Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

[CPD Classification 2.6.1]
[SL Page 369] [\x 369/]     
[SL Vol Mil-t ] [\z Mil-ņ /] [\w I /]     

Milindaņãkā

ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ
ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   ŗ
ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ
ŗ						   ŗ
ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended    ŗ
ŗ (CSX) encoding:				   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ description             character  =	ASCII	   ŗ
ŗ  						   ŗ
ŗ long a                  ā             224	   ŗ
ŗ long A                  â             226	   ŗ
ŗ long i                  ã             227	   ŗ
ŗ long I                  ä             228	   ŗ
ŗ long u                  å             229	   ŗ
ŗ long U                  æ             230	   ŗ
ŗ vocalic r               į             231	   ŗ
ŗ vocalic R               č             232	   ŗ
ŗ long vocalic r          é             233	   ŗ
ŗ vocalic l               ë             235	   ŗ
ŗ long vocalic l          í             237	   ŗ
ŗ velar n                 ī             239	   ŗ
ŗ velar N                 đ             240	   ŗ
ŗ palatal n               ¤             164	   ŗ
ŗ palatal N               Ĩ             165	   ŗ
ŗ retroflex t             ņ             241	   ŗ
ŗ retroflex T             ō             242	   ŗ
ŗ retroflex d             ķ             243	   ŗ
ŗ retroflex D             ô             244	   ŗ
ŗ retroflex n             õ             245	   ŗ
ŗ retroflex N             ö             246	   ŗ
ŗ palatal s               ÷             247	   ŗ
ŗ palatal S               ø             248	   ŗ
ŗ retroflex s             ų             249	   ŗ
ŗ retroflex S             ú             250	   ŗ
ŗ anusvara                ü             252	   ŗ
ŗ anusvara (overdot)      §             167	   ŗ
ŗ capital anusvara        ũ             253	   ŗ
ŗ visarga                 ū             254	   ŗ
ŗ (capital visarga                      255)	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ Other characters of the CSX encoding table are   ŗ
ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ
ŗ to facilitate word search.			   ŗ
ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Nirantaraü lokahitassa kārakaü
Nirantaraü lokahitassa desakaü
Nirantaraü lokahitassa cintakaü
Namāmi vãraü naradammasārathiü 1

Pa¤hadhammaviduü nāthaü guyhadhammappakāsakaü
Namassivāna sambuddhaü dhammaü sādhuguõampi ca

Nāgasenamahātheraü piņakattayakovidaü
Vadivā tampi sirasā pa¤hadhammappakāsakaü

Milidapa¤havivaraõaü madhurathappakāsiniü
Racayissaü samāsena taü suõātha samāhitā.

1. Tatha pakiõõakathavivaraõaü jātakuddharaõanti dve yevamātikā.

Tatha-
Sambadho ca pada¤ceva padatho padaviggaho
Codanā parihāro'ti chabbidhā athavaõõanā'ti

Vuttattā sambadho tāva veditabbo. So ca yathāvuttājjhāhāravasena duvidho.

Pakiõõakathavivaraõaü

Tesu

'Milido nāma so rājā -pe- sāgaranti etha ajjhāhārasambadho veditabbo yo'pi milido rājā
bhagavato parinibbānato pa¤cavassasate atikkante rājakule uppanno so rājā milido nāma.

Sāgalāyaü puruttame sāgalanāmake uttamanagare rajjaü kārento nāgasenatheraü upaga¤chi
kiü viyā?Ti.

Gaīgā va yatha sāgaranti āha. Yathā gaīgā vā yamunādãsu a¤¤atarā vā sāgaraü upaga¤chi
tathā upaga¤chi'ti atho.
---------------------------------------
1. Varadhammasārathiü. [PTS.]


[SL Page 370] [\x 370/]     

Va-saddo vetha samuccayatho. Gaīgā vā'ti vattabbe ākārassa rassattaü kavā gaīgā va iti
vuttaü. Uppalaü va yathodake'ti etha vuttasamuccayatho vāsaddo viya.

âsajja rājā -pe- vidāëane'ti etha yathāvuttasambadho veditabbo. So ca suvi¤e¤ayyo'va.
Padanti upasagga nipātanāmaākhyātapadavasena catubbidhaü. Tesu nāmapadaü
sāma¤¤aguõa-kittima-opapātika-nāma vasena catubbidhaü. Tatha
paņhamakappikamahājanena sammantivā ņhapitattā mahāsammato'ti ra¤¤o nāmaü
sāma¤a¤anāmaü nāma. Dhammakathiko paüsukuliko vinayadharo tepiņako saddho
pasanno'ti evaråpaü guõato āgataü nāmaü guõanāmaü nāma. Yampana jātassa kumārassa
nāmagahaõadivase dakkhiõeyyānaü sakkāraü kavā samãpe ņhitā ¤ātakā kappevā 'ayaü
amuko nāmā'ti nāmaü karonti idaü kittima nāmaü nāma. Yā pana purimapa¤¤atti
pacchimapa¤¤attiyaü patati, purimavohāro pacchimavohāre seyyathãdaü purimakappe'pi
cado cado yeva nāma etarahi'pi cado cado yeva nāma, atãte suriyo samuddo paņhavã
pabbato yeva nāma. Etarahi'pi pabbato pabbato yeva nāmāti idaü opapātikanāmaü nāma,
idaü nāmacatukkaü abhidhammapariyāyena vuttaü. Saddasathe pana
nāmanāma-sabbanāma-samāsanāma-taddhitanāma-kitanāmavasena pa¤cavidhaü vuttaü. Taü
sabbaü idha yathārahaü veditabbaü. Padatho pana

âsajjā'ti pavā.
 hānāņhānagate'ti kāraõākāraõagate.

Puthå'ti nānappakāre.

Suttajālasamathitā'ti suttantapiņakasaīkhātasuttasamåhena samathitā pathitā, 1 suttaü
āharivā suttathavisodhanavasena suttajālasodhakā

Nayehi cā ti abhidhammavinayādãhi nayehi yuttãhi vā.

Paõidhāyā cā ti abhidhammavinayādãhi nayehi yuttãhi vā.

Paõidhāyā ti attano ¤āõaü ņhapento.

Bhāsayivāna mānasanti attano cittaü atisayena punappunaü pavattāpanavasena hāsevā2

Kaīkhāņhānavidāëane'ti kaīkhāya vicikicchāya vassā kāraõabhåtānaü
Avijjādikilesānaü dhammānaü vidāëanakāraõe.

Ayaü padatho nāma.
---------------------------------------
1. Suttajālena samathitā, paņņhapitā (?) 2. Sayāpevā [PTS.](?), Harųhayivā. [SKT]


[SL Page 371] [\x 371/]     

Viggaho pana evaü veditabbo:

Yonakasaīkhātānaü milānaü ido

Milido.
Sotaü patitānaü janānaü saüsãdanaü rāti ādadātã'ti 1

Sāgaro, taü sāgaraü.
Abhidhammavinayesu anupavisanathena ogāëhā

Abhidhammavinayogāëhā.
Suttajālassa samathitā

Suttajālasamathitā.
Kaīkhā ca kaīkhāņhāna¤ca kaīkhāņhānāni kaīkhāņhānānaü vidāëanaü
Kaīkhāņhānavidāëanaü.

Ayaü viggaho.

Imā pa¤ca gāthā kena katā?Ti codanā bhadantabuddhaghosācariyena katā'ti parihāro. Na
kevalaü pa¤aca gāthā'va, therarājavacane'pi a¤¤aü pubbāparavacanampi tena vuttaü.

Tesu sambadhanaye-

'Ekakhyāto padaccayo siyā vākyaü sakārako'2 ti ca

'Yena yassa hi sambadho dåraņņhampi ca tassa taü
Athato asamānānaü āsannattaü akāraõaü 3 nti ca

'Nānattā sati yā nānā-kriyā hoti yathārahaü
Ekakriyāya channantu nathi kārakatā sadā'4

'Vohāravisayo saddo 'nekathaparamathato
Buddhivikappato catho tassatho'ti pavuccati. 5

Tãni'pi lakkhaõāni sallakkhevā yathā atho ca sabhāvo ca labbhati, tathā saddappayogo
kātabbo. Saddappayogena hi atthasabhāvā anuvattitabbā, na atthasabhāvehi saddappayogo
api ca ācariyā nānāraņņhesu ņhitā attano attano raņņha-
---------------------------------------
1. Sataü (¤a¤ā) naü patinānaü saüsãdanaü. [PTS 2.] Abhidhānappadãpikā.
3. Sārathadãpanãņãkā. 4. Saddathabhedacintā, gāthaüka 17. 5. Mahāråpasiddhi.


[SL Page 372] [\x 372/]     

Vohārānuråpena saddappayogassa athaü vadanti. Idha amhākaü biīgaraņņhe 1
siliņņhavohārānuråpena saddappayogassa atho vattabbo. Yathā vacanaü siliņņhaü hoti
kulaputtāna¤ca hadayaü pavisati tathā vattabbo kathaü? Yadi paņhamā kattā hoti, dutiyā
kammaü savisesanaü paņhamantakattaü vavā kriyāpadaü vattabbaü. Kriyāpadaü vavā
savisesanaü dutiyantakammaü vattabbaü. Yadi savisesanaü paņhamantapadaü kammaü hoti
taü tassa visesana¤ca vavā tatiyantakattā vattabbo. Taü vavā kriyāpadaü vattabbanti.

Padatho pana

'Athappakāraõā liīgā oja¤¤ā (?) Desakālato.
Saddathā vibhajãyanti. Na saddā yeva kevalā 'ti 2 ca.

'Parabhāvapathāpekkhaü sa-amādi tu kārakaü
Paccayassa sadhātussa athabhutantu sādhananti 3 ca.

'Dhātu saddo kriyāvācã paccayo sādhanavācako
Athassa vācakaü liīgaü vibhatti athajotakā 4

'Ti ca lakkhaõāni sallakkhevā ekekapadassa athaviggaho vattabbo.

Pada viggaho pana-

'Dhāvatho hi siyā hetu - paccayatho siyā phalaü
Dvinnaü jānanatha¤ca iti saddo payujjate. 5

Sabbavākye kriyāsaddo itisaddo ca hoti hi.
Kriyābyuppatti nimittaü itisaddena dãpitanti 6
âdãni lakkhaõāni sallakkhevā vattabbo.

Ayaü amhehi vutto saddappayogaathappayogo yojanānaü nayo sabbatha upakāro
kulaputtehi uggahetabbo sallakkhetabbo yeva.

Ito paraü yaü athato ca råpato ca apākaņaü, taü yeva vaõõayissāma.

Suvibhatta - vãthi - caccara 7 - catukka - siīghāņakanni suvibhattā rathikāsaīkhātā vãthi
caccarasaīkhātā catukkā maggasadhisaīkhātā
---------------------------------------
1. Biīgaraņņhanti idāni siyāmadese 'ceiümāi' iti vohārappatto
Padeso ti vadanti. 2. Sadadasārathajālini. Gāthaīko 487. 5. Saddavuttã
Gāthāīko 112. 6. Saddavutti, gāthaüko 113. 7. Paccara [PTS.]


[SL Page 373] [\x 373/]     

Siīghāņakā ethāti suvivibhattavãthicaccaracatukkasiīghāņaü. Vuttaü hetaü
abhidhānappadãpikāyaü 1;

"Racchā ca visikhā vuttā raņikā vãthi cāpyatha
Vyuho racchā anibbiddhā nibbiddhā tu pathaddhi ca 2
Catukkaü caccare magga-sadhi-siīghāņakambhave"ti.

Kāsika-koņumbarakādi 3 - nānāvidhavathāpaõasampannanti etha mahagghavathaü kāsikaü
kāsikaraņņhe vā uppannaü kāsikaü. Koņumbaradese jātaü vathaü koņumbaraü. âdisaddena
khomaü kappāsikaü koseyyaü kambalaü sāõaü bhaīganti. Dhavalavathāni ca khomassa
anulomabhutaü dukulaü koseyyassa anulomabhutāni pattunnapaņņa-somāra-cãnaja vathāni
ca saīgaõhāti. Vuttaü hetaü khuddakasikkhāgathe:

Dukåla¤ceva pattunna - pattaü somāracãnajaü 
Iddhijaü devadinna¤ca tassa tassānulomakanti.

Tassa ņãkāya¤ca 'vākamayattā dukulā sāõassa anulomakehi katasuttamayattā
pattuõõapaņņa-somāracãnavathāni koseyyassa anulomāni iddhijadevadinnavathāni channaü
vathānaü anulomāni tesaü a¤¤ataramayattā'ti vuttaü.

Tatha milidapa¤ho lakkhaõapa¤ho vimaticchedanapa¤ho'ti duvidho'ti etha dhammānaü
lakkhaõapucchanavasena pavatto pa¤ho lakkhaõapa¤ehā.Dhammānaü lakkhaõapa¤ho'ti
kathaci likhitaü. 
 hānuppantikapaņihāno'ti tasmiü tasmiü gambhãrathavicāraõakāle kattabbakiccasaīkhāte
ņhāne uppatti uppajjanaü ņhānuppatti sā assa athiti ņhānuppattikaü. ârammaõe paņibhātãti
paņibhānaü, ¤āõaü.  hānuppattikaü paņibhānaü yassa so ņhānuppattikapaņibhāno.

Paņibalo atãtānāgatapaccuppannānanti etha athānaü jānitunti pāņhaseso kātabbo so yeva vā
pāņho. Tatha ahaü atãtabhave dinnadāno rakkhitasãlo bhāvitabhāvano katakalyāõo idāni
¤āõasampanno dhanavā yasavā'ti atãtathaü jānituü paņibalo idāni mayā dānādi pu¤¤aü
kattabbaü
---------------------------------------
1. Gāthaīko 202 - 203. Pathathi [PTS. 3.] Koņumbarakādi [PTS]


[SL Page 374] [\x 374/]     

Sampatti bhavato. Sampatti bhave uppajjivā sukhã huvā parinibbāyissāmã'ti. Evaü
paccuppannaanāgatathe jānituü paņibalo nāma.

Samantayogavidhānakiriyānaü karaõakāle'ti yu¤jitabbo yogo. Samantato sabbato sabbakāle
yogo sabbakālesu sabbakattabbakammānaü vidahanaü vidhānaü nāma. Ida¤cida¤ca
karissāmi, imasmiü kate idaü bhavissatã'ti pubbabhāge upāyena kattabbavidhānaü kiriyā
nāma karaõakāle yeva labbhati. Pubbabhāge ca karaõakāle ca nisammakārãti adhippāyo.

Seyyathãdanti yāni sathāni tena uggahitāni tāni seyyathidaü vibhajissāmã ti atho anekathato
mahanidānasuttavaõõanāyaü ca evamevatho vutto 'seyyathãdaü katamānã'ti keci vadanti.
Taü 'katame pa¤cupādānakkhadhā? Seyyathidaü: råpåpādānakkhadho'ti ādinā nayena
sameti. Tesu ca ekånavãsatisathesu.

Sutã ti etha suyyate 1 dhammo etāyāti suti, vedo.

Sammutãti saddagantho. Sesā saīkhyādayo pi ca kattuyonakattā bāhira sathesu yadi dissanti
te sugahetabbā yevā ti.

Bhattavissaggakaraõathāyāti bhattakiccakaraõathāya.

Sakiü evaü cakkhuü udapādã ti atãtabhave tãsu vedesu paricayasati¤āõabalena sakimeva
ekuggahaõavārameva cakkhu veduggaha¤āõacakkhu udapādi. Bahutaraü avacāpevā
ekavārameva vadāpevā dhāretuü asakkontassa ¤āõacakkhu udapādãti adhippāyo.

âcariyassa anuyogaü davā'ti 'ācariya, tumhehi yaü yaü icchatha, taü taü maü pucchatha,
ahaü vissajessāmi. Byākātuü asakkontassa me ācikkhathā'ti ācariyassa attano anuyogaü
anuyu¤janaü codanaü davā. Ekacco hi anuyogaü dātuü sakkoti byākātuü pana na sakkoti.
Nāgasenadārako pana tadubhayampi kātuü sakkoti yeva.

Dhammacakkhuü udapādãti 'yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü
nirodhadhammantidhammacakkhu sotāpattimagga¤āõaü nibbānārammaõaü huvā evaü
uppajjanākārena udapādiyaü ki¤ci saīkhataü dhammajātaü samudayadhammaü
uppajjanasabhāvaü sabbaü taü nirodhadhammaü, sabbaü taü dhammajātaü
nirujjhanasabhāvaü aniccaü khayavayadhammanti
---------------------------------------
1. Seyyate. [PTS.]


[SL Page 375] [\x 375/]     

Udapādi. Kasmā nibbānārammaõaü yeva magga¤āõameva udapādã?Ti.
Tappaņicchādakamohadhakāraü viddhaüsevā uppannattā.

(Dosinā) dositā ti vattabbe takārassa takāraü kavā dosinā'ti vuttaü.

Rathaü āruyhā'ti etha sāmikaü ramayatãti ratho'ti viggaho kātabbo.

Rājaratho nāma sabbaratanavicitto icchitabbo.
(Vayahaü) vahantã etenāti vayahaü
uparimaõķapasadisapadaracchannasabbamālāguõņhimaü vā chādevā ti aņņhakathāyaü
vuttanayena katasakaņaü vayhaü nāma.

Sadamānikā'ti ubhosu passesu suvaõõarajatādimayā gopānasiyo davā
garuëapakkhakanayena sadamānikā'ti aņņhakathāyaü vuttanayena kato yānaviseso
vayhādidvayaü cekathāya idhānãtaü

Tithakaro'ti 'uggaho savaõaü pucchā kathanaü dhāraõaü iti pa¤cadhammavaseneva
tithavāso pavuccatã'ti evaü vutte tithavāse patiņņhāya pare ca patiņņhāpevā
piņakattayatithachekakaraõena 1 dhammatithaīkaro.

Nipuõo'ti badhādãsu upajānanasamatho.

Visārado'ti parisāsu bhayarahito.

Sāmayiko'ti desajabhāsāsaīkhātasamayakusalo sakasamayasamayantaraccheka¤āõavanto.

Paņibhāõo'ti kalyāõavākya saīkhyātapaņibhāõavanto.

Medhāvã ti dhammojapa¤¤āya medhāvã. Dhammojapa¤¤ā nāya ¤ānagato paõķito 'kiü
sutaü kiü vā suõāmi, kiü kusalaü gavesinti' yāya vicāreti sā dhammojapa¤¤ā nāma.

âyasmā pi kho nāgaseno paņisammodi-pe-ārādhesi ti yeneva sammodaniyavacanena thero
ra¤e¤ā milidassa cittaü ārādhesi tosesi 2 teneva sammodanãyavacanena ra¤¤ā saddhiü
paņisammodã ti yojanā.

Ĩāyāmã ti ¤āto pākaņo homi.
---------------------------------------
1. Atra ākulatā dissate. Vãmaüsitabbaü 2. Tuņņhāpesi [PTS.]


[SL Page 376] [\x 376/]     

Api ca kho mahārāja -pe-nāgaseno'ti yaü idaünāgaseno'ti nāmaü esā saīkhā sama¤¤ā
pa¤¤atti vohāro nāmamattaü hotã ti yojanā.

(Saīkhā) etha ca saīkhāyatã ti saīkhā. Saīkathiyatãti atho kinti saīkathiyati? Parassāti attā'ti
bhavo'ti poso'ti puggalo'ti naro'ti māõavo'ti tisso'ti datto'ti ma¤capãņhaü bhisibimbo hananti
vihāro pariveõaü dvāraü vātapānanti. Evaü anekehi ākārehi saīkathãyati ti saīkhā.

Sama¤¤ā sammā ¤āyatãti kinti ¤āyatã? Ti. Ahanti mamanti -pe-dvāraü vātapānanti sammā
¤āyatãti sama¤¤ā.

(Pa¤¤atti) pa¤¤āpãyatãti pa¤¤atti.

(Vohāro). Kinti pa¤¤āpãyatãti-pe-voharãyatãti vohāro. Kinni voharãyati? Ti. Ahanti
mamanti-pe-dvāraü vātapātanti voharãyatãti vohāro. Imehi catuhi saīkhāādãhi padehã
nāmapa¤¤atti yeva adhippetā nāmamattanti dassanato.

Sace vaü mahārāja paõķitavādā sallapissasã ti vaü sace mayā saddhiü paõķitānaü
sallāpena.

âveņhanampi 1 kayirati nibbeņhanampi kayiratã'ti pa¤hapåcchanavasena veņhanaü
paõķitehi kayirati pa¤havissajjanavasena veņhanaü paõķitehi kayirati
pa¤havissajjanavasena nibbeņhanampi 2 kayirati.
Niggaho'pi kayiratã'ti nāgasenathero musābhaõatãti ādinā niggahanayena a¤¤apaõķitānaü
niggahaõavacanaü a¤¤apaõķitehi kayirati. Api ca kathāvathuppakaraõe āgato
sabbaniggaho niggaho yeva.

Paņikkamampã 3' ti vaü mahārāja 'rājā milido jambudãpe aggarājā kasmā musā bhaõasã?'Ti
ādinā paņikkamampi kayirati.

Viseso'pã ti 'sampannaü munino cittaü,' 'kammanā byattattena ca vijjācaraõasampannaü
dhammagatānaü pasaüsatã'ti ādinā guõapasaüsanasaīkhāta viseso. Idha pana kallo'si
bhante'ti ādi paņiggahaõaviseso'ti 'sampannaü munino cittaü-pe-dhammagatānaü
anumodasã'ti ādinā guõapasaüsanasaīkhāto paņiggahaõaviseso. Idha pana sādhu kho vaü
mahārāja rathaü jānāsã' ti ādi.
---------------------------------------
1. Veņņhatampi [PTS. 2.] Nibbeņņhatampi [PTS. 3.] Paņikkamamampi [PTS.]


[SL Page 377] [\x 377/]     

Ekaü vathuü paņijānantã ti kalyāõamaõiādikaü a¤¤ataraü ekaü vathuü kalyāõaü vā athi
nathi ti paņijānanti paņhamadivase tayo pa¤hā ra¤¤ā pucchitā nāmapa¤¤attipa¤ho
sattavassikapa¤ho vãmaüsanapa¤ho.

Bhante nāgasena pucchissāmã ti -pe- kimpana mahārāja tayā pucchitanti tatiyo
vãmaüsanapa¤ho ņhānuppattikapaņihānajānanathāya vãmaüsanavasena pucchitattā
vimaüsanapa¤ho nāma. Tatha 'pucchito me bhante'ti idaü ra¤¤ā attanā heņņhā pucchite dve
pa¤he sadhāya vuttaü.

Vissajjitaü me'ti idampi therena attanā heņņhā vissajjite dve pa¤he sadhāya vuttaü.

Nāgaseno nāgaseno'ti sajjhāyaü karonto pakkāmãti ra¤¤ā nāgasenathere bahumānagāravo
kato'ti dãpetuü buddhaghosācariyena vuttaü agāravo hi puggalo garuņņhāniyaü puggalaü
disvā pi suvā pi jānivā pi apassanto asuõanto ajānanto viya hotã ti. Tatrāyaü vacanatho:
āguü pāpaü na karotã ti nāgo. Senti sayanti etena vādapaccathikā janā ti seno nāgo ca so
seno cā ti nāgaseno sāma¤¤ādãsu catusu nāmesu idaü kittimanāmaü.

