Project Madurai Copyright (c) 2001 All Rights Reserved Twentieth Century Ceylon Tamil Literature by C. Maunaguru, Mau. Chitralega & M. A. Nuhman irupatām n域āõņu ã×attut tami× ilakkiya Etext Preparation: Dr. N. Kannan, Boeblingen, Germany and Mr. Padmanabha Iyer, London, UK Proof-reading: Ms. Anshiya Seyed Ahamed, New Orleans, LA, USA PDF and Web version: Dr. K. Kalyanasundaram, Lausanne, Switzerland Source acknowledgement: "Twentieth Century Ceylon Tamil Literature" by C. Maunaguru, M. A. Dip.in.Ed., Mau. Chitralega, B. A. (Hons), B.Phil.,& M. A. Nuhman, B. A. (Hons), B. Phil.; First Edition: March 1979, Published by: Readers' Association, 'Noori Manzil', Kalmunai-6; Printed at: Chitra Achchakam, 310, Clock Tower, Jaffna ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ long e š 185 ŗ ŗ long o ē 186 ŗ ŗ ŗ ŗ additional: ŗ ŗ l underbar × 215 ŗ ŗ r underbar Ÿ 159 ŗ ŗ n underbar ­ 173 ŗ ŗ k underbar É 201 ŗ ŗ t underbar  194 ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ (c) Project Madurai 2001 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the Internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.projectmadurai.org/ You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ***************************************************************************** uëëaņakkam 1. mu­­urai 2. ã×attu ilakkiya varalāŸu- ēr aŸimukam 1 3. kavitai 18 4. nāval 37 5. ciŸukatai 55 6. nāņakam 76 7. vimarca­am 97 1. mu­­urai irupatām n域āõņu ã×attut tami× ilakkiyatti­, i­Ÿu varaiyuëëa potuvā­a vaëarccip pēkkukaëait tiraņņik kåŸuvatš innåli­ nēkkamākum. palkalaik ka×akap parãņcaikaëukkut tami×ai oru pāņamākap payilum māõavarkaëukkum ã×attu ilakkiyattil akkaŸaiyuëëa potu vācakarkaëukkum, ã×attu navã­a tami× ilakkiyam paŸŸi aŸiyum ārvam uņaiya ã×attavar allāta tami× vācakarkaëukkum paya­paņattakka vakaiyil innål amaintuëëatu. 'ã×attil tami× ilakkiyam ārēkkiyamā­a ticaiyil vaëarcciyaņaintuëëatu' e­Ÿa oru potuvā­a apippirāyam i­Ÿu nilavuki­Ÿatu. tami×akattil ã×attu ilakkiyam paŸŸi aŸiyum ārvam paravalākak kāõappaņuki­Ÿatu. āyi­um ã×attut tami× ilakkiya varalāŸŸaiyum, vaëarcci nilaikaëaiyum mu×umaiyākak kåŸum nål etuvum i­Ÿu varai tē­Ÿavillai. e­i­um attakaiya mu×umaiyā­a nål o­Ÿu e×utappaņuvataŸkā­a cā­Ÿukaëaiyum, takavalkaëaiyum tiraņņik kåŸum pala nålkaëum āyvuk kaņņuraikaëum iīkš veëivantuëëa­a.potuvāka ivaŸŸai nām m孟u pirivukaëukkuë aņakkalām. 1. ã×anāņņut tami×p pulavarkaëi­ curukkamā­a vā×kkai varalāŸŸaiyum, avarkaë e×utiya nålkaë paŸŸiya kuŸippukaëaiyum taruva­a. 1856l veëivanta caima­ kācic ceņņiyi­ 'tami× puëåņņāk' mutal 1967l veëivanta mu.kaõapatippiëëaiyi­ 'ã×anāņņi­ tami×c cuņarmaõikaë' varai ippirivil aņaīkum. 2. ã×attavari­ tami×toõņu paŸŸiya­a. tami× urainaņai vaëarcciyil ã×attavari­ paīku, patippup paõiyil ã×attavari­ iņam, muslãmkaëi­ tami×ttoõņu pē­Ÿa vicayaīkaëai matippiņum muyaŸcikaë ivaŸŸuë aņaīkum. pšrāciriyarkaë ka. kaõapatippiëëai, vi. celvanāyakam, cu. vittiyā­anta­, kalāniti po. pålēkaciīkam, em.em.uvais, es.em. kamāltã­ mutaliyēr ittuŸaiyil pala kaņņuraikaë e×utiyuëëa­ar. po. pålēkaciīkatti­ 'tami× ilakkiyattil ã×attaŸi¤ar peru muyaŸcikaë' ivvakaiyil mukkiyattuvam uņaiya nålākum. 3. varalāŸŸu nēkkil vevvšŸu kāla kaņņaīkaëukkuriya ã×attu ilakkiya muyaŸcikaë paŸŸi ilakkiyavaņiva rãtiyākavum potuvākavum tokuttuk kåŸuva­a. pšrāciriyar. ā.catācivam tokutta 'ã×attut tami× kavitaik kaëa¤ciyam '(1966) mutal, pšrāciriyar kā. civattampiyi­ ã×attil tami× ilakkiyam varai ippirivil aņaīkum. pšrāciriyar ka. kailācapatiyum ivvakaiyil anška kaņņuraikaëe×utiyuëëār. ivvāŸu, ã×attut tami× ilakkiyam paŸŸi veëivanta nålkaë, mukkiyamā­a kaņņuraikaë pala iņampeŸŸa ciŸappita×kaë paŸŸiya viparaīkaëai innåli­ iŸutiyil pi­ iõaippākac cšrttuëëēm. mšŸkuŸippiņņa vakaiyā­a āyvu nålkaë i­­um pala veëivara všõņum. ivvāŸu palvšŸu āyvukaëåm veëivantu ã×attut tami× ilakkiyam paŸŸiya aiyappāņukaë teëivā­a nilaiyiltā­ ã×attu ilakkiyam paŸŸiya mu×umaiyā­a varalāŸŸu nål e×utappaņutal cāttiyamākum. irupatām n域āõņu ã×attu tami× ilakkiya vaëarcci neŸikaëait tokuttuk kåŸum innål attakaiya oru mu×umaiyā­a varalāŸŸu nål uruvākuvataŸkup paya­paņakkåņiya mukkiyamā­a nålkaëuë o­Ÿāka amaiyum e­a nampukiŸēm. innål āŸu attiyāyaīkaëāka amaintuëëatu. mutal attiyāyam ã×attu ilakkiya varalāŸŸukku ēr aŸimukamāka amaivatēņu, irupatām n域āõņu ã×attu ilakkiyatti­ vicšņamā­a cila potup paõpukaëaiyum tiraņņik kåŸukiŸatu. aņuttuvarum attiyāīkaëil kavitai, nāval, ciŸukatai, nāņakam, vimarca­am ākiya tuŸaikaëil kāõappaņum vaëarccip pēkkukaë ta­itta­iyāka ārāyappaņuki­Ÿa­a. nāņakam muŸŸilum ilakkiya vaņivam alla; atu ēr araīkak kalaiyum ākum. ākavš nāņaka vaëarcci paŸŸiya kaņņuraiyil nāņaka araīka apiviruttikaëum iõaittu nēkkappaņņuëëa­a. ilakkiyam camutāya naņaimuŸaiyi­ ēr veëippāņu ākum. camutāya vaëarccip pēkkukaëš ilakkiya vaëarccip pēkkukaëai iŸutiyāka nirõayikki­Ÿa­a. avvakaiyil inta n域āõņi­ ã×attu camåka, araciyal vaëarccip pēkkukaëi­ pi­­aõiyilšyš innåli­ ã×attu ilakkiyam nēkkappaņņuëëatu. ilakkiya vaëarcci ta­itta­i vaņivaīkaëi­ aņippaņaiyil nēkkappaņņatāl camutāyap pi­­aõi paŸŸiya kuŸippukkaë tirumpat tirumpa iņam peŸuvatu tavirkka muņiyātatš. ēru vakaiyil ilakkiyatti­ camutāya aņippaņaiyai atu mšlum valiyuŸuttuvatākavum amaiyum. camakāla ã×attu ilakkiyattil štē oru tuŸaiyilš­um ãņupāņu koõņuëëa paņaippāëikaë anškar uëëa­ar. kuŸippāka kavitai, ciŸukatait tuŸaikaëil ivarkaëi­ eõõikkai n域ukkaõakkil uëëatu. ivarkaë ellēruņaiya peyarkaëum innålil iņam peŸuvatu cāttiyamalla;atu avaciyamumalla. āyi­um peyarkaëai muņinta aëavu kuŸaittu potuppaõpukaëai maņņum cuņņic celvatilum eīkaëukku uņa­pāņu illai. e×uttāëarkaë illāmal ilakkiyap paõpukaëum illai. ākavš štē oru vakaiyil mukkiyamā­avarkaë e­Ÿu karutakkåņiyavarkaëi­ peyarkaë innålil caŸŸu kåņutalākavš iņam peŸŸuëëa­a. iņam peŸātavarkaë iņam peŸattakātavarkaë e­Ÿu poruëākātu. innålil kuŸaipāņukaë irukkalām. avai cuņņappaņumpētu maki×cciyuņa­ šŸŸukkoëëuvēm. āyi­um innål e×utappaņņata­ nēkkattai itu niŸaivšŸŸum e­Ÿš nampuki­Ÿēm. innålākkattai ārampattil iruntš åkkappaņutti utavikaë purinta naõpar mu. nittiyā­anta­, š.jš. ka­akaratti­ā ākiyērukkum aņņai amaippai va×aīkiya u.cšra­ukkum a×akiya muŸaiyil innålai acciņņu utaviya cittirā accaka urimaiyāëarukkum å×iyarkaëukkum ematu na­Ÿikaë. āciriyarkaë. 2. ã×attut tami× ilakkiya varalāŸu: ēr aŸimukam ã×attut tami×ilakkiyapparappu aintun域āõņu kālat toņarcciyā­a pārampariyattaiyuņaiyatu. ivvilakkiyap pārampariyatti­aiyum ata­åņu kāõappaņum palvšŸu pēkkukaëaiyum varalāŸŸuk kaõõēņņattuņa­ nēkkutal avaipaŸŸiya teëinta viëakkattukku utavum. ikkālattil ilaīkaiyil kuŸippākat tami×p pakutikaëil nilaviya camåka camaya kalācāra nilaimaikaë, avaŸŸai åkkuvitta araciyal poruëātāra kāraõikaë ākiyavaŸŸi­ viëakkamum ivvilakkiya varalāŸŸu viëakkattukku utavi purivatākum. e­i­um 17-ām n域āõņiŸku mu­­ar tami×ppakutikaëi­ varalāŸā­atu tayakka mayakkaīkaņku iņamaëippatākavš uëëatu. ikkālap pakutiyil ma­­arkaëi­ vara­muŸaipaŸŸiya takavalkaë kiņaittapētilum camåka mu×umaikkumā­a varalāŸŸait tokuttuk kāõpataŸku utavum cā­Ÿukaëum aritākavš kāõappaņuki­Ÿa­a. varalāŸŸiyalil kāõappaņum ikkuŸaipāņu ilakkiya varalāŸŸu māõava­aiyum pātikkavš ceykiŸatu. ittakaiya piracci­aikaë iruppi­um taŸpētu kiņaikki­Ÿa takavalkaëai aņippaņaiyāka vaittu ã×attu ilakkiyap parappi­ai ilakkiyappaõpu, ilakkiya neŸi ākiyavaŸŸi­ aņippaņaiyil nēkki toņācciyā­a ilakkiyavaralāŸŸai amaittuk koëëutalkåņum. ippaõiyaic ceyyavš ikkaņņurai muyalkiŸatu. 16-ām n域āõņi­ muŸpakutiyiliruntš ã×attil tami×ilakkiya muyaŸcikaë toņacciyāka naņaipeŸŸiruppatai avatā­ikkalām. itaŸku mu­­ar e×unta­avākac caracētimālai e­­um cētiņa nålum, ã×attup påtantšva­ār e­pāriyaŸŸiya cila ta­ippāņalkaëum kāõappaņuki­Ÿa­a. ã×attup påtantšva­āruņa­šyš ã×attut tami×ilakkiyap pārampariyam toņaīkukiŸatu e­akkåŸuvatu i­Ÿu marapākiviņņatu. e­i­um ã×attuppåtantšva­ār ã×attavartā­ā e­patu paŸŸiya cantškam i­­um tãrttuvaikkappaņavillai. caīkattokai nålkaëā­a akanā­åŸu, kuŸuntokai, naŸŸiõai e­pavaŸŸil ippulavar peyarāl cila pāņalkaë iņampeŸŸuëëa­a. akanā­åŸu 68, 231i 307 ; kuŸuntokai 34, 189, 360; naŸŸiõai 366 ākiya pāņalkaë ã×attup påtantšva­āruņaiyavai. ã×am e­Ÿa collš ippulavarai ã×attavarākak koëëa iņamaëikkiŸatu. e­i­um ã×am e­Ÿa col ilaīkaiyai maņņumš kuŸittatā e­patum cintikka všõņiyatākum. ã×attup påtantšva­ārai ã×attavarāka šŸŸukkoõņāl, caīkakāla nålkaëi­ pi­­ellaiyā­a ki.pi. 3m n域āõņiŸku mu­­ar e×unta­avākavš ippāņalkaë amaiyum. itaŸkup pi­­ar nãõņakālamākat 'tami×ilakkiya nålkaëru ã×attil e×untataŸku ituvarai cā­Ÿukaë etuvumillai. tampatš­iyā ma­­ar 3-ām parākkiramapākuvi­ aracavaiyil 1310 ām āõņu pēcarāca paõņitar e­pavar caracētimālai e­­um cētiņa nålo­Ÿai araīkšŸŸi­ār. ã×attup påtantšva­ārukkuppi­ caracētimālai iyaŸŸappaņņatu varai ematu ilakkiya varalāŸu iruõņatākavš uëëatu. itaŸkup pi­­ar kiņaikki­Ÿa ilakkiyaīkaë yā×ppāõak kuņānāņņilš vā×nta pulavarkaëāl iyaŸŸappaņņavaiyš. ilaīkaiyi­ š­aiya pakutikaëilum tami×ar vatiyumpētilum 17-ām n域āõņukku muŸpaņņa ilakkiyaīkaë etuvum appakutikaëiliruntu e×untatākat teriyavillai. ã×attu ilakkiyavaralāŸŸaik kaŸpērinta amcattaiyum ma­aīkoëëutal všõņum. 13-ām n域āõņiliruntu yā×ppāõap pakuti ta­irācciyamāka viëaīkiyate­patum tami× ma­­arkaë appakutiyai aracupurinta­ar e­patum varalāŸŸuõmai. ikkālattiliruntutā­ tami×ilakkiyaīkaë palavum tē­Ÿiyuëëa­a. ikkālattilš iyaŸŸap paņņavaiyāka kiņaikkum nålkaëai ciīkaic cekarācacškara­ kālattavai (1380 - 1414) e­avum nallårp pararācacškara­ kālattavai (1478-1519) e­avum ivaŸŸukkup pintiyavai e­avum pšrāciriyar ā. catācivam tā­ tokutta ã×attut tami× kavitaik kaëa¤ciyam e­­um nålil vakuttuëëār. inlålkaëaippaŸŸi iīku kuŸippiņutal ikkāla ilakkiyap pēkki­ai aŸintukoëëa utavum. cekarācacškaram (ita­ai iyaŸŸiyavar peyar teriyavillai iyaŸŸuvittavar cekarācacškara ma­­a­ e­a aŸiyappaņukiŸatu) cēmaca­māvi­ cekarācacškaramālai, pararāca cškaram (pararāca cškara ma­­a­ pa­­iru vaittiyarkaëaik koõņu inlålai iyaŸŸuvittā­a e­par), paõņitarācar iyaŸŸiya takkiõakailāca purāõam, cakavãrar iyaŸŸiya kaõõaki va×akkurai, karacaippulavar iyaŸŸiya tirukkaracaip purāõam, katiraimalaippaëëu (innålāciriyari­ peyar teriyavillai). aracakšcariyi­ irakuvamcam, vaiyāpuri aiyar iyaŸŸiya vaiyāpāņal, vaittiyanāta mu­ivar iyaŸŸiya viyākkirapāta purāõam, mutturāca kavirāyari­ kailāya mālai mutaliyavai 13ām n域āõņiliruntu 17ām n域āõņu varaiyuëëa kālappakutiyil e×unta nålkaëākum. innålkaëai, camaya campantamā­a nålkaë, yā×pāõattaracarkaëi­ varalāŸŸu vara­muŸai kåŸum ilakkiyaīkaë, cētiņam, vaittiyam ākiya tuŸaikaë cārnta nålkaë e­a vakaippaņuttalām. mutalāvatu pirivil takkiõakailācapurāõam, tirukkaracaippurāõam, katirai malaippaëëu, viyākkirapātapurāõam, kaõõaki va×akkurai e­pa­a aņaīkum. iraõņām pirivil vaiyā pāņal, kailāya mālai e­pa­a aņaīkum. ivaŸŸuņa­ pararāca cškara­ ulā e­Ÿa nålaiyum cšrttuk koëëalām. 18ām n域āõņil iyaŸŸappaņņa yā×ppāõa vaipavam e­Ÿa nål pararācacškara­ ulāvait ta­atu muta­ålākak kuŸippiņukiŸatu. innål taŸpētu kiņaikkavillaiyāyi­um pararācacškara­ pšril e×untatākaiyāl amma­­a­kālattatāy irukkalāme­ak karutappaņukiŸatu. m孟āvatu pirivil cekarācacškaramālai, cekarācacškaram, pararācacškaram ākiyavai aņaīkuki­Ÿa­a. ivaŸŸil cekarācacškara mālai cētiņa nål; š­aiya­a iraõņum vaittiya campantamā­a nålkaëākum. mšŸkaõņavāŸu pala nålkaë e×untiruppi­um camaya campantamā­a ilakkiyaīkaëš avaŸŸuë perumpā­maiya­a. nilavuņamaic camåkaīkaëiŸ camayam peŸum mukkiyattuvattaiyš itu kāņņukiŸatu. innilaimai irupatām n域āõņi­ naņuppakutivarai ematu ilakkiyaīkaëil toņarntu kāõappaņukiŸatu. 2 yā×ppāõa varalāŸŸil airēppiya i­attavari­ talaiyãņu šŸpaņattoņaīkiyatuņa­ tami×ilakkiyattilum putiya paõpu o­Ÿu talaitåkkiyatu. kiŸitta camayap pātippu veëitteriyum ilakkiyaīkaë e×attoņaīkiyamaiyš ipputiya paõpākum. ita­āl ittakaiya pātippu veëitteriyum 17ām 18ām n域āõņukaëait ta­itta oru pirivākak koõņu akkāla ilakkiyaīkaëai ārāytal poruttamuņaittu. ivviru n域āõņukaëilum pēttukkšyar, ollāntar ākiyēri­ ātikkam ilaīkaiyi­ mattiya malaināņņait tavirnta pakutikaëil stiram peŸŸiruntatu. 16ām n域āõņi­ muŸpakutiyil pēttukkšyar ilaīkaiyi­ te­mšŸkup pakutiyil tamatu āņciyai niŸuvi­are­i­um 1620ām āõņiltā­ yā×ppāõattut talainakarā­a nallårai avarkaë kaippaŸŸi­ar. avarkaë tamatu ātikkatti­ kã× vanta pakutikaëil tamatu nilaimaiyaip palappaņuttikkoëëa matamāŸŸattaiyum mukkiya cāta­amākak koõņa­ar. kattēlikka matakurumāri­ matamparappum muyaŸcikaëukku ātaravaëikkum vaõõam palvšŸu naņavaņikkaikaëaiyum pēttukkšyar mšŸkoõņa­ar. kattēlikka matattait ta×uviyērukkup pala calukaikaë aëikkappaņņa­a. kattēlikkarā­a cutšcikaë ciŸcila varikaë iŸuppatiliruntu vilakkapaņņa­ar. kattēlikkarā­ērukku nãti va×aīkum viņayattil kåņa calukaikaë aëikkappaņņa­a. ivaŸŸaiviņa caivarkaë potu iņaīkaëil vaõaīkuvatum taņaiceyyappaņņatu. ittakaiya oru cå×nilaiyil calukaikaëukkiõaīkiyum, nirppantatti­ālum caivarkaë palar kiŸittavarāyi­ar. ma­­ār, yā×ppāõam ākiya pakutikaëil nãõņakālam vā×nta kattēlikka matakuruvākiya pirā­ciscšviyar ippakutikaëilš kattēlikka matam nilaipeŸa muya­Ÿu u×aittār. pēttukkšyari­ pi­­ar 17ām n域āõņi­ piŸpakutiyil āņciyaik kaippaŸiya ollāntarum tamatu matap pirivākiya puroņņastāntu kiŸittavattaip parappa palvšŸu muyaŸcikaëaiyumeņutta­ar. evvāŸāyi­um ivviru i­attavari­ āņcikkālattilum tami×c camåkattil šŸpaņņa māŸŸam camayam cārntatākavšyamaintatu. 16ām 17ām 18ām n域āõņukaë ilaīkai araciyal varalāŸŸil pēttukkšyar kālam (1505 - 1658) ollāntar kālam (1658-1798) e­a iru pirivukaëāka amaiyi­um tami×ilakkiyattaip poŸuttavarai ivai orukālakaņņamākavš nēkkutaŸkuriya­a. iru všŸu i­aīkaëi­ āņci e­patait tavira všŸu kuŸippiņattakka všŸupāņukaë ivarkaëatu āņcikkālattil šŸpaņavillai. ivviru n域āõņukaëilum kiŸittava camayap poruëaņakkam koõņa nålkaë tē­Ÿat toņaīkiyatait tavira ilakkiyattil kuŸippiņattakka putiya pēkkukaë evaiyum kāõappaņavillai. ikkāraõaīkaëi­āl ã×attut tami×ilakkiya varalāŸŸil 17ām 18ām n域āõņukaë oru kālakaņņamākavš amaiyattakkavai. ikkālap pirivil kiŸittava camayattākkatti­āl e×unta nålkaëai mutalil nēkkuvatu poruttamākum. ¤ā­appaëëu kattēlikka matatti­ perumaiyai viëakkum nål. itai iyaŸyiya āciriyari­ peyar teriyavillai. itu iyšcunātaraip pāņņuņait talaivarākak koõņatu. ip paëëu nålil iņam peŸum pu­itat talaīkaë ceru cšlamum urēmāpuriyumākum. ikkālak kiŸittava ilakkiyaīkaë paŸŸi pšrāciriyar ā. catācivam kåŸuvatu innålukkum poruntuvatākum. "akkāla ilakkiyaīkaëellām kattēlikka mata nålkaëākaiyi­ avaŸŸiŸ kåŸappaņum nāņņu nakara varuõa­aikaëellām urēmāpuri cerucšlam mutaliya mšl nāņņuk kattēlikka pu­ita talaīkaëaip paŸŸiya­avāy amaintuëëa­a. tšciyak karuttukkaë an nålkaëiŸ poruntappeŸavillai. ¤ā­appaëëilš nāņņu vaëam kåŸum paëëiyar ã×attaip paŸŸic cintikkātu urēmāpuriyaip paŸŸiyum cerucšlamaip paŸŸiyum cintikki­Ÿa­ar. ¤ā­appaëëi­aiviņa všŸu cila nålkaëum kuŸippiņattakka­a. pšturuppulavar iyaŸŸiya arcyākappar ammā­ai, to­pilippu iyaŸŸiya ¤ā­ā­antapurāõam, pålēka ciīka mutaliyāriyaŸŸiya tiruccelvar kāviyam e­pa­a ivaŸŸuņ cila. ivaŸŸuņa­ cantiyēkumaiyår ammā­ai, tiruccelvar ammā­ai,marutappakkuŸava¤ci ākiyavaiyum aņaīkum. ik kiŸittava mata ilakkiyaīkaë perumpāla­a camåkatti­ kã×maņņa makkaë toņarpuņaiya ciŸŸilakkiya vaņivaīkaëilš amaintuëëa­a e­patum cuvaiyā­a avatā­ippākum. 19ām n域āõņil kiŸittava matam parappiyēr paravalā­a makkaëai eņņakkåņiyatāka vaca­a naņayaip paya­paņuttiyataŸkum 17ām 18ām n域āõņil atš tšvaikku ic ciŸŸilakkiyavaņivaīkaë paya­paņuttappaņņavaikkum uëëārnta toņarpu uõņu pēlum. mšŸkaõņavāŸu kiŸittava camayap piracāranēkkuņa­ ilakkiyaīkaëiyaŸŸap peŸutal putiya paõpākak kāõappaņi­um toņarntu caivacamayaccārpā­a nålkaëum peru vāriyāka e×untuëëa­a. in nålkaë a­aittaiyum iīku kuŸippiņutal cāttiyama­Ÿu. ivaŸŸai avatā­ikkum pētu talapirapantaīkaë, viratamakimai,kiriyai viëakkam ākiyavai paŸŸiye×unta nålkaë, camayat teņarpā­a vaņamo×i ilakkiyaīkaëi­ ta×uval/ mo×ipeyarppukaë e­a vakaippaņuttalām. ci­­attampip pulavari­ kalvaëaiyamakavantāti, maŸaicaiyantāti, paŸāëaivināyakar paëëu, kå×aīkait tampirā­i­ nallaikkaliveõpā vãrakkē­ mutaliyāri­ verukal cittiravšlāyutar kātal mutaliya­a mutalām pirivukku utāraõaīkāyamaiyum. varata paõņitari­ civarāttiri purāõam, škātaci purāõam mutaliya­a iraõņām pirivukkum irāmaliīka mu­ivari­ cantā­atãpikai pē­Ÿavai m孟ām pirivukkum eņuttukkāņņukaëākum. ivaŸŸai nēkkum pētu toņarntu caivacamaya ilakkiyaīkaëš tami×ilakkiya marapil kēlēcci vantamai pulappaņuki­Ÿatu. 3 ã×attut tami×ilakkiyattil patto­patām n域āõņu ta­ittu ārāyappeŸum takutikaë koõņatu. varalāŸŸaip poŸuttavaraiyilum palamukkiyamā­a nika×ccikaë inn域āõņil naņaipeŸŸa­a. 1802ām āõņu ilaīkai pirittā­iyāvi­ muņikkuriya kuņiyšŸŸanāņā­amai, 1831ām āõņu ilaīkaikku mutalāvatu araciyaŸ cãrtiruttam va×aīkappaņņamai, cutšcikaë ilaīkaiyaraciyaliŸ paīkupaŸŸum nilaiyšŸpaņņamai, āīkilak kalvi nāņu mu×uvatum paravalākkappaņņamai, peruntēņņap payircceykai ārampikkappaņņamai, nāņņi­ palvšŸupakutikaëaiyum iõaikkum vaõõam tapāl tantic cšvaikaëum perun terukkaëum pukaiyiratap pātaikaëum amaikkappaņņamai mutaliya­a ilaīkai varalāŸŸukkup putiya tēŸŸattaiyaëitta­a. camåka vakuppukaëiņaiyšyum putiya amcaīkaë tē­Ÿi­a. putitāka āīkilak kalvi kaŸka aracāīka cšvaiyil ãņupaņņa mattiyatara varkkamo­Ÿu tē­Ÿiyatu. ivvarkkatti­ariņaiyš kiŸittava mata māŸŸam atika aëavil naņaipeŸŸatu, itu maņņuma­Ÿi ivvakup pi­ariņaiyilšyš mš­āņņu mayappaņuttalum (Westernization) nika×ntatu. ittakaiya putiya nilaimaikaëi­ tākkam ilakkiyattilum piratipalikkavš ceytatu. 17ām 18ām n域āõņil naņantatu pēlavš 19m n域āõņilum kiŸittava mica­arimāri­matamāŸŸamuyaŸcikaë mikat tãviramāka naņanta­a. kattēlikka, puroņņastāntu mica­ariņamāruņa­ kåņa amerikka, veciliya­ mica­arimārum āīkilšyaratu āņcikālattil matap piracārappaõiyil ãņupaņņa­ar. kiŸistava matam, āīkilak kalvi, uyarpatavi vāyppu ākiya­a o­Ÿuņa­o­Ÿu iõaintirunta­a. ita­āl āīkilakkalviyaiyē uyar uttiyēkattaiyē nāņuvēr kiŸittavarkaëāvatum iyalpāyiŸŸu. palvšŸu calukaikaëai karutik kiŸittavarā­ēr pārampariya vā×kkai muŸaikku anniyappaņum nilaimaiyum šŸpaņņatu. muttukkumārakavirācari­ (1780-1851) pāņalo­Ÿu innilaiyai na­ku piratipalikkiŸatu. " nalva×i kāņņuvēm uņu puņavai campaëam nāëu nāëun taruvēm nā¤ colvatai kšëum e­amaruņņic cšrttu nā­amu¤ ceytuviņņār mellamellap pi­­ai všlaiyiīkillainãr vãņņi­iņai pēme­kiŸār všõņiyoru ka­­iyaik kaikkoõņu karuvākki viņņapi­ kaõava­ všlai illai nã pēve­Ÿu taëëuvatu pēlumš i­i emmai em uŸavi­ēr eņņiyum pārārkaë kiņņavum vārārkaë šrņpåņi u×avumaŸiyēm allalām immaikku maŸumaikku (naraki­uk)ku āëāki mika a×intēm ā parā para­š! kiŸistavarkaë eīkaëai aņuttuk keņuttārkaëš. ittakaiyatoru nilaiyil pārampariya nilavuņamaic camåka amaippi­ matippãņukaë māŸat toņaīkiya cå×alš 19m n域āõņu ilakkiyatti­ camåka aņittaëamāka amaintatu e­il mikaiyākātu. 19-ām n域āõņil e×unta peruntokaiyā­a ilakkiyaīkaë camaya uëëaņakkam koõņa­avākavš amainta­a. teyvaīkaë mãtum tiruttalaīkaë mãtum pāņappeŸŸa ilakkiyaīkaëš ivaŸŸiŸ perumpā­maiya­a. ivaŸŸaiviņa kiŸistava camayap piracāra nēkkuņa­ e×utappaņņavaiyum, kiŸistava camayattai maŸuttu caiva matattai nilainiŸuttum nēkkuņa­ e×utappaņņavaiyum 19ām n域āõņut tami× ilakkiyatti­ oru pakutiyāy amainta­a. kiŸistava matappiracāramum ataŸku etirā­a muyaŸcikaëum tãviramākavum paravalākavum naņaipeŸŸuk koõņiruntatāl kalvi kaŸŸērai maņņuma­Ÿi maŸŸēraiyum eņņumpaņi avai campantamā­a ākkaīkaë amaiyavšõņitāyiŸŸu. ittakaiya nilai 19ām n域āõņu ilakkiya vaca­a naņai piratā­am peŸavum vaëarcciyaņaiyavum va×iyamaittatu. urainaņaiyaic camayap piracārat tšvaikaëukkup paya­paņuttiyēril kiŸistavarš mu­­i­Ÿa­ar. mica­arimārš mutalil yā×ppāõattil accuk kåņaīkaëai niŸuvi­ar. camayat tšvaikkākap pattirikaikaë, tuõņuppiracuraīkaë mutaliya takavaŸ toņarpuc cāta­aīkaëai avarkaë paya­paņutti­ar. 1923ām āõņu yā×ppāõattil yā×ppāõat tuõņup piracura caīkam (Jaffna Tract Society) niŸuvappaņņatu, ita­ målam kiŸistava mata campantamā­a palvšŸu tuõņuppiracuraīkaë veëiyiņappaņņa­a. camaya uõmaikaëi­ viëakkaīkaë, camaya kaõņa­aīkaë ākiya palavum ittuõņup piracuraīkaëil iņampeŸŸa­a. kiŸistavari­ itš va×iyi­aic caivarum kaikkoõņa­ar. āŸumukanāvalarum avarait toņarntu caīkarapaõņitar, centinātaiyar, tāmētaram piëëai, kailāyapiëëai pē­Ÿa caivap periyārkaëum ciŸu piracuraīkaë palavaŸŸai veëiyiņņuëëa­ar. 19ām n域āõņil tami×p pakutikaëil uruvākiya pattirikaic cå×al camaya aņittaëam koõņatu. kiŸistava mica­arimārš matam parappuvataŸke­ap pattirikaikaëai ārampitta­ar. ilaīkaiyi­ mutal tami×p pattirikaiyā­a utayatārakai 1841il amerikka mica­ari cārpil veëivantatu. kattēlikkapātukāvala­, ilaīkāpimā­i ākiya­avum 19ām n域āõņi­ pi­­araip pakutiyil kiŸistava camayaccārpuņa­ veëivanta pattirikaikaëākum. e­i­um ippattirikaikaë camaya ellaiyuë maņņum ni­Ÿuviņātu palvšŸu viņayaīkaëpaŸŸiyum e×uti­a. utayatārakai ta­atu mutalām ita× āciriyat talaiyaīkattil pi­varumāŸu kåŸiyiruntatu. ".......utayatārakaip pattirattil kaŸkai, carittiram, potuvā­akalvi, payircceykai, aracāņcimāŸŸam mutalā­avai paŸŸiyum piratā­a puti­ac ceytikaë paŸŸiyum accaņikkappaņum". camayacampantamākat tē­Ÿiya pattirikaikaëāyi­um ivai tamatu kēņpāņņellaikaëai virivupaņuttikkoõņamai kuŸippiņat takkatu. kiŸistavar pattirikaikaëai ārampittatu pē­Ÿu caivarkaëum pattirikaikaëai ārampitta­ar. ilaīkainšca­, caivāpimā­i, caiva utayapā­u, intucāta­am ākiyavai caivarkaëāl veëiyiņappaņņavai. ivaŸŸuņa­ islāmiya maŸumalarcci nēkkil muslim nšca­, caipul islām ākiya pattirikaikaëum ko×umpu, kaõņi pē­Ÿa pakutikaëiliruntu veëiyiņappaņņa­a. potut takavaŸ cāta­amākiya pattirikaiyi­ paravalā­a tēŸŸam tami× vaca­a naņaiyi­ turitamā­a pa­mukappaņņa vaëarccikku va×ikēliŸŸu. ilakkaõa ilakkiya tattuva nålkaëil urai vaņivaīkaëilš kaņņuõņu kiņanta tami× vaca­anaņai ta­atu paõpāņņellaikaëai virivupaņutti, putiya va­appum vaëarcciyum peŸŸamaikkuriya piratā­a kāraõikaëuë pattirikait tuŸaiyum o­Ÿāy amaintatu. accuråpattil pala n域uk kaõakkā­a piratikaë veëiyiņappaņum pētu ilakkiyam. tavirkka muņiyātapaņi parantupaņņa makkaëai eņņavšõņi šŸpaņukiŸatu. itu navã­ayukattil accil veëivarum ilakkiyaīkaëi­ nilai pšŸŸukkuriya vitiyākum. pattirikaikaëi­ tēŸŸattuņa­ tami×ilakkiyam potuttakavaŸ toņarpuc cāta­ap paõpaip peŸŸatai ivvakaiyilšyš viëakkalām. accuvacati, vaca­a naņai vaëarcci, pattirikaiyi­ tēŸŸam e­pavaŸŸuņa­ kåņa ikkālattil paravalākiya kalvit tuŸaiyum tami× ilakkiya vaëarcciyaip poŸuttavarai kuŸippiņak kåņiyatākum. kuŸippāka āīkilak kalviyi­ målam mšlnāņņu ilakkiyattuņa­ toņarpu eŸpaņņatu. 