Project Madurai Copyright (c) 1999 All Rights Reserved inna40, iniyavai40, kalavazhi40 & muthumozikkanchi patinenkiizkannakku noolkaL -i inna40 (kapilar), iniyavai40 (puthanjEthanar), kalavazhi40 (poigaiyar) & muthumozikkanchi (madurai kudalur kizhar) pati­eõ kã×kkaõakku nålkaë -i i­­ā nāŸpatu (kapilar) - 40 i­iyavai nāŸpatu (påta¤cšnta­ār) - 40 kaëava×i nāŸpatu (poykaiyār) - 40 mutumo×ik kā¤ci (maturaik kåņalår ki×ār) - 100 ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ long e š 185 ŗ ŗ long o ē 186 ŗ ŗ ŗ ŗ additional: ŗ ŗ l underbar × 215 ŗ ŗ r underbar Ÿ 159 ŗ ŗ n underbar ­ 173 ŗ ŗ k underbar É 201 ŗ ŗ t underbar  194 ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ Etext input & Proof-reading : K. Kalyanasundaram (c) Project Madurai 1999 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. i­­ā nāŸpatu kapilar iyaŸŸiyatu (ki pi 50-125) (pati­eõ kã×kkaõakku nålkaëil o­Ÿu) (pāņa všŸŸumaikaë @ % & kuŸikaë koõņu kāņņappaņņuëëatu ) kaņavuë vā×ttu mukkaņ pakava ­aņito×ā tārkki­­ā poŸpa­ai veëëaiyai@ yuëëā to×uki­­ā cakkarat tā­ai maŸappi­­ā% vāīki­­ā cattiyā­ Ÿāņo×ā tārkku. @poŸpa­a veëëiyai %ma­Ÿappi­­ātu nål pantamil lāta ma­aiyi­ va­appi­­ā tantaiyil lāta putalva ­a×aki­­ā antaõa rillirun tåõi­­ā@ vāīki­­ā mantiram vāyā viņi­. 1 @ åõi­­ātu pārppāriŸ kē×iyu nāyum pukali­­ā ārtta ma­aivi yaņaīkāmai na­ki­­ā pāttil yuņaivai yuņaiyi­­ā@ vāīki­­ā kāppāŸŸā všnta ­ulaku. 2 @sņaiyi­­ātu koņuīkēl maŸama­­ar kã×vā×ta li­­ā neņunãr puõaiyi­Ÿi nãntuta li­­ā kaņumo×i yāëar toņarpi­­ā vi­­ā taņumāŸi vā×ta luyirkku. 3 eruti lu×avarkkup pēkãra mi­­ā karuvikaõ māŸip puŸaīkoņutta li­­ā tiruvuņai yāraic ceŸali­­ā vi­­ā peruvaliyārk ki­­ā ceyal. 4 ciŸaiyil karumpi­aik kāttēmpa li­­ā uŸaicšr@ pa×aīkårai cšrnto×uka li­­ā muŸaiyi­Ÿi yāëu maraci­­ā vi­­ā maŸaiyi­Ÿic ceyyum vi­ai. 5 @puraicšr aŸama­attār kåŸuī kaņumo×iyu mi­­ā@ maŸama­attār ¤āņpi­ maņinto×uka li­­ā iņumpai yuņaiyār koņaiyi­­ā vi­­ā koņumpā ņuņaiyārvāyc col. 6 @ kaņu mo×iyi­­ā āŸŸa lilātā­ piņitta paņaiyi­­ā nāŸŸa milāta malari ­a×aki­­ā tšŸŸa milātā­ Ÿuõivi­­ā vāīki­­ā māŸŸa maŸiyā ­urai. 7 pakalpēlu ne¤cattār paõpi­mai yi­­ā nakaiyāya naõpi­ār nāri­mai yi­­ā ikali ­e×untava rēņņi­­ā vi­­ā nayami­ ma­attavar naņpu. 8 kaëëillā måtår kaëikaņku na­ki­­ā vaëëalka ëi­mai paricilarkku mu­­i­­ā vaõmai yilāëar va­appi­­ā vāīki­­ā paõõil puravi parippu. 9 poruëaõarvā rilva×ip pāņņuraitta li­­ā iruëkår ciŸuneŸi tānta­ippēk ki­­ā aruëillār taīkaņ celavi­­ā vi­­ā poruëillār vaõmai purivu. 10 uņampā ņillāta ma­aivitē ëi­­ā@ iņa­il ciŸiyarē ņiyarttanaõ pi­­ā iņaīka×i yāëar toņarpi­­ā vi­­ā kaņa­uņaiyār kāõap pukal. 11 @ma­aivi to×i li­­ā talaitaõņa mākac curampēta li­­ā valaicuman tuõpā­ perumita mi­­ā pulaiyuëëi vā×ta luyirkki­­ā vi­­ā mulaiyiëëāë peõmai vi×aivu. 12 maõiyilāk ku¤caram všn tårta li­­ā tuõivillār collun taŸukaõmai yi­­ā paõiyāta ma­­arp paõivi­­ā vi­­ā piõiya­­ār vā×u ma­ai. 13 vaõaroli@ yaimpālār va¤citta li­­ā tuõartåīku māvi­ paņupa×a mi­­ā puõarpāvai ya­­ār pirivi­­ā vi­­ā uõarvā ruõarāk kaņai. 