Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

[CPD Classification 2.9.17'1]
[SL Vol Lok-d ] [\z Lok-d /] [\w I /]     
[SL Page 001] [\x   1/]     

Lokappadãpasāro.

ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ
ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   ŗ
ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ
ŗ						   ŗ
ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended    ŗ
ŗ (CSX) encoding:				   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ description             character  =	ASCII	   ŗ
ŗ  						   ŗ
ŗ long a                  ā             224	   ŗ
ŗ long A                  â             226	   ŗ
ŗ long i                  ã             227	   ŗ
ŗ long I                  ä             228	   ŗ
ŗ long u                  å             229	   ŗ
ŗ long U                  æ             230	   ŗ
ŗ vocalic r               į             231	   ŗ
ŗ vocalic R               č             232	   ŗ
ŗ long vocalic r          é             233	   ŗ
ŗ vocalic l               ë             235	   ŗ
ŗ long vocalic l          í             237	   ŗ
ŗ velar n                 ī             239	   ŗ
ŗ velar N                 đ             240	   ŗ
ŗ palatal n               ¤             164	   ŗ
ŗ palatal N               Ĩ             165	   ŗ
ŗ retroflex t             ņ             241	   ŗ
ŗ retroflex T             ō             242	   ŗ
ŗ retroflex d             ķ             243	   ŗ
ŗ retroflex D             ô             244	   ŗ
ŗ retroflex n             õ             245	   ŗ
ŗ retroflex N             ö             246	   ŗ
ŗ palatal s               ÷             247	   ŗ
ŗ palatal S               ø             248	   ŗ
ŗ retroflex s             ų             249	   ŗ
ŗ retroflex S             ú             250	   ŗ
ŗ anusvara                ü             252	   ŗ
ŗ anusvara (overdot)      §             167	   ŗ
ŗ capital anusvara        ũ             253	   ŗ
ŗ visarga                 ū             254	   ŗ
ŗ (capital visarga                      255)	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ Other characters of the CSX encoding table are   ŗ
ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ
ŗ to facilitate word search.			   ŗ
ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Seņņhaü seņņhadadaü buddhaü
Loke lokagganāyakaü
Lokabandhuü mahāvãraü
Lokanāthaü namāmahaü.

Lokanāthena tenā'pi lokekācariyena yo,
Påjito ta¤ca saddhammaü vande gambhãramuttamaü.

Loke lokagganāthassa puttabhåtaü gaõuttamaü
Pu¤¤akkhettaü sukhesãnaü vandāmi sirasā ahaü.

Vandatto vipulaü pu¤¤aü ucciniü ratanattayaü
Tassa tejena hantvāna antarāye asesato.

Karissāmi samāsena sāraü lokappadãpakaü
Tilokappabhavaü sammā ¤āpetuü jinadesitaü.

Nissāya muninā vuttaü sesagandhesu sārakaü
Gahetvā bha¤¤amānaü me nisāmayatha sādhuka'nti.

Tattha lokappadãpaka'nti ti lokassa uppattidãpakaü. Tattha loko'ti tividholoko,
saükhāraloka, sattaloka, okāsalokavasena. Tattha, "ekoloko sabbe sattā āhāraņņhitikā"ti
āgataņņhāne saükhāraloko veditabbo, "sassato loko'ti vā asassato loko'ti vā"ti āgataņņhāne
sattaloko veditabbo "yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā, tāva sahassadhā
loko ettha te vattati vaso"ti āgataņņhāne okāsaloko veditabbo, tathāhi.

"Ekoloko? Sabbesattā āhāraņņhitikā, dve lokā? Nāma¤ca råpa¤ca, tayo lokā? Tisso vedanā,
cattāro lokā? âhārā, pa¤ca lokā? Pa¤cupādānakkhandhā, 


[SL Page 002] [\x   2/]     
 Saükhāralokaniddeso. 
Cha lokā? Cha ajjhattikāni āyatanāni, sattalokā? Sattavi¤¤āõaņņhitiyo, aņņhalokā?
Aņņhalokadhammā, nava lokā? Nava sattāvāsā, dasa lokā? Dasa āyatanāni, dvādasa lokā?
Dvādasa āyatanāni, aņņhārasa lokā? Aņņhārasa dhātuyo'ti" tattha eko loko'ti pucchā. Sabbe
sattā āhāraņņhitikā'ti vissajjanaü. Iminā nayena sabbapadesu pucchā vissajjanaü veditabbaü
tattha eko'ti ekavidho. Loko'ti lujjana palujjanatthena loko āhāraņņhitikā'ti paccayaņņhitikā
paccayāyattavuttikā'ti attho. Paccayattho[a] hettha āhāra saddo "ayamāhāro anuppannassa
kāmacchandassa uppādāyā"ti ādisu viya. Evaü sabbe sattā'ti iminā asa¤¤ãsattā'pi
pariggahãtā honti sā panāyaü āhāraņņhitikā nippariyāyato saükhāradhammo na
sabbadhammo'ti. âhāraņņhitikatā'ti[b] āgataņņhāne saükhāraloko veditabbo'ti yadi evaü sabbe
sattā'ti idaü kathanti? Puggalādhiņņhānaü desanā'ti nāyaü doso. Kasmā pana? Bhagavā
katthaci puggalādhiņņhānaü desanaü deseti katvthaci dhammādhiņņhānaü desanaü deseti
desanā vilāsato veneyyajjhāsayato ca. Desanāvilāsaü pattāhi buddhā bhagavanto, te
yathāruci katthaci puggalādhiņņhānaü katvā katthaci dhammādhiņņhānaü katvā dhammaü
desenti. Ye pana veneyyā sāsanakkamaü[c] anotiõõā tesaü puggalādhiņņhānaü desanaü
desenti. Yepana sāsanakkamaü[c ] otiõõā tesaü dhammādiņņhānadesanaü desenti.
Sammutisaccavisayā puggalādhiņņhānaü desanā, itarā paramatthasaccavisayā, purimā
karuõānukålā itarā pa¤¤ānukålā.

Nāma¤ca råpa¤cā'ti ettha nāmagahaõena nibbāõassa agahaõaü tassa alokasabhāvattā. Nanu
ca āhāraņņhitikāti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphaladhammānaü pi lokatā āpajjatã'ti
pari¤¤eyyānaü dukkhasaccadhammānaü idha loko'ti adhippetattā, athavā lujjati palujjatã'ti
yo gahito tathā nahoti so loko'ti taügahaõarahitānaü lokuttarānaü natthi lokatā'ti, tasmā
nāmagahaõena ekāsãtilokiyacittāni dvepa¤¤āsacetasikā ca gahitā'ti daņņhabbaü, råpagaha
-----------------------------------------------------------------
[A] paccayāyatto, katthaci.
[B] āhaāhāraņņhitikatāti, sāratthadãpanãyaü.
[C] sāsanukkamaü, potthakesu.


[SL Page 003] [\x   3/]     

öena mahābhåtaü upādāråpavasena sabbampi aņņhavãsatividhaü råpaü gahitaü'ti
veditabbaü, tisso vedanāti, sukhadukkhaupekkhāvasena, cattāro āhārāti, kabaëiīkārāhāro
phassāhāro manosaücetanāhāro vi¤¤āõāhāro, tattha kabaëiīkārāhāro, ojaņņhamakaråpaü
āharatãti āhāro, phassā tisso vedanā āharatã'ti āhāro manosaücetanā tãsu bhavesu
paņisandhiü āharatã'ti āhāro. Vi¤¤āõaü paņisandhikkhaõe nāmaråpaü āharatã'ti āhāro
upādānānaü ārammaõabhåtā khandhā upādānakkhandhā. Cha ajjhattikāni āyatanānãti,
cakkāyatanādã manāyatanapariyantāni satta vi¤¤āõaņņhitiyo'ti, nānattakāyā nānattasa¤¤ino,
nānattakāyā ekatta sa¤¤ino, ekattakāyā nānattasa¤¤ino, ekattakāyā ekattasa¤¤ino, iminā
nayena sesapadesu'pi attho veditabbo. 

Sabbe manussā chakāmāvacarā devā ekacce vinipātikā nānāttakāyā nānattasa¤¤ino'ti
vuccanti aparimāõesuhi cakkavālesu aparimāõānaü manussānaü vaõõasaõņhānādivasena
dve'pi ekasadisā natthi ye'pi katthaci yamakabhātaro vaõõena vā saõņhānena vā
ekasadisā'va honti, tesampi ālokita vilokita kathita hasita gamanaņhānādãhi viseso hotiyeva.
Paņisandhisa¤¤ā[a] pi nesaü tihetukā'pi ahetukā'pi hoti. Tasmā sabbe manussā nānattakāyā
nānattasa¤¤ino. Chakāmāvacaradevesu ca kesa¤cikāyo nãlo hoti kesa¤ci pãtādivaõõo.
Paņisandhi'pi nesaü tihetukā'pi ahetukā'pi hoti tasmā nānattakāyā nānattasa¤¤ino. Ekacce
vinipātikā pana catuapāya vinimmuttakā uttaramātā yakkhiõã, piyaīkaramātā,
dhammaguttā'ti evamādayo daņņhabbā. Etesaü hi
odātakāëamaīguracchavisāmavaõõādivasena ceva kisathålarassadãghavasena ca kāyo nānā
hoti manussānaü viya duhetukatihetukāhetukavasena paņisandhisa¤¤ā'pi, te pana devā
viyanamahesakkhā kapaõamanussā viya appesakkhā dukkhā dullabhaghāsacchādanā
dukkhapãëitā viharanti ekacce kāëapakkhe dukkhitā. Juõhapakkhe sukhitā honti, tasmā
sukhasamussayato vinipātattāsukhasamussayato vinipāto etesaü atthãti vinipātikā'ti vuttā. 
----------------------------------
[A] sa¤¤āvasena, katthaci. 

[SL Page 004] [\x   4/]     

[A]satã'pi devattabhāve dibbasampatti abhāvato. Yesaü panettha tihetukā tesaü
dhammābhisamayo hoti piyaīkaramātā hi yakkhiõã paccusasamaye anuruddhattherassa
dhammaü sajjhāyato sutvā puttaü sa¤¤āpentã āha. 

Māsaddaü kari piyaīkara! Bhikkhu dhammapadāni bhāsati
Api dhammapadaü vijāniya paņipajjema hitāya no siyā

Pāõesu saüyamāmase sampajānamusā na bhaõāmase
Sikkhema susãlamattano api muccema pisācayoniyā'ti.
Evaü puttakaü sa¤¤āpetvā taü divasemeva sotāpatti phalaü pattā. Uttaramātā pana
bhagavato dhammaü sutvā sotāpannā jātā. Evamime'pi kāyassa ceva paņisandhisa¤¤āya ca
nānattā nānattakāyā nānattasa¤¤ino tveva saükhaü gacchanti. Brahmapārisajja
brahmapurohitamahābrahmasaīkhātā pana hãnamajjhimapaõãtabhedabhinnena
paņhamajjhānena nibbattā brahmakāyikā ceva catusu apāyesu sattā ca nānattakāyā
ekattasa¤¤inoti vuccanti. Etesu hi brahmakāyikesu brahmapurohitānaü kāyo
brahmapārisajjehi pamāõato vipulataro hoti. Mahābrahmāõaü kāyo pana brahmapurohitepi
pamāõato vipulataro hoti. Kāma¤ca tesaü pabhāvasena'pi kāyo heņņhimehi uëārataro hoti.
Tampana idha appamāõaü tathāhi parittābhādãnaü parittasubhādãna¤ca kāye sati'pi
pabhāvematte ekattakāyātveva vuccanti. Evamime brahmakāyikā kāyassanānattā,
paņhamajjhānavipākavasena paņisandhisa¤¤āya ekattā, nānattakāyā ekattasa¤¤ino. Yathāca
te evaü catusu apāyesu sattā nirayesu hi kesa¤ci gāvutaü kesa¤ci aķķhayojanaü kesa¤ci
yojanaü attabhāvo hoti. Devadattassa pana yojanasatiko jāto. Tiracchānesu'pi keci buddakā
keci mahantā pettivisaye'pi keci saņņhihatthā keci asãti hatthā honti, keci suvaõõā keci
dubbaõõā. Tathā kālaka¤jā asurā. Apica dãghapiņņhika[b] peta saņņhiyojanikā'pi honti.
Paņisandhisa¤¤ā pana sabbesaü akusalavipākā hetukā'ca hoti iti āpāyikā'pi nānāttakāyā
ekattasa¤¤ino tveva saükhaü gacchanti. 
---------------------------------------------------------
[A] satãpi devatā veditabbasampatti abhāvato. A¤¤attha,
[B] asurā a¤¤attha. 


[SL Page 005] [\x   5/]     

Dutiyajjhānabhåmikā pana parittābhā appamāõābhā ābhassarā ekattakāyā nānattasa¤¤ino'ti
tesaü hi sabbesaü kāyo ekappamāõova hoti. Paņisandhisa¤¤ā pana dutiyatatiyajjhāna
vipākavasena nānā hotãti. 

Parittasubha appamāõasubha subhakiõõā pana tatiyajjhānabhåmikā ekattakāyā
ekattasa¤¤ino. Tesaü vuttanayena kāyassa ceva catutthajjhānavipākavasena
paņisandhisa¤¤āya ca ekatta vehapphalā'pi imaü yeva catutthaü vi¤¤āõaņņhitiü bhajanti
kāyassa ceva pa¤camajjhāna vipākavasena paņisandhisa¤¤āya ca ekaråpattā. Suddhāvāsā
pana apunarāvattanato vivaņņapakkhe ņhitā na sabbakālikā kappasatasahassaü api
asaükheyyampi buddhasu¤¤o loke na uppajjanti. [A]dhammacakkappavattiya, bhagavato
bandhāvāraņņhānasadisā honti. Tasmā nevavi¤¤āõaņņhitiü na sattāvāsaü bhajantã'ti vadanti.
Mahāsivattheropana "na kho pana so sattāvāso sulabharåpo yo mayā anāvutthapubbo iminā
dãghena addhunā a¤¤atra suddhāvāsehi devehi" ti iminā suttena suddhāvāsā'pi
catutthavi¤¤āõaņņhitiü catuttha sattāvāsaü bhajantã ti vadati. Taü appaņibāhiyattā suttassa
anu¤¤ātaü, tasmā asa¤¤asattaü apanetvā parittasubhādisu akaniņņhapariyosānāsu navasu
bhåmisu sattā ekattakāyā ekattasa¤¤inoti gahetabbā. 

Asa¤¤asattā pana vi¤¤āõabhāvā ettha saügahaü na gacchanti tathāhi anuppanne buddhe
titthāyatane pabbajitā vāyokasiõa parikammaü katvā catutthajjhānaü nibbattetvā tayo
vuņņhāya idha cittaü vattitaü dukkhaü, cittassa nāma abhāvo yeva sādhu cittaü hi nissāya
vadhabandhanādipaccayaü dukkhaü uppajjati, citte asati natthetanti khantiü ruciü
uppādetvā aparihãnajjhānā kālaü katvā råpapaņisandhivasena asa¤¤abhave nibbattanti. Yo
yassa iriyāpatho manussaloke paõihito ahosi,so tena iriyāpathena nibbattitvā
pa¤cakappasatāni ņhito vā nisinno vā hoti. Evaü cittavirāgabhāvanāvasena tesaü tattha
vi¤¤āõuppatti na hotãtivi¤¤āõābhāvato vi¤¤āõaņņhitiü te na bhajanti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü pana yatheva sa¤¤āya evaü vi¤¤āssāpi sukhumattā
vi¤¤āõaņhitisu saügahaü na gacchanti. Taühi sa¤¤āya viya vi¤¤ā
--------------------------------------
[A] dhammacakkavattissa, a¤¤attha. 

[SL Page 006] [\x   6/]     
öassā'pi saükhārāvasesasukhumabhāvāpannattā paribyattavi¤¤āõakiccābhāvato neva
vi¤¤āõaü hoti na avi¤¤āõaü hotãti nevavi¤¤āõāvi¤¤āõaü. Tasmā
paripphuņavi¤¤āõakiccavantisu vi¤¤āõaņņhitisu saügahaü na gacchanti, tasmā vinipātikehi
saddhiü chakāmāvacaradevā manussā ca nānattakāyā nānattasa¤¤ino.
Paņhamajjhānabhåmikā apāyasattā ca nānattakāyā ekattasa¤¤ino, tatiyajjhānabhåmikā
asa¤¤asattaü vajjetvā sesā catutthajjhānabhåmikā ca ekattakāyā ekattasa¤¤ino'ti imā catasso
vi¤¤āõaņhitiyo nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü vajjetvā ākāsāna¤cāyatanādi heņņhimāråpattayena
saddhiü sattavi¤¤āõaņņhitiyo'ti veditabbā'ti. 

Aņņhalokadhammāti "lābho alābho ayaso yasoca, nindā pasaüsā ca sukhaü ca dukkhanti"
ime aņņha lokassa dhammattā lokadhammā. Imehi sattalokassa avassabhāvino dhammā.
Tasmā etehi vinimmutto nāma koci sattonatthi. Tehi aparāparaü kadāci lokaü anupatanti.
Kadāci loko te anupatati vuttampicetaü "aņņhimebhikkhave lokadhammā lokaü anu
parivattanti, loko ca aņņhalokadhammaü anuparivattitã,ti', ghāsacchādanādãnaü
laddhalābho. Tāni eva laddhabbato' lābho. Tadabhāve alābho. Lābhagahaõena cettha
tabbisayo anurodho gahito alābhagahaõena virodho. Evaü yasādisu'pi tabbisaya anurodha
virodhānaü gahaõaü veditabbaü. Lābhe pana āgate ālābho āgato yeva hotã'ti lābhoca
alābhoca vutto. Yasādisu'pi esevanayo tathāca lohite sati [a] tadupaghātavasena pubbo viya
lābhādisu anurodhe sati alābhādisu virodho laddhāvasaro evahoti. Navasattāvāsā'ti
heņņhāvutta sattavi¤¤āõaņņhitiyo eva. Asa¤¤asattacatutthāråpehi saddhiü navasattāvāsāti
vuccanti. 

Sandhisa¤¤āya nānattā kāyassā'pica nānato
Nānattakāya [b] sa¤¤ãti kāmasugatiyo matā

Paņhamajjhānabhåmã ca caturāpāya bhåmiyo
Nānattakāyā ekatta sa¤¤ãti samudãrito

Ekattakāyā nānatta, sa¤¤ã dutiyabhåmikā
Ekattakāyā ekatta sa¤¤ã upari råpino
---------------------------------------------------------
[A] råpaghātavasena, potthakesu. [B] nānattakāyā, potthakesu, 

[SL Page 007] [\x   7/]     

Vi¤¤āõaņņhitiyo satta tihā råppehi heņņhato
Asa¤¤ettha nagayhanti vi¤¤āõā bhāvato sadā

Catutthāråpabhåmãca puthuvi¤¤āõa hānito
Tadvayampi gahetvāna sattāvāsā naveritā'ti.

Sattā āvasanti etesåti-sattāvāsā nānattakāyā nānattasa¤¤ã ādibhedā sattanikāyā. Te hi
sattanikāyā tappariyāpannānaü sattānaü tāya eva tappariyāpannatāya ādhāro viya
vattabbataü arahanti. Samudāyadhāratāya avayavassa "yathā rukkhe sākhā"ti
suddhāvāsānampi sattāvāsagahaõena kāraõaü heņņhā vuttameva. 

Dasāyatanānãti aråpasabhāvaü manāyatanaü råpāråpādimissakaü dhammāyatana¤ca
ņhapetvā kevalaü råpadhammānaü yeva vasena cakkhāyatanādayo pa¤ca, råpāyatanādayo
pa¤cā'ti, dasāyatanāti vuttāni manāyatanadhammāyatanehi pana saddhiü tāni yeva
dvādasāyatanānãti vuttāni. Kasmā panettha cakkhādayo āyatanānã'ti vuccanti? âyatanato,
āyānaü vā tananato, āyatassaca nayanato=āyatanāni, āyānaü vā tananato, āyatassaca
nayanato=āyatanāni, cakkhuråpādisu hi taü taü cittadvārārammaõacittacetasikā dhammā
sena sena anubhavanādinā kiccena āyatanti,=uņņhahanti,=ghaņanti,=vāyamanti, teca pana
āyabhåte dhamme tanonti,=vitthārenti, idaüca anamatagge saüsāre pavattaü ativiya āyataü
saüsāradukkhaü yāva na nivattati tāva nayanti,=pavattayanti, tasmā āyatanānãti vuccanti.
Api ca nivāsaņņhānaņņhena, ākaraņņhena, samosaraõaņņhānaņņhena, saüjātidesaņņhena,
kāraõaņņhena, ca āyatanāni. Tathāhi. Loke issarāyatanaü, vāsudevāyatana"nti ādisu
nivāsaņņhānaü āyatananti vuccati. "Suvaõõāyatanaü rajatāyatana"nti ādisu ākaro. Sāsane
pana "manorame āyatane sevantãnaü vihaīgamā"ti ādisu samosaraõaņņhānaü
"dakkhiõāpatho gunnaü āyatana"nti ādisu saüjātideso. "Tatra tatreva sakkhi bhabbataü
pāpuõāti sati sati āyatane"ti kāraõā āyatananti vuccati. Cakkhuādisu ca te te cittacetasikā
dhammāvasanti tadāyatana vuttitāyāti cakkhādayo tesaü nivāsanaņņhānaü. Cakkhādisuca te
ākiõõā, tannissitattā tadārammaõattā vā'ti cakkhādayo'va tesaü ākāro. Tattha tattha
vatthudvārārammaõavasena samosaraõatoca cakkhādayo ca nesaü samosaraõaņņhānaü.
Tannissayā 


[SL Page 008] [\x   8/]     

Rammaõabhāvena tattheva uppattito ca cakkhādayo'va nesaü saüjāti deso. Cakkhādãnaü
abhāvena abhāvato cakkhādayo'ca tesaü kāraõanti yathāvuttenatthena ca cakkhuü vataü
āyatanaücāti= cakkhāyatanaü. Evaü sesāni'pi imāneva pana dvādasāyatanāni
cakkhuvi¤¤āõādãhi jahi vi¤¤āõehi saddhiü aņņhārasa vidhānādito dhātuyoti vuccanti.
Tathāhi. Cakkhādãhi ekeko dhammo yathāsambhavaü vidhāti, vidhãyate, vidhānaü,
vidhãyate etāya, etthavā dhiyatã ti,=dhātåti vuccati. Lokiyāhi dhātuyo kāraõabhāvena
vavatthitā hutvā anekappakāraü saüsāradukkhaü vidahanti bhārahārehi bhāro viya satthehi
dhãyanti dukkhavidhānamattameva cetā avassavattanato etāhica kāraõabhåtāhi
saüsāradukkhaü sattehi anuvidhãyati tathā vihitaü ca taü etasseva dhãyati ņhapãyati tasmā
dhātuyoti vuccanti. Apica yathātitthiyānaü attānāma sabhāvato natthi na eva metā pana
attano sabhāvaü dhārentãti dhātuyo yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo selā [a]
vayavādhātuyoti vuccanti evametā'pi dhātuyo. Evametāpi dhātuyo viya dhātuyo vicittā hetā
¤āõavineyyavayavāti.[B] yathā vā sarãrasaükhātassa samudayassa avayavabhåtesu
rasasoõitādisu a¤¤ama¤¤avisabhāga lakkhaõa paricchinnesu dhātusama¤¤ā. Ema metesu'pi
pa¤cakkhandhasaükhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusama¤¤ā veditabbā. A¤¤ama¤¤a
visabhāgalakkhaõa paricchinnā hete cakkhādayo'ti. Apica dhātåti nijjãvamattassetaü
adhivacanaü tathāhi bhagavā, "cha dhātuyo ayaü bhikkhave purisoti." âdãsu jãvasa¤¤ā
samåhananatthaü dhātudesanaü akāsi. Tasmā nijjivatthena'pi dhātuyoti vuccanti. Ettha ca
āhāraņņhitikā'ti paccayā yattavuttitā[c] vacanena saükhārānaü aniccatā, tāya ca yadaniccaü
taü dukkhaü yaü dukkhaü tadanattāti vacanato dukkhānattatā ca pakāsitā hotã'ti tãnipi
sāma¤¤alakkhaõāni gahitāni nāmanti cattāro aråpino khandhā te ca atthato phassādayo.
Råpanti bhåtåpādāyaråpāni tāni ca atthato paņhaviādayo'ti aviseseneva lakkhaõato saükhārā
gahitā taggahaõene'va ye tesaü visesā kusalādayo hetuādayo ca tehi gahitā eva hontã'ti āha,
evamanekanayavicittaü su dubbudhaü saükhāralokaü yovasabhāvato samudayato nirodhato
-------------------------------------------------------------
[A] sesāvayavā. Katthaci. [B] ¤āõa¤eyya, a¤¤attha. 
[C] vuttivacanena,-potthake.


[SL Page 009] [\x   9/]     

Nirodhåpāyato sabbathā avedi, tasmā so sammāsambuddho lokavidå'ti vuccati. Evaråpo
lokuttamo lokavidå sammāsambuddho sadevakehi lokehi sādaro hutvā sammāvandanãyo
hotã'ti. Etthe'daü vuccati evaü anekehi nayehi cittaü saükhāralokaü nipuõaü asesaü
sudubbuddhaü lokavidå avedi taü buddhaseņņhaü sirasā namāmãti.

Iti sujanappasāda saüvegatthāya kate lokappadãpakasāre saükhāralokaniddeso nāma. 

Paņhamo paricchedo.
-------------
1
Athāparaü pavakkhāmi sattalokassa sambhavaü
Munivuttānusārena yathāsambhavato kathaü. 2
Sattavisattatāyeva råpadālambaõepana
Satto lokiyatã ettha kusalākusalampi ca.
3
Tampākaü cātilokoti sattalokoti sammato
So loko duvidho hoti bhabbābhabbādibhedato.
4
Kāmaråpāråpalokabhedena tividho mato
Aõķajā ca jalābujā saüsedajopapātikā.
5
Yonibhedena loko yaü hoti sabbo catubbidho
Niraye hotideve ca ye nekā opapātikā.
6
Petaloke tiracchāne bhummadeve ca mānave
Asure ca catasso'pi bhavantã'ti pakāsitā.
7
Tatiyo nirayaü petā tiracchānā ca mānavā
Sabbe devāti pa¤cāha padvanimmalalocano.
8
Tāvatiüsesu devesu vepacittāsurāgatā
Kālaka¤jāsurānāma gatā petesu sabbathā.
9
Evaütatiyavasenā'pi loko pa¤cavidho bhave
Nirayo vuccate tattha yathāsambhavato kathaü.
10
Sajãvo kāëasutto ca saüghāto dveva roruvā
Tāpanocapatāpo ca mahāvãci athāparo.[A]
-----------------------------------------------
[A] saüjãvo kālasutto ca saüghāto roruvo tathā 
Mahāroruva tāpāca patāpoca avãcica-a¤¤attha 


[SL Page 010] [\x  10/]     
 Nirayagatiniddeso. 
11
Iccete aņņhanirayā mahāghorā bhayānakā
Catukkaõõā catudvārā vibhattā bhāgaso mitā. 
12
Ayopākārapariyantā ayasā paņikujjitā
Tesaü ayomayā bhåmi jalitā tejasā yutā.
13
Samantā yojanasataü pharitvā tiņņhanti sabbadā
âkiõõā luddakammehi paccekā soëasussadā.
14
Abbhantaraü panetesaü vitthataüāyatampi ca
Ubbhedā'pi ca aņņhannaü samānā parimāõato.
15
Yojanasataü satadveva bhavatãti vijāniyaü
Navayojanikā bhitti puthulā uparãpi ca. 
16
Ayokapālaü heņņhā'pi ayobhåmi'ca tattakā
Samantā ussadene'va saddhiü dasasahassakaü.
17
Dasasahassakaü ye'va yojanānaü bhavantite
Samodhānavasenete chattiüsavasataüsiyuü.
18
Imesaü pana aņņhannaü nirayānaü catåsuhi
Disāsu dasadisāsveva yamalokā bhavantihi 
19
Lohakumhiva simbalãvanaü asinakhāpica
Tambodakaü ayogulo esopabbata mevaca.
20
Thusanadã sãtanadã sunakhanirayo tathā
Yaütathā sānanirayo yamalokā ime dasa.
21
Imesaü pana aņņhannaü nirayānaü catåsu'pi
Disāsu yamarājāno cattāro va bhavanti hi
22
Siriguttaamaccā'pi tatheva caturo siyuü
Yuttāyuttaü vicārentā yathākammānusāsakā.
23
Nirayapālakācāpi bahukā yamarakkhasā
Karontā kammakaraõā vicaranti bhayānakā. 24
Samodhānavasenete yamalokā'pi sabbathā
Vãsādhikaü tisataüca bhavantãti vijāniyā.
25
Imesuü pana aņņhannaü nirayānaü samantato
Ussadanirayānantu āyuü nāmadva sabbaso
26
Vattuü na sakkā sesena ekaccaü kathayāmahaü
Tesuuppanna sattānaü kammaüdukkhaü anappakaü. 

[SL Page 011] [\x  11/]     

27 Nasakkā sabbaso vattuü pavakkhāmi samāsato
Mātalã devaputtena nemira¤¤o padassitaü 
28
Sabbaü taü nirayaü cāpi sajãvassasamãpakā
Ussadanirayācāpi ekacce yamalokikā.
29
Dassitā itivi¤¤eyyā paõķitena naya¤¤unā
Nirayapālakānāma natthãticavipucchite.
30
Natthãti paņijānantaü suttaünehã [a] tiabravã
Itivutte paravādi suttamāharisãghaso.
31
Navesaguõopipetirājā somoyamovessavanocarājā
Sakkānikasmā nihananti tattha itopanunnaü paraloka mattanti.
32
Evaüsutte samānãte nirayapālakāpana
Atthiyevā'ti vatvāna sakavādã punāparaü
33
Tamenaü bhikkhave niraye nirayapālakā pana
Tattaü ayokhilaü hatthe gamenti dutiye'pi ca.
34
Tattaü ayokhilaü pāde gamenti dutiye'pi ca
Tattaü ayokhilaü majjhe urasmiüpatiha¤¤ati. 
35
So tattha niraye tibbā kharā kaņukavedanā
Vediyatãti ādinā suttamāhari sãghaso.
36
Tasmā natthisabhāvena nirayapālakātahiü
Vohārā pana attheva iti¤eyyaü vijānatā.
37
Gåthanirayanāmo ca kukkulā kåņasimbalã
Asipattavanaücā'pi tathākhārodakā nadã.
38
Khura [b] ghaņņitamaggoca lohakumbhi punāparaü
Kālahatthimahāyanto a¤¤e'pi narakā bahu.
39
Abbudaü nirabbudaü dveva ahahaü ababaü'pi ca
Aņaņa¤ca sogandhikaü uppalaü padumaü tathā. 
40
Ete sabbe'pi nirayā mahāghorā bhayānakā
Avãcinirayasse'va parivārā bhavanti te. 
41
Sajãvādinirayānaü āyuü vakkhāmi sādhukaü
Tathābbudā'di nirayassa āyudvāpisa māsato
---------------------------------------------------------------
[A] nahãti-kattha. 

[SL Page 012] [\x  12/]     

42
Cātummahārājikā devatāyu yaü sajivanāme niraye karattikaü
Rattiüdivātiüsaüca māsamekakaü tene'va māsena ca dvādasāpana.
43
Saüvaccharaü tena'ca padvakaü sataü āyåni sajãvaka nāmake tahiü
Devindapuramhi yamāyukadva taü rattiüdivo kāëaka suttanāmake. 
44
Rattiüdivātiüsaüca māsamekakaü tene'va māsena ca dvādasāpana
Saüvaccharaü tena sahassakaü pana āyuppamāõaü ahu kāëasuttake.
45
Yāmavhaye devapure yamāyukaü saüghāņanāme niraye'ka rattikaü
Rattiüdivā tiüsadva māsamekakaü tene'va māsena ca dvādasāpana
46
Saüvaccharaü tena sahassakaüdve saüghāņanāme ahuāyumattaü
âyuppamāõaü tusite puramhi rattiüdivo roruvanāma ketaü
47
Rattiüdivātiü sa¤camāsamekakaü tenevamāse na cadvādasāpana 
Saüvaccharaütena catussahassakaü āyuppamāõaü ahuroruvamhica
48
Yaüāyumattaünimmāõaratimhi rattiüdivo jeņņhakarorucetaü
Rattiüdivātiüsa¤camāsamemakaü tenevamāsenacadvādasāpana.
49
Saüvaccharaü aņņhasahassakantaü āyumahāroruvanāmakamhi
Yaüāyumattaü vasavattikamhi rattiüdivo tāpana nāmakamhi. 
50
Rattiüdivātiüsadvamāsamekakaü teneva māsena ca dvādasāpana
Saüvaccharaü soëasasahassakampana āyuppamāõaü ahutāpanamhi.
51
Ghore mahātāpananāmakamhi āyu upaķķhantarakappameva
Tassā tighorāya avãciyā'pi āyuppamāõantarakappameva. 
52
Catasso māgadheyyāhi nāliyo kosale pure
Ekanāli tilānantu pamāõaü kittakanti ce.


[SL Page 013] [\x  13/]     

53
Aņņhalakkhatilā nālã nāliyā caturā ëhakaü 
âëhakā caturo doõo catudoõā ca māõikā.
54
Catasso māõikā khārã kārã vãsati vāhako
Ekavāho tilānaütu pamāõaü kittakantice.
55
Koņãnaü catusata¤¤eva adhikā navakoņiyo
Tato saņņhica lakkhāni bhavantãti vijāniyaü.
56
Tato satassa vassānaü [a] satassa accayenatu
Ekeke hārite sabbaü khãye natveva abbudo.
57
Tato vãsaguõaü katvā āyu ¤eyyaü nirabbude
Tato vãsaguõaü katvā ahahe āyu jāniyaü.
58
Tato vãsaguõaü katvā ababe niraye'pica
Tato vãsaguõaü katvā aņaņe niraye pica.
59
âyuppamāõaü vi¤¤eyyaü paõķitena naya¤¤unā
Tato vãsaguõaü katvā āyu sogandhike pica.
60
Tato vãsaguõaü katvā uppale niraye'pica
âyuppamāõaü vi¤¤eyyaü paõķitena naya¤¤unā.
61
Tato vãsaguõaü katvā padume niraye'pica
âyuppamāõaü vi¤¤eyyaü paõķitena naya¤¤unā.
62
Padume niraye tasmiü bhikkhu kokāli nāmako
Aggasāvake parajjhitvā paccatãti jino bravã.
63
Dosamohābhibhåtena pāõaghātaü karonti ye
Te narā parusā pāpā saüjãve upapajjare.
64
Sajotibhåte te tattha hantvā hantvā vichindayuü
Saüjãvanti hatā hatā tasmā saüjãva nāmako.
65
Vijjhantā ye a¤¤ama¤¤aü ghāņentā corakāpica
Parapāõaü viheņhentā saüjãve te vãpaccayuü.
66
Mātāpitusu mittesu guõavantesu dåsakā
Narā asaccavādā te kāëasåttamhi jāyare.
67
Kāëasuttaü pasāretvā tacchanti dārukaü viya
Kakacehica te tattha chindanti yamarakkhasā.
---------------------------------------------------------
[A] vassasata sahassassa-potthakesu
Vassa satassa vassasahassassa-suttanipāte
Vassa satassa vassa satassa-netti: aņņhakathāyaü 


[SL Page 014] [\x  14/]     

68
Yato tato so nirayo kāëasuttanti sammato
Ajelaka mahāsādi sasamåsika såkare.
69
Hananti pāõino ca¤¤e saüghātaü yanti te narā
Nānā nanā[a] mahisādi nānākāyā viråpakā.
70
Hatthipālādikā ceva sārathica bhavanti te
Saühatā tattha ghātenti sammā vā haõanaü yato
71
Tato saüghātanāmena sammato nirayo ayaü
Yesaü manassa santāpaü sattānaü ye karonti hi
72
Kåņakā ye ca māyāvã te yanti roruvaü narā
Ghoragginā'va ķayhantā jalamānā nirantaraü
73
Ghoraü ravaü vimu¤canti tasmā so roruvo mato
Buddhasaüghaguruddabbaü hataü yehi pi lu¤citaü [b]
74
Te mahāroruvaü yanti ye ca nikkhittahārino
Ghorattā aggitāpassa ravassā'pi mahantatā
75
Mahāroruvapa¤¤attã hotitassā'ti dãpaye
Dāvādidāhanedāhā pāõāni adahittha yo
76
So jāluddalane jantu tāpane paccate ravaü
Tibbaüvā pana santāpaü gatānaü ca nirantaraü
77
Dukkhaü nirantaraü tasmiü tasmā no tāpano mato
Kusanākusalā dhammā natthã'ti ye pakāsakā
78
Ucchedadiņņhiü gaõhantā sattā tappanti te tahiü
Vipallāsagatā niraye patāpane vipaccare
79
Patāpãyanti sattā'pi tatthaņņhā tikkhaagginā
Santattā tisayenā'pi tasmāvuttopatāpano
80
Adhimattāni pāpāni avisaīkā caranti ye
Niraye te mahāghore uppajjanti asaüsayaü
81
Mātunaü pitunaücāpi arahantāna¤ca ghātakā
Saüghassabhedakā'ceva lohituppādakā'pica
82
Paücānantarikā ete bodhisattassaghātakā
Guõādhikānaü mārentā thåpaübodhiüca bhedakā
-----------------------------------------------------
[A] nānānāmā-katthaci.
[B] dukkhinaü-potthakesu. 


[SL Page 015] [\x  15/]     

83
Buddhasaüghānamāyatta vatthånaü hārakā'pi ca
Mittaddåhã ca sabbe te uppajjanti avãciyaü
84
Averesu ca mittesu guõātirekajantusu
Jāyāsu aparajjhantā musāvādã ca jantuyo
85
Suraüpivantā gāmaü vā ghātentā pi'ca ye narā
Sassatucchedavādā ca dussãlā pi ca ye narā
86
Te sabbe pi narā tattha vipaccanti avãciyā
Tatra uppannasattānaü kāyo tigāvuto pi ca
87
Ekayojaniko ceva hoti dviyojano pi ca
Devadattassa kāyo tu satayojanikoccate
88
Sãsaü ayokapalle tu paviņņhaü bhamukopari
Pādā yāvagoppakāpi paviņņhā ayabhåmiyaü
89
Tattāyabhåmiyā saīku yāvasãsā bhinikkhami
Puratthimāya bhãttiyā nikkhamma ayasaīku ca
90
Vijjhitvāna uraü tassa bhitthiyaü pacchime'hani
Dakkhiõāya ca bhittiyā nikkhamma ayasaīku ca 
91
Vijjhitvā dakkhiõaü passaü bhittiyaü uttarehani
Dvepihatthatalāviddhā dakkhiõuttara bhittisu
92
Evaü so niccale buddhe parajjhitvāna dummati.
Niccaloyeva hutvāna paccati niraye bhusaü
93
Tipucuõõaüva pakkhittaü sampuõõaünāliyaü tahiü
Paccamānakasattānaü hoti puõõaü nirantaraü
94
Evaü vipaccamānānaü sattānaü kammapaccayā
Gacchantā ņhitakāvā'pi dhāvantā pica te narā
95
A¤¤ama¤¤aü naghaņņesuü a¤¤ama¤¤aü napassisuü.
Mahāsaddaü karontānaü saddampi nasuõiüsu te
96
Evaü dukkhānubhottānaü sattānaü kammapaccayā
Puratthimāya bhittiyā accimanto samuņņhito
97
Dahanto pāpakammante pacchimāyā bhiha¤¤ati,
Pacchimāya ca bhittiyā accimanto samuņņhito 
98 Dahanto pāpakammante puratthāyā bhiha¤¤ati, dakkhiõāya ca bhittiyā accimanto
samuņņhito


[SL Page 016] [\x  16/]      

99
Dahanto pāpakammante uttarāyā bhiha¤¤ati
Uttarāya ca bhittiyā accimanto samuņņhito
100
Dahanto pāpakammante dakkhiõāyābhiha¤¤ati
Heņņhimāya samuņņhāya accimanto bhayānako
101
Dahanto pāpakammante uparimāyābhiha¤¤ati.
Uparimāya bhittiyā accimanto samuņņhito
102
Dahanto pāpakammante heņņhimāyā bhiha¤¤ati
Sattā nantaritāyeva dukkhā nantaritāya ca
103
Jālānantaritāyā'pi nirayo so avãcito
Tasmiü niraye mahādukkhaü devadattonubhoti hi
104
Taü yeva kāraõaü katvā rājā milindanāmako
Nāgasenavhayaü theraü pucchi pa¤hesu kovido
105
Bhagavā bhante kāruõiko sabba¤¤åti pavuccati
Tathā ce devadattamhi kasmā dayā na vijjati 
106
Yasmā pabbājito eso saüghabhedaü karissati
Lohituppādakaücā'pi devadatto karissati
107
Tato avãciniraye mahādukkhānu bhossati
Iti ¤atvā dayāpanno taü nāpabbajayã yadi
108
ädisaü bahukaü dukkhaü kasmā so anubhossati
Tasmā bhante kãdisoti tato thero tamabravã
109
Saccameva mahārāja! Sabba¤¤å so dayāluko
Apabbajitako eso devadatto bahuü pana
110
Akusalaü caritvāna nirayasmiü avãciyaü
Bahuvāraü pacitvāna mahādukkhānubhossati
111
Mayā pabbājito cāpi saüghabhedaü karissati
Lohituppādakaü cāpi karissati asaüsayaü
112
Tato rogāturo ante vandanatthaü mamantikaü
Ma¤cenānãyamāno'pi appatvā dvārasantikaü
113
Jetavanavihārassa samãpe bhumigālane
Mamaguõaü saritvāna saraõaü so gamissati
114
Imehi aņņhehi tamagga puggalaü devāti devaü naradammasārathiü
Samantacakkhuü satapu¤¤alakkhaõaü pāõehi buddhaü saraõaü gatosmã'ti 


[SL Page 017] [\x  17/]     

115
Imaü tu saraõaü gāthaü vatvā tassa anantaraü
Paņhaviü pavisitvāna paccissati avãciyaü
116
Paccitvā avasānamhi tasmā dukkhā pamuccaye
Tassa kammassa tejena addhānenāgate pana
117
Paccekabuddhabhāvaü so aņņhissarotināmakaü
Labhitvā sabbadukkhamhā muccissatãti addasa
118
Disvānetaü sakalampidukkhā muttassa kāraõaü
Pabbajjāpesi sambuddho devadattaü dayāluko'ti. 
119
Evaü vissajjite pa¤he rājā āha punā'paraü
Tenahi bhante upamaü karohi sādhukaü mama
120
Tato thero'pi upamaü samāharati taükhaõe
Yathā pana mahārāja puriso rogapãëito
121
Bhojanaüca assapāyaü bhu¤jitumpana icchati
Jirāpetuü nasakkoti rogo'pi adhiko ahu
122
Taü purisantu kāru¤¤ā vejjā ca ¤ātakādayo
Bhojana¤ca asappāyaü adāpetvāna rakkhisuü
123
Tadā so puriso te saüyācate ca punappunaü
Tathā'pi te adāpetvā yāvadosakkhayā pana
124
Tato dese khayaü patte bhojanaü tassa dāpayuü
Tato so bhojanaü bhutvā sukhã bhavati sabbadā
125
Tasmāhi te mahārāja vejjā ca ¤ātakādayo
Hitakāmā'ti vā sabbe noca hitāvahā'ti vā
126
Vattabbāti ca vutte so rājā theraü idabravi
Hitakāmāva sabbe te neva ahitakāmakā
127
Evameva mahārāja sabba¤¤å so dayāluko
Karuõāyeva taü buddho pabbājesãti jāniyaü
128
Tadā ca rājāmilindo bhante kallosi tabravã
Sukhaü ayo'ti saükhātaü yamhi so noca labbhati
129
Niggatāyo'ti nirayo itivuttotada¤¤åhi
Katapāpo hi yaü dukkhaü satajālanirantaraü
130
Jalamānaīgapaccaīgo anubhoti avãciyaü
Vissaraü vãravanto ca vidhāvanto itocito 


[SL Page 018] [\x  18/]      
131
Tassekadesamattampi ko samattho vibhāvituü
Yassāyomayamonaddhaü kapālaü bahalaü pica
132
Anto aggijjalādittaü anantaü aõõavodakaü
Catuddisāto pekkhantaü khaõenayadisussati
133
Tassanto vattamānassa sukhumālassudãrato
Vilãyamānagattassa āturassa viha¤¤ato.
134
Kilantassa patantassa mucchantassa muhuü muhuü
âsābhaīgāhi tunnassa āyāsenāpi tappato.
135
Vilapantassa karuõaü anāthassa vicintato
Asayhamatulaü tibbaü kodukkhaü vaõõayissati.
136
Simbaliüāyasatthulaü solasaīgula kaõņakaü
Jālamālāparikkhittaü uddhaüyojana muggataü.
137
Caõķehi yamadåtehi unnayanto punappunaü
Viddhopatodayaņņhãhi sattiyādãhi vā hato. 
138
Viphālitaīgapaccaīgo vicaranto pi vissaraü 
Bhãto rudammukho dãno āruhanto punappunaü.
139
Ubbattetvāna tu mukhaü udikkhanto ca rakkhase
Bhayena ca nimãlento aügamaīgopagåhayaü.
140
Aladdhālãyanaņņhānaü vedhamāno vicetano
Anubhoti bhusaü dukkhaü tassa kā upamā siyā.
141
Ekantadukkhā nirayā yato evaü sudāruõā
Anakkhāõena vattabba mititasmā jinobravi.
142
Yathāca antaraü dåraü aggino candanassaca
Tatheva antaraüdåraü nirayaggi idhagginaü.
143
Tisattisata viddhassa yaü dukkhamavicintiyaü
Taü nerayikadukkhassa himavā sāsapantaraü.
144
Taühinerayikaü dukkhaü phusitvā veditabbakaü
Vadanto pivanissesaü kathaü taü dãpayissati.
145
Etthaaggiti vutte ca kinnupādo dahissati
Asaddahanto akkanto dukkhaü pappoti dāruõaü.
146
Tasmāisãnaü vacanaü saddahanto vicakkhaõo
Pāpakammaü vivajjetvā nataü pappoti ālayaü.

[SL Page 019] [\x  19/]     

147
Kaõņakenavivaddhassa ghatabinduvilãyanaü
Yāvatāaggitāpopi patikāropi dukkaņo.
148
Nekavassasahassesu nirayetikhinagginā
Ekajālikatānaü ko dukkhassakkhamanaüvade.
149
Ekaggikkhandhabhåtā'pi kammena parirundhitā
Niraye yadi jãvanti aho kammaü sudāruõaü.
150
Atimandasukhassatthaü yaü muhuttena kibbisaü
Kataü tassātulaü kālaü phalaü yadipi ãdisaü.
151
Kohi mānusadukkhena mahantenā'pi addito
Muhuttampi anummatto kare pāpādaraü naro.
152
Aho mohānubhāvoyaü yenāyaü parimohito
Evaü dukkhāvahaü kammaü karotica sukhatthiko.
153
Bhāyitabbaü hi pāpāto evaü dukkhaphalaü yato
Kusale ādaro niccaü kattabbo dukkhabhãrunā'ti
154
Iti ca amitadukkhā dukkhite sabbasatte
Akusalabalabhåte bhåtato saüviditvā
Vividhakusalamaggaü maggayantā susanto
Paramaamatamaggaü maggayantā bhavantu

Itisujanappasādasaüvegatthāya kate lokappadãpakasāre nirayagati niddeso nāma
Dutiyo paricchedo.
--------------
1
Athāparaü pavakkhāmi petalokassa sambhavaü
Muni vuttānusārena yathāsambhavato kathaü
2
Asaüvibhāgasãlā ye yathāsatti yathābalaü
Issālukā maccharino te petesåpajāyare
3
Anekānãhi dukkhāni anubhutvāpi sa¤citā
Lobhadiggahitā ante yadipetabhavāvahā
4
Atthāatthāti te loko kimatthamabhijappati
âdimajjhantabhāvesu ye anatthāvahā ime
5
Sakammavāritannāpā āhāratthamatanditā
Itocitoca payatā iti petāti sammatā 


[SL Page 020] [\x  20/]     
 Petagatiniddeso. 
6
Buppipāsāparissantā kisā thålasirā tathā
Dissamānaņņhisaõņhānā viralantara phāsukā
7
Piņņhikaõņaka mallãna paņicchātodarattacā
Apakkasukkhalābåva vallitāpanna aīgatā [a]
8
Tacaņņhinahārusesaīga parininnakkhigaõķakā [b] dãghabyākulakekehi andhakārãkatānanā
[c]
9
Paråëhakacchanakhalomā sukkhakaõha valittavā
Viråpateva ekattha piõķitā sabbalokikā
10
Pacchānutāpadukkhena accantaparisositā
Paccakkhato alakkhiyā iti diņņhehi lakkhiyā
11
Anacchāditakopãnā aladdhannalavodakā
Jighacchāpariëāhena parissantā sayanti te
12
Nekavassasahassesu tesaü āsāvivaddhano
Ehibhu¤japivāhãti saddo såyati rittako
13
Asamatthāpi te sabbe athodana jalāsayā
Mahādukkhena vuņņhanti a¤¤o¤¤amavalambiya
14
Uņņhānaturitā petā byathantā patamānakā
Parimocenti ālagge asamatthasabhāvato
15
Pavedhamānaü abalaü pabalotvaü palambasi
Ahonikkāruõosi tvaü itisammāniyojiya
16
Uņņhahitvā patante te jalacchāyāva ca¤cale
Aladdhapubbalābhāsā uņņhāpeti punappunaü
17
Aņņhisaüghāņamattānaü uņņhānabyasanaü kathaü
Anussaranto dhāreyya jãvitaü karuõāparo
18
Ajja amhehi saddoyaü yato jāto bhisuyyati
Udakaü udaka¤ceti assasiügova abbhuto
19
Ito tatoca vattantā paņicchantāva a¤jasi
Apassantā ca dātāraü dhāvanti ca diso disaü
20
Tato muhuttamattena tesaü āyāsakārako
Kaõõedaķķhasalākāva natthisaddopi vijjati
----------------------------------------------------------
[A] vallitāpannaāsatā-potthakesu,
[B] parininnakkhikaõņakā-potthakesu,
[C] antakārikatānatā, andhakārikatānarā-potthakesu.


[SL Page 021] [\x  21/]     

21
Kinnasossanti te petā natthisaddaü sudāruõaü
Yehi santesu deyyesu khittā natthãti yācakā.
22
Tevisādaparissantā sabhāvenāpi dubbalā
Patanti tālacchinnāva vicchinnāsā visa¤¤ino.
23
Yaüjighacchādukhaü loke ekāhacchinnabhattato
Dussahantaüca petānaü ko dukkhaü cintayissati. 
24
Kesa¤ci romakåpehi jālāmālāsamuņņhitā
Dahanti sakalaü dehaü aggijālā vasāsayaü
25
Kucchijighacchādāhena bāhirantena agginā
Cittaü pacchānutāpena petānaü dayhatesadā.
26
Vicchadditaünuņņhubhitaü vijātānaü ca yaü malaü yada¤¤cāpi asuciü lokenātijigucchiyaü.
27
Tadattha¤cāpite petā dhāvantā nekayojanaü
Acchinditvāna a¤¤o¤¤aü labhanti nalabhantica
28
Chāyāātapataü yanti rittata¤ca mahāsarā
Uõhāca honti petānaü vātā pakatisãlatā.
29
Phussanti aggijālāva sisirācandaraüsiyo
Sabbaü viparitaü hoti yaü loke sādhusammataü.
30
Petaloke bhavaü dukkhaü anantaü sattajãvakā
Kathannå vaõõiyantãca bindumatta¤ca vaõõitaü. =========================
Sāma¤¤adukkhavaõõanā niņņhitā.
-------------------
31
Evaüsāma¤¤atovatvā petadukkhaü samāsato
Athāparaü pavakkhāmi petadukkhaü savatthukaü.
32
Itodvānavutãkappe phussotināmanāyako
âsikāsãtinagare rājātujaya senako.
33
Mahārājā pitā tassa mātātu sirimāvhayā
Mahesã āsi phussassa sambuddhassa sirãmato.
34
Tadā ca so mahārājā buddhādiratanattaye
Uppādayitvā mamattaü catuhi paccayehi'pi. 

[SL Page 022] [\x  22/]     

35
Sayameva upaņņhāsi sabbakālaü sasādaro
Upaņņhāpetu ma¤¤esaü nadadāti kadācipi.
36
Tadāssa rājino puttā tayo rājakumārakā
Upāyene va temāsaü upaņņhātuü labhiüsute.
37
Tadā tesaü janapade niyuttapurisassatu
Pesayitvāna sandesaü sabbakiccaü vidhāpayuü.
38
Tadā so puriso cāpā vihāra¤ca mahārahaü
Sabbe dātabbavatthåni saüvidhāya visesato.
39
Punāpi dåtaü pāhesi niņņhitaü kāriyaü iti
Taü sutvāna kumārā te tuņņhahaņņhā pamoditā. 
40
Aķķhateyyasahassehi posehi parivāritā
Pabbajitvāna sambuddhaü upaņņhantā va sādaraü.
41
Sakaü gāmaü nayitvāna sabbadānaü adāpayuü
Tadā tasmiü ca gāmamhi niyutto puriso pica.
42
Bhaõķāgārika poso ca saddho sabhariyo ahu
Te janā buddhapamukhaü saüghaü sammā upaņņhahuü.
43
Ekacco cāpi purisā dānaü sammā pavattayuü
A¤¤e asaddhā bahukā taü dānaü nappavattayuü.
44
Ekacce puttadārānaü bhojāpetvā sayampica
Bhu¤jitvāna yathākāmaü dānaggampi ca jhāpayuü.
45
Tato vasse atikkante sambuddhe ca pavārite
Rājaputtā bhagavato katvā sakkāra muttamaü.
46
Bhagavantaü purakkhatvā gamiüsu pitu santikaü
Bhagavā tatra nagare sambuddho parinibbuto.
47
Rājā ca rājaputtā ca parivārā ca sādhukaü
Janā sabbe'pi dhāvantā saggaü te upapajjare.
48
Paņihatā duhadayā cavantā nirayaü gatā
Dvãsu etesu pakkhesu tidivā tidivaü tathā
49
Nirayato ca nirayaü saüsarantā punappunaü
Kappā dvānavutã tãtā bhaddakappe ime pana.
50
Petesu yeva uppannā tadā buddho anuttaro
Kakusandhoti nāmena tuppajjati vināyako. 


[SL Page 023] [\x  23/]     

51
Tadā sabbe manussāpi datvā dānaü anappakaü
Petānaü uddisāpesuü te ca petā samāgatā.
52
Taü dānaü anumodantā mucciüsu petabhāvato
Taü disvā pana te petā sambuddhaü taü supucchisuü. 
53
Kadā pana mayaü bhante imamhā attabhāvato
Muccissāmāti sambuddho olokento mahādayo.
54
Anāgataüsa¤āõena dãghaddhānaü vipassiya
Parinibbāõato mayhaü bhåmiyāyojanuggate [a]
55
Konāgamana nāmeko sambuddho dipaduttamo
Uppajjissati taü evaü pucchissathāti abravi.
56
Tate kantarakappamhi atãte so jino ahu
Tadā sabbe manussā'pi dānaü datvā jinassatu.
57
Dānaü ¤ātipetānaü uddisāpesu sādarā
Taü petā anumodantā mucciüsu petabhāvato.
58
Te disvā pana te petā pucchiüsu taü jinampi ca
So konāgamano buddho olokento pureviya.
59
Anāgatasmiü uppannaü kassapaü nāma nāyakaü
Pucchathāti pavutte te gatā potā samālayā.
60
Tato antarakappamhi atãte kassapo jino
Loke pāturahå satthā lokasāmi tathāgato. 
61
Tadā sabbe manussā,pi samāgantvā kutåhalā
Mahādānaü daditvāna petānaü uddisāpayuü.
62
Tato tesaü ¤ātipetā anumodiya sādaraü
Petattabhāvā muccitvā sukhaü dibbaü labhiüsute.
63
Te disvāna ime petā patihatamatā janā
Upasaükamma sambuddhaü idaü vacanaü mabravuü.
64
Bhante sabbe ime petā labhiüsu dibbasampadaü
Kadāmayaü labhissāma ācikkha cakkhumā iti. 
65
Tadā so kassapo buddho passanto sabbadassiko
Anāgataü sa¤āõena passitvā imamāhaca.
66
Pacchā antarakappamhi atikkante mahādayo
Gotamo nāma sambuddho bhavissati tadā pana.
---------------------------------------------
[A] bhåmiyojana muggate-potthakesu, 


[SL Page 024] [\x  24/]      
67
Ito dvanavuti kappe ¤ātibhåto mahāyaso
Bimbisāro nāma rājā bhavissati hi so pana 
68
Buddhappamukha saüghassa datvā dānaü anappakaü
Tumhākaü uddisitvāna udakaü pātayissati. 
69
Tadā sabbe'pi petattā muccitvāna asaüsayaü
Dibbasukhaü labhitvāna tuņņhahaņņhā bhavissare.
70
Evaü vutte ca te petā sveyeva pana labhissatha
Iti vuttaüva ma¤¤itvā tuņņhahaņņhatarā ahuü.
71
Atha buddhantare tãte amhākaü bhagavā pana
Loke uppajji te cāpi rājaputtā tayo janā.
72
Magadharaņņhe mahāsāëa kulamhi brāhmaõe vare
Nibbattitvāna nikkhamma pabbajitvāna bāhire.
73
Gayāsãsamhi jaņilā tayo āhuü sujeņņhakā
Jeņņhaposo janapade rājā'sã bimbisārako.
74
Bhaõķāgārikapuriso visākhosi gahapati
Jāyā'ssa dhammadinnā'si pu¤¤akārāca sesakā.
75
Tasseva bimbisārassa ahesuü parivārakā
Buddhabhåto'si bhagavā dhammacakkappavattiyaü.
76
Pa¤cavaggiye vibodhetvā yasattherādike'pica
Bodhetvā bhaddavaggiye gantvāna uruvelakaü.
77
Aķķhateyya sahassena isinā parivārito
Tayo jaņile bodhetvā tehi yeva purakkhato.
Agamā rājagahaü buddho magadhānaü giribbajaü.
78
Atharājagahaü vararājagahaü
Munirājavare nagaråpagate
Nararājavaro munirājavaraü
Namituü upasaīkami sãghataraü.
79
Athakho bhagavā sujanaü narapaü
Nijasantikamāgata māgadhakaü
Varaseņņhadadaü nijadhammavaraü
Kathayittha tadā varamokkhadadaü.
80
Atha rājavaro jinadhammavaraü
Savaõãyataraü varadaü suõiya
Paņhamaü varamaggaphalaü alabhi
Parivārajanehi saheva tahiü.
 
[SL Page 025] [\x  25/]     

81
Tato ca so mahārājā laddhā pãti manuttaraü
Svātanāyaca sambuddhaü nimantetvā nivattiya.
82
Gantvā sake niketamhi mahādānaü vidhāpayi
Tadā sabbe'pi te petā somanassā idabravuü.
83
Amhe suve mahārājā mahādānaü dadissati
Amhākaü uddisitvā'va udakaü pātayissatã.
84
Mayaü sabbe'pi gantvāna anumodissāma taüiti
Vatvā sabbe samāgantvā ra¤¤o gehe ņhitā ahuü.
85
Atha punadivase so bhikkhusaīghena saddhiü
Narapati varagehaü pāvisã buddhaseņņho
Atha narapati seņņho seņņhadānaü varehi
Parivisiya jinantaü khajjabhojjādikehi.
86
Jinavaravaradānaü cintayanto narindo
Naudisi varadānaü ¤ātipetādikānaü
Atha ca parama dukkhā dukkhitā rattibhāge
Narapati varagehe vissaraü te akaüsu.
87
Atha narapati seņņho bheravaü taü dusaddaü
Suõiya ativa bhãto dukkhito dummano'hu
Athava sugata buddhaü pucchituü so pabhāte
Upagamiya pavattiü bhāsitabbaü kathesi.
88
Tato taü bhagavā āha natthi tena upaddavo
Itā dvānavutikappe tuyhaü ¤āti bahåjanā 
89
Petaloke samuppannā ekaübuddhantarampana
Tameva patthayantā te vicariüsuca sālayā.
90
Dānaü buddhassa datvāna amhākaü uddisissatã
Iti tesaü taü dānaü na uddissituvaü pana.
91
Tena te vãcchinnāsā akaüsu vissaraü ravaü iti vuttetu te ra¤¤ā[a] bhante dinne idāni'pi.
92
Labhissantãti vutto[b] so labhissantãti abravã
Tadā ajjatanā yeva rājā buddhaü nimattiya.
93
Nivattitvā sakaü gehaü mahādānaü vidhāpiya
ârocāpesi sambuddhaü kālaü dānaü visārado
--------------------------------------------------------
[A] sorājā-potthakesu, [b] vutte-potthakesu. 

[SL Page 026] [\x  26/]     

94
Atha buddhopi gantvāna sasaügho lokanāyako
Mahārahampi pa¤¤atte nisãdi varamāsane
95
Tadā petā samāgantvā labheyyāma mayaü iti
Tirokuķķādi ņhānesu aņņhaüsu anumodituü
96
Yadā sabbe'pi te petā pākaņā honti rājino.
Tathā yeva adhiņņhāsi sabbadassi jino tadā.
97
Tasmā sabbe'pi te petā pākaņā tassa rājino
Tato rājā somanasso hutvā sammāva ādaro.
98
Idaü me ¤ātinaü hotu sukhitā hontu ¤ātayo
Itivatvāna āsi¤ci satthuno dakkhiõodakaü.
99
Kaīkhaõe yeva petānaü sãtodaka supåritā
Pa¤capaduma sa¤channā jāyiüsu udakālayā.
100
Tattha nahātvā pivitvā āsuü suvaõõavaõõakā
Paņippassaddhadarathā våpasannapipāsitā
101
Tato ca yāgu bhattaü ca datvā khajjādi nappakaü
Uddisi taīkhaõa ¤¤eva dibbannapana khajjakā.
102
Nibbattiüsuca te tāni bhutvāna pãnitindriyā
Ahesuü atha vatthāni senāsanāni dāpiya.
103
Uddisi taīkhaõe yeva dibba¤ca vatthayānakaü
Ahesuü dibbapāsādā sabbā ra¤¤o supākaņā.
104
Attamano tato rājā ahosi bhagavā pana
Ra¤¤ova anumodatthaü imā gāthā abhāsayã.
105
Tiro kuķķesu tiņņhanti sandhi siüghāņakesu ca
Dvārabāhāsu tiņņhanti āgantvāna sakaü gharaü.
106
Pahåte annapānamhi khajjabhojje upaņņhite
Natesaü koci sarati sattānaü kammapaccayā.
107
Evaü dadanti ¤ātãnaü ye honti anukampakā
Suciü paõãtaü kālena kappiyaü pāna bhojanaü.
108
Idaü vo ¤ātãnaü hotu sukhitāhontu ¤ātayo
Teca tattha samāgantvā ¤ātipetā samāgatā
109
Pahåte annapānamhi sakkaccaü anumodare
Ciraü jãvantu no¤āti yesaühetu labhāmase. 

[SL Page 027] [\x  27/]     

110
Amhāka¤ca katā påjā dāyakāca anipphalā
Nahi tattha kasãatthi gorakkhettha navijjati.
111
Vanijjātādisã natthi hira¤¤ena khayā khayaü
Ito dinnena yāpenti petā kālakatā tahiü.
112
Unname udakaü vaņņhaü yathāninnaü pavattati
Ema meva ito dinnaü petānaü upakappati.
113
Yathā vārivahā pårā paripårenti sāgaraü
Eva meva ito dinnaü petānaü upakappati. 
114
Adāsi me akāsi me ¤ātimittā sakhācame
Petānaü dakkhiõaü dajjā pubbe kata manussaraü.
115
Nahiruõõaü vā sokovā yāca¤¤ā paridevanā
Nataü petānamatthāya evaü tiņņhanti ¤ātayo
116
Ayaükho dakkhiõā dinnā saüghamhi suppatiņņhitā
Dãgharattaü hitāyassa ņhānaso upakappati. 117
So ¤ātidhammo ca ayaü nidassito
Petānaü påjā ca katā uëārā
Balaüca bhikkhånamanuppadinnaü 
Tumhehi pu¤¤aü pasåtaü anappakaü'ti.
118
Desanā pariyosāne caturāsãti sahassakā
Pāõā dhammābhisamayā āsuü saüviggamānasā.
119
Tathā dutiye divase tatiye'pi catutthake
Yāvasattamadivasā dhammābhisamayā ahuü.

Tirokuķķasuttaü.
----------
120
Laīkādãpe vatthugāme mahādevo upāsako
Saddhopasanno dhammajãvi sassakāle ara¤¤ako
121
Khettassāsannakuņiyā nipanno hoti rakkhituü
Tatoca aķķharattiyā peto a¤¤ataropana.
122
Annapānāni yācanto roditvāna mahāpathe
Gacchati tassa taü saddaü sutvā devo upāsako.
123
Uņņhahitvāna dårato paņipucchittha taü pana 
Konu kho āsi tvaü samma rattiü nimmānuse vane. 
 

[SL Page 028] [\x  28/]     

124
Annapānaühi yācanto vilapantoca gacchasi.
Evaü vutte ca so poto idaü vacana mabravi.
125
Ahaü hi samma petosmi maccheravasamāgato.
Pāpakammaü karitvāna petalokaü upāgato.
126
A¤¤ātako anāthohaü natthi me koci dāyako
Etama¤¤e panicchanti bhutvā pãtvā yathā sukhaü.
127
Hatthiassarathādãhi yāyanti ca disodisaü
Alaīkārehi maõķetvā sanāthā kāmakāmino.
128
Taü sutvāna mahādevo taü petaü etadabravi.
Kuhiülabhiüsu eteti kissa tvaü mata nalabbhasi.
129
Itivutte tu so peto mahā devaü idabravã
Bodhipiņņhãjanapade bahåjanā samāhitā.
130 
Annapāpāni datvāna ¤ātipetāna muddisuü
Te ¤ātipetā āgantvā anumodiüsu sādarā.
131
Tena te vijahitvāna petabhāvaü jigucchiyaü
Atãvaparamaü sobhaü dibbaråpaü labhiüsu te 
132
Te disvā paridevāmi vilapāmi mahāpathe
Gacchamānova socanto yācamāno punappunaü.
133
Itivutte mahādevo taü petaü idamabravi
Jahitvāna manussattaü petalokaü gatā ca ye.
134
Tesaü uddissa dentā te ¤ātakāvā a¤¤ātakā
Itivuttetu so poto mahādevaü idabravi.
135
A¤¤ātakā ¤ātakā vā tesaü uddissa denti ye
Yadipetā numodanti taü tesaü upakappati. 
136
Itivutte mahādevo taü petaü idamabravi
Sādhukaü tvaü anumoda suvedānaü dadāmihaü.
137
Sãlavantesu taü dānaü anna pānādikampica
Tatheva uddisissāmi anumodatuvaü pana.
138
Itivatvā mahādevo rattiyā accayenatu
Sajjetvā annapāna¤ca aņņha bhikkhu nimantiya
139
Te bhikkhu sagharaü netvā nisãdā petva āsane
Pānãyaü yāgu bhattaüca datvā petassa uddisi.


