iruntš­ kāõãr kaņalna¤cai uõņiņuvā­ ta­­ai oruīku. 18 320 oruīkā tuņa­šni­ Ÿēraivar emmai neruīkāmal nittam orukāl -neruīkik karuīkalēī kumpal kayilāyam mšyā­ varuīkolē nampāl matittu. 19 321 nampāl matittuŸaiyum kāëatti naõõātš vampār malartåy vaõaīkātš - nampāni­ cãlaīkaë šttātš tãvi­aiyš­ yā­iruntš­ kālaīkaë pē­a ka×intu. 20 322 ka×inta ka×ikiņāy ne¤cš ka×iyā to×intanāë mšŸpaņ ņuyarntēr - mo×intacãrk kaõõutalā­ entai kayilāya mālvaraiyai naõõutalām na­mai namakku. 21 323 namakkicainta vānāmum štti­āl nampar tamakka×aku tāmš aŸivar -amaippotumpiŸ kallavā nãņaruvik kāëatti āëvārai vallavā ne¤camš vā×ttu. 22 324 vā×ttuvāy vā×ttā to×ivāy maŸucu×iyiņ ņā×ttuvāy aÉtaŸivāy nãya­Ÿš - yā×ttakaiya vaõņār po×iŸkayilai vā×ke­ Ÿiruppatš kaõņāy aņiyš­ kaņa­. 23 325 kaņanākam åņāņuī kāëattik kē­aik kaņa­ākak kaito×uvārk killai - iņamnāņi innāņņiŸ kšvantiī kãõņiŸŸuk koõņupēy annāņņil uõņu×alu māŸu. 24 326 māŸip piŸantu va×iyiņai āŸŸiņai šŸi i×iyum ituvallāl -tšŸit tirukkayilai šttãršl cšmattāl yārkkum irukkaiyilai kaõņãr i­itu. 25 327 i­itš piŸavi i­amaraīkaë šŸik ka­itšr kaņuva­kaë tammil -mu­ivāyp piõaīkivarun taõcāraŸ kāëatti pšõi vaõaīkavalla rāyi­ maki×ntu. 26 328 maki×antalarum va­ko­Ÿai mšlš ma­amāy neki×ntu neki×ntuëëš nekkut - tika×ntilaīkum viõõiŸaīkā ēīkum viya­kayilai mšyāye­ peõõuŸaīkāë e­ceykš­ pšcu. 27 329 pšcum paricaŸiyāë pštai piŸarkkellām šcum paricā­āë špāvam - mācu­ainãrk kāmpaiyalait tālikkuī kāëatti e­Ÿe­Ÿu påmpayalai meymmu×utum pērttu. 28 330 pērtta kaëiŸŸuriyum påõņa poŸiyaravum tãrtta makaëirunta ce¤caņaiyum - mårtti kuyilāya me­mo×iyāë kåŸāya vāŸum kayilāyā yā­kāõak kāņņu. 29 331 kāņņil naņamāņik kaīkāëa rākippēy nāņņiŸ palitirintu nāņēŸum - ēņņuõpār ā­ālum e­kolē kāëatti āëvārai vā­ēr vaõaīkumā vantu. 30 332 vantamarar šttum maņaikkå×um vārcaņaimšl kontavi×um mālai koņuttārkol - vantittu vālukutta vaõkayilaik kē­ārtam māmuņimšl pālukutta māõikkup paõņu. 31 333 paõņituvš a­ŸāyiŸ kšëãrkol palcaruku koõņilaīkat tumpinåŸ kåņi×aippak - kaõņu nalantik kelāmšttum kāëatti nātar cilantikkuc ceyta ciŸappu. 32 334 ceyta ciŸappeõõil eīkulakku¤ ce­Ÿaņaintu kaito×uvārk keīkaë kayilāyar -noytaëaviŸ kālaŸkāyn tāra­Ÿš kāõãr ka×alto×uta pālaŸkāy a­Ÿu parintu. 33 335 parinturaippār coŸkšëāë emperumā­ pātam pirintirukka killāmai pšcum - purintamarar nātāvā kāëatti nampāvā e­Ÿe­Ÿu mātāvā uŸŸa mayal. 34 336 mayalait tavirkkanã vārāy orumå­ Ÿeyilaip poņiyāka eytāy - kayilaip paruppatavā ni­­uņaiya pātatti­ kãך iruppatavā uŸŸāë ivaë. 35 337 ivaëukku nallavā Ÿeõõutiršl i­Ÿš tavaëap poņiivaëmšŸ cātti - ivaëukkuk kāņņumi­kaë kāëatti kāņņik kama×ko­Ÿai cåņņumi­kaë tãrum tuyar. 36 338 tuyarkkelām kåņāya tēŸkurampai pukku mayakkil va×ikāõa māņņš­ - viyaŸkoņumpēr šŸŸā­š vaõkayilai emmā­š e­kolē mšŸŸā­ itaŸku viëaivu. 37 339. viëaiyum vi­aiyaravi­ veyya viņattaik kaëaimi­ē kāëatti āëvār- vaëaivil tiruntiyacãr ãca­ tirunāmam e­­um marunti­ainãr vāyilš vaittu. 38 340 vāyilš vaikkum aëavil maruntākit tãya piŸavinēy tãrkkumš - tåyavš kamperumā tšviyoņu ma­­u kayilāyat temperumā­ ēra¤ ce×uttu. 39 341 a¤ce×uttuī kaõņãr arumaŸaikaë āva­avum a¤ce×uttuī kaŸka aõittākum - na¤cavitta kāëatti yāryārkkuī kāõņaŸ karitāyppēy nãëattš ni­Ÿa neŸi. 40 342 neŸivār caņaiyāy nilaiyi­mai nãyo­ ŸaŸiyāy kol antē ayarntāë - neŸiyiŸ ka­aittaruvi tåīkuī kayilāyā ni­­ai ni­aittaruvi kaõcēra ni­Ÿu. 41 343 ni­Ÿum iruntum kiņantum naņantumyām e­Ÿum ni­aintālum e­kolē -ce­Ÿuta­ tāëvā ­avariŸai¤cun taõcāraŸ kāëatti āëvā­ aruëāta vāŸu. 42 344 aruëāta vāŸuõņš yārkkš­um āka iruëār kaŸaimiņaŸŸem ãca­ -poruëāyntu meymmaiyš u­­il viya­kayilai mšyā­van timmaiyš tãrkkum iņar. 43 345 iņarãr umakkēr iņamnāņik koõņu naņavãrē kālattāl nāīkaë - kaņalvāyk karuppaņņēī koõmukilcšr kāëatti kāõa oruppaņņēm kaõņãr uõarntu. 44 346 uõaruīkāl o­Ÿai urutteriyak kāņņāy puõaruīkāl āramutš pēlum - iõariŸ ka­iyavā¤ cēlaik kayilāyam mšyāy i­iyavā kāõni­ iyalpu. 45 347 ni­­iyalpai yārš aŸivār ni­aiyuīkāl ma­­iyacãrk kāëatti ma­­ava­š - ni­­il veëippaņuva tš×ulakum mãõņš orukāl oëippatuvum ā­āl urai. 46 348 uraiyum poruëum uņalum uyirum viraiyum malarumpēl vimmip -puraiyi­Ÿic ce­Ÿavā Ÿēīkun tirukkayilai emperumā­ ni­Ÿavā Ÿeīkum niŸaintu. 47 349 niŸainteīkum nãyšyāy ni­Ÿālum o­Ÿa­ maŸaintaim pula­kāõa vārāy - ciŸanta kaõiyārun taõcāraŸ kāëatti āëvāy paõiyāyāl e­mu­ paricu. 48 350 paricaŸiyš­ paŸŸilš­ kaŸŸilš­ muŸŸum kariyuriyāy pātamš kaõņāy - tiriyum purammāëac ceŸŸava­š poŸkayilai ma­­um paramā aņiyšŸkup paŸŸu. 49 351 paŸŸāvā­ evvuyirkkum entai pacupatiyš muŸŸāveõ tiīkaë muëaicåņi -vaŸŸāvāī kaīkaicšr ce¤caņaiyā­ kāëatti yuëni­Ÿa maīkaicšr pākattu ma­. 50 352. ma­­ā kayilāyā māmuttam māõikkam po­­āra mākkoõņu påõātš - ennāëum mi­ceyvār ce¤caņaiyāy veëëelumpu påõki­Ÿa te­ceyvā­ entāy iyalpu. 50 353 iyampāy maņane¤cš š­ērpāl e­­a payampārttup paŸŸuvā­ uŸŸāy - puyampāmpāl ārttā­š kāëatti ammā­š e­Ÿe­Ÿš šttātš vāëā iruntu. 52 354 iruntavā kāõãr ituve­­a māyam aruntaõ kayilāyat taõõal - varuntippēyt tā­nāëum piccai pukumpēlum ta­­aņiyār vā­āëa maõāëa vaittu. 53 355 vaitta irunitiyš e­­uņaiya vā×mutalš nittilamš kāëatti nãëcuņarš - moyttoëicšr akkālat tācai aņināyš­ kāõuīkāl ekkālat teppiŸavi yā­. 54 356 yā­e­Ÿu tā­e­ Ÿiraõņillai e­pata­ai yā­e­Ÿuī koõņiruppa­ ā­ālum - tš­uõ ņaëikaëtām pāņum aka­kayilai mšyā­ teëikoņā­ māyaīkaë ceytu. 55 357 māyaīkaë ceytaivar co­­a va×ini­Ÿu kāyaīkoõ ņāņal kaõakka­Ÿu -kāyamš niŸpata­ ŸātalāŸ kāëatti ni­mala­cãr kaŸpatš kaõņãr kaõakku. 56 358 kaõakkiņņuk koõņiruntu kāla­ār nammai vaõakki valaippaņā mu­­am - piõakki­Ÿik kālattāl ne¤cš kayilāyam mšviyanaŸ cålattā­ pātan to×u. 57 359 to×uvāë peŸāëšta­ tēëvaëaiyun tēŸŸāë ma×uvāëa­ kāëatti vā×tti - e×uvāë naŸumā malarkko­Ÿai nammu­­š nāëaip peŸumāŸu kāõãre­ peõ. 58 360 peõõi­ Ÿayalārmu­ pštai piŸaicåņi kaõõi­Ÿa neŸŸik kayilaikkē­ - uõõi­Ÿa kāmantā­ mãtåra naivāņku­ kārkko­Ÿait tāmantā maŸŸivaëaic cārntu. 50 361 cārntārai evviņattuī kāppa­avu¤ cārnta­pu kårntārkku mutti koņuppa­avum -kårntuëëš måëat tiyā­ippār mu­vantu niŸpa­avum kāëatti yārtam ka×al. 60 362 taīka×alkaë ārppa viëakkuc cala­cala­e­ Ÿaīka×alkaë ārppa a­alšntip - poīkakalat tārttā ņaravam aka­kayilai mšyāynã kåttāņal mšviyavā kåŸu. 61 363 kåŸāyni­ po­vāyāl kēlac ciŸukiëiyš všŸāka vantiruntu mella­avš - nãl tāvu ma¤caņaiyum nãëkuņumi vāëaruvik kāëattic ce¤caņaiem ãca­ tiŸam. 62 364 ãca­ tiŸamš ni­ainturukum emmaippēl mācil niŸatta maņakkurukš - kåci iruttiyāl nãyum iruīkayilai mšyāŸ karuttiyāyk kāmuŸŸā yām. 63 365 kāmuŸŸā yāma­Ÿš kāëatti yā­ka×aŸkš yāmuŸŸa tuŸŸāy iruīkaņalš - yāmattu ¤ālat tuyirellāī kaõtu¤cum naëëiruëkår kālattun tu¤cātu­ kaõ. 64 366 kaõõuī karuttuī kayilāya ršemakke­ Ÿeõõi iruppa­yā­ eppo×utum - naõõum poŸiyā ņaravacaitta påtap paņaiyār aŸiyārkol ne¤cš avar. 65 367 ne¤cš avarkaõņāy nšrš ni­aivārai a¤cšle­ Ÿāņkoõ ņaruë ceyvār - na¤cšyum kaõņattār kāëatti āëvār ka×alkaõņãr aõņattār cåņum alar. 66 368 alarē­ neņumāl amararkē­ maŸŸum palarāyp paņaittuk kāt tāõņu - pularkālat to­Ÿāki mãõņu palavāki niŸki­Ÿā­ ku­Ÿāta cãrkkayilaik kē.67 369 kētta malarvāëi koõ ņanaīka­ kāëattik kåtta­mšl a­Ÿu kuŸitteyyap - pārttalumš paõpo×iyāk kēpattãc cuŸŸutalum paŸŸaŸŸu veõpoņiyāy vã×ntila­ē ventu. 68 370 ventiŸalvšl pārttaŸ karuëceyvā­ všõņiēr centaŸukaõ kš×al tiŸampurintu -vantaruëum kā­ava­ām kēlamyā­ kāõak kayilāyā vā­avartaī kēmā­š vā. 69 371 vāmā­tšr valla vayappēr vicaya­aip pēl tāmār ulakil tavamuņaiyār - tāmyārkkuī kāõņāŸ kariyarāyk kāëatti āëvārait tãõņattām peŸŸamaiyāŸ ce­Ÿu. 70 372 ce­ŸiŸai¤cum vā­ērtam cintaikku¤ cšyarāy e­Ÿum aņiyārkku mu­­iŸpar - na­Ÿu ka­iyavā¤ cēlaik kayilāyam mšyār i­iyavā pattark kivar. 70 373 ivarš mutaltšvar ellārkkum mikkār ivarallar e­Ÿirukka všõņā -kavarātš kātalitti­ Ÿšttutiršl kāëatti āëvārnãr ātaritta teyvamš ām. 71 374 āme­Ÿu nāëai uëae­Ÿu vā×vilš tāmi­Ÿu vã×kai tavama­Ÿu - yāme­Ÿum immāya vā×vi­aiyš pšõā tiruīkayilai ammā­aic cšrva taŸivu. 73 375. aŸiyāma lš­um aŸintš­u¤ ceytu ceŸiki­Ÿa tãvi­aikaë ellām - neŸini­Ÿu na­mukilcšr kāëatti nāta­ aņipaõintu po­mukili āņutalum pēm. 74 376 pēki­Ÿa māmukilš poŸkayilai veŸpaëavum ški­ Ÿemakkāka emperumā­ - ški­āl uõõap paņāna¤cam uõņāŸke­ uëëuŸunēy viõõappa¤ ceykaõņāy všŸu. 75 377 všŸšyuī kākkat takuvš­ai melliyalāë k埚yum kāëattik koŸŸava­š - šŸšŸum a­pā aņiyšŸ karuëā to×iki­Ÿa te­pāva mšya­Ÿē i­Ÿu. 76 378 i­Ÿu toņaīkip paõiceyvš­ yā­u­ak ke­Ÿum iëamatiyš emperumā­ - e­Ÿume­ uņkātal uõmai uyarkayilai mšyāŸkut tiņkātš viõõappa¤ cey. 77 379 ceyya caņaimuņiye­ celva­aiyā­ kaõņe­atu kaiyaŸavum uëmelivum yā­kāņņap -paiyavš kāršŸu på¤cēlaik kāëatti āëvārtam pēršŸš itteruvš pētu. 78 380 pētu neŸiya­avš pšcini­ po­vāyāl åtat taruva­ oëivaõņš - kātalāl kaõņār vaõaīkuī kayilāyat temperumā­ vaõtārmēn te­ku×aŸkš vā. 79 381 vāvā maõivāyāl māvi­ taëirkētik kåvā tirunta kuyiŸpiëëāy - ēvātš påmām po×iluņutta po­matil cå× kāëattik kēmā­ varavorukāŸ kåvu. 80 382 kåvutalum pāŸkaņalš ce­Ÿava­aik kåņukae­ Ÿšvi­ā­ poŸkayilai emperumā­ - mšviyacãr a­pāŸ pulikkāla­ pāla­pāl ācaiyi­āl ta­pāŸpāl všõņutalun tā­. 81 383 tā­š ulakāëvā­ tā­kaõņa vāva×akkam ā­ālmaŸ Ÿārita­ai a­Ÿe­pār- vā­ēr kaëaikaõtā ­āyni­Ÿa kāëatti āëvār vaëaikoõņār māltantār vantu. 82 384 vantēr arakka­ār vaõkayilai mālvaraiyait tantēë valiyi­aiyš tāmkaruti - antē iņantār iņantiņ ņiņārkkã× elipēŸ kiņantār valiyelāī keņņu. 83 385 keņņa arakkarš vštiyarš kšëãrkol paņņatuvum ērātu paõņorunāë - oņņak kalantara­ār kāëatti āëvārmšŸ ce­Ÿu calantara­ār paņņatuvun tām. 84 386 tāmpaņņa to­Ÿum aŸiyārkol cārvarš kāmpuŸŸa cenneŸ kayilaik kē­ - pāmpuŸŸa ārattā­ pattark karukaõaiyār kāla­ār tårattš pēvār to×utu. 85 387 to×utu nama­unta­ tåtuvarkkuc collum va×uvilcãrk kāëatti ma­­a­ - pa×utilāp pattarkaëaik kaõņāl paõintakalap pēmi­kaë etta­aiyu¤ cšyttāka e­Ÿu. 86 388 ve­Ÿaintuī kāmāti všraŸuttu mellavš o­Ÿa ni­aitiršl o­Ÿalām - ce­Ÿaīkai mā­uņaiyā­ e­­ai uņaiyā­ vaņakayilai tā­uņaiyā­ ta­­uņaiya tāë. 87 389 tāëo­Ÿāl pātāëam åņuruvat taõvicumpil tāëo­Ÿāl aõņaī kaņanturuvit -tēëo­Ÿāl tikka­aittum pērkkun tiŸaŸkāëi kāëatti nakka­aittā­ kaõņa naņam.88 390 naņamāņu¤ caīkara­tāë nā­muka­uī kāõā­ paņamāņu pāmpaõaiyā­ kāõā­ - viņamšvum kāršŸu kaõņa­ kayilāya­ ta­ uruvai yārš aŸivār icaintu. 89 391 icaiyunta­ kēlattai yā­kāõa všõņi vacaiyilcãrk kāëatti ma­­a­ - acaivi­Ÿik kāņņumšl kāņņik kalante­­ait ta­­ēņum kåņņumšl kåņalš kåņu. 90 392 kåņi yiruntu piŸarceyyuī kuŸŸaīkaë nāņittam kuŸŸaīkaë nāņātš - vāņi vaņakayilai yšttātš vā×ntiņuvā­ všõņil aņakayila āramutai viņņu. 91 393 viņņāvi pēka uņalkiņantu ventãyil paņņāīku všmāŸu pārttiruntum - oņņātām kaëëalaikkum på¤cēlaik kāëatti yuëni­Ÿa vaëëalaicce­ Ÿštta ma­am. 92 394 ma­amuŸŸum maiyalāy mātarār taīkaë ka­amuŸŸuī kāmattš vã×var -pu­amuŸ Ÿi­akkuŸavar šttum iruīkayilai mšyā­ ta­akkuŸavu ceykalār tā×ntu. 93 395 tā×nta caņaiyun tavaëat tirunãŸum cå×nta puliyataëum cå×aravum - cšrntu nerukkivā ­ēriŸai¤cuī kāëatti yāëvārk kirukkumā kēlaīkaë šŸŸu. 94 396 šŸŸi­ maõiyš amaiyātē ãr¤caņaimšl v㟟irunta veõmatiyum všõņumē - āŸŸaruvi ka­mšŸpaņ ņārkkuī kayilāyat temperumā­ e­mšŸ paņaiviņuppāŸ kãīku. 95 397 ãīkšvā e­Ÿaruëi e­ma­attil eppo×utum nãīkāmal nãvantu ni­Ÿālum - tãīkai aņuki­Ÿa kāëatti āëvāy nā­nalla paņuki­Ÿa vaõõam paõi. 96 398 paõiyātu mu­­iva­aip pāviyš­ vāëā kaõiyātu kālaī ka×ittš­ - aõiyum karumā miņaŸŸeī kayilāyat teīkaë perumā­a tillai pi×ai. 97 399 pi×aippuvāyp po­ŸaŸiyš­ pittšŸi ­āŸpēl a×aippatš kaõņāy aņiyš­ - a×aittālum e­­ā taravškoõ ņi­po×ilcå× kāëatti ma­­ā taruvāy varam. 98 400 varamāva tellām vaņakayilai ma­­um paramāu­ pātāra vintam - ciramāra šttiņumpē tākavan te­ma­attil eppo×utum vaittiņunã všõņš­yā­ maŸŸu. 99 401 maŸŸum palapitaŸŸa všõņām maņane¤cš kaŸŸaic caņaiaõõal kāëatti - neŸŸikkaõ ārā amuti­ tirunāmam a¤ce×uttum cērāmal eppo×utu¤ col. 100 tirucciŸŸampalam 5.2 nakkãratšva nāya­ār aruëic ceyta tiruãīkēymalai e×upatu 402. aņiyum muņiyum ariyum aya­um paņiyum vicumpumpāyn tšŸi - noņiyuīkāl i­­a te­a aŸiyā ãīkēyš - ēīkāram a­­ate­a ni­Ÿā­ malai. 1 403 antaiëa mākku×avi āyam pirintataŸkuk kontavi×tš­ tēyttuk kuŸamakaëir - canti­ ilaivaëaikkai yāŸkoņukkum ãīkēyš mšru malaivaëaikkai villi malai. 2 404 ampaëa vāymakaëir amma­aikkut tamma­aiyaic cempavaëan tāve­­ac cãrkkuŸatti - kompi­ iŸutalaiyi ­āŸkiëaikkum ãīkēyš nammšl maŸutalainēy tãrppā­ malai. 3 405 arikariyaik kaõņaviņat taccalippāy ēņap pirivariya ta­piņiyaip pšõik - kariperitum kaiyeņuttu nãņņik kata¤ciŸakkum ãīkēyš maiyaņutta kaõņa­ malai. 4 406 ariyum u×uvaiyum āëiyumš ãõņip pariyiņņup pa­malarkoõ ņšŸic - coriya eriyāņi kaõņukakkum ãīkēyš k域am tiriyāmaŸ ceŸŸā­ cilampu. 5 407 āëi toņara aritoņara āīkuņa­š vāëi koņutoņarum mākkuŸavar - kēëi­ iņucilaiyi ­āŸpuņaikkum ãīkēyš nammšŸ koņuvi­aikaë vãņņuvippā­ ku­Ÿu. 6 408 iņuti­aiti­ vš×aī kaņiyak kuŸavar veņipaņu veīkavaõkal 孟a - neņuneņe­a nãõņaka×ai muttutirkkum ãīkēyš šīkumaõi påõņaka×ai yšŸi poruppu. 7 409 㭟a kuŸamakaëirk kš×ai mutukuŸatti nā­ŸakaŸik kšŸacalai naŸki×aī - k孟avait te­­a­­ai uõõe­ Ÿeņutturaikkum ãīkēyš mi­­a­­a ce¤caņaiyā­ veŸpu. 8 410 㭟a ku×avikku manti iŸuvarai mšl nā­Ÿa naŸavattait tā­naõukit - tē­Ÿa viralāltš­ tēyttåņņum ãīkēyš nammšl varalāmnēy tãrppā­ malai. 9 411 uõņirunta tš­ai aŸupataīkaë åņippēyp paõņirunta yā×muralap paimpo×ilvāyk -kaõņirunta māmayilkaë āņi maruīkuvarum ãīkēyš påmayili tātai poruppu. 10 412 åņip piņiyuŸaīka oõkatali vaõka­ikaë nāņik kaëiŸu nayanteņuttuk - kåņik kuõamaruņņik koõņāņum ãīkēyš vā­ēr kuõamaruņņuī kēëarava­ ku­Ÿu. 11 413 eyyat toņuttē­ kuŸattinēk kšŸŸate­ak kaiyiŸ kaõaikaëaintu ka­­imā­ - paiyappē e­ki­Ÿa pāva­aicey ãīkēyš tåīkeyilkaë ce­Ÿa­Ÿu ve­Ÿā­ cilampu. 