Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

[CPD Classification ?]
[SL Vol Vyka- ] [\z Vāky-m /] [\w I /]   
[SL Page 001] [\x   1/]     

Vākyamālāva.

ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ
ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   ŗ
ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ
ŗ						   ŗ
ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended    ŗ
ŗ (CSX) encoding:				   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ description             character  =	ASCII	   ŗ
ŗ  						   ŗ
ŗ long a                  ā             224	   ŗ
ŗ long A                  â             226	   ŗ
ŗ long i                  ã             227	   ŗ
ŗ long I                  ä             228	   ŗ
ŗ long u                  å             229	   ŗ
ŗ long U                  æ             230	   ŗ
ŗ vocalic r               į             231	   ŗ
ŗ vocalic R               č             232	   ŗ
ŗ long vocalic r          é             233	   ŗ
ŗ vocalic l               ë             235	   ŗ
ŗ long vocalic l          í             237	   ŗ
ŗ velar n                 ī             239	   ŗ
ŗ velar N                 đ             240	   ŗ
ŗ palatal n               ¤             164	   ŗ
ŗ palatal N               Ĩ             165	   ŗ
ŗ retroflex t             ņ             241	   ŗ
ŗ retroflex T             ō             242	   ŗ
ŗ retroflex d             ķ             243	   ŗ
ŗ retroflex D             ô             244	   ŗ
ŗ retroflex n             õ             245	   ŗ
ŗ retroflex N             ö             246	   ŗ
ŗ palatal s               ÷             247	   ŗ
ŗ palatal S               ø             248	   ŗ
ŗ retroflex s             ų             249	   ŗ
ŗ retroflex S             ú             250	   ŗ
ŗ anusvara                ü             252	   ŗ
ŗ anusvara (overdot)      §             167	   ŗ
ŗ capital anusvara        ũ             253	   ŗ
ŗ visarga                 ū             254	   ŗ
ŗ (capital visarga                      255)	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ Other characters of the CSX encoding table are   ŗ
ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ
ŗ to facilitate word search.			   ŗ
ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ


Namobuddhāya.

Vākyavāduttamaü buddhaü - dhammaü saīgha manuttaraü
Namassitvā pavakkhāmi - vākyamālaü samāsato.
Nāmākkhyātānu sārena - vākyamālā payujjate
Uggaõhantu imaü nāma - ākkhyāta samanantaraü.

Buddhasaddassa ekavacanehi bahuvacanehi saha 
Saddhiü vākyamālā. Vākyamālā.

Paņhamā - buddho anudinaü buddha buddha divase divase buddhakiccāni karonti
Kiccāni karoti. 
âlapanaü - (he) buddha (buddhā)tvaü (bhavanto) buddhā tumhe amhe pālayatha.
Maü pālaya.

Dutiyā - buddhaü saraõaü gacchāmi. Buddhe saraõaü gacchāma.

Tatiyā - buddhena dhammo desãyate buddhebhi (buddhehi) dhammā desãyante.

Karaõaü - buddhena tihetuka paņisandhikā buddhehi (buddhehi) paõķitā santaü sukhaü
paņilabhanti. Nibbānaü adhigacchantã

Catutthi - (buddhāya) buddhassa catupaccayaü buddhānaü ariyasāvakā jãvitaü pariccajanti. 
Påjenti upāsakā.

Pa¤camã - buddhā(buddhamhā buddhasmā) buddhehi (buddhehi) chabbaõõaraüsiyo
niccharanti. Raüsã niccharati. 

Chaņņhi - buddhassa dvattiüsa mahā buddhānaü dve aggasāvakā ahesuü.
Purisalakkhaõā bhavanti

Sattamã - buddhe (buddhamhi buddhasmiü) buddhesu lokā pasãdanti
Loko pasãdati. 

Abujjhi bujjhati bujjhissatãti buddho, budha bodhena, tena buddhasaddena
catusaccapaņivedhako sabba¤¤Šbuddho vuccati. Ito paraü ekassaü vibhattiyaü ekameva
padaü gahetvā vākyamālā yojiyate, na buddhasadde viya sabbapadāni, surā'surādisaddehi
pi yathāsambhavaü vākyamālā iminānusārena ¤ātabbā.


[SL Page 002] [\x   2/]     

Attasaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

Pa - 1. Attā ciraü jãvatu. Attāno ciraü jãvantu.

â - 1.(He) atta bhāvanaü anuyu¤jassu. (Bhavanto) attāno bhāvanaü anuyu¤javho.
Du - 2. Viddasu attānaü rakkheyya. Dhãrā attāno rakkheyyuü.

Ta - 3. Attena sukhaü anubhavãyataü attanehi sukhāni anubhavãyantaü 
Ka - 3. Attanā jano pāpaü karoti attanehi janā pāpāni karonti

Ca - 4. Pāpakārã attassa dukkhaü pāpakārino attānaü dukkhaü uppādenti. Uppādeti.

Pa - 5. Attambhā ghammaka lese do attanehi gimhe sedā parigalanti.
Paggharati. 
Cha - 6. Attano putta dāro sukhaü attānaü pa¤cakkhandhā dharanti. 
Jãvati. 

Sa - 7. Attani kusaladhammo pavattati. Attanesu kusalā dhammā pavattanti. 

Adati khādatãti attā ada, khāda, bhakkhaõe - ayaü pana attasaddo "citte kāye sabhāve ca -
so attā parimattanã"ti nighaõķumhi vuttattā vi¤¤āõādãsu catusu atthesu vattate. Tassa
paņhamā ālapana bahuvacanaņņhānesu attāiti råpa¤ca, dutiyā bahuvacanaņņhāne atte iti ca,
tatiyākaraõa pa¤camã bahuvacanaņņhānesu attehi attehi iti imāni dve råpāni ca, sattamye'ka
vacanaņņhāne atte iti råpa¤ca moggallāyana byākaraõamhi dassitāni, tāni hi tato
uggahetabbāni. 
 

Rājasaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

Pa - 1. Rājā pāsāde tiņņheyya. Rājāno pāsāde tiņņheyyuü.

â - 1.(He) rāja duggatānaü dānaü (bhavanto) rājāno daliddānaü dānaü detha.
Dehi. 

Du - 2. Tvaü rājānaü vilokesi. Tumhe rājāno viloketha.


[SL Page 003] [\x   3/]     

Ta - 3. Ra¤¤ā,āõā pavattãyatu rājå bhi, jinasāsanaü rakkhãyatu. Ka - 3. Rājena amacco
ciraüjãvetha. Rājehi amaccā ciraü jãveraü.

Ca - 4. Ra¤¤o ahaü paõõākāraü rājånaü mayaü paõõakārāni dadāma.
Dadāmi. 

Pa - 5. Rājasmā raņņhavāsãnaü bhayaü rājåhi gāmavarāni labheyyātha.
Uppajjati. 
Cha - 6. Ra¤¤o sattaratanaü vijjotati. Ra¤¤aü pu¤¤avantã mahesiyo sukhaü tiņņhanti.

Sa - 7. Ra¤¤e dasarājadhammā vattanti. Rājesu lokā pasãdanti.

Catuhi saügahavatthåhi janaü ra¤jetãti rājā. Ra¤jarāge, ayaü pana rājasaddo "rājā tu khattiye
vutto naranāthe pabhumhivā"ti nighaõķumhi vuttattā khattiyādãsu tãsu atthesu vattate.
Tassa paņhamā ālapana bahuvacanesu rājā iti ca tatiyā karaõekavacanesu rājinā iti ca
catutthi chaņņhekavacanesu rājassa iti ca moggallāyana saddanãtyādi vyākaraõaganthesu
dissanti. 
Guõavantekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Guõavā sãlaü samādiyati. Guõavantā sukhaü labhanti. 

1. (He) guõavaü tvaü bhāvanaü (he) guõavanto bhāvanāya anuyujitvā dukkhā 
Karohi. Mu¤catha.

2. Guõavantaü tapassiü olokeyya. Guõavante samaõe anussareyyuü.

3. Guõavatā nirantaraü kusalaü karãyate. Guõavantehi sundarakammāni karãyante.

3. Guõavantena visuddhiü pāpuõāmi. Guõavantehi jano sukataü karoti. 

4. Guõavantassa jano sakkāraü guõavataü bahujanā påjāni karonte.
Karoti. 

5. Guõavantasmā dhammavinayaü uggaõhāma. Guõavantehi sãlāni samādiyavhe. 

[SL Page 004] [\x   4/]     

6. Guõavato saddhābalaü vijjati guõavantānaü sãlaguõā tiņņhanti. 

7. Guõavati sādhujanā ramanti. Guõavantesu pa¤¤avantā pasãdanti. 

Guõo assa atthi tasmiü vijjatãti guõavā. Ayaü pana guõavantusaddo
guõavantapuggalasmiü vattate, ãdisākārena maghavantu kulavantu saddādãhi sabhāpi
vākyamālā kātabbā. Tassa guõavantusaddassa paņhamā ālapana bahuvacanaņņhānesu
guõavā iti råpa¤ca pa¤camyekavacane guõavantā iti råpa¤ca cålaniruttādi
vyākaraõakkamena veditabbaü.
 
Gacchantekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Gacchaü(bhåpālo) disaü viloketi. Gacchantā (samaõā) disānudisaü na vilokenti.

1. (He) gacchaü(narādhipa)maü (bhonto) gacchanto (samaõā) sukhaü dharantu. Pāleyyāsi.

2. Gacchantaü (bhåpatiü) dakkheyyāsi. Gacchante (pabbajite) passitvā vandeyyātha.

3. Gacchatā (naradevena) sakkāro gacchantehi (narādhipehi) daddhāni pāpãyante.
Karãyate.

3. Gacchantena(bhåpatinā)gāmikā gacchantehi(tapodhanehi)gāmavāsino pu¤¤aü 
Sucaranti. Karonti 
4. Gacchato (naradevassa) suükaü gacchataü (pabbajitānaü) piõķapātaü adaüsu.
Denti. 

5. Gacchantamhā (ra¤¤ā) so gacchantehi (tapassãhi) te pu¤¤aü alabhiüsu. 
 hānantaraü alabhi.

6. Gacchantassa (sunakhassa) jivhā gacchantānaü(rājånaü)ānubhāvā pa¤¤āyanti.
Lalati. 

7. Gacchante(satthari)ekacce manaü gacchantesu (naranāthesu) tejā pavattante.
Pasādetvā devaloke nibbattissanti. 

[SL Page 005] [\x   5/]     

"Gacchatãti gacchaü" gamugatimhi, ayaü pana gacchantasaddo gamanakiriyaü karontasmiü
puggale vattati. Iminā ca nayena mahanta caranta saddehi pi vākyamālā yojetabbā.
 
Aggisaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Aggi vanaü ķahati. Aggayo kaņņhāni bhasmãkaronti. 
1. (He) aggi me sãtaü vinodehi. (Bhavanto) aggayo lokassa sãtaü 
 Vinodetha.

2. Dārakā udakaü okiritvā aggiü aggayo dāråni pakkhipitvā jālavhe. Nibbāpesuü

3. Agginā puriso ķahãyati. Aggãhi daķķhā vanā mãyanti. 

3. Agginā bhattādãni randhante. Aggãhi sanikaü yāguyo randhamhe.

4. Vanakammikā aggissa upādānaü dārikāyo aggãnaü punappunaü kaņņhāni 
Adaüsu. Apakkhipiüsu.

5. Aggimhā dhåmo apagacchati. Aggãhi tejo uggacchati.

6. Aggino mahanta bhāvo hoti. Aggãnaü ālokā pharanti. 
 
7. Aggimhi sisire manaü ramati. Aggãsu gimhe manāni na ramanti. 

Aggati kuņilabhāvaü gacchatãti aggi, dahanto gacchatãti vā aggi, agga gatikoņille, ayaü pana
aggisaddo pāvake vattate, iminākkamena joti pāni ādisaddehi pi yathālābhaü vākyamālā
yojetabbā.
 
âdisaddassa ekavacanehi. Bahuvacanehi. 
1. Gāmānaü antare ādi vijjati. Raņņhajanapada majjhesu ādayo vijjanti.

2. (He) ādi tvaü raņņhaü bhājehi. (Bhonto) ādayo rajjāni puthakkaritvā tiņņhatha. 

[SL Page 006] [\x   6/]     

2. Gāmasmiü gāmasmiü ādiü gāmakkhettesu ādayo passeyyātha.
Passeyyāhi.

3. âdinā bhåmibhāgo paricchindãyate. âdãhi khettavatthuyo puthakkarãyanti. 

3. âdinā paņhavinissito jano jãvati. âdãhi bhogāni ropetvā manussā jãvanti.

4. âdino jalaü si¤catu. âdãnaü tiõapaõõāni dadantu. 
5. âdimhā kālena kālaü mahābhayaü ādãbhi rājapurisā apagacchanti. 
Hoti. 
6. âdino balaü mahantaü bhavati. âdãnaü balāni sandhāya rajjāpi visesā honti. 
7. âdiü (ādo) pākāraü cinoti ādãsu vatiyo bandhanti. 

"âdãyatãti ādi" āpubbodādāne, ayaü pana ādisaddo "ādi sãmā pakāresu samãpe vayave
mato"ti abhidhānasatthe vuttattā mariyādādi catusu atthesu vattate. Idha pana
madhisaükhāte simāyameva daņņhabbo.
 
Daõķisaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Daõķi goõaü paharissati. Daõķino a¤¤ama¤¤aü paharissanti.

1. (He) daõķã bhaõķāgāraü gopaya. (Bhonto) daõķino dvāraü rakkhavho.

2. Daõķiü bandhitvā āõehi. Daõķino sãghaü gaõhātha.

3. Daõķinā sunakho mārãyati. Daõķãhi balivaddā ghātãyante.

3. Daõķinā vatthusmiü gehaü karissāmi. Daõķãhi vasabhā sukhaü jãvanti. 

4. Daõķino purisassa pahareyyāsi. Daõķãnaü daõķapurisā rocenti.

5. Daõķimhā sabbadā bhayaü uppajjati. Daõķãhi ekaccānaü bhayaü natthi. 

[SL Page 007] [\x   7/]     

6. Daõķissa kakkhalabhāvo hoti. Daõķãnaü thaddhabhāvā niccaü pa¤¤āyanti. 
7. Daõķini dārake mettacittaü natthi. Daõķãsu sappurisā kadāci na ramanti. 

"Daõķo assa atthi tasmiü vijjatãti daõķãti" vuttattā ayaü pana daõķisaddo daõķaü
gahetvā caraõakapurisasmiü vattate. Iminā nayena dhammã saīghã saddādãhipi
kirayākārakapadasambandho yathā sambhavaü daņņhabbo. Imassa daõķãsaddassa
dutiyābahuvacanasmiü sattamãekavacanamhi ca daõķite itiråpa¤ca sattamã
bahuvacanasmiü daõķinesu iti ca saddanãti byākaraõamhi dissate. 
 
Bhikkhusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Bhikkhu dhammapadāni bhāsati. Bhikkhavo dhammavinayaü uggaõhantu.

1. (He) bhikkhu tvaü kusalākusale (he) bhikkhavo tumhe saggamokkhamagge 
Pakāsehi. Desetha.

