Niddesa I: Mahaniddesa
Based on the ed. by L. de la Vallée Poussin and E.J. Thomas: Mahāniddesa, Parts I and II.
London : Pali Text Society 1916/1917.
(Combined reprint 1978)



Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 10.4.2015]


NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.





ANNOTATED VERSION IN PTS LAYOUT





STRUCTURE OF REFERENCES (added):
Sn_n,nn.nn(=nnn) = Suttanipata_Vagga[IV only],Suttanta.Verse(=cumulative verse numbering[766-975])
Nidd_I.nn:nn = Niddesa I[=Mahāniddesa].Niddesa[section].Verse

NOTE:
The verse numbering jumps from "Nidd I.6:9" to "Nidd I.6:11".




THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm









Niddesa, Mahā Vol. I & II

[page 001]
1
            NAMO TASSA BHAGAVATO ARAHATO SAMMĀSAMBUDDHASSA.
Mahāniddeso.
Part I
AṬṬHAKAVAGGIKO.2
Paṭhamo Kāmasuttaniddeso.2

  Sn_IV,1.1(=766): Kāmaṃ kāmayamānassa tassa ce taṃ
samijjhati,
               addhā pītimano3 hoti laddhā macco
yad icchati. || Nidd_I.1:1 ||


     Kāmaṃ kāmayamānassā4 ti. Kāmā ti uddānato5 dve
kāmā, vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
     Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā, manāpikā saddā,
manāpikā gandhā, manāpikā rasā, manāpikā phoṭṭhabbā;
attharaṇā pāpuraṇā; dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā6 hat-
thigavāssavaḷavā7 khettaṃ vatthu8 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca
koṭṭhāgārañ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu9, vatthukāmā.
Api ca atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā;
ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā;
hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā; āpāyikā kāmā,
mānusikā10 kāmā, dibbā kāmā; paccupaṭṭhitā kāmā, nim-
mitā kāmā, paranimmitā kāmā; pariggahitā kāmā, apa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si ad. title: Suttantapiṭake Khuddakanikāyo.
2 Bp S om.
3 Bp pitimano.
4 S kāmayamanassā.
5 Bp Si udānato.
6 Bp S -sukarā.
7 Bp -gavassavalavā.
8 S vatthuṃ.
9 Si rajanīyavatthu.
10 Bp manussakā.

[page 002]
2 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 766
riggahitā kāmā; mamāyitā1 kāmā, amamāyitā2 kāmā;
sabbe pi kāmāvacarā dhammā, sabbe pi rūpāvacarā dhammā,
sabbe pi arūpāvacarā dhammā; taṇhāvatthukā taṇhāram-
maṇā kāmanīyatthena rajanīyatthena madanīyatthena
kāmā; ime vuccanti vatthukāmā.
     Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chanda-
rāgo kāmo, saṃkappo kāmo, rāgo kāmo, saṃkapparāgo
kāmo; yo kāmesu kāmachando3 kāmarāgo kāmanandi4
kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmaj-
jhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānam kāma-
chandanīvaraṇaṃ --
     *Addasam kāma te mūlaṃ, saṃkappā kāma jāyasi;
     na taṃ saṃkappayissāmi, evaṃ kāma na hohisī5 ti;
ime vuccanti kilesakāmā.
     Kāmaṃ6 kāmayamānassā ti kāmaṃ6 kāmayamānassa
icchamānassa7 sādiyamānassa patthayamānassa pihaya-
mānassa abhijappamānassā8 ti, kāmaṃ kāmayamānassa.
     Tassa ce taṃ samijjhatī ti. Tassa ce ti tassa khattiyassa
vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā
pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā. Tan ti vatthu-
kāmā vuccanti manāpikā rūpā, manāpikā saddā, manāpikā
gandhā, manāpikā rasā, manāpikā phoṭṭhabbā. Samijjhatī9
ti ijjhati10 samijjhati labhati paṭilabhati adhigacchati vin-
datī ti, tassa ce taṃ samijjhati.
     Addhā pītimano hotī ti. Addhā ti ekaṃsavacanaṃ nis-
saṃsayavacanaṃ11 nikkaṃkhavacanaṃ12 advejjhavacanaṃ
adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ apaṇṇakavacanaṃ13

--------------------------------------------------------------------------
* Jāt. iii, 450. Mahāvastu iii, 190.
1 S mamāyikā.
2 S amamāyikā.
3 S kāmacchando, throughout.
4 Bp -nandī.
5 Bp hotisi.
6 Bp S om.
7 S icchayamānassa.
8 S abhijappahamānassā.
9 S samicchati.
10 S icchanti.
11 Bp nisaṃsaya-.
12 Bp nikkakha-.
13 S apannaka-.

[page 003]
S.N. 767] Kāmasuttaniddeso. 3
avatthāpanavacanam etaṃ, addhā ti. Pītī ti yā pañca-
kāmaguṇapaṭisaṃyuttā1 pīti, pāmujjaṃ2, āmodanā, pa-
modanā, hāso, pahāso, vitti, tuṭṭhi, odagyaṃ, attamanatā3
cittassa4, abhipūraṇatā5 cittassa. Mano ti yaṃ cittaṃ
mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ
manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho, tajjā6 mano-
viññāṇadhātu; ayaṃ vuccati mano. Ayaṃ mano imāya
pītiyā sahagato hoti, sahajāto saṃsaṭṭho sampayutto
ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇo. Pītimano
hotī ti pītimano hotī4 tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭha-
mano attamano udaggamano muditamano7 pamodita-
mano4 hotī ti, addhā pītimano hoti.
     Laddhā macco yad icchatī ti. Laddhā ti laddhā8 labhitvā
paṭilabhitvā adhigantvā9 vinditvā. Macco10 ti satto naro
māṇavo11 poso puggalo jīvo jagū12 jantu indagū13 manujo.
Yad icchatī ti yaṃ icchati yaṃ sādiyati yaṃ pattheti yaṃ
piheti14 yaṃ abhijappati rūpaṃ vā saddaṃ vā gandhaṃ vā
rasaṃ vā phoṭṭhabbaṃ vā ti, laddhā macco15 yad icchati.
Ten'; āha Bhagavā:

          Kāmaṃ kāmayamānassa tassa ce taṃ samijjhati,
         addhā pītimano hoti laddhā macco yad icchatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,1.2(=767): Tassa ce kāmayānassa16 chandajā-
tassa jantuno
               te kāmā parihāyanti, sallaviddho va
ruppati. || Nidd_I.1:2 ||

--------------------------------------------------------------------------
1 Si -saññuttā, always.
2 S pamojjaṃ.
3 S attamanā.
4 Si om.
5 Bp abhipharatā; S abhiparaṇatā.
6 S tajjamano-.
7 Si samudita-.
8 Si om.
9 S abhigantvā.
10 S maccā.
11 S mānavo throughout.
12 Bp S jagu; Si jātu throughout.
13 Si vḷ. hindagū.
14 Si pihati.
15 S maccho.
16 Si kāmayamānassa throughout.

[page 004]
4 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 767
     Tassa ce kāmayānassā ti. Tassa ce ti tassa khattiyassa
vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa
vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā. Kāmayā-
nassā ti kāmayamānassa1 icchamānassa sādiyamānassa
patthayamānassa2 pihayamānassa3 abhijappamānassa.
Athavā kāmataṇhāya yāyati niyyati4 vuyhati5 saṃhari-
yati6. Yathā hatthiyānena vā 7assayānena vā7 goyānena
vā ajayānena vā meṇḍakayānena8 vā oṭṭhayānena vā
kharayānena vā yāyati niyyati4 vuyhati saṃhariyati9,
evam eva10 kāmataṇhāya yāyati niyyati4 vuyhati saṃhari-
yatī11 ti, tassa ce kāmayānassa.
     Chandajātassa jantuno ti. Chando ti yo kāmesu kāma-
chando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasneho12
kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kā-
mayogo kāmupādānaṃ kāmachandanīvaraṇaṃ. Tassa so
kāmachando jāto hoti, sañjāto nibbatto abhinibbatto13
pātubhūto. Jantuno ti sattassa narassa māṇavassa posassa
puggalassa jīvassa jagussa14 jantussa indagussa manu-
jassā ti, chandajātassa15 jantuno.
     Te kāmā parihāyantī ti te vā16 kāmā parihāyanti, so vā
kāmehi parihāyati.
     Kathaṃ te kāmā parihāyanti? Tassa tiṭṭhantass'; eva,
te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati,
udakaṃ vā vahati, *appiyā vā dāyādā haranti, nihitaṭṭhānā17
vā vigacchati,18 duppayuttā19 vā kammantā bhañjanti,20 kule

--------------------------------------------------------------------------
* Cf. Khp. viii, 5.
1 Bp kāmena.
2 S paṭṭhayamānassa.
3 S pihamānassa.
4 S niyyāti.
5 S vusihati.
6 S saṃsādiyati.
7-7 S om.
8 Bp S menda-.
9 S saṃdiyyāti.
10 Si evaṃ often in this context.
11 S sādiyatī.
12 S kāmasiho.
13 S abhinippatto.
14 Si jātussa.
15 S -jātassā ti.
16 S om.
17 Bp nihitaṭhānā; Si nihitaṃ.
18 Si nādhigacchati; S pi gacchati.
19 S dubbayayutto.
20 S bhañjati; Si bhijjanti.

[page 005]
S.N. 767] Kāmasuttaniddeso. 5
vā kulajjhāpako1 uppajjati yo te bhoge vikirati vidhameti
vidhaṃseti, aniccatā yeva aṭṭhamī2; evaṃ te kāmā hāyanti
parihāyanti paridhaṃsenti paripatanti3 antaradhāyanti
vippalujjanti.
     Kathaṃ so kāmehi parihāyati? Tiṭṭhant'; eva te4 bhogā5,
so cavati marati antaradhāyati vippalujjati; evaṃ so
kāmehi hāyati parihāyati paridhaṃseti paripatati antara-
dhāyati vippalujjati.
     *Corā haranti rājāno, aggi ḍahati, nassati,
     atho antena jahati sarīraṃ sapariggahaṃ.
     Etad aññāya medhāvī bhuñjetha ca dadetha ca,
          datvā ca bhutvā6 ca yathānubhāvaṃ
          anindito saggam upeti ṭhānan ti,
te kāmā7 parihāyanti.
     Sallaviddho va ruppatī ti yathā ayomayena vā sallena
viddho, aṭṭhimayena vā sallena, dantamayena vā sallena,
visāṇamayena vā sallena, kaṭṭhamayena vā sallena viddho,
ruppati kuppati ghaṭṭiyati8 pīḷiyati, byādhito domanassito
hoti; evam eva vatthukāmānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā
uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā9, so kā-
masallena 10ca sokasallena ca10 viddho ruppati kuppati
ghaṭṭiyati8 pīḷiyati, byādhito domanassito hotī ti, salla-
viddho va ruppati. Ten'; āha Bhagavā:

          Tassa ce kamāyānassa chandajātassa jantuno
          te kāmā parihāyanti, sallaviddho va ruppatī ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, 32.
1 Bm kulaṅgāro; S kulaṃkāro.
2 Bp aṭhamī.
3 S paripaṭanti; Si pariccajanti.
4 S ad. ca.
5 Bp S bhoge.
6 S sutvā.
7 S kāmaṃ.
8 S ghaṭiyyati; Si ghaṭiyati.
9 S -upāyā.
10-10 Si om.

[page 006]
6 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 768

  Sn_IV,1.3(=768): Yo kāme parivajjeti sappass'1 eva padā
siro,
               so 'maṃ visattikaṃ loke sato samati-
vattati. || Nidd_I.1:3 ||


     Yo kāme parivajjetī ti. Yo ti yo yādiso yathāyutto
yathāvihito yathāpakāro yanthānapatto yaṃdhammasa-
mannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā
gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Kāme
parivajjetī ti kāmā ti uddānato2 dve kāmā, vatthukāmā ca
kilesakāmā cā . . . pe . . . ime vuccanti vatthukāmā . . .
pe . . . ime vuccanti kilesakāmā. Kāme parivajjetī ti
dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeti, vikkhambhanato vā sa-
mucchedato vā.
     Kathaṃ vikkhambhanato kāme parivajjeti? Aṭṭhikaṃ-
kalūpamā3 kāmā appassādatthenā ti passanto vikkham-
bhanato kāme parivajjeti. Maṃsapesūpamā4 kāmā bahu-
sādhāraṇatthenā ti passanto vikkhambhanato kāme pari-
vajjeti. Tiṇukkūpamā5 kāmā anudahanatthenā ti passanto
vikkhambhanato kāme parivajjeti. Aṅgārakāsūpamā6
kāmā mahāpariḷāhatthenā ti passanto vikkhambhanato
kāme parivajjeti. Supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭ-
ṭhānatthenā7 ti passanto vikkhambhanato kāme pari-
vajjeti. Yācitakūpamā kāmā tāvakālikatthenā ti passanto
vikkhambhanato kāme parivajjeti. Rukkhaphalūpamā
kāmā sambhañjanaparibhañjanatthenā8 ti passanto, vik-
khambhanato kāme parivajjeti. Asisūnūpamā kāmā adhi-
kuṭṭanatthenā9 ti passanto vikkhambhanato kāme pari-
vajjeti. Sattisūlūpamā10 kāmā vinivijjanatthenā ti passanto
vikkhambhanato kāme parivajjeti. Sappasirūpamā kāmā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si sapasseva, and below sapo, sapasiro; Bp sabbasseva.
2 Codd. udānato.
3 Bp atthikaṅkalupamā; S athikaṃkophapamā.
4 Bp -upamā. Cf. M. i, 130; 364 f.
5 S tintakkupamā.
6 S aṃkāhārakāsupamā.
7 S dhuttara-.
8 S -paribhuñjana-.
9 Bp adhikuttena-; S adhikuṭṭhana-; Si adhikantana-.
10 S satthi-.

[page 007]
S.N. 768] Kāmasuttaniddeso. 7
sappaṭibhayatthenā ti passanto vikkhambhanato kāme
parivajjeti. Aggikhandhūpamā1 kāmā mahābhitāpanat-
thenā2 ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti.
     Buddhānussatiṃ3 bhāvento pi4 vikkhambhanato kāme
parivajjeti, dhammānussatiṃ bhāvento pi . . . pe . . .
saṅghānussatiṃ bhāvento pi, sīlānussatiṃ bhāvento pi,
cāgānussatiṃ bhāvento pi, devatānussatiṃ bhāvento pi,
ānāpāṇassatiṃ5 bhāvento pi, maraṇassatiṃ6 bhāvento pi,
kāyagatāsatiṃ bhāvento pi 7vikkhambhanato kāme pari-
vajjeti7, upasamānussatiṃ bhāvento pi vikkhambhanato
kāme parivajjeti, paṭhamaṃ jhānaṃ bhāvento pi vikkham-
bhanato kāme parivajjeti, dutiyaṃ8 jhānaṃ bhāvento pi,
tatiyaṃ jhānaṃ bhāvento pi, catutthaṃ jhānaṃ bhāvento
pi, ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ9 bhāvento pi, viññān-
añcāyatanasamāpattiṃ bhāvento pi, ākiñcaññāyatanasamā-
pattiṃ bhāvento pi, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ
bhāvento pi vikkhambhanato kāme parivajjeti. Evaṃ
vikkhambhanato kāme parivajjeti.
     Kathaṃ samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpatti-
maggaṃ bhāvento pi apāyagamanīve kāme samucchedato
parivajjeti, sakadāgāmimaggaṃ10 bhāvento pi oḷārike kāme
samucchedato parivajjeti, anāgāmimaggaṃ bhāvento pi
aṇusahagate kāme samucchedato parivajjeti, arahatta-
maggaṃ bhāvento pi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ
asesaṃ nissesaṃ samucchedato kāme parivajjeti. Evaṃ
samucchedato kāme parivajjetī ti, yo kāme parivajjeti.
     Sappass'11 eva padā siro ti. Sappo vuccati ahi. Ken'
atthena sappo? Saṃsappanto gacchatī ti sappo. Bhu-

--------------------------------------------------------------------------
1 S aggikkhandu-.
2 Si mahaggitāpana-.
3 S -ssati throughout. Cf. A. i, 30, 42.
4 S om.
5 S anāpānānussati; Si ānāpānussatiṃ
6 S maraṇānussati; Si maraṇānussatiṃ.
7-7 Bp S om.
8 S dutiyajjhānaṃ, tatiyajjhānaṃ, etc.
9 S -samāpatti throughout.
10 Bp sakād-.
11 Si has sapass'; eva, sappo, saṃsapanto; S sabba, sada, sappo.

[page 008]
8 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 768
janto gacchatī ti bhujago; ureṇa gacchatī ti urago; pan-
nasiro gacchatī ti pannago; sireṇa1 supatī2 ti siriṃsapo3;
vile4 sayatī ti vilāsayo4; guhāyaṃ setī5 ti guhāsayo;
dāṭhā6 tassa āvudho ti dāṭhāvudho6; visaṃ tassa ghoran
ti ghoraviso; jivhā tassa duvidhā7 ti dujivho8; dvīhi
jivhāhi rasaṃ sāyatī ti dvirasaññū9. Yathā puriso jīvitu-
kāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo10 pādena
sappasiraṃ vajjeyya11 vivajjeyya parivajjeyya abhinivaj-
jeyya, evam eva sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo10 kāme
vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyā ti, sap-
pass'; eva padā siro.
     So 'maṃ visattikaṃ loke sato samatirattatī ti. So ti yo
kāme parivajjeti. Visattikā vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo
anunayo anurodho nandi12 nandirāgo12, cittassa sārāgo,
icchā mucchā13 ajjhosānaṃ gedho14 paligedho15 saṅgo16
paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī17 jālinī saritā
visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī18 dutiyā paṇidhi bhava-
netti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhā
āsā āsiṃsanā19 āsiṃsitattaṃ20, rūpāsā saddāsā gandhāsā
rasāsā21 phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā22 pajappanā jappitattaṃ,
loluppā23 loluppāyanā loluppāyitattaṃ, mucchañcikatā24,
sādhukamyatā, adhammarāgo visamalobho, nikanti nikā-
manā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhava-

--------------------------------------------------------------------------
1 S sareṇa; Si sirena.
2 Bp suppatī [supati=s0rpati].
3 Bp sarisappo; S siriṃsappo; Si sirisapo.
4 Bp S bil-.
5 Bp sayatī.
6 Si S dāḍhā, dāḍhā-.
7 S dvividhā.
8 Bp dujjivo; S dujjivho; Si dujivhā.
9 Si dirasaññū.
10 Codd. -paṭikkulo.
11 S vajjeyyā throughout.
12 Bp nandī, nandīrāgo. Cf. Dhs. 1059.
13 S om.
14 S rodho.
15 S palirodho.
16 Si vḷ. satto.
17 S sappinī.
18 Bp ayūhinī.
19 S āsīsanā.
20 S āsīsitattam.
21 Si om.
22 S jappinā; Si jappā.
23 Bp S loluppaṃ.
24 Bp mucchañjikatā; S suvañcikatā.

[page 009]
S.N. 768] Kāmasuttaniddeso. 9
taṇhā vibhavatanhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā
rūpataṇhā1, saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhab-
bataṇhā dhammataṇhā; ogho yogo gantho2 upādānaṃ
āvaranaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ3 upakkileso
anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā, vevicchaṃ dukkhamūlaṃ
dukkhanidānaṃ4 dukkhappabhavo, mārapāso mārabaḷisaṃ
māravisayo, taṇhānadi tanhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ5 taṇhā-
samuddo, abhijjhā, lobho akusalamūlaṃ.
     Visattikā ti. Ken'; atthena visattikā? Visaṭā6 ti visattikā,
visālā ti visattikā, visaṭā7 ti visattikā8, visakkatī9 ti
visattikā, visaṃharatī ti visattikā, visaṃvādikā10 ti visat-
tikā, visamūlā ti visattikā, visaphalā ti visattikā, visa-
paribhogā ti visattikā; visālā vā pana sā 11rūpe taṇhā11,
sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase
pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapac-
cayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arū-
padhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave
asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catu-
vokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne
diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatā ti,
visattikā.
     Loke ti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke
dhātuloke āyatanaloke.
     Sato ti catūhi kāraṇehi sato, kāye kāyānupassanāsati-
paṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu citte12 dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato. Aparehi
pi catūhi kāraṇehi sato, asatiparivajjanāya sato, satikaraṇī-
yānañ ca dhammānaṃ katattā sato, satipaṭipakkhānaṃ13
dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ dhammānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 Bp S gandho.
3 S bandanaṃ; Si phandanaṃ.
4 Si vḷ. -nidhānaṃ.
5 Bp S -gadulaṃ; Si gaddalaṃ.
6 S visabhā.
7 S visaññā.
8 S ad. visahā ti visattikā.
9 S visattati.
10 S -vāditā.
11-11 Bp S taṇhā rūpe.
12 S cittesu.
13 Bp -patibandhānaṃ; S paripattānaṃ.

[page 010]
10 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 768
appamuṭṭhattā1 sato. Aparehi pi catūhi kāraṇehi sato,
satiyā samannāgatattā2 sato, satiyā vasitattā sato, satiyā
pāguññatāya3 sato, satiyā apaccorohaṇatāya sato. Aparehi
pi catūhi kāraṇehi sato, satattā4 sato, santattā sato, sami-
tattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Būddhā-
nussatiyā5 sato, dhammānussatiyā sato, saṃghānussatiyā
sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā
sato, ānāpāṇasatiyā sato, maraṇasatiyā6 sato, kāyagatā-
satiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati
patissati sati7 saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussa-
natā8 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati9 satisam-
bojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā
upeto hoti, samupeto10 upāgato11 samupāgato12 upapanno
samupapanno13 samannāgato14, so vuccati sato.
     So 'maṃ visattikaṃ loke sato samativattatī ti yā15 loke16
visattikā, imaṃ15 loke17 visattikaṃ sato tarati uttarati
patarati samatikkamati vītivattatī ti, so 'maṃ visattikaṃ
loke sato samativattatī ti. Ten'; āha Bhagavā:

          Yo kāme parivajjeti sappass'; eva padā siro,
          So 'maṃ visattikaṃ loke sato samativattatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,1.4(=769): Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavās-
saṃ18 dāsaporisaṃ
               thiyo19 bandhū puthū20 kāme yo naro
anugijjhati. || Nidd_I.1:4 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp asammuṭṭhānaṃ; S asaduṭṭhattā.
2 Bp sampannāgatattā, often.
3 S pāraññatāya.
4 Bp S sattattā.
5 S ad. muddhā.
6 Si maraṇānussatiyā.
7 S om.
8 Si assammussanatā; S asammuyhasantā.
9 S samāsati.
10 S ad. hoti.
11 Si upagato.
12 Si samupagato.
13 Bp S sampanno.
14 Bp sampannāgato.
15 Bp S om.
16 Bp S ad. vā sā.
17 Bp ad. vā tam; S ad. vā . . .
18 Bp gavassam.
19 Bp tiyo.
20 P.T.S puthu.

[page 011]
S.N. 769] Kāmasuttaniddeso. 11
     Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā ti. Khettan ti sālikhettaṃ
vīhikhettaṃ muggakhettaṃ māsakhettaṃ yavakhettaṃ
godhūmakhettaṃ1 tilakhettaṃ. Vatthun ti gharavatthu2
koṭṭhavatthu3 purevatthu pacchāvatthu ārāmavatthu
vihāravatthu. Hiraññan ti hiraññaṃ4 vuccati kahāpaṇo5
ti, khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā.
     Gavāssaṃ dāsaporisan ti. Gavan ti gāvo6 vuccanti.
Assā ti pasukādayo7 vuccanti. Dāsā ti cattāro dāsā, anto-
jātako dāso, dhanakkitako8 dāso, sāmaṃ vā dāsavisayaṃ9
upeti, akāmako10 vā dāsavisayaṃ9 upeti.
          *Āmāya11 dāsā pi bhavanti h'; eke,
          dhanena kītā pi bhavanti dāsā,
          sāmañ ca eke upayanti dāsaṃ,
          bhayā12 panuṇṇā pi bhavanti dāsā.
Porisan13 ti tayo purisā, bhaṭakā14 kammakarā upajīvino
ti, gavāssaṃ dāsaporisaṃ.
     Thiyo bandhū puthū kāme ti. Thiyo ti itthipariggaho
vuccati. Bandhū ti cattāro bandhū, ñātibandhavā pi
bandhu, gottabandhavā pi bandhu. mantabandhavā pi
bandhu, sippabandhavā pi banhdu, Puthū kāme ti bahū
kāme, ete puthū kāmā manāpikā rūpā . . . pe . . . manā-
pikā phoṭṭhabbā ti, thiyo bandhū puthū kāme.
     Yo naro anugijjhatī ti. Yo ti yo yādiso yathāyutto
yathāvihito yathāpakāro yanthānapatto yaṃdhamma-
samannāgato15 khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā

--------------------------------------------------------------------------
* Jāt. vi, 285.
1 Codd. godhuma-.
2 Bp S -vatthuṃ throughout.
3 Bp koṭṭhagāvatthum; S om.
4 Si om.
5 S kahāpaṇako.
6 Bp gavā.
7 Bp S passukāyo.
8 S dhantako.
9 Si dāsaviyam; S dasabam, dasavisayam.
10 S ad. mā.
11 S āhaya.
12 S bhayāparuṇṇā.
13 Bp purisā; S purisān.
14 S bhaṭikā; Si bhajakā.
15 Bp -sampannāgato.

[page 012]
12 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 770
gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Naro ti
satto naro māṇavo poso puggalo jīvo jagū jantu indagū
manujo. Anugijjhatī ti kilesakāmena vatthukāmesu gij-
jhati anugijjhati paligijjhati palibajjhatī ti, yo1 naro
anugijjhati. Ten'; āha Bhagavā:

          Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavāssaṃ dāsapori-
saṃ
          thiyo bandhū puthū kāme yo naro anugijjhati.

_________________________________


  Sn_IV,1.5(=770): Abalā naṃ balīyanti, maddante naṃ
parissayā,
               tato naṃ dukkham anveti, nāvaṃ bhin-
nam ivodakaṃ. || Nidd_I.1:5 ||


     Abalā naṃ balīyantī ti. Abalā ti abalā kilesā dubbalā
appabalā appathāmakā hīnā nihīnā parihīnā2 omakā lāmakā
jatukkā3 parittā. Te kilesā taṃ puggalaṃ sahanti pari-
sahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti mad-
dantī ti, evam pi abalā naṃ balīyanti.
     4Athavā abalaṃ4 puggalaṃ dubbalaṃ appabalaṃ appa-
thāmakaṃ hīnaṃ nihīnaṃ parihīnaṃ2 omakaṃ lāmakaṃ
jatukkaṃ parittaṃ, yassa n'; atthi saddhābalaṃ viri-
yabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ
ottappabalaṃ, te kilesā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti
abhibhavanti ajjhottharanti5 pariyādiyanti maddantī ti,
evam pi abalā naṃ balīyanti.
     Maddante naṃ parissayā ti. 6Parissayā ti6 dve parissayā,
pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca.
     Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpi-accha-
taracchā7 kokā8 gomahisā9 hatthī10 ahi-vicchikā satapadī

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp bhiyo.
2 Bp om.
3 Bp chatukkā throughout.
4-4 S atha balaṃ.
5 S ajjhottaranti throughout.
6-6 S Si om.
7 Bp -acchā-.
8 S nakomahiyā.
9 Bp mahisā.
10 Bp hatthi.

[page 013]
S.N. 770] Kāmasuttaniddeso. 13
corā vā assu, māṇavā vā1 katakammā2 vā akatakammā
vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo
sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso
ḍāho3 jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā4 visūcikā5
kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu
rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ6 madhumeho aṃsā piḷakā
bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā, semhasamuṭṭhānā
ābādhā, vātasamuṭṭhānā ābādhā, sannipātikā ābādhā, utu-
pariṇāmajā ābādhā, visamaparihārajā ābādhā, opakkamikā
ābādhā, kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā
pipāsā uccāro passāvo7 ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapa-
samphassā8 iti vā2, ime vuccanti pākaṭaparissayā.
     Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacī-
duccaritaṃ manoduccaritaṃ, kāmachandanīvaraṇaṃ byāpā-
danīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanī-
varaṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ, rāgo doso moho kodho
upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ
thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe
kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā,
sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṃkhārā9; ime vuccanti
paṭicchannaparissayā.
     Parissayā ti ken'; atthena parissayā? Parisahantī10 ti
parissayā, parihānāya saṃvattantī ti parissayā, tatr'; āsayā
ti, parissayā.
     Kathaṃ parisahantī10 ti parissayā? Te parissayā taṃ
puggaḷaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti
pariyādiyanti maddanti; evaṃ parisahantī ti, parissayā.
     Kathaṃ parihānāya saṃvattantī ti parissayā? 11Te
parissayā11 kusalānaṃ dhammānaṃ parihānāya12 antarā-
yāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ?
Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 S om.
3 Codd. ḍaho.
4 Codd. sulā.
5 S visuci.
6 Bp Si lohitaṃ pittam.
7 Bp pasāvo.
8 Bp -sarisapa-.
9 Si sabbe k-.
10 S parissahantī.
11-11 Si om.
12 Bp S antarāyāya parihānāya throughout.

[page 014]
14 Aṭṭhakavaggo.
dāya anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya,
sīlesu paripūrikāritāya1, indriyesu guttadvāratāya, bhojane
mattaññutāya, jāgariyānuyogassa, satisampajaññassa, ca-
tunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogassa, catunnaṃ
sammappadhānānaṃ bhāvanānuyogassa, catunnaṃ iddhip-
pādānaṃ bhāvanānuyogassa, pañcannaṃ indriyānaṃ bhā-
vanānuyogassa, pañcannaṃ balānaṃ bhāvanānuyogassa,
sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvanānuyogassa, ariyassa
aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa. Imesaṃ kusa-
lānaṃ dhammānaṃ parihānāya antarāyāya saṃvattanti;
evaṃ parihānāya samvattantī ti, parissayā.
     Kathaṃ tatr'; āsayā ti parissayā? Tatth'; ete pāpakā
akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā; yathā
bile bilāsayā2 pāṇā sayanti, dake dakāsayā3 pāṇā sayanti,
vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā
sayanti, evam eva tatth'; ete pāpakā akusalā dhammā
uppajjanti attabhāvasannissayā4, evam pi tatr'; āsayā ti,
parissayā.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Sāntevāsiko5 bhikkhave
bhikkhu sācariyako6 dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko7 sācariyako8 dukkhaṃ
na phāsu viharati? Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā
rūpaṃ disvā uppajjanti9 pāpakā akusalā dhammā sarasaṃ-
kappā10 saṃyojanīyā, ty assa anto vasanti anvāvasanti11
pāpakā akusalā dhammā ti, tasmā sāntevasiko ti vuccati;
te naṃ samudācaranti 12samudācaranti naṃ12 13pāpakā
akusalā dhammā ti, tasmā sācariyako14 ti vuccati. Puna

--------------------------------------------------------------------------
* S. iv, 136.
1 Si paripūra-.
2 S bilālayāyā.
3 S dakāyasayā.
4 Si ad. ti.
5 Bp sante-; S sā ante.
6 S sā āñcariyako.
7 S antevāsiko.
8 S acariyako.
9 S ad. ye.
10 Bp sarasaṇappa; S prasaṃkappā.
11 Bp anvāsavanti; Si anvāssavanti, here and below.
12-12 Si om.
13 S ad. vā.
14 S ācariyako.

[page 015]
S.N. 770] Kāmasuttaniddeso. 15
c'; aparaṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā,
ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā1, manasā dhammaṃ viññāya uppaj-
janti 2pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā3 saṃyo-
janīyā, ty assa anto vasanti anvāvasanti pāpakā akusalā
dhammā ti, tasmā sāntevāsiko4 ti vuccati; te naṃ samu-
dācaranti 5samudācaranti naṃ5 pāpakā akusalā dhammā
ti, tasmā sācariyako6 ti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave
bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu 7viha-
ratī ti, evam7 pi tatr'; āsayā ti, parissayā.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Tayo me bhikkhave
antarāmalā antarā-amittā antarāsapattā antarāvadhakā
antarāpaccatthikā8. Katame tayo? Lobho bhikkhave
antarāmalaṃ9 antarā-amitto antarāsapatto antarāvadhako
antarāpaccatthiko. 10Doso bhikkhave antarāmalaṃ9
antarā-amitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccat-
thiko10. Moho bhikkhave antarāmalaṃ9 antarā-amitto
antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho
bhikkhave tayo antarāmalā antarā-amittā antarāsapattā
antarāvadhakā antarāpaccatthikā ti.
          Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano,
          bhayaṃ antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
          Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;
          andhaṃ11 tamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.
          Anatthajanano doso, doso cittappakopano,
          bhayaṃ antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
          Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passati;
          andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ kodho sahate naraṃ.

--------------------------------------------------------------------------
* Itv. 88.
1 Bp phussitvā.
2 Bp S ad. ye.
3 S para-.
4 S ante-.
5-5 Si om.
6 S sācariyassako.
7-7 Si viharati evam.
8 S ad. ti.
9 Si -malo.
10-10 Bp S doso . . . pe . . .
11 Bp Si andhatamaṃ throughout.

[page 016]
16 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 770
          Anatthajanano moho, moho cittappakopano,
          bhayaṃ antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
          Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;
          andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yam moho sahate naraṃ,
evam pi tatr'; āsayā ti parissayā ti1.
     Vuttaṃ 2h'; etaṃ Bhagavatā: *Tayo kho mahārāja
purisassa dhammā ajjhattam uppajjamānā uppajjanti
ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho
kho3 mahārāja purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno
uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho
mahārāja 4purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno
uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya4. Moho kho
mahārāja purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno
uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho
mahārāja tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā
uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā ti3.
     Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ
     hiṃsanti attasambhūtā tacasāraṃ va samphalan5 ti,
evam pi tatr'; āsayā ti parissayā.
     Vuttaṃ pi c'; etaṃ6 Bhagavatā:
          *Rāgo ca doso ca itonidānā
          arati rati lomahaṃso ito jāto7
          ito samuṭṭhāya manovitakkā
          kumārakā dhaṃkam8 iv'; ossajjantī9 ti,
evam pi tatr'; āsayā ti, parissayā.
     Maddante naṃ parissayā ti te parissayā taṃ puggalaṃ
sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādi-
yanti maddantī ti, maddante naṃ parissayā.

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, 70; cf . 98 and Itv. 50. ** Sn. 271.
1 Si om.
2 S ad. pi.
3 Bp S om.
4-4 Bp pe.
5 S sābalan.
6 Si vuttam h'; etaṃ.
7 Bp ito jatā; S itojā.
8 S maṅkam.
9 Bp osajantī.

[page 017]
S.N. 770] Kāmasuttaniddeso. 17
     Tato naṃ dukkham anvetī ti. 1Tato ti1 tato tato paris-
sayato taṃ puggalaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyi-
kaṃ hoti; jātidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ
hoti, jarādukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti,
byādhidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti,
maraṇadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti,
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ anveti anu-
gacchati anvāyikaṃ hoti, nerayikaṃ2 dukkhaṃ, tirac-
chānayonikaṃ dukkhaṃ, petavisayikaṃ3 dukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikam hoti, mānusakaṃ dukkhaṃ,
gabbhe okkantimūlakaṃ4 dukkhaṃ, gabbhe ṭhitimūlakaṃ
dukkhaṃ, gabbhā5 vuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ, jātass'
upanibandhikaṃ6 dukkhaṃ, jātassa parādheyyakaṃ
dukkhaṃ, attupakkamadukkhaṃ, parupakkamadukkhaṃ7
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti; dukkhadukkhaṃ an-
veti anugacchati anvāyikaṃ hoti, saṃkhāradukkham
vipariṇāmadukkhaṃ, cakkhurogo sotarogo ghānarogo
jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dan-
tarogo kāso sāso pināso ḍāho8 jaro kucchirogo mucchā
pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso
apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohita-
pittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭ-
ṭhānā ābādhā, semhasamuṭṭhānā ābādhā, vātasamuṭṭhānā
ābādhā, sannipātikā ābādhā, utupariṇāmajā ābādhā,
visamaparihārajā ābādhā, opakkamikā ābādhā, kammavi-
pākajā ābādhā, sitaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro pas-
sāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassadukkhaṃ,
mātumaraṇadukkhaṃ9 pitumaraṇadukkhaṃ bhātumaraṇa-
dukkhaṃ bhaginīmaraṇadukkhaṃ puttamaraṇadukkhaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Si nerayikadukkhaṃ, yonikadukkhāṃ, etc.
3 Si petavisayadukkhaṃ.
4 Si gabbhokkanti-.
5 Si gabbhav-.
6 Bp S -bandhakaṃ.
7 Si parapakkama-; Bp parūpakkamaṃ d-; S parupamaṃ dukkhaṃ.
8 Codd. ḍaho.
9 Bp S -maraṇaṃ dukkhaṃ throughout.

[page 018]
18 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 770
dhītumaraṇadukkhaṃ ñātibyasanadukkhaṃ bhogabyasana-
dukkhaṃ rogabyasanadukkhaṃ sīlabyasanadukkhaṃ diṭ-
ṭhibyasanadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotī ti,
tato naṃ dukkhaṃ anveti.
     Nāvaṃ bhinnaṃ ivodakan ti yathā bhinnaṃ nāvaṃ1 tato
tato udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, purato pi
udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, pacchato pi,
heṭṭhato pi, passato pi udakaṃ anveti anugacchati anvāyi-
kaṃ hoti; evam eva tato tato parissayato taṃ puggalaṃ
dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, jātiduk-
khaṃ2 anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti . . . pe . . .
diṭṭhibyasanadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ
hotī ti, nāvaṃ bhinnam ivodakaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Abalā naṃ balīyanti, maddante naṃ parissayā,
          tato naṃ dukkham anveti, nāvaṃ bhinnam ivodakan
ti.

_________________________________


  Sn_IV,1.6(=771): Tasmā jantu sadā sato kāmāni pari-
vajjaye,
               te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvā
va pāragū. || Nidd_I.1:6 ||


     Tasmā jantu sadā sato ti. Tasmā ti tasmā taṃkāraṇā
taṃhetu tappaccayā taṃnidānā3 etaṃ ādīnavaṃ sampas-
samāno kāmesū ti, tasmā. Jantū ti satto naro māṇavo
poso puggalo jīvo jagū jantu indagū manujo. Sadā ti
sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ
samitaṃ abbocchiṇṇaṃ4 poṅkhānupoṅkhaṃ5, udakummi-
kājātaṃ6 avīci-santatisahitaṃ7 phusitaṃ8 purebhattaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp Si ad. udakaṃ anvāyikaṃ; S ad. dakam ehito.
2 S jātikaṃ dukkhaṃ.
3 Si vḷ. taṃnidānam.
4 Bp abbokiṇṇaṃ; S abbokinnaṃ.
5 S pokhānuṃpokhaṃ; Si pokhānupokhaṃ.
6 Bp udakumikājātaṃ; S udakumikajātaṃ; Si udakummīkajātaṃ.
7 S santasayitaṃ.
8 Bp phassitaṃ.

[page 019]
S.N. 771] Kāmasuttaniddeso. 19
pacchābhattaṃ purimayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchi-
mayāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe, purime vayo-
khandhe, majjhime vayokhandhe, pacchime vayokhandhe.
Sato ti catūhi kāraṇehi sato, kāye kāyānupassanāsati-
paṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu citte dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; aparehi1
pi catūhi kāraṇehi sato . . . pe . . . so vuccati sato ti,
tasmā jantu sadā sato.
     Kāmāni parivajjaye ti. Kāmānī2 ti uddānato dve kāmā,
vātthukāmā ca kilesakāmā ca . . . pe . . . ime vuccanti
vatthukāmā . . . pe . . . ime vuccanti kilesakāmā.
     Kāmāni parivajjaye ti dvīhi kāraṇehi kāme parivaj-
jeyya, vikkhambhanato vā samucchedato vā.
     Kathaṃ vikkhambhanato kāme parivajjeyya? Aṭṭhi-
kaṃkalūpamā kāmā appassādatthenā ti passanto vik-
khambhanato kāme parivajjeyya; maṃsapesūpamā kāmā
bahusādhāraṇatthenā ti passanto vikkhambhanato kāme
parivajjeyya; tiṇukkūpamā kāmā anudahanatthenā ti
passanto vikkhambhanato kāme parivajjeyya . . . pe . . .
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāvento pi3 vik-
khambhanato kāme parivajjeyya. Evaṃ vikkhambhanato
kāme parivajjeyya . . . pe . . . evaṃ samucchedato kāme
parivajjeyyā ti, kāmāni parivajjaye.
     Te pahāya tare oghan ti. Te ti vatthukāme parijānitvā,
kilesakāme pahāya pajahitvā vinoditvā byantikaritvā
anabhāvaṃ gamitvā4, kāmachandanīvaraṇaṃ pahāya paja-
hitvā vinoditvā byantikaritvā anabhāvaṃ gamitvā, byāpā-
danīvaraṇaṃ5 thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuc-
canīvaraṇaṃ vicikicchānīvaranaṃ pahāya pajahitvā vino-
ditvā byantikaritvā anabhāvaṃ gamitvā, kāmoghaṃ
bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyya uttareyya
patareyya samatikkameyya vītivatteyyā ti, te pahāya6 tare
oghaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp S kāmā.
3 Bp om.
4 Bp gametvā throughout.
5 Bp S ad. pe.
6 S pahā.

[page 020]
20 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 771
     Nāvaṃ sitvā1 va pāragū ti yathā2 garukaṃ nāvaṃ
bhārikaṃ udakaṃ sitvā osiñcitvā chaḍḍetvā lahukāya
nāvāya khippaṃ lahuṃ appakasiren'; eva pāraṃ gaccheyya;
evam eva vatthukāme parijānitvā, kilesakāme pahāya
pajahitvā vinoditvā byantikaritvā anabhāvaṃ gamitvā,
kāmachandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thīnamid-
dhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānī-
varaṇaṃ pahāya pajahitvā vinoditvā byantikaritvā ana-
bhāvaṃ gamitvā, khippaṃ lahuṃ appakasiren'; eva pāraṃ
gaccheyya. Pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ; yo so sab-
basaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo
virāgo nirodho nibbānaṃ; pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhi-
gaccheyya, pāraṃ phuseyya, pāraṃ sacchikareyya pāragū
ti; yo pi pāraṃ gantukāmo so pi pāragū, yo pi pāraṃ
gacchati so pi pāragū, yo pi pāraṃ gato so pi pāragū.
     Vuttaṃ3 h'; etaṃ Bhagavatā: *Tiṇṇo pāragato4 thale
tiṭṭhati brāhmaṇo ti. 2Brāhmaṇo ti2 kho bhikkhave ara-
hato etaṃ adhivacanaṃ; so abhiññāpāragū pariññāpāragū
pahānapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū samā-
pattipāragū; abhiññāpāragū sabbadhammānaṃ, pariññā-
pāragū sabbadukkhānaṃ, pahānapāragū sabbakilesānaṃ,
bhāvanāpāragū catunnaṃ ariyamaggānaṃ, sacchikiriyā-
pāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṃ;
so vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ, vasip-
patto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasippatto
pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto
ariyāya vimuttiyā; so pāragato4 pārappatto, anta-
gato antappatto, koṭigato koṭippatto, pariyantagato pari-
yantappatto, vosānagato vosānappatto, tāṇagato tāṇap-
patto, leṇagato leṇappatto, saraṇagato saraṇappatto, abha-
yagato abhayappatto, accutagato accutappatto, amata-
gato amatappatto, nibbānagato nibbānappatto; so
vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko
pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo

--------------------------------------------------------------------------
* S. iv, 175.
1 S hitvā twice; Si sitvā . . . siñcitvā.
2-2 Si om.
3 S ad. pi.
4 Bp S pāraṃgato.

[page 021]
S.N. 771] Kāmasuttaniddeso. 21
pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodhi; duk-
khaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito,
nirodho sacchikato, abhiññeyyam abhiññātam, pariññey-
yaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ
bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ; so ukkhittapa-
ligho saṃkiṇṇaparikho1 abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pan-
naddhajo pannabhāro visaṃyutto pañcaṅgavippahīno
chalaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇa-
paccekasacco2 samavayasaṭṭhesano3 anāvilasaṃkappo pas-
saddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto4 suvimuttapañño ke-
valī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattip-
patto. So n'; eva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito;
n'; eva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito; 5n'; eva
visineti5, na ussineti, visinetvā6 ṭhito; n'; eva vidhupeti, na
sandhupeti7, vidhupetvā ṭhito; asekkhena8 sīlakkhandhena
samannāgatattā ṭhito, asekkhena samādhikkhandhena,
asekkhena paññakkhandhena, asekkhena vimuttikkhan-
dhena, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena saman-
nāgatattā ṭhito; saccaṃ paṭipādayitvā9 ṭhito, ejaṃ10
samatikkamitvā ṭhito, kilesaggiṃ pariyādayitvā11 ṭhito,
aparigamanatāya ṭhito, kataṃ12 samādāya ṭhito, mutti-
paṭisevanatāya ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karu-
ṇāya muditāya upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito, accanta-
pārisuddhiyā13 ṭhito, akammaññatāya14 pārisuddhiyā ṭhito,
vimuttattā ṭhito, santussitattā ṭhito, khandhapariyante
ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gati-
pariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipari-
yante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp Si -parikkho.
2 S panunna-.
3 S sampambavaya-.
4 S vimutta-.
5-5 Bp n'; eva saṃsibbato; S n'; eva saṃsippati.
6 Bp visinitvā.
7 Si S sandhapeti.
8 Bp asekhena throughout.
9 S sampaṭi-.
10 Bp Si evaṃ.
11 Bp pariyādiyitvā.
12 Bp Si kaṭaṃ.
13 Bp anaccanta-.
14 Bp akammasatāya; S akammāsasatāya.

[page 022]
22 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 771
ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antimabhave1 ṭhito, anti-
masamussaye2 ṭhito, antimadehadharo arahā.
          *Tassāyaṃ3 pacchimako bhavo, carimo 'yaṃ samussayo,
          jātimaraṇasaṃsāro n'; atthi tassa punabbhavo ti4,
nāvaṃ sitvā va pāragū5. Ten'; āha Bhagavā:

          Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye,
          te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvā va pāragū ti6.


PAṬHAMO7 KĀMASUTTANIDDESO NIṬṬHITO.
--------------------------------------------------------------------------
* Thag. 202.
1 Bp S antime bh-.
2 Bp S antime s-.
3 Bp Si assāyam.
4 Bp S om.
5 Bp S ad. ti.
6 Si om.
7 Bp S Kāmasuttaniddeso pathamo samatto.

[page 023]
23
II.
DUTIYO1 GUHAṬṬHAKASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,2.1(=772): Satto guhāyaṃ bahunābhichanno
               tiṭṭham naro mohanasmiṃ3 pagālho4,
               dūre vivekā hi tathāvidho so,
               kāmā hi loke na hi suppahāyā. || Nidd_I.2:1 ||


     Satto guhāyaṃ bahunābhichanno5 ti. Satto ti hi kho
vuttaṃ. Api ca guhā tāva vattabbā. Guhā vuccati kāyo:
kāyo ti vā guhā ti vā deho ti vā sandeho ti vā nāvā ti vā
ratho ti vā dhajo ti vā vammiko ti vā niddan6 ti vā
nagaran ti vā kuṭī ti vā gaṇḍo ti vā kummo7 ti vā 8nāgo
ti vā8 kāyass'; etaṃ adhivacanaṃ. Satto guhāyan ti
guhāyaṃ satto visatto āsatto9 laggo laggito10 palibuddho:
yathā bhittikhīle vā nāgadante vā bhaṇḍaṃ11 sattaṃ
visattaṃ āsattaṃ laggaṃ laggitaṃ palibuddhaṃ; evaṃ eva
guhāyaṃ satto visatto āsatto laggo laggito palibuddho.
     Vuttaṃ h'12 etaṃ Bhavagatā: *Rūpe kho Rādha13 yo
chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye upāyupādānā

--------------------------------------------------------------------------
* S. iii, 188-190.
1 Bp S atha.
2 S guhakasuttaniddesaṃ cakkhati.
3 Bp mohanasmi here and below.
4 S sagāḷho here and below.
5 S -chando here and below.
6 Bp nagaran ti vā before niddan ti vā.
7 Bp S kumbho.
8-8 Si om.
9 Bp om.
10 S lagito.
11 Bp gandhaṃ; S bhaganaṇḍaṃ.
12 S om.
13 Si om.

[page 024]
24 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 772
cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, 1tatra satto1,2 tatra
visatto2, tasmā3 satto ti vuccati.
     4Satto ti lagganādhivacanan ti, satto guhāyaṃ.
     Bahunābhichanno5 ti bahukehi kilesehi channo6, rāgena
channo, dosena channo, mohena channo, kodhena7 channo,
upanāhena channo, makkhena channo, paḷāsena channo,
issāya channo, macchariyena channo, māyāya channo,
sāṭheyyena8 channo, thambhena channo, sārambhena
channo, mānena channo, atimānena channo, madena
channo, pamādena channo, sabbakilesehi sabbaduccaritehi
sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi sabbāku-
salābhisaṃkhārehi 9channo ucchanno9 āvuṭo nivuṭo
ovuṭo10 pihito paṭicchanno paṭikujjito ti, satto guhāyaṃ
bahunābhichanno.
     Tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho ti. 11Tiṭṭhaṃ naro ti11
tiṭṭhanto naro ratto rāgavaseṇa tiṭṭhati, duṭṭho dosa-
vasena tiṭṭhati, mūḷho mohavasena tiṭṭhati, vinibandho
mānavasena tiṭṭhati, parāmaṭṭho diṭṭhivasena tiṭṭhati,
vikkhepagato uddhaccavasena tiṭṭhati, aniṭṭhaṅgato vici-
kicchāvasena tiṭṭhati, thāmagato anusayavasena tiṭṭhatī
ti, evam pi tiṭṭhaṃ naro.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhavagatā: *Santi bhikkhave cakkhu-
viññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpa-
samhitā rajanīyā; tañ ce bhikkhu abhinandati abhivadati
ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā,

--------------------------------------------------------------------------
* S. iv, 36.
1-1 Si om.
2-2 Si tatrāsatto
3 S ad. ti vuccati. Vedanāya kho Rādho . . . pe . . .
saññāya kho Rādha, saṃkhāresu saṃkhāresu kho Rādha,
viññāṇe kho Rādha yo chando, yo rāgo, [yā] taṇhā, ye
upāyupādāna cetasā adhiṭṭhānābhinivesānusayā tatra satto
tatra visatto.
4 Bp ad. vedanāya kho.
5 S -chando.
6 S chando throughout.
7 S kopena.
8 Bp sādheyyena.
9-9 chando vichando ucchando.
10 Si ophuṭo; S?
11-11 Bp S om.

[page 025]
S.N. 772] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 25
ghānaviññeyyā gandhā, jivhāviññeyyā rasā, kāyaviññeyyā
phoṭṭhabbā1, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā
piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā; tañ ce bhikkhu abhi-
nandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhatī ti, evam pi tiṭṭhaṃ
naro.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhavagatā: *Rūpupayaṃ2 vā bhikkhave
viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ rūpappa-
tiṭṭhaṃ nandūpasevanaṃ vuddhiṃ4 virūḷhiṃ vepullaṃ
āpajjati5. Vedanupayaṃ vā bhikkhave, saññupayaṃ 6
bhikkhave6, saṃkhārupayaṃ vā7 bhikkhave viññāṇaṃ
tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati, saṃkhārārammaṇaṃ saṃkhārappa-
tiṭṭhaṃ nandūpasevanaṃ vuddhiṃ virūhiṃ vepullaṃ
āpajjatī ti, evam pi tiṭṭhaṃ naro.
     Vuttaṃ pi8 h'; etaṃ Bhagavatā:** Kavaḷiṅkāre9 ce
bhikkhave āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā,
patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ; yattha patiṭṭhitaṃ
viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassāvakkanti;
yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṃkhārā-
naṃ vuddhi; yattha atthi saṃkhārānaṃ vuddhi atthi
tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti; yattha atthi āyatiṃ10
punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmara-
ṇaṃ; yattha atthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, sasokan taṃ
bhikkhave sarajaṃ sa-upāyāsan ti vadāmi11. Phasse ce
bhikkhave āhāre, manosañcetanāya ce bhikkhave āhāre,
viññāṇe ce bhikkhave āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi

--------------------------------------------------------------------------
* S. iii, 53. ** S. ii, 101-103.
1 S phoṭṭhabbaṃ.
2 Si rūpupāya; Bp S rūpupāyaṃ (Si has generally -upāya; Bp S -upāyaṃ).
3 Bp nandupasecanaṃ; S nandyapasenavanaṃ.
4 Bp S buddhiṃ.
5 S ad. evaṃ pi tiṭṭhaṃ naro. Vuttam pi h'; etaṃ.
6-6 Bp om.
7 Bp ad. viññāṇūpayaṃ.
8 Si om.
9 Bp kabalīkāre ce; S kabaliṅkāra me.
10 S āyati throughout; Bp sometimes.
11 Bp S ad. ti evam pi tiṭṭhaṃ naro.

[page 026]
26 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 772
taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ; yattha
patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassā-
vakkanti; yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha
saṃkhārānaṃ vuddhi; yattha atthi saṃkhārānaṃ vuddhi,
atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti; yattha atthi
āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jāti-
jarāmaraṇaṃ1; yattha atthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ1,
sasokan2 taṃ bhikkhave sarajaṃ3 sa-upāyāsan4 ti vadāmī
ti, evam pi tiṭṭhaṃ naro.
     Mohanasmiṃ pagāḷho ti. Mohanā vuccanti pañca kāma-
guṇā, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā
kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā, ghānaviñ-
ñeyyā gandhā, jivhāviññeyyā rasā, kāyaviññeyyā phoṭ-
ṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā. Kiṃkāraṇā mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā?
Yebhuyyena devamanussā pañcasu kāmaguṇesu muyhanti
sammuyhanti sampamuyhanti, mūḷhā sammūḷhā sampa-
mūḷhā, avijjāya andhikatā āvuṭā nivuṭā ovuṭā5 pihitā
paṭicchannā paṭikujjitā; taṃkāraṇā mohanā vuccanti pañca
kāmaguṇā. Mohanasmiṃ pagāḷho ti mohanasmiṃ pagāḷho
ogāḷho ajjhogāḷho nimuggo ti, tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ
pagāḷho.
     Dūre vivekā hi tathāvidho so ti. Vivekā ti tayo vivekā,
kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko.
     Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ
bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ6 kandaraṃ giri-
guhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ7,
kāyena ca8 vivitto viharati; so6 eko gacchati, eko tiṭṭhati,
eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ9 piṇḍāya
pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṃ
adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti
yāpeti. Ayaṃ kāyaviveko.

--------------------------------------------------------------------------
1 S om. jāti.
2 S pajahakan taṃ.
3 Bp sarajaṃsa.
4 S supāyasanaṃ.
5 Si -phuṭā.
6 S om.
7 Bp palālapuñcam; S palālapuṃñajam.
8 Bp S om.
9 Si om.; S sārā.

[page 027]
S.N. 772] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 27
     Katamo cittaviveko? Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpan-
nassa nīvaraṇehi cittaṃ vivittaṃ hoti; dutiyaṃ jhānaṃ
samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vivittaṃ hoti;
tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pītiyā cittaṃ vivittaṃ hoti,
catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṃ
vivittaṃ hoti; ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpa-
saññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ vivittaṃ
hoti; viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāya-
tanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti; ākiñcaññāyatanaṃ
samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ
hoti; nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcañ-
ñāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti; sotāpannassa
sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā1 diṭṭhānu-
sayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ
vivittaṃ hoti; sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgasaṃyojanā
paṭighasaṃyojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānu-
sayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti;
anāgāmissa aṇusahagatā kāmarāgasaṃyojanā paṭigha-
saṃyojanā, aṇusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā
tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti; arahato
2rūparāgā arūparāgā2 mānā uddhaccā avijjāya3 mānānu-
sayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaṭṭhehi ca kile-
sehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ vivittaṃ hoti.
Ayaṃ cittaviveko.
     Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca
khandhā ca abhisaṃkhārā ca. Upadhiviveko vuccati
amataṃ nibbānaṃ; yo so4 sabbasaṃkhārasamatho sab-
būpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nib-
bānaṃ. Ayaṃ upadhiviveko.
     Kāyaviveko ca vūpakaṭṭhakāyānaṃ5 nekkhammābhira-
tānaṃ; cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodā-
nappattānaṃ; upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ
visaṃkhāragatānaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si sīlabbatta-.
2-2 Bp S rūpārūparāgā; Bp also ad. avijjāya.
3 Si avijjā; S ajjāya.
4 Bp om.
5 Bp S vivekaṭṭhakāyānaṃ.

[page 028]
28 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 772
     Dūre vivekā hī ti yo so evaṃ guhāyaṃ satto evaṃ
bahukehi kilesehi channo, evaṃ mohanasmiṃ pagāḷho,
so kāyavivekā pi dūre, cittavivekā pi dūre, upadhivivekā pi
dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā anāsanne
vūpakaṭṭhe1. Tathāvidho ti tathāvidho2 tādiso tassaṇṭhito3
tappakāro tappaṭibhāgo yo so mohanasmiṃ pagāḷho ti,
dūre vivekā hi tathāvidho so.
     Kāmā hi loke na hi suppahāyā ti. Kāmā ti uddānato
dve kāmā, vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
     Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā, manāpīkā saddā,
manāpikā gandhā, manāpikā rasā, manāpikā phoṭṭhabbā;
attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hat-
thigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇam
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañ ca janapado ca koso ca
koṭṭhāgārañ ca, yaṃ kiñci rajanīyavatthu vatthukāmā.
Api ca atītā kāmā, anāgatā kāmā paccupapannā kāmā,
ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā,
hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā,
mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccuppaṭṭhitā kāmā, nim-
mitā kāmā, paranimmitā kāmā, pariggahitā kāmā, aparig-
gahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe
pi kāmāvacarā dhammā, sabbe pi rūpāvacarā dhammā,
sabbe pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhāram-
maṇā kāmanīyatthena rajanīyatthena madanīyatthena
kāmā; ime vuccanti vatthukāmā.
     Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chan-
darāgo kāmo, saṃkappo kāmo, rāgo kāmo, saṃkapparāgo
kāmo; yo kāmesu kāmachando kāmarāgo kāmanandi
kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmaj-
jhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ kāmachanda-
nīvaraṇaṃ.
     *Addasaṃ kāma te mūlaṃ, saṃkappā kāma jāyasi;
     na taṃ saṃkappayissāmi. evaṃ kāma na hohisi;
ime vuccanti kilesakāmā.

--------------------------------------------------------------------------
* Jāt. iii, 450.
1 Bp S vivekaṭṭhe.
2 Bp S om.
3 S tassasanāhithito.

[page 029]
S.N. 773] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 29
     Loke ti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke
dhātuloke āyatanaloke. Kāmā hi loke na hi suppahāyā ti
kāmā hi loke duppahāyā duccajjā1 duppariccajjā dunnim-
madayā2 dunnivedhayā3 dubbinivedhayā4 duttarā duppa-
tarā dussamatikkamā dubbītivattā ti, kāmā hi loke na hi
suppāhāyā. Ten'; āha Bhagavā:

          Satto guhāyaṃ bahunābhichanno
          tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho,
          dūre vivekā hi tathāvidho so,
          kāmā hi loke na hi suppahāya ti.

_________________________________


  Sn_IV,2.2(=773): Icchānidānā bhavasātabaddhā5
               te duppamuñcā, na hi aññamokkhā,
               pacchā pure vā pi apekkhamānā
               ime va kāme purime va jappaṃ. || Nidd_I.2:2 ||


     Icchānidānā bhavasātabaddhā ti. Icchā ti vuccati taṇhā,
yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cit-
tassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho6 paligedho7
saṅgo paṅko ejā māyā janikā8 sañjanikā9 sañjananī sib-
binī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho
apekkhā paṭibandho10, āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā
saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā
puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappā11 jappanā
jappitattaṃ, loluppā loluppāyanā loluppāyitattaṃ, muc-
chañcikatā12, sādhukammaññatā13, adhammarāgo visama-

--------------------------------------------------------------------------
1 S -cajā throughout.
2 Bp S dunimmadayā.
3 Bp dunniveṭṭhayā; Si om.
4 Bp dubbiniveṭṭhayā.
5 Si vḷ. -bandhā.
6 Bp S rodho.
7 Bp S palirodho.
8 Bp om.
9 Si om. as above.
10 Si paṭibandhā; Bp S paṭibandhu.
11 S om.
12 Bp pacchañchikatā; S suvañcitakā.
13 Bp S sādhukamyatā.

[page 030]
30 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 773
lobho nikanti nikāmanā patthanā1 pihanā sampatthanā2,
kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, rūpataṇhā arūpa-
taṇhā, nirodhataṇhā, rūpataṇhā3 saddataṇhā gandha-
taṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho
yogo gantho4, upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ
bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā
vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappa-
bhavo5 mārapāso mārabaḷisaṃ māravisayo taṇhānadī
taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ6 taṇhāsamuddo abhijjhā,
lobho akusalamūlaṃ.
     Icchānidānā ti icchānidānā7 icchāhetukā icchāpaccayā
icchākāraṇā icchāpabhavā ti, icchānidānā.
     Bhavasātabaddhā ti. Ekaṃ bhavasātaṃ, sukhā vedanā.
Dve bhavasātāni, sukhā ca vedanā iṭṭhañ ca vatthu8.
Tīṇi bhavasātāni, yobbaññaṃ ārogyaṃ jīvitaṃ. Cattāri
bhavasātāni, lābho yaso pasaṃsā sukhaṃ. Pañca bhava-
sātāni, manāpikā rūpā, manāpikā saddā, manāpikā gandhā,
manāpikā rasā, manāpikā phoṭṭhabbā. Cha bhavasātāni,
cakkhusampadā sotasampadā ghānasampadā jivhāsam-
padā kāyasampadā manosampadā.
     Bhavasātabaddhā ti sukhāya vedanāya9 baddhā10, iṭṭha-
smiṃ vatthusmiṃ baddhā, yobbaññe baddhā, ārogye11
baddhā, jīvite baddhā, lābhe baddhā, yase baddhā, pasaṃ-
sāya12 baddhā, sukhe baddhā, manāpikesu rūpesu baddhā,
saddesu gandhesu rasesu manāpikesu phoṭṭhabbesu
baddhā, cakkhusampadāya baddhā, 13sotasampadāya
ghānasampadāya jivhāsampadāya kāyasampadāya, mano-
sampadāya13, baddhā vinibaddhā14 ābaddhā laggā laggitā
palibuddhā ti, icchānidānā bhavasātabaddhā.

--------------------------------------------------------------------------
1 S paṭṭhanā.
2 S sappaṭṭhaṇā.
3 Si om.
4 Bp S gandho.
5 Bp -pabhavo.
6 Si S -gaddalaṃ; Bp -gadulaṃ.
7 Bp S -nidānakā.
8 S vatthuṃ as usual.
9 Bp ad. sātabaddhā.
10 S sasabaddhaṃ.
11 Bp ārogya-.
12 Bp S pasaṃsāyaṃ.
13-13 Bp S sotaghānajivhākāyamanosampadāya.
14 Bp S vibaddhā.

[page 031]
S.N. 773] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 31
     Te duppamuñcā na hi aññamokkhā ti te vā bhavasā-
tavatthū1 duppamuñcā, 2sattā vā etto dummocayā2.
     Kathan te bhavasātavatthū1 duppamuñcā? Sukhā
vedanā dummuñcā3, iṭṭhaṃ vatthu dummuñcaṃ, yobbañ-
ñaṃ dummuñcaṃ, ārogyaṃ dummuñcaṃ, jīvitaṃ dum-
muñcaṃ, lābho dummuñco, yaso dummuñco, pasaṃsā
dummuñcā, sukhaṃ dummuñcaṃ, manāpikā rūpā dum-
muñcā, manāpikā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dum-
muñcā, cakkhusampadā dummuñcā, 4sotasampadā ghāna-
sampadā jivhāsampadā kāyasampadā manosampadā4,
dummuñcā duppamuñcā dummocayā duppamocayā
dunnimmadayā5 dubbinivedhayā duttarā duppatarā dus-
samatikkamā dubbītivattā6; evan te7 bhavasātavatthū8
duppamuñcā.
     Kathaṃ sattā etto9 dummocayā? Sukhāya vedanāya
sattā dummocayā, iṭṭhasmā vatthusmā dummocayā, yob-
baññā dummocayā, ārogyā dummocayā, jīvitā dummocayā,
lābhā dummocayā, yasā dummocayā, pasaṃsāya dummo-
cayā, sukhā dummocayā, manāpikehi rūpehi dummocayā,
manāpikehi saddehi gandhehi rasehi phoṭṭhabbehi dum-
mocayā, cakkhusampadāya dummocayā, 10sotasampadāya
ghānasampadāya jivhāsampadāya kāyasampadāya mano-
sampadāya10 dummocayā duppamocayā11 duddharā dus-
samuddharā dubbuṭṭhāpanā12 dussamuṭṭhāpanā13; 14evaṃ
sattā etto9 dummocayā ti, te duppamuñcā.

--------------------------------------------------------------------------
1 S bhavissāthavatthu.
2-2 S satto vā etto dumocayā (Si eto).
3 S duppam- here and below.
4-4 Bp S sotaghānajivhākāyamanosampadā.
5 Bp S dunnivedhayā (S -vedayā).
6 S duppativattā.
7 Bp om.
8 S assādavatthu.
9 Si eto.
10-10 Bp S sotaghānajivhākāyamanosampadāya.
11 Bp S om.
12 Bp S dubbutthāpayā.
13 Bp S dussamutṭhāpayā.
14 Bp S ad. dunnivedhayā dubbinivedhayā . . . dubbitivattā
(see above, l.12).

[page 032]
32 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 773
     Na hi aññamokkhā ti te attanā palipapalipannā1 na
sakkonti paraṃ palipapalipannaṃ2 uddharituṃ.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhavagatā: *So vata Cunda attanā
palipapalipanno3 paraṃ palipapalipannaṃ4 uddharis-
satī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vata Cunda attanā
adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati
parinibbāpessatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatī ti evaṃ5, na hi
aññamokkhā.
     Athavā n'; atth'; añño koci mocetā6; te yadi muccey-
yuṃ7, sakena thāmena, sakena balena, sakena viriyena,
sakena parakkamena sakena purisathāmena, sakena puri-
sabalena, sakena purisaviriyena, sakena purisaparakkamena
attanā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadam apaccanīkapa-
ṭipadaṃ8 anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipa-
daṃ paṭipajjamānā9 mucceyyun ti, evam9 pi na hi añña-
mokkhā. Vuttaṃ pi10 h'; etaṃ Bhagavatā:
            *Nāhaṃ gamissāmi pamocanāya
            kathaṃkathiṃ11 Dhotaka kañci12 loke,
            dhammañ ca seṭṭhaṃ13 abhijānamāno
            evaṃ tuvaṃ14 ogham imaṃ taresī ti,
evam pi na hi aññamokkhā. Vuttaṃ pi10 h'; etaṃ Bhaga-
vatā:
          Attanā pakataṃ15 pāpaṃ, attanā saṃkilissati,
          attanā akataṃ pāpaṃ, attanā 'va visujjhati,
     suddhi asuddhi paccattaṃ, nāñño aññaṃ visodhaye ti,
evam pi na hi aññamokkhā.

--------------------------------------------------------------------------
* M. i, 45. ** Sn. 1064. {dblcross} Dhp. 165.
1 S palighapalipannā.
2 S palighapalipannaṃ.
3 S palisapalipannam.
4 Bp palipalipannam; S palilapalipannaṃ.
5 Bp S ad. pi.
6 Si mocetuṃ.
7 Bp S muñceyyuṃ throughout.
8 S avaccanikka-.
9-9 Bp muñceyyaṃ evam; S muñceyyan ti evam.
10 Si om.
11 S kathaṃkathi jotaka.
12 Bp S kiñci.
13 Bp settham; S saṭṭham.
14 Si tvaṃ.
15 S va kataṃ.

[page 033]
S.N. 773] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 33
     Vuttaṃ pi1 h'; etaṃ Bhagavatā: *Evam eva kho brāh-
maṇa tiṭṭhat'; eva nibbānaṃ, tiṭṭhati nibbānagāmimaggo2,
tiṭṭhām'; ahaṃ samādapetā; atha ca pana mama sāvakā
mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā app'; ekacce
accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti, ekacce n'; ārādhenti.
Ettha kyāhaṃ brāhmaṇa karomi? maggakkhāyī brāh-
maṇa tathāgato, maggaṃ buddho ācikkhati, attanā paṭi-
pajjamānā mucceyyun ti. Evam pi na hi aññamokkhā ti,
te duppamuñcā na hi aññamokkhā.
     Pacchā pure vā pi apekkhamānā ti. Pacchā vuccati
anāgataṃ, pure vuccati atītaṃ; api ca atītaṃ upādāya
anāgatañ ca paccuppannañ ca pacchā, anāgataṃ upādāya
atītañ ca paccuppannañ ca pure.
     Kathaṃ pure apekkhaṃ karoti? Evaṃrūpo ahosiṃ3
atītaṃ addhānan ti tattha nandiṃ samanvāgameti4; evaṃ-
vedano ahosiṃ, 5evaṃsañño ahosiṃ5, evaṃsaṃkhāro
ahosiṃ, evaṃviññāṇo ahosiṃ atītam addhānan ti tattha
nandiṃ samanvāgameti6; evam pi pure apekkhaṃ karoti.
     Athavā, iti me cakkhu ahosi atītam addhānaṃ, iti
rūpā ti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ,
chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa, tad abhinandati,
tad abhinandanto evam pi pure apekkhaṃ karoti; 7iti
me sotaṃ ahosi atītam addhānaṃ, iti saddā ti; iti me
ghānam ahosi atītam addhānaṃ, iti 8gandhā ti8; iti me
jivhā ahosi atītam addhānaṃ, iti rasā ti; iti me kāyo
ahosi atītam addhānaṃ, iti phoṭṭhabbā ti; iti me mano
ahosi atītam addhānaṃ, iti 9dhammā ti9 tattha chandarā-
gapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; chandarāgapaṭibaddhattā
viññāṇassa, tad abhinandati; tad abhinandanto evam pi
pure apekkhaṃ karoti.

--------------------------------------------------------------------------
* M. iii, 6.
1 Si om.
2 S nibbānaṃgāmi-.
3 S ahosi . . . nandi throughout.
4 Bp S samannāneti.
5-5 S om.
6 Bp samannāneti; S samannāganeti.
7 Bp S ad. athavā.
8-8 S gandhānaṃ.
9-9 S dhammanaṃ.

[page 034]
34 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 773
     Athavā, yān'1 assu2 tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ
hasitalapitakīḷitāni, tad assādeti, taṃ nikāmeti, tena ca
vittiṃ āpajjati; evam pi pure apekkhaṃ karoti.
     Kathaṃ pacchā apekkhaṃ karoti? Evaṃrūpo siyaṃ3
anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāgameti4;
evaṃvedano siyaṃ, evaṃsañño siyaṃ, evaṃsaṃkhāro
siyaṃ, evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha
nandiṃ samanvāgameti; evam pi pacchā apekkhaṃ
karoti.
     Athavā, iti me cakkhu5 siyā anāgatam addhānaṃ, iti
rūpā ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya6 cittaṃ paṇidahati,
cetaso7 paṇidhānapaccayā, tad abhinandati, tad abhinan-
danto evam pi pacchā apekkhaṃ karoti; 8iti me so-
taṃ siyā anāgatam addhānaṃ, iti saddā ti; iti me
ghānaṃ siyā anāgatam addhānaṃ, iti gandhā ti; iti
me jivhā siyā anāgatam addhānaṃ, iti rasā ti; iti me
kāyo siyā anāgatam addhānaṃ, iti phoṭṭhabbā ti; iti me
mano siyā anāgatam addhānaṃ, iti dhammā ti appaṭilad-
dhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati; cetaso paṇidhāna-
paccayā9, tad abhinandati, tad abhinandanto evam pi
pacchā apekkhaṃ karoti.
     Athavā, imināhaṃ sīlena vā vattena10 vā tapena vā
brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi11 devaññataro vā
ti appaṭiladdhassa12 paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati; cetaso
paṇidhānapaccayā13, tad abhinandati, tad abhinandanto
evam pi pacchā apekkhaṃ karotī ti, pacchā pure vā pi
apekkhamānā.
     Ime va kāme purime va jappan ti. Ime va kāme ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp yāni 'ssa; S yāni 'ssa vā yāni 'ssa.
2 S ad. hasitalapitakiḷitāni.
3 S pi saṃ throughout.
4 Bp samanāneti; S samannāneti throughout.
5 S cakkhuṃ as usual.
6 S -lābhassa.
7 S etaṃ so.
8 Bp S ad. athavā.
9 S paṇidhāya p-.
10 Bp S vatena as usual.
11 S bhavissatimi.
12 S appatiladdha.
13 S paṇidhāyanap-.

[page 035]
S.N. 774] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 35
paccuppanne pañca kāmaguṇe icchantā sādiyantā pattha-
yantā1 pihayantā abhijappantā. Purime va jappan ti atīte
pañca kāmaguṇe jappantā pajappantā abhijappantā ti, ime
va kāme purime va jappaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Icchānidānā bhavasātabaddhā
          te duppamuñcā, na hi aññamokkhā,
          pacchā pure vā pi apekkhamānā
          ime va kāme purime va jappan ti.

_________________________________


  Sn_IV,2.3(=774): Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā2
               avadāniyā te visame niviṭṭhā
               dukkhūpanītā paridevayanti3:
               kiṃ su bhavissāma ito cutāse4? || Nidd_I.2:3 ||


     Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā2 ti. Kāmā ti uddānato5
dve kāmā, vatthukāmā ca kilesakāmā ca . . . pe . . . ime
vuccanti vatthukāmā . . . pe . . . ime vuccanti kilesa-
kāmā; gedho vuccati taṇhā; yo rāgo sārāgo . . . pe . . .
abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Kilesakāmena vatthukā-
mesu rattā giddhā gadhitā mucchitā6 ajjhopannā7 laggā
laggitā palibuddhā ti, kāmesu giddhā.
     Pasutā ti ye pi kāme esanti gavesanti pariyesanti,
taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā8 tappab-
bhārā 9tadadhimuttā tadādhipateyyā9, te pi kāmapasutā.
10Ye pi taṇhāvasena rūpe esanti gavesanti pariyesanti,
sadde, gandhe, rase, phoṭṭhabbe 11esanti gavesanti11 pari-
yesanti, taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā8
tappabbhārā tadadhimuttā tadādhipateyyā, te pi kāma-
pasutā. Ye pi taṇhāvasena rūpe paṭilabhanti, sadde

--------------------------------------------------------------------------
1 S paṭṭhāyantā.
2 S samūḷhā.
3 S paridevassanti.
4 S cutose.
5 Bp Si udānato; S uddanato. See p. 1.
6 Bp muñcitā; S om.
7 Bp ajjhosannā.
8 Bp S tapponā.
9-9 S taḍdhimuttāppateyya.
10 S ad. ye pi taṇhāvasena rupe paṭilabhanti saddegandhe rase
phoṭṭhabbe tadadhipateyya te pi kāmapasutā.
11-11 Bp S pe.

[page 036]
36 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 774
gandhe rase phoṭṭhabbe 1paṭilabhanti, taccaritā tabba-
hulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhi-
muttā1 tadādhipateyyā, te pi kāmappasutā. Ye pi
taṇhāvasena rūpe paribhuñjanti, sadde gandhe rase
phoṭṭhabbe paribhuñjanti2, taccaritā tabbahulā taggarukā
tanninnā tappoṇā tappabbhāra tadadhimuttā tadādhipa-
teyyā, te pi kāmappasutā. Yathā kalahakārako kalahap-
pasuto3, kammakārako kammappasuto, gocare caranto
gocarappasuto4, jhāyī jhānappasuto; evaṃ eva 5ye pi
kāme esanti gavesanti pariyesanti, taccaritā tabbahulā
taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā5
tadādhipateyyā, te pi kāmappasutā. Ye pi taṇhāvasena
rūpe esanti gavesanti pariyesanti, sadde gandhe rase
phoṭṭhabbe 6esanti gavesanti6 pariyesanti, taccaritā tabba-
hulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhi-
muttā tadādhipateyya, te pi kāmappasutā. Ye pi taṇhā-
vasena rūpe paṭilabhanti, sadde gandhe rase phoṭṭhabbe
paṭilabhanti, taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā
tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadādhipateyyā, te pi
kāmappasutā. Ye pi taṇhāvasena rūpe paribhuñjanti,
sadde gandhe rase phoṭṭhabbe paribhuñjanti, taccaritā
tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tad-
adhimuttā tadādhipateyyā, te pi kāmappasutā.
     Pamūḷhā ti yebhuyyena devamanussā pañcasu kāma-
guṇesu muyhanti saṃmuyhanti sampamuyhanti, mūḷhā7
sammūḷhā8 sampamūḷhā, avijjāya andhikatā9 āvuṭā nivuṭā
ovuṭā pihitā paṭicchannā paṭikujjitā ti, kāmesu giddhā
pasutā pamūḷhā.
     Avadāniyā te visame niviṭṭhā10 ti. Avadāniyā ti avaṃ
gacchantī ti pi avadāniyā. Maccharino pi vuccanti
avadāniyā. Buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ11 vacanaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S pe.
2 S bhuñjanti here and below.
3 Bp S -pasuto here and below.
4 Bp -pasuto.
5-5 S om.
6-6 Bp pe; S om.
7 Bp om.
8 Bp ad. pamūḷhā.
9 Si vḷ. andhigatā.
10 S nivitthāya.
11 Bp S sāvakānaṃ.

[page 037]
S.N. 774] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 37
byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ n'; ādiyantī ti1, ava-
dāniyā2.
     Kathaṃ avaṃ gacchantī ti avadāniyā? 3Avaṃ gacchantī
ti3 nirayaṃ gacchanti, tiracchānayoniṃ gacchanti, pitti-
visayaṃ gacchantī4 ti5 evaṃ avaṃ gacchantī ti, ava-
dāniyā.
     Kathaṃ maccharino vuccanti avadāniyā? Pañca mac-
chariyāni, āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābha-
macchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ;
yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ maccharāyanā maccharāyi-
tattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcakatā aggahitattaṃ6
cittassa, idaṃ vuccati macchariyaṃ. Api ca khandhamac-
chariyaṃ pi macchariyaṃ, dhātumacchariyam pi mac-
chariyaṃ7, āyatanamacchariyam pi macchariyaṃ gāho,
idaṃ vuccati macchariyaṃ. Iminā macchariyena avadañ-
ñutāya samannāgatā8 janā pamattā; evaṃ maccharino
vuccanti avadāniyā.
     Kathaṃ buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ9 vacanaṃ byap-
pathaṃ desanaṃ anusiṭṭhim10 n'; ādiyantī ti avadāniyā?
Buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ byappathaṃ
desanaṃ anusiṭṭhiṃ n'; ādiyanti, na sussusanti, na sotaṃ
odahanti, na aññācittaṃ upaṭṭhapenti, anassavā avacana-
karā paṭilomavuttino aññen'; eva mukhaṃ karonti, evaṃ
buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ byappathaṃ
desanaṃ anusiṭṭhiṃ n'; ādiyantī ti, avadāniyā11.
     Avadāniyā12 te visame niviṭṭhā ti. Visame 13ti visame13
kāyakamme niviṭṭhā, visame vacīkamme niviṭṭhā, visame
manokamme niviṭṭhā, visame pāṇātipāte niviṭṭhā, visame
adinnādāne niviṭṭhā, visame kāmesu micchācāre niviṭṭhā,
visame musāvāde niviṭṭhā, visamāya pisuṇāya vācāya

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. pi.
2 S avadaniyaṃ.
3-3 Bp S om.
4 Bp gacchanti.
5 Bp om.
6 S paggahitatta.
7 S om.
8 Bp sampannāgatā as often.
9 Bp S sāvakānāṃ here and below.
10 S anusāsiṭṭhi, below anusiṭṭhi.
11 Bp S ad. ti.
12 Si om.
13-13 Si om.

[page 038]
38 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 774
niviṭṭhā1, visamāya pharusāya vācāya niviṭṭhā1, visame
samphappalāpe niviṭṭhā1, visamāya abhijjhāya niviṭṭhā,
visame byāpāde niviṭṭhā1, visamāya micchādiṭṭhiyā
niviṭṭhā, visamesu saṃkhāresu niviṭṭhā, visamesu pañ-
casu2 kāmaguṇesu niviṭṭhā, visamesu pañcasu nīvaraṇesu
niviṭṭhā, 3visamāya cetanāya, visamāya patthanāya, visa-
māya paṇidhiyā3 niviṭṭhā4 patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjho-
sitā adhimuttā laggā laggitā palibuddhā ti, avadāniyā te
visame niviṭṭhā.
     Dukkhūpanītā paridevayantī ti. Dukkhūpanītā ti duk-
khūpanītā1 dukkhappattā dukkhasampattā dukkhupagatā
mārappattā mārasampattā mārupagatā maraṇappattā
maraṇasampattā5 maraṇupagatā ti1, 6dukkhūpanītā.
Paridevayantī ti lapanti lālapanti socanti kilamanti pari-
devanti, urattāḷiṃ kandanti, sammohaṃ āpajjantī ti,
dukkhūpanītā paridevayanti.
     Kiṃ su bhavissāma ito cutāse7? ti ito cutā kiṃ su5
bhavissāma? nerayikā bhavissāma, tiracchānayonikā
bhavissāma, pittivisayikā bhavissāma, 8manussā bhavis-
sāma8, devā kiṃ1 bhavissāma? rūpī bhavissāma, arūpī
bhavissāma, saññī bhavissāma, asaññī bhavissāma, neva-
saññīnāsaññī bhavissāma? bhavissāma nu kho mayaṃ
anāgatam addhānaṃ? 9nanu kho bhavissāma anāgatam
addhānaṃ? kiṃ nu kho bhavissāma anāgatam ad-
dhānam?9 kathaṃ nu kho bhavissāma anagātam ad-
dhānaṃ? kiṃ hutvā bhavissāma 10nu kho10 mayaṃ anāgatam
addhānan? ti saṃsayapakkhannā11 vimatipakkhannā12
dveḷhakajātā lapanti lālapanti socanti kilamanti paride-
vanti, urattāḷiṃ kandanti, sammohaṃ āpajjantī ti, kiṃ su
bhavissāma ito cutāse? Ten'; āha Bhagavā:

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 S pañcak-.
3-3 Bp S om.
4 Bp S viniviṭṭhā.
5 S om.
6 Bp om.; S repeats maraṇupagatā.
7 S cutose as before.
8-8 Si om.
9-9 Si om.
10-10 S om.
11 Bp -pakkhandhā; S -pakkhandhāndā.
12 Bp S -pakkhandhā.

[page 039]
S.N. 775] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 39
          Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā
          avadāniyā te visame niviṭṭhā
          dukkhūpanītā paridevayanti:
          kiṃ su bhavissāma ito cutāse? ti.

_________________________________


  Sn_IV,2.4(=775): Tasmā hi sikkhetha idh'; eva jantu;
               yaṃ kiñci jaññā visaman ti loke,
               na tassa hetu visamaṃ careyya,
               appaṃ h'; idaṃ jīvitam āhu dhīrā1. || Nidd_I.2:4 ||


     Tasmā hi sikkhetha idh'; eva jantū ti. Tasmā ti tasmā
taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā etaṃ ādīnavaṃ
sampassamāno kāmesū ti, tasmā. Sikkhethā ti. Tisso
sikkhā, adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
     Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti,
pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasam-
panno; aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sik-
khati sikkhāpadesu. Khuddako2 sīlakkhandho, mahanto
sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādicaraṇaṃ saṃyamo saṃ-
varo, mukhaṃ3 pamukham4 kusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Ayaṃ5 adhisīlasikkhā.
     Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicc'; eva
kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṃ savicāraṃ
vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ saṃpa-
sādanaṃ6, cetaso ekodibhāvaṃ, avitakkaṃ avicāraṃ samā-
dhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ7 jhānaṃ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato2 sampajāno,
sukhañ ca ka,
paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto
sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahā-
tabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento
sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya āca-
reyya6 samācareyya samādāya vatteyya.
     Idhā ti imissā diṭṭhiyā, imissā khantiyā, imissā ruciyā,
imasmiṃ ādāye, imasmiṃ dhamme, imasmiṃ7 vinaye,
imasmiṃ dhammavinaye, imasmiṃ pāvacane, imasmiṃ
brahmacariye, imasmiṃ satthusāsane, imasmiṃ attabhāve,
imasmiṃ manussaloke. 8Tena vuccati idhā ti.8 Jantū ti
satto naro . . . pe . . . manujo ti, tasmā hi sikkhetha9
idh'; eva jantu.
     Yaṃ kiñci jaññā visaman ti loke ti. Yaṃ kiñcī ti
sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ10

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp sampannāgato as often.
2 Bp S imāyo tisso sikkhāyo.
3 S adhimuñcanto.
4 S siti.
5 S upaṭṭhapanto.
6 Bp ad. careyya.
7 S imasmi three times.
8-8 Si om.; S te vuccati . . .
9 S sikkheyya.
10 S om.

[page 041]
S.N. 775] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 41
pariyādāyavacanaṃ1 etaṃ yaṃ kiñcī ti. 2Jaññā visaman tī
ti2, visamaṃ kāyakammaṃ visaman ti jāneyya, visamaṃ
vacīkammaṃ visaman ti jāneyya3, visamaṃ manokammaṃ
visaman ti jāneyya, visamaṃ pāṇātipātaṃ visamo ti
jāneyya, visamaṃ adinnādānaṃ visaman4 ti jāneyya,
visamaṃ kāmesu micchācāraṃ visamo ti jāneyya, visamaṃ
musāvādaṃ visamo ti jāneyya, visamaṃ pisuṇaṃ vācaṃ
visamā ti jāneyya, visamaṃ pharusaṃ5 vācaṃ visamā ti
jāneyya, visamaṃ samphappalāpaṃ visamo ti jāneyya,
visamaṃ abhijjhaṃ visamā ti jāneyya, visamaṃ byāpādaṃ
visamo ti jāneyya, visamaṃ micchādiṭṭhiṃ6 visamā ti
jāneyya, visame saṃkhāre visamā ti jāneyya, visame pañca
kāmaguṇe visamā ti jāneyya, visame pañca nīvaraṇe
visamā ti jāneyya, 7visamaṃ cetanaṃ visamā ti jāneyya,
visamaṃ paṭṭhanam visamā ti jāneyya, visamaṃ paṇidhiṃ
visamā ti jāneyya7 ājāneyya8 vijāneyya paṭijāneyya9
paṭivijjheyya. Loke ti apāyaloke . . . pe . . . āyatana-
loke ti, yaṃ kiñci jaññā visaman ti loke.
     Na tassa hetu visamaṃ careyyā ti visamassa kāyakam-
massa hetu visamaṃ na careyya,10 visamassa vacīkammassa
hetu visamaṃ na careyya10, visamassa manokammassa
hetu visamaṃ na careyya, visamassa pāṇātipātassa hetu
visamaṃ na careyya, visamassa adinnādānassa hetu
visamaṃ na careyya, visamassa kāmesu micchācārassa
hetu visamaṃ na careyya, visamassa musāvādassa hetu
visamaṃ na careyya11, visamāya pisuṇāya vācāya hetu
visamaṃ na careyya, visamāya pharusāya vācāya hetu
visamaṃ na careyya, visamassa samphappalāpassa hetu
visamaṃ na careyya, visamāya abhijjhāya hetu12 visamaṃ
na careyya, visamassa byāpādassa hetu visamaṃ na
careyya, visamāya micchādiṭṭhiyā hetu visamaṃ na carey-
ya, visamānaṃ saṃkhārānaṃ hetu visame13 na careyya11,

--------------------------------------------------------------------------
1 S pariyādiya-.
2-2 Bp S visaman ti jaññā ti.
3 S jāneyyā throughout.
4 S visamā.
5 S pharusā-.
6 S -diṭṭhi.
7-7 Bp S om.
8 S ājāneyyā . . . paṭijāneyyā.
9 Bp paṭivijāneyya.
10 S careyyā.
11-11 S om.
12 Si om.
13 Bp visamaṃ.

[page 042]
42 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 775
visamānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ hetu visame1 na
careyya, visamānaṃ pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ hetu visame1
na careyya, visamāya cetanāya hetu2, visamāya pattha-
nāya hetu2, visamāya paṇidhiyā hetu visamaṃ na careyya,
na ācareyya, na samācareyya, na samādāya vatteyyā ti, na
tassa hetu visamaṃ careyya.
     Appaṃ h'; idaṃ jīvitam āhu dhīrā ti. Jīvitan ti āyu
ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvi-
tindriyaṃ.
     Api ca dvīhi kāraṇehi appakaṃ jīvitaṃ3: ṭhitiparittatāya
vā appakaṃ jīvitaṃ, sarasaparittatāya4 vā appakaṃ jīvitaṃ.
     Kathaṃ ṭhitiparittatāya appakaṃ jīvitaṃ? Atīte cit-
takkhaṇe jīvittha, na jīvati, na jīvissati. Anāgate cittak-
khaṇe jīvissati, na jīvati, na jīvittha. Paccuppanne
cittakkhaṇe jīvati, na jīvittha, na jīvissati.
          *Jīvitaṃ attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā
          ekacittasamāyuttā, lahuso vattati kkhaṇo5.
          Cullāsīti6 sahassāni kappā tiṭṭhanti ye marū,
          na tv eva te pi jīvanti dvīhi cittehi7 samāhitā.
          Ye niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,
          sabb'; eva sadisā khandhā, gatā appaṭisandhikā8.
          Anantarā ca ye bhaṅgā9 ye ca bhaṅgā9 anāgatā,
          tadantare niruddhānaṃ10 vesammaṃ11 n'; atthi lak-
khaṇe.
          Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati,
          cittabbhaṅgamato12 loko, paññatti paramatthiyā.
          Yathā ninnā pavattanti, chandena pariṇāmitā
          acchinnavārā13 vattanti saḷāyatanapaccayā.

--------------------------------------------------------------------------
* See below on v. 804, p. 117.
1 Bp S visamaṃ.
2 Bp S ad. visamaṃ na careyya.
3 S jīvitan ti.
4 S sarapattitāya, see p. 43, note 6.
5 S vattate khane.
6 Si cūḷāsīti.
7 Bp S cittasamohitā.
8 Bp S appaṭisandhiyā.
9 S bhaggā.
10 S vi-.
11 S vesama.
12 S -bhaṅgā-.
13 Bp S -dhārā.

[page 043]
S.N. 775] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 43
          Anidhānagatā bhaṅgā1, puñjo n'; atthi anāgate,
          nibbattā yeva tiṭṭhanti āragge sāsapūpamā.
          Nibbattānañ ca dhammānaṃ bhaṅgo2 nesaṃ purek-
khato3,
          palokadhammā4 tiṭṭhanti purāṇehi amissitā.
          Adassanato āyanti bhaṅgā, gacchanti dassanaṃ,
          vijjuppādo va ākāse uppajjanti vayanti5 cā ti.
Evaṃ ṭhitiparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
     Kathaṃ sarasaparittatāyā6 appakaṃ jīvitam? Assā-
supanibaddhaṃ jīvitaṃ, 7passāsupanibaddhaṃ jīvitaṃ7
assāsappassāsupanibaddhaṃ8 jīvitaṃ, mahābhūtupanibad-
dhaṃ jīvitaṃ, 9usmūpanibaddhaṃ jīvitam9, 10kavaḷiṅkārā-
hārupanibaddhaṃ jīvitaṃ10, viññāṇupanibaddhaṃ jīvitaṃ.
Mūlam pi imesaṃ11 dubbalaṃ; pubbahetū pi imesaṃ
dubbalā12; ye pi13 paccayā te pi dubbalā; ye14 pi pabha-
vikā15 te pi dubbalā; sahabhū16 pi imesaṃ dubbalā;
sampayogā pi imesaṃ dubbalā; sahajā pi imesaṃ dubbalā;
yā pi payojikā17 sā pi dubbalā. Aññamaññaṃ nicca-
dubbalā18 ime19. Aññamaññaṃ anavaṭṭhitā20 ime. Añña-
maññaṃ paripāṭayanti21 ime. Aññamaññassa hi n'; atthi
tāyitā. Na cā pi ṭhapenti aññamaññ'; ime. Yo pi nib-
battako so na vijjati. Na ca kena ci koci hāyati.
Bhaṅgabyā22 ca imehi sabbaso. Purimehi pabhāvitā ime,
ye pi pabhāvitā23 te pure matā. Purimā pi ca pacchimā

--------------------------------------------------------------------------
1 S maggā (= bhaggā).
2 S bhakkhe.
3 Bp and Si vḷ. purakkhato
4 S saloka-.
5 S Si vyanti.
6 S sarap-.
7-7 S om.
8 S assāsap-.
9-9 After.
10-10 in Bp S (Bp kabaḷi-; S kabaliṅkāhār- and usupa-).
11 S imesā.
12 S dubbalo.
13 Bp om.
14 S te.
15 Bp pabhāvitā.
16 S sahabhumi.
17 Bp S payojitā.
18 After.
19 ni Bp.
20 S anapaṭṭhitā.
21 S pariviṭāyanti.
22 Bp S gandhabbā.
23 S pabhāvitāvo (?)--Pabhāvitā=pabhavikā of Si note 15.

[page 044]
44 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 775
pi ca aññamaññaṃ na 1kadāci addasaṃsū1 ti. Evaṃ
sarasaparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
     Api ca cātummahārājikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya
manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ, parittakaṃ jīvitaṃ, tho-
kaṃ2 jīvitaṃ, khaṇikaṃ jīvitaṃ, lahukaṃ jīvitaṃ, ittaraṃ3
jīvitaṃ, anaddhanīyaṃ4 jīvitaṃ, na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ;
tāvatiṃsānaṃ devānaṃ, yāmānaṃ devānaṃ, tusitānaṃ
devānaṃ, nimmānaratīnaṃ devānaṃ, parinimmitavasavat-
tīnaṃ devānaṃ, brahmakāyikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ 5upā-
dāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ, parittakaṃ jīvitaṃ, tho-
kaṃ6 jīvitaṃ, khaṇikaṃ jīvitaṃ, lahukaṃ jīvitaṃ, ittaraṃ
jīvitaṃ, anaddhanīyaṃ jīvitaṃ, na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Appam idaṃ bhikkhave
manussānaṃ āyu, gamanīyo samparāyo, mantāya7 phoṭ-
ṭhabbaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ.
N'; atthi jātassa amaraṇaṃ. Yo hi8 bhikkhave ciraṃ
jīvati so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo.
          Appam āyu manussānaṃ, hīḷeyya9 naṃ suporiso;
          careyy'10 ādittasīso va, n'; atthi maccussa n'; āgamo.
          Accayanti ahorattā, jīvitaṃ uparujjhati,
          āyu jīyati maccānaṃ kunnadīnaṃ va ūdakan11 ti.
     Appaṃ h'; idaṃ jīvitam āhu dhīrā ti. Dhīrā12 ti dhitimā
ti dhīrā; dhitisampannā ti dhīrā; 13dhikkatapāpā ti dhīrā.
Dhi vuccati13 paññā; yā paññā pajānanā vicayo pavicayo

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, 108.
1-1 Bp -cim addasaṃ; S -cim addasaṃsu.
2 Bp thokākaṃ, below thokakaṃ as S below.
3 S ittharaṃ here and below.
4 Bp anaddhanikaṃ here and below; S anandānikaṃ,
below anuddhānikam.
5 Bp repeats from lahukaṃ jīvitaṃ, l. 5 above.
6 Bp S thokakaṃ.
7 S samantāya.
8 Bp om.
9 S hīleyyā.
10 S careyya ritta-.
11 Bp odakan.
12 S dhīrāṇa dhīra.
13-13 Bp dhikata-; Si dhikkitā- (dhik-krta); S vigativāpāti
dhīrā. Dhittati.

[page 045]
S.N. 776] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 45
dhammavicayo1 sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccuppalak-
khaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā2 cintā
upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassantā sampa-
jaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ
paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññā-āloko pañña-obhāso
paññāpajjoto paññāratanaṃ3 amoho dhammavicayo,
sammādiṭṭhi; tāya paññāya samannāgatattā4 dhīrā. Api
ca khandhadhīrā dhātudhīrā āyatanadhīrā paṭiccasamup-
pādadhīrā satipaṭṭhānadhīrā sammappadhānadhīrā iddhi-
pādadhīrā5 indriyadhīrā baladhīrā bojjhaṅgadhīrā mag-
gadhīrā phaladhīrā nibbānadhīrā. Te dhīrā evaṃ āhaṃsu
manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ, parittakaṃ jīvitaṃ, thokaṃ
jīvitaṃ, khaṇikaṃ jīvitaṃ, lahukaṃ jīvitaṃ, ittaraṃ
jīvitaṃ, anaddhanīyaṃ jīvitaṃ, na ciraṭṭhitikaṃ jīvitan
ti, evaṃ āhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ
dīpayanti, evaṃ voharantī ti, appaṃ6 h'; idaṃ jīvitam āhu
dhīrā. Ten āha Bhagavā:

          Tasmā hi sikkhetha idh'; eva jantu;
          yaṃ kiñci jaññā visaman ti loke,
          na tassa hetū visamaṃ careyya,
          appaṃ h'; idaṃ jīvitaṃ āhu dhīrā ti.

_________________________________


  Sn_IV,2.5(=776): Passāmi loke pariphandamānaṃ
               pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ bhavesu,
               hīnā narā maccumukhe lapanti
               avītataṇhāse bhavābhavesu. || Nidd_I.2:5 ||


     Passāmi loke pariphandamānan ti. Passāmī ti maṃ-
sacakkhunā pi passāmi, dibbacakkhunā pi passāmi, pañ-
ñācakkhunā pi passāmi, buddhacakkhunā pi passāmi,
samantacakkhunā pi passāmi, dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi
upaparikkhāmi. Loke ti apāyaloke manussaloke devaloke

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp om.
2 S corrupt, points to a reading vebhabyañ, see below.
3 S paññāsattaṃ paññā.
4 Bp sampannāgatattā as usual.
5 S iddhippāda- as usual.
6 S appam idaṃ.

[page 046]
46 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 776
khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Pariphandamānan ti
taṇhāphandanāya phandamānaṃ, diṭṭhiphandanāya phan-
damānaṃ, kilesaphandanāya phandamānaṃ, payoga-
phandanāya phandamānaṃ, vipākaphandanāya phanda-
mānaṃ, duccaritaphandanāya phandamānaṃ, rattaṃ1
rāgena phandamānaṃ, duṭṭhaṃ dosena phandamānaṃ,
mūḷhaṃ mohena phandamānaṃ, vinibandhaṃ mānena
phandamānaṃ, parāmaṭṭhaṃ diṭṭhiyā phandamānaṃ,
vikkhepagataṃ uddhaccena phandamānaṃ, aniṭṭhaṅgataṃ
vicikicchāya phandamānaṃ, thāmagataṃ anusayehi phan-
damānaṃ, lābhena phandamānaṃ, alābhena phandamā-
naṃ, yasena phandamānaṃ, ayasena phandamānaṃ,
pasaṃsāya phandamānaṃ, nindāya phandamānaṃ, su-
khena phandamānaṃ, dukkhena phandamānaṃ, jātiyā
phandamānaṃ, jarāya phandamānaṃ, byādhinā2 phan-
damānaṃ, maraṇena phandamānaṃ, sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsehi phandamānaṃ, nerayikena dukkhena
phandamānaṃ, tiracchānayonikena dukkhena phanda-
mānaṃ, pittivisayikena3 dukkhena phandamānaṃ, mānu-
sikena4 dukkhena phandamānam, gabbhokkantimūlakena
dukkhena phandamānaṃ, gabbhe5 ṭhitimūlakena duk-
khena phandamānaṃ, gabbhavuṭṭhānamūlakena dukkhena
phandamānaṃ, jātass'; upanibandhikena dukkhena phan-
damānaṃ, jātassa parādheyyakena dukkhena phanda-
mānaṃ, attupakkamena dukkhena phandamānaṃ, paru-
pakkamena dukkhena phandamānaṃ, dukkhadukkhena
phandamānaṃ, saṃkhāradukkhena phandamanaṃ, vipa-
riṇāmadukkhena phandamānaṃ, cakkhurogena dukkhena
phadamānaṃ, sotarogena dukkhena phandamānaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si has rattarāgena . . . duṭṭhadosena down to thāma-
gata-anusayehi; Bp has five times the reading here adopted
rattaṃ, parāmattaṃ, vikkhepagataṃ, aniṭṭhagataṃ, thāmagataṃ;
and S five times rattaṃ, muḷham, vinibandhaṃ, aniṭṭhagataṃ,
thāmagataṃ.
2 S byadhiyā.
3 S petti- throughout.
4 Bp mānussikena.
5 S gabbho thitaṃ mulakena.

[page 047]
S.N. 776] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 47
ghānarogena dukkhena, jivhārogena dukkhena1, kāyaro-
gena2 dukkhena1, sīsarogena dukkhena1, kaṇṇarogena3,
mukharogena, dantarogena, kāsena, sāsena, pināsena,
ḍahena4, jareṇa, kucchirogena, mucchāya, pakkhandikāya,
sulāya5, visūcikāya, kuṭṭhena, gaṇḍena, kilāsena, sosena,
apamāreṇa, dadduyā, kaṇḍuyā, kacchuyā, rakhasāya6,
vitacchikāya, lohitena, pittena7, madhumehena, aṃsāya
piḷakāya, bhagaṇḍalena, pittasamuṭṭhānena ābādhena,
semhasamuṭṭhānena ābādhena, vātasamuṭṭhānena ābā-
dhena, sannipātikena ābādhena, utupariṇāmajena ābā-
ḍhena, visamaparihārajena ābādhena, opakkamikena ābā-
dhena, kammavipākajena ābādhena, sītena, uṇhena, jigha-
cchāya, pipāsāya, uccārena, passāvena8, ḍaṃsamakasavā-
tātapasiriṃsapasamphassena9 dukkhena, mātumaraṇena
dukkhena, pitumaraṇena dukkhena, bhātumaraṇena
dukkhena, bhaginimaraṇena dukkhena, puttamaraṇena
dukkhena, dhītumaraṇena dukkhena, ñātibyasanena10,
bhogabyasanena11, rogabyasanena, sīlabyasanena, diṭṭhi-
byasanena, dukkhena phandamānaṃ samphandamānam
vipphandamānam vedhamānam pavedhamānam sampa-
vedhamānam passāmi dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi
upaparikkhāmī ti, passāmi loke pariphandamānaṃ.
     Pajaṃ imaṃ12 taṇhagataṃ13 bhavesū ti. Pajā ti sattā-
dhivacanaṃ. Taṇhā ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Taṇhagatan
ti taṇhāgataṃ taṇhānugataṃ taṇhānusaṭaṃ14 15taṇhāya
pannaṃ15 taṇhāya pātitaṃ16 abhibhūtaṃ pariyādiṇṇacit-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 S om.
3 S kann-.
4 S ḍāhena.
5 Bp sūlena; S suleṇa.
6 Bp rakkhasāya.
7 S ad. semehana (= semhena).
8 Bp pasavena; S passāvena.
9 S -makassa-.
10 S ad. dukkhena.
11 S -vyasanena throughout.
12 S dumaṃ.
13 Bp S taṇhāgataṃ (S tan-).
14 S tanhāyānusaṭam.
15-15 Bp S taṇhāyāsannam (S tanhāya).
16 Si vḷ. parip-.

[page 048]
48 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 776
taṃ. Bhavesū ti kāmabhave rūpabhave arūpabhave ti,
pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ bhavesu.
     Hīnā1 narā maccumukhe lapantī ti. Hīnā narā ti hīnena2
kāyakammena samannāgatā 3ti hīnā3; hīnena vacīkam-
mena samannāgatā 3ti hīnā3; hīnena manokammena
samannāgatā ti hīnā4; hīnena pāṇātipātena samannā-
gatā ti hīnā4; hīnena adinnādānena, hīnena kāmesu
micchācārena, hīnena musāvādena, hīnāya pisuṇāya
vācāya, hīnāya pharusāya vācāya, hīnena samphappalā-
pena, hīnāya abhijjhāya, hīnena byāpādena, hīnāya mic-
chādiṭṭhiyā, hīnehi saṃkhārehi, hīnehi pañcahi kāma-
guṇehi, hīnehi pañcahi nīvaraṇehi, hīnāya cetanāya,
hīnāya patthanāya5, hīnāya paṇidhiyā samannāgatā6 ti
hīnā 7nihīnā 8omakā lāmakā jatukkā9 parittā ti, hīnā narā.
Maccumukhe lapantī ti maccumukhe māramukhe maraṇa-
mukhe maccuppattā10 maccusampattā maccupāgatā mārap-
pattā mārasampattā mārupāgatā maraṇappattā maraṇa-
sampattā maraṇupāgatā lapanti lālapanti socanti kila-
manti paridevanti urattāḷiṃ kandanti sammohaṃ āpaj-
jantī ti, hīnā narā maccumukhe lapanti.
     Avītataṇhāse bhavābhavesū ti 11taṇhā ti11 rūpataṇhā . . .
pe . . . dhammataṇhā. Bhavābhavesū ti bhavābhave kamma-
bhave, punabbhave, kāmabhave kammabhave, kāmabhave
punabbhave12, rūpabhave kammabhave, rūpabhave punab-
bhave, arūpabhave kammabhave, arūpabhave punabbhave,
13punappunaṃ bhave, punappunaṃ gatiyā13, punappunaṃ14

--------------------------------------------------------------------------
1 S hīṇā ṇarā here and below.
2 Bp S ad. hīnā narā (S hīṇā ṇārā).
3-3 Bp S om.
4 Bp S ad. narā.
5 S paṭṭhanāya.
6 Bp S -gatattā.
7 Bp S ad. narā hīnā.
8 Bp S ad. ohīnā.
9 S jatunna; Bp ?.
10 S maccupannā (= pattā?).
11-11 Si om.
12 S ad. kāmabhave.
13-13 Bp punappunabhave punappunagatiyā; S punabbhave punabbhave gatiyā.
14 S punappuna; Bp too probably.

[page 049]
S.N. 777] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 49
upapattiyā, punappunaṃ1 paṭisandhiyā, punappunaṃ2
attabhāvābhinibbattiyā.
     Avītataṇhā ti3 avigatataṇhā acattataṇhā avantataṇhā
amuttataṇhā appahīnataṇhā appaṭinissaṭṭhataṇhā ti,
avītataṇhāse bhavābhavesu. Ten'; āha Bhagavā:

          Passāmi loke pariphandamānaṃ
          pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ bhavesu,
          hīnā narā maccumukhe lapanti
          avītataṇhāse bhavābhavesū ti.

_________________________________


  Sn_IV,2.6(=777): Mamāyite passatha phandamāne
               macche va appodake4 khīṇasote,
               etam pi disvā amamo careyya
               bhavesu āsattim akubbamāno. || Nidd_I.2:6 ||


     Mamāyite passatha phandamāne ti. Mamattā ti dve
mamattā: taṇhāmamattañ ca diṭṭhimamattañ ca.
     Katamaṃ taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena
sīmakataṃ mariyādikataṃ3 odhikataṃ pariyantikataṃ5
pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mamaṃ, etaṃ mamaṃ,
ettakaṃ mamaṃ, ettāvatā mamaṃ, mama rūpā saddā
gandhā rasā phoṭṭhabbā, attharaṇā, pāpuraṇā, dāsidāsā
ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettam
vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo6
raṭṭhañ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañ ca; kevalam
pi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā7 aṭṭha-
satataṇhāvicaritaṃ8; idaṃ taṇhāmamattaṃ.
     Katamam diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāya-
diṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antag-
gāhikā9 diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi, diṭṭhigataṃ diṭṭhi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S punappuna.
2 S punappuna; Bp too probably.
3 Bp S om.
4 Si appodaka throughout.
5 Bp pariyantakataṃ; S pariyantaṃ kataṃ.
6 Bp -rājaṭṭhaniyo.
7 Si om.
8 Bp aṭṭhasataṃ taṇhā-; S aṭṭhārasatataṇhā-; Si aṭṭhasatataṇhāviparitaṃ.
9 S -gāhikāya.

[page 050]
50 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 777
gahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphan-
ditaṃ1 diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho2 abhiniveso
parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthā-
yatanaṃ3, vipariyesagāho, viparittagāho4, vippallāsagāho,
micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakan ti gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; idaṃ diṭṭhimamattaṃ.
     Mamāyite passatha phandamāne ti mamāyitavatthu-
acchedasaṃkino5 pi phandanti, acchijjante6 7pi phandanti,
acchinne pi7 phandanti, {mamāyitavatthuvipariṇāmasam-
pino}8 pi phandanti, vipariṇāmante pi phandanti, vipariṇate
pi phandanti paphandanti9 samphandanti vipphandanti
vedhanti10 pavedhanti11 sampavedhanti: evaṃ phanda-
māne paphandamāne12 samphandamāne vipphandamāne
vedhamāne pavedhamāne sampavedhamāne passatha dak-
khatha oloketha nijjhāyatha upaparikkhathā ti, mamāyite
passatha phandamāne.
     Macche va appodake khīṇasote ti: yathā macchā appodake
parittodake udakapariyādāne kākehi vā kulalehi vā balākehi
vā paripātiyamānā ukkhipiyamānā khajjamānā phandanti
paphandanti11 samphandanti vipphandanti vedhanti pave-
dhanti sampavedhanti; evaṃ eva pajā mamāyitavatthu-
acchedasaṃkino pi phandanti, acchijjante pi phandanti,
acchinne pi phandanti, mamāyitavatthuvipariṇāmasaṃkino
pi phandanti, vipariṇāmante pi phandanti, vipariṇate pi
phandanti paphandanti11 samphandanti vipphandanti ve-
dhanti pavedhanti sampavedhantī ti, macche va appodake
khīṇasote.
     Etam pi disvā amamo careyyā ti etaṃ ādīnavaṃ disvā
passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S -kaṃ.
2 Bp patiṭṭhaho; S paṭiṭṭhāho.
3 S micchāyattaṃ.
4 Bp S viparita- (= viparī-).
5 Bp S mamāyitaṃ vaṭṭhuṃ accheda-.
6 Bp S acchindante throughout.
7-7 S om.
8 Bp S mamāyitaṃ vatthuṃ vipariṇāma-.
9 Bp Si om.; S phandanti.
10 Si vedhenti throughout.
11 Si om.

[page 051]
S.N. 778] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 51
mamattesū ti, etam pi disvā amamo careyya. Mamattā ti
dve mamattā: taṇhāmamattañ ca diṭṭhimamattañ ca . . .
pe . . . idaṃ taṇhāmamattaṃ . . . pe . . . idaṃ diṭṭhi-
mamattaṃ. Taṇhāmamattam pahāya1, diṭṭhimamattaṃ
paṭinissajjitvā, cakkhuṃ amamāyanto, sotaṃ amamā-
yanto, ghānaṃ amamāyanto, jivhaṃ amamāyanto, kāyaṃ
amamāyanto, manaṃ amamāyanto, rūpe sadde gandhe
rase phoṭṭhabbe kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ
pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ senāsanaṃ gilāna-
paccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ
arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ
saññābhavaṃ asaññābhavaṃ nevasaññānāsaññābhavaṃ
ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ
atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ diṭṭhasutamutaviñ-
ñātabbe dhamme amamāyanto aggaṇhanto aparāmasanto
anabhinivisanto, careyya vihareyya iriyeyya vatteyya
pāleyya yapeyya yāpeyyā ti, etam2 pi disvā amamo
careyya.
     Bhavesu āsattim akubbamāno ti. Bhavesū ti kāmabhave
rūpabhave arūpabhave. Āsatti vuccati taṇhā; yo rāgo
sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Bhavesu āsattim akubbamāno ti bhavesu āsattiṃ akubba-
māno, chandaṃ pemaṃ rāgaṃ khantiṃ akubbamāno ajana-
yamāno asañjanayamāno anibbattayamāno anabhinib-
battayamāno ti, bhavesu āsattim akubbamāno. Ten'; āha
Bhagavā:

          Mamāyite passatha phandamāne
          macche va appodake khīṇasote,
          etam3 pi disvā amamo careyya
          bhavesu āsattim akubbamāno ti.

_________________________________


  Sn_IV,2.7(=778): ubhosu antesu vineyya chandaṃ
               phassaṃ pariññāya anānugiddho,
               yad attagarahī, tad akubbamāno
               na limpatī4 diṭṭhasutesu dhīro. || Nidd_I.2:7 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp pahayan.
2 S evam.
3 S evaṃ vi disvā.
4 Si vḷ. lippatī.

[page 052]
52 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 778
     Ubhosu antesu vineyya chandan ti. Antā ti phasso eko
anto, phassasamudayo dutiyo anto. Atīto eko anto, anā-
gato dutiyo anto. Sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā
dutiyo anto. Nāmaṃ eko anto, rūpaṃ dutiyo anto. Cha
ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni
dutiyo anto. Sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo
anto ti1. 2Chando ti2 yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo
kāmanandi kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāma-
mucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupā-
dānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. 3Ubhosu antesu vineyya
chandan ti3 ubhosu antesu chandaṃ vineyya paṭivineyya
pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyā
ti, ubhosu antesu vineyya chandaṃ.
     Phassaṃ pariññāya anānugiddho ti. Phasso ti cakkhu-
samphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso jivhāsam-
phasso, kāyasamphasso, manosamphasso, adhivacanasam-
phasso, paṭighasamphasso, sukhavedanīyo samphasso,
dukkhavedanīyo samphasso, adukkha-m-asukhavedanīyo
samphasso, kusalo phasso, akusalo phasso, abyākato4
phasso, kāmāvacaro phasso, rūpāvacaro phasso, arūpā-
vacaro phasso, suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito
phasso, lokiyo phasso, lokuttaro phasso, atīto phasso,
anāgato phasso, paccuppanno phasso; yo evarūpo phasso
phusanā samphusanā samphusitattaṃ5; ayaṃ vuccati
phasso.
     Phassaṃ pariññāyā ti phassaṃ tīhi pariññāhi parijānitvā
ñātapariññāya tīraṇapariññāya6 pahānapariññāya.
     Katamā ñātapariññā? Phassaṃ jānāti: ayaṃ cakkhu-
samphasso, ayaṃ sotasamphasso, ayaṃ ghānasamphasso,
ayaṃ jivhāsamphasso, ayaṃ kāyasamphasso, ayaṃ mano-
samphasso, ayaṃ adhivacanasamphasso, ayaṃ paṭigha-
samphasso, ayaṃ sukhavedanīyo phasso, ayaṃ dukkha-
vedanīyo phasso, ayaṃ adukkha-m-asukhavedanīyo phasso,
ayaṃ kusalo phasso, ayaṃ akusalo phasso, ayaṃ abyākato
phasso, ayaṃ kāmāvacaro phasso, ayaṃ rūpāvacaro phasso,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2-2 Si om.
3-3 Si om.
4 S avyākato.
5 S samphussita-.
6 Codd. ti-.

[page 053]
S.N. 778] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 53
ayaṃ arūpāvacaro phasso, ayaṃ suññato phasso, ayaṃ
animitto phasso, ayaṃ appaṇihito phasso, ayaṃ lokiyo
phasso, ayaṃ lokuttaro phasso, ayaṃ atīto phasso, ayaṃ
anāgato phasso, ayaṃ paccuppanno phasso ti jānāti
passati; ayaṃ ñātapariññā.
     Katamā tīraṇapariññā? Evaṃ ñātaṃ1 katvā phassaṃ
tīreti, aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato2 aghato
ābādhato parato3 palokato ītito upaddavato bhayato upa-
saggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato aleṇato
asaraṇato rittato4 tucchato suññato anattato ādīnavato
vipariṇāmadhammato asārakato5 aghamūlato vadhakato
vibhavato sāsavato saṃkhatato mārāmisato jātidhammato
jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato soka-
paridevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṃkilesika-
dhammato6 samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato
nissaraṇato tīreti; ayaṃ tīraṇapariññā.
     Katamā pahānapariññā? Evaṃ tīrayitvā phasse chanda-
rāgaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti7 anabhāvaṃ gameti.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Yo bhikkhave phassesu
chandarāgo, taṃ pajahatha; evaṃ so phasso pahīno bha-
vissati ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅgato8 āya-
tiṃ anuppādadhammo ti; ayaṃ pahānapariññā.
     Phassaṃ pariññāyā ti phassaṃ imāhi tīhi pariññāhi
parijānitvā.
     Anānugiddho ti. Gedho vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo
. . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ; yass'; eso9
gedho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati agiddho.
So rūpe agiddho, sadde agiddho, gandhe agiddho, rase
agiddho, phoṭṭhabbe agiddho, kule gaṇe āvāse lābhe yase
pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccaya-

--------------------------------------------------------------------------
* Cf. S. iii, 27.
1 S ñaṇaṃ.
2 S suññato.
3 S sarato.
4 S ad. asaraṇābhunato pi.
5 S asārato.
6 Bp S saṅkilesadh-.
7 Bp byantiṃ-.
8 Bp S anabhāvaṃkato.
9 S ad. dhe.

[page 054]
54 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 778
bhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhā-
tuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññā-
bhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokā-
rabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne,
diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agadhito
amucchito anajjhopanno1 vītagedho vigatagedho catta-
gedho vantagedho2 muttagedho3 pahīnagedho paṭinis-
saṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo
muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto
sītibhūto {sukhapaṭisaṃvedī} brahmabhūtena attanā viharatī
ti, phassaṃ pariññāya anānugiddho.
     Yad attagarahī tad akubbamāno ti. Yadan ti yaṃ. 4Atta-
garahī ti4 dvīhi kāraṇehi attānaṃ garahati, katattā ca
akatattā ca.
     Kathaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati?
Kataṃ me kāyaduccaritaṃ, akataṃ me kāyasucaritan ti
attānaṃ garahati; kataṃ me vacīduccaritaṃ, akataṃ me
vacīsucaritan ti attānaṃ garahati; kataṃ me manoduc-
caritaṃ, akataṃ me manosucaritan ti attānaṃ garahati;
kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī ti
attānaṃ garahati; kataṃ me adinnādānaṃ, akatā me
adinnādānā veramaṇī ti attānaṃ garahati; kato me kāmesu
micchācāro, akatā me kāmesu micchācārā veramaṇī ti
attānaṃ garahati; kato me musāvādo, akatā me musāvādā
veramaṇī ti attānaṃ garahati; katā me pisuṇā vācā, akatā
me pisuṇāya vācāya veramaṇī ti attānaṃ garahati; katā
me pharusā vācā, akatā me pharusāya vācāya veramaṇī ti
attānaṃ garahati; kato me samphappalāpo, akatā me
samphappalāpā veramaṇī ti attānaṃ garahati; katā me
abhijjhā, akatā me anabhijjhā ti attānaṃ garahati; kato
me byāpādo, akato me abyābhijjhā ti attānaṃ garahati; katā
me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī ti attānaṃ gara-
hati; evaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati.
     Athavā, sīlesu 'mhi na paripūrakārī5 ti attānaṃ garahati;

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S anajjhāpanno.
2 S vyantagedho.
3 S om.
4-4 Si attanā garahati.
5 S purakāri.

[page 055]
S.N. 778] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 55
indriyesu 'mhi aguttadvāro ti attānaṃ garahati; bhojane
1amattaññu 'mhī ti1 attānaṃ garahati; jāgariyaṃ 2ana-
nuyutto 'mhī ti2 attānaṃ garahati; na3 satisampajaññena
4samannāgato 'mhī ti4 attānaṃ garahati; abhāvitā me
cattāro satipaṭṭhānā ti attānaṃ garahati; abhāvitā me
cattāro sammappadhānā ti attānaṃ garahati; abhāvitā
me cattāro iddhipādā ti attānaṃ garahati; abhāvitāni me
pañc'; indriyānī ti attānaṃ garahati; abhāvitāni me pañca
balānī ti attānaṃ garahati; abhāvitā me satta bojjhaṅgā
ti attānaṃ garahati; abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo
ti attānaṃ garahati; dukkhaṃ me apariññātan ti attānaṃ
garahati; samudayo me appahīno ti attānaṃ garahati;
maggo me abhāvito ti attānaṃ garahati; nirodho me
asacchikato ti attānaṃ garahati; evaṃ katattā ca akatattā
ca attānaṃ garahati. Evaṃ attagarahitaṃ kammaṃ akub-
bamāno 5ajanayamāno asañjanayamāno5 anibbattayamāno
anabhinibbattayamāno ti, yad attagarahī tad akubbamāno.
     Na limpatī diṭṭhasutesu dhīro ti. Lepā6 ti dve lepā:
taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhālepo
. . . pe . . . ayaṃ diṭṭhilepo. Dhīro ti dhīro paṇḍito pañ-
ñavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dhīro taṇhālepaṃ
pahāya, diṭṭhilepaṃ paṭinissajjitvā, diṭṭhe na limpati, sute
na limpati, mute na limpati, viññāte na limpati na saṃ-
limpati7 na upalimpati, alitto asaṃlitto8 anupalitto nik-
khanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādika-
tena9 cetasā viharatī ti, na limpati diṭṭhasutesu dhīro10.
Ten'; āha Bhagavā:

          Ubhosu antesu vineyya chandaṃ
          phassaṃ pariññāya anānugiddho,
          yad attagarahī, tad akubbamāno
          na limpatī diṭṭhasutesu dhīro10 ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp amattaññu ti; S amattaññum pi ti.
2-2 Bp ananuyutto ti; S anayutto ti.
3 S om.
3 S om.
4-4 Bp S asamannāgato ti.
5-5 S ajanasasamāno asañjanasasamāno.
6 Bp S lepo.
7 Bp palimpati.
8 Bp S apalitto.
9 Bp S vipariyādi- throughout.
10 Bp S ad. ti.

[page 056]
56 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 779
  Sn_IV,2.8(=779): Saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ
               pariggahesu muni nopalitto
               abbūḷha-sallo caram1 appamatto
               nāsiṃsatī lokam imaṃ parañ ca. || Nidd_I.2:8 ||


     Saññaṃ pariññā vitareyya oghan ti. Saññā ti kāma-
saññā byāpādasaññā vihiṃsāsaññā, 2nekkhammasaññā
abyāpādasaññā avihiṃsāsaññā2, rūpasaññā saddasaññā
gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā dhammasaññā;
yā evarūpā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ ayaṃ vuccati
saññā. Saññaṃ pariññā ti saññaṃ tīhi pariññāhi pari-
jānitvā ñātapariññāya tīraṇapariññāya pahānapariññāya.
     Katamā ñātapariññā? Saññaṃ jānāti: ayaṃ kāma-
saññā, ayaṃ byāpādasaññā, ayaṃ vihiṃsāsaññā, ayaṃ
nekkhammasaññā, ayaṃ abyāpādasaññā, ayaṃ avihiṃ-
sāsaññā, ayaṃ rūpasaññā, ayaṃ saddasaññā, ayaṃ gan-
dhasaññā, ayaṃ rasasaññā, ayaṃ phoṭṭhabbasaññā, ayaṃ
dhammasaññā ti jānāti passati; ayaṃ ñātapariññā.
     Katamā tīraṇapariññā? Evaṃ ñātaṃ katvā saññaṃ
tīreti, aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato
ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato
upasaggato calato pabhaṅguto . . . pe . . . samudayato
aṭṭhaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti; ayaṃ
tīraṇapariññā.
     Katamā pahānapariññā? 3 Evaṃ tīretvā4 saññāya
chandarāgaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti5 anabhāvaṃ
gameti.
     Vuttaṃ6 h'; etaṃ Bhagavatā: *Yo bhikkhave saññāya7
chandarāgo, taṃ pajahatha; evaṃ sā saññā pahīnā
bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā8
āyatiṃ anuppādadhammā ti; ayaṃ pahānapariññā.
     Saññaṃ pariññā ti saññaṃ imāhi tīhi pariññāhi
parijānitvā.

--------------------------------------------------------------------------
* S. iii, 27.
1 S cara.
2-2 Si om.
3 S ad. evaṃ ñātaṃ katvā.
4 Bp S tirayitvā (S tī-).
5 Bp om.
6 Bp S ad. pi.
7 S saññiya.
8 S -katā.

[page 057]
S.N. 779] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 57
     Vitareyya oghan ti kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ
avijjoghaṃ vitareyya1 uttareyya patareyya samatikkameyya
vītivatteyyā ti, saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ.
     Pariggahesu muni nopalitto ti. Pariggahā ti dve parig-
gahā, taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca . . . pe . . .
ayaṃ taṇhāpariggaho . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhipariggaho.
     Munī ti. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā
. . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi; tena
ñāṇena samannāgato muni monappatto ti.
     Tīṇi moneyyāni, kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ
manomoneyyaṃ.
     Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ2 kāyaduccari-
tānaṃ pahānaṃ, kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucari-
taṃ, kāyamoneyyaṃ. Kāyārammaṇaṃ3 ñāṇaṃ, kāya-
moneyyaṃ. Kāyapariññā, kāyamoneyyaṃ. Pariññāsa-
hagato maggo, kāyamoneyyaṃ. Kāye chandarāgassa
pahānaṃ, kāyamoneyyaṃ. Kāyasaṃkhāranirodho ca-
tutthajjhānasamāpatti4, kāyamoneyyaṃ; idaṃ kāya-
moneyyaṃ.
     Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ5 vacīduccari-
tānaṃ pahānaṃ, vacīmoneyyaṃ. Catubbidhaṃ vacī-
sucaritaṃ, vacīmoneyyaṃ. Vācārammaṇaṃ6 ñāṇaṃ, vacī-
moneyyaṃ. Vācāpariññā, vacīmoneyyaṃ. Pariññāsaha-
gato maggo, vacīmoneyyaṃ. Vācāya chandarāgassa
pahānaṃ, vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyaj-
jhānasamāpatti7, vacīmoneyyaṃ; idaṃ vacīmoneyyaṃ.
     Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ8 manoduccari-
tānaṃ pahānaṃ, manomoneyyaṃ. Tividhaṃ manosucari-
taṃ, manomoneyyaṃ. Cittārammaṇaṃ9 ñāṇaṃ, manomo-
neyyaṃ. Cittapariññā, manomoneyyaṃ. Pariññāsahagato
maggo, manomoneyyam. Cittacchandarāgassa10 pahānaṃ,
manomoneyyaṃ. Cittasaṃkhāranirodho saññāvedayita-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S tareyya.
2 Bp S tividha.
3 Bp S kāyārammaṇe (better).
4 Bp Si catutthajhāna-.
5 S catubbidha.
6 Bp S vācārammane.
7 Bp dutiyajhāna-.
8 S tividha-.
9 Bp -maṇe; S -maṇo.
10 Si citte ch-.

[page 058]
58 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 779
nirodhasamāpatti, manomoneyyaṃ; idaṃ manomoney-
yaṃ.
          *Kāyamuniṃ1 vācāmuniṃ manomunim anāsavaṃ
          muniṃ moneyyasampannaṃ2 āhu sabbapahāyinaṃ.
          Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunim anāsavaṃ
          muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpakan ti3.
     Imehi tīhi4 moneyyehi dhammehi samannāgatā cha
munayo5, āgāramunayo6 anāgāramunayo sekhamunayo
asekhamunayo paccekamunayo munimunayo7.
     Katame āgāramunayo? Ye te āgārikā diṭṭhapadā viññā-
tasāsanā ime āgāramunayo.
     Katame anāgāramunayo? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā
viññātasāsanā, ime anāgāramunayo.
     Satta sekhā sekhamunayo.
     Arahanto asekhamunayo.
     Paccekabuddhā paccekamunayo.
     Munimunayo vuccanti tathāgatā arahanto sammāsam-
buddhā.
          Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
          yo ca tulaṃ va paggayha varam ādāya paṇḍito.
          Pāpāni parivajjeti, sa muni, tena so muni;
          yo munāti ubho loke, muni tena pavuccati.
          Asatañ ca satañ ca ñatvā dhammaṃ
          ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke
          devamanussehi pūjito,
          yo so saṅgajālam aticca so muni.
     Lepā ti dve lepā, taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca . . .
pe . . . ayaṃ tanhālepo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhilepo.
Muni taṇhālepaṃ pahāya diṭṭhilepaṃ paṭinissajjitvā parig-

--------------------------------------------------------------------------
* Itv. 67. Dhp. 268-269. Sn. 527.
1 S -muni throughout.
2 S -samphanda.
3 Si om.
4 Si S om.
5 Bp S munino.
6 Bp S -munino throughout.
7 S ad. ti.

[page 059]
S.N. 779] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 59
gahesu na limpati 1na saṃlimpati1 na upalimpati, alitto2
asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭṭho vippamutto
visaṃyutto vimariyādikatena3 cetasā viharatī ti, parig-
gahesu muni nopalitto.
     Abbūḷhasallo caraṃ appamatto ti. Sallan ti satta sallāni,
rāgasallaṃ dosasallaṃ mohasallaṃ mānasallaṃ diṭṭhi-
sallaṃ sokasallaṃ kathaṃkathāsallaṃ4. Yass'; etāni5
sallāni3 pahīnāni7 samucchinnāni vūpasantāni paṭi-
passaddhāni8 abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so
vuccati abbūḷhasallo abbūḷhitasallo9 pahatasallo10 uddhaṭa-
sallo samuddhaṭasallo uppāṭitasallo samuppāṭitasallo cat-
tasallo vantasallo muttasallo pahīnasallo paṭinissaṭṭha-
sallo, nicchāto nibbuto sītibhūto {sukhapaṭisaṃvedī} brahma-
bhūtena attanā viharatī ti abbūḷhasallo.
     Caran ti caranto viharanto iriyanto vattento11 pālento
yapento yāpento.
     Appamatto ti sakkaccakārī12 sātaccakārī13 aṭṭhitakārī14
anolīnavuttiko anikkhittacchando anikkhittadhuro kusa-
lesu dhammesu. Kathāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ
paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha
paññāya anuggaṇheyyan? ti, yo tattha chando ca vāyāmo
ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāṇī ca satisampajaññañ15
ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo
kusalesu dhammesu. 16Kathāhaṃ aparipūraṃ vā samā-
dhikkhandhaṃ paripūreyyaṃ paripūraṃ vā samādhik-
khandhaṃ tattha tattha paññāya anuggaṇheyyan? ti . . .
pe . . . kusalesu dhammesu. Kathāhaṃ aparipūraṃ vā

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp na palimpati; S om.
2 Bp S apalitto.
3 Bp S vipariyādi- always.
4 S duccarita-.
5 Bp S ete.
6 Bp om.; S sallā.
7 Bp S pahīnā and so on to daḍḍhā.
8 Bp S paṭipp-.
9 Si om.; Bp S abbu(l)hitasallo.
10 Bp S om.
11 Bp vattanto.
12 S ad. sīti.
13 S sītikarī.
14 S om.
15 Bp S sati ca s-.
16-3 (p.60) S om.

[page 060]
60 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 779
paññākkhandhaṃ vimuttikkhandhaṃ1 vimuttiñāṇadassa-
nakkhandhaṃ paripūreyyaṃ paripūraṃ vā vimuttiñāṇa-
dassanakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggaṇhey-
yan? ti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī
ca appaṭivānī ca satisampajaññañ2 ca ātappaṃ padhānaṃ
adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu3.
Kathāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appa-
hīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhā-
veyyaṃ, asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyyan? ti, yo
tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appa-
ṭivāṇī ca satisampajaññañ2 ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭ-
ṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesū ti, abbūḷha-
sallo caraṃ appamatto.
     Nāsiṃsati4 lokam imaṃ parañ cā ti imaṃ lokaṃ nāsiṃ-
sati sakattabhāvaṃ, paraṃ5 lokaṃ nāsiṃsati parattabhā-
vaṃ. Imaṃ lokaṃ nāsiṃsati sakarūpavedanāsaññāsaṃ-
khāraviññāṇaṃ, paraṃ lokaṃ nāsiṃsati pararūpavedanā-
saññāsaṃkhāraviññāṇaṃ6. 7Imaṃ lokaṃ nāsiṃsati cha
ajjhattikāni āyatanāni7, paraṃ lokaṃ nāsiṃsati cha bāhi-
rāni āyatānani. Imaṃ lokaṃ nāsiṃsati manussalokaṃ,
paraṃ8 lokaṃ nāsiṃsati devalokaṃ. Imaṃ lokaṃ nāsiṃ-
sati kāmadhātum, paraṃ lokaṃ nāsiṃsati rūpadhātuṃ
arūpadhātuṃ. Imaṃ lokaṃ nāsiṃsati kāmadhātuṃ rūpa-
dhātuṃ, paraṃ8 lokaṃ nāsiṃsati arūpadhātuṃ. Punā-
gatiṃ9 vā upapattiṃ10 vā paṭisandhiṃ vā bhavaṃ vā
saṃsāraṃ vā vaṭṭaṃ vā nāsiṃsati na icchati na sādiyati
na pattheti na piheti nābhijappatī ti, nāsiṃsati lokaṃ imaṃ
parañ ca. Ten'; āha Bhagavā:

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ad. paripūreyyaṃ.
2 Bp S sati ca s-.
3 See n. 16,p. 59.
4 Bp S nāsīsati throughout.
5 Si paralokaṃ throughout.
6 S paraṃ rūpa-.
7-7 S om.
8 Bp Si paralokaṃ.
9 Bp Si punagatiṃ; S punagataṃ.
10 S uppatti.

[page 061]
S.N. 779] Guhaṭṭhakasuttaniddeso. 61

          Saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ
          pariggahesu muni nopalitto
          abbūḷhasallo caraṃ appamatto
          nāsiṃsati lokaṃ imaṃ parañ cā ti1.


     DUTIYO2 GUHAṬṬHAKASUTTANIDDESO3 NIṬṬHITO4.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 Bp S om.
3 Bp S guhaṭṭhakasuttaṃ (S rahaṭṭhaka).
4 Bp niṭṭhitaṃ dutiyaṃ; S niṭṭhitaṃ dutiyaṃ duṭṭakasuttaniddeso
vuccati.

[page 062]
62
III.
TATIYO1 DUṬṬHAṬṬHAKASUTTANIDDESO2.
  Sn_IV,3.1(=780): Vadanti ve duṭṭhamanā pi eke,
               aññe3 pi ve saccamanā vadanti,
               vādañ ca jātaṃ muni no upeti,
               tasmā munī n'; atthi khilo kuhiñci. || Nidd_I.3:1 ||


     Vadanti ve duṭṭhamanā pi eke ti. Te titthiyā duṭṭhamanā
paduṭṭhamanā viruddhamanā paṭiviruddhamanā āhata-
manā paccāhatamanā āghāṭitamanā paccāghāṭitamanā va-
danti upavadanti Bhagavantañ ca bhikkhusaṃghañ ca
abhūtenā ti, vadanti ve duṭṭhamanā pi eke.
     Aññe3 pi ve saccamanā vadantī ti. Ye tesaṃ titthiyānaṃ
saddahantā okappentā adhimuccantā saccamanā sacca-
saññino bhūtamanā bhūtasaññino tathamanā tathasaññino
yāthāvamanā yāthāvasaññino aviparittamanā4 aviparitta-
saññino vadanti upavadanti Bhagavantañ ca bhikkhusaṃ-
ghañ ca abhūtenā ti, aññe pi ve saccamanā vadanti.
     Vādañ ca jātaṃ muni no upetī ti. So vādo jāto hoti
sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto, parato ghoso
akkoso upavādo Bhagavato ca bhikkhusaṃghassa ca abhū-
tenā ti, vādañ ca jātaṃ muni no upetī ti.
     Munī* ti. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā
. . . pe1 . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi; tena

--------------------------------------------------------------------------
* See Chap. II. p. 57.
1 Bp S om.
2 Bp Duṭṭhakaṭṭhakasutti anukaṭṭhi; S om. whole title.
3 Bp S atho.
4 Bp S aviparita- (=-īta).

[page 063]
S.N. 781] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 63
ñāṇena samannāgato muni monappatto . . . pe . . .
saṅgajālam aticca so munī ti1.
     Yo vādaṃ upeti so dvīhi kāraṇehi vādaṃ upeti. Kārako
kārakatāya vādaṃ upeti; atha vā vuccamāno upavadi-
yamāno kuppati2 byāpajjati patiṭṭhiyati, kopañ ca dosañ
ca appaccayañ ca pātukaroti akārako 'mhī ti 3yo vādaṃ
upeti so3 imehi dvīhi kāraṇehi vādaṃ upeti. Muni dvīhi
kāraṇehi vādaṃ na upeti. Akārako akārakatāya4 vādaṃ
na upeti; athavā vuccamāno upavadiyamāno na kuppati
na byāpajjati na patiṭṭhiyati na kopañ ca dosañ ca appac-
cayañ ca pātukaroti akārako 'mhī ti muni imehi dvīhi
kāraṇehi vādaṃ na upeti na upagacchati na gaṇhāti na
parāmasati na abhinivisatī ti, vādañ ca jātaṃ muni no
upeti.
     Tasmā munī n'; atthi khilo kuhiñcī ti. Tasmā ti tasmā
taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā munino ahata-
cittatā5 khilajātatā6 pi n'; atthi; pañca pi cetokhilā n'
atthi; tayo pi khilā n'; atthi; rāgakhilo dosakhilo moha-
khilo n'; atthi na santi na saṃvijjati n'; upalabbhati, pahīno
samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko
ñāṇagginā daḍḍho. Kuhiñcī ti kuhiñci kimhici katthaci
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā ti, tasmā
munī n'; atthi khilo kuhiñci. Ten'; āha Bhagavā:

          Vadanti ve duṭṭhamanā pi eke,
          aññe7 pi ve8 saccamanā vadanti,
          vādañ ca jātaṃ muni no upeti,
          tasma munī n'; atthi khilo kuhiñcī ti.

_________________________________


  Sn_IV,3.2(=781): Sakaṃ hi diṭṭhiṃ katham accayeyya
               chandānunīto ruciyā niviṭṭho?
               sayaṃ samattāni pakubbamāno9,
               yathā hi jāneyya, tathā vadeyya. || Nidd_I.3:2 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 S ad. tā after upavadiyamāno, kuppati, byāpajatti, paṭiṭṭhiyati.
3-3 S muni.
4 S ad. muni.
5 S āpātacittatā.
6 Si khīla-.
7 Bp atha; S atho pi.
8 S ke.
9 S kuppamāno.

[page 064]
64 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 781
     Sakaṃ hi diṭṭhiṃ katham accayeyyā? ti. Ye te titthiyā
Sundariṃ* paribbājikaṃ hantvā1, samaṇānaṃ sakyaputti-
yānaṃ avaṇṇaṃ pakāsayitvā, evaṃ etaṃ lābhaṃ yasaṃ
sakkārasammānaṃ paccāharissāmā ti evaṃdiṭṭhikā2
evaṃkhantikā evaṃrucikā evaṃladdhikā evamajjhasayā
evamadhippāyā, te nāsakkhiṃsu sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ
khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ
sakaṃ adhippāyaṃ atikkamituṃ. Atha kho sv eva
ayaso te3 paccāgato ti, evam pi sakaṃ hi diṭṭhiṃ katham
accayeyya?
     Athavā sassato loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan
ti yo so evaṃvādo, so sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ
sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ
adhippāyaṃ kathaṃ accayeyya atikkameyya samatikka-
meyya vītivatteyya? Taṃ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi
tathā samattā samādiṇṇā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā
ajjhositā adhimuttā ti, evam pi sakam hi diṭṭhiṃ katham
accayeyya?4 Asassato loko, antavā loko, anantavā loko,
taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ,
hoti tathāgato param maraṇā, na hoti tathāgato param
maraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato param maraṇā, n'; eva
hoti na na hoti tathāgato param maraṇā, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti yo so evaṃvādo, so sakaṃ diṭṭhiṃ
sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhā-
sayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ kathaṃ accayeyya atikkameyya
samatikkameyya vītivatteyya? Taṃ kissa hetu? Tassa
sā diṭṭhi tathā samattā samādiṇṇā gahitā parāmaṭṭhā
abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttā ti, evam pi sakaṃ hi
diṭṭhiṃ katham accayeyya?
     Chandānunīto ruciyā niviṭṭho ti. Chandānunīto ti sakāya
diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā
yāyati niyyati vuyhati saṃhariyati5. Yathā hatthiyānena

--------------------------------------------------------------------------
* Cp. Ud. IV. 8; J. ii, 415; Dhp. Com. iii, 474.
1 S hatāssa.
2 Bp S ad. te.
3 S tetam (=tesam?).
4 Bp S ad. athavā sassato loko.
5 S saṃpār-.

[page 065]
S.N. 781] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddesu. 65
vā rathayānena vā assayānena vā goyānena vā ajayānena
vā meṇḍakayānena1 vā oṭṭhayānena vā kharayānena vā
yāyati niyyati vuyhati saṃhariyati2; evam eva sakāya
diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā
yāyati niyyati vuyhati saṃhariyatī2 ti, chandānunīto.
Ruciyā niviṭṭho ti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya
ruciyā sakāya laddhiyā niviṭṭho patiṭṭhito allīno upāgato
ajjhosito adhimutto ti, chandānunīto ruciyā niviṭṭho.
     Sayaṃ samattāni pakubbamāno3 ti sayaṃ samattaṃ karoti,
paripuṇṇaṃ karoti, anomaṃ karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ vi-
seṭṭhaṃ4 pāmokkhaṃ5 uttamaṃ pavaraṃ karoti; ayaṃ
satthā sabbaññū ti sayaṃ samattaṃ karoti, paripuṇṇaṃ
karoti, anomaṃ karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmok-
khaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti; ayaṃ dhammo svākkhāto6,
ayaṃ gaṇo supaṭipanno, ayaṃ diṭṭhi bhaddikā, ayaṃ
paṭipadā supaññattā, ayaṃ maggo niyyāniko7 ti sayaṃ
samattaṃ karoti, paripuṇṇaṃ karoti, anomaṃ karoti,
aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ
karoti janeti sañjaneti8 nibbatteti abhinibbattetī9 ti,
sayaṃ samattāni pakubbamāno.
     Yathā hi jāneyya tathā vadeyyā ti yathā jāneyya tathā
vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpeyya10 vohareyya. Sassato
loko, idaṃ eva saccaṃ, moghaṃ aññan ti yathā jāneyya
tathā vadeyya katheyya bhaneyya dīpeyya vohareyya.
Asassato loko . . . pe . . . n'; eva hoti na na hoti tathāgato
paraṃ maraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti yathā
jāneyya tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpeyya10 voha-
reyyā ti, yathā hi jāneyya tathā vadeyya. Ten'; āha
Bhagavā:

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp meṇḍayānena.
2 S saṃpār-.
3 S pakuppamāno.
4 Bp visiṭṭham (= visisṭa); elsewhere viseṭṭham.
5 Bp pāmukkham; S pamukkham sometimes.
6 Bp svākhyāto often.
7 S. neyyāniko.
8 Bp Si om.
9 Si om.
10 Bp S dīpayeyya.

