Project Madurai Copyright (c) 1999 All Rights Reserved Bharathiyar Paadalkal - part ii C. Subramania Bharathiyar padalkaL - part ii gnanap padalkaL, palvakaip padalkaL & cuya carithai ¤ā­ap pāņalkaë, palvakaip pāņalkaë & cuyacaritai ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ long e š 185 ŗ ŗ long o ē 186 ŗ ŗ ŗ ŗ additional: ŗ ŗ l underbar × 215 ŗ ŗ r underbar Ÿ 159 ŗ ŗ n underbar ­ 173 ŗ ŗ k underbar É 201 ŗ ŗ t underbar  194 ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ gnanap padalkaL, palvakaip padalkaL & cuya caritai of C. Subramania Bharathi Etext input: / Proof-reading : Mr. Govardanan (c) Project Madurai 1999 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ¤ā­ap pāņalkaë 1. accamillai (paõņārap pāņņu) accamillai accamillai accame­pa tillaiyš iccakattu ëērelām etirttu ni­Ÿa pēti­um, accamillai accamillai accame­patillaiyš tuccamāka eõõi nammaic tåŸuceyta pēti­um accamillai accamillai accame­pa tillaiyš piccai vāīki uõõum vā×kkai peŸŸu viņņa pētilum accamillai accamillai accame­pa tillaiyš iccaikoõņš poruëelām i×antuviņņa pētilum, accamillai accamillai accame­pa tillaiyš 1 kaccaõinta koīkai mātar kaõkaëvãcu pēti­um, accamillai accamillai accame­pa tillaiyš naccaivāyi lš koõarntu naõpa råņņu pēti­um, accamillai accamillai accame­pa tillaiyš paccaiyå ­iyainta všŸ paņaikaë vanta pēti­um, accamillai accamillai accame­pa tillaiyš uccimãtu vā­iņintu vã×u ki­Ÿa pēti­um, accamillai accamillai accame­pa tillaiyš. 2 2. aiya pšrikai pallavi aiya pšrikai koņņaņā!-koņņaņā aiya pšrikai koņņaņā! caraõaīkaë 1. payame­um pšyta­ai yaņittēm-poymmaip pāmpaip piëantuyiraik kuņittēm; viya­ula ka­aittaiyum amute­a nukarum všta vā×vi­aik kaip piņittēm(aiyapšrikai) 2. iraviyi­oëiyiņaik kuëittēm-oëi i­­amu ti­aiyuõņu kaëittēm; karavi­il vantuyirk kulatti­ai ya×ikkum kāla­ naņunaņuīka vi×ittēm. (aiya pšrikai) 3. kākkai kuruvi eīkaë jāti-nãë kaņalum malaiyum eīkaë kåņņam; nēkkun ticaiyelām nāma­Ÿi všŸillai; nēkka nēkkak kaëiyāņņam. [aiya pšrikai) 3. viņutalai-ciņņukkuruvi pallavi viņņu viņutalai yākiniŸ pāyintac ciņņuk kuruviyaip pēlš caraõaīkaë 1. eņņut ticaiyum paŸantu tirikuvai šŸiyak kāŸŸil viraivoņu nãntuvai maņņup paņāteīkum koņņik kiņakkumiv vā­oëi ye­­um matuvi­ cuvaiyuõņu. (viņņu) 2. peņņaiyi ­ēņi­pam pšcik kaëippuŸŸup pãņaiyilāta tor kåņu kaņņikkoõņu muņņaitaruī ku¤caik kāttu maki×veyti munta vuõavu koņutta­pu ceytiīku. (viņņu) 3. muŸŸatti lšyuī ka×a­i veëiyilum mu­kaõņa tā­iyam ta­­aik koõarntuõņu maŸŸap po×utu kataicollit tåīkippi­ vaikaŸai yākumu­ pāņi vi×ippuŸŸu. (viņņu) 4. viņutalai všõņum rākam - nāņņai pallavi všõņumaņi eppētum viņutalai,ammā; caraõaīkaë 1. tåõņu mi­pa vāņai vãcu tuyya tš­ kaņal cå×a ni­Ÿa tãvilaīku cēti vā­avar ãõņu namatu tē×a rāki emmē ņamutamuõņu kulava nãõņa maki×cci måõņu viëaiya ni­aittiņu mi­pam a­aittum utava (všõņumaņi) 2. virutti rāti tā­avarkku meliva ti­Ÿiyš, viõõu maõõum vantu paõiya mš­mai tu­Ÿiyš porutta muŸanal všta mērntu poymmai tãra,meymmai nšra varutta ma×iya vaŸumai yo×iya vaiyam mu×utum vaõmai po×iya (všõņumaņi) 3. paõõil i­iya pāņalēņu pāyu moëiyelām pāril emmai urimai koõņu paŸŸi niŸkavš, naõõi yamarar veŸŸi kåŸa namatu peõkaë amarar koëëa vaõõa mi­iya tšva makaëir maruva nāmum uvakaituëëa. (všõņumaņi) 5. uŸuti všõņum ma­ati luŸuti všõņum, vākki­i lšyi­imai všõņum; ni­aivu nallatu všõņum, neruīki­a poruë kaippaņa všõņum; ka­avu meyppaņa všõņum, kaivacamāvatu viraivil všõņum; ta­amum i­pamum všõņum, taraõiyilš perumai všõņum. kaõ tiŸantiņa všõņum, kāriyatti luŸuti všõņum; peõ viņutalai všõņum, periya kaņavuë kākka všõņum, maõ paya­uŸa všõņum, vā­akamiīku te­paņa všõņum; uõmai ni­Ÿiņa všõņum. ēm ēm ēm ēm. 6. ātma jeyam kaõõil teriyum poruëi­aik kaikaë kavarntiņa māņņāvē?-aņa maõõil teriyutu vā­am,atunam vacappaņa lākātē? eõõi yeõõippala nāëu muya­Ÿiī kiŸutiyiŸ cērvēmē?-aņa, viõõilum maõõilum kaõõilum eõõilum mšvu prācaktiyš! 1 e­­a varaīkaë,perumaikaë,veŸŸikaë, etta­ai mš­maikaëē! ta­­ai ve­Ÿālavai yāvum peŸuvatu cattiya mākume­Ÿš mu­­ai mu­ivar uraitta maŸaip poruë muŸŸumuõarnta pi­­um ta­­ai ve­Ÿāëum tiŸamai peŸātiīku tā×vuŸŸu niŸpēmē? 2 7. kāla­ukku uraittal rākam0cakkaravākam tāëam-āti pallavi kālā!u­ai nā­ ciŸu pulle­a matikkiŸš­;e­Ÿa­ kālarukš vāņā!caŸŸš u­ai mitikkiŸš­-aņa (kālā) caraõaīkaë 1. všlāyuta viruti­ai ma­atiŸ matikkiŸš­;e­Ÿa­ vštānta muraitta ¤ā­iyar tamai yeõõit [tutikkiŸš­-āti målā ve­Ÿu kataŸiya yā­aiyaik kākkavš-ni­Ÿa­ mutalaikku nšrntatai maŸantāyē keņņa, [måņa­š?aņa (kālā) 2. ālālamuõņava­aņi caraõe­Ÿa mārkkaõņa­-ta­a tāvi kavarappēy nã paņņa pāņņi­ai [yaŸikuvš­-iīku nālāyiram kātam viņņakal!u­aivitikkiŸš­-hari nārāyaõa ­ākani­ mu­­š utikkiŸš­-aņa (kālā) 8. māyaiyaip pa×ittal rākam-kāmpēti tāëam-āti uõmai yaŸintavar u­­aik kaõippārē? māyaiyš-ma­at tiõmaiyuëëārai nã ceyvatu mo­Ÿuõņē!-māyaiyš! 1 etta­ai kēņi paņaikoõņu vantālum māyaiyš-nã cittat teëive­un tãyi­mu­ niŸpāyē?-māyaiyš! 2 e­­aik keņuppataŸ keõõamuŸŸāy keņņa māyaiyš!-nā­ u­­aik keņuppa tuŸutiye­ Ÿšyuõar-māyaiyš! 3 cākat tuõiyiŸ camuttira memmaņņu māyaiyš!-intat tškam poy ye­Ÿuõār tãrarai ye­ ceyvāy!-māyaiyš! 4 irumai ya×intapi­ eīkiruppāy,aŸpa māyaiyš!-teëin torumai kaõņār mu­­am ēņātu niŸpaiyē?-māyaiyš! 5 nãtarum i­pattai nšre­Ÿu koëva­ē māyaiyš-ciīkam nāytarak koëëumē nallara cāņciyai-māyaiyš! 6 e­­iccai koõņu­ai yeŸŸi viņa vallš­ māyaiyš!-i­i u­­iccai koõņe­ak ko­Ÿum varātu kāõ-māyaiyš! 7 yārkkum kuņiyallš­ yā­e­pa tērnta­a­ māyaiyš!-u­Ÿa­ pērkka¤cu vš­ē poņiyākkuvš­ u­­ai-māyaiyš! 8 9. caīku cettapiŸaku civalēkam vaikuntam cšrntiņalā me­Ÿš eõõiyiruppār pitta ma­itar,avar colu¤ cāttiram pšyurai yāme­Ÿiī kåtšņā caīkam! 1 ittarai mãti­i lšyinta nāëi­il ippo×u tšmukti cšrntiņa nāņic cutta aŸivu nilaiyiŸ kaëippavar tåya rāme­Ÿiī kåtšņā caīkam! 2 poyyuŸu māyaiyaip poyye­ak koõņu, pula­kaëai veņņip puŸattil eŸintš aiyuŸa li­Ÿik kaëitņirup pāravar āriya rāme­Ÿiī kåtšņā caīkam! 3 maiyuŸu vāëvi×i yāraiyum po­­aiyum maõõe­ak koõņu mayakkaŸ Ÿiruntārš ceyyuŸu kāriyam tāma­Ÿic ceyvār cittark ëāme­Ÿiī kåtšņā caīkam! 4 10. aŸivš teyvam kaõõikaë āyiran teyvaīkaë uõņe­Ÿu tšņi alaiyum aŸivilikāë!-pal lāyiram vštam aŸivo­Ÿš teyvamuõ ņāme­al kšëãrē? 1 māņa­aik kāņa­ai všņa­aip pēŸŸi mayaīkum matiyilikāë!-eta ­åņumni­ Ÿēīkum aŸive­Ÿš teyvame­ Ÿēti yaŸiyirē? 2 cutta aŸivš civame­Ÿu kåŸu¤ curutikaë kšëãrē?-pala pitta mataīkaëi lštaņu māŸip perumai ya×ivãrē? 3 všņampal kēņiyor uõmaik kuëave­Ÿu vštam puka­Ÿiņumš-āīkēr všņattai nãruõmai ye­Ÿukoë vãre­Ÿav všta maŸiyātš. 4 nāmampal kēņiyor uõmaik kuëave­Ÿu nā­maŸai kåŸiņumš-āīkēr nāmattai nãruõmai ye­Ÿu koë vãre­Ÿan nā­maŸai kaõņilatš. 5 pēnta nilaikaë palavum parācakti påõu nilaiyāmš-upa cānta nilaiyš vštānta nilaiye­Ÿu cā­Ÿavar kaõņa­arš. 6 kavalai tuŸantiīku vā×vatu vãņe­Ÿu kāņņum maŸaikaëelām-nãvir avalai ni­aintumi mellutal pēliīku avaīkaë purivãrē? 7 uëëa ta­aittilum uëëoëi yāki oëirntiņum ā­māvš-iīku, koëëaŸ kariya piramame­ ŸšmaŸai kåvutal kšëãrē? 8 meëëap palateyvam kåņņi vaëarttu veŸuī kataikaë cšrttup-pala kaëëa mataīkaë parapputaŸ kērmaŸai kāņņavum vallãrē? 9 o­Ÿu pirama muëatuõmai yaÉtu­ uõarve­um vštamelām-e­Ÿum o­ru pirama muëa tuõmai yaÉtu­ uõarve­ak koëvāyš. 10 11. paraciva veëëam uëëum puŸamumāy uëëa telān tā­ākum veëëamo­Ÿuõ ņāmata­ait teyvame­pār [vštiyarš. 1 kāõuva­a ne¤ciŸ karutuva­a uņkaruttaip pšõuva­a yāvum piŸappatanta veëëattš. 2 ellai piri vaŸŸatuvāy yāte­umēr paŸŸilatāy illaiyuëa te­ŸaŸi¤ar e­Ÿumaya leytuvatāy 3 veņņaveëi yāyaŸivāy všŸupala caktikaëaik koņņumuki lāyaõukkaë kåņņip pirippatuvāy. 4 tåla vaõukkaëāyc cåkkumamāyc cåkkumattiŸ cālavumš nuõõiyatāyt ta­maiyelān tā­āki,5 ta­maiyo­ Ÿilātatuvāyt tā­š oru poruëāyt ta­maipala vuņaittāyt tā­palavāy niŸpatuvš. 6 eīkumuëā­ yāvum valā­ yāvumaŸi vā­e­avš taīkupala matattēr cāŸŸuvatum iīkitaiyš. 7 všõņuvēr všņkaiyāy všņpārāy všņpāruk kãõņuporu ëāyata­ai yãņņuvatāy niŸkumitš. 8 kāõpārtaī kāņciyāyk kāõpārāyk kāõporu [ëāy māõpārn tirukkum,vakutturaikka voõõātš. 9 ellān tā­āki yirintiņi­um iÉtaŸiya vallār cilare­par vāymaiyellāī kaõņavarš. 10 maŸŸita­aik kaõņār malamaŸŸār tu­pamaŸŸār; paŸŸita­aik koõņār paya­aittuī kaõņārš. 11 ipporuëaik kaõņār iņarukkēr ellaikaõņār; epporuëun tāmpeŸŸiī ki­panilai yeytuvarš. 12 všõņuva velām peŸuvār všõņā reta­aiyumaŸ Ÿãõņupuvi yēravarai yãcare­ap pēŸŸuvarš. 13 o­Ÿumš všõņā tulaka­aittum āëuvarkāõ; e­Ÿumš yipporuëē ņškāntat tuëëavarš. 14 veëëamaņā tampi virumpiyapē teytini­a tuëëa micait tā­amuta v域āyp po×iyumaņā! 15 yāõņuminta i­paveëëam e­Ÿuni­­uë vã×vataŸkš všõņu mupāyam mikavumeëi tākumaņā! 16 eõõamiņņa lšpētum eõõuvatš ivvi­pat taõõamutai yuëëš tatumpap puriyumaņā! 17 eīku niŸaintirunta ãcaveëëa me­­akattš poīkuki­Ÿa te­Ÿeõõip pēŸŸi ni­ŸāŸ [pētumaņā! 18 yātumām ãcaveëëam e­­uë nirampiyate­ Ÿētuvatš pētumatai uëëuvatš pētumaņā! 