[SL Page 029] [\x  29/]     

140
Taü peto anumoditvā devattaü alabhã tadā
So peto dibbaråpena āgantvā avidårato.
141
 hitoyeva mahādevaü imaü gāthaü abhāsatha
Uņņhehi samma kiü sesi passa sandiņņhikaü phalaü.
142
Sumittaü purisaü laddhā pattosmi paramaü sukhaü
Tato upāsakocāpi saddaü sutvāna tassataü
143
Nikkhamitvāna kuņiyā taü petaü etadabravi
Kissadåre ņhito samma āgaccha mama santikaü.
144
Alaükataü taü passāmi kissa lajjasi maü tuvaü
Lajjāmi samma naggosmi sāņakaü natthi me pana.
145
Sabbāni paripuõõāni tasmā tiņņhāmi ārakā
Ekaü me sāņakaü atthi gaõhāhi tvaü dadāmite.
146
Sāņakaü tvaü nivāsetvā āgaccha mama santikaü
Evaü vuttetu sopeto mahādevaü edabravi.
147
Evaü dinnā na mehonti sāņakāni satānipi
Sãlavantesu yaü dinnaü taü petā paribhu¤jare
148
Tadāca so mahādevo tassacca yena rattiyā
Aņņhabhikkhå nimantetvā bhojāpetvāna sabbaso.
149
Ekekassaca bhikkhuno datvāna yugasāņakaü udakaü pātayitvāna tassapetassa uddisi.
150
Tato peto rattibhāge obhā setvāna sabbadhã
Devatta råpo āgantvā sabbālaükāra bhåsito
Mahādevassa purato ņhatvāna idamabravi.
151
Mātāpitåhi naü kātuü ¤ātisālohi tehivā
Kātuü sudukkaraü kammaü akāsitvaü sahāyaka.
152
Tenāhampi upakāraü karissāmi tavā iti
Taü bāhāya gahetvāna netvāna vaņamålakaü
153
Tisso nãdhi padassesi suvaõõādãhi påritā
Gahetvāna imaü sabbaü paribhu¤ja yathāsukhaü.
154
Pu¤¤a kammaü karitvāna mayhaü ca dehi pattikaü
Iti vatvā gharaü netvā anādiyaü parehica. 


[SL Page 030] [\x  30/]      
155
Vatvāna antaradhāyã devaputto mahiddhiko
Tasmāhi buddhi sampannā atthakāmā hitesino.
156
Maccheraü vijahitvāna hontu dāne sadā ratā
Mahādevo viya tepi bhavantu bahukā janā.
157
Etā disāni sutvāna ¤āti petāna muddisaü
Dānaü dhammena dātabbaü dhammakāmena vi¤¤unāti. 

Mahādevavatthu.
----------
158
Laīkādãpe rohaõamhi bhikkå tesaņņhimattakā
Vandanatthaü mahābodhiü gantvāna jambudãpakaü.
159
Tato kameõa gacchantā mahāra¤¤aü pavesayuü
Tattha maggavimåëhā te hatthãnaü maggamādiya.
160
Maggoti ma¤¤amānā taü paņipannāca bhikkhavo
Divasehi ca tãheva gantvāna te mahāvane.
161
Mahāpāsāõa sadisaü eka kosappamāõakaü 
Petaü nipannakaü disvā pāsāõotica ma¤¤asuü.
162
ârohitvā tatosabbe nipannā bhikkhavo ahuü 
Mahāthero panuņņhāyaü caükaü manto vipassiya.
163
Saõņhānaü hatthapādānaü disvā peto ayaü pana
Napāsāõoti ¤ātvāna bhikkhu pakkosi tāvade.
164
Ehāvuso otaratha na pāsāõo ayaü iti
Iti vuttāca te sabbe otaranti ca sãghaso.
165
Sãsaü ukkhipi peto'pi mahāthero apucchitaü
Ekakosappamāõo te kāyo pāsāõa sannibho.
166
 hānaü caīkamaõaü natthi kiü kammaü pakataü tayā
Peto ahamasmi bhante manusseko pure ahuü.
167
Kassapa buddhakālamhi saīgha santaka nāsako
ârāma khetta vatthånã nāsetvā saīgha santake
168
Evaråpāni dukkhāni anubhutvāna sabbaso
Petabhāvā cavitvāna avãciü hi bhavissahanti
169
Mahāthero pi tampucchi kiütvaü sammā bhikaīkhasi
Peto pipāsito mayhaü mukhe si¤catha pāniyaü. 


[SL Page 031] [\x  31/]     

170
Saņņhimattā'pi te bhikkhå otaritvā nadimpana 
Pattehi pāniyaü netvā tassa mukhe asecayuü.
171
Paņhamayāmato yāva aruõuggamanā pana
Si¤cante pica petassa jivhā api na temati.
172
Thero taü apucchi amho ki¤cissādaü labhe iti
Peto yadihi me bhante sahassā pica bhikkhavo.
173
Si¤cantu sattarattampi jivhaggampi na temaye
Kuto kaõņhaü paviseyya kimatthāya sukhaü labhe.
174
Sace tumhehi si¤citaü udakaü yadi megalaü
Atikkameyya petattā bhaveyyā haü amuttako. 
175
Edisaü kaņukaü kammaü saīghasantakanāsane
Mahādukkhā vahantanti ¤atvā taü parivajjaye.
176
Mayā saha saīghadabbaü bhuü¤jisu ¤ātakā api
Mayā saheva petattaü upagacchiüsu te pica.
177
Iti vatvāna so peto bhikkhu pucchittha sādaro
Tumhe bhante kassa sissā tuyhaü ācariyopi ko. 
178
Itivutte mahāthero taü petaü idamabravi.
Sakyarājakule jāto jino gottena gotamo.
179
So amhaü bhagavā satthā tassa sissagaõāmayaü
Vandanatthaü mahābodhiü laīkādãpā idhāgamunti. 
180
Aho gotama sambuddho uppanno lokanāyako
Sattāhā haü atikkante bhavissāmã avãciyaü.
181
Kassapassaca buddhassa gotamassa ca satthuno
Antaramhi ayaü bhåmi vaķķhitā sattagāvutaü.
182
Vassāna¤ca asaīkheyyā atikkantā bahåpana
Petaloke bahå dukkhaü pāpakaü anubhomahaü.
183
Idānipi avãciyaü bhotabbaü tassa sesakaü
Samādā lobhajaü pāpaü evaü tu vipulaü gataü. 
184
Evaü dosāvahaü hoti saīghasantaka nāsanaü
Guõāvahampi vā tesaü ye taü rakkhanti sabbadā.
185
Tumhe tu gacchathedāni jālā jālenti me tanuü 
Maü disvā appamādena yu¤jatha buddhasāsane. 


[SL Page 032] [\x  32/]     

186
Iti vutte tu te bhikkhu tato ki¤ci apakkamuü
Tadā tassa sarãramhi aggikkhandho samuņņhahi
187
Te ca bhikkhå rattibhāge gantvā gāvutamattakaü
Saüviggahadayā hesuü sabbe visesa lābhino

Pāsāõapetavatthu.
-----------
188 
Laīkādãpe sambahulā bhikkhå saddhā pasannakā
Vandanatthaü mahābodhiü jambudãpaü gatā ahuü
189
Tato kamena gantvāna mahāra¤¤aü supāvisuü
Tattha te maggasammuëhā paribbhantā diso disaü
190
Hatthiyåthagataü maggaü disvā taü paņipannakā
Hutvā a¤¤ataraü petaü silāpabbatamuddhanã
191
Aķķha sarãraü nimuggaü disvā posoti cintayuü
Yena so puriso peto tena te upasaīkamuü
192
Upasaükamma taü thero maggaü pucchitu mabravi
Sattarattiüdivaü amho maggamåëhā mayaü pana
193
Silāmajjhe ņhitoyeva maggaü dassehi bhikkhunaü'ti
Tassa taü vacanaü sutvā poto taü idamabravã
194
Sattarattindivaü sabbe maggamåëhā gamittha vo
Catubuddhantareyeva maggamåëho ņhito ahaü.
195
Evaü vutte tu taü petaü mahāthero idabravã
Evaü sudãghamaddhānaü kissatvaü maggamohito.
196
Kovā panattha sammatvaü kiüvā kammaü kataü purā
Iti therena puņņhotu peto theraü idabravã
197
Kakusandhajino loke uppajji lokanāyako
Manussohaü tadā āsiü pāpakammaratonaro.
198
Pāpakammaü karitvāna petalokagato ahuü 
Catuyojanaāyāme selapabbata muddhani
199
Pāpakammena jātohaü catubuddhantaraü gataü
Kammakkhayaü napassāmi kadā kammakkhayo mama. 
200
Iti vuttetu mahāthero taü petaü idamabravã
Kena samma vijānāsi buddhabhåtassa kāraõaü.
201
Iti vuttetu so peto taü theraü idamabravi
Gabbhokkante vijāteva bujjhante dhamma desane. 

[SL Page 033] [\x  33/]     

202
âyussanteva nibbāõe bahukā honti vimhayā
Itivuttetu taü thero ke te sammaüsuvimbhayā.
203
Iti vuttetu so peto taü theraü etadabravi
âkāse sela sikhare silāyaü dharaõãtale.
204
Jaleva padumā honti disvā jānāmahaü tadā
Tassa taü vacanaü sutvā mahāthero idabravi.
205
Evaü accantakaņukaü mahādukkhaü anappakaü
Bahuvassāni labbhosi kissa kammassidaü phalaü.
206
Therassa vacanaü sutvā peto taü etadabravã
Bhante atãtakālamhi kakusandho vināyako.
207
Loke uppajjisambuddho tadāhaü kassako bhaviü
Saüghakhettasamãpamhi mama khettaü ņhitaü ahu
208
Khetta dvayamariyāde ussitaü sela thambhakaü
Uddharitvāna saüghassa khette nikhanitaü mayā.
209
Saügha khette parajjhitvā jātohaü selamuddhanã
Jātaņņhānā nai¤jāmi [a] passa kammassidaü phalaü.
210
Itivatvāna so peto bhikkhu pucchittha sādaraü
Tumhe sabbepi bhaddantā kassa sissagaõā iti. 
211
Taüsutvāna mahāthero taü petaü etadabravi
Påretvā pāramã sabbā patto sambodhi muttamaü.
212
Gottena gotamo buddho tassa sissagaõāmayaü
Iti vuttetu so peto idaü vacana mabravi.
213
Saccaü gotama sambuddho uppanno loka nāyako
Ahaü sattāhatikkante bhavissāmi avãciyaü.
214
Tattha asayha matålaü mahā dukkhānu bhossahaü
Jinassa kakusandhassa gotamassa ca satthuno.
215
Etthantare'yaü vasudhā vaķķhitā catuyojanaü
Ekagāvuta åõaüca vassānaü gaõanā bahu
Asaükheyyā atikkantā kadā muccāmi dukkhato.
---------------------------------------------
[A] icchāmi=potthakesu. 

[SL Page 034] [\x  34/]     

216
Evaü dosāvahaü hoti saüghasantaka nāsanaü 
Guõāvahampi taü tesaü yetaü rakkhanti sabbadā
217
Evaü ananta dukkhāni jāyanti kammapaccayā
Iti ¤atvāna pāpāni sammāva parivajjaye.

Pāsāõa thambha petavatthu.
---------------
218
Tamba paõõiyadãpamhi bahukā bhikkhavo pana
Vanda natthaü mahābodhiü gacchiüsu jambudãpakaü.
219
Gacchantā anupubbena bahukā rājadhāniyo
Atikkamitvā te bhikkhå mahāaņavimāgatā.
220
Ara¤¤e satta divasaü cariüsu maggamåëhakā
Te tattha hatthi yåthānaü maggaü disvāna taü pana.
221
Maggo ayanti sa¤¤āya āsu taü paņi pannakā
Tato a¤¤ataraü petaü naīgalamhi ayomaye.
222
Mahante balivadde ca yojitvāna mahākasiü
Kasantaü petakaü disvā manussotica sa¤¤iya.
223
Avidåre ņhito thero taü maggaü paripucchati
Satta rattiü divaü amhe magga måëhā bhavāmase.
224
Maggaü desehi bhikkhånaü yadi jānāsi kassaka
Itivuttetu so peto taü theraü etadabravi.
225
Sattarattiü divaü sabbe maggamåëhā bhavitthavo
Ahaü ekantara kappo maggamåëho bhavāmiti
226
Tassa taü vacanaü sutvā taü thero etadabravi
Evaüsu dãghamaddhānaü kena tvaü maggamuyhito.
227
Kovā panettha tvaü samma kiüvā kammaü kataü pure
Iti vuttetu so poto taü theraü etadabravi
228
Kāle kassapa buddhassa manusso kassako ahaü
Mukhena pāpakaü katvā kasi petatta māgato,
229
Napivāmi na bhu¤jāmi āsanaü sayanaü kuto
Nicca rattiü divaü sohaü kasanto yeva sa¤cariü.
230
Evaü mayhaü kasantassa kāyo jalati rattiyaü
Yuganaīgalagoõā ca jalanti phālapācanaü 


[SL Page 035] [\x  35/]     

231
Dayhamānassa kāyassa petalokāgatassame
Ayaü ca mahatã bhåmi vaķķhitā satta gāvutaü.
232
Evaü bahåni vassāni dukkhā kāyika mānasaü
Abhibhåto va dayhāmi passa kammassidaü phalaü.
233
Tassa taü vacanaü sutvā thero taü etadabravi
Kãdisaü kaņukaü kammaü kiü mukhena kataü tayā.
234
Taü sabbaü sotu micchāmi kathehi pucchito mama
Therassa vacanaü sutvā peto taü etadabravi.
235
Sādhu sabbe samāgantvā suõātha mama bhāsato
Taü kammaü byākarissāmi yaü kammaü pakataü mayā
236
Addhānamhi atãtamhi nagare kāsãnāmake
Kikãnāma mahārājā rajjā kāresi bhåpati
237
Tassa ra¤¤o taü nagaraü nissāya kassapo jino
Vassaü vasitvā cārikaü caramāno mahādayo.
238
Sattānaü anukampāya amhaü gāmaü upāgami
Tasmiü gāme janā sabbe samāgantvā kutåhalā
239
Kassapaü taü mahāvãraü nimantesuü sasāvakaü
Ahaüca tasmiü samaye paüsunaügala tālakaü.
240
Gaõhitvā tena gacchāmi kasi kammassa kāraõā
Mama disvā a¤¤ataro atthakāmo hitesiko.
241
Mameva anukampāya idaü vacana mabravi
Aya¤ca kassapo buddho sampanno lokanāyako.
242
Taü sabbe sādhu påjenti kiü tvaü samma na påjasi
Iti vutte ahaü tassa kodhaü katvāna sãghaso.
243
Avattabbaü kataüvocaü kodhena parimohito
Yadikassapa sambuddho mayhaü khettaü kasissati
244
Evāhaü påjayissāmi noce påje kathaüiti
Evaü vācaü udaditvā tato kāla kato ahaü.
245
Petattabhāvaü patvāna vedemi dukkhavedanaü
Mahā dukkhānu bhontaümaü disvā saüviggamānasā
246
Sabbe paõķitā tumhe yu¤jatha dukkha muttiyā
Iti vatvāna sopeto bhikkhu pucchi tato paraü


[SL Page 036] [\x  36/]      
247
Tumhetu kassa sissāti kathetha mama pucchitāti
Yo so dasabalo satthā vesārajja visārado.
248
Gottena gotamo buddho tassa sissagaõā mayaü
Iti vuttetu sopeto taü theraü etadabravã.
249
Saccaü gotama sambuddho uppanno lokanāyako
Sattā hehaü atikkante bhavissāmi avãciyaü.
250
Kassapassaca buddhassa gotamassaca satthuno
Etthantare yaü vasudhā uggatā satta gāvutā.
251
Vassānamhi asaükheyyā atikkantā bahåpica
Pattassa petalokamme kammapāko nakhãyati
252
Avãciühi ito gantvā bhottabbaü tassa sesakaü
Mohādi pāpakaü kammaü evantu vipulaü gataü. 
253
Evaü dosāvahaü hoti aparaddhaü guõādhike
Sukhāvahaüpi taü hoti tesu cittappasādanaü
254
Ettakavācādosena dukkhaüpattaü anånakaü
Viramantuca sabbepi vācādosā asaccatoti.

Kasi petavatthu.
--------
255
Tamba paõõiya dãpamhicetiya pabbate kira
Vasata¤¤ataro bhikkhu sambahulehi bhikkhuhi
256
Saddhiü gantvāna so gāmaü āgantvā pitunā saha
Cetiyagiri vihāramhi ārāmikassa hatthato.
257
Attano pitu atthāya aķķhanālika taõķulaü
Sve dassāmãti cintetvā saüghasantakamādiya. 
258
So tassā yeva rattiyā taü adatvā matoahu
Tato gāmadvayassāpi cetiya pabbatassaca 
259
Antare petako hutvā mahādukkhānubhosica
Tadāhi piõķacāriko bhikkhu taü maggamādiya. 
260
Gacchanto pacchime yāme jalamānaü tamaddasa
Disvāna taü paņipucchi bhikkhu so karuõāparo.
261
Dãghakāyo suduggandho iggikkhandhova dissati
Aņņhicammāvanaddhova konutvaü idha tiņņhasãti. 


[SL Page 037] [\x  37/]     

262
Peto hamasmiü bhaddante dukkhito buppipāsito.
Appakaü pāpakaü katvā petalokaü idhā gato. 
263
Tassa taü vacanaü sutvā thero taü etadabravi
Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaņaü kataü
264
Kissa kammavipākena petalokaü idhāgato
Iti vutte tu taü thero peto so etadabravã.
265
Bhikkhu ahaü pure hutvā vasiü cetiyapabbate.
Pituno bhojanatthāya taõķulaü pariyesayaü
266
Nāladdhaü pariyesitvā tato rāmikahatthato
Saüghasantaka sambhutaü aķķhanālika taõķulaü.
267
Svenāliü paripåretvā dassāmãti pagaõhiya
Adatvā rattibhāgamhi kālaü katvā idhā gato'ti.
268
Tassa taü vacanaü sutvā thero taü etadabravã
Etaü bhikkhuü pajānāmi sãlavā so bahussuto. 
269
Ediso silasampanno kena gaccheyya duggatiü
Therassa vacanaü sutvā peto theraü idabravã 
270
Evaü so sãlasampanno sutavā sāsane rato.
Saüghasantakaharaõaü accāsanne cipaccati. 
271
Yaü ki¤cisaüghikaü bhaõķaü appanti nābhima¤¤atha
Vipākakāle taü kammaü vipulena vipaccati.
272
Iti vutte mahātero taü petaü etadabravã
Kiü nāma kusalaü katvā tuyhaü dukkho itosiyāti. 
273
Therassa vacanaü sutvā peto taü etadabravi
Girito yāva taü gāmaü gāvuta ttayamantare.
274
Sakaņaü sampayojetvā ņhapetvāna nirantaraü
Taõķulaü paripåretvā yadisaüghassa dassatha.
275
Evāhaü parimuccāmi imāya petayoniyā
Evaü vepullataü pattaü aķķhanālika taõķulaü.
276
Yadipana nalabhāpetha mayhaü mutti sudullabhāti 
Tato thero pabhātamhi atikkantāya rattiyā.
277
Anurādhapuraü gantvā saddhātissassa rājino
Puratoņņhāsi pattena sa rājāpatta maggahã 


[SL Page 038] [\x  38/]     

278
Gahetvā cāpi taü theraü pucchi āgata kāraõaü 
Tatothero taü pavattiü vitthārena pavedayã
279
Tassa taü vacanaü sutvā saddhātisso mahipati
Tigāvutantare ņhāne sakaņe paņipāņiyā.
280
Taõķule heva påretvā uddisitvāna petakaü
Tassa petassa bhotåtã si¤citvā dakkhiõodakaü.
281
Bhikkhu saüghassa dāpesi pu¤¤akāmo narādhipo
Petopi anumoditvā petattā muttako ahu
282
Tato ca rattibhāge āgantvā therasantikaü
Therassa vandanaü katvā obhāsento ņhito ahå
283
Taü disvāna tato thero pucchati karuõākaro
Paramamakuņa dhāro sabbālaükāra bhusito
284
Sugandha gandhavilitto ko nu tvaü idha māgato
Therassa vacanaü sutvā devo taü etadabravi
285
Bhante ahaü pure āsãü peto dukkhena pãëito
Mahādukkhānubhontaü maü disvāna karuõākaro.
286
Mahāra¤¤o nivedetvā mahantaü dāna muttamaü
Dāpayitvāna saüghassa uddisāpesi maüpana
287
Mahārājā mahādānaü datvā maü uddisã tadā
Anumoditvāna taü dānaü mutto petatta bhāvato
Alabhiü devasampattiü ananta karuõākara.
288
Yathā ahaü sukhappatto modāmi kāma kāmiko
Tatheva tvaü mahāvãra modāhi kāmakāmiko

Aķķhataõķula nāli petavatthu.
------------------
289
Tamba paõõiya dãpamhi janapadamhã rohaõe
Dãghāvuko mahāthåpo ahosi tassa santako.
290
Patāko tatta ukkhitto khettekaīgumhi yassatu
Apati khettasāmãca āhiõķanto vipassiya.
291
Gaõhanto akkharaüdisvā lobha cittena jijjayi.
Pārupitvāna taü vatthaü pakkāmi so sakaü gharaü
292
Kālantarena matvā so petattaü samupāgami
Sahassaguõa mayopaņņaü dhārenno jalamānako. 


[SL Page 039] [\x  39/]     

293
Sajoti bhutā hiõķanto gantvā majjhima yāmake
A¤¤atarassa bhikkhuno santike āhu sotthiko.
294
Disvā petaü ņhitaü thero pucchituü etadabravi
Sabbo kāyo paņicchanno lopaņņāva guõņhito.
295
Aggijālāhi santatto konutvaü idha tiņņhasãti
Therassavacanaü sutvā peto taü etada bravi.
296
Peto hamasmi bhaddante ayopaņņāva guõņhito.
Sahassa paņaleneva saütattena carāmahaü.
297
Petassa vacanaü sutvā thero taü etadabravi
Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaņaü kataü 
298
Kena kamma vipākena ayo paņņena dayhasãti
Therassa vacanaü sutvā peto taü etadabravi.
299
Manussohaü tadāhutvā bahådhana kuņumbiko
Bahu khettāni pekkhanto viharanto itogato
300
Mahādãghāvu thåpamhā patākā pavanā bhatā
Aneka gāvutaü gantvā mama khette patiņņhitā.
301
Taü disvā pica hatthena gaõhanto taü vipassiya 
Akkharāni pivācetvā lobhena taü samaggahiü
302
Gahetvā taü pārupitvā agacchiü sagharaü yato
Tato kālaü karitvāna petalokā gato ahaü 
303
Sahassapaņaleneva ayopaņņāva guõņhito
Tāni paņņāni me kāyaü santhatāni dahantica
304
Assādaü natthi me ki¤ci dukkhameva nirantaraü
âsanaü sayanaü natthi annapānaü kuto mama
305
Accantaü dukkhito santo maraõaü me navijjati
Tassa taü vacanaü sutvā thero taü etadabravã.
306
Kiü kammaü te karissāmi mu¤cāmi kena hetunā
Buddhe dhammeca saügheca dhajaü dassāmihaü tava
307
Iti vutte tu so peto taü theraü etadabravi
Yadi vatthasahassānaü paņākā ābhatā idha
308
Dãghāvuthåpe påjetha evaü muttibhavissati.
Iti vatvāna so peto tatthevantaradhāyiti.


[SL Page 040] [\x  40/]     

309
Tato thero pabhātāya rattiyā sãghaso pana
Paņākā pariyesitvā laddhā paõõāsamattakā.
310
Dãghāvuthåpe påjetvā thero petassa uddisi
Rattibhāge punāgantvā peto theraü idabravã.
311
Aņņhaīgulappamāõamme vivaņaü matthakaü iti
Thero punapi maggitvā paõõāsā påjitā tato. 
312
Tadāpi aņņhaggulakaü vivaņaü hoti tassatu
Sahassamhi paripuõõe sakalaü vivaņaü ahu
313
Tato puna divase so sabbālaīkāra bhåsito
âgantvā aķķharattiyā vanditvā purato ņhito. 
314
Taü disvāna ca so thero pucchituü etadabravi
Vaõõavā abhiråposi sabbābharaõa bhåsito.
315
Suddhavattho sugandhosi konutvamasi mārisa
Therassa vacanaü sutvā devaputto idabravã
316
Bhiüsaråpo pure āsiü ayo paņņehihāriko
Santattehi sahassehi mahādukkhānu bhosahaü.
317
Evaü dukkhānu bhuttaü maü uddhāresi bhavaü pana 
Mayhaü mātā pitåna¤ca ¤ātakāna¤ca sabbaso
318
Kattabbakiccakaü yeva katvādāsi sukhaü mama
Tava mettānubhāvena muccitvā peta bhāvato.
319
Devattabhāvaü laddhāna vandituü idha āgato
Yathā ahampi dukkhamhā muccitvāna sukhe ņhito
320
Tathā tuvaü mahāvãra hohi aggasukhe ņhito'ti
Evaü vatvāna sodetvā puna theraü ida bravã
321
Bhante buddhe ca dhamme ca saüghe cāpi anuttare 
Appakampikataü pāpaü anantadukkha māvahaü.
322
Tatheva tãsu vatthusu påjampi katamappakaü
Anantaphaladaü hoti sampattittaya sādhakaü
323
Tasmā tãsupi vatthusu nakattabbaü parajjhanaü
Påjādikaüva kattabbaü sabbasampattikāminā. 
324
Edaü vatvāna so peto theraü katvā padakkhiõaü
Sādarenābhivanditvā tatthevantara dhāyiti

Patākāpetavatthu. 
 
[SL Page 041] [\x  41/]     

325
Yakkhapetaü paņicceva rājāmilinda nāmako
Nāgasenavhayaü theraü pucchi pa¤hesu kovido
326
Bhante atthi ca petānaü yakkhānaü maraõaü iti
Atthãti vutto so rājā kuõapesaü navijjati
327
Tesaü kuõapagandho vā navijjatãti abravã
Vijjatãtica vuttetu kathaü bhante ti abravã. 
328
Tato tamabravã thero vijjati kuõapampi ca
Migasåkararåpādi paņaīgādi pirupakaü
329
Iti vuttetu so rājā taü theraü etadabravã
Kallosi bhante pa¤hesu na a¤¤e hi ca abravã.
330
Petā bahuvidhā honti ahetukādikā pica
Yebhuyyena ahetåti vuccantãti vijāniyaü.
331
Piyaīkarassa mātāca mātāca uttarassa'pi 
Etesaü vinipātānaü dhammābhisamayo ahu.
332
Tāsu piyaīkara mātā therassa nuruddhassatu
Sutvā sajjhāyana saddaü suõantã sādarā ahu
333
Paccåse chātabhāvena rodantaü sakaputtakaü
Sa¤¤āpetu¤ca sā petã idaü vacana mabravã
334
Māsaddaü kari piyaükara=pe=pisāca yoniyā.
335
Evaü puttaü sa¤¤apetvā suõantã dhammamuttamaü
Taü divasaühi sampattā sotāpatti phaluttamaü 
336
Uttarassaca mātāpi satthuno dhammadesanaü
Suõantã sādarāyeva sotā pattiphale ņhitā.
337
Yeca¤¤e vinipātāpi santi visesalābhino
Tasmā tesu sahetåpi saüvijjantãti abravã
338
Petā bahuvidhā honti paradattåpajãvino
Nijjhāmataõhikā ceva petāca khuppipāsakā
339
Paüsu pisāca kāceva kālaka¤jāsurāpica
Etesu pana petesu paradattåpajãvino
340
Sattāhabbhantare dānaü anumoditvāva muccare 
Nijjhāmataõhikā petā khuppipāsā tathāpica


[SL Page 042] [\x  42/]     

341
Ete sabbe mahāpetā nekabuddhantare ņhitā
Ĩātãhi dinnakaü dānaü anumoditvāva muccare
342
Paüsupisācakā nāma asuciņņhāna sambhavā
Khelasiüghānikādãni bhu¤jantā vicaranti te. 
343
Ekabhesajjamålakaü gahetvāna karenatu
Adissamānā gacchanti bhesajjeheva dissare.
344
Kālaka¤jāsurānāma petā honti bhayānakā
Tesaü tigāvuto deho mukhaüsuci visaüviya.
345
Kakkaņakkhãva akkhinã bahinikkhamma tiņņhare
Sãsåpari mukhaü cāpi akkhãni vāpi dissare.
346
Onametvāna sisante bhu¤jantica pivantica
Santattāyomayeheva muggarehica pothiya
347
A¤¤ama¤¤asarãramhi uņņhitaü pubbalohitaü
Bhu¤jantā honti te petā nissirikā bhayānakā.
348
Petānaü eva uddissa dinnadānaü vipucchituü
Milindarājā taü theraü nāgasenaü idabravi.
349
Dāyakā pana sabbe hi bhante ¤ātãna muddisa
Petānaü denti taü dānaü tesaüva upakappati?
350
Tassa taü vacanaü sutvā thero taü etadabravi.
 hāneyeva mahārāja noca aņņhānake iti. 
351
Tatoca rājā taü theraü pucchi pa¤hesu kovido
Katamaü pana taü ņhānaü aņņhānaü katamaü iti. 
352
Tassataü vacanaü sutvā thero taü etadabravi.
Niraye upapannāca tiracchāna gatāpica.
353
Manussesu ca devesu uppannā honti ye janā
Te sabbe api aņņhānā tesaü taü nåpakappati. 
354
Ĩātisā lohitā ceva petalokåpapajjare
Tesaü eva ca taü dānaü ņhānaso upakappati. 355
Sabbesampi ca petānaü paradattåpajãvino
Petā ati lahuņņhānā santāhenapi labbhare.
356
A¤¤e nijjhāmataõhikā petā ca khuppipāsino
Anekantara kappesu atãte svevalabbhare.


[SL Page 043] [\x  43/]     

357
Itivutte tu therena rājā taü etadabravã
Bhante yadi ca te ¤āti taü ņhānaü nopapajjare.
358
Ke vā bhu¤janti taüdānaü vadethā'tica abravi.
Tato thero mahārāja a¤¤e ¤ātã hi bhu¤jare.
359
Te ca¤¤e cāpi natthã ce bhante ke taüca bhu¤jare
Taüdānaühi mahārāja dāyakāyeva bhu¤jare.
360
Iti vuttetu taü rājā bhante katvā sakāraõaü
Vadethā'tica vutto so tassa āhari kāraõaü
361
Mahārāja idhe kacce sālohitā ca ¤ātakā
Sajjetvāna surābhattaü ¤ātigehaü gatā ahu.
362
Te tattha ¤ātake disvā tesaü sabbaü adāpayuü
Yadi natthi paraü tattha surābhattaü kathaü kare. 
363
Chaķķenti vāpi te novā itivutte narādhipo
Kuto chaķķenti te bhante teyeva paribhu¤jare.
364
Evameva mahārāja natthi ce ¤ātakā tahiü
Dāyakāyeva bhu¤janti tassa dānassa taü phalaü.
365
Evaü vuttetu so rājā taütheraü etadabravi.
Kallosi bhante pa¤hesu nattha¤¤o tavasādiso.
366
Petavatthuppakaraõe bahukā vatthu sesakā
Oloketvāna te tasmiü gahetabbā va vi¤¤unā
367
Itica sakala pete tibbadukkhānu bhonte
Akusala bala bhåte bhåtato saüviditvā.
Tividhakusalaü kammaü sa¤cayanto anantaü.
Tividhasukha mahantaü vāyame seņņha magganti.

Iti sujanappasāda saüvegatthāya kate lokappadãpakasāre petagati niddeso nāma

Tatiyo paricchedo.
-------------
1.
Athāparaü pavakkhāmi tiracchānassa sambhavaü
Jinavuttānu sārena yathāsambhavato kathā
2
Paņisandhi vaseneva sabbo ekavidho bhave
Ahetukāva etesaü paņisandhiti jāniyaü 


[SL Page 044] [\x  44/]     

3
Diņņhā diņņha vasenete tiracchānā dvidhāsiyuü
Pakati cakkhunāyeva diņņhādiņņhā vi¤āyare 
4
Dãghamajjhima rassānaü vasena tividhaü matā
Anumajjha mahantānaü vasenāpi tidhā siyuü.
5
Aõķajāca jalābujā saüsedajopapātikā
Iti bhedena sabboyaü tiracchāno catubbidho.
6
Apadā dipadā ceva catuppada bahuppadā
Iti bhedena sabboyaü tiracchāno catubbidho.
7
Apadā ahimacchādi dipadā pakkhi jātikā
Catuppadāca sãhādi vicchikādi bahuppadā.
8
Sabbepime tiracchānā a¤¤ama¤¤a vihesakā
Tenetesamara¤¤epi sukhaü natthi kadācipi.
9
Vyagghotu såkaraükhāde sappādimpana såkaro
Sappotu maõķukaü bhakkhe maõķuko khudda pānake. 
10
Yathāpi thalajā evaü jalajāpica pānakā
Mahante khuddakaü khāde khuddako atikhuddakaü.
11
Khādati tena te niccaü sasokā dukkhapãëitā
Sayanti ceva tiņņhanti vãcarantica sabbadā. 
12
Manussāsannakedese tiracchāne anekadhā
Tacamaüsānamaņņhãnaü dantasiügādi kāraõā. 
13
Manussā ha¤¤are tetu pāpakammānu bhontihi
Tiracchāne bhavaü dukkhaü evamāhaüsu pubbakā.
14
"Dunniggame mahādukkhe tibbarāge mahā bhaye
Vidhammasa¤¤e jāyanti tiracchāne pi pāpake [a]
15
Tiriyato eva cintenti gacchantica sayantica 
Tiro gaticchā dhammesu tiracchānā tatomatā.
16
Tiracchajāti saükhāhi tatatthehipi [b] dukkarā
Tāsudukkhaü mahantaüko sakalaü vaõõayissati.
17
Påtimacche vaõe vāpi tathā candanikāya vā
Tuthitāsuciduggandhe pheõile samale pivā 
----------------------------------------------------------
[A] pāpato, saddhammopāyane. [B] katatthehipi, sa:pāyane. 


[SL Page 045] [\x  45/]     

18
Kecisattā vijāyanti jāyanti vicarantica
Khādanti kāmaü sevanti sayantica miyantica. 
19
Atho imasmiü dehepi sakalāsuci ākare.
Asãti kulamattāni kimãõaü niyatānahuü.
20 
Tesaü saputtadārānaü yato sutigharo ayaü
Pavuddhikalahaņņhānaü caükamo sayanãgharo.
21
Khādaniyammalaņņhānaü rogabhogādi bhåmica
Dehavicchaķķha naņņhānaü susānaüca idaüyato.
Tato dehe virajjanti narajjanti vipassino. 
22
Accantā sucijātānaü amejjhāhāra bhājinaü
Cintā vicchaķķhanakari kimutajāti dassanaü
23
Jātā khalu tiracchāne thalajā jalajāpivā
A¤¤o¤¤ama pi bhãtāva sayanti vicarantica.
24
Vālaloma nakhanahāru maüsasiīgaņņhi kādinaü
Kāraõā keci niddosā mārayanti anekadhā.
25
Cammuppāņana dukkhena phandantā gāviādayo
Yaü dukkha madhigacchanti kānu tassopamā siyā.
26
Vijjhitvā akkhi yugalaü vilambitvā avaüsirā
Nãyantā māraõatthāya dukkhaü papponti aõķajā.
27
Sajivāca jale uõhe khipitā paccamānakā
Yaü dukkhamadhigacchanti taü ko khalu minissati. 
28
Adiņņha pubba thalakā avicchinnodakeratā
Niddayehi manussehi sajivāva samuddhaņā.
29
Nihitā låkha paüsumhi pāsāõena samutthaņā
Samudditāpāturitā khuppipāsā balāhatā. 
30
Karuõaü parikåjantā samātāpitu bandhavā 
Aladdha parivattantā anantarita vedanā.
31
Yaüdukkhamadhi gacchanti niddosā saükha sippikā
Tesaü dukkhaü sabhāvampi nāhaü sakkomi dipituü.
32
Vahanti avasā keci daõķaīkusa kasāhatā
Patodapaõõi pāõãhi bahuso paritajjitā. 

[SL Page 046] [\x  46/]     
 Tiracchānagatiniddeso. 
33
Baddhā nekehi rajjåhi aladdhacchanda cārino
Pabalā dubbale sante sakammaparināmitā.
34
Yesaü sabbaü parāyattaü chandacāro na vijjati
Tesaü dukkhassa pariyantaü tada¤¤o kohi ¤assati. 
35
Keci yuttā rathadhåre naīgale sakaņe pivā
Vahanti vaõitakkhandhā tajjitā ati bhāriyaü. 
36
Nāhaü sakkomi vahituü uõho chāto pi pāsino
Bhāriyaü tica vattumpi tesaü satti na vijjati.
37
Tesaü āro payitvāna avisayhaü mahābharaü
Asamatthe ņhite dãne tāëayanti punappunaü.
38
Kaķķhanti nāsārajjumpi vālaü nibbeņhayanti ca 
Nibbijjhanti patodehi paõhã hi paharantica. 
39
Dahantivāla målaüsa piņņhi passodarādisu
Kaõõe chindanti tajjanti vilikkhanti ca sabbaso. 40
Te bhãtā uņņhahantā ca patantā asamatthato
Yaü dukkha madhigacchanti konu taü dãpayissatã.
41
Tiracchānesu lokesu devataüsā tisammatā 
Rasaggassopadānena mātāca paripositā. 
42
Manu¤¤ā maügalā pu¤¤ā suddhidātica sa¤¤itā 
Tāsampi dukkha matulaü tattha a¤¤esu kā kathā. 
43
Pāde khāõusu bandhitvā katvā aggiü samantato 
Tasite puna pāyetvā duppeyyaü lavaõodakaü.
44
Viritte puna pāyetvā sudukkhaü kaņukodakaü.
Mahādaõķehi nekehi ākoņetvāna niddayaü.
45
Jãvagāhavi dayhantā yavane gāvi ādayo
Mahādāha parissantā passantā pāpajaü phalaü.
46
Vissaraü viravantāva nissasaütāva āyataü milātadãna vadanā udikkhantā ito tato.
47
Yaü dukkhamanu bhontãhi savaõepi asāhiyaü
Taü dukkhaü cintayaütassa hadayaü phalatãvame.
48
Yāhi bālattane nāma sabbalokānukampiye
Anukampā vipannāva sā tiracchāna jātiyaü.


[SL Page 047] [\x  47/]     

49
Taükathaü iti cevi¤¤å vade visada matthato
Asahantā viyo gantuü muhuttaüpica mātuyā.
50
Pillakā atimandattā anāthā sayitā tahiü.
Kathaü nadissate ammā tadā pātoca niggatā.
51
Kinnu me pillakā atthi iticintā pi natthivā
Iti cintā parāhutvā kåjantā dãna locanā.
52
Udikkhantā gatadisaü ussiīghantā disodisaü
Disvāna mātaraü sāyaü gocarāto samāgataü. 
53
Pahaņņhā paņidhāvanti pāmojjubbilla bhāvato
Vissatthe mātupemena vilaüghante samantato.
54
Lālante kaõõapucchepi salãlopagate vate
Chāte yāte thanampātuü mātā noti sinehato.
55
Taruõo karuõakkhãhi ca¤calehi udikkhi tā
Jaķķhetvā puttapema¤ca adiņņhāya paruddataü.
56
Taükhaõeneva a¤¤āva jātā mātāpi puttake
Viravante cakaruõaü endante yadi khādati.
57
Ito paraü kiüvattabbaü bhayaü tiriya sambhavaü
Yattha gacchati puttānaü mātuto pima hābhayaü.
58
Yatthanatthihi vissambho lajjādhammo satãpivā
Akattabbanti vātamhā kathaüniggamanaüsiyā.
59
Ayaühi dunniggamano niccubbiggo mahādukho
A¤¤o¤¤abhakkho asivo mohajālāva guõņhito.
60
Sabbānattha samavāyo tiracchāno tisa¤¤ito
Saüsāre saüsarantānaü sakkilesāna nicchayā.
61
Siyāadiņņha saccānaü itisaüvigga mānaso
Saccāhi samayatthāya parakkamati paõķitoti"

Sāma¤¤adukkhavaõõanā.
62
Evaü sāma¤¤ato dukkhaü tiracchānesu sambhavaü
Vatvā dāni pavakkhāmi savatthuü sukha missakaü. 
63
Apadā ahimacchādi dvãpadā pakkhijātikā
Catuppadāca sãhādi vicchikādi bahuppadā.
 

[SL Page 048] [\x  48/]     

64
Apadesu hināgatto dipadesu supaõõako
âjāneyyo catuppāde hasthi assoca uttamo.
65
Tattha nāgo mahātejo āsivisesu uttamo mahāghoraviso ceva sukhasampatti saüyuto.
66
Tatthāsivi sajātãpi bhedena caturo siyuü
Kaņņhamukho satthamukho aggimukho tatoparo.
67
Putimukhopi iccete caturo āsivisāpana
Daņņha diņņha phuņņhavāta visānaü pana bhedato.
68
Katvā catuguõo kekaü solase te bhavantihi
âgataviso na ghoro ghoro nāgata vãsako.
69
âgata visoca ghoroca naghoro nā gatoviso
Itibhedā catuguõaü katvā te catu saņņhikā.
70
Aõķajāca jalābujā saüsedajopapātikā
Iti bhedā catuguõaü katvā te pana sabbathā.
71
Chapaüca dvi sataüceva bhavantãti vijāniyaü
Jale thale sujātānaü vasena dviguõaü kataü.
72
Dvādasādhikapa¤casataü bhavantãti vijāniyaü
Te sabbe kāmaråpãca akāmaråpãca bhedato. 
73
Dviguõaü katvā sahassa¤ca adhikaü catu vãsati
âsivisā bhavantãti jānitabbaü ca vi¤¤unā.
74
âsittaüva visaü yassa asitamassa visantivā
Asiviya visaü yassa tato āsiviso mato
75
Nāgesu nāgarājāno sukhappattā mahiddhikā
Sattaratana pākāre pāsāde rata nāmaye.
76
Dibbasukhaünu bhontāpi saccabodhāya ārakā
Sabbe ahetukā honti tasmā dukkhā ime ahu.
77
Tatoyevaca sabbepi bodhisattā mahāyasā
Campeyya bhuridattāca saükhapālādayo pica. 
78
Nāgattabhāvā mokkhāya daëhaü katvāna mānasaü
Manussapathamāgantvā kariüsute uposathaü. 
79
Samuddodaka piņņheva bahunāgā vasanti yaü
Saputtadārā vasanti nāgiyo gabbhinã ahuü. 


[SL Page 049] [\x  49/]      
80
Tadāhi nāgiyo sabbā samāgantvāna mantayuü
Yadimayaü idha yeva vijāyeyyāma puttake.
81
Te amhaü puttakā sabbe udakā visivegasā
Kilamissanti vattantā assāsaü na labhissare.
82
Tato supaõõa vātampi sahituü nalabhissare
Tasmā mayā himavantaü gamissāmāti cintayuü
83
Cintetvāna tadā sabbā nimujjitvāna nāgiyo
Udakeyeva gantvāna mahānadiü upāgamuü.
84
Nadiyā anusārena patvāna himavantakaü
Tasmiü soõõaguhādãsu nisãditvāna nāgiyo.
85
Puttake tā vijāyetvā rakkhayantipi nāgiyo
Jaõõumatte ukadamhi kãëāpetvāna te pana.
86
Niccakālådakeyeva kãëā petvāva vaķķhite
Ekabbyāma dibbyāmādi attabhāve ņhitepana.
87
Sattaratana nāvāyo māpayetvā tatoparaü.
Mahāvitānaü bandhitvā sattaratana cittakaü.
88
Sabbe nāgā samāgantvā parivāretvāna sabbaso
Mahāsamajjakaü katvā nayiüsu sakaņņhānakaü.
89
Tato udaka piņņheva vaķķantā nāgadārakā
Byāmasata mattakāpi kāyā tesaü bhavantihi. 
90
Tato a¤¤e apādesu mahantāmaccha jātikā.
ânandoca ajjhāroho [a] mahātimi timiīgalo.
91
Timira piīgalo ceva timindo timievaca.
Etehesuü sattamacchā mahākāyā bhayānakā
92
Etesvādi tayomacchā yojanāõaü pamāõato.
Paüca paüca satā honti tayosatā sahassikā.
93
Supaõõo pakkhiõaü seņņho tassaca parimāõato
Diyaķķhayojana sataü bhavatãti vijāniyaü.
94
Pa¤¤āsayojanotassa hoti dakkhiõa pakkhako
Tathevavāma pakkhopi pi¤jotusaņņhi yojano.
----------------------------------------------
[A] ajjhohāro-potthakesu.


[SL Page 050] [\x  50/]     

95
Tiüsayojanikā gãvā sãsantu nava yojanaü
Dvādasayojanā pādā supaõõassāti jāniyaü.
96
Supaõõoso pakkhirājā dutiyālinde sineruno
Atthi simbalã daho so pa¤¤āsayo janāyato.
97
Parikkhi pitvā taü dahaü mahantaü simbalãvanaü
Atthi tasmiü vaneyeva mahāsimbali pādape
98
Vasati sabbakālaü so rājā supaõõa nāmako
Tasmiü supaõõa kavātaü kātuü āraddhakepana.
99
Sattaņņhayojanasata ņņhānaü na ppahotihi
Tato caleke parāya uppatitvā sakālayā
100
Samuddapiņņhe āsinaü nāgarājaü vipassiya
Gaõhituüpatate sãghaü jalaüsaü khubbhate tadā.
101
Tathāsogaruëogaõhaü pannagaü bhakkha mattano
Samantāyojanasataü vikkhobhetã ca sāgaraü.
102
Paõõagaü solabhitvāna adhosãsaü viheņņhasaü
âdāya so pakkamati yathākāmaü dijuttamo.
103
Garuëo sabbapannage gaõhituü sakkuneyyavā
Novāti ce nasakkoti sabbaso yeva gaõhituü.
104
Dhataraņņho mahārājā kambalassatarāpica
Sattantara samuddesu nāgarājā mahiddhikā.
105
Bhummaņņhā pabbataņņhāca vimānesu ņhitāpica
Te sabbe nāgarājāno nasakkonti ca gaõhituü
106
Dataraņņhā dayo ceva kambalassa tarādayo
Ete senāpatã yuddhe supaõõāpi camåpati.
107
Tasmāca te a¤¤ama¤¤aü passantāpi vivajjayuü
Sattantara samuddesu paņhavã pabbate suca
108
Nāgāhi garuëe disvā nilãyanti ito tato
Tasmāva te supaõõāpi nevasakkonti gaõhituü.
109
Catuppādeda ājāniyo uttamoti pakāsito
Hatthivevāpi assāpi ājānãyyā catuppadā.
110
Kālāvaka¤ca gaīgeyyaü paõķaraü tamba piīgalaü
Gandhamaīgala hema¤ca uposatha chaddanti medasa.


[SL Page 051] [\x  51/]     

111
Dasannaü purisānaüyaü balaü kālāca kassataü
Yaüpurisa satānantu balaügaīgeyya hatthino.
112
Iminā cakkamaü katvā dasadaseva vaķķhitaü
Koņisata purisānaü yaü balaü taü uposathe.
113
Koņisahassa posānaü yaübalaü taü chaddantake
Dasachaddanta nāgānaü yaübalaü taü jinassatu. 
114
Balaü purisa gaõanā koņisata sahassakaü
Bhavatãtica vi¤¤yeü paõķitena naya¤¤unā.
115
Chaddanto so nāgarājā uccatosãti hatthako
Vãsuttara satāyāmo dantātu tiüsa hatthakā.
116
Paõõarasa ratanā vattā chahiraüsihi sobhitā
Chaddanto nāma sonāgo chaddanta nāmake dahe.
117
Suppatiņņhita nigrodho tedasayoja nuggato
Aņņhasahassa pāroha maõķito ati rocati.
118
Tassa målamhi gimhesu nivasati so gajuttamo
Tassajāyāduve aggā ahesuü seta hatthinã.
119
Mahāsubhaddanā mekā ekā cålasubhaddakā
Vāsesuü soõõa guhāya dvādasayojanāyatu
Nisãdi saparivāro sabbakālaü gajuttamo.
120
Rakkhanti taü aņņhasahassanāgā
äsādantā vāta javāpahārino
Tiņņhanti tehimålaü passantā
Kuppanti vātassa ãritassa.
121
Santi a¤¤e mahānāgā hatthi hatthinã yopica
Kālā nãlā sitā rattā santi lohita kāpica.
122
Te sabbe nāgarājassa atthāya bhisamålakaü
Phalapupphā dika¤ceva pariyesanti sabbadā.
123
Yadāca so nāgarājā kātuü udaka kãëakaü
Otarato dake tassa sarãraüseta hatthinã.
124
Parimajjantānahā petvā dvebhaddāpica nahāpayi
Udakatopi otiõõaü nāgarājaü chaddantakaü.
125
Alaükariüsu pupphehi uppalādãhi sabbaso
Tāpisabbe na hāyitvā otiõõā parivārayuü.


[SL Page 052] [\x  52/]     

126
Tatoca so nāgarājā saparivāro vijambhayaü
Nigrodhamåla māgantvā aņņhāsi nijaālaye.
127
Tatovadanti vattabbaü sakalantaü asesato
Chaddanta jātakeyeva gahetabbaü vibhāvinā
128
Valāhakula sa¤jāto assarājā valāhako
Sabbeseto mu¤jakeso kākasãso mahiddhiko.
129
Surattamukha pādoca bhãtānaü khema kārako
Vātavegā kāsago seņņho ajāneyyo mahabbalo.
130
Cakkavāla parikkhitta pākāre paridhāviya
Purebhattaü sakaņņhānaü pāpuõātihi sãghaso
131
Tato a¤¤e catuppadā santi seņņhāti sammatā. 
Sãhoca asabhoceva usabho nisabho pica.
132
Tesu sãho paõķusãho kālasãho catubbidho
Tiõasãhoca kesaro munindena pakāsito.
133
Catubbidhesu sãhesu kesaro yeva uttamo
Gavasahassa jeņņhako usabhoti vijāniyaü.
134
Gavasahassa jeņņhako nisabhotica sammato
Gavasatasahassassa jeņņhako asabhomato.
135
Mahā bhāravaho eso sabba seto pasārito
Asanipātasaddena akampanãya jātiko.
136
A¤ehica asaühãro ãdiso āsa bhuttamo
Ete sabbe tiracchānā ahetu paņisandhikā.
137
Saddhamma sa¤¤ārahitā sadāubbigga jãvitā
Satthārādesite dhamme neva sakkonti bujjhituü. 
Abhabbakāva tesabbe dukkhamåla sadā ahuü. 
138
Evaü tiracchāna gatā sudukkhā dukkhena dukkhā vigatā bhavanti
Evaühi ¤atvāna tiracchabhāvā sammā vimokkhāya careyya dhammaü

Itisujanappasāda saüvegatthāyakate lokappadãpakasāre tiracchānagati niddesonāma

Catuttho paricchedo. --------------

[SL Page 053] [\x  53/]     

1
Athāparaü pavakkhāmi manussānaü gatimpica
Munivuttānu sārena yathāsambhavato kathaü. 
2
âdikappamhi sambhutā manutã nāmakā narā
Tesaü apaccambhåtattā manussā tica vuccare.
3
Athāpã satisårattā brahmacariya yogato
Mano ussanna metasaü tasmā manussa nāmakā.
4
Manussajāti sāma¤¤ā sabbo eka vidho bhave
Bhabbā bhabba vasenete manussā duvidhā siyuü. 
5
Ahetuka duhetuka tihetuka pabhedato
Sabbe manussā tividhā bhavantãti vijāniyaü
6
Khattiya brāhmaõavessa suddavaõõappa bhedato
Manussā catudhāhonti tatrādo khattiyo varo.
7
âdikappe mahārājā pu¤¤avanto mahiddhiko
Mahājana sammatattā mahāsammata nāmako. 
8
Khettādhipati bhutattā khattiyo ti ca nāmako
Tassa puttotu rojo ca tassa tu vararojako.
9
Tathā kalyāõakādveca upoghatā duvetathā
Mandhātā varamandhātā tato cetiya nāmako
10
Mucala kāmakā ceva mahāmucala nāmako
Mucalindo sagaro ceva samuddo devaka nāmako. 
11
Bharato bhagãratho ceva rucãca surucã pica
Patāpo mahāpatāpo panādāca tathāduve. 
12
Sudassano ca meru ca tathā eva duveduve
Acchimā cā pirājāno tassaputtappa puttakā.
13
Asaükheyyā yukā ete aņņhavãsati bhåmipā
Kusāvatiü rajagahaü mithilaücāpi āvasuü.
14
Tato sata¤ca rājāno chappa¤¤āsa¤ca saņņhica
Caturāsãti sahassāni chattiüsāca tatopare.
15
Dvattiüsaü aņņha vãsa¤ca dvāvãsati tato pare aņņhārasa sattarasa pa¤cadasa catuddasa
16
Navasatta dvādasaüca pa¤cavãsa tato pare
Pa¤ca visa¤ca dvāvãsa dvā dasaca navā pica. 


[SL Page 054] [\x  54/]     
 Manussagatiniddeso. 
17
Caturāsãti sahassāni makhādevā dikāpica
Caturāsãti sahassāni kalārajanakādayo.
18
Soëasa yāva okkākā tassa puttapa puttakā 
Ime visuü vãsuü rajjaü kamato anu sāsayuü.
19
Okkāmukho jeņņha putto okkā kassaca rājino
Nipuno candimā canda mukho ca sivisa¤jayo. 
20
Vessantaro mahārājā jālãva sihavāhano [a]
Sãhassaro ca iccete tassaputta paputtakā.
21
Dve asãti sahassāni sãhassarassa rājino
Puttappa putta rājāno jayaseno tadantimo. 
22
Ete kapilavatthusmiü sakyarājāti vissutā
Sihahanu mahārājā jayasenassa atrajo.
23
Jayasenassa dhãtāca nāmenā si yasodharā
Devadahe devadahasakko nāmāsibhåpati
24
A¤jano cātha kaccānā āsuü tassa sutā duve
Mahesã āsi kaccānā ra¤¤o sãhahanussa sā
25
âsi a¤jana sakkassa mahesã sā yasodharā
A¤janassa duve dhãtā māyā cātha pajāpati
26
Puttā duve daõķapāõi suppabuddho ca sākiyo
Pa¤caputtā duve dhãtā āsuü sãhahanussatu.
27
Suddhodano dhotodano sakyā sukkāmitodanā
Amitā pālitā [d] cāti ime pa¤ca ime duve.
28
Suppabuddhassa sakkassa mahesã amitā ahu 
Tassāsuü bhaddakaccānā devadatto duve sutā. 
29
Māyā pajāpatã ceva suddhodana mahesiyo
Suddhodana mahāra¤¤o putto māyāya nojino
30
Mahāsammata vaüsamhā asambhinno mahāmuni
Evaü pavatte sa¤jāto sabbakhattiya muddhani.
31
Siddhatthassa kumārassa bodhisattassa tassatu
Mahesã bhaddakaccānā putto tassā ti rāhulo -----------------------------------------------------
[A] pamitā, a¤¤attha. [B] sivibāhano-potthakesu.


[SL Page 055] [\x  55/]     

32
Bimbisāro ca siddhattha kumāroca sahāyakā
Ubhinnaü pitaro cāpi sahāyā eva te ahuü
33
Bodhisatto bimbisārā pa¤ca vassādhiko ahu.
Ekånatiüso vayasā bodhisatto bhinikkhami.
34
Padahitvāna chabbassaü bodhiü patvā kameõa ca
Pa¤catiüsotha vayasā bimbisāra mupāgami.
35
Bimbisāro paõõarasa vasse sa pitarāsayaü 
Abhisitto mahāpu¤¤o patto rājassa tassatu. 
36
Patte soëasame vasse satthā dhamma madesayã 
Dvepaõõāseva vassāni rajjaü kāresi so pana
37
Rajje samāpaõõarasa pubbe jinasamāgamā
Sattatiüsa samātassa dharamāne tathāgate. 
38
Bimbisāra suto jāta sattu taü ghatiyā mari
Rajjaü dvattiüsa vassāni mahāmittadu kārayi. 
39
Ajātasattuno vasse aņņhame muni nibbuto
Pacchā so kārayã rajjaü vassāni catu vãsati. 
40
Pa¤canetto jino pa¤ca cattāëãsa samāsamo
 hatvā sabbāni kiccāni katvā lokassa sabbathā. 
41
Kusinārāya mallānaü yamasālāna mantare.
Uttarasãsakaü katvā supa¤¤atte mahārahe.
42
Nipanno dakkhiõā passā sãhaseyyaü mahāmuni 
Dhātubheda mabheda¤ca dhātuyā pāņihāriyaü
43
Kāretuü so adhiņņhāya visākhapuõõamāsiyaü
Parinibbāyi sambuddho bhumicālo mahā ahå.
44
Pāņihãrā bahå honti accherāca bahå tadā 
Tadā te mallarājāno samāgantvā kutåhalā.
45
Rodantā paridevantā katvā påjaü anappakaü
Sattāhaü sādhukãëanaü kārāpetvāna sabba so.
46
Ahatehi ca vatthehi kappāsa picunā saha 
Jinaü pa¤ca satakkhattu veņhayitvāna sādhukaü. 
47 Sattaratana cittāya sovaõõa ma¤jusāyatu
Pakkhipitvāna påjentā makuņabandhana cetiye.


[SL Page 056] [\x  56/]     

48
Visuttarasatucchamhi citake candanāmaye
âropayitvā jhāpesuü sarãraü satthuno pana 
49
Sammā anavasesa¤ca jhāyã dhātåca sissayã
Sabbantovatthakaü cekaü sabba bāhiramekakaü.
50
Dve najjhāyiüsu vatthāni sesā jhāyiüsu sabbaso
Chādetvā sakalaü dhātu sobhantã yeva tiņņhare. 
51
Uõhãsaü catudāņhā ca akkhakā dve ca satthuno
Asambhinnā vimāsatta sesā bhinnāca dhātuyo.
52
Bhinnamuggappamāõāca bhinnataõķula sannibhā 
Mahantā majjhimā ceti khuddakā sāsasåpamā.
53
Mahantā suvaõõa vaõõā ca majjhimā muttikāppabhā
Khuddakā makulāvaõõā tidhā bhijjhiüsu dhātuyo. 54
Aņņha sārãrikāthåpā navamo tumbacetiyo
Dasamaīgārathåpo ca ete seņņhasukhappadā.
55
Aņņhadoõā cakkhumato sarãrā
Sattadoõaü jambudãpe mahenti
Eka¤cadoõaü purisuttamassa
Rāmagāme nāgarājā mahenti. 
56
Ekādāņhā tidasapure ekānāgapure ahu
Ekāgandhāravisaye ekāsi puna sãhale.
57
Kesā lomādikā dhātu adaķķhā honti te pica
Devā hariüsu ekekaü cakkavālaü paramparā.
58
Mahākassapa nāmo so dighadassã mahāmuni
Anāgate chandavatā kātuü dhātuü nidhāpayã.
59
Ajātasatturājā pi therassa vacanampati
Dhātunidhāna matulaü akāsi kusalatthiko.
60
Tassa putto dayabhaddo ghātitvā taü narādhipaü
Rajjaü soëasavassāni kāresi mittaduhiko.
61
Udayabhaddaputto taü ghātetvā anuruddhako
Anuruddhassa puttotaü ghātetvā muõķa nāmako.
62
Mittadduno dummatino te pirajjamakārayuü
Tesaü ubhinnaü rajjesu aņņhavassānatikkamuü.
----------------------------------------------------------
[A] kumbha-a¤¤attha. 


[SL Page 057] [\x  57/]     

63
Muõķassa putto pitaraü ghātetvā nāgadāsako
Catuvãsati vassāni rajjaü kāresi pāpako.
64
Pitughātakavaüsoya miti kuddhātha nāgarā
Nāgadāsakarājānaü apanetvā samāgatā.
65
Susunāgoti pa¤¤ātaü amaccaü sādhusammataü
Rajje samabhi si¤ciüsu sabbesaü hitamānasā.
66
So aņņhārasavassāni rājā rajjamakārayi
Kāëāsoko tassa putto aņņhavãsati kārayi.
67
Atãte dasame vasse kāëāsokassa rājino
Sambuddhaparinibbāõā evaü vassa sataü ahu. 
68
Tadā vesāliyā bhikkhå dasasahassā samāgatā
Dasavatthåni dãpentā 'akaüsu dhammasaügahaü.
69
Te sabbe pica maddetvā yasaserā dayo puna
Sattā satā arahantā akaüsu dhammasaügahaü 
70
Kāëāsokassa puttātu ahesuü dasabhātukā
Dvāvãsati te vassāni rajjaü samanusāsayuü.
71
Navanandā tato āsuü kameneva narādhipā
Te pi dvāvãsavassāni rajjaü samanusāsayuü.
72
Moriyānaü khattiyānaü vaüsajātaü sirãdharaü
Candaguttoti pa¤¤ātaü bhaõaka [a] brāhmaõo tato. 
73
Navamaü dhananandaü taü ghātetvā caõķakodhasā
Sakala jambudãpamhi rajje samabhi si¤ci so.
74
So catuvãsati [b] vassāni rājā rajjamakārayã
Tassa putto bindusāro aņņhavãsati kārayã.
75
Bindusāra sutā āsuü sataü ekoca vissutā
Asoko āsi sabbesu uggatejo mahiddhiko. 
76
Vemātika bhātareso hantvā ekånakaü sataü
Sakale jambudãpamhi ekarajjamapāpuõi
77
Jinanibbāõato pacchā pure tassābhisekaho
Aņņhārasavassa satadvaya mevaü vijāniyaü.
----------------------------------------------
[A] cāõakko-a¤¤attha. [B] catuttiüsa-mahāvaüse.


[SL Page 058] [\x  58/]     

78
Patvā catåhi vassehi ekarajjaü mahāyaso
Pure pāņaliputtasmiü attānaü abhisi¤cayã.
79
Abhisekānu bhāvena ākāse bhåmiyaü pica
Yojane yojane niccaü āõā pavattitā ahu. 
80
Anotattā dakakāje aņņhānesuü dine dine.
Tato aņņha ghaņe niccaü bhikkhusaüghassa dāpayã 
81
Dve ghaņe saņņhimattānaü tepiņaka bhikkhunaü dade 
Dve asandhimittāya deviyā dāpayã sadā 
82
Cattāroca ghaņe niccaü attanā paribhu¤jati 
Nāgalatādantakaņņhaü ānesuü himavantato. 
83
Soëasitthisahassānaü saņņhisahassa bhikkhuno
Yena devasikaü danta poõa kiccaü nipaccati. 
84
Agadāmalaka¤ceva tathāgada harãtakã
Tatova ambapakka¤ca vaõõagandharasuttamaü.
85
Tathā chaddantadahato pa¤cavaõõaü nivāsanaü 
Pāvāraõampi ānesuü pãtaka hatthacolakaü.
86
Dibbannapānakaü niccaü āhariüsuca devatā 
Sumanaü pupphathālakaü [a] asuttaü dibbagandhakaü
87
Vilepanaü ca a¤jana¤ca nāgabhavanato haruü 
Chaddantadahano navuti vāha sahassataõķulā.
88
Divase divase såkā āharantica sabbadā
Te sabbe måsikā ceva karonti nitthusaü tato.
89
Te sabbe taõķulā suddhā akhaõķā akaõaüpica
Taõķulehica teheva bhattaü rājakule ahu. 
90
Akaüsu satataü tassa madhåni madhumakkhikā 
Tathā kammārasālāsu acchā kåņā pahārayuü.
91
Karavãkā sakuõikā manu¤¤ā madhurassarā
Akaüsu tassa gantvāna ra¤¤o madhura vassitaü. 
92
Rājābhisitto so'soko kaõiņņhaü tissanāmakaü
Bhātikaü sodariyakaü uparajje bhisi¤cihi. 
93
Evaü aneka iddhãhi sampanno so mahãpati
Ekasmiü divase soõõa saükhalikaü vipesiya


[SL Page 059] [\x  59/]     

94
Catunnaü tãtabuddhānaü adhigata sudassanaü
Kappāyukaü kālanāmaü nāgarājāna māniya
95
Setacchattassa heņņhāva pallaīke ratanāmaye.
Nisãdāpiya sammāva pupphagandhehi påjito. 
96
Soëasitthi sahassehi samantā laīkatehi so 
Parikkhipitvā sammāva evamāha mahāyaso.
97
Nāgarājatuvaü dāni sambuddhassa sirãmato
Råpaü imesaü akkhãnaü sammā pātukarohi'ti. 
98
Vatvā kālena nimmitaü sabbalakkhaõa maõķitaü 
Vyāmappabhāparikkhittaü anekasata vimhayaü.
99
Taübuddharåpaü sattāhaü akkhipåjāya påjayã 
Dassitaü nāgarājena satthu råpaü suvimbhayaü 
100
Jãvamānaka buddhassa råpaü kãdisaü bhave
Iti vatvāna so rājā saddho āsi pasannako
101
Tato nigrodha therassa ovāde ca patiņņhiya 
Asokārāmakaü nāma katvā seņņhaü vihārakaü.
102
Saņņhisahassa bhikkhånaü bhojāpesi ca sabbadā
Sakale jambudãpamhi caturāsãti sahassake
103
Nagare caturāsãti sahassāni vihārake
Caturāsãti sahassāni cetiyānica kārayi
104
Dhammakkhandhaü påjanatthaü dhammeneva mahãpati
Chanavutikoņidhanaü ekadine visajjiya.
105 âõāpetvā amacce so ekeka nagare pana 
Ekeka¤ca vihārantu kārāpethāti pesiya,
106
Saya¤ca asokārāme vihāratthāya ārabhi
Indaguttaü mahiddhikaü kammādhiņņhāya kammani. 
107
Saügho adāsi theropi yaü yaü kammaü na niņņhati.
Attano ānubhāvena taü taü niņņhāpayã sadā.
108
Evaühi tãhi cassehi kammaü niņņhāpayã tadā
Sabbehi nagareheva ekadivasa mevaca
109
Paõõāni sampāpuõiüsu taü ra¤¤o paņivedayuü
Taü sutvāna mahārājā hutvā pasanna mānaso.
 