[page 066]
66 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 782

          Sakaṃ hi ditthiṃ kathaṃ accayeyya
          chandānunīto ruciyā niviṭṭho?
          sayaṃ samattāni pakubbamāno,
          yathā hi jāneyya tathā vadeyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,3.3(=782): Yo attano sīlavatāni jantu
               anānupuṭṭho ca1 paresa2 pāvā3,
               anariyadhammaṃ kusalā tam āhu,
               yo ātumānaṃ sayam eva pāvā4. || Nidd_I.3:3 ||


     Yo attano sīlavatāni jantū ti. Yo ti yo yādiso yathāyutto
yathāvihito yathāpakāro yanthānappatto5 yaṃdhamma-
samannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā
gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Sīlavatānī6
ti. Atthi sīlañ c'; eva vattañ7 ca, atthi vattaṃ7 na sīlaṃ.
     Katamaṃ sīlañ c'; eva vattañ ca? Idha bhikkhu sīlavā
hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasam-
panno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sik-
khati sikkhāpadesu; yo tattha saṃyamo saṃvaro avītik-
kamo, idaṃ sīlaṃ; yaṃ samādānaṃ, taṃ vattaṃ7;
saṃvaratthena sīlaṃ, samādānatthena vattaṃ7; idaṃ
vuccati sīlañ c'; eva vattañ ca.
     Katamaṃ vattaṃ7 na sīlaṃ? Aṭṭha dhūtaṅgāni, āraññi-
kaṅgaṃ8 piṇḍapātikaṅgaṃ paṃsukūlikaṅgaṃ tecīvari-
kaṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅgaṃ
nesajjikaṅgaṃ yathāsanthatikaṅgaṃ; idaṃ vuccati9 vattaṃ
na9 sīlaṃ. Viriyasamādānam pi vuccati vattaṃ7 na
sīlaṃ: Kāmaṃ taco ca nhārū ca aṭṭhi ca avasussatu,
sarīre upasussatu maṃsalohitaṃ, yan taṃ purisathāmena
purisabalena purisaviriyena purisaparakkamena pattab-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp va
2 Bp S paresaṃ.
3 S pāvaduca, see below, p. 68.
4 S pāvada, see below, p. 68.
5 Bp S yaṃ thānaṃ p-.
6 Bp S sīlabbatānī.
7 Bp S vata- (vatta = v0rtta?).
8 S araññakaṅgaṃ.
9-9 Bp vataṃ na; S na va (ca?).

[page 067]
S.N. 782] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 67
baṃ, na taṃ apāpuṇitvā viriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī
ti cittaṃ paggaṇhāti padahati; evarūpaṃ viriyasamādānaṃ
vuccati1 vattaṃ2 na sīlaṃ. 3Na tāvāhaṃ imaṃ pal-
laṅkaṃ bhindissāmi yāva me anupādāya āsavehi cittaṃ
vimuccissatī ti cittaṃ paggaṇhāti padahati; evarūpam
pi viriyasamādānaṃ vuccati vattaṃ na sīlaṃ3.
          4*Nāssissaṃ, na pivissāmi, vihārato na nikkhamiṃ,
          na pi passaṃ nipātessaṃ taṇhāsalle anūhate ti
cittaṃ paggaṇhāti padahati; evarūpam pi viriyasamā-
dānaṃ vuccati vattaṃ na sīlaṃ4. Na tāvāhaṃ imamhā
āsanā vuṭṭhahissāmi, caṅkamā orohissāmi, vihārā nikkha-
missāmi, aḍḍhayogā nikkhamissāmi, pāsādā nikkhamis-
sāmi, hammiyā nikkhamissāmi5, guhāya nikkhamissāmi
leṇā nikkhamissāmi, kuṭiyā nikkhamissāmi, kūṭāgārā
nikkhamissāmi, aṭṭā6 nikkhamissāmi, māḷā nikkhamissāmi,
uddhaṇhā7 nikkhamissāmi, upaṭṭhānasālāya nikkhamis-
sāmi, maṇḍapā nikkhamissāmi, rukkhamūlā nikkhamissāmi
yāva me anupādāya8 āsavehi cittaṃ vimuccissatī ti
cittaṃ paggaṇhāti padahati; evarūpam pi viriyasamādā-
naṃ vuccati vattaṃ na sīlaṃ. Imasmiñ ñeva pubbaṇha-
samayaṃ ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi adhi-
gacchissāmi phusayissāmi9 sacchikarissāmi ti cittaṃ
paggaṇhāti padahati; evarūpam pi viriyasamādānaṃ
vuccati vattaṃ na sīlaṃ. Imasmiñ ñeva majjhantika-
samayaṃ sāyaṇhasamayam purebhattaṃ pacchābhattaṃ
purimayāmaṃ10 majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ kāḷe
juṇhe vasse hemante gimhe, purime vayokhandhe, maj-
jhime vayokhandhe, pacchime vayokhandhe ariyadhammaṃ

--------------------------------------------------------------------------
* Thag. 223; 313, etc.
1 Bp S ad. idaṃ.
2 Bp S vata- (vatta = v0rtta?).
3-3 after.
4-4 in Bp and S.
5 S ad. nitipadaha.
6 S aṭṭha.
7 S kuḍḍhā.
8 Bp S ad. na.
9 Bp S phassayissāmi.
10 Bp S purimaṃ y- majjhimaṃ y- pacchimam y-.

[page 068]
68 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 782
āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phusayissāmi1
sacchikarissāmī ti cittaṃ paggaṇhāti padahati; evarūpam
pi viriyasamādānaṃ vuccati vattaṃ na sīlaṃ.
     Jantū ti satto naro māṇavo poso puggalo jīvo jagū2
jantu indagū manujo ti, yo attano sīlavatāni jantu.
     Anānupuṭṭho ca3 paresa pāvā4 ti. Paresan ti paresaṃ
khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ suddānaṃ gahaṭṭhā-
naṃ pabbajitānaṃ devānaṃ manussānaṃ. Anānupuṭṭho
ti apuṭṭho apucchito anāyācito5 anajjhesito appasadito.
Pāvā ti6 attano sīlaṃ vā vattaṃ vā sīlavattaṃ vā pāvadati.
Aham asmi sīlasampanno ti vā, vattasampanno ti vā,
sīlavattasampanno7 ti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtikena
vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammā-
yatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā
paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccākulā
pabbajito ti vā, mahākulā pabbajito ti vā, mahābhogakulā
pabbajito ti vā, uḷārabhogakulā pabbajito ti vā, ñāto
yasassī sagahaṭṭhapabbajitānan8 ti vā, lābhi 'mhi cīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti
vā, suttantiko ti vā, vinayadharo ti vā, dhammakathiko
ti va, āraññiko ti vā, piṇḍapātiko ti vā, paṃsukūliko ti
vā, tecīvariko ti vā, sapadānacāriko ti vā, khalupacchā-
bhattiko ti vā, nesajjiko ti va, yathāsanthatiko ti vā,
paṭhamassa jhānassa lābhī ti vā, dutiyassa jhānassa lābhī
ti vā, tatiyassa jhānassa lābhī ti vā, catutthassa jhānassa
lābhī ti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā,
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā, ākiñcaññāya-
tanasamāpattiyā lābhī ti vā, nevasaññānāsaññāyatana-
samāpattiyā lābhī ti vā pāvadati katheti bhaṇati dīpayati
voharatī, ti anānupuṭṭho ca paresa9 pāvā10.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S phassayissāmi.
2 Si jātu; Bp S jagu.
3 Bp S vā.
4 S pāvadā.
5 Bp ayācito.
6 Si om. pāvā ti; S pavadā ti.
7 Bp S sīlabbata- always.
8 Si gahaṭṭhānaṃ pabbajitānan; Bp sagahaṭṭhānaṃ p-;
S sahagahaṭṭhapabbajitāni. See p. 69, n. 9.
9 S paresam.
10 S pāda (= pāvada).

[page 069]
S.N. 782] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 69
     Anariyadhammaṃ kusalā tam āhū ti. Kusalā ti ye te
khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamup-
pādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā
iddhippādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgaku-
salā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, 1te kusalā1
evam āhaṃsu: Anariyānaṃ eso dhammo, n'; eso dhammo
ariyānaṃ; bālānaṃ eso dhammo, n'; eso dhammo paṇḍi-
tānaṃ; asappurisānaṃ eso dhammo, n'; eso dhammo
sappurisānan ti evam āhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bha-
ṇanti2 evaṃ dīpayanti evaṃ voharantī ti, anariyadhammaṃ
kusalā tam āhu.
     Yo ātumānaṃ sayam eva pāvā3 ti. Ātumā vuccati attā.
Sayam eva pāvā ti sayam eva attānaṃ {pāvadati}4: aham
asmi sīlasampanno ti vā, vattasampanno ti vā, sīlavatta-
sampanno ti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtikena vā
vaṇṇapokkharatāya 5vā dhanena5 vā ajjhenena6 vā kammā-
yatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā
paṭibhāṇena7 vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccākulā
pabbajito ti vā, mahākulā pabbajito ti vā, mahābhogakulā
pabbajito ti vā, uḷārabhogakulā8 pabbajito ti vā, ñāto
yasassī sagahaṭṭhapabbajitānan9 ti vā, lābhi 'mhi cīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti
vā, suttantiko ti vā, vinayadharo ti vā, dhammakathiko
ti vā, āraññiko ti vā, piṇḍapātiko10 ti vā, paṃsukūliko ti
vā, tecīvariko ti vā, sapadānacāriko ti vā, khalupacchā-
bhattiko ti vā, nesajjiko ti vā, yathāsanthatiko ti vā,
paṭhamassa jhānassa lābhī ti vā, dutiyassa jhānassa lābhī
ti vā, tatiyassa jhānassa lābhī ti vā, catutthassa jhānassa
lābhī ti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā,
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā, ākiñcaññāya-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S dhātukusalā.
2 S bhaṇenti.
3 S pāvada.
4 S vāvadati.
5-5 S vaddhanena.
6 S dhaññena.
7 S paṭilābhena.
8 S uḷārayabhoga-.
9 Bp S sagahaṭṭhap-; Si gahaṭṭhassa p-.
10 Bp piṇḍi-.

[page 070]
70 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 782
tanasamāpattiyā lābhī ti vā, nevasaññānāsaññāyatana-
samāpattiyā lābhī ti vā pāvadati katheti bhaṇati dīpayati
voharatī ti, yo ātumānaṃ sayam eva pāvā1. Ten'; āha
Bhagavā:

          Yo attano sīlavatāni jantu
          anānupuṭṭho ca paresa pāvā2,
          anariyadhammaṃ kusalā tam āhu,
          yo ātumānaṃ sayam eva pāvā3 ti.

_________________________________


  Sn_IV,3.4(=783): Santo ca bhikkhu abhinibbutatto
               iti 'han ti sīlesu akatthamāno4
               tam ariyadhammaṃ kusalā vadanti,
               yass'; ussadā n'; atthi kuhiñci loke. || Nidd_I.3:4 ||


     Santo ca bhikkhu abhinibbutatto ti. Santo ti rāgassa
santattā5 santo, dosassa santattā5 santo, mohassa san-
tattā5 santo, kodhassa upanāhassa makkhassa paḷāsassa
issāya macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa
sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa
sabbakilesānaṃ sabbaduccaritānam sabbadarathānaṃ
sabbapariḷāhānaṃ sabbasantāpānaṃ sabbākusalābhisaṃ-
khārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā6 vijjhātattā
nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo vūpasanto7
nibbuto paṭipassaddho ti, santo8.
     Bhikkhū ti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu;
sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlab-
bataparāmāso9 bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno
hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti; bhinn'; assa
honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobbhavikā
sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp pāvā ti; S pāvada ti.
2 S pāvada ti.
3 S pāvada.
4 S akattamāno.
5 Bp S samitattā.
6 S upasamisatta.
7 Bp S ad. upasanto.
8 Si om.
9 S -parāmāsā bhinnā.

[page 071]
S.N. 783] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 71
          *Pajjena katena attanā,
          Sabhiyā ti Bhagavā,
          parinibbānagato vitiṇṇakaṃkho
          vibhavañ1 ca bhavañ ca vippahāya
          vusitavā khīṇapunabbhavo ti2.
     Santo ca bhikkhu abhinibbutatto ti. Rāgassa nibbā-
pitattā3 dosassa nibbāpitattā3 mohassa nibbāpitattā abhi-
nibbutatto, kodhassa upanāhassa makkhassa paḷāsassa
issāya macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa
sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa
sabbakilesānaṃ sabbaduccaritānaṃ sabbadarathānaṃ
sabbapariḷāhānaṃ sabbasantāpānaṃ sabbākusalābhisaṃ-
khārānaṃ nibbāpitattā abhinibbutatto ti, santo ca bhikkhu
abhinibbutatto.
     4Iti 'han ti4 sīlesu akatthamāno ti. Iti 'han ti pada-
sandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo
byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā-m-etaṃ, iti 'han ti.
Sīlesu akatthamāno ti. idh'; ekacco katthī hoti vikatthī;
so katthati vikatthati5 aham asmi sīlasampanno ti vā
vattasampanno ti vā sīlavattasampanno ti vā, jātiyā vā
gottena vā kolaputtikena vā vaṇṇapokkharatāya vā . . .
pe . . . n'; evasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā
katthati vikatthati. Evaṃ na katthati na vikatthati,
katthanā6 ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho
vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharati
ti, iti 'han ti sīlesu akatthamāno.
     Tam ariyadhammaṃ kusalā vadantī ti. Kusalā ti ye te
khandhakusalā7 dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamup-

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 514.
1 Bp viphavaṃ bh-; Si vibhavañ cābh-.
2 Bp ad. sa bhikkhu.
3 Bp S ad. abhinibbuttatto.
4-4 Bp idahan ti here and below; S idāhan ti and idahan ti.
5 Si om.; S has katti, vikatti, kattati, vikattati.
6 S kattanā.
7 S dhamme khandhe kusalā.

[page 072]
72 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 783
pādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā
iddhippādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgaku-
salā maggakusalā1 phalakusalā nibbānakusalā, 2te kusalā2
evaṃ vadanti. Ariyānaṃ eso dhammo, n'; eso dhammo
anariyānaṃ; paṇḍitānaṃ eso dhammo, n'; eso dhammo
bālānaṃ; sappurisānaṃ eso dhammo, n'; eso dhammo
asappurisānan ti, evaṃ vadanti evaṃ3 kathenti evaṃ
bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantī ti, tam ariya-
dhammaṃ kusalā vadanti.
     Yass'; ussadā n'; atthi kuhiñci loke ti. Yassā ti arahato
khīṇāsavassa. Ussadā ti satt'; ussadā, rāgussado dosus-
sado mohussado mānussado diṭṭhussado kilesussado kam-
mussado. Yass'4 ime ussadā n'; atthi na santi na saṃvij-
janti5 n'; upalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭipassaddhā6 abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā7.
Kuhiñcī ti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā
vā ajjhattabahiddhā vā. Loke ti apāyaloke manussaloke
devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke ti, yass'
ussadā n'; atthi kuhiñci loke. Ten'; āha Bhagavā:

          Santo ca bhikkhu abhinibbutatto
          iti 'han ti sīlesu akatthamāno
          tam ariyadhammaṃ kusalā vadanti,
          yass'; ussadā n'; atthi kuhiñci loke ti.

_________________________________


  Sn_IV,3.5(=784): Pakappitā saṃkhatā yassa dhammā
               purakkhatā8 santi avīvadātā9,
               yad attani passati ānisaṃsaṃ,
               tan10 nissito kuppa-paṭicca-santiṃ. || Nidd_I.3:5 ||


     Pakappitā saṃkhatā yassa dhammā ti. Pakappanā ti
dve pakappanā, taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca . . .
pe . . . ayaṃ taṇhāpakappanā . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhi-
pakappanā. Saṃkhatā ti saṃkhatā visaṃkhatā abhi-

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. maggaṅgakusalā.
2-2 S dhātukusalā.
3 S ad. ariyā naṃ.
4 Si tass'.
5 Bp vijjanti; S pavijjanti.
6 S paṭipp-.
7 S ad. va.
8 S purakkhitā, see below, p. 73.
9 Bp S avevadātā.
10 Bp S taṃ n-.

[page 073]
S.N. 784] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddesu. 73
saṃkhatā saṇṭhapitā ti pi saṃkhatā; athavā aniccā saṃ-
khatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā
virāgadhammā nirodhadhammā ti pi saṃkhatā. Yassā
ti diṭṭhigatikassa. Dhammā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhi-
gatānī ti, pakappitā saṃkhatā yassa dhammā.
     Purakkhatā1 santi avīvadātā2 ti. Purekkhārā ti dve
purekkhārā, taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca . . .
. . . pe . . . ayaṃ taṇhāpurekkhāro . . . pe . . . ayaṃ
diṭṭhipurekkhāro. Tassa taṇhāpurekkhāro appahīno, diṭ-
ṭhipurekkhāro appaṭinissaṭṭho, tassa taṇhāpurekkhārassa
appahīnattā, tassa3 diṭṭhipurekkhārassa appaṭinissaṭ-
ṭhattā, so taṇhaṃ vā diṭṭhiṃ vā purato katvā carati,
taṇhādhajo taṇhāketu taṇhādhipateyyo diṭṭhidhajo diṭṭhi-
ketu diṭṭhādhipateyyo taṇhāya vā diṭṭhiyā vā parivārito
caratī ti, purakkhatā. Santī ti santi3 saṃvijjanti upalab-
bhanti4. Avīvadātā5 ti avīvadātā5 avodātā aparisuddhā
saṃkiliṭṭhā saṃkilesikā ti, purekkhatā santi avīvadātā5
Yad attani passati ānisaṃsan ti. Yad attanī ti yaṃ
attani. Attā vuccati diṭṭhigataṃ; attano diṭṭhiyā dve
ānisaṃse passati, {diṭṭhadhammikañ} ca ānisaṃsaṃ sam-
parāyikañ ca ānisaṃsaṃ.
     Katamo6 diṭṭhiyā {diṭṭhadhammiko} ānisaṃso? Yaṃ-
diṭṭhiko satthā hoti, taṃdiṭṭhikā sāvakā honti; taṃ-
diṭṭhikaṃ satthāraṃ sāvakā sakkaronti garukaronti7
mānenti pūjenti apacitiṃ8 karonti; labhanti ca tatoni-
dānaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapa-
rikkhāraṃ. Ayaṃ diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso.
     Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ diṭṭhi
alaṃ nāgattāya9 vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā
asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā in-
dattāya vā brahmattāya vā devattāya vā. Ayaṃ diṭṭhi10

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp purekkhātā; S purekkhatā.
2 Bp avevadātā; S avevādātā.
3 S om.
4 S ad. atthi.
5 Bp S avevadātā.
6 S katam'; eva.
7 Bp garuṃ-.
8 Si apacittiṃ.
9 S nāgatthāya . . . supaṇṇatthāya . . . and so on.
10 S diṭṭhiyā (or diṭṭhi yā).

[page 074]
74 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 784
alaṃ suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā1 muttiyā vimuttiyā
parimuttiyā; imāya diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti2 pari-
sujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti, imāya
diṭṭhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi muccis-
sāmi3 vimuccissāmi parimuccissāmī ti āyatiṃ phalapāṭi-
kaṃkhī4 hoti. Ayaṃ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso.
     Attano diṭṭhiyā ime dve ānisaṃse passati dakkhati
oloketi nijjhāyati upaparikkhatī ti, yad attani passati
ānisaṃsaṃ.
     Tan5 nissito kuppa-paticca-santin6 ti. Tisso santiyo,
accantasanti tadaṅgasanti sammatisanti7.
     Katamā accantasanti? Accantasanti vuccati amataṃ
nibbānaṃ; yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭi-
nissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ; ayaṃ
accantasanti.
     Katamā tadaṅgasanti? Paṭhamaṃ8 jhānaṃ samā-
pannassa nīvaraṇā santā honti, dutiyaṃ jhānaṃ samā-
pannassa vitakkavicārā santā honti, tatiyaṃ jhānaṃ
samāpannassa pīti santā hoti9, catutthaṃ jhānaṃ samā-
pannassa sukhadukkhā10 santā honti, ākāsānañcāyatanaṃ
samāpannassa rūpasaññā paṭighasaññā nānattasaññā
santā honti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsā-
nañcāyatanasaññā santā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samā-
pannassa viññāṇañcāyatanasaññā santā hoti9, n'; eva-
saññā-nāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcāññāyatana-
saññā santā hoti; ayaṃ tadaṅgasanti.
     Katamā sammatisanti? Sammatisanti vuccanti dvā-
saṭṭhi diṭṭhigatā11 diṭṭhisantiyo; api ca sammatisanti
imasmiṃ atthe12 adhippetā santatī13 ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S parivisuddhiyā.
2 S om.
3 Bp muñcissāmi and so on.
4 Bp phalapaṭik-; S phalaṃ pāṭiko.
5 Bp S taṃ ni-.
6 S kuppaticca-.
7 Bp S sammuti- (throughout and correct).
8 S pathamajjhānam and so on.
9 S honti.
10 S sukhadukkham.
11 Bp -gatāni.
12 Si om.
13 Bp santī.

[page 075]
S.N. 785] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 75
     Tan1 nissito2 kuppa-paṭicca-santin ti3 kuppasantiṃ
pakuppasantim4 eritasantiṃ5 sameritasantiṃ6 calita-
santiṃ6 ghaṭitasantiṃ7 kappitasantiṃ pakappitasan-
tiṃ6 aniccaṃ saṃkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ kha-
yadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha-
dhammaṃ santiṃ nissito8 āsito9 allīno upāgato
ajjhosito adhimutto ti, tan nissito kuppa-paṭicca-santiṃ.
Ten'; āha Bhagavā:

          Pakappitā saṃkhatā yassa dhammā
          purakkhatā santi avīvadātā,
          yad attani passati ānisaṃsaṃ,
          tan nissito kuppa-paṭicca-santin10 ti.

_________________________________


  Sn_IV,3.6(=785): Diṭṭhīnivesā na11 hi svātivattā
               dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
               tasmā naro tesu nivesanesu
               nidassatī12 ādiyati-cca dhammaṃ. || Nidd_I.3:6 ||


     Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā ti. 13Diṭṭhīnivesā ti13
sassato loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti abhini-
vesapparāmāso diṭṭhinivesanaṃ; asassato loko, antavā
loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ
aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā14, na hoti
tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato
parammaraṇā, n'; eva hoti na na hoti tathāgato param-
maraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti abhini-
vesapparāmāso diṭṭhinivesanan15 ti, diṭṭhinivesā. Na hi

--------------------------------------------------------------------------
1 S taṃ.
2 Si ad. ti.
3 Si om.; S ad. kuppan ti.
4 S om.
5 S editasanti.
6 S om.
7 Bp ghaṭṭitasantim; S ghatitasanti.
8 S sito.
9 Si om.; Bp S asito.
10 S kuppaṃ p-.
11 S naṃ (-nivesānam).
12 PTS nirassati.
13-13 Si om.
14 Bp paraṃ maraṇā throughout.
15 S -nivesānaṃ.

[page 076]
76 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 785
svātivatā ti durativattā1 duttarā duppatarā dussamatik-
kamā dubbītivattā ti, diṭṭhīnivesā na hi svātivattā.
     Dhammesu niccheyya samuggahītan ti. Dhammesū ti
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatesu. Niccheyyā ti nicchinitvā vinicchi-
nitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā. 2Samuggahītan ti nivesanesu2 odhi-
saggāho3 vilaggāho varaggāho4 koṭṭhāsaggāho uccayag-
gāho samuccayaggāho: idaṃ saccaṃ tacchaṃ tathaṃ
bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparittan ti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ
abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttan ti, dhammesu nic-
cheyya samuggahītaṃ.
     Tasmā naro tesu nivesanesū ti. Tasmā ti tasmā taṃ-
kāraṇā taṃhetu taṃpaccayā5 taṃnidānā6. Naro ti satto
naro māṇavo poso puggalo jīvo jagū jantu indagū
manujo. Tesu nivesanesū ti tesu diṭṭhinivesanesū ti,
tasmā naro tesu nivesanesu.
     Nidassatī ādiyati-cca7 dhamman ti. Nidassatī8 ti dvīhi
kāraṇehi nidassati, paravicchindanāya vā nidassati, ana-
bhisambhuṇanto vā nidassati.
     Kathaṃ paravicchindanāya nidassati? Paro vicchin-
dati: So satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto,
gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na
suppaññattā, maggo na niyyāniko; n'; atth'; ettha suddhi
vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā pari-
mutti vā; 9na tattha sujjhanti9 vā visujjhanti vā pari-
sujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā;
hīnā nihīnā omakā lāmakā jatukkā10 parittā ti. Evaṃ
paro vicchindati; evaṃ vicchindiyamāno satthāraṃ nidas-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si dūr-; S durātitto.
2-2 Si om.
3 S odissaggāho.
4 S paraggāho.
5 Si has elsewhere tappaccayā.
6 S taṃnidānaṃ.
7 Bp S ādiyati ca.
8 S nirassati.
9-9 Bp S n'; atth'; ettha sujjhanti, as sometimes Si in this context.
10 Bp chatukkā; S catukkā as usual.

[page 077]
S.N. 786] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 77
sati, dhammakkhānaṃ nidassati, gaṇaṃ nidassati, diṭṭhiṃ
nidassati, paṭipadaṃ nidassati, maggaṃ nidassati. Evaṃ
paravicchindanāya nidassati.
     Kathaṃ anabhisambhuṇanto nidassati? Sīlaṃ anabhi-
sambhuṇanto sīlaṃ nidassati, vattaṃ anabhisambhuṇanto
vattaṃ nidassati, sīlavattaṃ anabhisambhuṇanto sīla-
vattaṃ nidassati. Evaṃ anabhisambhuṇanto nidassati.
     Ādiyati-cca1 dhamman ti. Satthāraṃ gaṇhāti, dham-
makkhānaṃ gaṇhāti, gaṇaṃ gaṇhāti, diṭṭhiṃ gaṇhāti,
paṭipadaṃ gaṇhāti, maggaṃ gaṇhāti, 2phalaṃ gaṇhāti2
parāmasati abhinivisatī ti, nidassatī ādiyati-cca dhammaṃ.
Ten'; āha Bhagavā:

          Diṭṭhīnivesā3 na hi svātivattā
          dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
          tasmā naro tesu nivesanesu
          nidassatī ādiyati-cca dhamman ti.

_________________________________


  Sn_IV,3.7(=786): Dhonassa hi n'; atthi kuhiñci loke
               pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu,
               māyañ ca mānañ ca pahāya dhono
               sa kena gaccheyya? Anūpayo so. || Nidd_I.3:7 ||


     Dhonassa hi n'; atthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavā-
bhavesū ti. Dhono4 ti. Dhonā vuccati paññā, yā paññā
pajānanā vicayo pavicayo5 dhammavicayo sallakhaṇā
upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā5 paṇḍiccaṃ kosallaṃ ne-
puññaṃ vebhavyā6 cintā upaparikkhā bhūri medhā pari-
ṇāyikā vipassanā sampajjaññaṃ patodo7 paññā {paññindri-}
yam paññābalaṃ paññāsaṭṭhaṃ8 paññāpāsādo9 paññā-
āloko paññā-obhāso10 paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi.
     Kiṃkāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya11

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ādiyati ca.
2-2 Bp S om.
3 S diṭṭhenivesā.
4 See below on v. 813.
5 S om.
6 S vebhavyaṃ.
7 Bp S padoto.
8 Bp paññāsattham.
9 S paññābhāso.
10 S paññayācanā.
11 S paññā.

[page 078]
78 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 786
kāyaduccaritaṃ dhutañ ca 1dhotañ ca1 sandhotañ ca
1niddhotañ ca1, vacīduccaritaṃ 2dhutañ ca dhotañ ca
sandhotañ ca niddhotañ ca2, manoduccaritaṃ dhutañ
ca dhotañ ca sandhotañ ca niddhotañ ca, rāgo dhuto ca
dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, doso moho kodho
upanāho makkho paḷāso3 issā macchariyaṃ māyā sāṭhey-
yaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo,
sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pari-
ḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṃkhārā dhutā ca
dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; taṃ-kāraṇā dhonā
vuccati paññā. Athavā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi dhutā
ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, sammāsaṃkappena
micchāsaṃkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto
ca, sammāvācāya micchāvācā dhutā ca, sammākamman-
tena4 micchākammanto dhuto ca, sammā-ājīvena micchā-
ājīvo dhuto ca, sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca,
sammāsatiyā micchāsati dhutā ca, sammāsamādhinā mic-
chāsamādhi dhuto ca, sammāñāṇena5 micchāñāṇaṃ dhutañ
ca, sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā cā
sandhotā ca niddhotā ca. Athavā ariyena aṭṭhaṅgikena
maggena sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā,
sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṃkhārā
dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca.
     6Arahā imehi6 dhoneyyehi dhammehi upeto samupeto
upagato samupagato upapanno samupapanno samannā-
gato; tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo
dhutakileso dhutapariḷāho ti dhono.
     Kuhiñcī ti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā
bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loke ti apāyaloke . . .
pe . . . āyatanaloke. Pakappanā ti dve pakappanā,

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2-2 Bp S om.
3-3 Bp S ad. dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca,
and repeat these words with necessary change of gender
after issā, macchariyam, māyā . . . up to sabbe kilesā.
4 Bp S ad. dhotā ca pe.
5 Bp S ad. dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca.
6-6 S assāmehi.

[page 079]
S.N. 786] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 79
taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca . . . pe . . . ayaṃ
taṇhāpakappanā . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhipakappanā.
Bhavābhavesu ti bhavābhave, kammabhave, punabbhave,
kāmabhave kammabhave, kāmabhave punabbhave, rūpa-
bhave kammabhave, rūpabhave punabbhave, arūpabhave
kammabhave, arūpabhave punabbhave, punappunaṃ1
bhave2 3punappunaṃ gatiyā3 punappunaṃ upapattiyā
punappunaṃ paṭisandhiyā4 punappunaṃ attabhāvābhi-
nibbattiyā.
     Dhonassa hi n'; atthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi
bhavābhavesū ti; 5dhonassa kuhiñci loke bhavābhavesu
ca6 kappitā5 pakappitā abhisaṃkhatā saṇṭhapitā diṭṭhi
n'; atthi na santi na saṃvijjanti n'; upalabbhanti, pahīnā
samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhā ti, dhonassa hi n'; atthi kuhiñci loke
pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu.
     Māyañ ca mānañ ca pahāya dhono ti. Māyā vuccati
vañcanikā cariyā. Idh'; ekacco kāyena duccaritaṃ caritvā,
vacasā7 duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā,
tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati: Mā
maṃ jaññā8 ti icchati, mā maṃ jaññā8 ti saṃkappeti,
mā maṃ jaññā8 ti vācaṃ bhāsati, mā maṃ jaññā8
ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā
accasarā9 vañcañā nikati nikiraṇā10 pariharaṇā kuhanā11
parikuhaṇā chādanā paricchādanā anuttānikammaṃ12
anāvikammaṃ12 vocchādanā pāpakiriyā; ayaṃ vuccati
māyā.
     Māno ti. Ekavidhena māno, yā cittassa uṇṇati. Duvi-
dhena māno: attukkaṃsanamāno paravambhanamāno.
Tividhena māno: seyyo 'ham asmī ti māno, sadiso 'ham

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S punappuna-.
2 S gahitā.
3-3 S om.
4 S sandhiyā.
5-5 Si om.
6 S pakappitā kappatā abhisaṃkhatā.
7 Bp vācāya.
8 Bp jaññū.
9 S accayā.
10 S nikaranā.
11 Si guhanā, pariguhanā, but below ku-.
12 S -kammā.

[page 080]
80 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 786
asmī ti māno, hīno 'ham asmī ti māno. Catubbidhena
māno: lābhena mānaṃ janeti, yasena1 mānaṃ janeti,
pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti. Pañca-
vidhena māno: lābhi 'mhi manāpikānaṃ rūpānan ti
mānaṃ janeti, lābhi 'mhi manāpikānaṃ saddānaṃ gan-
dhānaṃ rasānaṃ phoṭṭhabbānan ti mānaṃ janeti. Chabbi-
dhena māno: cakkhusampadāya mānaṃ janeti, sotasam-
padayā2 ghānasampadāya jivhāsampadāya kāyasampadāya
manosampadāya mānaṃ janeti. Sattavidhena māno: māno
atimāno mānātimāno omāno adhimāno asmimāno mic-
chāmāno. Aṭṭhavidhena māno: lābhena mānaṃ janeti,
alābhena omānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena
omānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, 3nindāya omānaṃ
janeti3, sukhena mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti.
Navavidhena māno: seyyassa seyyo 'ham asmī ti māno,
4seyyassa sadiso 'ham asmī ti māno, seyyassa hīno 'ham
asmī ti māno4, sadisassa5 seyyo 'ham asmī ti māno,
sadisassa sadiso 'ham asmī ti māno, sadisassa hīno 'ham
asmī ti māno, hīnassa seyyo 'ham asmī ti māno, hīnassa
sadiso 'ham asmī ti māno, hīnassa hīno 'ham asmī ti
māno. Dasavidhena māno: idh'; ekacco mānaṃ janeti
jātiyā vā gottena vā kolaputtikena vā vaṇṇapokkharatāya
vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāya-
tanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā
aññataraññatarena vā vatthunā. Yo evarūpo māno
maññanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇamo dhajo saṃpaggāho
ketukamyatā cittassa, ayaṃ vuccati māno.
     Māyañ ca mānañ ca pahāya dhono ti6 māyañ ca mānañ
ca pahāya pajahitvā vinoditvā byantīkaritvā anabhāvaṃ-
gametvā ti, māyañ ca mānañ ca pahāya dhono.
     Sa7 kena gaccheyya anūpayo so ti. Upayo8 ti dve upayā,
taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhū-
payo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo

--------------------------------------------------------------------------
1 Si yassena.
2 Si ad. mānaṃ janeti.
3-3 Si om.
4-4 S om.
5 Si saddisassa.
6 Bp S ad. dhono.
7 S om.
8 Bp upayā.

[page 081]
S.N. 787] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 81
pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho; taṇhūpayassa pahī-
nattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayo so1 kena
rāgena gaccheyya, kena dosena gaccheyya, kena mohena
gaccheyya, kena mānena gaccheyya, kāya diṭṭhiyā gac-
cheyya, kena uddhaccena gaccheyya kāya vicikicchāya
gaccheyya, kehi anusayehi2 gaccheyya ratto ti vā duṭṭho
ti vā mūḷho ti vā vinibandho ti vā parāmaṭṭho ti vā
vikkhepagato ti vā aniṭṭhaṅgato3 ti vā thāmagato ti vā?
Te abhisaṃkhārā pahīnā, abhisaṃkhārānaṃ pahīnattā
gatiyā4 kena gaccheyya nerayiko ti vā tiracchānayoniko
ti vā pittivisayiko5 ti vā manusso ti vā devo ti vā rūpī ti vā
arūpī ti vā saññī ti vā asaññī ti vā nevasaññī-nāsaññī ti
vā? So hetu n'; atthi paccayo n'; atthi kāraṇaṃ n'; atthi
yena gaccheyyā ti, sa6 kena7 gaccheyya? Anūpayo so.
Ten'; āha Bhagavā:

          Dhonassa hi n'; atthi kuhiñci loke
          pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu;
          māyañ ca mānañ ca pahāya dhono,
          sa8 kena9 gaccheyya? Anūpayo so ti.

_________________________________


  Sn_IV,3.8(=787): Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ,
               anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya?
               attaṃ nirattaṃ na hi tassa atthi,
               adhosi so diṭṭhim idh'; eva sabbaṃ. || Nidd_I.3:8 ||


     Upayo hi dhammesu upeti vādan ti. Upayo ti dve
upayā, taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca . . . pe . . . ayaṃ
taṇhūpayo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhū-
payo appahīno, diṭṭhūpayo appaṭinissaṭṭho, taṇhūpayassa
appahīnattā, diṭṭhūpayassa appaṭinissaṭṭhattā dhammesu
vādaṃ upeti, ratto ti vā duṭṭho ti vā mūḷho ti vā vini-
bandho ti vā parāmaṭṭho ti vā vikkhepagato ti vā aniṭ-

--------------------------------------------------------------------------
1 B S puggalo; see p. 82, l. 12.
2 S anupayogehi.
3 Bp S aniṭṭhāgato here and below.
4 Si gatiyo; and below.
5 S petti- as usual.
6 Bp S om.
7 Bp tena.
8 S om.
9 S kenaci.

[page 082]
82 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 787
ṭhaṅgato1 ti vā thāmagato ti vā; te abhisaṃkhārā
appahīnā, abhisaṃkhārānaṃ appahīnattā gatiyā vādaṃ
upeti, nerayiko ti vā tiracchānayoniko ti vā pittivisayiko
ti vā manusso ti vā devo ti vā rūpī ti vā arūpī ti vā
saññī ti vā asaññī ti vā nevasaññī-nāsaññī ti vā vādaṃ
upeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatī ti, upayo
hi dhammesu upeti vādaṃ.
     Anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyyā? ti. Upayo ti dve
upayā, taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca . . . pe . . . ayaṃ
taṇhūpayo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhū-
payo pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho, taṇhūpayassa
pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayaṃ2 kena3
rāgena vadeyya, kena dosena vadeyya, kena mohena
vadeyya, kena mānena vadeyya, kāya diṭṭhiyā vadeyya,
kena uddhaccena vadeyya, kāya vicikicchāya vadeyya,
kehi anusayehi vadeyya ratto ti vā duṭṭho ti vā mūḷho
ti vā vinibandho ti vā parāmaṭṭho ti vā vikkhepagato
ti vā aniṭṭhaṅgato4 ti vā thāmagato ti vā? Te abhisaṃ-
khārā pahīnā, abhisaṃkhārānaṃ pahīnattā gatiyā kena
vadeyya nerayiko ti vā . . . pe . . . nevasaññī nāsaññī
ti vā? So hetu n'; atthi, paccayo n'; atthi, kāraṇaṃ n'
atthi yena vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya voha-
reyyā ti, anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya?
     Attaṃ nirattaṃ na hi tassa atthī ti. Attā ti sassata-
diṭṭhi5 n'; atthi, nirattā ti ucchedadiṭṭhi n'; atthi, attā ti
gahitaṃ n'; atthi, nirattā ti muñcitabbaṃ n'; atthi; yass'
atthi gahitaṃ tass'; atthi muñcitabbaṃ, yass'; atthi muñci-
tabbaṃ tass'; atthi gahitaṃ; gahaṇamuñcanaṃ6 sama-
tikkanto7 arahā vuddhiparihāniṃ vītivatto. So vuṭṭha-
vāso ciṇṇacaraṇo . . . pe8 . . . n'; atthī tassa punab-
bhavo ti, attaṃ nirattaṃ na hi tassa atthi.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S aniṭṭhāgato.
2 S anusayaṃ.
3 Bp S ad. puggalam.
4 Bp aniṭṭhagato.
5 Bp S attānudiṭṭhi.
6 Bp S gahaṇaṃ muñcanā.
7 S samantikkamanto.
8 Bp S om. pe and read gataddho gatadiso jātimaraṇasamsāro.

[page 083]
S.N. 787] Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso. 83
     Adhosi so diṭṭhim idh'; eva sabban ti. Tassa dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭi-
passaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So
sabbaṃ1 diṭṭhigataṃ idh'; eva adhosi dhuni niddhuni2
pajahi vinodesi byanti-akāsi anabhāvaṃ gamesī ti, adhosi
so diṭṭhim idh'; eva sabbaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ,
          anupayaṃ kena kathaṃ vadeyya?
          attaṃ nirattaṃ na hi tassa atthi,
          adhosi so diṭṭhim idh'; eva sabban ti.


     TATIYO3 DUṬṬHAṬṬHAKASUTTANIDDESO4 NIṬṬHITO5.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp sabbad-.
2 S corrupt, implies addition of sandhuni.
3 Bp S om.
4 S duṭṭhakasutta-.
5 Bp S samatto tatiyo.

[page 084]
84
CATUTTHO1 SUDDHAṬṬHAKASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,4.1(=788): Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ3,
               diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti,
               evābhijānaṃ4 paraman ti ñatvā
               suddhānupassī ti5 pacceti ñāṇaṃ. || Nidd_I.4:1 ||


     Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogan ti. Passāmi 6sud-
dhan ti passāmi6 suddhaṃ, dakkhāmi suddhaṃ, olokemi
suddhaṃ, nijjhāyāmi suddhaṃ, upaparikkhāmi suddhaṃ.
Paramaṃ arogan ti paramaṃ ārogyappattaṃ7 khemap-
pattaṃ8 tāṇappattaṃ9 leṇappattaṃ9 saraṇappattaṃ parā-
yanappattaṃ abhayappattaṃ accutappattaṃ amatappattaṃ
nibbānappattan ti, passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ.
     Diṭṭhena saṃsuddhi narassa hotī ti cakkhuviññāṇena10
rūpadassanena narassa suddhi visuddhi parisuddhi mutti
vimutti parimutti hoti, naro sujjhati visujjhati parisujjhati
muccati vimuccati parimuccatī ti, diṭṭhena saṃsuddhi
narassa hoti.
     Evābhijānaṃ paraman ti ñatvā ti evaṃ abhijānanto
ājānanto vijānanto paṭivijānanto pativijjhanto, idaṃ
paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ
pavaran11 ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā ti, evābhijānaṃ paraman ti ñatvā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp om.; S. atha.
2 S ad. vuccati.
3 S arogyam.
4 So Codd.; PTS. etā-.
5 Bp S om. here and below, as Bai in PTS.
6-6 Si om.
7 Bp arogaṃ; S arogyaṃ.
8 Bp om.
9 Bp -pattam.
10 Bp S cakkhuviññāṇaṃ.
11 Si S paraman; Bp pavaran.

[page 085]
S.N. 789] Suddhaṭṭhakasuttaniddeso. 85
     Suddhānupassī ti pacceti ñāṇan ti. 1Yo suddhaṃ
passati so suddhānupassī. Pacceti ñāṇan ti cakkhuviññā-
ṇena2 rūpadassanaṃ3 ñāṇan ti pacceti, maggo ti pacceti,
patho ti pacceti, niyyānan ti paccetī ti, suddhānupassī
ti pacceti ñāṇaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ,
          diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti,
          evābhijānaṃ paraman ti ñātvā,
          suddhānupassī ti pacceti ñāṇan ti.

_________________________________


  Sn_IV,4.2(=789): Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti,
               ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ,
               aññena so sujjhati sopadhīko,
               diṭṭhī hi naṃ pāva4 tathā vadānaṃ. || Nidd_I.4:2 ||


     Diṭṭhena ce suddhi narassa hotī ti cakkhuviññāṇena5*
rūpadassanena ce narassa suddhi visuddhi parisuddhi
mutti vimutti parimutti hoti, naro sujjhati visujjhati
parisujjhati muccati vimuccati parimuccatī ti, diṭṭhena
ce suddhi narassa hoti.
     Ñāṇena vā so pajahāti dukkhan ti cakkhuviññāṇena5
rūpadassanena ce naro jātidukkhaṃ pajahati, jarādukkhaṃ
pajahati, byādhidukkhaṃ pajahati, maraṇadukkhaṃ paja-
hati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ paja-
hatī ti, ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ.
     Aññena so sujjhati sopadhīko ti aññena asuddhimaggena
micchāpaṭipadāya aniyyānapathena6 aññatra satipaṭṭhā-
nehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhippādehi7
aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi
aññatra ariyaṭṭhaṅgikamaggena8 naro sujjhati visujjhati

--------------------------------------------------------------------------
1 S om. this paragraph and the stanza.
2 Bp cakkhuviññāṇaṃ.
3 Bp rūpadassanena.
4 S sāva.
5 Bp S cakkhuviññāṇam.
6 Bp S aniyāna-, but correctly p. 87, l. 11.
7 Bp S iddhipādehi, often.
8 Bp ariyā aṭṭhaṅgikā maggā; S ariyo atthaṅgiko maggo.

[page 086]
86 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 789
parisujjhati muccati vimuccati parimuccati. Sopadhīko ti
sarāgo sadoso samiho samāno sataṇho sadiṭṭhi sakileso
sa-upādāno ti, aññena so sujjhati sopadhīko.
     Diṭṭhī hi naṃ pāva1 tathā vadānan ti sā va diṭṭhi taṃ
puggalaṃ {pāvadati}2; iti vā yaṃ puggalo micchādiṭṭhiko
viparītadassano ti3. Tathā vadānan ti tathā vadantaṃ
kathentaṃ bhaṇantaṃ4 dīpayantaṃ voharantaṃ: sassato
loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti tathā vadan-
taṃ5 kathentaṃ bhaṇantaṃ dīpayantaṃ voharantaṃ
asassato6 loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ
sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato
paraṃmaraṇā, na hoti tathāgato paraṃmaraṇā, hoti ca na
ca hoti tathāgato paraṃmaraṇā, n'; eva hoti na na hoti
tathāgato paraṃmaraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan
ti tathā vadantaṃ5 kathentaṃ bhaṇantaṃ dīpayantaṃ
voharantan ti, diṭṭhī hi naṃ pāva1 tathā vadānaṃ. Ten'
āha Bhagavā:


          Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti,
          ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ,
          aññena so sujjhati sopadhīko,
          diṭṭhī hi naṃ pāva1 tathā vadānan ti.

_________________________________


  Sn_IV,4.3(=790): Na brāhmaṇo aññato suddhim āha
               diṭṭhe sute sīlavate mute vā,
               puññe ca pāpe ca anūpalitto,
               attañjaho na-y-idha pakubbamāno7. || Nidd_I.4:3 ||


     Na brāhmaṇo aññato suddhim āha diṭṭhe sute sīlavate
mute vā ti. Nā ti paṭikkhepo. Brāhmaṇo ti sattannaṃ
dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo; sakkāyadiṭṭhi bāhitā
hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso8 bāhito

--------------------------------------------------------------------------
1 S sāva.
2 S vāvadati.
3 Bp om. ti.
4 S bhaṇentaṃ as usual.
5 S vadantam.
6 Si assassato as often.
7 Bp S pakuppamāno.
8 Si sīlabbatta-. Si has sīlavata in metrical passages; sīlavatta
(= śīlav0rtta), sīlabbatta = sīlabbata (= śīlavrata).

[page 087]
S.N.790] Suddhaṭṭhakasuttaniddeso. 87
hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti,
māno bāhito hoti, bāhit'; assa honti pāpakā akusalā
dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā1 dukkhavipākā
āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā:
          *Bāhetvā sabbapāpakāni
Sabhiyā ti Bhagavā
          vimalo sādhusamāhito ṭhitatto
          saṃsāram aticca kevalī so,
          anissito2 tādi pavuccate3 sa brahmā.
     Na brāhmaṇo aññato suddhim āhā ti brāhmaṇo aññena
asuddhimaggena micchāpaṭipadāya aniyyānapathena añña-
tra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra
iddhippādehi aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra
bojjhaṅgehi aññatra ariyaṭṭhaṅgikamaggena4, suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ n'
āha na katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatī ti, na
brāhmaṇo aññato suddhim āha.
     Diṭṭhe sute sīlavate mute vā ti. Sant'; eke samaṇa-
brāhmaṇā diṭṭhasuddhikā; te ekaccānaṃ rūpānaṃ dassa-
naṃ maṅgalaṃ paccenti; ekaccānaṃ rūpānaṃ dassanaṃ
amaṅgalaṃ paccenti.
     Katamesaṃ rūpānaṃ dassanaṃ maṅgalaṃ paccenti?
Te kālato vuṭṭhahitvā abhimaṅgalagatāni rūpāṇi passanti:
vātasakuṇaṃ5 passanti, pussaveḷuvalaṭṭhiṃ6 passanti,
gabbhinitthiṃ passanti, kumārikaṃ7 khandhe āropetvā
gacchantaṃ passanti, puṇṇaghaṭaṃ passanti, rohitamac-
chaṃ passanti, ājaññaṃ passanti, ājaññarathaṃ passanti,

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 519.
1 Si sadadhā; S madārā, below p. 93; Bp Si sadarā; S davodarā.
2 Bp S asito here and below.
3 S samuccado, later samuccato.
4 Bp S ariyena aṭṭhaṅgikena m-.
5 Bp chapasakunaṃ; S vāpasaraṇaṃ.
6 S phussa-.
7 Bp kumārakaṃ.

[page 088]
88 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 790
usabhaṃ passanti, gokapilaṃ passanti; evarūpānaṃ rūpā-
naṃ dassanaṃ maṅgalaṃ paccenti.
     Katamesaṃ rūpānaṃ dassanaṃ amaṅgalaṃ paccenti?
Palālapuñjaṃ passanti, takkaghaṭaṃ passanti, rittaghaṭaṃ
passanti, naṭaṃ passanti, naggasamaṇaṃ1 passanti,
kharaṃ passanti, kharayānaṃ passanti, ekayuttayānaṃ
passanti, kāṇaṃ passanti, kuṇiṃ passanti, khañjaṃ
passanti, pakkhahataṃ2 passanti, jiṇṇakaṃ passanti,
byādhikaṃ passanti, mataṃ3 passanti; evarūpānaṃ rūpā-
naṃ dassanaṃ amaṅgalaṃ paccenti. Ime te samaṇa-
brāhmaṇā diṭṭhasuddhikā, te diṭṭhena suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
     Sant'; eke samaṇabrāhmaṇā sutasuddhikā; te ekaccānaṃ
saddānaṃ savanaṃ maṅgalaṃ paccenti; ekaccānaṃ saddā-
naṃ savanaṃ amaṅgalaṃ paccenti.
     Katamesaṃ saddānaṃ savanaṃ maṅgalaṃ paccenti?
Te kālato vuṭṭhahitvā abhimaṅgalagatāni4 saddāni suṇanti:
vaḍḍhā ti vā vaḍḍhamānā ti vā puṇṇā ti vā pussā5 ti
vā assokā6 ti vā sumanā ti vā sunakkhattā ti vā sumaṅ-
galā ti vā sirī ti vā sirivaḍḍhā ti vā; evarūpānaṃ saddā-
naṃ savanaṃ maṅgalaṃ paccenti.
     Katamesaṃ saddānaṃ savanaṃ amaṅgalaṃ paccenti?
Kāṇo ti vā kuṇī ti vā khañjo ti vā pakkhahato7 ti vā
jiṇṇako ti vā byādhiko ti vā mato ti vā chinnan ti vā
bhinnan ti vā daḍḍhan ti vā naṭṭhan ti vā n'; atthī8 ti
vā; evarūpānaṃ saddānaṃ savanaṃ amaṅgalaṃ paccenti.
Ime te samaṇabrāhmaṇā sutasuddhikā te sutena suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ
paccenti.
     Sant'; eke samaṇabrāhmaṇā sīlasuddhikā; te sīlamattena
saṃyamamattena saṃvaramattena avītikkamamattena

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp naggasamaṇakaṃ; S khaggapannaṃ.
2 Bp pakkhapādaṃ (see A. iii, 385).
3 Bp matakaṃ.
4 S abhimaṅgalaṃ kathānaṃ.
5 Bp phussa.
6 S asokā.
7 Bp pakkhapādo.
8 S naggī.

[page 089]
S.N. 790] Suddhaṭṭhakasuttaniddeso. 89
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ
parimuttiṃ paccenti.
     Samaṇo1 Muṇḍikāputto evam āha: Catūhi kho ahaṃ
thapati2 dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññā-
pemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattip-
pattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ3. Katamehi catūhi? Idha
thapati4 na kāyena pāpakammaṃ karoti, na pāpikaṃ5
vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṃkappaṃ6 saṃkappeti, na
pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati. Imehi kho ahaṃ thapati4 catūhi
dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi
sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattippattaṃ
samaṇaṃ ayojjhaṃ.
     Evaṃ eva sant'; eke samaṇabrāhmaṇā sīlasuddhikā; te
sīlamattena saṃyamamattena saṃvaramattena avītikka-
mamattena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
     Sant'; eke samaṇabrāhmaṇā vattasuddhikā7. Te hatthi-
vattikā8 vā honti, assavattikā vā honti, govattikā vā honti,
kukkuravattikā vā honti, kākavattikā vā honti, Vāsudeva-
vattikā vā honti, Baladevavattikā vā honti, Puṇṇabhadda-
vattikā vā honti, Maṇibhaddavattikā vā honti, aggivattikā
vā honti, nāgavattikā vā honti, supaṇṇavattikā vā honti,
yakkhavattikā vā honti, asuravattikā vā honti, gandhab-
bavattikā vā honti, mahārājavattikā vā honti, candavattikā
vā honti, suriyavattikā vā honti, Indavattikā vā honti,
Brahmavattikā vā honti, devavattikā vā honti, disavattikā
vā honti. Ime te samaṇabrāhmaṇā vattasuddhikā; tena
vattena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ
parimuttiṃ paccenti.
     Sant'; eke samaṇabrāhmaṇā mutavisuddhikā. Te kālato
vuṭṭhahitvā9 paṭhaviṃ āmasanti, haritaṃ āmasanti,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si samaṇamuṇḍikā-; S samaṇo pi muṇḍina-.
2 S pana; Bp gahapati always.
3 Bp ayojjaṃ always.
4 Bp S gahapati.
5 Bp S pāpakaṃ.
6 Bp kammaṃ; S kappaṃ
7 Bp S vata- always.
8 Bp S -vatikā always.
9 Bp S uṭṭhahitvā.

[page 090]
90 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 790
gomayaṃ āmasanti, kacchapaṃ1 āmasanti, jālaṃ2 akka-
manti3, tilavāhaṃ4 āmasanti, pussatilaṃ5 khādanti, pussa-
telaṃ makkhenti, pussadantakaṭṭhaṃ khādanti, pussa-
mattikāya nhāyanti, pussasāṭakaṃ6 nivāsenti, pussaveṭ-
ṭhanaṃ7 veṭṭhanti. Ime te samaṇabrāhmaṇā muta-
suddhikā; tena mutena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
     Na brāhmaṇo aññato suddhim āha diṭṭhe sute sīlavate
mute vā ti brāhmaṇo diṭṭhasuddhiyā pi suddhiṃ n'; āha,
sutasuddhiyā pi suddhiṃ n'; āha, sīlasuddhiyā pi suddhiṃ
n'; āha, vattasuddhiyā pi suddhiṃ n'; āha, mutasuddhiyā pi
suddhiṃ n'; āha na katheti na bhaṇati na dīpayati na
voharatī ti, na brāhmaṇo aññato suddhim āha diṭṭhe sute
sīlavatre mute vā.
     Puññe ca pāpe ca anūpalitto ti. Puññaṃ vuccati yaṃ
kiñci tedhātukaṃ8 kusalābhisaṃkhāraṃ; apuññaṃ vuccati
sabbaṃ akusalaṃ. Yato puññābhisaṃkhāro ca apuññā-
bhisaṃkhāro ca āneñjābhisaṃkhāro ca pahīnā honti ucchin-
namūlā tālavatthukatā anabhāvaṅgatā9 āyatiṃ anuppā-
dadhammā, ettāvatā10 puññe ca pāpe ca na limpati 11na
saṃlimpati11 na upalimpati, alitto asaṃlitto anūpalitto
nikkhanto nissaṭṭho12 vippamutto visaṃyutto vimariyā-
dikatena13 cetasā viharatī ti, puññe ca pāpe ca anūpalitto.
     Attañjaho na-y-idha pakubbamāno ti. Attañjaho ti atta-
diṭṭhijaho; attañjaho ti gāhajaho14; attañjaho ti taṇhāva-
sena diṭṭhivasena gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 S kacchaṃ.
2 Bp phālaṃ; S. phalaṃ.
3 S āmasanti.
4 S tilakaṃ.
5 Bp S phussa- always.
6 Bp phussasaṭakaṃ; S phussasāṭikaṃ.
7 Bp phussaveṭṭhānaṃ; S phussaniveṭhanaṃ.
8 S hetukaṃ.
9 S anabhāvaṃkatā, which reading is followed below by Bp.
10 Si ad. ca.
11-11 Bp S om.
12 S nissato.
13 Bp S vipariyādi as usual.
14 Bp S attagāhañjaho: S attañ.

[page 091]
S.N. 791] Suddhaṭṭhakasuttaniddeso. 91
ajjhositaṃ adhimuttaṃ, 1sabbaṃ taṃ1 cattaṃ hoti vantaṃ
muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ. Na-y-idha pakubbamāno2
ti puññābhisaṃkhāraṃ vā apuññābhisaṃkhāraṃ vā
āneñjābhisaṃkhāraṃ vā akubbamāno3 ajanayamāno asañ-
janayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamāno ti,
attañjaho na-y-idha pakubbamāno. Ten'; āha Bhagavā:

          Na brāhmaṇo aññato suddhim āha
          diṭṭhe sute sīlavate mute vā,
          puññe ca pāpe ca anūpalitto,
          attañjaho na-y-idha pakubbamāno ti.

_________________________________


  Sn_IV,4.4(=791): Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse
               ejānugā te na taranti saṅgaṃ,
               te uggahāyanti nirassajanti,
               kapī va sākhaṃ pamukhaṃ gahāya. || Nidd_I.4:4 ||


     Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse ti purimaṃ satthāraṃ
pahāya aparaṃ satthāraṃ nissitā, purimaṃ dhammak-
khānaṃ pahāya aparaṃ dhammakkhānaṃ nissitā, purimaṃ
gaṇaṃ pahāya aparaṃ gaṇaṃ nissitā, purimaṃ diṭṭhiṃ
pahāya aparaṃ diṭṭhiṃ nissitā, purimaṃ paṭipadaṃ
pahāya aparaṃ paṭipadaṃ nissitā, purimaṃ maggaṃ
pahāya aparaṃ maggaṃ nissitā sannissitā4 allīnā upagatā
ajjhositā adhimuttā ti, purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse.
     Ejānugā te na taranti saṅgan ti. Ejā vuccati taṇhā, yo
rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Ejānugā ti ejānugā ejānugatā5 ejānusaṭā, ejāya pannā
patitā abhibhūtā pariyādiṇṇacittā. Na6 taranti saṅgan ti
rāgasaṅgaṃ dosasaṅgaṃ mohasaṅgaṃ mānasaṅgaṃ diṭṭhi-
saṅgaṃ kilesasaṅgaṃ duccaritasaṅgaṃ na taranti, na
uttaranti na pataranti na samatikkamanti na vītivattantī
ti, ejānugā te na taranti saṅgaṃ.
     Te uggahāyanti nirassajantī ti satthāram gaṇhanti, taṃ
muñcitvā aññaṃ satthāraṃ gaṇhanti; dhammakkhānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp sabbāssatam; S sabba-.
2 S pakuppamāno.
3 Bp apakubbamāno; S 'pakuppamāno.
4 Bp S om.
5 Si om.
6 Bp te na; S na te.

[page 092]
92 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 791
gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ dhammakkhānaṃ gaṇ-
hanti; gaṇaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇaṃ
gaṇhanti; diṭṭhiṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ diṭṭhiṃ
gaṇhanti; paṭipadaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ
paṭipadaṃ gaṇhanti; maggaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā
aññaṃ maggaṃ gaṇhanti, gaṇhanti ca muñcanti ca,
ādiyanti ca nirassajanti1 cā ti, te uggahāyanti nirassa-
janti2.
     Kapī va sākhaṃ pamukhaṃ gahāyā ti yathā makkaṭo
araññe pavane caramāno sākhaṃ gaṇhāti, taṃ muñcitvā
aññaṃ sākhaṃ gaṇhāti, taṃ muñcitvā aññaṃ sākhaṃ
gaṇhāti; evam eva puthū3 samaṇabrāhmaṇā puthū3
diṭṭhigatāni gaṇhanti ca muñcanti ca, ādiyanti ca nirassa-
janti cā ti, kapī va sākhaṃ pamukhaṃ gahāya. Ten'; āha
Bhagavā:

          Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse
          ejānugā te na taranti saṅgaṃ,
          te uggahāyanti nirassajanti,
          kapī va sākhaṃ pamukhaṃ gahāyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,4.5(=792): Sayaṃ samādāya vatāni jantu
               uccāvacaṃ gacchati saññasatto,
               vidvā4 ca vedehi samecca dhammaṃ
               na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño. || Nidd_I.4:5 ||


     Sayaṃ samādāya vatāni jantu ti. Sayaṃ samādāyā 5ti
sāmaṃ samādāya5. Vatāni ti hatthivattaṃ vā assavattaṃ
vā govattaṃ vā kukkuravattaṃ vā kākavattaṃ vā Vāsu-
devavattaṃ vā Baladevavattaṃ vā Puṇṇabhaddavattaṃ vā
Maṇibhaddavattaṃ vā aggivattaṃ vā nāgavattaṃ vā
supaṇṇavattaṃ vā yakkhavattaṃ vā asuravattaṃ vā . . .
pe . . . disavattaṃ vā ādāya samādāya ādiyitvā samā-
diyitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā. Jantū ti satto

--------------------------------------------------------------------------
1 S nidassati (=nir-).
2 S nidassanti (=nir-).
3 Bp puthu.
4 Bp Si viddhā; S viñcā here and below.
5-5 Si om.

[page 093]
S.N. 792] Suddhaṭṭhakasuttaniddeso. 93
naro . . . pe . . . manujo ti, sayaṃ samādāya vatāni
jantu.
     Uccāvacam gacchati saññasatto ti satthārato satthāraṃ
gacchati, dhammakkhānato dhammakkhānaṃ gacchati,
gaṇato gaṇaṃ gacchati, diṭṭhiyā diṭṭhiṃ gacchati, paṭi-
padāto paṭipadaṃ gacchati, maggato maggaṃ gacchati.
Saññasatto ti kāmasaññāya byāpādasaññāya vihiṃsā-
saññāya diṭṭhisaññāya satto visatto āsatto laggo laggito
palibuddho. Yathā bhittikhīle vā nāgadante vā bhaṇḍaṃ
sattaṃ visattaṃ āsattaṃ laggaṃ laggitaṃ palibuddhaṃ,
evam eva kāmasaññāya byāpādasaññāya vihiṃsāsaññāya
diṭṭhisaññāya satto visatto āsatto laggo laggito palibuddho
ti, uccāvacaṃ gacchati saññasatto.
     Vidvā ca vedehi samecca dhamman ti. Vidvā ti vidvā
vijjāgato ñāṇī buddhimā1 vibhāvī medhāvī. Vedehī ti
vedā vuccanti catūsu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo, vīmaṃsā vipas-
sanā sammādiṭṭhi; tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato
antappatto2 koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantap-
patto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato
leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayap-
patto accutagato accutappatto amatagato amatappatto
nibbānagato nibbānappatto, vedānaṃ vā antagato ti vedagū,
vedehi vā antagato ti vedagū, sattannaṃ dhammānaṃ
viditattā vedagū; sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā
viditā hoti, sīlabbataparāmaso vidito hoti, rāgo vidito hoti,
doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti,
vidit'; assa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā
ponobbhavikā sadarā3 dukkhavipākā āyatiṃ jarāmaraṇīyā.
          *Vedāni viceyya kevalāni
Sabhiyā ti Bhagavā
          samaṇānaṃ yāni p'; atthi brāhmaṇānaṃ
          sabbavedanāsu vītarāgo
          sabbaṃ vedam aticca vedagū so ti.

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 529.
1 Bp S om.
2 Bp -patto always.
3 S davodarā.

[page 094]
94 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 792
     Vidvā ca vedehi samecca dhamman ti. Samecca abhi-
samecca dhammaṃ: sabbe saṃkhārā aniccā ti samecca
abhisamecca dhammaṃ; sabbe saṃkhārā dukkhā ti
samecca abhisamecca dhammaṃ; sabbe dhammā anattā
ti samecca abhisamecca dhammaṃ; avijjāpaccayā saṃ-
khārā ti samecca abhisamecca dhammaṃ; saṃkhāra-
paccayā viññāṇan ti samecca abhisamecca dhammaṃ;
viññāṇapaccayā nāmarūpan ti, nāmarūpapaccayā saḷāya-
tanan ti, saḷāyatanapaccayā phasso ti, phassapaccayā
vedanā ti, vedanāpaccayā taṇhā ti, taṇhāpaccayā upādānan
ti, upādānapaccayā bhavo ti, bhavapaccayā jātī ti, jāti-
paccayā jarāmaraṇan ti samecca abhisamecca dhammaṃ;
avijjānirodhā saṃkhāranirodho ti samecca abhisamecca
dhammaṃ, saṃkhāranirodhā viññāṇanirodho ti samecca
abhisamecca dhammaṃ, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho
ti, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho ti, saḷāyatana-
nirodhā phassanirodho ti, phassanirodhā vedanānirodho
ti, vedanānirodhā taṇhānirodho ti, taṇhānirodhā upādāna-
nirodho ti, upādānanirodhā bhavanirodho ti, bhavanirodhā
jātinirodho ti, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho ti samecca
abhisamecca dhammaṃ; idaṃ dukkhan ti samecca abhi-
samecca dhammaṃ; ayaṃ dukkhasamudayo ti, ayaṃ
dukkhanirodho ti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā
ti samecca abhisamecca dhammaṃ; ime āsavā ti samecca
abhisamecca dhammaṃ; ayam āsavasamudayo ti, ayaṃ
āsavanirodho ti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti
samecca abhisamecca dhammaṃ; ime dhammā abhiñ-
ñeyyā ti 1samecca abhisamecca dhammaṃ1; ime dhammā
pariññeyyā ti, ime dhammā pahātabbā ti, ime dhammā
bhāvetabbā ti, ime dhammā sacchikātabbā ti samecca
abhisamecca dhammaṃ; channaṃ phassāyatanānaṃ samu-
dayañ ca atthaṅgamañ ca assādañ2 ca ādīnavañ ca
nissaraṇañ ca samecca abhisamecca dhammaṃ; pañcan-
naṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañ ca atthaṅgamañ
ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ3 ca samecca abhi-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Si samudayañ.
3 S nivaraṇañ.

[page 095]
S.N. 793] Suddhaṭṭhakasuttaniddeso. 95
samecca dhammaṃ; catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañ
ca atthaṅgamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca
samecca abhisamecca dhammaṃ; yaṃ kiñci samudaya-
dhammaṃ sabban taṃ nirodhadhamman ti samecca
abhisamecca dhamman ti, vidvā ca vedehi samecca
dhammaṃ.
     Na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño ti na satthārato
satthāraṃ gacchati, na dhammakkhānato dhammakkhānaṃ
gacchati, na gaṇato gaṇaṃ gacchati, na diṭṭhiyā diṭṭhiṃ
gacchati, na paṭipadāya paṭipadaṃ gacchati, na maggato
maggaṃ gacchati. Bhūripañño1 ti mahāpañño puthupañño
hāsapañño2 javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño.
Bhūri vuccati pathavī; tāya paṭhavīsamāya paññāya
vipulāya3 vitthatāya samannāgato ti, na uccāvacaṃ gac-
chati bhūripañño. Ten'; āha Bhagavā:

          Sayaṃ samādāya vatāni jantu
          uccāvacaṃ gacchati saññasatto,
          vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ
          na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño ti.

_________________________________


  Sn_IV,4.6(=793): Sa sabbadhammesu visenibhūto
               yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va4 sutaṃ mutaṃ

               tam evadassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ
               kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya? || Nidd_I.4:6 ||


     Sa sabbadhammesu visenibhuto yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va5
sutaṃ mutaṃ vā ti. Senā vuccati mārasenā; kāya-
duccaritam mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, mano-
duccaritaṃ mārasenā, rāgo mārasenā, doso mārasenā,
moho mārasenā, kodho upanāho . . . pe6 . . . sab-
bākusalābhisaṃkhārā mārasenā. Vuttaṃ h'; etaṃ
Bhagavatā:

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. bhūripañño.
2 S hāsupañño.
3 Bp Si vipullāya.
4 Bp ca.
5 Bp S ca here and below.
6 Bp S om.

[page 096]
96 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 793
          *Kāmā te paṭhamā senā, dutiyārati1 vuccati,
          tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā pavuccati.
          2Pañcamaṃ thīnamiddhan2 te, chaṭṭhā bhīrū
pavuccati,
          sattamaṃ3 vicikicchā te, makkho thambho te
aṭṭhamo.
          Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso
          yo c'; attānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati.
          Esā Namuci te senā Kaṇhassābhippahāriṇī,
          na naṃ asūro jināti, jetvā ca labhate sukhan ti.
     Yato catūhi maggehi4 sabbā ca mārasenā, sabbe ca
paṭisenikarā kilesā, jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā5
paraṃmukhā, so vuccati visenibhūto. So diṭṭhe viseni-
bhūto, sute visenibhūto, mute visenibhūto, viññāte viseni-
bhūto ti, sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kiñci diṭṭhaṃ
va sutaṃ mutaṃ vā.
     Tam evadassiṃ vivaṭaṃ carantan ti tam eva suddha-
dassiṃ 6visuddhadassiṃ parisuddhadassiṃ6 vodānadassiṃ
pariyodānadassiṃ; athavā suddhadassanaṃ visuddha-
dassanaṃ parisuddhadassanaṃ vodānadassanaṃ pariyo-
dānadassanaṃ. Vivaṭan ti. Taṇhāchadanaṃ kilesacha-
danaṃ7 avijjāchadanaṃ8; tāni chadanāni vivaṭāni honti
viddhaṃsitāni upaghātitāni9 samugghātitāni pahīnāni
samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbup-
pattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. Carantan ti carantaṃ10
vicarantaṃ11 iriyantaṃ vattantaṃ pālentaṃ yapentaṃ
yāpentan ti, tam evadassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 436-9, with variants.
1 Bp S dutiyā arati.
2-2 Bp pañcamī ti middhan.
3 Bp sattamī.
4 Bp S ad. ariya.
5 Si vippaluttā.
6-6 Si om.
7 S ad. diṭṭhichadanaṃ.
8 Bp S ad. duccaritachadanaṃ.
9 S ugghāṭitāni.
10 Bp om.
11 Bp viharantaṃ.

[page 097]
S.N. 794] Suddhaṭṭhakasuṭṭaniddeso. 97
     Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyā ti. Kappā1 ti dve
kappā, taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca . . . pe . . . ayaṃ
taṇhākappo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhikappo. 2Tassa taṇhā-
kappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; taṇhākappassa
pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā kena rāgena
kappeyya, kena dosena kappeyya, kena mohena kappeyya,
kena mānena kappeyya, kāya diṭṭhiyā kappeyya, kena
uddhaccena kappeyya, kāya vicikicchāya kappeyya, kehi
anusayehi kappeyya ratto ti vā duṭṭho ti vā mūḷho ti vā
vinibandho ti vā parāmaṭṭho ti vā vikkhepagato ti vā
aniṭṭhaṅgato ti vā thāmagato ti vā2? Te abhisaṃkhārā
pahīnā, abhisaṃkhārānaṃ pahīnattā gatiyā3 kena kap-
peyya nerayiko ti vā, tiracchānayoniko ti vā pittivisayiko4
ti vā manusso ti vā devo ti vā rūpī ti vā arūpī ti vā saññī
ti vā asaññī ti vā nevasaññi-nāsaññī ti vā? So hetu
n'; atthi, paccayo n'; atthi, kāraṇaṃ n'; atthi yena kappeyya
vikappeyya vikappam āpajjeyya. Lokasmin ti apāyaloke
manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke
ti, kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Sa sabbadhammesu visenibhūto
          yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
          tam evadassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ
          kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyā? ti.

_________________________________


  Sn_IV,4.7(=794): Na kappayanti, na purekkharonti,
               accantasuddhī ti na te vadanti;
               ādānaganthaṃ5 gathitaṃ6 visajja
               āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke. || Nidd_I.4:7 ||


     Na kappayanti na purekkharontī ti. Kappā ti dve kappā,
taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhā-
kappo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhikappo. Tesaṃ taṇhā-
kappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; taṇhākappassa
pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṃ vā

--------------------------------------------------------------------------
1 See p. 112.
2-2 S om.
3 Bp Si gatiyo.
4 S petti as usual.
5 Bp S ādānagandhaṃ.
6 Bp gadhitaṃ; S gad(h)itaṃ.

[page 098]
98 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 794
diṭṭhikappaṃ vā na kappenti na janenti na sañjanenti
na nibbattenti nābhinibbattentī ti, na kappayanti. Na
purekkharontī ti. Dve purekkhārā, taṇhāpurekkhāro ca
diṭṭhipurekkhāro ca . . . pe . . . Ayaṃ taṇhāpurekkhāro
. . . pe . . . ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tesaṃ taṇhāpurek-
kāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho; taṇhāpurek-
khārassa pahīnattā diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā
na taṇhaṃ vā na diṭṭhiṃ vā purato katvā caranti; na
taṇhādhajā, na taṇhāketū, na taṇhādhipateyyā; na diṭṭhi-
dhajā, na diṭṭhiketū, na diṭṭhādhipateyyā; na taṇhāya
vā na diṭṭhiyā vā parivāritā carantī ti, na kappayanti
na purekkharonti.
     Accantasuddhī ti na te vadantī ti. Accantasuddhī ti
anaccantasuddhiṃ1 saṃsārasuddhiṃ2 akiriyasuddhiṃ1
sassatavādaṃ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na
dīpayanti na voharantī ti, accantasuddhī ti na te vadanti.
     Ādānaganthaṃ3 gathitaṃ4 visajjā ti. Ganthā5 ti cattāro
ganthā5, abhijjhā kāyagantho6, byāpādo kāyagantho,
sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāya-
gantho.
     Attano diṭṭhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho. Paravādesu
āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho. Attano sīlaṃ vā
vattaṃ vā sīlabbataṃ vā parāmasan ti sīlabbataparāmāso
kāyagantho. Attano diṭṭhe7 idaṃsaccābhiniveso kāya-
gantho.
     Kiṃkāraṇā vuccanti8 ādānagantho? Tehi ganthehi
rūpaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhini-
visanti, vedanaṃ saññaṃ saṃkhāre viññānaṃ gatiṃ
upapattiṃ paṭisandhiṃ bhavaṃ saṃsāravaṭṭaṃ ādiyanti
upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti; taṃkāranā
vuccanti ādānagantho.
     Visajjā ti ganthe vossajjitvā vā visajja; athavā ganthe9

--------------------------------------------------------------------------
1 S -suddhi.
2 S -suddhī ti.
3 Bp S -gandham.
4 Bp gadhitaṃ; S. gathitam.
5 Bp S gandhā.
6 Bp S -gandho, always.
7 Bp S diṭṭhi.
8 Si vuccati; see l. 2 from below.
9 Bp S gandhe gadhite gandhite, here and below.

[page 099]
S.N. 795] Suddhaṭṭhakasuṭṭaniddeso. 99
gathite ganthite bandhe1 vibandhe ābandhe lagge laggite
palibuddhe2 photayitvā3 vā visajja; yathā vayhaṃ vā
rathaṃ vā sakaṭaṃ vā sandamānikaṃ vā sajjaṃ visajjaṃ4
karonti vikopenti, evam eva ganthe vossajjitvā vā5 visajja6;
athavā ganthe gathite ganthite bandhe7 vibandhe ābandhe
lagge laggite palibuddhe phoṭayitvā vā8 visajjā ti, ādāna-
ganthaṃ gathitaṃ visajja.
     Āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke ti. Āsā vuccati taṇhā,
yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Āsaṃ na kubbantī ti āsaṃ na kubbanti na janenti na
sañjanenti na nibbattenti nābhinibbattenti. Kuhiñcī ti
kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhat-
tabahiddhā vā. Loke ti apāyaloke . . . pe . . . āyatana-
loke ti, āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke. Ten'; āha Bhagavā:

          Na kappayanti, na purekkharonti
          accantasuddhī ti na te vadanti,
          ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja
          āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke ti.

_________________________________


  Sn_IV,4.8(=795): Sīmātigo9 brāhmaṇo, tassa n'; atthi
               ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ;
               na rāgarāgī na virāgaratto,
               tassīdaṃ n'; atthi param uggahītaṃ10. || Nidd_I.4:8 ||


     Sīmātigo brāhmaṇo, tassa n'; atthi ñatvā ca disvā ca
samuggahītan ti. Sīmā ti catasso sīmāyo; sakkāyadiṭṭhi
vicikicchā sīlabbataparāmāso diṭṭhānusayo vicikicchānu-
sayo tadekaṭṭhā ca kilesā, ayaṃ paṭhamā sīmā; oḷārikaṃ
kāmarāgasaṃyojanaṃ, paṭighasaṃyojanaṃ, oḷāriko kāma-
rāgānusayo, paṭighānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā, ayaṃ
dutiyā sīmā; aṇusahagataṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ, paṭi-
ghasaṃyojanaṃ, aṇusahagato kāmarāgānusayo, paṭi-
ghānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā; ayaṃ tatiyā sīmā;
--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 S ad. bandhane.
3 S bodhayitvā.
4 S vissajjaṃ.
5 S om. vā.
6 S visajjam.
7 Si om. bandhe.
8 Bp S om. vā.
9 Si sīmatigo throughout.
10 Codd. ad. ti.

[page 100]
100 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 795
rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā, mānānusayo
bhavarāgānusayo avijjānusayo tadekaṭṭhā ca kilesā, ayaṃ
catutthā sīmā. Yato catūhi ariyamaggehi imā catasso
sīmāyo atikkanto hoti samatikkanto vītivatto, so vuccati
sīmātigo. Brāhmaṇo ti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā1
brāhmaṇo2 . . . pe . . . anissito3 tādi pavuccate brahmā.
Tassā ti arahato khīṇāsavassa. Ñatvā ti paracittañāṇena
vā ñatvā, pubbenivāsānussatiñāṇena vā ñatvā. Disvā ti
maṃsacakkhunā vā4 dibbacakkhunā vā disvā ti,5 sīmātigo
brāhmaṇo tassa n'; atthi ñatvā ca disvā ca. Samuggahītan
ti tassa idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ
pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaran ti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ
abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ n'; atthī ti n'; atthi
6na santi6 na saṃvijjati n'; upalabbhati, pahīnaṃ samuc-
chinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ
ñāṇagginā daḍḍhan ti, sīmātigo brāhmaṇo tassa n'; atthi
ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ.
     Na rāgarāgī7 na virāgaratto ti. Rāgarattā vuccanti ye
pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā8
ajjhopannā9 laggā laggitā palibuddhā. Virāgarattā vuc-
canti ye rūpāvacarārūpāvacarasamāpattīsu10 rattā giddhā
gadhitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā palibuddhā.
Na rāgarāgī na virāgaratto ti yato kāmarāgo ca rūparāgo
ca arūparāgo ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālavatthukatā
anabhāvaṅgatā11 āyatiṃ anuppādadhammā, ettāvatā na
rāgarāgī na virāgaratto.
     Tassīdaṃ n'; atthi param uggahītan ti. Tassā ti arahato
khīṇāsavassa. Tassa idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭham
viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaran ti gahitaṃ parā-

--------------------------------------------------------------------------
1 S pahitattā.
2 Bp S ad. sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti,
sīlabbataparāmāso bāhito hoti . . . pe . . . (see p. 86).
3 Bp S (a)sito.
4 S ad. disvā.
5 Bp S om.
6 Si om.
7 S rāgarattā (above rāgarāgī).
8 S samucchitā here and below.
9 Bp ajjhosannā.
10 Bp rūpāvavacara-a-.
11 Bp S -katā.

[page 101]
S.N. 795] Suddhaṭṭhakasuṭṭaniddeso. 101
maṭṭhaṃ1 abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ 2n'
atthī ti2 n'; atthi 3na santi3 na saṃvijjati n'; upalab-
bhati, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassad-
dhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhan ti, tassīdaṃ
n'; atthi param uggahītaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Sīmātigo brāhmaṇo, tassa n'; atthi
          ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ;
          na rāgarāgī, na virāgaratto,
          tassīdaṃ n'; atthi param uggahītan ti.


     CATUTTHO4 SUDDHAṬṬHAKASUTTANIDDESO NIṬṬHITO5.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si S parāmatthaṃ; Bp paramaṭṭhaṃ.
2-2 Bp S om.
3 Si om.
4 Bp S om.
5 Bp S samatto catuttho.

[page 102]
102
PAÑCAMO1 PARAMAṬHAKASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,5.1(=796): Paraman ti diṭṭhīsu paribbasāno3,
               yad utariṃkurute jantu loke
               hīnā ti aññe tato sabba-m-āha,
               tasmā vivādāni avītivatto. || Nidd_I.5:1 ||


     Paraman ti diṭṭhīsu paribbasāno4 ti. Sant'; eke samaṇa-
brāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te5 dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ
aññataraññataradiṭṭhigataṃ6, idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭ-
ṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaran7 ti gahetvā
uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā, sakāya8
sakāya9 diṭhiyā vasanti saṃvasanti10 āvasanti pari-
vasanti. Yathā āgārikā11 vā gharesu vasanti, sāpattikā vā
āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti; 12evam eva
sant'; eke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā; te dvāsaṭṭhiyā
diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ, idaṃ para-
maṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokhaṃ uttamaṃ
pararan ti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhi-
nivisitvā, sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti12 13saṃvasanti14
āvasanti parivasantī ti, paraman ti diṭṭhīsu paribbasāno.
     Yad uttariṃkurute jantu loke ti. Yadan ti yaṃ. Utta-
riṃkurute ti uttariṃkaroti13, aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp paramaṭṭhakasutti-anukkti; S. parmakkaṭaṃ. kasutti-anukkatī.
3 S parippassāno.
4 S paribbayāno.
5 Bp Si vā.
6 Bp aññataraññataraṃ d-; S aññataraṃ d-.
7 S paraṃ.
8 Si om.
9 Bp S sakāya; Si sakkāya.
10 Bp parasanti; S om.
11 S agāritā.
12-12 Si om.
13-13 S om.
14 Bp parasanti; S om.

[page 103]
S.N. 796] Paramaṭṭhakasuttaniddeso. 103
pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti: ayaṃ satthā sab-
baññū ti uttariṃ karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ
pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti; ayaṃ dhammo
svakkhāto1, ayaṃ gaṇo supaṭipanno, ayaṃ diṭṭhi bhad-
dikā, ayaṃ paṭipadā supaññattā, ayaṃ maggo niyyāniko
ti uttariṃ karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ
uttamaṃ pavaraṃ karoti nibbatteti abhinibbatteti. Jantū
ti satto naro . . . pe . . . manujo. Loke ti apāyaloke
. . . pe . . . āyatanaloke ti, yad uttariṃkurute jantu
loke.
     Hīnā ti aññe tato sabba-m-āhā ti. Attano satthāraṃ
dhammakkhānaṃ2 gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ
ṭhapetvā3, sabbe parappavāde khipati ukkhipati parikkhi-
pati: so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo
na supaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supañ-
ñattā, maggo na niyyāniko; n'; atth'; ettha suddhi vā
visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti
vā; 4na tattha4 sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti
vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā; hīnā
nihīnā omakā lāmakā jatukkā5 parittā ti evam āha evaṃ
katheti evaṃ bhaṇati evaṃ dīpayati evaṃ voharatī ti,
hīnā ti aññe tato sabba-m-āha.
     Tasmā vivādāni avītivatto ti 6tasmā taṃkāraṇā taṃhetu
tappaccayā taṃnidānā7 diṭṭhikalahāni diṭṭhibhaṇḍaṇāni
diṭṭhiviggahāni diṭṭhivivādāni diṭṭhimedhagāni avītivatto
anatikkanto asamatikkanto8 ti6, tasmā vivādāni avīti-
vatto9. Ten'; āha Bhagavā:

          Paraman ti diṭṭhīsu paribbasāno,
          yad uttariṃkurute jantu loke
          hīnā ti aññe tato sabba-m-āha,
          tasmā vivādāni avītivatto ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp svākhyāto.
2 S sudhamma-.
3 Bp dhapeti; S janetvā.
4-4 Bp n'; atth'; ettha.
5 Bp chatukkā; S chatukkaṃ.
6-6 S om.
7 Bp ad. vivādānī ti.
8 Bp ad. avītivatto.
9 Bp S ad. ti.

[page 104]
104 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 797

  Sn_IV,5.2(=797): Yad attanī passati ānisaṃsaṃ
               diṭṭhe sute sīlavate mute vā,
               tad eva so tattha samuggahāya
               nihīnato passati sabbam aññaṃ. || Nidd_I.5:2 ||


     Yad1 attanī passati ānisaṃsaṃ diṭṭhe sute sīlavate mute
vā ti. Yad attanī ti yaṃ attani. Attā vuccati diṭṭhigataṃ.
Attano diṭṭhiyā dve ānisaṃse passati; diṭṭhadhammikañ
ca ānisaṃsaṃ, samparāyikañ ca ānisaṃsaṃ.
     Katamo diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso? Yaṃ-
diṭṭhiko satthā hoti, taṃdiṭṭhikā sāvakā honti, taṃditthi-
kaṃ satthāraṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti
pūjenti 2apacitiṃ karonti2; labhanti ca tatonidānaṃ cī-
varapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ.
Ayaṃ diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso.
     Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ diṭṭhi
alaṃ nāgattāya vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā
asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā in-
dattāya vā brahmattāya vā devattāya vā. Ayaṃ diṭṭhi
alaṃ suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā muttiyā vimuttiyā
parimuttiyā; 3imāya diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti pari-
sujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti3; imāya
diṭṭhiyā sujjhissāmi 3visujjhissāmi parisujjhissāmi3
muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmī ti āyatiṃ phala-
pāṭikaṃkhī hoti. Ayaṃ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso.
Attano diṭṭhiyā ime dve ānisaṃse passati.
     Diṭṭhasuddhiyā4 pi dve ānisaṃse passati; sutasuddhiyā
pi dve ānisaṃse passati; sīlasuddhiyā pi dve ānisaṃse
passati; vattasuddhiyā5 pi dve ānisaṃse passati; muta-
suddhiyā pi dve ānisaṃse passati: diṭṭhadhammikañ ca
ānisaṃsaṃ, sāmparāyikañ ca ānisaṃsaṃ.
     Katamo mutasuddhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso?
Yaṃdiṭṭhiko satthā hoti, taṃdiṭṭhikā sāvakā honti . . .
pe . . . ayaṃ mutasuddhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso.

--------------------------------------------------------------------------
1 See above, chap. III, p. 66. 2-2 Bp S om.
3-3 S om.
4 S diṭṭhisudhi api.
5 Bp S vata; Si vatta as always.

[page 105]
S.N. 798] Paramaṭṭhakasuttaniddeso. 105
     Katamo mutasuddhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ
diṭṭhi alaṃ nāgattāya vā . . . pe . . . ayaṃ mutasuddhiyā
saṃparāyiko ānisaṃso. Mutasuddhiyā pi ime dve āni-
saṃse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatī
ti, yad attanī passati ānisaṃsaṃ diṭṭhe sute sīlavate
mute vā.
     Tad eva so tattha samuggahāyā ti. Tad evā ti taṃ
diṭṭhigataṃ. Tatthā ti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā
sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. 1Samuggahāyā ti1 idaṃ2
paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ
pavaran ti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhi-
nivisitvā ti, tad eva so tattha samuggahāya.
     Nihīnato passati sabbam aññan ti. Aññaṃ satthāraṃ
dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ
hīnato nihīnato omakato lāmakato jatukkato3 parittato4
passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatī ti,
nihīnato passati sabbam aññaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Yad attanī passati ānisaṃsaṃ
          diṭṭhe sute sīlavate mute vā,
          tad eva so tattha samuggahāya
          nihīnato passati sabbam aññan ti.

_________________________________


  Sn_IV,5.3(=798): Taṃ vā pi ganthaṃ5 kusalā vadanti
               yaṃ nissito passati hīnam aññaṃ,
               tasmā hi 6diṭṭhaṃ va6 sutaṃ mutaṃ

               sīlabbataṃ7 bhikkhu na nissayeyya. || Nidd_I.5:3 ||


     Taṃ vā pi ganthaṃ5 kusalā vadantī ti. Kusalā ti ye te
khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamup-
pādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā8
iddhippādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā
maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evaṃ
vadanti: gantho eso, lambanaṃ9 etaṃ, bandhanaṃ etaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 S ad. sa-.
3 Bp chatukkato; S ca-.
4 Bp ad. dassati; S ad. dissati.
5 Bp S gandhaṃ.
6-6 Bp S diṭṭhañ ca.
7 Si sīlabbattaṃ.
8 Bp samuppadhāna-.
9 Bp S lagganaṃ (better).

[page 106]
106 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 798
palibodho eso ti evaṃ vadanti evaṃ kathenti evaṃ
bhaṇanti1 evaṃ dīpayanti evaṃ voharantī ti, taṃ vā pi
ganthaṃ kusalā vadanti.
     Yaṃ nissito passati hīnam aññan ti. Yaṃ nissito ti
yam2 satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭi-
padaṃ maggaṃ nissito sannissito3 allīno upagato ajjhosito
adhimutto. Passati hīnam aññan ti aññaṃ satthāraṃ
dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ
hīnato nihīnato omakato lāmakato jatukkato4 parittato5
passati dakkhati oloketi nijjhāyati6 upaparikkhatī ti,
yaṃ nissito passati hīnam aññaṃ.
     Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ7 bhikkhu
na nissayeyyā ti. Tasmā ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu
tappaccayā taṃnidānā. Diṭṭhaṃ vā diṭṭhasuddhiṃ vā
sutaṃ vā sutasuddhiṃ vā mutaṃ vā mutasuddhiṃ vā sīlaṃ
vā sīlasuddhiṃ vā vattaṃ vā vattasuddhiṃ vā na nissayeyya
na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyyā ti, tasmā
hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ7 bhikkhu na
nissayeyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Taṃ vā pi ganthaṃ kusalā vadanti
          yam nissito passati hīnam aññaṃ,
          tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
          sīlabbataṃ7 bhikkhu na nissayeyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,5.4(=799): Diṭṭhiṃ pi lokasmiṃ8 na kappayeyya
               ñāṇena vā sīlavatena vā pi,
               samo ti attānam anūpaneyya,
               hīno na maññetha, visesi vā pi. || Nidd_I.5:4 ||


     Diṭṭhiṃ pi lokasmiṃ8 na kappayeyya ñāṇena vā sīlava-
tena vā pī ti. Aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñā-
ṇena vā micchāñāṇena vā sīlena vā vattena vā sīlavattena

--------------------------------------------------------------------------
1 S bhaṇenti as usual.
2 Si taṃ.
3 Bp -m,; S assato.
4 Bp chatukko; S chatukkato.
5 Bp S ad. dassati, see p. 105, n. 4.
6 Bp ad. upanijjhāyati.
7 Si sīlavataṃ.
8 Bp lokasmi.

[page 107]
S.N. 800] Paramaṭṭhakasuttaniddeso. 107
vā diṭṭhiṃ na kappayeyya na janeyya na sañjaneyya na
nibbatteyya nābhinibbatteyya. Lokasmin ti apāyaloke
1manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke1 āyatana-
loke ti, diṭṭhiṃ pi lokasmiṃ2 na kappayeyya ñāṇena
vā sīlavatena vā pi.
     Samo ti attānam anūpaneyyā ti. Sadiso 'ham asmī ti
attānaṃ na upaneyya, jātiyā vā gottena vā kolaputtikena3
vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā4 ajjhenena vā
kammāyatanena vā sippāyatanena5 vā sutena vā paṭi-
bhāṇena vā aññataraññatarena vā vatthunā ti, samo ti
attānam anūpaneyya.
     Hīno na maññetha visesi vā pī ti. Hīno 'ham asmī ti
attānam na upaneyya, jātiyā vā gottena vā . . . pe . . .
aññataraññatarena vā vatthunā. Seyyo 'ham asmī ti
attānaṃ na upaneyya, jātiyā vā gottena vā . . . pe . . .
aññataraññatarena vā vatthunā ti, hīno na maññetha
visesi vā pi. Ten'; āha Bhagavā:

          Diṭṭhiṃ pi lokasmiṃ na kappayeyya
          ñāṇena vā sīlavatena vā pi,
          samo ti attānam anūpaneyya,
          hīno na maññetha, visesi vā pī ti.

_________________________________


  Sn_IV,5.5(=800): Attaṃ6 pahāya anupādiyāno
               ñāṇe7 pi so nissayaṃ no karoti,
               sa ve viyattesu na vaggasārī,
               diṭṭhiṃ pi so na pacceti kiñci. || Nidd_I.5:5 ||


     Attaṃ pahāya anupādiyāno ti. Attaṃ pahāyā ti atta-
ditthiṃ pahāya; attaṃ pahāyā ti attagahaṃ8 pahāya;
attaṃ pahāyā ti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṃ parā-
maṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ pahāya
pajahitvā vinodetvā byantīkatvā9 anabhāvaṃ gamitvā.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp pe.
2 Bp lokasmi.
3 Bp S kulaputtikena.
4 S ad. dhaññena vā.
5 Bp S ad. vijjaṭṭhānena vā.
6 S atthaṃ, always in this stanza and Comm.
7 S ñāṇena.
8 Si gāhaṃ; Bp attagāhaṃ.
9 Bp S byantikaritvā.

[page 108]
108 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 800
Attaṃ pahāya anupādiyāno ti catūhi upādānehi anupādi-
yamāno agaṇhamāno aparāmasamāno anabhinivisamāno
ti, attaṃ pahāya anupādiyāno.
     Ñāṇe1 pi so nissayaṃ no karotī ti. Aṭṭhasamāpattiñāṇe2
vā pañcābhiññāñāṇe2 vā micchāñāṇe2 vā taṇhānissayaṃ
vā diṭṭhinissayaṃ vā na karoti na janeti na sañjaneti na
nibbatteti nābhinibbattetī3 ti, ñāṇe1 pi so nissayaṃ no
karoti.
     Sa ve viyattesu na vaggasārī ti. Sa ve vavatthitesu4
bhinnesu dvejjhāpannesu dveḷhakajātesu nānādiṭṭhikesu
nānākhantikesu5 nānārucikesu nānāladdhikesu nānādiṭṭhi-
nissayanissitesu chandāgatiṃ gacchantesu, dosāgatiṃ
gacchantesu, mohāgatiṃ gacchantesu, bhayāgatiṃ gac-
chantesu, na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatim gac-
chati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati,
na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na
mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhi-
vasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vici-
kicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na
vaggehi dhammehi yāyati niyyāyati6 vuyhati7 saṃhari-
yatī8 ti, sa ve viyattesu na vaggasārī.
     Diṭṭhiṃ pi so na pacceti kiñcī ti. Tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhi-
gatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassad-
dhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So kiñci
diṭṭhigataṃ na pacceti na paccāgacchatī ti, diṭṭhiṃ pi so na
pacceti kiñci. Ten'; āha Bhagavā:

          Attaṃ pahāya anupādiyāno
          ñāṇe1 pi so nissayaṃ no karoti,
          sa ve viyattesu na vaggasārī,
          diṭṭhiṃ pi so na pacceti kiñcī ti.

_________________________________


--------------------------------------------------------------------------
1 S ñāṇena.
2 S -ñāṇena.
3 Bp na abhi-; S anabhi-.
4 Bp viyattesu.
5 S nānāmattakesu.
6 Bp niyyati.
7 Bp ad. samādiyyati.
8 S saṃharatī here and below.

[page 109]
S.N. 801] Paramaṭṭhakasuttaniddeso. 109

  Sn_IV,5.6(=801): Yassūbhayante paṇidhīdha n'; atthi
               bhavābhavāya idha vā huraṃ vā,
               nivesanā tassa na santi keci
               dhammesu niccheyya samuggahītam. || Nidd_I.5:6 ||


     Yassūbhayante paṇidhīdha n'; atthi bhavābhavāya idha vā
huraṃ vā ti. Yassā ti arahato khīṇāsavassa. Antā1 ti
phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto; atītaṃ eko
anto, anāgataṃ dutiyo anto; sukhā vedanā eko anto,
dukkhā vedanā dutiyo anto; nāmaṃ eko anto, rūpaṃ
dutiyo anto; cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha
bāhirāni āyatanāni dutiyo anto; sakkāyo eko anto, sakkā-
yasamudayo dutiyo anto. Paṇidhi vuccati taṇhā; yo
rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Bhavābhavāyā ti bhavābhavāya, kammabhavāya, punab-
bhavāya, kāmabhavāya kammabhavāya, kāmabhavāya
punabbhavāya, rūpabhavāya kammabhavāya, rūpabhavāya
punabbhavāya, arūpabhavāya kammabhavāya, arūpa-
bhavāya punabbhavāya, 2punappunaṃ bhavāya,2 punappu-
naṃ gatiyā punappunaṃ upapattiyā, punappunaṃ paṭi-
sandhiyā, punappunaṃ attabhāvābhinibbattiyā. Idhā ti
sakattabhāvo, hurā ti parattabhāvo; idhā ti sakarūpa-
vedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ, hurā ti pararūpavedanā-
saññāsaṃkhāraviññāṇaṃ; idhā ti cha ajjhattikāni āyata-
nāni, hurā ti cha bāhirāni āyatanāni; idhā ti manussaloko,
hurā ti devaloke; idhā ti kāmadhātu, hurā ti rūpadhātu
arūpadhātu3; idhā ti kāmadhātu rūpadhātu, hurā ti
arūpadhātu.
     Yassūbhayante paṇidhīdha n'; atthi bhavābhavāya idha vā
huraṃ vā ti yassa ubho ante4, bhavābhavāya4, idha vā
huraṃ5 vā paṇidhi6 n'; atthi7 na 8saṃvijjati, n'; upa-
labbhati8, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassad-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S anto.
2-2 Bp punappunabhavāya; S punappunābhavāya, punappunagatiyā
and so on.
3 Bp Si om.
4 Bp S ad. ca.
5 Bp ad. ca.
6 Bp S ad. taṇhā.
7 Bp S ad. na santi.
8-8 Bp saṃvijjanti n'; upalabbhanti.

[page 110]
110 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 801
dhā1 abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā ti, yassūbhayante
paṇidhīdha n'; atthi bhavābhavāya idha vā huraṃ vā.
     Nivesanā tassa na santi kecī ti. Nivesanā ti dve nivesanā,
taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā ca . . . pe . . . ayaṃ
taṇhānivesanā . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhinivesanā. Tassā
ti: arahato khīṇāsavassa. Nivesanā tassa 2na santī ti2
na santi na saṃvijjanti n'; upalabbhanti, pahīnā samuc-
chinnā vūpasantā patipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇag-
ginā daḍḍhā ti, nivesanā tassa na santi keci.
     Dhammesu niccheyya samuggahītan ti. Dhammesū ti
dvāsaṭṭhiyā3 diṭṭhigatesu. Niccheyyā ti nicchinitvā vinic-
chinitvā vicinitvā4 pavicinitvā5 tulayitvā tīrayitvā vibhā-
vayitvā vibhūtaṃ katvā. Odhiggāho vilaggāho varaggāho
koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho: idaṃ saccaṃ
tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparītan ti gahitaṃ
parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ n'
atthi6 na saṃvijjati n'; upalabbhati, pahīnaṃ samuc-
chinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ
ñāṇagginā daḍḍhan ti, dhammesu niccheyya samuggahī-
taṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Yassūbhayante paṇidhīdha n'; atthi
          bhavābhavāya idha vā huraṃ vā,
          nivesanā tassa na santi keci
          dhammesu niccheyya samuggahītan ti.

_________________________________


  Sn_IV,5.7(=802): Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā
               pakappitā n'; atthi aṇū pi saññā;
               taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhim anādiyānaṃ
               kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya? || Nidd_I.5:7 ||


     Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā pakappitā n'; atthi aṇū
pi saññā ti. Tassā ti arahato khīṇāsavassa tassa7. Diṭṭhe

--------------------------------------------------------------------------
1 S paṭipassannā.
2-2 Bp S na santi keci ti nivesanā tassa na santi keci n'; atthi.
3 Bp S dvāsaṭṭhi.
4 S ad. paṭivicinitvā.
5 S parivicinitvā.
6 Bp S ad. na santi.
7 Si om.; S tassa tassa.

[page 111]
S.N. 802] Paramaṭṭhakasuttaniddeso. 111
vā diṭṭhavisuddhiyā1 vā sute vā sutavisuddhiyā2 vā mute
vā mutavisuddhiyā vā saññāpubbaṅgamatā saññādhi-
pateyyatā;3 saññāviggahena saññāya uṭṭhapitā4 kappitā5
abhisaṃkhatā saṇṭhapitā diṭṭhi n'; atthi6 na 7saṃvijjati
n'; upalabbhati,7 pahīnā7 samucchinnā vūpasantā paṭi-
passaddhā abhabbuppattikā nāṇagginā daḍḍhā ti, tassīdha
diṭṭhe va sute mute vā pakappitā n'; atthi aṇū pi saññā.
     Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhim anādiyānan ti. Brāhmaṇo ti
sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo8 . . . pe . . .
anissito9 tādi 10pavuccate brahmā10. Taṃ brāhmaṇaṃ
diṭṭhim anādiyānan ti taṃ brāhmaṇam diṭṭhiṃ anādi-
yantaṃ agaṇhantaṃ aparāmasantaṃ abhinivisantan11 ti,
taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhim anādiyānaṃ.
     Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyā ti. Kappā ti dve
kappā, taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca . . . pe . . . ayaṃ
taṇhākappo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa taṇhā-
kappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; taṇhākappassa
pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā, kena rāgena
kappeyya? kena dosena kappeyya? kena mohena kap-
peyya? kena mānena kappeyya? kāya diṭṭhiyā kappeyya?
kena uddhaccena kappeyya? kāya vicikicchāya kappeyya?
kehi anusayehi kappeyya ratto ti vā duṭṭho ti vā mūḷho
ti vā, vinibandho ti vā parāmaṭṭho ti vā, vikkhepagato
ti vā, aniṭṭhaṅgato12 ti vā thāmagato ti vā? Te abhi-
saṃkhārā pahīnā, abhisaṃkhārānaṃ pahīnattā, gatiyā13
kena kappeyya nerayiko ti vā tiracchānayoniko ti vā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp diṭṭhasuddhiyā; S diṭṭhisuddhiyā.
2 Bp S sutasuddhiyā, . . . mutasuddhiyā and so on.
3 Bp Si om. saññā; S saññānipateyyatā; Bm vikappayeyyatā.
4 Si uddhapitā.
5 Bp S prefix samuṭṭhapitā.
6 Bp S ad. na santi.
7-7 Bp S samvijjanti n'; upalabbhanti.
8 Bp S ad. sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti.
9 Bp S asito.
10-10 S pavuccato sa brahmā.
11 S abhinivesantan.
12 Bp S aniṭṭhāgato.
13 Si gatiyo.

[page 112]
112 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 802
1pittivisayiko ti vā1, manusso ti vā devo ti vā, rūpī ti vā
arūpī ti vā, saññī ti vā, asaññī ti vā, nevasaññīnāsaññī ti vā?
So hetu n'; atthi, paccayo n'; atthi, kāranaṃ n'; atthi; yena
kappeyya vikappeyya vikappaṃ āpajjeyya. Lokasmin ti
apāyaloke 2manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke2
āyatanaloke ti, kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya? Ten'
āha Bhagavā:

          Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā
          pakappitā n'; atthi aṇū pi saññā;
          taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhim anādiyānaṃ
          kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyā? ti.

_________________________________


  Sn_IV,5.8(=803): Na kappayanti, na purekkharonti,
               dhammā pi tesaṃ na paṭicchitāse3;
               na brāhmaṇo sīlavatena neyyo,
               pāraṅgato na pacceti tādi. || Nidd_I.5:8 ||


     Na kappayanti na purekkharontī ti. Kappā ti dve kappā,
taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhā-
kappo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhikappo.
     Katamo taṇhākappo? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīma-
kataṃ mariyādikataṃ4 odhikataṃ pariyantikataṃ5 parig-
gahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mamaṃ, etaṃ mamaṃ, etta-
kaṃ mamaṃ, ettāvatā mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā
rasā phoṭṭhabā; attharaṇā pāpuraṇā; dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavalavā khettaṃ vatthu6
hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañ ca
janapado ca koso ca koṭṭhāgārañ ca; kevalam pi mahā-
paṭhaviṃ7 taṇhāvasena mamāyati, yāvatā8 aṭṭhasata-
taṇhāvicaritaṃ9. Ayaṃ taṇhākappo.
     Katamo diṭṭhikappo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om. (S petti-).
2-2 Bp pe.
3 Fausboll pan'; icchitāse.
4 S om.
5 S pariyanta.
6 Bp vatthuṃ, as always.
7 Bp ad. taṇhā vicaritaṃ ayam; S ad. taṇhāvicaritaṃ sataṃ ayam.
8 Si om.
9 Si -viparitaṃ.

[page 113]
S.N. 803] Paramaṭṭhakasuttaniddeso. 113
dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā
diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ1 diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho2 abhiniveso parā-
māso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ
vipariyesagāho viparittagāho3 vippallāsagāho micchāgāho
ayāthāvakasmiṃ yāthāvakan ti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhī
diṭṭhigatāni. Ayaṃ diṭṭhikappo.
     Tesaṃ taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho;
taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā,
taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā na kappenti na janenti
na sañjanenti na nibbattenti nābhinibbattentī ti, na
kappayanti.
     Na purekkharontī ti. Purekkhārā ti dve purekkharā,
taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca . . . pe . . .
ayaṃ taṇhāpurekkhāro . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhipurek-
khāro. Tesaṃ taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro
paṭinissaṭṭho; taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurek-
khārassa paṭinissaṭṭhattā, na taṇhaṃ vā, na diṭṭhiṃ vā
purato katvā caranti; na taṇhādhajā, na taṇhāketū, na
taṇhādhipateyyā, na diṭṭhidhajā, na diṭṭhiketū, na diṭṭhā-
dhipateyyā, na taṇhāya vā, na diṭṭhiyā vā parivāritā4
carantī ti, na kappayanti na purekkharonti.
     Dhammā pi tesaṃ na paṭicchitāse ti. Dhammā vuccanti
dvāsatthī diṭṭhigatāni. Tesan ti tesaṃ arahantānaṃ
khīṇāsavānaṃ. Paṭicchitāse ti sassato loko, idam eva
saccaṃ, mogham aññan ti na paṭicchitāse; asassato
loko . . . pe5 . . . n'; eva hoti na na hoti tathāgato
parammaraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti na
paṭicchitāse ti, dhammā pi tesaṃ na paṭicchitāse.
     Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo ti. Nā ti paṭikkhepo.
Brāhmaṇo ti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmāṇo6

--------------------------------------------------------------------------
1 S -taṃ. Cf. M. i. 485.
2 Bp paṭiṭṭhāto.
3 Si viparitta- (= viparīta) always; Bp S viparita-.
4 Bp S parivaretvā.
5 Bp S om. pe, and have the avyākatas in full.
6 Bp S ad. sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti.

[page 114]
114 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 803
. . . pe . . . anissito1 tādi 2pavuccate brahmā2. Na
brāhmaṇo sīlavatena neyyo ti brāhmaṇo sīlena vā vattena
vā sīlavattena vā 3na yāyati3 na niyyāti na vuyhati na
saṃhariyatī4 ti, na brāhmaṇo sīlavatena neyyo.
     Pāraṅgato na pacceti tādī ti. Pāraṃ vuccati amataṃ
nibbānaṃ; yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭi-
nissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Yo
pāragato5 pārappatto6 antagato antappatto6 koṭigato
koṭippatto6 7. . . pe8 . . . n'; atthi tassa punabbhavo ti,
pāraṅgato. Na paccetī ti sotāpattimaggena ye kilesā
pahīnā, te kilese 9na puna pacceti9 na paccāgacchati;
sakadāgāmimaggena 10ye kilesā pahīnā10, te kilese 9na
puna pacceti9 na paccāgacchati; anāgāmimaggena 10ye
kilesā pahīnā10, te kilese 9na puna pacceti9 na paccā-
gacchati; arahattamaggena10 ye kilesā pahīnā10, te kilese
9na puna pacceti9 na paccāgacchatī ti, pāraṅgato na
pacceti.
     Tādī ti. Arahā pañcah'; ākārehi tādi, iṭṭhāniṭṭhe tādi,
cattāvī ti tādi, tiṇṇāvī ti tādi, muttāvī ti tādi, taṃniddesā
tādi.
     Kathaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādi? Arahā lābhe pi tādi,
alābhe pi tādi, yase pi tādi, ayase pi tādi, pasaṃsāya pi
tādi, nindāya pi tādi, sukhe pi tādi, dukkhe pi tādi;
11ekañ ce11 bāhaṃ gandhena limpeyyum12, 11ekañ ce11
bāhaṃ vāsiyā taccheyyuṃ, amusmiṃ n'; atthi rāgo,
amusmiṃ n'; atthi paṭighaṃ; anunayapaṭighavippahīno
ugghātinigghātiṃ vītivatto anurodhavirodhasamatikkanto.
Evaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādi.
     Kathaṃ arahā cattāvī ti tādi? Arahato rāgo catto

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S asito as above.
2-2 Bp pavuccate sa brahmā; S pavuccato ti sabbrahmā
3-3 S dānapadāyati.
4 S sāṃharati as above.
5 Bp pāraṅgato.
6 Bp -patto.
7 Bp S ad. vitthāro jātimaraṇasaṃsāro.
8 S om.
9-9 Bp na puneti na pacceti.
10-10 Bp ye kilese sā pahīnā.
11-11 S ekacce.
12 S limpeyya.

[page 115]
S.N. 803] Paramaṭṭhakasuttaniddeso. 115
vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho; doso moho kodho
upanāho makkho palāso issā macchariyaṃ māyā sāṭhey-
yaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo,
sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pari-
ḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṃkhārā cattā vantā
muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā1. Evaṃ arahā cattāvī2 ti
tādi.
     Kathaṃ arahā tiṇṇāvī ti tādī? Arahā 3kāmoghaṃ
tiṇṇo, bhavoghaṃ tiṇṇo3, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ
tiṇṇo, sabbasaṃkhārapaṭipathaṃ4 tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo
atikkanto samatikkanto vītivatto; so vuṭṭhavāso ciṇṇaca-
raṇo5 . . . pe . . . n'; atthi tassa punabbhavo ti. Evaṃ
arahā tiṇṇāvī6 ti tādi.
     Kathaṃ arahā muttāvī7 ti tādi? Arahato rāgā cittaṃ
muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, dosā cittaṃ muttaṃ vi-
muttaṃ suvimuttaṃ, mohā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ, kodhā upanāhā makkhā paḷāsā issā8 mac-
chariyā māyā sāṭheyyā thambhā sārambhā mānā atimānā
madā pamādā sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadara-
thehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṃ-
khārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Evaṃ
arahā muttāvī7 ti tādi.
     Kathaṃ arahā taṃniddesā tādi? Arahā, sīle sati, sīlavā
ti taṃniddesā tādi; saddhāya sati, saddho ti taṃniddesā
tādi; viriye sati, viriyavā ti taṃniddesā tādi; satiyā sati,
satimā ti taṃniddesā tādi; samādhismiṃ9 sati, samāhito
ti taṃniddesā tādi; paññāya sati, paññavā ti taṃniddesā
tādi; vijjāya sati, tevijjo ti taṃniddesā tādi; abhiññāya
sati, chaḷabhiñño ti taṃniddesā tādi. Evaṃ arahā taṃ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si passaddhā.
2 S cattāviditā.
3-3 S kāmoghatiṇṇo bhavoghatiṇṇo and so on; Bp bhavoghatiṇṇo.
4 Bp S sabbasaṃsārapatham.
5 Bp S ad. jātimaraṇasaṃsāre and om. pe.
6 S tiṇṇāviditā.
7 S muttaviditā here and below.
8 Bp S issāya.
9 Bp S samādhimhi.

[page 116]
116 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 803
niddesā tādī ti, pāraṅgato na pacceti tādi. Ten'; āha
Bhagavā:

          Na kappayanti na purekkharonti,
          dhammā pi tesaṃ na paticchitāse;
          na brāhmaṇo sīlavatena neyyo,
          pāraṅgato na pacceti tādī ti.


     1PAÑCAMO2 PARAMAṬṬHAKASUTTANIDDESO NIṬṬHITO1.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp Paramaṭṭhakasuttaniddesī pañcamī; S -niddeso pañcamo.
2 S om.

[page 117]
117

1CHAṬṬHO JARĀSUTTANIDDESO1.

  Sn_IV,6.1(=804): Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ,
               oraṃ vassasatā pi miyyati,
               yo ce pi aticca jīvati
               atha kho so jarasā2 pi miyyati. || Nidd_I.6:1 ||


     Appaṃ vata jīvitaṃ idan ti. Jīvitan ti āyu ṭhiti
yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindri-
yaṃ. Api ca dvīhi kāraṇehi appakaṃ jīvitaṃ, thokaṃ3
jīvitaṃ, ṭhitiparittatāya4 vā appakaṃ jīvitaṃ, sarasapa-
rittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ.
     Kathaṃ ṭhitiparittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ? Atīte
cittakkhaṇe jīvittha, na jīvati, na jīvissati; anāgate
cittakkhaṇe jīvissati, na jīvati, na jīvittha; paccuppanne
cittakkhaṇe jīvati, na jīvittha, na jīvissati.
          *Jīvitaṃ attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā
          ekacittasamāyuttā, lahuso vattati-kkhaṇo5.
          Cullāsītisahassāni6 kappā tiṭṭhanti ye marū,
          na tv eva te pi jīvanti dvīhi cittehi samāhitā7.

--------------------------------------------------------------------------
* Verses not traced; quoted above, Ch. II. p. 42, and
in Visuddhimagga, Ch. VIII.
1-1 Bp jarāsutti anukkaṭi; S rājāsuttaniddeso anukkaṭi.
2 S jaratā sāva; below p. 120 n. 10, p. 121 n. 6 jarāsāva.
3 Bp thokakaṃ.
4 Si -parittattāya, throughout (a contaminated form, parittattā =
parīttatvā?).
5 Bp S vattati khaṇo.
6 Si cuḷāsīti-.
7 Bp S samohitā.

[page 118]
118 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 804
          Ye niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,
          sabb'; eva sadisā khandhā gatā appaṭisandhikā1.
          Anantarā ca ye bhaṅgā2, ye ca bhaṅgā2 anāgatā,
          tadantare niruddhānaṃ vesammaṃ3 n'; atthi lakkhaṇe.
          Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati,
          cittabhaṅgamato loko, paññatti paramatthiyā.
          Yathā ninnā pavattanti chandena pariṇāmitā4
          acchinnavārā5 vattanti saḷāyatanapaccayā.
          Anidhānagatā6 bhaṅgā, puñjo n'; atthi anāgate,
          nibbattā yeva tiṭṭhanti āragge sāsapūpamā.
          Nibbattānañ ca dhammānaṃ bhaṅgo nesaṃ purek-
khato,
          palokadhammā7 tiṭṭhanti porāṇehi8 amissitā.
          Adassanato āyanti bhaṅgā gacchanti dassanaṃ,
          vijjuppādo va ākāse uppajjanti vayanti9 cā ti.
Evaṃ ṭhitiparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
     Kathaṃ sarasaparittatāya appakaṃ jīvitaṃ? Assāsupa-
nibaddhaṃ jīvitaṃ, passāsupanibaddhaṃ jīvitaṃ, assā-
sappassāsupanibaddhaṃ jīvitaṃ, mahābhūtupanibaddhaṃ10
jīvitaṃ, 11usmūpanibaddhaṃ jīvitaṃ11, kavaḷiṃkārāhāru-
panibaddhaṃ12 jīvitaṃ, viññāṇupanibaddhaṃ jīvitaṃ
mūlam pi imesaṃ dubbalaṃ, pubbahetū pi imesaṃ dub-
balā, ye pi13 paccayā te pi dubbalā, ye pi pabhavikā te pi
dubbalā, sahabhū14 pi imesaṃ dubbalā, sampayogā15 pi
imesaṃ dubbalā, sahajā pi imesaṃ dubbalā, yā pi payojikā
sā pi dubbalā. Aññamaññaṃ 16niccadubbalā ime,16 añña-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S apaṭisandhiyā.
2 Bp S bhaggā.
3 Bp S vesamaṃ.
4 Bp pariṇāmikā.
5 Bp acchinnadhārā (better); S acchintanarā.
6 Bp S aniṭṭhāna-.
7 S lokadhammāni.
8 Bp S purāṇehi.
9 Bp Si vyanti; S nivattati.; cf. p. 43, n. 5.
10 Bp -ūpanibandhaṃ.
11-11 Bp S om.
12 Bp kabaḷikārā-; S kabaliṅkārāhārupanibandhanaṃ.
13 Bp ca; S ci.
14 Bp S sahabhūmi.
15 Bp sampayogo . . . dubbalo; S om. sampayogā . . . n'; atthi.
16-16 Bp ime niccadabbalā.

[page 119]
S.N. 804] Jarāsuttaniddeso. 119
maññaṃ anvatthitā1 ime, aññamaññaṃ paripātayanti ime,
aññamaññassa hi n'; atthi tāyitā2, na cā pi ṭhapenti
aññamaññ'; ime, yo pi nibbattako so na vijjati, na ca
kenaci koci hāyati, bhaṅgabyā3 ca ime hi sabbaso, puri-
mehi pabhāvitā ime, ye pi pabhāvitā4 te pure matā, purimā
pi ca pacchimā pi ca aññamaññaṃ na kadāci addasun5 ti.
Evaṃ sarasaparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
     Api ca cātummahārājikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya
manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ, parittakaṃ6 jīvitaṃ,
thokaṃ7 jīvitaṃ, khaṇikaṃ jīvitaṃ, lahukaṃ jīvitaṃ,
ittaraṃ8 jīvitaṃ, anaddhanīyaṃ jīvitam, na ciraṭṭhitikaṃ
jīvitaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ9, yāmānaṃ devānaṃ,
tusitānaṃ devānaṃ, nimmānaratīnaṃ devānaṃ, para-
nimmitavasavattīnaṃ devānaṃ, brahmakāyikānaṃ devā-
naṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ,
parittakaṃ jīvitaṃ, thokaṃ jīvitam, khaṇikaṃ jīvitaṃ,
lahukaṃ jīvitaṃ, ittaraṃ jīvitaṃ, anaddhanīyaṃ jīvitaṃ,
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *appam idaṃ bhikkhave
manussānaṃ āyu, gamanīyo samparāyo, mantāya phoṭ-
ṭhabbaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ,
n'; atthi jātassa amaraṇaṃ. Yo bhikkhave ciraṃ jīvati, so
vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo.

          Appam āyu manussānaṃ, hīḷeyya10 naṃ suporiso,
          careyy'; ādittasīso va, n'; atthi maccussa n'; āgamo.
          Accayanti ahorattā, jīvitaṃ uparujjhati,
          āyuṃ11 khīyati12 maccānaṃ, kunnadīnaṃ va ūdakan13
            ti.

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, 108 with variants. ** S. i, 109.
1 Bp anavattitā.
2 S nāsiyā.
3 Bp gantabbā; S gantabyā.
4 Bp pabhāvikā.
5 Bp addasaṃsū; S addasū.
6 Bp S parittaṃ, here and below.
7 Bp thokakaṃ, throughout; S. thokkaṃ.
8 S ittharaṃ here and below.
9 Bp S ad. pe.
10 Codd. hiḷ-.
11 Bp S āyu (cp. Thag. 145).
12 Bp khiyyati.
13 Bp S odakaṃ.

[page 120]
120 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 804
     Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ oraṃ vassasatā pi miyyatī ti.
Kalalakāle pi cavati marati antaradhāyati vippalujjati.
Abbudakāle1 pi cavati marati antaradhāyati vippalujjati.
Pesikāle pi cavati marati antaradhāyati vippalujjati.
Ghaṇakāle pi cavati marati antaradhāyati vippalujjati.
3Pasākhakāle2 pi cavati marati antaradhāyati vippaluj-
jati3. Jātimatto4 pi cavati marati antaradhāyati vip-
palujjati. Pasūtighare5 pi cavati marati antaradhāyati
vippalujjati. Aḍḍhamāsiko pi cavati marati antaradhāyati
vippalujjati. Māsiko pi cavati marati antaradhāyati vip-
palujjati. Dvimāsiko6 pi timāsiko7 pi catumāsiko pi
pañcamāsiko pi cavati marati antaradhāyati vippalujjati.
Chamāsiko pi sattamāsiko pi aṭṭhamāsiko pi navamāsiko
pi dasamāsiko pi saṃvacchariko pi cavati marati antara-
dhāyati vippalujjati. Dvivassiko pi tivassiko pi catu-
vassiko pi pañcavassiko pi chavassiko pi sattavassiko pi
aṭṭhavassiko pi navavassiko pi dasavassiko pi vīsativassiko
pi tiṃsavassiko pi cattāḷīsavassiko8 pi paññāsavassiko pi
saṭṭhivassiko pi sattativassiko pi asītivassiko pi navuti-
vassiko pi cavati marati antaradhāyati vippalujjatī ti, oraṃ
vassasatā pi miyyati.
     Yo ce pi aticca jīvatī ti. Yo vassasataṃ atikkamitvā
jīvati, so ekaṃ vā vassaṃ jīvati, dve vā vassāni jīvati, tīṇi
vā vassāni jīvati, cattāri vā vassāni jīvati, pañca vā vassāni
jīvati9, dasa vā vassāni jīvati, vīsati vā vassāni jīvati,
tiṃsaṃ vā vassāni jīvati, cattāḷīsaṃ vā vassāni jīvatī ti, yo
ce pi aticca jīvati.
     Atha kho so jarasā10 pi miyyatī ti. Yadā jiṇṇo hoti
vuḍḍho11 mahallako addhagato vayo anuppatto khaṇḍa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si ambuda-.
2 Si pañcasākha-.
3-3 S om.
4 Bp S jātamatto.
5 Bp sutiyaghare; S sutiyamatte.
6 S has dvemāsiko, temāsito, catumāsato, pañca- . . . sattamāsikato,
aṭṭha-, nava-, dasa-.
7 Bp temāsiko.
8 Bp S cattārisa-, here and l. 4 form below.
9 Bp S ad. pe.
10 S jarāsāva.
11 Bp vuddho.

[page 121]
S.N. 805] Jarāsuttaniddeso. 121
danto palitakeso vilūnaṃ khālitasiro1 vallīnaṃ tilakāha-
tagatto vaṅko bhaggo daṇḍaparāyano, so jarāya pi cavati
marati antaradhāyati vippalujjati.
          *N'; atthi maraṇamhā mokkho.
          Phalānam iva pakkānaṃ pāto patanato bhayam,
          evaṃ jātānaṃ2 maccānaṃ niccaṃ maraṇato bhayaṃ.
          Yathā pi kumbhakārassa katā mattikabhājanā
          sabbe bhedanapariyantā3, evaṃ maccāna jīvitaṃ.
          Daharā ca mahantā ca ye bālā ye ca paṇḍitā,
          sabbe maccuvasaṃ yanti, sabbe maccuparāyanā.
          Tesaṃ maccuparetānaṃ gacchataṃ paralokato
          na pitā tāyate puttaṃ ñātī vā pana ñātake.
          Pekkhatañ ñeva4 ñātīnaṃ passa lālappataṃ5 puthū;
          ekameko 'va maccānaṃ go vajjho viya niyyati.
          Evaṃ abbhāhato loko maccunā ca jarāya cā ti;
atha kho so jarasā6 pi miyyati. Ten'; āha Bhagavā:

          Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ,
          oraṃ vassasatā pi miyyati,
          yo ce pi aticca jīvati
          atha kho so jarasā6 pi miyyatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,6.2(=805): Socanti janā mamāyite,
               na hi santi niccā pariggahā;
               vinābhāvasantam7 ev'; idaṃ
               iti disvā nāgāram āvase. || Nidd_I.6:2 ||


     Socanti janā mamāyite ti. Janā ti khattiyā ca brāhmaṇā
ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca 8devā ca8

--------------------------------------------------------------------------
* Verse untraced.
** Sn. 576-81 with variants; cf. D. ii, 120.
1 Si and apparently Bp vilūnaṃ kho; S viluna kho.
2 Bp S jātāna.
3 Si S bhedaparo.
4 S ñevañ.
5 S lālabbataṃ.
6 S jarāsāva.
7 Bp vinābhāvaṃ santam; S vinābhāvāsantim and below vinābhāvaṃ santaṃ.
8-8 S om.

[page 122]
122 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 805
manussā ca. Mamattā ti dve mamattā, taṇhāmamattañ
ca diṭṭhimamattañ ca . . . pe . . . idaṃ taṇhāmamattaṃ
. . . pe . . . idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Mamāyitavatthu-
acchedasaṃkino1 pi socanti, acchijjante pi socanti, acchinne
pi socanti; mamāyitavatthuvipariṇāmasaṃkino2 pi so-
canti, vipariṇāmante pi socanti, vipariṇate pi socanti kila-
manti paridevanti, urattāḷiṃ kandanti, sammohaṃ āpajjantī
ti, socanti janā mamāyite.
     Na hi santi niccā pariggahā ti. Pariggahā ti dve parig-
gahā, taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca . . . pe . . .
ayaṃ taṇhāpariggaho . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhipariggaho.
Taṇhāpariggaho anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno
khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodha-
dhammo vipariṇāmadhammo. Diṭṭhipariggaho3 anicco
saṃkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo
virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammo.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Passatha no tumhe
bhikkhave taṃ pariggahaṃ yvāyaṃ pariggaho nicco dhuvo
sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ4 tath'; eva
ṭhassatī ti? -- No h'; etaṃ bhante. -- Sādhu bhikkhave, aham
pi kho etaṃ bhikkhave pariggahaṃ na samanupassāmi
yvāyaṃ pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo
sassatisamaṃ tath'; eva ṭhassatī ti pariggahā niccā dhuvā
sassatā avipariṇāmadhammā n'; atthi na santi na saṃ-
vijjanti n'; upalabbhantī ti, na hi santi niccā pariggahā.
     Vinābhāvasantam5 ev'; idan ti. Nānābhāve vinābhāve
aññathābhāve sante samvijjamāne6 upalabhiyamāne.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: **Alaṃ Ānanda mā soci,
mā paridevi. Nanu etaṃ Ānanda mayā paṭikacc'; eva

--------------------------------------------------------------------------
* M. i, 137. ** D. ii, 144.
1 Bp S mamāyitaṃ vatthuṃ accheda-.
2 Bp S mamāyitaṃ vatthuṃ vipariṇāma-.
3 Bp S ad. pi.
4 See Sam. iii, 143; Mil. 423.
5 See above, p. 121, n. 7.
6 Bp S ad. atthi.

[page 123]
S.N. 806] Jarāsuttaniddeso. 123
akkhātaṃ: sabbeh'; eva piyehi manāpehi nānābhāvo vinā-
bhāvo aññathābhāvo? Taṃ kut'; ettha Ānanda labbhā
yan taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṃkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ
vata mā palujjī ti? N'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. *Purimānaṃ
purimānaṃ khandhānaṃ dhātūnaṃ āyatanānaṃ vipari-
ṇāmaññathābhāvā pacchimā pacchimā khandhā ca dhātuyo
ca āyatanāni ca pavattantī ti, vinābhāvasantam1 ev'
idaṃ.
     Iti disvā nāgāram āvase ti. Itī ti padasandhi padasaṃ-
saggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā
padānupubbatā-m-etam2 itī ti. Iti3 disvā passitvā tula-
yitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā mamattesū ti,
iti disvā. Nāgāram āvase ti sabbaṃ gharāvāsapalibodhaṃ
chinditvā, puttadārapalibodhaṃ chinditvā, ñātipalibodhaṃ
chinditvā, mittāmaccapalibodhaṃ chinditvā, sannidhipali-
bodhaṃ chinditvā, kesamassuṃ ohāretvā, kāsāyāni vat-
thāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā, ākiñca-
nabhāvaṃ4 upagantvā, eko careyya vihareyya iriyeyya
vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyā ti, iti disvā nāgāram
āvase. Ten'; āha Bhagavā:

          Socanti janā mamāyite,
          na hi santi niccā pariggahā;
          vinābhāvasantam1 ev'; idaṃ
          iti disvā nāgāram āvase ti.

_________________________________


  Sn_IV,6.3(=806): Maraṇena pi taṃ pahīyati,
               yaṃ puriso mama-y-idan5 ti maññati,
               etam6 pi viditvā paṇḍito
               na mamattāya nametha māmako. || Nidd_I.6:3 ||


     Maraṇena pi taṃ pahīyatī ti. Maraṇan ti yā tesaṃ
tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā7

--------------------------------------------------------------------------
* The rest of the quotation is not in D. ii, 144.
1 See above, p. 121, n. 7.
2 Bp S padānupubbam etaṃ.
3 Bp iti ti.
4 Sic Codd.
5 Bp mam'; idan.
6 Bp etaṃ disvāna; below etaṃ disvā.
7 Bp ad. khandhānaṃ.

[page 124]
124 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 806
bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā1,
khandhānaṃ bhedo, kaḷevarassa nikkhepo, jīvitindriyass'
upacchedo. Tan ti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ
saṃkhāragataṃ viññāṇagataṃ. Pahīyatī ti pahīyati jahī-
yati2 vijahīyati antaradhāyati vippalujjati. Bhāsitam pi
h'; etaṃ:
          *Pubb'; eva maccaṃ vijahanti bhogā,
          macco va3 ne pubbataraṃ jahāti,
          asassatā bhogino kāmakāmī,
          tasmā na socām'; ahaṃ sokakāle.
          Udeti āpūrati veti cando,
          atthaṃ gametvāna paleti suriyo,
          viditā4 mayā sattakalokadhammā5,
          tasmā na socām'; ahaṃ sokakāle ti,
maraṇena pi taṃ pahīyati6.
     Yaṃ puriso mama-y-idan ti maññatī ti. Yan ti rūpa-
gataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṃkhāragataṃ viññā-
ṇagataṃ. Puriso ti saṃkhā samaññā paññatti lokavohāro7
nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ
abhilāpo. Mama-y-idan8 ti maññatī ti taṇhāmaññanāya
maññati, diṭṭhimaññanāya maññati, mānamaññanāya
maññati, kilesamaññanāya maññati, duccaritamaññanāya
maññati, payogamaññanāya maññati, vipākamaññanāya
maññatī ti, yaṃ puriso mama-y-idan ti maññati.
     Etam pi viditvā paṇḍito ti. Etaṃ ādīnavaṃ ñatvā
jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā
mamattesū ti, etam pi viditvā. Paṇḍito9 ti10 buddhimā
ñāṇī vibhāvī medhāvī ti, etam pi viditvā paṇḍito.
     Na mamattāya nametha māmako ti. Mamattā ti dve

--------------------------------------------------------------------------
* Jāt. iii, 154 with variants.
1 Bp kālaṇkiriyā.
2 S om.
3 Bp ca.
4 S vicito.
5 Bp sattuka-; S satthuka-.
6 Bp pahiyyati.
7 Bp S om.
8 S mamā idaṃ.
9 Bp S ad. dhīro paṇḍito paññāvā.
10 Bp S om.

[page 125]
S.N. 806] Jarāsuttaniddeso. 125
mamattā, taṇhāmamattañ ca diṭṭhimamattañ ca . . .
pe . . . idaṃ taṇhāmamattaṃ . . . pe . . . idaṃ diṭṭhi-
mamattaṃ. Māmako ti buddhamāmako dhammamāmako
saṅghamāmako; so Bhagavantaṃ mamāyati, Bhagavā
taṃ puggalaṃ pariggaṇhāti.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Ye te bhikkhave bhikkhū
kuhā thaddhā lapā saṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te
bhikkhave bhikkhū māmakā, apagatā ca te1 bhikkhū
imasmā dhammavinayā, na ca te imasmiṃ dhammavinaye
vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Ye ca kho te
bhikkhave bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā athaddhā2 susa-
māhitā, te kho me {bhikkhave} bhikkhū māmakā, anapagatā3
ca te bhikkhū1 imasmā dhammavinayā, te ca imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti.
          Kuhā thaddhā4 lapā saṅgī5 unnaḷā asamāhitā,
          na te dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite.
          Nikkuhā6 nillapā dhīrā athaddhā7 susamāhitā,
          te ve dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite.
     Na mamattāya nametha māmako ti māmako3 taṇhāma-
mattaṃ pahāya, diṭṭhimamattaṃ paṭinissajjitva, mamat-
tāya na nameyya, na onameyya, na taṃninno assa, na
tappoṇo, na tappabbhāro, na tadadhimutto, na tadādhi-
pateyyo ti, na mamattāya nametha māmako. Ten'; āha
Bhagavā:

          Maraṇena pi taṃ pahīyati,
          yaṃ puriso mama-y-idan ti maññati,
          etam9 pi viditvā paṇḍito
          na mamattāya nametha māmako ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
* A. ii, 26.
1 Bp S ad. bhikkhave.
2 Bp abaddhā; S ātabaddhā.
3 S anupagatā.
4 Bp baddhā; S taddhā.
5 Aṅg. has siṅgi.
6 Bp dukkuhā.
7 Bp abaddhā; S ābaddhā.
8 Si ad. ti.
9 Bp etaṃ disvā viditvāna.

[page 126]
126 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 807


  Sn_IV,6.4(=807): Supinena yathā pi saṅgataṃ
               paṭibuddho puriso na passati,
               evam pi1 piyāyitaṃ janaṃ
               petaṃ kālakataṃ na passati. || Nidd_I.6:4 ||


     Supinena yathā saṅgatan ti saṅgataṃ samāgataṃ samā-
hitaṃ sannipatitan ti, supinena yathā pi saṅgataṃ.
     Paṭibuddho puriso na passatī ti. Yathā puriso supina-
gato candaṃ passati, suriyaṃ passati, mahāsamuddhaṃ
passati, sinerupabbatarājaṃ2 passati, hatthiṃ passati,
assaṃ passati, rathaṃ passati, pattiṃ3 passati, senā-
byūhaṃ passati, ārāmarāmaṇeyyakaṃ passati, vanarāma-
ṇeyyakaṃ passati, bhūmirāmaṇeyyakaṃ passati, pokkha-
raṇirāmaṇeyyakaṃ passati, paṭibuddho na kiñci passatī
ti, paṭibuddho puriso na passati.
     Evam pi4 piyāyitaṃ janan ti. 5Evan ti5 opammapaṭi-
sampādanā6. Piyāyitaṃ 7janan ti7 piyāyitaṃ8 mamā-
yitaṃ janaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā bhātaraṃ vā bhaginiṃ
vā puttaṃ vā dhītaraṃ vā mittaṃ 9vā amaccaṃ9
ñātisālohitaṃ10 vā ti, evam pi piyāyitaṃ janaṃ.
     Petaṃ kālakataṃ na passatī ti. Petā vuccanti matā
kālakatā. Na passati na dakkhati nādhigacchati na vin-
dati na paṭilabhatī ti, petaṃ kālakataṃ na passati. Ten'
āha Bhagavā:

          Supinena yathā pi saṅgataṃ
          paṭibuddho puriso na passati,
          evam pi piyāyitaṃ janaṃ
          petaṃ kālakataṃ na passatī ti.

_________________________________


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp om. pi, here and below.
2 Bp sineruṃ pabbatarājānaṃ; S sinerupabbatarājānaṃ.
3 Si patiṃ.
4 Bp om.
5-5 Si om.; S evaṃ pi.
6 Bp -sampādanaṃ; S -sampādānaṃ.
7-7 Si om.
8 Bp Si om.
9-9 Bp S vāmaccaṃ.
10 Bp S ñātiṃ vā sā-.

[page 127]
S.N. 808] Jarāsuttaniddeso. 127

  Sn_IV,6.5(=808): Diṭṭhā pi sutā pi te janā
               yesaṃ nāmam idaṃ pavuccati,
               nāmam evāvasissati
               akkheyyaṃ petassa jantuno. || Nidd_I.6:5 ||


     Diṭṭhā pi sutā pi te janā ti. Diṭṭhā ti ye cakkhuviññāṇā-
bhisambhūtā. Sutā ti ye sotaviññāṇābhisambhūtā. Te
janā ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā1 ca
gahaṭṭhā ca pabbajitā2 ca devā ca manussā cā ti, diṭṭhā pi
sutā pi te janā.
     Yesaṃ nāmam idaṃ pavuccatī ti. Yesan ti3 khattiyānaṃ
brāhmaṇānaṃ vessānaṃ suddānaṃ gahaṭṭhānaṃ pabba-
jitānaṃ devānaṃ manussānaṃ. Nāman ti saṃkhā
samaññā paññatti lokavohāro4 nāmaṃ nāmakammaṃ
nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo. Pavuccatī ti5
kathiyati6 bhaṇiyati dīpayati7 vohariyatī ti, yesaṃ nāmam
idaṃ pavuccati.
     Nāmaṃ evāvasissati akkheyyan ti. Rūpagataṃ vedanā-
gataṃ saññāgataṃ saṃkhāragataṃ viññāṇagataṃ pahīyati8
jahīyati9 vijahīyati10 antarādhayati vippalujjati, nāmam
evāvasissati. Akkheyyan ti akkhātuṃ kathetuṃ bhaṇituṃ
dīpayituṃ voharitun ti, nāmam evāvasissati akkheyyaṃ.
     Petassa jantuno ti. Petassā ti matassa kālakatassa11.
Jantuno ti sattassa narassa māṇavassa posassa puggalassa
jīvassa jagussa12 jantussa indagussa13 manujassā14 ti,
akkheyyaṃ petassa jantuno. Ten'; āha Bhagavā:

          Diṭṭhā pi sutā pi te janā
          yesaṃ nāmam idaṃ pavuccati,
          nāmaṃ evāvasissati
          akkheyyaṃ petassa jantuno ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp suddhā, often.
2 Bp pabbajjitā.
3 Si om.
4 Bp S vohāro.
5 Bp ad. vuccati pavuccati; S ad. vuccati.
6 Bp kathiyyati and so on.
7 Bp dīpiyyati.
8 Bp pahīyyati.
9 Bp jahīyyati.
10 Bp S om.
11 Bp kālaṅkatassa often.
12 Si jātussa as usual; S jarassa.
13 Bp hindagussa; S hinārassa.
14 S manussā.

[page 128]
128 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 809

  Sn_IV,6.6(=809): Sokaparidevamaccharaṃ
               na jahanti giddhā mamāyite,
               tasmā munayo pariggahaṃ
               hitvā acariṃsu1 khemadassino. || Nidd_I.6:6 ||


          Sokaparidevamaccharaṃ na jahanti2 giddhā mamāyite ti.
Soko ti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā
phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena
vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññata-
raññatarena vā byasanena samannāgatassa, aññatarañña-
tarena vā3 dukkhadhammena phuṭṭhassa4 soko socanā
socitattaṃ antosoko antoparisoko antoḍāho5 antopariḍāho6
cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ.
     *Paridevo ti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa . . . pe . . .
diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vā
byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena vā dukkha-
dhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā
ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācā palāpo vippalāpo lālappo
lālappāyanā {lālappāyitattaṃ}.
     **Macchariyan ti pañca macchariyāni, āvāsamacchariyaṃ
kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ
dhammamacchariyaṃ; yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ mac-
charāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭu-
kañcakatā7 aggahitattaṃ cittassa; idaṃ vuccati mac-
chariyaṃ. Api ca khandhamacchariyam pi macchariyaṃ,
dhātumacchariyam pi macchariyaṃ, āyatanamacchariyaṃ
pi macchariyaṃ. Gāho vuccati macchariyaṃ; gedho vuc-
cati taṇhā; yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ.
     Mamattā ti dve mamattā, taṇhāmamattañ ca diṭṭhi-

--------------------------------------------------------------------------
* See below, p. 134. ** See p. 134.
1 Bp ācarisu; Si ācariṃsu, but below a-; S acariṃsu.
2 Bp pajahanti.
3 Bp S om.
4 S ad. ti.
5 Bp -daho.
6 Bp -ḷaho.
7 Bp kaṭukañjukatā; S ketukamyatā [kaṭukañcukatā?]. See below,
p. 134, n. 7.

[page 129]
S.N. 809] Jarāsuttaniddeso. 129
mamattañ ca . . . pe . . . idaṃ taṇhāmamattaṃ . . .
pe . . . idaṃ diṭṭhimamattaṃ.
     Mamāyitavatthu-acchedasaṃkino1 pi socanti, acchij-
jante pi socanti, acchinne pi socanti; mamāyitavatthu-
vipariṇāmasaṃkino2 pi socanti, vipariṇāmante pi socanti,
vipariṇate pi socanti. Mamāyitavatthu-acchedasaṃkino
pi paridevanti, acchijjante pi paridevanti, acchinne pi
paridevanti; mamāyitavatthuvipariṇāmasaṃkino pi pari-
devanti, vipariṇāmante pi paridevanti, vipariṇate pi pari-
devanti. Mamāyitavatthu rakkhanti gopenti pariggaṇ-
hanti, mamāyitan ti maccharāyanti. Mamāyitasmiṃ
vatthusmiṃ socanti3, sokaṃ na jahanti, paridevaṃ na
jahanti, macchariyaṃ na jahanti, gedhaṃ na jahanti,
na-ppajahanti, na vinodenti, na byantīkaronti, na ana-
bhāvaṃ gamentī ti, sokaparidevamaccharaṃ na jahanti4
giddhā mamāyite.
     Tasmā munayo pariggahaṃ hitvā acariṃsu5 khema-
dassino ti. Tasmā ti tasmā taṃkāraṇā6 taṃhetu tap-
paccayā taṃnidānā7 etaṃ ādīnavaṃ sampassamāno ma-
mattesū ti, tasmā. Munayo ti. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ,
yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo
sammādiṭṭhi; tena ñāṇena samannāgatā munayo mona-
pattā8. Tīṇi moneyyāni, kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ
manomoneyyaṃ . . . pe . . . saṅgajālam aticca so muni.
Pariggahā ti dve pariggahā, taṇhāpariggaho ca diṭṭhi-
pariggaho ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhāpariggaho . . .
pe . . . ayaṃ diṭṭhipariggaho. Munayo9 taṇhāparigga-
haṃ pahāya10 diṭṭhipariggahaṃ paṭinissajjitvā acariṃsu11
vicariṃsu iriyiṃsu vattiṃsu pāliṃsu yapiṃsu yāpiṃsu.

--------------------------------------------------------------------------
1 See above, p. 122, n. 1.
2 See above, p. 122, n. 2.
3 Bp S om.
4 Bp pajahanti.
5 Bp acarisu.
6 Bp taṃkāraṇaṃ.
7 Bp taṃnidānaṃ; S taṃnidhānaṃ.
8 Bp -ppattā.
9 Bp ad. pe
10 Bp S pariccajitvā.
11 S ad. cajitvā paricajitvā pajahitvā vinodetvā byantikaritvā
anabhāvaṃ gametvā; Bp the same, omitting paricajitvā
and reading byantiṃ k- and gamentvā.

[page 130]
130 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 809
Khemadassino ti. Khemaṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ,
yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Khemadassino
ti khemadassino tāṇadassino leṇadassino saraṇadassino
abhayadassino accutadassino amatadassino nibbānadassino
ti, tasmā munayo pariggahaṃ hitvā acariṃsu khemadassino.
Ten'; āha Bhagavā:

          Sokaparidevamaccharaṃ
          na jahanti1 giddhā mamāyite
          tasmā munayo pariggahaṃ hitvā
          acariṃsu2 khemadassino ti.

_________________________________


  Sn_IV,6.7(=810): Patilīnacarassa3 bhikkhuno
               bhajamānassa vivittam4 āsanaṃ
               sāmaggiyam āhu tassa taṃ,
               yo attānaṃ5 bhavane na dassaye. || Nidd_I.6:7 ||


     Patilīnacarassa bhikkhuno ti. Patilīnacarā vuccanti
satta sekhā; arahā patilīno.
     Kiṃkāraṇā patilīnacarā vuccanti satta sekhā? Te tato
tato cittaṃ patilīnentā6 paṭikujjentā7 paṭivaṭṭentā8 sanni-
ruddhantā sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā go-
pentā caranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti
yāpenti. Cakkhudvāre cittaṃ patilīnentā6 paṭikujjentā7
paṭivaṭṭentā8 sanniruddhantā sanniggaṇhantā9 sanni-
vārentā rakkhantā gopentā caranti10 viharanti iriyanti
vattenti pālenti yapenti yāpenti. Sotadvāre cittaṃ,
ghānadvāre cittaṃ, jivhādvāre cittaṃ, kāyadvāre11 cittaṃ,
manodvāre cittaṃ patilīnentā paṭikujjentā pativaṭṭentā
sanniruddhantā sanniggaṇhantā9 sannivārentā rakkhantā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp pajahanti.
2 S cariṃsu.
3 Bp patilinna- throughout.
4 S vivittamānasaṃ (as P.T.S.).
5 Below, in the quotations of the pāda and stanza, Bp reads attam.
6 S patilīnanto.
7 Bp paṭikuṭṭentā; S paṭikoṭento.
8 S -ento.
9 Si sannigaṇhantā.
10 Bp ad. vicaranti.
11 S om. kāyadvāre cittaṃ and ad. pe.