14 @vaõaroëi pullār puravi maõiyi­Ÿi yårvi­­ā kallā ruraikkuī karumap poruëi­­ā illātār nalla viruppi­­ā@ vāīki­­ā pallāru õāõap paņal. 15 @vi×aivi­­ā uõõātu vaikkum perumporuë vaippi­­ā naõõāp pakaivar puõarcci na­iyi­­ā kaõõi loruva­ va­appi­­ā vāīki­­ā eõõilā­ ceyyuī kaõakku. 16 ā­Ÿavitta cā­Ÿēruņ pštai pukali­­ā mā­Ÿiruõņa pē×ti­ va×aīkal periti­­ā nē­Ÿavintu vā×ātār nē­pi­­ā vāīki­­ā 㭟āëai yēmpā viņal. 17 ura­uņaiyā ­uëëa maņintirunta li­­ā maŸa­uņai yāëuņaiyā­ mārpārtta li­­ā curamariya kā­a¤ celavi­­ā vi­­ā ma­avaŸi yāëar@ toņarpu. 18 @akamvaŸiyāëar kulattup piŸantava­ kallāmai yi­­ā nilattiņņa nalvittu nāŸāmai yi­­ā nalattakaiyār nāõāmai yi­­āvāī ki­­ā kalattal kulamil va×i. 19 mārināņ kåvuī kuyili­ kurali­­ā vãra milāëar kaņumo×ik k域i­­ā māri vaëampoyppi ­årkki­­ā vāīki­­ā måri yeruttā lu×avu. 20 ãtta vakaiyā ­uvavātārk kãppi­­ā pāttuõa lillā ru×aicce­ Ÿuõali­­ā måtta viņattup piõiyi­­ā vāīki­­ā ottilāp pārppā ­urai. 21 yā­aiyi­ ma­­araik kāõņa ­a­iyi­­ā å­aitti­ Ÿå­aip perukkutal mu­­i­­ā tš­ey puëippiŸ cuvaiyi­­ā vāīki­­ā kā­yā@ Ÿiņaiyiņņa vår. 22 @ kā­āŸu ciŸaiyillāta måtåri­ vāyilkāp pi­­ā tuŸaiyirun tāņai ka×uvuta li­­ā aŸaipaŸai ya­­avar@ colli­­ā vi­­ā niŸaiyillā­ koõņa tavam. 23 @aŸaipaŸai yāyavar šmamil måtå rirutta­ mikavi­­ā tãmai yuņaiyā rayilirunta ­a­ki­­ā kāmamutiri ­uyirkki­­ā@ vāīki­­ā yāme­ pavaroņu naņpu. 24 @uyirkki­­ātu naņņā riņukkaõkaë kāõņal na­iyi­­ā@ oņņār perumitaī kāõņal periti­­ā% kaņņillā måtå ruŸaiyi­­ā vāīki­­ā naņņa kavaŸŸi­āŸ cåtu. 25 @ iņukka õa­ikaõņā ­a­ki­­ā % kaõņāŸ periti­­ā periyārē ņiyātta toņarviņuta li­­ā ariyavai ceytu me­avuraitta li­­ā pariyārkkut tāmuŸŸa k域i­­ā vi­­ā periyērkkut tãya ceyal. 26 perumai yuņaiyāraip pãņa×itta li­­ā ki×amai yuņaiyārk@ kaëaintiņuta li­­ā vaëamai yilāëar va­appi­­ā vi­­ā iëamaiyuõ måppup pukal. 27 @ki×amai yuņaiyārai kallātā ­åruī kalimāp parippi­­ā vallātā­ collu muraiyi­ paya­i­­ā illārvāyc colli ­ayami­­ā vāīki­­ā kallātā­ kēņņi koëal. 28 kuŸiyaŸiyā­ mānāka@ māņņuvitta li­­ā taŸiyaŸiyā% ­ãri­ pāyntāņa& li­­ā aŸivaŸiyā makkaņ peŸali­­ā vi­­ā ceŸivilā­ kšņņa maŸai. 29 @mā­ākam %i­­ā taŸivaŸiyā­ & kã×nãrppāyntāņutal neņumara nãëkēņ ņuyarpāyta li­­ā@ kaņu¤ci­a vš×at tetircšŸa li­­ā oņuīki yaravuŸaiyu milli­­ā vi­­ā kaņumpuli vā×u matar. 30 @ neņumārnãë kēņņuyar pāayta li­­ā paõõamaiyā yā×i­kã×ap pāņal periti­­ā eõõaŸiyā māntar@ o×ukkunāņ k域i­­ā maõõi­ mu×avi ­oliyi­­ā vāīki­­ā taõmai yilāëar% pakai. 31 @ eõõaŸiya māntar %ta­maiyilāëar ta­­aittā­ pēŸŸā to×ukuta ­a­ki­­ā mu­­ai yuraiyār puŸamo×ik k域i­­ā na­mai yilāëar toņarpi­­ā vāīki­­ā to­mai yuņaiyār keņal. 32 kaëëuõpā­ kåŸuī karumap poruëi­­ā muëëuņaik kāņņi ­aņatta ­a­iyi­­ā@ veëëam paņumāk kolaiyi­­ā vāīki­­ā kaëëa ma­attār toņarpu. 33 @ naņakki ­a­iyi­­ā o×ukka milāëārk kuŸavuraitta@ li­­ā vi×uttaku nålum% vi×aiyātārk ki­­ā i×itta to×ilavar naņpi­­ā vi­­ā ka×ippuvāy maõņilaī koņpu. 