Mahaniddesa
Input by the Sri Lanka Tripitaka Project
[CPD Classification 2.5.11]
[PTS Vol Nd1-1] [\z Nidd /] [\f Ia /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol Nd- 1] [\z Nidd /] [\w I /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Suttantapiṭake khuddakanikāye
Mahāniddesapāḷi
THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.
Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)
| description: | multibyte sequence: |
| long a | ā |
| long A | Ā |
| long i | ī |
| long I | Ī |
| long u | ū |
| long U | Ū |
| vocalic r | ṛ |
| vocalic R | Ṛ |
| long vocalic r | ṝ |
| vocalic l | ḷ |
| vocalic L | Ḷ |
| long vocalic l | ḹ |
| velar n | ṅ |
| velar N | Ṅ |
| palatal n | ñ |
| palatal N | Ñ |
| retroflex t | ṭ |
| retroflex T | Ṭ |
| retroflex d | ḍ |
| retroflex D | Ḍ |
| retroflex n | ṇ |
| retroflex N | Ṇ |
| palatal s | ś |
| palatal S | Ś |
| retroflex s | ṣ |
| retroflex S | Ṣ |
| anusvara | ṃ |
| visarga | ḥ |
| long e | ē |
| long o | ō |
| l underbar | ḻ |
| r underbar | ṟ |
| n underbar | ṉ |
| k underbar | ḵ |
| t underbar | ṯ |
Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.
For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf
For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1.
Kāmasuttaniddeso
1-1
"kāmaṃ kāmayamānassa tassa ce taṃ samijjhati,
Addhā pītimano hoti laddhā macco yadicchati. "
Kāmaṃ kāmayamānassāti- ' kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā
manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā
hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ
ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā,
ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā
kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā
kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā [PTS Page 002] [\q 2/] kāmā, mamāyitā kāmā,
amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi
arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena
madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
1. Udānato - syā. Machasaṃ 2. Vattuṃ - katthaci. 3. Rajanīyavatthu - syā. 4. 'Paranimmitā
kāmā'ti - si [I.] Potthake ca. 'Animmitā kāmā'ti - syā. Machasaṃ. [PTS] potthakesu ca
saddhammapajjotikāyaṃ ca na dissanti, 5. Kāmanīyaṭṭhena - sī. [I. II.] Syā.
[BJT Page 04] [\x 4/]
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo
kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,
kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo,
kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.
Ime vuccanti kilesakāmā.
Kāmayamānassāti2 - kāmayamānassa icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa
pihayamānassa3 abhijappamānassāti kāmaṃ kāmayamānassa.
Tassa ce taṃ samijjhatīti - 'tassa ce'ti tassa khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā
suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā, tanti vatthukāmā
vuccanti: manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā
phoṭṭhabbā, samijjhatīti ijjhati samijjhati labhati paṭilabhati adhigacchati vindatīti tassa ce
taṃ samijjhati.
Addhā pītimano hotīti - addhā ti ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhāvacanaṃ
advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ apaṇṇakavacanaṃ
avatthāpanavacanametaṃ [PTS Page 003] [\q 3/] addhā ti. Pīti ti yā
pañcakāmaguṇapaṭisaṃyuttā pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti tuṭṭhi
odagyaṃ attamanatā abhippharaṇatā4 cittassa. Manoti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ
paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā
manoviññāṇadhātu. Ayaṃ vuccati mano. Ayaṃ mano imāya pītiyā sahagato hoti sahajāto
saṃsaṭṭho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇo. Pītimano hotīti
pītamano5 hoti tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭhamano attamano udaggamano
muditamano pamuditamano hotīti addhā pītimano hoti
1. Hohisī - sīmu11 [PTS] 2. Kāmaṃ kāmayamānassāti kāmaṃ - sī1. Sīmu. 1 Syā 3.
Pihamānassa - sī1 syā 4 abhipūraṇatā - [PTS] 5. Pītimano - sīmu. 11 [PTS]
[BJT Page 06] [\x 6/]
Laddhā macco yadicchatīti - laddhā ti labhitvā1 adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā, maccoti
- satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu2 jantu indagu3 manujo4, yadicchatīti - yaṃ
icchati yaṃ sādiyati, yaṃ pattheti, yaṃ piheti5, yaṃ abhijappati rūpaṃ vā saddaṃ vā gandhaṃ
vā rasaṃ vā phoṭṭhabbaṃ vāti' laddhā macco yadicchati'.
"Kāmaṃ kāmayamānassa tassa ce taṃ samijjhati,
Addhā pītimano hoti laddhā macco yadicchatī"ti.
1-2
"Tassa ce kāmayānassa6 chandajātassa jantuno,
Te kāmā parihāyanti sallaviddho'va ruppati".
Tassa [PTS Page 004] [\q 4/] ce kāmayānassāti - 'tassa ce'ti tassa khattiyassa vā
brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā
manussassa vā, kāmayānassāti - kāme icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa
pihayamānassa abhijappamānassa, athavā kāmataṇhāya yāyati nīyati vuyhati saṃharīyati,
yathā hatthiyānena vā assayānena vā goyānena vā ajayānena vā meṇḍakayānena vā
oṭṭhayānena vā kharayānena vā yāyati nīyati vuyhati saṃharīyati, evamevaṃ kāmataṇhāya
yāyati nīyati vuyhati saṃharīyatīti tassa ce kāmayānassa.
Chandajātassa jantunoti - chando ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi
kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo
kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ, tassa so kāmacchando jāto hoti sañjāto nibbatto
abhinibbatto pātubhūto. Jantunoti - sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa
jāgussa7 jantussa indagussa manujassāti 'chandajātassa jantuno'.
Te kāmā parihāyantīti - te vā kāmā parihāyanti, so vā kāmehi parihāyati, katha1 te kāmā
parihāyanti? Tassa tiṭṭhantasseva te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā
dahati8, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti, nihitaṃ9 vā nādigacchati10,
duppayuttā vā kammantā bhijjanti, kule vā kulaṅgāro11 [PTS Page 005] [\q 5/]
uppajjati, yo12 te bhoge vikirati vidhamati viddhaṃseti, aniccatā eva aṭṭhamī. Evaṃ te kāmā
hāyanti parihāyanti paridhaṃsanti13 paripatantī14 antaradhāyanti vippalujjanti.
1. Paṭilabhitvā - syā 2. Jatu - sīmu 1, jātu. Syā. Jagu. Machasaṃ[PTS] 3. Hinduga - purāṇaṃ,
4. Yañca - syā. 5. Pihati - syā 6. Kāmayamānassa - su. Sa 7. Jātussa - syā. Jatussa. Machasaṃ.
Sī1 8. Dayhati - machasaṃ. 9. Nihītaṭṭhānā - machasaṃ. 10. Vigacchati - machasaṃ 11. Kule
- sa. Kulaghātako kulajjhāpako - syā. 12. So - sīmu11 13. Paridhaṃsenti - syā - sīmu. 14.
Pariccajanti - syā.
[BJT Page 08] [\x 8/]
Kathaṃ so kāmehi parihāyati? Tiṭṭhanteva te bhoge1 so cavati marati antaradhāyati
vippalujjati. Evaṃ so kāmehi hāyati parihāyati paridhaṃsati paripatati2 antaradhāyati
vippalujjati.
1. " Corā haranti rājāno aggi dahati nassati,
Atha3 antena jahati4 sarīraṃ sapariggahaṃ.
2. Etadaññāya medhāvī bhuñjetha ca dadetha ca,
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ,
Anindito saggamupeti ṭhānaṃ"ti.
Te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppatīti - yathā ayomayena vā sallena viddho
aṭṭhimayena vā sallena dantamayena vā sallena visāṇamayena vā sallena kaṭṭhamayena vā
sallena viddho ruppati kuppati ghaṭṭīyati piḷīyati vyathito5 domanassito6 hoti, evameva7
vatthukāmānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
So kāmasallena ca sokasallena ca viddho ruppati kuppati ghaṭṭīyati piḷīyati vyathito 5
domanassito6 hotīti - sallaviddhova ruppati.
Tenāha bhagavā:
"Tassa ce kāmayānassa7 chandajātassa jantuno,
Te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppatī"ti.
1-3
"Yo [PTS Page 006] [\q 6/] kāme parivajjeti sappasseva padā siro,
So'maṃ visattikaṃ loke8 sato samativattati"
Yo kāme parivajjetīti - yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṃ ṭhānaṃ patto
yaṃdhamma9 samannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā
pabbajito vā devo vā manusso vā, kāme parivajjetīti' kāmā'ti uddānato10 dve kāmā:
vatthukāmā ca kilesakāmā ca
' Kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā?
Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,
attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2
hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ
ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā,
ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā
kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā
kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi
kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā,
taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā.
Ime vuccanti vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo
kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,
kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo,
kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.
Ime vuccanti kilesakāmā.
Kāme parivajjetīti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeti: vikkhambhaṇato vā samucchedato vā.
Kathaṃ vikkhambhaṇato kāme parivajjeti? " Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā appassāda11ṭṭhenā"ti
passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Maṃsapesūpamā kāmā
bahusādhāraṇaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Tiṇukkūpamā kāmā
anudahanaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Aṅgārakāsūpamā kāmā
mahāpariḷāhaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.
1. Bhogā - syā. 2. Pariccajati - syā. 3. Atho - syā. 4. Asahantena jahati - machasaṃ 5. Byādhito
- syā. Machasaṃ. Sīmu1 6. Domanassato - sīmu1 7. Kāmayamānassa - su. Sa. Si1 8. Lokaṃ
- [PTS] 9. Dhammaṃ - sīmu1 10. Udānato - syā. Machasaṃ 11. Appassādana - sīmu sī1.