19 kāvit tuõivšõņā,kāŸŸaic caņaivšõņā pāvittal pētum paramanilai yeytutaŸkš 20 cāttiraīkaë všõņā catumaŸaika ëštumillai; tēttiraīka ëillaiyuëan toņņuni­ŸāŸ pētumaņā! 21 tavamo­Ÿu millaiyoru cāta­aiyu millaiyaņā! civamo­Ÿš yuëëate­ac cintaiceytāŸ pētumaņā! 22 cantatamu meīkumellān tā­āki ni­Ÿacivam vante­uëš pāyute­Ÿu vāyco­­āŸ pētumaņā! 23 nittaciva veëëa me­­uë vã×ntu nirampute­Ÿu­ cittamicaik koëëu¤cirattai yo­Ÿš pētumaņā! 24 12. ulakattai nēkki vi­avutal niŸpatuvš,naņappatuvš,paŸappatuvš,nãīka ëellām coŸpa­an tā­ā?pala tēŸŸa mayakkaīkaëē? kaŸpatuvš!kšņpatuvš,karutuvatš nãīka ëellām aŸpa māyaikaëē?ummuë ā×nta poruëillaiyē? 1 vā­akamš,iëaveyilš,maracceŸivš nãīka ëellām kā­ali­ nãrē?-veŸuī kāņcip pi×aitā­ē? pē­atellām ka­avi­aippēŸ putainta×intš [pē­ata­āl nā­umēr ka­avē?-inta ¤ālamum poytā­ē? 2 kāla me­Ÿš oru ni­aivum kāņciye­Ÿš palani­aivum kēlamum poykaëē?aīkuk kuõaīkaëum poykaëē? cēlaiyilš maraīka ëellām tē­Ÿuvatēr [vitaiyile­Ÿāl, cēlai poyyāmē?-itaic colloņu cšrppārē? 3 kāõpavellām maŸaiyume­Ÿāl maŸaintatellām (kāõpa me­Ÿē? vãõpaņu poyyilš-nittam vititoņarn tiņumē? kāõpatuvš uŸutikaõņēm kāõpatallāl uŸutiyillai kāõpatu caktiyām-intak kāņci nittiyamām. 4 13. nā­ iraņņaik kuŸaë veõ centuŸai vā­il paŸakki­Ÿa puëëelām nā­; maõõil tiriyum vilaīkelām nā­; kā­i×al vaëarum maramelām nā­, kāŸŸum pu­alum kaņalumš nā­. 1 viõõil teriki­Ÿa mã­elām nā­ veņņa veëiyi­ virivelām nā­, maõõil kiņakkum pu×uvelām nā­, vāriyiluëëa uyirelām nā­. 2 kampa­icaitta kaviyelām nā­, kārukar tãņņum uruvelām nā­; impar viyakki­Ÿa māņa kåņam e×il nakar kēpuram yāvumš nā­. 3 i­­icai māta ricaiyuëš­ nā­; i­pat tiraëkaë a­aittumš nā­; pu­­ilai māntar tam poyyelām nā­; poŸaiyarun tu­pap puõarppelām nā­. 4 mantiraī kēņi iyakkuvē­ nā­, iyaīku poruëi­ iyalpelām nā­, tantiraī kēņi camaittuëē­ nā­, cāttira vštaīkaë cāŸŸi­ē­ nā­. 5 aõņaīkaë yāvaiyum ākki­ē­ nā­, avai pi×aiyāmš cu×aŸŸuvē­ nā­; kaõņanaŸ caktik kaõamelām nā­, kāraõa mākik katittuëē­ nā­. 6 nā­e­um poyyai naņattuvē­ nā­; ¤ā­ac cuņarvā­il celluvē­ nā­ ā­aporuëkaë a­aitti­um o­Ÿāy aŸivāy viëaīkumutaŸa cētinā­! 7 14. cittāntac cāmi kēyil cittāntac cāmi tirukkēyil vāyilil tãpavoëi yuõņām;-peõõš! muttānta vãti mu×utaiyuī kāņņiņa måõņatiruc cuņarām;-peõõš! 1 uëëat ta×ukkum uņaliŸ kuŸaikaëum oņņavaru¤ cuņarām;-peõõš! kaëëat ta­aīkaë a­aittum veëippaņak kāņņa varu¤ cuņarām;-peõõš1 2 tē­Ÿu muyirkaë a­aitņumna­ Ÿe­patu tēŸŸa muŸu¤ cuņarām;-peõõš! m孟u vakaippaņum kālana­ Ÿe­patai mu­­a riņu¤ cuņarām;-peõõš! 3 paņņi­an ta­­ilum pākkana­ Ÿe­pataip pārkka voëirccuņarām-peõõš! kaņņu ma­aiyiluī kēyilna­ Ÿe­pataik kāõa voëirc cuņarām;-peõõš! 4 15. pakti rākam-pilahari pallavi paktiyi­āle-teyva-paktiyi­ālš caraõaīkaë 1. paktiyi­ālš-intap pāri­i leytiņum mš­maikaë kšëaņã! cittan teëiyum,-iīku ceykai ya­aittilum cemmai piŸantiņum, vittaikaë cšrum,-nalla vãra ruŸavu kiņaikkum,ma­attiņait tattuva muõņām,ne¤ciŸ ca¤calam nãīki uŸuti viëaīkiņum. (pakti) 2. kāmap picācaik-kuti kālkoõ ņaņittu vi×untiņalākum;it tāmacap pšyaik-kaõņu tākki maņittiņa lākum;ennšramum tãmaiyai eõõi-a¤cun tšmpaŸ picācait tirukiye Ÿintupoyn nāma millātš-uõmai nāmatti ­āliīku na­mai viëaintiņum. (pakti) 3. ācaiyaik kolvēm,-pulai accattaik ko­Ÿu pocukkiņuvēm,keņņa pāca maŸuppēm,-iīkup pārvati cakti viëaīkutal kaõņatai mēca¤ ceyyāmal-uõmai muŸŸiluī kaõņu vaõaīki vaõaīkiyor ãca­aip pēŸŸi-i­pam yāvaiyu muõņu puka×koõņu vā×kuvam. (pakti) 4. cērvukaë pēkum,-poyc cukatti­ait taëëic cukampeŸalākum,naŸ pārvaikaë tē­Ÿum-miņip pāmpu kaņitta viųamaka­ Ÿšnalla cšrvaikaë cšrum,-pala celvaīkaë vantu maki×cci viëaintiņum, tãrvaikaë tãrum-piõi tãrum,palapala i­paīkaë cšrntiņum. (pakti) 5. kalvi vaëarum,-pala kāriyaī kaiyuŸum,vãriya mēīkiņum, alla lo×iyum,-nalla āõmai yuõņākum,aŸiu teëintiņum, colluva tellām-maŸaic colli­aip pēlap paya­uëa tākum,mey vallamai tē­Ÿum,-teyva vā×kkaiyuŸ Ÿšyiīku vā×ntiņalām-uõmai. 6. cēmpa la×iyum-uņal co­­a paņikku naņakkum,muņi caŸŸuī kåmputa li­Ÿi nalla kēpuram pēla nimirnta nilaipeŸum, vãmpukaë pēkum-nalla mš­mai yuõņākip puyaīkaë parukkum,poyp pāmpu maņiyum-meyp param ve­Ÿu nalla neŸikaëuõ ņāyviņum (pakti) 7. cantati vā×um,-veŸu¤ ca¤calaī keņņu valimaikaë cšrntiņum, 'intap puvikkš-iīkor ãca­uõņā yi­ aŸikkaiyiņ ņš­u­Ÿa­ kantamalarttāë-tuõai; kātal makavu vaëarntiņa všõņum,e­ cintaiyaŸintš-aruë ceytiņa všõņum'e­Ÿāl aruëeytiņum.(pakti) 16. ammākkaõõu pāņņu 1. ''påņņait tiŸappatu kaiyālš-nalla ma­an tiŸappatu matiyālš'' pāņņait tiŸappatu paõõālš-i­pa vãņņait tiŸappatu peõõālš. 2. šņņait tuņaippatu kaiyālš-ma­a vãņņait tuņaippatu meyyālš; všņņai yaņippatu villālš-a­puk kēņņai piņippatu collālš. 3. kāŸŸai yaņaippatu ma­atālš-intak kāyattaik kāppatu ceykaiyālš, cēŸŸaip pucippatu vāyālš-uyir tuõi vuŸuvatu tāyālš. 17. vaõņikkāra­ pāņņu (aõõa­ukkum tampikkum uraiyāņal) ''kāņņu va×ita­ilš-aõõš! kaëëar payamiruntāl?''eīkaë vãņņuk kulateyvam-tampi vãrammai kākkumaņā!'' 1 ''niŸuttu vaõņi ye­Ÿš-kaëëar neruīkik kšņkaiyilš''-''eīkaë kaŸutta māriyi­ pšr-co­­āl kāla­um a¤cumaņā!'' 2 18. kaņamai kaņamai purivā ri­puŸuvār e­­um paõņaik katai pšõēm; kaņamai yaŸivēm to×ilaŸiyēm; kaņņe­ pata­ai veņņe­ pēm; maņamai,ciŸumai,tu­pam,poy, varuttam,nēvu,maŸŸivai pēl kaņamai ni­aivun tolait tiīku kaëiyuŸ Ÿe­Ÿum vā×kuvamš. 19. a­pu ceytal intap puvita­il vā×um maraīkaëum i­pa naŸumalarp på¤ceņik kåņņamum anta maraīkaëaic cå×nta koņikaëum auņata målikai påõņu pul yāvaiyum entat to×il ceytu vā×va­a vē? 1 všŸu mā­uņar u×āviņi­um vittu naņāviņi­um varampu kaņņāviņi­um a­Ÿinãr pāyccāviņi­um vā­ulaku nãrtarumšl maõmãtu maraīkaë vakaivakaiyā neŸkaëpuŸkaë malintirukkume­Ÿš? yā­etaŸkum a¤cukilš­,mā­uņarš,nãvir e­matattaik kaik koõmi­;pāņupaņalvšõņā; å­uņalai varuttātãr;uõaviyaŸkai koņukkum; uīkaëukkut to×iliīkš a­puceytal kaõņãr!2 20. ce­Ÿatu mãëātu ce­Ÿati­i mãëātu måņarš!nãr eppētum ce­Ÿataiyš cintai ceytu ko­Ÿa×ikkum kavalaiye­um ku×iyil vã×ntu kumaiyātãr!ce­Ÿata­aik kuŸittal všõņām. i­Ÿuputi tāyppiŸantēm e­Ÿu nãvir eõõa matait tiõõamuŸa icaittuk koõņu ti­Ÿuviëai yāņiyi­puŸ Ÿiruntu vā×vãr; tãmaiyelām a×intupēm,tirumpi vārā. 21. ma­attiŸkuk kaņņaëai pšyā yu×alu¤ ciŸuma­amš! pšõā ye­col i­Ÿumutal nãyā yo­Ÿum nāņātš ni­atu talaiva­ yā­škāõ; tāyām cakti tāëi­ilum taruma me­ayā­ kuŸippatilum ēyā tšni­ Ÿu×aittiņuvāy uraittš­ aņaīki uyyutiyāl. pā.-13 22. ma­ap peõ ma­ame­um peõõš!vā×inã kšëāy! o­Ÿaiyš paŸŸi yåca lāņuvāy aņuttatai nēkki yaņuttaņut tulavuvāy na­Ÿaiyš koëëe­iŸ cērntukai na×uvuvāy viņņuvi ņe­Ÿatai viņātupēy vi×uvāy 5 toņņatai mãëa mãëavun toņuvāy putiyatu kāõiŸ pula­a×in tiņuvāy putiyatu virumpuvāy,putiyatai a¤cuvāy aņikkaņi matuvi­ai aõukiņum vaõņupēl pa×amaiyām poruëiŸ parintupēy vã×vāy 10 pa×amaiyš ya­Ÿip pārmicai yštum putumai kāõēme­ap porumuvāy,cãccã! piõatti­ai virumpuī kākkaiyš pēla a×ukutal,cātal,a¤cutal mutaliya i×iporuë kāõil viraintatil icaivāy. 15 aīīa­š, e­­iņat te­Ÿu māŸuta lillā a­pukoõ ņiruppāy,āvikāt tiņuvāy, kaõõi­ēr kaõõāy,kāti­ kātāyp pula­pulap paņuttum pula­ā ye­­ai 20 ulaka vuruëaiyil ēņņuŸa vakuppāy, i­pelān taruvāy,i­pattu mayīkuvāy, i­pamš nāņi yeõõilāp pi×ai ceyvāy, i­paī kāttut tu­pamš ya×ippāy i­pame­ Ÿeõõit tu­pattu vã×vāy, 25 ta­­ai yaŸiyāy,cakattelān toëaippāy, ta­pi­ ­iŸkun ta­ipparam poruëaik kāõavš varuntuvāy,kāõe­iŸ kāõāy, cakatti­ vitikaëait ta­itta­i aŸivāy, potunilai aŸiyāy,poruëaiyuī kāõāy 30 ma­ame­um peõõš!vā×inã kšëāy! ni­­oņu vā×um neŸiyuna­ kaŸintiņš­; itta­ai nāņpēl i­iyuni­ ­i­pamš virumpuva­;ni­­ai mšmpaņut tiņavš muyaŸcikaë purivš­;muttiyun tšņuvš­; 35 u­vi×ip paņāmal e­vi×ip paņņa civame­um poruëait ti­amum pēŸŸi u­Ÿa­ak ki­pam ēīkiņac ceyvš­. 23. pakaiva­ukku aruëvāy pakaiva­uk karuëvāy-na­­e¤cš! pakaiva­uk karuëvāy! 1. pukai naņuvi­il tãyiruppataip påmiyiŸ kaõņēmš-na­­e¤cš! påmiyiŸ kaõņēmš. pakai naņuvi­il a­puru vā­anam parama­ vā×ki­Ÿā­ -na­­e¤cš! parama­ vā×ki­Ÿā­. (pakaiva) 2. cippiyilš nalla muttu viëaintiņu¤ ceyti yaŸiyāyē?-na­­e¤cš! kuppaiyilš malar ko¤cuī kurukkattik koņi vaëarātē?-na­­e¤cš! (pakaiva) 3. uëëa niŸaivilor kaëëam pukuntiņil uëëam niŸaivāmē,-na­­e¤cš! teëëiya tš­ilor ciŸitu na¤caiyum cšrttapi­ tš­ēmē?na­­e¤cš! (pakaiva) 4. vā×vai ni­aittapi­ tā×vai ni­aippatu vā×vukku nšrāmē?-na­­e¤cš! tā×vu piŸarkkeõõat tā­a×ivā ­e­Ÿa cāttiraī kšëāyē?-na­­e¤cš! (pakaiva) 5. pērukku vantaī ketirtta kavuravar pēlavan tā­umava­-na­­e¤cš! nšruk karuccu­a­ tšriŸ kacaikoõņu ni­Ÿatuī kaõõa­a­Ÿē?-na­­e¤cš! (pakaiva) 6. ti­­a varumpuli ta­­aiyum a­poņu cintaiyiŸ pēŸŸiņuvāy-na­­e¤cš! a­­ai parācakti yavvuru vāyi­aë avaëaik kumpiņuvāy-na­­e¤cš! (pakaiva) 24. teëivu ellā makik kalantu niŸaintapi­ š×aimai yuõņēņā?-ma­amš! pollāp pu×uvi­aik kolla ni­aittpi­ putti mayakka muõņē? 1 uëëa telāmēr uyire­Ÿu tšrntapi­ uëëaī kulaivatuõņē-ma­amš! veëëa me­appo×i taõõaru ëā×ntapi­ všta­ai yuõ ņēņā? 2 citti ­iyalpu mata­peru¤ cattiyi­ ceykaiyun tšrntuviņņāl,-ma­emš, etta­ai kēņi iņarvantu cå×i­um eõõa¤ ciŸitu muõņē? 