PROJECT MADURAI

**************************************************

thaNNiir dEcam of Kavinjar Vairamuthu
 in Tamil (TSCii format) 
work originally published in 1996 as a 24-part series in 
the tamil  weekly magazine Anantha Vikatan

taõõãr tšcam          
kavi¤ar vairamuttu

**************************************************

ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ
ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   ŗ
ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ
ŗ						   ŗ
ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended    ŗ
ŗ (CSX) encoding:				   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ description             character  =	ASCII	   ŗ
ŗ  						   ŗ
ŗ long a                  ā             224	   ŗ
ŗ long A                  â             226	   ŗ
ŗ long i                  ã             227	   ŗ
ŗ long I                  ä             228	   ŗ
ŗ long u                  å             229	   ŗ
ŗ long U                  æ             230	   ŗ
ŗ vocalic r               į             231	   ŗ
ŗ vocalic R               č             232	   ŗ
ŗ long vocalic r          é             233	   ŗ
ŗ vocalic l               ë             235	   ŗ
ŗ long vocalic l          í             237	   ŗ
ŗ velar n                 ī             239	   ŗ
ŗ velar N                 đ             240	   ŗ
ŗ palatal n               ¤             164	   ŗ
ŗ palatal N               Ĩ             165	   ŗ
ŗ retroflex t             ņ             241	   ŗ
ŗ retroflex T             ō             242	   ŗ
ŗ retroflex d             ķ             243	   ŗ
ŗ retroflex D             ô             244	   ŗ
ŗ retroflex n             õ             245	   ŗ
ŗ retroflex N             ö             246	   ŗ
ŗ palatal s               ÷             247	   ŗ
ŗ palatal S               ø             248	   ŗ
ŗ retroflex s             ų             249	   ŗ
ŗ retroflex S             ú             250	   ŗ
ŗ anusvara                ü             252	   ŗ
ŗ anusvara (overdot)      §             167	   ŗ
ŗ capital anusvara        ũ             253	   ŗ
ŗ visarga                 ū             254	   ŗ
ŗ (capital visarga                      255)	   ŗ
ŗ long e                  š             185	   ŗ
ŗ long o                  ē             186	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ additional:					   ŗ
ŗ l underbar              ×             215	   ŗ
ŗ r underbar              Ÿ             159	   ŗ
ŗ n underbar              ­             173	   ŗ
ŗ k underbar              É             201	   ŗ
ŗ t underbar              Â             194	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ Other characters of the CSX encoding table are   ŗ
ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ
ŗ to facilitate word search.			   ŗ
ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ


-----------------------------------------------------------------------------------------------
Etext input: Major part (90%) provided by Anantha Vikatan in 
anjal font format. input of missing 10% by Mr. A. Arasu of IGCAR,
Kalpakkam, Tamilnadu.
Proof-reading and coordination: Mr. S. Srinivasan of IGCAR, 
Kalpakkam, Tamilnadu

Our sincere thanks go to Kavinjar Vairamuthu for giving permission to
release this Etext version free in the internet (through his son 
Mr. Madhan Karky Vairamuthu ) and to the Publishers of Anantha
Vikatan for providing us with the Etext file of this work.

This aRiviyal kaaviyam is about the 'sea odyssey'.  KalaivaNNan is the hero;
Tamilrojaa is the heroine. A lot of scientific facts about the sea, water,
and the universe are sown in this modern poetry(pudhukk kavidhai). 
The work depicts the adventure of fishermen's life at sea. 


Project Madurai 1999
Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted
to preparation of electronic texts of tamil literary works and to
distribute them free on the internet. Details of Project Madurai are
available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai

You are welcome to freely distribute this file, provided this
header page is kept intact.

---------------------------------------------------------------------
taõõãr tšcam 

kavi¤ar vairamuttu
---------------------------------------------------------------------
                     1

kaņal...
ulaki­ mutal aticayam.
cattamiņum rakaciyam.
kālaveëëam
tšīkiniŸkum nãlap paëëam.

vācikkak kiņaikkāta
varalāŸukaëait ti­Ÿucerittu
ni­Ÿucirikkum nijam.

kaņal...
oruvakaiyil nampikkai.
oruvakaiyil eccarikkai.

kaņalkuņittuk koõņirunta
kalaivaõõa­ maņiyilkiņanta
tami×rējāvai maŸantupē­ā­.

avaë a×aki­ navã­am.
ciŸakukaëaintu cuņitārkoõņa
coppa­atšvatai. rattaēņņam
pāyum taīkam avaë tškam.
poŸukki eņutta ulaka
a×akukaëai nerukkit toņutta
nšrttiyā­a cittiram. kumari
vayatukoõņa kumari avaë.

ava­ a×aka­. iëaiya aŸi¤a­.
kātalikkumpētum kampãram
kuŸaiyātava­.

e­­a yēca­ai?
e­Ÿāë tami×.
kalaivaõõa­ ma­atu
karaiyšŸiyatu.

intac ceviņņuk karaikaëēņu
anta alaikaë itta­ai
yukaīkaëāy appaņi e­­atā­
pšcum e­Ÿu yēcikkiŸš­.

påmiyil kiņantukoõņš intak
kaņal tårattuvā­attukkut
tårikaiyillāmal eppaņi
varõamaņikkiŸatu e­Ÿu
yēcikkiŸš­.

maņiyil kiņantavaë noņiyil
e×untāë.

nãīkaë kaņalpaittiyam.

illai. nā­ kaņaŸkātala­.

kaņal uīkaëukkuc calikkavš
calikkātā?

kātaliyum kaņalum calippatillai tami×rējā.
avaë mallikaikkaram toņņu
maõikkaņņil muttamiņņā­.
nšcami­cāram ne¤cukkuë paraviyatu.

avaëai i×uttu vaëaittu
iŸukki iŸukki urukki urukki
maņiyil 域ik koõņā­.

ēr alai avarkaë mãtu aņcatai tåviyatu.

kātumaņalkaëi­ veyilmaŸaivup
piratšcaīkaëil viëaiyāņi
ava­ viral na­­ampikkai mu­ainēkki
nakarntapētu veņukke­Ÿu vilakik
koõņavaë poyk kēpattil påttāë.

ava­ aŸivā­ - åņal e­patu
pacitåõņum panti. pantikku muntiyavaëai
vampukki×uttā­.

vā. ko¤ca nšram kaņalēņu kālna­aippēm.

ayyē. kaņalukkuëëā? nā­ māņņš­.

kalāpamayil kåņņuppu×uvā­atu kuŸukik kuŸuki.
š­? e­ mãtu nampikkaiyillaiyā?

illai, kaņalmãtu nampikkaiyillai.
eta­āl?

ākņēpasa alaikaë e­­ai aëëik
koõņēņiviņņāl?

appaņiyāvatu kaņalnãr kuņinãrākaņņumš.

cirittatu ava­ nuraittatu kaņal

taëëi ni­Ÿāë tami×rējā,
tā­maņņum alaitāõņik kaņalpukuntā­
kalaivaõõa­.

vā

māņņš­. e­akku payam taõõãr payam.
kuņinãr kuëinãr tavira ellām payam.
veëëittiraiyil veëëam pārttālš
vi×imuņik koëvš­.

āŸē šriyē kaņalē e­ ka­avukaëil
tatumpumpētu e­ paņukkaiyil nā­
viyarttu vi×ikkiŸš­.

māņņš­ kaņalāņa māņņš­. e­­ai
āpattukkuë a×aikkātãrkaë.

orš oru payam
e­akku taõõãr payam

pšcap pšca avaë
paņapaņappaip paŸaicāŸŸi­a
kaõkaëil uņaintuvi×unta
mi­mi­i mi­­alkaë.

kalaivaõõa­ karaimãõņā­.
avaëai ātaravāy aõaittu
aīkavasatiramāyt tēëil
aõintu avaë cuņņuvi×i tā×um
všëai ka­­attil cuņņuviral
kaiye×uttiņņā­.

kātal maõņiyiņņā­. kātil
ēti­ā­.

tami×rējā

ataiviņa cukamāka
amcatva­irākamkåņa avaë
peyarai uccarittirukka
muņiyātu.

kātal a×aikkum pētutā­
peyarvaittata­
perumaipurikiŸatu.

anta cukam mãõņum avaëukku
všõņiyiruntatu. ata­āl
um koņņāmaliruntāë.

tami×rējā

- ippētu ava­ a×aittatu
tēņirākam.

um e­Ÿāë tami×.

taõõãrukku nã payantāl
u­­aikkaõņu nãyš
payappaņukiŸāy e­Ÿu
arttam.

puriyavillai.

u­ uņampu e­patš
mu­Ÿil iraõņupaīku taõõãr.
u­ a×akutškam e­patu 65
catam taõõãr.

meyyākavā?

tami×iņam
poycolvš­ā?
vi¤¤ā­am viëampakkšë...
vā×um uyirkaëai
vaņivamaittatu taõõãr.
70 catam taõõãr - yā­ai.
65 catam taõõãr - ma­ita­.
e­ amutamš. u­ uņampil
ēņuvatu 7.2 liņņar upput
taõõãr.

nampa muņiyavillai.

uõmaikku ulakamvaitta
pu­aipeyar atutā­.
uņampil š­ uppunãr
ēņukiŸatu?

kaņaŸkoņai. tāytanta
cãta­am. mutal uyir piŸantatu
nãril e­patāl ovvēr
uņampilum i­­um
ēņikkoõņšyirukkiŸatu anta
uŸavut tiravam.

mutal uyir piŸantatu
kaņalilā? nampuvateppaņi
nā­?

kalaiyi­ ka×uttaik
kaņņikkoõņāë tami×.
oruvarukkā­a kāŸŸai
iruvarum cuvācittārkaë.

cukapētaiyilum kalaivaõõa­
uõmai uëaŸi­ā­.

kaņalil piŸanta mutal uyir
taõõãriltā­š cuvācittirukka
muņiyum. anta marapurimaiyi­
toņarccitā­ i­Ÿum
karppattil vaëarum cicu
taõõãrk kuņattil
cuvācikkiŸatu.

ākā, e­Ÿu āccariyam
kāņņiya tami× ava­ mukattil
muëkuttāta piratšcamtšņi
muttamiņņāë.

anta muttaccåņu uyirellām
paravakkaõņava­, avaë
ka×uttaņiyil kaipatittuk
kuëirakkuëirak kuŸumuņi
kēti­ā­. ku×antaiyš.
e­ ku×antaiyše­Ÿu
ko¤ci­ā­.

purikiŸatā? kaņal nam
tāy. tāykaõņu tami×
a¤calāmā?

tāye­Ÿāl påmiyai avaë
š­ pucikka všõņum?

avaë mãtu kuŸŸamillai.
kaņali­ kãךnakarum pāŸaikaë
avaëai nakarttiviņuki­Ÿa­a.

avaëukkā karuõaiyillai.
kaņal tanta a­umatiyāltā­
mu×kāta nilappakuti muccuviņa
muņikiŸatu.

kaņalnãr iņammāŸi
nilapparappil ni­Ÿāl ellā
iņaīkaëilum mu­Ÿu
kilēmãņņar uyaram. taõõãr
niŸkum.

puëëiviram colliyš
po×utu
pēkkiviņņãrkaë.

cari, nallavivaram
collaņņumā? oru
muttattil etta­ai vēlņ
mi­cāramteriyumā?

pētum. pētum.
puëëivivarap puliyš.
āëaiviņuīkaë.

viņamāņņš­. vā.

taõõãril na­ai allatu
taõõãrai na­ai. alaiyēņu
viëaiyāņu.

teŸikkum tiravanaņcattiraīkaë
collāta iņaīkaëil
vi×ukaiyil illāta a­upavam
e×umš....
anta cukam tuy.

etta­ai ma­itar
kaņalpārtta­ar? etta­ai
ma­itar itil kālvaitta­ar?

vā. intac ciŸŸalaiyil
kāl vaittu yārum cettup
pē­atillai.

taõõãr payam tavir.
coņņac coņņa na­ai.
kiņņattaņņak kuëi.
nãri­ perumai niŸaiyappšr
aŸiyavillai. kātali perumai
pirivil. ma­aivi perumai
maŸaivil. taõõãri­ perumai
pa¤cattil. allatu
veëëattil.

nã uõavillāmal orumātam
vā×alām. nãrillāmal
oruvāram vā×amuņiyātu.
taõõãrtā­ uyir. intak
kaņal anta uyiri­ tāy.
tāyēņu taëëi niŸpatā?
vā.

eņņi ni­Ÿavaëaik kaņņip
piņittā­. timiŸi­āë.
vā×aittaõņāy
ēņintāë. vāëai mã­āy
va×ukki­āë.

ava­ mu­­ukki×uttā­. avaë
pi­­ukki×uttāë.

všõņām. inta
viëaiyāņņumaņņum
všõņām.

e­­ēņu vā×ntāl nã
neruppup paëëaīkaë tāõņa
všõņiyirukkum. nãrkaõņu
payantāl eppaņi?

neruppup payam illai.
taõõãrtā­ payam.
ava­ tåkkamuya­Ÿā­. avaë
tuvaõņu vi×untāë.

kaitaņņic ciritta­a alaikaë.
nāņakam pārtta­a naõņukaë.

citaŸivi×untavaëaic
cšrtteņuttā­. avaëaic
cumantu alaiyil naņantā­.

 avaëē antarattil
 nãccalaņittāë. iņuppaëavut
 taõõãril iŸakkiviņņā­.
 a¤ci­āë. taõõãri­
 tatumpalil miraõņāë.

 ava­ai uņumpāyp
 paŸŸi­āë. ava­ utaŸi
 otuīki­ā­.

 nuraic cataīkaikaņņi āņivanta
 alaikaëkaõņu alaŸi­āë.
 piramaipiņittup
 pšcci×antāë.

 tårattiliruntu oru pšralai
 avaë peyar collik
 koõņš paņaitiraņņi
 varuvatāyp paņņatu avaëukku.
 avvaëavutā­.
 avaë ¤āpakaccaīkili
 aŸuntuviņņatu.

anta murkka alaiyi­
mētutalil ta­­ilai kulaintu
taņumāŸi e×untu orukaõam
mitantu maŸukaõam ami×ntu
mãõņum e×untu mãõņum
vi×untāë. alaikaëil
tolaintāë.
---------------------------------------------------------------------
                     2

 maruttuvama­ai.

 kuņal kuņaiyum maruntuvācam.
 tuņaittuvaitta cēkam.

 veëëaiveëëaiyāy
 avacaraīkaë. āīkilattil
 akavum a×akumayilkaë.

 aŸai eõ 303.

 mškattil neyteņutta
 melliya pērvaiyi­kãך
 cērntukiņantatu
 cuņitārrējā. avaë
 kaõkaë ceyaŸkai uŸakkac
 ciŸaiyilirunta­a.

 pārijātap påvil
 paņņāmpåcci
 uņkāruvatupēl paņukkaiyil
 paiya amarntu a­pumakaë
 neŸŸitoņņār akattiyar.

 mālai nšrattu veyilāy
 atu cåņukuŸaintu cuņņatu.

 uņampil ippētu
 uppunãr illai. cuvācappai
 cuttam, nuraiyãral taraivarai
 pirāõavāyu pirayāõam.
 ēyvutā­ tšvai.
 uŸaīkaviņuīkaë.

 ceviliyi­ veëëai aŸikkai
 avarai veëiyšŸŸiyatu.

 aŸaikku veëiyš tårattil
 terinta tuõņuvā­attaiyš
 pārttuc calitta kalaivaõõa­
 ta­ pakkattilirunta
 påntoņņiyil ta­
 itayampēl tuņituņikkum
 ilaikaëukkut tāvi­ā­.

 cikareņ pukai cinta­ai
 kalaittatu. pukaikkup pi­­š
 akattiyar tē­Ÿi­ār.

nalla uyaram. nākarikat
tēŸŸam. nāŸpatukaëil
naņcattiramāyt toņaīkiya
va×ukkai - aimpatukaëil
mu×umatiyāy
muŸŸukaiyiņņiruntatu.
taņitta kaõõāņi.
taīkaÉpiršmukkāka
ma­­ikkalām.

perunto×il atipar.
nāņāëuma­aŸattil -
varipākkip
paņņiyalil vantu vantu
pēkiŸavar.

kalaivaõõa­ukku avariņam
piņittatu avar peõ.
piņikkātatu avar piņikkum
cikareņ.

tami×ai i­­um ko¤cam
me­maiyāyk
kaiyāõņirukkalām
e­Ÿār akattiyar pukaicå×a.

ippaņi nãraccamkoõņavaë
e­Ÿu ni­aikkavillai
nā­.

ka­avukaë nijaīkaëākavum,
nijaīkaë ka­avukaëākavum
tē­Ÿum, antap
paëëivayatil koņaikkā­al
šriyil paëëit tē×ikaëēņu
ivaë paņakil pē­āë. atu
kavi×ntatu. mãņkappaņņavaë
ivaë maņņumtā­. cila
nāņkaëil šriyeīkum
cãruņaippiõaīkaë mitanta­a.
a­Ÿu koõņa nãraccam
i­Ÿum tãravillai.

nãraccam nirantara accam
alla. niccayam kaëaiyalām.
illaiye­Ÿāl antap payam
uņalaiyum ma­ataiyum
uëëiruntš ti­Ÿuviņum.
intat taõõãrpayattait
tavirttāka všõņum.

kava­am.
tåcu eņukkum avacarattil
karumaõiyš
tårntuviņakkåņātu. e­akku
avaë orš peõ.

itutā­ aņikkaņi kšņkum
appāmo×i.
orš peõ e­Ÿāl
nåŸucatam a­pā? iraõņu
peõkaë e­Ÿāl āëukku
aimpatucatam a­pā? nā­ku
peõkaë e­Ÿāl itayattai
nā­kākki irupattaintu
catamā?

orš peõ e­Ÿāl
uyirppācam varumā?
i­­oru peõ iruntāl
ivaë iŸantupēkac
cammatamā?

uīkaë āõmaikalanta
aŸivutā­ e­ makaëait
talaicāyavaittatu. e­­ait
talaiyāņņa vaittatu. ā­āl
tarkkam všŸu. tarmam
všŸu.
cila kuõaīkaëai
etirttiņakkåņātu.
šŸŸukkoëëa všõņum.

iyalpukaëai
šŸŸukkoëëalām.
tiripukaëai šŸŸukkoëëa
muņiyātu.
e­akku nãla vi×ikaë piņikkum.
ā­āl, tami×rējā vi×ikaë
karumai. iruë uŸainta
karumai. niŸam e­patu
niŸamikaëi­ všlai. atu
iyalpu. šŸŸukkoëkiŸš­.
ā­āl nãraccam e­patu
tiripu. atu vi×iyi­
karumaipēl iyalpā­atalla.
tuõiyil
a×ukkaippēl tiripā­atu.
ma­accalavai o­Ÿš
maruntu.

 calavai ceyyum ārvattil
 callicalliyākiviņak kåņātu.
 avaë me­maiyā­avaë.

 appākkaë ceyyum
 iraõņām tavaŸu itu.
 me­maiyai nãīkaë
 kaŸpikkiŸãrkaë. peõkaëi­
 ceruppaikkåņa
 melliyatēlil
 vaņivamaikkiŸãrkaë. pati­āŸu
 vayatukku mšlum palå­vāīki
 varukiŸãrkaë.
 cille­Ÿu muëaikkum
 ciŸakukaëaikkåņa všõņāta
 rēmaīkaëe­Ÿu veņņi
 viņukiŸãrkaë.
 ata­āltā­ kāŸŸu
 kaņumaiyāka aņittālš pala
 peõkaëukku rattam
 kacintuviņukiŸatu.

 o­Ÿu colkiŸš­
 uīkaëukku. e­ uyiri­
 kaņaiciccoņņuvarai
 avaëtā­ niŸaintirukkiŸāë.
 e­
 nãõņa payaõattiŸkut takutiyāka
 avaëait
 tayārikkavšõņum.

 avaë uīkaëukkut takuti
 illātavaëā?

 appaņiyillai.
 a­pil - kuõattil -
 kātalil avaë e­­ilum
 mikkavaë. ā­āl, e­
 vā×kkaikkut tayārāy
 avaë i­­um
 vārkkappaņavillai.
 e­­uņaiyatu puyalyāttirai.
 avaë påjaiyaŸaik
 kuttuviëakku. aõaintu
 pēkāmaliruppatu eppaņi
 e­pataic cuņarukkuc
 collik
 koņukkavšõņum.

 akattiyar pšcavillai.
 ta­ meëa­attaip pukaiyāy
 mo×i peyarttār.
 piŸaku všrkaëil vã×āmal
 ilaikaëaimaņņum na­aikkum
 cāralāy - kalaivaõõa­
 kātutoņāmal ta­akkut
 tā­š pšcikkoõņār.

 nā­ tavaŸā­a iņattil
 talaiyāņņi viņņš­ā?

 kāŸŸil kacinta vārttai
 ava­ kātukaëil
 vi×untuviņņatu. cuëëe­Ÿu
 štē cuņņatu.
 poīkiva×iyāmal
 pula­aņakkamkoõņā­.
 mē­ēlicāvi­
 pu­­akaitiruņi utaņukaëil
 oņņikkoõņā­. mella
 mellac collavi×ttā­.

nãīkaë talaiyāņņiyatu
tappā­ava­ukkalla.
cariyā­ava­ukkuttā­.
e­akkuk kirāmattuk
kuņņiccuvar vā×kkaiyum
teriyum. nakarattu naņņacuvar
vā×kkaiyum teriyum.

e­akkuc cēëakkå×il
mitakkum miëakāyum teriyum.
uīkaë cārāyak kiõõaīkaëil
mu×kimitakkum pa­ikkaņņikaëum
teriyum.

e­akku ma×aiyil na­ainta
vaikkēl vācamum
teriyum. coņņukku rupāy
nåŸu tantāl maņņumš
maõakkum aršpiya attarum
teriyum.

ceruppillāta e­atu
pātattil kāņņuppātaiyil
kuttiya karuvšlamuëëai
nakarattut tārccālaiyil
vantu tšyttava­ nā­.

nãīkaë vitaiyillāta
tirāņcaikaëai vi×uīki
vaëarntavarkaë. nā­
kaŸŸā×aippa×atti­
aņiyilirukkum naņcattiramuë
pārttava­.

nā­ ce­­ai vantatu e­
aŸivukku aīkãkāram tšņi
alla. uņal u×aippukkum
muëai u×aippukkumā­a
vittiyācatti­ všrkāõa
vantš­.

ce­­ai nålakaīkaëil
vāņakaitarāmal vacittš­.
iraippaiyaip paņņi­iyiņņu
muëaikkup pucittš­.
camukat tšņal koõņa
pattirikaiyil cšrntš­.

oru kallåri vi×āvil uīkaë
makaëaic cantittš­.
muta­ mutalil e­ uyirmalarak
kaõņš­.
me­maic ciŸaiyaiviņņu
avaëai mella mella mãņka
ni­aikkiŸš­.
š­e­Ÿāl nā­ payaõippatu
mayiliŸaku parappiya mallikaip
pātaiyalla.
nā­ cakārāvi­
cakētara­.
pakal cuņum - iravu kuëirum
- itutā­ e­ payaõam.

nā­ pattirikaikkāra­.
pš­āvi­ muņitiŸantapētš
e­ mārpaiyum tiŸantuvaittuk
koõņava­...

ava­ pšcappšca, tuņikkum
rattam tuņikkiŸatue­Ÿu
akattukkuë ciritta akattiyar
ava­ muccuvāīkaviņņa
iņaiveëiyait ta­atākkik
koõņār.

tami×ai
maõamceytukoõņāl
uīkaë pālaiva­am kaņakkac
conta vimā­am o­Ÿu
tantuviņa
māņņš­ā?

contattil vimā­am
vāīkalām. a­upavam vāīka
muņiyumā?

uīkaë paõam e­akkuk
kuņaivāīkit taralām.
ma×aivāīkit tara muņiyumā?

uīkaë paõam mi­­al.
atiliruntu veëiccam
varalām.
ā­āl, veëiccamellām
tãpamākumā?

akattiyar ava­
tēëtoņņār. antat
toņutalil a­upavam
ka­attatu.

paõam illātava­tā­
paõattai matippatillai.
collilum utaņņilum cinti
va×intatu cilmiųam.

nā­ paõam
uëëava­aittā­
matippatillai.
ovvoru paõakkāra­i­
ā×attilum kaõõukkut
teriyāta
oru kuŸŸam
kālkoõņirukkiŸatu.

paõam oru vicittiramā­a
māyamā­. atu ta­­ait
turattupava­ukkuk
kuņņi pēņņuviņņu
ēņikkoõņšyirukkiŸatu.
kuņņikaëil tirupti aņaiyāta
ma­ita­ tāymā­aip piņikkum
všņņaiyil tavikkat tavikka
ēņic cettup pēkiŸā­.

intap pirapa¤camš
e­atu  peņņi
e­kiŸš­ nā­. illai
uīkaëvãņņup peņņikkuëtā­
pirapa¤cam e­kiŸãrkaë
nãīkaë.
uīkaëaip pirapa¤camāy
viriyaviņuīkaë. pirapa¤cattai
uīkaëāyc curukki
viņātãrkaë.

eppētum veppam.
etilum
āvšcam. etaiyum
aŸivākavš
pārkkum avacaram. itu
takātu
kalaivaõõa­.
nãīkaë pu­­akaiyaik
ka×aŸŸiviņņup pērvāë
tarittirukkiŸãrkaë.

pērtā­. aņutta
n域āõņu
yuttamtā­. mirukavā×kkai
ma­ita­ukkut tirumpum. valimai
uëëatu maņņumš tappikkum.
a­pu - aŸam - ellām
a­Ÿil - a­­am paņņiyalil
kāõāmalpēkum.
aņutta n域āõņil eva­um
caiva­āy irukkamāņņā­.
naramāmicam ti­pā­.
ņãkkaņaikaëi­ ma­itarattam
viŸkum.

inta n域āõņu ma­amum
uņampum
aņutta n域āõņukkākātu.

nakaravā×kkai e­­um intat
tārppālaiva­am kaņakka
tēl - tēë iraõņum
taņittirukkavšõņum.

i­i varuvatu pērāëikaëi­
kālam. ma­itarkaëēņu
ma­itarkaëum -
entiraīkaëēņu
entiraīkaëum,
toņarntu yuttam
puriyum olikaëi­ n域āõņu.

anta yuttattiŸkut taīkaëait
tayārittuk koõņavarkaë
maņņumš jãvitarayili­ aņutta
n域āõņup peņņiyil šŸik
koëëalām. muņiyātavarkaë
inta n域āõņi­
iŸutiyilšyš
iŸaīkik koëëalām.

vā×kkaiyi­mãtu
nãīkaëmaņņumš
niŸaivšŸŸikkoëëum
avanampikkait tãrmā­am
itu.

intat tãrmā­attai ātarittu
uyarvatu uīkaë
orukaramāyttā­irukkum.
i­­oru karam uyarntāl
atu uīkaë iņakkaramāy
irukkalām.

avvaëavukku vā×kkai i­­um
a×ukiviņavillai. a×ukap
pēvatumillai.

všņņaiyāņukiŸa
všņņaiyāņap
paņukiŸa iraõņu i­aīkaëum
uyirkaë tē­aŸiya
kālantoņņu
ulavik
koõņutā­irukki­Ÿa­a.
ā­āl, ciīkam
a×intuviņavumillai. muyal
muņintuviņavumillai.

valaikaëi­ eõõikkai
atikamā­ataŸkāy mã­kaëi­
eõõikkai
kuŸaintuviņavillai.

oppukkoëkiŸš­.
ā­āl valaikaëai aŸukkat
terintavaimaņņumš
vā×ki­Ÿa­a
e­kiŸš­.

nam vā×kkai muŸai uņampai
vā×aiyāy vaëarttuviņņatu.
ma­ataik kē×aiyāy
vaëarttuviņņatu. uņampukkum
ma­atukkum orumaippāņu
illai.

ceruppuk kaņittuc
cettuppēkum
tškaīkaëai
vaëarttuviņņēm.
tantivantāl iŸantupēkum
itayaīkaëai
vaëarttuviņņēm.

tškam va­mai ceytu itayam
cemmai ceyyum payiŸcikaë
illai.

i­ivarum n域āõņukaëil
ma×ai
niŸaiya irukkumē
illaiyē -
iņi niŸaiya irukkum.

kaŸpakavitaikaë vāīkik
kāëā­ cākupaņi ceyyum
intak kalvimuŸaiyum -
ãcal paõõaikaëākiviņņa palkalaik
ka×akaīkaëum māõavarkaëukkut tanta­uppuvatu
aņutta n域āõņu āyutam alla
kaņanta n域āõņuk kavaõvil.

uīkaë peõõum vitivilakkalla avaë
ãcal uņampukkāri kāëā­ ma­acukkāri

e­­iņam viņņuviņuīkaë e­akku
avaëai iõai ceytu koëkiŸš­.

akattiyar ava­ kaõkaëaik kava­ittār
avaŸŸil nampikkai naņcattiraīkaë
mitantu mitantu mi­­i­a.

ava­atu colli­ uųaõam avaraic
cuņņālum, nellikkāyi­ ā×attilirukkum
i­ippai nšcippatupēl - ava­
colli­ uëëirukkum acaiyāta
nampikkaiyai ārātittār.

e­­a atu cattam?

e­­ai viņņuviņuīkaë. taõõãril
kollātãrkaë. nãīkaë e­­ai nšcikka
villai. nãīkaë e­­ai nšcikkavillai.

tami× rējāvi­ kataŸal avarkaëi­
kātumaņal tirukiyatu. avarkaë kālkaëāl
paŸantārkaë.
---------------------------------------------------------------------
                     3

a­puëëa tami×rējā.

ituvarai u­akku nā­ entak
kaņitamum e×utiyatillai.

kaņitam e­patu tåraīkaëi­
kākita vaņivam.

u­akkum e­akkum
tåramillai.
u­ kātukaë e­
utaņutoņum
tårattilšyš iruntatāl
kākitattil pšcum anniyam
nšrntatillai.

i­­o­Ÿu.
kātal kaņitaīkaë uõarcciyi­
mattāppukaëāy iruppatuõņš
tavira uõmaiyi­ tãpaīkaëāy
iruppatillai.

oru kātal kaņitam
paņikkappaņumpētš
eõpatu catavikitam ka×ikkappaņa
všõņum. miccamirukkum
irupatu catavikitattil
uõarcciyi­ vaõņali­kãך
uõmaiyum ko¤cam
uŸaintirukkum.

ulakatti­ kātal
kaņitaīkaëellām
a×akā­avai. ā­āl
āravāramā­avai.

nilāvil rattam kacivatupēl
mãcaiyēņu piŸanta
ku×antaipēl-
kava­am ãrppavai.
ā­āl etārttam mãŸiyavai.

e­avš iņaiveëi
iruntiruntālum u­akku nā­
e×utiyirukkamāņņš­.

paëëam nirappa
nuraikoņņiyirukkamāņņš­.

ā­āl, ippētu
e×utukiŸš­.
š­e­Ÿāl, itu kātal
kaņitamalla.
e­ ta­­ilaiviëakkam.

u­­aik kātalikkat
toņaīkiyapiŸaku
orunāëil etta­ai
maõinšram nā­
muņņāëāyirukkiŸš­
e­pata­ mottat
tokuppu.

nā­ u­­ai
nšcikkavillaiyē e­Ÿu u­
uõarvukaë uŸaīkumpētu nã
uccarittāy.

e­ kātali­ eņai e­­a
e­patai
millikirām cuttamāyc
colliviņa muņiyātu.

kattiyāl kaikãŸi rattam
kāņņavum māņņš­.

nšcamkāņņa a­uma­pēl
ne¤cuki×ikkavum māņņš­.

pi­ -
aņaiyāëam etuve­pāy.

e­ vā­attil cåriya­
asatamikkavillaiyš.
atutā­ aņaiyāëam.

entap putuppš­ā
vāīki­ālum
e­peyar e×utippārppatai
maŸantua­iccaic ceyalāy
u­peyar
e×utippārkkiŸš­š.
atutā­ aņaiyāëam.

kavitaikaë aņaiyāëam.
e­ kaõõãr aņaiyāëam.

orunāë e­ aŸaiyil nã
tavaŸaviņņa
u­ påppēņņa kaikkuņņai
e­ påjaipporuë.

e­ vãņņukkaõõāņiyil
u­paņattai ērattil oņņi,
u­ paņatti­ pakkattil
e­ pimpam paņiyavaittu
jēņipporuttamkaõņu
cukamkāõpatil e­
cinškamā­a kālaippo×utu
celavākiŸate­Ÿu teriyumā
u­akku?

ni­aivuk kocukkaëāl
nittiraitolainta
oru nãlarāttiriyil
kālkaņukka naņantu,
kaņaŸkarai aņaintu, nãyum
nā­um cantitta iņattil
a­ātaik ku×antaikaëāy
a×utukoõņirunta u­mallikaiutirvukaëai
maņiyēņu aëëivantu
mārpēņu
ta×uvikkoõņu viņiyaviņiya
vi×ittukkiņantš­š.
anta nšca uųaõatti­
niŸamaŸivāyā nã?

e­ pattirikai aluvalakatti­
eksarš kaõõāëarkaë
u­­aiyum e­­aiyum
åņaŸuttup pārttu,
tami×nāņņilšyš
tami×ppaŸŸu atikamuëëava­
kalaivaõõa­ maņņumtā­ e­Ÿu
kiõņalmo×i cuõņuvataik
kaõņatuõņā nã?

påmiyi­ aņivayiŸŸil
ka­a­Ÿukoõņirukkum
akki­imātiri e­ aņima­attil
ka­a­Ÿukoõņirukkum
ācaiakki­i
u­­aic cuņavillaiyā?

e­ nšcam puriyum mu­pu nã
e­ ne¤cupuriya všõņum.

u­­ai u­ vā×kkaikkut
tayārikkiŸš­.

taõõãrpayam koõņu
taëëini­Ÿāl
nāëai eppaņi vennãrāŸŸil
vicaippaņaku viņuvāy?

nã cuttat taīkamtā­.
nalla taīkattil nakaiceyya
muņiyātu.
ciŸitš kalakkavšõņum
cempu.

tairiyam cempu. a­upavam
cempu.
ataittā­ u­­il kalakka
ni­aikkiŸš­.

u­ kaīkāru maņiyaiviņņu
veëiyš vā.
nā­ ciīkatti­ mutuku...
šŸikkoë.
mutalil - tārccåņu
kāõaņņum u­
tāmaraippātam.

u­ velveņ tiraiviņņu
veëiyš vā.
kuëiril kēõipērttuk
kåvamkaraik kuņicai o­Ÿil
iravuka×i.

u­ caivakkēņu kaņa.
kåŸukaņņi mã­viŸkum kuppattuk
ki×aviyaic
caŸŸš nakarac colliviņņu
oru veyilpakalil mã­
viŸŸuppār.

aracāīka lāriyil
taõõãrpiņi.
iraõņukuņam všrvaikkup
piŸaku
orukuņam taõõãr niŸaivatai
uõar.

veëëikkaraõņiyēņu
piŸantavaëukku š­
všlaiyaŸŸavšlaie­pāy.

ēr āõiyaic cuyamāy
aņikkat
teriyātavaëukku
veëëikkaraõņi
contamāy irukkakkåņātu.
a­upavaīkaë taņuppåcikaë.
pēņņukkoë.

ammaikutta vantāl
kaimaŸaikkum
ku×antaipēl
aņampiņikkātš.

a­upavaīkaëukku uņampu, ma­am
iraõņaiyum uņpaņuttu.
ta­­ait tiruppip pēņuvata­
mulamtā­ påmi cåriya­iņam
a­upavam peŸukiŸatu.

vacantam-kēņai-ma×ai-kuëir-
veyil-puyal e­Ÿa
a­upavaīkaë
illaiyšl eppētē påmi
iŸantupēyirukkum.

kalyāõac cantaiyil u­­ait
tulakkivaippataŸku maņņumalla
kalvi.
a­upavaīkaëi­pāl
āŸŸuppaņuttuvatu kalvi.

namakkuë āõ-peõ e­Ÿa
pštam
nam avacarattšvaikkāka
maņņum irukkaņņum.

maŸŸapaņi piŸappumutal
iŸappuvarai
uõarcciyum valiyum
o­Ÿutā­.

āõ uņampil
rattam - 5  1/2 liņņar.
peõ uņampil -
5 liņņar e­Ÿa
pštamiruntālum celkaëi­
ceyalkaë o­Ÿutā­.

e­avš āõukkuttā­ atika
urimai. peõõukkillai e­Ÿa
piŸpēkkutta­attiliruntu
pituīki veëiyš vā.

š paõakkāra nattaiyš.
mutalil nã u­ taīkakkåņu
takar.

intap pirapa¤camš
potuve­Ÿu koëëāmal
ma­itarkaë ma­aippaņņā
vāīkum pērāņņattilšyš
marittuppēkiŸārkaë.

paya­paņuttāta vā­am -
paya­paņuttāta cåriya­ -
paya­paņuttāta naņcattiram -
paya­paņuttāta påmi -
paya­paņuttāta muëai
ma­itakulattukkup
pākkiyirukkiŸatu.

ovvoru ma­ita­um ta­atu
conta
muëaiyaikkåņa aņuttava­
ma­aivimātiri
pāvippataŸkup
payappaņukiŸā­.

iraõņu catavikitattukkumšl
muëai iīkš
všlai vāīkappaņavillai.

toõõ域eņņu catavikita
muëai cākumvarai
celviyākavš irukkiŸatu.

nā­ e­ pula­kaë tiŸantu
pirapa¤ca ellaivarai paŸakkap
piriyappaņukiŸš­.
nã ma×aiyil na­ainta
kiëikku¤cāy
maŸukini­Ÿāl eppaņi?

ciŸaku virittu vā.
cilirttu vā.

u­akku nā­ē e­akku
nãyē
cumaiyākip pēkāmal
tuõaiyākip pēvēm vā.

u­akku nā­ tu­pam
ceytiruntāl
e­­ai nã ma­­ittuviņu

nā­ u­akku naŸukka ni­aitte­­avē
nakamtā­. ā­āl, viral kāyamākiviņņatu.

eppētum paņuttš kiņakkātš.
talaiyaõaiyo­Ÿum mārkkaõņšya­i­
civaliīkam alla.

nampikkaiyi­ caktiyai uņaleīkum parappu
u­­ai uõar, e­­ai ni­ai.

e­­ai ma­­ittuviņņāy e­pata­
aņaiyāëamāy e­ kuyilš
tolaipšciyil kåvu.

ālayamaõikaëaiyum mātākēyil
maõikaëaiyum viņa tolaipšci
maõiyiltā­ nam kātal påjikkappaņukiŸatu.
eppētu kšņkum u­ tolaipšcic
caīkãtam?

                                  kātalēņu........
                                  kalaivaõõa­

orutāy ta­ ku×antaiyai uŸaīkavaippatu
pēl kaņitatti­ imai muņi­ā­. kākitap
paŸavai ciŸakaņittatu.

pattirikaip paõiyai ava­ nšcikkiŸā­.

ava­ukku ulaki­ ja­­alkaëai ēcaiyēņu
tiŸantuviņņatu pattirikai.

cåriya­ - påmi - nilā ivaŸŸai
ava­ vāyil māttiraikaëāyp pēņņu
taõõãr 域iyatu pattirikai.

antap pattirikaiyil ava­ atikam
nšcippatu ava­ukkut tantirukkum cutantirattai.

amaippuc cārpukoõņava­ eva­um iīkš
uõmai collamuņivatillai.

aracu cārntu - araciyal cārntu - matam cārntu -
tattuvam cārntu uõmaikaë mu×uppiracavattēņu
veëivaruvatillai.

makkaë cārpu koõņava­ maņņumš iīkš
uõmai pšca muņiyum.

ta­­aip pēlavš ta­ pattirikaiyum
makkaë cārpu koõņatu e­Ÿa
nampikkaiyiltā­ ava­ anta
nāŸkālikkut tālik kaņņiyiruntā­.

oruvakaiyil pattirikaiyum kātalitā­.
iraõņum kuŸitta nšrattil varāviņņāl
māraņaippu vantuviņum.

anta vārattil ta­akkā­a kaņņuraiyai
ātārappaņutti, a×akupaņutti uõmai
kaëaikkātirukka aīkāīkš nakaiccuvai
teëittu nayam cšrttā­.

ava­ irutayam maņņum tårattu mšjaiyil
tuņittuk koõņiruntatu.
aīkutā­ tolaipšci iruntatu.

anta piëāsaņik kåņņukkuë ava­ kuyil
eppētu kåvum?

e­ kātal påjaiyi­ kēyilmaõi eīkš?

tolaipšciyil olikkum e­ tēņi rākam
eīkš?

tayavuceytu muõumuõukkavum e­Ÿu
tolaipšci arukš e×utivaittāl e­­a?
kaņaiciyil atu icaittatu kalaivaõõa­
kalaivaõõa­ e­Ÿš a×aittatu.

o­Ÿām maõi aņaīki iraõņām maõi
muņivataŸkuë ēņi eņuttā­. perumuccum
paraparappum i×aiya nā­ kalaivaõõa­
e­Ÿā­.

etirmu­aiyil kaõõãr pšciyatu ta­
tāymo×iyil pšciyatu.

kaõõãri­ tāymo×i vicumpaltā­š?
---------------------------------------------------------------------
                     4

irāyapuram kaņalēram.

vi¤¤ā­a a­­aīkaëāy
vicaippaņakukaë.

taõõãrt tavaëaikaëāyk
kaņņumaraīkaë.

tālāņņum
taõõãrt toņņilil
vālāņņum oru
kaņaŸkokku. taõõãril
taīkamkaraikkum
cokkaccåriya­.

kaņalukkuë talaitåkkum
karumpāmpāy
nãõņukiņanta antat
tārppālatti­ muņivil
kalaivaõõa­ mārpil ta×aintu
maņiyil mālaiyāyk
kiņantāë tami×rējā.

a×utu a×utu kaņaiciyil
tåīkippēkum
oru ku×antaimātiri
vicumpi vicumpik kiņantavaë
kaõõãrtãrntu meëa­amā­āë.

cattiyamcey. i­i e­
nšcattaic
cantškikka māņņāyš.

avaëaik kātukkuë kātalitta
kalaivaõõa­
avaë aīkaīkaëil etuvum
ava­ukku veëiyš
va×iyātavaõõam vāri eņuttu
vacati ceytu koõņā­.

iraõņu oņņumā¤ceņikaëaik
kaņņuvatupēl
avaëait ta­ mārpēņu
patittu muttappacaiyiņņu
oņņik koõņā­.

avaë uņampeīkum oru
pattiramā­a
pātukāppuõarcci
paraviyatu.

atutā­.

ovvoru peõõi­
uyirttšvai atutā­.

anta itam... antak
katakatappā­a
uttaravātam...
antat taņampatiyāta
taņaval... pācam ku×aitta
saparicam...

ovvoru peõõi­ uëëācai
atutā­.

peritum peõkaë ārātippatu
atirappuõarum
annika×vai alla.
avarkaë atikam virumpuvatu
inta nšcam
nijam e­­um ni­aippai.

avarkaë peritum
piriyappaņuvatu pi­ka×uttil
viralpatittuk
kåntal ā×attil ceyyum
kētukaiyai.

påkkaëukkuc
cuëukkeņuppatupēl
viralkaëukkuc
coņukkeņukkum anta
všņikkaiyai.

ta­akkuriyava­i­
muņikoõņa mārpil
mukam putaittu
vi×ittukkoõņš uŸaīkum
oru mayakkanilaiyai.

anta ma­ēnilaiyil
mayaīkik kiņantāë
tami×rējā.

imaikaëai vi×iyiliruntum
ta­­ai ava­ mārpiliruntum
vilakkikkoëëa virumpāmal
vi­avi­āë.

e­akku š­inta
veyilkuëiyal?

kātalaraic cuņuvatillai
e­patu kālaīkālamāy
nilavivarum
cåriyat tãrmā­am.

eppētum e­­ai
iīkštā­ a×aikkiŸãrkaë.
merã­ā piņikkātā?

ava­ avaë ka­­attukkum
utaņņukkum
iraõņaīkula iņaiveëiyil
patil pšci­ā­.

merã­ā - tirumaõatti­mãtu
nampikkaiyillātavarkaë
cantikkum iņam.

avaë taëumpic cirittatil
avaë ka­­am
ava­ utaņņil vi×untatu.

cari... cāntēm?

atu kātalmãtš
nampikkaiyillātavarkaë
cantikkum iņam.