34 @ o×ukkamilāëar kuŸaivuraittal %vi×ittakunålum e×ili yuŸainãīki ­ãõņaiyārk ki­­ā ku×ali ­i­iya@ marat tēcaina­ ki­­ā ku×avika ëuŸŸa piõiyi­­ā vi­­ā a×akuņaiyā­ pštai ye­al. 35 @ku×ali­iya poruëilā­ všëāõmai kāmuŸuta li­­ā neņumāņa nãõakark kaitti­mai yi­­ā varuma­ai pārttirun tåõi­­ā vi­­ā keņumiņaī kaiviņuvār naņpu. 36 naŸiya malarperitu nāŸāmai yi­­ā tuŸaiyaŸiyā ­ãri×intu@ pēkuta li­­ā aŸiyāõ vi­āppaņuta li­­āvāī ki­­ā ciŸiyārmšŸ ceŸŸaī koëal. 37 @tuŸaiyaŸiyā nãri×intu piŸarma­aiyāë pi­­ērkkum pštaimai yi­­ā maŸamilā ma­­ar ceruppukuta li­­ā veŸumpuŸam vempuravi yšŸŸi­­ā vi­­ā tiŸa­ilā­ ceyyum vi­ai. 38 koņukkum poruëillā­ vaëëa­mai yi­­ā kaņittamainta pākki­uņ kaŸpaņuta li­­ā koņutta viņāmai kavikki­­ā vi­­ā maņuttu×ip pāņā viņal. 39 aņakka muņaiyava­ mãëimai yi­­ā tuņakka milātava­ ŸaŸceruk ki­­ā aņaikkalam vavvuta li­­āvāī ki­­ā aņakka vaņaīkātār col. 40 i­­ā nāŸpatu muŸŸiŸŸu i­iyavai nāŸpatu påta¤cšnta­ār iyaŸŸiyatu (pati­eõ kã×kkaõakku nålkaëil o­Ÿu) ( i­iyatu nāŸpatu, i­itu nāŸpatu, i­iya nāŸpatu e­­um peyarkaëā­um innål va×aīkutaluõņu ) kaņavuë vā×ttu kaõmå­ Ÿuņaiyā­tāë cšrtal kaņiti­itš tolmāõ tu×āymālai yā­ait to×ali­itš muntuŸap pšõi mukanā­ kuņaiyā­aic ce­Ÿamarn tšttal i­itu. nål piccaipuk kāyi­uī kaŸŸal mikai­itš naŸcalaiyil kaikkoņuttal cālavum mu­­i­itš muttšr muŸuvalār colli­i tāīki­itš teŸŸavum mšlāyārc cšrvu. 1 uņaiyā­ va×akki­i toppa muņintāl ma­aivā×kkai mu­ i­itu māõātā māyi­ nilaiyāmai nēkki neņiyār tuŸattal talaiyākat tā­i­itu na­ku. 2 švatu māŸā iëaīkiëaimai mu­i­itš nāëum navaipēkā­ kaŸŸal mikai­itš šruņaiyā­ všëāõmai tā­i­itu āīki­itš tšriŸkēë naņput ticaikku. 3 yā­ai yuņaiya paņaikāõņal mu­i­itš å­aitti­ Ÿå­aip perukkāmai mu­i­itš kā­yāŸ Ÿaņaikarai yåri­i tāīki­itš mā­a muņaiyār matippu. 4 kollāmai mu­i­itu kēlkēņi mārāya¤ ceyyāmai mu­i­itu ceīkēla­ ākutal eytuī tiŸattāl i­ite­pa yārmaņņum pollāī kuraiyāmai na­ku. 5 āŸŸun tuõaiyāl aŸa¤ceykai mu­i­itš pāŸpaņņār kåŸum payamo×i māõpi­itš vāyppuņaiya rāki valavaikaë allāraik kāppaņaiyak kēņal i­itu. 6 antaõa rēttuņaimai āŸŸa mikai­itš pantam uņaiyā­ paņaiyāõmai mu­i­itš tantaiyš āyi­un tā­aņaīkā­ ākumšl koõņaņaiyā ­ākal i­itu. 7 åruī kalimā ura­uņaimai mu­i­itš tārpu­ai ma­­ar tamakkuŸŸa ve¤camattuk kārvarai yā­aik kataīkāõņal mu­i­itš ārva muņaiyavar āŸŸavum nallavai pštuŸār kšņņal i­itu 8 taīka õamarpuņaiyār tāmvā×tal mu­i­itš aīkaõ vicumpi­ akalnilāk kāõpi­itš paīkamil ceykaiya rākip parintuyārkkum a­puņaiya rātal i­itu. 9 kaņamuõņu vā×āmai kāõņal i­itš niŸaimāõpil peõņirai nãkkal i­itš ma­amāõpi lātavarai ya¤ci yakaŸal e­aimāõpun tā­i­itu na­ku. 10 atarce­Ÿu vā×āmai āŸŸa i­itš kutarce­Ÿu koëëāta kårmai i­itš uyirce­Ÿu tā­paņi­um uõõārkait tuõõāp perumaipēŸ pãņuņaiyatu il. 11 ku×avi piõiyi­Ÿi vā×tal i­itš cu×aŸum avaiya¤cā­ kalvi i­itš mayarika ëallarāy māõpuņaiyārc cšrum tiruvuntãr vi­Ÿšl i­itu. 12 mā­a ma×intapi­ vā×āmai mu­i­itš tā­a ma×iyāmait