Suņņhu thero ababhanumodã ti 'sādhu suņņhu'ti vacanena. Antarāmagge pucchito
anathakālapa¤ho.

Katametha nāgaseno'ti katamo dhammo etasmiü vacane nāgaseno nāma hotã?Ti pucchi.

Jãvo'ti jãvabhuto vāyo.

Assāsapassāsā nāmete kāyasaīkhāro'ti thero abhidhammakathaü akāsãti iminā
anantakāyassa ete anto-pavisana-bahi-nikkhamatavātā assāsapassasā nāma karajakāyena
abhisaīkharãyanti, tasmā kāyasaīkhārā ca honti, teneva jãvena nāgaseno nāgaseno'ti iminā
nāmamattaü gaõhāti na puggalo jãvo gahetabbo'ti thero abhidhammakathaü akāsi.

Upāsakattaü pavedesã'ti attasanniyyātanena sissabhāvåpagamanena paõipātena
samādānenāti catusu saraõagamanåpāyesu samādānena ratanattayassa ca therassa ca
upāsakabhāvaü, buddhaü saraõaü gacchāmi, dhammaü saraõaü gacchāmi, saīghaü saraõaü
gacchāmi, taü ca saraõaü gacchāmi, upāsakaü maü dhārehi ajjatagge pāõupetaü saraõaü
gatanti. Anantakāyapa¤ho catutho.

[SL Page 378] [\x 378/]     

Kimhi hoti kathāsallāpo'ti kimhi kāraõe nimittabhute kathāsallāpo hoti. Kimpayojano
kathāsallāpo'ti adhippāyo idaü ra¤a¤ā kimathāya vuttaü? Anuyogadānathāya ceva
pucchanassa okāsadāpanathāya cāti ¤ātabbaü.

Athena mayaü mahārāja athikā athena hotu kathāsallapo'ti iminā thero ra¤¤o anuyoga¤ceva
okāsa¤ca deti tatha athenā'ti.

'Atho payojano saddā'bhidheyya vuddhiyaü dhane
Vathamhi kāraõe nāse hite pacchimapabbate'ti 1

Evaü vuttesu athesu idha payojana¤ca hita¤ca labbhati. Tesu lokiyalokuttaraphalaü
payojanaü nāma, sāsanavuddhi vā. Yathicchitaphalanipphādāno hinoti pavattatã ti hitaü.
Dānasãlādilokiyalokuttarakāraõaü.

Kintã'ti kimhi asaīkhatadhātusaīkhāte nibbāne phalasaīkhāte nibbāne idaü
paccuppannadukkhaü nirujjheyya.

Anupādāparinibbānanti 2 arahattaphalasaīkhātaü anupādāparinibbānaü. Nibbānaü hi
duvidhaü apaccayaparinibbānaü anupādāparinibbānanti. Tesu avijjādipaccayarahitattā
asaīkhatadhātu apaccaya-parinibbānaü nāma. Kilesasaīkhata-parinibbānasaīkhātaü upādāna
rahitattā arahattaphalaü anupādāparinibbānaü nāma.

Rājābhinãtā'ti rājåhi pãëitā rājabhãtā vā.

Iõaņņā'ti iõena pãëitā.

Kallo'sã ti byākaraõa ¤āõena cheko'si, aīguttaraņãkāyaü 'byākaraõe samatho'. Paņibalo'tipi
vattuü vaņņati yevāti.

Pabbajjāpa¤ho pa¤camo.

Saupādāno'ti sakileso.

Paņisadahanapa¤ho chaņņho.

Yoniso manasikārenāti aniccaü dukkhanti upāyena pathena sāraõalakkhaõena
ārammaõapaņipādakamanasikārena.

Manasikārapa¤ho sattamo.
---------------------------------------
1. Abhidhānappadãpikā 785. 2. Anuppāda parinibbāna. [PTS.]


[SL Page 379] [\x 379/]     

Ussahanalakkhaõe'ti sampayuttānaü ārammaõe saüyojanavasena ussahanalakkhaõe
gaõhanalakkhaõe vā. 

Manasikāralakkhaõapa¤ho aņņhamo.

Yo sãlakkhadho varapātimokkhiyo'ti yo pātimokkhasãlasaüvarasaīkhāto buddhuppāde yeva
uppanno sãlaguõo sayaü patiņņhāti iduyādãnaü ekadasannaü kusaladhammānaü
nissayākārena nissayapaccayo ceva balavakāraõaņņhena upanissayo ca paņhavã iva sattānaü
patiņņhā.

Sãlapatiņņhānalakkhaõapa¤ho navamo.

A¤¤esaü cittaü vimuttaü passivā'ti a¤¤esaü ariyānaü sotāpattiphalādike phale visesena
adhimuttaü pakkhadantaü ¤āõacakkhunā passivā.

Saddhālakkhaõapa¤ho dasamo.

Sabbe kusalā dhammā'ti sabbe lokiyakusaladhammā uppannā na parihāyanti.

Viriyalakkhaõapa¤ho ekādasamo.

Apilāpanalakkhaõo'ti ārammaõe anupavisanaņņhena ogāhanalakkhaõo 1

Sappaņibhāgadhammo'ti paņibhāgena paccathikena saha vattantãti sappaņibhāgā sukko ca
kaõhapaņibhāgena sappaņibhāgo.

Kaõhasukkasappaņibhāge'ti ãdisapāņho yadi athi sudaro yeva.

Apilāpetãti anupavisanaņņhena ogāhati.2

Hitāhitānaü dhammānaü gatiyo'ti kusalākusalānaü dhammānaü
iņņhāniņņha-vipākadānabhāva-saükhāta-nipphattiyo.

Sabbathakanti sabbakicce niyuttaü sabbalãnudhaccesu icchitabbaü vā.

Satilakkhaõapa¤ho dvādasamo

Tappamukhā'vā ti rājappadhānā iva.

Samādhipa¤ho terasamo.

Yo uppajjati so eva so'ti yo paņhaviphassādiparamathadhammo uppajjati, so
uppannapubbadhammo eva.
---------------------------------------
1. Ogāëhana lakkhaõo. [PTS. 2.] Ogāëhayati. [PTS.]


[SL Page 380] [\x 380/]     

Pa¤¤ālakkhaõapa¤ho cuddasamo.

Nānā - ekakiccakaraõapa¤ho paõõarasamo.

Paõõarasapa¤havanto paņhamavaggo samatto.

Vaü pana bhante evaü vutte kiü vadeyyāsã'ti yadā vaü daharo taruõo mado uttānaseyyako
ahosi so yeva vaü etarahi mahanto'ti imasmiü vacane mayā ca kenavidha pucchanavasena
vutte vaü kiü vadeyyāsã ti yojanā.

Dutiyavagge pana dhammasantatipa¤ho paņhamo.
Na paņisadahanajānanapa¤ho dutiyo.

Sakiccayanti attano visayobhāsanakiccaü.

âlimpanaü vijjhāpetunti aggiü nibbāpetuü

Pa¤¤ānirujjhanapa¤ho tatiyo.

Nibbisaü bhatako yathā'ti yathā bhatako bhatakakammaü kavā lakkhaü nibbisaü nibbisanto
labhanto dukkhaü jãvituü nābhinadati maraõa¤ca nābhinadati maraõakālaü āgameti,
evamevāhaü kālaü maraõakālaü paņikaīkhāmi āgamemã ti adhippāyo.

Parãnibbānapa¤ho catutho.

Yadi kusalā na dukkhā'ti sukhā vedanā kusalā yadi siyā sā kusalā vedanā na
dukkhabhåtā.Yadi siyā sā kusalā na hoti. 
Kusalaü dukkhanti na upapajjatã'ti kusalaü dukkhabhutanti vacanaü na upapajjatãti vattuü
na yujjati. Kusalaü dukkhaü na. A¤¤ama¤¤apaccanãkattā'ti ra¤¤o adhippāyo. Sabhāvo pana
evaü na hoti. Kusalā hi sukhā vedanā saīkhāradukkhena vipariõāmadukkhena'pi dukkhā.
Nekkhammanissitadomanassasaīkhātadukkhā'pi anavajjaņņhena kusalā siyā ti thero pana
mayi rājānaü ayoguëahimapiõķapa¤haü pucchante taü rājā micchā byākarissati. Tasmiü
dosaü āropessāmi. Rājā taü micchā byākarissati. Tasmiü dosaü āropessāmi. Rājā taü harituü
asakkonto maü athajappanaü yācissati. Atha rājātaü sabhāvathaü sa¤¤āpessāmã ti manvā
taü kimma¤¤asi mahārājā'ti ādimāha.


[SL Page 381] [\x 381/]     

Kinnu kho mahārāja ubho'pi te daheyyunti imasmiü pucchāvacane therena vutte rājā
sãtuõhasama¤¤ātā tejodhātu'ti sutattā sãtahimapiõķassa kharakhādanabhāva¤ca sadhāya
dhātunaü ussadabhāvajānana¤āõato virujjhivā 'āma bhante ubho'pi te daheyyunti
viruddhapaņivacanaü adāsi.

Na hi bhante'ti ra¤¤o avajānanapaņikkhapanaü.

Ajānāhi niggahanti theravacanaü. Yasmā te purimāya 'āmā'ti paņi¤¤āya pacchimā 'na hi
bhante'ti paņi¤¤ā pacchimāya ca purimā na sadhiyatã. Tasmā vaü niggahaü patto. Vaü
niggahaü dosaü aparādhaü sampiņicchāhã'ti atho. Idāni ubhinnaü tattābhāvadassanavasena
ubhinnaü sãtalābhāvadassanavasena ca taü niggahaü pākaņaü karonto yadi tattaü dahatã'ti
ādimāha.

Tatha-
'Yadi tattaü dahatã'ti sace ubhinnaü tattatā dahati. Yadi tattaü dahatã'ti ca ņhapanavacanaü.

Na ca te ubho'ti dosāropanavacanaü.

Tena na uppajjatã'ti tena tasmiü ubhinnaü uõhabhāvakāraõā

Ubho'pete dahanti'ti vacanaü tattabhāvassa dahane na upapajjati, na yujjati.

Yadi sãtalaü dahatã ti sace ubhinnaü sãtalabhāvo dahati tena na upapajjatã'ti tasmā kāraõā
ubhinnaü sãtalābhāvakāraõā ubho'pi te dahanti'ti vacanaü sãtalabhāvassa dahanena na
upapajjatã'ti vattuü na yujjati puna taü dosaü pākaņataraü karonto thero kissa pana te
mahārāja ubho'pi dahanti ti ādimāha.
(Kissa)tatha-kissāti kena kāraõena ubho pi te dahantã? Ti.

Tena na upapajjatã 1 ti kena tasmā kāraõā ekassa uõhassa ekassa sãtalassa bhāvakāraõā
ubho pi te dahantã'ti tayā vuttavacanaü na upapajjati na vaņņati. Ubho pi te dahantãti
vuttaü, ayuttampi tayā vuttameva. Kusalaü dukkhanti vattuü 2 vuttameva kusalaü
dukkhanti na upapajjatãti idaü vaü kasmā vadasi? Vattuü yuttavacanaü na yujjatãti vadasi
vattuü ayuttavacanaü yujjatã ti vadasãti therassa vacanena attano vāde dosaü passanto taü
pariharituü asakkonto nãvamano theraü athajappanaü yācanto 'nāhaü paņibalo'ti ādimāha.
---------------------------------------
1. Uppajjati [PTS. 2.] Khalitaņņhānanti ma¤¤o.


[SL Page 382] [\x 382/]     

Tayā vādinā ti yuttamathagambhãravicittapaņibhānavādinā

Sādhå athaü jappehã tã sādhu yācāmi. Sukhā vedanā kusalā ti vā akusalā abyākatā ti vā
imassa mayā pucchitavacanassa athaü jappehi desehi athenāhaü athiko, kiü vivādenāti
adhippāyo.

Gehanissitānãti gehasadisakāmaguõanissitāni tamārabbha pavattānã ti atho.

Nekkhammanissãtānã 1'ti.

Etha

'Pabbajjā paņhamaü dhānaü nibbāna¤ca vipassanā
Sabbe pi kusalā dhammā nekkhammanti pavuccatã 2' ti
Vuttanekkhammesu nibbānavipassanākusaladhammasaīkhāte

Nekkhamme nissitāni.

Sukhavedanāpa¤ho pa¤camo.

So ca a¤¤apa¤hehi gambhãrataro, kulaputtehi mayā vuttaathamattena santosaü kavā attano
pa¤¤ānubhāvena ca punappunaü cintevā pubbāparaü sallakkhevā yo mayā vuttaathato
yuttaro so atho gahetabbo yevā ti.

Nāmaråpanti nāmakaraõaņņhena namanaņņhena cattāro aråpino khadhā nāmaü. Idha
vipākanāmaü adhippetaü sãtādãhi ruppanaņņhena råpaü nippariyāyato
channavutiråpakoņņhāsasaīkhātaü nipphannaråpaü pariyāyato dasavidhā
anipphannaråpa¤ca cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavathudasakasaīkhātā satta dasakā, citta
utu-āhārajaaņņhakā tayo, cittaja utujasaddavasena dve saddā'ti channavutiråpakoņņhāsā.
Idha pana kammajaråpaü adhippetaü.

Tena kammena a¤¤aü nāmaråpaü paņisadahatã ti tena kusalākusalakammena a¤¤aü
nāmaråpaü a¤¤aü anāgatanāmaråpaü sugatiduggatipariyāpannaü iminā
paccuppannanāmaråpena saddhiü paņisadahati.

Purimaü bhante ambabãjaü bhåtaü målakāraõabhåtaü apaccakkhāya avijahivā 3 nibbattena
pacchimena ambena puriso daõaķappatto bhaveyyā ti yojanā.
---------------------------------------
1. Nikkhammanissitāni [PTS. 2.] Dãghanikāyaņãkā. 3. Cijahivā. [PTS.]

[HSL Page 383] [\x 383/]     

Nāmaråpapaņisadahanapa¤ehā chaņņho

Sattaupamāpatimaõaķito.

Adhikāranti mahantaü påjāsakkāraü. Ayaü sattamopa¤ho puna pucchate. Upamaü
sotukāmatāvasena puna pucchito' ti ¤ātabbaü.

Punapaņisadahanapa¤ho sattamo.

Nāmaråpapa¤ho aņņhamo.

Addhāpa¤ho navamo.

Navapa¤havanto dutiyo vaggo.

Tatiyavagge addhāmulapucchanapa¤ho paņhamo.

Paņhaviyā cakkaüalikhivā'ti bhamacakkaü punappunaü parivattanavasena ā bhuso likhivā.

Pubbākoņi napa¤¤āyana pa¤ho dutiyo.

Khadhā ca dukkhassa bãjātã ti paņisadhibhutā badhā kevalassa sakalassa
pavattidukkharāsissa mulakāraõabhāvena bãjāni evaü khaõakoņisaīkhātapaņisadhibadhato
pavatti dukkhavaķķhanaü sakkā kātunti adhippāyo.

Koņivaķķhanapa¤ho tatiyo.

Cakkhusmi¤ca kho mahārāja sati råpesu ca cakkhuvi¤¤āõaü hotã ti etha
abhidhammāvatāraņãkāpariyāyena ekato sahajātesu bahåsu cakkhuppasādesu yaü cakkhu
visaditaü taü cakkhuvi¤¤āõassa nissayapaccayo. Cakkhusmi¤cāti ekavacanadassanato.
Råpesu cā'ti bahuvacanassa dassanato pana bahåni pi råpāni cakkhuvi¤¤āõassa
purejātapaccayo paccayabhāva. Visesa-sabhāvato ti daņņhabbo.

Athi-keci-sa¤jānanapa¤ho catutho.

Bhavantā yeva kho mahārāja saīkhārā jāyanti ti etha antappaccayo atãte hoti. Atãte bhåtā'ti
atho.

Aya¤ca gāthā'ti sadisagāthā. Ahuvā sambhotã ti ca gāthā khaõikagāthā'ti daņņhabbaü. Evaü
hi pubbāparaü sameti.

(Uttarāraõi) araõisahitekantakiccakaro daõķo uttarāraõi nāma.


[SL Page 384] [\x 384/]     

Bhavantajāyanapa¤ho sattaupamāsahito pa¤camo.

Vedagupa¤ho chaņņho.

Cakkhuvi¤¤āõādipa¤ho sattamo.
Phusanalakkhaõo'ti cittārammaõaphusanalakkhaõo. Yathā cakkhu'ti etha cakkhuppasādo'pi
cakkhuvi¤¤āõampi labbhati.

Saīghaņņanaraso'ti imesaü vathārammaõānaü saīghaņņanaraso sampatti etassā ta atho
labbhati. Yadā cakkhuvi¤¤āõampi labbhati. Tadā cittārammaõasaīghaņņanaraso kiccaü
etasse ti atho labbhati. Saīghaņņanaraso'ti ca pa¤cadvārikaphasse labbhati. Na
manodvārikaphasse'ti ayamidiso atho atthasāliniyaü vutto yevā'ti.

Phusanalakkhaõapa¤ho aņņhamo.

Vedanālakkhaõapa¤ho navamo.

Sa¤¤ālakkhaõapa¤ho dasamo.

Cetanālakkhaõapa¤ho ekādasamo

Vi¤¤āõalakkhaõapa¤ho dvādasamo

Vaķķhakã suparikammakataü dāruü sadhismiü appetã ti vaķķhakã jano
suņņhuparikammakataü dāruü sadhismiü appeti pāpeti paveseti.

Vitakkalakkhaõapa¤ho terasamo.

Vicāralakkhaõapa¤ho cuddasamo.

Cuddasapa¤havanto tatiyavaggo samatto. 
Vinibbhujivā vinibabhujivā'ti a¤¤ama¤¤āto visuü visuü kavā vibhajivā vibhajivā.

Vaggato atirekapaņhamapa¤ho vibhajjapa¤ho paņhamo.

Nanu loõameva āharitabbanti sakaņehi suddhaloõameva balivaddehi āharitabbaü.

Na sakkā mahārāja loõameva āharitunti pāņhena bhavitabbanti nakāro pothake dissati.

Loõapa¤ho dutiyo, ra¤¤o dhammalakkhaõesu daëhapatiņņhāpanathaü therena paņhamaü
vutto.

Ettāvatā tecattāëãsa pa¤hā samattā.


[SL Page 385] [\x 385/]     

Catuthavagge

Nānākammehi mahārāja nibbattāni na ekena kammenā'ti āpāyikasattānaü pa¤cāyatanāni
nānāakusalakammehi nibbattāni sugatipariyāpannasattānaü pa¤cāyatanāni
nānākusalakammehi ekena kammena ekena paņisadhijanakakammeneva nibbattāni.
Abhidhammāvatāraņãkāyaü paņisadhikkhaõe mahaggatacetanā kaņattāråpānaü
kammapaccayena paccayo'ti vacanena paņisadhikkhaõe vijjamānānaü sabbesaü yeva
kaņattāråpānaü kammapaccayo hotã ti vi¤¤āyati. Nānācetanāhi tadā idriyuppattiyaü sati
atiparittena ca mahaggatena ca kammena nibbattaü kaņattāråpaü āpajjeyya, na cekā
paņisadhi anekammanibbattā hotã'ti. 'Saddhiü ekena kammena anekidirayuppatti hotã'ti
vuttaü. Vicārevā yaü yuttataraü taü gahetabbaü. Tatrāyaü vicāraõākāro:
Mahaggatasattānaü idriyāni ekena paņisadhijanakakammena nibbattāni. Nāgasenathero pana
arahā khãõāsavo buddhamata¤¤u tassa adhippāyānuråpena kāmāvacarakasattānaü
nānākammehi nibbattã ti gahetabbaü.

Nānākammanibbattāyatanapa¤ho paņhamo.

Mahākulãnatā ti uccakulãnatā. So yeva vā pāņho.
âbādha-vaõõa-sukkha-bhoga-kulãnaü pa¤¤akā
Ete cuddasa pa¤hā'pi subhasutte pakāsitā'ti
Ayaü gāthā sukhavācuggatakaraõathaü porāõehi vuttā.

Manussanānābhāvapa¤ho dutiyo.

Kiü paņigacceva vāyamitenā'ti pubbe vāyāmena saha pavattakammena vāyāmakaraõena kiü
payojanaü athi?

Akiccakaro'ti etha yathicchitaphalasaīkhātaü kiccaü na karotã ti akiccakaro. Aya¤ca
ayuttasamāso. Saddhaü matakabhojanaü na bhu¤jatã ti asaddhabhoji ti ādiko viyā'ti.

Bubhukkhito'ti budhābhibhåto.

Paņigaccakiccakaraõapa¤ho tatiyo.

Paccamānā'ti nirayaggãnā ķayhamānā.

So na tāva kālaü karotãti tāva tattakaü so nerayikasatto 1 kālaü maraõaü na karoti.
---------------------------------------
1. Nirayakasattā [PTS.]


[SL Page 386] [\x 386/]     

Kammādhikatenā'ti pubbe adhikatena kammena målakāraõabhutena. 

Navilãyanapa¤ho catutho.

âkāsa-udaka-paņhavidhāraõapa¤ho pa¤camo.

Ajjhosāyā'ti taõhāya gilivā pariniņņhapevā.

Nirodhanibbānapa¤ho chaņņho.

Abhi¤¤eyye dhamme' ti abhivisiņņhena catusacca¤āõena jānitabbe dhamme,
catusaccadhamme.

Nibbānalabhanapa¤hā sattamo.

Nibbānajānanapa¤ho aņņhamo.

Aņņhapa¤havanto catutho vaggo.

Pa¤camavagge nathibuddhapa¤ho paņhamo.

Buddhānuttarapa¤ho dutiyo.
Sakkā jānituü buddho anuttaro'ti idaü ra¤¤ā 'bhagavā buddho anuttaro'ti theraü pubbe
pucchitaü. Puna kasmā vuttaü ? Pubbapa¤ho therassa vijānanaü sadhāya pucchitaü
pucchāpa¤ho sabbapa¤ho therassa vijānanaü sadhāya pucchitaü. Pucchāpa¤ho
sabbapaõķitānaü jānanaü sadhāya pucchito'ti vi¤¤ātabbaü.

Sakkā buddhānuttarapa¤ho tatiyo.

Buddhanettãyā'ti nibbānaü neti etāya sadevake loke'ti netti, suttantābhidhammapāli.

(Buddhapa¤¤atti) pa¤¤āyapãyati etāya bhagavato āõā'ti pa¤¤atti. Buddhassa pa¤¤atti
buddhapa¤¤atti, vinayapāli.

Yāvajãvaü sāvakehi vattitabbanti idaü therena 'āma mahārāja dhammo mayā diņņho'ti
avissajjevā kasmā vuttaü ? Rājā therassa dhammadassanabhāvaü paccakkhato ¤avā
vicitrapaņibhānaü sotukāmo pucchati, na jānanathāya thero tassa ajjhāsayaü ¤avā evamāha.
Adiņņhadhammo hi buddhanettiyā buddhapa¤¤attiyā yāvajãvaü vattituü sakkoti.

Dhammadiņņhapa¤ho catutho.

Navasaīkamatipa¤ho pa¤camo.