ēkē. itu?

nampikkaimãtu
nampikkai uëëavarkaë
cantikkum iņam.

ēr alai ēīki e×untuvantu
kaitaņņiviņņu
mãõņum
kaņalukkuë pē­atu.

anta alaiēcai accattil
ava­ uņampukkuë
ēņioëivatumātiri
ava­ukkuë oņņi oņuīki­āë
avaë.

ē, kaņalš. nã i­­um
cila alaikaëai
aņuttaņuttu e­akkāka
a­uppivaikkak kåņātā?

pullāīku×ali­ kātil
utaņu åtuvataip pēla
ava­ avaë kātil
kuŸainta kuralil
ku­intu pšci­ā­.

u­akkup piņitta oru
ceytiyum piņikkāta
oru ceytiyum
collaņņumā?

orumuŸai kaõtiŸantu
m... colliviņņu
maŸupaņi muņikkoõņāë.

u­akkup piņitta
ceyti...
nã kaņaicip parãņcai
e×utiyatum tšrvu
maõņapattilšyš
nam tirumaõam.

cari, piņikkāta
ceyti?

kaņalukkuë nam mutaliravu.

ayyē.

avaë ava­ai
nijamāyk kiëëip
poyyāy a×utāë.

tårattil karaiyērattu
vicaippaņaku o­Ÿu
kaņalpuka
etta­ittuk
koõņiruntatu.

ata­ entiraēcai, ērattil
mšynta mã­kaëaiyellām
ā×attil a­uppivaittatu.

kalaivaõõa­ mãõņum
kaņalpārttā­. maņiyil
kiņakkum putaiyalai
maŸantupē­ā­.

avaë ava­ai utaŸi
e×untāë. åņal koņi
piņittāë.

uõmaiyil nãīkaë
nšcippatu kaņalaiyā? -
e­­aiyā?

u­­aittā­. niccayamāy
u­­aittā­. kaņalaiviņa
matippuņaiyavaë e­
kātaliyš
nãtā­.

kaņalaiviņa
matippuņaiyavaëā? avaë
kaõvirintāë.

āmām. oru ņa­
kaņaltaõõãr 0.000004
kirām
taīkam vaittirukkiŸatu.

ā­āl, 72 catavikitam
maņņumš taõõãr koõņa
uņalil
nã 50 kilē kirām
taīkamallavā
vaittirukkiŸāy.

nā­ u­­aik
kātalippš­ā? kaņalaik
kātalippš­ā?

avaë kātukaë muņik
katti­āë. pētum.
pētum. uīkaë puëëivivaram
pētum.

kaņalukkuë nu×aivataŸkut
tårattu vicaippaņaku tuņittuk
koõņiruntatu.
nā­ kaņalpārttapētum
u­ kaõpārttapētum
maņņum piramittirukkiŸš­
tami×.

nãlakkaņalpaŸŸi
niŸaiyap paņittš­. u­­aip
paņittukkoõņšyirukkiŸš­.

e­ ovvoru ka­avilum
ulāvarum kaņal tšvatai
nãtā­.

nã kaņal. nā­ påmi.

e­ mãtu u­ alaikaëai
a­uppikkoõņš
irukkiŸāy.
nãtā­ e­mãtu
puyalvãcukiŸāy. nãtā­
e­mãtu
ma×aitåvukiŸāy.

ovvoru nāëum e­
ērakkaraikaëai arittu
arittu e­­ai u­
uëëi×uttuk
koõņirukkiŸāy.

kaņal illaiye­Ÿāl
vā­ukku niŸamillai. nã
illaiye­Ÿāl e­
vā×kkaikku niŸamillai.

nã kaņal. nā­ påmi e­patu
veŸum uvamai
alla. uõmai.

cåriya veppattai uņa­š
uëvāīki
uņa­š veëiviņukiŸatu påmi.
uņa­š kotittu
uņa­š kuëirntuviņum
e­­aip pēla.

cåriya veppattai
mellamella uëvāīki
mellamella veëiviņukiŸatu
kaņal - aõu
aõuvāka a­puvayappaņņu
uyirniŸaiyak
kātalikkum u­­aip
pēla.

kalaivaõõa­ukkup
pu­aipeyar kaņalmainta­
e­Ÿu vaikkalām.

nā­ maņņumalla.
ovvoru ma­ita­um kaņali­
mainta­tā­.
ovvoru peõõum
kaņali­ puttiritā­.
o­Ÿai maŸantš­. i­­oru
vakaiyilum nãtā­ kaņal.
nā­tā­ påmi.
enta vakaiyil?

mu­Ÿil iraõņupaīku taõõãr
iruntum miccamuëëa påmi,
tākattāl tavikkiŸatš...
ataippēla -
amirtap pāttiramāy nã
arukiruntum tākappaņņa ma­acu
taviyāyt tavikkiŸatš.

taëëiyirunta tami×rējā
tāvum ku×antaiyāy
arukil vantāë.

atutā­ e­akkum
āccariyam. taõõãr
ivvaëaviruntum
tākam š­ tãravillai?

puëëivivaram co­­āl
poŸuttukkoëvāyā?
koëvš­.

colvš­. påmiyi­
taõõãril 97 catam
kaņalkoõņa
nãr. uppu nãr. kuņikka
utavāta nãr.

miccamuëëa 3 catamtā­
nilamkoõņa nãr.
atil 1 catam taõõãr
turuvappiratšcaīkaëil
pa­imalaikaëil
uŸaintukiņakkiŸatu.

1 catam taõõãr kaõņukoëëa
muņiyāta ā×attil,
moõņukoëëa muņiyāta
paëëattil kiņakkiŸatu.
ma­itakulam
paya­paņuttuvatellām
miccamuëëa 1
catattaittā­.

ayyayyē. anta 1
catamum tãrntuviņņāl?

tãrātu. taõõãr påmikku
veëiyš pēyviņa muņiyātu.
ovvoru ma­ita­um parukuvatu
paya­paņuttappaņņa pa×aiya
taõõãraittā­. taõõãrum
kātalaippēlattā­. ata­
mulakaīkaë a×ivatillai.

tårattu vicaippaņaku
taõõãr ki×ikkat tayārā­atu.
ki×akku nēkkit ta­ mukkai
mottamāyt tiruppiyatu.

kalaivaõõa­ karaiyil
iruntukoõņš
mãõņum kaņalil mu×ki­ā­.
vi×ittukkoõņš ka­avil
pšci­ā­.

kaņal.
atu oru ta­i ulakam.
paëëikoõņa visavarupam.
eõpattaiyāyiram uyirvakai
koõņa u­­ata aracāīkam.

aņutta n域āõņu
uõavuttšvaiyi­
amutacurapi.

muttukkaëi­ karppappai.
pavaëaīkaëi­ toņņil.

maīka­ãųa pāŸaikaëi­ ulēka
ulakam.
peņrēl 域i­a
piŸappuŸuppu.
kalaīkaë nakarum
tiravattiņal.
atu kavi¤arkaëi­ ka­ā.
vi¤¤ā­ikaë āyvukkåņam.
¤ā­ikaëi­ tattuvam.

vicaippaņaku antak
kātalarpālam
kaņantutā­
kaņalpuka všõņum.

ippētu tatumpit tatumpi
avarkaëai nēkkit
tava×ntu vantatu anta
ņãcalpaŸavai.

tårattuc cittaraīkaëāy
ata­
viëimpil cila mã­avarkaë.

paņaku neruīka...
neruīka...

ē....
ava­ukkut terintavarkaë.
ava­ai nšcippavarkaë.

mã­avar pērāņņattil
kaitāki
ava­
e×uttukkaëāl
mãņkappaņņavarkaë.
avarkaëum ava­aik
kaõņukoõņārkaë.

kalaivaõõa­.
kalaivaõõa­.

entiraēcai ki×attuk
kuraleņuttuk
kåvi­ārkaë.

ava­ maņiyil
paņuttukkiņantavaë
veņittup
påttāë.

vicaippaņakai veŸittup
pārttāë.
piŸaku kaõkaëāl kšëvikšņņu
meëa­am kāttāë.

kaõõimaikkāta kalaivaõõa­ -
tē×arkaë. e­ mã­avat
tē×arkaë e­Ÿā­.

e­­a pš­ākkārarš.
kaņalēņu
pēyviņuvēm.
vāruīkaëš­.
vicaippaņakiliruntu vãciya
a×aippu kāŸŸuva×i
mitantu karaiyšŸiyatu.

pālam nēkkiyš paņakum
vantatu.

kātaliyš. tami×rējā.
kaņalce­Ÿu varuvēmā?

kaõõaņittuc cirittā­
kalaivaõõa­.

ayyē.

avaë peīkuvi­ paŸavaipēl
pi­vāīki­āë.

ko¤catåram pēkalām, cuttamā­a kāŸŸu
cukamā­a tālāņņu, taraiyil vi×unta
ākāyamāyk kaņalpārkkalām.

ērāyiram paŸavaikaëi­ årvalam pārkkalām
uņa­š tirumpalām.

kālkaë pi­­ukki×ukka - accattil mukam
viyarkka - všõņām anta viparãtam
e­Ÿu vilaki ēņi­āë.

paņaku pakkattil vantuviņņatu.

kalaivaõõa­aip pārttuk katti­ārkaë.
kaņalukkuë pēyvaruvēm mã­viruntu
vaippēm mālaikkuë karaicšrppēm
orš katiyil urainaņaiyil pāņi­ārkaë.

paņaku ni­Ÿatu pālam uraci.

tayavuceytu vā tami× kalai ke¤ci­ā­

všõņām všõņām
māņņš­a. māņņš­.

avaë cuņumaõalil vi×unta oŸŸai
ma×aittuëiyāy ēņi maŸaiyappārttāë.

nãīkaëum vāruīkaë taīkaiyum varaņņum
a×aippuk kuralkaë atikamāyi­a.
ippaņi a¤ci­āl eppaņi?
pātukāppā­a payaõam itu. ci­­acci­­a
a­upavaīkaë všõņāmā? ciŸakaņi
e­­ēņu. vā tami×. vā.

avaë curuīki­āë
iva­ neruīki­ā­.

avaë a¤ci vi×ittāë
iva­ ke¤ci
a×aittā­.

avaë vi×ittāë.
iva­ aëëi­ā­.

aīkš araīkšŸiyatu ēr akimcai imcai
avaëai mārpēņu aëëi kava­amāyk
kālvaittu vicaippaņakil kutittā­.
tālāņņum paņakil taņumāŸi vi×untā­.

vã×vatu ava­āka iruppi­um
vā×vatu tami×āka irukkaņņum
tami× kāyappaņāmal kaņņikkoõņā­.

avaë uëëāņiya accattil
åmaiyā­āë. mã­avarkaë kaitaņņi
olie×uppa kilikoõņatu kiëi.

payappaņātš tami×. pār e­ tē×arkaëai.
avar pāõņi ivar parata­ ivar icakki
avar calim.

ellēraiyum avaë všrtta
mukattēņu veŸittup pārttāë.

avaëai avarkaëukku aŸimukam ceytā­

ivaëtā­ tami×rējā. ippētu
ma­aivipēl irukkum e­ kātali.
pi­­āëil kātalipēl irukkappēkum
e­ ma­aivi.

vicaippaņaku viraintu paņapaņattatu
tami×rējā itayam iraõņumaņaīku
tuņituņittatu.
---------------------------------------------------------------------

    ---------------------------------------------------------------------
                     5

kaõvi×ittup pāraņi e­
kātaltamiך.
imaikoõņu kaõõukkum
karamkoõņu mukattukkum
iraņņaikkatavukaë iņņuk
koõņavaëš.

ippētu vaīkāëa
virikuņāvil muppatu
kilēmãņņar vškattil
mu­­šŸik
koõņirukkiŸēm.

mšlš
nãlavā­am - nãëavā­am.
kãך
nãlakkaņal - nãëakkaņal.

taõõãril aīkaīkš
veëëaiveëëaiyāyk kavitai
e×utum kaņaŸkāŸŸu.

cari. cari. kaõtiŸantupār.
camuttiram u­akkuk kãך.

piëāsaņik valaikaëi­mšlš
naintu kulaintu
nalintukiņantavaë vilakkavillai
vi×ittiraikaëai.

talaicuŸŸiyatu tami×ukku.

avaë aņivayiŸŸil mella
mellap peritā­atoru
kumaņņal kumi×i.

putiya viruntāëikaë
vantirukkum puëakāīkitattil
alaimã­kaë ā­ārkaë
mã­avarkaë.

varātavarkaë
vantiruppatāl vi×āta mã­kaë
vi×um.

nampikkaimo×i pšci
naņa­amāņi­ārkaë.

kātalar ta­imaikkup
pi­pakkam tantuviņņu
mu­pakkac cukkā­ aŸaiyil
mottamā­ārkaë.

ta­ coŸpo×ivukkuk kaņal
kaitaņņuvatāyk karutiya
kaëippēņu i­­um atikamāy
ēcaiyiņņatu vicaippaņaku.

kātaliyai maņiyilpēņņava­
kaõkaëaik kaņalil
pēņņā­.

kaõõukkeņņiya maņņum
kaņalē kaņal.

itu viyappi­ vicālam.
påmātšviyi­ tiravaccšlai.
š tami×ā.
u­ pulamaikaõņu
pullarikkiŸš­.
ita­ parappai viyantāy.
paravai e­Ÿāy. ā×am
nu×aintāy. ā×i e­Ÿāy.
āŸŸunãr - 域unãr -
ma×ainãr mu­Ÿāl ā­ate­Ÿu
munnãr e­Ÿāy.

viyantukiņantava­uņaintukiņantavaëai
maņiyil aëëi oņņavaittā­.

š tami×. e­­a itu?
tiŸa, kaõkaëait tiŸa.
kaõkaëāl kaņalvi×uīku.
vicaippaņaku viraiyumpētu
kaņalēņu oru veëëivãti
pār.

a­pu koõņavarkaëaik
kāõumpētu tuyaram
mellamella maŸaivatumātiri
- tårattukkarai mella
mellat tolaivatu pār.

tatumpum taõõãr
å¤calmšlš a×akup
paŸavaikaë āņuvatupār.

tappu ceytuviņņuvanta
kaõavarkaë, tā×tiŸavāk
katavukaëukku veëiyš
niŸpatupēl -
tuŸaimukattukkuë
a­umatiyillāta kappalkaë
tårattil niŸpatu pār.

aīko­Ÿum
iīko­Ÿumāyk
kaņaŸpaņņām påccikaëāy
mitakkum kaņņumaraīkaë
pār.

kācukku ma­ammāŸum
va¤cakarkaëaip pēla
aīkaīkš niŸammāŸum
kaņalpār.

nã š­ payappaņukiŸāy?

ta­­aik kaņaintu kaņaintu
kaņantuviņņā­š e­Ÿu
kaņaltā­ ma­ita­aip pārttu
payappaņukiŸatu.

avaëai ava­ millimãņņar
millimãņņarāy malarttap
pārttā­.

ā­āl, ta­ pula­kaëaip
påņņikkoõņavaë
tiŸakkavšyillai.

āņum paņaku āņaāņa aņivayiŸu
a×uttiyatu avaëukku.

niŸanteŸiyāta påccikaë
neŸŸip poņņil
paŸanta­a.

uëëš vaëarntu vaëarntu
uņaiyappārttatu
kumaņņalkumi×i.

mukamtåkkip pārttapētu
ava­
kaiyil picupicuttatu avaë
kaõõãr.

a×ukiŸāyā?
kaņalnãrai mšlum
karikkavaikkiŸāyā?
kaņalil 3.6 catam uppu
mu­­amš irukkiŸatu.
atupētum. eīkš... u­
ita×nãr tuppu. i­ikkaņņum
kaņal.

š­ ippaņi e­­aic
cētikkiŸãrkaë?
avaë e×uttukkåņņi
vicumpi­āë.

ava­ ci­muŸuval påttā­.

ta­mšl vi×um maõõaic
cēta­ai e­Ÿu
co­­atuõņā vitai?

uëiyi­ uracalaic cēta­ai
e­Ÿu co­­atuõņā cilai?

itu payiŸci. muëaikkavaittu
mu×umaiyākkum muyaŸci.

cēta­ai e­Ÿu collātš
peõõš.
coņukku, viralukkuc
cēta­ai alla.

avaë vayiŸŸil puŸappaņņa
vānti ne¤cil vantu
ni­Ÿuviņņatu.

ta­­iru karaīkaëāl avaë
talaitāīkit tavittāë.

tuvaõņa koņikaõņu tuņittā­
ava­um.

itu kaņalnēy.
oruvakaiyil itu ovvāmai.
muta­mutalāyk kaņalpukum
palarukku itu varavš varum.
kalaīkātš.
ci­­ac ci­­ac ciramaīkaëukku
u­ uņampai uņpaņuttu.

e­akkitu tšvaitā­ā?

avaë ka­­attil va×inta
kaõõãr vāyil vi×untatil
vārttai na­aintatu.

tšvaitā­ā e­Ÿu
kšņņiruntāl
tãyai aŸintirukka muņiyumā?
kuraīkiliruntu ma­ita­
kutittirukka muņiyumā?
tårattai nerukkiyirukka
muņiyumā?
nšrattaic curukkiyirukka
muņiyumā?

tšvaitā­ muņņaikkuë
irukkum uyirai
muccuviņavaikkiŸatu.

tšvaitā­ ulaka uruõņaikku
oršpakal koõņuvara
yēcikkiŸatu.

uõarvukaëi­ tšvai kātal.
uõarccikaëi­ tšvai kāmam.
ulakatti­ tšvai u×aippu.

intat tšvaikaëi­ vevvšŸu
vaņivaīkaëš vā×kkai.

peõmãtu kātalum veŸŸimãtu
veŸiyum illaiye­Ÿāl
i­­um inta påmi piŸanta
mš­iyākavš
iruntirukkum.

ava­ pšccukkuk
kātukoņuttatu kāŸŸu
maņņumtā­.

avaëāl tāīkamuņiyavillai.
ovvāta cå×al.
uņa­paņavillai uņampu.
štē oru ticaiyil -
ā­āl mikamikap pakkattil
maraõam
maiyamkoõņiruppatāyppaņņatu
avaëukku.

e­­aik kollātãrkaë.
paņakait tiruppuīkaë.
paņapaņappāy
varukiŸate­akku.

ava­ iru karaīkaëālum avaë
mukam aëëi­ā­.
vacati illāta iņaīkaëilum
vaëaittu vaëaittu
muttamiņņā­.

iņaivšëaiyil pšci­ā­.

itu ēr a­upavam.
paņapaņappu e­patu uyirukku
nšrum uyarnta a­upavam.
paņapaņappu illaiye­Ÿāl
pariõāmam illai.

muta­ mutalil nilāvukku
ma­ita­aik koõņu ce­Ÿa
viõveëikkalam påmikkut
teriyāta nilāvi­
maŸupakkattil cuŸŸattoņaīka
- viõõukkum maõõukkum
olittoņarpu aŸuntupēka
- muppattu mu­Ÿu nimiņam
påmiyi­ itayam
paņapaņakkavillaiyā?

mai­asa 27 ņikiriyil -
evaresaņ uccitoņa i­­um
nā­åŸaņitā­ irukkaiyil -
anta tåram
kaņakkumvaraikkum ākcija­
irukkumā e­Ÿu hilāri
aiyam kiëappa ņe­ciīki­
itayam paņapaņakkavillaiyā?

vaņaturuvam toņum muyaŸciyil
š×umuŸai vi×untu ovvoru
tēlviyilum oru viral
i×antu eņņām muŸaiyum ta­
muyaŸci toņarntu, saleņja
vaõņikaë citaŸippēka,
i×ukkum nāykaë
iŸantupēka itutā­ē ta­
kaņaicip payaõam e­Ÿu
veŸŸikkuc caŸŸutårattil
viraktiyil ni­Ÿapētu
eņvi­piyariyi­ itayam
paņapaņakkavillaiyā?

i­­um pattunāņkaëil
kaõõukkuk
karaiteriyāviņņāl
puŸappaņņa iņattukkš
tirumpavšõņum e­Ÿu
mālumikaë pērkkoņi
piņikka anta o­patām
rāttiriyil kolampasi­
itayam paņapaņakkavillaiyā?

avarkaëaiviņavā āpattu
u­akku?

avarkaë uyiraip
paõayamvaittup payaõam
ceytavarkaë.

nã cukamāka irukkiŸāy.

tāykkuraīki­ piņiyilirukkum
kuņņiyaippēl
nã e­ maņiyil
pattiramāyirukkiŸāy.

pataŸippataŸic citaŸip
pēkātš.
e×u tami×. e×u.

oru pšralaiyi­ ucuppalil
vicaippaņaku āpattā­a
āņņamo­Ÿāņa - anta
atirvalaikaë avaë uëëukkuë
paraviucuppa - avaëukku
vantuviņum pēliruntatu
vānti.
avaë taraimšl mã­āy
valaimšl uruõņāë.

tāëāmal tuņittavaëait
tāvieņuttu
avalam koëëātš
tami×. itu ēr a­upavam
e­Ÿā­.

všõņām. e­akkinta
a­upavam všõņām.
avaë caņņai piņittulukkic
cattamiņņāë.

ava­ē šcuvi­
malaippiracaīkam mātiri
alaippiracaīkam
ārampittā­.

pāvam. vayatukku vanta
ku×antai nã. a­upavaīkaëi­
tokupputā­ vā×kkai.
nam vā×kkaimuŸai
tãrmā­ikkapaņņa
a­upavaīkaëaiyš nammãtu
tiõittatu.

yārukkē nšrnta
a­upavaīkaëai
oppukkoëëumāŸu nammãtu
tuppiyatu.

ākavš tāttākkaëi­
nakalkaëākavš tami×a­
tayārikkappaņņā­.

e­avš pala n域āõņukaëāka
inta i­am irunta
iņattilšyš iruntatu.

cātikkum muëaiyiruntum
cētikkum muyaŸci illai.

vā×nāëil 66,000 liņņar
taõõãr kuņittā­.
āyuëil mu­Ÿil orupaīku
tåīki­ā­.
nā­kukēņi muŸai
imaittā­.
nālarai laņcam ņa­
rattattai itayattāl
iŸaikkavaittā­.
35 āyiram kilē uõavu -
atāvatu eņaiyil intiya
yā­aikaë š×u ti­Ÿā­.
marittup pē­ā­.

itaŸkuttā­ā ma­itappiŸavi?

yārukkum iīkš
kuŸaintapaņca laņciyamkåņa
illai.

namakkš­um všõņāmā?
iŸŸuppē­a pa×aiya
irumpuvšlikaëaic caŸŸš
kaņakkavšõņāmā?

rattampārttālš
mayaīkivi×um oru talaimuŸaiyai
mãņkavšõņāmā?

e×untu uņkār.
tu­pame­patu ma­ati­ piramai.
ma­atai māŸŸutticaiyil
āŸŸuppaņuttu.
tummal - kātal - vānti
mu­Ÿum vantāl
aņakkalākātu.
ata­pēkkil viņņuviņu.

avaë mella acaintāë.
kavi×ntukiņantavaë nimirntu
e×untāë. kaõtiŸantu
kaņalpārttāë.

naņukkaņal kaõņa tiņukkiņal
kaõõil terintatu.

muccu - nampikkai
iraõņaiyum mella mella
uëëi×uttāë.

kaņaivi×iyil āņiya kaõõãrukku
naīkåramiņņāë.

ēīkiyaņitta ēr alai
vicaippaņaki­ viëimpu tāõņi
tiņatiravamāy avaëmãtu
vi×untapētu
ē ve­ŸalaŸi­āë
ēcaiyēņu.
na­Ÿāy na­aintuviņņāë.

kalaivaõõa­ toņāta
pākamellām kaņaltaõõãr
toņņuviņņatu.

ēņivanta­ar uëëiruntēr

e­­a.... e­­avāyiŸŸu? pāõņiyum
icakkiyum paņapaņattārkaë.

o­Ÿumillai. alai...

uëëš ēņiya calãm tuvaikkavšõņiya
oru tuõņait tuņaittukoëëa nãņņi­ā­

paravāyillai. kaņalnēy koõņavarkaë
na­aintāl nallatutā­.
icakki a­upavam co­­ā­.

taõõãr coņņaccoņņa tā­š
talaitāīkik tami×rējā a×utāë.
atil kaõõãr etu? taõõãr etu?
kaņalmã­ a×uta kataitā­.

oru kaõõil pācam oru kaõõil
paritāpam mã­avarpārvai nilaikulaintavaë
mãtu nilaittatu.

āvšcamāy nimirntavaë - ippētš
karaitirumpa všõņum e­Ÿāë a×utavi×i
tuņaittapaņi

mã­ vi×untālum vi×āviņņālum
mālaikkuë karaicšrppēm e­Ÿā­ pāõņi

alaiyil intap paņaku kavi×ntuviņņāl?

kavi×ātu. kavi×ntālum eīkaë uyir koņuttu
uīkaë uyirkāppēm taīkaiyš.
taņitta e×uttukkaëil pšci­ā­ icakki.

viņavillai avaë.

ņãcal tãrntuviņņāl?

tãrātu 2800 liņņar koëëum kalattil
iraõņāyiram liņņar aņaittirukkiŸēm
nampikkai co­­ā­ pāõņi

paņakait tiruppa muņiyumā - muņiyātā?
avaë karaikkš kšņkumāŸu katti­āë.

yārum pšcavillai.

muņņikkoõņa iraõņu alaikaë eņņimēta
ta¤cāvår pommaiyāyt talaiyāņņiyatu paņaku.

avaë vayiŸŸukkuë vaņņamiņņa
kumaņņalkumi×i vaëarntu vaëarntu -
ne¤cu kaņantu - toõņaitoņņu -
veëiyšŸiyatu. avaë valaiyellām
na­aiya vāntiyeņuttāë

kalaivaõõa­ ta­ kaņņaiviral patittu
avaë neŸŸippoņņai a×utti­ā­
mã­avar pataŸi­ara.

calãm maņņum kalaivaõõa­aik
kšņņšviņņā­
taīkai vāntiyeņukkumpaņi
appaņi e­­a ceytãrkaë?
---------------------------------------------------------------------
                     6

uëëš etaiyum oëikkātš.
tuõintuviņu. tuppiviņu.

ācaiyait tuppu.
¤ā­am  varum.
accam tuppu.
vãram varum.
rakaciyam tuppu. tåkkam
varum.

avaë aņivayiŸŸil u×a­Ÿa
vānti tuppi­āë. a×uttam
kuŸaintatu. amaiti vantatu.
neŸŸiyil aņitta cammaņņi
ni­Ÿšviņņatu. ma×ai ni­Ÿa
pi­­āl ilai coņņum
tuëipēla talaipāram
vaņintatu, coņņuc
coņņāy.

avaë valai na­aiya
vāntiyeņuttatu kaõņu
pataŸiya mã­avar citaŸi ēņi­ar.
kāõāmal pē­a vškattil
mãõņum kaõõil terinta­ar.

parata­ kaiyil kuņitaõõãr
pāõņi kaiyil kēppait
tšnãr.

itaŸkut tšnãrtā­
maruntu.

kuņi tāyš. kuņi.

- icakki vaittiya vārttai
co­­ā­.

paruki­āë avaë.
pālillāta tšnãr.
avaë kaëaippai māŸŸum
kaŸupput tāyppāl.

tuvaõņa koņiyait
tēëil aõaittu
vāntiyeņutta
vāykkaņai tuņaittu
virinta ku×alai
viralkoõņaëaintu
kātalituyaram kaõkaëāl
aëantu avaë kaõõēram
citaŸiya
kaõõãr tuņaitta kalaivaõõa­
ippētu
paravāyillaiyā..? -
e­Ÿā­ itamāka.

pulavarkku maņņumš puriyum
cila tami×ccoŸkaë mātiri
- ava­ukku maņņumš
puriyumpaņi oru pu­­akai
purintāë.

antap pālaiva­accāral
kaõņu paëicce­Ÿu malarntava­
- ellārum jērāka
orumuŸai kaitaņņuīkaë.
tami× pu­­akaikkiŸāë. tami×
pu­­akaikkiŸāë.
- e­Ÿu ta­­aimaŸantu
katti­ā­.

avarkaë ku×antaikaëāyc
cirittārkaë.
kutåkalamā­ārkaë.
mārka×imāta veyil
maŸaivataŸkuë tuõikāya
vaikkat tuņikkum oru
calavaikkāriyaip pēla
antap pu­­akai maŸaivataŸkuë
avaëaik karaicšrttuviņak
karuti­ārkaë.
mi­­alvškattil mã­piņikka
āyattamā­ārkaë.

pāõņi kaņņaëaiyiņņā­.

paratā. vicaippaņaki­
vškam kuŸai. inta iņatti­
ā×am aŸi. irumpuk kuõņai
nu­iyilkaņņiya piëāsaņik kayiŸu
eņu.
vãcu kaņalil.
viņu. viņu. pēkaņņum.
atu taraitoņņa uõarvu
taņņuppaņukiŸatā? ippētu
eņu. ā×akkayiŸŸi­ nãëam
aëa. etta­ai pākam?

icakki aëantu co­­ā­.
pati­ā­ku pākam...

pati­ā­ku pākamā?
paravāyillai - irupattaintu
mãņņar. iŸakku, iŸakku.
valaikaëai iŸakku. ayyā
pš­ākkārarš.
ammā tami×rējā.
ēramāy otuīkuīkaë.
valaiyēņu cšrttuk
kaņalēņu eīkaë irumpuvaņam
iŸaīkum. talaiyil
mētalām. taëëiyiruīkaë.

š icakki. š calãm.
valaiviriya vacatiyāyp
pakkappalakai iŸakku.
kava­am. ovvoru palakaiyum
toõõåŸu kilē.
nakarttiviņņu nakarāviņņāl
mukattaip piykkum.

mã­ vi×um mu­­š nã vi×akkåņātu.
cuŸākkaë u­­aic
cuvaittuviņak kåņātu.
appuŸam u­
vaippāņņikkellām nā­
vā×vutara muņiyātu.
irumpuvaņattil vškam
irukku. pakkap palakaiyaip
pārttu iŸakku...

kaņalil eŸinta valai
kāõāmal pēka - mitanta
mitavaikaë ami×ntupēka -
pakkappalakaikaëi­ pāram
a×utta āņikkāŸŸil
pāvāņaiyāy akalappaņņatu
valai.

vi×itta vi×i vi×ittapaņi
viyantuni­Ÿa tami× rējā -

paņakukku vālmuëaitta
mātiri valai mitantu
koõņš varumā?
e­Ÿāë

āmām. kaņali­ taraiyai
valai taņavikkoõņš varum.
valainãëum ellaikkuë enta
mã­ vantālum atu
valaippaņum. valaiyil
māņņiya mã­um
araciyalvātiyiņam māņņiya
paõamum o­Ÿutā­. cikki­āl
mãëātu.

veõkala uõņiyalil
veëëikkācukaëāyt tatumpic
cirittāë tami×rējā.

ituvallavē nā­
etirpārttatu. ituvallavē
e­ ma­am kšņņatu.
itaŸkākavallavē nā­
taõõãril tavamiruppatu.

ciri peõõš ciri. intak
kaņal itta­ai yukamāy
etta­ai cirittatē
atta­aic cirippaiyum
mottamāyc ciri...

cukkā­ aŸaiyil parata­.
camaiyal aŸaiyil calãm.
vicaippaņaki­ veëittaëattil
aõil ma­itarkaëāy -
pāõņiyum icakkiyum.

vicittira vā×kkai
ivarkaëukku e­Ÿāë
taõinta kuralil tami×.

illai. všta­ai
vā×kkai ivarkaëukku
e­Ÿā­ taņitta kuralil
kalai.

viëaīkavillai.

u­akku maņņumillai.
ulakukkš viëaīkavillai.
ivarkaë inta maõõi­
pårvakuņikaë. kāŸŸai
etirttuk kaņal
ki×ittavarkaë. ki×akkilum
mšŸkilum nam nākarikattai
naņavuceytavarkaë.

påmiyi­ maiyakkēņņukku
mšlš pē­avarkaë. ā­āl
i­­um vaŸumaikkēņņukkuk
kãך vā×pavarkaë.

ma­ita­i­ mutalto×il
mã­piņittaltā­. všņņaiyš
mã­ všņņaiyiltā­
ārampittatu.

i­­um pacipik tãvukaëil cila
pa×aīkuņikaë ampu
toņuttuttā­ mã­
piņikkiŸārkaë.

antap pa×anto×il ceyta
i­am i­­um pa×aiyatākavš
irukkiŸatu.

inta mã­nāŸŸattil mukku
muņikkoëkiŸa cila
ma­itarkaëaip pēlavš -
ivarkaëaip pārttuk
kaõmuņik koõņatu kālamum.

iyaŸkai tālāņņi­āl
intak kaņal ivarkaëukkut
toņņil.
iyaŸkai taëëiviņņāl intak
kaņal - kallaŸai.

karai mãõņāl ivarkaë
mã­ti­­alām. karai
mãëāviņņāl ivarkaëai
mã­ti­­um.

všņņaiyāņu. allatu
āņappaņu.- itutā­
intat taõõãril e×utappaņņa
a×iyāta vācakam.

atē pār. inta uppuk
kāŸŸil turuppiņittuviņņatu
irumpuvaņam.

cukkā­ irumpil turu.
camaikkum aņuppil turu.
naņņa kampiyil turu.
vicaippaņaki­ viëimpil turu.
i­­um turuppiņikkātiruppatu
ivarkaëi­ elumpu
maņņumtā­.

ava­ pšccilirunta uõmaiyum
uëëārnta kaõõãrum
taņumāŸavaitta­a tami×ai.

ippētu purikiŸatu. e­
vā×kkai evvaëavu
melliyate­Ÿu.
e­ vãņņuk kåõņukkiëikåņa
evvaëavu pattiramāyirukkiŸatu?
e­ vā×kkai e­
cāppāņņu mšjaikkš
vantuviņukiŸatu. ā­āl,
ivarkaëē karaiyil
tolaitta vā×kkaiyaik
kaņalil tšņik
koõņirukkiŸārkaë.
melliya vā×kkai e­
vā×kkai. pa­it tuëikkuë
paëëikoëëum vā×kkai.
e­ kurēņņa­sa - e­
cella nāy - āyiram
ņālar ilaikaëi­ mšlš
aëëit teëitta puëëikaë -
kāŸŸāņum moņņaimāņi -
kaõõaņikkum naņcattiram -
curukkam vi×āta paņukkai -
cutantiramā­a kuëiyal -
kainiŸaiyakkācu -
painiŸaiyak ka­avukaë - inta
cantēųavaņņattil nā­
ceëakariyamāyirukkiŸš­.

ā­āl, ivarkaëukkāka nā­
irakkappaņa muņiyum. e­­āl
ivarkaëāka irukka muņiyātu.
e­ cuvāca uŸuppukaë
taraikku maņņumš šŸŸavai.
taõõãrukkuë taëëātãrkaë.

avaë cattamiņņup
pšcavillai. ā­āl avaë
karuttu urattuni­Ÿatu. uõmai
colkiŸš­ uõarntu
colkiŸš­ e­Ÿa uŸuti
iruntatu.

vāņiya kãraiyait
taõõãrteëittu vaippatu
mātiri
vāņiya avaë mukattil
všrvai teëittatu veyil.

ta­ kacaīkāta kaikkuņņaiyil
avaëi­ kacaīkiya
mukamtuņaittā­.

tāyi­ mutukaik kaņņik
koõņu muta­mutalāy
yā­aipārkkum oru
ku×antaiyaip pēl
kalaivaõõa­ mutukaik
kavacamāyk koõņu avaë
kaņalpārttāë.

pārttu viyantu payantavaë
pataŸic co­­āë.

ayyayyē. itil
vi×untāl?

avvaëavutā­. ku­Ÿil
tolainta ku­Ÿimaõitā­.
kaņalil vi×unta
kaņukutā­...

avaë cellak kšëvikaëāl
cãõņi­āë.

ippētu
puyalaņittāl?

aņikkātu. puyal nalla
viruntāëi. collāmal
varuvatillai...

tiņãre­Ÿu kaņalukkuë
erimalaikaë veņittāl?

vaīkāëavirikuņāvil ataŸku
vacati illai. itu
intumakācamuttiratti­
ku×antai. perumpālum
ā×amillai. erimalaikaë
eīkumillai.

parmāk karaiyēram
ceņupā tãvukaëil ci­­ac
ci­­a erimalaikaë uõņu.
ā­āl, avai a­al
kakkuvatillai. maõal kakkum.

mu­­āëil itu kaņal
e­Ÿukåņak karutappaņavillai.
kaīkaišri e­patutā­ ita­
ci­­a vayatuc
cellappeyar...

vicaippaņakil ēņņaivi×untu
viŸuviŸuve­Ÿu nãrpukuntu
mottattil ellārum
mu×kiviņņāl?

kavalaikoëëātš
kaõõš. ēr alaiyi­ mutukil
šŸikkoõņu ulakam cuŸŸi
varuvēm...

avaë calavainilavāyc
caņņe­Ÿu cirittāë.

alai mutukil
šŸikkoõņāl ulakam cuŸŸa
muņiyumā?

āmām. te­kaņalil
tē­Ÿum pšralaikaë
irupattunā­ku maõi
aimpatu nimiņattil
ulakattaic cuŸŸiviņņu
ēņivantuviņuki­Ÿa­a. appaņi
e­akkum u­akkum ēr ilavaca
alai kiņaikkātā? cuŸŸum
ulakattai nãrva×iyš
cuŸŸivaramāņņēmā?

e­akku mãõņum
talaicuŸŸukiŸatu...
avaëait tāīkippiņittut
talaimuņitaņavi vicaippaņaki­
viëimpil cāyttu neŸŸiyil
a­pu taņavi ātaravu
ceytā­.

iraõņumaõi nšra
iņaiveëikkup piŸaku
mã­avarkaë valaiyi×uttārkaë.
nãril kiņanta irumpuvaņaīkaë
entirac cu×aŸciyil
šŸi­a mšlš.

ami×nta mitavai mãõņum
mitakka - pakkap palakaikaë
paëicce­Ÿu teriya -
mã­avarkaë
i×ukka i×ukka nãëa valaikaë
niŸaitta­a paņakai.

enta mukattilum
uŸcākamillai.
valaiyil mã­paņņa aŸikuŸi
illai.

valaiyil aīkaīkš oņņivanta
paccaippāci, atu taraitaņavi
vantate­Ÿš taņayam
co­­atu.

kalaivaõõa­ mukattil
kavalaikkēņu.

araca­ai yācittu
veëëaivšņņiyēņu pē­a
pulava­ a×ukkuvšņņiyēņu
tirumpi vantataippēla
mã­piņikkap pē­a valai
pāci piņittallavā
vantirukkiŸatu.
tami×rējāvum tavittup
pē­āë.

mu×uvalaiyum i×uttu
muņittārkaë. illai.
perumã­kaë illai.

š×aikki×aviyi­ curukkuppaiyil
mulaiyil aīkaīkš muņaīkik
kiņakkum cillaŸaikaëaippēla
valaiyi­ ā×attil cila
cillaŸai mã­kaë
cšrntirunta­a.

valai utaŸi­ārkaë.

vā vā tami×.
vantupār...

avaë taņņut
taņumāŸikkoõņš
āņumpaņakil ēņivantāë.

taņņai mã­kaë kuņņi mã­kaë
uruëaiuyirkaë peyariņappaņāta cila
piõņap pirāõikaë ci­­ac ci­­a
jelli mã­kaë aīko­Ÿum
iīko­Ÿumāy ākņēpasakaë .. kutittum
årntum nakarntum tava×ntum pala
vaõõaīkaëil paņaīkāņņi­a.

cariyāy vi×avillai - pāõņi

camaiyalukkš kāõātš - calãm

i­­oru muŸai valaipēņa nšramillai
taīkai pāvam tāīkātu karai tirumpa
všõņiyatutā­ - icakki.

ellār mukattilum kavalai valaivarittu.
kalaivaõõa­ tami×rējāvait ta­iyš
a×aittā­.

avaë uëëaīkaikaëait ta­
ka­­aīkaëil oŸŸik koõņu co­­ā­.

itē pār tami×. muppatu kilē mãņņar
kaņal kaņantu vantapiŸaku veŸuīkaiyēņu
karaitirumpuvatu kālavirayam - kācuvirayam-
ņãcal virayam. pallaik kaņittup poŸuttuk
koë. i­­oru valaivãccukku
vāyppukkoņu ... - ava­ ke¤ci­ā­

talaiyai a×uttip piņittu uņkārntavaë
caŸŸunšrap pērāņņattiŸkup piŸaku cari,,,
e­Ÿāë.

uppukkaritta avaë ka­­attil i­ikka i­ikka
muttamiņņā­.

mãõņum piëāsaņik kayiŸu iŸakki ā×am
aŸiyappaņņatu. ippētu irupattiraõņu
pākam - nāŸpatu mãņņar mãõņum irumpuvaņam
iŸaīka - pakkappalakai kutikka - valaikaë
maŸaiya - mitavaikaë ami×a nika×ttappaņņatu
iraõņām valaivãccu.

intamuŸai mã­ vi×um e­Ÿā­ pāõņi

eppaņi? e­Ÿā­ kalai.