12 414 š×ai iëamātš e­­oņunã pēte­Ÿu kå×ai mutuvšņa­ koõņupēy - vš×a i­aikkuvāl vãņņuvikkum ãīkēyš nantam vi­aikkuvāl vãņņuvippā­ veŸpu. 13 415 š­am u×uta pu×uti i­amaõiyaik kā­avartam makkaë ka­ale­­ak - kå­al iŸukkaī katirvetuppum ãīkēyš nammšl maŸukkaīkaë tãrppā­ malai. 14 416 š­aī kiëaitta i­apavaëa māmaõikaë kā­al eriparappak kaõņa¤ci - yā­ai i­amiriya mullainakum ãīkēyš nammšl vi­aiiriyac ceŸŸukantā­ veŸpu. 15 417 orukaõaiyuī kš×al uyircekuttuk kaiyil irukaõaiyum ā­aimšl eyya - arukaõaiyum āëaritā­ ēņa ariveruvum ãīkēyš kēëarikkum kāõpariyā­ ku­Ÿu. 16 418 ēīkip parante×unta oëëilavat taõpētait tåīkuvatēr koëëi e­akkaņuva­ - måīkil ta×aiyiŸuttuk koõņšccum ãīkēyš caīkak ku×aiyiŸutta kātuņaiyā­ ku­Ÿu. 17 419 ēņum mukilai ukirāl iŸa孟i māņupuka vā­kai mikamaņuttu - nãņaruvi māccãyam uõņu ma­aīkaëikkum ãīkēyš kēccãyam kāõpariyā­ ku­Ÿu. 18 420 kaõņa ka­inukarnta manti karu¤cu­ainãr uõņu kuëirntilae­ Ÿåņippēyk -koõņal iŸaikkãŸi vāymaņukkum ãīkēyš nā­ku maŸaikkãŸu kaõņā­ malai. 19 421 karuīkaëiŸŸi­ veõkompāl kalluralvāy nallār perunti­aiveõ piõņi iņippa - varuīkuŸava­ kaikkoõaru¤ centš­ kalantuõõum ãīkēyš maikkoõaruī kaõņa­ malai. 20 422 ka­aiya palāīka­ikaë kallilaiyar tokka na­aiya kalatturattil šnti - ma­aikaë varavirumpi āypārkkum ãīkēyš pāīkār kuravarumpu ce¤caņaiyā­ ku­Ÿu. 21 423 kaņakkaëiŸu kaõvaëarak kārniŸavaõ ņārppac cuņarkku×aiyār pāņņe×avu kšņņu - maņakkiëikaë kãtan terinturaikkum ãīkēyš ālkã×nāl vštan terinturaippā­ veŸpu. 22 424 kaŸuttamulaic cåŸpiņikkuk kāryā­ai cantam iŸuttukkai nãņņumãī kēyš - ceŸutta kaņataņatta tēlurivaik kāppamaiyap pērtta viņamiņaŸŸi ­ā­maruvum veŸpu. 23 425 kaīkul iraitšrum kākē taraīkš×aŸ kompi ­iņaik kiņanta kårmaõiyaip - poīki urume­Ÿu puŸŸaņaiyum ãīkēyš kāma­ veruvo­Ÿak kaõcivantā­ veŸpu. 24 426 kalavik kaëiŸacainta kāŸŸeīkuī kāõā tilaikaikkoõ ņšntikkāl vãca - ulavicce­ ŸoõpiņikāŸ ŸšŸŸukakkum ãīkēyš pāīkāya veõpoņin㟠Ÿā­maruvum veŸpu. 25 427 ka­­ip piņimutukiŸ kapparuva muņparuki a­­aik kuņivara lāŸa¤cip - pi­­arš š­tarukki mātava¤cey ãīkēyš nãīkāta mā­taritta kaiyā­ malai. 26 428 kaëëa mutumaŸavar kāņņakattu māvšņņai koëëe­ Ÿa×aitta kuralkšņņut -tuëëi i­akkavalai pāyntēņum ãīkēyš nantam ma­akkavalai tãrppā­ malai. 27 429 kallaip pu­ammšyntu kārkko­Ÿait tārpērttuk kollai e×unta ko×umpuŸavi­ - mullaiyaīkaë pallarumpu moyttã­um ãīkēyš måveyilum kollarumpak kēlkēttā­ ku­Ÿu. 28 430 kallāk kuraīku paëiīkiŸ ka­ikāņņa ellāk kuraīkum uņa­ãõņi - vallš iruntukirāŸ kaŸkiëaikkum ãīkēyš mš­ip poruntaarāp påõņā­ poruppu. 29 431 kaõkoõ ņavirmaõiyi­ nāppaõ karuīkš×al veõkēņu vã×nta viya­cāral -taõkē ņiëampiŸaicšr vā­kaņukkum ãīkēyš vštam viëampiŸaicšr vā­kaņukkum veŸpu. 30 432 kāntaëaī kaittaëaīkaë kāņņak kaëima¤¤ai kåntal virittaņa­š kåttāņac - cāyntiraīki šrkko­Ÿai po­koņukkum ãīkēyš ce¤caņaimšl kārkko­Ÿai šŸŸā­ kaņaŸu. 31 433 kuŸamakaëir kåņik ko×unti­aikaë kutti naŸavamāk ka¤cakaīkaë nāņic - ciŸukuŸavar kainnãņņi uõõak kaëittuvakkum ãīkēyš mainnãņņuī kaõņa­ malai. 32 434 kå×ai mutumanti kēlkoõņu tš­pāya š×ai iëamanti ce­Ÿiruntu - vā×ai ilaiyāltš­ uõņuvakkum ãīkēyš i¤ci cilaiyāltā­ ceŸŸā­ cilampu. 33 435 kollai iëavšīkaik kottiŸuttuk koõņucu­ai mallainãr ma¤ca­amā nāņņikkoõ - ņollai iruīkaik kaëiŸšŸum ãīkēyš mšlnēy varuīkaik kaëaivā­ malai.34 436 kovvaik ka­ivāyk kuŸamakaëir kåntalcšr kavvaik kaņipiņikkum kāta­maiyāŸ -cevvai eŸittamalar koõņuviņum ãīkēyš a­par kuŸittavaran tā­koņuppā­ ku­Ÿu. 35 437 koņuviŸ cilaivšņar kollai pukāmal paņuku×ikaë kallutalpārt ta¤ci - neņunākam taõņ孟ic cellu¤cãr ãīkēyš tā×caņaimšl vaõņ孟un tārā­ malai. 36 438 kēīki­ arumpa×itta koīkaik kuŸamakaëir všīkaimaõi nã×al viëaiyāņi - všīkai varavata­aik kaõņiriyum ãīkēyš tãīku varavata­aik kāppā­ malai.37 439 canta­appåm painta×aiyaic centš­il tēyttiyā­ai manta maņappiņiyi­ vāykkoņuppa - vantata­ kaõkaëikkat tā­kaëikkum ãīkēyš tšīkātš viõkaëikka na¤cuõņā­ veŸpu. 38 440 canti­ ilaiyata­uë taõpiõņi tš­kalantu kontii­i tuõõak kuŸamakaëir - manti iëamakaëir vāykkoņuttuõ ãīkēyš veŸpi­ vaëamakaëir pāka­ malai. 39 441 cāraŸ kuŸattiyarkaë taõmaruppāl veõpiõņi cšrat tarukki matukkalantu - vãrat tamari­itā uõõu¤cãr ãīkēyš i­pak kumara­mutu tātaiyar ku­Ÿu. 40 442 tāyēīkit tāmaņarun taõcāral oõkā­am všyēīki muttam etirpituīkit - tãyēīkik kaõka­Ÿit tãviëaikkum ãīkēyš ce¤caņaimšl vaõko­Ÿait tārā­ varai. 41 443 ceņimuņņac ciīkatti­ c㟟attãk ka¤cip piņiyaņņa mākkaëiŸu pšrntu - kaņammuņņi e­­šcã e­­u¤cãr ãīkēyš šnta×aliŸ po­­šr a­aiyā­ poruppu. 42 444 cu­ainãņu tāmaraiyi­ tātaëaintu cētip pu­ainãņu po­­iŸatta vaõņu - ma­ainãņi ma­­i maõampuõarum ãīkēyš māmatiyam ce­­i aõintā­ cilampu. 43 445 centi­aiyi­ veõpiõņi paccaittš ­āŸku×aittu vantavirun tåņņum maõikkuŸatti - pantiyāt tškkilaikaë iņņuc ciŸappuraikkum ãīkēyš mākkalaikaë vaittā­ malai. 44 446 taņaīkuņainta koīkaik kuŸamakaëir taīkaë iņampukuntaī ki­naŸavam mānti - uņa­kalantu mākkuravai āņi maki×ntuvarum ãīkēyš kēkkuravai āņiko×uī ku­Ÿu. 45 447 tāmaraiyi­ tāëtakaitta tāmaraikaë tāëtakaiyat tāmaraiyiŸ pāyntukaëum taõpuŸavil - tāmaraiyi­ ãņņam pulicitaŸum ãīkēyš evvuyirkkum vāņņaīkaë tãrppā­ malai. 46 448 teëëakaņņa på¤cu­aiya tāmaraiyi­ tšmalarvāy vaëëavaņņap pā×i maņalšŸi -veëëakaņņa kārāmai kaõpaņukkum ãīkēyš veīk域aic cšrāmaŸ ceŸŸā­ cilampu. 47 449 tš­palavi­ vā­cuëaikaë cemmukatta paiīkuraīku tā­koõarntu makkaëkai yiŸkoņuttu - vā­kuõaīkaë pārāņņi yåņņu¤cãr ãīkēyš pāīkamarar cãrāņņa ni­Ÿā­ cilampu. 48 450 tš­maruvu på¤cu­aikaë pukkuc ce×u¤canti­ kā­amarkaŸ pšra×aku kaõkuëira - mš­i­ Ÿaruvikaëtām vanti×iyum ãīkēyš vā­ēr veruvukaņal na¤cuõņā­ veŸpu. 49 451 tēkai mayili­aīkaë cå×ntu maõivaraimšl ēkai ceŸiyāyat tēņāņa - nākam i­avaëaiyiŸ pukkoëikkum ãīkēyš nammšl vi­aivaëaiyac ceŸŸukantā­ veŸpu. 50 452 naŸavam na­imānti naëëiruņkaõ š­am iŸavi liyaīkuvā­ pārttuk - kuŸavar iraittuvalai taittirukkum ãīkēyš naīkai viraittuvalaic ce¤caņaiyā­ veŸpu. 51 453 nāka mu×ainu×ainta nākampēy na­va­attil nākam vi×uīka naņukkuŸŸu -nākantā­ mākkaiyāl ma¤curikkum ãīkēyš ēīkiyacen tãkkaiyāl šnti cilampu. 52 454 nākaī kaëiŸunu(ī)ka nallu×uvai tāmaraiyi­ ākan ta×uvi acaiveyta - mškaī karuviņaikka õãrcērum ãīkēyš ēīku poruviņaikka õårvā­ poruppu. 53 455 paõavanilaip puŸŸi­ pa×a¤cēŸ Ÿamalai kaõava ­iņantiņņa kaņņi - uõavšõņi eõkaīkai šŸŸirukkum ãīkēyš ce¤caņaimšl vaõkaīkai šŸŸā­ malai. 54 456 pa­Ÿi parukkēņņāŸ pāru×uta paimpu×utit te­Ÿi maõikiņappat tãye­Ÿu - ka­Ÿik kariveruvik kā­paņarum ãīkēyš vā­ēr maruvariyā­ ma­­um malai. 55 457 pāŸaimicait ta­ni×alaik kaõņu pakaņe­Ÿu cãŸi maruppocitta cemmukamāt - tšŸikkoõ ņellš piņiye­­um ãīkēyš måveyilum villš koņuvekuõņā­ veŸpu. 56 458 piņipirinta vš×am perunticaitā­ kēņip paņimukilaip palkālum pārttiņ - ņiņarā irumaruppaik kaikāņņum ãīkēyš vā­ēr kuruvaruņku­ Ÿāyni­Ÿā­ ku­Ÿu. 57 459 poruta kariyi­ murimaruppiŸ pēntu corimuttait tånãre­ Ÿeõõik - karumanti mukkivikki nakkirukkum ãīkēyš måveyilum tikkukakkac ceŸŸā­ cilampu. 58 460 maŸaveī kaëiŸŸi­ maruppukutta muttam kuŸavar ciŸārkuņaīkaik koõņu - naŸavam iëaveyiltã yaņņuõõum ãīkēyš m孟u vaëaveyiltã yiņņā­ malai. 59 461 malaitirinta mākkuŸava­ mā­koõara nēkkic cilainutali cãŸic cilaittuk - kalaipiriya immā­ koõartal i×ukke­­um ãīkēyš meymmā­ puõarntakaiyā­ veŸpu. 60 462 maraiyataëum āņu mayiliŸakum všynta puraiyitaõam påīkoņiyār pukku -nuraiciŸanta i­naŸavuõ ņāņi icaimuralum ãīkēyš po­niŸaveõ õ㟟ā­ poruppu. 61 463 malaiyar kiëikaņiya maŸŸap puŸamš kalaikaë varuva­akaë kaõņu -cilaiyai irunteņuttuk kēlteriyum ãīkēyš mātaip purintiņattuk koõņā­ poruppu. 62 464 mattak karimukattai vāëarikaë pãŸaoëir muttam pa­inikarkkum moympiŸŸāl - attakaiya š­aŸ pu­amnãņum ãīkēyš tšīkupu­al kå­aŸ piŸaiyaõintā­ ku­Ÿu. 63 465 manti i­aīkaë maõivaraiyi­ uccimšl munti iruntu muŸaimuŸaiyš - nanti aëaintāņi ālikkum ãīkēyš k域am vaëaintēņac ceŸŸā­ malai. 64 466 manti makavi­aīkaë vaõpalavi­ oõcuëaikkaõ muntip paŸitta muŸiyata­uë -cintippēyt tš­āŸu pāyu¤cãr ãīkēyš ce¤caņaimšl vā­āŸu vaittā­ malai. 65 467 muëëārnta veëëilavam šŸi veŸiyātu kaëëārnta påppaņiyum kārmayiltā­ - oëëār erinaņuvuņ peõkoņiyār šykkumãī kēyš purineņunål mārpa­ poruppu. 66 468 vaëarnta iëaīka­­i māīkompi­ koīkai aëaintu vaņuppaņuppā­ všõņi - iëante­Ÿal ellip pukanu×aiyum ãīkēyš tãīkaruppu villikkuk k域ā­ā­ veŸpu. 67 469 vā­a matitaņaval uŸŸa iëamanti kā­a mutuvšyi­ kaõõšŸit - tā­aī kiruntuyarak kainãņņum ãīkēyš nammšl varuntuyaran tãrppā­ malai. 68 470 všyva­attuë yā­ai ti­aikavara všŸiruntu kāyva­attš všņa­ kaõaivicaippa - všyaõaittu māppiņimu­ ēņņumãī kēyš maŸaiparavu påppiņipoŸ Ÿāëā­ poruppu. 69 471 va×akita×k kāntaëmšl vaõņiruppa oõtã mu×ukiya te­ Ÿa¤cimutu manti -pa×aki e×unte×untu kainerikkum ãīkēyš tiīkaņ ko×unte×unta ce¤caņaiyā­ ku­Ÿu. 70 tirucciŸŸampalam 5.3 nakkãratšva nāya­ār aruëic ceyta tiruvala¤cu×i mummaõikkēvai 472. (āciriyappā ) vaõaīkutum vā×i ne¤cš puõarntuņa­ porukaņal mukantu karumukiŸ kaõamnaŸ paņavara voņuīka mi­­ik kuņavaraip po×intu ko×itti×i aruvi kuõakaņal maņukkuī kāviri maņantai vārpu­al uņutta maõinãr vala¤cu×i aõinãrk ko­Ÿai aõõala taņiyš. 1 473 (veõpā) aņippētu tantalaivait tavvaņikaë u­­ik kaņippētu kaikkoõņār kaõņār - muņippētā vāõāka¤ cåņum vala¤cu×iyā­ vā­ērum kāõāta cempoŸ ka×al. 2 474 (kaņņaëaik kalittuŸai ) ka×alvaõõa mumcaņaik kaŸŸaiyum maŸŸavar kāõakillār ta×alvaõõam kaõņš taëarntār iruvaran tāmaraiyi­ ni×alvaõõam po­vaõõam nãrniŸa vaõõam neņiyavaõõam a×alvaõõa munnãr vala¤cu×i āëki­Ÿa aõõalaiyš. 3 475 (āciriyappā ) aõõalatu perumai kaõņa­am kaõõutaŸ kaņavuë ma­­iya taņamalku vala¤cu×ip pa­ipporuņ payantu pallavam pa×ikkum tika×oëi muŸuval tšmo×ic cevvāyt tiruntiruī ku×aliyaik kaõņu varuntie­ uëëam vantaap pētš.4 476 (veõpā) pētelām påīko­Ÿai koõņirunta påīko­Ÿait tātelām ta­mš­i taivarumāl -tãtil maŸaikkaõņā­ vā­ē­ vala¤cu×iyā­ ce­­ip piŸaikkaõņaī kaõņaõainta peõ. 5 477 (kaņņaëaik kalittuŸai ) peõkoõ ņiruntu varuntuīko lāmperu mā­tirumāl vaõkoõņa cēlai vala¤cu×i yā­mati cåņineŸŸik kaõkoõņa kēpam kalanta­a pēlmi­­ik kārppu­attup paõkoõņu vaõņi­am pāņani­ Ÿārtta­a pa­mukilš. 6 478 (āciriyappā) mukiŸkaõam mu×aīka mu­inta vš×am eyiŸŸiņai aņakkiya vekuëi āŸŸa aõinaņai maņappiņi arukuvan taõaitarum cāral taõpo×il aõaintu cērum tš­uku taõta×ai ceŸitaru va­attil caruvari vāralem perumanãr malku caņaimuņi oruva­ maruviya vala¤cu×i aõitika× tēŸŸat taīkayat te×unta maõinãrk kuvaëai a­­a aõinãrk karuīkaõ āyi×ai poruņņš. 7 479 (veõpā) poruņņakkãr cilpalikke­ Ÿilpukuntã rš­um aruņņakkãr yātumår e­Ÿš­ 7 maruņņakka māmaŸaiyam e­Ÿār vala¤cu×inam vā×ve­Ÿār tāmmaŸaintār kāõš­kaic caīku. 8 480 (kaņņaëaik kalittuŸai) caīkam puraëat tiraicuman tšŸuī ka×iyarukš vaīkam maliyun tuŸaiyiņaik kāõņir vala¤cu×iyā Ÿaīkam pula­aintum ākiya nā­maŸai mukkaõakka­ paīka­ Ÿiruvark koruvaņi vākiya pāvaiyaiyš. 9 481 akaval pāvai āņiya tuŸaiyum pāvai maruvoņu vaëarnta a­­amum maruvit tiruvaņi aņiyš­ tãõņiya tiŸa­um koņiyš­ uëëaīkoõņa cå×alum, kaëëak karuīkaõ pē­Ÿa kāviyum neruīki avaëš pē­Ÿa ta­Ÿš tavaëac cāmpal ampoņi cānte­at taivantu tšmpal veõpiŸai ce­­imicai vaitta veë빟 Ÿu×ava­ vãīkupu­al vala¤cu×i vaõņi­am pāņu¤ cēlaik kaõņa ammaak kaņipo×il tā­š. 10 482 (veõpā) tā­šŸum ā­šŸu kaitoך­ ta­caņaimšl tš­šŸu ko­Ÿait tiŸampšcš­ - vā­šŸu maiyāru¤ cēlai vala¤cu×iyā­ e­kole­ kaiyār vaëaikavarnta vāŸu. 11 483 (kaņņaëaik kalittuŸai) āŸukaŸ Ÿaiccaņaik koõņoroŸ ŸaippiŸai cåņimaŸŸaik kåŸupeõ õāyava­ kaõõār vala¤cu×ik koīkutaīku nāŸutaõ kompara­ ­ãrkaëi­ ­šnaņan tškaņantār cãŸuve­ Ÿiccilaik kā­avar vā×ki­Ÿa cšõneŸiyš. 12 484 (āciriyappā) neŸitaru ku×ali viŸaliyoņu puõarnta ceŸitaru tami×nål cãŸiyā×p pāõa poykai yåra­ putumaõam puõartara måvēm m孟u paya­peŸ Ÿa­avš nãava­ pu­aitār mālai poruntap pāņi illatum uëëatum collik kaëëa vācakam va×āmal pšca vaõmaiyil vā­ara makaëir vā­poruë peŸŸa­ai, avaršl eīkaiyar koīkaik kuīkuman ta×ãi vi×aiyā i­pam peŸŸa­ar yā­šl ara­amarn tuŸaiyum aõinãr vala¤cu×ic curumpivar naŸavayaŸ cå×nte×u karumpil tãnãr a­­a vāynãr cērum cilampukuraŸ ciŸupaŸai påõņa alampukuraŸ kiõkiõik kaëiŸupeŸ Ÿa­a­š. 13 485 (veõpā) ta­amšŸip pãrpoīkit ta­aīkam všŸāy ma­amvšŸu paņņo×intāë mātē - i­amšŸip pāņālam vaõņalampum pāynãr vala¤cu×iyā­ kēņālaī kaõņaõainta kompu. 14 486 (kaņņaëaik kalittuŸai) kompār kuëirmaŸaik kāņa­ai vā­avar kåņini­Ÿu nampā e­avaõaī kappeŸu vā­ai nakareriya ampāyn tava­ai vala¤cu×i yā­aiaõ õāmalaimšl vampār naŸuīko­Ÿait tāruņai yā­ai vaõaīkutumš. 