2. Bhikkhuü namasseyya upāsako. Bhikkhavo pasannamanasā namasseyyāma.

3. Bhikkhunā nibbānamaggo bhāvãyate. Bhikkhåhi ariyadhammā vaķķhãyantaü. 

3. Bhikkhunā upāsako nibbānaü bhikkhåhi buddhabhattikā sugatāgamaü pavattenti. 
Adhigacchati. 

4. Bhikkhuno cãvarādi paccayaü dātabbaü bhikkhånaü divase divase dānāni detha.
 5. Bhikkhumhā pa¤casãlāni samādiyāmi. Bhikkhåhi aņņhaīgasãlaü yācitvā gaõhāma.

6. Bhikkhussa patto ayomayo vā bhikkhånaü acirataü sãlādiguõā saüvijjanti.
Mattikāmayo vā hoti. 

7. Bhikkhusmiü sogatena pasãditabbaü bhikkhåsu sammādiņņhikā sadā gāravaü akāsuü.
Hoti. 


[SL Page 008] [\x   8/]     

"Jinnabhiõõa paņadharattāvā bhikkhācāraü ajjhåpagatoti vā saüsāre bhayaü ikkhatãti vā
bhikkhå"ti vuttattā iminā bhikkhusaddena sāsane pabbajitā vuccante, anena nayena setu
ketu ādisaddehipi vākyamālā yojetabbā.
 
Jantusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Jantu āhāraü nissāya yāpeyya. Jantuyo kabalãkārāāhārehi yāpentaü.

1. (He) jantu vassasataü tiņņheyyāsi. (He) jantuno sakalapāõesu dayaü karovho.

2. Jantuü leķķuādãhi mā viheņhehi. Jantavo pānidaddhādãhi mā paharatha. 

3. Jantunā ahorattaü kusalaü karãyataü. Jantuhi nirantaraü maraõaü anussarãyatu.

3. Jantunā dukkhaü pavattati. Jantåhi saüsāravaņņo dãghakālaü pavattati. 

4. Jantuno jantunā sahāyena bhavitabbaü. Jantånaü a¤¤ama¤¤e upakārino hotha.

5. Jantumhā akhilapāpā uppajjanti. Jantåhi yeva kusalāpi dhammā nibbattanti. 

6. Jantuno pa¤cakkhandhā. Jantånaü pa¤caindriyāni.

7. Jantumhi rāgadosamohā santi. Jantåsu cattāro mahābhåtā atthi (tiņņhanti.)
(Saüvijjanti.)

Janeti pātubhavatãti jantu - jana uppāde, ayaü pana jantusaddo sabbapāõesu vattate,
jantusaddassa pana paņhamā ālapana dutiyā bahuvacanesu "jantuno - jantuyo" iti dve råpāni
bhikkhusaddato visesā. 


[SL Page 009] [\x   9/]     

Satthusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Satthā nibbānadhātuyā parinibbāyi. Satthāro lokā'nukampāya anu sāsissanti. 
1. (He) satthā idha loka paralokaü (he) satthāro kammavipāke pākaņe karotha.
Dassehi.

2. Satthāraü dhammadesanatthaü ārādhesi satthāre niccabhattena nimantenti upāsakā.
Mahābrahmā.

3. Satthārā pāpimā sabbakālaü satthārehi bujjhanasamaye pa¤camārā 
Parājãyate. Parājãyante. 

3. Satthārā sāvako pa¤¤avā satthārehi sāvakā iddhimanto bhavissanti.
Bhavissati. 

4. Satthuno upahāraü harissāmi. Satthārānaü paņipattipåjāhi påjessāma.

5. Satthārā sāvakānaü kicchaü natthi. Satthārehi titthiyānaü uttāsā ajāyiüsu.

6. Satthussa iddhibalena sakkabhavanaü satthānaü chabbaõõaraüsãhi dasasahassacakkavāëe 
Kampittha. Apabhāsuü. 

7. Satthari paduņņho devadatto satthāresu pasannā paõķitā janā nibbānasukhaü
Avãcimhi uppajjã. Labhiüsu.

Sadevake loke asāsi sāsati sāsissatãti satthā, sa parasantānagata kilese sāsatã hiüsatãti vā
satthā. Iminā satthu saddena sadevakaü lokaü anusāsanto tathāgato vuccati, imassa pana
satthusaddassa paņhamābahuvacanasmiü satthā iti ca, tatiyā karaõe'kavacanesu satthunā iti
ca, catutthi chaņņhã bahuvacanesu satthånaü iti ca saddanãtiyaü dissante. 
 
Nattusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Nattā dārakehi saddhiü kãëati. Nattāro mātāmahiyā khajjabhojjaü yācanti. 
1. (He) natta tvaü sippaü uggaõha. (He) nattāro tumhe yathā ruciü kãëatha.


[SL Page 010] [\x  10/]     

2. Nattāraü poseti ayyako nattāre tosenti papitāro khajjabhojja
Vaüsā'nu rakkhaõatthaü. Dānena.

3. Nattārā kãëābhaõķaü sādhãyatu. Nattārehi ma¤capãņhāni sādhãyante.

3. Nattārā ayyakã kālena kālaü nattārehi ayyakā pamodaü āpajjiüsu.
Tussissati. 

4. Nattussa pitāmaho khettavatthuü nattārānaü pitāmahiyo kãëābhaõķāni ānesuü.
Adadi.

5. Nattārā kadācipi ahaü na nattārehi viramituü ke sakkonti?
Viramāmi.

6. Nattu jananã hãyyo kālaü karã. Nattārānaü mātāpitaro sassāni karonti. 

7. Nattari diņņhakāle sineho uppajjati. Nattāresu subhā'siüsanaü patthetha. 

Nahati ayyake pemaü bandhatãti nattā naha bandhane, tena nattusaddena paputto vuccati.
Iminā anukkamena a¤¤ehi kattu bhattu saddādãhipi yathāyogaü kirayākāraka sambandho
¤ātabbo, nattusaddassa catutthichaņņhã bahuvacanesu nattånaü iti råpaü pubbe
vuttānusārena ¤ātabbaü.
 
Pitusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Pitā sukhaü vasissati. Pitaro dukkhaü viharissanti. 
1. (He) pita mayhaü dāyādaü (he) pitaro amhe dāyādānuppadānena 
Dehi. Tosetha. 
2. Pitaraü upaņņhahissāmi. Pitaro sāyapātaü vandissāma.

3. Pitarā putto jãvãyate. Pitarehi puttā rakkhiyante.
 3. Pitarā sukhaü vasāmi. Pitarehi phāsuü viharāma.

4. Pituno dinānu'dinaü annapānaü pitānaü niccaü yāgubhattehi upaņņhahatha.
Dadāhi.

5. Pitarā vinā vasituü na icchāmi. Pitarehi viyogadukkhaü sahituü phāsu na hoti.

[SL Page 011] [\x  11/]     

6. Pitusantakassa putto āyatto pitarānaü bhogānaü ke dāyādā bhavanti?
Hoti. 

7. Pitari satataü samitaü mettaü pitaresu gāravaü katvā atrajā saggalokaü yanti.
Bhāvetu.

Puttaü pāletãti pitā tā pālane, tena pitusaddena janakapitaro vuccante, tassa
paņhamābahuvacanasmiü pitāiti ca tatiyākaraõa pa¤camã ekavacanesu petyā iti råpa¤ca
yujjantãti ācariyā vadanti. 
 
Bhātusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Bhātā sātaü dharatu. Bhātaro sātaü dharantu.

1. (He) bhātā tvaü mātāpitaraü (he) bhātaro pitupitāmahānaü sukhadukkhaü 
Posehi. Oloketha.

2. Bhātaraü piyacakkhåhi passissaü. Bhātare mettacittā mayaü anussarāma.

3. Bhātarā ¤ātimajjhe kathā bhātarehi dārābharaõāya gehāni sādhãyante.
Pavattãyate. 

3. Bhātarā parijano sukhãjāto. Bhātarehi kulasmiü vivādā uppannā.

4. Bhātussa setavatthaü dehi bhātånaü maīgalabhojanāni pariccajasi. 
Nivāsanatthāya. 

5. Bhātarā pucchitvā jānissasi. Bhātarehi pucchitvā jānissāma.

6. Bhātuno pahåtaü dhana dha¤¤aü bhātānaü muttāmaõayo obhāsanti.
Ahosi. 

7. Bhātari kālena kālaü pemo bhātaresu anumpi veraü na bandhatha.
Pātubhavati. 

Piyakathaü bhāsatãti bhātā bhāsavācāyaü, tena bhātusaddena sodariyā vuccante. 


[SL Page 012] [\x  12/]     

Abhibhåsaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Abhibhå caõķatāya janaü pãëesi. Abhibhåvo jane vadhabandhanāni akāsuü.

1. (He) abhibhå maü mocetvā (bhonto) abhibhuvo amhe na ghātetha.
Vissajja.

2. Abhibhuü bhāyāmi bhãyyo abhibhå disvā na tāse āpajjanti keci.
Somattāya.

3. Abhibhunā kåpo khaõãyate abhibhåhi nadi'yādãnaü setavo bhindãyante.
Pānãyatthāya.

3. Abhibhånā gāmo damati. Abhibhåhi gāmā damiüsu.

4. Abhibhussa anubalaü mā dadatha. Abhibhånaü anubale dinne gāmo kilamati. 
5. Abhibhumhā tāso āgacchati. Abhibhåhi apanetvā sãghaü dhāvatha. 

6. Abhibhåno puttadārā kakkhalā abhibhånaü vasåni yebhuyyena adhammikāni bhavanti.
Honti. 

7. Abhibhåmhi caõķikkatā pavattati. Abhibhåsu mettacittāni kuto labhanti.

Abhibhavati attano heņņhābhāvaü upanetãti abhibhå. Abhisaddåpapada bhåsattāyaü. Tena
abhibhåsaddena tāëanamaddanādi kārakā purisā vuccante. Evaü sayambhå saddādãhipi
yathāyogaü vākyamālā yojetabbā.
 
Sabba¤¤å - ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Sabba¤¤å tilokaseņņho'ti vuccati. Sabba¤¤uto loke agga puggalāti aveduü.

1. (He) sabba¤¤u me dhammacakkhuü (he) sabba¤¤uno amhe saüsāradukkhamhā
Pātukarohi. Uddharatha. 

2. Sabba¤¤uü dassanatthāya yātraü sabba¤¤uno vanditvā anekajanā bhavakantārā 
Karissāmi. Uttariüsu. 


[SL Page 013] [\x  13/]     

3. Sabba¤¤unā devabrahmādayopi sabba¤¤åhi ariyasaccāni avabujjhãyantaü.
Sikkhãyante.

3. Sabba¤¤unā avijjāmålake kilese sabba¤¤åhi anantajanā maggaphalāni paņilabhiüsu.
Vineti.

4. Sabba¤¤uno me jãvitaü pariccajāmi. Sabba¤¤unaü dinnadānāni yāmamahapphalā
bhavissanti.

5. Sabba¤¤umhā sattaariyadhanāni labhissasi. Sabba¤¤åhi iddhipāņihāriyāni uggaõhissāma.

6. Sabba¤¤ussa anāvaraõa¤āõaü hoti. Sabba¤¤unaü cha asādhāraõa¤āõāni bhavanti.

7. Sabba¤¤umhi seņņhapaõķitāpi pasãdanti. Sabba¤¤usu sakalasmiü kāle mārā virujjhanti. 
Atãtānāgata paccuppanna saīkhātesu tãsu kālesu sabbā ¤eyyadhammaü jānātisãlenāti
sabba¤¤å. Sabbasaddupapada¤ā avabodhane, tena sabba¤¤åsaddena sabba¤¤åbuddhāva
vācãyante. Evaü magga¤¤usaddādãhipi yathālābhaü vākyamālā yojetabbā. 
 
Gosaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Go tiõaü bhu¤jati. Gāvo tiõāni bhu¤janti. 

1. (He) go pānãyaü pivāhi. (Bhonto) gāvo kedāraü mā pavisatha.

2. Gāvuü vassavuņņhiyā mā temāhi. Gāvo divasassa ekavāraü na hāpetha.

3. Gāvena sakaņaü aparāparaü nãyate. Gobhi nānābhārā vahãyante.

3. Gavena sākaņiko rathaü sāreti. Gohi sārathayo sakaņāni pājenti. 

4. Gāvassa tiõapaõõaü ruccati. Gunnaü navasassāni yebhuyyena rocante.

5. Gāvasmā gorocanaü uppajjati. Gobhi pa¤cagorasā jāyanti. 

[SL Page 014] [\x  14/]     

6. Gāvassa siīgaü thaddhaü hoti. Gunnaü khurehi khaõķitā bhåmi kharā hoti. 

7. Gāve bahuguõā vijjanti. Gāvesu sabbejanā ramanti. 

Gacchatã'ti go,gamå gatimhi,

"Go goõe indriye bhumyaü - vacane ceva buddhiyaü
âdicce raüsiya¤ceva - hānãyampi ca vattate." 

Iti saddanãtibyākaraõe vuttattā gosaddo goõādi bahåså attheså pavattati. Idha pana
balivaddo vuccati. Indriyādi attha visaye pana gosaddo yathāsambhavaü
itthinapuüsakaliīgesu daņņhabbo.

"Avaõõivaõõuvaõõantā - okāranto ti sattadhā,
 hitā pulliīgabhedā ti - vi¤¤ātabbā vibhāvinā."

Iti pulliīgasaddavisaye vibhantyantapadehi saddhiü vākyamālā.
 
Atha itthiliīgikānaü vākyamālā vuccate. 

Ka¤¤ā - ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Ka¤¤ā thāliyaü kaņņhehi bhattaü ka¤¤āyo divasassa dvattikkhattuü bya¤janāni 
Pacati. Pacanti. 

1. (He) ka¤¤e bhattāraü (bhoti) ka¤¤āyo sodarãnaü sukhadukkhaü gavesatha.
Anuvattāhi.

2. Ka¤¤aü kuhiü'ti na passeyyāmi. Ka¤¤ā alaīkārā'nuppadāne na anuggaõheyyāma.

3. Ka¤¤āya sundarakavacaü asibbiyi. Ka¤¤āhi pilandhanāni pilandhãyiüsu.

3. Ka¤¤āya tāpasānaü sãlāni ka¤¤ābhi kulāni obhāseyyu.
Bhijjanti. 

4. Ka¤¤āya itthālaükāro ka¤¤ānaü anavarataü rakkhā'va raõagutti dātabbā.
Dātabbo hoti.

5. Ka¤¤āya duņņhā dāsiyo ka¤¤āhi samaõānaü bhayāni pāpuõanti. 
Apenti. 

[SL Page 015] [\x  15/]     

6. Ka¤¤āya pitupitāmahādayo sukhaü ka¤¤ānaü mātāmahiyo rogāturā vihariüsu.
Viharanti. 

7. Ka¤¤āya pāsādikatā patiņņhāti. Ka¤¤āsu itthimāyāyo sadā passãyante. 

Kanãyati purisehi kāmãyatãti ka¤¤ā, kanati dippati virocatãti vā ka¤¤ā, kana kantiyaü, ayaü
pana ka¤¤ā saddo dasavassadārikaü vācati, iminā anukkamena saddhā medhā disaddehipi
yathā sambhavaü vākyamālā yojetabbā.
 Rattisaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Juõhāya ratti vijjotati. Puõõamãsu rattiyo pabhāsanti. 

1. (He) ratti kālapakkhe janaü (bhoti) rattiyo ghaõatame amāvasiyaü jane 
Mā viheņhāhi. Gopayatha.