3 ceyka ceyalkaë civattiņai ni­Ÿe­at tšva­urait ta­a­š;-ma­amš! poykarutāma lata­va×i niŸpavar påtala ma¤ca varē? 4 ā­ma voëikkaņal må×kit tiëaip pavark kaccamu muõņēņā?-ma­amš! tš­maņai yiīku tiŸantatu kaõņu tškkit tiriva maņā! 5 25. kaŸpa­aiyår kaŸpa­ai yåre­Ÿa nakaruõņām-aīkuk kantarvar viëaiyāņu varām. coppa­a nāņe­Ÿa cuņarnāņu-aīkuc cå×ntavar yāvarkkum pšruvakai 1 tirumaõai yitukoëëaip pērkkappal-itu spā­iyak kaņalil yāttirai pēm veruvuŸa māyvār palar kaņalil-nām mãëavum nammår tirumpu mu­­š 2 annakar ta­ilēr iëavaraca­-nammai a­poņu kaõņurai ceytiņuvā­; ma­­ava­ muttamiņ ņe×uppiņavš-ava­ ma­aiviyum e×untaīku vantiņuvāë. 3 ekkāla mumperu nšrākum-nammai evvakaik kavalaiyum pērumillai; pakkuvat tšyilai nãr kuņippēm-aīkup patumai kaik kiõõattil aëittiņavš. 4 i­­amu tiŸkatu nšrākum-nammai yēvā­ viņuvikka varumaëavum, na­­aka rata­iņai vā×ntiņu vēm-nammai nalittiņum pšyaīku vārātš. 5 ku×antaikaë vā×ntiņum paņņaõaīkāõ-aīkuk kēlpantu yāviŸkumuyi ruõņām a×akiya po­muņi yaracikaëām-a­Ÿi araciëaī kumarikaë pommaiyelām. 6 centē lacura­aik ko­Ÿiņavš-aīkuc ciŸuviŸa kellām cuņarmaõi vāë cantē ųattuņa­ ceīkalaiyum aņņait tāëaiyuī koõņaīku ma­aikaņņuvēm. 7 kaëëarav vãņņi­uņ pukuntiņavš-va×i kāõpa tilāvakai ceytiņuvēm-ē! piëëaip pirāyattai i×antãrš!-nãr pi­­uman nilaipeŸa všõņãrē? 8 ku×antaika ëāņņatti­ ka­avai yellām-antak kēlana­ ­āņņiņaik kāõpãrš; i×antanal li­paīkaë mãņkuŸalām-nãr škutir kaŸpa­ai nakari­ukkš 9 [jā­ skar e­Ÿa āīkilap pulava­'nakųatra tåta­' e­Ÿa pattirikaiyil piracuritta ''ti ņavu­ ēp leņ's pireņeõņu''e­Ÿa pāņņi­ mo×i peyarppu.] kuŸippu:- ippāņali­ poruë : kaŸpa­ai nakarame­patu cittattil ku×antai nilai peŸuvatai iīkuk kuŸippiņukiŸatu.'yēvā­'e­patu kumāra tšva­uņaiya peyar.'akkaņavuë ma­ita­ukkuëëš nilaipeŸŸu, ma­ita­ aņaiya všõņum'e­Ÿu yšcu kiŸistu nātar colliyirukkum poruëai ippāņal kuŸippiņukiŸatu. kavalaikaëai muŸŸun tuŸantuviņņu ulakattai veŸumš lãlaiyākak karuti ­āla­Ÿi mēkųam eytap paņātu. palvakaip pāņalkaë (kāppu-paramporuë vā×ttu) ātti cåņi, iëampiŸai yaõintu, mē­at tirukku mu×uveõ mš­iyā­; karuniŸaī koõņu pāŸ kaņal micaik kiņappē­; makamatu napikku maŸaiyaruë purintē­; šcuvi­ tantai; e­appala matatti­ar uruvakat tālš uõarntuõa rātu palavakai yākap paraviņum paramporuë o­Ÿš; ata­iyal oëiyuŸum aŸivām; ata­ilai kaõņār allalai akaŸŸi­ār; ata­aruë vā×tti amaravā×vu eytuvēm. nål accam tavir. āõmai tavaŸšl. iëaittal ika×cci. ãkai tiŸa­. uņali­ai uŸuticey. 5 åõmika virumpu. eõõuva tuyarvu. šŸupēl naņa. aimpoŸi āņcikoë. oŸŸumai valimaiyām. 10 ēyta lo×i. auņataī kuŸai. kaŸŸa to×uku. kālam a×iyšl. kiëaipala tāīkšl. 15 kã×ērkku a¤cšl. ku­Ÿe­a nimirntunil. kåņit to×il cey. keņuppatu cērvu. kšņņilum tuõintunil. 20 kaitto×il pēŸŸu. koņumaiyai etirttu nil. kēlkaik koõņu vā×. kavviyatai viņšl. carittirat tšrccikoë. 25 cāvataŸku a¤cšl. citaiyā ne¤cu koë. cãŸuvērc cãŸu. cumaiyi­ukku iëaittiņšl. cåraraip pēŸŸu. 30 ceyvatu tuõintu cey. cšrkkai a×iyšl. caikaiyiŸ poruëuõar. colvatu teëintu col. cētiņan ta­aiyika×. 35 cauriyan tavaŸšl. ¤amalipēl vāךl. ¤āyiŸu pēŸŸu. ¤imire­a i­puŸu. ¤eki×vata taruëi­. 40 ¤šyaī kāttal cey. ta­mai i×avšl. tā×ntu naņavšl. tiruvi­ai ve­Ÿuvā×. tãyērkku a¤cšl. 45 tu­pam maŸantiņu. t域utal o×i. teyvam nã e­Ÿuõar. tšcattaik kāttalcey. taiyalai uyarvu cey. 50 to­maikku a¤cšl. tēlviyiŸ kalaīkšl. tavatti­ai nitam puri. na­Ÿu karutu. nāëelām vi­aicey. 55 ni­aippatu muņiyum. nãtinål payil nu­iyaëavu cel. nåli­aip pakuttuõar neŸŸi curukkiņšl. 60 nšrpaņap pšcu. naiyap puņai. nontatu cākum. nēŸpatu kaiviņšl. paõatti­aip perukku. 65 pāņņi­il a­pucey. piõatti­aip pēŸŸšl. pã×aikku iņaīkoņšl. putiya­a virumpu. påmi yi×antiņšl. 70 periti­um peritukšë. pšykaëukku a¤cšl. poymmai ika×. pērtto×il pa×aku. mantiram valimai. 75 mā­am pēŸŸu. miņimaiyil a×intiņšl. mãëumāŸu uõarntukoë. mu­aiyilš mukattu nil. måppi­ukku iņaīkoņšl. 80 mellat terintu col. mš×i pēŸŸu. moympuŸat tava¤ cey. mē­am pēŸŸu. mauņņiyan ta­aik kol. 85 yava­arpēl muyaŸcikoë. yāvaraiyum matittu vā×. yauva­am kāttal cey. rasattilš tšrccikoë. rājasam payil. 90 rãti tavaŸšl. rucipala ve­Ÿuõar. råpam cemmai cey. rškaiyil ka­i koë. rēta­am tavir. 95 rauttiram pa×aku. lavam pala veëëamām. lākavam payiŸcicey. lãlai iv vulaku. (u)luttarai ika×. 100 (u)lēkanål kaŸŸuõar. laukikam āŸŸu. varuvatai maki×ntuõ. vā­anåŸ payiŸcikoë. vitaiyi­ait terintiņu. 105 vãriyam perukku. veņippuŸap pšcu. vštam putumaicey. vaiyat talaimaikoë vauvutal nãkku. 110 2. pāppāp pāņņu. ēņi viëaiyāņu pāppā! - nã ēyntirukka lākātu pāppā! kåņiviëaiyāņu pāppā! - oru ku×aintaiyai vaiyātš pāppā!. 1 ci­­a¤ ciŸukuruvi pēlš - nã tirintu paŸantuvā pāppā! va­­ap paŸavaikaëaik kaõņu - nã ma­atil maki×ccikoëëu pāppā! 2 kottit tiriyumantak kē×i - ataik kåņņi viëaiyāņu pāppā! ettit tiruņumantak kākkāy - ataŸku irakkap paņavšõum pāppā! 3 pālaip po×intu tarum, pāppā! - antap pacumika nallataņi pāppā! vālaik ku×aittuvarum nāytā­ - atu ma­itarkkut tē×a­aņi pāppā! 4 vaõņi i×ukkum nalla kutirai, - nellu vayalil u×utuvarum māņu, aõņip pi×aikkum nammai āņu, - ivai ātarikka všõumaņi pāppā! 5 kālai e×untavuņa­ paņippu - pi­pu ka­ivu koņukkum nalla pāņņu mālai mu×utum viëaiyāņņu - e­Ÿu va×akkap paņuttikkoëëu pāppā! 6 poycollak kåņātu pāppā! - e­Ÿum puŸa¤colla lākātu pāppā! teyvam namakkuttuõai pāppā! - oru tãīkuvara māņņātu pāppā! 7 pātaka¤ ceypavaraik kaõņāl - nām payaīkoëëa lākātu pāppā! mēti mitittuviņu pāppā! - avar mukattil umi×ntuviņu pāppā! 8 tu­pam neruīkivanta pētum - nām cērntuviņa lākātu pāppā! a­pu mikunta teyva muõņu - tu­pam atta­aiyum pēkkiviņum pāppā! 9 cēmpal mikakkeņuti pāppā! - tāy co­­a collait taņņātš pāppā! tšmpi ya×uīku×antai noõņi - nã tiņaīkoõņu pērāņu pāppā! 10 tami×ttiru nāņu ta­­aip peŸŸa - eīkaë tāye­Ÿu kumpiņaņi pāppā! ami×til i­iyataņi pāppā! - nam ā­Ÿērkaë tšcamaņi pāppā! 11 collil uyarvutami×c collš - atait to×utu paņittiņaņi pāppā! celvam niŸainta hintus tā­am - atait ti­amum puka×ntiņaņi pāppā! 12 vaņakkil imayamalai pāppā! - teŸkil vā×um kumarimu­ai pāppā! kiņakkum periya kaņal kaõņāy - ita­ ki×akkilum mšŸkilum pāppā! 13 všta muņaiyatinta nāņu - nalla vãrar piŸanta tinta nāņu cštamil lātahintus tā­am - itait teyvame­Ÿu kumpiņaņi pāppā! 14 cātikaë illaiyaņi pāppā! - kulat tā×cci uyarcci collal pāvam! nãti,uyarntamati,kalvi - a­pu niŸaiya uņaiyavarkaë mšlēr. 15 uyirka ëiņattil a­pu všõum - teyvam uõmaiye­Ÿu tā­aŸital všõum vayira muņaiya ne¤cu všõum - itu vā×um muŸaimaiyaņi pāppā! 16 3. muracu veŸŸi eņņut tikku meņņak koņņu muracš! vštam e­Ÿum vā×kae­Ÿu koņņu muracš! neŸŸi yoŸŸaik kaõõa­ēņš nirtta­am ceytāë nitta cakti vā×ka ve­Ÿu koņņu muracš! 1. årukku nallatu colvš­ - e­ak kuõmai terintatu colvš­; cãruk kellām mutalākum - oru teyvam tuõaiceyya všõņum. 2. všta maŸintava­ pārppā­, pala vittai terintava­ pārppā­. nãti nilaitava Ÿāmal - taõņa nšmaīkaë ceypava­ nāykka­. 3. paõņaīkaë viŸpava­ ceņņi - piŸar paņņi­i tãrppava­ ceņņi toõņare­ Ÿērvakup pillai, - to×il cēmpalaip pēli×i villai. 4. nālu vakuppumiī ko­Ÿš; - inta nā­ki­il o­Ÿu kuŸaintāl všlai tavaŸic citaintš - cettu vã×ntiņum mā­iņac cāti. 5. oŸŸaik kuņumpan ta­ilš - poruë ēīka vaëarppava­ tantai; maŸŸaik karumaīkaë ceytš - ma­ai vā×ntiņac ceypavaë a­­ai; 6. švalkaë ceypavar makkaë! - ivar yāvarum ērkulam a­Ÿē? mšvi a­aivarum o­Ÿāy - nalla vãņu naņattutal kaõņēm. 7. cātip pirivukaë colli - atil tā×ve­Ÿum mšle­Ÿum koëvār. nãtip pirivukaë ceyvār - aīku nittamum caõņaikaë ceyvār. 8. cātik koņumaikaë všõņām; - a­pu ta­­il ce×ittiņum vaiyam; ātara vuŸŸiīku vā×vēm; - to×il āyiram māõpuŸac ceyvēm. 9. peõõukku ¤ā­attai vaittā­ - puvi pšõi vaëarttiņum ãca­; maõõuk kuëëš cilamåņar - nalla māta raŸivaik keņuttār. 10. kaõkaë iraõņi­il o­Ÿaik - kuttik kāņci keņuttiņa lāmē? peõka ëaŸivai vaëarttāl - vaiyam pštaimai yaŸŸiņuī kāõãr. 11. teyvam palapala collip - pakait tãyai vaëarppavar måņar; uyva ta­aittilum o­Ÿāy - eīkum ērporuëā­atu teyvam. 12. tãyi­aik kumpiņum pārppār, - nittam tikkai vaõaīkum turukkar, kēviŸ ciluvaiyi­ mu­­š - ni­Ÿu kumpiņum yšcu matattār. 13. yārum paõintiņum teyvam - poruë yāvi­um ni­Ÿiņum teyvam, pārukkuëëš teyvam o­Ÿu; - itil paŸpala caõņaikaë všõņām. 14. veëëai niŸattoru på­ai - eīkaë vãņņil vaëarutu kaõņãr; piëëaikaë peŸŸatap på­ai, - avai pšruk koruniŸa mākum. 15. cāmpal niŸamoru kuņņi - karu¤ cāntu niŸamoru kuņņi, pāmpu niŸamoru kuņņi - veëëaip pāli­ niŸamoru kuņņi. 16. enta niŸamiruntālum - avai yāvum orštara ma­Ÿē? inta niŸamciŸi te­Ÿum - iÉtu šŸŸa me­Ÿum collalāmē? 17. vaõõaīkaë všŸŸumaip paņņāl - atil mā­uņar všŸŸumai yillai; eõõaīkaë ceykaika ëellām - iīku yāvarkkum o­Ÿe­al kāõãr. 18. nikare­Ÿu koņņu muracš! - inta nãõilam vā×pava rellām; takare­Ÿu koņņu muracš - poymmaic cāti vakuppi­ai yellām. 19. a­pe­Ÿu koņņu muracš! - atil ākkamuõ ņāme­Ÿu koņņu; tu­paīkaë yāvumš pēkum - veŸu¤ cåtup pirivukaë pē­āl. 20. a­pe­Ÿu koņņu muracš! - makkaë atta­aip pšrum nikarām. i­paīkaë yāvum perukum - iīku yāvarum o­Ÿe­Ÿu koõņāl. 