Vedagu upalabbhatã ti ayampa¤ho pubbe ca pucchito. Kasmā puna pucchito? Pubbapa¤ho
jãvavedaguü sadhāya pucchito. Ayaü 'ye brāhmaõā vedagu'ti ādinā vuttaü puggalavedaguü
sadhāya


[SL Page 387] [\x 387/]     

Pucchito. Save thero'na upalabbhatã'ti byākarissati, tassa vāde dosaü āropetukāmatāya
pucchati. Thero pana vijjamānena avijjamānapa¤¤attiü sadhāya 'paramathena kho mahārāja
vedagu na upalabbhatã'ti āha. Paramathena na upalabbhati, vohārato upalabbhatã'ti therassa
adhippāyo.

Puggalavedagupa¤ho chaņņho.

Na kho-pe tena ropitāni ti tāni ambāni avahāriyāni tāni ambāni purisena avaharitāni tena
sāmikapurisena ropitāni ropitaambabhutāni na honti ti atho

Imamhākāya pa¤hosattamo.
Kuhintipa¤ho aņņhamo.
Upapajjati-jānāti pa¤ho navamo.
Athibuddhapa¤ho dasamo.
Dasapa¤hasahito pa¤camo vaggo.

Samantato paggharatã ti ayaü kho guthamuttādãhi asucivathåhi samantato paggharāpeti.

Chaņņhavagge kāyaappiyapa¤ho paņhamo.
Sampattakālapa¤ho dutiyo.

Dvattiüsa-pe-parira¤jito'ti etha dvattiüsamahāpurisalakkhaõasaråpaü bahusu suttesu āgataü.
Taü pākaņaü asãtyanuba¤janasuråpaü na pākaņaü jinālaīkāraņãkāyaü yeva āgataü. Tasmā
taü dassayissāma. Katamāni asãtyānubya¤jananāni? Citaīgulitā, 1 anupubbaīgulitā,
vaņņaīgulitā, tambanakhatā, tuīganakhatā, siniddhanakhatā, niguëhagopphakatā,
samapādatā, gajasamānakkamanatā, sãhasamānakkamanatā, haüsasamānakkamanatā,
usabhasamānakkamanatā, dakkhiõāvaņņagattatā, samantatocārujāõumaõaķalatā,
paripuõõa purisabya¤janatā, acchiddanābhitā, gambhãranābhitā, dakkhiõāvaņņanābhitā,
suvaõõakadalurutā, erāvaõakarasadisabhujatā, 2 anupubbagattatā, maņņhakagattatā, 3
sucigattatā, suvibhattagattatā, anussannānussannasabbagattatā, alãnagattatā,
tilakādivirahitagattatā, anupubbaruciragattatā, visuddhagattatā, koņisahassahathibaladhara
gattatā, tuīganāsatā, susaõņhānanāsatā, rattadvija---------------------------------------
1. Cittaügulitā (kesuci). 2. Dviradakarasadisaurubhujatā (dharmapradãpikā)
3. Maņņagattatā (dharma pradãpikā).


[SL Page 388] [\x 388/]     

Maüsatā, susukkadantatā, suvisuddhidriyatā, vaņņadāņhatā, rattoņņhasamabimbitā,
āyatavadanatā, gambhãrapāõilekhatā, āyatalekhatā, ujulekhatā, surucirasaõņhānalekhatā,
parimaõķalakāyavantatā, paripuõõakapolatā, āyatavisālanettatā, pa¤capasādavantanettatā,
ākucitaggapakhumatā, mudutanuka-rattajãvhatā, āyatajãvhatā, āyatarucirakaõõatā,
niggaõņhisiratā, nigguyhasiratā, chattasantibhacārusãsatā, āyata-puthula-lalāņa-sobhatā,
susaõņhānabhamukatā, kaõhabhamukatā, sukhumālagattatā, ativiya ujjalitagattatā, 1
ativiyasommagattatā, ativimalagattatā,2 komalagattatā, siniddhagattatā, sugadhatanutā,
samalomatā, atisukhumaassāsapassāsadhāraõatā, susaõņhānamukhatā, sugadhamukhatā, 3
sugadhamuddhatā, sunãlakesatā, dakkhiõāvaņņakesatā, susaõņhānakesatā, siniddhakesatā,
saõhakesatā, alulitakesatā, ketumālāratanacittatā. 4
Dvattãüsapurisalakkhaõapa¤ho tatiyo.
Brahmacariyapa¤ho pa¤camo.
Assupa¤ehā chaņņho.
Rasapaņisaüvedipa¤ho aņņhamo.
Pa¤¤āpa¤ho aņņhamo.
Saüsārapa¤ho navamo.
Satipa¤ho dasamo.

Evaü hi bhante nāgasena sabbā sati abhijānantã 5 uppajjati nathi kaņumikā satã ti evaü mayā
cintanākāre sabbā sati abhijānantã sayaü pākaņā paråpadesarahitā uppajjati, kaņumikā
parinibbajjana-paråpadesa-saīkhātā kaņumasahitā 6 sati nathi ti atho.

Sati abhijānanapa¤ho ekādasamo.

Ekādasapa¤hasahito chaņņhavaggo.

Abhijānato'ti satisahitaüabhivisesaüjānato.7
---------------------------------------
1. Ujuligattatā [PTS. 2.] Ativipulagattatā. [PTS. 3.] Sutanusukhatā [PTS.]
4. Ketumālārattacittatā. [PTS. 5.] Abhijānattā. [PTS. 6.] Kaņumbhasahitā. [PTS.]
7. Ĩāõato. [PTS.]


[SL Page 389] [\x 389/]     

Kaņumikāyā'ti 1 paripãëana-parasāsana-saīkhātakaņumikāya.
Olārikavi¤¤āõato'ti mahante ārammaõe pavattavi¤¤āõato.
Ahitavi¤¤āõato'ti dukkhasaīkhātaahite pavattavi¤¤āõato.
Sabhāganimittato'ti sabhāgārammaõato.
Visabhāganimittato'ti nāmavaõõādi - a¤¤ama¤¤avisadisārammaõato.
Kathābhi¤¤āõato'ti parakathāsaīkhātaabhi¤¤āõato.
Lakkhaõato'ti goõa-sakaņa-danta-piëakādilakkhaõato. 2
Saraõato'ti parehi sarāpanato
Muddāto'ti akkharasikkhanato.
Bhāvanāto'ti abhi¤¤āsasaīkhātabhāvanāto.
Pothakanibadhanato'ti pothake likhitaovādaakkharadhāraõato.
Anubhåtato'ti channaü ārammaõānaü anubhutapubbato.
Nibadhantã'ti pãëenti.
Lipiyā sikkhitattā'ti akkharassa sikkhitattā.

Sattamevagge satiākārapa¤ho paņhamo.
Vassasatapa¤ho dutiyo.
Anāgatapa¤ho tatiyo.
Dårabrahmalokapa¤ho catutho.
Brahmalokakasmãrapa¤ho pa¤camo.
Sattabojjhaīgapa¤ho chaņņho.
Pu¤¤abahutarapa¤ho sattamo.
Jānājānapa¤ho aņņhamo.
Uttarakurupa¤ho navamo.
Dãghaaņņhikapa¤ho dasamo.
Assāsapassāsapa¤ho ekādasamo.
Samuddapa¤ho dvādasamo.
Ekarasapa¤ho terasamo.

Nathi dutiyaü pa¤¤āya chedananti yaü chedanaü pa¤¤āya saddhiü dvayaü taü chedanaü
nathi ti atho.
---------------------------------------
1. Kaņumbhikāyāti. [PTS. 2.] Goõaakatada¤camilakādilakkhaõato. [MS.]


[SL Page 390] [\x 390/]     

Chedanapa¤ho cuddasamo.
Bhutajivapa¤ho pannarasamo.
Dukkarapa¤ho soëasamo therena paņhamaü vutto.
Soëasapa¤hasahito sattamo vaggo.

Sampati kā velā'ti idāni kā velā sampattā'ti yojanā.
Gamissanti ti tayā saddhiü gamissanti.
Bhaõķato bhaõķāgārato.
Rājadeyyānã ti rājasantakāni.

Tassa pa¤haveyyākaraõena tuņņhe rājā'ti tassa nāgasenatherassa asãtipa¤haveyyākaraõena
tuņņho rājā.
Abbhantarakathāyaü hi aņņhāsãti pa¤hā paņhamadivase visajjitā.
Tayo divase pāsāde bhattakiccato paņņhāya yāva paņhamayāmāvasānā aņņhāsãti pa¤hā
visajjitā ahesuü.

Bāhirakathāpa¤hā tayo. Tena saddhiü ekanavuti pa¤hā honti.

Ekanavutãpa¤ha 1 paņimaõķitā
Milidapa¤havaõõanā samattā.
---------
Meõķakapa¤he pana
Bhassappavādã ti vohārakusalatāya yuttavacanasaīkhātabhassavadanasãlo.
Vetaõaķã 2 ti theravādena saddhiü viruddhavacanavadanasãlo.

Vasanto tassa chāyāyā ti dhammacariya-gurusaddhāpa¤¤ādiguõamaõķito, assaddho pi so
tassa 'medhāvã amatābhimukho'ti evaü vuttehi sobhaggaguõehi samannāgato tassa therassa
karuõāpa¤¤āvasena pavattakāraõākāraõahitupamāyuttiupadesavacanasaīkhātachāyāya
vasanto. Tāni hi therassa karuõā¤āõaü nāmakāyato pavattanti pakatisarãrato pavattachāyā
viya hotã tã.

Addakkhi meõķake pa¤he'ti ¤āõacakkhunā meõķake gambhãre pa¤he addakkhi. Athavā
senakādibhāsitabbaü anekapariyāyabhāvena ceva abhutabhāvena ca meõaķakapa¤hasadise.
Athavā
---------------------------------------
1. Pa¤hāya [PTS. 2.] Ataõķã. [PTS.]


[SL Page 391] [\x 391/]     

Dvãvacanavantattā tassa pa¤hassa dvimeõķakayuddhasadise'ti pi vuttaü vaņņati.

Pariyāya bhāsitaü athi'ti 'ānada, mayādve'pi vedanā vuttā pariyāyenā'ti ādikaü
pariyāyavacanaü athi. Kathaü imissā pariyāyanippariyāyadesanābhāvo jānitabbo?
Upekkhāvedanā hi santamiü paõãte sukhe vuttā bhagavatā'ti ayaü hetha pariyāyo.

Sabhāvabhāsitaü athi ti 'tisso iha bhikkhave vedanā sukhā dukkhā upekkhā vedanā'ti ādikaü
nippariyāyavacanaü athi. Kathaü nippariyāyabhāvo jānitabbo? Vedanāsabhāvo hi tividho'ti
ayametha nippariyāyo athi.

Sadhāyabhāsitanti 'tãhi bhikkhave ņhānehi jambudãpikā manussā deve tāvatiüse
uttarakuruke ca manusse adhigaõhanti. Katamehi tãhi? Sårā satimanto idha
brahmacariyavāso'ti ādikaü sadhāya bhāsitaü athi. 'Idha brahmacariyavāso'ti idaü
pabbajjābrahmacariyavāsanaü vuttaü na maggabrahmacariyavāsaü. Neyyathanãtathavacanaü
idha anāgataü. Tampi āharivā dassetabbaü. 'Yaü ki¤ci vedayitaü sabbaü taü dukkhanti'
ādikaü nyethavacanaü. 'Sukhā pi kho vedanā aniccā saīkhatā'ti ādikaü yathārutavasena
jānitabbaü nãtathavacanaü athãti.

'Neyyathavacana¤ceva atho sadhāyabhāsitaü
Pariyāyabhāsita¤ceva atho sabhāvabhāsitaü'
Iti pa¤cappabhedaü'va sāsane jinabhāsitaü
Sallakkhevāna taü sabbaü athaü vadetha paõķito'ti.

Na rahassakaü kātabbanti athapaņicchannavacanaü na kātabbaü.

Garukaü pariõamatã ti garubhāvena paripākaü gacchati dadhabhāvena pākaņo hoti ti
adhippāyo.

Ittaratāyā ti appapa¤¤atāya.

Tithavāsenā ti
'Uggaho savanaü pucchā kathanaü dhāraõaü iti
Pa¤cadhammavaseneva tithavāso pavuccatã'ti
Evaüvuttatithavāsena.

Snehasaüsevā'ti piyapuggalasaüsevanavasena.
Mantisahāyo'ti mantã vicāraõapa¤¤o sahāyo etassāti mantisahāyo.


[SL Page 392] [\x 392/]     

Mā hāyi atho te abhikkamatã ti attānuvādādibhaye uppanne vaü ettakena kāraõena mā
bhāyi. Katapu¤¤o katabhãruttāõo ¤āõasampannosammāpayoge ņhito na cirasseva
lokiyalokuttararatho te abhikkamati abhikkamissati pavattissati.

Allāpo'ti paņhamāmantānā'ti keci vadanti. Raņņhakavacanaü āmantanā.

Sakkaccakārinā'ti hitakaraõa-hitadesana-hitacintanānaü akhaõķakārinā.

Khalite dhammena paggahetabbo'ti sammāpaņipattito vā yuttavacanato vā khalite
antevāsikamhi dhammena sabhāvena taü taü kāraõaü vavā sãlādiguõesu paggahetabbo.

Meõķakapa¤hā gambhãragaõņhiguyhapa¤hā.

Abhivaķķhiyā vāyamatã'ti pariyattipaņipattisāsanānaü abhivaķķhanathāya
catupaccayadānādinā upāyena vāyāmaü karoti.

'Bhavati saīghena samasukho dukkhi dhammādhipatiko'pi ca.
Saüvibhāgã yathāthāmaü jinacakkābhivaķķhako
Sammādiņņhipurekkhāro ana¤¤asathuko tathā.
Surakkho kāyakammādi samaggābhirato'pi ca
Akuho na varo cakke buddhādisaraõaü gato
Dasa upāsakaguõā nāgasenena bhāsitā'ti

Imā tisso gāthā.

'Pa¤camaü lahu sabbatha sattamaü dvicatuthisu
Chaņņhaü tu garupādānaü sesā aniyamā matā 1'ti 

Iminā vuttalakkhaõena vuttā.

Lokasādhāraõo'ti sattalokena sadiso.
Appattamānasānanti apapattaarahattaphalānaü. 2
---------------------------------------
1. Pāliganthesu na dissate'ti ma¤¤āma.

Laghusyāt pa¤camaü yatra guru ųaųņhantu saptamam
Dvirturyapādayorhusvaü aųņākųaramanuųņubham. (Vāõibhåųaõa [ii 77]

2. Appattamānasānãti appattaarahattaphalāni [PTS.]


[SL Page 393] [\x 393/]     

Ĩāõaratanārammaõenā'ti arahattamagagapadaņņhānasababa¤¤uta ¤āõo bhagavā sabba¤¤u
sabbadassāvã dasabalasamannāgato catuhi vesarajjehi samananāgato pabhinnapaņisambhido
chaëabhi¤¤o ca asādhāraõa¤āõo aņņhārasabuddhadhammasamannāgato, tassa
arahattamagaga¤āõaü dasabalādisabbaguõadāyakaü sabba¤¤uta¤āõaü
sabba¤eyyadhammajānanasamathanti bhagavato ¤āõaratanārammaõena
sakasakacittuppādena.
Ubbattãyante'ti pakatipakatito viparãyanto 1 vinassante vā.

Nippabhā jātā kutithiyā vaü gaõãvarapavaramāsajjāti kutithiyā micchādiņņhikā vaü
bhadantaü gaõivarapavaraü gaõivarehi paraü seņņhaü āsajja pavā nippabhā nijjotā
bhaveyyunti yojanā.

Meõķakapa¤hesu påjāva¤dhāva¤dhāpa¤ho 2
Aņņhupamāsahito paņhamo.

Vāhasataü kho mahārāja vãhãnaü aķķhucåëa¤ca vāhā vãhã sattammaõāni dve ca tumbā
ekaccharakkhaõe pavattavittassa ettakāvihã ti lakkhaü ņhapãyamānā parikkhayaü
pariyādānaü gaccheyyunti etha sādikadiyaķķhavāhasataü thokena uddhaü
upaķķhāvāhasatassa patanālike tumbo'ti aīguttaraņãkāyaü vuttaü. Aķķhacåëanti vāhassa
tassa aķķhādhikā vāhavãhã'ti pi vattuü vaņņati yeva.

'Kuķubo 3 pasato eko patho te caturo siyuü
âëhako caturo pathā doõaü vā caturāëhakaü
Māõikā caturo doõā khārãti catumāõikā.

Khāriyo vãsa vāho'tha siyā tumbo dasammaõaü
âëahako nithiyaü tumbo patho tu nāëi nāriyaü
Vāho tu sakaņo ceko dasa doõā tu ammaõa'nti

Abhidhānappadipikāyaü vutto sakaņapapamāõo vāho'ti vinayaņãkāyampana 4' dve sakaņā
vāhā eko vāho'ti vuttaü. Vihãnaü vāhasata¤ca aķķhacåla¤ca vāhasatassa aķaķha¤aca cåëaü
aķaķhato thokena ånaü vā hoti. Yathāvuttavāhato adhikāni vãhisattammaõāni vãhãnaü
satta ammaõāni dve ca tumbā hontã'ti yojanā. Vãhãnaü sādhikadiyaķķhavāhasatanti
adhippāyo.

Ekaccharakkhaõe pavattacittassā'ti imassa lakkhanti iminā sambadho.
---------------------------------------
1. Viparitetā [PTS. 2.] Vajjhāva¤dhapa¤hā [PTS. 3.] Kuķuvo [PTS.]
4. Vinaiyavinicchayaņãkāyaü.


[SL Page 394] [\x 394/]     

Lakkhanati ci gahaõasallakkhaõathaü sampadānathe cetaü upayogavacanaü 'divāvihāraü
pāvisã'ti divāvihārathāya pāvisi ti ādisu viya. Lakkhasaddo ca lakkhaõavācako. Vuttaü
hetaü abhidhānasathe.

'Kalaīko la¤chanaü lakkhaü aīko'bhi¤¤āõalakkhaõaü
Ciõha¤cāpi tu sobhā tu paramā susamā'tha cā'ti.

Parikkhayaü pariyādānanti khãõabhāvaü gaccheyyuü. Iminā
dasādhikadiķķhavāhasatavãhito adhikāniekaccharakkhaõe pavattacittānã'ti dasseti.

Evaü ekaccharakkhaõe pavattacittassa ettakavãhito anekabhāvaü dassevā idāni
ekaccharakkhaõe pavattacittassa puggalavisesavasena visesabhāvaü dassetuü tatrãme'ti
ādimāha.

Tatha

Tatrā ti sattavidhesu sattesu.

Ime sattavidhā cittā pavattantã ti imāni sattavidhāni cittāni pavattanti.

Abhāvitakāyā'ti pa¤cupādānakkhadhakāyesu aniccādivasena abhāvitakāyā.

Abhāvitasãlā'ti abhāvitalokuttarasãlā.

Tãsu ņhānesu'ti sakkāyadiņņhi-vicikicchā-sãlabbataparāmāsa samugghāņitaņņhānavasena tãsu
ņhānesu. 
Uparibhumãsu'ti sakadāgāmiādãnaü pa¤cakkhadhasaīkhāta uparibhumisu:

Pa¤casu ņhānesu'ti heņņhā vuttesu tãsu ņhānesu rāgadosatanuņņhānadvayaü pakkhipivā
pa¤ca ņhānāni veditabbāni.

Dasasu ņhānesu'ti heņņhā pa¤caņņhānāni ceva gahitaggahaõanayena
sakkāyadiņņhi-vicikicchā-sãlabbataparāmāsa-lobha-vyāpāda-saīkhāta-pa-
¤corambhāgayasa¤¤ejanasamugghāņitaddhānavasena pa¤cauddhamhāgiya sa¤¤ojana
samugghāņitaņņhānavaseneva. 
Aparāti pa¤cā'ti dasa ņhānāni vipassanāya ārammaõabhutā pa¤cupādānakkhadhā yevāti
gahetabbaü.

Nārācassā'ti usuaggapavesita-ayomaya nārāvassa

Daëhaü cāpasamāråëhassā'ti daëhacāpadhanumhi āropitassa.

Tathā'ti bhagavato lahukaparivattane.


[SL Page 395] [\x 395/]     

Uttarikāraõa'nti yamakapāņihāriyato uttariyaü vuttaü

Tampi mahārāja pāņihiranti tamabhagavato
aggikkhadha-udakadhārā-pavattana-saīkhāta-yamakapāņihãraü attano paresaü
rāgādipaccanãkaharaõato pāņihiraü. 

âvajjanavikaëamattakenā'ti bhagavatā anuppāditavasena manodvārāvajjanassa hãnavasena

Sabba¤¤upa¤ho dutiyo.

Chakoņņhāse kate kappe'ti catusaņņhiantarakappapamāõe vivaņņaņņhāyikappe chakoņņhāse
kate.

Atikkante paņhamakoņņhāse ki¤ci sādhikadasantarakappapamāõe vicaņņaņņhāyikappassa
paņhamakoņaņhāse atikkante devadatto saīghaü bhidi
Devadattapabbajjāpa¤ho tatiyo

Yamaniyame'ti

'Yaü dehasādhanāpekkhaü niccaü kammamayaü yamo
âgantaü sādhanaü kammaü aniccaü niyamo bhave 1

Ahiüsāsaccamādheyyaü brahmacāra pariggaho
Niccaü sarãrasoceyyaü 2 yamo nāmāti vuccare.

Santosa-mona-sajjhāyā kicchākahāro ca bhāvanā
Sayampāka-vane vāsā-niyamā-niccasādhyatā'

Evaü vutte yamakamme ca niyamakamme ca.

Yaü tathāgato-pe-evamadhippāyo athi yaü yena guõena hetu bhutena-pe-evaü adhippayo
hoti taü buddhānaü guõaü abhutaü athiti yojanā.

Parakkamo dakkhāpito'ti pāramãpåraõe parakkamo vāyāmo dakkhāpito pekkhāpito.

Hiyyo obhāsitā'ti jinānaü pāramã ca nayā bhiyyo atisayena obhāsitā.

Bhidi tithiyānaü vādagaõņhinti vaü tithiyānaü micchāvādagaõņhiü pabhidi.
---------------------------------------
1. Abhidānappadãpikā 444. 2. Sarãre socato [PTS.]


[SL Page 396] [\x 396/]     

Bhinnā parappavādakumbhā'ti 1 parappavādā tayā bhinnā.

Gambhãro uttānikato'ti ativiya gambhãro pa¤ho tayā uttātãkato.

Sammāladdhaü jinaputtānaü nibbāhananti paramicchāvādaharaõe upāyasaīkhātaü
nibbāhanamukhaü jinaputtānaü jinaputtehi suņņhu laddhaü.

Evametanti sabbaü heņņhāvuttavacanaü tayā vuttaü yathā hoti taü sabbaü vacanaü evaü
sabhāvato hotã ti ajjhāhārayojanā.

Gaõãvarapavarā'ti ālapanametaü gaõãnaü gaõaparisānaü varaparama atiseņņha yathā tayā
vuttaü mayaü tathā sampaņicachāmā'ti.