15 tirucciŸŸampalam 5.4 nakkãratšva nāya­ār aruëic ceyta tirue×uk域irukkai 487. ēruņampu ãruru āyi­ai o­Ÿupurin to­Ÿi ­ãrita×k ko­Ÿai cåņi­ai måvilaic cålam šnti­ai cuņaru¤ ce­­i mãmicai irukēņ ņorumati e×ilpeŸa milaicci­ai (5) orukaõai irutēë ceviyuŸa vāīki måveyil nāŸŸicai muraõaraõ cekutta­ai āŸŸa mu­­eŸi payanta­ai ceŸiya iraõņu nãkki o­Ÿu ni­aivērk kuŸuti yāyi­ai (10) anneŸi o­Ÿu ma­amvait tiraõņum ni­aivi lērkku mu­­eŸi ulakaī kāņņi­ai anneŸi nā­ke­a å×i tēŸŸi­ai collum aintalai aravacait tacainta­ai (15) nā­muka­ mš­mukam kapālam šnti­ai nå­muka muppuri mārpil iruvar aīkam oruīkuņa­ šntiya oruvani­ āti kāõā tiruvar måvula ku×a­Ÿu nāŸŸicai u×itara (20) aimperuī ku­Ÿat ta×alāyt tē­Ÿi­ai āŸuni­ caņaiyatu aintuni­ nilaiyatu nā­kuni­ vāymo×i m孟uni­ kaõõš iraõņu ni­ ku×aiyš o­Ÿuni­ šŸš o­Ÿiya kāņci umaiyavaë naņuīka (25) iruīkaëiŸ Ÿurivai pērtta­ai neruīki muttã nā­maŸai aimpula­ aņakkiya aŸuto×i lāëark kuŸuti payanta­ai š×il i­­aram picaitta­ai āŸil amutam payanta­ai aintil (30) viŸaliyar koņņu ma×utta všnti­ai āla nã×al a­Ÿirun taŸaneŸi nālvar kšņka na­ki­i turaitta­ai na­Ÿi illā munnãrc cårmāk ko­Ÿaī kiruvarai eŸinta oruva­ (35) tātai orumiņaŸŸu iruvaņi vāyi­ai tarumam måvakai ulakam uõarak kåŸuvai nālvakai ilakkaõa ilakkiyam nalattaka mo×inta­ai aiīkaõai ava­oņu kāla­ai aņartta­ai (40) aŸuvakaic camayamum neŸimaiyil vakutta­ai š×i­ ēcai irāvaõa­ pāņat tā×vāyk kšņņava­ talaiyaëi porutti­ai āŸiya cintai yāki aiīkatit tšroņu ticaicela viņuttē­ (45) nāŸŸēë nala­š nantiyiī kiruņiye­ ŸšŸŸa påtam m孟uņa­ pāņa irukaõ montai orukaõaī koņņa maņņuviri alaīkal malaimakaë kāõa naņņam āņiya nampa ata­āl (50) ciŸiyš­ co­­a aŸivil vācakam vaŸite­ak koëëā yākal všõņum veŸikama× ko­Ÿaiyoņu veõõila vaõintu kãtam pāņiya aõõal pāta¤ ce­­iyiŸ paravuva­ paõintš. ...55 1 488 (veõpā) paõintš­ni­ pātam paramšņņã pāln㠟aõintāla vāyil amarntāy - taõinte­mšl meyyerivu tãrap paõittaruëu vštiya­š aiyuŸavo­ Ÿi­Ÿi amarntu.2 tirucciŸŸampalam 5.5 nakkãratšva nāya­ār aruëic ceyta peruntšvapāõi 489. cåla pāõiyai cuņartaru vaņiva­ai nãla kaõņa­ai neŸŸiyēr kaõõa­ai pālveõ õ㟟a­ai parama yēkiyai kāla­aik kāynta kaŸaimiņaŸ Ÿaõõalai nålaõi mārpa­ai nuõõiya kšëviyai (5) kēla mš­iyai kokkaraip pāņalai všluņaik kaiya­ai viõtēy muņiya­ai ¤ālat tãyi­ai nāta­aik kāynta­ai tšva tšva­ai tirumaŸu mārpa­ai kāla mākiya kaņikama× tāra­ai (10) všta kãta­ai veõtalai šntiyai pāva nāca­ai paramšc cuvara­ai kãtam pāņiyai kiëarpoŸi arava­ai pētaõi ko­Ÿaiem puõõiya oruva­ai āti mårttiyai amararkaë talaiva­ai (15) cāti vā­avar tamperu mā­ta­ai všta viccaiyai viņaiyuņai aõõalai ēta vaõõa­ai ulakat toruva­ai nāta ­ākiya na­­eŸip poruëi­ai mālai tā­eri mayā­at tāņiyai (20) všlai na¤ci­ai mikaamu tākkiyai všta všëviyai viõõavar talaiva­ai āti mårttiyai aruntava mutalva­ai āyira nåŸuk kaŸivari yā­ai pšyuruvu tanta piŸaiyaõi caņaiya­ai (25) mācaŸu cētiyai malaimakaë ko×una­ai kåriya ma×uva­ai kolaŸkaruī kāla­aic cãriya aņiyāŸ ceŸŸa ruë civa­ai påtip paiya­ai puõõiya mårttiyai pãņuņai yāŸŸai pirāõi talaiva­ai (30) nãņiya nimala­ai niŸaimaŸaip poruëi­ai ãca­ai iŸaiva­ai ãŸil perumaiyai nšca­ai ni­aippavar ne¤cat tuëëa­ai tātaõi malara­ai taruma­ai pirama­ai kātaõi ku×aiya­ai kaëiŸŸi­ uriya­ai (35) cå×caņaip pu­ala­ai cuntara viņaīka­ai tārmalark ko­Ÿai tayaīku mārpa­ai vittaka vitiya­ai tãtamar ceykait tiripuram eritta­ai pirama­ peruntalai niŸaiya tākak (40) karuma­ cennãr kapālam niŸaitta­ai niŸaitta kapālac cennãr ni­Ÿum uŸaitta uruvār aiya­ait tēŸŸi­ai tšvarum acurarum tiŸampaņak kaņainta ārvamuõ na¤cam amuta mākki­ai (45) ãramil ne¤cat tirāvaõa­ ta­­ai vãram a×ittu viŸalvāë koņutta­ai tikkamar tšvarun tiruntāc ceykait takka­ všëviyait taëarac cāņi­ai vštamum nãyš všëviyum nãyš (50) nãtiyum nãyš nimala­ nãyš puõõiyam nãyš pu­ita­ nãyš paõõiyal nãyš pa×amporuë nãyš å×iyam nãyš ulakamum nãyš vā×iyum nãyš varata­um nãyš (55) tšvarum nãyš tãrttamum nãyš måvarum nãyš mu­­eŸi nãyš mālvarai nãyš maŸikaņal nãyš i­pamum nãyš tu­pamum nãyš tāyum nãyš tantaiyum nãyš 60 viõmutaŸ påtam aintavai nãyš puttiyum nãyš muttiyum nãyš colaŸkarun ta­mait tollēy nãyš, ata­āl kåņal alavāyk ku×aka­ āva taŸiyā taruntami× pa×itta­a­ aņiyš­ (60) ãõņiya ciŸappi­ iõaiyaņik kã×ni­Ÿu všõņu matuvi­i všõņuva­ viraintš. 1 490 (veõpā) viraintš­maŸ Ÿemperumā­ všõņiyatu všõņā tika×ntš­ pi×aittš­ aņiyš­ - virainte­mšl c㟟attait tãrttaruëum tšvāti tšva­š āŸŸavunã ceyyum aruë. 2 tirucciŸŸampalam 5.6 nakkãratšva nāya­ār aruëic ceyta kēpap piracātam 491. tavaŸuperi tuņaittš tavaŸuperi tuņaittš veõtiraik karuīkaņal mšltuyil koëëum aõņa vāõa­uk kā×iya­ Ÿaruëiyum ulakam m孟um oruīkuņa­ paņaitta malarē­ ta­­ai vā­ciram arintum (5) kā­a všņuva­ kaõparin tappa vā­a nāņu maŸŸavaŸ karuëiyum kaņipaņu påīkaõaik kāma ­ār uņal poņipaņa vi×ittum påtalat ticainta mā­uņa ­ākiya caõņiyai (10) vā­ava­ ākkiyum maŸikaņal ulaki­ ma­­uyir kavarum k域uva­ ta­akkēr k域uva ­ākiyum kaņalpaņu na¤cam kaõņat taņakkiyum paruvarai cilaiyāp pāntaë nāõāt (15) tiripuram eriya orukaõai turantum kaŸkoõ ņeŸinta cākkiya­ a­pu taŸkoõ ņi­­aruë tā­mika aëittum k域e­at tē­Ÿiyuī kēëari pē­Ÿum tēŸŸiya vāraõat tãruri pērttum (20) neŸŸik kaõõum nãëpuyam nā­kum naŸŸā nantãc cuvarark karuëiyum aŸivi­ ērā arakka ­āruņal neŸaneŸa iŸutara oruviral 孟iyum tiruvuru vattoņu ceīkaõ šŸum (25) ariya­a tiõtiŸaë acura­uk karuëiyum palkatir uravē­ paŸkeņap pāyntu malkupiruī kiruņikku māvaram ãntum takka­ všëvi takaikeņac citaittum mikkavaram nanti mākāëark karuëiyum (30) centãk kaņavuëta­ karatala¤ ceŸŸum paintār neņumpaņai pārttaŸ karuëiyum katirmati ta­aiyēr kāŸpaya­ keņuttum nitipayil kupšraŸku nãënakar ãntum calantara­ uņalan tā­mikat taņintum (35) maŸaipayil mārkkaõ ņšya­uk karuëiyum tārukaŸ kollamu­ kāëiyaip paņaittum cãrmali cilantik ki­­ara caëittum kārmali uruvak karuņa­aik kāyntum āli­ kã×irun taŸaneŸi aruëiyum (40) i­­avai piŸavum eīkaë ãca­ kēpap piracātaī kåŸuī kālaik kaņimalar iruntē­ kārkkaņaŸ kiņantē­ puņamuŸu cēlaip po­­akar kāppē­ uraippē rākilum oõkaņal mānãr (45) aīkaikoõ ņiŸaikkum ātar pē­Ÿuëar oņuīkāp perumai umpar kē­ai aņaīkā aimpulat taŸivil cintaik kirumi nāvāŸ kiëattum paramš, atāa­Ÿu oruvakait tšvarum iruvakait tiŸamum (50) måvakaik kuõamum nālvakai vštamum aivakaip påtamum aŸuvakai iratamum e×uvakai ēcaiyum eõvakai ¤ā­amum o­pati­ vakaiyām oõmalarc ciŸappum patti­ vakaiyum ākiya parama­ai (55) i­pa­ai ni­aivērk ke­­iņai a×uti­aic cempo­ai maõiyi­ait tš­i­aip pāli­ait ta¤came­ Ÿo×ukun ta­­aņi yārtam ne¤cam piriyā nimala­ai nãņuyar centa×aŸ pavaëac cšõuŸu varaiya­ai (60) mukkaņ celva­ai mutalva­ai mårttiyaik kaëëaī kaiviņ ņuëëama turukik kalantu kacintuta­ ka×ali­ai yavaiyš ni­aintiņa āīkš tē­Ÿum nimala­ait tšva tšva­ait tika×civa lēka­aip (65) pāva nāca­aip paņaroëi uruva­ai všyār tēëi melliyal kåŸa­ait tāyāy ma­­uyir tāīkun tantaiyaic collum poruëum ākiya cētiyaik kalluī kaņalum ākiya kaõņa­ait (70) tēŸŸam nilai㠟ākiya to­maiyai n㟟iņait tika×um nitta­ai mutta­ai vākkum ma­amum iŸanta maŸaiya­aip påkkama× caņaiya­aip puõõiya nāta­ai i­aiya ta­maiya­ e­ŸaŸi variyava­ (75) ta­aimu­ viņņut tāmmaŸŸu ni­aippēr māmuyal viņņuk kākkaip pi­pēm kalavar pēlavum viëakkaī kiruppa mi­mi­i kavarum aëapparu¤ ciŸappil ātar pēlavum (80) kaccaī koõņu kaņunto×il muņiyāk koccait tšvarait tšvare­ Ÿeõõip piccaraip pēlavēr āriyap puttakap pšykoõņu pulampuŸŸu vaņņa­ai pšcuvar mā­uņam pē­Ÿu (85) peņņi­ai uraippēr pštaiyar nilattu­ talaimã­ talaieõ palame­ Ÿālata­ai aŸuttu niŸuppēr oruttar i­maiyi­ mattira mākuvar māneŸi kiņappaēr cittiram pšcuvar tšva rākil (90) i­­ērk kāynta­ar i­­ērk karuëi­ar e­ŸaŸiya ulaki­ mu­­š uraippa tillai ākilum āņu pēlak kåņini­ Ÿa×aittum mākkaë pēla všņkaiyã ņuõņum (95) ippaņi ¤ā­am appaņi amaittum i­­a ta­maiya­ e­Ÿiru nilattu mu­­š aŸiyā mårkka mākkaëai i­­škoõ ņškāk k域am tavaŸuperi tuņaittš tavaŸuperi tuņaittš. (100) tirucciŸŸampalam 5.7 nakkãra tšva nāya­ār aruëic ceyta kār eņņu 492. aravam araikkacaitta aõõal caņaipēl viravi e×unteīkum mi­­i - aravi­aīkaë accaīkoõ ņēņi aõaiya aņaivuŸŸš kaiccaīkam pēlmu×aīkum kār. 1 493 maiyār maõimiņaŸu pēŸkaruki maŸŸava­ta­ kaiyār cilai vilakik kāņņiŸŸš - aivāy a×alaravam påõņā­ avircaņaipēl mi­­ik ka×alaravam kāõpuŸŸa kār. 2 494 ālamar kaõņat tara­ta­ maõimiņaŸum kēlak ku×aŸcaņaiyum kollšŸum - pēla iruõņo­Ÿu mi­tē­Ÿi ampo­av vā­am karuõņo­Ÿu kåņutaliŸ kār. 3 495 iruëkoõņa kaõņat tiŸaiva­ta­ ce­­ik kuruëkoõņa ce¤caņaimšl mi­­ic - curuëkoõņu pāmpi­aīkaë a¤cip paņamoņuīka ārttatš kāmpi­aīkaë tēëãyak kār. 4 496 kēņaravaī kēņal arumpak kurumaõikā­ Ÿāņaravam ellām aëaiyaņaiya - nãņaravap poŸpakalam påõņā­ puricaņaipēl mi­­iŸŸš kaŸpakalam kāõpuŸŸa kār. 5 497 pārum pa­ivicumpum pācupata­ palcaņaiyum ārum iruëkãõņu mi­vilaki - årum arava¤ celava¤cum a¤colār kāõpār karavintam e­pārak kār. 6 498 ce×unta×al vaõõa­ ce×u¤caņaipēl mi­­i a×unti alarpēl uyara - e×unteīkum āvicēr ne¤ci­arai a­paëakka uŸŸatš kāvicšr kaõõāyak kār. 7 499 kāntaë malarak kama×ko­Ÿai po­coriyap påntaëavam ārap pukunti­Ÿš - šntoëicšr aõņampēl mãtiruõņa ātiyā­ āymaõicšr kaõņampēl mãtiruõņa kār. 4 tirucciŸŸampalam 5.8 nakkãra tšva nāya­ār aruëic ceyta pēŸŸit tirukkaliveõpā 500. tiruttaīku mārpil tirumāl varaipēl eruttat tilaīkiyaveõ kēņņup - parutta kuŸuttāë neņumåkkiŸ ku­Ÿikkaõ nãla niŸattāŸ polintu nilamš× - uŸattā×ntu pa­Ÿit tiruvuruvāyk kāõāta pātaīkaë ni­Ÿavā ni­Ÿa nilaipēŸŸi - a­Ÿiyum puõņarikat tuëëirunta puttšë ka×ukuruvāy aõņaraõņam åņuruva āīkēņip - paõņorunāë kāõā­ i×iyak ka­aka muņikavittuk kēõātu ni­Ÿa kuŸipēŸŸi - nāõāëum (5) pšõikkā laīkaë piriyāmai påcitta māõikkā a­Ÿu matiŸkaņavårk - kāõa varattiŸ periya valitolaitta kāla­ urattil utaittautai pēŸŸi - karattāmš veŸpa­ maņappāvai koīkaimšŸ kuīkumatti­ kaŸpa×iyum vaõõaī kacivippā­ - poŸpuņaiya vāma­ maka­āy malarkkaõaiyo­ Ÿēņņiyaak kāma­ a×aka×itta kaõpēŸŸi - tåmap paņameņutta vāëaravam pārttaņarap paŸŸi viņameņutta vškattāl mikkuc - caņalam (10) muņaīka valikkum muyalaka­ta­ moympai aņaīka mitittaaņi pēŸŸi - naņuīkat tirumāl mutalāya tšvā curarkaë karumāl kaņalnākam paŸŸik - kurumāŸa nãlamuõņa nãëmukilpēl ne¤ca×ala vante×unta ālamuõņa kaõņam atupēŸŸi - cālamaõņip pērukanta vā­avarkaë pukkoņuīka mikkaņarkkum tāruka­ta­ mārpil ta­iccålam - vãram koņutteŸiyum mākāëi kēpan tavira eņutta naņattiyalpu pēŸŸi - taņuttu (15) varaiyeņutta vāëarakka­ vāyā Ÿutiram niraiyeņuttu nekkuņalam iŸŸup - puraiyeņutta patta­aiya po­muņiyum tēëirupa tumneriya metta­avš vaitta viralpēŸŸi - attakaitta vā­avarkaë tāīkåņi mantiritta mantirattai mš­avila ēņi vitirvitirttut - tā­avaruk koņņik kuŸaëai uraitta aya­cirattai veņņic ciritta viŸalpēŸŸi - maņņittu vālukattāl nalliliīka māvakuttu maŸŸata­mšl pālukuppak kaõņu pataittēņi - mšlutaittaī (20) kēņņiyava­ tātai irutāë eŸintuyirai vãņņiya caõņikku všŸāka - nāņņi­kaõ poŸkēyil uëëiruttip påmālai pē­akamum naŸkēlam ãnta nalampēŸŸi - niŸka valantarumāl nā­muka­um vā­avarum kåņi alantarumāl koëëa aņarkkum - calantara­aic cakkarattāl ãrntarita­ tāmaraikkaõ cāttutalum mikkaaÉ tãnta viŸalpēŸŸi - akkaõamš nakkirunta nāmakaëai måkkarintu nālvštam tokkirunta vaõõam tuticeyya - mikkirunta (25) aīkait talattš aõimā­ai āīkaõinta ceīkait tiŸatta tiŸalpēŸŸi - tiīkaëait tšyttatuvš cempoŸ ce×u¤caņaimšl cšrvittu vāyttimaiyēr tammaiellām vā­ciŸaiyil - pāyttip pirama­ kuŸaiyirappap pi­­um avarkku varama­ Ÿaëittavali pēŸŸi - purameritta a­Ÿuynta måvark kamarntu varamaëittu ni­Ÿuynta vaõõam nika×vittu - na­Ÿu naņaikāval mikka aruëkoņuttuk kēyil kaņaikāval koõņavā pēŸŸi - viņaikāval (30) tā­avarkaņ kāŸŸātu ta­­aņainta na­maiviŸal vā­avarkaë všõņa mayilårum - kē­ava­aik cš­ā patiyākac cempo­ muņikavittu vā­āëa vaitta varampēŸŸi - mš­āë atirtte×unta antaka­ai aõņaraõņam uyyak kotitte×unta cålattāŸ kēttut -tutittaī kava­irukkum vaõõam aruëkoņuttaī kš×š× pavamaŸutta pāva­aikaë pēŸŸi - kavaimukatta poŸpā karaippiëantu kåŸiraõņāp pēkaņņum eŸpā caŸaippēka mšlvilaki- niŸpāla (35) mummatattu veõkēņņuk kārniŸattup paintaŸukaõ vemmatatta vškattāl mikkēņi - vimmi aņarttiraittup pāyum aņukaëiŸŸaip pēka eņutturittup pērtta iŸaipēŸŸi - toņuttamaitta nāõmālai koõņaõinta nālvark ka­ Ÿālni×aŸkã× vāõmālai ākum vakaiyaruëit - tēëmālai viņņilaīkat takkiõamš nēkki viyantakuõam eņņilaīka vaitta iŸaipēŸŸi - oņņi vicaiya­ vicaiyaëappā­ všņuruvam āki acaiya uņaltiriyā ni­Ÿu - vacaiyi­āl (40) pšcu patappāŸ pi×aipoŸuttu maŸŸavaŸkup pācupatam ãnta patampēŸŸi - nšcattāl vāyilnãr koõņu makuņat tumi×ntiŸaicci āyacãr pē­akamā aīkamaittu - tåyacãrk kaõõiņanta kaõõappar tammaimikak kātalittu viõõulakam ãnta viŸalpēŸŸi - maõõi­mšl kāëatti pēŸŸi kayilaimalai pēŸŸie­a nãëatti ­ālni­aintu niŸpārkaë - tāëattē ņetticaiyum pa­muracam ārttimaiyēr pēŸŸicaippa atta­aņi cšrvārkaë āīku. (45) tirucciŸŸampalam 5.9 nakkãratšva nāya­ār aruëic ceyta tirumurukāŸŸuppaņai 1. tirupparaīku­Ÿam 501. (āciriyappā) ulakam uvappa vala­šrpu tiritaru palarpuka× ¤āyiŸu kaņaŸkaõ ņāaīku ēvaŸa imaikku¤ cšõviëaī kaviroëi uŸunart tāīkiya mata­uņai nē­tāë ceŸunart tšytta celuŸa× taņakkai (5) maŸuvil kaŸpi­ vāõutal kaõava­ kārkēë mukanta kama¤cål māma×ai vāëpē× vicumpil vaëuŸai citaŸit talaippeyal talaiiya taõõaŸuī kā­attu iruëpaņap potuëiya parāarai marāattu (10) uruëpån taõņār puraëum mārpi­a­ mālvarai nivanta cšõuyar veŸpil kiõkiõi kavaiiya oõce¤ cãŸaņik kaõaikkāl vāīkiya nucuppiŸ paõaittēë kēpat ta­­a tēyāp påntukil (15) palkācu niraitta cilkā× alkul kaipuõain tiyaŸŸāk kavi­peŸu va­appi­ nāvaloņu peyariya polampu­ai aviri×aic cšõikantu viëaīku¤ ceyirtãr mš­it tuõaiyēr āynta iõaiyãr ētic (20) ceīkāl veņcic cãŸita× iņaiyiņupu paintāë kuvaëait tåita× kiëëit teyva uttiyoņu valampuri vayi­vaittut tilakam taiiya tšīkama× tirunutal makarap pakuvāy tā×amaõ õuŸuttut (25) tuvara muņitta tukaëaŸu muccip peruntaõ caõpakam cerãik karuntakaņņu uëaippå maruti­ oëëiõar aņņik kiëaikkavi­ Ÿe×utaru kã×nãrc cevvarumpu iõaippuŸu piõaiyal vaëaiit tuõaittaka (30) vaõkātu niŸainta piõņi oõtaëir nuõpuõ ākan tiëaippat tiõkā× naŸuīkuŸa ņuri¤ciya påīkš×t tšyvai tšīkama× marutiõar kaņuppak kēīki­ kuvimuki× iëamulaik koņņi virimalar (35) všīkai nuõtā tappik kāõvara veëëil kuŸumuŸi kiëëupu teŸiyāk kē×i ēīkiya ve­Ÿaņu viŸaŸkoņi vā×iya perite­ Ÿšttip palaruņa­ cãrtika× cilampakam cilampap pāņic (40) cårara makaëir āņum cēlai mantiyum aŸiyā mara­payil aņukkattuc curumpu måcāc cuņarppåī kāntaë peruntaõ kaõõi milainta ce­­iya­ pārmutir pa­ikkaņal kalaīkauë pukkuc (45) cårmutal taņinta cuņarilai neņuvšl ulaŸiya katuppiŸ piŸa×pal pš×vāyc cu×alvi×ip pacuīkaõ cårtta nēkki­ ka×alkaõ kåkaiyoņu kaņumpāmpu tåīkap perumulai alaikkum kāti­ piõarmēņņu (50 uruke×u celavi­ a¤cuvaru pšymakaë kuruti āņiya kårukirk koņuviral kaõtoņ ņuõņa ka×imuņaik karuntalai