[SL Page 060] [\x  60/]     

110
Mahabheriü [a] carāpesi satthu sāsana māmako
Ito sattadivasānaü accayena bhavissati.
111
Vihārassa maho sabbe aņņhasãlaü samādiya
Anto bahica nagare påjaü samārabhantuti.
112
Tato satta divasānaü accayena mahãpati 
Caturaīginisenāya samantā parivārito.
113
Agamāsi sakārāmaü bhindanto viya mediniü
Saüghamajjhamhi aņņhāsi vanditvā saüghamuttamaü.
114
Tasmiü samāgame āsuü asãti bhikkhu koņiyo
Ahesuü satasahassā tesaü khãõāsavāyatã
115
Navuti satasahassāni āsuü bhikkhuniyo tahiü
Khãõā savā bhikkhuniyo sahassaü āsi tā sutu. 
116
Lokavivaraõaü nāma pāņihãra makaüsu te
Khãõāsavā pasādatthaü dhammāsokassa rājino
117
Caõķāsokoti ¤āyittha pure pāpena kammunā 
Dhammāsokoti ¤āyittha pacchā pu¤¤ena kammunā.
118
Samuddapariyantaü so jambudãpaü samantato
Passã sabbavihāreca nānāpåjā vibhåsite.
119
Atãva tuņņho te disvā saüghaü pucchi nisãdiya
Kassa bhante pariccāgo mahā sugatasāsane.
120
Thero moggali putto so ra¤¤o pa¤haü viyākari
Dharamāne pi sugate natthi vāgã tayā samo.
121
Taü sutvā vacanaü bhiyyo tuņņho rājā apucchitaü
Buddhasāsanadāyādo hoti kho mādiso iti
122
Thero ca rājaputtassa mahindasso panissayaü
Tatheva rājadhitāya saīghamittāya pekkhiya 123
Sāsanassābhi vuddhiü ca taü hetuka mavekkhiya
Paccābhāsatha rājānaü so sāsana dhuraüdharo.
124
Tādiso pi mahācāgã dāyādo sāsanassa na
Paccayadāyako yeva uccate manujādhipa.
----------------------------------------------------
[A] mahābheriü-potthakesu.


[SL Page 061] [\x  61/]     
125
Yotu puttaü dhãtaraüvā pabbajjāpeti sāsane
So sāsanassa dāyādo hoteva dāyako pica.
126
Sāsanassātha dāyāda bhāvamicchaü mahãpati
Mahindaü saīghamitta¤ca ņhite tattha apucchatha.
127
Pabbajissatha kiü tātā pabbajjā mahatã matā
Pituno vacanaü sutvā pitaraü te abhāsisuü.
128
Ajjeva pabbajissāma sace tvaü deva icchasi
Amha¤ca lābho tayha¤ca pabbajjāya bhavissati.
129
Uparājassa pabbajjā kālato pabhåtihi so
Pabhuti aggibrahmassa pabbajjākata nicchayā.
130
Uparajjaü mahindassa dātukāmo pi bhåpati
Tato pi adhikā sāti pabbajjāyeva roca yi. 
131
Piyaü puttaü mahinda¤ca buddharåbalerito [a]
Pabbajjāpesi sumati saüghamitta¤ca dhãtaraü.
132
Tadā vãsati vasso so mahindo rājanandano
Saüghamittā rājadhãtā aņņhārasa samātadā.
133
Tadaheva ahåtassa pabbajjā upasampadā
Pabbajjā sikkhādāna¤ca tassā ca tadahe ahu. 
134
Upajjhāyo kumārassa ahu moggaliyātrajo
Pabbājesi mahādeva tthero majjhantiko pana. 
135
Kammavācaü akā tasmiü yo pasampadamaõķale
Aharattaü susampatto pabhinna paņisambhido
136
Saüghamittā yupajjhāyā dhammāpālāti vissutā
âcariyā āyupālãti kāle sāpi anāsavā.
137
Ubho sāsana pajjotā laīkādãpopa kārino
Chaņņhe vasse pabbajiüsu dhammāsokassa rājino. 
138
Mahāmahindo vassehi tãhi dãpappasādako.
Piņakattaya muggaõhã upajjhāyassa santike. 
139
Sābhikkhunã candalekhā mahindabhikkhu såriyo
Sambuddha sāsanākāsaü tosadā sobhayuü tadā[a]
--------------------------------------------------
Buddharåpaü baleritaü-potthakesu. 


[SL Page 062] [\x  62/]     

140
Devānampiya tisso ca laīkādãpamhi issaro.
Asoko dhammarājāca etā diņņhasahāyakā
141
Bhavanti tasmā hi yeva asoko so mahãpati
Attano pu¤¤atejena uppannaü vividhaü dhanaü.
142
Dussādika¤ca vividhaü bhesajjaü a¤janādikaü
Lohitacandana¤cā pi pesesi tassa rājino.
143
Pesetvā saraõatta¤ca buddhādi ratanattaye
Kārāpesi mahārājā attanā samakaü piyo.
144
Pubbe kira tayo āsuü bhātaro madhuvāõijā
Eko madhuü vikkiõāti āharanti madhuü duve.
145
Paccekabuddhe bhikkhante madhutthaü kumbhadāsikā
Madhuņņhānaü padassesi sakahatthaü pasāriya.
146
Vaõijjo so madhuü datvā patthesi ekarajjakaü
Dāsi savattakaü datvā mahesittamapanthayi.
147
Dve bhātaropi āgantvā sutvā taü kāraõaü tadā
Abhāsitabbaü bhāsitvā pacchā te anumodisuü. 
148
Asoko madhudo tesu mittā devãtu ceņikā
Caõķālavādã nigrodho tisso so pāravādiko.
149
Jambudãpe rājavaüso dãpito paņipāņiyā
Evaüca jambudãpamhi kathetvā rājavaüsakaü.
150
Laükādãpe rājavaüsaü kathessāmi samāsato
Vaīgesu vaīganagare vaīgarājā ahu pure. 
151
Kāliīgara¤¤o dhãtā'si mahesã tassa rājino
So rājā deviyā tassā ekaü alabhi dhãtaraü.
152
Nemittā byākaruü tassā saüvāsaü migarājino
Atãva råpinã āsã atãva kāmagiddhinã
153
Teneva deviyā cāpi lajjāyāsi jigucchitā
Ekākinã sā nikkhamma sericāri sukhatthinã.
154
Satthena saha a¤¤ātā agā magadhagāminā
Lāëaraņņhe aņaviyā sãho satthamabhiddhavi.
----------------------------------------------
[A] te sadā-potthakesu.

[SL Page 063] [\x  63/]     
155
A¤¤attha sesā dhāviüsu sãhāgatadisaü tu sā
Gaõhitvā gocaraü sãho gacchaü disvā tamāgataü. 
156
Ratto upāga lālento naīguņņhaü paõõakaõõake
Sā taü disvā saritvāna nemittavacanaü pure. 
157
Abhãtā tassa aīgāni ra¤jayanti parāmasi
Tassā phassenātiratto piņņhiü āropiyāsu taü. 
158
Sãho sakaguhaü gantvā tāya saüvāsa mācarã
Tena saüvāsa manvāya kālena yamake duve.
159
Putta¤ca dhãtara¤cāpi rājadhãtā janesi sā
Puttassa hatthapādāsuü sãhākārā tato akā. 
160
Nāmena sãhabāhuü taü dhitaraü sãhasãvaliü
Putto soëasavasso so mātaraü pucchi saüsayaü
161
Tuvaü pitā ca no amma kasmā a¤¤ādisā iti
Sā sabbamabravã tassa kinnu yāmāti sobravã
162
Guhaü thaketi tāto te pāsāõenāti abravi
Mahāguhāya thakanaü khandhenādāya so akā. 
163
Ekāheneva pa¤¤āsa yojanānaü gatāgataü
Gocarāya gate sãhe dakkhiõasmiühi mātaraü
165
Vāme kaniņņhaü katvāna tato sãghaü apakkami
Nivāsetvāna sākhaüte paccantagāma māgamuü
166
Nisinno tarumåle so kammantaü saüvidhāpayaü
Disvā te pucchi tāvoca aņavivāsino mayaü.
167
Iti so dāpayã tesaü vatthāni dhajinãpati
Tāni hesuü uëārāni bhattaü paõõesu dāpayã.
168
Suvaõõa bhājanā nāsuü tesaü pu¤¤ena tāni'pi
Tena so vimbhito pucchi kenu tumhe camåpati. 
169
Tassa sā jāti gottāni rājadhitā nivedayã
Pitucchādhãtaranti so ādāya dhajanã pati. 
170
Gantvāna vaüganagaraü saüvāsaü tāya kappayã
Sãhopi migarājā so guhāyaü puttake'pica

[SL Page 064] [\x  64/]     
171
Dāra¤cāpi apassitvā mahādukkhena pãlito
Anvesaü puttadāraü so gāmesu nigamesu ca.
172
Pattaü taü manujā disvā palāyiüsu ito tato
Tato sabbe samāgantvā ra¤¤o taü paņivedayuü
173
Sãho pãëeti teraņņhaü taü deva paņisedhayāti
Taü sutvāna mahārājā mahāyodhe mahabbale.
174
Mahāsakkāraü katvāna idaü vacana mabravã
Tumhesu tātā konāma sãhaü gaõhitu mussahe
175
Iti vutte tu sabbe'pi tuõhi āsuü tato pana 
Nisedhanaü alabhanto hatthikkhandhagataü pure. 
176
"âdetu sãhādāyãti" sahassaü so pavārayã
Tatheva deva sahassāni tãniapi narissaro. 
177
Tato ca so sãhabāhu mātaraü etadabravi
Amma dhanaü gahetvāna sãhaü ghāte mahaü iti
178
Dvãsu vāresu vāresi mātā sãhabhujaü sutaü
Aggahã tatiye vāre sãhabāhu apucchiya. 
179
Mātaraü tisahassaü taü ghātetuü pitaraü sakaü
Ra¤¤o kumāraü dassesuü taürājā etadabravã
180
Gahito yadi sãho te dammiraņņhaü taveva ca
So gantvāna guhādvāraü sãhaü disvāna ārakā.
181
 hitaü putta sinehena vijjhituü taü saraü khipi
Saro nalāņamāhacca mettacittena tassatu. 
182
Kumārassa pādamåle nivatto pati bhåmiyaü 
Tathāpi yāva dutiyaü tato kujjhi migādhipo
183
Tato khitto saro tassa kāyaü nibbhijja nikkhami.
Sakesaraü sãhasãsaü ādāya sa puraü agā
184
Matassa vaīgarājassa sattāhāni tadā ahu 
Ra¤¤e aputtakattā ca patãtā cassa kammunā.
185
Sutvā ca ra¤¤o nattattaü saüjānetvā ca mātaraü 
Amaccā sannipatitā akhilā ekamānasā.
186
Sihabāhu kumāraü taü 'rājā hohã"ti abravuü
So rajjaü sampaņicchitvā datvā taü sakamātuyā. 

[SL Page 065] [\x  65/]     
187
Sãhasãvalã mādāya jātabhåmiü gato sayaü
Nagaraü tattha māpesã sãhapuranti nāmakaü.
188
Ara¤¤e yojana sate gāme cāpi nivesayã
Lāëaraņņhe pure tasmiü sãhabāhu narādhipo
189
Rajjaü kāresi katvāna mahesiü sãhasivaliü
Mahesã soëasakkhattuü yamakeca duve duve
190
Putte janayi kāle sā vijayo nāma jeņņhako
Sumitto nāma dutiyo sabbe dvattiüsa puttakā. 
191
Kālena vijayaü rājā uparajjebhisi¤cayã
Vijayo visamācāro āsi tamparisāpica
192
Sahassāni anekāni dussahāni kariüsu te
Kuddho mahājano ra¤¤o tamatthaü pativedayã.
193
Rājā te sa¤¤apetvāna puttaü ovadi sādhukaü 
Sabbaü tatheva dutiyaü ahosi tatiyaü pana. 
194
Kuddho mahājano āha puttaü ghātehi te iti
Rājātha vijayaü pattaü parivārehi tassa te. 
195
Sattasatāni purise kāretvā addhamuõķake
Nāvāya pakkhipitvāna vissajjāpesi sāgare. 
196
Tathā tesa¤ca bhariyāyo tathevaca kumārake
Visuü visuü te vissaņņhā purisitthi kumārakā.
197
Visuü visuü dãpakamhi okkamiüsu vasiüsuca 
Naggadãpo'ti [a] ¤āyittha kumārokkanta dãpako
198
Mahilokkantadãpotu mahilo dãpako [b] iti
Suppārake pattanamhi vijayo pana okkami.
199
Parisā sāhasenettha bhãto nāvaü punāruhi
Laīkaü so vijayo nāma sãhabāhu narindajo. 
200
Kumāro buddhaseņņhassa patto nibbāna vāsare
Patvā sabba¤¤utaü buddo katvā lokahitaü tato. 
201
Parinibbāõa ma¤camhi nibbuto lokanāyako
Devatā santipātamhi mahantamhi mahāmuni. 
202
Sakkaü tattha samãpaņņhaü avoca vadataü varo
Vijayo lāëavisayā sãhabāhu narindajo. 
------------------------------------------
[A] niggarepo'ti-potthake. [B] mahindadãpakā-mahāvaüse. 
[SL Page 066] [\x  66/]     
203
Eso laīkamanuppatto bhaccasattasatānugo
Patiņņhissati devinda laükāyaü mama sāsanaü.
204
Tasmā saparivāraü taü rakkha laīka¤ca sādhukaü.
Tathāgatassa devindo vācaü sutvāva sādaro.
205
Devāyuppalavaõõassa laīkārakkhaü samappayã
Sakkena uttamatto so laīkāmāgamma sajjukaü.
206
Paribbājaka vesena rukkhamålaü upāvisi
Vijayappamukhā sabbe taü upecca apucchiüsu.
207
Ayaü bho konu dãpoti laīkādãpoti so bravã
Sa sanni manujā ettha naca hessati vo bhayaü.
208
Iti vatvā kuõķikāya te jalena nisi¤ciya
Sutta¤ca tesaü hatthesu lagetvā nabhasāgamā
209
Dassesi soni råpena paricārika yakkhiõã
Eko taü vāriyantepi rājaputte tamanvagā. 210
Gāmammi vijjamānamhi bhavanti sunakhā iti
Tassā ca sāminã tattha kuveõã nāmayakkhiõã.
211
Nisãditvā rukkhamåle kantantã tāpasã viya
Disvāna so pokkharaõiü nisinnaü taü ca tāpasiü.
212
Tattha nahātvā pivitvā ca ādāyaca mulālaye
Vāri¤ca pokkhareheva uņņhāsã sā tamabravi.
213
"Bhakkhosi mama tiņņhā"ti aņņhā baddhova so naro 
Parittasuttatejena bhakkhituü sā nasakkuni.
214
Yāciyantopi taü suttaü nādā yakkhiõiyā naro
Taü gahetvāna bandhitvā kāsuyā khipi yakkhiõã
215
Yathā eko tathā tathā oķķi sattasatāni pi
Anāyantesu sabbesu vijayo bhayasaīkito
216
Pa¤cāyudhena sannaddho gantvā pokkharaõiü tato
Apassi muttiõõapādaü passi ta¤ceva tāpasiü
217
Imāya khalu bhaccā me gahitānå ti cintiya
Kinnapassi bhacce me bhoti tvaü iti āha taü. 
218
Kiü rājaputtabhaccehi piva nahāyā ti āha sā
Yakkhiõã tāca jānāti mama jātinti nicchito.

[SL Page 067] [\x  67/]     
219
Saüvadhāmiti taü vatvā dhanuü sandhāyupāgato
Yakkhiü ādāya gãvāya anāgatabhayena so
220
Vāma hatthena kesesu gahetvā dakkhiõena tu. 
Ukkhipitvā asiü āha macce me dehi dāni taü
221
Māremãti bhayaņņāsā jãvitaü yāci yakkhiõã
Dehi me jãvitaü sāmi rajjaü dassāmi te ahaü.
222
Karissāmitthi kiccaü ca a¤¤aü ki¤ci yathicchitaü
Adubbhatthāya sapathaü tassā sā yakkhiõã akā.
223
ânehi macce sãghanti uttamattāva sā nayi
"Ime chātā"ti vuttā sā taõķulādãni niddisi.
224
Bhakkhitānaü vāõijānaü nāvaņņhaü vividhaü bahuü
Bhaccā te sādhayitvāna bhattāni bya¤janāni ca.
225
Rājaputtaü bhojayitvā sabbe cāpi abhu¤jisuü
Dāpitaü vijayenaggaü yakkhi bhu¤jiya pãõitā.
226
Soëasavassikaü råpaü māpayitvā manoharaü
Rājaputtaü upāga¤chi sabbābharaõa bhåsitā. 
227
Māpesi rukkhamålasmiü sayana¤ca mahārahaü.
Sāniyā suparikkhittaü vitānasamalaīkataü. 
228
Taü disvā rājatanayo pekkhaü atthamanāgataü
Katvāna tāya saüvāsaü nipajji sayane sukhaü.
229
Sāniü parikkhipitvāna sabbe bhaccā nipajjasuü
Rattiü turiyasadda¤ca sutvā gãtarava¤ca so. 
230
Apucchi sahasemānaü "kiü saddo" iti yakkhiõiü
Rajjaü ca sāmino deyyaü sabbe yakkhe ca ghātiya.
231
Manussa vāsakaraõā yakkhā maü ghātayanti hi
Iticintiya yakkhãsā abravã rājanandanaü.
232
Sirãsa vatthunāmetaü sāmi yakkhapuraü iti
Tattha jeņņhassa yakkhassa laīkānagara vāsino. 
233
Kumārikā idhānãtā tassā mātā ca āgatā 
âvāhamaīgale tasmiü sattāhaü ussavo mahā.
234
Vattate tattha saddoyaü mahā hesa samāgamo
Ajjeva yakkhe ghātehi nahi sakkā ito paraü.

[SL Page 068] [\x  68/]     
235
So āhā dissamāne te ghātessāmi kathaü ahaü
Tattha saddaü karissāmi tena saddesa ghātaya.
236
âyudhaü menubhāvena tesaü kāye patissati
Tassā sutvā tathā katvā sabbe yakkhe aghātayi.
237
Sayampi laddhavijayo yakkharājapasādhano
Pasādhanehi sesehi taü taü bhaccaü pasādhayã.
238
Katipāhaü vasitvettha tambapaõõi mupāgami
Māpayitvā tabbaõõi nagaraü vijayo tahiü. 
239
Vasi yakkhiõiyā saddhiü amaccaparivārito.
Nāvāya bhåmimotiõõā vijayappamukhānarā.
240
Kilantā pāõinā bhåmi ālambiya nisãdisuü
Tamba bhåmirajophuņņhā tambapāõi yato ahu.
241
So dese ceva dãpoca tambapaõõi tato ahu.
Sãhabāhu narindo so sãhaü ādinnako iti
242
Sãhaëo tena sambandhā ete sabbeva sãhaëā 
Tattha tattha ca gāme te tassā maccā nivesayuü
243
Anurādhanāmagāmo kadambanadisantike
Gambhiranadiyā tãre upatisso purohito
244
Upatissagāmaü māpesi anurādhasusa uttare
Ujjeniü uruvela¤ca vijitaü nagaraü tathā.
245
A¤¤e tayo amaccātu māpayiüsu visuü visuü
Nivāsetvā janapadaü sabbe maccā samecca taü. 
246
Avacuttha mayaü sabbe icchāma tamabhisi¤cituü
Iti vutto rājaputto na icchi abhisi¤canaü 
247
Vinā khattiya ka¤¤āya abhisekaü mahesiyā
Athā maccā sāmino te abhiseke katādarā.
248
Dukkaresupi kiccesu tadatthaü yeva cintiya 
Paõõākāre mahārahe maõi muttādike bahu.
249
Gāhāpayitvā pāhesuü dakkhiõaü madhurampuraü
Paõķurājassa dhitutthaü sāmino sāmibhattino. 
250
A¤¤esa¤cāpi dhitutthaü amaccānaü janassa ca
Sãghaü nāvāca gantvāna dåtā te madhurampuraü. 

[SL Page 069] [\x  69/]     
251
Paõõākāra¤ca lekha¤ca tassa ra¤¤o adāpayuü
Tato rājā amaccehi mantayitvā sadhãtaraü. 
252
Pāhetukāmo maccānaü a¤¤esa¤cāpi dhãrato.
Laddhā ånasataü ka¤¤ā atha bheriü carāpayã.
253 Laīkāya dhãtugamanaü icchamānā narā idha
Nivāsayitvā dviguõaü gharadvāresu dhãtaro.
254
 hapentu tena liīgena ādiyissāma tāiti
Evaü laddhā bahå ka¤¤ā tappayitvāna taü kulaü 
255
Sampanna sabbā laīkāraü dhãtaraü saparicchadaü.
Sabbā tā laddhasakkārā ka¤¤āyo ca yathārahaü.
256
Rājārahaüca hatthassa rathapesiya kārake
Aņņhārasannaü seõãnaü sahassaü ca kulāni so.
257
Lekhaü datvāna pāhesi vijayassa jitārino
Mahātitthe otariüsu sabo pica mahājano.
258
Teneva pattanaü taõhi "mahātitthaü"ti vuccati
Vijayassa duve puttā tassā yakkhiõiyā ahu.
259
Rājaka¤¤āgamaü sutvā vijayo āha yakkhiõiü
Gacchidāni tuvaü bhoti ņhapetvā puttake duve
260
Manussā amanussehi bhāyantãhi sadā iti
Taü sutvā yakkhabhayato bhãtaü taü āha yakkhiõiü
261
Mā cintayi sahassena dāpayissāmi te baliü
Punappunaü taü yācayitvā ubho ādāya puttake.
262
Bhãtāpi sā maraõato laīkāpura mupāgami
Putte bahi nisãdetvā sayaü pāvisi taü puraü.
263
Sa¤jānitvāna taü yakkhiü paviņņhaü nagaraü pana 
Saükhubhiüsu pure yakkhā eko sāhasiko pana. 264
Ekapāõippahārena māresi yakkhiõiü tadā
Tassā tu mātulo yakkho nikkhamma nagarābahi.
265
Disvā te dārake pucchi tumhe kassa sutā iti
Kuveõiyāti sutvāna mātā vo māritā idha
266
Tumhe pi disvā māreyyuü palāyātha lahuü iti
Aguü sumanakåņaü te palāyitvā tato lahuü.

[SL Page 070] [\x  70/]     
267
Vāsaü kappesi jeņņho so putto tāya kaõiņņhiyā
Putta dhãtāhi vaķķhitvā rājānu¤¤āya te vasuü
268
Paõķurājassa dåtā te paõõākāre samappayuü
Vijayassa kumārassa rājadhãtādikāca tā. 
269
Katvā sakkāra sammānaü dåtānaü vijayo pana
âdāyathārahaü ka¤¤ā amaccānaü janassa ca. 
270
Yathāvidhi ca vijayaü sabbe maccā samāgatā.
Rajje samabhi si¤ciüsu kariüsuca mahāchanaü.
271
Tato so vijayo rājā paõķurājassa dhãtaraü
Mahatā parihārena mahesitte bhisecayi.
272
Dhanāni so amaccānaü adāsi sasurassatu
Anuvassaü saīkhamuttaü paõõākāraü apesayã.
273
So tambaõõi nagare dhammena vijayo tadā
Aņņhatiüsa samāyeva rajjaü kāresi bhåpati. 
274
Vijayo so mahārājā vaye antimake ņhito
Iti cintayi vuddhohaü naca vijjati me suto. 
275
Kicchena vāsitaü raņņhaü nasseyya mama accaye
âõāpeyyaü rajjahetu sumittaü bhātaraü mama. 
276
Athā maccehi mantetvā lekhaü tattha visajjayi
Lekhaü datvāna vijayo nacirena divaü gato.
277
Tasmiü mate amaccāte pekkhantā khattiyāgamaü
Upatissagāme ņhatvāna rajjaü samanusāsayuü
278
Mate vijayarājamhi khattiyā gamanā purā
Ekaü vassaü ayaü laīkā dãpo āsi arājiko.
279
Tasmiü sãhapure tassa sãhabāhussa rājino
Accayena sumitto so rājā tassa suto ahu. 
280
Tassa puttā tayo āsuü maddarājassa dhituyā 
Dåtā sãhapuraü gantvā ra¤¤o lekhaü adaüsu te. 
281
Lekha sutvāna so rājā putto āmantayã tayo
Ahaü mahallako tātā eko tumhesu gacchatu. 
282
Laīkaü nekaguõaü kantaü mama bhātussa santakaü.
Tassaccayena tattheva rajjaü kāretu sobhanaü.

[SL Page 071] [\x  71/]     
283
Kaõiņņhako paõķuvāsu devo rājakumārako
Gamissāmãti cintetvā ¤atvā sotthi gatimpica.
284
Pitarā samanu¤¤āto dvattiüsā maccadārake
âdāya āruhã nāvaü paribbājakaliīgavā
285
Mahākandara najjāte mukhadvāramhi otaruü.
Te paribbājake disvā jano sakkari sādhukaü.
286
Pucchitvā nagaraü ettha upayantā kamena te 
Upatissagāmaü sampattā devatā paripālitā.
287
Amaccānumato macco pucchi nemittakaü tahiü
Khattiyā gamanaü tassa so vyākāsi parampica
288
Sattame divase yeva te paribbājake tahiü
Patte disvāna pucchitvā amaccā te vijāniya.
289
Sattame divase yeva te paribbājake tahiü
Patte disvāna pucchitvā amaccā te vijāniya.
290
Taü paõķuvāsudevaü te laīkārajje samappayuü
Mahesiyā abhāvā so natāva abhisecayi.
291
Amitodana sakkassa paõķusakko suto ahu
Ĩatvā vināsaü sakyānaü so ādāya sakaü janaü
292
Gantvā a¤¤ātavesena gaügāpāraü tahiü puraü
Māpetvā tattha kāresi rajjaü satta sutelabhi. 
293
Dhãtā kaõiņņhikā āsi bhaddakaccāna nāmikā
Sovaõõamaya itthãva suråpā abhipatthitā.
294
Tadatthaü sattarājāno paõõākāre mahārahe.
Pesesuü rājino tassa bhãto rājåhi so pana.
295 Ĩatvāna sotthigamanaü abhiseka phalampi ca
Saha dvattiüsa itthãhi nāvaü āropiyāsu taü.
296
Gaīgāyaü khipi gaõhantu pahu me dhãtaraü iti 
Gahetuü te nasakkhiüsu nāvā sā pana sãghagā
297
Dutiye divase yeva goõagāmaka pattanaü 
Pattā pabbajitā kārā sabbā tā tattha otaruü.
298
Pucchitvā nagaraü ettha tā kamena payantiyo
Upatissagāmaü sampatvā devatā paripālitā.

[SL Page 072] [\x  72/]     
299
Nemittikassa vacanaü sutvā tatthāgatāpi tā 
Disvā amacco pucchitvā ra¤¤o santika mappayã.
300
Taü paõķuvāsudevaü te amaccā suddhabuddhino
Rajje samabhisi¤ciüsu puõõasabba manorathā.
301
Bhaddakaccāna nāmaü taü rājaka¤¤aü suråpiniü
Tassa ra¤¤o mahesitte abhisiü¤ciüsu nāgarā.
302
Mahesã janayã putte dasa ekaü ca dhãtaraü
Sabbajeņņho bhayo nāma cittānāma kaõiņņhikā.
303
Passitvā taü viyākaüsu brāhmaõa mantapāragā
Rajjahetu suto assā ghātayissati mātule.
304
"Ghātessāma kaõiņņhinti" nicchite bhātarābhayo
Vāresi kāle vāsesuü gehe taü ekathambhake.
305
Råpenummādayã nare diņņhamattāva sā yako
Tato ummāda cittāti nāmaü sopapadaü labhi
306
Sutvāna laīkāgamanaü bhaddakaccāna deviyā
Mātarā coditaü tassā bhātaro pa¤ca āgamuü. 
307
Disvāna tampi laīkindaü kaõiņņhi¤ca tato paraü ra¤¤ā sukatasakkārā laīkādãpamhi
cāsayuü
308
Rāmena vusitaņņhānaü rāmaņņhāna [a]nti vuccati
Uruvelānurādhānaü nivāsāca tathā tathā
309
Tathā vijitadãghāvu rohaõanaü nivāsakā
Laīkindo abhayaputtaü uparajjebhi si¤cayã
310
Dãghāyussa kumārassa tanayo dighagāminã
Sutvā ummāda cittaü taü tassaü sevaca kārattha. 
311
Gantvopa tissagāmattaü apassi manujādhipaü adā sahoparājena rājupaņņhāna massa so.
312
Vātapānaka jiddena taü upecca ņhitātu sā
Disvāna gāminiü cittā rattacittāha dāsitaü. 
313
"Ko eso"ti tato sutvā mātulassa suto iti
Dāsiü tattha niyojesi sandhiü katvāna so tato. 
------------------------------------------
[A] rāmagoõaü-mahāvaüse

[SL Page 073] [\x  73/]     
314
Tāya saddhiü sayitvāna paccuseyeva nikkhami
Sā tena aggahã gabbhaü gabbhe parinate pana.
315
Mātu ārocayã dāsi mātā pucchiya dhãtaraü
Ra¤¤o ārocayã rājā āmantetvā sute'bravã.
316
Posiyo sohi amhehi dema tasseva taü iti
Putto ce mārayissāma tanti tassa adaüsu te.
317
Pasåtikāle sampatte såtigehaü ca pāvisi
Saīkitvā gopakaü cittaü kāëavela¤ca dāyakaü.
318
Ghātayiüsu tadā yakkhā hutvā gabbhaü surakkhisuü
Cittā sā janayã puttaü sā dāsãpana dhãtaraü.
319
Cittā sahassaü dāpetvā tassā puttaü adāpayi
Tassā tu dhãtaraü tampi nipajjāpesi santike.
320
Dhãtā laddhāti sutvāna tuņņhā rājasutā ahu
Mātā ca mātumātā ca ubho pana kumārakaü.
321
Mātā mahassa nāma¤ca jeņņhassa mātulassa ca 
Ekaü katvāna kāresi paõķukābhaya nāmakaü.
322
Laīkādãpe paõķuvāsu devo rajjamakārayi
Tiüsa vassāni jātamhi mato so paõķukābhaye.
323
Tasmiü mate janāsabbe abhayaü jeņņhakaü sutaü 
Rajjābhisekaü akaruü bhātaroca samāgatā
324
Ummāda cittāyā nattā dāsi ādāya dārakaü
Samugge pakkhipitvāna dvāra maõķalakaü agā. 
325
Rājaputtā pi migavaü gatā disvāna tampana
"Kuhiüyāsi" "kimetanti" pucchitā sā idabravã
326
Dvāramaõķalakaü sāmi dhitu me guëapåvakaü
âharāmãti uttā te oropehãti abravuü.
327
Citto ca kāëavelo ca tassa rakkhāya niggatā
Mahantaü såkaraü vesaü taīkhaõe yeva dassayuü.
328
Te taü samanubandhiüsu sā tamādāya tatragā
Dāraka¤ca sahassaü ca āyuttassa adā raho
329
Tasmiü yeva dine tassa bhariyā janayi sutaü
Yamake janayi putte bhariyā meti posito. 

[SL Page 074] [\x  74/]     
330
So sattavassiko cāpi taü vijāniya mātulā
Hantuü sarasi kãëante dārake ca payojayuü.
331
Jalaņņharukkha susiraü jalacchādita chiddakaü
Nimujjamāno chiddena pavisitvā ciraü ņhito.
332
Tato so mārako sabbe mārayittha kumārake
Ra¤¤o ārocayã sabbe kumārā māritā iti.
333
Tato so cirakālena nemitte pucchiya tato.
Gopālakehi kãëanti vutte māriüsu te pica
334
Tasmiü dine kumāro so gehe hutvāva muccayã
Tato te mārakāhaüsu sabbe te māritā iti. 
335
Athāpi tena tenāpi kāraõena nirantaraü
Mārāpentāpi māretuü na sakkontãti mātulā.
336
Tato ca so kameneva patto soëasavassikaü
Tato mātā sahassaüca datvā rakkhaü ca ādisi.
337
âyuttako nimantetvā kumārassa hi mātuyā
Sahassaü ceva sovaõõaü sahassapurisampi ca.
338
Uyyojesi kumāraü taü paõķula brāhmaõantikaü
Tato ca so kumāropi gantvā maõķalagāmakaü.
339
Dhanaü dāsi brāhmaõassa pucchi so sabbakāraõaü
Tato ca so paõķulopi tāta tvaü paõķukābhayoti. 
340
âmāti vutte jānitvā kumāraü etadabravã
Bhavissasi tuvaü rājā vassāni samasattati
341
Rajje patiņņhahitvāna saddho pu¤¤aü karissasi
Iti vatvā brāhmaõopi attano puttakena ca.
342
Saddhiü candakumārena sikkhāpayi susikkhãtaü 
Tato ca so mahābhogã brāhmaõo paõķulo pana.
343
Sadhanampi bahuü datvā yuddhaü kārehi tvaü iti. 
Vutte tu so kumāropi yuddhatthāyā bhinikkhami.
344
Mahatā parivārena girikaõķaka pabbataü
Agamāsi kumāro so senāya parivārito.
345
Girikaõķasivo nāma paõķukābhaya mātulo
Taü paõķuvāsu devenadinnaü bhu¤jati desakaü. 

[SL Page 075] [\x  75/]     
346
Tadā karãsasataü pakkaü so lavāpeti khattiyo
Tassa dhãtā råpavatã pālā nāmāsi khattiyā.
347
Sā mahāparivārena yānamāruyha sobhanaü
Pitu bhattaü gāhayitvā lāvakāna¤ca gacchati.
348
Kumārassa manussā taü disvā tattha kumārikaü
ârocesuü kumārassa kumāro sahasā nugo. 
349
Dvedhā taü parisaü katvā sakaü yānamapesayi
Tadantikaü sapariso "kā tvaü yāsãti" pucchi taü.
350
Tāya vutte sa sabbasmiü tassa sārattamānaso
Attano saüvibhāgatthaü bhattamāyāci khattiyo.
351
Sā samoruyha yānamhā adā sovaõõa pātiyā
Bhattaü nigrodha målasmiü rājaputtassa khattiyā.
352
Gaõhi nigrodhapaõõāni bhojetuü sesake jane
Sovaõõa bhājanānāsuü tāni paõõāni taīkhaõe.
353
Tāni disvā rājaputto saritvā dvija bhāsitaü
Mahesã bhāvayoggā me ka¤¤ā laddhāti tussi so
354
Sabbe bhojāpayitvā pi taü na khãyittha bhojanaü 
Ekassa paņiviüsova gahito tattha dissatha. 
355
Evaü pu¤¤akhalåpetā sukumāla kumārikā
Suvaõõapāli nāmena tatoppabhåti āsi sā.
356
Taü kumāriü gahetvāna yānamāruyha khattiyo
Mahābala paribbuëho haņņhatuņņho apakkami. 
357
Taü sutvāna pitā tassā nare sabbe apesayã
Te gantvā kalahaü katvā tajjitā tehi āgamuü.
358
Kalahanagaraü nāma gāmo tattha kato ahu
Taü sutvā bhātaro tassā pa¤ca yuddhāya āgamuü.
359
Te sabbe paõķulasåto, cando yeva aghātayã
Lohitasarakhaõķāti tesaü yuddhamhã ahå.
360
Mahatā balakāyena tato so paõķukābhayo
Gaügāya pārime tãre doëapabbatakaü agā.
361
Tattha cattāri vassāni vasi taü tepi mātulā
Sutvā evaü gataü jātaü yuddhatthaü samupāgamuü. 
 
[SL Page 076] [\x  76/]     
362
Khandhāvāraü nivāsetvā dhumarakkhana gantike
Bhāgineyyena yujjhiüsu bhāgineyyotu mātule.
363
Anubandhi orahaīgaü palāpetvā nivattayi
Tesa¤ca khandhāvāramhi duve vassāni so vasã.
364
Gantvopatissa gāmante tamatthaü rājino bravuü
Rājā lekhaü kumārassa sarahassaü sa pāhini. 
365
"Bhu¤jassu pāragaügaü tvaü māgā oraü tato" iti
Taü sutvā satta kujjhiüsu bhātaro navarājino. 
366
Upatthamho tvamevāsi ciraü tassa idānitu
Raņņhaü adāsi tasmā tvaü māressāmāti abravuü. 
367
So tesaü rajja mappesi te tissaü nāma bhātaraü 
Sabbeva saühitākaüsu rajjassa parināyakaü.
368
Eso vãsati vassāni abhayo bhayadāyako
Tattho patissagāmamhi rājā rajjamakārayã.
369
Vasanti dhåmarakkhāge sare tumbariyaīgane
Carate vaëavāråpā yakkhiõã balavāmukhã [a]
370
Eko disvāna setaīgaü rattapādaü manoramaü
ârocesi kumārassa vaëavetthãdisã iti. 
371
Kumāro rasmimādāya gahetuü taü upāgami 
Pacchako āgataü disvā bhãtā tejena tassa sā 
372
Dhāvi'nantaradhāyitvā dhāvantiü anubandhi so 
Dhāvamānā saraü taü sā pariyāyati sattakaü.
373
Otaritvā mahāgaīgaü uttaritvā tato pana 
Dhåmarakkhaü pabbataü taü sattakkhattuü parikkhipi. 
374
Taü saraü puna tikkhattuü pariyāyitvāna sā puna
Gaīgaü kacchapatitthena samosari tahiütu so. 
375
Gahesi taü vāladhimhi tālapattaü ca toyagaü
Tassa pu¤¤ānu bhāvena so ahosi mahāasi. 
376
Uccāresi asiü tassā māremãti tamāha sā 
Rajjaü te sāmi dassāmi māmaü mārayã iti. 
---------------------------------------------
[A] cetiya nāmikā-mahāvaüse. 

[SL Page 077] [\x  77/]     
377
Gãvāya taü gahetvāna vijjhitvā asikoņiyā
Nāsāya rajjuyā bandhi sā ahosi vasānugā.
378
Gantvā taü dhåmarakkhaü so tamāruyha mahabbalo
Tattha cattāri vassāni dhåmarakkhanage vasi.
379
Tato nikkhamma sabalo āgamāriņņha pabbataü
Yuddhakāla mapekkhanto tattha satta samā vasi.
380
Dve mātule ņhapetvāna tassa sesaņņhamātulā 
Yuddhasajjā ariņņhaü taü upasaükamma pabbataü. 
381
Khandhāvāraü nivāsetvā pabbatassa samantato
Parikkhipitvā aņņhaüsu rājāno aņņha mātulā
382
Mantetvā yakkhiõiyā so tassā vacanayuttiyā
Datvā rājaparikkhāraü paõõākārāyudhānica.
383
Gaõhatha sabbānetāni khamāpessāmi vo ahaü.
Iti vatvāna pesesi kumāro purato balaü, 
384
Gaõhissāma paviņņhaü taü vissatthesu ca tesu so
âruyha vakkha vaëavaü mahābala purakkhato
385
Yuddhāya pāvisi yakkhã mahārāva marāvi sā 
Anto bahi balaü cassa ukkuņņhiü mahatiü akā
386
Kumāra purisā sabbe parasenā nare bahu
Ghātetvā mātule aņņha sãsarāsi makaüsu te
387
Senāpati palāyitvā gumbaņņhānaü sa pāvisi 
Senāpatigumbakoti tena esa pavuccati. 
388
Upari ca tālasãraü sãsarāsiü supassiya
Lābårāsãva iccāha tenāsã lābugāmako
389
Evaü vijita saīgāmo tato so paõķukābhayo
Ayyakassanurādhassa vasanaņņhānamāgami. 390
Attano rājagehaü so tassa datvāna ayyako
A¤¤attha vāsaü kappesi sotu tasmiü ghare vasi. 
391
Pucchāpetvāna nemittaü vatthuvijjā viduü tathā
Māpetuü nagaraü tasmiü gāmeyeva amāpayã. 
392
Nivāsattānurādhassa anurudhapuraü ahu
Nakkhattenānurādhena patiņņhāpita tāyaca. 
[SL Page 078] [\x  78/]     
393
âõāpetvā mātulānaü chattaü jātassare idha
Dhovāpetvā dhārayitvā taü sareyeva vāranā 
394
Attano abhisekaü so kāresi paõķukābhayo
Suvaõõapāli deviütaü mahesittebhisecayi.
395
Adā candakumārassa porobhiccaü yathāyidhi
 hānantaraü ca sesānaü vaccānaü ca yathārahaü.
396
Mātuyā upakārattā attanoca mahãpatiü
Aghātetvā va jeņņhaü taü mātulaü abhayaü pana.
397
Rattiü rajjaü adā tassa ahu nagaraguttiyo
Tadupādāya nagare ahå nagaraguttikā.
398
Sasuraü taü aghātetvā girikaõķasivampica
Girikandaresu tasseva mātulassa adāsi so.
399
Saraü ta¤ca khanāpetvā kārāpesi bahådakaü
Jaye jalassa gāhena jayavāpãti taü ahu.
400
Kāëavelaü nivāsesi yakkhaü purapuratthime
Yakkhaü tu cittarājaü taü heņņhā abhayavāpiyā.
401
Pubbopakāradāsiü taü nibbattaü yakkhayoniyā
Purassa dakkhiõe dvāre so kata¤¤å nivesayã.
402
Anto narindavatthussa vaõavāmukha yakkhiõiü
Nivesesi baliü tesaü a¤¤¤esaü cānuvassakaü.
403
"Dāpesi chanakāletu cittarājena so pana 
Samāsane nisãditvā dibbamānusa nāņakaü.
404
Kārento bhiramã rājā khiķķhārati samappito
Tato a¤¤esu gāmesu taü taü kiccamakārayã
405
Paõķukābhaya ra¤¤o ca abhayassa ca antare
Rājasu¤¤āni vassāni ahesuü dasa satta ca.
406
So paõķukābhayo rājā vassāni samasattati
Anurādhapure ramme rajjaü kāresi issaro 
407
Tassaccaye tassa putto muņasãvoti vissuto
Suvaõõapāliyā putto patto rajjamanākulaü.
408
Mahāmeghavanu yyānaü nānārāmopa sobhitaü
Phalapupphadu måpetaü so rājā kārayã puraü.

[SL Page 079] [\x  79/]     
409
Uyyānaņņhāna gahaõe mahāmegho akālajo
Pāvassi tena uyyānaü mahāmeghavanaü ahu. 
410
Saņņhivassāni muņasãvo rājā rajjamakārayã
Anurādhapuravare laīkābhåvaraõe subhe.
411
Tassa puttā dasa āsuü a¤¤ama¤¤a hitesino
Duve dhãtā anukålā kulā nuvacchivikā ahuü. 
412
Devānampiyatissoti vissuto dutiyo suto
Tesu bhātusu sabbesu pu¤¤atejādhiko ahu.
413
Devānampiyatisso so rājāsi pitu accaye.
Tassābhisekena tadā bahånacchariyā nahuü.
414
Laükādãpamhi sakale nidhayo ratanānica
Anto ņhitāni uggantvā paņhavãtala māruhuü.
415
Laīkādãpa samãpamhi bhinnanāvāgatāni ca
Tattha jātānica thalaü ratanāni samāruhuü.
416
Jāta pabbata pādamhi tisso ca veluyaņņhiyo 
Jātāratha patodena samānā parimāõato
417
Tāsu ekā latāyaņņhi rajatābhā tahiü latā
Suvaõõavaõõā rucirā padissanti manoramā
418
Ekātu pupphayaņņhiti nāmajātā tahiü pana
Nānāni nānāvaõõāni pupphā dissanti sabbadā.
419
Ekā sakuõayaņņhiti tahiü pakkhimihā ahuü nānā ca nānāvaõõā ca sajãvā viya dissare.
420
Hayagajarathāmalakā valayaīguli veņhakā
Kakudhathala pākatikā iccete aņņhajātito.
421
Muttā samuddā uggatā tãreyeva taņā viya 
Devānampiya tissassa ņhitā pu¤¤avijambhitā.
422
Indanãla veluriya lohitaüka maõicime
Ratanāni ca nekāni muttā tā tā ca yaņņhiyo.
423
Sattāhabbhantareyeva ra¤¤o santika māruhuü
Tāni disvā patãto so rājā iti vicintayã
424
Ratanāni anagghāni dhammāsoko imāni me
Sahāyo rahate nā¤¤o tassa dassaü imāna to. 

[SL Page 080] [\x  80/]     
425
Devānaü piyatisso ca dhammāsoko ca te ime
Adiņņhasahāyakā honti cirappabhuti bhåpatã.
426
Bhāgineyyaü mahāraņņhaü amaccapamukhaü tato
Dãjaü amaccaganakaü rājā te caturo jane.
427
Dåte katvāna pāhesi baloghaparivārito
Gāhāpetvā anagghāni ratanāni imāni so.
428
Maõivikatã tisso tā tisso ca rathayaņņhiyo
Saükhaü ca dakkhiõā vattaü muttājāti ca aņņha tā.
429
âruyha jambukolamhã nāvaü sattadinena te
Sukhena titthaü laddhāsuü sattāhena tato pana.
430
Pāņaliputtaü gantvāna dhammāsokassa rājino
Adaüsu paõõākāre te disvā tāni pasãdiya.
431
Ratanānãdisānettha natthi me iti cintiya
Adāsenā patiņņhānaü tuņņho riņņhassa bhåpati. 
432
Porohiccaü brāhmaõassa daõķanāyakataü pana 
Adāsi tassa maccassa seņņhittaü gaõakassa tu. 
433
Tesaü anappake bhoge datvā vāsagharāni ca
Sahāmaccehi mantetvā passitvā paņipābhataü.
434
Vālavãjanimuõhisaü khaggaü chattaü ca pādukaü
Molipaņņaü ca pāmaügaü bhiīkāraü haricandanaü.
435
Adhovimaü vatthayugaü mahagghaü hatthapu¤janiü
Nāgāhaņaü candanaü ca aruõābhaü ca mattikaü.
436
Anotattodakaü ceva gaīgāsalilameva ca 
Saükhaü ca nandiyāvattaü vaķķhamānaü kumārikaü.
437
Hemabhājanabhaõķaü ca sãvikaü ca mahārahaü
Harãtakã āmalakaü mahagghaü agadosadhaü.
438
Sukāhatānaü sālãnaü saņņhivāha satāni ca abhisekopakaraõaü paraü tadabhisekataü.
439
Datvā kāle sahāyassa paõõākāraü narissaro dåtaü pāhesi saddhammaü paõõākāramimaü
pica. 
440
Ahaü buddhaü ca dhammaü ca saüghaü ca saraõaü gato
Upāsakattaü vedemi sakyaputtassa sāsane.

[SL Page 081] [\x  81/]     
441
Tvametāni ratanāni uttamāni naruttama
Cittaü pasādayitvāna saddhāya saraõaü vaja
442
Karotu me sahāyassa abhisekaü puno iti
Vatvā sahāyamacce te sakkaritvātha pesayi.
443
Paücamāse vasitvāna te maccā tãvasakkatā
Vesākhasukkapakkhādi dine dåte viniggatā. 
444
Tambalittiya māruyha nāvaü tejambu kolake
Oruyha bhåpaü passiüsu pattā dvādasiyaü iti. 
445
Adaüsu paõõākāre te dåtā laīkādhipassa te tesaü mahantaü sakkāraü laīkādhipati kārayã. 
446
Te māgasiramāsassa ādicandodaye dine
Abhisittaü pilaīkindaü amaccā sāmibhattino. 
447
Dhammāsokassa vacanaü vatvā sāmãhite ratā
Punopi abhisiüciüsu laīkāhitasukhe rataü. 
448
Vesākhapuõõamāyaü so devānaü piyatissako
Laīkindo so mahārājā punopi abhisecayi. 
449
Thero moggaliputto so jinasāsana jotako
Niņņhāpetvāna saügãtiü pekkhamāno anāgataü
450
Sāsanassa pitiņņhānaü paccantesu apekkhiya
Pesesi kattike māse te tethere tahiü tahiü.
451
Theraü kasmãragandhāraü majjhantikamapesayi
Apesayi mahādevaü theraü mahisamaõķalaü.
452
Vanavāsiü apesesi theraü rakkhitanāmakaü
Tathāparantakaü yona dhammarakkhita nāmakaü.
453
Mahāraņņhaü mahādhamma rakkhitatthera nāmakaü
Mahārakkhita theraü taü yonalokamapesayi.
454
Pesesi majjhimattheraü hivavantappadesakaü
Suvaõõabhåmiü theredve sonamuttamameva ca 
455
Mahāmahindatheraü taü theraü ittiyamuttiyaü
Sambalaü bhaddasālaü ca paüca saddhivihārike.
456
Laükādãpe manu¤¤amhi manu¤¤ajinasāsanaü
Patiņņhāpetha tumheti paücathere apesayi 

[SL Page 082] [\x  82/]     
457
Mahāmahindathero so tadā dvādasavassiko
Upajjhāyena ānatto saüghena ca mahāmati.
458
Laükādãpaü pasādetuü kālaü pekkhaü vicintayi
Vuddho måņasivo rājā rājā hotu suto iti.
459
Tadantare ¤ātigaõaü daņņhuü katvāna mānasaü 
Upajjhāyaü ca saüghaü ca vanditvā pucchi bhåpatiü.
460
âdāya caturo there saüghamittāya atrajaü
Sumanasāmaõeraü ca jaëabhi¤¤aü mahiddhikaü. 461
Ĩātãnaü saügahaü kātuü agamā dakkhiõāgiriü
Tathā tattha paraü tassa cha māsā samatikkamuü.
462
Kamena vedisagiraü nagaraü mātudeviyā
Sampatvā mātaraü passi devã disvā piyaü sutaü.
463
Bhojayitvā saparãsaü attanāyeva kāritaü 
Vihāraü vedisagiriü theraü āropayã sutaü. 
464
Avantiraņņhaü bhu¤janto pitarā dinnamattano
So asokakumāro hi ujjenigamane purā
465
Vedise nagare vāsaü upagantvā tahiü subhaü 
Deviü nāmalabhitvāna kumāriü seņņhidhitaraü.
466
Saüvāsaü tāya kappesi gabbhaü gaõhiya tena sā 
Ujjeniyaü kumāraü taü mahindaü janayã subhaü.
467
Vassadvayamatikkamma saüghamittaü ca dhãtaraü 
Tasmiü kāle vasati sā vedise nagare tahiü. 
468
Thero tattha nisãditvā kālaü ca iti cintayã
Pitarā me pahitaü taü abhiseka mahussavaü.
469
Devānaü piyatisso so mahārājā nubhotu ca
Vatthuttayaguõaü cāpã sutvā jānātu dåtato.
470
ârohatu missanagaü jeņņhamāsassuposathe
Tadaheva gamissāma laükādãpa varaü mayaü
471
Mahindo upasaükamma mahindatthera muttamaü 
Yāhi laükaü pasādetuü sambuddhenāpi byākato. 
472
Mayampi tatthopatthambhā bhavissāmāti abravi
Deviyā bhaginãdhãtu putto bhaõķukanāmako.

[SL Page 083] [\x  83/]     
473
Therena deviyā dhammaü sutvā desitamevatu
Anāgāmi phalaü patvā vasi therassa santike.
474
Tattha māsaü vasitvāna jeņņhamāsassuposathe 
Thero catuhi therehi sumanenātha bhaõķunā. 
475
Saddhiü tena gahaņņhena naratā¤attihetunā
Tasmā vihārā ākāsaü uggantvāna mahiddhiko.
476
Gaõena sahitāgamma laükaü missakapabbate
Aņņhāsi pãlukåņamhi rucirambhatthale vare.
477
Devānaü piyatisso so rājā salilakãëakaü
Katvā nagaravāsãnaü migavaü kãëituü agā. 
478
Cattāëãsa sahassehi posehi parivārito
Dhāvanto padasā yeva agā so missakaü nagaü
479
Thero dassetumicchanto devo tasmiü mahãdhare
Gumbaü bhakkhayamāno ca aņņhā gokaõõaråpavā.
480
Rājā disvā pamattaü taü na yuttaü vijjhituü iti
Jiyāsaddamakā dhāvã gokaõõo pabbatantaraü
481
Rājānudhāvi so dhāvaü therānaü santikaü gato
There diņņhe narindena sayamantaradhāyi so.
482
Thero bahusu diņņhesu atibhāyissatã iti
Attānameva dassesi passitvā taü mahãpati.
483
Bhãto aņņhāsi taü thero "ehi tissāti" abuvi
Tissoti vacaneneva rājā yakkhoti cintayã.
484
Samaõā mayaü mahārāja dhammarājassa sāvakā
Tameva anukampāya jambudãpā idhāgatā. 
485
Iccāha thero taü sutvā rājā vãtabhayo ahu
Saritvā sakhisaüdesaü samaõā iti nicchito.
486
Dhanuü sara¤ca nikkhippa upasaükamma taü isiü
Sammodamāno theramhi so nisãdi tadantike
487
Tadā tassa manussā te āgamma parivārayuü
Tadā sese ca dassesi mahāthero sahāgate. 
488
Te disvā abravã rājā kadā me āgatā iti
Mayā saddhiü ti therena vutte pucchi idaü pana.

[SL Page 084] [\x  84/]     
489
Santi ãdisakā a¤¤e jambudãpe yatã iti 
âha kāsāvapajjoto jambudãpo yatãhi tu.
490
Tevijjā iddhipattā cetopariyakovidā
Dibbasotārahanto ca bahå buddhassa sāvakā
491
Pucchi kenāgatatthāti na thalena na vārinā
âgatamhāti vutte so vijāni nabhasāgamaü.
492
Vãmaüsaü so mahāpa¤¤o pa¤¤aü pa¤hamapucchi taü
Puņņho puņņho viyākāsi taü taü pa¤haü mahãpati.
493
Rukkhoyaü rāja kiünāmo? Ambo nāma ayaü taru
Idaü mu¤ciya atthambo? Santi ambatarå bahå.
494
Idaü ca ambaü tecambe mu¤ciyatthi mahãruhā?
Santi bhante bahå rukkhā anambā pana te taru.
495
A¤¤e ambe anambe ca mu¤ciyatthi mihãruhā?
Ayaü bhante ambarukkho paõķitoti narissaro.
496
Santi te ¤ātakā rājā? Santi bhante bahå janā santi a¤¤ātakā rāja? Santi a¤¤ātakā bahå.
497
Ĩātake te ca a¤¤āte mu¤ciya¤¤epi atthinu?
Ahameva bhante sādhu tvaü paõķitosi narissara. 
498
Paõķitoti viditvāna cålahatthipadopamaü
Suttantaü desayã thero mahãpassa mahāmati.
499
Desaõāpariyosāne saddhiü tehi narehi so
Cattāëãsasahassehi saraõesu patiņņhahi.
500
Tato ca so mahārājā gantvāna sakamandiraü
Theraü netvā sakaü gehaü annapānehi tappayã.
501
Mahāmeghavanuyyānaü attano pitusantakaü
Demi saüghassa datvāna dakkhiõodakamākiri.
502
Tadā mahã akampittha naccamānāva pãtiyā
Kasmā kampati bhåmãti bhåmipālo apucchi taü.
503 Sammā patiņņhitaü dãpe sāsaõaü iti so bravã
Tato paņņhāya so rājā kattabbaü kusalaü bahuü.
504 Cetiyādiü kāretvāna bodhipåjaü ca nappakaü
Dhammena rajjaü kārento bhikkhusaüghaü upaņņhahi. 

[SL Page 085] [\x  85/]     
505
Aņņhārasamhi vassamhi dhammāsokassa rājino
Mahāmeghavanārāme mahābodhipatiņņhahi.
506
Tato dvādasamevasse mahesi tassa rājino
Piyā asandhimittā sā matā sambuddha māmikā.
507
Tato catutthe vassamhi dhammāsoko mahãpati 
A¤¤aü itthiü mahesitte ņhapesi visamāsayaü.
508
Tato tu tatiye vasse sā bālā råpamāninã
Mayā pica ayaü rājā mahābodhiü mamāyati. 
509
Iti kodhavasaü gantvā attano natthakārikā
Maõķukaõņakayogena mahābodhiü aghātayi.
510
Tato catutthe vassamhi dhammāsoko mahāyaso
Aniccataüva sampatto sattatiüsasamāimā.
511
Devānaü piyatisso hi rājā dhammaguõe rato
Mahāvihāre navakammaü tathā cetiya pabbate.
512
Thåpārāme navakammaü niņņhāpetvā yathārahaü
Dãpappasādakaü theraü pucchi pucchita kovidaü.
513
Kārāpessāmahaü bhante vihāre subahå idha
Patiņņhapetuü thåpesu kathaü lacchāma dhātuyo.
514
Sambuddha pattaü påretvā sumanenāhaņā idha
Cetiya pabbate rāja ņhapitā atthi dhātuyo.
515
Hatthikhandhe ņhapetvā tā dhātuyo idhaāhara
Itivutto sa therena tathā āhari dhātuyo.
516
Vihārekārayitvāna ņhāne yojana yojane
Dhātuyo tattha thåpesu nidhāpesi yathārahaü.
517
Sambuddha bhuttaü pattaütu rājā vatthughare subhe
 hapayitvāna påjesi nānāpåjāhi sabbadā.
518
Pa¤casatehissarehi mahātherassa santike
Pabbajjavasitaņņhāno issara samaõako ahu.
519
Pa¤ca satehi vessehi mahātherassa santike
Pabbajja vasitaņņhāno tathāvessa girã ahu.
520
Yā yā mahā mahindena therena vasitā guhā
Pabbatesu vihāresu sā mahinda guhā ahå. 

[SL Page 086] [\x  86/]     
521
Mahāvihāre paņhamaü dutiyaü ceti yavhayaü 
Thåpārāmantu tatiyaü thåpa pubbaü imaü subhaü.
522
Catutthātu mahābodhi patiņņhā pana mevaca
Thåpaņņhāniya bhåtassa pa¤camaü pana sādhukaü.
523
Mahācetiya ņhānamhi silā thåpassa cāruno
Sambuddha bimba dhātussa [a] patiņņhā pana mevaca. 
524
Issara samaõaü jaņņhaü tissavāpiütu sattamaü
Aņņhamaü paņhamaü thåpaü navamaü vessa gavhayaü.
525
Upāsikāvhayaü rammaü tathā hatthāëha kavhayaü
Bhikkhunåpassaye dveme bhikkhunã phāsu kāraõa. 
526
Hatvāëhake osaritvā bhikkhunãnaü upassaye
Gantvāna bhikkhu saüghena bhattaggahaõa kāraõā.
527
Mahāpālināma bhatta sālaü såpagharaü subhaü 
Sabbupakaraõåpetaü sampanna paricārikaü.
528
Tathā bhikkhu sahassassa saparikkhāra muttamaü
Pavāraõāya dāna¤ca anuvassaka mevaca. 
529
Nāgadãpe jambukola vihāraütamhi paņņane
Tissamahā vihāra¤ca pācãnārāma mevaca
530
Iti etāni kammāni laīkājanahitatthiko
Devānaü piyatisso so laīkindo pu¤¤apa¤¤avā. 
531
Paņhameyeva vassamhi kārāpesi guõappiyo
Yāvajãvantu nekāni pu¤¤akammāni ācini. 
532
Ayaü dãpo ahåphãto vijite tassarājino
Vassāni cattāëãsaü so rājā rajja makārayã.
533
Tassaccaye taü kaniņņho [b] khattiyo iti vissuto
Rāja putto aputtotaü rajjaü kāresi sādhukaü.
534
Mahā mahinda therotu jinasāsana muttamaü
Pariyattiü paņi pattiüca pativedhaüca sādhukaü
535
Laīkādãpamhi dãpetvā laīkādãpo mahāgaõã
Laīkāya satthu kapposo katvā lokahitaü bahuü. 
------------------------------------------------------
[A] gãvā-a¤¤attha. [B] uttiyo-mahāvaüse

[SL Page 087] [\x  87/]     
536
Tassa khattiya rājassa jayavassamhi aņņhame
Cetiya pabbate vasaü saņņhivasso'va saüvasã.
537
Assa yujassa māsassa sukkapakkhaņņhame dine
Parinibbāyi tena taü dinaü taü nāmakaü ahu.
538
Taüsutvā khattiyo rājā sokasallasamappi to
Gantvā theraü ca vanditvā kanditvā bahudhā bahuü.
539
âsittagandhatelāya lahuü sovaõõa doniyā
Thera dehaü khipā petvā taüdoniü sādhu phussi taü
540
Sovaõõakåņāgāramhi ņhapāpetvā alaükate
Kåņāgāraü gāhayitvā kārento sādhu kãëanaü.
541
Mahatāca jano ghena āgatena tato tato
Mahatāca baloghena karonto påjanā vidhiü.
542
Alaü katena maggena bahudhālaükataü puraü 
ânayitvāna nagare cāretvā rājavãthiyā. 
543
Mahāvihāraü ānetvā ettha pa¤hamba mālake
Kåņāgāraü ņhapāpetvā sattāhaü so mahãpati. 
544
Toraõaddhaja pupphehi gandhapuõõaghaņehi ca 
Vihāretu samantāca maõķetvā yojanattayaü.
545
Mahārājānubhāvena dãpaütu sakalaüpana
ânubhāvena devānaü tathevā laükataü ahå.
546
Nānāpåjaü kārayitvā taüsattāhaü mahãpatã
Puratthima disābhāge therānaü gandhamālake.
547
Kāretvā gandha citakaü mahāthåpaü padakkhiõaü
Karonto tattha netvātaü kåņāgāraü manoramaü.
548
Citakamhi ņhapāpetvā sakkāraü aggikaü akā
Cetiyaü cettha kāresi gāhāpetvāna dhātuyo.
549
Upaķķhadhātuü gāhetvā cetiya pabbate pica
Sabbesu ca vihāresu thåpaükāresi khatti yo.
550
Isino dehanikkhepa kataņņhānaü hitassataü
Våccate bahumānena isãbhumaīgaõaü iti.
551
Tatoppabhuti ariyānaü samantā yojanattaye.
Sarãraü āharitvāna tamhi desamhi ķayhati. 

[SL Page 088] [\x  88/]     
552
Saüghamittā mahātherã mahābhi¤¤ā mahāmatã
Katvā sāsana kiccāni tathā lokahitaü bahuü.
553
Ekåna saņņhi vassā sā khattiyasseva rājino
Vassamhi navame kheme hatthāëhaka upassaye.
554
Vasantã parinibbāyã rājātassāpi kārayã
Therassa viya sattāhaü påjā sakkāra muttamaü.
555
Sabbālaükatalaükā therassa viya āsica
Kåņāgāra gataü therã dehaü satta dinaccaye.
556
Nikkhā metvāna nagarā thåpārāma purattha to
Citta sāla samãpamhi mahābodhi padassaye.
557
Theriyā vutta ņhānamhi aggikicca makārayã
Thåpaüca tattha kāresi khattiyo so mahãpati. 
558
Paücapi te mahātherā therādiņņhāni no pica
Tathāneka sahassāni bhikkhu khãõāsavā pica. 
559
Saīghamittāpabhutayo tāca dvādasa theriyo
Khãõāsavā bhikkhuõiyo sahassāni bahussutā. 
560
Mahāpa¤¤ā iddhimantā vinayādi jināgamā 
Jotayitvāna kālena gatā tā niccatā vasaü.
561
Dasavassāni sorājā rajjaü kāresi khattiyo
Evaü aniccatā esā sabbasoka vināsini.
562
Khattiyassa kaniņņhotu magāsãvo tadaccaye
Dasavassāni kāresi rajjaü sujana sevito.
563
Bhaddasālamhi so there pasãditvā manoramaü
Kāresi purimāyantu vihāraü nagaraü gaõaü. 
564
Mahāsiva kaniņņhotu såratisso tadaccaye
Dasavassāni kāresi rajjaü pu¤¤esu sādaro
565
Anappakaü pu¤¤arāsiü saücayanto manorame
Vihāre bahuke ņhāne kāretvā so mahã patã
566
Pure rajjāca rajjeca saņņhivassāni sādhukaü
Kāresi kusale dhamme ratanattaya gāravo
567
Tada¤¤aü vaüsa sambhåtā damiëā senaguttikā
Såratissaü mahã patiü taü gahetvā mahabbalā. 

[SL Page 089] [\x  89/]     
568
Duve dvādasa vassāni rajjaü dhammena kārayuü
Tegahetvā aselotu muņasãvassa atrajo.
569
Sodariyānaü bhātånaü navamo bhātuko tato
Anurādha pure rajjaü dasavassāni kārayã.
570
Colaraņņhā idhāgamma rajjattaü uju jātiko
Eëāronāma damiëo gahetvā seëabhåpatiü.
571
Vassānaü cattāëãsa¤ca cattārica akārayi
Rajjavohāra samaye majjhatto mitta sattusu.
572
Sayanassa siropasse ghaõņhaü so dãgha yottakaü
Lambāpesi virocetuü icchantehi vinicchayaü.
573
Eko puttoca dhãtāca ahesuü tassa rājino
Rathena tissavāpiü so gacchanto bhumipālajo.
574
Taruõaü vacchakaü magge nipannaü saha dhenukaü
Gãvāya kkamma cakkena asa¤cicca aghātayã.
575
Gantvāna dhenu ghaõņhaü taü ghaņņesi ghaņņitāsayā
Rājā teneva cakkena sãsaü puttassa chedayi.
576
Dãjapotaü tālarukkhe eko sappo abhakkhayi
Taü potamātā sakuõã gantvā ghaõņha maghaņņayi.
577
ânāpetvāna taü rājā kucchiü tassa vipāëiya
Potakaü nãharāpetvā tāle sappaü samappayi.
578
Ratanattayassa ratanataü tassa ca guõasārataü
Ajānantopi so rājā cārittamanupālayaü.
579
Cetiyapabbataü gantvā bhikkhusaüghaü pavāriya
âgacchanto rathagato rathassa yugakoņiyā
580
Akāsi jinathåpassa ekadesassa bha¤janaü amaccā deva thåpo no tayā bhinnoti āhutaü.
581
Asa¤cicca kate pesa rājā oruyha sandanā
Cakkena mama sisaüpi chindathāti pathe sayi.
582
Purahiüsa mahārāja satthā no neva icchati
Thåpaü pākatikaü katvā khamāpehãti āhu taü. 
583
Te ņhapetuü pa¤cadasa pāsāõe pātite tahiü
Kahāpanasahassāni adā pa¤cadaseva so.

