Project Madurai Copyright (c) 1999 All Rights Reserved author : K. Kalyanasundaram canmuka kavacham & thiruchendur kandar kalivenpa(in tamil script, TSCii format) canmuka kaavacam of pampan kumarakurutaca cuvamikaL & thirucentur kandar kaliveNpa of kumarakuruparar caõmuka kavacam (pāmpa­ kumarakurutāca cuvāmikaë aruëiyatu ) tiruccentår kantar kaliveõpā ( kumarakuruparar aruëiyatu ) Etext input & Proof-reading : K. Kalyanasundaram ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ long e š 185 ŗ ŗ long o ē 186 ŗ ŗ ŗ ŗ additional: ŗ ŗ l underbar × 215 ŗ ŗ r underbar Ÿ 159 ŗ ŗ n underbar ­ 173 ŗ ŗ k underbar É 201 ŗ ŗ t underbar  194 ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ (c) Project Madurai 1999 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. pāmpa­ kumarakurutāca cuvāmikaë aruëiya caõmuka kavacam aŸucãr aņi āciriya viruttam aõņamāy ava­i yāki aŸiyoõāp poruëa tākit toõņarkaë kuruvu mākit tukaëaŸu teyva māki eõņicai pēŸŸa ni­Ÿa e­­aruë ãca ­ā­a tiõņiŸal carava õattā­ ti­amume­ ciracaik kākka. 1 ātiyām kayilaic celva­ aõineŸŸi ta­­aik kākka tātavi× kaņappan tārā­ tā­iru nutalaik kākka ! cētiyām taõikai yãca­ turicilā vi×iyaik kākka ! nāta­ām kārtti kšya­ nāciyai nayantu kākka ! 2 irucevi kaëaiyum cevvšë iyalpuņa­ kākka ! vāyai murukavšl kākka! nāppal mu×utunal kumara­ kākka ! turicaŸu katuppai yā­ait tuõņa­ār tuõaiva­ kākka ! tiruvuņa­ piņari ta­­aic civacupra maõiya­ kākka ! 3 ãca­ām vāku lšya­ e­atukan tarattaik kākka ! tšcuŸu tēëvi lāvum tirumakaë maruka­ kākka ! ācilā mārpai ãrāŸu āyuta­ kākka; e­Ÿa­ šcilā mu×aīkai ta­­ai e×ilkuŸi¤ cikkē­ kākka ! 4 uŸutiyāy mu­kai ta­­ai umaiyiëa matalai kākka; taŸukaõ šŸiņavš e­kait talattaimā muruka­ kākka; puŸaīkaiyai ayilē­kākka; poŸikkara viralkaë pattum piŸaīkumāl maruka­ kākka; pi­mutu kaiccšy kākka. 5 åõniŸai vayiŸŸai ma¤¤ai årtiyē­ kākka; vamput tēënimir karšca­ untic cu×iyi­aik kākka; kuyya nāõi­ai aīki keëari nanta­a­ kākka; pãja āõiyaik kanta­ kākka; aŸumuka­ kutattaik kākka. 6 e¤ciņātu iņuppai všlukku iŸaiva­ār kākka kākka; a¤caka­am ēri raõņum ara­maka­ kākka kākka; vi¤ciņu poruņkāī kšya­ viëaraņit toņaiyaik kākka; ce¤caraõ nšca ācā­ timirumu­ toņaiyaik kākka. 7 šrakat tšva­ e­tāë irumu×aī kālum kākka; cãruņaik kaõaikkāl ta­­aic cãralai vāyttš kākka; nšruņaip paraņui raõņum nika×paraī kiriya­ kākka; cãriya kutikkāl ta­­ait tiruccēlai malaiya­ kākka. 