oõņoņit taņakkaiyi­ šnti veruvara ve­Ÿaņu viŸaŸkaëam pāņittēë peyarā (55) niõanti­ vāyal tuõaīkai tåīka irupšr uruvi­ orupšr yākkai aŸuvšŸu vakaiyi­ a¤cuvara maõņi avuõar nalvalam aņaīkak kavi×iõar māmutal taņinta maŸuvil koŸŸattu (60) eyyā nallicaic cevvšl cšey cšvaņi paņarum cemmal uëëamoņu nalampuri koëkaip pulampirin tuŸaiyum celavunã nayanta­ai āyi­ palavuņa­ na­­ar ne¤cattu i­nacai vāyppa (65) i­­š peŸutinã mu­­iya vi­aiyš cerup puka­ Ÿeņutta cšõuyar neņuīkoņi varippu­ai pantoņu pāvai tåīkap porunart tšytta pēraru vāyil tiruv㟠Ÿirunta tãtutãr niyamattu (70) māņamali maŸukil kåņal kuņavayi­ iru¤cšŸ Ÿakalvayal virintuvāy avi×nta muëtāë tāmarait tu¤ci vaikaŸaik kaëkama× neytal åti elpaņak kaõpēl malarnta kāmar cu­aimalar (75) a¤ciŸai vaõņi­ arikkaõam olikkum ku­ Ÿamarn tuŸaitalum uriya­, atā a­Ÿu 2. tiruccãralaivāy vainnuti poruta vaņuā× varinutal vāņā mālai ēņaiyoņu tuyalvarap paņumaõi iraņņum maruīki­ kaņunaņaik (80) k域at ta­­a māŸŸaru moympiŸ kālkiëarn ta­­a vš×amšl koõņu aivšŸu uruvi­ ceyvi­ai muŸŸiya muņiyoņu viëaīkiya muraõmiku tirumaõi mi­uŸa× imaippi­ ce­­ip poŸpa (85) nakaitā×pu tuyalvaråum vakaiyamai polaīku×ai cšõviëaī kiyaŸkai vāõmati kavaii akalā mã­i­ avirva­a imaippat tāvil koëkait tanto×il muņimār ma­a­nšr pe×utaru vāëniŸa muka­š (90) māyiruë ¤ālam maŸuvi­Ÿi viëaīkap palkatir virinta­ Ÿorumukam orumukam ārvalar štta amarnti­i to×ukik kātali­ uvantu varaīkoņut ta­Ÿš orumukam mantira vitiyi­ marapuëi va×āa (95) antaõar všëviyērk kummš orumukam e¤ciya poruëkaëai šmuŸa nāņit tiīkaë pēlat ticaiviëak kummš orumukam ceŸunart tšyttuc celcamam murukkik kaŸuvukoë ne¤camoņu kaëamvšņņa­Ÿš orumukam (100) kuŸavar maņamakaë koņipēl nucuppi­ maņavaral vaëëiyoņu nakaiyamarn ta­Ÿš āīkuam måviru muka­um muŸainavi­ Ÿo×ukali­ āran tā×nta ampakaņņu mārpil cempoŸi vāīkiya moympi­ cuņarviņupu (105) vaõpuka× niŸaintu vacintuvāīku nimirtēë viõcelal marapi­ aiyark kšntiyatu orukai ukkam cšrttiyatu orukai nalampeŸu kaliīkattuk kuraīki­micai acaiiyatu orukai aīkucam kaņāva orukai irukai (110) aiyiru vaņņamo ņeÉkuvalam tirippa orukai mārpoņu viëaīka orukai tāroņu poliya orukai kã×vã× toņiyoņu mãmicaik koņpa orukai pāņi­ paņumaõi iraņņa orukai (115) nãlniŸa vicumpi­ malituëi po×iya orukai vā­ara makaëirkku vatuvai cåņņa āīkuap pa­­iru kaiyum pāŸpaņa iyaŸŸi antarap palliyam kaŸaīkat tiõkā× vayire×un ticaippa vālvaëai narala (120) uramtalaik koõņa urumiņi muracamoņu palpoŸi ma¤¤ai velkoņi akava vicum pāŸāka viraicelal mu­­i ulakam puka×nta ēīkuyar vi×uccãr alaivāyc cšŸalum nilaiiya paõpš, atā a­Ÿu (120) 3. tiruvāvi­a­kuņi cãrai taiiya uņukkaiyar cãroņu valampuri puraiyum vālnarai muņiyi­ar mācaŸa imaikkum uruvi­ar mā­i­ urivai taiiya å­keņu mārpi­ e­pe×un tiyaīkum yākkaiyar na­pakal (130) palavuņa­ ka×inta uõņiyar ikaloņu ceŸŸam nãkkiya ma­atti­ar yāvatum kaŸŸēr aŸiyā aŸivi­ar kaŸŸērkkut tāmvaram pākiya talaimaiyar kāmamoņu kaņu¤ci­am kaņinta kāņciyar iņumpai (135) yāvatum aŸiyā iyalpi­ar mšvarat tu­iyil kāņci mu­ivar mu­pukap pukaimukan ta­­a mācil tåvuņai mukaivāy avi×nta takaicå× ākattuc cevinšrpu vaitta ceyvuŸu tivavi­ (140) nalliyā× navi­Ÿa naya­uņai ne¤ci­ me­mo×i mšvalar i­­aram puëara nēyi­ Ÿiya­Ÿa yākkaiyar māvi­ avirtaëir puraiyum mš­iyar avirtoŸum po­­urai kaņukkum titalaiyar i­­akaip (145) parumam tāīkiya paõintšn talkul mācil makaëiroņu maŸuvi­Ÿi viëaīkak kaņuvē ņoņuīkiya tåmpuņai vāleyiŸŸu a×ale­a uyirkkum a¤cuvaru kaņuntiŸal pāmpupaņap puņaikkum palvarik koņu¤ciŸaip (150) puëëaõi nãëkoņic celva­um veë빟u valavayi­ uyariya palarpuka× tiõitēë umaiamarntu viëaīkum imaiyā mukkaõ måveyil murukkiya muraõmiku celva­um n域uppat taņukkiya nāņņattu nåŸupal (155) všëvi muŸŸiya ve­Ÿaņu koŸŸattu ãriraõ ņšntiya maruppi­ e×ilnaņait tā×perun taņakkai uyartta yā­ai eruttam šŸiya tirukkiëar celva­um nāŸperun teyvattu na­­akar nilaiiya (160) ulakaī kākkum o­Ÿupuri koëkaip palarpuka× måvarun talaivar āka šmuŸu ¤ālan ta­­il tē­Ÿit tāmarai payanta tāvil å×i nā­muka oruvaŸ cuņņik kāõvarap (165) pakalil tē­Ÿum ikalil kāņci nālvšŸu iyaŸkaip pati­oru måvaroņu o­patiŸ Ÿiraņņi uyarnilai peŸãiyar mã­påt ta­­a tē­Ÿalar mã­cšrpu vaëikiëarn ta­­a celavi­ar vaëiyiņait (170) tãye×un ta­­a tiŸali­ar tãppaņa urumiņit ta­­a kurali­ar vi×umiya uŸukuŸai maruīkiltam peŸumuŸai koõmār antarak koņpi­ar vantuņa­ kāõat tāvil koëkai maņantaiyoņu cilnāë (175) āvi­a­kuņi acaitalum uriya­, atā a­Ÿu 4. tiruvšrakam irum孟u eytiya iyalpi­i­ va×āatu iruvarc cuņņiya palvšŸu tolkuņi aŸunā­ kiraņņi iëamai nalliyāõņu āŸi­iŸ ka×ippiya aŸa­navil koëkai (180) m孟uvakaik kuŸitta muttãc celvattu irupiŸap pāëar po×utaŸintu nuvala o­patu koõņa m孟upuri nuõ¤āõ pularāk kā×akam pulara uņãi uccik kåppiya kaiyi­ar taŸpuka×ntu (185) āŸe×ut taņakkiya arumaŸaik kšëvi nāviyal maruīki­ navilap pāņi, viraiyuŸu naŸumalar šntip perituvantu šrakat tuŸaitalum uriya­, atā a­Ÿu 5. ku­ŸutēŸāņal paiīkoņi naŸaikkāy iņaiyiņupu všla­ (190) ampotip puņņil viraiik kuëaviyoņu veõkå tāëan toņutta kaõõiya­ naŸu¤cān taõinta kš×kiëar mārpi­ koņunto×il valvil kolaiiya kā­avar nãņuamai viëainta tškkaë tšŸal (195) ku­Ÿakac ciŸukuņik kiëaiyuņa­ maki×ntu toõņakac ciŸupaŸaik kuravai ayara viraluëarppa avi×nta všŸupaņu naŸuīkāl kuõņucu­ai påtta vaõņupaņu kaõõi iõaitta kētai aõaitta kåntal (200) muņitta kullai ilaiyuņai naŸumpåc ceīkāl marāatta vāliõar iņaiyiņupu curumpuõat toņutta peruntaõ mātta×ai tiruntukā× alkul tiëaippa uņãi mayilkaõ ņa­­a maņanaņai makaëiroņu (205) ceyya­ civanta āņaiya­ cevvaraic ceyalait taõtaëir tuyalvaruī kāti­a­ kacci­a­ ka×ali­a­ ceccaik kaõõiya­ ku×ala­ kēņņa­ kuŸumpal iyatta­ takara­ ma¤¤aiya­ pukaril cšvalam (210) koņiya­ neņiya­ toņiyaõi tēëa­ narampārt ta­­a i­kural tokutiyoņu kuŸumpoŸik koõņa naŸuntaõ cāyal maruīkil kaņņiya nila­nšrpu tukili­a­ mu×avuŸa× taņakkaiyi­ iyala šnti (215) me­tēë palpiõai ta×ãit talaittantu ku­Ÿutē Ÿāņalum ni­Ÿata­ paõpš, atāa­Ÿu 6. pa×amutircēlai ciŸuti­ai malaroņu viraii maŸiaŸuttu vāraõak koņiyoņu vayiŸpaņa niŸãi årår koõņa cãrke×u vi×avi­um (220) ārvalar štta mšvaru nilaiyi­um všla­ taiiya veŸiayar kaëa­um kāņum kāvum kavi­peŸu turuttiyum yāŸuī kuëa­um všŸupal vaippum catukkamum cantiyum putuppåī kaņampum (225) ma­Ÿamum potiyiluī kantuņai nilaiyi­um māõņalaik koņiyoņu maõõi amaivara neyyēņu aiyavi appi aituraittuk kuņantam paņņuk ko×umalar citaŸi muraõkoë uruvi­ iraõņuņa­ uņãic (230) cennål yāttu veõpori citaŸi matavali nilaiiya māttāë ko×uviņaik kurutiyoņu viraiiya tåveë arici cilpalic ceytu palpirappu irãic ciŸupacu ma¤caëoņu naŸuvirai teëittup (235) peruntaõ kaõavãram naŸuntaõ mālai tuõaiaŸa aŸuttut tåīka nāŸŸi naëimalaic cilampi­ na­­akar vā×tti naŸumpukai eņuttuk kuŸi¤ci pāņi imi×icai aruviyēņu i­­iyam kaŸaīka (240) uruvap palpåt tåuy veruvarak kurutic centi­ai parappik kuŸamakaë murukiyam niŸuttu muraõi­ar uņka murukāŸŸup paņutta uruke×u viya­nakar āņukaëam cilampap pāņip palavuņa­ (245) kēņuvāy vaittuk koņumaõi iyakki ēņāp påņkaip piõimukam vā×tti všõņunar všõņiyāīku eyti­ar va×ipaņa āõņāõ ņuŸaitalum aŸinta vāŸš yāõņāõ ņāyi­um ākak kāõtaka (250) muntunã kaõņu×i muka­amarn tšttik kaito×uup paravik kāluŸa vaõaīki neņumperum cimayattu nãlap pai¤cu­ai aivaruë oruva­ aīkai šŸpa aŸuvar payanta āŸamar celva (255) ālke×u kaņavuņ putalva mālvarai malaimakaë maka­š māŸŸēr k域š veŸŸi velpērk koŸŸavai ciŸuva i×aiyaõi ciŸappiŸ pa×aiyēë ku×avi vā­ēr vaõaīkuvil tā­ait talaiva (260) mālai mārpa nålaŸi pulava ceruvil oruva poruviŸal maëëa antaõar veŸukkai aŸintēr colmalai maīkaiyar kaõava maintar šŸš všlke×u taņakkaic cālperu¤ celva (265) ku­Ÿaī ko­Ÿa ku­Ÿāk koŸŸattu viõporu neņuvaraik kuŸi¤cik ki×ava palarpuka× na­mo×ip pulavar šŸš arumpeŸal marapiŸ perumpeyar muruka nacaiyunark kārttum icaipš rāëa (270) alarntērk kaëikkum polampåõ cšey maõņamar kaņantani­ ve­Ÿā ņakalattup paricilart tāīkum uruke×u neņuvšë periyēr šttum perumpeyar iyavuë cårmaruī kaŸutta moympi­ matavali (275) pērmiku poruna kuricil e­appala yā­aŸi aëavaiyi­ štti ā­ātu ni­­aëan taŸital ma­­uyirk karumaiyi­ ni­­aņi uëëi vanta­a­ ni­­oņu puraiyunar illāp pulamaiyēy e­ak (280) kuŸittatu mo×iyā aëavaiyil kuŸittuņa­ všŸupal uruvil kuŸumpal kåëiyar cāŸayar kaëattu vãŸupeŸat tē­Ÿi aëiya­ tā­š mutuvāy iravala­ vantē­ perumani­ vaõpuka× nayante­a (285) i­iyavum nallavum na­ipala šttit teyvam cā­Ÿa tiŸalviëaī kuruvi­ vā­tēy nivappi­ tā­vantu eyti aõaīkucāl uyarnilai ta×ãip paõņaitta­ maõamkama× teyvattu iëanalam kāņņi (290) a¤cal ēmpumati aŸivalni­ varave­a a­puņai na­mo×i aëaii viëivi­Ÿu iruëniŸa munnãr vaëaiiya ulakattu orunã ākat tē­Ÿa vi×umiya peŸalarum paricil nalkumati palavuņa­ (295) všŸupal tukili­ nuņaīki akilcumantu āram mu×umutal uruņņi všral påvuņai alaīkuci­ai pulampavšr kãõņu viõporu neņuvaraip paritiyil toņutta taõkama× alariŸāl citaiya na­pala (300) āci­i mutucuëai kalāva mãmicai nāka naŸumalar utira åkamoņu māmuka mucukkalai pa­ippap pånutal irumpiņi kuëirppa vãcip peruīkaëiŸŸu muttuņai vā­kēņu ta×ãit tattuŸŸu (305) na­po­ maõiniŸam kiëarap po­ko×iyā vā×ai mu×umutal tumiyat tā×ai iëanãr vi×ukkulai utirat tākkik kaŸikkoņik karuntuõar cāyap poŸippuŸa maņanaņai ma¤cai palavuņa­ verãik (310) kē×i vayappeņai iriyak kš×aloņu irumpa­ai veëiŸŸi­ pu­cāy a­­a kuråumayir yākkaik kuņāaņi uëiyam peruīkal viņaraëaic ceŸiyak karuīkēņņu āmā nallšŸu cilaippac cšõni­Ÿu (315) i×ume­a i×itarum aruvip pa×amutir cēlai malaiki×a vē­š. 502. (nšricaiveõpā) ku­Ÿam eŸintāy kuraikaņaliŸ cårtaņintāy pu­talaiya påtap porupaņaiyāy - e­Ÿum iëaiyāy a×akiyāy šŸårntā­ šŸš uëaiyāye­ uëëat tuŸai. 1 1 503 ku­Ÿam eŸintatuvum ku­Ÿappēr ceytatuvum a­Ÿaī kamarariņar tãrttatuvum - i­Ÿe­­aik kaiviņā ni­Ÿatuvum kaŸpotumpil kāttatuvum meyviņā vãra­kai všl. 2 504 vãravšl tāraivšl viõõēr ciŸaimãņņa tãravšl cevvšë tirukkaivšl - vāri kuëittavšl koŸŸavšl cårmārpum ku­Ÿum tuëaittavšl uõņš tuõai. 3 505 i­­am orukāl e­atiņumpaik ku­Ÿukkuk ko­­avilvšŸ cårtaņinta koŸŸavā - mu­­am pa­ivšy neņuīku­Ÿam paņņuruvat toņņa ta­ivšlai vāīkat takum. 4 506 u­­ai o×iya oruvaraiyum nampukilš­ pi­­ai oruvaraiyā­ pi­cellš­ - pa­­irukaik kēlappā vā­ēr koņiyavi­ai tãrttaruëum všlappā centivā× vš. 5 507 a¤cu mukantē­Ÿil āŸu mukantē­Ÿum ve¤ca marantē­Ÿil všltē­Ÿum - ne¤cil orukāl ni­aikki­ irukālum tē­Ÿum murukāe­ Ÿētuvār mu­. 6 508 muruka­š centil mutalva­š māyē­ maruka­š ãca­ maka­š - orukaimuka­ tampiyš ni­­uņaiya taõņaikkāl eppo×utum nampiyš kaito×uvš­ nā­. 7 509 kākkak kaņaviyanã kāvā tiruntakkāl ārkkup paramām aŸumukavā - påkkum kaņampā murukā katirvšlā nalla iņaīkāõ iraīkāy i­i.8 510 paraīku­ŸiŸ pa­­irukaik kēmā­ta­ pātam karaīkåppik kaõkuëirak kaõņu - curuīkāmal ācaiyāl ne¤cš aõimurukāŸ Ÿuppaņaiyaip påcaiyāk koõņš pukal. 9 511 nakkãrar tāmuraitta na­murukāŸ Ÿuppaņaiyait taŸkēla nāëtēŸum cāŸŸi­āl - muŸkēla māmuruka­ vantu ma­akkavalai tãrttaruëit tā­ni­aitta ellām tarum. 10 tirucciŸŸampalam 5.10. nakkãratšva nāya­ār aruëic ceyta tirukkaõõappatšvar tirumaŸam 512. tirukkaõ õappa­ ceytavat tiŸattu viruppuņait tamma virikaņal ulakš, piŸantatu tš­a×ittu å­uõ kā­avar kulattš, tirivatu porupuli kumuŸum poruppiņaik kāņš, vaëarppatu ceīkaõ nāyoņu tãvakam palavš, payilvatu (5) ventiŸaŸ cilaiyoņu všlvāë mutaliya antamil paņaikkalam avaiyš, uŸaivatu kuŸaitacai payi­Ÿu kuņampala niraittuk kaŸaimali paņaikkalaī kalanta pulloņu pãli mšyntavai pirinta veëëiņai (10) vāliya pulittēl maŸaippa veëvār iravum pakalum ika×ā muyaŸŸiyoņu maņaitta tš­um valnāy viņņum cilaiviņu kaõaiyilum tiõcuri kaiyilum palakiëai yavaiyoņum pataippap paņuttut (15) tolluyir kollum to×ilš, vaņivš maŸappuli kaņitta va­tiraë mu­kai tiŸaŸpaņai ki×itta tiõvarai akalam eyiŸŸeõku kavarnta iruntaõ neŸŸi ayiŸkēņ ņš­am paņutte×u kuŸaīku (20) ceņitte×u ku¤ci cenniŸat tuŸukaõ kaņutte×um vevvurai avvāyk karuniŸattu aņupaņai piriyāk koņuviŸa latuvš,ma­amš mikakkolai puriyum všņņaiyil uyirkaë akappaņu tuyarukku aka­amarn tatuvš, ituak (25) kā­at talaiva­ ta­mai, kaõõutal vā­at talaiva­ malaimakaë paīka­ eõõarum perumai imaiyavar iŸai¤cum puõõiya pātap poŸpār malariõai tāykkaõ ka­Ÿe­ac ce­Ÿukaõ ņallatu (30) vāykkiņum uõņi va×akkaŸi yā­š, atāa­Ÿu kaņņa×al viritta ka­aŸkatir ucciyiŸ cuņņaņi iņuntoŸum cuŸukkoëum curattu mutumaram niranta muņpayil vaëākattu etiri­aī kaņaviya všņņaiyil virumpi (35) e×uppiya virukat ti­aīkaëai maŸukkuŸat ta­nāy kaņittirit tiņavaņik kaõaitoņuttu eytu tuõittiņum tuõitta viņakki­ai viŸaki­iŸ kaņainta veīka­al kāycci naŸuviya iŸaicci nallatu cuvaikaõņu (40) aõõaŸku amirte­Ÿu atuvšŸu amaittut taõõaŸu¤ cu­ainãr ta­vāyk kuņattāl ma¤ca­a māka mukantu malare­ak ku¤ciyil tuvarkkulai cerukik ku­icilai kaņuīkaõai ata­oņum šntik ka­alvi×ik (45) kaņuīkural nāypi­ toņara yāvarum verukkē ëuŸŸa veīkaņum pakalil tirukkā ëatti eytiya civaŸku va×ipaņak kaņava maŸaiyē­ mu­­am tukiliņaic cuŸŸit tånãr āņņi (50) nalla­a viraimalar naŸumpukai viëakkavi colli­a pariciŸ curuīkala­ påvum paņņa mālaiyum tåkkamum alaīkarittu arucca­ai ceytāīku ava­aņi iŸai¤cit tirunta muttirai ciŸappoņuī kāņņi (55) mantiram eõõi valamiņam vantu viņaikoõ ņški­a pi­to×il påca­ai ta­­aip pukkoru kālil toņucerup paņiyāl nãkki vāyil iņupu­al mš­iyil āņņit ta­talait (60) taīkiya tuvarppå šŸŸi iŸaicciyil peritum pē­akam paņaittup pirā­aik kaõņukaõ ņuëëaī kacintu kātalil koõņatēr kåttumu­ āņik kuraika×al a­poņum iŸuka iŸai¤ci ārā (65) a­poņu kā­akam aņaiyum aņainta aŸŸai ayali­iŸ ka×ittāī kiraviyum utitta pē×tat tuënãr mu×ki ātarikkum antaõa­ vantu cãrār civaŸkut tā­mu­ ceyvatēr (70) poŸpuņaip påca­ai kāõā­ muņimicai šŸŸiya tuvarkaõ ņo×iyā­ maŸittum ivvāŸu arucca­ai ceypavar yāvarkol e­Ÿu karantirun