[page 131]
S.N. 810] Jarāsuttaniddeso. 131
gopentā caranti1 viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti
yāpenti. Yathā kukkuṭapattaṃ vā nahārugaddulaṃ2
aggimhi pakkhittaṃ hoti3 patilīyati paṭikujjati4 paṭi-
vattati na sampasāriyati; evam eva te5 tato5 tato cittaṃ
patilīnentā paṭikujjentā6 paṭivaṭṭentā sanniruddhantā
sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti
viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Cak-
khudvāre cittaṃ, sotadvāre cittaṃ, ghānadvāre cittaṃ,
jivhādvāre cittaṃ, kāyadvāre cittaṃ, manodvāre cittaṃ
patilīnentā paṭikujjentā6 pativaṭṭentā sanniruddhantā
sanniggaṇhantā sannivārentā7 rakkhantā gopentā caranti
viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti; taṃ-
kāraṇā patilīnacarā vuccanti satta sekhā.
     Bhikkhuno ti kalyāṇaputhujjanassa8 vā bhikkhuno
sekhassa vā bhikkhuno ti, patilīnacarassa bhikkhuno.
     Bhajamānassa vivittam9 āsanan ti. Āsanaṃ vuccati
yattha nisīdanti, mañco pīṭhaṃ bhisī taṭṭikā cammakhando
tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro; taṃ āsanaṃ
asappāyarūpadassanena vittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asap-
pāyasaddasavanena vittaṃ10 vivittaṃ pavivittaṃ, asappā-
yagandhaghāyanena asappāyarasasāyanena11 asappāya-
phoṭṭhabbaphusanena, asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi
vittaṃ10 vivittaṃ pavivittaṃ; taṃ āsanaṃ bhajato sam-
bhajato sevato nisevato saṃsevato paṭisevato ti, bhaja-
mānassa vivittam āsanaṃ.
     Sāmaggiyam āhu tassa taṃ yo attānaṃ bhavane na dassaye
ti. Sāmaggiyā ti tisso sāmaggiyo, gaṇasāmaggī dhamma-
sāmaggī anabhinibbattisāmaggī.
     Katamā gaṇasāmaggī? Bahū ce pi bhikkhū samaggā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ad. vicaranti.
2 Bp nhāru-; S naharu-; Bp -daddhulaṃ; Si S -daddalaṃ6
(gaddula, S. iii, 150).
3 Bp om.
4 Bp paṭikuṭṭati; S kuṭati.
5 Bp S om.
6 Bp paṭikuṭṭentā; S paṭikoṭentā.
7 Si om.
8 Bp S puthujjanakalyāṇakassa
9 S vivittamānasam.
10 Bp S rittam.
11 S -rasāyanena.

[page 132]
132 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 810
sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañ-
ñaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, ayaṃ gaṇasā-
maggī.
     Katamā dhammasāmaggī? Cattāro satipaṭṭhānā, cat-
tāro sammappadhānā, cattāro iddhippādā, pañc'; indriyāni,
pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.
Te ekato pakkhandanti pasīdanti sampatiṭṭhanti1 vimuc-
canti, na tesaṃ dhammānaṃ vivādo vippavādo atthi.
Ayaṃ dhammasāmaggī.
     Katamā anabhinibbattisāmaggī? Bahū ce pi bhikkhū
anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena2
nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā puṇṇattaṃ vā paññāyati.
Ayaṃ anabhinibbattisāmaggī.
     Bhavane ti. Nerayikānaṃ3 nirayo bhavanaṃ, tiracchā-
nayonikānaṃ tiracchānayoni bhavanaṃ, pittivisayikānaṃ4
pittivisayo bhavanaṃ, manussānaṃ manussaloko bhava-
naṃ, devānaṃ devaloko bhavanaṃ5.
     Sāmaggiyam āhu tassa taṃ yo attānaṃ bhavane na dassaye
ti. 6Tass'; esā6 sāmaggī, etaṃ channaṃ7, etaṃ paṭirūpaṃ,
etaṃ anucchavikaṃ, etaṃ anulomaṃ, yo evaṃ paṭipanno8
niraye attānaṃ na dasseyya, tiracchānayoniyā attānaṃ na
dasseyya, pittivisaye attānaṃ na dasseyya, manussaloke
attānaṃ na dasseyya, devaloke attānaṃ na dasseyyā ti
evam9 āhu, evam āhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti,
evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantī ti, sāmaggiyam āhu
tassa taṃ yo attānaṃ bhavane na dassaye. Ten'; āha
Bhagavā:

          Patilīnacarassa bhikkhuno
          bhajamānassa vivittam āsanaṃ
          sāmaggiyam āhu tassa taṃ,
          yo attānaṃ bhavane na dassaye ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp sandiṭṭhanti; S santiṭṭhanti.
2 Bp tesaṃ.
3 Bp nerayyikānaṃ.
4 S petti-.
5 Bp bhavanan ti.
6-6 S tass'; eva sā.
7 S chandaṃ.
8 Bp paticchanne; S paticchanne ti.
9 Bp S om.

[page 133]
S.N. 811] Jarāsuttaniddeso. 133

  Sn_IV,6.8(=811): Sabbattha muni anissito
               na piyaṃ kubbati no pi appiyaṃ,
               tasmiṃ paridevamaccharaṃ
               paṇṇe vāri yathā na limpati. || Nidd_I.6:8 ||


     Sabbattha muni anissito ti. Sabbaṃ vuccati dvādasā-
yatanāni, cakkhu1 c'; eva rūpā ca sotañ ca saddā ca ghānañ
ca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca
mano ca dhammā ca. Munī ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ,
2yā paññā pajānanā2 . . . pe . . . saṅgajālam aticca so
muni. Anissito ti dve nissayā, taṇhānissayo ca diṭṭhi-
nissayo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhānissayo . . . pe . . .
ayaṃ diṭṭhinissayo. Muni taṇhānissayaṃ pahāya, diṭṭhi-
nissayaṃ paṭinissajjitvā3, cakkhuṃ anissito, sotaṃ anissito,
ghānaṃ anissito, jivhaṃ anissito, kāyaṃ anissito, manaṃ
anissito, rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme
kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābham yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ
rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ
nevasaññā-nāsaññābhavaṃ ekavokārabhavaṃ catuvokāra-
bhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atītaṃ anāgataṃ paccup-
pannaṃ diṭṭhasutamutāviññātabbe4 dhamme anissito
asannissito5 anallīno6 anupagato anajjhosito anadhimutto
nikkhanto nissaṭṭho7 vippamutto visaṃyutto vimariyādi-
katena cetasā viharatī ti, sabbattha muni anissito.
     Na piyaṃ kubbati no pi appiyan ti. Piyā8 ti dve piyā,
sattā vā saṃkhārā vā.
     Katame sattā piyā? 9Idha yassa9 te honti atthakāmā
hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā, mātā vā pitā vā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S cakkhuñ.
2-2 Bp S om.
3 Bp S paṭinisajjitvā; but below, p. 136, -ss-.
4 Bp S diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññāṇaṃ (S viññātaṃ) sabbe.
5 Bp S om.
6 Bp anallinno.
7 Bp S nissaṭo.
8 Bp S piyo.
9-9 S idh'; assa.

[page 134]
134 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 811
bhātā vā bhaginī vā putto1 vā dhītā2 vā mittā vā amaccā
3ñātī vā sālohitā3 vā, ime sattā piyā.
     Katame saṃkhārā piyā? Manāpikā rūpā, manāpikā
saddā, manāpikā gandhā, manāpikā rasā, manāpikā
phoṭṭhabbā; ime saṃkhārā piyā.
     Appiyā ti dve appiyā, sattā vā saṃkhārā vā.
     Katame sattā appiyā? Idha yassa te honti anattha-
kāmā ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jīvitā
voropetukāmā, ime sattā appiyā.
     Katame saṃkhārā appiyā? Amanāpikā rūpā, amanā-
pikā saddā, amanāpikā gandhā, amanāpikā rasā, amanā-
pikā phoṭṭhabbā; ime saṃkhārā appiyā.
     Na piyaṃ kubbati no pi appiyan ti. Ayaṃ me satto piyo,
ime ca me saṃkhārā manāpā ti bhaṅgavasena4 piyaṃ na
karoti. Ayaṃ me satto appiyo, ime ca me saṃkhārā
amanāpā ti paṭighavasena appiyaṃ na karoti na janeti
na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetī ti, na piyaṃ
kubbati no pi appiyaṃ.
     Tasmiṃ paridevamaccharaṃ paṇṇe vāri yathā na limpatī
ti. Tasmin ti tasmiṃ5 puggale arahante khīṇāsave.
Paridevo6 ti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasa-
nena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīla-
byasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanenā vā phuṭṭhassa,
aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa, añña-
taraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo
paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ
vācāpalāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālappāyitattaṃ.
Macchariyan ti pañca macchariyāni, āvāsamacchariyaṃ
kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ
dhammamacchariyaṃ; yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ
maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ
kaṭukañcakatā7 aggahitattaṃ cittassa; idam vuccati mac-
chariyaṃ. Api ca khandhamacchariyam pi macchariyaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 S puttā.
2 Bp S dhītarā.
3-3 S ñātisālohitā.
4 Bp S rāga-.
5 Si om.
6 See above, p. 134.
7 Bp kuṭukañjukatā; S kaṭukañcutā, see above, p. 128, n. 7.

[page 135]
S.N. 812] Jarāsuttaniddeso. 135
dhātumacchariyaṃ pi macchariyaṃ, āyatanamacchariyaṃ
pi macchariyaṃ. Gāho vuccati macchariyaṃ.
     Paṇṇe vāri yathā na limpatī ti. Paṇṇaṃ vuccati paduma-
pattaṃ. Vāri vuccati udakaṃ. Yathā vāri padumapatte
na limpati 1na saṃlimpati1 n'; upalimpati2, alittaṃ asaṃ-
littaṃ3 anupalittaṃ; evaṃ eva tasmiṃ puggale arahante
khīṇāsave paridevo ca4 macchariyañ ca na limpati 1na
saṃlimpati1 n'; upalimpati2, alittā asaṃlittā3 anupalittā;
so ca puggalo5 tehi kilesehi na limpati 1na saṃlimpati1
n'; upalimpati2, alitto asaṃlitto3 anupalitto nikkhanto
nissaṭṭho6 vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena7
cetasā viharatī ti, tasmiṃ paridevamaccharaṃ paṇṇe vāri
yathā na limpati. Ten'; āha Bhagavā:

          Sabbattha muni anissito
          na piyaṃ kubbati no pi appiyaṃ,
          tasmiṃ paridevamaccharaṃ,
          paṇṇe vāri yathā na limpatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,6.9(=812): Udabindu8 yathā pi pokkhare,
               padume vāri yathā na limpati,
               evaṃ muni nopalimpati9
               yadidaṃ diṭṭhasutaṃmutesu1011. || Nidd_I.6:9 ||


     Udabindu yathā pi pokkhare ti. Udabindū ti vuccati
udakathevo. Pokkharaṃ vuccati padumapattaṃ. Yathā
udakabindu padumapatte na limpati, na saṃlimpati,
n'; upalimpati, alittaṃ asaṃlittaṃ anupalittan ti, udabindu
yathā pi pokkhare.
     Padume vāri yathā na limpatī ti. Padumaṃ vuccati
padumapupphaṃ. Vāri vuccati udakaṃ. Yathā vāri padu-
mapupphe na limpati, na saṃlimpati, n'; upalimpati, alittaṃ
asaṃlittaṃ anupalittan ti, padume vāri yathā na limpati.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp na palimpati; S om.
2 Bp S na upa-.
3 Bp apal- here and below.
4 S om.
5 Bp S ad. arahanto.
6 S nisaṭo always.
7 Bp S vipariyādi- as usual.
8 Si udavindu always.
9 S nopalippati.
10 S diṭṭhasutamutesu.
11 Si ad. ti.

[page 136]
136 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 812
     Evaṃ muni nopalimpati yadidaṃ diṭṭhasutaṃmutesu vā
ti. Evan ti opammasampaṭipādanā1. Munī ti monaṃ
vuccati ñāṇaṃ, 2yā paññā pajānanā2 . . . pe . . . saṅga-
jālam aticca so muni. Lepā ti dve lepā, taṇhālepo ca
diṭṭhilepo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhālepo . . . pe . . .
ayaṃ diṭṭhilepo. Muni taṇhālepaṃ pahāya, diṭṭhilepaṃ
paṭinissajjitvā, diṭṭhe na limpati, sute na limpati, mute
na limpati, viññāte na limpati, na saṃlimpati, n'; upalim-
pati, alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭṭho vip-
pamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharatī ti,
evaṃ muni nopalimpati yadidaṃ diṭṭhasutaṃmutesu vā.
Ten'; āha Bhagavā:

          Udabindu yathā pi pokkhare,
          padume vāri yathā na limpati,
          evaṃ muni nopalimpati
          yadidaṃ diṭṭhasutaṃmutesu vā ti.

_________________________________


  Sn_IV,6.10(=813): Dhono na hi tena maññati
               yadidaṃ diṭṭhasutaṃmutesu vā,
               nāññena visuddhim icchati,
               na hi so rajjati no virajjati. || Nidd_I.6:11 ||


     Dhono na hi tena maññati yadidaṃ diṭṭhasutaṃmutesu
vā ti. 3Dhono ti3. Dhonā4 vuccati paññā, yā paññā
pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo sammā-
diṭṭhi.
     Kiṃkāraṇā dhonā4 vuccati paññā? Tāya paññāya kāya-
duccaritaṃ dhutañ ca dhotañ ca sandhotañ ca niddhotañ
ca, vacīduccaritaṃ 5dhutañ ca dhotañ ca sandhotañ ca
niddhotañ ca5, manoduccaritaṃ dhutañ ca dhotañ ca
sandhotañ ca niddhotañ ca, rāgo dhuto ca dhoto ca
sandhoto ca niddhoto ca, doso moho kodho upanāho
makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ
thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe
kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp -pādanaṃ, see above.
2-2 Bp S -m, see above.
3-3 Bp S om. See III, p. 77.
4 S dhono.
5-5 Bp S om.

[page 137]
S.N. 813] Jarāsuttaniddeso. 137
sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṃkhārā dhutā ca dhotā ca
sandhotā ca niddhotā ca. Taṃkāraṇā dhonā1 vuccati
paññā.
     Athavā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi dhutā ca dhotā ca
sandhotā ca niddhotā ca; sammāsaṃkappena micchā-
saṃkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca,
sammāvācāya micchāvācā dhutā ca, sammākammantena
micchākammanto dhuto ca, sammā-ājīvena micchā-ājīvo
dhuto ca, sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca,
sammāsatiyā micchāsati dhutā ca, sammāsamādhinā mic-
chāsamādhi dhuto ca, sammāñāṇena micchāñāṇaṃ dhutañ
ca, sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca
sandhotā ca niddhotā ca. Athavā ariyena aṭṭhaṅgikena
maggena sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā,
sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṃkhārā
dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca.
     Arahā imehi dhoneyyehi2 dhammehi upeto samupeto
upagato samupagato upapanno samupapanno3 samannā-
gato; tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo
dhutakileso dhutapariḷāho ti, dhono.
     Dhono na hi tena maññati yadidaṃ diṭṭhasutaṃmutesu vā
ti dhono diṭṭhaṃ na maññati, diṭṭhasmiṃ na maññati,
diṭṭhato na maññati, diṭṭhaṃ me ti na maññati; sutaṃ na
maññati, sutasmiṃ na maññati, sutato na maññati, sutaṃ
me ti na maññati; mutaṃ na maññati, mutasmiṃ na
maññati, mutato na maññati, mutaṃ me ti na maññati;
viññātaṃ na maññati, viññātasmiṃ na maññati, viññātato
na maññati, viññātaṃ me ti na maññati.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Asmī ti bhikkhave mañ-
ñitam etaṃ, ayam4 aham5 asmī6 ti maññitam etaṃ,
bhavissan ti maññitam etaṃ, na bhavissan ti maññitam
etaṃ, rūpī bhavissan ti maññitam etaṃ, arūpī bhavissan

--------------------------------------------------------------------------
* S. iv, 202.
1 Bp S dhono.
2 Bp dhonehi.
3 Bp S sampanno.
4 Si S om.
5 Si om.
6 Si anasmī.

[page 138]
138 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 813
ti maññitam etaṃ, saññī bhavissan ti maññitam etaṃ,
asaññī bhavissan ti maññitam etaṃ, nevasaññi-nāsaññī
bhavissan ti maññitam etaṃ; maññitaṃ bhikkhave rogo,
maññitaṃ gaṇḍo, maññitaṃ sallaṃ, maññitaṃ upaddavo;
tasmā ti ha bhikkhave amaññamānena cetasā viharissāmā
ti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti, dhono na hi
tena maññati yadidaṃ diṭṭhasutaṃmutesu vā.
     Nāññena visuddhim icchatī ti. Dhono aññena asuddhi-
maggena micchāpaṭipadāya aniyyānikapathena, aññatra
satipaṭṭhānehi, aññatra sammappadhānehi, aññatra iddhip-
pādehi, aññatra indriyehi, aññatra balehi, aññatra boj-
jhaṅgehi, aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā, suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ na
icchati, na assādiyati1, na pattheti, na piheti, 2na samij-
jhati2, nābhijappatī ti, nāññena visuddhim icchati.
     Na hi so rajjati no virajjatī ti. Sabbe bālaputhujjanā
rajjanti; kalyāṇaputhujjanam3 upādāya satta sekhā viraj-
janti; arahā n'; eva rajjati, no virajjati, virato4 so5,
khayā rāgassa vītarāgattā, khayā dosassa vītadosattā,
khayā mohassa vītamohattā. So vuṭṭhavāso ciṇṇaca-
raṇo . . . pe . . .6 n'; atthi tassa punabbhavo ti, na hi
so rajjati no virajjati. Ten'; āha Bhagavā:

          Dhono na hi tena maññati
          yadidam diṭṭhasutaṃmutesu vā,
          nāññena visuddhim icchati,
          na hi so rajjati no virajjatī ti.


7CHAṬṬHO JARĀSUTTANIDDESO NIṬṬHITO.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S sādiyati.
2-2 Bp S om.
3 Bp puthujjanā kalyāṇakaṃ; S puthunakalyanakaṃ, see above, p. 131.
4 Bp S viratto.
5 Si om.
6 Bp S ad. jātijarāmaraṇasaṃsāro.
7-7 Bp S jarāsuttaniddeso chaṭṭho samatto.

[page 139]
139
     1SATTAMO TISSAMETTEYYASUTTANIDDESO1.

  Sn_IV,7.1(=814): Methunam anuyuttassa
icc-āyasmā Tisso Metteyyo
               vighātaṃ brūhi mārisa,
               sutvāna tava sāsanaṃ viveke sikkhi-
sāmase. || Nidd_I.7:1 ||


     Methunam anuyuttassā ti. Methunadhammo nāma yo
so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullo
odakantiko rahasso dvayadvayasamāpatti2. Kiṃkāraṇā
vuccati methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārat-
tānam avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādiṇṇacittānaṃ
ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammo ti; taṃkāraṇā vuccati
methunadhammo3. Yathā ubho kalahakārakā4 methu-
nakā ti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā4 methunakā ti
vuccanti, ubho bhassakārakā methunakā ti vuccanti, ubho
vivādakārakā4 methunakā ti vuccanti, ubho adhikaraṇa-
kārakā4 methunakā ti vuccanti, ubho vādino methunakā
ti vuccanti, ubho sallāpakā methunakā ti vuccanti, evam
eva ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānam avassutānaṃ pari-
yuṭṭhitānam pariyādiṇṇacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ
dhammo ti taṃkāraṇā vuccati methunadhammo. Methu-
nam anuyuttassā ti methunadhamme yuttassa payuttassa
āyuttassa samāyuttassa taccaritassa tabbahulassa tagga-
rukassa5 tanninnassa tappoṇassa tappabbhārassa tadadhi-
muttassa tadādhipateyyassā ti, methunam anuyuttassa.
     Icc-āyasmā Tisso Metteyyo ti. Iccā6 ti padasandhi
padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjana-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S atha metteyyasutti-anukkaṭi (Bp mitteyyasutta-).
2 Bp S dvayaṃ dvayaṃ so.
3 S ad. ti.
4 S -kāraṇā.
5 S ad. ca.
6 S iccha.

[page 140]
140 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 814
siliṭṭhatā padānupubbatā-m-etaṃ iccā1 ti. Āyasmā ti
piyavacanaṃ garuvacaṇaṃ sagāravavacanaṃ2 sappatissa-
vacanam etaṃ, āyasmā ti. Tisso ti tassa therassa nāmaṃ
saṃkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ
nāmadheyyaṃ nirutti byañjanam abhilāpo. Metteyyo ti
tassa therassa gottaṃ saṃkhā samaññā paññatti vohāro
ti, icc-āyasmā Tisso Metteyyo.
     Vighātaṃ brūhi mārisā ti vighātaṃ3 upaghātaṃ pīḷanaṃ
ghaṭṭanaṃ upaddavaṃ upasaggaṃ brūhi ācikkha desehi
paññāpehi paṭṭhapehi4 vivara vibhaja uttānīkarohi pakā-
sehi. Mārisā ti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravava-
canaṃ5 sappatissavacanam etaṃ mārisā ti, vighātaṃ brūhi
mārisā.
     Sutvāna tava sāsanan ti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ
desanaṃ anusāsanaṃ6 anusiṭṭhiṃ sutvā suṇitvā uggahitvā
upadhārayitvā upalakkhayitvā ti, sutvāna tava sāsanaṃ.
     Viveke sikkhisāmase ti. Viveko ti tayo vivekā, kāya-
viveko cittaviveko upadhiviveko.
     Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ
bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-
guhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ7 abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.
Kāyena ca8 vivitto viharati: so eko gacchati, eko tiṭṭhati,
eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya
pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṃ
adhiṭṭhāti, eko carati, eko viharati iriyati vattati pāleti
yapeti yāpeti. Ayaṃ kāyaviveko.
     Katamo cittaviveko? Paṭhamaṃ9 jhānaṃ samāpan-
nassa nīvaraṇehi cittaṃ vivittaṃ hoti, dutiyaṃ jhānaṃ
samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vivittaṃ hoti, tatiyaṃ
jhānaṃ samāpannassa pītiyā cittaṃ vivittam hoti, catut-
thaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṃ vivit-
taṃ hoti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāya
paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti,

--------------------------------------------------------------------------
1 S iccha.
2 Bp sagāravacanaṃ; S om.
3 Bp ad. vighātan ti.
4 So Bp; Si om.; S jappehi.
5 S om.
6 Si om.
7 Bp S vanapattaṃ.
8 Bp S om.
9 S pathamajh- and below dutiyajk-, etc.

[page 141]
S.N. 814] Tissametteyyasuttaniddeso. 141
viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasañ-
ñāya cittaṃ vivittaṃ hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa
viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti, nevasaññā-
nāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya
cittaṃ vivittaṃ hoti, sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vici-
kicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā
tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti, sakadāgā-
missa oḷārikā kāmarāgasaṃyojanā paṭighasaṃyojanā
oḷārikā kāmarāgānusayā patighānusayā tadekaṭṭhehi ca
kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti, anāgāmissa aṇusahagatā
kāmarāgasaṃyojanā paṭighasaṃyojanā aṇusahagatā kāma-
rāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ
vivittaṃ hoti, arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā
avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā1 avijjānusayā tade-
kaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ
vivittaṃ hoti. Ayaṃ cittaviveko.
     Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca
khandhā ca abhisaṃkhārā ca. Upadhiviveko vuccati
amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbū-
padhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānam.
Ayaṃ upadhiviveko.
     Kāyaviveko ca vūpakaṭṭhakāyānaṃ2 nekkhammābhira-
tānaṃ3, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodāna-
pattānaṃ, upadhiviveko ca nirūpadhīnaṃ puggalānaṃ
visaṃkhāragatānaṃ.
     Viveke sikkhisāmase ti. So4 thero pakatiyā sikkhi-
tasikkho; api ca dhammadesanaṃ5 yācanto evam āha
viveke sikkhisāmase ti. Ten'; āha thero Tisso Metteyyo:

          Methunam anuyuttassa
icc-āyasmā Tisso Metteyyo
          vighātaṃ brūhi mārisa,
          sutvāna tava sāsanaṃ viveke sikkhisā-
mase.

_________________________________


--------------------------------------------------------------------------
1 Si om. (Bp -anusāya).
2 Bp S vivekaṭṭhakāyānaṃ as elsewhere.
3 Bp S nikkhamma-.
4 S Tisso.
5 Bp S ad. upādāya dhammadesanam.

[page 142]
142 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 815

  Sn_IV,7.2(=815): Methunam anuyuttassa
Metteyyā ti Bhagavā
mussat'; evāpi sāsanaṃ,
               micchā ca paṭipajjati, etaṃ tasmim
anāriyaṃ. || Nidd_I.7:2 ||


     Methunam anuyuttassā ti. Methunadhammo nāma yo
so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullo
odakantiko rahasso dvayadvayasamāpatti1. Kiṃkāraṇā
vuccati methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattā-
naṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādiṇṇacittānaṃ
ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammo ti taṃkāraṇā vuccati
methunadhammo. Yathā ubho kalahakārakā methunakā
ti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā methunakā ti vuccanti,
ubho bhassakārakā methunakā ti vuccanti, ubho vivā-
dakārakā methunakā ti vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā
methunakā ti vuccanti, ubho vādino methunakā ti vuc-
canti, ubho sallāpakā methunakā ti vuccanti; evam eva
ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānam avassutānam pariyuṭṭhi-
tānam pariyādiṇṇacittānam ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammo
ti taṃkāraṇā vuccati methunadhammo. Methunam anu-
yuttassā ti methunadhamme yuttassa payuttassa āyuttassa
samāyuttassa taccaritassa tabbahulassa taggarukassa tan-
ninnassa tapponassa tappabbhārassa tadadhimuttassa
tadādhipateyyassā ti, methunam anuyuttassa.
     Metteyyā ti Bhagavā taṃ theraṃ gottena ālapati. Bha-
gavā ti gāravādhivacanaṃ; api ca bhaggarāgo ti Bhagavā,
bhaggadoso ti Bhagavā, bhaggamoho ti Bhagavā, bhagga-
diṭṭhī ti Bhagavā, bhaggakaṇṭako2 ti Bhagavā, bhagga-
kileso ti Bhagavā; bhajī vibhajī paṭibhajī3 dhammaratanan
ti Bhagavā; bhavānaṃ antakaro ti Bhagavā; bhāvitakāyo
ti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño ti Bhagavā; bhajī
vā Bhagavā araññavanapatthāni4 pantāni senāsanāni
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāha-
seyyakāni5 paṭisallānasārūpānī ti Bhagavā; bhāgī vā

--------------------------------------------------------------------------
1 See above, p. 139.
2 S -kaṇṭhako.
3 Bp pavibhajī.
4 Bp S -pattāni, here and below.
5 Bp manussarāhass-.

[page 143]
S.N. 815] Tissametteyyasuttaniddeso. 143
Bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja-
parikkhārānan ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā attharasassa
dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa
adhipaññāyā ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ
jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamā-
pattīnan ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā aṭṭhannaṃ
vimokkhānam aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ
anupubbavihārasamāpattīnan ti Bhagavā; bhāgī vā Bha-
gavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamā-
pattīnam ānāpānasatisamāpattiyā1 asubhasamāpattiyā ti
Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ
catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnam iddhippādānaṃ
pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ
bojjhaṅgānam ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassā ti Bhaga-
vā; bhāgī vā Bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catun-
naṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ
abhiññānaṃ2 channaṃ buddhadhammānan ti Bhagavā;
Bhagavā ti n'; etaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā
kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittā-
maccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇa-
brāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ; vimokkhantikam
etaṃ Buddhānaṃ Bhagavantānaṃ bodhityā mūle saha
sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ
Bhagavā ti, Metteyyā ti Bhagavā.
     Mussat'; evāpi sāsanan ti. Dvīhi kāraṇehi sāsanaṃ
mussati: pariyattisāsanam pi mussati, paṭipattisāsanam
pi mussati.
     Katamaṃ pariyattisāsanaṃ? Yaṃ tassa pariyāpuṭaṃ
suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ
jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, idaṃ pariyatti-
sāsanaṃ; 3taṃ pi mussati parimussati3 paribāhiro hotī
ti, evam pi mussat'; evāpi sāsanaṃ.
     Katamaṃ paṭipattisāsanaṃ? Sammāpaṭipadā, anulo-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp -satisamādhissa.
2 Bp abhiññaṇanaṃ; S abhiññanānaṃ.
3-3 Bp tam pi mussati sammussati pamussati sampamussati;
S vimussati sammussati pamussati.

[page 144]
144 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 815
mapaṭipadā, apaccanīkapaṭipadā, anvatthapaṭipadā, dham-
mānudhammapaṭipadā, 1kusalesu paripūrikāritā1, indri-
yesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, jāgariyānuyogo,
satisampajaññaṃ, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappa-
dhānā, cattāro iddhippādā, pañc'; indriyāni, pañca balāni,
satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo; idaṃ paṭipatti-
sāsanaṃ; 2taṃ pi mussati parimussati2, paribāhiro hotī
ti, evam pi mussat'; evāpi sāsanaṃ.
     Micchā ca paṭipajjatī ti. Pāṇam pi hanati, adinnam
pi ādiyati, sandhim pi chindati, nillopam pi harati,
ekāgārikam pi karoti, paripanthe pi tiṭṭhati, paradāram pi
gacchati, musā pi bhaṇatī ti, micchā ca paṭipajjati.
     Etaṃ tasmiṃ anāriyan ti etaṃ tasmiṃ puggale anariya-
dhammo bāladhammo mūḷhadhammo aññāṇadhammo
amarāvikkhepadhammo yadidaṃ micchā paṭipadā ti, etaṃ
tasmiṃ anāriyaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Methunam anuyuttassa
Metteyyā ti Bhagavā
          mussat'; evāpi sāsanaṃ,
          micchā ca paṭipajjati, etaṃ tasmiṃ anāriyan ti.

_________________________________


  Sn_IV,7.3(=816): Eko pubbe caritvāna methunaṃ yo
nisevati,
               yānaṃ bhantaṃ va taṃ loke hīnam
āhu puthujjanaṃ. || Nidd_I.7:3 ||


     Eko pubbe caritvānā ti. Dvīhi kāraṇehi eko pubbe cari-
tvāna, pabbajjāsaṃkhātena vā gaṇāvavassaggatthena vā.
     Kathaṃ pabbajjāsaṃkhātena eko pubbe caritvāna?
Sabbaṃ gharāvāsapalibodhaṃ chinditvā, puttadārapali-
bodhaṃ chinditvā, ñātipalibodhaṃ chinditvā, mittāmacca-
palibodhaṃ chinditvā, sannidhipalibodhaṃ chinditvā,
kesamassuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agā-
rasmā anagāriyaṃ pabbajitvā, ākiñcanabhāvaṃ upagantvā,

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S sīlesu paripūrakāritā.
2-2 As above; except that S has tam pi mussati instead of vimussati.

[page 145]
S.N. 816] Tissametteyyasuttaniddeso. 145
eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti;
evaṃ pabbajjāsaṃkhātena, eko pubbe caritvāna.
     Kathaṃ gaṇāvavassaggatthena eko pubbe caritvāna?
So evaṃ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pan-
tāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni
vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni1.
So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati; eko seyyaṃ
kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati,
eko raho nisīdati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati, eko
viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti; evaṃ gaṇāva-
vassaggatthena, eko pubbe caritvāna.
     Methunaṃ yo nisevatī ti. Methunadhammo nāma yo so
asaddhammo . . . pe . . . taṃkāraṇā vuccati methuna-
dhammo. Methunaṃ yo nisevatī ti so aparena samayena
Buddhaṃ dhammaṃ saṃghaṃ sikkhaṃ paccakkhāya
hīnāyāvattitvā methunadhammaṃ sevati nisevati saṃ-
sevati paṭisevatī ti, methunaṃ yo nisevati.
     Yānaṃ bhantaṃ va taṃ loke ti. Yānan ti hatthiyānaṃ
assayānaṃ goyānaṃ ajayānaṃ meṇḍakayānaṃ2 oṭṭha-
yānaṃ kharayānaṃ bhantaṃ adantaṃ akāritam avinītam
uppathaṃ gaṇhāti, visamaṃ khāṇum pi pāsāṇam pi abhi-
ruhati, 3yānam pi3 ārohakam pi bhañjati, papāte pi
papatati. Yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ
avinītaṃ uppathaṃ gaṇhāti, evam eva so vibbhantako
bhantayānapaṭibhāgo uppathaṃ gaṇhāti: micchādiṭṭhiṃ
gaṇhāti . . . pe . . . micchāsamādhiṃ gaṇhāti. Yathā
taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ visamaṃ
khāṇum pi pāsāṇam pi abhiruhati, evam eva so vibbhan-
tako bhantayānapaṭibhāgo visamaṃ kāyakammaṃ abhi-
ruhati, visamaṃ vacīkammaṃ abhiruhati, visamaṃ
manokammaṃ abhiruhati, visamaṃ pāṇātipātaṃ abhi-
ruhati, visamaṃ adinnādānaṃ abhiruhati, visamaṃ
kāmesu micchācāraṃ abhiruhati, visamaṃ musāvādaṃ
abhiruhati, visamaṃ pisuṇaṃ4 vācaṃ abhiruhati, visamaṃ
pharusaṃ5 vācaṃ abhiruhati, visamaṃ samphappalāpaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si -rūpāni.
2 Bp S meṇḍayānaṃ.
3-3 Si om.
4 Bp pisuṇav-.
5 Bp pharusav-.

[page 146]
146 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 816
abhiruhati, visamaṃ abhijjhaṃ abhiruhati, visamaṃ byā-
pādaṃ abhiruhati, visamaṃ micchādiṭṭhiṃ abhiruhati,
visame saṃkhāre abhiruhati, visame pañca kāmaguṇe
abhiruhati, visame nīvaraṇe abhiruhati. Yathā taṃ
bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ 1yānaṃ pi1
ārohakam2 pi bhañjati, evam eva so vibbhantako bhanta-
yānapaṭibhāgo niraye attānaṃ bhañjati, tiracchānayoniyā3
attānaṃ bhañjati, pittivisaye attānaṃ bhañjati, manussa-
loke attānaṃ bhañjati, devaloke attānaṃ bhañjati. Yathā
taṃ bhantaṃ yānam adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ papāte
pi papatati, evam eva so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo
jātipapātamhi4 pi papatati, jarāpapātamhi4 pi papatati,
byādhipapātamhi4 pi papatati, maraṇapapātamhi4 pi
papatati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātamhi4
pi papatati. Loke ti apāyaloke . . . pe . . . manussa-
loke ti, yānaṃ bhantaṃ va taṃ loke.
     Hīnam āhu puthujjanan ti. Puthujjanā ti ken'; atthena
puthujjanā? Puthu kilese janentī ti puthujjanā, puthu
avihatasakkāyadiṭṭhikā ti puthujjanā, puthu satthārānaṃ
mukhullokikā5 ti puthujjanā, puthu sabbagatīhi āvuṭā6
ti puthujjanā, puthu nānābhisaṃkhārehi abhisaṃkharontī
ti puthujjanā, puthu nānā-oghehi vuyhantī ti puthujjanā,
puthu nānāsantāpehi santappantī ti puthujjanā, puthu
nānāpariḷāhehi paridayhantī7 ti puthujjanā, puthu pañca-
su8 kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjho-
sānā laggā laggitā palibuddhā ti puthujjanā, puthu
pañcahi nīvaraṇehi āvuṭā9 nivuṭā ophuṭā10 pihitā
paṭicchannā paṭikujjitā ti puthujjanā. Hīnam āhu
puthujjanan ti puthujjanaṃ hīnaṃ nihīnaṃ omakaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Bp S ārohaṇakam.
3 Bp S tiracchānayoniyaṃ.
4 Bp S -papātam.
5 Bp S mukhamullokikā.
6 Bp avuṭṭhatā; S āvuṭṭhitā.
7 Si parivuyhantī; S pariccayhantī.
8 Si pañcak-.
9 Si āvutā; Bp S?.
10 Bp ovutā; S opuṭā.

[page 147]
S.N. 817] Tissametteyyasuttaniddeso. 147
lāmakaṃ jatukkaṃ1 parittan ti evam2 āhu2 evam
āhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti
evaṃ voharantī ti, hīnam āhu puthujjanaṃ. Ten'; āha
Bhagavā:

          Eko pubbe caritvāna methunaṃ yo nisevati,
          yānaṃ bhantaṃ va taṃ loke hīnam āhu puthuj-
janan ti.

_________________________________


  Sn_IV,7.4(=817): Yaso kittī ca yā pubbe hāyat'; evāpi
tassa sā,
               etam pi disvā sikkhetha methunaṃ
vippahātave. || Nidd_I.7:4 ||


     Yaso kittī ca yā pubbe hāyat'; evāpi tassa sā ti. Katamo
yaso? Katamā3 kitti3? Idh'; ekacco pubbe samaṇabhāve
sakkato hoti4 garukato5 mānito pūjito apacito lābhī
cīvara{piṇḍapāta}senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā-
naṃ; ayaṃ yaso.
     Katamā kitti? Idh'; ekacco pubbe samaṇabhāve kitti-
vaṇṇabhato6 hoti paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto
cittakathī kalyāṇapaṭibhāṇo suttantiko ti vā vinayadharo
ti vā dhammakathiko ti vā āraññiko ti vā piṇḍapātiko ti
vā paṃsukūliko ti vā, tecīvariko ti vā sapadānacāriko7 ti
vā khalupacchābhattiko ti vā nesajjiko ti vā yathāsan-
thatiko ti vā paṭhamassa jhānassa lābhī ti vā dutiyassa
jhānassa lābhī ti vā tatiyassa jhānassa lābhī ti vā
catutthassa jhānassa lābhī ti vā ākāsānañcāyatanasamā-
pattiyā lābhī ti vā viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī ti
vā ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā nevasaññā-
nāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā; ayaṃ kitti.
     Yaso kittī ca yā pubbe hāyat'; evāpi tassa sā ti. Tassa
aparena samayena Buddhaṃ dhammaṃ saṃghaṃ sikkhaṃ
paccakkhāya hīnāyāvattassa8 so ca yaso sā ca kitti hāyati

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp chatukkaṃ; S chegucchaṃ (jeguccham?).
2 Bp S om.
3 Bp om.
4 Bp Si om.
5 S ad. hoti.
6 Bp -gato.
7 Si sappadāna- as often.
8 Si -issa; Bp S hīnāya āvattassa (S -essa). See pp. 148, 150, 156.

[page 148]
148 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 817
parihāyati paridhaṃsati paripatati antaradhāyati vip-
palujjatī ti, yaso kittī ca yā pubbe hāyat'; evāpi tassa sā.
     Etam pi disvā sikkhetha 1methunaṃ vippahātave ti.
Etan ti pubbe samaṇabhāve yaso kitti ca, aparabhāge
Buddhaṃ dhammaṃ saṃghaṃ sikkhaṃ paccakkhāya
hīnāyāvattassa ayaso ca akitti ca1; etaṃ sampattivi-
pattiṃ disvā2 passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā ti, etam pi disvā. Sikkhethā ti tisso sikkhā,
adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
     Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti,
pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasam-
panno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sik-
khati sikkhāpadesu; khuddako sīlakkhandho, mahanto
sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādicaraṇaṃ saṃyamo saṃ-
varo mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samā-
pattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
     Katamā adhicittasikkā? Idha bhikkhu vivicc'; eva
kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṃ savicāraṃ
vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ3 jhānaṃ upasampajja
viharati, 4vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sam-
pasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samā-
dhijaṃ4 dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā.
     Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti,
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbe-
dhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā; so idaṃ dukkhan
ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayo ti yathā-
bhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho ti yathābhūtaṃ
pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathā-
bhūtaṃ pajānāti, ime āsavā ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
āsavasamudayo ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsava-
nirodho ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodha-
gāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhi-
paññāsikkhā.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Bp S ad. ti.
3 S pathamajh- and below dutiyajh-, etc.
4-4 Bp S pe.

[page 149]
S.N. 818] Tissametteyyasuttaniddeso. 149
     Methunadhammo nāma yo so asaddhammo . . . pe . . .
taṃkāraṇā vuccati methunadhammo.
     Etam pi disvā sikkhetha methunaṃ vippahātave ti
methunadhammassa1 pahānāya vūpasamāya paṭinissag-
gāya paṭipassaddhiyā2 adhisīlam pi sikkheyya, adhicittam
pi sikkheyya, adhipaññam pi sikkheyya. Imā3 tisso
sikkhā4 āvajjento5 sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto
sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ adhiṭṭha-
hanto sikkheyya, saddhāya6 adhimuccanto sikkheyya,
viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento
sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajā-
nanto sikkheyya abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya,
pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ paja-
hanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sac-
chikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samā-
careyya samādāya vatteyyā ti, etam pi disvā sikkhetha
methunaṃ vippahātave7. Ten 'āha Bhagavā.


          Yaso kittī ca yā pubbe hāyat'; evāpi tassa sā,
          etam pi disvā sikkhetha methunaṃ vippahātave ti.

_________________________________


  Sn_IV,7.5(=818): Saṃkappehi pareto so kapano viya
jhāyati,
               sutvā8 paresaṃ nigghosaṃ maṅku hoti
tathāvidho. || Nidd_I.7:5 ||


     Saṃkappehi pareto so kapaṇo viya jhāyatī ti. Kāmasaṃ-
kappena byāpādasaṃkappena vihiṃsāsaṃkappena diṭṭhi-
saṃkappena phuṭṭho9 pareto samohito samannāgato pi-
hito3 kapaṇo viya mando viya momūho viya jhāyati
pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati10. Yathā ulūko rukkha-
sākhāyaṃ mūsikaṃ magayamāno11 jhāyati pajjhāyati
nijjhāyati avajjhāyati10; yathā koṭṭhu12 nadītīre macche
magayamāno11 jhāyati pajjhāyati nijjhayāti avajjhāyati10;

--------------------------------------------------------------------------
1 Si methunassa dh-.
2 Si -passaddhāya.
3 Si om.
4 Bp sikkhāyo; S sikkhā so.
5 Bp āvajjanto.
6 S saddhā.
7 S ad. ti.
8 Si sutvāna, below sutvā.
9 S puṭṭho.
10 Bp S apa-.
11 Si gamayamāno.
12 Si kotthu.

[page 150]
150 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 818
yathā vilāro1 sandhisamalasapaṅkatīre2 mūsikaṃ maga-
yamāno3 jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati4; yathā
gadrabho vahacchinno sandhisamalasapaṅkatīre2 jhāyati
pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati; evam eva so vibbhantako
kāmasaṃkappena byāpādasaṃkappena vihiṃsāsaṃkappena5
diṭṭhisaṃkappena phuṭṭho6 pareto samohito samannāgato
pihito7 kapaṇo viya mando viya momūho viya jhāyati
pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyātī4 ti, saṃkappehi pareto
so kapaṇo viya jhāyati.
     Sutvā paresaṃ nigghosaṃ maṅku hoti tathāvidho ti.
Paresan ti upajjhāyakā8 vā ācariyakā9 vā samānupajjhā-
yakā vā samānācariyakā vā mittā vā sandiṭṭhā vā sam-
bhattā vā sahāyā vā codenti: Tassa te kho10 āvuso
alābhā, tassa te dulladdhaṃ; yaṃ tvaṃ evarūpaṃ uḷāraṃ
satthāraṃ labhitvā, evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabba-
jitvā, evarūpaṃ ariyagaṇaṃ labhitvā, hīnassa methuna-
dhammassa kāraṇā Buddhaṃ dhammaṃ saṃghaṃ sikkhaṃ
paccakkhāya hīnāyāvatto 'si11; saddhā pi nāma te nāhosi
kusalesu dhammesu, hiri pi nāma te nāhosi kusalesu
dhammesu, ottappam pi nāma te nāhosi kusalesu
dhammesu, viriyam pi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu,
sati pi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, paññā pi
nāma te nāhosi kusalesu dhammesū ti tesaṃ vacanaṃ
byappathaṃ12 desanaṃ anusāsanaṃ7 anusiṭṭhiṃ sutvā
suṇitvā uggahetvā13 upadhārayitvā upalakkhayitvā maṅku
hoti, pīḷito ghaṭṭito14 byatthito15 domanassito hoti. Tathā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp bīḷaro; S bilaro.
2 Bp sandhisamalasaṃka-; S samdhiṃ amalasaṃka- and sandhiṃ
samalasaṃka-.
3 Si gamayamāno.
4 Bp S apa-.
5 S ad. puṭṭho.
6 S om.
7 Si om.
8 S upajjhāyā.
9 Bp S ācariyā, see p. 151, n. 4.
10 Bp S om.
11 Bp S 'smi, see p.
12 Si byapathaṃ; Bp byāppataṃ.
13 Bp S uggahitvā.
14 S ghaṭito.
15 Bp byādhito; S byāyito.

[page 151]
S.N. 819] Tissametteyyasuttaniddeso. 151
vidho ti tathāvidho tādiso tassaṇṭhito1 tappakāro tappaṭi-
bhāgo, yo so vibbhantako ti, sutvā paresaṃ nigghosaṃ
maṅku hoti tathāvidho. Ten'; āha Bhagavā:

          Saṃkappehi pareto so kapaṇo viya jhāyati,
          sutvā paresaṃ nigghosaṃ maṅku hoti tathāvidho ti.

_________________________________


  Sn_IV,7.6(=819): Atha satthāni kurute paravādehi co-
dito,
               esa khv-assa mahāgedho, mosavajjaṃ
pagāhati2. || Nidd_I.7:6 ||


     Atha satthāni kurute paravādehi codito ti. Athā ti
padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo
byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā-m-etaṃ athā ti. Sat-
thānī ti tīṇi satthāni, kāyasatthaṃ vacīsatthaṃ mano-
satthaṃ; tividhaṃ kāyaduccaritaṃ kāyasatthaṃ, catub-
bidhaṃ vacīduccaritaṃ vacīsatthaṃ, tividhaṃ manoduc-
caritaṃ manosatthaṃ. Paravādehi codito ti upajjhāya-
kehi3 vā ācariyakehi4 vā samānupajjhāyakehi5
samānācariyakehi vā mittehi vā sandiṭṭhehi vā sambhat-
te i vā sahāyehi vā codito, sampajānamusā bhāsati:
Abhirato ahaṃ bhante ahosiṃ pabbajjāya, mātā me
posetabbā, tena 'mhi vibbhanto ti bhaṇati; pitā me
posetabbo tena 'mhi vibbhanto ti bhaṇati; bhātā me
posetabbo, bhaginī me posetabbā, putto me posetabbo,
dhītā me posetabbā, mittā me posetabbā, amaccā me
posetabbā, ñātakā me posetabbā, ñātisālohitā6 me pose-
tabbā, tena 'mhi vibbhanto ti bhaṇati vacīsatthaṃ karoti
saṃkaroti7 janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbattetī ti,
atha satthāni kurute paravādehi codito.
     Esa khv8 -assa9 mahāgedho ti. Eso kho8 assa9 mahā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si elsewhere taṃsaṇṭhito; S tassakkhito.
2 Bp saṅgāhati.
3 Bp S upajjhāyehi.
4 Bp S ācariyehi.
5 Bp samānupaccayakehi; S samanupajjhāyehi.
6 Bp S om. ñāti.
7 Si om.
8 Bp S om.
9 Bp S tassa.

[page 152]
152 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 819
gedho mahāvanaṃ mahāgahaṇaṃ mahākantāro mahā-
visamo mahākuṭilo mahāpaṅko mahāpalipo1 mahāpali-
bodho mahābandhanaṃ yadidaṃ sampajānamusāvādo ti,
esa khv-assa mahāgedho.
     Mosavajjaṃ pagāhatī2 ti. Mosavajjaṃ vuccati musāvādo.
Idh'; ekacco sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato3
vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto
sakkhipuṭṭho: 4ehi bho4 purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehī
ti. So ajānaṃ vā āha5 jānāmī ti, jānaṃ vā āha na
jānāmī ti, apassaṃ vā āha passāmī ti, passaṃ vā āha na
passāmī ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkha-
hetu vā sampajānamusā bhāsati; idaṃ vuccati mosa-
vajjam.
     Api ca tīh'; ākārehi musāvādo hoti; pubb'; ev'; assa hoti
musā bhaṇissan ti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmī ti,
bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitan ti; imehi tīh'; ākārehi
musāvādo hoti. Api ca catūh'; ākārehi6 pañcah'; ākārehi
chah'; ākārehi sattah'; ākarehi aṭṭhah'; ākārehi musāvādo
hoti: pubb'; ev'; assa hoti musā bhaṇissan ti, bhaṇantassa
hoti musā bhaṇāmī ti, bhaṇitassa hoti musā mayā
bhaṇitan ti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantim, vini-
dhāya ruciṃ, vinidhāya saññaṃ, vinidhāya bhāvaṃ, imehi
aṭṭhah'; ākārehi musāvādo hoti. Mosavajjaṃ pagāhatī7
ti mosavajjaṃ pagāhati7 ogāhati ajjhogāhati pavisatī ti,
mosavajjaṃ pagāhati7. Ten'; āha Bhagavā:

--------------------------------------------------------------------------
1 S -palāpo; cf. paḷipatha (miry road).
2 Bp S saṇgāhatī.
3 Si -majjhaggato here and below.
4-4 Bp eh'; ambho; S evam bho.
5 Bp S ahaṃ here and below.
6 Bp S ad. musāvādo hoti: pubb'; ev'; assa hoti musā bhaṇissan ti;
bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmī ti; bhaṇitassa hoti musā mayā
bhaṇitan ti vinidhāya diṭṭhim; imehi catūh'; ākārehi musāvādo
hoti. Api ca. (S has bhantassa for bhaṇantassa.)
7 Bp saṇgāhati.

[page 153]
S.N. 820] Tissametteyyasuttaniddeso. 153

          Atha satthāni kurute paravādehi codito,
          esa khv-assa mahāgedho, mosavajjaṃ pagāhatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,7.7(=820): Paṇḍito ti samaññāto ekacariyaṃ
adhiṭṭhito,
               athāpi1 methune2 yutto mando va
parikissati. || Nidd_I.7:7 ||


     Paṇḍito ti samaññāto ti idh'; ekacco pubbe samaṇabhāve
kittivaṇṇabhato3 hoti paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto
cittakathī kalyāṇapatibhāṇo suttantiko ti vā vinayadharo
ti vā dhammakathiko ti vā . . . pe . . . nevasaññānā-
saññāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā evaṃ ñāto hoti
4saññāto samaññāto ti4, paṇḍito ti samaññāto.
     Ekacariyaṃ adhiṭṭhito ti dvīhi kāraṇehi ekacariyaṃ
adhiṭṭhito pabbajjāsaṃkhātena vā gaṇāvavassaggatthena
vā.
     Kathaṃ5 pabbajjāsaṃkhātena ekacariyaṃ adhiṭṭhito?
Sabbaṃ gharāvāsapalibodhaṃ chinditvā . . . pe . . .
evaṃ pabbajjāsaṃkhātena ekacariyaṃ adhiṭṭhito.
     Kathaṃ gaṇāvavassaggatthena ekacariyaṃ adhiṭṭhito?
So evaṃ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pan-
tāni . . . pe . . . evaṃ gaṇāvavassaggatthena ekacariyaṃ
adhiṭṭhito ti, ekacariyaṃ adhiṭṭhito.
     Athāpi6 methune yutto ti. Methunadhammo nāma yo
so asaddhammo7 . . . pe . . . taṃkāraṇā vuccati
methunadhammo. Athāpi6 methune yutto ti so aparena
samayena Buddhaṃ dhammaṃ saṃghaṃ sikkhaṃ pac-
cakkhāya hīnāyāvattitvā8 methunadhamme yutto payutto9
ayutto samāyutto ti, athāpi6 methune yutto.
     Mando va parikissatī10 ti kapaṇo viya momūho11 viya

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S sa cāpi.
2 S methuna.
3 Bp vaṇṇagato as p. 147, n. 6; S kittitevaṇṇa.
4-4 Bp paññāto samaññāto hotī ti; S paññāto.
5 See above, p. 144.
6 Bp S as above, n. 1.
7 Bp ad. gāmadhammo; S ad. gāmadhammo ca saladhammo (vasala-).
8 Bp S ad. vā.
9 Bp S saṃyutto.
10 S parilissati.
11 Bp S ad. mando viya.

[page 154]
154 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 820
kissati1 parikissati2 parikilissati3, pāṇam pi hanati,
adinnam pi ādiyati, sandhim pi chindati, nillopam pi
harati, ekāgārikam pi karoti, paripanthe pi tiṭṭhati, para-
dāram pi gacchati, musā pi bhaṇati, evam pi kissati
parikissati parikilissati. Tam enaṃ rājāno gahetvā
vividhā kammakāraṇā kārenti4: kasāhi pi tāḷenti, vettehi
pi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehi pi tāḷenti, hattham pi chindanti,
pādam pi chindanti, hatthapādam pi chindanti, kaṇṇam
pi chindanti, nāsam pi chindanti, kaṇṇanāsam pi chin-
danti, vilaṅgathālikam5 pi karonti, saṃkhamuṇḍikam pi
karonti, rāhumukham pi karonti, jotimālikam pi karonti,
hatthapajjotikam pi karonti, erakavattikam pi karonti,
cīrakavāsikam6 pi karonti, eṇeyyakam pi karonti, baḷi-
samaṃsikam pi karonti, kahāpaṇakam7 pi karonti, khārā-
patacchikam8 pi9 karonti, palighaparivattikam pi karonti,
palālapīṭhakam10 pi karonti, tattena pi telena osiñcanti,
sunakhehi pi khādāpenti, jīvantam pi sūle uttāsenti11,
asinā pi sīsaṃ chindanti; evam pi kissati parikissati
parikilissati3. Athavā kāmataṇhāya abhibhūto pari-
yādiṇṇacitto bhoge pariyesanto nāvāya mahāsamuddaṃ
pakkhandati, sītassa purakkhato, uṇhassa purakkhato,
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi 12rissamāno
khuppipāsāya pīḷiyamāno12 Gumbaṃ13 gacchati, Tak-
kolaṃ gacchati, Takkasilaṃ gacchati, Kālamukhaṃ
gacchati, Maraṇapāraṃ14 gacchati, Vesuṅgaṃ gacchati,
Verāpathaṃ gacchati, Javaṃ gacchati, Tamaliṃ15 gac-
chati, Vaṅgam16 gacchati, Eḷavaddanaṃ17 gacchati,

--------------------------------------------------------------------------
1 S kilissati.
2 S pakirissati.
3 S om.
4 S karonti.
5 Bp bilaṅka-; S bilaṅga-.
6 Codd. ci-.
7 Bp kahāpaṇikaṃ.
8 Bp khārāpaticchakam; S khārāpatacchikacchi.
9 S om. pi.
10 Bp -piṭṭhakam.
11 S vuttāsenti.
12-12 Bp S pīliyamāno khuppipāsāya miyyamāno ti.
13 S gumbhaṃ; with this list of places cf. the lists in Mil.
P. 331, 359, and below on v. 939.
14 Bp pūrapuraṃ; S parammukhaṃ.
15 Si kamaliṃ; Bp taṃmaliṃ; S taṃmunī.
16 Si vaṃkaṃ.
17 Bp eḷabandhanaṃ; S jalavanaṃ.

[page 155]
S.N. 820] Tissametteyyasuttaniddeso. 155
Suvaṇṇakūṭaṃ gacchati, Suvaṇṇabhūmiṃ gacchati, Tam-
bapaṇṇiṃ gacchati, Suppāraṃ1 gacchati, Bharukacchaṃ2
gacchati, Suraṭṭhaṃ3 gacchati, 4Aṅgaṇekaṃ gacchati4,
Gaṅgaṇaṃ5 gacchati, Paramagaṅgaṇaṃ6 gacchati, Yonaṃ7
gacchati, Paramayonaṃ8 gacchati, 9Allasandaṃ gacchati9,
10Marukantāraṃ gacchati, Jaṇṇupathaṃ gacchati, Aja-
pathaṃ gacchati, Meṇḍapathaṃ gacchati, Saṅkupathaṃ
gacchati, Chattapathaṃ gacchati, Vaṃsapathaṃ11 gacchati,
Sakuṇapathaṃ12 gacchati, Mūsikapathaṃ gacchati, Dari-
pathaṃ gacchati, Vettādhāraṃ13 gacchati; evam pi kissati
parikissati parikilissati. Pariyesanto14 na labhati15, alā-
bhamūlakam pi dukkhadomanassaṃ16 {paṭisaṃvedeti};
evam pi kissati17 parikissati18 parikilissati. Pariyesanto19
labhati15, laddhā ca20 ārakkhamūlakam pi dukkha-
domanassaṃ16 {paṭisaṃvedeti}: Kin ti me bhoge n'; eva
rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi ḍaheyya21,
22na udakaṃ vaheyya23 22, na appiyā dāyādā hareyyun
ti; tassa evaṃ rakkhato24 gopayato te25 bhogā vippa-
lujjanti, so25 vippayogamūlakam pi dukkhadomanassaṃ16
{paṭisaṃvedeti}; evam pi kissati parikissati parikilissatī

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp suppādakaṃ; S suppārakaṃ.
2 Bp vhārugacchaṃ (?); Si bharukaṃ; S bharakacchiṃ.
3 Si suraddhaṃ; S suraraṭṭhaṃ.
4-4 Bp bhaṇgalokaṃ g-; S om.
5 Bp bhaṅgaṇaṃ; S nagaṇaṃ.
6 Bp saramataṃgaṇaṃ (?); S padapanaṇgaṇaṃ.
7 S sotaṃ (= yonaṃ).
8 Si pinaṃ.
9-9 Bp S om.
10 Bp ad. vinakaṃ g- mūlapadaṃ g-; S ad. navakaṃ g- mulapaddaṃ g-.
11 Si aṃsa-.
12 S saṅku-.
13 Si cettā-; Bp S vettācāraṃ.
14 Bp gavesanto.
15 Bp vindati.
16 Bp dukkhaṃ d-.
17 S kilissati.
18 S om.
19 Bp gavesanto.
20 Bp S pi.
21 Bp S daheyyuṃ.
22-22 S om.
23 Bp vaheyyum.
24 Bp ārakkhato.
25 Si om.

[page 156]
156 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 820
ti, athāpi methune yutto mando va parikissati. Ten'; āha
Bhagavā:

          Paṇḍito ti samaññāto ekacariyaṃ adhiṭṭhito,
          athāpi methune yutto mando va parikissatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,7.8(=821): Etam ādīnavaṃ ñatvā muni pubbā-
pare idha,
               ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā1, na nise-
vetha methunaṃ. || Nidd_I.7:8 ||


     Etam ādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idhā ti. Etan ti
pubbe samaṇabhāve yaso ca kitti ca, aparabhāge Buddhaṃ
dhammaṃ saṃghaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvat-
tassa ayaso ca akitti ca, etaṃ sampattivipattiṃ2 ñatvā
jānitvā tulayitvā tīrayitvā3 vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā.
Munī ti. Monaṃ vuccati4 ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā . . .
pe . . . saṅgajālam aticca so muni. Idhā ti imissā
diṭṭhiyā, imissā khantiyā, imissā ruciyā, imasmiṃ ādāye,
imasmiṃ dhamme, imasmiṃ vinaye, imasmiṃ dhamma-
vinaye, imasmiṃ pāvacane, imasmiṃ brahmacariye,
imasmiṃ satthusāsane, imasmiṃ attabhāve, imasmiṃ
manussaloke ti, etam ādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare
idha.
     Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā5 ti dvīhi kāraṇehi eka-
cariyaṃ daḷhaṃ kareyya, pabbajjāsaṃkhātena vā gaṇā-
vavassaggatthena vā.
     Kathaṃ pabbajjāsaṃkhātena ekacariyaṃ daḷhaṃ ka-
reyya? Sabbaṃ gharāvāsapalibodhaṃ chinditvā, putta-
dārapalibodhaṃ chinditvā, ñātipalibodhaṃ chinditvā,
mittāmaccapalibodhaṃ chinditvā, sannidhipalibodhaṃ
chinditvā, kesamassuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchā-
detvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā, akiñcanabhāvaṃ6
upagantvā, eko careyya vihareyya iriyeyya vatteyya

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp kariyā, here and below.
2 Bp S sampatti[ṃ] vipattiñ ca.
3 Codd. ti-.
4 Bp ad. ñatvā.
5 Bp kariyā; S kayirathā.
6 Codd. ākiñc-.

[page 157]
S.N. 822] Tissametteyyasuttaniddeso. 157
pāleyya yapeyya yāpeyya; evaṃ pabbajjāsaṃkhātena eka-
cariyaṃ daḷhaṃ kareyya.
     Kathaṃ gaṇāvavassaggatthena ekacariyaṃ daḷhaṃ ka-
reyya? So evaṃ pabbajito1 samāno eko araññavana-
patthāni2 pantāni senāsanāni patiseveyya appasaddāni
appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭi-
sallānasāruppāni3; so eko gaccheyya, eko tiṭṭheyya, eko
nisīdeyya, eko seyyaṃ kappeyya, eko gāmaṃ piṇḍāya
paviseyya, eko paṭikkameyya, eko raho nisīdeyya, eko
caṅkamaṃ adhiṭṭheyya, eko careyya vihareyya iriyeyya
vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya; evaṃ gaṇāvavassag-
gatthena ekacariyaṃ daḷhaṃ kareyyā ti.
     Ekacariyaṃ daḷhaṃ kareyya, thiraṃ4 kareyya, daḷha-
samādāno5 assa avaṭṭhitasamādāno6 kusalesu dhammesū
ti, ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā7.
     8Na nisevetha methunan ti. Methunadhammo nāma yo
so asaddhammo gāmadhammo . . . pe . . . taṃkāraṇā9
vuccati methunadhammo. Methunadhammaṃ10 na se-
veyya, na niseveyya, na11 saṃseveyya, na paṭiseveyya,
na careyya, 12na samācareyya12, na samādāya vatteyā ti8,
na nisevetha methunam. Ten'; āha Bhagavā:

          Etam ādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idha,
          ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, na nisevetha methunan
ti.

_________________________________


  Sn_IV,7.9(=822): Vivekañ ñeva sikkhetha, etad ariyā-
nam uttamaṃ;
               tena settho na maññetha, sa ve nib-
bānasantike. || Nidd_I.7:9 ||


     Vivekañ ñeva sikkhethā ti. Viveko ti tayo vivekā, kāya-
viveko cittaviveko upadhiviveko.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp pabbajjito often.
2 S -pattāni.
3 Si -rūpāni.
4 Si thinaṃ; Bp S tiram.
5 Bp S daḷhaṃ s-.
6 Bp ad. assa.
7 Bp kariyā; S kayirātha.
8-8 Si om.
9 Bp kāraṇā.
10 Bp S methunaṃ dh-.
11 S ad. taṃ.
12-12 S om.

[page 158]
158 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 822
     Katamo kāyaviveko? . . . pe . . . ayaṃ upadhiviveko.
Kāyaviveko ca vūpakaṭṭhakāyānaṃ1 nekkhammābhira-
tānaṃ; cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodāna-
pattānaṃ2; upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ
visaṃkhāragatānaṃ.
     Sikkhā ti tisso sikkhā, adhisīlasikkhā adhicittasikkhā
adhipaññāsikkhā . . . pe . . . ayaṃ adhipaññāsikkhā.
     Vivekañ ñeva sikkhethā ti vivekañ ñeva sikkheyya
ācareyya samācareyya samādāya vatteyyā ti, vivekañ ñeva
sikkhetha.
     Etad ariyānam uttaman ti. Ariyā vuccanti Buddhā ca
buddhasāvakā ca paccekabuddhā ca. Ariyānaṃ etaṃ
aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ3 pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ,
yadidaṃ vivekacariyā ti, etad ariyānam uttamaṃ.
     Tena4 seṭṭho na maññethā ti 5tāya vivekacariyāya5
uṇṇatiṃ na kareyya, uṇṇamaṃ na6 kareyya, mānaṃ na
kareyya7, thambhaṃ na kareyya, na6 tena mānaṃ janeyya,
8bandhaṃ na kareyya8, na6 tena thaddho assa pat-
thaddho9 paggahitasiro ti, tena seṭṭho na maññetha.
     Sa ve nibbānasantike10 ti so nibbānassa10 santike
sāmantā āsanne avidūre upakaṭṭhe ti, sa ve nibbānasantike.
Ten'; āha Bhagavā:

          Vivekañ ñeva sikkhetha, etad ariyānam uttamaṃ;
          tena4 seṭṭho na maññetha, sa ve nibbānasantike ti.

_________________________________


  Sn_IV,7.10(=823): Rittassa munino carato kāmesu ana-
pekkhino
               oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu ga-
dhitā11 pajā12. || Nidd_I.7:10 ||


     Rittassa munino carato ti. Rittassā13 ti13 rittassa vivit-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp vivekaṭṭha-; S vivekakāyānaṃ.
2 Bp S paramavodānapp-.
3 S ad. vimokkhaṃ.
4 Bp na tena.
5-5 Bp S kāyaviveka-.
6 S om.
7 Bp ad. thāmaṃ na kareyya; S ad. thāmaṃ na kare.
8 Bp S om.
9 S tthaddho.
10 S niddhāna-.
11 Sic Codd.--P.T.S. gathitā.
12 S ad ti.
13 Bp om.

[page 159]
S.N. 823] Tissametteyyasuttaniddeso. 159
tassa pavivittassa, kāyaduccaritena rittassa vivittassa pavi-
vittassa, vacīduccaritena manoduccaritena rāgena dosena
mohena kodhena upanāhena makkhena paḷāsena issāya
macchariyena māyāya sāṭheyyena thambhena sārambhena
mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabba-
duccaritehi sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi
sabbākusalābhisaṃkhārehi rittassa vivittassa pavivittassa1.
Munino ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ,2yā paññā pajānanā2
. . . pe . . . saṅgajālam aticca so muni3. Carato ti
carato viharato iriyato vattato4 pālayato yapayato yāpayato
ti, rittassa munino carato.
     Kāmesu anapekkhino ti. Kāmā ti uddānato5 dve kāmā,
vatthukāmā ca kilesakāmā ca . . . pe . . . ime vuccanti
vatthukāmā . . . pe . . . ime vuccanti kilesakāmā.
Vatthukāme parijānitvā6, kilesakāme pahāya pajahitvā
vinoditvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gamitvā, kāmesu ana-
pekkhavā7, cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo
paṭinissaṭṭhakāmo vītarāgo8 vantarāgo muttarāgo pahīna-
rāgo patinissaṭṭharāgo nicchāto9 nibbuto sītibhūto {sukha-
paṭisaṃvedī} brahmabhūtena attanā viharatī ti, kāmesu
anapekkhino.
     Oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu gadhitā pajā ti. Pajā ti
sattādhivacanaṃ. Pajā kāmesu rattā giddhā gadhitā muc-
chitā ajjhopannā laggā laggitā palibuddhā, tā10 kāmo-
ghaṃ11 tiṇṇassa, 12bhavoghaṃ tiṇṇassa12, diṭṭhoghaṃ
tiṇṇassa, avijjoghaṃ tiṇṇassa, sabbasaṃkhārapathaṃ
tiṇṇassa uttiṇṇassa13 nitiṇṇassa14 atikkantassa sama-
tikkantassa vītivattassa pāragatassa15 pārappattassa16

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. vivittassa.
2 Bp S om.
3 S ad. ti.
4 S ad. pavattato.
5 Bp Si udānato.
6 S pariccajitvā.
7 Bp anapekkhano.
8 Bp ad. cattarāgo; S ad. mattārāgo.
9 S nissaṭo.
10 Bp S te.
11 S kāmoghatiṇṇassa, and below diṭṭhoghatiṇṇassa, etc.
12-12 S om.
13 Si utiṇṇassa.
14 Bp S nittiṇṇassa (better).
15 S pāraṃ g-.
16 Bp parapattassa, and below antapattassa, etc.; S om.

[page 160]
160 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 823
1antagatassa antappattassa1 koṭigatassa koṭippattassa2
3pariyantagatassa pariyantappattassa3 vosānagatassa
vosānappattassa tāṇagatassa tāṇappattassa leṇagatassa
leṇappattassa saraṇagatassa saraṇappattassa abhayaga-
tassa abhayappattassa accutagatassa accutappattassa4
amatagatassa amatappattassa nibbānagatassa nibbānap-
pattassa icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhi-
jappanti. Yathā iṇāyikā ānaṇyaṃ patthenti pihayanti,
yathā ābādhikā ārogyam patthenti pihayanti, yathā ban-
dhanabandhā5 bandhanamokkhaṃ patthenti pihayanti,
yathā dāsā bhujissaṃ6 patthenti pihayanti, yathā 7kantā-
raddhānaṃ pakkhannā7 khemantabhūmiṃ patthenti piha-
yanti; evam eva pajā kāmesu rattā giddhā gadhitā
mucchitā ajjhopannā8 laggā laggitā palibuddhā, tā9
kāmoghatiṇṇassa bhavoghatiṇṇassa . . . pe . . . nibbāna-
gatassa nibbānappattassa icchanti sādiyanti patthayanti
pihayanti abhijappantī ti, oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu
gadhitā pajā10. Ten'; āha Bhagavā:

          Rittassa munino carato kāmesu anapekkhino
          oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu gadhitā pajā ti.


11SATTAMO TISSAMETTEYYASUTTANIDDESO NITTHITO11.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S antaṃ gatassa antaṃ passattassa.
2 S kotipattassa, etc.
3-3 S om.
4 S om.
5 Bp -baddhā.
6 Si bhujjissaṃ.
7-7 Bp kantāraddhanapakkhandhā; S kantāraddhānapakkhannā.
8 Bp ajjhosannā.
9 Bp S te.
10 Bp S ad. ti.
10 Bp S ad. ti.
11-11 Bp tissametteyyasuttaṃ sattamaṃ; S tissametteyyasutti sattami.

[page 161]
161
AṬṬHAMO PASŪRASUTTANIDDESO

  Sn_IV,8.1(=824): Idh'; eva suddhiṃ1 iti vādiyanti2,
               nāññesu dhammesu visuddhim āhu,
               yaṃ nissitā, tattha subhā3 vadānā
               paccekasaccesu puthū niviṭṭhā. || Nidd_I.8:1 ||


     Idh'; eva suddhiṃ4 iti vādiyantī ti. 5Idh'; eva5 suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ
vadanti kathenti6 bhaṇanti7 dīpayanti voharanti: sassato
loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti suddhiṃ vi-
suddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ va-
danti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, asassato8
loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ,
aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato paraṃ-
maraṇā, na hoti tathāgato paraṃmaraṇā, hoti ca na ca
hoti tathāgato {paraṃmaraṇā}, n'; eva hoti na na hoti tathā-
gato {paraṃmaraṇā}, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti
suddhiṃ9 visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantī ti,
idh'; eva suddhiṃ iti vādiyanti.
     Nāññesu dhammesu visuddhim āhū ti. Attano satthāraṃ
dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ
ṭhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhi-
panti: so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto10,
gaṇo na supaṭipanno11, diṭṭhi na bhaddikā12, paṭipadā na

--------------------------------------------------------------------------
1 S suddhi.
2 S vādayanti.
3 Bp S subhaṃ.
4 S suddhi and below suddhi . . . parimutti.
5-5 Si idha.
6 S om.
7 S bhaṇenti, often.
8 Si assass-, often.
9 S suddhi, . . . parimutti.
10 Bp svākhāto.
11 Bp S suppaṭipanno.
12 S sandiṭṭhikā.

[page 162]
162 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 824
supaññattā, maggo na niyyāniko; n'; atth'; ettha suddhi
vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā pari-
mutti vā; 1n'; atth'; ettha1 sujjhanti vā visujjhanti vā
parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuc-
canti vā hīnā nihīnā omakā lāmakā jatukkā parittā ti
evam āhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpa-
yanti evaṃ voharantī ti, nāññesu dhammesu visuddhim
āhu.
     Yaṃ nissitā tattha subhā vadānā ti. 2Yaṃ nissitā ti2.
Yaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhim paṭi-
padaṃ maggaṃ nissitā sannissitā3 allīnā upagatā ajjhositā
adhimuttā4. Tatthā ti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā
sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Subhā vadānā ti subha-
vādā5 sobhaṇavādā paṇḍitavādā dhīravādā6 ñāṇavādā7
hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya
laddhiyā ti, yaṃ nissitā tattha subhā vadānā.
     Paccekasaccesu puthū niviṭṭhā ti. Puthū samaṇabrāh-
maṇā puthupaccekasaccesu niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upa-
gatā ajjhositā adhimuttā: sassato loko, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā
ajjhositā adhimuttā, assassato loko . . . pe . . . n'; eva
hoti na na hoti tathāgato {paraṃmaraṇā}, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā
ajjhositā adhimuttā ti, paccekasaccesu puthū niviṭṭhā.
Ten'; āha Bhagavā:

Idh'; eva suddhiṃ iti vādiyanti,
               nāññesu dhammesu visuddhim āhu,
               yaṃ nissitā, tattha subhā vadānā
               paccekasaccesu puthū niviṭṭhā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp na tattha; S n'; atthi.
2-2 Si om.
3 Bp ānissitā; S om.
4 S ad. ti.
5 S sonavādā (sobhana-?) and om. subhavādā . . . paṇḍitavādā.
6 Bp thiravādā here and p. 164, l. 1.
7 Bp ñāyavādā here and p. 164, l. 1.

[page 163]
S.N. 825] Pasūrasuttaniddeso. 163

  Sn_IV,8.2(=825): Te vādakāmā1 parisaṃ vigayha
               bālaṃ dahanti mithu aññamaññaṃ,
               vadanti te aññasitā kathojjaṃ
               pasaṃsakāmā kusalā vadānā. || Nidd_I.8:2 ||


     Te vādakāmā parisaṃ vigayhā ti. Te vādakāmā 2ti te
vādakāmā2 vādatthikā vādādhippāyā vādapurekkhārā
vādapariyesanaṃ carantā. Parisaṃ vigayhā ti khattiya-
parisaṃ brāhmaṇaparisaṃ gahapatiparisaṃ samaṇapari-
saṃ3 vigayha ogayha ajjhogahetvā pavisitvā ti3, te
vādakāmā1 parisaṃ vigayha.
     Bālaṃ dahanti mithu aññamaññan ti. Mithū ti dve
janā dve kalahakārakā dve bhaṇḍanakārakā dve bhassa-
kārakā dve vivādakārakā dve adhikaraṇakārakā dve vādino
dve sallāpakā, te aññamaññaṃ bālato hīnato nihīnato
omakato lāmakato jatukkato parittato dahanti4 passanti
dakkhanti5 olokenti nigghāyanti6 upaparikkhantī ti, bālaṃ
dahanti mithu aññamaññaṃ.
     Vadanti te aññasitā7 kathojjan ti. Aññaṃ satthāraṃ
dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ
nissitā sannissitā8 allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā.
Kathojjaṃ vuccati kalaho bhaṇḍanaṃ viggaho9 vivādo
medhagaṃ; athavā kathojjan ti anojavantī 10sā kathā10.
Kathojjaṃ vadanti, kalahaṃ vadanti, bhaṇḍanaṃ vadanti,
viggahaṃ vadanti, vivādaṃ vadanti, medhagaṃ vadanti11
bhaṇanti dīpayanti voharantī ti, vadanti te aññasitā12
kathojjaṃ.
     Pasaṃsakāmā kusalā vadānā13 ti. Pasaṃsakāmā ti
pasaṃsakāmā14 pasaṃsatthikā pasaṃsādhippāyā pasaṃsa-
purekkhārā pasaṃsapariyesanaṃ carantā15. Kusalā vadānā

--------------------------------------------------------------------------
1 S vādakā.
2-2 Si om.; S ti te vādakā.
3 S om.
4 S jahanti.
5 S dakkhinti.
6 S nijjhāyanti.
7 S aññamaññasitā.
8 Bp ānasitā; S anissitā (= ānissitā).
9 Si om.
10-10 Bp nisākathā; S nisātakā; p. 168, n. 8, both nisākathā.
11 Bp S ad. kathenti.
12 S naññasitā.
13 S vadānan.
14 S pasaṃsaṅkāmā.
15 S caranti.

[page 164]
164 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 825
ti kusalavādā paṇḍitavādā dhīravādā1 ñāṇavādā2 hetuvādā
lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā3 sakāya laddhiyā ti,
pasaṃsakāmā kusalā vadānā. Ten'; āha Bhagavā:

          Te vādakāmā parisaṃ vigayha
          bālaṃ dahanti mithu aññamaññaṃ,
          vadanti te aññasitā kathojjaṃ
          pasaṃsakāmā kusalā vadānā ti.

_________________________________


  Sn_IV,8.3(=826): Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe
               pasaṃsam icchaṃ vinighāti hoti,
               apāhatasmiṃ pana maṅku hoti,
               nindāya so kuppati randhamesī. || Nidd_I.8:3 ||


     Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe ti. Khattiyaparisāya vā
brāhmaṇaparisāya vā gahapatiparisāya vā samaṇaparisāya
vā majjhe attano kathāyaṃ yutto payutto āyutto samā-
yutto sampayutto kathetun ti, yutto kathāyaṃ parisāya
majjhe.
     Pasaṃsam icchaṃ vinighāti hotī ti. 4Pasaṃsam icchan
ti4 pasaṃsaṃ thomanaṃ 5kittiṃ vaṇṇahāriyaṃ5 icchanto
sādiyanto patthayanto pihayanto abhijappanto. Vinighāti
hotī ti pubb'; eva sallāpā kathaṃkathī vinighāti hoti: Jayo
nu kho me bhavissati, parājayo nu kho me bhavissati?
kathaṃ niggahaṃ karissāmi? kathaṃ patikammaṃ6
karissāmi? kathaṃ visesaṃ karissāmi? kathaṃ paṭi-
visesaṃ karissāmi? kathaṃ āvedhiyaṃ7 karissāmi?
kathaṃ nibbedhiyaṃ8 karissāmi? kathaṃ chedaṃ karis-
sāmi? kathaṃ maṇḍalaṃ karissāmī? ti. Evaṃ pubb'; eva
sallāpā kathaṃkathī vinighāti hotī ti, pasaṃsam icchaṃ
vinighāti hoti.
     Apāhatasmiṃ pana maṅku hotī ti. Ye9 te pañhavīmaṃ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp thira-.
2 Bp ñāya-.
3 S aṭṭhāna-.
4-4 Si om.
5-5 Si kittivo.
6 Bp paṭikammaṃ always.
7 Bp aveṭṭhiyam; S aveṭṭhiya; see p. 165, l. 7 and p. 166, l. 16.
8 S nibbeṭṭhiyam.
9 See below p. 166, l. 9.

[page 165]
S.N. 826] Pasūrasuttaniddeso. 165
sakā1 pārisajjā pāsanikā2 te apaharanti, atthāpagataṃ
bhaṇitan ti atthato apaharanti, byañjanāpagataṃ bhaṇitan
ti byañjanato apaharanti, atthabyañjanāpagataṃ bhaṇitan
ti atthabyañjanato apaharanti; attho te dunnīto, byañ-
janan te duropitaṃ, atthabyañjanan te dunnītaṃ duro-
pitaṃ, niggaho te akato, patikamman3 te dukkaṭaṃ,
viseso te akato, paṭiviseso te dukkaṭo, āvedhiyā4 te akatā,
nibbedhiyā te dukkaṭā, chedo te akato, maṇḍalan 5te
dukkaṭaṃ dukkathitaṃ5 dubbhaṇitaṃ dullapitaṃ duruttaṃ
dubbhāsitan ti apaharanti. Apāhatasmiṃ pana maṅku
hotī ti apāhatasmiṃ maṅku hoti, pīlito ghaṭṭito byat-
thito6 domanassito hotī ti, apāhatasmiṃ pana maṅku
hoti.
     Nindāya so kuppati randhamesī ti. 7Nindāyā ti7 nindāya
garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya. 8Kuppatī ti8 kuppati
byāpajjati patitthīyati kopañ ca dosañ ca apaccayañ ca
pātukarotī ti nindāya so kuppati. 7Randhamesī ti7
randhamesī9 virandhamesī aparandhamesī9 khalitamesī
gaḷitamesī9 vivaramesī10 ti, nindāya so kuppati ran-
dhamesī ti. Ten'; āha Bhagavā:

          Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe
          pasaṃsam icchaṃ vinighāti hoti,
          apāhatasmiṃ pana maṅku hoti,
          nindāya so kuppati randhamesī ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. pariyā (= parisā as written p. 166, l. 10 in Bp and S).
2 Bp S pāsārikā; below p. 166, l. 10 S pasanitā and Bp, apparently,
pāsanikā.
3 S patikkaman: below p. 166, l. 15 paṭikkammaṃ.
4 Bp aveṭṭhiyā; S avaṭṭhiyā.
5-5 Bp te dukkaṭaṃ dukkathitaṃ visamakathaṃ; S te kathitaṃ
visamakathaṃ dukkaṭaṃ. See p. 166, l. 17.
6 Bp S byādhito.
7-7 Bp S om.
8-8 S om.; Bp om. ti.
9 S om.
10 Si om.

[page 166]
166 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 827

  Sn_IV,8.4(=827): Yam assa vādaṃ parihīnam āhu
               apāhataṃ 1pañhavimaṃsakā ye1,
               paridevatī socati hīnavādo,
               upaccagā man ti anutthunāti2. || Nidd_I.8:4 ||


     Yam assa vādaṃ parihīnam āhū ti. Yaṃ tassa vādaṃ
hīnaṃ nihīnam parihīnaṃ parihāpitaṃ na paripūritaṃ
evam āhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpa-
yanti evaṃ voharantī ti, yam assa vādaṃ parihīnam āhu.
     Apāhataṃ pañhavimaṃsakā ye ti. Ye te pañhavīmaṃ-
sakā3 pārisajjā pāsanikā te apaharanti, atthāpagataṃ
bhaṇitan ti atthato apaharanti, byañjanāpagataṃ bhaṇitan
ti byañjanato apaharanti, atthabyañjanāpagataṃ bhaṇitan
ti atthabyañjanato apaharanti, attho te dunnīto, byañjanaṃ
te duropitaṃ, atthabyañjanaṃ te dunnītaṃ duropitaṃ,
niggaho te akato, patikamman te dukkaṭaṃ, viseso te
akato, paṭiviseso te dukkaṭo, āvedhiyā te akatā, nibbe-
dhiyā te dukkaṭā, chedo te akato, maṇḍalaṃ te dukkaṭaṃ
dukkathitaṃ dubbhaṇitaṃ dullapitaṃ duruttaṃ dubbhā-
sitan ti apaharantī ti, apāhataṃ pañhavimaṃsakā ye.
     Paridevati socati hīnavādo ti. Paridevatī ti aññaṃ mayā
āvajjitaṃ, aññaṃ cintitaṃ, aññaṃ upadhāritaṃ, aññaṃ
upalakkhitaṃ; so mahāpakkho mahāpariso mahāparivāro
parisā cāyaṃ vaggā na samaggā, samaggāya4 5hotu kathā-
sallāpo5, puna bhañjissāmī ti 6yo evarūpo6 vācāpalāpo vip-
palāpo lālappo7 lālappāyanā lālappāyitattan ti, paridevati.
Socatī ti tassa jayo ti socati, mayhaṃ parājayo ti socati,
tassa lābho ti socati, mayhaṃ alābho ti socati, tassa yaso
ti socati, mayhaṃ ayaso ti socati, tassa pasaṃsā ti socati,
mayhaṃ nindā ti socati, tassa sukhan ti socati, mayhaṃ
dukkhan ti socati; so sakkato garukato mānito pūjito
apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhe-
sajjaparikkhārānaṃ, aham asmi asakkato agarukato

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S -vimaṃsakāse here and below.
2 S ca anuttanāti; see p. 167, n. 6.
3 Bp S ad. parisā; see p. 165, n. 1.
4 Bp S ad. parisāya.
5-5 Bp S hetukathā-.
6-6 S yā evarūpā.
7 S lālappā.

[page 167]
S.N. 828] Pasūrasuttaniddeso. 167
amānito apūjito anapacito1 na lābhī cīvarapiṇḍapātasenā-
sanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti socati kilamati
paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjatī ti pari-
devati socati. Hīnavādo ti hīnavādo nihīnavādo pari-
hīnavādo parihāpitavādo na paripūrivādo ti, paridevati
socati hīnavādo.
     Upaccagā man ti anutthunātī2 ti. So maṃ vādena vādaṃ
accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivatto ti evam
pi upaccagā man ti; athavā vādena vādaṃ abhibhavitvā
ajjhottharitvā pariyāditvā madditvā3 carati viharati iriyati
vattati pāleti yapeti yāpetī ti, evam pi upaccagā man ti.
Anutthunā4 vuccati vācāpalāpo vippalāpo lālappo5 lālap-
pāyanā lālappāyitattan ti, upaccagā man ti anutthunāti.
Ten āha Bhagavā:

          Yam assa vādaṃ parihīnam āhu
          apāhataṃ pañhavimaṃsakā ye,
          paridevati socati hīnavādo,
          upaccagā man ti anutthunātī6 ti.

_________________________________


  Sn_IV,8.5(=828): Ete vivādā samaṇesu jātā,
               etesu ugghātinighāti hoti,
               etam pi disvā virame kathojjaṃ,
               na7 h'; aññad-atth'; atthi pasaṃsa-
lābhā. || Nidd_I.8:5 ||


     Ete vivādā samaṇesu jātā ti. Samaṇā ti 8ye keci8 ito
bahiddhā paribbājupagatā9 paribbājakasamāpannā9. Ete
diṭṭhikalahā diṭṭhibhaṇḍanā diṭṭhiviggahā diṭṭhivivādā
diṭṭhimedhagā samaṇesu jātā sañjātā nibbattā abhinib-
battā10 pātubhūtā ti, ete vivādā samaṇesu jātā.
     Etesu ugghātinighāti hotī ti. Jayaparājayo hoti, lābhā-
lābho hoti, yasāyaso hoti, nindāpasaṃsā11 hoti, sukhaduk-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si appacito.
2 S canuttanātī.
3 Bp S maddayitvā.
4 S anuttanā.
5 Bp om.; S lālappā.
6 S catutthanati.
7 Si S nā; see below pp. 168, 169.
8-8 S kecito.
9 S om.
10 S paribbajasamāpannā.
11 S nindapasamso.

[page 168]
168 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 828
khaṃ hoti, somanassadomanassaṃ hoti, iṭṭhāniṭṭhaṃ hoti,
1anunayapatighaṃ hoti, 2ugghātinighāti hoti2, anuro-
dhavirodho hoti1; jayena cittam ugghātitaṃ hoti, parā-
jayena cittaṃ nighātitaṃ3 hoti, lābhena cittaṃ ugghātitaṃ
hoti, alābhena cittaṃ nighātitaṃ hoti, yasena cittaṃ
ugghātitaṃ hoti, ayasena cittaṃ nighātitaṃ hoti, pasaṃ-
sāya cittaṃ ugghātitaṃ hoti, nindāya cittaṃ nighātitaṃ
hoti, sukhena cittaṃ ugghātitaṃ hoti, dukkhena cittaṃ
nighātitaṃ hoti, somanassena cittaṃ ugghātitaṃ hoti,
domanassena cittaṃ nighātitaṃ hoti, uṇṇatiyā cittaṃ
ugghātitaṃ hoti, oṇatiyā cittaṃ nighātitaṃ hotī ti, etesu
ugghātinighāti4 hoti.
     Etam pi disvā virame kathojjan ti. 5Etaṃ pi disvā ti5
etam ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāva-
yitvā vibhūtaṃ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu
diṭṭhiviggahesu diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhagesū ti. Etam6
pi disvā virame kathojjan ti. Kathojjaṃ vuccati kalaho
bhaṇḍanaṃ viggaho vivādo medhagaṃ7; athavā kathojjan
ti anojavantī sā8 kathā. Kathojjaṃ na kareyya, kalahaṃ
na kareyya, bhaṇḍanaṃ na kareyya, viggahaṃ na kareyya,
vivādaṃ na kareyya, medhagaṃ na kareyya, kalahabhaṇ-
ḍanaviggahavivādamedhagaṃ pajaheyya vinodeyya byan-
tīkareyya anabhāvaṃ gameyya, kalahabhaṇḍanavigga-
havivādamedhagā ārato assa, virato paṭivirato nikkhanto
nissaṭṭho9 vippayutto visaṃyutto vimariyādikatena10 ce-
tasā vihareyyā ti, etam pi disvā virame kathojjam.
     Na11 h'; aññad-atth'; atthi pasaṃsalābhā ti. Pasaṃsalābhā12
añño attho n'; atthi attattho vā parattho vā ubhayattho vā,
diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho, uttāno vā

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si anunayapatighātinighāti hoti anurodhavirodho hoti.
2-2 Bp ugghātitanigghātitam; S na ugghātinigghātitam.
3 S nigghātitam here and below.
4 S -nigghāti.
5-5 Si om.; S evam pi.
6 S evam.
7 S medhakam, often.
8 See above, p. 163, l. 22.
9 Bp S nissaṭo.
10 Bp S vipariyādikatena, throughout.
11 See above, p. 167, n. 7.
12 Si om.

[page 169]
S.N. 829] Pasūrasuttaniddeso. 169
attho gambhīro vā attho, gūḷho1 va attho paṭicchanno vā
attho, neyyo vā attho nīto vā attho, anavajjo vā attho,
nikkileso vā attho, vodāno va attho, paramattho vā attho
2n'; atthi na saṃvijjati n'; upalabbhatī2 ti, na h'; aññad-atth'
atthi pasaṃsalābhā. Ten'; aha Bhagavā:

          Ete vivādā samaṇesu jātā,
          etesu ugghātinighāti hoti,
          etam pi disvā virame kathojjaṃ,
          na3 h'; aññad-atth'; atthi pasaṃsalābhā ti.

_________________________________

  Sn_IV,8.6(=829): Pasaṃsito vā pana tattha hoti
               akkhāya vādaṃ parisāya majjhe,
               so hassati4 uṇṇamati-cca tena
               pappuyya5 tam atthaṃ yathā mano
ahu. || Nidd_I.8:6 ||


     Pasaṃsito vā pana tattha hotī ti. Tatthā ti sakāya
diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā.
Pasaṃsito thomito kittito vaṇṇito hotī ti, pasaṃsito vā
pana tattha hoti.
     Akkhāya vādaṃ parisāya majjhe ti. Khattiyaparisāya
vā brāhmaṇaparisāya vā gahapatiparisāya vā samaṇapari-
sāya vā majjhe attano vādaṃ akkhāya ācikkhitvā anuvā-
daṃ akkhāya ācikkhitvā thambhayitvā brūhayitvā dīpa-
yitvā jotayitvā voharitvā pariggaṇhitvā ti, akkhāya vādaṃ
parisāya majjhe.
     So hassati uṇṇamati-cca tenā ti. So tena jayatthena
tuṭṭho hoti haṭṭho pahaṭṭho attamano paripuṇṇasaṃ-
kappo; athavā dantavidaṃsakaṃ hasamāno ti, so hassati.
Uṇṇamati-cca tenā ti so tena jayatthena uṇṇato hoti

--------------------------------------------------------------------------
1 Codd. guḷho.
2-2 Bp S n'; atthi na santi na saṃvijjanti n'; upalabbhantī.
3 Si S (and Bp apparently) nā.
4 Si hassati always; Bp hasati always; S bhāseti for so hassati.
5 Bp sampuyya always.

[page 170]
170 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 829
uṇṇamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassā ti, so
hassati uṇṇamati-cca tena.
     Pappuyya tam atthaṃ yathāmano ahū1 ti. 2Taṃ jayat-
tham2 pappuyya pāpuṇitvā adhigantvā vinditvā paṭilab-
hitvā yathāmano ahū ti yathāmano ahu, yathācitto
ahu, yathāsaṃkappo ahu, yathāviññāṇo3 ahū ti,
pappuyya tam atthaṃ yathāmano ahu. Ten'; āha
Bhagavā:

          Pasaṃsito vā pana tattha hoti
          akkhāya vādaṃ parisāya majjhe,
          so hassati uṇṇamati-cca tena
          pappuyya tam atthaṃ yathāmano ahū ti.

_________________________________


  Sn_IV,8.7(=830): Yā unnatī, sā 'ssa vighātabhūmi,
               mānātimānaṃ vadate4 pan'; eso,
               etam pi disvā na vivādayetha,
               na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti. || Nidd_I.8:7 ||


     Yā uṇṇatī sā 'ssa vighātabhūmī ti. Yā uṇṇatī uṇṇamo
dhajo sampaggāho ketukamyatā 5cittassa sā tassa vighāta-
bhūmi5 ugghātabhūmi pīlanabhūmi ghaṭṭanabhūmi upad-
davabhūmi upasaggabhūmī ti, yā uṇṇatī sā 'ssa vighāta-
bhūmi.
     Mānātimānaṃ vadate6 pan'; eso ti. So puggalo mānañ
ca vadati6 atimānañ ca vadatī6 ti, mānātimānaṃ vadate6
pan'; eso.
     Etam pi disvā na vivādayethā7 ti. Etaṃ ādīnavaṃ
disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā, diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu diṭṭhiviggahesu
diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhagesū8 ti, etam pi disvā. Na

--------------------------------------------------------------------------
1 S āhu. 2-2 S atītayattam.
3 Bp -viññāko.
4 S carate always; see n. 6.
5-5 Bp S cittassāti yā uṇṇati sā tassa vighātabhūmī ti sā tassa
vighātabhūmi.
6 Bp carate (three times); but caratī ti; S has carate, carati,
caratī ti, carase.
7 Bp S vivādiyethā.
8 S -medhakesu.

[page 171]
S.N. 831] Pasūrasuttaniddeso. 171
vivādayethā1 ti na kalahaṃ kareyya, na bhaṇḍanaṃ
kareyya, na viggahaṃ kareyya, na vivādaṃ kareyya,
na medhagaṃ kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivāda-
medhagaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato
assa, virato paṭivirato nikkhanto patinissaṭṭho2 vippa-
mutto3 visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti,
etam pi disvā na vivādayetha4.
     Na hi tena suddhiṃ kusalā vadantī ti. Kusalā ti ye te
khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paticcasamup-
pādakusalā satipaṭṭhānakusalā 5sammappadhānakusalā
iddhippādakusalā5 indriyakusalā balakusalā bojjhaṅga-
kusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā. Te
kusalā diṭṭhikalahena diṭṭhibhaṇḍanena diṭṭhiviggahena
diṭṭhivivādena diṭṭhimedhagena suddhiṃ6 visuddhiṃ pari-
suddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ na vadanti na
kathenti na7 bhaṇanti7 na dīpayanti na voharantī ti,
na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti. Ten'; āha Bhagavā:

          Yā uṇṇatī, sā 'ssa vighātabhūmi,
          mānātimānaṃ vadate pan'; eso,
          etam pi disvā na vivādayetha,
          na hi tena suddhiṃ kusalā vadantī ti.

_________________________________


  Sn_IV,8.8(=831): Sūro yathā rājakhadāya puṭṭho
               abhigajjam eti paṭisūram icchaṃ,
               yen'; eva so tena palehi sūra8,
               pubb'; eva n'; atthī yadidaṃ yu-
dhāya. || Nidd_I.8:8 ||


     Sūro yathā rājakhadāya puṭṭho ti. Sūro ti sūro vīro
vikkanto abhīrū9 achambhī anutrāsī apalāyī. Rājakha-
dāya puṭṭho ti rājakhādanīyena rājabhojanīyena puṭṭho

--------------------------------------------------------------------------
1 S vivādiyethā.
2 Bp S nissaṭo.
3 Bp vippayutto.
4 Bp vivādiyetha; S dayetha.
5-5 S om.
6 S suddhi . . . parimutti.
7 Bp om.
8 Bp sūraṃ always.
9 Codd. abhirū.

[page 172]
172 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 831
posito āpādito paṭipādito1 vaḍḍhito ti, sūro yathā rāja-
khadāya puṭṭho.
     Abhigajjam eti paṭisūram icchan ti, So gajjanto uggaj-
janto abhigajjanto eti upeti upagacchati paṭisūraṃ paṭi-
pūrisaṃ paṭisattuṃ paṭimallaṃ icchanto sādiyanto pattha-
yanto pihayanto abhijappanto ti, abhigajjam eti paṭisūram
icchaṃ.
     Yen'; eva so tena palehi sūrā2 ti. Yen'; eva so diṭṭhi-
gatiko 3tena palehi3: ten'; eva vaja4, tena gaccha, tena
abhikkama5; so tuyhaṃ paṭisūro paṭipūriso paṭisattu
paṭimallo ti, yen'; eva so tena palehi sūra6.
     Pubb'; eva n'; atthī yadidaṃ yudhāyā ti. Pubb'; eva
bodhiyā mūle ye7 paṭisenikarā kilesā paṭilomakarā paṭi-
kaṇṭakakarā8 paṭipakkhakarā, te n'; atthi na santi na
saṃvijjanti n'; upalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpa-
santā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā.
Yadidaṃ yudhāyā ti yadidaṃ yuddhatthāya kalahatthāya9
bhaṇḍanatthāya viggahatthāya vivādatthāya medhagat-
thāyā ti'; pubb'; eva n'; atthī yadidaṃ yudhāya. Ten'; āha
Bhagavā:

          Sūro yathā rājakhadāya puṭṭho
          abhigajjam eti paṭisūram icchaṃ,
          yen'; eva so tena palehi sūra,
          pubb'; eva n'; atthī yadidaṃ yudhāyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,8.9(=832): Ye diṭṭhim uggayha vivādiyanti10,
               idam eva saccan ti ca vādiyanti,
               te tvaṃ vadassū11 na hi te 'dha atthi
               vādamhi jāte paṭisenikattā12. || Nidd_I.8:9 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp S sūran ti.
3-3 Si na paleti.
4 Si vajja.
5 Bp atikkamā.
6 Bp sūraṃ.
7 S ye 'va.
8 Bp S paṭikaṇḍakarā.
9 Si om.
10 Bp S vivāda-.
11 Codd. vadassu.
12 Si kattā; Bp -katā; S -katvā.

[page 173]
S.N. 832] Pasūrasuttaniddeso. 173
     Ye diṭṭhim uggayha vivādiyantī1 ti. Ye 2dvāsaṭṭhiyā
diṭṭhigatānaṃ2 aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā
3uggahitvā gaṇhitvā3 parāmasitvā abhinivisitvā vivā-
diyanti1, kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ
karonti, vivādaṃ karonti, medhagaṃ karonti: na tvaṃ
imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhamma-
vinayaṃ ājānāmi4; kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ
ājānissasi? micchāpaṭipanno tvam asi, aham asmi sammā-
paṭipanno; sahitam me, asahitan te; pure vacanīyaṃ,
pacchā avaca; pacchā vacanīyaṃ, pure avaca; adhi-
ciṇṇan te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito si, cara,
vādappamokkhāya nibbedhehi5 vā sace pahosī ti, ye
diṭṭhim uggayha vivādiyanti.
     Idam eva saccan ti ca vādiyantī ti. Sassato loko, idam
eva saccaṃ, mogham aññan ti vādiyanti kathenti6 bhananti7
dīpayanti voharanti. Asassato8 loko . . . pe . . . n'; eva
hoti na na hoti tathāgato paraṃmaraṇā, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti vādiyanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharantī ti, idam eva saccan ti ca vādiyanti.
     Te tvaṃ vadassū, na hi te 'dha9 atthi vādamhi jāte paṭi-
senikattā ti. Te tvaṃ diṭṭhigatike vadassū 10vādena
vādaṃ10 niggahena niggahaṃ, paṭikkammena paṭik-
kammaṃ, visesena visesam, paṭivisesena paṭivisesaṃ,
āvedhiyāya āvedhiyaṃ, nibbedhiyāya nibbedhiyaṃ, chedena
chedaṃ, maṇḍalena maṇḍalaṃ; te tuyhaṃ paṭisūrā paṭi-
purisā paṭisattū paṭimallā ti te tvaṃ vadassu. Na hi te
'dha11 atthi vādamhi jāte paṭisenikattā ti: vāde jāte sañjāte
nibbatte abhinibbatte pātubhūte ye12 paṭisenikattā13 paṭi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S vivāda-.
2-2 Bp dvāsaṭṭhidiṭṭhi-; S dvāsaṭṭhiṇaṃ ditthi-.
3-3 Bp S gaṇhitvā uggaṇhitvā.
4 S jānāmi.
5 S nipajjehi.
6 S om.
7 S bhaṇenti here and below.
8 Si assassato as often.
9 Bp ca.
10-10 Si om.
11 Si om.; Bp S ca.
12 Bp S ye 'va.
13 Bp -katā; S katvā.

[page 174]
174 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 832
lomakattā1 paṭikaṇṭakakattā2 paṭipakkhakattā3 kalahaṃ
kareyyuṃ, bhaṇḍanaṃ kareyyuṃ, viggahaṃ kareyyuṃ,
vivādaṃ kareyyuṃ, medhagaṃ kareyyuṃ, te n'; atthi na
santi na saṃvijjanti n'; upalabbhanti, pahīnā samucchinnā
vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhā ti, te tvaṃ vadassū na hi te 'dha atthi vādamhi
jāte paṭisenikattā4. Ten'; āha Bhagavā:

          Ye diṭṭhim uggayha vivādiyanti,
          idam eva saccan ti ca vādiyanti,
          te tvaṃ vadassu na hi te 'dha5 atthi
          vādamhi jāte paṭisenikattā6 ti.

_________________________________


  Sn_IV,8.10(=833): Visenikatvā pana ye caranti
               diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā,
               tesu tvaṃ 7kiṃ labhetho7 Pasūra,
               yesīdha n'; atthī param uggahītaṃ. || Nidd_I.8:10 ||


     Visenikatvā pana ye carantī ti. Senā vuccati mārasenā;
kāyaduccaritaṃ mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, mano-
duccaritaṃ mārasenā, rāgo8 mārasenā, doso mārasenā,
moho mārasenā, kodho upanāho makkho paḷāso issā
macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno
atimāno mado pamādo 9sabbe kilesā sabbe duccaritā9
sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusala-
bhisaṃkhārā mārasenā.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:
          *Kāmā te pathamā senā, dutiyārati vuccati
          . . . pe . . . jetvā ca labhate sukhan ti.
     Yato catūhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca
paṭisenikarā kilesā jitā 10ca parājitā ca10 bhaggā vippa-

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 436-439.
1 Bp -katā; S paṭilomaṃ katvā.
2 Bp -katā; S paṭikkantaṃ katvā.
3 Bp -katā; S paṭipakkhaṃ katvā.
4 Bp -katā; S katvā.
5 Bp S ca.
6 Bp -katā; S -katvā.
7-7 Bp kicca labhetha.
8 Bp S lobho.
9-9 S sabbakilesā, sabbaduccarītā.
10-10 S om.

[page 175]
S.N. 834] Pasūrasuttaniddeso. 175
luggā1 parammukhā; tena vuccanti2 visenikatvā3 ye
ti arahanto khīṇāsavā. Carantī ti caranti viharanti iri-
yanti vattenti pālenti yapenti yāpentī ti, visenikatvā pana
ye caranti.
     Diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā ti. Yesaṃ4 dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipas-
saddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; te
diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā5 aghaṭṭiyamānā6 appaṭihañ-
ñamānā appaṭihatamānā ti, diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā.
     Tesu tvaṃ 7kiṃ labhetho7 Pasūrā8 ti; tesu arahantesu
khīṇāsavesu kiṃ labhetho paṭisūra9 paṭipurisa paṭisattu
paṭimallā ti, tesu tvaṃ kiṃ labhetho Pasūra10.
     Yesīdha n'; atthī param uggahītan ti yesaṃ arahantānaṃ
khīṇāsavānaṃ idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ
pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaran ti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ11
ajjhositaṃ adhimuttaṃ n'; atthi na saṃvijjati12 n'; upalam-
bhati12; pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassad-
dhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhan ti, yesīdha
n'; atthī param uggahītaṃ. Ten'; aha Bhagavā:

          Visenikatvā pana ye caranti
          diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā,
          tesu tvaṃ kiṃ labhetho Pasūra,
          yesīdha n'; atthī param uggahītan ti.

_________________________________


  Sn_IV,8.11(=834): Atha tvaṃ pavitakkam13 āgamā
               manasā diṭṭhigatāni cintayanto,
               dhonena yugaṃ14 samāgamā,
               na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave15. || Nidd_I.8:11 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Si -luttā; S -laggā.
2 Bp vuccati.
3 S viseniṃkatvā ti.
4 Si S tesaṃ.
5 Bp S ad. ap(p)ativirujjhamānā.
6 Bp aghaṭi-; S om.
7 Bp kicca labhetha here and below; S ki lebhetha.
8 S paṃsurā.
9 Bp S patisūraṃ . . . patimallan ti.
10 Bp pasūraṃ.
11 Bp S ad. abhiniviṭṭhaṃ.
12 Bp S -anti.
13 Bp savitakkam āgama, always.
14 S sugaṃ māgamma.
15 S sampasatave, below -passatave and -passātave.

[page 176]
176 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 834
     Atha tvaṃ pavitakkam āgamā ti. Athā ti padasandhi
padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjana-
siliṭṭhatā padānupubbatā-m-etaṃ, athā ti. Pavitakkam
āgamā ti takkento1 vitakkento1 saṃkappento1: Jayo nu
kho me bhavissati, parājayo nu kho me bhavissati? ka-
thaṃ niggahaṃ karissāmi? kathaṃ paṭikammaṃ karis-
sāmi? 2kathaṃ visesaṃ karissāmi2 kathaṃ paṭivisesaṃ
karissāmi? kathaṃ āvedhiyaṃ karissāmi? kathaṃ nibbe-
dhiyaṃ karissāmi? kathaṃ chedaṃ karissāmi? kathaṃ
maṇḍalaṃ karissāmī? ti evaṃ takkento vitakkento saṃ-
kappento āgato 'si upāgato 'si sampatto 'si mayā saddhiṃ
samāgato 'sī ti, atha tvaṃ pavitakkam āgamā.
     Manasā diṭṭhigatāni cintayanto ti. Mano3 ti yaṃ cittaṃ
mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ
manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho, tajjā mano-
viññāṇadhātu. Cittena diṭṭhigatāni4 cintento vicintento;
sassato loko ti vā, asassato loko ti vā . . . pe . . . n'; eva
hoti na na hoti tathāgato paraṃmaraṇā ti vā ti, manasā
diṭṭhigatāni cintayanto.
     Dhonena yugaṃ samāgamā, na hi tvaṃ sakkhasi sampa-
yātave ti. Dhonā5 vuccati paññā; yā paññā pajānanā
. . . pe . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Kiṃ-
kāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya kayaduc-
caritaṃ dhutañ ca dhotañ ca sandhotañ ca niddhotañ ca
. . . pe . . . sabbākusalābhisaṃkhārā dhutā ca dhotā
ca sandhotā ca niddhotā ca. Athavā sammādiṭṭhiyā
micchadiṭṭhi6 7dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā
ca7 . . . pe . . . sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā
ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; athavā ariyena
aṭṭhaṅgikena maggena sabbe akusalā8, sabbe duccaritā,
sabbe darathā, sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbāku-
salābhisaṃkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā
ca. Bhagavā imehi dhoneyyehi dhammehi upeto samu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si -anto.
2-2 Si om.
3 See above.
4 Bp S ditthiṃ
5 See above, p. 77.
6 Bp S ad. sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo.
7-7 Bp S om.
8 Bp kilesā.

[page 177]
S.N. 834] Pasūrasuttaniddeso. 177
peto upagato samupagato upapanno samupapanno1 saman-
nāgato; tasmā Bhagavā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo
dhutakileso dhutapariḷāho ti 2dhoṇo ti2. Dhonena yugaṃ
samāgamā na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave ti. Pasūro
paribbājako na-ppaṭibalo dhonena Buddhena Bhagavatā
saddhiṃ yugaṃ samāgamā3 samāgantvā yugaggāhaṃ
gaṇhituṃ4 sākacchetuṃ sallapituṃ sākacchaṃ samāpajji-
tuṃ. Taṃ kissa hetu? Pasūro paribbājako hīno nihīno
omako lāmako jatukko5 paritto. So hi Bhagavā aggo ca
seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca pavaro ca. Yathā
saso na-ppaṭibalo mattena mātaṅgena saddhiṃ yugaṃ
samāgamā samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā
koṭṭhako na-ppaṭibalo sīhena migaraññā saddhiṃ yugaṃ
samāgamā samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā
vacchako taruṇako dhenupako na-ppaṭibalo usabhena
balakkakunā6 saddhiṃ yugaṃ samāgamā samāgantvā
yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā dhaṃko na-ppaṭibalo garu-
ḷena venateyyena saddhiṃ yugaṃ samāgamā samāgantvā
yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā caṇḍālo na-ppaṭibalo raññā
cakkavattinā saddhiṃ yugaṃ samāgamā samāgantvā
yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; yathā paṃsupisācako na-ppaṭibalo
Indena devaraññā saddhiṃ yugaṃ samāgamā samāgantvā
yugaggāhaṃ gaṇhituṃ; evam eva Pasūro paribbājako
na-ppaṭibalo dhonena Buddhena Bhagavatā saddhiṃ
yugaṃ samāgamā samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ
sākacchetuṃ sallapituṃ sākacchaṃ samāpajjituṃ. Taṃ
kissa hetu? Pasūro paribbājako hīnapañño nihīnapañño
omakapañño lāmakapañño jatukkapañño parittapañño.
So hi Bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javana-
pañño7 tikkhapañño nibbedhikapañño8 paññāppabheda-
kusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesāraj-
jappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S sampanno.
2 Si om.
3 Bp S samāgamaṃ.
4 S masitvā.
5 Bp S chatukko as usual.
6 Sic Bp Si; S calukkakunā (balakkatunā?).
7 S om.
8 S ad. javanapañño.

[page 178]
178 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 834
purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anan-
tayaso aḍḍho1 mahaddhano dhanavā netā2 vinetā anunetā
saññāpetā3 nijjhāpetā pekkhatā4 pasāretā5. So hi
Bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa
maggassa sañjānetā, anakkhātassa maggassa akkhātā,
maggaññū maggavidū maggakovido; maggānugā ca 6pan'
assa etarahi6 sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. So
hi Bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto
ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā,
atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammasāmi7 tathāgato.
N'; atthi tassa Bhagavato aññātaṃ8 adiṭṭhaṃ aviditaṃ
asacchikataṃ aphusitaṃ9 paññāya; atītaṃ anāgataṃ
paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena
Buddhassa Bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti;
yaṃ kiñci neyyaṃ10 nāma atthi11 jānitabbaṃ, attattho
vā parattho vā ubhayattho vā, diṭṭhadhammiko vā attho
samparāyiko vā attho, uttāno vā attho gambhīro vā attho,
gūḷho12 vā attho paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho nīto
vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā
attho, paramattho vā attho13, sabban taṃ anto buddhañāṇe
parivattati. 14Sabbaṃ kāyakammaṃ14 Buddhassa Bhaga-
vato ñāṇānuparivattati15, sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇānupari-
vattati, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇānuparivattati. Atīte
Buddhassa Bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate Bud-
dhassa Bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne
Buddhassa Bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ.
     Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ
ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ; neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ,
ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ. Neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Codd. addho.
2 S ninnetā.
3 Bp paññāpetā.
4 S upekkhetā.
5 Bp S pasādetā.
6-6 Si pana etarahi.
7 S dhammassāmi.
8 Si añātam.
9 Bp S aphussitam.
10 S ñeyyam, throughout.
11 Bp S ad. dhammaṃ.
12 Codd. guḷho.
13 Si om.
14-14 S sabbakāya-.
15 Bp ñāṇanu-.

[page 179]
S.N. 834] Pasūrasuttaniddeso. 179
na-pparivattati1, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho n'; atthi,
aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṃ
samuggapaṭalānaṃ sammāphusitānaṃ2 heṭṭhimaṃ samug-
gapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapa-
ṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhā-
yino; evam eva Buddhassa Bhagavato neyyañ ca ñāṇañ
ca aññamaññapariyantaṭṭhāyino: yāvatakaṃ neyyaṃ
tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñānaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ;
neyyapariyantikaṃ ñānaṃ, ñānapariyantikaṃ neyyaṃ,
neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ na-pparivattati3, ñāṇaṃ
atikkamitvā neyyapatho n'; atthi; aññamaññapariyan-
taṭṭhāyino te dhammā.
     Sabbadhammesu Buddhassa Bhagavato ñāṇaṃ pavattati,
sabbe dhammā Buddhassa Bhagavato āvajjanapaṭibaddhā
ākaṃkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppāda-
paṭibaddhā, sabbasattesu Buddhassa Bhagavato ñāṇaṃ
pavattati; sabbesaṃ4 sattānaṃ Bhagavā5 āsayaṃ6 jānāti
anusayaṃ jānāti caritaṃ jānāti adhimuttiṃ jānāti, appara-
jakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre
dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte
pajānāti. Sadevako loko samārako7 sabrahmako7 sassa-
maṇabrāhmaṇī8 pajā sadevamanussā anto buddhañāṇe
parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso
timitimiṅgalaṃ upādāya anto mahāsamudde9 parivattanti;
evam eva sadevako loko samārako7 sabrahmako7 sassa-
maṇabrāhmaṇī8 pajā10 sadevamanussā anto buddhañāṇe
parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ
venateyyaṃ upādāya11 ākāsassa padese parivattanti12,
evam eva ye pi te Sāriputtasamāpaññāya13 te14 pi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp na pavattati; S na-ppavattati.
2 Bp sammāphuss-; S sammāvass-.
3 Bp S na-ppavattati.
4 S ad. ca.
5 S om.
6 Bp anusayaṃ.
7 S ad. loko.
8 Bp sasamaṇa-.
9 S ad. udakaṃ.
10 S pajāya.
11 Bp ad. anto.
12 Bp S parivattati.
13 Si -samāpaññā.
14 S yathā.

[page 180]
180 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 834
Buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ deva-
manussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā1 tiṭṭhati2.
Ye pi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapati-
paṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālave-
dhirūpā vobhindantā3 maññe caranti paññāgatena diṭṭhi-
gatāni, te pañhe abhisaṃkharitvā abhisaṃkharitvā tathā-
gataṃ upasaṃkamitvā pucchanti 4gūḷhāni ca paṭicchannāni
ca4, kathitā 5ca visajjitā ca te pañhā Bhagavatā5 honti
niddiṭṭhakāraṇā6 upakkhittakā7 ca. Te8 Bhagavato sam-
pajjanti. Atha kho Bhagavā9 tattha atirocati10 yadidam
paññāyā ti, dhonena yugaṃ 11samāgamā na11 hi tvaṃ
sakkhasi sampayātave. Ten'; āha Bhagavā:

          Atha tvaṃ pavitakkam12 āgamā
          manasā diṭṭhigatāni cintayanto,
          dhonena yugaṃ samāgamā,
          na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave ti.

     AṬṬHAMO13 PASŪRASUTTANIDDESO14 NIṬṬHITO15.

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. abhibhavitvā.
2 Bp ad. yeva.
3 Bp S te bhindantā.
4-4 Si om.
5-5 S vajjikā ca dho pañca bhagavato.
6 S -kārakā.
7 S -khittatā.
8 S tenā (tena?).
9 Bp ad. va; S ad. ca.
10 S ārocati.
11-11 S samāgamaṇaṃ.
12 Bp sa- (as before).
13 Bp S om.
14 S pasurasutti aṭṭhamo niddeso.
15 Bp S samatto.

[page 181]
NAVAMO1 MĀGANDIYASUTTANIDDESO2. 181

  Sn_IV,9.1(=835): Disvāna Taṇhaṃ Aratiñ ca3 Rāgaṃ4
               nāhosi chando api methunasmiṃ;
               kim'; ev'; idaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ,
               pādā pi naṃ samphusituṃ na icche. || Nidd_I.9:1 ||


     Disvāna Taṇhaṃ Aratiñ ca3 Rāgaṃ4 nāhosi chando api
methunasmin ti Taṇhañ ca 5Aratiñ ca Rāgañ ca māradhītaro
disvā passitvā5, methunadhamme chando vā rāgo vā
pemaṃ vā nāhosī ti, disvāna Taṇhaṃ Aratiñ ca Rāgaṃ
nāhosi chando api methunasmiṃ.
     Kim'; ev'; idaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ pādā pi naṃ sam-
phusituṃ na icche ti kim'; ev'; idaṃ sarīram6 muttapuṇṇaṃ
karīsapuṇṇam semhapuṇṇaṃ rudhirapuṇṇaṃ7 aṭṭhisaṃ-
ghāṭaṃ nhārusambandhaṃ8 rudhiramaṃsāvalepanaṃ
cammāvanaddhaṃ9 chaviyā paṭicchannaṃ chiddāva-
chiddaṃ ugghariṃ10 magghariṃ11 kimisaṃghanisevitaṃ12
nānākalimalaparipūraṃ pādena akkamituṃ na icchey-
yaṃ13. Kuto pana saṃvāso vā samāgamo vā ti, kim ev'

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp māgaṇḍikasutti anukkati; S maggandiyasutta ti anukkati.
3 S om.
4 S ad. ca.
5-5 S arapuṇṇaṃ karisapuṇṇaṃ semhapuṇṇaṃ.
6 Si om.; S ad. some words from the following sentence.
7 Bp S ruhirap-.
8 S nahārus-.
9 Sic Si vḷ.; Si cammāvinaddhaṃ; Bp cammāvinandhaṃ; S cammāvanandaṃ.
10 Bp S uggharantaṃ.
11 Bp S paggharantaṃ.
12 S -saghānisevitaṃ.
13 Bp S iccheyya.

[page 182]
182 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 835
idaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ pādā pi naṃ samphusituṃ na
icche.
     1Anacchariyañ2 c'; etaṃ manusso3 yaṃ4 dibbe kāme
patthayanto mānussake kāme na iccheyya, mānussake
vā kāme patthayanto dibbe kāme na iccheyya; yaṃ tvaṃ
ubho pi na icchasi, na sādiyasi na patthesi na pihesi
nābhijappasi, kin te dassanaṃ, katamāya tvaṃ5 diṭṭhiyā
samannāgato? ti pucchatī6 ti1.
          Ten'; āha Bhagavā:

          Disvāna Taṇhaṃ Aratiñ ca Rāgaṃ
          nāhosi chando api methunasmiṃ;
          kim'; ev'; idaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ,
          pādā pi naṃ samphusituṃ na icche ti.

_________________________________


  Sn_IV,9.2(=836): Etādisañ ce ratanaṃ na icchasi7
               nāriṃ narindehi bahūhi patthitaṃ,
               diṭṭhigataṃ sīlavatānujīvitaṃ8
               bhavūpapattiñ ca vadesi kīdisaṃ. || Nidd_I.9:2 ||


Idaṃ vadāmī ti na tassa hoti
Māgandiyā ti Bhagavā
               dhammesu9 niccheyya samuggahītaṃ,
               passañ10 ca diṭṭhīsu anuggahāya
               ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassaṃ. || Nidd_I.9:3 ||


     Idaṃ vadāmī ti na tassa hotī ti. Idaṃ vadāmī ti idaṃ
vadāmi, etaṃ vadāmi, ettakaṃ vadāmi, ettāvatā vadāmi,
11idam diṭṭhigataṃ vadāmi11, sassato loko ti vā . . .
pe . . . n'; eva hoti na na hoti tathāgato paraṃmaraṇā
ti vā ti12. Na tassa hotī ti na mayhaṃ13 14hoti ettāvatā
vadāmī ti na tassa14 hotī ti, idaṃ vadāmī ti na tassa hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Bp aniccariyañ; S aniccayañ.
3 Bp mānusso.
4 Bp om.
5 Bp tvā.
6 S vuccatī.
7 Bp icchati.
8 Bp sīlavataṃ nujivitaṃ; S sīlabbataṃ nujīvitam.
9 Bp S na ca dh-.
10 Bp S sayañ.
11-11 S om.
12 Bp S om.
13 S ad. na mayhaṃ.
14-14 Si om.

[page 183]
S.N. 837] Māgandiyasuttaniddeso. 183
     Māgandiyā ti Bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati.
Bhagavā ti gāravādhivacanaṃ1 . . . pe . . . sacchikā
paññatti; yadidaṃ Bhagavā ti, Māgandiyā ti Bhagavā.
     Dhammesu2 niccheyya samuggahītan ti. Dhammesu3 dvāsaṭ-
ṭhiyā diṭṭhigatesu. Niccheyyā ti nicchinitvā4 vinicchi-
nitvā5 vicinitvā6 pavicinitvā6 tulayitvā tīrayitvā7 vibhā-
vayitvā vibhūtaṃ katvā, odhiggāho8 vilaggāho varaggāho9
koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho: idaṃ saccaṃ
tacchaṃ tathaṃ6 bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparittan ti gahitaṃ
parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ n'
atthi10 na saṃvijjati n'; upalabbhati; pahīnaṃ samuc-
chinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ
ñāṇagginā daḍḍhan ti11, dhammesu niccheyya samug-
gahītaṃ.
     Passañ12 ca diṭṭhīsu anuggahāyā ti diṭṭhīsu ādīnavaṃ
passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi na13
abhinivisāmi. Athavā na gaṇhitabbā na parāmasitabbā
na13 abhinivisitabbā ti6, evam pi passañ12 ca diṭṭhīsu
anuggahāya. Athavā sassato loko, idam eva saccaṃ
mogham aññan ti diṭṭhigatam etaṃ, diṭṭhigahaṇaṃ
diṭṭhikantāro14 diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ sa-upāyāsaṃ15
sapariḷāhaṃ, na nibbidhāya16, na virāgāya, na nirodhāya,
na upasamāya, na abhiññāya, na sambodhāya, na nibbā-
nāya saṃvattatī ti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto, diṭṭhiyo
na gaṇhāmi, na parāmasāmi, na abhinivisāmi. Athavā
na gaṇhitabbā na parāmasitabbā, 17na abhinivisitabbā17
ti, evam pi passañ12 ca diṭṭhīsu anuggahāya.

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. api ca.
2 Bp na ca dh-; S na dh-.
3 S ad. ti (-sū ti).
4 S nicchinditvā.
5 Si vinicchitvā; S om.
6 S om.
7 Si om.
8 S odisaggāho.
9 S para-.
10 Bp S ad. na santi.
11 S ad. na ca.
12 Bp S sayañ.
13 Bp S nābhi- here and below.
14 S -kantāraṃ, here and below, p. 6, 1.
15 S upāyāsaṃ.
16 S nibbidā.
17-17 S anabhi-.

[page 184]
184 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 837
     Asassato1 loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ
taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato
paraṃmaraṇā, na hoti tathāgato paraṃmaraṇā, hoti ca
na ca hoti tathāgato paraṃmaraṇā, n'; eva hoti na na hoti
tathāgato paraṃmaraṇā, idam eva saccaṃ, mogham
aññan ti diṭṭhigatam etaṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro
diṭṭhivisūkāyikaṃ2 diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ
sadukkhaṃ savighātaṃ sa-upāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, na
nibbidhāya3, na virāgāya, na nirodhāya, na upasamāya,
na abhiññāya, na sambodhāya, na nibbānāya saṃvattatī
ti diṭṭhīsu4 ādīnavaṃ passanto, diṭṭhiyo na gaṇhāmi, na
parāmasāmi, na abhinivisāmi. Athavā na gaṇhitabbā,
na parāmasitabbā, na abhinivisitabbā ti, evam pi passañ5
ca diṭṭhīsu anuggahāya. Athavā imā diṭṭhiyo evaṃ-
gahitā evaṃ-parāmaṭṭhā evaṃ-gatikā6 bhavissanti7 evaṃ-
abhisamparāyā ti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto, diṭṭhiyo
na gaṇhāmi, na parāmasāmi, na abhinivisāmi. Athavā
na gaṇhitabbā, na parāmasitabbā, na abhinivisitabbā ti,
evam pi passañ5 ca diṭṭhīsu anuggahāya. 8Athavā imā
diṭṭhiyo nirayasaṃvattanikā9 8tiracchānayonisaṃvattanikā
pittivisayasaṃvattanikā ti diṭṭhisu ādīnavaṃ passanto
diṭṭhiyo na gaṇhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi.
Athavā na gaṇhitabbā, na parāmasitabbā, nābhinivisitabbā
ti, evam pi passañ10 ca diṭṭhīsu anuggahāya.
     Athavā imā diṭṭhiyo aniccā saṃkhatā paṭiccasamup-
pannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā niro-
dhadhammā ti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na
gaṇhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi. Athavā na
gaṇhitabbā, na parāmasitabbā, nābhinivisitabbā ti11, evam
pi11 passañ10 ca diṭṭhīsu anuggahāya.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S prefex athavā sassato loko.
2 Bp S -visukaṃ.
3 S nibbidāya.
4 S idaṃ.
5 Bp S sayañ.
6 Bp S -gahitā.
7 Si bhavanti; S vasanti.
8-8 S om. down to the second following athavā.
9 Si niriya-.
10 Bp sayañ.
11 S om.

[page 185]
S.N. 838] Māgandiyasuttaniddeso. 185
     Ajjhattasantiṃ1 pacinaṃ adassan ti 2ajjhattaṃ santiṃ2,
ajjhattaṃ rāgassa santiṃ, dosassa santiṃ, mohassa santiṃ,
kodhassa upanāhassa makkhassa paḷāsassa issāya mac-
chariyassa māyāya sāṭheyyassa3 thambhassa sārambhassa
mānassa atimānassa madassa4 pamādassa sabbakilesānaṃ
sabbaduccaritānaṃ sabbadarathānaṃ sabbapariḷāhānaṃ
sabbasantāpānaṃ sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santiṃ5
vūpasantiṃ nibbutiṃ paṭipassaddhiṃ.
     Pacinan6 ti pacinanto vicinanto7 pavicinanto8 tula-
yanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto. Sabbe
saṃkhārā aniccā ti pacinanto9 vicinanto pavicinanto7
tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto.
Sabbe saṃkhārā dukkhā ti, sabbe dhammā anattā ti10 . . .
pe . . . yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabban taṃ niro-
dhadhamman ti pacinanto vicinanto pavicinanto7 tula-
yanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto.
     Adassan ti adassaṃ adakkhiṃ11 passiṃ12 paṭivijjhin13
ti, ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassaṃ14. Ten āha Bhagavā:

          Idaṃ vadāmī ti na tassa hoti
Māgandiyā ti Bhagavā
          dhammesu15 niccheyya samuggahītaṃ,
          passañ16 ca diṭṭhīsu anuggahāya
          ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassan ti.

_________________________________


  Sn_IV,9.4(=838): Vinicchayā yāni pakappitāni,
iti Māgandiyo
               te ve17 munī brūsi anuggahāya,
               ajjhattasantī ti yam etam atthaṃ
               kathaṃ nu dhīrehi paveditan taṃ. || Nidd_I.9:4 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 S -sandhi here and below.
2-2 Si om.
3 Bp sādheyyassa.
4 Si sadassa.
5 S ad. upasandhi (= upasantiṃ).
6 Bp santiṃ p-.
7 S om.
8 S pacinanto.
9 Si om.
10 Bp S ad. pacinanto vicinanto pavicinanto and om. pe.
11 S adukkhi.
12 Bp apassiṃ; S om.
13 S pativijjhan
14 S ad. vā.
15 Bp S na ca dh-.
16 Bp S sayañ.
17 S ce.

[page 186]
186 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 838
     Vinicchayā yāni pakappitānī ti. Vinicchayā1 vuccanti
dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni diṭṭhivinicchayā2. Pakappitānī ti
kappitā3 abhisaṃkhatā saṇṭhapitā ti pi pakappitā.
Athavā aniccā saṃkhatā paticcasamuppannā khayadhammā
vayadhammā virāgadhammā4 nirodhadhammā vipariṇā-
madhammā ti pi pakappitā ti, vinicchayā yāni pakap-
pitāni.
     Iti Māgandiyo ti. Itī ti padasandhi5 . . . pe . . .
padānupubbatā-m-etam, itī ti6.
     Te ve munī brūsi anuggahāya ajjhattasantī ti 7yam etam
atthan ti7. Te ve ti dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni. Munī ti
monaṃ vuccati ñāṇaṃ . . . pe . . . saṅgajālam aticca so
munī ti. Anuggahāyā ti. Diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto
diṭṭhiyo na gaṇhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmī8 ti
paggaṇhāsi9. Ajjhattasantī ti ca bhaṇasi. Yam etam
atthan ti yaṃ paramatthan ti, te2 ve2 munī brūsi
anuggahāya, ajjhattasantī10 ti yam etam atthaṃ.
     Kathaṃ nu dhīrehi paveditan tan ti. Kathan 11nū ti11
saṃsayapucchā12 vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṃ-
sapucchā13. Evaṃ nu kho,14na nu kho, kin nu kho14,
kathaṃ nu kho ti, kathaṃ nu8.
     Dhīrehī ti15 paṇḍitehi paññavantehi buddhimantehi
ñāṇīhi vibhāvīhi medhāvīhi. Paveditan ti veditaṃ pave-
ditaṃ16 ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si vinicchayāni.
2 Si om.
3 Bp S ad. pakappitā.
4 Bp -dhammāni.
5 Bp S om. pe and ad. padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo
byañjanasiliṭṭhatā.
6 Bp S ad. Māgaṇḍiyo ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṃkhā samaññatti
vohāro. Iti Māgaṇḍiyo ti.
7-7 S om.
8 S om.
9 Bp S om. and ad. ca bhaṇasi.
10 S ad. ti.
11-11 Bp om.
12 Bp padasaṃ.
13 S ad. kiṃ nu kho.
14-14 S om.
15 S ad. dhīrehi.
16 S om.

[page 187]
S.N. 839] Māgandiyasuttaniddeso. 187
vivaritaṃ1 vibhajitaṃ2 uttānīkataṃ pakāsitan ti, kathaṃ
nu dhīrehi paveditan taṃ. Ten āha Bhagavā3:

          Vinicchayā yāni pakappitāni,
iti Māgandiyo
          te ve munī brūsi anuggahāya,
          ajjhattasantī ti yam etam atthaṃ
          kathaṃ nu dhīrehi 4paveditan taṃ4?

_________________________________


  Sn_IV,9.5(=839): Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñānena,
Māgandiyā ti Bhagavā
               sīlabbatenā pi na suddhim āha
               adiṭṭhiyā assutiyā5 añāṇā6
               asīlatā abbatā7 no pi tena,
               ete ca nissajja anuggahāya
               santo anissāya bhavaṃ na jappe8. || Nidd_I.9:5 ||


     Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenā ti. Diṭṭhena pi
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttiṃ n'; āha, na kathesi, na bhaṇasi, na dīpayasi, na
voharasi. Sutena pi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ n'; āha, na kathesi, na
bhaṇasi, na dīpayasi, na voharasi. 9Diṭṭhasutena pi
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttiṃ n'; āha, na kathesi, na bhaṇasi, na dīpayasi, na
voharasi9. Ñāṇena pi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ n'; āha, na kathesi, na
bhaṇasi10, na dīpayasi, na voharasī ti, na diṭṭhiyā na
sutiyā na ñāṇena.
     Māgandiyā ti Bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati.
Bhagavā ti gāravādhivacanaṃ . . . pe . . . sacchikā
paññatti, yadidaṃ Bhagavā ti, Māgandiyā ti Bhagavā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp vivaraṭaṃ; S vivaṭaṃ.
2 Bp S vibhattaṃ.
3 Bp ad. brāhmaṇo.
4-4 Bp paveditataṃ; S paveditan ti.
5 S asutiyā.
6 S aññana.
7 S abhabbatā here and below.
8 S jappeyya.
9-9 S om.
10 S bhaṇesi as often.

[page 188]
188 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 839
     Sīlabbatenā pi na suddhim āhā ti sīlena pi suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ n'
āha, na kathesi, na bhaṇasi1, na dīpayasi 2na voharasi2.
Vattena3 pi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ n'; āha, na kathesi, na bhaṇasi, na
dīpayasi, na voharasi. Sīlabbatenā4 pi suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ n'; āha, na
kathesi, na bhaṇasi, na dīpayasi, na voharasī ti, sīlab-
batenā pi na suddhiṃ āha.
     Adiṭṭhiyā assutiyā5 añāṇā6 asīlatā abbatā7 no pi tenā ti.
Diṭṭhi pi icchitabbā, dasavatthukā sammādiṭṭhi: atthi
dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukka-
ṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi
paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā,
atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā8 sammāpaṭi-
pannā, ye imañ ca9 lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ10
abhiññā sacchikatvā pavedentī ti.
     Savanam pi icchitabbaṃ: parato ghoso, suttaṃ geyyaṃ
veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ11 jātakaṃ abbhu-
tadhammaṃ12 vedallaṃ.
     Ñāṇam pi icchitabbaṃ: kammassakataṃ13 ñāṇaṃ saccā-
nulomikaṃ14 ñāṇaṃ abhiññā ñāṇaṃ samāpattiñāṇaṃ15.
     Sīlam pi icchitabbaṃ: pātimokkhasaṃvaro16.
     Vattam pi icchitabbaṃ: aṭṭha dhutaṅgāni, āraññikaṅgaṃ
{piṇḍapātikaṅgaṃ} paṃsukūlikaṅgaṃ tecīvarikaṅgaṃ sapa-
dānacārikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ
yathāsanthatikaṅgaṃ.
     Adiṭṭhiyā assutiyā17 añāṇā18 asīlatā abbatā7 no pi tenā

--------------------------------------------------------------------------
1 S bhaṇasī ti.
2-2 S om.
3 Si vattenā.
4 Bp S sīlabbatena.
5 S asutiyā.
6 S aññāṇā.
7 S abhabbatā.
8 Bp samaggatā; S sammāgatā.
9 S om.
10 Si om.
11 S iti uttakaṃ.
12 Codd. abbhūtadh-.
13 Si S -kata-.
14 Si -anulomika-.
15 S samāpattiyā ñ-.
16 S ad. pi.
17 Bp S asutiyā.
18 S aññana.

[page 189]
S.N. 839] Māgandiyasuttaniddeso. 189
ti na pi 1sammādiṭṭhimattena, na pi1 2savanamattena,
na pi2 ñāṇamattena, na3 pi3 sīlamattena, na3 pi3 vatta-
mattena ajjhattasantipatto hoti, na pi vinā etehi dham-
mehi ajjhattasantiṃ pāpuṇāti; api ca sambhārā ime
dhammā honti4 ajjhattasantiṃ pāpuṇituṃ adhigantuṃ
phusituṃ5 sacchikātun ti, adiṭṭhiyā assutiyā6 añāṇā7
asīlatā abbatā no pi tena.
     Ete ca nissajja8 anuggahāyā ti ete9 kaṇhapakkhikānaṃ10
dhammānaṃ samugghātato pahānaṃ icchitabbaṃ. Tedhā-
tukesu kusalesu3 dhammesu atammayatā11 icchitabbā.
Yato kaṇhapakkhikā12 dhammā samugghātapahānena
pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ-
gatā āyatiṃ anuppādadhammā, tedhātukesu ca kusalesu
dhammesu atammayatā13 hoti. Ettāvatā pi na gaṇhāti,
na parāmasati, nābhinivisati. Athavā na3 gaṇhitabbā, na
parāmasitabbā, nābhinivisitabbā ti, evam pi ete ca14
nissajja anuggahāya. Yato15 taṇhā ca diṭṭhi ca16 māno
ca pahīnā honti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ-
gatā āyatiṃ anuppādadhammā17, ettāvatā pi na gaṇhāti,
na parāmasati, nābhinivisatī ti, evam pi ete ca nissajja
anuggahāya. Yato puññābhisaṃkhāro ca apuññābhisaṃ-
khāro ca 18āṇeñjābhisaṃkhāro ca18 pahīnā honti, ucchin-
namūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppāda-
dhammā, ettāvatā pi na gaṇhāti, na parāmasati, nābhini-
visatī ti, evam pi ete ca nissajja anuggahāya.
     Santo anissāya bhavaṃ na jappe ti. Santo ti rāgassa
santattā19 santo, dosassa santattā santo, mohassa santattā

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S -matenāpi.
2-2 S sevaṇamattenāpi.
3 S om.
4 S hoti.
5 Bp phassituṃ; S assituṃ.
6 S asutiyā.
7 S aññana.
8 S nisajja.
9 Bp ete ti; S etehi.
10 S -pakkhiyānaṃ.
11 S ākampakaṃyathā.
12 S -pakkhiyā.
13 Bp akammayatā; S akammakaṃ yathā.
14 S na.
15 Bp S ad. ca.
16 Bp S om.
17 S ad. ti.
18-18 S om.
19 Bp S samitattā throughout.

[page 190]
190 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 839
santo, kodhassa upanāhassa makkhassa paḷāsassa issāya
macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa sāram-
bhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa sabba-
kilesānaṃ sabbaduccaritānaṃ sabbadarathānaṃ sabbapari-
ḷāhānaṃ sabbasantāpānaṃ sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ
santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā
vigatattā paṭipassaddhattā santo1 vūpasanto nibbuto
paṭipassaddho ti, santo.
     Anissāyā ti dve nissayā, taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo
ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhānissayo . . . pe . . . ayaṃ
diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṃ pahāya, diṭṭhinissayaṃ
paṭinissajjitvā, cakkhuṃ anissāya, sotaṃ anissāya, ghānaṃ
anissāya, jivhaṃ anissāya, kāyaṃ anissāya, manaṃ anis-
sāya, rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kulaṃ gaṇam
āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍa-
pātaṃ senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ
rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ
nevasaññānāsaññābhavaṃ ekavokārabhavaṃ catuvokāra-
bhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atītaṃ anāgataṃ paccup-
pannaṃ diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme2 anissāya
agaṇhitvā aparāmasitvā abhinivisitvā ti, santo anissāya.
     Bhavaṃ na jappe ti kāmabhavaṃ na jappeyya, rūpa-
bhavaṃ na jappeyya, arūpabhavaṃ na jappeyya, 3na
pajappeyya3, na abhijappeyyā ti, santo anissāya bhavaṃ
na jappe. Ten'; āha Bhagavā:

          Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena,
Māgandiyā ti Bhagavā
          sīlabbatenā pi na suddhim āha
          adiṭṭhiyā assutiyā4 añāṇā5
          asīlatā abbatā no pi tena,
          ete6 ca nissajja anuggahāya
          santo anissāya bhavaṃ na jappe ti.

_________________________________


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ad. upasanto.
2 S om.
3-3 S om.
4 S asutiyā as usual.
5 S aññāṇā as usual.
6 S ad. na.

[page 191]
S.N. 840] Māgandiyasuttaniddeso. 191

  Sn_IV,9.6(=840): No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na
ñāṇena
iti Māgandiyo
               sīlabbatenā pi 1na suddhim1 āha
               adiṭṭhiyā assutiyā2 añāṇā3
               asīlatā abbatā4 no pi tena,
               maññām'5 ahaṃ momuham eva dham-
mam,
               diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ. || Nidd_I.9:6 ||


     No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenā ti diṭṭhiyā pi
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttim 6n'; āha6, na kathesi, na bhaṇasi, na dīpayasi,
na voharasi7. Sutena pi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhim
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ 8n'; āha, na kathesi, na
bhaṇasi, na dīpayasi, na voharasi8. Diṭṭhasutena pi
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ 6muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttiṃ n'; āha, na kathesi, na bhaṇasi, na dīpayasi, na
voharasi6. Ñāṇena pi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhim
muttiṃ vimuttim parimuttiṃ n'; āha, na kathesi, na
bhaṇasi, na dīpayasi, na voharasī ti, no ce kira diṭṭhiyā
na sutiyā na ñāṇena.
     Iti Māgandiyo ti. Itī ti padasandhi . . . pe . . .8 anu-
pubbatā-m-etaṃ, itī ti8. Māgandiyo ti tassa brāhmaṇassa
nāman 9ti, iti Māgandiyo9.
     Sīlabbatenā pi na suddhim āhā ti sīlena pi suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ10; vattena11 pi suddhiṃ visuddhiṃ
parissuddhiṃ10 sīlabbatenā pi suddhiṃ visuddhiṃ pari-
suddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ n'; āha, na kathesi,
na bhaṇasi, na dīpayasi, na voharasī ti, sīlabbatenā pi na
suddhim āha.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 PTS visuddhim.
2 S asutiyā as usual.
3 S aññāṇā as usual.
4 S appathā.
5 PTS maññe-m-ahaṃ.
6-6 S om.
7 Si ad. na.
8-8 Bp S om.
9-9 Bp S om. and ad. pe.
10 Bp S ad. pe.
11 Bp S vatena.

[page 192]
192 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 840
     Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā asīlatā abbatā1 no pi tenā ti
diṭṭhi pi icchitabbā ti evaṃ bhaṇasi, savanam pi icchi-
tabban ti evaṃ bhaṇasi, ñāṇam pi icchitabban ti evaṃ
bhaṇasi, 2sīlam pi icchitabban ti evaṃ bhaṇasi, vattam
pi icchitabban ti evaṃ bhaṇasi2. Na sakkosi ekaṃsena
anujānituṃ, na sakkosi ekaṃsena paṭikkhipitun ti,
adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā asīlatā abbatā no pi tena.
3Maññām'; ahaṃ3 momuham eva dhamman ti momūha-
dhammo ayaṃ tuyhaṃ bāladhammo4 añāṇadhammo5
amarāvikkhepadhammo6 ti evaṃ 7maññāmi, evaṃ7
jānāmi, evaṃ ājānāmi,8 evaṃ paṭivijjhāmī9 ti, maññām'
ahaṃ momuham eva dhammaṃ.
     Diṭṭhiyā eke paccenti suddhin ti diṭṭhiyā eke samaṇa-
brāhmaṇā suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti: sassato loko, idam eva
saccaṃ, mogham aññan ti, diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttiṃ paccenti; 10asassato loko . . . pe . . . n'; eva
hoti na na hoti tathāgato paraṃmaraṇā, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ
paccentī ti10, diṭṭhiyā11 eke paccenti suddhiṃ. Ten'; āha
so brāhmaṇo:

          No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā 12na ñāṇena12
iti Māgandiyo
          sīlabbatenā pi na suddhim āha
          diṭṭhiyā assutiyā añāṇā
          asīlatā abbatā no pi tena,
          maññām'; ahaṃ momuham eva dhammaṃ,
          diṭṭhiyā eke paccenti suddhin ti.

_________________________________


--------------------------------------------------------------------------
1 S appatā.
2-2 Bp S om.
3-3 S maññamanaṃ (=maññe-m-ahaṃ?).
4 Bp ad. muḷhadhammā.
5 S aññāṇadh-.
6 S amaravikkhedh-.
7-7 S om.
8 Bp ad. evaṃ vijānāmi, evaṃ paṭivijānāmi; S ad. evaṃ vijānāmi.
9 Si pativijjhānāmī; Bp ?; S paṭivijjhamī.
10-10 Bp om.
11 Si om.
12-12 Si aññāṇena; S aññāṇeṇa.

[page 193]
S.N. 841] Māgandiyasuttaniddeso. 193

  Sn_IV,9.7(=841): Diṭṭhīsu1 nissāya anupucchamāno
Māgandiyā ti Bhagavā
               samuggahītesu pamoham2 āgā
               ito ca nāddakkhi aṇum pi saññaṃ,
               tasmā tuvaṃ momuhato dahāsi. || Nidd_I.9:7 ||


     Diṭṭhīsu nissāya anupucchamāno ti. Māgandiyo brāh-
maṇo diṭṭhiṃ nissāya diṭṭhiṃ pucchati, lagganaṃ nissāya
laggaṇaṃ pucchati, bandhanaṃ nissāya bandhanaṃ
pucchati, palibodhaṃ nissāya palibodhaṃ pucchati. Anu-
pucchamāno ti punappunaṃ pucchatī ti, diṭṭhīsu nissāya
anupucchamāno.
     Māgandiyā ti Bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati
Bhagavā ti gāravādhivacanaṃ . . . pe . . . sacchikā
paññatti yadidaṃ Bhagavā ti, Māgandiyā ti Bhagavā.
     Samuggahītesu pamoham3 āgā ti yā4 diṭṭhi tayā gahiṭā
parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttā; tay'5 eva
tvaṃ diṭṭhiyā mūlho 'si, pamūḷho6 sammūḷho7, mohaṃ
āgato 'si, pamohaṃ āgato 'si, sammohaṃ āgato 'si,
andhakāraṃ pakkhanto 'sī ti, samuggahītesu pamoham8
āgā.
     Ito ca nāddakkhi aṇum pi saññan ti. Ito ajjhattasantito
vā paṭipattito9 vā dhammadesanato vā, yuttasaññaṃ
10vā pattasaññaṃ1011 lakkhaṇasaññaṃ vā kāraṇa-
saññaṃ vā ṭhānasaññaṃ vā 12na paṭilabhasi12; kuto
ñāṇan? ti, evam pi ito ca nāddakkhi aṇum pi saññaṃ.
Athavā aniccaṃ vā aniccasaññānulomaṃ vā, dukkhaṃ vā6
dukkhasaññānulomaṃ vā, anattaṃ vā anattasaññānulomaṃ
vā, saññuppādamattaṃ vā saññānimittaṃ13 vā na6 paṭila-

--------------------------------------------------------------------------
1 S ditthusu; PTS diṭṭhiñ ca.
2 S sammohaṃ.
3 S amohaṃ.
4 Bp ad. sā.
5 Si tass'.
6 S om.; Bp ad. 'si.
7 Bp S ad. 'si.
8 S amohaṃ.
9 Bp paṭipadāto; S paṭipadato.
10-10 S om.
11 Bp S om. here and below three times.
12-12 S nappaṭilabhati.
13 Bp sañjānimittaṃ; S sañjāninamattaṃ.