8 aiyuŸu malaiya­ pātat tamarpattu viralum kākka; paiyuŸu pa×ani nāta para­akam kālaik kākka; meyyuņal mu×utum āti vimalacaõ mukava­ kākka; teyva nāyaka vicāka­ ti­amume­ ne¤caik kākka. 9 oliye×a uratta cattat toņuvaru påta prštam palikoë irākka tappšy palakaõattu evaiyā ­ālum kiëikoëa e­aivšl kākka; keņuparar ceyyum cå­yam valiyuëa mantra tantram varuntiņātu ayilvšl kākka ! 10 ēīkiya c㟟a mškoõņu uvaõivil všlcå laīkaë tāīkiya taõņam eÉkam taņiparacu ãņņi āti pāīkuņai āyutaīkaë pakaivar e­ mšlš occi­ tãīkucey yāmal e­­ait tirukkaivšl kākka kākka ! 11 oëaviyam uëar, å­ uõpēr acaņar, pšy, arakkar, pullar, tevvarkaë evarā ­ālum tiņamuņa­ e­aimal kaņņat tavviyš varuvār āyi­ carācaram elāmpu rakkum kavvuņaic cåra caõņa­ kaiayil kākka kākka ! 12 kaņuviņap pāntaë ciīkam karaņināy pulimā yā­ai koņiya kēënāy kuraīku kēlamārc cālam campu naņaiyuņai eta­ā lš­um nā­iņarp paņņi ņāmal caņutiyil vaņivšl kākka; cā­avi muëaivšl kākka ! 13 īakara mšpēl tamãi ¤ā­avšl kākka ! va­puë cikaritšë naõņuk kāli ceyya­šŸu ālap palli nakamuņai onti pårā­ naëivaõņu puliyi­ påcci ukamicai ivaŸŸāl eŸkuēr åŸilātu aivšl kākka. 14 calattiluy va­mã­ šŸu taõņuņait tirukkai maŸŸum nilattilum calatti lumtā­ neņuntuyar taraŸkš yuëëa kulatti­āl nā­va ruttam koõņiņātu avvav všëai palattuņa­ iruntu kākka; pāvaki kårvšl kākka. 15 ¤amaliyam pariya­ kaivšl navakkira kakkēë kākka; cumavi×i nēykaë tanta cålai ākkirāõa rēkam timirka×al vātam cēkai ciramaņi karõa rēkam emaiyaõu kāma lšpa­ ­irupuya­ cayavšl kākka. 16 ņamarukattu aņipēl naikkum talaiyiņi kaõņa mālai kumuŸuvip puruti ku­mam kuņalvali ã×ai kācam nimiroõātu iruttum veņņai nãrppira mškam ellām emaiyaņai yāma lšku­ neŸintava­ kaivšl kākka. 17 iõakkam illāta pitta erivumā curaīkaë kaikāl muõakkavš kuŸaikkum kuņņam målaveõ muëaitã mantam caõattilš kollum ca­­i cāme­ ŸaŸaiyum intap piõikkulam e­aiā ëāmal peru¤catti vaņivšl kākka. 18 tava­amā rēkam vātam cayittiyam arēca kammey cuvaŸavš ceyyum målaccåņu iëaippu uņaŸŸu vikkal avaticey pšti cã×nēy aõņavā taīkaë cålai e­aiyume­ iņattey tāmal empirā­ tiõivšl kākka. 19 namaippuŸu kirinti vãkkam naõukiņu pāõņu cēpam amarttiņu karumai veõmai ākupal to×unēy kakkal imaikkumu­ uŸuva lippēņu e×upuņaip pakanta rāti imaippo×u tš­um e­­ai eytāmal aruëvšl kākka. 