tavaõak kā­ava­ varavi­aip paranta kāņņiņaip pārttu naņukkuŸŸu (75) vantava­ ceytu pēyi­a vaõõam cintaiyiŸ poŸātu cšrviņam pukku maŸŸai nāëumav va×ippaņņu iŸaiva uŸŸatu kšņņaruë u­ta­akku a×akā nāņoŸum nā­cey påca­ai ta­­ai (80) ãīkoru všņuva­ nāyoņum pukuntu mitittu u×akkit toņucerup paņiyāl nãkki vāyil iņupu­al mš­iyil āņņit ta­talai taīkiya carukilai utirttēr iŸaicciyai (85) ni­tiruk kēyilil iņņup pēmatu e­Ÿum u­ta­ak ki­itš e­aiuruk kāõil ko­Ÿiņum yāva rālum vilakkuŸuī kuõatta­ alla­ e­Ÿum tirukkuŸippu e­Ÿava­ ce­Ÿa alliņaik (90) ka­avilā tarikkum antaõa­ ta­akkuc cãrār tirukkā ëattiyuë appa­ piŸaiyaõi ilaīku pi­­upu­ caņaimuņik kaŸaiyaõi miņaŸŸuk ka­alma×ut taņakkai neŸŸi nāņņattu niŸain㟠Ÿāka (95) oŸŸai mālviņai umaiyoņu maruīkil tiruvuruk kāņņi aruëip purivoņu påca­ai ceyyum kuõicilai všņa­ kuõamavai āva­a urimaiyiŸ ciŸantana­ mātava­ e­Ÿuõar (100) ava­ukan tiyaīkiya iņammu­i va­amatuvš, ava­ ceruppaņi yāva­a viruppuŸu tuvalš e×ilava­ vāyatu tåya poŸkuņamš ata­il taīkunãr kaīkaiyi­ pu­alš pu­aŸkiņu māmaõi ava­niraip pallš (105) ataŸkiņu tåmalar ava­atu nāvš uppu­al viņumpo×u turi¤ciya mãcaip pu­mayir kucaiyi­um nammuņik ki­itš, ava­talai taīkiya carukilai taruppaiyiŸ potinta aīkuli kaŸpakat talarš ava­ukantu (110) iņņa iŸaicci e­akkuna­ mātavar iņņa neypāl aviyš ituve­akku u­akkava­ kalantatēr a­pu kāņņuva­ nāëai nalantika× arucca­ai ceytāī kiruve­Ÿu (115) iŸaiyava­ e×unta ruëi­a­ aruëalum maŸaiyava­ aŸivuŸ Ÿe×untu ma­amikak kåci vaikaŸaik kuëittut tā­mu­ ceyvatēr poŸpuņaip påca­ai puka×tarac ceytu (120) tē­Ÿā vaõõam irunta­a ­āka iraviyum vā­ta­i mukaņņil vanta×al cintak kaņumpakal všņņaiyil kātalit taņitta uņumpoņu cilaikaõai uņaittēl cerupput toņarnta nāyoņu tē­Ÿi­a­ tē­Ÿalum (125) celva­ tirukkā ëattiyuë appa­ tirumš­iyi­ m孟u kaõõāy āīkoru kaõõilum utiram o×iyā to×uka irunta­a ­ākap pārttu naņukkuŸŸup pataittu ma­a¤cu×a­Ÿu (130) vāyppu­al cintak kaõõãr aruvak kaiyil å­oņu kaõaicilai cinta nilappaņap puraõņu neņiti­il tšŸic cilaikkoņum paņaikaņi teņuttitu paņuttavar aņuttaiv va­attuëar e­attirin tāaīku (135) i­mai kaõņu na­maiyil takka­a maruntukaë pi×iyavum pi×itoŸum nekki×i kurutiyaik kaõņunilai taëarnte­ atta­uk kaņuttate­ atta­uk kaņuttate­ e­Ÿu a­poņuī ka­aŸŸi (140) itta­ai tarikkila­ ituta­aik kaõņae­ kaõta­ai iņantu kaņavuëta­ kaõõuŸu puõõil appiyum kāõpa­ e­Ÿoru kaõõiņaik kaõaiyatu maņuttuk kaiyil vāīki aõaitara appi­a­ appaluī kuruti (145) niŸpatot turuppeŸak kaõņune¤ cukantu maŸŸaik kaõõilum vaņikkaõai maņutta­a­ maņuttalum nillukaõ õappa nillu kaõ õappae­ a­puņait tē­Ÿal nillukaõ õappae­Ÿu i­­urai ata­oņum e×iŸciva liīkam (150) ta­­iņaip piŸanta taņamalark kaiyāl a­­ava­ ta­kai ampoņum akappaņap piņittu aruëi­a­ aruëalum viõmicai vā­avar malarma×ai po×inta­ar vaëaiyoli paņakam (155) tuntupi kaŸaīki­a tolcãr mu­ivarum štti­ar i­­icai vallš civakati peŸŸa­a­ tirukkaõ õappa­š. 513 tattaiyām tāytantai nāka­ām ta­piŸappup pottappi nāņņuņuppår všņuva­ām - tittikkum tiõõappa ­ā¤ciŸupšr ceytavattāŸ kāëattik kaõõappa ­āyni­Ÿā­ kāõ. tirucciŸŸampalam 6. kallāņatšva nāya­ār pācuram (514) 6.1 kallāņatšva nāya­ār aruëic ceyta tirukkaõõappatšvar tirumaŸam 514. parivi­ ta­mai uruvukoõ ņa­aiyava­ pē×vār pērtta kā×akac ceruppi­a­ kuruti pularāc curikai eÉkam araiyiŸ kaņņiya uņaitēŸ kaccaiya­ tēlneņum paiyiŸ kuŸumayir tiõittu (5) vāril vãkkiya varikkaik kaņņiya­ u×uvaik kå­ukir kš×alveõ maruppu māŸupaņat toņutta mālaiut tariya­ nãlap pãli neŸŸi cå×nta kā­ak ku¤cik kavaņi pulli­a­ (10) muņuku nāŸu kuņilai yākkaiya­ všīkai ve­Ÿu vākai cåņiya caīkara­ ta­­i­at talaiva­ ēīkiya villum ampum nalla­a tāīki šŸŸuk kalva­am kāŸŸil iyaīkik (15) kaõaiyil vã×ttuk karumā aŸuttuk kēli­ šŸŸik ko×untãk kāycci nāvil vaitta nāņpē ­akamum ta­talaic cerukiya taõpaëëit tāmamum vāykkala cattu ma¤ca­a nãrum (20) koõņu kā­ap pšruŸai kaõõutal muņiyiŸ påcai aņiyāl nãkki nãīkāk kuõattuk kēcarikku a­Ÿava­ nšcaī kāņņa mukkaõ appa­ukku orukaõil utiram (25) takki õattiņai i×itara akkaõam a×utu vi×untu to×ute×un taraŸŸip pu­marun tāŸŸap pēkā te­Ÿu ta­­ai marunte­Ÿu malarkkaõ appa o×intatu maŸŸai oõtiru naya­am (30) po×inta kaõõãrk kalu×i poīka aŸŸa te­Ÿu maŸŸak kaõõaiyum paka×it talaiyāl aka×a āõņakai orukai yālum irukai piņittu ollai nampuõ o×intatu pārāy (35) nallai nallai e­appeŸum tiruvšņ ņuvartan tiruvaņi kaito×ak karuvšņ ņu×alvi­aik kāriyam keņumš. tirucciŸŸampalam 7. kapilatšva nāya­ār pācuraīkaë (515 - 671) 7.1 kapilatšva nāya­ār aruëic ceyta måtta nāya­ār tiruiraņņai maõimālai 515. (veõpā) tiruvākkum ceykarumam kaikåņņum ce¤col peruvākkum pãņum perukkum - uruvākkum ātalāl vā­ērum ā­ai mukattā­aik kātalāl kåppuvartam kai. 1 516 (kaņņaëaik kalittuŸai) kaikkum piõiyoņu kāla­ talaippaņum šlvaiyi­il eykkum kavalaik kiņaintaņain tš­vemmai nāvaëaikkum paikkum aravarai yā­tanta pāymata yā­aipattut tikkum paõinutaŸ kaõtiru vāëa­ tiruvaņiyš. 2 517 (veõpā) aņiyamarntu koëvāyš ne¤camš appam iņiyavalē ņeëëuõņai ka­­al - vaņicuvaiyil tā×vā­ai ā×vā­ait ta­­aņiyār uëëattš vā×vā­ai vā×ttiyš vā×. 3 518 (kaņņaëaik kalittuŸai) vā×aik ka­ipala vi­ka­i māīka­i tā¤ciŸanta kå×aic curuëku×ai appameë ëuõņaiel lāntuŸuttum pš×aip peruvayiŸ Ÿēņum pukunte­ uëampiriyā­ vš×at tirumukat tuccekkar mš­i vināyaka­š. 4 519 (veõpā) vināyaka­š vevvi­aiyai všraŸukka vallā­ vināyaka­š všņkaitaõi vippā­ - vināyaka­š viõõiŸkum maõõiŸkum nāta­umān ta­maiyi­āl kaõõiŸ paõimi­ ka­intu. 5 520 (kaņņaëaik kalittuŸai) ka­iya ni­aivoņu nāņoŸum kātaŸ paņum aņiyārk ki­iya­ i­iyoru i­­āī kilameva rumvaõaīkum pa­iveõ piŸainaŸuī ko­Ÿaic caņaippali tšriyaŸkai mu­iva­ ciŸuva­ peruveīkol yā­ai mukattava­š. 6 521 (veõpā) yā­ai mukattā­ poruviņaiyā­ cšy a×akār mā­a maõivaõõa­ māmaruka­ - mšlnika×um veëëak kumi×i matattu vināyaka­ e­ uëëak karutti­ uëa­. 7 522 (kaņņaëaik kalittuŸai) uëataëa villatēr kātale­ ne¤cilva­ na¤camuõņa vaëariëa māmaõi kaõņa­vaõ ņāņuvaõ kētaipaīkat tiëavaëar māmatik kaõõiyem mā­maka­ kaimmukattuk kaëakaëa māmata¤ cšrkaëi yā­aik kaõapatiyš. 8 523 (veõpā) kaõaīkoõņa valvi­aikaë kaõkoõņa neŸŸip paõaīkoõņa pāntaņ caņaimšl - maõaīkoõņa tātakatta tš­muralum ko­Ÿaiyā­ tantaëitta pētakatti­ tāëpaõiyap pēm. 9 524 (kaņņaëaik kalittuŸai) pēkapan tattantam i­ŸiniŸaiyiŸai yā­payanta mākapan tattanta māma×ai pēlmatat tukkatappēr škatan tattentai centāë iõaipaõin tšttumi­š. 10 525 (veõpā) šttiyš e­­uëëam niŸkumāl eppo×utum mātta­iveõ kēņņu matamukattut - tåtta×alpēl cekkart tirumš­ic cempoŸ ka×alaīkai mukkaņ kaņāyā­ai mu­. 11 526 (kaņņaëaik kalittuŸai) mu­­iëaī kālatti lšpaŸŸi ­š­veŸŸi mã­uyartta ma­­iëaī kāma­ta­ maittu­a ­šmaõi nãlakaõņat te­­iëaī kāykaëi Ÿšimai yērciīka mšyumaiyāë ta­­iëaī kātala ­šcara õāvu­ caraõaīkaëš. 12 527 (veõpā) caraõuņai yš­e­Ÿu talaitoņ ņirukka muraõuņaiyš­ allš­ nā­mu­­am - tiraëneņuīkēņ ņaõņattā­ appuŸattā­ ā­aimukat tā­amarar paõņattā­ tāëpaõiyāp paõņu. 13 528 (kaņņaëaik kalittuŸai) paõņanta mātarat tā­e­ Ÿi­iya­a všpalavum koõņanta nāëkuŸu kāmaik kuŸukuvar kåruõarvil kaõņanta nãõmuņik kārmata vārcaņaik kaŸŸai yoŸŸai veõtanta vš×a mukattem pirā­aņi všņkaiyarš. 14 529 (veõpā) všņkai vi­aimuņittu meyyaņiyārk ki­pa¤cey tāņkoõ ņaruëum ara­cšyai - vāņkatirkoë kāntāra mārpiŸ kama×tārk kaõapatiyai všntā uņaittamarar viõ. 15 530 ( kaņņaëaik kalittuŸai) viõõutal nuīkiya viõõumaõ õu¤cey vi­aippaya­um paõõutal nuīkaņa­ e­parmey a­parkaë pāymatamā kaõõutal nuīkiya na¤camuõ ņārkaru māmiņaŸŸup peõõutal numpiri yāvoru pāka­ perumaka­š. 16 531 (veõpā) peruīkātal e­­ēņu po­­ēņai neŸŸi maruīkāra vārcevikaë vãci - oruīkš tiruvārnta cemmukattuk kārmataīkaë cēra varuvā­ta­ nāmam varum. 17 532 (kaņņaëaik kalittuŸai) varukēņ ņaruperun tãmaiyum kāla­ tamaravarkaë arukēņ ņarumava rāõmaiyum kāypava­ kårntaa­pu tarukēņ ņarumara piŸpattar cittat taŸiyaõaiyum orukēņ ņirucevi mukkaņcem mš­iya oõkaëiŸš. 18 533 (veõpā) kaëiyā­aik ka­Ÿaik kaõapatiyaic cempo­ oëiyā­aip pārērk kutavum - aëiyā­aik kaõõuvatum kaittalaīkaë kåppuvatum maŸŸava­tāë naõõuvatum nallār kaņa­. 19 534 (kaņņaëaik kalittuŸai) nallār pa×ippil e×iŸcem pavaëattai nāõani­Ÿa pollā mukatteīkaë pētaka mšpuram m孟eritta villā­ aëitta vināyaka ­še­Ÿu meymmaki×a vallār ma­atta­Ÿi māņņāë irukka malarttiruvš. 20 tirucciŸŸampalam 7.2 kapilatšva nāya­ār aruëic ceyta civaperumā­ tiruiraņņai maõimālai 535. (veõpā) anti matimuki×ā­ antiya¤ cenniŸattā­ antiyš pēlum avircaņaiyā­ -antiyil tåīkiruëcšr yāmamš pēlum cuņun㟟ā­ vãīkiruëcšr nãla miņaŸu. 1 536 (kaņņaëaik kalittuŸai) miņaŸŸā× kaņalne¤cam vaikki­Ÿa ¤ā­Ÿumel lētinallāë maņaŸŸā maraikkaikaë kāttila všma×u vāëata­āl aņaŸŸā taiyaia­Ÿu tāëeŸin tāŸkaruë ceytakoëkaik kaņaŸŸā× vayaŸcennel šŸumveõ kāņņeī karumpi­aiyš. 2 537 (veõpā) karuppuc cilaianaīka­ kaņņa×aku cuņņa nerupput tiruneŸŸi nāņņam - tiruccaņaiyil tiīkaë puraiyum tiraëpo­ tirumš­i eīkaë imaiyēr iŸaikku. 3 538 (kaņņaëaik kalittuŸai) iŸaikkē kuŸaivillai uõņiŸai yše×i lārerukku naŸaikkē maëakko­Ÿai tu­Ÿum caņaimuņi nakkar ce­­ip piŸaikkēr piëavum peŸuviëik koõņem pirā­uņukkum kuŸaikkē vaõamo×in tāŸpi­­ai štuī kuŸaivillaiyš. 4 539 (veõpā) illai piŸavik kaņalšŸal i­puŸavil mullai kama×um mutuku­Ÿil - kollai viņaiyā­ai vštiya­ai veõmaticšr cempoŸ caņaiyā­aic cārātār tām. 5 540 (kaņņaëaik kalittuŸai) tāmaraik kēvumna­ mālum vaõaīkat talaiyiņattut tāmaraik kēvaõat tēņiran tuõõi­um cārntavarkkut tāmaraik kēmaëat tēņula kāëat taruvar kaõņãr tāmaraik kēmaëak kaittava ëappoņic caīkararš. 6 541 (veõpā) caīkukēë eõõuvarš pāvaiyarait tamaīkam paīkupēy ni­Ÿālum pāykalu×ik -kaīkai variyarāp pētum vaëarcaņaiyāy ni­pēl periyarā vārē piŸar. 7 542 (kaņņaëaik kalittuŸai) piŸappā× ku×iyiņai vã×ntunai všŸkuni­ pšraruëi­ ciŸappār tirukkai tarakkiŸŸi yštiri yumpuramå­ ŸaŸappāy eriyuŸa vā­varai vilvaëait tāyiravāy maŸappā variyara nāõiņaik kēttakai vā­ava­š. 8 543 (veõpā) vā­am maõimukaņā mālvaraiyš tåõāka ā­a perumpār araīkākak - kā­akattil ammā mu×avatira āņum po×utārår emmā­uk keytā tiņam. 9 544 (kaņņaëaik kalittuŸai) iņappā kamumuņai yāëvarai yã­iëa va¤ciya­­a maņappāl mo×iye­par ni­valap pākattu mā­ma×uvum viņappā ca­akkaccum iccaip paņan㠟aõintumikka kaņappār kaëiŸŸuri koõņeīkum måņumeī kaõõutalš. 10 545 (veõpā) kaõõi iëampiŸaiyum kāyci­atta mācuõamum naõõi iruntāl nalamillai- taõõalaīkal påīko­Ÿai yi­tš­ potiyu¤ caņaippu­itā vāīko­Ÿai i­Ÿš matittu. 11 546 (kaņņaëaik kalittuŸai) matimayaī kappoīku kē×iruņ kaõņava viõņavartam patimayaī kacceŸŸa koŸŸavil vā­ava naŸŸavarcå× atikaimaī kaittiru vãraņņa vāriņņa tš­umuõņu katimayaī kaccelva tšcelva mākak karutuvatš. 12 547 (veõpā) karutuī karuttuņaiyš­ kaiyuņaiyš­ kåppap peritum piŸatiŸattup pšcš­ - arita­Ÿš yākap piŸaiyā­ i­iye­ akampukuntu pēkap peŸumē puŸam. 13 548 (kaņņaëaik kalittuŸai) puŸamaŸai yappuri pu­caņai viņņeri po­tika×um niŸamaŸai yattiru nãŸu tutaintatu nãëkaņalna¤cu uŸamaŸai yakkoõņa kaõņamum cāla uŸappuņaittāl aŸamaŸai yaccolli vaittaiyam všõņum aņikaëukkš. 14 549 (veõpā) aņiyēmait tāīkiyē āņai uņuttē kuņiyēmpa mānitiyaī koõņē - poņiyāņu neŸŸiyår vāëarava nãëcaņaiyāy ni­­årai oŸŸiyår ākkiŸ Ÿurai. 15 550 (kaņņaëaik kalittuŸai) uraivan tuŸumpatat tšurai mi­kaëa­ Ÿāyi­ippāl naraivan tuŸumpi­­ai vantuŸuī kāla­na­ muttiņaŸit tiraivan tuŸuīkaraik kškalam vantuŸat tiõkaiva­Ÿāë varaivan tuŸuīkaņal māmaŸaik kāņņem maõiyi­aiyš. 16 551 (veõpā) maõiyamarum māmāņa vāymårā­ ta­­ai aõiyamara rēņaya­um mālum- tuõici­atta ce¤cåņņa cšvaŸ koņiyā­u māyni­Ÿu na¤cåņņa eõõiyavā na­Ÿu. 17 552 (kaņņaëaik kalittuŸai) na­Ÿaik kuŸumirumaŸperu måccunaõ õāta mu­­am ku­Ÿaik kuŸuvatu koõņa×i yātaŸi vãrceŸimi­ ko­Ÿaik kuŸunaŸuī kaõõiyi ­ā­Ÿa­koy påīkayilaik ku­Ÿaik kuŸukari tš­umuë ëattiņaik koëmi­kaëš. 18 553 (veõpā) koõņa palinumakkum koytār kumararkkum puõņarika māti­ukkum pētumš- maõņi uyiri×antār cšrpuŸaīkāņ ņērivāy ãrppa mayiri×anta veõņalaivāy vantu. 19 554 (kaņņaëaik kalittuŸai) vantā Ÿalaikkum vala¤cu×i vā­ava vā­avartam antār makuņat taņuttapaim pētilan tš­u×akkic centā maraiccevvi kāņņum tiruvaņik ku¤cellumš entāy aņittoõņar ēņip piņittiņņa i­malarš. 20 555 (veõpā) malarnta malartåvi māma­attaik kåppip pularntum pularāta pētum - kalantiruntu kaõõãr arumpak kacivārkkuk kāõpeëiya­ teõõãr caņaikkaranta tš. 21 556 (kaņņaëaik kalittuŸai) tšva­aip påtap paņaiya­aik kētaik tiruvita×ip påva­aik kāyci­ap pērviņai ta­­oņum pēŸŸani­Ÿa måva­ai ãruru vāyamuk kaõõa­ai mu­­umaŸai nāva­ai nā­maŸa vš­ivai nā­valla ¤ā­aīkaëš. 22 557 (veõpā) nā­ume­ nalkuravum nalkātār palkaņaiyil kā­imirttu ni­Ÿirappak kaõņirukkum - vā­avarkaë tamperumā­ måveyilum všvac carantårtta emperumā­ e­­ā iyalpu. 23 558 (kaņņaëaik kalittuŸai) iyalicai nāņaka māye×u všlaika ëāy va×uvāp puyaliyal viõõoņu maõmu×u tāyppo×u tākini­Ÿa mayiliyal māmaŸaik kāņarveõ kāņarveõ tillai malku kayaliyal kaõõiyaī kāra­par cittat taņaīkuvarš. 24 559 (veõpā) aņaīkātār āroruvar aīko­Ÿai tu­Ÿu maņaīkātal e­vaëaikoë vārttai - nuņaīkiņaiyãr årura­ ce­Ÿakkāl uõpalikke­ Ÿaīīa­š ārura­ cellumā Ÿaīku. 25 560 (kaņņaëaik kalittuŸai) aīkai maŸittava rālavi uõõumav vā­avarkaë taīkai maŸittaŸi yārto×u tšniŸpar tā×caņaiyi­ kaīkai maŸittaõa vappaõa mācuõak kaīkaõatti­ ceīkai maŸittira viŸciva­ āņun tirunaņņamš. 26 561 (veõpā) naņņamnã āņum po×utattu nallilayam koņņak ku×into×inta vākollē - vaņņuk kaņuīku­Ÿa mālyā­aik kārurivai pērtta koņuīku­Ÿap pšyi­ koņiŸu. 27 562 (kaņņaëaik kalittuŸai) koņiŸu muritta­­a kå­tāë alava­ kuruki­a¤ce­ ŸiņaŸuī ka×a­ip pa×a­at taracai e×ilimaiyēr paņiŸu mo×intu parukak koņuttup paravai na¤cam miņaŸu taņuttatu vumaņi yšīkaë vitivacamš. 