ā×amaŸiyum irumpukkuõņu taraitoņum
pētu tarai cakatiyā pāŸaiyā e­Ÿu
collum tarai pāŸaiyāyiruntāl mã­
vã×ātu. cakatiyāyiruntāl mã­ vã×um.
valai mutalil virintatu pāŸaiyil.

ippētu virintiruppatu cakatiyil mã­ vi×um

ava­ ni­aittatum naņantatu, ni­aikkātatum
naņantatu,

ava­ ni­aittapaņi - viritta valaiyil
mã­kaë vi×at toņaīki­a.

ava­ ni­aikkāta o­Ÿum nika×ntatu.

entirattiŸku ņãcal viniyēkattaic cãrceytu
a­uppum ņaimiī piëšņ uņaintu
vicaippaņaku ni­Ÿu viņņatu.

atu-
nãlakkaņalil kaŸuppu iravu kaviyum nšram.
---------------------------------------------------------------------
                     7

ayyayyē. paņaku pa×utā..?
ēņumā..? ēņātā..?

karaiyēņu cšrumā..? - illai
kaņalēņu mu×kumā..?

appētš co­­š­.
utavātu inta uyir
viëaiyāņņu e­Ÿš­.

a­upavam.. a­upavam.. e­Ÿãrkaë.

kaņaiciyil vā×vā, cāvā e­Ÿa
a­upavattiŸkallavā varava×aittuviņņãrkaë..?

tãkkucci koëutti viëaiyāņum
ku×antaikaë muīkil kāņņukkuë cikkik
koõņatu mātiri inta viëaiyāņņup
payaõam vi­aiyākavallavā muņintuviņņatu.
colluīkaë, colluīkaë... itu paņakā -
illai nām mitantu vanta kallaŸaiyā..?

kē×ikkåõņukkuë pāmpu pukuntuviņņāl -
pakkavāņņil iŸakkaiyaņittup paņapaņakkum
kē×i mātiri - avaë payantu naņuīkip
pataŸi oņuīkip paņņācupāųai pšci­āë.

amaiti. amaiti. avacarappaņātš.
kuņiyum mu×ukiviņātu. paņakum mu×kiviņātu.
ko¤cam poŸu...

avaëai amaitippaņuttiyava­ ni­Ÿa
paņaki­mšl nillāmal ēņikkoõņirunta
pāõņiyai niŸutti, paņakil e­­a pa×utu..?
e­Ÿā­.

entirattukku eõõeyvarattu ni­Ÿu
viņņatu. entirattukku varum eõõeykku
a×uttam koņutta­uppum ņaimiī piëšņ
uņaintuviņņatu. nallavšëai. māŸŸuttakaņu
irukkiŸatu. māŸŸat terinta parata­um irukkiŸā­.
māŸŸiviņalām...

evvaëavu nšramākum..?

iraõņu maõiyākalām...

iraõņu maõi nšramā -
allatu iravu iraõņu maõiyā..?
- tami×rējā taņuttuk kšņņāë.

payam všõņām tāyš. iraõņu maõi
nšramtā­...

ava­ pēyviņņā­.

mãõņum tami×rējā viņņa iņattiliruntu
pulampa ārampittāë.

muņiyātu. itaip pa×utupārkka muņiyātu.
viņiyātu. itē, vantu koõņirukkum
iravu viņiyātu. intap paņaku karaicšrvatu
irukkaņņum... nam uyirpē­a uņalāvatu
karaicšrumā..? colluīkaë kalaivaõõa­.
colluīkaë...
iru kaikaëālum ava­ mārpil māŸi māŸik
kutti, ava­ uõarcci kāņņātatāl
ta­ mukattaiyum ava­ mārpil muņņi muņņi
a×utāë.

ava­ avaëait tãõņāmal pšci­ā­.

itē pār. itu mikai.
vā×vaik kaŸpa­ai cey.
cāvaik kaŸpa­ai ceyyātš...

påkkaë kāŸŸil utirntāl påkampam
vantuviņņate­Ÿu pulampit tiriyātš.

uccivā­attil nilā vantāl talaiyil
vi×untuviņumē e­Ÿu cantškappaņātš...

i­pattaik kaŸpa­ai ceytu pār.
tu­pattai etārttamāyp pār.

paņaku pa×utā­atoru ci­­a¤ciŸu ceyti...

uņa­š itutā­ vā×vi­ kaņaici
irave­Ÿu karukip pēkātš...

i­pattai iraõņāyp pār.
tu­pattaip pātiyāyp pār...

avaëukku uŸuti åņņum pāva­aiyil
oli kuŸainta to­iyil ava­ collac
colla, avaë kaõkaë coņņuc coņņāyt
tami×p pšci­a.

kaõõãr...
tiņa uõarccikaëi­ tiravamo×i.

šy. e­­a itu..? ēr iņaivšëaikkup
piŸaku itu kaõõãri­ iraõņām pākamā..?

nã eppaņi ippaņit taõņuvaņam illāta
pu×uvāyt tayārā­āy..?

nã karppatti­ cuvarkaëai utaittu utaittu
veëivanta ku×antaiyā..? illai -
muņņaiyi­ ēņukaëai muņņāmal veëivanta
ku¤cā..?

purāõaīkaë collum peõkaëi­
pa×aiya kalavaikaëai viņņu veëiyš vā...

e­­a kalavai atu e­Ÿa pāva­aiyil,
avaë ta­ kaõõãrk kaõkaëai
uyarttik kšņņāë.

itu kšë. intiyap purāõam colkiŸatu.
ellām paņaittu muņitta piramma­,
kaņaiciyāyp peõõaip paņaikka
muya­Ÿapētu tšvaiyā­a mulakaīkaë
tãrntirukkak kaõņā­.

yēcittā­. paņaittu vaitta ovvo­Ÿilum
paīkeņuttā­.

nilāvi­ vaņņamukattai - vaëarnta koņiyi­
vaëaivu neëivukaëai - pulli­ melliya
atirvukaëai - nāõali­ me­maiyai -
påkkaëi­ malarcciyai - mā­i­ pārvaiyai-
utayacåriya­i­ uŸcākattai - mškatti­
kaõõãrai - kāŸŸi­ acaivai - muyali­
accattai - mayili­ karvattai - tš­i­
i­imaiyai - puliyi­ koņurattai -
neruppi­ vemmaiyai - pa­iyi­
ta­maiyai - kuyili­ kåvalai - kokki­
va¤cakattai - kiëiyi­ itayattai -
cakkaravākatti­ kaŸpai oņņumottamāyc
cšrttup peõ paņaittā­ām piramma­.

nā­ peõ. cutantiramā­a peõ. nā­
accappaņuvataŸkum a×uvataŸkumkåņa e­akkuc
cutantiramillaiyā..?

ava­ avaë kaõõãrait toņņukkoõņu
cirittā­.

aŸiyāppeõõš. a×ukaiyum accamum
tãrntanilaitā­ cutantiram.

itē pār... påmi uruõņai i­­oru
n域āõņukkuë cuŸŸappēkiŸatu.

peõ māŸik koõņirukkiŸāë.

talaiyaõai uŸaimāŸŸa maņņumš
tayārikkappaņņa peõ, tuppākkikaëukkut
tēņņā māŸŸat tayārākiviņņāë.

māŸiviņu. nãyum māŸiviņu.

uņainta takaņu ka×aŸŸip putiya takaņu
poruttum muyaŸciyil parata­
mu­aintirukka - pāõņiyum icakkiyum
cšrttu ava­ukku āŸu karaīkaëā­ārkaë.

nãlavā­attil jeņvimā­am viņņuppē­a
pukai tiņņuttiņņāyt terivatu mātiri,
iruë kaviyum kaņalmãtu aīkaīkš
veëëalaikaë...

irupattumu­Ÿu āõņukaëāy avaë
cantikkāta ēr iravu avaëaic cantikka
vantapētu - avaë meyyākavš
miraõņu pē­āë.

paņameņuttuc cãŸum pāmpāy ēcaiyēņu
vãcum vāņaikkāŸŸu.

vicaippaņakil veëiccamvi×um
kaņaŸparappait tavira cuŸŸik kaŸuppuccuvar
e×uppi niŸkum iravu.

vā­attil aõaintu aõaintu eccarikkum
naņcattiraīkaë.

nilāvaip peŸŸeņuppataŸkup piracava
valiyil civantu koõņirukkum ki×akku.

alaikaëi­ taëuk.. taëuk.. ēcaikaëil
taëumpi āņum paņaku.

ivaiyellām avaë accattai meëëa
meëëa atikaritta­a.

a×utu a×utu kaõkaë civantum kaõõãr
uŸaintum pē­avaë - i­­um evvaëavu
nšramākum..? e­Ÿāë ku×antaiyāyk
ku×aintu ku×aintu.

i­­um oru maõi nšram allatu
o­Ÿarai maõi nšram...

atuvarai e­­a ceyyalām..?

kaõmuņit tiyā­am ceyvēm. kavitai
ceyvēm. nã a­umatittāl kātalippēm.
viral vi×untuviņņāl a×utukoõņirukkak
kåņātu. nakam veņņum nšram miccam e­Ÿu
ni­aittukkoëvēm.

paņaku pa×utā­ate­Ÿāl pataŸik
koõņirukkak kåņātu.

kaņalil ēr iravu e­Ÿa kaņņuraikkuk
kuŸippeņuppēm...

ippaņi oru tairiyam uīkaëukku eppaņik
kiņaittatu..?

kalviyēņu vā×kkaiyaik kalyāõam
ceytapētu kiņaittatu.

oru jappā­iyak kavitai colvš­ -
kšņņuk koëvāyā..?

colluīkaë...
cēta­aikaëai a­upavikkap
pa×akik koõņirukkiŸš­.

erintuviņņatu vãņu
i­i
teëivāyt teriyum nilā...

- intak kavitaiyai vā×kkaippaņuttak
kaŸŸukkoõņš­.

taõõãril eņaiyi×akkum pārampēl
tu­pam eņaiyi×antatu.

taīkatti­ turuvalkaëaic cškarittš oru
nakai ceytu viņuvatupēl, kaųaņaīkaëaic
cškarittš nām kalaiceyyak kaŸŸukkoëëa
všõņum.

kalaiyi­ mutal etiri paci...
mutal naõpa­um atutā­.
ē. u­akkup pacikkiŸatā..?

anta nšrattil antap paņakil orš
ēr āŸutal calãmi­ camaiyal vāca­aitā­.

vānti kaõņa tami×rējā, pakal mu×uvatum
tšnãr tavira etaiyum aruntavillai.

avaëēņu avaë paņņi­iyaip paīkiņņuk
koõņava­um atuvarai etuvum
aruntavillai.

cāppiņuīkaë... eīkaëukkš pacikkiŸatš.
uīkaëukkup pacikkātā..?

cēŸŸi­ mukkālpākattai mã­ku×ampil
mu×kaņittu, taņņšnti ni­Ÿā­ calãm.

ā­āl, atil mã­tuõņu kiņakkak kaõņu,
uyiruëëa pāmpaik kaõņatupēl ta­­aip
pi­­i×uttuk koõņāë tami×rējā.

ma­­ittuviņuīkaë calãm. tami× - caivam...
e­Ÿā­ kalaivaõõa­.

appaņiyā­āl mã­ acaivamā..?
e­Ÿā­ calãm.

tayavuceytu pēyviņuīkaë. e­­āl
tāīkamuņiyavillai... - mukattaiyum mukkaiyum
muņikkoõņāë tami×rējā.

veŸum cēŸu... veŸum racam... taramuņiyumā
tami×ukku..?

ippētš tarukiŸš­... e­Ÿa calãm.
oru taņņaik kalaivaõõa­ kaiyil
tantā­. maŸutaņņai šntikkoõņā­.
tatumpum paņakil taņumāŸāmal ēņi­ā­.

cēŸŸil racamuŸŸic cuņaccuņak koõņu
vantā­. tami×ukkup pacittatu. taņņai
vāīkik koõņāë. uņa­š cāppiņāmal
uŸŸu uŸŸup pārttāë. taņņilirunta picukku
avaëaip pucikka viņavillai.

tåkkam vantāl talaiyaõai tšvaiyillai.
paci vantāl cuttam tšvaiyillai.

avaë picukkai maŸantāë. picaintāë. racamš
cēŸāy - cēŸš racamāy māŸum racavātam
nika×ntatu.

oruvāy aëëi uõņāë.

me­Ÿa cēŸŸai vi×uīkaviņāmal uëëš
štē uŸuttiyatu.

camaiyalaŸaiyil pāõņi calãmait tiņņik
koõņiruntā­.

mã­karaõņiyai racattil pēņāmal u­akkup
parimāŸavš teriyātā..?

avvaëavutā­.
tami×rējā ta­ kuņalait tavira,
ellāvaŸŸaiyum mottamāyt tuppiviņņāë.

taņņai vãciyeŸintāë.

atu vaīkāëa virikuņāvil vi×untatu.

tayavuceytu e­­aiyum intak kaņalil
eŸintuviņuīkaë...

avaë cattattil - appētutā­
tåīkappē­a kaņal tuņittu e×untatu.
---------------------------------------------------------------------
                     8

vā×vi­ marmamtā­
vā×vi­ ruci.

nāëai nšrvataŸiyāta cåņcumamtā­
ata­ cuvai.

etirpārāta veŸŸitā­
ma­ita maki×cci.

tēlviyum etirpārāmal varuvatāltā­
ma­ita­ ata­ mu­nimiųam varaikkum
muyaŸciyil irukkiŸā­.

maraõat tšti maņņum ma­ita­ukkut
terintuviņņāl maraõam varumu­pš ava­
marittup pēvā­.

vā×kkaiyum oruvakaiyil kaõõãraip
pēlattā­. iraõņum etirpārāmal
varuvatiltā­ perumai.

cariyākiviņņatu. ņaimiī piëšņ
pa×utupārttākiviņņatu...

avi×nta luīki teriyāmal āņik kutittuk
katti­ā­ calãm.

paņakukkuë atuvaraikkum kēmāvil
kiņanta cantēųam aīkulam aīkulamāy
acaiyat toņaīkiyatu.

kaŸutta mukaīkaëil maki×cci nuraittatu.

antat taņitta iravukkum vāņaik
kāŸŸukkum antac ceyti maņņumš āŸutal.

mālaiyi­Ÿi mšëami­Ÿip parata­ukkup
pārāņņu vi×ā.

kalaivaõõa­ ēņippēy ava­
kaikulukki­ā­.

atil -
eõõeyp picukkil åŸiya a×ukku.

ata­āle­­a.

u×aikkātava­ kaiyil taīkamum a×ukku.
u×aippava­ kaiyil a×ukkum taīkam.

nāīkaë paņittavarkaëtām. ā­āl.
pa×utupārkkap paya­paņavillai eīkaë
paņippu. nãīkaë paņikkātavartā­. ā­āl
pa×utupārttuk koņuttatu uīkaë payiŸci.
na­Ÿi parata­. na­Ÿi...

ta­ a×ukkuk kaiyai i×uttukkoõņu
parata­ cirittā­.

piracavattil mutalil talainãņņum
ku×antaiyaip pēla - tuõņumukam
kāņņiyatu tårattunilā.

cari. cari. karaikkut tiruppuīkaë paņakai.
vāņaikkāŸŸu vāņņukiŸatu. taīkai tāīkātu.
mã­ vi×āviņņāl paravāyillai. ivarkaëaik
karaicšrttut tirumpi varuvēm...

- pāõņiyi­ karakarappā­a āõaikšņņuc
cuŸucuŸuppā­a paņaku naīkåram kaëaiyat
tayārā­atu.

kalaivaõõa­ mukattil kavalai kappiyatu.

pāõņi. mã­ vi×untirukkumā..?

vi×untirukkātu...

š­..?

paņakutā­ ni­Ÿuviņņatš... valai payaõappaņa
villaiyš.

kaõkaëaik kaņalukkum kātukaëai avarkaë
pšccukkum kaņa­ koņuttiruntāë
tami×rējā.

talaitā×ttip pšci­ā­ kalai.

ma­­ikka všõņum. eīkaëāl
uīkaëukku i­­al. uīkaë paņakil tu­pam
jēņiyāyk kutittuviņņatu...

paravāyillai pš­ākkārarš. tirumpi
vantu mã­piņittuk koëkiŸēm...

iruvarum meëa­amā­ārkaë. vāņaikkāŸŸu
maņņum vāykku vantapaņi pšcikkoõņiruntatu.

mã­ vi×avšõņume­Ÿāl i­­um
evvaëavu tåram pēka všõņum..?

etirpārāta kuralkšņņu iruvarum
tirumpi­ārkaë.

- kšņņavaë tami×rējā.

itu uõmaitā­ā e­Ÿu kaõkaëai
uruņņi uruņņip pārtta pāõņi -

i­­um aintāŸu kilēmãņņar pēka
všõņiyirukkum... e­Ÿā­.

pēkalām... ivvaëavu tåram vantuviņņēm.
mã­piņittukkoõņš pēkalām. paņakai
mu­­ēkkic celuttuīkaë...

nijantā­ā itu..?
nilaikutti ni­Ÿā­ kalaivaõõa­.

pšcuvatu tami×ā..?. illai,
peruīka­avi­ kuralā..?.

pakalellām uõavu koëëāmal vaõõam
utirntu kiņakkum e­ vacãkarac cittiram
tē×arkaëi­ vayiŸu vāņakkåņāte­Ÿu
vāytiŸantu pšciyatā..?

maŸŸavar nala­ukkākat ta­ tuyar poŸukkum
ta­­ala maŸuppu irukkum varaikkum kāŸŸum
ma×aiyum påmiyilirukkum. kaņalkaë taīkaë
karaitāõņātirukkum.

ta­ meëa­aviratattaic cattamiņņu
muņittukkoõņa vicaippaņaku oru
pērkkēpattēņu puŸappaņņatu.
ki×akkš kiëampiya nilāvait toņņuviņat
ta­ nãõņa mukkai nãņņiyatu.

uŸcākamtā­. paņaku mu×ukka oru paravacamtā­.

mã­ku×ampu cāppiņuvatš avarkaëukkoru
kalainika×ccitā­.

ko¤canšram taņņārāycci ceytu
koõņirunta icakki calittukkoõņā­.

e­­a calãm. mã­i­ naņuttuõņam
pāõņikku. vāl parata­ukku. talai maņņum
e­akkā..?

cāppiņuīkaë. atiltā­ muëai irukkiŸatu.
mã­ talai cāppiņņāl muëai vaëarum...

appaņiyā. nã piŸantatiliruntu mã­ talaiyš
cāppiņņatillaiyā..?

pocukke­Ÿu ellērum cirittatil
puraiyšŸiviņņatu. cattaīkšņņu ēņivanta
tami×rējā taõõãr 域ik koņuttāë.

kalaivaõõa­ avarkaë talai taņņit taņņi,
cirittup puraiyšŸŸiya ciramam kuŸaittā­.

štē oru kåccam. štē oru neki×cci.
avarkaë pi­vāīki­ārkaë.

paņittavarkaë taīkaëai upacarikkiŸārkaëš
e­Ÿa pāmarap patuīkal.

neëintukoõņš parata­ kšņņā­.
nãīkaë cāppiņavillaiyā..?

cāppiņuvēm. i­Ÿu eīkaëukku
nilāccēŸu... e­Ÿava­, tami×rējāvai
a×aittukkoõņu paņaki­ pi­viëimpil
iruë kavinta piratšcam ški­ā­.

avaë, ava­ maņiyil vi×untu kuŸukik
kuŸuki oru kuņņiyā­āë.
ava­ kaīkāruvā­ā­.

vā­attil nilā. vayiŸŸil paci.

e­­avē nilāccēŸu e­Ÿãrkaëš.

caivappeõõš. i­Ÿu­akku nilāvš
cēŸu... nilāvait ti­Ÿuviņu...

nilā caivamā..?

niccayamāyc caivamtā­...

eppaņi..?
aīkutā­ uyirkaë illaiyš.

avaë paciyil cirittāë. alaikaëēņu
caņukuņu viëaiyāņum nilavi­ kiraõaīkaëil
ne¤cukaraintavaë -

peëarõami pārttāl kaņal poīkukiŸatš.
atu š­..? e­Ÿāë.

pirintupē­a makaëaip pārttāl peŸŸa tāy
poīkamāņņāëā..?

yār makaë..? yār tāy..?

kaņal - tāy... nilā - makaë...

e­akku intak kātukkup på vaikkum
kavitaikaë piņippatillai...

nā­ colvatu kavitaiyalla. vi¤¤ā­am.
påmiyiliruntu tåkkiyeŸiyappaņņa tuõņutā­
nilā e­Ÿu oru vi¤¤ā­a muņivu uõņu...
eppaņi..?

påmi tē­Ÿi ata­ erimalaik ku×ampukaë
āŸattoņaīkiya anta ātināëil - cåriya
šŸŸavaŸŸattāl ainnåŸu āõņukaë vaëarnta
oru pšralai påmiyiliruntu piyntu
viõveëiyil vãcappaņņatu. cila peëatika
vitikaëukkuņpaņņut tåkkiyeŸiyappaņņa
tuõņu oru contap pātai pēņņuc cuŸŸa
ārampittatu. atutā­ nilā...

āccariyam. ā­āl - ātāram..?

i­­um pacipik kaņalil antap
paëëamirukkiŸatu. antap paëëattilirukkum
pacālņ e­­um erimalaik ku×ampup
pāŸaiyum, nilāp pāŸaiyum orš jāti
e­Ÿa uõmai uõarttappaņņirukkiŸatu.
nilāvai 㭟u koņutta pacipik
camuttiratti­ karppappai ippētum
kāliyāyirukkiŸatu...

avvaëavu periya paëëamā..?

paëëam. perumpaëëam. evaresaņņai
veņņi uëëš pēņņālum i­­um
miccamirukkum...

kaņalukkuë š­ malaiyai veņņip
pēņa všõņum. kaņalukkuë šŸke­avš
malaikaë illaiyā..?

irukki­Ÿa­a...

aņaiyāëaīkaë..?

tãvukaë...

tãvukaëukkum malaikaëukkum e­­a
campantam..?

kaņalukkuë mu×kiya malaikaëi­ mu×kāta
uccikaëš tãvukaë...

appaņiyā..?

appaņittā­... mattiya pacipikki­
kuŸukkš iraõņāyiram mail nãëamuëëa
malaimukaņņi­ kaņal koëëa muņiyāta
cikaraīkaëš havāyt tãvukaë. intumakā
camuttirattil intiyāviliruntu aõņārņikā
varai oru malaittoņar pēkiŸatu. anta
malaittoņaril mu×kāta uccikaëš maņakāsakar -
ilaīkai - mālattãvukaë - laņcattãvukaë...

avaë iraõņu kaõkaëilum āccariya nilākkaë
aņitta­a. uëëiruntu oru pāņņuc cattam.

e­­e­­amē ākippēccu ailacā - ēņam
   entirattil šŸippēccu ailacā...
oīkaëattā­ karaicšttēm ailacā - aņa
   eīka karai eppa varum ailacā...

ovvoru variyaiyum vevvšŸu cutiyil
camaiyalaŸaiyiliruntu calãm pāņi­ā­.

mã­kaëukku maņņum kātu kšņkumā­āl
ava­ aŸuppataŸku mu­pš marittirukkum.

calãmtā­š pāņuvatu..? e­Ÿāë tami×.

ka×uttaëavu nãril niŸpava­ukkš caīkãtam
varume­Ÿāl, kaņalnãril niŸpava­ukkuc
caīkãtam varātā..?

ava­ vitittatš cuti. ava­ vakuttatš
meņņu. ā­āl, ippētu ava­atu
cantēųatti­ uyarattai entac caīkãta
vitvā­um toņņuviņa muņiyātu...

camaiyalkaņņil oru cuõņeli vantu māņņik
koõņatu.

miëakāyttåë, kaņukupuņņikaëukkup pi­­š
iņukkukaëil vaëaintu vaëaintēņi atu
vālkāņņiyatu.

calãm antac cuõņeliyai viraņņiyum
miraņņiyum pārttā­.

ā­āl, atu elimo×i pšcikkoõņu
aīkšyš cuŸŸiccuŸŸi vantatu.

šy. eīkaëukkut teriyāmal eīkaë
paņakil šŸikkoõņu vakkaõai všŸu
kāņņukiŸāyā..? ēņippē. ēņippē. e­Ÿu
ava­ cellamāy viraņņa, atu ava­
talaimšl oru eņņu vaittut tāvi,
ava­ pārvai toņamuņiyāta iņattil
pēyp patuīkikkoõņatu.

nā­ cuŸāmã­ukkš payappaņātava­.
cuõņelikkā payappaņap pēkiŸš­..?
e­Ÿu ta­ vãrattait ta­imaiyil
pirakaņa­am ceytukoõņā­ calãm.

nilā veëiccattil kaņalkuëikkum anta
veëëai iravil - alaikaëi­ mšlš
tuëëit tuëëi viëaiyāņi­a jelli mã­kaë.

cila nšraīkaëil alai etu, mã­ etu
e­Ÿa vittiyācam viëaīkikkoëëa veëiccam
pētavillai.

kalaivaõõa­ maņiyil kiņantukoõņš
anta maīkalā­a kāņcikaëil ma­atu karaintu
koõņiruntāë tami×rējā.

kaņalnēy koõņa kaõmaõi. kaņal
u­akkum piņittuviņņatā..? i­­um ko¤cam
kaņal vi¤¤ā­am co­­āl kātu koņuppāyā..?

všõņām... e­akkinta iravupētum. kaņal
alaikaëaik kiccukkiccu muņņic
cirikkavaikkum kiraõaīkaë pētum.
taõõãriņam cutantiram kšņkum
jellimã­kaëi­ tuëëal pētum. itu
e­ kaõõukkut terinta nijam.
itaŸkumšl itil vi¤¤ā­am pārttu, e­
muëaiyil nā­ muë kuttikkoëëa māņņš­...

nã tami×acci. talaimuŸai talaimuŸaiyāyt
tami×a­ ceyta tavaŸait tami×acci nãyum
ceykiŸāy.

terinta påmiyaip pārkka maŸantatum -
teriyāta kaņavuëait tšņi alaintatum
tā­ tami×a­ ceyta tavaŸu. pacittava­
kātil vštāntam ētakkåņātu
e­pārkaë. vštāntam maņņumalla.
vi¤¤ā­amum ētakkåņātu...

calãm vantu ta­imai kalaittā­.

kaiyil iraõņu taņņukaë šntiyiruntā­.

itē. cuttamā­a pāttirattil vaņitta
cēŸu. cāppiņuīkaë... nãīkaë paņņi­i
kiņantāl eīkaëukkuc cerikkātu...

ava­ nãņņiyatu paëëamum ku×iyum
niŸainta alumi­iyat taņņutā­. ā­āl
ovvoru paëëattaiyum ava­ ta­
pācattāl nirappiyiruntā­.

taņņāmal vāīki­ar taņņai.

avaë mutalil picaintāë. paci
ippētu cuttam pārkkavillai.
uruņņi uruņņi oru vāy uõņāë.

me­Ÿāl ruci terintuviņumē e­Ÿu
mellāmal vi×uīki­āë.

avaë uõõum a×akupārttu ava­
uõõat toņaīkiyapētu, viraintu ce­Ÿa
vicaippaņaku nilaikoëëāmal āņi
ni­Ÿuviņņatu.

e­­a... š­inta niŸuttam..? oruvšëai
karaikkut tiruppac collik kaņņaëaiyā..?

aīkš nilaviya oru nãëamā­a
ku×appattukkup piŸaku pataņņattēņu vantu
pāõņi oru cšti co­­ā­.

cštiyā atu..?

mšlš mškam illai.
mi­­alum ma×aiyum illai.

ā­āl -

iņimaņņum kātil vantu iŸaīkiyatu.
---------------------------------------------------------------------

    ---------------------------------------------------------------------
                     9

paņaki­ entiram pa×utu. i­i ēņātu.
ciŸu pa×utalla. perum pa×utu.
iŸukiviņņatu entiram. veņittuviņņa­a
eõõeyk ku×āykaë.
0mutal 7 varai
eõkoõņa eõõeymā­iyil
anta eõõey muë 5 varai āņum.
anta muë cettu påjayattil vi×untu
viņņatu. itu paņakukku māraņaippu. i­i
o­Ÿum ceyya muņiyātu.

atuvaraiyil anta vicaippaņakil
virintirunta cantēųatti­ ciŸaku
toņņāŸciõuīki ilaiyaip pēl
mottamāy muņikkoõņatu.

me­Ÿa uõavai vi×uīkiyum
vi×uīkāmalum kalaivaõõa­ kšņņā­.
pa×utupārkka muņiyumā? muņiyātā?

pāõņi ēņikkoõņš co­­ā­.
illai. atu nam kaiyaiviņņup pēy
viņņatu. pē­a mātamš intap paņakai
eņukka všõņāme­Ÿu eccarittārkaë.
nāīkaë kšņkavillai. paņaku pa×aiyatu.

ēņātā? paņaku i­imšl ēņātā?

tavaõai muŸaiyil tākkiya atircciyil -
taņņēņu taņņut taņumāŸit tami×rējā
murccaiyā­āë.

tami×. tami×. e­Ÿu
kattiya kalaivaõõa­ kuralil
anta rāttirikkaņal uŸakkam
kalaintatu. ā­āl
tami×rējāvi­ murccai
teëiyavillai.

avaëai ava­ ta­ maņi
kiņattit tātiyā­ā­.

tãppiņitta vãņņil
tiraiccãlaiyai yār
kava­ippatu?

avarkaëaik kākka
mã­avarkaëukku
avakācamillai.

iņu. iņu. naīkåramiņu.
i×u. i×u. valaiyai i×u.
oru va¤cakak ka¤ca­i­ kaiyil
kācu nakarntālum
nakaralām. ā­āl nam paņaku
nakarum e­Ÿu nampātš.

utavip paņaku varāmal
o­Ÿumš naņakkātu. apāya
aŸivippuk koņu.
viëakkukaëai aõaittaõaittu
veëiccam kāņņu.

iīkš cila itayaīkaë
viņņuviņņut tuņikki­Ÿa­a
e­patai viņņu viņņu eriyum
viëakkāvatu viëakkaņņum.
paņapaņave­Ÿu pāõņi
tantittami× pšci­ā­.

utaņņukkum muttattukkum
iņaiveëiyš illātatu
mātiri kaņņaëaikkum
kāriyattukkum iņaiveëiyš
illāmal aīkš ceyalkaë
naņanta­a.

taõõãr muņiccāy naīkåram
vi×untatu.

kaņalil nãntivanta valai
paņakšŸiyatu.

āpatti­ aŸikuŸiyāy
viëakkukaë aõaintaõaintu
erinta­a.

ā­āl anta camik¤aikku
naņcattiraīkaëai
aõaittaõaittu vā­amtā­
patil co­­atš tavira -
kaņal pšcavillai.
paņapaņatta mã­avarkaë
paraparattārkaë.

tami×. tami×. -
kalaivaõõa­ murccai
teëivikkum muyaŸci
toņarntā­.
š veyilil cåmpiya
veëëarip pi¤cš. orš ēr
atircciyilšyš muccuviņum
kallāy murccaiyuŸŸup
pē­avaëš.

kalaīkāta kaņal
kalaīkiniŸpatupēla pataŸāta
e­ uëëam pataŸi niŸkiŸatš.
kaõtiŸantu pār.

e­­a itu? u­ civanta
tirumš­i cilliņņu varukiŸatš.
kåņātš. cilliņakkåņātš.

avaë kālkaëai aëëi maņiyil
pēņņup paraparave­Ÿu
pātam tšyttā­.

muyalkātukaëaip pēla
melliya
antap pātaīkaëai
muraņņutta­amāyt
tšyttā­. pātaīkaë
cåņukaõņatum uëëaīkaikaëukku
ēņi­ā­.
antak kuvinta tāmaraikaëaik
ko¤cam malartti
melle­Ÿu tšyttut
tšyttu mi­cāram
tayārittā­.

murccaiyuŸŸuk kiņanta
maraīkaëil vacantakālam
vantatumš ko×untu
e×untuvarumš - appaņi avaë
imaikaë ko¤cam e×unta­a.
uņa­š vi×unta­a.

tami×. tami×.

kātaliyi­ kātumaņalil ku­intu
ku­intu kåppiņņā­.

ēņikkoõņšyirunta pāõņi
orukaõam ni­Ÿā­.

kalaiyi­ tuyar kaõņum tami×i­
nilaikaõņum paraparappilum
paritāpittā­.

eīkaëāltā­š uīkaëukku
itta­ai tu­pam? ma­­ittu
viņuīkaë.

yār mãtum tavaŸillai.
itu cantarppatti­ cati.
nãīkaë pataŸŸappaņātãrkaë.
pataŸŸattil ma­ita­ pātipalam
i×akkiŸā­. citaŸum
uõarcciyaic cškarittu
yēciyuīkaë. nam mãņcikku
va×iyuõņā illaiyā?

uõņu. mu­Ÿš va×i...

e­­e­­a?

o­Ÿu.
kaņantu cellum kappal
nammaik karai cšrkkalām.

iraõņu.
paņaku štš­um vantu
nammaip pātukākkalām.

mu­Ÿu.
kaņņumaram vantu
nammai iņņuc cellalām.

inta mu­Ÿumš
illaiye­Ÿāl..?

kāŸŸaņittuk kāŸŸaņittu
nām karaicšra všõņum.
ippētu atu muņiyātu.

š­ muņiyātu?

itu ki×akkiliruntu mšŸkš
kāŸŸuvãcum kālamalla.
mšŸkiliruntu ki×akkš
kāŸŸuvãcum kālam.

nallatu naņakkum.
nampikkaiyēņiruppēm.
pāõņi cirittā­. atil
ãrappacai illai.

pāvam. atu cirippi­
mãcaiyai oņņavaittuk
koõņa cēkam.

ā­ālum tairiyam pšci­ā­.
mã­ tappi­āle­­a? valai
irukkiŸatu. entiram
pē­āle­­a? paņaku
irukkiŸatu. nãīkaë
taīkaiyaik kava­iyuīkaë.
nāīkaë taņaīkalkaëaik
kava­ikkiŸēm.

pāõņi kaņalil vi×unta
kācāy iruëil
tolaintā­.

vi×untavaë vi×untavaëtā­.
vi×ikkavillai. aimpatu kilē
taīkam acaiyavillai.

antac cuttat taīkattai
ava­ cuņavaittuk
koõņšyiruntā­.

toņņāl oņņum keņņi
iravu.
mšlš pottal vā­am.
kãך kattum kaņal.

cettup pē­a paņaku.
ciŸakillāta ma­itarkaë.

nšŸŸu vantatum atš nilā.
i­Ÿu vantatum atš nilā.

nšŸŸu vanta nilāvil kaŸai
e­patu ata­ ka­­attu
maccamāy iruntatu. i­Ÿu
vanta nilāvil atu kaõõãri­
miccamāyt terintatu.

iyaŸkai appaņiyštā­
irukkiŸatu. arttam
koņuppava­ ma­ita­.
tuëëi viëaiyāņiya jelli
mã­kaëum uëëš uŸaīkap
pēyviņņa­a.

alaikaëkåņa uŸakkattil
puraõņu puraõņu paņuttuk
koõņirunta­a.

naņcattiraīkaëaik kāvalukku
vaittuviņņu nilākåņa
uŸaīkiviņņatu.

vāņaik kāŸŸukkut
tåkkattil naņakkiŸa viyāti
pēlum. taņņut taņumāŸi
vãcikkoõņiruntatu.

antak kaņalvãtiyil mã­avar
nālvarum kalaivaõõa­um
maņņum kaõõuŸaīkavillai.
vimmivimmit ta­ mukattil
tā­š aŸaintukoõņu,
ava­ tēëil muņņimuņņi
avaë a×utāë.

cumappava­ukkuttā­ teriyum
cālaiyi­ tåram.
vi×ippava­ukkuttā­ teriyum
iravi­ nãëam.

kalaivaõõa­ kaõkaë pēlavš
ki×akku vā­amum civantapētu
- antac ci­­amaõittāmarai
ciŸuvi×i tiŸantatu.

talaiyai acaittatu. caīkãtam
mu­akiyatu.

iravil aõaintaõaintu erinta
viëakkukaëaip pēlavš avaë
vi×ikaëai muņimuņit tiŸantāë.

avaëukku o­Ÿum
viëaīkavillai. vi×ippaņalattil
vi×unta kāņcikaë muëaikkuc
ce­Ÿu cšravillai.

ippētu nā­
eīkirukkiŸš­?

e­ maņiyilirukkiŸāy. ēr
š×aiyi­ uëëaīkaiyilirukkum
taīka nāõayattaip pēlavum
- tåkkaõāīkuruvik kåņņi­
ā×attil kiņakkum ata­
ku¤caip pēlavum nã
pātukāppāyirukkiŸāy.

avaë ¤āpakak kaõõikaëai
aŸunta iņattiliruntu muņiccup
pēņņāë. viëaīkiviņņatu.

paëëi koõņavaë tuëëi
e×untāë. payantu
katti­āë.
paņaku i­i ēņumā?
ēņātā?

pataŸāmal kšë. intap
paņaku i­i ēņātu. itayam
uņaiyātš. etārttam
kšë. intap paņaku
iŸantuviņņatu. ippētu itu
piõam. intap piõattil
moyttirukkum ãkkaë
nām. ā­āl, e­
kātaliyš. aippaci
mātampēl a×utu
vaņiyātš. nam piŸavip
peruīkaņal kaņantu muņikka
ituvo­Ÿš paņake­Ÿu
eõõātš.
ellāk kaņalukkum
karaiyuõņu. entat
tu­pattukkum muņivuõņu.
poŸu. mãņcivarum.

niŸuttuīkaë.
ippētāvatu uõmai
colluīkaë.

eppētum uõmaitā­
collukiŸš­.

illai. e­­ai nãīkaë
a×aittu vantatu camuttirattai
aŸimukappaņuttavā? illai
cāvai aŸimukappaņuttavā?

ataŸkumšl pšccuvarāmal
captam kšņņu ēņivanta calãm
camaiyalkaņņukkuc ce­Ÿu
iraõņu kēppaikaë
karuntšnãr koõņu
vantā­.

kalaivaõõa­ ataivāīkit
tēëil putaintavaëi­
talaitaņavi, tšnãr kuņi
e­Ÿu cellavārttai
co­­ā­.

kaõõãrviņņuk kaõõãrviņņš
uņampil taõõãrvaŸŸip
pē­avaëukku atu
tšvaippaņņatu.
vicumpikkoõņš paruki­āë.

iravellām pa×utupārkkum
muyaŸciyil kaëaittuppē­a
mã­avarkaë avarkaëaic cuŸŸip
paravi­ārkaë.

iīkiruntu karai evvaëavu
tåram parata­?

iņaimaŸittāë tami×.
iīkiruntu maraõam evvaëavu
tåram e­Ÿu kšëuīkaë.

kaņalukkuë 45 kilē
mãņņar tåram
vantiruppēm. -
yēcittuc co­­ā­
parata­.

āpattai uõarttum
aŸikuŸiyāy iravil viëakkai
aõaittaõaittu erittãrkaë.
pakalil..?

atē pāruīkaë.
pāõņi kaikāņņi­ā­.

kalaivaõõa­ aõõāntu
pārttā­.

icakkiyi­ iņuppu luīkiyai
mšŸkåraiyi­ uccikkampam
kaņņiyiruntatu.

iņam poŸuttup poruë
všŸu. iņuppil kaņņi­āl
luīki, kampattil kaņņi­āl
koņi.

atutā­ ippētu apāya
aŸivippu.

civanta ki×akki­
utayarškaikaë kaņalnãril
kavitai e×uti­a.

yār mukattilum
cantēųamillai. ellār
mukattilum iŸukkam.
ē. paņaki­ maraõattukku
meëa­ā¤caliyā?

cala­amaŸŸa cittiraīkaëāy -
captamaŸŸa vāttiyaīkaëāy
anta
āŸu ma­ita jãva­kaëum
collaŸuntu ceyali×antu tukkappaņņa
po×utilš - vā×vi­ cumaiyaŸiyātu,
maraõatti­ payamumaŸiyātu aīkš tuëëik
kutittāņiya jãva­ o­Ÿuõņu.

anta š×āvatu jãva­ - cuõņeli.

atu vāl tåkkuvataiyum vaëaintēņu
vataiyum kirãc kirãcce­­um oru
vārttaiyai vaittukkoõņu atu pala
pāųai pšcuvataiyum taīkaëai maŸantu
avarkaë všņikkai pārttukkoõņirunta
všëaiyil - aīkš nilaviya amaiti
cakikkāta tami×rējā āvšcam koõņu katti­āë.

e­­ai eppētu karai cšrkkappēkiŸãrkaë?
captam kšņņup payanta kāŸŸu caŸŸš otuīki vãciyatu.

avaë taīkat tēëkaëil taņampatiya a×uttiya
kalaivaõõa­-
poŸumaiyāy iru. poŸumaiyāyiruntāl
etaiyum cātikkalām.

etaic cātippãrkaë?

poŸumaiyāyiruntāl taõõãraik kåņac
callaņaiyil aëëalām - atu pa­ik
kaņņiyākumvarai poŸuttiruntāl

ēr iņaivšëaikkup piŸaku avaë a×ukai
toņarntatu.

avaë karampaŸŸi viral iņukkil viral
kēttava­ ta­ amaitippaõiyai ārampittā­.
cēkam teriyāmal tuëëikkutikkiŸatu. nãyum
taŸkālikamāyp pakuttaŸivai maŸantuviņu.
cēkattaic cuõņi eŸintu oru cuõņeliyāki
viņu cuntari..

paņaki­ viëimpil vāltåkki ni­Ÿa
cuõņeli avaëaip pārttu vakkaõai kāņņiyatu.

avaëukkē - pacittatu. vāyviņņuk kšņka
ma­amillai.
pottivaitta a×ukai pottuk koõņatu.
---------------------------------------------------------------------
                     10

ma­ita­ ni­aikkiŸā­ -
intap pirapa¤camš
ta­atu piņiyile­Ÿu.

vā­am iņintālum påmi
piëantālum å×iveëëam
uyarnte×untu naņcattiraīëai
na­aittālum
ta­ puka× a×iyāte­Ÿu
tarukkit tirikiŸā­.

e­atu puka× - e­atu cāta­ai
- e­atu ilakkiyam -
e­atu peyar ivaiyellām
kālam e­Ÿa parimāõatti­
kaņaici varai, kālattaiyš
ve­Ÿuvā×um e­Ÿu
ka­ākkāõkiŸā­.

ā­āl, påmi ava­aip
pārttup poŸumaiyāyp
pu­­akaikkiŸatu.

intap påmi piŸantu irunåŸu
kēņi āõņukaë
irukkume­patu ārāyap
pukuntavarkaëi­
tērāyak kaõakku.

itil mutal uyir muëaittatu
mu­Ÿaraik kēņi āõņukaëukku
mu­putā­ām.