21. uņa­piŸan tārkaëaip pēlš - iv vulakil ma­itarel lārum; iņamperi tuõņuvai yattil - itil štukkuc caõņaikaë ceyvãr? 22. maratti­ai naņņava­ taõõãr - na­ku vārttatai ēīkiņac ceyvā­; cirattai yuņaiyatu teyvam, - iīku cšrtta uõavellai yillai. 23. vayiŸŸukkuc cēŸuõņu kaõņãr! - iīku vā×um ma­itarel lērukkum; payiŸŸi u×utuõņu vā×vãr! - piŸar paīkait tiruņutal všõņām. 24. uņa­piŸan tavarkaëaip pēlš - iv vulaki­il ma­itarel lārum; tiņaīkoõ ņavarmelin tērai - iīkut ti­Ÿu pi×aittiņa lāmē? 25. valimai yuņaiyatu teyvam, - nammai vā×ntiņac ceyvatu teyvam; melivukaõ ņālum ku×antai - ta­­ai vã×tti mitattiņa lāmē? 26. tampi caŸŸš melivā­āl - aõõa­ tā­aņimai koëëa lāmē? cempukkum kompukkum a¤ci - makkaë ciŸŸaņi maippaņa lāmē? 27. a­pe­Ÿu koņņu muracš! - atil yārkkum viņutalai uõņu; pi­pu ma­itarka ëellām - kalvi peŸŸup patampeŸŸu vā×vār. 28. aŸivai vaëarttiņa všõņum - makkaë atta­ai pšrukkum o­Ÿāy. ciŸiyarai mšmpaņac ceytāl - pi­pu teyvam ellēraiyum vā×ttum. 29. pārukkuëëš camatta­mai - toņar paŸŸu¤ cakētarat ta­mai yārukkum tãmaicey yātu - puvi yeīkum viņutalai ceyyum. 30. vayiŸŸukkuc cēŸiņa všõņum - iīku vā×um ma­itaruk kellām; payiŸŸip palakalvi tantu - intap pārai uyarttiņa všõņum. 31. o­Ÿe­Ÿu koņņu muracš!-a­pil ēīke­Ÿu koņņu muracš! na­Ÿe­Ÿu koņņu muracš!inta nā­ila māntaruk kellām. 4. putumaip peõ. pēŸŸi pēŸŸi!ēr āyiram pēŸŸi! ni­ po­­a ņikkuppal lāyiram pēŸŸikāõ cšŸŸi lšputi tāka muëaitta tēr ceyya tāmarait tšmalar pēlēëi tēŸŸi ni­Ÿa­ai pārata nāņailš; tu­pam nãkkum cutantira pšrikai cāŸŸi vanta­ai,mātaracš! eīkaë cāti ceyta tavappaya­ vā×i nã! 1 mātark kuõņu cutantiram e­Ÿuni­ vaõma larttiru vāyi­ mo×intacol nātan tā­atu nāratar vãõaiyē? nampirā­ kaõõa­ všyīku×a li­pamē? vštam po­­uruk ka­­ikai yākiyš mš­mai ceytemaik kāttiņac colvato? cātal måttal keņukkum ami×tamo? taiyal vā×kapal lāõņupal lāõņiīkš! 2 aŸivu koõņa ma­ita vuyirkaëai aņimaiyākka muyalpavar pittarām; neŸikaë yāvi­um mšmpaņņu mā­iņar nšrmai koõņuyar tšvarka ëātaŸkš, ciŸiya toõņukaë tãrttaņi maiccuruë tãyiliņņup pocukkiņa všõņumām; naŸiya po­malar me­ciŸu vāyi­āl naīkai kåŸum navã­aīkaë kšņņirē! 3 āõum peõõum nikare­ak koëvatāl aŸivi lēīki iv vaiyam ta×aikkumām påõu nallaŸat tēņiīkup peõõurup pēntu niŸpatu tāyciva caktiyām; nāõum accamum nāykaņku všõņumām; ¤ā­a nallaŸam vãra cutantiram pšõu naŸkuņip peõõi­ kuõaīkaëām; peõmait teyvatti­ pšccukaë kšņņãrē! 4 nilatti­ ta­mai payirkkuëa tākumām; nãcat toõņu maņamaiyum koõņatāy talattil māõpuyar makkaëaip peŸŸiņal cālavš yari tāvator ceytiyām; kulattu mātarkuk kaŸpiyal pākumām; koņumai ceytum aŸivai ya×ittuman nalattaik kākka virumputal tãmaiyām; naīkai kåŸum viyappukaë kšņņãrē! 5 putumaip peõõivaë coŸkaëum ceykaiyum poymmai koõņa kalikkup putita­Ÿic catumaŸaippaņi māntar iruntanāë ta­­i lšpotu vā­ va×akkamām; maturat tšmo×i maīkaiyar uõmaitšr māta vapperi yēruņa ­oppuŸŸš mutumaik kālattil vštaīkaë pšciya muŸaimai māŸiņak kšņu viëaintatām. 6 nimirnta na­­aņai nšrkoõņa pārvaiyum, nilattil yārkkum a¤cāta neŸikaëum, timirnta ¤ā­ac cerukkum iruppatāl cemmai mātar tiŸampuva tillaiyām; ami×ntu pšriru ëāmaŸi yāmaiyil avala meytik kalaiyi­Ÿi vā×vatai umi×ntu taëëutal peõõaŸa mākumām utaya ka­­i uraippatu kšņņãrē! 7 ulaka vā×kkaiyi­ nuņpaīkaë tšravum, ētu paŸpala nålvakai kaŸkavum, ilaku cãruņai nāŸŸicai nāņukaë yāvu¤ ce­Ÿu putumai koõarntiīkš tilaka vāõuta lārnaīkaë pārata tšcamēīka u×aittiņal veõņumām; vilaki vãņņilēr pontil vaëarvatai vãrap peõkaë viraivil o×ippārām. 8 cātti raīkaë palapala kaŸpārām; cavuri yaīkaë palapala ceyvarām; måtta poymmaikaë yāvum a×ipparām; måņak kaņņukkaë yāvun takarpparām; kāttu mā­iņar ceykai ya­aittaiyum kaņavu ëarkki­i tākac camaipparām; štti āõmakkaë pēŸŸiņa vā×varām; iëaiya naīkaiyi­ eõõaīkaë kšņņãrē! 9 pēŸŸi,pēŸŸi!jayajaya pēŸŸi!ip putumaip peõõoëi vā×ipal lāõņiīkš! māŸŸi vaiyam putumai yuŸacceytu ma­itar tammai amarka ëākkavš āŸŸal koõņa parācakti ya­­ainal aruëi nāloru ka­­ikai yākiyš tšŸŸi uõmaikaë kåŸiņa vantiņņāë celvam yāvi­um mšŸcelvam eyti­ēm. 10 5. peõmai peõmai vā×ke­Ÿu kåttiņu vēmaņā! peõmai velke­Ÿu kåttiņu vēmaņā! taõmai i­pamnaŸ puõõiya¤ cšrnta­a tāyi­ peyarum catiye­Ÿa nāmamum. 1 a­pu vā×ke­ Ÿamaitiyil āņuvēm. ācaik kātalaik kaikoņņi vā×ttuvēm; tu­pam tãrvatu peõmaiyi ­ālaņā! cårap piëëaikaë tāye­Ÿu pēŸŸuvēm. 2 valimai cšrppatu tāymulaip pālaņā! mā­a¤ cšrkkum ma­aiviyi­ vārttaikaë; kaliya ×ippatu peõka ëaŸamaņā! kaikaë kēttuk kaëittuni­ Ÿāņuvēm. 3 peõõa Ÿatti­ai āõmakkaë vãrantā­ pšõu māyiŸ piŸakoru tā×villai! kaõõaik kākkum iraõņimai pēlavš kāta li­pattaik kāttiņu vēmaņā. 4 cakti ye­Ÿa matuvaiyuõ pēmaņā! tāëaī koņņit ticaikaë atiravš, ētti yalvator pāņņum ku×alka×um årvi yakkak kaëittuni­ Ÿāņuvēm. 5 uyiraik kākkum,uyari­aic cšrttiņum; uyiri­uk kuyirāy i­pa mākiņum; uyiru ­umintap peõmai i­itaņā! åtu kompukaë; āņu kaëikoõņš. 6 'pēŸŸi tāy' e­Ÿu tē× koņņi yāņuvãr puka×cci kåŸuvãr kātaŸ kiëikaņkš; n域i raõņu malaikaëaic cāņuvēm nuõõi ņaippeõ õorutti paõiyilš. 7 'pēŸŸi tāy' e­Ÿu tāëaīkaë koņņaņā! 'pēŸŸi tāy'e­Ÿu poŸku×a låtaņā! kāŸŸi lšŸiyav viõõaiyu¤ cāņuvēm kātaŸ peõkaë kaņaikkaõ paõiyilš. 8 a­­a måņņiya teyva maõik kaiyi­ āõai kāņņil a­alai vi×uīkuvēm; ka­­at tšmuttam koõņu kaëippi­um kaiyait taëëumpoŸ kaikaëaip pāņuvēm. 9 6. peõkaë viņutalaik kumpi kāppu peõkaë viņutalai peŸŸa maki×ccikaë pšcik kaëippoņu nāmpāņak kaõkaëi lšyoëi pēla vuyiril kalantoëir teyvamnaŸ kāppāmš. 1. kummiyaņi!tami× nāņu mu×utum kuluīkiņak kaikoņņik kummiyaņi! nammaip piņitta picācukaë pēyi­a na­mai kaõņē me­Ÿu kummiyaņi! (kummi) 2. šņņaiyum peõkaë toņuvatu tãmaiye­ Ÿeõõi yiruntavar māyntu viņņār; vãņņuk kuëëš peõõaip påņņivaip pēme­Ÿa vintai ma­itar talai kavi×ntār. (kummi) 3. māņņai yaņittu vacakkit to×uvi­il māņņum va×akkattaik koõņu vantš, vãņņi­il emmiņaī kāņņa vantār,atai veņņi viņņēme­Ÿu kummiyaņi! (kummi) 4. nalla vilai koõņu nāyai viŸpār,anta nāyiņam yēca­ai kšņpa tuõņē? kollat tuõivi­Ÿi nammaiyum annilai kåņņivait tārpa×i kåņņi viņņār. (kummi) 5. kaŸpu nilaiye­Ÿu colla vantār,iru kaņcikkum aÉtu potuvil vaippēm; vaŸpuŸut tippeõõaik kaņņikkoņukkum va×akkattait taëëi mitittiņuvēm. (kummi) 6. paņņaīkaë āëvatu¤ caņņaīkaë ceyvatum pāri­iŸ peõkaë naņatta vantēm; eņņu maŸivi­il āõuk kiīkšpeõ iëaippillai kaõe­Ÿu kummiyaņi! (kummi) 7. vštam paņaikkavum nãtikaë ceyyavum všõņi vantē me­Ÿu kummiyaņi! cātam paņaikkavum ceytiņuvēm;teyvac cāti paņaikkavum ceytiņu vēm. (kummi) 8. kāta loruva­aik kaippiņittš,ava­ kāriyam yāvi­um kaikoņuttu, māta raŸaīkaë pa×amaiyaik kāņņilum māņci peŸac ceytu vā×vamaņi! (kummi) 7. peõ viņutalai viņutalaikku makaëirel lērum všņkai koõņa­am;velluvam e­Ÿe tiņama ­atti­ matukkiõõa mãtu cšrntu nāmpira tikki­ai ceyvēm. uņaiya vaëcakti āõpeõ õiraõņum oruni karcey turimai camaittāë; iņaiyilšpaņņa kã×nilai kaõņãr. itaŸku nāmorup paņņirup pēmē? 1 tiŸamai yāliīku mš­ilaicšrvēm; tãya paõņai ika×ccikaë tšyppēm; kuŸaivi lātu mu×unikar nammaik koëva rāõka ëe­ilava rēņum ciŸumai tãranan tāyttiru nāņņait tirumpa velvatil cšrntiī ku×aippēm; aŸavi ×untatu paõņai va×akkam; āõuk kuppeõ vilaīke­um aÉtš. 2 viņiyu nalloëi kāõuti ni­Ÿš, mšvu nāka rikamputi to­Ÿš; koņiyar nammai aņimaikaë e­Ÿš koõņu,tāmmutal e­Ÿa­a ra­Ÿš. aņiyo ņanta va×akkattaik ko­Ÿš, aŸivu yāvum payiŸciyil ve­Ÿš kaņamai ceyvãr,nantšcattu vãrak kārikaik kaõattãr,tuõi vuŸŸš. 3 8. to×il irumpaik kāycci urukkiņu vãrš! yantiraīkaë vakuttiņu vãrš! karumpaic cāŸu pi×intiņu vãrš! kaņalil må×kina­ mutteņuppãrš! arumpum všrvai utirttup puvimšl āyi ranto×il ceytiņu vãrš! perumpu ka×numak kšyicaik ki­Ÿš­. pirama tšva­ kalaiyiīku nãrš! 1 maõõeņuttuk kuņaīkaëcey vãrš! marattai veņņi ma­aiceyku vãrš! uõõak kāyka­i tantiņu vãrš! u×utu na­ceyp payiriņu vãrš! eõõey,pālney koõarntiņu vãrš! i×aiyai nāŸŸunal lāņaicey vãrš! viõõi ­i­Ÿemai vā­avar kāppār! mšvip pārmicaik kāppavar nãrš! 2 pāņņum ceyyuëum kēttiņu vãrš! parata nāņņiyak kåttiņu vãrš! kāņņum vaiyap poruëkaëi­ uõmai kaõņu cāttiram cšrttiņu vãrš! nāņņi lšyaŸam kåņņivaip pãrš! nāņum i­paīkaë åņņivaip pãrš! tšņņa mi­Ÿi vi×iyetir kāõum teyva māka viëaīkuvir nãrš! 3 9. maŸava­ pāņņu maõveņņik kåliti­a lāccš;-eīkaë vāëvaliyum všlvaliyum pēccš! viõmuņņic ce­Ÿapuka× pēccš-inta mšti­iyil keņņapeya rāccš! 1 nāõilaku villi­oņu tåõi-nalla nātamiku caīkoliyum pšõi, påõilaku tiõkataiyum koõņu,-nāīkaë pērceyta kālmellām põņu. 2 ka­­aī kariyaviruë nšram-atil kāŸŸum peruma×aiyum cšrum; ci­­ak kariyatuõi yālš-eīkaë tškamellām måņinari pēlš. 3 š×ai yeëiyavarkaë vãņņil-inta ã­a vayiŸupaņum pāņņil kē×ai yelika ëe­­avš-poruë koõņu vantu...... 4 mu­­āëil aivarellām vštam-ētuvār; m孟u ma×ai peyyumaņā mātam; innāëi lšpoymmaip pārppār-ivar štuceytum kācupeŸap pārppār, 5 pšrācaik kāra­aņā pārppā­-ā­āl periyaturai e­­iluņal všrppā­; yārā­ā lumkoņumai ... ... ... ... ... ... ... ... ... 