2. Rattiü atikkamitvā tumhe rattiyo agaõetvā dhammaü suõātha. 
Gacchatha.

3. Rattiyā maggo pithãyati. Rattãhi ālokā nihatā. 

3. Rattiyā ulåko phāsuü yāpeti. Rattãhi bhayāni uppajjanti bhãrukajātikānaü.

4. Rattiyā thomenti nagarasobhiniyo. Rattãnaü mosakā pasaüsanti.

5. Rattiyā suriyo dårataro hoti. Rattãhi ālokā nilãyante. 

6. Rattiyā tayo yāmā honti. Rattãnaü dãghabhāvo na pa¤¤āyati supantānaü. 

7. Rattiyaü suriyo na pātu bhavati. Rattãsu uhuükārā gocarāya pakkamanti. 

Ra¤jati etthāti ratti, ra¤jarāge, ayaü pana rattisaddo rajanikālaü vadati, patti yutti
saddādãhipi imināvanayena yathāyogaü kirayākāraka pada samabandho veditabbo.
Rattisaddassa paņhamāālapana dutiyā bahuvacanaņņhānesu ratyo iti råpa¤ca labbhatãti
ācariyā vadanti. 


[SL Page 016] [\x  16/]     

Nadãsaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Nadã paripuõõā sandati. Nadiyo heņņhāpadesaü sandanti.

1. (He) nadã ācchodikā hohi. (Bhoti) nadiyo udakaü pasādetha.

2. Nadiü pakkandanti dārakā nahānatthāya. Nadiyo atikkamitvā gacchanti. 

3. Nadiyā deso subhikkho karãyati. Nadãbhi setuyo bhindãyante. 

3. Nadiyā khettāni vapanti. Nadãhi kullāni pājentānenti. 

4. Nadiyā dujjano akkosati. Nadãnaü pasaüsanti kassakā.

5. Nadiyā udakaü gaõhāma. Nadãhi vālikāyo ukkirāma.

6. Nadiyā kålaü bandhāma. Nadãnaü kålāni uccinatha. 

7. Nadiyaü macchā saücaranti. Nadãsu sakkarakaņhalāni tiņņhanti. 

Nadati abyattasaddaü karotãti nadã - abhikkhaõaü nadatãti vā nadã, nada 'byattasadde,
tena gaīgāsoõādayo vācãyante - a¤¤ehi tādisehi mahã vetaraõã ādisaddehi'pi evamevaü
vākyamālā yojetabbā.
 
Yāgusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Yāgu vatthiü sodheti. Yāguyo jighacchā uppādenti

1. (He) yāgu bhottukamyataü (bhoti) yāguyo khudaü vinodayatha. 
Janayassu. 

2. Yāguü pātarāse pivituü yāguyo sāyaõhe mā pivatha. 
Icchanti ekacce.

3. Yāguyā udaraggi muhuttaü yāgåhi udararogā nāsãyante. Hanãyati. 


[SL Page 017] [\x  17/]     

3. Yāguyā'pi amātiko jãvati. Yāgåhi gilānā jãvite rakkhanti. 

4. Yāguyā lavanaü pakkhipatu. Yāgånaü ceņakā rodanti.

5. Yāguyā dhåmo uggacchati. Yāgåhi vinā kesa¤ci rogā na upasamanti. 

6. Yāguyā dasa ānisaüsā vuttā yāgånaü bahuguõā vijjanti yadi sundaraü paceyyuü.
Bhagavatā. 

7. Yāguyā vattabbadoso natthi. Yāgåsu sitthakāni mudukā honti. 

Yāti pāpuõātãti yāgu, yā pāpuõane, anena yāgusaddena taralaü vuccati. Evaü dhātu dhenå
saddādãhipi yathāyogaü vākyamālā yojetabbā.
 
Mātusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Mātā khandhena puttaü vahati. Mātaro putte pãtiyā cumbanti.

1. (He) māta me khãraü dehi. (Bhoti) mātaro puttadhãtare pemena rakkhatha.

2. Sādhu putto ahorattaü sappurisaputtā mātaro rattiü divaü upaņņhahanti. 
Mātaraü anussarati. 

3. Mātuyā putto khãra'nna mātarehi puttā samantato posãyante. 
Pānadānena vaķķhãyate. 

3. Mātuyā kulapaveõi asaükiliņņhā mātarehi puttadhãtaro sukhino yāpenti. 
Tiņņhati. 
4. Mātuyā pu¤¤aü dehi anudinaü mātarānaü gilānasamaye yāgubhattaü anuppadātha.
Kusalaü katvā.

5. Mātuyā sutvā kuladhammaü uggaõhatha. Mātarehi viyogo nāma ativa dukkho hoti. 

6. Mātuyā puttesu pemo balavā mātānaü mettā karuõādi guõā sandissantã 
Hoti. Puttesu.

7. Mātari aõumpi cittapadosaü mātaresu appasannānaü sånånaü sadā pāpaü 
Nakarotha kadācipi. Vaķķhati. 


[SL Page 018] [\x  18/]     

Puttaü mānetãti mātā, māna påjāyaü, tena mātusaddena janetti vuccate. Dhãtu duhitu
saddādãhipi vākyamālā yathāsambhavaü yojetvā daņņhabbā. Ettha pana
paņhamābahuvacane mātā iti ca tatiyā karaõa catutthi pa¤cami chaņņhi sattamã ekavacanesu
matyā iti ca sattamãekavacane matyaü mātuyā mātuyaü iti ca tatiyā karaõa pa¤camã
ekavacanesu mātarā iti ca tabbahu vacanesu mātåhi mātåhi iti ca catutthi chaņņhi
ekavacanesu mātu mātussa iti imāni råpāni nāmapadamālāyaü vuttāni. 
 
Jambå saddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Jambå imassa dãpassa kapparukkho. Jambuyo rukkhāna'mantare atãva pākaņā ahesuü.

1. (He) jambu jambonadaü (bhoti) jambuyo khudaü vinodetha.
Uppādehi.

2. Jambuü ropetuü dukkaraü jambuyo corā haranti. 
Hoti. 

3. Jambuyā ekacce jãvãyante. Jambåhi jātasuvaõõā anagghā honti. 

3. Jambuyā upa lakkhito dãpo jambåhi pakkhigaõā jãvikaü kappenti. 
Jambudãpo.

4. Jambuyā na ki¤ci visaü dadāhi. Jambånaü ke na ppasaüsanti. 

5. Jambuyā niggato nãyyāso jambåhi rasadhārā apagghariüsu. 
Suvaõõaü bhavati. 

6. Jambuyā sākhāpalāsaü atãva jambånaü raso atimadhuro bhavati. 
Sobhati. 

7. Jambuyā kulāvakaü karoti jambåsu appasanna manā na saü vijjanti. 
Pakkhigaõo. 

Jāyatãti jambu, jana janane jamu adane vā, iminā jambå saddena jamburukkho vuccati.
Jambuyā phalaü jambåti lokavohārato siddhattā jambåphalaü pi, harãtakiyā phalaü
harãtakiccādisu viya, vadhu bhãråsaddādãhi pi evamevaü vākyamālā yojetvā jānitabbā.
Iti itthiliīga saddavisayasmiü vibhatyantapadehi saha vākyamālā. 

[SL Page 019] [\x  19/]     

Atha napuüsakaliīgikānaü vākyamālā.

Cittasaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Cittaü yadi parisuddhaü abhavissatha na so cittāni santataü kālusiyabhāvaü āpajjanti.
Dukkhaü paņilabhissati. 

1. (He) citta upakkilesehi vimuccāhi. (Bhavanto) cittā pāpaü na cintetha. 

2. Cittaü rakkhati paõķito pāpadhammehi. Kusaladhammesu cittāni patiņņhāpenti budhā.

3. Cittena saddhiü mantetvā cittehi samaü pāpakā akusalādhammā 
Jānissāmi. Uppajjanti. 

3. Cittena satto kusalaü akarissā cittehi dehino pāpaü katvā nirayesu 
Apāyaü na gaccheyya. Nibbattanti. 

4. Cittassa ovādaü dadāmi. Cittānaü viveko dātabbo.

5. Cittamhā akusalā dhammā apagacchanti cittehi bhāvanābalena pāpadhamme pahātuü
Yonisomanasikārā. Sakkā.

6. Cittassa lakkhaõā ativicitrā cittānaü santabhāvena sattā paramasukhaü 
Ahesuü. Pāpuõanti. 

7. Cittasmiü dvipa¤¤āsa cetasikā cittesu niruddhesu sattāpi nirujjhanti. 
Dhammā uppajjanti. 

ârammaõaü cintetãti cittaü. Citi cintāyaü, tena vi¤¤āõakkhandho vuccate. Pu¤¤a pāpādi
saddehipi atthapada yojanā vuttānusārena daņņhabbā. "Cittaü ceto mano nitthãti"
abhidhānappadãpikāya vuttattā cittasaddo ca manasaddo ca ekameva atthaü pakāseti. Tatiyā
karaõa pa¤camãsu manasā iti ca catutthi chaņņhãsu manaso iti ca sattamiyā manasi iti ca
dissati a¤¤aü cittasadda sadisameva. Tasmā visuü vākyamālaü na vadāma. 

[SL Page 020] [\x  20/]     

Guõavantu - ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Guõavaü manaü khippā parisuddhaü bhavati. Guõavantā manā sappurisesu dissante. 

1. (He) guõavā mana buddhaü (bho) guõavantā manāni ratanattayaguõaü anussarāhi.
Jānātha. 
2. Guõavantaü manaü avaķķhisse tvaü guõavante manāni paccattaü pavattetha.
Sugatiü agamisse.

3. Guõavatā manasā bhāvanā karãyate. Guõavantehi manehi ariyamaggā bhāviyiüsu. 

3. Guõavatā manasā jano sukha' guõavantehi manehi samaggavāsaü vasatha. 
Madhigacchati. 

4. Guõavato manaso ke na guõavataü manānaü upatiņņhanti samādhiyo. Ppasaüsanti. 

5. Guõavatā manamhā vimutto hoti guõavantehi manehi apagatā kilesā.
Dussãlo.

6. Guõavato manassa parisuddhabhāvo guõavantānaü manānaü santatāyo paņibhanti.
Pa¤¤āyati. 

7. Guõavati manasi bhāvanā uppajjati. Guõavantesu manesu kusalā dhammā pātubhavanti.

"Guõaü assa atthãti guõavaü" iti vuccamānattā iminā guõavantusaddena guõavanta
napuüsakaü vuccati, idha pana paņhamā ekavacanaņņhāne guõavantaü iti padaü
moggallāyana vuttiyaü dissati. 
 
Gacchanta - ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Gacchaü tārakaü na obhāseyya gacchantāni tārakā obhāseyyuü andhakārā na andhakāro
abhavissā. Abhavissaüsu.

1. (He) gaccha tāraka ciraü atiroca (bho) gacchantāni tārakāni magge na 
Bhesajjagahaõatthāya. Atikkāmetha. 

[SL Page 021] [\x  21/]     

2. Gacchantaü tārakaü valāhako chādeti. Gacchantā tārakāni meghā ajjhottharanti.

3. Gacchatā tārakena andhakāro gacchantehi tārāgaõehi cando anu 
Nāsãyati. Parivārãyate. 

3. Gacchatā tārakena iņņhāni ņņhaphalaü gacchantehi tārakehi lokassa kammaphalaü 
Paņilabhatã loko. Jānituü sakkā. 
4. Gacchato tārāgaõassa piyaü gacchantānaü tārakānaü okāsaü dadissatha. Karassu. 

5. Gacchantamhā tārakā ekacce gacchantehi tārakehi ekacce sukhaü 
Dukkhaü paņilabhissanti. Paņilabhissanti. 
6. Gacchantassa nakkhattassa gacchantānaü nakkhattānaü obhāse passissatha.
Pasantatā. 

7. Gacchantamhi tārakasmiü gacchantesu tārakesu sabbe tumhe pasãdissatha.
Rogahārino osadhāni gaõhiüsu. 

Gacchatãti gacchaü, gamugatimhi, ayaü gacchantasaddo gacchantaü napuüsakaü vadati.
Tattha paņhamāekavacanasmiü gacchantaü iti pada¤ca ālapane'ka vacanasmiü gacchantā iti
pada¤ca saddanãti byākaraõe dissati. 
 
Aņņhisaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Aņņhi khaõe khaõe kāyabalaü uppādessati. Aņņhini punappunaü vaķķhissanti. 

1. (He) aņņhi ciraü apavattissase (bho) aņņhi sarãrahitāya ciraü pavattissatha. Nāmagottampi
tattakaü vatteyya. 
2. Aņņhiü vinā khuddajantukā jãvissanti. Aņņhi vaķķheti ayaü satto jātijātiyaü.

3. Aņņhinā saha kāyo pavattati. Aņņhãhi saddhiü nahāruyo pi pavattanti. 

[SL Page 022] [\x  22/]     

3. Aņņhinā kammaņņhānaü bhāveti paõķito. Aņņhãhi sarãrāni dharanti (pavattanti.)

4. Aņņhissa ko nāma budho pasaüsati. Aņņhãnaü dehino pihayanti.

5. Aņņhismā mi¤jaü nikkhamati. Aņņhãhi aņņhimalāni kesalomāni jāyanti

6. Aņņhino setavaõõo pāsādiko aņņhãnaü duggandho vāyati.
Na hoti. 

7. Aņņhismiü loko jigucchati yathābhåtaü aņņhãsu bhāvanācittaü āropenti adassanā. Yogino. 

Asati khepetãti aņņhi, asu kkhepane, ayaü pana aņņhisaddo sarãraņņhiü vadati. Evaü satthi
dadhi saddādãhipi yathālābhavasena kirayākārakapadādayo ghaņetvā attho ¤ātabbo. 
 
Daõķãsaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Daõķi kammaü cakāra. Daõķãni kammante cakāru.

1. (He) daņņhi gāmaü vajāhi. (Ho) daõķino manāni pasādetha.

2. Tvaü daõķi mamare'ti sutaü mayā. Tumhe daõķãni mamarittha. 

3. Daõķinā gehaü cakāriyittha. Daõķãhi dabbasambhārā bibhindãyire.

3. Daõķinā ocarakaü vacāra. Daõķãhi ocarake vacārimha.

4. Daõķino alaü muggariko daõķãnaü kujjhanti sunakhādayo.

5. Daõķimhā uttāsaü jagāma. Daõķãhi apayanti opāyikā. 

6. Daõķissa caõķabhāvaü ahaü papassa. Daõķãnaü thaddhabhāve papassimhe.

7. Daõķini såratā vavattittha. Daõķãsu keci guõā na vavattire.

Daddho assa atthãti daõķã, anena napuüsakaliīge daõķisaddena daõķaü gahetvā
vicaraõaka napuüsakā vuccante. 


[SL Page 023] [\x  23/]     

âyusaddassa ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. âyu muhuü muhuü na aparihāyissā kathaü āyåni na ciraü pavattanti pāõa'tipātãnaü.
Amarissatha.

1. (He) āyu maü jãvāpehi (bho) āyåni ciraü mā parihāyittha.
Pu¤¤akaraõatthāya.

2. Sucaritakammi āyuü pāletuü pāpakārino āyåni sãghaü parihāpenti.
Sakkhissati.

3. âyunā saha vattati dehã, āyåhi samā kima¤¤asampadā vijjati. 

3. âyunā laddhå patthambhena āyåhi laddhā'sevanehi pāõino dãghakālaü 
Satto satādhika saüvaccharaü jãvati. Dharanti.

4. âyuno tittirabrahmacariya gocaraü āyånaü thomitā manussā ciraü yāpesuü.
Dātabbaü. 