196 1/2 kēņi āõņukaë
intap påmi veŸumaiyil...
veŸumaiyil... yārumaŸŸa
ta­imaiyil.

kāŸŸi­ ēcaiyum - kaņali­
oliyum - iņiyi­
pāųaiyum tavira 196 1/2
kēņi āõņukaë všŸē­Ÿum
captamillai.

mutal uyir piŸantatu
mu­Ÿaraik kēņi āõņukaņku
mu­putā­ e­Ÿāl
kuraīkiliruntu ma­ita­ kutittatu
35 laņcam āõņukaëukku
mu­putā­.

påmiyi­ kālakkaõakkil ma­ita­
e­pava­ oru tuëi.

inta iņaikkālattil intap
påmi e­­um kirakattil
etta­aiyē jãvarācikaë
tē­Ÿit tē­Ÿit
tolaintirukki­Ÿa­a.

ma­ita­ e­pava­um intap påmi
e­­um kirakattil vantupē­a
oru jãvarāci e­Ÿu nāëai
varalāŸu pšcalām.

ituvarai vanta jãvarācikaëil
ma­ita­š ciŸantava­e­i­um -
påmiyaip puŸaīkāõum pujapalam
mikkava­e­i­um
kālaccå×alil ava­um
kāõāmal pēkalām.

e­avš itil nilai e­Ÿum
nirantarame­Ÿum
colvatellām
aŸiyāmaiyi­
aņukkumo×ikaëš tavira
všŸalla.
vā×um vā×kkai varai
nijam. iruppato­Ÿš
i­pam.

irai tšņuvatum
iraiyākāmal iruppatumš
uyiri­ kuõam.

i­pamš uyiri­ všņkai.

pula­kaëi­ tšvaikaë tãrttu
vaippatš vā×tali­
aņaiyāëam.

e­akkup pacikkiŸatu
e­Ÿāë tami× rējā.

appaņik kšëaņi e­
taīkamš.
maņiyil kiņantavaëai
iŸakkivaittuviņņu, uëëš
ēņippēy
mã­avarkaë paya­paņuttum
paŸpacai koõņuvantā­
kalaivaõõa­.

viralil pacaipitukki ãŸukaëilum
paŸkaëilum i×ukkat
teriyāmal i×uttu,
ko¤cat taõõãril avaë
koppaëittut tuppi­āë.

taņņšnti vantā­ calãm.

atilirunta poīkalukkum
caņ­ikkum vittiyācam
pirittaŸiyattakka cāņciyaīkaë
illāmal avaë
taņumāŸi­āë.

atai uruņņi uruņņi
vi×uīkavaittatu avaëai
miraņņikkoõņirunta paci.

e­­a calãm. kappal,
paņaku štš­um kaõõukkut
taņņuppaņukiŸatā?

ava­ camaiyalai ava­š
cāppiņņatupēl mukam
kēõini­Ÿa calãm
uīkaëukku nãccal
teriyumā?
e­Ÿā­.

š­ kšņkiŸāy?
e­Ÿā­ kalaivaõõa­.

nāŸpattaintu
kilēmãņņarai
nā­ku nāņkaëil
nãntiviņa muņiyātā e­Ÿu
pāõņikkum parata­ukkum
paņņima­Ÿam naņakkiŸatu.

colliviņņu
maŸaintuviņņā­. ava­
co­­a coŸkaë
maŸaiyavillai.

kappalē paņakē
varavillaiye­Ÿāl karaicšra
muņiyumā kalaivaõõa­?

štāvatoru aticayam
nika×a všõņum.

aticayamā?

mškaīkaëai
vilakkikkoõņu cila
tšvataikaë varavšõņum.
allatu tiņãre­Ÿu ciŸaku
muëaittu
intap paņakš paŸavaiyāka
všõņum. allatu
nãlakkaņal vaŸŸi nilamāka
všõņum. allatu intumakā
camuttirattil ituvarai
illāta erimalai o­Ÿu
kaõvi×ittu, nilattaņi maõõai
aëëip po×intu
mi­­al vškattil oru mšņu
uõņākka všõņum.
allatu pālka­ tãvu
mātiri...

atu e­­a pālka­
tãvu? - avaë
ārvamā­āë.

āsatiršliyāvukkuk
ki×akkš iraõņāyiram mail
tårattilirunta pālka­ tãvu
tiņãre­Ÿu maŸaintu
viņņatu. pati­mu­Ÿu
āõņukaëukkup piŸaku mãõņum
paëicce­Ÿu mšle×untatu.
appaņi iīkš
mu×kiya tãvu štš­um
mukam kāņņa všõņum.

appaņikkåņa
nšrvatuõņā?

aīkš nšrntatu,
iīkš nšravillai. iīku
maņņum
appaņi nšrntāl -
koņuīkaņal koõņa
kumarikkaõņam
mãõņum kutittu vantirukkum.
tami×arkaëi­ cākāta
nākarikattukkuc cāņci
kiņaittirukkum. kuõakaņali­
iëavaraci e­Ÿu
koõņāņappaņņa påmpukār
mãõņum
påttu vantirukkum.
nšravillaiyš.
pālka­ tãvukku nšrnta
maŸupiŸappu
eīkaë pa×antami× påmikku
nšravillaiyš.
nšrātu. kaņalukkut
tami×mšl ācai.

veyil šŸiyatu. všŸēru
vā×kkaikkup paņaku
tayārākik koõņiruntatu.

mã­avar ovvoruvarum
vicaippaņaki­ viëimpukku vantu
vantu kappalē paņakē
terikiŸatā e­Ÿu
kaņalveëiyeīkum kaõkaëai
vãci­ārkaë.

nalla ceyti collik
karaivataŸku oru kākkaikåņak
kaõõukkut
taņņuppaņavillaiyš.

veyil šŸa šŸa, uņampil
všrvaiyum ma­atil
cērvum kaciyak kaciya
aīkaīkš uņkārntu
uŸaintārkaë.

cēkamillātatu cuõņeli
maņņuntā­.

āŸupšrkkum cšrttu atu
cantēųamāyiruntatu.

cille­Ÿu tuëëic cilmiųam
ceytu - vškamāyt
tāvittāvi vittai kāņņi
ta­ pi­­aīkālkaëait
taëattil patittu -
mu­­aīkālkaëālum vālālum
apinayam purintu všņikkai
kāņņi viëaiyāņiyatu.
aɟiõaikaë cākumvarai
maki×cciyākavš
irukki­Ÿa­a.
ma­ita­tā­
pāti vā×kkaiyilšyš
paņuttuviņukiŸā­.

kãך vi×umvarai oru
te­­aīk㟟u kāŸŸēņu
pāņum caīkãtattai niŸuttik
koëvatillai.

maraõatti­ mu­nimiųam varai
paņņām påccit ta­
ciŸakukaëaic curukkik
koëvatillai.

oru kalappaiyi­ko×u
ta­­ai iņaŸumvarai
oru maõpu×u ta­ to×ilaik
kuŸaittuk koëvatillai.

entap pakuttaŸivu,
pirāõikaëaiviņņu ma­ita­aip
pirittuk kāņņukiŸatē atš
pakuttaŸivutā­
ka­avukaëāl nirācaikaëāl
ava­ai varuttiyum vaikkiŸatu.

eīku pārttālum nãlam.
kã×um mšlum nãlam.

pārvai muņiyum parappil
vantu kaviyum vā­avaņņam.

tami× e×u. tē×arkaëukku
nām tuõivu colvēm.
vā.
avaëait tāīki a×aittut
taëam valam vantā­.

avarkaëaip pārttatum
accaņitta cittiraīkaë
aīkaīkš acainta­a.

pāõņi. parata­. e­­a
itu? paņakš mu×kip
pē­a mātiri š­ mukam
kaŸuttu niŸkiŸãrkaë?
eppētum pēlavš
iruīkaë. ippētu
nammiņam iraõņu vāka­aīkaë.
o­Ÿu paņaku.
i­­o­Ÿu nampikkai.
paņaku kavi×ntālum
karaicšra muņiyum. nampikkai
kavi×ntāl karaicšra
muņiyumā?

mã­avar utaņukaëil oru vāņiya
pu­­akai ēņiyatu.

nāīkaë varuntuvatu
eīkaëukkāka alla. cikkalil
uīkaëaiyum
cikkavaittuviņņēmš.
ataŸkuttā­.

itu cikkaltā­.
ellērum cšrntu
cikkeņuppēm.
ovvoru paņakilum
tšciyakkoņi paŸakka
všõņumāmš.
koņi eīkš?

uëëš irukkiŸatu.

uņa­š eņuīkaë.
apāyakkoņi maņņum
pētātu.
ataŸkup pakkattil ataiviņa
uyaramāy
tšciyakkoņiyum cšrntu
paŸakkaņņum.

š­? nām intu makā
camuttirattiltā­š
irukkiŸēm. etaŸkākat
tšciyakkoņi?
e­Ÿāë tami×rējā.

intumakā camuttiram
intiyāvukku maņņum
contamalla.
enta nāņņuk kaņalum
karaiyiliruntu aintu
kilēmãņņarvaraikkumtā­
anta nāņņukkuc contam.
ata­ piŸaku varuvatu
potukkaņal.

entak kalamā­ālum anta
nāņņut tšciyak
koņiyait
tāīkiyirukkavšõņum.
tšciyakkoņi illātatu
koëëaikkalam e­Ÿu
karutappaņum.
nām cuņappaņalām.

aņutta aintāvatu nimiņattil
apāyakkoņikkup
pakkattil intiyāvi­
tšciyakkoņi paŸantatu.

štē oru
nampikkaimo×iyait
tšciyakkoņi
avarkaëēņu paņapaņattup
pšciyatu.

pārppēm,
pālaiva­attaikkåņa mškam
kaņakkiŸatš.
intap paņakai oru
paņaku kaņakkātā?

avarkaëi­ tiruņappaņņa
cantēųatti­ mutal
tavaõai tiruppit tarappaņņatu.

tattittāvum alaikaëil
taëëāņik
koõņšyiruntatu paņaku.

itu e­­a kalatti­ kãך
oru taëam?
- piëëaikkšëvi kšņņāë
tami×rējā.

atu pa­ikkaņņippeņņi.
atutā­ mã­ kiņaīku.
pār aīkš. piņitta
mã­kaëaip patappaņutti
vaikkap
peņņip peņņiyāyp
pa­ikkaņņikaë.
periya kiņaīku itu. iŸaīkip
pārppēmā?

avaë maŸuttāë. ava­
i×uttā­.

valakkarattāl ava­
karattaiyum iņakkarattāl
ta­ mukkaiyum
piņittukkoõņš avaë
iŸaīki­āë.

āŸaņi ā×am, pati­mu­Ÿaņi
nãëam. pa­­iraõņaņi
akalam. atu caŸŸš
ilakkaõam mãŸiya caturam.

kuppe­Ÿu aņitta
mã­vācattil ne¤caņaittatu.

tokuti tokutiyāyp
pa­ikkaņņip peņņikaë.

aīkaīkš iŸaintu kiņakkum
cillaŸaip poruņkaë.

taraiyil cetilkaëi­ picukku.
ērattil iraõņu pãppāykaë.

uëëaŸaiyil pārvai parappiya
tami×rējā
kalaivaõõa­ kaiyiliruntu
ta­­aik
ka×aŸŸikkoõņu - nãīkaë mšlš
pēīkaë nā­ varukiŸš­ e­Ÿāë.

o­Ÿum puriyāmal vi×ittava­ caņņe­Ÿu
pirakācamāki ē. atuvā? e­Ÿu cirittu mšlš
pē­ā­.

taëattiŸku vantā­ mãõņum kaņalpārttā­,
mãõņum vā­ pārttā­.

talaikkumšlš oru paŸavaikkåņņam
paņapaņave­Ÿu ciŸakaņittup paŸantu tårattu
vā­attil tolaintatu.

ē paŸavaikaëš. nãīkaë maņņum karaikkut
takaval colli oru kalam a×aittuvantāl
cākumvaraikkum nā­ caiva­āyiruppš­š.

caŸŸunšrattil tami×rējā cemparuttip
påvāyc cille­Ÿu påttu vantāë.

malarntiruntatu mukam, polintiruntatu tškam.

tiŸanta vi×ikaëāl viyantuni­Ÿa kalaivaõõa­,
pa­iyil kuëitta pārijātamāy vantirukkiŸāyš...
eppaņi? e­Ÿā­.

kuëittš­ e­Ÿāë.

kuëittāyā? taõõãr..?

iraõņu pãppāykaë irunta­a. oru
pãppāyt taõõãr pētavillai.
iraõņāvatu pãppāyilum ko¤cam
eņuttuk kuëittš­. appētaikkippētu
a×akāy irukkiŸš­ā?

aņippāvi.

atircciyaņaintā­ kalaivaõõa­.

kuņikka vaittirunta taõõãraik
kuëittuviņņāyš tāyš - calãm a×utā­.
---------------------------------------------------------------------
                     11

colli­ arttam
tãrmā­ippatu collalla.
iņam.

orš oru muttam koņu .
- intat toņarukkuk
kaņņilil poruë všŸu.
toņņilil poruë všŸu.
pāņaiyil poruë všŸu.

kuëittal e­patu oru
ceyaltā­. ataŸkuk
karaiyil poruë všŸu.
ni­Ÿupē­a kalattil poruë
všŸu.

kuëittal e­patu aīkš
cukātāram. iīkš
turēkam.

upputtåëukkup patilāy
vairakkaŸkaëai ammiyil
vaittu araittuviņukiŸa oru
ku×antai mātiri - kuņinãr
e­Ÿu teriyāmal atil
kuëittu muņitta tami×rējā
ippētu
a×utu a×utu a×ukkā­āë.

ā­āl, atuvum
na­maiyā­atu.
ulakamakā yuttattil mutal
kuõņu vi×untavuņa­
cuŸucuŸuppaņaintuviņum oru
talainakarattaip pēla
iruppuk kaõakkeņukkat
tayārā­atu paņaku.

eppaņiyum iraõņoru nāëil
karai cšralām. ā­ālum
āpattaittā­ nām atikam
cintikka všõņum.

ma×aikkālattil
kåņu kaņņik koëëalām
e­Ÿu tåkkaõāīkuruvi
kēņaiyil
tåīkikkoõņirukkak
kåņātu.

cari... cari... cari
pār. arici evvaëavu? aëa.
kāykaŸi evvaëavu?
kaõakkeņu. nã evvaëavuõņu
niŸu. eõõey - miëakāy -
kaņuku etta­ai nāë varum?
eõõic col.
ulaiyil kumi×i kotikkumš.
appaņip paņapaņave­Ÿu pšci
muņittā­ pāõņi.

itē pāruīkaë pāõņi.
mu­Ÿu nāë tšvaikkuttā­
uõavupporuë koõņu
vantēm. ataŸkuë
tirumpiviņuvatāyt tiņņam.
uõmai colkiŸš­.
uõarccivacappaņāmal
kšëuīkaë. koõņu vanta
arici 12 kilē. mu­Ÿu
nāëaikku. 4 kilē
ventatu pēka, iruppu 8
kilē. taõõãr 200 liņņar
koõņu vantēm. atil
kuņittatum - kuëittatum
pēka e¤ciyiruppatu 80
liņņar. ravai, maitā
i­Ÿumaņņum varum. takkāëi
a×ukāmaliruntāl aņutta
nāëaikkum varum. ippētu
paņakil niŸaiya iruppatu ņãcal
maņņumtā­.

illai.
nampikkaiyumtā­.
kavalaiaŸikkai vācitta
calãmaik kalaivaõõa­
iņaimaŸittā­.

cila n域āõņukaëukku
mu­­um ma×ai illai. cila
n域āõņukaëukkup pi­­um
ma×ai irukkap pēvatillai
e­Ÿa varuntattakka vā­ilai
koõņa pālaiva­attilum
kāŸŸi­ ãrappacaiyai uõņu
vā×um tāvaram uõņu. cila
nāņkaëukkāvatu nām
jãvikka muņiyātā? uõavu
e­patu pa×akkam.
uõaviruntāl ma­ita­
upariyāyt ti­kiŸā­.
upariyāyk kuņikkiŸā­. oru
paņaku taņņuppaņum varai nām
uņampukkāka uõõa
všõņām. uyiri­ všrukku
maņņum ko¤cam ãram
vārppēm.
colluīkaë... i­­um āŸu
všëaikkuttā­ uëëa inta
uõavai atika všëaikku
nãņņippatu eppaņi?

kšëviyi­ payaīkarattil
aīkš maiyam koõņatoru
meëa­am.

paņaki­ taëak, taëak, ēcai
maņņum anta meëa­am
pārttuc cirittatu.
parata­ anta meëa­attaik
ka­aittuk kalaittā­.

i­imšl oru nāëukku oru
všëaitā­ uõavu. oru
ņamëartā­ taõõãr.
caritā­ā?

atai mutalil oru tairiyacāli
va×imo×iyaņņum e­Ÿu
ellērum
pšcāmaliruntārkaë.

cari...

m...

ākaņņum...

appaņiyš
ceyvēm... āõkaëil
ellērum avacaramāy
va×imo×iya, tami×rējā
maņņum utaņutiŸakkavillai.

pattuk kaõkaëum avaë iraõņu
kaõkaëai moytta­a.

iŸutiyil avaë eõõattai
e×uttuk kåņņi­āë.

kuņippataŸkuc cari...
kuëippataŸku..?

kuņippataŸku oru
ņamëartā­ irukkiŸatu. nã
kuëippataŸku oru kaņalš
irukkiŸatu.

kalaivaõõa­ ta­
vārttaikaëaiyum avaë
uëëaīkaikaëaiyum orš
nšrattil a×utti
uccarittā­.

eņutta muņivu aņutta
nimiņattil
amalpaņuttappaņņatu.

atuvarai ariciyai aëantu
camaittukkoõņirunta calãm
eõõic camaikka
ārampittā­.
mu­pellām uruëaikki×aīkai
avittut
tēlaiuritteŸikiŸava­,
ippētu atilumkåņac
cattirukkum e­Ÿu camātā­am
collikkoõņā­.

yuttam uyiri­ matippaik
kuŸaikkiŸatu.
pa¤cam uõavi­ matippai
uyarttukiŸatu.

paņaki­ pi­viëimpil mãõņum
ēr akatiyi­ pērāņņam
ārampamā­atu.

tami×rējā kaõõãrvaŸŸiya
kaõkaëil kēpam kumuŸiyatu.

iīkš pa¤cumettai
illai. paravāyillai.
talaiyaõai illai.
tavaŸillai. mã­
picukkaņikkāta pērvai
illai. varuntavillai. e­
kuŸaintapaņcat tšvai,
kuëippatu. ataŸkum va×iyillai
e­Ÿāl nā­ vā×vatā,
cāvatā?

tami×. u­akki­­um
viëaīkavillai. kuëippataiviņa
oru periya pirac­ai
varumpētu kuëippatu
iraõņāmpaņcamākiviņum.
ippētu kuëittal e­patu
uyirvā×tali­ amcamalla.
kuëittš ākavšõņume­Ÿāl
kaņalil vi×u. e×u. u­akkuëëa
kuņitaõõãril oru ņamëar
otukkit tuõņai na­aittut
tuņai. karaicšrum varai
ņamëartā­ u­ kuëiyal
aŸai.

muņiyavš muņiyātu. e­
uņampum ma­acum nā­
cantikkāta vā×kkaikkut
tayārākātu.

uyirācaiyiruntāl niŸam
māŸittā­ tãravšõņum.
inta viųayattil nã
vilaīkukaëiņam niŸaiya
viëaīkikkoëëa všõņum.

vilaīkukaëā?

āmām. kaņal vilaīkukaë.
itē, virintu parantu
ceŸintu neki×ntu niŸkiŸatš
inta nãlattaõõãr...
itaŸkuk kãך pavaëam
maņņumalla. ma­ita­ukkup
pāņamum irukkiŸatu. intac
cåriyakkatir irukkiŸatš, itu
350 aņi ā×am varaitā­
taõõãrtuëaikkum. ataŸkuk
kãך iruëtā­. iruëtā­.
intak kaņal tē­Ÿiya
nāëtoņņu i­Ÿuvarai
aīkš iravutā­. ā­āl,
aīkš vā×um pirāõikaë
iruëil iŸantu pēkavillai.
sakuviņpē­Ÿa
pirāõikaë, taīkaë
uņampilšyš veëiccam
pēņņu ulavuki­Ÿa­a -
taīkaë contac celavil
cuyaveëiccam
pēņņukkoëëum cila
ma­itarkaëaippēla.

appaņiyā?

āmām. ellāp
pirāõikaëukkum iraõņš
laņciyaīkaë.
e­­e­­a?

irai tšņuvatu.
iraiyākāmal iruppatu.
ākņēpasa e­­a ceyyum
teriyumā?

teriyātu.

etiri turatti­āl ata­
uņampu cila vaõõat tiravaīkaë
kakkum. kaņal nãrai
niŸammāŸŸi etiriyi­ kaõõaik
kuruņākkum. taõõãr
teëivataŸkuë
tappittēņiviņum.

intak kataiyellām
e­akketaŸku?

cå×nilaiyai veŸŸi
koëëum cåttiram teriya
všõņum u­akku.
vā×kkaiyai vā×appār.
allatu vā×kkaikkšŸpa
u­­ai vārkkappār.
a×uvatutā­ avamā­amš tavira
- avati tāīkutal avamā­am
alla. veŸŸi e­Ÿa tšrukku
etirppu, tu­pam e­Ÿu
iraõņš cakkaraīkaë. ciramam
vā×vi­ cšmippu. vaëaiyāta
ampi­ cakti e­pate­­a?
vaëainta viltā­š.
cantarppamtā­ cakti
tarukiŸatu.

ellām
kaŸpa­āvātam.
avaë kattimuņittuk kātu
potti­āë.

ava­ neruīki
uņkārntā­. avaë otuīki
uņkārntāë.

nãīkaë ma­itakula
mãņcikkākap pšcukiŸãrkaë.
e­akkē ēņņaip
paņakiliruntu uņa­š mãņci
všõņum. ippētu e­akkut
ta­imai všõņum.
viņņuviņuīkaë.
e­­ait ta­imaiyil
viņņuviņuīkaë.
avaë cattamiņņup
pi­­šŸi­āë.

u×akkil e­­a ki×akku
mšŸku? muņņaiyil e­­a vaņa
turuvam - te­ turuvam?
nāŸpatto­pataņi nãëam
koõņa ci­­ap paņakil e­­a
ta­­anta­imai?

ava­ mu­akikkoõņš e×untu
naņantu mu­viëimpil
kalantā­.

ta­imai. veŸumai. peyar
teriyāta oru kirakattil
va×iteriyāmal
vi×untavarkaëaippēl oru
piramai.

antap paņaki­ orš ēr
āŸutal tāëippu
vāca­aitā­.

aëantu vaitta cāppāņu.
āëukkoru mã­.
cāppāņņi­ kaņaiciyil
miccamā­atu pēl
ellērukkum ko¤cam
ko¤cam ku×ampu.
orš oru taņņil maņņum
cāppāņum cāmpārum.

ellāc cēŸŸaiyum
pacipicaintatu.

tami×um picaintāë.
avacarattil picaintatil
cēŸŸi­ cåņņil avaë
rējāttēl ventatu.
uruņņiya kavaëattai
ellērum
uõõappē­apētu -
niŸuttuīkaë e­Ÿu
cattamiņņuk katti­ā­ calãm.

atircciyil yārum
acaiyavillai.

ovvoruvar paīkāyk
ko¤cam ko¤cam cēŸu
koņuīkaë.

ava­ iru kai šnti­ā­.

š­e­Ÿu yārum
kšņkavillai.

vicālamāy vicārikka
avarkaëi­ pacikkup poŸumai
illai.

ellērum ko¤cam
ko¤cam koņuttārkaë.

iru kaikaë šntiyum oru
kaiyum nirampavillai.

vacålitta cēŸeņuttu uëëš
ēņi­ā­.

ēņiya vškattil uņa­š
tirumpi­ā­.

cuõņelikkuc cēŸu
koņuttuviņņš­.
ellērum cāppiņalām
e­Ÿu kåvi­ā­.
avarkaë kērasil
pu­­akaittārkaë.

tami×. cāppāņu
eppaņi? kalaivaõõa­
kaõõaņittā­.

cāmpār - cēŸu
iraõņil štē o­Ÿil
uppillai. etu e­Ÿu
teriyavillai.
atuvarai amaitiyāyirunta
pāõņi atirnte×untā­.
cāppiņuvatu piccaic
cēŸu. itil uppup
pārppatu uīkaë tappu.

vāyilirunta cēŸŸaik
kalaivaõõa­ taņņil
tuppi­ā­.
pāõņi. ituvarai uīkaë
vārttai taņittatillaiyš.
nāīkaë ta­mā­ikaë.
¤āpakamirukkaņņum. eīkaë
uņampil ēņuvatu
tami×rattam.

eīkaë uņampil ēņuvatu
maņņum iīkilãųa rattamā?
tami×rattamtā­.
urattuppšci­ā­ pāõņi.

koņuppatu ilavacam.
atile­­a navaracam?
icakkiyum cšrntu
koõņā­.

ivarkaë kālvaitta
nšram paņaku
pa×utākiviņņatu. parata­
pa×ipēņņā­.

vicaippaņaki­ viëimpil
amarntirunta kalaivaõõa­
e×untu ni­Ÿā­.
ippaņiyellām
avamā­appaņutti­āl nā­
kaņalil kutittuviņuvš­.

nãye­­a kutippatu?
nāīkaëš
taëëiviņukiŸēm.

mã­avar muvarum e×untu
kalaivaõõa­ ne¤cil
kaivaittu a×utti­ārkaë.
ava­ timiŸi­ā­.

všõņām. všõņām.
tami×rējā āņum paņakil
āņikkoõņš ēņi vantāë.
ataŸkuë muvari­ mirukapalamum
kalaivaõõa­aip puraņņik
kaņalil taëëiyatu.

uëëš vi×untava­ mu×ki­ā­.
veëivantā­.
mitantā­. maŸaintā­, kaikālkaë
utaŸi­ā­, nãr kuņittā­, nilai maŸantā­.

kāppāŸŸuīkaë  e­Ÿu caikai ceytā­
yārum ava­aik kāppāŸŸa mu­aiyavillai.

ayyē. ayyayyē. avaraik
kāppāŸŸuīkaë - tami× rējā kataŸi­āë.

ellērum iŸuki ni­Ÿārkaë, yārum
iraīkavillai.

taõõãril tattaëittava­ mu×kiviņuvā­
pēliruntatu.

ava­ štštē uëaŸi­ā­. taõõãr kuņittut
tami×pšciyatil o­Ÿum puriyavillai.

avvaëavutā­. ava­ ta­ cuyapalam
i×antuviņņā­ pēl tē­Ÿiyatu.

kāppāŸŸuīkaë, tayavuceytu kāppāŸŸuīkaë.

avarkaë maciyavillai mutukutiruppik
koõņārkaë.

toppe­Ÿu cattam kšņņatu., tirumpip
pārttārkaë.

tami×rējāvaik kāõavillai.

kutittavaë avaëtā­.
---------------------------------------------------------------------
                     12

e­­ai ma­­ittuviņu tami×.
nā­š iyakkiya nāņakattil
nãmaņņumtā­
nijamā­a pāttiram.

ma­Ÿāņik kšņkiŸš­.
ma­­ittuviņu.

moņņukkaëai
uņaittuviņņataŸkākac
ceņiyiņam te­Ÿal
ma­­ippuk kšņpatillai.

civakkac civakkac
cuņņuviņņataŸkākat
taīkattiņam
neruppu ma­­ippuk
kšņpatillai.

taõõãril u­­aik
kutikkavaittataŸkāka u­­iņam
nā­ ma­­ippuk
kērukiŸš­.

te­Ÿal muņņiyatu -
moņņukkaëai malartta.
neruppu cuņņatu - taīkam
nakaiyāka.

nāņakamāņi nāīkaë taõõãril
u­­aik kutikkavaittatu -
u­akkuë uŸaīkum vãrattai
ucuppa.

taikkum paruttit tuõiyait
taõõãril åŸap pēņum oru
taiyaŸkāra­aip pēl -
u­­ai všõņume­Ÿš
na­aittš­. ippētu
col. eppaņi vantatu
intac ceppaņi vittai?

alaikaõņu mayaīkivi×um nã
ā×kaņalil kutittateppaņi?

accam e­patu oru ni­aippu nilai.
maŸantāl accamillai.

e­­aik kāppāŸŸum
avacarattil nã ta­­ai maŸantu
tāvik kutittāyš. atutā­
itta­ai nāëāy u­akkuë
uŸakkanilaiyil irunta cakti.
u­ paīkaëāvācattil
uŸaīkik koõņirunta cakti.
vaīkāëavirikuņāvil
vi×ittirukkiŸatu. mãõņum
uŸaīkaviņņu viņātš.

itē. coņņik
koõņirukkum u­ āņaiyi­
ãram vaņiya vaņiya u­
accamum vaņintuviņa všõņum.
vaņintš tãrum.

š teppamāy na­aintupē­a
ciŸpamš. kavi×nta talai
nimirntu pār. kaõõeņuttup
pār.

nalla naņikarkaë nam mã­ava
naõparkaë.

vāttiyāri­ nēņņil
kiŸukkiviņņa māõavarkaëaip
pēlak kuŸŸa uõarcciyil
avarkaë kuŸukiniŸpatu pār.

e­­ai ma­­ippāyē...
māņņāyē... avarkaëai
nã ma­­ikkattā­
všõņum.

avarkaëai š­ nā­
ma­­ikka všõņum?

mu×aīkālil mukamputaittut
taõõãr coņņak ku­intirunta
tami×, paëicce­Ÿu
nimirntoru paņņācu
veņittāë.

ellērum tavittuniŸka,
avaëš toņarntāë.
avarkaëukkuriyatu
ma­­ippalla. na­Ÿi.

na­Ÿiyā? etaŸku?

e­ payattaik kaņalnãril
ka×uvi­ārkaëš. ataŸku.
e­akkuëëirunta vãrattai
e­akkut teriyāmal vi×ikka
vaittārkaëš. ataŸku.

e­­aiyum uīkaëaiyum
kāppāŸŸik kalam
cšrttārkaëš. ataŸku.

ko¤cam ko¤cam
purikiŸate­akku. poŸuīkaë.
nā­ mu×uppeõõāka muya­Ÿu
pārkkiŸš­.

avaë pšcap pšca, atta­ai
mukaīkaëilum āccariyap
pu­­akai.

ē.

mutal veŸŸi.

mu­Ÿu cåriya­kaë
tolaintuviņņa­a. mu­Ÿu
nilavukaë vi×untuviņņa­a.
ā­āl, avarkaëi­
kaõõukkeņņiyamaņņum
kappalē paņakē
taņņuppaņavillai.

mšlš šŸŸiya
tšciyakkoņikåņap
paŸantu paŸantu paņuttuviņņatu.

apāyakkoņiyā­a luīki
avi×ntukoõņatu.

pãppāyilum avarkaë
uņampilum taõõãr
kuŸaintukoõņš vantatu.

uõavaip pēlavš
uraiyāņalum meëëa meëëa
curuīkiviņņatu.

pārvaikaëāl maņņumš
oruvarai oruvar nalam
kšņņukkoõņa åmai
vā×kkai aīkš
toņaīkiviņņatu.

acaintāl cakti
celavākume­Ÿu kalaivaõõa­
maņiyil cala­ami­Ÿik kiņantāë
tami×rējā.

avaë taīkattēl maīkat
toņaīkiviņņālum avaë
mukattil maņņum
tairiyarškaikaë.

avaë neŸŸiyil puŸappaņņa
ava­ cuņņuviral,
puruvamattiyilum mukki­
paëëattākkilum mukki­
cikarattilum payaõappaņņu -
mšlutaņņil kutittu -
kã×utaņņil tāvi - nāņip
paëëamviņņu nakarntu - avaë
pi¤cuk ka×uttil pirayāõam
muņittuc caŸŸš yēcittuc
caņņe­Ÿu ni­Ÿatu.

ataŸkumšlum
etirpārttavaë, virali­
všlainiŸuttam uõarntu
vi×ittukkoõņāë.

tami×. aņiyš tami×.
e­ uyiri­ tiņapporuëš.
intap pirapa¤catti­ e­
paīkš. u­akkuttā­
e­mšl etta­ai ācai.

kaņal vã×ntā­ kātala­
e­Ÿu kaõņatum nã ta­­ai
maŸantāy. ta­ nāmam
keņņāy. taõõãrpayam
kaëaintāy. nãccal
teriyāte­patai
ni­aiviliruntu a×ittāy.
eppaņiyaņi kutittāy?

e­ iraõņām uyirš.

kāviri koõņupē­a
āņņa­attiyai mãņka
ātimantikåņa veëëattil
vi×avillai. karaiyil ni­Ÿu
a×ututā­ kāviyaik
karikkavaittāë. nãyē
kaņalkutittallavā kātala­ai
mãņka ni­aittāy. eppētu
e­­uyir kākka nã taõõãril
kutittāyē - appētš
nām cāve­Ÿa campavattait
tāõņiviņņēm.

aimpåtaīkaë tanta inta
uņalai nāëai aimpåtaīkaëum
piritteņuttuk koëëalām.

ā­āl, maraõam e­Ÿa
peëatikac campavattāl nām
marikkap pēvatillai.

cåriya­ cuņarumvarai ata­
štāvatoru kiraõattil nam
kaõõoëi kalantirukkum.
kāŸŸi­ cu×aŸciyil nām
viņņuviņņup pēkum cuvācam
i×aintirukkum.

anta nilapparappil nām
patitta cuvaņukaëaik kāŸŸi­
karaīkaë a×ittuviņņālum,
nam uëëaīkālkaëi­
uųaõattai atu pattiramākavš
pātukāttu vaittirukkum.

kātal e­Ÿa aruvatti­
uruvaīkaë nām. taņayaīkaë
a×iyalām. tattuvaīkaë
a×ivatillai.

ava­ pšcikkoõņšyirukka
- antap pšccup pāņaka­ai
avaë kšņņukkoõņšyirukka
- vãcik koõņšyirukkum
kāŸŸēcai maņņum ava­ai
ām ām e­Ÿu
va×imo×intatu.

i­­oru mēcamā­a iravum
muņintatu. luīkikkuë kåņņup
pu×ukkaëāy aīkaīkš
citaŸik kiņanta­ar mã­avarkaë.

e×untiruīkaë. tayavuceytu
ellērum e×untiruīkaë.

e­­a itu, vittiyāca
viņiyal. yār kural itu?

puraõņupaņuttuc cēmpal
muŸittavarkaë oru kaõ tiŸantu
pārttārkaë.

itu e­­a, tšnãrk
kēppaikaëēņu oru
tšvatai. ellērum
cērvutuņaittuc
cuŸucuŸuppā­ārkaë.

ammā. nãyāmmā?
āccariyam kāņņi­ārkaë.

nā­š tayārittš­.

ellērukkum tšnãrai
avaëš nãņņi­āë.

pāõņiyum icakkiyum
kaõkaëaik kacakkik kacakkip
pārttārkaë.

m.. vāīkik
koëëuīkaë. nā­um uīkaë
vā×kkaikkut
tayārākiviņņš­.

tšnãr kaŸuttiruntatu. avaë
cirippu pāl kalantatu.

kalaivaõõa­ kaitaņņi­ā­.

vā. vā×kkaikkuë
ippaņi vā. iņi-ma×ai
iraõņumš vā×kkai..
ma×aikku vāytiŸakkum påmi,
iņiyai šŸka māņņš­
e­Ÿāl eppaņi?

tami×. itutā­ cari.
ippētutā­ nã
ma­itarāciyil cšrukiŸāy.

koņu u­ tšnãrai. atu
viųamāyiruntālum
kuņittuviņukiŸš­.

nā­ vi×untāl kaņalnãr
kuņinãrākum e­Ÿãrkaë. nā­
tayārittāl viųamkåņa
amutamākātā?

amutatti­ niŸam
kaŸuppalla.

ava­ kuņittā­. avaë
cirittāë. cirippu maņņumš
ruciyāyiruntatu.

atu nā­kām pakal.

oru paņakum teriyavillai.
kaņņumaraīkaëum
taņņuppaņavillai.

kappali­ aņaiyāëamāy
avarkaëi­ talaikku mšlš
irunta vā­attil oru
pukaikkēņukåņa vi×avillai.

avvappētu ciŸakaņikkum paŸavaik
kåņņaīkaë maņņumš štē oru
nampikkaiyai e×utippēyi­a.

vā­attil tiņņuttiņņāy mškaīkaë
paņakil tiņņuttiņņāy cēkaīkaë.

nām e­­a turēkam ceytēm? intak
kaņalukku nammšl karuõai illaiyā?
tami×rējā iëaitta kuralil pšci­āë.

aintu kaõņaīkaëukkš karuõaikāņņum
kaņal nam āŸu pšrukkuk karuõaikāņņātā?
poŸu tē×i poŸu.

kaõņaīkaëukkuk karuõaiyā?

āmām. kaņalaņiyil iraõņu nãrēņņaīkaë.
o­Ÿu veppa nãrēņņam, i­­o­Ÿu
kuëirnãrēņņam. kaņali­ veppa nãrēņņam
tā­ savãņa­, nārvš pē­Ÿa nāņukaëaik
ko¤cam cåņupaņutti vaittirukkiŸatu.
illaiye­Ÿāl. kirã­lāntaip pēla
anta nāņukaëum pa­ippālaikaëāy
iruntirukkum.

kaņal veŸum kaņalalla  karuõaikkaņal
atu i­­oru karuõaiyum purikiŸatu.
påmiyi­ taņpaveppattai vāīkip
pakirntaëikkum vaīki atu.

påmattiya rškaikku arukil kiņaikkum
veppattait turuvap piratšcaīkaëukkum -
turuvap piratšcaīkaëi­ kuëirai påmattiya
rškaip piratšcaīkaëukkum eņuttuc celkiŸatu.

itta­ai všlai ceyyum kaņalukku
namakku oru paņaku maņņum a­uppat
teriyātā? avaë curuti kuŸaintu pšci­āë.

atuvarai amaitikātta paņaki­ mu­viëimpil,
uccakkural o­Ÿu ēīki olittatu.

e­ paīku maņņum š­ kuŸaikiŸatu?
itu e­­a miccac cēŸā? eccil cēŸā?
nã koņukkum ku×ampu pattup parukkai
na­aikkavš pētātu. itaic cāppiņuvatai
viņac cāppiņāmalš irukkalām.

eņņippārttārkaë

icakki.

iruvarum mu­viëimpu nēkki
mu­­šŸi­ārkaë.

caŸŸš meëa­am cātitta calãm vāytiŸantā­.

nām virumpi­ālum virumpāviņņālum
nāëai mutal cāppiņamuņiyātu. i­­um
iruppatu araikilē aricitā­.
irupatu liņņar taõõãrtā­ e­­a
ceyyalām? nãīkaëš colluīkaë.

atu ellērum etirpārttatutā­,
etirpārttu vantāle­­a -
etirpārāmal vantāle­­a -
iņi iņitā­.

e­­a ceyyalām?

oru muņivukku vantapiŸaku pāõņi anta
meëa­attil kalleŸintā­.

colkiŸš­, kšëuīkaë. anta araikilē
ariciyaic cēŸākkiviņalām. ā­āl,
antac cēŸŸai yārum cāppiņāmal nãruŸŸi
vaikkalām. antak ka¤cit taõõãrtā­
nam uõavu, āëukku arai ņamëar.
cēŸŸil nãr kuŸaiyak kuŸaiya nãr maņņum
域ik koõņšyirukkālām. e­­a
colkiŸãrkaë?

mãõņum aīkš meëa­am nilaviyatu.

anta meëa­am e­patu cammatamillai,
ā­āl cammatikkātiruppatu aīkš
cāttiyamillai. ko¤canšrattil avarkaëi­
araikilē nampikkai ulaiyil kotikkat
toņaīkiyatu.

a­Ÿu naëëiravil tšypiŸai nilavi­
a×um veëiccattil .. tåkkam varāmal
puraõņa ēr uruvam maņņum meëëa e×untatu.

uŸaīkum uruvaīkaëai uŸuti ceytu
koõņu på­aiyi­ pātaīkaëāl naņantatu.

camaiyal aŸaiyil nu×aintu ka¤cippāëaiyil
kaiviņņatu.

avvaëavutā­.

tiruņņunāyš. i­­ēr uruvam ataip
pāyntupiņittuk kaņalki×iyak kattiyatu.
---------------------------------------------------------------------

    ---------------------------------------------------------------------
                     13

inta maõ yārukkuc
contam e­Ÿa kšëvi
e×umvaraikkum påkēëap
paņattil        aņittalkaë illai.
tiruttalkaë illai.

vaŸumai e­­um oru tattuvam
ceyaŸkaiyākac
ciruųaņikkappaņumvarai
carittiratti­ mukattil
ta×umpukaë illai.

e­­uņaiyatu e­­um
valimaiyum,
illāmai e­­um veŸumaiyum
vanta piŸakutā­ ma­itakulam
yuttaīkaëaic cantittatu.

ka­avukaë uyirkaëi­
a­upavaīkaë. kirakaīkaë ka­āk
kāõpatillai.
ā­āl, påmi e­­um
kirakattukku maņņum
niŸaivšŸāta
oru neņuīka­avu uõņu.

yuttaīkaëukkum rattaīkaëukkum
cattaīkaëukkum mattiyil
anta neņuīka­avu
nãõņu koõņšyirukkiŸatu.

e­­a ka­avu atu?
epporuë paŸŸiyatu?

oru tiruņa­ - oru piccaikkāra­ -
oru vilaimakaë -oru kolaikāra­
inta nālvarum aŸŸa
camutāyamtā­ inta ulakam
kaņaivi×iyil
nãrvaņiyak kaõņuvarum ka­avu.

ma­ita­ antap putiya
piratšcattukkuttā­ påmi
e­­um kirakattaic celutta
vi×aikiŸā­.

araciyal - aracukaë -
mataīkaë - aŸiviyal
kaõņupiņippukaë - eõõaīkaë
- ilakkiyaīkaë - kalaikaë
ivaiyellām antak ka­avup
piratšcattukku intap
påmiyai nakarttum uruëaikaë
e­Ÿš ava­ i­­um
nampukiŸā­.