[BJT Page 10] [\x 10/]
"Supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme
parivajjeti " yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhenā" ti passanto vikkhambhaṇato kāme
parivajjeti. " Rukkhaphalūpamā kāmā sambhañjanaparibhañjana1ṭṭhenā"ti passanto
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. "Asisūnūpamā kāmā adhikuṭṭana2ṭṭhenā"tipassanto
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Sattisulūpamā3 kāmā vinivijjhanaṭṭhenā"ti passanto
vikkhambhaṇato kāmo parivajjeti. " Sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhenā"ti [PTS Page
007] [\q 7/] passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. "Aggikkhandhūpamā kāmā
mahābhi4 tāpakaraṭṭhenā5"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.
Buddhānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Dhammānussatiṃ bhāventopi
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Saṅghānussatiṃ bhāventopi, sīlānussatiṃ bhāventopi,
devatānussatiṃ bhāventopi, ānāpānasatiṃ6 bhāventopi, maraṇasiṃ bhāventopi, kāyagatāsatiṃ
bhāventopi, upasamānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti, dutiyajjhānaṃ
bhāventopi, tatiyajjhānaṃ bhāventopi, catutthajjhānaṃ bhāventopi,
ākāsānañcāyanasamāpattiṃ bhāventopi, viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ bhāventopi,
ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Evaṃ vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.
Kathaṃ samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpattimaggaṃ bhāventopi apāyagamanīye kāme
samucchedato parivajjeti. Sakadāgāmimaggaṃ bhāventopi oḷārike kāme samucchedato
parivajjeti. Anāgāmimaggaṃ bhāventopi aṇusahagate kāme samucchedato parivajjeti.
Arahattamaggaṃ bhāventopi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ7
samucchedato kāme parivajjeti.
Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siroti - sappo vuccati ahi. Kenaṭṭhena sappo?
Saṃsappanto gacchatīti - sappo; bhujanto8 [PTS Page 008] [\q 8/] gacchatīti bhujago,
urena gacchatīti urago, pannasiro gacchatīti pannago; sirena supatīti siriṃsapo9; bile
sayatīti bilāsayo; guhāyaṃ sayatīti guhāsayo; dāṭhā tassa āvudhoti dāṭhāvudho; visaṃ tassa
ghoranti ghoraviso; jivhā tassa duvidhāti dvijivho; dvīhi jivhāhi rasaṃ sāyatīti dvirasaññū;
yathā puriso jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo pādena sappasiraṃ
vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyya, evameva sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo kāme vajjeyya
vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyāti - sappasseva padā siro.
1. Sambhajjanaparibhajjana - sa, sammajjanaparimajjana - sī11, 2. Adhikantana - syā, 3.
Sattisilūpamā - katthaci, 4. Mahaggi - syā 5. Mahāhitāpanaṭṭhena - machasaṃ,
mahāhitāpatthena - sa. 6. Ānāpānasatiṃ, - syā 7. Asesanissesaṃ - sa. 8. Bhujato, sīmu1, 9.
Suppatīti sarīsapo - machasaṃ.
[BJT Page 12] [\x 12/]
So, maṃ visattikaṃ loke sato samativattatīti - "so"ti yo kāme parivajjeti; visattikā vuccati
taṇhā - yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā
ajjhosānaṃ, gedho paḷigedho1 saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā
visattikā suttaṃ visatā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanettī vanaṃ 2 vanatho santhavo sneho
apekkhā paṭibandhu3 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā4 puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā
jappitattaṃ, loluppaṃ5 loluppāyanā loluppāyitattaṃ, pucchañcikatā6 sādu7 kamyatā,
adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā
bhavataṇhā vibhavataṇhā, [PTS Page 009] [\q 9/] rūpataṇhā arūpataṇhā
nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā
dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ
upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ
dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māraviso, taṇhānadi taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ
taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Visattikāti - kenaṭṭhena visattikā? Visatāti visattikā; visālāti visattikā; visaṭāti visattikā;
visakkatīti visattikā; vīsaṃ haratīti visattikā; visaṃvādikā8 ti visattikā; visamūlāti visattikā;
visaphalāti visattikā; visaparibhogā visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā 9 rūpe sadde gandhe
rase phoṭṭhabbe, kule gaṇe āvāse lābho yase pasaṃsāyaṃ sukhe, cīvare piṇḍapāte senāsane
gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā, kāmabhave
rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave
catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne,
diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthatāti visattikā.
Loketi - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke.
1. Rodho paḷirodho - katthaci. 2. Vānaṃ - sīmu. 1. Machasaṃ 3. Paṭibandhā - syā [PTS] 4.
Janāsā - machasaṃ, 5. Loluppā - syā, 6. Pucchakatā, - sīmu[I,] mucchañcakatā - syā. [PTS] 7.
Sādhu - sa; machasaṃ [PTS]. 8. Visaṃvāditā - sīmu [I]. 9. Taṇhā, ti syāmapotthake na
dissate.
[BJT Page 14] [\x 14/]
Satoti - catuhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; vedanāsu -
citte - dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato. Aparehipi catuhī
kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato, satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato,
satipaṭipakkhānaṃ1 dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhatatā2
[PTS Page 010] [\q 10/] sato. *3Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā
sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya sato, satiyā apaccoropanatāya4 sato. *
Aparehipi catuhī kāraṇehi sato: sattattā sato, santattā sato, samitattā sato,
santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato,
saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato,
ānāpānasatiyā sato, maraṇānussatiyā sate, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā satoti. Yā
sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā5 asammussanatā6 sati satindriyaṃ
satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati, imāya satiyā upeto
hoti samupeto upagato7 samupagato upapanno samupapanno8 samannāgato. So vuccati
sato.
So, maṃ visattikaṃ loke sato samativattatīti - loke vesā9 visattikā, lokevetaṃ10 visattikaṃ
sato tarati uttarati patarati samatikkamati vīti11 vattatīti so, maṃ visattikaṃ loke sato
samativattati, .
Tenāha bhagavā:
" Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro,
So, maṃ visattikaṃ loke sato samativattatī"ti.
1 - 4
"Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavāssaṃ dāsaporisaṃ,
Thiyo bandhu puthū kāme yo naro anugijjhati".
1. Paripatthānaṃ - sīmu - [I] paribandhānaṃ - machasaṃ. 2. Apammuṭṭhattā - sa. Sī. 11,
[PTS]. *3 Pupphalakkhaṇantarito bhāgo syāmapotthake na dissate, 4. Apaccorohatāya - sa.
5. Pilāpanatā - machasaṃ 6. Apammussanatā - sīmu. 11 Saṃ. 7. Upāgato - sīmu11, [PTS]. 8.
Sampanno - sīmu11 9. Loke - syā. [PTS,] yā loke vā sā - machasaṃ, sīmu11. 10. Yā loke -
syā. Loke vā sā. Machasaṃ. Sīmu. 11. 11. Pīti - sīmu11
[BJT Page 16] [\x 16/]
Khettaṃ [PTS Page 011] [\q 11/] vatthuṃ hiraññaṃ vāti - 'khetta'nti sālikkhettaṃ
vīhikkhettaṃ muggakkhettaṃ māsakkhettaṃ yavakkhettaṃ godhūmakkhettaṃ tilakkhettaṃ,
vatthunti1 - gharavatthuṃ koṭṭhakavatthuṃ purevatthuṃ pacchāvatthuṃ ārāmavatthuṃ
vihāravatthuṃ, hiraññanti - hiraññaṃ vuccati kahāpaṇoti 'khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā'
Gavāssaṃ dāsaporisanti - 'gavā'tigāvo* vuccanti. Assāti pasukādayo vuccanti. Dāsāti - cattāro
dāsā: antojātako dāso, dhanakkītako dāso, sāmaṃ vā dāsavyaṃ upeti, akāmato vā dāsavyaṃ2
upeti.
1. "Āmāya3 dāsā'pi bhavanti heke
Dhanena kītāpi bhavanti dāsā,
Sāmaṃ ca eke upayanti dāsyaṃ4
Bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā"ti.
Purisāti - tayo purisā: bhatakā kammakarā upajīvinoti 'gavāssaṃ dāsaporisaṃ. '
Thiyo bandhu puthū kāme'ti - 'thiyo ti itthipariggaho vuccati. Bandhūti - cattāro bandhū:
ñātibandhavāpi bandhū, gottabandhavāpi bandhū, mantabandhavāpi bandhū,
sippabandhavāpi bandhū. Puthū kāmeti bahū kāme, ete puthū kāmā: manāpikā rūpā ete
puthū kāmā -pe- manāpikā phoṭṭhabbāti 'thiyo bandhū puthū kāme'
Yo naro anugijjhatīti - 'yo'ti yo yādiso yathāyutto5 yathā vihito yathāpakāro yaṃ6 ṭhānaṃ
patto yaṃdhamma7 samannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho
[PTS Page 012] [\q 12/] vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Naroti - satto naro
mānavo poso puggalo jīvo jāgu8 jantu indagu9 manujo, anugijjhatīti - kilesakāme
vatthukāmesu gijjhati anugijjhati paḷigijjhatīti 'yo naro anugijjhati',
Tenāha bhagavā:
" Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavāssaṃ dāsaporisaṃ,
Thiyo bandhu puthū kāme yo naro anugijjhatī"ti.