tā­aņaīki vā×vi­itš å­amoõ Ÿi­Ÿi uyarnta poruëuņaimai mā­iņavark kellām i­itu. 13 ku×avi taëarnaņai kāõņal i­itš avarma×alai kšņņal ami×ti­ i­itš vi­aiyuņaiyā­ vantaņaintu veytuŸum pē×tu ma­a­a¤cā­ ākal i­itu. 14 piŸa­ma­ai pi­­ēkkāp pãņi­i tāŸŸa vaŸa­u×akkum paiīkå×kku vā­cēr vi­itš maŸama­­ar taīkaņaiyuë māmalaipēl yā­ai matamu×akkaī kšņņal i­itu. 15 cuŸŸārmu­ kalvi uraittal mikai­itš mikkāraic cšrtal mikamāõa mu­i­itš eëtuõai yā­um iravātu tā­ãtal ettuõaiyum āŸŸa i­itu. 16 nāņņārkku nalla ceyali­i tettuõaiyum oņņārai oņņik koëal ata­i­ mu­i­itš paŸpala tā­iyattatu ākip palaruņaiyum meyttuõaiyu¤ cšral i­itu. 17 ma­Ÿi­ mutumakkaë vā×um patii­itš tantiratti­ vā×um tavacikaë māõpi­itš e¤cā vi×uccãr irumutu makkaëaik kaõņe×utal kālai i­itu. 18 naņņārp puŸaīkåŸā­ vā×tāl na­ii­itš paņņāīku pšõip paõinto×utal mu­i­itš muņņil perumporuë ākkiyakkāl maŸŸatu takku×i ãtal i­itu. 19 calavāraic cārā viņutal i­itš pulavartam vāymo×i pēŸŸal i­itš malartalai ¤ālattu ma­­uyirk kellām takutiyāl vā×tal i­itu. 20 piŸa­kaip poruëveëavā­ vā×tal i­itš aŸampurin tallavai nãkkal i­itš maŸantšyum māõā mayarikaë cšrāt tiŸanterintu vā×tal i­itu. 21 varuvā yaŸintu va×aīkal i­itš oruvarpaī kākāta åkkam i­itš peruvakait tāyi­um peņņavai ceyyār tiripi­Ÿi vā×tal i­itu. 22 kāvē ņaŸakkuëam toņņal mikai­itš āvēņu po­­ãtal antaõarkku mu­i­itš pāvamum a¤cārāyp paŸŸun to×ilmo×ic cåtaraic cērtal i­itu. 23 velvatu všõņi vekuëātā ­ē­pi­itš ollun tuõaiyumo­Ÿu uyppā­ poŸai i­itš illātu kāmuŸ Ÿiraīki iņarppaņār ceyvatu ceytal i­itu. 24 aivāya všņkai yavāvaņakkal mu­i­itš kaivāyp poruëpeŸi­uī kallārkaõ tãrvi­itš nillāta kāņci niŸaiyil ma­itaraip pullā viņutal i­itu. 25 naccittaŸ ce­Ÿār nacaikollā māõpi­itš uņkil va×ivā×ā åkkam mikai­itš ettiŸat tā­um iyaiva karavāta paŸŸi­i­ pāīki­iyatu il. 26 tā­aī koņuppā­ takaiyāõmaimu­ i­itš mā­am paņavari­ vā×āmai mu­i­itš å­aīkoõ ņāņār uŸuti uņaiyavai kēëmuŸaiyāŸ kēņal i­itu. 27 āŸŸāmai yāŸŸe­ Ÿalaiyāmai mu­i­itš k域am varavuõmai cintittu vā×va­itš ākka ma×iyi­um allavai kåŸāta tšrcciyi­ tšrvi­iyatu il. 28 kayavaraik kaika×intu vā×tal i­itš uyarvuëëi åkkam piŸattal i­itš eëiyar ivare­ Ÿika×nturaiyā rāki oëipaņa vā×tal i­itu. 29 na­Ÿip paya­tåkki vā×tal na­ii­itš ma­Ÿak koņumpā ņuraiyāta māõpi­itš a­ŸaŸivār yāre­ Ÿaņaikkalam veëavāta na­Ÿiyi­ na­ki­iyatu il. 30 aņaintār tuyarkårā āŸŸal i­itš kaņa­koõņu¤ ceyva­a ceytal i­itš ciŸantamainta kšëviya rāyi­um ārāyntu aŸinturaittal āŸŸa i­itu. 31 cuŸŸaŸintār kåŸuī karumap poruëi­itš paŸŸamaiyā všnta­kã× vā×āmai mu­i­itš teŸŸe­a i­Ÿit teëintārait tãīkåkkāp pattimaiyiŸ pāīki­iyatu il. 32 årmu­iyā ceyto×ukum åkkam mikai­itš tā­š maņintirāt tāëāõmai mu­i­itš vāymayaīku maõņamaruë māŸāta māma­­ar tā­ai taņuttal i­itu. 33 ellip po×utu va×aīkāmai mu­i­itš colluīkāl cērvi­Ÿac collutal māõpi­itš pullik koëi­um poruëallār taīkšõmai koëëar viņutal i­itu. 34 oŸŸi­ā­ oŸŸip poruëterital mu­i­itš muŸŸā­a terintu muŸaiceytal mu­i­itš paŸŸi­alāyp palluyirkkum