20ām n域āõņil nāval,ciŸukatai ākiyavai tē­Ÿi vaëarvataŸkuriya cå×al šŸpaņņatu. āīkila mo×ipeyarppukaë cilavum itaŸku utavi­a. 1856-l Parley the Porter e­Ÿa āīkila nål kāvalappa­ katai e­Ÿa peyaril tami×ākkappaņņatu. Orson and valantine e­Ÿa pēttukkšya nål åcē­pālantai katai e­a neņuīkataiyāy veëivantatu. ivaŸŸait toņarntu 20ām n域āõņu nāvalilakkiyattukku mu­­ēņikaëāyamaiyak kåņiya asa­pšyuņaiya katai (1885) , mēka­āīki (1895) mutaliya neņuīkataikaëum veëiyiņappaņņa­a. ituvarai 19ām n域āõņukkuriya­avāka mšlš pārtta putiya vaëarccikaë vaca­a ilakkiya va×iyamaintavaiyš. ceyyuë marapurãtiyā­a pēkkilšyš ce­Ÿatu. talapirapantaīkaëaiyum, camayakkiriyai viëakka nålkaëaiyum vaņamo×i ilakkiyaīkaëi­ ta×uvalkaëaiyumš ceyyuņtuŸaiyil toņarntu kāõalām. poruëaņakkam maņņumallātu ilakkiya utti, mo×i naņai ākiyavai kåņa marapu neŸippaņņatākavš amainta­a. vaca­a naņaiyil putumaiyaip pukuttiya āŸumukanāvalar kåņac ceyyuëai marapuva×i ni­Ÿu 'pu­itap poruëākavš' nēkki­ār. yunãõņa pārampariyattaiyuņaiya ceyyuëil putumaiceyya ilakkiya āciriyar tayaīki­ar. ā­āl tamatu kaõ mu­­š vaëarnta vaca­a naņaiyuņa­ atika contam pārāņņi māŸŸaīkaë ceyya avarkaë tayaīkavillai'. innilaimai ã×attukku maņņumalla tami×nāņņukkum potuppaõpākum. 19ām n域āõņil šŸpaņņa urainaņai vaëarcciyum pattirikaikaë pē­Ÿa potut takaval toņarpuc cāta­aīkaëi­ vaëarcciyum ilakkiyattaip paranta makkaë kåņņattiŸku aŸimukappaņutti­a. ita­āl ilakkiyam uyarnilai makkaëaip pāttiraīkaëākavum vācakarkaëākavum koëëum nilaiyiliruntu viņupaņat toņaīkiyatu. i­­oru vakaiyil kåŸi­āl irupatām n域āõņu ilakkiyattil kāõappaņum navã­a paõpukaë pala patto­patām n域āõņil ārampamākiyatu e­alām. ittakaiya kāraõaīkaëāl ikkāla ilakkiyam ta­iyoru pirivākavum virivā­a āyvukku uņpaņa všõņiyatākavum amaikiŸatu. ã×attu ilakkiya varalāŸŸil patto­patām n域āõņaiyaņuttu irupatām n域āõņu ta­ik kālakaņņamāyamaikiŸatu. ituvš innåli­ aņuttuvarum atikāraīkaëil ilakkiya vaņivaīkaëi­ aņippaņaiyil āyvukku uņpaņuki­Ÿatu. 4 ã×attut tami× ilakkiyattukke­at ta­ippaņņa varalāŸu uõņe­patum atu ta­iyš ārāyappaņavšõņiyate­patum inn域āõņi­ piŸpātiyilšyš a×uttam peŸŸatu. tami× ilakkiyam tami× nāņņu ilakkiyamākavš nēkkappaņņu vanta nilai māŸi tami× ilakkiya vaëarcciyil ã×atti­ paīkum vaŸpuŸuttappaņņatu ita­ pi­­aršyākum. e­i­um ã×attavar, ã×attu ilakkiyam e­Ÿa paŸŸuõarvu patto­patām n域āõņi­ piŸpakutiyilšya ārampittuviņņatu e­alām. ã×attut tami×ari­ camaya kalācāra ta­ittuvattaip pšõuvatil mu×umåccāka ãņupaņņa āŸumukanāvalar ã×attu ilakkiyap paŸŸuk koõņiruntavar. 1856ām āõņu ivar veëiyiņņa nallaŸivuc cuņar ko×uttal e­Ÿa piracurattil ita­ai avatā­ikkalām. ci.vai. tamētarampiëëaik ketirākat tami×nāņņaiccšrnta vãrācāmi mutaliyār veëiyiņņa oru piracurattil ã×attavar paŸŸi i×ittuk kåŸappaņņataik kaõõuŸŸš nallaŸivuc cuņar ko×uttalil ã×attavar tami× mo×ikkāŸŸiya toõņi­aiyum avaŸŸi­ mukkiyattuvatti­aiyum nāvalar eņuttuk kåŸiyiruntār. iruppi­um 1950ām āõņukaëil piŸpakutiyil ilaīkaimuŸpēkku e×uttāëar caīkam tšciya ilakkiyam e­Ÿa kēņpāņņaip paravalākkiyatuņa­tā­ e×uttāëar, vācakar, vimaricakar ākiya m孟u maņņaīkaëilum ivvuõarvu ceŸintu pirapalam peŸŸatu. ikkāla kaņņattil ilaīkaiyi­ camåka, araciyal, poruëātārat tuŸaikaëil šŸpaņņa māŸŸaīkaë ikkēņpāņņi­ tēŸŸattukkum vaëarccikkum utavi­a. tšciya nala­ai apivirutti paõõum vakaiyilšyš cakala naņavaņikkaikaëum amaiyavšõņum e­Ÿa araci­ koëkai kalācārat tuŸaiyil tšciyakkalai ilakkiyaīkaëi­ vaëarccikku utaviŸŸu, ã×attu ilakkiyattil veŸum paŸŸu maņņum a­Ÿi ilakkiyam tšciyap piracci­aikaëai eņuttāëavšõņum e­Ÿum; kuŸippāka aņinilai makkaëi­ vā×kkai ilakkiyap poruëāka všõņum e­Ÿum ittšciya ilakkiyak kēņpāņu vaŸpuŸuttiŸŸu. ikkaruttaip paŸŸiya palvšŸu vātappirativātaīkaë nika×nta­a. e­i­um tšciya ilakkiyam e­Ÿa kēņpāņu peŸŸa immukkiyattuvam irupatām n域āõņi­ piŸpātiyil ã×attuttami×ilakkiyap pēkkaik kuŸippiņattakkaëavu va×inaņattiyuëëatu. 5 irupatām n域āõņu ã×attut tami× ilakkiyam ataŸku muŸpaņņa ilakkiyattil iruntu všŸupaņņa cila potup paõpukaëaik koõņuëëatu. ikkālattil nika×ntšŸiya pāriya camåka māŸŸaīkaëš itaŸkuk kāraõamāka amainta­a. pirittā­iyari­ varukaiyi­ālum avarkaë iīku pukuttiya varttakap poruëātāra muŸaiyi­ālum pala n域āõņukaëāka nilaipeŸŸuvanta nilappiraputtuva camåka amaippu citaivaņaiya, ata­ citaivil iruntu tē­Ÿi vaëarcciyaņainta mutalāëittuva camåka muŸaiyum, ata­ viëaivā­a navã­a mayamātalum, ata­āl šŸpaņņa camåka māŸŸaīkaëumš irupatām n域āõņu ã×attut tami× ilakkiyatti­ iyakku caktiyāka amainta­a. 19ām n域āõņu varai nilappiraputtuva camåka kalācāratti­ aņippaņai amcamā­a camayamš ilakkiyatti­ uëëaņakkamāka amaintatu. cātāraõa ma­ita­um ava­atu a­Ÿāņa vā×kkai nerukkaņikaëum ilakkiyattukkup puŸampākavš irunta­a. mutalāëittuvatti­ vaëarcciyuņa­ cātāraõa ma­ita­ potu vā×vil mukkiyattuvam peŸat toņaīka 20ām n域āõņu ilakkiyam cātāraõa ma­ita­i­ a­Ÿāņa vā×vaip poruëākak koëvatu tavirkka muņiyātatākiviņņatu. atāvatu teyvaīkaëum, tiruttalaīkaëum, camayā­uųņā­aīkaëum peŸŸa iņattai potuma­ita­um, naņaimuŸaivā×vum peŸŸa­a. curukkamākac colvatā­āl ilakkiyam camaya neŸiyil iruntu camåkaneŸikku māŸiyatu. itu 20ām n域āõņu ã×attut tami× ilakkiyatti­ oru mukkiya paõpākum. ilakkiyatti­ uëëaņakkattil māŸŸam šŸpaņum pētu ata­ uruvattil māŸŸam šŸpaņuvatu tavirkkamuņiyātatu. ita­ālšyš 19ām n域āõņuvarai va×akkil iruntuvanta ulā, piëëaittami×, paëëu, kuŸava¤ci pē­Ÿa pirapanta vaņivaīkaëum purāõaīkaëum va×akkiŸakka navã­a ākka ilakkiya vaņivaīkaëā­a nāval,ciŸukatai, nāņakam, (navã­a) kavitai pē­Ÿa­a tē­Ÿi­a. ivai ã×attami×p paõpāņņēņu iyainta vaëarcci peŸŸa­a. ārampattil ivaŸŸai ilakkiyaīkaëāka aīkãkarikkāta paõņita marapi­arkåņa i­Ÿu ivaŸŸi­ ilakkiya antastai aīkãkarikka všõņiya nilaikkut taëëappaņņuëëa­ar. ã×attu mo×iva×akkukaëum ã×attup paõpāņņu amcaīkaëum 20ām n域āõņilšyš ilakkiyattil iņam peŸat toņaīki­a. muntiya n域āõņukaëil tē­Ÿiya ilakkiyaīkaëil mika aritākak kāõappaņņa itta­ittuvakkåŸukaë, inta n域āõņu ã×attu ilakkiyatti­ mikappiratā­a amcamāka māŸi­a. ivai tami×aka ilakkiyattiliruntu ã×attut tami× ilakkiyattai všŸupaņutti ataŸku oru tšciyat ta­maiyai va×aīki­a. inta n域āõņi­ pi­pakutiyil atāvatu 1950-kkup piŸaku innāņņil šŸpaņņa camåka, araciyal, poruëātāra māŸŸaīkaë ã×attut tami× ilakkiyattiŸku oru camåka araciyal pirak¤aiyai aëitta­a. ikkālappakutiyil, poruëātāra viņutalaiyum, cama uņaimaic camåka amaippum kēriya aņinilai makkaëi­ araciyal viëippuõarvu, mārksãyak kaņcikaëai maņņuma­Ÿi ellā araciyal kaņcikaëaiyum tavirkkamuņiyātavāŸu cēcalicak kēņpāņņai koëkaiyaëavilš­um šŸŸukkoëëa nirppantittatu. ilakkiyamum camåka araciyal pirak¤aiyil iruntu pirintu otuīkamuņiyātu pēyiŸŸu. innāņņi­ mukkiyamā­a e×uttāëarkaëil perumpālēr oņukkappaņņa makkaëi­ cārpil avarkaëi­ piracci­aikaëaiyš taīkaë paņaippukkaëi­ poruëākak koõņa­ar. oņukkappaņņa makkaë mattiyil iruntš cila e×uttāëarkaëum tē­Ÿi­ar. ivvakaiyil muŸpēkku ilakkiyam innāņņi­ piratā­a ilakkiya neŸiyāka māŸiyatu. muŸpēkku ilakkiyakkēņpāņukaëai šŸŸuk koëëāta e×uttāëar palar iīka iruppi­um i­Ÿaiya ã×attut tami× ilakkiyatti­ piratā­a pēkkāka iruppatu muŸpēkku neŸiyš e­patai a×uttik kåŸalām. iņatucāri iyakkattil araciyal piëavukaë šŸpaņņa pētilum kåņa itu ilakkiyu neŸiyai atikam pātikkavillai.maŸuvakaiyil ilakkiyatti­ camåkappeŸumā­attukkuk koņukkappaņņa atika mukkiyattuvam cilavšëai ata­ kalaip peŸumā­attaip pātittuëëa nilaiyaiyum iīku avatā­ikka muņiki­Ÿatu. camãpakālattil itu paŸŸiya carccaikaë ã×attu ilakkiya ulakil atikam naņai peŸŸuëëa­a. ilakkiyatti­ camåkap peŸumā­amum kalaippeŸumā­amum camanilaiyil irukka všõņum e­patai i­Ÿu, ã×attut tami× e×uttāëarkaëum vimarcakarkaëum atikam uõarntu varuvataiyum avatā­ikka muņiki­Ÿatu. ã×attut tami× ilakkiyattil muta­mai peŸŸuëëa immuŸpēkku ilakkiya neŸi tami×aka ilakkiyattaip poŸuttavarai mikap piŸpaņņa vaëarcciyš e­patum ma­aī koëëattakkatu. 20ām n域āõņu ã×attut tami× ilakkiyattil kuŸippiņat takka piŸitoru amcam varttaka mayamākāmai e­alām. tami×nāņņaiviņa ã×attil e×uttaŸivu vikitam mika atikam e­i­um iīku varttakarãtiyā­a perum ca¤cikaikaë vaëarcciyaņaiyavillai e­patu kuŸippiņattakkatu. te­ intiya varttaka ca¤cikaikaëi­ cantaiyāka ã×am toņarntum iruntu varuvatš ita­ kāraõam e­alām. malivā­a raca­aikkut tã­ipēņum po×utu pēkku rakak kataikaë tami×akattil malivāka uŸpatti ceyyappaņņu iīku iŸakkumati ceyyappaņuki­Ÿa­a. nålveëiyãņņu vacatiyum, nål cantaippaņuttal muŸaiyum virutti aņaiyāta nilaiyil avaŸŸēņu pēņņi pēņakkåņiya aëavukku iīku varttaka ilakkiyam vaëarcci aņaiya muņiyavillai. ciīkaëa mo×iyil varttaka ilakkiyaīkaë perukiyataip pē­Ÿu ilaīkait tami×il perukāmaikkum ituvš kāraõam e­alām. ivvāŸu kåŸuvata­āl ã×attut tami×il varttaka rãtiyā­a ilakkiyšmā, ca¤cikaikaëē illaiye­Ÿu poruëpaņātu. 1970 kkup pi­­ar cumār š×u āõņukālam intiyap puttakaīkaë, ca¤cikaikaë iŸakkumatikku irunta taņaiyaip paya­paņutti, vãrakšcari, ja­amittira­ pē­Ÿa varttaka rãtiyā­a veëiyãņņu niŸuva­aīkaë tē­Ÿi ã×attut tami× ilakkiyam varttaka mayamākum apāyam šŸpaņņuëëatu. e­i­um tami×akattil kāõappaņuvatu pēl varttaka ilakkiyattukkum uyar ilakkiyattukkum iņaiyš uëëa mikapperiya iņaiveëi ã×attuttami× ilakkiyattil kāõappaņavillai e­patu kuŸippiņattakkatu. nålveëiyãņņu vacatiyum, nål cantaippaņuttum muŸaiyum vaëarcciyaņaiyāmaiyāl varttaka ilakkiyatti­ e×ucci taņaippaņņiruppatu maņņuma­Ÿi kāttiramā­a ilakkiya muyaŸcikaëum pātikkappaņņuëëa­a e­patum ma­am koëëattakkatu. ã×attu ilakkiya vaëarcciyil kāõappaņum potuvā­a mantanilaikku ituvum oru kāraõam e­alām. pirapala e×uttāëarkaë, kavi¤arkaëi­ ciŸanta paņaippukaë pala i­­um veëiyiņappaņāmalšyš uëëa­a. piracura vacatik kuŸaivi­āl e×uttārvam maŸaimukamākat taņai ceyyappaņuki­Ÿatu. e­i­um e×uttāëar kåņņuŸavup patippakam, vācakar caīkam, muttami× veëiyãņņuk ka×akam, yā×. ilakkiya vaņņam pē­Ÿa e×uttāëar kåņņup patippu muyaŸcikaë nampikkai taruvatāka uëëa­a. 3. kavitai irupatām n域āõņu ilaīkait tami×kkavitai e­Ÿu pšcumpētu navã­a tami×k kavitaiyaiyš nām piratā­amākak karutuki­Ÿēm. 'navã­a tami×kkavitairu allatu 'taŸkālat tami×kkavitai' e­Ÿa oru toņarai ippētellām nām aņikkaņi paya­paņuttuki­Ÿēm. pa×aiya, paõņita marapu va×ippaņņa nilappiraputtuva vā×kkai amcaīkaëai uëëaņakkamākak koõņa pirapanta ilakkiya vakaikaëiliruntu māŸupaņņu,nika×kāla vā×kkai nilaimaikaëaiyum, ata­ aņippiŸanta vā×kkai nēkkukaëaiyum karuttēņņaīkaëaiyum uëëaņakkamākak koõņa kavitaikaëaiyš navã­a kavitai e­Ÿa toņar kuŸikki­Ÿatu. navã­a uëëaņakkattukku šŸpa ata­ vaņiva amaippilum -coŸkaë, coŸ cšrkkaikaë, ēcai o×uīku, veëippāņņu muŸai pē­ŸavaŸŸilum - ik kavitai muŸai pa×aiya ceyyuë ilakkiyaīkaëiliruntu evvaëavē māŸiyuëëatu e­pataiyum nām kāõki­Ÿēm. tami× nāņņaip poŸuttavarai ipputiya kavitai marapu, cumār mukkāl n域āõņu kāla varalāŸŸaik koõņuëëatu. ipputiya kavitai marapai aīku tēŸŸuvittu valuppaņuttiyava­ pāratiyš e­patu ippētu ellērālum oppukkoëëappaņum uõmai. 'taŸkālat tami×kkavitai' e­Ÿu i­aī kāõappaņuki­Ÿa ikkavitai marapu tami×nāņņil aīkuëëa nilaimaikku šŸpa tē­Ÿi vaëarcci aņaintataip pē­Ÿš, ã×attilum namatu nāņņukku uriya cila ta­ip paõpukaëaiyum, pātippukaëaiyum koõņatāka vaëarcciyaņaintuëëatai nām ippētu teëivāka i­am kaõņu koëki­Ÿēm. ã×attaip poŸuttavarai ikkavitai marapu cumār nāŸpatu āõņu kāla varalāŸŸaiyš koõņuëëatu. ã×attu ilakkiya varalāŸŸil 'maŸumalarccik kālam' e­Ÿu collappaņuki­Ÿa 1940 ām āõņukaëilšyš iīku ipputiya kavitai marapu tē­Ÿi vaëarcciyaņaiyat toņaīkiyatu. 19ām n域āõņi­ marapu va×ippulavarkaë cilar inta n域āõņi­ ārampa tacāptaīkaëilum vā×nta­ar. cu­­ākam kumāracuvāmippulavar, ka. mayilvāka­ap pulavar, ācukavi kallaņi všluppiëëai, navanãtakiruųõapāratiyār, aruëvākki aptulkātiŸup pulavar mutaliyēr ivarkaëuë mukkiyamākak kuŸippiņavšõņiyavarkaë. āyi­um ivarkaë a­aivaraiyum ce­Ÿa yukatti­ piratinitikaëākavš karutavšõņum. inta n域āõņi­ kavitai marapuņa­ ivarkaëait toņarpuŸutta muņiyātu. inta n域āõņi­ toņakkattil vā×nta, pāratiyi­ cama kālattavarā­a pāvalar turaiyappāpiëëai,cēma cuntarappulavar, vipulā­anta aņikaë ākiyērum inta n域āõņi­ ārampa tacāptaīkaëil anška kavitaikaëaip paņaittuëëa­ar. irupatām n域āõņi­ ārampa kālac cinta­aip pēkkukaë cila ivarkaëatu kavitaikaëil kāõappaņi­um i­Ÿaiya arttattil ivarkaë ã×attu navã­a kavitaiyi­ mu­­ēņikaë e­Ÿu karutappaņupavarkaë allar. pa×aiya marapukkum putiya marapukkum iņaippaņņavarkaëākavš kāõappaņuki­Ÿa­ar. 1940 ām āõņukkuppi­ kuŸippāka 1942ām āõņu yā×ppāõattil cila ilakkiya ārvam uņaiya iëai¤arkaë cšrntu 'maŸumalarccic caīkam' e­Ÿa oru ilakkiya stāpa­attai amaittatait toņarntu pāratitāsa­, kalaivāõa­ pē­Ÿa akkālattu tami× nāņņu mu­­aõik kavi¤arkaëi­ celvākki­āl tåõņappaņņa cila iëam kavi¤arkaëi­ muyaŸciyi­ālšyš iīku navã­a kavitaip pāõi uruvāki vaëarcci aņaiyat toņaīkiyatu. nāvaŸ ku×iyår naņarāca­, cē. naņarāca­, a.na. kantacāmi, mahākavi, cāratā, ce. katiršcapiëëai, yā×ppāõa­ mutaliyēr, ikkālap pakutiyil kavitai e×utat toņaīki­ar. ivarkaëuë nāvaŸku×iyår naņarāca­, a.na. kantacāmi, mahākavi ākiya måvarum ikkālappirivil tē­Ÿiya mukkiyamā­a kavi¤arkaëāvar. nāvaŸku×iyår naņarāca­ ma­ēratiyap pāīkā­a kavitaikaëaiyš atikam e×uti­ār. poruëaiviņa ocainayattukku atikam mukkiyattuvam koņuttār. avaratu kavitaikaë cila 'cilampoli' e­Ÿa peyaril nålvaņivam peŸŸuëëatu. ilaīkait tami× kavitaiyil iņatucāric cinta­ai pēkkai mutalil piratipalittavar a.na. kantacāmiyš āvar. 'kavãntira­' e­Ÿa pu­aipeyarilum ivar kavitaikaë e×utivantār. šrāëamāka e×utāviņņālum vill孟i mayā­am, tuŸaviyum kusņarēkiyum pē­Ÿa ivaratu cila kavitaikaë kuŸippiņattakka­a. immåvaruëëum ilaīkait tami×k kavitaiyil atika pātippaiyum paīkaëippaiyum ceytavar mahākaviyš āvar. 1971 ām āõņu avar maraõikkumvarai cumār muppatu āõņu kālam kavitai e×uti vantār. pala n域uk kaõakkā­a kavitaikaëum cš­āpati, poymai, ciŸpi 㭟a muttu, kēlam, tiruvi×ā, aņikkarumpu mutaliya vā­olip pā nāņakaīkaëum, kēņai, putiyatoru vãņu, muŸŸiŸŸu mutaliya mšņaip pā nāņakaīkaëum, kalla×aki, caņaīku, kantappacapatam, kaõmaõiyāë kātai, oru cātāraõa ma­ita­atu carittiram mutaliya kāviyaīkaëum mā­ilattup peru vā×vu e­um talaippil amainta icaippāņalkaëum poruënåŸu e­­um ciŸu kavitaikaëum pi¤cup pāņalkaë e­­um ciŸuvar kavitaikaëum avaratu paņaippukkaëāka uëëa­a. vaëëi, kuŸumpā, kēņai, kaõmaõiyāëkātai, oru cātāraõa ma­ita­atu carittiram, vãņum veëiyum, irukāviyaīkaë ākiya avaratu š×u nålkaë ituvarai veëivantuëëa­a. nålvaņivam peŸātavai pala. mahākavi, yā×ppāõattuk kirāma makkaëi­ vā×vaiyš ta­atu kavitaip poruëākak koõņār. yatārtta neŸiyaik kavitaiyil kaiyāõņār. pa×aiya yāppu vaņivaīkaëaip pšccēcaip pāīkil eëimaippaņutti­ār. kirāmiya va×akkuc coŸkaëaik kavitaiyil tārāëamākap paya­paņutti­ār. ma­ita vā×kkaiyil oru ā×amā­a nampikkaiyaiyum ma­itāpimā­attaiyum avarta­ kavitaikaëil piratipalittār. ta­akkuppi­ vanta pala kavi¤arkaëil avar kaõicamā­a pātippaic celutti­ār. ikkāraõaīkaëāl ã×attu navã­a kavitaiyil oru periya ā×umaiyāka pala vimarcakarkaëāl mahākavi karutappaņuki­Ÿār. 1950 ām āõņukaë ilaīkai varalāŸŸil mukkiyamā­a kālap pirivākum. kiņaitta cutantirattai arttamuëëatākkuvataŸkā­a muyaŸcikaëum pērāņņaīkaëum ikkālap pirivilšyš toņaīki­a. tšciyam paŸŸiya pirak¤ai potumakkaë mayamākat toņaīkiya kālappirivum ituvš. tšciya i­ap piracci­ai periya araciyal piracci­aiyāka māŸiya kālamum ituvš. ikkālap pakutiyil ilaīkait tami×k kavitaiyil pala putiyavarkaëaiyum cila putiya pēkkukaëaiyum nām kāõki­Ÿēm. uõmaiyil ikkālap pakutiyilšyš ilaīkaiyi­ navã­a tami×k kavitai vãŸuņa­ e×ucci peŸŸatu e­alām. nām mu­­ar kuŸippiņņa kavi¤arkaëum ikkālap pakutiyilšyš mutircci peŸŸa­ar. murukaiya­, nãlāvaõa­, cillaiyår celvarāca­, rājaparāti, puraņcikkamāl, aõõal mutaliyēr ikkālap pakutiyil atikam e×utip pirapalam peŸŸavarkaë. āyi­um taīkaë nēkkilum pēkkilum ivarkaë ta­itta­maikaëaik koõņirunta­ar. vi¤¤ā­ap paņņatāriyā­a murukaiya­i­ kavitaikaëil cinta­aik ka­atiyš piratā­a amcamākum. vi¤¤ā­a aŸivi­ celvākkai ivaratu pala kavitaikaëil kāõalām. kavitaikaëākavum pā nāņakaīkaëākavum kāviyaīkaëākavum ivaratu paņaippukkaë atikam uëëa­a. neņumpakal ivaratu kāviyamum kavitaikaëum aņaīkiya tokuppu nålākum. vantu cšrnta­a-tarica­am, kēpuravācal ākiya­a pānāņaka nålkaëākum. ātipakava­ e­Ÿa kāviya nål aõmaiyil veëivantuëëatu. kaņå×iyam e­­um kuŸiyãņņup pāīkā­a ivaratu pānāņakam camãpakālattil ilaīkaiyil mšņaiyšŸŸappaņņa mukkiyamā­a nāņakaīkaëuë o­Ÿākum. mahākaviyuņa­ ivar cšrntu e×utiya 'taka­am' kuŸippiņattakka oru paricēta­aik kāviyamākum. oruvaram ivar mo×i peyarttu veëiyiņņa āīkilak kavitaikaëi­ tokuppu. 50 kaëil e×utat toņaīkiya nãlāvaõa­ 1975 ja­avariyil maraõittār. atuvarai avar šrāëamā­a kavitaikaëaiyum cila pā nāņakaīkaëaiyum všëāõmai e­Ÿa muņivuŸāta oru kāviyattaiyum paņaittuëëār. ārampattil a×akiya kātal kavitaikaë palavaŸŸai e×utiya nãlāvaõa­ 1960 kaëil ki×akkilaīkaik kirāmaīkaëi­ vā×kkai muraõpāņukaëait ta­atu kavitaikaë palavaŸŸil cittiramākki­ār. āyi­um ivaratu piŸkālak kavitaikaë palavaŸŸil ā­mãka uõarvš veëippāņu peŸŸuëëatu. 'va×i' ivaratu mukkiyamā­a kavitaikaë cilavaŸŸai uëëaņakkiya kavitait tokuppākum. cillaiyår celvarāca­ (tā­tē­Ÿik kavirāyar) aīkatap pāõiyilā­a kavitaikaë e×utuvatil vallavarāka viëaīki­ār. piratā­amāka ivar oru mšņaikkavi¤arš e­alām. kaviyaraīkukaëil ivaratu kavitaikaë atikam varavšŸpaip peŸŸa­a. piŸkālattilš ivar cilšņai pē­Ÿa mo×i vittaikaëilum akkaŸai kāņņiyuëëār. ivaratu kavitai nålkaë etuvum veëivaravillai. irāja pārati, aõõal ākiyēr piratā­amākak kātal kavi¤arkaëš. ēcainayamum uvamaic ciŸappumikka pala kātal kavitaikaëai ivarkaë e×utiyuëëa­ar. tãyuõņa vãramu­ai e­Ÿa irāja pāratiyi­ ciŸu kavitai nål i­akkalavaram o­Ÿil pātikkappaņņa vãramu­ai e­Ÿa kirāmattaip paŸŸiyatu. aõõali­ 'aõõal' kavitaikaë e­Ÿa tokuppum veëivantuëëatu. aimpatukaëil vaëarcciyaņainta mukkiyamā­a kavi¤arkaëil oruvarā­a puraņcikkamāl piŸkālattil muŸŸilum islāmiya marapuõarccik kavi¤arāka māŸi­ār. 'puraņcikkamāl kavitaikaë' tokuppāka vantuëëatu. 1950 kaëil, paramahamcatāca­, pārvatinātacivam, timilaittumila­, ampi, cakti a.pālaiyā, em.ci.em. cupair, yuva­, pē­Ÿa i­­umpala kuŸippiņattakunta kavi¤arkaëum vaëarcci aņaintuëëa­ar. āyi­um mahākavi, murukaiya­, nãlāvaõa­ ākiya måvarumš 50 kaëilum 60 kaëilum kåņa ã×atti­ piratā­a måtta kavi¤arkaëāka viëaīki­ar. 1950 ām āõņukaëi­ 'pi­pakuti' araciyal rãtiyāka ilaīkait tami×kkavitaiyil peritum celvākkuc celuttiya kālappirivākum. ikkālap pakutiyš araciyal kavitaiyi­ toņakka kālamum ākum. te­ ilaīkaiyil ciīkaëam maņņum e­Ÿa araciyal kēcatti­ etiroliyāka tami× makkaë mattiyil mo×i uõarvum i­arãtiyā­a araciyal e×ucciyum tãviram aņainta­a. iyalpākavš mo×i uõarvuņaiya, ā­āl araciyal rãtiyāka veŸumaiyāka irunta perumpālā­a tami×k kavi¤arkaë 'tami× aracu' iyakkattāl eëitil ãrkkappaņņārkaë. i­a, mo×i uõarvai uëëaņakkamākak koõņu n域ukkaõakkā­a kavitaikaë ikkālap pakutiyil e×unta­a. tami×aracukkaņci cārpā­a cutantira­ pattirikai ittakaiya kavitaikaëi­ piratā­a veëiyãņņuk kaëamāka amaintatu. centami×c celvam, uyirtami×ukku, tami× eīkaë āyutam mutaliya tokuppu nålkaëākavum tami× iyakkak kavitaikaë veëivanta­a. inta araciyal alaiyil iruntu otuīki ni­Ÿa kavi¤arkaë mikaccilarš. e­i­um 1958 ām āõņi­ i­akkalavaram ikkavitaip pēkkai oru muņivukkuk koõņuvantatu. i­arãtiyā­a araciyal e×ucciyi­ viëaivukaëai ma­itāpimā­amikka ikkavi¤arkaë nšraņiyākak kaõņa­ar. palar atil iruntu viņupaņņa­ar. cilar putiyatoru araciyal pēkkukkā­a tšņalil ãņupaņņa­ar. e­i­um tãrttu vaikkappaņāta tšciya i­ap piracci­ai, perumpā­mai i­a āëum varkkatti­ mšlātikka všņkai ākiyavaŸŸi­ viëaivāka i­Ÿuvarai ikkavitaip pēkku ciŸupā­maiyāka nãņittu nilavak kāõalām. kavi¤ar kāci ā­anta­ ippēkki­ ciŸanta piratinitiyāka iruntu varuki­Ÿār. avaratu uyir tami×ukku, tami×a­ ka­avu, teruppulavar cuvarkkavikaë mutaliya­a ippēkkil amainta kavitai nålkaëākum. 1960 ām āõņukaë ilaīkait tami×k kavitaiyaip poŸuttavarai piŸitoru vakaiyil mukkiyamā­a kālap pirivākum, camåkap pirak¤aiyum muŸpēkkuc cinta­aiyum tami×kkavitaiyi­ piratā­a pēkkāka māŸiya kālappirivum ituvš. 50 ām āõņukaëil kuŸippāka 1956 ām āõņi­ araciyal māŸŸattait toņarntu nāval, ciŸukatai, vimarca­attuŸaikaëil muŸpēkkuc cinta­ai piratā­a iņam peŸat toņaīkiyatu. ā­āl kavitaiyaip poŸuttavarai 60 ām āõņukaë, atilum kuŸippāka 1965 ām āõņukkup pi­­arš muŸpēkkuc cinta­ai muta­maipeŸat toņaīkiyatu. ellērum illai e­i­um oru kaõicamā­a tokaik kavi¤arkaë muŸpēkkuc cinta­aiyāl pātikkappaņņa­ar. ivarkaëuë palar araciyal iyakkaīkaëilum nšraņiyāka ãņupaņņa­ar. pacupati, cupattira­, putuvai iratti­aturai pē­Ÿēr nšraņiyā­a piraccārap pāīkā­a araciyal kavitaikaë e×uti­ar. em.š.nuÉmā­, caõmukam civaliīkam ākiyēr a­Ÿāņa vā×kkai nilaimaikaëaic cittirippata­ åņāka kalāpårvamāka araciyal uõarvai veëippaņutta mu­ainta­ar. mau­akuru, ã×avāõa­, i. civā­anta­, marutårkka­i, paõõāmattukkavirāyar, kalaivāti kalãl pē­Ÿērum tam kavitaikaëil muŸpēkkuc cinta­aikaëaip piratipalitta­ar. mšŸkāņņiyavarkaë ellārum štē oruvakaiyil muŸpēkku araciyal cittāntaīkaëuņa­ uŸavu uņaiyavarkaëāvar. ikkālap pirivil muŸpēkkuc cittāntaīkaëuņa­ tammai i­am kāņņikkoëëāta cãrtiruttavātap pēkkuņaiya allatu ā­mãka nēkkuņaiya pala kavi¤arkaëum uëëa­ar. 60ām āõņukaëi­ kavitai muyaŸciyil ivarkaëi­ paīkaëippum kaõicamā­atākum. jãvā.jãvaratti­am, vi.kantava­am, kārai cuntarampiëëai, pāõņiyåra­, mu.caņāņcara­, pasãl kāriyappar, š.ikpāl, a­pu mukaiyatã­, cā.ve. pa¤cāņcaram, pā. cattiyacãla­, mu.po­­ampalam, kumāracāmi pē­Ÿēr ippēkkukaëi­ kuŸippiņat takunta piratinitikaëāvar. ivarkaëuë cilari­ piŸkālakkavitaikaëilš muŸpēkkuc cinta­aiyi­ tākkattaiyum kāõalām. ivarkaëuë cilar 60kku mu­­arš kavitai ulakil piravšcittavarkaë e­i­um 60 ām āõņi­ pi­­arš mutircciyum pirapalamum peŸŸavarkaë e­patum kuŸippiņattakkatu. ikkālap pakutiyil e×utat toņaīkiya kavi¤arkaë cilari­ kavitai nålkaë cila veëivantuëëa­a.pacupatiyi­ 'pacupati kavitaikaë', cupattira­i­ 'irattakkaņa­', iratti­aturaiyi­ 'kālam civakkiŸatu', 'oru tē×a­i­ kātal kaņitam', em.