1 - 5
"Abalā naṃ balīyanti maddante naṃ parissayā,
Tato naṃ dukkhamanveti nāvaṃ bhinnamivodakaṃ",
1. "Vatthu'iti syā - [PTS] 2. Dāsaviyaṃ - machasaṃ, sīmu[I,] sī, 11 [PTS] 3. Āmāsa - sīmu1 4.
Dāsaṃ - sī, 1 sīmu1, syā. [PTS] 5. Yathāvutto - sīmu1, 6. Yathā - sīmu - 1 7. Dhammaṃ -
sīmu1. Sa. 8. Jatu - sīmu. 1 Jātu - syā. 9. Bhindagu - sīmu1 *'gavantigavā' - sabbattha.
[BJT Page 18] [\x 18/]
Abalā naṃ balīyantīti - abalāti abalā kilesā dubbalā appabalā appathāmā hīnā nihīnā
parihīnā omakā lāmakā chattakā1 parittā. Te kilesā naṃ2 puggala1 sahanti parisahanti
abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti evampi abalā naṃ balīyanti. Athavā
abalaṃ puggala1 dubbalaṃ appabalaṃ appathāmakaṃ hīnaṃ nihīnaṃ parihīnaṃ omakaṃ
lāmakaṃ chattakaṃ parittaṃ, yassa natthi saddhābalaṃ viriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ
paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ. Te kilesā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti
ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti evampi abalā naṃ balīyanti
Maddante naṃ parissayāti - parissayāti dve parissayā: pākaṭaparissayā ca
paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā vyagghā dīpī acchā taracchā kokā3
mahisā hatthī ahī vicchikā satapadī, corā [PTS Page 013] [\q 13/] vā assu māṇavā vā
katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo
sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā
pakkhandikā4 sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu
rakhasā5 vitacchikā lohītapittaṃ6 madhumeho aṃsā7 piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā
ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā
visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā
pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassā iti vā, ime vuccanti
pākaṭaparissayā.
Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ,
kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ
uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ, rāgo doso moho kodho upanāho
makkho palāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado
pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe
akusalābhisaṅkhārā, ime vuccanti paṭicchannaparissayā.
1. Sa. - Jatukkā sīmu. 11. [PTS] 2. Taṃ - sīmu1, syā. 3. Taracchā kekā - sīmu1, gomahisā -
[PTS. 4.] Pakkandikā - sīmu. 1, Sī11. 5. Nakhasā - sīmu1 6. Lohitaṃ pitta1 - syā. 7. Arisā -
sa.
[BJT Page 20] [\x 20/]
Parissayāti - kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti
parissayā, tatrāsayāti parissayā. Katha1 parisahantīti parissayā? Taṃ puggalaṃ sahanti
parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti1 pariyādiyanti maddanti. Evaṃ parisahantīti
parissayā.
Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya
parihānāya saṃvattantīti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sammāpaṭipadāya
anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya aviruddhapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya [PTS
Page 014] [\q 14/] dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu
guttadvāratāya bhojane mattaññūtāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogassa catunnaṃ sammappadhānānaṃ bhāvanānuyogassa
catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvanānuyogassa pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvanānuyogassa
pañcannaṃ balānaṃ bhāvanānuyogassa sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvanānuyogassa ariyassa
aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa, imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya
parihānāya saṃvattanti. Evaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā.
Kathaṃ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti
attabhāvasannissayā yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane
vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti; evameva tatthete pāpakā akusalā
dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti parissāyā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
" Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañca
bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha bhikkhave,
Bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā
saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā
sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,
[PTS Page 015] [\q 15/]
Bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā
saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā
sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,
Bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā
saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā
sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,
Bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā
saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā
sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,
Bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā
sarasaṃkappā saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā
dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,
Bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā
saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā
sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ
na phāsu viharatī" ti. Evampi3 tatrāsayāti parissayā.
1. Ajjhottaranti - sīmu1 2. Anavāssavanti - sīmu1. 3. Evaṃ - sīmu1.
[BJT Page 22] [\x 22/]
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
"Tayo me bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā
antarāpaccattikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto
antarā vadhako antarā paccatthiko.
"Doso bhikkhave, antarā malā antarā amitto antarā sapattā antarā vadhakā antarāpaccattikā.
Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako
antarā paccatthiko.
"Moho bhikkhave, bhikkhave, antarā malā antarā amitto antarā sapattā antarā vadhakā
antarāpaccattikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto
antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā antarā amittā
antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā"ti.
1. " Anatthajanano lobho lobho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
2. Luddho attha1 na jānāti luddho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ1 tadā hoti yaṃ lobho sahate naraṃ.
3. Anatthajanano doso doso cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
4. Kuddho atthaṃ na jānāti kuddho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ1 tadā hoti yaṃ kodho sahate naraṃ.
5. Anatthajanano [PTS Page 016] [\q 16/] moho moho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ1 tadā hoti yaṃ moho sahate naraṃ"ti.
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
" Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya
aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ
uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa
dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho
mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya
aphāsuvihārāya2. Ime kho mahārāja, tayo, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā
uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti.
7. Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ,
Hiṃsanti attasambhūtā tacasāraṃ'ca samphala"nti
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
8. "Rāgo ca doso ca ito nidānā
Arati ratī lomahaṃso itojā, 3
Ito samuṭṭhāya manovitakkā
Kumārakā4 dhaṃkamivossajanti"
1. Andhatamaṃ - syā 2. Aphāsuvihārāyāti - sīmu1 3. Jāto - sa, [PTS,] jātā - sa. 4. Kumārikā
- machasaṃ.
[BJT Page 24] [\x 24/]
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Maddante naṃ parissayāti - te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti
ajjhottharanti1 pariyādiyanti maddantīti maddante naṃ parissayā.
Tato [PTS Page 017] [\q 17/] naṃ dukkhamanvetīti - tatoti2 tato parissayato ta1
puggalaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātidukkhaṃ anveti anugacchati
anvāyikaṃ hoti. Jarādukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti vyādhidukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Maraṇadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Nerayikaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Pettivisayikaṃ3 dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Mānusikaṃ dukkhaṃ4 anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhaṭṭhiti5 mūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati
anvāyikaṃ hoti. Gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Jātassupanibandhanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātassa parādheyyataṃ6
dukkhaṃ anveti anugacchati anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Attupakkamaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Parūpakkamaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ
hoti. Dukkhadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Saṅkhāradukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Vipariṇāmadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso
sāso pināso ḍaho7 jaro kucchirogo mucchā pakkhandikāsūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso
soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā8 vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā
piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā
ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā
ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotī.
Mātumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti pitumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Puttamaraṇaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ
hoti. Ñātivyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotī. Bhogavyasanaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Rogavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ
hoti sīlavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hotīti tato naṃ dukkhamanveti.
Nāvaṃ bhinnamivodakanti - yathā bhinnaṃ nāvaṃ udakadāyito9 tato tato udakaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Puratopi udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Pacchatopi,
heṭṭhatopi, passatopi udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Evameva tato tato
parissayato taṃ puggalaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātidukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Tato naṃ dukkhamanvetīti - tatoti2 tato parissayato ta1 puggalaṃ dukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jarādukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti vyādhidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Maraṇadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Nerayikaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Pettivisayikaṃ3 dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Mānusikaṃ dukkhaṃ4 anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhaṭṭhiti5 mūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati
anvāyikaṃ hoti. Gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Jātassupanibandhanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātassa parādheyyataṃ6
dukkhaṃ anveti anugacchati anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Attupakkamaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Parūpakkamaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ
hoti. Dukkhadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Saṅkhāradukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Vipariṇāmadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso
sāso pināso ḍaho7 jaro kucchirogo mucchā pakkhandikāsūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso
soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā8 vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā
piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā
ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā
ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotī.
Mātumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti pitumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti
anugacchati anvāyikaṃ hoti. Bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.
Bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Puttamaraṇaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti dhītumaraṇaṃ [PTS Page 018] [\q 18/] dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Ñātivyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ
hotī. Bhogavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Rogavyasanaṃ dukkhaṃ
anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Sīlavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ
hotīti diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotīti nāvaṃ
bhinnamivodakaṃ. Tenāha bhagavā:
" Abalā naṃ balīyanti maddante naṃ parissayā,
Tato naṃ dukkhamanveti nāvaṃ bhinnamivodaka" nti.
1 - 6
" Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye,
Te pahāya tare oghaṃ nāvaṃ sitvāva pāragū. "
1. Ajjhottaranti - mu1. 2. Tatoti tato - mu. 1. Machasaṃ. 3. Petavissayakaṃ - syā. 4.
Mānusakadukkhaṃ - syā. 5. Gabbhe ṭhiti - sīmu1, 6, parādheyyakaṃ - sīmu1, machasaṃ, 7.
Ḍāho - machasaṃ, 8. Nakhasā - mu1, 9. Udakaṃ anvāyikaṃ - syā; udakaṃ dāyataṃ - sīmu. 1;
Dakamesiṃ - machasaṃ.
[BJT Page 26] [\x 26/]
Tasmā jantu sadā satoti - tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā etaṃ ādīnavaṃ
sampassamāno kāmesūti tasmā; jantūti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu1 jantu
indagū manujo; sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ
abbokiṇṇaṃ2 poṅkhānupoṅkhaṃ3 udakomikājātaṃ avīcisantatisahitaṃ phūssitaṃ4
purebhattaṃ pacchābhattaṃ [PTS Page 019] [\q 19/] purimaṃ yāmaṃ majjhimaṃ yāmaṃ
pacchimaṃ yāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime
vayokhandhe pacchime vayokhandhe; satoti catuhi kāraṇehi sato: kāyo
kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
bhāvento sato, vedanāsu citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāventopi sato. Aparehipi catuhi kāraṇehi sato kāye
kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
bhāvento sato, vedanāsu citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāventopi sato. Aparehipi catuhi kāraṇehi sato so vuccati
'sato'ti. Tasmā jantu sadā sato.