[SL Page 090] [\x  90/]     
584
Ekā mahallikā vãhiü sosetuü ātape khipi
Devo akāle vassitvā tassā vãhi atemayi.
585
Vãhiü gahetvā gantvā sā ghaõņaü taü samaghaņņayi
Akālavassaü sutvāna vissajjetvā tamitthikaü.
586
Rājā dhammamhi vattanto kālevassaü labhe iti
Tassā vinicchayatthāya upavāsaü nipajji so.
587
Baliggāhã devaputto ra¤¤o tejena otthaņo
Gantvā cātummahārāja santikaü taü nivedayi.
588
Tetamādāya gantvāna sakkassa paņivedayuü
Sakko pajjuõõamāhåya kāle vassaü upādisi. 
589
Baliggāhi devaputto rājino taü nivedayi
Tadā pabhåti taü rajje divā devo navassatha.
590
Rattiü devo nusattāhaü vassi yāmamhi majjhime
Puõõānahesuü sabbattha khuddakāvāņa kānipi.
591
Eëāraü ghātayitvāna rājāhu duņņhagāmaõã
Tadatthaü dãpanatthāya anupubbakathā ayaü.
592
Devānaü piyatissassa ra¤¤o dutiyabhātiko
Uparājā mahānāgo nāmāhu bhātuno piyo.
593
Ra¤¤o devã saputtassa bālā rajjābhi kāmini
Uparājavadhatthāya jātacittā nirantaraü.
594
Vāpiü taracchanāmaü sā kārāpentassa pāhiõi
Ambaü visena yojetvā ņhapetvā ambamatthake. 
595
Tassā putto sahagato uparājena bālako bhājane vivaņeyeva taü ambaü khādiyāmari.
596
Uparājā tatoyeva sadārabalavāhano
Rakkhituü sakamattānaü rohanābhimukho agā.
597
Yaņņhālaya vihāramhi mahesã tassa gabbhinã
Puttaü janesi so tassa bhātu nāmamakārayi.
598
Tato gantvā rohaõaü so rohaõe issaro khile
Mahābhogo mahāgāme rajjaü kāresi khattiyo.
599
Kāresi so nāgamahāvihāraü sakanāmakaü
Uddhakandarakādãca vihāre kārayã bahu

[SL Page 091] [\x  91/]     
600
Yaņņhālayakatisso so tassa putto tadaccaye
Tattheva rajjaü kāresi tassa putto bhayotathā
601
Goņhābhayasuto kākavaõõatisso ti vissuto
Tadaccaye tassa suto rajjaü kāresi khattiyo.
602
Vihāradevã nāmāsi mahesi tassa rājino
Saddhassa saddhāsampannā dhãtā kalyāõirājino.
603
Kalyāõiyaü narindohi tisso nāmāsi khattiyo
Devisa¤¤oga janita kopo tassa kaõiņņhako.
604
Bhãto tato palāyitvā ayyakhattiya nāmako
A¤¤attha vasi sodeso tena taü nāmako ahu.
605
Datvā rahassalekhaü so bhikkhuvesadharaü naraü
Pāhesi deviyā gantvā rājadvāre ņhito tu so
606
Rājagehe arahatā bhu¤jamānena sabbadā
A¤¤āyamāno therena ra¤¤o gharamupāruhi
607
Therena saddhiü bhu¤jitvā ra¤¤o saha viniggame
Pātesi bhåmiyaü lekhaü pekkhamānāya deviyā
608
Saddena tena rājā taü nivattitvā vilokayaü
Ĩatvāna lekhasandesaü kuddho therassa dummatã.
609
Theraü taü purisaü ta¤ca mārāpetvāna kodhasā samuddasmiü khipāpesi kujjhitvā tena
devatā
610
Samuddenottharāpesuü taü desaü sotu bhåpati
Attano dhãtaraü suddhaü devãnāmaü suråpiniü.
611
Likhitvā rājadhãtāti sovaõõukkhaliyā lahuü
Nisãdāpiya tattheva samuddasmiü visajjayi.
612
Okkantaü taü tato laīke kākavaõõo mahãpati
Abhisecayi tenāsi vihāropapada hvayā
613
Tissamahāvihāra¤ca tathā cittalapabbataü
Kamittavālaü [a] kåņāliü vihāre evamādike.
614
Kāretvā suppasannena manasā ratanattaye
Upaņņhahi sadā saīghaü paccayehi catubbhi so
615
Koņipabbata nāmamhi vihāre sãlavattimā
Tadā ahu sāmaõero nānāpu¤¤akaro sadā
--------------------------------------------------
[A] gamiņņhavāliü-ma: va:

[SL Page 092] [\x  92/]     
616
Sukhenārohaõatthāya ākāse cetiyaīgane
 hapesi tãni sopāõe pāsāõaphalakāni so
617
Adāpānãya dāna¤ca vattaü saīghassacākari
Sadā kãëantakāyassa tassābādho mahā ahu.
618
Sivikāya tamānetvā bhikkhavo katavedino
Saīghupassaya [a] pariveõe tissārāme upaņņhahuü
619
Sadā vihāradevã sā rājagehe susaīkhate
Purebhattaü mahādānaü datvā saīghassa sa¤¤atā
620
Pacchābhattaü gandhamālaü bhesajjavasanānica
Gāhayitvā gatārāmaü sakkarontã yathārahaü.
621
Tadā tameva katvā sā saīghattherassa santike
Nisãdi dhammaü desento thero taü idamabravã
622
Mahāsampatti tumhehi laddhāyaü pu¤¤akammunā
Appamādova kātabbo pu¤¤akamme idānipi
623
Evaü vuttā tusā āha kiü sampatti ayaü idha 
Yesaü no dārakā natthi vā¤jha sampatti tena no
624
Jaëabhi¤¤o mahāthero puttalābhamapekkhiya
Gilānaü sāmaõeraü taü passa devãti abravã
625
Sā gantvā sannamaraõaü sāmaõera mavoca taü
Patthehi mama puttattaü sampattã mahatãhi no
626
Na icchatãti ¤atvāna tadatthaü mahatiü subhaü
Pupphapåjaü kārayitvā puna yāci sumedhasā.
627 Evampānicchamānassa atthāyupāyakovidā
Nānābhesajja vatthāni saīghe datvā tayācitaü
628
Patthesi so rājakulaü sā taü ņhānaü anekadhā
Alaīkaritvā vanditvā yānamāruyha pakkami.
629
Tato cuto sāmaõero gacchamānāya deviyā
Tassā kucchimhi nibbatti taü jānitvā nivatti sā.
630
Ra¤¤o taü sāsanaü datvā ra¤¤ā saha punāgami
Sarãrakiccaü kāretvā sāmaõerassu bhopi te 
------------------------------------------------
[A] silāpassaya-ma: vaüse.

[SL Page 093] [\x  93/]     
631
Tasmiü yeva pariveõe vasantā santamānasā
Mahādānaü pavattesuü bhikkhusaīghassa sabbadā.
632
Tasseva dohaëo āsi mahāpu¤¤āya deviyā
Usabhamattaü madhugaõķaü katvā ussãsake sayaü.
633
Vāmetarena passena nipannā sayane subhe
Dvādasannaü sahassānaü bhikkhånaü dinnasesakaü.
634
Madhuü bhu¤jituü kāmāsi atha eëāra rājino
Yodhānaü maggayodhassa sãsacchinnāsidhovanaü
635
Tasseva sãse ņhatvāna pātumeva akāmayi
Anurādhapurasseva uppalakkhettato pana. 
636
ânituppalāmāla¤ca amilātaü piëandhituü
Taü devã rājino āha nemitte pucchi bhåpati. 
637
Taü sutvā āhu nemittā devã putto nighātiya
Damiëe katvekarajjaü sāsanaü jotayissati. 
638
Edisaü madhugaõķaü yo dassesi tassa vãdisaü
Sampattiü demi seņņhanti ghosāpesi mahãpati.
639
Goņhasamuddavelante madhupuõõaü nikujjitaü
Nāvaü disvāna ācikkhi ra¤¤o jānapado naro.
640
Ra¤¤ā deviü tahiü netvā maõķapamhi susaīkhate
Yathicchitaü tāya madhuü paribhogaü akārayã.
641
Itare dohaëe tassā sampādetuü mahãpati
Velusumana nāmantaü yodhaü tattha niyojayi.
642
Sonurādhapuraü gantvā ra¤¤o maīgalavājino
Gopakena akā mettiü tassa kicca¤ca sabbadā.
643
Tassa vissatthataü ¤atvā pātova uppalānasiü
Kadambanadiyā tãre ņhapāpetvā asaīkito.
644
Assaü netvā tamāruyha gaõhitvā uppalānipi
Nivedayitvā attānaü assavegena pakkami
645
Sutvā rājā gahetuü taü mahāyodha mapesayi
Dutiyaü sammataü assaü āruyha sonudhāvi taü
646
So gumbanissito assa piņņheyeva nisãdiya
Entassa piņņhito tassa ubbayhāsiü pasārayi. 
 
[SL Page 094] [\x  94/]     
647
Assavegena yantassa sãsaü chindi ubho haye
Sãsa¤cādāya sāyaõhe mahāgāma mupāgami.
648
Dohaëe te ca sā devi paribhu¤ji yathāruci
Rājā yodhassa sakkāraü kārāpesi yathārahaü.
649
Sā devã samaye dha¤¤aü janayã putta muttamaü 
Mahārājakule tasmiü ānandopi mahā ahu.
650
Tassa pu¤¤ānubhāvena tadaheva upāgamuü
Nānāratana sampannā satta nāvā tato tato.
651
Tasseva pu¤¤atejena chaddantakulato karã
Hatthicchāpaü āharitvā ņhapetvā idha pakkami.
652
Taü titthasaratãramhi disvā gumbantare ņhitaü
Kuõķalo [a] nāma bālisiko ra¤¤o ācikkhitāvade.
653 Pesetvācariye rājā tamānapiya posayi
Kuõķalo [a] iti ¤āyittha diņņhattā kuõķalena so
654
Suvaõõabhājanādãnaü puõõanāvā idhā gatā
Iti ra¤¤o nivedesuü rājā tānāharāpayã.
655
Puttassa nāmakaraõe maīgalamhi mahãpati 
Dvādasa sahassasaīkhaü bhikkhusaüghaü nimanteyi.
656
Evaü cintesi yadime putto laīkātale khile 
Rajjaü gahetvā sambuddha sāsanaü jotayissati. 
657
Aņņhuttara sahassa¤ca bhikkhavo pavisantuca
Sabbe te uddhapatta¤ca cãvaraü pārupattu ca. 
658
Paņhamaü dakkhiõaü pādaü ummāranto ņhapentu ca
Ekacchattayutaü dhamma karakaü nãharantu ca
659
Gotama nāmako thero patigaõhātu puttakaü
Sova saraõasikkhāyo detu sabbaü tathā ahu
660
Sabbaü nimittaü disvāna tuņņhe citte mahãpati
Saüghassa pāyasaü datvā nāmaü puttassa kārayã. 
661
Mahāgāme nāyakattaü pitunāma¤ca attano
Ubho katvāna ekajjhaü gamaõi abhayo iti
------------------------------------------------- [A] kaõķula-mahāvaüse.

[SL Page 095] [\x  95/]     
662
Mahāgāmaü pavisitvā navame divase tato
Saīgamaü deviyā kāsi tena gabbhaü agaõhi sā 
663
Kāle jātaü sutaü rājā tissa nāmaü akārayi
Mahatā parivārena ubho vaķķhiüsu dārakā. 
664
Sitthappavesamaīgala kāle dvinnaü visārado
Bhikkhusatānaü pa¤cannaü dāpayitvāna pāyasaü.
665
Tehi upaķķhe bhu tamhi gahetvā thokathokanaü
Sovaõõasarakenesaü deviyā saha bhåpati.
666
Sambuddha sāsanaü tumhe yadichaķķhetha puttakā.
Mā jãratu kucchigataü idaü voti adāpayi.
667
Vi¤¤āya bhāsitatthaü te ubho rājakumārakā
Pāyāsaü taü abhu¤jiüsu tuņņhacittāmataü viya.
668
Dasa dvādasa vassesu tesaü vãmaüsanatthiko 
Tatheva bhikkhu bhojetvā tesaü ucciņņha bhojanaü.
669
Gāhāpetvā taņņakena ņhapāpetvā tadantike
Tibhāgaü so karitvāna idamāha mahãpati. 
670
Kuladevatānaü no tātā bhikkhånaü vimukhā mayaü
Nahessāmāti cintetvā bhāgaü bhu¤jathimantica
671 Dve bhātaro mayaü niccaü a¤¤ama¤¤a mabhedakā
Bhavissamāti cintetvā bhāgaü bhu¤jathimampica.
672
Amataü viya bhu¤jiüsu te dve bhāge ubhopica
Nayujjhissāma damiëehi iti bhu¤jathimanti ca. 
673
Evaü vutte tu tisso so pāõinā khipi bhojanaü
Gāmaõã bhattapiõķantu khipitvā sayanaü gato. 
674
Saīkhipitvā hatthapāde nipajji sayane sayaü
Devã gantvā tosayantã gāmaõiü etadabravã.
675
Pasāritaīgo sayane kinna sesi sukhaü suta 
Gaīgāpāramhi damiëā ito gāmā mahodadhi. 
676
Kathaü pasāritaīgohaü nipajjāmãti so bravã
Sutvāna tassādhippāyaü tuõhi āsi mahãpati.
677
So kameõābhi vaķķhento ahu soëasa vassiko.
Bālalakkhaõa råpehi tejo jãvaguõe hica. 

[SL Page 096] [\x  96/]     
678
Aggo ahu mahākāyo so ca kuõķalavāraõo
Nandimitto suranimalo mahāseno goņhayimbaro
679
Theraputto bhayo bharaõo velusumano tathevaca
Kha¤jadevo phussadevo labhiyavasabho iti.
680
Ete dasamahāyodhā tassahesuü mahabbalā
Ekoko tesu yodhesu dasahatthibalo ahu. 
681
Ekekassa parãvāra yodhā dasadase bahu.
Tesa¤cāpi parãvāra yodhā dasadase bahu.
682 Tesa¤cāpi parãvāra yodhā dasadase bahu 
Ekādasasahassā ca dasuttara satampica. 
683
Yodhā sampiõķitā honti balavantā visāradā
Tesaü gahitakhaggāhi dãghaso catuhatthakā. 
684
Caturaīgulekaratana puthulāva bhavantihi
Hatthassadhanukammesu kusalo katupāsano.
685
So gāmaõirājaputto mahāgāme vasã tadā
Rājā rājasutaü tissaü dãghavāpimhi vāsayi.
686
ârakkhituü janapadaü sampannabalavāhanaü. Kumāro gāmaõã kāle sampassanto sakaü
balaü.
687
Yujjhissaü damiëehãti pitu ra¤¤o kathāpayi
Rājā naü anurakkhanto "oragaīgaü alaü" iti. 
688
Vāresi yāva tatiyaü so tatheva kathāpayi
Pitā me puriso bhonto nevaü vakkhati tenidaü. 
689
Piëandhatåti pesesi itthālaīkāramassa so
Rājāha tassa kujjhitvā karotha hemasaīkhaliü.
690
Tāya naü bandhayissāmi nā¤¤athā rakkhiyo hi so
Palāyitvāna malayaü kujjhitvā pituno agā 
691
Duņņhattāyeva pitari āhu taü duņņhagāmaõiü
Rājātha ārabhã kātuü mahāduggaha [a] cetiyaü 
692
Niņņhite cetiye saīghaü sannipātayi bhåpati
Dvādasettha sahassāni bhikkhå cittala pabbatā. 
693
Tato tato dvādaseva sahassāni samāgamuü
Katvāna cetiya mahaü rājā saīghassa sammukhā. 
---------------------------------------------------
[A] mahānuggala-ma: va:

[SL Page 097] [\x  97/]     
694 Sabbe yodhe samānetvā kāresi sapathaü tadā
Puttānaü kalahaņņhānaü na gacchissāma no iti. 
695
Akaüsu sapathaü sabbe taü yuddhaü tena nāgamuü
Catusaņņhi vihāre so kārāpetvā mahãpati. 
696
Tatthakāneva vassāni ņhatvā kālamakāsi so
Ra¤¤o sarãraü gāhetvā channayānena rājini
697
Netvā tissamahārāmaü taü saüghassa nivedayã
Sutvā tissakumārotu gantvāna dãghavāpito
698
Sarãrakiccaü kāretvā sakkaccaü pituno sayaü
Mātaraü kuõķalaü hatthiü ādiyitvā mahabbalo
699
Bhātu bhayā dãghavāpiü agamāsi lahuü tato. 
Taü pavattiü nivedetuü duņņhagāmaõi santikaü.
700
Lekhaü datvā visajjesuü sabbe maccā samāgatā
So guttahālaü āgantvā tattha cāre visajjiya
701
Mahāgāma mupāgantvā sayaü rajjebhisecayi
Mātatthaü kuõķalattha¤ca bhātu lekhaü visajjayi.
702
Aladdhā yāvatatiyaü yuddhāya tamupāgami
Ahu dvinnaü mahāyuddhaü cålaīganiya piņņhiyaü.
703
Tattha nekasahassāni patiüsu rājino narā
Rājā ca tissā macco ca valavā dãgha tånikā. 
704
Tayo yeva palāyiüsu kumāro anubandhi te ubhinnamantare bhikkhå māpayiüsu
mahãdharaü.
705
Taü disvā bhikkhusaīghassa kammaü iti nivatti so
Kappakandara najjā so jãvamāli mupāgato. 
706
Rājāha tissā maccantaü chātajjhattā mayaü iti suvaõõa sarake khitta bhattaü nãhari tassa so
707
Saüghassa datvā bhu¤janato kāretvā catubhāgikaü
Ghosaya kālaü iccāha tisso kālamaghosayi.
708
Sutvāna dibbasotena ra¤¤o sikkhāya dāyako
Thero piyaīgudãpaņņho theraü tattha niyojayã.

[SL Page 098] [\x  98/]     
709
Tissakuņumbikasutaü so tattha nabhasāgamā
Tassa tisso karā pattaü ādāyadāsi rājino.
710
Saüghassa bhāgaü sambhāgaü rājā patte khipāpayã
Sabhāgaü khipi tisso ca sabhāgaü vaëavāpica. 
711
Na icchi tassā bhāga¤ca tissopattamhi pakkhipi
Bhattassa puõõa pattaü taü adā therassa bhåpati.
712
Adā gotamatherassa so gantvā nabhasā lahuü
Bhikkhånaü bhu¤jamānānaü datvā ālopabhāgaso.
713
Pa¤casatānaü so thero laddhehi tu tadantikā
Bhāgehi pattaü påretvā ākāse khipi rājino.
714
Gataü disvā gahetvā taü tisso bhojesi bhåpatiü
Bhu¤jitvāna saya¤cāpi vaëava¤ca abhojayã
715
Sannāhaü cumbaņaü katvā rājā pattaü visajjayã
Gantvāna so mahāgāmaü samādāya balaü puna. 
716
Saņņhisahassaü yuddhāya gantvā yujjhi sabhātarā
Rājāvaëava māruyha tisso kuõķalahatthinaü. 
717
Dve bhātaro samāgacchuü yujjhanāya raõe tadā 
Rājā kariü karitvanto vaëavaü maõķalaü akā.
718
Tathāpi jiddaü nodisvā laüghāpetuü matiü akā
Vaëavaü laüghayitvāna hatthinaü bhātikopari.
719
Tomaraü khipi camma¤ca yathā jijjati piņņhiyaü
Anekāni sahassāni kumārassa narā tahiü.
720
Patiüsu yuddhe yujjhantā bhijji ceva mahabbalaü
ârohakassa vekallā itthi maü laüghayã iti. 
721
Kuddho karã taü cālento rukkhameka mupāgami
Kumāro āruhã rukkhaü hatthi sāmimupāgamã.
722
Tamāruyha palāyantaü kumāramanu bandhiso
Pavisitvā vihāraü so mahātheragharaü gato. 
723
Nipajji heņņhā ma¤cassakumāro bhātuno bhayā
Pasārayi mahāthero cãvaraü tattha ma¤cake.
724
Rājāanupadaü gantvā kuhiü tissoti pucchata
Ma¤ce natthi mahārāja iti thero avoca taü.

[SL Page 099] [\x  99/]     
725
Heņņhā ma¤ceti jānitvā tato nikkhamma bhåpati
Samantato vihārassa rakkhaü kārayã tampana.
726
Ma¤cakamhi nipajjetvā datvā upari cãvaraü
Ma¤capādesu gaõhitvā cattāro daharā yatã.
727
Matabhikkhuniyāmena kumāraü bahi nãharuü
Nãyamānantu taü ¤atvā idamāha mahãpati. 
728
Tissa tvaü kuladevānaü sãse hutvāna nãyasi
Balakkārena gahaõaü kuladevehi natthi me
729
Guõaütvaü kuladevānaü sareyyāsi kadācipi
Tato yeva mahāgāmaü agamāsi mahãpati. 
730
âõāpesica tattheva mātaraü mātugāravo
Vassāni aņņhasaņņhiü so aņņhadhammaņņhamānaso 
731
Aņņhasaņņhi vihāre ca kārāpesi mahãpati
Nikkhāmito so bhikkhåhi tisso rājasuto pana
732
Dãghavāpiü tato yeva agama¤¤ataro viya
Kumāro godhagattassa tissattherassa āha so
733
Sāparādho ahaü bhante khamāpessāmi bhātaraü
Veyyāvaccakarākāraü tissaü pa¤casatāni ca. 
734
Bhikkhåna mādiyitvāso thero rājamupāgami
Rājaputtaü ņhapetvāna thero sopāõamatthake
735
Sasaügho pāvisi saddho nisãdāpiya bhumipo
Upānayi yāguādiü thero pattaü pidhesi so
736
Kinti vutte bravã tissaü ādāya āgatāiti
Kuhiü coroti vuttova ņhitaņņhānaü nivedayã.
737
Vihāradevã gantvāna chādiyaņņhāyã puttakaü
Rājāha theraü ¤āto vo dāsabhāvo idāni no
738
Sāmaõeraü pesayetha tumhe me satta vassikaü
Janakkhayaü vināyeva kalaho nabhaveyya no.
739
Rājā saüghassa doseso saügho daõķaü karissati 
Hessatānāgataü kiccaü tumheyāgādi gaõhatha. 
740
So taü datvāna saüghassa pakkositvāna bhātaraü 
Tatveva saüghamajjhamhi nisinno bhātarā saha 

[SL Page 100] [\x 100/]     
741
Bhu¤jitvā ekato yeva bhikkhusaüghaü visajjayã.
Sassakammāni kāretuü tissaü tattheva pāhiõi.
742
Sayampi bheri¤cāretvā sassakammāni kārayã
Duņņhagāmaõirājātha katvāna janasaügahaü.
743
Kunte dhātuü nidhāpetvā sayoggabalavāhano
Gantvā tissamahārāmaü vanditvā saügha mabravã.
744
Pāragaīgaü gamissāmi jotetuü sāsanaü ahaü
Sakkātuü bhikkhavo detha amhehi sahagāmino. 745
Maīgala¤ceva rakkhā ca bhikkhånaü dassanaühi no
Adāsi daõķakammatthaü saīgho pa¤casataü yatã 
746
Bhikkhusaüghaü tamādāya tato nikkhamma bhåpati
Sodhāpetvāna malaye idhāgamana ma¤jasaü.
747
Kuõķalaü hatthimāruyha yodhehi parivārito
Mahatā balakāyena yuddhāya abhinikkhami
Mahāgāmena sambaddhā senāgā guttahālakaü [a]
748
Athaca narapati so mātuyāmantayitvā
Sakalabalasamåhe soëasucce ņhapetvā
Navanarapatiråpaü ņhāpayitvāna tesu
Sayamatha sitachattaü dhārayanto aga¤cchi
749
Athava damiëarājā dãghajantādi yodhe
Sakalajanasamåhe sannipāte karitvā. Mama nagarasamãpaü gāmaõã yujjhanatthaü
Samupagami sayodho sopi rājāca yodho.
750
Athamayamiha yuddhaü kārayissāma tumhe
Samaracaturayodhā kinnuma¤¤ātha sabbe
Athaca paramayodhā dãghajattādayo pi
Suõiya mahipavācaü mantayitvāna sabbe.
751
Narapativara amhe sveva yuddhaü karoma
Itica paramayodhā tassa ra¤¤o kathetvā
Atha punadivasasmiü te tano tena ra¤¤ā
Saha samarapedesaü yujjhituü āgamiüsu. 
752
Athaca paramayodho dãghajantābhidhāno
Pavara ratana khaggaü so gahetvā karena
Gagana tala mabhãto ņņhārasuccaü balena
Paņhamaka balakoņņhe ma¤¤amāno tirājā. 
-----------------------------------------------
[A] bhuttasālā-saravāhiniya. 

[SL Page 101] [\x 101/]     
753
Paņhamaka balakoņņhaü bhindamāno kamena 
Narapativaraņhānaü koņņhakaü āgamāsi
Athaca uparã ra¤¤o āgatuü dãghajantuü
Avaci pharusuvācaü nimmalo taütu såro
754
Athaca ativa kuddho otaritvāna hantuü
Paharã ca asinā taü māraõatthaü nimãlaü.
Phalaka mupanayã so kampayantova ta¤ca 
Parinamitamatho taü sattiyā ha¤¤i såro.
755
Athaca vijayasaīkhaü phussadevo dhamittha
Sakaladamiëasenā bhijjitāyeva hesuü
Athaca damiëarājaü tappadesā nivattaü
Nihani damiëasenaü sabbaso tamhi ņhāne
756
Tato ca so mahārājā abhayo duņņhagāmaõã
Carāpetvā tahiü bheriü eëāraü mā pamu¤cathātã.
757
Sannaddho sayamāruyha sannaddhaü kuõķalaü kariü
Eëāraü anubandhanto dakkhiõa dvāramāgami.
758
Pure dakkhiõa bhāgamhi ubho yujjhiüsu bhåmipā tomaraü khipi eëāro gāmaõã
tamava¤cayã.
759
Vijjhāpesica dantehi taü hatthiü sakahatthinā
Tomaraü khipi eëāraü sahatthi tattha so pati. 
760
Tato vijita saügāmo sayoggabalavāhano
Laīkaü ekātapattaü so katvāna pāvisi puraü. 
761
Pure bheriü carāpetvā samantā yojane jane.
Sannipātiya kāresi påjaü eëāra rājino.
762
Taü dehapatitaņņhāne kåņāgārena jhāpayã.
Cetiyaü tattha kāresi parihāramadāsi ca. 763
Ajjāpi laīkāpatino taü padesasamipagā
Teneva parihārena navādāpenti tåriyaü.
764
Evaü dvattiüsa damiëa rājāno duņņhagāmaõã
Gaõhitvā ekachantena laīkārajjamakāsi so.
765
Bhinnamhi vijitanagare yodho so dãghajantuko
Eëārassa nivedetvā bhāgineyyassa attano. 

[SL Page 102] [\x 102/]     
766
Tassa bhallukanāmassa bhāgineyyassa yodhataü
Pesayidhā gamanatthaü tassa sutvāna bhalluko.
767
Eëāradaķķhadivasā sattame divase idha
Purisānaü sahassehi saņņhiyā saha otari.
768
Otinno so suõitvāpi patanaü tassa rājino
Yujjhissāmiti lajjāya mahātitthā idhāgamā.
769
Khandhāvāraü nivesesi gāme koëambahālake
Rājā tassāgamaü sutvā yujjhāya abhinikkhami.
770
Yuddhasannāha sannaddho hatthimāruyha kuõķalaü
Hatthassarathayodhehi pattihi ca anånako.
771
Ummādaphussadevo so dãpe aggadhanuggaho
Tappacchatohu sannaddho sesayodhāca anvaguü
772
Pavatte tumule yuddhe sannaddho bhalluko tahiü
Rājābhimukhamāyāsi nāgarājātu kuõķalo.
773
Taüvegamandibhāvatthaü paccosakki saniü saniü
Rājāha pubbe yuddhesu aņņhavãsatiyā ayaü. 
774
Napaccosakki kiü etaü phussadevopi āha so
Jayo no paramo deva jayabhåmiü ayaü gajo. 
775
Pacco sakkati pekkhanto jayaņņhānamhi ņhassati.
Nāgotha pacco sakkitvā puradevassa passato. 
776
Mahāvihāra sãmante aņņhāsi suppatiņņhito
Tatraņņhite nāgarāje bhalluko damiëo tahiü
777
Rājabhimukhamāgantvā uppaõķesi mahãpatiü.
Mukhampidhāya khaggena rājā akkosi tampana.
778
Ra¤¤o mukhamhi pātemi iti kaõķa¤ca so khipi
âhacca so khaggatalaü kaõķo pi pati bhåmiyaü
779
Mukhe viddhoti sa¤¤āya ukkuņņhiü bhalluko akā.
Ra¤¤o pacchā nisinno so phussadevo mahabbalo.
780
Kaõķaü khipi mukhe tassa ghaņņanto rājakuõķalaü
Rājānaü pādato katvā patamānassa tassatu. 
781
Khipi taü aparaü kaõķaü vijjhitvā tassa jannukaü
Rājānaü sãsato katvā pātesi lahuhatthako.

[SL Page 103] [\x 103/]     
782
Bhalluke patite tasmiü jayanādo pavattayã
Phussadevo tahiü yeva ¤āpetuü sesamattano.
783
Kaõõavalliü sakaü chetvā pasataü lohitaü sayaü
Ra¤¤e dassesi taü disvā rājā taü pucchikiü iti. 
784
Rājadaõķo kato meti so avoca mahãpatiü 
Ko te dosoti vuttoca āha kuõķalaghaņņanaü.
785
Adosaü dosasaü¤āya kimevaü kari bhātika
Iti vatvā mahārājā kata¤¤å idamāhaca.
786
Kaõķānucchaviko tuyhaü sakkāro hessate mahā
Ghātetvā damiëe sabbe rājā laddhajayo tato.
787
Pāsādatalamāruyha sãhāsanagato tahiü
Nāņakāmaccamajjhamhi phussadevassa taü saraü.
788
âõāpetvā ņhapāpetvā puükhena ujukaü talaü
Kahāpanehi kaõķaü taü āsitto uparåpari.
789
Chādāpetvāna dāpesi phussadevassa taīkhaõe
Narindapāsādatale narindotha alaīkate.
790
Sugandhadãpujjalite nānāgandha samāyute
Nāņakajanayogena accharāhi vibhåsite.
791
Anagghattharaõatthiõõe muduke sayane subhe
Sayito sirisampattiü mahatiü api pekkhiya.
792
Kataü akkhohiõãghātaü saranto nasukhaü labhi
Piyaīgudãpe rahanto ¤atvā taü tassa takkitaü
793
Pāhesuü aņņhārahante tamassāsetu missaraü
âgamma te aķķharatte rājadvāramhi otaruü.
794
Nivedi gabbhāgamanaü pasādatala māruhuü
Vanditvā te mahārājā nisãdāpiya āsane.
795
Katvā vividha sakkāraü pucchi āgatakāraõaü
Piyaīgudãpe saīghena pesitā manujādhipa.
796
Tamassāsayituü amhe itirājā punāha te
Kathannubhante assāso mama hessati yena me 797
Akkhohiõi mahāsenā ghāto kārā pito iti
Saggamaggantarāyoca natthi te tena kammunā. 

[SL Page 104] [\x 104/]     
798
Diyaķķhamanujā cettha ghātitā manujādhipa
Saraõesu ņhito eko pa¤casãlepi cāparo.
799
Micchādiņņhica dussãlā sesā pasu samā matā
Jotayissasi cevatthaü bahudhā buddhasāsanaü
800
Manovilekhaü tasmā tvaü vinodaya narissara
Iti vutto mahārājā tehi assāsamāgato.
801
Vanditvā te visajjetvā sayito puna cintayi
Vinā saīghena āhāraü mābhu¤jetha kadācipi.
802
Iti mātā pitā hāre sapiüsu dahareva no
Adatvā bhikkhusaīghassa bhuttaü atthãnu no iti. 
803
Addasa pātarāsamhi ekammarica vaņņikaü
Saüghassa aņņhapetvāca paribhuttaü satiü vinā.
804
Tadatthaü daõķakammaü me kattabbaü ti vicintayã
Ekarajjaü kārayitvā laīkādãpe mahāyaso.
805
 ņhānantaraü saüvidahi yodhānaü so yathārahaü
Theraputtābhayo yodho dãyamānaü na icchi taü.
806
Pucchito ca kimatthaüti yuddhamatthãti abravã
Ekarajje kate yuddhā kinnāmantica pucchica.
807
Yuddhaü kilesa corehi karissāmi sudujjayaü
Icceha māha taü rājā punappuna nisedhayã.
808
Punappunaü so yācitvā rājānu¤¤āya pabbaji
Pabbajitvāca kālena arahattamapāpuõi.
809
Pa¤cakhãõāsavasataü parivāro ahosica
Chattamaīgalasattāhe gate gatabhayo bhayo.
810
Rājākatābhiseko ca mahatāvibhavena so
Tissavāpimagākãëā vidhinā samalaīkataü.
811
Kiëituü abhisittānaü cārittaü cānurakkhituü
Ra¤¤o paricchadaü sabbaü upāyanasatāni ca.
812
Maricavaņņivihārassa ņhānamhi ņhapayiüsu ca
Tattheva thåpaņņhānamhi sadhātuü kuntamuttamaü.
813
 hapesuü kuntadhārakā ujukaü rājamānusā
Sahorodho mahārājā kãëitvā salile divā.

[SL Page 105] [\x 105/]     
814 
Sāyamāha "gamissāma kuntaü ānetha bho iti cāletuü naü nasakkhiüsu kuntaü rājādhikārikā
815
Gandhamālāhi påjesuü rājasenā samāgatā
Rājāmahantaü accheraü disvā taü haņņhamānaso.
816
Vidhāya tattha ārakkhaü pavisitvā puraü tato
Kuntaü parikkhipāpetvā cetiyaü tattha kārayã.
817
Thåpaü parikkhipāpetvā vihāra¤ca akārayã
Tãhi vassehi niņņhāyi vihāraü so narissaro
818
So saüghaü sannipātesi vihāramaha kāraõā
Bhikkhånaü satasahassāni tato bhikkhuõiyo pana.
819
Navuti¤ca sahassāni abhiviüsu samāgatā
Tasmiü samāgame saüghaü idhamāha mahãpati.
820
Saüghaü bhante vissaritvā bhu¤jiü marica vaņņikaü.
Tassa taüdaõķakammaü me bhavatåti akārayi. 
821
Sacetiyaü maricavaņņi vihāraü sumanoharaü
Patigaõhātu taü saügho iti so dakkhiõodakaü.
822
Pātetvā bhikkhusaüghassa vihāraü sumano adā
Vihāre taü samantāca mahantaü maõķapaü subhaü. 
823
Kāretvā tattha saüghassa mahādānaü pavattayã
Pāde patiņņhapetvā pi jale abhayavāpiyā.
824
Tato so maõķapo āsi sesokāse kathāvakā
Sattāhaü annapānādiü datvāna manujādhipo.
825
Adā sāmaõakaü sabbaü parikkhāraü manoharaü ahu satasahassaggho parikkhāro sa ādiko.
826
Ante sahassagghanako sabbaü saīgho ca taülabhi
Yuddhe dāne ca sårena sårinā ratanattaye.
827
Pasannāmala cittena sāsanujjota natthinā
Ra¤¤ā kata¤¤unā tena thåpakārāpanādito. 
828
Vihāramahanantāni påjetuü ratanattayaü
Pariccattadhanānettha anagghāni vimu¤ciya.
829
Sesānã honti ekāya ånavãsati koņiyo
Tato rājā vicintesi vissutaü sussutaü sutaü. 

[SL Page 106] [\x 106/]     
830
Mahāpa¤¤o pahāpu¤¤o pa¤¤āya katanicchayo dãpappasādako thero rājino ayyyakassa me.
831
Evaü kirāha nattā te duņņhagāmaõi bhåpati
Mahāpa¤¤o mahāthåpaü soõõamāliü manoramaü.
832
Vãsaü hatthasataü uccaü kāressati anāgate
Puno uposathāgāraü nānāratanamaõķitaü.
833
Navabhåmaü karissati lohapāsāda meva ca iti cintiya bhåmindo likhitvevaü ņhapāpitaü.
834
Pekkhāpento rājagehe ņhitaü eva karaõķake
Soõõaü paņņaü laddhāna lekhaü tattha avācayi.
835
Chattiüsa satavassāni [a] atikkamma anāgate
Kākavaõõa suto duņņha gāmaõãmanujādhipo.
836
Ida¤cida¤ca eva¤ca kāressatãti vācitaü sutvā haņņho udānetvā appoņesi mahãpati
837
Tato pātova gantvāna mahāmeghavanaü subhaü
Sannipātaü kārayitvā bhikkhu saüghassa abravã
838
Vimānatulyaü pāsādaü kārayissāmi vo ahaü
Dibbaü vimānaü pesetvā tulyaü lekhaü dadātha me
Bhikkhu saügho visajjesi aņņha khãõāsave tahiü.
839
Laīkāya so narindo damiëajanagaõe gāmiõivho jinitvā
Laīkāyaü ekarajjaü atulasirisukhaü vindamāno mahantaü
Eke te nekakoņã nihatajanagaõe sabbaso so saritvā
Seņņhaü pu¤¤aü karitvā akusalaphalato muccayissāmahanti.
840
Saüghassatthāya seņņhaü vararatanamayaü devavyamhaüva sobhaü
Pāsādaü kātukāmā dasasatakirasseva vijjotamānaü
Gantvā ārāmaseņņhaü pavarayatigaõaü vandamāne kathetvā
Saüghānattaņņhabhikkhå gaganatalagatā khãraõissā vimānaü.
841
Disvā tasseva råpaü likhiya varapaņe ānayitvāna ra¤¤o
Dassesuü tampi disvā pamuditahadayo taü vimānaü va sabbaü
Katvā thamhiü sahassaü varakanakacitaü seņņhagabbhaü sahassaü
Kåņāgārehi sobhaü navabhuvanadharaü tambalohena chādã, 
--------------------------------------------------- [A] cattāëãsasataü vassa-ma: vaüse, 

[SL Page 107] [\x 107/]     
842
Muttājālāvanaddhaü varamaõikhacitaü soõõasambhārasiddhaü
Soõõabhā svābhiyuktaü suratana khacitaü soõõa pallaīkaseņņha
 hāpetvā tassa majjhe samaratanamayaü ropayitvā dhaja¤ca
843
 hāpetvā saīghabhattaü tahiü tiüsakoņibbayena
Pāsādaü niņņhapetvā varatanamayaü bhājanampã ņhapesi
Sabbaü bhaõķaü ņhapetvā sanarapati jalaü si¤cayitvā karena
Pāsādaü dāsi saüghe pamuditahadayo icchamānova santiü. 
844
Tato ca so mahārājā pāsādasmiü tahiü pana
Tambalohena chādesi lohapāsāda nāmako. 
845
Puthujjane vasāpesi heņņhimāyā ca bhåmiyā
Dutiyāyaü vasāpesi tipeņakadharā yatã.
846
Sotāpannādayo bhikkhå tatiyādisi bhumisu
Uddhaü catusu bhåmãsu arahante vasāpayã
847
Pasādassa mahāraņņhe sabbantu påjanāvidhiü
Varicavaņņimahārāma maheviya sa kārayã.
848
Tato so satasahassaü vissajjetvā mahãpati
Kārāpesi mahābodhiü påjaü suëāramuttamaü.
849
Tato puraü pavisanto thupaņņhāne nivāsitaü
Passitvāna silāthåpaü saritvā pubbakaü sutiü.
850
Kāressāmi mahāthåpaü itihaņņho mahātalaü
âruyha rattiü bhu¤jitvā sayito iti cintayã
851
Damiëe maddamānena lokoyaü pãëito mayā.
Nasakkā balimuddhattuü taü vajjiya baliü ahaü.
852
Kārayanto mahāthåpaü kathaü dhammena iņņhikā
Uppādessāmi iccevaü cintayantassa cintanaü. 
853
Chattamhi devatā jāni tato kolāhala ahu
Devesu ¤atvā taü sakko vissakammāna mabravi
854
Iņņhakatthaü cetiyassa rājā cintesi gāmaõã
Gantvā purā yojanamhi gambhãranadisantike.
855
Māpehi iņņhakaü tattha iti sakkena codito
Vissakammo idhāgamma māpesi tattha iņņhakā. 
[SL Page 108] [\x 108/]     
856
Pabhāte luddako tattha sunakhehi caraü agā
Godhā råpena dassesi luddakaü bhummadevatā.
857
Luddo taü anubandhanto gantvā disvāna iņņhakā
Antarahitāya godhāya iti cintesi so tahiü.
858
Kāretu kāmo kira no mahāthåpaü mahãpati
Upāya namidaü tassa iti gantvā nivedayã.
859
Tassa taü vacanaü sutvā piyaü janahitatthiyo
Rājā kāresi sakkāraü mahantaü tuņņhamānaso.
860
Purā pubbuttare dese yojanattaya matthake
âcāraviņņhigāmamhi soëasakarise tale.
861
Suvaõõabãjā uņņhiüsu vividhāni pamāõato
Vidatthukkaņņhamānāni heņņhā aīguli mattakā.
862
Suvaõõa puõõaü taü bhåmiü disvā taü gāmavāsikā
Suvaõõapātiü ādāya gantvā ra¤¤o nivedayiü
863
Purā pācãna passamhi sattayojana matthake
Gaügāpāre tambapiņņhe tambalohaü samuņņhahi
864
Taügāmikā tambaloha bãjamādāya pātiyā
Rājānamupasaü kamma tamattha¤ca nivedayuü
865
Pubbadakkhiõadesamhi purato catuyojane
Sumanavāsi gāmamhi uņņhahiüsu maõã bahu. 
866
Uppalakuru vindehi missakeneva gāmikā
âdāya pātiyā eva gantvā ra¤¤o nivedayuü.
867
Purato dakkhiõāpasse aņņhayojana matthake
Ambaņņhakola leõamhi rajataü upapajjatha,
868
Nagare vāõijo eko adāya sakaņe bahu
Malayā siīgiverādiü ānetuü malayaü gato,
869
Lenassa avidåramhi sakaņāni ņhapāpiya
Patoda dāramicchanto āruhã sa mahãdharaü
870
Pātippamāõakaü pakkaü pakkākārena nāmitaü
Disvā panasalaņņhi¤ca pāsāõaņņha¤ca taü phalaü,
871
Vaõņe taü vāsiyā chetvā dassāmagganti cintiya
Kālaü ghosesi taü sutvā cattāro "nāsavā" gamuü,

[SL Page 109] [\x 109/]     
872
Haņņho so te 'bhivādetvā nisãdāpiya sādaro
Vāsiyā vaõņasāmantā tacaü chetvā apassayaü,
873
Si¤citvā so rasapuõõaü yusaü pattehi ādiya 
Caturo yusapåre te patte te samadāsi so,
874
Te taü gahetvā pakkāmuü kālaü ghosesi so puna
A¤¤e khãõāsavā therā cattāro tattha āgamuü,
875
Tesaü patte gahetvā so paõasa mi¤jāhi påriya
Pādāsi te apakkāmuü tato eko na pakkami,
876
Rajataü tassa dassetuü orohitvā tato hi so
Nisajjalenā sannamhi tā mi¤jā paribhu¤jatha,
877
Sesā mi¤jā vāõijopi bhu¤jitvā yāvadatthakaü
Bhaõķikāya gahetvāna sesā thera padānugo,
878
Gantvāna theraü passitvā veyyāvaccamakāsica
So thero lena dvārena tassa maggaü amāpayã
879
Theraü vandiya so tena gacchanto lenamaddasa
Lenadvāramhi ņhatvā taü rajatampi apassi so,
880
Sakaņāni [a] ņhapāpetvā sajjhupiõķaü tamādiya
Anurādhapurāgamma ra¤¤o dassesi vāõijo,
881
Purato pacchime passe pa¤ca yojana matthake
Uruvela paņņane muttā mahāmalaka mattiyo,
882
Pavālantarikā saddhiü samuddā thalamokkamuü
Kevaņņā tā samānetvā ra¤¤o santikamānayuü
883
Purato uttare passe sattayojana matthake
Keņivāmika [b] gāmassa vāpiü pakkantakandare,
884
Jāyiüsu vālukāpiņņhe cattāro uttamā maõã
Nisata potappamāõā ummāpuppha nibhā subhā,
885
Te disvāna maõã luddo āgantvā rājasantikaü
Evaråpā maõã diņņhā mayā iti nivedayi.
886
Iņņhakādãni ca tāni mahāpu¤¤o mahãpati
Mahāthåpattha muppannā niti ¤atvā pamodito.
--------------------------------------------------
[A] sakaņesu-potthakesu, [b] peëivāpika ma: vaüse.

[SL Page 110] [\x 110/]     
887
Yathānuråpaü sakkāraü tesaü katvā sumānaso
Te eva rakkhake katvā sabbāni āharāpayã.
888
Evaü samatte sambhāre vesākha puõõamāsiyaü
Patte vesākha nakkhatte mahāthåpattha mārabhi.
889
Hāretvāna tahiü gacche thåpaņņhāna makhānayi
Sattahatthe mahãpālo thirãkātumanekadhā.
890
Yodhehi āharāpetvā gulapāsānake tahiü
Kåņehi paharāpetvā pāsāõe cuõõite atha.
891
Cammāvanaddhapādehi mahāhatthãhi maddayã
Bhåmiyā thirabhāvatthaü atthānattha vicakkhaõo
892
âkāsagaīgā patita ņņhāne satata tintake.
Mattikā sukhumā tattha samantā tiüsa yojane
893
Navanãta mattikā tesaü sukhamattā pavuccati
Khãõāsava sāmaõerā mattikā āharuü tato. 
894
âbhataü sāmaõerehi himavantā sugandhakaü
Santharāpesi bhåmindo eëikantu tatopari.
895
Pāsāõe santharāpesi eëikāsanthatopari
Sabbattha mattikā kicce navanãtavhaye ahu.
896
Nãyāsena kapitthassa santintena rasodakā
Aņņhaīgulaü bahalato lohapaņņaü tato pari.
897
Manosilā tilatela madditāya tatoparã
Mahāthåpa patiņņhāna ņņhāne evaü hi kārayã.
898
Kāretvā parikammāni vippasannena cetasā
âsāëha sukkapakkhassa divasepi catuddase.
899
Kāretvā bhikkhusaüghassa sannipāta midaü varaü
Mahācetiya atthāya bhadantā maīgaliņņhakaü
900
Patiņņhapessaü sve ettha sabbo saīgho sametu no
Buddhapåjāya yogena mahājana hitatthiko
901
Mahājano posathiko gaõņamālāni gaõhiya
Mahāthåpa patiņņhānaņņhānaü yātu suve iti.
902
Cetiyaņņhāna bhåsāya amacceva niyojayi
Anekehi pakārehi te taü ņhānamalaīkaruü 
 
[SL Page 111] [\x 111/]     
903
Nagaraü sakala¤¤eva maggaü ceva idhāgataü
Anekehi pakārehi alaīkārayi bhåpati. 
905
Sabhāya¤ca catudvāre nagarassa ņhapāpayi
Nahāpite nahāpate kappake ca bahå tathā.
906
Vatthāni gandhamālāca annāni madhurāni ca 
Mahājanatthaü bhåmindo mahājanahito rato.
907
Paņiyattāni etāni ādiyitvāna yathā ruci
Sabbe jānapadā ceva thåpaņņhāna mupāgamuü 
908
Sumaõķitehi neketi ņhānantara vidhānato
ârakkhito amaccehi yathā ņhānaü mahãpati. 
909
Sumaõķitāhi nekehi devaka¤¤o pamāhi ca
Nāņakitthihi paribbuëho sumaõķita pasādito
910
Cattāëãsa sahassehi posehi parivārito
Nānāturiya saüghuņņho devarāja vilāsavā
911
Mahāthåpa patiņņhānaü ņhānaņhāna vicakkhaõo
Sāyaõheva upāga¤chi nandayanto mahājane.
912
Aņņhuttara sahassaü so sāņakāni ņhapāpiya
Puņabaddhāni majjhamhi catupasse tato pana.
913
Vatthāni rāsiükāresi anekāni mahãpati
Madhusappi guëādi¤ca maīgalatthaü ņhapāpayã.
914
Tasmiü ņhāne āgamiüsu jambudãpe mahiddhikā
Nānādisāhi bhikkhavo påjanatthaü asesato.
915
Laīkādãpaņņhakā bhikkhå āgacchiüsu asesato
Puthujjanādayo cāpi arahantāpi sabbaso.
916
Tasmā puthujjanāna¤ca sotāpannā dinampica gaõanāya paricchedo porāõehi nabhāsito. 917
Samāgatānaü sabbesaü bhikkhånaü taü samāgame 
Sapaņisambhidā eva vuttā channavuti koņiyā.
918
Te mahācetiyaņņhānaü parivāretvā yathārahaü
Majjhe ņhapetvā okāsaü ra¤¤o aņņhaüsu bhikkhavo.
919
Pavisitvā tahiü rājā bhikkhusaīghaü tathā ņhitaü 
Disvā pasanna cittena vanditvā haņņhamānaso. 

[SL Page 112] [\x 112/]     
920
Gandhamālāhi påjetvā katvāna taü padakkhiõaü
Majjhe puõõaghaņaņņhānaü pavisitvā samaīgalaü
921
Suvaõõagghã paņimukkaü paribbhamana daõķakaü
Rajatena kataü suddhaü saddhāpãti balodayo.
922
Gāhayitvā amaccena paõķitena sujātinā
Abhimaīgala bhåtena bhåtabhåti parāyano.
923
Mahantaü cetiyaü vaņņaü kāretuü katanicchaye
Bhåmāpayitumāraddho parikammita bhåmiyaü.
924
Siddhattho nāma nāmena mahāthero mahiddhiko
Tathā karontaü rājānaü dãghadassi nivārayã.
925
Evaü mahantaü thåpa¤ca ayaü rājārabhissati
Thåpe aniņņhite yeva maraõaü assa hessati.
926
Bhavissati mahanto ca thåpo duppaņisaīkharo
Iti so nāgataü passa mahantaü taü nivārayiü.
927
Saīghassa ca anu¤¤āya therasambhāvanāya ca
Mahantaü kattukāmopi gaõhi therassa bhāsitaü.
928
Therassa upadesena tassa rājā akārayã
Majjhimaü cetiyāvaņņaü patiņņhāpetra miņņhikā
929
So vaõõa rajate ceva ghaņe majjhe ņhapāpayã
Aņņhaņņha aņņhitussāho parivāro yato pana.
930
Aņņhuttara sahassa¤ca ņhapāpesi nave ghaņe
Aņņhuttara aņņhuttare vatthānantu sate pana
931
Iņņhikā pavarā aņņha ņhapāpesi visuü visuü
Sammatena amaccena bhåsitena anekadhā.
932
Tato ekaü gāhayitvā nānāmaīgala saīkhate
Puratthima disābhāge paņhamaü maīgaliņņhikaü
933
Patiņņhāpesi sakkaccaü manu¤¤e gandhakallale
Jātisumana pupphesu påjitesu tahiü pana.
934
Ahosi paņhavikampo sesā sattapi iņņhakā
Patiņņhāpesiü maccehi maīgalānica kārayã.
935
Evaü āyāëhamāsassa sukkapakkhamhi sammate
Uposathe paõõarase patiņņhāpesi iņņhakā

[SL Page 113] [\x 113/]     
936
Cātuddase ņhite tattha mahāthere anāsave
Vanditvā påjayitvāna suppatãtaka mānaso.
937
Pubbuttara disaü gantvā piyadassiü anāsavaü
Vanditvāna mahātheraü aņņhāsi tassa santike.
938
Maīgalaü tattha vaķķhento tassa dhamma mabhāsi so
Therassa desanā tassa janassāhosi sātthikā.
939
Tecattāëãsa sahassāni dhammā bhi samayā ahuü
Cattāëãsa sahassāni sotāpannā ahuü tahiü.
940
Sahassaü sakadāgāmi anāgāmi ca tattakaü
Sahassaü yeva arahanto tatthā hesuü gihãjanā
941
Aņņhārasa sahassāni bhikkhå bhikkhuõiyo pana
Cuddaseva sahassāni arahatte patiņņhahuü.

Thåpāramhakathā.
--------
942
Vanditvāna mahārājā sabbaü saīghaü nimantayi
Yāvacetiya niņņhānā bhikkhaü gaõhatha me iti. 
943
Saīgho taü nādhivāsesi anupubbena so pana
Yācanto yāvasattāhaü alabhiü adhivāsanaü.
944
Alanthopaķķha bhikkhåhi te laddhā sumano so
Aņņhārasasu ņhānesu thåpaņņhānasamantato. 
945
Maõķapaü kārayitvāna mahādānaü pavattayã
Sattāhaü tattha saīghassa tato saüghaü visajjayã.
946
Tato bheriü carāpetvā iņņhakāvaķķhakã lahuü
Sannipātesi te āsuü pa¤camatta satāni hi. 
947
Kathaü karissasã te ko pucchito āha bhåpati
Paüsusakaņaü khepetvā patiņņhāpessāmi cetiyaüti
948
Taü rājā patipāhesi tato upaķķupaķķhakaü
Vadantānaü nivāresi thirakāmo mahãpati
949
Atheko paõķito vyatto vaķķhakã āha bhupatiü
Udukkhale koņņayitvā ahaü suppehi mattikaü.
950
Piüsāpayitvā tisade ekaü paüsåna ammaõaü
Khepayitvā niņņhapeyyaü cetiyaü sumanoramaü.

[SL Page 114] [\x 114/]     
951
Itivuttetu a¤¤āsi tiõādãnettha nosiyā
Cetiyamhãti bhåmindo indatulya parakkamo
952
Kiü saõņhānaü cetiyaü taü karissasi tuvaü iti
Pucchitaü taü khaõa¤¤eva vissakammo tamāvisi.
953
Sovaõõapātiü toyassa pårāpetvāna vaķķakã
Pāõinā vārimādāya vāripiņņhiya māhani.
954
Phalikāgolasadisaü mahābubbula muņņhahi
âhedisaü karissāmi tussitvānassa bhåpati. 
955
Sahassaggha vatthayugaü tathālaīkāra pādukā
Kahāpaõāni dvādasa sahassāni padāpayi.
956
Iņņhakā āharāpessaü apãëento kathaü nare
Iti rājā vicintesi rattiü ¤atvāna taü marå.
957
Cetiyassa catudvāre āharitvāna iņņhakā
Rattiü rattiü ņhapayiüsu ekekāha pahonakā
958
Taü sutvā sumano rājā cetiya kammāmārabhi
Amåëakaü hattha kammaü nakātabbanti ¤āpayã.
959
Ekekasmiü dvārasmiü ņhapāpayã kahāpaõe
Soëasa satasahassāni vatthāni subahånica. 
960
Vividha¤ca alaīkāraü khajjabhojjaü sapānakaü
Gandhamāla guëādi¤ca mukhavāsaka pa¤cakaü
961
Taü yathāruci gaõhantu kammaü katvā yathāruci
Te tatheva apekkhitvā adaüsu rājakammikā.
962
Mahāthåpe kayiramāne bhatiyā kammakārakā
Anekasatā sujanā cavantā sugatiü gatā
963
Cittappasāda mattena sugate gatimuttamā
Labbhatãti viditvāna thåpathåpaü kare buķo.
964
Ettheva bhatiyā kammaü karitvā itthiyo duve
Tāvatiüsamhi nibbattā mahāthåpamhi niņņhite. 
965
âvajjetvā pubbakammaü diņņhakammaphalā ubho
Gandhamālā ādiyitvā thåpaü påjetu māgatā. 
966
Gandhamālāhi påjetvā cetiyaü abhivandisuü
Tasmiü khaõe mahāgaügā [a] vāsi there mahāsivo.
----------------------------------------------------------
[A] bhātivaüka ma: vaüsa,

[SL Page 115] [\x 115/]     
967
Rattibhāge mahāthåpaü vandissāmãti āgato
Taü disvāna mahāsatta paõõarukkha mupāgato.
968
Adassayitvā attānaü passi sampattimabbhutaü
 hatvā tāsaü vandanāya pariyosāne apucchitā.
969
Bhāsito sakalo dãpo devo bhāsena vo idha
Kinnu kammaü karitvāna devalokaü ito gatā.
970
Mahāthåpe kataü kammaü tassa vyākāsi devatā
Evaü tathāgate tasmiü pasādehi mahamphalo
971
Pupphayānattayaü thåpe iņņhikāni citaü citaü
Samaü paņhaviyā katvā iddhimantova sādayuü.
972
Navavāre citaü evaü sabbā osādayiüsu te
Atha rājā bhikkhusaīgha sannipāta makarayã.
973
Tatrā sãtisahassāni sannipātamhi bhikkhavo
Rājā saīghaü upāgamma påjetvā abhivandiya
974
Iņņhakosãdane hetuü pucchi saīgho viyākari
Ciraņņhitatthaü thåpassa iddhimantehi bhikkhuhi.
975
Kataü evaü mahārāja naidāni karissare
A¤¤athattaü akatvā tvaü mahāthåpaü samāpaya.
976
Taü sutvāttamano rājā thåpe kamma makārayi
Pupphayānesu dasasuiņņhikā dasakoņiyo.
977
Bhikkhusaügho sāmaõeraü uttaraü sumanampi ca
Cetiya dhātugabbhatthaü pāsāõe medavaõõake,
978
ârathāti yojesuü te gantvā uttaraü kuruü
Asãtiratanāyāma vitthārera vibhāyure
979
Aņņhaīgulāni bahale gaõņhipupphanibhe subhe
Cha medavaõõa pāsāõe āhariüsu khaõe tato. 
980
Pupphayānassa upari majjhe ekaü nipātiya
Catupassamhi caturo ma¤jusaü viya chādiya
981
Ekaü pidhānakatthāya disābhāge puratthime
Adassanaü karitvāte [a] ņhapayiüsu mahiddhikā.
----------------------------------------------
[D] āsanaü tārayitvāna-potthakesu.

[SL Page 116] [\x 116/]     
982
Majjhamhi dhātugabbhassa tassa rājā akārayã
Ratanamayaü bodhirukkhaü sabbākāra manoramaü.
983
Aņņhārasarataniko khandho sākhassa pa¤ca ca
Pavālamayamålo so indanãle patiņņhito
984
Susuddha rajatakhandho maõipattehi sobhito
Hemamaya paõķupatta phalo pavāla aīkuro.
985
Aņņha maīgalikā tassa khandho pupphalatā pica
Catuppadānaü pantãca haüsapanti ca sobhanā. 
986
Uddhaü cāru vitānante muttākiīkini jālakaü
Suvaõõaghaņa pantãca dāmānica tahiü tahiü.
987
Vitāna catukonamhi lambiüsu muttadāmakā
Navasatasahassaggho ekeko āsi lambito
988
Ravindutārāråpāni nānāpadumakāni ca
Ratanehi katāneva vitāne appitānahuü
989
Aņņhuttarasahassāni vatthāni vividhāni ca
Mahagghanānāraīgāni vitāne lambitā nahuü.
990
Bodhiü parikkhipitvāna nānāratana vedikā
Mahāmalaka muttā hi santhārotu tadantare
991
Nānā ratana pupphānaü catugandhudakassa ca
Puõõa puõõa ghaņapanti bodhimåle katā nahuü
992
Bodhipācãna pa¤¤atte pallaīke koņi agghake
Sovaõõa buddhapaņimaü nisãdāpayi bhāsuraü.
993
Sarãrāvayavā tassā paņimāya yathārahaü
Nānāvaõõehi ratanehi katā surucirā ahuü.
994
Mahābrahmā ņhito tattha rajatacchattadhārako
Vijayuttara saīkhena sakko ca abhisekado
995
Vãõāhattho pa¤casikho kālanāgo sanāņako
Sahassahattho māroca sahatthi saha dhãtuhi [b]
996
Pācãnapallaīkanibhā tãsu sesa disāsupi
Koņi koņi dhanagghāva pallaīkā atthatā ahuü.
-------------------------------------------------
[B] sahakiīkaro ma: vaüse.

[SL Page 117] [\x 117/]     
997
Bodhiü ussãsake katvā nānāratana maõķitaü
Koņidhanagghakaü yeva pa¤¤attaü sayanaü ahu.
998
Sattasattāha ņhānesu tattha tattha yathārahaü
Adhikāre akāresi brahmāyācana mevaca
999
Dhammacakkappavatti¤ca pabbajjampi yasādinaü
Bhaddavaggiyānaü pabbajjaü jaņila damanampi ca.
1000
Bimbisārāgama¤cāpi rājagahappavesanaü
Veluvanassa gahaõaü asãti sāvake tathā,
1001
Kapiëavatthu gamana¤ca tattheva ratanacaīkamaü
Rāhulananda pabbajjaü gāhaüjetavanassa ca
1002
Ambamåle pāņihãraü tāvatiüsamhi desanaü
Devorohana pāņihãraü therapa¤he samāgamaü,
1003
Mahāsamaya suttantā rāhulovāda meva ca
Mahāmaīgala sutta¤ca dhanapāla samāgamaü.
1004
âlavakaīguli māla¤ca apalāladamanampi ca
Pārāyanaka samitiü āyuvossajjanaü tathā.
1005
Såkaramaddavaggāhaü siīgivaõõayugassa ca
Pasannodaka pāna¤ca parinibbāõa mevaca.
1006
Devamanussa paridevaü therena pādavandanaü
Dahanaü agginibbāõaü tattha sakkāra mevaca
1007
Dhātuvibhāgaü doõena pāsādajanakāni ca
Yebhuyyena akāresi jātakāni sujātimā.
1008
Vessantara jātakantu vitthārena akārayi
Tusitā purato yāva bodhimaõķaü tathevaca.
1009
Catuddisaü te cattāro mahārājā ņhitā ahuü
Tettiüsa devaputto ca dvattiüsā ca kumāriyo.
1010
Yakkhasenāpatã aņņha vãsatã ca tato pari
A¤jaliü paggahā devā pupphapuõõaghaņā tato:
1011
Naccakā devatā ceva turiya vādakadevatā
Adāsagāhakā devā pupphasākhadharā tathā.
1012
Padumaggāhakādevā a¤¤e devāca nekadhā
Ratanagghiya pantãca dhammacakkāna mevaca,

[SL Page 118] [\x 118/]     
1013
Khaggadharā devapanti devā pātidharā tato
Tesaü sãse pa¤cahatthā gandhatelassa påritā,
1014
Dukålavaņņikāpanti sadā pajjalitā ahu
Phalikagghicatukkaõõe ekeke ca mahāmaõiü.
1015
Suvaõõamaõimuttānaü rasayo vajirassa ca
Catukkaõõesu cattāro katāhesuü pabhassarā.
1016
Medavaõõaka pāsāõa bhittiyaü eva ujjalā
Vijjutā appitā āsuü dhātugabbhehi bhåsitā.
1017
Råpakānettha sabbāni dhātugabbhe manorame
Ghanakoņņima hemassa kārāpesi mahãpati
1018
Indagutto mahāthero chaëabhi¤¤o mahāmatã
Kammādhiņņhāyako ettha sabbaü saüvidahã imaü.
1019
Sabbaü rājaddhiyā ettha devatāna¤ca iddhiyā
Iddhiyā ariyāna¤ca asambādhaü patiņņhitaü. 

Thåpakaraõa kathā.
--------
1020
Dhātugabbhamhi kammāni niņņhāpetvaü arindamo
Sannipātaü kārayitvā saīghassa idamabravã,
1021
Dhātugabbhamhi kammāni mayā niņņhāpitāni ti
Suve dhātu nidhessāmi bhante jānātha dhātuyo
1022
Idaü vatvā mahārājā nagaraü pāvisã tato
Dhātu āharakaü bhikkhuü bhikkhusaīgho vicintayã,
1023
Sonuttaraü nāmayatiü påjā pariveõa vāsikaü
Dhātābhihāra kammamhã chaëabhi¤¤aü niyojayã,
1024
Cārikaü caramānamhi nāthe lokahitāya hi
Nanduttaroti nāmena gaīgātãramhi mānavo,
1025
Nimantetvā bhisambuddhaü sasaīghaü so abhojayã
Satthā payāgapaņņhāne sasaīgho nāvamāruhi,
1026
Tattha bhaddaji therotu chaëabhi¤¤o mahiddhiko
Jalapakkhalitaņņhānaü disvā bhikkhu idaü vadi,
1027
Mahāpanāda bhåtena mayā vuttho suvaõõayo
Pāsāde patito ettha pa¤cavãsati yojano.