20 pallatu kaņittu mãcai paņapa ņe­Ÿš tuņikkak kalli­um valiya ne¤cam kāņņiyš uruņņi nēkki elli­um kariya mš­i emapaņar vari­um e­­ai ollaiyil tāra kāri ēmaim rãmvšl kākka ! 21 maõõilum maratti­ mãtum malaiyilum neruppi­ mãtum taõniŸai calatti­ mãtum cāricey årti mãtum viõõilum pilatti­ uëëum všŸenta iņattum e­­ai naõõivantu aruëār caųņi nāta­všl kākka kākka. 22 yakaramš pēlcå lšntum naŸumpuya­ všlmu­ kākka, akaramš mutalām ãrāŸu ampaka­ všlpi­ kākka, cakaramēņu āŸum ā­ē­ ta­kaivšl naņuvil kākka, cikarami­ tšva mēli tika×aivšl kã×mšl kākka. 23 ra¤cita mo×itš vā­ai nāyaka­ vaëëi paīka­ ce¤caya všlki ×akkil tiŸamuņa­ kākka, aīki vi¤ciņu ticaiyi­ ¤ā­a vãra­všl kākka; teŸkil e¤ciņāk katirkā mattē­ ikaluņaik karavšl kākka. 24 lakaramš pēlkā ëiīka­ nalluņal neëiya ni­Ÿu takaramart ta­amš ceyta caīkari maruka­ kaivšl nika×e­ai niruti tikkal nilaipeŸak kākka; mšŸkil ikalayil kākka, vāyu vi­ilkuka­ katirvšl kākka. 25 vaņaticai ta­­il ãca­ maka­aruë tiruvšl kākka; viņaiyuņai yãca­ tikkil vštapētaka­všl kākka; naņakkaiyil irukkum ¤ā­Ÿum navilkaiyil nimirkaiyil kã×k kiņakkaiyil tåīkum ¤ā­Ÿum kirituëait tuëavšl kākka. 26 i×antu pēkāta vā×vai ãyum muttaiya­ār kaivšl va×aīkum nallåõ uõpētum mālviëai yāņņi­ pētum pa×a¤curar pēŸŸum pātam paõintu ne¤cu aņakkum pētum ce×uīkuõat tēņš kākka; tiņamuņa­ mayilum kākka. 27 iëamaiyil vālipattil šŸiņu vayēti kattil vaëaraŸu mukacci va­tā­ vante­aik kākka kākka. oëiye×u kālai mu­el ēmciva cāmi kākka. teëinaņu piŸpa kalkāl civakuru nāta­ kākka. 28 iŸakuņaik kē×it tēkaikku iŸaimu­ irāvil kākka; tiŸaluņaic cårppa kaittš tika×pi­ irāvil kākka; naŸavucšr tāëci lampa­ naņunici ta­­il kākka; maŸaito×u ku×aka­ emkē­ māŸātu kākka kākka. 29 i­ame­at toõņa rēņum iõakkiņum ceņņi kākka; ta­imaiyil kåņņan ta­­il caravaõa pava­ār kākka; na­iya­u påti co­­a nātarkē­ kākka; ittaik ka­ivoņu co­­a tāca­ kaņavuëtā­ kākka vantš. 30 tirucciŸŸampalam kumarakuruparar aruëiya tiruccentår kantar kaliveõpā påmšvu ceīkamalap puttšëum tšŸariya pāmšvu teyvap pa×amaŸaiyum - tšmšvu 1 nātamum nātānta muņivum navaitãrnta pētamum kāõāta pētamāy - ātinaņu 2 antam kaņantanitti yā­anta pētamāyp pantam taõanta para¤cuņarāy - vanta 3 kuŸiyum kuõamumoru kēlamumaŸŸu eīkum ceŸiyum parama civamāy - aŸivukku 4 a­ātiyāy ainto×iŸkum appuŸamāy a­Ÿš mā­atikaëukku eņņā vaņivāyt - ta­ātaruëi­ 5 pa¤cavita råpa paracukamāy evvuyirkkum ta¤came­a niŸkum ta­ipporuëāy - e¤cāta 6 påraõamāy nittamāyp pēkkuvaravum puõarvum