5. âyumhā kāye apagate matoti āyåhi payojanaü gaõhantā anavarataü kusalaü
Vuccati. Karonti. 

6. âyussa gatā'gatassa pamāõaü āyånaü gaõanato jãvitassa pamāõaü jānanto anudinaü
dhammaü carati. Sallakkhetabbaü. 
7. âyumhi khaye maraõaü bhavissati khippaü. âyåsu khiyantesu kāyasaükhārā khãyanti.

âyati ciraü vattatãti āyu, aya gamane, tena āyusaddena sattānaü jãvitindriyassa pavattikālaü
vuccati, cakkhu vasu dhanu saddādãhipi iminānu'sārena vākyamālā kātabbā.

Iti napuüsakaliīgika saddavisayasmiü vibhantyantapadehi saddhiü vākyamālā.
 
Atha sabbanāmasaddānaü vākyamālā vuccate. 
 
"Sabbesaü buddhiņņhānaü nāmāni sabbanāmānã"ti vuttattā pulliīgādi nāmasaddānaü
sādhāraõavasena payujjamānasaddā sabbanāmāti daņņhabbā. Te pana: - 


[SL Page 024] [\x  24/]     

Sabbo pubbo ca ekoca - ya ta eta imaü amu.
Kiü tumha amha iccādi - saddā liīgattaye matā. 

Iti vuttattā tãsu liīgesu daņņhabbā. Tattha tumha amha saddā pana aliīga sabbanāmā.
Tada¤¤e saliīga sabbanāmā honti. Te pana yadā a¤¤ena nāmena sambandhaü gacchanti
tadā guõattha vācakā, "sabbo loko vinassati"ccādisu viya, yadā a¤¤anāmena
sambandharahitā tadā dabbatthavācakā "sabbe maccuparāyanā" iccādãsu viya. 

Sabbasaddassa guõattha vācakakāle vākyamālā. 
 
Ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Sabbo loko vinassati. Sabbe lokā vinassanti,

1. (He) sabbā loka kappaü (bho) sabbe lokā mahākappaü tiņņheyyātha.
Tiņņheyyāsi. 

2. Sabbaü lokaü påretvā sabbe manusse dibbacakkhåhi passanti iddhimantā. 
âkāsadhātu tiņņhati. 

3. Sabbena lokena påjito bhagavā. Sabbehi devehi sakkato tathāgato. 

3. Sabbena lokena naradevo sabbehi naradevehi lokā ekãbhåtā dharanti.
Rajjaü kāreti.

4. Sabbassa lokassa buddho sabbesaü lokānaü dhammaü desenti tathāgatā.
Abhayaü deti. 

5. Sabbamhā lokamhā vippamutto sabbehi bhåtehi ati virocati sambuddho.
Khãõāsavo.

6. Sabbassa lokassa samannato sabbesaü sattānaü gaõanā appamāõā.
Parimāõā natthi. 

7. Sabbasmiü lokasmiü buddhā sabbesu cakkavālesu ekeko suriyo na pātubhavanti.
Obhāsati.

Iti pulliīge sabbasaddassa vākyamālā. 

[SL Page 025] [\x  25/]     

1. Sabbā paņhavi ekappahāre na kampati. Sabbā nāvāyo bhāraü vahanti. 
1. (He) sabbe bhåmã paņhavirasaü (he) sabbā nāvāyo nivatteyyātha.
Uppādehi.

2. Sabbaü paņhaviü vijessati sekho. Sabbāyo paņhaviyo ¤assanti asekhā. 

3. Sabbāya paņhaviyā rukkhati õāni sabbāhi paņhavãhi ākāsā nāsãyante. 
Jãvāpãyanti.

3. Sabbāya vijjāya loko sabbāhi paņhavãhi pāõino jãvanti. Obhāsati. 

4. Sabbassā paņhaviyā megho jalaü sabbāsā nāvānaü bhaõķāni dadeyyātha.
Deti. 

5. Sabbāya paņhaviyā dhåmo uggacchati. Sabbāhi nāvāhi bhaõķāni gaõhāma.

6. Sabbassā paņhaviyā visālattaü sabbāsaü nāvānaü dhajapantiyo sobhanti.
Pa¤¤āyati. 

7. Sabbassaü paņhaviyaü rukkha tiõāni sabbāsu nāvāsu bhaõķāni vikkiõanti. 
Jāyanti.

Evaü itthiliīge sabbasaddassa vākyamālā.
 
Ekavacanehi - bahuvacanehi - 

1. Sabbaü gahanaü obhāsati. Sabbāni ratanāni virocanti.

1. (He) sabba gagana sakalasamayaü (he) sabbāni ratanāni pãtiü janayatha.
Tiņņheyyāsi. 

2. Sabbaü gaganaü chādetvā sabbāni ratanāni pariyesanti narādhipā.
Tiņņhati iddhimā.

3. Sabbena antalikkhena saha pavano sabbehi ratanehi pårāpitagabbhā obhāsanti.
Pavattati. 

3. Sabbena antalikkhena pakkhã sabbehi ratanehi loko obhāsajāto.
Vicaranti. 
4. Sabbassa gaganatalassa ko sabbesaü ratanānaü ke na ppasãdanti. 
Akkosati. 

[SL Page 026] [\x  26/]     

5. Sabbasmā ambaramhā devo sabbehi ambarehi paņhaviyo suvidåre ahesuü.
Vassatu. 

6. Sabbassa khassa nimmalabhāvo sabbesaü ratanānaü mahagghabhāvo. 
Saradasamaye.

7. Sabbasmiü ambarasmiü tārakāni sabbesu ratanesu ke na allãyanti. 
Pa¤¤āyanti. 

Iti napuüsakaliīge sabbasaddassa vākyamālā.
 
Atha sabbasaddassa dabbatthavācinã vākyamālā.

1. Sabbo khaõe khaõe vinassati. Sabbe niccaü uppajjanti. 

1. (He) sabba aniccataü pākaņaü (he) sabbe addhuvā bhavatha.
Karohi.

2. Sabbaü pahāya gantabbaü. Sabbe parājetha nibbhayā.

3. Sabbena maccusantikaü gamitabbā. Sabbehi nibbānasukhaü adhigantabbaü.

3. Sabbena sabbaü pavattati. Sabbehi sabbe nirujjhanti. 

4. Sabbassa na icchati pa¤¤avā. Sabbesaü mā kujjha kudācanaü.

5. Sabbamhā vimuccati ariyasāvako. Sabbehi nānā bhāvo vinābhāvo hoti.

6. Sabbassa aniccatā pa¤¤āyati. Sabbesānaü udayabbayaü oloketha.

7. Sabbamhi majjhatto hoti sabbesu anupalittā hotha.
Khãõāsavo.

Iminā'nusārena sabbasaddassa itthiliīga napuüsaka liīgesupi dabbattha vācakasamaye
yathāsambhavaü vākyamālā kātabbā. 

"Råëhikkhyātaü nipāta¤cå - pasaggā'lapanaü pi ca
Sabbanāmanti etesu - viggaho na kato chasu"ti. 

Niruttisārama¤jåsāyaü vuttattā sabbanāmavisaye viggahavākya dassanaü na labbhati.
Sabbasaddo hi sabbasabba padesasabba 

[SL Page 027] [\x  27/]     

Sakkāyasabbesu dissati. Idha pana sabbasabbesu vattate, tasmā anena sabbasaddena
anavasesattho pakāsãyate. Ito paraü sabbasadde viya pubba eka ya tādi saddesupi tãsu
liīgesu vākya mālā yojetvā jānitabbā. Sabbanāmesu yādãna'mālapanaü natthi. Tādisa
saddasattissabhāvā'bhāvā. Tumhāmhasaddā tãsu liīgesu ekasadisā. 

Atha saīkhyāsaddānaü vākyamālā vuccate. 
 
Ekasaddo yadā saīkhyatthaü vadati, tade'kavacano tadā'lapanampi natthi. 1. Eko buddho
dhammaü deseti. 2. Ekaü pupphaü passāmi. 3. Ekena ra¤¤ā kato pāsādo. 3. Ekena
paccekabuddhena bahujanā sugatiü yantã. 4. Ekassa cakkavattira¤¤o ārādho
catumahādãpavāsãnaü. 5. Ekasmā upajjhāyā bahavo bhikkhusāmaõerā sikkhaü gaõhanti. 6.
Ekassa bhikkhuno bahå antevāsãkā dhammavinayaü pakāsenti. 7. Ekasmiü bhikkhumhi
bahåguõāvijjanti, iccādivasena vākyayojanā kātabbā.

Dvisaddo tãsu liīgesu sadiso, bahuvacanavisayo ca.

Duve rājāno āgacchanti, dve rattiyo atikkamiüsu, dve cittāni ekato na uppajjanti,
iccādivasena tiliīgasaddehi sattasu vibhattãsu yojetvā jānitabbā, tyādayo aņņhārasantā
bahuvacanantā.

Pulliīgika tisaddassa bahuvacanehi saddhiü vākyamālā evaü daņņhabbā: - 

1. Tayo bhikkhavo pārisuddhiuposathaü karonti. 2. Tayo paccekabuddhe namassissāma. 3.
Tãhi rājå hi aņņo vinicchito. 3. Tãhi khettehi uppannakalaho na tāva våpasami. 4. Tiõõaü
bhikkhånaü catupaccayaü dadissāmi. 5. Tãhi akusalamålehi viramāma. 6. Tiõõaü
kusalamålānaü ānubhāvo mahanto. 7. Tãsu bhavesu paņisandhiü āharati mano sa¤cetanā.

Itthiliīgika tisaddassa vākyamālā evaü daņņhabbā: - 

1. Tisso vijjāyo pāturahaüsu. 2. Tisso vãõāyo ānesuü. 3. Tãhi vijjāhi kilesavisuddhi karãyate.
3. Tãhi sikkhāhi 

[SL Page 028] [\x  28/]     

Nibbānamaggaü adhigacchati. 4. Tissannaü vedanānaü adhivāsanā dātabbā. Tãhi latāhi
kusumāni gaõhāti. 6. Tissannaü ãhānaü dukkhavipāko hoti. 7. Tãsu bodhãsu rattā sattā
bodhisattā.

Napuüsakaliīgika tisaddassa vākyamālā evaü daņņhabbā: - 

1. Tãni ratanāni tilokassa saraõāni bhavanti. 2. Tãni ratanāni satataü samitaü anussarāma. 3.
Tãhi pu¤¤akammehi akusalamålā samåhatā. 3. Tãhi pāpakammehi pāpakārã duggatiü
gacchati. 4. Tiõõaü sukhānaü mā pihayittha. 5. Tãhi maraõehi vippamuttā nibbuti. 6.
Tiõõaü kāraõānaü sammukhãbhāvā bahuü pu¤¤aü pasavati saddho. 7. Tãsu roganidānesu
cheko hoti bhisakko. 

Pume catusaddassa vākyamālā evaü yojetabbā: - 

1. Cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. 2. Caturo mittapatiråpake ārakā parivajjaye. 3. Catåhi
mahārājehi catuddisā rakkhitabbā. 3. Catåhi iddhipādehi vuddhikāmo vaķķhati. 4.
Catunnaü āgamānaü pihayanti paõķitā. 5. Catåhi apāyadukkhehi vippamutto sotā'panno.
6. Catunnaü vedānaü sārabhāvo natthi. 7. Catusu ariyasaccesu pasãdati vibhāvã.

Itthiyaü catusaddassa evaü vākyamālā ¤ātabbā: - 

1. Catasso senāyo yuddhasajjā nikkhamanti. 2. Catasso vimuttiyo paņilabhissāma. 3. Catåhi
jātãhi vaķķhitā rājadhāni sobhati. 3. Catåhi vācāhi samannāgato silavā. 4. Catassannaü
sākhānaü ādhāratthamhā dātabbā. 5. Catåhi dhitãhi parihãno kusãta puggalo dukkhaü
paņilabhati. 6. Catassannaü disānaü pasannabhāvo. 7. Catusu aīgulãsu muddikāyo
obhāsanti. 

Paõķake - catusaddassa vākyamālā evaü daņņhabbā: - 

1. Cattāri ariyasaccāni culla sotāpannassa ¤āõamukhe pātubhavanti. 2. Cattāri ariyasaccāni
sammappa¤¤āya passati buddhasāvako, sesā pume vuttanayānusārena ¤eyyā. 

Padvasaddo tiliīgesu samo, tasmā pa¤cabhikkhavo piõķāya vicaranti, pa¤caitthiyo
āgacchanti pa¤ca āja¤¤arathasatāni āgatāni honti, iccādivasena yojetabbā. Evaü chā'dayo
aņņhārasa'ntā tiliīgesu samā, bahuvacanantā ca bhavanti. 


[SL Page 029] [\x  29/]     

Ekåna vãsatisaddassa vākāmālā vuccate: - 

1. Ekunavãsati paņisandhicittāni bhavanti. 1. (He) ekånavãsati vadhayo nahānatthāya
gacchatha. 2. Ekånavãsatiü kusumalatāyo chinditvā ānetha. 3. Ekånavãsatiyā pokkharaõãhi
sobhāpitaü uyyānaü. 3. Ekånavãsatiyā rathehi rājaparisā āgatā. 4. Ekånavãsatiyā
kammakarānaü bhattavetanaü dinnaü. 5. Ekånavãsatiyā saüvasathehi yodhājãvā nikkhantā
6. Ekånavãsatiyā bhikkhånaü pattacãvarāni. 7. Ekånavãsatiyaü pāsādesu rājakumārā
nivasanti. 

Ekena ånā vãsati ekånavãsatãti nibbacanato iminā navādhika dasa saükhyā vuccate.
"Vãsatyādayo ānavutiyā itthiliīge'kavacanantā"ti nāmamālāyaü vuttattā vãsatisaddādayo
niccaü itthiliīgekavacanantā, natthi tesaü bahuvacanaü, atha ca pana te vãsatyādayo
bavhatthā yeva, tasmā tesaü atthakathanasamaye tiliīgikasaddānaü yathārahaü
bahuvacanehi yojetvā attho kathetabbo idha ekånavãsatisadde viya. 

Vãsatyā'dayo ikārantasaddā rattisaddassa ekavacanasadisā sattasu vibhattãsu yojetabbā.
Ekånatiüsā'dayo akāranta saddā ka¤¤āsaddassa ekavacanasadisā. Tesampi bavhatthattā
tiliīgikasaddānaü bahuvacanehi yathārahaü yojetvā atthā pakāsetabbā.

Ekånasataü napuüsaka'mekavacanantaü, tassa niccaliīge'ka vacanattā bavhatthattā ca
tiliīgakasadda bahuvacanehi yathārahaü yojetvā attho pakāsetabbo - tassevaü
pulliīgikasaddehi vākyamālā veditabbā: - 

1. Ekånasataü rājāno yuddhasajjā āgatā. 1. (Bhavanto) ekånasata rājāno lokaü na nāsayatha.
2. Ekånasataü rājāno passitvā gacchāma. 3. Ekånasatena bhikkhåhi sãmā sammatā. 3.
Ekånasatena nattārehi papitaro sukhaü jãvanti. 4. Ekånasatassa bhātarānaü pa¤cagorasā. 6.
Ekånasatassa bhātarānaü rajjaü acchindi asoko. 7. Ekånasatasmiü bhātaresu anuddayaü
mā'kāsi duņņhā'so kā.

Evaü itthi puüsaka liīgika saddānaü bahuvacanehipi yathāsambhavaü vākyayojanā kātabbā. 