Paņhavikampanahetupa¤ho catutho

Natha¤¤aü cethāti etesu saccesu vijjamānaü saccato a¤¤aü kāraõaü paņivedhassa ca nathi.

Sãharathenā'ti seņņharathena ma¤carathena. Sãhasaddo vā usabhasaddo vā a¤¤asaddena
payutto seņņhavācako hotãti.

Sivirājadibbacakkhupa¤ho pa¤camo.

Kalalaü osaratãti idaü mātuyā piņņhikaõņakanābhãnaü majjhaņņhānabhute
gabbhapatiņņhānārahaņņhāne sannicitaü paņikalalasadisaü madarattalohitaü sadhāya vuttaü,
na kalalaråpaü.

Mukhapānena pi dvayasantipāto bhavatãti mukhapānena pi saha mātā ca utunã gabbho
paccupaņņhito'ti dvayasannipāto bhavati.

Purimena tatha kāraõaü vakkhāmã ti purimena sāmavathunā tesaü dvinnaü tiõõaü
sannipātānaü antogadhabhāve kāraõaü yåttivacanaü kathessāmi.

Te sabbe'ti ye keci sattā mātugabbhaü okkantā te sabbe sattā ye vanarukkhādayo'ti yojanā.

Yo koci gadhabbo'ti yo kovi attano kammena tatha tatha upagannabbasatto.

Gababhāvakkantipa¤ho chaņņho
---------------------------------------
1. Akumbhā ti nijjaņā [PTS.]


[SL Page 397] [\x 397/]     

Saddhammo'ti paņisambhidāppattakhãõāsavasantakādhigamasaddhammo
suddhanaya-paņivattanavasena paņivedhasaddhammo vā.

Taü khayaü paridãpayanto'ti tena vacanena
pubbapa¤cavassasatappa-māõaņņhānāraha-saddhammakkhayaü paridãpayanto.

Sesakaü paricchidã ti sesakaü pacchimapa¤cavassasataü saddhammatiņņhanakkhaõaü
paricchidi. Taü dãpanākāraü paricchadanākāra¤ca dassento vassasataü sahassanti ādimāha.

Naņņhāyiko'ti naņņhadhano.

Vassasatappamāõapa¤ho sattamo.

Tatra ye te satte kammaü vibādhati te ime sattā kāraõaü paņibāhanti, tesaü taü vacana
micchā'ti pothakesu likhitaü taü dujjānaü. Tasmā ye satte kammaü vibādhati, te sattā
kammavipākajā, dukkha vedanā vedayantã ti ye pana sattā kāraõaü paņibāhanti tesaü taü
vacanaü micchā'ti pāņhena bhavitabbaü. Evaü hi sati pubbāparaü sameti.

Tatra ye te navavidhā'ti tatra dasavidhesu kuppavātesu ye te navavidhā kuppavātā.

Na te atãte uppajjanti ti te vātā atãte bhave kammabalena na uppajjanti. Sesa padadvaye'pi
eseva nayo.

Tehi tehi kopehã'ti 1 tehi tehi sãtādikopappakārehi.

Sakaü sakaü vedananti attano attano phalabhåtaü vedanaü.

Visamaparihārajā'ti catunnaü iriyāpathānaü visadisaharaõato jātā vedanā.

Opakkamikenā'ti daõķappahāradivasena paråpakkamena.

Kammavipākajā'ti kammavipākabhutapa¤cakkhadhato jātā.

Bahutaraü avasesanti kammavipākajavedanāto avasesaü vedayitaü bahutaraü.

Na sambhavatã ti na sampajjati.

Bãjaduņņhatā'ti khettato a¤¤akāraõaduņņhatā.

Kammavipakato vā'ti etha
---------------------------------------
1. Tehi tehi kāraõehi (milidapa¤ha)


[SL Page 398] [\x 398/]     

'Vemātubhātikaü pubbe dhanahetu haniü ahaü
Tena kammavipākena devadatto silaü khipi.
Aīguņņhaü piüsayã pāde mama pāsāõasakkharā'ti

Ayaü gāthā vattabbā tatha dhanahetu'ti dāsidāsasaīkhāta-jaīgamadhana-hetu. Dhanaü hi
thāvarajaīgama-saühārima-aīgasama-anugāmidhanavasena pa¤cavidhaü.

Kiriyato vā'ti devadattassa upakkamakiriyato vā.

Bhojanaü visamaü pariõamatã ti kucchigatabhojanaü visamaü paripakkabhāvaü gacchati.

Tāya ca pana vedanāyā'ti idaü kattathe karaõavacanaü.

Nikāyavara¤chake'ti etha la¤chanti sa¤cānanti etena etha vā pu¤¤apāpāni paõķitajanā ti
la¤chako'ti nikāyavaro ca so la¤chako cāti viggaho.

Sabbākusalajjhāpanapa¤ho aņņhamo,

Imasmiü pa¤he therassa ekaüsikaü byākaraõaü na hoti. Tasmā vicārevā yaü yuttaraü taü
gahetabbaü. Tatrāyaü vicāraõākāro. Maggavajjhā hi kilesā anupādinnakabhutā ye neva atãtā
anāgatā na paccuppannā. Upādinnakanirodhakathā ca anāgatabhavaü sadhāya kathitā
bhagavato uppannā vedanā imasmiü paccuppannabhave yeva hoti.
Aparāparavedaniyakammaü ca buddhapaccekabuddhehi'pi na sakkā nivāretuü. Tasmā
therassa kammavipākato vā esā vedanā nibbattā'ti vādo yuttataro'ti gahetabbaü. Yadi evaü
kasmā thero anekavihitaü kathesã? Ti. Rājā milido ¤āõabhedaü gavesanto vicitrapaņibhānaü
sotukāmo hoti. Tassa ajjhāsayavasena anekavihitaü kathesã' ti parihāro vattabbo a¤¤esu
ãdisesu ņhānesu yutti yeva gavesitabbā, na ekacintinā bhavitabbanti.

Katassa paticayo'ti catusu saccesu katasoëasakiccassa paticayo puna vaķķhanaü nathi.

Nibbāhitabbo'ti nibbeņhetabbo kathetabbo.


[SL Page 399] [\x 399/]     

Paņisallānanti kāyikacetasikapaņisallānakiriyā. Athato pana paņisallānaņņhāne lahitabbā
samādhisatisampaja¤¤ādayo 1 kusalā dhammā paņisallānaü nāma.

Rakkhatã ti samparāyikaapāyādidukkhato rakkhati.

Paņisallānapa¤ho navamo.

Taü iddhibalanti tena iddhibalena labhitabbakappakappāvassaņņhānaü.

Antamaso accharāsaīghātamattampã ti sabbantimena paricchedena
accharāsaīghātamattampi kālaü pa¤cakkhadhasaīkhātabhavassa pavattanaü na vaõõemi,
appavattananibbānameva vaõõemã ti adhippāyo.

Iddhibalakittanapa¤ho dasamo.

Dasapa¤hapaņimaõķitaaņņhamavaggavaõõanā samattā.
Abhi¤¤āyāhaü bhikkhave dhammaü desemã ti pa¤cakkhadhā, dvādasāyatanāni, aņņhārasa
dhātuyo, cattāri saccāni, bāvãsatidriyāni, nava hetu, cattāro āhārā, sattavassā, satta vedanā,
satta sa¤¤ā, satta cetanā, satta cittānãti ādinā abhivisesena sabba¤¤uta¤āõena jānivā
dhammaü desemi.

A¤¤aü uttariü-pe-satanti khuddānukhuddakato a¤¤aü uttariü catupārājika - terasa
saīghādisesa - tiüsanissaggiya - dvānavuti - pācittiya - catupāņidesanãya - sattādhikaraõa
-sikkhāpada - saīkhātadiyaķķha - sikkhāpadasataü.

Tehi pi na ekajjhakatā'ti attano cittaniņņhā ekantabhāvena na katā.

Dhammasaõņhitapariyāyenā ti ya¤ca taü āpattiü āpanno ta¤ca yathādhammo kāretabbo'ti
vuttadhammasaõņhitipariyāyena.

Khuddānukhuddakasamåhananapa¤ho paņhamo.

Aniccampana råpanti vibhajjabyākaraõiyo pa¤ho'ti aniccaü nāmaråpaü, kiü. Råpamevā?Ti
puņņho aniccaü nāmaråpampi aniccā vedanā pã'ti ādinā nayena vibhajivā byākātabbo
vibhajjabyākaraõãyo nāmā'ti atho.
---------------------------------------
1. Paņisampaja¤¤ādayo. [PTS.]


[SL Page 400] [\x 400/]     

Kinnu kho cakkhunā sabbaü vijānātã ti puggalo sabbaü cakkhunā kiü vijānātã ti imasmiü
pa¤he kenāpi puņņho 'katamena cakkhunā samantacakkhunā udāhu maüsacakkhunā'ti vutte
'āmā'ti vattabbo'ti ayaü pa¤ho paņipucchābyākaraõãyo pa¤ho nāmā ti yojanā.

Māluīkyaputtapa¤ho dutiyo.

Samuhato bhayahetu arahato'ti bhayahetu arahato arahantena samåhato.

Unnatāvanatā'ti sukhe unnatiņhānavasena unnatā dukkhe maīkuvasena onatā

Kuņipurise'ti pākaņapurise.

âhaccapadanti bhagavato sabba¤¤uta¤āõena visesevā vuttavacanaü.

Sabbatasapa¤ho tatiyo.

Tena tesaü pavattenā'ti tesaü parittānaü tejavantānaü tena pavattena.

Visaü cikkhassanto'ti visaü vināsayamāno.

Uddhamadho ācayamāno'ti sarãrassa uddhaü sukhaü vaķķhayamāno.

Corānaü ukkhittalaguëantã pothakesu likhitaü vericorānaü ukkhattalaguëampãti pāņhena
bhavitabbaü. Vericorehi ukkhittamuggaraü na sambhavatãti atho.

âhārathaü vā eratã'ti āhārakiccaü sampādeti.

Såcikāyā'ti uddha-vamanābādhena.
Dårupacārenā'ti duņņhapayuttena kāraõena.

Sattānaü rakkhanaü mahārājā parittanti mahārāja, parittaü nāma sattānaü rakkhantānaü
sattānaü anurakkhanaü hotãti yojanā.

Attanā katena ārakkhaü janātã'ti kammācaraõādito pāpapuggalo attanā katena dosena
parittassa rakkhanabhāvaü jahati vināseti.

Pararittānurakkhanapa¤ho catutho.


[SL Page 401] [\x 401/]     

Buddhabalato ca mārabalaü balavataraü na hotã'ti yojanā.

Pa¤casālagāpa¤ho pa¤camo.

Tatra athantaraü athi'ti tatha tesu dvãsu vacanesu. Athabhedo athaviseso athi.

'Antaraü majjhavatha¤ca khaõokāso'pi hetusu
Vyavadhāne vinā cetha bhede chidde manasyapã'ti abhidhānasathe vuttaü.

Sa¤¤āvimokkho ti sa¤¤āya bhāvena āpattibhāvato vimokkho sa¤¤avimokkho. Sacittakāpattã
ti atho.

No sa¤¤āvimokkho ti sa¤¤āyābhāvena āpattibhāvato no vimokkho, nasa¤¤āvimokkho,
acittakāpattã ti atho.

Pāpājānapa¤ho chaņņho.

Etasmiü ca mahārāja pa¤he'ti etasmiü tayā pucchitapa¤he.

Eko atho sāvaseso'ti 'tathāgatassa kho ānadaevaü hotã'ti ādivacanassa eko atho
narāmisapariharaõasaīkhātaathena avasesena sāvaseso.

Gaõapariharaõapa¤ho sattamo.

Katena ādānena vā ti katena dosena vā.

Abhejjaparisapa¤ho aņņhamo.
Aņņhapa¤havanto dutiyavaggo.

Seņņho yamo'ti

'Yaü dehasādhanāpekkhaü niccakammamayaü yamo
âgantukasādhanaü kammamaniccaüniyamobhave'.

Ahiüsā saccamādheyyaü brahmacāri apariggaho.
Niccaü sarãre sādhyattā yamo nāmāti vuccare'ti
Evaü vutto seņņho yamo.

Aggo niyamo'ti

Santosa mona-sajjhāyā kicchāparo ca bhāvanā
Sayampākavanavāsā niyamāni ca sādhayato'ti
---------------------------------------
1. Abhidhānappadãpitā. 444.


[SL page 402]

Evaü vutto aggo niyamo.

Tatha ahiüsā'ti iminā karuõā vuttā. Saccanti vacãsacca¤āõasaccaparamathasaccāni.
âdheyyanti ādheyyavacanatā brahmacārãti methunavirati. Apariggahoti mama idanti
pariggahitataõhārahitabhāvo vutto santosamonasajjhāyā'ti dvādasavidhasantosā
pāpappavāhā na buddhavacana sajjhāyā. Kicchāparoti iminā dhåtaīgapariharaõaü
bhāvanā'ti parikamma bhāvanādayo tisso bhāvanā. Sayampākavane vāsā'ti etha imasmiü
sayampākevane buddhasāsane sayampākavirati gahetabbā. âdiākārenacāti. 1

Cāro'ti sekhiya 2 vaggānuråpenagāmavihāresu cāro.

Vihāro'ti samaõasāruppairiyāpathavihāro ceva dibbabrahmaariyavasena
tividhadhammavihāro ca.

Sayaümo'ti idriyasaüyamo.

Saüvaro'ti pātimokkhasaüvaro.

Khantã'ti adhivāsanakhanti ¤āõakhanti.

Sikkhāpadānaü uddeso'ti sikkhāpadānaü pāëi.

Uggahaparipucchā'ti sikkhāpadānaü aņņhakathā uggahaõaü

Kāsāvadhāraõaü bhaõķubhāvo'ti iminā dviliīgasaråpaü dasseti

Bhaõķubhāvo dvaīgulakesovā navamuõķo vā'ti adhippāyo bhavati hi.

"Yamo ca niyamo ceva cāro cavihāro tathā
Saüyamo saüvaro ceva khantã ca soraccampi ca

Ekantacariyā ceva ekattābhiratā'pi ca
Paņisallānasevanaü hiriotappameva ca

Appamādo ca viriyaü uddesaparipucchā tathā
Sãlādyabhirati ceva nirālayasabhāvato

Sikkhāpadābhipåraõamiti vãsappabhedena
Samaõakaraõā dhammā nāgasenena desitā

Kāsāvadhāraõa¤ceva bhaõķubhāvo tathā iti.
Duve samaõaliīgā'ca nāgasenenadesitā'ti.
---------------------------------------
1. (?) 2. Sekkhiya (kesuci).

[SL Page 403] [\x 403/]     

Sāma¤¤aü upagato'ti vãsatidhammadviliīgehi sadisabhāvaīgato.

So sāma¤¤anti so samaõabhāvo.
Aggaparisanti bhikkhuparisasaīkhātaü aggaparisaü.

So me āgamo'ti vãsatidhammadviliīgānaü mayhaü sattāne so āgamo nathi.

Puthujjanapa¤ho paņhamo.

Ye te bhabbā'ti ye te sattā bhavyā yuttā

Mukhalohitapaggharaõapa¤ho dutiyo.

Tappaņibhāganti tena vathaguyhena sadisaü.

Anusāsaniyaü anuvāsetã ti uparibhāge passāvamagge vathikammaüvuttaü āyubbede

'Vamanaü recanaü nasyaü niråha anuvāsanaü
Ĩeyyaü pa¤cavidhaü kammaü vidhānaü tassa vuccate'ti.

Niråhaanuvāsanavasena hi duvidhaü vathikammaü.

Tatha niråhavathikammaü adhobhāge vaccamagge kātabbaü. Anuvāsanavathikammaü
uparibhāge passāvamagge kātabbaü. Vathikammaü uttaravathikammampi idaü nāmadvayaü
tesaü yeva nāmanti. Tassa ņãkā:

"Sambādhasseva sāmantā tatha kammaü duvaīgulaü
Vāritaü vathikammampi sambādhe yeva satthunā"

Vathikammanti telabhesajjānaü vijjhanavasenakattabbaü vathikammanti vinayaņãkā. 1

Guyhappakāsanapa¤ho tatiyo.

Asārambhenā ti niddosena.

Catusaccāhisamayo'ti catunnaü ariyasaccānaü ¤āõena abhisamayo.

Purisattananti purisattaü, so yeva vā pāņho.

A¤¤aü kayiramānaü a¤¤ena sambhavatã ti a¤¤aü lokuttaraphalaü ārabbha vipassanā
kammaü tena kayiramānaü a¤¤ena lokiyaphalena sambhavati, lokiyaphalaü detãti
adhippāyo.
---------------------------------------
1. Vinaya mahāvagga ņãkā.


[SL Page 404] [\x 404/]     

Sabhāvampã'ti sabhāvena vacanena.

Yo akkosanto'ti yo paraü akkosanto.

Kiriyā yeva katā'ti dosavantassa puggalassa kiriyāya yeva karaõena yeva
moghapurisavacanakatā'ti.

Savaõena-pe-jigucchatã ti bhagavato bhagavantassa savaõena sāsanasavaõena.

Ottappatã'ti jigucchati.

Bhiyyodassanenāti bhagavato dassanena ottappati jigucchati.

Moghapurisavacanapa¤ho catutho

"Acetanaü brāhmaõa assuõantaü
Jānaü ajānantamimaü palāsaü
âraddhaviriyo dhuvamappamatto
Sukhaseyyaü pucchasi kissahetu"ti.

Idaü catukkanipāteāgataü palāsajātakaü sadhāya vuttaü.

Iti phadana rukkhe'pi tāvade'ti milide āgataü. Jātake pana

"Iti phadanarukkhe pi devatā ajjhabhāsata
Mayhampi vacanaü athi bhāradvāja suõohi me"ti

âgataü ida¤ca terasanipāte āgataü phadanajātakaü sadhāya vuttaü.

Rukkhācetanapa¤ho pa¤camo.

Navannaü mahārāja anupubbavihārasamāpattãnanti
aņņharåpāvacarasamāpattiekanirodhasamāpattivasena navannaü
anupubbavihārasamāpattãnaü. Nibbānasuttakathāyampana phalasamāpattisamattāya
parinibbānasamattāya tesaü dvinnaü dāyakānaü anussaraõe samattāyā ti tãhi kāraõehidve
piõķapātā samaphalā vuttā. 

Dvipiõķapātasamaphalapa¤ho chaņņho

Påjetha naü påjanãyassa dhātuü evaü kira bho saggamito gamissathāti
idaüanekavaõõavimāne vuttaü. 

Buddhapåjāpa¤ho sattamo


[SL Page 405] [\x 405/]     

Animittakatasadisā'ti asallakkhanakatasadisā.

Apāsanapapaņikapa¤ho aņņhamo
Khãõāsavapa¤ho navamo
Ubbilāvitapa¤ho dasamo

Māmako'ti mama santako mama sāvako.

Kāraõā'ti pãëanā.

Sannativikopananti nāmaråpasantativināsanaü
Dhammo hi mahārājaahiüsālakkhaõo'ti sakalo hi sabhāvavacanadhammo
ahiüsāvacanalakkhaõo. 
Uddhataü mahārāja cittaü niggahetabbanti yogāvacarehi uddhataü cittaü
passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaīgehi niggahetabbaü

Paggahetabbantã paggahadaõķasadisehi dhammavicayaviriyapãtisambojjhaīgehi
paggahetabbaü. Sati pana sabbatha lãnuddhaccesuicchitabbā: "satiü khavāhaü
bhikkhavesabbathikaü vadāmã"ti vacanato.

Sayaīkatenasoghātãyatãti so coro attanā katena duccaritakammenakattubhutena
parighātãyati.

Api ca dhammānusathi anusāsãyatã ti ekaüsena bhagavato anusiņņhi paõķitajane
aparādhikamanusse anusāsayati dhammena anuvadāpeti. 'Niggahe niggahārahantivacanato
vadato bhagavato doso nathiti adhippāyo 'niggahe niggahārahanti' idaü ca dhammena
nigahanaü sadhāya vuttaü, na pãëanakammaü sadhāya vuttanti idaü therena vattabbaü
kasmā navuttanti ce ra¤¤o ruciyā ananukålattā. Thero hi yathā rājā kaīkhaü vinayivā
dhammasabhāvaü jānāti tathā pa¤haü byākarotã ti. Bhagavatā saīkhepavithāradesitanayena
tathā tathā hi pa¤haü pakāseti. Esa yathā yathāssa saddhammatejavihatavilayanakhaõena
milidarājahadaye vimati payātã ti.

Niggahapa¤ho ekādasamo.

Paõāmesãti pabbājesi.

Appativattito'ti appahãõo.

Nicchuhatã ti nãharati.
---------------------------------------
1. Anusāsiyanti [PTS.]


[SL Page 406] [\x 406/]     

Thalaü ussādetã'ti thalaņņhāne rāsiü karoti.

Parilãyatã'ti paņilãyituü arahati

Paõāmãyatã'ti paõametuü vā pabbājetuü vā arahati.

Paõāmanapa¤ho dvādasamo.

Dvādasapa¤havantatatiyavaggavaõõanā samattā.

Kammādhiggahitassāti abhibhavanãyamānassa.

Moggallāna nibbānapa¤ho paņhamo.

Atharaso'ti phalaü kathitaü.

Dhammaraso'ti hetu.

Vimuttiraso'ti nibbānaü.

A¤¤aü ārādhetãti samattakārã paripuõõakārã a¤¤aü arahattaphalaü ārādheti, attano santāne
nipphādeti.

Savarapuraü anugata'nti manussajānapadapuraü anuppattaü.

Pātimokkhapihitapa¤ho dutiyo.

Ucchijjatã'ti yaü yena kāraõena bhikkhubhāvo ucchijjati.

Ubhato pakkhe'ti mātupitupakkhasaīkhāte ubhatopakkhe.

Manussantarenā'ti manussasānattena. Channaü hi nānattaü ativiya nānattaü hoti. Vuttaü
hetaü vedasathe-

"Vājã vā maraõalohānaü kaņņhapāsāõavāsasaü
Nārãpurisagoyānaü antaraü bahutantaranti"

Musāvādatarapa¤ho tatiyo.

Nimesantarampati cakkhunimmisanakkhaõampi.

Vāõijo hathināgo ca sākaņiko niyāmako
Hisakko uttarasetu bhikkhu ceva bodhisatto
Uttarasetu paņipannako puggalo.
Ete anāgataü aņņha janā vilokiyā.
Vikkayānāgatamaggo tithaü tãramāyuthiraü
Anāgataü kulampi ca aņņhaņņhānā vilokiyā'ti

Kulavilokanapa¤ho catutho.



[SL Page 407] [\x 407/]     

Yathādhammo kāretabbotiāpattidhammo vinaye tiņņhati. Yathā tiņņhati, tathā so bhikkhu
saīghena kāretabbo, tathā bodhetabbo.

Attanipātanapa¤ho pa¤camo.

Nete mahārāja guõā puggalassāti puggalassa ete guõā ekādasādisaīkhā na honti. Mettā
bhāvanāya eva ete guõā. Mettāvihāri puggalassa saüvijjantã ti adhippāyo. 

Yassāti yassa guõassa hetu.

Antaradhānamålanniti pakatisarãrassa antaradhāna-dibbabhesajjarukkhamålaü.