pātt域up pāīkaŸital veŸvšŸil@ všntarkku i­itu. 35 @ veŸŸal všl avvit ta×ukkā Ÿuraiyāmai mu­i­itš cevviya­āyc ceŸŸuc ci­aīkaņintu vā×vi­itš kavvittāī koõņutāī kaõņatu kāmuŸŸu vavvār viņutal i­itu. 36 iëamaiyai måppe­ Ÿuõartal i­itš kiëai¤armāņ ņacci­mai kšņņal i­itš taņame­ paõaittēë taëiriya lārai viņame­ Ÿuõartal i­itu. 37 ciŸŸā ëuņaiyā­ paņaikkala māõpi­itš naņņā ruņaiyā­ pakaiyāõmai mu­i­itš ettuõaiyum āŸŸa i­ite­pa pālpaņuī cuŸŸā uņaiyā­ viruntu. 38 piccaipuk kuõpā­ piëiŸāmai mu­i­itš tucci liruntu tuyarkårā māõpi­itš uŸŸapš rācai karuti aŸa­oråum oŸkam ilāmai i­itu. 39 pattuk koņuttum patiyiruntu vā×vi­itš vittuŸkuŸ Ÿuõõā vi×uppam mikai­itš paŸpala nāëum pa×uti­Ÿip pāīkuņaiya kaŸŸaliŸ kā×i­iyatu il. 40 i­iyavai nāŸpatu muŸŸiŸŸu kaëava×i nāŸpatu poykaiyār iyaŸŸiyatu (pati­eõ kã×kkaõakku nålkaëil o­Ÿu) (pāņa všŸupāņukaë @, %, & kuŸikaë koõņu kāņņappaņņuëëa­a) nāõ¤āyi ŸuŸŸa ceruviŸku vã×ntavar vāõmāy kuruti kaëiŸu×akkat - tāõmāyntu mu­pacu@ lellāī ku×ampākip pi­pakal% tupput tukaëiŸ ke×åum pu­a­āņā­ tappiyā raņņa kaëattu. 1 @muŸpakal %piŸpakal ¤āņpi­u ëe¤ciya ¤āla¤cšr yā­aikkã× pērppi liņimuraci ­åņupē moõkuruti kārppeyal peytapiŸ ceīkuëak kēņņukkã× nãrttåmpu nãrumi×va pē­Ÿa pu­a­āņa­ ārttama raņņa kaëattu. 2 o×ukkuī kuruti yu×akkit taëarvār i×ukkuī kaëiŸŸukkē ņ孟i ye×uvar@ ma×aikkura­ māmuraci­ malkunãr nāņa­ pi×aittārai yaņņa kaëattu. 3 @ e×åum uruvak kaņuntšr murukkimaŸ Ÿattšrp pariti cumante×unta yā­ai - yiruvicumpiŸ celcuņar cšrnta malaipē­Ÿa ceīkaõmāl pullārai yaņņa kaëattu. 4 terikaõai yeÉkan tiŸantavar yellām kuruti paņintuõņa kākam - uruvi×antu kukkiŸ puŸatta ciralvāya ceīkaõmāl tappiyā raņņa kaëattu. 5 nā­āŸ Ÿicaiyum piõampiŸaīka yā­ai yaņukkupu všŸŸik kiņanta - iņitturaŸi yaīkaõ vicumpi ­urumeŸit teīkum perumalai tåŸeŸin@ taŸŸš yarumaõip påõšn te×i­mār piyaŸiõņšrc cempiya­ tev všntarai yaņņa kaëattu. 6 @tåveŸintu a¤ca­ak ku­Ÿšykkum yā­ai yamaru×akki iīku likakku­Ÿš pēŸŸē­Ÿu¤ - ceīkaõ varivarā­ mã­piŸa×uī kāviri nāņa­ porunarai yaņņa kaëattu. 7 yā­aimšl yā­ai neritara vā­ātu kaõõšr kaņuīkaõai meymmāyppa @ - evvāyum eõõaruī ku­ŸiŸ kurãiyi­am pē­Ÿavš paõõā riņimuraciŸ pāyppu­a ­ãrnāņa­ naõõārai yaņņa kaëattu. 8 @ meymmaŸaippa mšlēraik kã×ēr kuŸukik kuŸaittiņņa kālārcē ņaŸŸa ka×aŸkā liruīkaņal åõil cuŸapiŸa×va @ pē­Ÿa pu­a­āņa­ nšrārai yaņņa kaëattu. 9 @iruīkaņaluõãlaccuŸāppiŸa×va palkaõai yevvāyum pāytaliŸ celkalā tolki yuyaīkuī kaëiŸellān - tolciŸappiŸ cevvalaī ku­ŸampēŸ Ÿē­Ÿum pu­a­āņa­ tevvarai yaņņa kaëattu. 10 ka×umiya ¤āņpi­uõ maintikantā riņņa@ o×imuraca moõkuruti yāņit - to×i­maņintu kaõkāõā yā­ai yutaippa vi×ume­a maīku­ ma×aiyi ­itiru matirāppērc ceīkaõmā laņņa kaëattu. 11 @mainti×antāriņņa ovāk kaõaipāya volki ye×ilvš×an tãvāyk kuruti yi×italāŸ centalaip påvalaī ku­Ÿam puyaŸkšŸŸa pē­Ÿave kāviri nāņa­ kaņāayk kaņitākak kåņārai yaņņa kaëattu. 12 niraikatir nãëeÉka nãņņi vayavar varaipurai yā­aikkai nåŸa - varaimšl urumeŸi pāmpiŸ puraëu¤ cerumoympiŸ ceeyporu taņņa kaëattu. 