kāraõamum illāk katiyātit - tāraõiyil 7 intiracālam purivē­ yāraiyum tā­mayakkum tantirattil cārātu cārvatupēl - muntum 8 karuvi­Ÿi ni­Ÿa karuvāy aruëš uruvi­Ÿi ni­Ÿa uruvāyt - tirikaraõam 9 ākavarum iccai aŸivu iyaŸŸa lāliyala pēkaati kārap poruëāki - škattu 10 uruvam aruvum uruaruvum ākip paruva vaņivam palavāy - iruëmalattuë 11 mēkamuŸum palluyirkku muttiaëit taŸkumala pākamuŸavš kaņaikkaõ pālittut - tškamuŸat 12 tanta aruvuruvam cārntavintu mēki­imā­ penta muŸavš piõippattu - mantramutal 13 āŸattu vāvum aõņattu ārntaattu vākkaëummuŸ kåŸat takum cimi×ppil kåņņuvittu - māŸivarum 14 ãriraõņu tēŸŸattu š×upiŸappuë yē­i e­pā­ āravanta nā­kunå Ÿāyirattuë - tãrvariya 15 kaõmattukku ãņāyk kaŸaīkum cakaņamumpēŸ ce­mittu u×alat tirētittu - venniraya 16 corkkāti pēkamelām tuyppittup pakkuvattāl naŸkāraõam ciŸitu naõõutalum - tarkkamiņum 17 to­­ål paracamayam tēŸum atuvatuvš na­­ål e­atterintu nāņņuvittu - mu­­ål 18 viratamuta lāyapala meyttavatti­ uõmaic cariyaikiri yāyēkam cārvittu - aruëperuku 19 cālēka cāmãpa cāråpamum pucippittu ālēkam ta­­ai akaŸŸuvittu - nālvakaiyām 20 cattini pātam tarutaŸku iruvi­aiyum ottuvarum kālam uëavākip - petta 21 malapari pākam varumaëavil pa­­āë alamarutal kaõõuŸŸu aruëi - ulavātu 22 aŸivukku aŸivāki avvaŸivukku eņņā neŸiyil ceŸintanilai nãīkip - piŸiyāk 23 karuõai tiruuruvāyk kāci­ikkš tē­Ÿik kurupara­e­Ÿu ērtiruppšr koõņu - tirunēkkāl 24 å×vi­aiyaip pēkki uņalaŸupat teņņunilam š×um attuvākkaë irum孟um - pā×āka 25 āõavamā­a paņalam ki×ittu aŸivil kāõariya mey¤¤ā­ak kaõkāņņip - påõum 26 aņi¤ā­at taŸporuëum ā­māvum kāņņik kaņiyār puva­amuŸŸum kāņņi - muņiyātu 27 tškkupara mā­antat teëëamutam ākieīkum nãkkamaŸa ni­Ÿa nilaikāņņip - pēkkum 28 varavum ni­aippum maŸappum pakalum iravum kaņantuulavā i­pam - maruvuvittuk 29 ka­mamalat tārkkumalark kaõm孟um tā×caņaiyum va­ma×uvum mā­umuņa­ mālviņaimšl -mi­­iņantup 30 påtta pavaëap poruppuo­Ÿu veëëiveŸpil vāytta­aiya teyva vaņivāki - måtta 31 karumamalak kaņņaŸuttuk kaõõaruë ceytu uëni­Ÿu orumalattārkku i­pam utavip - perukiye×u 32 m孟avattai yumka×aŸŸi muttaruņa ­širutti 㭟apara mutti aņaivittut - tē­Ÿavarum 33 yā­e­ate­Ÿu aŸŸa iņamš tiruvaņiyā mē­aparā ­antam muņiyāka - ¤ā­am 34 tiruuruvā iccai ceyalaŸivu kaõõā aruëatuvš ceīkai alarā - irunilamš 35 cannitiyā niŸkum ta­iccuņarš; evvuyirkkum pi­­amaŸa ni­Ÿa perumā­š - mi­­uruvam 36 tēynta