[SL Page 119] [\x 119/]     
1028
Taü pāpuõitvā gaīgāya jalaü pakkhalitaü idha
Bhikkhå asaddahantā te satthuno taü nivedayuü,
1029
Tato satthā viyākāsi bhaddajisseva bhikkhuno
Pubbakammābhibhāvatthaü imā gāthā abhāsayã,
1030
Patādo nāma so rājā yassa thåpo suvaõõayo
Tiriyaü soëasubbedho uccamāhu sahassadhā.
1031
Sahassa khaõķasatakhaõķa dhajāsuü haritāmayā
Anaccuü tattha gandhabbā chasahassāni sattadhā.
1032
Evametaü tadā āsi yathā bhāsati bhaddaji.
Sakko ahaü tadā āsiü veyyāvaccakaro tava.
1033
Evaü vatvā mahāvãro sabbadassã idabravã
Tenahi tvaü vinodehi sabbesaü saüsayaü iti
1034
Itivutte tu se thero uggantvāna nabhotalaü
Ĩāpetuü brahmalokehi vasavattisamatthataü.
1035
Iddhiyā nabhamuggantvā sattatālasame ņhito
Dussathåpaü brahmaloke ņhapetvā vaķķhite kare.
1036
Idhānetvā dassayitvā janassa puna taü tahiü
 hapayitvā yathāņhāne iddhiyā gaīgamāgato.
1037
Pādaīguņņhena pāsādaü gahetvā thåpikāya so
Ussāpetvāna dassetvā janassa khipi taü tahiü.
1038
Nanduttaro mānavako disvā taü pāņihāriyaü
Parāyattamahaü dhātuü pahå ānayituü siyā.
1039
Iti patthesi tenetaü saīgho sonuttaraü yatiü
Tasmiü kamme niyojesi soëasavassikaü api.
1040
âharāmi kuto dhātuü itisaīghe mapucchi so
Kathesi saügho therassa tassa tā dhātuyo iti. 
1041
Parinibbāõa ma¤camhi nipanno lokanāyako
Dhātåhipi lokahitaü kātuü devinda mabravã.
1042
Devindaņņhasu deõesu mama sarãradhātusu
Ekaü doõaü rāmagāme koëiyehica sakkataü.
1043
Nāgalokaü tato nãtaü tato nāgehi sakkataü
Laīkādãpe mahāthåpe nidhānāya bhavissati. 

[SL Page 120] [\x 120/]     
1044
Mahākassapa theropi dãghadassã mahāyati
Dhammāsoka narindena dhātuvitthāra kāraõā.
1045
Rājagahassa sāmante ra¤¤o ajātasattunā
Kārāpento mahādhātu nidhānaü sādhusaīkhataü.
1046
Sattadoõāni dhātånaü āharitvāna kārayã
Rāmagāmamhi doõantu satthu citta¤¤unāggahã.
1047
Mahādhātu nidhānantaü dhammāsokopi bhåpati
Passitvā aņņhamaü doõaü āõāpetuü matiü akā.
1048
Mahāthåpe nidhānatthaü vihitaü tuü jineti ti
Dhammāsokaü nivāresi tattha khãõāsavā yatã.
1049
Rāmagāmamhi thåpotu gaīgātãre kato tato
Bhijji gaügāya oghena so tu dhātukaraõķako.
1050
Samuddaü pavisitvāna dvidhā bhinno jale tahiü
Nānāratana pãņhamhi aņņhā raüsisamākulo.
1051
Nāgā disvā karaõķaü taü kālanāgassa rājino
Ma¤jerika nāgabhavanaü upagamma nivedayuü.
1052
Dasakoņi sahassehi gantvā nāgehi so tahiü
Dhātu tā abhipåjetvā netvāna bhavanaü sakaü.
1053
Sabbaratana mayaü thåpaü tassopari gharantathā
Māpetvā sahanāgehi sadā påjeti sādaro.
1054
ârakkhā mahatã tattha gantvā dhātu idhānaya
Suve dhātunidhānaü hi bhåmipālo karissati. 
1055
Garukaü saīghavacanaü sutvā sādhuti so pana
Gantabbakālaü pekkhanto pariveõa magā sakaü.
1056
Bhavissati suve dhātu nidhānanti mahãpati
Cāresi nagare bheriü sabbakicca vidhāyakaü.
1057
Nagaraü sakalaü ceva idhā gāmi¤ca a¤jayaü
Alaīkāriya sakkaccaü nāgare ca vibhåsayi.
1058
Sakko devānamindoca laīkādãpa masesakaü
âmantetvā vissakammaü alaükārayi nekadhā.
1059
Nagarassa catudvāre vatthabhattādikāni so
Mahājana pabodhatthaü ņhapāpesi narādhipo.

[SL Page 121] [\x 121/]     
1060
Uposathe paõõarase aparaõhe sumānaso
Paõķito rājakiccesu sabbālaīkāra maõķito.
1061
Sabbāhi nāņakitthãhi yodhehi parivārito
Mahatāca janoghena hatthi assarathehi ca. 
1062
Nānāvidha vibhåsehi sabbaso parivārito
âruyha so rathavaraü suseta catusindhavaü.
1063
Bhåsitaü kuõķalaü hatthiü kāretvā purato subhaü
Suvaõõa caīgoņa dharo setacchattassa heņņhato. 
1064
Aņņhuttara sahassāni nāgaranāriyo subhā
Suvaõõaghaņa bhusāyo taü rataü parivārayuü.
1065
Nānāpupphasamuggāni tatheva daõķadãpikā
Tattakā tattakāyeva dhārayitvāna itthiyo.
1066
Aņņhuttara sahassāni dārakā samalaīkatā
Gahetvā parivāresuü nānāvaõõaddhaje subhe.
1067
Nānāturiya ghosehi anekehi tahiü tahiü
Hatthassa rathasaddehi bhindanto viya bhåtalaü.
1068
Yanto mahāmeghavana uyyānaü so mahāyaso
Yantova nandanavanaü devarājā asobhatha. 
1069
Ra¤¤o niggamanārambhe pure turiyarāvakaü
Pariveõe nisissova sutvā sonuttaro yati. 
1070
Nimmujjitvā paņhaviyaü gantvāna nāgamandiraü
Nāgarājassa purato tattha pāturahå lahuü.
1071
Vuņņhāya abhivādetvā pallaīke taü nivesiya
Sakkaritvāna nāgindo pucchi āgatadesakaü.
1072
Tasmiü vutte atho pucchi tassāgamana kāraõaü
Vatvādhikāraü sabbaü so saüghasandesa mabravi.
1073
Mahāthåpa nidhānatthaü buddhena vihitā idha
Tava atthagatā dhātu dehi tākira me tuvaü.
1074
Taü sutvā nāgarājā so atãva domanassito
Pahå ayaü hi samaõo balakkārena gaõhituü.
1075
Tasmā a¤¤attha netabbā dhātuyo iti cintayã
Tatthaņhitaü bhāgineyyaü ākāreõa nivedayã. 

[SL Page 122] [\x 122/]     
1076
Nāmena so vasu datto [a] jānitvā tassa iīgitā.
Gantvā taü cetiyagharaü giëitvā taü karaõķakaü
1077
Sineru pādaü gantvāna kuõķalāvattako sayi
Tiyojaka sataü dãgho bhogo yojanamattato.
1078
Anekāni sahassāni māpitāni phaõānitu
Dhåmāyati pajjalati sayitvā so mahiddhiko
1079
Anekāni sahassāni attanā sadise agã
Māpayitvā sayāpesi samantā parivārite. 
1080
Bahå nāgāca devāca osariüsu tahiü tadā
Yuddhaü ubhinnaü nāgānaü passissāma mayaü iti
1081
Mātulo bhāgineyyena haņā tā dhātuyo iti
Ĩatvā theraü tā dhātu natthi me santike iti. 
1082
âdito yeva so thero tāsaü dhātåna māgamaü
Mantvāna nāgarājantaü dehi dhātåti abravi.
1083
Atha ¤atvā sa¤¤apetuü theraü so uragādhipo taü ādā cetiya gharaü gantvā taü tassa
vaõõayã.
1084
Anekadhā anekehi ratanehi susaīkhataü 
Seņņhena cetiyagharaü passa bhikkhu sunimmalaü.
1085
Laīkādãpamhi sakale sabbāni ratanāni ca
Sopānante ņhapitamhi nāgghanta¤¤esu kā kathā.
1086
Mahāsakkāra ņhānamhā appasakkāra ņhānataü
Dhātånaü nayanaü nāma nayuttaü bhikkhu vo idaü.
1087
Saccābhisamayo nāga tumhakaü hi navijjati
Saccābhisamayaņņhānaü netuü sakkāhi dhātuyo.
1088
Dhātunidhāna majjeva sohi rājā karissati
Tasmā papa¤caü akatvā lahuü me dehi dhātuyo
1089
Nāgo āha sace bhante tuvaü passasi dhātuyo
Gaõhitvā yāhi taü thero tikkhattuü ca anāpayi.
1090
Sukhumataraü māpayitvā thero tattha ņhitova so
Bhāgineyyassa vadane hatthaü pakkhipi tāvade.
---------------------------------------------
[A] vāsuladatto-ma: vaüse.

[SL Page 123] [\x 123/]     
1091
Dhātukaraõķa mādāya tiņņhanāgāti bhāsiya
Nimmujjitvā paņhaviyaü pariveõamhi uņņhahi.
1092
Nāgarājā tato bhikkhu amhehi va¤cito iti 
Dhātu ānayanatthāya bhāgineyyassa pāhiõi.
1093
Bhāgineyyotu kucchimhi apassitvā karaõķakaü
Paridevamāno āgantvā mātulassa nivedayã.
1094
Tadā so nāgarājāpi va¤citamhā mayaü iti
Paridevi nāgā sabbepi parideviüsu paõķitā.
1095
Bhikkhunāgassa vijaye tuņņhā devā samāgatā
Dhātuyo påjayantāva teneva saha āgamuü.
1096
Parivemānā āgantvā nāgā saīghassa santike
Bahudhā parideviüsu dhātāharaõa dukkhitā. 
1097
Tesaü saīgho nukampāya thokaü dhātumadāpayã
Tena te tuņņhā āgantvā påjābhaõķāni āharuü.
1098
Sakko ratanapallaīkaü suvaõõacaīgoņa mevaca
âdāya sahadevehi taü ņhānaü samupāgato.
1099
Therassa uggataņņhāne kārite vissakammunā
Patiņņhapetvā pallaīkaü suddhe ratana maõķape.
1100
Dhātukaraõķamādāya tassa therassa hatthato
Caīgoņake ņhapetvāna pallaīkapavare vasã.
1101
Brahmā chattamadhāresã tusito vālavãjaniü
Maõitāla vaõņaü suyāmo sakko saīkhaü tu sodakaü.
1102
Cattāroca mahārājā aņņhaüsu khaggapāõino
Samuggahatthā tettiüsa devaputtā mahiddhikā.
1103
Pāricchattaka pupphehi påjayantā tahiü gatā
Kumārikāca dvattiüsa daõķadãpaka dhārikā.
1104
Palāpetvā duņņhayakkhe yakkhasenāpatã pana 
Aņņhavãsati aņņhaüsu ārakkhaü kurumānakā.
1105
Vãõaü cāraya mānova aņņhā pa¤casikho tahiü
Raīgabhåmiü sajjayitvā timbaru turiya ghosavā.
1106
Anekā devaputtā ca sādhugãtappayojakā
Mahākālo nāgarājā thutamāno anekadhā.

[SL Page 124] [\x 124/]     
1107
Dibbaturiyāni vajjanti dibbasaügãti vattati
Dibbagandhādi vassāni vassāpentica devatā
1108
So indaguttattherotu mārassa paņisedhako
Cakkavāla samaü katvā loha chatta madhārayi.
1109
Dhātånaü parito ceva tattha tatthe va paücasu
Dhātunidhānesu sajjhāyaü kariüsu khalu bhikkhavo.
1110
Tatthāgamā mahārājā pahaņņho duņņhagāmaõã
Sãsenādāya ānãte caīgoņamhi suvaõõake.
1111
 hapetvā dhātu caīgoņaü patiņņhāpiya āsane
Dhātuü påjiya vanditvā ņhito pa¤jaliko tahiü.
1112
Dibbacchattā dikānettha dibbagandhā dikāni ca
Passitvā dibbaturiyāni sadde sutvā ca khattiyo 
1113
Apassitvā brahmadevaü tuņņho acchariyabbhuto
Dhātuü chattehi påjesi laīkā rajjebhi si¤cayi.
1114
Dibbacchattaü mānusaü ca vimutticchatta mevaca
Saha caīgoņakeneva sãsenādāya khattiyo
1115
Iti ticchatta dhārissa lokanāthassa satthuno
Tikkhattumeva me rajjaü dammãti haņņhamānaso
1116
Tikkhattumeva dhātånaü laīkārajjamadāsi so
Påjayanto dhātuyo tā devehi mānusehica.
1117
Sahacaīgoņa keheva sãsenādāya khattiyo
Bhikkhu saīgha paribbuëho katvā thåpaü padakkhiõaü
1118
Pācãnato āruhitvā dhātugabbhamhi otari
Arahantā chanavati koņiyo thåpa muttamaü.
1119
Samantā parivāretvā aņņhaüsu katapa¤jalã
Otaritvā dhātugabbhaü mahagghe sayane subhe.
1120
 hapessāmãti cintente pãtipuõõe narissare
Sadhātu dhātu caīgoņo uggantvā tassa sãsato. 
1121
Sattatālappamāõamhi ākāsamhi ņhito tato
Sayaü karaõķo vivari uggantvā dhātuyo tato.
1122
Buddhavesaü gahetvāna lakkhaõa bya¤janujjalaü
Gaõķambamåle buddho va yamakaü pāņihāriyaü.

[SL Page 125] [\x 125/]     
1123
Akaüsu dharamānena sugatena adhiņņhitaü
Taü pāņihāriyaü disvā pasanne kaggamānasā.
1124
Devā manussā arahattaü pattā dvādasa koņiyo
Sesāphalattayaü pattā atãtā gaõanāpathaü.
1125
Hitvā ca buddhavesaü taü karaõķamhi patiņņhahuü
Tato oruyha caīgoņo ra¤¤o sãse patiņņhahi.
1126
Sahindaguttattherena nāņakãhi ca so pana
Dhātugabbhaü pariharaü patvāna sayanaü subhaü.
1127
Caīgoņaü ratanapallaīke ņhapāpetvā jutindharo
Dhovitvāna puno hatthe gandhavāsita vārinā
1128
Catujātiya gandhena ubbaņņetvā sagāravo
Karaõķaü vivaritvāna tāgahetvāna dhātuyo
1129
Iti cintesi bhåmindo mahājana hitatthiko
Anākulā kehi cipi yadi hessanti dhātuyo.
1130
Janassa saraõaü hutvā yadi ņhassanti dhātuyo
Satthu nipannākārena parinibbāõa ma¤cake.
1131
Nipajjantu supa¤¤atte āsanamhã mahārahe
Iti cintiya so dhātu ņhapesi sayanuttame.
1132
Tadākārā dhātuyoca sayiüsu sayanuttame
âsāëha sukkapakkhassa paõõarasa uposathe.
1133
Uttarāsāëha nakkhatte evaü dhātu patiņņhitā
Sahadhātu patiņņhānā akampittha mahāmahã.
1134
Pāņihãrāni nekāni pavattiüsu anekadhā
Rājā pasanno tā dhātu setacchattena påjayã.
1135
Laīkāya rajjaü sakalaü sattāhāni adāsi ca 
Kāye ca sabbālaīkāraü dhātu gabbhamhi påjayã.
1136
Tathānāņakiyo maccā parisā devatā'pi ca
Vattha guëa ghatādãni datvā saüghassa bhåpati. 
1137
Bhikkhåhi gaõasajjhāyaü kāretvā khila rattiyaü
Tato ca so mahārājā pure bheriü carāpayi.
1138
Vandantu pi ca sattāhaü sabbe pu¤¤atthikā janā
Indagutto mahāthero adhiņņhāsi mahiddhiko. 

[SL Page 126] [\x 126/]     
1139
Dhātuvanditu kāmā ye laīkādãpamhi mānusā
Taü khaõaü yeva āgantvā vandantu dhātuyo idha.
1140
Yathā sakasakagharaü tathevā diņņhitaü ahu
So mahā bhikkhu saüghassa mahārājā mahāyaso
1141
Mahādānaü pavattetvā sattāhaü ca nirantaraü
âcikkhi dhātugabbhamhi kiccaü niņņhāpitaü mayā
1142
Dhātugabbhapidhānantu saīgho jānitu marahati
Saügho te dve sāmaõere tasmiü kamme niyojayã.
1143
Pidahiüsu dhātugabbhaü pāsāõenāhaņena te 
Mālettha mā milāyantu gandhā sussantu mā ime.
1144
Mā nibbāyantu dãpā ca mā ki¤cāpi vipajjatu
Medavaõõa chapāsāõā sandhiyantu nirantarā.
1145
Iti khãõāsavā tattha sabbametaü adhiņņhahuü
âõāpesi mahārājā yathāsatti mahājano
1146
Dhātunidhānakānettha karotåti hitatthiko
Mahādhātu nidhānassa piņņhimhi ca mahājano
Akā sahassa dhātånaü nidhānāni yathā balaü.
1147
Pidahāpiya taü sabbaü rājā thåpaü samāpayi
Caturassacayaü tattha cetiyamhi samāpayi.
1148
Aniņņhite chattakamme sudhākammeca cetiye
Māraõantika rogena rājā āsi gilānako.
1149
Tissaü pakkosayitvā so kaniņņhaü dãghavāpito
Thåpe aniņņhitaü kammaü niņņhāpehãti abravã.
1150
Bhātuno dubbalattā so tunnavāyehi kāriya
Ka¤cukaü suddhavatthehi tena chādiya cetiyaü.
1151
Cittakārehi kāresi vedikaü tattha sādhukaü
Pantiü puõõaghaņāna¤ca pa¤caīgulika pattikaü
1152
Naëakārehi kāresi chattaü velumayaü tathā
Kharapattamaye canda suriye muddavedikaü.
1153
Lākhākuīkumake hetaü cittayitvā sucittikaü ra¤¤o nivedayã thåpe kātabbaü niņņhitaü iti. 

[SL Page 127] [\x 127/]     
1154
Sivikāya nipajjitvā idhāgantvā mahãpati
Padakkhiõaü karitvāna sivikāyeva cetiyaü.
1155
Vanditvā dakkhiõa dvāre sayane bhåmisatthate
Sayitvā dakkhiõa passena so mahāthåpa muttamaü.
1156
Sayitvā vāmapassena lohapāsāda muttamaü passanto sumano āsi bhikkhusaīgha purakkhato
1157
Gela¤¤a pucchanatthāya āgatātu tato tato
Channavatikoņi bhikkhå tasmiü āsuü samāgame.
1158
Gaõasajjhāya makaru vaggabandhena bhikkhavo
Theraputtābhayattheraü tatthādisvā mahãpati. 
1159
Aņņhavãsa mahāyuddhaü yujjhanto aparājayaü
Yo so na paccudāvatto mahāyodho vasã mama.
1160
Maccuyuddhamhi sampatte disvā ma¤¤e parājayaü
Idāni so ca nopeti thero therasutābhayo.
1161
Iti cintesi so thero jānitvā tassa cintitaü
Karindanadiyā tãre vasaü pa¤jali pabbate.
1162
Pa¤ca khãõā savasata parivārena iddhiyā
Nabhāsāgamma rājānaü aņņhāsi parivāriya.
1163
Rājā disvā pasanno taü purato ca nisãdiya 
Tumhe dasamahāyodhe gaõhitvāna pure ahaü.
1164 Yujjhiü idāni eko ca maccunā yuddhamārabhiü maccusattuü parājetuü nasakkomãti
āhaca.
1165
âhathero mahārāja mābhāyi manujādhipa
Kilesa sattuü ajinitvā ajeyyo maccusattuko
1166
Sabbampi saīkhāra gataü avassaü yeva bhijjati
Tasmā aniccā saīkhārā dukkhā nattāti cintiya.
1167
Dutiye attabhāvepi dhammacchando mahāhi te
Upaņņhite devaloke hitvā dibbaü sukhaü tuvaü
1168
Idhāgamma bahuü pu¤¤aü akāsi ca anekadhā
Karaõampeka rajjassa sāsanujjotanāya te.
1169
Mahāpu¤¤ampi yāvajja divasāva tayā kataü
Sabbamanussaramevaüte sukhaü sajju bhavissati. 
 
[SL Page 128] [\x 128/]     
1170
Therassa vacanaü sutvā rājā attamano ahu
Avassayo dviyuddhamhi tuvaü me'si abhāsi taü.
1171
Tadā patā harāpetvā pahaņņho pu¤¤apotthakaü
Vāvetuü lekhakaü āha so taü vācesi potthakaü.
1172
Ekåna sata vihārā mahārājena kāritā
Ekåna vãsakoņãhi vihāro marica vaņņica. 
1173
Uttamo lohapāsādo tiüsakoņãhi kārito
Mahāthåpe anagghāni kāritā catuvãsati. 
1174
Mahāthåpamhi sesāni kāritāni subuddhinā
Koņisahassaü agghanti mahārājāti vācayã.
1175
Koëambanāma malaye akkhakkhāyika chātake
Kuõķalāni mahagghāni duve datvāna gaõhiya.
1176
Khãõāsavānaü pa¤cannaü mahātherānamuttamo
Dinno pasanna cittena kaīguambila piõķako
1177
Cuëaīganiya yuddhamhi parājitvā palāyatā
Kālaü ghosāpayitvāna āgatassa vihāyasā.
1178
Khãõāsavassa yatino attāna manapekkhiya
Dinnaü saraka bhattanti vutte āha mahãpati.
1179
Vihāramaīgasattāhe pāsādassa mahe tato
Thåpārambhana sattāhe tadā dhātu nidhānake.
1180
Catuddisassa ubhato saīghassa mahato mayā
Mahārahaü mahādānaü asesampi pavattitaü.
1181
Mahāvisākha påja¤ca catuvārama kārayiü
Dãpe saīghassa dvikkhattuü ticãvaramadāpayiü.
1182
Satta satta dināneva dãparajjamahaü imaü
Pa¤cakkhattuü sāsanamhi adāsiü haņņhamānaso. 
1183
Satataü dvādasaņņhāne sappinā suddhavaņņiyā
Dãpasahassaü jālesiü påjento sugataü ahaü.
1184 Niccaü aņņhārasaņņhāne vejjehi vihitaü ahaü
Gilānabhattaü bhesajjaü gilānāna madāpayiü.
1185
Catuttāëãsaņhānamhi saīkhataü madhupāyasaü
Tattakeyeva ņhānesu telullopakameva ca

[SL Page 129] [\x 129/]     
1186
Ghate pakke mahājāla påve ņhānamhi tattake
Tatheva sahabhattehi niccameva adāpayiü
1187
Uposatha divasesu māse māse ca aņņhasu
Laīkādãpe vihāresu dãpatelamadāpayiü.
1188
Dhammadānaü mahantanti sutvā āmisadānato
Lohapāsādake heņņhā saīghamajjhamhi āsane
1189
Osāressāmi saīghassa maīgalasutta miccahaü
Nisinno osārayituü nāsakkhiü saīghagāravā.
1190
Tatoppabhuti laīkāyaü vihāresu tahiü tahiü
Dhammakathaü kathāpesiü sakkaritvāna desake. 1191
Dhammakathikatherassa sappiphāõita sakkharaü
Nāëiü nāëimadāpesiü dāpesiü caturaīgulaü.
1192
Muņņhikaü yaņņhimadhukaü dāpesiü sāņakadvayaü
Sabbaü pissariye dānaü name hāseti mānasaü.
1193
Jãvitaü anapekkhitvā duggatena satā mayā
Dinnaü dānadvayaü eva taü me hāseti mānasaü.
1194
Taü sutvā abhayo thero taü dānadvayameva so
Ra¤¤o cittappasādatthaü saüvaõõesi anekadhā.
1195
Tesu pa¤casu theresu kaīguambila gāhako
Maliyadeva mahāthero sumana kåņamhi pabbate. 
1196
Navannaü bhikkhusatānaü datvā taü paribhu¤jiso
Paņhavãpālako dhammaguttattherotu tampana.
1197
Kalyāõika vihāramhi bhikkhånaü bhājayaü tato
Parasaņņhisaīkhānaü [a] paribhogamakāsayaü.
1198
Talaīgavāsiko dhamma dinnatthero piyaīguko
Dãpe dasa sahassānaü datvāna paribhu¤ji taü.
1199
Maīganavāsiko khudda tissatthero mahiddhiko
Kelāse saņņhisahassānaü datvāna paribhu¤ji taü.
1200
Mahāvyaggho ca thero taü okkanarādha [b] vihārake
Datvā satānaü sattannaü paribhoga makāsayaü.
1201
Sarakabhattaggāhãtu thero piyaīgudãpake
Dvādasabhikkhu sahassānaü datvāna paribhu¤ji taü.
---------------------------------------------------
[A] dasaddhasatasaükhānaü-ma: va: [b] okkāgana-ma: va: 

[SL Page 130] [\x 130/]     
1202
Iti vatvā bhayatthero ra¤¤o hāsesi mānasaü
Rājā cittaü pasādetvā taü theraü idamabravã.
1203
Catuvãsati vassānaü saüghassa upakārako
Ayaü me hotu kāyopi saüghassa upakārako.
1204
Mahāthåpadassanaņņhāne saüghassa kammamālake
Sarãraü saīghadāsassa tumhe jhāpetha me iti
1205
Kaõiņņhaü āha bho tissa mahāthåpe aniņņhitaü
Niņņhāpehi tuvaü sabbaü kammaü sakkacca sādhukaü.
1206
Sāyaü pāto ca pupphāni mahāthåpamhi påjaya
Tikkhattuü upahāra¤ca mahāthåpassa kāraya. 
1207
Paņiyāditaü ca yaü vaņņaü mayā sugata sāsane
Sabbaü aparihāpetvā tāta vattaya taü tuvaü.
1208
Saüghassa tāta kiccesu māpamādittha sabbadā
Iti taü anusāsitvā tuõhã āsã mahãpati.
1209
Taīkhaõaü gaõasajjhāyaü bhikkhusaügho akāsi ca. 
Devatā cha ratheceva chahi devehi ānayuü.
1210
Yācuü visuü visuü devā rājānaü te rathe ņhitā 
Amhākaü devalokaü tvaü ehi rājamanoramaü.
1211
Rājā tesaü vaco sutvā yāvadhammaü suõomahaü
Adhivāsetha tāvāti hatthākārena vārayã.
1212 Vāreti gaõasajjhāya miti mantvāna bhikkhavo
Sajjhāyaü ņhapayuü rājā pucchi taü ņhānakāraõaü.
1213
âgamethāti sa¤¤āya dinnattā ti vadiüsu te
Rājā netaü tathā bhante iti vatvāna taü vadi.
1214
Taü sutvāna janā keci bhãto maccubhayā ayaü 
Vippalapatãti ma¤¤iüsu tesaü kaīkhāvinodanaü.
1215
Kāretuü abhayatthero rājānaü evamāha so
Jānāpetuü kathaü sakkā ānãtā te rathā iti. 
1216
Pupphadāmaü khipāpesi rājā nabhasi paõķito 
Tānilaggāni lambiüsu rathisāsu visuü visuü.
1217 âkāse lambamānāni tāni disvā mahājano
Kaīkhaü paņivinodesi rājā theramabhāsi taü. 

[SL Page 131] [\x 131/]     
1218
Katamo devalokehi rammo bhante ti sobravã
Tusitānaü puraü rāja rammaü iti sataü mataü.
1219
Buddhabhāvāya samayaü olokento mahādayo
Metteyyo bodhisattopi vasate tusite pure.
1220
Therassa vacanaü sutvā mahārājā mahāmati
Olokento mahāthåpaü nipannova nimãlayi.
1221
Cavitvā taü khaõaüyeva tusitā āgate rathe.
Nibbattitvā ņhito yeva dibbadeho adassatha. 
1222
Katassa pu¤¤akammassa phalaü dassetu mattano
Mahājanassa dassento attānaü samalaīkataü.
1223
Rathaņņho yeva tikkhattuü mahāthåpaü padakkhiõaü
Katvāna thåpaü saügha¤ca vanditvā tusitaü agā.
1224
Nāņakiyo idhāgantvā makuņaü yattha mocayuü
Makuņamuttasālāhi ettha sālā katā ahu. 
1225
Citake ņhapite ra¤¤o sarãramhi mahājano
Yattha viraviüsu tattha sālā tannāmikā ahu:
1226
Ra¤¤o sarãraü jhāpesuü yasmiü nissãma mālake
So evamālako ettha vuccate rājamālako.
1227
Duņņhagāmini rājā so saddho dānaguõe rato
Mettayyassa bhagavato hessati aggasāvako.
1228
Ra¤¤o pitā pitā tassa mātā mātā bhavissati
Saddhātisso kaniņņhotu dutiyo hessati sāvako
1229
Sālirājakumāro yo tassa ra¤¤o suto tu so
Metteyyassa bhagavato putto yeva bhavissati.
1230
Itica vacana seņņhaü seņņhakhãõāsavānaü
Avitatha thirabhåtaü bhutato saüviditvā
Sugatacarita sabbaü sabbaso cintayitvā
Tusiti pavarasattaü bodhisattaü bhajantu. 

Abhaya duņņhagāmaõira¤¤o tusita devaloka gamanakathā niņņhitā.
----------------------------------------

[SL Page 132] [\x 132/]     
1231
Duņņhagāmaõã ra¤¤otu rajje phitā janā ahu
Sālirājakumārotu tassāsi vissuto suto.
1232
Atãva dha¤¤o so āsi pu¤¤a kammarato sadā
Atãva cāruråpāya satto caõķāliyā ahu.
1233
Asokamālādeviü taü sambuddhaü pubba jātiyā
Råpenāti piyāyanto so rajjaü neva kāmayã.
1234
Kena sā cāruråpasi kena caõķālikā ahu
Kena asoka mālāti nāmaü assāsi sā pana.
1235
Atãte jambudãpamhi nibbute kassape jine
Bārāõasiü a¤¤atarā duggatitthi mahallikā.
1236
Saüghassa ca dvi bhikkhånaü bhattāni deti sādaraü
Ekasmiü divase tassā gharaü pageva āgate.
1237
Bhikkhå disvāna sā gantvā bhattaüyāvatu sijjhati
Tāva āsanasālāyaü nisãdathāti abravi.
1238
Te tattha dhammaü desentā nisãdanti ca bhikkhavo
Mahallikā ca bhattādiü niņņhapetvā ca sabbaso. 
1239
Dhãtaraü pesayã amma bhikkhu ānehi tvaü iti 
Sā gantvāna tadā sãghaü dhammaü sutvā nisãdiya.
1240
Sādhukāraü pavattentã yāvaniņņhāna māvasi
Dhammakathāya osāne tikkhattuü sādhukārakaü
1241
Datvāna sādarā tesaü vanditvāna idabravi
Kālo bhante samāyantu piõķatthamhaü gharaü iti. 
1242
Tato thokaü nivattitvā bhadantā āgatā iti
ârocesi tadā mātā paribhāsiya āha taü
1243
Caõķāli suciraü kālaü katthaņņhāne ņhitā tuva 
Bhattādi sãtalā jātā velā āsannakā iti. 
1244
Mātuyā vacanaü sutvā kuddhā dhãtāpi āha taü
Kissa rosasi caõķāli dhammo me suõito tahiü.
1245
Evaü dhammaü suõantiü maü kimatthaü paribhāsayi
Dhãtuyā vacanaü sutvā mātā dhãtara mabravã 
1246
Tenahi dānaü bhikkhånaü parivesa tuvaü iti
Tato pasannā sumanā bhikkhusaüghaü upaņņhahuü.

[SL Page 133] [\x 133/]     
1247
Evaü tā yāvajãvampi katvāna kusalaü bahuü
âyånaü pariyosāne devalokaü gatā ubho.
1248
Tattha jãvita pariyantaü bhutvā sampattiyo pana
Tato cutā manussesu mātāhu uttame kule
1249
Dhãtātu caõķālakule mahābhoge mahaddhane
Mātu caõķāla vādena ahu caõķālagāmake.
1250
Tato cutā devalokaü agamaüsu yathicchitaü
Tato cutā manussesu yathāvuttesu jāyaruü.
1251
Itimānusa lokacutā tidivaü
Tidivā ca cutā naraloka mimaü
Anusaüsaritā punadeva imaü
Tidivaü agamuü varadānaratā.
1252
Devalokā manussesu saüsarantisu tāsu hi
Ekabuddhantare tãte ņhitā sãhaladãpake. 
1253
Mātucaõķālavācāya ahu caõķālagāmake
Jeņņhakadhãtādānāsi devaka¤¤å pamā subhā.
1254
Dhammaü sutvā sādhukāra dānena mukhato pana
Asokamālāvaõõābhā raüsimālā nigacchati.
1255
Sugandho ca sadā cāti tenāhā sokamālinã
Ekadā kira sā puraü āgacchati tadāpana,
1256
Rājaputto'pi āyāto senāya parivārito
Rājaputtāgamaü ¤atvā maggā okkamma sāpana.
1257
Bhãtā nissāya pākāraü aņņhāsi taīkhaõe pana 
Rājāpitaü padisvāna itthiråpanti cintiya.
1258
Amho pākāra passamhi itthiråpaü manoramaü
Kena taü kāritaü ettha devaka¤¤åpamaü subhaü.
1259
Tato taü purisāvocuü netaü devitthi råpakaü
Ekā kumārikā deva bhittiü nissāya tiņņhatãti. 
1260
Kumārikāti sutvāna rattacittodamabravi
Antopuraü pavesetha bhariyā me bhavissati. 
1261
Tassa taü vacanaü sutvā te gantvā purisā lahuü
Gehaü netvā nahāpetvā nānālaīkāra maõķitaü.

[SL Page 134] [\x 134/]     
1262
Kārāpetvā kumārassa purisā te nivedayuü
Tato rājakumāro taü katvā sakkāra muttamaü
1263
Aggamahesiņņhānamhi ņhapetvā saha saüvasi
Taü sutvāna mahārājā abhayo duņņhagāmanã.
1264
Vaüsānurakkhako neso pabbājessāmi naü iti
Kodhābhibhåto hutvāna puttasantika māgami.
1265
Kumāro otaritvāna pitupādāni vandati
Tato rājā abhiruhi puttassa bhavanaü subhaü. 
1266
Asokamālinã devã ra¤¤o pādāni dhovituü
Soõõa bhiīkāra mādāya āgacchati tadāpana.
1267
Taü disvāva mahārājā sāratto āha vimbhito
Aho råpavatã esā sabbalakkhaõa maõķitā.
1268
ädisaü itthiratanaü kathaü sakkā visajjituü
Evaü so cintayitvāna putte kopaü vinodiya
1269
Napassa'nti kulagottaü satto etassa jantuno
Tathāpi rajjasukhato esāhu uttamā iti
Ettakameva vatvāso mahārājā nivattayã.
1270
Tassa ra¤¤o suto āsã sālināmo kumārako
Mahiddhiko mahāpu¤¤o sabbaņņhānesu pākaņo.
1271
Yaü yaü padesaü bhajati tattha tattheva påjito
Pannākārasahassāni ānayiüsu sadevakā.
1272
Kena so sālināmāsi kena āsi mahiddhiko
Kena so sabbaņhānesu pannākāre bahå labhi.
1273
Laīkādãpamhi atãte anurādhapure vare
Eko upāsako āsi kammāra kammakovido.
1274
Saddho pasanno so āsi buddhādiratanattaye
Tadā eko gahapati khettasamhāra kāraõā.
1275
Sālimaüsādi bahåke paõõākāre samāniyi
Te disvāna vicintesi paõķito kusalatthiko.
1276
Etaü sabbaü sukhettamhi ropayitvā asesato
Paõõākāra sahassaü va labhissāmi asaüsayanti. 

[SL Page 135] [\x 135/]     
1277
Tadā piyaīgudãpamhā bhikkhå khãõāsavā tahiü
Cattārova samāyanti piõķatthaü so tadā pana. 1278
Haņņhatuņņho pavattesi gahetvā tepi āniya
Pubbapa¤¤atte gharamhi nisãdāpiya āsane. 
1279
Bhojāpetvā paõãtena piõķapātena sabbathā
Parivāretvāna påjetvā patthanaü akarã tadā
1280
Iminā pana me bhante pu¤¤akammena nāgate
Paõõākārasahassaü me pātuhotu bhavābhave.
1281
Gāme vā yadivā ra¤¤e jalevā yadivā thale
Yaü yaü icchāmi taü sabbaü khippameva samijjhatuti. 
1282
Itivara paõidhānaü patthayitvāna tamhā
Supurita paritoso so ca vitvāttabhāvā.
Narapatibhaya ra¤¤o gāmanivhassa gehe 
Apagami varadātā deviyā kucchiyā ca 
1283
Tasmiü kucchigate yeva paõõākāraü anappakaü
Tamhā tamhā padesamhā āhariüsu ca deviyā.
1284
Dasamāse paripuõõe vijāyati tadāpi ca 
Sampatta paõõākāraü taü devã eva vicārayi. 
1285
Vuddhippatte kumāramhi kumārasseva ānayuü
Paõõākāresu sabbesu sālã bahutarā ahuü.
1286
Tena sālikumāroti nāmaü tassa kataü ahu
Vayappatto kumāro so ānetvā sokamāliniü.
1287
Aggamahesiü katvāna piyavāsaü vasã tadā
Dha¤¤apu¤¤o rājaputto sālināmoti vissuto.
1288
Tato ca so rājaputto sakapu¤¤aü vimaüsitu
Kālasseva ca vuņņhāya katvā sarãra jagganaü
1289
Rattavatthaü nivāsetvā katva¤¤ātaka vesakaü
Pacchimadvārā nikkhamma ara¤¤e ekako vasã.
1290
Tasmiü khaõe devasaüghā mantayitvāna ekato
Suvaõõamayaü råpimayaü tambakaüsamayampi ca.
1291
Bhājanaü sakaņasatehi kumārassābhi hārayuü taü netvāna sakaü hegaü cintetvāna tatheva
so. 

[SL Page 136] [\x 136/]     
1292
Uttaradvārā nikkhamma vane eko nisãdayã
Tasmiü khaõe manussāpi sammantetvāna ekato.
1293
Suddhasugandhasālãnaü sakaņehi ca pa¤cahi
Satehi paripåretvā kumārassābhi hārayuü
1294
Te sabbepi gahetvāna sakagehaü gato ahu
Punapi rājaputto so pu¤¤akammaü vimaüsituü.
1295
Pācãnadvārā nikkhamma ara¤¤e ekako vasã
Tadā a¤¤e manussāpi mantayitvāna ekato.
1296
Ghataü sugandhaü manāpaü sakaņehi ca pa¤cahi
Satehi paripåretvā kumārassāhi hārayuü.
1297
Punapi rājaputto so sakapu¤¤aü vimaüsituü
Dakkhiõadvārā nikkhamma ara¤¤e ekako vasã.
1298
Tadā a¤¤e manussāpi madhupāõita sakkaraü
Pa¤casata sakaņehi pårayitvābhihārayuü.
1299
Rājaputto pi taü sabbaü āharitvā sakaü gharaü
Samantā nagaresveva mama pu¤¤aü va atthinu
1300
Udāhu duradesepi atthi natthãti cintayã
Sakapu¤¤aü vimaüsituü asokamāliniyā saha.
1301
Rathamāruyha nagarā nikkhamitvāna ekako
Gacchamāno rājaputto cetiyagiri santikaü 
1302
Patvā vanantaraü yeva chamāyaü so nisãdiya 
Asokamālinã devã avhāya etada bravã.
1303
Bhadde chāto ahaü dāni bhattamānehi tvaü iti
Tassa taü vacanaü sutvā devã taü etadabravã.
1304
Ayyaputta brahāra¤¤e nimmanusse kuto pana
Bhattaü labhissa'nti tato taü deviü etadabravã.
1305
Imaü patodaü gaõhitvā etaü pahara pādapaü
Paharitvāna taü bhattaü ānehãti vadāhi tvaü
1306
Taü gahetvāna sā devã tathā vatvāna pādapaü
Paharitena patodena taü rukkha devatāya hi
1305
Sarãramhi paharitamhi sā ca taü etadabravã
Kasmā maü pahari ayye kiü doso mama santike ti. 

[SL Page 137] [\x 137/]     
1308
Chāto ahu rājaputto tassa āõāya taü iti 
Itivuttetu sā āha sabbaü sampāditaü mayā.
1309
Idāneva harissāmi sabbaü bhattādikaü sayaü
Iti vatvāna sā tattha sesadevehi āniya
1310
Maõķapaü tattha māpetvā ghosāpetvā tahiü tahiü 
Sabbaü bhattādikaü netvā bhojāpenti ca devatā
1311
Tasmiü khaõe kumārassa parivārā bahåjanā
Aneka sahassā sampattā tepi tattha abhu¤jisuü.
1312
Tadā so rājaputtopi cetiyagiri vāsinaü
Mahādānampi datvāna bhojāpetvā sakaü janaü.
1313
Sattarattindivaü yeva ara¤¤e vasati tato
Nivattitvāna nagaraü agamāsi mahāyaso.
1314
Tato so pituno daņņhuü gantvāna rājamandiraü
Vanditvāna mahārājaü nisãdi yuttamāsane
1315
Taü disvāna mahārājā evamāha mahãpati 
Sāli tvaü mama raņņhamhi nippãëitvā mahājane
1316
Bhu¤jitvāna yathākāmaü kasmā idāni āgato
Itivutte tu so āha nāhaü nippãëayaü janaü.
1317
Devatā maü samāgantvā tadāra¤¤e upaņņhahuü
Bhattādi¤ca āharitvā bhojāpiüsu ca devatā
1318
Tāhi ānãtabhattehi datvā dānaü yadicchakaü
Sattarattindivaü tattha vasitvāna nivattayiü.
1319
Iti vutte mahārājā vãmaüsãtvā vijāniya
Mahāpu¤¤o kumāroti tuõhã āsi mahãpati. 
1320
Tato paņņhāya so āsi mahāpu¤¤oti vissuto
Tasmā pi so rājabhāvaü rājaputto na icchati.

Sālirājassa uppattikathā.
----------------
1321
Duņņhagāmaõibhātā so saddhātisso tadaccaye
Rajjaü kāresābhisitto aņņhārasasamāsamo
1322
Chattakammaü sudhākammaü hatthipākārameva ca.
Mahāthåpassa kāresi so saddhātissa nāmako. 

[SL Page 138] [\x 138/]     
1323
Dãpena lohapāsādo uķķayahittha susaīkhato
Kāresi lohapāsādaü so sattabhåmakaü puna.
1324
Navutisata sahassaggho pāsādo āsi so tadā
Dakkhiõāgirivihāraü dhākaleõa¤ca [a] kārayã.
1325
Kulambika vihāra¤ca [b] tadā pettaīgavālikaü
Veccavavattika¤ceva [c] dumbalavāpi tissakaü
1326
Dãghavāpimhi kāresi vihāre yojane pica
Dãghavāpi vihāra¤ca kāresi sahacetiyaü
1327
Nānāratana sa¤channaü tattha kāresi cetiyaü
Sandhiyaü sandhiyaü tattha rathacakkappamāõakaü.
1328
Sovaõõamālaü kāretvā laggāpesi manoramaü
Caturāsãti sahassānaü dhammakkhandhāna missaro
1329
Caturāsãti sahassāni påjācāpi akārayã
Evamādini pu¤¤āni katvāna kusalatthiko
1330
Rahogato nisãditvā evaü cintesi so tadā
Anappakaü bahuü pu¤¤aü pu¤¤akkhette kataü mayā.
1331
Dānavatthu suvisuddhaü sambuddhena suvaõõitaü
Tasmā suddhaü dānavatthuü karissāmãti cintayã
Deviyā santikaü gantvā evamāhamahãpati.
1332
Khettåpamā arahanto dāyakā kassakåpamā
Bãjåpamaü deyyadhammaü ito nibbattate phalaü.
1333
Icceva buddhaseņņhena vuttattānussaraü ahaü
Etesu dānavatthusu parisuddhaü nahotihi. 
1334
Tasmā bhadde dānavatthuü pariyesissāmi bhaddakaü
Bhatiü katvā laddhabhaõķaü ānessaü tava santikaü.
1335 Tato aha¤ca tvaü vāpi dassāma dānamuttamaü
Iti vatvā mahārājā kālassevābhi nikkhami.
1336
Rattavatthaü nivāsetvā gahetvā dha¤¤alāvakaü
Mahāmaggamhi aņņhāsi pucchanto āgate jane
--------------------------------------------
[A] kallakallena-ma: va: [b] kulumbāla-ma: va: [c] velaīgaviņņita-ma: va: 

[SL Page 139] [\x 139/]     
1337
Kassa dha¤¤aü lāvitabbaü lavissāmi ahaü iti.
Tadā eko gahapati khettasāmãpi āgato.
1338
Tassa taü vacanaü sutvā taü rājānaü idabravã
Mālāva abhiråposi hatthapādāca sobhanā.
1339
Nivatthavatthaü sukhumaü bhatiko nãdiso iti. 
Tassa taü vacanaü sutvā mahārājā idabravã
1340
Amho evaü navattabbaü suråpaü kiü kathaü tayā
Suråpo vā duråpo vā dhanasseva ca kāraõā. 1341
Bhatikammakaro eva tasmā dassehi dha¤¤akaü
Iti vuttetu so gantvā khettaü khettassa sāmiko.
1342
Dassetvāna tahiü sassaü lavitabbaü idabravã
Mā tāva lāvayã gaõha imaü sassaü yathicchitaü. 
1343
Yattakaü gahituü sakkā gaõhāhi tattakaü iti
Tassa taü vacanaü sutvā mahārājā mahabbalo.
1344
Khettasāmike sayante lācayitvāna dha¤¤akaü
Atthaü gatamhi suriye attano tthāya lāvitaü. 
1345
Mahantaü dha¤¤akalāpa dvayamādāya pakkami
ânetvā taü sakagehaü ņhapetvā devisantike
1346
Taü devãca sayaü cāpi maddetvāna sahatthato
Dvinālimattaü taõķulaü karitvāna susādhukaü.
1347
Avasesena khãra¤ca sappisakkara mevaca
Gāhāpetvā mahārājā bhattaü niņņhāpayã tato. 
1348
Ekaü dāsiü pakkosetvā evamāha narādhipo
Khippameva vihāraü tvaü gantvāna sãghasopana
1349 ânehi ekaü bhikkhunti taü sutvā sãghameva sā
Agamāsi vihārantaü tadāpiyaīgu dãpake
1350
Tissanāmo mahāthero dibbāya sotadhātuyā
Sutvāna ra¤¤o vacanaü ekaü khãõāsavaü yatiü
1351
Laīkādãpaü ito gantvā sanasālāya motara
Otaritvā yathābuķķhaü tiņņhāhi tvaü tato pana 
1352
 hitikāya ca sampattaü ra¤¤o bhattaü paņiggaha
Itivuttetu so thero abbhuggantvā nabhotalaü 
[SL Page 140] [\x 140/]     
1353
Laīkādãpe otaritvā bhikkhunaü paņipāņiyā
Aņņhāsi taīkhaõeyeva sā dāsãpi nivedayã
1354
Bhante tumhesu sabbesu ekaü saīghena sammataü
Bhikkhuü ānehi bhikkhatthaü iti rājā apesayã
1355
Iti vutte ca dāsiyā te bhikkhu ņhitikāya tu 
Sampattaü taü arahantaü nãyādiüsu ca dāsiyā 
1356
Tadā taü sā bhivanditvā nimantitvā nivattayi
Ra¤¤o nivedayã deva esa'yyo āgato iti.
1357
Taü sutvāna mahārājā sãghaü vuņņhāya āsanā
Paccuggantvāna taü theraü pattaü gaõhiya sādaraü.
1358
Gharaü netvāna taü theraü nisãdāpiya āsane
Omu¤citvāna sāņakaü attano ca nivāsanaü.
1359
Pattadhāraü karitvāna saddho pasannamānaso
Patte pakkhippa bhattampi sappikhãrādikampica 
1360
Vatthena saha taü pattaü ānetvā therasantikaü
Mayā bhante akattabbaü bhatiü katvāna dukkaraü.
1361
Sampāditaü idaü bhattaü patigaõhiya sādhukaü
Mayhaü tāvaca nibbāõaü hitatthāya tuvaü kuru.
1362
Iti vatvā mahārājā pattaü bhattena påritaü
Adāsi theropi tadā taü pattaü patigaõhiya.
1363
Icchitaü patthitaü sabbaü sabbasova samijjhatu
Iti vatvāna gehamhā pattamādāya nikkhami.
1364
Rājā dåraü gamã therā tadā thero nabhattalaü
Abbhuggantvāna iddhiyā pakkhirājava ambare.
1365
Yāva ra¤¤o cakkhupathaü tāvagantvāna taīkhaõe
Piyaīgudãpaü patvāna taü therassa adā siso
1366
Tadā ca so mahāthero bhojayitvāna tampana
Sahassa arahantānaü paribhogama kārayã.
1367
Tato sopi mahārājā disvā taü pāņihāriyaü
Pãtiyāva abhissanto udānampi pavattayã.
1368
Aho dānaü varadānaü arahante patiņņhitaü.
Tato paņņhāya so rājā saddhātissoti pākaņo. 

[SL Page 141] [\x 141/]     

Bhatikamma karaõa kathā. 
------------ 
1369
Ekadāpica so rājā saddho tisso mahãpati
Anekabhikkhu sahassaü jānāpetvāna sādaro
1370
Dātabbayuttakaü dānaü taü datvāna idabravã
Bhante tumhesu sabbesu ekaü saīghena sammataü. 
1371
Bahussutaü mahāpa¤¤aü bhikkhuü ovādituü mama
Uddisatåti taü sutvā bhikkhusaīgho avoca taü.
1372
Mahārāja imamhātu catuyojanamatthake
Ara¤¤āvāsiko thero kuõķalatisso ti vissuto
1373
So thero taü ovadituü samattho iti abravi
Taü sutvāna mahārājā tato sãghaü nivattayã.
1374 Caturaīginisenāya samantā parivārito
Puna divase nagaramhā nikkhamitvāna sãghaso
1375
Taü theraü dassanatthāya taü padesaü upāgami.
Tattha ņhatvā mahārājā evaü cintesi so tadā.
1376
Parivārena gamanaü therassa santikaümpi ca
Nayuttaü ahamekova passissaü paņhamaü iti.
1377
Cintitvevaü mahārājā padasā ekakova so
Therassa vasanaņņhānaü agamāsi mahãpatã.
1378
Taü ¤atvāna mahāthero evaü cintesi so tadā
Ra¤¤ā saha vissāse natthi mayhaü payojanaü.
1379
Attano taü vihāra¤ca māpetvā nãcavatthukaü
Dvattiüsākārakaü sabbaü likhanto yeva bhåmiyaü.
1380
Dvāra¤cāpi thaketvāna nisãdati ca taīkhaõe
Rājāpi santikaü yeva taüvihārassupāgamã.
1381
Upagantvā tālacchiddā taü theraü so valokayi
Disvā therassa ākāraü evaü cintesi so tadā.
1382
Hatthakukkuccako eso sakammapasuto ca so
Mayhaü ovāda dānatthaü nānāråpo ayaü iti. 
1383
Cintitvevaü mahārājā tato sãghaü nivattiya
Upekkhakova hutvāna nisãdi sakamandire. 

[SL Page 142] [\x 142/]     
1384
Tato tu cirakālena saīghaü āyāciso pana
Saīgho punapi taü theraü eso yevāti uddisi. 1385
Dutiyampi so mahārājā taü theraü upasaīkami
Tadāpi so mahāthero kuõķalatissa nāmako.
1386
Ra¤¤o ovādadānatthaü ra¤¤o gehaü gatena me 
Kiü payojana miccevaü cintayitvā mahāmatã.
1387
Dutiyampi tathākāsi mahāthero mahiddhiko
Tato ca so mahārājā dutiyampi nivattayã.
1388
Majjhattakova hutvāna nisãdi sakamandire
Therassa guõadesampi nakathesi mahãpati
1389
Tato tu cirakālena mahātherassa tassatu
Rogo uppajji sothero oloketvāna jãvitaü.
1390
Sakaü āyukkhayaü ¤atvā evaü cintesi so tadā 
Eso saddhātisso mayhaü ajānitvā guõampana.
1391
Katvāna a¤¤athattaü so katvā dosāna cintanaü
Nirayaü vāadhigaccheyya tasmā ra¤¤opi kāraõā 
1392
Adhiņņhānampi katvāna pahāya tampi kāraõaü
Nibbāyissāmahaü evaü cintayitvā adhiņņhahi.
1393 Mayhaü nibbāõa kālamhi jhāpanatthāya maü janā
Kåņāgāre ņhapetvāna påjākāraü karissare.
1394
Tadā mayhaü sarãrampi tesaü hatthā vimucciya 
Kåņāgārena sahitaü abbhuggantvā nabhattalaü.
1395
Nabhasā rājagehaüva gantvā ra¤¤ā bhivandite
Nivattitvā tampadesā gantvāna nabhasā lahuü.
1396
Mahābyagghavhatherassa sahāyasseva santikaü
Mahājana parivāre tiņņhatu ambare tadā. 
1397
Tadā silāmayo thåpo ņhānato apagacchatu
Tato sahāyattherassa kåņāgārena so pana
1398
âkāseva nivattitvā citakamhi patiņņhatu.
Tato thåpe sakaņņhāne pakatiyā yeva tiņņhatå ti
1399
Evaü katvā adhiņņhānaü nibbuto so mahiddhiko
Tato tato janāsabbe samāgamma samantato. 

[SL Page 143] [\x 143/]     
1400
Tassa sarãraü påjentā sakkarontā ca sādhukaü
Ma¤chusāyaü pakkhipitvā [a] kåņāgāre ņhapāpiya.
1401
Mahatā parihārena nayiüsu citakantikaü
Sampatto citakāsannaü kåņāgāro patiņņhahi
1402
Nasakkonteva cāletuü sabbe janā samāgatā
Tato taü nikkhamitvāna aņņhaüsu te mahājanā.
1403
Tesaütu hatthato mutto kåņāgāro tadāpana
Abbhuggantvāna ākāsaü gantvāna nabhasā tato. 
1404
Rājagehassa purato patiņņhāsi nabhattale
Tato ca so mahārājā saddhātisso ti nāmako
1405
Nikkhamitvā sakā gehā orodhaparivārito
Vanditvā påjayitvāna idaü vacanamabravã.
1406
Bhante tayi jãvamāne nākāsi karuõaü mama
A¤¤athattaü mamaü katvā vijjamānattano guõaü
1407
Paņicchādesi sakalaü idāni yeva pākaņaü
Tasmā bhante nibbutamhi karuõā tayi sabbadā.
1408
Mayi atthãti ma¤¤āmi āgatasseva kāraõā
Evaü vatvā mahārājā roditvāna tato paraü.
1409
Sabbaü dosaü khamāpetvā bhante yāthāti abravã
Tadā sopi nivattitvā ākāseneva sãghaso
1410
Mahābyagghiya therassa vasanaņņhāna māgamā
Rājāpi taü anubandhaü pacchato eva āgato.
1411
Tadā so byagghatherotu lohapāsādanāmake
Pāsāde bhikkhusaīghassa dhammaü vāceti taīkhaõe.
1412
Kåņāgāro nātidure ākāseva ņhito ahu
Tadā silāmayo thåpo ahu antaravāsito. 
1413
Tadā so byagghatheropi sutvā saddaü mahantakaü
Kimho eso mahāghoso kuto so āgato idha.
1414
Iti vuttetu taü theraü bhikkhu ārocayiüsu te
Bhante tumhaü sahāyotu kuõķala tisso ti vissuto
1415
Thero so nibbuto santo tavasantikamāgato
Etasmiü kho mahati ghose mahārājāpi āgato
------------------------------------------------
[A] ma¤juse pakkhipitvāna-potthakesu. 

[SL Page 144] [\x 144/]     
1416
Etantu kāraõaü bhante jānitabbaü tayā iti
Tesaü taü vacanaü sutvā mahāthero mahiddhiko.
1417
Labhitvā dhammasaüvegaü evaü cintesi so tadā
Eso thero atãtepi idāni ceva me saha.
1418
Daëhamitto ahu soti idāni pari nibbuto
Mayhaütu āyusaükhāro kãdisoti vipassiya
1419
Imasmiü divase yeva āyu khãyãti addasa
Sakkārantu labhissāmi nissāya kata pu¤¤ake.
1420
Itivatvā khamāpetvā tato ntevāsike tahiü
Adiņņhānaü karitvāna abbhuggantvā nabhattalaü.
1421
Kåņāgāraü pavisitvā nibbuto so mahiddhiko
Tato dvinnampi therānaü nivattitvāna dvepica.
1422
Kåņāgārā citakesu patiņņhahiüsu tāvade
Tato samuņņhahitvāna aggikkhandhā samantato.
1423
Jhāpesuü atha nissesaü sesiüsu dhātumattakaü
Etaü acchariyaü disvā abbhutaü lomahaüsanaü.
1424
Sabbe devā manussā ca ye tatthāsuü samāgatā
Sabbe te parideviüsu kāru¤¤aü vilapiüsu ca.
1425
Tato te påjayitvāna sakaņņhānaü nivattayuü
Etesu dvãsu theresu kuõķalatissa nāmako.
1426
Mahāthero atãtamhi jambudãpassa issaro
Asoko dhammarājāsi ratanattaya gāravo.
1427
Byagghatthero mahānāmo tassa sahāyako ahu
Ete dvepi mahārājā laīkāyaü parinibbutā
Etaü sãhalavatthumhi āgatattā mayā bhataü. 

Ovādayācana kathā
1428
Tato paņņhāya so rājā saddhātisso ti nāmako
Bhikkhusaīghe atirato saddho āsi pasannako.
1429
Bhikkhusaīghe mahādānaü datvāna so mahãpati
Aņņhāraseva vassāni rajjaü kāresi sotadā.
1430
Evaü pu¤¤āni katvāna mahantāni mahãpati
Kāyassa bhedā devesu tusiteså papajjatha.
 
[SL Page 145] [\x 145/]     
1431
Ito paresaü rājånaü vaüsassa kathanenatu 
Visesassa abhāvena yaüca vitthāritaü na ca
1432
Taü vaüsaü icchamānena vitthārena vijānituü
Mahāvaüsāva taü sabbaü gahetabbaü hi vi¤¤unā
1433
Vaüsaü tu brāhmaõādãnaü visesassa abhāvato
Tattha vitthārabhãtā ca mayā vitthāritaü naca. 
1434
Ito a¤¤esu dãpesu tãsu uttaradãpake
Manussā tattha jāyantã amamā apariggahā.
1435
Nate bãjaü pavapanti napinãyanti naīgalā
Akaņņhapākimaü sāliü paribhu¤janti mānusā.
1436
Tuõķikãre pacitvāna tato bhu¤janti bhojanaü
Anicchamānā pacituü kapparukkhāva bhu¤jare.
1437
Kapparukkheva taü sabbaü suvaõõādi pasādhanaü
Bhattaü senāsana¤ceva vatthālaīkāra kampica. 
1438
Sabbupakaraõa¤cāpi kapparukkhāva labbhare
Sattāhi tāva etesaü kãëākāmaratã ahu.
1439
Ayaü itthi me bhariyā ayaü ca duhitā mama
Ayaü me itthi mātāti purisāpi na¤āyare
1440
Itthi api najānanti ayaü me sāmiko iti
Ayaü putto me puriso ayaü pitā mamātivā.
1441
A¤¤ama¤¤aü najānanti tasmā me amamā siyuü.
Gabbhaü dhārenti ye cāpi vijāyitvāva gacchare
1442
Dārakānaüva pu¤¤ena khãraü aīguliyā ahu
Itthiyo pica passanti pivāpetvā va gacchare
1443
Te kumārāpi uņņhāya pakkamanti yathāruci
Yadā putto rattacitto ajānitvāna mātaraü
1444
Parāmasati tadāmātu thānā khãraü nigacchati
Tato mātā asammosā ratibhāvamatikkame.
1445
Pitādayo pi sabbe te dhãtādãsu narajjare
Sabhāvena pa¤casãle sadā honti patiņņhitā
Cavantā pica sabbe te sugatiü upapajjare.
1446
Vassānaü sahassaü āyu tesaü bhavanti sabbadā
Pubbavidehe sattasataü goyāne satapa¤cakaü.

[SL Page 146] [\x 146/]     
1447
Jambudãpe aniyamaü kadāci dasavassakaü
Kadācipi asaīkhayya vassaü āyuü vijāniyaü
1448
Iti ca manujaseņņhe seņņha vaüsānuyāte
Sucaritabala bhåte bhåtato saüviditvā
Atulakusala seņņhaü seņņhadaü sa¤cayantā
Atulamamatamaggaü maggayantā bhavantu.
1449
Laddhāna dullabhatara¤ca manussayoniü
Mokkhākaraü sugatasāsana mãdisa¤ca
Sutvāna āsava harekahita¤ca dhammaü
Ko pa¤¤avā hi nipuõaü nabhajeyya dhammaü

Iti sujanappasāda saüvegatthāya kate lokappadãpakasāre manussagatiniddeso nāma
Pa¤camo paricchedo.
--------------
1
Athāparaü pavakkhāmi devatānaü gatimpi ca
Munivuttānusārena yathāsambhavato kathaü.
2
Kāmaguõehi pa¤cahi jhānābhi¤¤ādikehi ca
Yasmā dibbanti kãëanti tasmā devāti sammatā. 
3
Devoti nāmasāma¤¤ā sabbo ekavidho bhave
Bhummā bhummādibhedena devotu duvidho bhave.
4
Sammutidevopapatti visuddhadeva bhedato
Tividho hoti devoyaü tesu sammuti ādisu.
5
Rājā devã pabhåtayo sammutidevatā narā
Devabrahmādi sabbe te devāsuü upapattikā
6
Cha kāmāvacarā devā brahmā soëasaråpino
Aråpinopi cattāro iti te tividhā siyuü.
7
Cātummahārājikā ca tāvatiüsā ca yāmakā
Tusitā nimmāõaratã devāca vasavattino.
8
Ime cha kāmāvacarā tesvādi dukabhåmikā
Paņhavinissitā thala samuddaņņhā kāsaņņhakā.
9
Yāva cakkavālasãlā tāvatiņņhanti devatā
Tatopari sabbadevā ākāsaņņhāva honti te 

[SL Page 147] [\x 147/]     
10
Cattāroca mahārājā sakko devasuyāmako
Santusito suyāmoca vasavatticime kamā
11
Rājāno chasu devesu ādhipaccaü karonti te
Dvãsupi devalokesu sakko āsi mahissaro
12
Tasseva pu¤¤atejena vimāno āsi sobhano
Sahassa yojanubbedho vejayantoti nāmako.
13
Uppajjati sabhāvāpi sattasatikayojanā
Sudhammānāma uppajji vejayanto rathopica.
14
Diyaķķhayojana sato hatthi erāvaõo pica
Dasasahassakaü ceva yojanānaü pamāõato
15
Sattaratanapākāra parikkhittaü puraü ahu
Yāmādi devalokepi devarājåna muttamaü. 
16
Yāmavhayaka nagara¤ca yānavanādikampi ca
Sabbaü asesaü hoteva visesassa abhāvato
Ganthavitthāra bhãtena mayā vitthāritaü naca
17
Devalokese devānaü sampattina mahantataü
Konāma kathituü sakkā lokanāthaü vināparo.
18
Evaü mahantaü sampattiü katvāna kusalaü bahuü
Labhatãtica ¤atvāna sabbaü pu¤¤aü kare budho
19
Aņņhakkhaõa vinimmuttaü khaõaü paramadullabhaü
Upaladdhena kattabbaü pu¤¤aü pa¤¤avatā sadā 
20
Tayo apāyā āruppā sa¤¤aü paccantimampica
Pa¤cindriyānaü vekallaü micchādiņņhica dāruõā.
21
Apātubhāvo buddhassa saddhammāmata dāyino
Aņņhakkhaõā asamayā iti ete pakāsitā
22
Kārente kammakaraõaü niraye atidāruõaü
Bhayānakaü bhave satto kathaü pu¤¤aü karissati
23
Saddhamma sa¤¤ārahite sadā ubbigga jãvite
Tiracchāna bhave satto kathaü pu¤¤aü karissati
24
Gantvāna pettivisayaü santāsa pariposito
Khuppipāsā parissanto kathaü pu¤¤aü karissatã.

[SL Page 148] [\x 148/]     
 Sattalokaniddeso.
25
Accantā dhammabahule muninda suta vajjite
Paccanta visaye jāto kathaü pu¤¤aü karissati. 
26
Jaëo mågādiko vāpi vipākāvaraõe ņhito
Gahaõo pāyarahito kathaü pu¤¤aü karissati
27
Pakkhanto pāpikaü diņņhiü tabbathā anivattiyaü
Saüsārakhāõu bhåtesu kathaü pu¤¤aü karissati. 
28
Buddhādicce anudite suddhimaggāva bhāsake
Mohandhakāre vattanto kathaü pu¤¤aü karissati. 
29
Yaü bhavanāmayaü pu¤¤aü saddhābhisamayāvahaü
Tassa nokāsa bhāvena ete akkhaõa sammatā. 
30
Aņņhakkhaõa vinimmutto khaõo parama dullabho
Taü laddhā ko pamajjeyya sabbasampatti sādhakaü
31
Avekallaü manussattaü buddhādiccābhi maõķitaü
Sudullabhataraühi khaõo nibbāõa suddhiyā.
32
Hotu dukkarato ceva sāratoca mahagghato
Mahāsāraüva ratanaü manussattaü sudullabhaü
33
Manussattassa hetåhi pu¤¤aü taü atidukkaraü
Lokehi pu¤¤akāmānaü mandatā tassa sādhikā
34
Pu¤¤assa dukkaratta¤ca apu¤¤asukarattanaü
Gharaü katvāna dānena dahanenaca vediyaü
35
Pāpe anādarenāpi satataü vattate mano
Pu¤¤e accādarenāpi nadiyā sādhitabbakaü.
36
Yathā dissanti sampuõõā apu¤¤aphala bhåmiyo
Tathā puõõā nadissanti pu¤¤ānaü phalabhåmiyo.
37
Kipillikānaü pu¤jo hi bilā ekā viniggato
Kinnu so nātiricceyya manusse jabbudãpake
38
Pu¤¤assa dukkarattā va manussattaü sudullabhaü bãjābhāve phalābhavo alaü taü
paribhāvituü
39
Yaü yamhi sammataü loke tattha taü sārasa¤¤itaü 
Tato sāraü manussattaü sādhusammata bhāvato.
40
Uëāraphaladaü kammaü nibbāõāvahameva ca
Idha ijjhati sabbanti ¤eyyā ettha mahagghatā

[SL Page 149] [\x 149/]     
41
Eva mādãhi hetåhi manussattaü sudullabhaü
Tassālābhetu saggādi sampatticāpi dullabhā.
42
Accantalāmakāyāpi attatthapaņipattiyā
Labbhanãyaü manussattaü yadi evaü sudullabhaü. 
43
Atho accantaseņņhāya parattha paņipattiyā
Dukkarattassa upamā tilokepi navijjati.
44
Puttassa dukkhaü katvāpi loke attasukhatthike
Paratthaü paņipajjanto kohi nāma bhavissati.
45
Asanthussa lokassa saraõanti ayācito
Akata¤¤ussa duņņhassa ko siyā bhāravāhako
46
Narakaīgāramajjhamhi ņhapetvā sãtalaü jalaü
Kociraü anurakkheyya sãtibhāvaü aniddhimā.
47
Tatheva sattadosaggi sampaditte bhavāvaņe
Karuõā sãtalãbhāvaü pālayissati ko ciraü.
48
Parinubhaviyaü dukkhaü sabbaü attani ropituü
Yesaü niccaü avicchinno vimokkhanto manoratho
49
Rajjadānocitatayā buddharajjamasaīkamaü
Ada dantā ciraü ņhātuü lajjitā vābhinibbutā.
50
Ye paratthacarā loke vãrā sāraguõākarā
Dukkarattaü hi vi¤¤ātā ko tesaü paņipattiyā
51
Avãcãva nirassādaü lokaü ¤atvā dukhadditaü
Kevalaü parasattatthaü ko samatthovagāhituü
52
Yesaü nettādi dānesu pasannaruhirassa ca
Samānabhāvaü nopenti caturopi mahaõõavā.
53
Tesaü pu¤¤ekadesampi saddhātā hi sudullabho
Kātuü tassādaraü katvā kohi nāma bhavissati. 
54
Evaü sudullabhattāva paratthapaņipattiyā
Buddhādiccodayo cāpi mato accanta dullabho
55
Buddhādicce anudite maggaü nibbāõasādhakaü
Brahmindacandādiccāpi nasakkonti vibhāvituü.
56
Yathāņņhānasabhāvāya garubhāvena leķķuyā
Uddhaü khepena ākāse ņhānaü atiparittakaü.