6 piëëaikkup påõålām e­pā­-nammaip piccup paõaīkoņe­at ti­pā­ koëëaik kšce­ ... ... ... ... ... ... ... ... 7 collak kotikkutaņā ne¤cam-veŸu¤ cēŸŸukkē vantatintap pa¤cam? ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... 8 nāyum pi×aikkum intap-pi×aippu; nāëellām maŸŸitilš u×aippu; pāyum kaņināyp pēlãcuk-kārap pārppā­uk kuõņitilš pãcu. 9 cēran to×ilāk koëvēmē?-muntaic cårar peyarai a×ip pēmē? vãra maŸavar nāma­Ÿē?-inta vãõ vā×kkai vā×vati­i na­Ÿē? 10 10. nāņņuk kalvi (āīkilattil ravãntiranātar e×utiya pāņali­ mo×ipeyarppu) viëakki lštiri na­ku camaintatu mšvu vãriīku tãkkoõņu tē×arš! kaëakka muŸŸa iruëkaņan tškuvār kālaic cētik katirava­ kēviŸkš; tuëakka muŸŸaviõ mã­iņam celluvār tokaiyil cšrntiņa ummaiyum kåvi­ār; kaëippu mi¤ci ēëiyi­aip paõņoru kāla­ nãrce­Ÿu tšņiya tillaiyē? 1 a­Ÿu nuīkaë koņiyi­ai muttiņņš ācai ye­Ÿa viõ mã­oëir ceytatš; tu­Ÿu naëëiruë malai mayakkattāl cēmpi nãrum va×inaņai pinti­ãr; ni­ Ÿavinta­a nuīkaë viëakkelām; nãīkaë kaõņa ka­ākkaëel lām icai ku­Ÿit tãkkuŸi tē­Ÿum;irāppuņkaë kåva māŸot tirunta­a kāõņirē? 2 i­­u miīkiruë kåņi yiruppi­um šīku ki­Ÿa narakat tuyirkaëpēl i­­u miīku va­attiņai kāŸŸuttā­ ēīkum ētai irutiņum āyi­um mu­­aik kālatti­ ni­Ÿe×um pšroli muŸai muŸaipala å×iyi­ åņuŸŸš pi­­ai iīkuvan teytiya pšroli. 3 "iruëai nãkki oëiyi­aik kāņņuvāy, iŸappai nãkki,amirtattai åņņuvāy" aruëum inta maŸaiyoli vantiīkš ā×nta tåkkattil vã×ntirup pãrtamait teruëu Ÿuttavum nãre×u killirē? tãya nāca uŸakkattil vã×nta­ãr maruëai nãkki aŸitir aŸitirē? vā­o ëikku makāari yāme­Ÿš. 4 11. putiya kēõaīki kuņukuņu kuņukuņu kuņukuņu kuņukuņu kuņukuņu; nalla kālam varukutu;nalla kālam varukutu; cātikaë cšrutu;caõņaikaë tolaiyutu; collaņi,collaņi,cakti,mākāëã! vštapurat tārukku nalla kuŸi collu. 1 tarittiram pēkutu;celvam varukutu; paņippu vaëarutu;pāvam tolaiyutu; paņiccava­ cåtum pāvamum paõõi­āl, pēvā­,pēvā­,aiyēve­Ÿu pēvā­! 2 všta purattilš viyāpāram perukutu; to×il perukutu;to×ilāëi vā×vā­. cāttiram vaëarutu;cåttiram teriyutu; yantiram perukutu;tantiram vaëarutu; mantira mellām vaëarutu,vaëarutu; 3 kuņukuņu kuņukuņu kuņukuņu kuņukuņu; collaņi,collaņi,malaiyāëa pakavatã! antari,vãri,caõņikai,cåli kuņukuņu kuņukuņu 4 kuņukuņu kuņukuņu kuņukuņu kuņukuņu; cāmimārk kellām tairiyam vaëarutu; toppai curuīkutu,cuŸucuŸuppu viëaiyutu: eņņu laccumiyum šŸi vaëarutu; cāttiram vaëarutu,cāti kuŸaiyutu; nšttiram tiŸakkutu,niyāyam teriyutu; pa×aiya payittiyam paņãle­Ÿu teëiyutu; vãram varukutu,mš­mai kiņaikkutu; collaņi cakti,malaiyāë pakavati; tarmam perukutu,tarmam perukutu. 5 cuyacaritai 1. ka­avu "poyyāyp pa×aīkataiyāyk ka­avāy mellap pē­atuvš." ___ paņņi­attuppiëëai mu­­urai vā×vu muŸŸum ka­ave­ak kåŸiya maŸaiva lērtam uraipi×ai ya­Ÿukāõ; tā×vu peŸŸa puvittalak kēlaīkaë crata ma­Ÿe­al yā­um aŸikuvš­; pā×ka ņanta para­ilai ye­Ÿavar pakarum annilai pārttila­ pārmicai; åë kaņantu varuvatum oõŸuõņē? uõmai ta­­ilor pāti yuõarntiņņš­ 1 māyai poyye­al muŸŸilum kaõņa­a­; maŸŸum intap piramat tiyalpi­ai āya nallaruë peŸŸila­;ta­­uņai aŸivi ­ukkup pulappaņa li­Ÿiyš tšya mãteva rēcolu¤ colli­aic cemmai ye­Ÿu ma­attiņaik koëvatām tãya pakti yiyaŸkaiyum vāyntilš­; ciŸitu kālam poŸutti­uī kāõpamš. 2 ulake lāmor peruīka­a vaÉtuëš uõņu Ÿaīki yiņarceytu cettiņum kalaka mā­iņap påccikaë vā×kkaiyēr ka­avi luīka­a vākum;ita­iņai cilati ­aīkaë uyirkkamu tākiyš ceppu taŸkari tākama yakkumāl; tilata vāõuta lārtaru maiyalān teyvi kakka­a va­­atu vā×kavš. 3 āõņēr patti­il āņiyum ēņiyum āŸu kuņņaiyi­ nãcci­um pšcci­um ãõņu pa­marat tšŸiyi Ÿaīkiyum e­­ē ņotta ciŸiyar irupparāl; všõņu tantai vitippi­uk ka¤ciyā­ vãti yāņņaīka ëšti­uī kåņilš­, tåõņu nåŸkaõat tēņu ta­iya­āyt tē× maipiŸi ti­Ÿi varunti­š­. 4 piëëaik kātal a­­a pē×ti­i luŸŸa ka­avi­ai anta mi×c colil evvaõõam collukš­? co­­a tãīka­a vaīkut tuyiliņait tēynta ta­Ÿu,na­aviņait tēyntatāl; me­­a ņaik ka­i yi­coŸ karuvi×i: mš­i yeīkum naŸumalar vãciya ka­­i ye­ŸuŸu teyvata mo­Ÿa­aik kaõņu kātal veŸiyiŸ kalanta­a­. 5 'o­pa tāyapi rāyatta ëe­vi×ik kētu kātaic cakuntalai yotta­aë' e­pa tārkkum viyappi­ai nalkumāl e­cey kš­? pa×iye­ micai yuõņukol? a­pe numperu veëëam i×ukkumšl ata­ai yāvar pi×aittiņa vallarš? mu­pu māmu­i vērtamai ve­Ÿavil mu­­a rš×aik ku×antaiye­ ceyva­š? 6 vayatu muŸŸiya pi­­uŸu kātalš mācu ņaittatu teyvika ma­Ÿukāõ; iyalu pu­mai yuņali­uk ki­pe­um eõõa mu¤ciŸi tš­Ÿatak kātalām; nayami kunta­i mātai māmaõam naõõu pālar tamakkurit tāma­Ÿē? kayalvi ×icciŸu mā­i­aik kāõanā­ kāma ­ampukaë e­­uyir kaõņavš. 7 ka­aka­ mainta­ kumara kurupara­ ka­iyum ¤ā­acam panta­ turuva­maŸ Ÿe­aiyar pālar kaņavuëar mãtutām eõõil paktikoõ ņi­­uyir vāņņi­ēr ma­ati lšpiŸan tē­ma­a muõõuvē­ mata­a tšva­uk ke­­uyir nalki­a­, mu­amu raittavar vā­puka× peŸŸa­ar; måņa ­š­peŸŸa tētuva­ pi­­arš. 8 nãre ņuttu varuvataŸ kavaë, maõi nitti lappu­ nakaicuņar vãciņap pēre ņuttu varumata­ mu­celap pēkum všëai yataŸkut ti­antoŸum všre ņuttuc cutantira naŸpayir vãntiņac ceytal všõņiya ma­­artam cãre ņutta pulaiyiyaŸ cārarkaë tšca paktar varavi­aik kāttalpēl. 9 kātti runtavaë pēmva×i muŸŸilum kaõkaë pi­­a×a kārntu kaëittiņa yātta tšruru ëaippaņu mšëaitā­ yāõņu tšrcelu māīki×up puŸŸe­ak kētta cinta­aiyē ņški yatilmaki× koõņu nāņkaë palaka×it tiņņa­a­; påtta jēti vata­am tirumpumšl pula­a ×intoru puttuyi reytuvš­. 10 pulaīka ëēņu karaõamum āviyum pēntu ni­Ÿa viruppuņa­ mā­iņa­ nalaīka ëštu virumpuva­ aīkavai naõõu ŸappeŸal tiõõama tāme­a, ilaīku nåluõar ¤ā­iyar kåŸuvar; yā­um maŸŸatu meyye­at tšrntuëš­; vilaīki yaŸkai yilaiye­il yāmelām viru­pu maņņi­il viõõuŸa lākumš. 11 cå×u māya vulaki­iŸ kāõuŸun tēŸŸam yāvaiyum mā­ata mākåmāl; ā×u ne¤cakat tācaiyi­ Ÿuëëatšl, ata­u ņaipporuë nāëai viëaintiņum, tā×u muëëattar,cērvi­ar,āņupēl tāvit tāvip palaporuë nāņuvēr, vã×u mēriņai y域i­uk ka¤cuvēr, virumpum yāvum peŸārivar tāma­Ÿš. 12 vitiyai nēvar,tam naõparait t域uvar. vekuëi poīkip pakaivarai nintippar, catikaë ceyvar,poyc cāttiram pšcuvar, cāta kaīkaë puraņņuvar poymaicšr matiyi ­iŸpulai nāttikaī kåŸuvar, māynti ņāta niŸainta viruppamš katikaë yāvum tarume­a lērntiņār. kaõõi lātavar pēlat tikaipparkāõ. 13 ka­­i mãtuŸu kātali­ š×aiyš­ kavalai yuŸŸa­a­ kēņiye­ collukš­? pa­­i yāyiraī kåŸi­um,paktiyi­ pā­mai na­ku pakarntiņa lākumē? mu­­i vā­kompiŸ Ÿš­uk ku×a­Ÿatēr muņava­ kālkaë mu×umaikoõ ņāle­a e­­i ya­ŸumaŸ Ÿeīīa­am vāyntatē? e­­i ņattavaë iīkitam påõņatš! 14 kātale­patum ērvayi­ niŸkumšl, kaņali­ vanta kaņuvi­ai yokkumāl; šta mi­Ÿi yirupuņait tāme­il, i­­amirtum iõaicola lākumē? ēto õāta peruntavam kåņi­ēr umpar vā×vi­ai yeëëiņum vā×vi­ēr, māta rārmicai tāmuŸuī kātalai maŸŸa vartarap peŸŸiņum māntarš! 15 moykkum mškatti­ vāņiya māmati, måņu vempa­ik kã×uŸu me­malar, kaikkum všmpu kalantiņu ceyyapāl, kāņci yaŸŸa kavi­uŸu nãëvi×i, poyk kiëaittu varuntiya meyyarē po­­a ­āraruë påõņila rāme­il, kaikki ëaippeyar koõņa peruntuyark kāta laÉtu karutavun tãyatāl. 16 tšvar ma­­a­ miņimaiyaip pāņalpēl tãya kaikkiëai yā­eva­ pāņutal? āval koõņa arumpeŸaŸ ka­­itā­ a­pe ­akkaī kaëittiņa lāyi­aë; pāvam tãmai,pa×iyetun tšrntiņēm! paõņait tšva yukattu ma­itarpēl, kāval kaņņu vitiva×ak ke­Ÿiņuī kayavar ceytika ëštum,aŸintilēm. 17 kā­a kattil iraõņu paŸavaikaë kāta luŸŸatu pēlavum āīīa­š vā­a kattil iyakka riyakkiyar maiyal koõņu mayaīkutal pēlavum; å­a katta tuvaņņuŸum a­putā­ o­Ÿu mi­Ÿi uyirkaëil o­Ÿiyš tš­ katta maõimo×i yāëoņu teyva nāņkaë cilaka×it tš­arē! 18 āti raittiru nāëo­ŸiŸ caīkara­ ālayattoru maõņapan ta­­ilyāë cēti mā­oņu ta­­an ta­iya­āyc coŸka ëāņi yiruppa, mŸŸāīkavaë pāti pšci maŸaintupi­ tē­Ÿitta­ paīka yakkaiyil maikoõarntš,'oru cšti! neŸŸiyil poņņuvaip pš­' e­Ÿāë tilata miņņa­aë;ceykai ya×inta­a­. 19 e­­ai y㭟e­ak kaintu pirāyattil šīka viņņuviõ õeytiya tāyta­ai mu­­ai y㭟ava­ centami×c ceyyuëāl m孟u pē×tu¤ civa­aņi yšttuvē­, a­­a vantavap påca­ai tãrntapi­ arucca ­aippaņu tšmalar koõņuyā­ po­­ai ye­­uyir ta­­ai yaõukalum, påvai pu­­akai na­malar påppaë kāõ. 20 āīkilap payiŸci nellaiyår ce­Ÿav våõar kalaittiŸa­ nšru māŸe­ai entai paõitta­a­; pullai yuõke­a vāëaric cšyi­aip pēkkal pēlavum,å­vilai vāõikam nalla te­Ÿoru pārppa­ap piëëaiyai nāņu vippatu pēlavum,entaitā­ allal mikkatēr maõpaņu kalviyai āri yarkkiī karuvarup pāvatai, 21 nariyu yircciŸu cšvakar,tātarkaë, nāye ­attiri yoŸŸar,uõavi­aip perite ­akkoņu tammuyir viŸŸiņum pšņiyar,piŸark kiccakam pšcuvēr, karutu mivvakai mākkaë payi­Ÿiņuī kalaipa yilke­a e­­ai viņutta­a­, arumai mikka mayilaip pirintumiv aŸpar kalviyi­ ne¤cupo runtumē? 22 kaõitam pa­­iraõ ņāõņu payilvar,pi­ kārkoë vā­ilēr mã­ilai tšrntilār; aõicey kāviyam āyiraī kaŸki­um ā×nti rukkum kaviyuëam kāõkilār; vaõika mumporuë nålum pitaŸŸuvār; vā×u nāņņiŸ poruëkeņal kšņņilār; tuõiyu māyira¤ cāttira nāmaīkaë collu vāreņ ņuõaippaya­ kaõņilār. 