[SL Page 030] [\x  30/]     

"Evaü satatoppabhåti yāva satasahassaü"ti vuttattā sataü dvisataü tisataü catusataü
pa¤casataü chasataü sattasataü aņņhasataü navasataü (dasasataü) sahassaü'ticcādivasena
saīkhyāpatho daņņhabbo. Sesaü nāmamālāyaü vuttanayameva, abhidhānappadãpikāyaü
pana evaü vuttaü: - 

1. Aņņhārasantā saīkheyye - saīkhyā ekādayo tãsu,
Saīkhyāne tu ca saīkheyye - ekatte vãsatā'dayo,
Vaggabhede bahutte pi - tā ānavuti nāriyaü. 

Tassattho: - ekādayo, ekasadda dvisaddādayo, aņņhārasantā, aņņhārasasaddapariyantā,
saükhyā, saīkhyāsaddā, saükheyyo, saīkhyāya vuccamāna dabbe vattanti, eko puriso dve
itthiyo tyādisuviya, tãsu, ekādayo aņņhārasapariyantā saīkhyāsaddā itthipumanapuüsaka
nāmikesu tãsu liīgesu bhavanti sāma¤¤ato. 

Visatādayo, vãsati saddatoppabhåti, ā navutiyā, navuti saddapariyantā saīkhyā saddā,
saüīkhyānetu ca saīkhyatthesu ca itthãnaü vãsati purisānaü tiüsaticcādisu viya, saīkheyye,
dabbatthe ca vãsati itthiyo tiüsati purisā'ccādisu viya vattanti, tā, vãsatyādayo navuti
saddapariyantā tā saīkhyā saddā, nāriyaü, itthiliīge, ekatte, ekavacanasmiü yeva dissanti,
vaggabhede, tesaü vãsati saddādãnaü samåhavācini, bahuttepi, bahuvacanasmiüpi yujjanti
dve vãsatiyo buddhadantā tisso vãsatiyo dinaghaņikā'ccādisu viya. 

2. Sataü sahassaü niyutaü lakkhaü koņi pakoņiyo,
Koņi ppakoņi nahutaü tathā ninnahuta'mpi ca.

3.
Akkhohiõi'tthiyaü bindu abbuda¤ca nirabbudaü,
Ahahaü ababaü ce'vā ņaņaü sogandhiku'ppalaü.
Kumudaü buddharãka¤ca padumaü kathānampi ca, 
Mahākathānā saīkheyyā nicce'tāsu satādi ca,
Koņyādikaü dasaguõaü sata lakkhaguõaü kamāti. 

Tāsaü adhippāyo: - sataü sahassaü iccādi asaīkheyya pariyantāni catuvãsati ņhānāni
gaõanabhedāni. Etāsu saīkhyāsu satādica, satasaddaü ādiü katvā lakkhasadda pariyantaü
ca, koņyādikaü, koņisadda'mādiü katvā yāvā'saīkheyyaü ca, kamā, paņipāņiyā, dasaguõaü,
dasahi dasahi guõitaü bhavati, satalakkhaguõaü, satalakkhehi guõitaü bhavati. 


[SL Page 031] [\x  31/]     

Kiü vuttaü hoti: - ekā lekhā dvesu¤¤asahitā sataü bhavati, tathā tisu¤¤asahitā sahassaü
catusu¤¤asahitā niyutaü pa¤casu¤¤asahitā lakkhaü sattasu¤¤asahitā koņi, ekā lekhā
craddasu¤¤asahitā pakoņi, ekā lekhā ekavãsati su¤¤asahitā nahutaü, pa¤catiüsati
su¤¤asahitā ninnahutaü, dvecattāëãsatisu¤¤asahitā akkhohiõã, navacattāëãsati su¤¤asahitā
bindu, chappaõõāsasu¤¤asahitā abbudaü, tisaņņhi su¤¤asahitā nirabbudaü, sattati
su¤¤asahitā abhabhaü, sattasattati su¤¤asahitā ababaü, caturāsãti su¤¤asahitā aņaņaü,
ekanavuti su¤¤asahitā sogandhikaü, aņņhanavuti su¤¤asahitā uppalaü, satādhika
pa¤cabindusahitā lekhā kumudaü, satādhika dvādasa bindusahitā lekhā puõķarikaü,
satādhika navadasa bindusahitā lekhā padumaü, satādhika chabbãsati bindusahitā lekhā
kathānaü, satādhika tettiüsati bindusahitā mahākathānaü, satādhika cattāëãsati su¤¤asahitā
asaīkheyyaü bhavatã'ti vuttaü hoti. 

Iti vākyamālāyaü saīkhyāsaddamālānāma pa¤camo bhāgo. 
 
Anantaraü pavakkhāmi - niruttinaya dassanaü
Sotånaü hita'mesanto - taü suõantu samāhitā.

Sa¤¤ā sandhi lopa ādesa āgama dãgha rassa dvitta liīga vibhatti samāsa paccaya kiriya
pakati vuddhi vipallāsa nipātana niyama aniyama asantavidha vasena ettha vãsati
byākaraõa vidhayo bhavanni

Akkharādãnaü nāmena ca lakkhaõena ca sa¤jānāpanaü sa¤¤ānāma, tā pana akkhara sara
rassa dãgha bya¤jana vagga ghosa aghosa niggahãta liīga sabbanāma pada upasagga nipāta
taddhita ākkhyāta kitaka kammappaccanãya upadhā garu sithila dhanita kaõņhaja tālucha
muddhaja dantaja oņņhaja nāsikaņņhānāja kaõņhatāluja kaõņhoņņhaja dantoņņhaja uraja
sa¤¤ādivasena bahuvidhā bhavanti. 

1. Tattha akārādayo niggahãta pariyantājinavacanānukålā ekacattālãsati vaõõā akkharā
nāma nakkharanti anantamabhidheyyaü patvā nakhãyantãti vā akkharāti katvā, taü yathā:
- a ā i ã u å e o, ka kha ga gha īa, ca cha ja ndha ¤a, ņa ņha ķa ķha õa, ta tha da dha na,
pa pha ba bha ma, ya ra la va sa ha ëa aü iti. 


[SL Page 032] [\x  32/]     

2. Akārādayo okārapariyantā aņņha akkharā sarā nāma saranti saddaü karonti, bya¤jane
sārentãti vā katvā, sara gatimhi. 

3. Lahumattā a i u iti tayo rassā nāma honti "rasanti appakaü kālaü assādenti" rasa assāde,
"rasso kālo etassa atthãti"vā katvā. 

4. Dãghakālena vattabbā ā ã å e o iti pa¤ca sarā dãghā nāma 'dvãsu mattāsu ha¤¤anti"
dvisaddåpa pada hanahiüsāyaü,"dãgho kālo etassa atthãti"vā katvā. 

5. Kādayo niggahitapariyantā aķķhamattā tettiüsakkharā bya¤janā nāma, "visesena
a¤jantã"ti katvā, a¤ju byattigatiyaü, taü yathā: - k kh g gh ī, c ch j jhi ¤, ņ ņh ķ ķh õ, t th
d dh n, p ph b bh m, y r l v, s h ë iti. 

6. Kādayo makārantā pa¤cavãsati akkharā pa¤ca pa¤ca vibhāgena vaggā nāma honti,
"vaggantã samåhabhāvaü gacchantã" ti katvā, vahi gatiyaü, "vajjãyanti antaņņhehi
yaralavādãhi"ti vā katvā vaja gatimhi. 

7.  hapetvā sakāra¤ca vaggānaü paņhamadutiyakkhare ca ëantā a¤¤e ghosā nāma 'sughanti
saddaü karontã"ti katvā, ghusa sadde.

8. Vaggānaü paņhamadutiyā socā'ghosā nāma "natthi ghoso etesaü'ti katvā. 

9. Cåëāmaõãākāro bindu niggahitaü nāma "karaõaü niggahetvā gayhati, rassasaraü nissāya
gayhatã"ti vā katvā, nipubbo gaha upādāne.

10. Visadā'kāravohārappattā saddā pulliīgā, avisadākāra vohārappattā itthiliīgā,
ubhayamuttākāra vohārappattā napuüsakaliīgā nāma "lãnaü aīgaü lãnaü atthaü gamayati
bodhayatã" ti katvā, lãnasaddåpapada gamugatiyaü, tena vuttaü: - 

Visadā'visadākāra - vohāro bhayamuttako
Pumādijānane hetu - bhāvato liīgamãritaü'ti. 
11. Sabbasaddā'dayo vãsati sabbanāmasa¤¤āyo honti "sabbesaü liīgatthānaü sādhāraõāni
nāmāni sabbanāmānã'ti katvā. 


[SL Page 033] [\x  33/]     

12. Syādyāntatyādyāntā padaü nāma "pajjate atthaü pakāsetã"ti katvā, pada gatimhi.

13. Pa parādayo vãsati upasaggā nāma "upeccatthaü sajantã"ti katvā, upapubbo sajāliīgana
vissajje. 

14. Ca nā dayo ekakkharato yāva chakkharā nipātā nāma"padāna mādyantesu nipatantã"ti
katvā, nipubbo pata gatiyaü,

15. Padena ca paccayena ca saühitaü ekãbhåtaü taddhitaü nāma. "Tassa (padassa atthāya)
hitaü taddhita'nti" katvā. 

16. Tyādyantā vattamānādayo aņņhavibhatyantapadā ākkhyātaü nāma. "Kiriyaü ācikkhatã'ti
ākhyātaüti" katvā, āpubbokhyā pakathane.

17. Dhātuyā paccayena ca saühitaü ekãbhåtaü padaü kitakaü nāma, "karotã'ti kitaü kitaü eva
kitakaü"ti katvā, kara karaõe. 

18. Lakkhaõādisu vattamānā anu pati pari abhi iccete upasaggā kammappaccanãyā nāma,
"kammaü paccanãyaü yesaü te kammappaccanãyā"ti katvā. 

19. Dhātvādi vaõõasamudāye antavaõõasmā pubbakkharo upadhā nāma, "upa samãpe
dhãyateti" katvā, upa pubbo dhā - dhāraõe. 

20. Dãgho ca saüyoganiggahãtantā ca vaõõā garukā nāma, "gareti lahuto uddhaü ruhatã"ti
katvā, gara - uggame. 

21. Rasso vaõõo lahuko nāma, "laghãyatã'ti lahå'ti katvā, lahu - sosagatimhi.

22. Mudunā vacãpayogena vattabbā vagga paņhama tatiya pa¤camā sithilā nāma, "sathati
mandasaddaü karotã"ti katvā, satha - sethille.

23. Thaddhena vacãpayogena vattabbā vaggadutiya catutthā dhanitā nāma, "dhaneti sithilato
thaddhaü saddetã"ti katvā, dhana - sadde.


[SL Page 034] [\x  34/]     

(24) Kaõņhapadesānaü a¤¤ama¤¤aü saüghaņņanavasena uppannā avaõõa kavagga hakārā
kaõņhajā nāma, kaõņhe jātā kaõņhajāti katvā, kaõņhasaddåpa pada janajanane. 

(25) Tālumhi jãvhāmajjha saüghaņņanena uppannā ivaõõacavagga yakārā tālujā nāma,
tālumhi jātā tālujāti katvā, tālu saddåpapadajana janane. 
(26) Mukhabbhantara muddhani jivhopagga saüghaņņanena uppannā ņavagga raëakārā
muddhajā nāma, muddhani jātā muddhajāti katvā, muddha saddåpapada jana janane. 

(27) Upari dantapantiyaü jivhagga saüghaņņanena uppannā tavagga lasakārā dantajā nāma,
dante jātā dantajāti katvā, dantasaddåpapada jana janane. 

(28) Oņņhadvaya saüghaņņanena uppannā uvaõõa pavaggā oņņha jānāma, oņņhe jātā
oņņhajāti katvā, oņņha saddåpapada jana janane.

(29) Niggahãtaü nāsikaņņhānajaü nāma, "nāsikaņņhāne jātaü nāsikaņņhānajaü"ti katvā,
nāsikaņņhāna saddåpa pada jana janane.

(30) Ekāro kaõņhatālujo, kaõņhe ca tālumhi ca jāto kaõņhatālujo"ti katvā. 
(31) Okāro kaõņhoņņhajo "kaõņhe ca oņņhe ca jāto kaõņhoņņhajo"ti katvā.

(32) Vakāro dantoņņhajo "dantesu ca oņņhesu ca jāto dantoņņhajo"ti katvā. 

(33) Ĩa õa na mehi ca ya la va ëehi ca saüyutto hakāro urajasa¤¤o hoti, "urasmiü jāto
urajo"ti katvā. 

Tadudāhaõaü: - pa¤ho, tuõhã, hnāto, vimhito, gayhate, vålhate, avhānaü, råëhi, iccādi. 

2. Pubbā'paravaõõānaü lopā'desādi vidhinā ghaņanaü sandhi nāma, paņigha+āsavo -
paņighāsavo, dasa+ime - dasime, iccādã.

3. Vaõõapadānaü vināso anuccāraõaü lopo nāma, alābu+lābu - paņisaükhāya+yoniso,
paņisaīkhāyoniso råpabhavo, råpaü - aråpabhavo+aråpaü, iccādi. 

[SL Page 035] [\x  35/]     

4. Vaõõalopaü katvā a¤¤avaõõassa karaõaü ādeso nāma, etaü+avoca - etadavoca,
na+upaneti - nopeti, evaü+assa - evamassa, iccādi.

5. Vaõõaü upanissāya na taü vināsetvā bhavanaü āgamo nāma, ti+aīgikaü - tivaīgikaü,
lahu+essati - lahumessati, cakkhå+aniccaü - cakkhuü aniccaü, iccādã.

6. Ekamattavaõõassa dvimattakaraõaü dãgho nāma. Tatra+ayaü - tatrāyaü,
khantã+paramaü - khantãparamaü, iccādi.

7. Dvimattakkharassa ekamattakaraõaü rasso nāma, puggalā+dhammadasā te -
puggaladhammadasā te, yathā+idaü - yathayidaü, iccādi. 

8. Vaõõapadānaü dviråpassa karaõaü dvittaü nāma, para+kamo - parakkamo, ni+kamo -
nikkhamo, pac+yati - paccati, rukkhe rukkhe, bhave bhave iccādã.

9. Eso - esā - etaü - iti vohārassa karaõaü liīgaü nāma, rukkho. Latā. Gharaü. Iccādã.

10. Nāmato purā atthaü vibhajanatthāya payujjamānā råpā vibhattināma. Tā - si yo - aü yo
- nā hi - sa naü - smā hi - sa naü - smiü su - ti cuddasavidhā honti, atha vā dhātuto parā
tyādayopi. 

11. Anekasaddānaü ekasaddākārena ghaņanaü samāso nāma, kāëasãho - bhadramukho -
pa¤casãlaü - bhåmigato - nãlagãvo - mukhanāsikaü - yāvajãvaü - iccādã.

12. Dhātunāmehi parā payujjamānā akkharā paccayā nāma, pacati - bhayadassāvã - bhãrå -
devã - yakkhã - mātulānã - gahapatānã - vāseņņho daõķiko - iccādã.

13. Dabbaü nissāya vattamānaü chahi kārakehi sādhitaü dhātumayaü kiriyaü nāma, adāsi,
karoti, āgamissati, gaccha, dadāmi, karoma, dāpetha, bubhukkhati, vatthãyati, iccādã.