[SL Page 150] [\x 150/]     
57
Desena sãdāpentassa tathevā pāya bhåmiyaü
Atãva bahukaü ņhānaü mandaü sugatiyaü mataü. 
58
Ekapuggalasuttena kāõakacchupamena ca
Ubhinnaü dullabhattaü hi veditabbaü vijānatā.
59
Ubhayesaü samāyogo khaõo accanta dullabho
Attadatthaparo vi¤¤å navirodheyya taü khaõaü
60
Khaõassa dullabhattāva buddhaputtā atanditā
Kāmaü taco nahāråca aņņhãca avasussatu
61
Adisvā accutaü santaü padaü sambuddhadesitaü
Natāva pallaīkamimaü bhindissāmi katha¤cana
62
Iti sabbādarenāpi bhāvetvā maggamuttamaü
Khaõabhaīgabhayātãta pattā parama nibbutiü.
63
Tesaü paramavãrānaü ussāhova acintiyo
Kiü na dãpeti amhākaü khaõaggassāti pātanaü
64
Dullabhaü atipāti¤ca laddhā ņhānamimaü budho
Jãvite jālamajjhaņņha makasasseva appake. 
65
Appassādesu bhogesu nissāresu pabhaīgusu
Sabbadā aghamålesu asajjanto katha¤cana
66
Jano jãvitukāmoca viditaü visabhojanaü
Pāpaü samparivajjetvā pu¤¤akammarato siyā

Aņņhakkhaõa paridãpana kathā niņņhitā.
---------------------

67
Evaü aņņhakkhaõamuttaü buddhādiccādi maõķitaü
Laddhā khaõantu navamaü sutvā saddhammadesanaü.
68
Saddho pasanno hutvāna buddhādiratanattaye
Sabbadā pu¤¤akammaü ca kare seņņhasukhatthiko.
69
Annaü pānaü vatthaüyānaü mālāgandhavilepanaü
Seyyāvasatha padãpeyya yuttaü satto dade sadā.
70
Evaü dānamayaü pu¤¤aü nipphādetvāna sādhukaü
Tato paraü pa¤casãlaü niccaü rakkheyya sādhukaü
71
Cātuddasiü paõõarasiü yāva pakkhassa aņņhamiü
Pāņihāriya pakkha¤ca aņņhaīga susamāhitaü. 
[SL Page 151] [\x 151/]     
72
Uposathaü upavasetha sadā sãlesu saüvuto
Evaü sabbaütu kusalaü karontā yāvajãvakaü.
73
Ito cutā manussattā saggaü gacchanti netare
Teca saggagatā tattha modanti kāmakāmino.
74
Vipākaü saüvibhāgassa anubhonti amaccharā
Ye ca¤¤epi narā honti pu¤¤akāma sukhatthikā.
75
ârāmaropā vanaropā ye janā setukārakā
Papa¤ca udapāna¤ca ye dadanti upassayaü
76
Tesaü divā ca ratto ca sadā pu¤¤aü pavaķķhati
Dhammaņņhā sãlasampannā te janā saggagāmino
77
Te ca saggahatā tattha modanti kāmakāmino
Vipākaü saüvibhāgassa anubhonti amaccharã.
78
Ye bodhirukkhaü ropenti jalaü si¤canti ye janā
Cetiyaü buddharåpa¤ca karonti kārayanti ca.
79
Pabbajanti sayaü ceva pabbājenti parampi ca
Baddhasãmampi yeca¤e bandhāpenti tato paraü.
80
Uposathādikāretuü bhikkhånaü sãmamaõķalaü
Vihārampica sakkaccaü karonti kusalatthikā.
81
Ye ca¤¤e kaņhinaü denti bhikkhusaīghassa sādarā dãpasahassapåja¤ca
pupphasahassapåjanaü.
82
Chattaü dhajaü patāka¤ca påjaü karonti ye narā
Te sabbe kusalaü katvā saggaü gacchanti dāyakā.
83
Te ca saggatā tattha modanti kāmakāmino
Vipākaü sakadānassa anubhonti amaccharã.
84
Salākabhattaka¤ceva pakkhika¤ca uposathaü
Bhatta¤ca sãtakālamhi aggidānaü dadanti ye.
85
Osadha ghata bhesajjaü yāgupāna¤ca sakkaraü
Sabbaü paccayadāna¤ca ye dadanti punappunaü.
86
Te janā saggasampattiü labhanti vipulaü subhaü
Ye janā paņipathe disvā bhikkhusaügha¤ca sādarā.
87
A¤jalimpaggahetvāna mettāyanti ca te tathā
Pasādasommanettena oloketvābhivandayuü.

[SL Page 152] [\x 152/]     
88
Vihārampi ca ye gantvā vātena vippakãritaü
Buddhassa påjitaü pupphaü saükaķķhetvāna sādhukaü
89
Cinitvā sobhanaü katvā vanditvāna nivattayuü
Te janā saggaü gacchanti labhanti vipulaü sukhaü.
90
Ekacce duggatā santā āmalaka harãtakã.
Ucchukaõķādi mattampi datvā pasannamānasā
91
Saggaü gacchanti te cāpi labhanti vipulaü sukhaü
Tesu sabbesu devesu ye devā appamattakaü.
92
Pu¤¤akammaü karitvāna saggaü gacchanti te pana
Khiķķāpadosikā ceva honti manopadosikā.
93
Khiķķāpadosikā tesu laddhā sampattimuttamaü
Sampattiü taü nasakkoti ciraü kātuü tato pana
94
Accharānaü sahassena saheva nandane vane
Uyyānakãëaü kãëitvā pammussa bhattakālakaü
95
Ĩatvāna taü sadā sabbe orodha paricārake
Rodante paridevante so cavitvāna taīkhaõe.
96
Yathākammaü gato tena khiķķāpadosiko ahu
Ekaccopana devotu laddhā sampatti muttamaü
97
Sahassadeva ka¤¤āhi samantā parivārito
Setacchatta¤ca dhāretvā sabbālaīkāra laīkato.
98
Rathayānena sāyanto hoti maggantare pana
Eko taü sadiso devo ratheneva samāgato
99
Tamatikkamma purato virocanto va gacchati
Taü disvā itaro devo evaü cintiya kodhasā.
100
Aladdhapubbasampattiü labhitvāna ayaü pana
Mānatthaddho ahutassa kiü etenāti cintayã.
101
Purato'pi ca so devo kodhasā iti cintayi
Mama pu¤¤avasā etā laddhā sampattiyo mayā.
102
Usåyani kimatthaü tvaü iti cintayi taükhaõe
Orodhānaü rudantānaü dvepica visuü sãghaso.
103
Yathākammaü gatā tepi tena manopadosikā
Yathāpi ca mahantamhi tilakkhammaõappavesane.

[SL Page 153] [\x 153/]     
104
Koņņhāgāre'mahantampi catupa¤cakanālike
Dha¤¤ānaü vikirantetu na pa¤¤āyati sabbathā.
105
Tatheva devalokamhi sampattiü appapu¤¤ako
Anubhontuü na sakkoti sãghameva vinassati. 
106
Ekaccetu narā pu¤¤aü mahantaü yāvajãvakaü
Kāretvāna cutā tamhā devalokåpapajjare.
107
Te janā heņņhato yāva vasavatti bhavåpagā
Sampattimanu bhu¤jantā viharanti tahiü tahiü.
108
Tato heņņhākameneva sampatti manubhu¤jare
Mahārājika lokamhi sampattiü yāvajãvakaü.
109
Navutivassalakkha¤ca ņhatvā tamhā cutā pana
Tāvatiüse va koņiü ca saņņhilakkha¤ca vassakaü. 
110
 hatvā sampattiyo bhutvā cutā tamhā tatopari
Yāmāyaü yāvajãvante cuddaseva ca koņiyo.
111
Tāëãsalakkhaadhikaü ņhatvā sampattiyo pi ca
Bhutvā tamhā cutā uddhaü tusite upapajjare
112
Sattapa¤¤āsa koņãnaü saņņhilakkhādhikampi ca
Vassānaü gaõanā tattha bhåtvā sampattiyo pana.
113
Tamhā cutāpi uddhaüte nimmāõa rati bhåmiyaü
Dvisata¤ceva koņãnaü tiüsā cāpi punāparaü.
114
Tāëãsalakkhaü vassānaü bhutvā sampattiyo pana
Tamhā cutā ca uddhaü ca vasavattãti nāmake. 
115
Devaloke uppajjitvā yāvajãvaüva te narā
Navasata¤cekavãsaü vassānaü koņiyo tathā.
116
Vassasatasahassāni saņņhi¤ca vasavattisu
Mahāsampattiyo tepi anubhontā kameõatu.
117
Heņņhimadevalokato āgantvā paņipāņiyā
Punapi uddhaü gacchanti sampattiü anubhonti te. 
118
Imināva niyāmena ekabuddhantarampi ca
Devalokeva sampattiü anubhontā caranti te.
119
Tasmāhi atthakāmena labhitvā navamaü khaõaü
Pu¤¤akammaü sadāyeva kattabbaü dukkhabhãrunā. 

[SL Page 154] [\x 154/]     
120
Sotāpatti phalappattā mahāpu¤¤ā mahiddhikā
Mahāupāsikānāma visākhā iti vissutā
121
Anātha piõķiko seņņhi sakko cålaratho pica
Tato mahāratho cāpi nāgadanto ti nāmako.
122
Anekavaõõadevo ca ime satta sudhāsino
Vattābhiratikā honti vattajjhāsayakā pica. 
123
Atimahantaü pu¤¤aü te katvāna tidivaü gatā
Tasmāva kāmāvacare devalokampi heņņhato
124
Yāvajãvaüca ņhatvāna kamena paņipāņiyā
Vasavattidevaloke ņhatvāna yāvajãvakaü.
125
Tatuddhaü brahmalokampi gantvāna paņipāņiyā
Tasmiü tasmiü brahmaloke ņhatvāna yāva jãvakaü
126
Kappassa tatiyabhāgaü upaķķhakappamevaca
Ekakappaü dvikappa¤ca caturaņņhaca soëasa.
127
Dvattiüsa catusaņņhiüca pārisajjādi bhåmãsu
Sampattiü anubhontā te suddhāvāsaü gamissare.
128
Tatthapi avihāya¤ca kappampica sahassakaü
Atappāyaü dvisahassaü sudassābhåmiyaü pana.
129
Catusahassakappaüva ņhatvā sudassi bhåmiyaü
Aņņha kappasahassānaü ņhatvāna yāvajãvakaü.
130
Akaniņņhabhavaü gantvā tattha kappāni soëasa
Sahassāna¤ca ņhatvāna nibbāyissanti te pana.
131
Ekabãja kolaü kola sattakkhattuparo iti
Vuttehi tãhi maggehi ¤ātabbāva vibhāvinā.
132
Kāmāvacara devesu ye devā bahisāsane
Pu¤¤aü kammaü bahuü katvā saggaü gacchanti te pana
133
Sāsane kusalaü katvā buddhādi ratanattaye
Pasãditvā samuppannā navakā devatā pana.
134
Dibbena āyunā ceva vaõõe naca sukhenaca
Yasena ādhippaccena adhigaõhanti pa¤cahi.
135
Khettåpamā arahantā dāyakā kassakåpamā
Bãjåpamaü deyyadhammaü tasmiü hoti mahapphalaü. 

[SL Page 155] [\x 155/]      
136
Sāsanato bahiddhātu silavantā sudullabhā
Tasmiü dana mahantamhi na hoti vipulaü phalaü.
137
Sabbesu devalokesu surammaü tusitaü varaü
Iti¤atvā bodhisattā tasmiü ca upajjisuü.
138
Idāni tusite tasmiü metteyyo iti nāmiko
Bodhisatto mahāvãro rajjaü kāreti issaro.
139
Panidhānaü karitvā so muhuttaü jinasantike
Laddhavyākaraõo hutvā daëhaü katvāna mānasaü.
140
Kappānaü satasahassaü soëasa ca asaükhiyaü
Påretvā pāramã sabbā samattiüsati sabbaso. 
141
Vessantarattasadise osāne attabhāvake
 hatvā datvā puttadāre cavitvāna gato pana.
142
Amhākampana buddhassa abhisambodhito pure
Tasmiü tusita puramhi nibbattitvā mahādayo.
143
Anubhutvāna sampattiü desento dhammamuttamaü
Mahataü devasaüghānaü vasate purisuttamo.
144
Mettayya suttapadassa atthasaü vaõõanāyatu
Amataü dharā nāmāya ābhataü aparampi ca.
145
Taü bhāgadānaü samanussaranto
Gacchāmi sohaü tusitaü surammaü
Yatthaņņhito so ajito mahesã
Anāgate hessati kaükhachedoti.
146
Sãhaëānaüva vatthumhi āgataü ta¤ca sādhukaü
Metteyyo so niņņhaü patto gantvāna tusitaü puraü.
147
Buddhabhāvāya samayaü olokento mahodayo
Metteyyo bodhisattopi vasate tusite pure.
148
Mahākhãõāsavo thero abhayo iti vissuto
Ra¤¤o ovādadānatthaü avoca dãghadassiko ti
149
Mahāvaüse āgatattā vãmaüsetvāna sādhukaü 
Pāramãniņņhitampatto metteyyo iti cintaye.
150
Chaņņhetu devalokamhi māra rājā duve siyuü
Eko saddho pasãditvā jinaseņņhamhi sādaro. 

[SL Page 156] [\x 156/]     
151
Ekotu duņņhacittova hutvā bhagavati agāravo
Bodhimålepi taü buddhaü yuddhatthaü samupāgato. 
152
Diyaķķhayojana sataü girimekhala vāraõaü
âruhitvāna māpetvā sahassaü attano bhujaü.
153
Agahitagahaõena gahetvā vividhāyudhaü
Sahuggaseno āgantvā sambuddhaü aparajjhiya.
154
Tato sambuddhatejena parājitvā sasenako
Palāyitvā dummano so nivatti sakaņhānakaü.
155
Tada¤¤adevarājånaü uppattikāraõādikaü
Visesassa abhāvena mayā vitthāritaü naca. 
156
Sabbesaü pana devānaü paricāraka itthiyo
Nibbattā sayane tesaü alaīkārādi kārakā.
157
Sayanapasse pajāyanti pesakārādayo pana
Vimānanto uppajjanti tāsu natthi vinicchayo. 
158
Tesaü sãmantareyeva yā kācipana itthiyo
Vimānena saheyeva uppajjanti tadāpana.
159
Amhākaü santakā esā amhākaü santakā iti 
Kalahaü katvāna dve devā gantvā sakkassa santikaü.
160
Aņņaü karontā te sakko devaputte apucchiya 
Kassāsannāti pucchitvā āsannaü va labhāpaye.
161
Tato dvinnampi āsannā itivutte mahissaro
Kassa vimānābhimukhaü katvā esā pajā jani. 
162
Asukābhimukhaü katvā nibbattāti sutvā pana 
Tassābhimukhaņņhānaü va labhāpeyya purindado.
163
Sace dvinnaü devatānaü majjheyeva na kassaci
Vimānampi vilokesi itivutte tu so pana.
164
Sakko tesaütu kalaha våpasamanakāraõā
Attano santakaü kāre nadade tesu kassaci. 
165
Devānaütu sarãrassa ābhā dvādasayojanaü
Pharati sabbādāyeva vatthālaīkārakādinaü. 
166
Uyyāna kapparukkhānaü obhāsāpica tattakā
Te sabbe kusalaü katvā devalokåpapajjare.

[SL Page 157] [\x 157/]     
167
Mahantaü kusalaü katvā mahāpu¤¤ā mahiddhikā
Dãghāyukā ciraņņhāyã honti sabbesu devatā. 
168
Karontā appakaü pu¤¤aü appāyukā bhavanti te
Khiķķāpadosikā ceva devā manopadosikā.
169
Mahāsampatti yuttāpi acirena cavanti te
Bhummaņņhapabbataņņhānaü rukkhadevāna māyuno.
170
Niyamo natthi ekacce kappāyå appakāyuca
Appāyuka manussāyu paricchedo navijjati.
171
Tathāhi kālo mandhātā yakkhā keci cirāyuno
Rukkhadevāna mekacco rukkhadevo mahiddhiko.
172
Mahārukkhaü sakalaüva labhitvāna vase tahiü
Vimāne issaro hutvā sampatti anubhoti ca. 
173
Ekacco rukkhasākhaüva labhitvāna tadā pana
Vimāne vasati tesu sākhaņņho sākhanāsane.
174
Vimāno nassati yeva uddhaņņho pana tiņņhati
Khandhe bhinnepi ce målaü atthi sa tāvatiņņhati. 
175
Naņņhe vimāne te devā mahārājåna santikaü
Gantvā nivedayitvā¤¤aü ņhānaü yācanti te pana.
176
Tadā tesaü mahārājā a¤¤aü rukkhaü padāpaye
Evaü heņņhimadevānaü uppattikārakā dikaü.
177
Tato uparidevānaü kathissaü āyumādikaü
Yāni pa¤¤āsa vassāni manussānaü dinaü tahiü. 
178
Tiüsarattindivā māso māsā dvādasa vaccharaü
Tena saüvaccharenāyu dibbapa¤casataü mataü.
179
Vassasataü manussānaü tāvatiüse karattikaü
Tiüsarattindivā māsā māso dvādasa vaccharaü.
180
Tena saüvaccharenāyu dibbavassasahassakaü
Manussavassagaõanā tikoņi saņņhilakkhakā.
181
Tato ņhatvā catuguõaü katvāna uparåpari
Devānaü āyu vi¤¤eyyaü paõķitena naya¤¤unā.
182
Tasmā yāmadevaloke dibbavassavasenatu
Dvisahassaü manussānaü vassānaü gaõanāyatu. 

[SL Page 158] [\x 158/]     
183
Cattāëãsa lakkhādikā cuddaseva ca koņiyo
Tusite catusahassaü dibbaü manussato pana.
184
Saņņhilakkhādikā yeva sattapa¤¤āsa koņiyo
Nimmānaratidevānaü dibbaü aņņhasahassakaü.
185
Dvisataü ceva tiüsa¤ca vassānaü koņiyo tathā
Vassasatasahassāni tāëãsa¤ca tahiü siyuü.
186
Soëasasataü vassāni manussānaü dinaü tahiü
Tiüsarattindivā māso māsā dvādasa vaccharaü.
187
Tena saüvaccharenāyu sahassāni viraņņha ca
Honti dibbagaõanāya manussagaõanāyatu.
188
Navasataü cekavãsaü vassānaü koņiyo tathā
Vassasata sahassāni saņņhica vasavattisu. 
189
âyukammoha yakkhayā āhārassa khayenavā
Kopena vāpi te devā cavanti devalokato.
190
Tāvatiüsehi devehi vepacittādayo surā
Samānā āyuādãhi iti ¤eyyā vibhāvinā.
191
Sabbehi etaü katapu¤¤akehi
Sulabbhanãyaü surasampadānaü.
Itãhi mantvā satataü mahanto
Bhaveyya pu¤¤opa vayamhi sa¤¤o. 

Kāmāvacara devāna muppatti kathā.
----------------------

192
Athāparaü pavakkhāmi uppattiü brahmaõo pica 
Munivuttānuråpena yathāsambhavato kathaü 193
Brahmāõa pārisajjā ca tathā brahmapurohitā.
Mahābrahmā cāpi ime paņhamajjhāna bhåmikā
194
Parittābha ppamāõābhā ābhassarāti me tayo
Dutiyā dutiyajjhāna bhåmikā iti sammatā.
195
Parittasubhakāceva appamāõa subhāpica
Subhakiõõā ca iccete tatiyajjhāna bhåmikā.
196
Vehapphalā sa¤¤asattā avihātappakāpica
Sudassā sudassãceva akaniņņhā ca sattime.

[SL Page 159] [\x 159/]     
197
Catutthajjhāna sambhåtā bhåmikāti pakāsitā
Jhāyino amitābhāyaü pãtibhakkhā mahaddhikā.
198
Brahmāõe te sukhaütesaü namuni vaõõayissati
Kappassa tatiyaü bhāgaü jãvanti tesu heņņhimā.
199
Brahmapurohitopaķķhaü mahābrahmeka kappakaü
Asaükheyyassa kappassa vaseneva mudãrito.
200
Sabbakappesu vi¤¤āta vināsabhāvato bravã
Tato paresaü brahmāõaü mahākappena dãpitaü.
201
Parittābhānaü dvekappā āyåti parikittitā.
Appamāõābhānaü cattāri ābhassarāna maņņhaca.
202
Parittakasubhānantu āyu soëasa kappakaü
Appamāõa subhānantu āyu dvattiüsa kappakaü
203
Subhakiõõaka devānaü kappāni catusaņņhica
âyuppamāõaü vi¤¤eyyaü paõķitena naya¤¤unā.
204
Vehapphalā sa¤¤asattā pa¤cakappasatāyukā
Avihānantu devānaü āyukappasahassakaü.
205
Atappānantu devānaü āyucadvisahassakaü
Sudassā brahmaõo āyu catukappasahassakaü.
206
Aņņhakappasahassāyu sudassã brahmuõo pana
Soëasa kappasahassāni jãvanti akaniņņhakā.
207 âkāsāna¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanampi ca
âki¤ca¤¤āyatanaüca nevasa¤¤ānāsa¤¤akaü.
208
Iti bhedena āruppā catassova bhavanti hi
Tāsu bhåmisu catusu paņhamāyatu bhåmiyā.
209
Brahmāõaü vãsasahassa kappaü āyuti desitaü
Dutiya bhåmi brahmāõaü cattāëãsa sahassakaü.
210
Tatiya bhåmikā nāyu saņņhi kappasahassakaü
Caturāsãtisahassa kappāyu uddhabhåmikā.
211
Brahmāõaü pārisajjāca tathā brahma purohitā
Mahābrahmā pajāyanti paņhamajjhāna bhåmiyaü.
212
Ime sabbepi brahmāõo samānatalavāsino
Parittābhāppamāõābhā jāyantābhassarā tathā. 

[SL Page 160] [\x 160/]     
213
Dutiyajjhānalābhino dutiyāya ca sandhiyā
Ime sabbepi brahmāõo samānatala vāsino.
214
Parittasubhā appamāõa subhāva subhakiõõakā
Tatiyāyatu jāyanti tatiyajjhāna bhåmikā.
215
Ime sabbepi brahmāno samānatalavāsino
Vehapphalā asa¤¤ãca samānatalavāsino
216
Vehapphā asa¤¤ãca suddhāvāsāti sattasu
Pa¤camāyaca jāyanti asa¤¤i cittavajjitā
217
Avihā ca atappā ca sudassā ca sudassino
Akaniņņhāti pa¤cete suddhāvāsā paråparã
218
Asamānatalavāsã brahmāõoti pakāsitā
Anāgāmã asekkhāca vasanti tāsu pa¤casu.
219
âkāsāna¤cāyatana pākādãhi yathākathaü
âkāsāna¤cāyatana bhåmikādisu jāyare.
220
âdimaggayuto ettha puggalo nevavijjiti
Ariyā nopalabbhanti asa¤¤āpāya bhåmisu.
221
Sesabhåmisu labbhanti ariyā anariyā pica
Parittaü paņhamajjhānaü majjhima¤ca paõãtakaü
222
Bhāvetvā jāyare brahma pārisajjādi tãsupi
Tatheva dutiyajjhānaü tatiya¤ca yathākkamaü.
223
Bhāvetvā jāyare jhānaü parittābhādi tãsupi
Tathā catutthaü tividhaü bhāvetvāna samāhitā. 
224
Parittasubhakādãsu tãsu jāyanti yogino
Pa¤camaü pana bhāvetvā honti vehapphalåpagā.
225
Sa¤¤āvirāgaü bhāvetvā asa¤¤ã såpapajjare,
Suddhāvāsesu jāyanti anāgāmika puggalā.
226
âruppānitu bhāvetvā āruppesu yathākkamaü
Jāyantãti jino āha jātidassã mahāmuna.
227
Råpāvacara cutiyā aheturahitā siyuü
âruppā cutiyā honti heņņhimāruppa vajjitā.
228
Paramāruppa sandhãca tathākāme tihetukā
Evaü mahaggataü pu¤¤aü bhāvetvāna mahaggataü.
Pattātãtaü mahaggataü icchābhāve mahaggataü. 
 1
 
[SL Page 161] [\x 161/]     
241 Evaü āpāyike te akusalakaraõeneva jāte sudukkhe sagge
mānussalokesucaritacaraõeneva sampattiyutte seņņhe sagge suramme atulasukhavare
bhu¤jamāneva deve sabbe sambujjhi buddho atulasivadadaü taühivandāmi niccaü.

Iti sujanappasāda saüvegatthāya kate lokappadãpakasāre sattaloka niddeso nāma 
Chaņņho paricchedo.
-------------
1
Athāparaü pavakkhāmi okāsaloka kāraõaü
Munivuttānu sārena yathāsambhavato kathaü.
2
Tattheka cakkavāëantu āyāma parimaõķalā
Yojanānaü vaseneva pamāõaü kittakanti ce.
3
Dvādasa satasahassāni catuttiüsa satānica
Pa¤¤āsā yojanānãti cakkavāëassa yāmakaü.
4
Sabbaü satasahassāni chattiüsa parimaõķalaü
Dasaceva sahassāni aķķhuķķhāni satānica.
5
Duve satasahassāni cattārinahutānica.
Ettakaü bahalattena saükhātāyaü vasundharā

Tassāyeva sandhārakaü.
6
Cattāri satasahassāni saņņheva [a] nahutāni ca
Ettakaü bahalattena jalaü vāte patiņņhitaü.

Tassāpi sandhārako.
7
Nava satasahassāni māluto nabhamuggato
Saņņhi¤ceva sahassāni esā lokassa saõņhiti.

Evaü saõņhite lokasannivāse agyādãhi tãhi kāraõehi kappavināso hoti. Tattha kappassa
cattāri asaīkheyyāni veditabbāni. "Saüvaņņo saüvaņņaņņhāyã vivaņņo vivaņņaņņhāyã"ti tattha
saüvaņņanaü vinassanaü saüvaņņo vinassamāno asaükheyyakappo so pana atthato kālo.
Tadāpavattamānasaükhāravasena vināso veditabbo. Saüvaņņato uddhaü tathāņhāyã kālo
saüvaņņaņņhāyi. Vivaņņanaü nibbattanaü vaķķhamānaü vā vivaņņo vaķķhamāno
asaükheyyakappo. Sopi atthato kālo
------------------------------------
[A] aņņheva-a¤¤attha

[SL Page 162] [\x 162/]     
Yeva. Tadāpavattamāna saükhāravasenassa vuķķhi veditabbā. Vivaņņato uddhaü tathā
ņhāyã kālo vivaņņaņņhāyã tattha tayo saüvaņņā "tejo saüvaņņo āposaüvaņņo vāyosaüvaņņo"ti
tisso saüvaņņasãmā ābhassarā subhakiõõā vehapphalāti. Yadā kappo tejena saüvaņņati tadā
ābhassarato heņņhā agginā ķayhani yadā āpena saüvaņņati tadā subhakiõõato heņņhā
udakena viëãyati yadāca vāyunā saüvaņņati tadā vehapphalato heņņhā vātena vinassati.
Vitthārato pana tãsupi saüvaņņakālesu ekaü buddhakkhettaü vinassati. Buddhakkhettaü
nāma tividhaü hoti. "Jātikkhettaü āõākkhettaü visayakkhettaü"ti tattha jātikkhettaü
dasasahassa cakkavāëa pariyantaü hoti yā tathāgatassa paņisandhigahaõādisu kampati
yattakehi ņhānehi tathāgatassa paņisandhi¤āõānubhāvo pu¤¤abalasamuttejito saraseneva
paņijambhati taü buddhaīkurassa nibbattana khettaü nāmāti buddhakkhettanti vuccati tesaü
majjhe ekaü vijāyanaņņhanabhåtaü cakkavāëaü maīgalacakkavāëaü nāma āõākkhettaü pana
koņisatasahassa cakkavāëapariyantaü hoti. Yattha ratanasuttaü dhandhaparittaü
moraparittaü dhajaggaparittaü āņānāņiya parittanti imesaü parittānaü ānubhāvo pavattati
iddhimāhi ceto vasippatto āõākkhettapariyāpanne yattha kattha ci cakkavāëe ņhatvā attano
atthāya parittaü katvā tatthe va a¤¤aü cakkavāëaü gato pi kataparitto yeva hoti.
Ekacakkavāëe ņhatvā sabbasattānaü atthāya paritte kate āõākkhette sabbasattānampi
abhisambhunāteva parittānubhāvo. Tattha devatāhi parittānaü sampaņicchitabbato tasmātaü
āõākkhettanti vuccati visayakkhettaü pana anantāparimāõaü anantāparimāõesu
cakkavāëesu yaü yaü tathāgato ākaükhati taü taü jānāti ākaīkhāpaņibaddhavuttitāya
buddha¤āõassa evametesu tãsu buddhakkhettesu ekaü āõākkhettaü vinassati tasmiü pana
vinassante jātikkhettaü vinaņņhamevahoti vinassantampi ekatova vinassati saõņhahantampi
ekatova saõņhahati tassevaü vināso ca saõņhahaõa¤ca veditabbaü.

Yasmiü samaye kappo agginā nassati āditova kappavināsakamahāmegho uņņhahitvā
koņisatasahassa cakkavāëe ekaü mahāvassaü vassati manussā tuņņhā sabbabãjāni nãharitvā
vapanti sassesu gokhāyitamattesu jātesu gadrabharavaü ravanto

[SL Page 163] [\x 163/]     

Ekabindumpi navassati tadā pacchinnameva hoti vassaü idaü sandhāyahi bhagavatā "hoti so
bhikkhave samayo yaü bahåni vassasatāni bahåni vassasahassāni devo navassatã"ti vuttaü
vassåpajãvinopi sattā kālaü katvā parittābhādibrahmaloke nibbattanti, pupphaphalåpajãvino
ca devatā evaü dãghe addhāne vãtivatte tattha tattha udakaü parikkhayaü gacchati.
Athānupubbena macchakacchapāpi kālaükatvā brahmaloke nibbattanti nerayikasattāpi.
Tattha nerayikā sattamasuriyapātubhāve vinassantãti eke, jhānampana vinā natthi
brahmaloke nibbatti. Etesa¤ca keci dubbhikkhapãëitā keci abhabbhā jhānādhigamāya te
kathaü tattha nibbattantãti? Devaloke paņiladdhajhānavasena tadāhi
vassasatasahassaccayena kappavuņņhānaü bhavissatãti lokabyuhā nāma
kāmāvacaradevāmuttasirā vikiõõakesā rudammukhā assåni hatthehi pu¤chamānā
rattavatthanivatthā ativiya viråpavesadhārino hutvā manussapathe vicarantā evaü ārocenti
"mārisā! Mārisā! Ito vassasatasahassassa accayena kappavuņņhānaübhavissati ayaü loko
vinassati mahāsamuddopi ussussati ayaü ca mahāpaņhavi sineruca pabbatarājā
uķķayahissanti yāvabrahmalokā lokavināso bhavissati mettaü mārisā bhāvetha karuõaü
muditaü upekkhaü mārisā bhāvetha mātaraü upaņņhahatha pitaraü upaņņhahatha kule
jeņņhāpacāyino hothā"ti. Te pana devā, "lokaü byuhenti sampiõķentãti" lokabyuhāti
vuccanti. Te kira manussā disvā yattha katthaci ņhitāpi nisinnāpi saüvegajātā saüvegapattā
ca hutvā tesaü āsannaņņhāne sannipatanti kathampanete kappavuņņhānaü jātantãti?
Dhammatāya sa¤coditāti ācariyā, tādisa nimittadassanenāti eke, brahmadevatāhi uyyojitāti
apare. Tesampana vacanaü sutvā yebhuyyena manussā ca bhummadevatāca saüvegajātā
a¤¤ama¤¤aü muducittā hutvā mettādãni pu¤¤āni karitvā devaloke nibbattanti tattha
dibbasudhābhojanaü bhu¤jitvā vāyo kasiõe parikammaü katvā jhānampaņilabhanti devānaü
kira sukhasamphassa vātagahaõa paricayena vāyokasiõe jhānāni sukheneva ijjhanti.
Tada¤¤e pana āpāyikā sattā aparāpariyavedanãyakammena devaloke nibbattanti.
Aparāpariyavedanãyakammarahitohi saüsāre saüsaranto nāma natthi tepi tattha tatheva
jhānaü paņilabhanti. Evaü devaloke pana laddhajhānavasena sabbe'pi brahmaloke
nibbattanti. Ida¤ca 

[SL Page 164] [\x 164/]     
Yebhuyyavasena vuttaü kecipana apāyasattā saüvaņņamānalokadhātuhi a¤¤esu
lokadhātusu'pi nibbattanti nahi sabbe apāyasattā tadā råpāråpabhavesu uppajjantãti, sakkā
vi¤¤ātuü apāyesu dãghamāyukānaü devalokåpapattiyā asambhavato niyatamicchādiņņhiko
pana visannamāne'pi kappe nirayato namuccatiyeva tasmā so tattha anibbattitvā
piņņhicakkavāëe nibbattati. Niyatamicchā diņņhiyā samannāgatassa bhavato vuņņhānaü
nāma natthi tassahi samannāgatassa neva saggo atthi namaggo tasmā so
saüvaņņamānacakkavāëato a¤¤attha niraye nibbattitvā paccati kimpana piņņhicakkavāëaü
najhāyatãti? Jhāyati tasmiü jhāyamāne'pi esa ākāse ekasmiü padese paccatãti vadanti. 

Vassupacchedato pana uddhaü dãghassa addhuno accayena dutiyo suriyo pātubhavati.
Pātubhåte pana tasmiü neva ratti paricchedo nadivāparicchedo pa¤¤āyati. Eko suriyo udeti
eko atthaü gacchatã. Avicchinnasuriyasantāpo loko hoti. Yathāca kappavuņņhānakālato pure
uppannasuriyavimāne suriya devaputto hoti, evaü kappavināsakasuriyo natthi.
Kappavuņņhānakāle pana yathā a¤¤e kāmāvacaradevā evaü suriyadevaputto'pi jhānaü
nibbattetvā brahmalokaü uppajjati. Suriya maõķalaü pabhassaratara¤ca tejavantatara¤ca
hutvā pavattati. Taü antaradhāyitvā a¤¤ameva uppajjatãti apare. Tattha pakati suriye
vattamāne ākāse valāhakā'pi dhåmasikhāpi caranti. Kappavināsakasuriye vattamāne
vigatadhåmavalāhakaü ādāsamaõķalaü viya nimmalaü nabhaü hoti.  hapetvā
pa¤camahānadiyo sesakunnadãādãsu udakaü sussati tato dãghassa addhuno accayena tatiyo
suriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā mahānadiyopi sussanti. Tato paraü dãghassa addhuno
accayena catuttho suriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā himavati mahānadãnaü pabhavā
sãhapātako, haüsapātako, kaõõamuõķako, rathakāradaho, anotattadaho, chaddantadaho,
kuõāladaho,ti ime satta mahāsarā sussanti. Tato paraü dãghassa addhuno accayena
pa¤camo suriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā anupubbena mahāsamudde
aīgulipabbatemanamattampi udakaü nasaõņhāti. Tato'pi dãghassa addhuno accayena
chaņņho suriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā sakalacakkavāëaü ekadhåmaü hoti, 

[SL Page 165] [\x 165/]     
Pariyādinna sinehaü dhåmena yāyahi āpodhātuyā tattha tattha paņhavãdhātu ābaddhattā
sampiõķitā hutvā [a] tiņņhati sā chaņņhasuriya pātubhāvena parikkhayaü gacchati.
Yathācidaü evaü koņisatasahassa cakkavāëāni'pi tatopi dãghassa addhuno accayena sattamo
suriyo pātu bhavati, yassa pātubhāvā sakalacakkavāëaü ekajālaü hoti, saddhiü
koņisatasahassa cakkavāëehi, yojana satidādibhedāni sinerukåņāni palujjitvā ākāseyeva
antaradhāyantã, aggijālā vuņņhahitvā cātummahārājike gaõhāti, tattha kanaka vimāna
ratanavimāna maõivimānāni jhāpetvā tāvatiüsabhavanaü gaõhāti, eteneva upāyena
paņhamajjhānabhåmiü gaõhāti, tattha tayopi brahmaloke jhāpetvā ābhassaraü āhacca
tiņņhati. Tenavuttaü.

Bhåmito vuņņhito yāva brahmalokā vidhāvati
Acci accimato loke ķayhamānamhi tejasā.

Sā yāva anumattampi saīkhāragataü atthi tāva nanibbāyati. Sabbasaükhāraparikkhayā pana
sappitelajhāpana aggisikhā viya chārikampi anavasesetvā nibbāyati heņņhā ākāsena
sahaupariākāso eko hoti. Mahandhakāro evaü ekamasaükheyyaü ekaīganaü patvā ņhite
lokasannivāse lokassa saõņhānatthāya devo vassituü ārabhati āditova antaraņņhake
himapāto viya hoti. Tato kaõamattā taõķulamattā
muggamāsabadarāmalakaelālukakumbhaõķaalāpumattā udakadhārā hutvā anukkamena
usabhadviusabhaaķķhagāvutagāvuta a ķ ķha yo ja na dviyojana dasayojana satayojana
sahassayojanamattā hutvā koņisatasahassa cakkavāëabbhantaraü yāva avinaņņhabrahmalokā
påretvā antaradhāyati. Taü udakaü heņņhā ca tiriya¤ca vāto samuņņhahitvā ghanaü karotã,
parivaņumaü paduminãpatte udakabindu sadisaü kathaü tāvamahantaü udakarāsiü ghanaü
karotãtice? Vivarasampadāno. Taü hissa tahiü tahiü vivaraü deti, taü evaü vātena
sampiõķiyamānaü ghanaü kayiramānaü anupubbena heņņhā otarati otiõõe otiõõe udake
brahmalokaņņhāne brahmalokā kāmāvacara devalokaņņhāne devalokā ca pātubhavanti
cātummahārājika tāvatiüsā pana paņhavisambandhatāya natāva pātubhavanti.
Purimapaņhaviņņhānaü otiõõe pana balavavātā uppajja
-------------------------------------------------------
[A] paņhavãdhātuābaddhaü tāsampi ņhitaü hutvā-potthakesu. 

[SL Page 166] [\x 166/]     
Nti te taü pidahitadvāre dhammakarake ņhitaü udakamiva nirussāsaü katvā rumbhanti.
Madhurodakaü parikkhayaü gacchamānaü uparirasapaņhaviü samuņņhāpeti. Udakapiņņhe
uppalinipattaü viya paņhavi saõņhāti. Sā kaõikārapupphamiva vaõõasampannā ceva hoti.
Surabhigandhasampannā ca pakkhittadibbo janamiva rasasampannā ca nirudakapāyāsassa
uparipaņalaü viya santiņņhati ettha pana mahābodhipallaīkaņņhānaü vinassamāne loke
pacchāvinassati saõņhihamāne paņhamaü saõņhāti. Tattha pubbanimittaü hutvā eko
padumini gaccho uppajjati. Tassa sace buddhā uppajjanti pupphaü uppajjati. No ce na
uppajjati. Uppajjamāna¤ca sace eko buddho nibbattissati ekaü pupphaü uppajjati. Sace dve
buddhā nibbattissanti, dve pupphāni uppajjanti. Sace tayo buddhā nibbattissanti. Tãni
pupphāni uppajjanti sace cattāro buddhā nibbattissanti, cattāri pupphāni uppajjantã. Sace
pa¤cabuddhā nibbattissantã, pa¤ca pupphāni uppajjanti. Tāni ca kho pana ekasmiü yeva
nāëe kaõõikābaddhāni hutvā tiņņhantãti veditabbaü. Tadā mahābrahmā āgantvā taü
nimittaü olokento sace pupphā nadissanti "nassati vata bho loko asaraõo vata bho loko"ti
saüvegaü paņicchāretvā nivattanti. Tadā ca ābhassarabrahmaloke paņhamatarābhinibbattā
āyukkhayā vā pu¤¤akkhayā vā tato cavitvā opapātikā hutvā idhåpapajjanti. Te honti sayaü
pabhā antaëikkhacarā. Te taü rasapaņhaviü sāyitvā taõhābhibhåtā āluppākāraü
paribhu¤jituü upakkamanti. Tadā tesaü sayampabhā antaradhāyati andhakāro hoti. Te
andhakāraü disvā bhāyanti. Tato tesaü bhayaü nāsetvā sårabhāvaü janayantaü paripuõõa
paõõāsayojanaü suriyamaõķalaü pātubhavati. Te taü disvā ālokaü paņilabhimhāti
haņņhatuņņhā hutvā amhākaü bhãtānaü bhayaü nāsetvā sårabhāvaü janãyamāno uņņhito
tasmā suriyo hotuti suriyotvevassa nāmaü karonti atha suriye divasaü ālokaü katvā atthaü
gate yampi ālokaü labhimha sopino natthãti punabhãtā honti tesaü evaü hoti, "sādhuvatassa
sace a¤¤aü ālokaü labheyyāmā"ti. Tesaü cittaü ¤atvā viya ekåna pa¤¤āsayojanaü
candamaõķalaü pātubhavati te taü disvā bhãyyosomattāya haņņhatuņņhā hutvā amhākaü
chandaü ¤atvāviya uņņhito tasmā cando hotåti candotvevassa nāmaü karonti evaü
candasuriyesu pātubhåtesu nakkhattāni tārakaråpāni pātubhavanti. 

[SL Page 167] [\x 167/]     
Te ca kho apubbaü acarimaü phagguõapuõõamidivaseyeva pātubhavanti. Kathaü? Yathā
nāma kaīgubhatte paccamāne ekappahāreneva bubbulakā uņņhahanti eke padesā thåpathåpā
honti. Eke ninnaninnā eke samasamā evameva thåpathåpaņņhāne pabbatā honti
ninnaninnaņņhāne samuddā samasamaņņhāne dãpāti. Atha tesaü sattānaü rasapaņhavãü
paribhu¤jantānaü kamena ekacce vaõõavanto honti ekacce dubbaõõā honti, tattha
vaõõavantā dubbaõõe atima¤¤anti tesaü atimānappaccayā sāpi rasapaņhavi antaradhāyati.
Bhåmipappaņako pātubhavati atha tesaü teneva nayena so'pi antaradhāyati. Badālatā
pātubhavati. Teneva nayena sāpi antaradhāyati. Akaņņhapāko sāli pātubhavati. Te sāli
bhājane ņhapetvā pāsāõapiņņhiyaü ņhapenti. Sayameva jālasikhā uņņhahitvā taü pacati so
hoti odano sumanajātipupphasadiso na tassa såpenavā bya¤janenavā karaõãyaü atthi yaü
yaü rasaü bhu¤jitukāmā honti taü taü rasaü va hoti. Tesaü taü oëārikaü āhāraü āhārayataü
tatoppabhåti muttakarãsaü sa¤jāyati. Tathāhi rasapaņhavi bhåmipappaņako badālatāta ime
tāva paribhuttā sudhāhāroviya budaü vinodetvā rasaharaõãhi rasameva paribruhantā
tiņņhanti vatthuno pana sukhumabhāvena nissandasukhumabhāveneva gahaõindanameva
honti. Odano pana paribhutto rasaü vaķķhento'pi vatthuno oëārikabhāvena nissandaü
vissajjanno passāvaü karãsaü ca uppādeti atha nesaü nikkhamaõatthāya vaõamukhāni
pabhijjantã. Purisassa purisabhāvo itthiyā itthibhāvo pātubhavati. Purimattabhāvesuhi
pavattaupacārajjhānānubhāvena yāva sattasantānesu kāmarāgo vikkhambhanavegena samito
na tāva bahalakāmarāgåpa nissayani itthi purisirndrayāni pāturahesuü yadāpanassa
vicchinnatāya bahalakāmarāgo laddhāvasaro ahosi, tato tadupanissayāni itthipurisindriyāni
sattānaü attabhāvesu pa¤¤āyiüsu tadā itthi purisaü purisova itthiü ativelaü upanijjhāyati
tesaü ativelaü upanijjhāyanapaccayā kāmapariëāho uppajjati tato methunadhammaü
patisevanti te asaddhamma patisevanapaccayā vi¤¤åhi garahiyamānā viheņhiyamānā ca
tassa asaddhammassa paņicchādanahetu agārāni karonti te agāraü
ajjhāvasamānāanukkamena a¤¤atarassa alasajātikassa sattassa diņņhānugatiü āpajjantā
sannidhiü karonti. Tatoppabhuti kaõopi thusopi taõķulaü pariyonandhanti lāyitaņņha

[SL Page 168] [\x 168/]     
Nampi nappaņiviråhati. Te sannipatitvā anutthunanti pāpakāvata bho dhammā sattesu
pātubhåtā mayaü hi pubbe manomayā ahumhāti agga¤¤asutte vuttanayena vitthāretabbaü
tato mariyādaü ņhapenti atha¤¤ataro satto a¤¤assa bhāgaü adinnaü ādiyati taüdvikkhattuü
paribhāsetvā tatiyavāre pāõileķķudaõķehi paharati. Te evaü adinnādānagarahamusāvāda
daõķādānesu uppannesu sannipatitvā cintayanti, yannånamayaü ekaü sattaü
sammanneyyāma yo no sammā khãyitabbaü khãyeyya garahitabbaü garaheyya
pabbājetabbaü pabbājeyya, mayampana sālãnaü bhāgamanuppadassāmāti evaü
katasanniņņhānesu pana sattesu imasmiü tāva kappe ayameva bhagavā bodhisattabhåto tena
samayena tesu sattesu abhiråpataro ca dassanãyataro ca mahesakkhataro ca
buddhisampanno paņibalo niggahapaggahaü kātuü te taü upasaīkamitvā yācitvā
sammanniüsu so tena mahājanena sammatattā mahāsammato khettānaü adhipatãti khattiyo
dhammena samena pare ra¤jetãti rājāti tãhi nāmehi pa¤¤āyittha. Yaü sandhāya vadanti. 

âdiccakulasambhåto suvisuddhaguõākaro
Mahānubhāvo rājāsi mahāsammata nāmako

Yo cakkhubhåto lokassa guõaraüsisamujjalo
Tamonudo virocittha dutiyo viya bhānumā

 hapitā yena mariyādā loke lokahitesinā
Vavatthitā sakkuõanti navilaīghayituü janā

Yasassãnaühi rājunaü lokasãmānurakkhinaü
âdibhåtaü mahāvãraü kathayanti manåti yaü

Evaü yaü loke acchiyaņņhānaü bodhisattova tattha ādi puriso'ti. Evaü bodhisattaü ādiü
katvā khattiyamaõķale saõņhite ekaccānaü sattānaü etadahosi, pāpakā vatabho dhammā
sattesu pātubhåtā adinnādānaüca pa¤¤ayati garahā'pi pa¤¤āyati musāvādo'pi pa¤¤āyati
daõķādānampi pa¤¤āyati, yannåna mayaü te pāpake asaddhamme male pavāheyyāmāti,
ara¤¤āyatane paõõakuņiyo katvā tattha vasantā gāmanigama rājadhānisu bhikkhāya caritvā
jãvikaü kappayiüsu. Evaü te akusaladhame pavāhenti bāhiraü karontãti brāhmaõāti
vuccanti. Ye pana tasmiü samaye methunadhammaü samādiyitvā gorakkhakamma

[SL Page 169] [\x 169/]     
Vāõijakamma kasikammādike vissute kammante payojesuü, te vessā ti vuccanti, ye pana
tasmiü samaye paraviheņhanādisu luddhācārā ahesuü te suddā'ti vuccanti. Evaü saõņhito
pana kappo duvidho hoti, su¤¤akappo asu¤¤akappo"ti. Tattha su¤¤akappe
buddhapaccekabuddhacakkavattino na uppajjantã tasmā guõavantapuggalarahito
su¤¤akappo'ti vuccati asu¤¤akappo pa¤cavidho, sārakappo maõķakappo varakappo
sāramaõķakappo bhaddakappoti. Tattha guõasāra rahito kappo guõasāruppādakassa
ekassa sammā sambuddhassa pātubhāvena sārakappo'ti vuccati. Yasmiü pana kappe dve
buddhā uppajjanti so maõķakappo nāma yasmiü pana kappe tayo buddhā uppajjanti, tesu
paņhamo dutiyaü lokanāthaü vyākaroti dutiyo tatiyanti tattha manussā pamuditahadayā
attano patthitapaõidhānavasena varayanti, tasmā varakappo'ti vuccati, yasmiü pana kappe
cattāro buddhā uppajjanti, so purimakappato visiņņhatarattā sāramaõķakappo'ti vuccati.
Yasmiü pana kappe pa¤ca buddhā uppajjanti so bhaddakappo'ti vuccati. So atidullabho
tasmiü pana kappe yebhuyyena sattā kalyāõasukhabahulā honti yebhuyyena tihetukā
kilesakkhayaü karonti. Duhetukā [a] sugatigāmi no honti. Ahetukā hetuü paņilabhanti tasmā
so kappo bhaddakappoti vuccati. Tattha kappa vināsakamahāmeghato paņņhāya yāva
jālåpacchedo imaü paņhamaü asaükheyyaü saüvaņņo'ti vuccati, kappavināsakajālopacchedato
yāva koņisatasahassa cakkavāëa paripåro sampattimahāmegho idaü dutiyamasaükheyyaü
saüvaņņaņņhāyã'ti vuccati. Sampattimahāmeghato yāva candimasuriyapātubhāvo idaü
tatiyamasaükheyyaü vivaņņo'ti vuccati candimasuriya pātubhāvato yāva punakappavināsaka
mahāmegho idaü catutthamasaükheyyaü vivaņņaņņhāyã'ti vuccati. Vivaņņaņņhāyã
asaükheyyaü catusaņņhiantarakappasaügahaü, vãsati antarakappasaügahantikecã,
sesāsaükheyyāni kālato te nasamappamāõāneva, imāni cattāri asaükheyyāni eko mahākappo
honti evaü tāva agginā vināsova saõņhahaõa¤ca veditabbaü.

Yasmiü samaye kappo udakena nassati, āditova kappavināsaka mahāmegho vuņņhahitvā'ti
pubbe vuttanayeneva vitthāretabbaü. Ayaü pana viseso. Yathā tattha dutiyo suriyo
------------------------------------------
[A] tihetukā-potthakesu.

[SL Page 170] [\x 170/]     
Evamidha kappavināsako khārådakamahā megho vuņņhahati so ādito sukhumaü vassanto
anukkamena mahādhārāhi koņisatasahassa cakkavāëāni pårento vassati. Khārådakena
phuņņha phuņņhā paņhavipabbatādayo viëãyanti. Udakaü samantato vātehi dhārãyati,
paņhaviyā heņņhimantatoppabhuti. Yāva dutiyajjhānabhåmiü udakaü gaõhāti. Te
khārådakena phuņņhaphuņņhā paņhavãpabbatādayo udake pakkhittaloõasakkharāviya
viëãyanti. Vātasmā paņhavisandhārådakena saddhiü ekådakameva taü hotãti keci. Apare
paņhavã sandhārådakaü taü sandhārakavāyukkhandha¤ca anavasesato vināsetvā sabbattha
sayameva ekoghabhåto tiņņhatãti vadanti. Taü yuttaü upari chapi brahmaloke vãëãyāpetvā
subhakiõõaü āhacca tiņņhati. Tena vuttaü

Koņisatasahassekaü cakkavāëaü viëãyati
Kupitena yadā loko salilena vinassatãti, 

Taü yāva anumattampi saükhāragataü atthi tāva na våpasammatã. Udakānugataü sabbaü
saükhāragataü abhibhavitvā sahasā våpasammati. Antaradhānaü gacchati. Heņņhā ākāsena
saha upari ākāso eko hoti, mahandhakāro'ti sabbaü vuttasadisaü kevalaü panidha ābhassara
brahmalokaü ādiü katvā loko pātubhavati. Subhakiõõato cavitvā ābhassaraņņhānādisu sattā
nibbattanti. Tattha kappavināsakamahāmeghato yāva kappa vināsaka khārådakåpacchedo
idamekaü asaükheyyaü. Udakåpacchedato yāva sampattimahāmegho idaü
dutiyamasaükheyyaü sampattimahāmeghato yāva candimasuriya pātubhāvo idaü tatiya
masaükheyyaü. Candimasuriya pātubhāvato yāva kappavināsaka mahāmegho idaü catuttha
masaükheyyaü imāni cattāri asaükheyyāni eko mahākappo honti. Evaü udakena vināso ca
saõņhahaõaü ca veditabbaü.

Yasmiü samaye kappo vātena vinassati āditova kappavināsaka mahāmegho vuņņhahitvāti
pubbavuttanayeneva vitthāretabbaü ayampana viseso. Yathā tattha dutiyo suriyo evamidha
kappavināsanatthaü vāto samuņņhāti so paņhamaü thålarajaü uņņhāpeti. Tato saõharajaü
sukhumālikaü sakkharapāsāõādayoti, yāva kåņāgāramatte pāsāõe visamaņņhāne
ņhitamahārukkhe ca uņņhāpeti te paņhavito nabhamuggatā puna patanti 

[SL Page 171] [\x 171/]     
Tattheva cuõõavicuõõā hutvā abhāvaü gacchanti. Athānukkamena heņņhā mahāpaņhaviyā
vāto samuņņhahitvā paņhaviü parivattetvā uddhamålaü katvā ākāse khipati
yojanasatappamāõāpi paņhavipadesā dviyojana tiyojana catuyojana pa¤cayojana
satappamāõāpica bhijjitvā vātavegukkhittā ākāseyeva cuõõavicuõõāhutvā abhāvaü
gacchanti. Cakkavāëapabbataü sinerupabbatampi vāto ukkhipitvā ākāse khipati. Te
a¤¤ama¤¤aü abhihantvā cuõõavicuõõā hutvā vinassanti. Eteneva upāyena
bhummaņņhakavimānāni ca ākāsaņņhakavimānānã ca vināsento chakāmāvacaradevaloke
vināsetvā koņisatasahassacakkavāëāni vināsenti. Tattha cakkavāëā cakkavāëehi himavavtā
himavantehi sinerå sineruhi a¤¤ama¤¤aü samāgantvā cuõõavicuõõā hutvā vinassantã.
Paņhavito yāva tatiyajjhānabhåmiü vāto gaõhāti. Navāpi brahmaloke vināsetvā vehapphalaü
āhacca tiņņhati. Tenavuttaü.

Koņisatasahassekaü cakkavāëaü viëãyati. 
Vāyodhātuppakopena yadā loko vinassatã.
Evaü so vāto paņhavisandhāraka udakena taü sandhārakavāteneva saddhiü
sabbasaükhāragataü vināsetvā sayampi vinassati, avaņņhānassa kāraõābhāvato. Heņņhā
ākāsena saha upariākāso eko hoti mahandhakāro'ti sabbaü vuttasadisaü, idhapana
subhakiõõa brahmalokaü ādiü katvā loko pātubhavati. Vehapphalato cavitvā
subhakiõõaņņhānādisu sattā nibbattanti. Tattha kappavināsaka mahāmeghato yāva
kappavināsaka cātupacchedo idamekamasaükheyyaü vātupacchedato
yāvasampattimahāmegho idaü dutiyamasaükheyyanti ādi vuttanayameva evaü vātena
vināso ca saõņhahaõa¤ca veditabbaü.

Atha kiü kāraõā evaü loko vinassatã yadipihi saükhārānaü ahetuko saükhārasarasa nirodho
vināsakābhāvato santānanirodho pana hetu virahito natthi, yathā taü sattakāyesuhi bhājanaü
lokassāti sahetukena vināsena bhavitabbaü tasmā kimevaü lokavināsa kāraõanti?
Akusalamåla kāraõaü yathāhi tattha nibbattanaka sattānaü pu¤¤abalena paņhamaü loko
vivaņņati, evaü tesaü pāpabalena saüvaņņati. Tasmā akusalamålesu ussannesu evaü loko
vinassati. Yathāhi rāgadosa 

[SL Page 172] [\x 172/]     
Mohānaü adhikabhāvena yathākkamaü rogantarakappo satthantarakappo dubbhikkhantara
kappo'ti ime tividhā antarakappā vivaņņaņņhāyimhi asaükheyyakappe jāyanti. Evamete
yathāvuttā tayo saüvaņņā rāgādãnaü adhikabhāveneva honti, tattha rāge ussantatare agginā
vinassati. Dose ussannatare udakena vinassati dosepi ussannatare adhikatarena dosena viya
adhikatarena khārådakena vināso yutto'ti keci pana dose ussantare agginā, rāge udakenāti
vadanti tesaü kira ayamadhippāyo, pākaņasattu sadisassa dosassa aggisadisatā
apākaņasattusadisassa rāgassa khārådakasadisatā yuttā'ti. Mohe pana ussannatare vātena
nassati. Evaü vinassanto'pi ca nirantarameva sattavāre agginā nassati aņņhamevāre udakena
puna sattavāre agginā aņņhame udakenā'ti. Evaü aņņhaņama vāre vinassanto sattakkhattuü
udakena vinassitvā punasattavāre agginā nassati. Ettāvatā tesaņņhi kappā atãtā honti.
Etthantare udakena nassanavāraü sampattampi paņibāhitvā laddhokāso vāto paripuõõa
catusaņņhikappāyuke subhakiõõe viddhaüsento lokaü vināseti. Etthapana rāgo sattānaü
bahulaü pavattatãti rāgavasena bahuso lokavināso veditabbo tenānu porāõā.

Sattasattagginā vārā aņņhame aņņhame dakā
Catusaņņhiyadāpuõõā eko vāyuvaro siyā

Agginā bhassarā heņņhā āpena subhakiõõato
Vehapphalato vātena evaü loko vinassati. 

Evaü imehi tãhi kāraõehi nassitvā saõņhite lokasannivāse candimasuriyānaü
pātubhåtadivaseyeva sinerucakkavāëa himavantapabbatā dãpasamuddā ca pātubhavantã.
"Te ca kho apubbaü acarimaü phagguõapuõõamãdivaseyeva pātubhavanti" iti vuttattā
tesaü pavattiākāraü kathayissāmi.

Tattha cakkavāëaü nāma sineru sattaparibhaõķa pabbatacatumahādãpa dvisahassa
parittadãpa mahāsamuddehi upasobhitacakkavāëasilāparikkhitaü ekaü cakkavāëaü nāma.
Tassa cakkavāëassa āyāma vitthāra parimaõķalaü vuttanayeneva veditabbaü. Tampi
pākaņaü katvā vitthārena kathetuü punapi vakkhāmi,

[SL Page 173] [\x 173/]     
Dvādasasatasahassāni catuttiüsa satāni ca
Pa¤¤āsa yojanānãti cakkavāëassa yāmakaü

Parikkhepato

Sabbaü satasahassāni chattiüsa parimaõķalaü
Dasaceva sahassāni aķķhuķķhāni satānica-tattha-
Duve satasahassāni cattāri nahutāni ca
Ettakaü bahalattena saükhātāyaü vasundharā

Tassāyeva sandhārakaü

Cattāri satasahassāni aņņheva nahutānica
Ettakaü bahalattena jalaü vāte patiņņhitaü

Tassāpi sandhārako

Navasatasahassāni māluto nabhamuggato
Saņņhi¤ceva sahassāni esā lokassa saõņhiti. 
Evaü saõņhite cettha yojanānaü 

Caturāsãti sahassāni ajjhogāëho mahaõõave
Accåggato tāvadeva sineru pabbatuttamo

Tato upaķķhupaķķhena pamāõena yathākkamaü
Ajjhogālahuggatā dibbā nānāratana cittakā

Yugandharo ãsadharo karavãko sudassano
Nemindharo vinatako assakaõõo giribrahā

Ete sattamahāsilā sinerussa samantato
Mahārājānamāvāsā devayakkhanisevitā

Yojanānaü satānucco himavā pa¤ca pabbato
Yojanānaü sahassāni tãõi āyatavitthato

Caturāsãti sahassehi kåņehi patimaõķito
Tipa¤ca yojanakkhandhā parikkhepā nagavhayā

Pa¤¤āsayojanakkhandhā sākhāyāmā samantato
Satayojana vitthiõõā tāvadeva ca uggatā

Jambu yassānubhāvena jambudãpo pakāsito
Dveasãti sahassāni ajjhogāëho mahaõõave

Accuggato tāvadeva cakkavāëa siluccayo
Parikkhipitvā taü sabbaü lokadhātu mayaü ņhito

[SL Page 174] [\x 174/]     
Tattha candamaõķalaü ekunapa¤¤āsayojanaü, suriyamaõķalaü pa¤¤āsayojanaü,
tāvatiüsabhavanaü dasasahassa yojanaü, tathā asurabhavanaü, avãcimahānirayo jambudãpo
ca, aparagoyānaü sattasahassayojanaü, tathā pubbavidehaü, uttarakurå aņņhasahassayojano,
eko eko cettha mahādãpo pa¤casata pa¤casata parittadãpaparivāro, taü sabbampi eka
cakkavāëikaü ekā lokadhātu, tadantaresu lokantarikanirayo evaü anantāni cakkavāëāni.
Tattha cakkavāëanti cakkavāņanti vattabbe cakkavāëanti vohāragataü yasmā rathacakkaü
viya samavaņņa¤ca kåņaü viya āvāņākāra¤ca tasmā cakkavāëanti vuccati.
Lokasandhārakakappena saõņhitaukadapaņhaviyā bahalaü kathitaü. Tiriyaü ettakaü āvaņņaü
ettakanti paricchedo na kathito. Lokavināsakāle yattakaü ņhānaü vināsuppatti hoti tattake
ņhāne paņhavi patiņņhitā. Tasmiü udakamatthake manussānaü nāvāviya phalakāni viyaca
pattāni viyaca koņisahassacakkavāëāni ņhitāni ceva a¤¤ama¤¤aü asambandhāni.
Yadisamānāni nacaleyyuünti? Kathaü panime udakamatthake tiņņhanti? Nevatāvāyaü
paüsupaņhavi udakamatthake ņhitā, yadi tiņņheyya viëãyetvā udake paviseyya.
Paüsupaņhaviyā pana heņņhā silāpaņhavi cakkavāëa pabbatova ekābaddhā. Sace tesaü
antaracchiddaüvā bhaveyya bahi udakaü antopavisitvā cakkavāëaü osãdāpeyya yasmāhi
udakapaņhaviyā udakassa pavisanokāso natthi tasmā udakapiņņhe nāvāviya tiņņhati.
Kaüsathāliyā thalaü viya silāpaņhavi. Tassa mukhavaņņiviya cakkavāëapabbataü. Tasmiü
thālake ņhapitabhājanaü viya paüsupaņhavi bhājane pakkhitta bahubya¤janarasaü viya ete
cattāro sāgarā. Sabbesaü majjhe sineru pabbato pakatimanussānaü nāvāmajjhe
ussāpitamahāthamho viya ņhito. So sineru pabbato vaņņo, na caturasso caturasso bhaveyya
catusu konesu pãņhapādāviya cattāro kåņā ādhārā bhaveyyuü. Vaņņattāyeva uddhane
ņhapitabhājanaü viya tikåņe ņhito. Tikåņesu sineru pabbato catuyojana sahassappamāõo
pavisitvā ņhito tasmā ayasaõķāsena gahito viya acalo tiņņhati. Tasmāyeva
lokapa¤¤attippakaraõe sinerupabbato udake sitiyojana sahassaü ņhitoti kathito. Tikåņānaü
majjhe'pi paüsupaņhavi atthiyeva paüsupaņhaviyaü ratanavālikāpiņņhe asurapuraü ahosi
sace merupabbatova heņņhā thāliyaü "sineru bhikkhave pabbatarājā āyāmato caturāsãti

[SL Page 175] [\x 175/]     
Yojanasahasso vitthārato ca caturāsãti yojanasahasso"tã bhagavatā vuttanti, tampi tassa
tiriyamānaü dassetuü vuttaü. Yathā himavā pabbato āyāmavitthārena tisahassayojano'ti
vutto, kiü sopi caturasso! Tathā cakkavāëassā'ti? Tasmā taü pālivacanaü na caturassabhāvaü
dãpeti. Athāpi vadeyya sace na caturasso,

Pācãnaü passaü rajataü dakkhiõaü indanãlakaü
Pacchimaü passaü phalikaü uttaraü ka¤canāmayaü'ti. 