š. nuÉmā­i­ 'tāttāmārum pšrarkaëum', ã×avāõa­i­ 'akki­ippåkkaë', i. civā­anta­i­ 'kaõņaŸiyātatu', jãvā jãvaratti­atti­ 'vā×um kavitai', vi. kantava­atti­ 'š­intap perumåccu', 'ilakkiya ulakam', 'kaviyaraīkil kantava­am', kārai cuntarampiëëaiyi­ 'tš­āŸu', 'caīkiliyam', cā.vš. pa¤cāņcaratti­ 'e×ili, pā.cattiyacãla­i­ 'pā', mu.po­­ampalatti­ yuatu'. a­pumukaiyatã­i­ 'napikaë vā×vil naņanta katai' ākiya­a 60, 70 kaëil veëivanta­a. 1960 ām āõņukaëil ã×attuk kavitaikaëi­ uruva amaippil šŸpaņņa oru mukkiyamā­a māŸŸam paŸŸiyum iīku kuŸippiņavšõņum. 60 ām āõņukaë varai yāppēcaiyum, cantalayamum kavitaiyi­ piratā­a amcaīkaëākak karutappaņņu vanta­a. 'yāppukkuë iruntu yā×mãņņupavaë' e­a mahākavi oru kavitai e×uti­ār. ēcainayam mikka palvšŸu vakaiyā­a yāppu vaņivaīkaëilum, canta vikaŸpaīkaëilum, ã×attuk kavi¤arkaë akkaŸai kāņņi­ār. ā­āl 60 ām āõņukaëil iŸukkamā­a yāppēcai viruppu taëarcciyaņaintatu. pšccēcaip pāīkā­a kavitaikaë peritum e×utappaņņa­a. ataŸkšŸpa ceyyuëi­ amaippu muŸaiyil pala māŸŸaīkaë šŸpaņņa­a. a­Ÿāņa va×akkuc coŸkaë iyalpā­a coŸ cšrkkai, ciŸu vākkiya amaippu e­pa­a kaiyāëappaņņa­a. ceyyuëi­ aņi amaippukku šŸpa a­Ÿi, poruë amaippukku šŸpa cãrpirittu varikaë amaikkappaņņa­a. ēcai niŸuttattukkāka niŸuttak kuŸikaëum iņaiveëi (Space) kaëum paya­paņuttappaņņa­a. ivvāŸu ceyyuëi­ yāppēcai kuŸaikkappaņņu poruë pulappāņņukku šŸpa pšccēcai nilai niŸuttappaņņatu. oru ceyyuëukkuriya etukaimē­ai, cãrtaëaik kaņņuppāņukaëai i×akkāmalšyš pšccēcaiyi­ cakala paõpukaëaiyum ã×attukkavitai peŸŸatu. marapu rãtiyā­a ellāc ceyyuë uruvaīkaëilum kuŸippāka veõpā, kaņņaëaikkalippā, kaņņaëaik kalittuŸai pē­Ÿa varaiyaŸuppukkaë mikunta vaņivaīkaëilum kåņa ã×attu navã­a kavi¤arkaë pšccu ēcaip paõpaic ceyaŸpaņutti irukki­Ÿārkaë. mahākavi, murukaiya­, nãlāvaõa­, em.š.nuÉmā­, caõmukam civaliīkam ākiyērš itil mukkiya paīkaëippukkaëaic ceytuëëa­ar e­alām. murukaiya­i­ 'pšccēcaiyum pāņņēcaiyum' e­Ÿa kaņņuraiyum em.š.nuÉmā­i­ 'pšccumo×iyum kavitaiyum' 'mahākaviyum va×akkut tami×um' e­Ÿa kaņņuraikaëum ã×attu navã­a kavitaiyi­ ippaõpai eņuttuk kāņņuva­avāy amainta­a. putiya uëëaņakkattaik koõņa putiya kavitait tšvaikaëukku šŸpa marapuva×ic ceyyuë navã­amayamākkap paņņata­ viëaivš ippšccēcaippaõpu e­alām. itu tami×akattuk kavitaiyil kāõappaņāta ēr amcam ākum. 1970 ām āõņukkup pi­­ar ilaīkait tami×k kavitaiyil oru putiya alai tē­Ÿiyatu. ikkālap pakutiyil šŸpaņņa araciyal ilakkiya vi×ippuõarvum, te­ intiyap putukkavitaikaëi­ celvākkum n域ukkaõakkā­a iëai¤arkaëai kavitai ulakuë i×uttuviņņa­a. putiya camutāya māŸŸattukkākak kural koņukkum puraņcikarac cinta­ai uņaiyērš ivarkaëuë atikamākak kāõappaņņa­ar. ivarkaë yāvarum taīkaë eõõaīkaëaiyum uõarvukaëaiyum veëiyiņuvataŸkup putukkavitai oru ilakuvā­a cāta­am e­ak kaõņa­ar. 1970kku mu­pum ã×attuk kavitai ulakil putukkavitai allatu vaca­a kavitaip pēkku iruntatu. i­Ÿu te­­intiya ilakkiyattuņa­ ta­­ai muŸŸilum iõaittukkoõņa putukkavitaiyāëar tarumu civarāmu ã×attavarš. 60 kkaëil mu. po­­ampalam, kš.es. civakumāra­, tā. rāmaliīkam mutaliyērum putukkavitaikaë e×uti­ar. tā. rāmaliīkam mukkiya kava­attukkuriya ta­ittuvamā­a putukkavitaikkārarāvar. ivaratu putumeykkavitaikaë, kāõikkai ākiya iru nalla putukkavitait tokutikaë veëivanta­a. e­i­um 70kku mu­­ar ilaīkaiyil putukkavitai ciŸupā­maiyi­arukku uriyatākavum ilakkiya aīkãkāram peŸātatākavumš iruntatu. ā­al 70kkup pi­­ar ã×attukkavitai perumpālum putukkavitaiyākavš māŸiviņņatu. ellā ca¤cikaikaëum, pattirikaikaëum putukkavitaikku iņam koņukki­Ÿa­a. šrāëamā­a putukkavitaip piracuraīkaëum veëivantuëëa­a. muŸpēkkā­a karuttukkaëš i­Ÿaiya putuk kavitaiyi­ palam e­Ÿu colla všõņum. kavittuvamum kalaippeŸumā­amum uņaiya paņaippukkaë ivaŸŸuëmikak coŸpamākavš kāõappaņuki­Ÿa­a. perumpālā­a kavitaikaë tuõukkukaëākavum, ciŸu ciŸu k域ukkaëākavumš uëëa­a. curukkamākac colvatā­āl perumpālā­a tami×nāņņup putukkavitaikaëil kāõappaņuvatu pē­Ÿa ēr ilakkiya mutircciyi­mai perumpālā­a ã×attup putukkavitaikaëi­ potup paõpākavum uëëatu e­alām. putukkavitai ulakil cila ta­i āëumaikaë vaëarcciyaņaiyum varai nilaimai ivvāŸš irukkakkåņum. ittakaiya ta­i āëumaiyi­ vaëarccikkā­a aŸikuŸikaëum camãpakālattil te­paņat toņaīkiyuëëa­a. ivvakaiyil conta a­upava veëippāņņukku muta­mai koņukkum a. yšcurācā, camåka araciyal uõarvukaëukku muta­mai koņukkum va.ai.ca. jeyapāla­, civacškaram ākiyēr kalai uõarvuņa­ e×utum kuŸippiņat takunta putukkavitaiyāëarkaë āvar. mu. ka­akarāca­i­ 'muņkaë', a­pu javakarųāvi­ 'kāvikaëum ēņņuõõikaëum', tikvallaikkāmali­ 'elikkåņu', mšma­ kaviyi­ 'yukarākaīkaë', caumi­i civam ākiyēri­ 'ka­avuppåkkaë', pš­ā ma­ēkara­i­ 'cumaikaë', måtår mukaiyatã­i­ 'muttu', lēkšntiraliīkatti­ 'pēlikaë', centãra­i­ 'viņivu',pånakar mariyatāsi­ 'aŸuvaņai' mutaliya putukkavitait tokuppukkaë 1970kkup pi­­ar veëivantuëëa­a.tokuppukaë etuvum veëiyiņātapētilum capā-jeyarācā, cārumati, javāt maraikkār mutaliya a­škar iīku putukkavitai e×utivaruki­Ÿa­ar. a­pu jāvakarųā tokutta poŸikaë, caravaõaiyår cukanta­ tokutta 'cuvaņukaë' ākiya putukkavitait tokuppukkaëil aimpatukkum atikamā­a kavi¤arkaëi­ paņaippukkaë iņampeŸŸuëëa­a e­patum kuŸippiņattakkatu. camãpa kālamāka, uyar ilakkiyamaņņattil putukkavitai, marapukkavitai paŸŸiya muraõpāņu aruki varuvatai avatā­ikka muņiki­Ÿatu. ivvirunilai muraõpāņņi­ camåka varalāŸŸup pi­­aõi evvāŸu iruppi­um, naņaimuŸaiyil ceyyuë amaippil e×uvatu marapukkavitai, ceyyuë amaippai rākarippatu putukkavitai e­Ÿa karuttš nilavivaruki­Ÿatu. putukkavitai e­pataŸku navã­a kavitai (Modern Poetry) e­Ÿa arttam koņukkappaņņāl (atuvš cariyā­atum ākum) pāratiyš tami×i­ mutalāvatu putuk kavi¤a­āvā­. ā­āl pāratikkup pi­­ar tami×akattil navã­a vā×kkai uëëaņakkattai, navã­a kaõõēņņattil piratipalippataŸku ceyyuë naņaiyaik kaiyāëum āŸŸal uëëa kavi¤arkaë tē­Ÿātatāl, ceyyuëai nirākarittu piccamårtti va×iyil putukkavitai marapu uruvākiŸŸu. navã­a cinta­ai ceyyuë naņaiyil veëippāņu peŸa muņiyātu e­Ÿum kåŸappaņņatu. ā­āl, ã×attilš nilaimai všŸu vakaiyāka iruntatu. nām šŸka­avš kuŸippiņņatu pē­Ÿu navã­a cinta­aiyuņa­ iyaipuŸum vaõõam ceyyuë naņaiyum ata­ accamaippum iīku māŸŸiyamaikkappaņņatu. em.š.nuÉmā­, caõmukam civaliīkam ākiyēr ceyyuëaiyš kavitaikkup paya­paņuttiyapētilum avarkaëatu paņaippukkaëai marapuk kavitaikkup puŸampā­a putukkavitai e­Ÿš ã×atti­ pala putukkavi¤arkaëum cila vimarcakarkaëum karuti vantuëëa­ar e­patu itai na­ku viëakkum. tami×akattilš pāratikkup pi­­ar ilakkiya mutircciyuëëa kavitaikaë e×utiyēr ceyyuëai nirākarikkum piccamårtti va×ivanta putukkavi¤arkaëākavš iruppatupēl ã×attil ilakkiya mutircciyuëëa kavitaikaë e×utiyēr ceyyuëaip paya­paņuttiya, mahākavi, va×ivanta navã­a kavi¤arkaëšyāvar e­patu mukkiya kava­attiŸku uriyatu. ilakkiya mutircciyuëëa ciŸanta kavitaikaë paņaippataŸkuc ceyyuëaip paya­paņuttuvatē allatu ceyyuëai nirākarippatē aņippaņaik kāraõiyalla e­pataiyš itu kāņņuki­Ÿatu. navã­attuvam paŸŸiya pirak¤aiyš ata­ aņippaņaiyākum. camãpa kālamāka kavi¤arkaë mattiyilum vimarcakarkaë mattiyilum intat teëivu šŸpaņņu varuvata­ālšyš putukkavitai marapuk kavitai paŸŸiya irunilai muraõpāņņu mētal taëarcciyaņaintu varuki­Ÿatu e­alām. ituvarai irupatām n域āõņi­ ã×attu navã­a kavitaiyi­ vaëarccip pēkkukaë paŸŸik kava­ittēm. itš kālap pakutikaëil pa×aiya talaimuŸaiyaic cšrnta cilarum toņarntu e×uti vantuëëa­ar. ivarkaë camaya marapai iŸukkamākap pšõupavarkaë; kavitaiyaic camayaccārpā­a cinta­aikaëuņa­ iõaippavarkaë. cenneŸippāīkā­a ceyyuë naņaiyai ivarkaë kaiyāõņa­ar. pulavarmaõi periyatampippiëëaiyi­ 'pakavatkãtai veõpāru ivvakaiyil vitantu kuŸippiņattakkatu, pulavar ā. mu. ųariputtã­ e×utiya 'napimo×i nāŸpatu', i. iratti­atti­ 'muruku', civa­ karuõālaya pāõņiya­āri­ 'a×akiyatu' ākiya nålkaëum kuŸippiņattakka­a. kavi¤ar aptulkātar levvai, pšrāciriyar kaõapatippiëëai ākiyēr muŸŸilum ivarkaë varicaiyaic cšrntavarkaë allar e­i­um navã­a kavi¤arkaëākak karutappaņupavarkaëum allar. mo×ipeyarppākavum conta ākkamākavum aptulkātar levvaiyi­ pala nålkaë veëivantuëëa­a. avaratu 'ceyi­ampu nācciyār catakam' oru vakaiyil tšcikavināyakampiëëaiyi­ marumakkaëva×i mā­miyatturuņa­ oppunēkkattakkatu. pšrāciriyar kaõapatippiëëaiyi­ 'tåvutåum malarš', 'kātali āŸŸuppaņai' ākiya nålkaëum ivvakaiyil kuŸippiņat takka­a. ivvakaiyil vittuvā­ všnta­āri­ 'kavitaip påmpo×il' paõņitar vãrakattiyi­ 'ce×uīkamalac cilampoli' ākiya­avum kuŸippiņattakka­a. 2 irupatām n域āõņut tami×kkavitai paŸŸip pšcukaiyil mo×ipeyarppu muyaŸcikaëait ta­iyākak kuŸippiņuvatu poruttamākum. palvšŸu mo×ikaëil iruntu šrāëamā­a kavitaikaë ikkālap pakutiyil ilaīkaik kavi¤arkaëāl mo×ipeyarkkap paņņuëëa­a. kalainēkkil iruntu camåkanēkkuvarai ã×attut tami×kkavitai pariõamittatai mo×ipeyarppu muyaŸcikaëilum nām kāõalām. 1940 ām 50 ām āõņukaëil kuŸippiņņa camåka nēkkupaŸŸiya pirak¤aiyi­Ÿi ilakkiyac cuvaiyi­ aņippaņaiyil piŸamo×ik kavitaikaë mo×ipeyarkkappaņņa­a. 1960 ām āõņukaëilum ēraëavu ippēkku nãņittatu e­alām. ittakaiya muyaŸcikaëil cuvāmi vipulā­antar oru mu­­ēņiyāka amaiki­Ÿār. cškspiyari­ nāņakap pakutikaë palavaŸŸai kampãramā­a, cenneŸip pāīkā­a mo×inaņaiyil (Classical Style) avar peyarttuëëār. kāëitāca­i­ 'mškatåtam' e­Ÿa nålum, ciīkaëappirapantamā­a 'celahi­i cantšcaya' e­patu 'påvaiviņutåtu' e­Ÿa peyarilum tiru.cē. naņarācāvi­āl mo×i peyarkkappaņņu nål uruppeŸŸuëëa­a. kavi¤ar aptulkātar levvai 'ikpāli­ kavitaikaë' cilavaŸŸai mo×ipeyarttu 'ikpāl itayam' e­Ÿa peyaril tokuppāka veëiyiņņār. avarš pi­­ar umarkaiyāmi­ 'rupāyyāt' taiyum mo×i peyarttār. itš nål ci. katiravšluppiëëaiyālum ilaīkaiyil mo×ipeyarkkappaņņuëëatu. pāracãkak kavi¤arā­a maulā­ā Ÿåmiyi­ cila kavitaip pakutikaëai 'mas­avi malarkaë' e­Ÿa talaippil em.š. nuÉmā­ tami×ppaņutti­ār. 'maulā­ā Ÿåmiyi­ cinta­aikaë' e­Ÿa peyaril š.ikpāl oru kavitai nålai veëiyiņņār. 'všņsvšrt, jē­ņa­, kãŸs pē­Ÿa āīkila ma­ēratiyak kavi¤arkaëi­ mo×ipeyarppuk kavitaikaë aņaīkiya nål o­Ÿai 'oruvaram' e­Ÿa peyaril murukaiya­ veëiyiņņār. 'tš­mo×i' 'nēkku' ākiya kavitaip pattirikaikaëilum ilakkiyaccuvaiyi­ aņippaņaiyil pala piŸamo×ikkavitaikaë mo×ipeyarkkappaņņa­a. nēkki­ ēr ita× mu×uvatum cškspiyari­ mo×ipeyarppukaëakkāka otukkappaņņatu. ā­mãka nēkki­ aņippaņaiyil paramahamcatāca­, kavi tākåri­ 'ka­ikoytal' e­Ÿa nålai 'tãīka­iccēlai' e­Ÿa peyaril mo×ipeyarttu veëiyiņņār. 1965 ām āõņi­ pi­­ar mo×ipeyarppuk kavitaikaëilum ilakkiyac cuvaikkup patilāka araciyal nēkku muta­mai peŸat toņaīkiyataik kāõalām. škātipattiyattukku etirā­a, camåka, tšciya viņutalaip pērāņņak kavitaikaë pala ik kālappakutiyil mo×i peyarkkappaņņa­a. namatu tšciya apilāųaikaëuņa­ avai ottiyaīkuvatš itaŸkuk kāraõam e­alām. ivvakaiyil, viyaņnāmiya, cã­a, raųųiya, intiya, pālastã­a, āpãrikka, lattã­ amerikkak kavitaikaë pala mo×i peyarkkappaņņuëëa­a. ivaŸŸuņ perumpālā­avai pattirikaikaëilšyš piracurikkappaņņa­a. āyi­um kš. kaõšų mo×ipeyartta hēųimi­ kavitaikaëum civacškaram mo×ipeyartta māēvi­ kavitaikaëum nål uruvil veëivantuëëa­a. paõõāmattuk kavirāyar nasrul islāmi­ kavitaikaë cilavaŸŸaiyum palastã­akkavitaikaë cilavaŸŸaiyum mo×ipeyarttuëëār. palastã­a, viyaņnāmiya, cã­ak kavitaikaë cila em.š.nuÉmā­āl mo×ipeyarkkappaņņuëëa­a. raųųiya, cã­a, amerikkak kavitaikaë cilavaŸŸai caõmukam civaliīkam mo×i peyarttuëëār. ak­i ca¤cikaiyi­ oru ita× mu×uvatum amerikka kaŸuppukkavitaikaëukkāka otukkappaņņatu. pāplē neruņāvi­ kavitaikaë cilavum ciīkaëa mo×ik kavitaikaë palavum tami×āki uëëa­a. 3 ciŸuvarkaëukkā­a kavitai muyaŸci paŸŸiyum iīku ciŸitu kuŸippiņa všõņum. cēmacuntarap pulavarš iīku muta­mutal ciŸuvarkkā­a pāņalkaë palavaŸŸai e×utiyuëëār. avaratu pāņalkaë pala ciŸuvar pāņa nålkaëil iņam peŸŸuëëa­a. ivaruņa­ mu. nallatampi, yā×ppāõa­ ākiyērum ittuŸaiyil kuŸippiņaŸkuriyar. āyi­um 60 ām āõņukaë varai ciŸuvarkkā­a kavitai muyaŸcikaë kuŸippiņattakka aëavu vaëarcciyaņaiyavillai. 60 ām āõņukaëil ittuŸaiyil palar muya­Ÿārkaë. vittuvā­ všnta­āri­ pala pāņalkaë ciŸuvar pāņanålkaëil iņam peŸŸa­a. mahākavi pi¤cuppāņalkaë e­Ÿa peyaril cila ciŸuvar pāņalkaëai e×uti­ār. ampi, ampip pāņalkaë e­Ÿa peyaril oru nålai veëiyiņņuëëār. em.ci.em. cupairi­ malarum uëëam, pā.cattiyacãla­i­ pāņņu, ma×alait tami× amutam, puttiyāl ve­Ÿa nattaiyār ākiya nålkaëum veëivantuëëa­a. cāraõākaiyåm, ci. mau­akuru ākiyērum ittuŸaiyil muya­Ÿuëëa­ar. āyi­um ciŸuvarkaëi­ vayatu, ma­ēvaëarcci, mo×iyāŸŸal ākiyavaŸŸukkšŸpa paņimuŸaiyāka ciŸuvar pāņalkaë e×utappaņuki­Ÿa­a e­Ÿu colvataŸkillai. ampi, cattiyacãla­ ākiyēriņam ippirak¤ai iruppatākat teriki­Ÿatu. ematu ciŸuvar kavitai i­­um atika tåram vaëarcciyaņaiya všõņiyuëëatu. 4 kavitai vaëarccip pēkki­ ēr amcamāka kavitaikkāka maņņum naņattappaņņa ciŸu ca¤cikaikaëum iīku tē­Ÿi­a. atupaŸŸiyum iīku kuŸippiņuvatu poruntum. 1955 ām āõņu 'tš­mo×i' e­­um ã×atti­ mutalāvatu kavitaic ca¤cikaiyai mahākaviyum varatarum cšrntu veëiyiņņārkaë. tš­mo×i pati­āŸu pakkaīkaë koõņa ciŸu ca¤cikaiyāka mātam tēŸum veëivantatu. āŸu ita×kaëš veëivanta­a e­i­um irupatu varuņaīkaëukku muntiya ilaīkait tami×k kavitaip pēkkukaëai i­am kāņņum oru ciŸanta piratinitiyāka atu amaintatu. tš­mo×iyai aņuttu eņņu āõņukaëi­ pi­ 1964 mutal 'nēkku' e­Ÿa ca¤cikaiyai murukaiya­, i.iratti­am ākiya iruvarum cšrntu kālāõņukku orumuŸai veëiyiņņaņa­ar. tāymo×ik kavitai, kavitai mo×ipeyarppu, kavitai vimarca­am ākiya m孟aiyum vaëarppatu nēkki­ nēkkamāka iruntatu. mo×i peyarppukku nēkkil atika iņam koņukkappaņņatu. putumaikkum pa×amaikkum orš kālattil atu taëamāka amaintatu. nēkkum mottam āŸu ita×kaëš veëivanta­a. 1969 mutal em.š.nuÉmā­, caõmukam civaliīkam ākiya iruvarum cšrntu 'kavi¤a­' kālāõņu ita×ai veëiyiņņa­ar. kavitaiyi­ camåkap peŸumā­am, kalaittaram ākiya iraõņu amcaīkaëaik kavi¤a­ mukkiyamāka valiyuŸuttiyatu. mu­­aiya iru kavitai ita×kaëaiyum pēlavš kavitai mo×ipeyarppi­ avaciyattai kavi¤a­um uõarntiruntatu. kavitai vimarca­attukkum mukkiya iņam koņuttatu. kavi¤a­ mottam nā­ku ita×kaëš veëivanta­a. 70kkup pi­­ar tē­Ÿiya putuk kavitaip pēkki­ veëiyãņņuk kaëamāka ikkālap pakutiyil cila putukkavitai ita×kaëum tē­Ÿi­a. 1973 ām āõņil nãëkarainampi, aptul cattār ākiya iruvarum ka-vi-tai e­Ÿa putuk kavitai šņu o­Ÿai veëiyiņņa­ar. atu toņarntu veëivaravillai. 1975il kavi¤ar ã×avāõa­ 'ak­i' e­Ÿa putuk kavitai šņņai veëiyiņņār. aintu ita×kaëuņa­ atuvum ni­Ÿuviņņatu. mu­­aiya kavitai ita×kaëaip pēl cuya ākkam, mo×ipeyarppu, vimarca­am ākiya­a ak­iyilum iņam peŸŸa­a. ivai tavira putuk kavitaikku muta­mai koņuttu po­maņal, navayukam ākiya iru ca¤cikaikaë veëivanta­a. avaiyum iraõņoru ita×kaëuņa­ ni­Ÿuviņņa­a. accakac celavu atikarippum - vācakar kuŸaivum kavitai ita×kaëi­ aŸpa āyuëukkuk kāraõamāka amainta­a. 5 kavitai šņukaëaip pēl kavitaiyai makkaë mattiyil koõņu cellum cāta­amāka kavitai araīkukaë amainta­a. 60ām āõņukaë kavitai araīki­ e×uccik kālam e­alām. ellāk kåņņaīkaëilum vi×ākkaëilum kavitai araīkum oru mukkiya amcamāka amaintatu. mukkiya vi×ākkaëi­ pētellām vā­oliyilum kavitai araīkukaë iņampeŸŸa­a. kaviyaraīkukaë målam kavi¤arkaë makkaëuņa­ nšraņiyākat toņarpu koõņārkaë. kavitaiyai vācikkum pa×akkam aŸŸavarkaëukkum atai aŸimukap paņuttuvataŸku itu oru vāyppāka amaintatu e­alām. mahākavi, murukaiya­, nãlāvaõa­, cillaiyår celvarāca­. em.š.nuÉmā­, pā. cattiyacãla­, kantava­am, kārai cuntarampiëëai, ci. mau­akuru mutaliyēr 60 ām āõņukaëil ilaīkaiyi­ pala pakutikaëilum kavitai araīkukaëil aņikkaņi paīkupaŸŸi­ar. ivarkaë alātiyākak kavitaiyaic collum muŸai kavitai mãtu makkaëi­ kava­attai ãrkkakkåņiyatāka amaintatu. mšņaiyil kavitaiyaic colvataŸkup patilāka pāņum muŸaiyaiyum cilar kaiyāõņa­ar. maõņår cēmacuntarampiëëai, ariyālaiyår aiyātturai ākiyēr taīkaë kural vaëatti­āl capaiyi­araik kavarnta­ar. murukaiya­, celvarāca­, pasãs kāriyappar mutaliyērum cilavšëaikaëil ivvuttiyaip paya­paņutti­ar. āyi­um kavitaiyai eņutturaikkum muŸaiyš kaviyaraīkukaëil pātippu uņaiyatāka amaintatu. kaviyaraīkukaëil kavitai nšraņiyākak kšņpataŸkākavš e×utappaņuvatāl atu kavitaiyi­ amaippaiyum pātittatu. ivvakaiyil kaviyaraīkak kavitaiyil m孟u vakaiyā­a pēkkukaë kāõappaņņa­a. mutalāvatu kāttiramā­a eëitil poruë viëaīkakkåņiya atšvšëai kalaiyamcam åŸupaņāta kavitaikaë. iraõņāvatu mšņaip piracaīkampēl ceyyuņ coŸpo×ivāka e×utappaņņa kalaiyamcam aŸŸavai. m孟āvatu uņa­aņiyā­a kaitaņņalkaëaiyum āravāraīkaëaiyum peŸakkåņiya malivā­a pakaņikaë niŸaintavai. iraõņām m孟ām pēkkuņaiyavaiyš kaviyaraīkukaëil atikam iņampeŸŸatāl kālappēkkil kavitaiyaraīku ta­atu mukkiyattuvattai i×akkat toņaīkiŸŸu. 4. nāval pattompatām n域āõņi­ piŸpakutiyil ilaīkaiyilum intiyāvilum nilavuņaimaic camåka amaippil šŸppaņņa cãrkulaivum, mutalāëittuva camåka amaippi­ tēŸŸam, pirittā­iyar aŸimukappaņuttiya āīkilak kalvi, mšlaināņņu ilakkiyap pariccayam mutaliyavai tami× ilakkiyap pēkkil pāriya māŸŸaīkaë šŸpaņak kāraõikaëāyi­a. nāval, ciŸukatai mutaliya navã­a ilakkiya vaņivaīkaëi­ tēŸŸam ivaŸŸuëo­Ÿākum. patto­patāl n域āõņi­ piŸpakutiyil tēŸŸam peŸŸa nāvalilakkiyam i­Ÿu palvšŸu vaëarccip pēkkukaëaiyum uëëaņakkiyatākak kāõappaņukiŸatu. ã×attut tami× nāval ilakkiyattukku cumār oru n域āõņu kāla varalāŸuõņu. cittileppaiyi­āl e×utappaņņu 1885-m āõņu veëiyiņappaņņa asa­pšyuņaiya kataiyš ã×atti­ mutal nāvalākak koëëappaņukiŸatu. ã×attavarāl e×utappaņņatāyi­um innål ce­­aiyilšyš vauyiņappaņņatu. misar tšcattu aracakumāra­ā­a asa­pšyi­ vā×kkai nika×ccikaëi­åņāka islāmiya kalācāratti­ perumaiyai nilaināņņa āciriyar mu­aintirukkiŸār e­alām. asa­pšyuņaiya katai veëivantu pattu āõņukaëi­ pi­­a tirukēõamalaiyaic cšrnta ta. caravaõamuttuppiëëai e×utiya mēka­āīki e­Ÿa nål veëiyāyiŸŸu. innål ta¤cai nāyakkar varalāŸŸil iņampeŸum oru ciŸu campavattaik karuvāka vaittu kaŸpa­ai kalantu e×utappaņņatākum. ivvāŸu 19ām n域āõņi­ piŸpakutiyil iruntu ã×attavar putiyatoru ilakkiya vaņivattaip paņaippatil ãņupaņņa­ar. e­i­um vaca­attilamainta nãõņa kataikaëāka ivai amainta­avš tavira nāval e­Ÿa navã­a ilakkiya vaņivatti­ paõpukaëaip peŸŸukkoëëavillai. camakāla vā×kkaip piracci­aikaëaik karuvākak koëëāmal itikāca allatu kaŸpa­aik kataikaëaiyš vaca­attil innålkaë kåŸa mu­ainta­a. innilaimaikku i­­ēr ciŸanta utāraõamāka ci.vai. ci­­appapiëëaiyi­ vijaya cãlattai (1916) kuŸippiņalām. vijaya­ ilaīkaikku vantamai, kuvš­iyai maõantamai ākiya itikāca nika×ccikaëai maiyamāka vaittu ikkatai e×utappaņņatu. ci.vai.ci­­appa piëëaiyi­ všŸum iru nålkaë 20 ām n域āõņi­ ca­mārkka jeyam (1905) utirapācam allatu iratti­apavā­i (1915) ākiya avaratu nålkaë camakālap pāttiraīkaëaik koõņavaipē­Ÿu amaintiruppi­um kaŸpa­aiyā­a kataikaëš. ikkaŸpa­aik kataikaëil akkālat ta­maikaë cila iņampeŸuvatu kuŸippiņattakkatu. va­­i, utāraõamāka vãraciīka­kataiyil ata­ katait talaiva­ a­uratapuram, tirukēõamalai mutaliya pala iņaīkaëukkum pēvatākak kåŸappaņukiŸatu. āyi­um avvavviņaīkaëukkuriya iyalpu, aīkuëëa vā×kkai yatārttam, ataŸkum katait talaiva­i­ vā×kkaikkum uëëa toņarpu akkuŸippiņņa cå×alil piŸakkum ma­ita kuõāmcaīkaë ākiyavai nāvalil iņampeŸavillai. yā×ppāõattiliruppēr uttiyēkattukkākavum piŸa to×ilkaëukkākavum š­aiya piratšcaīkaëukkuc cellutal 20 ām n域āõņil yā×ppāõattil kāõappaņņa oru putiya nilaimaiyākum. inilaimaiyai veŸum nika×cciyāka ivvāciriyarkaë kaõņa­arš tavira an nilaimaikaë ta­ima­ita, camåka vā×kkaiyil šŸpaņuttiya putiya parimāõaīkaëait tamatu e×uttil ciŸaippiņikka mu­aintārallar. ita­ālšyš in 'nāvalkaë' yatārttattai i×anta kaŸpa­aik kataikaëāki­a. inlaiyil katai ko×umpil nika×ntālum kēlālampåril nika×ntālum o­Ÿākavšamaiyum viparãtattiŸkuëëākiŸatu. innilaimai in n域āõņi­ piŸpāti varai toņarntu ematu nāvalulakil nilavi vantuëëatu. kataikaëi­åņu nalva×i upatšcam ceyyum paõpš irupatām n域āõņi­ mu­­araip pakutiyil aracēcci vantuëëatu e­alām. camåkattil šŸpaņņa māŸutalkaë, o×ukkap piŸa×vukaë a­aittaiyum aŸakkaõ koõņš nāvalāciriyar nēkki­ar. š­aiyēruņa­ oppiņumpētu atikaëavu camåka nilaimaikaëaik karuttiŸ koõņu nāvale×utiyavar e­Ÿu pēŸŸappaņum ma.vš. tiru¤ā­acampantapiëëai pi­varumāŸu kåŸiyuëëār. "centami×p payiŸci ku­Ÿi āīkilak kalviyš atikarittu varum ik kālattil namatu tami× makkaë pattiya råpamākavuëëa purāõštikācaīkaëaiyum maŸŸum nãti nålkaëaiyum ilakuviŸ payi­Ÿu avaikaëiŸ collappaņņa nãtikaëaiyum piŸavaŸŸaiyum aŸintu nalva×iyaņaiya muņiyātavarkaëāyirukkiŸārkaë. ik kāraõam paŸŸiyš irāmāyaõam, pāratam, mutaliya itikācaīkaëum, kantapurāõam, periyapurāõam , tiruviëaiyāņaŸ purāõam mutaliya purāõaīkaëum aŸi¤arāl vaca­a naņaiyil e×uti veëiyiņappaņalāyi­a. mšlaittšcak koëkaiyaip pi­paŸŸip pala navã­a kataikaë tami×p pāųaiyil e×utappaņuvatum ik kāraõam paŸŸiyšyām.". ip paõpu inn域āõņi­ piŸpāti varai e×unta kataikaëil kāõappaņum potu nilaimaiyāyi­um avaŸŸuë kāõappaņum cila cāyai všŸupāņukaëaiyum všŸu paõpukaëi­ tēŸŸattaiyum karuti avaŸŸai m孟u uņpirivukaëāka nēkkutal ik kālap pakuti nāval ilakkiya varalāŸŸait teëivākka utavum. 