ā­āl, påmiye­­um
kirakattai mu­­eņuttuc
cella všõņiya anta
uruëaikaë pala nšraīkaëil
nakarāmalum nakaraviņāmalum
cuŸŸiya iņattilšyš cuŸŸa
vaikki­Ÿa­a. cila nšraīkaëil
pi­­ēkkiyum
celuttiviņuki­Ÿa­a.

e­avš kaëaiyappaņa všõņiya
tiruņa­um piccaikkāra­um
vilaimakaëum kolaikāra­um
māŸuvšųattil vā×ntu
koõņšyirukkiŸārkaë.

ma­ita­  vevvšŸu vaņivaīkaëil
tiruņukiŸā­. vevvšŸu
vaņivaīkaëil
piccaiyeņukkiŸā­.
vevvšŸu vaņivaīkaëil
vipacāram naņakkiŸatu. vevvšŸu
vaņivaīkaëil kolaiyum
vi×ukiŸatu.

påmi maņņum
cuŸŸikkoõņšyirukkiŸatu ta­
niŸaivšŸāta ka­avai
ne¤cil cumantukoõņš.

anta naëëiravil kaiyum
ka¤ciyumāyp piņipaņņa
calãm, icakkiyi­ piņiyiliruntu
ta­­ai itamāy
viņuvittuk koõņā­.

vi×ittukkoõņu cå×ntavarkaë
ava­aiyš uŸŸu uŸŸup
pārttārkaë uņainta
nilāveëiccattil.

ava­ tiruņa­pēl ku­intu
niŸkavillai.
tiyākipēl nimirntu
ni­Ÿā­.

u­akku maņņuntā­
vayiŸā? illai u­akku
maņņuntā­ uyirā? itta­ai
pšrum kumpikarukik kuņal
ventu kiņakkaiyil u­akku
maņņum eppaņit tiruņat
tē­Ÿiyatu?
col calãm.
col....

tiruņap pē­atu
uõmaitā­. ā­āl, e­
pacikkut
tiruņavillai...

piŸaku yār pacikku..?

oruvšëai kaņalmã­kaëi­
pacipēkkattā­ ka¤cip
pā­aikkuë
kaiviņņārē?

illai. ēr š×ai
jãva­i­ pacikku.

ippētu intap
paņakiluëëa ovvoru jãva­um
š×ai jãva­tā­.

nam paciyai namakkuc
collat terikiŸatu. nā­
tiruņiyatu ataic collat
teriyāta
oru jãva­ukku.

collat teriyāta
jãva­e­Ÿāl..?

cuõņelikku.

avarkaë orš iņattil
cirikka ārampittu vevvšŸu
iņattil muņittārkaë.

veyilaņittuk koõņš ma×ai
peytatu mātiri i­pam,
tukkam iraõņum i×aiyēņiya
cirippu atu.

iīkš ma­ita­ukkš
cēŸŸaik kāõēm. nã
cuõņelikkuc
cēŸu vaikkiŸāyē?

nam tšvai peritu.
ata­ tšvai ciŸitu.

atu irukkaņņum.
nã cuõņelikkuttā­ cēŸu
tiruņap pē­āy e­patu
e­­a niccayam?

cariyā­a kšëvi. cāņci
kiņaikkāta kšëvi.

paņņācut tiriyil
muta­mutalāyt tã vaittuviņņu
atu veņikkumvarai
paraparakkum ciŸuva­aip pēla
ava­ patil kšņka
āvalā­ārkaë
aintu pšrum.

calãm mēvāy taņavi mukam
kavi×ntā­. yēcittā­.
paŸŸik koõņa
tãkkuccikaëāyp paëicce­Ÿu
veëiccam
kāņņi­a kaõkaë.

nā­ cuõņeliyi­ ti­acari
cinškita­. nā­um
cuõņelikkuc cēŸu
vaikkiŸš­. nãīkaëum cēŸu
vaiyuīkaë. yār vaitta
kavaëattaic cuõņeli vantu
uõņu celkiŸatu
pārppēm.

ataiyum pārppēm.

cattiya cēta­ai
toņaīkiyatu.
oru kavaëam
cēŸeņuttu ovvoruvarum
vevvšŸu iņattil
vaittārkaë.

cuõņeli ta­ talaimaŸaivu
vā×kkaiyaiviņņu
veëiyšŸavillai.

ellā mukaīkaëilum
šmāŸŸak kēņukaë.
cari. cari. ippētu
nã cēŸu vai.

vairaīkaëai eõõum oru
viyāpāriyaip pēl
kavaëattil oru parukkaiyum
citaŸiviņāmal cšrtteņuttu,
kaņukupuņņiyi­ muņimšl
kava­amāy
vaittā­ calãm.

aņutta nimiņam anta aticayam
nika×ntatu.

kaõõukkut teriyāta oru
cantuva×i vantu oru krãc
vaõakkam colli kavaëattil
vāy vaittatu cuõņeli.

uyirtte×unta šcunātaraip
pārttava­aippēl viyantu
ni­Ÿā­ icakki.

antat tuëëale­­a.
ata­ maki×cciye­­a.
oru ciŸŸuyiri­
jãvatatumpal e­­a.

kalaivaõõa­ kātil
tami×rējā muõumuõuttāë.
paciyāŸum oru jãva­i­
cantēųam pārttālš
paciyāŸiviņum
pēlirukkiŸatš.

pāratã. makākavi.
u­ cella a­umatiyēņu
u­ kavitaiyil oru
ci­­at tiruttam.
a­umatippāyā?

vayiŸŸukkuc cēŸiņa
všõņum - iīku vā×um
ma­itarukkellām e­Ÿāy.

anta āŸām cãril maņņum
u­akku varuttam varāmal oru
tiruttam ceyvēmā?

vayiŸŸukkuc cēŸiņa
všõņum - iīku vā×um
uyirkaëukkellām.

cammatamā?

ēra vi×i kacintapaņi ēr
ēramāy ni­Ÿā­ calãm.

eīkaëai ma­­ittuviņu
calãm.
- aivar mo×iyai
oruva­ pšci­ā­.

uŸakkam turattum iravukaë.
uņampu erikkum pakalkaë.
iraippai curukkum paci.
itayam aŸukkum veŸumai.

mu­Ÿu ņamëar ka¤cit taõõãril
āŸu jãva­kaë.

paņakaip pēlavš orš
iņattil ni­Ÿupē­a
vā×kkai.

naņakkavum caktiyillāmal
nalintu cāyat toņaīkiya
uņalkaë.

orš oru paņakukåņa intak
kaņalil veëëaikkēņu
ki×ikkātā?

vaīkāëa virikuņāvil kappal
pēkak kåņāte­Ÿu
kaņņaëaiyā?

ēr āŸu pšraik kāõēm
e­Ÿu tami×nāņņi­
ja­attokai i­­um
kavalaippaņavillaiyā?

viņiyāta iravaip pārttu
cåriya­ cettuviņņā­ā?
e­Ÿu ta­ippāņņil oru
tami×acci pulampi­āëš.
appaņi aīkš påkampam
nšrntu påmi puraõņu
putaintuviņņatā?

oruvšëai cavappeņņikku
vāīkiya marattil
intap paņaku
tayārikkappaņņuviņņatā?

a×uta piëëaikkuttā­
pālā?
apayakkural koņuttāltā­
utaviyā?

cari. kattuvēme­Ÿu
muņiveņuttārkaë. parata­
šŸi­ā­ pāymarat taņņil.

ayyā utavikku
varuvãrkaëā? paņaku pa×utu.
ayyā utavikku varuvãrkaëā?
paņaku pa×utu.

mu­Ÿām muŸai kuraleņukka
muņiyavillai. toõņaiyi­
kaņaici ãram vaŸŸiviņņatu.

aņuttu icakki šŸi­ā­. oru
karattāl kātupotti
ēīkik katti­ā­.
ataŸkumšl ava­ukkum cakti
illai. vayiŸŸaip piņittuk
koõņu iŸaīkiviņņā­.

calãm. nã pē ava­
kattik kattip pārttā­.
cattamš varavillai. ava­
nāvilirunta eccilaik
kaņaŸkāŸŸu kuņittuviņņup
pēyviņņatu.

aņuttu palaīkoõņa maņņum
pāõņi katti­ā­. entat
ticaiyilum etiroliyillai.

pēīkaë. uyirukku kural
koņuīkaë - tami×
kalaivaõõa­ai a­uppi­āë.
kalaivaõõa­um kattip
pārttā­. ava­ kural
kāŸŸil kutittut taŸkolai
ceytatutā­ miccam.

tami×. nã vā.

všõņām. taīkai katta
všõņām - pāõņi
taņuttā­.

š­?

cšval kåvi viņiyāta
po×utu kuyil kåviyā viņiyap
pēkiŸatu?

tami× ci­antāë.
illai. itu e­akku
nãīkaë kāņņum
calukaiyillai.
avamariyātai. nā­um
kattuvš­.

taņņut taņumāŸi šŸi­āë.
pāymarattaiyum vayiŸŸaiyum
piņittuk koõņu katti­āë.

antak kural paņakaikkåņat
tāõņavillai.

kalaivaõõa­ avaëaik
kaittāīkalāy iŸakki­ā­.

kattiya kaëaippu. vaŸaõņa
toõņai. a­Ÿaiya paīkaip
pirittuk koëëa
avacaramā­ārkaë. ka¤cip
pā­aiyil kåņi­ārkaë.

ka¤cip pā­ai tiŸantu
kiņantatu.

š­? eppaņi?

cuõņelikkuc cēŸu vaitta
paraparappil atai muņivaippatu
maŸantuviņņatu.

uëëš pārttāl -
avarkaëi­ amutattil iraõņu
karappā­ påccikaë
iŸantukiņanta­a.

atu -
avarkaë vayiŸŸil vi×unta
kaņaici iņi.

pãppāy tiŸantārkaë.

avarkaë tākatti­ kaņaicit
tavaõai āëukku arai
ņamëarāy ā×attil cirittatu.

iravu.

elikaņitta roņņiyāy
vaņivi×anta
nilā.
nālā ticaiyilum
citaŸikkiņakkum naņcattirap
parukkaikaë.

mã­avar nālvarum tåīkip
pēyi­ar. mã­vi×i maīkai
tåīkavillai.

uŸaīkiviņņãrkaëā?
illai. kaõkaë imaittuk
koõņirukkumpētu uŸaīka
muņiyumā?

puriyavillai.

e­ kaõõš nãtā­š. nã
vi×ittuk kiņakkaiyil e­­āl
eppaņi uŸaīka muņiyum?

nāëaikku maraõame­Ÿālum
i­Ÿuvaraikkum kavitai
pšcuvãrkaë
pēlirukkiŸatš.

āmām maraõattai varavšŸkak kavitaikaë
všõņāmā?

pētum. pētum. nāëaippo×utāvatu nam
po×utāka viņiyumā?

nāëaip po×utu nam po×utē illaiyē
ā­āl u­po×utu.

e­ po×utā?
āmām viņintāl u­ piŸanta nāë.

appaņiyā. e­Ÿu āccariyam kāņņiyavaë,
nā­ tšti pārppatai niŸuttiviņņš­ e­Ÿāë.

š­? e­Ÿā­.

kēmāvil kiņappava­ukkut tšti etaŸku?

avanampikkai aņaiyātš. nāëai
u­ piŸantanāë. oru nalla cšti varalām

varumā?

varāviņņālum paravāyillai. nã påmikku
vantatš oru nalla cštitā­š?

e­akke­­a piŸantanāë paricu taruvãrkaë?

poŸuttiruntu pār.

cåriya­ tāmpålam pēņņu veëiyšŸat
tayārā­apētu -

avaë ka­­attilum kātukaëilum cuņņuviral
kēlamiņņu e×uppi­ā­

tami×. u­akke­­a piŸantanāë vā×ttukkaë.

e­­a paricu taruvãrkaë? avaë vi×ikkāmal
puraõņapaņi vi­avi­āë.

itē.

avaë vi×ittup pārttāë.

ava­ kaiyil - arai ņamëar taõõãr.

nšŸŸup parukāmal vaittirunta ava­ paīku.

avaë uõarccivacamā­āë.. paravacappaņņup
pāynte×untu ava­ tēëkaņņi­āë.

anta vškattil tavaŸi vi×untu ņamëar
uruõņatu, taõõãr citaŸiyatu.
---------------------------------------------------------------------
                     14

atu o­patām nāë.
itayat tuņippu kuŸaiyat
toņaīkum iraõņām
vāram.

taõõãr kuŸaiyak kuŸaiya
uyirttāmarai ularum
kālam.

oru ma­ita­ taõõãr illāmal
ãrappatam illāta
pālaiva­attil iraõņu nāë
irukkalām.

ãrappatamuëëa kaņalil
š×unāëvarai poŸukkalām.

ā­āl - atu o­patām
nāë.

kālakkeņu muņintuviņņatu.
eccil curappi vaŸaõņuviņņatu.

tārccālaiyil acaivaŸŸuk
kiņakkum cettapirāõiyāy
uë aõõattil
oņņikkoõņatu nākku.

cåriya­ vantuvantu
pē­āle­­a. viņiyal
maņņum varavš illaiyš.

i­­um collappē­āl
iravukåņak ko¤cam
itamāyirukkiŸatu.
viņintāltā­
payamāyirukkiŸatu.

cāramaŸŸa inta
vā×kkaiyaic
cakippateppaņi?

kaņaŸkāŸŸi­ oršmātiriyā­a
ēcai. kātu maņalaņiyil
paņiyum uppup picupicuppu.
ko¤cam ko¤camāy
eņaiyi×akkum uņalkaë.
uņampi­ štē oru
tuvāratti­ va×iyš, uyir
pakuti pakutiyāy
veëiyšŸuvatāy oru payam.
mēka­amāyt toņaīki
mukāriyāy niŸammāŸiya
taëak taëak
alaiccattam.

narakattai uruvakittava­ atu
kaņalukku mattiyiltā­
kaņņappaņņirukkiŸatu e­Ÿu š­
kaŸpa­ai ceyyavillai?
itutā­ narakam. itutā­
maraõatti­ mu­­ēņņam.

inta nimiųatti­ mutal tšvai
taõõãrtā­. curuīkik
koõņirukkum uyiraic cila
milli mãņņarkaëāvatu
viriyavaippatu taõõãr
maņņumtā­.

mã­avar caŸŸš tāīkuvar.
avai u×aitta tškaīkaë.

tami×rējā tāīkuvāëē?
atu cemparuttip påkkaëaiyum
ceõpakap påkkaëaiyum
cetukkic cetukki i×aitta
tškam.
kirškkac ciŸpampēl
paëapaëatta paruvamakaë,
moka¤catārē
oviyampēl mukam
citaintu pē­āëš.
mã­ukkuk koõņuvanta
pa­ikkaņņi iruntiruntālum
å­ukkum uyirukkum
ko¤cam nãr
vārttirukkalām.

ā­āl - kalakkattil -
uëëaŸaik katavu tiŸantu
kiņantatil uųaõakkāŸŸu uë
nu×aintu pa­ikkaņņikaëai
a×avaittuviņņup
pēyviņņatu.

i­i e­­a va×i? uŸainta
kaņalnãril uppirukkātāmš.
atai uŸaiya vaittup
parukalāmā?

ayyē.
kaņalnãr uŸaiya itu
vaņaturuvam allavš.

i­i irukkum orš ēr
etirpārppu vā­amtā­.

irukkum orš oru nampikkai
- ēriņattil kuvintatai aëëi
årukkup pakirntaëikkum
kāmršņ mškamtā­.

š, tiņņuttiņņāy mitakkum
mškaīkaëš. nãīkaëum
nāīkaëum orš jātitā­.
āmām.

iruvarumš viņņuppuŸappaņņu
vilācam tappiyavarkaë.
koëëai koëëaiyāy
mitakkum veëëai
mškaīkaëš. eīkaëukkākak
ko¤cam
kaŸuppākuīkaëš­.

ma×aittuëikaëai
uõņuvā×umāmš
cātakappaņcikaë. nāīkaëum
ippētu cātakappaņcikaëš.
intac cātakappaņcikaëi­
jātakam, ippētu u­
kaiyil ma×aiyš... u­
kaiyil. ērāõņukku
eõpattāŸu ce­ņimãņņar
ulakattukkāka o×ukum
ma×aiyš. eīkaë mãtu orš
oru millimãņņar utirkkak
kåņātā? tiruņiya poruëait
tiruppittara maŸukkum oru
tiruņa­aip pēla -
uyarattil šŸikkoõņu š­
eīkaë uyir kuŸaikkiŸāy?

ko¤cam avi×ttuviņu. u­
vairappai cintaņņum.
muttukkaë eīkaë mukattil
teŸikkaņņum. māņņāyā?

kāņņil nilāvum - kaņalil
ma×aiyum virayamā? š­?
kāņņil nilavaņittāl e­­a?
vilaīkukaëum paŸavaikaëum
nilāvi­ etirikaëā?
påkkaëukku nilavi­ puëakam
piņikkātā?

kaņalil ma×ai peytāl
e­­a? inta ularnta
tškaīkaë uyir
na­aiyakkåņātā?

irakkamillaiyā
iëaiyamškamš? yārāvatu
oru vi¤¤ā­a tšvatai vantu
u­mãtu cilvar ayoņaiņu
teëittāltā­ cille­Ÿu
cirippāyā?

kāŸŸu vantu maõõaic
curaõņāmalirukka ma×ai
všõņumāmš. maraõam vantu
eīkaë uyiraic
curaõņāmalirukkavum ippētu
ma×aitā­ tšvai.

avarkaë mā­acãkamāka
yācittārkaë. e­­a
ceyvatu? kātu kšņkātu -
vā­attiŸku. kaõ teriyātu
- mškattiŸku.

kaņal
amaitiyākattā­iruntatu.
karaiyil oru puyalaņittatu.

antap puyali­ peyar
akattiyar. tami×rējāvi­
tantai.

ta­ etirkālac
celavuppaņņiyalai eõõik
kiņantapētutā­
tami×rējā avar
¤āpakaīkaëil mi­­i
maŸaintāë.

ē. e­­avā­āë e­ makaë?

vārattil orunāë maņņum
calavaiccaņņai aõintu
koëëum oru pa×aiya
tami×vāttiyāraip pēla
anta vārattil a­Ÿutā­
makaëai ni­aintār
akattiyar.

atu o­Ÿum aticayamalla.
mu­pellām avar
a­umatiyēņu iruvarum
viņai koëvārkaë.
cilanāë ce­Ÿu
tirumpuvārkaë.

appētellām avar
koõņa varuttam mu­Ÿu
nāņkaëākat ta­ makaëaik
kāõavillaiyš e­patalla.
ta­ makaëi­ mukattil
muttatti­ aņaiyāëaīkaë
kāõavillaiyš e­patutā­.

itta­ai nāë illāmal
pē­atu ituvš mutal muŸai.

avar mãcaiyil tē­Ÿiya
naraikaëaip pēlavš
ma­atilum aīkaīkš
accarškaikaë.

cu×aŸŸi­ār -
pattirikai aluvalakam -
kalaivaõõa­ illai.

cu×aŸŸi­ār -
palkalaikka×akam -
tami×rējā illai.

ci­­ac cantškakkēņu
cã­attup peru¤cuvarā­atu.

aņuttate­ ceyvatu?
kāvaltuŸaikku eppētum
avar tårattu uŸavi­ar.

pala kākkic
caņņaikaëukkellām
avartā­ ka¤ci upayam.

aņutta pattām nimiņattil
aintāŸu jēņi påņsakālkaë
a×akiya kirā­aiņ paņikaëai
a×ukkākki­a.

caŸŸu nšrattil ceytikaë
paŸakka - aīkaīkš
tãppiņikka - rāyapuram
kāvalnilaiyattil uõmaiyi­
maīkiya kairškaikaë pativāka
- akattiyar kaõkaëukku oru
 melliya nampikkai piŸantatu.

karaiyilirunta avarukku
maņņumalla - kaņalil cikkiya
jãva­kaëukkum oru tårattu
nampikkai
vā­attil terintatu.

uņampu niŸpatu uyiri­
talattil. uyir niŸpatu
nampikkai palattil.

anta
nampikkai avarkaëaik
kaiviņavillai. parata­tā­
mutalil ataip pārttā­.

atē.

ta­ uyiraiyellām uruņņi
- cuņņu viralil tiraņņi ava­
kāņņiya ticaiyil ēr iruõņa
mškattãvu tiraõņu ni­Ÿatu
te­ki×akkš.

ē.
karuõaiyi­ niŸam kaŸuppu.
cåriya­kåņa ata­mãtu cuëëe­Ÿu
aņikkavillai.

oru mārka×i mātattu
mālaiyil arukampul mšyntu
tirumpum oru tāyppacuvi­
ko×utta kāmpāy anta
mškam ce×ittu ni­Ÿatu.

oru te­Ÿalka­Ÿu
vāyvaittāl pētum -
timutimuve­Ÿu corintuviņum
pēliruntatu.

cinti vi×appēkum anta
mškam inta všëai iīku
varumā?

vārātu.

kāŸŸu avarkaëukku mškattai
a×aittuvarum ticaiyil
vãcavillai. anta mškamirukkum
te­ki×akkai nēkkittā­
kāŸŸu vãcukiŸatu.

anta mškam uņaintu vi×um
nšrattil atai
aņaintuviņņāl - irukkum
pāttirattil citaŸum
uyirttuëikaëaic cšmittuk
koëëalāmš.

caricari. eppaņi aņaivatu?

atē atē.

eņņiviņum tårattil vā­am.
toņņuviņum tårattil
mškam.

kalaivaõõa­ kaõõil oru
mi­­al.
pāõņi. parata­.
pāymaram ceyvēmā?  pāymaram...

pāymaram ceytāl paci
tãrumā? - icakki.

paci tãrumē illaiyē,
tākam tãralām. atē
pāruīkaë oru tāymškam.
nalla vāyppu namakku.
kāŸŸum atai nēkki.
nãrēņņamum atai nēkki.
pāymaram maņņum kaņņiviņņāl
payaõam koëëalām. muyaŸci.
muyaŸcitā­ mu­­šŸŸam. e­­a
colkiŸãrkaë? kaņali­
aņimaikaëāyc cāvataiviņak
kaņali­ všņņaikkārarkaëāyc
cāvēmš.

cari. atutā­ cari
tami×rējā va×imo×intāë.

aņutta aintāvatu nimiņattil
oru pāymaram aīkš
piracavamā­atu.

taëatti­ mšŸkårai ka×aŸŸi -
atai ceëakariyamāyc cāyttu
- ata­ ēraīkaëil ka×ikaë
naņņu - āõikaë aŸaintu -
antak ka×ikaëil luīkikaë -
pērvaikaë tārppāy kaņņi
vãõaiyi­ tantikaëāy i×uttu
niŸutti - paraparave­Ÿu
pāymaram tayārittu, naīkåram
kaëaiya - pāymarattil
mētiya kāŸŸu vicukke­Ÿu
nakarttiyatu vicaippaņakai.

ellērum kalakalave­Ÿu
oliceytu kaitaņņi­ārkaë.

ākā. atuvarai cettukkiņanta
vā×kkai jivve­Ÿu
ciŸakaņittatā?

ē.

iyaīkāta vā×kkaiyil
i­pamillai. iyaīku. iyaīku
ma­ita­š. iyaīku. veŸŸiyai
nēkkiyāvatu - tēlviyai
nēkkiyāvatu
iyaīkikkoõņš iru.
iyakkamš vā×kkaiyi­
mutal aņaiyāëam.

vãcu kāŸŸš vãcu. viraika
paņakš viraika. eīkaë uyiri­
tåram
cila kilēmãņņar.
atē.
antak kaŸutta mškamtā­
eīkaë kuŸikkēë. kaņalukku
vantu vā­attil tåõņil
pēņņavarkaë
nāīkaëākattā­iruppēm.
vãcu kāŸŸš vãcu. viraika
paņakš viraika.

avarkaëi­ ma­ēvškam
pāymarattiŸkup puriyavillai.

kāŸŸup pšci­āl maņņumtā­
ataŸkuk kātu kšņkum
pēlirukkiŸatu.

kāŸŸu colliyapaņi
atu metuvākavš nakarntatu.

š, pāymaramš. pāymaramš.
u­­aittā­ nampukiŸēm.
u­akku všrillai.
kiëaiyillai. malarillai.
ka­iyillai. ā­ālum
pāymaramš. eīkaë uyir
otuīkiyiruppatu u­
ni×aliltā­.

ni­Ÿu - ni­Ÿu - acaintu -
acaintu - viraintu -
viraintu - vškam kuŸaintu -
alaikaë kaņantu avarkaëi­
laņciya mškattai antap paņaku
aņaintapētu - anta
māyamškam šŸke­avš cila
tuëikaëaip po×intuviņņuk
kalaintu pēyiruntatu.

iraõņu muraņņu alaikaë
vicaippaņaki­ vilā tu×āviyatil
atu appaņiyum ippaņiyum
āņiyatu.

ēīkiyaņitta oru kāŸŸi­
vškattil pāymaratti­
tārppāy ka×a­Ÿu taõõãril
vi×untatu.

kirãc. kirãc. kirãc.
kirãc. - eīkē kattiya
cuõņeliyi­ pātik kuralil paci
terintatu.
---------------------------------------------------------------------
                     15

veŸŸi tēlvi iraõņumš
ma­ati­ vikāraīkaë.
i­­oru vakaiyil collap
pē­āl veŸŸi tēlvi
iraõņumš oņņippiŸanta
iraņņaik ku×antaikaë.
iraõņum o­Ÿukko­Ÿu
uëëuŸavukoõņavai.
tēlviyi­ muņivutā­
veŸŸi. veŸŸiyi­ muņivutā­
tēlvi.

turatti vanta karumškam
tolaintu pē­ataŸkāy
avarkaë varuntavillai.
tēlvi avarkaëukkup
putitillai. intiyarkaëāka
vā×ntu vā×ntu
šmāŸuvataŸkut
tayārikkappaņņavarkaë
avarkaë.

ata­āle­­a.
kēņukaëum cittiraīkaëš.
emāŸŸaīkaëum a­upavaīkaëš.
veŸŸiyāl taramuņiyāta
viëaiccalait tēlvi tarum.
evaresaņņait toņuvataŸku
šŸi, imayamalaiyi­
iņuppiliruntu va×ukki
vi×untālum atu tēlvi
alla. šŸutal - vi×utal
e­Ÿa a­upavam veŸŸi.

tuvaõņu vi×unta ma­atai
ellērum tåkki niŸuttik
koõņālum tami×rējā
maņņum vāņittā­
pē­āë.
š po×iyāta vā­amš.
poy vā­amš.
uõmai col.
eīkaë kaõkaëil nã
kaŸuppāyk kāņņiyatu
mškamā? pukaiyā?

vā­am ceyyāta všlaiyai
avaë kaõkaë ceyta­a.

tåŸaliņņa­a.

cari. cari. nampi vantatu
pētum. naīkåramiņuīkaë.

uõarcciyillāmal avarkaë
anta všlaiyaic
ceytārkaë- oru piõattiŸkuk
ku×iveņņum veņņiyā­aippēla.

kirãc. kirãc. kirãc.
kirãc. toņarntatu
cuõņeliyi­ cēkak
kaccšri.
calãm ata­mãtu pārvai
patittā­.
pa¤cu miņņāyāyp
paruttirunta cuõņeli
iëaittuviņņatu ippētu.

taõõãr vaŸŸiyatum
talaikāņņum šrimaraīkaëaip
pēla ata­ uņampil
viŸaittu ni­Ÿa­a
kuruttelumpukaë.

kērikkai viņukkum ēr
akatiyi­ kuralāyk kuŸukip
pē­a ata­ kirãc ēcai
ata­ maraõa vākkumulamākavš
olittatu calãmukku.

caņņe­Ÿu oru cinta­aic
ciŸumi­­al ava­ muëaiyi­ oru
mulaiyil mi­­imaŸaintatu.

karappā­påcci vi×unta
ka¤ci namakkuttā­ ākātu.
ā­āl antac cēŸu
cuõņelikku ākumillaiyā?

ellērum yēcittārkaë.

uõmaitā­. ma­ita­
ta­akkup pacikkumpētu
maŸŸava­ paciyai
maŸantuviņukiŸā­. cari cari.
cuõņelikkuc cēŸu vai.

ava­ ka¤cip pā­aiyil
kaiviņņā­. nainta
cēŸŸai nacuīkāmal
pi×intā­. atai uruõņai
tiraņņi­ā­. kaņukupuņņi mšl
vaittuviņņuk kāttiruntā­.

cēŸŸuvācaīkaõņu cuõņeli
vantatu. mukkai nãņņi
mukarntu pārttatu. ata­
vāl atiruptiyai apinayam
piņittatu.

mãõņum mukarntu pārttatu.
appaņiyum ippaņiyum
talaiyāņņiyatu. oru
parukkaiyum uõõavillai.
ēcaippaņāmal uëëš
pēyviņņatu.

aņaņš. itu ta­mā­ac
cuõņeli. pacittālum
pulimaņņumtā­ pullait
ti­­ātu e­Ÿiruntēm.
elikåņat ti­­ātu e­patai
ippētu kaõņukoõņēm.
cuõņeliyš vā×ka. u­
cuyamariyātai vā×ka.

atu amāvācai iravu.
tšypiŸai nilavum
tãrntuviņņatu.
naņcattiraīkaëi­ åcikkiraõa
oëiyil viëaiyāņņuk kāņņi­a
veëëalaikaë.

viyarvait tuvāraīkaëi­
va×iyš uëëš pukuntu
uyirkuņikkap pārttatu
vāņaikkāŸŸu.
ko×ikkum nuraikaëēņu
aņikkum alaikaëēņu
taņumāŸat toņaīkiyatu
paņaku.

alaikaëi­ ka­amum uyaramum
varavara vaëarat
toņaīkiyapētu naīkåram
ka×a­Ÿuviņumē e­Ÿa naņukkam
vantatu.

š camuttiramš.
eīkaëukketirāka e­­a
pērp pirakaņa­am?
u­akku yutta tarmam
teriyātā?
nirāyutapāõikaëēņu pēr
toņuppatu niyāyamillai
teriyumā?

š. š. niŸuttu.
intak kaŸuppu iravile­­a
veëëai yuttam?

accam na­ainta kuralil
e­­avāyiŸŸu kaņalukku?
e­Ÿāë tami×rējā.

i­Ÿu amāvācai.
atutā­ intap
poīkutal.

peëarõamiyiltā­š kaņal
poīkum?

illai amāvācaiyilum
poīkum

š­... eppaņi?

peëarõamiyil - cåriya­um
cantira­um etiretir ticaiyil
påmiyai i×ukki­Ÿa­a -
ata­āl alaikaë.
amāvācaiyil- cåriya­um
cantira­um orš ticaiyiliruntu
påmiyai i×ukki­Ÿa­a.
ata­ālum alaikaë.

aņikkum alai aņittuk
koõņšyiruntatu. āņum
paņaku āņik
koõņšyiruntatu.

eīkaë vā­attil ulakatti­
iruëaiyellām 域iviņņup
pē­atu yār?

eīkaë nilāvait
tiruņikkoõņu
naņcattiraīkaëi­ kaõkaëaik
kuruņākkiviņņatu yār?

kayiŸillāta å¤calā­a intap
paņakil uyirillāta
uruvaīkaëai åcalāņņuvatu
yār?

kalakkam. mayakkam.
ku×appam.

naëëiravukkup piŸaku alaikaë
meëëa meëëak kuŸaiyat
toņaīkiyapētu -
nampikkai uëëavarkaë
uŸaīkip pē­ārkaë.
nampikkaiyaŸŸavarkaë vi×ittš
kiņantārkaë.

mškak ki×ical va×iyš cila
naņcattiraīkaë maņņum
ivarkaë paņakai všņikkai
pārttuk koõņirunta
všëaiyilš...

pa­aimara uyarattiŸkup
paëicce­Ÿu kaņal
tãppaŸŸiyatu.

pātit
tåkkattilirunta calãmtā­
atai mutalil pārttā­.

ava­ uyirš uŸaintuviņņatu.
ularnta nākkil vārttai
oņņikkoõņatu.

pšy. pšy. kaņalpšy. e­Ÿu
alaŸikkoõņš parata­aiyum
pāõņiyaiyum ēīkiyaņittu
ucuppi­ā­. avarkaë
e×uvataŸkuë accaīkāņņiya
akki­ippšy aõaintuviņņatu.

eīkš? eīkš? e­­a
uëaŸukiŸāy?

atē.. aīkštā­.
pšy. neruppup pšy.
atē. atē.

mãõņum antap pa­aimara uyara
neruppu payaīkāņņiyatu.

e×untu - vaëarntu -
vaëaintu - nãõņu -
neki×ntu - aka­Ÿu akki­i
vāytiŸantu mãõņum
aõaintatu.

ippētu pāõņikkum
parata­ukkumkåņap payam e­Ÿa
toŸŸunēy paraviviņņatu.

mottap paņakum vi×ittuk
koõņatu mu­Ÿu pšri­
tattaëippil.

pšy. pšy. kaņal
pšy.

taõõãril mu×kippē­a pšy
mãõņum talaikāņņiyatu.

neruppāy - paëapaëappāy
- cuņaro×ukum jolippāy
āņiyatu akki­ip pšy -
kaņalukku mšlš ka­al
paŸŸiyatu pēla.

ā. ayyē.
ayyayyē.
alaŸiyapaņi kalaivaõõa­i­
uņampil uyirpēla
oņņikkoõņāë
tami×rējā.

vāņaikkāŸŸilum viyarttu
ni­Ÿārkaë calãmum parata­um.

avarkaëi­ kalakkaīkaõņu
ku×appamkoõņa kalaivaõõa­
- antap pšyi­mãtu oru
tårappārvai vãcit
tuppaŸintā­.

calãmi­ irutayam
maraõavškattil tuņittatu.
ayyē. nam
maõņaiyēņukåņak
karaicšrātā?

kalaivaõõa­ uõmaikaõņu
teëittā­. oru poyc
cattam pēņņu avarkaëi­
accam aņakki­ā­.

a¤cātãrkaë. atu pšyi­
visavarupam alla. akki­iyum
alla. påccikaëi­ uyara
årvalam.

eppaņi?
caŸŸš perumuccu viņņavarkaë
anta orš vārttaiyai
aintunāvukaëāl
uccarittārkaë.

avai kaņalmšl mitakkum
melliya veëiccap påccikaë
- peyar nākņilåkkā
kēppai aëavut taõõãril
kēņā­ukēņi eõõikkai
koõņavai. alaikaëukku
uŸcākam varukiŸapētu
intap påccikaëukkum āvšcam
vantuviņum. alaiyēņu
payaõam koõņu merkkuri
viëakkukaëāy mi­­um.
toņņāl cuņuvatillai.
paŸŸi­āl erivatillai.
pēli neruppup påccikaë.
pēy uŸaīkuīkaë.

avvaëavutā­. paņakaip
piņittirunta picācu
iŸantuviņņatu.

nimmati. nimmati. karaikaņanta
puyalāy ma­aīkaņantatu payam.

aŸivš u­akku vaõakkam.
nãtā­ ma­itajātiyi­ accam
kaëaintāy. nãtā­ påmiyi­
iruņņukkup putuppakal
koõņu vantāy.

iņiyum ma×aiyum puyalum
iyaŸkaiyi­ kēpaīkaë
e­Ÿiruntapētu - avai
cãtēųaõatti­
cilirppukaë... cirippukaë
e­Ÿa ceyti aŸivittāy.
aŸiyāmaiyš accam. aŸivš
palam. kāraõam
kaõņaŸiyātavarai ā­mãkam.
kāraõam kaõņaŸintāl
vi¤¤ā­am. kāraõaīkaë
kaõņaŸivēm. na­Ÿi aŸivš.
na­Ÿi.

viņiyātš iravš.
viņiyātš.
eīkaë tuyarattiŸku iravāvatu
tiraipēņukiŸatu. nã š­
veëiccam pēņukiŸāy?

eīkaë nāvukaëil
vāņaikkāŸŸu påciya ãrattai
cåriya­š nã vantu
cuõņavaikkap pēkiŸāyā?

takikkum pakalš. u­­ait
tavirkkamuņiyātā? intak
kaņalil eīkaë
cammatattuņa­tā­ā ellām
naņakkiŸatu?

viņintu tolai iravš.
viņintu tolai.

itē pāruīkaë. e­
kaippaiyil orš oru
cākleņ.. tu×āviyapētu
ā×attil akappaņņatu.

mãņcikku oru paņaku vantatu
pēl tuëëikkutittāë tami×
rējā.

kaõõāņittāë
cuŸŸappaņņirunta antac ci­­a
cākleņ. cettuppēyc
cila nāņkaë irukkum.

ā­ālum, atu ovvoru
nāvilum miccamirunta eccilai
åŸavaittatu.

cari cari. paīkiņuīkaë.
āŸu paīku.
illai. illai. š×u
paīku.

ma­­ikka všõņum.
maŸantuviņņš­
cuõņeliyai.

āŸu paīkāyp pēņuvatu
eëitu. š×u paīkāyp
pēņuvatu kaņitu.

cari.. cari. āŸu
paīkākavš pēņuīkaë. e­
paīkaic cuõņelikkuk
koņuttuviņukiŸš­
e­Ÿā­ calãm.

cākleņ piëakkappaņņatu.
intiyā-pākisatā­
pirivi­aiyaiviņa atu
kava­amākavš
kaiyāëappaņņatu.

avaravar tuõņu avaravar
kaikku vantatum, uyirukku
atu ēr amirtac coņņu
e­Ÿš aŸiyappaņņatu.

calãmaik kāõēm.

ta­ paīkēņu ava­ cuõņeli
tšņi ēņi­ā­.

kaņukupuņņiyi­ muņiyil
vaittā­. kāõavillai
cuõņeliyai.

vāykuvittu oliceytā­.
varavillai. ci­­ac ci­­ac
cantukaëil kaõkaëaip
pēņņā­. cuõņeliyi­
aņaiyāëam tē­Ÿavillai.

cukkā­ aŸaiyai oņņik
kavalaiyēņu naņantapētu
ava­
kālkaëil štē
picukkiņņatu.
tãyai mitittava­pēla vicukke­Ÿu
kāleņuttā­, ku­intu pārttā­.

cuõņeliyi­ urikkappaņņa tēlum,
tuõņikkappaņņa talaiyum ta­itta­iyš
kiņanta­a.

avvaëavutā­a.

ta­ uyiraiyellām kuralvaëaiyil
tiraņņi eva­aņā. eva­aņā e­a
cuõņeliyaik ko­Ÿava­ e­Ÿu kaõõãr
teŸikkak kataŸi­ā­ calãm.

cila vināņikaë aīkš maraõameëa­am
nilaviyatu.

anta meëa­am ki×ittu icakki mella
e×untuvantā­.
nā­ ko­Ÿš­, nā­tā­ ti­Ÿš­.
paci, uyirpēkum paci.
e­­ai e­­a ceyyac colkiŸāy?

ava­ mārpil ēīkik kutti, caņņai
piņittulukki, kaõõãrviņņuk kataŸiyapaņi -
aņappāvi. nã e­­ait ti­Ÿirukkalāmš
e­Ÿā­ calãm.

ataŸku i­­um oru vāram irukkiŸatu.
e­Ÿā­ icakki.
---------------------------------------------------------------------
                     16

oru ma­ita­ -
etta­ai nāņukaë kaņantā­.
etta­ai kaņalkaë
kaņaintā­.
etta­ai pšraik
ko­Ÿā­.
etta­ai makuņam koõņā­.
etta­ai kālam iruntā­.
etta­ai piëëaikaë 㭟ā­
- e­pavai alla ava­
eccaīkaë.

ivaiyellām nā­ e­Ÿa
āõavatti­ nãëaīkaë.

ava­ i­­ēr uyirukkāka
etta­aimuŸai a×utā­
e­patutā­, ava­ ma­ita­
e­pataŸkā­a māŸāta
cāņci.

calãm a×utā­.

atu cuyacēkattiŸkākac
coņņiya kaõõãra­Ÿu.
cuõņeliyi­ maraõattiŸkākac
cintappaņņa cuttak kaõõãr.

kāõavum tåīkavum maņņumš
kaõkaë e­Ÿu palapšr
tappākak karutik
koõņirukkiŸārkaë.

illai - kaõõãrukkum
cšrttuttā­ kaõkaë.

pārttal e­patu
kaõkaëi­ všlai.
kaõõãr e­patš
kaõkaëi­ tiyā­am.

itayam kotittu
āviyākumpētu imaikaëi­
muņi tiŸantu koëkiŸatš...
atutā­ kaõõãr.

oruva­ ta­akkāka a×um
kaõõãr ava­aimaņņumš
cuttikarikkiŸatu.
aņutta uyirukkāka a×um
kaõõãr
akilattaiyš cuttikarikkiŸatu.

a×ātš calãm. a×ātš.
icakkiyi­
tavaŸukkāka nā­ ma­­ippuk
kšņkiŸš­
- kalaivaõõa­ calãmi­
karaīkaë paŸŸik ke¤ci­ā­.

ava­ niŸuttavillai.
ava­ kaõkaëiliruntu
aŸuntupēkāta aruvi
vaņintu koõņšyiruntatu.

iva­ evvaëavu melliyava­.
a­iccappå ma­acu koõņava­.

piëëai mātiri
vaëarttš­š.
piņittut ti­Ÿuviņņā­š.
- ava­ e×uttuk kåņņi
a×utā­.

viņu calãm. oru
cuõņelikkāka ivvaëavu
cēkappaņukiŸāyš.
- pāõņiyi­ coŸkaëil
alaņciyam coņņiyatu.

collātš. atai
veŸum cuõņeli e­Ÿu
collātš. intap paņaki­
š×āvatu jãva­ e­Ÿu
col. uruvaīkaë
māŸalām. ā­āl, u­akkum
e­akkum ataŸkum uyir
o­Ÿutā­. nam āŸupšril
yārāvatu oruvar
cettiruntāl nã a×āmal
iruppāyā?
appaņittā­ atuvum

ava­ vākkilirunta tarkkam
avarkaëai
vāyaiņaittuviņņatu.

ava­ a×ukai niŸkavillai.

taõõãr kuņikkāta tškattil
eppaņittā­ avvaëavu
kaõõãr iruntatē.
pāõņiyum parata­um ava­ait
taīkaë mārpil
cāyttukkoõņu všrvaip
picukkil cikkalākip
pē­a ava­ kšcattil
cikkeņuttārkaë.

anta saparicam ava­ukkut
tšvaippaņņatu.
icakki maņņum
pšcavšyillai.

ava­ ta­­ait tuõņittut
ta­iya­ā­ā­.

āņum paņaki­ viëimpil
acaiyātu uņkārntu
piramaip piņittava­pēl
kaņal pārttā­.

ta­­ait tāīkiya
mārpukaëukku mattiyil
a×utu koõņšyiruntā­
calãm.

oru muraņņukkåņņattil
ippaņi ēr itayamā?
ta­ tākam, paci iraõņaiyum
maŸantu viyantāë
tami×rējā.

urikkappaņņa cuõņeliyi­
tēlai maņņum calãmāl
tåkki eŸiya muņiyavillai.

tā­ varuvataŸku mu­pš
aņakkam ceyyappaņņuviņņa
tāyi­ pa×aiya puņavaiyait
toņņup pārkkum
oru pācamuëëa maka­aip
pēla - cuõņeliyi­
tēlai
ava­ taņavikkoõņiruntā­.

kaikaëil oņņiya
rattampārttut tiņãre­Ÿu
āvšcamā­ā­.

ņšy, ma­ita­āņā. nã
ma­ita­ā? e­Ÿu kaõkaë
pituīkak katti, icakkiyai
nēkki
mu­­šŸi­ā­.

i×uttuk koõņēņiyava­i­
vayiŸŸil kaivaittu vaëaittu
niŸutti­ā­ kalaivaõõa­.
ava­ait ta×uvit taņavic
cāntam ceytā­.

itē pār calãm.
cuõņeliyaik ko­Ÿatu
pāvamtā­. u­ uõarcci
niyāyamtā­. ā­ālum
u­akko­Ÿu colvš­.
itai u­ uëëattil
e×utikkoë.
etu niyāyam, etu pāvam,
e­Ÿu tãrmā­ippava­
ma­ita­alla­.
iņamum kālamumtā­.

tākattil cākap pēkum
pālaiva­ap payaõikaë,
taīkaë oņņakattaiyš
ko­Ÿu ata­ uëëirukkum
nãrai aruntuvārkaëām.
aīkš oņņakavatai e­patu
pāvamalla. pālaiva­a
niyāyam.

paci uņampait ti­­at
toņaīkum pa¤canāņkaëil
eŸumpup puŸŸai iņittu,
ata­ mārikkālac
cšmippā­a
tā­iyam eņuttuc
camaippārkaëām.
aīkš atu tiruņņu alla.
atu paciyi­ niyāyam.

uõavu kiņņāta kālattil
uyirkākka ni­aikkum
iruëarkaë, kaëimaõ
ti­pārkaëām.
aīkš maõ ti­patu e­patu
pāvamalla.
pa×akka niyāyam.

payir ceyya muņiyāmal
varuųattil pāti nāņkaë
pa­imuņik kiņakkum
piratšcaīkaëil
turuvakkaraņikaëum nāykaëumkåņa
a­Ÿāņa uõavākumām.
aīkš acaivam e­patu
pāvamalla. påkēëa
niyāyam.

cēmāliyāvi­ pa¤cattil
elumpum uyirum veëiyšŸat
turuttik koõņirukkum
uņampukkuc
contakkārarkaë
o­Ÿum kiņaikkāmal
uņaikaëaiyš ti­­at
toņaīki­ārkaëām.
avarkaë uņai ti­Ÿatu
pāvamalla. kāla niyāyam.

icakki cuõņeliyaik ko­Ÿu
ti­Ÿatai nā­
niyāyappaņutta virumpavillai.
ā­āl, ava­ ceytatu
kolai e­Ÿu
kuŸŸamcāņņavum
muņiyavillai.

calãm ta­ a×ukkuc caņņaiyil
vāy putaittu
a×ukai aņakki­ā­.

a×ukai mella mellak
kuŸaintu vicumpalā­atu.

vicumpal mella mellat
tšyntu meëa­amā­atu.

cuõņeliyi­ iŸutic
caņaīkukkup
paņaku tayārā­atu.

iŸanta uņampai iraõņu
vakaiyil
niŸaivu ceyyalām.

o­Ÿu erippatu allatu
putaippatu.

erippate­Ÿāl oru tãkkucci
celavākum.
irukkum cila tãkkuccikaëil
o­Ÿai i×appatu
aŸivuņaimai ākātu.

putaittal e­Ÿāl aīkš
påmiyillai.

yēcittārkaë.

vãcuvatu e­Ÿu
muņiveņuttārkaë.

entak kaņukuppuņņiyi­ muņiyil
atu ācaiyāka
uõavaruntumē atš
kaņukuppuņņiyil, ata­
tēlaiyum talaiyaiyumiņņuk
kāŸŸup pukāmal muņi­ā­
kalaivaõõa­.

antak kaņukup puņņiyaik
kaņņik koõņu a×utā­
calãm.

tāyi­ mārpakattēņu
oņņik koõņa
ku×antaiyaip pēl
ava­iņamiruntu ataip pirikka
muņiyavillai.

pāvam. a­puëëa appāvi.

ava­aic ciramappaņuttip
pirittu, ava­ viralkaëil
ovvo­Ÿāy vilakki, atai
atta­ai pšrum paŸittuk
kaõõai muņikkoõņu
kaņalil vãci­ārkaë.

calãmēņu cšrntu alaikaë
cilavum a×uta­a.

icakki maņņum piramaip
piņittava­ pēl
uõarcciyillāmal
uņkārntiruntā­.