Kāmāti parivajjayeti - ' kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame
vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā
phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,
khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso
ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā,
ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā
kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā
kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi
kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā,
taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā.
Ime vuccanti vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo
kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,
kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo,
kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.
Ime vuccanti kilesakāmā. Kāmāni parivajjayeti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeyya:
vikkhambhaṇato vā samucchedato vā. Kathaṃ vikkhambhaṇato kāme parivajjeyya?
Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā appassādaṭṭhenāti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeyya.
Maṃsapesūpamā kāmā bahusadhāraṇaṭṭhenāti passanto vikkhambhaṇato kāme
parivajjeyya. Tiṇukkupamā kāmā anudahanaṭṭhenāti passanto vikkhambhaṇato kāme
parivajjeyya. Aṅgārakāsūpamā kāmā mahāpariḷāhaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme
parivajjeti.
"Supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme
parivajjeti " yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhenā" ti passanto vikkhambhaṇato kāme
parivajjeti. " Rukkhaphalūpamā kāmā sambhañjanaparibhañjana1ṭṭhenā"ti passanto
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. "Asisūnūpamā kāmā adikuṭṭana2ṭṭhenā"ti passanto
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Sattisulūpamā3 kāmā vinivijjhanaṭṭhenā"ti passanto
vikkhambhaṇato kāmo parivajjeti. " Sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhenā"ti passanto
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. "Aggikkhandhūpamā kāmā mahābhi4 tāpakaraṭṭhenā5"ti
passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.
Buddhānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Dhammānussatiṃ bhāventopi
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Saṅghānussatiṃ bhāventopi, sīlānussatiṃ bhāventopi,
devatānussatiṃ bhāventopi, ānāpānasatiṃ6 bhāventopi, maraṇasiṃ bhāventopi, kāyagatāsatiṃ
bhāventopi, upasamānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti, dutiyajjhānaṃ
bhāventopi, tatiyajjhānaṃ bhāventopi, catutthajjhānaṃ bhāventopi,
ākāsānañcāyanasamāpattiṃ bhāventopi, viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ bhāventopi,
ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi
vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Evaṃ vikkhambhaṇato kāme parivajjeyya.
Kathaṃ samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpattimaggaṃ bhāventopi apāyagamanīye kāme
samucchedato parivajjeti. Sakadāgāmimaggaṃ bhāventopi oḷārike kāme samucchedato
parivajjeti. Anāgāmimaggaṃ bhāventopi aṇusahagate kāme samucchedato parivajjeti.
Arahattamaggaṃ bhāventopi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ7
samucchedato kāme parivajjeyyāti kāmāni parivajjeye.
Te pahāya tare oghanti - teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā
vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā
vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, vyāpādanīvaraṇaṃ
Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā
anabhāvaṃ gametvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā
anabhāvaṃ gametvā, thīnamiddhanīvaraṇaṃ
Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā
anabhāvaṃ gametvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā
anabhāvaṃ gametvā, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ
Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā
anabhāvaṃ gametvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā
anabhāvaṃ gametvā, vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā
anabhāvaṃ gametvā kāmogha1 diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyya uttareyya patareyya
samatikkameyya vītivatteyyāti - te pahāya tare oghaṃ.
1. Jagu - sīmu. [I] jatu - syā. 2. Abbocchinnaṃ - sīmu. [I,] abbhokiṇṇaṃ - syā 3.
Pokhānupokhaṃ - sī1 syā. 4. Phassitaṃ. Sīmu1. * [Please se page 014]
[BJT Page 28] [\x 28/]
Nāvaṃ [PTS Page 020] [\q 20/] sitvāva pāragūti - yathā garukaṃ nāvaṃ bhārikaṃ
udakaṃ siñcitvā osiñcitvā chaḍḍetvā lahukāya nāvāya khippaṃ lahuṃ appakasireneva pāraṃ
gaccheyya, evamevaṃ vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā
vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ
thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ - vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya
pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā khippaṃ lahuṃ pāraṃ appakasireneva
gaccheyya. Pāraṃ vuccati amataṃ nibbāṇaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāṇaṃ, 'pāraṃ gaccheyyā'ti pāraṃ
adhigaccheyya pāraṃ phuseyya pāraṃ sacchikareyya. Pāragūti yo'pi pāraṃ gantukāmo so'pi
pāragū, yo'pi pāraṃ gacchati so'pi pāragū, yo'pi pāraṃ gato so'pi pāragū.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
"Tiṇṇo pāragato1 thale tiṭṭhati brāhmaṇo"ti kho bhikkhave, arahato etaṃ adhivacanaṃ. So
abhiññāpāragū pariññāpāragū pahāṇapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū
samāpattipāragū; abhiññāpāragū sabbadhammānaṃ, pariññāpāragū sabbadukkhānaṃ,
pahāṇapāragū sabbakilesānaṃ, bhāvanāpāragū catunnaṃ ariyamaggānaṃ, sacchikiriyā2
pāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṃ. So vasippatto pāramippatto
ariyasmiṃ sīlasmiṃ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasippatto
pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāragato
pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto
vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato
saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto
nibbāṇagato nibbāṇagato nibbāṇappatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho3 gatadiso
gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīṇakileso [PTS Page
021] [\q 21/] paṭividdhākuppo sacchikatanirodho.
1. Pāraṃgato - sīmu. 1, Machasaṃ. 2. Sacchikiriyāya - mu1, 3. Vigataddho - machasaṃ.
[BJT Page 30] [\x 30/]
Dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīṇo, maggo bhāvito, nirodho sacchikato.
Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīṇaṃ, bhāvetabbaṃ
bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko
niraggalo ariyo paṇṇaddhajo paṇṇabhāro visaññutto. Pañcaṅgavippahīṇo
chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano
anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā
uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.
So neva ācināti na apacināti apacinitvā1 ṭhito. Neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito.
Neva sineti2 na ussineti visinitvā ṭhito. Neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito.
Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena samādhikkhandhena asekhena
paññākkhandhena asekhena vimuttikkhandhena asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena
samannāgatattā ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito, ejaṃ samatikkamitvā ṭhito, kilesaggiṃ
pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito. Kathaṃ3 samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya
ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito karuṇāya muditāya upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito
accantapārisuddhiyā ṭhito, atammayatāya4 pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito,
āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante
ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante [PTS Page 022] [\q 22/] ṭhito, antime
bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
1. Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti.
Nāvaṃ sitvāva pāragū.
Tenāha bhagavā:
"Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye,
Te pahāya tare oghaṃ nāvaṃ sitvā pāragū"ti.
Kāmasuttaniddeso paṭhamo samatto.
1. So neva pavinati nāpavinati - machasaṃ 2. Neva saṃsibbati - machasaṃ 3. Kaṭṭhaṃ. Syā.
Kaṭaṃ. - Sīmu 1, machasaṃ 4. Akammassakatāya - sīmu1, akammaññatāya - syā. 5.
Pacchimako - sīmu. 11.
[BJT Page 32] [\x 32/]
2
Guhaṭṭhakasuttaniddeso
Atha guhaṭṭhakasuttaniddeso vuccati.
[PTS Page 023 [\q 23/] 2 - 1]
"Satto guhāyaṃ bahunābhichanno
Tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho,
Dūre vivekā hi tathāvidho so
Kāmā hi loke na hi suppahāyā1
Satto guhāyaṃ bahunābhichannoti - 'satto'ti hi kho vuttaṃ. Api ca guhā tāva vattabbā: guhā
vuccati kāyo. Kāyoti vā guhāti vā sandehoti vā nāvāti vā rathoti vā dhajoti vā vammikoti vā
nagaranti vā nīḍanti 2vā kuṭīti vā gaṇḍoti vā kumbhoti vā3 kāyassetaṃ adhivacanaṃ.
"Satto guhāya"nti guhāyaṃ satto visatto āsatto laggo laggito paḷibuddho. Yathā bhittikhīle
vā nāgadante vā bhaṇḍaṃ sattaṃ visattaṃ āsattaṃ laggaṃ laggitaṃ paḷibuddhaṃ, evamevaṃ
guhāyaṃ satto visatto āsatto laggo laggito paḷibuddho.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
"Rūpe kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, [PTS Page 024] [\q 24/] tatra satto tatra visatto, tasmā
sattoti vuccati.
"Vedanāya kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati.
"Saññāya kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati.
"Saṃkhāresu kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati.
"Viññāṇe kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. Sattoti
lagganādhivacananti. "
1. Suppahāya - sa, suppajayhā - sīmu1, si. 1. 2. Niddanti - syā machasaṃ. Nīḷaṃ sa.
Niḍḍanti - mu 1, [PTS. 3.] Kummoti vā - sīmu1, 4. Upāyupādānā, sīmu. 11. ( )
Lakkhaṇantarito bhāgo syāmapotthake na dissati.