28 563 (veõpā) vitikaranta ceyvi­aiyš­ me­ku×aŸkš vāëā matukaramš ettukku vantāy - natikaranta koņņukkāņ ņā­caņaimšl ko­ŸaikkuŸun teriyal toņņukkāņ ņāycu×alvāy tokku. 29 564 (kaņņaëaik kalittuŸai) tokku varuīkaõam pāņattol nãŸaõin tšnilavum nakku varuīkaõõi cåņivan tārnaŸum pu­­aimu­­am akku varuīka×ik kā­alai yāŸaraik kāõaa­pu mikku varumvarum pētava raikkāõa veëkuva­š. 30 565 (veõpā) veëkātš uõpalikku veõņalaikoõ ņårtirintāl eëkārš vā­avarkaë emperumā­ -vaëkår vaņatiruvã raņņā­at te­atikai maīkaik kuņatiruvã raņņā­aī kåŸu. 31 566 (kaņņaëaik kalittuŸai) kåŸu peŸuīkaõõi cšrkaruī kåntalcuõ õantutaintu nãŸu peŸuntiru mš­i neruppup puraiporuppot tāŸu peŸu¤caņai aīko­Ÿai yantš­ tuvalaicinta vãŸu peŸu¤ce­Ÿu ce­Ÿem pirā­ukku veõõiŸamš. 32 567 (veõpā) niŸampiŸitāy uëmelintu ne¤curuki vāëā puŸampuŸamš nāëpēkku vāëē - naŸuntš­ paņumuņiyāp pāynãr paranto×uku pāõņik koņimuņiyāy e­Ÿa­ koņi. 33 568 (kaņņaëaik kalittuŸai) koņikkula vummatiŸ kēvalår vãraņņak kēëaravam piņikkila ammuņip påõalai yattoņu mālviņaiyi­ iņikkural kšņņiņi e­ŸiŸu kakkaņi vāëeyiŸŸāl kaņikka luŸuma¤ci na¤camiruntani­ kaõņattaiyš. 34 569 (veõpā) kaõņam niŸaīkaŸuppak kavvaik karuīkaņalna¤ cuõņal purintukanta uttamaŸkut - toõņaņaintār kåcuvarš k域aik kuŸukuvarš tãkkoņumai pšcuvarš maŸŸoruvar pšccu. 35 570 (kaņņaëaik kalittuŸai) pšyccuŸŸam vanticai pāņap piõamiņu kāņņayalš tãccuŸŸa vantuni­ Ÿāņal e­ ­ā¤ceppu muppo×utum kēccuŸŸa mākkuņai vā­avar kē­aya­ mālmutalā māccuŸŸam vantiŸai¤ cuntirup poŸcaņai ma­­ava­š. 36 571. (veõpā) ma­­um piŸappaŸukkum māmaruntu vāëarakka­ tu­­u¤ cuņarmuņikaë tēëneriyat -ta­­ait tiruccatti muŸŸattā­ cittattuë vaittā­ tiruccatti muŸŸattā­ tšcu. 37 tirucciŸŸampalam 7.3 kapilatšva nāya­ār aruëic ceyta civaperumā­ tiruvantāti 572. 572. (veõpā) o­Ÿu mutalāka nåŸaëavum āõņukaëvā×n to­Ÿum ma­itar uyiraiyuõ - ņo­Ÿum matiyāta k域utaitta cšvaņiyā­ vāynta matiyā­ iņappakkam māl. 1 573 mālai orupāl maki×ntā­ai vaõko­Ÿai mālai orupāl muņiyā­ai - mālai oëiyā­ai uttama­ai uõõāna¤ cuõņaŸ koëiyā­ai štti uëam. 2 574 uëamālkoõ ņēņi o×iyātu yāmum uëamākil šttavā Ÿuõņš - uëammācaŸ Ÿaīkamalam illā aņalveëëš Ÿårntu×alum aīkamala vaõõa­ aņi. 3 575 aņiyārtam āruyirai aņņa×ikkuī k域ai aņiyāl aruvākac ceŸŸā­ - aņiyārtam antarattāl štti akaīku×aintu meyyarumpi antarattār cåņum alar. 4 576 alarāëuī ko­Ÿai aõiyalā råraŸ kalarāki yā­um aõiva­ - alarāki ētattā­ oņņi­š­ ētuvā­yā­ ēīkolinãr ētattā­ na¤cuõņā­ år. 5 577 åruma toŸŸiyår uõkala­um veõtalaiyš årum viņaiyo­ Ÿuņaitēlš - årum paņanākam maņņār paõamālai ãtē paņanākam aņņār paricu. 6 578 pariyā­ai årātu paiīkaõš Ÿårum pariyā­aip pāvikka lākā - pariyā­aik kaņņaīkam šntiyāk kaõņuvā× na­­e¤cš kaņņaīkam šntiyāk kaõņu. 7 579 kaõņaī kariya­ umaipālun ta­pālum kaõņaī kariya­ karikāņa­ - kaõņaīkaë pāņiyāņ ņāņum para¤cētik ke­­uëëam pāņiyāk koõņa pati. 8 580 patiyār pa×itãrāp paiīko­Ÿai tāve­ patiyā­ palanāë irakkap - patiyāya ammā­ār kaiyār vaëaikavarntār aÉtškol ammā­ār kaiyār aŸam. 9 581 aŸamā­am nēkkā tanaīka­aiyum ceŸŸaī kaŸamāna¤ cuõņa amuta­ - aŸamā­a ētiyāë pākam amarntā­ uyarpukaך ētiyā­ tēŸŸš­ oëi. 10 582 oëiyār cuņarm孟uī kaõm孟āk kēņaŸ koëiyā­ ulakellām šttaŸ - koëiyāya kaë빟Ÿā­ ko­Ÿaiyā­ kāppikantā­ na­­e¤cš kaë빟Ÿā­ ko­Ÿai kaņitu. 11 583 kaņiyaravar akkar karitāņu kēyil kaņiyaravar kaiyatumēr cålam - kaņiyaravar ā­šŸŸārk kāņpaņņa ne¤camš a¤calnã ā­šŸŸārk kāņpaņņšm yām. 12 584 yāmā­a nēkkā talarko­Ÿait tārvšõņa yāmā­aī koõņaī kalartantār - yāmāvā āvårā årum a×akā a­alāņi āvårārk ke­­uraikkēm yām. 13 585 yā­e­Ÿaī kaõõā malaiyā­ akampukuntu yā­e­Ÿaī kaiyaŸivum ku­Ÿuvittu - yā­e­Ÿaī kārttā­š yāyiņi­um ampara­mšl aīko­Ÿai ārttā­šl uyva taritu. 14 586 ariyārum påmpo×il cå× āmāttår ammā­ ariyārum pākat tamuta­ - ariyārum všīkaņattu mšyā­ai mšvā uyirellām všīkaņattu nēyāl viyantu. 15 587 viyantā×i na­­e¤cš melliyalārk kāëāy viyantācai yuëmeliya všõņā - viyantāya kaõõutalā­ entaikā pāli ka×alaņippåk kaõõutalām nampāŸ kaņa­. 16 588 kaņa­ākam årāta kāraõamuī kaīkai kaņa­āka nãkavarnta vāŸum - kaņa­ākap pāriņantā­ mšvip payilum para¤cēti pāriņantā­ mšyāy paõi. 17 589 paõiyāy maņane¤cš palcaņaiyā­ pātam paõiyāta pattarkku¤ cšya­ - paõiyāya ākattā­ ceytumšl nammai amararkē ­ākattā­ ceyyum ara­. 18 590 ara­kāya naivšŸ kanaīkavšë ampum ara­kāyum antiyummaŸ Ÿantē - araīkāya veëëilcšr kāņņāņi všõņā­ kaëiŸuõņa veëëilpē­ Ÿuëëam veŸitu. 19 591 veŸiyā­ai årvšntar pi­cellum všņkai veŸiyārpån tārā­ vimala­ - veŸiyārtam allalnēy tãrkkum arumaruntām ārurkkē­ alla­ē ne¤cš aya­. 20 592 ayamālåõ āņaravam nāõataëa tāņai ayamāva tā­šŸår ārår - ayamāya e­­akka­ tā×caņaiya­ n㟟a­ eriyāņi e­­akka­ Ÿā×um ivaë. 21 593 ā×um ivaëaiyum kaiyakala āŸŸš­e­ Ÿā×um ivaëai ayarātš - ā×um calamuņiyāy caīkara­š caīkak ku×aiyāy calamuņiyā ti­Ÿaruëu­ tār. 22 594 tārāya taõko­Ÿai yā­irappat tā­ita­ait tārātš caīkam carivittā­ - tārāval ā­aimšl vaikum aõivayalā rårkkē­nal ā­aiyum vā­ērk karacu. 23 595 aracumāy āëvikkum āņpaņņārk kammā­ aracumām aīko­Ÿu māluk - karacumā­ årti erittā­ uõaru¤ cevikki­pa­ årti erittā­ uŸā. 24 596 uŸāvšye­ coŸkaë oëivaëaini­ uëëat tuŸāvštã uŸŸa­akaë ellām - uŸāvšpēyk kāvāli tārni­aintu kaicērntu meymaŸantāë kāvāli tāni­ kalai. 25 597 kalaikāmi­ šrkāmi­ kaivaëaikaë kāmi­ kalaicšr nutalãrnāõ kāmi­ - kalaiyāya pā­matiya­ paõņaraīka­ pārēmpu nā­maŸaiya­ pā­matiya­ pēntā­ palikku. 26 598 palikkut talaiyšntip pāriņaīka­ cå×ap palikku ma­aippukuntu pāvāy - palikkunã aiyampey e­Ÿā­uk kaiyampey ki­Ÿš­mšl aiyampey tā­anaīka­ āyntu. 27 599 āyam a×iya alarko­Ÿait tārvšõņi āyam a×iya ayarvš­mšl - āya­vāyt tãīku×alum te­Ÿalum tšykēņ ņiëampiŸaiyum tãīku×alum e­­aiyš tšrntu. 28 600 tšrē­ katire­­u¤ centa×alāl vente×upšyt tšrē­ katire­­u¤ ceyporuënã - tšrātš kåņaŸkā vāli kuraika×aŸkā na­­e¤cš kåņaŸkā vālitarak kår. 29 601 kårāla mšyāk kurukēņu naivšŸkuk kårārvšŸ kaiyārkkāyk kollāmš - kårār pa­iccaīkāņ ņārcaņaimšŸ pālmatiyaip pāmpš pa­iccaīkāņ ņāykaņikkap pāyntu. 30 602 pāyum viņaiyårti pācupata­ vante­atu pāyiŸ pukutap paõai mulaimšl - pāyila­aŸ ko­Ÿāy kuëircaņaiyāŸ ke­nilaimai kåŸātš ko­Ÿāy ituvē kuõam. 31 603 kuõakkēņi kēņāk kuëircaņaiyā­ villi­ kuõakkēņi ku­Ÿa¤cå× pēkik - kuõakkēņit tšriravil vārā­ civaŸ kāëā¤ cinta­aiyš tšriravil vā×um tiŸam. 32 604 tiŸaīkāņņu¤ cšyāë ciŸukiëiyait tā­ta­ tiŸaīkāņņun tãvaõõa­ e­­um - tiŸaīkāņņi­ åraravam ārttā­ē ņe­­ai uņa­kåņņi­ årarava¤ cāla uņaittu. 33 605 uņaiyēņu kāņāņi åraiyam uõõi uņaiyāņai tēlpoņican te­­ai - uņaiyā­ai u­mat takamuņimšl uyttā­ai na­­e¤cš u­mat takamuņimšl uy. 34 606 uyyāte­ āvi oëivaëaiyum mškalaiyum uyyā tuņampa×ikkum oõtitalai - uyyām iŸaiyā­š ãca­š emmā­š ni­­ai iŸaiyā­um kāõkiņāy i­Ÿu. 35 607 i­Ÿiyām uŸŸa iņarum iruntuyarum i­Ÿiyām tãrtum e×ilne¤cš - i­Ÿiyām kāņņāna¤ cšŸŸāa­ kāmaru veõkāņņā­ kāņņā­a¤ cšŸŸā­ kalantu. 36 608 kalamperiyārk kā¤ciraīkāy vi­mšru e­­um kalamperiya āŸkã× irukkai - kalampiriyā mākkaņalna¤ cuõņār ka×alto×ārk kuõņāmē mākkaņa­a¤ cšrum vakai. 37 609 kaiyā Ÿavāvekuëi accaī ka×ikāmam kaiyāŸu ce¤caņaiyā­ kāppe­­um - kaiyāŸu maŸŸiraõņa tēëā­aic cšrne¤cš cšrappēy maŸŸiraõņa tēëā­ ma­ai. 38 610 ma­aiyāy palikke­Ÿu vantā­vaõ kāma­ ma­aiyā caŸacceŸŸa vā­ē­ - ma­aiyāya e­pāvāy e­Ÿš­uk kiyā­allš­ nãtiruvš e­pāvāy e­Ÿā­ iŸai. 39 611 iŸaiyāya veõcaī kivaitaruvš­ e­­um iŸaiyākam i­Ÿaruëāy e­­um - iŸaiyāy maŸaikkāņņāy mātava­š ni­­uruvam iīkš maŸaikkāņņāy e­­umim mātu. 40 612 mātaraīkan ta­­araīka¤ cšrtti vaëarcaņaimšl mātaraīkak kaīkainãr ma­­uvittu - mātaraīkat tšrā­ai yårā­ civaŸkāëā¤ cinta­aiyš tšrā­ai yårā­ait tšr. 41 613 teruëilār e­­āvār kāvirivan tšŸum arukil cirāmalaiyeī kēmā­ - viriyulakil cellumatil m孟erittā­ cšvaņiyš yāmparavic cellume×il ne¤cš teëi. 42 614 teëiyāy maņane¤cš ce¤caņaiyā­ pātam teëiyātār tãneŸikkaņ celvar - teëiyāya påvār caņaimuņiyā­ po­­aņikkš šttuva­naŸ påvāya vācam pu­aintu. 43 615 pu­aikaņaŸkup po­koņukkum påmpukār mšyā­ pu­aikaņukkai mālaip purāõa­ - pu­aikaņattu naņņaīkam āņņayarum nampa­ tirunāmam naņņaīka māņņi­š­ nakku. 44 616 nakkarai cāëum naņunāëai nāraiyår nakkarai vakkaraiyēm nāme­­a - nakkuraiyām vaõņā×aī ko­Ÿaiyā­ mālpaõittā­ maŸŸavarkkāy vaõņā×aī koõņā­ mati. 45 617 matiyāl aņuki­Ÿa te­­ummāl kårum matiyātš vaiturappar e­­um - matiyātš māteyvam šttum maŸaikkāņā ãtškol māteyvam koõņa va­appu. 46 618 va­appār niŸamum varivaëaiyum nāõum va­appār vaëarcaņaiyā­ koëëa - va­appāŸ kaņaŸŸiraiyu mãrumik kaīkulvā yā­kaņ kaņaŸŸiraiyu mãruī ka­a­Ÿu. 47 619 ka­a­Ÿā×i na­­e¤cš kaõõutalārk kāëāyk ka­a­Ÿār kaëiŸŸurimāl kāņņak - ka­a­Ÿēr uņampaņņa nāņņattar e­­aiyunta­ āëā uņampaņņa nāņņa­ uru. 48 620 uruviyalu¤ cempavaëam o­­ār uņampil uruviyalu¤ cålam uņaiya­ - uruviyalum mālšŸŸā­ nā­muka­um maõõēņu viõõumpēy mālšŸŸāŸ kãtē vaņivu. 49 621 vaņivār aŸappoīki vaõõakkac cunti vaņivār vaņampu­aintum pollā - vaņivārmšl mukkåņal ammā murukamaruī ko­Ÿaiyantār mukkåņa māņņā mulai. 50 622 mulainala¤cšr kā­appšr mukkaõā­ e­­um mulainala¤cšr moycaņaiyā­ e­­um -mulainala¤cšr mātšvā e­Ÿu vaëarko­Ÿai vāycēra mātšvā cēral vaëai. 51 623 vaëaiyā×i yēņakala māltantā­ e­­um vaëaiyā×i na­­e¤cš kāõil - vaëaiyā×i va­­a¤caik kaõņamarar vāycēra vantetirnta va­­a¤cak kaõņa­ varil. 52 624 varinãla vaõņalampu māmaŸaikkāņ ņaīkš× varinãr valampurikaë unti - varinãr iņumaõalmšl annalaīkoõ ņi­­ānēy ceytā­ iņumaõalmšl ãca­ emakku. 53 625 akkāram āņaravam nāõaŸuvai tēlpoņicān takkāram tãrntš­ aņiyšŸku -vakkāram paõņaraīka­ entai paņupiõa¤cšr veīkāņņup paõņaraīka­ eīkaë pava­. 54 626 pava­aņipār viõnãr pakalē­ matitãp pava­a¤cšr āramutam peõāõ -pava­a¤cšr kālaīkaë å×i ava­š karikāņņiŸ kālaīkai šnti­ā­ kāõ. 55 627 kāõaīkai i­mai karutik kavalātš kāõaīkai yāŸŸo×utu na­­e¤cš - kāõaīkai pāva­aiyāy ni­Ÿā­ payilum para¤cēti pāva­aiyāy ni­Ÿa patam. 56 628 pataīka varaiyuyarntā­ pā­maki×ntā­ paõņu pataīka­ eyiŸu paŸittā­ - pataīkaiyāl a¤calikaë a­pālum ākkutikāõ ne¤cškårn ta¤calikaë a­pālum ākku. 57 629 ākkår pa­ivāņā āvicērn tā×ki­Ÿš­ ākkår alartā­ a×akitā - ākkår maŸaiyēmpu māņattu māmaŸaiyē nā­ku maŸaiyēmpu mātavarkkāy vantu. 58 630 vantiyā­ cãŸi­um ā×i maņane¤cš vantiyā uëëattu vaittirāy -vantiyāy nampara­ai yāņum naëirpu­ caņaiyā­ai nampara­ai nāëtēŸum naņņu. 59 631 naņņamā ki­Ÿa­a voõcaīkam nā­ava­pāl naņņamā na­­ãrmai vāņi­š­ - naņņamā ņãyā­ eriyāņi emmā­ iruīko­Ÿai ãyā­šl uyva tilam. 60 632 ilamalara¤ cšvaņiyār škap peŸārš ilamalarš āyi­um āka - ilamalarum āmpalcšr cevvāyārk kāņātš āņi­š­ āmpalcšr veõtalaiyark kāë. 61 633 āëā­am cšrkaëiŸum tšrum aņalmāvum āëā­ār årattā­ šŸårum - tāëā­poy nāņakaīka ëāņņayarum nampa­ tirunāmam nāņakaīkaë āņi nayantu. 62 634 nayantanāë yā­irappa naŸcaņaiyā­ ko­Ÿai nayantanāë na­­ãrmai vāņa - nayantanāë ampakala¤ ceŸŸā­ aruëā­ anaīkavšë ampakalam pāyum alarntu. 63 635 alaīkāram āņaravam e­patēl āņai alaīkāra vaõõaŸ ka×akār - alaīkāram meykāņņu vārku×alār e­­āvār veë빟Ÿā­ meykāņņum vãņām viraintu. 64 636 viraiyār pu­aŸkaīkai cšrcaņaiyā­ po­­ār viraiyār po×iluŸantai mšyā­ - viraiyān㠟e­paõintā­ ãca­ iŸaiyā­ eriyāņi e­paõintā­ ãca­ e­akku. 65 637 e­akkuvaëai nillā e×ili×antš­ e­­um e­akkuvaëai nillānēy ceytā­ - i­akkuvaëaik kaõņattā­ nālvšta­ kārēõat temmā­aik kaõņattā­ ne¤cškāk kai. 66 638 kākkaivaëai e­pārppārk ka­pāppā ­aiyātš kākkaivaëai ye­pārppā­ å­kurakkuk - kākkaivaëai āņā­ai ãruriya­ āõpeõ avircaņaiya­ āņā­ai yā­a tamaivu. 67 639 amaiyāme­ tēëmelivit tammāmai koõņiī kamaiyānēy ceytā­ aõaīkš - emaiyāëum cāmatta kaõņa­ caņaicšr iëampiŸaiya­ cāmatta­ innēycey tā­. 68 640 tā­akka­ nakka piŸaiya­ piŸaikkēņņut tā­ak kaëiŸŸuriya­ taõpa×a­a­ - tā­at taraiya­ aravaraiya­ āyi×aikkum māŸkum araiya­ uņaiyā­ aruë. 69 641 aruënampāŸ ce¤caņaiya­ āmāttår ammā­ aruënampāl nalkum amuta­ - aruënampāl ērā×it tšrā­ eyiŸaņņa uttama­ai ērā×i ne¤cš uva. 70 642 uvavā naŸumalarkoõ ņuttama­ai uëki uvavā ma­amaki×um všņkai - uvavā Ÿe×umatipēl vā­mukat tãca­ārk ke­­š e×umatipēl ãca­ iņam. 71 643 iņamāl valamālai vaõõamš tampam iņamāl valamā­a¤ cšrtti -iņamāya måëā matipuraiyum mu­­ilaīku moycaņaiyā­ måvā matiyā­ mu­i. 72 644 mu­iva­māl ce¤caņaiyā­ mukkaõā­ e­­um mu­iva­māl ceytumu­ niŸkum - mu­iva­māl pēŸŸār purameritta puõõiya­ta­ po­­aņikaë pēŸŸānāë i­Ÿu pularntu. 73 645 pularntālyā­ āŸŸš­ puŸa­uraiyum aÉtš pularntā­år pu­kårā­ e­­um - pularntāya maõņaëiya­ ammā­ avartam aņiyārtam maõņaëiya­ pi­pēm ma­am. 74 646 ma­amāya nēyceytā­ vaõko­Ÿai tārā­ ma­amāya uëëāra vārā­ -ma­amāyap po­mālai cšrap pu­aintā­ pu­aitaruppaip po­mālai cšrcaņaiyā­ pēntu. 75 647 pēntār pukaaõaintār po­­šrntār po­­āmai pēntār o×iyār puramerittār - pēntār ilaīkēla vāëmukat tãca­āŸ kellš ilaīkēlan tēŸpa ti­i. 76 648 i­iyārum āëāka eõõuvarkol eõõār i­iyā­a¤ cåõirukkaik kuëëā­ - i­iyā­ait tāëaīkai yāŸpāņit tā×caņaiyā­ tā­uņaiya tāëaīkai yālto×uvār tām. 77 649 tāmaraicšr nā­mukaŸkum māŸkum aŸivariyār tāmaraicšr pāmpar caņāmakuņar - tāmaraicšr pāõiyār tãrntaëippar pārēmpu nā­maŸaiyār pāõiyār tãrntaëippar pār. 78 650 pārkālvā­ nãrtãp pakalē­ pa­imatiyē­ pārkēla mš­ip para­aņikkš - pārkēlak kēkaraõat tā­aŸiyak kåŸutiyš na­­e¤cš kēkaraõat tā­āya kē. 79 651 kēppāņi ēņātš ne¤cam mo×i kåtta­ kēppāņik kēkaraõaī kuŸŸālam -kēppāņip pi­­aikkāy ni­Ÿārk kiņaīkoņukkum pšraruëā­ pi­­aikkām emperumā­ pšr. 80 652 pšrā­ai ãrurivai pērttā­ai āyiratteõ pšrā­ai ãruruvam peŸŸā­aip - pšrāna¤ cuõņā­ai uttama­ai uëkātārk ke¤¤ā­Ÿum uõņāmnā ëalla uyir. 81 653 uyirāya m孟oņukki aintaņakki uëëat tuyirāya oõmalarttāë åņš - uyirā­ pakarma­attā­ pācupata­ pātam paõiyap pakarma­amš ācaikkaņ paņņu. 