[page 194]
194 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 841
bhasi, kuto ñāṇan? ti, evam pi ito ca nāddakkhi aṇum
pi saññaṃ.
     Tasmā tuvaṃ momuhato dahāsī ti. Tasmā ti tasmā
taṃkāraṇā taṃhetu taṃpaccayā taṃnidānā. Momūha-
dhammato bāladhammato mūlhadhammato añāṇadham-
mato amarāvikkhepadhammato dahāsi passasi dakkhasi
olokesi nijjhāyasi upaparikkhasī ti, tasmā tuvaṃ momu-
hato dahāsi. Ten'; āha Bhagavā:

          Diṭṭhīsu nissāya anupucchamāno
Māgandiyā ti Bhagavā
          samuggahītesu pamoham āgā
          ito ca nāddakkhi aṇum pi saññaṃ,
          tasmā tuvaṃ momuhato dahāsī ti.

_________________________________


  Sn_IV,9.8(=842): Samo visesī uda vā nihīno
               yo maññatī, so vivadetha tena,
               tīsu vidhāsu avikampamāno1
               samo visesī ti na tassa hoti. || Nidd_I.9:8 ||


     Samo visesī uda vā nihīno yo maññatī so vivadetha tenā
ti. Sadiso 'ham asmī ti vā, seyyo 'ham asmī ti vā,
nihīno2 'ham asmī ti vā yo maññati, so tena mānena,
tāya diṭṭhiyā, tena3 vā puggalena, kalahaṃ kareyya,
bhaṇḍanaṃ kareyya, viggahaṃ kareyya, vivādaṃ kareyya,
medhagaṃ kareyya: Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ
ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi; kiṃ tvaṃ
imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? micchāpaṭipanno tvam
asi, aham asmi sammāpaṭipanno, sahitam4 me, asahitan5
te, pure vacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure
avaca, adhiciṇṇan te viparāvattaṃ, āropito te vādo,
niggahito 6tvam asi6; cara vādappamokkhāya, nibbedhehi
vā sace pahosī ti, samo visesī uda vā nihīno yo maññatī,
so vivadetha tena.

--------------------------------------------------------------------------
1 S adhikammamāno (=avikappamāno).
2 Bp S hīno.
3 S te.
4 S pahitam.
5 S apahitan.
6-6 Bp 'si; S om.

[page 195]
S.N. 843] Māgandiyasuttaniddeso. 195
     Tīsu vidhāsu avikampamāno1 samo visesī ti na tassa hotī
ti. Yass'; etā tisso vidhā pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭipassaddhā abhabbuppattikā, ñāṇagginā daḍḍhā, so
tīsu vidhāsu na kampati2, na vikampati3; avikampamā-
nassa4 puggalassa sadiso 'ham asmī ti vā, seyyo 'ham
asmī ti vā, nihīno5 'ham asmī ti vā, na tassa hotī ti, na
mayhaṃ hotī ti, tīsu vidhāsu avikampamāno samo visesī
ti na tassa hoti. Ten'; āha Bhagavā:

          Samo visesī uda vā nihīno
          yo maññatī, so vivadetha tena,
          tīsu vidhāsu avikampamāno6
          samo visesī ti na tassa hotī ti.

_________________________________


  Sn_IV,9.9(=843): Saccan ti so brāhmaṇo kiṃ vadeyya?
               musā ti vā so vivadetha kena?
               yasmiṃ samaṃ visamaṃ vā pi n'
atthi,
               sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyya? || Nidd_I.9:9 ||


     Saccan ti so brāhmaṇo kiṃ vadeyyā? ti. Brāhmaṇo ti
sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo . . . pe . . .
anissito7 tādi pavuccati8 9sa brahmā ti9. Saccan ti so
brāhmaṇo kiṃ vadeyyā? ti. Sassato loko, idam eva saccaṃ,
moghamaññan ti brāhmaṇo kiṃ vadeyya, kiṃ katheyya,
kiṃ bhaṇeyya, kiṃ dīpayeyya10, kiṃ vohareyya, asassato
loko . . . pe . . . n'; eva hoti na na hoti tathāgato paraṃ-
maraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti brāhmaṇo
kiṃ vadeyya, kiṃ katheyya, kiṃ bhaṇeyya, kiṃ dīpayeyya,
kiṃ vohareyyā? ti11, saccan ti so brāhmaṇo kiṃ vadeyya?
     Musā ti vā so vivadetha kenā? ti. Brāhmaṇo mayhaṃ
va saccaṃ, tuyhaṃ musā ti kena mānena, kāya diṭṭhiyā,
kena vā puggalena kalahaṃ kareyya, bhaṇḍanaṃ kareyya,

--------------------------------------------------------------------------
1 S avippamāno (=avikappamāno).
2 S kappati.
3 S vikappati.
4 S avikappamānassa.
5 Bp S hīno.
6 S avikappamāno.
7 Bp asito; S āsito.
8 Bp S pavuccate.
9-9 Bp om.; S sabbrahmā.
10 S dīpeyya.
11 S om.

[page 196]
196 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 843
viggahaṃ kareyya, vivādaṃ kareyya, medhagaṃ1 kareyya:
na2 tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi . . . pe . . .
nibbedhehi3 vā sace pahosī? ti, musā ti vā so vivadetha
kena?
     Yasmiṃ samaṃ visamaṃ vā pi n'; atthī ti. Yasmin2 ti2
yasmiṃ puggale4 arahante khīṇāsave. Sadiso 'ham asmī
ti māno n'; atthi, seyyo 'ham asmī ti atimāno n'; atthi,
hīno 'ham asmī ti omāno n'; atthi5, na saṃvijjati, n'
upalabbhati, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭi-
passaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhan ti,
yasmiṃ samaṃ visamaṃ vā pi n'; atthi.
     Sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyyā? ti so kena mānena
kāya diṭṭhiyā, kena vā puggalena vādaṃ paṭisaṃyujjeyya6
paṭiphareyya7, kalahaṃ kareyya, bhaṇḍanaṃ kareyya,
viggahaṃ kareyya, vivādaṃ kareyya, medhagaṃ kareyya:
na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi . . . pe . . .
nibbedhehi vā sace pahosī? ti, sa kena vādaṃ paṭisaṃyu-
jeyya8? Ten'; āha Bhagavā:

          Saccan ti so brāhmaṇo kiṃ vadeyya?
          musā ti vā so vivadetha kena?
          yasmiṃ samaṃ visamaṃ vā pi n'; atthi,
          sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyyā? ti.

_________________________________


  Sn_IV,9.10(=844): Okam pahāya aniketasārī
               gāme9 akubbaṃ muni santhavānī10
               kāmehi ritto apurekkharāno11
               kathaṃ na12 viggayha janena kayirā? || Nidd_I.9:10 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 S medhakaṃ, always.
2 S om.
3 S nibbedhena (l. 17 nibbedhehi).
4 Si om.
5 Bp S ad. na santi.
6 Bp S paṭisaññojeyya.
7 Bp paṭibaleyya; S paṭivareyya.
8 Bp paṭisaññojeyya; S paṭisaṃñejeyya.
9 Si kāme here and below.
10 Bp sandavāni; S sandhavāni.
11 Si apurakkharāno.
12 Si nu.

[page 197]
S.N. 844] Māgandiyasuttaniddeso. 197
     *Atha kho Hālindakāni1 gahapati yen'; āyasmā Mahā-
kaccāno ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā āyasmantaṃ
Mahākaccānaṃ abhivādetvā ekam antaṃ nisīdi; ekam
antaṃ nisinno kho Hālindakāni gahapati āyasmantaṃ
Mahākaccānaṃ etad avoca: Vuttam idaṃ bhante Kaccāna2
Bhagavatā Aṭṭhakavaggike3 Māgandiyapañhe4:
            Okaṃ pahāya aniketasārī
            gāme5 akubbaṃ muni santhavānī6
            kāmehi ritto, apurekkharāno
            kathaṃ na7 viggayha janena kayirā8 ti.
     Imassa nu kho bhante Kaccāna9 Bhagavatā saṃkhittena
bhāsitassa kathaṃ 10attho vitthārena daṭṭhabbo10? ti. --
Rūpadhātu kho gahapati viññāṇassa oko, rūpadhāturāga-
vinibandhañ11 ca pana viññāṇaṃ okasārī12 ti vuccati13.
Vedanādhātu kho gahapati, saññādhātu kho gahapati,
saṃkhāradhātu kho gahapati viññāṇassa oko, saṃkhāra-
dhāturāgavinibandhañ14 ca pana viññāṇaṃ okasarī ti
vuccati; evaṃ kho gahapati okasārī hoti.
     Kathañ ca gahapati anokasārī15 hoti? Rūpadhātuyā
kho gahapati yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye
upāyupādānā16 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te tathā-
gatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ17

--------------------------------------------------------------------------
* S. iii, 9.
1 Bp Hāliddakāni, throughout; Saṃ. iii, 9 has Hāliddikāni.
2 S kaccāyana, here and below. Wanting in Saṃ.
3 Si aṭṭhavaggike.
4 Bp māgaṇḍikapañha; S māgandikapahena.
5 Si S kāme.
6 Bp S as above.
7 Si nu.
8 Bp karirā.
9 S kaccāyanaṃ.
10-10 Bp S Saṃ. vitthārena attho.
11 S -vinividdhañ.
12 S -kassāri here and below twice.
13 S om.
14 Si om. -rāga-; S has -yāna-.
15 S akassāri.
16 S upādānā.
17 Bp anabhāvaṃ katā throughout.

[page 198]
198 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 844
gatā āyatiṃ1 anuppādadhammā; tasmā tathāgato ano-
kasārī ti vuccati. Vedanādhātuyā kho gahapati, saññā-
dhātuyā kho gahapati, saṃkhāradhātuyā kho gahapati,
viññāṇadhātuyā kho gahapati yo chando, yo rāgo, yā
nandi, yā taṇhā, ye upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhini-
vesānusayā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālā-
vatthukatā anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammā;
tasmā tathāgato anokasārī ti vuccati; evaṃ kho gahapati
anokasārī hoti.
     Kathañ ca gahapati niketasārī2 hoti? Rūpanimitta-
niketasāravinibandhaṃ3 kho gahapati niketasārī4 ti vuc-
cati. Saddanimittagandhanimittarasanimittaphoṭṭhabba-
nimittadhammanimittaniketasāravinibandhaṃ5 kho gaha-
pati niketasārī ti vuccati; evaṃ kho gahapati niketasārī
hoti.
     Kathañ ca gahapati aniketasārī6 hoti? Rūpanimitta-
niketasāravinibandhā7 kho gahapati tathāgatassa pahīnā
ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anup-
pādadhammā; tasmā tathāgato aniketasārī ti vuccati.
Saddanimittagandhanimittarasanimittaphoṭṭhabbanimitta-
dhammanimittaniketasāravinibandhā8 kho gahapati tathā-
gatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthugatā anabhāvaṃ
gatā āyatiṃ9 anuppādadhammā; tasmā tathāgato anike-
tasārī ti vuccati; evaṃ kho gahapati aniketasārī hoti.
     Kathañ ca gahapati gāme10 santhavajāto11 hoti?

--------------------------------------------------------------------------
1 S āyati as often.
2 S nigedas-.
3 Si rūpanimittaketasāravinibandhā; Bp rūpanimittaketavisāravinibandhā;
S rūpanimittaniketavisāravinibandhaṃ.-- In Saṃ. B has -niketavisāra-
always.
4 S nigetas-.
5 S -nikesavisādavinibandhaṃ.
6 S aketas-.
7 S -vinibandhaṃ; Bp same reading as above, n. 3.
8 Bp -niketavisāravinibandhā, S -niketavisārivini bandhā.
9 S āyati as often.
10 Si kāme, as above and below.
11 Bp sandhavaj-; S santaj-, here and below.

[page 199]
S.N. 844] Māgandiyasuttaniddeso. 199
Idha gahapati ekacco1 gihīhi2 saṃsaṭṭho viharati, saha-
nandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito,
uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā voyogaṃ āpajjati.
Evaṃ kho gahapati gāme santhavajāto hoti.
     Kathañ ca gahapati gāme na santhavajāto hoti? Idha
gahapati3 bhikkhu gihīhi4 asaṃsaṭṭho5 viharati, na
sahanandī, na sahasokī, na sukhitesu sukkhito, na dukkhi-
tesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu na attanā
voyogaṃ āpajjati. Evaṃ kho gahapati gāme na santha-
vajāto hoti.
     Kathañ ca gahapati kāmehi6 aritto7 hoti? Idha
gahapati ekacco8 kāmesu avītarāgo9 hoti avītachando10
avītapemo11 avītapipāso12 avītapariḷāho13 avītataṇho13,
evaṃ kho gahapati kāmehi aritto14 hoti.
     Kathañ ca gahapati kāmehi ritto15 hoti? Idha gaha-
pati16 bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vītachando17 18
vītapemo17 vītapipāso17 vītapariḷāho17 vītataṇho17; evaṃ
kho gahapati kāmehi ritto hoti.
     Kathañ ca gahapati purekkharāno19 hoti? Idha gaha-
pati ekaccassa20 evaṃ hoti: evaṃrūpo siyaṃ21 anāgatam
addhānan ti, tattha nandiṃ samanvāgameti22; evaṃvedano
siyaṃ, evaṃsañño siyaṃ, evaṃsaṃkhāro siyaṃ, evaṃ-
viññāṇo siyaṃ anāgatam addhānan ti, tattha nandiṃ
samanvāgameti22; evaṃ kho gahapati purekkharāno23 hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. bhikkhu (om. in Saṃ.).
2 S gihi (= gihī as B in Saṃ.).
3 Bp S ad. ekacco (om. in Saṃ.).
4 S gīhinaṃ.
5 S saṃsaṭṭho.
6 S gāmehi.
7 S aditto.
8 Bp S ad. bhikkhu.
9 S vītarāgo.--Saṃ. has avigata- throughout.
10 S avigatachando.
11 Bp avigatapemo; S om.
12 Bp avigatapipāso; S om.
13 Bp S avigata-.
14 S alitto.
15 S ditto, here and below.
16 Bp S ad. ekacco.
17 Bp S vigata-.
18 S ad. hoti.
19 S surah- (= purak-).
20 Bp S ad. bhikkhuno.
21 S siyā sometimes.
22 Bp S samannāneti.
23 S purak-.

[page 200]
200 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 844
     Kathañ ca gahapati apurekkharāno1 hoti? Idha gaha-
pati ekaccassa2 evaṃ hoti: evaṃrūpo siyaṃ anāgatam
addhānan ti3, 4tattha nandiṃ4 na5 samanvāgameti5,
evaṃvedano siyaṃ, evaṃsañño siyaṃ, evaṃsaṃkhāro
siyaṃ, evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatam addhānan ti, tattha7
nandiṃ8 na9 samanvāgameti6; evaṃ kho gahapati
apurekkharāno hoti.
     Kathañ ca gahapati kathaṃ viggayha janena kattā hoti?
Idha gahapati ekacco evarūpiṃ10 kathaṃ kattā hoti: na
tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi . . . pe11 . . .
nibbedhehi vā sace pahosī ti; evaṃ kho gahapati kathaṃ
viggayha janena kattā hoti.
     Kathañ ca gahapati kathaṃ na viggayha janena kattā
hoti? Idha gahapati ekacco na evarūpiṃ kathaṃ kattā
hotī: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi . . . pe . . .
nibbedhehi vā sace pahosī ti; evaṃ kho gahapati kathaṃ
na viggayha janena kattā hoti. Iti kho gahapati yan taṃ
vuttaṃ Bhagavatā Aṭṭhakavaggike Māgaṇḍikapañhe:
            Okam pahāya aniketasārī
            gāme akubbaṃ muni santhavānī12
            kāmehi ritto13 apurekkharāno
            kathaṃ na viggayha janena kayirā14 ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S apurak-.
2 Bp S ad. bhikkhuno.--Saṃ. (except S) has na evaṃ hoti.
3 Bp ad. na.
4-4 S om.
5 S om.
6 Bp S samannāneti.
7 Bp ad. na.
8 S nandi.
9 Bp S om.
10 Bp S evarūpi here and below.
11 Bp and Saṃ. om. pe and have the text in full: ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ
ājānāmi, kiṃ tvaṃ imam dhammavinayaṃ ājānissasi? micchāpaṭipanno
tvam asi, aham asmi sammāpaṭipatino; sahitaṃ me, asahitaṃ te; pure
vacaniyaṃ pacchā avaca; pacchā vacanīyaṃ pure avaca; adhiciṇṇan te
viparāvattaṃ; āropito te vādo, niggahito 'si; cara vādapamokkhāya.
12 Bp sandhavāni; S santavāni, as above and below.
13 S ditto.
14 Bp kāriyā.

[page 201]
S.N. 845] Māgandiyasuttaniddeso. 201
     Imassa kho gahapati Bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa
evaṃ vitthārena attho1 daṭṭhabbo2. Ten'; āha Bhagavā:

          Okam pahāya aniketasārī
          gāme akubbaṃ muni santhavānī
          kāmehi ritto apurekkharāno
          kathaṃ 3na viggayha3 janena kayirā4 ti.

_________________________________


  Sn_IV,9.11(=845): Yehi vivitto vicareyya loke,
               na tāni uggayha vadeyya5 nāgo:
               elambujaṃ6 kaṇṭakavārijaṃ7 yathā
               jalena paṅkena c'; anūpalittaṃ,
               evaṃ munī santivado8 agiddho
               kāme ca loke ca anūpalitto. || Nidd_I.9:11 ||


     Yehi vivitto vicareyya loke ti. Yehī ti yehi9 diṭṭhi-
gatehi. Vivitto ti kāyaduccaritena vitto10 vivitto11 pavi-
vitto, vacīduccaritena manoduccaritena rāgena . . .
pe12 . . . sabbākusalābhisaṃkhārehi13 vitto14 vivitto
pavivitto12. Vicareyyā ti careyya vihareyya iriyeyya
vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya. Loke ti manussaloke
ti, yehi vivitto vicareyya loke.
     Na tāni uggayha vadeyya nāgo ti. Nāgo ti āguṃ na
karotī ti nāgo; na gacchatī ti nāgo, nāgacchatī ti
nāgo.
     Kathaṃ āguṃ na karotī ti nāgo? Āgu vuccanti pāpakā
akusalā dhammā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkha-
vipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp S ad. ti.
3-3 S aviggayha.
4 Bp kāriyā; S kasira.
5 S careyya.
6 S elaṃpujaṃ.
7 Bp kaṇṭhaka-; S kabbakarījaṃ.
8 PTS santivādo.
9 Si om.
10 Bp ritto; S dito (=ritto).
11 S pavivitto ti.
12 S om.
13 S sabbakusalasaṃkhārā[b]hisaṃkāreṇa.
14 Bp S ritto.

[page 202]
202 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 845
            *Āguṃ na karotī ti kiñci loke,
Sabhiyā ti Bhagavā,
            sabbasaṃyoge1 visajja bandhanāni
            sabbattha na sajjati vimutto,
            nāgo tādi vuccate2 tathattā3 ti4;
evaṃ āguṃ na karotī ti, nāgo5.
     Kathaṃ na gacchatī ti nāgo6? Na chandāgatiṃ gac-
chati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na
bhayāgatiṃ gacchati; na rāgavasena gacchati, na dosa-
vasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena
gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena
gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena
gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati niyyati vuyhati
saṃhariyati; evaṃ na gacchatī ti nāgo.
     Kathaṃ nāgacchatī ti nāgo? Sotāpattimaggena ye
kilesā pahīnā, te kilese na puneti, na pacceti, na paccā-
gacchati; sakadāgāmimaggena anāgāmimaggena arahatta-
maggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti, na pacceti,
na paccāgacchati; evaṃ nāgacchatī ti nāgo.
     Na tāni uggayha vadeyya nāgo ti. Nāgo na tāni diṭṭhi-
gatāni5 gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhini-
visitvā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya7:
sassato loko8 asassato loko8 . . . pe . . . n'; eva hoti
na na hoti tathāgato paraṃmaraṇā, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya
vohareyyā ti, na tāni uggayha vadeyya nāgo.
     Elambujaṃ kaṇṭakavārijaṃ9 yathā jalena paṅkena c'
anūpalittan ti. Elaṃ vuccati udakaṃ. 10Ambu vuccati
udakaṃ10. Ambujaṃ vuccati padumaṃ. Kaṇṭako11 vuc-

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 522; cf. A. iii, 345.
1 S sabbasaññogavisajjanānibbatanani.
2 S pavuccate.
3 S taṃsattā.
4 Bp om.
5 Si om.
6 S ad. nagā (=nāgo?)
7 S ad. ti.
8 Bp S om.
9 Bp kaṇṭhaka-; S kaṇḍaka-.
10-10 Bp S om.
11 Bp S kaṇṭhako.

[page 203]
S.N. 845] Māgandiyasuttaniddeso. 203
cati kharadaṇḍo1. Vāri vuccati udakaṃ. Vārijaṃ2
vuccati padumaṃ vārijaṃ3 vārisambhavaṃ4. Jalaṃ vuc-
cati udakaṃ. Paṅko vuccati kaddamo. Yathā padumaṃ
vārijaṃ5 vārisambhavaṃ jalena ca paṅkena ca na limpati,
6na saṃlimpati6, 7n'; upalimpati7, alittaṃ asaṃlittaṃ
anupalittan ti, elambujaṃ kaṇṭakavārijaṃ yathā jalena
paṅkena c'; anūpalittaṃ.
     Evaṃ munī santivado agiddho kāme ca loke ca anūpalitto
ti. Evan ti opammasampaṭipādanā8. Munī ti monaṃ
vuccati ñāṇaṃ . . . pe . . . saṅgajālam aticca so muni.
Santivado ti santivādo muni tāṇavādo leṇavādo saraṇavādo9
accutavādo amatavādo nibbānavādo ti, evaṃ muni
santivado.
     Agiddho ti. Gedho vuccati taṇhā; yo rāgo sārāgo . . .
pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. 10Yassa so10
gedho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati agiddho.
So rūpe agiddho, sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule11
gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte
senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā
rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpa-
bhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave12
ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte
anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu dham-
mesu agiddho agadhito amucchito13 anajjhopanno14 vīta-
gedho15 cattagedho vantagedho muttagedho16 pahīnagedho
paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo17 cattarāgo vantarāgo mutta-

--------------------------------------------------------------------------
1 S khara.
2 S vāri.
3 Bp S om.
4 S vārisabha.
5 Si om.
6-6 Bp om.
7-7 Bp na palimpati.
8 Bp opammaṃpatipādānaṃ.
9 Bp S ad. abhayavādo.
10-10 Bp S yass'; eso.
11 S kusale.
12 S nevasaññābhave nāsaññābhave.
13 S samucchito.
14 S anajjhāpanno.
15 Bp S ad. vigatagedho.
16 S om.
17 Bp S ad. vigatarāgo.

[page 204]
204 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 845
rāgo1 pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo2 nicchāto3 nibbuto4
sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatī
ti, evaṃ munī santivado agiddho.
     Kāme ca loke ca anūpalitto5 ti. Kāmā ti udānato dve
kāmā, vatthukāmā ca kilesa kāmā ca . . . pe . . . ime
vuccanti6 vatthukāmā . . . pe . . . ime vuccanti6 kile-
sakāmā. Loke ti apāyaloke manussaloke devaloke khandha-
loke dhātuloke āyatanaloke. Lepo7 ti dve lepā, taṇhālepo
ca diṭṭhilepo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhālepo . . . pe . . .
ayaṃ diṭṭhilepo. Muni taṇhālepaṃ pahāya, diṭṭhilepam
paṭinissajjitvā, kāme ca loke ca na limpati, na saṃ-
limpati8, n'9 upalimpati, alitto asaṃlitto anupalitto
nikkhanto nissaṭṭho10 vippamutto visaṃyutto vimariyādi-
katena cetasā viharatī ti, evaṃ munī santivado11 agiddho
kāme ca loke ca anūpalitto.
     Ten'; āha Bhagavā:

          Yehi vivitto careyya12 loke,
          na tāni uggayha vadeyya nāgo:
          elambujaṃ kaṇṭakavārijam yathā
          jalena paṅkena c'; anūpalittaṃ,
          evaṃ munī santivado agiddho
          kāme ca loke ca anūpalitto ti.

_________________________________


  Sn_IV,9.12(=846): Na vedagū diṭṭhiyā na mutiya
               sa mānam eti, na hi tammayo13 so,
               na kammunā14 no pi sutena neyyo
               anūpanīto sa15 nivesanesu. || Nidd_I.9:12 ||


     Na vedayū diṭṭhiyā na mutiyā sa mānam etī ti. Nā ti
paṭikkhepo. Vedagū ti. Vedo16 vuccati catūsu maggesu

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. viṇṇarāgo.
2 S paṭippassaddharāgo.
3 S nijjhāto.
4 S om.
5 Bp anuppalitto.
6 S vuccati.
7 Bp S lepā.
8 Bp S palimpati.
9 Bp S na upa-.
10 S nissaṭo.
11 S santavādo.
12 S vicareyya.
13 S kammayo.
14 S kammanā.
15 S so.
16 Bp S vedā.

[page 205]
S.N. 846] Māgandiyasuttaniddeso. 205
ñāṇaṃ, paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicaya-
sambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi. Tehi
vedehi jātijarāmaraṇassa antagato 1antappatto koṭigato
koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato
vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto
saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accuta-
gato accutappatto 2amatagato1 amatappatto nibbānagato
nibbānappatto. Vedānaṃ vā antaṃ gato ti vedagū,
1vedehi vā antagato ti vedagū1, sattannaṃ vā dhammānaṃ
viditattā vedagū, sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā
viditā hoti, sīlabbataparāmāso3 vidito hoti,1rāgo vidito
hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti1, māno vidito
hoti, vidit'; assa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkile-
sikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarā-
maraṇīyā4.
            *Vedāni viceyya5 kevalāni
Sabhiyā ti Bhagavā
            samaṇānaṃ 6yāni p'; atthi6 brāhmaṇānaṃ
            sabbavedanāsu vītarāgo
            sabbaṃ vedam aticca vedagū so ti7.
     Na diṭṭhiyā ti. Tassa dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni pahīnāni
samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni8 abhabbup-
pattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; so diṭṭhiyā na yāyati, na
niyyati, na vuyhati, na saṃhariyati9; na pi taṃ diṭṭhi-
gataṃ sārato pacceti, na7 paccāgacchatī ti, na vedagū
diṭṭhiyā.
     Na mutiyā 10sa mānam etī10 ti11. Mutarūpena12
paraghosena vā13 mahājanasammutiyā vā na11 mānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 529.
1-1 S om.
2 Bp om.
3 Si sīlabbatta-.
4 Bp S jarāmaraṇīyā.
5 S viniceyya.
6-6 Bp yāni-d-atthi?; S yāni vatti.
7 Si om.
8 S passaḍḍhāni.
9 Bp saṃhariyyati.
10-10 Bp S om.; Si sa mānetī.
11 S om.
12 S mutir-.
13 S ad. yo.

[page 206]
206 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 846
eti1, na upeti, na upagacchati, na gaṇhāti, na parā-
masati, nābhinivisatī ti, na vedagū diṭṭhiyā na mutiyā
sa mānam eti.
     Na hi tammayo so ti na2 taṇhāvasena diṭṭhivasena
tammayo hoti tapparamo3 tapparāyano3. Yato taṇhā ca
diṭṭhi ca māno ca4 pahīnā5 honti6 ucchinnamūlā tālā-
vatthukatā anabhāvaṃ gatā7 āyatiṃ anuppādadhammā,
ettāvatā na tammayo hoti, na tapparamo8, na tapparā-
yano ti9, na hi tammayo so.
     Na kammunā no pi sutena neyyo ti. Na kammunā10 ti
puññābhisaṃkhārena vā apuññābhisaṃkhārena vā āṇeñjā-
bhisaṃkhārena vā na yāyati, na niyyati11, na vuyhati, na
saṃhariyatī12 ti, na kammunā. No pi sutena neyyo ti
sutasuddhiyā vā paraghosena vā mahājanasammutiyā
vā na yāyati, na niyyati13, 14na vuyhati14, na saṃhari-
yatī12 ti, na kammunā no pi sutena neyyo.
     Anūpanīto15 sa16 nivesanesū ti. Upayo17 ti dve upayā,
taṇhupayo ca diṭṭhupayo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhupayo
. . . pe . . . ayaṃ diṭṭhupayo. Tassa taṇhupayo pahīno,
diṭṭhupayo paṭinissaṭṭho, taṇhupayassa pahīnattā, diṭṭhu-
payassa paṭinissaṭṭhattā, so nivesanesu anupanīto anu-
palitto anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto
nissaṭṭho18 vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena
cetasā viharatī ti, anūpanīto sa nivesanesu.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S neti.
2 Si S om.
3 S tamp-, here and below.
4 Bp c'; assa?
5 S sampahīnā.
6 S hoti.
7 Bp anabhāvaṃkatā; S anabhavakagatā.
8 S ad. hoti.
9 Bp S ad. sa mānam eti.
10 S ad. pi.
11 S nīyati.
12 Bp saṃhariyyatī.
13 S niyati.
14-14 Bp Si om.
15 Bp anuppanīto, here and below.
16 S so.
17 Bp upāyā.
18 S nissaṭo as always.

[page 207]
S.N. 847] Māgandiyasuttaniddeso. 207
     Ten'; āha Bhagavā:

          Na vedagū diṭṭhiyā na mutiyā
          sa mānam eti, na hi tammayo so,
          na kammunā no pi sutena neyyo
          anūpanīto sa nivesanesū ti.

_________________________________


  Sn_IV,9.13(=847): Saññāvirattassa na santi ganthā1,
               paññāvimuttassa na santi mohā:
               saññañ2 ca diṭṭhiñ ca ye aggahesuṃ3,
               te ghaṭṭayantā4 vicaranti5 loke. || Nidd_I.9:13 ||


     Saññāvirattassa na santi ganthā ti yo samathapubbaṅ-
gamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti, tassa ādito upādāya ganthā
vikkhambhitā honti; arahattappatte6, arahato ganthā ca
mohā ca nīvaraṇā ca kāmasaññā byāpādasaññā vihiṃsā-
saññā diṭṭhisaññā ca7 pahīnā honti, ucchinnamūlā tālā-
vatthukatā anabhāvaṃ gatā8 āyatiṃ9 anuppādadhammā
ti, saññāvirattassa na santi ganthā.
     Paññāvimuttassa10 na santi mohā ti yo vipassanā-
pubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti, tassa ādito upādāya
mohā vikkhambhitā honti; arahattappatte6, arahato mohā
ca ganthā ca nīvaraṇā ca kāmasaññā byāpādasaññā vihiṃ-
sāsaññā diṭṭhisaññā ca11 pahīnā honti, ucchinnamūlā-
tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammā
ti, paññāvimuttassa10 na santi mohā.
     Saññañ ca diṭṭhiñ ca ye aggahesuṃ te ghaṭṭayantā12
vicaranti13 loke ti ye saññaṃ gaṇhanti, kāmasaññaṃ
byāpādasaññaṃ vihiṃsāsaññaṃ, te saññāvasena ghaṭṭenti
saṃghaṭṭenti7. Rājāno pi rājūhi vivadanti, khattiyā pi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S gandhā as always.
2 Si paññañ.
3 S aggaheyyuṃ, later aggahesuṃ.
4 S ghaṭṭamānā as Bp below.
5 Si vivadanti, later vicaranti.
6 Bp arahattapatte; S arahatte matte.
7 Si om.
8 Bp S anabhāvaṃkatā as often.
9 S āyati.
10 S saññāv-.
11 Si S om.
12 Bp S ghaṭṭamānā.
13 Si vivadanti; S caranti.

[page 208]
208 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 847
khattiyehi vivadanti; 1brāhmaṇā pi brāhmaṇehi viva-
danti1; gahapatī pi gahapatīhi vivadanti; mātā pi puttena
vivadati; putto pi mātarā vivadati; pitā pi puttena viva-
dati; putto pi pitarā vivadati; bhātā pi bhātarā vivadati;
2bhaginī pi bhaginiyā vivadati2; bhātā pi bhaginiyā viva-
dati; bhaginī pi bhātarā vivadati; sahāyo pi sahāyena
vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā añña-
maññaṃ pāṇīhi pi upakkamanti, leḍḍūhi3 pi upakka-
manti4, satthehi pi upakkamanti5. Te6 tattha maraṇam
pi nigacchanti, maraṇamattam pi dukkhaṃ. Ye diṭṭhiṃ
gaṇhanti: sassato loko ti vā . . . pe . . . n'; eva hoti na
na hoti tathāgato paraṃmaraṇā ti vā, te7 diṭṭhivasena
ghaṭṭenti saṃghaṭṭenti8. Satthārato9 satthāraṃ ghaṭ-
ṭenti; dhammakkhānato dhammakkhānaṃ ghaṭṭenti;
gaṇato10 gaṇaṃ ghaṭṭenti, diṭṭhiyā diṭṭhiṃ ghaṭṭenti,
paṭipadāya paṭipadaṃ ghaṭṭenti, maggato maggaṃ
ghaṭṭenti. Athavā te6 vivadanti11, kalahaṃ karonti,
bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ karonti,
medhagaṃ karonti: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ
ājānāsi . . . pe12 . . . nibbedhehi vā sace pahosī ti.
Tesaṃ abhisaṃkhārā appahīnā; abhisaṃkhārānaṃ appa-
hīnatta, gatiyā13 ghaṭṭenti, niraye ghaṭṭenti, tiracchā-
nayoniyā ghaṭṭenti, pittivisaye14 ghaṭṭenti, manussaloke
ghaṭṭenti, devaloke ghaṭṭenti, gatiyā gatiṃ upapattiyā
upapattiṃ paṭisandhiyā paṭisandhiṃ bhavena bhavaṃ15,
saṃsārena saṃsāraṃ 2vaṭṭena vaṭṭaṃ2 ghaṭṭenti16, ghaṭ-
ṭentā caranti viharanti17 iriyanti18 vattenti pālenti
1yapenti yāpenti1. Loke ti apāyaloke 19manussaloke
devaloke khandhaloke dhātuloke19 āyatanaloke ti, saññañ20

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2-2 Si om.
3 S daṇḍehi.
4 S ukkamanti; Bp ad. daṇḍehi pi.
5 S ukkamanti.
6 S om.
7 Bp S ad. te.
8 Si S om.
9 Bp sattharatho.
10 S ad. ti.
11 Bp S vippavadanti.
12 S tvaṃ.
13 S ghatiyā.
14 S petti-.
15 S bhavanaṃ.
16 Bp samghaṭṭenti; S ghaṭṭenti.
17 Bp ad. vacaranti (=vicar-).
18 S iriyenti.
19-19 Bp pe.
20 S sayañ.

[page 209]
S.N. 847] Māgandiyasuttaniddeso. 209
ca diṭṭhiñ ca ye aggahesuṃ te ghaṭṭayantā1 vicaranti
loke. Ten'; āha Bhagavā:

          Saññāvirattassa2 3na santi3 ganthā,
          paññāvimuttassa4 na santi mohā:
          saññañ ca diṭṭhiñ ca ye aggahesuṃ,
          te ghaṭṭayantā1 vicaranti loke ti.

     NAVAMO5 MĀGANDIYASUTTANIDDESO NIṬṬHITO6.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ghaṭṭamānā.
2 S saññavimuttassatta.
3-3 S om.
4 S saññā-.
5 Bp S om.
6 Bp S samatto navamo.

[page 210]
210

DASAMO1 PURĀBHEDASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,10.1(=848): Kathaṃdassī kathaṃsīlo upasanto ti
vuccati,
               tam me Gotama pabrūhi pucchito
uttamaṃ naraṃ. || Nidd_I.10:1 ||


     Kathaṃdassī kathaṃsīlo upasanto ti vuccatī ti. 3Kathaṃ-
dassī ti3 kīdisena4 dassanena samannāgato, kiṃsaṇṭhitena5
kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenā6 ti, kathaṃdassī. Kathaṃ-
sīlo ti kīdisena7 sīlena samannāgato, kiṃsaṇṭhitena5
kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenā ti, kathaṃdassī kathaṃsīlo.
Upasanto ti vuccatī ti santo8 vūpasanto9 nibbuto paṭi-
passaddho ti vuccati9 pavuccati kathiyati10 bhaṇiyati9
dīpayati vohariyati11. Kathaṃdassī ti9 12adhipaññaṃ
pucchati12. Kathaṃsīlo ti adhisīlaṃ pucchati. Upasanto
ti adhicittaṃ pucchatī13 ti, kathaṃdassī kathaṃsīlo
upasanto ti vuccati.
     Tam me Gotama pabruhī ti. Tan ti yaṃ pucchāmi,
yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi14, yaṃ pasādemi. Gotamā ti
so nimmito Buddhaṃ Bhagavantaṃ gottena ālapati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp atha purābhedasutti-anukkaṭi; S subhedasuttaniddeso vuccati.
3-3 Si om.
4 Bp kiṃdisena; S karisena.
5 S -saṃkhitena.
6 S paṭibhavenā.
7 Bp kiṃdisena.
8 Bp S ad. upasanto.
9 S om.
10 Bp kathiyy-.
11 Bp vohariyy-; S vohareyyā ti.
12-12 S adhipañhaṃ vuccati.
13 S vuccatī.
14 S ad. yaṃ passāmi.

[page 211]
S.N. 849] Purābhedasuttaniddeso. 211
Pabrūhī ti brūhi ācikkha desehi paññāpehi paṭṭhapehi
vivara1 vibhaja2 uttānīkarohi pakāsehī ti, taṃ me
Gotama pabrūhi.
     Pucchito uttamaṃ naran ti. Pucchito ti puṭṭho pucchito
yācito ajjhesito pasādito. Uttamaṃ naran ti aggaṃ
seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ3 uttamaṃ pavaraṃ4 naran
ti, pucchito uttamaṃ naraṃ. Ten'; āha so nimmito:

                    Kathaṃdassī kathaṃsīlo upasanto ti vuccati,
          tam me Gotama pabrūhi pucchito uttamaṃ naran ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.2(=849): Vītataṇho purā bhedā ti5 Bhagavā
pubbam antam anissito
               vemajjhe n'; upasaṃkheyyo, tassa n'
atthi purekkhataṃ6. || Nidd_I.10:2 ||


     Vītataṇho purā bhedā7 ti 8Bhagavā ti8 purā kāyassa
bhedā7, purā attabhāvassa bhedā7, purā kaḷevarassa
nikkhepā9, purā jīvitindriyassa upacchedā, vītataṇho viga-
tataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho
paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo10 vanta-
rāgo11 pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto12 nibbuto
sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā 13viha-
ratī ti13. Bhagavā ti gāravādhivacanaṃ. Api ca bhagga-
rāgo ti Bhagavā, bhaggadoso ti Bhagavā, bhaggamoho ti
Bhagavā, bhaggadiṭṭhī ti Bhagavā, bhaggakaṇṭako14 ti
Bhagavā, bhaggakileso ti Bhagavā, bhaji vibhaji paṭi-
vibhaji15 dhammaratanan ti Bhagavā, bhavānaṃ antakaro
ti Bhagavā, bhāvitakāyo 8ti Bhagavā8, bhāvitasīlo bhāvi-
tacitto bhāvitapañño 16ti Bhagavā16. Bhaji vā Bhagavā

--------------------------------------------------------------------------
1 S vivarāhi.
2 S vibhajehi.
3 S vimokkhaṃ.
4 S paramaṃ.
5 Si iti.
6 Bp pura-.
7 S bhedo.
8-8 Bp S om.
9 S bhedanik-.
10 S ad. ti.
11 Bp S ad. muttarāgo.
12 S nijjhāto.
13-13 Bp S viharati.
14 Bp S bhaggataṇho.
15 Bp pavibhaji; S paṭibhaji.
16-16 S om.

[page 212]
212 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 849
araññavanapatthāni1 pantāni senāsanāni appasaddāni
appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭi-
sallānasārūpānī2 ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā cīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti
Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā attharasassa dhammarasassa
vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyā ti
Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ
catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnan
ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ
aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihāra-
samāpattīnan ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā dasannaṃ
saññābhāvanānaṃ3 dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpā-
nasatisamādhissa 4asubhasamāpattiyā ti4 Bhagavā.
Bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ
sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhippādānaṃ pañcannaṃ
indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ
ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassā ti Bhagavā. Bhāgī vā
Bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesāraj-
jānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ
channaṃ buddhadhammānan ti Bhagavā. Bhagavā ti n'
etaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā katam, na bhātarā
kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na
ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na
devatāhi kataṃ, vimokkhantikam etaṃ Buddhānaṃ Bhaga-
vantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā
sacchikā paññatti, yadidaṃ Bhagavā ti, vītataṇho purā
bhedā ti Bhagavā.
     Pubbam antam anissito ti pubbanto5 vuccati atīto addhā;
atītaṃ addhānaṃ ārabbha taṇhā pahīnā hoti, diṭṭhi paṭi-
nissaṭṭhā, taṇhāya pahīnattā diṭṭhiyā paṭinissaṭṭhattā,
evam pi 6pubbaṃ antam6 anissito. Athavā evaṃrūpo
ahosiṃ atītam addhānan ti, tattha nandiṃ na saman-
vāgameti7. Evaṃvedano ahosiṃ, evaṃsañño ahosiṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 S araññe vanapattāni.
2 Bp S -ruppānī.
3 Bp paññā-.
4-4 Bp -pattinatthi (=-pattinā ti).
5 S ad. ti.
6-6 Si pubbantam.
7 Bp S samannāneti.

[page 213]
S.N. 849] Purābhedasuttaniddeso. 213
evaṃsaṃkhāro ahosiṃ, evaṃviññāno ahosiṃ atītam
addhānan ti, tattha1 nandiṃ na samanvāgameti2, evam
pi 3pubbaṃ antam3 anissito. Athavā iti me cakkhu4 ahosi
atītam addhānaṃ, iti rūpā ti, tattha na5 chandarāgapaṭi-
baddhaṃ6 hoti viññāṇaṃ; na chandarāgapaṭibaddhattā
viññāṇassa na tad abhinandati, na tad abhinandanto6,
evam pi pubbaṃ antam anissito. Iti me sotaṃ ahosi
atītam addhāṇaṃ, iti saddā ti, iti me ghānaṃ ahosi
atītam addhānaṃ, iti7 gandhā ti, iti me jivhā ahosi
atītam addhānaṃ, iti7 rasā ti, iti me kāyo ahosi atītam
addhānaṃ, iti phoṭṭhabbā ti, iti me mano ahosi atītam
addhānaṃ, iti dhammā ti, tattha na5 chandarāgapaṭi-
baddhaṃ hoti viññāṇaṃ, na chandarāgapaṭibaddhattā
viññāṇassa, na tad abhinandati, na tadabhinandanto,
evam pi pubbaṃ antam anissito. Athavā yān'8 assu
tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ hasitalapitakathitakīḷi-
tāni9 na tad assādeti, na taṃ nikāmeti, na ca tena
pavittiṃ10 āpajjati, evam pi pubbam antam anissito.
     Vemajjhe n'; upasaṃkheyyo ti vemajjhe11 vuccati paccup-
panno addhā; paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha taṇhā
pahīnā hoti, diṭṭhi paṭinissaṭṭhā, taṇhāya pahīnattā
diṭṭhiyā paṭinissaṭṭhattā ratto ti n'; upasaṃkheyyo,
12duṭṭho ti n'; upasaṃkheyyo12, mūḷho ti n'; upasaṃkheyyo,
vinibandho ti n'; upasaṃkheyyo, parāmaṭṭho ti n'; upasaṃ-
kheyyo, 13vikkhepagato ti n'; upasaṃkheyyo, aniṭṭhaṅ-
gato14 ti n'; upasaṃkheyyo, thāmagato ti n'; upasaṃkheyyo;
te abhisaṃkhārā pahīnā, abhisaṃkhārānaṃ pahīnattā
gatiyā n'; upasaṃkheyyo13, nerayiko ti vā, tiracchānayoniko
ti vā, pittivisayiko ti vā, manusso15 ti vā, devo ti vā,

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. tattha.
2 Bp S samannāneti.
3-3 Si pubbantam throughout.
4 Bp cakkhuṃ.
5 S om.
6 S abhinando
7 S ad. me.
8 Bp S yāni.
9 Bp S hasitalapitakīḷitāni.
10 Bp S vittiṃ.
11 Bp S vemajjhaṃ.
12-12 Si om.
13-13 S om.
14 Bp anitthāgato.
15 S manussayoniko.

[page 214]
214 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 849
rūpī ti vā, arūpī ti vā, saññī ti vā, asaññī ti vā, nevasaññī1
nāsaññī ti vā. So hetu n'; atthi, paccayo n'; atthi, kāraṇaṃ
n'; atthi, yena saṃkhaṃ2 gaccheyyā ti, vemajjhe n'
upasaṃkheyyo.
     Tassa n'; atthi purekkhatan ti. Tassā ti arahato khīṇā-
savassa. Purekkhāro3 ti dve purekkhārā, taṇhāpurek-
khāro ca diṭṭhipurekkhāro ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhā-
purekkhāro . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tassa4
taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho,
taṇhāpurekkhārassa pahīnattā diṭṭhipurekkhārassa paṭi-
nissaṭṭhattā, na taṇhaṃ vā diṭṭhiṃ vā purato5 katvā
carati, na taṇhādhajo, na taṇhāketu, na taṇhādhipateyyo,
na diṭṭhidhajo, na diṭṭhiketu, na diṭṭhādhipateyyo, na
taṇhāya vā diṭṭhiyā vā parivārito caratī ti, evam pi tassa
n'; atthi purekkhataṃ. Athavā evaṃrūpo siyaṃ anāgatam
addhānan ti, tattha nandiṃ na samanvāgameti6, evaṃ-
vedano siyaṃ, evaṃsañño siyaṃ, evaṃsaṃkhāro siyaṃ,
evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatam addhānan ti, tattha nandiṃ
na samanvāgameti6, evam pi tassa n'; atthi purekkhataṃ.
Athavā iti me cakkhu siyā anāgatam addhānaṃ, iti rūpā
ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati,
cetaso appaṇidhānapaccayā7 na tad abhinandati, na tad
abhinandanto8, evam pi tassa n'; atthi purekkhataṃ. Iti
me sotaṃ siyā anāgatam addhānaṃ, iti saddā9 ti; iti me
ghānaṃ siyā anāgatam addhānaṃ, iti gandhā ti; iti me
jivhā siyā anāgatam addhānaṃ, iti rasā ti; iti me kāyo
siyā anāgatam addhānaṃ, iti10 phoṭṭhabbā ti; iti me
mano siyā anāgatam addhānaṃ, iti10 dhammā ti appaṭi-
laddhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati, cetaso appa-
ṇidhānapaccayā11 na tad abhinandati, na tad abhinan-
danto, evam pi tassa n'; atthi purekkhataṃ. Athavā

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. ti vā.
2 S saṅkhyaṃ.
3 Bp S purekkhārā.
4 Si om.
5 S pureto.
6 Bp S samannāneti.
7 S appadhāna-.
8 S abhinando.
9 Si saddhā.
10 S ad. me.
11 S apaṇidhānaṃp-.

[page 215]
S.N. 850] Purābhedasuttaniddeso. 215
imināhaṃ1 sīlena 2vā vattena2 vā tapena vā brahma-
cariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā ti appaṭi-
laddhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati, cetaso
appaṇidhānapaccayā na tad abhinandati, na tadabhinan-
danto, evam pi tassa n'; atthi purekkhataṃ. Ten'; āha
Bhagavā:

          Vītataṇho purā bhedā ti Bhagavā
pubbam antaṃ anissito
          vemajjhe n'; upasaṃkheyyo, tassa n'; atthi purek-
khatan ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.3(=850): Akkodhano asantāsī, avikatthī3 akuk-
kuco4,
               mantābhāṇī anuddhato, sa ve vācā-
yato5 munī. || Nidd_I.10:3 ||


     Akkodhano asantāsī ti. Akkodhano ti hi6 kho vuttaṃ,
api ca kodho tāva vattabbo7. Dasah'; ākārehi kodho
jāyati: anattham me carī8 ti kodho jāyati, anattham
me caratī ti kodho jāyati, anattham me carissatī9 ti
kodho jāyati, piyassa me manāpassa anatthaṃ acarī ti,
anatthaṃ caratī ti, anatthaṃ carissatī ti 10kodho jāyati10,
appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī ti, atthaṃ caratī
ti, appiyassa me amanāpassa atthaṃ carissatī ti kodho
jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo
cittassa āghāto, 11paṭighāto paṭighaṃ paṭinirodho12 11
kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa,
byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso
dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ
virodho paṭivirodho 13caṇḍikkaṃ assuropo13, anatta-
manatā cittassa; ayaṃ vuccati kodho.

--------------------------------------------------------------------------
1 S om.
2-2 Bp va vatena; S om.
3 Bp avikattī; S akatti.
4 Bp S akukkucco throughout.
5 S vācāya so.
6 Bp yaṃhi.
7 S daṭṭhabbo.
8 S acarī.
9 S acariyatī.
10-10 Si om.
11-11 S vividhaṃ virodho.
12 Bp paṭivirodho.
13-13 S caṇḍikassaropo.

[page 216]
216 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 850
     Api ca kodhassa adhimattaparittatā veditabbā. Atthi
kañci1 kālaṃ kodho cittāvilakaraṇamatto hoti, na ca
tāva mukhakulānavikulāno2 hoti. Atthi kañci3 kālaṃ4
kodho mukhakulānavikulānamatto hoti, na ca tāva hanu-
sañcopano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho hanusañco-
panamatto hoti, na ca tāva pharusavācaniccharāṇo5 hoti.
Atthi kañci kālaṃ kodho pharusavācanicchāraṇamatto5
hoti, na ca tāva disāvidisaṃ anuvilokano hoti. Atthi
kañci kālaṃ kodho6 disāvidisaṃ anuvilokanamatto6 hoti,
na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti. Atthi kañci
kālaṃ kodho daṇḍasatthaparāmasanamatto hoti, na ca
tāva daṇḍasattha-abbhukkiraṇo7 hoti. Atthi kañci kālaṃ
kodho daṇḍasattha-abbhukkiraṇamatto8 hoti, na ca tāva
daṇḍasattha-abhinipātano7 hoti. Atthi kañci9 kālaṃ kodho
daṇḍasattha-abhinipātanamatto10 hoti, na ca tāva chinda-
vicchindakaraṇo11 hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho chinda-
vichindakaraṇamatto11 hoti, na ca tāva sambhañjana-
paribhañjano12 hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho sam-
bhañjanaparibhañjanamatto 12hoti, 13na ca tāva aṅgam-
aṅgāpakaḍḍhano14 hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho {aṅgam-
aṅgāpakaḍḍhanamatto} hoti, na ca tāva jīvitapanāsano15
hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho jīvitapanāsanamatto16
hoti, na ca tāva sabbacāgaparicāgasaṇṭhito17 hoti. Yato
kodho parapuggalaṃ ghātetvā attānaṃ ghāteti; ettāvatā
kodho13 paramussadagato paramavepullapatto18 hoti.
19Yass'; eso19 kodho pahīno samucchinno vūpasanto

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S kiñci and below.
2 S mukhakuṃkulānavikulānamatto.
3 Bp S kiñci.
4 S kāle and below.
5 Bp pharusavacaṃ nic-.
6-6 Bp S disāvidisānu-.
7 Bp S daṇḍasatthaṃ a-.
8 Bp daṇḍasatthaṃ a-.
9 Bp S kiñci.
10 Bp pātamatto.
11 Bp S chinnavichinna-.
12 Bp S -palibhañj-.
13-13 S om.
14 Bp aṅgamaṇgaṃp-.
15 Bp jīvitāvoropano.
16 Bp jīvitāvoropanamatto.
17 Bp -paricchāgāya saṇṭhito.
18 S -vephullaṃpatto.
19-19 Bp S yassa so.

[page 217]
S.N. 850] Purābhedasuttaniddeso. 217
paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so
vuccati akkodhano. Kodhassa pahīnattā akkodhano,
kodhavatthussa pariññātattā akkodhano, kodhahetussa
ucchinnattā1 akkodhano ti, akkodhano.
     Asantāsī ti. Idh'; ekacco tāsī hoti uttāsī parittāsī. So
tasati uttasati paritasati2 bhāyati santāsaṃ āpajjati:
kulaṃ vā na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi, āvāsaṃ
vā na labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi, yasaṃ vā na
labhāmi, pasaṃsaṃ vā na labhāmi, sukhaṃ vā na labhāmi,
cīvaraṃ vā na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi, senā-
sanaṃ vā na labhāmi3, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṃ4 vā na labhāmi,
appaññāto 'mhī ti5.
     Idha bhikkhu asantāsī hoti anuttāsī aparittāsī. So na
tasati, na uttasati, na paritasati, na bhāyati, na santāsaṃ6
āpajjati: kulaṃ vā na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi,
āvāsaṃ vā na labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi, yasaṃ
vā na labhāmi, pasaṃsaṃ vā na labhāmi, sukhaṃ vā na
labhāmi, cīvaraṃ vā na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na
labhāmi, senāsanaṃ vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajja-
parikkhāraṃ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṃ vā na
labhāmi, appaññāto 'mhī ti, na tasati, na7 uttasati, na7
parittasati, na7 bhāyati, na7 santāsaṃ āpajjatī ti, akko-
dhano asantāsī.
     Avikatthī akukkuco ti. Idh'; ekacco katthī hoti vikatthī8.
So katthati vikatthati: aham asmi sīlasampanno ti vā9,
sīlabbatasampanno ti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputti-
kena10 vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena
vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā
sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā vatthunā,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp upacchinnattā.
2 Bp S parittasati.
3 S ad. gilānapaccayaṃ na labhāmi.
4 S -paṭṭhanaṃ.
5 Bp S ad. tasati uttasati parittasati bhāyati santāsaṃ āpajjati.
6 S ad. asantāsaṃ.
7 S om.
8 S ad. hoti.
9 S ad. catasampanno ti vā.
10 Bp -yena.

[page 218]
218 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 850
uccākulā pabbajito ti vā, mahākulā pabbajito ti vā, mahā-
bhogakulā pabbajito ti vā, uḷārabhogakulā pabbajito ti vā,
ñāto yasassī gahaṭṭhapabbajitānan ti vā, lābhi 'mhi
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā-
nan ti vā, suttantiko ti vā, vinayadharo ti vā, dhamma-
kathiko ti vā, āraññiko ti vā, piṇḍapātiko ti vā, paṃsukū-
liko ti vā, tecīvariko ti vā, sapadānacāriko ti vā, khalu-
pacchābhattiko ti vā, nesajjiko ti vā, yathāsanthatiko ti vā,
1paṭhamassa jhānassa1 lābhī ti vā, dutiyassa jhānassa
lābhī ti vā, tatiyassa jhānassa lābhī ti vā, catutthassa
jhānassa lābhī ti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā viññā-
ṇañcāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasamāpattiyā ne-
vasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā katthati
vikatthati; evaṃ na katthati na vikatthati, katthanā2
ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho3 vippamutto
visaṃyutto vimariyādikatena4 cetasā viharatī ti, avikatthī.
     Akukkuco ti. Kukkuccan ti hatthakukkuccam pi kuk-
kuccaṃ, pādakukkuccam pi kukkuccaṃ, hatthapādakuk-
kuccam pi kukkuccaṃ, akappiye kappiyasaññitā, kappiye
akappiyasaññitā, vikāle kālasaññitā avajje vajjasaññitā,
vajje avajjasaññitā; yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ, kukkuccā-
yanā, kukkuccāyitattaṃ, cetaso vippaṭisāro, manovilekho;
idaṃ vuccati kukkuccaṃ.
     Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ, cetaso
vippaṭisāro manovilekho, katattā ca akatattā ca.
     Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho? Kataṃ me kāyaduc-
caritaṃ, akataṃ me kāyasucaritan ti uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kataṃ me vacīduc-
caritaṃ, akataṃ me vacīsucaritan5 ti uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho5. Kataṃ me mano-
duccaritaṃ, akataṃ me manosucaritan ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kato me
pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kataṃ me

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S paṭhamajjhānassa.
2 Bp ad. vikatthanā.
3 S nissaṭo.
4 Bp S vipari-.
5-5 Bp S om.

[page 219]
S.N. 850] Purābhedasuttaniddeso. 219
adinnādānaṃ, akatā me adinnādānā veramaṇī ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kato me
kāmesu micchācāro, akatā me kāmesu micchācārā vera-
manī ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro mano-
vilekho. Kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaṇī
ti. Katā me pisuṇā vācā, akatā me 1pisuṇāya vācāya1
veramaṇī ti. Katā me pharusā vācā, akatā me 2pharusāya
vācāya2 veramaṇī ti. Kato me samphappalāpo, akatā me
samphappalāpā veramaṇī ti. Katā me abhijjhā, akatā me
anabhijjhā ti. Kato me byāpādo, akato me abyāpādo ti.
Katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho; evaṃ katattā3
ca akatattā4 ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippatisāro
manovilekho. Athavā sīlesu 'mhi na paripūrakārī ti
uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.
Indriyesu 'mhi aguttadvāro ti. Bhojane amattaññū 'mhī
ti. Jāgariyaṃ ananuyutto 'mhī ti. Na satisampajaññena
samannāgato 'mhī ti. Abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānā
ti. Abhāvitā me cattāro sammappadhānā ti. Abhāvitā
me cattāro iddhippādā ti. Abhāvitāni me pañc'; indriyānī
ti. Abhāvitāni me pañca balānī ti. Abhāvitā me satta
bojjhaṅgā ti. Abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ti.
Dukkhaṃ me apariññātan ti. Samudayo me appahīno
ti5. Maggo me abhāvito ti. Nirodho me asacchikato ti
uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippatisāro6 manovilekho.
Yass'; etaṃ kukkuccaṃ pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpa-
santaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā
daḍḍhaṃ, so vuccati akukkucco ti, avikatthī akukkuco.
     Mantābhāṇī anuddhato ti mantā vuccati paññā; yā
paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dhammavicayo
sammādiṭṭhi. Mantāya pariggahetvā vācaṃ bhāsati,
bahum pi7 kathento, bahum pi7 bhaṇanto, bahum pi7
dīpayanto, bahum pi7 voharanto, dukkaṭaṃ8 dukkathitaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp pisuṇavācāya; S pisuṇā vācā.
2-2 Bp pharusavācāya; S pharusā vācā.
3 S kato.
4 S akato.
5 S ad. maggo me appahīno ti.
6 S ad. ti.
7 S hi.
8 Bp S om.

[page 220]
220 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 850
dubbhāsitaṃ1 dubbhaṇitaṃ dullapitaṃ duruttaṃ2 vācaṃ
na bhāsatī ti, mantābhāṇī. Anuddhato ti. Tattha
katamaṃ uddhaccaṃ? Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpa-
samo, cetaso vikkhepo, bhantattaṃ cittassa, idaṃ vuccati
uddhaccaṃ. Yass'; etaṃ uddhaccaṃ pahīnaṃ samuc-
chinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ
ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so vuccati anuddhato ti, mantābhāṇī
anuddhato.
     Sa ve vācāyato munī ti. Idha bhikkhu musāvādaṃ pahāya
musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto
paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya
pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra
akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ
akkhātā amūsaṃ bhedāya; iti bhinnānaṃ vā sandhātā,
sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato
samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato
hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā3 hadayaṅ-
gamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ
vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya sam-
phappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī
dhammavādī vinayavādī nidānavatiṃ4 vācaṃ bhāsitā hoti,
kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Catūhi
vacīsucaritehi samannāgato5 catudosāgataṃ vācaṃ
bhāsati, dvattiṃsāya6 tiracchānakathāya ārato7 virato
paṭivirato nikkhanto paṭinissaṭṭho8 vippamutto9 visaṃ-
yutto vimariyādikatena10 cetasā viharati. Dasavatthūni11
katheti, seyyathīdaṃ appicchakathaṃ katheti, santuṭṭhi-
kathaṃ12 pavivekakatham13 asaṃsaggakathaṃ viriyā-
rambhakathaṃ14 sīlakathaṃ samādhikathaṃ paññākathaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp S ad. dubbhāsitaṃ.
3 Bp -iyā.
4 Bp S nidhāna-.
5 Si -gatam.
6 Bp S battiṃ-.
7 Bp ad. assa.
8 Bp nissaṭṭho; S nissaṭo.
9 S vimutto.
10 Bp S vipari-.
11 Bp S dasakathāvatthūni.
12 Bp S ad. katheti.
13 S ad. katheti.
14 S viriyārabbha-.

[page 221]
S.N. 851] Purābhedasuttaniddeso. 221
vimuttikathaṃ vimuttiñāṇadassanakathaṃ satipaṭṭhāna-
kathaṃ sammappadhānakathaṃ iddhippādakathaṃ indri-
yakathaṃ balakathaṃ bojjhaṅgakathaṃ maggakathaṃ
phalakatham nibbānakathaṃ katheti.
     Vācāyato ti yatto paṭiyatto gutto gopito1 rakkhito
saṃvuto2 vūpasanto.
     Munī ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ3 . . . pe . . . saṅga-
jālam aticca so munī* ti, sa ve vācāyato muni. Ten
āha Bhagavā:

          Akkodhano asantāsī, avikatthī akukkuco,
          mantābhāṇī anuddhato, sa ve vācāyato munī ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.4(=851): Nirāsattī anāgate atītaṃ nānusocati,
               vivekadassī phassesu diṭṭhīsu ca na
niyyati. || Nidd_I.10:4 ||


     Nirāsattī anāgate ti āsatti vuccati taṇhā; yo rāgo sārāgo
. . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yass'; esā
āsatti taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā ti, evam pi nirāsattī
anāgate4. Athavā evaṃrūpo siyaṃ anāgatam addhānan
ti, tattha nandiṃ na samanvāgameti5. Evaṃvedano
siyaṃ, evaṃsañño siyaṃ, evaṃsaṃkhāro siyaṃ, evaṃ-
viññāṇo siyaṃ anāgatam addhānan ti, tattha nandiṃ na
samanvāgameti5, evam pi nirāsattī anāgate. Athavā iti
me cakkhu siyā anāgatam addhānaṃ, iti rūpā ti, appaṭi-
laddhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati, cetaso appa-
ṇidhānapaccayā na tad abhinandati, na tad abhinandanto,
evam pi nirāsattī anāgate. Iti me sotaṃ siyā anāgatam
addhānaṃ, iti saddā ti . . . pe . . . iti me mano siyā
anāgatam addhānaṃ, iti dhammā ti, appaṭiladdhassa
paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati, cetaso appaṇidhāna-

--------------------------------------------------------------------------
* See p. 58.
1 S gupito.
2 Bp om.
3 Bp S ad. yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.
4 Bp S ad. ti.
5 Bp S samannāneti.

[page 222]
222 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 851
paccayā na tad abhinandati, na tad abhinandanto, evam
pi nirāsattī anāgate. Athavā imināhaṃ sīlena vā vattena1
vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi
devaññataro 2vā ti2, appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ
na paṇidahati3, cetaso appaṇidhānapaccayā na tad
abhinandati, na tad abhinandanto, evam pi nirāsattī
anāgate.
     Atītaṃ nānusocatī ti vipariṇataṃ vā vatthu na socati.
Vipariṇatamhi4 vā vatthusmiṃ na socati: cakkhuṃ me
vipariṇatan ti na socati, sotaṃ me, ghānaṃ me, jivhā me,
kāyo me, rūpā me, saddā me, gandhā me, rasā me,
phoṭṭhabbā me, kulaṃ me, gaṇaṃ5 me, āvāso me, lābho
me, yaso me, pasaṃsā me, sukhaṃ me, cīvaraṃ me,
piṇḍapāto me, senāsanaṃ me, gilānapaccayabhesajja-
parikkhāro me, mātā me, pitā me, bhātā me, bhaginī me,
putto me, dhītā me, mittāmaccā6 me, ñātakā me, sālohitā
me vipariṇatā ti na socati, na kilamati, na paridevati, na
urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjatī ti, atītaṃ
nānusocati.
     Vivekadassī phassesū ti. Phasso ti cakkhusamphasso
sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāya-
samphasso manosamphasso adhivacanasamphasso paṭi-
ghasamphasso sukhavedanīyo samphasso7 dukkhavedanīyo
samphasso8 adukkha-m-asukhavedanīyo samphasso8
kusalo phasso akusalo phasso abyākato phasso kāmāvacaro
phasso rūpāvacaro phasso arūpāvacaro phasso suññato
phasso animitto phasso appaṇihito phasso lokiyo phasso
lokuttaro phasso atīto phasso anāgato phasso paccuppanno
phasso; yo evarūpo phasso phusanā samphusanā samphu-
sitattaṃ; ayaṃ vuccati phasso.
     Vivekadassī phassesū ti cakkhusamphassaṃ vivittaṃ
passati attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā
sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Sotasamphassaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S vatena.
2-2 Bp ti vā; S vā.
3 S nidahati.
4 Bp S -ṇatasmiṃ
5 Bp S gaṇo.
6 Bp S mittā me amaccā.
7 Bp phasso; S om.
8 Bp S phasso.

[page 223]
S.N. 851] Purābhedasuttaniddeso. 223
vivittaṃ passati, ghānasamphassaṃ vivittaṃ pāssati,
jivhāsamphassaṃ vivittaṃ passati, kāyasamphassaṃ
vivittaṃ passati, manosamphassaṃ vivittaṃ passati,
adhivacanasamphassaṃ vivittaṃ passati, paṭighasam-
phassaṃ vivittaṃ passati, sukhavedanīyaṃ samphassaṃ1,
dukkhavedanīyaṃ samphassaṃ1, adukkha-m-asukhaveda-
nīyam samphassaṃ1, kusalaṃ phassaṃ 2vivittaṃ passati2,
akusalaṃ phassaṃ 2vivittaṃ passati2, abyākataṃ phassaṃ
2vivittaṃ passati2, kāmāvacaraṃ phassaṃ, rūpāvacaraṃ
phassaṃ, arūpāvacaraṃ phassaṃ, lokiyaṃ phassaṃ,
3lokuttaraṃ phassaṃ3 vivittaṃ passati attena vā attani-
yena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma-
dhammena vā.
     Athavā atītaṃ phassaṃ anāgatehi ca4 phassehi2 pac-
cuppannehi ca phassehi2 vivittaṃ passati; anāgataṃ
phassaṃ atītehi ca phassehi5 paccuppannehi ca phassehi
vivittaṃ passati; paccuppannaṃ phassaṃ atītehi ca
phassehi5 anāgatehi ca phassehi vivittaṃ passati.
     Athavā ye te phassā ariyā anāsavā lokuttarā suññata-
paṭisaṃyuttā6, te phasse vivitte passati rāgena dosena
mohena kodhena upanāhena makkhena paḷāsena issāya
macchariyena māyāya sāṭheyyena thambhena sārambhena
mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi
sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabba-
santāpehi sabbākusalābhisaṃkhārehi vivitte passatī ti,
vivekadassī phassesu.
     Diṭṭhīsu ca na niyyatī ti tassa dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni
pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni
abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so diṭṭhiyā na
yāyati, na niyyati, na vuyhati, na saṃhariyati, na pi
taṃ diṭṭhigataṃ sārato pacceti paccāgacchatī ti, diṭṭhīsu
ca na niyyati. Ten'; āha Bhagavā:

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S phassaṃ.
2-2 Bp S om.
3-3 Bp om.
4 Bp S ad. paccuppannehi ca.
5 Bp S om.
6 S ad. ti.

[page 224]
224 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 852

          Nirāsattī anāgate atītaṃ nānusocatī,
          vivekadassī phassesu diṭṭhīsu ca na niyyatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.5(=852): Patilīno akuhako, apihālu amaccharī,
               appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca
no yuto. || Nidd_I.10:5 ||


     Patilīno akuhako ti. Patilīno ti rāgassa pahīnattā
patilīno, dosassa 1pahīnattā patilīno1, mohassa pahīnattā
patilīno, kodhassa upanāhassa makkhassa paḷāsassa issāya
macchariyassa . . . pe . . . sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ
pahīnattā, patilīno2.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Kathañ ca bhikkhave
bhikkhu patilīno hoti? Idha3 bhikkhave bhikkhuno
asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato
4anabhāvaṃ gato4 āyatiṃ anuppādadhammo; evaṃ kho
bhikkhave5 bhikkhu patilīno hotī ti, patilīno5.
     Akuhako6 ti. Tīṇi kuhanavatthūni, paccayapaṭisevana-
saṃkhātaṃ kuhanavatthu, iriyāpathasaṃkhātaṃ kuhana-
vatthu, sāmantajappanasaṃkhātaṃ kuhanavatthu.
     Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṃkhātaṃ kuhanavatthu?
Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapāta-
senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho
icchāpakato atthiko cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapac-
cayabhesajjaparikkhārānaṃ, bhiyyo kamyataṃ upādāya
cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsa-
naṃ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pac-
cakkhāti. So evam āha: kiṃ samaṇassa mahagghena
cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo susānā vā
saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni7 uccinitvā8 saṃ-
ghāṭiṃ katvā9 dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena

--------------------------------------------------------------------------
* A. ii, 41.
1-1 Bp om.
2 S ad. ti.
3 Bp idh'; assa; S imassa.
4-4 Bp anābhavaṅkato.
5 S om.
6 S ad. hotī.
7 Bp nantarikāni; S nandakāni.
8 S ucchitvā.
9 S karitvā.

[page 225]
S.N. 852] Purābhedasuttaniddeso. 225
piṇḍapātena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo uñchā-
cariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ sama-
ṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sārūppaṃ yaṃ
samaṇo rukkhamūliko vā assa, sosāniko vā abbhokāsiko
vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajja-
parikkhārena? Etaṃ sārūppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena
vā hariṭakīkhaṇḍena vā osadhaṃ1 kareyyā ti, tadupādāya
lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjati2,
lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccaya-
bhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tam enaṃ gahapatikā
evaṃ jānanti: ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto
asaṃsaṭṭho āraddhaviriyo dhutavādo ti; bhiyyo bhiyyo
nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja-
parikkhārehi. So evam āha: tiṇṇaṃ sammukhībhāvā
saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Saddhāya
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasa-
vati; deyyadhammassa sammukhībhāvā saddho kulaputto
bahuṃ puññaṃ pasavati; dakkhiṇeyyānaṃ sammukhī-
bhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tum-
hākañ c'; evāyaṃ saddhā atthi. Deyyadhammo cāyaṃ3
saṃvijjati. Ahañ ca paṭiggāhako. Sac'; āhaṃ na paṭigga-
hessāmi, evaṃ tumhe puññena parihīnā4 bhavissatha.
Na mayhaṃ iminā attho, api ca tumhākañ ñeva anukam-
pāya patiggaṇhāmī ti, tad upādāya bahum pi cīvaraṃ
paṭiggaṇhāti, bahum pi piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, bahum
pi senāsanaṃ paṭiggaṇhāti, bahum pi gilānapaccaya-
bhesajjaparikkhāraṃ paṭiggaṇhāti; yā evarūpā bhākuṭikā
bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ5; idaṃ vuccati6
paṭisevanasaṃkhātaṃ7 kuhanavatthu.
     Katamaṃ iriyāpathasaṃkhātaṃ kuhanavatthu? Idh'
ekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo: evaṃ
maṃ jano sambhāvissatī8 ti gamanaṃ saṇṭhapeti, ṭhānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si osathaṃ.
2 S paribh-.
3 Bp sayaṃ; S ca.
4 Bp S paribāhirā.
5 S kuhāyitattaṃ.
6 Bp S om.
7 Bp S paccayapaṭi-.
8 Bp -vessatī.

[page 226]
226 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 852
saṇṭhapeti, nisajjaṃ saṇṭhapeti1, sayanaṃ2 saṇṭhapeti3;
paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati,
paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samā-
hito viya tiṭṭhati, samāhito viya nisīdati, samāhito viya
seyyaṃ kappeti, āpādakajjhāyī ca4 hoti; yā evarūpā
iriyāpathassa āṭhapanā5 saṇṭhapanā bhākuṭikā bhāku-
ṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ; idaṃ iriyāpatha-
saṃkhātaṃ kuhanavatthuṃ.
     Katamaṃ sāmantajappanasaṃkhātaṃ kuhanavatthuṃ?
Idh'; ekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo:
evaṃ maṃ jano sambhāvissatī6 ti ariyadhammasannissitaṃ
vācaṃ bhāsati. Yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo
mahesakkho ti bhaṇati, yo evarūpaṃ pattaṃ dhāreti,
lohathālakaṃ dhāreti, dhammakarakaṃ7 dhāreti, pari-
sāvanaṃ dhāreti, kuñcikaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti,
kāyabandhanaṃ dhāreti, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo
mahesakkho ti bhaṇati. Yassa evarūpo upajjhāyo, so
samaṇo mahesakkho ti bhaṇati; yassa evarūpo ācariyo,
evarūpā samānupajjhāyakā samānācariyakā mittā san-
diṭṭhā sambhattā sahāyā, so samaṇo mahesakkho ti
bhaṇati. Yo evarūpe vihāre vasati, so samaṇo mahe-
sakkho ti bhaṇati. Yo evarūpe aḍḍhayoge vasati, pāsāde8
vasati, hammiye vasati, guhāyaṃ vasati, leṇe vasati,
kuṭiyā vasati, kūṭāgāre vasati, aṭṭe vasati, māḷe vasati,
uddaṇḍe vasati, upaṭṭhānasālāyam9 vasati, maṇḍape vasati,
rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho ti bhaṇati.
     Athavā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko10 kuhaka-
kuhako lapakalapako mukhasambhāvito ayaṃ samaṇo
imāsaṃ evarūpānaṃ santāṇaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī11
tādisaṃ gambhīraṃ guyhaṃ12 nipuṇṇaṃ paṭicchannaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 S kappeti.
2 S sayanāsanaṃ.
3 S ṭhapeti.
4 Bp va.
5 Bp āṭṭhapanāṭṭhapanā; S anaṭṭhapanā.
6 Bp -vessatī.
7 Bp -karaṇaṃ.
8 S ad. vā.
9 S upaṭṭhāyaṃ.
10 S bhākuṭiyābhākuṭiyo.
11 S ad. ti.
12 Bp S guḷha(ṃ).

[page 227]
S.N. 852] Purābhedasuttaniddeso. 227
lokuttarasuññatapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti; yā eva-
rūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhā-
yitattaṃ1, idaṃ sāmantajappanasaṃkhātaṃ kuhana-
vatthuṃ.
     Yass'; imāni tīṇi kuhanavatthūni pahīnāni samuc-
chinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni
nāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati akuhako ti, patilīno
akuhako.
     Āpihālu amaccharī ti. Pihā vuccati taṇhā; yo rāgo
sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yass'
esā pihā2 pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati apihālu.
So rūpe na piheti, sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kulaṃ
gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ
piṇḍapātaṃ senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātum kāmabhavaṃ
rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ
nevasaññānāsaññābhavaṃ ekavokārabhavaṃ catuvokāra-
bhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atītaṃ anāgataṃ paccup-
pannaṃ diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme na piheti,
na icchati, na sādiyati3, na pattheti, nābhijappatī ti,
apihālu.
     Amaccharī ti pañca macchariyāni, āvāsamacchariyaṃ
kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ
dhammamacchariyaṃ; yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ4
maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ
kaṭukañcakatā5 aggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati mac-
chariyaṃ. Api ca khandhamacchariyam pi macchariyaṃ,
dhātumacchariyam pi macchariyaṃ, āyatanamacchariyam
pi macchariyaṃ, gāho vuccati macchariyaṃ. Yass'; etaṃ
pahīnaṃ6 vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ
ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so vuccati amaccharī ti, apihālu
amaccharī.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S kuhitattaṃ.
2 Bp S ad. taṇhā.
3 Bp -iyyati.
4 Bp S maccheraṃ.
5 Bp kaṭukañcukatā; S kaṭikancakatā.
6 Bp S ad. samucchinnaṃ.

[page 228]
228 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 852
     Appagabbho ajeguccho ti. Pāgabbhiyan1 ti tīṇi pāgab-
bhiyāni, kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ, vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ,
cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
     Katamaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idh'; ekacco saṅgha-
gato pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, gaṇagato pi kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti, bhojanasālāyaṃ pi kāyikaṃ pāgab-
bhiyaṃ dasseti, jantāghare2 pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti, udakatitthe pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti,
antaragharaṃ pavisanto pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti,
antaragharaṃ paviṭṭho pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ saṅghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco saṅghagato acittikārakato there bhikkhū
ghaṭṭayanto pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisīdati, purato
pi tiṭṭhati, purato pi nisīdati, ucce pi āsane nisīdati,
sasīsaṃ pārupitvā3 pi nisīdati, ṭhitako pi bhaṇati,
bāhāvikkhepako pi bhaṇati; evaṃ saṅghagato kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idh'
ekacco gaṇagato acittikārakato therānaṃ bhikkhūnaṃ
anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ sa-upāhano4 caṅkamati,
nīce caṅkame caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati,
chamāyaṃ5 caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati, ghaṭṭa-
yanto pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisīdati; purato pi
tiṭṭhati, purato pi nisīdati, ucce pi āsane nisīdati, sasīsaṃ
pārupitvā pi nisīdati, ṭhitako pi bhaṇati, bāhāvikkhepako
pi bhaṇati; evaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ bhojanasālāya kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco bhojanasālāya acittikārakato there bhikkhū
anupakhajja nisīdati, nave pi bhikkhū āsanena patibāhati,
ghaṭṭayanto pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisīdati, purato pi
tiṭṭhati, purato pi nisīdati, ucce pi āsane nisīdati, sasīsaṃ
pārupitvā pi nisīdati, ṭhitako pi bhaṇati, bāhāvikkhepako
pi bhaṇati; evaṃ bhojanasālāya kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp pāgabbi- throughout.
2 S -gharato.
3 Bp pārupetvā; S parumpetvā.
4 S vupāhano.
5 Bp S chamāya.

[page 229]
S.N. 852] Purābhedasuttaniddeso. 229
     Kathaṃ jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco jantāghare acittikārakato there bhikkhū
ghaṭṭayanto pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisīdati, purato
pi tiṭṭhati, purato pi nisīdati, ucce pi āsane nisīdati,
anāpucchaṃ pi anajjhiṭṭho pi kaṭṭhaṃ pakkhipati,
dvāraṃ1 pidahati, bāhāvikkhepako pi bhaṇati; evaṃ
jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco udakatitthe acittikārakato there bhikkhū
ghaṭṭayanto pi otarati, purato pi otarati, ghaṭṭayanto pi
nhāyati2, purato pi nhāyati2, uparito3 pi nhāyati2, ghaṭṭa-
yanto pi uttarati, purato pi uttarati, uparito3 pi uttarati;
evaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti? Idh'; ekacco antaragharaṃ pavisanto acitti-
kārakato there bhikkhū ghaṭṭayanto pi gacchati, purato pi
gacchati, vokkamma pi therānaṃ bhikkhūnaṃ purato4
gacchati; evaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgab-
bhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti? Idh'; ekacco antaragharaṃ paviṭṭho na pavisa
bhante ti vuccamāno pavisati, na tiṭṭha bhante ti vucca-
māno tiṭṭhati, na nisīda5 bhante ti vuccamāno nisīdati,
anokāsaṃ pi6 pavisati, anokāse pi tiṭṭhati, anokāse pi
nisīdati; yāni7 tāni honti kulānaṃ ovarakāni8 guḷhāni9
ca paticchannāni ca, yattha kulitthiyo kuladhītaro10
kulasuṇhāyo kulakumāriyo nisīdanti, tattha pi sahasā
pavisati, kumārakassa pi sīsaṃ11 parāmasati; evaṃ antara-
gharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti; idaṃ
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ad. pi.
2 S nahā-.
3 Si upari.
4 Bp S ad. purato.
5 S nisīdatha.
6 S om.
7 S ad. pi.
8 S evodakāni.
9 Sic Codd.
10 Bp kuladhitāyo.
11 Bp S siraṃ.

[page 230]
230 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 852
     Katamaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idh'; ekacco saṅ-
ghagato pi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, gaṇagato pi1
vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ paviṭṭho
pi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ saṅghagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco saṅghagato2 acittikārakato there bhikkhū
anāpucchaṃ vā anajjhiṭṭho vā dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ
visajjeti, pātimokkhaṃ uddisati, ṭhitako3 pi bhaṇati,
bāhāvikkhepako pi bhaṇati; evaṃ saṅghagato vācasikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco gaṇagato acittikārakato there bhikkhū anā-
pucchaṃ vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ
dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ visajjeti, ṭhitako pi bhaṇati,
bāhāvikkhepako pi bhaṇati, ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ
upāsakānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ
visajjeti, ṭhitako pi bhaṇati, bāhāvikkhepako pi bhaṇati;
evaṃ ganagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti? Idh'; ekacco antaragharaṃ paviṭṭho itthiṃ4
kumāriṃ5 vā āha: itthannāme itthaṃgotte kiṃ atthi?
Yāgū atthi, bhattaṃ atthi, khādanīyaṃ atthi? Kiṃ
pivissāma, kiṃ bhuñjissāma, kiṃ khādissāma, kiṃ vā
atthi, kiṃ vā me dassathā? ti vippalapati. Yo evarūpo
vācāpalāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā6 lālappāyi-
tattaṃ7; evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ pāgab-
bhiyaṃ dasseti; idaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
     Katamaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idh'; ekacco na
uccākulā pabbajito samāno uccākulā8 pabbajitena saddhiṃ
sadisaṃ attānaṃ dahati cittena; na mahākulā pabbajito
samāno mahākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ
dahati cittena; na mahābhogakulā pabbajito samāno
mahābhogakulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 S om.
2 S ad. pi.
3 S vivādako.
4 S itthī.
5 S kumārī.
6 Bp lālappanā.
7 Bp lālappatattaṃ.
8 S -kulena.

[page 231]
S.N. 852] Purābhedasuttaniddeso. 231
dahati cittena; na uḷārabhogakulā pabbajito samāno, na
suttantiko samāno suttantikena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ
dahati cittena, na vinayadharo1 samāno, na dhamma-
kathiko samāno, āraññiko samāno, na piṇḍapātiko samāno,
na paṃsukūliko samāno, na tecīvariko samāno, na sapa-
dānacāriko samāno, na khalupacchābhattiko samāno, na
nesajjiko samāno, na yathāsanthatiko samāno, na paṭha-
massa jhānassa lābhī samāno paṭhamassa jhānassa lābhinā
saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena . . . pe . . . na
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno neva-
saññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhinā saddhiṃ sadisaṃ
attānaṃ dahati cittena; idaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
Yass'; imāni tīṇi pāgabbhiyāni pahīnāni samucchinnāni
vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā
daḍḍhāni, so vuccati appagabbho ti, appagabbho.
     Ajeguccho ti. Atthi puggalo jeguccho, atthi ajeguc-
cho.
     Katamo ca puggalo jeguccho? Idh'; ekacco puggalo
dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭic-
channakammanto2 assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī
brahmacāripaṭiñño antoputi avassuto kasambujāto; ayaṃ3
vuccati puggalo jeguccho.
     Athavā kodhano hoti upāyāsabahulo, appam pi vutto
samāno abhisajjati kuppati4 byāpajjati patiṭṭhiyati kopañ
ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti; ayaṃ vuccati
puggalo jeguccho. Athavā kodhano hoti, upanāhī hoti5,
makkhī hoti, paḷāsī hoti6, issukī hoti, maccharī hoti6,
saṭho hoti, māyāvī hoti5, thaddho hoti, atimānī hoti5,
pāpiccho hoti, micchādiṭṭhi hoti5, sandiṭṭhiparāmāsī hoti,
ādhānagāhī7 duppaṭinissaggī hoti; ayaṃ vuccati puggalo
jeguccho.
     Katamo ca puggalo ajeguccho? Idha bhikkhu sīlavā
hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocara-

--------------------------------------------------------------------------
1 S vināyathero.
2 S pari-.
3 S ad. pi.
4 S kujjati.
5 Bp S om.
6 Bp om.
7 Bp ādāna-; S atthanagā.

[page 232]
232 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 852
sampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya
sikkhati sikkhāpadesu; ayaṃ vuccati puggalo ajeguccho.
     Athavā akkodhano hoti anupāyāsabahulo1, bahum pi
vutto samāno na abhisajjati, na kuppati na byāpajjati
na patiṭṭhiyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca
pātukaroti. Ayaṃ vuccati puggalo ajeguccho.
     Athavā akkodhano hoti, anupanāhī hoti2, amakkhī
hoti, apaḷāsī hoti2, anissukī3 hoti, amaccharī hoti4,
asaṭho hoti, amāyāvī hoti4, athaddho hoti, anatimānī
hoti2, na pāpiccho hoti, na micchādiṭṭhi hoti2, asandiṭṭhi-
parāmāsī hoti, anādhānagāhī5 hoti2, suppaṭinissaggī
hoti2; ayaṃ vuccati puggalo ajeguccho. Sabbo6 kalyāṇa-
puthujjanaṃ7 upādāya ariyapuggalo ajeguccho ti, appa-
gabbho ajeguccho.
     Pesuṇeyye ca no yuto ti pesuññan ti idh'; ekacco pisuṇa-
vāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,
amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya; iti
samaggānaṃ8 vā bhettā9, bhinnānaṃ vā anuppadātā,
vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti; idaṃ vuccati pesuññaṃ.
     Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharati, piya-
kamyatāya vā bhedādhippāyo vā.
     Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati?
Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko
bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmī
ti; evaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati.
     Kathaṃ bhedādhippāyo pesuññaṃ upasaṃharati?
Kathaṃ ime nānā10 assu, 11vinā assu11, vaggā assu,
dvedhā12 assu, dvejjhā assu, dvepakkhā assu, bhijjeyyuṃ
na samāgaccheyyuṃ, dukkhaṃ na phāsu vihareyyun ti;

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. hoti.
2 Bp S om.
3 S anussukī.
4 Bp om.
5 Bp ānādana-; S anādhāma-.
6 Bp S ad. bālaputhujjanā jeguccho puthujjanā.
7 Bp kalyāṇakaṃ puthujjanā; Skalyanakaṃ.
8 Bp S ad. aṭṭha.
9 Bp S bhedo.
10 S ad. vādā.
11-11 S om.
12 S dvedhamhā.

[page 233]
S.N. 853] Purābhedasuttaniddeso. 233
evaṃ bhedādhippāyo pesuññaṃ upasaṃharati. Yass'
etaṃ pesuññaṃ pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭi-
passaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so
pesuññe1 na yutto na-ppayutto nāyutto2 na samāyutto ti,
pesuṇeyye ca no yuto. Ten'; āha Bhagavā:

          Paṭilīno akuhako, apihālu amaccharī,
          appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca no yuto ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.6(=853): Sātiyesu anassāvī atimāne ca no
yuto,
               saṇho ca paṭibhāṇavā, na saddho na
virajjati. || Nidd_I.10:6 ||


     Sātiyesu anassāvī ti sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā.
Kiṃkāraṇā sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā? Yebhuy-
yena devamanussā pañca kāmaguṇe icchanti sādiyanti
patthayanti pihayanti abhijappanti, taṃkāraṇā sātiyā
vuccanti pañca kāmaguṇā. Yesaṃ esā sātiyā taṇhā
appahīnā, tesaṃ cakkhuto rūpataṇhā savati3 pasavati
sandati pavattati, sotato saddataṇhā, ghānato gandhataṇhā,
jivhāto rasataṇhā, kāyato phoṭṭhabbataṇhā, manato
dhammataṇhā savati pasavati4 sandati pavattati. Yesaṃ
esā sātiyā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭi-
passaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, tesaṃ
cakkhuto rūpataṇhā na savati, 5na pasavati5, na sandati,
na pavattati, sotato saddataṇhā . . . pe . . . manato
dhammataṇhā na savati, 6na pasavati6, na sandati, na
pavattatī ti, sātiyesu anassāvī.
     Atimāne ca no yuto7 ti. Katamo atimāno? Idh'; ekacco
paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā . . . pe . . . añña-
taraññatarena vā vatthunā; yo evarūpo māno, maññanā
maññitattaṃ uṇṇati uṇṇamo dhajo sampaggāho8 ketu-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ad. no yutto (and probably S).
2 Bp S om.
3 Bp S ad. āsavati.
4 Bp S āsavati.
5-5 Bp na savati; S nāssavati.
6-6 Bp S nāssavati.
7 Si yutto.
8 S saṃsaggo.

[page 234]
234 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 853
kamyatā cittassa, ayaṃ vuccati atimāno. 1Yass'; eso1
atimāno pahīno2 samucchinno vūpasanto paṭipassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so atimāne3 no yutto4,
na-ppayutto, nāyutto5, na samāyutto ti, atimāne ca no
yuto.
     Saṇho ca paṭibhāṇavā ti. 6Saṇho ti6 saṇhena kāya-
kammena samannāgato ti saṇho, saṇhena vacīkammena7,
saṇhena manokammena samannāgato ti saṇho, saṇhehi
satipaṭṭhānehi samannāgato ti saṇho, saṇhehi sammappa-
dhānehi, saṇhehi iddhippādehi, saṇhehi2 indriyehi, saṇ-
hehi balehi, saṇhehi bojjhaṅgehi samannāgato ti saṇho,
saṇhena ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ti
saṇho.
     Paṭibhāṇavā ti. 6Tayo paṭibhāṇavanto6, pariyatti-
paṭibhāṇavā paripucchāpaṭibhāṇavā adhigamapaṭibhāṇavā.
     Katamo pariyattipaṭibhāṇavā? Idh'; ekaccassa8 pari-
yāpuṭaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā
udānaṃ itivuttakaṃ jāṭakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ.
Tassa pariyattiṃ nissāya paṭibhāyati; ayaṃ pariyatti-
paṭibhāṇavā.
     Katamo paripucchāpaṭibhāṇavā? Idh'; ekacco pari-
pucchako9 hoti attatthe ca ñāyatthe ca lakkhaṇe ca
kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca. Tassa taṃ paripucchaṃ nissāya
paṭibhāyati; ayaṃ paripucchāpaṭibhāṇavā.
     Katamo adhigamapaṭibhāṇavā? Idh'; ekaccassa adhi-
gatā honti cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā,
cattāro iddhippādā, pañc'; indriyāni, pañca balāni, satta
bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo10, cattāri11 sāmañña-
phalāni, catasso11 paṭisambhidā12, cha abhiññā12; tassa
attho ñāto, dhammo ñāto, nirutti ñātā, atthe ñāte attho

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S yassa so.
2 S om.
3 S ad. ca.
4 Bp S yuto na yutto.
5 Bp S om.
6-6 Si om.
7 S ad. samannāgato.
8 Bp S ad. pakatiyā.
9 Bp -pucchitā; S pucchakatā.
10 Bp S ad. cattāro ca ariyamaggā.
11 S cattāro ca.
12 Bp S -āyo.

[page 235]
S.N. 853] Purābhedasuttaniddeso. 235
paṭibhāyati, dhamme ñāte dhammo paṭibhāyati, niruttiyā
ñātāya nirutti paṭibhāyati; imesu tīsu ñāṇaṃ paṭi-
bhāṇapaṭisambhidā. Imāya paṭibhāṇapaṭisambhidāya
upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupa-
panno1 samannāgato hoti2; so vuccati paṭibhāṇavā.
     Yassa pariyatti n'; atthi, paripucchā n'; atthi, adhigamo
n'; atthi, kiṃ tassa paṭibhāyissatī ti, saṇho ca paṭi-
bhāṇavā.
     Na saddho na virajjatī ti. Na saddho ti sāmaṃ sayam
abhiññātaṃ attapacchakkhaṃ dhammaṃ na kassaci sad-
dhahati3 aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa
vā mārassa vā 4narassa vā4 brahmuno vā. Sabbe saṃ-
khārā aniccā ti sāmaṃ sayam abhiññātaṃ 5attapacchak-
khaṃ dhammaṃ na kassaci saddahati aññassa samaṇassa
vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā narassa vā
brahmuno vā5. Sabbe saṃkhārā dukkhā ti, sabbe
dhammā anattā ti, avijjāpaccayā saṃkhārā ti . . . pe . . .
jātipaccayā jarāmaraṇan ti avijjānirodhā saṃkhāraṇirodho
ti . . . pe . . . jātinirodhā jarāmaraṇanirodho ti. Idaṃ
dukkhan ti . . . pe . . . ayaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadā ti. Ime āsavā ti . . . pe . . . ayaṃ āsava-
nirodhagāminī paṭipadā ti. Ime dhammā abhiññeyyā
ti . . . pe6 . . . ime dhammā sacchikātabbā ti7. Channaṃ
phassāyatanānaṃ samudayañ ca aṭṭhaṅgamañ ca assādañ
ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca, pañcannaṃ upādānak-
khandhānaṃ samudayañ ca 8aṭṭhaṅgamañ ca assādañ ca
ādīnavañ ca nissaraṇañ ca8, catunnaṃ mahābhūtānaṃ
samudayañ ca aṭṭhaṅgamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca
nissaraṇañ9 cā ti9. Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sab-
bantaṃ nirodhadhamman ti sāmaṃ sayam abhiññātaṃ
attapaccakkhaṃ dhammaṃ na kassaci saddahati aññassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S sampanno.
2 Bp S om.
3 S saddahati.
4-4 Bp S om.
5-5 Bp S pe.
6 S om.
7 Bp S ad. sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ . . . pe.
8-8 Bp pe.
9 S ca; and Bp S ad. sāmaṃ sayaṃ abhiññātam.

[page 236]
236 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 853
samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā
narassa vā brahmuno vā1.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Saddahasi tvaṃ Sāriputta
saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, viriyindriyaṃ satin-
driyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulī-
katam amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapari-
yosānan? ti2. Na khvāhaṃ ettha bhante Bhagavato
saddhāya gacchāmi, saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindri-
yaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulī-
kataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapari-
yosānaṃ. Yesam nūn'; etaṃ bhante añātaṃ assa adiṭṭhaṃ
aviditaṃ asacchikataṃ aphusitaṃ3 paññāya, te tattha
paresaṃ saddhāya gaccheyyuṃ, saddhindriyam . . . pe4 . . .
paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānan ti2. Yesañ ca kho
etaṃ5 bhante ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ
phusitaṃ6 paññāya, nikkaṃkhā te tattha nibbicikicchā,
saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ
paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānan ti; mayhañ ca kho
etaṃ5 bhante ñātam diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phu-
sitaṃ7 paññāya, nikkaṃkho8 'haṃ tattha nibbicikiccho,
saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ
paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānan ti. Sādhu sādhu
Sāriputta. Yesaṃ h'; etaṃ Sāriputta añātaṃ assa adiṭṭhaṃ
aviditaṃ asacchikataṃ aphusitaṃ9 paññāya, te tattha
paresaṃ saddhāya gaccheyyuṃ, saddhindriyaṃ . . . pe . . .

--------------------------------------------------------------------------
* S. v, 220.
1 Bp S ad. pe.
2 S om.
3 Bp S aphassitaṃ.
4 Bp S in full bhāvitaṃ . . . amatapariyosānaṃ viriyindriyaṃ
satindriyaṃ samādhindriyaṃ.
5 S evaṃ.
6 Bp S phassitaṃ.
7 Bp phassitaṃ; S om.
8 Bp S nikkaṅkhā.
9 Bp aphassitaṃ; S aphasitaṃ.

[page 237]
S.N. 854] Purābhedasuttaniddeso. 237
paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānan ti.
     *Assaddho akataññū ca sandhicchedo ca yo naro,
     hatāvakāso vantāso, sa ve1 uttamaporiso ti.
     Na2 virajjatī ti sabbe bālaputhujjanā rajjanti. Kalyāṇa-
puthujjanaṃ3 upādāya satta sekhā virajjanti. Arahā n'
eva rajjati, no virajjati; virato4 so khayā rāgassa vītarā-
gattā, khayā dosassa vītadosattā, khayā mohassa vītamo-
hattā; so vuṭṭhavāso5 ciṇṇacaraṇo . . . pe6 . . . n'; atthi
tassa punabbhavo ti, na saddho na virajjati. Ten'; āha
Bhagavā:

          Sātiyesu anassāvī atimāne ca no yuto,
          saṇho ca paṭibhāṇavā, na saddho na virajjatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.7(=854): Lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca
na kuppati,
               aviruddho ca taṇhāya rase ca nānu-
gijjhati. || Nidd_I.10:7 ||


     Lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca na kuppatī ti.
Kathaṃ lābhakamyā na sikkhati? Idha bhikkhave
bhikkhu bhikkhuṃ passati lābhiṃ cīvarapiṇḍapātasenā-
sanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Tassa evaṃ
hoti: kena nu kho ayam āyasmā lābhī cīvarapiṇḍapāta-
senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti? 7Tassa
evaṃ hoti: ayaṃ kho āyasmā suttantiko, tena ayam
āyasmā lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhe-
sajjaparikkhārānan ti7. So lābhahetu lābhapaccayā lābha-
kāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṃ paripācento suttantaṃ
pariyāpuṇāti; evam pi lābhakamyā sikkhati.

--------------------------------------------------------------------------
* Dhp. 97.
1 Bp S ce.
2 Bp S ad. saddho na.
3 Bp S puthujjanakalyāṇakaṃ.
4 Bp S viratto.
5 S sabbatthavāso.
6 Bp S ad. jātimaraṇasaṃsāro (S -saṅkhāro).
7-7 Bp om.

[page 238]
238 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 854
     Athavā bhikkhu bhikkhuṃ passati lābhiṃ cīvarapiṇḍa-
pātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Tassa
evaṃ hoti: kena nu kho ayam āyasmā lābhī cīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti?
Tassa evaṃ hoti: ayaṃ kho āyasmā vinayadharo . . .
pe . . . ābhidhammiko1, tena ayam āyasmā lābhī cīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti,
so lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā labhābhinibbattiyā
lābhaṃ paripācento abhidhammaṃ pariyāpuṇāti; evam pi
lābhakamyā sikkhati.
     Athavā bhikkhu bhikkhuṃ passati lābhiṃ cīvarapiṇḍa-
pātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Tassa
evaṃ hoti: kena nu kho ayam āyasmā lābhī cīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti?
Tassa evaṃ hoti: ayaṃ kho āyasmā āraññiko piṇḍapātiko
paṃsukūliko tecīvariko sapadānacāriko khalupacchā-
bhattiko nesajjiko yathāsanthatiko, tena ayam āyasmā
lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparik-
khārānan ti. So lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā
lābhābhinibbattiyā lābhaṃ paripācento āraññiko hoti . . .
pe . . . yathāsanthatiko hoti; evam pi lābhakamyā
sikkhati.
     Kathaṃ na lābhakamyā sikkhati? Idha bhikkhu na
lābhahetu, na lābhapaccayā, na lābhakāraṇā, na lābhā-
bhinibbattiyā, na lābhaṃ paripācento yāvad eva attada-
mathāya attasamathāya attaparinibbāpanatthāya suttantaṃ
pariyāpuṇāti, vinayaṃ pariyāpuṇāti, abhidhammaṃ pariyā-
puṇāti; evam pi na lābhakamyā sikkhati. Athavā bhikkhu
na lābhahetu, na lābhapaccayā, na lābhakāraṇā, na lābhā-
bhinibbattiyā, na lābhaṃ paripācento yāvad eva appicchañ
ñeva nissāya, santuṭṭhiñ ñeva nissāya, sallekhañ ñeva
nissāya, pavivekañ ñeva nissāya, idamatthitañ ñeva nissāya
āraññiko hoti, piṇḍapātiko hoti, paṃsukūliko hoti, tecī-
variko hoti, sapadānacāriko hoti, khalupacchābhattiko
hoti, nesajjiko hoti, yathāsanthatiko hoti; evam pi na
lābhakamyā sikkhatī ti, lābhakamyā na sikkhati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S dhammakathiko.

[page 239]
S.N. 854] Purābhedasuttaniddeso. 239
     Alābhe 1ca na1 kuppatī ti. Kathaṃ alābhe kuppati?
Idh'; ekacco kulaṃ vā na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi,
āvāsaṃ vā na labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi, yasaṃ
vā na labhāmi, pasaṃsaṃ vā na labhāmi, sukhaṃ vā
na labhāmi, cīvaraṃ vā na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na
labhāmi, senāsanaṃ vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajja-
parikkhāraṃ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṃ vā na
labhāmi, appañāto 'mhī ti kuppati byāpajjati patiṭṭhiyati2,
kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti3; evaṃ alābhe
kuppati.
     Kathaṃ alābhe na kuppati? Idha bhikkhu kulaṃ vā
na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi, 4āvāsaṃ vā na
labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi, yasaṃ vā na labhāmi,
pasaṃsaṃ vā na labhāmi, sukhaṃ vā na labhāmi, cīvaraṃ
vā na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi, senāsanaṃ
vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ vā na
labhāmi, gilānupaṭṭhākaṃ vā na labhāmi4, appañāto 'mhī
ti na kuppati, na byāpajjati na patiṭṭhiyati5, na kopañ
ca na dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti; evaṃ alābhe
na kuppatī ti, lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca na
kuppati.
     Aviruddho ca taṇhāya rase ca nānugijjhatī ti. Viruddho
ti yo cittassa āghāto6 paṭighāto7 anuvirodho8 kopo
pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byā-
patti manopadoso9 cittassa10 kodho kujjhanā kujjhitattaṃ
doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajji-
tattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ assuropo anatta-
manatā cittassa; ayaṃ vuccati virodho. 11Yass'; eso11
virodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati avi-
ruddho.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S na ca.
2 Si patitth-.
3 Bp pātuṃ-.
4-4 Bp pe.
5 Si patititth-.
6 S ad. sampaṭighāto.
7 Bp S ad. paṭighaṃ.
8 Bp paṭivirodho.
9 S manodoso.
10 Bp S om.
11-11 S yassa so.

[page 240]
240 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 854
     Taṇhā ti rūpataṇhā saddataṇhā 1gandhataṇhā rasataṇhā
phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā.
     Raso ti mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso pup-
pharaso phalaraso1 ambilaṃ2 madhuraṃ tittikaṃ3 kaṭukaṃ
loṇikaṃ khārikaṃ lambilaṃ kasāvo sāduṃ asāduṃ sītaṃ
uṇhaṃ. Sant'; eke samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā, te
jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiṇḍanti. Te ambilaṃ
labhitvā anambilaṃ pariyesanti, anambilaṃ labhitvā
ambilaṃ pariyesanti. Madhuraṃ labhitvā amadhuraṃ
pariyesanti, amadhuraṃ labhitvā madhuraṃ pariyesanti.
Tittikaṃ3 labhitvā atittikaṃ pariyesanti, atittakaṃ
labhitvā tittakaṃ pariyesanti. Kaṭukaṃ4 labhitvā akaṭu-
kaṃ pariyesanti. Akaṭukaṃ labhitvā kaṭukaṃ pariye-
santi. Loṇikaṃ labhitvā aloṇikaṃ pariyesanti. Aloṇikaṃ
labhitvā loṇikaṃ pariyesanti. Khārikaṃ labhitvā akhā-
rikaṃ pariyesanti. Akhārikaṃ labhitvā khārikaṃ pari-
yesanti. Lambilaṃ5 labhitvā kasāvaṃ pariyesanti.
Kasāvaṃ labhitvā lambilaṃ5 pariyesanti. Sāduṃ labhitvā
asāduṃ pariyesanti. Asāduṃ labhitvā sāduṃ pariyesanti.
Sītaṃ labhitvā uṇhaṃ pariyesanti. Uṇhaṃ labhitvā
sītaṃ6 pariyesanti. Te yaṃ yaṃ labhitvā tena na7
santussanti, aparāparaṃ pariyesanti, manāpikesu rasesu
rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā 8laggā laggitā8
palibuddhā9. Yassa10 rasataṇhā pahīnā samucchinnā
vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhā, so paṭisaṃkhā yoniso āhāraṃ āhāreti n'; eva
davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya;
yāvad eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsu-
paratiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañ ca vedanaṃ
paṭikaṃkhāmi11, navañ ca vedanaṃ na uppādessāmi; yātrā
ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro 12cā ti12.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 Bp ampilaṃ.
3 Bp S tittakaṃ.
4 Bp katukaṃ.
5 Bp labilaṃ; S lapilaṃ.
6 Bp sītalaṃ.
7 Bp S om.
8-8 S gallā gallitā.
9 Bp S pari-.
10 Bp S yass'; esā.
11 Codd. paṭihaṃ- and below.
12-12 Bp S ca.

[page 241]
S.N. 855] Purābhedasuttaniddeso. 241
Yathā vaṇaṃ1 ālimpeyya yāvad eva ropanatthāya, yathā
vā pana akkhaṃ abbañjeyya2 yāvad eva bhārassa nittha-
raṇatthāya, yathā vā pana puttamaṃsa-āhāraṃ3 āhā-
reyya yāvad eva kantārassa nittharaṇatthāya; evam eva
bhikkhu patisaṃkhā yoniso āhāraṃ āhāreti n'; eva davāya,
4na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya; yāvad eva
imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṃsuparatiyā brahma-
cariyānuggahāya, iti purāṇañ ca vedanaṃ paṭikaṃkhāmi,
navañ ca vedanaṃ na uppādessāmi; yātrā ca me bhavissati
anavajjatā ca4 phāsuvihāro cā ti, rasataṇhaṃ pajahati
vinodeti byantīkaroti5 anabhāvaṃ gameti; rasataṇhāya
ārato6 virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto
visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatī ti, aviruddho
ca taṇhāya rase ca nānugijjhati. Ten'; āha Bhagavā:

          Lābhakamyā na sikkhati, alābhe 7ca na7 kuppati,
          aviruddho ca taṇhāya rase ca nānugijjhatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.8(=855): Upekkhako sadā sato na loke maññati
samaṃ
               na visesī na nīceyyo, tassa no santi
ussadā. || Nidd_I.10:8 ||


     Upekkhako sadā sato ti. Upekkhako ti chaḷaṅgu-
pekkhāya8 samannāgato cakkhunā rūpaṃ disvā n'; eva
sumano hoti, na dummano upekkhako viharati sato
sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā, 9ghānena gandhaṃ
ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ
phusitvā9, manasā dhammaṃ viññāya n'; eva sumano
hoti, na dummano upekkhako viharati sato sampajāno.
Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ nābhigijjhati10 nābhi-
hasati11 na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito va kāyo hoti,
ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ12 suvimuttam.

--------------------------------------------------------------------------
1 S na vantaṃ na.
2 Bp abbh-.
3 Bp S puttamaṃsaṃ ā-.
4-4 Bp pe.
5 Bp byantikaronti.
6 Bp S ad. assa.
7-7 Bp S na ca.
8 S laṅgu-.
9-9 Bp S pe.
10 S nābhigiddhati.
11 S nābhihaṃsati.
12 S supakkhitaṃ.

[page 242]
242 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 855
Cakkhunā kho pan'; eva rūpaṃ disvā amanāpaṃ na
maṅku hoti appatitthīnacitto ādīnamanaso abyāpanna-
cetaso. Tassa ṭhito va1 kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ
susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Sotena saddaṃ sutvā, ghānena
gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭ-
ṭabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ viññāya manāpaṃ
nābhigijjhati nābhihasati na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito
va kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvi-
muttaṃ. Manasā kho pan'; eva2 dhammaṃ viññāya amanā-
paṃ na maṅku hoti appatitthīnacitto3 ādinamanaso4 abyā-
pannacetaso. Tassa ṭhito va kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhat-
taṃ susaṇṭhitaṃ5 suvimuttaṃ. Cakkhunā rūpaṃ disvā
manāpāmanāpesu rūpesu. Tassa ṭhito va kāyo hoti, ṭhitaṃ
cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Sotena saddaṃ
sutvā, 6ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā,
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā6, manasā dhammaṃ viññāya
manāpāmanāpesu dhammesu tassa ṭhito va kāyo hoti,
ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cak-
khunā rūpaṃ disvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati,
mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, kilesanīye na
kilissati, madanīye na majjati; sotena saddaṃ sutvā,
6ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā,
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā6 manasā dhammaṃ viññāya
rajanīye na rajjati7, dosanīye na dussati, mohanīye na
muyhati, kopanīye na kuppati, kilesanīye na kilissati,
madanīye na majjati. Diṭṭhe diṭṭhamatto, sute suta-
matto, mute mutamatto, viññāte viññātamatto, diṭṭhe na
limpati, sute na limpati, mute na limpati, viññāte na
limpati. Diṭṭhe anūpayo8 anissito appaṭibaddho vippa-
mutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharati. Sute
mute viññāte anūpayo anissito appaṭibaddho vippamutto
visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharati. Saṃvijjati
arahato cakkhu, passati arahā cakkhunā rūpaṃ, chanda-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ca.
2 S assa.
3 Bp S appatiṭṭhana-.
4 Bp alinamanaso; S alinamasā.
5 S suvisaṃṭhitaṃ.
6-6 Bp S pe.
7 S rañjati.
8 Bp Si anupāyo; S anuppayo.

[page 243]
S.N. 855] Purābhedasuttaniddeso. 243
rāgo arahato n'; atthi; suvimuttacitto arahā. Saṃvijjati
arahato sotaṃ, suṇāti arahā sotena saddaṃ, chandarāgo
arahato n'; atthi; suvimuttacitto arahā. Saṃvijjati
arahato ghānaṃ, ghāyati arahā ghānena gandhaṃ,
chandarāgo arahato n'; atthi; suvimuttacitto arahā. Saṃ-
vijjati arahato jivhā, sāyati arahā jivhāya rasaṃ, 1chanda-
rāgo arahato n'; atthi; suvimuttacitto arahā1. Saṃvijjati
arahato kāyo, phussati arahā kāyena phoṭṭhabbaṃ,
1chandarāgo arahato n'; atthi; suvimuttacitto arahā1.
Saṃvijjati arahato mano, vijānāti arahā manasā dhammaṃ,
chandarāgo arahato n'; atthi; suvimuttacitto arahā.
Cakkhu rūpārāmaṃ2 rūparataṃ rūpasammuditaṃ, taṃ
arahato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca
saṃvarāya dhammaṃ deseti. Sotaṃ saddārāmaṃ3,
ghānaṃ gandhārāmaṃ, jivhā rasārāmā rasaratā rasasam-
muditā, sā arahato dantā guttā rakkhitā saṃvutā, tassā
ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Kāyo phoṭṭhabbārāmo3,
mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito, so
arahato danto gutto rakkhito saṃvuto, tassa ca saṃvarāya
dhammaṃ deseti.
     *Dantaṃ nayanti samitiṃ, dantaṃ rājābhirūhati,
     danto seṭṭho manussesu, yo 'tivākyaṃ4 titikkhati.
     Varam assatarā dantā, ājāniyā5 va6 sindhavā,
     kuñjarā va6 mahānāgā, attadanto tato varaṃ.
     Na hi etehi yānehi gaccheyya amataṃ7 disaṃ,
     yathā 'ttanā8 sudantena danto dantena gacchati.
     **Vidhāsu na vikappanti9 vippamuttā punabbhavā10,
     dantabhūmiṃ anuppattā te loke vijitāvino.

--------------------------------------------------------------------------
* Dhp. 321-323. ** S. iii, 84.
1-1 Bp S pe.
2 S rūparammaṇaṃ.
3 Bp S ad. pe.
4 S 'tivākā.
5 Bp S ājāneyyā.
6 Bp ca.
7 Bp agataṃ.
8 S 'ttanaṃ.
9 Bp vikampanti; S vitabbanti.
10 S vinibbhavā.

[page 244]
244 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 855
            *Yass'; indriyāni bhāvitāni1
            ajjhattaṃ ca2 bahiddhā ca sabbaloke,
            nibbijjh'; imaṃ parañ ca lokaṃ
            kālaṃ kaṃkhati bhāvito sudanto3 ti.
     Upekkhako sadā ti. Sadā4 sabbadā sabbakālaṃ nicca-
kālaṃ dhuvakālaṃ . . . pe . . . pacchimavayo5 khandhe.
Sato ti catūhi kāraṇehi sato, kāye kāyānupassanāsati-
paṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu, citte6, dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato . . . pe . . .
so vuccati sato ti, upekkhako sadā sato.
     Na loke maññati saman4 ti sadiso 'ham asmī ti mānaṃ
na janeti jātiyā vā gottena vā . . . pe . . . aññatarañña-
tarena vā vatthunā ti, na loke maññati samaṃ.
     Na visesī na nīceyyo ti seyyo 'ham asmī ti atimānaṃ
na janeti jātiyā vā gottena vā . . . pe . . . aññatarañña-
tarena vā vatthunā. Hīno 'ham asmī ti mānaṃ na
janeti jātiyā vā gottena vā . . . pe . . . aññatarañña-
tarena vā vatthunā ti, na visesī na nīceyyo.
     Tassa no santi ussadā ti. Tassā ti arahato khīṇāsavassa.
Ussadā ti sattussadā, rāgussado dosussado mohussado
mānussado diṭṭhussado kilesussado kammussado. Tass'
ime ussadā n'; atthi, na santi, na saṃvijjanti, n'; upa-
labbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā ti, tassa no santi
ussadā. Ten'; āha Bhagavā:

          Upekkhako sadā sato na loke maññatī samaṃ
          na visesī na nīceyyo, tassa no santi ussadā ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.9(=856): Yassa nissayatā7 n'; atthi, ñatvā
dhammaṃ anissito
               bhavāya vibhavāya ca8 taṇhā yassa
na vijjati. || Nidd_I.10:9 ||


--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 516.
1 Bp subhāvitāni.
2 S om.
3 Bp S sadanto.
4 Si om.
5 Bp pacchime vayo; S pacchime dvaye.
6 S cittesu.
7 Bp S nissayanā.
8 Bp vā; S om.

[page 245]
S.N. 856] Purābhedasuttaniddeso. 245
     Yassa nissayatā n'; atthī ti. Yassā ti arahato khīṇā-
savassa. Nissayā ti dve nissayā, taṇhānissayo ca diṭṭhi-
nissayo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhānissayo . . . pe . . .
ayaṃ diṭṭhinissayo. Tassa taṇhānissayo pahīno, diṭṭhi-
nissayo paṭinissaṭṭho; taṇhānissayassa pahīnattā, diṭṭhi-
nissayassa paṭinissaṭṭhattā, nissayatā yassa n'; atthi1, na
saṃvijjati2, n'; upalabbhati2; pahīnā samucchinnā vūpa-
santā paṭipassaddhā3 abhabhuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā
ti, yassa nissayatā n'; atthi.
     Ñatvā dhammaṃ anissito ti. Ñatvā ti ñatvā jānitvā
tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sabbe
saṃkhārā aniccā ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhā-
vayitvā vibhūtaṃ katvā. Sabbe saṃkhārā dukkhā ti, sabbe
dhammā anattā ti . . . pe . . . yaṃ kiñci samudaya-
dhammaṃ sabban taṃ nirodhadhamman ti ñatvā jānitvā
tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Anissito
ti dve nissayā, taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca . . . pe . . .
ayaṃ taṇhānissayo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhinissayo.
Tanhānissayaṃ pahāya, diṭṭhinissayaṃ paṭinissajjitvā,
cakkhuṃ anissito, sotaṃ anissito, ghānaṃ anissito, jivhaṃ
anissito, kāyaṃ anissito, manaṃ anissito, rūpe sadde
gandhe rase phoṭṭhabbe4 kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ . . . pe . . .
diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme anissito anallīno anu-
pagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭṭho5
vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharatī ti,
ñatvā dhammaṃ anissito.
     Bhavāya vibhavāya ca taṇhā yassa na vijjatī ti. Taṇhā
ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭ-
ṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Yassā ti arahato khīṇāsa-
vassa. Bhavāyā ti bhavadiṭṭhiyā; vibhavāyā ti vibhava-
diṭṭhiyā6; bhavāyā ti sassatadiṭṭhiyā6; vibhavāyā ti
ucchedadiṭṭhiyā; bhavāyā ti punappunaṃ7 bhavāya,
punappunaṃ gatiyā, punappunaṃ uppattiyā, punappunaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. na santi.
2 S -anti.
3 S paṭissaddhā.
4 S ad. dhamme.
5 S nissaṭo.
6 Bp ad. vā.
7 Bp S punappuna throughout.

[page 246]
246 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 856
paṭisandhiyā, punappunaṃ attabhāvābhinibbattiyā. Taṇhā
yassa n'; atthi1, na saṃvijjati2, n'; upalabbhati2, pahīnā
samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhā ti, bhavāya vibhavāya ca3 taṇhā yassa
na vijjati. Ten'; āha Bhagavā:

          Yassa nissayatā4 n'; atthi, ñatvā dhammaṃ anissito
          bhavāya vibhavāya ca5 taṇhā yassa na vijjatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.10(=857): Taṃ brūmi upasanto ti kāmesu ana-
pekkhinaṃ6,
               ganthā tassa na vijjanti, atāri7 so
visattikaṃ. || Nidd_I.10:10 ||


     Taṃ brūmi upasanto ti 8santo upasanto vūpasanto8
nibbuto paṭipassaddho ti. Taṃ9 brūmī ti9 taṃ kathemi,
taṃ bhaṇāmi, taṃ dīpayāmi, taṃ voharāmī ti, taṃ brūmi
upasanto10.
     Kāmesu anapekkhinan ti. Kāmā ti uddānato dve kāmā,
vatthukāmā ca kilesakāmā ca . . . pe . . . ime vuccanti
vatthukāmā . . . pe . . . ime vuccanti kilesakāmā.
Vatthukāme parijānitvā, kilesakāme pahāya pajahitvā
vinoditvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gamitvā11, kāmesu
anapekkhī12 vītakāmo13 cattakāmo14 vantakāmo muttakāmo
pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo15 vītarāgo16 cattarāgo
vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nic-
chāto nibbuto17 sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena
attanā viharatī ti, kāmesu anapekkhinaṃ18.
     Ganthā tassa na vijjantī ti. Ganthā ti cattāro ganthā,
abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbata-
parāmāso kāyagantho; idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. na santi.
2 S -anti.
3 S vā.
4 Bp S nissayanā.
5 Bp vā; S om.
6 S anapekkhānam.
7 Bp atari throughout.
8-8 Bp S om.
9 Bp S brūmi.
10 Bp S ad. ti.
11 Bp S gametvā.
12 Bp S anapekkhino.
13 Bp S om.
14 S vatthukamo.
15 Bp S ad. kāmesu.
16 Bp S ad. vigatarāgo.
17 S om.
18 Bp S anapekkhino.

[page 247]
S.N. 858] Purābhedasuttaniddeso. 247
Attano diṭṭhiyā rāgo, abhijjhā kāyagantho. Paravādesu
āghāto appaccayo, byāpādo kāyagantho. Attano sīlaṃ vā
vattaṃ vā sīlabbattaṃ vā parāmasati, sīlabbataparāmāso
kāyagantho. Attano diṭṭhi, idaṃsaccābhiniveso kāya-
gantho. Tassā ti arahato khīṇāsavassa. Ganthā tassa na
vijjantī ti ganthā tassa n'; atthi, na santi, na saṃvijjanti,
n'; upalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭi-
passaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā ti, ganthā
tassa na vijjanti.
     Atāri so visattikan ti. Visattikā vuccati taṇhā; yo
rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Visattikā ti. 1Ken'; atthena1 visattikā? 1Visatā ti
visattikā1, visālā ti visattikā, visaṭṭhā2 ti visattikā, visamā
ti visattikā, visakkatī ti visattikā, visaṃharatī ti visattikā,
visaṃvādikā ti visattikā, visamūlā ti visattikā, visaphalā ti
visattikā, visaparibhogā ti visattikā, visālā vā pana sā
taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe
āvāse . . . pe . . . diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu
visaṭā vitthatā3 ti, visattikā. Atāri so visattikan ti so
imaṃ visattikaṃ taṇhaṃ atāri uttari4 pattari5 sama-
tikkami vītivattatī ti, atāri so visattikaṃ. Ten'; āha
Bhagavā:

          Taṃ brūmi upasanto ti kāmesu anapekkhinaṃ6,
          ganthā tassa na vijjanti, atāri so visattikan ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.11(=858): Na tassa puttā pasavo7 khettaṃ
vatthuñ ca vijjati,
               attaṃ8 vā pi nirattaṃ9 vā na tasmiṃ
upalabbhati. || Nidd_I.10:11 ||


     Na tassa puttā pasavo7 khettaṃ vatthuñ ca vijjatī ti.
Nā ti paṭikkhepo. Tassā ti arahato khīṇāsavassa. Puttā
ti cattāro puttā, attajo putto, khettajo putto, dinnako

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 Si S visaṭā.
3 S visattā.
4 S uttarī ti.
5 Bp S om.
6 S -khino.
7 S ad. vā throughout.
8 Bp S attā throughout.
9 Bp S nirattā throughout.

[page 248]
248 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 858
putto, antevāsiko putto. Pasavo1 ti ajeḷakā kukkuṭa-
sūkarā hatthigavāssavaḷavā2. Khettan ti3 sālikhettaṃ
vīhikhettaṃ muggakhettaṃ māsakhettaṃ yavakhettaṃ
godhūmakhettaṃ tilakhettaṃ. Vatthun ti gharavatthu
koṭṭhakavatthu purevatthu pacchāvatthu ārāmavatthu
vihāravatthu. Na4 tassa puttā pasavo khettaṃ vatthuñ ca
vijjatī ti tassa puttapariggaho vā pasupariggaho vā khetta-
pariggaho vā vatthupariggaho vā n'; atthi, na santi, na
saṃvijjanti, n'; upalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpa-
santā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā
ti, na tassa puttā pasavo khettaṃ vatthuñ ca vijjati.
     Attaṃ vā pi nirattaṃ vā na tasmiṃ upalabbhatī ti.
Attā ti sassatadiṭṭhi5 n'; atthi6, nirattā ti ucchedadiṭṭhi
n'; atthi6, attā ti gahitaṃ n'; atthi, nirattā ti muñcitabbaṃ
n'; atthi. Yassa n'; atthi gahitaṃ, tassa n'; atthi muñci-
tabbaṃ; yassa n'; atthi muñcitabbaṃ, tassa n'; atthi
gahitaṃ; gahaṇamuñcanaṃ7 samatikkanto8 arahā vuddhiṃ
parihāniṃ vītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo . . .
pe9 . . . n'; atthi tassa punabbhavo ti, attaṃ vā pi nirattaṃ
vā na tasmiṃ upalabbhati. Ten'; āha Bhagavā:

          Na tassa puttā10 pasavo khettaṃ vatthuñ ca vijjati,
          attaṃ vā pi nirattaṃ vā na tasmiṃ upalabbhatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.12(=859): Yena11 vajjuṃ12 puthujjanā atho sa-
maṇabrāhmaṇā,
               taṃ tassa apurekkhataṃ, tasmā vā-
desu n'; ejati. || Nidd_I.10:12 ||


     Yena naṃ vajjuṃ puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā ti.
Puthujjanā ti. 13Ken'; atthena puthujjanā13? Puthukilese

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. vā throughout.
2 Bp hatthigāvo assa-.
3 S ad. pi.
4 Bp Si om.
5 Bp S attadiṭṭhi.
6 Bp S om. n'; atthi.
7 Bp gahamuñcana; S gāhañ ca.
8 S -kkamanto.
9 Bp S jātimarañasaṃsāro.
10 Bp Si putto.
11 Bp S ad. naṃ.
12 S vajjaṃ throughout.
13-13 Bp S om.

[page 249]
S.N. 859] Purābhedasuttaniddeso. 249
janentī ti puthujjanā; puthu1 avihatasakkāyadiṭṭhikā ti
puthujjanā; puthu satthārānaṃ mukhullokikā ti puthuj-
janā; puthu sabbagatīhi āvunitā2 ti puthujjanā; puthu
nānābhisaṃkhārehi abhisaṃkharontī ti puthujjanā; puthu
nānā-oghehi vuyhantī ti puthujjanā; puthu nānāsantāpehi
santappentī ti puthujjanā; puthu nānāpariḷāhehi pari-
ḍayhantī ti puthujjanā puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā
giddhā gadhitā3 ajjhopannā laggā laggitā palibuddhā
ti puthujjanā puthu pañcahi nīvaraṇehi4 āvuṭā nivutā
ophutā5 pihitā paṭicchannā paṭikujjitā ti puthujjanā.
Samaṇā ti ye keci ito bahiddhā paribbājupagatā6 paribbā-
jasamāpannā6. Brāhmaṇā ti ye keci bhovādikā. Yena7
vajjuṃ putthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā ti puthujjanā
yena8 rāgena vadeyyuṃ, yena dosena vadeyyuṃ, yena
mohena vadeyyuṃ, yena mānena vādeyyuṃ, yāya diṭṭhiyā
vadeyyuṃ, yena uddhaccena vadeyyuṃ, yāya vicikicchāya
vadeyyuṃ, yehi anusayehi vadeyyuṃ ratto ti vā, duṭṭho ti
vā, mūḷho ti vā, vinibandho ti vā, parāmaṭṭho ti vā,
vikkhepagato ti vā, aniṭṭhaṅgato9 ti vā, thāmagato10 ti
vā; te abhisaṃkhārā pahīnā, abhisaṃkhārānaṃ pahī-
nattā, gatiyā11 yena12 vadeyyuṃ nerayiko ti vā, tiracchā-
nayoniko ti vā, pittivisayiko ti vā, manusso ti vā, devo
ti vā, rūpī ti vā, arūpī ti vā, saññī ti vā, asaññī ti vā,
nevasaññīnāsaññī13 ti vā, so hetu n'; atthi, paccayo n'
atthi, kāraṇaṃ n'; atthi, yena14 vadeyyuṃ katheyyuṃ
bhaṇeyyuṃ dīpayeyyuṃ15 vohareyyun ti, yena12 vajjuṃ
puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā.
     Taṃ tassa apurekkhatan ti. Tassā ti arahato khīṇā-
savassa. Purekkhāro ti dve purekkhārā, taṇhāpurekkhāro

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp Si om.
2 Bp S avuṭṭhitā.
3 Bp S ad. mucchitā.
4 S kāmaguṇehi.
5 Bp S ovuṭā.
6 S parinibbāj-.
7 Bp ad. naṃ; S ad. tavaṃ.
8 Bp S ad. taṃ.
9 Bp S aniṭṭhāgato.
10 S ogato.
11 Si gatiyo.
12 S ad. taṃ.
13 S nevasaññī ti vā nā-.
14 Bp S ad. naṃ.
15 Bp dīpeyyuṃ.

[page 250]
250 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 859
ca diṭṭhipurekkhāro ca . . . pe1 . . . ayaṃ taṇhā-
purekkhāro . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tassa
taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho,
taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa paṭi-
nissaṭṭhattā, na taṇhaṃ vā diṭṭhiṃ vā purato katvā carati;
na taṇhādhajo, na taṇhāketu, na taṇhādhipateyyo, na
diṭṭhidhajo, na diṭṭhiketu, na diṭṭhādhipateyyo, na taṇhāya
vā diṭṭhiyā vā parivārito caratī ti, taṃ tassa apurek-
khataṃ.
     Tasmā vādesu n'; ejatī ti. Tasmā ti tasmā taṃkāraṇā
taṃhetu tappaccayā taṃnidānā 2vādesu upavādesu2
nindāya garahāya3 akittiyā avaṇṇahārikāya n'; ejati, na
ejati4, na calati, na vedhati, na-ppavedhati na sampa-
vedhatī ti, tasmā vādesu n'; ejati. Ten'; āha Bhagavā:

          Yena5 vajjuṃ puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā,
          taṃ tassa apurekkhataṃ, tasmā vādesu n'; ejatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.13(=860): Vītagedho amaccharī na ossesu6 va-
date muni
               na samesu na omesu, kappaṃ n'; eti
akappiyo. || Nidd_I.10:13 ||


     Vītagedho amaccharī ti. Gedho vuccati {taṇhā}, yo rāgo
sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yass'
eso gedho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati vītagedho.
So rūpe agiddho . . . pe . . . diṭṭhasutamutaviññā-
tabbesu7 dhammesu8 agiddho agadhito amucchito anajjho-
panno9 vītagedho10 cattagedho vantagedho muttagedho11
paṭinissaṭṭhagedho nicchāto 12nibbuto sītibhūto sukhapaṭi-
saṃvedī12 brahmabhūtena attanā viharatī ti, vītagedho.

--------------------------------------------------------------------------
1 S om.
2-2 S vādena vā vādesu vā.
3 S ad. datāya.
4 Bp iñjati; S icchati.
5 S ad. taṃ.
6 Bp ussesu; S uyena.
7 Bp S -tabbe.
8 Bp S dhamme.
9 Bp S anajjhosito.
10 Bp S ad. vigatagedho.
11 Bp S ad. pahīnagedho.
12-12 Bp S pe.

[page 251]
S.N. 861] Purābhedasuttaniddeso. 251
Amaccharī ti. Macchariyan ti pañca macchariyāni, 1āvāsa-
macchariyaṃ kulamacchariyaṃ1 lābhamacchariyaṃ vaṇṇa-
macchariyaṃ dhammamacchariyaṃ; yaṃ evarūpaṃ
macchariyaṃ2 . . . pe . . . gāho vuccati macchariyaṃ.
Yass'; etaṃ macchariyaṃ pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpa-
santaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā
daḍḍhaṃ, so vuccati amaccharī ti, vītagedho amaccharī3.
     Na ossesu4 vadate muni, na samesu na omesū ti. Munī ti
monaṃ vuccati ñāṇaṃ . . . pe5 . . . saṅgajālam aticca so
muni. Muni2 seyyo 'ham asmī ti vā, sadiso 'ham asmī
ti vā, hīno 'ham asmī ti vā, na vadati, na katheti, na
bhaṇati, na dīpayati, na voharatī ti, na ossesu vadate
muni, na samesu na omesu.
     Kappaṃ n'; eti akappiyo ti. Kappo6 ti dve kappā, taṇhā-
kappo ca diṭṭhikappo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhākappo
. . . pe . . . ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo
pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho, taṇhākappassa pahī-
nattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā, taṇhākappaṃ vā
diṭṭhikappaṃ vā n'; eti, na upeti, na upagacchati, na
gaṇhāti, na parāmasati, n'; ābhinivisatī ti. Kappaṃ n'; eti
akappiyo ti. Kappo ti dve kappā, taṇhākappo ca diṭṭhi-
kappo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhākappo . . . pe . . .
ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo
paṭinissaṭṭho, tassa taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikap-
passa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā na
kappeti na janeti na sañjaneti na nibbatteti n'; ābhinib-
battetī ti, kappaṃ n'; eti akappiyo. Ten'; āha Bhagavā:

          Vītagedho amaccharī na ossesu vadate muni
          na samesu na omesu, kappaṃ n'; eti akappiyo ti.

_________________________________


  Sn_IV,10.14(=861): Yassa loke sakaṃ n'; atthi, asatā ca
na socati,
               dhammesu ca na gacchati, sa ve santo
ti vuccati. || Nidd_I.10:14 ||


--------------------------------------------------------------------------
1-1 S kula- āvāsa-.
2 Bp S om.
3 S ad. ti.
4 Bp ussesu; S uyesu and below.
5 Si om.
6 Bp S kappā.

[page 252]
252 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 861
     Yassa loke sakaṃ n'; atthī ti. Yassā ti arahato 1khīṇā-
savassa2. Sakaṃ n'; atthī ti yassa mayhaṃ vā idaṃ
paresam vā idan ti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññā-
gataṃ saṃkhāragataṃ viññāṇagataṃ gahitaṃ parāmaṭ-
ṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ n'; atthi
. . . pe . . . ñāṇagginā daḍḍhan ti, yassa loke sakaṃ
n'; atthi.
     Asatā ca na socatī ti vipariṇataṃ vā vatthuṃ na socati,
vipariṇatasmiṃ vā vatthusmiṃ na socati, cakkhu me
vipariṇatan ti na socati, sotaṃ me, ghānaṃ me, jivhā
me, kāyo me, mano me, rūpā me, saddā me, gandhā me,
rasā me, phoṭṭhabbā me, kulaṃ me, gaṇo me, āvāso
me, lābho me, yaso me, pasaṃsā me, sukhaṃ me,
cīvaraṃ me, piṇḍapāto me, senāsanaṃ me, gilānapaccaya-
bhesajjaparikkhāro me, mātā me, pitā me, bhātā me,
bhaginī me, putto me, dhītā me, mittā me, amaccā me,
ñātakā me, sālohitā me vipariṇatā ti na socati, na kilamati,
na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpaj-
jatī ti, evam pi asatā ca na socati.
     Athavā asātāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho pareto
samohito samannāgato na socati, na kilamati, na pari-
devati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati;
cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato na
socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati
na sammohaṃ āpajjati; sotarogena ghānarogena jivhā-
rogena kāyarogena sīsarogena kaṇṇarogena mukharogena
dantarogena kāsena sāsena pināsena ḍāhena jarena kuc-
chirogena mucchāya pakkhandikāya sulāya visūcikāya
kuṭṭhena gaṇḍena kilāsena sosena apamārena danduyā3
kaṇḍuyā kacchuyā rakhasāya4 vitacchikāya lohitena pittena
madhumehena aṃsāya pīḷakāya bhagandalāya5 pitta-
samuṭṭhānehi6 ābādhehi7 semhasamuṭṭhānehi ābādhehi7

--------------------------------------------------------------------------
1 S khīnassa.
2 Bp S ad. loke.
3 Bp S dadduyā.
4 Bp na khasāya.
5 Bp bhagandhalena; S bhagandalena.
6 Bp S -ṭhānena.
7 Bp S ābādhena.

[page 253]
S.N. 861] Purābhedasuttaniddeso. 253
vātasamuṭṭhānehi1 ābādhehi2 sannipātikehi3 ābādhehi2
utupariṇāmajehi4 ābādhehi2 5opakkamikehi6 ābādhehi2
kammavipākajehi4 ābādhehi2 sītena uṇhena jighacchāya
pipāsāya 7uccārena passāvena7 ḍaṃsamakasavātātapasīriṃ-
sapasamphassehi phuṭṭho pareto samohito8 samannāgato
na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati,
na sammohaṃ āpajjatī ti, evam pi asatā ca na socati.
Athavā asante asaṃvijjamāne anupalabbhiyamāne: aho
vata 9me taṃ, 10taṃ vata me9 n'; atthi; siyā vata me
taṃ, taṃ vatāhaṃ na11 labhāmī ti na socati, na kilamati,
na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ
āpajjatī ti, evam pi asatā ca na socati.
     Dhammesu ca na gacchatī ti na chandāgatiṃ gacchati,
na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na
bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosa-
vasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena
gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena
gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena
gacchati, na12 vaggehi dhammehi yāyati niyyati vuyhati
saṃhariyatī13 ti, dhammesu ca na gacchati14.
     Sa ve santo ti vuccatī ti so santo upasanto vūpasanto
nibbuto paṭipassaddho15 vuccati16 kathiyati bhaṇiyati

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S -thānena.
2 Bp S ābādhena.
3 Bp sannipātikena; S sannipātena.
4 Bp S -jena.
5 Bp S -jena and ad. visamaparihārajena ābādhena.
6 Bp S -kena.
7-7 Bp S om.
8 S sammohato.
9-9 S om.
10-9 Bp om.
11 Bp S ad. ca.
12 Bp ad. ca.
13 Bp saṃhariyyatī; S saṃsādīyatī.
14 S -tī ti.
15 Bp S ad. ti.
16 Bp ad. pavuccati.

[page 254]
254 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 861
dīpayati vohariyatī ti, sa ve santo ti vuccati1. Ten'
āha Bhagavā:

          Yassa loke sakaṃ n'; atthi, asatā ca na socati,
          dhammesu ca na gacchati, sa ve santo ti vuc-
catī ti.

DASAMO2 PURĀBHEDASUTTANIDDESO NIṬṬHITO3.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S -tī ti.
2 Bp S om.
3 Bp S dasamo.

[page 255]
255
Mahāniddeso.
Part 2
EKĀDASAMO1 KALAHAVIVĀDASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,11.1(=862): Kuto pahūtā kalahā vivādā
               paridevasokā sahamaccharā ca
               mānātimānā sahapesuṇā ca,
               kuto pahūtā te, tad iṃgha brūhi. || Nidd_I.11:1 ||


     Kuto pahūtā kalahā vivādā3 ti. Kalaho ti ekena ākārena
kalaho pi4 vivādo pi5 tañ ñeva; yo kalaho so vivādo, yo
vivādo so kalaho. Athavā aparena ākārena vivādo vuccati
kalahassa pubbabhāgo vivādo. Rājāno pi4 rājūhi viva-
danti, khattiyā pi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇā pi
brāhmaṇehi vivadanti, gahapatikā6 pi gahapatīhi viva-
danti, mātā pi puttena vivadati, putto pi mātarā vivadati,
pitā pi puttena vivadati, putto pi pitarā vivadati, bhātā pi
bhātarā vivadati, bhātā pi bhaginiyā vivadati, bhaginī
pi bhātarā vivadati, sahāyo pi sahāyena vivadati; ayaṃ
vivādo.
     Katamo kalaho? Āgārikā randhapasutā7 kāyena vācāya
kalahaṃ karonti; pabbajitā āpattiṃ āpajjantā8 kāyena
vācāya kalahaṃ karonti; ayaṃ kalaho.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S atha.
2 Bp -sutti-anukkaṭiṃ; S -sutta-anukkaṭi.
3 S vivādo.
4 S om.
5 S ti.
6 Bp S gahapatī.
7 Bp S daṇḍap-.
8 S āpajjati (= -anti).

[page 256]
256 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 862
Kuto pahūtā kalahā vivādā ti. Kalahā ca vivādā1 ca
kuto pahūtā, kuto jātā, kuto sañjātā, kuto nibbattā, kuto
abhinibbattā, kuto pātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā
kiṃjātikā kiṃpabhavā ti kalahassa ca vivādassa ca mūlaṃ
pucchati, hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ
pucchati, 2pabhavaṃ pucchati2, samuṭṭhānaṃ pucchati,
āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ puc-
chati, 2samudayaṃ pucchati2 papucchati yācati ajjhesati
pasādetī3 ti, kuto pahūtā kalahā vivādā.
     Paridevasokā sahamaccharā cā ti. Paridevo ti ñāti-
byasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa,
rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭ-
ṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena
vā byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena vā
dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā
paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ4 vācāpalāpo vip-
palāpo lālappo lālappāyanā lālappāyitattaṃ.
     Soko ti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, 5bhogabyasanena
vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyā-
sanena vā phuṭṭhassa5, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa,
aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa añña-
taraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa6 soko
socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko antoḍāho7 anto-
pariḍāho cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ.
     Macchariyan8 ti pañca macchariyāni, āvāsamacchariyaṃ
kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ
dhammamacchariyaṃ; evarūpaṃ macchariyaṃ9 mac-
charāyanā10 maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ
kaṭukañcakatā11 aggahitattaṃ cittassa; idaṃ vuccati
macchariyaṃ. Api ca 12khandhamacchariyam pi mac-
chariyaṃ, dhātumacchariyam pi macchariyaṃ12, āyatana-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S vivādo.
2-2 S om.
3 S pasaretī.
4 S ad. ādevanādo paridevanādo pa.
5-5 S bhogarogasīla.
6 S ad. pe.
7 Si om.
8 Bp maccharan.
9 S maccharaṃ.
10 S maccharāyatanaṃ.
11 Bp kaṭukañcukatā.
12-12 S khandhamacchariyaṃ dhātūmacchariyaṃ.

[page 257]
S.N. 862] Kalahavivādasuttaniddeso. 257
macchariyam1 pi macchariyaṃ1, gāho vuccati macchariyan
ti, paridevasokā sahamaccharā ca.
     Mānātimānā sahapesuṇā cā ti. Māno ti idh'; ekacco
mānaṃ janeti, jātiyā vā gottena vā kolaputtikena2
vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā
kammāyatanena vā 3sippāyatanena vā3 vijjaṭṭhānena
vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā
vatthunā.
     Atimāno ti idh'; ekacco aññaṃ4 atimaññati jātiyā vā
gottena vā . . . pe . . . aññataraññatarena vā vatthunā.
     Pesuññan ti idh'; ekacco pisuṇavāco hoti, ito sutvā
5amutra akkhātā5 imesaṃ bhedāya6, amutra vā sutvā
imesaṃ akkhātā amūsaṃ7 bhedāya; iti samaggānaṃ vā
bhettā8, bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato9
vagganandī, vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; idaṃ
vuccati pesuññaṃ.
     Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharati, piya-
kamyatāya10 vā bhedādhippāyo vā. Kathaṃ piyakamya-
tāya pesuññaṃ upasaṃharati? Imassa piyo11 bhavissāmi,
manāpo bhavissāmi, vissāsiko12 bhavissāmi, abbhantariko13
bhavissāmi, suhadayo14 bhavissāmī 15ti evaṃ piya-
kamyatāya15 pesuññaṃ upasaṃharati. Kathaṃ bhedā-
dhippāyo pesuññaṃ upasaṃharati? Kathaṃ ime nānā
assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu, dvejjhā assu,
dvepakkhā assu, bhijjeyyuṃ, na samāgaccheyyuṃ, duk-
khaṃ 16na phāsu16 vihareyyun ti, evaṃ bhedādhippāyo
pesuññaṃ upasaṃharatī ti, mānātimānā sahapesuṇā ca.
     Kuto pahūtā te, tad iṃgha brūhī ti. Kalaho ca vivādo
ca paridevo ca soko ca macchariyañ ca māno ca atimāno

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 Bp kolaputtiyena.
3-3 S om.
4 Bp S paraṃ.
5-5 S amutrākkhataṃ.
6 S bhedā.
7 S imesam.
8 Bp bhedo; S bhedā.
9 Bp vaggaraso.
10 S kammatāya.
11 S ad. hoti.
12 S issāsito.
13 S abbhantarako.
14 S suhado.
15-15 S manā.
16-16 Bp S aphāsu.

[page 258]
258 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 862
ca pesuññañ ca ime aṭṭha kilesā kuto pahūtā, kuto jātā,
1kuto sañjātā1, kuto nibbattā, kuto abhinibbattā, kuto
pātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpa-
bhavā ti imesaṃ aṭṭhannaṃ kilesānaṃ mūlaṃ pucchati,
hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati,
pabhavaṃ pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ puc-
chati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ pucchati, samu-
dayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetī2 ti,
kuto pahūtā te, tad iṃgha brūhī1 ti.
     Iṅgha brūhi1 ācikkhāhi3 desehi paññāpehi paṭṭhapehi
vivara4 vibhaja uttānīkarohi pakāsehī ti, kuto pahūtā te,
tad iṃgha brūhi. Ten'; āha so nimmito:

          Kuto pahūtā kalahā vivādā
          paridevasokā sahamaccharā ca
          mānātimānā sahapesuṇā ca,
          kuto pahūtā te, tad iṃgha brūhī ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.2(=863): Piyappahūtā5 kalahā vivādā
               paridevasokā sahamaccharā ca
               mānātimānā sahapesuṇā ca,
               maccherayuttā6 kalahā vivādā
               vivādajātesu ca pesuṇāni. || Nidd_I.11:2 ||


     Piyappahūtā kalahā vivādā paridevasokā sahamaccharā
cā ti. Piyā ti dve piyā, sattā vā saṃkhārā vā.
     Katame sattā piyā? Idha yassa te honti atthakāmā
hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā, mātā vā pitā vā
bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā
vā ñātī vā sālohitā vā; ime sattā piyā. Katame saṃkhārā
piyā? Manāpikā rūpā, manāpikā saddā, manāpikā gandhā,
manāpikā rasā, manāpikā phoṭṭhabhā; ime saṃkhārā
piyā.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 Sic codd.
3 Bp acikkha; S ācikkhanā.
4 S vivarabhi.
5 PTS (except B) piyā p-.
6 S macchariyuttā; PTS macchariyayuttā.