Antaradhānassā'ti antaradhānakaraõassa.

Yanti yena guõena.

Mettaü samāpanto'ti appaõāppattaü mettaü samāpanno.

Mettābhāvanā hitānampi ahitānampãti hitarahitānampi sattesu pharaõakamettābhāvanā
sabbakusalaguõāvahā sabbaniravajjaguõānisaüsā'va hoti.

Sabbesanti sabbesu vi¤¤āõabaddhesu sattesu mahānisaüsā mettābhāvanā
samapharaõavasena paõķitehi saüvihajitabbā.

Suvaõõasāmamettāvihārapa¤ho chaņņho.

Naņņhāyiko'ti naņņhadhano.

Yadā devadatto sigālo ahosi khattiyadhammo, so yāvatā jambudãpe padesarājāno te sabbe
anuyutte akāsi. Tadā bodhisatto vidhuro nāma paõķito ahosãti idaü dukanipāte
sabbadāņhajātakaü sadhāya vuttaü.

Yathā paõihitanti yathā icchitaü, yathā ņhapitaü vā.

Bodhisattādhikasamapa¤ho sattamo.

Sapakkho'ti saparivāro.

Mittasama.no'ti attanā sahajāta-sahajanādhikehi mittehi samannāgato.

âyåhako'ti dhanapu¤¤ānaü āyåhako.


[SL Page 408] [\x 408/]     

Saīgāhako'ti catuhi dānādisaīgahavathåhi catuhi janasaīgāhakehi saīgāhako. 

Sakhilo'ti madhukavacano hadayaīgamakaõõasukhamaņņhavacano.

Hitesã upanissitānanti sattāna nissāya vasantānaü puggalānaü
dhanayasapa¤¤āsaīkhātahitagavesanasãlo.

Dhanavā'ti thāvarajaīgamasaühārimaaīgasamaanugāmidhanasaītehi pa¤cadhanehi dhanavā.

Amarādevinimantanapa¤ho aņņhamo.

Opatantã ti upagacchanti.

Arahantasabhāyanapa¤ho navamo.

Okassā'ti ākaķķhivā pāgupameyyakassa. (?)

Sakyopamāharaõapa¤ho dasamo

Dasapa¤hapaņimaõķitacatuthavaggavaõõanā samattā.

Dve athavase'ti dve ānisaüse.

Byattasaīketā'ti pākaņasaīketā

Sulabhadassanaü dassanakāmānanti sãlavantānaü dassanakāmānaü upāsakaupāsikānaü
sulabhadassanaü sukhena labhitabbaü sãlavantadassanaü bhavissati.
Aniketapa¤ho paņhamo

Vantassa - pe - āturassā'ti vantassa vejjena vamāpetabbassa. 

Virittassa adhoviracitassa.

Anuvāsitassa passāvamaggakattabbassaanuvāsakammassa, āturassa gilānapuggalassa. 

Udarasaüyatapa¤ho dutiyo.

Bāhirānaü āgamānanti'ti piņakattayato bāhirānaü.

Anuttarabhãsakkapa¤ho tatiyo.

Maggiyanti gavesitabbaü.

Tassapakatanti tenaaparacakkavattinā pakataü.

Yoniyā janayivā'ti attano passācamaggadvārena janevā.

Anuppannamagguppādanapa¤ho catutho.


[SL Page 409] [\x 409/]     

Vājapeyyanti sappiādivathusaīkhātaü vājaü pivanti ethāti vājapeyyo, taü

Rāgavasena visa¤¤inā'ti rāgabalena pakatis¤ārahitena lomasakassapabodhisattena.

Ratto rāgavasenā'ti puttādisu ratto puttādãnaü maīgalathāya rāgabalena pāõaü hanti.
Bhavatã ha-

"Ratto duņņho ca måëho ca mānã luddho tathā'laso
Rājā ca ghātakā aņņha nāgasenena desitā."

Onameyyā'ti pāõaü ghāteyya.
Sasamuddapariyāyanti sasamuddaparikkhepaü.

Lomasakassapapa¤ho pa¤camo.
Jotipālachaddantapa¤ho chaņņho.
Kassapabuddhakuņikāovassanapa¤ho sattamo.
Brāhmaõarājapa¤ho aņņhamo.
Gāthābhigãtapa¤ho navamo.
Nodhammadesanacittanamanapa¤ho dasamo.
---------
Dasapa¤hapaņimaõķitapa¤camavaggavaõõanā.

Onojevā'ti udakaü pātevā

Nameācariyoathipa¤ho paņhamo.

Samupādikā'ti sāmaü uddhaüpaņhaviü pavattã'ti samupādikā. Udakassa upari
samagamanaü nibbattãti atho.
Dvibuddhauppajjanapa¤ho dutiyo 
Mārabalanisådane buddhe'ti mārabalanimmaddanasamathe buddhe.

Eko manopasādo budhasaraõagamanacittuppādo.

A¤jalipaõāmo a¤jalipaõamanamattena vadanākāro

Ussahate tārayitunti apāyadukkhavadhadukkhato tārayituü sakkoti.

Gotamãdinnavathapa¤ho tatiyo.


[SL Page 410] [\x 410/]     

ârādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalanti maggaphalanibbānasaīkhātaü ¤āyaü
kusaladhammaü ārādhako samijjhanako hoti.

Pabbajjānirathapa¤ho catutho.
Dukkarakiriyānirathakapa¤ho pa¤camo.

Idametha kāraõanti manussānaü idaü niņņhāvacanaü etha ariyamaggaapāpuraõapabbajane
kāraõaü hotã ti yojanā.

Sayanti sāsanassa attanā jinasāsanavibbhantaü puggalaü kiü sodhessati?

Nibbisesā'tisãlādiguõavisesarahitā.

Akatapu¤¤ā'ti pubbajinasāsanesu pabbajjāpu¤¤assa akaraõena akatapu¤¤ā.

Avemåëhā jinasāsane'ti 1 sãlādiguõavemåëhabhāvaü pāpuõituü asamathā.

Hãnāyavattanadosapa¤ho chaņņho.
Arahantakāyikadukkhavedanāpa¤ho sattamo.
Pārājikaajjhānapa¤ho aņņhamo.

Saīghasamayaüanupaviņņhatāyā'ti saīghasamayaü paviņņhabhāvena.

Pabbajitagihãdussãlapa¤ho navamo
Udakajãvapa¤ho dasamo.
Dasapa¤havantachaņņhavaggavaõõanā samattā.

Mahārajakkhā'ti pa¤¤āmaye akkhimhi mahantā rāgādirajā etesanti mahārajakkhā atha vā
akkhaü yesaü atthiti akkhā. Mahantaü rāgādirajaü etesanti mahārājā. Mahārajā ca te akkhā
cā ta mahārajakkhā. Mahārajā e mahārajakkhā'ti pi vattuü vaņņati yeva. Imasmiü
pacchimavikappe akkhasaddo niratho.

Nippapa¤capa¤ho paņhamo.

Visamakoņņhassā'ti visamaantassa.
Dubbalagahaõassā'ti appadubbalantaradehissa.

Gihãarahantapa¤ho dutiyo.
---------------------------------------
1. Milidapa¤he na dissati.


[SL Page 411] [\x 411/]     

Maggo pi tassamahiyā ana¤¤āto'ti mahiyā maggo tassa addhikassa arahato ana¤¤āto.

Arahantasatisammosapa¤ho tatiyo'
Tãõinathipa¤ho catutho.

Nathidhammanti avijahanasabhāvaü.
Athidhammanti vijahanasabhāvaü.

Akammajapa¤ho pa¤camo

Bãjajātānã'ti bãjavāsiyo.

Kammajapa¤ho chaņņho.
Yakkhakuõapapa¤ho sattamo.
Anāgatesupa¤¤attisikkhāpa¤ho navamo. 1
Suriyatapanapa¤ho dasamo
Dasapa¤havantasattamavaggavaõõanā samattā.

Punadeva latāya badhivā adāsã'ti idaüjātake na pākaņaü. Ra¤¤o paramparāgatavacanaü
gahevā vuttaü siyā. Api ca bodhisatto attano santikaü āgate badhanā amu¤civā
ajjhupekkhito punadeva latāya badhivā adāsi viya sa¤¤āya vuttaü siyā.

Råëaråëassa pharusātipharusassa bhãmabhãmassa jåjakassa brāhmaõassa savaõe vattamāno.

Dārakedārakadvaye bodhisattassa adassanaü gamite sati so bodhisatto satadhā vā
sahassadhā vā sokavasena.

Hadayaü na eli na phalesi idaü sattamaü dukkarato dukkarataraü ahosã ti yojanā.

Vessantaraputtadāradānapa¤ho paņhamo.
Dukkarakāripa¤ho dutiyo.

Lokiyaü bhante nāgasena lokuttarena vi¤¤āpitanti lokikaü athajātaü viya-pe-tayā lokuttarena
athajātena vi¤¤āpitaü.

Pāpabalapa¤ho tatiyo.
Petapāpuõanakapu¤¤apa¤ho catutho.
---------------------------------------
1. Aņņhamapa¤hassa nāmaü na dissate.


[SL Page 412] [\x 412/]     

Dibbo atho'ti dibbasadiso ca ekantadibbo ca atho.

Middhasamāpanno'ti bhavaīgavasena niddaü āpanno.

Kapimiddhapareto'ti kapiniddāya samannāgato.
Yo kāyassa onāho'ti nāmakāyassa ca råpakāyassa ca badhanākāro.

Patiyonāho'ti kammaü kātuü asamathatāvasena samantato badhanākāro.

Yo mahārāja kapiniddāpareto vokiõõatā jāgaratã'ti yā kapiniddāya piëitassa puggalassa
niddā vokiõõakaü jāgaraü gatiyā niddāmissakajāgarapavattanaü.

Supinapa¤ho pa¤camo.
Akāraõamaraõapa¤ho chaņņho.
Parinibbutapāņihāriyapa¤ho sattamo.
ænasattavassapa¤ho aņņhamo.
Sukhadukkhamissanibbānapaho navamo

Sabhāvato nathi'ti ki¤ci opammanidassanamattaü sabhāvato saråpato nathi. Guõato pana
anupalitto dviguõato ki¤ci opammanidassanamattaü sakkā tuyhaü upadassayituü
pakāsetuü.

Padumaü udakaü neva agadaü sāgaro tathā
Bhojanaü ākāsa - maõiratanavadanaü
Sappimaõķo giri vathå dasåpamā
Ekadviticattāri pa¤cakadasakā tãõi.
Puna tãõi puna tãõi pa¤ca guõā paõķitehi vijāniyā

Tatha padumassa udake anupalittabhāvo eko guõo nibbānaü anuppaviņņho.

Udakassa sãtalatā pipāsāvinayatā'ti dve guõā.

Agadassa paņisaraõatā rogaantakaraõatā amatatā'ti tayo guõā.

Samuddassa kuõapasu¤¤atā savantãhi apåraõatā mahantabhåtāvāsatā
aparimitavicittapupphasaükusumitatā'ticattāro guõā
---------------------------------------


[SL Page 413] [\x 413/]     

Bhojanassa āyudhāraõatā balavaķķhanatā vaõõajananatā darathavåpasamanatā
jigacchādubbalyapaņivinodanatā'ti pa¤caguõā. âkāsassa ajāyanatā ajãraõatā amãyanatā
acavanatā anuppajjanatā duppasahatā acoraharaõatā anissitatā vihagagamanatā
nirāvaraõatā anantatā'ti dasa guõā.

Maõiratanassa kāmadadatā hāsakāraõatā ujjotathakaraõatā'ti tayo guõā.

Lohitacadanassa dullabhatā asamagadhatā sujanappasathatā ti tayo guõā.

Sappimaõķassa vaõõasampannatā gadhasampannatā rasasampannatā'ti tayo guõā.

Girisikharassa accuggatatā acalatā durabhirohatā bãjāråhaõatā
anunayapaņighavippamuttatā'tã pa¤caguõā nabbānaü anuppaviņņhā'ti.

Nibbānānuppaviņņhaguõapa¤ho dasamo.

Ethevākirā'ti etha eva tayā sikkhite nibbāne ākirāhã'ti abhikarohi vā ayameva vā pāņho.

Anãtito'ti anãtibhāvato nibbānaü daņņhabbaü. Sesesu'pi eseva nayo.

Kuhãyatã'ta vimbhayacitto hoti.

Nibbānasacchikaraõapa¤ho dvādasamo
Dvādasapa¤havantaaņņhamavaggavaõõanā samattā.
Meõķakapa¤he aņhamavaggavaõõanā samattā.

Anumānapa¤ho.

Kammamålaü gahevānā'ti pubbabuddhānaüsantike katakusalamålaü gahevā.

Tato muccatha vimuttiyā'ti tato tena ārammaõakiõanena dasa sa¤¤ābhāvanānuyogena
vimuttiyā samucchedavimuttiyā vaņņadukkhato muccatha.

Anivāyantã'ti 1 appaņivātā huvā vāyanti.

Saraõasãlanti saraõagamanaü gahevā gahetabbaü pa¤casãlaü.
---------------------------------------
1. Apativāyantã'ti [PTS.]


[SL Page 414] [\x 414/]     

Pa¤cuddesapariyāpannanti nidānuddesa - parājikuddesa - saīghādisesuddesa - aniyatuddesa
saīkhātaü pa¤cuddesapariyāpannaü.

Pātimokkhasaüvarasãlanti sattavãsādhikadvisatapātimokkhasaüvarasãlaü.

Upādāyupādāya vimuttānanti taõhādiņņhisaīkhātaupaye upādāyupādāya vimuttānaü
sotāpannasakadāgāmianāgāmãnaü

Gehajano'ti dāsakammakarādiko gehe ņhitajano.

Tathā buddhaü sokanudaü - pe - umma disvā sadevake'ti etha tathā eva ummiü disvā
mahantaü dhammaummiü ¤āõacakkhunā disvā buddhaü sokanudaü anumānena
anumāna¤āõena kātabbaü ¤ātabbaü. Sadevakeloke yathā dhammo ummivipphāro tathā
sadevake lokebuddho aggo bhavissatã'ti anumānena ¤ātabbanti yojanā.

Migarājassā'ti catuppādānaü mahantabhāvena migarājassa hathino.

Padanti dhammapadaü.

Dhammarājena gajjitanti buddhasãhanādavacanaü dhammarājena kathitaü.

Anumānena ¤ātabbaü buddho ca mahanto buddhasãhanādo ca mahanto'ti vi¤¤ātabbaü.

Laggaü disvā bhusaü paīkaü kalaladdaü gataü mahinti laggaü laggāpanasamathaü
mahantaü paīka¤ca disvā kalaladāyakaü udaka¤ca gataü mahiü mahiyā gataü paviņņhaü
disvā paõķitā mahāvārikkhadho gato pavatto'ti anumānena jānanti.

Jananti sādhujanasamuhaü.

Rajapaīkasamohitanti rāgādirajasaīkhātapaīkehi ajjhothaņaü pariyonaddhaü.

Vahitaü dhammanaddhiyā'ti pariyattipaņipattidhammanaddhiyā vahitaü.

Vissaņņhaü dhammasāgare'ti nibbānasaīkhāte mahāsamudde dhammanaddhiyā vissaņņhaü
vissajjitaü pavesitaü.

Dhammāmatagataü dhammāmate pavattaü sadevakaü sabrahmakaü iü mahiü mahiyā
ņhitaü imaü sādhujanasamåhaü. 
Disvā ¤āõacakkhunā passivā.
---------------------------------------
1. Upādāyupādāya


[SL Page 415] [\x 415/]     

Dhammakkhadho mahā'gato'ti sammāsambuddhacaraõasaīkhāto caturāsãtiyā
dhammakkhadhasahassānaü desitattā mahādhammakkhadhoāgato pavatto'ti
anumāna¤āõena ¤ātabbanti yojanā.

Anumānapa¤ho ekādasamo.
(Dhutaīgakathā)

Katamena te pariyāyena anuyogaü te dammi'ti anuyogaü vaü pucchi ahaü
byākarissāmi.Anuyogavacanaü te tava katamena kāraõena dammi. 

Vamevetaü bråhã ti rājavacanaü bhante nāgasena vameva pariyāyaü bråhi.

Tenahã'ti tasmā tava sotukāmatāya satena vā-pe-koņisatasahassena vā pariyāyaü te
kathayissāmã ti yojanā.

Yā kāci kathā'ti sambadho.
Idhā'ti imasmiü dhutaīgavaraguõe.
Abhivuņņhanti vassodakenaabhivuņņhaü
Sampādake satã ti paņipādake puggale sati.

Mayhaü puņņho'ti imasmiü dhåtaīgavaraguõe paribyattatāya chekatāya pākaņāya buddhiyā
yuttakāraõaparidãpanaü samosarissatãti.

Vijaņitakilesajālavathå'ti taü kilena samuhapa¤cakkhadhavathu.

Bhinnabhaggasaīkuņitasa¤channagatinivāraõo'ti arahattamaggaphalena
bhinnabhaggasaīkuņitasa¤chinnagatinivāraõo.

Abhinãtavāso'ti abhipu¤¤akāmehi abhipathitavāso abhinãtairiyāpathavāso vā.

Vimuttijjhāyitatto'ti arahattaphalajjhānasampayuttacitto acaladaëhabhãruttāõaņņhānaü
ārammaõakaraõavasena upagato.

Dhåtaīgapa¤hakathāsaīkhātayogikathā samattā.
Caturāsãtipa¤hapaņimaõķitameõķakapa¤havaõõanā samattā.

Milidapa¤hameõķakapa¤hesu sabbe pa¤hā sampiõķitā pa¤casattādhikasatapa¤hā honti.
Aīgagahaõakathāya pana nādhikasatamātikāsu sattasaņņhimātikā niddesavasenaavissajjitā.
Sesā ' ra¤¤o cattāri aīgāni gahetabbānã'ti ādikā ekånacattāëãsa mātikā niddesavasena
avissajjitā yatha pothakesu dissanti tato gahetabbā yevā'ti.


[SL Page 416] [\x 416/]     

Catasso dhammadesanāyo; dhammādhiņņhānā dhammadesanā, dhammādhiņņhānā
puggaladesanā, puggalādhiņņhānā dhammadesanā, puggalādhiņņhānā puggaladesanā'ti.
Tāsu purimā tisso dhammadesanā idha gathe labbhanti, catutho na labbhati.

Aparā'pi cuddasavidhā desanā:
athasadassana-guõaparidãpana-niggaha-sampahaüsanacariyāvodānanidassana
-pucchāvisajjana- anusāsana - puggalavisodhanaajjhāsayaparipåraõapaveõi sadassana -
parappavādamaddanaupanissayapaccayanidassanatuņņhā-kārasadassanadhammasabhā-
vaguõādi -nidassanākāradesanā'ti.

Tatha

Paccayākāradesanā'ti
paccayākārasuttanta-satipaņņhāna-sammappa-dhāna-iddhipāda-idriyabala-
bojjhaīgādisuttantasambadhā.

(Athasadassanā) paccayākārapaccayathaparamathaü desentã pavattā dhammadesanā
athasadassanā nāma.

(Guõaparidãpanã). Susãma-gosāla-gosiīgasampasādana-pāsādika-dasabala-gotamaka-ma-
hāsãhanādādisuttantasambadha attaguõaparaguõa-sāsanaguõaparidãpanã guõaparidãpanã
nāma.

(Niggahadesanā) sakalavinayapiņakaü ādiü kavā yā kāci kilesapāpapuggalaniggahadesanā
esā niggahadesanā nāma.

(Sampahaüsanā) bhayabhãrukānaü puggalānaü bhayapaņisedhanathāya
upathambhajanana-maggānisaüsa-sãlathomanādikā desanā sampahaü-sanā nāma.

(Cariyāvodānanidassanā) sakalajātakaü acchiyasuttaü ādiü kavā
dvedhāvitakkabodhirājakumārasuttādisambadhādesanā cariyāvodānanidassanā nāma.

(Pucchāvissajjanā) aņņhahi parisāhi pucchitānaü pa¤hānaü vissajjanāpaņisaüyuttā
sakalasagāthavaggamādiü kavā vammikasutta-parāyaõasuttādikā desanā pucchāvissajjanā
nāma.

(Anusāsanā). Ariyavaüsa-pu¤¤ābhisada-dhutaīgānusāsana-vattānusāsana-sambadhā desanā
anusāsanā nāma.

(Puggalavisodhanā) bhayasadassanadesanāpaņisaüyuttā
devadåtaaggikkhadhopamādisuttasambadhāpuggalānaü sãlavattādivisodhanathāya vuttā
puggalavisodhanā nāma.


[SL Page 417] [\x 417/]     

(Ajjhāsayaparipåraõā). Tavaņakanāëaka-paņipadā-dhammadāyādasuttādikā puggalānaü
samathavipassanāparipåraõathāya kathitā ajjhāsayaparipåraõā nāma.
(Pavenisadassanakathā). Buddhavaüsa-mahāpadānasuttākārā attano ca paresaü ca
abhinãhāramārabbha parinibbānapariyosānā pavenisadassanakathā nāma.

(Parappavādamaddanā). Cariyāpiņakamādiü kavā mahāsãhanāda-cållasãhanāda -
dhānābhi¤¤āsaüvaõõanā - paņibaddhā desanā parappavādamaddanā nāma.

(Upanissayapaccayanidassanā). Yathåpanissayā dissamānā dissamānakāyena desanā
itivuttakamādiü katvā
dhaniyasutta-aruõavatiyasutta-nadanapariyāyasuttādippabhedāupanissāya--
paccayanidassanā nāma.

(Tuņņhākārasadassanā). Sakalaudāna-sampasādaniya-saīgãtisuttādikā desanā
tuņņhākārasadassanā nāma.

(Dhammasabhāvaguõanidassanā) khadhadhāvāyatanidriyasaccapaņicca
samuppādamaggaphalādayo dhammā vibhattā taü tatha sabhāgavisabhāgaparidãpikā
abhidhammadesanā ca lakkhaõaparidãpikā ye ca¤¤e dhammā salakkhaõadhāraõakā attano
sabhāvavasena vuttā esā dhammasabhāvaguõanidassanā nāma.

Imehi cuddasavidhehi lokagganāyakā dhammaü desenti tesa¤ca sāvakā'ti.

Tesu pacchāvisajjanā desanā idha pākaņā. Sesā yathārahaü idha gahetabbā yevāti.

(Sāpatattikathā). Duvidhākathā imasmiü milidapa¤happakaraõehonti sāpattikathā ca
anāpatattikathā ca. Tatha yaü therena bhagavato vacanaü ra¤¤o sa¤¤āpanathaü ābhataü
taüsāpattikathā nāma.

(Anāpattikathā). Yā therena sakapaņibhānena vuttā sā anāpattikathā nāma.

Vuttaü hetaü padasodhammasikkhāpadassa aņņhakathāyaü-

'Meõķakamilidapa¤hesu therassa sakapaņibhānena anāpatti. Yampanara¤¤o
sa¤a¤āpanathaü āharavā vuttaü tatha āpattã'ti


[SL Page 418] [\x 418/]     

(Dve kathā) puna dve kathā idha honti sammutikathā ca paramathakathā ca.

(Sammutikathā). Tatha sammutikathā nāma 'bhante nāgasena vedagu upalabbhatã'ti ādikā.