Kammā vuttanti? Tampi taüdisābhāgaü gahetvā vuttaü tesaü vaņņattāyeva
chattamaõķalikāviya sattakulapabbatāpi āvaņņena ņhitā'ti tesaü antarantarā
sãdantasamuddā sace te pabbatā āvaņņena te te samudde osãditvā na tiņņheyyuü sabbaü
ekasamuddo bhaveyya. Cakkavāëahimavanta sineru yugandharādisu pabbatesu mahāvātena
paharitvā cakkavāëacalanakāle mahoghaü hutvā sabbaü udakaü ekadisābhāgaü gaccheyya.
Sabbe dãpā udakena nasseyyuü tasmā te pabbatā visuü visuü samudde otaritvā
chattamaõķalikā viya ņhitā, etamatthaü mahāparinibbāõasuttante paņhavikampanassa
aņņhakāraõaü vadantena bhagavatā yadā mahāvātā vāyanti tadā calantãti pāliyaü vuttaü.
Tattha aņņhakathāyampi mahāvatthukattā calanabhāvo napa¤¤āyati tadā calitā paņhavi
sabbadāpi calati. Tasmā udakaü etaü vaķķhati bhavissatãti vuttaü, tattha silāpaņhavi
cakkavāëapabbato ca ekameva nāvāviya ņhito ņhitākāramattena dvedhā katvā heņņhā
ņhitaņņhānaü silāpaņhavãti pariyante ņhitaņņhānaü cakkavāëapabbato'ti vohāraü kataü tattha
silāpaņhavãtisahassādhikayo janasatasahassabahalā tathā cakkavāëa pabbatassa ca bahalaü
ca paüsu paņhaviyā bahalaü ca silāpaņhaviüca ekato katvā 

Dvesatasahassāni cattāri nahutāni ca
Ettakaü bahalattena saükhātāyaü vasundharā

Tato heņņhā udakapaņhavi tato heņņhā vātapaņhavi tesaü heņņhā ajaņākāso tesu
paüsupaņhaviyaü sakalacakkavāëaü paricchinditvā samantato cakkavāëa pabbato ņhito.
Tassa orato loõasāgaro tasmiü cattāro mahādãpā dvisahassa parittadãpā ahesuü. Tato
sattakulapabbatā. Tesaü antarā sattasãdantasāgarā majjhe sineru pabbatarājā ņhito. Sopana, 

[SL Page 176] [\x 176/]     
Caturāsãti sahassāni ajjhogāëho mahaõõave
Accuggato tāvadeva sineru pabbatuttamo

Caturāsãti sahassāni ekamekena passato
Aņņhasaņņhi sahassāni satasahassa¤ca uccato

Pācãnaü passaü rajataü dakkhiõaü indanãlakaü
Pacchimaü phalikaü passaü uttaraü ka¤canāmayaü

Vaņņo mudiīgasaõņhāno sinerupabbatuttamo
Heņņhā upari vitthāro dasasahassayojanā

Pubbadakkhiõapassehi nikkhantā cāssa raüsiyo
Gantvā samuddapiņņhena cakkavāëamhi tiņņhare 
 Dakkhiõapacchimātoca pacchimuttarato'pi ca
Uttara pubbapassehi nikkhantā raüsiyo'pi ca

Gantvā samuddapiņņhena cakkavāëa silaühanã
Tāsaü rāsãnamantare cattāro sāgarā ahuü

Tato upaķķhupaķķhena pamāõena yathākkamaü
Yugandharo ãsadharo karavãko sudassano

Nemindharo vinatako assakaõõo giribrahā
Ete sãdantare nagā anupubbasamuggatā

Mahārājāna māvāsā devayakkhanisevitā
Parikkhipitvā taü giriü ņhito karavãko giri

Parikkhipitvā taü giriü ņhito ãsadharo giri
Parikkhipitvā sineruü ņhito yugandharo giri

Parikkhipitvā taü giriü ņhito sudassano giri
Parikkhipitvā taü giriü assakaõõo ņhito giri

Etesaü antarosãda samuddameru ādinaü
Uccappamāõena samā gambhãrā puthulā pica

A¤¤esu pana ņhānesu a¤¤o yeva anukkamo
âgato taü vimaüsitvā vaõõeyya paõķito naro

Tathāhi bhagavā āha sabbadassã tathāgato
Parisamajjhe nisinnova jātake nemināmake

Sahassayuttaü hayāvāhiü dibbaü yānamadhiņņhito
Yāyamāno mahārājā addasa sãdantare nage

[SL Page 177] [\x 177/]     
Disvā nāmantayã dåtaü ime ke nāma pabbatā'ti
Sudassano karavãko ãsadharo yugandharo

Nemindharo vinatako assakaõõo giribrahā
Ete sãdantare nagā anupubbasamuggatā

Mahārājāna māvāsā yāni tvaü rāja passasi.
Tattha aņņhakathāyampi katvāna sabbabāhiraü

Sudassanagiriü tamhā kathetvā paņipāņiyā
Assakaõõa giriü yeva katvāna merusantikaü
Vuttaü pamādalekhanti cintetha paõķito naro
Buddho sabbadassã so passitvā yeva cakkhunā

Kathitaü sakalaü petaü tasmā a¤¤aü nahotiha
Duve satasahassāni pa¤ceva nahutāni ca

Dvisahassa¤ca adhikaü majjhāvaņņaü sineruno
Caturāsãti sahassāni ucco yugandharo giri

Tato upaķķhupaķķhena pamāõena yathākkamaü
Ajjhogāëhagatā ¤eyyā pabbatā cāvasesakā

Yugandharasinerånaü antare sãdasāgaro
Gambhãrā puthulācāpi meru uccappamāõako

Yugandharaãsadhara girãnaü antare'pi ca
Samuddo pi yugandhagiriuccappamāõako

Gambhãrā puthulā cāpi udakopari uccato
Sesānaü sāgarānampi evameva vijāniyaü

Yugandharassa girino anto āvaņņato pana 
Sattasatasahassāni pa¤ceva nahutāni ca

Chasahassāni vi¤¤eyyā yojanānaü pamāõato
Bāhirena ca passena āvaņņassa pamāõato

Aņņha satasahassāni aņņheva nahutāni ca
Dvisahassādhikāneva yojanāni bhavanti hi 

Isindharassa girino anto āvaņņato pana
Ekādasa ca lakkhāni naveva nahutāni ca 

Satteva ca sahassāni yojanāni bhavanti hi
Karavãrassa girino anto āvaņņato pana

[SL Page 178] [\x 178/]     
Teraseva ca lakkhāni duveva nahutāni ca
Yojanāni bāhirena āvaņņena tu so pana

Tedasevaca lakkhāni pa¤ceva nahutānica
Cattārica sahassāni yojanāni bhavanti hi

Sudassanassa girino āvaņņabbhantaro pana
Cuddasevaca lakkhāni nahutekaü tato paraü

Satta sahassaü ca sataü yojanānaü bhavanti hi
Bāhirāvaņņato yassa lakkhānaü va catuddasa

Tettiüsa¤ca sahassānaü aķķhateyya satampi ca
Nemindharassa girino āvaņņabbhantaro pana

Cuddaseva ca lakkhānaü catusaņņhisahassakaü
Sattasata¤ca pa¤¤āsa yojanānaü bhavantihi

Bāhirāvaņņato tassa yojanāni pamāõato
Cuddaseva ca lakkhāni dvāsattati sahassakaü

Chasataü pa¤cavãsa ca yojanāni bhavanti hi
Vinatakassa giriso āvaņņabbhantaro pana

Cuddaseva ca lakkhāni aņņhāsãti sahassakaü
Tisataü pa¤casattati yojanāni bhavantihi 

Bāhirā vaņņato tassa yojanānaü pamāõato
Cuddase vaca lakkhāni dvinavatã sahassakaü

Tisataü ceva dvādasa yojanāni bhavanti hi
Assakaõõassa girino āvaņņabbhantaro pana

Pa¤cadasevaca lakkhāni satamekaü asãti ca
Chayojanāni ¤eyyāni bāhirā vaņņato pana

Pa¤cadasa ca lakkhāni sahassekasatampi ca
Sattati yojanānãti ¤ātabbāni naya¤¤unā

Vinatakassakaõõānaü majjhe sāgaro puthulato ekaü sahassaü tãõi satāni dvādasayojanāni
gambhãrato, vinatakasamãpetattako yeva pabbatassa uccappamāõo, tato kamena uggantvā
assakaõõasamãpe chasatachappa¤¤āsayojano ahosi, assakaõõato bāhirapasse lonasāgaropi
tattako yeva gambhãro. Cakkavāëapabbatassa āyāmavitthārā vuttanayeneva veditabbā.
Sineru vajjito cakkavāëassa aķķha

[SL Page 179] [\x 179/]     
Bhāvo pa¤casatasahassāni ekåna saņņhisahassāni satta ca satāni pa¤cavãsati yojanāni sineru
pabbatassa orimapassatopaņņhāya yāva jambudãpamajjhā tāva dvesata sahassāni ekånāsãti
sahassāni aņņhaca satāni saņņhiyojanā, sinerupabbatassa orimapassato paņņhāya yāva
assakaõõapabbatassa pārimapassaü tāva dve satasahassāni tãni ca satānã saņņhiyojanāni,
assakaõõapabbate bāhirapassato paņņhāya yāva jambudãpassa pariyantaü tāva loõasāgaro
chasaņņhisahassāni tãnica yojanāni, jambudãpo pana tiriyaü dasasahassayojano,
loõasāgaro'pi assakaõõa pabbatato paņņhāya kamena unnato dãpānaü patiņņhitaņņhāne
katthacã byāmasatamatto'pi ahosi. Tato paņņhāya punapi ninno hutvā yāva
cakkavāëasamãpaü patvā dvāsãtiyojana sahassa gambhãro ahosi. Jambudãpa majjhato
paņņhāya yāvacakkavāëapabbatā tāva loõasāgaro dvesatasahassāni ekånāsãtisahassāni
saņņhica yojanāni. Saņņhica ånamadhikataü gaõåpagataü nahotãti dve tãni yojanāni na
lakkhãyanti. Assakaõõabāhirapassato paņņhāya yāva cakkavāëapabbataü tāva tãni
satasahassāni ekapa¤¤āsahassāni tãni satāni pa¤casaņņhiyojanāni, sakalacakkavāëaü
parikkhipitvā ņhitacakkavāëa pabbataü "dve asãti sahassāni, ajjhogāëho mahaõõavo,
accuggato tāvadeva, cakkavāëe siluccayo, parikkhipitvā taü sabbaü, lokadhātumayaü ņhitā"ti
vuttanayene'va paribhaõķapabbatato bāhirasmiühi loõasāgaro udakato tattha tattha
samuggata paņhaviyaü cattāro mahādvipā dmisahassaparittadãpā ca patiņņhahiüsu. Tattha
sineru pabbatamhi dakkhiõapassassa indanãlavaõõattā tassa pabhāya paņņhito sāgaro'pi
nãlo vãya hoti tasmā nãlasāgaronāma, pācinapassassa rajata vaõõā tassa pabhāya paņņhito
sāgaro'pi seto khãravaõõo hoti tasmā khãrasāgaro nāma, pacchāmapassassa
phalikavaõõattā tassa pabhāya paņņhito sāgaro phalikavaõõo hoti tasmā phalikasāgaro
nāma, uttarapassassa suvaõõavaõõattā tassa pabhāya paņņhito sāgaro'pi pãtavaõõo hoti
tasmā so pitasāgaro nāmā'ti kariüsu. Evaü cattāro'pi samuddā ņhite sinerusmiü hi
paricchinnā. Tattha nãlasāgaramajjhena dasasahassayojano jambudãpo ahosi. Tathā
pa¤casataparittadãpā, tidasasahassayojanato catusahassayojanappamāõo udakena
ajjhotthaņo tisahassahojanamattameva manussāvāso hoti. Tiriyato tisahassayojano
himavanto. Tenavuttaü, 

[SL Page 180] [\x 180/]     
Yojanānaü satānucco himavā pa¤capabbato
Yojanānaü sahassāni tãõi āyata vitthato
Caturāsãti sahassehi kåņehi pati maõķito.

Jamburukkhassa pamāõato,

Pa¤casatayojanakkhandhā parikkhepā nagavhayā
Pa¤¤āsayojanakkhandhā sākhāya ca samantato

Satayojanavitthiõõā tāvadevaca uggatā
Jambå yassānubhāvena jambudãpo pakāsito

Etadeva pamāõena,

Pāņalã simbalã jambå devānaü pāricchattako
Kadambo kapparukkho ca sirãso vāpi sattime

Pāņalã asurāna¤ca supaõõāna¤ca simbalã
Jambå idha manussānaü devānaü pāricchattako

Kadambo aparagoyāne kapparukkho ca uttare
Pubbavidehe sirãso ca kappaņņhāyã ima matā

Uddhapattā mahāsākhā ubbedhā parimaõķalā
Sabbe ekaparicchedā sabbe tiņņhanti sassatā. 

Api cettha ayaü viseso veditabbo. Ayaü himavānāma pabbato samantato sandamāna
pa¤casatanadã vicitto āyāma vitthārenaceva gambhãratāya ca
pa¤¤āsapa¤¤āsayojanodiyeķķhayojanasataparimaõķalo. Anotattadaho kaõõamuõķadaho
rathakāradaho chaddantadaho mandākini kuõāladaho sãhappapātakoti sattamahāsarā
patiņņhitā. Tesu anotatatte sudassanakåņaü cittakåņaü kālakåņaü gandhamādanakåņaü
kelāsakåņanti imehi pa¤cahi pabbatehi parikkhito tattha sudassanakåņaü sovaõõamayaü
dviyojanasatubbedhaü antovaīkaü kākamukhasaõņhānaü. Tamevasara paricchādetvā ņhitaü
cittakåņaü sabbaratanamayaü kālakåņaü a¤janamayaü. Gandhamādanakåņaü sānumayaü,
abbhantare muggavaõõa, kāëānusāriyādi målagandho candanādi sāragandho
saralādipheggugandho lavaīgāditavagandho kapitthādi papaņikāgandho sajjādi rŠsagandho
tamālādi pattagandho punnāgakuükumādi pupphagandho jātiphalādiphalagandho sabbathā
gandhabhāvato gandhagandhoti imehi dasahi gandhehi ussannaü nānappakāra
osadhasa¤channaü. Kāëapakkhauposathadivase ādittamiva aīgāraü 

[SL Page 181] [\x 181/]     
Jalitaü tiņņhati. Tattheva nandamålakaü nāmapabbhāraü paccekabuddhānaü vasanokāso.
Tisso guhāyo suvaõõaguhā maõiguhā rajataguhā'ti. Tattha maõiguhādvāre ma¤jåsako
nāma rukkho.

Yojanaü ubbedhena yojanaü vitthārena. So yattakāni udake vā thale vā pupphāni sabbāni
pupphati visesena paccekabuddhāgamanadivase tassa parito sabbaratanamālo hoti tattha
sammajjanaka vāto kacavaraü chaķķeti. Samakaraõavāto sabbaratanamayaü vālikaü samaü
karoti. Si¤nakavāto anotattadahato ānetvā udakaü si¤cati. Sugandhakaraõavāto sabbesaü
gandharukkhānaü gandhaü āneti. Ocinakavāto pupphāni ocinitvā pāteti. Sattharanaka vāto
sabbattha santharati. Sadā pa¤¤attāneva ca tattha āsanāni honti. Yesu paccekabuddhuppāda
divase uposathadivase ca sabbe paccekabuddhā sannipatitvā nisãdanti. Ayaü tattha pakati,
abhisambuddha paccekabuddho tattha gantvā pa¤¤attāsane nisãdati. Tato sace tasmiü kāle
a¤¤e'pi paccekabuddhā vijjanti, tepi taü khaõaü yeva sannipatitvā pa¤¤attāsanesu nisãdanti.
Nisãditvā ca ka¤cideva samāpattiü samāpajjitvā uņņhahanti tato saüghatthero
adhunāgatapaccekabuddhaü sabbesaü anumodanatthāya kathamadhigatanti kammaņņhānaü
pucchati. Tadāso attano udānavyākaraõagāthaü bhāsati. Evamidaü gandhamādanakåņaü
paccekabuddhānaü āvāsaņņhānaü hotãti veditabbaü kelāsakåņaü pana rajatamayaü sabbāni
cetāni cittakåņādãni sudassanena samānubbedhasaõņhānāni tameva saraü paņicchādetvā
ņhitāni sabbāni pana puthulato pa¤¤āsayojanāni āyāmato pana ubbedhato viya dviyojana
satānevāti vadanti. Tāni sabbāni devānubhāvena nāgānubhāvena ņhassanti. Nadiyopi tesu
sandanti taü sabbampi udakaü anotattameva pavisati. Candamasuriyā dakkhiõenavā
uttarenavā gacchantā pabbatantarena tattha obhāsaü karonti ujuü gacchantā nakaronti.
Tenevassa anotattanti saükhaü udapādi. Tattha ratanamaya manu¤¤a so pāna silātalāni
nimmacchakacchapādi phalika sadisa nimmaludakāni nahānatitthāni. Tadupabhogãnaü
sattānaü sādhāraõakammanāva supaņiyattāni susaõņhitāni honti. Yesu buddha
paccekabuddha khãõāsavā da iddhimanto ca isayo nahāyanti. Devayakkhādayo
uyyānakãëaü kãëanti tassa catusu passesu sãhamukhaü hatthimukhaü assamukhaü
usabhamukhanti cattāri mukhāni honti. Yehi 

[SL Page 182] [\x 182/]     
Catasso nadiyo sandanti sãhamukhato nikkhantanadãtãre sãhā bahutarā honti. Hatthi
mukhādãhi hatthi assa usabhā. Puratthimadisato nikkhantanadã anotattaü padakkhiõaü
katvā itarā tisso anupagamma pācãnahimavanteneva amanussapathaü gantvā
mahāsamuddaü pavisati. Pacchima disato ca uttaradisato ca nikkhanta nadiyo'pi tatheva
padakkhiõaü katvā pacchima himavanteneva uttarahimavantenevaca amanussapathaü
gantvā mahāsamuddaü pavisanti. Dakkhiõadisato usabhamukhato nikkhantā nadãpana
tikkhattuü padakkhiõaü katvā dakkhiõena ujukapāsāõapiņņheneva saņņhiyojanāni gantvā
pabbataü paharitvā vuņņhāya parikkhepena tigāvutappamāõa udakadhārāhutvā ākāsena
saņņhiyojanāni gantvā pabbataü paharitvā vuņņhāya parikkhepena tigāvutappamāõa
udakadhārāhutvā ākāsena saņņhiyojanāni gantvā tiyaggale nāma pāsāõe patitā
bhinnapāsāõā tiyaggalaja nāma pokkharaõã jātā pokkharaõiyā kålaü bhinditvā pāsāõaü
pavisitvā saņņhiyojanāni gatā. Tato ghanapaņhaviü bhinditvā ummagganadã saņņhiyojanāni
gantvā vijjhaü nāma tiracchāna pabbataü paharitvā hatthatale pa¤caīguli sadisā pa¤cadhārā
hutvā pavattati. Sā tikkhattuü anotattaü padakkhiõaü katvā gataņņhāne āvaņņagaügā
tivuccati. Ujukapāsāõapiņņhena saņņhiyojanāni gataņņhāne kaõhagaügāti vuccati. âkāsena
saņņhiyojanāni gataņņhāne ākāsagaügāti, tiyaggalapāsāõe pa¤¤āsayojanokāse ņhitā
tiyaggalapokkharaõãti, kålaü bhinditvā pāsāõaü pavisitvā saņņhiyojanāni gataņņhāne
bahalagaügāti ummaggena saņņhiyojanāni gataņņhāne ummaggagaīgāti vuccati. Vijjhaü
nāma tiracchānapabbataü bhinditvā paharitvā pa¤cadhārā hutvā pavattitaņņhāne pana gaügā
yamunā aciravatã sarabhå mahã paücadhā saükhaü gatā. Evametā pa¤ca mahānadiyo
himavantato pabhavanti chaddantadahassa panamajjhe dvādasayojanappamāõe sevālaüvā
paīkaüvā natthi maõikkhandhavaõõaü udakameva santiņņhati. Tadanantaraü
yojanavitthataü suddhakaëhāravanaü taü udakaü parikkhipitvā ņhitaü tadanantaraü
yojanavitthatameva suddhaü nãluppalavanaü. Taü parikkhipitvā ņhitaü yojanayojana
vitthatāneva rattåppalasetuppala rattapaduma setapaduma kumudavanāni purimaü purimaü
parikkhipitvā ņhitāni imesampana sattannaü vanānaü samanantaraü sabbesampi
kaëhārādãnaü vasena vomissakavanaü yojanavitthatameva tāni parikkhipitvā ņhitaü
tadanantaraü nāgānaü patiņņhappamāõe udake yojana vitthatameva

[SL Page 183] [\x 183/]     
Rattasālivanaü tadanantaraü udakapariyante nãlapãtalohitodāta surabhikusuma
samākiõõaü khuddakagacchavanaü itiimāni dasavanāni yojana yojana vitthatāneva tato
khuddaka rājamāsamahārājamāsamuggavanaü tadanantaraü tipusa elāluka alābu
kumbhaõķa vallivanāni. Tato pågarukkhappamāõaü ucchuvanaü tato hatthi
dantappamāõaphalakaü kadalivanaü tato sālavanaü tadanantaraü pātippamāõa phalaü
paõasavanaü tato madhuraphala beluvanaü tato kapitthavanaü tato vomissako
mahāvanasaõķo. Tato veluvanaü veluvanaü parikkhipitvā sattapabbatā ņhitā tesaü
bāhirantato paņņhāya paņhamo cullakāëapabbato nāma dutiyo mahākāëapabbato nāma tato
udakapassa pabbato nāma tato candapassa pabbatonāma tato suriyapassa pabbato nāma tato
maõipassapabbato nāma sattamo suvaõõapabbato nāma so ubbedhato sattayojaniko
chaddantadahaü parikkhipitvā pattassa mukhavaņņiya ņhito. Tassa abbhantarima passa
suvaõõavaõõaü tato nikkhantena obhāsena chaddantadaho samuggatabālasuriyo
viyavirocati. Bāhirapabbatesupana eko ubbedhato chayojaniko eko pa¤ca eko cattāri eko tãni
eko dve eko yojanaü evaü sattapabbata parikkhittassa tassa dahassa pubbuttara
kaõõodakapaharaõokāse mahānigrodharukkho. Tassa khandho parikkhepato pa¤cayojaniko
ubbedhato sattayojaniko catusu disāsu catasso sākhā chayojanikā uddhaü uggata sākhāpi
chayojanikā iti so målato paņņhāya ubbedhena terasayojaniko sākhānaü orimantato yāva
pārimantā dvādasa yojaniko aņņhahi pārohasahassehi patimaõķito muõķamaõipabbato
viya vilāsamāno tiņņhati. Chaddantadahassa pana pacchimadisābhāge suvaõõa pabbate
dvādasa yojanikā ka¤canaguhā chaddanto nāgarājā sarante aņņhasahassanāgaparivuto
ka¤canaguhāyaü vasati gimhakāle udakavātaü sampaņicchamāno mahānigrodhamåle
pārohantare tiņņhati mandākiniyāpana majjhe pa¤cavãsati yojana matteņhāne sevālovā
paīkaüvā natthi. Elikavaõõaü udakameva hoti tato paraü pana nāgānaü patiņņhappamāõe
udake aķķhayojana vitthataü setapadumavanaü taü udakaü parikkhipitvā ņhitaü tattha
målālaü naīgalasãsamattaü hoti. Bhisaü mahābheri pokkharappamāõaü hoti. Tassa
ekekasmiü

[SL Page 184] [\x 184/]     
Pabbantare āëhakappamāõaü khãraü hoti. Kusumānaü pupphanasamaye vāto reõuvaņņiü
uņņhāpetvā paduminipattesu ņhapeti. Tattha udakaphusitāni patanti. Tato ādiccapākena
paccitvā pakka ayoghaņikāviya pokkharamadhu tiņņhati. Tadanantaraü tāva mahantameva
rattapadumavanaü, tadanantaraü nãluppalavanaü, rattuppalavanaü, tadantaraü
sugandhasālivanaü, tadanantaraü elāluka alābukumbhaõķādãni madhurarasāni
valliphalānitadanantaraü aķķhayojana vitthatameva ucchuvanaü tattha
pugarukkhakkhandhappamāõaü ucchutadantaraü kadalivanaü yato duvepakkāni khādantā
kilamanti. Tadanantaraü mahāthālippamāõaphalaü panasavanaü, tadanantaraü ambavanaü,
jambuvanaü, kapitthava nanti saükhepato tasmiü dahekhāditabbayuttakaü asukaphalaü
nāma natthãti navattabbaü. Ayaü jambudãpo vitthārato dasasahassayojano tathā avãcinirayo
tāvatiüsabhavanaü asurabhavanaü ca jambudãpavaõõanāpaõa sampattakāle
amataüdharānāmikāya anāgatavaüsavaõõanāya vuttanayena gahetabbā. Sāyaü jambudãpo
sakaņapa¤jara saõņhāno, pubbavideho vaņņo ādāsasaõņhāno sattayojana sahassappamāõo
āyāmavitthārena, uttarakurå caturassa pãņhasaõņhāno aņņhayojana sahassa parimāõo
āyāmavitthārena, apagoyānaü aķķhacanda saõņhānaü sattayojana sahassaparimāõaü
āyāmavitthārena, taü taü dãpavāsãnaü mukhaü taü taü dãpasaõņhānanti vadanti. Ekeko
mettha mahādãpo pa¤ca sattamattadãpaparivāro, evaü sineru sattapari bhaõķapabbataü
catumahādãpa dvisahassaparittadãpa catumahāsāgara upasobhitaü cakkavāëapabbata
parikkhittaü upari chakāmāvacara devaloka soëasaråpã brahmaloka catuaråpaloka
patimaõķitaü lokadhātu ekaü cakkavāëanti vuccati. Evaråpe cakkavāëagabbhe
dvecattāëãsayojana sahassa parimāõassa yugandharapabbatassa samākāse evaü mahiddhikā
mahānubhāvā candimasuriyā nakkhattehi ca tārāgaõehi ca parivutā virocamānā vicaranti.
Tesu kassa kiü pamāõaü, ko upari? Ko kasmiü vasati? Kosãghaü javati? Kati tesaü vãthiyo?
Kathaü caranti? Kittake ņhāne ālokaü karonti? Kimatthaü te rāhuasurindo gilatã? Vuccate.
Tattha candamaõķalaü ujukaü āyāmato ca vitthārato ca ubbedhato ca ekånapa¤¤āsa
yojanaü parimaõķalato pana tãhi yojanehi ånadiyaķķhasatayojanaü suriyamaõķalampana
ujukaü
 
[SL Page 185] [\x 185/]     

Pa¤¤āsayojanaü parimaõķalato pana dviyo janasataü, tesu candamaõķalaü heņņhā,
suriyamaõķalaü upari, antarā tesaü yojanaü hoti. Candassa heņņhi mantato suriyassa
uparimantato yojanasataü hoti. Candavimānaü anto maõimayaü bahirajatena parikkhittaü
anto ca bahi ca sãtala meva hoti. Suriyavimānaü anto kanakamayaü bahi phalikena
parikkhittaü hoti. Anto ca bahi ca uõhameva, cando ujukaü sanikaü gacchati. Tiriyaü
sãghaü. Sohi amāvāsiyaü suriyena saddhiü gacchanto divase divase thokaü ohãyanto
puõõamāsiyaü upaķķhamaggato ohãyati. Tiriyampana sãghaü gacchati. Tathāhesa ekasmiü
māse kadāci uttarato kadāci dakkhiõato sandissati. Candassaubhosu passesu
nakkhattatārakā gacchanti. Cando dhenuviya vacchakaü taü taü nakkhattaü upasaīkamati
nakkhattāni pana attano attano gamanaņņhānaü navijahanti. Attano vãthiyā ca gacchanti.
Suriyassa pana ujugamanaü sãghaü tiriyaü gamanaü dandhaü. Tiriyaü gamanaü nāma
dakkhiõadisato uttaradisāya uttaradisato dakkhiõadisā gamanaü, chahimāsehi ijjhanato
suriyā kālapakkha uposathe candena saheva gantvā tato pāņipadadivase yojanānaü
satasahassaü candamaõķalaü ohāya gacchati, attano sãghagāmitāya tassa mandagāmitāyaca,
atha candolekhāviya pa¤¤āyati tato parampi pakkhassa dutiyāyaü yojanānaü satasahassa¤ca
candamaõķalaü ohāya gacchati evaü divase divase yāva sukkhapakkha uposatha divasā
satasahassaü satasahassaü ohāya gacchati. Atha cando anukkamena vaķķhitvā
uposathadivase paripuõõo hoti. Anukkamena vaķķhamānaü cettha uparibhāgatopatita
suriyālokāya heņņhato pavattāya suriyassa dårãbhāvena divase divase anukkamena
parihāyamānāya attano chāyāyavasena anukkamena candamaõķalapadesassa
vaķķhamānassa viya dissamānatāyāti veditabbaü. Tasmā anukkameneva vaķķhitvā viya
uposathadivase puõõamāyaü paripuõõamaõķalo hutvā dissati. Atha suriyo pāņipadadise
yojanānaü satasahassaü dhāvitvā puna candamaõķalaü gaõhāti candassa dandhagatitāya
attano ca sãghagatitāya, tathā dutiyāya satasahassanti evaü yāva kāëapakkha uposatha
divasā satasahassaü satasahassaü dhāvitvā gaõhāti. Atha cando anukkamena hāyitvā
kāëapakkha uposathadivase sabbaso na pa¤¤āyati. Anukkamena hāyamānatā cettha
anukkamena vaķķhamānatāya vuttanayeneva veditabbā tattha pana 
[SL Page 186] [\x 186/]     
Chāyāya hāyamānatāya maõķalaü vaķķhamānaü viya dissati. Idha chāyāya
vaķķhamānatāya maõķalaü hāyamānaü viya dissati. Tasmā anukkamena hāyitvā viya
kāëapakkha uposathadivase sabbaso napa¤¤āyati. Candaü heņņhā katvā suriyo uparihoti
mahatiyā pātiyā udakabhājanaü viya candamaõķalaü pithãyati. Majjhaõhike gehacchāyā
viya candassa chāyā napa¤¤āyati. So chāyāya apa¤¤āya mānāya dåre ņhito taü divā padãpo
viya sayampi na pa¤¤āyati. Imesampana ajavãthi govãthi nāgavãthãti tisso gamanavãthiyo
honti. Tattha ajānaü udakaü paņikkålaü hoti. Hatthināgānaü manāpaü. Gunnaü
sãtuõhasamatāya phāsuhoti. Tathāca yāya vãthiyā suriye gacchante vassavalāhakā
devaputtā suriyābhitāpa santattā attano vimā vimānato na nikkhamanti. Kãëāpasutā hutvā
navivaranti. Tathākira suriyavimānaü pakatimaggato adho otaritvā vicarati. Tassa oruyha
caraõeneva vandavimānampi adho oruyha carati taggatikattā, tasmā sā vãthi udakābhāvena
ajānuråpatāya ajavãthãti sama¤¤aü gatā. Yāya pana vãthiyā suriye gacchante
vassavalāhakadevaputtā suriyābhitāpābhāvato abhiõhaü attano vimānato bahi nikkhamitvā
kãëāpasutā itocito vicaranti. Tadākira suriyavimānaü pakati maggato uddhaü āruyha carati.
Tassa uddhaü āruyha caraõeneva candavimānampi uddhaü āruyha carati, taggatikattā ca
samāna gatinā vātamaõķalena vimānassa vellitabbattā, tasmā sā vãthi udakabahubhāvena
nāgānuråpatāya nāgavãthãti sama¤¤āgatā. Yadā suriyo uddhaü anārohanto adho ca
anotaranto pakati maggeneva gacchati. Tadā vassavalāhakā yathā kālaü yathāruciü ca
vimānato nikkhamitvā sukhena caranti. Tena kālenakālaü vassanato loke utusamatā hoti.
Tāya utusamatāya hetubhåtā sā candima suriyānaü gati gavānuråpatāya govãthi'ti sama¤¤aü
gatā. Tasmā yaü kālaü candimasuriyā ajavãthiü ārohanti tadā devo ekabindumpi navassati
yadā nāgavãthiü ārohanti tadā bhinnaü nabhaü paggharati. Yadā govithiü ārohanti, tadā
utusamatā sampajjati. Yadā pana rājāno adhammikā honti tesaü adhammikatāya
uparājasenāpatippabhutayo sabbe devabrahmāõo ca adhammikā honti. Tadā tesaü
adhammikatāya visamaü candimasuriyā pariharanti. Tadāhi bavhābādhakādi aniņņha
phalupaya nissayabhåtassa yathāvuttaadhammikatā sa¤¤itassa sādhāraõassa pāpakammassa
balena visamaü vāyantena vāyunā vellãyamānassa 

[SL Page 187] [\x 187/]     
Candimasuriyā sineruü parikkhipantā visamaü parivattanti. Yathā maggena nappavattanti.
Vāto yathāmaggena navāyati. Ayathāmaggena vāyanto ākāsaņņhaka vimānāni khobheti.
Vimānesu khubhitesu devatānaü kãëanatthāya cittāni na ramanti. Cittesu aramantesu
sãtuõhabhedo utu yathākālena na sampajjati. Tasmiü asampajjante na sammā devo vassati.
Kadāci vassati, kadāci navassati, katthaci vassati katthaci na vassati, vassanto'pi cappakāle
aīkurakāle nālakāle pupphakāle khãragahaõādikālesu yathā yathā sassānaü upakāro na hoti
tathā tathā vassati ca vigacchati ca tesa sassāni visamapākāni honti. Vigata gandharasādi
sampattãni ekabhājane pakkhitta taõķulesu'pi ekasmiü padese bhattaü uttaõķulaü hoti.
Ekasmiü atikilinnaü ekasmimpi samapākaü taü paribhuttaü kucchiyampi sabbaso aparinataü
ekadesena parinataü suparinatanti evaü tãhiyeva pakārehi paccati pakkāsayaü na
upagacchati tena sattā bavhābādhāceva honti appāyukā ca dhammikānaü pana rājånaü kāle
vutta vipariyayena candima suriyā samaüpariharanti. Yathāmaggena vattanti, utusamatāva
sampajjati. Candimasuriya chamāse sineruto bahinikkhamanti. Chamāse anto caranti tathā
hi sineru samãpena taü padakkhiõaü katvā gacchanto chamāse tato gamanavãthito
bahiattano tiriyaü gamanena cakkavāëābhimukhā nikkhamanti. Evaü chamāse khaõe khaõe
sineruto apasakkanavasena tato nikkhamitvā cakkavāëa samãpaü pattā, tato'pi chamāse
khaõe khaõe apasakkanavasena nikkhamitvā sineru samãpaü pāpunanto anto vicaranto tehi
āsāëhamāse sineru samãpena caranti. Tato dvemāse nikkhamitvā bahi vicaranti. Paņhama
kattikamāse majjhena gacchanti. Tato cakkavāëābhimukhā gantvā tato māse
cakkavāëasamãpena caritvā puna nikkhamitvā cittamāse majjhena gantvā tato pare dvemāse
sinerumukhā pakkhanditvā puna āsāëhe sineru samãpena caranti. Ettha ca sinerussa
cakkavāëassa ca yaü ņhānaü dvemajjhaü tena gacchantā sineru samãpena carantãti
veditabbā'ti. Sinerussa pana aggālindaü allãnā cakkavāëa samãpena caraõampi iminā ca
nayena veditabbaü. Yathāpana sinerussa cakkavāëassa ca ujukaü majjhena gacchanti. Tadā
majjhena vicarantãti veditabbaü evaü vicarantova ekappahāreõa tãsupi dãpesu ālokaü
karonti. Ekekāya 

[SL Page 188] [\x 188/]     
Disāya nava nava yojana satasahassāni andhakāraü vidhamitvā ālokaü dassenti. Kathaü?
Imasmiü pana dãpe suriyuggamanakālo pubbavidehe majjhaõhiko hoti. Uttarakurusu
atthaīgamakālo aparagoyāne majjhimayāmo. Pubbavidehamhi uggamanakālo uttarakurusu
majjhaõhiko aparagoyāne atthaīgamanakālo idha majjhimayāmo. Uttarakurusu
uggamanakālo aparagoyāne majjhaõhiko idha atthaīgamanakālo pubbavidehe
majjhimayāmo. Aparagoyāne dãpe uggamanakālo idha majjhaõhiko videhe dãpe
atthaīgamanakālo uttarakurusu majjhimayāmo. Imasmiü hi ņhita majjhaõhikavelāyaü
pubbavidehavāsãnaü atthaīgamana vasena upaķķhaü suriyamaõķalaü pa¤¤āyati.
Aparagoyānavāsãnaü uggamanavasena upaķķhaü pa¤¤āyati. Evaü sesadãpesupi iti imināva
pakārena tãsupi dãpesu ekappahāreneva candimasuriyā ālokaü dassentãti veditabbaü.
A¤¤athā pana dvãsu eva dãpesu ekappahārena ālokaü dassenti. Yasmiü hi dãpe
atthaīgamanasena upaķķhaü suriyamaõķalaü pa¤¤āyati, atthaīgamite tattha napa¤¤āyati,
ālokaü nadasseti. Dvãsu eva dãpesu pa¤¤āyati ekekāya disāya nava nava yojanasahassāni
andhakāravidhamanampi imināva nayena daņņhabbaü. Tenāhu porāõa- 

âdimhi kappamhi pajā manomayā
Mahiddhikā sayaü pabhāya rocisuü
Te bhojabhakkhena hatappabhā yadā
Tesaü tadā tumulatamosi loko

Tamehi bhãtāmiti cintayiüsu
Bhaveyya ālokavatassa bhaddaü
So sårabhāvaü udayaü akāsi
Tenānu netaü suriyo'ti tassa

Te cintayuü atthamite imamhi
âlokama¤¤ampi bhaveyya bhaddaü
Ĩatvāna tesaü chandantamuņņhahi
Tenāhu candoti hi nāmadheyyaü

Sanisākaro tesu vaseyya anto
Maõinā kate bāhirake vimāna
Rajatā vanaddhe pavare manu¤¤e
Sitappabhā bhāsura middhi māgare

[SL Page 189] [\x 189/]     
Sobhānumā kanakamaye vimāne
Anto bahi elikamaye vaseyya
Uõhappabhā adhika mahosi tena
Ubhayampi naü uõhataraü tathāhi

Pa¤¤āsamekånujukaü ahosi
Candassa gehaü parimaõķalena
Tiyojanenåna sataü diyaķķhaü
Taü yojanānaü tica māhanātho

Ahosi puõõaü ubhayampi tassa
Candassa vuttaü ånakaü yamettha
So cuõharaüsi uparāsi cāri
Sa candimā tassa adhosi cārã

Majjhaü hi tesaü khalu yojananti
So lokanātho vadi lokadassi
Cando'jakaü āsi ca mandagāmi
Gatãna mando tiriyaü juka¤ca
Passesu nakkhattā vajanti tārā
Dhenåca cando piya cacchakaühi.
Taü taü hi nakkhatta mupeti sabbe
Te attano ņhānaü navissajanti

Sãghaü jukaü gacchati cuõharaüsã
Tameva sãghaü tiriyaü na tassa 
Sakāëapakkhassa uposathassa
Pāņipade gacchati yojanānaü

Satāna mekaü divase sahassaü
Ohāya candaü athanukkamena
âpurato so khalu posathassa
Gateca dåraü suriye nabhamhi

Dhāvitvagaõhāti punappamāõaü-vuttantu nāthenayamatthi taüno
So purato gacchati yojanānaü-dine dine hāyatitena cando
Atha kāëapakkhassa uposathamhi-na nisākaro dissani sesatoti
Karoti taü hoti divākaro adho-patte mahantu paribhājanaü va

Majjhaõhike geha gatāva chāyā-na pa¤¤āyati candimassa chāyā
Na pa¤¤āyate tāya ca sovacando-dåre ņhitānaüva divāpadãpo
So raüsimā lokavidå munindo-abhāsi tesaü sasibhānumānaü
Ajebha govãthiti nāmadheyyā-tisso manu¤¤āva visesavãthiyo

[SL Page 190] [\x 190/]     
Vãthiü ajānaü hi yathā vajanti-devo na pāteti paneka binduü
Tathā hi tesaü pakatãpanesā-āpappiyā nahi meõķā bhavanti

Yathā ca te ibha vãthiü vajanti-bhinnaü nabhaü paggharatãva devo
Taü kissa hetu piyameva toyaü-tesaü gajānaü pavane ratānaü

Yadā ca te gorathiyaü kamanti-tucchaü tadāsitanidāghamappiyaü
Pihayanti te majjhima sãtamuõhaü-samāna dukkhaü sukhamicchamānā

Imamhi dãpamhi yadā udeti-majjhaõhiko hoti videha dãpe 
Kurumhi dãpamhi atthaīgameti-goyāna dãpe bhavataķķharatti

Pubbe ca dãpe udeti kāle-majjhaõhiko hoti ca uttarena
Goyāna dãpamhi ca atthameti-imamhi dãpamhi ca majjharatti

Kurumhi dãpamhi udeti kāle-majjhaõhiko pacchimadãpakamhi
Imamhi dãpamhi ca atthameti-pubbe ca dãpe bhavataķķharatti

Goyānadãpamhi udetikāle-majjhaõhiko hoti imamhidãpe
Pubbe ca dãpamhi ca atthameti-kurumhi dãpe bhavataķķharatti 

Evaü mahiddhike mahānubhāve candimasuriye kiü rāhu gilatãti? âma gilati rāhussa hi
attabhāvo mahā uccatarena aņņhayojanasatāni cattāri ca yojana sahassāni,
bāhantaramassadvādasayojanasatāni, bahalattena cha yojanasatāni, sãsaü navayojanasataü,
lalāņaü tiyojana sataü, bhamukantaraüpaõõāsayojanaü sataü tiyojanaü sataü mukhaü
tiyojana sataü gambhãraü hatthatala pādatalānaü puthulatā dviyojanasatāni, aīgulipabbāni
paõõāsayojanāni, so candimasuriye virocamāne disvā issāpakato tesaü gamanavãthiü
otaritvā mukhaü vivaritvā tiņņhati. Candavimānaü vā suriya vimānaü vā tiyojana satike
mahāniraye pakkhittaü viya hoti. Vimāne adhivatthā devatā maraõabhaya tajjitā
ekappahāreneva viracanti. So pana vimānaü kadāci hatthena chādeti. Kadāci
hanukassaheņņhā pakkhipati. Kadāci jivhāya ca parimajjati. Kadāci avagaõķakārakaü
bhu¤janto viya kapolantare ņhapeti. Vegaü pana vāretuü na sakkoti. Sace vāressāmãti
gaõķe katvā tiņņheyya matthakaü tassa bhinditvā nikkhameyya ākaķķhetvā vā naü
onameyya tasmā vimānena saheva gacchati. Pubbe tādisaü karoti. Idāni parittatejena tādisaü
kātuü, nasakkoti- taü dassentena idaü vuttaü.

[SL Page 191] [\x 191/]     
Ekadā kira sambuddho-sāvatthiyaü narāsabho
Anāthapiõķikārāme-vasã jeta vanavhaye

Tadā ca candimaü rāhu-gaõhāti bhayatajjito 
Anussaranto sambuddhaü-imaü gāthaü abhāsatha

Namo te buddha vãratthu-vippamuttosi sabbadhi
Sambādha paņi pannosmi-tassa me saraõaü bhavāti.

Athakho bhagavā candaü-ārabbha devaputtakaü
Rāhuü imāya gāthāya-abhāsi karuõākaro

Tathāgataü arahantaü-candimā saraõaü gato
Rāhu candaü pamu¤cassu-buddhā lokānukampakāti. 
Tathāgataü arahantaü-candimā saraõaü gato 
Rāhu candaü pamu¤cassu-buddhā lokānukampakāti. 

Athakho candimaü rāhu-mu¤citvā taramānako
Saüviggo vepacittissa santikamhi ņhito ahu

Atha kho vepacittãpi-asurindo'surandakaü
Rāhuü imāya gāthāya-abhāsi taükhane pana

Kinnu santhara mānova-rāhu candaü pamu¤casi
Saüviggaråpo āgamma-kinnu bhãtova tiņņhasãti. 

Sattadhā me phale muddhā-jãvanto nasukhaü labhe
Buddhagāthābhi gãtomhã-no ce mu¤ceyya candimanti. 

Evaü buddhassa āõāya-idāni asurindako
Candaü nāsakkhi gilituü-hattheneva sachādayi

Ekadā suriyaü vāpi-gaõhāti asurindako
Tadā ca so suriyopi-bhagavanta manussaraü

Jetavane santaüva-saraõatthaü bhayatajjito
Ajjhabhāsittha gāthāya-imāya taü khane pana

Namo te buddha vãratthu-vippamuttosi sabbadhi
Sambādha paņipannosmi-tassa me saraõaü bhavāti 

Athakho bhagavā vāci-suriyaü deva puttakaü
ârabbhimāhi gāthāhi-abhāsi so jinuttamo

Tathāgataü arahantaü-suriyo saraõaü gato
Rāhu suriyaü pamu¤cassu-buddhā lokānukampakā

Yo andhakāre tamasã pabhaükaro
Verocano maõķalã uggatejo
Mā rāhu gilã caraü anta likkhe
Pajaü mama rāhu pamu¤ca suriyanti

[SL Page 192] [\x 192/]     
Athakho suriyaü rāhu-mu¤citvā taramānako
Saüviggo vepacittissa-santikamhi ņhito ahu 
Athakho vepacittãpi-asurindo'surindakaü
Rāhuü imāya gāthāya-abhāsi taü khane pana

Kinnu santhara mānova-rāhu suriyaü pamu¤casi
Saüviggaråpo āgamma-kinnu bhãtova tiņņhasãti

Sattadhā me phale muddhā-jãvanto na sukhaü labhe
Buddhagāthābhigãtomhã-no ce mu¤ceyya suriyanti. 

Evaü buddhassa āõāya-idāni asurinda ko
Suriyaü nāsakkhi gilituü-hattheneva achādayãti

Tãsu vãthãsu etāsu rāsiyo dvādasā siyuü
Te rāsi yojanantāva candopi suriyopi ca

Nakkhattā ca gahāceva sabbe gacchanti sabbadā
Nakkhattā ca gahācete na jahanti sakaü vãthiü

Dhenuva vacchakaü cando taü taü nakkhatta santikaü
Upasaükami nakkhattā sakaņņhāneva tiņņhare

Pakkhattayaü tiņņhati lohitaīgo
Pakkhadvayaü sukkabudhā ravãca
Vassaü guråpa¤ca yanāni sāni
Dinadvayaü vāķķha dina¤ca cando

Usabhādi catasso pi rāsiyo ajavãthikā
Mãna mesatulā ka¤¤ā imegovãthi nāmakā

Vicchikādi catassotu nāgavãthiti sa¤¤itā
Jinālaīkāra nāmevaü ābhatattā mayāpitaü

Anto ca bāhira¤ceva majjhe vāpi tayo vãthi
Ajāvãthãnaü yeva bhavantãti vijāniyā

Tiõõaü vãthina me tesaü vitthāraü parimaõķalaü
 ãkākārena sāminā vuttameva vadāmahaü

Sineruno ņhitattānaü parato cakkavāëakaü
Uttarabhāga pamāõa¤ca hitvāna orabhāgato

Sineru cakkavāëānaü antaraü parimāõato
Pa¤casata sahassāni sahassā nåna saņņhi ca

Satāni satta ¤eyyāni pa¤ca vãsuttarāni ca
Majjhavãthi gato nāma tattha vemajjhato ravi 

[SL Page 193] [\x 193/]     
Majjhato yāva merumhā cakkavāëāna mantaraü
Vemajjhato yadā hoti ubhayanta gato tadā

Majjhato yāva merumhā cakkavāëā ca pabbatā
Duve sata sahassāni sahassānåna sãti ca

Aņņha sataü duve saņņhi yojanāni tigāvutaü
Ubhato antako meru cakkavāëāna mantaraü

Ekaü sata sahassa¤ca sahassā nåna tāëisaü
Nava satāni cekatiüsa yojanāni ca gāvutaü

Pamāõo samantā ca maõķalaü majjhavãthiyā
Sata sahassā nåna vãsa sahassāneka tiüsa ca

Sata meka¤ca vi¤¤eyyaü pa¤ca sattati uttaraü
Dakkhiõaü uttara¤cāpi gacchanto pana bhānumā
Majjhavãthippamāõena maõķaleneva gacchati
Gacchantoca panevaü so oruyhoruyha heņņhato

âruyhāruyha uddha¤ce yato gacchati sabbadā
Tato gativasenassa duramaddhāna māsitaü

Tiüsa sata sahassāni yojanāni ca māõato
Tasmā so parito yāti tattaka¤ca dine dine

Sahassamekaü pa¤casataü catupa¤¤āsa yojanaü
Tigāvutaü terasa sata tettiüsa ratanānica
Aņņhaīgulāni tiriyaü gacchateka dinaü ravi

Cattāëãsa sahassāni chasatāni tigāvutaü
Yojanāni titā ëãsaü māsenekena gacchati. 

Te navuti sahassāni dvisataü sattasãti ca
Gāvutāni duvecāpi dvãhi māsehi gacchati

Imāya gatiyā anta vãthito vãthimantimaü
Gacchati chahi māsehi tãhi māsehi majjhimaü

Sineru santike anta vãthito pana bhānumā
Gacchante dvãhi māsehi assa dãpassa majjhato

Tasmā sãhala dãpassa majjhato meru antaraü
Duve satasahassāni vãsate nālikā nitu

[SL Page 194] [\x 194/]     
Tettiüsa¤ca sahassāni aņņhārasa tigāvutaü
Cakkavāëantara¤cassa dãpassa ca majjhato

Tãni sata sahassāni sahassāni ca vãsati
Cha uttarāni pa¤ceva satāneka¤ca gāvutanti-

Evaü mahiddhikā mahānubhāvā candimasuriyā yaü sineruü pariharanti vicaranti tassa
sineruto upari dasa sahassa yojanappamāõaü āyāmavitthārena sattaratanamayaü
pākāraparikkhittaü dvārasahassa yuttaü ārāma pokkharaõi uyyānādãhi vicittaü tāvatiüsa
bhavanaü ahosi. Tattha sakkodevarājā rajjaü kāresi. Sakko kira magadharaņņhe macala gāme
magho nāma mānavo hutvā tettiüsa purise gahetvā kalyāõakammaü karonto sālādikaü
kattabbaü kusalaü katvā sattavatta padāni påretvā tato cuto saddhiü parisāya deva loke
nibbatti. Tato pubbadevā āgantuka devaputtā āgatā sakkāraü tesaü karomāti vatvā
dibbapadumāni upanāmesuü. Upaķķharajjena ca nimantesuü. Sakko upaķķharajjena
asantuņņho ahosi. Atha nevāsikā āgantuka sakkāraü karomāti gandhapānaü sajjayiüsu.
Gandhamadhutipi vuccati. So kira ativiya madhuro madanãyo eko madhuviseso. Sakko
sakaparisāya sa¤¤aü adāsi, mārisā mā gandhapānaü pivittha, pivanākāramattameva
dassethāti. Te tathā akaüsu. Nevāsika devaputtā suvaõõarasakehi upanãtaü gandhapānaü
yāvadatthaü pivitvā mattā tattha tattha suvaõõapaņhaviyaü patitvā supiüsu. Sakko
gaõhatha puttāti puttehi te pādesu gāhāpetvā sinerupādesu pātesi. Sakkassa pu¤¤atejena
tadanuvattitāpi sabbe te tattheva patiüsu. Te sineruno vemajjhagata kāle sa¤¤aü labhitvā
attānaü suraü pivimhāti akaüsu tato paņņhāya te asurā nāmajātā. Atha nesaü kammapaccayā
utasamuņņhānaü sinerussa heņņhimatale dasayojana sahassaü asura bhavanaü nibbatti.
Pāricchattaka parimāna bhåtāya citta pāņaliyā upasobhitaü sabbaü pākārādikaü tāvatiüsa
bhavana sadisaü. Tassa cittapāņaliyā catusu passesu tiüsayojanāyatā tadanuråpa vitthārā
catasso silāpatthā pa¤¤attā ahesuü. Tesu puratthima disābhāgesu vepacitti asurindo rajjaü
kāresi. 

[SL Page 195] [\x 195/]     
Sucittā nāma yuvarājā. Dakkhiõa disābhāge sambaronāma asurindo rajjaü kāresi.
Namucināma yuvarājā. Pacchima disābhāge balināma asurindo rajjaü kāresi. Asurojonāma
yuvarājā. Uttara disābhāge mahārājonāma asurindo rajjaü kāresi. Rāhu asurindo nāma
yuvarājā. Tesaü tesānaü asurindānaü nivāsanaņņhāna bhåtāni cattāri nagarānã tikåņānaü
majjhe pātubhavanti. Tāni kho pana nagarānipi sattaratanamaya pākāra parikkhittāni
nānālaīkāra sampannāva bhavantãti vadanti. Sakko tesaü nivattetvā anāgamanatthāya
ārakkhaü ņhapesi. Tattha udake nāgā ca balāhonti. Sinerussa paņhamālinde etesaü ārakkhā,
dutiyālinde supaõõānaü ārakkhā, tatiyālinde kumbhaõķānaü ārakkhā, catutthālinde
yuddhasaõņhānaü visamacāri dānava yakkhānaü, pa¤camālinde catusudisāsu catunnaü
mahārājānaü ārakkhā ņhapitā. Tena vuttaü.

"Antarā dvinnaü ayujjhapurāõaü, pa¤cavidhā ņhapitā abhirakkhā, uragakaroti payassa hāri
madanayudhā caturo ca mahatthāti" te pana te asurā āyuvaõõa yasa issariya sampattãhi
tāvatiüsa sadisāva. Tasmā antare attānaü ajānitvā pāņaliyā phuppitāya nayidaü devanagaraü
tattha pāricchattako phupphati' idha pana citta pāņali, jara sakkena mahā suraü pāyetvā
va¤cãtvā devanagaraü ca gahitaü gacchāma tena saddhiü yujjhissāmāti hatthassarathe
āruyha suvaõõa rajata maõi phalakādi gahetvā yuddhasajjā hutvā asurabheriyo paharanto
mahā samudde udakaü dvidhā bhinditvā uņņhahanti-te deve vuņņhe vammika makkhikā
vammikaü viya sineruü abhiråhituü ārabhanti. Atha tesaü paņhamaü nāgehi saddhiü
yuddhaü hoti. Tasmiü pana yuddhena kassaci chavi vā cammaü vā na jijjati. Na lohitaü
uppajjati. Kevalaü kumārakānaü dārudaõķaka yuddhaü viya a¤¤ama¤¤aü
santāsanamattameva hoti. Koņi satāpi koņi satasahassāpi nāgā tehi saddhiü yujjhitvā asura
purameva pavesetvā nivattanti. Sace asurā balavantā honti. Atha nāgā osakkitvā dutiyālinde
supaõõehi ekato hutvā yujjhanti. Supaõõādisupi esevanayo. Yadā panatāni pa¤caņņhānāni
asurā maddanti. Tadā ekato sampiõķāni ņhitāni pa¤cabalāni osakkanti atha cattāro
mahārājāno gantvā sakkassa taü pavattiü ārocenti. Sakko tesaü vacanaü sutvā vejayantaü 

[SL Page 196] [\x 196/]     
Nāma rathaü āruyha nikkhamati. So pana ratho diyaķķhayojana satāyāmo tassa
pacchimantato paõõāsa yojano. Majjhe ratha pa¤jaro pa¤¤āsayojano, ratha sandhito yāva
ratha sãsā pa¤¤āsa yojano. Tasmiü yojaniko pallaīko atthato hoti. Tiyojanikaü setacchattaü
matthake ņhapitaü. Eke kasmiü yuge sahassa āja¤¤a yutto. Sesālaīkārassa pamāõaü natthi.
Dhajopanassa aķķhatiyāni yojanasatāni uggato. Yassa mandavāteritassa pa¤caīgika
turiyasseva saddo niccharati. Rathasaddo ca dhaja saddo ca ājānãya saddo ca ekato hutvā
samantā asani saddo viya hoti. So pana tassa pu¤¤appaccayena nibbatto cakkavāëa
pabbatepi sinerumhipi sammukhãbhåte vinivijjhitvā ākasa gamana sadiseneva vegena
gacchati. Sakko tesaü vacanaü sutvā evaråpaü attano rathavaramāruyha sayaü
vānikkhamati. Ekaü vā puttaü pesetã. Ekasmiü divaseyeva nikkhamitvā asure yuddhena
abbhuggantvā samudde pakkhipāpetvā catusu vāresu attano sadise indapaņimā māpetvā
ņhapesi. Tasmā asurā nāgādayo jinitvā āgatāpi imā paņimā disvā sakko nikkhantoti
palāyanti. Evaü devāsura saīgāme vattamāne vepacitti nāma jeņņho asurindo asure āõāpesi.
Sace mārisā asurā jineyyuü devo parājeyyuü-sakkaü devānamindaü gahetvā dvãsu hatthesu
dvisu pādesu ka kaõņhepi pa¤cahi bandhanehi bandhitvā mama santikaü āõeyyāthāti
sakkopi tatheva āõāpesi. Atheka divasaü saīgāme vattamāne asurā parājiüsu. Devā
vepacittiü asurindaü gahetvā pa¤cahi bandhanehi devasaīkhalikāya bandhitvā sakkassa
devara¤¤o santikaü nayiüsu devasaīkhalikā nāma nalina suttaü viya makkaņakajāla suttaü
viya cakkhussāpāthaü āgacchati. Iriyāpathaü rujjhati. Chettuü pana neva vāsiyāna
pharasunāvā sakkotitepana citteneva bajjhanti. Citteneva muccanti. Vepacitti asurindo pana
bandhitvā nisãdāpito asabbhāhi pharusāhi vācāhi sakkaü devānamindaü akkosati 'corosi
bālosi måëhosi uņņhosi theõosi gadubhosi nerayikosi tiracchāna gatosi natthi tuyhaü sugati
duggatiyeva tuyhaü pāņikaükhitabbāti" imehi dasahi akkosa vatthuhi akkosati. Jarasakko
sabbakāle jinissati yadā asurānaü jayo bhavissati. Tadā taü bandhitvā asurabhavanadvāre
nipajjāpetvā phoņāpessāmãti ādãni vatvā

[SL Page 197] [\x 197/]     
Paribhāsati. Sakko pana vijitavijayo na taü manasi karoti. Mahāpaņiggahaõampanassa
matthake vidhunanto sudhammadevasabhaü pavisaticeva nikkhamatica. Atha mātalã
devasaügāhako cintesi kinnukho esa sakko imāni pharusavacanāni bhayena titikkhati udāhu
adhivāsanakhantiyā samannāgato'ti vãmaüsento imaü gāthamāha.

Bhayānumathavā sakka dubbalyānu titikkhasi
Suõanto pharusaü vācaü sammukhā vepacittino'ti

Athasakko devarājā attano khantibalaü dãpento imā gāthā abhāsi. 

Nāhaübhāyāmi dubbalyā khamāmi vepacittino
Kathā hi mādiso vi¤¤å bālena patisaüyuje.

Yo have balavā santo dubbalassa titikkhati
Tamāhu paramaü khantiü niccaü khamati dubbalo

Tasse'va tena pāpiyo yo kuddhaü patikujjhati
Kuddhaü appati kujjhanto saügāmaü jeti dujjayaü

Uhinnamatthaü carati attano ca parassa ca
Paraü saükupitaü ¤atvā yo sato upasammati. 

Evaü sakko attano khantibalaü vaõõetvā "sapathaü karohi vepacitti adubhayā"ti āha. Tato
sapathaü karonto asurindo imaü gāthamāha.

Yaü musā bhagato pāpaü yaü pāpaü ariyåpavādino
Mittadduno ca yā pāpaü yaü pāpaü akata¤¤uno
Tameva pāpaü phusatu yo te dubbhe sujampati

Evaü taü sapathaü sammā kārāpetvā sujampati
Vepacittiü visajjesi tato veropasammati

Kena so vepacittãti nāmo asurindako
Kena parājito āsã iti ce kathayāmahaü

Devānaü asurānaü ca saügāmo vattatiyadā
Samuddapiņņheva honti ye bhuyyena te pana 

Parājayo asurānaü hoti appajayo pana
Tadā ca vālikāpiņņhe rajatābhe manorame

[SL Page 198] [\x 198/]     
Kalyāõadhammā sãlavantā paõõasālā sumāpiya
Vasanti isayo sabbe jhāyino ca mahiddhikā

Yadā parājitā hutvā palāyantā surā pana 
Devehi anubandhantā patvā isãnamassamaü

Ime sabbe'pi isayo jarasakkassa pakkhikā
Ime nissāya te devā anubandhanti no iti 

Vadantā kodhasā tesaü isãnaü assamādikaü
Bhindantā paribhāsantā pavisanti sakaü puraü

Tato sabbe'pi isayo paõõasālaü punāparaü
Karitvāna tahiü ņhāne vasiüsu te punappunaü

Viddhaüsanteva asurā tadā te isayo pana
Saügāme vattamānamhi sambarasseva santikaü

Gantvā sabbe'pi isayo ņhatvā tasse'va santike
Abhayaü yācanatthāya idaü vacana mabravuü

Isayo sambaraü patvā yācanti abhaya dakkhiõaü
Kāmaü karohi tvaü dātuü bhayassa abhayassa cā'ti

Tesaü taü vacanaü sutvā sambaro asurindako
Tesaü niggahaõatthaü ca imaü gāthaü abhāsatha

Isãnaü abhayaü natthi duņņhānaü sakkasevinaü
Abhayaü yācamānānaü bhayameva dadāmivo'ti. 
Atha te isayo sabbe vācaü sutvāna tassataü
Abhisapantā sambaraü imā gāthā abhāsayuü

Abhayaü yācamānānaü bhayameva dadāsi no
Patigaõhāma te etaü akkhayaü hotu te bhayaü 

Yādisaü vapate bãjaü tādisaü harate phalaü
Kalyāõakārã kalyāõaü pāpakārã ca pāpakaü

Pavuttaü tāta te bãjaü phalaü paccanubhossasã'ti
Evaü te isayo sabbe abhisapitvāna taü pana

Tato antaradhāyitvā samuddatãre sumāpitaü
Attano attanoyeva paõõasāla mupāgamuü

Athakho sambaronāma asurindo imehi tu
Abhisāpato paņņhāya divase divase pana

[SL Page 199] [\x 199/]     
Tikkhattu mubbijji sohi bhutvā sāyamāsakaü
Sayanaü abhiråhitvā niddāyokkanta mattake

Samantā sattisatena ņhatvāna pahaņo viya
Upaņņhāti tadā tassa dasasahassayojanaü

Saddo asurabhavanaü saükhohaü ahu tāva te
Tadā sabbe asurā'gantvā tassara¤¤o va santikaü

Kimidaü iti pucchiüsu natthi ki¤citi so bravi
Tadā majjhimayāme'pi pacchimayāmake'pi ca
Ubbijjittha tadā cā'pi sabbe gantvā va pucchiüsu
Tatova so'pi lajjāya kathetuü neva sakkuni

Taü sabbe asurācā'pi mā bhāyitthā'ti abravuü
Tato paņņhāya tassevaü mahārogo upapajjati

Tikicchituü na sakkoti isãnaü dubbhãkāraõā
Cittaü vepati [a] teneva vepacitta vhayo ahu

Api saügāmasãse'pi parājetvā palāyataü
Sakko labhitvā bodhesi isãsapathakāraõaü

Kārāpetvāna sapathaü sakko cittaü vimocayã
Rogābhibhåto so āsi sakko taü passituü tadā

âgacchati tadā sakkaü passitvā vepacittako
Tikicchāhi maü devinda iti vācaü abhāsayã

Atha sakko'pi taü āha asurinda sace tuvaü
Mā vāce sambarimāyaü tikicchissāmahaü tuvanti. 

Tassa taü vacanaü sutvā vepacitti idaü bravi
Pucchissāmi ahaü yāva asure tāva mārisa

Tiņņhāhãti ca vatvāna asure paripucchi so
Vācemi mārisā sakkaü sambarimāyakaü iti

Tadā ca asurā sabbo evamāhaüsu tassatu
Sabbarimāyaü ajānanto sakko pãëeti no pana 

Jānanto sambarimāyaü atirekaü karissati.
Ekassa attano hetu māyaü vāciya tassa tu

Mā amhe sabbe nāsehi sikkhāpetuü na vaņņati.
Itivutte vepacitti devindaü etada bravi
----------------------------------------------------------
[A] cittavepatti-potthakesu.

[SL Page 200] [\x 200/]     
Pubbetu sambaro nāma asurindo purindada
Māyāvã māyaü yojetvā niraye paccate bhusaü

Tumhetu dhammikā santā kiü māyāya karissatha
Iti vatvā vepa citti imaü gāthaü abhāsatha

Māyāvã maghavā sakka devarājā sujampati
Upetã nirayaü ghoraü sambarova sataü samanti

Sakko pana vijānāti rogassuppatti kāraõaü
Isivācāpadesena tesaü tu sapathena ca

Cittakkhe pā ayaü rogo jāyatãti tikicchituü
Khamāpetvāva mu¤ceyya khamāpessāmi taü iti
Cintitvāna tikicchissaü itivattvā'pi tassa taü
Asikkhāpetukāmaü va ¤atvāna tu tikicchanaü

Khamāpanaü isãnaü so akāretvā purindado
Taü padesā nivattitvā sakaņņhānaü apakkami.

Evaü sineruno heņņhā tikåņānaü va majjhake
Suvaõõavālukāpiņņhe asurānaü puraü ahu

Tesaü ayujjhapurānaü duvinnaü antare pana
Aņņhasaņņhisahassāni ekalakkha¤ca yojanā

Bhavantitihi vi¤¤eyyā paõķitena naya¤¤unā
Taduddhadevalokānaü antaraü kathituü pana.