1) 1915 ām āõņu varai nãõņatum vaca­a råpattil amainta­avumā­a kaŸpa­aik kataikaëš muta­mai peŸuki­Ÿa­a. asa­pšyuņaiya katai, mēka­āīki, utirapācam, vijayacãlam, vãraciīka­katai ākiya mšlšpārtta nålkaë ik kālattil veëivantavaiyākum. ivaŸŸi­ potup paõpukaëai mšlš pārttēm. ivaŸŸai nāvalkaë e­a a×aippatai viņa rēmā­s e­ak kåŸuvatš poruttamā­atu. 2) 1915-m āõņukkup pi­­ar atikaëavu camuka nilaimaikaëaik kava­attiŸ koëëum pēkku nāval ulakil arumpat toņaīkukiŸatu. pāttira uruvākkam, pāttira uraiyāņal ākiyavaŸŸilē, kataip pi­­alilē āciriyarkaë atika kava­am celuttāviņi­um akkālattuc camåka nilaimaikaë camåkattil nilaviya karuttēņņaīkaë ākiyavaŸŸaic ciŸitaëavāvatu tamatu nāvalkaëil piratipalittuëëa­ar. veŸum katai kåŸum pēkkiliruntu viņupaņņu camåka uõarvuņa­ nāvalkaë e×utappaņņamaikkum akkālac camåka nilaimaikaņkum toņarpiruntatu. āīkilšyar ilaīkaiyil šŸpaņuttiya poruntēņņap payirc ceykai, virutti ceyta varttakam, aŸimukappaņuttiya āīkilak kalvi, atucārnta patavikaë ākiyavai nāņņil putiya nilaimaiyait tēŸŸuvitta­a. paõam campātippatil makkaë kava­am celuttat toņaīki­ar. attuņa­ kiŸistava mica­arimāri­ tãviramā­a matamāŸŸa muyaŸcikaëum iņampeŸŸa­a. curuīkak kåŸi­ pārampariya camåka amaippi­uë šŸpaņņa cala­aīkaë makkaë naņaimuŸaikaëaiyum karuttukkaëaiyum pātitta­a e­alām. ikkālap pakutiyil makkaëi­ ma­ēpāvaīkaëilum naņaimuŸaikaëilum šŸpaņņa māŸutalkaëaik kårntu avatā­ittirunta pāvalar turaiyappāpiëëai Ceylon National Review e­Ÿa pattirikaiyil pi­varumāŸu e×utiyiruntār. "kava­attai ãrkkum māŸutal ippētu nam makkaëiņai šŸpaņat toņaīkiyuëëatu. makkaë naņai muŸaiyil akkaŸaiyuņaiyērākavum paõam u×aippatil kava­am celuttuvērākavum kāõappaņuki­Ÿa­ar. avarkaë camåka vi×ākkaë, viëaiyāņņukaë, po×utu pēkkukaë e­pavaŸŸaic ciŸupiëëaitta­amākak kaõikki­Ÿa­ar." ip putiya nilaimaikaëil kāõappaņņa ma­ita o×ukkalāŸukaë ilakkiya karttākkaëi­ cintaiyaik kiëaŸum viųayaīkaëāyamainta­a. makkaëiņaiyš kāõappaņņa šŸŸat tā×vukaë, cãrkšņukaë ākiyavaŸŸukku parikāram kåŸum nēkkuņa­ aŸaviyal camaya aņippaņaiyil ivarkaë e×uti­ar. maīkaëanāyakam tampaiyāvi­ noŸuīkuõņa irutayam (1914) tšmpāmalar (1929) tampimuttuppiëëaiyi­ cuntara­ ceyta tantiram (1918) ma.vš. tiru¤ā­acampanta piëëaiyi­ kācināta­ nšcamalar (1924) kēpālanšcaratti­am (1927) turairatti­am nšcamaõi(1927) iņaikkāņari­ nãlakaõņa­ allatu oru cāti všëāëa­ (1925) ākiyavai ip paõpukku utāraõa viëakkaīkaëākum. cuntara­ ceyta tantiram, kācināta­ nšcamalar, turairatti­am nšcamaõi, nãlakaõņa­ ākiya nålkaëil akkāla yā×ppāõattuc camåkattil nilaviya cãrkšņukaë ciŸappāka eņuttuk kāņņappaņuki­Ÿa­a. cāti kāraõamāka makkaëiņaiyš nilavum šŸŸat tā×vukaë, uyarcātiyi­ariņai kāõappaņum å×alkaë, cãta­a va×akkatti­āl šŸpaņum tãmaikaë, matupā­ap pa×akkattāl šŸpaņum kšņu ākiyavai ivaŸŸuë piratā­am peŸŸa­a. makkaë nallācāraīkaëaik kaikkoëvata­ målam camåkattil ivaŸŸaik kaëaintuviņalām e­patu in nāvalkaëai e×utiyēri­ karuttākaviruntatu. camåkak kuŸaipāņukaëait ta­ima­itak kuŸaipāņukaëākak kaõņati­ viëaivš ituve­alām. ik kuŸaipāņukaëukkuriya camåkaviyal kāraõikaëai in nāvalāciriyarkaë karuttil koëëavillai. kaņavuë nampikkai, tarma viruppu, kalvi aŸivi­āl uõņākum ma­a vicālippu ākiyavai šŸpaņa mu×uc camåkamumš mšŸkåŸiya kuŸaipāņukaëiliruntu nãīkum e­a ivarkaë eõõi­ar. mšŸkåŸiya nāvalkaë cilavaŸŸil i­­ēr paõpum muta­mai peŸŸatu. 19ām n域āõņiliruntš ilaīkaiyil iņampeŸŸa kiŸistava matamākkal muyaŸciyum ataŸku etirāka cutšcikaëiņam tē­Ÿiya cutšca matap paŸŸum 20 ām n域āõņilum mukkiya amcaīkaëākak kāõappaņņa­a. ivaŸŸi­ piratipalippum mšŸkåŸiya cila nāvalkaëil iņam peŸŸa­a. maīkaëa nāyakam tammaiyāvi­ noŸuīkuõņa irutayam kiŸistava camaya neŸiyil ca­mārkka cãviyam naņatta makkaëukku va×ikāņņum muyaŸciyākavš e×utappaņņate­alām. caivacamaya paripāla­a capaiyi­ar veëiyiņņa intucāta­ap pattirikaiyi­ āciriyarākap paõipurinta ma.vš. tiru¤ā­acampantapiëëaiyi­ kēpālanšcaratti­am cutšca mata vi×ippuõarvaip piratipalippatākum. "caivacamayac ciŸumiyarai anniya matatti­ar vaittu naņattum vittiyācālaikaëil kalvi payilaviņavoõõāve­patai innål eņuttuk kāņņum iyalpi­atu" e­a āciriyarš an nålmukattil kåŸukiŸār. camåka nilaimaikaëaiyum, camåkattil nilaviya karuttēņņaīkaëaiyum piratipalippa­avāka mšlš pārtta, 1915-30kkiņaippaņņa nāvalkaë amaiki­Ÿa­a. atš všëaiyilšyš avai marapu va×ippaņņa aŸaviyal aņippaņaiyilšyš piracci­aikaëai aõuki­a e­patum vaŸpuŸuttappaņa všõņiyatākum. 3) 1930 ām āõņaiyaņuttu mãõņum eõõikkaiyil atikamākak kaŸpa­aik kataikaë nāval e­Ÿa peyaril veëivarat toņaīki­a. camåka nilaimaikaë evaŸŸaiyum kava­attiŸ koëëāmal veŸum kaŸpa­ārãtiyil amainta ivai kuŸippiņattakka nãëamum uņaiya­avāyirunta­a. makkaëiņaiyš viruttiyaņainta vācippup pa×akkamum, ti­acarip pattirikaiyi­ tēŸŸamum ittakaiya nålkaë tē­Ÿa va×ivakutta­a e­alām. itu toņarpāka 1931 ām āõņu toņaīkappaņņa vãrakšcari pattirikai kuŸippiņattakkatu. ārampattil ata­ āciriyarākavirunta ec. nellaiyā ip pattirikaiyil toņarntu kataikaëai e×uti­ār. ivaratu nålkaëāka cantiravata­ā allatu kātali­ veŸŸi (1934), iratti­āvaëi allatu kātali­ māņci (1938), kāntāmaõi allatu tãõņāmaikku cāvumaõi (1938) (1938), piratāpa­ allatu makārāųņira nāņņu maīkai (1941), cēmāvati allatu ilaīkai intiya naņpu (1940) ākiyavai veëivantuëëa­a. nellaiyāvukkup pi­­ar vãrakšcari āciriyarākavirunta kš.vi.es vāsum ivvakai nāvalkaë palavaŸŸai e×utiyuëëār. raja­i e­Ÿa pu­aipeyaril kuntaëap piršmā, nanti­i, patmi­i, tāriõi, malaikka­­i, utaya ka­­i ākiyavaŸŸai ivar vãrakšcariyil e×uti­ār. 1949-55 kālap pakutiyil ivai vãrakšcariyil toņarāka veëivanta­a. ivaŸŸai viņa všŸum pala nålkaëum veëivantuëëa­a. irācammāë e×utiya carasvati allatu kāõāmal pē­a peõmaõi (1929), š.ci. irācaiyāvi­ aruõētayam allatu cimmakkoņi (1933), pavaëakānta­ allatu kšcari vijayam (1932),civarāmaliīkam piëëaiyi­ påīkāva­am (1930), ci.vš. tāmētarampiëëaiyi­ kāntamalar allatu kaŸpi­ māņci (1936), vš.ka. navaratti­atti­ celvaratti­am (1935), em. cellāppāvi­ cantiravata­ā allatu i­pak kātalar (1937) mutaliya­a ivaŸŸuņ cila. innāvalkaëil pāttiraīkaëi­ vãracākacac ceyalkaëum, marma nika×ccikaëum niŸaintirukkum. kolai, koëëai ākiyavai tārāëamāka iņampeŸum e­i­um iŸutiyil tarmamš vellum e­Ÿa karuttu vaŸpuŸuttappaņum. "makkaë ceyyum nalvi­ait tãvi­aip paya­kaë avarkaëait toņarntu ce­Ÿu iŸutiyil ata­ palāpala­ai a­upavikkac ceykiŸatu e­Ÿa uõmaiyai ic caritai teëivāyeņuttu viëakkukiŸatu. ovvoruvaraiyum makkaëi­ ãņšŸŸattiŸkākavum tšca mu­­šŸŸattiŸkākavum u×aittu varumpaņi itu tåõņi viņukiŸatu. nallo×ukkaīkaëiliruntu tavaŸi naņappērai innāval irakkami­Ÿit taõņikkiŸatu." mšŸkaõņavāŸu aruõētayam allatu cimmakkoņi e­Ÿa nāvali­ āciriyar varaõiyår š.ci. irācaiyā kuŸippiņuvatu mšŸkåŸiya aŸaviyaŸ paõpukku oru utāraõamākum. ivvāŸu aŸaviyal nēkkum, kataic cuvaikkāka tiņukkiņum campavaīkaëum koõņa nāvalkaë tē­Ÿuvatu mukkiya pēkkāka irunta atš camayam ataŸkuc camāntaramāka i­­ēr pēkkum kāõappaņņatu. kuņumpa uŸavukaëaiyum avaŸŸil tē­Ÿum uõarccip pērāņņaīkaëaiyum mukkiya poruëākak koõņu nāvalkaë e×utum ippēkku nāŸpatām āõņukaëil kāõappaņņatu. ka.ti. campanta­i­ pācam, 1947 ām āõņu ã×akšcarip pattirikaiyil toņarāka veëivantatu. ka. caccitā­anta­i­ a­­apåraõi ã×akšcariyil 1942l toņarāka vantatu. cu. všluppiëëaiyi­ ma­a ni×al e­Ÿa nāval 1948m āõņu veëivantatu. ka. civakurunāta­um kaci­ e­Ÿa pu­aipeyaril ã×akšcariyil toņarāka nāvalkaëaiyum kuŸunāvalkaëaiyum e×uti­ār. cakaņa yēkam (1949), itaya 域u, (1951), kumāri ira¤citam (1952) mutaliya­a ivaŸŸuņ cila. a.ce. murukā­antam pattirikait toņarāka yāttirai e­Ÿa nāvalaiyum e×uti­ār. ka­aka centināta­i­ vitiyi­ kai (1953), veŸum pā­ai (1956) ākiyavaiyum ã×akšcariyil toņarāka veëivantatu. ivaŸŸuë vitiyi­kai 1977-l vãrakšcarip piracuramāka, nålvaņivam peŸŸatu. va.a. irācaratti­atti­ ko×ukompu nāvalum ã×akšcarip pattirikait toņarāka (55-56) veëivantatu pi­­ar 1959-l nåluruvam peŸŸatākum. mšŸkåŸiya nāvalkaëi­ paõpukaëai o­Ÿu tiraņņi nēkkum pētu avai ta­ima­ita uŸavukaëaiyum uõarccip pērāņņaīkaëaiyum kåŸuva­avāka iruppataik kāõalām. kātal, naņpu, pācam e­Ÿa uŸavu nilaikaëaiyum avaŸŸāl šŸpaņum piracci­aikaëaiyum ivai eņuttukkāņņuki­Ÿa­a. e­i­um ivvuŸavukaëaiyum uõarccikaëaiyum kāņņum pāttiraīkaë yatārttamā­a camåka nilaiyiŸ kāl孟āta "ma­aveëi ma­itarkaëā" kavšyamainta­a e­patu kuŸippiņattakkatākum. vitiyi­ kai, ko×u kompu pē­Ÿa cilavš innilaikku vitivilakkāyamaintu caŸŸš­um ã×anāņņup pi­­aõiyaik koõņirunta­a. vitiyi­ kai yā×ppāõak kirāmamo­Ÿi­aiyum, ko×ukompu ki×akkilaīkaiyaiyum malaināņņaiyum pi­­aõiyākak koõņavaiyākum. marmap paõpu koõņa nāvalkaëum kuņumpa uŸavukaëaip poruëākak koõņa nāvalkaëum muppatukaëiliruntu aimpatukaëi­ piŸpakuti varai ã×attu nāvalulakil muta­mai peŸŸa­a e­patu mšlš eņuttukkāņņappaņņatu. ivai ã×attut tami× nāval ilakkiyatti­ poruëilē vaņivilē pāriya māŸŸam etaiyum šŸpaņuttavillaiyāyi­um pu­aikatai vācakar tokai atikarikka utavi­a. pattirikait toņarākavum, nålkaëākavum piracuram ceyyappaņņa in nāvalkaë ematu ilakkiya ulakil nāval vaņivam uŸutiyākak kāl孟iyamaiyaik kuŸikki­Ÿa­a. 2 1950 kaëi­ piŸpakutiyiliruntu ã×attu nāvalkaëi­ putiyatoru cakāptam arumpukiŸatu e­alām. nāval ilakkiya varalāŸŸil šŸpaņņa im māŸŸattukkum, nāņņu nilaimaiyil šŸpaņņa māŸŸam mukkiya kāraõamāyamaintatu 1956-m āõņu paõņāranāyakkāvi­ talaimaiyil ciŸilaīkā cutantirak kaņci āņciyaik kaippaŸŸiyamai tšciya mutalāëittuvam atikāra muta­mai peŸŸataik kuŸippatākum. ik kālattilšyš tšciyam e­Ÿa kēņpāņum valuppeŸŸatu. tšciya marapukaëum paõpāņņamcaīkaëum pšõappaņņa­a. ã×attut tami×araip poŸuttum itu oru mukkiyamā­a kālakaņņamš. nāņņi­ potuvā­a tšciya e×ucciyāl avarkaë pātikkappaņņatu maņņuma­Ÿi ik kālattil tē­Ÿiya tami×-ciīkaëa i­ap piracci­aiyālum pātikkappaņņa­ar. tami×ar ã×atti­ tšciya i­am e­Ÿa karuttum, ã×attavar e­Ÿa muŸaiyil avarkaëukke­at ta­ip piracci­aikaë uõņe­Ÿa uõarvum eŸpaņņa­a. ivai maņņuma­Ÿi ikkālap pakutiyai aņuttu ã×attut tami× ilakkiya ulakil muta­mai peŸŸa stāpa­amāka ilaīkai muŸpēkku e×uttāëar caīkam ceyaŸpaņņatu. iņatucāri araciyal cittāntattaip potuvākac cārntirunta ic caīkam ilakkiyattil tšciyap piracci­aikaë iņampeŸavšõņum e­patai vaŸpuŸuttiyatu. aŸupatukaëil ematu ilakkiya ulakil piratā­am peŸum e×uttāëarkaëiŸ perumpālēr ic caīkattaic cārntiruntērš. iëaīkãra­, ņā­iyal, nãrvai po­­aiya­, kāvalår irācaturai, ce. kaõšcaliīka­, ka. kailācapati, kā.civattampi, ņomi­ik jãvā mutaliyērai utāraõaīkaëākak kåŸalām. mšlš pārtta tšciyam e­Ÿa kēņpāņņi­ vaëarcci iņatucāri araciyal cittānta celvākku ākiyavai aimpatukaëi­ piŸpakutiyiliruntu ã×attu ulakil šŸpaņņa poruëmāŸŸattukkuriya piratā­a kāraõikaëāki­a. cātāraõa makkaëi­ vā×kkaip piracci­aikaëum a­Ÿāņa a­upavaīkaëum ilakkiyattil tayakkami­Ÿi iņam peŸŸa­a. nāvalukku maņņumi­Ÿic ciŸukatai ilakkiyattiŸkum itu potup paõpāyiŸŸu. ārampattil aŸaviyal nēkkuņa­ camåkap piracci­aikaëai nēkkiya nāvalkaëaip pēlallātu ap piracci­aikaëaic camåkaviyal nēkkil ikkāla nāvalkaë aõuki­a. ilakkiyattil yatārttam paŸŸiya uõarvu ikkāla nāvalkaëil talaikāņņat toņaīkiyatu. yatārtta vātattai e×uttāëar cittānta rãtiyāka šŸŸukkoõņatu maņņuma­Ÿi ceyalilum paricãlikkat toņaīkiyirunta ik kālattilšyš nāval navã­a ilakkiya vaņim e­pata­ arttam teëivāka toņaīkiyatu. 1959-m āõņu nåluruvil veëivanta iëaīkãra­i­ nãtiyš nã kšë e­Ÿa nāval mšŸkåŸiya putiya paõpi­ toņakkattaik kuŸikki­Ÿatu. yā×ppāõattu nakaramo­Ÿi­ kaņaic cippantiyai piratā­a pāttiramākak koõņu e×utappaņņa innāvalil camåka varkkaīkaëukiņaiyšyuëëa poruëātāra šŸŸat tā×vukaëum, avvšŸŸattā×vukaëāl ma­ita uŸavukaë pātikkappaņutalum kāņņappaņuki­Ÿa­a. iëaīkãra­atu nāvalkaë palavum pattirikait toņarkataikaëāka vantavaiyš. te­Ÿalum puyalum, corkkam eīkš, maõõil viëaintavarkaë, iīkiruntu eīkš, avaëukku oru všlai všõņum mutaliya­a ivaratu kuŸippiņattakka paņaippukkaë e­alām. ã×attu muŸpēkku e×uttāëarkaëuë måttavarāka matikkappaņum iëaīkãra­ caraëamākak katai kåŸum vallamai koõņavar. camåkappiracci­aikaëukku muta­mai koņuppavar. campavap pi­­alkaëum karuttu veëippāņum ivaratu nāvalkaëil muta­mai peŸuki­Ÿa­a. avvakaiyil toņar kataikaëukkuriya pala palahã­aīkaëai ivaratu nāvalkaë palavaŸŸil kāõalām. āyi­um 'avaëukku oru všlai všõņumru e­Ÿa toņarkataik kuŸaipāņukaëai mãŸiya ivaratu ciŸanta paņaippu e­alām. mārksãya camåkaviyal nēkkil camåka nilaimaikaëai avatā­ittu avaŸŸai nāvalkaëi­ poruëākak koõņēril ce. kaõšcaliīkam mukkiyam peŸukiŸār. aŸupatām āõņi­ piŸpakutiyil ivaratu nāvalkaë toņarcciyāka veëivanta­a. nãõņa payaõam (1965), caņaīku (1966), cevvā­am (1967), taraiyum tārakaiyum (1968) , pērkkēlam (1969), maõõum makkaëum (1970) ākiyavai ivaratu nāvalkaëākum. nãõņa payaõam yā×ppāõattuc cātiyaņakkumuŸaikku ilakkākum tā×ttappaņņa makkaëa­i­ pērāņņattaic cittirikkiŸatu. pērkkēlamum itš karuvaik koõņatākum. cāti všŸupāņukaëai varkka všŸupāņukaëi­ veëippāņākavš kāõum āciriyar avaŸŸil yā×ppāõattuc camåka varkka amaippil šŸpaņum māŸutalkaëum, aīku paraviya araciyaŸ karuttukaëum šŸpaņuttiya tākkattaiyum kāņņa mu­aikiŸār. cevvā­am 63-64m āõņu araciyalaip pi­­aõiyākak koõņatākum. akkālap piracci­aikaë camåka varkkaīkaëaip pātikkumāŸŸaiyum atil ma­itarkaëi­ iyakkappāņņaiyum innāvalil teëivupaņutta muya­Ÿār kaõšcaliīka­. taraiyum tārakaiyum mattiyatara varkka māntari­ tiricaīku nilaiyaic cittarippatākum. innāvali­ målam uyar varkkatti­aip pārttu šīku mattiyataravarkka māntar avvarkkatti­ar pēla uyara muņiyāte­pataiyum to×ilāëa varkkatti­aruņa­ iõaintu pērāņuvatš va×i e­pataiyum āciriyar kāņņukiŸār. tami× nāņņu nāvalkaëai viņa ã×attut tami× nāvalkaë kåņiyaëavu camåkap piracci­aikaëaik karuttiŸ koõņu e×utappaņņa­a e­Ÿu kåŸuvēr kaõšcaliīka­i­ nāvalkaëait tavaŸāmal utāraõam kāņņuvar. ã×attu muŸpēkku e×uttāëarkaëuë kuŸippiņattakka nāvalkaëai e×utiyavarākiya kaõšcaliīka­, ta­atu paņaippukkaë a­aittaiyum toņarkataikaëāka a­Ÿi mu×unāvalkaëākavš e×uti­ār. iëaīkãra­ pēl ivarum karuttukkaëukkš muta­mai koņuppar. ata­āl ivaratu katāpāttiraīkaë pala a­upavac ce×umai kuŸainta, karuttukkaëi­ piratinitikaëākavš kāņciyaëikki­Ÿa­ar. tattuvat teëivu irukkum aëavu ata­ai vā×kkai a­upavamāka veëippaņuttuvataŸkuriya a­upava vaëam illāmaliruppatu itaŸkuk kāraõamākalām. ivaratu kaņaicippaņaippā­a 'maõõum makkaëum ' nāvalāka a­Ÿi karuttup piracāramākavš amaintu viņņataŸkum ituvš kāraõam e­alām. āyi­um avaratu caņaīku, taraiyum tārakaiyum ākiyavai ik kuŸaipāņņukkuë aņaīkāta nalla nāvalkaë ākum. aņinilai makkaëi­ vā×kkaiyaiyum piracci­aikaëaiyum e×uttil vaņikkum muyaŸciyil, tami× makkaëiņaiyš aņakkumuŸaiyi­ vaņivamāka irukkum cātip piracci­aiyum nāvalkaëil iņam peŸŸa­a. kuŸippāka aŸupatukaëil yā×ppāõap pakutiyil naņaipeŸŸa tãõņāmai o×ippup pērāņņam, ālayap piravšca iyakkaīkaë ākiyavai ilakkiyattiŸkum untutalai aëitta­a. ittoņarpil ce. kaõšcaliīka­i­ nãõņa payaõam, pērkkēlam ākiyavai paŸŸi mšlš kåŸappaņņatu. kš. ņā­iyali­ pa¤camar nāvalum (1972) ip pērāņņa a­upavaīkaëi­ aņippaņaiyil e×untatākum. "inta nāvalukkā­a målakkaruvai valintu tšņa všõņiya nirppantam e­akkšŸpaņavillai. itil naņamāņum pāttiraīkaëum nā­ ciruņņittavaiyalla. itil varum campavaīkaëum kaŸpa­ā lēkattiliruntu koõņu varappaņņavaiyalla. ellām yatārtta ulakil a­Ÿāņa vā×vil eëiya makkaë e­ak kåŸappaņum pa¤cappaņņa makkaë tam mãtu cumattappaņņuëëa nukattaņiyaic cu×aŸŸiyeŸintu, tammãtu cumattappaņņuëëa vā×vai nimirtta eņutta muyaŸcikaë, naņavaņikkaikaë, pērāņņaīkaëiliruntu peŸŸa a­upavaīkaëš." mšŸkaõņavāŸu tamatu pa¤camar nāvali­ mukavuraiyil kuŸippiņņuëëār kš.ņā­iyal. katai collum kalai na­ku kaivarappeŸŸa ņā­iyal ta­atu a­upavaīkaëi­ pi­­aõiyil in nāvalai e×uti­ār. ņā­iyali­ i­­ēr nāvalā­a pērāëikaë kāttirukkiŸārkaë pa¤camar aëavu mukkiyattuvam peŸavillai. aņinilai makkaëaic cārntu ilakkiyam paņaittēril pe­aņikŸ pāla­um iņam peŸukiŸār. avaratu contakkāra­ malaināņņut tēņņat to×ilāëari­ avalamikka vā×kkaiyaiyum, pērāņņattaiyum cittarippatākum. in nāvalukkuc cila āõņukaë mu­­ar veëivanta nantiyi­ malaikko×untum (1964) itš piracci­aiyait toņņate­i­um nantiyi­ aõukumuŸai ma­itāpimā­ak kaõõēņņam koõņatākum. kēkilam cuppaiyāvi­ tårattup paccai (1964) nāvalum malaināņņut to×ilāëar paŸŸiyatu. intiyāviliruntu to×ilāëar ilaīkaikku varat toņaīkiya kālattiliruntu aņutta m孟u talaimuŸai kālattaip pi­­aõiyākki iyaŸpaõpuņa­ to×ilāëari­ avalanilaiyaic cittarittatu itu. it toņarpil teëivattai jēcappi­ kālaīkaë cāvatillai e­Ÿa nāvalaiyuma cšrttuk koëëalām. ci. cutantirarājā, ce. yēkanāta­, es. akastiyar ākiyērum iņatucāri araciyal cittāntattāl kavarappaņņa e×uttāëarkaëāvar. ivvakaiyil cutantirarācāvi­ 'ma×aikkuŸi'yum yēkanāta­i­ cila kuŸunāvalkaëum kuŸippiņattakka­a. aimpatukaëi­ piŸpakutiyiliruntu ã×attut tami× nāvalilakkiyattil šŸpaņņa māŸutalum putiya pēkkum ituvarai cuņņappaņņatu. aņinilai makkaëaik katāpāttiraīkaëākak koõņatu maņņumallātu avarkaëatu vā×kkaiyaiyum pērāņņattaiyum mārkcãya araciyal kaõkoõņu nēkkiya ipputiya paõpā­atu e×upati­ muŸpātiyilum kåņa nāvalilakkiyatti­ piratā­a pēkkākavšyiruntatu. itš kālappakatiyil ip pēkkukkup puŸampā­a cila nāvalkaëum veëivantuëëa­a. es. po­­utturaiyi­ tã (1961) caņaīku (1971) ākiya nāvalkaë kuŸippiņattakka­a. e×uttāŸŸal kaivarappeŸŸa es.po.vi­ tã poruëilum vaņivilum š­aiya ã×attu nāvalkaëiliruntu muŸŸilum všŸupaņņatākum. e­i­um pāliyalai tuõiccaluņa­ veëippaņaiyākak kaiyāõņatu e­patait tavira innāval evvakaiyilum ilakkiya mutircciyai veëikkāņņavillai. avaratu caņaīku yā×ppāõattuk kã×mattiyatara māntari­ma­ē vikāraīkaëai iyaŸpaõpuņa­ aõukiyatākum. aruë cuppiramaõiyatti­ avarkaëukku vayatuvantuviņņatu (1973) palaratu pārāņņutalkaëaiyuma peŸŸa nāval. e×upatukkup pi­ nāvalilakkiyat tuŸaiyil pukuntavarā­a aruë cuppiramaõiyam, ciīkaëap peõõaik kalappu maõam purinta pāttiramo­Ÿaik katānāyaka­ākak koõņu ata­ pi­­aõiyaiyum piracci­aikaëaiyum nšrttiyākac cittirittuëëār. camãpattil veëivanta akkaraikaë paccaiyillai a­­iya nāņņuk kappalkaëil všlai ceyyum tami× iëai¤arkaëi­ vā×kkaiyaip poruëākak koõņatu e­Ÿa vakaiyil muŸŸilum putiyatēr poruëai aŸimukappaņutti­um naņaimuŸaikku ottuvarāta nika×ccikaë nāvali­ yatārttattiŸku åŸu viëivikki­Ÿa­a. ivaratu i­­oru nāvalā­a nā­ keņamāņņš­ ivarukkut tēlviyaiyš tantatu. mutal nāval ciŸanta paņaippāyirukka ataŸkup pintiyavai tarami×antu pēvatu kava­ikkattakkatu. e×upatil pirapalam peŸŸa i­­ēr nāvalāciriyar ceīkai ā×iyā­āvar. ākci payaõam pēkiŸāë, muŸŸattu oŸŸaip pa­ai, vāņaikkāŸŸu, nantikkaņal, piraëayam, iravi­ muņivu mutalā­avaŸŸai avar e×utiyiruppi­um 1977-l veëiyā­a kāņņāŸu e­Ÿa nāvalš ilakkiya ulakil avarait takutipeŸa vaittatu. va­­ip piratšcak kuņiyšŸŸap pakutikaëil aracāīka atikārikaë, mutalāëikaë ākiyēr cātāraõa vivacāyikaëaic curaõņuvataiyum, kuņiyšŸŸap pakuti vā×kkaiyi­ uëmuraõpāņukaëaiyum avaŸŸi­ iyalpu ku­Ÿāta vakaiyil tamatu nāvalil kāņņa mu­aintuëëār ceīkaiyā×iyā­. a.pālama­ēkara­um va­­ip pakutik kirāmap pi­­aõiyil nilakkiëi, kumārapuram ākiya nāvalkaëai e×utiyuëëar. es. jē­rāja­ maņņakkaëappup pakutik kirāmamo­Ÿi­ai pi­­aõiyākak koõņu pēņiyār māppiëëaiyai e×utiyuëëār. vai. akamati­ putiya talaimuŸai, cānta­i­ oņņumā ākiyavaiyum ivvakaiyil kuŸippiņattakka­a. ituvarai yā×ppāõam, ko×umpu, malaināņu ākiya pakutikaëaip pakaippulaīkaëākak koõņu maņņum nāval e×utappaņņa nilaiyiliruntu māŸi vava­iyā, maņņakkaëappu, tirukēõamalai ākiya pakutikaëaiyum pi­­aõiyākak koëëum nilai e×upatukaëil veëiyā­a nāvalkaëi­ ciŸappamcam e­alām. mšlš kāņņiya cila nāvalkaë itaŸku utāraõaīkaëākum. 3 nāvali­ poruëaip poŸuttum aõuku muŸaiyaip poŸuttum māŸutalum vaëarcciyum šŸpaņņuëëate­i­um uruvattilē katai kåŸum muŸaiyilē aņippaņaiyil pāriya māŸŸaīkaë etuvum šŸpaņavillaiye­alām. curukkamākac co­­āl nāval ilakkiyattil iīku paricēta­ai muyaŸcikaë iņampeŸavillai. mārksãya nāvalāciriyarkaëi­ nāvalkaëil kalaic ce×umai kuŸaivu e­Ÿa kuŸŸaccāņņu uõņu ; atil uõmaiyillāmalum illai. ā­āl ataŸkup puŸampā­a nāvalāciriyarkaëi­ paņaippukaëil ā×amā­a tšņalum kalaicce×umaiyum uņaiya ciŸanta nāvalkaë o­Ÿukåņa illai. tami×aka nāval vaëarcciyuņa­ oppiņukaiyil itu kuŸippiņattakka amcamākum. ã×attut tami× nāvalilakkiya vaëarcciyaik kaņņuppaņuttum piratā­a kāraõikaëil muta­maiyā­atu piracura vacatik kuŸaivākum. piracura niŸuva­aīkaë vaëarcci peŸāta nilaiyilum, puttaka veëiyãņņuc celavu uyarntirukkum nilaiyilum ilakkiya ārvam koõņa e×uttāëar cilar contap paõattilšyš nāvalkaëai veëiyiņņuëëa­ar. taramā­a nāvalkaëai veëiyiņa mu­vanta niŸuva­aīkaë kåņa nitippalam aŸŸavaiyākavirunta­a. i­Ÿuëëa nilaiyil vãracškari niŸuva­am o­Ÿš veŸŸikaramākap pala nāvalkaëai veëiyiņņu viŸpa­ai ceytu varuki­Ÿatu. 1971-m āõņu te­­intiya ca¤cikaikaë, nålkaë ākiyavaŸŸi­ iŸakkumati mãtu vitikkappaņņa kaņņuppāņņi­ viëaivāka in nålveëiyãņņu niŸuva­am 72 ām āõņu toņaīkappaņņatu. i­Ÿuvarai aimpatukkum mšŸpaņņa nāvalkaëai veëiyiņņuëëatu. aõmaikkālattil e×uttulakiŸku aŸimukamākiya pālama­ēkara­, kš. vijaya­, ¤ā­acškara­, ¤ā­arata­, kš. ār. ņšviņ, vai. ahamat mutaliyēratu nāvalkaëai in niŸuva­amš veëiyiņņatu. e­i­um viyāpārattaiyš mutal nēkkamākak koõņa niŸuva­am ilakkiyat tarattilē poruëilē ettakaiya akkaŸai celuttum e­patu aiyappāņņiŸkuriyatu. tårattuppaccai, kāņņāŸu, nā­cākamāņņš­, pērāëikaë kāttirukki­Ÿa­ar mutaliya kuŸippiņattakka nålkaëai in niŸuva­am veëiyiņņiruppi­um ata­ cāyvu cuvaimikunta kataiyamcam koõņa nāvalkaë pakkamš e­patu teëivu. in niŸuva­am veyiņņa nā. pālšsvari, kamalā tampirācā, a­­alaņcumi irācaturai, intumakšs, utayaõa­ mutaliyēratu nāvalkaë itaŸkuc ciŸanta eņuttukkāņņukaëākum. vācaka raca­aiyai kuŸippiņņa rãtiyil uruvākkuva­avākavum. e×uttāëaraik kaņņuppaņuttuva­avākavum ittakaiya niŸuva­aīkaë amaintuviņum apāyam eppētum uõņu. itumaņņuma­Ÿi nål veëiyãņņuc celavukaë mš­mšlum uyarum nilaiyilum, iŸakkumatikkaņņuppāņu camãpakālattil taëarttappaņņatait toņarntu te­­intiya ca¤citaikaë nålkaë ākiyavaŸŸi­ pēņņiyai etirnēkka všõņiya nilaiyilum nāvalilakkiya vaëarcci maņņuma­Ÿi ã×attu tami×ilakkiya vaëarcciyš tškkaņaiyum apāyam šŸpaņakkåņum. e×uttāëar paranta koëkai aņippaņaiyil iõaintu ceyalpaņuvataŸkā­a avaciyattai innilamai vaŸpuŸuttukiŸatu. 5. ciŸukatai ciŸukatai, kaitto×il nākarãkattil navã­appaņņuvarum camåkattukkuriya oru putiya ilakkiya vaņivamākum. 19 ām n域āõņi­ ārampa tacāptaīkaëil mšlait tšcaīkaëil tē­Ÿi vaëarnta ivvilakkiya vaņivam, āīkilšyarkaëi­ toņarpi­ālum avarkaëi­ ātikkatti­ālum navã­a māŸŸaīkaëukkuëëāki vanta tami×ar camåkattil inta n域āõņi­ toņakkattilšyš tē­Ÿiyatu. 