14. Pakati pana duvidhā hoti dhātupakati saddapakati, padānaü yonibhåtā dhātupakati,
vibhattãnaü āsayabhåtā saddapakati nāma, hå - bhavane, bhå - sattāyaü. Dā - dāne kara -
karaõe cura - theyye - buddha - rāja - aggi, hetu, kāru, vidå, go, ka¤¤ā, cittaü, iccādã.


[SL Page 036] [\x  36/]     

15. Vaõõassa vaķķhanaü vuddhi, sā pana a i u iccetesaü ā e o ādesavasena bhavati, pāceti
venateyyo kodhano iccādã. 

16.  hapetvā niyamaü a¤¤ākārena bhavanaü vipallāso nāma, so pana sara bya¤jana pada
vibhatti kiriya vipallāsa vasena pa¤ca vidho hoti, tadaminā kehaü akarambhasate kiccaü
iccādi saravipallāso nāma, bavhābādho sayhamāno iccādi bya¤jana vipallāso, khattiyabhåto,
jātamāso pacchābhattaü purebhattaü iccādi padavipallāso, sahadhammikaü vuccamāno -
sarena viyojaye - kumbhakārassa kataü - iccādi vibhatti vipallāso, mā āyasmā
saīghabhedāya parakkami - anekajātisaüsāraü sandhivissaü, iccādi kiriyavipallāso, evaü
pa¤cavipallāsā veditabbā.

17. Pakatiü nisasāya vā anissāya vā bhåtaü nipātanaü nāma, therapādo samāno vanantaü
suttantaü diņņhigataü rukkhajātaü ajjatanaü svātanaü taddhitaü iccādi. 

18. Yā kāriyaü niccaü bhavati taü niyamavidhi, cittaü attā cakkhundriyaü iccādi. 

19. Yaü pana kadāci bhavati ca kadāci na bhavati ca taü aniyamavidhã, yassa'dāni yassi'dāni
chāyā'va chāyā iva vande'haü vande ahaü iccādi. 

20. Vuttakāriyassa abhavanaü asantavidhi nāma, pa¤cindri'yāni saddhi'ndriyaü yasse'te
sattu'ttamo iccādi ca - vibhattiyā yujjamānāya api pakatiråpena tiņņhamānasaddā ca
avibhattika saddā ca nipāto'pasaggā ca iccādi.

Iti vãsati vyākaraõa lakkhaõāni. 

Atha padabhedo vuccate. 

Padaü catubbidhaü vuttaü - nāmākkhyāto'pasaggajaü nipātajaü ca ta¤¤åhi - asso khalvabhi
dhāvati. 

Ettha asso iti nāmapadaü, khalu iti nipātapadaü, abhi iti upasaggapadaü, dhāvati iti
kirayāpadaü, evaü padavasena sabbasaddā catubbidhā honti. 


[SL Page 037] [\x  37/]     

Nāmabhedo pana. 

Nāmanāmaü sabbanāmaü - samāsaü taddhitaü tathā,
Kitanāmanti nāma¤¤å - nāmaü pa¤ca viniddise.

Ettha nāmikatā sadda nāmanāmā ti daņņhabbā, sabbesaü nāmānaü sādhāraõā saddā
sabbanāmā nāma, nānā saddā ekapadattåpagamanavasena ekato hutvā ekatthappakāsakā
samāsā nāma, atha vā padasaükhepo samāso ti vuccati, nāmato paraü paccayā katvā
payujjamānā ekatthappakāsakā taddhitā nāma, atha vā padappaccaya saühitaü taddhitanti
vuccati, dhātuto parā paccayā hutvā ekatthappakāsakā kitakā nāma, atha vā
dhātuppaccayasaühitaü kikatanti. Tena vuttaü: - 

Samāso padasaükhepo - padappaccaya saühitaü,
Taddhitaü nāma kitakaü - dhātuppaccaya saühitanti. 

Upasagga bhedo.

Nāmākhyāte upecca atthaü sajantã ti upasaggā, te pana pa parā ni nã iccādi vasena
vãsatividhā. Tena vuttaü: - 
Upeccatthaü sajantã ti - upasaggā hi pādayo,
Cādi padāna majjhante - nipātā nipatanti hã ti.

Nipātabhedo vuccate. 

Nāmākhyātapadānaü ādi majjhantesu nipatantãti nipātā, te pana nipphannānipphanna
vasena duvidhā, tesu - idha, etarahi, tadā, kudācanaü, mātito, corato, ajja, aparajju, atra,
attha, kva, tidhā, itthaü, sabbathā, a¤¤athattaü, iccādi nipphannā nāma. Anipphannā pana
ekakkhara dvakkhara tiyakkhara caturakkhara padvakkhara chaëakkharavasena chabbidhā
bhavanti, te pana bālāvatāre ca na va vā mā hi iccādi vasena paņipāņiyā dissante.

Kirayāpada bhedo.

Kirayā hi pubba apara kitakavasena tividhā, tesu tuü tuna tvā na tvādi ppaccayantā ākhyāta
padassa pubbabhāge payujjamānattā pubbakirayā ti vuccante.


[SL Page 038] [\x  38/]     

Aparakirayā hi vattamāna padvamã sattamã parokkhā hãyattanã ajjatanã bhavissanti
kālātipatti vasena aņņhavidhā, sā pana "dhātvatthaü ākkhyāyatãti ākkhyātikā"ti ca -
pubbakirayāto aparabhāge (vākyāvasāne) payujjamānattā aparakirayāti ca - vuccate karaõaü
kiriyaü, kiriyatthajotakā saddā kitakiriyā nāma, sā pana paņhamā dutiyādi sattavibhattãsu
payujjati, 

Kattu bhedo.

Yo attappadhāno hutvā kiriyaü karoti so kattā nāma - tena vuttaü"kiriyaü karotãti kattā"ti,
so pana pakati vikati bhedena duvidho - suddhakattā hetukattā kammakattā ti tividho,
sayaükattā hetukattā kammakattā abhihitakattā anabhihitakattā ti pa¤cavidho.

Cittaü parisuddhaü hotå ti - ettha cittaü iti pakatikattā, parisuddhaü iti vikatikattā, evaü
pakati vikati bhedena duvidho, sådo odanaü pacatãti - ettha sådo iti suddhakattā nāma
"sådajeņņho sådena odanaü pācetã"tã - ettha sådajeņņho iti hetu kattā, sådena iti
kammakattā, so pana dutiyāvibhattiyā vā tatiyāvibhattiyā vā payujjate. 

Kusalo bhijjate'tyatra kusålo iti sayaükattā. Hetukattā kammakattā pana vuttanayāva,
kiriyāya vuttattā pana suddhakattāca abhihitakattāti vuccati - "pumunā pu¤¤aü karãyate"
tyatra pumunā iti kirayāya akathitattā anabhihitakattā ti voharãyati. 

Kamma bhedo.

"Karãyate ti kammaü" kattārā yaü ki¤ci karoti taü kammaü nāma - taü hi pakati vikati
bhedena duvidhaü, nibbatti vikati pattivasena tividhaü - icchitaü anicchitaü vuttakammaü
anuttakammaü akathita'nti padvavidhaü.

Tesu buddhaü saraõaü gacchāmi - iti ettha buddhaü iti pakatikammaü saraõaü iti
vikatikammaü, evaü pakati vikati bhedena duvidhaü. 

"Vaķķhakã pāsādaü karotã"tyatra pubbe avijjamānassa pāsādassa uppāditattā pāsādaü iti
nibbatti kammaü, "veri gehaü 


[SL Page 039] [\x  39/]     
Jhāpetã'tyatra pubbe vijjamānassa gehassa vikāritattā nāsitattā gehaü iti vikatikammaü, "jano
dhammaü suõātã"tyatra sotadvārassa āpāthagatattā dhammaü iti pakatikammaü, evaü
nibbatti kammādi vasena tividhaü hoti.

"Bhattaü bhu¤jatã"tyatra atticchā vasena bhojanakirayāya karaõato bhattā iti icchitakammaü,
"karãsaü akkamatã"ti ettha pana asati amanasikāra vasena vā parassa āõāvasena vā
asucãnaü akkamanato karãsaü iti anicchitakammaü, "sådena odano paccate"tyatra
pacanakirayāya vācakattā odano iti vuttakammaü taü paņhamāvibhattiyā yujjati, "khãraü
pivatã"tyatra pānakirayāya avācakattā khãraü iti avuttakammaü, "bhikkhå janaü dhammaü
sāvetã"tyatra sāvaõakirayāya asambandhattā janaü iti akathitakammaü, evaü icchitā
nicchitādi vasena kammassa pa¤cavidhatā. 

Atha saddabhedena vuccate. 

Sakalasaddā pana jāti dabba guõa kirayā nāma vasena pa¤cavidhā honti. Tattha
bhiõõatthesu saddabuddhiyo abhedavasena pavattanaü sårattādi sāma¤¤aü jāti. Såro naro
go tiracchāno iccādi jātisaddā nāma. 

Jātyādãnaü ādhārabhåto dabbaü nāma, thambho kumbho khāõu kaņhalaü iccādi -
dabbanissito nãlādiko guõo nāma, seto rattaü nãlo dãgho rasso thulaü mahantaü
khuddakaü iccādi. 

Kattukammaņņhaü padatthaü kirayā nāma - sā duvidhā hoti atthakiriyā bhāvakiriyāti. Tattha
atthakiriyā nāma dento sayanto vutto desito kārito kāritavā daņņho viddho buddho pāragu
iccādi, bhāvakiriyā nāma gamanaü dānaü bhu¤janaü pacanaü sayanaü naccanaü desanaü
pariyesanaü namassanaü iccādi. Vohāratthaü kariyamāno saīketo nāmaü nāma - tisso
phusso brahmadatto devadatto kokāliko iccādi. 

Visesana visessa bhedo.

Pāmokkhattho viseso hi, vaõõitatthā visesanā,
Visesse liīgasaükhyādi, visesane ca yujjati. 


[SL Page 040] [\x  40/]     

Iti vuttattā padhāno hi vacanattho viseso nāma, yathā rājā dharati kehi visiņņho rājā
dharatãti visesā pekkhāyaü hi guõavā rājā dhitimā viriyavā pa¤¤avā rājāti apekkhiyate,
tattha yehi padehi ra¤¤o guõā vaõõitā te visesanā nāma, rājā iti visessapade yā liīga
saükhyā vibhattiyo dissanti visesanesu pi sabbesu tā liīgasaükhyā vibhattiyo va yujjante.
Ayamettha tulyādhikaraõa visesana visessa naye mukhamatta dassanaü. 

Bhinnādhikaraõa visesano'pi hoti, ra¤¤o dhanaü tyattha dhanaü iti visesapadaü, kassa
dhananti visesāpekkhāyaü ra¤¤o dhananti apekkhiyamānantā ra¤¤o iti bhinnādhikaraõa
visesanapadaü, tattha visesso paņhamā visayo visesano chaņņhiyā visayo. 

Pariyāya visesanopi hoti: - samayoti kālo iccatra samaya saddo kasmiü atthe vattatãti
visesāpekkhāyaü tappariyāyena kālasaddena kālo iti atthassa visesitattā kālasaddo pariyāya
visesanoti vuccati, samayasaddo visesso nāma.

Vākyavibhāgo panevaü veditabbo: - 

Kattukammādi kāraka sabhito ekenākkhyāta padena yutto padasamåho vākyaü nāma - taü
pana sattavidhaü bhavati, ekasādhanikaü dvisādhanikaü tisādhanikaü catusādhanikaü
pa¤casādhanikaü chasādhanikaü pubbakirayā pubbakanti. Tadudāharaõaü yathā: - 1 rājā
tiņņhati, (2) rājā dhanaü deti, (3) ra¤¤ā amaccehi āõā ņhapãyate, (4) ra¤¤ā vaķķhakinā
dabbasambhārehi pāsādo kārāpãyate, (5) rājā dubbhikkhakāle duggatānaü amaccehi dhanaü
dāpesi, rājā amaccehi bhāõķāgārato dhanaü dāpesi dubbhikkhe kāle daëiddānaü
yāpanatthāya, dhammiko rājā dānaü datvā sãlaü samādiyitvā uposathakammaü katvā
bhāvanama'nuyutto diņņhedhamme pariõibbāyatã'ti.

Atha kirayākāraka sambandha vidhi vuccate: - 

Ekasmiü vākye labbhamānaka kirayākārakānaü vuttā'nuttādividhinā sambandho
kirayākārakasambandho nāma. 
Kirayākāraka sambandhaü - ye na jānanti mānavā,
Pasåhi saha te tulyā - khurasiīga vivajjitāti. 

[SL Page 041] [\x  41/]     

Bhadanta buddhappiyācariyena vuttattā tabbijānane ussāho karaõãyo. "Ekakkhyāto
padacayo - siyā vākyaü sakārako'ti - abhidhānappadãpikāyaü vuttanayena vākyaü
jānitabbaü. 

Kattukamma¤ca karaõaü - sampadāna dvāpādānaü,
âdhāro iti etesaü - channaü kāraka muccate.

Kārakā te vibhattyatthā - karonti kiriyaü iti,
Kirayānipphādena hetu - bhāvato kārakā matā. 

Sāmã cā lapanattho ca - bāhirā kārakavhayā,
Kattukamma¤ca bhāvoti - ākkhyāte kārakā tayo. 
Kirayākārakasambandhe vuttāvuttavidhi evaü ¤ātabbo.

Yadā ākkhyātapadaü kattāraü vadati tadā tena kattā vutto nāma. Kammādayo a¤¤a kārakā
avuttā nāma honti - yadā panākkhyātaü kammaü vadati tadā tena kammaü vuttā. Nāma
hoti kattādayo a¤¤akārakā avuttā nāma. Vutta kattā ca vuttakamma¤ca paņhamā vibhatti
visayā avuttā pana dutiyādi yathārahaü saka saka vibhatti visayā honti yattha kattukammā
saråpato nāgatā tattha ajjhāharitvā dassetabbā honti 
Vuttā vuttavidhi kathanākāro evaü veditabbo: - 

Buddho anudinaü buddhakiccāni karoti iccatra kirayākāraka padasambandho. 

Karotãti kattukāraka paņhamapurisa ekavacana kirayāya vuttattā buddho iti vuttakattu
niddeso tāya avuttattā buddha kiccāni iti avuttakamma niddeso, anudinaü iti kirayāvisesana
niddeso, iccatra vuttāvuttanayo. 

(He) buddha maü pālaya iccatra kirayākāraka padasambandho. Pālaya iti kattukāraka
majjhimapurisa ekavacana kirayāya vuttattā tvaüiti ajjhāhaņa vuttakattu niddeso, tāya
avuttattā maü iti avuttakamma niddeso. 

Buddhena dhammo desãyate iccatra kirayākāraka padasambandho desãyate iti
kammakāraka paņhamapurisa ekavacana kirayāya vuttattā dhammo iti vuttakamma
niddeso, tāya avuttattā buddhena iti avuttakattu niddeso. 
 
[SL Page 042] [\x  42/]     

Buddhena loko nibbānasukhaü adhigacchati iccatra kirayākāraka padasambandho.
Adhigacchatãti kattukāraka paņhamapurisa ekavacana kirayāya vuttattā loko iti vuttakattu
niddeso. Tāya avuttattā nibbānasukhaü iti avuttakamma niddeso buddhena iti avuttakaraõa
niddeso. Buddhassa upāsakā catupaccayaü påjenti iccatra kirayākāraka padasambandho,
påjentãti kattukāraka paņhamapurisa bahuvacana kirayāya vuttattā upāsakā iti vuttakattu
niddeso. Tāya avuttattā catupaccayaü iti avuttakamma niddeso, buddhassa iti
avuttasampadāna niddeso.