[BJT Page 34] [\x 34/]
Satto guhāyaṃ bahunābhichannoti - bahukehi kilesehi channo: rāgena channo dosena channo
mohena channo kodhena channo upanāhena channo makkhena channo paḷāsena channo
issāya channo macchariyena channo māyāya channo sāṭheyyena channo thambhena channo
sārambhena channo mānena channo atimānena channo madena channo pamādena channo,
sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi
sabbākusalābhisaṃkhārehi channo1 ucchanno āvuto nivuto ovuto2 pihito paṭicchanno
paṭikujjitoti 'satto guhāyaṃ bahunābhichanno.
Tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷhoti - 'tiṭṭhaṃ naro'ti tiṭṭhanto naro ratto rāgavasena
tiṭṭhati. Duṭṭho dosavasena tiṭṭhati. Mūḷho mohavasena tiṭṭhati vinibaddho3 mānavasena
tiṭṭhati. Parāmaṭṭho diṭṭhivasena tiṭṭhati. Vikkhepagato uddhaccavasena tiṭṭhati. Aniṭṭhaṃ
gato vicikicchāvasena tiṭṭhati. Thāmagato anusayavasena tiṭṭhati. Evampi tiṭṭhaṃ naro.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
" Santi bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave,
sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu
abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave, ghānaviññeyyā [PTS Page 025]
[\q 25/] gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu
abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā
manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya
tiṭṭhati. Santi bhikkhave, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā
kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi
bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhatī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
"Rūpūpayaṃ4 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ rūpapatiṭṭhaṃ5.
Nandūpasecanaṃ6 vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Vedanūpayaṃ7 vā bhikkhave,
viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati vedanārammaṇaṃ vedanāpatiṭṭhaṃ5. Nandūpasecanaṃ6
vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Saññūpayaṃ7 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ
tiṭṭhati saññārammaṇaṃ saññāpatiṭṭhaṃ5. Nandūpasecanaṃ6 vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
āpajjati. Saṅkhārūpayaṃ7 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ
saṅkhārūpatiṭṭhaṃ5. Nandūpasecanaṃ6 vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatī"[b]ti. Evampi
tiṭṭhaṃ naro.
1. Vicchanto - syā. Machasaṃ. 2. Ophuṭo - sī. Sa 3. Vinibandho - syā - sa. 4. Rūpūpāyaṃ -
sīmu. 11 Syā. [PTS] 5. Rūpe patiṭṭhaṃ - sīmu1. 6. Saṃyutta - lokakāmaguṇavagga -
mārapāsasuttaṃ [b"] brāhmaṇasaṃyutta - upayavagga - upayasuttaṃ.
[BJT Page 36] [\x 36/]
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
" Kabalīkāre ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha
viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha
nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi.
1 Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi
āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jāti jarā
maraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ
naro.
" Phasse ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ
virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassāvakkanti. Yattha
atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. 1 Yattha atthi saṅkhārānaṃ
vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ
punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jāti jarā
maraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ
naro.
"Mano sañcetanāya ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ
tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha
nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi.
1 Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi
āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jāti jarā
maraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ
naro.
" Viññāṇe ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. [PTS Page 026] [\q 26/]
patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha
nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi.
1 Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi
āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jāti jarā
maraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ
naro.
Mohanasmiṃ pagāḷhoti - mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā
kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Kiṃ kāraṇā mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā? Yebhuyyena devamanussā3 pañcasu
kāmaguṇesu muyhanti pamuyhanti sampamuyhanti mūḷhā pamūḷhā sampamūḷhā avijjāya
andhikatā āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitā. 4 Taṅkāraṇā mohanā vuccanti
pañca kāmaguṇā. Mohanasmiṃ pagāḷhoti mohanasmiṃ pagāḷho ajjhogāḷho nimuggoti
'tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho'.
1. Vuddhiṃ - machasaṃ, sīmu1. 2. Sarajaṃ - sīmu11, syā [PTS] 3. Devā manussā - sīmu1. 4.
Taṃ paṭikujjatā - sīmu 1. [A] nidānasaṃyutta - mahāvagga - atthirāgasuttaṃ.
[BJT Page 38] [\x 38/]
Dūre vivekā hi tathāvidho soti - vivekāti tayo vivekā: kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko.
Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vicittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ
pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Kāyena ca
vicitto viharati: so eko gacchati eko tiṭṭhati. Eko nisīdati eko seyya1 kappe1ti. Eko gāmaṃ
piṇḍāya pavisati. Eko paṭikkamati. Eko raho nisīdati. Eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti. Eko carati.
Eko viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Ayaṃ kāyaviveko.
Katamo [PTS Page 027] [\q 27/] cittaviveko? Paṭhamajjhānaṃ samāpannassa
nīvaraṇehi cittaṃ vivittaṃ hoti dutiyajjhānaṃ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vivittaṃ
hoti. Tatiyajjhānaṃ samāpannassa pītiyā cittaṃ vivittaṃ hoti. Catutthajjhānaṃ samāpannassa
sukhadukkhehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāya
paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa
ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa
viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa
ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya
sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ
hoti. Sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā
paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Anāgāmissa anusahagatā
kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā
tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā
avijjāya2 mānānusayā avijjānusayā tadekaṭṭhehi va3 kilesehi bahiddhā ca4 sabbanimittehi
cittaṃ vivittaṃ hoti. Ayaṃ cittaviveko.
Katamo upadhiviveko? Upadhī vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṃkhārā ca.
Upadhivivekoti vuccati amataṃ nibbāṇaṃ: yo sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāṇaṃ. Ayaṃ upadhiviveko.
Kāyaviveko ca vavakaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca
parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ
visaṃkhāragatānaṃ.
1. Kappati - sīmu1 2. Avijjā - sīmu1 sī1, 3. Vā - sīmu1.
[BJT Page 40] [\x 40/]
Dūre [PTS Page 028] [\q 28/] vivekā hīti - yo so evaṃ guhāyaṃ satto evaṃ bahu kehi ca
kilesehi channo evaṃ mohanasmiṃ pagāḷho, so kāyavivekāpi dūre cittavivekāpi dūre
upadhivivekāpi dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā anāsanne vavakaṭṭhe1.
Tathāvidhoti tādiso tassaṇṭhito tappakāro tappaṭibhāgo; yo so mohanasmiṃ pagāḷhoti' dūre
vivekā hi tathāvidho so'
Kāmā hi loke na hi suppahāyāti - kāmāti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā
manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā
hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ
ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
Apica atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā
ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā
kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā
pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā kāmā amamāyitā kāmā, sabbepi kāmāvacarā
dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā
taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā, ime vuccanti
vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo, saṅkappo kāmo rāgā kāmo
saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmachando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho
kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ
kāmacchandanīvaraṇaṃ -
1. Vivekaṭṭhe - sīmu1, machasaṃ, upakaṭṭhe - syā.
[BJT Page 42] [\x 42/]
1. " Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṃkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṃkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī" [a] ti.
Ime vuccanti kilesakāmā.
Loketi - [PTS Page 029] [\q 29/] apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke
dhātuloke āyatanaloke. Kāmā hi loke na hi suppahāyāti - kāmā hi loke duppahāyā duccajā1
dupparicchajā2 dunnimmadayā3 dunniveṭhayā dubbiniveṭhayā duttarā duppatarā
dussamatikkamā dubbinivattāti kāmā hī loke na hī suppahāyā.
Tenāha bhagavā:
" Satto guhāyaṃ bahunābhichanno
Tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho,
Dūre vivekā hi tathāvidho so
Kāmā hī loke na hi suppahāyā"ti.
2 - 2
Icchānidānā bhavasātabaddhā
Te duppamuñcā na hi aññamokkhā,
Pacchā pure vāpi apekkhamānā
Imeva kāme purimeva jappaṃ.
Icchānidānā bhavasātabaddhāti - icchā4 vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho
nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā
māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti [PTS Page 030] [\q 30/]
nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā
arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā
dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ
upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ
dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ
taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamūlaṃ.
1. Duccajjā - sīmu11 - machasaṃ, 2. Duppariccajjā - sīmu11 - machasaṃ
3. Dunnimmadā - sīmu1 - machasaṃ 4. Icchati - syā sīmu1. Sa.
5. Rodho palirodho - syā 6. Āyuhinī - sīmu1 machasaṃ 7. Paṭibandhā - sīmu1 - syā
machasaṃ.
[A] jātakapāḷi - aṭṭhakavagga - gaṅgamālajātakaṃ.
[BJT Page 44] [\x 44/]
Icchānidānāti - icchānidānā icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraṇā icchāpabhavāti
icchānidānā.
Bhavasātabaddhāti - ekaṃ bhavasātaṃ: sukhā vedanā, dve bhavasātāni: sukhā ca vedanā
iṭṭhaṃ ca vatthu. Tīṇi bhavasātāni: yobbaññaṃ ārogyaṃ jīvitaṃ. Cattāri bhavasātāni: lābho
yaso pasaṃsā sukhaṃ. Pañca bhavasātāni: manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā
manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā. Cha bhavasātāni: cakkhusampadā sotasampadā
ghānasampadā jivhāsampadā kāyasampadā manosampadā. Bhavasātabaddhāti sukhāya
vedanāya sattā baddhā iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ, yobbaññe baddhā, ārogye baddhā, jīvite
baddhā, lābho baddhā, yase baddhā, pasaṃsāyaṃ baddhā, sukhe baddhā, manāpikesu rūpesu
baddhā, manāpikesu saddesu - gandhesu - rasesu manāpikesu phoṭṭhabbesu baddhā,
cakkhusampadāya baddhā, sotasampadāya baddhā, ghāna - jivhā - kāya - manosampadāya
baddhā, vibaddhā ābaddhā laggā laggitā paḷibaddhāti ' icchā nidānā bhavasātabaddhā'.