š tami×rējā.
talai kavi×ntirukkum e­
taīkamš.
e­­ai ma­­ittuviņu.
āŸutalum nampikkaiyum tavira
etaiyum tara muņiyāta
š×aiyākiviņņš­.
uņuttuvataŸku māŸŸu
āņaiyumillai. uyir
pi×aippataŸku
māŸŸu va×iyumillai.
e­­a kalakkam. š­intak
ku×appam.
u­ mukattil e­­a payatti­
muŸŸukai.
mãõņum taõõãr payamā?

illai. maraõapayam
- avaë lšcāyc
cirittāë.

cāvi­ pu­­akai
ippaņittā­irukkumē?

ava­ oŸŸaiviral koõņu
avaë utaņu potti­ā­.

pštaiyāykkåņa iru.
kē×aiyāy irukkātš.
iyaŸkai aëavaŸŸa
karuõaiyuņaiyatu.
nammai uyirēņu varavšŸŸa
kaņal nam piõaīkaëaik
karai cšrkkātu.

e­akkum atutā­
cantškam.
iīkš iŸantāl karai
cšrvataŸku nam uņalš
irukkātu

nampikkai i×akkātš
tami×.
nāëai nammuņaiyatš.

nāëai nammuņaiyate­Ÿāl
i­Ÿu yāruņaiyatē?

avaëukkut talai cuŸŸiyatu.
mayakkam vantatu.
ko¤cam taõõãr
kiņaikkumā?
ko¤cam taõ...
micca e×uttukkaëai avaë
caikaiyil
uccarittuviņņu
murccaiyā­āë.

tami×. tami×. -
ava­ pataŸi­ā­

tami×. tami×. -
ava­ kataŸi­ā­.

kalaivaõõa­ muta­ mutalāy
accappaņņā­.

ellērum ēņi vantārkaë
- icakkiyaittavira.

calãm ta­ mšltuõņaik
kaņalnãril na­aittup
pi×intu nãņņi­ā­.

kalaivaõõa­ avaë mukattil
atai oŸŸi oŸŸi
ãrappacai kāņņi­ā­

murccai teëintu avaë
mu­aki­āë.

talaikkumšlš nāraikaëi­
mantai o­Ÿu paņapaņave­Ÿu
ciŸakaņittup pē­atu.
atta­aipšrum mottamāy
aõõāntu pārttārkaë.

š ma­itarkaëš.
ciŸakukoõņu kaņalkaņakkat
teriyāta nãīkaë
eīkaëaiviņa eppaņi
uyarntavarkaë?

upput taõõãr paruki
uyirvā×a muņiyāta nãīkaë
mã­kaëaiviņa eppaņi
uyarntavarkaë.

oruvāra tākam poŸukka
muņiyāta nãīkaë
oņņakattaiviņa eppaņi
uyarntavarkaë.

eīkaëaik kolluvataŸkum
velluvataŸkum āyutam
kaõņupiņittãrkaë.
ata­āl maņņumtā­š nãīkaë
uyarntavarkaë?
iruntuviņņup pēīkaë.

ko¤cam taõõãr...
ko¤cam taõõãr

murccai teëintum
teëiyāmalum
avaë pulampik kiņantāë.

eīku pēvatu taõõãrukku?
e­­a ceyvatu taõõãrukku?

kalaivaõõa­āl appētu
koņukka muņintatu
taõõãralla. ta­­ai
maņņumtā­.

icakki maņņum piramai
piņittava­āyk kaņalaiyš
veŸittup pārttuk
koõņiruntā­.

anti vā­attil asatama­ak
kēņukaë vi×at toņaīkiya
všëaiyil, paņaki­ viëimpil
uņkārntirunta parata­
kaņalilum vā­attilum ta­
kaõkaëai vãci, āpattil
uyir kākkum aņaiyāëam
tšņi­ā­.

iruppatu iŸappatu inta
iraõņukkum iņaiyilā­a
vittiyācaīkaë, aīkulam
aīkulamāka a×intukoõņš
varuvatai ava­ uõarntā­.

taŸceyalāyt talai
tā×tti­ā­.
ā. avai e­­a?

taõõãr maņņattukku mšl
talaitåkkum antap
pirāõikaë kaņaŸpāmpukaëā?

caŸŸš uŸŸup pārttā­.
āmaikaë. kaņal
āmaikaë. e­Ÿu
katti­ā­.

ellērum ava­ kural
kšņņuk
kåņuvataŸkuë ava­ kaņalil kutittā­.

veyilil otuīkavum. paņaki­ vayiŸŸil
paņintirukkum pāciti­­avum paņakai uraciya
anta āmaikaëai ovvo­Ÿāyt
talaipaŸŸit taëattil vãciyeŸintā­..

tappittavai pēkat taëattil vi×untavai
mu­Ÿu āmaikaë. ovvo­Ÿum
āŸu kilē eņai irukkum.

talaiyum kālum vālum tavira ēņņukku
veëiyš o­Ÿum teriyavillai.

ākā. ākā. āmaikaë.

nãõņa nāņkaëukkup piŸaku ippētutā­
paņakil pacikkural maŸaintu uyirkkural kšņņatu.
kaņalil kiņanta parata­ tāvikkutittu
mšlš vantā­.

camaiyalkaņņu ce­Ÿā­.

kattiyum caņņiyum koõņuvantā­.

āmaikaëai neruīki­ā­.

pārttu. kaiyaik kaņittuviņappēkiŸatu
āmai.

aņappēņā. āmaikkup pallillai
e­patu e­akkut teriyātā?

veëëaiyāyt terintatu aņivayiŸu.

ata­ itayappakutiyil katti vaittā­.
kutti­ā­ - a×utti­ā­ - kãŸi­ā­ - ki×ittā­.

mutalil kaciya ārampitta karu¤civappu
rattam kupukupuve­ak koņņat toņaīkiyatu.

āmaiyi­ talaituņippatai ava­āl tāīka
muņiyavillai. atai veņņi eŸintā­.

appaņiyš tåkkip piņittuk kavi×ttu
ata­ rattattaic caņņiyil koņņi­ā­.

avvāŸš maŸŸa āmaikaëaiyum piëantu
rattameņukka, nirampiviņņatu. pāticcaņņi
parata­ uŸcākattil katti­ā­.
ippētu itu rattamalla. civappu taõõãr
kuņiyuīkaë - ellērum kuņiyuīkaë.

atuvarai iŸantukiņanta ņamëarkaëukkellām
uņa­š uyir vantatu.

caņņiyil viņņu āëukkoru ņamëar
āmai rattam avacaramāy moõņā­.

intā pāõņi. itu u­akku.
intā calãm. itu u­akku.
itē pš­ākkārarš. itu uīkaëukku.

tårattil piramai piņittup pšcātiruntā­
icakki.

intā icakki itu u­akku.

atuvarai tirumpātirunta icakki tirumpi­ā­.

ava­ kaõõiliruntu oru tuëik kaõõãr
āmai rattattil vi×untatu.

e­­ai ma­­ittu viņuīkaë.
i­Ÿumutal nā­ cākum varaikkum
acaivam toņamāņņš­. nā­ ko­Ÿa
cuõņelikku āyuë mu×utum nā­
celuttum a¤cali atutā­.

acaiyavillai yārum, appaņiyš
ni­Ÿārkaë

icakki caivamākiviņņā­ā?
všīkaikku veŸŸilai maņņum pētumā?

itu e­­a putu atircci.

avarkaë etirpārāta ticaiyiliruntu
i­­ēr atircciyum vantatu.

e­akkum koņuīkaë oru ņamëar
āmai rattam.

tikaittu tirumpi­ārkaë.
kšņņavaë tami×rējā.
---------------------------------------------------------------------

    ---------------------------------------------------------------------
                     17

intap pirapa¤cattil etuvum
nšralām. i­Ÿu kāõpatu
nāëai māŸalām.

māŸŸamš pariõāmam.
māŸutal o­Ÿutā­ ulakil
māŸātiruppatu.

intak kirakat tokutiyum
kaņci māŸalām.

viyā×a­ai muņņit tuëaitta
vālnaņcattirattāl aīkš
taõõãrum uyirkaëum
uŸpattiyākalām.

e­Ÿš­um oru nāë -
intap påmi e­­um kirakam
iņikoõņa muņņaiyāyc
citaŸuõņu pēka, iīkiruntu
tappikka vacatikoõņa
ma­itarkaë viyā×a­ kirakattil
vãņu vāīkalām.

ituvaraikkum påmikku veyil
tanta pa×aiya cåriya­aip
puŸantaëëiviņņu, i­­oru
cåriyak kuņumpattukku
jãvarācikaë iņam
peyaralām.

nika×um varaikkumtā­ o­Ÿu
aticayam. nika×nta piŸaku atu
campavam.

toppå×kkoņi aŸuttatu
mutal acaivak
kalācārattilšyš vaëarnta
icakki, a­Ÿu mutal ta­­aic
caiva­ e­Ÿu
pirakaņa­appaņuttik koõņatum
- eŸumpu cettu mitakkum
pālaikkåņa acaivame­Ÿu
otukkiya tami× rējā,
a­Ÿu āmai rattam parukak
kšņņatum pa×akiyavarkaëukku
atircciyš tavira
paõpāņņukku atircci alla.

ma­ita­ iyaŸkaiyi­ ku×antai.
ava­atu uõavai, uņaiyai,
uŸaiyuëai šŸpaņuttik
koņuppatum iyaŸkaitā­.

maturaiyil caņņaiyillāta
u×ava­aip pārttu, i­i
caņņai aõivatillai e­Ÿu
vaņanāņņu u×ava­ capatam
ceytāl, atu cariyā­a
cinta­ai e­Ÿu karuta
muņiyātu.

anta veyil påmiyil
caņņaiyillāmaliruppatu ēr
u×ava­i­ ceëakariyam.

vaņanāņņuk kuëiril ēr
u×ava­ caņņaiyum
talaippākaiyum
aõintš āka všõņum.. atu
ava­ tšvai.

e­avš, caņņai aõivatu -
aõiyātiruppatu e­patai
vā­ilai tãrmā­ikkiŸatu.

ma­ita­i­ āõaikaë,
mãŸuvataŸkākavš
piŸappikkappaņuki­Ÿa­a.
iyaŸkaiyi­ āõaikaë
tšvaikkākavš
paņaikkappaņuki­Ÿa­a.

āmairattam caivamā
acaivamā e­Ÿu
vātāņuvataŸkā­a vāyppai,
tami×rējāvi­ tākam
avaëukkut taravillai.

avaëaip poŸuttavarai
appētu avaëukku atu
tiņatiravam.

kuņittāë.

kuņittuviņņup pālkuņitta
ku×antaipēl ita×kkaņai
tuņaittāë.

aņuttoru kšëviyum avaëš
kšņņāë.

anta āmaikkaŸiyaic
camaikka muņiyumā?

mã­avar nimirnta­ar.

ataip paccaiyākavš
cāppiņuvatu e­Ÿu avarkaë
ne¤cukkuë niŸaivšŸŸik
koõņa meëa­at tãrmā­am
caŸŸš otti vaikkappaņņatu.

itaic camaikkattā­
všõņumā?

paccaiyāy uõņālum
aņivayiŸŸil eriyum akki­iyil
itu ventu pēkātā?

neruppu e­patu anta
nimiņattil avarkaëukku
āņamparam.

avarkaëi­ anta nšrattu
akarātiyil camaittal e­Ÿa
collukku nšrš,
kālavirayam allatu
paņāņēpam e­Ÿu poruë
pēņņiruntatu.

ā­ālum, oru caivap
peõõi­ acaivat
tšvaikkāka avarkaë
camaikka āyattamā­ārkaë.

mu­Ÿu varuņaīkaņantu ma×ai
peyta oru tirunāëil, ta­
pa×aiya kalappaiyait tšņukiŸa
ēr š×ai vivacāyiyaippēla
avarkaë ticaikkoruvarāyp
paŸantu tãppeņņi
tšņi­ārkaë.

oru kuņiyā­ava­ vãņņu
uõņiyali­ kaņaicik
kācaippēla atu štē
ēr ā×attil akappaņņatu.

atu caŸŸš ãrampåttiruntatu.

uëëš- raųayap
paņaiyeņuppil tēŸŸut
tirumpiya neppēliya­i­
paņaivãrarkaëaip pēla
eõõikkaiyil kuŸaivākavš
irunta­a tãkkuccikaë.

paŸŸavaikka muya­Ÿā­
pāõņi.

mutalām tãkkucci -
uņaintatu.

iraõņām tãkkucci -
paņņaiyil oru pāti ki×ittut
tā­um tšyntatu.

mu­Ÿām tãkkucci - caŸŸš
paŸŸic caņņe­Ÿu aõaintatu.

tãkkucci nālāvatu -
paŸŸiyatu. šmāŸŸāmal
erintatu.

aņuppum mukaīkaëum orš
nšrattil oëikoõņa­a.

taõõãr illātatāl ata­
rattam 域appaņņu
avacaramāyc camaikkappaņņatu
āmaikkaŸi.

taņņšnti niŸkavē
paīkiņņuk koëëavē
poŸumaiyi­Ÿi, āëukkoru
tuõņāy avarkaë avacaramāy
uõņa piŸakutā­
terintatu... ventiruppatu
kaŸi alla - avarkaëi­
nākkukaë e­Ÿu.

avarkaëi­ uņampi­ ā×attil
vaŸŸi vaõņalākip pē­a
uyir ovvoru coņņāy
åŸat toņaīkiyatu.

karai.

mã­avar caīkam mitantatu
cattattil.

kāõavillai e­ maka­ai.
kaõņupiņikka māņņãrkaëā?
- antak kēņaiyilum
naņuīkiyatu oru mutāņņiyi­
kural.

kāõavillai e­ kaõava­ai.
cettārā irukkiŸārā...
ceyti
collamāņņãrkaëā? -
itu oru
kaikku×antaikkāriyi­
kataŸal.

pataŸātãrkaë, o­Ÿum
ākātu avarkaë uyirkaëukku.
i­Ÿaikkš tšņa šŸpāņu
ceyvēm. eppaņiyum
kiņaippārkaë - oru
piciŸillāta āõkural
pšciyatu.
ava­ukku maņņum
štāvatā­āl nā­
kaņalāttā maņiyil
vi×untutā­ cettup
pēvš­.
taraiyil cettāl e­akkuk
koëëivaikkattā­ všŸu
piëëai illaiyš.

pāvam. ki×aviyi­ pãëaik
kaõkaëil š×aikkaõõãr.

kaņal.

nšŸŸuc co­­š­š..
atu nijamākiviņņatu tami×.

e­­a co­­ãrkaë?

iyaŸkai aëavaŸŸa
karuõaiyuņaiyatu e­Ÿš­.
iyaŸkai ta­ karuõaiyai āmai
vaņivil a­uppi vaittatā
illaiyā?

oru paņņamarattil
puŸappaņum mutal taëiraip
pēla e­akkuë putiya
nampikkai påttirukkiŸatu.

påmiyaip paŸŸikkoëëum
všrkaëaippēla nã
nampikkaiyaip paŸŸikkoë.
oru paŸavai u­ talaikku
mšlš paŸappatai u­­āl
taņukka muņiyātu. ā­āl,
atu u­ talaiyil
kåņukaņņāmal u­­āl taņukka
muņiyum.

avaë pāti utaņņil
pu­­akaittāë.
atil tšvaiyā­a catavikitam
ciruīkāram iruntatu.

atuvaraikkum paciyil ularntu
kiņanta kātal, ci­­atāyc
cilirttuc ciŸaku virittatu.
ava­ neruīki vantā­.
paņņāmpåcci piņikkum
ciŸuva­aip pēla acaiyāmal
avaëaiyš pārttā­.

caņņe­Ÿu ku­intā­.
avaë acaiva utaņukaëil
avacaramāy muttamiņņā­.

utaņukaëi­ ēppantam cila
nimiņaīkaë nãņittatu.
kaņaiciyil pārttāl
karittatu muttam.

ava­ukkut teriyāmal avaëum
avaëukkut teriyāmal ava­um
a×uta tuëikaë parasaparam
utaņukaëil
parimāŸappaņņirunta­a.

ā­antak kaõõãr maņņum
i­ikkumā e­­a?

mškamaŸŸa rāttiri.

melliya piŸai. oŸŸai
utaņņāl cirittatu mšŸku
vā­attil.

kalaīkātiru piŸaiyš.
u­akkuëtā­
påraõaccantira­
putaintirukkiŸā­
- makākavi ikpāli­ intak
kavitai calãmukkut teriyātu.

terintiruntāl piŸaiyai
ava­ mu×umaiyāy
racittiruppā­.

vayiŸŸukkuë āmaiyai
nirappikkoõņa ā­antak
kaëippil - oru mayakka
pētai pē­Ÿa pāti
uŸakkattil taëattil avarkaë
cutantiramāyc citaŸi,
uruõņum neëintum puraõņum
koõņiruntapo×util
tårattil terintatu ēr oëi
årvalam.

ta­ uëëaīkaikaëāl kaõkaëai
urakkat tšyttukkoõņu
mãõņum mãõņum pārttā­
pāõņi.

ta­­ai maŸantu katti­ā­.
kappal. kappal.

tãppiņitta vãņāy anta
orš cattattil
vi×ittukkoõņatu paņaku.

kappaltā­. atu
kappaltā­. me­maiyāy
mitantupēkum oru
veëiccattãvu.

avarkaë kāttukkiņanta
nampikkai atē
kaõpaņutårattil.

atē. avarkaëai uracāmal
pēkiŸatu avarkaëi­
oëimayamā­a etirkālam.

eppaņi atai eņņuvatu?

o­Ÿu - kappalai, avarkaë
ce­Ÿucšra všõņum.
allatu -
kappal avarkaëiņam
varavšõņum.

kappalai avarkaë ce­Ÿu
aņaiya muņiyātu.

avarkaëi­ iruppaiyē
kappal aŸiyātu.

atu keņņiccāyam
pēņņukkoõņa rāttiri.

avarkaëi­ iruppai
avarkaëtā­ aŸivikka
všõņum.
avarkaëāy aŸivippataŸku
iraõņš va×ikaë.

o­Ÿu - oli.
i­­o­Ÿu - oëi.

kappal celvatē oli
eņņāta tåram.
appaņiyš uyirait tiraņņi
oli ceytālum kappali­
entira ēcaiki×ittu avarkaëai
eņņumē? eņņātē?

aņuttuëëa orš va×i - oëi.

veëiccam kāņņuvēm-
avarkaë vškamā­a,
vivškamā­a muņivukku
vantārkaë.

paņaki­ mi­kalam cila
nāņkaëukku mu­pš
cettuviņņatu.

oru tãppantam
tayārikkalām avacarat
tãrmā­am niŸaivšŸiyatu.

aņutta vināņiyš
pāymarakka×i o­Ÿu
uruvappaņņatu.

tuõi. tuõi.

pāymaram pirikkappaņņatu.

tuõņukaë - tuõikaë -
luīkikaë
ka×iyil cuŸŸappaņņa­a.

caŸŸu nšrattil ka×ikkut
talai muëaittatu.

cari... cari.
koëuttu.

iru... iru. ņãcalil
na­ai.
na­aittārkaë.

koëuttu.

niŸuttu.

š­ taņukkiŸāy?

oruvšëai pantam
paŸŸāmal pē­āl..?

mutalil aņuppaip
paŸŸavaippēm. atiliruntu
neruppeņuppēm.

atutā­ cari.

avacaramāy aņuppaņiyil
kåņi­ārkaë.

tãppeņņi tiŸantārkaë.
uëëš-
iraõņš kuccikaë irunta­a.

oruvar mukattai oruvar
pārttuk koõņārkaë.

cuŸŸi aņikkum kāŸŸu
cu×aŸŸiyatu paņakai.

tãkkuccikaëi­ iraõņu
nu­ikaëilum avarkaëi­
etirkālam
tiraõņiruntatu

š tãkkuccikaëš. eīkaë etirkālatti­
mantirakkēlkaëš. kaikåppukiŸēm
uīkaëai, kaiviņņu viņātãrkaë.

neruppai oru ci­­akkucciyi­ ucciyil
cšmittu vaittava­š. u­akku eīkaë
na­Ÿi.

inta neruppai aņaivataŸku emakku
mu­­irunta ma­itajāti e­­e­­a
pāņupaņņirukkum?

oru muīkilkāņu paŸŸukiŸavaraikkum
neruppukkuk kāttirunta
ātima­itarkaëaip pēl -cikkimukkik
kallukkuëëum tãkkaņaikēlukkuëëum
neruppaip piracivikkap pāņupaņņa
ma­itarkaëaip pēl - uraciyum - tšyttum
-kaņaintum - kuņaintum tãyaittšņi
aņainta ma­itarkaëaippēl - itē
nāīkaëum eīkaë uyiraik kaiyil
piņittuk koõņu, eīkaë jãvaneruppi­
ja­a­attukkuk kāttirukkiŸēm.

tãkkucciyš paŸŸikkoë.
kāŸŸš aõaittuviņātš.
tãppantamš eri.
kappalš nil.

pāõņi mutal kucciyai eņuttā­,
ava­ukkuk kai naņuīkiyatu.
ellērum vaņņamāy ni­Ÿu kāŸŸai
maŸaittu vãņu kaņņi­ārkaë.

kappal kaņantuviņappēkiŸatu..
uracu pāõņi. uracu.

me­maiyāy uraci­ā­.

atu paŸŸavillai.

caŸŸš a×utti­ā­, oru pāti maruntu
urāyntu tšyntatu,

maŸupakkam uraci­ā­,

avvaëavutā­, atu ciraccštamā­atu.
ellērum pataŸi­ārkaë.
i­­um orš oru kucci..
avarkaëi­ uyirkkucci.

otuīku. e­­iņam koņu
tãppeņņiyaip parata­ vāīki­ā­.

ampi­ nu­iyil ma­am kuvikkum oru
vilvãra­aippēla mu×u kava­attēņu
mu­aintā­.

ta­ uëëaīkai uųaõattaip
paņņaikkum tãkkuccikkum parimāŸit
tãppeņņiyai iņakkaiyil iŸukkip paŸŸi,
valakkaiyil tãkkucci šntit ta­ oru
viralāl ataŸkup pakkapalam cšrttut
ta­ uëëattaiyellām tãkkucciyil
vaittu uraciyapētu mu­Ÿāvatu uracalil
pocukke­Ÿu påttatu neruppu.

ākā. uyiri­ oëivaņivam.

antap paravacattēņu atai aņupput
tiriyil paŸŸavaikkap pē­a anta
vināņiyi­ iraõņām pākattil, cantuva×i
vanta cu×aŸkāŸŸu anta uyiri­ cuņaraip
pocukke­Ÿu aõaittuviņņup
pēyviņņatu.

ā. ayyē. ayyayyē.

ellērum paraparave­Ÿu oņivantu
viëimpil ni­Ÿu pārttapētu kappal
kaņantuviņņatu.

avarkaë nampikkaiyi­ iŸuti
årvalamāy atu tårattil
maŸaintukoõņiruntatu.
---------------------------------------------------------------------
                     18

š pakalš.
nāīkaë e­­a tavaŸu
ceytēm?
påmikkš veëiccam
koõņuvarum nã,
eīkaëai maņņum
š­ viņņuviņņu viņikiŸāy?

eīkaë ovvoru
nampikkaiyaiyum nãril
vi×unta nilavi­ pimpamāyk
kāņņuvatupēl kāņņi
š­ kalaittuviņukiŸāy?

š kaņalš.
karuõai kāņņi eīkaëaik
karaicšr...
allatu u­ vayiŸŸukkuë
eīkaëai uëëi×uttukkoë.
eīkaëukku
štāvatu o­Ÿutā­ všõņum-
vā×vu allatu cāvu.

ā­āl o­Ÿu -
iraõņil etuve­Ÿālum,
emakku mu×umaiyāy všõņum.

o­Ÿu - påraõa vā×vu
allatu påraõac cāvu.

vā×ve­Ÿāl -
etilum miccam vaikkāta
mu×uvā×vu.

cāve­Ÿāl -
tavaõai muŸaiyil illāta
mu×uccāvu.

ko¤cam vā×vu -
ko¤cam cāvu...
inta viëaiyāņņellām
všõņām.

ma­ita vā×vi­ peruntu­pam
etu teriyumā?

maraõattaiviņa vā×kkai
payamā­atu e­Ÿu terinta
pi­pum, vā×kkaiyēņu
oņņikkoõņiruppatutā­.

uņampu mella mella
ularntu koõņirukkiŸatu.
uyir maņņum enta va×iyāka
veëiyšŸuvatu e­Ÿa
tãrmā­attukkup pakkattil
tiõaŸik koõņirukkiŸatu.

mika ārvamāy - ā­āl,
tãrkkamāyk kšņņāë
tami×rējā.
pšcāmal
iŸantuviņalāmā?

mukameīkum muëmuëëāyp
påttirunta tāņiyait
taņavikkoõņš
jãva­ illāmal cirittā­
kalaivaõõa­.
itē pār. taņņuppaņņa
orš oru kappalaiyum
tavaŸaviņņataŸkuttā­š u­
kaõkaë maraõakkaõõãr
vaņikki­Ÿa­a? ēr
asatama­attukkāka a×utu,
påmikku i­imšl pakalš
illai e­Ÿu pulampi­āl
eppaņi?

nām vā×a všõņume­Ÿu
nammaip pēlavš
iyaŸkaiyum ācaippaņukiŸatu.
anta ācaiyi­
aņaiyāëaīkaëš āmaiyum -
kappalum. nã iņaiyil
aņainta tairiyattai
i×antuviņātš.
cantēųatti­ tšti kuŸippatu
maņņumtā­ ma­itakulatti­
všlai. cāvi­ tšti
kuŸippatu kālatti­
všlai...

cāvataŸkukkåņa e­akku
urimaiyillaiyā?

cāvatu e­patu u­
urimaiya­Ÿu. atu niyati. nã
uyirēņu påmiyil vantu
vi×untatai eppaņi nã muņivu
ceyyavillaiyē, appaņiyš
- inta uņampaip påmiyil
pēņņuviņņup pēvataiyum
nã muņivu ceyya muņiyātu.
ko¤cam pērāņu...

pērāņum tempu
pēyviņņatu. e­ vā×kkai
muņintuviņņatu...

illai - i­imšltā­
u­ vā×kkai
toņaīkappēkiŸatu.
niccayam nām
karaimãëvēm. piŸaku pār.
maraõatti­ vācalvarai ce­Ÿu
mãõņavarkaëukkš vā×vi­
perumai viëaīkum.

nã vā×kkaiyait
tuëittuëiyāy racippāy.
vā×vi­ ovvoru kaõamum
u­akkup perumai
uņaiyatākum. ovvoru
pullilum påvilum tãrāta
vā×kkai tšīki niŸpatu
teriyum. tā­ utirum mutal
nimiųam varaikkum - š­...
utirntu påmiyil
vi×umvaraikkum, intap
pirapa¤catti­ cantēųattai
maņņumš kāŸŸēņu
pšcikkoõņirukkum oru
te­­aīk㟟aip pēla -
i­i i­pama­Ÿi u­akku všŸu
irātu.

muta­mutalāka malšciyā
vantiŸaīkiya ēr arapi,
ma×aittuëikaëai nšcippatu
pēl- nã nimiųaīkaëai
nšcippāy. ņicampar
mātatti­ intiya veyilai
nšcikkum ēr esakimēvaip
pēl - nã vā×kkaiyai
racippāy.

oru ciŸaikkaitikkuttā­
teriyum - cutantiratti­
perumai. nammaip pē­Ÿa
alaikkaitikaëukkuttā­
teriyum - påmiyi­ arumai.
poŸu tami×. poŸu...
iravil nammaik kaņanta
kappal, oru pakalil
kaņavātā?

avaëai aëëit ta×uvi ātaravu
ceytā­. kāmamillāmal
avaë ka×uttil muttamiņņā­.
avaë, ava­ maņiyil mukam
putaittup pātukāppāy
a×utāë.

ēņivāruīkaë...
ellārum ēņivāruīkaë.
parata­ talai cuŸŸi
vi×untuviņņā­. payamāka
irukkiŸatu. ava­ kaõõil
karuppumaõikaë kāõavillai.
veëëaivi×i terikiŸatu.
kaõkaë cerukiviņņa­a.
ēņivāruīkaë... ellārum
ēņivāruīkaë...
- uņampum collum
naņuīka naņuīkat tuņittuk
katti­ā­ icakki.

ellērum cērvu maŸantu
ava­aic cå×ntārkaë.

acaivaŸŸa kaņņaiyāyk
kiņantava­ mukattil, kaņalnãr
pi×iyavum mu­aki­ā­.

piŸaku caŸŸš kaõvi×ittava­ -
picācu, picācu. paņaku
pattiram. e­Ÿu kåŸiyatu
kåŸi­ā­.

uõmai col parata­,
e­­a kaõņāy? e­­a
uëaŸukiŸāy?
- kalaivaõõa­ ava­ai
ulukki­ā­.

ava­ ta­ mukattaik
kaikaëāl muņikkoõņš
ku­intu pšci­ā­.

nšŸŸiravu nãīkaëellām
tåīkiviņņãrkaë. nā­
tåīkavillai.
naëëiravukkumšl yārē
paņakai uëëš piņittu
i×uppatāyt tē­Ÿiyatu.
paņaku viņņuviņņu
i×ukkappaņņatu.
paņaku mu×ukka i×ukkappaņņu
nām mu×kip pēvēm
e­Ÿš ni­aittš­.
cantškamš illai
- atu kaņal picācutā­.
karaiyil katai kataiyāyc
colvārkaë.
muttāõņik ki×ava­um ava­
pšra­um appaņittā­ iŸantu
pē­ārkaë. iravellām
payattil e­­āl pšca
muņiyavillai. kaņal picācu
nammaik karaiyšŸa viņātu
pš­ākkārarš.

ava­ mella naņuīki­ā­.
kuluīki a×utatu ku­Ÿu.
kaõõãr aruvikaë citaŸi­a.

kalaivaõõa­, ava­ kaikaëai
vārit ta­ tēëkaëil
iņņukkoõņā­.

ovvoru viralāyc
coņukkeņuttukkoõņš
co­­ā­.

payam všõņām parata­.
ippaņik kaņal picācu kaõņu
kalaīkum payam uīkaëukkumaņņumalla, ulakam
mu×uvatumirukkiŸatu. caŸŸš
cevi koņuīkaë, oru
carittiram colkiŸš­.
aņlāõņik camuttirattil
permuņāsa mukkēõam
e­Ÿoru marma mukkēõam
irukkiŸatu. ataŸkuë nu×ainta
kappalkaë kāõāmal
pēyi­a. kāõāmal pē­a
kappalkaëait tšņappē­a
vimā­aīkaë, anta
ellaikkuë nu×aintavuņa­
veņittuc citaŸi­a.
aŸupattiraõņu kappalkaëum
pati­eņņu vimā­aīkaëum
iraõņāyiram ma­itarkaëum
ataŸkuë tolaintu
pē­atāyc co­­ārkaë.

tappip pi×aitta oru vimā­i
co­­ār.
vimā­attai štē oru
cakti i×uttatu. vimā­amš
všlainiŸuttam ceytatu.
caŸŸu nšrattil
veņittuviņņatu...

permuņāsa mukkēõattukku
mšlš pala mail
tårattukkup paraviyirukkum
kānta caktitā­ ataŸkuk
kāraõam e­Ÿa oru kaŸpa­ai
muņivukku vantavarkaë,
ataŸkuë piëāsaņik
paņakukaëaic celutti­ārkaë.
piëāsaņik paņakukaëaiyum
permuņāsa citaŸutšīkāy
pēņņatu. piŸakutā­
picācukaë vā×um
permuņāsa e­Ÿu ulakam
pšcat toņaīkiyatu.

ā­āl, raųayarkaë maņņum
atai nampavillai. 1982-l
viņyāsa e­Ÿa kappalil
puŸappaņņu, mukkēõa
ellaikkuc caŸŸš tårattil
niŸuttit tuppaŸintārkaë.
ko¤cam mu­­šŸavum,
kappalil iruntavarkaëukkuk
kai-kāl viëaīkavillai.
puyali­ ci­­am
etuvumillāmalš, puyal
vãcuvatāyk karuvi kāņņiyatu.
ata­piŸakutā­ uõmai
aŸiyappaņņatu.

permuņāsil rāņcaca
nãrccu×ikaë uõņāki,
nirantaramāyc cu×alki­Ÿa­a.
ata­mšl acurac cåŸāvaëi
o­Ÿu amaitiyāy
vãcikkoõņirukkiŸatu. atuvš
kappalkaëum vimā­aīkaëum
kavi×ak kāraõam. inta
vi¤¤ā­a neruppu
vãcappaņņavuņa­, atuvarai
nampappaņņu vanta picācu
iŸantuviņņatu.

ataippēlattā­ ituvum.
kaņalnãri­ šŸŸavaŸŸattil
paņaku ami×alām.
e×umpalām.

atu picācu alla parata­.
pšcāmaliru.
ma­appšykaëaiyum
ma­itappšykaëaiyum tavira,
ma­itap pirapa¤cattil všŸu
pšykaë illai. e×untiru
parata­. e×untiru.

tåīkumu¤ci maratti­ ilaikaë
atikālaiyil mella mella
virivatupēl, parata­ mella
mellap payam teëintā­.
ava­ukku mu­­āl ava­
nampikkai e×untu koõņatu.

intak kātumaņal
irukkiŸatš. atu uņampi­
ēr uõarccimayamā­a
piratšcam. melliya
kuruttelumpukaëālā­a
me­maiyā­a pākam.

antak kālattil pala
jamã­tārkaëukkuk
kātumaņalkaëai yārāvatu
varuņikkoņuttāltā­
tåkkam varumām.

pāliyal po×utukaëilum
ataŸkoru ma­matap paīku
uõņu.

imaikaë e­­um muņi
kaõkaëukkuõņu.
ita×kaë e­­um muņi
vāykkuõņu.

mukkaiyumkåņak kaikaëi­
utaviyi­Ÿiyš muņikkoëëa
muņiyum.
uņampi­ piŸa vācalkaëum
appaņittā­. ā­āl, inta
uņampil kātukaëukku
maņņumtā­ katavukaëillai.
kātukaëai maņņumtā­ muyaŸci
illāmal muņa muņiyātu.

kaõkaëaiyum vāyaiyum
kātukaëaiyum ta­itta­iyš
pottik koõņirukkum
kuraīkuc cilaikaë mu­Ÿu
tšvaiyillai.
kaõkaëai imaikaëālum vāyai
utaņukaëālum cuyamāka
muņikkoõņu, kātukaëai
maņņum kaikaëāl
pottikkoëëum orš oru
kuraīkuc cilai pētum.

to×ilāëikaëukkuk kātumaņal
e­patu cšmippu vaīki.

pãņi, pe­cil, kātu
kuņaiyum kucci - ivaŸŸaik
kātumaņalkaëil
vaittukkoëvatu avarkaëukku
vacati.

icakkiyi­ kātumaņalil
taŸceyalāyp pārvai
ēņņiya calãm, aõõš.
atu e­­a? e­Ÿu
āccariyam kāņņi­ā­.

atil orš oru kucci -
kātu kuņaiya vaittirunta tãkkucci
- kāõappaņņatu.

eppētē eņuttu vaitta
antat tãkkucciyum ata­
nu­iyil maruntiruppatum
ava­ukku maŸantu
pēyiruntatu.

ataip pāyntuce­Ÿu
paŸittup paravacattil
kåttāņi­ā­ calãm.
tãkkucci. tãkkucci.
e­Ÿu katti­ā­.

všrvaic coņņukaëil
na­aintirunta antat
tãkkucciyai antiveyilil
kāyavaittārkaë.
atil maņņum tãppantam
paŸŸikkoõņāl oru tãrvu
kiņaikkum e­Ÿu
nampi­ārkaë.

oru tāy ta­ ku×antaikku
maitãņņum kava­attēņum,
oru kātala­ ta­ kātalikku
mutal kaņitam e×utum
ārvattēņum avarkaë
ataip pattiramākap
paŸŸavaikka, paŸŸikkoõņatu
tãppantam.

ākā. ākā.
itu nampikkaic cuņar.
vā×vi­ ja@u$vālai.

itai aõaiya viņakkåņātu.
itai aõaiyaviņņāl, nam
uyirttãyai aõaiyaviņņēm
e­Ÿu arttam.

neruppu ēr apårvamākavum
aticayamākavum irunta
ātikālattil, pa×aiya
ekiptilum kirškkattilum
rēmilum årukku mattiyil
orš ēr iņattil,
eppētum neruppu
erintu koõņšyirukkumām.
evar tšvaikkum eņuttuc
cellalāmām. avarkaë
atai aõaiyaviņņatillaiyām.

appaņittā­ ituvum -
potuneruppu.
aõaiyāmal kāppēm.
a­aivarum kāppēm.

iravu...
vā­amaīkai ta­ aņarttiyā­a
kåntalaip påmiyil
avi×ttuviņņāë.
naņcattiraīkaëaik
kāõavillai.
ā­āl, avarkaë
nampikkaiyaip pēlavš,
piŸaiyum cila millimãņņar
vaëarntiruntatu.

aīkaīkš ka­atta mškaīkaë
vā­attai maŸaittirunta­a.

š kālamš. emakkuk
karuõai kāņņu. nšŸŸu
eīkaë kaiyil
tãppantamillai.
eīkaë pātaiyil oru kappal
kaņakkaviņņāy. i­Ÿu eīkaë kaiyil
tãppantamirukkiŸatu, tayavuceytu i­­oru
kappalaik kaņakkaviņu.

iravu mu×uvatum tãppantattai
oruvaraiyeruvar māŸŸi māŸŸi uyarttip
piņippatāy muņivā­atu.

pāõņiyi­ kaiyiliruntu parata­ukkum,
parata­ kaiyiliruntu icakkikkum vanta
tãppantam naëëiravukkup piŸaku calãm kaikku
iņam peyarntatu.

ava­ uŸakkattai utaŸiviņņut
tãppantattai uyarttip piņittā­,
maŸŸavarkaë uŸaīkiviņņārkaë.

naëëiravu kaņantapētu,
anta aticayam nika×ntatu.

oru ka¤ca­i­ paiyiliruntu ava­ukkut
teriyāmal vi×untuviņņa veëëik
kācaippēla, mškattiliruntu avi×ntu
vi×untatu oru tuëi.

piŸaku, o­Ÿiraõņu mu­Ÿe­Ÿu tuëikaëi­
eõõikkai toņarntatu.

ma×ai. ma×ai.
e­Ÿu katti­ā­ calãm.

ellērum alaŸiyaņittu e×untēņi
varavum vā­am ki×intu koõņatu
koņņē koņņš­Ÿu koņņat
toņaīkiyatu.
ā­antam - atircci - paravacam -
pataŸŸam.... avarkaëukku o­Ÿumš
tē­Ÿavillai.

paņapaņave­Ÿu āëukkoru pāttiram
eņuttārkaë, piņittārkaë.

pãppāy koõņuvantu taëattil vaittārkaë
ma×ai. ma×ai.
viņņuviņakkåņātu inta ma×aiyai
eņuīkaë tārppāyai.
nā­ku mu­aiyai nā­ku pšr šntuīkaë
caŸŸš tārppāyait taëaraviņņuk
ku×i ceyyuīkaë,
tārppāyil nirampaņņum taõõãr.

appaņiyš ceytārkaë,
atuvum va×intatu.

otuīkātš tami×.
vā, veëiyš vā.
koņņum ma×aiyil mu×ukka mu×ukka
na­aintuviņu.
u­ āņaikaëai na­aittut taõõãraic
cšmi, piŸaku pi×intu koëëalām,

avaëum appaņiyš ceytāë.

avarkaë kutittārkaë kuëittārkaë
kaitaņņi­ārkaë, katti­ārkaë.

ma×ai ni­Ÿapētu, šŸattā×a avarkaëi­
ellāp pāttiraīkaëum nirampiyirunta­a.

ā­āl avacarattil calãm ēr ērattil
cāyntu niŸuttiya tãppantam maņņum ma×aiyil
aõaintu kiņantatu.
---------------------------------------------------------------------
                     19

a×uvatā? ā­antappaņuvatā?

kaivacam irunta
kaņaicineruppu aõaintu
pē­ataŸkāka a×uvatā?

avarkaëi­ uyirai åŸavaikkum
taõõãrāl pāttiraīkaë
niŸaintu va×ivatu pārttu
ā­antappaņuvatā?

o­Ÿai i×antutā­
i­­o­Ÿā?
iyaŸkai iņņa caņņam
itutā­ā?

a­upavam všõņumā -
iëamaiyai i×a...
āyuë všõņumā - pēkam
i×a...

kavitai všõņumā-u­­ai
i×a...
kātal všõņumā -
itayattai i×a...

vaëarcci všõņumā -
tåkkattai i×a...
varavu všõņumā -
viyarvaiyai i×a.

o­Ÿai i×antutā­
i­­o­Ÿu.

avarkaë aõaintupē­a
tãppantattukkāka
a×uvatāyillai.

ma×ai - uņampilirunta uppup
picukkaiyum uëëattilirunta
kaõõãrp picukkaiyum
orucšrak ka×uvi viņņatil
avarkaë ā­antamš
aņaintārkaë.