13 kavaëaīkoë yā­aiyi­ kaituõikkap paņņup@ pavaëa¤ coritaru paipēŸ Ÿivaëoëiya% voõceī kuruti yumi×um pu­a­āņa­ koīkarai yaņņa kaëattu. 14 @kaikaņuõikka %tika×oëiya kolyā­ai pāyak kuņaimurukki yevvāyum pukkavā yellām piõampiŸaīkat - tacca­ vi­aipaņu paëëiŸiy Ÿē­Ÿum ceīkaņ ci­amāl poruta kaëattu. 15 paruma vi­amāk kaņavit terimaŸavar åkki yeņutta varavatti ­ārppa¤cāk ku¤carak kumpattup pāyva­a ku­Ÿivarum všīkai yirumpuli pē­Ÿa pu­a­āņa­ všntarai yaņņa kaëattu. 16 ārppe×unta ¤āņpi­u ëāëā ëetirttēņit tākki yeŸitā vã×taru moõkuruti kārttikaic cāŸŸiŸ ka×iviëakkaip pē­Ÿa­avš@ ārttama raņņa kaëattu. 17 @viëakkuppē­Ÿa­avš naëinta kaņaluņ ņimiŸicai pēleīkum viëintār piõaīkuruti yãrkkun - teëintu taņaŸŸiņaī koëvāņ@ ņaëaiyavi×un tārccš(y) uņaŸŸiyā raņņa kaëattu. 18 @ taņaŸŸilaīkoëvāë iņaimaruppi­viņņeŸintaveÉkaīkā­@ må×tik kaņaimaõi kāõvarat tēŸŸi% - naņaimelintu mukkēņņa pē­Ÿa kaëiŸellā nãrnāņa­ pukkama raņņa kaëattu. 19 @eÉkaīkā× % tē­Ÿi iriciŸaka rãrkkup parappi yeruvai kuruti piõaīkavarun tēŸŸam - atirvilāc@ cãrmu×āp paõõamaippā­ pē­Ÿa pu­a­āņa­ nšrārai yaņņa kaëattu. 20 @tēŸŸantiralilā iõaivš le×i­marumat tiīkappuõ kårntu kaõaiyalaik kolkiya yā­ai - tuõaiyilavāyt tolvali yāŸŸit@ tuëaīki­avāy mella nilaīkāl kavaru malaipē­Ÿa ceīkaņ ci­amāl poruta kaëattu. 21 @ tolvaliyiŸŸãra irunila¤ cšrnta kuņaikkã× varinutal āņiyal yā­ait taņakkai yoëiŸuvāë ēņā maŸavar tuõippat tuõintavai kēņuko ëoõmatiyai nakkumparam pokkumš pāņā riņimuraciŸ pāyppu­a ­ãrnāņa­ kåņārai yaņņa kaëattu. 22 šŸŸi vayava reŸiya nutalpiëantu neyttērp pu­alu õivantakaëiŸ Ÿuņampu cekkarkoë vā­iŸ karuīkoõmåp pē­Ÿavš koŸŸavšŸ Ÿā­aik koņittiõņērc cempiya­ ceŸŸārai yaņņa kaëattu. 23 tiõņēõ maŸava reŸiyat ticaitēŸum paintalai pāriŸ puraëpavai - na­ke­aittum peõõaiyan tēņņam peruvaëi pukkšŸŸa kaõõār kama×teriyaŸ kāviri nãrnāņa­ naõõārai yaņņa kaëattu. 24 malaikalaīkap pāyu malaipē ­ilaikoëëāk ku¤caram pāyak koņi ye×untu poīkupu vā­an tuņaippa­a pē­Ÿa pu­a­āņa­ mšvārai yaņņa kaëattu. 25 evvāyu mēņi vayavar tuõittiņņa kaivāyiŸ koõņe×unta ce¤cevip pu­cšval aivāy vayanākaī kavvi vicumpivaru¤ cevvā yuvaõattiŸ Ÿē­Ÿum pu­a­āņa­ tevvārai yaņņa kaëattu. 26 ce¤cšŸŸuņ celyā­ai cãŸi mitittalāl oõceī kurutikaë tokkãõņi ni­Ÿavai pånãr viya­Ÿamiņāp@ pē­Ÿa pu­a­āņa­ mšvārai yaņņa kaëattu. 27 @påviya­Ÿa nãrmiņā ēņā maŸava ruruttu mata¤cerukkip pãņuņai vāëār@ piŸaīkiya ¤āņpi­uņ kšņakattē ņaŸŸa taņakkaikoõ% ņēņi ikala­vāyt tuŸŸiya& tēŸŸa mayalārkkuk kaõõāņi kāõpāriŸ Ÿē­Ÿum pu­a­āņa­ naõõārai yaņņa kaëattu. 28 @vāëar % ori ikala­ayā & vāytuŸŸiya kaņikāviŸ kāŸŸuŸ ŸeŸiya veņipāņņi v㟟uv㟠Ÿēņu mayili­ampēl - nāŸŸicaiyum kšëi ri×antā ralaŸupavš ceīkaņ ci­amāl poruta kaëattu. 29 maņaīka veŸintu malaiyuruņņu nãrpēl taņaīkoõņa voõkuruti koëkaëi Ÿãrkku maņaīkā maŸamoympiŸ@ ci­amāl aņaīkārai yaņņa kaëattu. 30 @ maņaīkaë maŸamoympi­ ēņā maŸava reŸiya nutalpiëanta kēņšntu kolkaëiŸŸuk kumpat te×ilēņai mi­­uk koņiyi­ miëirum pu­a­āņa­ o­­ārai yaņņa kaëattu. 