Dukkaraü tena gaõanaü karontena naya¤¤unā
Caturāsãtisahassa ņņhitaü katvā catugguõaü

Catuddasasahassānaü adhikaü ca catussataü
Missitesu bhavekindaü sabbakindamidaü mataü

Tilakkhaü pa¤canahutaü adhika¤ca catussataü
Tāvatiüse kindamånaü yāmāya kinda mekakaü

Dve tãni catupa¤cāpi cha satta aņņhameva ca
Nava dasekādasa ca dvādasa terasā'pi ca

Catuddasa pa¤cadasa soëasa ca sattadasa
Yathākkamaüva vi¤¤eyyaü tusinādisu bhåmisu

Sabakindesu misseyya caturāsãti sahassakaü
Tasmā evaü vijānãyaü sabbabhåmina mantaraü
 
[SL Page 201] [\x 201/]     

Paņhavãtalato yāva tāvatiüsassa antaraü
Caturāsãtisahassa yojanāni bhavantihi

Tāvatiüsa bhavanato yāva yāmāya antaraü
Catulakkhaü tinahutaü catusahassa mevaca

Catusata¤ca vi¤¤eyyaü yojanānaü pamāõato
Yāmāto yāva tusitā sattalakkhaü tato paraü

Caturāsãti sahassa¤ca aņņhasataü ca yojanā
Tusitā yāva nimmāõā lakkhānekā dasā'pi ca

Pa¤catiüsa sahassāni dvisataü dvikayojanā
Nimmāõato vasavatti antaraü yojanā pana

Catuddaseva lakkhāni pa¤cāsãti sahassakaü
Adhikaü cha sataü ¤eyyaü paõķitena naya¤¤unā

Vasavattito yāva brahma pārisajjāna mantaraü
Aņņhāraseva lakkhāni chattiüsa ca samāsakaü

Yojanā iti ¤ātabbaü vi¤¤unā hi naya¤¤unā
Pārisajjato parittābhā antaraü parimāõato

Ekavãsa ca lakkhāni chaëasãti sahassakaü
Catusata¤ca yojanā vi¤¤ātabbaü naya¤¤unā

Parittābhā brahmalokā parittasubhakā pana
Pa¤cavãsati lakkhāni chattiüsā ca sahassakaü

Aņņhasata¤cayojanā bhavantãti vijāniyaü
Parittasubhakā yāva vehapphalātu antare

Aņņhavãsati lakkhāni sattāsãti sahassakaü
Adhikaü vãsataüceva yojanānaü pamāõato

Vehapphalato avihā tesaü ca antaraü pana
Dvattiüsa¤ca lakkhāni sattatiüsa sahassakaü

Adhikaü pa¤ca sata¤ceva yojanānaü pamāõato
Avihāto yāvatappā antaraü parimāõato

Pa¤catiü seva lakkhāni aņņhāsãti sahassakaü
Atappā sudassānantu antaraü parimāõato

Navatiüsa ca lakkhāni aņņhatiüsa sahassakaü
Catusata¤ca yojanā bhavantãti vijāniyaü 

[SL Page 202] [\x 202/]     
Sudassā sudassãnaütu antaraü parimāõato
Dvā cattāëãsa lakkhāni aņņhāsãti sahassakaü

Aņņhasata¤ca vi¤¤eyyaü yojanāni pamāõato
Sudassãto akaniņņhā antaraü parimāõato

Cha cattāëãsa lakkhāni navatiü ca sahassakaü
Adhikaü dvisata¤ce va yojanāni bhavantihi

Akaniņņhāto āruppā paņhamabhåmikā pana
Navatāëãsa lakkhāni navāsãti sahassakaü

Adhikaü chasataü¤ce va yojanāni bhavantihi
Paņhamāruppato yāva dutiyāruppa bhåmikā

Te pa¤¤āsa¤ca lakkhāni cattāri nahutāni ca
Catusata¤ca vi¤¤eyyaü yojanānaü pamāõato

Tatiyāruppato yāva catutthāråpabhåmikā
Saņņhisatasahassāni cattāri nahutāni ca

Yojanāni bhavantã ti vi¤¤ātabbaü naya¤¤unā
Yojanā nāma duvidhā bhavanti parimāõato

Byamhādi yojana¤ceva bhumādiyojanampi ca
Tesaü bhedantu dãpetuü evaü kathenti pubbakā

Chattiüsa paramānåna meko nucchatiüsa te
Tajjāri tāpi chattiüsa rathareõucchatiüsa te

Likkhā tā satta åkātā dha¤¤amāso'pi sattate
Sattāīgula mamudviccha vidatthi tā duvesiyuü

Ratanaü tāni sattema yaņņhi tā vãsatå sabhaü
Gāvuta musabhāsãti yojanaü catugāvutaü

Iminā yojaneneva paņhavãpabbatādinã
Antaraü sabbabhåmãnaü veditabbaü va vi¤¤unā

Dhanupa¤casataü kosaü kosā cattāri gāvutaü
Gāvutānica cattāri yojananti pavuccati

Ida¤ca yojanaü a¤¤aü candasuriya pamāõakaü
Vimānādi paricchedaü yojanaü aparampi ca

[SL Page 203] [\x 203/]     
Vinayassa ca ņãkāyaü vãthiparicchinnayojanaü
Sabbampi pa¤caratana yaņņhãhi katayojanaü

Tasmā pana idaü sabbaü yojanaü khuddakaü iti
Sabbathāva vijāneyya naya¤¤u paõķito naro

Evaü sundarabhāvena saüyuttaņņhakathāyahi
Yuttaü acchedakaü vācaü āharissāmi taü idha

Heņņhimā brahmalokamhā patitā mahatã silā
Ahorattena ekena aņņhatāëãsa sahassakaü

Yojanāni patantāva catumāsena bhåmikaü
Tasmā bhåmitalāyāva brahmasajjāna mantaraü

Sattapa¤¤āsa lakkhāni chanahuta¤ca yojanā
Bhavantã ti hi ¤ā tabbaü paõķitena naya¤¤unā

Ubbhedaü catu ekaü ņhatvā catusatena tu
Guõito bhåmito yāva heņņhimā brahmalokato

Antaraü yojanaü hoti tasmāhu ati dårakaü
Tato ati dårataraü bhavagganti pakāsitaü

Bhavaggo tividho hoti puggalānaü pabhedato
Puthujjana bhavaggo ca bhavaggo ariyassa ca 

Tathā sabba bhavaggo'ti bhavaggo tividho bhave
Puthujjanānaü bhavaggo vehapphalo'ti dãpito
Ariyānaü bhavaggotu akaniņņhā'ti dãpito
Nevasa¤¤ā nāsa¤¤anta sabba bhavagga nāmako

Sabba bhavagge ņhatvāna kåņāgāra samā silā
Patitā tãhi vassehi dvãhi māsehi aņņhahi

Rattindivehi adhika catuvãsati ghaņãhi ca [a]
Paņhavãtalamāpādi ekarattindive tulā

Aņņhatāëãsa sahassa yojanāni tato tato
Pa¤ca koņyeka paõõāsa lakkhāni nahuta dvayaü

Tisasahassadvãsataüca yojanāni bhavantihi
Ubbedhaü catu satta tãni ekaü tathāpica

Catu satena guõitaü bhåmito ābhavaggikaü
Yojanaü iti vi¤¤eyyaü paõķitena naya¤¤unā
------------------------------------------------------
[A] yaņņhahi-potthakesu. 

[SL Page 204] [\x 204/]     
Dasakkharaü ekapātāchapātā ca vināķikā
Vināķi pa¤cadasa pādaü catuppādaüca nāķikā

Saņņhināķi aho ratti tiüsaratteka māsakaü
Dvādasa māsiyo vassaü evaü kālaü vijāniyaü

Yāca bhavagge ņhatvāna patitā mahatã silā
Catumāsa pa¤ca dina pa¤¤āsa ghaņikāhitu

âki¤camhi sampattā tatiyāruppa bhåmiyaü
Tato nipātitā sãëā temāsa aņņhavãsati

Dinehi dvattiüsa ghaņãhi pattā dutiya bhåmiyaü 
Tato nipātitā sãëā temāsa aņņhavãsati

Dinehi pa¤ca dasahi ghaņãhi adhikehi tu
âkāsāna¤cā yatana paņhamā ruppabhåmiyaü

Sampattā iti vi¤¤eyyaü tato tu patitā pana
Temāsa terasa dina satta pa¤¤āsa nāķihi

Akaniņņhamhi sampattā tato nipātitā tusā
Temāsa cha divasehi navatiüsa ghaņãhi ca

Pāpaõe sudassã bhåmiü dve māsekåna tiüsati
Rattãhi visa nāķãhi pattā hi sudassa bhåmiyaü

Tato nipātitā sāhi dvimāsehi vãsati
Dinehi tãhighaņãhi atappābhåmi pāpuõi

Tato nipātitā sāhi dvimāsehi catuddasa
Dinehi pa¤catāëãsa ghaņãhi avihaü pati
Avihamhā patitā sāhi dvãhi māsehi sattahi
Rattãhi satta vãsehi ghaņãhi adhikehi tu

Vehapphalaü sampattā tato nipatitā pana
Dvemāsa nava nāķãhi tatiya jjhānaü bhåmiyaü

Pattā tato nipatitā māsadvi vãsarattiyā
Ekapa¤¤āsa nāķãhi dutiyajjhāna bhåmiyaü

Pattā tato nipatitā kåņāgāra samāsilā
Ekamāsa paõõarasa dinehi adhikehi tu

Chattiüsa ghaņikāheva paņhamajjhāna bhåmiyaü
Sampattā iti ¤ātabbā paõķitena naya¤¤anā

[SL Page 205] [\x 205/]     
Tato nipatitā selā catumāsehi bhåmikaü
Evaütu tãhi vassehi dvemāsaņņha dinehitu

Catuvisati nāķãhi paņhavãtala mapāpuõi
Evaü sudãgha maddhānaü jhāna lābhã naro pana

Khaneneva upāgacchi ābhavaggesu bhåmisu
Ajjhānalābhã pu¤¤akaro kāmāvacara bhåmiyaü

Yāva vasavatti bhåmiü cutikkhaõeva pāpuõi
Tasmā hi sampajānena pu¤¤akamma mahaggataü
Pu¤¤akammaü sadāyeva kattabbaü sukha micchatā

Iti ca pavara seņņhaü seņņha buddhena vuttaü 
Suõiya pavara vācaü vāca seņņhaü idanti
Manasi kariya sādhu pu¤¤akammaü karonto
Marugaõa varaņhānaü so hi saüpāpuõeyya 

Evaü sabba¤¤u buddho marugaõa vasanaņņhāna bhåtaü uëāraü
Ĩatvā bhåmiü asesaü ativa varataraü ābhavaggampi ņhānaü
Sammā desesi sabbaü sakalajanahitaü patthayanto munindo
Taü ņhānaü pattukāmo sucarita varaõe appamatto bhaveyya

Iti sujanappasāda saüvegatthāya kate lokappadãpakasāre okāsaloka niddeso nāma 
Sattamo paricchedo.
--------------
1
Athā paraü pavakkhāmi "pakiõõaka" kathampi ca
âdāya muninā vuttaü sesa ganthe va sārakaü
2
Ekopi puggalo loke uppajjati sace pana
Bahuno janassa atthāya hitāya ca sukhāya ca 
3
Saüvattati sadā yeva katamo ahu so pana
Arahaü sammā sambuddho iccāha lokanāyako
4
Dvepi me puggalā loke dullabhā katame ti ce
Yoca pubbakārã yoca kata¤¤u katavedi ca 
5
Mātā pitā ca ācariyā pubbakārãti'me matā
Anåpakārakaü a¤¤aü upakāraü karonti ye
6
Te cāpi pubbakārãti vuttā ādicca bandhunā
Tesu ca mātā pitaro putte anupakārake

[SL Page 206] [\x 206/]     
7
âpādakā posakā ca vaķķhitā khãrapāyikā
Tasmā ca te pubbakārã pubbācariyā sammatā
8
Brahmāti mātā pitaro pubbācariyāni vuccare
âhuneyyā ca puttānaü pajāya anukampakā
9
Tasmā hi te namasseyya sakkareyyātha paõķito
Annena atha pānena vatthena sayane na ca
10
Ucchādana nahānena pādānaü dhovanena ca
Idheva naü pasaüsanti pecca sagge pamodati
11
Iti vutta niyāmena karaü paccupakārakaü
Kata¤¤u katavedãti nāma mattaüca so labhe
12
Paccupakāraü kātuü so nasakko teva sabbaso
Yo ca putto asaddhānaü susaddhā sampadā ya ca
13
Dussãlānaü susilatthaü sampadāpeti sādhukaü
Dānaü adātu kāmānaü dānaü dāpeti sādhukaü
14
Suõāpeti ca saddhammaü kusale ca niyojayã
Kata¤¤u katavedãnaü eso putto ca uttamo
15
âcariyāhi sissānaü aladdhā upakārakaü
Vācāpenti avācantaü abbyattaü byattikaü karuü
16
Ajānantampi saddhammaü jānāpetvāna sabbaso
âbhi samācārikampi vattaü sikkhāpaye yato
17
Diņņhe dhamme ca yaü atthaü ya¤catthaü samparāyikaü
Amataü puramaggampi ācikkhitvāna sabbaso
18
Sissāna matthaü ācaranti tasmā te pubbakārino
Sissāpi tesu sakkaccaü katvāna ādarampana
19
Upaņņhahantā sussusā uņņhāne appamatta kā
Sādareneva sakkaccaü suõantā dhamma muttamaü
20
Ovādakkhamakā hutvā pårento sabbaso pana
Kata¤¤u katavedãti sambuddhena pakāsitā
21
Tato a¤¤e manussāpi a¤¤esaü upakārakaü
Alabhantā upakāraü karonti pubbakārino
22
Tesantu te upakāraü jānetvāna parepi ca
Paccupakāraü vattanti kata¤¤u katavedino

[SL Page 207] [\x 207/]     
23
Evantu pubbakārãnaü kata¤¤u katavedinaü
Dukkarattāva sambuddho dullabhā iti abruvi
24
Tatopi puggalāvuttā buddhena dicca bandhanā
Avakujja pa¤¤o cā pi atho uccaīga pa¤¤iko
25
Puggalo ca puthupa¤¤o puggalā te tayo matā
Idhe kaccohi puggalo gantvā ārāma muttamaü
26
Dhammaü suõanto tassādi majjha antaü na ¤ayani
Yathāpi kumbho nikkujjo tatrāsittodakaü pana
27
Na saõņhāti tathā eva dhammo citte na tiņņhati
Avakujja pa¤¤o nāmāyaü puggaloti pavuccati
28
Idhe kacco hi puggalo gantvā ārāma muttamaü
Dhammaü sutvāna dhammassa ādi majjha¤ca antakaü
29
Suõanto manasākāsã pammussi vuņņhitakkhaõe
Yathāpi khajjakaü bhojaü aīke katvāna bhu¤jiyo
30
Asaritvā uņņhahanto sabbaü patati bhåmiyaü
Evā yaü puggalo cāpi pamussi uņņhitakkhaõe
31
Uccaīga pa¤¤o nāmāyaü puggaloti pakāsito
Idhe kaccopi puggalo gantvā ārāma muttamaü
32
Dhammaü sutvāna sakkaccaü tassādã majjhamantikaü
Manasi karonto sutvāna uņņhito pana vissari
33
Yathāpi kumbho ukkujjo tatrā sitto dakaü pana
Saõņhāti no vivaņņati tathā tassāpi mānase
34
Dhammo tiņņhati sakkaccaü na paümussati katha¤ca pi
ädiso puggalo yeva puthu pa¤¤oti vuccati
35
Avakujja pa¤¤o puriso dummedho avicakkhaõo
Abhikkhaõampice hoti gantā bhikkhåna santike
36
âdiü kathāya majjha¤ca pariyosāna¤ca tādiso
Uggahetuü na sakkoti pa¤¤ā bhissa na vijjati
37
Uccaīga pa¤¤o puriso seyyo etena vuccati
Abhikkhaõampi ce hoti gantā bhikkhåna santike
38
âdiü kathāya majjha¤ca pariyo sāna¤ca tādiso
Nisinno āsane tasmiü uggahetvāna bya¤janaü

[SL Page 208] [\x 208/]     
39
Vuņņhito nappajānāti gahitaü pissa mussati
Puthu pa¤¤e ca puriso seyyo etehi vuccati
40
Abhikkhaõampi ce hoti gantā bhikkhåna santike
âdiü kathāya majjha¤ca pariyosānaüca tādiso
41
Nisinno āsane tasmiü uggahetvāna bya¤janaü
Dhāreti seņņha saükappo abyagga manaso naro
42
Dhammānudhamma paņipanno dukkhassantaü karosiyā'ti
Tayopi puggalā vuttā buddhenā dicca bandhunā
43
Andho ca ekacakkhu ca vicakkhu cāpi te tayo
Yo naro dhana dha¤¤ānaü bhogānaü lābhakāraõaü
44
Najānāti labhitvāpi thiraü kātuü na ¤āyati
Kusalā kusala¤cāpi sāvajja¤cā navajjakaü 45 najānāti na passati eso andhoti vuccati
Yo naro dhana dha¤¤ānaü bhogānaü lābhakāraõaü
46
Najānāti labhitvāpi thiraü kātuü na ¤āyati
Kusalā kusala¤cāpi sāvajja¤cā na vajjakaü
47
Jānāti passatã ceva eso tu eka cakkhuko
Yo naro dhana dha¤¤ānaü bhogānaü lābhakāraõaü
48
Jānāti ca labhitvāpi thiraü kātu¤ca ¤āyati
Kusalā kusala¤cāpi sāvajja¤cā na vajjakaü
49
Jānāti passatã ceva eso vutto dvicakkhukoti
Na ceva bhogā tathāråpā na ca pu¤¤āni kubbati
50
Ubhayattha kaliggāho andhassa hatacakkhuno
Athāparoyaü akkhāto ekacakkhu ca puggalo
51
Dhammā dhammena saüsaņņhā bhogāni pariyesati
Theyyena kåņakammena musāvādena cåbhayaü
52
Kusalo hoti saīghātuü kāmabhogãca mānavo
Ito so nirayaü gantvā ekacakkhu viha¤¤ati
53
Vicakkhu pana akkhāto seņņho purisa puggalo
Dhamma laddhehi bhogehi uņņhānādhi gataü dhanaü
54
Dadāti seņņha saükappo abyagga manaso naro
Upeki bhaddakaü ņhānaü yattha gantvā na socati 

[SL Page 209] [\x 209/]     
55 Andha¤ca ekacakkhu¤ca ārakā parivajjaye
Dvicakkhuü pana sevetha seņņhaü purisa puggalanti
56
Aparepi tayo vuttā puggalā dicca bandhunā
Gåthabhāõi pupphabhāõi madhubhāõãti'me tayo
57
Idhe kacco hi puggalo sabhāyaü ¤ātimajjhago
Sakkhi puņņho abhåtaü vaü bhåtaü bhåtaü abhåtakaü
58
Katvā bhaõati so vutto puggalo gåthabhāõiti
Ekacco hi sabhā majjhe ¤āti majjhe thavā gato
59
Sakkhi puņņho musāvādaü akathentottano pivā
Parassa kāraõāvāpi bhåtameva katheti yo
60
Ediso puggalo yeva pupphabhāõãti vuccati
Ekaccohi naro loke musā vā pharusaü pivā
61
Samphappalāpaü vajjanto vācaü kaõõasukhaü bhaõe
ädiso puggaloyeva madhubhāõãti vuccati
62
Tayova cakkavattino santo saüvijjamānakā
Padesa cakkavattã ca cakkavattã ca dãpake
63
Mahissaro cakkavatti iti bhedā tayo siyuü
Attano vijite raņņhe yo rājā issaro ahu
64
Padesa cakkavattãti esa rājā pavuccati
Sakala jambudãpetu yo rājā issaro ahu
65
Sadãpacakkavattãti esa rājā pavuccati
Cāturanto mahā raņņho vijitāvi mahabbalo
66
Rājā rājā dhammarājā sabba rājåhi påjito
Eso mahissaro rājā cakkavattãti nāmako
67
Evaü vuttetu buddhena tassaü parisatiü pana
Eko bhikkhu bhagavantaü vanditvā idamabravi
68
Sabbesaü rājånaü rājā cakkavatti mahissaro
Cakkavatti dhammara¤¤o rājāko sugataü iti
69
Tassa taü vacanaü sutvā bhagavā etadabravi
Dhammova cakkavattissa ra¤¤o rājā paro nahi
70
Aha¤ce bhikkhu lokaggo dhammarājā anuttaro
Tathāpi dhammo me rājā saddhammagaruko ahanti 

[SL Page 210] [\x 210/]     
 Pakiõõakanayasāraniddeso. 71
Ekadā pi ca sambuddho patvā sambodhi muttamaü
So paņhamābhi sambuddho nisinno ajapālake
72
Ahaü hi arahā loke aggo seņņho anuttaro
Tathāpi garukātabbaü påjetabbaü vinā pana
73
Dukkho iti vicintetvā evaü cintesi so pana
Mayā hi garukātabbo påjetabbo ca puggalo
74
Na vijjati tilokepi tasmā kaü påjaye ahaü
Pati laddho mayā dhammo gambhãro duddaso tamo
75
Taü dhammaü yeva påjetvā garuü katvāna sabbadā
Viharissanti tassevaü cintanaü cintitakkhaõe
76
Brahmaloke mahābrahmā sahampatãti nāmako
Jānitvā taü khaõeyeva otaritvāna sãghaso
77
Sambuddhaü upasaükamma sādareõābhi vandiya
Sabbesaü buddhaseņņhānaü garukātabbaü bhāvakaü
78
âharitvāna dãpetuü imā gāthā abhāsatha
Ye ca atãtā sambuddhā ye ca buddhā anāgatā
79
Yoce tarahi sambuddho bahånaü soka nāsako
Sabbe saddhammagaruno vihaüsu viharanti ca
80
Athāpi viharissanti esā buddhāna dhammatā
Tasmāhi atthakāmena mahattama bhi kaīkhatā
81
Saddhammo garukātabbo saraü buddhāna sāsananti
Bodhisattā tayo vuttā buddhenādicca bandhunā
82
Ugghaņita nāmeko tathā vipacita¤¤u ca 
Ĩeyyo ca bodhisatto ca tesu ugghaņita¤¤uko
83
Saükhittaü desitaü dhammaü sãghameva vibujjhati
Ugghaņita¤¤uko ceso bodhisattoti vuccati
84
Kappasata sahassa¤ca cattāro ca asaīkhiye
Påretvā pāramã sabbā patto sambodhimuttamaü
85
ädiso bodhisatto ca pa¤¤ādhikoti vuccati
Vipacita¤¤å bodhisatto saükhittaü desitaü pana
86 Sãghameva ajānitvā ki¤ci vitthārite pana
A¤¤āsi sabbasotena vipacita¤¤åti nāma so 

[SL Page 211] [\x 211/]     
87
Kappasata sahassa¤ca aņņhacāpi asaükhiyo
Påretvā pāramã sabbā patto sambodhimuttamaü
88
ädiso bodhisattotu saddhādhikoti vuccati
Neyyo nāma bodhisatto sammā vitthārite pana
89
Vijāni sabbaso tena neyyo iti pavuccati
Kappasata sahassa¤ca soëasa¤ca asaīkhiye
90
Påretvā pāramã sabbā patto sambodhi muttamaü
ädiso bodhisattotu vuccati viriyādhiko
91
Tatheva puggalā cāpi cattārova bhavantihi
Idhekaccohi parato dhammaü ¤atvāna sādaraü
92
Yathā dhammaü na vatteti paņhamo måsikåpamo
Idhekacco ajānetvā saddhammaü parato pana
93
Sutvā dhammaü ācarati dutiyo måsikåpamo
Idhekaccopi saddhammaü ajānanto parehipi
94
Sutvā dhammaü nā carati tatiyo måsikåpamo
Idhekaccopi saddhammaü jānitvā dhammiko pana
95
Sammā carati esotu catuttho måsikåpamo
Catubbidhesu etase tatiyo sabbahãnako
96
Catuttho sabbaseņņho tu sabbasampatti sādhako
Ambåpamā ca cattāro puggalā diccabandhunā
97
Vuttā āmo pakkavaõõi pakko ca āmavaõõi ca
âmako āmavaõõi ca pakko ca pakkavaõõiko
98
Idhekacco nigguõopi guõavā viya khāyati
Dussãlo sãlavantoca duppa¤¤o pa¤¤avā viya 
99
Eso kho puggalo vutto āmova pakkavaõõiti
Idhekacco sagguõopi nigguõo viya khāyati
100
Sãlavāpi dussãlova bālova paõķito api
Eso kho puggalo vutto pakko va āmavaõõiko
101
Idhekaccotu dussãlo duppa¤¤o nigguõo ahu
Tādisoyeva pa¤¤āto sabbesaü pana hãnako
102
ädiso puggalo vutto āmohu āmavaõõiko
Idhekaccotu pa¤¤āya sãlādihi guõehi ca

[SL Page 212] [\x 212/]     
103
Sampanno hoti sabbesaü tathāyeva supākaņo
ädiso puggalo ambo pakkova pakkavaõõica
104
Iti bhedena sabbe'pi puggalā catudhā siyuü sãho bhikkhave migarājā sāyaõhasamaye pana
105
Sakālayābhinikkamma vijambhati vijambhiya
Samantānu viloketvā sãhanādaü nadã tato
106
Gocarāya sapakkāmi tassa saddaü tadā pana
Suõantā pāõakā sabbe yebhuyyā santasanti ca 
107
Bhaya saüvega sampattā palātā ca patanti ca 
Bilāsayā darãsayā yeca¤¤epi vanāsayā
108
Te sabbepi sakāsayaü pavisanti ca taü khaõe
Pakkhino ķķenti ākāsaü gāme vā nigame pi vā
109
Rājadhānãsu hatthino daëhehi varattehi pi
Baddhā taü bandhanaü chetvā palāyanti ito tato
110
Evaü kho bhikkhave loke uppajjitvā tathāgato
Dhammaü deseti sabbesaü sattānaü sukhadāyakaü
111
Iti sakkāyo iti ca sakkā yassa samuddayo
Iti sakkāya nirodho gāmiõi paņipadā iti
112
Yepi te bhikkhave āsuü devā dãghāyukā pi ca
Vaõõavantā sukhussannā vyamhesu uttamesupi
113
Ciraņņhitikā te cāpi buddhassa dhammadesanaü
Sutvā bhayampi santāsaü yebhuyyā āpajjantihi
114
Aniccā kira bho mayaü niccamhāti ama¤¤imha
Addhuvā vata mayaü santā ama¤¤imha dhuvā iti
115
Evaü mahiddhiko buddho evaü mahānubhāvako
Iti vatvāna sambuddho imā gāthā abhāsatha
116
Yadā buddho abhi¤¤āya dhammacakkaü pavattayi
Sadevakassa lokassa satthā appaņipuggalo
117
Sakkāya¤ca nirodha¤ca sakkāyassa ca sambhavaü
Ariya¤caņņhaīgikaü maggaü dukkhåpa samagāminaü
118
Yepi dãghāyukā devā vaõõavanto yasassino
Bhãtā santāsa māpāduü sãhasse va vane migā 

[SL Page 213] [\x 213/]     
119
Avãtivattā sakkāyaü aniccā kira bho mayaü
Sutvā arahato vākyaü vippamuttassa tādinoti
120
Saīgaha vatthåni cattāri niddiņņhāni mahesinā
Dāna¤ca piyavajja¤ca atthacariyā ca yā idha
121
Samānattatā ca dhammesu tattha tattha yathārahaü
Ete kho saīgahā loke rathassāniva yāyato
122
Eteme saīgahā nassu na mātā puttakāraõā
Labhetha mānaü påjaüvā pitāvā puttakāraõā
123
Yasmā ca saīgahā ete samavekkhanti paõķitā
Tasmā mahattaü papponti pāsaüsā ca bhavanti te
124
Yassa saddhā tathāgate acalā suppatiņņhitā
Sãla¤ca yassa kalyāõaü ariyakantaü pasaüsitaü
125
Saīghe pasādo yassatthi ujubhåta¤ca dassanaü
Adaliddoti taü āhu amoghaü tassa jãvitaü
126
Tasmā saīaüca sãla¤ca pasādaü dhammadassanaü
Anuyujetha medhāvã saraü buddhāna sāsananti
127
Saüvāsāpi ca cattāro vuttā ādiccabandhunā
Chavo chavāya vasati chavo vasati deviyā
128
Devo chavāya vasati devo vasati deviyā
Vatthāretvāna etepi cuõõiyena padena tu
129
Gāthābandhena dassetuü imāgāthā abhāsatha
Ubhova honti dussãlā kadariyā paribhāsakā
130
Te honti jānipatayo chavā saüvāsa māgatā
Sāmiko hoti dussãlo kadariyo paribhāsako
131
Bhariyā sãlavatã hoti vada¤¤å vãtamaccharā
Sāpi devã saüvasati chavena patinā saha
132
Sāmiko sãlavā hoti vada¤¤å vãtamaccharo
Bhariyāssa hoti dussãlā kadariyā paribhāsakā
133
Sāpi chavā saüvasati devena patinā saha
Ubho saddhā vada¤¤å ca sa¤¤atā dhamma jãvino
134
Te honti jānipatayo a¤¤ama¤¤aü piyaüvadā
Atthā saüpacurā honti vāsattaü upajāyati 

[SL Page 214] [\x 214/]     
135
Amittā dummanā honti ubhinnaü samasãlinaü
Idha dhammaü caritvāna samasãlavatā ubho
136
Nandito deva lokasmiü modanti kāma kāminoti
Icchanti ce a¤¤ama¤¤aü jānipatayopi passituü 
137
Idhaceva samparāyamapi avināhutvā punappunaü
Ubho assu samasaddhā samasãlā ca cāgino
138
Samasa¤¤ā ca te diņņhe dhamme ceva paramhi ca
A¤¤ama¤¤aü va passanti iti vatvā tathāgato
139
Etadatthaüva dãpetuü imā gāthā abhāsatha
Ubho saddhā vada¤¤å ca sa¤¤atā dhammajãvino
140
Te honti jānipatayo a¤ama¤¤aü piyaü vadā
Atthā sampacurā honti phāsattaü upajāyati.
141
Amittā dummanā honti ubhinnaü samasãlinaü
Idha dhammaü caritvāna samasãlavatā ubho
142
Nandino devalokasmiü modanti kāmakāminoti
Valāhakåpamācāpi cattāro puggalā iti
143
Loke lokagganāthena vuttā ādiccabandhunā
Gajjitā no ca vassitā vassitā no ca gajjitā
144
Nagajjitā navassitā gajjitā vassitāpi ca
Iti bhedena sabboyaü megho hoti catubbidho
145
Tesu meghesu catuttho meghova uttamo ahu
Idhekaccopi puggalo dānaü dassāma hattivā 
146
Tuyhaü dassāmi itivā vatvāna na dadāti ca
ädiso puggalo vutto paņhama megha sādiso
147
Idhe kaccotu puggalo dānaü dassāma hantivā
Tuyhaü dassāmi iti vā avatvāva dadāti ca
148
ädiso puggalo vutto dutiya megha sādiso
Idhe kaccotu puggalo parehi yācito pana
149
Dassāmãti na katheti na dadāti ca ki¤ci pi
ädiso puggalo vutto tatiya megha sādiso
150
Idhekaccotu puggalo dānaü dassāma hanti vā
Tuyhaü dassāmi iti vā katheti ca dadāti ca 

[SL Page 215] [\x 215/]     
151
ädiso puggalo vutto catuttho megha sādiso
Catusvetesu sabbesu catuttho puggalo varo 
152
Vuttā parepi cattāro puggalā diccabandhunā
âkāsalekhupamo ca udakalekhåpamo pi ca
153
Bhåmi lekhåpamo cāpi silā lekhåpamo pi ca
Idhe kaccohi saddhammaü suõantopi ca ki¤cipi
154
Sallakkhetuü na sakkoti lesamatthaüva khāyati
ädiso puggalo vutto ākāsa lekhåpamo iti
155
Idhekaccopi saddhammaü suõitvā taü khaõeva ca
Ĩatvā sãghaü pamussati udakalekhåpamo hi so
156
Idhe kaccohi saddhammaü suõanto sādarā pana
Sallakkhetu¤ca dhāretuü samattho hoti sabbadā
157
Acireõeva kālena pamussati ca so pana
Bhåmi lekhupamo vutto buddhenādicca bandhunā
158
Idhekaccopi puggalo dhammaü såtvāna sādārā
Sallakkheti ca dhāreti na pamussi cirenapi
159
ädiso puggalo vutto sãlālekhupamo iti
Catusvetesu sabbesu eso vuttama puggalo
160
Idha lokamhi cattāro kappaņņhā pāņihãrakā
Candamaõķale sasaīko kappaņņhāyãti sammato
161
Ghaņãkāra kumbhakārassa gehaņņhāna avassanaü
Sakalampi imaü kappaü ņhassatãti pakāsitaü
162
Vaņņaka jātake aggi nibbutaņņhānakampi ca
Sakalampi imaü kappaü ajjhāpetvāna ņhassati
163
Naëapāna jātakamhi pokkharaõiyā samannato
Uņņhitā naëakā sabbai susirā kappasaõņhitā
164
Aīgulimāla suttamhi aparaü pāņihāriyaü
Yasmiü silāsane thero nisãditvā parittakaü
165
Gabbhinãnaü hitatthāya bhaõetvā sotthikaü karã
Tasmiü silā pattakamhi sampattā itthiyo piva
166
Gabbhapuõõa tiracchānā sampattā sotthitaü gatā
Etampi pāņihāriyaü kappaņņhāyãti sammataü

[SL Page 216] [\x 216/]     
167
Cattāro kirime saddā jambudãpamhi paņņhitā
Vidhurajātake jåtaü kãëayitvāna puõõako
168
Jitvā koravyarājānaü appoņhetvā nadã tadā
So saddo jambudãpamhi patthaņo hoti tāvade
169
Kaõhajātakevāpi sakko devāna missare
Kassapassa bhagavato ossakkitamhi sāsane
170
Vissakamma devaputtaü kāritvā sunavesakaü
Devālayā otaritvā patvāna jambudãpakaü
171
Ahaü dussãla bhikkhu¤ca bhikkhuni¤ca upāsakaü
Upāsika¤ca sakalaü adhammaņņhaü chanampi ca 
172
Khādissāmi asesanti ugghosāpesi sopi ca
Saddo sakaladãpamhi patthaņo hoti sabbaso
173
Kusarāja jātakevāpi kusarājā mahābalo
Pabhāvatiü labhitvāna hatthikkhandha gatova so
174
Tāya saddhiüva saīgāmaü otaritvā mahāyaso
Ahaü sãhassaro nāma mahārājā idhāgato
175
Saīgāme otaritvāna sãhanādaü nadã tadā
Sattannaü pana rājånaü senā bhijjittha taü khaõe
176
Tassa saddo jambudãpe pattharitvāva tiņņhati
Yakkho ālavako vāpi kelāsakåņa matthake
177
 hatvā ahaü ālavako yakkho iti pabhāsiya
Uggho sesi tadā tassa saddo dãpaü avatthari
178
Ete sabbepi caturo saddātu jambudãpake
Tesaü tesaü gharadvāre ņhatvā ugghositā viya
179
Pa¤¤āyantã ti ¤ātabbā vi¤¤unā paõķitena hi
Pa¤cabalāni vuttāni buddhenādicca bandhunā
180
Saddhā balaü pa¤¤ābalaü ete pa¤cabalā siyuü
Pa¤ca svetesu balesu aggaü pa¤¤ābalaü mataü
181
Aparāti pa¤ca pa¤ceva balāni desitāni ca
Bāhubalaü bhogabalaü amaccabala mevaca
182
Rājabalaü ¤āõabalaü ete pa¤cabalā siyuü
Pa¤casvetesu balesu aggaü pa¤¤ābalaü mataü

[SL Page 217] [\x 217/]     
183
Dhammasavaõe pa¤ceva ānisaüsā pakāsitā 
Assutaü suõāti sutaü pariyodapeti sādhukaü
184
Kaīkhaü vitarati diņņhiü ujuyeva karoti ca
Saka cittaü pasãdati ānisaüsā ime siyuü
185
Saddhammadesanā kāle sādhu sādhuti bhāsato
Mukhato nibbattati gandho uppalaüva yathodake
186
Sāvatthi nagareyeva eko kuņumbiko ahu
Tassa dhãtāya sāmiko saddho āsi pasannako
187
Ekadā kira so dhammaü sutvāna sādarā pana
Ayaü dhammohi påretuü gihãbhåtena sabbathā
188
Nasakkā iti cintetvā gantvā ārāma muttamaü
Piõķapātika therassa a¤¤atarassa santike
189
Pabbaji taükhaõeyeva tassa taü pākaņaü ahu
Tato rājāpi ¤atvāna assāmikā ayaü iti
190
Tassabhariyaü gahetvāna antepuraü pavesayi
Tato aparakālamhi ra¤¤o jānapado naro
191
Bahuü nãluppalaü pupphaü ānayã taü tadā pana
Taü pupphaü ekakaüyeva orodhānaü tadāpayã
192
Tadā tassāpi itthiyā pāpunanti duve tadā
Sā itthipi ca passitvā pahaņņhākāraü pāpuõi
193
Taü pupphaü upasiüghitvā rodati sā tadā pana
Rājā sutvāna taü itthiü pakkositvā na pucchati
194
Kissa tvaü somanassāsi kissa tvaü rodasã iti
Mahārāja duve pupphā mayā laddhāti ma¤¤iya
195
Somanassamhi aparaü saritvā pana rodayiü
Taü sutvāpi ca so rājā tikkhattuü yeva pucchiya
196
Asaddahanto rājā so puneka divasaü pasa
Nimantitvāna sambuddhaü sasaīghaü lokanāyakaü
197
Santappetvā paõãtena piõķapātena sabbathā
Mahā dānampi datvāna taü itthimpi apucchi so
198
Tava sāmike therotu etesu katare iti
Sā itthipica dassesi eso thero mamaü iti
 
[SL Page 218] [\x 218/]     
199
Taü sutvāna mahārājā sambuddhaü etada bruvi 
Sasaīgho gacchatu bhante etaü theraü ņhapetha no
200
Eso therova amhākaü dhamma kathaü karissatãti
Tassa taü vacanaü sutvā sambuddho dipaduttamo
201
Taü bhikkhuü ņhapayetvāna sasaīghova apakkami
Tato ca rājā taü theraü upasaükamma sādaraü
202
Anumodanatthaü bhante dhammaü desehi tvaü iti
âyācittha tadā thero dhammaü desesi rājino
203
Tadā dhammaü bhaõantassa tassa therassa mukhato
Uppalassa gandhova sugandho nikkhamma tāvade
204
Ra¤¤o taü sakalaü gehaü chādiyitvāna tiņņhati 
Taü ¤atvāna tadā rājā esā saccaü bhaõã iti
205
Saddahitvāna punapi nimantetvā tathāgataü
Bhante kenãdiso gandho kammena idha ijjhatã
206
Itipuņņhotu sambuddho rajānaü idamabravã
Eso thero mahārāja atãte buddhasāsane
207
Dhammaü suõanto sakkaccaü cittãkatvāna sādarā
Sādhukāraü pavattento suõāti so abhikkhaõaü
208
Nissandā tassa kammassa sugandhaü ãdisaü labhi
Evaü vuttesu rājā so abhinandi subhāsitaü
209
Tasmāyeva imaü gāthaü āharitvāna sabba so
Sabbadā yeva vācenti saddhamma garuno janā
210
Saddhamma desanā kāle sādhu sādhåti bhāsato
Mukhato nibbattatã gandho uppalaüva yathodaketi 
211 Asutvā buddhavacanaü na sakkā parijānituü
Kusalākusalaü sabbaü kalyāõaü atha pāpakaü
212
Aņņhikatvāna sakkaccaü sampattittaya sādhakaü
Cittaü katvāva sotabbo saddhammo atidullabho
213
Evaü sudesitaü dhammaü sutvā ariyasāvakā
Arajjitvā attabhāve bāhirārammaõe pica
214
Pattā maggaphalaü seņņhaü papponti paramaü sivaü
Etamatthampi sutvāna ubhaya¤cāpi vaõõitaü 
[SL Page 219] [\x 219/]     
215
Tato viramaõaü yeva veramaõãti vuccati
Evaü saraõasãlena sampannotu upāsako
216 Pasattho uttamo hoti hoti saggaparāyano upāsakassa bhāvantu pākaņatthaü imaü pana
217
Pakiõõaka kathaü sammā veditabbaüva vi¤¤unā
Kotu upāsako nāma kena upāsako iti
218
Vuccati assa sãlaüko ājãvo ca vipatti ca
Kā sampatti panetassa iti cekathayā mahaü
219
Gahaņņho pana yo koci buddhādi ratanattaye
Tato ahosi saraõaü eso vutto upāsako
220
Pāõātipātā virato adinnādāna saüyamā
Micchācāra virāmo ca viratā bhåta vācato
221
Majjapāõā ca virato esohu sãlavā iti
Pa¤ca micchā vaõijjātu pahāya so upāsako
222
Dhammena jãvikaü kāsi esā ājãva sampadā
Katame pa¤ca vāõijjā iti cekathayā mahaü
223
Sattha vaõijja kāceva sattavaõijjakāpi ca
Maüsavaõijjakā ceva majjavaõijjakā pica
224
Visavaõijjakā ceva ete pa¤ca vaõijjakā
Upāsakena sabbena akattabbāti vaõõitā
225
Tattha āvudha bhaõķantu kataü vā kāritampi ca
Yena kenaci laddhaüvā vikkayo neva vaņņati
226
Sattavaõijjakā nāma manussānaü va vikkayo
Maüsa vaõijjakā nāma miga såkara ādike
227
Posetvā maüsaü vaķķhetvā vikkayo yeva vuccati
Majjavaõijjakā nāma majjaü katvāna vikkayo
228
Visavaõijjakā nāma yojetvāna visaü pana
Vikkayo taü gahetvāna esā visavaõijjakā
229
Tattha'pare parodhena nakare satthavāõijaü 
Abhujissa katattāva nakare satta vāõijaü
230
Mā sattaü mārayissanti nakare maüsa vāõijaü
Pamādaņņhāna hetuttā nakare majjavāõijaü 

[SL Page 220] [\x 220/]     
231
Sabbesaü nāsa hetuttā nakare visavāõijaü
Etā kho vaõijjā pa¤ca akatvāna upāsako
232
Sammā jãvena jãveti upāsakoti vuccati
Vipattināma etesaü sãla ājãvakādinaü
233
Bhijjanaüva vipattãti hoti sova upāsako
Caõķālo patikiņņho ca hoti caso atthato
234
Asaddhādi pa¤ca dhammā vipattãtassa honti hi 
Yathāha bhagavācāpi sabbadassã tathāgato
235
Pa¤cahi bhikkhave tehi dhammehi samannāgato
Upāsakohu caõķālo malaü patikiņņhako
236
Katame pana te pa¤ca assaddho so upāsako
Dussãlo pica so hoti so kutåhala maīgalo
237
Maīgalaü gaõhi no kammaü itova bāhirampi vā
Dakkhiõeyyaü gavesati etecassa vipattikā
238
Katamā tassa sampatti sãlassa sampadā pi ca
âjãva sampadāceva sampadāti pakāsitā
239
Yeca ratanabhāvādã karāladdhādayo pãca
Pa¤ca dhammāpi tasseva sampattã ti pakāsitā
240
Yathāha bhagavācāpã sabba dassã tathāgato
Pa¤cahi bhikkhavo tehi dhammehi samannā gato
241
Upāsako ratana¤ca hotiso padumampi ca
Hoti so puõķarãkoca katamehica pa¤cahi
242
Saddhoca sãlavācāpi na kotåhala maīgalo
Hoti kammaüva pacceti no maīgalaü ito bahi
243
Dakkhiõeyyaü na eseti idheva pubba kārakaü
Karoti ete pa¤ceva tassa sampattiyo iti
244
Evaü saraõa sãlantu samādinno upāsako
Attajãvita hetåpi nataü vãtikkamã sadā
245
Tatra ņhāne idaü vatthuvi¤¤ātabbaü vibhāvãnā
Laīkādãpe atãtamhi saddho rājāsi so pana
246
Maüsaü tittirakānantu khādituü icchati tadā
Tato eva vicintesi aīgāra pakkakaü ahaü

[SL Page 221] [\x 221/]     
247
Khādituü tittiramaüsaü icchāmi iti ce vade
Samantā yojane ņhāne tittiramaüsa rāsikaü
248
Karissantãti uppannaü pipāsaü adhivāsiya
Tãni saüvaccharāneva vãtināmeti sãlavā
249
Athassa dvãsu kaõõesu pubbe saõņhāti so tadā
Asakkonto dhivāsetuü pucchittha sevake jane
250
Amhākantu upaņņhāko atthiti sãlarakkhako
Atthi tissoti nāmeko sãlaü rakkhati sādhukanti
251
Taü sutvāna mahārājā pakkositvāna taü pana
Pucchitvāna vimaüsetuü gehaü gacchāti abravi
252
Tato ca so sajãvaüva kukkuņaü āharāpiya
Pesesi purisaü ekaü sãghaü tissassa santikaü
253
Gantvā imaggi pākehã pacitvā sādhukaü pana
Upaņņhāpetu mamhākaü sãghaü ānehi tvaü iti
254
So gantvāna tathāvoca tisso pi āha taü naraü
Pacituü pana sakkomi pāõaghātaü sudukkaraü
255
Tasmāhaü na karomãti taü sutvā itaro pica
Gantvā ārocayi ra¤¤o rājānaü puna pesayã
256
So puriso pigantvāna taü tissaüedabravi
Ra¤¤o āõātikkamanaü ayuttaü silabhedanaü
257
Katvā punapitaü sãlaü rakkhassu sādhukaü iti
Tassataü vacanaü sutvā tissotaü etadabravi
258
Ekasmiü attabhāvetu maraõaü ekamevahu
Tasmāhaü pāõavadhakaü na karissaü katha¤capi'ti
259
Tassa taü vacanaü sutvā itaro puriso pi ca
Gantvā ra¤¤o nivedesã rājā punapi pesayi
260
Yāva tatiyaka¤ceva pesetvāna akārakaü
âõaü karohi etantu netvā āghātanaü pana
261
Tumhe etassa sãsantu chindathāti apesayi
Pesetvāna tato rājā rahasseneva te jane
262
Amho etantu purisaü santajjetvāna sabbaso
Kukkuņaütaü tissakataü punānehi mama santikaü 

[SL Page 222] [\x 222/]     
263 Iti rahassikaü vācaü kathesã so narādhipo 
Tassakaü vacanaü sutvā sabbe te vadhakāpi ca
264
Sanna jjetvāna taü tissaü netvā āghātanaü pi ca
Kukkuņaü taü tassa ure ņhapetvā idamabravuü
265
Māretvāna imaü amho gaccha icchita ņhānakaü
Iti vuttetu sotisso taü kukkuņaüntu attano
266
Hadayeva ņhapetvāna idaüvācaü abhāsayã
Pariccajāmahaü jãvaü tuyhaü yeva ca kāraõā
267
Mama jãvampi tvaüdehi iti vatvā visajjayi
Kukkuņopi ca dvepakkhe pasāretvāna taü khaõe
268
âkāseneva gantvāna rukkhe girimhi nilãyi
Tasmāyeva caso giri kukkuņa girināmako
269
Ahosã taü pavattintu sutvā rājāpi taü khaõe
Pakkosāpiya taü tissaü na hāpayitvāna sādhukaü
270
Alaīkaritvā bhaõķehi datvā kāmavaraüpica
Sakkāra sammānaü katvā idaü vacana mabravi
271
Tuyhaü vimaüsanatthaü va etaü sabbaü mayā kataü
Maüsantu tittirānaü hi khādituü icchato mama
272
Saüvaccharāni tãneva atikkantāni sabbaso
Tasmā yeva tuvaüdāni tittira maüsehi maü pana
273
Sakkhissasi upaņņhātuü iti vuttetu so pana
Tisso amaccaputto tu āma devāti abravi
274
Tato nivattayitvā so aņņhāsidvārasantike
Tadā eko gahetvāna mate tittirake tayo
275
âgamāsi ca taü disvā tisso pi dvekahāpaõe
Datvā tayopi tittire ādāya sãghaso pana
276 Gantvā sakanivesaü so pacāpetvāna sādhukaü
Netvāna rājino tassa bhojāpesi yathicchitaü
277
Tato paņņhāya ra¤¤opi ābādho våpasammati
Evaü rājā ca tisso ca sãlaü rakkhiya sādhukaü
278
Kāyassa bhedā te dvepi devalokåpa pajjare
Idaü saüyutta nikāye salāyatana vaggake

[SL Page 223] [\x 223/]     
279
âgataü iti vi¤¤¤eyyaü paõķitena naya¤¤unā
Yo koci sãlaü rakkhanto sayaü pana samādayi
280
Naü samādāpayi paraü ãdiso puggalo pana
Mahābhogã sadā hoti no parivāra sampadā
281
Yo koci puggalo sãlaü samādāya ca sādhukaü
Samādāpesi parampi ãdiso puggalo pana
282
Nibbatta nibbattaņņhāne mahābhogi mahāyaso
Sa mahāparivāro ca ahosi sabbajeņņhako
283
Etassatthaü pakāsetuü idaü vatthuü vijāniya
Satta satā atãtamhi nāvāya vāõijā pana
284
Tariüsu te samuddaüsā nāvā khittasarāviya
Pakkhanditvāna vegena sattame divase pana 
285
Sandhāretuü sakaņņhānaü ummivegā na sakkuni
Bhijjati taü khaõeyeva udakampi tato tato
286
Pacisanti tadā sabbe vāõijāpi bhayattitā
Sakaü sakantu devānaü vandanā yācanādikaü
287
Karontā parideviüsu eko tesantu majjhago
Puriso tu sakaü sãlaü dāna¤cāpi vipassiya
288
Pallaīkaü ābhujitvāna yogã miva nisãdati
Evaü nisinnaü taü disvaü abhayaü santamānasaü
289
Pucchiüsu vāõijā sabbe kamma kasmā na socasãti
Tesaü taü vacanaü sutvā so tesaü idamabravi
290
Amho ahaü hi nāvāya āråhissanti cintiya
Bhikkhusaīghassa dānampi datvā pi yeva yathābalaü
291
Sãla¤cāpi samādāya rakkhāmi sādhukaü ahaü
Taü me sãla¤ca dāna¤ca āvajjitvāna sādhukaü
292
ädise sahaye ņhāne sampatte sumahabbhaye
Acalo nibbhayo hutvā vasāmi iti abravi
293
Tathā hive tuvaü hambho datvā abhaya kāraõaü
Kātuü tvaü yuttaråposi iti vuttetu so pana
294
Te sabbe sattakoņņhāse katvā sataü sataü tato
Adāsi pa¤casãlāni tesu ca paņhamaü sataü

[SL Page 224] [\x 224/]     
295
Goppha mattodake gaõhi dutiyaü jannumattake
Sãlaü gaõhāti tatiyaü kaņi mattodake ggihi
296
Catutthaü nābhimattetu pa¤camaü thanamattake
Chaņņhaü galappamāõetu udake gaõhi sãlakaü
297
Sattamaü pana satantu mukhe loõodake ņhite
Aggahesi ca sãlāni sãlaü datvāna so pana
298
Tumhākaü saraõaü a¤¤aü sãlaü vinā navijjati
Sãlaü āvajjatha tumhe iti vatvāna so sayi
299
Te sabbepi tadā tamhā kālaü katvāna taü khaõe
Maraõāsanna kālamhi sãlaü rakkhaõa kāraõā
300
Tato cutā tāvatiüsa devalokåpa pajjare
Tattha majjheva sabbesaü ācariyassa kāraõā
301
Yojana sata ubbedhaü byamhaü nibbatti taü khaõe
Avasesā sattasatā vāõijāpi ca tassatu
302
Parivārāva hutvāna nibbattiüsu samantato
Tesaü vyambhaü pi hāyitvā kamena paņipāņiyā
303
Sabbaheņņhima byamhantu ahu dvādasa yojanaü
Evaü satta sataü yeva pa¤casãlaü samādiya
304
Ullaīghitvāna saggamhi nibbattiüsu tato pana
Satullapakāyãkāti tā pa¤¤āyiüsu devatā
305
Te nibbattakkhaõe yeva āvajjantā sakammakaü
âcariyaü yeva nissāya ¤atvā sampatti lābhakaü
306
Jinassa santikaü gantvā vaõõaü ācariyassatu
Kathetu kāmā sabbepi majjhima yāmake pi ca
307
Bhagavantaü upāga¤juü upagantvā bhi vandiya
Ekamantaüva aņņhaüsu tāsu chadevatā pana
308
âcariyassa vaõõaü ca bhanituü sādarā pana
Jinaü vandiya ekekaü gāthaü āhaüsu tāvade
309
Sabbhireva samāsetha sabhikubbetha santhavaü
Sataü saddhamma ma¤¤āya seyyo hoti napāpiyo
310
Sabbhireva samāsetha sabhi kubbetha santhavaü
Sataü saddhamma ma¤¤āya pa¤¤ā labhati nā¤¤ato

[SL Page 225] [\x 225/]     
311
Sabhireva samāsetha sabhikubbetha santhavaü
Sataü saddhamma ma¤¤āya sokamajjhe na socati
312
Sabhireva samāsetha sabhi kubbetha santhavaü
Sataü saddhamma ma¤¤āya ¤ātimajjhe virocati
313
Sabbhireva samāsetha sabbhikubbetha santhavaü 
Sataü saddhamma ma¤¤āya sattā gacchanti suggatiü
314
Sabhireva samāsetha sabbhikubbetha santhavaü
Sataü saddhamma ma¤¤āya sattā tiņņhanti sātataüti
315
Evaü vuttetu bhagavā sādhu tumhehi bhāsitaü
Ahampi tumhaü vakkhāmi sunātha mama bhāsitaü
316
Iti vatvāna sambuddho sappurisa samāgame
ânisaüsaüva dassento imaü gāthaü abhāsatha
317
Sabbhireva samāsetha sabbhikubbetha santhavaü
Sataü saddhamma ma¤¤āya sabba dukkhā pamuccatãti

Sãlānisaüsa kathā.
----------
318
Kusalā kusalaü kammaü katvā kammānu råpato
Sugatiü duggatiü¤cāpi sattā gacchanti sabbaso
319
Tesaü kamma vibhāgampi sutta maggānu sārato
Kathissāmi samāsena pubbācariya vuttakaü
320
Kamma paccaya kammanti cetanāva samiritā
Tathāpi nānā khaõikā pu¤¤ā pu¤¤ā ca cetanā
321
Kilesānusaya santāne pākadhammābhi jāyare
Pahãnānusayā nantu kirayā mattaü pavattati
322
Janaka¤ce vupattham÷a måpapãëo pa ghātakaü
Catudhā kiccabhedena kammameva pavuccati
323
Janeti janakaü pākaü taü chindato (pa)piëakaü
Taü pavattetu patthamhaü taü ghātetyu pa ghātakaü
324
Karoti attano pāpaü sāvakānanti bhāsitaü
Pākadāyaka kammantu yaü ki¤ci janakaü bhave
325
Bādhamānaka kammantu tappākamupapãëakaü upaghātaka midanti garåpaccheda kampana

[SL Page 226] [\x 226/]     
326
Garumāsanna māciõõaü katattā kammunāsaha
Kammaü catubbidhaü pāpaü pariyāyappabhedato
327
Mahaggatā nantariyaü garukammanti vuccati
Kataü cintita māsanna māsanna maraõenatu
328
Bāhullena samāciõõa māciõõanti pavuccati
Sesaü pu¤¤a mapu¤¤ca katattā kammamãritaü
329
Diņņhadhamma vedanãya mupapajjā pare tathā
Pariyāye vedanãya mitivāhosi kammanā
330
Pākakāla vasenātha kālātãta vasena ca
Cattārecapi akkhātā kammānā [a] dicca bandhunā
331
Diņņhadhammavedanãyaü paņhamaü javanamhave
Aladdhā sevanattānaü asamatthaü bhavantare
332
Vedanãyantupapajja pariyosāna mãritaü
Pariniņņhita kammattā vipajjati anantare
333
Sesāni vedanãyāni pariyāye pare pana
Laddhā sevanato pākaü janenti sati paccaye
334
Vuccantā hoti [b] kammāni kālātãtāni sabbathā
Uccinna taõhā målāni paccayā lābhato tathā
335
Kiü sattehi kataü kammaü kusalā kusalampi ca 
Kuhiü ņhatvāna taü sabbaü vipākaü deti sabbathā
336
Kiü kusalā kusalesu mahantaü kataraü ahu
Kiü jānantena pakataü pāpakammaü mahantakaü
337
Ajānante na vā hoti evaü vuttampi yuttakaü
A¤¤asmiü āgataü sabbaü kathetuü pana dukkaraü 
338
Milinda pa¤hakeyeva āgataü kathayāmahaü
Milindo nāma so rājā nāgasenavhayaü pana 
339
Therantaü pucchanatthāya idaü vacana mabravi
Bhante etaü nāgasena kusalākusalaü pana
340
Iminā nāmaråpena kataü hoti ca sabbathā
Te sabbepi kuhiü ņhatvā vipākaü denti attano
------------------------------------------
[A] catuvevapi akkhātaü kammanā-potthakesu
[B] hoti-potthakesu.

[SL Page 227] [\x 227/]     
341 Iti vuttetu so thero rājānaü etadabravi
Sa sakkomi mahārāja tāni kammāni dassituü
342
Idha vā parattha vā ete tiņņhanti sabbathā iti
Therassa vacanaü sutvā rājā theraü ida bravi
343
Opammaü me karohi tvaü yathā jānāmahaü iti
Ra¤¤o taü vacanaü sutvā thero rājāna mabravi
344
Yathā pana mahārāja santi rukkhā anappakā
Anibbatta phalā tesaü sakkā phalāni dassituü
345
Idha vā parattha vā tesaü tiņņhantihi phalānãti
Nasakkā bhante dassetuü tesaü phalāni sabbasoti
346
Eva meva mahārāja nocchinnāyeva santati 
Na sakkā tāni kammāni dassetuü idha tattha cāti
347
Sutvāna taü mahārājā kallosi iti abravi
Tato parampi taü theraü evamāha narādhipo
348
Bhante kathā nāgasena pu¤¤aüvāpi apu¤¤akaü
Katamaü nukho bahutaraü katamaü appakaü iti
349
Tassa taü vacanaü sutvā thero taü idamabravi
Pu¤¤ameva mahārājā bahu appantu pāpakaü
350
Apu¤¤aü kho mahārāja karonto pana so naro
Vippaņisāriko hoti pāpamme pakataü iti
351
Tena navaķķhatã pāpaü pu¤¤aü kammaü pavaķķhati
Pāmojjaü jāyati tassa pãti jāyati sabbaso
352
Pãti manassa kāyotu paņippassambhati tato
Paņippassaddha kāyotu sukhaü vedayati tato
353
Sukhinopi ca cittantu samādhiyati sabbadā
Teneva tassa pu¤¤ampi sadāyeva pavaķķhati 
354
Yathāpi ca mahārāja udapāno bahåjane
Sampuõõo ekabhāgena udakaü paviseyya ca
355
Nãharãya ca ekena harantovā paraüparaü na sakkā hoti khepetuü tatheva kusalampiva
356
Cintentassa bhiyo yeva vadati yeva ca sabbathā
Yo koci puriso rāja pu¤¤aü katvāna sādarā

[SL Page 228] [\x 228/]     
357
Vassa satampi taü pu¤¤aü āvajjeyya dine dine
âsannāvajjane [a] bhiyo kusalaütassa vaķķhati
358
Sa sakkā hoti taü pu¤¤aü saīkhiyā dicchitehi [b] tu 
Saüvibhāgaü karitvāna gaõhitu¤cāpi sabbaso
359
Api vāpi mahārāja hatthapāda vicchinnako
Purise ko bhagavato ekaü uppala mālakaü 360
Sādarā påjayitvāna sambuddhassa sirãmato
Ekanavuti kappāni duggatiü so nagacchati
361
Imināpi mahārāja kāraõena vadāmahaü
Pu¤¤aü bahutaraü hoti apu¤¤aü pana appakanti
362
Punapi rājā taü theraü pucchituü idamabravi
Yo koci bhante jānanto pāpakammaü karoti ca
363
Ajānantova yokoci pāpakammaü pakubbati
Etesu kassa pāpaüca hoti bahutaraü iti
364
Taü sutvāna tadā thero rājānaü idamabravi
Yo hi koci mahārāja ajānantova pāpakaü
365
Karoti tassa bahukaü apu¤¤aü hoti sabbathā
Evaü vuttetu therena rājā theraü idabravi
366
Yo hi bhante nāgasena amhākaü seņņhabhāvakaü
Eso rājāti vā eso mahāmattoti vā pana
367
Jānanto pāpakaü kammaü karoti taü yo pana
Diguõaüyeva daõķema ajānantantu appakaü
368
Tassa taü vacanaü sutvā thero taü etadabravi
Kinnu ma¤¤asi taü rāja tattaü ayogulaü pana
369
âdittaü sampajjalitaü bhusaü sajotibhåtakaü
Eko jānaüva gaõheyya eko ajānako pi ca
370
Gaõheyya tesu katamo daheyya balavā iti
Taü sutvāna tadā rājā theraü etadabruvã
371
Yo kho bhante ajānanto gaõhe(yya)tatta kaīgulaü
Daheyya so atirekaü itaro pana ånakaü
---------------------------------------------------
[A] āsannāva jite-potthakesu.
[B] saddhiyā dicchitehi-potthakesu 

[SL Page 229] [\x 229/]     
372
Evaü vuttetu so thero rājānaü etadabravi
Evameva mahārāja ajānanto ca so naro
373
Pāpa kammaü pakaroti tassa bahutarampi hi
Vaķķhateva apu¤¤anti etaü sutvā narissaro
374
Kallosi bhante pa¤¤esu pa¤¤avāsãti abravi
Evaü dānampi datvāna sādarāyeva sabbaso
375
Sãlaü¤cāpi ca rakkhitvā sammāyeva susādhukaü
Tato paraü bhāvanampi kattabbantu hitatthinā
376
Buddhānussati mettā ca asubhaü maraõassati
Iti etepi caturo kattabbātu hitatthinā
377
Lokattayesu sakalesu ca sabba sattā
Mittā ca majjha ripu bandhu janā ca sabbe
Te sabbadā vigata roga bhayā visokā
Sabbaü sukhaü adhigataü muditā bhavantu
378
Lokattayesu sakalesu samaüna ki¤ci
Lokassa santikaraõaü ratanattayena
Taü tejasā sumahatā jita sabba pāpo
So sabbadā dhigata sabba sukhãbhaveyya
379
Kāyo karãsa bharito viya bhãnna kumbho
Kāyo sadā kalimalabyasanādhi vāso
Kāyo viha¤¤ati ca sabbasucãti loko
Kāyo sadā maraõa roga jarābhibhåto
380
Yo yobbano pi cadhiro pi ca bālakoti
Sattena pekkhati viha¤¤ati deva maccu
So haü ņhitopi sayitopi ca pakkamanto
Gacchāmi macchumadanãyatanaü tathāhi
381
Evaü yathā vihatadosa midaü sarãraü
Nicca¤ca taggahamanā hadaye karotha
Mettaü paritta masubhaü maraõassatiü ca
Bhāvetha bhāvanaratā satataü yatattā
382
Dānādi pu¤¤akiriyāni sukhindriyāni
Katvā ca tapphala masesa mahappameyya
Deyyaü sadā parahitāya guõāyaceva
Kiüvo tadeva nanu hatthagataü hi sāranti

Caturārakkhā
------- [SL Page 230] [\x 230/]     
383
Tattha asubha bhāvanaü arati rati ādinaü
Aniņņhā rammaõe cāpi iņņhe ārammaõe pi ca 
384
Sahituü pi ca sakkoti attadosampi passati
Tasmā asubha bhāvanaü dvattiüsākāra lakkhaõaü
385
Sabbadāyeva bhāveyya attanotu hitatthiko
Maraõadhammaü vijānantā attanoca parassaca 
386
Abhãto maraõe hoti aniccata¤ca passati
Tasmā maraõa satimpi bhāveyyasabbadā pi ca 
387
Buddhe dhamme ca saīghe ca kato eko pi a¤jali
Pahoti bhava dukkhaggiü nibbāpetuü asesato
388
Athāpi buddhaü dhamma¤ca saīgha¤cāpi anuttaraü
Saraõaügata sattānaü bhayā ddupaddavampi ca
Nassa teva sadā tasmā buddhānussati bhāvaye
389 Ye sattasaõķaü paņhaviü vijetvā
Rājasayo yajamānānu parihagā [b]
Assamedhaü purisamedhaü
Sammāpāsaü vājapeyyaü niraggalaü,
Mettassa cittassa subhāvitassa,
Kalampi te nānubhavanti soëasiü.
390
Ekampice pānamaduņņhacitto,
Mettāyati kusalãtena hoti,
Sabbeca pāõe maraõasānukampi,
Pahåta mariyo pakaroti pu¤¤aü,
391
Emaü mahinisaüsanti ¤atvāna paõķito naro,
Sabba satte sadāyeva mettaü bhāveyya sādhukaü.
392
Evaü dāna¤ca sãla¤ca bhāvana¤cāpi sabbaso pårayanto mahāpa¤¤o sukhena pāpuõe sivaü.
393
Evaü anekehi nayehi kiõõaü,
Pakiõõakaüsāra mimaü viditvā,
Sārena hãne pana sabbaloke,
Sāraü sivaü pāpuõituü yateyya,
394
Sāre gandhamhi etaü tividha sukhadadaü seņņhavācaü susāraü,
Sāra¤¤u cintayitvā satata manalaso ādiyaü sārameva
Sāraü etanti sādhuü dhuvasukha subhato sārahãne sarãre,
Sāraü adātukāmo satata manalaso santameseyyasāraü.

Iti sujanappasāda saüvegatthāya kate lokappadãpakasāre pakiõõakanayasāraniddeso nāma
Aņņhamo paricchedo.
-------------------------------------------
[A] khadiro=katthaci
[B] yojayamānā anupariyatā-potthakesu. 

[SL Page 231] [\x 231/]     
Siriratana purābhidhāne uttamanagare setaku¤jarādhipati bhåtassa mahāra¤¤o mātubhåtāya
susaddhāya mahādeviyā kārite punapaņalacchādite soõõamaya mahāvihāre vasantena
sãlācārādi sampannena tipiņaka pariyattidharena saddhāviriya patimaõķitena sãhaladãpe
ara¤¤avāsãnaü pasatthamahātherānaü vaüsālaīkārabhåtena medhaīkara
mahātherākhyappatãtena saüghara¤¤ā katoyaü lokappadãpakasāro'ti 

Anena pu¤¤ena susambhatena,
Sayambhutaü yāvaca pāpuõevara,
Nirantaraü loka hitassa kārako,
Bhave bhaveyyaü saraõehi pårito.

Antarāyaü vināsāro yathā niņņhaü upāgato
Tathādise susaü kappā sattānaü dhamma nissitaü

Lokappadipakasārappakaraõaü mahāsaīgharājenadaya rājassa gurunā racitaü.
Samattaü.
-----