Paramathakathā nāma 'yo uppajjati so eva so'ti ādikātenāha:

Duve saccāni akkhāsi sambuddho vadataü varo
Sammutiü paramatha¤ca tatiyaü nåpalabbhatã'ti

Yampubbe vuttaü anumānakathā upamākathā'ti, tāsu upamākathāya visuü koņņhāsabhāvo
nathi. Milidapa¤hameõķakapa¤hānaü antarantarā ņhitā hoti. Anumānakathā pana visuü
koņņhāsabhāvena hotã ti.

Vicaretha anuü parame parame 1 
Sujanassa sukhaü nayane nayane
Kaņu hoti padhānarato narato
Idha yo pana sāramate ramate.

Pakiõõakavacanavaõõanā samattā.

Jātakuddharaõaü.

Jātakuddharaõaü pana evaü veditabbaü. Meõķakapa¤hatatiyavagge pa¤ca pa¤ca pa¤hā.

"Acetanaü brāhmaõa asuõantaü-pe-pucchasi taü kissa hetu"ti idaücatukkanipāte
āgataüpalāsajātakaü sadhāya vuttaü. Katamaü taü jātakanti?

'Acetanaü brāhmaõā'ti idaü sathā parinibbānama¤ce nipanno ānadatheraü ārabbha kathesi.

"So pāyasmā......Rukkhadevatā panā ahamevā"ti.

Palāsajātakaü samattaü 2.

"Iti phadanarukkhā'pi tā devatā-pe-bhāradvāja suõohi me"ti āgataü. Ida¤ca
terasanipātephadanajātakaü sadhāya vuttaü. Katamaü taü jātakanti?

"Kuņhārihatho puriso'ti idaü sathā rohiõãnadãtãre viharanto ¤ātakānaü kalahaü ārabbha
kathesi 3......Vanasaõķe devatā ahanti"
---------------------------------------
1. Vivare anuü paramaparame. [PSS. 2.] Jātakaņņhakathā (jātakaīka 308)
3. Jātakaīka 475.


[SL Page 419] [\x 419/]     

Phadanajātakaü dutiyaü terasanipātaü.

Meõķakapa¤hacatuthavagge devadattabodhisattādhikasampa¤he bāvãsatijātakāni āgatānã'ti.


"Bhante nāgasena, tumhe bhaõatha: devadattoekantakaõho ekantakaõhehi dhammehi
samannagato, bodhisatto ekantasukkehi dhammehi samannagato'ti. Puna ca devadatto
bhave bhave yasena ca pakkhena ca bodhisattena samasamo hoti kadāci adhikataro vā yadā
devadatto nagare bārāõasiyaü brahmadattassa ra¤¤o purohitaputto ahosi, tadā bodhisatto
chavakacaõķālo vijjādharo, vijjaü parijapivā akāle ambaphalāni nibbattesi. Etha tāva
bodhisatto devadattena jātiyā nihãno yasasā ca nihãno - pe - puna ca paraü yadā devadatto
tāpo nāma rājā ahosi tadābodhisatto tassa putto dhammapālo nāma ahosi tadā so rājā
sakaputtassa hathapāde sãsa¤ca chidāpesi. Tatha tāva devadatto yeva uttaro adhikataro.
Ajjetarahi ubho'pi sakyakule jāyisu. Bodhisatto buddho ahosi sabba¤¤u lokanāyako.
Devadatto atidevassa sāsane pabbajivā iddhiü nibbattevā buddhālayaü akāsi. Kinnu kho
bhante nāgasena yaü mayā bhaõitaü taü sabbaü tathaü udāhu vitathanti?" Ayampana
milidara¤¤ā yāni bāvãsatijātakāni nissāya pucchito hoti tāni mayā uddharivā idha
kathetabbāni.

Tatha ca, 'yadā ca devadatto nagare bārāõasiyaü brahmadattassa ra¤¤o purohitaputto ahosi
tadā bodhisatto chavakacaõķālo ahosi vijjādharo vijjaü parijapivā akāle ambaphalāni
nibbattesi. Etha tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihãno yasasā ca nihãno." Idampana
vacanaü jetavanārāme viharantena sathārā terasanipāte devadattamārabbha kathitaü
ambajātakaü sadhāya vuttaü hoti. Devadatto hi "ahaü buddho bhavissāmi-pe-caõķālaputto
ahamevā"ti. 1

Evametaü milidara¤¤ā imaü ambajātakaü sadhāya kathitaü hotã ti idaü ra¤¤o ābhataü
paņhamaü jātakaü.

"Puna ca paraü yadā devadatto rājā ahosi mahãpati sabbakāmasamaīgã tadā bodhisatto
tassåpabhogo ahosi hathināgo sabbalakkhaõasampanno tassa cārugativilāsaü asahamāno
rājā vadhaü icchanto hathācariyaü evamavova: "asikkhito te ācariya
---------------------------------------
1. Jātaka 474


[SL Page 420] [\x 420/]     

Hathināgo tassa ākāsagamanaü nāma kāraõaü hotã"ti tathapa tāca bodhisatto devadattato
jātiyā nãhãno, lāmako tiracchānagato" ti. Idampana vacanaü milidara¤¤ā veëuvane
viharantena sathārā ekakanipāte devadattamārabbhakathitaü dummedhajātakaü sadhāya
vuttaü hoti dhammasabhāyaü bhikkhu 'āvuso devadatto pe-hathi pana ahamevā"ti 1
evametaü milidara¤¤o imaü dummedhajātakaü sadhāya kathitaü hotã ti. Dutiyaü jātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto manusso ahosi. Pavane naņņhāyiko tadā bodhisatto
mahāpaņhavi nāma makkaņo ahosi. Ethapi tāva dissati viseso manussassa ca
tiracchānagatassa ca. Ethapi tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihãno'ti imaü pana vacanaü
milidara¤¤ā veëuvane viharantena sathārā tiüsanipāte devadattassa silāpavijjhanamārabbha
kathitaü mahākapijātakaü sadhāya vuttaü hoti: "tena hi dhanuggahe payojevā-pe-kapirājā
ahamevā"ti 2 evametaü milidara¤¤ā imaümahākapijātakaü sadhāya vuttaü hotã ti. Tatiyaü
jātakaü.

"Påna ca paraü yadā devadatto manusso hoti soõuttaro nāma nesādo balavā balavataro
nāgabalo tadābodhisatto chaddanto nāma nāgarājā ahosi. Tadā luddako taü hathināgaü
ghātesi. Tathapi tāva devadatto adhikataro"ti idaü vacanaü milidara¤¤ā jetavane mahāvihāre
vihārantena sathārā tiüsanipāte ekaü daharabhikkhuniü ārabbha kathitaü chaddantajātakaü
sadhāya vuttaü hoti tatha bhagavatā vithārato desitaü chaddantajātakaü taü mayā idha
saīkhepato uddharivā kathetabbameva. "Sā kira sāvathiyaü-pe-sā pana bhikkhuõã pacchā
vipassivā arahattaü pattā"ti. Evametaü milidara¤¤ā imaü chaddantajātakaü sadhāya vuttaü
hoti. Catuthājātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto manusso ahosi vanacarako aniketavāsã tadā bodhisatto
sakuõo ahosi tittiro mantajjhāyã. Tadā so vanacarako taü sakuõaü ghātesi. Tathapi tāva
devadatto jātiyā adhikataro"ti idampana vacanaü milidara¤¤ā gijjhakåņe viharantena sathārā
navakanipāte devadattassa vadhāya parisakkanaü ārabbha kathitaü daddarajātakaü
(tittirajātakaü) sadhāya vuttaü hoti. "Tasmiü samaye dhammasabhāyaü kathaü
samuņņhāpesuü-pe-tittirapaõķito pana ahamevā"ti. 3 Evametaü milidara¤¤ā imaü
daddarajātakaü sadhāya kathitaü hotã ti. Pa¤camajātakaü.
---------------------------------------
1. Jātaka 122 2. Jātaka 158 3. Jātaka. 438.


[SL Page 421] [\x 421/]     

"Puna ca paraü yadā devadatto kalābu 1 nāma bārāõasirājā ahosi tadā bodhisatto tāpaso
ahosi khantivādã. Tadā so rājā tassatāpasassa kuddho hathapāde vaüsakalãre 2 viya
chedāpesi. Tatha pi tāva devadatto yeva adhikataro jātiyā ca yasena cā"ti idampana vacanaü
milidara¤¤ā jecavane viharantena sathārā catukkanipāte ekaü kodhanabhikkhuü ārabbha
kathitaü khantivādijātakaü sadhāya vuttaü hoti. "Sathā pana taü bhikkhuü
kasmāvaü-pe-khantivāditāpasopana ahamevā"ti evametaü milidara¤¤ā imaü
khantivādijātakaü sadhāya vuttaü hotã ti. Paņņhajātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto ahosi vanacaro tadābodhisatto nadiyo nāma vānarido ahosi.
Tadā pi so vanacaro taü vānaridaü ghātesi saddhiü mātarā katiņņhabhātikena pi. Tatha pi
tāva devadattoyevaadhikataro jātiyā"ti idaü pana vacanaü milidara¤¤ā veëuvane
viharantenasathārā dukanipāte devadattaü ārabbha kathitaü cullanadiyajātakaü sadhāya
vuttaü hoti. "Ekadivasaü hi bhikkhå dhammasahāyaü -pe-supaõõarājā pana ahamevā"ti
evametaü milidara¤¤ā imaü paõķarajātakaü sadhāya paratoghosavasena bodhisatto
paõķarako nāma nāgarāja ahosã"ti kathitaü hoti tathāhi imasmiü jātake bodhisatto
supaõõarājā yevā'ti 4. Aņņhamaü jātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto manusso ahosipavane jaņilako tadā bodhisatto tacchako nāma
mahāsåkaro ahosi. Tatha pi tāva devadatto yeva jātiyā adhikataro"ti idampana vacanaü
milidara¤¤ā jetavane viharantena sathārā pakiõõakanipāte dve mahallake there ārabbha
kathitaü tacchakasåkarajātakaü sadhāya vuttaü hoti. "Mahākosalo pana bimbisārassa
dhitaraü dento-pe-rukkhadevatā pana ahamevā"ti 5.
---------------------------------------
1. Kālāmi nā. [PTS. 2.] Vaüsakasire. [PTS. 3.] Jātaka. 222 4.Jātaka. 518.
5. Jātaka. 492.


[SL Page 422] [\x 422/]     

Evametaü milidara¤¤ā imaü tacchakasåkarajātakaü sadhāya paratoghosavasena bodhisatto
mahātacchakasåkaro nāma ahosi ti kathitaü tathā hi imasmiü jātake bodhisatto rukkhadevatā
yeva ahosã ti. Navamaü jātakaü.

Puna ca paraü yadādevadatto cetiyesu suraparicaro nāma rājā ahosi upari purisamatte
gaganevehāsaīgamo, tadā bodhisatto kapilo nāma brāhmaõo ahosi. Tatha pi tāva
devadattassa paņhavippavesamārabbha kathitaü cetiyajātakaü sadhāya vuttaü hoti. "Tasmiü
hi divase bhikkhå dhammasahāyaü. Pe-kapila-brāhmaõo pana ahamevā"ti eva¤cetaü
milidara¤¤ā idaücetiyajātakaü sadhāya vuttaü hotã ti. Dasamaü jātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto manusso ahosi sāmo nāma, tadā bodhisatto rårunāma
migarājā ahosi. Tatha pi tāva devadatto yeva jātiyā adhikataro'ti idampana vacanaü
milidara¤¤ā jetavane viharantena sathārā terasakanipāte devadattamārabbhakathitaü
råråmagarājajātakaü sadhāya vuttaü hoti. So kira bhikkhåhi 'bahupakāro āvuso-perårumigo
pana ahamevā"ti. Evametaü milidara¤¤ā imaürårumigajātakaü sadhāya vuttaü hotã'ti
ekādasamaü jātakaü.

"Puna ca paraü yadā devadatto manusso ahosi luddako pavanacaro, tadā bodhisatto
hathināgo ahosi so luddako tassa hathināgassa sattakkhattuü dante chidivā hari tatha pi tāva
devadatto yeva yoniyā adhikataro'ti idampana vacanaü milidara¤¤ā jetavane viharantena
sathārā ekakanipāte devadattamārabbha kathitaü sãlavanāgarājajātakaü sadhāya vuttaü hoti.
Dhammasabhāyaü hi bhikkhå 'āvuso devadatto pe-sãlavanāgarājā pana ahamevāti. 1

Evametaü milidara¤¤ā imaü sãlavanāgarājajātakaü sadhāya vuttaü hotã'ti dvādasamaü
jātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto sigālo 2 ahosi khattiyadhammo, so yāvatā jambudãpe
padesarājāno te sabbe anuyutte akāsi, tadā bodhisatto vidhuro nāma paõķito ahosi tatha pi
tāva devadatto yeva yasena adhikataro'ti idampana
---------------------------------------
1. Jātaka 72 2. Siīgālo [PTS.]


[SL Page 423] [\x 423/]     

Vacanaü milidara¤¤ā veëuvane viharantena sathārā dukanipāte devadattamārabbha kathitaü
sabbadāņhajātakaü sadhāya vuttaü hoti. "Devadatto ajātasattuü pasādevā -pe-purohito pana
ahamevā"ti. 1

Evametaü milidara¤¤ā imaü sabbadāņhika jātakaü sadhāya vuttaü paratoghosavasena "so
yāvatā jambudãpe padesarājāno, te sabbe anuyutte akāsã"ti vuttaü tadā hi sona sabbe rājāno
anuyutte akāsã'ti. Terasamaü jātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto sathināgo huvā laņukikāya sakuõikāya puttakeghātesi, tadā
bodhisatto'pi hathināgo ahosi yuthapati tatha tāva ubho'pi samasamā ahesunti' idampana
vacanaü milidara¤¤ā veëuvane viharantena sathārā pa¤cakanipāte devadattamārarabbha
kathitaü laņukikajātakaü sadhāyavuttaü hotã'ti cuddasamaü jātakaü.

Puna ca paraü "yadā devadatto yakkho ahosi adhammo nāma, tadā bodhisatto pi yakkho
ahosi dhammo nāma. Tatha pi tāva ubho pi samasamā ahesunti" idaü pana vacanaü
milidara¤¤ā jetavane viharantena sathārā ekādasakanipāte devadattassa
paņhavippavesamārabbha kathitaü dhammadevaputta jātakaü sadhāya vuttaü hoti. "Tadā
bhikkhu dhammisabhāyaü.......Dhammadevaputto pana ahameva sammāsambuddho"ti 2.
Evametaü milidara¤¤o imaü dhammadevaputtajātakaü sadhāya vuttaü hotã ti
paõõarasamaü jātakaü.
Puna ca paraü yadā devadatto nāviko ahosi, pa¤cannaü kulasatānaü issaro, tadā bodhisatto
pi nāviko ahosi pa¤cannaü kulasatānaü issaro tatha pi tāva ubho pi samasamā'ca ahesunti"
idampana milidara¤¤ā jetavane viharantena sathārā dvādasakanipāte devadattassa
pa¤cakulasatāni gahevā niraye paviņņhabhāvamārabbha kathitaü samuddavāõijajātakaü
sadhāya vuttaü hoti. "So hi aggasāvakesu parisaü gahevā.......Sopaõķitavaķaķhakã nāma
ahamevā"ti. Evametaü milidarara¤a¤ā imaü samuddavāõijajātakaü sadhāya vuttaü hotã'ti.
Soëasamaü jātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto sathavāho ahosi pa¤cannaü sakaņasatānaü issaro, tadā
bodhisatto pi sathavāho ahosi pa¤cannaü sakaņasatānaü issaro. Tatha pi tāva ubho pi
samasamā
---------------------------------------
1. Jātaka 241. 2. Jātaka 457


[SL Page 424] [\x 424/]     

Ahesunti" idampanavacanaü milidara¤¤ā jetavane viharantena sathārā ekakanipāte
anāthapiõķikassasahāyake tithayasāvake ārabbha kathitaü apaõõaka jātakaü sadhāya
vuttaü hotã'ti. Sattarasamaü jātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto sākho nāma migarājā ahosi, tadā bodhisatto pi nigrodho
nāma migarājā ahosi. Tatha pi tāva ubho pi samasamā ahesunti" idampana vacanaü
milidara¤¤ā jetavane viharantena sathārā ekakanipāte kumārakassapamātaraü bhikkhuõiü
ārabbha kathitaü nigrodhamigajātakaü sadhāya vuttaü hoti sā kira rājagahanagare
mahāvibhavassa seņņhino dhãtā ahosi......Nigrodhamigarājā pana ahamevā"ti 1 eva metaü
milidara¤¤ā imaü nigrodhamigarājajātakaü sadhāya vuttaü hotã'ti. Aņņhārasamaü jātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto sākho nāma senāpati ahosi, tadā bodhisatto nigrodho nāma
rājā ahosi. Tatha pi tāva ubho pi samasamā ahesunti" idampana vacanaü milidara¤¤ā
veëuvane viharantena sathārā dasakanipāte devadattāmārabbha kathitaü nigrodhajātakaü
sadhāya vuttaü hoti. "Ekadivasaü hi bhikkhå........Nigrodhajātakaü sadhāya vuttaü hotã'ti.
Ekunavisatimaü jātakaü.

Puna ca paraü sadā devadatto khaõķahālo nāma brāhmaõo ahosi, tadā bodhisatto cado
nāma rājakumāro ahosi. Tathāpi tāva anena khaõķahālo adhikataro'ti" idampana vacanaü
milidara¤¤ā gijjhakåņe viharantena sathārā dasajātakedevadattamārabbha kathitaü
cadakumārajātakaü sadhāya vuttaü taü saīkhepano dassayissāma. "Tassa vathu
saīghabhedakkhadhake āgatameva.......Cadakumāro pana ahamovā"tã 3 evametaü
milidara¤¤ā imaü vadakumārajātakaü sadhāya vuttanti vãsatimajātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto brahmadatto nāma rāja ahosi, tadā bodhisatto tassa putto
mahāpadumo nāma kumāro ahosi, tadā sorājā sakaputtaü corappapāte khipāpesi. Yato
kutoci pitā puttānaü adhikataro ahosi visiņņho, tatha pi tāva devadattoyeva adhikataro'ti
idampana evanaü milidara¤¤ā
---------------------------------------
1. Jātaka. 12. 2. Jātaka 445 3. Jātaka 542.


[SL Page 425] [\x 425/]     

Jetavane viharantena sathārā dvādasakanipāte ci¤caü māõavikamārabbha kathitaü
mahāpadumajātakaü sadhāya vuttaü. "Paņhamabodhiyaü hi dasabalassa.........Ahaü tadā
rājaputto, evaü dhāretha jātakanti, evametaü milidara¤¤ā imaü mahāpadumajātakaü
sadhāya puttanti ekavãsatimajātakaü.

Puna ca paraü yadā devadatto mahāpatāpo nāma rājā ahosi, tadā bodhisatto tassa putto
dhammapālo nāma kumāro ahosi, tadā so rājā sakaputtassa hathapāde sãsa¤ca chedāpesi.
Tatha pi tāva devadatto yeca uttaro adhikataro"ti idampana vacanaü milidara¤¤ā veëuvane
viharantena sathārā pa¤cakanipāte devadattassavadhaparisakkanamārabbha kathitaü
culladhammapālajātakaü sadhāya vuttaü hoti. "Athekadivasaü bhikkhu dhammasabhāyaü
kathaü..........Dhammapālakumāro pana ahamevā"ti 1 evametaü milidara¤¤ā imaü
culladhammapālajātakaü sadhāya vuttanti bāvãsatima jātakaü samattaü.

Ambajātaka-dummedhajātakāni mahākapi-
Chaddanta-daddara¤cāpi khantivādikajātakaü
Cullanadiya-paõķaraka-tacchasukarajātakaü
Cetiyajātaka¤cāpi rårumigidajātakaü
Sãlavaü sabbadāņha¤ca laņukika¤ca apaõõakaü
Nigrodhamiga-nigrodha-cadakumārajātakaü
Mahāpadumakumāra-dhammapālakajātakaü
Iti etāni bāvãsa jātakāni yathākkamaü
Milido nāmupadāya nāgasenassa abravã ti.

Eva¤ca so rājā imāni jātakāni sadhāya kathevā puna pi evamāha: "bhante nāgasena,
ajjekarahi ubho pi sakyakulesu jāyiüsu. Bodhisatto pi buddho ahosi. Sabba¤¤u lokanāyako,
devadatto tassa devātidevassa sāsane pabbajivā buddhālayaü akāsi. Kinnukho bhante
nāgasena, yaü mayā bhaõitaü taü sabbampi tathaü udāhu vitathanti."

Jātakuddharaõaü samattaü.
---------------------------------------
1. Jātaka 358.


[SL Page 426] [\x 426/]     
Gāthāsaråpaü

Gāthāsaråpampana evaü veditabbaü:

Milido nāma so rājā sāgalāyampuruttame
Upaga¤chi nāgasenaü gaīgā'va yathasāgaraü.
âsajja rājā citrakathã ukkādhāraü tamonudaü apucchi nipuõe pa¤he ņhānāņhānagate puthå,
Pucchā visajjanā ceva gambhirathåpanissitā
Hadayaīgamā kaõõasukhā abbhutā lomahaüsanā
Abhidhammavinayogāëhā suttajālasamathitā
Nāgasenakathā citrā opammehi nayehi ca
Tatha ¤āõampaõidhāya hāsayivāna mānasaü
Suõotha nipuõe pa¤he kaīkhāņņhānavidāëane'ti 1

Tenāhu:-

Bahussuto citrakathã nipuõo ca visārado
Sāmayiko ca kusalo paņibhāne ca kovido

Te pi tepiņakā bhikkhå pa¤canekāyikā pi ca
Catunekāyikā ceva nāgasenaü purakkharuü.

Gambhãrapa¤¤o medhāvã maggāmaggassa kovido
Uttamathamanuppatto nāgaseno visārado

Tehi bhikkhåhi parivuto nipuõehi saccavādibhã
Caranto gāmanigamaü sāgalaü upasaīkamã

Saīkheyyapariveõasmiü nāgaseno tadā vasã.
Katheti so manussehi pabbate kesarã yathā'ti. 2

Caraõena ceva sampannaü sudantaü uttame dame
Disvā rājā nāgasenaü idaü vacanamabravi.

Kathikā mayā bahå diņņhā sākacchā osaņā bahå
Na tādisaü bhayaü āsi ajjatāso yathā mama.

Nissaüsayaü parājayo mama ajja bhavissati
Jayo'va nāgasenassa yathā cittaü na saõņhitanti. 3
---------------------------------------
1. Piņņhakaīko. 1. 2.Pi.17,18 3. Pi.19.



[SL Page 427] [\x 427/]     

Bāhiragāthā

Yathā hi aīgasambhārā hoti saddo ratho iti
Evaü khadhesu santesu hoti satto ti sammuti 4

Sãle patiņņhāya naro sapa¤e¤ā cittaü pa¤¤a¤ca bhāvayaü
âtāpã nipako bhikkhu so imaü vijaņaye jaņanti.
Ayampatiņņhā dharaõãva pāõinaü idaü ca målaü kusalābhivuddhiyā
Mukha¤cidaü sabbajinānusāsane yo sålakkhadho varapātimokkhiyo'ti. 5

Saddhāya taratã oghaü appamādena aõõavaü
Viriyena dukkhaü acceti pa¤¤āya parisujjhati. 6

Nābhinadāmi maraõaü nābhinadāmi jãvitaü
Kāla¤ca paņikaīkhāmi nibbisaü bhatako yathā.