ākā.
uņampil taõõãr vi×untāl
uyir na­aintu pēkumē?
pãppāyt taõõãrai
avarkaë vārivārik
kuņittatil vayiŸu muņņiyatu.

ma×ai ni­Ÿuviņņatu.
na­ainta āņaiyaip pēlavš
uņampum vāņaikkāŸŸil
veņaveņave­Ÿu āņat
toņaīkiyatu.

ayyē. e­­ai
na­aiyavaittu naņuīkavaittu
viņņãrkaëš.

kalaivaõõa­ cirittā­.

kaõõai muņāmal tumma
muņiyumā? taõõãr paņāmal
kuëikka muņiyumā? eīkš u­
āņai koņu. nā­ pi×intu
viņukiŸš­. oru miccap
pāttirattil ataiyum
piņittuk koëkiŸš­.
piŸaku, nā­š ataik
kuņittuk koëkiŸš­.
mulikaikaëai mētivarum
taõõãrukkš nēytãrkkum
kuõamuõņāmš. u­­ait taņavi
vanta taõõãrukku
e­­ai uyirppikkum cakti
irukkātā?

vāņaik kāŸŸil na­aintu
naņuīkiyavaëaic ciŸitum
cintiviņāmal cšrttaõaittut
ta­ uņampi­ uųaõattai
åņņi­ā­ kalaivaõõa­.

mã­avarkaë āņai ka×aŸŸip
pi×intu oruvaraiyoruvar
tuvaņņiviņņārkaë.

viņintatu.

ma×aiyil na­ainta iravai
cåriya­ vantu tuvaņņi viņņatu.

tami×rējāvi­ kaippai
tiŸantupārttatil paëicce­Ÿu
mi­­aliņņa­a kalaivaõõa­
kaõkaë.

nām oru kaņitam e×utik
kaņalil vãci­āle­­a?

eppaņi e×utuvatu?
itē u­ kaippaiyil
pš­āvum kuŸippšņum...

iraõņaiyum veëiyil
eņuttā­.

tami×rējā e­Ÿu e×utip
pārttā­. e×utiyatu.

ciŸanta yēca­ai.
ā­āl, eppaņi
a­uppuvatu?

nammiņamirukkum oru
kālippuņņiyil... kaņitattai
vaittu nãrpukāmal iŸuka
muņiyiņņuk kaņalil a¤cal
ceyvēm. karaice­Ÿu
cšrntālum cari allatu oru
kappalaiyē
kaņņumarattaiyē
aņaintālum cari

ellērum kåņiviņņārkaë.
cari... e­­a
e×utuvatu?

ce­­aik
kaņaŸkaraiyiliruntu
vaīkāëavirikuņāvi­
te­ki×akkš 40 mutal 50
kilē mãņņarukkuë pati­mu­Ÿu
nāņkaëāyp pa×utā­a paņakil
ciŸaiyirukkum taõõãrk
kaitikaë nāīkaë. itu
kaņaŸpayaõikaëi­ kaiyil
cšrntāl tayavuceytu
eīkaëaik kāppāŸŸa
vāruīkaë.
karaiyiluëëavarkaëi­ kaiyil
cšrntāl karuõaikoõņu
kāvaltuŸai iyakkunarukkuc
cšrttuviņuīkaë.

etaŸkum tami×il e×utiviņņu
āīkilattilum e×utuvēm.

cariyākac co­­āy...
na­Ÿi tami×. na­Ÿi.

ãraccaņņaiyai uyarttip
piņittuk kāŸŸilum veyililum
ularttik koõņirunta
icakki, pš­ākkārarš.
e­akku oru cakāyam
ceyvãrkaëā? e­Ÿā­.

ellēr pārvaiyum
ava­pakkam tirumpi
e­­ave­Ÿatu.

tāy-e­ tāy-vā×vu,
vaittukkoëëa muņiyāmalum
cāvu, vāīkik koëëa
muņiyāmalum taëëāņum vayatil
irukkum e­ tāy -
avaëukku orš oru cštiyai
ittēņu cšrttu
a­uppamuņiyumā?

parata­ paņapaņappā­ā­.
u­akku maņņumtā­
contamā? nāīkaëellām
anātaikaëā? eīkaëukkāka
a×uvataŸkuk karaiyil āëš
illaiyā? pš­ākkārarš.
nā­um cšti colla
všõņum. e­akkum cšrttu
e×utuīkaë.

kalaivaõõa­ caŸŸš meëa­am
kāttā­. kaõkaëāl kaõkaë
paņittā­.
piŸaku pšci­ā­.
kaņitam a­uppum urimaiyum
uŸavum nam ovvoruvarukkum
uõņu. āëukkoru kaņitam
e×utuvēm. ellāvaŸŸaiyum
mottamāka a­uppuvēm.
icakki ippētu u­akkāka
e×utukiŸš­. e­­a e×uta
všõņum col.

icakkiyi­ uõarcci -
kalaivaõõa­ vārttaikaëil
kaņitamā­atu.
a­puëëa ammā
mšri cellattāyi
avarkaëukku. u­ maka­
kaņalukkuë iruntu e×utum
kaņitam itu. naņukkaņalil
paņaku pa×utāki uyirukkup
pērāņik
koõņirukkiŸš­. u­
vayatā­a mukattai eõõi eõõi
yārukkum teriyāmal a×utu
koëkiŸš­. viŸpa­aikkuk
kåŸukaņņi vaitta mã­kaëil
oņņum ãkkaëai ēņņi ēņņi
ēyntupē­a antak
kaikaëukku mãõņum muttamiņum
vāyppaik karttar
e­akkaruëvārā? oruvšëai,
nā­ cettuviņņāl,
tāyš... mã­avar caīkam
va×aīkum e­ miccac
cšmippil nam kåraivãņņukku
ēņu māŸŸik koë.

                ippaņikku,
                icakki

icakki kaõõãrait tuņaittuk
koõņā­. kalaivaõõa­ ta­
kaõõãrai maŸaittuk
koõņā­.

ippētu pāõņiyi­ kaņitam
e×utappaņņatu.

e­ a­pu ma­aivi
varalaņcumi. nãyum
ku×antaikaëum cukamā?
e­­aip paŸŸik
kšņkiŸāyā? intak kaņitam
e×utappaņum inta nimiųam
varai nā­
uyirēņutā­irukkiŸš­.
karaimãtu eīkaëukku ācai.
eīkaëmãtu kaņalukku ācai.
eppaņiyum mãëvēm e­Ÿa
nampikkaiyēņutā­
irukkiŸēm. e­akkāka a×a
všõņām. oruvšëai, nā­
iŸantuviņņāl vaëarum
piëëaikaë vaëarum varai
avarkaëukku nā­ cetta
ceyti collātš.
kaņaiciyil, orš oru
uõmaiyai maņņum u­akkuc
colliviņņup pēkiŸš­.
e­­ai ma­­ippāyā? e­akku
varum naųaņa ãņņut tokaiyil
oru pakutiyai nam vãņņil
vā×āveņņiyāka vā×ntu
koõņirukkiŸāëš u­
taīkai kalā - avaëukkum
pirittukkoņu. š­e­Ÿāl
e­akkum... avaëukkum...
avvaëavutā­ colvš­.
nā­ cāvataŸkāka
a¤cavillai. nā­ cettāl
orš vãņu iraõņu
vitavaikaëait tāīkumā
e­Ÿutā­ varuntukiŸš­.
e­­ai ma­­ippāyā
varalaņcumi? ma­­ippāyā?

                ippaņikku,
                pāõņi

ellērum oruvarai oruvar
pārttuk koõņārkaë.

ippētu parata­i­
uõarccikaë tami×āyi­a.

a­puëëa mã­ā. e­ ācai
makaëš. nã piŸantatu mutal
u­­aip pattu
nāņkaëukkumšl
pārkkāmaliruntatu
ippētutā­. oruvšëai,
u­­ai i­imšl pārkkavš
māņņš­ē e­Ÿu
payamākavum irukkiŸatu. u­
piracavattilšyš u­ tāyaip
paŸikoņutta nā­
appētš cettiruppš­.
ā­āl, u­ pi¤cukkaikaëi­
uttaravukkuttā­ nā­
pi×aittuk kiņantš­.
e­akku orš ēr ācai
iruntatu tāyš. antat
takarappeņņiyil nāptali­
uruõņaikaëukku mšlš maņittu
vaikkappaņņirukkum u­tāyi­
pa×aiya paņņup puņavaiyai, nã
vaëarnta piŸaku u­akkuk kaņņi
a×aku pārttu.. u­­il u­
tāyaip pārkka
ācaippaņņš­. e­
niyāyamā­a ācai
aniyāyamā­a ka­avākavš
a×intuviņumā? u­ tāyi­
pirivai nā­ tāīkātatu
pēlavš e­ pirivai avaëum
tāīkavillaipēlum.
kaõõukkut teriyāta kainãņņi
e­­ai a×aittuk
koõņšyirukkiŸāë. karai
vantāl u­­ēņu
vā×vš­. e­­aik
kaņalkoõņāl u­
tāyēņu cšrvš­. paņi
makaëš. paņi. nam i­attaip
paramparait tuyariliruntu
mã­avarmakaëš... mãņkap
paņi. oru vitaiyaip påmi
pātukāppataip pēla
u­­ai
u­ tāttā pātukāppār
e­Ÿu nampukiŸš­.
je­maīkaëil e­akku
nampikkai illai makaëš.
iruntāl - evvaëavu
vacatiyāka irukkum.

               u­ a­pu appā,
                      parata­

kaņitatti­ kaņaici variyaic
collamuņiyāmal vicumpi
vicumpi a×uta parata­aik
kaņņikkoõņu āŸutal
collavanta pāõņiyum
ēve­Ÿu a×utuviņņā­.

calãm. ippētu u­
muŸai. e­­a e×uta
virumpukiŸāy? yārukku e×uta
virumpukiŸāy?

ava­ viraktiyāyc
cirittā­.

kāŸŸu yārukkuk kaņitam
e×utap pēkiŸatu? nā­
anātai. e­akkirunta orš
ēr uŸavu e­ ma­aivi.
avaëum ēņip pēyviņņāë.
ippētu nā­ e×uta
všõņume­Ÿāl orš
oruttikkuttā­.
tšnãrkkaņai
cuppammāvukkuttā­
e×utamuņiyum.

ellērum nimirntu
pārttārkaë.
colkiŸš­
e×utuīkaë. calãmukkākak
kalaivaõõa­ pš­ā oru
kātal kaņitattai muttamiņak
ku­intatu.

a­puëëa cuppammā.
ceëakkiyamā? cāvukkup
pakkattil nā­um
ceëakkiyamāyirukkiŸš­.
orš oru nampikkai - u­
ni­aivutā­. årukkut
teriyāta nam cinškamtā­
e­­ai uyirvā×ac
co­­atu. ā­āl, nā­
kātalippatu kaņalukkup
poŸukkavillai
pēlirukkiŸatu. oru
kēppait tšnãrai u­­aip
pārttuk koõņš oru maõi
nšram kuņikkum cukam i­i
vāykkumā? u­ kaõava­aip
pēlavš u­ kātala­um
akāla maraõamaņaiya
všõņiyatutā­ā? inta
alaikaņalukku mattiyil nā­
a×iya nšrumpētum e­
kaņaicic caktikaëaiyellām
tiraņņi u­ peyarai maņņumš
uccarikkap paya­paņuttuvš­.
u­ peyarai alaikaë
kaŸŸukkoëëum. karaiyil
ni­Ÿu kšņņuppār. ēņivantu
mētum ovvēr alaiyum
calãmi­ cārpāka u­ peyar
collum. e­akkā­a
tukkattai oruvārattukku
mšl nãņņikkātš.

kātal e­patu e­akkum
putitalla. u­akkum putitalla.
e­ ¤āpakattai eīkāvatu
oru mulaiyil muņintuviņņu nã
i­­oru vā×kkai
toņaīku.

                ippaņikku,
                u­ calãm.

calãm. a×akkåņat teriyāta
appāviyš. u­akkuë ippaņi
oru vā×kkaiyā?

ava­ uëëaīkaikaëai
uŸavēņu paŸŸit tāņi
muëaitta ka­­am taņavi­ārkaë
mã­avarkaë.

muņintatu kaņitam.
intak kaņitattukkuk
kālipuņņitā­ uŸai.

ellām cari.. intat
tapālukkuk kaņņaõam kaņņa
všõņumš...

kaņal tapālukkuk
kaņņaõamā?

itu yār kaiyil
cšrntālum avarkaë atai
alaņciyappaņuttiviņak
kåņātallavā.
koõņu cšrppavarkaëukkuk
kålivšõņāmā?

kåliyā? kålikku eīku
pēvatu?

ellāri­ cillaŸaikaëaiyum
tiraņņat toņaīki­ārkaë.
tokuttapiŸakum rupāy
n域uppati­š×u aimpatutā­
tšŸiyatu.

itu pētātu e­Ÿu
utaņu pitukki­ā­ kalaivaõõa­.

yēcittut tā×nta kaõkaë,
tami×rējāvi­ viralilirunta
taīkamētirattil paņņut
teŸitta­a.

kāõāmalpē­a ku×antaiyai
mãõņum kaõņeņutta oru
tāyaip pēlap
paraparave­Ÿu avaë kaipaŸŸiya
kalaivaõõa­ ka×aŸŸu.
uņa­š ka×aŸŸu e­Ÿā­.

ayyē. itu nãīkaë e­
piŸanta nāëukkup
paricaëittatu -avaë
veņukke­Ÿu kaiyi×uttāë.

i­­oru piŸanta nāë
u­akku všõņumā všõņāmā
- ka×aŸŸu ava­ kaņintu
co­­ā­.

māņņš­...
māņņš­...

avaë muraõņupiņittāë.
ava­ muya­Ÿu paŸittā­.

anta mētirattaip
puņņiyiliņņup påņņi­ārkaë.

atil nãrpukāmal irukka
upputtåë koõņu vanta
pālitã­ pai cuŸŸik kayiŸu
kaņņi­ārkaë.
atil ovvoruvarāka utaņu
patittu muttamiņņārkaë.

tami×rējā maņņum ta­
viralait toņņut toņņup
pārttu vicumpik
koõņiruntāë.

antak kaņitattaik kalaivaõõa­,
palam koõņa maņņum kaņalil vãci­ā­.
nãralaikaëil atu mitantatu - mitantatu,
caŸŸu nšrattil avarkaë pārvaiyiliruntu
maŸaintatu.
---------------------------------------------------------------------
                     20

nāvukku maņņum e­patillai
uņampi­ ovvēr
uŸuppukkum kšņkat
teriyum.

uņampil nãr kuŸaintāl
tākatti­ va×iyš atu taõõãr
kšņkum.

uņampu kaëaittup pē­āl
kaõkaë uŸakkam kšņkum.

puŸattēlil arippe­Ÿāl
uŸakkattilum coŸiyak
kšņkum.

uyir tuņittāl kalavi kšņkum.
uņal tuņittāl uõavu kšņkum.

a­Ÿe­­avē pāõņiyi­
ma­acukkup pāņņuk
kšņkat tē­Ÿiyatu.

štē oru neki×cci -
štē oru kiëarcci...
kaņalil vãciya puņņi veņittup
påtam kiëampi nām
kāppāŸŸappaņuvēm
e­Ÿatoru nampikkaiyi­
malarcci.

e­akku ippētu
pāņņuppāņa všõņum allatu
kšņka všõņum
pēlirukkiŸatu. e­Ÿā­
pāõņi.

nã taõņikka všõņām.
nā­š taõņikkiŸš­
e­Ÿā­ calãm.

nã pāņappēkiŸāyā?
e­Ÿā­ icakki.

pāņakkåņātā?
e­Ÿā­ calãm.

āyuë taõņa­aik kaiti
nā­. kacaiyaņi e­­a
ceyyum... pāņu.

icakki taõņa­aikkut ta­­ait
tayārittuk koõņā­.

calãm ta­ conta
cēkattil cuti cšrttā­.

ikkaraiyil nā­irukka
akkaraiyil avaëirukka
akkaŸai illātate­­a
kaņalalaiyš.

antak kaņaici curatti­
škāracaīkatiyil šŸi
uņkārntava­
iŸaīkavšyillai.

niŸuttu. illaiye­Ÿāl
nā­ pāņa
všõņiyirukkum. icaiyaik
kacakkip pi×intava­ai nēkki
icakki katti­ā­.

icakkiyi­ kattalukkāka alla
- ataŸku mšl pāņņu
varikaë teriyātatāl calãm
ta­­ait tuõņittuk
koõņā­.

vāņikkiņanta tami×rējāvai
mārpil aõinta vaõõam,
avaë a×uta kaõõãril tā­
na­ainta kalaivaõõa­,
mã­avarkaëi­ pāmara
nāņakattaiyum pakkavāņņil
racittuk koõņā­
pātikkaõkaëāl.

nã pāņu parata­.
e­akkoru nalla pāņņuk
kšņka všõņum

parata­ cuŸŸummuŸŸum
pārttā­.
nãīkaë tappikka
všŸuva×iyš illai e­patāl
pāņukiŸš­.

kā­am pāņuvataŸku mu­­āl
ava­ ka­aittapētu oru
kutirai caīkãtattukkut
tayārāvatu pēliruntatu.

tēõi varukutu­­u
tuŸaimukamš kāttiruntš­
tēõi kavuntiruccš
tuŸaimukamš ācaiyilla

kappal varukutu­­u
kaņaŸkaraiyš kāttiruntš­
kappal kavuntiruccš
kaņaŸkaraiyš ācaiyilla.

ava­ pāņiyatil pāvamillai.
ā­āl, uõarcci iruntatu-
veyilil carukā­ālum vãriyam
pēkāta mulikai mātiri.

ā­āl, pu­­akaiyil
toņaīkiya pāņņu kaõõãril
muņintu pē­atu -
ãraīkāyap pēņņa tuõi
ma×aiyil na­aintatu mātiri.

antap paņakil melliyatāy
vi×unta oru cantēųa
ni×al vicukke­Ÿu maŸaiya
mãõņum veyil cuņņatu.

mã­avar nālvarum avaravar
cēkattil ami×ntu
kaõõãr kuņitta všëaiyil -
tami×rējāvaic caŸŸš
taëarttit taëattil kiņatti
vanta kalaivaõõa­
ovvoruvar
tēëaiyum urimaiyāyt
toņņā­.

e­ tē×arkaëš.
mã­ piņikka vantu cantarppam
pi­­iya cativalaiyil cikkik
koõņavarkaëš.
ippētu nãīkaë
pāņavšõņiya
pāņal ituvallavš.

muttuk kuëikkum cakti
koõņa nãīkaë... uīkaë
kaõkaëil uppuk
kāyccakkåņātu.
uīkaëukkāka nā­
pāņuvš­. uīkaë nampikkai
narampu tšņi eņuttu atil
cantēųa åci pēņuvš­.
cirippava­aip pārttu maraõam
tårattil niŸkiŸatu. a×upava­
vãņņuk katavaittā­ atu
avacaramāyt taņņukiŸatu.

ippētu nām nampikkai
pšcuvēm. nam uņampum
ma­acum ularātirukka
uŸcākattil ko¤cam
na­aittu vaippēm.
uīkaëukku nā­ oru pāņal
koõņu vantš­. e­
tami×ai uīkaë itayap
palakaiyil e×utik
koëëuīkaë.

kātuva×ippukum e­
kā­avarikaëai rattattil
karaittuk koëëuīkaë.

e­ pāņalāl uīkaë
nampikkaiyum ka­avukaëum
orunāë nãņņikkappaņņālum
nā­ piramma­i­ všlai
ceytš­ e­Ÿa perumai
peŸuvš­. eīkš, uīkaë
kaõõimaikaë meëëak kavi×ntu
koëëaņņum.
uīkaë cevikaë e­akkākat
tiŸantirukkaņņum.

ava­ melliya kuralil
pāņattoņaīki­ā­.
mã­avarkaëi­ itaya iŸukkam
meëëa meëëa avi×at
toņaīkiyatu.

nãrmaņņattukku mšlš
talaitåkkum
taõõãrppāmpāyt taëattil
kavi×ntu kiņanta
tami×rējākåņa meëëat
talai tåkki­āë.

kāŸŸēcaiyš curuti.
alaikaëš tāëam.
araīkšŸiyatu pāņņu

ma­ita­ ni­aittāl
va×i piŸakkum.
ma­atiliruntš
oëi piŸakkum

putaikki­Ÿa vitaiyum
muyaŸci koõņāltā­
påmiyumkåņat tā× tiŸakkum


kaõkaëiliruntš
kāņcikaë tē­Ÿum
kaëaīkaëiliruntš
tšcaīkaë tē­Ÿum

tuyarattiliruntš
kāviyam tē­Ÿum
tēlviyiliruntš
¤ā­aīkaë tē­Ÿum

cåriya­ maŸaintāl
viëakko­Ÿu cirikkum
tēõikaë kavi×ntāl
kiëai o­Ÿu kiņaikkum

maramo­Ÿu vi×untāl
maŸupaņi ta×aikkum.
ma­am i­Ÿu vi×untāl
yār colli naņakkum?

påmiyait tiŸantāl
putaiyalum irukkum.
påkkaëait tiŸantāl
tš­tuëi irukkum

natikaëait tiŸantāl
ka×a­ikaë ce×ikkum
nāëaiyait tiŸantāl
nampikkai cirikkum.

ku¤cukaëait ta­ alakāl
kētiviņum tāyppaŸavai
pēla - kalaivaõõa­ pāņal
avarkaë ma­acu kētiyatu.

mãõņum pu­­akai
veyilaņikkavum kāyntatu
kaõõãr.

pāņņu muņintatum ava­
tāvippāyntu tami×ai aëëit
ta­ maņi kiņattiyapētu avaë
tškam lšcāyt takittatu.

neŸŸi toņņā­. cuņņatu.

kaņalukku e­­a teriyum-
anta puņņiyi­ jātakam.
ata­uë āŸu āruyirkaë
aņakkam e­Ÿu aŸiyāmal
alaikaë atai
utaipantāņi­a.

š uyirttåtuva­š.
karai cšrvataŸkuë nã
karaintu pēvāyā?

pē. pē.
alaikaëēņu yuttam naņattu.
kāŸŸai etirttup
pērāņu. muņņavarum
mã­kaëai etirttu mu­­šŸu.
eppētāvatu oru cippikkuë
vi×um ma×aittuëiyaip pēla
štāvatoru ma­itakkarattil
cšrntu viņu.
pē. pē.
vā×kkai i­­um cila
kilē mãņņartā­. eņņi
utaittu etirnãccal pēņu.


camukam varavara
iŸukikkoõņš varukiŸatu.
ma­ita­ keņņippaņņup
pē­ā­.
nā­ku aŸaikaë koõņa
itayam iŸuki iŸuki orš
aŸaiyil iyaīkap
pa×akiviņņatu.

anti veyilil vi×um
ni×alaippēla cuyanalam nãõņu
koõņš pēkiŸatu.

ma­ita­ ta­ contac
celavukku maņņumš kaõõãraic
cšmittu vaikkiŸā­.

potunalam iŸantu
koõņirukkum camukap
pēkkil, pērāņņam
illāmal etuvumš
kiņaippatillai.

pālaiyil nãr kāõap
pērāņalām, pāŸaiyil
payir vaëarkkap
pērāņalām, ā­āl,
cuttam a×inta intac camuka
amaippil cuvācikkakkåņap
pērāņa všõņiyirukkiŸatu.

cantirētayattukkāka -
cattiyākkirakam.
moņņukaëukku mu­­āl -
malaraccolli maŸiyal.

uõavu kiņaikkumvarai
uõõāviratam.

iyalpā­a caīkatikaëkåņa
iīkš iŸukkamākiviņņa­a.

muŸaikeņņuppē­a vā×kkai
muŸaiyil cariyākac
cāppiņukiŸava­kåņac
cāta­aiyāëa­āki viņņā­.

kāõāmal pē­a mã­avarkaëai
mãņkap pērāņāmal tãrātu
e­Ÿa muņivukku vanta mã­avar
caīkam aņutta nāëš atai
amalpaņuttiyatu.

muvarõakkoņikaë
kēņņaikku
mu­­šŸum nšram atu.

āõkaëum peõkaëumāyc
cālaiyi­ irumaruīkum
aŸivippillāmal
aõivakuttārkaë.

kuŸippiņņa amaiccari­ kār
tårattil varukaiyil pattu
vayatukkuņpaņņa ku×antaikaëait
tārccālait
tāmaraikaëāyt taraiyil
parappi­ārkaë.

ma­itac ceīkaŸkaëāl
kaņņappaņņa vškattaņai.

kaõõimaikkum nšrattil
naņantupē­a inta atircci
kaõņu kārkaë māraņaittu
ni­Ÿa­a.

e­­a? e­­avāyiŸŸu?
amaiccarkaë iŸaīka,
pātukāppu atikārikaë
paņapaņakka nšrmuka
utaviyāëarkaë kēppukaëāl
taīkaë mārpukkuk
kavacamiņņuk kutikka,
vāka­aīkaë varicaikaņņa,
kåņņam kåccaliņa amaiti
i×antatu anta iņam.

e­­a? e­­a kērikkai
uīkaëukku? š­intap
pērāņņam?
oliperukki tšvaiyillāta
kaņņaikkural amaiccar
katti­ār.

mã­ piņikkap pē­a
eīkaë mã­avarkaëai iraõņu
vāraīkaëāyk kāõavillai.
mãņpataŸku enta muyaŸciyum
naņakkavillai.

ma­ukkoņuttãrkaëā?

caīkatti­ mulamāyk
koņuttup
pārttēm. ā­āl,
mantirikkum ma×aikkum
ma­ucceytu puõõiyamillai
e­Ÿu purintutā­ pērāņa
vantirukkiŸēm.

amaiccar caŸŸš
cintittār.
ta­ kēpattait tēëil
āņum tuõņāl tuņaittār.

itaŸkuttā­ inta
atikārikaëai nampi āņci
naņattakkåņātu e­patu.
e­­iņamallavā koņuttirukka
všõņum. koņuīkaë.

nakal avariņam nãņņappaņņatu.

paņittār.

mutal pakkattai
e×uttukkåņņavš mu­Ÿu
nimiņamāyiŸŸu.

cari. cari. i­Ÿaikkš
šŸpāņu ceykiŸš­
e­Ÿavar,
cālaiyil paņuttirukkum
atta­ai piëëaikaëukkum
āëukku nåŸu rupāy
koņuttu e×uppu e­Ÿu
utaviyāëarukku
uttaraviņņār.

ma­­ikka všõņum nāīkaë
uīkaëukkuk koņuttālum
nãīkaë eīkaëukkuk
koņuttālum ataŸku peyar
la¤camtā­. itu
pērāņņam.
paņappiņippalla. e­Ÿa
mã­avar caīkattalaiva­,
ellērum kalaintu
celluīkaë e­Ÿu uratta
kuralil uttaraviņņā­.

tāmarai moņņukkaë
mottamāy malarntu
kuëattaik kaņantu karaikkup
pēvatu pēl atta­ai
ku×antaikaëum e×untu
amaitiyāyk kalaintu
kåņņattil karaintārkaë.

caŸŸu nšrattil antakkåņņam
va×ukkait talaiyil vi×unta
ma×aittuëiyāy va×intu
pē­atu.

akattiyar tolaipšciyaik
kaiyileņuttu avarš
pottā­kaëai a×utti­ār.

tolaipšciyai avarš
a×uttuvatu apårvam.
appētellām avar
āvšcattilirukkiŸāre­Ÿu
arttam.

antat tolaipšciyi­
pottā­kaëukku melliya
iŸaki­ saparicam pētum.
ā­āl, avar a×uttiya
a×uttalil tolaipšci
tuëaipšciyākiviņum
pēliruntatu.

ai.ji avarkaëš.
i­Ÿu mālaikkuë, e­ makaë
eīkirukkiŸāë e­Ÿu teriya
všõņum. i­Ÿu allatu
nāëaikkuë
teriyavillaiye­Ÿāl...
ataŸkumšl colla vanta
keņņavārttaikaëait
tolaipšciyai vaittuviņņup
pšci­ār.

š.si. aŸaiyil uņampu
cuņņatu.

kaņal -

atē. atē.
e­Ÿā­ kaņņumarakki×ava­.

e­­a? eīkš?
e­Ÿā­ iëaiyava­.

ava­ viral kāņņiya ticaiyil
pāyntu kutittup puņņiyai

kaippaŸŸi­ā­ iëai¤a­
pāvam. iruvarumš paņikkātavarkaë
---------------------------------------------------------------------

    ---------------------------------------------------------------------
                     21

ma­itarkaëil kutiraikaë uõņu.
tam ni×al kaõņu tāmš
a¤cum kutirai ma­itarkaë.

ma­itarkaëil viņņilkaë uõņu.
påttuk kuluīkum påkkaë
a×aittālum påkkaëil
vāy孟it tš­kuņikkat
teriyāmal ilaikaë ti­­um
viņņil ma­itarkaë.

ma­itarkaëil kuraīkukaë uõņu.
taīkak kiõõattēņu appam
kiņaittālum appam
kavarntukoõņu
taīkakkiõõattait taraiyil
eŸintuviņum kuraīkuma­itarkaë.

kaņņumarak ki×ava­aiyum
iëai¤a­aiyum appaņittā­
pãņittatu aŸiyāmai accam.

puņņiyi­ muņi tiŸakka iëai¤a­
tavittā­. ki×ava­
taņuttā­.

itu kaņattal puņņiyē.
veņikuõņup puņņiyē.
všõņām viëaiyāņņu. vãci
eŸintuviņu.

ki×ava­ co­­atai iëai¤a­
ceytā­. mãõņum alaikaëi­
kālkaëil atu
utaipantā­atu.

kalaivaõõa­ i­­um
kaõtiŸakkavillai.
ā­āl, kaikaëum cevikaëum
maņņum vi×ittukkoõņa­a.

štē cuņukiŸatu - kaikaë
colli­a.
štē oru mu­akal -
cevikaë uõarnta­a.

puõarntu kiņakkum
kātalarkaëai muya­Ÿu pirippatu
mātiri tåkkattiliruntu
imaikaëait tuõņittup
pirittā­.

e­­avāyiŸŸu tami×ukku?

oru pu×uvait toņņavuņa­,
uņampi­ iru turuvaīkaëaiyum
atu o­Ÿākac curuņņik
koëvatu mātiri
kumarittāmarai š­ippaņik
kuŸukikkiņakkiŸāë.

anta a×ukkup
pērvaikkumšlš
a­alaņittatu.

pērvaiyaip puŸantaëëi
avaë neŸŸi toņņā­.

toņarntu toņa
muņiyavillai - avvaëavu
veppam.

enta mo×iyilum cšrāta,
ā­āl enta mo×ikkāra­um
purintukoëkiŸa olikaëai
avaë mu­aki­āë.

itu ma×aikkāyccal.
ayyē ivaëai na­aiyac
co­­ava­ nā­tā­š.
tami×. tami×.

ava­ kåppiņņa kuralukkup
patilillai.

e­­a itu? nšŸŸu ottaņac
cåņņaippēl irunta
kāyccal, i­Ÿu
ulaiccåņņaip pēl
šŸiviņņatš. cittirai
mātattuk kattiriveyilāyt
tška veppam
atikamākiŸatš. paciyālum
tākattālum tšyntum,
naintum, toyntum
kiņakkiŸa tškam - intak
kaņuīkāyccal eppaņit
tāīkum?
š, pālaiva­ap pa¤cš.
u­­aip paŸŸa vaittatu
yār?

taõõãril ta­ kaikkuņņai
na­aittā­.
ataip pi×intum pi×iyāmal
avaë neŸŸiyil parappi­ā­.

acēkava­attil kaõõãril
na­ainta cãtaiyi­ mšlāņai
avaë perumuccil
ularntatupēl, aņutta cila
nimiņaīkaëil kāyntupē­atu
kaikkuņņai.

veyil šŸašŸa avaëukkuk
kuëireņuttatu.

mã­avarkaëi­ tuõikaëaiyum
pērvaikaëaiyum cšrttup
pērttip pārttapētum
kāyccal iŸaīkavillai.
naņukkam aņaīkavillai.

imai tiŸakka muņiyavillai.

kaõkaë avaë
kaņņuppāņņaiviņņup
pēyviņņa­a.

avaë kaikaë maņņum
a­iccaic ceyalāy
acaintacaintu etaiyē
tšņi­a.

kalaivaõõa­i­ kaikaë
toņņatum tšņal ni­Ÿatu.

uyiri­ pācamellām anta
saparicattil kuvintatu.

nēy e­patoru koņai.

taŸikeņņēņum vā×kkaiyil
atu oru melliya
vškattaņai.

vā×vi­ perumaiyai
uyarttuvatum - uŸuppukaëi­
arumaiyai uõarttuvatum -
nšŸŸaiyum i­Ÿaiyum
nšcikka vaippatum -
ta­­aic cārntavarpaŸŸi
yēcikka vaippatum - oru
nimiųaccoņņi­ vilai e­­a
e­Ÿu niŸuttuc colvatum -
celuttappaņāta a­paic
celuttac ceyvatum - timir
koõņēņum tškattai
¤ā­appātaikku a×aittu
varuvatum -
ma­ita­ukkuëëirukkum
ciīkampulikaëait
turattiyaņippatum -
kaņantakālat tavaŸukaëai
eõõik kaņaivi×iyil nãro×uka
vaippatum - nēytā­.

ākavš uņampš.
avvappētu ko¤cam
nēy peŸuka.

nēyaŸŸa vā×vutā­
kuŸaivaŸŸa celvam.

ā­āl nēyum oru
celvame­Ÿu paņņutteëi,
ma­amš.

ta­maņiyil tami×rējāvi­
talaitāīkik kiņantava­,
avaë orakkaõõil coņņum
cuņukaõõãr tuņaittā­.

tami×. tami×.
e­Ÿā­.

avaë, taõõãr.
taõõãr. e­Ÿāë.

ava­ taõõãr koõņuvantu
tāyppālāy åņņi­ā­.
kuluīkum vāka­attil
tāyaikkaņņik koëëum
ku×antaimātiri - ava­aic
cšrttuk kaņņi, ava­
maņiyil putaintu pē­āë.

ava­ iņuppaic cuŸŸi
nerupperintatu.

štē mu­aki­āë.

ava­ captaīkaëukkup
pakkattil cevikaëai
vaittā­.
avaë mu­akiyatu kšņņatu.

e­akkut teriyum, nā­
iŸantupēvš­.

ava­ tuņittup pē­ā­.

aņiyš. e­ āruyirš.
e­­a co­­āy? nã iŸantu
viņuvāyā? u­­ai
iŸakkaviņuvš­ā? e­
uyirai uŸaipēņņallavā
u­ uyirai vaittirukkiŸš­.
maraõam e­ uyir ki×ikkāmal
u­ uyir toņuvatu eppaņi?
u­mãtu nā­ koõņiruppatu
veŸum tacainšcama­Ÿu.
atu - kātalum tāymaiyum
kalantaapårva a­upavam.
e­ uyiri­ peõvaņivam nã.
u­ uyiri­ āõvaņivam nā­.
itil yārukkut ta­iyākac
cāvu varum? nã marittāl
e­ maraõam. nā­ marittāl
u­ maraõam. nām
marikkamāņņēm. yār
uyir yāruņaiyate­Ÿu
maraõattukkuk ku×appam varum.
nām marikkamāņņēm.

avaë utaņukaë ciramappaņņuc
ciritta­a.

itu āŸutal. uīkaë
uõarcci uõmai. ā­āl,
atu uyirkākkap
pēvatillai. e­ uņampil
ippētu etuvumillai. nā­
šŸakkuŸaiya iŸantuviņņš­.
uyiri­ kaņaicit tuëikaëai
āviyākkattā­ e­ uņampil
kāyccal
ulaimuņņiyirukkiŸatu.

kaõkaëait tiŸakka muņiyātavaë
kaikaëāl ava­ mukam
tu×āvi­āë.

ava­ neŸŸiyai, mukkai,
kaõkaëai, tāņi muëaitta
ka­­attait taņavit taņavip
pārttāë.

antak kaņu¤cåņņilum mukatti­
oru mulaiyil paravacam
kāņņiyavaë -
nā­ cāvatil etta­ai
cantēųappaņukiŸš­
teriyumā? e­Ÿāë mika
uõmaiyāy.
avaë utaņukaëait ta­
uëëaīkaiyāl pottiyava­,
uëaŸātš. e­Ÿu
pataŸi­ā­.

illai. e­ cāvaiyum,
cantēųattaiyum uīkaëāl
taņukka muņiyātu. på utirntu
oru pulveëiyil vi×uvatu
mātiri uīkaë pātukāppā­a
maņiyil nā­ pattiramākac
cākiŸš­.

ava­ oru kaiyil avaë
uëëaīkai a×utti maŸukaiyāl
neŸŸi taņavi­ā­.

rējā cuņumā? cuņņatu.

vā×vi­ mutal
vārttaiyaikkåņa
uccarikkāta nãyā maraõatti­
kaņaici vārttai
pšcukiŸāy?

illai. nãëamā­a
vā×kkaiyil nimmati illai.
iīku ellā
ma­itarkaëum mutal pākatti­
i­ippai i×antu,
iraõņām pākatti­
kacappēņutā­
cākiŸārkaë.

ituvaraikkum
e­ vā×kkai i­imaikaëāl
niŸaintatu. ippaņiyš
iŸantuviņuvatu itamā­atu. oru
veŸŸiyēņu pērai
niŸuttikkoõņa acēkac
cakkaravartti mātiri kātali­
i­iya ni­aivukaëēņu e­
muccai niŸuttik
koëkiŸš­.

muņiyātu. u­­aic
cākaviņamāņņš­
-kalaivaõõa­ uõarcciyil
uņaintā­.

āmām taīkaiyš.
u­­aic
cākaviņamāņņēm -
mã­avar vayiŸŸiliruntu vanta­a
vārttaikaë.

eppaņit taņuppãrkaë?
uīkaë pattukkaraīkaëum e­
uņampai mottamākap
potti­ālum, maraõam
uīkaë viralkaëi­ iņukkil
pukuntu e­ uyirai
veëiyšŸŸiviņum. uyirait
taramāņņēm e­Ÿu
colvataŸku nãīkaë yār?
maraõam yāraiyum
yācippatillai.
kavarntukoëkiŸatu.

š, pštaip peõõš.
u­akkuë eppaņi itta­ai
oëivãccukaë. maraõattaic
cintikka ārampittāl
¤ā­akkatavu tiŸantu
koëkiŸatā? ¤ā­attukkup
pakkattil maraõamā? allatu
maraõattukkup pakkattil
¤ā­amā?

pulampātš tami×.
pulampātš. maraõattukkuk
kaõteriyum. u­ arumpumukam
pārttāl atu u­ uyiraip
paŸikkātu.
illai - maraõam oru
puyal. arumpukkum carukukkum
ataŸku vittiyācam
teriyātu.

ataŸkup piŸaku aīkš
meëa­am nilaviyatu.

kaõõãr e­Ÿa vãņņuc
contakkāra­
vantuviņņāl,
vāņakaikkirunta vārttaikaë
veëiyšŸa všõņiyatutā­š.

avaë vi×ippataŸku
muya­Ÿumuya­Ÿu tēŸŸāë.

piŸaku mella mella
imaikaëai mšle×uppi­āë.
ellāk kaõkaëilum ãram
pārttāë.

uõavu, maruntu
iraõņumillāmal avaë uyir
kāppatu eppaņi e­Ÿu
avarkaë uŸaintu
ni­Ÿārkaë.

ta­akku avaë ta­imai
všõņume­Ÿāë.

caŸŸš taëëi iruīkaëe­Ÿu
caikai ceytāë.

nālvarum pšcavillai.
nakarnta­ar.

avaë uõarccivacamā­āë.

miccamirunta uyiraiyellām
utaņņil tiraņņi ava­
mārpil muttamiņņāë.

nā­ colvataik
kava­amāyk kšëuīkaë. nā­
iīkšyš iŸantuviņņāl,
e­ uņalaik karaikkuk
koõņuce­Ÿu påmiyil
putaikkātãrkaë. påmiyil
i­­um etta­aiyē
uņalkaëukku iņam
všõņiyirukkiŸatu. oruvarukku
e­ piõakku×iyai viņņuk
koņuttš­ e­Ÿa perumai
e­akkirukkaņņum.

uņampai erittuttā­š
kaņalil karaippārkaë.. e­
uņampaiyš kaņalil
karaittuviņuīkaë. paciyāl
cākappēkum e­ uņampu,
mã­kaëi­ pacikku
uõavākaņņum.

nam kātalukku
maņitanta kaņaŸkaraiyaik
kšņņatāyc colluīkaë.
antap påīkāvil, nam
kātalaik
kava­ittukkoõņirunta
acēka maraīkaëaik
kšņņatāyc colluīkaë.
påmikkuë patuīkiyiruntu
cepņamparil talaikāņņum
pulveëikaëaik kšņņatāyc
colluīkaë. antat
tåīkumu¤ci maratti­
cāyaīkālap paŸavaikaëi­
ceëakkiyam kšņņatāyc
colluīkaë. ce­­ai
nakaratti­ naņaipātait
tšnãrkkaņaikaëaik
kaņaiciyāy nalam kšņņš­
e­Ÿu kaõņippāyc
colluīkaë.

e­akku nallavar e­ tantai.
e­ kaõkaë vaņikkum kaņaici
iraõņu tuëikaëil oru tuëi
avarukku, oru tuëi uīkaëukku
e­pataiyum nā­ co­­a
itš vārttaikaëi­
varicaiyil avarukkuc
colluīkaë.

ataŸkumšl pšcamuņiyāmal
avaë imaikaëum utaņukaëum
muņikkoõņa­a.

ta­ irukaikaëilum antac
citainta rējāvaic
cintāmal citaŸāmal aëëi,
nam kātalmãtu āõai.
u­­ai uyirēņu
karaicšrppš­.
illaiye­Ÿāl nam iraõņu
uņalkaëum karaicšrum
e­Ÿu avaë kātil ku­intu
uŸutimo×intā­.

avaë kaõõil va×inta cuņukaõõãr
ava­ utaņņil vi×untatu.

kaŸutta mškaīkaë vā­attai vaëaittu
muŸŸukaiyiņņirunta­a.

cåriya­ukkum påmikkumuëëa toņarpu
tuõņikkappaņņiruntatu.

pakal iruņņai aõiyat toņaīkiyiruntatu.

mškam cila tuëikaëai, viņņuviņņuc coņņiyatu.

cuīkattuŸaip paņako­Ÿu všņņaiyil
etuvum cikkāmal veŸuīkaiyēņu karai
tirumpik koõņirunta nšram -

kaņalil mitakkum åciyaikkåņak kaõņaŸiyum
oru ka×ukukkaõ atikāriyi­ kaõkaëil
atu taņņuppaņņuviņņatu.

atē pāruīkaë. paņakai aīkš celuttuīkaë.

taõõãrai u×utu viraintatu paņaku.

rāma­i­ kālkaëukkāka kāttukiņanta
akalikaik kallaippēla takkavarkaëi­
kaikaëukkākat taõõãrttavam purinta puņņi
kaņaiciyil cšravšõņiyavarkaëi­ kaikaëil
cšrntuviņņatu.

kaõņupiņittuviņņēm. kaõņupiņittu
viņņēm. rāyapuram kaņaŸkaraiyiliruntu
te­ki×akkš nāŸpatu mutal
nāŸpattaintāvatu kilēmãņņaril,
pa×utupaņņu niŸkum vicaippaņakil kāõāmal
pē­avarkaë kaņņuõņu kiņakkiŸārkaë
iraõņu vicaippaņakukaë tayārākaņņum.
uõavēņum maruntukaëēņum oru
maruttuvarum uņa­ cellaņņum avarkaëai
i­Ÿš mãņņu iravukkuë karaicšraņņum

kaņņaëaikaë paŸanta­a.