navaratnac cuņarmaõiyāl ceyta paimpo­ vāynta kiraõa maõimuņiyum - tšyntapiŸait 37 tuõņamiru m孟unirai tē­Ÿap patitta­aiya puõņaram påttanutal poņņa×akum - viõņa 38 paruvamalarap puõņarikam pa­­iraõņu påttāīku aruëpo×iyum kaõmalar ãrāŸum - paruti 39 palavum e×untucuņar pālittāŸ pēlak kulavu makarak ku×aiyum - nilavumi×um 40 pu­muŸuval påttalarnta påīkumutac cevvāyum ce­maviņāy tãrkkum tirumo×iyum - vi­malitēë 41 vevvacurar pēŸŸicaikkum ve¤cåra ­aittaņittu tevvaruyir cintum tirumukamum - evvuyirkkum 42 å×vi­aiyai māŸŸi ulavāta pšri­pa vā×vutarum ceyya malarmukamum - cå×vēr 43 vaņikkum pa×amaŸaikaë ākamaīkaë yāvum muņikkum kamala mukamum - viņuttalākap 44 pāla iruëturantu palkatiril cētiviņam vāca malarvata­a maõņalamum - nšcamuņa­ 45 pēkamuŸum vaëëikkum puttšëir påīkoņikkum mēkam aëikkum mukamatiyum - tākamuņa­ 46 vantaņiyil cšrntēr maki×a varampalavum tantaruëum teyvamukat tāmaraiyum - kontavi×nta 47 všrik kaņampum viraikkuravum påttalarnta pārap puyacayilam pa­­iraõņum - āramutam 48 tšvarkku utavum tirukkaramum cårmakaëir všmak ku×aintaõainta me­karamum - ēvātu 49 māri po×inta malarkkaramum påntoņaiyāl cšra aõinta tirukkaramum - mārpakattil 50 vaitta karatalamum vāmamaruī kiŸkaramum uytta kuŸaīkil orukaramum - moytta 51 ciŸutoņicšr kaiyummaõi cšrntataņaī kaiyum kaŸuvucamar aīkucamcšr kaiyum - teŸupēr 52 atirkš ņakamcu×aŸŸum aīkait talamum katirvāë vitirkkum karamum - mutirāta 53 kumpamulaic cevvāyk koņiyiņaiyār všņņaõainta ampo­ maõippåõ aka­mārpum - paimpo­ 54 purinålum kaõņikaiyum påmpaņ ņuņaiyum arai¤āõum kaccai a×akum - tiruvaraiyum 55 nātak ka×alum nakumaõip poŸ kiõkiõiyum pātattu aõinta paripuramum - cēti 56 iëamparuti nåŸā yiraīkoņi pēla vaëantaru teyvãka vaņivam - uëanta­ilkaõņu 57 ātarippērkku āruyirāy a­parakat tāmaraiyi­ mãtirukkum teyva viëakkoëiyš - ētiyaaintu 58 ēīkārattu uëëoëikkum uëëoëiyāy ainto×iŸkum nãīkāta pšruruvāy ni­Ÿē­š - tāīkariya 59 mantiramš cēriyā vā­patamš māmuņiyāt tontamuŸum va­­amš tokkākap - panta­aiyāl 60 otta puva­at turuvš urēmamāt tattuvaīka ëšcatta tātuvā - vaitta 61 kalaiyš avayavāk kāņņumattu vāvi­ nilaiyš vaņivamā ni­Ÿēy - palakēņi 62 aõņam uruvāki aīkam carācaramāyk kaõņacakti m孟uņ karaõamāyt - toõņupaņum 63 āvip pula­ukku aŸivu aëippa ainto×ilum švit ta­inaņattum eīkēvš - mšva 64 varumaņņa mårttamām vā×všmey¤ ¤ā­am tarumaņņa yēkat tavamš - paruvattu 65 akalāta pšra­pu