82 654 paņņāraõ paņņaraīka­ ammā­ para¤cēti paņņār elumpaõiyum pācupata­ - paņņārnta kēvaõattā­ kollšŸŸa­ e­Ÿe­Ÿu ne¤camš kēvaõattu nampa­aiyš kåŸu. 83 655 k域um poruëumpēŸ kāņņiye­ kēlvaëaiyaik k域i­ poruëmuya­Ÿa kuŸŸāla­ - k域i­ cerukka×iyac ceŸŸa civaŸkaņimai ne¤cš cerukka×iyā mu­­amš cey. 84 656 ceyyā­ karumiņaŸŸā­ ce¤caņaiyā­ tš­po×ilcå× ceyyā­ pa×a­attā­ måvulakum - ceyyāmu­ nāņņuõāy ni­Ÿā­ai nāņutumpēy na­­e¤cš nāņņuõāy ni­Ÿā­ai nām. 85 657 nāvāy akattuëatš nāmuëamš nammãca­ nāvāypēl na­­eŸikkaõ uykkumš - nāvāyāl tuykkap paņumporuëaik kåņņutum maŸŸavarkkāë tuykkap paņuvatā¤ cåtu. 86 658 cåto­ Ÿu­akkaŸiyac colli­š­ na­­e¤cš cåta­ colaŸkariya cētiyā­ - cåti­ ko×untš­ kama×cēlaik kuŸŸālam pāņik ko×untš i×antš­ kuruku. 87 659 kurukiëavšyt tēëmeliyak koīkaimār pulkik kurukiëaiyār kēņu koņāmš - kurukiëarum pētār ka×a­ip pukalår amarntuŸaiyum pētāni­ po­muņikkaņ pētu. 88 660 pētaraīka vārku×alār e­­āvār na­­e¤cš pētaraīka nãrkaranta puõõiya­aip - pētaraīkak kā­aka¤cšr cētiyš kaiviëakkā ni­Ÿāņum kā­aka¤cšr vāŸkaņimai kal. 89 661 kaŸŸā­a¤ cāņukā vāli kaëantaikkē­ kaŸŸā­aik kallāta nāëellām - kaŸŸā­ amarark kamarar ararkkaņimai påõņār amarark kamararā vār. 90 662 āvā ma­itar aŸivilarš yāto­Ÿum āvārpēŸ kāņņi a×iki­Ÿār - āā pakalnāņip pāņip paņarcaņaikkup palpåp pakalnāņi šttār pakarntu. 91 663 paka­āņņam pāņņayarum pāņņē ņāņ ņelli paka­āņņam pā×paņukkum ucci - paka­āņņam tāīkāl to×ute×uvār tā×caņaiyār tammuņaiya tāīkāl to×utal talai. 92 664 talaiyālaī kāņņiŸ palitirivar e­­um talaiyālaī kāņartām e­­um -talaiyāya pākã rativaëarum palcaņaiyãr valliņaiyãr pākã rativaëarum paõpu. 93 665 paõpāya nā­maŸaiyā­ ce­­ip palitšrntā­ paõpāya paiīko­Ÿait tāraruëā­ - paõpāl tirumālu maīkaic civaŸ kaņimai ceyvā­ tirumālu maīkaic civa­. 94 666 civa­māņ ņukave×utum nāõum nakume­­um civa­mšya ceīku­Ÿår e­­um -civa­māņņaī kāliī ka­amni­aiyum āyi×aiyãr aīko­Ÿai yāliī ka­amni­aiyu māŸu. 95 667 āŸāveī k域utait tā­aittēl pērttukantaī kāŸār caņaiyãrk kamaiyātš - āŸāta ā­i­ittār tāntam aõiyi×aiyi ­ārkkaņimai ā­i­attār tāntavirnta tāņņu. 96 668 āņņum aravar a×intār elumpaõivār āņņum iņupalikoõ ņāramarar - āņņumēr pēršŸŸā­ ko­Ÿaiyā­ pēntā­ palikke­Ÿu pēršŸŸā­ pēntā­ puŸam. 97 669 puŸantā× ku×alār puŸa­uraia¤ cātš puŸantā× pulippotuvuë āņi - puŸantā×po­ mšŸŸaëikkē­ veõpiŸaiyā­ veõcuņarpēl mš­iyā­ mšŸŸaëikkē­ e­Ÿuraiyā­ mey. 98 670 meyya­ pakalāta vštiya­ veõpurinål meyya­ virumpuvārk ke¤¤ā­Ÿum -veyya tuõaiyakalā nēkkakalā pēŸŸakalā ne¤cš tuõaiyikalā kåŸuvā­ nåŸu. 99 671 nåŸā­ paya­āņņi nåŸu malarcorintu nåŸā noņiata­i­ mikkatš - nåŸā uņaiyā­ parittaeri uttama­ai veëëš Ÿuņaiyā­aip pāņalāl o­Ÿu. 100 tirucciŸŸampalam 8. paraõatšva nāya­ār pācuraīkaë (672 - 772) 8.1 paraõatšva nāya­ār aruëic ceyta civaperumā­ tiruvantāti 672. o­Ÿuraippãr pēlap palauraittiņ ņēyātš o­Ÿuraippãr āyi­ uŸutuõaiyām - o­Ÿuraittup pšraravam påõņu peruntalaiyil uõņu×alum pšraravam påõum pirā­. 1 673 pirā­iņapam mālperiya mantāram villup pirā­iņapam pšrolinā õākam - pirā­iņapam pšõum umaiperiya pu­caņaiyi­ mšlamarntu pšõum umaiyiņavam peŸŸu. 2 674 peŸŸum piŸavi piŸantiņ ņo×iyātš peŸŸum piŸavi piŸanto×imi­ - peŸŸum ku×aiyaõinta kēëaravak k域u@ai$ttā­ ta­­aik ku×aiyaõinta kēëarava nã. 3 675 nãyšyā ëāvāyum ni­malaŸku na­­e¤cš nãyšyā ëāvāyum nãëvāëi­ -nãyš šŸår pu­aŸcaņaiyā eīkaë iņaimarutā šŸår pu­aŸcaņaiyā e­Ÿu. 4 676 e­Ÿum malartåvi ãca­ tirunāmam e­Ÿum alart域i yšyiruntum - e­Ÿum ------ ------ ------ ------ pukalårā puõõiya­š e­. 5 677 e­­š ivaëuŸŸa māle­kol i­ko­Ÿai e­­š ivaëoŸŸi yåre­­um - e­­š tavaëap poņiyaõinta caīkara­š e­­um tavaëap poņiyā­aic cārntu. 6 678 cārnturaippa to­Ÿuõņu cāvāmå vāpperumai cārnturaitta tattuvatti­ uņporuëaic - cārnturaitta ātiyš ampalavā aõņattai āņkoëëum ātiyš­ Ÿe­pāl aruë. 7 679 aruëcšrā tārårtã āŸāmal eytāy aruëcšrā tārårtã yāņi -aruëcšrap piccaiyšŸ Ÿuõņu piŸarkaņaiyiŸ kālnimirttup piccaiyšŸ Ÿuõņu×alvāy pšccu. 8 680 pšccup perukuvate­ peõāõ alie­Ÿu pšccuk kaņanta peruveëiyaip - pšccuk kuraiyā­ai å­uk kuyirā­ai o­ŸaŸ kuriyā­ai na­­e¤cš uŸŸu. 9 681 uŸŸuraiyāy na­­e¤cš ētak kaņalvaõõa­ uŸŸuraiyā vaõõamo­ Ÿā­ā­ai - uŸŸuraiyā ā­ai urittā­ai appa­ai eppo×utu mā­aiyurit tā­ai aņaintu. 10 682 aņaintu­pāl a­pāy aõimaõikoõ ņarccit taņaintu­pāl mšlukutta māõik -kaņaintu­pāl avvamutam åņņi aõimalaru¤ cå×nta­Ÿu avvamutam ākki­āy kāõ. 11 683 kāõāy kapāli katirmuņimšŸ kaīkaita­aik kāõāyak kāruruviŸ cšrumaiyaik - kāõāy uņaitalaikoõ ņårår tirivā­ai nacci uņaitalaikoõ ņårår tiri. 12 684 tiriyum purameritta cšvaka­ār cevvš tiriyum purameriyac ceytār -tiriyum ariyā­ tirukkayilai e­­ātār mš­i ariyā­ tirukkayilai yām. 13 685 ------ ------ ------ ------ āmparicš ceytaī ka×iyākkai -āmparicš šttit tirintā­ai emmā­ai ammā­ai šttit tirintā­ai šttu. 14 686 šttuŸŸup pārtta­ e×ilvā­ aņaivā­pēl šttuŸŸup pārtta­ iŸai¤cutalum - šttuŸŸup pācupatam a­Ÿaëitta pācårā­ pāln㟟ā­ pācupatam i­Ÿaëiye­ pāl.15 687 pālār pu­alvāy caņaiyā­uk ka­pākip pālār pu­alvāy caņaiyā­āë - pālāņi āņuvā­ paiīkaõ aravårvā­ mš­itã āņuvā­ e­Ÿe­Ÿš āīku. 16 688 āīkuraikka lāmpo­ malarppātam aÉta­Ÿš āīkuraikka lāmpo­ aõitillai - āīkuraitta ampalattum aõņattum appālu māyni­Ÿa amparattum aõņattum ām. 17 689 māya­aiēr pākam amarntā­ai vā­avarum māyavaru mālkaņalna¤ cuõņā­ai - māya varuvā­ai mālai oëiyā­ai vā­i­ uruvā­ai štti uõar. 18 690 uõarā vaëaika×alā uŸŸu­pāŸ caīkam uõarā vaëaika×ala oņņi - uõarā aëaintā­a mš­i aõiārå ršce­ Ÿaëaintā­ai āmāŸu kaõņu. 19 691 kaõtiŸantu kāyeriyi­ vã×ntu kaņitēņik kaõņiŸantu kāma­ poņiyākak - kaõņiŸantu kā­i­ ukantāņum karuttarkkuk kāņņi­ā­ kā­i­ukan tāņuī karuttu. 20 692 karuttuņaiya āti kaŸaimiņaŸŸem ãca­ karuttuņaiya kaīkāëa všņa­ - karuttuņaiya ā­šŸŸā­ n㟟ā­ a­alāņi āmāttår ā­šŸŸā­ šŸŸā­ eri. 21 693 eriyāņi škampam e­­ātār mš­i eriyāņi škampa mākum - eriyāņi ãmat tiņuīkāņu tšrum iŸaipaõippa ãmat tiņuīkāņu tā­. 22 694 tā­aya­ mālāki ni­Ÿā­ ta­ittulakil tā­aya­ mālāya ta­maiyā­ -tā­ak karaipņuttā­ nā­maŸaiyaik kāypulittē lāņaik karaippaņuttā­ ta­pāta¤ cār. 23 695 cārāvār tāmuëaršl caīkara­ta­ mš­imšl cārāvār kaīkai umainaīkai - cārvāy aravamatu ce¤caņaimšl akko­Ÿai oŸŸi aravamatu ce¤caņaiyi­ mšl. 24 696 mšlāya tšvar veruva e×una¤cam mšlāyam i­Ÿivš Ÿuõpo×util - mšlāya maīkai umaivan taņuttilaëš vā­āëum maīkai umaivan taņuttu. 25 697 aņuttapo­ ampalamš cārvum ata­uë aņutta tirunaņņam aÉtš - aņuttatiru ā­aikkā āņuvatum mšle­pu påõpatuvum ā­aikkā vā­ta­ amaivu. 26 698 amaivum piŸappum iŸappumām maŸŸāī kamaivum paramā­a āti -amaiyum tiruvāla vāyce­Ÿu cšrātu mākkaë tiruvāla vāyce­Ÿu cšr. 27 699 ce­Ÿucerup pukkālāŸ cella malarnãkkic ce­Ÿu tirumuņivāy nãrvārttuc - ce­Ÿuta­ kaõõiņanta­ Ÿappum karuttaŸkuk kāņņi­ā­ kaõõiņanta­ Ÿappāmai pārttu. 28 700 pārttup pariyātš pālnãŸu påcātš pārttup parintaīkam påõātš - pārttiņ ņuņaiyā­a¤ cētātš å­āraik kaiviņ ņuņaiyā­a¤ cētātār åõ. 29 701 åõo­Ÿum illai uŸakkillai u­māli­ åõe­Ÿu pšcavēr caīki×antāë - åõe­Ÿum viņņā­š všëvi turantā­š veëëanãr viņņā­š pu­caņaimšl všŸu. 30 702 všŸuraippa­ kšņņaruëum vštamnā­ kāŸaīkam všŸuraitta mš­i viricaņaiyā­ - všŸuraitta pātattāy paiīkaõ aravårvāy pārårum pātattāy e­­um malar. 31 703 malaraõaintu koõņu maki×vāyu­ pāta malaraõaintu mālnaya­a mākum - malaraõaintu ma­cak karamvšõņa vāëā aëitta­aiyāl va­cakka rampara­š vāyttu. 32 704 vāytta aņiyār vaõaīka malarē­māl vāytta aņimuņi yuīkāõār - vāytta calantara­aik ko­Ÿiņņuc caīkara­ār e­­ē calantara­āy ni­Ÿavā tām. 33 705 tāme­­a nāme­­a všŸillai tattuŸavil tāme­­ai všŸāt ta­ittiruntu - tāme­ ka×ippālai cšruī kaŸaimiņaŸŸār e­­ē ka×ippālai cšruī kaņa­. 34 706 kaņa­ākak kaito×umi­ kaito×aval lãršl kaņalnākaik kārēõam mšyār kaņanākam māëaurit tāņuvār nammšlai valvi­ainēy māëairit tāņumāl vantu. 35 707 vantār vaëaika×alvār vāņit tukilcērvār vantār mulaimelivār vārku×alkaë - vantār curitaruvār aiīko­Ÿait tārāraik kaõņu curitaruvār aiīko­Ÿait tār. 36 708 tārā­ e­i­u¤ caņaimuņaiyā­ caīkara­an tārā­ tacamuka­ait tēënerittut - tārāya nāëuī koņuttanta vā­avarkaë tammu­­š vāëuī koņuttā­ matittu. 37 709 matiyārum ce¤caņaiyā­ vaõko­Ÿait tārā­ matiyārum māluņaiya pāka­ - matiyārum aõõā malaicšrār ārēņuī kåņāki aõõā malaicšrva rāl. 38 710 ālani×aŸkã× iruppatuvum āyvataŸam ālam amutuceyva tāņuvatã - ālan tuŸaiyuņaiyā­ ā­ai uriyuņaiyā­ cēŸŸut tuŸaiyuņaiyā­ cērāta collu. 39 711 collāyam i­Ÿit tolaivi­Ÿit tåneŸikkaõ collāyp perutta cuņaroëiyāyc - collāya vãraņņat tā­ai viravār puramaņņa vãraņņat tā­ai virai. 40 712 viraiyārum mattam virakākac cåņi viraiyārum veëëelumpu påõņu - viraiyārum na¤cuõņa āti nalaīka×alkaë cšrātār na¤cuõņa vāti nalam.41 713 nalampāyum ākka nalaīkoõņal e­Ÿal nalampāyum mā­na­ kuruva - nalampāycey tārttārkkum aõõā malaiyā ­iņan.. .. .. tārttārkkum aõõā malai. 42 714 malaiyār kalaiyēņa vārēņak koīkai malaiyār kalaipēymāl ā­āë- malaiyār kalaiyuņaiyā­ vā­i­ matiyuņaiyā­ kāvāt talaiyuņaiyā­ e­Ÿuto×u tāë. 43 715 tāëār kamala malarēņu taõmalarum tāëāra všcorintu tāmiruntu - tāëār cirāmalaiyāy cšmat tuõaiyšye­ Ÿšttum cirāmalaiyār cšmat tuëār. 44 716 ārtuõaiyā āīkiruppa tampalavā a¤calumai ārtuõaiyā ā­ai urimåņi - ārtuõaiyām påvaõattāy påtap paņaiyāëi poīkoëiyāy påvaõattāy e­­i­ pukal. 45 717 pukalår uņaiyāy poŸiyaravam påõi pukalårp pu­aŸcaņaiyem po­­š - pukalårāy veõkāņā všlai viņamuõņāy veë빟Ÿāy veõkāņā e­pš­ē nā­. 46 718 nā­uņaiya māņše­ ¤ā­ac cuņarviëakkš nā­uņaiya ku­Ÿamš nā­maŸaiyāy - nā­uņaiya kāņuņaiyāy kālaīkaë ā­āy ka­alāņum kāņuņaiyāy kālamā ­āy. 47 719 āya­ Ÿamarar a×iyā vakaiceytāy āya­ Ÿamarar a×iyāmai - āya­ tirutti­ā­ ceīkaõ viņaiyårvā­ mš­i tirutti­ā­ cštuk karai. 48 720 karaiyš­u mātar karuvā­a cštuk karaiyš­u mātu karaiyām -karaiyš­um kēëiliyem māti kuŸiparava vallaiyš kēëiliyem māti kuŸi. 49 721 kuŸiyār maõimiņaŸŸuk kēla¤cšr ¤ā­ak kuŸiyāki ni­Ÿa kuõamš- kuŸiyākum ālaīkā ņeytā aņaivš­mšl āņaravam ālaīkā ņeytā aņai. 50 722 aņaiyum paņaima×uvum cålamilam paīki aņaiyum iŸappaŸuppa tā­āl - aņaiya maŸaikkāņu cšrum maõāëare­pāŸ cšrā maŸaikkāņu cšrmakkaë tām. 51 723 tāmšya āŸu camaya mutaŸparamum tāmšya vāŸu ta×aikki­Ÿār - tāmšl ta×aluruvar caīkaravar poīkaravam påõņa ta×aluruvar caīkarare­ pār. 52 724 pārmšvu ki­Ÿa palaruruvar paõņaraīkar pārmšvu ki­Ÿa paņutalaiyar - pārmšl vala¤cu×iyaic cšrvar malaraņikaë cšrvār vala¤cu×iyaic cšrvāku vār. 53 725 vāraõinta koīkai umaiyāë maõavāëā vāraõinta ko­Ÿai malarcåņi - vāraõinta ce¤caņaiyāy cãrkoë civalēkā cšyoëiyāy ce¤caņaiyāy cella ni­ai. 54 726 ni­aimāl koõņēņi neŸiyā­a tšņi ni­aimālš ne¤cam ni­aiya - ni­aimāl koõ ņårtšņi umparāl amparamā kāëāve­ Ÿårtšņi e­Ÿuraippā­ år.55 727 årvatuvum ā­š Ÿuņaitalaiyil uõpatuvum årvatuvu melluraka måņuvarkol - årvatuvum škampa me­Ÿum iņaimarutai nšcittārk kškampa māyni­Ÿa šŸu. 56 728 šŸšya vā×mutalš škampā emperumā­ šŸšŸi yårum eriyāņi - šŸšya ātiviņaī kākāŸai aõņattāy ammā­š ātiviņaī kāvumaina­ māņņu. 57 729 māņņum poruëai uruvai varukālam vāņņum poruëāy maŸaiyā­ai - vāņņum uruvā­aic cēti umaipaīkā paīkāy uruvā­a cēti urai. 58 730 uraiyā iruppatuvum u­­aiyš å­i­ uraiyāy uyirāyp polintāy - uraiyāya ampo­š cēti aõiyārår cšrki­Ÿa ampo­š cētiyš āyntu. 59 731 āyntu­Ÿa­ pātam aņaiyavarum e­mšl āynte­Ÿa­ pāca malamaŸut -tāyntu­Ÿa­ pālaõaiyac ceyta paramā paramšņņi pālaõaiyac ceyta param. 60 732 paramāya paiīkaņ ciramšyap påõņa paramāya paiīkaņ ciramš - paramāya āŸaņainta ce¤caņaiyāy aintaņainta mš­iyāy āŸaņainta ce¤caņaiyāy a­pu. 61 733 a­pš uņaiya ara­š aõaiyāta a­pš uņaiya a­alāņi - a­pš ka×umalattu ëāņuī kariyuripērt tā­š ka×umalattu ëāņuī kari. 62 734 kariyārtā¤ cšruī kalaimaŸikaik koõņš kariyārtā¤ cšruī kavāli - kariyāki ni­Ÿa ka×ippālai cšrum pirā­nāmam ni­Ÿa ka×ippālai cšr. 63 735 cšrum pirā­nāma¤ cintikka vallãršl cšrum pirā­nāma¤ cintikkac - cšrum malaiyā­ makaëai maki×ntārår ni­Ÿā­ malaiyā­ makaëai maki×ntu. 64 736 maki×nta­par mākāëa¤ ceyyum makaëir maki×ntam paramāki ni­Ÿār - maki×ntaīkam o­Ÿāki ni­Ÿa umaipaīka­ oŸŸiyår o­Ÿāki ni­Ÿa umai. 65 737 umaikaīkai e­Ÿiruvar uŸŸa uõarvum umaikaīkai e­Ÿiruvar kāõār - umaikaīkai kārmiņaŸŸam mš­ik katirmuņiyā­ kaõm孟u kārmiņaŸŸam mš­ik ki­i. 66 738 i­iyavā kāõãrkaë ippiŸavi ellām i­iyavā ākāmai yaŸŸum - i­iyavā Ÿākkai palaceyta āmāttår ammā­ai ākkai palaceyta a­Ÿu. 67 739 a­Ÿamarar uyya amirtam avarkkaruëi a­Ÿavuõar vãņa aruëceytē­ - a­Ÿavuõar cšrāmal ni­Ÿa aņikaë aņiyārkkuc cšrāmal ni­Ÿa civam. 68 740 civa­anta¤ celkatikkēr kaõcšrva tākkum civa­anta¤ celkatikkēr kaõõām - civa­antam cšrum uruvuņaiyãr ceīkāaņ ņaīkuņi mšl cšrum uruvuņaiyãr cel. 69 741 cellu maëavum citaiyāmaŸ cintimi­ cellu maëavum civa­ummaic - cellum tirumãccårk kšŸavš ceīkaõš Ÿårum tirumãccår ãca­ tiŸam. 70 742 tiŸame­­u¤ cintai terintummaik kāõum tiŸame­­u¤ cintaikku māmš - tiŸame­­um cittattãr celvat tirukkaņavår cšrki­Ÿa cittattã ršcellum nãr. 71 743 nãrš erutšŸum ni­mala­ār āvãrum nãrš neņuvā­il ni­Ÿãrum - nãrš neruppāya tēŸŸattu nãëārum påõņu neruppāya tēŸŸam nilaittu. 72 744 nilaittiv vulaka­aittum nãršyāy ni­Ÿãr nilaittiv vulaka­aittum nãrš - nilaittãrak kā­appš rãrkaīkai cåņi­ãr kaīkāëãr kā­appš rãrkaīkai yãr. 73 745 ãram uņaiya iëamatiya¤ cåņi­ãr ãram uņaiya caņaiyi­ãr - ãra varuīkālam āyi­ãr ivvulakam ellām varuīkāla māyi­ãr vā×vu. 74 746. vā×vār malaraõaivār vanta varunākam vā×vār malaraõaivār vaõkaīkai - vā×vāya tãyāņa vā­āëvā­ vā­ka×alkaë cšrātār tãyāņa vā­āëu māŸu. 75 747 māŸāta ā­aiyi­tēl pērttu vaëarcaņaimšl māŸāta nãruņaiya mākāëar - māŸā iņuīkaiyar cšrum e×ilavāy mu­­š iņuīkaiyar cšrvāka ã. 776 748 ãyum poruëš emakkuc civalēkam ãyum poruëš iņukāņņil - nãyum paņanākam påõum paralēkãr e­­ãr paņanākam påõum paņi. 77 749 paņiyšŸum pārttup parattēņum kåņņip paņiyšŸum pārttup para­ep - paņiyš­aip pāruņaiyāy paiīkaõ puliyataëāy pāln㟟āy pāruņaiyāy yā­u­ param. 