ņãcal kuņittu vayiŸu puņaitta vicaippaņakukaë
kaņal ki×akkat tayārāyi­a.

iruë kavinta vā­am ci­­attåŸalkaëai
muõumuõuttatu.

aņivā­am varaikkum appikkiņanta
mškaīkaë vā­ameīkum tārccālai
pēņņatupēl aņarttiyāyirunta­a.

ēnāyi­ pāųai kaŸŸukkoõņa kāŸŸu
lšcāy åëaiyiņat toņaīkiyatu.

ippētē piŸakē vā­am tiŸantu
koëëalām e­Ÿu terintatu.

mãņpup paõikaëukkup paņakukaë
tayārā­apētu akila intiya vā­oliyi­
aŸivippo­Ÿait toõņai kaņņiya
vā­olip peņņiyo­Ÿu turuppiņitta
kuralil pšciyatu.

ēr aŸivippu. vaīkakkaņalil
ce­­aikkut te­ki×akkš 240 kilēmãņņar
tårattil kuŸainta kāŸŸa×uttat tā×vu
maõņalam o­Ÿu uruvākiyirukkiŸatu.
atu puyalāka valuvaņaintu mšŸku
vaņamšŸkut ticaiyil nakarakkåņum. aņutta
48 maõinšrattil kaņalērap pakutikaëil
iņiyuņa­ kåņiya ma×ai peyyalām.
maõikku 100 mutal 120 kilēmãņņar
vškattil puyalkāŸŸu vãcakkåņum
kaņal kontaëippu šŸpaņalām. mã­avarkaë
kaņalukkuë cellavšõņām e­Ÿu
eccarikkappaņukiŸārkaë.

eīkē oru mškam irumiyatu.

viraiyat tayārā­a vicaippaņakukaë
viŸaittu ni­Ÿa­a.
---------------------------------------------------------------------
                     22

maņiyil tami×aiyum vayiŸŸil
neruppaiyum kaņņikkoõņu
kiņanta kalaivaõõa­ vā­ilai
māŸŸamkaõņu ma­anilai
māŸippē­ā­.

š. e­­avāyiŸŸu kaņalukku?
pakal š­ iruņņai uņuttap
pārkkiŸatu. vā­am š­
kāõāmal pē­atu? cåriya­ai
mškam ti­Ÿuviņņatā?

e­ kaõmaõiyi­ veppam
atikamākum všëaiyil
kāŸŸi­ veppam š­
kuŸaintukoõņš pēkiŸatu?

alaikaë š­ pšcuvatai
niŸuttikkoõņa­a? kaņal š­
meëa­am cātikkiŸatu?
maraõattukku mu­pš
meëa­ā¤caliyā?

eīkaë
ticaikaëait tiruņikkoõņatu
yār? ticaikaëait
terintukoëëa ituvarai
cåriya aņaiyāëam iruntatu.
ippētu anta aņaiyāëamum
a×intuviņņatš.

atuvum
caritā­. payaõam
pēkātavarkaëukkut ticai
etaŸku?

mã­avarkaë paņaki­
viëimpukaëukku ēņiyēņi
vā­am pārttārkaë.
vā­ilai pēlavš mukam
iruõņārkaë.

tami×. tami×. - ava­
kåppiņņa a×aippukkuk kural
illai.

ceņikkut teriyāmal
utirnta ciŸumalaraippēla
ni­aivukaë avaëaiviņņu
nãīkiviņņa­a.

ā­āl, avaë utaņukaë
maņņum muëaiyi­
kaņņuppāņņiliruntu
viņupaņņu mu­akik
koõņšyirunta­a.

eīkaëēņu e­­a åņal
kaņalš. š­inta iŸukkam?

eīkaë kāŸŸai eīkš
kaņattiviņņāy?

o­Ÿu maņņum purikiŸatu.

ippētu nã aņaintiruppatu
amaiti alla. kēpamā­a
meëa­am allatu meëa­amā­a
kēpam.

ituvarai nāīkaë paņņatum
paņuvatum pētātā?

eīkaë paņakaiyš maraõatti­
toņņilākki,
tālāņņukkum oppārikkum
mattiyil oru caīkãtam
pāņikkoõņiruntāyš.
ataikkåņa š­
niŸuttiviņņāy?

eīkaëai varuttiyeņuttatu
pētātā? i­­um
vaŸutteņukka všõņumā?

vãcu kāŸŸš vãcu.
pšcu kaņalš pšcu.

avarkaë irunta iņam,
puyali­ kaõ maiyam
koõņirunta piratšcam.
avarkaëukkut teriyātu -
puyali­ imai pšcum.
puyali­ kaõ pšcātu e­Ÿa
ceyti.

puyali­ kaõõukkuëëiruppavarkaë
pātukāppākavš
iruppārkaë.

aīkš
kāŸŸa×uttam kuŸaiyum.
kaņalveppam kuŸaiyum.

uŸaīkum všņņai nāyaip
pēlavš kaņal
meëa­amākavš irukkum.
ā­āl, puyali­ kaõ nakarntu
nakarntu avarkaë mãtu
imaittālpētum -
kumi×imšl vi×unta iņiyāy
avarkaë kulaintu
pēkakkåņum.

eppētum inta påmiyaic
cuŸŸi iraõņāyiram puyalkaë
iruntukoõņšyirukki­Ÿa­a.

cila puyalkaë valuvaņaintu
vaëarntu varuki­Ÿa­a. cila
puyalkaë perumuccēņu
iŸantu viņuki­Ÿa­a.

puyal e­patu påmiyi­
varamtā­.

påmiyi­ uųaõakkāŸŸai
uëvāīki, ataip påmikku
mšlš a­uppuvatu puyaltā­.

aimpatu kēņi liņņar
taõõãrai uŸi¤cikkoõņēņi
vantu påmiyil 域uvatu
atutā­.

ā­āl, puyalukkiruppatu
oŸŸaikkaõ. ataŸkum
pārvai
kiņaiyātu.
ata­āltā­ atu iņam
teriyāmalum taņam
teriyāmalum aņittut
taņumāŸa vaittu viņukiŸatu.

puyalukku iraõņš kuõam.

påmattiya rškaiyiliruntu
kã×nēkki valappuŸam
cuŸŸuvatu.

påmattiya rškaiyiliruntu
mšlnēkki iņappuŸam
cuŸŸuvatu.

anta āŸu jãva­kaëukkum
teriyātu. avarkaëukkut
te­ki×akkš, påmikku
etirāy appaņi oru puyal
paņaitiraņņik koõņirukkum
payaīkaram.

puyali­ ticai e­patu
paittiyakkāra­ kaiyil pantu
mātiri - eīkš vãcum e­Ÿu
evarukkum teriyātu.

kaņalaippēlavš karaiyilum
oru kontaëippu.

uyirai uŸaiyavaikkum
vāņaikkāŸŸu.

ippētē piŸakē
taraiyil vi×untu viņuvš­
e­Ÿu payamuŸuttum vā­am.

vicaippaņakukaëaic cå×ntu
mã­avar kuņumpaīkaë.

kataŸum kaikku×antaikaë -
pataŸum tāymārkaë - cãŸum
iëai¤arkaë.

e­ piëëaikaëai mãņpataŸku
intap paņakukaë pēkumā?
pēkātā? - icakkiyi­
a­­ai naņuīkum kuralil
naņuīkāmal kšņņāë.

puyal varappēkiŸatām.
paņaku pēkātām. -
varalaņcumi co­­āë
kēpam ku×aitta payattil.

e­ appā cettup
pēvārā? - vimmi
a×utāë ciŸumi mã­ā.

atikārikaëš
colluīkaë. eīkaë
āņkaëaik kāppāŸŸa intap
paņakukaë kaņalukkuë pēkumā
pēkātā?

ippētu pēkātu.
mšliņattu uttaravukkākak
kāttirukkiŸēm.

ta­ caņņaiyaip pēlavš
isatiripēņņa
vārttaikaëāl pšci­ār
ēr atikāri.

nāīkaë yāruņaiya
uttaravukkākavum
kāttiruppatillai - cãŸiya
iëai¤ar kåņņam paņapaņave­Ÿu
paņakukaëukkuë kutittup
paraviyatu.

atikārikaëi­ kaõõetirš
paņakukaë noŸuīki­a. cukkā­kaëaic
cilapšr
uņaitteŸintārkaë.

viëimpukaëaic cilapšr veņņit
taëëi­ārkaë.

taviņu poņiyā­atu taëam.

kāŸŸil paŸantu kaņalil vi×untatu mšŸkårai.

oru kēpakkāra iëai¤a­ ņãcalkalatti­
muņiyai uņaittut tiŸantā­.

oru tãkkucci koëuttip paņakukkuë
vãciyeŸintu veëiyš kutittā­.

aņutta pattāvatu nimiņattil atta­ai
paņakukaëilum paŸŸip paraviyatu neruppu.

atai aõaikkalāmā všõņāmā
e­Ÿu iņi iņittup paņņima­Ÿam.
naņattiyatu mškam.

pšcuvatai niŸuttik koõņatu kaņal.

mu­akuvataiyum niŸuttikkoõņāë
tami×rējā.

uųaõattil ularntu, kāyntu cāmpal
påttirunta avaë utaņukaëi­ maņippukaëil
maraõam varivariyāy uņkārntiruppatu
pēlavš tē­Ÿiyatu.

i­­um,, i­­um,, iruõņukoõņš
vantatu vā­am.

i­Ÿaiya pakal mattiyā­attilšyš
cettuviņņatā?

kalaivaõõa­ mã­avarkaëai a×aittu
mellac co­­ā­ namakku štē oru
ticaiyil puyal uruvāki irukkiŸatu
puyali­ meëa­ap piratšcattil nāmirukkiŸēm.
antap puyal nammãtu kaņakkalām allatu nammšl
karuõaivaittu všŸoru ticaiyilum vãcalām.
nām etaŸkum tayārāka irukka všõņum.
avanampikkai iruņņu. mã­avar mukaīkaëil
mukāmiņņatu.

etaŸkum tayārāka irukka všõņumā
pš­ākkārarš. appaņiyā­āl nām
cāvukkut tayārāka irukka všõņiyatutā­.

š­ cāvaip pārttu ippaņip
payappaņukiŸãrkaë? puyalaņikkum mu­pš
payamaņittuc cettuviņuvãrkaë pēlirukkiŸatš.

illai.. illai.. payappaņavillai
paciyāl cettāle­­a puyalāl
cettāle­­a cāvu cāvutā­
payamum viraktiyum to­ikkap pšci­ā­
pāõņi.

allā nammai ma­­ikkamāņņar.
nammuņaiya cāvukku mu­pš taīkaiyaik
kāvukoņuttu viņuvēm pēlirukkiŸatš
kaõõãraiyum ta­­aiyum kaņņuppaņutta
muņiyāta calãm kataŸi a×utā­.

puyal ta­ viųa nākkai vãcāmalum
maraõam ta­ naccuviralaic coņukkāmalum
cilamaõi nšram tårattil ni­Ÿu intat
tuņikkum uyirkaëai všņikkai pārtta­a.

aīkš kāŸŸa×uttam kuŸaiya - veppanilai
kuŸaiya - taõõãr iŸukit taraiyākiviņņatu
pēl cala­amaŸŸiruntatu camuttiram.
---------------------------------------------------------------------
                     23

puyal ta­ yuttattaik
karaiyil toņaīkiviņņatu.
ta­­ai etirttu niŸkum
maraīkaëai všrēņu
vã×ttiviņņu yāraīkš?
e­Ÿu kåviyatu.

vā­attil naņakkum kattic
caõņaikaõņu påmi ta­
vãņukaëaip
påņņikkoõņatāl,
ovvoru vãņākac ce­Ÿu
katavutaņņiyatu puyal.

ma×ai...
aņarnta ma×ai...

kå×āīkalli­ ku×antaikaë
mātiri parutta tuëikaë vi×um
ka­atta ma×ai...

ma­itarkaë naņakka muņiyāta
cālaikaëil
viraintukoõņiruntatu
veëëam.

oru cālaiyil ēr erumaiyi­
kompukaë maņņum mitantu
vanta­a.
kompukaëukkuk kãך
erumai iruntatu.

aracāīkam ceyya
muņiyātatai ma×ai ceytatu -
paëëattil mu×kiya pāmara
makkaë paëëiyil
otuīki­ārkaë.

tavaëaikåņap pāmpi­
vaëaiyilāvatu otuīkat
tuņikkum antap payaīkarap
puyalma×aiyil, mã­avar caīkam
maņņum kaņaŸkaraiyil kåņi,
ma×aiyil na­aiyum
pērāņņattai aŸivittatu.

māŸŸu šŸpāņukaë ceytu,
eīkaë mã­avar
mãņkappaņumvarai nāīkaë
irunåŸu kuņumpaīkaëum
ippaņiyš ni­Ÿukoõņš
ma×aiyil
na­aintukoõņšyiruppēm...

špral mātattilkåņa
naņuīkumki×avikaë na­aiya...
na­aiya...

ovvoru varuųamum itutā­
kaņaicit tãpāvaëi e­Ÿu
karutum ki×avarkaë naņuīka...
naņuīka...

ippētutā­
toppå×kkoņi
aŸukkappaņņa kaikku×antaikaë
a×atteriyāmal a×a...
a×a...

vairākkiyamuëëa peõkaëi­
kåntalva×iyš ma×aittāraikaë
va×iya... va×iya...

caņņaiyaõiyāta tškattēņu
iëai¤arkaë ma×aikku mārpu
tiŸantirukka...

munnåŸu pšrukkumšl antak
kaņaŸkaraiyil uyiruëëa
cilaikaëāyc coņņac
coņņa na­aintu
koõņiruntārkaë.

orš oru ki×ava­maņņum oru
mukkēõakkēõi eņuttut
ta­akku mukkāņu
pēņņukkoëëa...
cã... u­akku
veņkamāyillai... e­Ÿu
kāŸittuppi, ava­
tuõaikki×avi vantu atait
tåkkiyeŸintāë.

ki×ava­ kå­ nimirntā­.

nā­ cantškappaņņatu
cariyākiviņņatu. puyal
nammaittā­
kaņakkiŸatu...
- apāyac caīkāy
alaŸi­ā­ pāõņi.

avarkaëukku mšlirunta vā­am
tiŸantukoõņatu.

ma×ai e­Ÿa orš
talaippil vā­am
kēņikkaõakkā­a
vārttaikaëāl pšcat
toņaīkiyatu.

kalaintuviņņatu kaņali­
meëa­am.

atuvaraikkum ka×aŸŸi
vaittirunta calaīkaikaëai
avacaramāy eņuttu
aõintukoõņa­a alaikaë.

jaticollum puyalukkāņat
tayārākiviņņatu camuttiram.

tuccāta­appuyal ceyta mutal
kāriyam - paņaki­ naīkåram
kaëaintatutā­.
ippētu paņaku, alaikaëi­
āëukaikku vantuviņņatu.

nakarntum cāyntum
āņiyum alaintum -
etirmu­ai uyarntum
maŸumu­ai ami×ntum -
maŸumu­ai uyarntum
etirmu­ai ami×ntum -
vināņikkoru āpattai
aņaintatu vicaippaņaku.

vā­attiliruntu ma×aiyi­
ampukaë. kaņaliliruntu
alaikaëi­ katāyutaīkaë.
kšņayam illāta paņaku,
kiŸukkuppiņittuc cuŸŸat
toņaīkiŸŸu.

ippētē piŸakē paņaku
kavi×ntuviņņāl
mitavaiyākkik koëvataŸkup
paņakil etai uņaikkalām
e­Ÿu avarkaëi­ muëaiyi­ oru
mulaiyil oru cinta­ai
mi­­iyapētu - tårattil
anta āpattā­a aticayam
taņņuppaņņatu.

aīke­­a veëëaiyāy...
uyaramāy... taõõãrukkum
viõõukkumāy...?.

kaņalukkuë mu×kik kiņanta
veëëaimalai o­Ÿu tiņãre­Ÿu
veëippaņņuviņņatā..?
viëaīkavillai.

atu všŸo­Ÿumillai -
visavarupattil oru veëëai
alai. puyal kaņalnãrai
mšlš i×uttut ta­
varukaikkuk kaņņikkoõņa
taõõãrppatākai.

tattaëikkum paņakainēkki
antat taõõãrccuvar neruīki
neruīki vantatu.
anta alaitā­ maraõam
taīkaëmãtu kaņaiciyāka vãcum
pācavalai e­Ÿu
muņivukaņņiyavarkaë, kaõkaëai
muņikkoõņu, muccai
iŸukkikkoõņu mu×kat
tayārā­ārkaë.

cila vināņikaë kaņantum
tāīkaë mu×kavillai e­Ÿu
terintu kaõ tiŸantapētu,
e×untu vanta taõõãrccuvar
iņintuviņņataik kaõņārkaë.

kāŸŸu ataik
kaiviņņuviņņatu. ā­āl,
puyal ta­ všlaiyai
ārampittuviņņatu.

vā×vu - cāvu iraõņaiyum
i­i iyaŸkaiyi­ kaiyil
viņņuviņuvēm e­Ÿa muņivukku
vantavarkaë,
oruvaraiyoruvar iŸukap
paŸŸikkoõņārkaë.

iraõņu rāņcaca alaikaë
muņņit takarttatil,
aņittaëatti­ palakai caŸŸš
virical kaõņatu.
ata­va×iyš uppunãr uņpukat
toņaīkiyatu.

mšlšyiruntu
ma×ainãr.
kãךyiruntu
kaņalnãr.

paņaku niŸaiya ārampittatu.

alaiyē puyalē paņakai
mu×kaņippataŸku mu­­āl
paņakil
cšrum taõõãrš paņakai
mu×kaņittuviņum e­Ÿa
payaīkaram purintatu.

iŸaiyuīkaë. taõõãrai
iŸaittuk kaņalil
域uīkaë...
- katti­ā­ pāõņi.

kaņņik koõņavarkaë
pirintārkaë.

cāppāņu illāmalum cakti
illāmalum valuvi×antavarkaë,
irukkum caktiyaiyellām
tiraņņi iŸaikka
ārampittārkaë.

paņakaic cuŸŸi aņittuc
cu×aŸŸik koõņiruntatu
puyalkāŸŸu.

kai valittatu.
uņal calittatu.

avarkaë iŸaikka iŸaikka,
muccu iraittārkaë.

appaņiyš
iŸaittukkoõņiruntālum
caktiyi×antu
iŸantupēvārkaë.
iŸaikkāmal viņņālum paņaku
mu×ki iŸantupēvārkaë.

avarkaëmãtu maraõam palamu­ait
tākkutal naņattiyatu.

ta­­aic cuŸŸi nika×um
payaīkaraīkaëil etuvum
muëaikkeņņāmal mukkāl
mayakkattil kiņanta
tami×rējā, kalaivaõõa­i­
kaikaëai a­iccaic
ceyalāyt tšņit toņņu
- e­akku oru muttam
taruvãrkaëā..? kaņaici
muttam... e­Ÿu
mu­aki­āë.

kalaivaõõa­ ku­intā­.
ka­­attil muttamiņņā­.
muttam cuņņatu.
cāvš vā...
orš kallil iraõņu
māīkāy u­akku...

eīkaëil enta uyirai mutalil
eņuttālum i­­ēr uyirum
pēyviņum.

vā cāvš. vā...

avaëai orukaiyāl
kaņņikkoõņava­,
maŸukaiyāl paņakil cšrum
nãrai iŸaikka ārampittā­.

puyal ukkiramā­atu.

kaņal maņņattiliruntu
eņņāyiram aņi uyarattil
aŸupatu mail viņņattil
mškaīkaëait
tiraņņikkoõņu, ma×aiyaik
kayiŸākkik kāŸŸai mattākkik
kaņalaik kaņaintatu puyal...


intiyāvi­ ja­anāyaka
cēcalicattaip pēlavš
illātava­ vãņņuk kåraiyaip
piyttu iruppava­ vãņņu
māņimšl eŸintatu puyal.

po×iyum ma×ai po×intu
koõņšyiruntatu. na­aiyum
ma­itarkaë na­aintu
koõņšyiruntārkaë.
avarkaëmãtu kšmarā mi­­alkaë
mi­­ik koõņšyirunta­a.

eppaņiyum
mãņņākavšõņum... e­­a
ceyvatu? - utaviyāëarmãtu
uŸumi vi×untār amaiccar.

etaŸkum mã­ampākkam
vaņņārattil kšņņup
pārkkiŸš­... e­Ÿār
amaiccaraiviņa 5 catam
vivaramuëëa utaviyāëar.

tolaipšciyaiyum ta­
talaiyaiyum uruņņi uruņņi
ēyntupē­a utaviyāëar,
itaip pšcāmal uëtuŸaic
ceyalāëariņam
oppaņaittuviņuvēm...
e­Ÿu otuīki­ār.

puyal, ippētu uëtuŸaic
ceyalāëar aluvalakattil maiyam
koõņatu.

āõaikaë paŸanta­a.

vimā­at toņarpu maiyattai
avacaramāy aõukuīkaë. mãņpuk
kåņņamaippu maiyattai všlai
vāīkuīkaë. kaņalērak
kāvalpaņaiyai
uųārppaņuttuīkaë. vimā­ap
pēkkuvarattut tuŸaikku
aŸivikkai a­uppuīkaë. ellāk
kaņavuëaiyum kåppiņņuk kaņaiciyil
entak kaņavuëum utavikku
varāmal cettup pē­a ēr
intuvaip pēla intak
kataiyum ākiviņak kåņātu.
mutalil avarkaë irukkumiņam
etuve­Ÿu nām
kaõõakappaņuttiyāka všõņum.
peņrēl kiņaīkil tã paravum
vškattil tiņņamiņņuc
ceyalpaņavšõņum. viraika -
viraika - mika viraika.

kalaīkātãr tē×arkaëš.
kai calikkātãr. iŸaippēm
- i­­um iŸaippēm. maraõam
nam uyirai iŸaikkumvaraikkum,
uņpukum nãrai iŸaittuk
koõņšyiruppēm.

eīkaë paņaki­ kuņumi
piņittāņņum koņumpuyalš.
paņaki­ orumu­ai kavi×ttu
eīkaëaic cāvi­
varavšŸpaŸaikku a×aittup
pēkiŸāy. maŸukaõamš eīkaë
paņakai viņuvittu, vā×vi­
vācalukku a×aittu varukiŸāy.
nāīkaë tuyarappaņuvēm e­Ÿu
maki×ntu pēkātš puyalš.
perumaippaņukiŸēm. nāīkaë
kāŸŸēņum kaņalēņum
allavā yuttam
naņattukiŸēm?

pērvaikkuë putaintu
kiņantāë tami×rējā.

mayakkattiŸkum maraõattiŸkum
mattiyil avaë cuvācittuk
koõņiruntāë.

mãņpuk kåņņamaippu maiyam
puyalai etirttu mi­­al
vškattil iyaīkiyatu.

ce­­aikkut te­ki×akkš
tappippē­a paņaki­ taņayam
tšņuka. tulliyat takaval aŸintu
vimā­amē kappalē mãņka
viraika.

karaiyērak kappal o­Ÿi­
ršņār karuvi iyaīkiyatu.
120 kaņalmailkaë viņņattil
uëëa etaiyum tuppaŸiyum ata­
vaņņattiraiyil ci­­ac ci­­a
veëiccap puëëikaë ciõuīki­a.

puyali­ āravārattil tiraiyil
ku×appamš koņi kaņņiyatu.
ā­ālum ršņār tirai cantška
aŸikkai camarppittatu.

vaņakkš
12 ņikiriyil 40 nimiņap
payaõattil, ki×akkš 80 ņikiriyil
20 nimiņap payaõattil
tappippē­a paņaku iruppatā­a
cantškappuëëikaë
taņņuppaņuki­Ÿa­a.

puyali­ pērkkuõattāl
tulliya muņivukaë tulaīkavillai.

itu ēr a­umā­am -
avvaëavutā­...

aŸikkai pārtta maiyam
alaŸiyatu.

itutā­.
ituvštā­. namakkuk kiņaitta
takavalum inta aŸikkaiyum
o­Ÿēņo­Ÿu ottup
pēki­Ÿa­a.

tā×ap paŸakkum ņār­iyar
vimā­amo­Ÿu tayārākaņņum.
tarai - ākāyam - taõõãr
muppirivukaëukkum avacara
aŸivippukaë paŸakkaņņum.
a­aittuk kāval nilaiyaīkaë,
māvaņņa āņcit talaivar
aluvalakaīkaë, kaņalērak
kāvalpaņai, ce­­ai tuŸaimukap
poŸuppuk ka×akam -
a­aittum
vi×ippu nilaiyil irukkaņņum paņakē
uņalē karaiyil otuīki­āl, arukiluëëa
kāval nilaiyattukkut takaval tarumāŸu
kaņalår mutal kākkināņā varaiyiluëëa
a­aittu makkaëum aŸivuŸuttappaņaņņum.

mãņpuk kåņņamaippu maiyam aņutta
kaņņap paõikku avacaramā­atu.
eīkš?
tā×ap paŸakkum ņār­iyar vimā­am eīkš?

vimā­ikaë tayaīki­ar.
iraõņu kāraõaīkaëāl ippētu muņiyātu
o­Ÿu -
ršņari­ takavalkaë uŸuticeyyappaņātavai.
iraõņu -
kāŸŸu kaņumaiyāka vãcukiŸatu. etirttup
paŸantāl vimā­am vi×untuviņum allatu
veņittuviņum.

kåņņamaippu maiyam ku×ampiyatu.
---------------------------------------------------------------------
                     24

calãm. calãm.

uņal cērntu vi×untava­
pšcavillai. acaiyavillai.

iŸantuviņņā­ā? calãm
iŸantuviņņā­ā?

iŸaippatai niŸuttiviņņu ava­
cuvācam pārttu,
nāņittuņippu aŸintu ava­
cettuviņavillai e­Ÿa oru
ci­­a nimmatikaõņu ava­ait
tami×rējāvi­ pakkattil
kiņattiviņņu, šŸivarum
nãrmaņņattaik kuŸaippataŸku
ēņivantārkaë mã­avarkaë.

ma×ai ta­ vškattaik
kuŸaittuk koõņālum,
kāŸŸu antap paņakai
jalacamāti ceytuviņat
taviyāyt tavittatu.

atikālaiyil ciīkappår
cellum šr intiyā
vimā­am puyalukketirākap
puŸappaņalāmā všõņāmā
e­Ÿu yēcittuk
koõņiruntapētu, kāŸŸu
aņņavaõaiyēņu vantār
tuõaivimā­i.

aņņavaõaiyil ā×ntār
kšpņa­ kaõšca­.

25,000 aņi uyaram
varaitā­ kaņuīkāŸŸu
vãcukiŸatu. 25,000 aņikku
mšl 45,000 aņi varai
kāŸŸi­ vškam kuŸaivu.
e­avš 25,000 aņikku
mšl paŸantu, puyal
piratšcam kaņantuviņņāl
ciīkappår ce­Ÿu cšrvatu
eëitu
antac ciŸakaņikkāta paŸavai
civve­Ÿu paŸantatu.

ma×ai ēr iņaivšëai
viņņiruntatu.

curuīkik kiņanta cåriyak
katirkaë mškak ki×icalkaëil
ko¤cam ko¤camāy
eņņip pārtta­a.

kāŸŸu maņņum kaņukiyš
aņittatu.

vimā­am vaīkāëa virikuņāvi­
mšlš
paŸantu koõņiruntapētu,
kaņalil māŸimāŸi
mi­­alaņittatu.

kšpņa­i­ kaõkaë kaņalil
kutitta­a.

taõõãrai iŸaippataŸkāka
mã­avarkaë muŸamākap
paya­paņuttiya takaraīkaëil
cåriya veëiccampaņņuc
cuņaroëi vãciyatu.

kšpņa­ukku atu ēr apāya
aŸivippākavš paņņatu.
tappippē­a paņaku paŸŸiya
takaval kšpņa­i­ ma­atil
pativākiyiruntatāl avar
muëai vi×ittukkoõņatu.

mãņpuk kåņņamaippu
maiyattukkuk kampi illāt
tanti mulam
takaval tantār.

ē. avarkaëaik kākkum
acarãri vantuviņņatu.

mãņpuk kåņņamaippu maiyam
tuëëik kutittatu.

uŸuti. uŸutiyākiviņņatu.
tappippē­a paņaku paŸŸiya
takaval vantuviņņatu.
tāmatikka nšramillai.
kaņalērak kāval paņaiyš.
u­ helikāpņņarai eņu.
antap poŸuppai, mãņpup
paõiyil puka×peŸŸa
kamšõņē musatapāviņam
oppaņai. avartā­
helikāpņņarai ni­Ÿu paŸakka
vaikkum kalaiyil nipuõar.

tåŸum ma×ai
tåŸik koõņšyiruntatu.
na­aiyum makkaë
na­aintu
koõņšyiruntārkaë.

kāŸŸai etirttu
helikāpņņar
vaīkāëavirikuņāvi­ vā­attil
paŸantatu.

atu e­­a cattam?
vā­va×iyš e­­a atu
entiratti­ ēcai?
cāvumaõikkup pakkattil
caīkãtamā?

kalaivaõõa­um mã­avar muvarum
aõõāntu pārtta­ar.

tårattil terinta vi¤¤ā­ap
paņņāmpåcci, viraintu
varavarap peritāyiŸŸu.

helikāpņņar.
helikāpņņar.

ata­ viciŸiyi­ vškattaiviņa
itayam tuņittatu.

caŸŸš veŸittiruntatu ma×ai.

vitavaiyi­ cirippaip pēla
eppētāvatu veyilaņittatu
vā­am.

cåŸaikkāŸŸu maņņum
orš cutiyēņu vãciyatu.

avarkaëi­ talaikku mšlš
tā×appaŸantu antarattilš
nilaikoõņa helikāpņņar,
appaņiyum ippaņiyum kāŸŸil
alaiyuõņatu.

kamšõņari­ payiŸciyilum
muyaŸciyilum neëintuneëintu,
alaintu alaintu
nilaikoõņatu.

talaikkumšlš paŸanta anta
vi¤¤ā­a tšvataiyaik
kaõkaëil nãrva×iyak
kaiyeņuttuk kumpiņņārkaë.

helikāpņņariliruntu paņaki­
taëattil vi­c e­Ÿu
collappaņum entira uruëai
iŸaīkiyatu.

šŸivāruīkaë - oruvar
pi­ oruvarāy
šŸivāruīkaë
helikāpņņariliruntu āõaiyum
cami¤kaiyum piŸanta­a.

paņakukkuë paraparappu
paraviyatu. mutalil yār
šŸuvatu?

caku­am pārkkavē
caõņaiyiņavē šŸŸapo×utu
ituva­Ÿu.
uruëai iŸakkiya uŸiyi­
pakkattil yār
irukkiŸārkaëē avarkaë
mutalil šŸuīkaë -
katti­ā­ kalaivaõõa­.

icakkitā­ iruntā­.

ava­š šŸi­ā­.

ava­ uruëaiyi­ uŸiyil
šŸi niŸkavum
šŸŸuruëai iyakkappaņņatu.

ko¤cam ko¤camāyp
paņakil iruntava­ antaram
pē­ā­.

atuvarai eīkšyē
patuīkiyirunta kāŸŸu
pāyntu vantu vãciyatu.

helikāpņņaraiyum ava­aiyum
appaņiyum ippaņiyum āņņi
eņuttatu.

caktiyi×anta tškam.
valuvi×unta kaikaë. paŸŸik
koëëum palamillai.

i­­oru cu×alkāŸŸu
mottamāy ava­mãtu
mētiyapētu, ava­ ta­­ai
maŸantā­. ta­ piņi
taëarntā­. kattikkoõņš
kaņalil vi×untā­.

ayyē -
alaŸi­ārkaë
paņakukkārarkaë.

atirntu pē­ārkaë
helikāpņņarkārarkaë.

paņakil irunta pāõņi
ava­ukkup pakkattil kutittu,
ava­ kuņumi paŸŸi i×uttu
ava­aip paņakil tåkkip
pēņņā­.

šŸivāruīkaë. m...
šŸivāruīkaë.

helikāpņņar ta­ uruëaiyai
i­­orumuŸai iŸakkiyatu.

evar šŸuvatu? eppaņi
šŸuvatu?

ā×i puraņņum å×ikkāŸŸil
oruvar šŸiccellavš
iyalātapētu, mayaīkik
kiņakkum iraõņu uyirkaëait
tåkkikkoõņu eppaņi
šŸuvatu?

šŸa iyalātavarkaë
aīkšyš irukkaņņum. šŸa
muņintavarkaë šŸi
vāruīkaë.

avarkaë oruvaraiyoruvar
pārttuk koõņārkaë.

muņiyātu. muņiyavš
muņiyātu. mãõņāl āŸupšrum
mãëvēm. māõņāl
āŸupšrum māëvēm. -
kāŸŸaik
ki×ittuk koõņu mu­Ÿu
kuralkaë orš cutiyil
pšci­a.

vãcum puyalkāŸŸu,
helikāpņņari­
vilāvaŸuttatu.
ataŸkumšl vā­attil
ata­āl nilaippaņņu niŸka
muņiyavillai.

avarkaë mãtu roņņit
tuõņukaëaiyum, maruntup
poņņalaīkaëaiyum,
matuppuņņikaëaiyum eŸintatu.

pakkattuk kappalkaëukkut
takaval koņukkum avacarak
kaõņupiņippukkala­
o­Ÿaiyum, kaņalukkuë
vãciyeŸintuviņņu vantava×iyš
tirumpip paŸantatu.

paci. paci. paci.

oruvāy atikapaņcam evvaëavu
koëëumē ataippēla
iraõņu maņaīku roņņiyai
vāyil tiõittuk
koõņārkaë. piŸaku
oruvarukkoruvar åņņik
koõņārkaë.

mayaīkikkiņanta calãmaiyum
icakkiyaiyum e×uppi e×uppi
roņņiyai avarkaë vāyil
tiõittut taõõãr
域i­ārkaë.

tami×. tami×. itē
roņņi. itē maruntu.
e×u, e×u.

avaë acaiyavillai.

avaë itayamum cuvācamum
maņņum ni­Ÿu pēkavillai.

ā­āl, avaë cākavillai
e­pataŸku ataŸkumšl
aņaiyāëam illai.

avaë vāyil oru
māttiraiyaip poņiceytu
pēņņut
taõõãr 域i­ā­.

ā­āl, ava­ pēņņa
iņattaiviņņu atu
puŸappaņavšyillai.

uŸaintupē­a tškaīkaëukkuk
ko¤cam uųaõam åņņum
e­pataŸkuttā­ matuppuņņikaë
vãcappaņņa­a. ā­āl, antap
puņņikaëukkāka mã­avar
iruvarum muņņik
koõņārkaë.

āëukku oru puņņi
aruntiyatil, cērntukiņanta
avarkaëi­ tškam tuvaëat
toņaīkiyatu.

caŸŸu nšrattil iruvarum
cuŸŸi vi×untārkaë.
nēy mayakkattil orutti.
paci mayakkattil oruva­. nãr
kuņittu oruva­. matuvaruntiya
mayakkattil iruvar.
uõarvēņu iruntava­
kalaivaõõa­ maņņumtā­.

paņakukkuë kaņalnãri­ maņņam
uyarntukoõņš vantatu.

valakkaiyil kātaliyai
aõaittuk kiņantālum,
ava­atu iņakkai maņņum nãr
iŸaippatai niŸuttavšyillai.

nā­ iŸaikkum ovvoru
kai nãrum maraõattai oru
vi­āņi taëëip pēņātā?

iņaivšëai viņņirunta ma×ai,
ta­ iraõņām pākattai
ārampittatu.

ma×aiyil payaīkarap
pāņalukkup puyal rāņcatap
pi­­aõi icai vācikka
ārampittatu.

nãrkoõņa paņaku
aīkulam aīkulamāy
ami×at toņaīkiyatu.

kalaivaõõa­ - vā­am
pārttā­. kaņal
pārttā­. mayaīkik
kiņakkum tē×arkaë
pārttā­. maņiyil kiņakkum
malaraip pārttā­.

ku­intā­. avaë neŸŸiyilum
ka­­attilum mukkilum
utaņņilum muttamiņņā­.

nimirntā­. kaõõiraõņum
kavi×ntā­.

pēy varukiŸēm påmiyš,
pēy varukiŸēm. itu
o­Ÿum kaõõãri­ vākkumulam
a­Ÿu. itu e­ kaņal
piracaīkam.

inta påmikkuc cila
ka­avukaëēņu vantēm.
eīkaë ka­avukaëaip
parãņcittup pārppataŸku
inta påmiyil avakācamillai
e­pata­āl, koõņu vanta
ka­avukaëai mãõņum
koõņu pēkiŸēm.

eīkaë paņaki­ mu×kāta
viëimpil mukāmiņņirukkum
maraõamš. itē inta
nimiņattilum nā­
niŸaivākavš irukkiŸš­.

etu piŸappu? etu iŸappu?
-iraõņilum nā­
teëivākavš irukkiŸš­.
piŸappu e­patu aimpåtaīkaë
koņutta kaņa­. iŸappu
e­patu aimpåtaīkaëi­ vacål.
nilam - nãr - tã - vaëi -
veëi e­­um aimpåtaīkaëāl
ākkappaņņa inta uņampai,
aimpåtaīkaëum mãõņum
piritteņuttuk koëki­Ÿa­a.

eīkaë pātam tāīkiya
maõõš.. na­Ÿi. eīkaëi­
rattamā­a taõõãrš.. na­Ÿi.
eīkaëukku oëi koņutta
tãyš.. na­Ÿi. eīkaë
uyirai iyakkiya kāŸŸš.
na­Ÿi. eīkaëukku nilavum
katirum ma×aiyum koņutta
ākāyamš... na­Ÿi.

carintu kiņakkum tamiך.
u­­ai e­ tēëkaëil
šŸŸik koëkiŸš­. e­
talai mu×kāmal, u­ talai
mu×kaviņamāņņš­

ava­ kaõkaëai
muņikkoõņā­. puŸaulakam
iruõņiruntatu. ā­āl ava­
akaulakil āyiram jētikaëi­
cuņar terintatu.

e­­a itu? e­­a nšrkiŸatu
e­akku? e­­a nšrkiŸatu
eīkaë paņakukku?
mu×kiviņņš­ā? illaiyš..
muccuviņa muņikiŸatš.

e­­a aticayam?
eīkaë paņaku
e×ukiŸatš. štš­um
timiīkilatti­ mutuku vantu
paņakai muņņukiŸatā?

ava­ kaõ tiŸantā­.

ami×nta paņaku mella mella
mšle×untu, taõõãr maņņam
tāõņi antarattil mitantatu.

nā­ irukkiŸš­ā?
iŸantuviņņš­ā? iŸantapiŸakum
ka­avu varumā?

illai. nijam - ellām
nijam.

pakkattil niŸkum
utavikkappali­ rāņcakkirš­i­
karaīkaë, mu×kiya paņakait
taõõãrc coņņac coņņak
kaņalukku mšlš tåkkik
kappalil vaittuviņņatu.

maraõatti­ piņiyilirunta paņaku,
vā×vi­ maņiyil vantu
vi×untatu.

karai...

po×iyum ma×ai po×intu
koõņšyiruntatu. na­aiyum
ma­itarkaë na­aintu
koõņšyiruntārkaë.

uŸavi­arkaë uyir tuņikka -
mã­avarkaë kāttirukka -
kāvaltuŸaiyum kaņalērak
kāvalpaņaiyum veŸŸippu­­akai
påttirukka -
taõõãr tšcattuk kaitikaë
tarai iŸaīki­ārkaë.

veŸikoõņa kåņņam
avarkaëai nēkki ēņivantatu.
mayakkam teëintu iŸaīkiya
mã­avar nālvarum, ēņivanta
kåņņattai nēkki
ēņivaravillai.

taņataņave­Ÿu taraiyil
vi×untārkaë. maõõil
uruõņārkaë. puraõņārkaë.
a×utārkaë. araŸŸi­ārkaë.

e­ tāyš. e­ maõõš.
e­ mātāvš. e­Ÿu
veŸikoõņu påmiyai
muttamiņņārkaë.

pāõņi, oru piņi maõõai aëëi
vāyil pēņņuk karakarave­Ÿu
me­Ÿu ti­Ÿā­.

kãך vi×untu puraõņavarkaëai
ēņivantu ēņivantu uŸavi­arkaë
tåkki­ārkaë.

maruttuvama­ai vācalil -
kalaivaõõa­aic cå×ntukoõņu
pattirikaiyāëarkaë
kšņņārkaë.
nãīkaë mãņkappaņņataŸkāka
yārukku na­Ÿi colvãrkaë -
aracāīkattukkā?
āõņava­ukkā?

nampikkaikku. - anta
oŸŸaic col mantirattai
uccarittuviņņuk kalaivaõõa­,
ta­ kātaliyi­
neŸŸitoņņā­.

veppam taõintiruntatu.

i­i -
tami×ukku maraõamillai.
---------------------------------------------------------------------
- niŸaintatu
---------------------------------------------------------------------
i­iyavarkaëš.
oru všëvi ceytš­.
varam vantirukkiŸatē
illaiyē - všëvikkuc
celavā­a viŸaku neyyum
nijam.

intat taõõãr tšcattiŸkāka
koīkutšr vā×kkai
a¤ciŸait tumpiyāy nā­
aŸivucšrkka alaintatu nijam.

mškaīkaëai i×uttup
pērttukkoõņa
etta­aiyē rāttirikaëil,
nā­ maņņum vi×ittuk kiņantatu
nijam.

tami×ukku itu putiyatu
e­Ÿu tami×aŸintēr cilarš­um
takutiyurai co­­āl,
itaŸkāka nā­ ērāõņāy
i×anta cakti oru noņiyil
åŸiviņum.

entat toņarukkum nā­
itta­ai pāņu paņņatillai.

vicaippaņakil e­­aik
kaņalukkuë a­uppivaitta
ā­antavikaņa­ āciriyar
avarkaëukkum -

e­­aik kaņalukkuë a×aittuc
ce­Ÿa mã­avat tē×arkaë
kuõacškar, muruka­, taīkaturai
muvarukkum -

to×ilatipar naõpar piracāt
avarkaëukkum -

vimā­a mãņpuppaõi paŸŸiya
aŸivuc ceytikaëai e­akku
aŸivitta kšpņa­ kaõšca­
avarkaëukkum - avariņam
e­­ai āŸŸuppaņuttiya a­puc
cakētarar tami×akat tšrtal
āõaiyar tiru kš. malaiccāmi
ai.š.esa. avarkaëukkum -

e­akku nål tantu utaviya
ce­­aiyi­ a­aittu
nålakaīkaëukkum -

nā­ kšņņa
nålkaëaiyellām
koõņuvantu kuvitta e­
maittu­ar mu. taõikācalam
avarkaëukkum -