[page 259]
S.N. 863] Kalahavivādasuttaniddeso. 259
     Piyavatthu-acchedasaṃkino1 pi kalahaṃ karonti, ac-
chijjante pi kalahaṃ karonti, acchinne pi kalahaṃ karonti,
piyavatthuvipariṇāmasaṃkino2 pi kalahaṃ karonti, vipa-
riṇāmante pi kalahaṃ karonti, vipariṇate pi kalahaṃ
karonti. Piyavatthu-acchedasaṃkino1 pi vivadanti, ac-
chijjante pi vivadanti, acchinne pi vivadanti, piyavatthu-
vipariṇāmasaṃkino3 pi vivadanti, vipariṇāmante pi viva-
danti, vipariṇate pi vivadanti. Piyavatthu-acchedasaṃ-
kino1 pi paridevanti, acchijjante pi paridevanti acchinne
pi paridevanti, piyavatthuvipariṇāmasaṃkino2 pi pari-
devanti, vipariṇāmante pi paridevanti, vipariṇate pi
paridevanti. Piyavatthu-acchedasaṃkino pi socanti,
acchijjante pi socanti, acchinne pi socanti; piyavatthu-
vipariṇāmasaṃkino pi socanti, vipariṇāmante pi socanti,
vipariṇate pi socanti. Piyavatthuṃ4 rakkhanti gopenti
pariggaṇhanti mamāyanti maccharāyanti.
     5Mānātimānā sahapesuṇā cā ti5. Piyavatthuṃ nissāya
mānaṃ janenti, piyavatthuṃ nissāya atimānaṃ janenti.
     Kathaṃ piyavatthuṃ nissāya mānaṃ janenti? Mayaṃ
lābhino manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ
rasānaṃ phoṭṭhabbānan ti; evaṃ piyavatthuṃ nissāya
mānaṃ janenti.
     Kathaṃ piyavatthuṃ nissāya atimānaṃ janenti? Mayaṃ6
lābhino manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ
rasānaṃ phoṭṭhabbānaṃ; ime pana7 na8 lābhino manā-
pikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ phoṭṭha-
bbānan ti; evaṃ piyavatthuṃ nissāya atimānaṃ janenti.
     Pesuññan ti. Idh'; ekacco pisuṇavāco hoti, ito sutvā
amutra akkhātā imesaṃ bhedāya . . . pe . . . evaṃ
bhedādhippāyo pesuññaṃ upasaṃharatī ti . . . pe . . .
mānātimānā sahapesuṇā ca.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S piyaṃ vatthuṃ a- often.
2 Bp S piyaṃ vatthuṃ vi- often.
3 Bp piyavatthuṃ vi-.
4 S piyaṃ vatthuṃ here and below.
5-5 Si om.
6 S ad. pi.
7 Bp paññe; S pañca.
8 S om.

[page 260]
260 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 863
     Maccherayuttā1 kalahā vivādā ti kalaho ca vivādo ca
paridevo ca soko ca māno ca atimāno ca pesuññaṃ ca2
ime satta kilesā macchariye yuttā payuttā āyuttā samā-
yuttā ti, maccherayuttā kalahā vivādā.
     Vivādajātesu ca pesuṇānī ti vivāde jāte sañjāte nibbatte
abhinibbatte pātubhūte pesuññaṃ upasaṃharanti; ito
sutvā amutra akkhāyanti3 imesaṃ4 bhedāya, amutra vā
sutvā imesaṃ akkhāyanti amūsaṃ bhedāya; iti samag-
gānaṃ vā bhettā5 bhinnānaṃ vā anuppadātā6, vaggārāmā
vaggaratā vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā7 honti;
idaṃ vuccati pesuññaṃ.
     8Api ca8 dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharanti,
piyakamyatāya vā bhedādhippāyā vā. Kathaṃ piya-
kamyatāya pesuññaṃ upasaṃharanti? Imassa piyā
bhavissāma, manāpā bhavissāma, vissāsikā9 bhavissāma,
abbhantarikā bhavissāma, suhadayā bhavissāmā ti; evaṃ
piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharanti. Kathaṃ bhedā-
dhippāyā pesuññaṃ upasaṃharanti? Kathaṃ ime nānā
assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu, dvejjhā assu,
dvepakkhā assu, bhijjeyyuṃ, na samāgaccheyyuṃ,
dukkhaṃ na phāsu vihareyyun ti; evaṃ bhedādhippāyā
pesuññaṃ upasaṃharantī ti, vivādajātesu ca pesuṇāni.
Ten'; āha Bhagavā:

          Piyappahūtā10 kalahā vivādā
          paridevasokā sahamaccharā ca
          mānātimānā sahapesuṇā ca,
          maccherayuttā11 kalahā vivādā
          vivādajātesu ca pesuṇānī ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 S macchariyayuttā, here and below.
2 Bp cā ti; S ca ti.
3 S akkhātā santi.
4 Si om.
5 Bp bhedā; S bheda.
6 Bp anuppadātāro.
7 Bp bhasitāro.
8-8 S om.
9 Bp visāsikā.
10 S piyappabhūtā.
11 S macchariyayuttā.

[page 261]
S.N. 864] Kalahavivādasuttaniddeso. 261

  Sn_IV,11.3(=864): Piyā su lokasmiṃ1 kutonidānā
               ye vā2 pi lobhā vicaranti loke?
               āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā,
               ye samparāyāya narassa honti? || Nidd_I.11:3 ||


     Piyā su lokasmiṃ kutonidānā ti. Piyā kutonidānā, kuto
jātā, kuto sañjātā, kuto nibbattā, 3kuto abhinibbattā3,
kuto pātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā,
kiṃpabhavā? ti piyānaṃ mūlaṃ pucchati . . . pe . . .
samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādeti4
ti, piyā su lokasmiṃ kutonidānā?
     Ye vā pi lobhā vicaranti loke ti. Ye vā pī ti khattiyā
ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā
ca devā ca manussā ca. Lobhā ti yo lobho lubbhanā
lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā5 sārajjitattaṃ abhijjhā
lobho akusalamūlaṃ. Vicarantī ti vicaranti viharanti
iriyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti. Loke ti apāya-
loke 6manussaloke devaloke6 khandhaloke dhātuloke
āyatanaloke ti, ye vā7 pi lobhā vicaranti loke.
     Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā ti. Āsā ca niṭṭhā ca
kutonidānā, kuto jātā, kuto sañjātā, kuto nibbattā, kuto
abhinibbattā, kuto pātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā
kiṃjātikā kiṃpabhavā? ti āsāya ca niṭṭhāya ca mūlaṃ
pucchati . . . pe . . . samudayaṃ pucchati papucchati
yācati ajjhesati pasādetī8 ti, āsā ca niṭṭhā ca kuto-
nidānā?
     Ye samparāyāya narassa hontī ti ye narassa parāyanā9
honti, dīpā honti, tāṇā honti, leṇā honti, saraṇā honti;
naro10 niṭṭhāparāyano11 hotī12 ti13, ye samparāyāya
narassa honti. Ten'; āha so nimmito:

--------------------------------------------------------------------------
1 S lokasmi, here and below.
2 PTS vḷ. cā.
3-3 Si om.
4 So Si Bp; S passadetī.
5 S rajjanā.
6-6 S devaloke manussaloke.
7 S ca.
8 S passādetī.
9 S parāyanaṃ.
10 Bp narā.
11 S -parāyanā.
12 S honti.
13 S om.

[page 262]
262 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 864

          Piyā su lokasmiṃ kutonidānā
          ye vā1 pi lobhā vicaranti loke?
          āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā,
          ye samparāyāya narassa hontī? ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.4(=865): Chandānidānāni piyāni loke
               2ye vā pi2 lobhā vicaranti loke3;
               āsā ca niṭṭhā ca itonidānā,
               ye samparāyāya narassa honti. || Nidd_I.11:4 ||


     Chandānidānāni4 piyāni loke ti. Chando ti yo kāmesu
kāmachando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāma-
sineho5 kāmapariḷāho kāmamucchā kāma-m-ajjhosānaṃ
kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ kāmachandanīvaraṇaṃ.
Api ca pañca chandā, pariyesanachando paṭilābhachando
paribhogachando sannidhichando visajjanachando6.
     Katamo pariyesanachando? Idh'; ekacco ajjhosito yeva
atthiko chandajāto rūpe pariyesati, saddhe gandhe rase
phoṭṭhabbe pariyesati; ayaṃ pariyesanachando.
     Katamo paṭilābhachando? Idh'; ekacco ajjhosito yeva
atthiko chandajāto rūpe paṭilabhati, sadde gandhe rase
phoṭṭhabbe paṭilabhati; ayaṃ paṭilābhachando.
     Katamo paribhogachando? Idh'; ekacco ajjhosito yeva
atthiko chandajāto rūpe paribhuñjati, sadde gandhe rase
phoṭṭhabbe paribhuñjati; ayaṃ paribhogachando.
     Katamo sannidhichando? Idh'; ekacco ajjhosito yeva
atthiko chandajāto dhanasannicayaṃ karoti, āpadāsu
bhavissatī ti; ayaṃ sannidhichando.
     Katamo visajjanachando? Idh'; ekacco ajjhosito yeva
atthiko chandajāto dhanaṃ visajjeti hatthārohānaṃ
assārohānaṃ rathikānaṃ7 dhanuggahānaṃ pattikānaṃ:
ime maṃ rakkhissanti gopissanti saṃparivārissantī ti;
ayaṃ visajjanachando.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp cā.
2-2 S yo pī ti.
3 S ad. ye cā ti pi lobhā vicaranti loke.
4 S -nidānā.
5 Bp S kāmasneho.
6 S vissajjana- throughout.
7 Si om.

[page 263]
S.N. 865] Kalahavivādasuttaniddeso. 263
     Piyānī ti dve piyā, sattā vā saṃkhārā vā . . . pe . . .
ime sattā piyā . . . pe . . . ime saṃkhārā piyā.
     Chandānidānāni piyānī loke ti piyā chandanidānā, piyā1
chandasamudayā chandajātikā chandappabhavā ti, chandā-
nidānāni piyāni loke.
     Ye vā2 pi lobhā vicaranti loke ti. Ye vā2 pī ti khattiyā
ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā
ca devā ca manussā ca. Lobhā ti yo lobho lubbhanā
lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā3 sārajjitattaṃ, abhijjhā
lobho akusalamūlaṃ. Vicarantī ti vicaranti viharanti iri-
yanti vattanti pālenti yapenti yāpenti. Loke ti apāyaloke
. . . pe . . . āyatanaloke ti, ye vā4 pi lobhā vicaranti loke.
     Āsā cā niṭṭhā ca itonidānā ti. Āsā vuccati taṇhā; yo
rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Niṭṭhā ti idh'; ekacco rūpe pariyesanto rūpaṃ paṭilabhati,
rūpaniṭṭho hoti; sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kulaṃ
gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ
piṇḍapātaṃ senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
suttantaṃ vinayaṃ abhidhammaṃ āraññikaṅgaṃ piṇḍa-
pātikaṅgaṃ paṃsukūlikaṅgaṃ tecīvarikaṅgaṃ sapadānacā-
rikaṅgaṃ khalūpacchābhattikaṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ yathā-
santhatikaṅgaṃ, paṭhamaṃ5 jhānaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ,
tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ, ākāsāñcāyatana-
samāpattiṃ viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ ākiñcaññāya-
tanasamāpattiṃ nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ pari-
yesanto nevasaññānāsaññāyātanasamāpattiṃ paṭilabhati,
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiniṭṭho hoti.
     *Āsāya kasate6 khettaṃ, vījaṃ7 āsāya vappati,
     āsāya vāṇijā yanti samuddaṃ dhanahārakā.
     Yāya8 āsāya tiṭṭhāmi9 sā me āsā samijjhatī ti.
     10Niṭṭhā vuccate āsāya samiddhi10.

--------------------------------------------------------------------------
* Thag. 530.
1 Bp Si om.
2 Bp S cā.
3 S om.
4 Bp cā.
5 S pathamajjhānaṃ, dutiyajjhānaṃ, and so on.
6 Bp S kassate.
7 Bp bījaṃ; S vijjaṃ.
8 Si S sāya.
9 Si patiṭṭhāmi.
10-10 Bp S āsāya samiddhi vuccate niṭṭhā (S samijjha).

[page 264]
264 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 865
     Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā ti āsā ca niṭṭhā ca ito
chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandappa-
bhavā ti, āsā ca niṭṭhā ca itonidānā.
     Ye samparāyāya narassa hontī ti ye narassa parāyanā
honti, dīpā honti, tāṇā honti, leṇā honti, saraṇā honti;
1naro niṭṭhāparāyano hotī1 ti, ye samparāyāya narassa
honti. Ten'; āha Bhagavā:

          Chandānidānāni piyāni loke
          ye vā2 pi lobhā vicaranti loke;
          āsā ca niṭṭhā ca itonidānā,
          ye samparāyāya narassa hontī ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.5(=866): Chando nu lokasmiṃ3 kutonidāno?
               vinicchayā vā pi kuto pahūtā
               kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā ca,
               ye vā4 pi dhammā samaṇena vuttā? || Nidd_I.11:5 ||


     Chando nu lokasmiṃ kuto nidāno? ti. Chando kuto-
nidāno, kuto jāto, kuto sañjāto, kuto nibbatto, kuto
abhinibbatto, kuto pātubhūto, kiṃnidāno kiṃsamudayo
kiṃjātiko kimpabhavo? ti chandassa mūlaṃ pucchati . . .
pe . . . samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati
pasādetī ti, chando nu lokasmiṃ kuto nidāno?
     Vinicchayā vā5 pi kuto pahūtā ti. Vinicchayā kuto
pahutā, kuto jātā, kuto sañjātā, kuto nibbattā, kuto
abhinibbattā, kuto pātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā
kiṃjātikā kiṃpabhavā? ti vinicchayānaṃ mūlaṃ pucchati
. . . pe . . . samudayaṃ pucchati papucchati yācati
ajjhesati pasādetī ti, vinicchayā vā pi kuto pahūtā?
     Kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā cā ti. Kodho ti yo6
cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ virodho7 paṭivirodho8
kopo pakopo9 sampakopo doso padoso sampadoso, cittassa

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S naro (narā?) niṭṭhāparāyanā hontī.
2 Bp S cā.
3 S lokasmi, here and below.
4 Bp cā; S te.
5 S cā.
6 Bp S ad. evarūpo.
7 S om.
8 Si om.
9 S ad. saṃkopo.

[page 265]
S.N. 867] Kalahavivādasuttaniddeso. 265
byāpatti, manopadoso1, kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso
dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ
virodho paṭivirodho2 caṇḍikkaṃ assuropo3, anattamanatā
cittassa. Mosavajjaṃ vuccati musāvādo. Kathaṃkathā
vuccati vicikicchā ti, kodho mosavajjañ ca kathaṃ-
kathā ca.
     Ye vā4 pi dhammā samaṇena vuttā ti. Ye vā5 pī ti ye
kodhena ca mosavajjena ca kathaṃkathāya ca sahagatā2
sahajātā saṃsaṭṭhā sampayuttā ekuppādā ekanirodhā
ekavatthukā ekārammaṇā; ime vuccanti ye vā4 pi
dhammā. Athavā ye vā6 pī ti kilesā aññajātikā añña-
vihitā; ime vuccanti ye vā pi dhammā. Samaṇena vuttā
ti samaṇena samitapāpena brāhmaṇena bāhitapāpena7,
bhikkhunā bhinnakilesamūlena, sabbākusalamūlabandhanā
pamuttena vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññāpitā
paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā ti, ye vā pi
dhammā samaṇena vuttā. Ten'; āha so nimmito:

          Chando nu lokasmiṃ kutonidāno?
          vinicchayā vā pi kuto pahutā
          kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā ca,
          ye vā pi dhammā samaṇena vuttā? ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.6(=867): Sātaṃ asātan ti yam āhu loke,
               tam ūpanissāya pahoti chando,
               rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañ ca
               vinicchayaṃ kūrute8 jantu loke. || Nidd_I.11:6 ||


     Sātaṃ asātan ti yam āhu loke ti. Sātan ti sukhā ca
vedanā, iṭṭhañ ca vatthu. Asātan ti dukkhā ca vedanā,
aniṭṭhañ ca vatthuṃ. Yam āhu loke ti yaṃ āhaṃsu,
yaṃ kathenti, yaṃ bhaṇanti9,10yaṃ dīpayanti10, yaṃ
voharantī ti, sātaṃ asātan ti yaṃ āhu loke.

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. cittabyāpatti manopadoso.
2 S om.
3 S asuropo.
4 Bp cā.
5 S cā
6 Bp S te.
7 Si vāhitap-; Bp bāhitapāpadhammena; S bāhitapāpakena.
8 Bp kubbati, and below.
9 S bhaṇenti.
10-10 Bp yaṃ dipeyanti; S om.

[page 266]
266 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 867
     Tam ūpanissāya pahoti chando ti. Sātāsātaṃ1 nissāya,
sukhadukkhaṃ nissāya, somanassadomanassaṃ nissāya,
iṭṭhāniṭṭhaṃ nissāya, anunayapaṭighaṃ nissāya, chando
hoti2 pahoti jāyati3 sañjāyati nibbattati abhinibbattatī
ti, tam ūpanissāya pahoti chando.
     Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañ cā ti. 4Rūpesū ti4
cattāro ca mahābhūtā, catunnañ ca mahābhūtānaṃ
upādāyarūpaṃ.
     Katamo rūpānaṃ bhavo? yo rūpānaṃ bhavo jāti5
sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo; ayaṃ rūpānaṃ
bhavo.
     Katamo rūpānaṃ vibhavo? Yo rūpānaṃ khayo vayo
bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ; ayaṃ rūpānaṃ
vibhavo.
     Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañ cā ti rūpesu bhavañ ca
vibhavañ ca disvā passitvā tulayitvā tīrayayitvā vibhāva-
yitvā6 vibhūtaṃ katvā ti, rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañ ca.
     Vinicchayaṃ kūrute jantu loke ti. Vinicchayā ti dve
vinicchayā, taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo ca.
     Kathaṃ taṇhāvinicchayaṃ karoti? Idh'; ekaccassa
anuppannā c'; eva bhogā na uppajjanti, uppannā ca
bhogā parikhayaṃ gacchanti; tassa evaṃ hoti: kena
nu kho me6 upāyena anuppannā c'; eva bhogā na
uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti?
Tassa pana evaṃ hoti: surāmerayamajjapamādaṭṭhānā-
nuyogaṃ anuyuttassa me anuppannā c'; eva bhogā na
uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti.
Vikālavisikkhācariyānuyogaṃ7 anuyuttassa me anuppannā
c'; eva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parik-
khayaṃ gacchanti. Samajjābhicaraṇaṃ anuyuttassa me,
jutappamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttassa me, pāpamittā-
nuyogaṃ anuyuttassa me anuppannā c'; eva bhogā na
uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S sataṃ asataṃ.
2 Bp S om.
3 Bp ad. yāvati; S ad. pahavāti.
4-4 Si om.
5 Si om.
6 S om.
7 S -cariyayogaṃ.

[page 267]
S.N. 868] Kalahavivādasuttaniddeso. 267
Ālassānuyogaṃ1 anuyuttassa me anuppannā c'; eva bhogā
na uppajjanti, uppannā ca2 bhogā parikkhayaṃ gacchantī
ti evaṃ ñāṇaṃ katvā chabhogānaṃ apāyamukhāni na
sevati; 3cha bhogānaṃ4 āyamukhāni5 sevati3. Evam pi
taṇhāvinicchayaṃ karoti.
     Athavā kasiyā vā vāṇijjāya6 vā gorakkhena vā issat-
thena7 vā rājaporisena vā sippaññatarena vā paṭipajjati;
evam pi taṇhāvinicchayaṃ karoti.
     Kathaṃ diṭṭhivinicchayaṃ karoti? Cakkhusmiṃ up-
panne jānāti: attā me uppanno ti; cakkhusmiṃ antara-
hite jānāti: attā me antarahito, vigato me attā ti, evam
pi diṭṭhivinicchayaṃ karoti. Sotasmiṃ ghānasmiṃ jivhāya
kāyasmiṃ rūpasmiṃ saddasmiṃ gandhasmiṃ rasasmiṃ
phoṭṭhabbasmiṃ uppanne jānāti: attā me uppanno ti,
phoṭṭhabbasmiṃ antarahite jānāti: attā me antarahito,
vigato me attā ti, evam pi diṭṭhivinicchayaṃ karoti janeti
sañjaneti nibbatteti abhinibbatteti.
     Jantū ti satto naro8 mānavo . . . pe . . . manujo ti.
Loke ti apāyaloke . . . pe . . . āyatanaloke ti, vinicchayaṃ
kūrute jantu loke. Ten'; āha Bhagavā:

          Sātaṃ asātan ti yam āhu loke,
          tam ūpanissāya pahoti chando,
          rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañ ca
          vinicchayaṃ kūrute jantu loke ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.7(=868): Kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā
ca
               ete pi dhammā dvaya-m-eva sante:
               kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe,
               ñatvā pavuttā samaṇena dhammā. || Nidd_I.11:7 ||


     Kodho mosavajjañ ca kathaṃkaṭhā cā ti. Kodho ti
yo9 cittassa āghāto paṭighāto . . . pe . . . Mosavajjaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ālasyānuyogaṃ.
2 Si c'; eva; S ce.
3-3 Si om.
4 Bp chabhogāni.
5 S apāya-.
6 S vanijjā.
7 S iṭṭhaṭṭhena.
8 S jano.
9 Bp S ad. evarūpo.

[page 268]
268 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 868
vuccati musāvādo. Kathaṃkathā vuccati vicikicchā.
Iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya pi kodho jāyati. Aniṭṭhaṃ vat-
thuṃ nissāya pi kodho jāyati. Iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya
pi musāvādo uppajjati. Aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya pi
musāvādo uppajjati. Iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya pi kathaṃ-
kathā uppajjati. Aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya pi kathaṃ-
kathā uppajjati.
     Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati1?
Anatthaṃ me acarī ti kodho jāyati; anatthaṃ me caratī
ti kodho jāyati; anatthaṃ me carissatī ti kodho jāyati;
piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, anatthaṃ2 carati,
anatthaṃ2 carissatī ti kodho jāyati; appiyassa me amanā-
passa atthaṃ acari, atthaṃ2 carati, atthaṃ carissatī ti
kodho jāyati; evaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho
jāyati.
     Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati? Iṭṭha-
vatthu-acchedasaṃkino3 pi kodho jāyati; acchijjante pi
kodho jāyati; acchinne pi kodho jāyati; iṭṭhavatthuvipari-
ṇāmasaṃkino4 pi kodho jāyati; vipariṇāmante pi kodho
jāyati; vipariṇate pi kodho jāyati; evaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ
nissāya kodho jāyati.
     Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo uppajjati?
Idh'; ekacco addubandhanena5 vā bandho, 6tassa bhan-
dhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati. Rajju-
bandhanena vā bandho, saṃkhalikabandhanena vā bandho,
vettabandhanena vā bandho, latābandhanena vā bandho6,
parikkhepabandhanena vā bandho, 7gāmanigamanagara-
raṭṭhabandhanena vā bandho7, janapadabandhanena vā
bandho, tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ad. pakatiyā aniṭṭhaṃ vatthuṇ nissāya kodho jāyati.
2 S om.
3 Bp S iṭṭhaṃ vatthuṃ a-.
4 Bp S itthaṃ vatthuṃ vi-.
5 S aṭṭub-.
6-6 S om. and Bp ad. pakkhepabandhanena vā bandho.
7-7 S om.; Si om. -raṭṭha-.

[page 269]
S.N. 868] Kalahavivādasuttaniddeso. 269
bhāsati; evaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo
uppajjati.
     Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthum nissāya musāvādo uppajjati?
Idh'; ekacco manāpikānaṃ rūpānaṃ hetu sampajānamusā
bhāsati, manāpikānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ
phoṭṭhabbānaṃ hetu, cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsana-
hetu gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu sampajāna-
musā bhāsati; evaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo
uppajjati.
     Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṃkathā uppaj-
jati? Muccissāmi1 nu kho cakkhurogato, nanu kho
muccissami cakkhurogato? Muccissāmi nu kho sotaro-
gato ghānarogato jivhārogato kāyarogato sīsarogato
kaṇṇarogato mukharogato? Muccissāmi nu kho danta-
rogato, nanu kho muccissāmi dantarogato? ti; evaṃ
aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṃkathā uppajjati.
     Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṃkathā2 uppaj-
jati? Labhissāmi nu kho manāpike3 rūpe, nanu kho
labhissāmi manāpike3 rūpe? Labhissāmi nu kho manā-
pike sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ
lābhaṃ yasaṃ pasaṃsam sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ
senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāran? ti; evaṃ
iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṃkathā uppajjatī ti, kodho
mosavajjañ ca kathaṃkathā ca.
     Ete pi dhammā dvaya-m-eva sante ti sātāsāte sante,
sukhāsukhe sante, somanassadomanasse sante, iṭṭhā-
niṭṭhe sante, anunayapaṭighe sante saṃvijjamāne4 upalab-
bhiyamāne ti, ete pi dhammā dvaya-m-eva sante.
     Kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe ti ñāṇam pi ñāṇa-
patho; ñāṇassa ārammaṇam pi ñāṇapatho; ñāṇasaha-
bhuno pi dhammā ñāṇapatho; yathā ariyamaggo ariya-
patho devamaggo devapatho brahmamaggo brahmapatho;
evam eva ñāṇam pi ñāṇapatho. Ñāṇassa ārammaṇam
pi ñāṇapatho; ñāṇasahabhuno pi dhammā ñāṇapatho.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S muñcissāmi here and below.
2 S kathākathaṃ.
3 Bp S manāpiye here and below.
4 Bp S ad. atthi.

[page 270]
270 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 868
     Sikkhe ti tisso sikkhā, adhisīlasikkhā adhicittasikkhā
adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu
sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācārago-
carasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samā-
dāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho,
mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ, patiṭṭhā, ādicaraṇaṃ, sam-
yamo, saṃvaro, mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dham-
mānaṃ samāpattiyā; ayaṃ adhisīlasikkhā.
     Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicc'; eva
kāmehi . . . pe . . . catutthaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati; ayaṃ adhicittasikkhā.
     Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā
hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya
nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ
dukkhan ti yathābhūtaṃ pajānāti . . . pe . . . ayaṃ
dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānati,
ime āsavā ti yathābhūtaṃ pajānāti . . . pe . . . ayaṃ
āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānāti;
ayaṃ adhipaññāsikkhā1.
     Kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe ti: kathaṃkathī pug-
galo sakaṃkho savilekho sadveḷhako savicikiccho ñāṇā-
dhigamāya ñāṇaphusanāya2 ñāṇasacchikiriyāya adhisīlam
pi sikkheyya, adhicittam pi sikkheyya, adhipaññam pi
sikkheyya. Imā tisso sikkhā3 āvajjento4 sikkheyya,
5jānanto sikkheyya5, 6passanto sikkheyya6,5pacca-
vekkhanto sikkheyya5, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkheyya,
saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto
sikkheyya, satiṃ upaṭṭhahanto sikkheyya, cittaṃ samā-
dahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiñ-
ñeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto
sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāve-
tabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. ti.
2 Bp ñāṇaphussanāya; S ñāṇena desanāya.
3 Bp S sikkhāyo.
4 Bp āvajjanto.
5-5 S om.
6-6 Si om.; passento s-.

[page 271]
S.N. 868] Kalahavivādasuttaniddeso. 271
sikkheyya ācareyya1 samācareyya samādāya vatteyyā ti,
kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe.
     Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā ti ñatvā jānitvā
tulayitvā tīrāyitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā vuttā
pavuttā ācikkhitā desitā paññāpitā paṭṭhapitā vivaṭā2
vibhattā uttānīkatā pakāsitā; sabbe saṃkhārā aniccā ti
ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññāpitā paṭṭha-
pitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā; sabbe saṃ-
khārā dukkhā ti; sabbe dhammā anattā ti, avijjāpaccayā
saṃkhārā3 . . . pe . . . jātipaccayā jarāmaraṇan ti,
avijjānirodhā saṃkhāranirodho4 . . . pe . . . jātinirodhā
jarāmaraṇanirodho ti, idaṃ dukkhan ti . . . pe . . .
ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti, 5ime āsavā ti
. . . pe . . . ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti5,
ime dhammā abhiññeyyā ti, 5ime dhammā pariññeyyā
ti5, ime dhammā pahātabbā ti, ime dhammā bhāve-
tabbā ti, ime dhammā sacchikātabbā ti, channaṃ phas-
sāyatanānaṃ samudayañ ca aṭṭhaṅgamañ ca assādañ ca
ādīnavañ ca nissaraṇañ ca, pañcannaṃ upādānakkhan-
dhānaṃ, catunnaṃ mahābhūtānaṃ yam kiñci samudaya-
dhammaṃ sabban taṃ nirodhadhamman ti ñatvā jānitvā
tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā vuttā
pavuttā ācikkhitā desitā paññāpitā paṭṭhapitā vivaṭā
vibhattā uttānīkatā pakāsitā. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:
*Abhiññāyā6 'haṃ bhikkhave dhammaṃ desemi, no ana-
bhiññāya; sanidānā 'haṃ bhikkhave dhammaṃ desemi,
no anidānaṃ; sappāṭihāriyā7 'haṃ bhikkhave dhammaṃ
desemi, no appāṭihāriyaṃ. Tassa mayhaṃ bhikkhave
abhiññāya dhammaṃ desayato, no8 anabhiññāya, sanidā-
naṃ dhammaṃ desayato, no anidānaṃ, sappāṭihāriyaṃ

--------------------------------------------------------------------------
* Cf. M. ii, 9.
1 Si careyya.
2 S ad. carati.
3 S ad. ti.
4 Bp S ad. ti.
5-5 Si om.
6 Si abhiññā.
7 S sappāṭihāriyaṃ.
8 S ad. ca.

[page 272]
272 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 868
dhammaṃ desayato, no appāṭihāriyaṃ, karaṇīyo ovādo,
karaṇīyā anusāsanī; alañ ca pana 1vo bhikkhave1
tuṭṭhiyā2, alaṃ pāmojjāya3, alaṃ somanassāya: sammā-
sambuddho Bhagavā, svākkhāto dhammo, supaṭipanno
saṃgho ti. Imasmiṃ ca pana veyyākaraṇasmiṃ bhañ-
ñamāne dasasahassī lokadhātu akampitthā ti, ñatvā pa-
vuttā samaṇena dhammā. Ten'; āha Bhagavā:

          Kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā ca
          ete pi dhammā dvaya-m-eva sante:
          kathaṃkathī ñaṇapathāya sikkhe,
          ñatvā pavuttā samaṇena dhammā ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.8(=869): Sātaṃ asātañ ca kutonidānā?
               kismiṃ asante na bhavanti h'; ete?
               vibhavaṃ bhavañ cā pi yam etam
atthaṃ,
               etam me pabrūhi yatonidānaṃ. || Nidd_I.11:8 ||


     Sātaṃ asātañ ca kutonidānā? ti sātāsātā4 kutonidānā,
kuto jātā, kuto sañjātā, kuto nibbattā, kuto abhinibbattā,
kuto pātubhūtā, kiṃnidānā5 kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃ-
pabhavā? ti sātāsātānaṃ mūlaṃ pucchati . . . pe6 . . .
samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetī
ti, sātaṃ asātañ ca kutonidānā?
     Kismiṃ asante na bhavanti h'; ete? ti. Kismiṃ asante
asaṃvijjamāne7 anupalabbhiyamāne, sātāsātā8 na bha-
vanti, na-ppabhavanti, na jāyanti, na sañjāyanti, na
nibbattanti, nābhinibbattantī? ti, kismiṃ asante na bha-
vanti h'; ete.
     Vibhavaṃ bhavañ cā pi yam etam atthan ti. Katamo
sātāsātānaṃ bhavo? Yo sātāsātānaṃ bhavo sambhavo9
jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo; ayaṃ sātā-
sātānaṃ bhavo.

--------------------------------------------------------------------------
2 1-1 Bp bhikkhave vo; S bhikkhave pe (?).
2 S atuṭṭhiyā.
3 S vāmojjāya.
4 Bp S sātā asātā.
5 Bp Si om.
6 S om.
7 Bp ad. natthi.
8 Bp S sātā asātā.
9 Bp pabhavo; S om.

[page 273]
S.N. 870] Kalahavivādasuttaniddeso. 273
     Katamo sātāsātānaṃ vibhavo? Yo sātāsātānaṃ khayo
vayo bhedo pabhedo aniccatā antaradhānaṃ, ayaṃ sātā-
sātānaṃ vibhavo.
     Yam etam atthan ti yaṃ paramatthan ti, vibhavaṃ
bhavañ cā pi, yam etam atthaṃ.
     Etam me pabrūhi yatonidānan ti. 1Etam atthan2 ti1
yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi.
Pabrūhī ti brūhi vadehi3 ācikkha desehi paññāpehi paṭṭha-
pehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehi. Etam4 me
pabrūhi yatonidānan ti yaṃnidānaṃ yaṃsamudayaṃ yaṃ-
jātikaṃ yaṃpabhavan ti, etam me pabrūhi yatonidānaṃ.
Ten'; āha so nimmito:

          Sātaṃ asātañ ca kutonidānā?
          kismiṃ asante na5 bhavanti h'; ete?
          vibhavaṃ bhavañ cā pi yam etam atthaṃ,
          etam me pabrūhi yatonidānan ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.9(=870): Phassanidānaṃ6 sātaṃ asātaṃ,
               phasse asante na bhavanti h'; ete,
               vibhavaṃ bhavañ cā pi yam etam
atthaṃ,
               etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ. || Nidd_I.11:9 ||


     Phassanidānaṃ sātaṃ asātan ti. Sukhavedanīyaṃ
phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā; sā7 tass'; eva
sukhavedanīyassa phassassa nirodhā8 tajjaṃ9 vedayitaṃ
sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā;
sā nirujjhati, sā vūpasammati10. Dukkhavedanīyaṃ
phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā; sā11 tass'; eva
dukkhavedanīyassa phassassa nirodhā12 tajjaṃ vedayitaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 Bp om.
3 Si om.
4 Bp ad. ti.
5 S ad. ca.
6 Bp phassaṃnidānam here and below (see PTS).
7 Bp yā here and below.
8 Bp ad. yaṃ; S ad. nam (=taṃ).
9 S tajja v-.
10 Bp vupasamati; S upasamati.
11 Bp yā.
12 Bp (S?) ad. yaṃ.

[page 274]
274 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 870
dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā
vedanā; sā nirujjhati, sā vūpasammati1. Adukkha-m-
asukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkha-m-
asukhā vedanā; sā2 tass'; eva adukkha-m-asukhavedanīyassa
phassassa nirodhā3 tajjaṃ vedayitaṃ4 adukkha-m-asukha-
vedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā adukkha-m-asukhā
vedanā, sā nirujjhati, sā vūpasammati5.
     Phassanidānaṃ sātaṃ asātan ti sātāsātā phassanidānā
phassasamudayā phassajātikā phassappabhavā ti, phassa-
nidānaṃ sātaṃ asātaṃ.
     Phasse asante na bhavanti h'; ete ti phassa asante asaṃ-
vijjamāne6 anupalabbhiyamāne, sātāsātā na bhavanti,
na-ppabhavanti, na jāyanti, na sañjāyanti, na nibbattanti,
nābhinibbattanti, na pātubhavantī ti, phasse asnate na
bhavanti h'; ete.
     Vibhavaṃ bhavañ cā pi yam etam atthan ti. Bhava-
diṭṭhi pi phassanidānaṃ7, vibhavadiṭṭhi pi phassa-
nidānaṃ7. Yam etam atthan ti yaṃ paramatthan ti,
vibhavaṃ bhavañ cā pi yam etam atthaṃ.
     Etaṃ te pabrūmi itonidānan ti. Etan ti yam pucchasi
yaṃ yācasi yaṃ ajjhesasi yaṃ pasādesi. Pabrūmī ti
brūmi8 ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi
vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemī ti, etan te pabrūmi.
Itonidānan ti ito phassanidānaṃ9 phassasamudayaṃ
phassajātikaṃ phassappabhavan ti, etan te pabrūmi
itonidānaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Phassanidānaṃ10 sātaṃ asātaṃ,
          phasse asante na bhavanti h'; ete,
          vibhavaṃ bhavañ cā pi yam etam atthaṃ,
          etaṃ te pabrūmi itonidānan ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S vupasamati.
2 Bp yā.
3 Bp S ad. yaṃ.
4 S vedanīyaṃ.
5 Bp S vūpasamati.
6 Bp ad. natthi.
7 Bp S phassanidānā.
8 Si om.; S pabrūmi.
9 S phassanidānā.
10 Bp S phassaṃn-.

[page 275]
S.N. 872] Kalahavivādasuttaniddeso. 275

  Sn_IV,11.10(=871): Phasso nu lokasmiṃ kutonidāno?
               pariggahā vā pi kuto pahūtā?
               kismiṃ asante na mamattam atthi?
               kismiṃ vibhūte na phusanti phassā? || Nidd_I.11:10 ||


     Phasso nu lokasmiṃ kutonidāno? ti phasso kutonidāno,
kuto jāto, kuto sañjāto, kuto nibbatto, kuto abhinibbatto,
kuto pātubhūto, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃ-
pabhavo? ti phassassa mūlaṃ pucchati1 . . . pe . . .
samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetī2
ti, phasso nu lokasmiṃ kuto nidāno?
     Pariggahā vā pi kuto pahūtā? ti pariggahā kuto pahutā,
kuto jātā, kuto sañjātā, kuto nibbattā, kuto abhinibbattā,
kuto pātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃ-
pabhavā? ti pariggahānaṃ mūlaṃ pucchati1 . . . pe . . .
samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādeti
ti, pariggahā vā pi kuto pahūtā?
     Kismiṃ asante na mamattam atthī? ti kismiṃ asante
asaṃvijjamāne3 anupalabbhiyamāne mamattā n'; atthi, na
santi, na saṃvijjanti, n'; upalabbhanti, pahīnā samuc-
chinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇag-
ginā daḍḍhā? ti, kismiṃ asante na mamattam atthi?
     Kismiṃ vibhūte na phusanti phassā? ti kismiṃ vibhūte
vibhāvite atikkante samatikkante vītivatte na phassā
phusantī? ti, kismiṃ vibhūte na phusanti phassā? Ten'
āha so nimmito:

          Phasso nu lokasmiṃ kutonidāno?
          pariggahā vā pi kuto pahūtā?
          kismiṃ asante na mamattam atthi?
          kismiṃ vibhūte na phusanti phassā? ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.11(=872): Nāmañ ca rūpañ ca paṭicca phasso4,
               icchānidānāni pariggahāni,
               5icchāy'; asantyā5 na mamattam atthi,
               rūpe vibhūte na phusanti phassā. || Nidd_I.11:11 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. hetuṃ pucchati.
2 S phasaretī.
3 Bp ad. natthi.
4 PTS phassā (Bai -sso).
5-5 S icchāy'; asantā; PTS icchā na santyā.

[page 276]
276 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 872
     Nāmañ ca rūpañ ca paṭicca phasso ti cakkhuñ ca paṭicca
rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso;
cakkhuñ ca rūpā ca rūpasmiṃ, cakkhusamphassaṃ
ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ; evam pi
nāmañ ca rūpañ ca paṭicca phasso. Sotañ ca paṭicca
sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso;
sotañ saddā ca rūpasmiṃ, sotasamphassaṃ ṭhapetvā
sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ; evam pi nāmañ ca
rūpañ ca paṭicca phasso. Ghānañ ca paṭicca gandhe ca
uppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; ghānañ
ca gandhā ca rūpasmiṃ, ghānasamphassaṃ ṭhapetvā
sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ; evam pi nāmañ ca
rūpañ ca paṭicca phasso. Jivhañ ca paṭicca rase ca
uppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; jivhā
ca rasā ca rūpasmiṃ, jivhāsamphassaṃ ṭhapetvā sampa-
yuttakā dhammā nāmasmiṃ; evam pi nāmañ ca rūpañ
ca paṭicca phasso. Kāyañ ca paṭicca phoṭṭhabbe ca
uppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; kāyo
ca phoṭṭhabbo ca rūpasmiṃ, kāyasamphassaṃ ṭhapetvā
sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ; evam pi nāmañ ca
rūpañca paṭicca phasso. Manañ ca paṭicca dhamme ca
uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; vatthu-
rūpaṃ rūpasmiṃ, dhammā rūpino rūpasmiṃ, manosam-
phassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ;
evam pi nāmañ ca rūpañ ca paṭicca phasso.
     Icchānidānāni pariggahānī ti. Icchā vuccati taṇhā, yo
rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Pariggahā ti dve pariggahā, taṇhāpariggaho ca diṭṭhi-
pariggaho ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhāpariggaho . . .
pe . . . ayaṃ diṭṭhipariggaho.
     Icchānidānāni pariggahānī ti pariggahā icchānidānā
icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraṇā icchāpabhavā ti,
icchānidānāni pariggahāni.
     Icchāy'; asantyā1 na mamattam atthī ti. Icchā vuccati
taṇhā, yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusa-
lamūlaṃ. Mamattā ti dve mamattā, taṇhāmamattañ ca,

--------------------------------------------------------------------------
1 S icchāy'; asantā, here and below.

[page 277]
S.N. 872] Kalahavivādasuttaniddeso. 277
diṭṭhimamattañ ca . . . pe . . . idaṃ1 taṇhāmamattaṃ
. . . pe . . . idaṃ1 diṭṭhimamattaṃ.
     Icchāy'; asantyā na mamattam atthī ti icchāya asantyā
asaṃvijjamānāya 'nupalabbhiyamānāya mamattā n'; atthi,
na santi, na saṃvijjanti, n'; upalabbhanti, pahīnā samuc-
chinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇag-
ginā daḍḍhā ti, icchāy'; asantyā na mamattam atthi.
     Rūpe vibhūte na phusanti phassā ti. Rūpe ti cattāro
ca mahābhūtā2, catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya-
rūpaṃ.
     Rūpe vibhūte3 ti 4catūhi kāraṇehi4 rūpaṃ vibhūtaṃ
hoti, ñātavibhūtena tīraṇavibhūtena pahānavibhūtena
samatikkamavibhūtena.
     Kathaṃ ñātavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Rūpaṃ
jānāti: yaṃ kiñci rūpaṃ, sabbaṃ rūpaṃ, cattāro5 ca
mahābhūtā6, catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ
ti jānāti passati; evaṃ ñātavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ
hoti.
     Kathaṃ tīraṇavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Evaṃ
ñātaṃ katvā rūpaṃ tīreti aniccato dukkhato rogato
gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito
upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅgato
addhuvato7 atāṇato aleṇato asaraṇato rittato tucchato
suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asāra-
kato8 aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṃ-
khatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhi-
dhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanas-
supāyāsadhammato saṃkilesikadhammato samudayato
atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti; evaṃ
tīraṇavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si ayaṃ.
2 S mahābhūtānā.
3 S visute and below virūpam (for vibhūtam), -visattena (for
-vibhūtena), -visutena; vibhūtam . . . vibhūtena . . .
4-4 Bp S catūh'; ākārehi.
5 Bp S cattāri.
6 Bp S mahābhūtāni.
7 Bp adhuvato.
8 Bp asāraṇato; S asārato.

[page 278]
278 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 872
     Kathaṃ pahānabhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Evaṃ
tīretvā1 rūpe chandarāgaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti
anabhāvaṃ gameti.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Yo 2rūpe bhikkhave2
chandarāgo taṃ pajahatha; evan taṃ3 pahīnaṃ bhavissati
ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃ gataṃ4
āyatiṃ anuppādadhammaṃ; evaṃ pahānavibhūtena rūpaṃ
vibhūtaṃ hoti.
     Kathaṃ samatikkamavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti?
Catasso arūpasamāpattiyo paṭiladdhassa rūpā vibhūtā
honti vibhāvitā atikkantā samatikkantā5 vītavattā; evaṃ
samatikkamavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti. Imehi
catūhi kāraṇehi rūpaṃ vibhūtaṃ hoti.
     Rūpe vibhūte na phusanti phassā ti rūpe vibhūte vibhā-
vite atikkante samatikkante vītivatte, pañca phassā na
phusanti, cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasam-
phasso jivhāsamphasso kāyasamphasso ti, rūpe vibhūte
na phusanti phassā. Ten'; āha Bhagavā:

          Nāmañ ca rūpañ ca paṭicca phasso,
          icchānidānāni pariggahāni,
          icchāy'; asantyā na mamattam atthi,
          rūpe vibhūte na phusanti phassā ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.12(=873): Kathaṃsametassa vibhoti rūpaṃ?
               sukhaṃ dukkhaṃ vā pi kathaṃ vi-
bhoti?
               etam me pabrūhi yathā vibhoti,
               taṃ jāniyāma6 iti me mano ahu. || Nidd_I.11:12 ||


     Kathaṃsametassa vibhoti rūpan? ti kathaṃsametassā
ti kathaṃsametassa kathaṃpaṭipannassa kathamiriyan-
tassa kathaṃpavattentassa7 kathaṃpālentassa kathaṃ-

--------------------------------------------------------------------------
* S. iii, 27.
1 Bp tirayitvā. 2-2 Bp S bhikkhave rūpe.
3 S ad. rūpaṃ.
4 Bp S kataṃ.
5 Si S om.
6 Bp S jānissāma, here and below.
7 Bp kathaṃvattentassa, see below, p. 280, l. 16.

[page 279]
S.N. 874] Kalahavivādasuttaniddeso. 279
yapentassa kathaṃyāpentassa rūpaṃ vibhoti vibhāviyyati
atikkamiyyati samatikkamiyyati vītivattiyyatī? ti, kathaṃ-
sametassa vibhoti rūpaṃ?
     Sukhaṃ dukkhaṃ vā pi kathaṃ vibhotī? ti sukhañ ca
dukkhañ ca kathaṃ vibhoti vibhāviyyati atikkamiyyati
samatikkamiyyati vītivattiyyatī? ti, sukhaṃ dukkhaṃ vā
pi kathaṃ vibhoti?
     Etam me pabrūhi yathā vibhotī ti. Etan ti yaṃ puc-
chāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemī ti
etam me pabrūhī ti1 brūhi2 ācikkha desehi paññāpehi
paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehī ti, etam
me pabrūhi.
     Yathā vibhotī ti yathā vibhoti vibhāviyyati atikka-
miyyati samatikkamiyyati vītivattiyyatī ti, etam me
pabrūhi yathā vibhoti.
     Taṃ jāniyāma iti me mano ahū ti. 3Taṃ jāneyyāma
ājāneyyāma vijāneyyāma paṭivijāneyyāma paṭivijjheyyāmā
ti3 taṃ jāniyāma. Iti me mano ahū ti: iti me cittaṃ
ahu, iti me saṃkappo ahu, iti me viññāṇaṃ ahū ti, tam
jāniyāma iti me mano ahu. Ten'; āha so nimmito:

          Kathaṃsametassa vibhoti rūpaṃ?
          sukhaṃ dukkhaṃ vā pi kathaṃ vibhoti?
          etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti,
          taṃ jāniyāma iti me mano ahū ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.13(=874): Na saññasaññī na visaññasaññī
               no pi asaññī na vibhūtasaññī,
               evaṃsametassa vibhoti rūpaṃ,
               saññānidānā hi papañcasaṃkhā. || Nidd_I.11:13 ||


     Na saññasāññī na visaññasaññī ti. Saññasaññino vuc-
canti ye pakatisaññāya ṭhitā; na4 pi so pakatisaññāya
ṭhito. Visaññasaññino vuccanti ummattakā, ye ca ukkhit-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. me.
2 Bp S pabrūhi.
3-3 S taṃ jānissāmā ti taṃ jāniyyāma ājaniyāma mataṃ jāneyyā
paṭijāneyyāma paṭivijjheyyāma paṭijjheyāmā ti.
4 S tā pana.

[page 280]
280 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 874
tacittā1; na pi so ummattako, no pi khittacitto ti, na
saññasaññī na visaññasaññī.
     No pi asaññī na vibhūtasannī ti. Asaññino vuccanti
nirodhasamāpannā, ye ca asaññasattā2; na pi so nirodha-
samāpanno, no pi asaññasatto. Vibhūtasaññino vuccanti
ye catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ lābhino; na pi so
catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ lābhī ti, no pi asaññī na
vibhūtasaññī.
     Evaṃsametassa vibhoti rūpan ti. Idha bhikkhu sukhassa
ca pahānā . . . pe . . . 3catutthaṃ jhānaṃ3 upasampajja4
viharati. So evaṃsamāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite
āneñjappatte, ākāsānañcāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya
cittaṃ abhinīharati5 abhininnāmeti arūpamaggasamaṅgī
ti. 6Evaṃsametassā ti6 evaṃsametassa evaṃpaṭipannassa
evaṃiriyantassa evaṃvattentassa evaṃpālentassa evaṃ-
yapentassa evaṃyāpentassa rūpaṃ vibhoti vibhāviyyati
atikkamiyyati samatikkamiyyati vītivattiyyatī ti, evaṃ-
sametassa vibhoti rūpaṃ.
     Saññānidānā hi papañcasaṃkhā ti. Papañcā yeva
papañcasaṃkhā taṇhāpapañcasaṃkhā diṭṭhipapañcasaṃkhā
mānapapañcasaṃkhā saññānidānā saññāsamudayā saññā-
jātiyā7 saññāpabhavā ti, saññānidānā hi papañcasaṃkhā.
Ten'; āha Bhagavā:

          Na saññasaññī na visaññasaññī
          no pi asaññī na vibhūtasaññī,
          evaṃsametassa vibhoti rūpaṃ,
          saññānidānā hi papañcasaṃkhā ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S khittac-.
2 S asaññipattā (= asaññisattā).
3-3 S catutthajjhānaṃ.
4 S samāpannānaṃ upa-.
5 Si om.
6-6 Bp om.
7 Bp S -jātikā.

[page 281]
S.N. 875] Kalahavivādasuttaniddeso. 281

  Sn_IV,11.14(=875): Yan taṃ apucchimha akittayī no,
               aññan taṃ pucchāma, tad iṃgha
brūhi,
               ettāvat'; aggaṃ no1 vadanti h'; eke2
               yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse,
               udāhu aññaṃ pi vadanti etto? || Nidd_I.11:14 ||


     Yan taṃ apucchimha akittayī no ti. Yan taṃ apucchimha
ayācimha ajjhesimha pasādayimha. Akittayī no ti kitti-
taṃ pakittitaṃ ācikkhitaṃ desitaṃ paññāpitaṃ paṭṭha-
pitaṃ vivaṭaṃ vibhattaṃ uttānīkataṃ pakāsitan ti, yan
taṃ apucchimha akittayī no.
     Aññan taṃ pucchāma, tad iṃgha brūhī ti. Aññan taṃ
pucchāma, aññan taṃ yācāma, aññan taṃ ajjhesāma,
aññan taṃ pasādema, uttariṃ3 taṃ pucchāma. Tad
iṃgha brūhī ti iṃgha brūhi ācikkha desehi paññāpehi
paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehī ti, aññan
taṃ pucchāma, tad iṃgha brūhi.
     Ettāvat'; aggaṃ no vadanti h'; eke yakkhassa suddhiṃ
idha paṇḍitāse ti. Eke samaṇabrāhmaṇā ettāvatā arūpa-
samāpattiyā aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ4
uttamaṃ pavaraṃ vadanti kathenti bhaṇanti5 dīpayanti
voharanti. Yakkhassā ti sattassa narassa mānavassa
posassa puggalassa jīvassa jagussa6 jantussa indagussa7
manujassa. Suddhin ti suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ. Idha paṇḍitāse ti idha
paṇḍitavādā dhīravādā8 ñāṇavādā9 hetuvādā lakkhaṇavādā
kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyā ti, ettāvat'; aggaṃ
no vadanti h'; eke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse.
     Udāhu aññaṃ pi vadanti etto ti. Udāhu eke samaṇa-
brāhmaṇā etā arūpasamāpattiyo atikkamitvā samatikka-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp nu, here and below (see PTS).
2 S ete, here and below.
3 Bp uttari; S uttaram.
4 Bp pamukkham.
5 S bhanenti, as often.
6 Si jātussa; S parassa parassa.
7 Bp S hindagussa.
8 Bp thirav-, here and below.
9 Bp ñāyav-, here and below.

[page 282]
282 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 875
mitvā vītivattitvā1 etto arūpato aññaṃ uttariṃ yakkhassa
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantī ti,
udāhu aññaṃ pi vadanti etto. Ten'; āha so nimmito:

          Yan taṃ apucchimha akittayī no,
          aññan taṃ pucchāma, tad iṃgha brūhi,
          ettāvat'; aggaṃ no vadanti h'; eke
          yakkhassa suddhiṃ idha panditāse,
          udāhu aññaṃ pi vadanti etto ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.15(=876): Ettāvat'; aggaṃ pi vadanti h'; eke
               yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse,
               tesaṃ pun'; eke samayaṃ vadanti
               anupādisese kusalā vadānā. || Nidd_I.11:15 ||



     Ettāvat'; aggaṃ pi vadanti h'; eke yakkhassa suddhiṃ
idha paṇḍitāse ti. Sant'; eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā
ettāvatā2 arūpasamāpattiyā aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ
pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharanti. Yakkhassā ti sattassa narassa māṇa-
vassa posassa puggalassa jīvassa jagussa3 jantussa inda-
gussa4 manujassa. Suddhin ti suddhiṃ visuddhiṃ pari-
suddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ. Idha paṇḍitāse ti
idha paṇḍitavādā dhīravādā ñāṇavādā hetuvādā lakkhaṇa-
vādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyā ti, ettāvat'
aggaṃ pi vadanti h'; eke yakkhassa suddhiṃ idha paṇ-
ḍitāse.
     Tesaṃ pun'; eke samayaṃ vadanti anupādisese kusalā
vadānā ti tesaṃ yeva samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇa-
brāhmaṇā ucchedavādā bhavatajjitā vibhavaṃ abhinan-
danti. Te sattassa samaṃ upasamaṃ vūpasamaṃ niro-
dhaṃ paṭipassaddhaṃ5 vadanti: yato6 kira7 bho ayaṃ
attā kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param
maraṇā ettāvatā anupādiseso ti8. Kusalā vadānā ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S vītivattetvā.
2 Bp S etāva.
3 Si jātussa; S om.
4 Bp S hindagussa.
5 Bp paṭipassaddhī ti; S paṭippassaddhan ti.
6 S sato.
7 Bp kiṃ; S kiraṃ.
8 Bp S hoti.

[page 283]
S.N. 877] Kalahavivādasuttaniddeso. 283
kusalavādā paṇḍitavādā dhīravādā1 ñāṇavādā2 hetuvādā
lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyā ti,
tesaṃ pun'; eke samayaṃ vadanti anupādisese kusalā
vadānā. Ten'; āha Bhagavā:

          Ettāvat'; aggaṃ pi vadanti h'; eke
          yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse,
          tesaṃ pun'; eke samayaṃ vadanti
          anupādisese kusalā vadānā ti.

_________________________________


  Sn_IV,11.16(=877): Ete ca ñatvā upanissitā ti
               ñatvā munī nissaye so vimaṃsī,
               ñatvā vimutto na vivādam eti,
               bhavābhavāya na sameti dhīro ti. || Nidd_I.11:16 ||


     Ete ca ñatvā upanissitā ti. Ete ti diṭṭhigatike. Upanis-
sitā ti sassatadiṭṭhinissitā ti ñatvā, ucchedadiṭṭhinissitā
ti ñatvā, sassatucchedadiṭṭhinissitā ti ñatvā3 jānitvā tula-
yitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā ti, ete ca
ñatvā upanissitā ti.
     Ñatvā munī nissaye so vimaṃsī ti. Munī ti monaṃ
vuccati ñāṇaṃ . . . pe . . . saṅgajālam aticca so muni.
Muni sassatadiṭṭhinissitā ti ñatvā, ucchedadiṭṭhinissitā
ti ñatvā, sassatucchedadiṭṭhinissitā ti ñatvā ti4 ñatvā
jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā5.
So vimaṃsī ti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī
medhāvī ti, ñatvā munī nissaye so vimaṃsī.
     Ñatvā vimutto na vivādam etī ti. Ñatvā jānitvā tula-
yitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā6, mutto
vimutto parimutto4 suvimutto accanta-anupādāvimok-
khena7, sabbe saṃkhārā aniccā ti ñatvā jānitvā tulayitvā
tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, mutto vimutto
parimutto4 suvimutto accanta-anupādāvimokkhena7, sabbe
saṃkhārā dukkhā ti, sabbe dhammā anattā ti . . . pe . . .
yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabban taṃ nirodha-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp thirav-.
2 Bp ñāyav-.
3 Si ad. ti ñatvā.
4 Bp S om.
5 Bp ad. vimutvā.
6 S ad. vimutto ti.
7 Bp accantaṃ anupādā-.

[page 284]
284 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 877
dhamman ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā, mutto vimutto parimutto1 suvimutto
accanta-anupādāvimokkhenā2 ti ñatvā vimutto.
     Na vivādam etī ti na kalahaṃ karoti, na bhaṇḍanaṃ
karoti, na viggahaṃ karoti, na vivādaṃ karoti, na
medhagaṃ karoti.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Evaṃ vimuttacitto kho
Aggivessana bhikkhu na kenaci saṃvadati, na kenaci
vivadati, yañ ca loke vuttaṃ tena ca voharati aparāmasan
ti, ñatvā vimutto na vivādam eti.
     Bhavābhavāya na sameti dhiro ti. Bhavābhavāyā ti
bhavābhavāya3 kammabhavāya punabbhavāya, kāma-
bhavāya kammabhavāya; kāmabhavāya punabbhavāya,
rūpabhavāya kammabhavāya, rūpabhavāya punabbhavāya,
arūpabhavāya kammabhavāya, arūpabhavāya punabbha-
vāya; punappunaṃ bhavāya, punappunaṃ gatiyā, punap-
punaṃ upapattiyā punappunaṃ paṭisandhiyā punappunaṃ
attabhāvābhinibbattiyā4 na sameti, na samāgacchati, na
gaṇhāti, na parāmasati, nābhinivisatī ti. Dhīro ti dhīro
paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī ti, bhavā-
bhavāya na sameti dhīro ti. Ten'; āha Bhagavā:

          Ete ca ñatvā upanissitā ti
          ñatvā munī nissaye so vimaṃsī,
          ñatvā vimutto na vivādam eti,
          bhavābhavāya na sameti dhīro ti.

     EKĀDASAMO5 KALAHAVIVĀDASUTTANIDDESO NIṬṬHITO6.

--------------------------------------------------------------------------
* M. i, 500.
1 Bp S om.
2 Bp accantaṃ anupādā-.
3 Bp S bhavāya.
4 Bp S attabhavāya punappunābhinibbattiyā.
5 Bp om.
6 Bp S samatto ekādasamo.

[page 285]
285
CŪḶAVIYŪHASUTTANIDDESO1.

  Sn_IV,12.1(=878): Sakaṃ sakaṃ diṭṭhi paribbasānā
               viggayha nānā2 kusalā vadanti:
               yo3 evaṃ jānāti, 4sa vedi4 dhammaṃ,
               idaṃ paṭikkosam akevalī so. || Nidd_I.12:1 ||


     Sakaṃ sakaṃ diṭṭhi paribbasānā ti. Sant'; eke samaṇa-
brāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ
aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā5 gaṇ-
hitvā parāmasitvā abhinivisitvā, sakāya sakāya diṭṭhiyā
vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti. Yathā āgārikā
6 gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā
vā kilesesu vasanti; evam eva sant'; eke samaṇabrāhmaṇā
diṭṭhigatikā, te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññatarañña-
taraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāma-
sitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃ-
vasanti āvasanti parivasantī ti, sakaṃ sakaṃ diṭṭhi
paribbasānā.
     Vigayha nānā2 kusalā vadantī ti. Viggayhā ti gahetvā
uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā. 7Nānā
vadantī ti7 nānā vadanti, vividhaṃ vadanti, aññoññaṃ
vadanti, puthu8 vadanti, na ekaṃ vadanti. Vadanti9
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Kusalā10 ti
kusalavādā paṇḍitavādā dhīravādā11 ñāṇavādā12 hetuvādā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp atha cūlaviyūhasutti-anukkaṭi; S atha culaviyūhanasuttaniddeso
vuccati.
2 S nānaṃ.
3 Bp om.
4-4 Bp S pavedi here and below.
5 S om.
6 Bp S om.
7-7 Bp S om.
8 Bp S puthuṃ.
9 Si om.
10 S ad. vadānā.
11 Bp thiravādā as usual.
12 Bp ñāyavādā as usual.

[page 286]
286 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 878
lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyā ti,
viggayha nānā1 kusalā vadanti.
     Yo2 evaṃ jānāti 3sa vedi3 dhamman ti yo imaṃ4
dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ jānāti, so dhammaṃ
vedi5 aññāsi apassi paṭivijjhī ti, yo evaṃ jānāti6 sa vedi
dhammaṃ.
     Idaṃ patikkosam akevalī so ti yo imaṃ4 dhammaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ paṭikkosati, akevalī so,
asamatto7 so5, aparipuṇṇo so, hīno nihīno omako lāmako
jatukko paritto ti, idaṃ paṭikkosam akevalī so. Ten'; āha
so nimmito:

          Sakaṃ sakaṃ diṭṭhi paribbasānā
          viggayha nānā1 kusalā vadanti:
          yo evaṃ jānāti, sa vedi dhammaṃ,
          idaṃ paṭikkosam akevalī so ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.2(=879): Evam pi viggayha vivādiyanti8,
               bālo paro akusalo ti cāhu,
               sacco nu vādo katamo imesaṃ?
               sabb'; eva hīme9 kusalā vadānā. || Nidd_I.12:2 ||


     Evam pi viggayha vivādiyantī10 ti evaṃ gahetvā ugga-
hetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādiyanti11,
kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti,
vivādaṃ karonti, medhagaṃ12 karonti: na tvaṃ imaṃ
dhammavinayaṃ ājānāsi . . . pe . . . nibbedhehi vā sace
pahosī ti, evam pi viggayha vivādiyanti.
     Bālo paro akusalo ti cāhū ti paro bālo hīno nihīno
omako lāmako jatukko13 paritto akusalo avidvā5 avijjā-
gato añāṇī avibhāvī duppañño ti evam āhaṃsu, evaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S nānaṃ.
2 Bp om.
3-3 Bp S pavedi.
4 Bp S idaṃ.
5 Si om.
6 Bp pajānati.
7 S appamatto.
8 Bp vivādayanti.
9 PTS h'; ime.
10 Bp S vivādayantī (here and below).
11 Bp S vīvādayanti.
12 S medhakaṃ,
13 Bp chatukko.

[page 287]
S.N. 880] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 287
kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantī
ti, bālo paro akusalo ti cāhu.
     Sacco nu vādo katamo imesan? ti imesaṃ samaṇa-
brāhmaṇānaṃ vādo katamo sacco taccho tatho bhūto
yāthāvo aviparitto ti, sacco nu vādo katamo imesaṃ?
     Sabb'; eva hīme kusalā vadānā ti 1sabb'; ev'; ime1 samaṇa-
brāhmaṇā kusalavādā paṇḍitavādā dhīravādā2 ñāṇavādā3
hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya
laddhiyā ti, sabb'; eva hīme kusalā vadānā. Ten'; āhu so
nimmito:

          Evam pi viggayha vivādiyanti,
          bālo paro akusalo ti cāhu,
          sacco nu vādo katamo imesaṃ?
          sabb'; eva hīme kusalā vadānā ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.3(=880): Parassa ve4 dhammam anānujānaṃ
               bālo mako5 hoti nihīnapañño,
               sabb'; eva bālā sunihīnapaññā,
               1sabb'; ev'; ime1 diṭṭhiparibbasānā. || Nidd_I.12:3 ||


     Parassa ve4 dhammam anānujānan ti parassa dhammaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ anānujānanto anānupassanto6
anānumaññanto anānumodanto ti, parassa ve4 dhammam
anānujānaṃ.
     Bālo mako7 hoti nihīnapañño ti paro bālo hoti hīno
nihīno omako lāmako jatukko8 paritto hīnapañño nihīna-
pañño omakapañño lāmakapañño jatukkapañño9 paritta-
pañño ti, bālo mako hoti nihīnapañño.
     10Sabb'; eva10 bālā sunihīnapaññā ti sabb'; ev'; ime
samaṇabrāhmaṇā bālā hīnā nihīnā omakā lāmakā
jatukkā11 parittā. Sabb'; eva hīnapaññā nihīnapaññā

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S sabbe p'; ime.
2 Bp thiravādā.
3 Bp ñāyavādā.
4 Bp S ce.
5 S lāmako; PTS mago.
6 S ad. ananumananto.
7 S lāmako.
8 Bp S chatukko.
9 Bp chatukkap-; S catukap-.
10-10 S sabb'; ev'; ime.
11 Bp chatukkā; S catukkā.

[page 288]
288 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 880
omakapaññā lāmakapaññā jatukkapaññā1 parittapaññā
ti, sabb'; eva bālā sunihīnapaññā.
     Sabb'; ev'; ime diṭṭhiparibbasānā ti sabb'; ev'; ime samaṇa-
brāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ
aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā2 gaṇhitvā
parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti
saṃvasanti āvasanti parivasanti. Yathā āgārikā vā gharesu
vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu
vasanti, evam eva sabb'; ev'; ime samaṇabrāhmaṇā diṭṭhi-
gatikā, 3te dvāsaṭṭhiyā4 diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ
diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti
āvasanti3 parivasantī ti, sabb'; ev'; ime diṭṭhiparibbasānā.
Ten'; āha Bhāgava:

          Parassa ve dhammam anānujānaṃ
          bālo mako hoti nihīnapañño,
          sabb'; eva bālā sunihīnapaññā,
          sabb'; ev'; ime diṭṭhiparibbasānā ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.4(=881): Sandiṭṭhiyā 5ce pana vīvadātā5
               saṃsuddhapaññā kusalā matīmā6,
               7na tesaṃ7 koci parihīnapañño,
               diṭṭhī hi tesaṃ8 pi tathā samattā. || Nidd_I.12:4 ||


     Sandiṭṭhiyā 9ce pana vīvadātā9 ti sakāya diṭṭhiyā,
sakāya khantiyā, sakāya ruciyā, sakāya laddhiyā vīvadātā10
11pariyodātā12 asaṅkiliṭṭhā13 ti, sandiṭṭhiyā 9ce pana
vīvadātā9.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp chatukkap-; S catukkap-.
2 S om.
3-3 Bp pe.
4 S dvāsaṭṭhīnaṃ.
5-5 Bp c'; eva vevadāta?; S ca vaṇo ce vadātā.
6 PTS mutīmā.
7-7 Bp tesaṃ na.
8 Si nesaṃ (but below tesam).
9-9 Bp S c'; eva na vevadātā (S ce vadātā).
10 Bp anavevadātā; S anavodātā.
11 Bp S ad. avodātā.
12 S apariyodātā.
13 Bp S saṃkiliṭṭhā saṃkilesikā.

[page 289]
S.N. 882] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 289
     Saṃsuddhapaññā1 kusalā matīmā ti. Suddhapaññā
visuddhapaññā parisuddhapaññā vodātapaññā pariyodāta-
paññā. Athavā suddhadassanā visuddhadassanā2 pari-
suddhadassanā vodātadassanā pariyodātadassanā2 ti,
saṃsuddhapaññā. Kusalā ti. Kusalā3 paṇḍitā pañña-
vanto buddhimanto ñāṇino vibhāvino medhāvino ti, saṃ-
suddhapaññā kusalā. Matīmā ti matimā4 paṇḍitā pañña-
vanto buddhimanto ñāṇino vibhāvino medhāvino ti, saṃ-
suddhapaññā kusalā matīmā4.
     5Na tesaṃ5 koci parihīnapañño ti tesaṃ samaṇa-
brāhmaṇānaṃ na koci hīnapañño nihīnapañño omaka-
pañño lāmakapañño jatukkapañño6 parittapañño. Athavā7
sabb'; eva aggapaññā8 seṭṭhapaññā viseṭṭhapaññā pāmok-
khapaññā uttamapaññā pavarapaññā ti,5na tesaṃ5 koci
parihīnapañño.
     Diṭṭhī hi tesaṃ pi tathā samattā ti tesaṃ samaṇa-
brāhmaṇānaṃ diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā
parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttā ti, diṭṭhī hi
tesaṃ pi tathā samattā. Ten'; āha Bhagavā:

          Sandiṭṭhiyā 9ce pana vīvadātā9
          saṃsuddhapaññā kusalā matīmā4,
          5na tesaṃ5 koci parihīnapañño,
          diṭṭhī hi tesaṃ pi tathā samattā ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.5(=882): Na vāham10 etam tathivan11 ti brūmi,
               yam āhu bālā12 mithu aññamaññaṃ:
               sakaṃ sakaṃ diṭṭhim akaṃsu saccaṃ,
               tasmā hi bālo ti paraṃ dahanti. || Nidd_I.12:5 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 S sambuddhap- here and below.
2 S om.
3 Si om.
4 Bp S mutimā.
5-5 Bp tesaṃ na.
6 Bp chatukkap-.
7 Bp S atthi.
8 Bp S om.
9-9 Bp S c'; eva na vevadātā (S ce vadātā).
10 Bp S cāhaṃ.
11 Bp S tathavan (S tatavan); PTS tathiyan.
12 Bp bālo; S balo.

[page 290]
290 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 882
     Na vāham1 etaṃ tathivan2 ti brūmī ti. Nā ti paṭik-
khepo. Etan ti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatan ti nāhaṃ etaṃ
3tathaṃ tacchaṃ3 bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparittan ti brūmi
ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibha-
jāmi uttānīkaromi pakāsemī ti, na vāham4 etaṃ tathivan2
ti brūmi.
     Yam āhu bālā5 mithu aññamaññan ti. Mithū ti dve
janā, dve kalahakārakā, dve bhaṇḍanakārakā, dve bhassa-
kārakā, dve vivādakārakā, dve adhikaraṇakārakā, dve
vādino, dve sallāpakā. Te aññamaññaṃ 6bālo hīno nihīno
omako lāmako jatukko6 paritto7 ti evam āhaṃsu, evaṃ
kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantī
ti, yam āhu bālā mithu aññamaññaṃ8.
     Sakaṃ sakaṃ diṭṭhiṃ akaṃsu saccan ti sassato loko,
idam eva saccaṃ, mogham aññan ti sakaṃ sakaṃ diṭṭhim
akaṃsu saccaṃ. Asassato loko, idam eva saccaṃ, mogham
aññan ti . . . pe . . . n'; eva hoti na na hoti tathāgato
param maraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti, sakaṃ
sakaṃ diṭṭhim akaṃsu saccaṃ.
     Tasmā hi bālo ti paraṃ dahantī ti. Tasmā ti tasmā
taṃkāraṇā taṃhetu taṃpaccayā taṃnidānā paraṃ 9bālo
hīno nihīno omako lāmako jatukko10 paritto9 ti dahanti
passanti dakkhanti olokenti nijjhāyanti upaparikkhantī
ti, tasmā hi bālo ti paraṃ dahanti. Ten'; āha Bhagavā:

          Na vāham4 etaṃ tathivan11 ti brūmi,
          yam āhu bālā12 mithu aññamaññaṃ:
          sakaṃ sakaṃ diṭṭhim akaṃsu saccaṃ,
          tasmā hi bālo ti paraṃ dahantī ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp cāham.
2 Bp tathavan; S tathevan.
3-3 Bp tacchaṃ tathaṃ.
4 Bp S cāham.
5 Bp bālo; S balo.
6-6 Bp bālato . . . chatukkato; S bālato . . . jatukkato.
7 Bp (?) S parittato.
8 S ad. ti.
9-9 Bp S bālato . . . parittato.
10 Bp chatukkato; S jatukkato.
11 Bp S tathavan.
12 Bp S bālo.

[page 291]
S.N. 883] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 291

  Sn_IV,12.6(=883): Yam āhu saccaṃ tathivan1 ti eke,
               tam āhu aññe pi2 tucchaṃ musā ti,
               evam pi viggayha vivādiyanti3,
               kasmā na ekaṃ4 samaṇā vadanti? || Nidd_I.12:6 ||


     Yam āhu saccaṃ tathivan1 ti eke ti yaṃ dhamman
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā: idaṃ
saccaṃ tacchaṃ5 bhūtaṃ6 yāthāvaṃ7 aviparittan ti
evaṃ āhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ
dīpayanti, evaṃ voharantī ti, yam āhu saccaṃ tathivan
ti eke.
     Tam āhu aññe pi8 tucchaṃ musā tī9 ti tam eva dhammaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā: etaṃ8
tucchaṃ, etaṃ musā, etaṃ abhūtaṃ, etaṃ alikaṃ, etaṃ
ayāthāvan10 ti evam āhaṃsu evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti,
evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantī ti, tam āhu aññe pi8
tucchaṃ musā ti.
     Evam pi viggayha vivādiyantī11 ti evaṃ gahetvā uggahetvā
gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādiyanti, kalahaṃ
karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ
karonti, medhagaṃ karonti: na tvaṃ imaṃ dhamma-
vinayaṃ ājānāsi . . . pe . . . nibbedhehi vā sace pahosī
ti, evam pi viggayha vivādiyanti.
     Kasmā na ekaṃ samaṇā vadantī? ti. Kasmā ti kasmā
kiṃkāraṇā kiṃhetu kiṃpaccayā kiṃnidānā12 kiṃsamudayā
kiṃjātikā13 kiṃpabhavā na ekaṃ vadanti, nānā vadanti,
vividhaṃ vadanti, aññoññaṃ vadanti, puthu vadanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantī ti, kasmā na ekaṃ
samaṇā vadanti. Ten'; āha so nimmito:

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S tathavan.
2 S om.
3 Bp vivādayanti.
4 S etaṃ.
5 S ad. tathaṃ.
6 Bp ad. tathaṃ; S ad. kathaṃ (=tathaṃ).
7 S yāvatavaṃ, sometimes.
8 Bp S om.
9 Codd. om.
10 Bp S ayāthāvaṃ etan.
11 Bp S vivādayanti, here and below.
12 Si om.
13 Bp S kiṃjātiyā.

[page 292]
292 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 883

          Yam āhu saccaṃ tathivan1 ti eke,
          tam āhu aññe pi2 tucchaṃ musā ti,
          evam pi viggayha vivādiyanti,
          kasmā na ekaṃ samaṇā vadantī? ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.7(=884): Ekaṃ hi saccaṃ na dutīyam atthi,
               yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ,
               3nānā te3 saccāni sayaṃ thunanti,
               tasmā na ekaṃ samaṇā vadanti. || Nidd_I.12:7 ||


     Ekaṃ hi saccaṃ na dutīyam atthī ti. Ekaṃ saccaṃ
vuccati dukkhanirodho nibbānaṃ, yo so sabbasaṃkhāra-
samatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo
nirodho nibbānaṃ. Athavā ekaṃ saccaṃ vuccati magga-
saccaṃ niyyānasaccaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā
ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammā-
saṃkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo
sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhī ti, ekaṃ hi
saccaṃ na dutīyam atthi.
     Yasmiṃ pajā no vivade pajānan ti. Yasmin ti yamhi4
sacce. Pajā5 ti sattādhivacanaṃ. Pajā6 yaṃ saccaṃ
pajānantā ājānantā vijānantā paṭivijānantā pativijjhantā
na kalahaṃ kareyya7 na bhaṇḍanaṃ kareyya, na vigga-
haṃ kareyya, na vivādaṃ kareyya, na medhagaṃ kareyya,
kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ paja-
heyya8 vinodeyya9 byantīkareyya10 anabhāvaṃ gameyyā11
ti, yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ.
     12Nānā te12 saccāni sayaṃ thunantī ti nānā te saccāni
sayaṃ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharanti: sassato loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S tathavan.
2 Bp S om.
3-3 Bp S nānāto.
4 Bp S yasmiṃ.
5 S pajānā.
6 Bp S pajānaṃ.
7 Bp S kareyyuṃ throughout.
8 Bp S pajaheyyuṃ.
9 Bp S vinodeyyuṃ.
10 Bp S byantikareyyuṃ.
11 S gameyyun; Bp gameyyan.
12-12 Bp S nānāto here and below.

[page 293]
S.N. 885] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 293
ti sayaṃ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharanti; asassato loko . . . pe . . . n'; eva hoti na na
hoti tathāgato param maraṇā, idam eva saccaṃ, mogham
aññan ti sayaṃ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharantī ti, nānā te saccāni sayaṃ thuṇanti.
     Tasmā na ekaṃ samaṇā vadantī ti. Tasmā ti tasmā
taṃkāraṇā taṃhetu taṃpaccayā taṃnidānā na ekaṃ
vadanti, nānā vadanti, vividhaṃ vadanti, aññoññaṃ
vadanti, puthu vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharantī ti, tasmā na ekaṃ samaṇā vadanti. Ten'; āha
Bhagavā:

          Ekaṃ hi saccaṃ na dutīyam atthi,
          yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ,
          nānā te saccāni sayaṃ thunanti,
          tasmā na ekaṃ samaṇā vadantī ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.8(=885): Kasmā nu saccāni vadanti nānā
               pavādiyāse kusalā vadānā?
               saccāni suttāni1 bahūni2 nānā,
               udāhu te takkam anussaranti? || Nidd_I.12:8 ||


     Kasmā nu saccāni vadanti nānā ti. Kasmā ti kasmā
kiṃkāraṇā kiṃhetu kiṃpaccayā kiṃnidānā 3saccāni
4nānā3 vadanti, vividhāni vadanti, aññoññāni vadanti,
puthūni vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantī
ti, kasmā nu saccāni vadanti nānā.
     Pavādiyāse kusalā vadānā ti. Pavādiyāse ti vippavadantī
ti pi5 pavādiyāse. Athavā sakaṃ sakaṃ diṭṭhigataṃ
pavadanti6 kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti: sassato
loko, idam eva saccaṃ mogham aññan ti pavadanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti: asassato loko . . .
pe . . . n'; eva hoti na na hoti tathāgato param maraṇā,
idam eva saccaṃ mogham aññan ti pavadanti kathenti
bhaṇanti dīpayanti voharanti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S sutāni here and below; PTS su tāni.
2 S bahūnaṃ.
3-3 S om.
4 Bp nānāni.
5 S om.
6 S vadanti.

[page 294]
294 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 885
     Kusalā vadānā ti kusalavādā paṇḍitavādā dhīravādā1
ñāṇavādā2 hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā
sakāya laddhiyā ti, pavādiyāse kusalāvadānā.
     Saccāni suttāni bahūni nānā ti saccāni sutāni bahūni3
nānāni vividhāni aññoññāni 4puthūnī ti, saccāni suttāni
bahūni nānā4.
     Udāhu te takkam anussarantī? ti udāhu5 takkena vitak-
kena6 saṃkappena yāyanti niyyanti vuyhanti saṃhari-
yantī ti, evam pi udāhu te takkam anussaranti? Athavā
takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃ pāṭibhānaṃ
vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantī ti, evam pi
udāhu te takkam anussaranti. Ten'; āha so nimmito:

          Kasmā nu saccāni vadanti nānā
          pavādiyāse kusalā vadānā?
          saccāni suttāni bahūni nānā,
          udāhu te takkam anussarantī? ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.9(=886): Na h'; eva saccāni bahūni nānā,
               aññatra saññāya niccāni7 loke,
               takkañ ca diṭṭhīsu pakappayitvā
               saccaṃ musā ti dvayadhammam āhu. || Nidd_I.12:9 ||



     Na h'; eva saccāni bahūni nānā ti na h'; eva saccāni
bahukāni nānāni vividhāni aññoññāni puthūnī ti, na h'; eva
saccāni bahūni nānā.
     Aññatra saññāya niccāni loke ti. Aññatra saññāya8
niccagāhā ekañ ñeva saccaṃ loke 9kathiyati bhaṇiyati
dīpayati vohariyati9: dukkhanirodho nibbānaṃ, yo so
sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhak-
khayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Athavā ekaṃ saccaṃ
vuccati maggasaccaṃ niyyānasaccaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ sammā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp thiravādā as usual.
2 Bp ñāyavādā as usual.
3 S bahukāni, see below, l. 22.
4-4 Si puthūni.
5 S ad. te.
6 Bp om.
7 PTS has the vḷ. caccāni, caccā.
8 S saccāya.
9-9 Bp kathiyyati bhaṇiyyati dīpiyyati vohariyyati.

[page 295]
S.N. 887] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 295
diṭṭhi . . . pe . . . sammāsamādhī ti, aññatra saññāya
niccāni loke.
     Takkañ ca diṭṭhīsu pakappayitvā1 saccaṃ musā ti dvaya-
dhammam āhū ti takkaṃ vitakkaṃ saṃkappaṃ takkayitvā
vitakkayitvā2 saṃkappayitvā diṭṭhigatāni janenti sañja-
nenti nibbattenti abhinibbattenti; diṭṭhigatāni janetvā
sañjanetvā nibbattetvā abhinibbattetvā: mayhaṃ saccaṃ,
tuyhaṃ musā ti evam āhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ
bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantī ti, takkañ ca
diṭṭhīsu pakappāyitvā saccaṃ musā ti dvayadhammam
āhu. Ten'; āha Bhagavā:

          Na h'; eva saccāni bahūni nānā,
          aññatra saññāya niccāni loke,
          takkañ ca diṭṭhīsu pakappayitvā3
          saccaṃ musā ti dvayadhammam āhū ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.10(=887): Diṭṭhe sute sīlavate mute vā
               4ete ca4 nissāya vimānadassī
               vinicchaye ṭhatvā pahassamāno5
               bālo paro akusalo ti c'; āha. || Nidd_I.12:10 ||


     Diṭṭhe sute sīlavate mute vā ete ca nissāya vimānadassī
ti diṭṭhaṃ vā diṭṭhisuddhiṃ6 vā sutaṃ vā sutasuddhiṃ
vā sīlaṃ vā sīlasuddhiṃ7 vā vattaṃ8 vā vattasuddhiṃ9
vā mutaṃ vā mutasuddhiṃ vā nissāya upanissāya gaṇhitvā
parāmasitvā abhinivisitvā ti, diṭṭhe sute sīlavate mute vā.
Ete ca nissāya vimānadassī ti na sammānetī ti pi vimāna-
dassī, athavā domanassaṃ janetī ti pi vimānadassī ti,
diṭṭhe sute sīlavate mute vā ete ca nissāya vimānadassī.
     Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno10 ti. Vinicchayā vuc-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp om.
2 Bp S om.
3 S saṃk-.
4-4 Bp S etesu, here and below.
5 Bp pahaṃsamāno; S samādayamāno; Si vḷ. sahassamāno.
6 Bp diṭṭhasuddhiṃ.
7 S sīlavisuddhiṃ.
8 Bp S vataṃ.
9 Bp S vatasuddhiṃ.
10 Bp pahasamāno; S sahassamāno here and below.

[page 296]
296 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 887
canti dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni. Diṭṭhivinicchaye1 vinicchi-
tadiṭṭhiyā2 ṭhatvā patiṭṭhahitvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā ti, vinicchaye ṭhatvā. Pahassamāno3 ti
tuṭṭho hoti, haṭṭho pahaṭṭho attamano paripuṇṇasaṃ-
kappo. Athavā dantavidaṃsakaṃ hassamāno4 ti, vinic-
chaye ṭhatvā pahassamāno.
     Bālo paro akusalo ti c'; āhā ti paro bālo hīno nihīno
omako lāmako jatukko5 paritto akusalo avidvā6 avijjāgato
añāṇī avibhāvī amedhāvī1 duppañño ti evam āha, evaṃ
katheti, evaṃ bhaṇati, evaṃ dīpayati, evaṃ voharatī ti,
bālo paro akusalo ti c'; āha. Ten'; āha Bhagavā:

          Diṭṭhe sute sīlavate mute vā
          ete ca nissāya vimānadassī
          vinicchaye ṭhatvā pahassamāno
          bālo paro akusalo ti c'; āha ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.11(=888): Yen'; eva bālo ti paraṃ dahāti,
               ten'; ātumānaṃ kusalo ti c'; āha;
               sayam attanā so kusalo7 vadāno
               aññaṃ vimāneti, tath'; eva pāvā. || Nidd_I.12:11 ||


     Yen'; eva bālo ti paraṃ dahātī ti yena hetunā, yena
paccayena, yena kāraṇena, 8yena pabhavena8 paraṃ
bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato jatukkato9
parittato10 dahati passati dakkhati oloketi nijjhāyati
upaparikkhatī ti, yen'; eva bālo ti paraṃ dahāti.
     Ten'; ātumānaṃ kusalo ti c'; āhā ti. Ātumā11 vuccati
attā. So pi ten'; eva hetunā, tena paccayena, tena kāra-
ṇena, tena pabhavena attānaṃ āha12: aham asmi kusalo

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 Bp vinicchayaṃ diṭṭhiyā (=vinicchayad-?).
3 Bp pahasamāno; S sahassamāno.
4 Bp pahasamāno; S hasamāno.
5 Bp chatukko.
6 Si aviddhā.
7 Bp S kusalā.
8-8 Si om.; S yena papacā yena.
9 Bp chatukk[at]o; S chatukkato.
10 S ad. hoti.
11 Bp S ātumāno.
12 S om.

[page 297]
S.N. 889] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 297
paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī ti, ten'
ātumānaṃ kusalo ti c'; āha.
     Sayam attanā so kusalo1 vadāno ti sayaṃ2 attānaṃ
kusalavādo paṇḍitavādo dhīravādo3 ñāṇavādo4 hetuvādo
lakkhaṇavādo kāraṇavādo ṭhānavādo sakāya laddhiyā ti,
sayam attanā so kusalo1 vadāno.
     Aññaṃ vimāneti, tath'5 eva pāvā6 ti. Na sammānetī7
ti pi aññaṃ vimāneti8; athavā domanassaṃ janetī ti pi,
aññaṃ vimāneti. Tath'9 eva pāvā10 ti. Tath'9 eva taṃ
diṭṭhigataṃ pāvadati: 11iti p'; ayaṃ11 puggalo micchā-
diṭṭhiko viparittadassano ti, aññaṃ vimāneti tath'12 eva
pāvā13. Ten'; āha Bhagavā:

          Yen'; eva bālo ti paraṃ dahāti,
          ten'; ātumānaṃ kusalo ti c'; āha;
          sayam attanā so kusalo14 vadāno
          aññaṃ vimāneti, tath'12 eva pāvā ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.12(=889): Atīsaraṃdiṭṭhiyā15 so samatto
               mānena matto paripuṇṇamānī
               sayam eva sāmaṃ manasābhisitto,
               diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā. || Nidd_I.12:12 ||


     Atīsaraṃdiṭṭhiyā15 so samatto ti. Atisāradiṭṭhiyo16 vuc-
canti dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni. Kiṃkāraṇā atisāradiṭṭhiyo17
vuccanti dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni? Sabbā tā18 diṭṭhiyo
19kāraṇātikkantā lakkhaṇātikkantā hīnātikkantā19 taṃ-
kāraṇā atisāradiṭṭhiyo20 vuccanti dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp kusalā.
2 Bp sayam eva; S sassam eva.
3 Bp thiravādo.
4 Si om.; Bp ñāyavādo.
5 Bp ? S tad.
6 Bp ? S pāvadā.
7 S sampādetī.
8 S vimānetī ti.
9 Bp (S ?) tad.
10 Bp S pāvadā.
11-11 Bp S iti vāyaṃ.
12 Bp S tad.
13 Bp pāvada; S pāvadā.
14 Bp S kusalā.
15 Bp atisārad-; S atipādaṃd-.
16 S atipādaṃd-.
17 S atipārad-.
18 Si om.
19-19 S kāraṇa-ati-, lakkhaṇa-ati-, hīna-ati-.
20 S sādidiṭṭhiyo.

[page 298]
298 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 889
Sabbe pi titthiyā1 atisāradiṭṭhiyā2. Kiṃkāraṇā sabbe pi
titthiyā1 3atisāradiṭṭhiyā4? Te aññamaññaṃ atikka-
mitvā samatikkamitvā5 vītivattetvā6 diṭṭhigatāni janenti
sañjanenti nibbattenti abhinibbattenti; taṃkāraṇā sabbe
pi titthiyā1 7atisāradiṭṭhiyā8. So samatto ti atisāra-
diṭṭhiyā9 samatto10 paripuṇṇo anomo ti, atīsaraṃdiṭṭhiyā11
so samatto.
     Mānena matto paripuṇṇamānī ti sakāya diṭṭhiyā mānena
matto pamatto ummatto adhimatto ti, mānena matto.
Paripuṇṇamānī ti paripuṇṇamānī12 samattamānī13 anoma-
mānī ti, mānena matto paripuṇṇamānī.
     Sayam eva sāmaṃ manasābhisitto ti. Sayam eva attānaṃ
cittena abhisiñcati: aham asmi kusalo paṇḍito paññavā
buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī ti, sayam eva sāmaṃ
manasābhisitto.
     Diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā ti tassa sā diṭṭhi tathā
samattā samādiṇṇā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjho-
sitā adhimuttā ti, diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā. Ten'
āha Bhagavā:

          Atīsaraṃdiṭṭhiyā14 so samatto
          mānena matto paripuṇṇamānī
          sayam eva sāmaṃ manasābhisitto,
          diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.13(=890): Parassa ce hi vacasā nihīno,
               tumo15 sahā16 hoti nihīnapañño;
               athavā17 sayaṃ vedagū hoti dhīro,
               na koci bālo samaṇesu atthi. || Nidd_I.12:13 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp diṭṭhiyo; S ditṭhiya.
2 Bp S ?, see n. 8.
3 S ad. vuccanti.
4 Bp -diṭṭhiyo.
5 S om.
6 Bp S vītivattitvā.
7 Bp S ad. vuccanti.
8 Bp S -diṭṭiyo.
9 S atipādadiṭṭhiyo.
10 S ad. ti atisāradiṭṭhiyo.
11 S atisārad-.
12 Si om.
13 Si mattamānī.
14 Bp atisārad-; S asiparaṃḍ-.
15 Bp tumho; S thumo here and below.
16 S sayā.
17 Bp S atha ce here and below (as PTS).

[page 299]
S.N. 891] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 299
     Parassa ce hi vacasā nihīno ti. Parassa ce vācāya
vacanena ninditakāraṇā garahitakāraṇā upavaditakāraṇā
paro bālo hoti hīno1 nihīno omako lāmako jatukko2 paritto
ti, parassa ce hi vacasā nihīno.
     Tumo sahā hoti nihīnapañño ti so pi ten'; eva saha3
hoti hīnapañño1 nihīnapañño omakapañño lāmakapañño
jatukkapañño parittapañño ti4, tumo5 sahā hoti nihīna-
pañño.
     Athavā sayaṃ vedagū hoti dhīro ti. 6Athavā sayam
vedagū hoti6 dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ṇāṇī
vibhāvī medhāvī ti, athavā sayaṃ vedagū hoti dhīro.
     Na koci bālo samaṇesu atthī ti samaṇesu na koci bālo
hīno nihīno omako lāmako jatukko paritto atthi; sabb'
eva aggapaññā7 seṭṭhapaññā viseṭṭhapaññā pāmokkha-
paññā8 uttamapaññā pavarapaññā ti, na koci bālo samaṇesu
atthi. Ten'; āha Bhagavā:

          Parassa ce hi vacasā nihīno,
          tumo9 10sahā hoti10 nihīnapañño;
          athavā sayaṃ vedagū hoti dhīro,
          na koci bālo samaṇesu atthī ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.14(=891): Aññaṃ ito yābhivadanti dhammaṃ,
               aparaddhā suddhim 11akevalī te11,
               evam pi12 titthyā puthuso vadanti
               sandiṭṭhirāgena 13hi tyābhirattā13. || Nidd_I.12:14 ||


     Aññaṃ ito yābhivadanti dhammaṃ aparaddhā suddhim
akevalī te ti ito aññaṃ dhammaṃ 14diṭṭhiṃ paṭipadaṃ14

--------------------------------------------------------------------------
1 S om.
2 Bp S chatukko; below chatukkapañño.
3 S ssaha.
4 Si Bp om.
5 Bp tumho; S ?.
6-6 Si om.; Bp S have atha ce.
7 Bp S om.
8 S vimokkhap-.
9 Bp tumho; S sumo.
10-10 S sahāyo ti.
11-11 Si vḷ. (following Fsb.) akevalīno.
12 PTS hi.
13-13 S hi tvābhirattā; PTS hi te 'bhirattā.
14-14 Bp S diṭṭhi paṭipadaṃ.

[page 300]
300 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 891
maggaṃ ye abhivadanti, te suddhimaggaṃ visuddhi-
maggaṃ parisuddhimaggaṃ vodātamaggaṃ pariyodāta-
maggaṃ viraddhā aparaddhā khalitā gaḷitā1 2aññāya
aparaddhā2 akevalī te, asamattā te3, aparipuṇṇā te, hīnā
nihīnā omakā lāmakā jatukkā parittā ti, aññaṃ ito
yābhivadanti dhammaṃ aparaddhā suddhim akevalī te.
     Evam pi titthyā puthuso vadantī ti. Titthaṃ vuccati
diṭṭhigataṃ; titthyā1 4vuccanti diṭṭhigatikā; puthu-
diṭṭhiyā4 puthudiṭṭhigatāni vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharantī ti, evam pi titthyā puthuso vadanti.
     Sandiṭṭhirāgena hi tyābhirattā ti sakāya diṭṭhiyā diṭṭhi-
rāgena5 rattā abhirattā ti, sandiṭṭhirāgena hi tyābhirattā.
Ten'; āha Bhagavā:

          Aññaṃ ito yābhivadanti dhammaṃ,
          aparaddhā suddhim akevalī te,
          evaṃ pi titthyā puthuso vadanti
          sandiṭṭhirāgena hi tyābhirattā ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.15(=892): Idh'; eva suddhiṃ6 iti vādiyanti,
               nāññesu dhammesu visuddhim āhu7,
               evam pi titthyā puthuso niviṭṭhā
               sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā. || Nidd_I.12:15 ||


     Idh'; evā suddhiṃ iti vādiyantī ti idha suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti
bhaṇanti dīpayanti voharanti: sassato loko, idam eva
saccaṃ, mogham aññan ti idha suddhiṃ visuddhiṃ pari-
suddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti
bhaṇanti dīpayanti voharanti: asassato loko . . . pe . . .
n'; eva hoti na na hoti tathāgato param maraṇā, idam
eva saccaṃ, mogham aññan ti idha suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti

--------------------------------------------------------------------------
1 S om.
2-2 Si vḷ. ñāyāpariddhā (=-raddhā).
3 Si om.
4-4 Si om.; S has puthutiṭṭhiyā.
5 Si S rāgena.
6 S suddhi, here and below.
7 Bp vādayanti, here and below.

[page 301]
S.N. 893] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 301
bhaṇanti dīpayanti voharantī ti, idh'; eva suddhiṃ iti
vādiyanti.
     Nāññesu dhammesu visuddhim āhū ti attano satthāraṃ
dhammakkhānaṃ gaṇaṃ 1diṭṭhiṃ paṭipadaṃ1 maggaṃ
ṭhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhi-
panti: so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto,
gaṇo na supaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na
supaññattā, maggo na niyyāniko; n'; atth'; ettha suddhi
vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā pari-
mutti vā, n'; atth'; ettha sujjhanti vā visujjhanti vā
parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti
vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā jatukkā2 parittā ti, evam
āhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti,
evaṃ voharantī ti, nāññesu dhammesu visuddhim āhu.
     Evam pi titthyā3 puthuso niviṭṭhā ti. 4Titthaṃ vuccati
diṭṭhigataṃ4; titthyā5 vuccanti diṭṭhigatikā; puthudiṭṭhiyā
puthudiṭṭhigatesu niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjho-
sitā adhimuttā ti, evam pi titthyā3 puthuso niviṭṭhā.
     Sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā ti. Dhammo sakāyanaṃ,
diṭṭhi sakāyanaṃ, paṭipadā sakāyanaṃ, maggo sakā-
yanaṃ6; sakāyane daḷhavādā thiravādā balikavādā
avatthitavādā ti, sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā. Ten'
āha Bhagavā:

          Idh'; eva suddhiṃ iti vādiyanti,
          nāññesu dhammesu visuddhim āhu,
          evam pi titthyā puthuso niviṭṭhā
          sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.16(=893): Sakāyane vā7 pi daḷhaṃ vadāno
               8kam ettha8 9bālo ti9 paraṃ daheyya?
               10sayam eva10 so medhagaṃ āvaheyya
               paraṃ vadaṃ11 bālam asuddhi-
dhammaṃ. || Nidd_I.12:16 ||


--------------------------------------------------------------------------
1-1 S ditthi-.
2 Bp chatukkā as usual; S?.
3 S titthā.
4-4 Si om.
5 S diṭṭhiyā.
6 Bp S sakāyano.
7 PTS cā.
8-8 Bp S kaṃ tattha.
9-9 S bālavā.
10-10 S sayaṃ vā.
11 S paraṃ.

[page 302]
302 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 893
     Sakāyane vā pi daḷhaṃ vadāno ti. Dhammo sakāyanaṃ,
diṭṭhi sakāyanaṃ, paṭipadā sakāyanaṃ, maggo sakā-
yanaṃ1; sakāyane daḷhavādo thiravādo balikavādo avatthi-
tavādo ti, sakāyane vā pi daḷhaṃ vadāno.
     2Kam ettha2 bālo ti paraṃ daheyyā? ti. Etthā3 ti
sakāya diṭṭhiyā, sakāya khantiyā, sakāya ruciyā, sakāya
laddhiyā, paraṃ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato
jatukkato4 parittato kaṃ daheyya, kaṃ passeyya, kaṃ
dakkheyya, kam olokeyya, kaṃ nijjhayeyya, kaṃ upa-
parikkheyyā ti, kam ettha bālo ti paraṃ daheyya?
     5Sayam eva so5 medhagaṃ6 āvaheyya paraṃ vadaṃ7
bālam asuddhidhamman ti paro bālo hīno nihīno omako
lāmako jatukko paritto asuddhidhammo avisuddhidhammo
aparisuddhidhammo avodātadhammo ti evaṃ vadanto,
evaṃ kathento, evaṃ bhaṇanto, evaṃ dīpayanto, evaṃ
voharanto, sayam eva kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ8
vivādaṃ medhagaṃ9 āvaheyya samāvaheyya8 āhareyya
samāhareyya ākaḍḍheyya samākaḍḍheyya gaṇheyya parā-
maseyya abhiniviseyyā ti, 10sayam eva10 so medhagaṃ9
āvaheyya paraṃ vadaṃ bālaṃ asuddhidhammaṃ. Ten'
āha Bhagavā:

          Sakāyane vā pi daḷhaṃ vadāno
          kam ettha bālo ti paraṃ daheyya?
          10sayam eva10 so medhagaṃ āvaheyya
          paraṃ vadaṃ7 bālam asuddhidhamman ti.

_________________________________


  Sn_IV,12.17(=894): Vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya
               uddhaṃ so11 lokasmiṃ12 vivādam eti,
               hitvāna sabbāni13 vinicchayāni
               na medhagaṃ kurute14 jantu loke ti15. || Nidd_I.12:17 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S sakāyano.
2-2 Bp S kaṃ tattha, here and below.
3 Bp S tatthā.
4 Bp chatukkato; S catukkato, as usual.
5-5 S sayaṃ pase.
6 S medhakaṃ.
7 S paraṃ.
8 Si om.
9 S medhakaṃ, as usual.
10-10 S sayaṃ vā.
11 Below Bp has sa.
12 S lokasmi.
13 S sabbā pi.
14 Bp kuppati (= kubbati).
15 Bp S om.

[page 303]
S.N. 894] Cūḷaviyūhasuttaniddeso. 303
     Vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāyā ti. Vinicchayā vuc-
canti dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni. Vinicchaye1 vinicchita-
diṭṭhiyā2 ṭhatvā patiṭṭhahitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhini-
visitvā ti, vinicchaye ṭhatvā. Sayaṃ pamāyā ti sayaṃ
pamāya paminitvā, ayaṃ satthā sabbaññū ti sayaṃ pamāya
paminitvā; ayaṃ dhammo svākkhāto, ayaṃ gaṇo supaṭi-
panno, ayaṃ diṭṭhi bhaddikā, ayaṃ paṭipadā supaññattā,
ayaṃ maggo niyyāniko ti sayaṃ pamāya paminitvā ti,
vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya.
     Uddhaṃ so3 lokasmiṃ vivādam etī ti. Uddhaṃ4 vuccati
anāgataṃ; attano vādaṃ uddhaṃ ṭhapetvā sayam eva
kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ eti
upeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatī ti, evam
pi uddhaṃ so3 lokasmiṃ vivādam eti. Athavā aññena
uddhaṃ vādena saddhiṃ kalahaṃ karoti, bhaṇḍanaṃ
karoti, 5viggahaṃ karoti5, vivādaṃ karoti, medhagaṃ
karoti: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi . . .
pe . . . nibbedhehi vā sace pahosī ti, evam pi uddhaṃ
so3 lokasmiṃ vivādam eti.
     Hitvāna sabbāni6 vinicchayānī ti Vinicchayā vuccanti
dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni; sabbā7 vinicchitadiṭṭhiyo2 hitvā
cajjitvā8 pariccajitvā9 jahitvā1 pajahitvā vinoditvā byantī-
karitvā anabhāvaṃ gametvā ti, hitvāna sabbāni viniccha-
yāni.
     Na medhagaṃ kurute10 jantu loke ti na kalahaṃ karoti,
na bhaṇḍanaṃ karoti, na viggahaṃ karoti, na vivādaṃ
karoti, na medhagaṃ karoti. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:
*Evaṃ vimuttacitto kho Aggivessana bhikkhu na kenaci
saṃvadati, na kenaci vivadati. Yañ ca loke vuttaṃ tena
ca voharati aparāmasan ti. Jantū ti satto naro mānavo

--------------------------------------------------------------------------
* M. i, 500.
1 Si om.
2 Bp vinicchayad-; S vinicchāyad-.
3 Bp sa.
4 Bp S uddhaṃso.
5-5 Si om.
6 S sabba.
7 Bp S ad. ditthivinicchayā.
8 Bp cajitvā; S pajahitvā.
9 Bp paricajitvā.
10 Bp kuppati.

[page 304]
304 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 894
poso puggalo jīvo jagū1 jantu indagū manujo. Loke ti
apāyaloke 2manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke2
āyatanaloke ti, na medhagaṃ kurute3 jantu loke ti. Ten'
āha Bhagavā:

          Vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya
          uddhaṃ so4 lokasmiṃ vivādam eti
          hitvāna sabbāni vinicchayāni
          na medhagaṃ kurute3 jantu loke ti.


     DVĀDASAMO5 CŪḶAVIYŪHASUTTANIDDESO NIṬṬHITO6.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si jātu; Bp jagu.
2-2 Bp S pe.
3 Bp kubbati.
4 Bp sa.
5 Bp S om.
6 Bp S samatto dvādasamo.

[page 305]
305
TERASAMO1 MAHĀVIYŪHASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,13.1(=895): Ye kec'; ime diṭṭhiparibbasānā
               idam eva saccan ti pavādiyanti3,
               sabb'; eva te nindam anvānayanti
               atho pasaṃsam pi labhanti tattha. || Nidd_I.13:1 ||


     Ye kec'; ime diṭṭhiparibbasānā ti. Ye kecī ti sabbena
sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāyava-
canam4 etaṃ, ye kecī ti. Diṭṭhiparibbasānā ti. Sant'; eke5
samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhi-
gatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā
gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā
vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti; yathā āgārikā vā
gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā6
vā kilesesu vasanti, evam eva sant'; eke 7samaṇabrāhmaṇā
diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññatarañña-
taraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parā-
masitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃ-
vasanti āvasanti7 parivasantī ti, ye kec'; ime diṭṭhi-
paribbasānā.
     Idam eva saccan ti pavādiyantī8 ti. Sassato loko, idam
eva saccaṃ, mogham aññan ti vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharanti. Asassato loko . . . pe . . . n'; eva
hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idam eva

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S atha.
2 Bp -sutti-anukkaṭi; S ad. vuccati.
3 S ca vādiyanti; PTS vivādiyanti and ca vādiyanti; see below.
4 Bp pariyādiyanavacanam.
5 S ad. te.
6 Bp saṃkilesikā; S saṃkilese.
7-7 Bp pe.
8 Bp S ca vādayantī, and below.

[page 306]
306 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 895
saccaṃ, mogham aññan ti vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharantī ti, idam eva saccan ti pavādiyanti.
     Sabb'; eva te nindam anvānayantī ti sabb'; eva te samaṇa-
brāhmaṇā nindam eva anventi, garaham eva anventi1,
akittim eva anventi, sabbe ninditā yeva honti, garahitā
yeva honti, akittitā yeva hontī ti, sabb'; eva te nindam
anvānayanti.
     Atho pasaṃsam pi labhanti tatthā ti. Tattha sakāya
diṭṭhiyā, sakāya khantiyā, sakāya ruciyā, sakāya laddhiyā,
pasaṃsaṃ thomanaṃ kittiṃ vaṇṇahārikaṃ labhanti paṭi-
labhanti 2adhigacchanti vindantī ti2, atho pasaṃsam pi
labhanti tattha. Ten'; āha so nimmito:

          Ye kec'; ime diṭṭhiparibbasānā
          idam eva saccan ti pavādiyanti3,
          sabb'; eva te nindam anvānayanti
          atho pasaṃsam pi labhanti tatthā ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.2(=896): Appaṃ hi etaṃ 4na alaṃ4 samāya,
               duve5 vivādassa phalāni brūmi,
               evam6 pi disvā na vivādiyetha
               khemābhipassaṃ avivādabhummaṃ7. || Nidd_I.13:2 ||


     Appaṃ hi etaṃ 8na alaṃ8 samāyā ti. 9Appaṃ hi etaṃ
ti9 appakaṃ etaṃ, omakaṃ10 etaṃ, thokaṃ11 etaṃ,
lāmakaṃ etaṃ, jatukkaṃ etaṃ, parittakaṃ etan ti, appaṃ
hi etaṃ. Na alaṃ samāyā ti nālaṃ rāgassa samāya,
dosassa samāya, mohassa samāya, kodhassa upanāhassa
makkhassa paḷāsassa issāya macchariyassa māyāya sāṭhey-
yassa, thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa
madassa pamādassa sabbakilesānaṃ sabbaduccaritānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 S anvayanti.
2-2 Bp upagacchantī ti; S upadhigacchantī ti.
3 Bp ca vādayanti; S ca vādiyanti.
4-4 Bp S nālam here and below.
5 S dve.
6 S etam, as PTS.
7 Bp -bhūmaṃ (PTS -bhūmiṃ).
8-8 Bp S nālaṃ.
9-9 Si om.
10 S lāmakaṃ.
11 Bp thokakaṃ; S thomakam.

[page 307]
S.N.] 896] Mahāviyūhasuttaniddeso. 307
sabbadarathānaṃ sabbapariḷāhānaṃ sabbasantāpānaṃ
sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ samāya upasamāya vūpa-
samāya nibbānāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā ti,
1appaṃ hi etaṃ1 na alaṃ samāya.
     Duve2 vivādassa phalāni brūmī ti diṭṭhikalahassa diṭṭhi-
bhaṇḍanassa diṭṭhiviggahassa diṭṭhivivādassa diṭṭhimedha-
gassa dve phalāni honti. Jayaparājayo hoti, lābhālābho
hoti, yasāyaso hoti, nindāpasaṃso hoti, sukhadukkhaṃ
hoti, somanassadomanassaṃ hoti, iṭṭhāniṭṭhaṃ hoti,
anunayapaṭighaṃ hoti, ugghātinigghāti hoti, anurodha-
virodho hoti. Athavā taṃ kammaṃ nirayasaṃvattanikaṃ
tiracchānayonikasaṃvattanikaṃ3 pittivisayikasaṃvatta-
nikan4 ti brūmi ācikkhāmi desemi paññāpemi5 paṭṭhapemi
vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemī ti, duve vivā-
dassa phalāni brūmi.
     Etam pi disvā na vivādiyethā6 ti. 7Etam pi disvā ti7
etaṃ ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhā-
vayitvā vibhūtaṃ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu
diṭṭhiviggahesu diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhagesū ti, etam
pi disvā. Na vivādiyethā ti na kalahaṃ kareyya, na
bhaṇḍanaṃ kareyya, na viggahaṃ kareyya, na vivādaṃ
kareyya, na medhagaṃ kareyya, 8kalahabhaṇḍanaviggaha-
vivādamedhagaṃ8 pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyya, 9kalahabhaṇḍanaviggahavivāda-
medhagā9 ārato assa10, virato paṭivirato11 nikkhanto
paṭinissaṭṭho12 vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena13
cetasā vihareyyā ti, etam pi disvā na vivādiyetha14.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp appañ h'; etam as always; S appañ ñetaṃ.
2 S dve.
3 Bp tiracchānayonis-; S om.
4 Bp S pittivisayas-.
5 S Si vḷ. paññapemi.
6 Bp vivādayethā.
7-7 Si om.
8-8 Bp S kalahaṃ . . . vivādaṃ medhagaṃ (S medhakaṃ).
9-9 Bp S kalahā . . . vivādā medhagā (S medhakā).
10 S om.
11 Si om.
12 Bp nissaṭṭho; S nissaṭo.
13 Bp S viparyādi- as always.
14 S vivādayetha.

[page 308]
308 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 896
     Khemābhipassaṃ avivādabhumman ti. Avivādabhummaṃ
vuccati amatanibbānaṃ, yo so sabbasaṃkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nib-
bānaṃ. Etaṃ avivādabhummaṃ khemato tāṇato leṇato
saraṇato abhayato accutato amatato nibbānato passanto
dakkhanto olokento nijjhāyanto upaparikkhanto ti, khemā-
bhipassaṃ avivādabhūmmaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Appaṃ hi etaṃ na alaṃ samāya,
          duve vivādassa phalāni brūmi,
          etam pi disvā na vivādiyetha1
          khemābhipassaṃ avivādabhumman ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.3(=897): Yā kāc'; imā sammutiyo2 puthujjā,
               sabbā va etā na upeti vidvā,
               anūpayo so upayaṃ kim eyya
               diṭṭhe sute khantim akubbamāno? || Nidd_I.13:3 ||


     Yā kāc'; imā sammutiyo puthujjā ti. Yā kācī ti sabbena
sabbaṃ sabbatthā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāyava-
canam3 etaṃ, yā kācī ti. Sammutiyo ti sammutiyo vuccanti
dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni, 4diṭṭhisammutiyo.4 Puthujjā ti
puthujjanehi janitā 5vā tā5 sammutiyo ti puthujjā, puthu-
nānājanehi janitā vā tā6 sammutiyo ti puthujjā ti, yā kāc'
imā sammutiyo puthujjā.
     Sabbā va etā na upeti vidvā ti vidvā7 vijjāgato ñāṇī
vibhāvī medhāvī sabbā va etā diṭṭhisammutiyo n'; eti, na
upeti, na upagacchati, na gaṇhātī, na parāmasati, nābhini-
visatī ti, sabbā va etā na upeti vidvā.
     Anūpayo so upayaṃ kim eyyā? ti. Upayo ti dve upayā,
taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhū-
payo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo
pahīno, diṭṭhupayo paṭinissaṭṭho, taṇhūpayassa pahī-
nattā, diṭṭhupayassa paṭinissaṭṭhattā, anupayo puggalo
kiṃ rūpaṃ upeyya upagaccheyya gaṇheyya parāmaseyya

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp vivādayetha.
2 Si sammatiyo always.
3 Bp pariyādānav-; S pariyādāyanav-.
4-4 Si om.
5-5 Bp S om.
6 Bp S om.
7 Bp ad. ti vidvā.

[page 309]
S.N. 898] Mahāviyūhasuttaniddeso. 309
abhiniviseyya: attā me ti? Kiṃ vedanaṃ, kiṃ saññaṃ,
kiṃ saṃkhāre, kiṃ viññāṇaṃ, kiṃ gatiṃ, kiṃ uppattiṃ,
kiṃ paṭisandhiṃ, kiṃ bhavaṃ, kiṃ saṃsāraṃ, kiṃ vaṭṭaṃ
upeyya upagaccheyya gaṇheyya parāmaseyya abhini-
viseyyā? ti, anūpayo so upayaṃ kim eyya?
     Diṭṭhe sute 1khantim akubbamāno1 ti diṭṭhe vā diṭṭha-
suddhiyā vā, sute vā sutasuddhiyā vā, mute vā muta-
suddhiyā vā, khantiṃ2 akubbamāno3, chandaṃ akubba-
māno, pemaṃ akubbamāno, rāgaṃ akubbamāno3 ajana-
yamāno asañjanayamāno anibbattayamāno nābhinibbatta-
yamāno4 ti, diṭṭhe sute khantim akubbamāno. Ten'; āha
Bhagavā:

          Yā kāc'; imā sammutiyo puthujjā,
          sabbā va etā na upeti vidvā,
          anūpayo so upayaṃ kim eyya
          diṭṭhe sute khantim akubbamāno? ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.4(=898): Sīluttamā saṃyamen'; āhu suddhiṃ
               vattaṃ5 samādāya upaṭṭhitāse
               idh'; eva sikkhema, ath'; assa suddhiṃ
               bhavūpanītā kusalā vadānā. || Nidd_I.13:4 ||


     Sīluttamā saṃyamen'; āhu suddhin ti. Sant'; eke samaṇa-
brāhmaṇā sīluttamavādā. Te sīlamattena6 saṃyama-
mattena7 saṃvaramattena avītikkamamattena suddhiṃ
visuddhim parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ āhu8
vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti.
     *Samaṇamuṇḍikāputto evam āha: Catūhi kho ahaṃ
thapati9 dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññā-
pemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapatti-

--------------------------------------------------------------------------
* See p. 89
1-1 S khanti pakuppamāno (= khantiṃ pakubbamāno), but see l. 8.
2 S khanti.
3 S akuppamāno.
4 Bp S anabhi-.
5 Bp S vataṃ, always.
6 S sīlapamattena.
7 Si om.; S saññāpamattena.
8 Bp S ahaṃsu.
9 Bp S gahapati.

[page 310]
310 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 898
pattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Katamehi catūhi? Idha
thapati1 na kāyena pāpakammaṃ karoti, na pāpikaṃ2
vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṃkappaṃ saṃkappati3,
na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati4. Imehi kho ahaṃ thapati1
catūhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññā-
pemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ
samaṇaṃ ayojjhaṃ.
     Evam eva5 sant'; eke {samaṇabrāhmaṇā} sīluttamavādā;
te sīlamattena saṃyamamattena6 saṃvaramattena avi-
tikkamamattena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ āhu vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharantī ti, sīluttamā saṃyamen'; āhu suddhiṃ.
     Vattaṃ samādāya upaṭṭhitāse ti. Vattan ti hatthivattaṃ
vā assavattaṃ vā govattaṃ vā ajavattaṃ vā kukkuravattaṃ
vā kākavattaṃ vā vāsudevavattaṃ vā puṇṇabhadda-
vattaṃ vā maṇibhaddavattaṃ vā aggivattaṃ vā nāgavattaṃ
vā supaṇṇavattaṃ vā yakkhavattaṃ vā asuravattaṃ vā
gandhabbavattaṃ vā mahārājavattaṃ vā candavattaṃ vā
suriyavattaṃ vā indavattaṃ vā brahmavattaṃ vā deva-
vattaṃ vā disāvattaṃ7 vā ādāya samādāya ādayitvā8
gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā upaṭṭhitā paccupaṭṭhitā
allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā ti, vattaṃ samādāya
upaṭṭhitāse.
     Idh'; eva sikkhema ath'; assa suddhin ti. Idhā ti sakāya
diṭṭiyā, sakāya khantiyā, sakāya ruciyā, sakāya laddhiyā9
sikkhema10 ācarema samācarema samādāya vattemā ti,
idh'; eva sikkhema. Ath'; assa suddhin ti; 11athavā 'ssa11
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttin ti, idh'; eva sikkhema ath'; assa suddhiṃ.
     Bhavūpanītā kusalā vadānā ti. Bhavūpanītā ti bhavū-
panītā bhavūpagatā bhava-ajjhositā bhavādhimuttā ti,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S gahapati.
2 Bp pāpakaṃ.
3 S saṃkappeti.
4 Si S jīvati.
5 S evaṃ.
6 Si om.
7 Si disa-; Bp disāvataṃ.
8 Bp S ādiyitvā, and S ad. samādiyitvā.
9 S ad. sikkhemā ti.
10 Bp ad. sikkhemā ti.
11-11 Bp S ath'; assa.

[page 311]
S.N. 899] Mahāviyūhasuttaniddeso. 311
bhavūpanītā. Kusalā vadānā ti kusalavādā paṇḍitavādā
dhīravādā1 ñānavādā2 hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā
ṭhānavādā sakāya laddhiyā ti, bhavūpanītā kusalā vadānā.
Ten'; āha Bhagavā:

          Sīluttamā saṃyamen'; āhu suddhiṃ
          vattaṃ samādāya upaṭṭhitāse
          idh'; eva sikkhema, ath'; assa suddhiṃ
          bhavūpanītā kusalā vadānā ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.5(=899): Sace cuto sīlavatāto3 hoti,
               4sa vedhatī4 kamma5 virādhayitvā,
               6sa jappatī6 7patthayatī ca7 suddhiṃ
               satthā va hīno pavasaṃ gharamhā. || Nidd_I.13:5 ||


     Sace cuto sīlavatāto3 hotī ti. Dvīhi kāraṇehi sīlabba-
tato8 cavati: paravicchindanāya vā cavati, anabhisam-
bhuṇanto vā cavati.
     Kathaṃ paravicchindanāya cavati? Paro vicchindati:
so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na
supaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā,
maggo na niyyāniko, n'; atth'; ettha suddhi vā 9visuddhi
9 parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, n'
atth'; ettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā
muccanti10 vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hīnā
nihīnā omakā lāmakā jatukkā parittā ti, evaṃ paro vic-
chindati; evaṃ vicchindayamāno11 satthārā cavati,
dhammakkhānā cavati, gaṇā cavati, diṭṭhiyā cavati, paṭi-
padāya cavati, maggato cavati, evaṃ paravicchindanāya
cavati.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp thiravādā, as usual.
2 Bp ñāyavādā, as usual.
3 S sīlabbatato.
4-4 Bp Si vḷ. pavedhatī; S sacevati.
5 S kammaṃ.
6-6 Bp Si vḷ. pajappatī.
7-7 Bp patthayati-cca; S vittayati ca; PTS patthayatīdha.
8 Si sīlabbattato; Bp sīlavatato.
9-9 S om.
10 S muñcanti . . . parimuñcanti, as often.
11 S vicchindiyamāno.

[page 312]
312 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 899
     Kathaṃ anabhisambhuṇanto cavati? Sīlaṃ anabhi-
sambhuṇanto sīlato cavati, vattaṃ anabhisambhuṇanto
vattato cavati, sīlabbataṃ anabhisambhuṇanto sīlabbatato
cavati, evaṃ anabhisambhuṇanto cavatī ti, sace cuto
sīlavatāto hoti.
     1Sa vedhatī1 kamma virādhayitvā ti. Sa vedhatī ti:
sīlaṃ vā vattaṃ vā sīlabbataṃ vā viraddhaṃ mayā,
aparaddhaṃ mayā, khalitaṃ mayā, gaḷitaṃ mayā, aññāya
aparaddho ahan ti vedhati pavedhati2 saṃpavedhatī ti,
sa vedhatī kamma virādhayitvā ti. Puññābhisaṃkhāraṃ
3apuññābhisaṃkhāraṃ vā3 āneñjābhisaṃkhāraṃ vā
viraddhaṃ mayā, aparaddhaṃ mayā, khalitaṃ mayā,
gaḷitaṃ mayā, aññāya aparaddho ahan ti vedhati4
pavedhati sampavedhatī ti, sa vedhatī kamma virā-
dhayitvā.
     5Sa jappatī5 patthayatī6 ca suddhin ti. Jappatī7 ti
sīlaṃ vā jappati8, vattaṃ vā jappati, sīlabbataṃ vā jappati
pajappati abhijappatī ti, sa jappati. Patthayatī ca suddhin
ti sīlasuddhiṃ vā pattheti, vattasuddhiṃ vā pattheti,
sīlabbatasuddhiṃ vā pattheti piheti abhijappatī ti, sa
jappatī patthayatī ca suddhiṃ.
     Satthā va hīno pavasaṃ gharamhā ti yathā puriso gharato
nikkhanto, satthena9 saha10 vasanto, satthā ohīno, taṃ
vā satthaṃ anubandhati sakaṃ vā gharaṃ paccāgacchati11;
evam eva so diṭṭhigatiko taṃ vā satthāraṃ gaṇhāti,
12aññaṃ vā satthāraṃ gaṇhāti12; taṃ vā dhammakkhānaṃ
gaṇhāti, 12aññaṃ vā dhammakkhānaṃ gaṇhāti12; taṃ vā
gaṇaṃ gaṇhāti,3aññaṃ vā gaṇaṃ gaṇhāti3; taṃ vā
diṭṭhiṃ gaṇhāti, aññaṃ vā diṭṭhiṃ gaṇhāti; taṃ vā paṭi-
padaṃ gaṇhāti, aññaṃ vā paṭipadaṃ gaṇhāti; taṃ vā
maggaṃ gaṇhāti, aññaṃ vā maggaṃ gaṇhāti parāmasati

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S pavedhatī, here and below.
2 S om.
3-3 Si om.
4 S vedati.
5-5 Bp S pajappatī.
6 S pattiyati.
7 Bp S pajappatī.
8 Si om.
9 Bp ad. pavasaṃ.
10 Bp S om.
11 S pacchāgacchati.
12-12 S om.

[page 313]
S.N. 900] Mahāviyūhasuttaniddeso. 313
abhinivisatī ti, satthā va hīno pavasaṃ gharamhā. Ten'
āha Bhagavā:

          Sace cuto sīlavatāto hoti,
          sa vedhatī kamma virādhayitvā,
          sa jappatī patthayatī ca suddhiṃ
          satthā va hīno pavasaṃ gharamhā ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.6(=900): Sīlabbataṃ vā pi pahāya sabbaṃ
               kammañ ca sāvajjanavajjam etaṃ
               suddhiṃ asuddhin ti apatthayāno
               virato care santim anuggahāya. || Nidd_I.13:6 ||


     Sīlabbataṃ vā pi pahāya sabban ti sabbā sīlasuddhiyo
pahāya pajahitvā vinoditvā byantīkaritvā anabhāvaṃ
gamitvā, sabbā vattasuddhiyo pahāya pajahitvā vinoditvā
byantīkaritvā anabhāvaṃ gamitvā, sabbā sīlabbatasuddhiyo
pahāya pajahitvā vinoditvā byantīkaritvā anabhāvaṃ
gamitvā ti, sīlabbataṃ vā pi pahāya sabbaṃ.
     Kammañ ca sāvajjanavajjam etan ti. Sāvajjakammaṃ
vuccati kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, anavajjakammaṃ vuccati
sukkaṃ sukkavipākaṃ. Sāvajjañ ca kammaṃ 1anavajjañ
ca kammaṃ1 pahāya pajahitvā vinoditvā byantīkaritvā
anabhāvaṃ gamitvā ti, kammañ ca sāvajjanavajjam etaṃ.
     2Suddhiṃ asuddhin2 ti apatthayāno ti. 1Asuddhin ti1
asuddhiṃ patthenti, akusale dhamme patthenti, 3suddhiṃ
4patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti, asuddhiṃ patthenti,
akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti,
suddhiṃ patthenti; dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni patthenti, asud-
dhiṃ patthenti, akusale dhamme patthenti3, pañca kāma-
guṇe patthenti, dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni patthenti, suddhiṃ
patthenti, tedhātuke kusale dhamme patthenti, asuddhiṃ
patthenti, akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe
patthenti, dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni patthenti, tedhātuke
kusale dhamme patthenti, suddhiṃ patthenti, kalyāṇa-
puthujjanā5 niyāmāvakkantiṃ patthenti, sekkhā agga-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2-2 S suddhi asuddhī.
3-3 S om.
4 Bp ad. nisuddhiṃ (vi-?).
5 Bp S puthujjanakalyāṇakā.

[page 314]
314 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 900
dhammaṃ arahattaṃ patthenti, arahattappatte1 arahā n'
eva akusale dhamme pattheti, na pi pañca kāmaguṇe pat-
theti, na pi dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni pattheti, na pi tedhā-
tuke kusale dhamme pattheti, na pi niyāmāvakkantiṃ
pattheti, na pi aggadhammaṃ arahattaṃ pattheti, pat-
thanaṃ2 samatikkanto arahā vuddhiparihāniṃ3 vītivatto,
so vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo . . . pe4 . . . n'; atthi tassa
punabbhavo ti, suddhiṃ asuddhin ti apatthayāno.
     Virato care santim anuggahāyā ti. Virato ti suddhi-
asuddhiyā ārato5 virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho6
vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharatī ti,
virato. Care ti careyya vicareyya7 iriyeyya vatteyya
pāleyya yapeyya yāpeyyā ti, virato care. Santim anug-
gahāyā ti. Santiyo vuccanti dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni, diṭṭhi-
santiyo agaṇhanto aparāmasanto anabhinivisanto ti, virato
care santim anuggahāya. Ten'; āha Bhagavā:

          Sīlabbataṃ vā pi pahāya sabbaṃ
          kammañ ca sāvajjanavajjam etaṃ
          8suddhiṃ asuddhin8 ti apatthayāno
          virato care santim anuggahāyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.7(=901): Tamūpanissāya9 jigucchitaṃ vā
               athavā pi 10diṭṭhaṃ va10 sutaṃ mutaṃ vā
               uddhaṃsarā suddhim anutthunanti11
               avītatanhāse bhavābhavesu. || Nidd_I.13:7 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S arahatte patte.
2 Bp S patthanā.
3 Bp S -pārihāni.
4 Bp jātijarāmaraṇasaṃsāro; S atikkantajātijarāmaraṇasaṃsāro.
5 Bp S ad. assa.
6 S nissaṭo.
7 Bp S vihareyya.
8-8 S suddhī visuddhī.
9 Si vḷ. (following Fsb.) tapūpanissāya; the text points to tapū-,
but there are no vv. ll. in Bp or S.
10-10 Bp S diṭṭhañ ca, here and below.
11 S anutthananti.

[page 315]
S.N. 901] Mahāviyūhasuttaniddeso. 315
     Tamūpanissāya jigucchitaṃ vā ti. Sant'; eke samaṇabrāh-
maṇā tapojigucchavādā tapojigucchasārā1 2tapojiguc-
chaṃ nissitā2 sannissitā3 allīnā upagatā ajjhositā adhi-
muttā ti, tamūpanissāya jigucchitaṃ vā.
     Athavā pi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ va ti diṭṭhaṃ vā
diṭṭhasuddhiṃ vā sutaṃ vā sutasuddhiṃ vā mutaṃ vā
mutasuddhiṃ vā nissāya upanissāya gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā ti, athavā pi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā.
     Uddhaṃsarā suddhim anutthunantī ti. Sant'; eke sama-
ṇabrāhmaṇā uddhaṃsarāvādā. Katame te4 samaṇabrāh-
maṇā uddhaṃsarāvādā? Ye te samaṇabrāhmaṇā ac-
cantasuddhikā saṃsārasuddhikā akiriyadiṭṭhikā5 sassata-
vādā, ime te6 samaṇabrāhmaṇā uddhaṃsarāvādā, te saṃ-
sārena7 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimut-
tiṃ parimuttiṃ8 anutthunanti9 vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharantī ti, uddhaṃsarā suddhim anutthu-
nanti.
     Avītataṇhāse bhavābhavesū ti. Taṇhā ti rūpataṇhā sad-
dataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dham-
mataṇhā. Bhavābhavesū ti bhavābhave kammabhave pu-
nabbhave7, kāmabhave kammabhave, kāmabhave punab-
bhave, rūpabhave kammabhave, rūpabhave punabbhave,
arūpabhave kammabhave, arūpabhave punabbhave punap-
punaṃ bhave punappunaṃ gatiyā punappunaṃ upapat-
tiyā punappunaṃ paṭisandhiyā punappunaṃ attathāvā-
bhinibbattiyā. 10Avītataṇhāse ti10 avītataṇhā11 avigata-
taṇhā12 acattataṇhā avantataṇhā8 amuttataṇhā appahīna-
taṇhā12 appaṭinissaṭṭhataṇhā ti, avītataṇhāse bhavābha-
vesu. Ten'; āha Bhagavā:

--------------------------------------------------------------------------
1 S tapojigucchisārā.
2-2 Bp tapojigucchanissitā; S -jigucchinissitā.
3 Bp ānissitā; S anissitā.
4 Si S om.
5 Bp akriyadiṭṭhikā; S kiriyadiṭṭhiyā.
6 Si om.
7 Bp S saṃsāre.
8 S om.
9 Bp S thunanti.
10-10 Bp S om.
11 S ad. ajjhattataṇhā.
12 Bp S om.

[page 316]
316 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 901

          Tamūpanissāya jigucchitaṃ vā
          athavā pi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
          uddhaṃsarā suddhim anutthunanti
          avītataṇhāse bhavābhavesū ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.8(=902): Patthayamānassa hi jappitāni
               saṃvedhitaṃ12 pi pakappitesu:
               cutūpapāto idha yassa n'; atthi,
               sa kena vedheyya kuhiṃ pajappe3? || Nidd_I.13:8 ||


     Patthayamānassa hi jappitānī ti. Patthanā vuccati taṇ-
hā, yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusala-
mūlaṃ. Patthayamānassā ti patthayamānassa icchamā-
nassa4 sādiyamānassa pihayamānassa abhijappayamānassā
ti, patthayamānassa hi5. Jappitānī ti jappanā vuccati
taṇhā, yo rāgo sārāgo . . . pe abhijjhā lobho akusalamūlan
ti, patthayamānassa hi jappitāni.
     Saṃvedhitaṃ vā pi pakappitesū ti. Pakappanā ti dve
pakappanā, taṇhāpakappanā ca, diṭṭhipakappanā ca . . .
pe . . . ayaṃ taṇhāpakappanā . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhi-
pakappanā6. Vatthu-acchedasaṃkino7 pi vedhenti, ac-
chijjante pi vedhenti, acchinne pi vedhenti8; vatthuvipari-
ṇāmasaṃkino9 pi vedhenti, vipariṇāmante pi vedhenti,
vipariṇate pi vedhenti pavedhenti sampavedhentī ti, saṃ-
vedhitaṃ vā pi pakappitesu.
     Cutūpapāto idha yassa n'; atthī ti. Yassā ti arahato khī-
ṇāsavassa10 āgamanaṃ gamanaṃ5 gamanāgamanaṃ kālaṃ
gati bhavābhavo cuti ca upapatti ca nibbatti ca bhedo ca
jātijarāmaraṇaṃ11 n'; atthi, na santi, na saṃvijjanti, n'; upa-
labbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp pavedhitaṃ, S paveditaṃ, here and below.
2 PTS cā.
3 PTS ca jappe, see below.
4 Bp S icchayamānassa.
5 Bp S om.
6 Bp S ad. pavedhitaṃ (S paveditaṃ) vā pi rakappitesū ti pakappitaṃ.
7 Bp S vaṭṭhuṃ a-.
8 Bp S ad. pakappitaṃ.
9 S vatthuṃ vi-.
10 Bp S ad. yassa gamanam.
11 Bp S jāti ca jarāmaraṇañ ca (S jarā ca).

[page 317]
S.N. 903] Mahāviyūhasuttaniddeso. 317
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā ti, cutūpapāto idha
yassa n'; atthi.
     Sa kena vedheyya 1kuhiṃ pajappe1? ti, so2 kena rāgena
vedheyya, kena dosena vedheyya, kena mohena vedheyya,
kena mānena vedheyya, kāya diṭṭhiyā vedheyya, kena
uddhaccena vedheyya, kāya vicikicchāya vedheyya, kehi
anusayehi vedheyya ratto ti vā duṭṭho ti vā mūḷho ti vā
vinibandho3 ti vā parāmaṭṭho ti vā vikkhepagato ti vā
aniṭṭhaṅgato4 ti vā thāmagato ti vā? Te abhisaṃkhārā
pahīnā; abhisaṃkhārānaṃ pahīnattā, gatiyā kena vedheyya
pavedheyya5 nerayiko ti vā tiracchānayoniko ti vā pitti-
visayiko ti vā manusso ti vā devo ti vā rūpī ti vā arūpī ti
vā saññī ti vā asaññī ti vā nevasaññīnāsaññī ti vā? So
hetu n'; atthi, paccayo n'; atthi, kāraṇam n'; atthi, yena6
vedheyya pavedheyya sampavedheyyā ti, sa kena vedheyya?
Kuhiṃ 7pajappe ti7 kimhi jappeyya, 8kattha jappeyya8
pajappeyya abhijappeyyā ti, sa kena vedheyya kuhiṃ
pajappe?
     Ten'; āha Bhagavā:

          Patthayamānassa hi jappitāni
          saṃvedhitaṃ vā pi pakappitesu:
          cutūpapāto idha yassa n'; atthi,
          sa kena vedheyya kuhiṃ pajappe? ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.9(=903): Yam āhu dhammaṃ paraman ti eke,
               tam eva hīnan ti pan'; āhu aññe:
               sacco nu vādo katamo imesaṃ?
               sabb'; eva hīme kusalā vadānā. || Nidd_I.13:9 ||


     Yam āhu dhammaṃ paraman ti eke ti yaṃ dhammaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā: idaṃ
paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visetthaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S kuhiñ ca jappe.
2 Si om.
3 S vinibaddho.
4 Bp aniṭṭhagato.
5 Si S om.
6 Bp S kena.
7-7 Bp vā jappeyya; S va jappe ti.
8-8 Si om.

[page 318]
318 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 902
pavaran ti evam āhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti,
evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantī ti, yam āhu dhammaṃ
paraman ti eke.
     Tam eva hīnan ti pan'; āhu aññe ti tam eva dhammaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā: hīnaṃ
etaṃ, nihīnaṃ etaṃ, omakaṃ etaṃ, lāmakaṃ etaṃ, jatuk-
kaṃ etaṃ, parittakaṃ etan ti evam āhaṃsu, evaṃ kathenti,
evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantī ti, tam
eva hīnan ti pan'; āhu aññe.
     Sacco nu vādo katamo imesan? ti imesaṃ samaṇabrāhma-
ṇānaṃ vādo katamo sacco taccho tatho bhūto1 yāthāvo
aviparitto ti, sacco nu vādo katamo imesaṃ?
     Sabb'; eva hīme kusalā vadānā ti 2sabb'; eva hīme2 sama-
ṇabrāhmaṇā kusalavādā paṇḍitavādā dhīravādā3 ñāṇa-
vādā4 hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sa-
kāya laddhiyā ti, sabb'; eva hīme kusalā vadānā. Ten'
āha Bhagavā5:

          Yam āhu dhammaṃ paraman ti eke,
          tam eva hīnan ti pan'; āhu aññe:
          sacco nu vādo katamo imesaṃ?
          Sabb'; eva hīme kusalā vadānā ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.10(=904): Sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇam āhu
               aññassa dhammaṃ pana hīnam āhu,
               evam pi viggayha vivādiyanti6
               sakaṃ sakaṃ sammutim7 āhu saccaṃ. || Nidd_I.13:10 ||


     Sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇam āhū ti sakaṃ hi8 dham-
maṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke9 samaṇabrāhmaṇā:
idaṃ samattaṃ paripuṇṇaṃ anoman ti evam āhaṃsu
10evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti10, evaṃ
voharantī ti, sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇam āhu.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2-2 S sabbe p'; ime.
3 Bp thiravādā.
4 Bp ñāyavādā.
5 Bp so nimmito.
6 Bp vivādayanti.
7 Si sammatiṃ, always.
8 S om.
9 S ete.
10-10 Bp pe.

[page 319]
S.N. 905] Mahāviyūhasuttaniddeso. 319
     Aññassa dhammaṃ pana hīnam āhū ti aññassa dhammaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā: hīnaṃ
etaṃ, nihīnaṃ etaṃ, omakaṃ etaṃ, lāmakaṃ etaṃ, jatuk-
kaṃ etaṃ, parittakaṃ etan ti evam āhaṃsu, evaṃ kathenti
evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantī ti, aññassa
dhammaṃ pana hīnam āhu.
     Evam pi viggayha vivādiyantī ti evaṃ gahetvā1 gaṇhitvā
parāmasitvā abhinivisitvā vivādiyanti, kalahaṃ karonti,
bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ karonti,
medhagaṃ karonti: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājā-
nāsi . . . pe . . . nibbedhehi vā sace pahosī ti, evam pi
viggayha vivādiyanti.
     Sakaṃ sakaṃ sammutim āhu saccan ti sassato loko2 . . .
pe . . . n'; eva hoti, na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā,
idam eva saccaṃ, mogham aññan ti, sakaṃ sakaṃ sammu-
tim āhu saccaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇam āhu
          aññassa dhammaṃ pana hīnam āhu,
          evam pi viggayha vivādiyanti3
          sakaṃ sakaṃ sammutim āhu saccan ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.11(=905): Parassa ce vambhayitena hīno,
               na koci dhammesu visesi assa,
               puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ
               nihīnato, samhi dalhaṃ vadānā. || Nidd_I.13:11 ||


     Parassa ce vambhayitena hīno ti parassa ce4 vambhayi-
takāraṇā ninditakāraṇā5 garahitakāraṇā upavaditakāraṇā
paro bālo hoti hīno nihīno omako lāmako jatukko paritto
ti, parassa ce vambhayitena hīno.
     Na koci dhammesu visesi assā ti dhammesu6 na koci aggo
seṭṭho viseṭṭho pāmokkho uttamo pavaro assā ti, na koci
dhammesu visesi assa.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. uggahetvā.
2 Bp S ad. idam eva saccaṃ mogham aññan ti sakaṃ sakaṃ sammutiṃ
āhu saccaṃ, asassato loko.
3 Bp vivādayanti.
4 Si om.
5 Si S om.
6 S dhamme.

[page 320]
320 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 905
     Puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ nihīnato ti bahukā1
pi bahunnaṃ2 dhammaṃ vadanti upavadanti nindanti
garahanti hīnato nihīnato omakato lāmakato jatukkato
parittato; bahukā pi ekassa dhammaṃ vadanti upava-
danti nindanti garahanti hīnato nihīnato omakato lāma-
kato jatukkato parittato; eko pi bahunnaṃ3 dhammaṃ va-
dati upavadati nindati garahati hīnato nihīnato omakato
lāmakato jatukkato parittato; eko pi ekassa dhammaṃ
vadati upavadati nindati garahati hīnato nihīnato oma-
kato lāmakato jatukkato parittato ti, puthū hi aññassa
vadanti dhammaṃ nihīnato4.
     Samhi daḷhaṃ vadānā ti. Dhammo sakāyanaṃ, diṭṭhi
sakāyanaṃ, paṭipadā sakāyanaṃ, maggo sakāyanaṃ;
sakāyane daḷhavādā thiravādā balikavādā avatthitavādā
ti5, samhi daḷhaṃ vadānā. Ten'; āha Bhagavā:

          Parassa ce vambhayitena hīno,
          na koci dhammesu visesi assa,
          puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ
          nihīnato, samhi daḷhaṃ vadānā ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.12(=906): Sadhammapūjā ca panā tath'; eva:
               yathā pasaṃsanti sakāyanāni,
               6sabbe pavādā6 tathivā bhaveyyuṃ,
               suddhī hi7 nesaṃ paccattam eva. || Nidd_I.13:12 ||


     Sadhammapūjā ca panā tath'; evā ti. Katamā sadham-
mapūjā? Sakaṃ satthāraṃ sakkaroti8 garukaroti9 mā-
neti pūjeti: ayaṃ satthā sabbaññū ti; ayaṃ sadhamma-
pūjā. Sakaṃ dhammakkhānaṃ, sakaṃ gaṇaṃ, sakaṃ
diṭṭhiṃ, sakaṃ paṭipadaṃ, sakaṃ maggaṃ sakkaroti garu-
karoti10 māneti pūjeti: ayaṃ maggo niyyāniko ti; ayaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 S ca.
2 Bp S bahunaṃ.
3 S bahunaṃ.
4 Si ad. ti.
5 Bp ad. nihīnato.
6-6 S sabb'; eva vādā, as PTS and Bp S below.
7 Bp S pi, always.
8 S sakkaronti.
9 Bp garuṃ karoti; S garakaronti.
10 Bp garuṃ karoti.

[page 321]
S.N. 907] Mahāviyūhasuttaniddeso. 321
sadhammapūjā. 1Sadhammapūjā2 ca panā tath'; evā ti1
sadhammapūjā tathā tacchā bhūtā yāthāvā aviparittā
ti, sadhammapūjā ca panā tath'; eva.
     Yathā pasaṃsanti sakāyanānī ti. Dhammo sakāyanaṃ,
diṭṭhi sakāyanaṃ, paṭipadā sakāyanaṃ, maggo sakāya-
naṃ; sakāyanāni pasaṃsanti thomenti kittenti vaṇṇentī
ti, yathā pasaṃsanti sakāyanāni.
     Sabbe pavādā tathivā bhaveyyun ti sabbe pavādā tathā
tacchā bhūtā yāthāvā aviparittā bhaveyyun ti, sabbe pa-
vādā tathivā bhaveyyuṇ.
     Suddhī hi nesaṃ paccattam evā ti paccattam eva tesaṃ
samaṇabrāhmaṇānaṃ suddhi visuddhi parisuddhi mutti
vimutti parimuttī ti, suddhī hi nesaṃ paccattam eva. Ten'
āha Bhagavā:

          Sadhammapūjā ca panā tath'; eva:
          yathā pasaṃsanti sakāyanāni,
          sabbe pavādā tathivā bhaveyyuṃ,
          suddhī hi nesaṃ paccattam evā ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.13(=907): Na brāhmaṇassa paraneyyam atthi
               dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
               tasmā vivādāni upātivatto,
               na hi seṭṭhato passati dhammam añ-
ñaṃ. || Nidd_I.13:13 ||


     Na brāhmaṇassa paraneyyam atthī ti. Nā ti paṭikkhepo.
Brāhmaṇo ti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhma-
ṇo . . . pe . . . anissito3 tādi pavuccati4 brahmā. Na
brāhmaṇassa paraneyyam atthī ti brāhmaṇassa paraneyyatā
n'; atthi; brāhmaṇo na paraneyyo, na parapattiyo, na para-
paccayo5, na parapaṭibaddhagu6 jānāti passati, asammū-
ḷho sampajāno patissato: sabbe saṃkhārā aniccā ti brāh-
maṇassa paraneyyatā n'; atthi; brāhmaṇo na paraneyyo,
na parapattiyo, na parapaccayo, na parapaṭibaddhagu7

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp om.
2 S om.
3 Bp S asito, as usual.
4 Bp S ad. sa, as usual.
5 S ad. na paraṇayo.
6 Bp -bandhagū; S -pandagu.
7 Bp -bandhagū; S parabandhagu.