Nābhinadāmi maraõaü nābhinadāmi jãvitaü
Kālaü ca paņikaīkhāmi sampajāno patissato. 7

Paņigacceva taü kayirā yaü ja¤¤ā hitamattano
Na sākāņikacintāya mantā dhãro parakkame.

Yathā sākaņiko nāma samaü hivā mahāpathaü
Visamaü maggamāruyha akkhabhinno'va dhāyati.

Evaü dhammā apakkamma adhammamanuvattiya
Mado maccumukhampatto akkhacchinno'va socati. 8

Allavammapaņicchanno navadvāro mahāvaõo
Samantato paggharati asuci påtigadhiyo'ti. 9

Milidapa¤he ņhitā bāvãsati gāthā samattā.

Bhassappavedã vetaõķã atibuddhivicakkhaõo
Milido ¤āõabhedāya nāgasenamupāgamã.

Vasanto tassa chāyāya paripucchanto punappunaü
Pabhinnabuddhi huvāna so'pi āsi tipeņako.

Navaīgaü anumajjanto rattibhāge rahogato
Addakkhi meõķake pa¤he dunniveņhe saniggahe.

Pariyāyabhāsitaü athi athi sadhāya bhāsitaü
Sabhāvabhāsitaü athi dhammarājassa sāsane.
---------------------------------------
4. Pi. 23. 5. Pi. 29. 6. Pi. 31. 7. Pi. 40. 8. Pi. 62. 9. Pi. 70


[SL Page 428] [\x 428/]     

Tesaü athamavi¤¤āya meõķake jinabhāsite
Anāgatamhi addhāneviggaho tatha hessati.

Hada kathimpasādetvā chejjāpessāmi meõķake
Tassa niddiņņhamaggena niddisissantyanāgate 10.

Visamaü sabhayaü ativāto paņicchannaü devanissitaü
Patho ca saīkamo tithaü aņņhete parivajjiyā.

Ratto duņņho ca måëho ca mānã luddho tathā'laso
Ekacintã ca bālo ca ete athavināsakā 11.

Ratto duņņho ca måëho ca bhãru āmisacakkhuko
Ithi soõķo paõķako ca navamo bhavati dārako.

Navete puggalā loke ittarā calitā calā.
Etehi mantitaü guyhaü khippaü bhavati pākaņaü.
Vasena yasapucchāhi tithavāsena yoniso
Sākacchā snehasaüsevā patiråpavasena ca

Etāni aņņha ņhānāni buddhivisadakārakā
Yesaü etāni samhonti tesaü buddhi pabhijjati 12.

Påjãyantā asamasamā sadevamānusehi te
Na sādiyanti sakkāraü buddhānaü esa dhammatā'ti

Ayaü gāthā sāriputtatherena vuttā 13.

Imehi aņņhihi tamaggapuggalaü
Devātidevaü naradammasārathiü
Samantacakkhuü satapu¤¤alakkhaõaü
Pāõehi buddhaü saraõaü gato'smi 14.

Jāliükaõhājinaü dhãtaü maddideviü patibbataü
Cajamāno nacintesiü bodhiyā yeva kāraõā 15.
(Jātakagāthā)

Na antalikkhe na samuddamajjhe
Na pabbatānaü vivaraü pavissa
Na vijjati so jagatippadeso
Yathaņņhitaü nappasaheyya maccu 16.
---------------------------------------
10. Pi. 87. 11. Pi. 89 12. Pi. 90. 13. Pi. 93. 14. Pi. 106.
15. Pi. 110. 16. Pi. 137, 138.


[SL Page 429] [\x 429/]     

Kāyena saüvaro sādhu sādhuvācāya saüvaro
Manasā saüvaro sādhu sādhu sabbathasaüvaro 17.

Acetanaü brāhmaõa assuõantaü
Jānaü ajānantamimaü palāsaü
âraddhaviriyo dhuvamappamatto
Sukhaseyyaü pucchasi kissa hetu'ti 18.
(Jātakagāthā)

Iti phadana rukkho'pi tāvade ajjhabhāsatha
Mayhampi vacanaü athi bhājadvāja suõohi me'ti.
(Jātakagāthā 19)

Cudassa bhattaü bhu¤jivā kammārassā'ti me sutaü
âbādhaü samphusã dhãro pabāëhaü māraõantikatti 20

Sathavāto bhayaü jātaü niketā jāyatã rajo
Aniketamasathavaü etaü ve munidassananti.
(Jinabhāsitā minidena vuttā 21)

Sasamuddapariyāyaü mahiü sāgarakuõķalaü
Na icche saha nidāya evaü sayha vijānahã ti.
(Jātakagāthā lomakassapena vuttā 22)

Vadhissametanti parāmasanto
Kāsāvamaddakkhi dhajaü isãnaü
Dukkhena phuņņhassudapādi sa¤¤ā
Arahaddhajo sabbhi avajjharåpo'ti.
(Jātakagāthā chaddantanāgarājena vuttā 23)

Gāthābhigãtamme abhojaneyyaü
Sampassataü brāhmaõa nesa dhammo
Gāthābhigãtaü panudanti buddhā
Dhamme sati brāhmaõa vuttiresā.
(Suttānipātagāthā jinabhāsitā 24)

Na me ācariyo atha sadiso me na vijjati
Sadevakasmiü lokasmiü nathi me paņipuggalo'ti
(Khadhakagāthā jinabhāsitā 25)
---------------------------------------
17. Pi. 152. 18. Pi. 156. 19. Pi. 156. 20. Pi. 157, 158. 
21. Pi. 187. 22. Pi. 193. 23. Pi. 194. 24. Pi. 199.
25. Pi. 205.


[SL Page 330] [\x 330/]     

Vipulo rājagahikānaü giriseņņho pavuccati
Seto himavataü seņņho ādicco aghagāminaü

Samuddo'dadhinaü seņņho nakkhattāna¤ca cadimā
Sadevakassa lokassa buddho aggo pavuccatã ti.

(Dve gāthā māõavakadevaputtena vuttā nāgasenatherena vuttā 26)

Eko manopasādo saraõagamanaü a¤jalippaõāmo vā
Ussahate tārayituü mārabalanisådane buddhe'ti.
(Ayaü gāthā sāriputtatherenābhatā 27)

ârahatha nikkhamatha yujjatha buddhasāsane
Dhunātha maccuno senaü naëāgāraü'va ku¤jaro'ti.
(Jinabhāsitā milidena vuttā 28)

Yo sãla vā dussãlesu dadāti dānaü
Dhammena laddhaü supasanna citto
Abhisaddahaü kammaphalaü ulāraü
Taü ve dānaü dāyakato visujjhatã'ti.
(Ayaü nāgasenena ābhatā 29)

Na me dessā ubho puttā maddã devã na appiyā
Sabba¤¤utaü piyaü mayhaü tasmā piye adāsahanti 30.

Sahassagghaü hi maü tāto brāhmaõassa pitā adā
Atho kaõhājinaü ka¤¤aü hathina¤ca satena cā'ti 31.

Jigacchāya pipāsāya ahinā daņņho visena ca
Aggi udaka sattãhi akāle tatha miyyati 32.

Anumānapa¤he vuccamānā imā gāthā sallakkhetabbā:

Bahu jane tārayivā nibbuto upadhikkhaye
Anumānena¤ātabbaü 'athi so dãpaduttamo'ti 33.

Kammamålaü gahetvāna āpaõaü upagacchatha
ârammaõaü kiõivāna tato muccatha muttiyā ti 34.

Na pupphagadho paņivātameti na cadanaü tagaramallikā vā.
Sata¤ca gadho paņivātameti sabbā disāsappuriso pavāti.
---------------------------------------
26. Pi. 211. 27. Pi. 211. 28. Pi. 213. 29. Pi. 225. 30. Pi. 245.
31. Pi. 247. 32. Pi. 264. 33. Pi. 287. 34. Pi. 289.


[SL Page 431] [\x 431/]     

Cadanaü tagaraü vā pi uppalaü atha vassikã
Etesaü gadhajātānaü sãlagadho anuttaro.

Appamatto aya gadho yavāyaü nagaracadanã
Yo ca sãlavataü gadho vāta devesu uttamo'ti 35.

Kammamålaü janā davā gaõhanti amataü phalaü
Tena te sukhitā honti ye kãtā amataü phalanti 36.

Ye keci loke agadā visānaü paņibāhakā
Dhammāgadasamaü nathi etaü pivatha bhikkhavo'ti 37.

Ye keci osadhā loke vijjanti vividhā bahå
Dhammosadha samaü nathi etaü pivatha bhikkhavo'ti

Dhammosadhaü pivivāna ajarāmaraõā siyuü
Bhāvayivā ca passivā nibbutā upadhikkhaye'ti.

Byādhitaü janataü disvā amatāpaõaü pasārayã
Kammena taü kiõivāna amatamādetha bhikkhavo'ti 38.

Evaråpāni sãlānisanti buddhassa āpaõe
Kammena taü kiõivāna ratanaü vo piladhathā'ti 39.
Samādhiratanamālassa kuvitakkā na jāyare
Na ca vikkhippate cittaü etaü tumhe piladhathā'ti 40.
Pa¤¤āratanamālassa na ciraü vattate bhavo
Khippaü phasseti amataü na ca so rocate bhave'ti 41.

Maõimālādharaü gehajano sāmiü udikkhati
Vimuttiratanamālantu udikkhanti sadevakā'ti 42.

Yena ¤āõena bujjhanti ariyā katakiccataü
Taü ¤āõaratanaü laddhuü vāyametha jinorasā'ti 43

Paņisambhidā kiõivāna¤āõena phassayeyya yo
Asambhãto anubbiggo atirocati sadevake'ti 44.

Bojjhaīgaratanamālassa udikkhanti sadevakā.
Kammena taü kiõivāna ratanaü vo piladhathā'ti 45.
---------------------------------------
35. Pi. 289. 36. Pi. 290. 37. Pi. 290. 38. Pi. 291. 39. Pi. 292. 40, 41 Pi. 292. 42,43. Pi. 293. 44,45.
Pi. 294.


[SL Page 432] [\x 432/]     

âyu ārogatā vaõõaü saggaü uccākulãnatā
Asaīkhata¤ca amataü athi sabbāpaõe jine.

Appena bahukenāpi kammamålena gayhati
Kiõivā saddhāmålena samiddhā hotha bhikkhavo 46.

Bhavatãha-

Vãtarāgā vãtadosā vãtamohā anāsavā
Vãtataõhā anādānā dhammanagare vasanti te.

âra¤¤akā dhåtadharā dhāyino låkhacãvarā
Vivekābhiratā dhãrā dhammanagare vasanti te'ti

Nesajjikā sathatikā atho'pi ņhānavaīkamā
Paüsukåladharā sabbe dhammanagare vasanti te.

Ticãvaradharā sabbe cammakhaõķacatuthakā
Ratā ekāsane vi¤¤u dhammanagare vasanti te.

Appicchā nipakā dhãrā appāhārā alolupā
Lābhālābhena santuņņhā dhammanagare vasanti te 47.

Dhāyã dhānaratā dhãrā santacittā samāhitā
âki¤ca¤¤aü pathayānā dhammanagare vasantã te.

Paņipannā phalaņņhā ca sekkhā phalasamaīgino.
âsiüsakā uttamathaü dhammanagare vasanti te.

Sotāpannā ca vimalā sakadāgāmino ca ye
Anāgāmã ca arahanto dhammanagare vasanti te.

Satipaņņhānakusalā bojjhaīgabhāvanāratā
Vipassakā dhammadharā dhammanagare vasanti te.

Iddhipādesu kusalā samādhibhāvanāratā
Sammappadhānamanuyuttā dhammanagare vasanti te.

Abhi¤¤āpāramippattā pettike gocare ratā
Antaëikkhamhi caraõā dhammanagare vasanti te.

Okkhittacakkhu mitabhāõã guttadvārā susaüvutā
Sudantā uttame dame dhammanagare vasanti te.
---------------------------------------
46. Pi. 295. 47. Pi. 295, 296.


[SL Page 433] [\x 433/]     

Tevijjā jaëabhi¤¤ā ca iddhiyā pāramiü gatā
Pa¤a¤āya pāramippattā dhammanagare vasanti te 48.

Yathā pi nagaraü disvā suvibhattaü manoramaü
Anumānena jānanti vaķķhakissa mahattanaü

Tatheva lokanāthassa disvā dhammapuraü varaü.
Anumānena jānanti athi so bhagavā iti.

Anumānenajānanti åmiü disvāna sāgare
Yathā'yaü dissate åmã mahanto so bhavissati.

Tathā buddhaü sokanudaü sabbathamaparājitaü
Taõhakkhayamanuppattambhavasaüsāramocanaü.

Anumānena ¤ātabbaü åmiü disvā sadevake
Yathā dhammumivippharo aggo buddho bhavissati.

Anumānena jānanti disvā accuggataü giriü
Yathā accuggato esa himavā so bhavissati.

Tathā disvādhammagiriü sãtãbhutaü niråpadhiü
Accuggataü bhagavato acalaü suppatiņņhitaü 49

Anumānena ¤ātabbaü disvāna dhammapabbataü
Tathā hi so mahāvãro aggo buddho bhavissati. 

Yathāpi gajarājassa padaü disvāna mānusā
Anumānenajānanti mahā esa gajo iti.

Tatheva buddhanāgassa padaü disvā vibhāvino
Anumānena jānanti uëāro so bhavissati.

Anumānenajānanti bhãte disvāna kummige
Migarājassa saddenabhãtā'me kummigā iti.

Tatheva tithiye disvā vithaddhe bhãtamānase
Anumānena ¤ātabbaü dhammarājena gajjitaü

Nibbutaü paņhaviü disvā haritapattaü mahodakaü
Anamānena jānanti mahāmeghena nibbutaü
---------------------------------------
48. Pi. 295, 296. 49. Pi. 298


[SL Page 434] [\x 434/]     

Tathevimaü janaü disvā āmoditapamoditaü
Anumānena ¤ātabbaü dhammarājena tappitaü

Laggaü disvā bhisaü paīkaü kalaladdagataü mahiü
Anumānena jānanti vārikkhadho mahā gato

Tathevimaü janaü disvā rajopakkhasamāhitaü
Vahitaü dhammanadiyā vissaņņhaü dhammasāgare

Dhammāmatagataü disvā sadevakamimaü mahiü
Anumānena ¤ātabbaü dhammakkhadho mahā gato.

Anumānena jānanti ghāyivā gadhamuttamaü
Yathā'yaü vāyatã gadho hessanti pupphitā dumā.

Tathevāyaü sãlagadho pavāyati sadevake
Anumānena ¤ātabbaü athi buddho anuttaro'ti. 50

Anumānapa¤haü.

Passatāra¤¤ake bhikkhå ajjhogāëhe dhute guõe
Puna passati gihi rājā anāgāmiphale ņhite.

Ubho'pi te vilokevā uppajji saüsayo mahā
Bujjheyya ce gihidhamme dhutaīgaü nipphalaü siyā 51

Paravādivādamathanaü nipuõaü piņakattaye
Hada pucche kathiseņņhaü so me kaīkhaü vinossatã'ti 52

Memaõķakapa¤he ņhitā dvāsãti gāthā samattā.
Milidappakaraõe sabbā gāthā sampiõķitā caturādhikasatagāthā
Honti.

Milidappakaraõe sabbagāthāsaråpagahaõaü samattaü.

Saükhyāsaråpaü

Saīkhyāsaråpaü pana evaü veditabbaü.
Eka-dvi-ti-catu-pa¤ca-cha-satta-aņņha-nava-dasa-ekādasa-dvādasa-tera-
sa-cuddasa-soëasa-sattarasa-aņņhārasa-ekånavãsati-pa¤cavãsati-aņņhavãsati- -tiüsā-chasaņņhi
-diyaķķhasatanti pa¤cavãsatividhā saīkhyā.
---------------------------------------
50. Pi. 298, 299. 51. Pi. 300. 52. Pi. 300.


[SL Page 435] [\x 435/]     

Tatha buddho eko, paņhavi ekā, samuddo eko, sineru eko, devaloko eko, brahmaloko eko'ti
cha ekakā milidappakaraõe āgatā.

Dve athavase sampassamānā bhagavatā vihāradānaü anu¤¤ātaü: vihāradānaü nāma
sabbabuddhehi vaõõitaü anumataü thomitaü pasathaü vihāradānaü davā devamanussā
jātijarābyādhimaraõehi muccissanti. Vihāre sati bhikkhå bhikkhuniyo vā katokāsā
dassanakāmānaü sulabhadassanaü bhavissantã'ti.

Dve athavase paņicca sabbabuddhā attanā nimmitaü catupaccayaü na paribhu¤janti:
aggadakkhiõeyyo sathā'ti bahå devamanussā catupaccayaü datvā dukkhā muccissanti.
Buddhā paņihāriyaü kavā jãvitavuttiü pariyesantã'ti paråpavādalopanatha¤cāti.

Dve akammajā ahetujā anutujā: ākāso nibbāna¤cā'ti

Dve athavase sampassamānena vessantarena ra¤¤ā dve puttā dinnā: dānapatho va me na
parihāyissati, ime kumārā målajalāhārabhu¤janadukkhato mucacissantã'ti.

Udakassa dve guõā nibbānaü anuppaviņņhā: sãtalabhāvo, pãtassa ghammavinayanabhāvo
cā'ti.

Asatiyā ajānanena cā'ti dvãhi kāraõehi āpattiü āpajjantã'ti cha dukā āgatā.

Sãtena uõhena atibhojanenā'ti tãhi ākārehi pittaü kuppati.

Sãtena uõhena annāpānena cā'ti tahã ākārehi semhaü kuppati.

Buddhavaüsatāya dhammagarukatāya bhikkhubhumimahantatāyā'ti tãhi kāraõehi
pātimokkhaü paņicchannaü kārāpeti.

Agadassa tayo guõā nibbānaü anuppaviņņhā: gilānakānaü parisaraõaü rogavināsanaü
amatakaraõanti.

Maõiratanassa tayo guõā nibbānaü anuppaviņņhā: sabbakāmadadaü nahāsakaraü
ujjotathakaranti. 
Ratanacadanassa tayo guõā: vaõõasampanno gadhasampanno rasasampanno'ti satta tikā
vuttā.


[SL Page 436] [\x 436/]     

Sappimaõķassa tayo guõā: vaõõasamapanno, gadhasampanno, rasasampanno'ti sattatikā
vuttā diņņhadhammaphāsuvihāratāya anavajjaguõabahulatāyaasesaariyavãthibhāvato
sabbabuddhapasathatāyāti ime cattāro athavase sampassamānā buddhā paņisallānaü sevanti.

Ninnatāya dvāratāya ciõõatāya samudācaritattāti catuhi ākārehi manovi¤¤āõaü
dvipa¤cavi¤¤āõe anupavattati.

Kammavasena yonivasena kulavasena āyācanavasenā'ti catunnaü sannipātānaü vasena
gabbhassāvakkanti hoti.

Adiņņhantarāyo, uddissakatassa antarāyo, upakkhaņantarāyo paribhogantarāyo'ti cattāro
antarāyā tesu adiņņhantarāyo bhagavato athi, sesā tayo nathi, uddissakatassa
byāmappabhāya sabba¤¤uta¤āõassa jãvitassa cā'ti catunnaü antarāyābhāvā.

Abbhā, mahikā, megho, rāhu cā'ti cattāro suriyarogā samuddasasa cattāro guõā: kuõapehi
asaüvāsiyabhāvo, nadãhi apåraõatā, mahābhutāvāsatā, vicittapupphasamākiõõatā'ti.Satta
catukkā vuttā.

5
Bhumimahantatā, parisuddhavimalatā, pāpehiasaüvāsiyatā, duppaņivijjhatā,
bahuvidhasaüvararakkhiyatā'ti sāsanassa ime atulyā pa¤ca guõā vattanti pakāsanti.

Bhojanassa pa¤ca guõā nibbānaü anuppaviņņhā: accuggatatā, acalatā duradhirohaõatā
bãjāråhaõatā kopānunayavivajjanatā'ti.

âhaccapadena rasena ācariyavaüsatāya adhippāyākāratāya ¤āõuttaratāyā'ti imehi
pa¤caguõehi atho paņiggahetabbo cā'ti cattāro pa¤cakā vuttā.

6

Senāpati, purohito, akkhadasso, bhaõķāgāriko, chattagāho, khaggagāho amacco'ti cha
amaccā gaõãyanti.


[SL Page 437] [\x 437/]     

Vepullo rājagahiyānaü.......Buddho aggo pavuccatã'ti cha aggā. Māõavagāmikadevaputtena
vuttagāthā nāgasenena āharivā vuttā.

Vātiko, pittiko, semhiko, devatåpasaühārato, samudāciõõato, pubbanimittato'ti cha janā
supinaüpassantã'ti tayo chakkā vuttā.

7

Puthujjanacittaü, sotāpannacittaü, sakadāgāmicittaü, anāgāmicittaü, arahantacittaü,
paccekabuddhacittaü, sammāsambuddhacittanti satta cittavimuttiyo.

Nārado, dhammantarã, aügãraso, kapilo, kaõķaraggisāmo, atulo, pubbakaccāyano'ti satta
ācariyā ovādakārakā.

"Jighacchāya, pipāsāya, ahinā daņņho, visena ca,
Aggã - udaka - sattãhi akāle tattha miyyatã"ti

Ime satta janā akālamaraõikā nāmā'ti tayo sattakā vuttā.

8

Visamaü sabhayaü -pe- aņņhete parivajjiyā'ti imāni aņņhaņņhānāni paõķitehi parivajjanãyānã
ti parivajjanãyaņņhānaņņhakaü nāma.

Rattoduņņho -pe- ete athavināsakā'ti idaü athavināsakaņņhakaü nāma.

Vasena yasapucchāhi -pe- tesaü buddhi pabhijjatã'ti idaü buddhivisadakaraõaņņhakaü
nāma.
Kālaü desaü dãpaü kulaü janettimāyuü māsaü nekkhammaü viloketã'ti idaü bodhisattena
vilokiyaņņhakaü nāma.

"Vikkayānāgatamaggo tithaü tãraü āyuthiraü
Anāgataü kusalaüvā'ti aņņhaņņhānā vilokiyā"ti 
Idaü anāgatavilokiyaņņhakaü nāma.

"Vāõijo hathināgo ca sākaņiko niyāmako
Bhisakko uttarasetu bhikkhu ceva jinaīkuro
Ete aņņha anāgate aņņha janā vilokiyā"ti
Idaü vilokiyaņņhakaü nāma.


[SL Page 438] [\x 438/]     

Ratto duņņho'ca måëho ca mānã luddho tathā'laso
Rājā ca ghātakā aņņha nāgasenena desitā'ti
Idaü ghātakaņņhakaü nāma.