1920ām āõņukaëil pāratiyār mo×ipeyartta tākåri­ ciŸukataikaëum, mātavaiyā, vā.vš.cu.aiyar ākiyēri­ ciŸukataikaëumš tami×il ivvilakkiya vaņivattai aŸimukam ceyta­a. 1930 ām āõņukaëil putumaippitta­, ku.pa. rājakēpāla­. piccamårtti, pi.es. rāmaiyā, meëa­i mutaliya e×uttāëarkaë tami×il ciŸukataikku oru påraõa vaņivattaik koņutta­ar. ilaīkaiyaip poŸuttavarai 1930 ām āõņukaëi­ pi­ araivāciyilšyš ciŸukatai tē­Ÿi vaëarat toņaīkiyatu. cumār o­Ÿarai n域āõņukāla āīkila āņciyi­ paya­āka namatu camåkattil eŸpaņņuvanta māŸŸaīkaëi­ viëaivš itu e­alām. "patto­patām n域āõņi­ piŸpakutiyil šŸpaņņa paõpāņņuttuŸai vi×ippi­ kāraõamāka, matattuŸai ilakkiyamš tami×, ciīkaëa mo×ikaëil mukkiya iņattaip peŸŸuvantatu. ā­āl, kuņiyšŸŸa nāņņāņci ilaīkaiyi­ araciyal, poruëiyal vā×kkaiyai na­ku pãņittiruntamaiyāl, āīkila mo×i målam mš­āņņu nākarãkam paravikkoõņš vantatu. vivacāyap poruëātāram muŸŸilum a×ikkappaņņu, āīkilak kalviyš åtiyamålamāka amainta yā×ppāõattil šŸpaņņa immāŸŸam maŸŸat tami×p pakutiyām maņņakkaëappilum pārkka vškamākap paraviŸŸu. āīkilak kalviyuņa­ pu­aikataiyum paraviŸŸu" e­a, kalāniti kā. civattampi itu toņarpāka tami×c ciŸukataiyi­ tēŸŸamum vaëarcciyum e­­um nålil kåŸuvatu iīku kava­ikkattakkatu. putiya camutāya māŸŸamum āīkilak kalviyum maņņuma­Ÿi, tami×aka ca¤cikaikaëi­atum ciŸukatai e×uttāëarkaëi­atum celvākkum ilaīkaiyil ciŸukatai tē­ŸuvataŸkā­a mukkiya kāraõiyāka iruntuëëatu. ã×attuc ciŸukatai mu­­ēņikaëuë oruvarā­a ci. vaittiyaliīkam ta­atu cakāvā­a ilaīkaiyarkē­ai ni­aivukårntu e×utiya, "ilaīkaiyarkē­um nā­um" e­­um kaņņuraiyil kuŸippiņum pi­varum ceytikaë ivvuõmaiyai na­ku teëivu paņuttuki­Ÿa­a. "u­­atamā­a ilaņciyaīkaëum ka­avukaëum eīkaë vā×kkaiyil nirampi irunta nāņkaë ivai. ilakkiyattaip paņippatilum, nāņakaīkaëaip pārppatilum, caīkãta iraca­aiyilum eīkaë iruvarukkum eppo×utumš periya ārvam. e×utavšõņum štāvatu ciruųņikka všõņum e­Ÿa uõarcci e­Ÿum ciŸakaņittukkoõņirukkum cē. civapātacuntaram, cē. naņarājā, tirunãlakaõņa­, ilaīkaiyarkē­, nā­ ellērumš cšrntu ilakkiyaīkaëai vimarca­am ceyvatilum akkālattil e×uttulakil pirapalamāki irunta ciŸukataiyāciriyarkaëi­ ciruųņikaëaip paŸŸi ārāyvatilum kava­am celutti vantēm. maõikkoņi pattirikaiyi­ putiya pāõi ilaīkaiyarkē­ai mu×ukka mu×ukka ākkiramittuk koõņatu. ci­imāvukku vaca­am e×uti ippētu pirapalyam aņaintirukkum iëaīkēva­i­ e×uttukkaëai avar eppo×utum puka×ntu koõņš iruppār. avaruņaiya vaca­aīkaëaiyum varõa­aikaëaiyum ma­a­am ceytu eīkaëukku āvšcattuņa­ aņikkaņi colli varuvār. avvaëavu tåram iëaīkēva­i­ e×uttu avaraik kavarntiruntatu. inta veŸiyuņa­ tā­ ilaīkaiyar kē­ e×uttil mummuramāka ãņupaņņār e­Ÿu ni­aikki­Ÿš­." ilaīkaiyarkē­ maņņuma­Ÿi avaratu camakālattavar ellērum štē oru vakaiyil tami×akap pattirikaikaëālum e×uttāëarkaëālum tåõņutal peŸŸavarkaëš e­alām. ittakaiya pi­­aõiyilš 1930kaëi­ piŸpātiyil, ci.vaittiyaliīkam, ilaīkaiyarkē­, ka.ti. campantar, cē. civapātacuntaram mutaliyēr ilaīkaiyil pirak¤ai pårvamāka ciŸukataittuŸaiyil ãņupaņņārkaë. ivarkaëuë mutal måvarum mukkiyamākak kuŸippiņat takuntavarkaë. ivarkaëš ã×attuc ciŸukataiyi­ mu­­ēņikaë, allatu mutalvarkaë e­ak kuŸippiņappaņuki­Ÿa­ar. 'ilaņciyak ka­avukaëum etaiyāvatu e×uta všõņum e­Ÿa ārvamum' ivarkaëatu paņaippu muyaŸcikaëukku uņtåõņutalāka amainta­a. kalaimakaë, kirāma å×iya­, cåŸāvaëi, maõikkoņi, ā­anta vikaņa­ mutaliya te­ intiyac ca¤cikaëil ivarkaëatu ciŸukataikaë veëivanta­a. ã×akšcariyum ivarkaëatu e×uttu muyaŸcikkuk kaëamāka amaintatu. vaittiyaliīkam, campantar, ilaīkaiyarkē­ ākiyēr camakālattavarkaë e­i­um mutal iruvarum 1940m āõņukaëukkup pi­­ar atikam e×utiyatākat teriya villai. ilaīkaiyarkē­ ciŸukataittuŸaiyai viņņu vilaki iruntālum ta­atu maraõattukku muntiya cila āõņukaëil kuŸippāka 1960-1961m āõņukaëil ciŸukataip paņaippil mu×umåccāka ãņupaņņavar. anta vakaiyil cumār muppatu āõņu kāla ilaīkaic ciŸukatai varalāŸŸēņu avarukku uŸavu uõņu e­pataiyum nām ma­am koëëa všõņum. ci. vaittiyaliīkam cumār irupattaintu kataikaë varai e×uti­ār e­Ÿu teriya varuki­Ÿatu, avaratu tokuppu nålkaë evaiyum ituvarai veëivarātiruppatu ã×attu ilakkiya varalāŸŸaip poŸuttavarai turatiųņa vacamā­atš. āyi­um m孟ām piŸai, kaīkā kãtam, pāŸ ka¤ci ākiya kataikaë cila tokuppu nålkaëil veëivantuëëa­a. neņuva×i, piccaikkārar, a×iyāp poruë, uëëap perukku, ippaņip pala nāë, vitavaiyi­ irutayam, tiyākam, paittiyakkāri, kaëa­i kaīkaik karaiyil, mi­­i maŸainta vā×vu, e­ kātali, nanta kumāra­, ņiīkiri me­ikkā, påtattampi kēņņai mutaliya­a avar e×utiya všŸu cila kataikaë. ka.ti. campantarum cumār irupatu kataikaë varai e×utiyuëëār e­Ÿu teriya varuki­Ÿatu. avaratu kataikaë etuvum tokuppu nålāka ituvarai veëivaravillai. e­i­um 1967l ivaratu aintu ciŸukataikaë vivški ca¤cikaiyil o­Ÿāka veëiyiņappaņņa­a. viti, ma­ita­, puttari­ kaõkaë, tārāpāy, tuŸavu, kåõņukkiëi, tåmakštu, ma­ita vā×kkai, capalam, cala­am, avaë, iraõņu årvalaīkaë, kalāųšttiram, makālaņcumi mutaliya­a ivar e×utiya cila kataikaë. ilaīkaiyarkē­i­ pati­aintu ciŸukataikaë aņaīkiya tokuppu nål o­Ÿu veëëippātacaram e­Ÿa peyaril 1962m āõņu avari­ ma­aiviyi­ muyaŸciyāl veëiyiņappaņņatu. ã×attuc ciŸukatai mu­­ēņikaëuë oruvari­ paņaippukkaëai mottamākat tiraņņittarum orš nål ituvš. it tokuppil iņampeŸāta ivari­ všŸu cila kataikaëum uëëa­a. va¤cam, camātā­am, kaņaŸkaraik kiëi¤cal, tšvalēkak kātal, kaņalilš oru mã­, antat tanti, tšviyum tavamiruntu, ceīkāntaë mutaliya­a avaŸŸuë cila. ã×attuc ciŸukatai mu­­ēņikaëā­a im måvari­ kataikaëilš avarkaëukkš uriya ta­it ta­maikaëum, všŸupāņukaëum kāõappaņuki­Ÿa­a e­i­um cila potup paõpukaëum uëëa­a. varalāŸŸu itikāca nika×ccikaëai aņippaņaiyākak koõņu kataikaë pu­aital ikkālap pakutikkuriya oru potuppēkkākak kāõappaņuki­Ÿatu. ilaīkaiyarkē­š ittakaiya kataikaëil atika ãņupāņu kāņņi­ār e­i­um š­aiyavarkaëum itaŸkup puŸampā­avarkaëallar. ilaīkaiyarkē­i­ a­ulā, mariyā matalš­ā, mš­akai, tāy, yā×pāņi, cikiriyā, tšvalēkak kātal, maõapparicu, kaņaŸkēņņai mutaliya kataikaë varalāŸŸu, itikāca nika×ccikaëai aņippaņaiyākak koõņavaiyš. vaittiyaliīkatti­ nantakumāra­, tiyākam, påtattampi kēņņai, campantari­ puttari­ kaõkaë mutaliya­avum ittakaiya paņaippukkaëš, cila všëaikaëil ivarkaëatu varalāŸŸukkataikaë ciŸukatai uruvattukkuë piņipaņāta varalāŸŸuc ceytikaëākavš amaintu viņuki­Ÿa­a. ilaīkaiyarkē­i­ cikiriyā, a­ulā, mariyā matalš­ā mutaliyavai ivvāŸu ciŸukatai vaņiva amaippukkup puŸampā­avai. ta­i ma­ita i­­alkaëai allatu uõarvu nilaikaëai camutāyap pi­­aõiyil vaittu nēkkum yatārttap paõpu potuvāka ivarkaëatu kataikaëil kāõappaņuvatillai. ilaīkaiyarkē­, vaittiyaliīkam ākiyēri­ cila kataikaëilš naņappiyal vā×vuņa­ oņņiya yatārttap paõpu ēraëavu kāõappaņuki­Ÿatu e­i­um potuvāka ivarkaë oru kaŸpa­aiyā­a ka­avuc cå×alilšyš taīkaë pāttiraīkaëai ulāva viņuki­Ÿa­ar. campantar yatārttap paõpai koëkai rãtiyākavš nirākarippavarākavum kāõappaņuki­Ÿār. "yatārttac cittirippāl namatu ma­am tåymaiyaņaivataŸkup patilāka mšlum mēcam aņaiki­Ÿatu. yatārttam e­patu paittiyakkāratta­am. ittakaiya yatārttap paõpil e×um tšciya ilakkiyaīkaë carvatšciya ilakkiyaīkaëukku ovvātatu-tšvai illātatu." e­Ÿa campantari­ k域ukku šŸpavš avaratu kataikaëum yatārttattukkup puŸampā­a a×akiya kaŸpa­aic cittiraīkaëāka uëëa­a. vaittiyaliīkatti­ m孟ām piŸai, uëëap perukku, pullumalaiyil mutaliya kataikaëum kaŸpa­aiyā­a uõarvup pi­­alkaëš. ilaīkaiyarkē­i­ varalāŸŸu itikācak kataikaëum, nāņēņi, cakkaravākam, kaņaŸkaraik kiëi¤cal pē­Ÿavaiyum ittakaiya­avšyākum. āyi­um maŸŸa ivaruņa­um oppu nēkkukaiyil naņappiyalēņu oņņiya yatārttap paõpu, ilaīkaiyarkē­iņam caŸŸu atikamākavš kāõappaņuki­Ÿatu e­alām. ārampakālak kataikaëā­a mutaŸcampaëam,veëëippātaracam, tantaima­am mutaliyavaiyum piŸkālat kataikaëā­a maccāë, a­ātai, tā×aini×alilš pē­Ÿavaiyum ittakaiya­a. ivaŸŸuë pintiya m孟um 1960ām āõņil e×utappaņņavai e­pataiyum ma­amkoëëa všõņum. āõpeõ uŸavu allatu pāl uŸavaiyš ivarkaë peritum taīkaëi­ kataipperuëākak koõņa­ar. campavaīkaëai allatu pāttiraīkaëi­ iyakkaīkaëai viparippataiviņa uõarvunilaikkš atika a×uttam koņutta­ar. anta vakaiyil uõarcci mikaippu ikkālak kataikaëil oru potup paõpākavum uëëatu. uõarcci mikaippai veëippaņuttuvataŸku kāviyappāīkā­a alaīkāra mo×i naņai avaciyamākum. ikkālak kataikaë peritum ittakaiya mo×i naņaiyilšyš amaintuëëa­a. vaittiyaliīkam, ilaīkaiyarkē­ ākiyēri­ cila kataikaëilš va×akkuttami× ciŸappākak kaiyāëappaņņuëëatu e­i­um atu avarkaëi­ pirak¤aipårvamā­a ilakkiyak koëkaiyi­ veëippāņu e­Ÿu karutuvataŸkillai. ikkālattil e×unta perumpālā­a kataikaëil viparaõattilum uraiyāņalilum kāviyappāīkā­a mo×inaņaiyš paya­paņuttappaņņuëëatu. vaittiyaliīkatti­ pullumalaiyil e­Ÿa kataiyil varum pi­varum uraiyāņalai itaŸku oru utāraõamākat taralām. "kumu, atēpār! mu×unilā, pullumalaiyait ta×uvi muttamiņa vantatu. eīkaëaik kaõņatum nāõattāl mukam civantu tayaīkiniŸkiŸatu....." "e­­a, nãīkaë e­­aip pārkka vantãrkaëā allatu pullumalaiyaiyum cantira­aiyum pārkka vantãrkaëā?" "kumu inta nilāvum, pullumalaiyum, iëan te­Ÿalum illāviņil nã štu? nā­ eppaņi iīku vantiruppš­? intap pullumalaiyallavā u­­aip peŸŸu vaëartta tāy?" inta uraiyāņal pakutiyilš uõarcci mikaippum. alaīkāra naņaiyum o­Ÿiõaintu iruppatai nām kāõalām. 2 ã×attu ciŸukataiyi­ iraõņāvatu talaimuŸai 1940ām āõņukaëil uruvākiyatu. ikkālattil ilakkiya ārvam uņaiya ēr iëai¤ar ku×u yā×ppāõap pakutiyil tē­Ÿiyatu. ã×akšcari ivarkaëi­ piratā­a veëiyãņņuk kaëamākavum amaintatu. ivarkaëuë cilar o­Ÿiõaintu, 'maŸumalarcci' e­Ÿa oru ca¤cikaiyaiyum veëiyiņņa­ar. ataic cuŸŸi ēr ilakkiyak ku×uvākavum uruvāki­ar, ã×attu mu­­ēņi e×uttāëarkaë ivarkaëukku ātarcamāka amainta­ar. tami×akac ca¤cikaikaëum avaŸŸil veëivanta paņaippukkaëum ivarkaëi­ e×uttārvattukku tåõņu kēlāka amainta­a. ikkālappakutiyil ciŸukatai ulakil pukunta e×uttāëarkaëuë, a.ce.murukā­antam, ti.ca. varatarāca­, a.na. kantacāmi, ka­aka centināta­, tā×aiyaņi capāratti­am, cokka­, cu.všluppiëëai mutaliyēr kuŸippiņattakkavarkaë. ivarkaëuë palar 50, 60 kaëilum toņarntu e×uti­ar. cilar i­­um e×utuki­Ÿa­ar. cilar 50, 60 kaëil tā­ kuŸippiņattakka kataikaëaiyum e×uti­ar. āyi­um ivarkaë ilakkiya ulakil piravšcitta kālattil ivarkaëiņam uruvāki amainta paõpukaë toņarntum nãņittu vantiruppatai nām kāõalām. itš kālappakutiyil ilaīkaiyarkē­ vaittiyaliīkam campanta­ mutaliyērum toņarntu e×uti vanta­ar e­pataiyum nām ma­am koëëa všõņum. ikkālappakutiyil tē­Ÿiya e×uttāëarkaëuë a.ce. murukā­antam paņaippukaëi­ eõõikkaiyālum taratti­ālum mutal iņam peŸuki­Ÿār. cumār nåŸu kataikaë ivarāl e×utappaņņa­a e­Ÿu teriyavaruki­Ÿatu. ivaratu vaõņic cavāri. ma­itamāņu, eccil ilai vā×kkai mutaliya kataikaë ã×attu vimarcakarkaëāl kilācittup pšcappaņuki­Ÿa­a. ivvaëavu kataikaëai e×utiya ivaratu tokuppu nål o­Ÿu kåņa veëivarātiruppatu varuntattakkatākum. 1940il ã×akšcariyil veëiyā­a kalyāõiyi­ kātal e­Ÿa kataiyuņa­ ciŸukatai ulakil piravšcittavar ti.ca. varatarāca­. varatar e­Ÿa pu­aipeyaril toņarntu kataikaë e×uti vantuëëār. avaratu pa­­ireõņu kataikaë koõņa kayamai mayakkam e­Ÿa tokuppunål o­Ÿum veëivantuëëatu. ã×attu ilakkiyattil iņatucāric cinta­aiyai aŸimukap paņuttiya a.na. kantacāmi cumār aŸupatu kataikaë varai e×uti irukkalām e­Ÿu karutappaņuki­Ÿatu. āyi­um ivaratu kataikaëum tokuppunålāka veëivaravillai. iratta uŸavu, nāyilum kaņaiyar pē­Ÿa ivaratu kataikaëai ã×attu vimarcakarkaë puka×ntu pšcuvar. ikkālappakutiyil e×utat toņaīkiya ka­aka centināta­i­ veõcaīku, cokka­i­ kaņal, cu. všluppiëëaiyi­ maõvāca­ai, tā×aiyaņi capāratti­atti­ putuvā×vu ākiya ciŸukatait tokutikaë 1960, 70 kaëil veëi vantuëëa­a. ka­aka centināta­, cokka­, cu.vš. ākiyēri­ tokuppukaëil uëëa kataikaë perumpālum 1950, 60 ām āõņukaëil e×utappaņņavai e­patum iīku kava­ikkattakkatu. paõpu aņippaņaiyil ikkālap pakutiyil tē­Ÿiya e×uttāëarkaë muntiya talaimuŸai e×uttāëarkaëil iruntu atikam všŸupaņņavarkaë allar. 1930ām 40 ām āõņukaëil ã×attuc camutāya araciyal pēkkukaëil atika māŸŸaīkaë i­maiyš ivarkaëil kāõappaņum oŸŸumaikkā­a aņippaņai e­alām. avvakaiyil 30ām 40 ām āõņuc ciŸukataikaëai orucšra nēkkuvatum poruntum. āyi­um kirāmiya paõpāņņup pirak¤ai muntiya talaimuŸai e×uttāëarkaëaik kāņņilum ivarkaëiņam mu­aippākak kāõappaņuvatai nām avatā­ikka muņiyum. a.ce.mu., ka­aka centināta­, cokka­, cu.ve. pē­Ÿēri­ palakataikaëilš yā×ppāõak kalāccārak kåŸukaë palavaŸŸai nām kāõalām. ivarkaë målamš yā×ppāõak kirāmiyap paõpāņu paravalākak ciŸukataikaëil iņampeŸat toņaīkiyatu. e­i­um muntiya talai muŸaiyaic cšrnta e×uttāëarkaëaip pēlavš camåka naņaimuŸaikaëai ā×amāka nēkkum pārvai vicālam ivarkaëiņamum kāõappaņavillai. va×iva×i vanta paõpāņņuõarvum, ma­itāpimā­amum ivarkaëi­ potuppaõpu e­alām. ataŸkšŸŸavakaiyil cãrtirutta nāņņamum ivarkaëi­ kataikayil i×aiyēņakkāõalām. putiya māŸŸaīkaëai aīkãkarikkātu, pa×amaik ka­avukaëil ā×um ma­ēpāvamum ivarkaëuņ cilari­ kataikaëil kāõappaņukiŸatu. ka­aka centināta­, kuŸippāka ippēkki­ ciŸanta piratiniti e­alām. ta­atu veõcaīku tokuppukku avar e×utiya mu­­uraiyil, "a­pu, muyaŸci, kalai, pēlitta­maiyil veŸuppu, vitiyi­piņi, paõaācai e­Ÿa nilaittuniŸkum poruëkaëai vaittu ēraëavu pa×amaiyuņa­um camayac cå×aluņa­um cittirikka muya­Ÿirukki­Ÿš­. pa×aiya yā×ppāõak kalāccāram ipputiya ciŸukataikaëukku valuvā­a pakaippulamāka amaintirukki­Ÿatu...... yā×ppāõap pa×amai, camayac cå×al. pa×amaiyā­a katai collum utti e­Ÿa e­ ta­ittuvattai nā­ i×antuviņat tayārāka illai." e­Ÿu kåŸuki­Ÿār. avaratu tokuppil uëëa pala kataikaë ippēkkai na­ku piratipalikki­Ÿa­a. mo×i naņaiyaip poŸuttavarai muntiya talaimuŸaiyi­araip pēl kavittumā­a alaīkāra naņaiyai ivarkaë kaiyāëavillai e­patu kuŸippiņattakkatu. e­i­um pšccuva×akku mo×iyai pirak¤ai pårvamākak kaiyāõņatākat teriyavillai. ivarkaëatu katāpattiraīkaë pala 'ilakkaõacuttamā­a' ilakkiya naņaiyilšyš uraiyāņuki­Ÿa­a. utāraõamāka varatari­ kaŸpu e­Ÿa kataiyil varum vi­varum uraiyāņalaik kāņņalām. "māsņar, nãīkaë kalaiccelviyait toņarntu paņittu varukiŸãrkaëā?" e­Ÿu kšņņār aiyar. "ēmēm, ārampattil iruntš pārttu varukiŸš­. ā­āl ellā viųayaīkaëaiyum paņittirukkiŸš­ e­Ÿu collamuņiyātu. š­ e­­a viųšcam?" "kalaiccelvi pa×aiya pirati o­Ÿai i­Ÿutā­ taŸceyalākap paņittup pārttš­. atilš oru ciŸukatai......." "yār e×utiyatu?" "e×utiyavar peyaraik kava­ikkavillai. antac campavam tā­ ma­atai uŸuttikkoõņš irukki­Ÿatu." "colluīkaë ni­aivu varukiŸatā pārkkalām." 1958 ām āõņi­ i­akkalavarattai aņippaņaiyākak koõņu piŸkālattilš varatar e×utiya ik kataiyil kåņa uraiyāņalil ilakkiya va×akku naņaiyi­ celvākkaiyš kāõa muņikiŸatu. itu 40 ām āõņukaëil uruvā­a e×uttāëarkaëiņam paravalākak kāõappaņum oru potup paõpākum. a.ce.mu., ka­aka centināta­, a.na. kantacāmi mutaliyēri­ pala kataikaëil ittakaiya mo×i naņaiyaik kāõalām. yatārttap paõpu ivarkaëatu kataikaëilum påraõa vaņivam peŸavillai e­pataiyš itu kāņņuki­Ÿatu. 3 1950 ām āõņukaë ã×attuc camutāya, araciyal varalāŸŸil mukkiyamā­a kālakaņņamākum. 1948 ām āõņu ilaīkai cutantiram peŸŸatāyi­um tšciya nala­ai mu­vaitta uõmaiyā­a pērāņņam 1950 ām āõņukaëil tā­ ārampittatu. camutāya muraõpāņukaëum, pērāņņaīkaëum kårmaiyaņaintu araciyal vaņivam peŸat toņaīki­a. 1953 il nika×nta harttāl kaųņappaņņa makkaëi­ e×uccik kuralāka amaintatu. 1956 ām āõņi­ araciyal māŸŸattukkum atu va×i kēliyatu. tšciya caktikaë araciyal araīkil ātikkam peŸŸa­a. tšciya paõpāņņuõarvu, cēųalica cinta­ai e­pa­a potumakkaë mayamākat toņaīki­a. atšvšëai ciīkaëa tšciyavātikaëi­ tãrkkatarica­amaŸŸa, cantarppavāta araciyal naņavaņikkaikaëāl ciīkaëam maņņum aracakaruma mo×iyākiyatu. tšciya i­ap piracci­aiyait tãrkka muņiyāta perum cikkalāka itu māŸŸiyatu. 1958 il nāņu paranta i­akkalavarattukku itu va×iyamaittatu. orupuŸam potuvuņaimai, tšciya aikkiyam mutaliya karuttukkaë vaëarcciyaņaiya maŸupuŸam i­a uõarvu, i­aviņutalaik koëkai e­pa­a valuppeŸat toņaīki­a. ittakaiya camutāya araciyal pi­­aõiyilšyš ã×attuc ciŸukatai ilakkiyatti­ m孟āvatu talaimuŸaiyaic cšrnta e×uttāëarkaë uruvāki­ar. va.a. irācaratti­am, ce. kaõšcaliīka­, ņomi­ik jãvā, kš.ņā­iyal, es.po­­utturai, kāvalår rācaturai, nãrvai po­­aiya­, e­.kš. rakunāta­,pitta­, a.sa.aptussamatu, e­.es.em. rāmaiyā, nanti, mu.taëaiyaciīkam, kš.vi.naņarāca­, a. muttuliīkam, i.nākarāja­, akastiyar, teëivattai jēcap mutaliyēr ik kālap pakutiyil ciŸukatai ulakil piravšcittavarkaëuë kuŸippiņat takuntavarkaëāvar. 60, 70 kaëil ivarkaëatu ciŸu kataikaë, pala tokuppu nålkaëākavum veëivantuëëa­a. 1950 ām āõņukaëil tā­ araciyal cārpā­a ilakkiyap pirivukaë ilaīkaiyil tē­Ÿi­a. ikkāla e×uttāëarkaëai avarkaëi­ araciyal, ilakkiyak kēņpāņņi­ aņippaņaiyil iraõņu pirivukkuë aņakkalām. camutāya araciyal pērāņņaīkaëuņa­ ilakkiyam pirikkamuņiyāta uŸavuņaiyatu e­Ÿu karutuvēr oru cārār. ilakkiyattukkum araciyalukkum iņaiyš uëëa uŸavi­ai maŸuppavarkaë allatu atu paŸŸiya pirak¤aiyaŸŸēr maŸucārār. ce. kaõšcaliīka­, ņomi­ik jãvā, ņā­iyal, rakunāta­, kāvalår rācaturai, nãrvai po­­aiya­, akastiyar mutaliyēr mutalāvatu pirivuë aņaīkuvar. ivarkaë mārksãya cittāntattai šŸŸukkoõņavarkaë e­Ÿa vakaiyil camutāya araciyal pirak¤ai ivarkaëi­ kataikaëil mu­aippākak kāõappaņuki­Ÿatu. camutāya šŸŸat tā×vu, to×ilāëar pērāņņam, cāti aņakkumuŸai, tãõņāmai, vaŸumai, curaõņal ākiya­a ivarkaëi­ ciŸu kataikaëil kāõappaņum potup poruëkaëākum. curukkamākac colvatā­āl camutāya varkkaīkaëukkiņaiyš naņakkum pērāņņamš ivarkaëatu kataip poruëāka uëëatu. aņinilai makkaëi­ tuyar niŸainta vā×vum āëum varkkam avarkaëaic curaõņum vitaīkaëum, putuvā×vu o­Ÿi­aip pērāņi ve­Ÿeņukkum vakaiyil avarkaë vi×ippaņaintu varuvatum ivarkaë kataikaëil cittirikkappaņņuëëa­a. ivarkaëatu kataikaëil camutāya cãrtirutta nēkkukkup patilāka camutāya amaippai muŸŸāka māŸŸi amaikkum puraņcikara uõarvš potuvāka veëippāņu peŸŸuëëatu e­alām. ce. kaõšcaliīka­i­, caīkamam, orš i­am, nallava­; ņomi­ik jãvāvi­ pātukai, taõõãrum kaõõãrum, cālaiyi­ tiruppam; kš. ņā­iyali­ ņā­iyal kataikaë, ulakaīkaë vellappaņuki­Ÿa­a; rakunāta­i­ nilavilš pšcuvēm; nãrvai po­­aiya­i­ mšņum paëëamum, utayam ākiya ciŸukatait tokutikaëilš uëëa perumpālā­a kataikaë itaŸku utāraõaīkaëākum. āyi­um cila všëaikaëil ivarkaëatu araciyal uõarvu kalāpårvamā­a vaņiva amaiti peŸat tavaŸi viņuvataiyum avatā­ikka muņiki­Ÿatu. kuŸippākak kaõšcaliīka­i­ piŸkālak kataikaëilš itai veëippaņaiyākak kāõalām. avaratu koņumaikaë tāmš a×ivatillai e­Ÿa tokuppil uëëa kataikaë uruvac citaivu aņainta piraccāramākavš amaintuëëa­a. kāvalår rācaturai muŸpēkku iyakkattaic cšrntavar e­i­um avaratu kataikaë š­aiya muŸpēkku e×uttāëarkaëi­ kataikaëil iruntu oru vakaiyil všŸupaņņavai e­alām. ivaratu perumpālā­a kataikaë nakarppuŸa mattiyatara varkkatti­ vā×kkai amcaīkaëai uëëaņakkamākak koõņavai. avarkaëatu ma­ap pēkkukaëaiyum naņattaikaëaiyum tulliyamākac cittirippavai. iru kåŸupaņņa varkka muraõpāņukaë ivaratu kataikaëil atikam iņam peŸuvatillai. anta vakaiyil š­aiyēr kataikaëil kāõappaņuvatu pēl ivaratu kataikaëil araciyal amcam veëippaņaiyākat terivatillai. ivaruņaiya ku×antai oru teyvam, oruvakai uŸavu ākiya tokutikaëil kuŸippiņat takunta pala kataikaë uëëa­a. iraõņāvatu pirivaic cšrnta e×uttāëarkaëuë palvšŸu cinta­aippēkku uņaiyavarkaë uëëa­ar. va.a. irācaratti­am, nanti, muttuliīkam, kš. vi. naņarāca­ mutaliyēr tiņņavaņņamā­a araciyal cinta­aip pēkkukaëait taīkaë ciŸukataikaëil veëikkāņņāta pētilum camutāyavā×vi­ palvšŸu uë muraõpāņukaëaiyum kalācāra amcaīkaëaiyum ma­itāpimā­a uõarvuņa­ avaŸŸil piratipalittuëëa­ar. va.a.vi­ tēõi, nantiyi­ år nampumā, muttuliīkatti­ akkā, kš.vi. naņarāca­i­ yā×ppāõak kataikaë mutaliya ciŸukatait tokutikaë ivvakaiyil kuŸippiņattakunta nålkaëākum. 50ām āõņukaëil e×utat toņaīkiya es.po­­utturai, mu. taëaiyaciīkam ākiyēr 60, 70kaëil muŸpēkku ilakkiyatti­ piratā­a etir vimarcakarkāëakavum vaëarcciyaņainta­ar. es.po. ã×attuc ciŸanta ciŸukataiyāciriyarkaëuë oruvarākak karutappaņupavar. uëëaņakkattaiviņa uruva paricēta­aikkš ivar mutal iņam koņuppavar. pāl uõarvi­ vakkarippi­aiyš (Sexual Pervertion) ivar ta­ kataikaëil atikam cittirittuëëar. vã e­Ÿa peyaril veëivantuëëa ivaratu ciŸukatait tokuppil pu­aikatai e×utuvatil ivaratu palvšŸuvakaiyā­a āŸŸalkaëai veëikkāņņum nēkkil kataikaë tokukkappaņņuëëa­a. taëaiyaciīkatti­ kataikaëil pāl uõarvum ā­mãkat tšņalum piratā­a iņam peŸuki­Ÿa­a. uruvac ce×umai mikunta pala kataikaëai ivar paņaittuëëār. kaÉpkā, hemiīvš pē­Ÿa mšlaittšca e×uttāëarkaëi­ celvākku ivariņam uõņu e­a ivarš kuŸippiņņuëëār. ivaratu putuyukam piŸakkiŸatu ã×attil veëivanta nalla ciŸukatait tokutikaëuë o­Ÿākum. 1960-65 kālappakutikaëil ivar e×utiya kataikaëš ittokutiyil uëëa­a. pitta­, a.sa.aptussamatu ākiyēr ki×akkilaīkai muslãmkaëi­ vā×kkaip pi­­aõiyil pala kataikaë e×utiyuëëa­ar. pitta­ kuŸaivāka e×uti piŸkālattil e×uttulakil iruntu muŸŸāka otuīkiyapētilum ã×attuc ciŸukatai vaëarcciyil kuŸippiņattakunta oruvarākak karutappaņuki­Ÿār. matavātikaëi­ ācāņapåtitta­attaik kuttikkāņņum ivaratu pātikku×antai oru nalla ciŸukataiyākum. aptussamati­ e­akku vayatu pati­m孟u e­Ÿa ciŸukatait tokuti veëivantuëëatu. e­.es.em. rāmaiyā, teëivattai jēcap ākiyēr malaināņņu makkaëi­ vā×kkaiyai uëëaņakkamākak koõņu pala nalla ciŸukataikaëai e×utiyuëëa­ar. 30 ām 40 ām āõņukaëil yā×ppāõap piratšcattavarkaëāl maņņum e×utappaņņa ciŸu katai 50 ām āõņukaëil ivvāŸu nāņuparanta or ilakkiya vaņivāka vaëarcciyaņaintatu. 50 ām āõņukaëil, ilaīkait tami×arkaë mattiyil vaëarcciyaņainta i­a uõarvu kavitait tuŸaiyil celvākkuc celuttiyatupēl vaca­a ilakkiyattil celvākkuc celuttiyatākak kåŸamuņiyātu. i­akkalavarakāla nika×ccikaëai aņippaņaiyākak koõņu pala ciŸukataikaë e×utappaņņuëëa­a e­i­um avai i­a uõarvait tåõņum vitattil a­Ÿi ma­itāpimā­a uõarvaik kiëaŸum muŸaiyilšyš e×utappaņņuëëa­a e­patu kuņippiņattakkatu. potuvākak kåŸuvatā­āl tšciyarãtiyilā­a camutāya araciyal iyakkatti­ ilakkiya veëippāņākavš ikkālac ciŸukataikaë amainta­a e­alām. tšciya ilakkiyam e­Ÿa kēņpāņu ikkālappakutiyilšyš vaëarcciyaņaintatu. vaittiyaliīkam, campanta­ mutaliya ārampakāla e×uttāëarkaë kāla iņap pirak¤ai aŸŸum intiyac cå×alil intiyak katāpāttiraīkaëaik koõņum kataikaë e×utiyuëëārkaë. maŸumalarccikkāla e×uttāëarkaëum pirak¤aipårvamā­a tšciya uõarccikoõņavarkaë allar. ā­āl 50 kaëilštā­ namatu makkaë, namatu piracci­aikaë, namatu kalāccāram, namatu mo×i e­pa­a ilakkiyattil iņam peŸavšõņum e­Ÿa eõõam kēņpāņņu rãtiyā­a vaņivam peŸŸatu. tšciya ilakkiyam, maõvāca­ai ilakkiyam, muŸpēkku ilakkiyam e­Ÿa koëkaikaë ātikkam peŸat toņaīki­a. ituvš 50kku piŸpaņņa ã×attu ilakkiyatti­ piratā­a potup pēkkākavum amaintatu. ivvāŸu 1950 ām āõņukaëil tē­Ÿiya e×uttāëarkaëāl tā­ ã×attuc ciŸukataikaëil yatārttam påraõa vaņivam peŸŸatu. pšccu mo×i pirak¤aipårvamākak kaiyāëappaņņatu. uruvauttip paricēta­aikaë iņam peŸŸa­a. ciŸukataiyi­ uëëaņakkamum uruvamum vaëampeŸŸa­a. 4 1950 ām āõņukaëi­ ciŸukataip pēkkukaë 60 ām āõņukaëilum toņarntu vaëarcci aņaivataik kāõalām. uõmaiyil 50 kaëil arumpiya pēkkukaë 60 kaëil mutircci aņainta­a e­Ÿu koëvatš poruttam. 