23 kampa ­e­Ÿoru mā­iņa­ vā×ntatum, kāëi tāca­ kavitai pu­aintatum, umpar vā­attuk kēëaiyum mã­aiyum ērnta ëantator pāskara­ māņciyum, nampa runtiŸa lēņoru pāõi­i ¤āla mãtil ilakkaõaī kaõņatum impar vā×vi­ iŸutikaõ ņuõmaiyi­ iyalpu õarttiya caīkara­ šŸŸamum, 24 cšra­ tampi cilampai icaittatum, teyva vaëëuva­ vā­maŸai ceytatum, pāril nallicaip pāõņiya cē×arkaë pāra ëittut tarmam vaëarttatum, pšra ruņcuņar vāëkoõ ņacēka­ār pi×ai paņātu puvittalaī kāttatum, vãrar vā×tta milšccartan tãyakēl vã×tti ve­Ÿa civājiyi­ veŸŸiyum, 25 a­­a yāvum aŸintilar pāratat tāīki lampayil paëëiyuņ pēkunar; mu­­a nāņu tika×nta perumaiyum måõņi rukkumin nāëi­ ika×cciyum pi­­ar nāņuŸu peŸŸiyun tšrkilār pšņik kalvi payi­ru×al pittarkaë, e­­a kåŸimaŸ Ÿeīīa­ uõarttuvš­ iīki varkke­a tuëëam erivatš! 26 cåti lāta yuëatti­a­ entaitā­ cå×nte ­akku nala¤ceyal nāņiyš šti lātaruī kalvip paņuku×i šŸi yuytaŸ kariya koņumpilam tãti ya­Ÿa mayakkamum aiyamum ceykai yāvi­u mšyaci rattaiyum vātum poymaiyum e­Ÿavi laīki­am vā×um veīkukaik ke­­ai va×aīki­a­.27 aiya re­Ÿum turai­e­Ÿum maŸŸe­ak kāīki lakkalai ye­Ÿo­ Ÿuõarttiya poyya rukkitu kåŸuva­,kšņpãršl; po×ute lāmuīkaë pāņattil pēkkinā­ meyya yarntu vi×iku×i veytiņa vãŸi ×ante­a tuëëanoy tākiņa aiyam vi¤cic cutantira nãīkiye­ aŸivu vārit turumpe­ Ÿalaintatāl. 28 celavu tantaikkē rāyira¤ ce­Ÿatu; tãte ­akkuppal lāyira¤ cšrnta­a; nalamo reņņuõai yuīkaõņi lš­itai nāŸpa tāyiraī kēyiliŸ colluvš­! cilamu­ ceynal vi­aippaya ­ālumnan tšvi pāratat ta­­ai yaruëi­um alaivu Ÿuttunum pšriruë vã×ntunā­ a×inti ņātoru vāŸupi ×aittatš! 29 maõam ni­aikka ne¤ca murukum;piŸarkkitai nika×tta nāna­i kåcu mata­Ÿiyš e­aittiī keõõi varuntiyum ivviņar yāīīa­ māŸŸuva te­patum ērntilam; a­aittor ceytimaŸ Ÿšte­iŸ kåŸuvš­; amma!mākkaë maõame­u¤ ceytiyš. vi­aitto ņarkaëil mā­uņa vā×kkaiyuë mšvu mimmaõam pēŸpiŸi ti­Ÿarē! 30 vãņu Ÿāvaõam yāppatai vãņe­pār! mikavi ×inta poruëaip poruëe­pār; nāņuī kālor maõamaŸŸa ceykaiyai nalla tērmaõa māme­a nāņņuvār. kåņu māyiŸ pirama cariyaī koë; kåņu ki­Ÿila te­­iŸ pi×aikaë ceytu ãņa ×intu narakava×ic celvāy; yātu ceyyi­um immaõam ceyyalkāõ.31 vaciņņa rukkum irāmarukkum pi­­oru vaëëu varkkummu­ vāyttiņņa mātarpēl pacitto rāyiram āõņu tava¤ceytu pārkki numpeŸal cāla varitukāõ. pucippa tumpari­ nallamu te­Ÿeõip pulaiyar viŸŸiņum kaëëuõa lākumē? acuttar colvatu kšņkaëir,kāëaiyãr; āõmai všõņi­ maõa¤ceytal ēmpumi­.32 všŸu tšyat tevaretu ceyyi­um vã×cci peŸŸavip pārata nāņņi­il åŸa ×intu piõame­a vā×umiv vå­am nãkka virumpum iëaiyartām kåŸu mentat tuyarkaë viëaiyi­um kēņi makkaë pa×ivantu cå×i­um nãŸu paņņavip pā×cceyal maņņi­um ne¤cat tālum ni­aippa to×ikavš. 33 pāla runtu matalaiyar tammaiyš pāta kakkoņum pātakap pātakar målat tēņu kulaīkeņal nāņiya måņa måņanir måņap pulaiyartām, kēla māka maõattiņaik kåņņumik kolaiye nu¤ceya lo­ri­ai yuëëavum cāla vi­­umē rāyiram āõņivar tāta rāki a×ike­at tē­Ÿumš! 34 āīkor ka­­iyaip pattup pirāyattil āë ne¤ciņai y孟i vaõaīki­a­; ãīkor ka­­iyaip pa­­iraõ ņāõņa­uë entai vantu maõampuri vitta­a­. tãīku mŸŸiti luõņe­ ŸaŸintava­ ceyale tirkkun tiŸa­ila nāyi­š­. ēīku kātaŸ Ÿa×alev vaëave­Ÿa­ uëame rittuëa te­patuī kaõņilš­. 35 maŸŸor peõõai maõa¤ceyta pē×tumu­ māta rāëiņaik koõņator kātaltā­ niŸŸal všõņu me­avuëat teõõilš­; ni­aivai yšyim maõattiŸ celuttilš­; muŸŸo ņarpi­il uõmai yiruntatāl måõņa pi­­ator kšëiye­ Ÿeõõi­š­. kaŸŸuī kšņņum aŸivu mutirumu­ kāta lo­Ÿu kaņamaiyo­ Ÿāyi­a! 36 mata­a­ ceyyum mayakka moruvayi­; mākkaë ceyyum piõippumaŸ Ÿērvayi­; ita­iŸ pa­­iraõ ņāņņai yiëai¤a­uk ke­­ai všõņum iņarkkuŸu cå×ccitā­? eta­i lš­uī kaņamai viëaiyumšl ettu yarkaë u×a­ŸumaŸ Ÿe­ceytum ata­i luõmaiyē ņārntiņal cālume­Ÿu aŸamvi tippatum appo×u tērntilš­. 37 cātti raīkaë kiriyaikaë påcaikaë caku­a mantiran tāli maõiyelām yātte ­aikkolai ceyta­a rallatu yātu tarma muŸaiye­al kāņņilar. tãtti Ÿa­koë aŸivaŸŸa poycceyal ceytu maŸŸavai ¤ā­a neŸiye­par; måtta varveŸum všņatti­ niŸkuīkāl måņap piëëai aŸamevaõ ērvatš? 38 tantai vaŸumai eytiņal ãīki taŸkiņai yentai peruntuyar eyti ni­Ÿa­a­,tãya vaŸumaiyā­; ēīki ni­Ÿa peru¤celvam yāvaiyum åõar ceyta catiyil i×anta­a­; pāīki ni­Ÿu puka×ccikaë pšciya paõņai naõparkaë kaineki×t tški­ar; vāīki yuynta kiëai¤arum tātarum vā×vu tšyntapi­ yātu matipparē? 39 parppa nakkulaī keņņa×i veytiya pā×a ņainta kaliyuka mātalāl, všrppa všrppap poruë ceyva to­Ÿaiyš mš­mai koõņa to×ile­ak koõņa­a­; ārppu mi¤cap palapala vāõikam āŸŸi mikka poruëceytu vā×nta­a­; nãrppa ņu¤ciŸu puŸputa māmatu nãīka všyuëaī ku­Ÿit taëarnta­a­; 40 tãya māya vulakiņai yo­Ÿi­il cintai ceytu viņāyuŸuī kālatai vāya ņaīka me­mšlum paruki­um māyat tākam tavirvatu kaõņilam; nšya muŸŸatu vantu mikamika nitta lummataŸ kācai vaëarumāl. kāya muëëa varaiyuī kiņaippi­um kayavar māyvatu kāynta uëaīkoõņš.41 'ācaik kēraëa villai viņayattuë ā×nta pi­­aī kamaitiyuõ ņāme­a mēcam pēkalir'e­Ÿiņit tētiya mē­i tāëiõai muppo×u tšttuvām; tšcat tārpuka× nuõõaŸi vēņutā­ tiõmai vi¤ciya ne¤ci­a ­āyi­um nācak kāci­il ācaiyai nāņņi­a­ nalla­ entai tuyarkkaņal vã×nta­a­. 42 poruņ perumai ''poruëi lārkkilai yivvula''ke­Ÿanam pulavar tammo×i poymmo×i ya­Ÿukāõ, poruëi lārkki­a millai tuõaiyilai, po×ute lāmiņar veëëamvan teŸŸumāl. poruëi lārporuë ceytal mutaŸkaņa­; pēŸŸik kāci­uk kšīki yuvirviņum maruëar tammicai yšpa×i kåŸuva­; māmkaņ kiīkor å­a muraittila­. 43 aŸamo­ Ÿštarum meyyi­pam e­Ÿanal laŸi¤ar tammai a­uti­am pēŸŸuvš­. piŸavi rumpi ulaki­il yā­paņņa pã×ai etta­ai kēņi!ni­aikkavum tiŸa­a ×inte­ ma­amuņai veytumāl. tšcat tuëëa iëai¤ar aŸimi­ē! aŸamo­ Ÿštarum meyyi­pam;ātalāl aŸa­ai yštuõai ye­Ÿukoõ ņuytirāl.44 veyya karmap payaīaëi­ nontutā­ meyyu õarntiņa lāku me­Ÿākkiya teyva mšyitu nãti ye­i­umni­ tiruva ruņkup poruntiya tākumē? aiya kē!ciŸi tuõmai viëaīkumu­, āvi naiyat tuyaruŸal všõņumš! paiyap paiyavēr āmaiku­ ŸšŸalpēl pāruëēr uõmai kaõņivaõ uyvarāl. 45 tantai pēyi­a­ pā×miņi cå×ntatu; taraõimãti­il a¤cale­ pārilar; cintai yilteëi villai;uņali­il tiŸa­u millai;ura­uëat tillaiyāl; mantar pāŸporuë pēkkip payi­Ÿatām maņamaik kalviyāl maõõum paya­ilai, enta mārkkamum tēŸŸila te­ceykš­? š­pi Ÿanta­a­ ittuyar nāņņilš? 46 muņivurai ulake lāmor peruīka­a vaÉtuëš uõņu Ÿaīki iņarceytu cettiņum kalaka mā­iņap påccikaë vā×kkaiyēr ka­avi ­uīka­a vākum;itaŸkunā­ palani naintu varuntiyiī ke­paya­? paõņu pē­atai eõõi ye­­āvatu? cilati ­aīkaë iruntu maŸaivatil cintai ceyteva­ cettiņu vā­aņā! 47 ¤ā­ muntuŸa vumpeŸ Ÿilātavar nā­i lattut tuyara­Ÿik kāõkilar; pē­a taŸku varuntila­ meyttavap pulamai yē­atu vā­at toëirumēr mã­ai nāņi vaëaittiņat tåõņilai vãca lokku me­alai maŸakkilš­; ā­a tāva ta­aittaiyu¤ ceytatēr a­­ai yš!i­i yš­um aruëvaiyāl,48 všŸu aŸivilš teëivu,ne¤cilš uŸuti, akattilš a­pi­ēr veëëam, poŸikaëi­mãtu ta­iyara cāõai, po×utelām ni­atupš raruëi­ neŸiyilš nāņņam,karuma yēkattil nilaittiņal e­Ÿivai yaruëāy kuŸikuõa mštum illatāy a­aittāyk kulaviņu ta­ipparam poruëš! 49 2. pārati-aŸupattāŸu kaņavuë vā×ttu-parācakti tuti e­akku mu­­š cittar palar iruntā rappā! yā­um vantš­ oru citta­ inta nāņņil; ma­atti­ilš ni­Ÿita­ai e×utu ki­Ÿāë ma­ē­ maõiye­ mācakti vaiyattšvi; ti­atti­ilš putitākap påttu niŸkum ceyyamaõit tāmarai nšr mukattāë kātal va­atti­ilš ta­­aiyoru malaraip pēlum vaõņi­aippēl e­aiyumuru māŸŸi viņņāë. 1 tãrāta kālamelām tā­um niŸpāë teviņņāta i­­amuti­ cevvi ta×cci, nãrākak ka­alāka vā­āk kāŸŸā nilamāka vaņiveņuttāë;nilatti­ mãtu pērāka nēyāka maraõa mākap pēntita­ai ya×ittiņuvāë;puõarcci koõņāl nšrāka mē­amakā ­anta vā×vai nilatti­micai aëit tamarat ta­mai ãvāë. 2 mākāëi parācakti umaiyāë a­­ai vairavikaī kāëima­ē­ maõimā māyi. pākārnta tšmo×iyāë,paņaru¤ centã pāyntiņumēr vi×iyuņaiyāë,parama cakti ākāra maëittiņuvāë,aŸivu tantāë ātiparā caktiye­a tamirtap poykai. cēkā ņavikkuëe­aip pukavoņņāmal tuyyace×un tš­pēlš kavitai colvāë. 3 maraõattai vellum va×i po­­ārnta tiruvaņiyaip pēŸŸi yiīku pukaluvš­ yā­aŸiyum uõmai yellām: mu­­ērkaë evvuyirum kaņavuë e­Ÿār, muņivāka avvuraiyai nā­mšŸ koõņš­; a­­ērkaë urattata­Ÿic ceykaiyillai atvaita nilaikaõņāl maraõamuõņē? mu­­ērkaë uraittapala citta rellām muņintiņņār,maņintiņņār,maõõāy viņņār. 4 pontilš yuëëārām,va­attil eīkē putarkaëilš yiruppārām,potikai mãtš cantilš cavuttiyilš ni×alaip pēlš caŸŸe yaīkaīkšte­ paņuki­ Ÿārām, nontapuõõaik kuttuvatil paya­e­ Ÿillai; nēvālš maņintiņņā­ putta­ kaõņãr! antaõ­ām caīkarā cāryu­ māõņā­; ataŸkaņutta irāmā nuja­um pē­ā­! 5 ciluvaiyilš aņiyuõņu yšcu cettā­, tãyatoru kaõaiyālš kaõõa­ māõņā­, palar puka×um irāma­umš yāŸŸil vã×ntā­; pārmãtu nā­cākā tiruppš­,kāõpãr! malivukaõņãr ivvuõmai poykå Ÿš­yā­, maņintālum poyk埚­ mā­uņarkkš, nalivumillai,cāvumillai!kšëãr,kšëãr! nāõattaik kavalaiyi­aic ci­attaip poyyai.6 acurarkaëi­ peyar accattai všņkaita­ai a×ittu viņņāl appētu cāvumaīkš a×intupēkum; miccattaip pi­ colvš­,ci­attai mu­­š ve­Ÿiņuvãr,mšti­iyil maraõamillai; tukcame­ap piŸarporuëaik karuta lālš, cå×ntatelām kaņavuëe­ac curuti collum niccayamām ¤ā­attai maŸatta lālš. nšrvatš mā­uņarkkuc ci­attã ne¤cil. 7 ci­atti­ kšņu ci­aīkoëvār tamaittāmš tãyāŸ cuņņuc cettiņuvā roppāvār;ci­aīkoë vārtām ma­aīkoõņu taīka×uttait tāmš veyya vāëkoõņu ki×ittiņuvār mā­u vārām. ti­aīkēņi muŸaima­itar ci­attil vã×vār, ci­ampiŸarmšŸ Ÿāīkoõņu kavalaiyākac ceytateõit tuyarkkaņalil vã×ntu cāvār. 