Buddhasmāraüsi niccharati iccatra kirayākāraka padasambandho niccharatãti kattukāraka
paņhamapurisa ekavacana kirayāya vuttattā raüsi iti vuttakattu niddeso, tāya avuttattā
buddhasmā iti avuttāpādāna niddeso. 

Buddhassa sāvako ahosi iccatra kirayākāraka padasambandho ahosãti kattukāraka
paņhamapurisa ekavacana kirayāya vuttattā sāvako iti vuttakattu niddeso, tāya avuttattā
buddhassa iti avuttasambandha niddeso. 

Buddhe loko pasãdati iccatra kirayākāraka padasambandho. Pasãdatãti kattukāraka
paņhamapurisa ekavacana kirayāya vuttattā loko itivuttakattu niddeso, tāya avuttattā buīe
iti avuttādhāra niddeso, iccatravuttā vuttanayo. 

Gacchante satthari manaü pasādetvā devaloke nibbattissanti iccatra
kirayākārakapadasambandho pasādetvā iti pubbakirayāyavuttattā upāsakā iti ajjhāhaņa
vuttakattu niddeso, tāya avuttattā manaü iti avuttakamma niddeso, satthari iti avuttādhāra
niddeso, gacchante iti tulyādhikaraõa visesana niddeso, nibbattissanti iti ākkhyātakirayāya
vuttattā upāsakā iti ajjhāhaņa vuttakattu niddeso, tāya avuttattā devaloke iti avuttādhāra
niddeso, evaü ekasmiü vākye labbhamānaka kirayānaü ca kārakāna¤ca vasena vuttāvutta
vidhi kathanākāro ¤ātabbo.

Iti chakāraka vākyaü: - 
Bhāsantaramā ropaõiyaajjhāyā. 

Yasmiü yasmiü ajjhāye sissānaü māgadhabhāsāya vā sãhaëabhāsāya vā āropetuü
dukkaraņņhānāni bhavanti, ācariyehi


[SL Page 043] [\x  43/]     

Tāni nāmāni sissānaü vitthāretvā kathetabbāni. Bhāsantarāya parivattitavākyāni ca sodhetvā
uggaõhāpetabbāni. 

(1)
Gajjame'taü sãhaëabhāsamā ropetabbaü.

Gāvo usabhasaddaü nadanti. Hayā dhevataü ravanti. Mayårāchajjaü ghosanti. Ajā
gandhāraü gāyanti. Ko¤cā majjhimaü ravanti. Parapuņņhā pa¤camaü gāyanti. Vāraõā
nisādaü uggiranti. Yakkhā bhiükāraü karonti. Sunakhā bhuükāraü karonti. Biëārā måsike
mārenti. Gajjante meghe balākā gabbhaü gaõhanti. 

(2)
Gajja'metaü māgadhabhāsamā'ropanãyaü.

Pinvatunņa sŠpatak vvo. âyuųmattema dãrghāyu Šttek vvo. Svāmãnvahansč daham
desannčya. Mahajana temč desådaham asā manākoņa piëipadinnč nam sagamok sŠpa
labannčya. Magč māmā ãyč rātirayč maëčya. Numbč piyā perčdā seükaķagala nuvara siņa
gedara āyčlu. Arayāgč mitrayā ohugč bhāryyāva mŠruõāyayi s¯kavemin siņiyye. Mč
sarãrayehi detisak kuõapakoņņhāsay¯ Šttāhuyayi buduvaray¯ vŠdøråha. Api sŠmadenāma
saüsāradukin mirikemin siņinnemu.

(3)
Geyya'midaü sãhaëabhāsamā'ropanãyaü. 

Cakkhumantā nayanehi råpānipasseyyuü. Sotavanto kaõõehi saddāni suõeyyuü. Ghāõavā
nāsikāya gandhaü ghāyissati. Jivho rasanāya rasaü sāyissati. Itthipurisā kāyehi phoņņhabbaü
phusanti. Cittavā manena ¤eyyaü ¤assissati. Imasmiü sarãrabbhantare kārako vā vedako vā
koci attā nāma natthi. Nāmaråpasaükhyāta sabhāva dhamma mattameva vijjati. 

(4)
Gajja'midaü māgadhabhāsamā'ropanãyaü. 
Eyā nŠndā dŠkalā enņa gamaņa giyye. Massināņa putek lŠbuõčyayi ohu satuņin siņina bava
naügi ada udč mā samaga kãvāya. Kurull¯ vįkųāgravala vasamin nāda karannāhuya. VŠķa


[SL Page 044] [\x  44/]     

Kārã uyanageyi hinda valan s¯dannãya. VŠķakārayā kuliya gŠna bahinbasvã svāmiyāņa
paharak gŠsåyye. Gedara lamayi midulč sellamkaramin siņiy¯ya. Ammā lamayinņa kiridã
hčnaņa dara kŠķãmaņa giyāya. Daruvanņa ÷āstranåganvana mavpiyavaru ovungč satur¯yayi
kiyayutuveti. 

(5)
Geyya'midaü sãhaëabhāsāya parivattetabbaü.

Ajāto ca mato ca dārako mātāpitunnaü ekavāraü dukkhaü uppādeti. Sippasatthaü ajānanto
pana pāde pāde anekavāraü dukkhā uppādeti. Tasmā dārakasampattiyā sukhamicchantehi
mātāpitåhi mahantena vāyāmena puttadhãtānaü nānāsippa vijjāņņhānāni uggaõhāpetabbāni.
Pa¤¤āsampatti rahito pana putto dhanavāpi paramparāyābhatampi dhanasampattiü nāsetvā
duggato bhavissati. Vijjā pana vinayaü dadāti. Vinayato suvaco mudu anatimānã hoti.
Suvacatādiguõehi dhanaü pāpuõāti. Vijjā sampanna dhanavā puggalo pana dhammacārã
hoti. Dhammaü caranto diņņhadhammika samparāyika sukhaü pāpuõāti.

(6)
Idaü tantibhāsamā'ropetabbaü.

Gautama sarvag¤ayan vahansč anāgatayehi sāsanapratiųņhāpaõaya piõisa dambadiven mč
laükādvãpayaņa tunvarak vŠķiyasčka. Gautama budun pirinivanpāna davasčdã dambadiva
lāķadesayč siühapurayen vijayarājakumāra temč hatsãyak minisunsamaga mč ÷ãra
laükādvãpayaņa pŠmiõa evakaņa mč divayinehi padiüciva siņiya yakųa sčnāva kuvčnã
yakųaõiya sahāyakoņa geõa marādamā mema divayinč siühaëarājyaya pihiņevvčya.
Vijayarāja paramparāvč pasvenivå muņasãva rajugč putravå devana pøtis rajudavasč
dambadiva dharmā÷okaraja tumāgč putravå mahāmahinda sthavirayāõ¯ iņņhiya uttiya
bhaddasāla sambala yana mahākųãõā÷ravayan sataranamat abhig¤ālābhã
sumanasāmaõerayan hā anāgāmi bhaõķuka upāsaka tumāt yana hayadenā samaga
dambadiva veņãsagiri vihārayen piņatvã ahasin mema ÷ãralaükādvãpayaņa vŠķamavā
devana pøtis rajatumā pradhāna lāükika siühaëa senaīga bauddhayan karavā mehi
buddha÷āsanaya pihiņevvčya.


[SL Page 045] [\x  45/]     
(7)
Idaü sãhaëavohāramā'ropetabbaü.

Kusãta puggalassa anuppannā ceva pāpakā akusalā dhammā uppajjanti. Uppannā kusalā
dhammā parihāyanti. Kusãto pa¤¤āsampattiyā ceva dhanasampadāya ca parihāyati. Alaso
hi puggalo dukkhaü viharati. Sukhato parihāyati. Tasmā kusãtena na bhavitabbaü.
Kunthakipillikā ceva upacikāyo ca rattiü divaü akusãtā attano kiccāni karontā ussukkā
viharanti. Tasmā gahaņņha pabbajitehi satataü samitaü attano sampatta kiccesu ussāho
karaõãyo.

"Gihãna'mupa karontānaü - niccamā'misa dānato, karotha dhammadānena - tesaü
paccåpakārakaü"ti bhagavatā desitattā bhikkhå sāmaõerehi pariyatti dhammaü
mahussāhena ācariyānaü santike uggaõhitvā māsassa aņņhavāraü dhammo desetabbo.
Dhammaparisā ånā appakā iti anosakkitvā sampattassa eka puggalassāpi samaussāhena
dhammo desetabbo "mā dhammagāravo paribhāyã"ti. Kusãtapuggalā pana imasmiü
sāsanavare patiņņhaü na labhanti. Tasmā dinacārittasaīgahe vuttanayena divasakiccaü
kātabbaü. 

(8)
Māgadhavohāramā'ropetabbamidaü.

L¯kayehi anya divayinvalaņa vaķā samavå sįtuguõaya Šti heyin mč laükādvãpaya
manuųyayanņa sŠpadāyaka vč. MahavŠligaīga laükāvč siyalu gaüīgāvalaņa vaķā visāla vč.
Mč raņč anya māsvalaņa vaķā mŠndina bak yana demāsaya uųõayi. Laīkāvč siyalu
tŠnvalaņa vaķā nuvaraeliya sãtalaya. L¯kayehi anya siyalu kanduvalaņa vaķā himālakanda
usayi. Badulla åvapalātč itā honda nuvarayi. Samanaëa kandehi gautama budungč
vam÷ãrapādaya pihiņā tibč. Pidurutalāgala kanda laükāvč anya kanduvalaņa vaķā usaya.
Kuruõøgalaņa vaķā mātalč sāravat palātaki. Satiya māsayakin sataren koņasak vč. Māsaya
varųayakin doëahen paüguvaki. Vijayarajatumā paņan iügãrasãnņa pāvādenulŠbå
narendrasiüha raju dakvā mčraņa rajakamkaëa utum¯ 175 deneki. Eyin kãpadenek hŠra anya
siyall¯ma bauddha rajavaru veti. 


[SL Page 046] [\x  46/]      
(9)
Sãhaëavuttiyā parivattanãya'midaü.

Mayameva amhākaü patiņņhā bhavāma. A¤¤o a¤¤assa paņisaraõena bhavituü na sakkā.
Cittassa damaneneva ayaü satto dullabha patiņņhaü labhati. Sotāpatti magga sakadāgāmi
magga anāgāmi magga arahatta magga saükhātānaü catunnaü lokuttara magga cittānaü
ceva catunnaü phalacittānaü ca ārammaõabhåtā nibbanadhātu pana dullabhapatiņņhāti
buddhādayo ariyā vadanti. Taü sampādentena yoginā sappuriså'passayo
saddhammasavaõaü yoniso ca manasikāro dhammā'nudhamma paņipattãtã ayaü
catucakkasampatti paņhamaü sampādetabbā.

Yo ca bhikkhu yā ca bhikkhuõã attano pa¤¤atta sikkhāpadaü jinavelaü jinamariyādaü
jinakālasuttaü anumattampi avãtikkamanto sãla ācāra pa¤¤atti dhutaīga samādānaü yāva
gotrabhunā sammāpaņipadaü ārādheti yo ca upāsako yā ca upāsikā tãsu saraõesu pa¤casu
dasasu sãlesu paripårakārã hoti, māsassa aņņha vāre uposathe karoti dānaü deti
gandhapåjaü mālāpåjaü karoti mātaraü upaņņhāti pitaraü upaņņhāti kulejeņņhāpacāyiko hoti
dhammike samaõabrāhmaõe upaņņhāti buddha dhamma saīgha ratanesu gāravaü karoti
pa¤ca adhammika vaõijjaü pahāya dhammena samena jãvikaü kappeti, ayaü
dhammānudhamma paņipanno nāma. "Dhammā'nudhamma paņipanno - dukkhasantaü
karosiyā"ti vināyakena bhagavatā desitattā tappaņipattiyā yogo karaõãyoti. 

(10)
Tantibhāsamā'ropaõiya'midaü. 

Mahyaīgaõa caityaya pihiņitŠna samasnehi vŠķahinda evakaņa meraņasiņi balasampanna
yakųasčnāva irdhaddhibalayen yakgiridivayinaņa pannādŠmãmenda meraņa padiüciyaņa
enņa piņatvå pirivara sahita vijayakumārayā saha laükā sāsanayat ārakųākaravayi
sakdevrajahaņa aõakirãmenda meraņa manuųyāvāsavãma piõisa saha matu budusasun
pihiņuvãma piõisat mãņa varųa 2500 ņa pårvayehi apa gautama budurajānan vahansč
visinma kaņayutu salasvanaladã.

Pera bauddha rajadaruvan visin tunvarak buddhāgamaņa påjākara tibena apč mč
laīkārājyaya dŠnaņa mitthyādįųņika rajunņa 


[SL Page 047] [\x  47/]     

Atpatvã tibennč namudu mitthyādįųņika rajadaruvanņa mema rājyaya tahavuru novannčya.
Siühaëajātiyat buddhāgamat vināsakirãmaņa apa ataraņa dŠn pŠmiõasiņina pādilivarun visin
rø dāval dekč č sandahā karaõa kaņayutu gŠõa apa bhikųu pirisa visin nitara soyā
parãkųākaëa yutuyi. 

Bauddhā gam madhyayehi palli saha kirastiyāni pāsŠl pihiņuvā lakvŠsiyāņa ayiti āõķuvč
podumudalen grunņ nam ādhāra mudalak labāganimin pādilivarun apč bauddha daruvan
č magin kirastiyāniyaņa haravāganiti. Pansal asala bauddha pāņha÷ālā pihiņuvā āõķuven
ādhāramudala labāgŠõãmen bauddha lamayinņa āgamānukåla igŠnvãma labādãma gŠna
gihi pŠvidi ubhayapakųaya visinma nitara utsāhadŠrãma mekala ãņa kaëayutu pratikāraya
vč. 

Samahara någat bauddha taruõay¯ dāyāda l¯bhaya h¯ stãra l¯latvaya nisā buddhāgama
athŠradamā kirastiyāniya vŠlandagaõimin kasādajãvitayaņa Štuëatveti. Bauddha pavulaka
ebandu deyak siduvenņayāma asanņa lŠbuõu kųaõayehima ovunņa mitthyādįųņiyč daruõu
vipāka pennumkaradãmen eya valakvālãmaņada apa bhikųu pirisavisin
utsāhakanaņayutuyi. Kulupaga bhikųuva visin bauddha pavlč delova abhivįddhiya sandahā
vinayānukåla kaņayutu soyā parãkųākara bŠliya yutuyi. Bauddhayangč sivpasaya pray¯jana
gŠõãmen pansalč kusãtava siņãma mekala buddhāgama diyuõuvaņa hetunovana bŠv
bhikųån visin menehikaëayutuyi. 

(11)
Paricayanãya'jjhāyā. 

Ekissaü lokadhātuyaü atha vā ekasmiü cakkavāëe sakala vatthåni savi¤¤āõakā'vi¤¤āõaka
vasena duvidhāni bhavanti. Savi¤¤āõakā pana paņhavinissitā pāõā manussā tiracchānā petā
asurā nerayikā'ti pa¤cavidhā honti. Bhummanissitā pana devā cātummahārājikā tāvatiüsāti
duvidhā. Siddha vijjādhara nāgagandhabbādayo ca tāvatiüsehi saīgahãtā ākāsaņņhāca - yāmā
tusitā nimmāõaratino paranimmita vasavattãti catubbidhā honti. Ekā dasavidhāhi ete pāõā
"råpādãsu pa¤casu kāmaguõesu caranti vicarantã"ti iminā vacanatthena kāmāvacarāti
vuccanti. Devalokato upari ākāse soëasa råpalokā ahesuü: - brahma 


[SL Page 048] [\x  48/]     

Pārisajjā brahmapurohitā mahābrahmā parittābhā appamāõabhā ābhassarā parittasubhā
appamāõasubhā subhakiõõā, vehapphalā asa¤¤asattā avihā atappā sudassā sudassã
akaniņņhakā'ti.