Vāta pittena semhena -pe- akāle tatha viyyatã'ti idaü akālamaraõakāraõaņņhakaü nāma.

Na vā atho anusāsitabbo, na rāgupasaühitaü cittaü na dosåpasaühitaü cittaü na
mohåpasaühitaü cittaü upaņņhāpetabbaü, dāsakammakaraporisesu nãcavuttinā bhavitabbaü,
kāyikavācasikaü suņņhu rakkhitabbaü, chaëidriyāni suņņhå rakkhitabbāni, mettābhāvanāya
mānasaü upaņņhāpetabbanti idaü ra¤¤ā milidena samādinnaü vattaņņhakaü nāma.

Pupphāpaõaü gadhāpanaü phalāpaõaü agadāpaõaü osadhāpaõaü amatāpaõaü
ratanāpaõaü sabbāpaõanti idaü āpaõaņņhakaü nāmā'ti. Dasa aņņhakā vuttā.

9

'Ratto duņņho ca måëho ca -pe- khippaü bhavati pākaņanti' idaü ittaranavakaü nāma.

Navānupubbavihārasaīkhātadhammānumajjajanavakanti dve navakā vuttā.

10

'Saīghasamusukho dukkhi dhammādhipatiko pi ca
Saüvibhāgã yathāthāmaü jinacakkābhivaķķhako
Sammadiņņhipurakkhāro ana¤¤asathuko tathā
Surakkho kāyakammādi samaggābhirato pi ca
Akubho na care cakke buddhādisaraõaīgato
Dasa upāsakaguõā nāgasenena desitā'ti
Idaü upāsakaguõadasakaü nāma.

Gaīgā yamunā aciravatã sarabhu mahã sidhu sarassatã vetravatã vitathā 1
cadabhāgā'tãidaünadidasakaü nāma.

Sãtaü uõhaü jighacchā pipāsā uccāro passāvo thinamiddhaü jarā byādhi maraõanti idaü
kāyānuvattakadasakaü nāma.

Buddhe sagāravo, dhamme sagāravo, saīghe sagāravo, sabrahmacārisu sagāravo,
uddesaparipucchāsu vāyamati, savaõabahulo hoti,
---------------------------------------
1. Citāsā, pitāsā'ti (kesuci)


[SL Page 439] [\x 439/]     

Bhinnasãlo'pi ākappaü upaņņhāpeti, garahabhayā kāyikavācasika¤cassa surakkhitaü hoti,
padhānābhimukhaü cittaü hoti, karonto pi pāpaü paņicchannaü ācaratã'ti idaü
gihidussãlādhikaguõadasakaü nāma.


Avajjhakavacadhāraõako, isisāma¤¤abhaõķaliīgadhāraõako,
saīghasamayamanupaviņņhatāya buddhadhammasaīgharatanagatatāya
padhānālayaniketavāsatāya jinasāsane dhanapariyesanato varadhammadesanato
dhammadãpagatiparāyaõatāya 'aggo buddho'ti ekantaujudiņņhitāya uposathasamādānato
dakkhiõaü visodhetã'ti ekantaujudiņņhitāya uposathasamādānato dakkhiõaü visodhetã'ti
ekantaujudiņņhitāya uposathasamādānato dakkhiõaü visodhetã'ti idaü dakkhiõāvasena
dasakaü nāma.

Alagganatā, nirālayatā, vāgo, pahāõaü, apunarāvattitā, sukhumatā, mahantatā,
duranubodhatā, dullabhatā asadisatā, buddhadhammassā'ti idaü bodhisattaguõadasakaü
nāma.

Majjajadānaü, samajjadānaü, ithidāü, asabhadānaü, cittakammadānaü, visadānaü,
sathadānaü, saīkhalikadānaü, kukkuņasåkaradānaü, tulākåņa mānanakåņadānananti idaü
loke adānasammatadānaü nāma.

Mātā badhanaü, pitā badhanaü, bhariyā badhanaü, puttā badhanaü, ¤ātã badhanaü,
mittābadhanaü, dhanaü badhanaü, lābhasakkārobadhanaü, issariyaü badhanaü,
pa¤cakāmaguõā badhananti idaü badhanadasakaü nāma.

Vidhavā ithi, dubbalo puggalo, amitta¤ātipuggalo, mahagghaso, anācāriyakulavāsã,
pāpamitto, dhanahãno, ācariyahãno, kammahãno, payogahãno puggalo'ti idaü
o¤ātabbapuggaladasakaü nāma.

Dame same khantisaüvare yame niyame akkodhe vihiüsāya sacce soceyye'ti dasaņņhānesu
satataü cittaü pavattatã'ti idaü vessantaraguõadasakaü nāmā'ti.

Ekādasa dasakā vuttā.

11

âkāsassa ekādasa guõā nibbānaü anuppaviņņhā: na jāyati, najiyyati, na miyyati, na cavati, na
uppajjati, duppasayho, acoraharaõo, anissito, vihaīgagamano, nirāvaraõo, ananto'ti idaü
ākāsaguõakādasakaü nāma.

Sãlapākāraü -pe- satipaņņhānavãthikanti idaü dhammanagaraparivārekādasakaü nāmā'ti dve
ekādasakā vuttā.


[SL Page 440] [\x 440/]     

12

Ratto rāgavasena apacitiü na karoti, duņņho dosavasena, måëho mohavasena,
unnaëomānavasena, nigguõo avisesatāya, atithaddho atisedhatāya, hãno
hãnabhāvatāya,vacanakaro anissaratāya, pāpo kadariyatāya, dukkhāpito dukkhāpitatāya,
luddho lobhavasena, āyåhito athasādhanavasena apacitiü na karotã ti idaü
apacitiakārakapuggaladvādasakaü nāma ekameva āgataü.

13

Paüsukålikaīgaü tecãvarikaīgaü piõķapātikaīgaü sapadānacārikaīgaü ekāsanikaīgaü
pattapiõķikaīgaü khalupacachābhattikaīgaü āra¤¤ikaīgaü rukkhamålikaīgaü
abbhokāsikaīgaü sosānikaīgaü yathāsathatikaīgaü nesajajikaīganti idaü dhutaīgaterasakaü
nāma ekameva.

14

Cuddasabuddha¤āõavasena cuddasakaü veditabbaü.

16

Alaīkārapaëibodho, maõķanapaëibodho, telamakkhanapaëibodho, vaõõapaëibodho,
mālāpaëibodho, gadhapaëibodho, vāsapaëibodho, harãņakipaëibodho, āmalakapaëibodho,
raīgapaëibodho, badhanapaëibodho, kocchapaëibodho, kappakapaëibodho,
vijaņanapaëibodho, åkāpaëibodho, kesesu låyantesu socanti kilamanti paridevanti urattāëiü
kadanti sammohaü āpajjantã ti idaü kesapaëibodhasoëakaü.

Tiracchanagato peto micchādiņņhito kuhako mātughātako pitughātako arahantaghātako
lohituppādako saīghabhedako tithiyapakkantako theyyasaüvāsako bhikkhunãdåsako
terasannaü garukāpattãnaü a¤¤ataraü āpajjivā avuņņhito paõķako, ubhatobya¤janako,
ånasattavassako'ti idaü adhammābhisamayapuggalasoëasakantã dve soëasakā vuttā.

17

Abhijānato sati uppajjati kaņumikāya, oëārikavi¤¤āõato hitavi¤¤āõato ahitavi¤¤āõato
sabhāganimittato vãsabhāganimittato kathābhi¤a¤āõato lakkhaõato saraõato muddato
gaõanāto dhāraõato bhāvanato potthakanibadhanato upanikkhepato anubhutato sati
uppajjatã ti idaü satiuppajjanākārasattarasakaü ekameva.


[SL Page 441] [\x 441/]     

18

Aņņhārasabuddhadhammavasena aņņhārasakaü veditabbaü.

19

Suti sumuti 1 saükhyayogā ¤āyavesesikā 2 gaõitā gadhabbā tikicchā catubbedā purāõā
itihāsajotisā māyā hetu mantanā yuddhā chadasā buddhavacanena 3 ekånavãsatã ti idaü
ra¤¤o sikkhitasathekånavisatikaü.

22

Aggo yamo seņņho niyamo hāro vihāro saüyamo saüvaro khanti soraccaü ekantacariyā
ekattābhirati paņisallānaü hiri ottappaü viriyaü appamādo sikkhāpadānaü uddeso
paripucchā sãlādiabhirati nirālayatā sikkhāpadapāripåritā ti bāvãsatisamaõakaraõā dhammā
kāsāvadhāraõaü bhaõķubhāvo cā'ti dve liīgāni pakkhipivā vadanakāraõaguõabāvãsatikaü.

25

ârakkhā sevanā ceva pamattappamattā tathā
Seyyāvakāso gela¤¤aü bhojanaü labbhaka¤ceva
Viseso ca vijāniyā pattabhattaü saüvibhaje
Assāso ca paņicāro gāmaviharaü cārā be
Sallāpo pana kātabbo chiddaü disvā khameyya ca
Sakkaccākhaõķakārã dve arahassāsesakāri dve janeyya janakaü cittaü vaķķhicitataü
janeyya ca
Sikkhābale ņhapeyya naü mettaü cittaü ca bhāvaye.
Na jahe apadāya ca karaõãye ca ussukaü
Paggahe khalikaü dhamme. Iti paücavãsa guõā
Milidena pakāsitā'ti
Idaü antevāsikamhi ācariyena kataguõapaücavãsatikaü

Kodho upanāho makkho palāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thamho sāramho māno
atimāno mado pamādo thinamiddhaü nadi ālasyaü pāpamittatā råpā saddā gadhā rasā
phoņņhabbā budhā pipāsā aratã ti idaü cittadubbalãkaraõadhammapa¤cavãsatikanti dve
pa¤cavãsatikā vuttā.
---------------------------------------
1. Samamuti (sabbatha) nãti visesikā (sabbatha) 3. Mudadā vacane. (Milidapa¤eha)


[SL Page 442] [\x 442/]     

28

Paņisallānaü paņisalliyamānaü puggalaü rakkhati. âyuü vaķķheti, balaü vaķķheti, vajjaü
pidahati, ayasaü apaneti, yasaü upadahati, aratiü apaneti, ratiü upadahati, bhayaü apaneti,
vesārajjaü karoti, kosajjaü apaneti, viriyaü abhijaneti, rāgaü apaneti, dosaü apaneti, mohaü
apaneti, mānaü nihanti, vitakkaü bha¤jati, cittamekaggaü karoti, mānasaü sinehayati,
hāsaüabhijaneti, garukaükaroti, mānaü uppādayati, namassiyaü karoti, pãtiü pāpeti,
pāmojjaü karoti, saīkhārānaü sabhāvaü dassayati, bhavapaņisadhiü ugghāņeti,
sabbasāma¤¤aü detã ti idaüpaņisallāne guõaņņhavãsatikaü.

Mahosadho mahārāja såro, hirimā, ottāpã, sapakkho, mittasampanno, khamo, sãlavā,
saccavādã, soceyyasampanno, akodhano, anatimānã, anusåyako, viriyavā, āyåhako,
saīgāhako, saüvibhāgã, sakhilo, nivātavutti, asaņho, amāyāvã, buddhisampanno, kittimā,
vijjāsampanno, hitesã upanissitānaü, abhiråpo dassanãyo, pathito sabbajanassa, dhanavā
yasavā'ti idaü mahosadhaguõaņņhavãsatikaü iti dve aņņhavãsatikā vuttā.

30

Imehi terasahi dhutaguõehi pubbe āsevitehi nisevitehi ciõõehi pariciõõehi caritehi
paripåritehi nimittabhåtehi ariyasāvako idha bhave tiüsaguõavarehi samupeto hoti katamehi
tiüsaguõavarehi ? Siniddhamudumaddavamettacitto hoti, ghātitahatavihatakileso hoti,
hatanihatamānadappo hoti, acaladaëhaniviņņhanibbematikasaddho hoti, paripuõõa-pãõita.
Pahaņņhalobhaniya-santa-sukha-samāpattilābhã hoti,
sãla-vara-pavara-asama-sucigadhaparibhāvito hoti, devamanussānaü piyo hoti manāpo,
khãõāsava-ariyapuggala-pathito hoti, devamanussānaü vaditapåjito
thutathavitathomitapasatho, idha vā huraü vā lokena anupalitto, appathokavajje'pi
bhayadassāvã, vipula-vara-sampattikāmānaü maggaphalavarathasādhano,
ayācitavipulapaõãtapaccayabhāgã, aniketasano, dhānajjhāyitapavaravihārã,
vijaņitakilesajālavathuko, bhinna-bhagga-saīkuņita-samhina-gatinivāraõo, akuppadhammo,
ahãnãtavāso, anavajjabhogã, gativimutto, uttiõõasabbavicikiccho, vimuttijjhāyitatto,
diņņhadhammo, acaladaëhabhãruttāõamupagato, samucchinnānusayo,
sabbāsavakkhayampatto, santasukhasamāpattivihārabahulo, sabbasamaõaõaguõasamupeto,
imehi tiüsaguõavarehi samupeto hoti. Iti dhutaīgaguõānisaüsaguõavaratiüsakaü.


[SL Page 443] [\x 443/]     

Jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā, byādhi pi dukkho, maraõampi dukkhaü, soko pi paridevo pi
dukkho,upāyāso pi appiyehi sampayogo pi piyehi vippayogo pi, mātumaraõampi
pitumaraõampi bhātumaraõampi bhaginimaraõampi ¤ātimaraõampi ¤ātibyasanampi
bhogavyasanampi sãlabyasanampi diņņhibyasanampi rājabyasanampi corabyasanampi
veribhayampi dubbhikkhabhayampi aggibhayampi dukkhaü, udakabhayampi dukkhaü,
åmibhayampi 1 āvaņņabhayampi kumbhãlabhayampi suüsumārabhayampi
attānuvādabhayampi parānuvādabhayampi asilokabhayampi daõķabhayampi
duggatibhayampi parisasārajjabhayampi ājãvikabhayampi maraõabhayampi mahābhayampi
vettehi tāëanampi kasāhi tāëanampi aķķhadaõķakehi tāëanampi hathacchedampi
pādacchedampi nāsacchedampi kaõõacchedampi kaõõanāsacchedampi biëaīgathālikampi
saīkhamuõķikampi rāhumukhampi jotimalikampi hathapajjotikampi erakavattikampi
cãrakavāsikampi eneyyakampi balisamaüsikampi kahāpaõikampi khārāpatacchikampi
paëighaparivattikampi palālapãņhikampi tattena pi telena osi¤canampi sunakhehi
khādāpanampi jãvasålāropaõampi asināsãsacchedanampã ti idaü dukkhasaņņhikaü.

Saīkhamuõķakanti saīkhamuõķakammakaraõaü taü karontā uttaroņņhassa ubhayato
kaõõacåëikagalavāņakaparicchedena cammaü chidivā sabbakese ekato gaõņhiü kavā
daõķakena veķhavā uppāņenti saha kesehi cammaü uņņhahati tato
sãsakaņāhaüthålasakkharāhi ghaüsivā dhovantā saīkhavaõõaü karonti.

Tatha biëaīgathālikanti ka¤jiyaukkhalikakammakaraõaü. Taü karontā sisakaņāhaü uppāņevā
tattaü ayoguëaü saõķāsena gahevā tatha pakkhipanti. Tena mathaluīgaü pakkaņhivā upari
uttarati.

Rāhumukhanti rāhumukhakammakaraõaü. Taü karontā saīkunā vivarivā antomukhe dãpaü
jālenti. Kaõõacåëikāhi vā paņņhāya mukhaü nikhādanena khaõanti lohitaüpaggharivā
mukhaü påreti.

Jotimālikanti sakalasarãraü telapilotikāya veņhevā ālimpenti.

Hathapajjotikanti hathe telapilotikāya veņhevā pajjālenti.

Erakavattikanti erakavattakammakaraõaü. Taü karontā heņņhāgivato paņņhāya cammavaņņe
kantantā gopphake pātentã atha naü yottehi badhivā kaķķhanti. So attano'vacammavaņņe
akkamivā patati
---------------------------------------
1. âyampi [MS.]


[SL Page 444] [\x 444/]     

Cãrakavāsikanti cirakavāsikakammakaraõaü. Taü karontā tatheva cammavaņņe kantivā
kaņiyaü ņhapenti. Kaņito paņņhāya kantivāgopphakesu ņhapenti. Uparimehi
heņņhimasarãraü cãrakanivāsananivathaü viya hoti.

Eõeyyakanti eõeyyakakammakaraõaü. Taü karontā uhosu kapparesu ca jaõõukesu ca
ayasalākayo davā ayasålāni koņņenti. So catuhi ayayulehi bhumiyaü patiņņhahati. Atha naü
parivārevā aggiü karonti. Taü sadhisadhito sålāni apanovā catuhi aņņhikoņãhi yeva ņhapenti. 

Baëisamaüsikantiubhatomukhehi baëisehi paharivā cammamaüsanahāråni uppāņenti.

Kahāpaõakanti sakala sarãraü tiõhāhi vāsãhi koņito paņņhāya kahāpaõa mattaü kahāpaõa
mattaü pātentā koņņenti.

Khārāpatacchikanti sarãraü tatha tatha āvudhehi paharivā kocchehi khāraü saüsenti
cammamaüsanahāråni paggharivā aņņhakasaīkhalikā'va tiņņhati.

Paëighaparivattakatã ekena passena nipajjāpevā kaõõaõacchidde ayasålaü koņņevā
paņhaviyā ekabaddhaü karonti atha naü pāde gahevā āvijjhanti.

Palālapãņhikanti cheko kāraõiko chavicammaü acchidivā nisadapotakehi aņņhini
bhidivākesakalāpe gahevā ukkhipanti. Maüsarāsi yeva hoti. Atha naü keseheva
pariyonadhivā gaõhanti palālavaņņiü viya kavā paëiveņhentã'ti vinayaņãkā.

Imaü ca saņņhividhaü dukkhaü sallakkhevā bhavesu nibbidivā virajjivā bhavataõhaü
pahāvā dukkhalakkhaõaü dukkhānupassanā ¤āõena passitabbanti.

Diyaķķhasikkhāpadasatanti pa¤casattati sekhiye apanevā sesānaü vasena
diyaķķhasikkhāpadasataü veditabbanti.

Saīkhyāparicchedassa saråpagahaõaü samattaü.

Caturādhikasatesu gahetabbathesu pana catuttiüsa ekathānã, catuttiüsa dveyathāni soëasa
tyathāni, paüca caturathāni, terasa pa¤cathāni, dve sattathānã'ti.

Milidapa¤haņãkā samattā.
---------


[SL Paage 445] [\x 445/]     

Kusalena ņhitā 1 kusalā
Kusalo adhigacchati santipadaü
Kathitaü muninā sucitaü
Paramatha sabhāvagatãsu gataü

Nānāadhippāyavasā pavatte
Pāņhānamathe kusalo vidivā
ârocamāno varayuttamathaü
Gaõheyya sãho viya nāgarājaü

Hivā asāraü suhitaü ca gaõhe
ârogyakāmo ahitaü'va rogaü
Vi¤¤u paveseyya ca yuttamathaü
Haüsādhipo vā udakaü'va khãrā'ti.

Paramavisuddhasaddhābuddhiviriyapatimaõķitena sãlācārajjavamaddavādi - 
Guõasamudayasamuditenasakasamayasamayantaragahaõajjhogāhasamathena-
Pa¤¤āveyyattiyasamannāgatena tipiņakapariyattippabhede sāņņha- 
Kathe sathusāsane appaņihata¤āõappabhāvena ānanubhāvakaraõa-
Sampattijanitasukhaviniggatamadhuroëāravacanalāva¤a¤ayuttena yutta-
Mathavādinā vādãvarena mahākavinā suvipulavimalabuddhinā mahātipiņaka-
Cåëābhayathero'ti garåhi gahitanāmadheyyenatherena kato milidaņãkāgatho samatto.

Tāva tiņņhatu lokasmiü lokanitharaõesitaü
Dassento kulaputtānaü nayapa¤¤ā visuddhiyā
Yāva buddho'ti nāmampi suddhacittassa tādino
Lokamhi lokajeņņhassa pavattati mahesino

Bhuttā sudhādvādasa hanti pāpake
Khudhaü pipāsaü atidaraütrimaü (?)
Kodhupanāha¤cavivādapesuniü
Situõhatadi¤ca rasaggamāvahā

Dentassa pākādisakapphalāvahā
Dhammo suvutto pana kopadhāpake
Taduttariü hanti asesapāpake
Dentassa sotādisakapphalāvaho
---------------------------------------
1. Tinā (ņãkā) [MS.] Dakamãcabãranti [PTS.]


[SL Page 446] [\x 446/]     

Iti pa¤ca tiyaķķhasate sakide (?)
Madhurābhiramekarasenana yuto 
Milidā suņikā suguõā sukatā
Nibhayena dvãpasena (?) Yatā samato 1

Laīkavhaye dipavare susaõaõņhitā
Mahāvihāre ca jinorasālaye
Paramparā theragaõā susaõņhitā
Pakāsakā ye varasathusāsane

Tesaü alaīkārabhavena sāsane
Tipeņake suddhavisuddhabuddhinā
Sahāsayantena nare sarājike
Pahāsayantena gaõe gaõuttame.

 ãkā'ti nāmena milidadãpikā
Varathato gathappakarena sambhavaü (?)
Sugathakārenajinaīkurena me
Kata¤ca yaü yaü varapu¤¤a sampadaü (?)

Kusalena tenevahipathayantā
Varabodhi¤āõaü tividhesu ye yaü
Nibhayena tesaü turasijjhataü taü (?)
Parama¤ca sabba¤¤utaü pāpuõeyyaü

Ito cuto'haüsuhitena kammunā
Bhavāmi deve tusitavhaye pure
Ciraü caranto kusalaü punappunaü
Tatheva metteyyavare nirantaraü.

Tato naranto'va jinaīkuro varo
Yathā vãrabuddho'ti bhavekanāyako
Tato taranto varapu¤¤akārako
Bhavāmi narānarapåjito sadā

Susuro pavaro sumano varado
Piņakena vase sajane kathite
Pavaratha pakāsaka¤āõavaro
Varadhammasukhesanako sãlavā (?)
---------------------------------------
1. Samatto.


[SL Page 447] [\x 447/]     

Sace tidive tusite manorame
Bhavāmi jāto manorathappati
Varappadese patiråpake sadā
Dhãrā pajāyanti supu¤¤a kammino.

Ahampi tatheva padesamuttame
Bhavāmi nārãhi narehi påjito
Dhanena ¤āõena yasena dãpito
Visodhayanto puna sathusāsananaü

Anena pu¤¤ena bhavāvasānake
Sabba¤¤utaüyāva ca pāpåõevaraü
Nirantaraü lokahitassa kārako
Bhave bhaveyyaü sucito ca pāramã

Pu¤¤enanena vipulena bhavābhavesu
Pu¤¤ābhivåķķha parisuddhaguõādhivāso
Huvā narādhikataro (vata) sabbaseņņho.
Buddho bhaveyyamahamuttamanāthanātho.

Pu¤¤ena ciõõena piye mayā'daraü (?)
Sattā averā sukhitā bhavantu te
Devā naridā sakalaü imaü mahiü
Rakkhantu dhammena samena dhammino'ti.
---------