8 mākāëi parācakti tuõaiyš všõņum. vaiyakattil etaŸkum i­ik kavalai všõņā; cākā maliruppatunam caturā la­Ÿu; caktiyaru ëāla­Ÿē piŸantēm pārmšl; pākā­a tami×i­ilš poruëaic colvš­. pārãrnãr kšëãrē,paņaittē­ kāppā­; vškāta ma­aīkoõņu kaëittu vā×vãr mšti­iyi lštuvantāl emakke­ ­e­Ÿš. 9 tšmpāmai ''vaņakēņiī kuyarnte­­š,cāyntā le­­š, vā­ piŸaikkut te­kēņu''pārmã tiīkš viņamuõņu¤ cākāma lirukkak kaŸŸāl, všŸetutā­ yātāyi­ emakkiī ke­­š? tiņaīkoõņu vā×ntiņuvēm,tšmpal všõņā; tšmpuvatil paya­illai,tšmpit tšmpi iņaruŸŸu maņintavarkaë kēņi kēņi etaŸku mi­i a¤cātãr puviyi luëëãr! 10 poŸumaiyi­ perumai tiruttaõikai malaimšlš kumāra tšva­ tirukkoluv㟠Ÿirukkumata­ poruëaik kšëãr! tiruttaõikai ye­ patiīku poŸumai yi­pšr. centami×kaõ ņãr,pakuti'taõi'ye ­u¤col, poŸuttamuŸun taõikaiyi­āl pulamai cšrum, 'poŸuttavarš påmiyi­ai āëvār'e­­um aruttamikka pa×amo×iyum tami×i luõņām. ava­iyilš poŸaiyuņaiyā­ ava­š tšva­! 11 poŸumaiyi­ai,aŸakkaņavuë putalva ­e­­um yutiņņira­um neņunāëip puvimšl kāttā­. iŸutiyilš poŸumaineŸi tavaŸi viņņā­ ātalāŸ pērpurintā­ iëaiyārēņš; poŸumai yi­Ÿip pērceytu parata nāņņaip pērkkaëattš a×ittuviņņup puviyi­ mãtu vaŸumaiyaiyuī kaliyi­aiyum niŸutti viņņu malaimãtu ce­Ÿā­pi­ vā­a¤ ce­Ÿā­ 12 ā­ālum puviyi­micai uyirka ëellām aniyāy maraõameytal koņumai ya­Ÿo? tš­ā­a uyiraiviņņuc cāka lāmē? cettiņaŸkuk kāraõantā­ yāte­ pãršl; kē­ākic cāttirattai yāëu māõpār jakatãca cantravasu kåŸu ki­Ÿā­; (¤ā­ā­u pavattilitu muņivāī kaõņãr!) ''nāņiyilš atircciyi­āl maraõam''e­Ÿā­.13 kēpattāl nāņiyilš atircci yuõņām! koņuīkēpam pšratircci ciŸiya kēpam āpattām,atircciyilš ciŸiya tākum; accattāl nāņiyelām avintu pēkum; tāpattāl nāņiyelām citaintu pēkum; kavalaiyi­āl nāņiyelām ta×alāy vškum; kēpattai ve­Ÿiņalš piŸavaŸ Ÿaittā­ kolvatarku va×iye­anā­ kuŸittiņņš­š. 14 kaņavuë eīkš irukkiŸār? ''collaņā! hariye­Ÿa kaņavuë eīkš? col'' le­Ÿu hairaõiyantā­ uŸumik kšņka, nallatoru maka­ colvā­:-'tåõi luëëā­ nārā yaõanturumpi luëëā­'e­Ÿā­. vallaperuī kaņavuëilā aõuvo­ Ÿillai. mahācakti yillāta vastu villai; allalillai allalillai allalillai; a­aittumš teyvame­Ÿāl allaluõņē? 15 cuyacaritai kšëappā,cãņa­š!ka×utai yo­Ÿaik ''kã×ā­''pa­Ÿiyi­ait tšëaik kaõņu tāëaippārt tirukaramu¤ ciramšŸ kåppic caīkaracaī karave­Ÿu paõital všõņum; kåëattai malatti­aiyum vaõaīkal všõņum; kåņi ni­Ÿa poruëa­aitti­ kåņņam teyvam. mãëattā­ itait teëivā virittuc colvš­; viõmaņņum kaņavuëa­Ÿu maõõum aÉtš. 16 cutta aŸi všcivame­ Ÿuraittār mšlēr; cutta maõõum civame­Ÿš uraikkum vštam; vittaka­ām kurucivame­ Ÿuraittār mšlēr, vittai yilāp pulaiya­u maÉte­­um vštam; pittarš a­aittuyiruī kaņavuëe­Ÿu pšcuvatu meyyā­āl peõņire­Ÿum nittanuma taruki­ilš ku×antai ye­Ÿum niŸpa­avun teyvama­Ÿo nika×ttu vãrš? 17 uyirkaëellām teyvama­Ÿip piŸavo­ rillai; årva­avum paŸappa­avum nšrš teyvam; payilumuyir vakaimaņņu ma­Ÿi yiīkup pārkki­Ÿa poruëellām teyvam kaõņãr; veyilaëikkum iravi,mati,viõmã­,mškam mšlumiīkup palapalavām tēŸŸaī koõņš iyaluki­Ÿa jaņapporuëkaë a­aittum teyvam; e×utukēl teyvaminta e×uttum teyvam! 18 kurukkaë tuti(kuëëaccāmi puka×) ¤ā­kuru tšcika­aip pēŸŸu ki­Ÿš­; nāņa­aittun tā­āvā­ nalivi lātā­; mē­akuru tiruvaruëāl piŸappu māŸi muŸŸilumnām amaranilai cå×ntu viņņēm; tš­­aiya parācakti tiŸattaik kāņņic citti­iyal kāņņima­at teëivu tantā­. vā­akattai ivvulakiliruntu tãõņum vakaiyuõarttik kātta pirā­ pataīkaë pēŸŸi!19 eppētum kurucaraõam ni­aivāy,ne¤cš! emperumā­ citamparatš cikantāë eõõāy! muppo×uī kaņantaperu veëiyaik kaõņā­, muttiye­um vā­akattš pariti yāvā­, tappāta cāntanilai aëitta kēmā­, tavam niŸainta māīkoņņaic cāmit tšva­, kuppāya ¤ā­attāl maraõa me­Ÿa kuëirnãkki ye­aikkāttā­,kumāra tšva­! 20 tšcattār iva­peyaraik kuëëaccāmi tšvarpirā­ e­Ÿuraippār;teëinta ¤ā­i pācattai aŸuttuviņņā­,payattaic cuņņā­; pāva­aiyāl paraveëikku mšlš toņņā­; nācattai a×ittuviņņā­;yama­aik ko­Ÿā­; ¤ā­akaīkai ta­aimuņimã tšnti ni­Ÿā­; ācaiye­um koņikkorutā× maramš pē­Ÿā­, ātiyava­ cuņarpātam puka×ki­ Ÿš­š. 21 vāyi­āl colliņavum aņaīkā tappā; varicaiyuņa­ e×utivaikka vakaiyum ellai; ¤āyiŸŸaic caīkiliyāl aëakka lāmē? ¤ā­akuru puka×i­ainām vakukka lāmē? āyira­ål e×utiņi­um muņivy Ÿātām; aiya­ava­ perumaiyainā­ curukkic colvš­; kāyakaŸpa¤ ceytuviņņā­;ava­vā× nāëaik maõakkiņņu vayaturaippār yārum illai. 22 kuru tarica­am a­Ÿorunāņ putuvainakar ta­ilš kãrtti aņaik kala¤cšr ãcuvara­ tarmarājā e­Ÿapeyar vãtiyilēr ciŸiya vãņņil, irājārā maiya­e­Ÿa nākaip pārppā­, mu­Ÿa­atu pitā tami×il upaniņatattai mo×ipeyarttu vaittata­ait tiruttac colli e­Ÿa­aivšõ ņikkoëëa yā­ce­ Ÿāīkaõ irukkaiyilš aīkuvantā­ kuëëac cāmi. 23 appētu nā­kuëëac cāmi kaiyai a­puņa­š paŸŸiyatu pšca lurŸš­: ''appa­š!tšcika­š!¤ā­i e­pār ava­iyilš cilarni­­aip pitta­ e­pār; ceppuŸunal laųņāīka yēka citti cšrntava­e­ Ÿu­aippuka×vār cilare­ mu­­š oppa­aikaë kāņņāmal uõmai colvāy, uttama­š!e­akkuni­ai uõarttu vāyš. 24 yāva­ nã? ni­aikkuëëa tiŸamai e­­š? yātuõarvāy kantaicuŸŸit tiriva te­­š? tšva­aippēl vi×ippa te­­š? ciŸiyārēņum teruvilš nāykaëoņum viëaiyāņ ņe­­š? pāva­aiyiŸ pittaraippēl alaiva te­­š? paramaciva­ pēluruvam paņaitta te­­š? āvalaŸŸu ni­Ÿate­­š? aŸinta tellām, āriya­š,a­akkuõartta všõņum''e­Ÿš­. 25 paŸŸiyakai tirukiyantak kuëëac cāmi parintēņap pārt tā­;yā­ viņavš yillai, cuŸŸumuŸŸum pārttuppi­ muŸuval påttā­; tåyatiruk kamalapatat tuõaiyaip pārttš­; kuŸŸamaŸŸa tšcika­um timiŸik koõņu kutittēņi avvãņņuk kollai cšrntā­; maŸŸava­pi­ yā­ēņi viraintu ce­Ÿu vāva­aik kollaiyilš maŸittuk koõņš­.26 upatšcam pakkattu vãņiņintu cuvarkaë vã×nta pā×ma­aiyo­ Ÿiruntataīkš;parama yēki okkatta­ aruëvi×iyāl e­­ai nēkki orukuņņic cuvarkāņņip pariti kāņņi akkaõamš kiõaŸŸuëata­ vimpaī kāņņi, [e­Ÿš­ ''aŸitikolē!''e­akkšņņā­''aŸintš­'' mikkamaki× koõņava­um ce­Ÿā­;yā­um vštānta marattiloru všraik kaõņš­. 27 tšcika­kai kāņņiye­ak kuraitta ceyti centami×il ulakattārk kuõarttu ki­Ÿš­; ''vāciyainã kumpakattāl valiyak kaņņi, maõpēlš cuvarpēlš,vā×tal všõņum; tšcuņaiya paritiyuruk kiõaŸŸi nuëëš terivatupēl u­akkuëëš civa­aik kāõpāy; pšcuvatil paya­illai.a­upa vattāl pšri­pam eytuvatš ¤ā­am''e­Ÿā­. 28 kaiyiloru nåliruntāl virikkac colvš­, karuttaiyatil kāņņuvš­;vā­aik kāņņi maiyilaku vi×iyāëi­ kāta lo­Ÿš vaiyakattil vā×uneŸi ye­Ÿukāņņi, aiya­e­ak kuõārttiya­a palavām ¤ā­am, akaŸkava­kāņ ņiyakuŸippē ananta mākum. poyyaŸiyā ¤ā­akuru citampa ršca­ påmivinā yaka­kuëëac cāmi yaīkš. 29 maŸŸorunāë pa×aīkantai ya×ukku måņņai vaëamuŸavš kaņņiyava­ mutuki­ mãtu kaŸŸavarkaë paõintšttum kamala pātak karuõaimu­i cumantukoõņe­ ­etirš vantā­; caŸŸunakai purintava­pāl kšņka lā­š­; ''tampirā ­š; intat takaimai e­­š? muŸŸumitu pittaruņaic ceykai ya­Ÿo? måņņaicuman tiņuvate­­š?mo×ivāy''a­Ÿe­.30 pu­­akaipåt tāri­um pukaluki­Ÿā­; ''puŸatatšnā­ cumakki­Ÿš­;akatti ­uëëš; i­­atoru pa×aīkuppai cumakki Ÿāynã" e­Ÿuraittu viraintava­um ški viņņā­. ma­­ava­coŸ poruëi­aiyā­ kaõņu koõņš­; ma­atti­uëëš pa×ampoykaë vaëarppa tālš i­­aluŸŸu māntarellām maņivār vãõš, irutayattil viņutalaiyai icaittāl všõņum. 31 ce­Ÿati­i mãëātu;måņarš,nãr eppētum ce­Ÿataiyš cintai ceytu ko­Ÿa×ikkum kavalaiye­um ku×iyil vã×ntu kumaiyātãr;ce­Ÿata­aik kuŸittal všõņā; i­Ÿu puņitāyp piŸantēm e­Ÿu ne¤cil eõõamatait tiõõamuŸa icaittuk koõņu ti­Ÿuviëāi yāņiyi­puŸ Ÿiruntu vā×vãr; aÉti­Ÿic ce­Ÿataiyš mãņņum mãņņum. 32 mš­mšlum ni­ainta×utal všõņā,antē! mštaiyillā mā­uņarš!mšlum mšlum mš­mšlum putiyakāŸ Ÿemmuëvantu mš­mšlum putiyavuyir viëaittal kaõņãr. ā­māve­ Ÿekarumat toņarpai yeõõi aŸivumayak kaīkoõņu keņuki­Ÿãrš! mā­mā­um vi×iyuņaiyāë cakti tšvi vacappaņņut ta­aimaŸantu vā×tal všõņum. 33 ce­Ÿavi­aip paya­kaëe­ait tãõņa māņņā; '÷rãtara­yā­ civakumā ra­yā ­a­Ÿē? na­Ÿintak kaõamputitāyp piŸa×tu viņņš­; nā­ putiyava­,nā­ kaņavuë,nalivi lātē­' e­Ÿinta vulaki­micai vā­ēr pēlš iya­Ÿiņuvār cittare­pār;parama tarmak ku­Ÿi­micai yorupāycca lākap pāyntu kuŸippaŸŸār kšņaŸŸār kulaita laŸŸār. 34 kuŸiya­anta muņaiyērāyk kēņi ceytum kuvalayattil vi­aikkaņimaip paņātā rāki veŸiyuņaiyē­ umayāëai iņatti lšŸŸā­ vštakuru paramaciva­ vittai peŸŸuc ceŸiyuņaiya pa×avi­aiyām iruëaic ceŸŸut tãyi­aippēl maõmãtu tirivār mšlēr, aŸivuņaiya cãņā,nã kuŸippai nãkki anantamām to×il ceytāl amara ­āvāy. 35 kšëappā!mšŸco­­a uõmai yellām kšņaŸŸa matiyuņaiyā­ kuëëac cāmi nāëumpal kāņņālum kuŸippi ­ālum nalamuņaiya mo×iyālum viëakkit tantā­; tēëaip pārt tukkaëittal pēlš ya­­ā­ tuõaiyaņikaë pārttuma­am kaëippš­ yā­š; vāëaippārt ti­pamuŸu ma­­ar pēŸŸum malarttāëā­ māīkoņņaic cāmi vā×ka! 36 kēvinta cuvāmi puka× māīkoņņaic cāmi puka× ciŸitu co­­ēm; vaõmai tika× kēvinta ¤ā­i,pārmšl yāīkaŸŸa kalviyelām palikkac ceytā­; emperumā­ perumaiyaiyiī kicaikkak kšëãr! tãīkaŸŸa kuõamuņaiyā­ putuvai yårār ceytaperun tavattālš utitta tšva­ pāīkuŸŸa māīkoņņaic cāmi pēlš payilumati varõācira mattš niŸpē­. 