50 kaëil tē­Ÿiya e×uttāëarkaë palar 60 kaëilšyš atika āŸŸaluņa­ e×utat toņaīki­ar. putiya e×uttāëarkaë palar e×uttulakil pukunta­ar. 1956il šŸpaņņa araciyal māŸŸattait toņarntu iņatucāric cinta­aip pēkki­ celvākku 60 ām āõņukaëil ā×amākavum paravalākavum ã×attu e×uttāëarkaë mattiyil iņam peŸat toņaīkiŸŸu. itškālap pakutiyil carvatšca rãtiyil kamyå­isņ kaņcikaëil šŸpaņņa cittāntap piëavu ilaīkaiyaiyum pātittatu. 'camātā­am målam camåkamāŸŸam' e­Ÿa tiripuvātak karuttai etirttu 'puraņciyi­ målam camåkamāŸŸam' e­Ÿa puraņcikarak karuttai mu­vaittavarkaë ilaīkaik kamyå­isņ kaņciyil iruntu ta­iyākap pirintu ce­Ÿa­ar. muŸpēkku e×uttāëarkaëil perumpālā­ēr avarkaëuņa­ cšrnta­ar. palkalaik ka×akaīkaëil cēųalicap paņippu vaņņaīkaë uruvāki­a. 1956kkup pi­ naņaimuŸaikku vanta cuyamo×ik kalviyi­āl uruvākiya paņņatāri māõavarkaë palar ivviyakkaīkaëāl ãrkkappaņņa­ar. avarkaëuë cilar ciŸukatai āciriyarkaëākavum uruvāki­ar. ce. yēkanāta­, yē.pe­aņikŸpāla­, ce.katirkāmanāta­, muttu civa¤ā­am pē­Ÿēr ivvāŸu palkalaik ka×akattil iruntu puraņcikara iņatucāric cinta­aippēkki­ celvākkuņa­ vaëarcciyaņainta ciŸukataiyāciriyarkaëāvar. cempiya­ celva­, ceīkaiyā×iyā­ pavā­i ā×vāppiëëai mutaliyērum palkalaikka×akattil iruntu ikkālap pakutiyil uruvākiyavarkaëš.marutårk kotta­, marutårk ka­i, caõmukam civaliīkam, pulēliyår catācivam pē­Ÿa všŸu cilarum 60 kaëil ciŸukatait tuŸaiyai vaëappaņutti­ar. ārampattil ciŸukataikaëš e×utiya yēkanāta­ piŸkālattil kuŸunāvalkaëil atika akkaŸai kāņņiyuëëār. ivaratu yēkanāta­ kataikaë e­Ÿa nål kuŸippiņat takunta ciŸukatait tokuppu ākum. kāviyatti­ maŸupakkam, oëi namakku všõņum ākiya kuŸunāval tokuppukaëum veëiyiņņuëëār. uõmaiyil ivaŸŸuë cila ciŸukataikaëākavš karutappaņa všõņiya­a. aõmaiyil kaõõãr viņņš vaëarttēm e­Ÿa ivaratu ciŸukatait tokuppum veëivantuëëatu. yē.pe­aņikŸ pāla­i­ ciŸukataikaë nål uruvam peŸavillai. ērš layak kāmparāvil e­Ÿa ivaratu katai malaiyakat tēņņat to×ilāëari­ vā×kkai nericalait tākkamā­a muŸaiyil cittirikki­Ÿatu. ik kataiyš ivaratu contakkāra­ nāvali­ vittu e­alām. karuttukkaëai a×uttic colvataŸkuc ciŸukataiyai viņa kuņņikkatai ciŸanta vaņivam e­Ÿu karutuvatāl pēlum ivar piŸkālattil atikamākak kuņņik kataikaëš e×utiyuëëār. ivaratu kuņņik kataikaë ta­iccottu e­Ÿa tokuppāka veëivantuëëa­a. ce. katirkāmanāta­ cuyamāka e×utiyatu maņņuma­Ÿi pirapala intiya muŸpēkku e×uttāëar kiųa­-cantari­ cila ciŸukataikaëai mo×i peyarttum uëëār. āŸŸal uëëa ciŸukataip paņaippāëiyā­a ivar iëam vayatilšyš iŸantu pē­atu ilaīkaic ciŸukatait tuŸaikku oru naųņamšyākum. ivaratu koņņum pa­i ciŸanta ciŸukatait tokuppu. kiųa­-cantari­ mo×i peyarppuk kataiyai uëëaņakkiya nā­ cāka māņņš­ e­patum kuŸippiņat takunta oru nål ākum. cempiya­ celva­, ceīkaiyā×iyā­, pulēliyår catācivam ākiyēr yā×ppāõak kirāmiya makkaëi­ vā×kkaiyai uëëaņakkamākak koõņa pala kataikaëaip paņaittuëëa­ar. ceīkaiyā×iyā­ piŸkālattil nāvalkaëilšyš atika kava­am celuttiyuëëār. ivaratu kataikaë ceīkaiyā×iyā­ kataikaë e­Ÿa peyaril nål urup peŸŸuëëa­a. cempiya­ celva­i­ amaitiyi­ iŸakukaë, catācivatti­ yukappiravšcam, pavā­iyi­ kaņavuëaruëum ma­itarum ākiya nålkaëum veëivantuëëa­a. marutårk kotta­, marutårkka­i ākiyēr marutamu­aik kirāmattu muslãmkaëi­ vā×kkaiyaip piratipalikkum kataikaë paņaittuëëa­ar. marutårk kotta­ ikkālappakutiyil tē­Ÿiya ciŸanta ciŸukataiyāciriyarkaëuë oruvarāvar. ivaratu kataikaë i­­um nålurup peŸavillai. caõmukam civaliīkam mikak kuŸaivāka e×uti atika kava­attaik kavarnta oru paņaippāëi. ivaratu kataikaë perumpālum cuyatarica­a veëippāņāka uëëa­a. ã×attuc ciŸukataiyulakil ittakaiya paņaippukkaë mika apårvamākum. ivvakaiyil ivaratu ma×ai, nãkkam mutaliya kataikaë kuŸippiņat takka­a. 5 1970 ām āõņukaëil mšlum oru putiya iëam talaimuŸaiyi­ar ciŸukatai ulakil pukunta­ar. a. yšcurācā, kupëā­ caõmukam, ai.cānta­, a.le.murukapåpati, tikvallai kamāl, em.el.em. ma­cår, ņā­iyal a­ra­i, nanti­i cšviyar, mutturācaratti­am, es.el.em. ha­ipā, maõņår acēkā, ciŸitara­, caņņanāta­ teõiyā­, umā varatarāca­ mutaliyēr kuŸippiņattakunta camakālac ciŸukataiyāciriyarkaëāvar. ivarkaëiŸ cilari­ paņaippukkaë målam ilaīkait tami×c ciŸukataiyi­ uruvam, uëëaņakkam, mo×i naņai ākiyavaŸŸil cila putiya pēkkukaë veëippaņat toņaīkiyuëëa­a. nakaramayamātali­ allatu mutalāëittuva camutāya mutircciyi­ aņippaņaiyil šŸpaņum ta­ima­ita aka uëaiccalkaëum, a­­iya mātalum (alienation) ikkālap pakutiyil tē­Ÿiya cila ciŸukataikaëil ciŸappāka veëippāņu peŸŸuëëa­a. yšcurācāvi­ ēr itayam vaŸumai koõņirukkiŸatu. kupëā­ caõmuka­i­ ellaikaë, iluppamaramum iëamcantatiyum; ma­cåri­ muraõpāņukaë, ciŸitara­i­ nirvāõam mutaliya kataikaë ippaõpukkuc ciŸanta utāraõaīkaëākum. ikkataikaëil camåkattēņu, allatu vãņņēņu oņņamuņiyātu a­­iyappaņņuc cellum iëai¤arkaëaik kāõkiŸēm. itu ã×attuc ciŸukataiyi­ oru putiya parimāõam e­alām. marapurãtiyā­a ciŸukatai vaņivattil iruntu všŸupaņņa kataikaëaiyum ivarkaëil cilar pu­aintuëëa­ar. cānta­ yšcurācā ākiyēri­ pala kataikaë ittakaiya­a. avai perumpālum aëavil ciŸiya ni­aivuc cittiraīkaëāka allatu a­upava veëippāņāka amaintuviņuki­Ÿa­a. te­ ilaīkai muslãmkaëi­ vā×vum pšccu va×akkum ikkālap pakutiyilšyš ciŸukataikayil iņam peŸat toņaīki­a. tikvallaik kamāl pē­Ÿēri­ ciŸukataikaë målam oru putiya vā×kkaippulam ilakkiya ulakukku aŸimukamākiyatu. ikkāla e×uttāëarkaëi­ paņaippukkaë cila tokuppukkaëākavum veëivantuëëa­a. yšcurācāvi­ tolaivum iruppum š­aiya kataikaëum, cānta­i­ ērš oru årilš, caõmuka­i­ kēņukaëum kēlaīkaëum, murukapåpatiyi­ cumaiyi­ paīkāëikaë, maõņår acēkāvi­ ko­Ÿaip påkkaë muttuirācaratti­atti­ cilanti vayal e­pa­a avaŸŸuņ cila. 1930 āõņukaëil tē­Ÿiya ã×attu ciŸukatai cumār aimpatu āõņukaëāka iīku pa­mukappaņņa vaëarcci peŸŸu vantiruppatai ituvarai pārttēm. ārampa kālattil ã×attu uõarvu kuŸaivākak kāõappaņi­um 1950 kkup pi­ påraõamā­a tšciyap paõpaip peŸŸu iīku ciŸukatai ilakkiyam vaëarntuëëatu. n域ukkaõakkā­a ciŸukatait tokutikaë veëivantuëëa­a. avaŸŸuë pati­aintu irupatu nalla tokutikaëaiyš­um nām i­amkāõa muņiyum. ja­ara¤cakamā­a viyāpārap pattirikaikaë iīku tē­Ÿātatālum, camåkappirak¤ai iīku ēr ilakkiya iyakkamākavš valuppeŸŸata­ālum mali­amā­a pattirikaik kataikaëukkup patilāka, kāttiramā­a viųaya ka­amuëëa kataikaë iīku atikam e×utappaņņa­a. itu ã×attuc ciŸukataiyi­ oru ciŸappamcam e­alām. 6. nāņakam ã×attut tami× nāņakaīkaëai marapuva×i nāņakaīkaë, navã­a nāņakaīkaë e­Ÿa iru perum pirivukaëukkuë aņakkalām. paõņaiya kåttu muŸaippaņi amainta nāņakaīkaëš marapu va×i nāņakaīkaëākum. āīkilšyar varukaiyi­ pi­­ar vantu pukunta vaca­am pšci naņikkum nāņakaīkaëum ataiyoņņip pi­­ar e×unta navã­a pāõi nāņakaëum navã­a nāņakaīkaëākum. marapuva×i nāņakaīkaëaik kåttukkaë e­avum a×aippār. ik kåttukkaëi­ ārampakālam etu e­at tiņņavaņņamākak kåŸamuņiyātuviņi­am ã×attil nāņaka vaņiva ilakkiyaīkaëā­a paëëu kuŸava¤ci nålkaëi­ tēŸŸak kālamā­a 15 ām, 16 ām n域āõņiliruntutā­ ã×attil pala marapuva×i nāņakap piratikaë toņarcciyākat tē­Ÿat toņaīki­a e­Ÿu aŸikiŸēm. kaõapati aiyarš (1709-1794) ã×attil marapuva×i nāņakaīkaëi­ mutalāciriyar e­par. ivar vāëapãma­ nāņakattai e×uti­ār. ituvarai kiņaitta palvšŸu takavalkaëiliruntu ã×attil šŸattāëa 200kku mšŸpaņņa marapuva×i nāņaka nålkaë iruntatāka aŸiya muņikiŸatu. ā­āl šņņuruvilē a­Ÿi accuruvilē kaiyiŸ kiņaippavai avaŸŸi­um pātiyš. pēttukkšyar varukaiyi­ pi­ ã×attil vaëarcci peŸŸa kattēlikka matat tākkatti­āl kattēlikka matac cārpu poruntiya kåttukkaëum tē­Ÿi­a. e­Ÿik emparatēr nāņakam, ¤ā­acavuntari nāņakam e­pa­a itaŸku utāraõaīkaëākum. ã×attu marapuva×i nāņakaīkaëil kattēlikkari­ paīku kuŸippiņattakkatu. ã×attil tami×ar vā×um piratšcaīkaëā­a yā×ppāõam, maņņakkaëappu, ma­­ār, mullaittãvu, malaināņu ākiya iņaīkaëilellām im marapu va×i nāņakaīkaë i­Ÿum va×akkiluëëa­a. ivaŸŸiŸkiņaiyš piratšcattiŸkup piratšcam ciŸcila všŸupāņukaëiruppi­um ivai a­aittum ēriņattiluruvāki, pi­­ar ã×attil tami×ar vā×um piratšcaīkaëiŸ cuvaŸi­a e­pataŸku ātāraīkaëuõņu. immarapuva×i nāņakaīkaëš ã×attu nāņaka marapi­ ārampamākum. pārsi va×i nāņakakkāraratu varavi­āl 18 ām n域āõņil vilācam e­Ÿoru nāņaka vaņivam ã×attil vantu pukuntatu. ariccantira vilācam mata­avalli vilācam e­pa­a itaŸku utāraõam. kåttilirunta āņņa muŸaikaë nãkkappaņņamaiyum kar­āņaka caīkãta icai iņam peŸŸamaiyum vilācattai kåtti­i­Ÿum všŸupaņuttik kāņņiya amcaīkaëākum. kåttu āņņa muŸaikaëai viņņu kar­āņaka icaiyuņa­ mšŸkattiya, intustā­i icaikaëum kalantu capā, ņiŸāmā pē­Ÿa nāņaka vaņivaīkaëum 19 ām n域āõņil ã×attil e×unta­a. nāņņukkåttiŸ kāõappaņāta kāņciyamaippum viŸuviŸuppā­a kataiyēņņamum innāņakaīkaëi­ piratā­a amcaīkaëākum. navã­a nāņaka marapu uruvākiyatait toņarntum, te­­intiya ci­imākkaëi­ varukaiyi­ālum im marapuva×i nāņakaīkaë nakarappuŸaīkaëiŸ celvākku i×antu, kirāmaīkaëaic ce­Ÿaņainta­a. in nāņaka marapu mãõņum ã×attu nāņaka ulakil 20 ām n域āõņi­ piŸpakutiyilštā­ pirakācam peŸattoņaīkukiŸatu. āīkilšyar varukaiyuņa­ ilaīkai varalāŸŸil putu attiyāyam o­Ÿu ārampikkappaņuki­Ÿatu. i­Ÿu varai ematu nāņņi­ poruëātārat talaivitiyāka iruntu vantuëëa kāla­ittuvap peruntēņņap poruëātārattai šŸpaņuttiyavarkaë āīkilšyarkaëš. ipporuëātāra amaippumuŸai ã×attiŸ pala aņippaņaiyā­a māŸutalkaëai šŸpaņuttiyatu. āīkilšyar tamatu araciyaŸ taëattai stirap paņuttuvataŸkākap palavakaik kalācāra ākkiramippilum ãņupaņņa­ar. āīkila mo×i, kiŸittava matam ākiyavaŸŸi­ målam cutšcikaëai airēppiya mayamākkum muyaŸci mšŸkoëëappaņņatu. āīkila aŸivu mukkiyamā­atāka māttirama­Ÿi varumā­am taruvatākavum māŸiyatu. piriņņicāri­ nirvāka cšvaiyil všlai ceyya āīkilam kaŸŸa likitarkaë kåņņam o­Ÿum, avarkaëukkut tšvaiyāka iruntatu. stāpikkappaņņa putiya pāņacālaikaëil ivarkaëum, āīkilam kaŸpikkum āciriyarkaëum uŸpatti ceyyappaņņārkaë. ivarkaëš ã×attu araciyal araīkil putitākat tē­Ÿiya mattiyatara varkkatti­arāvar. irupatām n域āõņu ã×attu ilakkiyattil iv vakuppi­ariliruntu vantēri­ paīku kuŸippiņattakkatu. ivarkaëš navã­a ilakkiya vaņivaīkaëā­a ciŸukatai, nāval ākiyavaŸŸai ã×attut tami× ilakkiyattukku aŸimukam ceytu vaitta­ar. nāņakattuŸaiyilum ivarkaëi­ paīku kuŸippiņattakkatu. ã×attuk kåttu marapiliruntu viņupaņņu navã­a neŸiyil nāņakam cellak kālāyiruntēr ivarkaëš. mš­āņņu ilakkiyap payiŸci kāraõamāka ivarkaë nāņakattaip putiya ticaikku eņuttuc ce­Ÿārkaë. tami× nāņņil cuntarampiëëai pē­Ÿa pšrāciriyarkaëum, pammal campanta mutuliyār pē­Ÿa niyāyavātikaëum nāņakat tuŸaiyuņ pukunta­ar. ã×attilum ituvš naņantatu. nāņakatti­ait to×ilākak koëëāmal capākkaë amaittum, ma­Ÿaīkaë toņaīkiyum ivarkaë nāņakatti­ai vaëartta­ar. 1913 julaiyil ko×umpil laīkā cupētacapai stāpikkappaņņatu. 1914 il yā×ppāõattil carasvati vilāca capai amaikkappaņņatu. 1920 il maņņakkaëappil cukirta vilāca capai tē­Ÿiyatu. 1933 il The Tamil amatevr Dramatic Society e­Ÿa āīkilap peyar koõņa nāņaka capai ko×umpil amaintatu. ic capaikaëil āīkilam kaŸŸa mattiyatara vakuppi­arš perumpaīku koõņa­ar. 1913 julaiyil ko×umpil stāpikkappaņņa laīkā cupēta capaikkut talaivarāyiruntavar pirapala appukkāttum caņņacapai aīkattavarumā­a cšr ampalavāõar ka­akacapai āvar. upatalaivar kēpālaciīkamum ittakaiya takutikaë vāyntavarš. kāriyatariciyā­a š.taëaiyaciīkam appukkāttāka iruntavar. ta­ātikāri neųa­al vaīkic ciŸāpparāvar. it takavalkaëiliruntu nāņaka ulakil mattiyatara varkkatti­ari­ varukai tulliyamākap pula­āki­Ÿatu. im mattiyatara vakappi­ari­ varukaiyuņa­ avarkaëi­ iraca­aikkum, ēyvu nšrattiŸkum, kalvit tarattiŸkum šŸpa putiya nāņaka marapu uruvāyiŸŸu. pāņalkaë kuŸaintu vaca­am perumiņattaip piņittatu. nāņakam iŸukkamā­a oru vaņivattaip peŸalāyiŸŸu. nāņaka ilakkiyam e­Ÿa pšccum e×alāyiŸŸu. āīkila nāņakap paõpukaëait tami×ukku aŸimukam ceyyum mataīka cåëāmaõi, vipulā­anta aņikaëāl e×utappaņņu ik kālakaņņattil (1926 il) maturait tami×c caīkattāl veëiyiņappaņņatu. in navã­a nāņaka marapil kalaiyaracu corõaliīkam mukkiya iņam peŸukiŸār. kalaiyaracu avarkaë ilaīkaiyil ak kālattiŸ perumatippup peŸŸirunta āīkila nāņakak kēņpāņukaëukkiyaiya kuŸainta nšrattil poruttamā­a araīka amaippum, všņap pu@aivum, naņipput turitamum koõņa nāņakaīkaëai mšņaiyšŸŸi­ār. vaëarntu vanta nakarppuŸa makkaëukku ittakaiya nāņakaīkaë ciŸanta po×utupēkkāyi­a. kalaiyaraci­ nāņakaīkaë atikamākak ko×umpu nakarilšyš mšņaiyšŸi­a e­patu iīku kuŸippiņattakkatu. nilamā­iya amaippu muŸŸākac citaiyāmal iruntamaiyi­āl kåttukkaëi­ celvākki­i­Ÿum navã­a nāņakam ta­­ai muŸŸāka viņuvittuk koëëa muņiyāmal iruntatu. uruvattaip poŸuttavarai ciŸitu māŸupāņiruppi­am uëëaņakkattaip poŸuttavarai in navã­a nāņakaīkaë pa×aiya purāõa itikācak kataikaëaiyš koõņa­avākavum. āīkila - camaskiruta mo×ipeyarppukaëākavum irunta­a. cškspiyari­ celvākki­ai ikkālatte×unta pala nāņakaīkaëiŸ kaõņu koëëa muņiki­Ÿatu. ikkālatte×unta katirkāmar ka­akacapaiyi­ naŸkuõa­il (1927) āīkila nāņaka muŸaiyait ta×uvi Blank Verse i­ai otta akaval yāppil nāņakap pāttiraīkaëi­ uraiyāņal amaintuëëatu. āīkila nāņaka marapaip pi­paŸŸi tami×il tā­ ceyta muyaŸciyš itu e­a nåli­ āciriyar kuŸippiņņuëëār. ã×attil accu vaņivil vanta mutaŸ kavitai nāņakam itu e­par. pšrāciriyar cuntaram piëëaiyi­ ma­ē­maõiyam pē­Ÿu itu naņippataŸka­Ÿi paņippataŸkšyukantatu. āīkila camaskiruta nāņaka muŸaikaëaip pi­paŸŸi e×unta ip putiya marapu nāņakaīkaëukku utāraõamākap pirā­s kiīsperiyi­ cantirakācam (1940) ma­ē­maõiyam (1941) veëëavattai mu.irāmaliīkatti­ acēkamālā (1943) pšrāciriyar kaõapatippiëëaiyi­ māõikkamālai (1943) ākiyavaŸŸaik kåŸalām. kiŸittava matattiŸku etirāka e×unta intucamaya maŸumalacciyi­ marapil vanta paņittavarkaë nāņakattait tam koëkai parappum åņakamākavum koõņa­ar. kiŸittavam tamatu marapukaëaiyum o×ukkaīkaëaiyum vi×umiyaīkaëaiyum citaippatākak karutiya ivarkaë ap pārampariyattai mãõņum nilaināņņak karuti nāņakattil aŸaneŸip paõpukaëaip pētitta­ar. ka.citamparanāta­i­ cāvittiritšvi caritam (1917), ka. irāmaliīkatti­ namacivāyam allatu nā­ yār (1929), cēmacuntarap pulavari­ uyiriëaīkumara­ (1936), cu. celvanāyakatti­ cāmaëā allatu i­pattil tu­pam (1937) cārā e×utiya cattiyšsvari (1938) e­pavaŸŸai innāņakaīkaëukku utāraõamākak kåŸalām. airēppiya, vaņamo×i nāņaka marapaiyoņņi e×utappaņņa mšŸkuŸippiņņa nāņakaīkaëil perumpālā­avai vaņamo×i marapaip pi­paŸŸit talaimaip pāttiraīkaëum uyarvā­a pāttiraīkaëum centami× naņaiyil uraiyāņuvatākavum všlaikkāra­ pē­Ÿa camåka matippaŸŸa pāttiraīkaë pšccuttami×aik kaiyāëvatākavum ciruųņikkappaņņuëëa­a. ik kālakaņņattil pšccut tami× nakaiccuvaikkš paya­paņuttappaņņatu. e­i­um pšccumo×i nāņakattil iņampeŸat toņaīkiyamai oru ciŸappu amcamš. paņimuŸai vaëarccip pēkkil pārkkaiyil, ārampattil pāņal vaņivil amainta kåttu muŸaiyil iruntu vilaki vaca­a amaippil uruvākiya navã­a nāņaka marapu, pšccu mo×iyi­ait ta­­uņ cšrttuk koëëum paõpi­aik kāõki­Ÿēm. camåka araciyal vaëarcci kāraõamāka cātāraõa ma­itarkaë camåkattil mukkiyattuvam peŸa avarkaë nāņakattilum iņam peŸat toņaīki­ar. nāņakattil iņampeŸum cakala pāttiraīkaëum pšccu mo×iyilšyš pšcuvata­ai navã­a nāņaka vaëarcciyi­ aņutta kaņņattiŸ kāõukiŸēm. 2 āīkilak kalvi ciruņņittuviņņa mattiyatara varkkatti­ oru pirivi­ar mš­āņņu mo×ipeyarppu nāņakaīkaëaiyum purāõa itikācak kataikaëaiyum kaiyāõņu nāņakattaip po×utupēkkuc cāta­amākak koëëa i­­oru pirivi­ar ã×attut tami× makkaëi­ vā×kkaiyaiyum eõõaīkaëaiyum piratipalikkum maõvaëam tatumpiya camåkanāņakaīkaëai nāņaka ulakukku aëitta­ar. ivarkaëš ã×at tami× nāņaka ulakil iyaŸ paõpu vāynta nāņaka neŸi o­Ÿi­ai uruvākki­ar. ivarkaë kaiyil nāņakam veŸum po×utupēkkuc cāta­amākava­Ÿi camåkamāŸŸac cāta­amāyiŸŸu. ippēkki­ mu­­ēņi pšrāciriyar kaõapatippiëëai āvār. avaruņaiya nāņakaīkaë 1936 mutal mšņaiyšŸŸappaņņa­a. ilaīkaip palkalaikka×akam pšrāciriyar nāņakaīkaëukkuk kaëamāka amaintatu. palkalaikka×akattil payi­Ÿa māõavarum māõaviyarum pšrāciriyar nāņakaīkaëil naņittamai kuŸippiņattakkatu. pšrāciriyari­ nāņakaīkaë perumpālum camåkappaõpuņaiya­avākak kāõappaņņa­a. yā×ppāõa mattiyatara varkkattuk kuņumpa, camåkap piracci­aikaëai pšrāciriyar kaõapatippiëëai tamatu nāņakaīkaëiŸ koõarntār. carintu koõņu vanta nilamā­iya uŸavukaëaiyum nakara vā×kkai ma­ita uŸavukaëaip pātikkum vitatti­aiyum nakara vā×kkai ma­ita uŸavukaëaip pātikkum vitatti­aiyum ivaratu nāņakaīkaë eņuttukkāņņi­a. ã×attut tami× nāņaka ulakil muta­ mutalāka ã×attuk katā pāttiraīkaë - ciŸappāka yā×ppāõattuk katā pāttiraīkaë ulavat toņaīki­a. pšrāciriyar kaõapatippiëëaiyavarkaë mo×iyiyal tuŸaiyil viŸpa­­arāy iruntamaiyi­āl pēlum mu­­aiya nāņaka āciriyar pēla­Ÿi pirak¤ai pårvamākap pšccu mo×iyi­aik kaiyāõņār. ivar nāņakaīkaëiŸ tē­Ÿiya pāttiraīka­ a­Ÿāņam tām pšcum mo×iyilšyš pšci­a. tamatu nāņaka mu­­uraiyil pšrāciriyar itu paŸŸip pi­varumāŸu kuŸippiņņuëëār. "......nāņakam e­patu ulaka iyalpai uëëatu uëëapaņiyš kāņņuvatu. ākavš vãņņilum vãtiyilum pšcuvatu pēlavš araīkilum āņuvēr pšca všõņum. in nā­ku nāņakattilum va×aīkiya pāņai yā×ppāõak kuņānāņņukkup potuvākavum paruttittuŸaip pakutikkuc ciŸappākavum uëëatu." ulaka iyalpai uëëatu uëëapaņi kāņņuvatu e­Ÿa avar k域il avaratu iyaŸpaõpu vāta neŸicārnta pēkkum pulappaņukiŸatu. piracci­aikaëai ivai veëippaņutti­avš tavira ataŸkā­a kāraõaīkaëai ārāyntu va×ikāņņavillai. e­avštā­ ivarai iyaŸpaõpu nāņaka neŸi āciriyar e­Ÿu vimarcakar kåŸuvar. curuīkak kåŸi­ kaŸpa­ālēkattil vā×nta nāņaka ulakai naņappiyal ulakukku i×uttu vanta perumai ivarukkšyuõņu. ã×attil māttirama­Ÿi mu×umaiyākat tami× nāņaka ulakilšyš immāŸŸattai šŸpaņuttiya perumaiyum ivarukkšyuõņu, pšrāciriyari­ nāņakaīkaë, nā­āņakam (1930), irunāņakam (1952), māõikkamālai (1952), caīkili (1953) e­Ÿa peyarkaëil nålurup peŸŸa­a. ivaŸŸuë māõikkamālai camaskiruta nāņakamā­a rat­āvaliyi­ ta×uval nāņakamākum. caīkili carittira nāņakamākum. ivvaõõam navã­a nāņaka marapu kalaiyaracu va×iyil oru marapākavum. pšrāciriyar kaõapatippiëëai va×iyil i­­oru marapākavum iru kiëaippaņņu vaëarntatu. 1950kaëil, tami× nāņņil araciyal rãtiyil vaëarcciyaņainta tirāviņar mu­­šŸŸak ka×akam iīkuëëa iëai¤arkaëukku ātarcamāyiŸŸu. tirāviņa mu­­šŸŸak ka×akat talaivarkaëi­ nålkaëum, šņukaëum ã×attukku iŸakkumatiyāyi­a. ivai ã×attu nāņaka ulakilum tākkattai šŸpaņutti­a. tirāviņa mu­­šŸŸak ka×aka nāņakaīkaë pēlamainta cãrttiruttak karuttukkaë malinta ceyaŸkaip pāīkā­a pala tami× nāņakaīkaë iīku uruvāyi­a. nāņņi­ pala pākaīkaëilum ittakaiya nāņakaīkaë peruvāriyāka mšņaiyšŸi­um nåluruvam peŸŸavai kuŸaivš. appās e×utiya kaëëattēõi (1960) a.po. cellaiyā e×utiyār kolaikāra­ e­pa­a. itaŸku utāraõaīkaëākum. ittakaiya nāņakaīkaëiŸ tami×c ci­imāvi­ celvākkaiyš perumaëavu kāõamuņikiŸatu. perumpālā­a tami×p piratšcaīkaëil i­Ÿum immarapu ni­Ÿu nilaikkiŸatu. 1956ām āõņil šŸpaņņa araciyal māŸŸattaiyoņņi tšciya uõarvum, tamatu contap paõpāņu paŸŸiya pirak¤aiyum ã×attil šŸpaņņatu. cuya paõpāņņup pirak¤aiyi­ veëippāņākavš 1959 ām āõņiliruntu aņutta oru tacāpta kālam varai ã×attu nāņaka ulakil pārampariyak kåttukkaëai pšõuki­Ÿa, avaŸŸai navã­appaņuttuki­Ÿa ta­maikaëaik kāõuki­Ÿēm. 1957kkup pi­­ar aracāīka ātaravil iyaīkiya kalaikka×akat tami× nāņakak ku×u, pšrāciriyar cu. vittiyā­anta­, pšrāciriyar kā. civattampi ākiyēri­ va×ikāņņali­ kã× ceyaŸpaņat toņaīkiyatu. kalaik ka×akat talaivarāyirunta pšrāciriyar vittiyā­anta­ avarkaëi­ muyaŸciyi­āl marapu va×i nāņaka vaëarcciyil pāriya pātippi­aik kalaik ka×akattāl šŸpaņutta muņintatu. marapu va×i nāņakaīkaë palavaŸŸaik kalaik ka×akatti­ ātaravuņa­ pšrāciriyar vittiyā­anta­ patippittār. maņņakkaëappu te­mēņi nāņakamā­a alaīkāra råpa­ (1962), e­Ÿik emparatēr (1964), måvirācākkaë nāņakam (1966), ¤ā­aceëantari (1967) ākiyavai ivarāl patippikkappaņņa­a, pšrāciriyar kā. civattampi palkalaik ka×aka intu māõava ma­Ÿatti­ ātaravil mārkkaõņšya­ (1961) vāëapãma­ (1963) ākiya nāņakaīkaëaip patippittār. šņņuruvil irunta pa×aiya marapu va×i nāņakaīkaë accuruvil vantamai ã×attu nāņaka ulakil kuŸippiņattakka oru amcamākum. kalaik ka×akam tā­š nålkaëaip patippittatuņa­ piratšca kalāma­Ÿaīkaëaiyum ippaõiyil åkkuvittatu. ita­ kāraõamāka a­uruttira nāņakam (1969) irāma nāņakam (1969) estākkiyār nāņakam (1967) mariyatāca­ nāņņuk kåttu (1972) tšvacakāyam piëëai nāņņuk kåttu (1974) vijaya ma­ēkara­ (1968) pē­Ÿa nāņņuk kåttu nålkaë accil vanta­a. acciņappaņņavaŸŸuë pala, pa×aimaiyā­avai. cila, putitāka āciriyarkaëāl iyaŸŸappaņņavai. tavira, kalaik ka×akam aõõāvimār makānāņukaë naņattiyum, aõõāvimāraik keëaravittum, pāņacālaikaëukkiņaiyš nāņņuk kåttup pēņņikaë naņattiyum nāņņuk kåttu uõarvu makkaëiņam vaëarak kālāyamaintatu. nāņņuk kåttukkaëaip pšõuki­Ÿa muyaŸci māttirama­Ÿi avaŸŸai navã­appaņuttum muyaŸciyum itškāla kaņņattil mšŸkoëëappaņņatu. pšrāta­aip palkalaik ka×attil ciīkaëat tuŸaiyaic cšrnta pšrāciriyar caraccantira pē­Ÿēr 1956 mutal puka×peŸŸa ma­amš, ciīkapāku pē­Ÿa navã­appaņuttappaņņa ciīkaëak kåttukkaëait tayārittu mšņaiyšŸŸi­ar. itš paõiyi­ai 1960kaëilš pšrāta­aip palkalaik ka×akat tami× tuŸaiyaic cārnta pšrāciriyar cu.vittiyā­anta­ avarkaë ceytār. 1962 toņakkam 1968 varai avar palkalaik ka×aka māõākkaraik koõņu maņņakkaëappuk kåttukkaëai navã­appaņuttiyaëittār. yā×ppāõa aõõāvi marapu nāņakattaip pirapalyappaņutti­ār. karõa­ pēr, noõņi nāņakam, irāvaõšca­, vālivatai e­pa­a avar navã­appaņuttiya maņņakkaëappuk kåttukkaëākum. navã­a mšņai, oli, oëi uttikaëaik kaiyāõņu, kirāmaīkaëil irā mu×uvatum āņappaņum kåttukkaëi­ kāla aëavaic curukki avar nakarppuŸap pārvaiyāëarkaëum iracikkakkåņiyatākki­ār. ã×at tami×ari­ marapu va×i nāņaka marapu nakarpuŸa mšņaikaëil nakarppuŸa māntarāl varavšŸkappaņņatu. nāņņuk kåtti­ai vaëartta kalaikka×akam navã­a nāņaka e×uttup piratikaņkuc ca­mā­am va×aīkuvata­ målamum, avaŸŸai acciņuvata­ målamum navã­a nāņakat tuŸaiyai vaëarkkum muyaŸciyilum ãņupaņņatu. cokka­i­ cilampu piŸantatu (1962), ciīkakirikkāvala­ (1963), muttu civa¤ā­atti­ cšra­ camāti (1968) ākiya kalaikka×akap paricu peŸŸa nāņaka nålkaëaik kalaikka×akamš veëiyiņņatu. kalaikka×akap paricupeŸŸa š.ri. po­­utturaiyi­ nāņakam e­­um nāņakam (1969), tšva­i­ te­­ava­ piramarāya­ (1963), mullaimaõiyi­ paõņārava­­iya­ (1970), caõmukacuntaratti­ påtattampi (1964) pē­Ÿa nålkaë pi­­āëil nåluruvam peŸŸa­a. kalaikka×akap paricupeŸŸa nāņakaīkaëil perumpālā­avai varalāŸŸu nāņakaīkaëākum. attēņu camaya, ilakkiya nāņakaīkaëum ivaŸŸuņ kāõappaņņa­a. ilakkiya varalāŸŸu nāņakaīkaë kalaikka×akap paricupeŸŸu accil vantamaiyait toņarntu itš ta­mai koõņatā­a pala nāņakaīkaë ã×at tami× nāņaka ulakil e×a ārampitta­a. caõmukacuntaratti­ vā×vupeŸŸa valli (1962), iŸuti måccu (1965), catā ÷rã­ivāca­i­ ilaīkai koõņa irājšntira­ (1960), ci.na. tšvarāja­i­ vijaya­ vijayai tirumaõam (1965), kaīkšsvari kantaiyāvi­ araca­ āõaiyum āņaka cavuntariyum (1965), cempiya­ celva­i­ m孟u mu×u nilavukaë (1965), karavai ki×ā­i­ taõiyāta tākam (1968), mu.ka­akarāja­i­ kaimu­uvi­ kātali, es, po­­utturaiyi­ valai (1972) ākiyavaŸŸai ippēkkiŸku utāraõaīkaëākak kāņņalām. ivaŸŸuņ cila nāņakaīkaë i­a uõarvum pa×amaic ciŸappum pšci­a. cila nāņakaīkaë i­a oŸŸumaiyai maŸaimukamākak kåŸi­a. cila intiya carittira nika×ccikaëaip pi­­aõiyākak koõņa­a. ikkāla kaņņattil mu­­aõiyil ni­Ÿa nāņaka āciriyarkaëāka tšva­. cokka­, š.ri, po­­utturai ākiyēraik kuŸippiņalām. 