Te duppamuñcā [PTS Page 031] [\q 31/] na hi aññamokkhāti - te vā bhavasātavatthu
duppamuñcā, sattā1 vā etto dummocayā. Kathaṃ te bhavasātavatthu duppamuñcā2? Sukhā
vedanā duppamuñcā, iṭṭhaṃ vatthu duppamuñcaṃ, yobbaññaṃ duppamuñcaṃ, ārogyaṃ
duppamuñcaṃ, jīvitaṃ duppamuñcaṃ, lābho duppamuñco, yaso duppamuñco, pasaṃsā
duppamuñcā, sukhaṃ duppamuñcaṃ, manāpikā rūpā duppamuñcā, manāpikā saddā -
gandhā - rasā phoṭṭhabbā duppamuñcā, cakkhusampadā duppamuñcā, sota - ghāna - jivhā
- kāya - manosampadā duppamuñcā, dummocayā duppamocayā dunniveṭhayā
dubbiniveṭhayā, duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattā. Evante bhavasātavatthu
duppamuñcā.
Kathaṃ sattā etto dummocayā? Sukhāya vedanāya sattā dummocayā, iṭṭhasmā vatthusmā
dummocayā, yobbaññā dummocayā ārogyā dummocayā, jīvitā dummocayā, lābhā
dummocayā, yasā dummocayā, pasaṃsāya dummocayā, sukhā dummocayā, manāpikehi
rūpehi dummocayā, manāpikehi saddehi - gandhehi - rasehi - phoṭṭhabbehi dummocayā,
cakkhusampadāya dummocayā, sota - ghāna - jivhā - kāya - manosampadāya dummocayā
duppamocayā duruddharā3 dussamuddharā dubbuṭṭhāpayā dussamuṭṭhāpayā
dunniveṭhayā dubbiveṭhayā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattā. Evaṃ sattā
etto4 dummocayāti 'te duppamuñcā'
Na [PTS Page 032] [\q 32/] hi aññamokkhāti - te attanā palipapalipannā na sakkonti
paraṃ palipapalipannaṃ uddharituṃ.
1. Satto - sīma1 2. ' Dummuñcā' iti īdisesu aññatrāpi - syā, machasaṃ 3.
[BJT Page 46] [\x 46/]
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
" So vata cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati. So vata cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto1 paraṃ damessati vinessati
parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī" [a] ti evampi na hi aññamokkhā. Athavā natthañño
koci mocetā. Te yadi2 muñceyyuṃ, sakena thāmena sakena balena sakena viriyena sakena
parakkamena sakena purisatthāmena sakena purisabalena sakena purisaviriyena sakena
purisaparakkamena attanā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkaṃ paṭipadaṃ
anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjamānā muñceyyunti evampi na
hi aññamokkhā.
Vuttampi hetaṃ bhagavatā:
1. " Nāhaṃ sahissāmi pamocanāya
Kathaṃkatiṃ3 dhotaka kiñci loke,
Dhammaṃ ca seṭṭhaṃ abhijānamāno
Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresī"[b]ti.
Evampi na hi aññamokkhā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
2. "Attanāva kataṃ pāpaṃ attanā saṃkilissati,
Attanā akataṃ pāpaṃ attanāva visujjhati;
Suddhi asuddhi paccattaṃ nāññamañañe4 visodhaye"[c]ti.
Evampi na hī aññamokkhā.
Vuttampi [PTS Page 033] [\q 33/] hetaṃ bhagavatā:
" Evameva kho brāhmaṇa tiṭṭhateva nibbānaṃ tiṭṭhati nibbānagāmi5 maggo, tiṭṭhāmahaṃ
samādapetā. Atha ca pana mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā
appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti. Ekacce nārādhenti. Ettha kyāhaṃ brāhmaṇa
karomi, maggakkhāyī brāhmaṇa tathāgato. Maggaṃ buddho ācikkhati. Attanā
paṭipajjamānā muñceyyu"ḍhanti. Evampi na hi aññamokkhāti 'te duppamuñcā na hi
aññamokkhā. '
1. Apirinibbutoca, - sīmu11, 2. Yadi paraṃ - sīmu1. 3. Kathaṃkathi - sīmu1 4. Na añño
aññaṃ sī. 1 - Sīmu1. Syā1. 5. Nibbānagāmini - sīmu1. [A] majjhimanikāya - sallekhasuttaṃ
[b.] Suttanipāta - dhotakasuttaṃ [c] dhammapada - attavagga [d] majjhimanikāya -
uparipaṇṇāsaka - gaṇakamoggalānasuttaṃ.
[BJT Page 48] [\x 48/]
Pacchā pure vāpi apekkhāmānāti - pacchā vuccati anāgataṃ. Pure vuccati atītaṃ. Api ca
atītaṃ upādāya anāgatañca paccuppannañca pacchā, anāgataṃ upādāya atītañca
paccuppannañca pure. Kathaṃ pure apekkhaṃ karoti? Evaṃrūpo1 ahosiṃ atītamaddhānanti
tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ
samannāneti. Evaṃsañño ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti.
Evaṃsaṃkhāro ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ
atītamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evampi pure apekkhaṃ karoti. Atha vā - iti
me cakkhu ahosi atītamaddhānaṃ iti rūpāti, tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ.
Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure
apekkhaṃ karoti. Atha vā - iti me sotaṃ ahosi atītamaddhānaṃ iti saddāti tattha
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa
tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṃ karoti iti me ghānaṃ ahosi
atītamaddhānaṃ iti gandhāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ.
Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evamapi pure
apekkhaṃ karoti. Iti me jivhā ahosi atītamaddhānaṃ iti rasāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ
hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto
evampi pure apekkhaṃ karoti. Iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṃ iti phoṭṭhabbāti tattha
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa
tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṃ karoti. Iti me mano ahosi
atītamaddhānaṃ iti dhammāti, tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ.
Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure
apekkhaṃ karoti. Athavā [PTS Page 034] [\q 34/] yānissa tāni pubbe mātugāmena
saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni, tadassādeti taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati. Evampi pure
apekkhaṃ karoti.
Kathaṃ2 pacchā apekkhā karoti? Evaṃrūpo siyaṃ 3 anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ
samannāneti. Evaṃvedano siyaṃ3 anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti.
Evaṃsañño siyaṃ3 anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃsaṃkhāro4 siyaṃ3
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ3 anāgatamaddhānanti
tattha nandisamannāneti. Evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Athavā - iti me cakkhu siyā
anāgatamaddhānaṃ iti rūpāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso
paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṃ karoti.
Athavā - iti me sotaṃ siyā anāgatamaddhānaṃ iti saddāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ
paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Iti me ghānaṃ siyā
anāgatamaddhānaṃ iti gandhāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso
paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Iti
me jivhā siyā anāgatamaddhānaṃ iti rasāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati.
Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṃ
karoti. Iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaṃ iti phoṭṭhabbāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya
cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi
pacchā apekkhaṃ karoti. Iti me mano siyā anāgatamaddhānaṃ iti dhammāti appaṭiladdhassa
paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto
evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Athavā - imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā
brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ
paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evamapi pacchā
apekkhaṃ karotīti pacchā pure cāpi apekkhamānā.
1. Evarūpo - sa 2. Kathampana - sīmu1 3. Ahosiṃ - sīmu1 4. Evaṃ saṃkhāre - sīmu1.
[BJT Page 50] [\x 50/]
Imeva kāme purimeva jappanti - " imeva kāme"ti paccuppanne [PTS Page 035] [\q 35/]
pañcakāmaguṇe icchantā sādiyantā patthayantā abhijappantā. Purimeva jappanti - atīte
pañcakāmaguṇe jappantā pajappantā abhijappantāti 'imeva kāme purimeva jappaṃ'.
Tenāha bhagavā:
" Icchānidānā bhavasātabaddhā
Te duppamuñcā na hi aññamokkhā,
Pacchā pure vāpi apekkhamānā
Imeva kāme purimeva jappa"nti.
2 - 3
Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā1
Avadāniyā te visame niviṭṭhā,
Dukkhūpanītā paridevayanti
Kiṃ su bhavissāma ito cutā se.
Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhāti - 'kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā
ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā
manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā
hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ
ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā,
ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā
kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā
kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi
kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā,
taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā.
Ime vuccanti vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo
kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,
kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo,
kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.
Ime vuccanti kilesakāmā. Gedho vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi
nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā
janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā
sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,
rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho
yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo
pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso
mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā
lobho akusalamūlaṃ; kilesakāme vatthukāmesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā
laggā laggitā paḷibuddhātikāmesu giddhā. Pasutāti yepi kāme esanti gavesanti pariyesanti
taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā,
tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe esanti gavesanti pariyesanti, yepi taṇhāvasena
sadde esanti gavesanti pariyesanti. Yepi taṇhāvasena gandhe esanti gavesanti pariyesanti .
Yepi taṇhāvasena rase esanti gavesanti pariyesanti yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe esanti
gavesanti pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā
tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paṭilabhanti yepi
taṇhāvasena sadde paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena gandhe paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena
rase paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe paṭilabhanti taccaritā tabbahulā taggarukā
tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi
taṇhāvasena rūpe paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena sadde paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena
gandhe paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena rase paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe
[PTS Page 036] [\q 36/] paribhuñjanti. Taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā
tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yathā kalahakārako
kalahapasuto, kammakārako kammapasuto, gocare caranto gocarapasuto, jhāyī jhānapasuto,
evamevaṃ yepi kāme esanti gavesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā
tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā.