[page 322]
322 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 907
jānāti passati, asammūḷho sampajāno patissato: sabbe
saṃkhārā dukkhā ti . . . pe . . . yaṃ kiñci samudaya-
dhammaṃ sabban taṃ nirodhadhamman ti brāhmaṇassa
paraneyyatā1 n'; atthi; brāhmaṇo na paraneyyo, na para-
pattiyo, na parapaccayo, na parapaṭibaddhagu2 jānāti pas-
sati, asammūḷho sampajāno patissato ti, na brāhmaṇassa
3paraneyyam atthi3.
     Dhammesu niccheyya samuggahītan ti. Dhammesū ti
dvāsaṭṭhidiṭṭhigatesu. Niccheyyā ti nicchinitvā vinicchi-
nitvā4 vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāva-
yitvā vibhūtaṃ katvā, odhiggāho5 vilaggāho varaggāho
koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho: idaṃ sac-
caṃ 6tathaṃ tacchaṃ6 bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparittan ti
gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimut-
taṃ n'; atthi7, na saṃvijjati, n'; upalabbhati; pahīnaṃ sa-
mucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppat-
tikaṃ ñāṇagginā daḍḍhan ti, dhammesu niccheyya samug-
gahītaṃ.
     Tasmā vivādāni upātivatto ti. Tasmā ti tasmā taṃkā-
raṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā8, diṭṭhikalahāni diṭ-
ṭhibhaṇḍanāni diṭṭhiviggahāni9 diṭṭhivivādāni diṭṭhime-
dhagāni upātivatto atikkanto samatikkanto vītivatto ti,
tasmā vivādāni upātivatto.
     Na hi seṭṭhato passati dhammam aññan ti: aññaṃ sat-
thāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ mag-
gaṃ, aññatra satipaṭṭhānehi, aññatra sammappadhānehi,
aññatra iddhippādehi, aññatra indriyehi, aññatra balehi,
aññatra bojjhaṅgehi, aññatra ariyā {aṭṭhaṅgikā} maggā,
aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ
dhammaṃ na passati, na dakkhati, na oloketi, na nijjhā-

--------------------------------------------------------------------------
1 S paraṇeyyathā.
2 Bp -bandhagū; S -bandagu.
3-3 S paraṇameyyat'; atthi.
4 S pavi-.
5 Bp S odhigāho.
6-6 Bp S tacchaṃ tathaṃ.
7 Bp S ad. na santi.
8 Bp S taṃnidānaṃ, as often.
9 Bp Si om.

[page 323]
S.N. 908] Mahāviyūhasuttaniddeso. 323
yati, na upaparikkhatī ti, na hi seṭṭhato passati dhammam
aññaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Na brāhmaṇassa paraneyyam1 atthi
          dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
          tasmā vivādāni upātivatto,
          na hi seṭṭhato passati dhammam aññan ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.14(=908): Jānāmi passāmi, tath'; eva etaṃ:
               diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ,
               addakkhi2 ce, 3kiṃ hi3 tumassa tena?
               atisitvā aññena vadanti suddhiṃ. || Nidd_I.13:14 ||


     Jānāmi passāmi tath'; eva etan ti. Jānāmī ti paracit-
tañāṇena vā jānāmi pubbenivāsānussatiñāṇena vā jānā-
mi. Passāmī ti maṃsacakkhunā vā passāmi, dibbena
vā cakkhunā passāmi. Tath'; eva etan ti etaṃ4 tathaṃ
tacchaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparittan ti, jānāmi passā-
mi tath'; eva etaṃ.
     Diṭṭhiyā eke paccenti suddhin ti diṭṭhiyā eke samaṇabrāh-
maṇā suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ
parimuttiṃ paccenti: sassato loko, idam eva saccaṃ, mo-
gham aññan ti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ pac-
centi; asassato loko . . . pe . . . n'; eva hoti na na hoti
tathāgato paraṃ {maraṇā}, idam eva saccaṃ, mogham aññan
ti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ visuddhiṃ pari-
suddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccentī ti, diṭ-
ṭhiyā eke paccenti suddhiṃ.
     Addakkhi ce, kiṃ hi tumassa tenā? ti. Addakkhī ti para-
cittañāṇena vā addakkhi, pubbenivāsānussatiñāṇena vā
addakkhi; maṃsacakkhunā vā addakkhi, dibbena vā cak-
khunā addakkhī ti, addakkhi ce. Kiṃ hi tumassa tenā ti
tassa tena dassanena kiṃ kathaṃ dukkhapariññā5 atthi?
Na samudayassa pahānaṃ atthi, na maggabhāvanā atthi,

--------------------------------------------------------------------------
1 S paraṇeyyam.
2 Bp S adakkhi, here and below.
3-3 S kiñci.
4 Bp Si om.
5 S adukkhapatiññā.

[page 324]
324 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 908
na phalasacchikiriyā atthi, na rāgassa samucchedapahā-
naṃ atthi, na dosassa samucchedapahānaṃ atthi, na mo-
hassa samucchedapahānaṃ atthi, na kilesānaṃ samucche-
dapahānaṃ atthi, na saṃsāravaṭṭassa ucchedo1 atthī ti,
addakkhi ce, kiṃ hi tumassa tena?
     Atisitvā aññena vadanti suddhin ti te titthiyā2 suddhi-
maggaṃ visuddhimaggaṃ parisuddhimaggaṃ vodāta-
maggaṃ parivodātamaggaṃ3 atikkamitvā samatikkami-
tvā vītivattitvā, aññatra satipaṭṭhānehi, aññatra sammap-
padhānehi, aññatra iddhippādehi, aññatra indriyehi, añ-
ñatra balehi, aññatra bojjhaṅgehi, aññatra ariyā aṭṭhaṅ-
gikā maggā, suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vi-
muttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharantī ti, evam pi atisitvā aññena vadanti suddhiṃ.
Athavā Buddhā ca buddhasāvakā ca paccekabuddhā ca
tesaṃ titthiyānaṃ4 asuddhimaggaṃ avisuddhimaggaṃ
aparisuddhimaggaṃ avodātamaggaṃ aparivodātamaggaṃ5
atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā, catūhi satipaṭ-
ṭhānehi, catūhi sammappadhānehi, catūhi iddhippādehi,
pañcahi indriyehi, pañcahi balehi, sattahi bojjhaṅgehi,
ariyena aṭṭhaṅgikena maggena, suddhiṃ visuddhiṃ pari-
suddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti
bhaṇanti dīpayanti voharantī ti, evam pi atisitvā aññena
vadanti suddhiṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Jānāmi passāmi, tath'; eva etaṃ:
          diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ,
          addakkhi ce, kiṃ hi tumassa tena?
          atisitvā aññena vadanti suddhin ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.15(=909): Passaṃ naro dakkhati6 nāmarūpaṃ,
               disvāna vāññassati7 tāni-m-eva:
               kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā,
               na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti. || Nidd_I.13:15 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S upacchedo.
2 Bp tiṭṭhiyā; Si S diṭṭhiyā, see below.
3 Bp ? S pariyo-.
4 Si diṭṭhiyānaṃ; S diṭṭhiyā.
5 Si om.; Bp S apariyo-.
6 S dakkhi; PTS dakkhiti.
7 Bp S vā ñāyati here and below; PTS vḷ. c'; aññassati.

[page 325]
S.N. 909] Mahāviyūhasuttaniddeso. 325
     Passaṃ naro dakkhati nāmarūpan ti. Passaṃ naro1 ti
paracittañāṇena vā passanto, pubbenivāsānussatiñāṇena
vā passanto, maṃsacakkhunā vā passanto, dibbene 2
cakkhunā2 passanto, 3nāmarūpañ ñeva3 dakkhati niccato
sukhato attato; na tesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ vā
atthaṅgamaṃ vā assādaṃ vā ādīnavaṃ vā nissaraṇaṃ vā
dakkhatī ti, passaṃ naro dakkhati nāmarūpaṃ.
     Disvāna vāññassati tāni-m-evā ti. 4Disvā ti4 paracitta-
ñāṇena vā disvā, pubbenivāsānussatiñāṇena vā disvā,
maṃsacakkhunā vā disvā, dibbena vā cakkhunā disvā,
nāmarūpañ ñeva disvā, ñassati5 niccato sukhato attato;
na tesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ vā atthaṅgamaṃ vā
assādaṃ vā ādīnavaṃ vā nissaraṇaṃ vā ñassatī6 ti, disvā-
na vāññassati tāni-m-eva.
     Kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā ti kāmaṃ bahukaṃ
vā passanto nāmarūpaṃ appakaṃ vā niccato sukhato at-
tato ti, kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā.
     Na hi tena suddhiṃ kusalā vadantī ti. Kusalā ti ye te
khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamup-
pādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā
iddhippādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgaku-
salā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā
paracittañāṇena vā pubbenivāsānussatiñāṇena vā maṃ-
sacakkhunā vā dibbena vā cakkhunā nāmarūpadassanena
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ pari-
muttiṃ na vadanti, na kathenti, na bhaṇanti, na dīpayanti,
na voharantī ti, na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti. Ten'
āha Bhagavā:

          Passaṃ naro dakkhati nāmarūpaṃ,
          disvāna vāññassati tāni-m-eva:
          kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā,
          na hi tena suddhiṃ kusalā vadantī ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. dakkhati.
2-2 Bp S cakkhunā vā, here and below.
3-3 Bp S nāmarūpaṃ yeva.
4-4 S om.
5 Bp S ñāyati.
6 Bp S ñāyatī.

[page 326]
326 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 910

  Sn_IV,13.16(=910): Nivissavādī na hi subbināyo1
               pakappitaṃ2 diṭṭhi purekkharāno,
               yaṃ nissito, tattha subhaṃ3 vadāno
               suddhiṃvado4 tattha tath'; addasā
so. || Nidd_I.13:16 ||


     Nivissavādī na hi subbināyo ti. Sassato loko, idam eva
saccaṃ, mogham aññan ti nivissavādī; assassato loko5
. . . pe . . . n'; eva hoti na na hoti tathāgato paraṃ ma-
raṇā idam eva saccaṃ, mogham aññan ti nivissavādī. Na
hi subbināyo ti nivissavādī dubbinayo duññāpayo6 dunnij-
jhāpayo duppekkhapayo duppasādayo ti, nivissavādī na
hi subbināyo.
     Pakappitaṃ diṭṭhi purekkharāno ti7 8pakappitaṃ abhi-
saṃkhataṃ saṇṭhapitaṃ8 diṭṭhiṃ purakkhato purato9
katvā carati; diṭṭhidhajo diṭṭhiketu diṭṭhādhipateyyo diṭ-
ṭhiyā parivārito caratī ti, pakappitaṃ diṭṭhi purekkha-
rāno.
     Yaṃ nissito, tattha subhaṃ vadāno ti. Yaṃ nissito ti10
yaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipa-
daṃ maggaṃ nissito sannissito11 allīno upagato ajjhosito
adhimutto ti, yaṃ nissito. Tatthā ti sakāya diṭṭhiyā, sa-
kāya khantiyā, sakāya ruciyā, sakāya laddhiyā. Subhaṃ
vadāno ti subhavādo sobhaṇavādo paṇḍitavādo dhīravādo
ñāṇavādo hetuvādo lakkhaṇavādo kāraṇavādo ṭhānavādo
sakāya laddhiyā ti, yaṃ nissito tattha subhaṃ vadāno.
     Suddhiṃvado tattha tath'; addasā so ti. Suddhiṃvado ti

--------------------------------------------------------------------------
1 S suppināyo here and below; PTS suddhināyo vḷ. suppināyo, subbināyo.
2 Bp S pakappitā here and below, PTS vḷ. pakampitā, pakappataṃ.
3 S subhā.
4 S suddhivado; below Bp has sometimes suddhivādo in the stanza.
5 S ad. ti.
6 Bp duppaññāpayo; S dubbaññāpayo.
7 Bp S ad. kappitā.
8-8 Bp S pakappitā abhisaṃkhatā saṇṭhapitā (S saṭṭhipitā).
9 Bp S om.
10 Si om.
11 Bp S anissito (= ānissito).

[page 327]
S.N. 911] Mahāviyūhasuttaniddeso. 327
suddhivādo visuddhivādo parisuddhivādo vodātavādo pari-
yodātavādo; athavā suddhidassano visuddhidassano pari-
suddhidassano vodātadassano pariyodātadassano ti, sud-
dhiṃ-vado. Tatthā ti sakāya diṭṭhiyā, sakāya khantiyā,
sakāya ruciyā, sakāya laddhiyā. 1Tath'; addasā so ti1 ta-
thaṃ tacchaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparittan ti addassa2
addakkhi apassi paṭivijjhī ti, suddhiṃvado tattha tath'
addasā so. Ten'; āha Bhagavā:

          Nivissavādī na hi subbināyo
          pakappitaṃ diṭṭhi purekkharāno,
          yaṃ nissito, tattha subhaṃ vadāno
          suddhiṃvado tattha tath'; addasā so ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.17(=911): Na brāhmaṇo kappam upeti saṃkhaṃ
               na diṭṭhisārī, na pi ñāṇabandhu,
               ñatvā ca so sammutiyo3 puthujjā
               upekkhatī4, uggahaṇanti-m-aññe5. || Nidd_I.13:17 ||


     Na brāhmaṇo kappam upeti saṃkhan ti. Nā ti paṭikkhe-
po. Brāhmaṇo ti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāh-
maṇo . . . pe . . . anissito6 tādi pavuccate7 brahmā.
kappā ti dve kappā, taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca . . .
pe . . . ayaṃ taṇhākappo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhikap-
po. Saṃkhā vuccati ñāṇaṃ, yā paññā8 pajānanā . . .
pe9 . . . amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Na brāh-
maṇo kappam upeti saṃkhan ti brāhmaṇo saṃkhāya jā-
nitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā:
10sabbe saṃkhārā aniccā ti, sabbe saṃkhārā dukkhā ti11
. . . pe . . . yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabban taṃ
nirodhadhamman ti saṃkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā10 taṇhākappaṃ vā diṭṭhi-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S om.
2 Si om.
3 Si sammatiyo, as usual.
4 PTS upekhati.
5 S uggaṇhanti-m-aññe; PTS uggahaṇanta-m-aññe.
6 Bp asito S assito.
7 Bp S ad. sa.
8 S saṃñā.
9 Bp S om.
10-10 S om.
11 Bp om.

[page 328]
328 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 911
kappaṃ vā na upeti, na upagacchati, na gaṇhāti, na parā-
masati, nābhinivisatī ti, na brāhmaṇo kappam upeti saṃ-
khaṃ.
     Na diṭṭhisārī na pi ñāṇabandhū ti tassa dvāsaṭṭhī diṭ-
ṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassad-
dhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; so diṭṭhiyā
na yāyati, na niyyati, na vuyhati, na saṃhariyati, na pi
taṃ diṭṭhigataṃ sārato pacceti paccāgacchatī ti, na diṭṭhi-
sārī. Na pi ñāṇabandhū ti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañ-
cābhiññāñāṇena1 vā micchāñāṇena vā taṇhābandhaṃ vā
diṭṭhibandhaṃ vā na karoti, na janeti, na sañjaneti, na
nibbatteti, nābhinibbattetī ti, na diṭṭhisārī na pi ñāṇa-
bandhu.
     Ñatvā ca so sammutiyo puthujjā ti. 2Ñatvā ti2 ñatvā
jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā:
sabbe saṃkhārā aniccā ti, sabbe saṃkhārā dukkhā ti
. . . pe . . . yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabban taṃ
nirodhadhamman ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vi-
bhāvayitvā vibhūtaṃ katvā ti, ñatvā ca so. Sammutiyo ti
vuccanti dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni3. Puthujjā ti puthujja-
nehi janitā vā tā sammutiyo ti puthujjā, 4puthunānā-
janehi janitā4 vā tā sammutiyo ti puthujjā ti, ñatvā ca
so sammutiyo puthujjā.
     Upekkhatī uggahaṇanti-m-aññe ti aññe taṇhāvasena diṭ-
ṭhivasena gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, arahā upek-
khati, na gaṇhāti, na parāmasati, nābhinivisatī ti, upek-
khatī uggahaṇanti-m-aññe. Ten'; āha Bhagavā:

          Na brāhmaṇo kappam upeti saṃkhaṃ
          na diṭṭhisārī, na pi ñāṇabandhu,
          ñatvā ca so sammutiyo puthujjā
          upekkhatī, uggahaṇanti-m-aññe ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Codd. pañcabhi-.
2-2 Bp Si om.
3 Bp S ad. diṭṭhisammutiyo.
4-4 Bp puthunānā jātiyā; S puthunānā pātigatiyā.

[page 329]
S.N. 912] Mahāviyūhasuttaniddeso. 329

  Sn_IV,13.18(=912): Visajja1 ganthāni2 munīdha loke
               vivādajātesu na vaggasārī
               santo asantesu upekkhako so
               anuggaho, uggahaṇanti-m-aññe. || Nidd_I.13:18 ||


     Visajja ganthāni3 munīdha loke ti. 4Ganthā ti4 cattāro
ganthā: abhijjhā kāyagantho5, byāpādo kāyagantho, sī-
labbataparāmāso kāyagantho; idaṃsaccābhiniveso kāya-
gantho. Attano diṭṭhiyā rāgo, abhijjhā kāyagantho; para-
vādesu āghāto appaccayo, byāpādo kāyagantho; attano
sīlaṃ vā vattaṃ vā sīlabbataṃ vā parāmasati6, sīlabbata-
parāmāso kāyagantho; attano diṭṭhi7, idaṃsaccābhiniveso
kāyagantho.
     Visajjā ti ganthe8 vossajjitvā vā9 visajja; athavā gan-
the gathite10 bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite pali-
buddhe bandhane phoṭayitvā vā visajja. 11Yathā vay-
ham12 vā rathaṃ vā sakaṭaṃ vā sandamānikaṃ vā sajjaṃ
visajjaṃ13 karonti vikopenti, evam eva ganthe vossajjitvā
vā visajja; athavā ganthe gathite 14 bandhe vibandhe āban-
dhe lagge laggite palibuddhe bandhane phoṭayitvā vā
visajja11. Munī ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ, 15yā paññā pa-
jānanā15 . . . pe . . . saṅgajālam aticca so muni. Idhā ti
imissā diṭṭhiyā . . . pe . . . imasmiṃ manussaloke ti, vi-
sajja ganthāni munīdha loke.
     Vivādajātesu na vaggasārī ti vivādajātesu16 17sañjātesu
nibbattesu abhinibbattesu pātubhūtesu17, chandāgatiṃ
gacchantesu dosāgatiṃ gacchantesu18 mohāgatim gac-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S vissajja, here and below.
2 Bp gandhāni; S gaṇha.
3 Bp gandhāni; S gaṇhāni.
4-4 Si om.; Bp S gandhā ti, here and below.
5 Bp S -gandho, here and below.
6 S parāmāsanti.
7 Bp S diṭṭhiṃ abhiniveso kāyagandho.
8 Bp S gandhe, here and below.
9 Bp S om.
10 Bp S gadhite, here and below, and Bp ad. gaṇṭhite (= gandhite).
11-11 S om.
12 Si veyhaṃ.
13 Bp vissajjaṃ.
14 Bp ad. gandhite.
15-15 Bp S om.
16 Bp S vivāde jāte.
17-17 Bp S sañjāte . . . pātubhūte.
18 Bp S insert here bhayāgatiṃ gacchantesu.

[page 330]
330 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 912
chantesu bhayāgatiṃ gacchantesu na chandāgatiṃ gac-
chati, na dosāgatiṃ gacchati1, na mohāgatiṃ gacchati,
na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosa-
vasena gacchati, na mohavasena gacchati, 2na mānavasena
gacchati2, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena
gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena
gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati niyyati vuyhati
saṃhariyatī ti, vivādajātesu na vaggasārī.
     Santo asantesu upekkhako so ti. Santo ti rāgassa san-
tattā santo, dosassa santattā santo, mohassa santattā santo
. . . pe . . . sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā sami-
tattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭi-
passaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipas-
saddho ti, santo. Asantesu ti asantesu anupasantesu avū-
pasantesu anibbutesu apaṭipassaddhesū ti, santo asantesu.
Upekkhako so ti arahā chaḷaṅgupekkhāya samannāgato:
cakkhunā rūpaṃ disvā n'; eva sumano hoti, na dummano,
upekkhako viharati sato sampajāno; sotena saddaṃ sutvā
. . . pe . . .kālaṃ kaṃkhati bhāvito sudanto3 ti, santo
asantesu upekkhako so.
     Anuggaho uggahaṇanti-m-aññe ti aññe taṇhāvasena diṭ-
ṭhivasena 4gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti4; arahā
upekkhati, na gaṇhāti, na parāmasati, nābhinivisatī ti,
anuggaho uggahaṇanti-m-aññe. Ten'; āha Bhagavā:

          Visajja ganthāni munīdha loke
          vivādajātesu na vaggasārī
          santo asantesu upekkhako so
          anuggaho, uggahaṇanti-m-aññe ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.19(=913): Pubbāsave hitvā nave akubbaṃ
               na chandagū no pi nivissavādī,
               sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro
               na limpatī loke anattagarahī. || Nidd_I.13:19 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S insert here na bhayāgatiṃ gacchati.
2-2 Si om.
3 Bp S santo.
4-4 Bp S gaṇhante parāmasante athinivisante.

[page 331]
S.N. 913] Mahāviyūhasuttaniddeso. 331
     Pubbāsave hitvā nave akubban ti. Pubbāsavā vuccanti
atītā 1rūpaṃ vedanā1 saññā saṃkhārā viññāṇaṃ2. Atīte
saṃkhāre ārabbha ye kilesā uppajjeyyuṃ, te kilese hitvā
cajjitvā3 paricajjitvā4 pajahitvā vinoditvā byantīkaritvā
anabhāvaṃ gamitvā ti, pubbāsave hitvā. Nave akubban
ti. Navā vuccanti paccuppannā 1rūpaṃ vedanā1 saññā
saṃkhārā viññāṇaṃ5; paccuppanne saṃkhāre ārabbha
chandaṃ6 akubbamāno, pemaṃ akubbamāno, rāgaṃ akub-
bamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno
nābhinibbattayamāno7 ti pubbāsāve hitvā nave akubbaṃ.
     Na chandayū no pi nivissavādī ti. 8Na chandayā ti8 na
chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāga-
tiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gac-
chati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati,
na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na ud-
dhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na
anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati
niyyati vuyhati saṃhariyatī ti, na chandagū. No pi nivis-
savādī ti sassato loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan
ti9 nivissavādī; 10asassato loko, idaṃ eva saccaṃ, mogham
aññan ti10 . . . pe . . . n'; eva hoti na na hoti tathāgato
paraṃ maraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti nivissa-
vādī ti, na chandagū no pi nivissavādī.
     Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro ti tassa dvāsaṭṭhī diṭ-
ṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassad-
dhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; so diṭṭhiga-
tehi vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā 11vi-
haratī ti11. 12Dhīro ti12 dhīro paṇḍito paññavā buddhimā
ñāṇī vibhāvī medhāvī ti, sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro.
     Na limpatī loke anattagarahī ti. Lepo13 ti dve lepā, taṇ-
hālepo ca diṭṭhilepo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhālepo

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S rūpav-.
2 Bp viññāṇā; S viññāna.
3 Bp S cajitvā.
4 Bp pariccajitvā.
5 Bp S viññāṇā.
6 Bp khantiṃ; S om.
7 Bp S anabhi-.
8-8 Bp S om.
9 S ad. na.
10-10 Bp om.
11-11 Bp S viharati.
12-12 S om.
13 Bp lepā.

[page 332]
332 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 913
. . . pe . . . ayaṃ diṭṭhilepo. Tassa taṇhālepo pahīno,
diṭṭhilepo paṭinissaṭṭho1; taṇhālepassa pahīnattā, diṭṭhi-
lepassa paṭinissaṭṭhattā, anupalitto2; apāyaloke na lim-
pati, manussaloke na limpati, devaloke na limpati, khan-
dhaloke na limpati, dhātuloke na limpati, āyatanaloke na
limpati, na saṃlimpati,3 n'; upalimpati4, alitto asaṃlitto5
anupalitto nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto
vimariyādikatena cetasā 6viharatī ti6, na limpatī loke.
     Anattagarahī ti dvīhi kāraṇehi attānaṃ garahati; katat-
tā ca akatattā ca.
     Kathaṃ kattatā ca akatattā ca attānaṃ garahati? Ka-
taṃ me kāyaduccaritaṃ,7 akataṃ me kāyasucaritan ti
attānaṃ garahati; kataṃ me vacīduccaritaṃ, kataṃ me
manoduccaritaṃ, kato me pāṇātipāto . . . pe . . . katā
me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī ti attānaṃ gara-
hati; evaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati. Atha-
vā sīlesu 'mhi 8na paripūrakārī8 ti attānaṃ garahati;
indriyesu 'mhi aguttadvāro ti; bhojane 9amattaññū 'mhī9
ti; jāgariyam10 ananuyutto11 ti; na satisampajaññena12 sa-
mannāgato ti; abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānā ti; abhā-
vitā me cattaro sammappadhānā ti, abhāvitā me cattāro
iddhippādā ti; abhāvitāni me pañc'; indriyānī ti; abhāvi-
tāni me pañca balānī ti; abhāvitā me satta bojjhaṅgā ti;
abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ti; dukkhaṃ me apa-
riññātan ti; dukkhasamudayo me appahīno ti; maggo me
abhāvito ti; nirodho me asacchikato ti attānaṃ garahati;
13evaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati13. Evam
attagarahiyaṃ14 kammaṃ akubbamāno ajanayamāno asañ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. tassa.
2 Bp S om.
3 Bp S palimpati.
4 Bp S na upa-.
5 Bp apalitto.
6-6 S viharati.
7 S -duccaritan ti.
8-8 S ap-.
9-9 Bp 'mhi amattaññu.
10 Bp jāgariyamhi; S jāgariyā.
11 Si S anuyutto.
12 Bp ad. 'mhi.
13-13 Si om.
14 Bp attagarahitayidaṃ; Si attānaṃ garahiyaṃ;
S attānaṃ garahati na yi.

[page 333]
S.N. 914] Mahāviyūhasuttaniddeso. 333
janayamāno anibbattayamāno nābhinibbattayamāno1 anat-
tagarahī ti, na limpatī loke anattagarahī. Ten'; āha
Bhagavā:

          Pubbāsave hitvā nave akubbaṃ
          na chandagū no pi nivissavādī,
          sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro
          na limpatī loke anattagarahī ti.

_________________________________


  Sn_IV,13.20(=914): Sa sabbadhammesu visenibhūto,
               yaṃ kiñci diṭṭhaṃ2 va3 sutaṃ mutaṃ
vā,
               4sa pannabhāro4 muni vippamutto5
               na kappiyo6 nūparato na patthiyo ti
Bhagavā ti. || Nidd_I.13:20 ||


     Sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kiñci diṭṭhaṃ7 va8
sutaṃ mutaṃ vā ti. Senā vuccati mārasenā, kāyaduccari-
taṃ mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, manoduccari-
taṃ mārasenā, rāgo doso moho kodho upanāho makkho
paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sā-
rambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā, sabbe
duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā,
sabbākusalābhisaṃkhārā mārasenā. Vuttaṃ h'; etaṃ
Bhagavatā:
     *Kāmā te paṭhamā senā, dutiyārati9 vuccati,
     tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā pavuccati.
     Pañcamaṃ thīnamiddhan te, chaṭṭhā bhīrū pavuccati,
     sattamī vicikicchā te, makkho thambho te aṭṭhamo.

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 436-439; cf. p. 96.
1 Bp anibbatta-; S anabhinibbatta-.
2 S diṭṭhiñ.
3 S ca (Bp too below).
4-4 Si sampanna- (below sa p-); S sampaṇṇabhāvo.
5 PTS vippayutto.
6 Si kampiyo (see below).
7 Bp S diṭṭhañ.
8 Bp S ca.
9 Bp S dutiyā arati.

[page 334]
334 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 914.
     Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso,
     yo c'; attānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati.
     Esā Namuci te senā Kaṇhassābhippahāraṇī1,
     na naṃ2 asūro jināti, chetvā3 ca4 labhate sukhan ti.
     Yato catūhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā, sabbe ca
paṭisenikarā kilesā jitā5 ca parājitā ca bhaggā vippaluttā
parammukhā, so vuccati visenibhūto.
     So diṭṭhe visenibhūto, sute mute viññāte visenibhūto ti,
sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kiñci 6diṭṭhaṃ va6
sutaṃ7 mutaṃ vā.
     Sa pannabhāro muni vippamutto ti. Bhāro8 ti tayo
bhārā, khandhabhāro kilesabhāro abhisaṃkhārabhāro.
     Katamo khandhabhāro? Paṭisandhiyā rūpaṃ vedanā
saññā saṃkhārā viññāṇaṃ, ayaṃ khandhabhāro.
     Katamo kilesabhāro? Rāgo doso moho . . . pe . . .
sabbākusalābhisaṃkhārā, ayaṃ kilesabhāro.
     Katamo abhisaṃkhārabhāro? Puññābhisaṃkhāro apuñ-
ñābhisaṃkhāro aṇeñjābhisaṃkhāro; ayaṃ abhisaṃkhā-
rabhāro.
     Yato khandhabhāro ca kilesabhāro ca abhisaṃkhāra-
bhāro ca pahīnā honti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā ana-
bhāvaṃ gatā9 āyatiṃ anuppādadhammā, so vuccati panna-
bhāro10 patitabhāro oropitabhāro samoropitabhāro11 nik-
khittabhāro paṭipassaddhabhāro. Munī ti monaṃ vuccati
ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo11 dhammavi-
cayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā12 paṇḍic-
caṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā13 cintā upaparikkhā
bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo
paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññā-
pāsādo paññā-āloko, paññā-obhāso paññāpajjoto paññā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S -pahāriṇī.
2 Bp taṃ.
3 Bp S jitvā.
4 S pi.
5 Bp sañjitā; S bhañjitā.
6-6 Bp S diṭṭhañ ca.
7 Bp S ad. vā.
8 Bp bhārā.
9 Bp S katā.
10 S sampanna-.
11 S om.
12 Si paccuppa-.
13 S vebhavyaṃ.

[page 335]
S.N. 914] Mahāviyūhasuttaniddeso. 335
ratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi; tena ñāṇena
samannāgato muni monapatto ti1.
     Tīṇi moneyyāni, kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyam mano-
moneyyaṃ.
     Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ2 kāyaducca-
ritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ kāyasucari-
taṃ3 kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇaṃ4 ñāṇaṃ kāyamo-
neyyaṃ1, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato
maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kā-
yamoneyyaṃ, kāyasaṃkhāranirodho catutthajjhānasamā-
patti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
     5Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ6 vacīduc-
caritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, catubbidhaṃ vacīsu-
caritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇaṃ7 ñāṇaṃ vacīmo-
neyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato
maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ
vacīmoneyyaṃ, vacīsaṃkhāranirodho5 dutiyajjhānasamā-
patti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
     Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ8 manoducca-
ritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ; tividhaṃ manosucari-
taṃ manomoneyyaṃ; cittārammaṇaṃ9 ñāṇaṃ manomo-
neyyaṃ; cittapariññā manomoneyyaṃ; pariññāsahagato
maggo manomoneyyaṃ; citte chandarāgassa pahānaṃ ma-
nomoneyyaṃ; cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitaniro-
dhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
     *Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunim anāsavaṃ,
     muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbapahāyinaṃ.
     Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunim anāsavaṃ,
     muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpakan ti.

--------------------------------------------------------------------------
* Itv. 67.
1 Bp om.
2 Bp tividhaṃ; S om.
3 S kāyaduccaritā.
4 Bp S -ārammaṇe.
5-5 S om.
6 Bp catubbidha.
7 Bp -ārammaṇe.
8 Bp tividha; S tividhaṃ.
9 Bp S -ārammaṇe. II

[page 336]
336 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 914
     Imehi moneyyehi dhammehi1 samannāgatā cha munayo:
āgāramunayo2 anāgāramunayo3 sekkhamunayo asekkha-
munayo paccekamunayo munimunino.
     Katame āgāramunayo4? Ye te āgārikā diṭṭhapadā viñ-
ñātasāsanā, ime āgāramunayo.
     Katame anāgāramunayo3? Ye te pabbajitā diṭṭhapa-
dā viññātasāsanā, ime anāgāramunayo3.
     Satta sekkhā sekkhamunayo, arahanto asekkhamunayo,
paccekabuddhā paccekamunino, munimunino tathāgatā
arahanto sammāsambuddhā.
     * Na monena munī hoti mūḷharūpo aviddasu5,
     yo ca tulaṃ va paggayha varam ādāya paṇḍito.
     Pāpāni parivajjeti, sa muni, tena so muni;
     yo munāti ubho loke, muni tena pavuccati.
     ** Asatañ ca satañ ca ñatvā6 dhammaṃ
     ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke
devamanussehi pūjito,
     yo so saṅgajālam aticca so muni.
     Vippamutto ti munino rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ; dosā cittaṃ, mohā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ . . . pe . . . sabbākusalābhisaṃkhārehi cit-
taṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttan ti, sa pannabhāro mu-
ni vippamutto.
     Na kappiyo nūparato, na patthiyo7 ti Bhagavā ti. Kap-
po8 ti dve kappā, taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca . . . pe . . .
ayaṃ taṇhākappo . . . pe . . . ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa
taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; taṇhākap-
passa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā, taṇhā-

--------------------------------------------------------------------------
6 * Dhp. 268, 269. ** Sn. 527.
1 S om.
2 Bp āgāramunino; S agāramuṇino; Bp -munino, S muṇino throughout.
3 S anagāramuṇino.
4 Bp āgāramunino; S agārikamunino.
5 Si avindisu.
6 Bp S ad. sabbaṃ.
7 S pattiyo, here and below.
8 Bp kappā, S kappa.

[page 337]
S.N. 914] Mahāviyūhasuttaniddeso. 337
kappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā na kappeti, na janeti, na sañ-
janeti, na nibbatteti, nābhinibbattetī ti, na kappiyo. Nū-
parato1 ti sabbe bālaputhujjanā rajjanti; kalyāṇaputhuj-
janaṃ2 upādāya satta 3sekkhā, appattassa pattiyā3, ana-
dhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya, āra-
manti viramanti paṭiviramanti; arahā ārato assa4 virato
paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho5 vippamutto visaṃyutto
vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti, na kappiyo nūpa-
rato. Na patthiyo ti. Patthanā6 vuccati taṇhā, yo rāgo
sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. 7Yass'
esā7 patthanā8 pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipas-
saddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati na
patthiyo. Bhagavā ti gāravādhivacanaṃ. Api ca bhag-
garāgo ti Bhagavā, bhaggadoso ti Bhagavā, bhaggamoho
ti Bhagavā, bhaggamāno ti Bhagavā, bhaggadiṭṭhī ti Bha-
gavā, bhaggakaṇṭako ti Bhagavā, bhaggakileso ti Bhagavā;
bhaji vibhaji paṭivibhaji9 dhammaratanan ti Bhagavā;
bhavānaṃ antakaro ti Bhagavā; bhāvitakāyo ti4 Bhagavā10;
bhāvitasīlo ti4, bhāvitacitto ti4, bhāvitapañño ti Bhagavā;
bhāgī11 vā Bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsa-
nāni appasaddāni appanigghosāni12 vijanavātāni manus-
sarāhaseyyakāni paṭisallānasārūpānī ti13 Bhagavā; bhāgī
vā Bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja-
parikkhārānan ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā attharasas-
sa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa
adhipaññāyā ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ
jhānānaṃ, catunnaṃ appamaññānaṃ, catunnaṃ arūpasa-
māpattīnan ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā 14aṭṭhannaṃ
vimokkhānaṃ14, aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ, navannaṃ
anupubbavihārasamāpattīnan ti Bhagavā; bhāgī vā Bha-

--------------------------------------------------------------------------
1 S noparato.
2 Bp S puthujjanakalyāṇakaṃ.
3-3 S sā āppattiyā.
4 Bp S om.
5 S nissaṭo, as usual.
6 S pattanā always.
7-7 S yassa so.
8 Bp S ad. taṇhā.
9 Bp pavibhaji; S paṭibhaji.
10 S om.
11 S bhājī.
12 Bp appanighosāni.
13 S -sarūppānī.
14-14 Bp om.

[page 338]
338 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 914
gavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ, dasannaṃ kasiṇasamā-
pattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyā ti
Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ,
catunnaṃ sammappadhānānaṃ, catunnaṃ iddhippādānaṃ,
pañcannaṃ indriyānaṃ, pañcannaṃ balānaṃ, sattannaṃ
bojjhaṅgānaṃ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassā ti Bha-
gavā; bhāgī vā Bhagavā dasannaṃ1 tathāgatabalānaṃ,
catunnaṃ vesārajjānaṃ, catunnaṃ paṭisambhidānaṃ,
channaṃ abhiññānaṃ2, channaṃ buddhadhammānan ti
Bhagavā3. Bhagavā ti n'; etaṃ nāmaṃ4 mātarā kataṃ, na
pitarā kataṃ, na bhatārā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na
mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇa-
brāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ; vimokkhantikam
etaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sab-
baññutañāṇassa paṭilābhā, sacchikā paññatti yadidaṃ
Bhagavā ti, na kappiyo nūparato na patthiyo ti Bhagavā
ti. Ten'; āha Bhagavā:

          Sa sabbadhammesu visenibhūto,
          yaṃ kiñci 5diṭṭhaṃ va5 sutaṃ mutaṃ vā,
          sa pannabhāro muni vippamutto
          na kappiyo nūparato na patthiyo ti Bhagavā ti.


     TERASAMO6 MAHĀVIYŪHASUTTANIDDESO NIṬṬHITO7.

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. vā.
2 Bp abhiññāṇānaṃ; S abhiññānānaṃ.
3 S ad. bhāgī vā.
4 S ad. na.
5-5 Bp diṭṭhañ ca; S diṭṭhiñ ca.
6 Bp S om.
7 Bp S samatto terasamo.

[page 339]
339
CUDDASAMO1 TUVAṬAKASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,14.1(=915): Pucchāmi taṃ Ādiccabandhuṃ
               vivekaṃ3 santipadañ ca mahesiṃ:
               kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu4
               anupādiyāno lokasmiṃ kiñci. || Nidd_I.14:1 ||


     Pucchāmi taṃ Ādiccabandhun ti. Pucchā ti tisso puc-
chā. adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā, vi-
maticchedanā pucchā.
     Katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ
añātaṃ5 hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avi-
bhāritaṃ, tassa ñāṇāya6 dassanāya tulanāya tīraṇāya
vibhāvanāya pañhaṃ7 pucchati; ayaṃ adiṭṭhajotanā puc-
chā.
     Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā? Pakatiyā lak-
khaṇaṃ ñātaṃ8 hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ
vibhāvitaṃ9, aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanat-
thāya pañhaṃ pucchati; ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā.
     Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saṃsaya-
pakkhanto hoti vimatipakkhanto dveḷhakajāto: evaṃ nu
kho, na nu kho, kin nu kho, kathaṃ nu kho ti; so10 vima-
ticchedanatthāya11 pañhaṃ pucchati; ayaṃ vimaticche-
danā pucchā. Imā tisso pucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, manussapucchā amanussapucchā
nimmitapucchā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp -sutti-anukaṭṭhi; S -sutti-anukkathi.
3 S ad. va.
4 S ad. ti.
5 Bp S aññātaṃ.
6 S ñāṇassa.
7 Si paṇham usually.
8 S ñāṇaṃ.
9 S om.
10 S tisso.
11 S -cchedanayatthāya.

[page 340]
340 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 915
     Katamā manussapucchā? Manussā Buddhaṃ bhaga-
vantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, bhikkhū puc-
chanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upā-
sikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti,
brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti,
gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti; ayaṃ manus-
sapucchā.
     Katamā amanussapucchā? Amanussā Buddhaṃ bha-
gavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, nāgā puc-
chanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā
pucchanti, gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti,
indā pucchanti, brāhmāṇo pucchanti, devatāyo puc-
chanti, ayaṃ amanussapucchā.
     Katamā nimmitapucchā? Yaṃ bhagavā rūpaṃ abhi-
nimmināti1 manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindri-
yaṃ, so nimmito Buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā
pañhaṃ pucchati, bhagavā tassa2 visajjeti; ayaṃ nim-
mitapucchā. Imā tisso pucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, atītapucchā3 anāgatapucchā4
ubhayatthapucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, diṭṭhadhammikatthapucchā sam-
parāyikatthapucchā ubhayatthapucchā5.
     Aparā pi tisso pucchā, anavajjatthapucchā nikkilesat-
thapucchā6 vodānatthapucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, atītapucchā anāgatapucchā
paccuppannapucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, ajjhattapucchā bahiddhāpucchā
ajjhattabahiddhāpucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, kusalapucchā akusalapucchā
abyākatapucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, khandhapucchā dhātupucchā āya-
tanapucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, satipaṭṭhānapucchā sammappa-
dhānapucchā iddhippādapucchā.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp (?) Si abhinimināti.
2 Si om.
3 Bp S attatthap-.
4 Bp S paratthap-.
5 Bp S paramatthap-.
6 Bp S nikkhepatthap-.

[page 341]
S.N. 915] Tuvaṭakasuttaniddeso. 341
     Aparā pi tisso pucchā, indriyapucchā balapucchā
bojjhaṅgapucchā.
     Aparā pi tisso pucchā, maggapucchā phalapucchā1 nib-
bānapucchā.
     Pucchāmi tan ti taṃ2 pucchāmi, taṃ yācāmi, taṃ ajjhe-
sāmi3, taṃ pasādemi, taṃ 4kathayassu me4 ti, pucchāmi
taṃ.
     Ādiccabandhun5 ti ādicco vuccati suriyo. Suriyo Gotamo
gottena, bhagavā pi Gotamo gottena. Bhagavā suriyassa
gottañātako6 gottabandhu, tasmā Buddho ādiccabandhū
ti, pucchāmi taṃ Ādiccabandhuṃ.
     Vivekaṃ santipadañ7 ca mahesin ti. Viveko8 ti tayo
vivekā, kāyaviveko cittaviveko9 upadhiviveko.
     Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaṃ senā-
sanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kan-
daraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ pa-
lālapuñjaṃ. Kāyena ca10 vivitto11 viharati. So eko
gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti,
eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho
nisīdati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati viharati
iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti; ayaṃ kāyaviveko.
     Katamo cittaviveko? Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa
nīvaraṇehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Dutiyaṃ12 jhānaṃ
samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Ta-
tiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pītiyā cittaṃ vivittaṃ hoti.
Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṃ
vivittaṃ hoti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpa-
saññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ vivittaṃ
hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyata-
nasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ sa-
māpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya13 cittaṃ vivittaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si Bp balap-.
2 S om.
3 S ajjhosāmi.
4-4 S kathayāmi suṇāmi.
5 Bp S adiccabandhu.
6 S gottena ñātako.
7 S santiparaṃ.
8 Bp S vivekā; cf. p. 26.
9 Si Bp vitta-.
10 Bp S om.
11 Bp S vivittena.
12 S dutiya, and below tatiya, etc.
13 S viññānaṃ māciyanaṃ samāpannassa sannāya.

[page 342]
342 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 915
hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcañ-
ñāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Sotāpannassa sak-
kāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā1 diṭṭhānu-
sayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivit-
taṃ hoti. Sakadāgāmissa oḷārikakāmarāgasaṃyojanā paṭi-
ghasaṃyojanā oḷārikakāmarāgānusayā paṭighānusayā tade-
kaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Anāgāmissa
aṇusahagatakāmarāgasaṃyojanā paṭighasaṃyojanā1 aṇusa-
hagatakāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kile-
sehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Arahato rūparāgā arūparāgā
mānā uddhaccā avijjāya2 mānānusayā bhavarāgānusayā
avijjānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbani-
mittehi3 cittaṃ vivittaṃ hoti; ayaṃ cittaviveko.
     Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti4 kilesā ca
khandhā ca abhisaṃkhārā ca. Upadhiviveko vuccati
amataṃ nibbānaṃ; yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbū-
padhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ.
Ayaṃ upadhiviveko.
     Kāyaviveko ca vūpakaṭṭhakāyānaṃ5 nekkhammābhi-
ratānaṃ6; cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavo-
dānapattānaṃ; upadhiviveko ca1 nirūpadhīnaṃ7 visaṃkhā-
ragatānaṃ.
     Santī ti ekena ākārena santi pi, santipadaṃ pi tañ
ñeva amataṃ, nibbānaṃ yo so sabbasaṃkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nib-
bānaṃ.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Santaṃ etaṃ padaṃ
paṇītam etaṃ padaṃ, yadidaṃ sabbasaṃkhārasamatho
sabbūpadhipatinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho
nibbānaṃ ti8. Athavā9 aparena ākārena ye dhammā

--------------------------------------------------------------------------
* Cf. A. v, 8, 110, 320, 322, 354.
1 S om.
2 Si avijjā.
3 Si -nimittena.
4 Bp S vuccati.
5 Bp S vivekatthak-.
6 Bp nikkhamā-; S nikkhammā-.
7 Bp S puggalānaṃ.
8 Si om.
9 Bp S atha.

[page 343]
S.N. 915] Tuvaṭakasuttaniddeso. 343
santādhigamāya santiphusanāya santisacchikiriyāya saṃ-
vattanti, seyyathīdaṃ cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sam-
mappadhānā, cattāro iddhippādā, pañc'; indriyāni, pañca
balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ime
vuccanti santipadaṃ1 tāṇapadaṃ2 leṇapadaṃ3 saraṇa-
padaṃ4 abhayapadaṃ5 accutapadaṃ6 amatapadaṃ7
nibbānapadaṃ8.
     9Mahesi ti. Mahesi9 Bhagavā; mahantaṃ sīlak-
khandhaṃ esi gavesi pariyesī ti, mahesī. Mahantaṃ samā-
dhikkhandhaṃ, mahantaṃ paññākkhandhaṃ, mahantaṃ
vimuttikkhandhaṃ10, mahantaṃ vimuttiñāṇadassanak-
khandhaṃ esi gavesi pariyesī ti, mahesī. Mahato tamo-
kāyassa padālanaṃ, mahato vipallāsassa pabhedanaṃ11,
mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ12, mahato diṭṭhisaṃghā-
tassa13 vinivedhanaṃ, mahato mānadhajassa pavāhanaṃ,
mahato abhisaṃkhārassa vūpasamanaṃ14, mahato oghassa
nitthāraṇaṃ, mahato bhārassa nikkhepanaṃ, mahato
saṃsāravaṭṭassa upacchedaṃ, mahato santāpassa nibbā-
panaṃ, mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ, mahato dham-
madhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesī ti, mahesī.
Mahante satipaṭṭhāne, mahante sammappadhāne, mahante
iddhippāde, mahantāni indriyāni, mahantāni balāni, ma-
hante bojjhaṅge, mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ mag-
gaṃ, mahantaṃ paramatthaṃ, amattaṃ nibbānaṃ esi
gavesi pariyesī ti, mahesī. Mahesakkhehi vā sattehi esito
gavesito pariyesito kahaṃ Buddho, kahaṃ bhagavā, ka-
haṃ devadevo, kahaṃ narāsabho ti mahesī ti, vivekaṃ
santipadañ ca mahesiṃ.
     Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhū ti. Kathaṃ disvā passitvā

--------------------------------------------------------------------------
1 S padaṃ.
2 S tānaṃ p-.
3 S lenaṃ p-.
4 S om.
5 S abhayaṃ p-.
6 S accutaṃ p-; Si om.
7 S amataṃ p-.
8 S nibbanaṃ p-.
9-9 Si mahesīn ti mahesiṃ.
10 Bp muttikkhandhaṃ.
11 Bp S bhedanaṃ.
12 S abbussānaṃ.
13 S diṭṭhiyātassa.
14 Bp vūpasamaṃ.

[page 344]
344 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 915
tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā attano
rāgaṃ nibbāpeti, dosaṃ nibbāpeti, 1mohaṃ nibbāpeti1,
kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ paḷāsaṃ issaṃ maccha-
riyaṃ māyaṃ sāṭheyyaṃ thambhaṃ sārambhaṃ mā-
naṃ atimānaṃ madaṃ pamādaṃ,1sabbe kilese1, sabbe
duccarite, sabbe darathe, sabbe pariḷāhe, sabbe santāpe,
sabbākusalābhisaṃkhāre2 sameti upasameti vūpasameti
nibbāpeti3 paṭipassambheti. Bhikkhū ti kalyāṇaputhuj-
jano4 vā bhikkhu sekho vā bhikkhū ti, kathaṃ disvā
nibbāti bhikkhu.
     Anupādiyāno lokasmiṃ 5kiñcī ti5 catūhi upādānehi anu-
pādiyamāno agaṇhayamāno aparāmasayamāno6. Lokas-
min ti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhā-
tuloke āyatanaloke. Kiñcī ti kiñci rūpagataṃ vedanā-
gataṃ saññāgataṃ saṃkhāragataṃ viññāṇagatan ti, anu-
pādiyāno7 lokasmiṃ kiñci. Ten'; āha so nimmitto:

          Pucchāmi taṃ Ādiccabandhuṃ
          vivekaṃ santipadañ ca mahesiṃ:
          kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu
          anupādiyāno lokasmiṃ kiñcī ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.2(=916): Mūlaṃ papañcasaṃkhāyā ti Bhagavā
               mantā asmī ti sabbam uparuddhe,
               yā kāci taṇhā ajjhattaṃ,
               tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe. || Nidd_I.14:2 ||


     Mūlaṃ papañcasaṃkhāyā ti Bhagavā mantā asmī ti sab-
bam uparuddhe ti. Papañcā yeva papañcasaṃkhā8 taṇ-
hāpapañcasaṃkhā diṭṭhipapañcasaṃkhā.
     Katamaṃ taṇhāpapañcassa9 mūlaṃ? Avijjā mūlaṃ,
ayoniso manasikāro mūlaṃ, asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 S ad. nibbāpeti.
3 Bp S om.
4 Bp S puthujjanakalyāṇako.
5-5 S kiñcāhi.
6 Bp S aparāmasamāno anabhinivisamāno.
7 S -yamāno.
8 S -saṃkhārā ti Bhagavā.
9 S -papañcāya.

[page 345]
S.N. 916] Tuvaṭakasuttaniddeso. 345
mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ; idaṃ
1taṇhāpapañcassa mūlaṃ1.
     Katamaṃ diṭṭhipapañcassa mūlaṃ? Avijjā mūlaṃ,
ayoniso manasikāro mūlaṃ, asmimāno2 mūlaṃ, ahiri-
kaṃ mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ;
idaṃ diṭṭhipapañcassa mūlaṃ.
     Bhagavā ti gāravādhivacanaṃ. Api ca bhaggarāgo ti
Bhagavā, bhaggadoso ti Bhagavā, bhaggamoho ti Bhagavā,
bhaggamāno ti Bhagavā, bhaggadiṭṭhī ti Bhagavā, bhagga-
kaṇṭako ti Bhagavā, bhaggakileso ti Bhagavā, bhaji vibhaji
paṭivibhaji3 dhammaratanan4 ti Bhagavā. Bhavānaṃ an-
takaro ti Bhagavā; bhāvitakāyo ti5 Bhagavā6, bhāvitasīlo
ti5 bhāvitacitto ti5 bhāvitapañño ti Bhagavā; bhāgī
vā Bhagavā araññavanapatthāni7 pantāni senāsanāni
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāha-
seyyakāni paṭisallānasārūpānī ti Bhagavā; bhāgī vā
Bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapa-
rikkhārānan ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā attha-
rasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhi-
cittassa adhipaññāyā ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā
catunnaṃ jhānānaṃ, catunnaṃ appamaññānaṃ, catunnaṃ
arūpasamāpattīnan ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā
aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ, aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ,
navannaṃ {anupubbavihārasamāpattīnan} ti Bhagavā;
bhāgī vā Bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ, dasan-
naṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubha-
samāpattiyā ti8 Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ, catunnaṃ sammappadhānānaṃ, catun-
naṃ iddhippādānaṃ, pañcannaṃ indriyānaṃ, pañcannaṃ
balānaṃ, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa
maggassā ti Bhagavā; bhāgī vā Bhagavā dasannaṃ ta-
thāgatabalānaṃ, catunnaṃ vesārajjānaṃ, catunnaṃ paṭi-
sambhidānaṃ, channaṃ abhiññānaṃ, channaṃ buddha-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S -papañcamūlaṃ.
2 S ad. ti.
3 Bp pavibhaji; S paṭibhaji.
4 S anuttaraṃ dh-.
5 Bp S om.
6 S om.
7 S araññe vara-.
8 S asaññāsam-.

[page 346]
346 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 916
dhammānan ti Bhagavā. Bhagavā ti n'; etaṃ nāmaṃ1 mā-
tarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bha-
giniyā kataṃ, na mittāmacchehi kataṃ, na ñātisālokitehi
kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ;
vimokkhantikam etaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bo-
dhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā
paññatti yadidaṃ Bhagavā ti, 2mūlaṃ papañcasaṃ-
khāyā ti Bhagavā2.
     Mantā asmī ti sabbam uparuddhe ti. Mantā vuccati
paññā; yā paññā pajānanā . . . pe . . . amoho dham-
mavicayo sammādiṭṭhi. Asmī ti rūpe asmī ti māno, asmī
ti chando, asmī ti anusayo, vedanāya, saññāya, saṃ-
khāresu, viññāṇe asmī ti māno, asmī ti chando, asmī ti
anusayo3 mūlaṃ papañcasaṃkhāyā ti Bhagavā. Mantā
asmī ti sabbam uparuddhe ti papañcasaṃkhāya mūlañ ca
asmimānañ ca mantāya sabbam uparuddheyya4 uparud-
dheyya nirodheyya vūpasameyya atthaṅgameyya paṭi-
passambheyyā ti, mūlaṃ papañcasaṃkhāyā ti Bhagavā,
mantā asmī ti sabbam uparuddhe.
     Yā kāci taṇhā ajjhattan ti. Yā 5kācī ti5 sabbena sab-
baṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ6 nissesaṃ pariyādāyava-
canaṃ7 etaṃ, yā kācī ti. Taṇhā ti, rūpataṇhā ti . . .
pe . . . dhammataṇhā. Ajjhattan ti 8ajjhattaṃ samuṭṭhā-
ti8 sā taṇhā ti, ajjhattaṃ. Athavā ajjhattikaṃ vuccati
cittaṃ; yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ
mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇak-
khandho tajjā manoviññāṇadhātu. Cittena manasā9 taṇhā
sahagatā10 sahajātā saṃsaṭṭhā sampayuttā ekuppādā eka-
nirodhā ekavatthukā ekārammaṇā ti pi ajjhattan ti, yā
kāci taṇhā ajjhattaṃ
     Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe ti. Sadā ti sadā sab-

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. na.
2-2 Si om.; Bp om. Bhagavā.
3 Bp S ad. ti.
4 Bp ruddheyya.
5-5 S kāci.
6 Bp S anavasenaṃ.
7 S pariyādāna-.
8-8 Bp S ajjhattasamuṭṭhānā vā.
9 Bp S sā.
10 S samāgatā.

[page 347]
S.N. 916] Tuvaṭakasuttaniddeso. 347
badā1 sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ1 satataṃ sami-
taṃ abbhokiṇṇaṃ2 pokhānupokhaṃ udakummikajātaṃ3
avīcisantatisahitaṃ phusitaṃ purebhattaṃ pacchābhat-
taṃ 4purimayāmaṃ pacchimayāmaṃ4 kāḷe juṇhe vasse
hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayo-
khandhe pacchime vayokhandhe. Sato ti catūhi kāraṇehi
sato, kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato,
vedanāsu5 citte dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhā-
naṃ bhāvento sato; aparehi catūhi kāraṇehi sato, asati-
parivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ ka-
tattā sato, satipaṭipakkhānaṃ6 dhammānaṃ katattā
sato, satinimittānaṃ dhammānaṃ7 asammuṭṭhattā sato;
aparehi pi catūhi kāraṇehi sato, satiyā samannāgatattā
sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya sato, sa-
tiyā apaccorohaṇatāya sato; aparehi pi catūhi kāraṇehi
sato, satattā sato, santattā sato, samitattā sato, santa-
dhammasamannāgatattā sato; buddhānussatiyā sato,
dhammānussatiyā sato, saṃghānussatiyā sato, sīlānussa-
tiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānā-
pānasatiyā sato, maraṇasatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato,
upasamānussatiyā sato; yā7 sati anussati patissati sati,
saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā assammussanatā8 sati,
satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekā-
yanamaggo; ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto
samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno9
samannāgato so vuccati sato.
     Sikkhe ti tisso sikkhā, adhisīlasikkhā adhicittasikkhā
adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhik-
khu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati,
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī
samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sīlakkhandho,

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 S asabhānuk-.
3 Bp Si udakumika-; S udakumitaṃ jātaṃ.
4-4 S purimaṃ y- pacchimaṃ y-.
5 Bp S ad. pe.
6 S satiparikkhānaṃ.
7 Bp S om.
8 Bp asaṃ-; S assamusānabhā.
9 Bp samanno; S om.

[page 348]
348 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 916
mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādicaraṇaṃ saṃ-
yamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dham-
mānaṃ samāpattiyā; ayaṃ adhisīlasikkhā.
     Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicc'; eva
kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savi-
cāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ 1paṭhamaṃ jhānaṃ1 upa-
sampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamāya2 ajjhat-
taṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avi-
cāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ 3dutiyaṃ jhānaṃ3 upa-
sampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca4 vi-
harati, sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena {paṭisaṃve-
deti}, yan taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā su-
khavihārī ti, 5tatiyaṃ jhānaṃ5 upasampajja viharati.
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'; eva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā6 adukkha-m-asu-
khaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ 7catutthaṃ7 jhānaṃ upa-
sampajja viharati; ayaṃ adhicittasikkhā.
     Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā
hoti udayatthagāminiyā paññāyā samannāgato ariyāya
nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ
dukkhan ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamu-
dayo ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho ti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭi-
padā ti yathābhūtaṃ pajānāti; ime āsavā ti yathābhū-
taṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayo ti yathābhūtaṃ pa-
jānātī, ayaṃ āsavanirodho ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānāti;
ayaṃ adhipaññāsikkhā.
     Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe ti tāsaṃ taṇhānaṃ
vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinis-
saggāya paṭipassaddhiyā adhisīlam pi sikkheyya, adhi-
cittam pi sikkheyya, adhipaññam pi sikkheyya; imā
tisso sikkhā8 āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya,

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S paṭhamajjh-.
2 Bp S vūpasamā.
3-3 S dutiyajjh-.
4 Bp S om.
5-5 S tatiyajjh-.
6 S atthagamā.
7-7 S catutthajjh-.
8 Bp S sikkhāyo.

[page 349]
S.N. 917] Tuvaṭakasuttaniddeso. 349
passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ
adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāta adhimuccanto sik-
kheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭ-
ṭhapento sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya,
paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto
sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātab-
baṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sik-
kheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya ācareyya
samācareyya samādāya vatteyyā ti, tāsaṃ vinayā sadā
sato sikkhe. Ten'; āha Bhagavā:

          Mūlaṃ papañcasaṃkhāyā ti Bhagavā
          mantā asmī ti sabbam uparuddhe,
          yā kāci taṇhā ajjhattaṃ,
          tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.3(=917): Yaṃ kiñci dhammam abhijaññā
               ajjhattaṃ athavā pi bahiddhā,
               na tena thāmaṃ kubbetha,
               na hi sā nibbuti sataṃ vuttā. || Nidd_I.14:3 ||


     Yaṃ kiñci dhammam abhijaññā ajjhattan ti yaṃ kiñci
attano guṇaṃ jāneyya, kusale vā dhamme, abyākate vā
dhamme.
     Katame attano guṇā? Uccākulā pabbajito vā assa1,
mahākulā2 pabbajito vā assa, 3mahābhogakulā vā3 uḷā-
rabhogakulā vā4 pabbajito vā assa, ñāto yasassī5 gahaṭ-
ṭhapabbajitānan ti vā assa, lābhī 'mhi cīvarapiṇḍapā-
tasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti vā assa,
suttantiko vā assa, vinayadharo vā assa, dhammaka-
thiko vā assa, āraññiko vā assa, piṇḍapātiko vā assa,
paṃsukūliko vā assa, tecīvariko vā assa, sapadānacāriko6
vā assa, khalupacchābhattiko vā assa, nesajjiko vā assa,
yathāsanthatiko vā assa, paṭhamassa jhānassa lābhī ti
vā assa, dutiyassa jhānassa lābhī ti vā assa, tatiyassa
--------------------------------------------------------------------------
1 Bp assaṃ (=ayaṃ); S ayaṃ throughout the paragraph.
2 Bp S mahābhaga-.
3-3 Bp S om.
4 Bp S om.
5 Bp ad. sa.
6 Si sappadāna-.

[page 350]
350 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 917
jhānassa lābhī ti vā assa, catutthassa jhānassa lābhī ti
vā assa, 1ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā assa1,
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasamāpatti-
yā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā assa;
ime vuccanti attano guṇā. Yaṃ kiñci attano guṇaṃ
jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyā
ti, yaṃ kiñci dhammam abhijaññā.
     Ajjhattaṃ athavā pi bahiddhā ti upajjhāyassa vā āca-
riyassa vā te guṇā assū ti, ajjhattaṃ athavā pi bahiddhā.
     Na tena thāmaṃ kubbethā2 ti attano vā guṇena paresaṃ
3 guṇena4 thāmaṃ na kareyya, thambhaṃ na kareyya,
mānaṃ na kareyya, uṇṇatiṃ na kareyya, uṇṇamaṃ na
kareyya, na tena mānaṃ janeyya, na tena thaddho5 assa
patthaddho paggahitasiro ti, na tena thāmaṃ kubbetha.
     Na hi sā nibbuti sataṃ vuttā ti satānaṃ6 santānaṃ
sappurisānaṃ buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ pacceka-
buddhānaṃ sā nibbuti7 na vuttā na-ppavuttā na ācik-
khitā na desitā na paññāpitā na paṭṭhapitā na vivaṭā na
vibhattā na uttānīkatā na-ppakāsitā ti, na hi sā nibbuti
sataṃ vuttā. Ten'; āha Bhagavā:

          Yaṃ kiñci dhammam abhijaññā8
          ajjhattaṃ athavā pi bahiddhā,
          na tena thāmaṃ kubbetha,
          na hi sā nibbuti sataṃ vuttā ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.4(=918): Seyyo na tena maññeyya
               nīceyyo athavā pi sarikkho,
               phuṭṭho9 anekarūpehi10
               nātumānaṃ vikappayaṃ {tiṭṭhe}. || Nidd_I.14:4 ||


     Seyyo na tena maññeyyā ti seyyo 'ham asmī ti mānaṃ11
na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtikena12 vā vaṇ-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 S kupp-.
3 S om.
4 S ad. na.
5 Bp baddho; S buddho.
6 S satānan ti.
7 S nibbutī ti.
8 S -abhiññā.
9 Si puṭṭho; S om.; Bp ?
10 S anekehi rūpehi.
11 Bp atimānaṃ.
12 Bp -yena and below.

[page 351]
S.N. 919] Tuvatakasuttaniddeso. 351
ṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāya-
tanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā
paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā vatthunā ti, seyyo
na tena maññeyya.
     Nīceyyo athavā pi sarikkho ti hīno 'ham asmī ti omā-
naṃ na janeyya jātiyā vā gottena vā . . . pe . . . añña-
taraññatarena vā vatthunā. 1Sadiso 'ham asmī ti mānaṃ
na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtikena vā vaṇ-
ṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāya-
tanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā
paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā vatthunā ti, nī-
ceyyo athavā pi sarikkho.
     Phuṭṭho2 anekarūpehī ti anekavidhehi ākārehi phuṭṭho2
pareto samohito1 samannāgato ti, phuṭṭho2 anekarūpehi.
     Nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe ti ātumāno3 vuccati attā4;
attānaṃ5 kappento vikappento vikappaṃ āpajjanto na tiṭ-
ṭheyyā ti, nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe. Ten'; āha Bhagavā:


          Seyyo na tena maññeyya
          nīceyyo athavā pi sarikkho,
          phuṭṭho2 anekarūpehi6
          nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.5(=919): Ajjhattam eva upasame,
               nāññato bhikkhu santim eseyya:
               ajjhattaṃ upasantassa
               n'; atthi attaṃ7, kuto nirattaṃ8 vā. || Nidd_I.14:5 ||


     Ajjhattam eva upasame ti. Ajjhattaṃ rāgaṃ sameyya
upasameyya9, dosaṃ sameyya upasameyya9, mohaṃ
sameyya, kodhaṃ10 upanāhaṃ makkhaṃ paḷāsaṃ issaṃ
macchariyaṃ māyaṃ sāṭheyyaṃ thambhaṃ4 sāram-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 Si S puṭṭho.
3 S ātumānā.
4 S om.
5 S attanā.
6 S anerūpehi.
7 Bp S attā and below.
8 Bp nirattā and below; S nivuttā, below nirattā.
9 Si om.
10 S ad. sameyya.

[page 352]
352 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 919
bhaṃ mānaṃ atimānaṃ1 madaṃ pamādaṃ sabbe kilese
sabbe duccarite sabbe darathe sabbe pariḷāhe sabbe san-
tāpe sabbākusalābhisaṃkhāre sameyya upasameyya vū-
pasameyya1 nibbāpeyya paṭipassambheyyā2 ti, ajjhattam
eva upasame.
     Nāññato bhikkhu santim eseyyā ti aññato asuddhimag-
gena3 micchāpaṭipadāya aniyyānapathena, aññatra sati-
paṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhip-
pādehi aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅ-
gehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā santiṃ upasantiṃ
vūpasantiṃ nibbutiṃ paṭipassaddhiṃ na eseyya na gave-
seyya na pariyeseyyā ti, nāññato bhikkhu santim eseyya.
     Ajjhattaṃ upasantassā4 ti. Ajjhattaṃ rāgaṃ upasan-
tassa5, dosaṃ6 upasantassa . . . pe . . . sabbākusalābhi-
saṃkhāre santassa upasantassa vūpasantassa nibbutassa
paṭipassaddhassā7 ti, ajjhattaṃ upasantassa.
     N'; atthi attaṃ, kuto nirattaṃ vā ti. N'; atthī ti paṭikkhepo.
Attan ti sassatadiṭṭhi8 n'; atthi9, nirattan ti ucchedadiṭ-
ṭhi n'; atthi, attā ti gahitaṃ n'; atthi9, nirattā ti muñci-
tabbaṃ n'; atthi, 10yassa n'; atthi10 gahitaṃ, 11tassa n'
atthi11 muñcitabbaṃ, 12yass'; atthi muñcitabbaṃ12, 13tass'
atthi13 gahitaṃ. Gāhamuñcanaṃ samatikkanto arahā
vuddhiparihāniṃ vītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo
. . . pe14 . . . n'; atthi tassa punabbhavo ti, n'; atthi
attaṃ, kuto nirattaṃ vā. Ten'; āha Bhagavā:

          Ajjhattam eva upasame,
          nāññato bhikkhu santim eseyya:
          ajjhattaṃ upasantassa
          n'; atthi attaṃ, kuto nirattaṃ vā ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 S om.
2 S -ppassaddheyyā.
3 S visuddhi-.
4 S upasantayā.
5 Bp S santassa.
6 S ad. santassa; Bp ?
7 Bp S paṭipassaddhiyā.
8 Bp S attadiṭṭhi.
9 S atthī ti.
10-10 Bp yass'; atthi.
11-11 Bp tass'; atthi.
12-12 Bp S om.
13-13 Bp tassa; S yassa.
14 Bp S ad. jātimaraṇasaṃsāro.

[page 353]
S.N. 920] Tuvaṭakasuttaniddeso. 353

  Sn_IV,14.6(=920): Majjhe yathā samuddassa
               ūmi no jāyati, ṭhito hoti,
               evaṃ ṭhito anej'; assa:
               ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci. || Nidd_I.14:6 ||


     Majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyati, ṭhito hotī ti.
Samuddo caturāsītiyojanasahassāni ubbedhena gambhīro;
heṭṭhā cattāḷīsayojanasahassāni1 udakaṃ macchakacchapehi
kampati, upari cattāḷīsayojanasahassāni1 udakaṃ vātehi
kampati, majjhe cattāri yojanasahassāni udakaṃ na kam-
pati na vikampati 2na calati2 na vedhati na pavedhati na
sampavedhati anerito aghaṭṭhito3 acalito aluḷito abhanto
vūpasanto, tatra ūmi no jāyati, ṭhito hoti samuddo ti, evam
pi majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyati, ṭhito hoti. Atha-
vā sattannaṃ pabbatānaṃ antarikāsu4 sīdantarasamud-
do5, tatra udakaṃ na kampati na vikampati na calati na
vedhati na pavedhati na sampavedhati, anerito aghaṭṭito6
acalito aluḷito abhanto vūpasanto, tatra ūmi no jāyati, ṭhito
hoti samuddo ti, evam pi majjhe yathā samuddassa ūmi no
jāyati, ṭhito hoti.
     Evaṃ ṭhito anej'; assā ti. Evan ti opammasampaṭipā-
danā7. Ṭhito ti lābhe pi na kampati, alābhe pi na kampati,
yase pi na kampati, ayase pi na kampati, pasaṃsāya pi na
kampati, nindāya pi na kampati, sukhe pi na kampati, duk-
khe pi na kampati na vikampati na calati na vedhati na
pavedhati na sampavedhatī ti, evaṃ ṭhito. Anej'; assā
ti. Ejā vuccati taṇhā; yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhij-
jhā lobho akusalamūlaṃ. Yass'; esā ejā taṇhā pahīnā8
samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anejo, ejāya pahīnattā anejo,
so lābhe pi na iñjati, alābhe pi na iñjati, yase pi na iñjati,

--------------------------------------------------------------------------
1 S cattārīsaṃ y-.
2-2 S om.
3 S asaṇṭhito avaṭṭhito.
4 Bp abbhantari kāru satta; S abbhantarikāsaññī.
5 Bp sīdantaramahā-; S antarimahā-.
6 S aghathito.
7 S -pādanto.
8 Bp ad. ucchinnā.

[page 354]
354 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 920
ayase pi na iñjati, pasaṃsāya pi na iñjati, nindāya pi na
iñjati, sukhe pi na iñjati, dukkhe pi na iñjati na calati na
vedhati na pavedhati na sampavedhatī ti, evaṃ ṭhito anej'
assa.
     Ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcī ti. Ussadā ti sat-
t'; ussadā, rāgussado1 dosussado mohussado mānussado
diṭṭhussado kilesussado kammussado, taṃ2 na kareyya
na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbat-
teyya. Kuhiñcī ti kuhiñci kimhici3 katthaci ajjhattaṃ vā
bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā ti4, ussadaṃ bhikkhu na
kareyya kuhiñci. Ten'; āha Bhagavā:

          Majjhe yathā samuddassa
          ūmi no jāyati, ṭhito hoti,
          evaṃ ṭhito anej'; assa:
          ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcī ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.7(=921): Akittayi vivaṭacakkhu
               sakkhidhammaṃ parissayavinayaṃ,
               paṭipadaṃ vadehi, bhaddan te,
               pātimokkhaṃ athavā pi samādhiṃ. || Nidd_I.14:7 ||


     Akittayi vivaṭacakkhū ti. Akittayī ti 5akittayi parikittayi
ācikkhi desesi paññāpesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttā-
nim akāsi pakāsesi5 ti, akittayi. Vivaṭacakkhū ti Bha-
gavā pañcahi cakkhūhi vivaṭacakkhu, maṃsacakkhunā
pi vivaṭacakkhu, dibbacakkhunā pi vivaṭacakkhu, pañ-
ñācakkhunā pi vivaṭacakkhu, buddhacakkhunā pi viva-
ṭacakkhu, samantacakkhunā pi vivaṭacakkhu.
     Kathaṃ Bhagavā maṃsacakkhunā pi vivaṭacakkhu? Maṃ-
sacakkhumhi Bhagavato pañca vaṇṇā6 saṃvijjanti: nīlo ca
vaṇṇo, pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S rāgussadaṃ and so on to kammussadaṃ.
2 Bp S om.
3 Bp kismiñci; S kismici.
4 S om.
5-5 Bp S kittitaṃ (S akittikaṃ parikittikaṃ) acikkhitaṃ desitaṃ
(S desesaṃ) paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivataṃ vibhattaṃ uttānīkataṃ
pakāsitan.
6 S vaṇṇāni.

[page 355]
S.N. 921] Tuvaṭakasuttaniddeso. 355
odāto ca vaṇṇo1; yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni, taṃ
nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ ummārapup-
phasamānaṃ2. Tassa parato pītakaṃ hoti, supītakaṃ
suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ kaṇṇikārapup-
phasamānaṃ3; ubhayato ca akkhikūṭāni Bhagavato lohi-
takāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni inda-
gopakasamānāni. Majjhe kaṇhaṃ hoti sukaṇhaṃ alū-
khaṃ siniddhaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ aḷāriṭṭhakasa-
mānaṃ4; tassa parato odātaṃ hoti suvodātaṃ5 setaṃ paṇ-
ḍaraṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhitārakasamānaṃ.
Tena Bhagavā pākatikena maṃsacakkhunā attabhāvapa-
riyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā
yojanaṃ passati divā c'; eva rattiñ ca. Yadā pi caturaṅga-
samannāgato andhakāro hoti, suriyo ca6 atthaṅgamito
hoti, kāḷapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo
hoti, mahā ca akālamegho7 abbhuṭṭhito hoti, evarūpe
pi caturaṅgasamannāgate andhakāre samantā yojanaṃ
passati, n'; atthi so kūṭo vā kavāṭaṃ vā pākāro vā pab-
bato vā gacchaṃ vā latā8 vā āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassa-
nāya. Ekañ ce tilaphalaṃ nimittaṃ katvā tilavāhe pak-
khipeyya, tañ ñeva tilaphalaṃ9 uddhareyya, evaṃ pari-
suddhaṃ Bhagavato pākatikamaṃsacakkhu10; evaṃ Bha-
gavā maṃsacakkhunā11 vivaṭacakkhu.
     Kathaṃ Bhagavā dibbena cakkhunā pi vivaṭacakkhu?
*Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusa-
kena satte passati cavamāne upapajjamāne12 hīne paṇīte
suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte
pajānāti: ime te13 bhonto sattā kāyaduccaritena samannā-
gatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena saman-
nāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭ-

--------------------------------------------------------------------------
* Cf. D. i, 82.
1 Bp S ad. akkhilomāni ca bhagavato.
2 Bp ummap-; S ummāp-.
3 Bp S kaṇikāra-.
4 S addāri-.
5 Bp S su-odātaṃ.
6 Bp vā.
7 Bp kāḷa-.
8 S lataṃ.
9 S tilaṃ phalaṃ.
10 S pākatikaṃ m-.
11 Bp S ad. pi.
12 S uppajj- and below.
13 Bp S vata.

[page 356]
356 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 921
ṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā1; ime
vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā va-
cīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikam-
masamādānā, te kāyassa bhedā {paraṃ maraṇā}2 sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapannā ti, iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cava-
māne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe
sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṃ-
khamāno ca Bhagavā ekam pi lokadhātuṃ passeyya,
dve pi lokadhātuyo passeyya, tisso pi lokadhātuyo pas-
seyya, catasso pi lokadhātuyo passeyya, pañca pi lokadhā-
tuyo passeyya, dasa pi lokadhātuyo passeyya, visam pi
lokadhātuyo passeyya, tiṃsam pi lokadhātuyo passeyya,
cattāḷīsam pi lokadhātuyo passeyya, paññāsam pi loka-
dhātuyo passeyya, sahassim pi cūḷanikaṃ lokadhātuṃ pas-
seyya, dvisahassim pi majjhimikaṃ3 lokadhātuṃ passeyya
tīsahassim pi 4lokadhātuṃ passeyya4, mahāsahassiṃ pi lo-
kadhātuṃ passeyya. Yāvatā vā5 pana ākaṃkheyya, tā-
vatakaṃ passeyya; evaṃ parisuddhaṃ Bhagavato dibba-
cakkhu; evaṃ Bhagavā dibbena cakkhunā6 vivaṭacakkhu.
     Kathaṃ Bhagavā paññācakkhunā pi vivaṭacakkhu?
Bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño
tikkhapañño nibbedhikapañño paññappabhedakusalo pa-
bhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto da-
sabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño
purisadhoreyho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho7
mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā saññāpetā8
nijjhāpetā pekkhetā9 pasādetā. So hi Bhagavā anuppan-
nassa maggassa uppādetā10, asañjātassa maggassa sañjā-
netā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū magga-
vidū maggakovido. Maggānugā ca pana etarahi sāvakā
viharanti pacchā samannāgatā. So hi Bhagavā jānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 uppannā.
2 S ad. amataṃ.
3 Bp majjhimaṃ.
4-4 Bp S om.
5 S ca.
6 Bp S ad. pi.
7 Codd. addho.
8 S pañña-.
9 Si pekkhatā; S pekhapetā.
10 S asañjanassa.

[page 357]
S.N. 921] Tuvaṭakasuttaniddeso. 357
jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto 1dhammabhūto ñāṇa-
bhūto1 brahmabhūto vattā pavattā, atthassa ninnetā, ama-
tassa dātā, dhammasāmī tathāgato. N'; atthi tassa Bha-
gavato añātaṃ2 adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphusi-
taṃ3 paññāya. Atītānāgatapaccuppannaṃ4 upādāya
sabbe dhammā sabbākāreṇa5 Buddhassa Bhagavato ñāṇa-
mukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma
atthi dhammaṃ6 jānitabbaṃ, attattho vā, parattho vā,
ubhayattho vā, diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā
attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, guyho7
attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho,
anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno8 vā attho,
paramattho vā9, sabban taṃ anto buddhañāṇe parivat-
tati10. Atīte11 Buddhassa Bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ,
anāgate paccuppanne appaṭihataṃ ñāṇaṃ, 12sabbaṃ
kāyakammaṃ Buddhassa Bhagavato ñāṇānuparivatti.
Sabbaṃ vacīkammaṃ, sabbaṃ manokammaṃ12 Bud-
dhassa Bhagavato ñāṇānuparivatti. Yāvatakaṃ neyyaṃ
tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ney-
yaṃ; neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ ney-
yaṃ; neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ na-ppavattati, ñāṇaṃ
atikkamitvā neyyapatho n'; atthi; aññamaññaṃ pariyan-
taṭṭhāyino 13te dhammā. Yathā dvinnaṃ samuggapaṭalā-
naṃ sammāphusitānaṃ14 heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ
uparimaṃ va nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭ-
ṭhimaṃ va15 nātivattati aññamaññapariyantaṭṭhāyino
evam eva Buddhassa Bhagavato neyyañ ca ñāṇañ ca añña
maññaṃ16 pariyantaṭṭhāyino13; yāvatakaṃ neyyaṃ tāva-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp ñāṇabh- dhammabh-.
2 S anaññātaṃ.
3 Bp aphassitaṃ; S aphussitaṃ.
4 Bp S atītaṃ anāgataṃ p-.
5 S -kārehi.
6 Si om.
7 Bp S guḷho.
8 Si vodāto.
9 S ad. attho.
10 See note 12-12.
11 S atītaṃ.
12-12 Bp S. insert after note 5 (Bp ñāṇānuparitto; S ñāṇanuparivattani).
13-13 S om.
14 Bp -phasitānaṃ.
15 Bp om.
16 Si aññamaññap- and below.

[page 358]
358 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 921
takaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ;
neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ;
neyyaṃ1 atikkamitvā ñāṇaṃ na-ppavattati, ñāṇaṃ atik-
kamitvā neyyapatho n'; atthi; aññamaññaṃ pariyantaṭṭhā-
yino te dhammā. Sabbadhammesu Buddhassa Bhagavato
ñāṇaṃ parivattati, sabbe dhammā Buddhassa Bhagavato
āvajjanapaṭibaddhā ākaṃkhapaṭibaddhā manasikārapaṭi-
baddhā cittuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu Buddhassa
Bhagavato ñāṇaṃ parivattati, sabbesaṃ sattānaṃ Bha-
gavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhi-
muttiṃ jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhin-
driye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññā-
paye bhabbābhabbe satte jānāti2. Sadevako loko3 samā-
rako3 sabrahmako3 sassamaṇabrāhmaṇī4 pajā5 sadevama-
nussā anto buddhañāṇe6 parivattati7. Yathā ye keci
macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto
mahāsamudde parivattanti, evam eva sadevako loko sa-
mārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī8 pajā sadevama-
nussā anto buddhañāṇe parivattati9. Yathā ye keci pakkhī
antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese
parivattanti, evam eva ye pi te Sāriputtasamā paññāya
te pi buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ
devamanussānaṃ pañhaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati;
ye pi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇ-
ḍitā1 samaṇapaṇḍitā nipuṇā10 parappavādā11 bālavedhi-
rūpā12 vobhindantā13 maññe caranti14 paññāgatena diṭṭhi-
gatāni. Te pañhaṃ abhisaṃkharitvā abhisaṃkharitvā tathā-
gataṃ upasaṅkamitvā pucchanti15, kathitā visajjitā ca
te pañhā Bhagavatā honti, niddiṭṭhakāraṇā16 upakkitakā

--------------------------------------------------------------------------
1 S om.
2 S pajānāti.
3 S -ke.
4 S -brāhmaniyā.
5 S pajāya.
6 Si santo-.
7 Bp S parivattanti.
8 S -brāhmako.
9 Bp S parivattanti.
10 Si nipuṇṇā.
11 Bp S katapara-.
12 Bp S vāla-.
13 Bp S te bhindanta.
14 Bp S vadanti.
15 Bp S ad. guḷhāni ca paṭicchannāni ca.
16 Si nidiṭṭha-; S nindittha-.

[page 359]
S.N. 921] Tuvaṭakasuttaniddeso. 359
ca. Te Bhagavato sampajjante1. Atha kho Bhagavā2 tattha
atirocati yadidaṃ paññāyā ti; evaṃ Bhagavā paññācak-
khunā3 pi vivaṭacakkhu.
     Kathaṃ Bhagavā buddhacakkhunā pi vivaṭacakkhu?
Bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte
apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svā-
kāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye app-ekacce para-
lokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathā pi nāma up-
paliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā app-
ekaccāni uppalāni4 vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake
jātāni udake saṃvaḍḍhāni5 udakānuggatāni6 antonimug-
gapositāni, app-ekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇ-
ḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni7 samoda-
kaṇṭhitāni8. app-ekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarī-
kāni vā 9udake jātāni9 udake saṃvaḍḍhāni10 udakā 11accug-
gamma tiṭṭhanti11 anupalittāni udakena; evam eva Bhagavā
buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte appara-
jakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvā-
kāre suviññāpaye duviññāpaye app-ekacce paralokavajja-
bhayadassāvino viharante. Jānāti Bhagavā, ayaṃ pug-
galo rāgacarito, ayaṃ dosacarito, ayaṃ mohacarito, ayaṃ
vitakkacarito, ayaṃ saddhācarito, ayaṃ ñāṇacarito ti.
Rāgacaritassa Bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti.
Dosacaritassa Bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācik-
khati. Mohacaritaṃ12 Bhagavā puggalaṃ13 uddese pari-
pucchāya kālena dhammassavane kālena dhammasākac-
chāya garusaṃvāse niveseti. Vitakkacaritassa Bhagavā
puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati. Saddhācaritassa Bha-
gavā puggalassa pāsādanīyaṃ14 nimittaṃ ācikkhati bud-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si sampajanti; S sammajjanti.
2 Bp ad. va; S ad. ca.
3 S paññatica-.
4 S upphalā.
5 Bp saṃvaddhāni; S vaḍḍhāni.
6 S udakāni anu-.
7 S vaḍḍhantī ti.
8 Bp -aṭṭhitāni.
9-9 S om.
10 Bp saṃvaddhāni; S ad. vā udake jātā.
11-11 Bp accuggammaṭṭhanti; S accuggamanti udake jātananti.
12 Bp S -tassa.
13 Bp S puggalassa.
14 S pāsādanassa.

[page 360]
360 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 921
dhasubodhiṃ1 dhammasudhammataṃ2 saṃghasupaṭipat-
tiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa Bhagavā puggalassa3
vipassanānimittaṃ ācikkhati4 aniccākāraṃ dukkhākāraṃ
anattākāraṃ.
     *Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito.
     yathā pi passe janataṃ samantato,
     tathūpamaṃ dhammam ayaṃ Sumedha
     pāsādam āruyha samantacakkhu,
     sokāvakiṇṇaṃ5 janatam apetasoko
     avekkhasu jātijarābhibhūtan ti;
evaṃ Bhagavā buddhacakkhunā pi vivaṭacakkhu.
     Kathaṃ Bhagavā samantacakkhunā pi vivaṭacakkhu?
Samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṃ. Bhagavā sab-
baññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato upa-
panno samupapanno6 samannāgato, na tassa adiṭṭham
idh'; atthi kiñci; atho7 aviññātaṃ ajānitabbaṃ; sabbaṃ abhi-
ññāsi, yad atthi neyyaṃ. Tathāgato tena samantacakkhū
ti, evaṃ Bhagavā samantacakkhunā pi vivaṭacakkhū ti,
akittayi vivaṭacakkhu.
     Sakkhidhammaṃ parissayavinayan ti. Sakkhidhamman
ti na itihitihaṃ, na itikirāya na paramparāya8, na
piṭakasampadāya, na takkahetu, na nayahetu, na ākāra-
parivitakkena, na diṭṭhinijjhānakkhantiyā, sāmaṃ sayam
abhiññātaṃ 9attapaccakkhadhamman ti9, sakkhidham-
maṃ. Parissayavinayan ti parissayā ti dve parissayā,
pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca.
     Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpi-acchata-

--------------------------------------------------------------------------
* Itv. 38.
1 S buddhasubuddhataṃ.
2 S dhammesu dhammaṃ.
3 Bp S ad. ācikkhati.
4 Bp om.
5 Bp sokāvatiṇṇaṃ; S sotāvatinniṃ.
6 Bp S sampanno.
7 S attho.
8 S parāya.
9-9 Bp attapaccakkhaṃ dhammataṃ kathayi; S tatthapaccatthaṃ
dhammaṃ katarī ti.

[page 361]
S.N. 921] Tuvatakasuttaniddeso. 361
racchā 1kokā gomahisā1 hatthī ahi-vicchikā satapadī
corā vā assu, māṇavā2 katakammā vā akatakammā vā,
cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsa-
rogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso
ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā3 visūcikā
kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu
rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ4 madhumeho aṃsā
piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā, semhasa-
muṭṭhānā ābādhā, vātasamuṭṭhānā ābādhā, sannipātikā
ābādhā, utupariṇāmajā ābādhā, visamaparihārajā ābādhā,
5opakkamikā ābādhā, kammavipākajā ābādhā5, sītaṃ uṇ-
haṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātā-
tapasiriṃsapasamphassā iti vā; ime vuccanti pākaṭapa-
rissayā.
     Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ va-
cīduccaritaṃ manoduccaritaṃ kāmachandanīvaraṇaṃ
byāpādanīvaraṇaṃ ṭhīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakuk-
kuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ rāgo doso moho
kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā
sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pa-
mādo, sabbe kilesā, 6sabbāni duccaritāni6, sabbe darathā,
sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṃkhārā;
ime vuccanti paṭicchannaparissayā7. Parissayā ti ken'; at-
thena parissayā? Parisahantī ti parissayā, parihānāya
saṃvattantī ti parissayā, tatr'; āsayā ti, parissayā.
     Kathaṃ parisahantī ti parissayā? Te parissayā taṃ
puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottha-
ranti pariyādiyanti maddanti, evaṃ parisahantī ti, paris-
sayā.
     Kathaṃ parihānāya saṃvattantī ti parissayā? Te
parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ 8parihānāya antarā-
yāya8 saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammā-
naṃ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanī-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp (?) kokamahisā.
2 Bp ad. vā.
3 S sulā; Si susā.
4 Bp Si lohitaṃ pittaṃ.
5-5 S om.
6-6 Bp S sabbe duccaritā.
7 S ad. ti.
8-8 Bp S antarāyāya p-.

[page 362]
362 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 921
kapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya1 dhammānudhamma-
paṭipadāya, sīlesu paripūrakāritāya2, indriyesu gutta-
dvāratāya, bhojane mattaññutāya, jāgariyānuyogassa, sa-
tisampajaññassa, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānu-
yogassa, catunnaṃ sammappadhānānaṃ, catunnaṃ
iddhippādānaṃ, pañcannaṃ indriyānaṃ, pañcannaṃ ba-
lānaṃ, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa
maggassa bhāvanānuyogassa, imesaṃ kusalānaṃ dham-
mānaṃ 3parihānāya antarāyāya3 saṃvattanti; evaṃ4
parihānāya saṃvattantī ti, parissayā.
     Kathaṃ tatr'; āsayā ti parissayā? Tatth'; ete pāpakā
akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā; yathā
bile bilāsayā5 pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti,
vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā
sayanti; evam eva tatth'; ete pāpakā akusalā dhammā
upajjanti attabhāvasannissayā ti; evam pi tatr'; āsayā ti,
parissayā.
     Vuttaṃ h'6 etaṃ Bhagavatā: *Sāntevāsiko bhik-
khave bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako
dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha bhikkhave bhikkhuno
cakkhunā7 rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā
dhammā8 sarasaṃkappā saṃyojanīyā, ty assa anto va-
santi9 anvāvasanti10 pāpakā akusalā dhammā ti, tasmā
sāntevāsiko ti vuccati; te naṃ samudācaranti 11samu-
dācaranti naṃ11 pāpakā akusalā dhammā ti, tasmā sāca-
riyako ti vuccati. Puna c'; aparaṃ bhikkhave bhik-
khuno12 sotena saddaṃ sutvā, ghānena gandhaṃ ghā-
yitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phu-

--------------------------------------------------------------------------
* S. iv. 136.
1 S atthapaṭi-.
2 S paripūritāya.
3-3 Bp S antarāyāya p-.
4 Bp ad. pi.
5 S ad. vā.
6 S c'.
7 S om.
8 Si om.
9 S savanti, and Bp ?
10 Codd. anvāssavanti.
11-11 Si om.
12 S bhikku.

[page 363]
S.N. 921] Tuvaṭakasuttaniddeso. 363
sitvā, manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā aku-
salā dhammā1 sarasaṃkappā saṃyojanīyā, ty assa anto
vasanti2 anvāvasanti3 pāpakā akusalā dhammā ti, tas-
mā sāntevāsiko ti vuccati; te naṃ {samudācaranti} 4samu-
dacaranti naṃ4 pāpakā akusalā dhammā ti, tasmā sā-
cariyako ti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu
sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī ti,
evam pi tatr'; āsayā ti, parissayā.
     Vuttaṃ h'5 etaṃ Bhagavatā: *Tayo me bhikkhave
antarāmalā antarā-amittā antarāsapattā antarāvadhakā
antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave an-
tarāmalaṃ6 antarā-amitto antarāsapatto antarāvadhako
antarāpaccatthiko. Doso bhikkhave 7antarāmalaṃ6 antarā-
amitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko7.
Moho bhikkhave antarāmalaṃ6 antarā-amitto antarāsa-
patto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho bhik-
khave tayo antarāmalā antarā-amittā antarāsapattā
antarāvadhakā antarāpaccatthikā ti.
     Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano,
     bhayaṃ antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
     Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na pas-
sati;
     8andhaṃ tamaṃ8 tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.
     Anatthajanano doso, doso cittappakopano,
     bhayaṃ antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
     Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na pas-
sati;
     andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ kodho9 sahate na-
raṃ.

--------------------------------------------------------------------------
* Itv. 88.
1 Si om.
2 Bp S savanti.
3 Codd. anvāssavanti.
4-4 Si om.
5 S c'.
6 Si -malo.
7-7 Bp om.
8-8 Si andhatamaṃ throughout.
9 Bp S doso.

[page 364]
364 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 921
     Anatthajanano moho, moho cittappakopano,
     bhayaṃ antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
     Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na pas-
sati;
     andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naran ti;
evam pi tatr'; āsayā ti, parissayā.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Tayo kho1 mahārāja puri-
sassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā2 uppajjanti ahi-
tāya dukkhāya aphāsuvihārāya.
     Katame tayo? Lobho kho mahārāja purisassa dham-
mo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya
aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja purisassa 3dhammo
ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya
aphāsuvihārāya3. Moho kho mahārāja purisassa dhammo
ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya
aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja4 purisassa dhammā
ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya
aphāsuvihārāya.
     Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ
     hiṃsanti attasambhūtā tacasāraṃ va samphalan ti;
     evam pi tatr'; āsayā ti, parissayā.
     ** Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:
     Rāgo ca doso ca itonidānā
     aratī rati lomahaṃso ito jāto5
     ito samuṭṭhāya manovitakkā
     kumārakā dhaṃkam6 iv'; ossajjantī ti;
evam pi tatr'; āsayā ti, parissayā.

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, 70; cf. 98 and Itv. 50. ** Sn. 271.
1 Bp ad. ye.
2 Si om.
3-3 Bp om.
4 Bp S ad. tayo.
5 Bp jā.
6 Bp daṃgaṃ; S caṃkaṃ.

[page 365]
S.N. 922] Tuvaṭakasuttaniddeso. 365
     Parissayavinayan ti parissayavinayaṃ parissayapahānaṃ
parissayavūpasamaṃ parissayapaṭinissaggaṃ parissayapa-
ṭipassaddhaṃ amataṃ nibbānan ti, sakkhidhammaṃ paris-
sayavinayaṃ.
     Paṭipadaṃ vadehi, bhaddan te ti. Paṭipadaṃ vadehi sam-
māpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ an-
vatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ, sīlesu pari
pūrakāritaṃ, indriyesu guttadvārataṃ, bhojane mattaññu-
taṃ, jāgariyānuyogaṃ satisampajaññaṃ, 1cattāro satipaṭ-
ṭhāne, cattāro1 sammappadhāne, cattāro iddhippāde, pañ-
cindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ nibbānañ ca nibbānagāminiñ ca paṭipadaṃ vadehi
ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja ut-
tānīkarohi pakāsehī ti, paṭipadaṃ vadehi. Bhaddan te ti
so nimmito Buddhaṃ2 Bhagavantaṃ ālapati. Athavā
yaṃ tvaṃ dhammaṃ ācikkhi3 desesi paññapesi paṭṭhapesi
vivari vibhaji uttānī-akāsi pakāsesi, sabbantaṃ sundaraṃ
bhaddakaṃ kalyāṇaṃ anavajjaṃ4 sevitabban5 ti, paṭipa-
daṃ vadehi bhaddan te.
     Pātimokkhaṃ athavā pi samādhin ti. Pātimokkhan ti sīlaṃ
patiṭṭhā ādicaraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ
kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Athavā pi samādhin
ti yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo
avisāhatamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ
sammāsamādhī ti6, pātimokkhaṃ athavā pi samādhiṃ.
Ten'; āha so nimmito:

          Akittayi vivaṭacakkhu
          sakkhidhammaṃ parissayavinayaṃ,
          paṭipadaṃ vadehi, bhaddan te,
          pātimokkhaṃ athavā pi samādhin ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.8(=922): Cakkhūhi n'; eva lol'; assa,
               gāmakathāya āvaraye sotaṃ,
               rase ca nānugijjheyya,
               na ca mamāyetha7 kiñci lokasmiṃ. || Nidd_I.14:8 ||



--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 S buddho.
3 Bp S ācikkhasi.
4 S āsanavajjaṃ.
5 S veditabban.
6 S om.
7 Codd. mamay-.

[page 366]
366 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 922
     Cakkhūhi n'; eva lol'; assā ti kathaṃ cakkhulolo hoti1?
Idh'; ekacco cakkhulolo2 cakkhuloliyena samannāgato hoti,
adiṭṭhaṃ dakkhitabbaṃ, diṭṭhaṃ samatikkamitabban ti
ārāmena3 ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ ni-
gamena nigamaṃ nagarena nagaraṃ raṭṭhena raṭṭhaṃ ja-
napadena janapadaṃ dīghacārikaṃ4 anavatthitacārikaṃ4
anuyutto viharati5 rūpadassanāya; evam pi cakkhulolo
hoti. Athavā6 antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ7 paṭipanno
asaṃvuto gacchati, hatthiṃ olokento assaṃ olokento ra-
thaṃ olokento pattiṃ olokento itthiyo olokento purise olo-
kento kumārake8 olokento kumārikāyo olokento antarā-
paṇaṃ olokento gharamukhāni olokento uddhaṃ olokento
adho olokento disāvidisaṃ pekkhamāno gacchati; evam pi
cakkhulolo hoti. Athavā9 cakkhunā rūpaṃ disvā nimit-
taggāhī hoti anubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇam enaṃ
cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanas-
sā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ; tassa saṃ-
varāya na paṭipajjati; na rakkhati10 cakkhundriyaṃ, cakkh-
undriye na saṃvaraṃ āpajjati; evam pi cakkhulolo hoti.
*Yathā vā pan'; eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādey-
yāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ
anuyuttā viharanti, seyyathīdaṃ naccaṃ gītaṃ vāditaṃ
pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ11 kumbhathūnaṃ
sobhanagarakaṃ12 caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyudd-
ham assayuddhaṃ13 mahisayuddhaṃ usabhayuddhaṃ go-
yuddhaṃ14 meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayud-
dhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ15 uy-

--------------------------------------------------------------------------
* Cf. D. i. 6.
1 Bp ti.
2 Bp S om.
3 S om.
4 S -tarikaṃ.
5 S ca hoti.
6 Bp S ad. bhikkhu.
7 Bp Si vithiṃ; S vīthi.
8 S kumāraṃ.
9 Bp S ad. bhikkhu.
10 S sikkhati.
11 S vedallaṃ.
12 Bp so bhaṇakaraṇaṃ; S sobhanagarukaṃ.
13 Si om.
14 Bp S ajayuddhaṃ.
15 Bp S nibuddhaṃ.

[page 367]
S.N. 922] Tuvaṭakasuttaniddeso. 367
yodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ1 aṇīkadassanaṃ iti vā,
evam pi cakkhulolo2 hoti.
     Kathaṃ na cakkhulolo hoti? Idha bhikkhu antaragha-
raṃ paviṭṭho vīthiṃ3 paṭipanno saṃvuto gacchati, na
hatthiṃ olokento na assaṃ olokento na rathaṃ olokento
4na pattiṃ olokento4 na itthiyo olokento na purise olokento
na kumārake olokento na kumārikāyo olokento 5na antarā-
paṇaṃ olokento5 na gharamukhāni olokento na uddhaṃ
olokento na adho olokento na disāvidisaṃ pekkhamāno
gacchatī; evam pi na cakkhulolo hoti. Athavā bhikkhu
cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjan-
aggāhī; yatvādhikaraṇam enaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvu-
taṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cak-
khundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati; evam pi
na cakkhulolo hoti. *Yathā vā pan'; eke bhonto samaṇa-
brāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarū-
paṃ visūkadassanaṃ anuyuttā6 viharanti, seyyathīdaṃ
naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ . . . pe . . .
aṇīkadassanaṃ iti vā, evarūpā visūkadassanānuyogā7 paṭi-
virato hoti; evam pi na cakkhulolo hoti. Cakkhūhi n'; eva
lol'; assā ti cakkhuloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyya; cakkhuloliyā ārato assa virato paṭi-
virato nikkhanto nissaṭṭho8 vippamutto visaṃyutto vi-
mariyādikatena9 cetasā vihareyyā ti, cakkhūhi n'; eva lol'
assa.
     Gāmakathāya āvaraye sotan ti. Gāmakathā vuccanti bat-
tiṃsa tiracchānakathā, seyyathīdaṃ **rājakathā coraka-
thā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhaka-
thā annakathā pānakathā vatthakathā yānakathā sayana-
kathā mālākathā gandhakathā ñātikathā gāmakathā niga-

--------------------------------------------------------------------------
* Cf. D. i. 6. ** Cf. D. i. 7, and note there.
1 S senabyūhanaṃ.
2 S ad. ca.
3 Bp Si vithiṃ; S vīthi.
4-4 Si om.
5-5 S om.
6 Si ananuyuttā.
7 Bp S visūkadassanā.
8 S nissaṭo and below.
9 Bp S vipari-.

[page 368]
368 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 922
makathā nagarakathā janapadakathā itthīkathā purisaka-
thā sūrakathā visikkhākathā kumbhaṭṭhānakathā pubbape-
takathā nānattakathā lokakkhāyikā samuddakkhāyikā iti-
bhavābhavakathā iti vā ti1, gāmakathāya. Āvaraye sotan
ti gāmakathāya sotaṃ āvareyya nivāreyya sannivāreyya2
rakkheyya gopeyya pidaheyya pacchindeyyā ti, gāmaka-
thāya āvaraye sotaṃ.
     Rase ca nānugijjheyyā ti. Raso ti mūlaraso khandha-
raso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso ambilaṃ
madhuraṃ tittikaṃ3 kaṭukaṃ loṇikaṃ4 khārikaṃ ambi-
laṃ5 kasāvo sāduṃ asāduṃ sītaṃ uṇhaṃ. Sant'; eke sa-
maṇabrāhmaṇā rasagiddhā. Te jivhaggena rasaggāni pari-
yesantā āhiṇḍanti6. Te7ambilaṃ labhitvā7 anambilaṃ
pariyesanti, anambilaṃ labhitvā ambilaṃ pariyesanti
. . . pe . . . sītaṃ labhitvā uṇhaṃ pariyesanti, uṇhaṃ
labhitvā sītaṃ pariyesanti; te8 yaṃ yaṃ labhitvā tena
tena na tussanti aparāparaṃ pariyesanti; manāpikesu
rasesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā laggā
laggitā palibuddhā. Yass'; esā rasataṇhā pahīnā samuc-
chinnā . . . pe . . . ñāṇagginā daḍḍhā; so paṭisaṃkhā yo-
niso āhāraṃ āhāreti, n'; eva davāya 9na madāya na maṇḍa-
nāya na vibhūsanāya yāvad eva imassa kāyassa ṭhitiyā
yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya9 . . .
pe10 . . . phāsuvihāro cā ti; yathā vaṇaṃ ālimpeyya yā-
vad eva āruhaṇatthāya, yathā vā pana 11akkhaṃ abbhañ-
jeyya11 yāvad eva bhārassa nittharaṇatthāya, yathā vā
pana1 puttamaṃsaṃ12 āhāreyya yāvad eva kantārassa nit-
tharaṇatthāya; evam eva bhikkhu paṭisaṃkhā yoniso

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp S saṃvareyya; Si sinniv-.
3 Bp titthakaṃ; S tittakaṃ.
4 Bp S loṇakaṃ.
5 Si lambilaṃ; Bp ?
6 S ahindantā.
7 S ambālaṃhitvā (ambā lambhitvā?).
8 S ad. te.
9-9 Bp om.
10 S iti purānañ ca vedanaṃ paṭihaṃkhāmi navañ ca vedanaṃ
na uppadessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca.
11-11 S akkhabbhañjeyya.
12 S ad. āhāraṃ.

[page 369]
S.N. 923] Tuvaṭakasuttaniddeso. 369
āhāraṃ āhāreti n'; eva davāya . . . pe . . . anavajjatā ca
phāsuvihāro cā ti rasataṇhaṃ pajaheyya vinodeyya byan-
tīkareyya anabhāvaṃ gameyya; rasataṇhāya1 ārato assa
virato paṭivirato2 nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃ-
yutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti, rase ca nānu-
gijjheyya.
     Na ca mamāyetha kiñci lokasmin ti. Mamattā ti dve
mamattā, taṇhamamattañ ca diṭṭhimamattañ ca . . . pe . . .
idaṃ taṇhāmamattaṃ . . . pe . . . idaṃ diṭṭhimamat-
taṃ. Taṇhāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ paṭinis-
sajjitvā3 cakkhuṃ na mamāyeyya na gaṇheyya na parā-
maseyya nābhiniviseyya, sotaṃ ghānaṃ jivhaṃ kāyaṃ
rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ
lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ se-
nāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ
rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ rūpabhavaṃ arū-
pabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ nevasaññānāsañ-
ñābhavaṃ ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavo-
kārabhavaṃ atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ diṭṭhasutamu-
taviññātabbe dhamme na mamāyeyya na gaṇheyya na parā-
maseyya nābhiniviseyya. Kiñcī ti kiñci2 rūpagataṃ veda-
nāgataṃ saññāgataṃ saṃkhāragataṃ viññāṇagataṃ. Lo-
kasmin ti āpāyaloke . . . pe . . . āyatanaloke ti, na ca
mamāyetha kiñci lokasmiṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Cakkhūhi n'; eva lol assa,
          gāmakathāya āvaraye sotaṃ,
          rase ca nānugijjheyya,
          na ca mamāyetha kiñci lokasmin ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.9(=923): Phassena yadā phuṭṭh'; assa,
               paridevaṃ bhikkhu na kareyya ku-
hiñci,
               bhavañ ca nābhijappeyya
               bheravesu ca na sampavedheyya. || Nidd_I.14:9 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 S -taṇhassa.
2 S om.
3 S -jjetvā.

[page 370]
370 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 923
     Phassena yadā {phuṭṭh'; assā} ti. 1Phasso ti1 rogaphassena
phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa, cakkhurogena
phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa, sotarogena2,
ghānarogena, jivhārogena, kāyarogena, sīsarogena, kaṇṇa-
rogena, sallarogena3, mukharogena, dantarogena, kāsena,
sāsena, pināsena, ḍāhena4, jareṇa, kucchirogena, mucchāya,
pakkhandikāya, sūlāya5, visūcikāya, kuṭṭhena, gaṇḍena,
kilāsena sosena6, apamārena, dadduyā7, kaṇḍuyā, kacchu-
yā, rakhasāya, vitacchikāya, lohitena, pittena, madhume-
hena, aṃsāya, piḷakāya, bhagandalāya8, pittasamuṭṭhā-
nehi9 ābādhehi9, semhasamuṭṭhānehi ābādhehi, vātasa-
muṭṭhānehi ābādhehi, sannipātikehi10 ābādhehi, utupari-
ṇāmajehi ābādhehi, visamaparihārajehi ābādhehi, opakka-
mikehi ābādhehi, kammavipākajehi ābādhehi, sītena, uṇ-
hena, jighacchāya, pipāsāya, uccārena, passāvena, ḍaṃsa-
makasavātātapasiriṃsapasamphassehi phuṭṭho pareto sam-
ohito samannāgato assā ti, phassena yadā phuṭṭh'; assa.
     Paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcī ti ādevaṃ paride-
vaṃ ādevanaṃ paridevanaṃ ādevitattaṃ paridevitattaṃ
vācāpalāpaṃ vippalāpaṃ 11lālappaṃ lālappāyanaṃ11 lālap-
pāyitattaṃ na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nib-
batteyya nābhinibbatteyya kuhiñcī ti. Kuhiñci kimhici
katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā ti,
paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci.
     Bhavañ ca nābhijappeyyā ti kāmabhavaṃ na jappeyya,
rūpabhavaṃ na jappeyya, arūpabhavaṃ na jappeyya na12
pajappeyya nābhijappeyyā ti, bhavañ ca nābhijappeyya.
     Bheravesu ca na sampavedheyyā ti. Bheravā ti ekena
ākārena bhayam pi bheravam pi tañ ñeva. Vuttaṃ h'

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.; S ad. rogaphasso.
2 S ad. assa.
3 Si om.
4 Si S ḍahena.
5 Codd. sul-.
6 Si sāsena.
7 Si dand-.
8 Bp S -lena.
9 Bp S -ena, and so on to kammavipākajehi ā-.
10 Bp S -pātakena.
11-11 lālapaṃ lālapā-.
12 S om.

[page 371]
S.N. 924] Tuvaṭakasuttaniddeso. 371
etaṃ Bhagavatā: *Etaṃ1 nūna2 taṃ bhayaṃ bheravaṃ3
āgacchatī ti. Bahiddhārammaṇaṃ vuttaṃ sīhā byagghā
dīpi acchā taracchā kokā gomahisā4 hatthī ahi vicchikā
satapadī corā vā assu, māṇavā vā5 katakammā vā akata-
kammā vā. Athāparena ākārena bhayaṃ vuccati ajjhatti-
kaṃ cittasamuṭṭhānaṃ bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitat-
taṃ lomahaṃso cetaso ubbego utrāso jātibhayaṃ jarābha-
yaṃ byādhibhayaṃ maraṇabhayaṃ rājabhayaṃ corabha-
yaṃ aggibhayaṃ udakabhayaṃ attānuvādabhayaṃ parānu-
vādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhayaṃ ūmibhayaṃ6
kumbhilabhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ suṃsukārabhayaṃ7 ājīva-
kabhayaṃ8 asilokabhayaṃ parisāya sārajjabhayaṃ9 bha-
yānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso ubbego utrāso.
     Bheravesu ca na sampavedheyyā ti bherave passitvā vā
suṇitvā vā na vedheyya na pavedheyya na sampavedheyya
na taseyya10 na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na
santāsaṃ11 āpajjeyya; abhīru assa achambhī anutrāsī apa-
lāyī; pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso vihareyyā ti,
bheravesu ca na sampavedheyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Phassena yadā phuṭṭh'; assa,
          paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci,
          bhavañ ca nābhijappeyya,
          bheravesu ca na sampavedheyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.10(=924): Annānam atho pānānaṃ
               khādanīyānaṃ12 atho pi vatthānaṃ
               laddhā na sannidhiṃ kayirā13,
               na ca parittase tāni alabbhamāno14. || Nidd_I.14:10 ||


--------------------------------------------------------------------------
* M. i, 21.
1 Bp evaṃ.
2 S nu na.
3 Bp S ad. na jahe.
4 Bp S ad. assā.
5 Si om.
6 Bp ummi-.
7 S susumāra-.
8 Bp S ājīvika-.
9 Bp ad. madanabhayaṃ; S ad. maraṇabhayaṃ sugatibhayam.
10 S santaseyya.
11 S santanaṃ.
12 Bp -niyānaṃ throughout.
13 Bp kiriyā and below.
14 S alābha-.

[page 372]
372 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 924
     Annānam atho pānānaṃ, khādanīyānaṃ atho pi vatthānan
ti. Annānan ti odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ.
Pānānan ti aṭṭha pānāni, ambapānaṃ jambūpānaṃ poca-
pānaṃ1 mocapānaṃ madhupānaṃ muddhikapānaṃ sālū-
kapānaṃ pharusakapānaṃ2. Aparāni pi aṭṭha pānāni,
kosambapānaṃ kolapānaṃ badarapānaṃ ghaṭapānaṃ tela-
pānaṃ yāgupānaṃ payopānaṃ rasapānaṃ. Khādanīyā-
nan ti piṭṭhakhajjakaṃ, pūvakhajjakaṃ mūlakhajjakaṃ
tacakhajjakaṃ pattakhajjakaṃ pupphakhajjakaṃ phala-
khajjakaṃ. Vatthānan ti cha cīvarāni, khomaṃ kappāsi-
kaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅgan ti, annānam
atho pānānaṃ, khādanīyānaṃ atho pi vatthānaṃ.
     Laddhā na sannidhiṃ kayirā ti. 3Laddhā ti3 laddhā
labhitvā adhigantvā4 paṭilabhitvā na kuhanāya na lapa-
nāya na nemittakatāya na nippesikatāya na lābhena lā-
bhaṃ nijigiṃsanatāya na dārudānena na veḷudānena na pat-
tadānena na pupphadānena na phaladānena na 5sinānadā-
nena na cuṇṇadānena5 na mattikadānena na dantakaṭṭha-
dānena na mukhodakadānena na pātukamyatāya6 na mug-
gasūpatāya7 na pāribhaṭyatāya na pīṭhamaddikatāya8 na
vatthuvijjāya na tiracchānavijjāya na aṅgavijjāya na nak-
khattavijjāya na dūtagamanena9 na pahīnagamanena na
{jaṃghapesanikena}10 na vejjakammena na navakammena na
piṇḍapaṭipiṇḍakena na dānānuppadānena dhammena sa-
mena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā
ti, laddhā. Na sannidhiṃ kayirā11 ti annasannidhiṃ pāna-
sannidhiṃ vatthasannidhiṃ yānasannidhiṃ sayanasanni-
dhiṃ gandhasannidhiṃ āmisasannidhiṃ na kareyya na
janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyyā
ti, laddhā na sannidhiṃ kayirā12.
     Na ca parittase tāni alabbhamāno ti annaṃ vā na labhā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S coca-.
2 S phārudāsaka-.
3-3 Si om.
4 Bp S vinditvā.
5-5 S harīṭakadānena.
6 Bp catu-; S cāṭu-.
7 Bp S -suppatāya.
8 Bp S piṭṭha-.
9 S dutaṅga.
10 Bp S -yena.
11 Bp S kariyā-.
12 Bp kariyā and below.

[page 373]
S.N. 925] Tuvaṭakasuttaniddeso. 373
mi, pānaṃ vā na labhāmi, vatthaṃ vā na labhāmi, kulaṃ
vā na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi, āvāsaṃ vā na labh-
āmi, lābhaṃ vā na labhāmi, yasaṃ vā na labhāmi, pasaṃ-
saṃ vā na labhāmi, sukhaṃ vā na labhāmi, cīvaraṃ vā
na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi, senāsanaṃ vā na
labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ vā na labhāmi,
gilānupaṭṭhākaṃ vā na labhāmi, appañāto 'mhī ti na ta-
seyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na san-
tāsaṃ āpajjeyya; abhīru assa achambhī anutrāsī apalāyī;
pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso vihareyyā ti, na ca
parittase tāni alabbhamāno1.
          Ten'; āha Bhagavā:

          Annānam atho pānānaṃ
          khādanīyānaṃ atho pi vatthānaṃ
          laddhā na sannidhiṃ kayirā,
          na ca parittase tāni alabbhamāno1.

_________________________________


  Sn_IV,14.11(=925): Jhāyī na pādalol'; assa,
               virame kukkuccā, na-ppamajjeyya,
               ath'; āsanesu sayanesu
               appasaddesu bhikkhu vihareyya. || Nidd_I.14:11 ||


     Jhāyī na pādalol'; assā ti. Jhāyī ti paṭhamena pi jhānena
jhāyī, dutiyena pi jhānena jhāyī, tatiyena pi jhānena jhāyī,
catutthena pi jhānena jhāyī, 2savitakkasavicārena pi jhānena
jhāyī, avitakkavicāramattena2 pi jhānena jhāyī, avitakka-
avicārena pi jhānena jhāyi, sappītikena pi jhānena jhāyī,
nippītikena pi jhānena jhāyī, pītisahagatena pi jhānena
jhāyī, sātasahagatena pi jhānena jhāyī, sukhasahagatena pi
jhānena jhāyī, upekkhāsahagatena pi jhānena jhāyī3, ani-
mittena pi jhānena jhāyī, appaṇihitena pi jhānena jhāyī,
lokiyena pi jhānena jhāyī, lokuttarena pi jhānena jhāyī,
jhānarato ekaggam4 anuyutto sadatthagaruko5 ti, jhāyī.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S alabhamāno.
2-2 S savitakkasavicāra-avitakka-.
3 Bp S ad. suññatena pi jhānena jhāyī.
4 Bp S ekattam.
5 Bp paramattha-; S parattha-.

[page 374]
374 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 925
Na pādalol'; assā ti kathaṃ pādalolo hoti? Idh'; ekacco
pādalolo1 pādaloliyena samannāgato hoti, ārāmena1 ārā-
maṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ nigamena niga-
maṃ nagarena nagaraṃ raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena ja-
napadaṃ dīghacārikaṃ anavatthitacārikaṃ2 anuyutto vi-
harati; evam pi pādalolo hoti. Athavā bhikkhu anto3
saṃghārāme pādaloliyena samannāgato hoti. Na attha-
hetu na karaṇahetu uddhato avūpasantacitto pariveṇato
pariveṇaṃ1 gacchati, vihārato vihāraṃ gacchati, aḍḍhayo-
gato aḍḍhayogaṃ gacchati, pāsādato pāsādaṃ gacchati,
hammiyato hammiyaṃ gacchati, guhato4 guhaṃ5 gacchati,
leṇato leṇaṃ gacchati, kuṭito kuṭiṃ gacchati, kūṭāgārato
kūṭāgāraṃ gacchati, aṭṭato aṭṭaṃ gacchati, māḷato māḷaṃ
gacchati, uṭaṇḍato6 uṭaṇḍaṃ6 gacchati 7uddhositato ud-
dhositaṃ gacchati7, upaṭṭhānasālato upaṭṭhānasālaṃ gac-
chati, maṇḍalamāḷato maṇḍalamāḷaṃ gacchati, rukkhamū-
lato rukkhamūlaṃ gacchati, yattha vā pana bhikkhū nisī-
danti tahiṃ gacchatī, 8tattha ekassa8 vā dutiyo hoti, dvin-
naṃ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṃ vā catuttho hoti, tattha bahuṃ
sapphappalāpaṃ lapati9, seyyathīdaṃ* rājakathaṃ cora-
kathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yud-
dhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ10 yā-
nakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñā-
tikathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ jana-
padakathaṃ itthīkathaṃ purisakathaṃ sūrakathaṃ visik-
khākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nāna-
ttakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ iti-bhavā-
bhavakathaṃ iti vā; evaṃ pi pādalolo hoti. Na pādalol'
assā ti pādaloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṅgameyya; pādaloliyā ārato assa virato paṭivi-

--------------------------------------------------------------------------
* See p. 367.
1 S om.
2 Bp S anavattha-.
3 Bp S ad. pi.
4 Bp S guhāya.
5 S guhāyaṃ.
6 Bp S uṭṭ-.
7-7 Bp S om.
8-8 S tassa.
9 Bp S palapati.
10 Bp vatta-.

[page 375]
S.N. 925] Tuvaṭakasuttaniddeso. 375
rato1 nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimari-
yādikatena cetasā vihareyya careyya samācareyya2 iri-
yeyya vatteyya pāleyya1 yapeyya yāpeyya; paṭisallānā-
rāmo assa paṭisallānarato so1 ajjhattaṃ cetosamatham
anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brū-
hetā suññāgārānaṃ jhāyī jhānarato ekaggam3 anuyutto
sadatthagaruko4 ti, jhāyī na pādalol'; assa. Virame kuk-
kuccā na-ppamajjeyyā ti. Kukkuccan ti hatthakukkuccam
pi kukkuccaṃ, pādakukkuccam pi kukkuccaṃ, hatthapā-
dakukkuccam pi kukkuccaṃ 5kappiye akappiyasaññitā,
akappiye kappiyasaññitā5, avajje vajjasaññitā, vajje avaj-
jasaññitā6, evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā, kukkuc-
cāyitattaṃ, cetaso vippaṭisāro, manovilekho; idaṃ vuccati
kukkuccaṃ. Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ,
cetaso vippaṭisāro manovilekho katattā ca akatattā ca.
Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso
vippaṭisāro manovilekho? Kataṃ me kāyaduccaritaṃ,
akataṃ me kāyasucaritan ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso
vippaṭisāro manovilekho. Kataṃ me vacīduccaritaṃ7,
kataṃ me manoduccaritaṃ8, kato me pāṇātipāto, akatā
me pāṇātipātā veramaṇī ti uppajjati kukkuccaṃ . . . pe
. . . manovilekho. Kataṃ me adinnādānaṃ, kato me
kāmesu micchācāro, kato me musāvādo, katā me pisuṇā
vācā, katā me pharusā vācā, kato me samphappalāpo, katā
me abhijjhā, kato me byāpādo, katā me micchādiṭṭhi, aka-
tā me sammādiṭṭhī ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭi-
sāro manovilekho; evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Athavā9 sī-

--------------------------------------------------------------------------
1 S om.
2 Bp vicareyya; S om.
3 Bp S ekattam.
4 Bp paramatta-; S paratta-.
5-5 Bp S akappiye k- k- akappiyasaññitā.
6 Bp S ad. yaṃ.
7 Bp S ad. akataṃ me vacisucaritan ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso
vippaṭisāro manovilekho.
8 Bp S ad. akataṃ me manosucaritaṃ.
9 S ad. pi.

[page 376]
376 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 925
lesu 'mhi aparipūrakārī1 ti2, indriyesu 'mhi aguttadvāro
ti, bhojane amattaññu 'mhī ti, jāgariyaṃ3 ananuyutto
'mhī ti, na satisampajaññena samannāgato 'mhī ti, abhā-
vitā me cattāro satipaṭṭhānā ti, abhāvitā me cattāro sam-
mappadhānā ti, abhāvitā me cattāro iddhippādā ti, abhā-
vitāni me pañc'; indriyānī ti, abhāvitāni me pañca balānī ti,
abhāvitā me satta bojjhaṅgā ti, abhāvito me ariyo aṭṭhaṅ-
giko maggo ti, dukkhaṃ me apariññātan ti, samudayo me
appahīno ti, maggo me abhāvito ti, nirodho me asacchika-
to ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.
Virame kukkuccā ti kukkuccā ārameyya virameyya paṭi-
virameyya, kukkuccaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṅgameyya4; kukkuccā ārato assa virato paṭivi-
rato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyā-
dikatena cetasā vihareyyā ti, virame kukkuccā. Na-ppa-
majjeyyā ti sakkaccakārī assa sātaccakārī aṭṭhitakārī ano-
līnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro appamādo
kusalesu dhammesu. Kadāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhan-
dhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha5
paññāya anugaṇheyyan6? ti yo tattha chando ca vāyāmo ca
ussāho ca ussoḷhī ca 7thāmo ca7 appaṭivānī ca satisampaj-
aññañ8 ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appa-
mādo kusalesu dhammesu. Kadāhaṃ aparipūraṃ vā sa-
mādhikhandhaṃ paññākhandhaṃ9 vimuttiñāṇadassana-
khandhaṃ, kadāhaṃ appariññātaṃ vā dukkhaṃ parijā-
neyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā
maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ vā nirodhaṃ10 sacchik-
areyyan? ti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca us-
soḷhī ca 7thāmo ca7 appaṭivānī ca satisampajaññañ11 ca ātap-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp na pari-; S na paripurī.
2 Bp S ad. uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.
3 S ad. yaṃ.
4 Bp anabhāvag-.
5 Bp S ad. tattha.
6 Bp anugg-.
7-7 Bp S om.
8 S sati ca sampajañ.
9 Bp ad. vimuttikkhandhaṃ.
10 S nibbānaṃ.
11 Bp S sati ca sampajaññañ.

[page 377]
S.N. 926] Tuvaṭakasuttaniddeso. 377
paṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo1 appamādo kusa-
lesu dhammesū ti, virame kukkuccā na-ppamajjeyya.
     Ath'; āsanesu sayanesu appasaddesu bhikkhu vihareyyā ti.
Athā ti padasandhi . . . pe . . . Āsanaṃ vuccati yatthā nisī-
dati, mañco pīṭhaṃ2 bhisi taṭṭikā cammakhandho tiṇasaṇ-
ṭhāro3 palāsasaṇṭhāro. Sayanaṃ vuccati senāsanaṃ, vi-
hāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā ti, ath'; āsanesu
sayanesu. 4Appasaddesu bhikkhu vihareyyā ti4 appasad-
desu appanigghosesu vijanavātesu manussarāhaseyyakesu
paṭisallānasārūpesu senāsanesu careyya5 vihareyya iri-
yeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyā ti, ath'; āsanesu
sayanesu appasaddesu bhikkhu vihareyya. Ten'; āha Bha-
gavā:

          Jhāyī na pādalol'; assa,
          virame kukkuccā, na-ppamajjeyya,
          ath'; āsanesu sayanesu
          appasaddesu bhikkhu vihareyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.12(=926): Niddaṃ na bahulīkareyya,
               jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī,
               tandiṃ māyaṃ hasaṃ khiḍḍaṃ
               methunaṃ 6vippajahe savibhūsaṃ6. || Nidd_I.14:12 ||


     Niddaṃ na bahulīkareyyā ti rattindivaṃ chakoṭṭhāsaṃ
karitvā7 pañcakoṭṭhāsaṃ jāgareyya8 ekaṃkoṭṭhāsaṃ9
nippajjeyyā ti, niddaṃ na bahulīkareyya.
     Jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī ti Idha bhikkhu divasaṃ caṅ-
kamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ pariso-
dheyya. Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya
āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheyya. Rattiyā maj-

--------------------------------------------------------------------------
1 S anupayogo.
2 Bp piṭṭhaṃ.
3 Bp S ad. paṇṇasanthāro (S -santharo).
4-4 S om.
5 Bp S ad. vicareyya.
6-6 S vippajaheyya vibhūsa(ṃ) and below.
7 Bp S karetvā.
8 Bp paṭijaggeyya.
9 Si ekaṃ koṭṭhāsaṃ.

[page 378]
378 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 926
jhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeyya
pāde pādaṃ accādhāya1 sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ
manasikaritvā. Rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya
caṅkamena nisajjāya2 āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ
parisodheyya.
     Jāgariyaṃ bhajeyyā ti jāgariyaṃ bhajeyya sambhajeyya3
paṭiseveyyā ti, jāgariyaṃ bhajeyya. Ātāpī ti ātappaṃ
vuccati viriyaṃ; yo cetasiko viriyārambho nikkamo parak-
kamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti4 asithi-
laparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhu-
rasampaggāho viriyaṃ viriyindriyaṃ viriyabalaṃ sammā-
vāyāmo, iminā ātāpena upeto samupeto upagato samupa-
gato upapanno samupapanno5 samannāgato, so vuccati
ātāpī ti, jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī.
     Tandiṃ māyaṃ hasaṃ khiḍḍaṃ methunaṃ vippajahe savi-
bhūsan ti. Tandī ti 6yā tandi6 tandiyanā tandiyitattaṃ
tandimanattaṃ7 ālasiyaṃ ālasāyanā ālasāyitattaṃ, 8ayaṃ
vuccati tandi. Māyā ti8 māyā vuccati vañcanikā cariyā.
Idh'; ekacco kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritam
caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu
pāpikaṃ icchaṃ panidahati9, mā maṃ jaññā10 ti icchati, mā
maṃ jaññā ti saṃkappeti, mā maṃ jaññā ti vācaṃ bhāsati,
mā maṃ jaññā ti kāyena parakkamati; yā evarūpā māyā11
māyāvitā accasarā vañcanā nikati nikiraṇā pariharaṇā
gūhanā parigūhanā chādanā paṭicchādanā anuttānīkammaṃ
anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā, ayaṃ vuccati māyā.
Hasan ti idh'; ekacco ativelaṃ dantavidaṃsakaṃ hasati.
Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Kumārakam idaṃ bhik-

--------------------------------------------------------------------------
* A. i, 261.
1 S accuṭṭhāya.
2 S om.
3 Bp ad. seveyya niseyya saṃseveyya; S ad. seveyya saṃseveyya.
4 Bp S ṭhiti.
5 Bp sampanno; S samuppanno.
6-6 Bp tandiṃ; S yānā.
7 Bp S tandimanakatā.
8-8 Bp S om.
9 Si padahati.
10 Bp jaññu throughout.
11 Bp S om.

[page 379]
S.N. 926] Tuvaṭakasuttaniddeso. 379
khave ariyassa vinaye; yadidaṃ ativelaṃ dantavidaṃsa-
kaṃ hasitan ti.
     Khiḍḍā ti dve khiḍḍā, kāyikā ca khiḍḍā vācasikā ca
khiḍḍā.
     Katamā kāyikā khiḍḍā? *Hatthīhi pi kilanti, assehi
pi kilanti, rathehi pi kilanti, dhanuhi pi kilanti, aṭṭhapa-
dehi pi kilanti, dasapadehi pi kilanti, ākāsehi1 pi kilanti,
parihārapathehi2 pi kilanti, santikāya pi kilanti, khalikāya
pi kilanti, ghaṭikāya pi kilanti, salākahatthena pi kilanti,
akkhena pi kilanti, paṅkacirena3 pi kilanti, vaṅkakena4 pi
kilanti, mokkhacikāya pi kilanti, ciṅgulakena5 pi kilanti,
pattāḷhakena6 pi kilanti, rathakena pi kilanti, dhanukena
pi kilanti, akkharikāya pi kilanti, manesikāya pi kilanti,
yathāvajjena pi kilanti; ayaṃ kāyikā khiḍḍā.
     Katamā vācasikā khiḍḍā? Mukhabheriyaṃ7 mukhāḷam-
badaṃ8 mukhadeṇḍimakaṃ mukhavalimakaṃ mukha-
bheruḷakaṃ9 mukhadaddarikaṃ nāṭikaṃ10 lāsaṃ11 gītaṃ
davakammaṃ, ayaṃ vācasikā khiḍḍā. Methunadhammo
nāma, yo so asaddhammo12 vasaladhammo duṭṭhullo oda-
kantiko rahasso dvayadvayasamāpatti13. Kiṃkāraṇā vuc-
cati methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ
avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādiṇṇacittānaṃ ubhin-
naṃ sadisānaṃ dhammo ti, taṃkāraṇā vuccati methuna-
dhammo. Yathā ubho kalahakārakā14 ubho bhaṇḍanakā-
rakā ubho bhassakārakā ubho vivādakārakā15 ubho adhi-
karaṇakārakā16 ubho vādino ubho sallāpakā methunakā ti

--------------------------------------------------------------------------
* Cf. D. i. 6.
1 Bp ākāse.
2 Bp S -pathe.
3 D. i.
6 has paṅgacīraṃ.
4 Bp vaṅgakena; S vakakena.
5 S vaṅkulakena.
6 S pattakena.
7 Bp S -bherikaṃ.
8 Bp -lambaraṃ; S -laṃpadaṃ.
9 S -kerūlakaṃ.
10 Bp nāṭakaṃ.
11 Bp S lāpaṃ.
12 Bp S gāmadhammo.
13 Bp S dvayaṃdv-.
14 Bp S ad. methunakā ti vuccanti.
15 Bp S adhikaraṇa-.
16 Bp S vivāda-.

[page 380]
380 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 926
vuccanti. Evam eva ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ
avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādiṇṇacittānaṃ ubhin-
naṃ sadisānaṃ dhammo ti, taṃkāraṇā vuccati methuna-
dhammo.
     Vibhūsā ti dve vibhūsā, atthi āgāriyassa vibhūsā, atthi
pabbajitassa vibhūsā.
     Katamā āgāriyassa vibhūsā? Kesā ca massu ca mālā
ca gandhā ca vilepanā ca ābharaṇā ca pilandhanā1 ca vat-
thañ ca2 pasādanañ3 ca veṭṭhanañ ca ucchādanaṃ4 pari-
maddanaṃ nhāpanaṃ sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ mā-
lāvilepanaṃ mukhacuṇṇakaṃ mukhalepaṃ hatthaban-
dhaṃ visikkhābandhaṃ5 daṇḍaṃ nālikaṃ6 khaggaṃ chat-
taṃ citrā upāhanā uṇhīsaṃ maṇi vālavijjanī7 odātāni vat-
thāni dīgharassāni8 iti vā; ayaṃ āgāriyassa vibhūsā.
     Katamā pabbajitassa vibhūsā? Cīvaramaṇḍanā, patta-
maṇḍanā9, imassa vā pūtikāyassa bāhirānaṃ10 parikkhā-
rānaṃ maṇḍanā vibhūsanā keḷanā parikeḷanā 11gedhikatā
gedhitattaṃ11 capalanā12 cāpalyaṃ13; ayaṃ pabbajitassa
vibhūsā.
     Tandiṃ māyaṃ hasaṃ khiḍḍaṃ methunaṃ vippajahe savi-
bhūsan ti tandiñ ca māyañ ca hasañ ca khiḍḍañ ca methu-
nadhammañ ca savibhūsaṃ saparivāraṃ saparibhaṇḍaṃ
saparikkhāraṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya ana-
bhāvaṃ gameyyā ti, tandiṃ māyaṃ hasaṃ khiḍḍaṃ
methunaṃ vippajahe savibhūsaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Niddaṃ na bahulīkareyya,
          jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī,
          tandiṃ māyaṃ hasaṃ khiḍḍaṃ
          methunaṃ vippajahe savibhūsan ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Si S pilandanā.
2 Bp ad. sārāsanañ ca.
3 S hārāpanañ.
4 S uraccādanaṃ.
5 Bp S sikkhā-.
6 Bp S nāliyaṃ.
7 Bp S vālavījanī.
8 Bp dīghadasāni.
9 Bp S ad. senāsanamaṇḍanā.
10 S ad. vā.
11-11 Bp adhikatā adhikattaṃ.
12 Bp S calapatā.
13 Bp capayyaṃ.

[page 381]
S.N. 927] Tuvaṭakasuttaniddeso. 381

  Sn_IV,14.13(=927): Āthabbaṇaṃ1 supinaṃ lakkhaṇaṃ
               no vidahe atho pi nakkhattaṃ,
               virudañ2 ca gabbhakaraṇaṃ
               tikicchaṃ māmako na seveyya. || Nidd_I.14:13 ||


     Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ no vidahe atho pi nakkhat-
tan ti. Āthabbaṇikā āthabbaṇaṃ payojenti; nagare3
ruddhe saṅgāme vā paccupaṭṭhite, paccatthikesu4 paccā-
mittesu ītiṃ uppādenti, 5upaddavaṃ uppādenti5, rogaṃ
uppādenti6 7sūlaṃ karonti, visūcikaṃ karonti7, pajjara-
kaṃ karonti8, pakkhandikaṃ karonti; evaṃ āthabbaṇikā
āthabbaṇaṃ payojenti. Supinapāṭhakā supinaṃ ādisanti,
yo pubbaṇhasamayaṃ supinaṃ passati evaṃvipāko hoti,
yo majjhantikasamayaṃ supinaṃ passati evaṃvipāko hoti,
yo sāyaṇhasamayaṃ supinaṃ passati evaṃvipāko hoti,
yo purime yāme, yo majjhime yāme, yo pacchime yāme, yo
dakkhiṇena passena nipanno, yo vāmena passena nipanno,
yo uttānanipanno9, yo avakujjanipanno, yo candaṃ pas-
sati, yo suriyaṃ passati, yo mahāsamuddaṃ passati, yo
sinerupabbatarājaṃ passati, yo hatthiṃ passati, yo assaṃ
passati, yo rathaṃ passati, yo pattiṃ passati, yo senābyū-
haṃ passati, yo ārāmarāmaṇeyyakaṃ passati, yo vanarā-
maṇeyyakaṃ passati, yo bhūmirāmaṇeyyakaṃ passati, yo
pokkharaṇirāmaṇeyyakaṃ passati, evaṃvipāko hoti10;
evaṃ supinapāṭhakā supinaṃ ādisanti. Lakkhaṇapāṭha-
kā lakkhaṇaṃ ādisanti, manilakkhaṇaṃ daṇḍalakkhaṇam
vatthalakkhaṇaṃ asilakkhaṇaṃ usulakkhaṇaṃ dhanulak-
khaṇaṃ āvudhalakkhaṇaṃ itthīlakkhaṇaṃ purisalakkha-
ṇaṃ kumārilakkhaṇaṃ kumāralakkhaṇaṃ dāsilakkhaṇaṃ
dāsalakkhaṇaṃ hatthilakkhaṇaṃ assalakkhaṇaṃ mahisa-
lakkhaṇaṃ usabhalakkhaṇaṃ golakkhaṇaṃ11 ajalakkhaṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ātabba-; S ātappa- throughout.
2 S vidurañ, and below; PTS virutañ.
3 S nagareṇa.
4 Bp S parasenapacc-.
5-5 S om.
6 S ad. pajjaraṇa(ṃ) uppadenti.
7-7 Bp om.
8 Bp ad. visūcikaṃ karonti.
9 Bp uttanaṃ n-.
10 Bp S hotī ti.
11 Si om.

[page 382]
382 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 927
meṇḍalakkhaṇaṃ kukkuṭalakkhaṇaṃ vaṭṭakalakkhaṇaṃ go-
dhālakkhaṇaṃ kaṇṇikālakkhaṇaṃ kacchapalakkhaṇaṃ mi-
galakkhanaṃ iti vā1; evaṃ lakkhaṇapāṭhakā lakkhaṇaṃ
ādisanti. Nakkhattapāṭhakā nakkhattaṃ ādisanti, aṭṭhavī-
sati nakkhattāni iminā nakkhattena gharapaveso kattabbo,
iminā nakkhattena makuṭaṃ bandhitabbaṃ, iminā nak-
khattena vāreyyaṃ kāretabbaṃ, iminā nakkhattena vījani-
hāro kattabbo, iminā nakkhattena 2gharavāso kattabbo2
ti, 3evaṃ nakkhattapāṭhakā nakkhattaṃ ādisanti3.
     Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ no vidahe atho pi nak-
khattan ti āthabbaṇañ ca supinañ ca lakkhaṇañ ca nakkhat-
tañ ca no vidaheyya na careyya na samācareyya na samā-
dāya vatteyya. Athavā na gaṇheyya na uggaṇheyya na
dhāreyya na upadhāreyya na upalakkheyya na yojeyyā4
ti, āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ no vidahe atho pi nak-
khattaṃ.
     Virudañ ca gabbhakaraṇaṃ tikicchaṃ māmako na seveyyā
ti. Virudaṃ vuccati migacakkaṃ. Migacakkapāṭhakā miga-
cakkaṃ ādisanti sakuṇānaṃ vā catuppadānaṃ vā rudaṃ5
vassitaṃ jānanti6; evaṃ migacakkapāṭhakā7 migacakkaṃ
ādisanti. Gabbhakaraṇīyā gabbhaṃ saṇṭhapenti. Dvīhi
kāraṇehi gabbho na saṇṭhāti, pānakehi vā vātakuppehi
vā. Pānakānaṃ vā vātakuppānaṃ vā paṭighātāya osa-
dhaṃ8 denti9; evaṃ gabbhakaraṇīyā gabbhaṃ saṇṭha-
penti.
     Tikicchā ti pañca tikicchā sālākiyaṃ sallakattiyaṃ kā-
yatikicchiyaṃ10 bhūtiyaṃ komārakavejjaṃ11. Māmako ti
buddhamāmako dhammamāmako saṃghamāmako. So vā
Bhagavantaṃ mamāyati, Bhagavā vā taṃ puggalaṃ parig-
gaṇhāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. ti.
2-2 Bp S saṃvāso gandhabbo.
3-3 Si om.
4 Bp S ppayojeyyā.
5 S duduṃ.
6 Bp S jānantī ti.
7 S migavannap-.
8 Si osathaṃ.
9 S dentī ti.
10 Bp S -tikicchaṃ.
11 Bp komārabhaccaṃ; S komaratacchaṃ.

[page 383]
[S.N. 927] Tuvaṭakasuttaniddeso. 383
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Ye te bhikkhave bhikkhū
kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te bhik-
khave bhikkhū māmakā, apagatā ca te bhikkhave bhikkhū
imasmā dhammavinayā, 1na ca te bhikkhave1 bhikkhū
imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpaj-
janti. Ye ca kho te2 bhikkhave bhikkhū nikkuhā nillapā
dhīrā athaddhā susamāhitā, te ca3 kho me4 bhikkhū mā-
makā, anapagatā5 ca te bhikkhave bhikkhū imasmā dham-
mavinayā, te ca bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye vud-
dhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti.
     Kuhā6 thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā,
     na te dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite.
     Nikkuhā nillapā dhīrā athaddhā susamāhitā,
     te ve dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite ti.
     Virudañ ca gabbhakaraṇaṃ tikicchaṃ māmako na seveyyā
ti virudañ ca gabbhakaraṇañ ca tikicchañ ca māmako na
seveyya na niseveyya7 na paṭiseveyya na careyya na samā-
careyya na samādāya vatteyya, atha vā na gaṇheyya na
uggaṇheyya na dhāreyya na upadhāreyya na upalakkheyya
na-ppayujjeyyā8 ti, virudañ ca gabbhakaraṇañ ca 9tikic-
chañ ca māmako9 na seveyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ
          no vidahe atho pi nakkhattaṃ,
          virudañ ca gabbhakaranaṃ
          tikicchaṃ māmako na seveyyā ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
* A. ii. 26; cf. p. 125.
1-1 S te ca buddhiṃ.
2 Bp S om.
3 Bp om.
4 Bp ad. bhikkhave.
5 Bp S na apagatā.
6 Codd. kūhā.
7 Bp S ad. na saṃseveyya.
8 Bp S -yojeyyā.
9-9 Bp (S?) tikicchamāmako.

[page 384]
384 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 928

  Sn_IV,14.14(=928): Nindāya na-ppavedheyya,
               na uṇṇameyya pasaṃsito bhikkhu,
               lobhaṃ saha macchariyena
               kodhaṃ1 pesuṇiyañ ca panūdeyya. || Nidd_I.14:14 ||


     Nindāya na-ppavedheyyā ti idh'; ekacce bhikkhuṃ nindanti
jātiyā vā gottena vā kolaputtikena vā vaṇṇapokkharatāya
vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāya-
tanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā
aññataraññatarena vā vatthunā nindanti garahanti upava-
danti: nindito garahito upavadito nindāya garahāya upa-
vādena akittiyā avaṇṇahārikāya na vedheyya na-ppave-
dheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na parit-
taseyya na bhāyeyya na santāsaṃ āpajjeyya; abhīru assa
achambhī anutrāsī apalāyī; pahīnabhayabheravo vigatalo-
mahaṃso vihareyyā ti, nindāya na-ppavedheyya.
     Na uṇṇameyya pasaṃsito bhikkhū ti idh'; ekacce bhik-
khuṃ pasaṃsanti jātiyā vā . . . pe2 . . . aññataraññata-
rena vā vatthunā pasaṃsanti thomenti kittenti vaṇṇenti:
pasaṃsito thomito kittito vaṇṇito pasaṃsāya thomanena
kittiyā vaṇṇahārikāya uṇṇattiṃ3 na kareyya, uṇṇamaṃ na
kareyya, mānaṃ na kareyya, thambhaṃ na kareyya4; na
tena thaddho assa patthaddho paggahitasiro ti, na uṇṇa-
meyya pasaṃsito bhikkhu.
     Lobhaṃ saha macchariyena kodhaṃ pesuniyañ ca panū-
deyyā ti. Lobho ti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṃ, sārā-
go sārajjanā sārajjaṃtattaṃ5 abhijjhā lobho akusalamū-
laṃ. Macchariyan ti pañca macchariyāni: āvāsamacchari-
yaṃ . . . pe . . . gāho vuccati macchariyaṃ. Kodho ti
yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo
pakopo sampakopo doso padoso sampadoso citassa byā-
patti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dus-
sanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ viro-

--------------------------------------------------------------------------
1 S kāmaṃ.
2 Bp S in full as above l. 6.
3 Bp S unn- and below.
4 Bp S ad. na tena mānaṃ janeyya.
5 Bp S sārajjitattaṃ.

[page 385]
S.N. 929] Tuvaṭakasuttaniddeso. 385
dho paṭivirodho caṇḍikkaṃ assuropo anattamanatā1 cit-
tassa. Pesuṇiyan2 ti idh'; ekacco pisuṇavāco hoti; ito
sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā
imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya; iti samaggānam vā
bhettā3 bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato
vagganandī4 vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; idaṃ vuc-
cati pesuññaṃ. Api ca dvīhi kāranehi pesuññaṃ upasaṃ-
harati, piyakamyatāya vā bhedādhippāyena5 vā.
     Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati?
Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko
bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmī
ti; evaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati.
     Kathaṃ bhedādhippāyena5 pesuññaṃ upasaṃharati?
Kathaṃ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvidhā
assu, dvejjhā6 assu, dvepakkhā assu, bhijjeyyuṃ na samā-
gaccheyyuṃ, dukkhaṃ na phāsu vihareyyun? ti; evaṃ
bhedādhippāyena5 pesuññaṃ upasaṃharati.
     Lobhaṃ saha macchariyena kodham pesuṇiyañ ca panūdeyyā
ti lobhañ ca macchariyañ ca kodhañ ca pesuññañ ca7
panūdeyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyyā ti, lobhaṃ saha macchariyena kodhaṃ pesuṇiyañ
ca panūdeyya. Ten'; ahā Bhagavā:

          Nindāya na-ppavedheyya,
          na uṇṇameyya pasaṃsito bhikkhu,
          lobhaṃ saha macchariyena
          kodhaṃ pesuṇiyañ ca panūdeyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.15(=929): Kayavikkaye na tiṭṭheyya,
               upavādaṃ bhikkhu na kareyya ku-
hiñci,
               gāme ca nābhisajjeyya8,
               lābhakamyā janaṃ na lāpayeyya. || Nidd_I.14:15 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Si -manattā.
2 Bp S pesuññan.
3 Bp S bhedā.
4 Si -nannī.
5 Si pāyo.
6 Bp S dvijjhā.
7 Bp ad. nudeyya.
8 S nābhijappeyya.