78 750 paramāya viņņuni­ pātam paõintš­ paramāya ātip para­š - paramāya nãtiyš ni­mala­š nšrār puram孟um nãtiyš ceytāy ni­ai. 79 751 ni­aiyaņaintš­ cittam nilaiyākum vaõõam ni­aiyaņaintš­ citta nimalā - ni­aiyaņaintš­ kaõņattāy kāëatti yā­š ka­alārum kaõņattāy kāvāli kā. 80 752 kāvār po×iŸkayilai ātã karuvšem kāvāyp polinta kaņuveëiyš - kāvāya šŸuņaiyāy e­­ai iņaimaruti lšye­Ÿum šŸuņaiyāy nãyš kari. 81 753 kariyā­um nā­muka­u māyni­Ÿa kaõõa­ kariyāruī k域aī ka­iyš - kariyārum kāņuņaiyāy kālaīka ëā­āy ka­alāņum kāņuņaiyāy kālamā ­āy. 82 754 ā­āya ­āya aņalšŸš ārurkkē­ ā­āya ­āamuta mšā­āy - ā­āy kavarelumpē ņšnti katanākam påõi kavarelumpu tārkai vaëai. 83 755 vaëaikoõņāy e­­ai maņavārkaõ mu­­š vaëaikoõņāy mācaŸŸa cēti - vaëaikoõņāy māŸŸār katuva matilārår cšrki­Ÿa māŸŸārår ki­Ÿa mayal. 84 756 mayalā­a tãrum maruntākum maŸŸum mayalā­ār ārur mayarār - mayalā­a kaõõiyartam pākā ka­iyš kaņikko­Ÿaik kaõõiyalā­ pātamš kal. 85 757 kalaimā­kai š­appåõ kāõkayilai mā­i­ kalaimā­ kaŸaikāõ kavāli - kalaimā­š āņuvatum pāņuvatum kāla­aippo­ ampalattuë āņuvatum āņā­ ara­. 86 758 ara­š aõiyārår målaņņat tā­š ara­š aņaintārtam pāvam - ara­š aya­ārtam aīkam aņaiyākak koõņāy aya­āka māka aņai. 87 759 aņaiyun ticaiãca­ tiõņēë ākācam aņaiyun tirumš­i aõņam - aņaiyum tirumuņikāl pātāëam āņaikaņal aīki tirumuņinãr kaõkaëcuņar m孟u. 88 760 m孟araõam eytā­š målat ta­iccuņarš m孟araõa māyni­Ÿa mukkaõa­š - m孟araõa māyni­Ÿa cēti aõiyārår cšrki­Ÿa vāyni­Ÿa cēti aŸam. 89 761 aŸamāyva rš­um aņukāņu cšra aŸamā­ār aīkam aõivar - aŸamāya valvi­aikaë vārā e­amaruka lāre­­a valvi­aikaë vārāta vāŸu. 90 762 āŸuņaiyar na¤cuņaiyar āņum aravuņaiyar āŸuņaiyar kālam amaivuņaiyar - āŸuņaiya cittattãr celvat tirukkayilai cšrki­Ÿa cittattãr ellārkku¤ cšrvu. 91 763 cšrvum uņaiyar ce×uīko­Ÿait tārārna¤ cšrvum uņaiyar aravuņaiyar - cšrum tiruccāykkāņ ņāņuvaršl ceytakka e­Ÿum tiruccāykkāņ ņšni­ uruvu. 92 764 uruvu palakoõ ņoruvarāy ni­Ÿār uruvu palavām oruvar - uruvu palavalla o­Ÿalla pai¤¤ãli mšyār palavalla o­Ÿāp pakar. 93 765 pakarap pariyā­ai mšlårā tā­aip pakarap paricaņaimšl vaitta - pakarap pariyā­aic cšrulakam palluyirkaë ellām pariyā­aic cšrulakam paõ. 94 766 paõõākap pāņip palikoõņāy pārš×um paõõākac ceyta para¤cētã -paõõā erutšŸi yårvāy e×ilva¤ci eīkaë erutšŸi yårvāy iņam. 95 767 iņamāya evvuyirkkum škampam mšyār iņamā­ārk kãnta iŸaivar - iņamāya ãīkēy malaiyār e×ilār cirāmalaiyār ãīkēy malaiyār emai. 96 768 emaiyāëa vantār iņarā­a tãra emaiyāëum emmai imaiyēr - emaiyāëum vãtiviņaī karviņama tuõņakaõ ņarviņaiyår vãtiviņaī karviņaiyår tã. 97 769 tãyā­a mš­iya­š cempavaëak ku­Ÿamš tãyā­a cšrāmaŸ ceyvā­š - tãyā­a cempoŸ puricait tiruvārå rāye­­aic cempoŸ civalēka¤ cšr. 98 770 cšrki­Ÿa cintai citaiyāmaŸ ceyvā­š cšrki­Ÿa cintai citaiyāmaŸ - cšrki­Ÿēm oŸŸiyå rā­š uŸavārum illaiyi­i oŸŸiyå rā­š uŸum. 99 771 uŸumunta mu­­š uņaiyāmal i­­am uŸumunta mu­­š uņaiyāmal - uŸumuntam ērain turaittuŸ Ÿuõarvē ņirunto­Ÿai ērain turaikkavallārk ko­Ÿu. 100 772 o­Ÿaip paraõar uraittaan tātipala o­Ÿaip pakaril orukēņi - o­Ÿait tavirā turaippār taëarār ulakil tavirār civalēkan tā­. 101 tirucciŸŸampalam 9. iëamperumā­ aņikaë pācuraīkaë (773 - 802) 9.1 iëamperumā­ aņikaë aruëic ceyta civaperumā­ tirumummaõikkēvai 773. (akaval) mutalva­ vakutta matalai māņattu iņavarai 孟iya kaņavuņ pāõņiŸ paëëic cempuya luëvi×u tuŸãip puttšë nivanta mutta māccuņar eŸivaëi eņuppi­u¤ ciŸunaņuk kuŸāni­ aņini×al aëiyavē vaitta muņimicai ilaīkuvaëait ta­ippētu viritta alaīkukatir oliyalnã aõintate­ māŸš. 1 774 (veõpā) māŸu taņutta maõikkaīkai tiīkaëi­ kãŸu taņuppak kiņakkumš - nãŸaņutta centā× varaiyi­ tiraëpēl tirumš­i entāyni­ ce­­i iņai. 2 775 (kaņņaëaik kalittuŸai) iņaitaril yāmo­ Ÿuõarttuva tuõņimai yērcimaiyat taņaitaru måriman tāram virāynati veõõilavi­ toņaitaru tuõņaī kiņakki­un toõņar otukkiyiņņa puņaitaru pulleruk ku¤cellu mēni­ puricaņaikkš. 3 776 (akaval) caņaiyš, nãrakan tatumpi neruppuk kalikkummš miņaŸš, na¤cakan tuva­Ÿi amirtu piliŸŸummš vaņivš, muëieri kavaiit taëirtayaī kummš aņiyš, maņaīkalmata¤ cãŸi malarpa×ik kummš aÉtā­Ÿu, i­aiyae­ ŸaŸikilam yāmš mu­aitavat talaimu­Ÿu vakutta ta­ittāņ kolaiy孟u kuņumi neņuvš lēyš. 4 777 všlai mukaņum vicumpakaņum kaikalanta kālainãr eīkš karanta­aiyāl -mālaip piŸaikkãŸā kaõõutalā peõpākā aiyē iŸaikkåŸāy eīkaņ kitu. 5 778 itunãr o×imi­ iņaitan tumaiyimai yattaraci putunãr maõattum puliyata ëšuņai poīkukaīkai mutunãr ko×itta iëamaõal mu­Ÿilme­ Ÿēņņatiīkaë cetunãr tatumpat tivaëa¤cey ce¤caņait tãvaõõarš. 6 779 vaõõam, ai¤cutalai kavaiip pavaëa mālvarai ma¤cumi vilakip pakalcekuk kummš e­­aip, pa×amuņaic ciŸukalat tiņupali peyvēë ne¤cakam piõikkum va¤camē uņaittš aÉtā­Ÿu, muëaiyeyiŸŸuk kuruëai i­tuyil eņuppa naņuīkutalaic ciŸunilā vitirkkum koņumpiŸait tšmuŸu mutircaņai iŸaiva māmuŸu koëkai māyamē uņaittš. 7 780 uņaitalaiyi­ kēvai oruvaņamē koīkai puņaimalinta veëëerukkam pētē - caņaimuņimšl mu­­anāë påtta muki×nilavē mukkaõā i­­anāë kaõņa tivaë. 8 781 ivaëap pa­imāl imaiyat taõaīkukaŸ Ÿaiccaņaimšl avaëapput tšëir ulakiŸ karaci atukoõņe­­ai evaëukku nãnalla tiyāraimu­ eytiŸŸeŸ Ÿšyitukāõ tavaëap poņiccekkar mš­imuk kaõõuņaic caīkara­š. 9 782 karatalam nu×aitta marakatak kapāņattu ayilva×aīku kuņumik kayilai nāņani­ aõaīkutuyil eņuppiŸ piõaīkunilāp piõaiyal yāmš kaõņatum ilamš tāmā måvā eÉkamum muraõum ēvātu payiŸŸum ulakamāl uëatš. 10 783 uëaroëiya kaīkai olitiraikaë mēta vaëaroëitšyn tuëvaëainta tokkum - kiëaroëiya pštaik karuīkaņ piõāvi­ maõāëa­ār kētaip piŸaiyi­ ko×untu. 11 784 ko×untiraë teõõila va¤cini­ kåriruë vārpaëiīki­ ce×untiraņ ku­Ÿaka¤ ce­Ÿaņain tālokkun tevvarne¤cat ta×untiraë kaõņat tavaëap poņiccekkar mš­ini­Ÿēr e×untiraņ cētip pi×ampume­ uëëat tiņaīkoõņavš. 12 785 koõņaŸ kāreyiŸŸuc cemmarup piŸāli­ puõpaņu cimaiyattup pulavunāŸu kuņumi varaiyē­ maruka pu­alāë ko×una iëaiyē­ tātai mutukāņņup porunani­ nãŸāņu po×aīka×al parava všŸāīku kavarkkumē vãņutaru neŸiyš. 13 786 neŸiviravu ko­Ÿai neņumpaņaŸkã×k kaīkai eŸitiraikaë ãrtteŸŸa šŸip - poŸipitira 㟟arāk kaõpaņukkum iõņaic caņaicceīkaõ šŸŸarāl tãrum iņar. 14 787 iņartaru tãvi­aik keëkinai vārkkuni­ ãraņiyi­ puņaitaru tāmaraip pētuko lāmcaraõ pē×aruvip paņartaru kompaip pavaëavaõ õāparu mātaimuyaī kaņaitaru ce¤cuņark kaŸŸaiyok ku¤caņai antaõa­š. 15 788 anta õāëar centoņai o×ukkamum aņalēr payiŸŸumni­ cuņarmo×i āõmaiyum avuõar na­­āņ ņiŸaiva­ ākik kuŸuneņun tā­ai parappit taŸukaõ mālviņai aņarat tāënimirn tukka kāyci­a aravunāõ paŸŸi nãyēr neņuvarai neëiya vāīkic cuņukaõai erinimirttut turanta ¤ā­Ÿš. 16 789 ¤ā­Ÿa pu­amālai tēëalaippa nāõmatiyam 㭟a nilavēņum ivvaruvā­ - m孟iyaīku måtår viya­māņam mu­­orukāl tu­­aruntã mãtårak kaõcivanta všntu. 17 790 všntukka mākkaņaŸ cåra­mu­ ­āëpaņa ve­Ÿikoõņa cšntaŸkut tātaiyiv vaiyam aëantatey vattakiri šntaŸku maittu­at tē×a­i­ tš­mo×i vaëëiye­­um kåntaŸ koņiccita­ māma­vem mālviņaik koŸŸava­š. 18 791 koŸŸat tuppil o­Ÿai 㭟a tuõaīkaiya¤ celvat taõaīkutaru mutukāņņup pšymutir āyattup piõavi­ ko×unani­ nšrka×al kavaii ilaīkita×t tāmam tava×taru pu­altalaip paņunar avala mākkaņal a×untalē ilarš. 19 792 ilarkolām e­Ÿiëai¤ar šcap palikke­ Ÿulakalo¤ ce­Ÿu×alva rš­um -malarkulām tiīkaņ kuŸunteriyal tšvarkkāņ ceyvatš eīkaņ kuŸunteriyi­ ãõņu. 20 793 ãõņumuŸ ŸattoŸŸai mālviņai šŸiyai ammu­aināë všõņimuŸ Ÿattirin teīkum peŸātu veŸuīkaivantār påõņaoŸ Ÿaicceīkaõ āramum kaŸŸaic caņaippu­alum nãõņaoŸ Ÿaip piŸaik kãëumep pētume­ ne¤cattavš. 21 794 ne¤ciŸ koõņa va¤camē uņaittš maņavēr virumpuni­ viëaiyāņ ņiyalpē maruëpuri koëkaini­ teruëā maiyē yātā kiyatē entai nãtiye­ Ÿuņaitalai neņunilā veŸiyal kaņaitale­ Ÿaruëic cåņiya poruëš. 22 795 poruëāka yā­irantāl pullerukki­ pētum aruëā­maŸ Ÿallātār všõņi­ - teruëāta pā­maŸā mā­maŸikkaip paiīkaņ pakaņņuriyā­ tā­maŸā­ paiīko­Ÿait tār. 23 796 tāriëaī ko­Ÿainal šŸu kaņāvit talaimaimikka šriya me­mulaip po­malai yāņņik keŸ Ÿšyiva­ēr pšriëaī koīkaip piõāvoņuī kåņip piŸaikko×unti­ ēriëan tuõņa¤ cumantaiyam všõņi u×itarumš. 24 797 u×itaral maņintu ka×utukaõ paņukkum iņaruŸu mutukāņņuc cãriyal peruma pukarmukat tuëaikkai uravē­ tātai neņiyē­ pākani­ cuņarmo×i āõmai payiŸŸu nāvalark kiņartaru tãvi­ai keņuttalē eëitš. 25 798 eëiyame­ Ÿeëki ika×ātu nāëum aëiyamāņ ceytālum aiyē - teëivariya vaëkayilai nãëporuppa vā­tēy maticcaņaiyāy koëkaiyilai emmāŸ kuŸai. 26 799 kuŸaiyāp paliivai koëkae­ kēlvaëai yuīkalaiyum tiŸaiyākkoõ ņāyi­ic ceyvate­ teyvakkaī kaippu­alil poŸaipāy orukaņal na¤cuõņa kaõņā poņiyaõinta iŸaivā iņupiõak kāņacem mš­iem vštiya­š. 27 800 vštiyar peruma viõõēr talaiva āti nā­mukat taõņa vāõa cekkar nā­maŸaip puttšë nāņa kāyci­a ma×aviņaip pākani­ måvilai neņuvšl pāņutum nāvalam perumai nalkuvēy e­avš. 28 801 e­avš ulakelām e­Ÿiëai¤ar šca na­avš palitiriti nāëum - ci­avšīkaik kārkkayilai nāņa kaëiŸŸãr uriyalāŸ pērkkaiyilai pšcalnã poy. 29 802 poynãr uraiceytãr poyyēm paliye­ap pē­api­­ai innãë kaņaikke­Ÿu vantaŸi yãri­ic ceyvate­­š cennãr vaëarcaņait tiīkaņ piëavoņu kaīkaivaitta munnãrp pavaëat tiraņcekkar okkum mutalava­š. 20 tirucciŸŸampalam 10. atirā aņikaë pācuraīkaë (803 - 825) 10.1 atirā aņikaë aruëic ceyta måttapiëëaiyār tirumummaõikkēvai 803. oruneņuī kaīkai iruīkuŸum paimpukar mummukac cennuti nāliõar veëniõak kuņaŸpulavu kama×um aņaŸka×up paņaiyava­ matalai māmatan tuva­Ÿiya kata­uņaik kaņataņak kapēlat tēriņa maruppiŸ karaõņaka utarattu muraõtaru ku×avita­ cšvaņi yukaëam allatu yāvaiyum ilami­i irunilat tiņaiyš. 1 804 nilantuëaīka mšrut tuëaīka neņuvā­ talantuëaīkac cappāõi koņņum -kalantuëaīkoë kāmāri 㭟a karuīkaik kaņataņattu māmāri 㭟a maõi. 2 805 maõicintu kaīkaita­ mā­ak kuruëaiyai vāëarakkar aõicinta ve­Ÿaem aiyark kiëaīka­Ÿai aīkarumpi­ tuõicinta vāyppeyta pētakat taittoņarn tērpiŸavip piõicintu kārmuëai yaippiņit tērkkillai pštuŸavš. 3 806 pštuŸu takaiyam allatu tãtuŸac cekkark ku¤cik karuniŸat tokkal nāppaõ pukkavaõ irumpoŸit taņakkaiyum muraõiya peruntēņ koņņa nāvi tšvita­ maņņuku teriyal aņimaõan ta­amš. 4 807 mšya karumiņaŸŸar veëëeyiŸŸar tiõcš­ai ēya maõiyåcal āņi­Ÿš - pāya ma×aicevikkāŸ Ÿuntiya vāëamarkkaõ entai ta×aicevikkāŸ Ÿuntat taëarntu. 5 808 untat taëarā vaëaitta­am mu­­ammi­ ēņaineŸŸic cantat taëarā oruta­it tevvartan tāëiriyår vintat taëarā maruīkiŸ kiëipeŸŸa vš×akka­Ÿi­ mantat taëarā malarccara õaīkaë va×uttumi­­š. 6 809 mi­­eņuī koõņal anneņu mu×akkattu ēvaŸa viëaīkiya tuëaikkaik kaņavuëai yāmmika va×uttuva teva­ē ava­šl piŸanta tiv vulaki­ perumå tātai urantaru ciramarin tavaŸkš varaintatu mšruc cimaiyattu mãmicai vāric celva­ makaëmaka­ mo×iyš. 7 810 mo×iyi­ maŸaimutalš munnaya­at tšŸš ka×iya varuporuëš kaõõš -te×iya kalālaya­š eīkaë kaõapatiyš ni­­ai alātaiya­š cå×āte­ a­pu. 8 811 a­pu tavaccuŸŸu kāra×al koõņeyil m孟eriya va­puta vattuntai māņņuki­ Ÿāmmata¤ cå×maruppiŸ ka­pu tavakkarat tāëamiņ ņēņik kaņunaņaiyiņ ņi­pu tavacce­Ÿu nãya­Ÿu kātta tiyampukavš. 9 812 kavavumaõik kšņakak kaīkaõak karavaõā aŸaika×al avuõaroņu poruta ¤ā­Ÿunãë pu×aikkaram uyirtta a×aŸpšr åtai viraina­i kãŸi måri a¤cšŸu pularttum e­par ma¤cšŸu kayilai malaiki×a vēyš. 10 813 malaicå×n ti×iki­Ÿa mācuõappoŸ pāŸai talaicå×ntu tā­i­aippa tokkum - kalaicå× tiraõņakaīkoë pšraŸiva­ tiõvayiŸŸi­ umpark karaõņakaīkoë kāluyirkkuī kai. 11 814 kālatu kaiyatu kaõõatu tãyatu kārmatanãr mšlatu kã×atu nålatu veŸpatu poŸpamaitãm pālatu tš­atu tā­atu me­mo×ip pāvaimuppåõ všlatu vāëatu nā­maŸaik k㭟a viņucuņarkkš. 12 815 cuņarppi×ampu ta×aitta a×aŸŸa­i neņuvšl cšymå vulakam valamvara všyak ko­Ÿaiyam paņalai tu­Ÿucaņaik kiņanta ēīkirun tātaiyai vaëāay māīka­i aëëal tã¤cuvai aruntiya vaëëaŸ kiīke­ ma­aīka­in tiņumš. 13 816 ikkayaīkoë måvalaya¤ cå×š× taņavaraikaë tikkayaīkaë pšrntāņac ceīkãrai - pukkiyaīku tš­āņa vaõņāņac ceīkãrai āņi­Ÿš vā­āņa­ peŸŸa varai. 14 817 peŸŸamel lēti cilampi­ makaëpeŸap piccukanta maŸŸavaë picca­ mayaīka­mu­ ­ē­pi­ ­iõaimaimikak kaŸŸava­ aiya­ puŸaīkāņ ņiņainaņam āņņukantē ceŸŸaveõ tantat tava­nammai āņkoõņu ceyta­avš. 15 818 ceytaru polampaņai moytaru paråukkuruëai veëëeyiŸu potinta vaëëukirt tiraëvāyp peruntiraņ pu×aikkai maõmu×ai va×aīkum tiõmuraõ šŸŸi­ pa­aiyaņarp pāka­ Ÿa­a tiõaiyaņi neņumpoŸ caraõam štta iņumpaip peëavam i­inãī kalamš. 16 819 alaīkal maõika­akam unti aruvi vilaīkal micaii×iva tokkum - palaīka­ikaë uõņaëainta kē­makuņat toõkaņukkait tātaëaintu vaõņaõaintu cērum matam. 17 820 matantanta me­mo×i māmalai yāņņi maņaīkalko­Ÿa matantanta mukkaõ õaraŸkumu­ 㭟avam māmalaipēl matantanta kumpak ku×aviman tārappo­ ­āņņiruntu matantanta cemmala­ Ÿēvaiyam uyya vaëarki­Ÿatš. 18 821 vaëartaru kavaņņi­ kiëaroëik kaŸpakap potumpart tumpi o×iki­ Ÿēccum pāriņaik kuŸunaņait tēņi ¤āīkar iņņa māīka­i mu×uvatum vi×uīkiya muëaippa­ait taņakkai entai allatu maŸŸu yāvuëa cintai ceyyum tšvatai namakkš. 19 822 kšëuŸŸi yā­taëara oņņumš kimpurippåõ vāëuŸŸa kšyåra vāëarakkar - tēëuŸ ŸaŸutteŸintu ko­Ÿa×itta aīkayaīkaõ mãõņš iŸutteŸintu ko­Ÿa×itta šŸu. 20 823 šŸu ta×ãiyavem puttšë marukaeī kuntavaëa nãŸu ta×ãiyaeõ tēëava­ celvavaõ ņuõõanekka āŸu ta×ãiya karatalat taiyani­ Ÿa­­aiallāl všŸu ta×ãitto×u mēvaõaī kāta viya­ciramš. 21 824 ciramš, vicumpupēta uyari iraõņacumpu po×iyummš karamš, varaittiraõ muraõiya viraittu vi×ummš puyamš, ticaiviëimpu ki×iyac ce­Ÿu ceŸikkummš aņiyš, iņuntoŸum ivvulakam peyarummš āyi­um, a¤cuņarp pi×ampu ta×ãi ne¤cakat toņuīkumē neņumpaõaic cårš. 22 825 cårtanta poŸkuvaņņi­ cåëikaiyi­ vā­ayirttu vārtan te×umatiyam ma­­umš - cãrtanta māmatalai vā­matiyaī kompu vayiŸutitta kēmatalai vāõmatiyaī kompu. 23 (pācuraīkaë 24-30 kiņaikkap peŸavillai) tirucciŸŸampalam This web page was first put up on Dec 10, 2001