31 maiyi­mā mš­i nilame­­u nallavaë [tãrnta ceyyatu pērttāëpēŸ cevvantāë@ - poy påntār muraciŸ porupu­a ­ãrnāņa­ kāyntārai yaņņa kaëattu. 32 @ cevve­Ÿāë poykai yuņaintu pu­alpāynta vāyellā neyta liņaiyiņai vāëai piŸa×va­apēl aitilaī keÉki ­aviroëivā ņāyi­avš koycuva­ māviŸ koņittiõņēr cempiya­ tevvarai yaņņa kaëattu. 33 iõariya ¤āņpi­u 빟Ÿe×unta maintar cuņarilaī keÉka meŸiyac cērn tukka kuņarkoõņu@ vāīkuī kuŸunari kantil toņaroņu kēõāy puraiyu maņarpaimpåņ cšyporu taņņa kaëattu. 34 @ kuņar koņu cevvaraic ce­­i yarimā­ē ņavvarai olki yurumiŸ kuņaintaŸŸā­ - malkik karaikoõ Ÿi×itaråum kāviri nāņa­ uraicā luņampiņi må×ka varacē(ņu) aracuvā vã×nta kaëattu. 35 ēē uvama ­uŸa×vi­Ÿi yottatš kāviri nāņa­ ka×umalaī koõņanāë māvutaippa māŸŸār kuņaiyelāī kã×mšlā āvutai kāëāmpi pē­Ÿa pu­a­āņa­ mšvārai yaņņa kaëattu. 36 aracar piõaīkā­Ÿa neyttēr muracoņu muttaņaik kēņņa kaëiŸãrppa - etticaiyum peëavam puõarampi pē­Ÿa pu­a­āņa­ tevvarai yaņņa kaëattu. 37 parumap paõaiyeruttiŸ palyā­ai puõkårn(tu) urumeŸi pāmpiŸ puraëu¤ - cerumoympiŸ po­­āra mārpiŸ pu­aicu×aŸkāŸ cempiya­ tu­­ārai yaņņa kaëattu. 38 maintukāl yāttu mayaīkiņa ¤āņpi­uņ puyntukāl pēkip pulā­mukanta veõkuņai pa¤cipey tālamš pē­Ÿa pu­a­āņa­ va¤cikkē vaņņa kaëattu. 39 veëëiveõ õā¤cilā­ ¤āla mu×uva­apēl ellāk kaëiŸu nila¤cšrnta - palvšŸ paõaimu×aīku pērttā­aiņac ceīkaņ ci­amāl kaõaimāri peyta kaëattu. 40 vš­iŸat tiīka vayavarā lšŸuõņu kā­ilaī koëëāk kalaīkic cevicāyttu mānilaī kåŸu maŸaikšņpa pē­Ÿavš pāņā riņimuraciŸ pāypu­a ­ãrnāņa­ kåņārai yaņņa kaëattu. kaëava×i nāŸpatu muŸŸiŸŸu mutumo×ik kā¤ci maturaik kåņalår ki×ār aruëiyatu pati­eõ kã×kkaõakku nålkaëil o­Ÿu 1. ciŸanta pattu 1. ārkali yulakattu makkaņ kellām ētaliŸ ciŸanta­Ÿu o×ukkam uņaimai 2. kātaliŸ ciŸanta­Ÿu kaõõa¤cap paņutal 3. mštaiyiŸ ciŸanta­Ÿu kaŸŸatu maŸavāmai 4. vaõmaiyiŸ ciŸanta­Ÿu vāymai uņaimai 5. iëamaiyiŸ ciŸanta­Ÿu meypiõi yi­mai 6. nala­uņai maiyi­ nāõuc ciŸanta­Ÿu 7. kula­uņai maiyi­ kaŸpuc ciŸanta­Ÿu 8. kaŸŸali­ kaŸŸārai va×ipaņutal ciŸanta­Ÿu 9. ceŸŸāraic ceŸuttali­ kaŸceykai ciŸanta­Ÿu 10. muŸperu kali­pi­ ciŸukāmai ciŸanta­Ÿu 2. aŸivuppattu 11. ārkali yulakattu makkaņ kellām pšril piŸantamai ãratti­ aŸipa 12. ãram uņaimai ãkaiyi­ aŸipa 13. cšrā nalnaņ(pu) utaviyi­ aŸipa 14. kaŸŸatu uņaimai kāņciyi­ aŸipa 15. šŸŸa muņaimai etirkoëi­ aŸipa 16. ciŸŸil piŸantamai perumitatti­ aŸipa 17. kuttiram ceytali­ kaëva­ātal aŸipa 18. coŸcērvu uņaimaiyi­ eccērvum aŸipa 19. aŸivucērvu uņaimaiyi­ piŸitucērvum aŸipa 20. cãruņai yāõmai ceykaiyi­ aŸipa 3. pa×iyāp pattu 21. ārkali yulakattu makkaņ kellām yāppi lērai iyalkuõam pa×iyār 22. mãppi lērai mãkkuõam pa×iyār 23. perumai uņaiyata­ arumai pa×iyār 24. arumai yuņaiyata­ perumai pa×iyār 25. niŸaiyac ceyyāk kuŸaivi­ai pa×iyār 26. muŸaiyil aracarnāņ ņiruntu pa×iyār 27. ceytakka naŸkšëir ceyyāmai pa×iyār 28. aŸiyāt tšcattu ācāram pa×iyār 29. vaŸiyē­ vaëëiya­ a­mai pa×iyār 30. ciŸiyēr o×ukkam ciŸantērum pa×iyār. 4. tuvvāp pattu 31. ārkali yulakattu makkaņ kellām pa×iyēr celvam vaŸumaiyil tuvvātu 32. ka×itaŸu kaõmai pšņiyi­ tuvvātu 33. nāõil vā×kkai pacittali­ tuvvātu 34. pšõil ãkai māŸŸali­ tuvvātu 35. ceyyāmai mšŸkēë citaņiyi­ tuvvātu 36. poyvš ëāõmai pulaimaiyi­ tuvvātu 37. koõņukaõ māŸal koņumaiyi­ tuvvātu 38. aŸivili tuõaippāņu ta­imaiyi­ tuvvātu 39. i×ivuņai måppuk katatti­ tuvvātu 40. tā­ēr i­puŸal ta­imaiyi­ tuvvātu. 