[page 386]
386 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 929
     Kayavikkaye na tiṭṭheyyā ti ye kayavikkayā vinaye paṭikk-
hittā, na te imasmiṃ atthe adhippetā.
     Kathaṃ kayavikkaye tiṭṭhati? Pañcannaṃ saddhiṃ
pattaṃ vā cīvaraṃ vā aññaṃ vā kiñci parikkhāraṃ vañca-
niyaṃ vā karonto udayaṃ vā patthayanto parivatteti;
evaṃ kayavikkaye tiṭṭhati. Kathaṃ kayavikkaye na tiṭ-
ṭhati? Pañcannaṃ saddhiṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā añ-
ñaṃ vā kiñci parikkhāraṃ na1 vañcaniyaṃ vā karonto na
udayaṃ vā patthayanto parivatteti; evaṃ kayavikkaye
na tiṭṭhati. Kayavikkaye na tiṭṭheyyā ti kayavikkaye na
tiṭṭheyya 2na santiṭṭheyya2 kayavikkayaṃ pajaheyya vi-
nodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya; kayavik-
kayā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vip-
pamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti,
kayavikkaye na tiṭṭheyya.
     Upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcī ti. Katame upa-
vādakarā kilesā? Sant'; eke samaṇabrāhmaṇā iddhimanto
dibbacakkhukā3 paracittaviduno. Te dūrato pi passanti,
āsannā pi na dissanti, cetasā pi cittaṃ pajānanti. Devatā
pi kho santi iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittavi-
duniyo. Tā dūrato pi passanti, āsannā pi na dissanti, ce-
tasā pi cittaṃ pajānanti. Te oḷārikehi vā kilesehi maj-
jhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi upavadeyyuṃ.
     Katame oḷārikā kilesā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ
manoduccaritaṃ; ime vuccanti oḷārikā kilesā.
     Katame majjhimā kilesā? Kāmavitakko byāpādavi-
takko1 vihiṃsāvitakko; ime vuccanti majjhimā kilesā.
     Katame sukhumā kilesā? Ñātivitakko, janapadavi-
takko, amaravitakko, parānuddayatā-paṭisaṃyutto vitakko,
lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko, anavaññattipaṭi-
saṃyutto vitakko; ime vuccanti sukhumā kilesā. Te oḷāri-
kehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kile-
sehi4 upavadeyyuṃ. Upavādaṃ na kareyya upavāda-
kare kilese na kareyya na janeyya na sañjaneyya na nib-
batteyya nābhinibbatteyya, upavādakare kilese pajaheyya

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2-2 Si om.
3 S -unā.
4 Bp ad. na.

[page 387]
S.N. 929] Tuvaṭakasuttaniddeso. 387
vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya, upavāda-
karehi kilesehi ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nis-
saṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vi-
hareyya. Kuhiñcī ti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ
vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā ti, upavādaṃ bhikkhu
na kareyya kuhiñci.
     Gāme ca nābhisajjeyyā ti. Kathaṃ gāme sajjati? Idha
bhikkhu gāme gihīhi saṃsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī
sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kic-
cakaraṇīyesu 1attanā vā1 yogaṃ āpajjati, evam pi gāme
sajjati.
     Athavā bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacī-
varam ādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pāvisati arak-
khiten'; eva kāyena arakkhitāya vācāya2 anupaṭṭhitāya
satiyā 3arakkhitena cittena3 asaṃvutehi indriyehi. So
tatra tatra sajjati, tatra tatra gaṇhāti, tatra tatra bajjhati,
tatra tatra anayabyasanaṃ āpajjati, evam pi gāme sajjati.
     Kathaṃ gāme na sajjati? Idha bhikkhu gāme gihīhi
asaṃsaṭṭho viharati na sahanandī na sahasokī na sukhi-
tesu sukhito, na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccaka-
raṇīyesu na attanā vāyogaṃ āpajjati; evam pi gāme na
sajjati. Athavā bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pat-
tacīvaram ādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pāvisati
rakkhiten'; eva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cit-
tena upaṭṭhitāya satiyā saṃvutehi indriyehi. So tatra ta-
tra na sajjati, tatra tatra na gaṇhāti, tatra tatra na baj-
jhati, tatra tatra na anayabyasanaṃ āpajjati; evam pi gāme
na sajjati. Gāme ca nābhisajjeyyā ti. Gāme na sajjeyya
na gaṇheyya na bajjheyya na palibajjheyya agiddho assa
agadhito amucchito anajjhopanno4 vītagedho5 . . . pe . . .
brahmabhūtena attanā vihareyyā ti, gāme ca nābhisajjeyya.
     Lābhakamyā janaṃ na lāpayeyyā ti. Katamā lapanā?
Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp attanāvo and below.
2 Bp S ad. arakkhitena cittena.
3-3 Bp S om.
4 Bp S anajjhā-.
5 S ad. vigatagedho cittagedho.

[page 388]
388 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 929
āmisacakkhukassa lokadhammagarukassa yā paresaṃ āla-
panā1 lapanā2 sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā
samunnahanā ukkāpanā samukkāpanā anuppiyabhāṇitā
pātukamyatā3 muggasūpatā4 pāribhaṭyatā parapiṭṭhimaṃ-
sikatā5; yā tattha saṇhavācakatā6 sakhilavācakatā metta-
vācakatā7 apharusavācakatā; ayaṃ vuccati lapanā. Api
ca dvīhi kāraṇehi janaṃ lapati, attānaṃ vā nīcaṃ ṭhapento
paraṃ uccaṃ ṭhapento janaṃ lapati8, attānaṃ vā uccaṃ
ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento janaṃ lapati.
     Kathaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento
janaṃ lapati?
     Tumhe me bahūpakārā, ahaṃ tumhe nissāya labhā-
mi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhā-
raṃ, ye pi me aññe dātuṃ vā kātuṃ vā maññanti tumhe
nissāya tumhe sampassantā9; yam10 pi11 12purāṇaṃ
mātāpitikaṃ nāmadheyyaṃ, tam pi12 me antarahitaṃ;
tumhehi ahañ ñāyāmi asukassa kulupako, asukāya kulupako
ti; evaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento
janaṃ lapati.
     Kathaṃ attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento
janaṃ lapati? Ahaṃ tumhākaṃ bahūpakāro, tumhe maṃ
āgamma Buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā
saṃghaṃ saraṇaṃ gatā, pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā-
paṭiviratā, kāmesu micchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭi-
viratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā; ahaṃ
tumhākaṃ uddesaṃ demi, paripucchaṃ demi, uposathaṃ
ācikkhāmi, navakammaṃ adhiṭṭhāmi; atha ca pana tumhe
maṃ ussajjitvā13 aññe sakkarotha garukarotha mānetha pū-
jethā ti, evam pi attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp om.
2 Bp ad. āpalapanā.
3 Bp cātu-; S caṭi-.
4 Bp maggasuppatā.
5 Bp S piṭṭhi-.
6 Bp S -vācatā and so on.
7 Bp sithidavācatā; S sithilavācanatā.
8 S ad. attānaṃ lapati.
9 Si sampasantā; S passantā.
10 Bp S param.
11 Bp ad. me.
12-12 S om.
13 S ujjhitvā.

[page 389]
S.N. 930] Tuvaṭakasuttaniddeso. 389
ṭhapento janaṃ lapati. Lābhakamyā janaṃ na lāpayeyyā
ti lābhahetu1 lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṃ pari-
pācento janaṃ na lapayeyya lapanaṃ pajaheyya vinodeyya
byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya; ālapanā2 ārato assa
virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃ-
yutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti, lābhakamyā
janaṃ na lāpayeyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Kayavikkaye na tiṭṭheyya,
          upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci,
          gāme ca nābhisajjeyya,
          lābhakamyā janaṃ na lāpayeyyā ti,

_________________________________


  Sn_IV,14.16(=930): Na ca katthitā3 siyā bhikkhu,
               na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya,
               pāgabbhiyaṃ na sikkheyya,
               kathaṃ viggāhikaṃ na katheyya. || Nidd_I.14:16 ||


     Na ca katthitā siyā bhikkhū ti. Idh'; ekacco katthī hoti vikat-
thī. So katthati4, aham asmi sīlasampanno ti vā, vatasam-
panno5 ti vā, sīlabbatasampanno ti vā, jātiyā vā gottena vā
kolaputtikena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā6
kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā
sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā vatthunā
uccākulā pabbajito ti vā mahābhogakulā pabbajito ti vā
uḷārabhogakulā pabbajito ti vā suttantiko ti vā vinaya-
dharo ti vā dhammakathiko ti vā āraññiko ti vā . . . pe . . .
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī ti vā katthati
vikatthati; evaṃ na vikattheyya vikatthaṃ pajaheyya
vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya, katthanā
ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto
visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti, na ca
katthitā siyā bhikkhu.
     Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyyā ti. Katamā payuttavācā?

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S lābhapaccayā.
2 Bp S lapanā.
3 Bp S kattikā and below.
4 Bp ad. vikatthati.
5 Si vatta-.
6 Bp S ad. ajjhenena vā.

[page 390]
390 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 930
Idh'; ekacco cīvarapayuttaṃ1 vācaṃ bhāsati, piṇḍapātapa-
yuttaṃ vācaṃ bhāsati, senāsanapayuttaṃ vācaṃ bhāsati,
gilānapaccayabhesajjaparikkhārapayuttaṃ vācaṃ bhāsati;
ayaṃ2 vuccati payuttavācā. Athavā cīvarahetu piṇḍapā-
tahetu senāsanahetu gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu
saccam pi bhaṇati, musā pi bhaṇati, pisuṇam pi bhaṇati,
apisuṇam pi bhaṇati, pharusam pi bhaṇati, apharusam pi
bhaṇati, samphappalāpam pi bhanati, asamphappalāpam
pi bhaṇati, mantā pi vācaṃ bhāsati; ayam pi vuccati payut-
tavācā. Athavā pasannacitto paresaṃ dhammaṃ deseti:
aho vata me dhammaṃ suṇeyyuṃ, sutvā ca dhammaṃ
pasīdeyyuṃ, pasannā ca me pasannākāraṃ kareyyun ti;
ayaṃ vuccati payuttavācā.
     Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyyā ti antamaso dhammade-
sanāvācaṃ upādāya payuttavācaṃ na bhāseyya na katheyya
na bhaṇeyya na dīpayeyya na vohareyya payuttavācaṃ
pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya;
payuttavācāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nis-
saṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vi-
hareyyā ti, na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya.
     Pāgabbhiyaṃ na sikkheyyā ti. Pāgabbhiyan ti tīṇi pāgab-
bhiyāni, kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ, vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ,
cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ. Katamaṃ kāyikaṃ pāgabhi-
yaṃ? Idh'; ekacco saṃghagato pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti, gaṇagato pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, bhoja-
nasālāya pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, jantāghare pi
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, udakatitthe pi kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ pavisanto pi kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ paviṭṭho pi kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ saṃghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idh'
ekacco saṃghagato acittikārakato there bhikkhū ghaṭṭayanto
pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisīdati, purato pi tiṭṭhati, purato
pi nisīdati, ucce pi āsane nisīdati, sasīsaṃ pārupitvā3 pi

--------------------------------------------------------------------------
1 S cīvaraṃ yuttaṃ.
2 S ad. pi.
3 Bp pārumpitvā, and below.

[page 391]
S.N. 930] Tuvaṭakasuttaniddeso. 391
nisīdati, ṭhitako pi bhaṇati, bāhāvikkhepako pi bhaṇati;
evaṃ saṃghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idh'
ekacco gaṇagato acittikārakato1 therānaṃ bhikkhūnaṃ
anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ, sa-upāhano caṅkamati,
nīce2 caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamā-
yaṃ3 caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati, ghaṭṭayanto
pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisīdati, purato pi tiṭṭhati, purato
pi nisīdati, ucce pi āsane nisīdati, sasīsaṃ pārupitvā pi
nisīdati, ṭhitako pi bhaṇati, bāhāvikkhepako pi bhaṇati;
evaṃ gaṅgato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ bhojanasālāya kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco bhojanasālāya acittikārakato4 there bhikkhū
anupakhajja nisīdati, nave pi bhikkhū āsanena paṭibāhati,
ghaṭṭayanto pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisīdati, purato pi
tiṭṭhati, purato pi nisīdati, ucce pi āsane nisīdati, sasīsaṃ
pārupitvā pi nisīdati, ṭhitako pi bhaṇati, bāhāvikkhepako pi
bhaṇati; evaṃ bhojanasālāya kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ das-
seti.
     Kathaṃ jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idh'
ekacco jantāghare acittikārakato there bhikkhū ghaṭṭayanto
pi tiṭṭhati, ghaṭṭayanto pi nisīdati, purato pi tiṭṭhati, purato
pi nisīdati, ucce pi āsane nisīdati, anāpucchā pi kaṭṭhaṃ
pakkhipati, anāpucchā pi dvāraṃ pidahati; evaṃ jantā-
ghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco udakatitthe acittikārakato there bhikkhū ghaṭ-
ṭayanto pi otarati, purato pi otarati, ghaṭṭayanto pi nhāyati,
purato pi nhāyati, upari pi nhāyati, ghaṭṭayanto pi uttarati,
purato pi uttarati; evaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhi-
yaṃ dassati.
     Kathaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti? Idh'; ekacco antaragharaṃ pavisanto acittikāra-
kato there bhikkhū ghaṭṭayanto pi gacchati, purato pi
gacchati, vokkamma pi therānaṃ bhikkhūnaṃ purato

--------------------------------------------------------------------------
1 S ācittikārakārakato sic.
2 Bp S ad. caṅkame.
3 Bp chamāya.
4 S ācittikākārakato.

[page 392]
392 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 930
gacchati, evaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgab-
bhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti? Idh'; ekacco antaragharaṃ paviṭṭho na pavisa
bhante ti vuccamāno pavisati, na tiṭṭha bhante ti vucca-
māno tiṭṭhati, na nisīda bhante ti vuccamāno nisīdati, ano-
kāsam1 pi pavisati, anokāse pi tiṭṭhati, anokāse pi nisī-
dati; yāni2 tāni honti kulānaṃ3 ovarakāni gūḷhāni ca paṭic-
channāni ca, yattha kulitthiyo kuladhītāyo kulasuṇhāyo
kulakumāriyo nisīdanti, tattha pi sahasā pavisati, kumāra-
kassa 4pi sīsaṃ4 parāmasati; evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti; idaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ.
     Katamaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idh'; ekacco saṃ-
ghagato pi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, gaṇagato pi
vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ paviṭṭho
pi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ saṃghagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti?
Idh'; ekacco saṃghagato acittikārakato there bhikkhū anā-
pucchā5 vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ
dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ visajjeti, pātimokkhaṃ uddi-
sati, ṭhitako pi bhaṇati, bāhāvikkhepako pi bhaṇati; evaṃ
saṃghagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idh'
ekacco gaṇagato acittikārakato there bhikkhū anāpucchā
vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ
bhaṇati, pañhaṃ visajjeti ṭhitako pi bhaṇati; bāhāvikkhe-
pako pi bhaṇati; ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakā-
naṃ upāsikānaṃ dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ visajjeti,
ṭhitako pi bhaṇati, bahāvikkhepako pi bhaṇati; evaṃ gaṇa-
gato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
     Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti? Idh'; ekacco antaragharaṃ paviṭṭho itthiṃ vā
kumāriṃ vā6 āha: itthannāme itthaṃgotte kiṃ atthi?
Yāgū atthi, bhattaṃ atthi, khādanīyaṃ atthi? Kiṃ pivis-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp anokāse.
2 Bp S ad. pi.
3 Bp kusenaṃ; S kūlālaṃ.
4-4 Bp S sīsam pi.
5 Bp S anāpucchaṃ.
6 Bp evaṃ; S ad. evaṃ.

[page 393]
S.N. 930] Tuvaṭakasuttaniddeso. 393
sāma, kiṃ bhuñjissāma, kiṃ khādissāma, kiṃ vā atthi,
kiṃ vā me dassathā? ti vilappati1; evaṃ antaragharaṃ
paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti; idaṃ vācasikaṃ
pāgabbhiyaṃ.
     Katamaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idh'; ekacco na
uccākulā pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ
sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, 2na mahākulā pabbajito
samāno2, na mahābhogakulā pabbajito samāno3, 4na uḷā-
rabhogakulā pabbajito samāno4 uḷārabhogakulā pabbaji-
tena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena; na suttan-
tiko samāno suttantikena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti
cittena; na vinayadharo samāno, na dhammakathiko 4sa-
māno, na4 āraññiko samāno5, na paṃsukūliko samāno, na
tecīvariko samāno, na sapadānacāriko samāno, na khalu-
pacchābhattiko samāno, na nesajjiko samāno, na yathā-
santhatiko samāno yathāsanthatikena saddhiṃ sadisaṃ
attānaṃ karoti cittena; na paṭhamassa jhānassa lābhī sa-
māno paṭhamassa jhānassa lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attā-
naṃ karoti cittena; na dutiyassa jhānassa 2lābhī samāno2,
na tatiyassa jhānassa 2lābhī samāno2, na catutthassa jhā-
nassa lābhī samāno, na ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī
samāno, na viññāṇañcāyatanasamāpattiyā 2lābhī samāno2,
na ākiñcaññāyatanasamāpattiyā 2lābhī samāno2, na neva-
saññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno nevasaññā-
nāsaññāyatanasamāpattiyā lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attā-
naṃ karoti cittena; idaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ. Pāgab-
bhiyaṃ na sikkheyyā ti; pāgabbhiyaṃ na sikkheyya6 na
ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyya, pāgab-
bhiyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyya; pāgabbhiyā ārato assa virato paṭivirato nik-
khanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena
cetasā vihareyyā ti, pāgabbhiyaṃ na sikkheyya.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S vippalapati.
2-2 Bp S om.
3 Bp S ad. mahābhogakulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ
karoti cittena.
4-4 S om.
5 Bp S ad. na piṇḍapātiko samāno.
6 Bp ad. na careyya.

[page 394]
394 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 930
     Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyyā ti. Katamā viggāhi-
kakathā? Idh'; ekacco evarūpiṃ kathaṃ kattā hoti, na
tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi . . . pe . . . nibbe-
dhehi vā sace pahosī ti. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Vig-
gāhikāya kho Moggallāna kathāya sati kathābāhullaṃ pāṭi-
kaṃkhaṃ, kathābāhulle sati uddhaccaṃ, uddhatassa asaṃ-
varo, asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā ti.
     Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyyā ti viggāhikakathaṃ
na katheyya na bhaṇeyya na dīpayeyya1 na vohareyya,
viggāhikakathaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya ana-
bhāvaṃ gameyya; viggāhikakathāya ārato assa virato paṭi-
virato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimari-
yādikatena cetasā vihareyyā ti, kathaṃ viggāhikam na
kathayeyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Na ca katthitā2 siyā bhikkhu,
          na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya,
          pāgabbhiyaṃ na sikkheyya,
          kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.17(=931): Mosavajje na niyyetha,
               sampajāno saṭhāni na kayirā,
               atha jīvitena paññāya
               sīlabbatena nāññam atimaññe. || Nidd_I.14:17 ||



     Mosavajje na niyyethā ti mosavajjaṃ vuccati musāvādo.
Idh'; ekacco sabhaggato vā parisaggato vā . . . pe . . .
āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti; idaṃ
vuccati mosavajjaṃ. Api ca tīh'; ākārehi musāvādo hoti,
pubb'3eva tassa3 hoti musā bhaṇissan ti, bhaṇantassa
hoti musā bhaṇāmī ti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitan
ti; imehi tīh'; ākārehi musāvādo hoti. Api ca catūh'; ākārehi
pañcah'; ākārehi chah'; ākārehi sattah'; ākārehi aṭṭhah'; ākā-
rehi musāvādo hoti, pubb'3eva tassa3 hoti musā bhaṇissan
ti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇamī ti, bhaṇitassa hoti musā

--------------------------------------------------------------------------
* A. iv, 87.
1 Bp dīpeyya.
2 Si vikatthitā; Bp kattitā (?); S kathikā.
3-3 Bp evāssa.

[page 395]
S.N. 931] Tuvaṭakasuttaniddeso. 395
mayā bhaṇitan ti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ
vinidhāya ruciṃ vinidhāya saññaṃ vinidhāya bhāvaṃ;
imehi aṭṭhah'; ākārehi musāvādo hoti. Mosavajje na niy-
yethā ti mosavajje1 2na niyyeyya2, mosavajjaṃ pajaheyya
vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya; mosavajjā
ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto
visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti, mosa-
vajje na niyyetha.
     Sampajāno saṭhāni na kayirā ti. Katamaṃ sāṭheyyaṃ?
Idh'; ekacco saṭho hoti parisaṭho. Yaṃ tattha saṭhaṃ
saṭhatā sāṭheyyaṃ, kakkaritā3 kakkariyaṃ parikkhattatā
parikattiyaṃ; idaṃ vuccati sāṭheyyaṃ. Sampajāno sa-
ṭhāni na kayirā ti sampajāno hutvā sāṭheyyaṃ na kareyya
na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya;
sāṭheyyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyya sāṭheyyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto
nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā
vihareyyā ti, sampajāno saṭhāni na kayirā.
     Atha jīvitena paññāya sīlabbatena nāññaṃ atimaññe ti.
Athā ti padasandhi . . . pe . . . 4padānupubbatā-m-etaṃ,
athā ti4. Idh'; ekacco lūkhajīvikaṃ5 jīvanto paraṃ paṇī-
tajīvikaṃ5 jīvantaṃ atimaññati: kiṃ panāyaṃ bahullā-
jīvo6 sabbaṃ saṃbhakkhati, seyyathīdaṃ mūlabījaṃ
khandhabījaṃ phalubījaṃ7 aggabījaṃ bījabījam eva pañ-
camaṃ asavicakkadantakuṭasamāṇappadhanātiṇṇo8? ti.
So tāya lūkhajīvikāya9 paraṃ paṇītajīvikaṃ5 jīvantaṃ
atimaññati. Idh'; ekacco paṇītajīvikaṃ jīvanto paraṃ
lūkhajīvikaṃ5 jīvantaṃ atimaññati: kiṃ panāyaṃ appa-
puñño appesakkho na lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna-
paccayabhesajjaparikkhārānan? ti. So tāya paṇītajīvikā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. na nissāyeyya.
2-2 S om.
3 Bp S -ratā.
4-4 Bp S om.
5 Bp S -taṃ.
6 Bp S bahulā-.
7 Si phala-. Cf. the list in D. i. 5.
8 Bp asanīvicakkadantakuṭaṃ samāṇappadhānenā; S -dhānenā.
9 Bp S -tāya.

[page 396]
396 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 931
ya1 paraṃ lūkhajīvikaṃ2 jīvantaṃ atimaññati. Idh'
ekacco paññāsampanno hoti. So puṭṭho pañhaṃ visajjeti;
tassa evaṃ hoti: aham asmi paññāsampanno, ime pan'; aññe
na paññāsampannā ti. So tāya paññāsampadāya paraṃ
atimaññati. Idh'; ekacco sīlasampanno hoti, pātimokkha-
saṃvarasaṃvuto viharati3, ācāragocarasampanno aṇumat-
tesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Tassa evaṃ hoti: aham asmi sīlasampanno, ime pan'; aññe
bhikkhū dussīlā pāpadhammā ti. So tāya sīlasampadāya
paraṃ atimaññati. Idh'; ekacco vattasampanno4 āraññiko
vā piṇḍapātiko vā paṃsukūliko vā tecīvariko vā5 khalu-
pacchābhattiko vā nesajjiko vā yathāsanthatiko vā. Tassa
evaṃ hoti: aham asmi vattasampanno4, ime pan'; aññe na
vattasampannā4 ti. So tāya vattasampadāya4 paraṃ 6 ati-
maññatī ti6, atha jīvitena paññāya sīlabbattena.
     Nāññam atimaññe ti lūkhajīvikāya vā paṇītajīvikāya vā
paññāsampadāya vā sīlasampadāya vā vattasampadāya4
vā paraṃ nātimaññeyya nāvajāneyya na tena mānaṃ
janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiro
ti, atha jīvitena paññāya sīlabbatena nāññam atimaññe.
     Ten'; āha Bhagavā:

          Mosavajje na niyyetha,
          sampajāno saṭhāni na kayirā,
          atha jīvitena paññāya
          sīlabbatena nāññam atimaññe ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.18(=932): Sutvā dūsito7 8bahuṃ vācaṃ8
               samaṇānaṃ vā puthuvacanānaṃ9
               pharusena ne10 na pativajjā,
               na hi santo paṭisenikaronti11. || Nidd_I.14:18 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp -tāya and below.
2 Bp -taṃ.
3 S hoti.
4 Bp S vata-.
5 Bp S ad. sapadānacāriko vā.
6-6 Bp S atimaññati.
7 PTS rusito.
8-8 Bp S bahuvācaṃ, and below.
9 S puthujjanānaṃ, and below; Si vḷ. puthujjānaṃ.
10 Bp S om., and below.
11 Si -karoti, and below.

[page 397]
S.N. 932] Tuvaṭakasuttaniddeso. 397
     Sutvā dūsito bahuṃ vācaṃ samaṇānaṃ vā puthuvacanā-
nan ti. Dūsito ti dūsito khuṃsito ghaṭṭito vambhito gara-
hito upavadito. Samaṇānan ti ye keci ito bahiddhā parib-
bājupagatā paribbājasamāpannā. Puthuvacanānan ti khat-
tiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pab-
bajitā ca devā1 ca manussā ca. Te bahukāhi vācāhi aniṭ-
ṭhāhi akantāhi amanāpāhi akkoseyyuṃ2 paribhāseyyuṃ
roseyyuṃ viroseyyuṃ3 heṭheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ
upaghāteyyuṃ upaghātaṃ kareyyuṃ. Tesaṃ bahuṃ vā-
caṃ aniṭṭhaṃ akantaṃ amanāpaṃ sutvā suṇitvā uggahitvā
upadhārayitvā upalakkhitvā4 ti, sutvā dūsito bahuṃ vā-
caṃ samaṇānaṃ vā puthuvacanānaṃ.
     Pharusena ne na pativajjā ti. Pharusenā ti pharusena5
kakkhaḷena. Na pativajjā ti na patibhaṇeyya akkosantaṃ
na paccakkoseyya, rosantaṃ 6na patiroseyya6, bhaṇḍanaṃ
na patibhaṇḍeyya, na kalahaṃ kareyya, na bhaṇḍanaṃ
kareyya, na viggahaṃ kareyya, na vivādaṃ kareyya, na
medhagaṃ kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedha-
gaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya {anabhāvaṃga-
meyya}, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa
virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃ-
yutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti, pharusena ne
na pativajjā.
     Na hi santo paṭisenikarontī ti. Santo ti rāgassa santattā
santo, dosassa mohassa kodhassa upanāhassa . . . pe . . .
sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā vūpasa-
mitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā
santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddho ti, santo.
Na hi santo paṭisenikarontī ti santo paṭiseniṃ paṭimallaṃ
paṭikaṇṭaṃ 7na karonti7 paṭipakkhaṃ na karonti8 na

--------------------------------------------------------------------------
1 S devatā.
2 S -aṃ and so on.
3 Bp S ad. hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ (S -aṃ).
4 Bp S -khayitvā.
5 Si om.
6-6 Bp S na-ppaṭi-.
7-7 Bp S om.; Si na karoti.
8 Si karoti.

[page 398]
398 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 932
janenti1 na sañjanenti1 na nibbattenti1 nābhinibbattentī1
ti, na hi santo paṭisenikaronti1. Ten'; āha Bhagavā:

          Sutvā dūsito bahuṃ vācaṃ
          samaṇānaṃ vā puthuvacanānaṃ
          pharusena ne na pativajjā,
          na hi santo paṭisenikarontī ti.

_________________________________


  Sn_IV,14.19(=933): Etañ ca dhammam aññāya
               vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe,
               santī ti nibbutiṃ ñatvā
               sāsane Gotamassa na-ppamajjeyya2. || Nidd_I.14:19 ||


     Etañ ca dhammam aññāyā ti. Etan ti ācikkhitaṃ desi-
taṃ paññāpitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaṭaṃ vibhattaṃ uttānīka-
taṃ pakāsitaṃ. Dhammam aññāyā ti jānitvā tulayitvā
tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā ti, evam pi etañ
ca dhammam aññāya. Athavā samañ ca visamañ ca pa-
thañ ca vipathañ ca sāvajjañ ca anavajjañ ca hīnañ ca paṇī-
tañ ca kaṇhañ ca sukkañ ca viññūgarahitañ ca viññūpasaṭ-
ṭhañ ca dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vi-
bhāvayitvā vibhūtaṃ katvā ti, evam pi etañ ca dhammam
aññāya. Athavā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apac-
canīkapaṭipadaṃ3 dhammānudhammapaṭipadaṃ sīlesu pari-
pūrikāritaṃ indriyesu guttadvārataṃ bhojane mattaññu-
taṃ jāgariyānuyogaṃ satisampajaññaṃ cattāro satipaṭ-
ṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhippāde pañc'
indriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgi-
kaṃ maggaṃ nibbānañ ca nibbānagāminiñ ca paṭipadaṃ
dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā ti, evam pi etañ ca dhammam aññāya.
     Vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe ti. Vicinan ti vici-
nanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vi-
bhūtaṃ karonto. Sabbe saṃkhārā aniccā ti . . . pe . . . yaṃ-
kiñci samudayadhammaṃ sabban taṃ nirodhadhamman ti

--------------------------------------------------------------------------
1 Si (Bp?) -eti (-etī).
2 Bp na pamajjheyya.
3 Bp S ad. anvattapaṭipadaṃ (S anatta-).

[page 399]
S.N. 933] Tuvaṭakasuttaniddeso. 399
vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto
vibhūtaṃ karonto ti, vicinaṃ bhikkhu. Sadā ti sadā sab-
badā sabbakālaṃ . . . pe . . . pacchime vayokhandhe.
Sato ti catūhi kāraṇehi sato kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhā-
naṃ bhāvento . . . pe . . . so vuccati sato. Sikkhe ti
tisso sikkhā1, adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññā-
sikkhā . . . pe . . . ayaṃ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sik-
khā1 āvajjanto sikkheyya . . . pe . . . sikkheyya ācareyya
samācareyya samādāya vatteyyā ti, vicinaṃ bhikkhu sadā
sato sikkhe.
     Santī ti nibbutiṃ ñatvā ti rāgassa nibbutiṃ santī ti ñatvā,
dosassa mohassa . . . pe . . . sabbākusalābhisaṃkhārā-
naṃ nibbutiṃ santī ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā ti, santī ti nibbutiṃ ñatvā
     Sāsane Gotamassa na-ppamajjeyyā ti Gotamasāsane bud-
dhasāsane jinasāsane tathāgatasāsane devasāsane arahan-
tasāsane na-ppamajjeyyā ti sakkaccakārī assa sātaccakārī
aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittachando anikkhitta-
dhuro appamatto2 kusalesu dhammesu. Kadāhaṃ aparipū-
raṃ vā sīlakkhandhaṃ paripureyyaṃ . . . pe . . . apari-
pūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paññākkhandhaṃ vimuttik-
khandhaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandaṃ? Kadāhaṃ apa-
riññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese
pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchi-
kataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyyan? ti. Yo tattha chando
ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca thāmo ca appaṭivānī ca
satisampajaññañ3 ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anu-
yogo appamādo kusalesu dhammesu ti, sāsane Gotamassa
na-ppamajjeyya.
     Ten'; āha Bhagavā:

          Etañ ca dhammam aññāya
          vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe,
          santī ti nibbutiṃ ñatvā
          sāsane Gotamassa na-ppamajjeyyā ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S -āyo.
2 Bp S om.
3 Bp S sati ca sam-.

[page 400]
400 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 934

  Sn_IV,14.20(=934): Abhibhū hi so anabhibhūto
               sakkhidhammaṃ anītiham adassī1
               tasmā hi tassa Bhagavato
               sāsane appamatto sadā namassam
anusikkhe ti Bhagavā ti. || Nidd_I.14:20 ||


     Abhibhū hi so anabhibhūto ti. 2Abhibhū ti rūpābhibhū
saddābhibhū gandhābhibhū rasābhibhū phoṭṭhabbābhibhū
dhammābhibhū2, anabhibhūto kehici kilesehi; abhibhū3 hi4
pāpake akusale dhamme saṃkilesike ponobbhavike sadare
dukkhavipāke āyatiṃ 5jātijarāmaraṇiye ti5, abhibhū hi so
anabhibhūto. Sakkhidhammaṃ anītiham adassī ti. Sak-
khi dhamman ti na6 itihitihaṃ na6 itikiriyāya7 na param-
parāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na
ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakhantiyā sāmaṃ sa-
yam abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ addasi ad-
dakkhi apassi paṭivijjhī ti, sakkhidhammaṃ anītiham adassī.
     Tasmā hi tassa Bhagavato sāsane ti. 8Tasmā ti8 tasmā
taṃkāraṇā taṃhetu taṃpaccayā taṃnidānā. Tassa Bhaga-
vato sāsane ti tassa Bhagavato sāsane gotamasāsane9 bud-
dhasāsane jinasāsane tathāgatasāsane devasāsane arahanta-
sāsane ti, tasmā hi10 tassa Bhagavato sāsane. Appamatto
sadā namassam anusikkhe ti Bhagavā ti appamatto ti sak-
kaccakārī11 assa sātaccakārī aṭṭhitakārī11 appamatto12 ku-
salesu dhammesu. Sadā ti sadā sabbadā13 . . . pe . . .
pacchime vayokhandhe. Namassan ti kāyena vā namas-
samāno vācāya vā namassamāno cittena vā namassamāno
anvatthapaṭipattiyā namassamāno dhammānudhammapaṭi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp addasi and below.
2-2 Si abhibhūtarūpā abhibhūtasaddhā abhibhūtagandhā abhibhūtarasā
abhibhūtaphaṭṭhabbā abhibhūtadhammā abhibhū.
3 Bp S abhibho.
4 Bp sinehine; S pane.
5-5 S -nīyehi.
6 S om.
7 Si itikirāya.
8-8 Si om.
9 S gotamassa s-.
10 Bp S om.
11-11 Bp pe; S assa sā- pe.
12 Bp S appamādo.
13 Bp S ad. sabbakālaṃ.

[page 401]
S.N. 934] Tuvaṭakasuttaniddeso. 401
pattiyā1 namassamāno sakkāramāno garukārayamāno māna-
yamāno pūjayamāno apacāyamāno. Anusikkhe ti2 ti tisso
sikkhā3, adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā
. . . pe . . . ayaṃ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhā3
āvajjanto sikkheyya . . . pe . . . sacchikātabbaṃ sacchi-
karonto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vat-
teyya. Bhagavā ti gāravādhivacanaṃ . . . pe . . . sacchi-
kā paññatti yadidaṃ Bhagavā ti, appamatto sadā namas-
sam anusikkhe ti Bhagavā ti2. Ten'; āha Bhagavā:

          Abhibhū hi so anabhibhūto
          sakkhidhammaṃ anītiham adassī
          tasmā hi tassa Bhagavato
          sāsane appamatto sadā namassam anusikkhe ti Bhagavā ti.


CUDDASAMO2 TUVAṬAKASUTTANIDDESO NIṬṬHITO4.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. vā.
2 Bp S om.
3 Bp S sikkhāyo.
4 Bp S samatto cuddasamo.

[page 402]
402
PAṆṆARASAMO1 ATTADAṆḌASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,15.1(=935): Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ janaṃ pas-
satha medhagaṃ3,
               saṃvegaṃ kittayissāmi yathā saṃ-
vijitaṃ mayā. || Nidd_I.15:1 ||


     Attadaṇḍā bhayaṃ jātan ti. Daṇḍā ti tayo daṇḍā, kāya-
daṇḍo vacīdaṇḍo manodaṇḍo4. Tividhaṃ kāyaduccaritaṃ
kāyadaṇḍo. Catuvidhaṃ5 vacīduccaritaṃ vacīdaṇḍo. Ti-
vidhaṃ manoduccaritaṃ manodaṇḍo. Bhayan ti dve bha-
yāni, diṭṭhadhammikañ ca bhayaṃ samparāyikañ ca bha-
yaṃ.
     Katamaṃ diṭṭhadhammikaṃ bhayaṃ? Idh'; ekacco kā-
yena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā
duccaritaṃ carati, pāṇam pi hanati, adinnam pi ādiyati,
sandhim pi chindati, nillopam6 pi harati, ekāgārikam pi
karoti, paripanthe pi tiṭṭhati paradāram pi gacchati, musā
pi bhaṇati. Tam enaṃ gahetvā rañño dassenti, ayaṃ7
deva coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī8
ti. Tam enaṃ rājā paribhāsati; so paribhāsapaccayā9
pi10 dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ duk-
khadomanassaṃ kuto tassa? Attadaṇḍato11 jātaṃ sañjā-
taṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ. Ettakena pi
rājā na tussati. Tam enaṃ rājā12 bandhāpeti anduban-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp S attadaṇḍasutti-anukkaṭi.
3 S -kaṃ, and below.
4 S ad. ti.
5 Bp S catubbidhaṃ.
6 S nillomaṃ.
7 Bp S ad. te.
8 Bp palohī.
9 Bp ad. bhayam; S paribhāsaccabhayam.
10 Bp om.
11 S attano.
12 S ad. bandhaṃ.

[page 403]
S.N. 935] Attadaṇḍasuttaniddeso. 403
dhanena1 vā rajjubandhanena vā saṃkhalikabandhanena2
vettabandhena vā latābandhanena vā pekkhabandhanena vā
parikkhepabandhanena3 vā gāmabandhanena vā4 nagara-
bandhanena vā raṭṭhabandhanena vā janapadabandhanena
vā antamaso savacanīyam pi karoti, na te labbhā ito pakka-
mitun ti. So bandhanapaccayā pi dukkhadomanassaṃ
{paṭisaṃvedeti}. Etaṃ bhayaṃ dukkhadomanassaṃ kuto
tassa? Attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbat-
taṃ5 pātubhūtaṃ. Ettakena pi rājā na tussati. 6Tam
enaṃ6 rājā tassa dhanaṃ āharāpeti sataṃ vā sahassaṃ vā.7
So dhanajānipaccayā pi dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvedeti.
Etaṃ bhayaṃ dukkhadomanassaṃ kuto tassa? Attadaṇḍato
jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ.
Ettakena pi rājā na tussati. Tam enaṃ rājā vividhā kam-
makāraṇā kārāpeti, kasāhi pi tāḷeti8, vettehi pi tāḷeti8, aḍ-
ḍhadaṇḍakehi pi tāḷeti8, hattham pi chindati8, pādam pi
chindati, hatthapādam pi chindati, kaṇṇam pi chindati,
nāsam pi chindati, kaṇṇanāsam pi chindati, vilaṅgathāla-
kam pi karoti9, saṃkhamuṇḍakam pi karoti, rāhumukham
pi karoti jotimālakam pi karoti, hatthapajjotikam pi karoti,
erakavattikam10 pi karoti, cirakavāsikam pi karoti, eṇey-
yakam pi karoti, baḷisamaṃsikam pi karoti, kahāpaṇikam
pi karoti, khārāpatacchikam pi karoti, palighaparivattikam
pi karoti, palālapīṭhakam pi karoti, tattena pi telena osiñ-
cati11, sunakhehi pi khādāpeti11, jīvantam pi sūle uttāseti8,
asinā pi sīsaṃ chindati. So kammakāraṇapaccayā pi duk-
khadomanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ dukkhado-
manassaṃ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbat-
taṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ. Rājā imesaṃ catunnaṃ
daṇḍānaṃ issaro. So sakena kammena kāyassa bhedā pa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp addab-.
2 S ad. vā.
3 Bp S pakkhepa-.
4 Bp ad. nigamabandhanena [va].
5 S om.
6-6 Bp S om.
7 Bp S ad. satasahassaṃ vā.
8 S -nti.
9 Bp S -nti, and so on below.
10 Bp erakaputtikam.
11 Bp S -nti.

[page 404]
404 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 935
raṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upa-
pajjati. Tam enaṃ nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nā-
ma kammakāraṇaṃ1 kārenti, 2tattaṃ ayokhilaṃ hatthe
gamenti2, tattaṃ ayokhilaṃ dutiye hatthe gamenti, tattaṃ
ayokhilaṃ pāde gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ dutiye pāde
gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ majjhe urasmiṃ gamenti. So
tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kā-
laṃ karoti, yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. Etaṃ
bhayaṃ dukkhadomanassaṃ kuto tassa? Attadaṇḍato jā-
taṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ.
Tam enaṃ nirayapālā saṃvesitvā3 kudhārīhi4 tacchenti.
So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva
kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. Tam
enaṃ nirayapālā uddhaṃ pādaṃ adhosiraṃ gahetvā vāsīhi
tacchenti. Tam enaṃ nirayapālā rathe yojetvā ādittāya
paṭhaviyā sampajjalitāya sañjotibhūtāya5 sārenti6 pi pac-
cāsārenti7 pi . . . pe . . . tam enaṃ nirayapālā mahantaṃ
aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sañjotibhūtaṃ8 āro-
penti pi oropenti pi . . . pe . . . tam enaṃ nirayapālā
uddhaṃ pādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā
pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sañjotibhūtāya. So
tattha phenuddehakaṃ paccati. So tattha phenuddeha-
kaṃ paccamāno sakim pi uddhaṃ gacchati, sakim pi adho
gacchati, sakim pi tiriyaṃ gacchati. So tattha dukkhā
tippā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṃ karoti, yāva
na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. Etaṃ bhayaṃ dukkhado-
manassaṃ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nib-
battaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ.
     *Tam enaṃ nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So
kho pana mahānirayo

--------------------------------------------------------------------------
*This, including the first two stanzas, is M. iii, 183; stanzas 1-3,
13 occur with variants in Jāt. v, 266, 1-3 in Mahāvastu i, 9.
1 Bp S kāraṇaṃ.
2-2 Bp om.
3 S -etvā.
4 S Si vḷ. kuṭhārīhi.
5 Bp Si vḷ. sajj-; S saj-.
6 Bp S Si vḷ. hārenti.
7 Bp S Si vḷ. paccāhār-.
8 Bp sajj-; S saj-, and below.

[page 405]
S.N. 935] Attadaṇḍasuttaniddeso. 405
     Catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito
     ayopākārapariyatto ayasā paṭikujjito.
     Tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā1
     samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
     Kadariyā tapanā ghorā accimanto durāsadā2,
     lomahaṃsanarūpā ca bhismā paṭibhayā dukkhā.
     Puratthimāya ca3 bhittiyā accikhandho samuṭṭhito,
     ḍahanto pāpakammante pacchimāya4 paṭihaññati.
     Pacchimāya ca bhittiyā accikhandho samuṭṭhito,
     ḍahanto5 pāpakammante puritthimāya patihaññati.
     Uttarāya ca bhittiyā accikhandho samuṭṭhito,
     ḍahanto pāpakammante dakkhiṇāya paṭihaññati.
     Dakkhiṇāya ca bhittiyā accikhandho samuṭṭhito,
     ḍahanto pāpakammante uttarāya paṭihaññati.
     Heṭṭhito ca samuṭṭhāya, accikhando bhayānako
     ḍahanto pāpakammante chadanasmiṃ paṭihaññati.
     Chadanamhā samuṭṭhāya accikhando bhayānako
     ḍahanto pāpakammante bhūmiyaṃ paṭihaññati.
     Ayokapālaṃ ādittaṃ santattaṃ jalitaṃ yathā,
     evaṃ Avīcinirayo, heṭṭhā upari passato.
     6Tattha sattā6 mahāluddā7, mahākibbisakārino,
     accantapāpakammantā paccanti na ca miyyare.
     8Jātaṃvedasamo kāyo tesaṃ nirayavāsinaṃ
     passa kammānaṃ daḷhattaṃ, na bhasmā honti na pi
masi.
     Puratthimena pi dhāvanti tato dhāvanti pacchato
     uttarena pi dhāvanti tato dhāvanti dakkhiṇaṃ8.
     Yaṃ yaṃ disam pi dhāvanti taṃ taṃ dvāraṃ pithīyati,
     abhinikkhamitāsā te sattā pāmokkhaṃ gavesino.
     Na te tato nikkhamituṃ labhanti kammapaccayā,
     tesañ ce pāpakammantaṃ avipakkaṃ kataṃ bahun ti.
Etaṃ bhayaṃ dukkhadomanassaṃ kuto tassa? Attadaṇḍato
jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si yuttā.
2 Si vḷ. kharā sadā.
3 Bp S om.
4 S pacchimā
5 Bp dahanto throughout.
6-6 S katasaddā.
7 Bp -luddhā.
8-8 S om.

[page 406]
406 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 935
Yāni ca nerayikāni dukkhāni, yāni ca tiracchānayonikāni
dukkhāni, yāni ca pittivisayikāni1 dukkhāni, yāni ca mā-
nusakāni2 dukkhāni, tāni kuto jātāni kuto sañjātāni kuto
nibbattāni kuto abhinibbattāni kuto pātubhūtāni? Attadaṇ-
ḍato jātāni sañjātāni nibbattāni abhinibbattāni pātubhū-
tānī ti, attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ.
     Janaṃ passatha medhagan ti. Janan ti khattiyā ca brā-
hmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā
ca manussā ca. 3Medhagan ti3 medhagaṃ janaṃ kalahaṃ
janaṃ viruddhaṃ janaṃ paṭiviruddhaṃ janaṃ āhataja-
naṃ4 paccāhatajanaṃ5 āghātitajanaṃ6 paccāghātitajanaṃ7
passatha dakkhatha oloketha nijjhāyetha upaparikkhathā
ti, janaṃ passatha medhagaṃ.
     Saṃvegaṃ kittayissāmī ti saṃvegaṃ ubbegaṃ utrāsaṃ8
bhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭanaṃ9 upaddavaṃ upasaggaṃ kit-
tayissāmi pakittayissāmi ācikkhissāmi desissāmi paññā-
pissāmi paṭṭhapissāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīka-
rissāmi pakāsissāmī ti, saṃvegaṃ kittayissāmi.
     Yathā saṃvijitaṃ mayā ti yathā mayā attāyeva10 saṃ-
vejito ubbejito saṃvegam āpādito ti, yathā saṃvijitaṃ ma-
yā. Ten'; āha Bhagavā:

          Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha meḍhagaṃ,
          saṃvegaṃ kittayissāmi yathā saṃvijitaṃ mayā ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.2(=936): Phandamānaṃ pajaṃ disvā macche
appodake yathā
               aññamaññehi byāruddhe disvā maṃ
bhayam āvisi. || Nidd_I.15:2 ||


     Phandamānaṃ pajaṃ disvā ti. Pajā ti sattādhivacanaṃ.
Pajaṃ tanhāphandanāya phandamānaṃ diṭṭhiphandanāya

--------------------------------------------------------------------------
1 S petti-, and below.
2 Bp S mānusikāni.
3-3 Bp S om.
4 Bp S āhataṃ j-.
5 Bp S paccāhataṃ j-.
6 Bp S āghātikaṃ j-.
7 Bp paccāghātikaṃ j-; S om.
8 Si uttrāsaṃ.
9 Bp ghattanaṃ; S ghaṭṭanaṃ.
10 Bp S attanā yeva attānaṃ.

[page 407]
S.N. 936] Attadaṇḍasuttaniddeso. 407
phandamānaṃ kilesaphandanāya phandamānaṃ duccarita-
phandanāya phandamānaṃ payogaphandanāya phanda-
mānaṃ vipākaphandanāya phandamānaṃ rattarāgena phan-
damānaṃ duṭṭhadosena phandamānaṃ mūḷhamohena phan-
damānaṃ vinibandhamānena phandamānaṃ parāmaṭṭha-
diṭṭhiyā phandamānaṃ vikkhepagata-uddhaccena1 phanda-
mānaṃ aniṭṭhaṅgatavicikicchāya2 phandamānaṃ thāma-
gatānusayehi3 phandamānaṃ lābhena phandamānaṃ alā-
bhena phandamānaṃ yasena phandamānaṃ ayasena phan-
damānaṃ pasaṃsāya phandamānaṃ nindāya phanda-
mānaṃ sukhena phandamānaṃ dukkhena phandamānaṃ
jātiyā phandamānaṃ jarāya phandamānaṃ byādhinā phan-
damānaṃ maraṇena phandamānaṃ sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsehi phandamānaṃ nerayikena dukkhena
phandamānaṃ tiracchānayonikena dukkhena phandamā-
naṃ pittivisayikena dukkhena phandamānaṃ mānusakena4
dukkhena phandamānaṃ5 gabbhokkantimūlakena6 duk-
khena gabbhaṭṭhitimūlakena7 dukkhena gabbhavuṭṭhāna-
mūlakena dukkhena jātass'; upanibandhikena dukkhena jā-
tassa parādheyyakena dukkhena attūpakkamena dukkhena
parūpakkamena dukkhena dukkhadukkhena saṃkhāraduk-
khena vipariṇāmadukkhena cakkhurogena dukkhena sota-
rogena ghānarogena jivhārogena kāyarogena sīsarogena kaṇ-
ṇarogena mukharogena dantarogena kāsena sāsena pinā-
sena ḍāhena jarena kucchirogena mucchāya pakkhandikāya
sūlāya visūcikāya kuṭṭhena gaṇḍena kilāsena sosena apa-
mārena danduyā8 kaṇḍuyā kacchuyā rakhasāya vitacchi-
kāya 9lohitena pittena9 madhumehena aṃsāya piḷakāya
bhagandalāya10 pittasamuṭṭhānehi11 ābādhehi semhasamuṭ-
ṭhānehi ābādhehi vātasamuṭṭhānehi ābādhehi sannipātikehi
ābādhehi utupariṇāmajehi ābādhehi visamaparihārajehi ābā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S -gataṃ ud-.
2 Bp S aniṭṭhagataṃ v- (S aniṭṭhā-).
3 Bp S thāmagataṃ anu-.
4 Bp S mānusikena.
5 Bp S ad. mānusikena.
6 Bp gabbe -o; S gabba-o-.
7 Bp S gabbe ṭhiti-.
8 Bp S dadduyā.
9-9 S lohitapittena.
10 Bp -lena.
11 Bp S -ena, and so on down to sītena.

[page 408]
408 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 936
dhehi opakkamikehi ābādhehi kammavipākajehi ābādhehi
sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya 1uccārena passāvena1
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena mātumaraṇena
dukkhena pitumaraṇena dukkhena bhātumaraṇena duk-
khena bhaginimaraṇena dukkhena2 dhītumaraṇena duk-
khena ñātimaraṇena dukkhena bhogabyasanena dukkhena
rogabyasanena dukkhena sīlabyasanena dukkhena diṭṭhi-
byasanena dukkhena phandamānaṃ samphandamānaṃ vip-
phandamānaṃ vedhamānaṃ pavedhamānaṃ sampavedha-
mānaṃ disvā ti3 passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā ti, phandamānaṃ pajaṃ disvā.
     Macche appodake yathā ti yathā macchā appodake parit-
todake4 udakapariyādāne kākehi vā kulalehi vā balākāya5
vā paripātiyāmānā ukkhipiyamānā khajjamānā phandanti
samphandanti vipphandanti vedhenti6 pavedhenti6 sam-
pavedhenti6; evam eva pajā taṇhāphandanāya phandanti
. . . pe . . . diṭṭhibyasanena dukkhena phandanti samphan-
danti vipphandanti vedhenti pavedhenti sampavedhentī ti,
macche appodake yathā.
     Aññamaññehi byāruddhe ti aññamaññaṃ sattā viruddhā
paṭiviruddhā āhatā paccāhatā āghātitā paccāghātitā; rājāno
pi rājūhi vivadanti, khattiyā pi khattiyehi vivadanti, brāh-
maṇā pi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatī pi gahapatīhi
vivadanti, mātā pi puttena vivadati, putto pi mātarā viva-
dati, pitā pi puttena vivadati, putto pi pitarā vivadati, bhā-
tā pi bhātarā vivadanti7, bhātā pi bhaginiyā vivadati, bha-
ginī pi bhātarā vivadati, sahāyo pi sahāyena vivadati. Te
tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhi pi
upakkamanti, leḍḍuhi pi upakkamanti, daṇḍehi pi upakka-
manti, satthehi pi upakkamanti. Te tattha maraṇam pi
gacchanti maraṇamattam pi dukkhan ti, aññamaññehi byā-
ruddhe.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S om.
2 Bp ad. puttamaraṇena dukkhena.
3 S ad. disvā.
4 Bp S om.
5 Bp S balākāhi.
6 Bp S -dhanti.
7 Bp ad. bhaginī pi bhaginiyā vivadati.

[page 409]
S.N. 937] Attadaṇḍasuttaniddeso. 409
     Disvā maṃ bhayam āvisī ti. Disvā ti disvā passitvā tula-
yitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, bhayaṃ pī-
ḷanaṃ ghaṭanaṃ1 upaddavo2 upasaggo3 āvisatī4 ti, disvā
maṃ bhayam āvisi. Ten'; āha Bhagavā:

          Phandamānaṃ pajaṃ disvā macche appodake yathā
          aññamaññehi byāruddhe disvā maṃ bhayam āvisī ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.3(=937): Samantam asāro loko, disā sabbā sa-
meritā,
               icchaṃ bhavanam attano nāddasā-
siṃ5 anositaṃ. || Nidd_I.15:3 ||


     Samantam asāro loko ti. 6Loko ti6 nirayaloko tiracchānayo-
niloko pittivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko
dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko 7paro loko7 sabrahma-
loko8 sadevaloko9; ayaṃ vuccati loko. Nirayaloko asāro
nissāro sārāpagato niccasārasārena10 vā sukhasārasārena11
vā attasārasārena12 vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā
avipariṇāmadhammena vā. Tiracchānayoniloko pittivisa-
yaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āya-
tanaloko ayaṃ loko paro loko sabrahmaloko sadevaloko
asāro nissāro sārāpagato13 niccasārasārena14 vā sukhasāra-
sārena15 vā attasārasārena16 va niccena vā dhuvena vā
sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Yathā17 naḷo18
asāro nissāro sārāpagato, yathā eraṇḍo asāro nissāro sārā-
pagato, yathā udumbaro asāro nissāro sārāpagato, yathā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ghaṭṭanaṃ.
2 Bp -vaṃ; S om.
3 Bp S -ggaṃ.
4 Bp S āvisī.
5 Bp S na-ddasāmi (S nand-), and below.
6-6 S Si om.
7-7 S paraloko, and below.
8 Bp S brahma-, and below.
9 Bp S deva-, and below.
10 S niccasāda-.
11 S sukhasāda-.
12 S atthasāda-.
13 Bp sārato.
14 S niccasāta-.
15 S sukhasāta-.
16 S attasāta-.
17 Bp S ad. pana.
18 S loko.

[page 410]
410 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 937
setagaccho asāro nissāro sārāpagato, yathā pālibhaddako1
asāro nissāro sārāpagato, yathā pheṇupiṇḍo2 asāro nissāro
sārāpagato, yathā udakapubbuḷaṃ3 asāraṃ nissāraṃ sārā-
pagataṃ, yathā marīci asārā nissārā sārāpagatā, yathā kad-
dalikhandho4 asāro nissāro sārāpagato, yathā māyā asārā
nissārā sārāpagatā; evam eva nirayaloko asāro nissāro sārā-
pagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasā-
rena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma-
dhammena vā; tiracchānayoniloko pittivisayaloko manus-
saloko . . . pe5 . . . sadevaloko asāro nissāro sārāpagato
niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā
niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena
vā; 6khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko para-
loko brahmaloko devaloko asāro nissāro sārāpagato nicca-
sārasārena vā sukhasārasāreṇa vā attasārasāreṇa vā nic-
cena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena
6 ti, samantam asāro loko. Disā sabbā sameritā ti.
Ye puratthimāya disāya saṃkhārā, te pi eritā sameritā
calitā ghaṭṭitā aniccatāya jātiyā anugatā jarāya anusaṭā
byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā dukkhe patiṭṭhitā
atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtā. Ye pacchimāya disāya
saṃkhārā, ye uttarāya disāya saṃkhārā, ye dakkhiṇāya
disāya saṃkhārā, ye puratthimāya anudisāya saṃkhārā, ye
pacchimāya anudisāya saṃkhārā, ye uttarāya anudisāya
saṃkhārā, ye dakkhiṇāya anudisāya saṃkhārā, ye heṭṭhimā-
ya disāya saṃkhārā, ye uparimāya disāya saṃkhārā, ye da-
sadisāsu7 saṃkhārā, te pi eritā sameritā calitā ghaṭṭitā anic-
catāya jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā
maraṇena abbhāhatā dukkhe patiṭṭhitā atāṇā aleṇā asa-
raṇā asaraṇībhūtā. Bhāsitam pi c'; etaṃ:

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp pari-; S pāri-.
2 Bp phenaṇa-.
3 Si pubbuḷkaṃ; S udakabubbulaṃ.
4 Bp S kadali-.
5 Bp S om.
6-6 Si om.
7 Bp S dasasu disāsu.

[page 411]
S.N. 937] Attadaṇḍasuttaniddeso. 411
     *Kiñcā pi cetaṃ jalatī vimānaṃ
     obhāsayaṃ uttariyaṃ1 disāya2
     rūpe raṇaṃ disvā sadā pavedhitaṃ,
     tasmā 3rūpe na3 ramati sumedho.
     *4Maccun'; abbhāhato4 loko jarāya parivārito
     taṇhāsallena otiṇṇo5 icchādhumāyiko6 sadā.
     *Sabbo ādīpito loko, sabbo loko pajopito7
     sabbo pajjalito loko sabbo loko pakampito ti;
disā sabbā sameritā.
     Icchaṃ bhavanam attano ti attano bhavaṃ8 tāṇaṃ leṇaṃ
saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ icchanto sādiyanto patthayanto
pihayanto abhijappanto ti, icchaṃ bhavanam attano.
     Nāddasāsiṃ anositan ti anajjhositaṃ na addasaṃ, 9aj-
jhositañ ñeva addasaṃ9; sabbaṃ yobbaññaṃ jarāya ositam,
sabbaṃ ārogyaṃ byādhinā ositaṃ, sabbaṃ jīvitaṃ mara-
ṇena ositaṃ, sabbaṃ lābhaṃ alābhena ositaṃ, sabbaṃ ya-
saṃ ayasena ositaṃ, sabbaṃ pasaṃsam nindāya ositaṃ,
sabbaṃ sukhaṃ dukkhena ositaṃ.
     *Lābho alābho yaso ayaso ca
     nindā ca pasaṃsā ca sukhadukkhañ ca
     ete aniccā manujesu dhammā
     asassatā vipariṇāmadhammā ti,
nāddasāsiṃ anositaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Samantam asāro loko, disā sabbā sameritā,
          icchaṃ bhavanam attano nāddasāsiṃ anositan ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, 148. ** Thag. 448; cf. Jāt. vi, 26. {dblcross} S. i, 133.
A. iv, 157.
1 Bp S uttarayaṃ.
2 Bp S om.
3-3 Bp S na rūpe.
4-4 Si maccubbhato; Bp S?
5 Si utiṇṇo.
6 Bp -ārito.
7 Bp padhumito; S pātupiko.
8 Bp S bhavanaṃ.
9-9 Bp S insert after ti.

[page 412]
412 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 938

  Sn_IV,15.4(=938): Osāne tveva1 byāruddhe disvā me
aratī ahu,
               ath'; ettha sallaṃ addakkhiṃ dudda-
saṃ hadayassitaṃ2. || Nidd_I.15:4 ||


     Osāne tveva1 byāruddhe ti. Osāne tvevā ti sabbaṃ yobbañ-
ñaṃ jarā osāpeti, sabbaṃ ārogyaṃ byādhi osāpeti, sabbaṃ
jīvitaṃ maraṇaṃ osāpeti, sabbaṃ lābhaṃ alābho osāpeti,
sabbaṃ yasaṃ ayaso osāpeti, sabbaṃ pasaṃsaṃ nindā
osāpeti, sabbaṃ sukhaṃ dukkhaṃ osāpetī ti, osāne tveva.
Byāruddhe ti yobbaññakāmā sattā jarāya paṭiviruddhā, āro-
gyakāmā sattā byādhinā paṭiviruddhā, jīvitukāmā sattā
maraṇena pativiruddhā, lābhakāmā sattā alābhena paṭivi-
ruddhā, yasakāmā sattā ayasena paṭiviruddhā, pasaṃsakā-
mā sattā nindāya paṭiviruddhā, sukhakāmā sattā dukkhena
viruddhā paṭiviruddhā āhatā paccāhatā āghāṭitā paccaghā-
ṭitā ti, osāne tveva byāruddhe.
     Disvā me aratī ahū ti. Disvā ti disvā passitvā tulayitvā
tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā ti, disvā. Me
aratī ti yā arati, yā anabhirati, yā anabhiramanā, yā ukkaṇ-
ṭhiyā3, yā paritasitā ahū ti, disvā me aratī ahu.
     Ath'; ettha sallaṃ addakkhin ti. Athā ti padasandhi . . .
pe . . . padānupubbatā-m-etaṃ, athā ti. Etthā ti sattesu.
Sallan ti satta sallāni, rāgasallaṃ dosasallaṃ mohasallaṃ
mānasallaṃ diṭṭhisallaṃ sokasallaṃ kathaṃkathāsallaṃ.
     Addakkhin ti addasaṃ addakkhiṃ apassiṃ paṭivijjhin ti,
ath'; ettha sallaṃ addakkhiṃ.
     Duddasaṃ hadayassitan ti. Duddasan ti duddasaṃ dud-
dakkhaṃ duppassaṃ dubbujjhaṃ duranubujjhaṃ duppa-
ṭivijjhaṃ. Hadayassitan ti hadayaṃ vuccati cittaṃ; yaṃ
cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāya-
tanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā ma-
noviññāṇadhātu. Hadayassitan ti hadayanissitaṃ cittanis-
sitaṃ4 cittasannissitaṃ cittena sahagataṃ sahajātaṃ saṃ-
saṭṭhaṃ sampayuttaṃ ekuppādaṃ ekanirodhaṃ ekavat-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si tve.
2 Bp S hadayaṃ sitaṃ, and below.
3 S ukkhandhayā.
4 Bp S cittasitaṃ.

[page 413]
S.N. 939] Attadaṇḍasuttaniddeso. 413
thukaṃ ekārammaṇan ti, duddasaṃ hadayassitaṃ. Ten'
ahā Bhagavā:

          Osāne tveva byāruddhe disvā me aratī ahu,
          ath'; ettha sallaṃ addakkhiṃ duddasaṃ hadayassitan ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.5(=939): Yena sallena otiṇṇo disā sabbā vi-
dhāvati,
               tam eva sallaṃ abbūyha na dhāvati,
               na sīdati. || Nidd_I.15:5 ||


     Yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvatī ti. Sallan ti
satta sallāni, rāgasallaṃ dosasallaṃ mohasallaṃ mānasal-
laṃ diṭṭhisallaṃ sokasallaṃ kathaṃkathāsallaṃ.
     Katamaṃ rāgasallaṃ? Yo rāgo sārāgo anunayo anuro-
dho nandi nandirāgo cittassa sārāgo . . . pe . . . abhij-
jhā lobho akusalamūlaṃ; idaṃ rāgasallaṃ.
     Katamaṃ dosasallaṃ? Anatthaṃ me acarī ti āghāto
jāyati, anatthaṃ me caratī ti āghāto jāyati, anatthaṃ me
carissatī ti āghāto jāyati . . . pe . . . caṇḍikkaṃ assuropo
anattamanatā cittassa; idaṃ dosasallaṃ.
     Katamaṃ mohasallaṃ? Dukkhe añāṇaṃ . . . pe . . .
dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya añāṇaṃ, pubbante añā-
ṇaṃ1, aparante añāṇaṃ2, pubbantāparante añāṇaṃ, idap-
paccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu añāṇaṃ; yaṃ
evarūpaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambo-
dho appaṭivedho asaṃgāhatā3 apariyogāhatā3 asamapek-
khatā4 apaccavekkhatā3 apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ
bālyaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo
avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjāsaṅgī moho akusa-
lamūlaṃ; idaṃ mohasallaṃ.
     Katamaṃ mānasallaṃ? Seyyo 'ham asmī ti māno,
sadiso 'ham asmī ti māno, hīno 'ham asmī ti māno; yo eva-
rūpo māno maññanā maññitattaṃ uṇṇati5 uṇṇamo5 dhajo
sampaggāho ketukamyatā cittassa; idaṃ mānasallaṃ.
     Katamaṃ diṭṭhisallaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S pe.
2 Bp S om.
3 Bp -nā.
4 Bp S asampekkhanā.
5 Si vḷ. unn-.

[page 414]
414 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 939
dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antagāhikā diṭ-
ṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhi-
kantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃ-
yojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo
micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho vi-
parittagāho1 vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ
yāthāvakan ti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni; idaṃ
diṭṭhisallaṃ.
     Katamaṃ sokasallaṃ? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa
bhogabyasanena vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭ-
ṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā-
phuṭṭhassa aññataraññatarena vā1 byasanena samannāga
tassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa
soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko antoḍāho
antopariḍāho cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ1;
idaṃ sokasallaṃ.
     Katamaṃ kathaṃkathāsallaṃ? Dukkhe kaṃkhā duk-
khasamudaye kaṃkhā dukkhanirodhe kaṃkhā dukkhaniro-
dhagāminiyā paṭipadāya kaṃkhā pubbante kaṃkhā apa-
rante kaṃkhā pubbantāparante kaṃkhā idappaccayatāpa-
ṭiccasamuppannesu dhammesu kaṃkhā; yā evarūpā kaṃ-
khā kaṃkhāyanā kaṃkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dve-
ḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā pa-
risappanā apariyogāhanā chambhitattaṃ cittassa manovile-
kho; idaṃ kathaṃkathāsallaṃ.
     Yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvatī ti rāgasallena otiṇṇo
viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato kāyena duccari-
taṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ
carati, pāṇam pi hanati, adinnam pi ādiyati, sandhim pi
chindati, nillopam pi harati, ekāgārikam pi karoti, paripanthe
pi tiṭṭhati, paradāram pi gacchati, musā pi bhaṇati; evam
pi rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito saman-
nāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati. Athavā2
rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samann-
āgato bhoge pariyesanto nāvāya mahāsamuddaṃ gacchati3,

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Cf. pp. 154-5.
3 Bp S pakkhandati.

[page 415]
S.N. 939] Attadaṇḍasuttaniddeso. 415
sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātāta-
pasiriṃsapasamphassehi rissamāno1, khuppipāsāya miyya-
māno2 Gumbhaṃ3 gacchati, Takkolaṃ gacchati, Takkasilaṃ
gacchati, Kālamukhaṃ gacchati, Maraṇapāraṃ4 gacchati, Ve-
suṅgaṃ gacchati, Verāpathaṃ5 gacchati, Javaṃ6 gacchati,
Tamaliṃ7 gacchati, Vaṅgaṃ8 gacchati, Eḷavaddhanaṃ9
gacchati, Suvaṇṇakūṭaṃ gacchati, Suvaṇṇabhūmiṃ gac-
chati, Tambapaṇṇiṃ10 gacchati, 11Suppāraṃ gacchati11, Bha-
rukacchaṃ12 gacchati, Suraṭṭhaṃ13 gacchati, Aṅgaṇekaṃ14
gacchati, Gaṅgaṇaṃ15 gacchati, Paramagaṅgaṇaṃ16 gacchati,
Yonaṃ gacchati, Paramayonaṃ17 gacchati, Allasaṇḍaṃ18
gacchati, Marukantāraṃ gacchati, Jaṇṇupathaṃ19 gacchati,
Ajapathaṃ gacchati, Meṇḍapathaṃ gacchati, Saṅkupa-
thaṃ gacchati, Chattapathaṃ gacchati, 20Vaṃsapathaṃ
gacchati20, Sakuṇapathaṃ gacchati, Mūsikāpathaṃ21 gac-
chati, Daripathaṃ gacchati, Vettādhāraṃ22 gacchati. Pa-
riyesanto na labhati, alābhamūlakam pi dukkhadomanas-
saṃ paṭisaṃvedeti. Pariyesanto labhati, laddhā ārakkha-
mūlakam pi dukkhadomanassaṃ {paṭisaṃvedeti}: kin ti
me bhoge n'; eva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na
aggi ḍaheyya, na udakaṃ vaheyya, na appiyā dāyādā harey-
yun ti. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhogā vippa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp phusiyamāno; S phussiyamāno.
2 Bp S pīḷiyamāno.
3 Si kumbhaṃ.
4 Bp parapūraṃ; S parapuraṃ.
5 Bp vepathaṃ; S veyavaṃ.
6 S evaṃ.
7 Si tambaliṅgaṃ (p. 154 kamaliṃ).
8 Codd. vaṅkaṃ.
9 Bp elabaddhanaṃ; S elabandhanaṃ.
10 S sampanniṃ.
11-11 Bp suppādakaṃ g-; S om.
12 Si bharukaṃ; S bhārūkaccaṃ.
13 Si suraddhaṃ; Bp sudaṭṭham; S suṭṭhaṃ.
14 Bp S aṅgalokaṃ.
15 Bp S taṅganaṃ.
16 Bp -taṅgaṇaṃ: S -taṅkanaṃ.
17 Si pinakaṃ; S vinakaṃ.
18 Bp sulaparaṃ; S sulapuraṃ.
19 Bp S suvaṇṇapathaṃ.
20-20 Si om.
21 Sic codd., p. 155 mūsika-.
22 Bp veṭṭacaraṃ; S veṭṭacāraṃ.

[page 416]
416 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 939
lujjanti, so vippayogamūlakam pi dukkhadomanassaṃ paṭi-
saṃvedeti; evam pi rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pa-
reto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati
saṃsarati, dosasallena mohasallena mānasallena otiṇṇo
viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato kāyena duc-
caritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā ducca-
ritaṃ carati, pāṇam pi hanati, adinnam pi ādiyati, sandhim
pi chindati, nillopam pi harati, ekāgārikam pi karoti, pari-
panthe pi tiṭṭhati, paradāram pi gacchati, musā pi bhaṇati;
evaṃ mānasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito
samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati. Diṭ-
ṭhisallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito saman-
nāgato acelako hoti muttācāro hatthāvalekhano1, na ehi-
bhadantiko2 na tiṭṭhabhadantiko3 nābhihaṭaṃ n'; uddissa-
kataṃ na nimantanaṃ sādiyati; so na kumbhimukhā paṭig-
gaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṃ
na daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ na dvinnaṃ bhuñ-
jamānānaṃ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantara-
gatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha
makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṃ na maṃsaṃ4 na
merayaṃ na thusodakaṃ pivati. So ekāgāriko vā5 hoti
ekālopiko, dvāgāriko vā5 hoti dvālopiko . . . pe . . . sat-
tāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissā pi dattiyā yāpeti,
dvīhi pi dattīhi yāpeti . . . pe . . . sattahi pi dattīhi yā-
peti. Ekāhikam pi āhāraṃ āhāreti, dvīhikam pi āhāraṃ
āhāreti . . . pe . . . sattāhikam pi āhāraṃ āhāreti; iti
evarūpaṃ aḍḍhamāsikam pi pariyāyabhattabhojanānuyo-
gam anuyutto viharati; evam pi diṭṭhisallena otiṇṇo viddho
phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati
sandhāvati saṃsarati. Athavā diṭṭhisallena otiṇṇo viddho
phuṭṭho pareto samohito samannāgato, so sākabhakkho vā
hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, dad-
dulabhakkho vā hoti, hatabhakkho vā hoti6, ācāmabhakkho

--------------------------------------------------------------------------
1 S hatthasallena khano.
2 S ehikhādantiko.
3 S tiṭṭhabhanantiko.
4 S ad. na suraṃ.
5 S om.
6 Bp S ad. kaṇabhakkho vā hoti; cf. D. i, 166.

[page 417]
S.N. 939] Attadaṇḍasuttaniddeso. 417
vā hoti, piññākabhakkho1 vā hoti2, tiṇabhakkho vā hoti,
gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavat-
taphalabhojī3; so sāṇāni pi dhāreti, masāṇāni4 pi dhāreti,
chavadussāni pi dhāreti, tirīṭāni5 pi dhāreti, ajināni pi
dhāreti, 6paṃsukūlāni pi dhāreti6, ajinakkhipam pi dhā-
reti, kusacīram pi dhāreti, vākacīram pi dhāreti, phalaka-
cīram pi dhāreti, kesakambalam pi dhāreti, ulūkapakkham7
pi dhāreti, kesamassulocako8 hoti, kesamassulocanānuyo-
gam anuyutto viharati, ubbhaṭṭhako pi hoti, āsanapaṭik-
khitto ukkuṭiko pi hoti, ukkuṭikappadhānam anuyutto
kaṇṭakāpassayiko pi hoti, kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti,
phalakaseyyam pi kappeti, thaṇḍilaseyyaṃ pi kappeti,
ekapassayiko9 pi hoti, rajojalladharo, abbhokāsiko pi hoti,
yathāsanthatiko pi hoti, vikaṭiko pi hoti, vikaṭabhojanā-
nuyogam anuyutto apānako pi hoti, apānabhattam anu-
yutto, sāyatatiyakam10 pi udakorohanānuyogam anuyutto
viharati; iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa11 ātāpanapa-
ritāpanānuyogam12 anuyutto viharati; evaṃ pi13 diṭṭhisal-
lena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato
dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati. Sokasallena otiṇ-
ṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato socati
kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa
imissāy'; eva Sāvatthiyā aññatarissā itthiyā mātā kālam akāsi.
Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyā ra-
thiyaṃ siṃghāṭakena siṃghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evam
āha: api me mātaraṃ addasatha, api me mātaraṃ addasa-
thā? ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāy'; eva Sāvatthiyā

--------------------------------------------------------------------------
* Untraced; or phraseology cf. M. i, 125.
1 Bp piññaka-; S pañcaka-.
2 Bp S ad. tilabhakkho vā hoti.
3 Bp S -bhojano.
4 S asāṇāni.
5 S ticīvarikāni.
6-6 Bp S place before tirīṭāni.
7 Bp S uluṅka-.
8 S ad. pi.
9 S ekaṃp-.
10 Bp S sayaṃt-.
11 Bp S kāya.
12 S ātāpanaparibhaganānuyogam.
13 Si om.

[page 418]
418 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 939
aññatarissā itthiyā pitā kālam akāsi, bhātā kālam akāsi,
bhaginī kālam akāsi, putto kālam akāsi, dhītā kālam akāsi,
sāmiko kālaṃ akāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā
khittacittā rathiyā rathiyaṃ siṃghāṭakena siṃghāṭakaṃ
upasaṅkamitvā evam āha: api me sāmikaṃ addasatha, api
me sāmikaṃ addasathā? ti.
     Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāy'; eva Sāvatthiyā añ-
ñatarassa purisassa mātā kālam akāsi. So tassā kālakiri-
yāya ummattako khittacitto rathiyā rathiyaṃ siṃghāṭa-
kena siṃghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evam āha: api me mā-
taraṃ addasatha, api me mātaraṃ addasathā? ti.
     Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāy'; eva Sāvatthiyā añña-
tarassa purisassa pitā kālam akāsi, bhātā kālam akāsi, bha-
ginī kālam akāsi, putto kālam akāsi, dhītā kālam akāsi,
pajāpatī kālam akāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako
khittacitto rathiyā rathiyaṃ siṃghāṭakena siṃghāṭakaṃ
upasaṅkamitvā evam āha: api me pajāpatiṃ addasatha,
api me pajāpatiṃ addasathā? ti.
     Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāy'; eva Sāvatthiyā añña-
tarā itthī ñātikulaṃ aggamāsi1. Tassā te ñātakā sāmikaṃ
acchinditvā aññassa dātukāmā. Sā ca naṃ na icchati.
Atha kho sā itthī sāmikaṃ etad avoca: ime maṃ2 ayyaput-
ta ñātakā taṃ3 acchinditvā aññassa dātukāmā, ubho ma-
yaṃ marissāmā ti. Atha kho so puriso taṃ itthiṃ dvidhā
chetvā attānaṃ opātesi, ubho pecca4 bhavissāmā ti, evaṃ
sokasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito saman-
nāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati.
     Kathaṃkathāsallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto sam-
ohito samannāgato saṃsayapakkhanno5 hoti vimatipak-
khanno5 dveḷhakajāto: ahosiṃ nu kho ahaṃ atītam addhā-
naṃ, na nu kho ahosiṃ atītam addhānaṃ, kiṃ nu kho aho-
siṃ atītam addhānaṃ, kathaṃ nu kho ahosiṃ atītam ad-
dhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ2 atītam ad-
dhānaṃ, bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatam addhānaṃ, na

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S agamāsi.
2 Bp S om.
3 Bp tava; S ca tava.
4 S pi ca.
5 Bp S -kkhandho.

[page 419]
S.N. 939] Attadaṇḍasuttaniddeso. 419
nu kho bhavissāmi anāgatam addhānaṃ, kiṃ nu kho bhavis-
sāmi anāgatam addhānaṃ, kathaṃ nu kho bhavissāmi
anāgatam addhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho
ahaṃ anāgatam addhānan? ti; etarahi paccuppannam addhā-
naṃ ajjhattaṃ kathaṃkathī hoti: ahaṃ nu kho 'smi no nu
kho 'smi kiṃ nu kho 'smi, kathaṃ nu kho 'smi1; satto kuto
āgato, so kuhiṃ gāmī bhavissatī? ti, evaṃ kathaṃkathāsal-
lena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato
dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati. Te ca salle abhi-
saṃkharoti, te salle abhisaṃkharonto sallābhisaṃkhārava-
sena puratthimadisaṃ2 dhāvati, pacchimadisaṃ3 dhāvati,
uttaradisaṃ dhāvati, dakkhiṇadisaṃ dhāvati; te sallābhi-
saṃkhārā appahīnā, sallābhisaṃkhārānaṃ appahīnattā ga-
tiyā dhāvati, niraye dhāvati, tiracchānayoniyā dhāvati,
pittivisaye dhāvati, manussaloke dhāvati, devaloke dhā-
vati, gatiyā gatiṃ upapattiyā upapattim paṭisandhiyā
paṭisandhiṃ bhavena bhavaṃ saṃsārena saṃsāraṃ vaṭ-
ṭena vaṭṭaṃ dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsaratī ti,
yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvati.
     Tam eva sallaṃ abbuyha na dhāvati na sīdatī ti tam eva
rāgasallaṃ dosasallaṃ mohasallaṃ4 diṭṭhisallaṃ sokasallaṃ
kathaṃkathāsallaṃ abbuyha abbuhitvā5 uddharitvā sam-
uddharitvā uppādayitvā samuppādayitvā pajahitvā vino-
ditvā6 byantīkaritvā anabhāvaṃ gamitvā7 n'; eva purat-
thimadisaṃ8 dhāvati, na pacchimadisaṃ dhāvati, na utta-
radisaṃ dhāvati, na dakkhiṇadisaṃ dhāvati; te sallābhi-
saṃkhārā pahīnā sallābhisaṃkhārānaṃ pahīnattā gatiyā
na dhāvati, niraye na dhāvati, tiracchānayoniyā na dhāvati,
pittivisaye na dhāvati, manussaloke na dhāvati, devaloke
na dhāvati, na gatiyā gatiṃ na upapattiyā upapattiṃ na
paṭisandhiyā paṭisandhiṃ na bhavena bhavaṃ na saṃsā-
rena saṃsāraṃ na vaṭṭena vaṭṭaṃ dhāvati vidhāvati sandhā-
vati saṃsaratī ti, tam eva sallaṃ abbuyha na dhāvati na

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. ahaṃ nu kho.
2 S purimaṃ disaṃ.
3 S pacchimaṃ d-, and so on.
4 Bp ad. mānasallaṃ.
5 Si abbuyhitvā.
6 Bp vinodetvā; S vinodhitvā.
7 Bp S gametvā.
8 S puratthimaṃ d-, and so on.

[page 420]
420 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 939
sīdatī ti kāmoghe na sīdati, bhavoghe na sīdati, diṭṭhoghe
na sīdati, avijjoghe na sīdati na saṃsīdati na osīdati na ava-
sīdati 1na gacchati1 na avagacchatī ti, tam eva sallaṃ
abbuyha na dhāvati na sīdati. Ten'; āha Bhagavā:

          Yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvati,
          tam eva sallaṃ abbuyha na dhāvati, na sīdati.

_________________________________


  Sn_IV,15.6(=940): Tattha sikkhānugīyanti:
               yāni loke gadhitāni, na tesu pasuto
siyā,
               nibbijjha sabbaso kāme sikkhe nib-
bānam attano. || Nidd_I.15:6 ||


     Tattha sikkhānugīyanti2: yāni loke gadhitānī ti. Sikkhā
ti hatthisikkhā assasikkhā rathasikkhā dhanusikkhā sālā-
kiyaṃ sallakattiyaṃ kāyatikicchaṃ3 bhūtiyaṃ4 komāra-
tikicchaṃ. Gīyantī ti gīyanti5 kathiyanti bhaṇiyanti dī-
payanti vohariyanti. Athavā gīyanti gaṇhiyanti uggaṇhi-
yanti dhāriyanti upadhāriyanti upalakkhiyanti gadhitapa-
ṭilābhāya. Gadhitā vuccanti pañcakāmaguṇā cakkhuviñ-
ñeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā. Kiṃkāraṇā gadhitā vuccanti pañcakāmagunā?
Yebhuyyena devamanussā pañcakāmaguṇe icchanti sādi-
yanti6 pihayanti abhijappanti; taṃkāraṇā gadhitā vuc-
canti pañcakāmaguṇā. Loke ti manussaloke ti, tattha sik-
khānugīyanti yāni: loke gadhitāni.
     Na tesu pasuto siyā ti. Tāsu vā sikkhāsu tesu vā pañca-
kāmaguṇesu na pasuto siyā, na tanninno assa, na tappono
na tappabbhāro na tadadhimutto na tadādhipateyyo ti, na
tesu pasuto siyā.
     Nibbijjha sabbaso kāme ti. Nibbijjhā ti paṭivijjhitvā,
sabbe saṃkhārā aniccā ti paṭivijjhitvā, sabbe saṃkhārā
dukkhā ti7 . . . pe . . . yaṃ kiñci samudayadhammaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 S sikkhānagriyanti, and below.
3 Bp S ad. dārakatikicchaṃ.
4 Bp S bhūtiyā.
5 Bp S nigīyanti.
6 Bp S patthayanti.
7 Bp S ad. paṭivijjhitvā.

[page 421]
S.N. 941] Attadaṇḍasuttaniddeso. 421
sabban taṃ nirodhadhamman ti paṭivijjhitvā. Sabbaso
ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ
pariyādāyavacanam etaṃ sabbaso ti. Kāmā ti uddānato
dve kāmā, vatthukāmā ca kilesakāmā ca . . . pe . . . ime
vuccanti vatthukāmā . . . pe . . . ime vuccanti kilesakāmā
ti, nibbijjha sabbaso kāme.
     Sikkhe nibbānam attano ti. 1Sikkhā ti1 tisso sikkhā, adhi-
sīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā . . . pe . . .
ayaṃ adhipaññāsikkhā. Nibbānam attano ti attano rāgassa
nibbānāya2 dosassa nibbānāya2 mohassa nibbānāya2 . . . pe
. . . sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ samāya upasamāya vūpasa-
māya nibbānāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā3 adhisīlam
pi sikkheyya adhicittam pi sikkheyya adhipaññaṃ pi sik-
kheyya. Imā tisso sikkhā4 āvajjento5 sikkheyya, jānanto
sikkheyya . . . pe . . . sacchikātabbaṃ sacchikaronto sik-
kheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyā ti, sikkhe
nibbānam attano. Ten'; āha Bhagavā:

          Tattha sikkhānugīyanti:
          yāni loke gadhitāni na tesu pasuto siyā,
          nibbijjha sabbaso kāme sikkhe nibbānam attano ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.7(=941): Sacco siyā appagabbho amāyo ritta-
pesuṇo
               akkodhano, lobhapāpakaṃ6 vevic-
chaṃ vitare muni. || Nidd_I.15:7 ||


     Sacco siyā appagabbho ti. Sacco siyā ti saccavācāya sa-
mannāgato siyā, sammādiṭṭhiyā samannāgato siyā, ariyena
aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato siyā ti, sacco siyā.
Appagabbho ti tīṇi pāgabbhiyāni, kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ,
vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ, cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ . . . pe
. . . idaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ. Yass'; imāni tīṇi pā-
gabbhiyāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipas-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 S nibbāpanāya.
3 S paṭinissaddhiyā.
4 Bp S sikkhāyo.
5 Bp avajjanto.
6 Bp below (and here?) lobhapāpaṃ.

[page 422]
422 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 941
saddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati
appagabbho ti, sacco siyā appagabbho.
     Amāyo rittapesuṇo ti. Māyā vuccati vañcanikā cariyā.
Idh'; ekacco kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ
caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā, tassa paṭicchādanahetu
pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati, mā maṃ jaññā ti icchati, mā
maṃ jaññā1 ti saṃkappeti, mā maṃ jaññā1 ti vācaṃ bhā-
sati, mā maṃ jaññā1 ti kāyena parakkamati; yā evarūpā
māyā māyāvitā accasarā vañcanā nikati nikiraṇā niharaṇā
pariharaṇā guhanā pariguhanā chādanā paricchādanā anut-
tānīkammaṃ anāvikammaṃ2 vocchādanā pāpakiriyā;
ayaṃ vuccati māyā. Yass'; esā māyā pahīnā samucchinnā
vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍ-
ḍhā; so vuccati amāyo. Rittapesuṇo ti. Pesuññan ti idh'
ekacco pisuṇavāco hoti . . . pe . . . evaṃ bhedādhippāyo
pesuññaṃ upasaṃharati. Yass'; etaṃ pesuññaṃ pahīnaṃ
samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppat-
tikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so vuccati rittapesuṇo vigatape-
suṇo3 ti, amāyo rittapesuṇo.
     Akkodhano lobhapāpakaṃ4 vevicchaṃ vitare munī ti.
Akkodhano ti hi kho vuttaṃ. Api ca kodho tāva vattabbo,
dasah'; ākārehi kodho jāyati5 . . . pe . . . yass'; eso kodho
pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbup-
pattiko ñāṇagginā daḍḍho; so vuccati akkodhano. Kodhas-
sa pahīnattā akkodhano, kodhavatthussa pariññātattā ak-
kodhano, kodhahetussa ucchinnattā akkodhano. Lobho ti
yo lobho lubbhanā lubbhitattaṃ . . . pe . . . abhijjhā lo-
bho akusalamūlaṃ. Vevicchaṃ vuccati pañca macchariyāni,
āvāsamacchariyaṃ . . . pe . . . gāho vuccati macchariyaṃ.
Munī ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ; yā paññā pajānanā . . .
pe . . . saṅgajālam aticca so munī ti. Akkodhano lobha-
pāpakaṃ vevicchaṃ vitare munī ti muni lobhapāpakañ ca
vevicchañ ca atari uttari pattari samatikkami vitikkami vī-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp jaññu.
2 S āvikam pi.
3 Bp S vivittapesuṇo.
4 Bp lobhapāpaṃ, and below.
5 Bp S ad. anatthaṃ me acarī ti kodho jāyati.

[page 423]
S.N. 942] Attadaṇḍasuttaniddeso. 423
tivattayī ti, akkodhano lobhapāpakaṃ vevicchaṃ vitare
munī ti. Ten'; āha Bhagavā:


          Sacco siyā appagabbho amāyo rittapesuṇo
          akkodhano, lobhapāpakaṃ vevicchaṃ vitare munī ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.8(=942): Niddaṃ tandiṃ sahe thīnaṃ, pamā-
dena na saṃvase,
               atimāne na tiṭṭheyya nibbānama-
naso naro. || Nidd_I.15:8 ||


     Niddaṃ tandiṃ sahe thīnan ti. Niddā ti yā kāyassa aka-
lyatā akammaññatā onāho1 pariyonāho anto samorodho
middhaṃ soppaṃ2 capalāyikā3 supinā4 supitattaṃ. Tan-
dī ti yā tandi tandiyanā tandimanakatā ālasiyaṃ ālasāyanā
ālasayitattaṃ. Thīnan ti yā cittassa akalyatā akammañ-
ñatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thīnaṃ
thīyanā thīyitattaṃ cittassa. Niddaṃ tandiṃ sahe thīnan
ti niddañ ca tandiñ ca5 saheyya parisaheyya abhibhaveyya
ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyā ti, niddaṃ tandiṃ
sahe thīnaṃ.
     Pamādena na saṃvase ti. Pamādo vattabbo kāyaduccari-
tena vā vacīduccaritena vā manoduccaritena vā pañcakā-
maguṇesu6 cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ vā ku-
salānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asā-
taccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā7 olīnavuttitā nikkhittachan-
datā nikkhittadhuratā anāsevanā8 abahulīkammaṃ ana-
dhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo; yo evarūpo pamādo pa-
majjanā pamajjitattaṃ; ayaṃ vuccati pamādo. Pamā-
dena na saṃvase ti pamādena na saṃvaseyya na āvaseyya
na parivaseyya pamādaṃ pajaheyya vinodeyya byantīka-
reyya anabhāvaṃ gameyya; pamādā ārato assa virato paṭi-
virato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimari-
yādikatena cetasā vihareyyā ti, pamādena na saṃvase.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si unāho.
2 Bp suppaṃ.
3 Bp S paca-; Bp ad. suppaṃ; S ad. soppaṃ.
4 Bp suppanā; S soppanā.
5 S ad. thīnañ ca.
6 Bp pañcasu vā k-; S pañcasu k-.
7 Bp S aniṭṭhita-.
8 Bp S ad. abhāvanā.

[page 424]
424 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 942
     Atimāne na tiṭṭheyyā ti. Atimāno ti idh'; ekacco paraṃ
atimaññati jātiyā vā gottena vā . . . pe1 . . . aññatarañ-
ñatarena vā vatthunā; yo evarupo māno maññanā mañ-
ñitattaṃ uṇṇati uṇṇamo dhajo sampaggāho ketukamyatā
cittassa; ayaṃ vuccati atimāno. Atimāne na tiṭṭheyyā ti
atimāne na tiṭṭheyya na santiṭṭheyya, atimānaṃ pajaheyya
vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya, atimānā
ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto
visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā ti, atimāne
na tiṭṭheyya.
     Nibbānamanaso naro ti idh'; ekacco dānaṃ dento sīlaṃ
samādiyanto uposathakammaṃ karonto pānīyaṃ paribho-
janīyaṃ upaṭṭhapento pariveṇaṃ sammajjanto cetiyaṃ
vandanto cetiye gandhamālaṃ āropento cetiyaṃ padak-
khiṇaṃ karonto yaṃkiñci tedhātukaṃ kusalābhisaṃkhā-
raṃ abhisaṃkharonto na gatihetu na upapattihetu na paṭi-
sandhihetu na bhavahetu na saṃsārahetu na vaṭṭahetu sab-
ban taṃ visaṃyogādhippāyo nibbānaninno nibbānapoṇo nib-
bānapabbhāro abhisaṃkharotī ti, evam pi nibbānamanaso
naro. Athavā sabbasaṃkhāradhātuyā cittaṃ paṭivāpetvā
amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati, etaṃ santaṃ, etaṃ
paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipa-
ṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan ti, evam pi
nibbānamanaso naro.
            *Na paṇḍitā upadhisukhassa hetu
            dānāni2 dadanti punabbhavāya,
            kāmañ ca te upadhiparikkhayāya
            dadanti dānaṃ apunabbhavāya.
            Na paṇḍitā upadhisukhassa hetu
            bhāventi jhānāni punabbhavāya,
            kāmañ ca te upadhiparikkhayāya
            bhāventi jhānāni apunabbhavāya.

--------------------------------------------------------------------------
* Untraced; cf. Jāt. vi, 374.
1 Bp S om.
2 Bp S dadanti.

[page 425]
S.N. 943] Attadaṇḍasuttaniddeso. 425
            Te nibbutiṃ abhimanā1 dadanti
            taṃninnacittā2 tadādhimuttatā3,
            najjo yathā sāgaramajjhagatā4
            bhavanti nibbānaparāyanā te ti,
nibbānamanaso naro. Ten'; āha Bhagavā:

          Niddaṃ tandiṃ sahe thīnaṃ, pamādena na saṃvase,
          atimāne na tiṭṭheyya nibbānamanaso naro ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.9(=943): Mosavajje na niyyetha, rūpe snehaṃ
na kubbaye,
               mānañ ca parijāneyya, sāhasā virato
care. || Nidd_I.15:9 ||


     Mosavajje na niyyethā ti mosavajjaṃ vuccati musāvādo;
idh'; ekacco sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhaggato
vā pūgamajjhaggato5 vā rājakulamajjhaggato vā abhinīto
sakkhipuṭṭho6: ehi7 bho purisa, yaṃ jānāsi, taṃ vadehī
ti; so ajānaṃ vā āha8 jānāmī ti, jānaṃ vā āha na jānāmī
ti; apassaṃ vā āha passāmī ti, passaṃ vā āha na passamī ti;
iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu9 vā sampa-
jānamusā 10bhāsitā ti10, iti11 vuccati mosavajjaṃ. Api ca
tīh'; ākārehi catupañcachasatta-aṭṭhah'; ākārehi . . . pe . . .
imehi aṭṭhah'; ākārehi musāvādo hoti. Mosavajje na niy-
yethā ti mosavajjena na yāyeyya12 na vuyheyya na saṃha-
reyya, mosavajjaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya ana-
bhāvaṃ gameyya; mosavajjā ārato assa virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādika-
tena cetasā vihareyyā ti, mosavajje na niyyetha.
     Rūpe snehaṃ na kubbaye ti. Rūpan ti cattāro ca mahā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp abhisamānasā; S abhimanāsā.
2 Bp S tanninnā tañcittā.
3 Bp S tadādhimuttā. (Read -muttakā?).
4 Bp sāgaramajjhapetā; S sāre majjhapetā.
5 Bp S pugamajjhagato.
6 Bp -phuṭṭho.
7 Bp eham; S evam.
8 Bp ahaṃ, throughout.
9 Si āmissa-.
10-10 Bp S bhāsito hoti.
11 Bp S idaṃ.
12 Bp ad. niyyayeyya.

[page 426]
426 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 943
bhūtā catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Rūpe
snehaṃ na kubbaye ti rūpe snehaṃ na kareyya, chandaṃ na
kareyya, pemaṃ na kareyya, rāgaṃ na kareyya na janeyya
na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyyā ti, rūpe
snehaṃ na kubbaye.
     Mānañ ca parijāneyyā ti. Māno ti ekavidhena māno1
cittassa uṇṇati. Duvidhena māno, attukkaṃsanamāno, para-
vambhanamāno. Tividhena māno, seyyo 'ham asmī ti
māno, sadiso 'ham asmī ti māno, hīno 'ham asmī ti māno.
Catubbidhena māno, lābhena mānaṃ janeti, yasena mānaṃ
janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti.
Pañcavidhena māno, lābhi 'mhi manāpikānaṃ rūpānan ti
mānaṃ janeti2, manāpikānaṃ saddānam gandhānaṃ ra-
sānaṃ phoṭṭhabbānan ti mānaṃ janeti. Chabbidhena mā-
no, cakkhusampadāya mānaṃ janeti, sotasampaḍāya3 ghā-
nasampadāya jivhāsampadāya kāyasampadāya manosam-
padāya mānaṃ janeti. Sattavidhena māno, māno4 atimāno
mānātimāno omāno5 adhimāno asmimāno micchāmāno.
Aṭṭhavidhena māno, lābhena mānaṃ janeti, alābhena omā-
naṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena omānaṃ janeti,
pasaṃsāya mānaṃ janeti, nindāya omānaṃ janeti, sukhena
mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti. Navavidhena
māno, seyyassa seyyo 'ham asmī ti māno, seyyassa sadiso
'ham asmī ti māno, seyyassa hīno 'ham asmī ti māno, sadi-
sassa seyyo 'ham asmī ti māno, 6sadisassa sadiso 'ham asmī
ti māno, sadisassa hīno 'ham asmī ti māno, hīnassa seyyo
'ham asmī ti māno, hīnassa sadiso 'ham asmī ti māno, hī-
nassa hīno 'ham asmī ti māno6. Dasavidhena māno, idh'
ekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena vā . . . pe . . .
aññataraññatarena vā vatthunā; yo evarūpo māno mañ-
ñanā maññitattaṃ uṇṇati uṇṇamo dhajo sampaggāho ketu-
kamyatā cittassa; ayaṃ vuccati māno. Mānañ ca pari-
jāneyyā ti mānaṃ tīhi pariññāhi parijāneyya, ñātapariñ-
ñāya tīraṇapariññāya pahānapariññāya.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. yā.
2 Bp S ad. labhi 'mhi.
3 S ad. mānaṃ janeti.
4 Bp S om.
5 Bp S ad. sadisamāno.
6-6 S pe.

[page 427]
S.N. 944] Attadaṇḍasuttaniddeso. 427
     Katamā ñātapariññā? Mānaṃ jānāti1, ayaṃ ekavi-
dhena māno2, cittassa uṇṇati; ayaṃ duvidhena māno, at-
tukkaṃsanamāno paravambhanamāno . . . pe . . . ayaṃ
dasavidhena māno, idh'; ekacco mānaṃ janeti jātiyā vā
gottena vā . . . pe . . . aññataraññatarena vā vatthunā
ti jānāti passati; ayaṃ ñātapariññā.
     Katamā tīranapariññā? 3Evaṃ ñatvā3 mānaṃ tīreti
aniccato dukkhato . . . pe . . . nissaraṇato tīreti; ayaṃ
tīraṇapariññā.
     Katamā pahānapariññā? Evaṃ tīretvā4 mānaṃ paja-
hati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; ayaṃ pahāna-
pariññā.
     Mānañ ca parijāneyyā ti, mānaṃ imāhi tīhi pariññāhi
parijāneyyā ti, mānañ ca parijāneyya.
     Sāhasā virato care ti. Katamā sāhasācariyā? Rattassa
rāgacariyā sāhasācariyā, duṭṭhassa dosacariyā sāhasācariyā,
mūḷhassa mohacariyā sāhasācariyā, vinibandhassa mānaca-
riyā sāhasācariyā, parāmaṭṭhassa diṭṭhicariyā sāhasācariyā,
vikkhepagatassa uddhaccacariyā sāhasācariyā, aniṭṭhaṅga-
tassa vicikicchācariyā sāhasācariyā, thāmagattassa anusa-
yacariyā sāhasācariyā; ayaṃ sāhasācariyā. Sāhasā virato
care ti sāhasācariyāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto
nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā
vihareyyā 5ti. Care ti5 careyya vicareyya iriyeyya vat-
teyya pāleyya yapeyya yāpeyyā ti, sāhasā virato care. Ten'
āha Bhagavā:

          Mosavajje na niyyetha, rūpe snehaṃ na kubbaye,
          mānañ ca parijāneyya, sāhasā virato care ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.10(=944): Purāṇaṃ nābhinandeyya, nave khan-
tim akubbaye,
               hīyamāne na soceyya, ākāsaṃ6 na
sito siyā. || Nidd_I.15:10 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 S pajānāti.
2 S ad. yā.
3-3 Bp S etaṃ ñātaṃ katvā.
4 Bp S tirayitvā.
5-5 Bp S om.
6 Si ākassaṃ, and below.

[page 428]
428 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 944
     Purāṇaṃ nābhinandeyyā ti. 1Purāṇā vuccanti1 atītā
rūpā vedanā saññā saṃkhārā viññāṇaṃ. Atīte saṃkhāre
taṇhāvasena diṭṭhivasena nābhinandeyya nābhivadeyya na
ajjhoseyya abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ
parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajaheyya vinodeyya byantīka-
reyya anabhāvaṃ gameyyā ti, purāṇaṃ nābhinandeyya.
     Nave khantim akubbaye ti. Navā vuccanti2 paccuppannā
rūpā vedanā saññā saṃkhārā viññāṇaṃ. Puccuppanne saṃ-
khāre taṇhāvasena3 khantiṃ na kareyya chandaṃ na kareyya
pemaṃ na kareyya rāgaṃ na kareyya na janeyya na sañ-
janeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyyā ti, nave khantim
akubbaye.
     Hīyamāne na soceyyā ti hīyamāne hāyamāne parihāya-
māne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne na soceyya
na kilameyya na parāmaseyya na parideveyya na urattā-
ḷiṃ kandeyya na sammohaṃ āpajjeyya. Cakkhusmiṃ hī-
yamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne
antaradhāyamāne, sotasmiṃ ghānasmiṃ jivhāya kāyasmiṃ
rūpasmiṃ saddasmiṃ gandhasmiṃ rasasmiṃ phoṭṭhabbas-
miṃ kulasmiṃ gaṇasmiṃ āvāsasmiṃ4 yasasmiṃ pasaṃsāya
sukhasmiṃ cīvarasmiṃ piṇḍapātasmiṃ senāsanasmiṃ gilā-
napaccayabhesajjaparikkhārasmiṃ hīyamāne hāyamāne pa-
rihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne na
soceyya na kilameyya na parāmaseyya na parideveyya na
urattāḷiṃ kandeyya na sammohaṃ āpajjeyyā ti, hīyamāne
na soceyya.
     Ākāsaṃ na sito siyā ti. Ākāsaṃ vuccati taṇhā; yo rāgo
sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Kiṃ-
kāraṇā ākāsaṃ vuccati taṇhā? Yāya taṇhāya rūpaṃ
ākassati samākassati gaṇhāti parāmasati abhinivisati veda-
naṃ saññaṃ saṃkhāre viññāṇaṃ gatiṃ upapattiṃ paṭi-
sandhiṃ bhavaṃ saṃsāraṃ vaṭṭaṃ ākassati samākassati
gaṇhāti parāmasati abhinivisati, taṃkāraṇā ākāsaṃ vuccati
taṇhā. Ākāsaṃ na sito siyā ti 5taṇhaṃ na sito5 siyā, taṇ-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp (S?) purāṇaṃ vuccati.
2 Bp S vuccati.
3 Bp S ad. diṭṭhivasena.
4 Bp S ad. labhasmiṃ.
5-5 Bp S taṇhānissito na.

[page 429]
S.N. 945] Attadaṇḍasuttaniddeso. 429
haṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ ga-
meyya; taṇhāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nis-
saṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vi-
hareyyā ti, ākāsaṃ na sito siyā. Ten'; āha Bhagavā:

          Purāṇaṃ nābhinandeyya, nave khantim akubbaye,
          hīyamāne na soceyya, ākāsaṃ na sito siyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.11(=945): Gedhaṃ brūmi mahogho ti, ācamaṃ1
brūmi jappanaṃ,
               ārammaṇaṃ pakappanaṃ, kāmapaṅ-
ko duraccayo. || Nidd_I.15:11 ||


     Gedhaṃ brūmi mahogho tī2 ti. Gedho vuccati taṇhā; yo
rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Mahogho vuccati taṇhā; yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhij-
jhā lobho akusalamūlaṃ. Gedhaṃ brūmi mahogho ti ge-
dhaṃ mahogho ti brūmi ācikkhāmi desemi paññāpemi
paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemī ti,
gedhaṃ brūmi mahogho ti.
     Ācamaṃ brūmi jappanan ti. Ācamā vuccati tanhā; yo
rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Jappanā pi vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo . . . pe . . .
abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Ācamaṃ brūmi jappanan
ti ācamaṃ jappanā ti brūmi ācikkhāmi 3desemi paññāpemi
paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi3 uttānīkaromi pakāsemī ti,
ācamaṃ brūmi jappanaṃ.
     Ārammaṇaṃ4 pakappanan ti. Ārammaṇā vuccati taṇhā;
yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Pakappanā pi vuccati taṇhā; yo rāgo sārāgo . . . pe . . .
abhijjhā lobho akusalamūlan ti. Ārammaṇaṃ pakappanaṃ
kāmapaṅko duraccayo ti. Kāmapaṅko kāmakaddamo kā-
makileso kāmapalipo kāmapalibodho5 duraccayo durati-
vatto duttaro duppataro dussamatikkamo dubbītivatto ti,
kāmapaṅko duraccayo. Ten'; āha Bhagavā:

--------------------------------------------------------------------------
1 PTS. ājavaṃ.
2 Si om.
3-3 Bp S pe.
4 Bp ad. pi.
5 Bp S -rodho.

[page 430]
430 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 945

          Gedhaṃ brūmi mahogho ti, ācamaṃ brūmi jappanaṃ,
          ārammaṇaṃ pakappanaṃ, kāmapaṅko duraccayo ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.12(=946): Saccā avokkamma1 muni thale tiṭ-
ṭhati brāhmaṇo,
               sabbaṃ so paṭinissajja sa ve santo ti
vuccati. || Nidd_I.15:12 ||


     Saccā avokkamma munī ti saccavācāya avokkamanto, sam-
mādiṭṭhiyā avokkamanto, ariyā aṭṭhaṅgikā maggā avokka-
manto. Munī ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ; yā paññā pajā-
nanā . . . pe . . . saṅgajālam aticca so munī ti, saccā avok-
kamma muni.
     Thale tiṭṭhati brāhmaṇo ti. Thalaṃ vuccati amataṃ nib-
bānaṃ; yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinis-
saggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Brāhmaṇo
ti sattannaṃ dhammānaṃ vāhitattā brāhmaṇo . . . pe . . .
anissito2 tādi pavuccate3 brahmā. Thale tiṭṭhati brāh-
maṇo ti brāhmaṇo thale4 tiṭṭhati, dīpe tiṭṭhati, tāṇe tiṭ-
ṭhati, leṇe tiṭṭhati, saraṇe tiṭṭhati, abhaye tiṭṭhati, accute
tiṭṭhati, amate tiṭṭhati, nibbāne tiṭṭhatī ti, thale tiṭṭhati
brāhmaṇo.
     Sabbaṃ so patinissajjā ti. Sabbaṃ vuccati dvādasāya-
tanāni: cakkhuñ c'; eva rūpā ca . . . pe . . . mano c'; eva
dhammā ca. Yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarā-
go pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ
gato āyatiṃ anuppādadhammo; ettāvatā pi sabbaṃ cat-
taṃ hoti vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ. Yato
taṇhā ca diṭṭhi ca māno ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālā-
vatthukatā abhāvaṃgatā5 āyatiṃ anuppādadhammā, et-
tāvatā pi sabbaṃ cattaṃ hoti vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ
paṭinissaṭṭhaṃ. Yato puññābhisaṃkhāro ca apuññābhi-
saṃkhāro ca āneñjābhisaṃkhāro ca pahīnā honti ucchinna-
mūlā tālāvatthukatā {anabhāvaṅgatā} āyatiṃ anuppāda-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S avokkamaṃ, and below.
2 Bp S asito.
3 Bp S ad. sa.
4 Si om.
5 Bp S anabhāvaṃ-.

[page 431]
S.N. 947] Attadaṇḍasuttaniddeso. 431
dhammā; ettāvatā pi sabbaṃ cattaṃ hoti vantaṃ1 pahī-
naṃ patinissaṭṭhan ti, sabbaṃ so paṭinissajja.
     Sa ve santo ti vuccatī ti so santo upasanto vūpasanto nib-
buto paṭipassaddho ti vuccati kathiyati bhaṇiyati dīpiyati
vohariyatī ti, sa ve santo ti vuccati. Ten'; āha Bhagavā:

          Saccā avokkamma muni thale tiṭṭhati brāhmaṇo,
          sabbaṃ so paṭinissajja sa ve santo ti vuccatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.13(=947): Sa ve vidvā2, sa vedagū, ñatvā dham-
maṃ anissito
               sammā so loke iriyāno na-ppihetīdha
kassaci. || Nidd_I.15:13 ||


     Sa ve vidvā sa vedagū ti. Vidvā ti vidvā vijjāgato ñāṇī
buddhimā3 vibhāvī medhāvī; vedagū ti vedā4 vuccati catūsu
maggesu ñāṇaṃ . . . pe . . . sabbavedanāsu vītarāgo sab-
bavedam aticca vedagū so ti, sa ve vidvā sa vedagū.
     Ñatvā dhammaṃ anissito ti5 ñatvā jānitvā tulayitvā tīra-
yitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sabba saṃkhārā anic-
cā ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhū-
taṃ katvā. Sabbe saṃkhārā dukkhā ti . . . pe . . . yaṃ
kiñci samudayadhammaṃ sabban taṃ nirodhadhamman ti
ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā. Anissito ti dve nissayā, taṇhānissayo ca diṭṭhinis-
sayo ca . . . pe . . . ayaṃ taṇhānissayo . . . pe . . .
ayaṃ diṭṭhinissayo. Tanhānissayaṃ pahāya diṭṭhinissayaṃ
paṭinissajjitvā cakkhuṃ anissito, sotaṃ anissito, ghānaṃ
anissito . . . pe . . . diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme
anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nik-
khanto nissaṭṭho vippamutto6 vimariyādikatena cetasā vi-
haratī ti, ñatvā dhammaṃ anissito.
     Sammā so loke iriyāno ti yato ajjhattikabāhiresu āyata-
nesu chandarāgo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppādadhammo; ettāvatā pi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. muttaṃ.
2 Si viddhā, throughout.
3 Bp S om.
4 Si vedo.
5 Bp ad. ñatvā ti.
6 Bp S ad. visaññutto.

[page 432]
432 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 947
sammā so loke carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti
yāpeti. Yato puññābhisaṃkhāro ca apuññābhisaṃkhāro
ca āneñjābhisaṃkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālā-
vatthukatā anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammā; et-
tāvatā pi sammā so loke carati viharati iriyati vattati pāleti
yapeti yāpetī ti, sammā so loke iriyāno.
     Na-ppihetīdha kassacī ti pihā vuccati taṇhā; yo rāgo sā-
rāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yass'
esā pihā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassad-
dhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā; so kassaci na-p-
piheti khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa
vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa
vā ti, na-ppihetīdha kassaci. Ten'; āha Bhagavā:

          Sa ve vidvā, sa vedagū, ñatvā dhammaṃ anissito
          sammā so loke iriyāno na-ppihetīdha kassacī ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.14(=948): Yo ca kāme accatari saṅgaṃ loke dur-
accayaṃ,
               na so socati nājjheti chinnasoto aban-
dhano. || Nidd_I.15:14 ||


     Yo ca kāme accatari saṅgaṃ loke duraccayan ti. 1Yo
ti1 yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṃ-
ṭhānappatto yaṃdhammasamannāgato khattiyo vā brāh-
maṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo
vā manusso vā. Kāmā ti uddānato dve kāmā, vatthukāmā
ca kilesakāmā ca . . . pe . . . ime vuccanti vatthukāmā
. . . pe . . . ime vuccanti kilesakāmā. Saṅgā ti sattā saṅ-
gā, rāgasaṅgo dosasaṅgo mohasaṅgo mānasaṅgo diṭṭhi-
saṅgo kilesasaṅgo duccaritasaṅgo. Loke ti apāyaloke manus-
saloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke2.
Duraccayan ti yo kāme ca saṅge ca loke duraccaye durati-
vatte duttare duppatare dussamatikkame dubbītivatte at-
tari3 uttari pattari4 samatikkami vītivattayī5 ti, yo ca
kāme accatari saṅgaṃ loke duraccayaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Bp S ad. saṅgaloke.
3 Bp S atari.
4 Bp S patari.
5 Bp S vītivattati.

[page 433]
S.N. 949] Attadaṇḍasuttaniddeso. 433
     Na so socati nājjhetī ti vipariṇataṃ vā vatthuṃ na socati,
pariṇatasmiṃ vā vatthusmiṃ na socati, cakkhu me vipari-
ṇatan ti na socati, sotaṃ me, ghānaṃ me, jivhā me, kāyo
me, rūpā me, saddā me, gandhā me, rasā me, phoṭṭhabbā
me, kulaṃ me, gaṇo me, āvāso me, lābho me, yaso me, pa-
saṃsā me, sukhaṃ me, cīvaraṃ me, piṇḍapāto me, senāsa-
naṃ me, gilānapaccayabhesajjaparikkhārā me, mātā me,
pitā me, bhātā me, bhaginī me, putto me, dhītā me, mittā
me, amaccā me, ñātisālohitā me vipariṇatā ti na socati na
kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ
āpajjatī ti, na socati. Nājjhetī ti nājjheti na ajjheti na upa-
nijjhāyati na nijjhāyāti na pajjhāyati; athavā na jāyati na
jīyati na mīyati na cavati na upapajjatī ti1, na so socati nāj-
jheti.
     Chinnasoto abandhano ti2. Sotā3 vuccati taṇhā, yo rāgo
sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yass'
esā sotā taṇhā pahīnā samucchinnā 4vūpasantā paṭipassad-
dhā abhabbuppattikā4 ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati chin-
nasoto. Abandhano ti 5satta bandhanā ti5, rāgabandhanaṃ
dosabandhanaṃ mohabandhanaṃ mānabandhanaṃ diṭṭhi-
bandhanaṃ6 kilesabandhanaṃ duccaritabandhanaṃ. Yass'
etāni7 bandhanāni8 pahīnāni samucchinnāni 9vūpasantāni
paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni9 ñāṇagginā daḍḍhāni,
so vuccati abandhano ti, chinnasoto abandhano. Ten'; āha
Bhagavā:

          Yo ca kāme accatari saṅgaṃ loke duraccayaṃ,
          na so socati nājjheti chinnasoto abandhano ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.15(=949): Yaṃ pubbe, taṃ visosehi, pacchā te
māhu kiñcanaṃ,
               majjhe ce no gahessasi10, upasanto
carissasi11. || Nidd_I.15:15 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. najjhetī ti.
2 Bp S ad. sotaṃ.
3 S om.
4-4 Bp S pe.
5-5 Bp S om.
6 Si om.
7 Bp S ete.
8 Bp S bandhanā, and so on down to daḍḍhā.
9-9 Bp S pe.
10 Bp gahessati.
11 Bp S carissati.

[page 434]
434 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 949
     Yaṃ pubbe taṃ visosehī ti. Atīte saṃkhāre ārabbha ye
kilesā uppajjeyyuṃ, te kilese sosehi visosehi sukkhāpehi1
pajahehi2 vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehī ti, evam
pi yaṃ pubbe taṃ visosehi. Athavā ye atītā kammābhi-
saṃkhārā avipakkavipākā, te kammābhisaṃkhāre sosehi
visosehi sukkhāpehi3 abījaṃ karohi pajahi2 vinodehi byan-
tīkarohi anabhāvaṃ gamehī ti, evam pi yaṃ pubbe taṃ
visosehi.
     Pacchā te māhu kiñcanan ti pacchā vuccati anāgataṃ.
Anāgate saṃkhāre ārabbha yāni4 uppajjeyyuṃ rāgakiñca-
naṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ5 diṭ-
ṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ, 6imāni
kiñcanāni6 tuyhaṃ mā ahu mā pātum5 akāsi mā janesi mā
sañjanesi mā nibbattesi mā abhinibbattesi pajahi vinodehi
byantīkarohi anabhāvaṃ gamehī ti, pacchā te māhu kiñ-
canaṃ.
     Majjhe ce no gahessasī7 ti majjhaṃ vuccanti8 paccup-
pannā rūpā vedanā saññā saṃkhārā viññāṇaṃ, paccup-
panne saṃkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena na gahessasi na
uggahessasi na gaṇhissasi na parāmasissasi nābhinandissasi
nābhivadissasi9 na ajjhosissasi; abhinandanaṃ abhivada-
naṃ10 ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ paja-
hissasi vinodissasi byantīkarissasi anabhāvaṃ gamissasī ti,
majjhe ce no gahessasi.
     Upasanto carissasī ti rāgassa santattā santo11, dosassa san-
tattā santo12 . . . pe . . . sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ
santattā samitattā13 vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā
vigatattā patipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nib-
buto paṭipassaddho carissasi viharissasi14 iriyissasi vattissasi

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ad. visukkhāpehi.
2 Si pajahi.
3 Bp S ad. visukkhāpehi.
4 Bp S ye.
5 Bp S om.
6-6 Bp S ime kiñcanā.
7 Bp gahessī.
8 Bp S vuccati.
9 Bm nābhicarissasi; S nābhiramissasi.
10 S abhivimanaṃ.
11 Bp om.; S samitattā upasamitattā.
12 Bp S samitattā upasamitattā.
13 Bp S ad. upasamitattā.
14 Si viharissi.

[page 435]
S.N. 950] Attadaṇḍasuttaniddeso. 435
pālissasi yapissasi yāpissasī ti, upasanto carissasi. Ten'
āha Bhagavā:

          Yaṃ pubbe, taṃ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṃ,
          majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasī ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.16(=950): Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa n'; at-
thi mamāyitaṃ,
               asatā ca na socati, sa ve loke na jiy-
yati. || Nidd_I.15:16 ||


     Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa n'; atthi mamāyitan ti. Sab-
baso ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ
pariyādāyavacanam etaṃ sabbaso ti. Nāman ti cattāro
arūpino khandhā. Rūpan ti cattāro ca mahābhūtā catun-
nañ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Yassā ti arahato
khīṇāsavassa. Mamattan ti dve mamattā, taṇhāmamattañ
ca diṭṭhimamattañ ca . . . pe . . . idaṃ taṇhāmamattaṃ
. . . pe . . . idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Sabbaso nāmarūpas-
miṃ yassa n'; atthi mamāyitan ti sabbaso nāmarūpasmiṃ
mamattā yassa n'; atthi1 na saṃvijjanti n'; upalabbhanti
pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbup-
pattikā ñāṇagginā daḍḍhā ti, sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa
n'; atthi mamāyitaṃ.
     Asatā ca na socatī ti vipariṇataṃ vā vatthuṃ na socati,
vipariṇatasmiṃ vā vatthusmiṃ na socati: cakkhu me vipa-
riṇatan ti na socati, sotaṃ me, ghānaṃ me, jivhā me, kāyo
me, rūpā me, saddā me, gandhā me, rasā me, phoṭṭhabbā
me, kulaṃ me, gaṇo me, āvāso me, lābho me . . . pe . . .
ñātisālohitā me vipariṇatā ti na socati na kilamati na pari-
devati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjatī ti, evam
pi asatā ca na socati. Athavā asātāya dukkhāya vedanāya
phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati
na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjatī
ti, evam pi asatā ca na socati. Athavā cakkhurogena phuṭ-
ṭho pareto . . . pe . . . ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsappa-
samphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. na santi.

[page 436]
436 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 950
na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammo-
haṃ āpajjatī ti, evam pi asatā ca na socati. Athavā asante
asaṃvijjamāne anupalabbhiyamāne1 ahu vata me, taṃ
vata me n'; atthi, siyā vata me, taṃ vatāhaṃ na labhāmī
ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati
na sammohaṃ āpajjatī ti, evam pi asatā ca na socati.
     Sa ve loke na jiyyatī ti yassa mayhaṃ vā idaṃ, paresaṃ
vā idan ti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṃ-
khāragataṃ viññāṇagataṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhini-
viṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ atthi, tassa jāni atthi.
Bhāsitam pi h'; etaṃ:
            *Jinno rathassamaṇikuṇḍale ca
            putte ca dāre ca tath'; eva jinno
            sabbesu bhogesu asevitesu
            kasmā na santappasi sokakāle?
            Pubb'; eva maccaṃ vijahanti bhogā,
            macco va2 ne pubbataraṃ jahāti,
            asassatā3 bhogino kāmakāmī,
            tasmā na socām'; ahaṃ sokakāle.
            Udeti āpūrati veti cando,
            atthaṃ gametvāna paleti suriyo,
            viditā mayā sattuka4 lokadhammā,
            tasmā na socām'; ahaṃ sokakāle ti.
     Yassa mayhaṃ vā idaṃ, paresaṃ vā idan ti kiñci rūpa-
gataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṃkhāragataṃ viññā-
ṇagataṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ
adhimuttaṃ n'; atthi, tassa jāni n'; atthi. Bhāsitam pi h'
etaṃ: ** Nandasi samaṇā ti, kiṃ laddhā āvuso ti? Tena hi
samaṇa socasī ti, kiṃ jiyittha āvuso ti? Tena hi samaṇa
n'; eva nandasi na socasī ti, evam āvuso ti.

--------------------------------------------------------------------------
* Jāt. iii, 153. {dblcross} Untraced.
1 Si n'; upa-.
2 Bp ca.
3 Si assakā.
4 Si aṭṭha; Bp S satthuka; cf. p. 124.

[page 437]
S.N. 951] Attadaṇḍasuttaniddeso. 437
     *Cirassaṃ vata passāma brāhmaṇaṃ parinibbutaṃ
     anandiṃ anighaṃ {bhikkhuṃ} tiṇṇaṃ loke visattikan ti;
sa ve loke na jiyyati. Ten'; āha Bhagavā:

          Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa n'; atthi mamāyitaṃ,
          asatā ca na socati, sa ve loke na jiyyatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.17(=951): Yassa n'; atthi idaṃ me ti paresaṃ vā
pi kiñcanaṃ,
               mamattaṃ so asaṃvindaṃ n'; atthi me
ti na socati. || Nidd_I.15:17 ||


     Yassa n'; atthi idaṃ me ti paresaṃ vā pi kiñcanan ti.
Yassā ti arahato khīṇāsavassa. Yassa mayhaṃ vā idaṃ
paresaṃ vā idan ti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāga-
taṃ saṃkhāragataṃ viññāṇagataṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ
abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ n'; atthi1 na saṃ-
vijjati n'; upalabbhati, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ
paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhan ti,
evam pi yassa n'; atthi idaṃ me ti paresaṃ vā pi kiñca-
naṃ.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: ** Nāyaṃ bhikkhave kāyo
tumhākaṃ, na pi aññesaṃ. Purāṇam idaṃ bhikkhave
kammaṃ abhisaṃkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedaniyaṃ daṭ-
ṭhabbaṃ. Tatra bhikkhave sutavā ariyasāvako paṭiccasam-
uppādaṃ yeva sādhukaṃ yoniso manasikaroti. Iti ima-
smiṃ sati idaṃ hoti, imass'; uppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ
asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati; yadidaṃ
avijjāpaccayā saṃkhārā saṃkhārapaccayā viññānaṃ . . .
pe . . . evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa sam-
udayo hoti. Avijjāya tv eva asesavirāganirodhā2 saṃkhāra-
nirodho . . . pe . . . evam etassa kevalassa dukkhakkhan-
dhassa nirodho hoti, evam pi yassa n'; atthi idaṃ me ti
paresaṃ vā pi kiñcanaṃ. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, l, with variants; cf. Jāt. iv, 476. ** S. ii, 64.
1 S ad. na santi.
2 S (Bp?) -nirodho.

[page 438]
438 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 951
     *Suññato lokaṃ avekkhassu Mogharāja sadā sato,
     attānudiṭṭhiṃ ūhacca evaṃ maccutaro siyā:
     evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccurājā na passatī ti,
evam pi yassa n'; atthi idaṃ me ti paresaṃ vā pi kiñcanaṃ.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: ** Yaṃ bhikkhave na1 tum-
hākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya
sukhāya bhavissatī ti. Kiñ ca bhikkhave na1 tumhākaṃ?
2Rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ2, taṃ pajahatha; taṃ vo
pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā
saññā saṃkhārā viññāṇaṃ na1 tumhākaṃ, taṃ pajahatha;
taṃ3 pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yaṃ imasmiṃ Jetavane tiṇa-
kaṭṭhasākhāpalāsaṃ, taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā
yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evam assa:
amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ vā karotī ti?
No h'; etaṃ bhante. Taṃ kissa hetu? Na hi no etaṃ
bhante attā vā attaniyaṃ vā ti. Evaṃ eva4 kho bhikkhave
yaṃ na1 tumhākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dī-
gharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī ti. Kiñ ca bhikkhave
na1 tumhākaṃ? 2Rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ2, taṃ
pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya
bhavissati. Vedanā saññā saṃkhārā viññāṇaṃ na tum-
hākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hi-
tāya sukhāya bhavissatī ti, evam pi yassa n'; atthi idaṃ me
ti paresaṃ vā pi kiñcanaṃ. Bhāsitam pi h'; etaṃ:
     {dblcross} Suddhagamasamuppādaṃ suddhasaṃkhārasantatiṃ
     passantassa yathābhūtaṃ na bhayaṃ hoti, Gāmaṇi.
     Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ, yadā paññāya passati,
     nāññaṃ patthayate kiñci aññatra appaṭisandhiyā5.

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 1119. ** S. iii, 33; M. i, 140. {dblcross} Untraced.
1 S om. 2-2 S om.
3 S ad. vo.
4 Si om.
5 Bp S ad. evam pi . . . kiñcanaṃ, as after the next quotation.

[page 439]
S.N. 951] Attadaṇḍasuttaniddeso. 439
     Vajirā bhikkhunī Māraṃ pāpimantaṃ etad avoca:
     *Kan nu satto1 ti paccesi māra diṭṭhigataṃ nu te,
     suddhasaṃkhārapuñjo 'yaṃ na-y-idha sattūpalabbhati.
     Yathā pi aṅgasambhārā hoti sabbo2 ratho iti;
     evaṃ khandhesu santesu hoti satto ti sammuti3.
     Dukkham eva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca,
     nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatī ti,
evam pi yassa n'; atthi idaṃ me ti paresaṃ vā pi kiñcanaṃ.
** Evaṃ eva kho bhikkhave bhikkhu rūpaṃ sammannesati4,
yāvatā rūpassa gati. Vedanaṃ saññaṃ saṃkhāre viññā-
ṇaṃ sammannesati, yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṃ
sammannesato yāvatā rūpasa gati, vedanaṃ saññaṃ saṃ-
khāre viññāṇaṃ sammannesato yāvatā viññāṇassa gati,
yam pi yassa hoti, ahan ti vā maman ti vā asmī ti vā; tam
pi tassa na hotī ti, evam pi yassa n'; atthi idaṃ me ti pare-
saṃ vā pi kiñcanaṃ.
     {dblcross} Āyasmā Ānando Bhagavantam etad avoca: Suñño loko
suñño loko ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante
suñño loko ti vuccatī ti? Yasmā kho Ānanda suññaṃ at-
tena vā attaniyena vā, tasmā suñño loko ti vuccatī ti. Kiñ
c'; Ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā? Cakkhu kho
Ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā, cak-
khuviññāṇaṃ suññaṃ, cakkhusamphasso suñño, yadidaṃ
cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā
dukkhaṃ vā adukkha-m-asukhaṃ vā, tam pi suññaṃ. So-
taṃ suññaṃ, saddaṃ suññaṃ, ghānaṃ suññaṃ, gandhaṃ
suññaṃ, jivhā suññā, rasā suññā, kāyo suñño, phoṭṭhabbā
suññā, mano suñño, dhammo suñño, manoviññāṇaṃ suñ-
ñaṃ, manosamphasso suñño, yadidaṃ manosamphassa-
paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk-

--------------------------------------------------------------------------
quo- * S. i, 135. ** S. iv, 197.
* S. iv, 54.
1 Bp sato.
2 Bp saddo.
3 Si sammati.
4 Bp S samanesati.

[page 440]
440 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 951
kha-m-asukhaṃ vā, tam pi suññaṃ attena vā attaniyena vā;
yasmā kho Ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā
suñño loko ti vuccatī ti, evam pi yassa n'; atthi idaṃ me ti
paresaṃ vā pi kiñcanaṃ.
     Mamattaṃ so asaṃvindan ti. Mamattā ti dve mamattā,
taṇhāmamattañ ca diṭṭhimamattañ ca . . . pe . . . idaṃ
taṇhāmamattaṃ . . . pe . . . idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Taṇ-
hāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ patiṇissajjitvā ma-
mattaṃ avindanto asaṃvindanto anadhigacchanto appaṭi-
labhanto ti, mamattaṃ so asaṃvindaṃ.
     N'; atthi me ti na socatī ti vipariṇataṃ vā vatthuṃ na so-
cati, vipariṇatasmiṃ vā vatthusmiṃ na socati, cakkhu me
vipariṇatan ti na socati. Sotaṃ me . . . pe . . . sālohitā
me vipariṇatā ti, na socati na kilamati na paridevati na
urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjatī ti, n'; atthi me ti
na socati. Ten'; āha Bhagavā:

          Yassa n'; atthi idaṃ me ti paresaṃ vā pi kiñcanaṃ,
          mamattaṃ so asaṃvindaṃ n'; atthi me ti na socatī ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.18(=952): Aniṭṭhurī anānugiddho anejo sabba-
dhī samo,
               tam ānisaṃsaṃ pabrūmi pucchito
avikampinaṃ. || Nidd_I.15:18 ||


     Aniṭṭhurī anānugiddho anejo sabbadhī samo ti. Katamaṃ
niṭṭhuriyaṃ? Idh'; ekacco niṭṭhurī1 hoti paralābhasakkā-
ragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upasuyyati2 is-
saṃ bandhati; yaṃ evarūpaṃ niṭṭhuriyaṃ, niṭṭhuriyakam-
maṃ issā issāyanā issayitattaṃ ussuyā ussuyanā ussuyitat-
taṃ; idaṃ vuccati niṭṭhuriyaṃ. Yass'; etaṃ niṭṭhuriyaṃ
pahīnaṃ samucchinnaṃ 3vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ
abhabbuppattikaṃ3 ñāṇagginā daḍḍhaṃ; so vuccati aniṭ-
ṭhurī ti, aniṭṭhurī4. Anānugiddho ti gedho vuccati taṇhā;
yo rāgo sārāgo . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. yo.
2 Bp ussuyati.
3-3 Bp S pe.
4 Bp S om.

[page 441]
S.N. 952] Attadaṇḍasuttaniddeso. 441
Yass'; eso gedho pahīno samucchinno 1vūpasanto paṭipassad-
dho abhabbuppattiko1 ñāṇagginā daḍḍho; so vuccati anā-
nugiddho. So rūpe agiddho2 . . . pe . . . diṭṭhasutamu-
taviññātabbesu dhammesu agiddho agadhito amucchito
anajjhopanno3 vītagedho vigatagedho cattagedho vantage-
dho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo
vigatarāgo cattarago vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭi-
nissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṃ-
vedī brahmabhūtena attanā viharatī ti, aniṭṭhurī anānu-
giddho.
     Anejo sabbadhī samo ti. Ejā vuccati tanhā, yo rāgo sārā-
go . . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yass'; esā
ejā taṇhā pahīnā samucchinnā 1vūpasantā paṭipassaddhā
abhabbuppattikā1 ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati4 anejo.
Ejāya pahīnattā anejo so lābhe pi na iñjati, alābhe pi na iñ-
jati, yase pi na iñjati, ayase pi na iñjati, pasaṃsāya pi na
iñjati, nindāya pi na iñjati, sukhe pi na iñjati, dukkhe pi na
iñjati na calati na vedhati na-ppavedhati na sampavedhatī
ti, anejo. Sabbadhī 5samo ti5. Sabbaṃ vuccati dvādasāya-
tanāni; cakkhu c'; eva rūpā ca . . . pe . . . mano c'; eva
dhammā ca. Yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chanda-
rāgo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅ-
gato āyatiṃ anuppādadhammo, so vuccati sabbattha samo
sabbattha tādi sabbattha majjhatto sabbattha upekkhako
ti, anejo sabbadhī samo.
     Tam ānisaṃsaṃ pabrūmi pucchito avikampinan ti avikam-
pinaṃ puggalānaṃ6 phuṭṭho pucchito yācito ajjhesito pasā-
dito ime cattāro ānisaṃse pabrūmi. Yo so aniṭṭhurī anānu-
giddho anejo sabbadhī samo ti brūmi ācikkhāmi7 pakāsemī
ti, tam ānisaṃsaṃ pabrūmi pucchito avikampinaṃ. Ten'
āha Bhagavā:

          Aniṭṭhurī anānugiddho anejo sabbadhī samo,
          tam ānisaṃsaṃ pabrūmi pucchito avikampinan ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S pe.
2 Bp ad. sadde.
3 Bp S anajjhāpanno.
4 S ad. dvādasāya.
5-5 S om.; S sambodhāya.
6 Bp puggalaṃ.
7 Bp S ad. pe.

[page 442]
442 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 953

  Sn_IV,15.19(=953): Anejassa vijānato n'; atthi 1kāci ni-
saṃkhiti1,
               virato so viyārambhā2 khemaṃ pas-
sati sabbadhi. || Nidd_I.15:19 ||


     Anejassa vijānato ti. Ejā vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo
. . . pe . . . abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yass'; esā ejā
taṇhā pahīnā samucchinnā 3vūpasantā paṭipassaddhā
abhabbuppattikā3 ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anejo. Ejā-
ya pahīnattā anejo, so lābhe pi na iñjati, alābhe pi na iñjati,
yase pi na iñjati, ayase pi na iñjati, nindāya pi na iñjati,
pasaṃsāya pi na iñjati, sukhe pi na iñjati, dukkhe pi na
iñjati4 na calati na vedhati na-ppavedhati na sampavedhati5,
anejassa. Vijānato ti jānato ājānato vijānato paṭivijānato
paṭivijjhato sabbe saṃkhārā aniccā ti jānato ājānato vijā-
nato paṭivijānato paṭivijjhato, sabbe saṃkhārā dukkhā ti
. . . pe . . . yaṃkiñci samudayadhammaṃ sabban taṃ ni-
rodhadhamman ti jānato ājānato vijānato paṭivijānato paṭi-
vijjhato ti, anejassa vijānato.
     N'; atthi kāci nisaṃkhitī ti nisaṃkhitiyo vuccanti puññā-
bhisaṃkhāro, apuññābhisaṃkhāro, āneñjābhisaṃkhāro. Ya-
to puññābhisaṃkhāro ca apuññābhisaṃkhāro ca āneñjā-
bhisaṃkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā
anabhāvaṅgatā āyatiṃ anuppādadhammā; ettāvatā nisaṃ-
khitiyo n'; atthi6 na saṃvijjanti n'; upalabbhanti, pahīnā
samucchinnā vūpasantā patipassaddhā abhabbuppattikā ñā-
ṇagginā daḍḍhā ti, n'; atthi 7kāci nisaṃkhiti7.
     Virato so viyārambhā ti viyārambhā8 vuccati9 puññābhi-
saṃkhāro apuññābhisaṃkhāro10 āneñjābhisaṃkhāro. Yato
puññābhisaṃkhāro ca apuññābhisaṃkhāro ca āneñjābhi-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S kāni pi saṃthiti.
2 Bp viriyārabbhā; S viriyārambho, and below.
3-3 Bp S pe.
4 S ad. pi.
5 Si -tī ti.
6 S ad. [na] socati.
7-7 S kānici saṃkhiti.
8 Bp viriyārabbho; S om.
9 S ad. pītiviriyārambho vuccati.
10 S om.

[page 443]
S.N. 954] Attadaṇḍasuttaniddeso. 443
saṃkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā
{anabhāvaṃgatā} āyatiṃ anuppādadhammā; ettāvatā1 vi-
yārambhā2 ārato assa virato paṭivirato nikkhito nissaṭṭho
vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vihareyyā3
ti, virato so viyārambhā.
     Khemaṃ passati sabbadhī ti bhayakaro4 rāgo, bhayakaro5
doso, bhayakaro5 moho . . . pe4 . . . bhayakarā5 6kile-
sā. Bhayakarassa rāgassa pahīnattā . . . pe . . .6bhaya-
karānaṃ kilesānaṃ pahīnattā sabbattha khemaṃ passati,
sabbattha abhayaṃ passati, sabbattha anītikaṃ passati,
sabbattha anupaddavaṃ passati, sabbattha anupasaggaṃ7
passati, sabbattha passaddhaṃ8 passatī ti, khemaṃ passati
sabbadhi. Ten'; āha Bhagavā:

          Anejassa vijānato n'; atthi kāci nisaṃkhiti,
          virato so viyārambhā khemaṃ passati sabbadhī ti.

_________________________________


  Sn_IV,15.20(=954): Na samesu na omesu na ussesu vadate9
muni,
               santo so vītamaccharo nādeti na ni-
rassatī ti Bhagavā. || Nidd_I.15:20 ||


     Na samesu na omesu na ussesu vadate munī ti. Monaṃ
vuccati ñāṇaṃ; 6yā paññā pajānanā6 . . . pe . . . saṅga-
jālam aticca so munī ti, muni. Seyyo 'ham asmī ti vā sa-
diso 'ham asmī ti vā hīno 'ham asmī ti vā na vadati na ka-
theti na bhaṇati na dīpayati na voharatī ti, na samesu na
omesu na ussesu vadate muni.
     Santo so vītamaccharo ti. Santo ti rāgassa santattā10 santo,
dosassa mohassa . . . pe . . . sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ
santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vi-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp ad. arabbhā; S ad. ārambho.
2 Bp viriyārabbhā; S ad. viriyārambho.
3 Bp S viharatī.
4 Bp S om.
5 Bp S bhayakaraṃ.
6-6 Bp S om.
7 S anupassattaggaṃ [anupassant-?].
8 Bp anupassaṭṭhaṃ; S anupassattaṭṭhaṃ.
9 S carate, and below.
10 Bp S ad. samitattā.

[page 444]
444 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 954
gatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto
paṭipassaddho ti, santo so. Vītamaccharo ti pañca maccha-
riyāni, āvāsamacchariyaṃ . . . pe . . . gāho vuccati mac-
chariyaṃ. Yass'; etaṃ macchariyaṃ pahīnaṃ samucchin-
naṃ 1vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ1 ñā-
ṇagginā daḍḍhaṃ, so vuccati vītamaccharo vigatamaccharo
cattamaccharo vantamaccharo muttamaccharo pahīnamac-
charo paṭinissaṭṭhamaccharo ti, santo so vītamaccharo.
     Nādeti na nirassatī ti, Bhagavā ti2. Nādetī ti rūpaṃ nā-
deti3 nādiyati4 na upādiyati na gaṇhāti na parāmasati nā-
bhinivisati, vedanaṃ saññaṃ saṃkhāre viññāṇaṃ gatiṃ
upapattiṃ paṭisandhiṃ bhavaṃ saṃsāraṃ vaṭṭaṃ nādeti3
nādiyati4 na upādiyati na gaṇhāti na parāmasati nābhini-
visatī ti, nādeti. Na nirassatī ti rūpaṃ na pajahati na vi-
nodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti; vedanaṃ
saññaṃ saṃkhāre viññāṇaṃ gatiṃ upapattiṃ paṭisandhiṃ
bhavaṃ saṃsāraṃ vaṭṭaṃ na pajahati na vinodeti na byantī-
karoti na anabhāvaṃ gameti5, 6na nirassati6. Bhagavā ti
gāravādhivacanaṃ . . . pe . . . sacchikā paññatti yad-
idaṃ Bhagavā ti. Ten'; āha Bhagavā:

          Na samesu na omesu na ussesu vadate muni,
          santo so vītamaccharo nādeti na nirassatī ti Bhagavā.


     PAṆṆARASAMO3 ATTADAṆḌASUTTANIDDESO NIṬṬHITO7.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S pe.
2 S om.
3 Bp S om.
4 Si nādayati.
5 Si gametī ti.
6-6 Bp S om.
7 Bp S samatto pannarasamo.

[page 445]
445
SOḶASAMO1 SĀRIPUTTASUTTANIDDESO2.

  Sn_IV,16.1(=955): Na me diṭṭho ito pubbe
               icc-āyasmā Sāriputto
3na suto3 uda kassaci
               evaṃ vagguvado4 satthā tusitā gaṇi-
m-āgato. || Nidd_I.16:1 ||


     Na me diṭṭho ito pubbe ti ito pubbe na5 mayā6 diṭṭhapubbo
so Bhagavā iminā cakkhunā iminā attabhāvena. Yadā
Bhagavā tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukam-
balasilāyaṃ vassaṃ vuṭṭho devagaṇaparivuto majjhe ma-
ṇimayena sopāṇena Saṅkassanagaraṃ otiṇṇo imaṃ dassa-
naṃ pubbe na diṭṭho ti, na me diṭṭho ito pubbe.
     Icc-āyasmā Sāriputto ti. Iccā ti padasandhi padasaṃ-
saggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā
padānupubbatā-m-etaṃ, iccā ti. Āyasmā ti piyavacanaṃ
guruvacanaṃ7 sagāravasappaṭissavacanam etaṃ, āyasmā
ti. Sāriputto ti tassa therassa nāmaṃ saṃkhā samaññā-
paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ ni-
rutti byañjanaṃ abhilāpo ti, icc-āyasmā Sāriputto.
     Na suto uda kassacī ti. Nā ti paṭikkhepo. Udā ti pada-
sandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañ-
janasiliṭṭhatā padānupubbatā-m-etaṃ, udā ti. Kassacī ti
kassaci khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa
vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa
vā ti, na suto uda kassaci.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Bp S -niddesi anukkaṭi.
3-3 S na-ssuto.
4 Si vḷ. vaggugado; S vaggukādā (below -gado).
5 Bp S me.
6 S (Bp?) ad. na.
7 Bp S garu-.

[page 446]
446 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 955
     Evaṃ vagguvado1 satthā ti evaṃ vagguvado1 madhura-
vado1 pemaniyavado1 hadayaṅgamavado2 karavikaruda-
mañjussaro3. Aṭṭhaṅgasamannāgato kho pana tassa Bha-
gavato mukhato ghoso niccharati, visaṭṭho ca suviññeyyo4
ca mañju ca savanīyo ca bindhu5 ca avisārī ca gambhīro ca
ninnādī ca. Yadā6 parisaṃ kho pana so Bhagavā sarena
viññāpeti; na tassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati.
Brahmassaro kho pana so Bhagavā karavikabhāṇī ti, evaṃ
vagguvado1. Satthā ti satthā7 Bhagavā satthavāho. Ya-
thā satthavāho satthe kantāraṃ tāreti, corakantāraṃ tā-
reti, vāḷakantāraṃ tāreti, dubbhikkhakantāraṃ tāreti, nir-
udakantāraṃ8 tāreti uttāreti nitthāreti patāreti9 khemanta-
bhūmiṃ sampāpeti; evam eva Bhagavā satthavāho satte
kantāraṃ tāreti; jātikantāraṃ tāreti, 10jarākantāraṃ tāreti10,
byādhikantāraṃ tāreti . . . pe . . . maraṇasokaparideva-
dukkhadomanassupāyāsakantāraṃ tāreti, rāgakantāraṃ tā-
reti, dosamohamānadiṭṭhikilesaduccaritakantāraṃ tāreti, rā-
gagahaṇaṃ tāreti, dosamohamānadiṭṭhigahaṇaṃ tāreti11, ki-
lesagahaṇaṃ tāreti uttāreti nitthāreti patāreti khemantaṃ
amataṃ nibbānaṃ sampāpetī ti, evam pi Bhagavā satthavā-
ho. Athavā Bhagavā netā vinetā anunetā saññāpetā nijjhā-
petā pekkhatā pasādetā ti, evam pi Bhagavā satthavāho.
Athavā Bhagavā12 anuppannassa maggassa uppādetā,
asañjātassa maggassa sañjānetā, anakkhātassa maggassa
akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggā-
nugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā
ti, evam pi Bhagavā satthavāho ti, evaṃ vagguvado
satthā.
     Tusitā gaṇi-m-āgato ti Bhagavā tusitā kāyā cavitvā sato
sampajāno mātukucchiṃ okkanto ti, evam pi tusitā gaṇi-
m-āgato.

--------------------------------------------------------------------------
1 S -gado.
2 S pāhadayaṅgamagado.
3 Bp karavikarutamañjusaro.
4 Bp S viññ-.
5 S bindu.
6 Bp S yathā.
7 Si om.
8 Si nirudda-; S nirūdaka-.
9 Si pattāreti, and below.
10-10 Si om.
11 Bp S om.
12 Bp Si om.