1. Sammūḷhā - sa.
[BJT Page 52] [\x 52/]
Yepi taṇhāvasena rūpe esanti gavesanti pariyesanti, yepi taṇhāvasena sadde esanti
gavesanti pariyesanti. Yepi taṇhāvasena gandhe esanti gavesanti pariyesanti. Yepi
taṇhāvasena rase esanti gavesanti pariyesanti yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe esanti
gavesanti pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā
tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paṭilabhanti yepi
taṇhāvasena sadde paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena gandhe paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena
rase paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe paṭilabhanti taccaritā tabbahulā taggarukā
tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi
taṇhāvasena rūpe paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena sadde paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena
gandhe paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena rase paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe
paribhuñjanti. Taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā
tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā.
Pamūḷhāti - yebhuyyena devamanussā pañcasu kāmaguṇesu muyhanti pamuyhanti
sammuyhanti sampamuyhanti, mūḷhā pamūḷhā sammūḷhā sampamūḷhā, avijjāya andhikatā,
āvutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāni - kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā.
Avadāniyā te visame niviṭṭhāti - ' avadāniyā'ti avaṃgacchantī1ti pi avadāniyā, maccharinopi
vuccanti avadāniyā, buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ vyappathaṃ [PTS Page037] [\q
37/] desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyantīti avadāniyā. Kathaṃ avaṃgacchantīti avadāniyā?
Avaṃgacchantīti nirayaṃ gacchanti, pettivisayaṃ gacchanti, evaṃ avaṃgacchantīti -
avadāniyā. Kathaṃ maccharino vuccanti avadāniyā? Pañca macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ
kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ; yaṃ evarūpaṃ
macchariyaṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā
aggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati macchariyaṃ. [A] api ca khandhamacchariyampi
macchariyaṃ, dhātumacchariyampi macchariyaṃ, āyatanamacchariyampi macchariyaṃ gāho,
idaṃ vuccati macchariyaṃ. Iminā macchariyena avadaññutāya samannāgatā janā pamattā,
evaṃ maccharino vuccanti avadāniyā. Kathaṃ buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ
vyappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyantīti avadāniyā? Buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ
vacanaṃ vyappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyanti na sussūsanti na sotaṃ odahanti nāññā
cittaṃ upaṭṭhapenti, anassavā avacanakarā paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karonti. Evaṃ
buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ vyappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyantīti
avadāniyāti avadāniyā.
1. Avagacchanti sīmu1. [A.] Vibhaṅgapāḷi - khuddakavatthuvibhaṅga.
[BJT Page 54] [\x 54/]
Te visame niviṭṭhāti - 'visame'ti visame kāyakamme niviṭṭhā, visame vacīkamme niviṭṭhā,
visame manokamme niviṭṭhā, visame pāṇātipāte niviṭṭhā, visame adinnādāne niviṭṭhā,
visame kāmesu micchācāre niviṭṭhā, visame musāvāde niviṭṭhā, visamāya pisunāya vācāya
niviṭṭhā, [PTS Page 038] [\q 38/] visamāya pharusāya vācāya niviṭṭhā, visame
samphappalāpe niviṭṭhā, visamāya abhijjhāya niviṭṭhā, visame vyāpāde niviṭṭhā, visamāya
micchādiṭṭhiyā niviṭṭhā, visamesu saṃkhāresu niviṭṭhā, visamesu pañcasu kāmaguṇesu
niviṭṭhā, visamesu pañcasu nīvaraṇesu niviṭṭhā viniviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā
ajjhositā adhimuttā laggā laggitā palibuddhāti avadāniyā te visame niviṭṭhā.
Dukkhūpanītā paridevayantīti - 'dukkhūpanītā'ti dukkhappattā dukkhasampattā
dukkhūpagatā, mārappattā mārasampattā mārūpagatā, maraṇappattā maraṇasampattā
maraṇūpagatā; paridevayantīti - lapanti1 sallapanti socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṃ
kandanti sammohaṃ āpajjantīti 'dukkhūpanītā paridevayanti'.
Kiṃ su bhavissāma ito cutā seti ito cutā kiṃ bhavissāma? Nerayikā bhavissāma?
Tiracchānayonikā bhavissāma? Pettivisayikā bhavissāma? Manussā bhavissāma? Devā
bhavissāma? Rūpī bhavissāma? Arūpī bhavissāma? Saññī bhavissāma? Asaññī bhavissāma?
Nevasaññīnāsaññī bhavissāma? Bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānaṃ? Na nu kho
bhavissāma anāgatamaddhānaṃ? Kinnu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ? Kathannu kho
bhavissāma anāgatamaddhānaṃ? Kiṃ hutvā kiṃ bhavissāma nu kho mayaṃ
anāgatamaddhānanti saṃsayapakkhannā2 vimatipakkhannā dveḷhakajātā lapanti sallapanti3
socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṃ kandanti sammohaṃ āpajjantīti' kiṃ su bhavissāma
ito cutāse. '
Tenāha bhagavā:
"Kāmesu [PTS Page 039] [\q 39/] giddhā pasutā pamūḷhā
Avadāniyā te visame niviṭṭhā,
Dukkhūpanītā paridevayanti
Kiṃ su bhavissāma ito cutā se"ti.
2 - 4
Tasmā hī sikkhetha idheva jantu
Yaṃ kiñci jaññā visamanti loke,
Na tassa hetu visamaṃ careyya
Appañhidaṃ jīvitaṃ āhu dhīrā.
Tasmā hi sikkhetha idheva jantūti - ' tasmā'ti tasmā ta1kāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā
etaṃ ādīnavaṃ passamāno kāmesūti tasmā; sikkhethāti - tisso sikkhā: adhisīlasikkhā
adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
1. Lālapanti - syā. Machasaṃ. 2. Pakkandantā - sīmu. 1 Pakkandā - machasaṃ, 3. Lālapanti
- syā. Machasaṃ.
[BJT Page 56] [\x 56/]
Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo
saṃvaro mokkhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati.
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ
samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti '
upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ1 upasampajja viharati. Sukhassa ca
pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ
asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ
adhicittasikkhā.
Katamā [PTS Page 040] [\q 40/] adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya
sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhūtaṃ pajānāti,
ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti,
ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā.
1. Tatiyaṃ jhānaṃ - bahusu. 2. Adukkhamasukhaṃ - sa.
[BJT Page 58] [\x 58/]
Imāyo1 tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya,
paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto
sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ
samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya,
pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento
sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya, samācareyya, samādāya
vatteyya
Idhāti - imissā diṭṭhiyā, imissā, khantiyā, imissā ruciyā, imasmiṃ ādāye2, imasmiṃ dhamme,
imasmiṃ vinaye, imasmiṃ dhammavinaye, imasmiṃ pāvacane, imasmiṃ brahmacariye,
imasmiṃ satthusāsane, imasmiṃ attabhāve, imasmiṃ manussaloke, tena vuccati idhāti. Jantūti
- satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo; tasmā hi sikkhetha idheva
jantu. '
Yaṃ kiñci jaññā visamanti loketi - yaṃ kiñcīti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ
nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ [PTS Page 041 [\q 41/] ']yaṃ kiñcī'ti. Visamanti
jaññāti - visamaṃ kāyakammaṃ visamanti jāneyya, visamaṃ vacīkammaṃ visamanti jāneyya,
visamaṃ manokammaṃ visamanti jāneyya, visamo pāṇātipāto visamoti jāneyya, visamaṃ
adinnādānaṃ visamanti jāneyya, visamo kāmesu micchācāro visamoti jāneyya, visamo
musāvādo visamoti jāneyya, visamā pisunā vācā visamāti jāneyya, visamā pharusā vācā
visamāti jāneyya, visamo samphappalāpo visamoti jāneyya, visamaṃ abhijjhaṃ visamanti
jāneyya, visamo vyāpādo visamoti jāneyya, visamā micchādiṭṭhi visamāti jāneyya, visamā
saṅkhārā visamāti jāneyya, visamā pañca kāmaguṇā visamāti jāneyya, visamāni pañca
nīvaraṇāni visamāti jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭijāneyya paṭivijjheyya; loketi -
apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi' yaṃ kiñci jaññā
visamanti loke. ' Na tassa hetu visamaṃ careyyāti - visamassa kāyakammassa hetu visamaṃ
na careyya, visamassa vacīkammassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa manokammassa
hetu visamaṃ na careyya, visamassa pāṇātipātassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa
adinnādānassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa kāmesu micchācārassa hetu visamaṃ na
careyya, visamassa kāmesu micchācārassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa musāvādassa
hetu visamaṃ na careyya, visamāya pisunāya vācāya hetu visamaṃ na careyya, visamāya
pharusāya vācāya hetu visamaṃ na careyya, visamassa samphappalāpassa hetu visamaṃ na
careyya, visamāya abhijjhāya hetu visamaṃ na careyya, visamassa vyāpādassa hetu visamaṃ
na careyya, visamāya micchādiṭṭhiyā hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ saṃkhārānaṃ
hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ [PTS Page 042] [\q 42/] pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ
hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ hetu visamaṃ na careyya,
visamāya cetanāya hetu visamaṃ na careyya, visamāya patthanāya hetu visamaṃ na careyya,
visamāya paṇidhiyā hetu visamaṃ na careyya na ācareyya na samācareyya na samādāya
vatteyyāti - 'na tassa hetu visamaṃ careyya.