5. alla pattu 41. ārkali yulakattu makkaņ kellām nãraŸintu o×ukātā­ tāram alla­ 42. tāra(m)mā õātatu vā×kkai ya­Ÿu 43. ãralil lātatu kiëainaņ pa­Ÿu 44. cērāk kaiya­ co­malai yalla­ 45. nšrā ne¤cattē­ naņņē­ alla­ 46. nšrāmaŸ kaŸŸatu kalvi ya­Ÿu 47. vā×āmal varuntiyatu varuttam a­Ÿu 48. aŸattāŸŸi­ ãyāta(tu) ã­ai ya­Ÿu 49. tiŸattāŸŸi­ nšrlā tatunē­ pa­Ÿu 50. maŸupiŸap paŸiyā tatumåp pa­Ÿu. 6. illaip pattu 51. ārkali yulakattu makkaņ kellām makkaņ pšŸŸi­ peŸumpš(Ÿu) illai 52. oppuravu aŸitali­ takuvaravu illai 53. vāyppuņai vi×aicci­ nalvi×aiccu illai 54. vāyā vi×aicci­ tãvi×aiccu illai 55. iyaivatu karattali­ koņumai illai 56. uõarvila­ ātali­ cākkāņu illai 57. nacaiyil periyatēr nalkuravu illai 58. icaiyi­ periyatēr ecca millai 59. irattali­ åuīku iëivaravu illai 60. irappērkku ãtali­ eytum ciŸappillai 7. poyp pattu 61. ārkali yulakattu makkaņ kellām pšraŸavi ­ē­i­itu vā×ā maipoy 62. peru¤cãr o­Ÿa­ vekuëiyi­ maipoy 63. kaëëuõ pē­cērvu i­mai poy 64. kālamaŸi yātē­ kaiyuŸal poy 65. mšlvaravu aŸiyātē­ taŸkāt talpoy 66. uŸuvi­ai kāyvē­ uyarvuvšõ ņalpoy 67. ciŸumainē ­ātē­ perumaivšõ ņalpoy 68. perumainē ­ātē­ ciŸumaivšõ ņalpoy 69. poruënacai všņkaiyē­ muŸaiceyal poy 70. vāliya­ allātē­ tavamcey talpoy. 8. eëiya pattu 71. ārkali yulakattu makkaņ kellām puka×vey yērkkup puttšënā(ņu) eëitu 72. uŸa×vey yērukku uŸuceru eëitu 73. ãramvey yērkku nacaikoņai eëitu 74. kuŸaëaivey yērkku maŸaiviri eëitu 75. tu­pamvey yērkku i­pam eëitu 76. i­pamvey yērkkut tu­pam eëitu 77. uõņivey yērkkup uŸupiõi eëitu 78. peõņirvey yērkkup paņupa×i eëitu 79. pāramvey yērkkup pāttåõ eëitu 80. cārpu ilērkku uŸukolai eëitu 9. nalkårnta pattu 81. ārkali yulakattu makkaņ kellām muŸaiyil araca(­) nāņu nalkårn ta­Ÿu 82. mikamåttēë kāmam nalkårn ta­Ÿu 83. ceŸŸuņa­ uŸavē­aic cšrtalnal kårnta­Ÿu 84. piõikiņantē­ peŸŸa i­pamnal kårnta­Ÿu 85. ta­pēŸ Ÿāva×ip pulavinal kårnta­Ÿu 86. mutirvuņai yē­mš­i aõinal kårnta­Ÿu 87. coŸcol lāva×ic colavunal kårnta­Ÿu 88. akamvaŸi yē­naõõal nalkårn ta­Ÿu 89. uņ(ku)il va×icci­am nalkårn ta­Ÿu 90. naņ(pu)il va×iccšŸal nalkårn ta­Ÿu. 10. taõņāp pattu 91. ārkali yulakattu makkaņ kellām ēīkal všõņuvē­ uyarmo×i taõņā­ 92. vãīkal všõņuvē­ palpuka× taõņā­ 93. kaŸŸal všõņuvē­ va×ipāņu taõņā­ 94. niŸŸal všõņuvē­ tava¤ceyal taõņā­ 95. vā×kkai všõņuvē­ cå×cci taõņā­ 96. mikuti všõņuvē­ varuttam taõņā­ 97. i­pam všõņuvē­ tu­pam taõņā­ 98. tu­pam všõņuvē­ i­pam taõņā­ 99. šmam všõņuvē­ muŸaiceyal taõņā­ 100. kāmam všõņuvē­ kuŸippuccol taõņā­. mutumo×ikkā¤ci muŸŸiŸŸu