aņaintēr akattuë pukalākum i­pap poruppum - cukalaëitap 66 pšri­pa veëëap perukkāŸum mãtā­am tšri­pa nalkum tirunāņum - pāri­pam 67 ellām kaņanta irunilattuë pēkkuvaravu allātu uyarnta aõinakarum - tollulakil 68 ãŸum mutalumaka­Ÿu eīkuniŸainta ainte×uttaik kåŸi naņāttum kurakatamum - šŸumatam 69 tēyntu kaëittēr tutikkaiyi­āl pa¤camalam kāynta civa¤ā­ak kaņākkaëiŸum - vāyntaciva 70 påraõattuë påraõamām pētam putumalarā nārakattuë kaņņu naŸuntoņaiyum - kāraõattuë 71 ainto×ilum ēvātu aëittuyartta vā­koņiyum vantanava nāta maõimurakam - cantatamum 72 nãkkami­Ÿi āņi ni×alacaippā­ pēlpuva­am ākki acaittaruëum āõaiyum - tškkama×ntu 73 vãcum pa­uval viputar ta­itta­iyš pšcum tacāīkame­ap peŸŸē­š - tšcutika× 74 påīkayilai veŸpil pu­aimalarppåī kētaiyiņap pāīkuŸaiyum mukkaõ para¤cēti - āīkorunāë 75 ventakuvarkku āŸŸāta viõõēr muŸaikkiraīki aintu mukattēņu atēmukamum - tantu 76 tirumukaīkaë āŸākic centa×aŸkaõ āŸum orumukamāyt tãppoŸiyāŸu uyppa - viripuva­am 77 eīkum parakka imaiyēr kaõņu a¤cutalum poīkum ta×alpi×ampaip poŸkarattāl - aīkaõ 78 eņuttamaittu vāyulaik koõņu škuti­eyŸu emmā­ koņuttaëippa mellak koņupēy - aņuttatoru 79 påtat talaivakoņu pēti e­at tãkkaņavuë cãtap pakãratikkš ce­Ÿuyppap - pētorucaŸŸu 80 a­­avaëum koõņamaitaŸku āŸŸāë caravaõattil ce­­iyil koõņu uyppat tiruuruvāy - mu­­ar 81 aŸumã­ mulaiyuõņu a×utuviëai yāņi naŸunãr muņikkaõinta nāta­ - kuŸumuŸuval 82 ka­­iyoņum ce­Ÿu avaņkuk kātaluruk kāņņutalum a­­avaëkaõņu avvuruvam āŸiõaiyum - ta­­iraõņu 83 kaiyāl eņuttaõaittuk katta­e­ap pšrpu­aintu meyyāŸum o­Ÿāka mšvuvittuc - ceyya 84 mukattil aõaittuucci mēntu mulaippāl akattuë maki×påttu aëittuc - cakattaëanta 85 veëëai viņaimšl vimala­ karattil aëittu uëëam uvappa uyarntē­š - kiëëaimo×i 86 maīkai cilampi­ maõio­pa tiltē­Ÿum tuīka maņavār tuyartãrntu - taīkaë 87 viruppāl aëittanava vãrarukkuë mu­­ē­ maruppāyum tārvãra vāku - neruppilitittu 88 aīkaõ puva­am a­aittum a×ittulavum ceīkaõ kiņāata­aic ce­Ÿukoõarntu - eīkē­ 89 viņukkuti e­Ÿuuyppa ata­ mãtuvarntu eõtikkum naņatti viëaiyāņum nātā - paņaippē­ 90 akantai uraippamaŸai āti e×utte­Ÿu ukanta piraõavatti­ uõmai - puka­Ÿilaiyāl 91 ciņņit to×ilata­aic ceyvateīīa­ e­Ÿumu­am kuņņic ciŸaiyiruttum kēmā­š - maņņavi×um 92 po­­am kaņukkaip puricaņaiyē­ pēŸŸicaippa mu­­am piramam mo×intē­š -ko­­eņuvšl 93 tāraka­um māyat taņaīkiriyum tåëāka vãravaņi všl viņuttē­š - cãralaivāyt 94 teëëu tirai ko×ikkum centåril pēykkaruõai veëëam e­attavici­ v㟟iruntu - veëëaik 95 kayšntira­ukku a¤cal aëittuk kaņalcå× mayšntirattil pukku imaiyēr vā×ac - cayšntira­āl 96 cåra­aic cētittavaru ke­Ÿutaņam tēëvicaya vãra­ait tåtāka viņuttē­š - kāravuõa­ 97 vā­avarai viņņu vaõaīkāmai yālkoņiya tā­avarkaë nāŸpaņaiyum caīkarittup - pā­u 98 pakaiva­ mutalāya pālaruņa­ ciīka muka­aive­Ÿu vākai muņittēy - cakamuņutta 99 vārita­il putiya māvāyk kiņantaneņum cåruņalam kãõņa cuņar všlēy - pēravuõa­ 100 aīkamiru kåŸāy aņa­mayilum cšvalumāyt tuīkamuņa­ ārtte×untu tē­Ÿutalum - aīkavaŸŸuë 101 cãŸumara vaipporuta citramayil vāka­amā šŸi naņāttum iëaiyē­š - māŸivaru 102 cšval pakaiyait tiŸalcšr patākaie­a mšvat ta­ittuyarnta mšlē­š - måvar 103 kuŸaimuņittu viõõam kuņiyšŸŸit tšvar ciŸaiviņuttu āņkoõņa tšvš - maŸaimuņivām 104 caivak ko×untš tavakkaņalš vā­utavum teyvak kaëiŸŸai maõamceytē­š - poyviravu 105 kāmam mu­inta kalaimu­iva­ kaõõaruëāl vāmamaņa mā­i­ vayiŸŸutittup - påmaruvu 106 kā­ak kuŸavar kaëikårap påīkuyilpēl š­aŸ pu­aīkāttu i­itiruntu - mš­maipeŸat 107 teëëit ti­aimāvum tš­um parittaëitta vaëëik koņiyai maõantē­š - uëëam uvantu 108 āŸutirup patikaõņu āŸe×uttum a­pi­uņa­ kåŸum avar cintaikuņi koõņē­š - nāŸumalark 109 kantip potumpare×u kāralaikkum cãralaivāyc centip patipurakkum cevvšëš - cantatamum 110 palkēņi ca­pap pakaiyum avami|ruttum palkēņi vikki­amum palpiõiyum - palkēņi 111 pātakamum ceyvi­aiyum pāmpum pacākamaņal påtamutã nãrum porupaņaiyum - tãtu akalā 112 vevviņamum tuņņa mirukamutalām evaiyum evviņam vantu emmai etirntālum - avviņattil 113 paccaimayil vāka­amum pa­­iraõņu tiõtēëum accam akaŸŸum ayilvšlum - kaccait 114 tiruvaraiyum cãŸaņiyum ceīkaiyum ãrāŸu aruëvi×iyum māmukaīkaë āŸum - virikiraõam 115 cintap pu­ainta tirumuņikaë ērāŸum entat ticaiyum etirtē­Ÿa - vantiņukkaõ 116 ellām poņipaņutti evvaramum tantupukuntu ullācamāka uëattiruntu - palvitamām 117 ācumutal nāŸkaviyum aņņāva tā­amumcãrp pšcum iyal palkāp piyat tokaiyum - ēcai 118 e×uttumuta lāmaintu ilakkaõamum tēyntu pa×utta tami×ppulamai pālittu - o×ukkamuņa­ 119 immaip piŸappil iruvā ta­aiakaŸŸi mummaip perumalaīkaë mēcittut - tammaiviņuttu 120 āyum pa×aiya aņiyā ruņa­kåņņit tēyum parapēkam tuyppittuc - cšya 121 kaņiyšŸkum påīkamalak kālkāņņi āņkoõņu aņiyšŸku mu­­i­Ÿu aruë. 122 tiruccentår kantar kaliveõpā muŸŸiŸŸu