37 a­pi­āl muttiye­Ÿā­ putta­ annāë, ata­aiyinnāņ kēvinta cāmi ceytā­; tu­pamuŸum uyirkkellām tāyaip pēlš curakkumaru ëuņaiyapirā­ tuõinta yēki; a­pi­ukkuk kaņalaiyuntā­ vi×uīka vallā­; a­pi­aiyš teyvame­pā­ a­pš yāvā­; ma­pataikaë yāvumiīkš teyvam e­Ÿa matiyuņaiyā­,kavalaiye­um mayakkam tãrntā­;38 po­­aņiyāl e­ma­aiyaip pu­ita mākkap pēntā­im mu­iyorunāë;iŸanta entai ta­­uruvaī kāņņi­ā­;pi­­ar e­­ait taraõimicaip peŸŸavaëi­ vaņiva muŸŸā­; a­­ava­mā yēkiye­Ÿum parama ¤ā­at ta­upåti yuņaiya­e­Ÿum aŸintu koõņš­; ma­­ava­aik kuruve­anā­ caraõa ņaintš­; maraõapayam nãīki­š­;valimai peŸŸš­. 39 yā×ppāõattu cuvāmiyi­ puka× kēvinta cāmipuka× ciŸitu co­­š­; kuvalayatti­ vi×ipē­Ÿa yā×ppā õattā­, tšvipatam maŸavāta tãra ¤ā­i, citamparattu naņarāja mårtti yāvā­, pāviyaraik karaiyšŸŸum ¤ā­at tēõi, paramapata vāyile­um pārvai yāëa­; kāvivaëar taņaīkaëilš mãīaë pāyum ka×a­ikaë cå× putuvaiyilš ava­aik kaõņš­.40 taīkattāŸ patumaiceytum irata liīkam camaittumavaŸ Ÿi­ilãca­ tāëaip pēŸŸum tuīkamuŸu paktarpalar puvimã tuëëār; tē×arš!ennāëum e­akkup pārmšl makkaëa¤cšr tiruvi×iyāl aruëaip peyyum vā­avarkē­,yā×ppāõat tãca­ ta­­aic caīkare­a­ Ÿeppētum mu­­š koõņu caraõaņaintāl atu kaõņãr carva citti. 41 kuvaëaik kaõõa­ puka× yā×ppāõat taiya­aiye­ niņaīko õarntā­ iõaiyaņiyai nantipirā­ mutukil vaittuk kā×ppā­a kayilaimicai vā×vā­,pārmšl ka­attapuka×k kuvaëaiyårk kaõõa­ e­pā­ pārppārak kulatti­ilš piŸantā­ kaõõa­, paŸaiyaraiyum maŸavaraiyum nikarāk koõņā­. tãrppā­a curutivani ta­­iŸ cšrntā­, civa­aņiyār iva­mãtu karuõai koõņār. 42 makattā­ mu­ivarelām kaõõa­ tē×ar; vā­avarel lāīkaõõa­ aņiyā rāvār; mikattā­u muyarntatuõi vuņaiya ne¤ci­ vãrappirā­ kuvaëaiyårk kaõõa­ e­pā­. jakatti­ilēr uvamaiyilā yā×ppā õattuc camita­ai yiva­e­Ÿa­ ma­aikko õarntā­ akatti­ilš ava­pāta malaraip påõņš­; ''a­Ÿšyap pētšvã ņatuvš vãņu'' 43 pāīkā­a kurukkaëai nām pēŸŸik koõņēm, pāri­ilš payanteëintēm;pāca maŸŸēm. nãīkāta civacakti yaruëaip peŸŸēm; nilatti­micai amaranilai yuŸŸēm,appā! tāīkāmal vaiyakattai a×ikkum všntar, tāraõiyil palaruëëār,tarukki vã×vār; šīkāmal a¤cāmal iņarcey yāmal e­Ÿumaruë ¤ā­iyarš emakku všntar. 44 peõ viņutalai peõõukku viņutalaiye­ Ÿiīkēr nãti piŸappittš­;ataŸkuriya peŸŸi kšëãr; maõõukkuë evvuyirum teyva me­Ÿāl, ma­aiyāëum teyvama­Ÿē?matikeņņãrš! viõõukkup paŸappatupēl kataikaë colvãr, viņutalaiye­ pãr karuõai veëëa me­pãr, peõõukku viņutalainã rillai ye­Ÿāl pi­­inta ulaki­ilš vā×kkai yillai. 45 tāy māõpu peõņāņņi ta­aiyaņimaip paņutta všõņip peõkulattai mu×utaņimaip paņutta lāmē? ''kaõņārkku nakaip'pe­­um ulaka vā×kkai kātale­um kataiyi­uņaik ku×appama­Ÿē? uõņākkip pālåņņi vaëartta tāyai umaiyavaëe­ ŸaŸiyãrē?uõarcci keņņãr! paõņāycci auvai ''a­­aiyum pitāvum,'' pāriņai ''mu­ ­aŸiteyvam''e­Ÿā: a­Ÿē?46 tāykkumšl iīkšyēr teyva muõņē? tāypeõõš yallaëē?tamakkai,taīkai vāykkumpeõ makavellām peõõš ya­Ÿē? ma­aiviyorut tiyaiyaņimaip paņutta všõņit tāykkulattai mu×utaņimait paņutta lāmē? ''tāyaippē lšpiëëai''e­Ÿu mu­­ēr vākkuëata­ Ÿē?peõmai aņimai yuŸŸāl makkaëelām aņimaiyuŸal viyappo­ Ÿāmē? 47 vãņņiluëëa pa×akkamš nāņņi luõņām vãņņi­ilš ta­akkaņimai piŸarām e­pā­; nāņņi­ilš nāņēŸum muya­Ÿiņuvā­ nalintu cāvā­; kāņņiluëëa paŸavaikaë pēl vā×vēm,appā! kātaliīkš uõņāyiŸ kavalai yillai; pāņņi­ilš kātalai nā­ pāņa všõņip paramaciva­ pātamalar paõiki­ Ÿš­š. 48 kātali­ puka× kātali­āl mā­uņarkkuk kalavi yuõņām; kalaviyilš mā­uņarkkuk kavalai tãrum; kātali­āl mā­uņarkkuk kavitai yuõņām; kā­amuõņām;ciŸpamutaŸ kalaika ëuõņām; ātali­āl kātalceyvãr;ulakat tãrš! aÉta­Ÿē ivvulakat talaimai yi­pam; kātali­āl cākāma liruttal kåņum; kavalaipēm,ata­ālš maraõam poyyām. 49 āti cakti ta­aiyuņampil ara­um kēttā­; aya­vāõi ta­aināvil amarttik koõņā­; cētimaõi mukatti­aëaic celva mellām curantaruëum vi×iyāëait tiruvai mārpil mātava­um šnti­ā­;vā­ērk kš­um mātari­pam pēŸpiŸitēr i­pam uõņē? kātalceyum ma­aiviyš cakti kaõņãr kaņavuënilai avaëālš eyta všõņum. 50 koīkaikaëš civaliīkam e­Ÿu kåŸik kēkkavi¤a­ kāëitā ca­umpå jittā­; maīkaita­aik kāņņi­ilum uņaõkoõ ņški maŸŸavaņkā matimayaīkip po­mā­ pi­­š ciīkanikar vãrarpirā­ teëivi­ mikka ÷rãtara­u¤ ce­Ÿupala tu­pa muŸŸā­; iīkupuvi micaikkāvi yaīka ëellām ilakkiyamel lāīkātaŸ puka×cci ya­Ÿē? 51 nāņakattil kāviyattil kātale­Ÿāl nāņņi­artām viyappeyti na­Ÿām e­par; åņakattš vãņņi­uëëš kiõaŸŸē rattš åri­ilš kātale­Ÿāl uŸumu ki­Ÿār; pāņaikaņņi ataikkolla va×icey ki­Ÿār; pāri­ilš kātale­­um payirai māykka måņarelām poŸāmaiyi­āl vitikaë ceytu muŸaitavaŸi iņareytik keņuki­ Ÿārš. 52 kātalilš i­pameytik kaëittu ni­Ÿāl ka­amā­a ma­­avarpēr eõõu vārē? mātaruņa­ ma­amo­Ÿi mayaīki viņņāl mantirimār pērtto×ilai ma­aīkoë vārē? pātinaņuk kalaviyilš kātal pšcip pakalellām iravellām kuruvipēlš kātalilš mātaruņa­ kaëittu vā×ntāl paņaittalaivar pērtto×ilaik karutu vārē? 53 viņutalaik kātal kātalilš viņutalaiye­ Ÿāīkēr koëkai kaņukivaëarn tiņume­pār yårēp pāvil; mātarelām tammuņaiya viruppi­ vaõõam ma­itaruņa­ vā×ntiņalām e­pār a­­ēr; pštami­Ÿi mirukaīkaë kalattal pēlš, piriyamvantāl kalanta­pu pirintuviņņāl, všta­aiyo­ Ÿillātš pirintu ce­Ÿu všŸoruva­ Ÿa­aikkåņa všõņum e­pār. 54 vãramilā ma­itar colum vārttai kaõņãr viņutalaiyāī kātale­iŸ poymaik kātal! cēraraippēl āõmakkaë puviyi­ mãtu cuvaimikka peõmainala muõõu ki­Ÿār. kāraõantā­ yāte­ilē;āõka ëellām kaëavi­pam virumpuki­Ÿār;kaŸpš mšle­Ÿu ãrami­Ÿi yeppētum upatš caīkaë eņutteņuttup peõkaëiņam iyampu vārš! 55 āõellām kaŸpaiviņņut tavaŸu ceytāl, appētu peõmaiyuīkaŸ pa×inti ņātē? nāõaŸŸa vārttaiya­Ÿē?vãņņaic cuņņāl, nalamā­ kåraiyuntā­ erinti ņātē? pšõumoru kātali­ai všõņi ya­Ÿē peõmakkaë kaŸpunilai piŸa×u ki­Ÿār? kāõuki­Ÿa kāņciyelām maŸaittu vaittuk kaŸpukkaŸ pe­Ÿulakēr kataikki­ Ÿārš! 56 carva mata camaracam (kēvinta cuvāmiyuņa­ uraiyāņal) ''mãëavumaī korupakalil vantā­ e­Ÿa­ ma­aiyiņattš kēvinta vãra ¤ā­i, āëavantā­ påmiyi­ai,ava­i všntar a­aivarukkum mšlā­ē­,a­pu všnta­ nāëaippārt toëirtaruna­ malaraippēlš nampirā­ varavukaõņu ma­am malarntš­; všëaiyilš namatuto×il muņittuk koëvēm, veyiluëëa pēti­ilš ularttik koëvēm.57 kāŸŸuëëa pētšnām t域ik koëvēm; ka­amā­a kuruvaiyetir kaõņapētš māŸŸā­a akantaiyi­ait tuņaittuk koëvēm; malamā­a maŸatiyi­ai maņittuk koëvēm; k域ā­a arakkaruyir muņittuk koëvēm; kulaivā­a māyaita­ai aņittuk koëvēm; pšŸŸālš kuruvantā­;iva­pāl ¤ā­ap pšŸŸaiyellām peŸuvēmyām''a­Ÿe­uëëš.58 cintittu ''meypporuëai uõarttāy aiyš! tšyve­Ÿa maraõattait tšykkum vaõõam vantittu ni­aikkš ņš­ kåŸāy''e­Ÿš­. vā­ava­ām kēvinta cāmi colvā­; ''antamilā mātšva­ kayilai všnta­ aravinta caraõaīkaë muņimšŸ koëvēm; pantamillai;pantamillai;pantam illai; payamillai;payamillai;payamš illai; 59 ''atuvšnã ye­patumu­ všta vēttām; atuve­Ÿāl etuve­anā­ aŸaiyak kšëāy! atuve­Ÿāl mu­­iŸkum poruëi­ nāmam; ava­iyilš poruëellām atuvām;nãyum atuva­Ÿip piŸitillai;āta lālš, ava­iyi­mã tetuvari­um acaivu Ÿāmal matuvuõņa malarmālai irāma­ tāëai ma­atti­ilš niŸuttiyiīku vā×vāy cãņā! 60 'pārā­a uņampi­ilš mayirkaëaippēl palappalavām påõņu varum iyaŸkai yālš; nšrāka mā­uņartām piŸaraik kolla ni­aiyāmal vā×ntiņņāl u×utal všõņā; kārā­a nilattaippēyt tiruttavšõņā; kālvāykaë pāyccuvatil kalakam všõņā; cãrā­a ma×aipeyyum teyva muõņu; civa­ cettā la­Ÿimaõmšl ce×umai uõņu.61 ''ātalāl mā­iņarkaë kaëavai viņņāl a­aivarukkum u×aippi­Ÿi uõavuõ ņākum! pštamiņņuk kalakamiņņu všli kaņņip pi­­ataŸkuk kāvale­Ÿu pšrumiņņu nãtamillāk kaëvarneŸi yāyiŸ Ÿappā! ni­aikkuīkāl itu koņiya nika×cci ya­Ÿē? pātamalar kāņņi­i­ai a­­ai kāttāë; pāri­ilit tarumamnã pakaru vāyš. 62 ''orumo×iyš palamo×ikkum iņaīko ņukkum orumo×iyš malamo×ikkum o×ikkum e­Ÿa orumo×iyaik karutti­ilš niŸuttum vaõõam orumo×i 'ēm namac civāya' ve­par; 'harihari'ye­ Ÿiņi­um aÉtš;'rāma rāma' 'civaciva've­Ÿiņņālum aÉtšyākum. terivuŸavš 'ēmcakti'ye­Ÿu mšlēr jepampuriva tapporuëi­ peyarš yākum. 63 ''cāramuëëa poruëi­ainā­ colliviņņš­; ca¤calaīkaë i­ivšõņā;caratan teyvam; ãramilā ne¤cuņaiyār civa­aik kāõār eppētum aruëaima­at ticaittuk koëvāy; vãramilā ne¤cuņaiyār civa­aik kāõār; eppētum vãramikka vi­aikaë ceyvāy; pšruyarnta šhēvā allā nāmam pšõumavar patamalarum pšõal všõņum. 64 ''påmiyilš,kaõņam aintu,mataīkaë kēņi! putta matam,camaõa matam,pārsi mārkkam, cāmiye­a yšcupatam pēŸŸum mārkkam, canāta­amām hintu matam,islām,yåtam, nāmamuyar cã­attut 'tāvu''markkam, nalla ''kaõ påci''matam mutalāp pārmšl yāmaŸinta mataīkaë pala uëavām a­Ÿš; yāvi­ukkum uņputainta karuttiī ko­Ÿš. 65 ''påmiyilš va×aīkivarum matattuk kellām poruëi­ainām iīkeņuttup pukalak kšëāy: cāmi nã;cāmi nã;kaņavuë nãyš; tatvamasi;tatvamasi;nãyš aÉtām; påmiyilš nãkaņavu ëillai ye­Ÿu pukalvatuni­ ma­attuëëš pukunta māyai; cāminã am māyai ta­­ai nãkkic catākālam 'civēha'me­Ÿu cātip pāyš!'' 66