1956 i­pi­ ilaīkait tami×ariņaiyš tē­Ÿiya i­a uõarvum tirāviņa mu­­šŸŸak ka×akatti­ nāņakattuŸaic celvākkum ittakaiya nāņakaīkaë peruvāriyāka e×ak kāraõaīkaëāyi­a. pu­aikataikaëilum pārkka nāņakammålam mo×i apimā­attai eņuttuõarttuvatu culapamākum. e­avštā­ mo×i apimā­amum, i­a uõarvum tami×ar mattiyil araciyal vaņivam peŸŸa kālattil ittakaiya pala nāņakaīkaë tē­Ÿat toņaīki­a. tammai etir nēkkiya camåka māŸutalkaëaiyum piracci­aikaëaiyum etirkoõņu pērāņi vella muņiyāta tami×ar camåkam ta­­uņaiya pa×amaikkuë nimmati tšņiyatu. yuce­Ÿa kālam i­i mãëātā?ru e­Ÿu pa×aiya kālattai innāņakaīkaëiŸ cila mãõņum ni­aivu kårnta­a. paõņaiya ma­­arkaëait tami× uõarvu peŸŸavarkaëākac cittarittut tami× makkaëiņai tami× uõarvu åņņa muyaŸcitta­a. ittakaiya nāņakaīkaë uruva amaippil tamakku mu­­ēņiyāka viëaīkiya kalaiyaracu corõaliīkatti­ nāņaka marapi­aiyš pi­paŸŸi­a. navã­a nāņaka araīku paŸŸiya cinta­ai ivaŸŸil kāõappaņavillai e­patu ma­am koëëat takkatu. iyaŸpaõpu cārnta nāņaka neŸi pšrāciriyar kaõapatippiëëaikkup pi­ iru kiëaippaņņu vaëarntatu. oru pirivi­ar pšrāciriyar kaiyāõņa yā×ppāõat tami×ai vaittu mu×ukka mu×ukka nakaiccuvai, kiõņal nāņakaīkaëait tayāritta­ar. nåluruvam peŸŸa acaņņu māppiëai itaŸku utāraõamākum. itu tavira purēkkar kantaiyā, pārvati paramaciva­, kalāņņā kātal, āccikkuc collātš, laõņa­ kantaiyā, puëukar po­­aiyā ākiyavaiyum ittakaiya nāņakaīkaëukku eņuttukkāņņukkaëākum. varalāŸŸu, camaya, itikāca, purāõa nāņakaīkaëum ittakaiya nakaiccuvai nāņakaīkaëumš i­Ÿu tami× makkaëiņaiyš ja­ara¤cakappaņuttappaņņuëëa­a. varalāŸŸup purāõa nāņakaīkaëai viņa innakaiccuvai nāņakaīkaëil kaiyāëappaņum mo×i pārppēriņaiyšyum ēr a­­iyē­ya uŸavai šŸpaņuttukiŸatu. naņikarkaë colla racikarkaë cirippatš ita­ paya­pāņākum. pārppērai vāyviņņuc cirikkappaõõuvatš ivaŸŸi­ nēkkamākum. oruvakaiyil ivai nāņakaīkaëš alla. nāņaka e×uttup pirati, mšņai o×uīku, pāttira vārppu e­pa­a evaiyumi­Ÿi campāųaõaiyai māttiramš koõņuëëa ittakaiya nāņakaīkaëš i­Ÿu perumpālā­a tami× makkaëāl nāņakam e­Ÿu šŸkavumpaņuki­Ÿa­a. pšrāciriyar kaõapatippiëëai aŸimukam ceyta pšccut tami×aiyum, iyaŸpaõpu nāņaka neŸiyaiyum na­ku purintu koõņu nāņaka nilai nēkkuņa­um, pirak¤aiyuņa­um ã×attil tami× nāņakattai vaëarttavarkaë palkalaikka×akatti­arum palkalaikka×aka va×ivantērumš. atirųņavacamāka anta vāyppum vacatiyum avarkaëukkirunta­a. a. muttuliīkatti­ cuvarkaë, pirivuppātai, cokka­i­ iraņņai všųam, a. na. kantacāmiyi­ matamāŸŸam e­pa­a pšrāciriyar marapil palkalaikka×akam mšņaiyšŸŸiya nāņakaīkaëākum. ivaŸŸuë a.na. kantacāmiyi­ matamāŸŸam kuŸippiņattakkatu. ivviyaŸpaõpu nāņakaīkaë pšrāciriyari­ nāņakaīkaë pē­Ÿu mattiyatara varkkattu makkaëaik katāpāttiraīkaëākak koõņa­a. avarkaë vā×kkaip piracci­aikaëaiyum pērāņņaīkaëaiyum avarkaë mo×iyil uraiyāņi­a. ārampattil mattiyatara varkkatti­araiyum avartam piracci­aikaëaiyum eņuttuk kāņņiya ivviyaŸpaõpu nāņaka neŸi camåka vaëarccip pēkki­ālum araciyal poruëātāra māŸŸaīkaëi­ālum to×ilāëarkaëaiyum aņimaņņattil vā×nta makkaëaiyum avartam piracci­aikaëaiyum piratipalikkum vakaiyil pariõamittatu. 1969, 70 kaëilš camakāla araciyal camåkap piracci­aikaëaik kåŸum paõpuņaiya nāņakap pēkku uruvākiyatu. ã×attil šŸpaņņa araciyal māŸŸaīkaëum iņatucāric cinta­ai vaëarcciyumš ippēkki­ai uruvākki­a. to×ilāëar talaimai tāīkum camåka māŸŸam o­Ÿi­ālšyš camakāla vā×kkaip piracci­aikaë tãrkkappaņa muņiyum e­patai in nāņakaīkaë maŸaimukamākavum veëippaņaiyākavum vaŸpuŸutti­a. 1960 ām āõņukaëil pu­aikatait tuŸaiyil iņampeŸŸa ippaõpu 1970 kaëilštā­ nāņakat tuŸaiyil iņampeŸalāyiŸŸu e­patu iīku kuŸippiņattakkatu. i. civā­anta­i­ viņivai nēkki, kālam civakkiŸatu ākiya nāņakaīkaëum, nā. cuntaraliīkatti­ vi×ippum māttaëaik kārttikšcuvi­ pērāņņaīkaëum itaŸku utāraõaīkaëākum. i.civā­anta­i­ viņivai nēkki e­Ÿa nāņakam to×ilāëa varkkap peõõorutti ņokņarāka vantu ta­ varkka nilaiyi­i­Ÿu māŸupaņņuc celvattaic cittirikkiŸatu. avaratu kālam civakkiŸatu e­Ÿa nāņakam tami×, ciīkaëat to×ilāëarkaë a­aivarum tammaic curaõņum mutalāëikku etirākat tiraëvataic cittarikkiŸatu. nā. cuntaraliīkatti­ vi×ippu všlaiyillāp piracci­aiyāl tavikki­Ÿa iëai¤ar, to×ilāëar naņattum camåka viņutalaip pēril tam viņutalaiyum iõaintuëëatu e­patai uõarvataik kāņņukiŸatu. māttaëaik kārttikšcuvi­ pērāņņaīkaë tami× ciīkaëa to×ilāëar tēņņa mutalāëikku etirākac ceīkoņiyi­ kã× aõitiraëvataic cittarikkiŸatu. ittakaiya paõpu koõņa ciŸu nāņakaīkaëai ik kālakaņņattil mšņaiyšŸŸiya māvai nittiyā­anta­, tillaikkåtta­ ākiyērum iīku kuŸippiņattakkavarkaë. araciyal rãtiyil tãrvu kāņņātuviņi­um camakālap piracci­aikaëaik kāņņiya nāņakaīkaëāka ik kālakaņņattil mšņaiyšŸiya kalaic celva­i­ ciŸukkiyum poŸukkiyum, peëacul amãri­ tēņņattu rāõi ākiya nāņakaīkaëaik kuŸippiņalām. camakāla camåka araciyaŸ piracci­aikaëaip piratipalikkum ippaõpu marapu va×i nāņakaīkaëilum ikkāla kaņņattil iņampeŸuvataik kāõaki­Ÿēm. ip paõpi­ai marapu va×i nāņakattil pukuttiyavar. ci. meëa­akuru āvar. ivaratu caīkāram pa×aiya kåttu vaņivattiŸ camakālap piracci­aiyaip piratipalikki­Ÿatu. kālam kālamākac camåkap pirivukaëi­ālum, šŸŸattā×vukaëi­ālum piëavupaņņukkiņanta camåkattai potumakkaë a­aivarum o­Ÿutiraõņu viņutalai ceyvatš caīkāratti­ uëëaņakkamākum. maņņakkaëappuk kåttu marapu caīkāratti­āl putiya parimāõam peŸŸatu e­par. aõmaiyil, em.š.nuÉmā­i­ neņuīkavitai o­Ÿai aņippaņaiyākak koõņa meëa­akuru tayārittu mšņaiyšŸŸiya atimā­iņa­ palaratu pārāņņutalkaëaiyum peŸŸatu. marapuva×i āņņamuŸaikaëaiyum, apinayaīkaëaiyum paya­paņutti ma­itakula vaëarccik kaņņaīkaëaiyum i­Ÿaiya ata­ pērāņņattaiyum in nāņakam cittarittatu. 3 ã×attut tami× nāņakattil camakāla araciyaŸ piracci­aikaë iņampeŸat toņaīkiya ikkāla kaņņattilštā­ nāņakatti­ uruvam paŸŸiya cinta­aiyum nāņaka e×uttāëarkaëiņamum, tayārippāëarkaëiņamum uruvāvataik kāõuki­Ÿēm. ciīkaëa nāņaka vaëarcciyi­atum, ulaka nāņakapparappi­atum, marapuva×i nāņaka marapi­atum tākkam peŸŸa ivarkaë putuppāõi nāņaka uru o­Ÿi­ai ã×at tami× nāņaka ulakukku aëikki­Ÿārkaë. ã×attut tami× nāņaka ulakil navã­a nāņaka araīku (Modern Theatre) paŸŸiya pirak¤ai valuvāka vaëarcciyaņaiyat toņaīkiyatu. 1970 kaëilš tami× nāņaka ulaki­ piratā­a paõpākak kāõappaņņa camakāla camåka araciyaŸ piracci­aikaëš ikkālatte×unta perumpālā­a putuppāõi nāņakaīkaëi­ uëëaņakkamākavum amainta­a. ittakaiya putuppāõi nāņaka neŸiyi­ mu­­ēņiyāka nā. cuntaraliīkattaik kuŸippiņalām. ivar 1971 mārccil murukaiya­i­ 'kaņå×iyam' e­Ÿa nāņakattai mšņaiyšŸŸi­ār. kaņå×iyam ulakaëāviya to×ilāëar piracci­aiyaiyum avarkaëi­ viņutalaiyaiyum karuvākak koõņatu. ivaratu apacuram anartta (absurd) nāņakatti­ pāŸpaņņatu. nā. cuntaraliīkatti­ paīku ã×attu nāņaka ulakiŸ kuŸippiņattakkatu. ivarait toņarntu a. tācãyas, putiyatoru vãņu, kēņai, kālam civakkiŸatu, piccai všõņām, kanta­ karuõai ākiyavaŸŸai putuppāõiyil tayārittār. itš kālap pakutiyil cuhair hamãņ tayāritta šõip paņikaë, piëëaip petta rācā oru nāyai vaëarttār, vštāëam co­­a katai, pommalāņņam, nakarattuk kēmāëikaë mutaliyavaiyum, ka. pālšntirāvi­ tayārippā­a naņcattiravāci, ma×ai, paci, kaõõāņi vārppukaë,putiya ulakam pa×aiya iruvar ākiya nāņakaīkaëum, meëa­akuruvi­ ati mā­iņa­, talaivar ākiyavaiyum ã×attil navã­a nāņaka araīka vaëarcciyai uŸutippaņuttiyuëëa­a. 1975, 1976 ām āõņukaëilš kalāccārap pšravai naņattiya tami× nāņakap pēņņiyil paricu peŸŸa tami× nāņakaīkaë putuppāõiyilšyš amaintirunta­a. itu nakarppuŸa nāņaka ulakil ikkāla kaņņattil innāņaka neŸi peŸŸu vanta celvākki­aik kāņņuki­Ÿatu. 1970 kaëilš nāņaka uruva amaippu paŸŸiya pirak¤ai šŸpaņņatait toņarntu ciŸanta pala nāņakaīkaë ayal mo×ikaëi­i­Ÿu mo×ipeyarkkappaņņu mšņaiyšŸŸappaņum oru pēkkum uruvāki­Ÿatu. ã×attami× nāņaka ulakil mo×ipeyarppu muyaŸcikaë mu­pum naņaipeŸŸuëëa­a. navāliyår naņarāja­ vaņa mo×iyiliruntu kāëitāca­i­ cākuntalattai (1962)yum, mirucca kaņikattai pommai vaõņi (1964) e­Ÿa peyarilum mo×ipeyarttār. i. iratti­am cēpēkkiëici­ ãņippacai ãņippas ma­­a­ (1969) e­Ÿa peyaril mo×i peyarttār. ivai mšņaikkāka a­Ÿi vācippukkākavš ceyyappaņņa­a. e­i­um uõarvu pårvamākavum, nāņaka uruva amaippu paŸŸik kāttiramā­a cinta­aiyuņa­um piŸamo×iyi­ ciŸanta nāņakaīkaëait tami×il ta×uviyum mo×i peyarttum mšņai šŸŸum pēkki­ai 60 kaëilum kuŸippāka 1970 kaëilum kāõukiŸēm. ipsa­i­ Dolls House, peõpāvai e­Ÿa peyarilum, a­ra­ cekāvi­ The Bear, karaņi e­Ÿa peyarilum, jš. em.ci¤c e×utiya Riders to the Sea kaņali­ akkarai pēvēr e­Ÿa peyarilum, elmāŸaici­ The adding Machine pommalāņņam e­Ÿa peyarilum ta×uvalākkam peŸŸu mšņaiyšŸi­a. aleksi arpucēvi­ it Happend in irkutsk e­­um nāņakam ¤ā­am lampšņņi­āl 1970 il piccai všõņām e­Ÿa peyaril mo×i peyarkkappaņņatu. nirmalā nittiyā­anta­ inta nāņaka āciriyari­ Old World e­Ÿa nāņakattai putiya ulakam pa×aiya iruvar e­Ÿa peyarilum, re­­asi villiyatti­ Glass Menagerie e­Ÿa nāņakattai kaõõāņi vārppukaë e­Ÿa peyarilum mo×i peyarttār. innāņakaīkaë mika veŸŸikaramāka mšņaiyšŸŸappaņņamai navã­a ã×attut tami× nāņaka marapu ulaka nāņaka marapuņa­ caīkamippataiyš kāņņuki­Ÿatu. 4 ã×attuk kavitai nāņakaīkaë paŸŸiyum iīku kuŸippiņa všõņum. kavitai nāņakam e­Ÿa patappirayēkam paŸŸik karuttu všŸupāņu uõņu. cilar kavitai nāņakattaik kavitai vakaikaëuë o­Ÿākak karutuvar. ceyyuë naņaiyil amaintuëëamaiyālšyš ivvāŸu karuki­Ÿa­ar pēlum. ita­āl kavitai, nāņakam ākiya ilakkiya vaņivaīkaë paŸŸik karuttuk ku×appam šŸpaņa va×iyuõņu. ceyyuë naņaiyil amaintiruppi­um ivai nāņakaīkaëš. ivaŸŸaic ceyyuë nāņakam allatu pānāņakam e­Ÿu a×aippata­ målam ikku×appattait tavirttuk koëëalām. 1950ām āõņukaëi­ pi­ araivāciyil iruntš iīku pānāņakaīkaë kaõicamā­a aëavil tē­Ÿat toņaīki­a. ilaīkaiyil mutalāvatu pānāņakamāka katirkāmar ka­akacapaiyi­ naŸkuõa­aic colvar. ārampa kālap pānāņakaīkaë perumpālum naņippataŸka­Ÿip paņippataŸkš e×utappaņņa­a. mahākavi, murukaiya­ ākiyērš ittuŸaiyil atikam u×aittavarkaëāvar. makākaviyi­ aņikkarumpu, cš­āpati, tiruvi×ā ākiya­avum, murukaiya­i­ tarica­am, vantu cšrnta­a pē­Ÿavaiyum vā­oliyil oliparappappaņņa­a. 60 ām āõņukaëil mšņaippānāņakaīkaë pala e×unta­a. nãlāvaõa­i­ ma×aikkai, mahākaviyi­ putiya toru vãņu, kēņai murukaiya­i­ kaņå×iyam, kēpura vācal, ampiyi­ vštāëam co­­a katai mutaliya­a ikkālap pakutiyil mšņaiyšŸi­a. ilaīkaiyil tē­Ÿiya pānāņakaīkaëaip potuvāka m孟u vakaikkuë aņakkalām. o­Ÿu pa×antami× ilakkiyac ceytikaëai aņippaņaiyākak koõņavai. iraõņu naņaimuŸaic camåka vā×vai aņippaņaiyākak koõņa yatārttap pēkkā­avai. m孟u kuŸiyãņņup pāīkā­avai. vantu cšrnta­a, kēpuravācal, ma×aikkai pē­Ÿavai mutal vakaiyi­a. kēņai, putiyatoru vãņu, pē­Ÿavai iraõņām vakaiyi­a. kaņå×iyam m孟ām vakaiyaic cšrntatu. aõmaiyil pā. cattiyacãla­i­ pāņņukkåttu e­Ÿa ciŸuvarkkā­a pānāņaka nål o­Ÿum veëivantuëëatu. ã×attu vā­oli nāņakaīkaëaiyum iīku kuŸippiņutal avaciyam. vā­oli nāņakaīkaëiŸ perumpālā­avai nålurup peŸavillai. ilaīkaiyarkē­i­ misņar kukatāca­um (1957) mātavimaņantaiyum (1958) murukaiya­i­ tarica­amum, es.pi.kš.yi­ poŸki×iyum nålurup peŸŸa vā­oli nāņakaīkaëākum. potuvā­a ã×attu nāņakap pēkkiŸku vā­oliyum vitivilakkillai. vā­oli oru vekuja­at toņarpuc cāta­amā­amaiyi­ālum araca kaņņuppāņņukkuņpaņņa niŸuva­amā­amaiyi­ālum cila ellaikaëai mãŸi nāņakam pēņa ata­āl muņiyavillai. e­i­um iņaiyiņaiyš cila nalla nāņakaīkaëaiyum vā­oli aëikkāmalillai. civapātacuntaram, cā­ā, vācakar pē­Ÿēr vā­oli nāņakat tuŸaiyil u×aittavarkaë. vācakar vaca­am e×utiya taõiyātatākam vā­oli viciŸikaëi­ pārāņņutalaip peŸŸatu. mu­­aiyavarkaëai viņa vā­oli nāņaka vaëarccikku vācakar aëitta paīku kuŸippiņattakkatu. iyalpā­a pšccu mo×iyi­ai ja­ara¤cakap paņuttiyamaiyai vā­oli nāņakaīkaëi­ mukkiya paõiyākak kuŸippiņalām. pattirikaikaëum avvappētu cila nāņakaīkaëai veëiyiņņuëëa­a. kuŸippāka 1967 ām āõņilš ti­akara­ pattirikai nāņaka vi×ā o­Ÿi­ai akila ilaīkai rãtiyilš naņattiyatu. ã×anāņu pattirikai ēraīka nāņakap pēņņi o­Ÿi­ai naņatti muta­mai peŸŸa nāņakaīkaëai viņiya i­­um nšramirukku (1971) e­Ÿa tokutiyāka veëiyiņņatu. ã×akšcari, vãrakšcari mutaliya pattirikaikaëum, a¤cali, kalaiccelvi mutaliya ca¤cikaikaëum ēraīka nāņakaīkaëai veëiyiņņa­a. mallikai nāņaka vimarca­aīkaëai veëiyiņņatu. ivvakaiyil pattirikai, vā­oli ākiya vekuja­at toņarpuc cāta­aīkaë 20m n域āõņi­ piŸpakutiyil ã×attami× nāņaka vaëarccikkut toõņāŸŸi­a. ivaŸŸaiviņa ã×attu nāņakattuŸaiyil ãņupaņņavarkaë cilar tamatu nāņaka a­upavaīkaëaiyum, viparaīkaëaiyum nålāka veyiņņuëëa­ar. kalaiyaracu corõaliīkatti­ ã×attil nāņakamum nā­um, š.ri. po­­utturaiyi­ veëëivi×ā malar ākiya­a itaŸku utāraõaīkaëākum. 1917 toņakkam 1973 varai ã×attil veëivanta nāņaka nålkaëai ārāyntu mutukalaimāõippaņņam peŸŸa cokka­i­ āyvuk kaņņurai virivāka e×utappaņņu 1977 il ã×attut tami× nāņaka ilakkiyavaëarcci e­Ÿa peyaril veëivantuëëatu. ã×attami× nāņaka nål viparaīkaëai aŸiya virumpuvērkku itu ciŸanta va×ikāņņiyākum. nål muyaŸcikaëai viņa ã×attami× nāņaka ārāycci, nāņaka vimarca­am, nāņakak kaõakkeņuppu ākiya­avum ēraëavu vaëarccipeŸŸu varuki­Ÿa­a. pšrāciriyar kā. civattampi, pšrāciriyar cu.vittiyā­anta­, pšrāciriyar ka.kailācapati, ci. meëa­akuru, kš.es.civakumāra­, cokka­, i.civā­anta­ pē­Ÿēr ittuŸaiyilãņupaņņu u×aittu varuki­Ÿa­ar. ituvarai nēkkiyatil iruntu, ã×attil marapuva×i nāņakam allatu nāņņukkåttu marapum, pšci naņikkum navã­a nāņakamum camāntaramāka vaëarcciyaņaintu vantiruppataik kāõalām. ivviru nāņaka neŸikaëum 1960kaëi­ piŸpakutiyil iruntu carvatšca navã­a nāņaka araīka neŸikaëukku šŸpa tammai iyaipupaņuttik koõņuëëa­a e­pataiyum kāõalām. āyi­um ã×attut tami× nāņaka ilakkiyam i­­um evvaëavē vaëarcciyaņaiya všõņi uëëatu. navã­a nāņaka araīku paŸŸiya cinta­ai vaëarcci peŸŸa vikitattil nāņaka e×uttu iīku vaëarcci peŸavillai. ata­ālšyš camãpa kālattil mo×ipeyarppu nāņakaīkaëum, intirā pārttacārati, tarumucivarāmu pē­Ÿavarkaëi­ apatta nāņakaīkaëum iīku mšņaiyšŸŸappaņņa­a. itu evvāŸe­i­um ci­imāvi­atum capākkaëi­atum iŸukkamā­a piņiyil iruntu viņupaņattavikkum tami×aka nāņaka araīkaiviņa ã×attut tami× nāņaka araīku vekutåram mu­­šŸi uëëatu e­alām. ciīkaëa nāņaka araīkac celvākku itaŸku oru mukkiya kāraõiyākum. tami× nāņņil mikac camãpattiltā­ parãkųā pē­Ÿa paricēta­ai nāņakak ku×ukkaë tē­Ÿiyuëëa­a e­patum kuŸippiņattakkatu. ___________ oru tiruttam (pakkam 91) 'piëëaip petta rācā oru nāyai vaëarttār' nāņakattai e×utit tayārittavar peëacul amãr. 6. vimarca­am ilakkiya vimarca­am e­patu, ilakkiyap paņaippukkaëai vakaippaņuttutal, varaiyaŸai ceytal, viëakkiyuraittal, matippiņutal ākiyavaŸŸuņa­ campantappaņņa oru aŸivuttuŸai e­Ÿu kåŸuvar. potuvāka vimarca­am iru vakaikaëākap pākupaņuttappaņuki­Ÿatu. o­Ÿu kēņpāņņu vimarca­am allatu vimarca­ak kēņpāņukaë. maŸŸatu ceyalmuŸai vimarca­am. ilakkiyappaņaippukkaëai viëakkuvataŸkum, avai paŸŸi apippirāyam kåŸuvataŸkum avaŸŸai vakaippaņutti matippiņuvataŸkum uriya potuvā­a aņippaņaikaëaiyum aëavukēëkaëaiyum vakuppataik kēņpāņņu vimarca­attuë aņakkuvar. oru kuŸippiņņa ilakkiyap paņaippai allatu oru kuŸippiņņa kālap pakutikkuriya ilakkiyap paņaippai nuõukkamāka ārāyntu, viëakkuvatu, allatu matippiņuvatai ceyalmuŸai vimarca­atti­ pāŸpaņuttuvar. e­i­um ceyalmuŸai vimarca­am veëippaņaiyākavē, maŸaimukamākavē vimarca­akkoëkaikaëālšyš nirõayikkappaņum e­patu oru potuvā­a uõmaiyākum. ipparanta poruëil, ilakkiya vimarca­am 20 ām n域āõņil iruntutā­ ã×attil vaëarcciyaņaiyat toņaīkiyatu. navã­a ilakkiya vaņivaīkaëā­a nāval, ciŸukatai, kavitai, nāņakam ākiyavaŸŸi­ vaëarcciyš ittakaiya vimarca­a muŸaiyi­ vaëarccikkuk kāraõamāka amaintatu. irupatām n域āõņukku mu­­ar, ilakkiyam paŸŸiya cinta­ai mu­aippāka illāviņi­um, ilakkiya, ilakkaõa, tattuva cāttira nålkaëukku urai e×utum marapu iīku iruntu vantuëëatu. uraiyi­ pētu palvšŸu cā­Ÿukaëaik kāņņit tammatam niŸuvum tarkka muŸaiyum kaņaippiņikkappaņņatu. 20 ām n域āõņukku mu­­ar uraiyē, viëakkamē ceyyuë nålkaëukkš e×utappaņņa­a. 19 ām n域āõņil vā×nta āŸumuka nāvalarai ematu ilakkiya vimarca­a marapi­ mu­­ēņi e­ak kåŸutal marapu. caiva matam cārāta ilakkiyaīkaëaiyum avar patippikka eõõi iruntār e­i­um caivacittānta marapil vanta ilakkiyaīkaëaiyš avar pēŸŸi­ār. 'vi­aiyi­ nãīki viëaīkiya aŸivi­ mu­aiva­ kaõņatš muta­ålākum,' atai aņiyoŸŸiyš va×inålum cārpu nålum tē­Ÿum; aŸam, poruë, i­pam, vãņu tarutalš nåŸpaya­ e­pa­a pē­Ÿa ilakkiyam paŸŸiya tãrkkamā­a karuttukkaëai marapu marapāka eŸŸukkoõņirunta akkāla uraiyāciriyarkaëē, aŸi¤arkaëē mu­aiva­ kaõņa mutal nålkaëaiyē, atai oņņiya cārpunål, va×i nålkaëaiyē uraittuppārttu matippãņu ceytiruppar e­a nām etirpārkka muņiyātu. e­i­um tām cārnta mata aëavukēl koõņu ilakkiyatti­aip pākupaņuttum ta­maiyi­ai 20 ām n域āõņi­ mu­­ar kāõki­Ÿēm. akkāla kaņņattil caiva cittānta kalāccārattaip pšõuvatilum vaëarppatilum kava­am celuttappaņņatu. ilakkiyaīkaëuë kantapurāõam, periyapurāõam e­pavaŸŸukkš muta­mai koņukkappaņņatu. cilappatikāram pē­Ÿavai pēŸŸappaņavillai. pāņalukku viëakkam tarum pētu tattam kalvi aŸivukaëukku šŸpa pāņalil uëëa coŸkaëukkup putupputu viyākkiyā­aīkaëait tanta­ar. cila iņaīkaëil coŸkaëukku valintu poruë kāõum muyaŸcikaëākavum ivai māŸi­a. ivviyākkiyā­a muŸaiyil ilakkiya iraca­aiyš mukkiyamā­atākak koëëappaņņatu. ilakkiya āyvu iīku mšŸkoëëappaņavillai. ita­ēņu oņņi e×untatš purāõapaņa­amākum. kēyilkaëil makkaë mu­­ilaiyil purāõaīkaëukku urai kåŸuvatil im marapi­ tākkattaik kāõalām. ivvaõõam tattuvaīkaëaiyum ilakkaõaīkaëaiyum ātāram kāņņi kaŸpa­aiyum iraca­aiyum kalantu urai ceytavarkaëil mukkiyamā­avarākak karutappaņupavar ca. po­­ampala piëëaiyāvar (1837-1897). ivar paŸŸip paõņitamaõi kaõapatippiëëai pi­varumāŸu kåŸuvar. "po­­ampalappiëëai a×akukaë, navaracaīkaë coņņac coņņa pāņalkaëukku urai virittaŸke­Ÿš piŸantavar e­Ÿu colluvārkaë. avarai māõavarkaëākiya matukaraīkaë eppētum cå×ntu koõņš iruppārkaë. ucciyil iruntu uëëaīkāl pariyantam po­­ampalappiëëaiyi­atu uruvam ilakkiya iraca­aiyāl ā­atu. putitu putitākat ta­akkut tē­Ÿuki­Ÿa ilakkiya iraca­aiyai yārukkāvatu veëippaņuttāmal irukkamāņņāmai po­­ampalappiëëaiyi­ nittiya kaliyāõa kuõaīkaëil o­Ÿu." po­­ampalappiëëai paŸŸip paõņitamaõi kåŸum ikkaruttu š­aiya uraiyāciriyarkaëukkum poruntakkåņiyatš. po­­ampalappiëëaiyuņa­ kantapurāõa uraiyāciriyarkaëā­a uņuppiņņic civacampup pulavar, valvai vaittiyaliīkampiëëai ākiyēraiyum cšrttukkoëëalām. aõmaik kālam varai immarapu āŸŸal vāyntatāka iruntu vantuëëatu. tolkāppiya uraiyāciriyar kaõšcaiyar (1878-1958), tiruvācaka uraiyāciriyar navanãtak kiruųõa pāratiyār (1889-1954), patiŸŸuppattu uraiyāciriyar paõņitar cu. aruëampalava­ār, kantapurāõa takųakāõņa uraiyāciriyar paõņitamaõi kaõapatippiëëai ākiyēr immarapi­arš. ivarkaëuë paõņitamaõi kaõapatip piëëaiyum avaratu paramparaiyi­arum ta­iyāka nēkkap paņat takkavarkaë. ivarkaë pa×aiya uraiyāciriyarkaë va×i vantavarkaëāyi­um pala viņayaīkaëil ivarkaë pa×aiyavarkaëil iruntum všŸupaņuki­Ÿa­ar. mu­­aiya uraiyāciriyarkaëaippēla ivarkaë cittāntak kēņpāņņai aņiyoŸŸi e×unta ilakkiyaīkaëai māttiram pēŸŸavillai. ilakkiya i­pam tarum enta nålaiyum varavšŸŸa­ar. paõņaiya tami×p pulavarkaëai maņņuma­Ÿi tamatu camakāla ã×attup pulavarkaëi­ pāņalkaëilum ilakkiya nayam kaõņa­ar. pāņalkaëil varum coŸkaë, ata­ amaippu muŸai, ēcainayam ākiyavaŸŸai ilakkiya raca­aiyi­ målātāramākak koõņa­ar. paõņitamaõi kaõapatippiëëai tirunelvšli āciriya payiŸcikkalācālaiyil tami× ācā­āka iruntamaiyi­ālum kalācālaiyai maiyamākak koõņu avar kāviya pāņacālai o­Ÿai naņattiyamaiyi­ālum tammuņaiya ilakkiyaraca­ai muŸaiyi­ai māõākkar mattiyil avarāl parappa muņintatu. ikkāla kaņņattil kēppāy araci­ar āciriya kalācālaiyil kaņamaiyāŸŸiya kurukavi makāliīkacivamum ittakaiya iraca­ai muŸaiyi­ait tam coŸpo×ivukaëi­ målam vaëarttār. immarapil vantavarkaëāka ka­aka. centināta­, ka.ca. aruënanti. po.kiruųõapiëëai, kā.po. iratti­am, ka.všnta­ār ākiyēraik kuŸippiņalām. akkālattil veëivanta pattirikaikaëil ivarkaë e×utiya kaņņuraikaëilš ivarkaëi­ ilakkiya nēkki­aik kāõa muņikiŸatu. paõņitamaõi kaõapatippiëëaiyi­ ilakkiyava×i, kantappurāõa kalāccāram, pārata navamaõikaë; po.kiruųõa piëëaiyi­ ilakkiyac cēlai, ka.po. iratti­atti­ ilakkiyam kaŸpittal ākiya nålkaë ivarkaëi­ ilakkiya raca­ai muŸaiyai veëikkāņņuva­avāy uëëa­a. paõņitamaõi paramparaiyil ka­aka. centināta­ ta­iyākak kuŸippiņattakkavar. ta­ip pulavarkaëai vimarca­am ceytu nålāka veëiyiņum marapi­ai mutalmutal ã×attu vimarca­a ulakil toņakki vaittavar ivarš. paõņitamaõi paŸŸiya ivaratu m孟āvatu kaõ, cēmacuntarap pulavar paŸŸiya ivaratu m孟āvatu kaõ, cēmacuntarap pulavar paŸŸiya tiŸavāta paņalai, kavi¤ar mu. cellaiyā paŸŸiya kavitaivā­il ēr iëampiŸai ākiya nålkaë itaŸku utāraõaīkaëākum. ka­aka. centināta­ paõņitamaõi kaõapatippiëëaiyi­ iraca­ai marapil vaëarntavarāy uëëa atšvšëaiyil, paõņitar paramparaiyi­ar cilarāl 'i×ica­ar ilakkiyam' e­a a×aikkappaņņa navã­a pu­aikatait tuŸaiyi­ai ilakkiyam e­a šŸŸu vimarca­am ceytavarākavum kāõappaņuki­Ÿār. e­i­um ivaratu navã­a pu­aikatai paŸŸiya matippãņukaëilum iraca­ai muŸaiyi­ pātippai ēraëavu kāõakkåņiyatāka uëëatu. paõņitamaõi paramparaiyi­arāl vaëarkkappaņņa ilakkiya iraca­ai muŸai, i­Ÿuvarai pāņacālaikaëilum āciriya payiŸcik kalācālaikaëilum celvākkuc celuttivaruki­Ÿatu. a­Ÿu kalvi atikārikaëāka irunta ka.ca. aruënanti, a.vi.mayilvāka­am, catāciva aiyar