Tatå'pari cattāro aråpalokā ahesuü: - ākāsā na¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanaü
āki¤ca¤¤āyatanaü neva sa¤¤ā nāsa¤¤ā yatanaüti. Etesu vãsatiyā ņhānesu uppannā hi sattā
"brahanti catuhi brahmavihārehi vuddhiügacchantãti iminā vacanatthena brahmānoti
vuccanti. Evaü ekatiüsa bhava pariyāpannā sattā imasmiü maīgalacakkavāëe savi¤¤āõaka
vatthunāma.

Avi¤¤āõaka vatthåni pana paņhavi sāgaro meruti tividhā. Paņhavãca vãsatiyojana sahassa
bahalā paüsupaņhavi. Tappamāõā yeva silāpaņhavã, saņņhiyojana sahassa gambhãrā
udakapaņhavi asãti yojana sahassabahalā vāyo paņhavãti catubbidhā bhavanti. Sāgaro pana
pakati sãdanta vasena duvidho tatoca pakati sāgaro loõa khãra nãlakadvana vasena
catubbidho, sãdanta sāgarohi. 
Yugandharo ãsadharo - karaviko sudassano
Nemindharo vinatako - assakaõõo sinerucāti. 

Imesaü aņņhannaü mahāpabbata kåņānaü antare patiņņhānavasena sattavidho hoti. Pakati
sāgare dvesahassa khuddaka dãpaparivārā jambudãpo pubbavideho aparagoyāno
uttarakuruti cattāro mahādãpā honti. Dãghato ca puthulato ca aparimāne paņhavisandhāraka
mahāukakkhandhe aparimānā lokadhātuyo patiņņhitā honti. Paņhavinissitā
rukkhatiõalatādayo ca. Evaü avi¤¤āõakavatthu veditabbaü. 

(12) 
Tantibhāsamāropanãya'midaü. 
Bauddharajungč pālanayak nŠti vartamāna laükā buddha÷āsanaya ārakųākaragŠõãma gihi
pŠvidi ubhayapakųaya visin kaņayutu vč. Nitara dharmade÷anākirãmen gįhasthayan
sāsanika kįtyavala yedavãma bhikųån visin karaviya yutuyi. ârādhanāvak nŠtikalhida
sammukhavå ayaņa dharmapada kiyādãmen avavāda kaëayutuya. Budurajāõan vahansč
ņavakaņa l¯kayāatara pŠvati brahma bhaktiya duralãmaņa upāyak va÷ayen prathama
dharmadesanāvaņa mahā brahmayāgč 


[SL Page 049] [\x  49/]     

ârādhanāva balāporottuvåsčka. Inpasu dharmadesanāval gŠõa budurajānan vahansč da
ārādhanāvak balāporottunovã janapadacaryyāvehi hŠsiremin mahajanayāņa nitara
dharmade÷anā kaëasčka. Bhikųånņa čgŠna aõakaramin mč gāthāva vadāëasčka. 

Karontā dhammadåteyyaü - vikkhyāpayatha bhikkhavo
Santiatthāya sattānaü - subbatā vacanaü mama.

Mitthyādįųņika pādilivaru apč bauddha raņaņa pŠmiõa visa vapurannākmen bŠyibalaya
namin prakaņa asāravå tuccha nindita pralāpa høllak dčvadharmayak hŠņiyaņa siühaëa
bauddhayanņa uganvamin siühaëajātiyat buddhāgamat vŠnasãmaņa rødāval dekhi sãghrava
kaņayutukaraõa mč kālayehi bauddhayan visinda kusãtakam duralā uņņhānavãryyayen
sasun diyuõuva piõisa nitara vyāyām kaëayutuvč. Apa mahab¯satānan vahansč upa nupan
jātiyč parārtthaya piõisa karatibena dč nitara menehi kaëayutuyi. 

(13)
Dipabhāsamā'ropanãya'midaü.

Yassaü lokadhātuyaü buddhā ceva pacceka buddha khãõāsavā ca cakkavatti rājāno ca
pātubhavanti sā ekāva maīgala lokadhātu nāma. Tato a¤¤atrapa¤casuddhāvāsā natthi.
Tiõõaü lokadhātånaü antare lokantarika mahānirayā bhavanti. Tesu uppannā nerayikā sattā
paņhavisandhāraka mahāudakakkhandhe patitvā sãtena vilãyamānā mahādukkhaü
paņilabhanti. Ayaü pana lokadhātu buddhakkhettavasena tividhā hoti, jātikkhettaü
āõākhettaü visayakkhettanti. Imassa maīgala cakkavāëassa samantā dasasahassã lokadhātu
jātikkhettaü nāma, buddhānaü uppatti kālādãsra kampanato. Tato samantā koņisata
sahassacakkavāëā āõākhettaü nāma, ratanaparitta khandha mora āņānāņiya parittānaü āõā
pavattanato. Tato samantā anantā'parimāõa cakkavāëā visayakkhettaü nāma, buddhānaü
bhagavantānaü ¤āõamukhe gocarabhāva'māgamanato. Tena vuttaü: - "yāvatakaü ¤āõaü
tāvatakaü ¤eyyaü yāvatakaü ¤eyyaü tāvatakaü ¤āõaü, ¤āõapariyantikaü ¤eyyaü
¤eyyapariyantikaü ¤āõaüti" lokadhātuvaõõanā pana sabbākārena visuddhimagge vitthāritā. 

[SL Page 050] [\x  50/]     

Tantivohāramā ropetabba'midaü. 
Numba dãrghāyuųa vŠlandãmaņa satuņunam numbč sarãrayehi Šttāvå rasa lč mas mčda Šņa
Šņamidulu ÷ukra yana sapta dhātån ārakųā karagaõin. âhāra rasayen lčda leyin masda
masin mčda telada mčdatelen Šņada Šņavalin Šņamiduluda Šņamiduluvalin ÷ukradhātuvada
vŠķennčya. âhāra rasaya sarãragatavåtŠn paņan māsayak giyatŠna ÷ukradhātuva svalpayak
haņagannčya. Durlabhava÷ayen upadina ÷ukradhātuva devisivarųayen aķuāyuųaŠti
taruõayā upakramayen dåųyakaragattč vãnam kųayakaragattč vãnam dirāyana
vįkųayakmen kā÷asvāsādã ančka rogayanņa ākaravã akālayehi miyayannčya. Eheyin
indriyasaüvarayen numbč ÷ukradhātuva saürakųaõaya karagaõin. Sarãragata vā pit sem
yana doųayangč k¯payenda sįtu peralãmenda viųama pŠvŠtumvalinda chedanabhedanādã
upakramayenda karmavipākayenda r¯ga upadinabava lokasvāmin vahansč visin
vadāraõaladã. Eheyin tundoskipãmaņa hetudeya vaidya÷āstrānusārayen nopamāva dŠna
igaõa patthyavå āhāra pāna bhojana viharaõādiyen tundos samava pavatvāgŠõãmaņa nitara
sihiyč tabāganin, bālavayasčdã sellam kirãmaņa tibena adahasa athŠrapan. Igaõãmaņa
tibena, ÷āstra anantaya. DŠnagatayutu dharmaya itā boh¯ya. Numbč vayasa itāma ņikaya,
āyukālayen ardhayak nindaņa gatavennčya. Eyin ardhakālayak jarā vyādhi ādiyaņa gatavã
yannčya. Pramādavãmaņa sinā semin kãraķāven gatakirãmaņa kālayak nŠttčya. Eheyin
muni÷reųņavå tathāgatayan vahansč visin "pramādayehi noyedev, kāmaratiyehi noyedev,
apramādapratipadāvehi Šlev, tamāgč hita pāpayen valakvā gaõiv" yayi vadāëasčka.

(15)
Geyya'midaü ācariyato uggahetabbaü. 
Ayaü savi¤¤āõaka vatthusaükhāto sattaloko pana duvidhohoti nāmaloko råpaloko ti. Tattha
vedanā sa¤¤ā saükhārā vi¤¤āõaü pana nāmanti pavuccati "råpaü namatãti" katvā.
Vediyatãti vedanā, sā pana tividhā sukhā dukkhā adukkhama sukhāti, sukhaü dukkhaü
somanassaü domanassaü upekkhāti ca 

[SL Page 051] [\x  51/]     

Bhedena pana pa¤cavidhāhoti. ârammaõaü sa¤jānātãti sa¤¤āsā chabbidhā hoti råpasa¤¤ā
saddasa¤¤ā gandhasa¤¤ā rasasa¤¤ā phoņņhabbasa¤¤ā dhammasa¤¤āti. "Saükhata'mabhisaü
kharontãti saükhārā" te pana sabba cittasādhāraõā pakiõõakā akusalā kusalāti catubbidhā.

Phasso (vedanā sa¤¤ā) cetanā ekaggatā jãvitindriyaü manasãkāroti sattime cetasikā
sabbacitta sādhāraõā nāma tesu dvevedanā sa¤¤āyo saükhārakkhandha pariyāpannā na
honti, vitakko vicāro adhimokkho viriyaü pãti chandocā'ti chayi'me cetasikā pakiõõakā
nāma (eva mete terasa cetasikā a¤¤asamānāti ca veditabbā.) Moho ahirikaü anottappaü
uddhaccaü, lobho (diņņhi māno doso issā macchariyaü kukkuccaü, thãnaü middhaü
vicikicchāceti cuddasi'me cetasikā akusalā nāma saddhā sati hiriottappaü alobho adoso tatra
majjhattatā kāya passaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā
kāyakamma¤¤atā cittakamma¤¤atā kāyapāgu¤¤atā cittapāgu¤¤atā kāyujjukatā cittujjukatā,
sammāvācā sammā kammanto sammāājãvo mettā karuõā muditā pa¤¤indriyanti
pa¤cavãsati'me cetasikā kusalā nāma ete sama paõõāsa cetasikā dhammā idha saükhārā
nāma 

"ârammaõaü vijānātãti vi¤¤āõaü" tampana kusala vi¤¤āõaü akusalavi¤¤āõaü abyākata
vi¤¤āõanti tividhaü hoti, tattha aņņhakāmāvacara kusalā pa¤caråpāvacara kusalā cattāro
aråpāvacara kusalā cattāro lokuttarā kusalāti kusalavipāka vi¤¤āõaü ekavãsati vidhaü
bhavati lobha målikā aņņha dosamålikā dve mohamålikā dveti akusalavi¤¤āõaü
dvādasavidhaü hoti 

"Kusalanti vā akusalanti vā nabyākataü abyākataü' tampana vipāka kirayā råpa nibbāna
vasena catubbidhampi imasmiü ņhāne vipāka kirayābyākatā yeva adhippetā tattha vipāka
abyākataü hi sahetukaü ahetukanti duvidhaü hoti, tesu sahetukaü abyākataü aņņha
kāmāvacaravipākā pa¤ca råpāvacaravipākā cattāro āruppavipākā cattāro lokuttara vipākāti 


[SL Page 052] [\x  52/]     

Ekavãsati vidhaü hoti . Ahetukaü abyākataü pana satta akusala vipākā aņņhakusala vipākā'ti
paõõara sa vidhaü hoti kirayāabyākatampi sahetukaü ahetukanti duvidhaü tattha
sahetukaü aņņhakāmāvacara kirayā padvaråpāvacarakirayā cattāro āråppā kirayāti sattara sa
vidhā ahetukaü kirayāabyākatampi padvadvārāvajjanaü manodvārā vajjanaü hasituppādanti
tividhaü hoti evaüabyākatavi¤¤āõaü pa¤capaõõāsa vidhaü hoti 

âkāsāna ¤cāyatanā'dayo cattāro āruppā etesaü vedanādãnaü catunnaü dhammakkhandhānaü
vasena pavattanato aråpalokoti ca nāmalokoti ca pavuccanti. Evaü nāma loko veditabbo.

Cattāro ca mahābhåtā catunna¤ca mahābhutānaü upādāya råpanti duvidhampetaü råpaü
aņņhavãsati vidhaü hoti saråpavasena kathaü: - āpo tojo vāyo paņhavi mahābhåtā nāma,
cakkhu sotaü ghāõaü jivhā kāyo pasādaråpaü nāma, råpaü saddo gandho raso āpodhātu
vajjitaü bhutattaya saükhātaü phoņņhabbaü visayaråpaü nāma, itthattaü purisattaü
bhāvaråpaü nāma, hadayavatthu hadayaråpaü nāma, jãvitindriyaü jãvitaråpaü nāma,
kabalãkāro āhāro āhāra råpaü nāma, paņhavã ādayo ete aņņhārasa nipphannaråpā'ti
pavuccanti. 
âkāsadhātu paricchedaü råpaü nāma, kāyavi¤¤atti vacãvi¤¤atti vi¤¤attiråpaü nāma, råpassa
lahutā mudutā kamma¤¤atā vi¤¤attidvayaü vikāraråpaü nāma, paricchedā'dayo ete dasa
anipphannaråpā nāma, tena vuttaü abhidhammattha saügahe: - 

Bhåtappasāda visayā - bhāvo hadaya miccapi,
Jãvitā'hāra råpehi - aņņhārasa vidhaü tathā 
Paricchado ca vi¤¤atti - vikāro lakkhaõanti ca,
Anipphannā dasace'ti - aņņhavãsavidhaü bhave'ti 

Etesaü pana nāmaråpadhammānaü vitthāro abhidhammattha saügahādãsu vutto. Asa¤¤a
sattā pana devā nāmadhamme nirodhetvā kevalaü råpadhammehi vattanato asa¤¤ãbhavā'ca
råpa


[SL Page 053] [\x  53/]     

Loko'ti vuccati. A¤¤atra nāmaloka råpalokā avaseso sabbo'pi aņņhavãsati bhavo
nāmaråpaloko nāma 

Apicā'yaü sattaloko navavidho hoti: - kāmabhavo råpabhavo aråpabhavo sa¤¤ãbhavo
asa¤¤ãbhavo nevasa¤¤ã nāsa¤¤ãbhavo ekavokāra bhavo catuvokāra bhavo pa¤cavokāra
bhavoti. Ettha vokārasaddena råpa vedanā sa¤¤ā saükhāra vi¤¤āõa saükhatā
pa¤cadhammakkhandhā vuttā. Ahiükāra mamiükāra vasena gahitā tebhåmakā
pa¤cakkhandhā upādānaloko nāma asaükhatadhātu saükhātaü nibbānaü hi "pa¤ca
upādānakkhandha saükhāta lokato uttiõõattā lokuttaraü ti pavuccati, taü catumagga
phalānaü yeva ārammaõaü hoti sassataü aviparināmadhammaü, tasmā nibbānaü paramaü
sukhanti desitaü.

Niņņhitāyaü vākyamālā buddhassa bhagavato pariõibbānā dvesahassa catusatādhike
sattapa¤¤āsatime saüvacchare assa yujãmāsassa sukkapakkhe aņņhamiyaü candavāreti
daņņhabbā.

 Nimi