[page 447]
S.N. 956] Sāriputtasuttaniddeso. 447
     Athavā 1tusitā vuccanti devā1. Te tuṭṭhā santuṭṭhā at-
tamanā pamuditā pītisomanassajātā, tusitadevalokato2 ga-
ṇi-m-āgato ti, evam pi tusitā gaṇi-m-āgato.
     Athavā 3tusitā vuccanti arahanto3. Te tuṭṭhā santuṭṭhā
attamanā paripuṇṇasaṃkappā arahantānaṃ gaṇi-m-āgato
ti, evam pi tusitā gaṇi-m-āgato.
     Gaṇī ti gaṇī, Bhagavā gaṇācariyo ti gaṇī, gaṇassa satthā
ti gaṇī, gaṇaṃ pariharatī ti gaṇī, gaṇaṃ ovadatī ti gaṇī,
gaṇam anusāsatī ti gaṇī, visārado gaṇaṃ4 upasaṅkamatī ti
gaṇī, gaṇassa5 sussati, sotaṃ odahati, aññācittaṃ upaṭṭhapetī
ti gaṇi, gaṇaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī ti
gaṇī, bhikkhugaṇassa gaṇī, bhikkhunīgaṇassa gaṇī, upāsaka-
gaṇassa gaṇī6, upāsikāgaṇassa ganī, rājagaṇassa gaṇī, khat-
tiyagaṇassa brāhmaṇagaṇassa vessagaṇassa suddagaṇassa
devagaṇassa6 gaṇī7, brahmagaṇassa gaṇī saṅghī gaṇī gaṇā-
cariyo. Āgato upagato samupagato 7sampatto Saṅkassanaga-
ran ti, tusitā gaṇi-m-āgato. Ten'; āha Sāriputtatthero8:

          Na me diṭṭho ito pubbe icc-āyasmā Sāriputto
na suto uda kassaci
          evaṃ vagguvado satthā tusitā gaṇi-m-āgato ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.2(=956): Sadevakassa lokassa, yathā dissati
cakkhumā:
               sabbaṃ tamaṃ vinodetvā eko ca9 ra-
tim ajjhagā. || Nidd_I.16:2 ||


     Sadevakassa lokassā ti sadevakassa lokassa samārakassa sa-
brahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanus-
sāyā ti, sadevakassa lokassa.
     Yathā dissati cakkhumā ti yathā Bhagavantaṃ tāvatiṃ-
sabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ nisin-
naṃ dhammaṃ desentaṃ devatā passanti, tathā manussā

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S devā v- t-.
2 Bp S devalokato.
2 Bp S devalokato.
3-3 Bp S arahanto v- t-.
4 Bp gaṇiṃ.
5 Si gaṇissa; S gaṇāya.
6 S om.
7 Bp S om.
8 Bp Si thero Sāriputto, always in this formula.
9 Bp va.

[page 448]
448 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 956
passanti. Yathā manussā passanti, tathā devatā passanti.
Yathā devānaṃ dissati, tathā manussānaṃ dissati. Yathā
manussānaṃ dissati, tathā devānaṃ dissatī ti, evam pi ya-
thā dissati cakkhumā. Yathā vā pan'; ete bhonto samaṇa-
brāhmaṇā adantā dantavaṇṇena dissanti, asantā santavaṇ-
ṇena dissanti, anupasantā1 upasantavaṇṇena dissanti, anib-
butā nibbutavaṇṇena dissanti; patirūpako mattikākuṇḍalo
va lohamāso2 va suvaṇṇacchanno caranti loke parivārac-
channā anto asuddhā bahi sobhamānā ti, na Bhagavā evam
pi3 dissati. Bhagavā bhūtena tacchena tathena yāthāvena
aviparittena sabhāvena danto dantavaṇṇena dissati, santo
santavaṇṇena dissati, upasanto upasantavaṇṇena dissati,
nibbuto nibbutavaṇṇena dissati, akampita-iriyāpathā ca
buddhā bhagavanto paṇidhisampannā ti, evam pi yathā
dissati cakkhumā. Athavā Bhagavā visuddhasaddo4 bhaṭa-
kittisaddasiloko5 nāgabhavane ca supaṇṇabhavane ca yak-
khabhavane ca asurabhavane ca gandhabbabhavane ca
mahārājabhavane ca indabhavane ca brahmabhavane ca6
etādiso ca tādiso ca tato ca bhiyyo ti, evam pi yathā dis-
sati cakkhumā. Athavā Bhagavā7 dasabalehi samannāga-
to catūhi vesārajjehi catūhi paṭisambhidāhi chahi abhiñ-
ñāhi chahi buddhadhammehi tejena ca balena ca guṇena ca
viriyena ca paññāya ca dissati ñāyati paññāyati.
     *Dūre santo pakāsenti himavanto va pabbato
     asant'; ettha na dissanti rattiṃ khittā yathā sarā ti;
evam pi yathā dissati cakkhumā7.
     Cakkhumā ti. Bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā;
maṃsacakkhunā pi cakkhumā, 8dibbena cakkhunā8 pi cak-
khumā, paññācakkhunā pi cakkhumā, buddhacakkhunā pi
cakkhumā, samantacakkhunā pi cakkhumā.

--------------------------------------------------------------------------
* Dhp. 304.
1 S apasantā.
2 Bp S lohaḍḍhamāro.
3 Bp S om.
4 Si -saddho; S -satto.
5 Bp gatakitti-.
6 Bp ad. devabhavane ca eso ca.
7 Si om.
8-8 Bp S dibbacakkhumā.

[page 449]
S.N. 956] Sāriputtasuttaniddeso. 449
     Kathaṃ Bhagavā maṃsacakkhunā pi cakkhumā? Maṃ-
sacakkhumhi Bhagavato pañca vaṇṇā saṃvijjanti: nīlo ca
vaṇṇo, pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo,
odāto ca vaṇṇo; 1yattha ca Bhagavato1 akkhilomāni2 patiṭ-
ṭhitāni, taṃ nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ
ummārapupphasamānaṃ3. Tassa parato pītakaṃ hoti su-
pītakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ kaṇṇi-
kārapupphasamānaṃ4. Ubhato ca akkhikuṭāni5 Bhagava-
to lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni
indagopakasamāni.6 Majjhe kaṇhaṃ hoti sukaṇhaṃ alū-
khaṃ7 siniddhaṃ8 pāsādikaṃ dassaneyyaṃ aḷārikaṭṭhaka-
samānaṃ9. Tassa parato odātaṃ hoti su-odātaṃ setaṃ
paṇḍaraṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhitārakasamānaṃ.
Tena Bhagavā pākatikena maṃsacakkhunā attabhāvapari-
yāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yo-
janaṃ passati divā c'; eva rattiñ ca. Yadā pi caturaṅgasa-
mannāgato andhakāro hoti, suriyo ca atthaṅgamito hoti,
kālapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo hoti, mahā
ca akālamegho10 abbhuṭṭhito hoti; evarūpe pi caturaṅgasa-
mannāgate andhakāre samantā yojanaṃ passati. N'; atthi
so kūṭo11 vā kavāṭaṃ vā pākāro vā pabbato vā gaccho vā
latā vā āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassanāya. Ekañ ce tilaphalaṃ
nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhipeyya, tañ ñeva tilaphalaṃ
uddhareyya, evaṃ parisuddhaṃ Bhagavato pākatikaṃ
maṃsacakkhu; evaṃ Bhagavā maṃsacakkhunā pi cak-
khumā.
     Kathaṃ Bhagavā dibbena cakkhunā pi cakkhumā?
Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusa-
kena satte passati cavamāne upapajjamāne12, hīne paṇīte
suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

--------------------------------------------------------------------------
1-1 S om.
2 Bp akkhilomāni ca b. y. ca.
3 Bp S ummāpuppha-.
4 Bp S kaṇi-.
5 Si -kupāni.
6 Bp S -samānāni.
7 S asubhaṃ.
8 Bp S suddhaṃ.
9 Bp addariṭṭhaka-; S daddāriṭṭhaka-.
10 Bp S kāla-.
11 Bp kuṭṭo; S kuḍḍo.
12 S uppajja-, and below.

[page 450]
450 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 956
pajānāti: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannā-
gatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena saman-
nāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhi-
kammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā1; ime vā pana
bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anu-
pavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upa-
pannā ti; iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānu-
sakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte
suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte
pajānāti. Ākaṃkhamāno ca Bhagavā ekam pi lokadhātuṃ
passeyya, dve pi lokadhātuyo passeyya, tisso pi lokadhā-
tuyo passeyya, catusso pi lokadhātuyo passeyya, pañca pi
lokadhātuyo passeyyo, dasa pi lokadhātuyo passeyya, vī-
sam2 pi lokadhātuyo passeyya, tiṃsam pi lokadhātuyo
passeyya, cattāḷīsam pi lokadhātuyo passeyya, paññāsaṃ pi
lokadhātuyo passeyya, sahassim pi 3cūḷanikaṃ lokadhā-
tuṃ3 passeyya, dvisahassim pi majjhimikaṃ4 lokadhātuṃ5
passeyya, tisahassim pi6 mahāsahassim pi lokadhātuṃ
passeyya. So7 yāvatakaṃ8 ākaṅkheyya, tāvatakaṃ pas-
seyya; evaṃ parisuddhaṃ Bhagavato dibbacakkhu; evaṃ
Bhagavā dibbena cakkhunā pi cakkhumā.
     Kathaṃ Bhagavā paññācakkhunā pi7 cakkhumā? Bha-
gavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tik-
khapañño nibbedhikapañño9 paññappabhedakusalo pabhin-
nañāṇo10 adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto da-
sabaladhārī11 purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño

--------------------------------------------------------------------------
1 S uppannā, and below.
2 Bp visati; S vīsatiṃ.
3-3 S culanikalokadhatuyo.
4 S -ikā.
5 Bp S -dhātuyo.
6 Si ad. lokadhātuṃ passeyya.
7 Bp S om.
8 Bp S ad. pana.
9 Bp nibbedika-.
10 Bp pabhinda-; S pabhiṇṇando.
11 Bp dasaphalabala-.

[page 451]
S.N. 956] Sāriputtasuttaniddeso. 451
purisadhoreyho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho
mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā saññāpetā1 nij-
jhāpetā pekkhatā2 pasādetā. So hi Bhagavā anuppannassa
maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjānetā, anak-
khātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū magga-
kovido. Maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pac-
chā samannāgatā. So hi Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ
passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahma-
bhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dham-
masāmi tathāgato. N'; atthi tassa Bhagavato añātaṃ adiṭ-
ṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphusitaṃ3 paññāya. Atī-
tānāgatapaccuppannaṃ4 upādāya sabbe dhammā sabbā-
kārena Buddhassa Bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ5 āgac-
chanti. Yan kiñci neyyaṃ nāma atthi6 jānitabbaṃ attat-
tho vā, parattho vā, ubhayattho vā, diṭṭhidhammiko vā
attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā
attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā
attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho,
vodāno vā attho, paramattho vā, sabban taṃ antobuddha-
ñāṇe parivattati. Atīte Buddhassa Bhagavato appaṭiha-
taṃ ñāṇaṃ, anāgate appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne ap-
paṭihaṭaṃ ñāṇaṃ. Sabbaṃ kāyakammaṃ Buddhassa Bha-
gavato ñāṇānuparivatti. Sabbaṃ vacīkammaṃ sabbaṃ
manokammaṃ Buddhassa Bhagavato ñāṇānuparivatti.
Yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñānaṃ; yāvatakaṃ ñāṇaṃ,
tāvatakaṃ neyyaṃ; neyyapariyantikaṃ7 ñāṇaṃ, ñāṇapa-
riyantikaṃ neyyaṃ; neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ na-ppavat-
tati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho n'; atthi; aññamañña-
pariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṃ samugga-
paṭalānaṃ sammāphusitānaṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ
uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhi-
maṃ nātivattati; aññamaññapariyantaṭṭhāyino honti; evam
eva Buddhassa Bhagavato neyyañ ca ñāṇañ ca aññamañña-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S paññ-.
2 S pekkhapetā.
3 Bp aphassitaṃ; S apassitaṃ.
4 Bp S atītaṃ anāgataṃ p-.
5 S ad. ābādhaṃ.
6 S ad. dhammaṃ.
7 S neyyaṃ p-.

[page 452]
452 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 956
pariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñā-
ṇaṃ; yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ neyyaṃ; neyyapari-
yantikaṃ ñāṇaṃ, ñānapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atik-
kamitvā ñāṇaṃ na-ppavattati. Ñāṇaṃ atikkamitvā ney-
yapatho n'; atthi; aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā.
     Sabbadhammesu Buddhassa Bhagavato ñāṇaṃ parivat-
tati. Sabbe dhammā Buddhassa Bhagavato āvajjanapaṭi-
baddhā1 ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cit-
tuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu Buddhassa Bhagavato
ñāṇaṃ parivattati. Sabbesaṃ sattānaṃ Bhagavā āsa-
yaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhi-
muttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye
mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye
bhabbābhabbe2 satte pajānāti. Sadevako loko samā-
rako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā
antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci macchakac-
chapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya antomahāsamud-
de parivattanti, evam eva sadevako loko samārako sabrah-
mako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobud-
dhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso ga-
ruḷaṃ3 venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti,
evam eva ye pi te Sāriputtasamā paññāya, te pi buddhañā-
ṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ devamanussā-
naṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Ye pi te
khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇa-
paṇḍitā nipuṇā4 kataparappavādā vālavedhirūpā vobhin-
antā5 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañ-
haṃ6 abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upa-
saṅkamitvā pucchanti7. Kathitā ca visajjitā ca te pañhā
Bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā upakkhittakā ca. Te
Bhagavato sampajjanti. Atha kho Bhagavā tattha atiro-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S -bandhā, throughout.
2 Si -bhabbhabhabbhe; S babbhababbe.
3 Si guruḷaṃ; Bp garuḷham; S garulaṃ.
4 Si nipuṇṇā.
5 Bp S te bho.
6 Bp S pañhe.
7 Bp ad. guḷāni ca paticchannāni ca; S ad. catu gūlāni ca parittāni ca.

[page 453]
S.N. 956] Sāriputtasuttaniddeso. 453
cati, yadidaṃ paññāyā ti; evaṃ Bhagavā paññācakkhunā
pi cakkhumā.
     Kathaṃ Bhagavā buddhacakkhunā pi cakkhumā? Bha-
gavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte appara-
jakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvā-
kāre suviññāpaye duviññāpaye app'; ekacce paralokavajja-
bhayadassāvino viharante. Seyyathā pi nāma uppaliniyaṃ
vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā app'; ekaccāni uppa-
lāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake
saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggapositāni1. App'
ekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake
jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṭṭhitāni. App'; ekac-
cāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni
udake saṃvaddhāni udakā 2accuggamma tiṭṭhanti2 anupa-
littāni udakena; evam eva Bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ
volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tik-
khindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviñ-
ñāpaye app'; ekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante.
Jānāti Bhagavā: ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ dosacarito,
ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito, ayaṃ saddhācarito,
ayaṃ ñāṇacarito ti. Rāgacaritassa Bhagavā puggalassa
asubhakathaṃ katheti. Dosacaritassa Bhagavā puggalassa
mettābhāvanaṃ ācikkhati. Mohacaritaṃ Bhagavā pugga-
laṃ3 uddesaparipucchāya4 kālena dhammasavane kālena
dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti. Vitakkacaritassa
Bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati. Saddhācari-
tassa Bhagavā puggalassa pāsādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati
buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasupaṭipat-
tiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa Bhagavā puggalassa
vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ
anattākāraṃ.
     *Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
     yathā pi passe janataṃ samantato,
     tathūpamaṃ dhammamayaṃ Sumedha

--------------------------------------------------------------------------
* Itv. 38.
1 Bp S -posini.
2-2 Bp accuggammaṭṭhanti.
3 Bp S puggalassa.
4 Bp uddese p-.

[page 454]
454 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 956
     pāsādam āruyha samantacakkhu,
     sokāvatiṇṇaṃ1 janatam-m-apetasoko
     avekkhassu jātijarābhibhūtan ti;
evaṃ Bhagavā buddhacakkhunā pi cakkhumā.
     Kathaṃ Bhagavā samantacakkhunā pi cakkhumā? Sa-
mantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṃ. Bhagavā sab-
baññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato upa-
panno samupapanno samannāgato. Na tassa adiṭṭham
2idh'; atthi2 kiñci atho aviññātaṃ ajānitabbaṃ, sabbaṃ
abhiññāsi, yad atthi neyyaṃ; tathāgato tena samantacak-
khū ti; evaṃ Bhagavā samantacakkhunā pi cakkhumā ti,
yathā dissati cakkhumā.
     Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā ti sabbaṃ rāgatamaṃ dosata-
maṃ mohatamaṃ mānatamaṃ diṭṭhitamaṃ kilesatamaṃ
duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇa-
karaṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃ-
vattanikaṃ nuditvā3 panuditvā pajahitvā vinoditvā byan-
tīkaritvā anabhāvaṃ gametvā ti, sabbaṃ tamaṃ vinodetvā.
     Eko ca4 ratim ajjhagā ti. Eko5 Bhagavā pabbajjāsaṅkhā-
tena eko, adutiyatthena eko, taṇhāya pahānaṭṭhena eko,
ekantavītarāgo ti eko, ekantavītadoso ti eko, ekantavīta-
moho ti eko, ekantanikkileso ti eko, ekāyanamaggaṃ gato
ti eko, anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho ti
eko.
     Kathaṃ Bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko? Bhagavā
daharo va samāno susu kāḷakeso bhaddena yobbaññena6
samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitū-
naṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ vilapantānaṃ, ñātisaṅ-
ghaṃ pahāya, sabbaṃ yasapalibodhaṃ7 chinditvā, putta-
dārapalibodhaṃ chinditvā, ñātipalibodhaṃ chinditvā, mit-
tāmaccapalibodhaṃ chinditvā, sannidhipalibodhaṃ chin-
ditvā, kesamassuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā,
agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā, ākiñcanabhāvaṃ upa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si -kiṇṇaṃ.
2-2 Si addhatthi.
3 Si S om.
4 Si Bp va.
5 Si Bp S om.
6 Bp S yobbanena.
7 Bp S gharāvāsap-.

[page 455]
S.N. 956] Sāriputtasuttaniddeso. 455
gantvā eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yā-
peti; evaṃ Bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko.
     Kathaṃ Bhagavā adutiyatthena eko? So evaṃ pabba-
jito samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni pa-
ṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manus-
sarāhasseyyakāni paṭisallānasārūpāni. So 1eko carati1 eko
gacchati, eko tiṭṭhati, 2eko nisīdati2, eko seyyaṃ kappeti,
eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho
nisīdati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati, eko3 vi-
harati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti; evaṃ Bhagavā
adutiyatthena eko.
     Kathaṃ Bhagavā taṇhāya pahānatthena eko? So evaṃ
eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto najjā
Nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle mahāpadhānaṃ pada-
hanto 4Māraṃ sasenaṃ4 Namuciṃ pamattabandhuṃ vi-
dhamitvā 5taṇhaṃ jāliniṃ saritaṃ5 visattikaṃ pajahati6
vinodeti7 byantīkaroti8, anabhāvaṃ gameti.
     *Taṇhādutiyo puriso dīgham addhāna saṃsaraṃ
     itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
     Etam ādīnavaṃ ñatvā taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ
     vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje ti.
Evaṃ Bhagavā taṇhāya pahānatthena eko.
     Kathaṃ Bhagavā ekantavītarāgo ti eko? Rāgassa pa-
hīnattā ekantavītarago ti eko, dosassa pahīnattā ekantavī-
tadoso ti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamoho ti eko,
kilesānaṃ pahīnattā ekantanikkileso ti eko.
     Kathaṃ Bhagavā ekāyanamaggaṃ gato ti eko? Ekā-
yanamaggo9 vuccati cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammap-

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 740, 741.
1-1 Si om.
2-2 Bp S pe.
3 Bp S om.
4-4 S mārasenaṃ; Bp ad. kaṇhaṃ; S ad. gaṇahaṃ.
5-5 Bp S taṇhājālinivisaritaṃ.
6 S pajahasi.
7 Bp S vinodesi.
8 Bp byantikarosi akāsi; S byanti-akāsi.
9 S ad. ti.

[page 456]
456 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 956
padhānā cattāro iddhippādā pañc'; indriyāni pañca balāni
satta bojjhaṅgā ariyo {aṭṭhaṅgiko} maggo.
            *Ekāyanaṃ jātikhayantadassī1
            maggaṃ pajānāti hitānukampī;
            etena maggena atariṃsu pubbe
            tarissanti yeva taranti oghan ti.
Evaṃ Bhagavā ekāyanamaggaṃ gato ti eko.
     Kathaṃ Bhagavā eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhi-
sambuddho ti eko? Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ
paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasamboj-
jhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi. Bhagavā tena
bodhiñāṇena sabbe saṃkhārā aniccā ti bujjhi, sabbe saṃ-
khārā dukkhā ti bujjhi, sabbe dhammā anattā ti bujjhi,
avijjāpaccayā saṃkhārā ti bujjhi . . . pe . . . jātipaccayā
jarāmaraṇan ti bujjhi, avijjānirodhā saṃkhāranirodho ti
bujjhi . . . pe . . . jātinirodhā jarāmaraṇanirodho ti buj-
jhi2, idaṃ dukkhan ti bujjhi, ayaṃ dukkhasamudayo ti
bujjhi, ayaṃ dukkhanirodho ti bujjhi, ayaṃ dukkhanirodha-
gāminī paṭipadā ti bujjhi, ime āsavā ti bujjhi, 3ayaṃ āsava-
samudayo ti bujjhi, ayaṃ āsavanirodho ti bujjhi3, ayaṃ
āsavanirodhagāminī paṭipadā ti bujjhi, 4ime dhammā abhi-
ññeyyā ti bujjhi4, ime dhammā pariññeyyā ti bujjhi,
4ime dhammā4 pahātabbā ti 4bujjhi, ime dhammā4 bhāve-
tabbā ti 4bujjhi, ime dhammā4 sacchikātabbā ti bujjhi,
channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañ ca atthaṅgamañ ca
assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca5 bujjhi, pañcannaṃ
upādānakkhandhānaṃ samudayañ ca atthaṅgamañ ca as-
sādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca5 bujjhi, catunnaṃ ma-
hābhūtānañ ca samudayañ ca atthaṅgamañ ca assādañ ca
ādīnavañ ca nissaraṇañ ca5 bujjhi, yaṃ kiñci samudaya-
dhammaṃ sabban taṃ nirodhadhamman ti bujjhi. Athavā

--------------------------------------------------------------------------
* S. v, 168.
1 S khayantatidassi.
2 S ad. pe.
3-3 Bp S pe.
4-4 Bp S om.
5 Si cā ti.

[page 457]
S.N. 957] Sāriputtasuttaniddeso. 457
yaṃ kiñci1 bujjhitabbaṃ2 paṭibujjhitabbaṃ sambujjhitab-
baṃ3 adhigantabbaṃ phusitabbaṃ sacchikātabbaṃ, sab-
ban taṃ tena bodhiñāṇena bujjhi anubujjhi paṭibujjhi saṃ-
bujjhi sammābujjhi adhigacchi paṭilabhi4 phusesi5 sacchi-
kāsi; evaṃ Bhagavā eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ
abhisambuddho ti eko.
     Ratim ajjhagā ti. Ratin ti nekkhammaratiṃ paviveka-
ratiṃ6 upasamaratiṃ sambodhiratiṃ ajjhagā samajjhagā1
adhigacchi phusesi sacchikāsī ti, eko ca ratim ajjhagā.
Ten'; āha Sāriputtatthero:

          Sadevakassa lokassa, yathā dissati cakkhumā:
          sabbaṃ tamaṃ vinodetvā eko ca7 ratim ajjhagā ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.3(=957): Taṃ Buddhaṃ asitaṃ tādiṃ akuhaṃ
gaṇim āgataṃ
               bahunnam8 idha baddhānaṃ atthi
pañhena āgamaṃ. || Nidd_I.16:3 ||


     Taṃ Buddhaṃ asitaṃ tādin ti. Buddho ti yo so Bhagavā
sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sā-
maṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto9,
balesu ca vasībhāvaṃ patto9. Buddho ti ken'; atthena
Buddho? Bujjhitā saccānī ti Buddho. Bodhetā pajāyā
ti Buddho. Sabbaññutāya Buddho. Sabbadassāvitāya Bud-
dho. Anaññeyyatāya Buddho. Vikasitāya10 Buddho. Khī-
ṇāsavasaṅkhātena Buddho. Nirupakkilesasaṅkhātena Bud-
dho. Ekantavītarāgo ti Buddho. Ekantavītadoso ti Bud-
dho. Ekantavītamoho ti Buddho. Ekantanikkileso ti
Buddho. Ekāyanamaggam gato ti Buddho11. Eko anut-
taraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho12 ti4 Buddho ti4;

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 Bp ad. anubujjhitabbaṃ.
3 S sampatibo-.
4 Bp S om.
5 Bp phassesi; S passemi.
6 Bp S vivekaratiṃ.
7 Si Bp va.
8 Bp bahuṃ; S bahunam.
9 Bp S pāpuṇi.
10 Bp visavitāya; S viparitāya.
11 Si ad. ti.
12 Bp abhisambuddhattā.

[page 458]
458 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 957
abuddhivihatattā buddhipaṭilābhattā1 Buddho. Buddho
ti n'; etaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhā-
tarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ,
na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na
devatāhi kataṃ; vimokkhantikam etaṃ Buddhānaṃ Bha-
gavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭi-
lābhā sacchikā paññatti yadidaṃ Buddho ti, taṃ Buddhaṃ.
     Asitan ti dve nissayā, taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca.
     Katamo taṇhānissayo? Yāvatā2 taṇhāsaṃkhātena sīma-
kataṃ odhikataṃ pariyantīkataṃ3 pariggahitaṃ mamāyi-
taṃ idaṃ mamaṃ, etaṃ mamaṃ, ettakaṃ mamaṃ, ettā-
vatā4 mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā
pāpuraṇā dāsīdāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssava-
ḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarā-
jadhāniyo5 raṭṭhañ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañ ca
kevalam pi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā
aṭṭhasatataṇhāviparittaṃ6; ayaṃ taṇhānissayo.
     Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi7,
dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭ-
ṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhi-
kantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃ-
yojanaṃ gāho paṭigāho abhiniveso parāmāso kummaggo
micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho vi-
parittagāho vippallāsagāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ
yāthāvakan ti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ
diṭṭhinissayo. Buddhassa Bhagavato taṇhānissayo pahīno,
diṭṭhinissayo paṭinissaṭṭho; taṇhānissayassa pahīnattā diṭ-
ṭhinissayassa paṭinissaṭṭhattā Bhagavā cakkhuṃ anissito,
sotaṃ ghānaṃ jivhaṃ kāyaṃ manaṃ anissito, rūpe sadde
gandhe rase phoṭṭhabbe kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ ya-
saṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ senāsanaṃ gi-
lānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S buddhipaṭilābhā, and S ad. sacchikāpaññan ti yadi.
2 Bp yāva.
3 Bp S pariyanta-.
4 Bp ad. mamaṃ; S ad. mama.
5 Bp -rājaṭṭhaniyo; S rājadhāni.
6 Bp S aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritaṃ.
7 Si sakāya-.

[page 459]
S.N. 957] Sāriputtasuttaniddeso. 459
arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ sañ-
ñābhavaṃ asaññābhavaṃ nevasaññānāsaññābhavaṃ eka-
vokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atī-
taṃ anāgataṃ paccuppannaṃ diṭṭhasutamutaviññātabbe
dhamme asito1 anissito anallīno anupagato anajjhosito ana-
dhimutto nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vi-
mariyādikatena cetasā viharatī ti, taṃ Buddhaṃ asitaṃ.
     Tādin ti Bhagavā pañcah'; ākārehi tādi: iṭṭhāniṭṭhe tādi,
cattāvī ti tādi, tiṇṇāvī ti tādi, muttāvī ti tādi, taṃniddesā
tādi.
     Kathaṃ Bhagavā iṭṭhāniṭṭhe tādi? Bhagavā lābhe pi
tādi, alābhe pi tādi, yase pi tādi, ayase pi tādi, pasaṃsāya pi
tādi, nindāya pi tādi, sukhe pi tādi, dukkhe pi tādi, ekañ2
ce bāhaṃ gandhena limpeyyuṃ, ekañ ce bāhaṃ vāsiyā tac-
cheyyuṃ3, amukasmiṃ n'; atthi rāgo, amukasmiṃ n'; atthi
paṭighaṃ, anunayapaṭighavippahīno ugghātinigghātivīti-
vatto anurodhavirodhasamatikkanto; evaṃ Bhagavā iṭṭhā-
niṭṭhe tādi.
     Kathaṃ Bhagavā cattāvī ti tādi? 4Bhagavā cattāvī ti
tādi4 Bhagavato5 rāgo catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭ-
ṭho, doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā maccha-
riyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno
mado pamādo sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā
sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṃkhārā cattā
vantā muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā; evaṃ Bhagavā cattāvī
ti tādi.
     Kathaṃ Bhagavā tiṇṇāvī ti tādi? Bhagavā kāmoghaṃ
tiṇṇo, bhavoghaṃ6 tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ
tiṇṇo, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇo nitiṇṇo7 atikkanto sama-
tikkanto vītivatto; so vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho
gatadiso gatakoṭiko8 pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhip-
patto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchi-
katanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pa-
hīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 Bp S ekac.
3 S -eyya.
4-4 Bp S om.
5 Bp -tā.
6 S rāgoghaṃ.
7 S upatinno.
8 Bp S -yo.

[page 460]
460 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 957
abhiññātaṃ, 1pariññeyyaṃ pariññātaṃ1, pahātabbaṃ pahī-
naṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ;
so ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikkho abbūḷhesiko niraggaḷo
ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto pañcaṅgavippa-
hīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇ-
ṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo pas-
saddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī
vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto. So
n'; eva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito; n'; eva paja-
hati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito; n'; eva visineti, na ussi-
neti, visinetvā ṭhito; n'; eva vidhupeti, na sandhupeti, vi-
dhupetvā ṭhito; asekkhena2 sīlakkhandhena samannāgatattā
thito, asekkhena2 samādhikkhandhena samannāgatattā ṭhi-
to, asekkhena2 paññākhandhena {samannāgatattā} ṭhito,
asekkhena2 vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito,
asekkhena2 vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatat-
tā ṭhito, saccaṃ paṭipādayitvā ṭhito; evaṃ samatikkamitvā
ṭhito, kilesaggiṃ pariyādayitvā ṭhito, aparigamanatāya
ṭhito, kaṭaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya3 ṭhito,
mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito,
muditāya pārisuddhiyā ṭhito, upekkhāya4 pārisuddhiyā
ṭhito, accantapārisuddhiyā5 ṭhito, akammaññatāya pāri-
suddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, santusitattā ṭhito, khan-
dhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante
ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante6 ṭhito, paṭi-
sandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapa-
riyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antimabhave7 ṭhito,
antimasamussaye8 ṭhito, antimadehadharo Bhagavā.
     *Tassāyaṃ pacchimako bhavo carimo 'yaṃ samussayo
     jātimaraṇasaṃsāro n'; atthi tassa punabbhavo ti;
evaṃ Bhagavā tiṇṇāvī ti tādi.

--------------------------------------------------------------------------
* Thag. 202, with variants.
1-1 Si om.
2 Bp S asekhena.
3 Bp muttapaṭi-.
4 S upekkhā.
5 S appapāri-.
6 Bp upapattiya-; S uppatti-.
7 Bp S antime bh-.
8 Bp S antime s-.

[page 461]
S.N. 957] Sāriputtasuttaniddeso. 461
     Kathaṃ Bhagavā muttāvī ti tādi? Bhagavato rāgā cit-
taṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, dosā cittaṃ 1muttaṃ
vimuttaṃ suvimuttaṃ1, mohā cittaṃ 1muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ1, kodhā upanāhā makkhā paḷāsā issā2 maccha-
riyā māyāya3 sāṭheyyā thambhā sārambhā mānā atimānā
madā pamādā sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadara-
thehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṅ-
khārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttam; evaṃ
Bhagavā muttāvī ti tādi.
     Kathaṃ Bhagavā taṃniddesā tādi? Bhagavā sīle sati,
sīlavā ti taṃniddesā tādi. Saddhāya sati, saddho ti taṃnid-
desā tādi. Viriye sati, viriyavā ti taṃniddesā tādi. Satiyā
sati, satimā ti taṃniddesā tādi. Samādhismiṃ sati, samāhito
ti taṃ niddesā tādi. Paññāya sati, paññavā ti taṃniddesā
tādi. Vijjāya sati, tevijjo ti taṃniddesā tādi. Abhiññāya sati,
chaḷabhiñño ti taṃniddesā tādi. Bale4 sati, dasabalo ti
taṃniddesā tādi; evaṃ Bhagavā taṃniddesā tādī ti, taṃ
Buddhaṃ asitaṃ tādiṃ.
     Akuhaṃ gaṇim āgatan ti. Akuho ti tīṇi kuhanavatthūni:
paccayapaṭisevanasaṃkhātaṃ kuhanavatthu, iriyāpatha-
saṅkhātaṃ kuhanavatthu, sāmantajappanasaṃkhātaṃ ku-
hanavatthu.
     Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṃkhātaṃ kuhanavatthu?
Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenā-
sanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pāpiccho icchāpaka-
to atthiko cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapa-
rikkhārānaṃ bhiyyo kamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccak-
khāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ paccakkhāti,
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evam
āha: kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena? Etaṃ sārup-
paṃ yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā
nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhāreyya. Kiṃ
samaṇassa mahagghena piṇḍapātena? Etaṃ sāruppaṃ,
yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvitaṃ5 kap-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S om.
2 Bp S issāya.
3 Si om.
4 Bp dasabale.
5 Si jīvikaṃ.

[page 462]
462 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 957
peyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ
sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā1 abbhokāsiko vā.
Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparik-
khārena? Etaṃ sāruppaṃ, yaṃ samaṇo pūtimuttena ha-
riṭakīkhaṇḍena osadhaṃ2 kareyyā ti tadupādāya lūkhaṃ
cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjati3, lūkhaṃ
senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparik-
khāraṃ paṭisevati. Tam enaṃ gahapatikā evaṃ jānanti:
ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho
āraddhaviriyo dhūtavādo ti, bhiyyo4 nimantenti cīva-
rapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So
evam āha: tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto ba-
huṃ puññaṃ pasavati; saddhāya sammukhībhāvā saddho
kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati; deyyadhammassa
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati,
dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto ba-
huṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañ c'; evāyaṃ saddhā
atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañ ca paṭiggāhako.
Sacāhaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ tumhe puññena pari-
bāhirā bhavissatha. Na mayhaṃ iminā attho, api ca tum-
hākaṃ yeva anukampāya paṭiggaṇhāmī ti, tadupādāya
bahum pi cīvaraṃ paṭigaṇhāti, bahum pi piṇḍapātaṃ paṭi-
gaṇhāti, bahum pi senāsanaṃ paṭigaṇhāti, bahum pi gilā-
napaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭigaṇhāti; yā evarūpā bhā-
kuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ; idaṃ
vuccati5 paccayapaṭisevanasaṃkhātaṃ kuhanavatthun ti5.
     Katamaṃ iriyāpathasaṃkhātaṃ kuhanavatthu? Idh'
ekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo: evaṃ
maṃ jano sambhāvessatī6 ti gamanaṃ saṇṭhapeti, ṭhā-
naṃ saṇṭhapeti, nisajjaṃ saṇṭhapeti, seyyaṃ7 saṇṭhapeti5,
paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati,
paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S ad. assa.
2 Si osathaṃ; S osaddaṃ.
3 Bp S paribhuñjati.
4 Bp ad. bhiyyo.
5 Bp S om.
6 Bp sambhavissatī; S sampāvissatī.
7 Bp sayanaṃ; S om.

[page 463]
S.N. 957] Sāriputtasuttaniddeso. 463
hito viya tiṭṭhati, samāhito viya nisīdati, samāhito viya
seyyaṃ kappeti, āpāthakajjhāyī va hoti. Evarūpā1 iriyā-
pathassa āṭhapanā2 ṭhapanā3 saṇṭhapanā bhākuṭikā bhā-
kuṭiyaṃ kuhana kuhāyanā kuhitattaṃ; idaṃ vuccati4 iri-
yāpathasaṃkhātaṃ kuhanavatthu.
     Katamaṃ sāmantajappanasaṃkhātaṃ kuhanavatthu?
Idh'; ekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo:
evaṃ maṃ jano sambhāvessatī ti; ariyadhammasannissi-
taṃ vācaṃ bhāsati: yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so sama-
ṇo mahesakkho ti bhaṇati. Yo evarūpaṃ pattaṃ dhāreti,
lohathālakaṃ dhāreti, dhammakarakaṃ5 dhāreti, parisāva-
naṃ dhāreti, kuñcikaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, kāya-
bandhanaṃ dhāreti, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo mahesak-
kho ti bhaṇati. Yassa evarūpo upajjhāyo, so samaṇo ma-
hesakkho ti bhaṇati. Yassa evarūpo ācariyo samānupajjhā-
yakā samānācariyakā mittā sandiṭṭhā sambhattā sahāyā,
so samaṇo mahesakkho ti bhaṇati. Yo evarūpe vihāre va-
sati, so samaṇo mahesakkho ti bhaṇati. Yo evarūpe aḍ-
ḍhayoge vasati, pāsāde vasati, hammiye vasati, guhāyaṃ
vasati, leṇe vasati, kuṭiyā vasati, kuṭāgāre vasati, aṭṭe va-
sati, māḷe vasati, uṭṭaṇḍe6 vasati, upaṭṭhānasālāyaṃ vasati,
maṇḍape vasati, rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesak-
kho ti bhaṇati. Athavā korajikakorajiko bhākuṭikabhāku-
ṭiko kuhakuho7 lapalapo8 mukhasambhāvito, ayaṃ samaṇo
imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ4 vihārasamāpattīnaṃ lābhī
ti, tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇṇaṃ9 paṭicchannaṃ
lokuttarasuññatāpaṭisaṃyuttaṃ10 kathaṃ kathesi11; yā eva-
rupā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ;
idaṃ vuccati4 sāmantajappanasaṃkhātaṃ kuhanavatthu.
     Buddhassa Bhagavato imāni tīṇi kuhanavatthūni pa-
hīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhab-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp yā evarūpā vā; S yā evarūpā.
2 Bp om.; S dhato.
3 S om.
4 Bp S om.
5 Bp S -karaṇaṃ: Si kārakaṃ.
6 Si uṭaṇḍe; cf. p. 266.
7 Bp S kuhakakuhako.
8 Bp lapakalapako; S om.
9 Bp S nipuṇaṃ.
10 Bp S lokuttaraṃ s-.
11 Bp S katheti.

[page 464]
464 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 957
buppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; tasmā Buddho akuho
ti1, akuhaṃ.
     Gaṇim āgatan ti. 2Gaṇī ti2 gaṇī, Bhagavā gaṇācariyo
2ti gaṇī2, gaṇassa satthā ti gaṇī, gaṇaṃ pariharatī ti
gaṇī, gaṇaṃ ovadatī ti gaṇī, gaṇaṃ anusāsatī ti gaṇī,
visārado gaṇaṃ upasaṅkamatī ti gaṇī, gaṇassa sussu-
sati sotaṃ odahati aññācittaṃ upaṭṭhapetī ti gaṇī, gaṇaṃ
akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhapetī ti gaṇī3, bhikkhu-
gaṇassa gaṇī, bhikkhunīgaṇassa gaṇī3, upāsakagaṇassa gaṇī,
upāsikāgaṇassa gaṇī, rājagaṇassa gaṇī, khattiyagaṇassa ga-
ṇī, brāhmaṇagaṇassa gaṇī, vessagaṇassa gaṇī, suddagaṇassa
gaṇī, brahmagaṇassa gaṇī, devagaṇassa gaṇī, saṅghī gaṇī,
gaṇācariyo4 agato5 upāgato5 samupāgato5 sampatto5 Saṅ-
kassanagaran ti, akuhaṃ gaṇim āgataṃ.
     Bahunnam6 idha baddhānan ti. 7Bahunnan ti7 bahun-
naṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ suddānaṃ ga-
haṭṭhānaṃ8 deyānaṃ manussānaṃ. Baddhānan ti bad-
dhānaṃ baddhacarānaṃ paricārikānaṃ sissānan ti, bahun-
nam idha baddhānaṃ.
     Atthi pañhena āgaman ti pañhena 9atthiko āgato 'mhi,
pañhaṃ pucchitukāmo āgato 'mhi, pañhaṃ sotukāmo āgā-
to 'mhī9 ti, evam pi atthi pañhena āgāmaṃ. Athavā pañ-
hatthikānaṃ pañhapucchikānaṃ10 pañhaṃ sotukāmānaṃ
āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanā
siyā ti11 evam pi atthi pañhena āgamaṃ. Athavā pañhā-
gamo tuyhaṃ atthi, tvaṃ asi12 alamatto13 mayā pucchitaṃ14
kathetuṃ vissajjetuṃ15 vattuss'; etaṃ15 bhāran ti16, evam pi
atthi pañhena āgamaṃ. Ten'; āha Sāriputtatthero:

--------------------------------------------------------------------------
1 Si ad. taṃ.
2-2 S om.
3 S om.
4 Bp S -yaṃ.
5 Bp S -taṃ.
6 Bp S bahunam, and below.
7-7 Bp S om.
8 Bp ad. pabbajitānaṃ.
9-9 Bp atthikā 'mha āgatā p. pucchitukām'; amha āgatā p. sotukāmā
āgat'; amhā; S the same with corruptions.
10 Bp pañhaṃ p-; S pañhaṃ pucchā.
11 Bp atthī ti; S atthi.
12 Bp pi pahuvīsavi; S pi bahuvisavi.
13 S -attho.
14 Codd. -tum.
15 Bp vahassetuṃ; S vatuyeta (=vatusetaṃ).
16 S bhaneti.

[page 465]
S.N. 958] Sāriputtasuttaniddeso. 465

          Taṃ Buddhaṃ asitaṃ tādiṃ akuhaṃ gaṇim āgataṃ
          bahunnam1 idha baddhānaṃ atthi pañhena āgaman ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.4(=958): Bhikkhuno vijigucchato bhajato rit-
tam āsanaṃ
               rukkhamūlaṃ susānaṃ vā, pabbatā-
naṃ guhāsu vā. || Nidd_I.16:4 ||


     Bhikkhuno vijigucchato ti. Bhikkhuno ti kalyāṇaputhuja-
nassa vā bhikkhuno sekkhassa vā ti2, bhikkhuno. Viji-
gucchato ti jātiyā vijigucchato 3jarāya byādhinā3 maraṇena
sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi vijiguc-
chato, nerayikena dukkhena tiracchānayonikena dukkhena
pittivisayikena4 dukkhena mānusakena dukkhena gabbhok-
kantimūlakena5 dukkhena gabbhe ṭhitimūlakena6 dukkhena
jātass'; upanibandhakena dukkhena jātassa parādheyyakena
dukkhena attūpakkamena dukkhena parūpakkamena duk-
khena dukkhadukkhena saṅkhāradukkhena vipariṇāmaduk-
khena cakkhurogena dukkhena sotarogena dukkhena ghā-
narogena dukkhena jivhārogena dukkhena kāyarogena duk-
khena sīsarogena dukkhena kaṇṇarogena dukkhena mu-
kharogena dukkhena dantarogena dukkhena kāsena sāsena
pināsena ḍāhena jarena kucchirogena mucchāya pakkhan-
dikāya7 sūlāya visūcikāya kuṭṭhena gaṇḍena kilāsena so-
sena apamārena dadduyā8 kaṇḍuyā kacchuyā rakhasāya
vitacchikāya lohitena pittena madhumehena aṃsāya piḷa-
kāya bhagandalāya9 pittasamuṭṭhānehi10 ābādhehi semha-
samuṭṭhānehi ābādhehi vātasamuṭṭhānehi ābādhehi sanni-
pātikehi ābādhehi utupariṇāmajehi ābādhehi visamapari-
hārajehi ābādhehi opakkamikehi ābādhehi kammavipā-
kajehi ābādhehi sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya uccā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S bahunam.
2 Bp om.; S hi.
3-3 S janayabbyādhinā.
4 S petti-.
5 Bp S gabbhe o-.
6 S vasatimulakena.
7 Bp pakkhinikāya.
8 Si danduya; S daddayā.
9 Bp S -lena.
10 Bp S -ena, and so on to ābādhehi last line.

[page 466]
466 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 958
rena passāvena ḍaṃsamakasavātāpasiriṃsapasamphassehi1
dukkhehi1 mātumaraṇena dukkhena pitumaraṇena duk-
khena bhātumaraṇena dukkhena2 bhaginīmaraṇena duk-
khena2 3puttamaraṇena dukkhena23 dhītumaraṇena duk-
khena2 ñātibyasanena bhogabyasanena rogabyasanena sīla-
byasanena diṭṭhibyasanena dukkhena vijigucchato aṭṭiyato4
harāyato jigucchato ti, bhikkhuno vijigucchato.
     Bhajato rittam āsanan ti āsanaṃ vuccati yattha nisīdati,
mañco pīṭhaṃ bhisi bibbohanaṃ2 taṭṭikā cammakhandho
tiṇasantharo5 paṇṇasantharo6 palālasantharo7. Taṃ āsa-
naṃ asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ,
asappāyasaddasavanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asap-
pāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ8 pavivittaṃ9.
Āsanaṃ bhajato sambhajato10 sevato nisevato saṃsevato
paṭisevato ti, bhajato rittam āsanaṃ.
     Rukkhamūlaṃ susānaṃ vā ti rukkhamūlaṃ yeva rukkha-
mūlaṃ, susānaṃ yeva susānan ti, rukkhamūlaṃ susānaṃ
vā.
     Pabbatānaṃ guhāsu vā ti pabbatā yeva pabbatā kandarā
yeva kandarā giriguhā yeva giriguhā pabbatantarikāyo11
vuccanti12 pabbatagabbharā13 pabbatānan2 ti, pabbatānaṃ
guhāsu vā. Ten'; āha Sāriputtatthero:

          Bhikkhuno vijigucchato bhajato rittam āsanaṃ
          rukkhamūlaṃ susānaṃ vā, pabbatānaṃ guhāsu vā ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.5(=959): Uccāvacesu sayanesu, gīvanto tattha
bheravā,
               yehi bhikkhu na vedheyya nigghose
sayanāsane. || Nidd_I.16:5 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S -ena.
2 Bp S om.
3-3 Si om.
4 Si aṭiyato.
5 S -santāro.
6 S om.
7 Si palāsa-; S -santāro.
8 S ad. taṃ.
9 Bp ad. taṃ pavivittaṃ.
10 Si om.
11 S -kāyeva.
12 Bp vuccati.
13 Bp pabbhārā.

[page 467]
S.N. 960] Sāriputtasuttaniddeso. 467
     Uccāvacesu sayanesū ti. 1Uccāvacesu ti1 uccāvacesu hī-
napaṇītesu chekapāpakesu. 2Sayanesū ti2. Sayanaṃ vuc-
cati senāsanaṃ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā
ti, uccāvacesu sayanesu.
     Gīvanto3 tattha bheravā ti. Gīvanto3 ti gīvanto kuj-
janto4 nadanto saddaṃ karonto. Athavā kīvanto3 katī
kittakā kivatakā5 kivabahukā5. Te bheravā ti sīhā byag-
ghā dīpi acchataracchā kokā gomahisā6 hatthī ahi
vicchikā satapadī corā vā assu māṇavā katakammā vā
akatakammā vā ti, gīvanto tattha bheravā.
     Yehi bhikkhu na vedheyyā ti. Yehī ti yehi bheravehi7
bherave passitvā vā {suṇitvā} vā na vedheyya na-ppavedheyya
na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na parittaseyya
na bhāyeyya na santāsaṃ āpajjeyya; 8abhīrū assa8 acham-
bhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigataloma-
haṃso vihareyyā ti, yehi bhikkhu na vedheyya.
     Nigghose sayanāsane ti appasadde appanigghose vijana-
vāte manussarāhaseyyake paṭisallānasārūppe senāsane ti,
nigghose sayanāsane. Ten'; āha Sāriputtatthero:

          Uccāvacesu sayanesu, gīvanto tattha bheravā,
          yehi bhikkhu na vedheyya nigghose sayanāsane ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.6(=960): Katī parissayā loke gacchato aga-
taṃ9 disaṃ,
               ye bhikkhu abhisambhave pantamhi
sayanāsane. || Nidd_I.16:6 ||


     Katī parissayā loke ti. Katī ti katī kittakā kivattakā10
kivabahukā11. Parissayā ti dve parissayā, pākaṭaparissayā
ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā?
Sīhā byagghā dīpi acchataracchā kokā gomahisā hatthī ahi
vicchikā satapadī corā12 vā assu māṇavā13 katakammā vā

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2-2 Bp S om.
3 Bp khivanto, and below.
4 Bp S kujanto.
5 Bp kiṃv-.
6 Bp mahiṃsā; S gonā mahiyā.
7 Bp S om.
8-8 Si abhirupassa.
9 Si vḷ. amataṃ.
10 Bp S kiṃv-.
11 S kiṃv-.
12 Bp mahiṃsā; S mahisā.
13 Bp S ad. vā.

[page 468]
468 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 960
akatakammā vā cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo
kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso
sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā
sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu1
kaṇḍu kacchu2 rakhasā3 vitacchikā lohitapittaṃ4 madhu-
meho aṃsā piḷakā bhagaṇḍalā pittasamuṭṭhānā ābādhā
5semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sanni-
pātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā
ābādhā, opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā5 sī-
taṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamaka-
savātātapasiriṃsapasamphasso 6iti vā6; ime vuccanti pā-
kaṭaparissayā.
     Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacī-
duccaritaṃ manoduccaritaṃ kāmachandanīvaraṇaṃ byā-
pādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkucca-
nīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ rāgo doso moho kodho upa-
nāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ
thambho sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe ki-
lesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe
santāpā sabbākusalābhisaṃkhārā; ime vuccanti paṭicchan-
naparissayā.
     Parissayā ti. Kenatthena parissayā? Parisahantī ti
parissayā, parihānāya saṃvattantī ti parissayā, tatr'; āsayā
ti, parissayā.
     {Kathaṃ} parisahantī ti parissayā? Te parissayā taṃ
puggalaṃ sahanti parisahanti7 abhibhavanti7 ajjhottha-
ranti pariyādiyanti maddanti; evaṃ parisahantī ti parissayā.
     Kathaṃ parihānāya saṃvattantī ti parissayā? Te paris-
sayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃ-
vattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sam-
māpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya an-
vatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipaḍāya sīlesu pari-
pūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattañ-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si dandu.
2 Bp kacchunāyā.
3 Bp om.
4 Si Bp lohitaṃ p-.
5-5 Bp S pe.
6-6 Bp S om.
7 S om.

[page 469]
S.N. 960] Sāriputtasuttaniddeso. 469
ñutāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogassa catunnaṃ sammappa-
dhānānaṃ catunnaṃ iddhippādānaṃ pañcannaṃ indriyā-
naṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ari-
yassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa imesaṃ
kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvat-
tanti; evaṃ parihānāya saṃvattantī ti parissayā.
     Kathaṃ tatr'; āsayā ti parissayā? Tatth'; ete pāpakā aku-
salā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile
bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane
vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti,
evam eva tatth'; ete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti
attabhāvasannissayā ti, evam pi tatr'; āsayā ti parissayā.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Sāntevāsiko bhikkhave
bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako1 dukkhaṃ
na phāsu viharati? Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā
rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṃ-
kappā saṃyojanīyā, ty assa anto vasanti anvāvasanti2
pāpakā akusalā dhammā ti, tasmā sāntevāsiko ti vuccati;
te naṃ samudācaranti 3samudācaranti naṃ3 pāpakā aku-
salā dhammā ti, tasmā sācariyako ti vuccati.
     Puna c'; aparaṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ
sutvā, ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā,
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ viññāya
uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā saṃyo-
janīyā, ty assa anto vasanti anvāvasanti2 pāpakā akusalā
dhammā ti; tasmā sāntevāsiko ti vuccati; te naṃ samudā-
caranti 3samudācaranti naṃ3 pāpakā akusalā dhammā ti,
tasmā sācariyako ti vuccati; evaṃ kho bhikkhave bhikkhu
sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī ti, evam
pi tatr'; āsayā ti parissayā.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: ** Tayo me bhikkhave anta-

--------------------------------------------------------------------------
* S. iv, 136. ** Itv. 88.
1 Si om.
2 Si Bp anvassavanti; S anvāsavanti.
3-3 Si om.

[page 470]
470 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 960
rāmalā antarā-amittā antarāsapattā antarāvadhakā anta-
rāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave antarā-
malaṃ1 antarā-amitto antarāsapatto antarāvadhako antarā-
paccatthiko. Doso bhikkhave 2antarāmalaṃ1 antarā-amitto
antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko2. Moho
bhikkhave antarāmalaṃ1 antarā-amitto antarāsapatto an-
tarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho bhikkhave tayo
antarāmalā antarā-amittā antarāsapattā antarāvadhakā an-
tarāpaccatthikā.
     Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano,
     bhayam antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
     Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;
     andhaṃ tamaṃ3 tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.
     Anatthajanano doso, doso cittappakopano,
     bhayam antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
     Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na pas-
sati;
     andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ kodho sahate naraṃ.
     Anatthajanano moho, moho cittappakopano,
     bhayam antarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
     Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;
     Andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naran ti;
evam pi tatr'; āsayā ti parissayā.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Tayo kho mahārāja puri-
sassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya
dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho
mahārāja purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppaj-
jati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahā-
rāja purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati
ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja pu-
risassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, 70.
1 Si -malo.
2-2 Bp pe.
3 Si Bp andhatamaṃ throughout.

[page 471]
S.N. 960] Sāriputtasuttaniddeso. 471
dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja tayo puri-
sassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya
dukkhāya aphāsuvihārāyā ti.
     Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ
     hiṃsanti attasambhūtā tacasāraṃ va samphalan ti;
evam pi tatr'; āsayā ti parissayā.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā:
            *Rāgo ca doso ca itonidānā
            aratī ratī lomahaṃso ito jāto
            ito samuṭṭhāya manovitakkā
            kumārakā dhaṃkam iv'; ossajjantī ti;
evam pi tatr'; āsayā ti parissayā.
     Loke ti manussaloke ti, katī parissayā loke.
     Gacchato agataṃ disan ti agatadisā vuccati amatanibbā-
naṃ1; yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinis-
saggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Agatapubbā
2na disā2 gatapubbā iminā dīghena addhunā. Samatitti-
kaṃ anavasesaṃ telapattaṃ yathā parihareyya; evaṃ sa-
cittam anurakkheyya3 patthayamāno4 disaṃ agatapubbaṃ.
Agatapubbaṃ disaṃ vajato5 gacchato abhikkamato ti, gac-
chato agataṃ disaṃ.
     Ye bhikkhu abhisambhave ti. Ye ti ye parissaye abhisam-
bhaveyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya mad-
deyyā ti, ye bhikkhu abhisambhave.
     Pantamhi sayanāsane ti ante pante pariyante selante vā
vanante vā udakante vā nadante vā, yattha na kasiyati,
na vapiyati janantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāre
senāsane ti, pantamhi sayanāsane. Ten'; āha Sāriputtat-
thero:

--------------------------------------------------------------------------
* Sn. 271.
1 Bp S amataṃ n-.
2-2 Bp sādisā na sādisā.
3 Bp S -rakkhe.
4 Bp -yāno.
5 Si vajjato; S vañjato.

[page 472]
472 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 960

          Katī parissayā loke gacchato agataṃ disaṃ,
          ye bhikkhu abhisambhave pantamhi sayanāsane ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.7(=961): Kyāssa byappathayo assu, kyāss'; assu
idha gocarā,
               kāni sīlabbatān'; assu pahitattassa
bhikkhuno. || Nidd_I.16:7 ||


     Kyāssa byappathayo assū ti kīdisena1 byappathena saman-
nāgato assa kiṃsaṇṭhitena kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenā ti
vacīpārisuddhiṃ pucchati.
     Katamā vacīpārisuddhi? Idha bhikkhu musāvādaṃ pa-
hāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto
paccayiko avisaṃvādako lokassa; pisuṇaṃ vācaṃ pahāya
pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra ak-
khātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhā-
tā amusaṃ bhedāya; iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ
vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī
samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; pharusaṃ vācaṃ pa-
hāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā
kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā
bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; samphap-
palāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī
bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānava-
tiṃ vācaṃ bhāsitā hoti2 kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ
atthasaṃhitaṃ3, catūhi vacīsucaritehi samannāgato catu-
dosāpagataṃ vācaṃ bhāsati. Battiṃsāya tiracchānaka-
thāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vip-
pamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā vihareyya4.
Dasa kathāvatthūni katheti, seyyathīdaṃ appicchakathaṃ
santuṭṭhikathaṃ pavivekakathaṃ asaṃsaggakathaṃ viri-
yārambhakathaṃ sīlakathaṃ samādhikathaṃ paññākathaṃ
vimuttikathaṃ vimuttiñāṇadassanakathaṃ satipaṭṭhānaka-
thaṃ sammappadhānakathaṃ iddhippādakathaṃ indriyaka-
thaṃ balakathaṃ bojjhaṅgakathaṃ maggakathaṃ phalaka-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S kiṃdisena.
2 Si om.
3 Bp aṭṭha-.
4 Bp S viharati.

[page 473]
S.N. 961] Sāriputtasuttaniddeso. 473
thaṃ nibbānakathaṃ katheti. Vācāya yato yatto paṭi-
yatto gutto gopito rakkhito saṃvuto; ayaṃ vacīpārisuddhi.
Edisāya vacīpārisuddhiyā samannāgato assā ti, kyāssa byap-
pathayo assu.
     Kyāss'; assu idha gocarā ti kīdisena gocarena samannāgato
assa kiṃsaṇṭhitena kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenā ti. 1Go-
carā ti1 gocaraṃ vuccati; atthi agocaro, atthi gocaro.
     Katamo agocaro? Idh'; ekacco vesiyagocaro vā hoti,
vidhavagocaro vā hoti, thūlakumārigocaro vā hoti, paṇḍa-
kagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti, pānāgāragocaro
vā hoti, saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthi-
yehi titthiyasāvakehi ananulomikena gihisaṃsaggena2; yāni
vā pana tāni kulāni asaddhāni appasannāni anopānabhū-
tāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni
aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunī-
naṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati
bhajati payirupāsati3; ayaṃ vuccati agocaro. Athavā an-
taragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati,
hatthiṃ olokento assaṃ olokento rathaṃ olokento pattiṃ
olokento itthiyo olokento purise olokento kumārake olo-
kento kumārikāyo olokento antarāpaṇaṃ olokento ghara-
mukhāni olokento uddhaṃ olokento adho olokento disāvi-
disaṃ pekkhamāno4 gacchati; ayam pi vuccati agocaro.
Athavā cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañ-
janaggāhī; yatvādhikaraṇam evaṃ . . . pe . . . manindri-
yaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ; tassa na saṃvarāya paṭi-
pajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na saṃva-
raṃ āpajjati; ayam pi vuccati agocaro. Yathā vā pan'; eke
bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñ-
jitvā, te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti sey-
yathīdaṃ naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ
pāṇissaraṃ vetāḷaṃ5 kumbhathūnaṃ sobhanagarakaṃ6

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp S om.
2 Bp S saṃsaggena.
3 Bp parirū-.
4 Bp S vipekkha-.
5 S vetānilaṃ.
6 Bp sobhaṇakaraṇaṃ; S bhanakaraṇa.

[page 474]
474 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 961
caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ 1assayuddhaṃ
mahisayuddaṃ1 saṃyuddhaṃ2 usabhayuddhaṃ ajayud-
dhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ3
daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ
balaggaṃ senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā; iti evarūpaṃ
visūkadassanaṃ, 4anuyuttā honti4; ayam pi vuccati ago-
caro. Pañca pi kāmaguṇā agocaro.
     Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Mā bhikkhave agocare ca-
ratha paravisaye. Agocare bhikkhave carataṃ paravisaye,
lacchati Māro otāraṃ, lacchati Māro ārammaṇaṃ. Ko ca
bhikkhave bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ pañca
kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā
kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, sotaviñ-
ñeyyā saddā, ghānaviññeyyā gandhā, jivhāviññeyyā rasā,
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā
kāmupasaṃhitā rajanīyā; ayaṃ vuccati bhikkhave bhik-
khuno agocaro paravisayo; ayam pi vuccati agocaro.
     Katamo gocaro? Idha bhikkhu na vesiyagocaro hoti, na
vidhavagocaro hoti, na thūlakumārigocaro hoti, na paṇḍa-
kagocaro hoti, na bhikkhunigocaro hoti, na pānāgāragocaro
hoti, asaṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi
titthiyasāvakehi ananulomikena gihisaṃsaggena5; yāni vā
pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni kāsāva-
pajjotāni isivātapaṭivātāni atthakāmāni hitakāmāni phāsu-
kāmāni yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upā-
sakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati pa-
yirupāsati; ayaṃ6 vuccati gocaro. Athavā bhikkhu anta-
ragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno saṃvuto gacchati, na
hatthiṃ olokento na assaṃ olokento na rathaṃ olokento na
pattiṃ olokento . . . pe . . . na disāvidisaṃ pekkhamā-
no7 gacchati; ayam pi vuccati gocaro. Athavā8 cakkhunā

--------------------------------------------------------------------------
* S. v, 147; cf. D. iii, 58.
1-1 Si om.
2 Si S om.; cf. D. i, 6.
3 Bp vaṭṭayuddhaṃ.
4-4 Bp S -to hoti.
5 Bp S saṃsaggena.
6 Bp S ad. pi.
7 Bp S vipekkha-.
8 Bp S ad. bhikkhu.

[page 475]
S.N. 961] Sāriputtasuttaniddeso. 475
rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti . . . pe . . . manindriye
saṃvaraṃ āpajjati; ayam pi vuccati gocaro. Yathā vā pan'
eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni
bhuñjitvā, te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā1 viha-
ranti, seyyathīdaṃ naccaṃ gītaṃ vāditaṃ . . . pe . . .
anīkadassanaṃ iti vā; iti evarūpāya2 visūkadassanānuyogā3
paṭivirato hoti; ayam pi vuccati gocaro. Cattāro pi sati-
paṭṭhānā gocaro. Vuttaṃ h'; etaṃ Bhagavatā: *Gocare
bhikkhave caratha sake4 pittike5 visaye. Gocare bhik-
khave carataṃ sake pittike5 visaye, na lacchati Māro otā-
raṃ, na lacchati Māro ārammaṇaṃ. Ko ca bhikkhave
bhikkhuno gocaro sako pittiko6 visayo? Yad idaṃ cattāro
satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu
kāye kāyānupassī viharati 7ātāpī sampajāno satimā vineyya
loke abhijjhādomanassaṃ7, vedanāsu8 citte dhammesu
dhammānupassī viharati ātāpi sampajāno satimā vineyya
loke abhijjhādomanassaṃ; ayaṃ vuccati9 bhikkhave bhik-
khuno gocaro sako pittiko visayo: ayaṃ pi9 vuccati gocaro,
edisena10 gocarena samannāgato assā ti, kyāss'; assu idha
gocarā.
     Kāni sīlabbatān'; assū ti kīdisena sīlabbatena samannāgato
assa kiṃsaṇṭhitena kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenā? ti sīlab-
batapārisuddhiṃ pucchati.
     Katamā pārisuddhi11? Atthi sīlañ c'; eva vattañ12 ca,
atthi vattaṃ na sīlaṃ. Katamaṃ sīlañ c'; eva vattañ ca?
Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto vi-
harati ācāragocarasampanno. Aṇumattesu vajjesu bhaya-
dassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu; yo tattha saṃya-
mo saṃvaro avitikkamo, idaṃ sīlaṃ; yaṃ samādānaṃ, taṃ

--------------------------------------------------------------------------
* S. v, 147.
1 Bp ananuyutto.
2 Bp S evarūpā.
3 Bp S visūkadassanā.
4 S ad. sake.
5 Bp S pettike.
6 Bp S pettiko.
7-7 Bp S om.
8 Bp S ad. pe.
9 Si om.
10 Si īdisena.
11 S sīlabbatap-.
12 S (and Bp probably) vata- throughout; cf. p. 66.

[page 476]
476 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 961
vattaṃ; saṃvaratthena sīlaṃ, samādānatthena vattaṃ;
idaṃ vuccati sīlañ c'; eva vattañ ca.
     Katamaṃ vattaṃ na sīlaṃ? Aṭṭha dhutaṅgāni; ārañ-
ñikaṅgaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ, paṃsukūlikaṅgaṃ, tecīvarikaṅ-
gaṃ sapadānacārikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅgaṃ, ne-
sajjikaṅgaṃ, yathāsanthatikaṅgaṃ, idaṃ vuccati vattaṃ
na sīlaṃ. Viriyasamādānam pi vuccati vattaṃ na sīlaṃ.
Kāmaṃ taco ca nhārū ca aṭṭhī ca avassussatu, sarīre1 upa-
sussatu maṃsalohitaṃ yan taṃ purisathāmena purisabalena
purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apā-
puṇitvā viriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī ti cittaṃ paggaṇhā-
ti padahati; evarūpam pi viriyasamādānaṃ vuccati vattaṃ
na sīlaṃ.
     *Nāsissaṃ na pivissāmi vihārato na nikkhamiṃ2,
     na pi passaṃ nipātessaṃ3 taṇhāsalle anūhate ti.
     Cittaṃ paggaṇhāti padahati; evarūpam pi viriyasamādā-
naṃ vuccati vattaṃ na sīlaṃ. Na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅ-
kaṃ bhindissāmi; yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ
vimuccissatī ti cittaṃ paggaṇhāti padahati; evarūpam pi
viriyasamādānaṃ vuccati vattaṃ na sīlaṃ. Na tāvāhaṃ
imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi4, caṅkamā orohissāmi, vihārā
nikkhamissāmi, aḍḍhayogā nikkhamissāmi, pāsādā nikkha-
missāmi, hammiyā nikkhamissāmi5, guhāya nikkhamissā-
mi5, leṇā nikkhamissāmi5, kuṭiyā nikkhamissāmi5, kūṭāgā-
rā nikkhamissāmi5, aṭṭā nikkhamissāmi5, māḷā nikkhamis-
sāmi5, uṭṭaṇḍā6 nikkhamissāmi5, upaṭṭhānasālāya nik-
khamissāmi5, maṇḍapā nikkhamissāmi5, rukkhamūlā7 nik-
khamissāmi, yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuc-
cissatī ti cittaṃ paggaṇhāti padahati; evarūpam pi viriya-
samādānaṃ vuccati vattaṃ na sīlaṃ. Imasmiñ ñeva pub-
baṇhasamayaṃ ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi

--------------------------------------------------------------------------
* Thag. 223.
1 Si om.
2 Bp S nikkhame.
3 Bp S nipāteyyaṃ.
4 Bp ad. so tāvāhaṃ imamhi; S ad. na tāvāhaṃ imamhā.
5 Bp S om.
6 Si uddhaṇḍā; S uṭṭhaddhā; cf. p. 67.
7 Bp -āni.

[page 477]
S.N. 961] Sāriputtasuttaniddeso. 477
adhigacchissāmi phusayissāmi1 sacchikarissāmī ti cittaṃ
paggaṇhāti padahati; evarūpam pi viriyasamādānaṃ vuc-
cati vattaṃ na sīlaṃ. Imasmiñ ñeva majjhantikasamayaṃ
sāyaṇhasamayaṃ purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimayā-
maṃ2 3majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ3 kāle juṇhe vasse
hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayo-
khandhe pacchime vayokhandhe ariyadhammaṃ āharissāmi
samāharissāmi adhigacchissāmi 4phusayissāmi sacchikarissā-
4 ti cittaṃ paggaṇhāti padahatī ti; evarūpam pi viriya-
samādānaṃ vuccati vattaṃ na sīlaṃ; ayaṃ sīlabbatapāri-
suddhi; īdisāya sīlabbattapārisuddhiyā samannāgato assā
ti, kāni sīlabbatān'; assu.
     Pahitattassa bhikkhuno ti. Pahitattassā ti āraddhaviri-
yassa thāmavato5 daḷhaparakkamassa anikkhittachandassa
anikkhittadhurassa kusalesu dhammesu. Athavā pesitat-
tassa yass'; attā6 pesito attatthe ca ñāye ca lakkhaṇe ca
kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca: sabbe saṃkhārā aniccā ti pesi-
tattassa; sabbe saṃkhārā dukkhā ti pesitattassa; sabbe
dhammā anattā ti pesitattassa; avijjāpaccayā saṃkhārā ti
pesitattassa . . . pe . . . jātipaccayā jarāmaraṇan ti, pesi-
tattassa; avijjānirodhā saṃkhāranirodho ti, pesitattassa
. . . pe . . . jātinirodhā jarāmaraṇanirodho ti pesitattassa;
idaṃ dukkhan ti pesitattassa . . . pe . . . ayaṃ dukkha-
nirodhagāminī paṭipadā ti pesitattassa; ime āsavā ti pesi-
tattassa . . . pe . . . ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā
ti pesitattassa; ime dhammā abhiññeyyā ti pesitattassa;
ime dhammā sacchikātabbā ti pesitattassa; channaṃ phas-
sāyatanānaṃ samudayañ ca atthaṅgamañ ca assādañ ca
ādīnavañ ca nissaraṇañ ca pesitattassa; pañcannaṃ upādā-
nakkhandhānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañ ca
atthaṅgamañ ca assādañ ca ādīnāvañ ca nissaraṇañ ca pesi-
tattassa7; yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabban taṃ niro-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp phass-; S pass-.
2 Si purimaṃ y-.
3-3 Si majjhimam y- paccimaṃ y-; S om.
4-4 Bp S sacchikarissāmi phassayissāmī (S pass-).
5 Bp S -gato.
6 Bp attāya; S attha.
7 Si om.

[page 478]
478 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 961
dhadhamman ti pesitattassa. Bhikkhuno ti kalyāṇaputhuj-
janassa1 vā bhikkhuno sekkhassa vā bhikkhuno ti, pahitat-
tassa bhikkhuno. Ten'; āha Sariputtatthero:

          Kyāssa byappathayo assu, kyāss'; assu idha gocarā,
          kāni sīlabbatān'; assu pahitattassa bhikkhuno ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.8(=962): Kaṃ so sikkhaṃ samādāya ekodi ni-
pako sato
               kammāro rajatasseva niddhame ma-
lam attano. || Nidd_I.16:8 ||


     Kaṃ so sikkhaṃ samādāyā ti: kaṃ so sikkhaṃ ādāya
samādāya ādiyitvā gaṇhitvā parāmasitvā2 abhinivisitvā ti,
kaṃ so sikkhaṃ samādāya.
     Ekodi nipako sato ti. Ekodī ti ekaggacitto avikkhitta-
citto avisāhaṭamānaso 3ti, ekodi3. Nipako ti nipako paṇ-
ḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Sato ti
catūhi kāraṇehi sato, kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
bhāvento sato2, vedanāsu citte dhammesu dhammānupas-
sanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento, sato; so vuccati 4sato ti4,
sato. Kaṃ so sikkhaṃ samādāyā ti adhisīlasikkhaṃ puc-
chati. Ekodī ti adhicittasikkhaṃ pucchati. Nipako ti
adhipaññaṃ5 pucchati. Sato ti satipārisuddhiṃ6 pucchatī
ti, kaṃ so sikkhaṃ samādāya ekodi nipako sato.
     Kammāro rajatasseva niddhame malam attano ti kammāro
vuccati suvaṇṇakāro; rajataṃ vuccati jātarūpaṃ. Yathā
suvaṇṇakāro jātarūpassa oḷarikam pi malaṃ dhamati
sandhamati niddhamati, majjhimakam pi malaṃ dhamati
sandhamati niddhamati, sukhumakam pi malaṃ dhamati
sandhamati niddhamati, evam eva bhikkhu attano oḷārike
pi kilese dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti
byantīkaroti anabhāvaṅgameti, majjhimake pi kilese7 dha-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S puthujjanakalyāṇakassa.
2 Si om.
3-3 Bp S samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ . . . pe . . .
sammāsamādhi.
4-4 Si om.
5 Bp S adhipaññāsikkhaṃ.
6 Bp S pārisuddhiṃ.
7 Bp ad. sukhumake pi kilese.

[page 479]
S.N. 963] Sāriputtasuttaniddeso. 479
mati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantīkaroti
anabhāvaṅgameti, 1sukhumake pi kilese dhamati sandha-
mati niddhamati2 pajahati vinodeti byantīkaroti anabhā-
vaṅgameti1. Athavā bhikkhu attano rāgamalaṃ dosama-
laṃ mohamalaṃ mānamalaṃ diṭṭhimalaṃ kilesamalaṃ duc-
caritamalaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇaka-
raṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃ-
vattanikaṃ dhamati sandhamati niddhamati2 pajahati vi-
nodeti byantīkaroti anabhāvaṅgameti. Athavā sammādiṭ-
ṭhiyā micchādiṭṭhiṃ dhamati sandhamati niddhamati2 pa-
jahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṅgameti, sammā-
saṅkappena micchāsaṅkappaṃ, sammāvācāya micchāvācaṃ,
sammākammantena3 micchākammantaṃ, sammā-ājīvena
micchā-ājīvaṃ sammāvāyāmena micchāvāyāmaṃ, sammā-
satiyā micchāsatiṃ, sammāsamādhinā micchāsamādhiṃ, sam-
māñāṇena micchāñāṇaṃ, sammāvimuttiyā micchāvimut-
tiṃ dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti
byantīkaroti anabhāvaṅgameti. Athavā ariyena aṭṭhaṅgi-
kena maggena sabbe kilese sabbe duccarite sabbe darathe
sabbe pariḷāhe sabbe santāpe sabbākusalābhisaṅkhāre dha-
mati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantīkaroti,
anabhāvaṅgametī ti, kammāro rajatasseva niddhame ma-
lam attano. Ten'; āha Sāriputtatthero:

          Kaṃ so sikkhaṃ samādāya ekodi nipako sato
          kammāro rajatasseva niddhame malam attano ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.9(=963): Vijigucchamānassa yad idaṃ phāsu,
Sāriputtā ti Bhagavā
               rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ce
               sambodhikāmassa, yathānudhammaṃ
               tan te pavakkhāmi yathā pajānaṃ. || Nidd_I.16:9 ||


     Vijigucchamānassa yad idaṃ phāsū ti. Vijigucchamānassā
ti jātiyā vijigucchamānassa jarāya byādhinā maraṇena so-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Bp om.
2 S om.
3 Bp -anena.

[page 480]
480 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 963
kehi1 paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi . . . pe
. . . diṭṭhibyasanena dukkhena vijigucchamānassa aṭṭiya-
mānassa harāyamānassā ti, vijigucchamānassa. Yadidaṃ
phāsū ti yaṃ phāsu phāsuvihāraṃ taṃ kathessāmi2.
     Katamo phāsuvihāro? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipa-
dā apaccanīkapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudham-
mapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā
bhojanesu3 mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṃ
cattāro satipaṭṭhānā cāttaro sammappadhānā cattāro id-
dhippādā pañc'; indriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo nibbānañ ca nibbānagāminī ca4 paṭipadā;
ayaṃ phāsuvihāro ti, vijigucchamānassa yadidaṃ phāsu.
     Sāriputtā ti Bhagavā ti taṃ theraṃ nāmen'; ālapati. Bha-
gavā ti gāravādhivacanaṃ. Api ca bhaggarāgo ti Bhagavā,
bhaggadoso ti Bhagavā, bhaggamoho ti Bhagavā, bhagga-
māno ti Bhagavā, bhaggadiṭṭhī ti Bhagavā, bhaggakaṇṭako
ti Bhagavā, bhaggakileso ti Bhagavā; bhaji vibhaji paṭi-
vibhaji5 dhammaratanan ti Bhagavā, bhavānaṃ antakaro
ti Bhagavā, bhāvitakāyo ti6 Bhagavā, bhāvitasīlo ti6, bhā-
vitacitto ti6, bhāvitapañño ti7 Bhagavā. Bhaji vā Bhagavā
araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni ap-
panigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallā-
nasāruppānī ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā cīvarapiṇḍa-
pātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti Bhaga-
vā. Bhāgī vā Bhagavā attharasassa dhammarasassa vimut-
tirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyā ti Bhagavā.
Bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appa-
maññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnan8 ti Bhagavā. Bhā-
gī vā Bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhi-
bhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnan ti
Bhagavā. 9Bhāgī vā Bhagavā9 dasannaṃ saññābhāvanā-
naṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānasatisamādhissa

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S sokena and the foll. words in sing.
2 Bp (S corrupt) katheyissāmi.
3 Bp bhojane.
4 Si om.
5 Bp pavibhaji; S paṭibhaji.
6 Bp S om.
7 Bp om.
8 Bp āruppa-.
9-9 Si om.

[page 481]
S.N. 963] Sāriputtasuttaniddeso. 481
asubhasamāpattiyā ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā catun-
naṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ ca-
tunnaṃ iddhippādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ
balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa atthaṅgikassa
maggassā ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā dasannaṃ tathā-
gatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisam-
bhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadham-
mānan ti Bhagavā1. Bhagavā ti n'; etaṃ nāmaṃ mātarā
kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā
kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ,
na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimok-
khantikam etaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle
saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti ya-
didaṃ Bhagavā ti, Sāriputtā ti Bhagavā.
     Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ce ti āsanaṃ vuccati yattha
nisīdati, mañco pīṭhaṃ2 bhisi taṭṭikā cammakhandho3 ti-
ṇasantharo paṇṇasantharo palālasantharo4. Sayanaṃ vuc-
cati senāsanaṃ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā.
Sayanāsanaṃ asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavi-
vittaṃ asappāyasaddasavanena . . . pe . . . asappāyehi pa-
ñcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ. Rittaṃ saya-
nāsanaṃ sevato nisevato saṃsevato paṭisevato ti, rittāsa-
naṃ sayanaṃ sevato ce.
     Sambodhikāmassa yathānudhamman ti sambodhi vuccati
catūsu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ
. . . pe5 . . . dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipas-
sanā sammādiṭṭhi. Taṃ bodhiṃ6 bujjhitukāmassa anubuj-
jhitukāmassa paṭibujjhitukāmassa7 sambujjhitukāmassa
adhigantukāmassa phassetukāmassa8 sacchikātukāmassā ti,
sambodhikāmassa.
     Yathānudhamman ti katame bodhiyā anudhammā? Sam-
māpaṭipadā anulomapaṭipadā apaccanīkapaṭipadā anvat-
thapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūra-

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. bhagī vā.
2 Si pīthaṃ; Bp piṭṭhaṃ.
3 Bp -khaṇṭo.
4 Bp ? Si palāsa-.
5 Si om.
6 Bp sambodhiṃ.
7 Bp S paṭivijjhitu-
8 Bp phassitu-.

[page 482]
482 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 963
kāritā indriyesu guttadvāratā bhojanesu mattaññutā jāga-
riyānuyogo satisampajaññaṃ; ime vuccanti bodhiyā anu-
dhammā. Athavā catunnaṃ maggānaṃ pubbabhāge vipas-
sanā; ime vuccanti bodhiyā anudhammā ti, sambodhikā-
massa yathānudhammaṃ.
     Tan te pavakkhāmi yathā pajānan ti. Tan ti bodhiyā
anudhammaṃ. Pavakkhāmī ti vakkhāmi pavakkhāmi ācik-
khissāmi desissāmi paññāpessāmi paṭṭhapessāmi vivaris-
sāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmi. Yathā pa-
jānan ti 1yathā pajānaṃ1 yathā pajānanto ājānanto vijā-
nanto paṭivijānanto2 paṭivijjhanto na3 itihitihaṃ na itiki-
rāya na paramparāya na piṭakasampadāya4 na takkahetu
na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakhanti-
yā sāmaṃ sayam abhiññā5 attapaccakkhaṃ dhammaṃ
taṃ kathayissāmī ti, tan te pavakkhāmi yathā pajānaṃ.
Ten'; āha Bhagavā:

          Vijigucchamānassa yad idaṃ phāsu,
Sāriputtā ti Bhagavā
          rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ce
          sambodhikāmassa, yathānudhammaṃ
          tan te pavakkhāmi yathā pajānan ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.10(=964): Pañcanna6 dhīro bhayānaṃ na bhāye
               bhikkhu sato 7sa pariyantacārī7:
               ḍaṃsādhipātānaṃ siriṃsapānaṃ8
               manussaphassānaṃ catuppadānaṃ. || Nidd_I.16:10 ||


     Pañcanna dhīro bhayānaṃ na bhāye ti. Dhīro ti dhīro
paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī, dhīro.
Pañcannaṃ bhayānaṃ na bhāyeyya na taseyya9 na utta-
seyya na parittaseyya 10na bhāyeyya10 na santāsaṃ āpajjey-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Si om.; S pativijjananto.
3 Si om.
4 S -sampādanaya.
5 Bp S abhiññātaṃ.
6 Bp S pañcannaṃ, and below.
7-7 Bp sappari-, and below.
8 Bp sarisa- throughout.
9 Bp ad. na santeyya.
10-10 Bp S om.

[page 483]
S.N. 964] Sāriputtasuttaniddeso. 483
ya; abhīrū1 achambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo
vigatalomahaṃso vihareyyā ti, pañcanna dhīro bhayānaṃ
na bhāye.
     Bhikkhu sato sa pariyantacārī ti. Bhikkhū ti kalyāṇapu-
thujjano2 vā bhikkhu sekkho vā bhikkhu. Sato ti catūhi
kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento
sato, vedanāsu citte dhammesu dhammānupassanāsatipaṭ-
ṭhānaṃ bhāvento sato, so vuccati sato. Sa pariyantacārī
ti cattāro pariyantā: sīlasaṃvarapariyanto, indriyasaṃvara-
pariyanto, bhojane mattaññutāpariyanto, jāgariyānuyogapa-
riyanto.
     Katamo sīlasaṃvarapariyanto? Idha bhikkhu sīlavā
hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasam-
panno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sik-
khati sikkhāpadesu; anto pūtibhāvaṃ paccavekkhamāno
anto sīlasaṃvarapariyante carati, mariyādaṃ na bhindati;
ayaṃ sīlasaṃvarapariyanto.
     Katamo indriyasaṃvarapariyanto? Idha bhikkhu cak-
khunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggā-
hī; yatvādhikaraṇam enaṃ 3cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā an-
vāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati3, rakkhati cak-
khundriyaṃ4, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena
saddaṃ sutvā, ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ
sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ
viññāya, na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvā-
dhikaraṇam5 enaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,
tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manin-
driye saṃvaraṃ āpajjati; Ādittapariyāyaṃ paccavekkha-
māno anto-indriyasaṃvarapariyante carati, mariyādaṃ na
bhindati; ayaṃ indriyasaṃvarapariyanto.
     Katamo bhojane mattaññutāpariyanto? Idha bhikkhu

--------------------------------------------------------------------------
1 Codd. abhiru, cf. p. 171; Bp S ad. assa.
2 Bp S puthujjanakalyāṇako.
3-3 S pe.
3-4 Bp pe.
5 S yathodhika-.

[page 484]
484 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 964
paṭisaṃkhā yoniso āhāraṃ āhāreti n'; eva davāya na ma-
dāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya; yāvad eva imassa kā-
yassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānug-
gahāya, iti purāṇañ ca vedanaṃ paṭihaṃkhāmi, navañ
ca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā1 ca me bhavissati ana-
vajjatā ca phāsuvihāro cā ti; akkhabbhañjanavaṇapaṭicchā-
danaputtamaṃsūpamaṃ paccavekkhamāno anto bhojane
mattaññutāpariyante carati, mariyādaṃ na bhindati; ayaṃ
bhojane mattaññutāpariyanto.
     Katamo jāgariyānuyogapariyanto? Idha bhikkhu divā2
caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ pariso-
dheti; rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āva-
raṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti; rattiyā majjhimaṃ
yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pā-
daṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasika-
ritvā; rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena
nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti; bhad-
dekarattavihāraṃ paccavekkhamāno anto jāgariyānuyoga-
pariyante carati, mariyādaṃ na bhindati; ayaṃ jāgariyā-
nuyogapariyanto ti, bhikkhu sato sa pariyantacārī.
     Ḍaṃsādhipātānaṃ siriṃsapānan ti ḍaṃsā vuccanti piṅga-
lamakkhikā3; adhipātikā4 vuccanti sabbā pi makkhikāyo.
Kiṃ kāraṇā adhipātikā4 vuccanti sabbā pi makkhikāyo?
Tā uppaṭitvā uppatitvā khādanti, taṃkāraṇā adhipātikā4
vuccanti sabbā pi makkhikāyo. Siriṃsapā vuccanti ahī ti,
ḍaṃsādhipātānaṃ siriṃsapānaṃ.
     Manussaphassānaṃ catuppadānan ti manussaphassā vuc-
cati corā vā assu māṇavā vā5 katakammā vā akatakammā
vā. Te bhikkhū pañhaṃ vā puccheyyuṃ, vādaṃ vā āro-
peyyuṃ akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viroseyyuṃ5
hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ6 hetheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghā-
teyyuṃ upaghāteyyuṃ upaghātaṃ vā kareyyuṃ, 7yo koci7
manussato upaghāto manussaphasso. Catuppadānan ti sīhā

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp yatrā.
2 Bp divasaṃ; S disaṃ.
3 Bp -kāyo; S -kāyo yo.
4 Bp S -pātakā.
5 Si om.
6 S piheyyuṃ.
7-7 Bp S yaṃ kiñci.

[page 485]
S.N. 965] Sāriputtasuttaniddeso. 485
byagghā dīpi acchataracchā kokā gomahisā1 hatthī. Te
bhikkhuṃ maddeyyuṃ khādeyyuṃ2 hiṃseyyuṃ vihiṃsey-
yuṃ heṭheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ upaghāteyyuṃ
upaghātaṃ vā kareyyuṃ, catuppadato upaghāto, yaṃ
kiñci catuppadabhayan ti, manussaphassānaṃ catuppadā-
naṃ3. Ten'; āha Bhagavā:

          Pañcanna dhīro bhayānaṃ na bhāye
          bhikkhu sato sa pariyantacārī:
          ḍaṃsādhipātānaṃ siriṃsapānaṃ
          manussaphassānaṃ catuppadānan ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.11(=965): Paradhammikānaṃ pi na santaseyya
               disvā pi tesaṃ bahubheravāni,
               athāparāni abhisambhaveyyuṃ4
               parissayāni kusalānu-esī. || Nidd_I.16:11 ||


     Paradhammikānaṃ pi na santaseyya disvā pi tesaṃ bahu-
bheravānī ti paradhammikā vuccanti satta sahadhammike
ṭhapetvā ye keci Buddhe appasannā5, dhamme appasannā5,
saṅghe appasannā. Te bhikkhū pañhaṃ vā puccheyyuṃ
vādaṃ vā āropeyyuṃ taṃ5 akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ
roseyyuṃ viroseyyuṃ hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ heṭheyyuṃ
viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ upaghāteyyuṃ upaghātaṃ vā ka-
reyyuṃ, tesaṃ bahū bherave passitvā vā {suṇitvā} vā na ve-
dheyya na-ppavedheyya na sampavedheyya 6na taseyya6
na santaseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na
santāsaṃ āpajjeyya; abhīrū7 achambhī anutrāsī apalāyī,
pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso vihareyyā ti, para-
dhammikānaṃ pi na santaseyya disvā pi tesaṃ bahu bhera-
vāni.
     Athāparāni abhisambhaveyyuṃ parissayāni kusalānu-esī ti
athāparāni pi atthi abhisambhotabbāni adhibhavitabbāni
ajjhottharitabbāni pariyādiyitabbāni madditabbāni. Paris-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp mahiṃsa; S gonāmahinsā.
2 Si om.
3 Si -an ti.
4 Bp -eyya, and below.
5 Bp S om.
6-6 Si om.
7 Codd. abhiru; S ad. assa, cf. pp. 171, 483.

[page 486]
486 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 965
sayā ti dve parissayā, pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparis-
sayā ca . . . pe . . . evam pi tatr'; āsayā ti, parissayā. Ku-
salānu-esī ti sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanī-
kapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ . . . pe . . . ariyaṃ aṭ-
ṭhaṅgikaṃ maggaṃ 1nibbānañ ca1 nibbānagāminiñ ca pa-
ṭipadaṃ esantena gavesantena2 pariyesantena parissayā
abhisambhotabbā abhibhavitabbā ajjhottharitabbā pariyā-
diyitabbā madditabbā ti, athāparāni abhisambhaveyyuṃ
parissayāni kusalānu-esī. Ten'; āhā Bhagavā:

          Paradhammikānaṃ pi na santaseyya
          disvā pi tesaṃ bahubheravāni,
          athāparāni abhisambhaveyyuṃ
          parissayāni kusalānu-esī ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.12(=966): Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho
               sītaṃ accuṇhaṃ3 adhivāsayeyya4,
               so tehi phuṭṭho bahudhā anoko
               5viriyaṃ parakkamaṃ5 dalhaṃ karey-
ya. || Nidd_I.16:12 ||


     Ataṅkaphassena khudāya phuṭṭho ti ātaṅkaphasso vuccati
rogaphasso; rogaphassena phuṭṭho pareto samohito saman-
nāgato assa; cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito sa-
mannāgato assa; sotarogena ghānarogena jivhārogena kā-
yarogena . . . pe . . . ḍaṃsamakasavātāpasiriṃsapasam-
phassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa. Khu-
dā vuccati chātako; chātakena phuṭṭho pareto samohito
samannāgato assā ti, ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho.
     Sītaṃ accuṇhaṃ adhivāsayeyyā ti. Sītan ti dvīhi kāraṇehi
sītaṃ hoti: abbhantaradhātusaṅkopavasena6 vā sītaṃ hoti,
bahiddhā utuvasena vā sītaṃ hoti. Uṇhan ti dvīhi kāra-
ṇehi uṇhaṃ hoti: abbhantaradhātusaṅkopavasena6 vā uṇ-
haṃ hoti, bahiddhā utuvasena vā uṇhaṃ hoti7. Sītaṃ ac-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Si om.
3 Bp ath'; uṇhaṃ, and below; S atuṇhaṃ.
4 Si adhivāseyya, and below.
5-5 Bp S viriyap-, and below.
6 Bp -dhātupakopa-.
7 Bp S hotī ti.

[page 487]
S.N. 967] Sāriputtasuttaniddeso. 487
cuṇhaṃ adhivāsayeyyā ti khamo assa sītassa uṇhassa jighac-
chāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassā-
naṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannā-
naṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharā-
naṃ1 kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ
adhivāsikajātiko assā ti, sītaṃ accuṇhaṃ adhivāsayeyya.
     So tehi phuṭṭho bahudhā anoko ti. So tehī ti ātaṅkaphas-
sena ca khudāya ca sītena ca uṇhena ca phuṭṭho pareto sam-
ohito samannāgato assā ti, so tehi phuṭṭho. Bahudhā ti
anekavidhehi ākārehi phuṭṭho pareto samohito samannā-
gato assā ti, so tehi phuṭṭho bahudhā. Anoko ti abhisaṅ-
khārasahagataviññāṇassa okāsaṃ na karotī ti pi anoko.
Athavā kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritas-
sa okāsaṃ na karotī ti pi anoko ti, so tehi phuṭṭho bahudhā
anoko.
     Viriyaṃ parakkamaṃ daḷhaṃ kareyyā ti viriyaparakkamo
vuccati yo cetasiko viriyārambho nikkamo parakkamo uy-
yāmo vāyāmo ussāho ussoḷhi appaṭivānī2 thāmo dhiti3
4asithilaṃ parakkamatā4 anikkhittachandatā anikkhitta-
dhuratā dhurasampaggāho viriyaṃ viriyindriyaṃ viriyaba-
laṃ sammāvāyāmo, viriyaṃ parakkamaṃ daḷhaṃ kareyya5
daḷhasamādāno assa avatthitasamādāno ti, viriyaṃ parak-
kamaṃ daḷhaṃ kareyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho
          sītaṃ accuṇhaṃ adhivāseyya,
          so tehi phuṭṭho bahudhā anoko
          viriyaṃ parakkamaṃ daḷhaṃ kareyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.13(=967): Theyyaṃ na kareyya6, na musā bha-
ṇeyya,
               mettāya phasse tasathāvarāni7,
               yadāvilattaṃ manaso vijaññā,
               kaṇhassa pakkho ti vinodayeyya. || Nidd_I.16:13 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 Bp S om.
3 Bp S ṭhiti.
4-4 Bp S asithilap-.
5 Bp S -yyā ti.
6 Bp probably kāre, as below and as metre requires.
7 Bp tasadhāvarāni, and below; S tasmāvarāni.

[page 488]
488 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 967
     Theyyaṃ na kareyya1 na musā bhaṇeyyā ti. Theyyaṃ na
kareyyā ti idha bhikkhu adinnaṃ2 pahāya3 adinnādānā pa-
ṭivirato assa, dinnādāyī dinnapāṭikaṃkhī athenena suci-
bhūtena attanā vihareyyā ti, theyyaṃ na kareyya. Na
musā bhaṇeyyā ti idha bhikkhu musāvādaṃ pahāya musā-
vādā paṭivirato assa, saccavādī saccasandho theto pacca-
yiko avisaṃvādako lokassā ti, theyyaṃ na kareyya na mu-
sā bhaṇeyya.
     Mettāya phasse tasathāvarānī ti. Mettā ti yā sattesu metti
mettāyanā mettāyitattaṃ anudā4 anudāyanā anudāyitat-
taṃ hitesitā anukampā abyāpādo abyāpajjho adoso kusala-
mūlaṃ. Tasā ti yesaṃ tasiṇā5 taṇhā appahīnā, yesañ ca
bhayabheravā appahīnā. Kiṃkāraṇā vuccanti tasā appa-
hīnā3? Te tasanti uttasanti paritasanti bhāyanti santā-
saṃ āpajjanti. Taṃkāraṇā vuccanti tasā. Thāvarā ti
yesaṃ tasiṇā5 taṇhā pahīnā, yesañ ca bhayabheravā pahīnā.
Kiṃkāraṇā vuccanti thāvarā? Te na tasanti na uttasanti
na paritasanti na bhāyanti na santāsaṃ āpajjanti, taṃkā-
raṇā vuccanti thāvarā. Mettāya phasse tasathāvarānī ti
tase ca thāvare ca mettāya phasseyya phareyya mettāsaha-
gatena cetasā vipullena6 mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena pharitvā vihareyyā ti, mettāya phasse tasathā-
varāni.
     Yadā vilattaṃ manaso vijaññā ti. Yadā ti yadā. Manaso
ti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano
manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjā manoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ
hoti luḷitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avūpasan-
taṃ vacīduccaritena manoduccaritena rāgena dosena mo-
hena kodhena upanāhena makkhena paḷāsena issāya maccha-
riyena māyāya sāṭheyyena thambhena sārambhena mānena
atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabbaduccari-
tehi sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi sabbā-
kusalābhisaṃkhārehi cittaṃ āvilaṃ hoti luḷitaṃ eritaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp kāre, and below.
2 Bp adinnādānaṃ; S om.
3 Bp S om.
4 Si om.
5 Bp S tasitā.
6 Bp S vipulena.

[page 489]
S.N. 968] Sāriputtasuttaniddeso. 489
ghaṭṭitaṃ calitaṃ1 bhantaṃ avūpasantaṃ. Yadāvilattaṃ
manaso vijaññā ti cittassa āvilabhāvaṃ jāneyya ājāneyya vi-
jāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyā ti, yadāvilattaṃ mana-
so vijaññā.
     Kaṇhassa pakkho ti vinodayeyyā ti. Kaṇho ti yo so Māro,
kaṇho, adhipati, antagū Namuci, pamattabandhu. Kaṇ-
hassa 2pakkho ti vinodayeyyā ti2 kaṇhapakkho mārapak-
kho mārapāso mārabaḷisaṃ mārāmisaṃ māravisayo mā-
rantatapo3 māragocaro mārabandhanan ti pajaheyya vino-
deyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyā ti, evam pi
kaṇhassa pakkho ti vinodayeyya. Athavā kaṇhapakkho4
mārapakkho akusalapakkho dukkhudayo dukkhavipāko ni-
rayasaṃvattaniko tiracchānayonisaṃvattaniko pittivisaya-
saṃvattaniko5 ti pajaheyya vinodeyya byantīkareyya ana-
bhāvaṃ gameyyā ti, evam pi kaṇhassa pakkho ti vinoda-
yeyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Theyyaṃ na kareyya, na musā bhaṇeyya,
          mettāya phasse tasathāvarāni,
          yadāvilattaṃ manaso vijaññā,
          kaṇhassa pakkho ti vinodayeyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.14(=968): Kodhātimānassa vasaṃ na gacche,
               mūlam pi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe,
               atha-ppiyaṃ vā pana appiyaṃ vā
               addhā bhavanto abhisambhaveyya. || Nidd_I.16:14 ||


     Kodhātimānassa vasaṃ na gacche ti. Kodho ti yo cittassa
āghāto vighāto6 paṭighāto . . . pe . . . caṇḍikkaṃ assu-
ropo anattamanatā cittassa. Atimāno ti idh'; ekacco paraṃ
atimaññati jātiyā vā gottena vā . . . pe . . . aññatarañ-
ñatarena vā vatthunā. Kodhātimānassa vasaṃ na gacche ti
kodhassa ca atimānassa ca vasaṃ na gaccheyya, kodhañ ca
atimānañ ca pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhā-
vaṃ gameyyā ti, kodhātimānassa vasaṃ na gacche.

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2-2 Bp S om.
3 Bp S māranivāpo.
4 Bp kaṇhassa pi; S kaṇhayap-.
5 S petti-.
6 Bp S om.

[page 490]
490 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 968
     Mūlam pi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe ti. Katamaṃ kodhassa
mūlaṃ? Avijjā mūlaṃ, ayonisomanasikāro mūlaṃ, asmi-
māno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhac-
caṃ mūlaṃ; idaṃ kodhassa mūlaṃ.
     Katamaṃ atimānassa mūlaṃ? Avijjā mūlaṃ, ayoniso-
manasikāro mūlaṃ, asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ,
anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ; idaṃ atimānassa
mūlaṃ. Mūlaṃ pi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe ti kodhassa ca
atimānassa ca mūlaṃ palikhāṇitvā uddharitvā samuddha-
ritvā1 uppādayitvā samuppādayitvā pajahitvā vinoditvā
byantīkaritvā anabhāvaṅgametvā tiṭṭheyya santiṭṭheyyā1
ti, mūlam pi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe.
     Atha-ppiyaṃ vā pana appiyaṃ vā addhā bhavanto abhi-
sambhaveyyā ti. Athā ti padasandhi padasaṃsaggo pada-
pāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupub-
batā-m-etaṃ, athā ti.
     Piyā ti dve piyā: sattā vā saṃkhārā vā.
     Katame sattā piyā? Idha yassa te honti atthakāmā hi-
takāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā
bhātā vā bhaginī vā puttā vā dhītā vā 2mittā vā2 amaccā
vā ñātī vā sālohivā vā; ime sattā piyā.
     Katame saṃkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā sad-
dā manāpikā3 gandhā manāpikā3 rasā manāpikā3 phoṭ-
ṭhabbā; ime saṃkhārā piyā.
     Appiyā ti dve appiyā: sattā vā saṃkhārā vā.
     Katame sattā appiyā? Idha yassa te honti anatthakāmā
ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jīvitā vorope-
tukāmā; ime sattā appiyā.
     Katame saṃkhārā appiyā? Amanāpikā rūpā amanāpikā
saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā; ime saṃkhārā appiyā. Ad-
dhā ti ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṃkhava-
canaṃ advejjhavacanaṃ4 adveḷhakavacanaṃ niyogavaca-
naṃ5 apaṇṇakavacanaṃ avatthāpanavacanam etaṃ addhā
ti, atha-ppiyaṃ vā pana appiyaṃ.
     Addhā bhavanto abhisambhaveyyā ti piyāpiyaṃ sātāsātaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om. 2-2 Si om.
3 Bp S om.
4 Bp advijjha-.
5 Bp S niyyānikav-.

[page 491]
S.N. 969] Sāriputtasuttaniddeso. 491
sukhadukkhaṃ somanassadomanassaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ abhi-
sambhavanto vā abhibhaveyya abhibhavanto vā abhisam-
bhaveyyā ti, atha-ppiyaṃ vā pana appiyaṃ va addhā
bhavanto abhisambhaveyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Kodhātimānassa vasaṃ na gacche,
          mūlam pi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe,
          atha-ppiyaṃ vā pana appiyaṃ vā
          addhā bhavanto abhisambhaveyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.15(=969): Paññaṃ purakkhatvā1 kalyāṇapīti
               vikkhambhaye tāni parissayāni,
               aratiṃ sahetha sayanamhi pante,
               caturo sahetha paridevadhamme. || Nidd_I.16:15 ||


     Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapītī ti. Paññā ti yā paññā
pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo . . . pe . . .
amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paññaṃ purakkhatvā
ti idh'; ekacco paññaṃ purato katvā carati paññādhajo pañ-
ñāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo ok-
khāyanabahulo samokkhāyanabahulo vibhūtavihāritaccariko
tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tada-
dhimutto tadādhipateyyo ti, evam pi paññaṃ purakkhatvā.
Athavā gacchanto vā gacchāmī ti pajānāti; ṭhito vā ṭhito
'mhī ti pajānāti; nisinno vā nisinno 'mhī ti pajānāti; sayāno
vā sayāno 'mhī ti pajānāti. Yathā yathā vā2 pan'; assa
kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānātī ti, evam pi
paññaṃ purakkhatvā. Athavā abhikkante paṭikkante sam-
pajānakārī hoti; ālokite vilokite sampajānakārī hoti; sam-
miñjite pasārite sampajānakārī hoti; saṅghāṭipattacīvara-
dhāraṇe sampajānakārī hoti; asite pīte khāyite sāyite sam-
pajānakārī hoti; uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti;
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sam-
pajānakārī hotī ti, evam pi paññaṃ purakkhatvā.
     Kalyāṇapītī ti buddhānussativasena uppajjati pīti pā-
mujjaṃ, kalyāṇapīti. Dhammānussativasena3 saṅghānus-
sativasena sīlānussativasena cāgānussativasena devatānussa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp purakkhitvā, and below.
2 Si om.
3 Bp S om. vasena here and down to upasamānussati-.

[page 492]
492 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 969
tivasena ānāpānasativasena maraṇānussativasena kāyagatā-
sativasena upasamānussativasena uppajjati pīti pāmujjaṃ,
kalyāṇapītī ti, paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapīti.
     Vikkhambhaye tāni parissayānī ti. Parissayā ti dve paris-
sayā; pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca . . . pe
. . . ime vuccanti pākaṭaparissayā . . . pe . . . ime vuc-
canti paṭicchannaparissayā . . . pe . . . evam pi tatr'
āsayā ti parissayā. Vikkhambhaye tāni parissayānī ti tāni
parissayāni vikkhambheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya
pariyādiyeyya maddeyyā ti, vikkhambhaye tāni parissayāni.
     Aratiṃ sahetha sayanamhi pante ti. Aratī ti yā arati ara-
tikā anabhirati1 anabhiramanā ukkaṇṭhikā parittasikā. Sa-
yanamhi pante ti pantesu vā2 senāsanesu aññataraññataresu
vā adhikusalesu dhammesu aratiṃ saheyya abhibhaveyya
ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyā ti, aratiṃ sahetha
sayanamhi pante.
     Caturo sahetha paridevadhamme ti 3cattāro paridevaniye
dhamme saheyya4 abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādi-
yeyya maddeyyā ti, caturo sahetha paridevadhamme3 ten'
āha Bhagavā:

          Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapīti
          vikkhambhaye tāni parissayāni,
          aratiṃ sahetha sayanamhi pante,
          caturo sahetha paridevadhamme ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.16(=970): Kiṃ sū asissāmi5 kuvaṃ6 vā asissaṃ7
               dukkhaṃ 8vata settha8, kuv'9 ajja ses-
saṃ10?
               ete vitakke paridevaneyye
               vinayetha sekkho aniketasārī11. || Nidd_I.16:16 ||


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S om.
2 Si om.
3-3 S om.
4 Bp ad. parisaheyya.
5 Bp asissaṃ, and below; S asiyāmi, and below.
6 Bp kuthaṃ; S kutha.
7 Si ass-.
8-8 Bp vata vettha; S vacāñcenta (?)
9 Bp S kv'.
10 Bp seyyaṃ (?); S seyya.
11 Si aniketacasārī; Bp S aniketacārī.

[page 493]
S.N. 970] Sāriputtasuttaniddeso. 493
     1Kiṃ sū2 asissāmi kuvaṃ3 vā asissan ti1. Kiṃ sū asis-
sāmī ti kiṃ bhuñjissāmi odanaṃ vā kummāsaṃ4 vā sattuṃ5
vā macchaṃ vā maṃsaṃ vā ti, kiṃ sū asissāmi?
     Kuvaṃ6 vā asissan ti kattha bhuñjissāmi khattiyakule vā
brāhmaṇakule vā vessakule vā suddakule vā ti, kiṃ sū asis-
sāmi kuvaṃ6 vā asissaṃ?
     Dukkhaṃ vata settha7 kuv'8 ajja sessan ti imaṃ rattiṃ duk-
khaṃ sayiṃ9 saphalake10 vā taṭṭikāya vā cammakhaṇḍe vā
tiṇasanthare vā paṇṇasanthare vā palālasanthare11 vā āga-
manarattiṃ12 kattha sukhaṃ sayissāmi mañce vā pīṭhe13
bhisiyā vā bibbohaṇe14 vā vihāre vā aḍḍhayoge vā pāsāde vā
hammiyaṃ15 vā guhāya vā ti, dukkhaṃ vata settha7 kuv'
ajja sessaṃ?
     Ete vitakke paridevaneyye ti. Ete vitakke ti dve piṇḍapā-
tapaṭisaṃyutte vitakke dve senāsanapaṭisaṃyutte vitakke
paridevaneyye ādevaneyya paridevaneyyā ti, ete vitakke
paridevaneyye.
     Vinayetha sekkho aniketasārī16 ti. Sekkho ti kiṃkāraṇā
vuccati sekkho? Sikkhatī ti sekkho. Kiñci sikkhati?
Adhisīlam pi sikkhati, adhicittam pi sikkhati, adhipaññam
pi sikkhati.
     Katamā adhisīlasikkhā . . . pe . . . ayaṃ adhipaññāsik-
khā. Imā tisso sikkhā17 āvajjanto18 sikkhati, jānanto sik-
khati19, passanto sikkhati19, paccavekkhanto sikkhati19, cit-
taṃ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sik-
khati, viriyaṃ paggaṇhanto sikkhati19, satiṃ upaṭṭhahanto
sikkhati19, cittaṃ samādahanto sikkhati19, paññāya pajā-

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2 Bp S su.
3 Bp kuta (=kutha?); S kutha.
4 Bp kumāsaṃ.
5 Bp S satthuṃ.
6 Bp S kutha.
7 Bp vettha; S cettha.
8 Bp S kv'.
9 Bp S sayittha.
10 Bp phalake; S balake.
11 Si palāsa-; Bp phalasanthāre.
12 Bp S āgamirattiṃ.
13 Si pīthe; Bp piṭṭhe.
14 S bimbohane.
15 Bp S hammiye.
16 Si aniketacasārī; Bp S?
17 Bp S sikkhāyo.
18 Si āvajjento.
19 Bp S om.

[page 494]
494 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 970
nanto sikkhati, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkhati, pariñ-
ñeyyaṃ parijānanto sikkhati1, pahātabbaṃ pajahanto sik-
khati1, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkhati, bhāvetab-
baṃ bhāvento sikkhati ācarati samācarati samādāya sik-
khati. Taṃkāraṇā vuccati sekkho. Sekkho vinayāya paṭi-
vinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭipassad-
dhiyā adhisīlam pi sikkheyya, adhicittam pi sikkheyya, adhi-
paññam pi sikkheyya. Imā tisso sikkhā āvajjanto sikkheyya
jānanto . . . pe . . . sacchikātabbaṃ sacchikaronto sik-
kheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyā ti, vina-
yetha sekkho.
     Aniketasārī2 ti. Kathaṃ niketasārī3 hoti? Idh'; ekacco
kulapalibodhena samannāgato hoti, gaṇapalibodhena āvā-
sapalibodhena cīvarapalibodhena piṇḍapātapalibodhena senā-
sanapalibodhena gilānapaccayabhesajjaparikkhārapalibodhe-
na samannāgato hoti; evaṃ niketasārī4 hoti.
     Kathaṃ aniketasārī4 hoti? Idha5 na kulapalibodhena
samannāgato hoti, na gaṇa-āvāsacīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhārapalibodhena6 samannāgato
hoti; evaṃ aniketasārī4 hoti.
            *Magadhaṃ gatā Kosalaṃ gatā
            ekacciyā7 Vajjibhūmiyā
            Māgadhā visaṅghacārino8
            aniketā viharanti bhikkhavo.
            Sādhu caritaṃ9 sādhu sucaritaṃ10
            sādhu sadā aniketavihāro,
            atthapucchanaṃ dakkhakammaṃ11
            etaṃ sāmaññaṃ ākiñcanassā ti;

--------------------------------------------------------------------------
* S. i, 119.
1 Bp S om.
2 Bp ? S aniketacārī.
3 Bp ? S niniketacārī.
4 Bp S -cārī.
5 S ad. bhikkhu.
6 Bp gaṇa na āvāsa na cīvara na piṇḍapāta na senāsana na g-;
S gaṇa na āvāsa na cīvara-.
7 Bp ad. pana.
8 Bp S viya saṅgha-.
9 Bp S caritakaṃ.
10 Bp S sucaritakaṃ.
11 Bp S padakkhina-.

[page 495]
S.N. 971] Sāriputtasuttaniddeso. 495
vinayetha sekkho aniketasārī.
     Ten'; āha Bhagavā:

          Kiṃ sū asissāmi, kuvaṃ1 vā asissaṃ
          dukkhaṃ vata settha2, kuv'3 ajja sessaṃ4?
          ete vitakke paridevaneyye5
          vinayetha sekkho aniketasārī6 ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.17(=971): Annañ ca laddhā vasanañ ca kāle
               mattaṃ so7 jaññā idha tosanatthaṃ,
               so tesu gutto yatacāri gāme
               rusito pi vācaṃ pharusaṃ na vajjā. || Nidd_I.16:17 ||


     Annañ ca laddhā vasanañ ca kāle ti. Annan ti odano kum-
māso8 sattu9 maccho maṃsaṃ. Vasanan ti cha cīvarāni:
khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅgaṃ.
Annañ ca laddhā vasanañ ca kāle ti cīvaraṃ labhitvā piṇḍa-
pātaṃ labhitvā na kuhanāya 10na lapanāya10 na nemittika-
tāya na nippesikatāya na lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatāya
na dārudānena na veḷudānena na pattadānena na pupphadā-
nena na phaladānena na sinānadānena na cuṇṇadānena na
mattikadānena na dantakaṭṭhadānena na mukhodakadānena
na pātukamyatāya11 na muggasūpatāya na pāribhaṭyatāya
na piṭṭhamaddikatāya12 na vatthuvijjāya na tiracchānavij-
jāya na aṅgavijjāya na nakkhattavijjāya na dūtagamanena
na pahīnagamanena na jaṅghapesanena13 na vejjakammena14
na piṇḍakena15 na dānānuppadānena dhammena samena

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S kutha.
2 Bp vettha; S cettha.
3 Bp S kv'.
4 Bp seyyaṃ; S sseyaṃ.
5 Codd. -eyya.
6 Bp -cārī; S cāriṇī.
7 S ca (Bp below so).
8 Bp kumāso.
9 S satthu.
10-10 Si om.
11 Bp cātu-.
12 Bp piṭṭhimaṃsikatāya; S pidhāmattikathāya.
13 Bp jaṅgapesanikena; S jaṅghapesaniyena.
14 Bp vajja-.
15 Bp S piṇḍapāṭipiṇḍakena.

[page 496]
496 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 971
laddhā labhitvā abhivanditvā1 paṭilabhitvā ti, annañ ca
laddhā vasanañ ca kāle.
     Mattaṃ so jaññā idha tosanatthan ti. Mattaṃ so jaññā ti
dvīhi kāraṇehi mattaṃ jānāti paṭiggahaṇato vā paribho-
gato vā.
     Kathaṃ paṭiggahanato mattaṃ jānāti? Thoke pi di-
yamāne, kulānuddayāya kulānurakkhāya kulānukampāya pa-
ṭigaṇhāti. Bahuke pi diyamāne, kāyaparihārikaṃ cīvaraṃ
paṭigaṇhāti, kucchiparihārikaṃ piṇḍapātaṃ paṭigaṇhāti;
evaṃ patiggahaṇato mattaṃ jānāti.
     *Kathaṃ paribhogato mattaṃ jānāti? Paṭisaṃkhā2 yo-
niso cīvaraṃ paṭisevati yāvad eva sītassa paṭighātāya uṇ-
hassa paṭighātāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphas-
sānaṃ paṭighātāya, yāvad eva hirikopinapaṭicchādanat-
thaṃ. Paṭisaṃkhā yoniso piṇḍapātaṃ paṭisevati n'; eva
davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvad
eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brah-
macariyānuggahāya, iti purāṇañ ca vedanaṃ paṭihaṃkhā-
mi, navañ ca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavis-
sati anavajjatā ca phāsuvihāro cā3 ti. Patisaṃkhā yoniso
senāsanaṃ paṭisevati, yāvad eva sītassa paṭighātāya uṇ-
hassa paṭighātāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphas-
sānaṃ paṭighātāya, yāvad eva utuparissayavinodanaṃ paṭi-
sallānārāmatthaṃ. Paṭisaṃkhā yoniso gilānapaccayabhesaj-
japarikkhāraṃ paṭisevati, yāvad eva uppannānaṃ veyyā-
bādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāya abyāpajjaparamatāya;
evaṃ paribhogato mattaṃ jānāti. Mattaṃ so jaññā ti imehi
dvīhi kāraṇehi mattaṃ jāneyya4 vijāneyya paṭivijāneyya
paṭivijjheyyā ti, mattaṃ so jaññā. Idha tosanatthan ti idha
bhikkhave5 santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena itarītaracī-
varasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Na ca cīvarahetu anesanaṃ
appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati,

--------------------------------------------------------------------------
16 * Cf. A. ii, 40.
1 Si abhivinditvā; Bp S adhigantvā vanditvā (S vinditvā).
2 Bp paṭisaṅkhāyāni.
3 Bp S ca and om. ti.
4 Bp S ad. ājāneyya.
5 S bhikkhu.

[page 497]
S.N. 971] Sāriputtasuttaniddeso. 497
laddhā ca cīvaraṃ agadhito amucchito anajjhopanno1 ādī-
navadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana ita-
rītaracīvarasantuṭṭhiyā n'; ev'; attānukkaṃseti2 na paraṃ
vambheti; yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissu-
to; ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
Puna c'; aparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapā-
tena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇ-
ḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca
piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito
amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño pa-
ribhuñjati. Tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā n'
ev'; attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti; yo hi tattha dakkho
analaso sampajāno patissuto3, ayaṃ vuccati bhikkhu po-
rāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna c'; aparaṃ bhikkhu
santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasan-
tuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṃ appa-
tirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca senāsanaṃ na paritassati, lad-
dhā ca senāsanaṃ agadhito amucchito anajjhopanno ādīna-
vadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca pana ita-
rītarasenāsanasantuṭṭhiyā n'; ev'; attānukkaṃseti, na paraṃ
vambheti; yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissuto3,
ayaṃ vuccati bhikkhu porāne aggaññe ariyavaṃse ṭhi-
to. Puna c'; aparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena gi-
lānapaccayabhesajjaparikkhārena itarītaragilānapaccayabhe-
sajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca gilānapacca-
yabhesajjaparikkhārahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati,
aladdhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ na paritassa-
ti, laddhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ agadhito
amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño pa-
ribhuñjati. Tāya ca pana itarītaragilānapaccayabhesajja-
parikkhārasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vam-
bheti; yo hi tattha dukkho analaso sampajāno patissuto3,
ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito ti,
mattaṃ so jaññā idha tosanatthaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S anajjhā- throughout.
2 Bp S attanukkaṃseti; cf. Mahāvyut, 127, 3, ātmotkarsa.
3 Bp paṭissato; S patisato.

[page 498]
498 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 971
     So tesu gutto yatacāri gāme ti. So tesu gutto ti cīvare piṇ-
ḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre gutto go-
pito rakkhito saṃvuto ti, evam pi so tesu gutto. Athavā
āyatanesu gutto gopito rakkhito saṃvuto1 ti, evam pi so
tesu gutto. Yatacāri gāme ti. Gāme1 yato yatto paṭiyatto
gutto gopito rakkhito saṃvuto ti, so tesu gutto yatacāri
gāme. Rusito2 pi vācaṃ pharusaṃ na vajjā ti rusito khuṃ-
sito vambhito ghaṭṭito garahito upavādito pharusena kak-
khaḷena paṭibhaṇantaṃ3 na-ppaṭibhaṇeyya, akkosantaṃ na
paccakkoseyya, rosantaṃ na-ppaṭiroseyya, bhaṇḍantaṃ na-
ppaṭibhaṇḍeyya, na kalahaṃ kareyya, na bhaṇḍanaṃ ka-
reyya, na viggahaṃ kareyya, na vivādaṃ kareyya, na me-
dhagaṃ kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagaṃ4
pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya;
kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā5 ārato assa virato
paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vi-
mariyādikatena cetasā vihareyyā ti, rusito pi vācaṃ pharu-
saṃ na vajjā. Ten'; āha Bhagavā:

          Annañ ca laddhā vasanañ ca kāle
          mattaṃ so jaññā idha tosanatthaṃ,
          so tesu gutto yatacāri gāme
          rusito pi vācaṃ pharusaṃ na vajjā ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.18(=972): Okkhittacakkhu na ca pādalolo
               jhānānuyutto bahujāgar'; assa,
               upekkham ārabbha samāhitatto
               takkāsayaṃ kukkucciy'6 ūpacchinde. || Nidd_I.16:18 ||


     Okkhittacakkhu na ca pādalolo ti. Kathaṃ khittacakkhu
hoti? Idh'; ekacco bhikkhu1 cakkhulolo cakkhuloliyena
samannāgato hoti: adiṭṭhaṃ dakkhitabbaṃ, diṭṭhaṃ sama-
tikkamitabban ti ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 Bp S dūsito, and below.
3 Bp S na-ppaṭivajjā.
4 Bp S kalahaṃ bhaṇḍanaṃ vivādaṃ medhagaṃ (S -kaṃ).
5 S kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahavivādameṇḍagā; Bp ?
6 Bp S kukkuccañ c'. and below.

[page 499]
S.N. 972] Sāriputtasuttaniddeso. 499
mena gāmaṃ nigamena nigamaṃ nagarena nagaraṃ raṭ-
ṭhena raṭṭhaṃ janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ anvat-
thitacārikaṃ1 anuyutto hoti rūpadassanāya; evam pi khit-
tacakkhu hoti. Athavā2 antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ
paṭipanno asaṃvuto gacchati hatthiṃ olokento assaṃ olo-
kento rathaṃ olokento pattiṃ olokento itthiyo olokento pu-
rise olokento kumārake olokento kumārikāyo olokento an-
tarāpaṇaṃ olokento gharamukhāni olokento uddhaṃ olo-
kento adho olokento disāvidisaṃ pekkhamāno3 gacchati;
evam pi khittacakkhu hoti. Athavā4 cakkhunā rūpaṃ
disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī; yatvādhikara-
ṇam evaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ, abhij-
jhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāvaseyyuṃ5;
tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ,
cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati; evam pi khittacakkhu
hoti. Yathā vā6 pan'; eke bhonto samaṇabrāhmaṇā sad-
dhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṃ visūkadassa-
naṃ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṃ naccaṃ gītaṃ vādi-
taṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathū-
naṃ sobhanagarakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthi-
yuddhaṃ assayuddhaṃ mahisayuddhaṃ usabhayuddhaṃ
ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayud-
dhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyo-
dhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā; evam
pi khittacakkhu hoti.
     Kathaṃ na khittacakkhu hoti? Idh'; ekacco bhikkhu na
cakkhulolo cakkhuloliyena samannāgato hoti: adiṭṭhaṃ
dakkhitabbaṃ, diṭṭhaṃ samatikkamitabban ti ārāmena
ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ nigamena ni-
gamaṃ nagarena nagaraṃ7 raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena
janapadaṃ dīghacārikaṃ anvatthitacārikaṃ ananuyutto hoti

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp anvatthicārikaṃ; S anattacārikaṃ.
2 S atha bhikkhu.
3 S vipekkha-.
4 Bp ad. bhikkhu.
5 Si anvāssaveyyuṃ; Bp anvassaveyyuṃ; S anvāsaveyyuṃ; cf. p. 14, n. 11.
6 Si om.
7 Bp S ad. na.

[page 500]
500 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 972
rūpadassanāya; evam pi na khittacakkhu hoti. Athavā
bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno saṃvuto
gacchati, na hatthiṃ olokento . . . pe . . . na disāvidisaṃ
pekkhamāno gacchati; evam pi na khittacakkhu hoti. Atha-
vā cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti . . . pe . . .
cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati evam pi na khittacakkhu
hoti. Yathā vā1 pan'; eke bhonto samaṇabrāhmaṇā sad-
dhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā . . . pe . . . anīkadassanaṃ
iti vā; evarūpā visūkadassanānuyogā paṭivirato hoti; evam
pi na khittacakkhu hotī ti, okkhittacakkhu na ca pāda-
loloti1.
     Kathaṃ pādalolo hoti? Idh'; ekacco bhikkhu1 pādalolo
pādaloliyena samannāgato hoti ārāmena ārāmaṃ . . . pe
. . . dīghacārikaṃ anvatthitacārikaṃ2 anuyutto hoti; rūpa-
dassanāya1; evam pi pādalolo hoti. Athavā bhikkhu anto-
saṅghārāme3 pādalolo1 pādaloliyena samannāgato hoti.
Na attahetu na kāraṇahetu uddhato avūpasantacitto pari-
veṇato pariveṇaṃ gacchati . . . pe . . . itibhavābhavaka-
thaṃ kathesi; evam pi pādalolo hoti. Na ca pādalolo ti pā-
daloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyya; pādaloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto
nissaṭṭho4 vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā
vihareyya; paṭisallānārāmo assa paṭisallānarato ajjhattaṃ
cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno5 vipassanāya sa-
mannāgato brūhetā suññāgāraṃ jhāyī jhānarato ekattam
anuyutto sadatthagaruko ti, okkhittacakkhu na ca pādalolo.
     Jhānānuyutto bahujāgar'; assā ti. Jhānānuyutto ti dvīhi
kāraṇehi jhānānuyutto: anuppannassa vā paṭhamassa jhā-
nassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyutto anuppan-
nassa6 vā dutiyassa jhānassa tatiyassa jhānassa catutthassa
jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyutto ti,
evam pi jhānānuyutto. Athavā uppannaṃ7 vā paṭha-
maṃ jhānaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti uppannaṃ vā

--------------------------------------------------------------------------
1 Si om.
2 Bp avatthacārikaṃ; S anvattacārikaṃ.
3 Bp S anto pi s-.
4 S nissaṭo.
5 S anirāgata-.
6 Si upp-.
7 Si anuppannaṃ; S uppannā.

[page 501]
S.N. 972] Sāriputtasuttaniddeso. 501
dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ āse-
vati bhāveti bahulīkarotī ti, evam pi jhānānuyutto. Ba-
hujāgar'; assā ti idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya
āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Rattiyā paṭha-
maṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi
cittaṃ parisodheti. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhi-
ṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya
sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ1 manasikaritvā2. Rattiyā
pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āva-
raṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetī ti jhānānuyutto ba-
hujāgar'; assa. Upekkham ārabbha samāhitatto ti. Upekkhā
ti yā catutthe jhāne upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā
cittasamatā3 cittapassaddhatā4 majjhattatā cittassa. Sa-
māhitatto ti yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avik-
khepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samā-
dhibalaṃ sammāsamādhī ti, upekkham ārabbha samāhi-
tatto ti catutthe jhāne upekkham ārabbha ekaggacitto avik-
khittacitto avisāhaṭamānaso ti, upekkham ārabbha samā-
hitatto.
     Takkāsayaṃ kukkucciy'; ūpacchinde ti. Takkā ti nava
vitakkā: kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko ñā-
tivitakko janapadavitakko amaravitakko parānuddayatāpa-
ṭisaṃyutto vitakko lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitak-
ko anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko; ime vuccanti nava
vitakkā. Kāmavitakkānaṃ kāmasaññāsayo, byāpādavitak-
kānaṃ byāpādasaññāsayo, vihiṃsāvitakkānaṃ vihiṃsāsañ-
ñāsayo. Athavā takkānaṃ5 saṅkappānaṃ avijjāsayo, ayo-
niso manasikāro āsayo, asmimāno āsayo, anottappaṃ āsayo,
uddhaccaṃ āsayo. Kukkuccan ti hatthakukkuccam pi kuk-
kuccaṃ, pādakukkuccam pi kukkuccaṃ, hatthapādakuk-
kuccam pi kukkuccaṃ, akappiye kappiyasaññitā, kappiye
akappiyasaññitā, avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā6;
yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ, kukkuccāyanā, kukkuccāyitat-

--------------------------------------------------------------------------
1 S ad. manasikareyya.
2 Bp -katvā.
3 Bp -samathā.
4 Bp cittuppasaṭatā; S cittupajaḍḍhitā.
5 Bp ad. vitakkānaṃ.
6 Bp anavajja-.

[page 502]
502 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 972
taṃ, cetaso vippaṭisāro, manovilekho; idaṃ vuccati kuk-
kuccaṃ. Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso
vippaṭisāro manovilekho katattā ca akatattā ca.
     Kathaṃ katattā ca akattatā ca uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro maṇovilekho? Kataṃ me kāyaduccari-
taṃ, akataṃ me kāyasucaritan ti uppajjati kukkuccaṃ ce-
taso vippaṭisāro manovilekho; kataṃ me vacīduccaritaṃ,
kaṭaṃ me manoduccaritaṃ, kato me pāṇātipāto, akatā me1
pāṇātipātā veramaṇī ti; uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippa-
ṭisāro manovilekho; kataṃ me adinnādānaṃ, kato me kā-
mesu micchācāro, kato me musāvādo, katā me pisuṇā vācā,
katā me pharusā vācā, kato me samphappalāpo, katā me
abhijjhā, kato me byāpādo, katā me micchādiṭṭhi, akatā me
sammādiṭṭhī ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro ma-
novilekho; 2evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kuk-
kuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Athavā sīlesu
'mhi na paripūrakārī ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭi-
sāro manovilekho2. Indriyesu 'mhi aguttadvāro ti, bho-
jane amattaññu 'mhī ti, jāgariyaṃ ananuyutto 'mhī ti, na
satisampajaññena samannāgato 'mhī ti, abhāvitā me cat-
tāro satipaṭṭhānā ti, abhāvitā me cattāro sammappadhānā
ti, abhāvitā me cattāro iddhippādā ti, abhāvitāni me pañc'; in-
driyānī ti, abhāvitāni me pañca balānī ti, abhāvitā me satta
bojjhaṅgā ti, abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ti, duk-
khaṃ me apariññātan ti, dukkhasamudayo me appahīno ti,
maggo me abhāvito ti, nirodho me asacchikato ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Takkāsayaṃ
kukkucciy'; ūpacchinde ti takkañ ca takkāsayañ ca kukkuc-
cañ ca upacchindeyya3 samucchindeyya pajaheyya vino-
deyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyā ti, takkāsayaṃ
kukkucciy'; ūpacchinde. Ten'; āha Bhagavā:

          Okkhittacakkhu na ca pādalolo
          jhānānuyutto bahujāgar'; assa,
          upekkham ārabbha samāhitatto
          takkāsayaṃ kukkucciy'; ūpacchinde ti.

_________________________________

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp om.
2-2 Si om.
3 S paticchindeyya; Bp S ad. chindeyya ucchindeyya.

[page 503]
S.N. 973] Sāriputtasuttaniddeso. 503

  Sn_IV,16.19(=973): Cudito vacībhi satimābhinande,
               sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde,
               vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ,
               janavādadhammāya na cetayeyya. || Nidd_I.16:19 ||


     Cudito vacīhi satimābhinande ti. Cudito ti upajjhāyā vā
ācariyā vā samānupajjhāyakā vā samānācariyakā vā mittā
vā sandiṭṭhā vā sambhattā vā sahāyā va codenti: idan te
āvuso ayuttaṃ, idan te appattaṃ, idan te asāruppaṃ, idan
te asiliṭṭhan1 ti; satiṃ upaṭṭhāpetvā taṃ codanaṃ nan-
deyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādi-
yeyya pattheyya2 pihayeyya abhijappeyya. Yathā itthī
vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsanhāto uppa-
lamālaṃ 3vassikamālaṃ vā3 vā adhimuttakamālaṃ vā la-
bhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ
patiṭṭhāpetvā nandeyya abhinandeyya modeyya anumo-
deyya iccheyya sādiyeyya pattheyya2 pihayeyya abhijap-
peyya; evam eva satiṃ upaṭṭhapetvā taṃ codanaṃ nandeyya
abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya
pattheyya2 pihayeyya abhijappeyya.
            *Nidhīnaṃ va pavattāraṃ4 yaṃ passe vajjadassinaṃ,
            niggayhavādiṃ medhāviṃ tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje.
            Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.
            Ovādeyyānusāseyya. Asabbhā ca nivāraye,
            sataṃ hi so piyo hoti, asataṃ hoti appiyo ti;
cudito vacībhi satimābhinande.
     Sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde ti. Sabrahmacārī ti eka-
kammaṃ ekuddeso samasikkhātā; sabrahmacārīsu khilaṃ
pabhindeti; sabrahmacārīsu āhatacittataṃ khilajātataṃ5

--------------------------------------------------------------------------
* Dhp. 76, 77.
1 Sic Si vḷ.; Si (and Bp S?) asīlaṭṭhan.
2 Bp S patthayeyya.
3-3 Si om.
4 Bp S pavattānaṃ.
5 Bp S -jātaṃ.

[page 504]
504 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 973
pabhindeyya pañcacetokhilaṃ1 pabhindeyya2 tayo pi ceto-
khile pabhindeyya3 rāgakhilaṃ dosakhilaṃ mohakhilaṃ bhin-
deyya pabhindeyya sambhindeyyā4 ti, sabrahmacārīsu
khilaṃ pabhinde.
     Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelan ti ñāṇamuṭṭhitaṃ5 vā-
caṃ muñceyya6, atthupasaṃhitaṃ dhammūpasaṃhitaṃ kā-
lena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ7 vācaṃ
muñceyya pamuñceyya8 sampamuñceyyā7 ti, vācaṃ pamu-
ñce kusalaṃ.
     Nātivelan ti. Velā ti dve velā, kālavelā ca sīlavelā ca.
     Katamā kālavelā? Kālātikkantaṃ vācaṃ na bhāseyya,
velātikkantaṃ vācaṃ na bhāseyya9, kālaṃ asampattaṃ
vācaṃ na bhāseyya, velaṃ asampattaṃ vācaṃ na bhāseyya,
kālavelaṃ asampattaṃ vācaṃ na bhāseyya.
            *Yo ve10 kāle asampatte ativelaṃ pabhāsati11,
            evaṃ so nihato seti 12Kokiliyā va12 atrajo ti;
ayaṃ kālavelā.
     Katamā sīlavelā? Ratto vācaṃ na bhāseyya, duṭṭho
vācaṃ na bhāseyya, mūḷho vācaṃ na bhāseyya, musāvā-
daṃ13 na bhāseyya, pisuṇavācaṃ na bhāseyya, pharusavā-
caṃ na bhāseyya, samphappalāpaṃ na bhāseyya na kathey-
ya na bhaṇeyya na dīpeyya14 na vohareyya; ayaṃ sīlavelā
ti, 15vācaṃ pamuñce15 kusalaṃ nātivelaṃ.
     Janavādadhammāya na cetayeyyā ti. Janā ti khattiyā
ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca

--------------------------------------------------------------------------
* Jāt. iii, 103.
1 Bp S pañca pi cetokhile.
2 S bhindeyya.
3 Bp S bhindeyya.
4 Si om.
5 Bp ñāṇasanniṭṭhitaṃ; S ñāṇaṃ samuṭṭhitaṃ.
6 Si mucceyya.
7 Bp S om.
8 S om.
9 Bp S ad. kālavelātikkantaṃ vācaṃ na bhāseyya.
10 Si ca.
11 Si ca bhāsati.
12-12 Bp S kokilāyeva.
13 Si musāvācaṃ.
14 Bp S dīpayeyya.
15-15 Si om.

[page 505]
S.N. 974] Sāriputtasuttaniddeso. 505
devā ca manussā ca. Janassa vādāya upavādāya nindāya
garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya sīlavipattiyā vā ācāravi-
pattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā na cetayey-
ya, cetanaṃ na uppādeyya cittasaṅkappaṃ1 na uppādeyya
manasikāraṃ na uppādeyyā ti, janavādadhammāya na ce-
tayeyya. Ten'; āha Bhagavā:

          Cudito vacībhi satimābhinande,
          sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde,
          vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ,
          janavādadhammāya na cetayeyyā ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.20(=974): Athāparaṃ pañca rajāni loke
               yesaṃ satimā vinayāya sikkhe:
               rūpesu saddesu atho rasesu
               gandhesu phassesu sahetha rāgaṃ. || Nidd_I.16:20 ||


     Athāparaṃ pañca rajāni loke ti. Athā ti padasandhi pa-
dasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭ-
ṭhatā padānupubbatā-m-etaṃ, athā ti. Pañca rajānī ti
rūparāgo saddarāgo gandharāgo rasarāgo phoṭṭhabbarāgo
Athavā
            Rāgo rajo na ca pana reṇū vuccati,
            rāgass'; etaṃ adhivacanaṃ rajo ti,
            etaṃ rajaṃ vippajahitvā2 paṇḍitā,
            viharanti te vigatarajassa sāsane.
            Doso rajo 3na ca pana reṇū vuccati,
            dosass'; etaṃ adhivacanaṃ rajo ti,
            etaṃ rajaṃ vippajahitvā paṇḍitā,
            viharanti te vigatarajassa sāsane3.
            Moho rajo na ca pana reṇū vuccati,
            mohass'; etaṃ adhivacanaṃ rajo ti,
            etaṃ rajaṃ vippajahitvā4 paṇḍitā,
            viharanti te vigatarajassa sāsane.

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S cittaṃ na u- saṅkappaṃ.
2 Bp S paṭivinoditvā.
3-3 Bp S pe.
4 Bp paṭivinoditvā; S vippaṭivinoditvā.

[page 506]
506 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 974
Loke ti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhā-
tuloke āyatanaloke ti, athāparaṃ pañca rajāni loke.
     Yesaṃ satīmā vinayāya sikkhe ti. Yesan ti rūparāgassa
saddarāgassa gandharāgassa rasarāgassa phoṭṭhabbarāgassa.
Satīmā ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā
apilāpanatā assammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ
sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo; ayaṃ vuccati
sati. Imāya satiyā upeto samupeto upagato samupagato
upapanno samupapanno1 samannāgato so vuccati satimā.
Sikkhe ti tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhi-
paññāsikkhā.
     Katamā adhisīlasikkhā? . . . pe . . . ayaṃ adhipaññā-
sikkhā.
     Yesaṃ satīmā vinayāya sikkhe ti satīmā puggalo yesaṃ
rūparāgassa saddarāgassa gandharāgassa rasarāgassa phoṭ-
ṭhabbarāgassa vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamā-
ya paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlam pi sikkheyya,
adhicittam pi sikkheyya, adhipaññam pi sikkheyya. Imā
tisso sikkhā2 āvajjanto3 sikkheyya, jānanto sikkheyya
. . . pe . . . sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya āca-
reyya samācareyya samādāya vatteyyā ti, yesaṃ satīmā vi-
nayāya sikkhe.
     Rūpesu saddesu atho rasesu gandhesu phassesu sahetha rā-
gan ti rūpesu saddesu gandhesu rasesu phoṭṭhabbesu rāgaṃ
saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyā-
diyeyya maddeyyā ti, rūpesu saddesu atho rasesu gandhesu
phassesu sahetha rāgaṃ. Ten'; āha Bhagavā:

          Athāparaṃ pañca rajāni loke
          yesaṃ satīmā vinayāya sikkhe:
          rūpesu saddesu atho rasesu
          gandhesu phassesu sahetha rāgan ti.

_________________________________


  Sn_IV,16.21(=975): Etesu dhammesu vineyya chandaṃ
               bhikkhu satīmā suvimuttacitto


--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S sampanno.
2 Bp S sikkhāyo.
3 Si -ento.

[page 507]
S.N. 975] Sāriputtasuttaniddeso. 507

               kālena so sammā dhammaṃ parivī-
maṃsamāno
               ekodibhūto vihane tamaṃ so ti Bha-
gavā. || Nidd_I.16:21 ||


     Etesu dhammesu vineyya chandan ti. Etesū ti rūpesu sad-
desu gandhesu rasesu phoṭṭhabbesu. Chando ti yo kāmesu
kāmachando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho1
kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kā-
mayogo kāmupādānaṃ . . . pe . . . kāmachandanīvara-
ṇaṃ. Etesu dhammesu vineyya chandan ti etesu dhammesu
chandaṃ vineyya paṭivineyya pajaheyya vinodeyya byan-
tīkareyya anabhāvaṃ gameyyā ti, etesu dhammesu vineyya
chandaṃ.
     Bhikkhu satīmā suvimuttacitto ti. Bhikkhū ti kalyāṇapu-
thujjano2 vā bhikkhu sekkho vā bhikkhu. Satīmā ti yā
sati anussati . . . pe . . . sammāsati satisambojjhaṅgo
ekāyanamaggo; ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto
. . . pe . . . so vuccati satīmā ti bhikkhu satīmā.
     Suvimuttacitto ti paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīva-
raṇehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; dutiyaṃ
jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ muttaṃ vi-
muttaṃ suvimuttaṃ; tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pītiyā
cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; catutthaṃ jhānaṃ
samāpannassa sukhadukkhehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ su-
vimuttaṃ; ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāya
paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ; viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsāna-
ñcāyatanasaññāya cittaṃ; ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa
viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ; nevasaññānāsaññāyata-
naṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ muttaṃ
vimuttaṃ suvimuttaṃ; sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vici-
kicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā
tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimut-
taṃ; sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā
tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimut-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S kāmasneho.
2 Bp S puthujjanakalyāṇako.

[page 508]
508 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 975
taṃ; anāgāmissa aṇusahagatā kāmarāgā saṃyojanā paṭigha-
saṃyojanā aṇusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tad-
ekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimut-
taṃ; arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya1
mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaṭṭhehi ca
kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ muttaṃ vimut-
taṃ suvimuttan ti, bhikkhu satīmā suvimuttacitto kālena
so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno ti kālenā ti uddhate
citte samathassa kālo, samāhite citte vipassanāya kālo.
     *Kāle paggaṇhati cittaṃ, niggaṇhāti athāpare2,
     sampahaṃsati kālena, kāle cittaṃ samādahati3.
     4Ajjhopekkhati kālena so yogī kālakovido4,
     kimhi kālamhi5 paggāho kimhi kāle viniggaho?
     Kimhi pahaṃsanākālo samathakālo ca kīdiso,
     upekkhākālaṃ cittassa kathaṃ dasseti yogino?
     Līne cittamhi paggāho uddhatasmiṃ viniggaho,
     nirassādagataṃ cittaṃ sampahaṃseyya tāvade.
     Sampahaṭṭhaṃ yadā cittaṃ alīnaṃ bhavati 'nuddha-
taṃ,
     samathassa6 ca7 kālo, ajjhattaṃ ramaye mano.
     Etena yeva8 pāyena9 yadā hoti samāhitaṃ,
     samāhitacittapaññāya10 ajjhupekkheyya tāvade11.
     Evaṃ kālavidū dhīro, kālaññū kālakovido,
     kālena kālaṃ cittassa nimittam upalakkhiye12 ti;
kālena so.
     Sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno ti sabbe saṃkhārā
aniccā ti sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno. Sabbe

--------------------------------------------------------------------------
* Apparently, like the passage on p. 505, not a quotation.
1 Bp S avijjā.
2 Bp S punāpare.
3 S samādamā.
4-4 S om.
5 Si kāle.
6 Bp samathanimittassa; S samathatinimittassa.
7 Bp so sa; S so.
8 Bp S me.
9 Bp vupāyena; S upāyena.
10 Si samāhitaṃ p-.
11 S tāvadeyya.
12 Bp -lakkheye; S -lakkiye.

[page 509]
S.N. 975] Sāriputtasuttaniddeso. 509
saṃkhārā dukkhā ti, sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno.
Sabbe dhammā anattā ti, sammā dhammaṃ parivīmaṃsa-
māno . . . pe . . . yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabban
taṃ nirodhadhamman ti, sammā dhammaṃ parivīmaṃsa-
māno.
     Ekodibhūto vihane tamaṃ so ti Bhagavā ti. Ekodī ti ekag-
gacitto avikkhittacitto avihatamānaso1 ti, ekodibhūto.
     Vihane tamaṃ so ti rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ
mānatamaṃ diṭṭhitamaṃ kilesatamaṃ duccaritatamaṃ an-
dhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ añāṇakaraṇaṃ paññānirodhi-
kaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ haneyya
vihaneyya2 pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyya. Bhagavā ti gāravādhivacanaṃ. Api ca bhagga-
rāgo ti Bhagavā, bhaggadoso ti Bhagavā, bhaggamoho ti
Bhagavā, bhaggamāno ti Bhagavā, bhaggadiṭṭhī ti Bhagavā,
bhaggakaṇṭako ti Bhagavā, bhaggakileso ti Bhagavā; bhaji
vibhaji paṭivibhaji3 dhammaratanan ti Bhagavā, bhavā-
naṃ antakaro ti Bhagavā, bhāvitakāyo ti4 Bhagavā4, bhā-
vitasīlo ti4, bhāvitacitto ti4, bhāvitapañño ti Bhagavā.
Bhaji vā Bhagavā, araññavanapatthāni pantāni senāsanā-
ni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāha-
seyyakāni paṭisallānasārūppānī ti Bhagavā. Bhāgī vā Bha-
gavā, cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparik-
khārānan ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā attharasassa dham-
marasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipañ-
ñāyā ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ
catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnan ti
Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ
aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihā-
rasamāpattīnan ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā dasannaṃ
saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpā-
nasatisamādhissa arūpasamāpattiyā5 ti Bhagavā. Bhāgī vā
Bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappa-

--------------------------------------------------------------------------
1 Bp S avisāhaṭa-, and ad. samatho samādhindriyaṃ samādhibhūto
(S samādhibalaṃ) sammāsamādhī.
2 Si om.
3 Bp pavibhaji.
4 Bp S om.
5 Bp asupa-; S asubha-.

[page 510]
510 Aṭṭhakavaggo. [S.N. 975
dhānānaṃ catunnaṃ iddhippādānaṃ pañcannaṃ indriyā-
naṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa
aṭṭhaṅgikassa maggassā ti Bhagavā. Bhāgī vā Bhagavā
dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ ca-
tunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ
buddhadhammānan ti Bhagavā. Bhagavā ti n'; etaṃ nā-
maṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ,1na bhātarā kataṃ1,
na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohi-
tehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi ka-
taṃ; vimokkhantikam etaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ
bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā
paññatti yadidaṃ Bhagavā ti, ekodibhūto vihane tamaṃ
so ti Bhagavā. Ten'; āha Bhagavā:

          Etesu dhammesu vineyya chandaṃ
          bhikkhu satīmā suvimutta-citto
          kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno
          ekodibhūto vihane tamaṃ so ti Bhagavā ti.


     2SOḶASAMO SĀRIPUTTASUTTANIDDESO2.
     AṬṬHAKAVAGGIKAMHI3 SOḶASO SUTTANIDDESĀ4 SAMATTĀ5.

--------------------------------------------------------------------------
1-1 Si om.
2-2 Bp S sā- so- samatto.
3 Bp -vaggamhi; S aṭṭhakathāmaggamhi.
4 Bp S -desi.
5 Bp S -tti; and S ad. mahāniddesagandho samatto paripuṇṇo.
Akkharā ekamekañ ca buddharūpasmiṃ siyā tasmā hi pañcito
posolikheyyā paṭikattayaṃ. Sitthir astu subhim astu
ārogyastu nuvana ativemmā.