pē­Ÿēr ivviraca­ai muŸaiyi­ai šŸŸu ataŸku aëitta åkkamum immarapil vantērš āciriya kalācālaikaëilum pāņacālaikaëilum ilakkiyam payiŸŸuvērāka iruntamaiyum ivviraca­ai muŸai pāņacālaikaëil celvākkup peŸak kāraõamāyiŸŸu. iraca­ai aņippaņaiyil amainta ilakkiya viëakkamš ivarkaëatu ilakkiya vimarca­a muŸaiyāka amaintatu. e­i­um ārampattil kāõappaņņa caiva cittāntam e­Ÿa camaya ellaiyai mãŸi 'ilakkiyam' e­Ÿa paranta taņatti­il ilakkiya raca­ai celvata­aiyum atu ã×attu ilakkiyattaip pēŸŸum ta­mai koõņatāka amaivata­aiyum ivarkaëiņam kāõalām. iraca­ai muŸaiyāëarkaë marapuva×ic ceyyuëkaëil amainta pirapantaīkaëaiyum, ta­ipppāņalkaëaiyumš ārāyntu cuvai kaõņa­ar. urainaņaiyil e×unta navã­a ilakkiyaīkaëā­a nāval, ciŸukatai. nāņakam ākiyavaŸŸai ivarkaëiŸ perumpālēr ilakkiyaīkaëāka šŸkavillai. ilakkiyam paŸŸi ivarkaë vaittirunta koëkaiyš itaŸkuk kāraõam e­alām. 2 urainaņaiyil amainta navã­a ilakkiyaīkaë celvākkup peŸat toņaīkiyatai aņuttu 1940 kaëilšyš ã×attil navã­a vimarca­am tuëirviņat toņaīkiyatu e­alām. ikkāla kaņņattil pu­aikatait tuŸaiyil ãņupaņņērš ivvimarca­at tuŸaiyilum ãņupaņņa­ar. navã­a ilakkiya vaņivaīkaëi­ tēŸŸam navã­a cinta­ai muŸaiyi­ tēŸŸamum ākum. ata­āl pa×aiya cinta­ai marapukkum putiya cinta­ai marapukkum iņaiyš muraõpāņu šŸpaņņatu. inta muraõpāņņi­ viëaivākavš navã­a ilakkiya vimarca­am tē­Ÿiyatu. tām paņaitta ilakkiyaīkaëi­ putumaiyai niyāyappaņutti e×utavšõņiya avaciyam ikkāla e×uttāëarkaëukku iruntatu. ilakkiya ulakilš pa×aiya, varaņņutta­amā­a paõņita ma­appā­maiyi­ celvākkai etirtta, uyir uõarcciyuëëa oru kavi¤a­ai katāpāttiramākak koõņu 1940 aëavil ilaīkaiyarkē­ e×utiya 'nāņēņi' e­­um kataiyil, ilakkiyattil ippaõņita ma­appā­maikku etirā­a kalakak kuralaiyum navã­a ilakkiya vimarca­ak kaõõēņņatti­ toņakkattaiyum kāõalām. "kāëitāca­uņaiya oppuyarvaŸŸa teyvak kāviyamākiya iraku vamcattaic cuvai nainta uyiraŸŸa veŸum coŸ kuviyalākat tami×il mo×ipeyartta aracakšcariyi­ cakākkaëiņam iruntu nā­ všŸu e­­a etirpārkka muņiyum! pa×amai pa×amaiye­Ÿu pitaŸŸik kaõkaëai måņikkoõņu tam aŸpat tiŸamaiyil iŸumāntu uņkārntirukkum ivarkaëukkup putumaiyum muŸpēkkum eīkš piņikkappēki­Ÿatu? tirukkēvaiyāraip paņittuviņņu atil veņņaveëiccamāy irukkum a×akaiyum,jãva­aiyum, ēcaiyaiyum tš­aiyum amutattaiyum cuvaittu uõara muņiyātu ataŸkuë štē cittāntak karuttu maŸaintu kiņakkiŸatu e­Ÿu pācāīku ceyyum intap pa×amaippulikaë....." "i­i varappēkum tami×i­ maŸumalarccikku vanta­ai ceyki­Ÿš­." ilaīkaiyarkē­i­ kataiyil varum mšŸkāņņiya k域ukkaë ã×attil navã­a ilakkiya cinta­aiyi­ tēŸŸattaik kāņņuki­Ÿa­a e­patil aiyamillai. aracakšcari kālattil avar kataiyai amaittiruntālum, atu avaratu camakāla ilakkiyap piracci­aiyi­ veëippāņšyākum. ivvāŸu putumaikku vakkālattu vāīkik koõņu 1940kaëil ilakkiya vimarca­at tuŸaiyil ãņupaņņa e×uttāëarkaë paŸŸi pšrāciriyar ka. kailācapati pi­varumāŸu kåŸuki­Ÿār. "ivarkaë perumpālum camakāla ilakkiyaīkaëaip paņittuc cuvaittu avaipaŸŸit tarkkittuc collāņi ilakkiyattil ātmārtta a­upavattaiyum, niŸaivaiyum tšņiyavarkaë. tiŸa­āyvu avarkaëi­ piratā­a akkaŸaiyāka illātuviņi­um tamatu to×ili­ nuņpaīkaëaip paŸŸiya vātap pirativātaīkaëilum carccaikaëilum ivarkaë tayaīkātu paīku paŸŸi­ar." mšlnāņņu ilakkiyaīkaëai āīkila mo×i målamākavš aŸintukoõņa ivarkaëi­ vimarca­a aëavukēlum āīkila mo×i va×iyākap peŸappaņņatšyākum. 'ã×akšcari' ivarkaëukku veëiyãņņut taëamāyiŸŸu. cē.civapātacuntaram, ci.vaittiyaliīkam, ilaīkaiyarkē­ ākiyērum ã×akšcariyil camakālap pu­aikatai ilakkiyam paŸŸi vimarca­ak kaņņuraikaë e×uti­ar. attēņu nāņakam, piŸakalaikaë paŸŸiyum avarkaëi­ vimarca­am amaintatu. ivvakaiyil akila­i­ cinškiti, ka.nārāyaõa­i­ laņciyappātai, cu.vittiyā­anta­i­ tami×ar cālpu ākiya nålkaë paŸŸiyum pšrāciriyar kaõapatippiëëaiyi­ tavaŸā­a eõõam nāņakam paŸŸiyum, ņi.kš.es. cakētararkaëi­ nāņaka vi×ā paŸŸiyum ilaīkaiyarkē­i­ vimarca­aīkaë kuŸippiņattakka­a. akila­i­ 'cinškiti' paŸŸi ilaīkaiyarkē­ ã×akšcariyil e×utiya oru vimarca­ak kuŸippai utāraõamākat taralām. "......tami×il oru tuõikaramā­a muyaŸci e­Ÿš colla všõņum. airēppiya nāvalkaë, nāņakaīkaë palavaŸŸil ipporuë pala kēõaīkaëil vaittu ārāyappaņņirukkiŸatu. viracamā­a vicayamāka iruntālum atai alacip pārkkum muŸai ko¤camum viracam illāmalš kaiyāëappaņņirukkiŸatu...... kaëëak kātal ma­ita vā×kkaikkup puŸampā­atalla. ā­āl nārāyaõacāmi e­Ÿa pāttiram puŸampā­avarākavš kāõappaņukiŸār. oru kaõava­ tā­ virumpi maõantukoõņa ma­aiviyai, ava­ evvaëavutā­ nāpu¤caka­āka irunta pētilum, i­­oruva­ai vãņņukku a×aittut ta­ ma­aiviyuņa­ pa×akac ceytu piŸaku avaëai ava­uņaiya kaiyil oppaņaippate­Ÿāl-antak kaõava­ai e­­a e­Ÿu colvatu?- nāvali­ pēkkum tami× naņaiyum akila­ukkuriya ciŸappā­a muŸaiyil amaintirukkiŸatu." ivai ellām ceyalmuŸai vimarca­atti­ pāŸpaņum kaņņuraikaëšyākum. itš kālappakutiyil ilakkiya vimarca­ak koëkaikaëai mu­vaikkum kaņņuraikaëum e×utappaņņa­a. ilakkiyatti­ uruvam uëëaņakkam, ata­ camåkac cārpu mutaliyavaipaŸŸi koëaikarãtiyāka ikkaņņuraikaë amainta­a. ilaīkaiyarkē­, a.na. kantacāmi, kš.kaõšų, pšrāciriyar kaõapatippiëëai, pē­Ÿēr ikkālap pirivil ittakaiya kaņņuraikaë palavaŸŸai e×uti­ar. ilakkiyatti­ nēkkam, camåkappaõi ākiyavai paŸŸi a.ce.murukā­antam 1942-l veëivanta ã×akšcariyil pi­varumāŸu e×uti­ār. "tami×i­ katai ilakkiyatti­ kāõappaņum mukkiya kuŸaipāņu itutā­. atāvatu lakųiyakkataikaë, cãrtiruttakkataikaë mikavum kuŸaivu. attiyāvaciyamāka všõņappaņuvatum atutā­. po×utupēkkukkataikaë pētume­Ÿapaņi šrāëamākac cšrntuviņņa­a. i­i avaŸŸukku oru muŸŸuppuëëi vaittuviņņu tami× nāņņai appaņiyš tåkki kāņņum, tšcatti­ vaŸumai, tu­pam. araciyal nilaimai mutaliyavaŸŸai uõarcci åņņak kåņiya kåņiya muŸaiyil cittirikkum lakųiyak kataikaë perukavšõņum, e×uttāëar e­Ÿu pš­ā tåkkiyavarkaë i­i ittuŸaiyil muyaŸcippārkaëā?" tšcatti­ vaŸumai, tu­pam, araciyal nilaimai e­pa­avš ematu ilakkiyattil iņampeŸa všõņum e­Ÿa a.ce. mu.vi­ k域u pu­aikataiyi­ uëëaņakkattai valiyuŸuttiyatu. namatu tšcatti­ apilāųaikaëai ilakkiyam piratipalikka všõņum e­Ÿa tšciya ilakkiya nēkku vimarcakarkaëiņam šŸpaņat toņaīkiyatu. ikkālakaņņattil maŸumalarccip pattirikaiyil itu campantamā­a kaņņuraikaë veëivanta­a. ippattirikaiyil ilaīkaiyar kē­ e×utiya 'tami×i­ maŸumalarcci' e­Ÿa kaņņurai mukkiyamākak kuŸippiņattakkatu. itš kālappakutiyil kš. kaõšų naņattiya 'pārati' ita×ilum ilakkiyatti­ camutāyap paõiyai vaŸpuŸuttik kaņņuraikaë veëiyāyi­a. 3 ivvāŸu 1940 ām āõņukaëilšyš navã­a ilakkiya vimarca­a muyaŸcikaë toņaīkappaņņa­a e­i­um 50 ām 60 ām āõņukaëiltā­ ã×attil avai ciŸappāka vaëarcciyuŸŸa­a. 50ām āõņukaëil, atilum kuŸippāka 1956kkap piŸaku šŸpaņņa araciyal māŸŸattait toņarntu ã×attil šŸpaņņa tšciya paõpāņņu uõarcciyi­ viëaivāka ilakkiyattilum tšciya ta­ittuvac cinta­ai vaëarcciyuëëatu. ita­ peŸupšŸāka tšciya ilakkiyam e­Ÿa kēņpāņu vaņivam peŸŸatu. 50 ām āõņukaëi­ piŸpakutiyil iruntu 60 ām āõņukaëi­ muŸpakuti varai, ã×atti­ ilakkiya mšņaikaëilum, pattirikai ca¤cikai pē­Ÿa potut toņarpuc cāta­aīkaëilum tšciya ilakkiyam paŸŸiya carccaikaë naņaipeŸŸa­a. ã×atti­ mukkiyamā­a e×uttāëarkaë palar itil kalantu koõņa­ar. āīkila ilakkiyattukkum amerikka ilakkiyattukkum iņaiyš uëëa všŸŸumaikaëai utāraõamākak koõņu tami×aka ilakkiyattukkum ã×attu ilakkiyattukkum iņaiyš a×uttik kåŸi­ar. tšciya ilakkiyam paŸŸi e×utiya a.na.kantacāmi pi­varumāŸu kuŸippiņņār. "oru mo×ikku oru ilakkiyam e­patu mo×ikaë kaņantu paravi nilaipeŸŸa ikkālattukku ovvātu. kaņanta irunåŸu āõņukaëāka vaëarcci peŸŸuvarum āīkila mo×i pala tšciya ilakkiyaīkaëait ta­­akattš koõņirukki­Ÿatu. i­Ÿu nām veŸuma­š āīkila ilakkiyam e­Ÿu kåŸi­āl atu amerikka ilakkiyattaiyē āstiršliya ilakkiyattaiyē ka­šņiya ilakkiyattaiyē kuŸikkātu. tšciya ilakkiyam e­Ÿa namatu iyakkam carvatšciyattukku muraõpaņņa o­Ÿalla. uyiruëëa ilakkiyattukku tšciya camutāyap pi­­aõi avaciyam. ivvitap pi­­aõiyil uruvākum tšciya ilakkiyamš kālattaiyum kaņalaiyum tāõņi carva tšcaīkaëaiyum ãrkkum vallamai peŸŸatākum." ikkālap pakutiyilš nāval, ciŸukatai pē­Ÿa paņaippilakkiyattuŸaiyil ã×attu vā×kkai yatārtta pårvamā­a vaņivam peŸŸatu e­patai mu­ attiyāyaīkaëil pārttēm. ataip palappaņuttuki­Ÿa pirak¤ai pårvamā­a ilakkiya cittānta veëippāņākavš ittšciya ilakkiyak kēņpāņu amaintatu. tšciya ilakkiyam e­patu evvita všŸupāņum kāņņātu mu×u mottamā­a tšciyap paõpāņņaiyum uëëaņakkum ēr ilakkiyak kēņpāņākum. ā­āl ataŸkuëëš varkka muraõpāņukaë uëëa­a. varkka muraõpāņukaëukku ilakkiyattil muta­mai koņukkumpētu, tšciya ilakkiyatti­ aņiyāka piŸitoru ilakkiyak kēņpāņu utayamākiŸatu. atuvš muŸpēkku vātamākum. parantupaņņa vekuja­aīkaëi­ nala­aiyum, avarkaëi­ piracci­aikaëaiyum, avarkaëatu vimēca­attukkā­a všņkaiyaiyum ilakkiyattiŸ piratipalikka všõņum e­Ÿa koëkaiyš muŸpēkku vātatti­ cārāmcamākum. kālattukkuk kālam muŸpēkku e­Ÿa collukku uriya poruë všŸupaņalām. namatu kālattilš mutalāëittuva camåka muŸaiyil iruntu, cēcalica camåka muŸaikku māŸic cellum pēkki­aiyš itu kuŸikkum. ākavš muŸpēkku vātam tavirkka muņiyāmal mārksãya cittāntattuņa­ piõaintuëëatu. avvakaiyil tšciya ilakkiyak kēņpāņņaiviņa muŸpēkku ilakkiyak kēņpāņu tiņņavaņņamā­a varaiyaŸukkappaņņa araciyal cārpu uņaiyatāki­Ÿatu. ã×attu ilakkiya vimarca­at tuŸaiyil tšciya ilakkiyak kēņpāņņaip piracārap paņuttuvatil mu­­aõiyil ni­Ÿa vimarcakarkaëš 1950, 60 kaëil ilakkiya vimarca­attil muŸpēkku vātattai, allatu mārksãya aõukumuŸaiyaip pirayēkitta­ar. ka. kailācapati, kā. civattampi ākiya iruvarum itil muta­maiyākak kuŸippiņat takkavarkaë. a.na. kantacāmi, kš.kaõšų iëaīkãra­, š.jš. ka­akaratti­ā, piršmji. cillaiyår celvarāca­, ec.em.pi. mukaiyatã­ mutaliyērum ilakkiya vimarca­attil muŸpēkkuk kaõõēņņattaip paya­paņutti­ar. muŸpēkku vimarcakarkaë iyalpākavš ilakkiyatti­ camutāya uëëaņakkattil atika akkaŸai kāņņi­ar. ilakkiyattai oru kalai vaņivamāka maņņumi­Ÿi atai oru camåka cāta­amākavum ivarkaë kaõņa­ar. oru paņaippu veëippaņuttum to­ip poruëait taīkaë kaõõēņņattil matippiņuvatu maņņumi­Ÿi, ilakkiyatti­ nēkkam, paõi, paya­pāņu ākiyavaŸŸai varaiyaŸuttuk kåŸuvatu maņņuma­Ÿi, paranta arttattil ilakkiya vaņivaīkaëi­ tēŸŸam, vaëarcci ākiyavaŸŸai iyakkum camutāyak kāraõikaëai mārksãya aņippaņaiyil viëakkuvatum ivarkaëi­ nēkkamāy iruntatu, 60-m āõņukaëi­ piŸpakutiyilšyš muŸpēkku vimarca­am itaic cātikkak kåņiya mutircci peŸŸatu. ita­āl 60kkup piŸaku ilakkiya āyvu, ilakkiyap pulamai, ilakkiya varalāŸŸuõarvu ākiya­a ã×attil vaëarcciyuŸŸa­a. kalāniti ka. kailācapatiyi­ tami× nāval ilakkiyam, aņiyum muņiyum, oppiyal ilakkiyam, paõņait tami×ar vā×vum va×ipāņum ākiya nålkaëum, kalāniti kā.civattampiyi­ tami×c ciŸukataiyi­ tēŸŸamum vaëarcciyum, nāvalum vā×kkaiyum. ã×attil tami× ilakkiyam ākiya nålkaëum mullaicā­Ÿa kaŸpu, tiõaikkēņpāņņi­ camutāya aņippaņai mutaliya avaratu kaņņuraikaëum ivvakaiyil mukkiyamā­a ākkaīkaëākum. ivaŸŸilš ilakkiya āyvukku camutāya varalāŸŸai ārāramākak koëëum pēkki­aiyum camutāya paõpāņņu varalāŸŸu āyvukku ilakkiyattaic cā­Ÿāka koëëum pēkki­aiyum camutāya paõpāņņu varalāŸŸu āyvukku ilakkiyattaic cā­Ÿāka koëëum pēkki­aiyum nām avatā­ikkalām. muŸpēkku vimarcakarkaë potuvākavš uëëaņakka āyvukkš muta­mai koņuttatāl, ta­ippaņņa paņaippukkaëaiyum paņaippāëikaëaiyum matippiņuvatil cila tavaŸukaë nika×ntuëëa­a e­pataiyum iīku cuņņikkāņņa všõņum. cilavšëai veëippaņaiyāka araciyal kēcaīkaëaiyum karuttukkaëaiyum veëippaņuttum paņaippukkaëum paņaippāëikaëum vitanturaikkappaņņum, uyarnta cila kalai¤arkaë vimarca­attukku uëëākkappaņāmal otukkappaņņum uëëa­ar. ikkuŸaipāņu 70 kaëil muŸpēkku vimarcakarkaëālšyš paravalāka uõarappaņņatu. uruva uëëaņakkap piracci­ai ilakkiya vimarca­attil oru cikkalā­a piracci­aiyākavš iruntuvaruki­Ÿatu. itu paŸŸik koëkaiyaëavil cariyā­a karuttukkaë mu­vaikkap paņi­um, matippãņņi­ akanilaitta­mai kāraõamāka ceyalmuŸaiyil tavaŸukaë šŸpaņa atiya vāyppuõņu. evvāŸe­i­um 70 kaëil ilakkiyattil uruva uëëaņakka iyaipi­aiyum ilakkiyatti­ kalaip peŸumā­attaiyum a×uttum vimarca­ak kuralkaë muŸpēkku vimarca­a ulakil olikkat toņaīki­a. em.š. nuÉmā­, caõmukam civaliīkam, š.jš. ka­akaratti­ā mutaliyēr ivvakaiyil kuŸippiņat takkavarkaë. š.jš. ka­akaratti­ā māksãya a×akiyal paŸŸiya cila kaņņuraikaëai pāņummã­, alai, mallikai mutaliya ita×kaëil e×uti­ār. caõmukam civaliīkam, nuÉmā­ ākiyēri­ karuttukkaë kavi¤a­ ita×kaëilum š­aiya ca¤cikaiëilum veëivanta­a. caõmukam civaliīkam itu paŸŸi e×utukaiyil, "......eīkaëuņaiya ilakkiyam eīkaë vā× nilaiyai eīkaëi­ a­upavam ākkittara všõņum. eīkaëi­ uõmaiyā­a vā×nilai piratipalikkap paņņāl antap paņaippu niccayamāka iyakka iyal rãtiyā­a camåka māŸŸattukku iņņuc celkiŸatu. inta uõmaiyai muŸpēkku aõiyaic cšrntavarkaë e­Ÿu karutappaņum cila vimarcakarkaë purintu koõņatākat teriyavillai. avarkaë muŸpēkku ilakkiyam paŸŸiya cila vāyppāņņu urukkaëaic cepittuk koõņu ematu u×aippāëar varkkatti­ kalaivaëattai vaŸaëac ceytu viņuvārkaëē e­Ÿa accam emmiŸ palarukku uõņu" e­Ÿu kuŸippiņņār. piracārap pāīkā­a karuttu nilaiyil iruntu a­upava nilaikku muŸpēkku ilakkiyam koõņuvarappaņa všõņum e­patš ivarkaëi­ potuk kēņpāņāka amaintatu. 4 tšciya ilakkiyak koëkai iŸukkamā­a araciyal cārpai veëikkāņņātatāl potuvāka ellērālum atu šŸŸuk koëëappaņņatu. ā­āl muŸpēkku ilakkiyak koëkai tiņņavaņņamā­a araciyal cārpai uëëaņakkuvata­āl ataŸku etirā­a ilakkiyak kēņpāņukaë uruvākuvataŸku atu va×ikēliyatu. anta vakaiyil 1960 kaëi­ piŸpakutiyil ã×attu vimarca­a ulakil iraõņu putiya ilakkiyak koëkaikaë mu­vaikkap paņņa­a. o­Ÿu naŸpēkku ilakkiyam, maŸŸatu pirapa¤ca yatārtta vātam. naŸpēkku ilakkiyak koëkaiyai mu­vaittavar es. po­­utturaiyāvar. 1950 kaëil muŸpēkku e×uttāëar caīkattuņa­ iõaintu ni­Ÿu 'makkaë ilakkiya'ttai ātarittup putumai ilakkiyam ita×il kaņņurai e×utiya es.po. 60 kaëil muŸpēkku ilakkiyatti­ piratā­a etir vimarcakarkaëuë oruvarāka māŸi­ār. muŸpēkku e­Ÿa collukku etirāka naŸpēkku e­pataip paya­paņuttiyarait tavira tiņņamā­a karuttukkaë etaiyum avar mu­vaikkavillai. ākavš ã×attil ivarāl maņņumš mu­vaikkappaņņa oru ilakkiyak kēcamāka atu maŸaintatu. ciŸanta paņaippāëiyā­a es.po. cila nalla vimarca­ak kaņņuraikaëum e×utiyavar. e­i­um ākkappårvamā­a vimarca­aīkaëai viņak kaõņa­aīkaëilšyš ivar atika caktiyaic celaviņņuëëar. pantanål målamum uraiyum e­Ÿa ivaratu nål ivaratu vimarca­a āëumai virayamākkappaņņataŸkuc ciŸanta utāraõamākum. mu. taëaiyaciīkam pirapa¤ca yatārtta vātam e­Ÿa koëkaiyai mu­vaittār. muŸpēkku ilakkiyattukku etirāka kāttiramā­a vimarca­ak karuttukkaëai mu­vaittavar ivarš. muŸpēkku ilakkiyatti­ cittānta taëamā­a mārksãya tattuvattaiyš ivar vimarca­attukku uņpaņutti­ār. intiyāvil mārksãyam e­Ÿa collaik kšņņālš āttiramuŸŸu avastaippaņum veīkaņ cāmi nāta­ pēl a­Ÿi, mu. taëaiyaciīkam mārksãyattai oru tattuvārtta camayava×i ni­Ÿu vimarcittār. mārksãyatti­ cila pakutikaëai šŸŸukkoõņu ataŸku appāl cella všõņum e­patš ivaratu karuttākum. "mārksãyattai maŸukkum teëivaŸŸa kalai¤arkaëum cinta­aiyāëarkaëum mutalil atai uõarntu oppuk koõņāltā­ avarkaëi­ maŸuppu veŸum maŸuppākavš ni­Ÿuviņāmal i­Ÿu carittiram kāņņiniŸkum putiya taruõattai i­am kaõņu paya­paņutti mārksãyattaiyum mãŸi vaëarum veŸŸiyāka māŸuvataŸku va×ipiŸakkum. atāvatu anta uõmaiyai oppuk koõņāltā­ anta uõmaiyi­ aņutta pakkattaiyum uõaralām" e­Ÿu taëaiyaciīkam e×utiyuëëār. mšlaittšya mārksãya etirppuc cinta­aiyāëarkaëi­ karuttukkaëaiyum aravintar pē­Ÿavarkaë piratipalitta intiya ā­mika vātattaiyum o­Ÿiõaittatš ivaratu koëkaiyākum. avar tamatu ilakkiyak kēņpāņu paŸŸi e×utukaiyil 'i­i varavšõņiya kēņpāņņai 'pira¤ca yatārttam' e­Ÿu kåŸalām; vi¤¤ā­amum ā­mika ¤ā­amum, vā×kkai ākiyavaŸŸuk kiņaiyš pštam irukkātu. vā×kkaiyš kalaiyākum. kalaiyai a×ikkum kalai ilakkiyattai a×ikkum ilakkiyam ivaiyš i­it tē­Ÿap pēki­Ÿa­a. atuvš meyyuë e­patu ivaratu kalai ilakkiyam paŸŸiya karuttukkaëi­ cāramākum, antavakaiyil ivar tarkka muraõ niŸainta ā­mikak kaŸpa­āvātiyšyāvār. mu.po­­ampalam, e­.kš. makāliīkam, imaiyava­ mutaliyēr ivaratu karuttukkaëi­ celvākku uņpaņņavarkaëāvar, taëaiyaciīkatti­ pērppaŸai, meyyuë ākiyavai ã×atti­ oru kuŸippiņņa ilakkiyac cinta­aiyai veëikkāņņum mika mukkiyamā­a nålkaëākum. ivaratu š×āõņu ilakkiya vaëarcci - avacarak kuŸippukkaë e­Ÿa kaņņurait toņarum kuŸippiņattakkatu. ituvarai nām nēkkiyatil iruntu 1960 ām āõņukaëil ilakkiya vimarca­ak koëkaikaë ã×attil cittānta rãtiyil vaëarcciyuŸŸa­a e­pataik kāõalām. muŸpēkku ilakkiyam, tšciya ilakkiyam e­Ÿa kēņpāņukaë kāttiramāka vaëarcciyuŸŸatāl araciyal rãtiyil atai etirttavarkaëum cariyākavē, pi×aiyākavē tavirkka muņiyāmal putiya kēņpāņukaëaiyš mu­vaikka všõņi iruntatu. ata­ viëaivš naŸpēkku vātam, pirapa¤ca yatārttam vātam e­pa­avākum. 5 ilakkiyatti­ camutāya uëëaņakkam paŸŸiya kēņpāņukaëum aõuku muŸaikaëum iīku vaëarcciyaņaintatu pēl ilakkiyatti­ uruvam paŸŸiya vimarca­ak kēņpāņukaëum ã×attil ikkālap pakutiyil vaëarcciyaņainta­a. ilakkiya vaņivaīkaë, ilakkiyap pākupāņu, ilakkiya raca­ai e­pavai paŸŸiya cinta­aikaëai ivai uëëaņakki­a. ivvakaiyil kavitaik kēņpāņukaëai vakuttuk kåŸum murukaiya­i­ oru cila viti ceyvēm, murukaiya­um, kailācapatiyum e×utiya kavitai nayam, ākiya nålkaë kuŸippiņat takka­a. kailācapatiyi­ ilakkiyamum ti­āyvum e­­um nålum ippirivil aņaīkakkåņiyatš. pu­aikatai vaņivam paŸŸiya civattampiyi­ pu­aikataiyum kataippi­­alum e­­um kaņņuraiyum kavitai nāņakam paŸŸi em.š. nuÉmā­, mu. po­­ampalam ākiyēr e×utiya kaņņuraikaëum, putuk kavitaiyi­ amaippu paŸŸi ciŸipati, capā jeyarācā ākiyēr e×utiya cila kaņņuraikaëum ilakkiya vaņivaīkaë paŸŸiya kuŸippiņattakka kaņņuraikaëākum ilakkiya vimarca­am, ilakkiyak koëkai, ilakkiya varalāŸu ākiyavai ta­itta­it tuŸaikaë e­i­um avai muŸŸilum všŸupaņņavai alla. o­Ÿai o­Ÿu cārntum uëëaņakkiyum celva­a. avvakaiyil vimarca­a pårvamā­a ilakkiya varalāŸŸu nålkaë cilavum iīku tē­Ÿi­a. ivvakaiyil pšrāciriyar vi. celvanāyakatti­ tami× ilakkiya varalāŸu palarukku ātarcamākavum mu­­ēņiyākavum amaintatu. kalāniti ā. všluppiëëaiyi­ tami× ilakkiyatti­ kālamum ilakkiyatti­ ã×attaŸi¤ar peru muyaŸcikaë, ka­aka centināta­i­ ã×attu ilakkiya vaëarcci, cokka­i­ ã×attu nāņaka ilakkiya vaëarcci, cuppiramaõiya aiyari­ ã×attut tami× nāval ilakkiyam mutaliya nålkaë ivvakaiyil kuŸippiņattakka­a. ta­ippaņņa paņaippukkaë paņaippāëikaë paŸŸi vimarca­a pårvamā­a matippãņukaë iīku perumaëavu ceyyappaņavillai e­i­um kuŸippiņattakka cila muyaŸcikaë naņaipeŸŸuëëa­a. kailācapatiyi­ iru makākavikaë, civattampiyi­ tami×c ciŸukataiyi­ tēŸŸamum vaëarcciyum, tillaināta­i­ vaëëuvar mutal pāratitāca­ varai, cempiya­ celva­i­ ã×attut tami× ciŸukatai maõikaë ākiya nålkaë ivvakaiyil kuŸippiņat takka­a. ivaŸŸuë cempiya­ celva­i­ nålš muŸŸilum ã×attup paņaippāëikaë paŸŸiyatu. ivvakaiyil mahākavi paŸŸi caõmukam civaliīkam, em.š. nuÉmā­ ākiyēr e×utiya kaņņuraikaëum kuŸippiņat takka­a. ta­ippaņaippu e­Ÿa vakaiyil mahākaviyi­ cātāraõa ma­ita­atu carittiram paŸŸi caõmukam civaliīkam e×utiya virivā­a vimarca­am ã×attu vimarca­a muyaŸcikaëuë mika mukkiyamā­a kava­attukkuriya o­Ÿākum. ivaitavira ã×attil, ilakkiya vimarca­attuŸaiyil ā. civanšcaccelva­, kalā paramšsvara­, cittiralškā, ma­ē­maõi caõmukatās, mu. nittiyā­anta­, ce. yēkarācā, turai ma­ēkara­, ka.caõmukaliīkam, es.em.jš. paistã­, kš.es. civakumāra­, em.ec.em. cams, ci. meëa­akuru mutaliyērum kuŸippiņattakka muyaŸcikaë ceytuëëa­ar. camãpa kālamāka ã×attu ilakkiya vimarca­a muyaŸcikaëil mo×iyil aŸivi­ celvākkaiyum kāõa muņiki­Ÿatu, ilakkiyam mo×iyi­āl ākum oru kalai e­Ÿa vakaiyil mo×iyil aŸivu ilakkiya vimarca­attil na­ku paya­paņa muņiyum. mšlait tšyaīkaëil ittuŸai na­ku vaëarcciyaņaintuëëatu. tami×akattil aõmaiyil veëivanta muttuccaõmuka­i­ ilakkiyak kēņpāņu e­Ÿa nålil mo×iyil aŸivu na­ku paya­paņņuëëataik kāõalām. ã×attil kalāniti caõmukatās, em.š.nuÉmā­ ākiyēr ittuŸaiyil ciŸu muyaŸcikaë ceytuëëa­ar. caõmukatāsi­ ākka ilakkiyamum mo×iyiyalum, kavi¤arum mo×iyum, em.š. nuÉmā­i­ ākka ilakkiyamum naņaiyiyalum, ã×attu nāvalkaëi­ mo×i mutaliya kaņņuraikaë ittuŸaiyil ārampa muyaŸcikaëākak karutattakka­a. pi­­iõaippu ã×attu ilakkiya varalāŸŸukku utavum nålkaëum ciŸappita×kaëum 1. nålkaë kaõapatippiëëai, ci. ilakkiya va×i, cu­­ākam, 1964 kaõapatippiëëai mu., ã×anāņņi­ tami×ccuņarmaõikaë. ce­­ai, 1967 kaõšcaiyar, ã×anāņņut tami×ppulavar caritam, yā×ppāõam, 1939 kantaiyā vi.cã. maņņakkaëapput tami×akam, yā×ppāõam, 1964 kumāracāmippulavar, tami×ppulavar carittiram, yā×ppāõam, 1916 catācivam ā., ã×attut tami×kkavitai kaëa¤ciyam, ko×umpu 1964 catācivampiëëai ārõēlņ, pāvalar carittira tãpakam, yā×ppāõam, 1886 calãm š. ār. em., ã×attu muslãm pulavarkaë, ko×umpu, 1962 civattampi, kā, tami×c ciŸukataiyi­ tēŸŸamum vaëarcciyum, ce­­ai 1968, civattampi, kā. ã×attil tami× ilakkiyam, ce­­ai, 1978. cuppiramaõiyam, nā., ã×attut tami× nāvalkaë, nål viparappaņņiyal, yā×ppāõam, 1977. cuppiramaõiyam, nā., ã×attut tami×nāval ilakkiyam, yā×ppāõam, 1978. centināta­ ka­aka., ã×attut tami×nāval vaëarcci, ce­­ai, 1967. cempiya­ celva­, ã×attuc ciŸukatai maõikaë, yā×ppāõam, 1973. cokkaliīkam ka., ã×attut tami×nāņaka ilakkiyam,yā×ppāõam, 1978. corõaliīkam, ã×attil nāņakamum nā­um, yā×ppāõam, 1968. naņarācā, em.eks.ci. ã×attut tami×nål varalāŸu, ko×umpu, 1972. pålēkaciīkam, po., tami×ilakkiyattil ã×attaŸi¤ar perumuyaŸcikaë, ko×umpu, 1971. Sivakumaran K.S. Tamil writings in Sri Lanka, Colombo, 1974 Cassiee Chetty Symon, Tamil Plutarch, 1859. 2. ciŸappita×kaë iëante­Ÿal, tami×ccaīkam, ko×umpu vaëākam 1971-72 tami× cākittiya vi×ā malar, ilaīkaik kalācārap pšravai veëiyãņu, kalmu­ai 1975. tami× ilakkiya vi×ā malar, ilaīkaik kalācārap pšravai, yā×ppāõam, 1972 ti­akara­ nāņaka vi×ā malar, ko×umpu, 1969. nāvalar mānāņņu vi×ā malar, āŸumuka nāvalar capai, yā×ppāõam, 1969. pāvalar turaiyappāpiëëai n域āõņu vi×ā malar, n域āõņu vi×āccapai veëiyãņu, yā×ppāõam,1972. putumai ilakkiyam, tšciya orumaippāņņu e×uttāëar mānāņņu malar, ilaīkai muŸpēkku e×uttāëar caīkam, ko×umpu, 1975. maŸumalarccik kālam, ilakkiyac ciŸappita×. kalaip peruma­Ÿam, tellippaëai, 1973. ** irupatām n域āõņu ã×attut tami× ilakkiyam ** muŸŸum. This page was first put up on July 17, 2001 Please send your comments and corrections to the Webmaster(s) of this site