1. Imā - sa. 2. Ādāse - sīmu1.
[BJT Page 60] [\x 60/]
Appañhidaṃ jīvitaṃ āhu dhīrāti - 'jīvita'nti āyu ṭhiti yapanā yāpanā irīyanā vattanā pālanā
jīvitaṃ jīvitindriyaṃ; apica, dvīhi kāraṇehi appakaṃ jīvitaṃ: ṭhitiparittatāya vā appakaṃ
jīvitaṃ, sarasaparittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ. Kathaṃ ṭhitiparittatāya vā appakaṃ? Atīte
cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissati, anāgate cittakkhaṇe jīvissati1 na jīvatī na
jīvittha2, paccuppanne cittakkhaṇe jīvati na jīvittha na jīvissati.
1. "Jīvitaṃ attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā,
Ekacittasamāyuttā lahuso vattate3 khaṇo.
2. Cullāsīti sahassāni kappā4 tiṭṭhanti ye marū,
Na tveva tepi jīvanti dvīhi cittehi saṃyutā. 5
3. Ye niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,
Sabbeva6 sadisā khandhā gatā appaṭisandhikā. 7
4. Anantarā8 ca ye bhaggā ye ca bhaggā anāgatā,
Tadantare niruddhānaṃ vesamaṃ9 natthi lakkhaṇe.
5. Anibbattena na jāto paccuppanne jīvati,
Cittabhaṅgā mato loko paññatti paramatthiyā10.
6. Yathā ninnā pavattanti chandena pariṇāmitā,
Acchinnadhārā11 vattanti saḷāyatanapaccayā. *
7. Anidhānagatā [PTS Page 043] [\q 43/] bhaggā puñjo natthi anāgate,
Nibbattā yeva tiṭṭhanti āragge sāsapūpamā.
8. Nibbattānañca dhammānaṃ bhaṅgo tesaṃ purakkhato,
Palokadhammā tiṭṭhanti purāṇehi amissitā.
9. Adassanāto āyanti bhaṅgā gacchantyadassanaṃ, 12
Vijjuppādova ākāse uppajjanti vayanti cā"ti.
Evaṃ ṭhitiparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
1. Jīvittha1 sīmu1. 2. Jīvissa - sīmu. 1 3. Vattati - [PTS. 4.] Kappaṃ - vi. 5. Samohitā -
sīmu1. Samāhitā - [PTS. 6.] Sabbepi - sīmu11 7. Appaṭisandhiyā - vi. 8. Na antarā - sa. 9.
Vesammaṃ - sa, [PTS] 10. Paramaṭṭhiti - sa, paramaṭṭhiyā - vi. 11. Acchinnavārā - [PTS. *]
Ayaṃ gāthā visuddhimagge dissati.
12. Gacchanti adassanaṃ - sīmu11.
[BJT Page 62] [\x 62/]
Kathaṃ sarasaparittatāya appakaṃ jīvitaṃ? Assāsūpanibaddhaṃ jīvitaṃ, passāsupanibaddhaṃ
jīvitaṃ, assāsapassāsūpanibaddhaṃ jīvitaṃ, mahābhūtupanibaddhaṃ jīvitaṃ
kabalīkārāhārūpanibaddhaṃ jīvitaṃ, usmūpanibaddhaṃ jīvitaṃ, viññāṇūpanibaddhaṃ
jīvitaṃ, mūlampi imesaṃ dubbalaṃ, pubbahetupi imesaṃ dubbalā, yepi paccayā tepi dubbalā,
yāpi pabhavikā sāpi1 dubbalā, sahabhūpi2 imesaṃ dubbalā, sampayogāpi imesaṃ dubbalā,
sahajāpi imesaṃ dubbalā, yāpi payojikā sāpi dubbalā, aññamaññaṃ niccadubbalā ime,
aññamaññaṃ anavaṭṭhitā ime, aññamaññaṃ paripātayanti ime, aññamaññassa hi natthi
tāyitā, na cāpi ṭhapenti aññamaññaṃ ime, yopi nibbattako so na vijjati.
10. " Na ca kenaci koci hāyati bhaṅgabyā3 ca imehi sabbaso
Purimehi pabhāvitā ime yepi pabhavakā4 te pure matā,
Purimāpi ca pacchimāpi ca aññamaññaṃ [PTS Page 044] [\q 44/] na kadācimaddasu"nti.
Evaṃ sarasaparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
Apica cātummahārājikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ
jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica cātummahārājikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ
jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica tāvatiṃsānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ jīvitaṃ
thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ na
ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica yāmānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ jīvitaṃ
thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ na
ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica tusitānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ jīvitaṃ
thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ na
ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ
jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ
parittaṃ jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ
anaddhaniyaṃ jīvitaṃ na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica brahmakāyikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ
jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ. Vuttampi cetaṃ bhagavatā:
"Appamidaṃ bhikkhave manussānaṃ āyu, gamanīyo samparāyo, mantāya boddhabbaṃ,
kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇaṃ, yo bhikkhave ciraṃ
jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo vā.
11. Appamāyu manussānaṃ hīḷeyya naṃ suporiso,
Careyyādittasīsova natthi maccussa nāgamo.
12. Accayanti ahorattā jīvitaṃ uparujjhati,
Āyu khīyati maccānaṃ kunnadīnaṃva odakaṃ. [A]"
1. Yopi. . . Tepi - sīmu11 [PTS] 2. Sahabhūmī pi - sīmu11. Sa. 3. Gandhabbā - sīmu11. Sa.
Machasaṃ. 4. Pabhāvitā. . . . Pabhāvikā - sīmu11. [PTS.] Machasaṃ
[A.] Mārasaṃyutta - paṭhamavagga, mahāniddesa - jarāsuttaniddesa,
[BJT Page 64] [\x 64/]
Appañhidaṃ jīvitaṃ āhu dhīrāti - 'dhīrā'ti1 dhitimāti dhīrā, dhitisampannā ti dhīrā,
dhikkitapāpāti2 dhīrā. Dhī vuccati paññā yā paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo [PTS Page 045] [\q 45/] sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā
paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā mantā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā
vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo
paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi[a]
tāya paññāya samannāgatattā dhīrā. Apica khandhadhīrā dhātudhīrā āyatanadhīrā
paṭiccasamuppādadhīrā satipaṭṭhānadhīrā sammappadhānadhīrā indriyadhīrā
bojjhaṅgadhīrā maggadhīrā phaladhīrā nibbāṇadhīrā. Te dhīrā evamāhu: manussānaṃ
appaṃ jīvitaṃ parittaṃ jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ
jīvitaṃ na ciraṭṭhitikaṃ jīvitanti evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti
evaṃ voharantīti ' appañhidaṃ jīvitaṃ āhu dhīrā'ti.
Tenāha bhagavā:
"Tasmā hi sikkhetha idheva jantu
Yaṃ kiñci jaññā visamanti loke,
Na tassa hetu visamaṃ careyya
Appañhidaṃ jīvitaṃ āhu dhīrā"ti.
2 - 5
Passāmi loke pariphandamānaṃ
Pajaṃ imaṃ taṇhāgataṃ bhavesu,
Hīnā narā maccumukhe lapanti
Avītataṇhā se bhavābhavesu.
Passāmi loke pariphandamānanti - 'passāmī'ti maṃsacakkhunāpi passāmi, dibbacakkhunāpi
passāmi, paññācakkhunāpi passāmi, buddhacakkhunāpi passāmi, samantacakkhunāpi
passāmi, dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmi. Loketi - apāyaloke manussaloke
devaloke khandhaloke [PTS Page 046] [\q 46/] dhātuloke āyatanaloke.
1. 'Dhīrā' - sīmu11 2. Dhikkatapāpāti - sīmu11. [PTS a] dhammasaṅgaṇī -
cittuppādakaṇḍa.
[BJT Page 66] [\x 66/]
Pariphandamānanti - taṇhāphandanāya phandamānaṃ diṭṭhiphandanāya phandamānaṃ
kilesaphandanāya phandamānaṃ payogaphandanāya phandamānaṃ vipākaphandanāya
phandamānaṃ duccaritaphandanāya phandamānaṃ, rattaṃ1 rāgena phandamānaṃ duṭṭhaṃ2
dosena phandamānaṃ mūḷhaṃ3 mohena phandamānaṃ vinibaddhaṃ mānena phandamānaṃ
parāmaṭṭhaṃ diṭṭhiyā phandamānaṃ vikkhepagataṃ uddhaccena phandamānaṃ
aniṭṭhāgataṃ vicikicchāya phandamānaṃ thāmagataṃ anusayehi phandamānaṃ, lābhena
phandamānaṃ alābhena phandamānaṃ yasena phandamānaṃ ayasena phandamānaṃ
pasaṃsāya phandamānaṃ nindāya phandamānaṃ sukhena phandamānaṃ dukkhena
phandamānaṃ jātiyā phandamānaṃ jarāya phandamānaṃ vyādhinā phandamānaṃ maraṇena
phandamānaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi phandamānaṃ, nerayikena
dukkhena phandamānaṃ tiracchānayonikena dukkhena phandamānaṃ pettivisayikena
dukkhena phandamānaṃ mānusikena dukkhena phandamānaṃ gabbhokkanti4mūlakena
dukkhena phandamānaṃ gabbhaṭṭiti5mūlakena dukkhena phandamānaṃ
gabbhavuṭṭhānamūlakena dukkhena phandamānaṃ jātassupanibandhakena dukkhena
phandamānaṃ jātassa parādheyyakena dukkhena phandamānaṃ attūpakkama6mūlakena
dukkhena phandamānaṃ parūpakkama7mūlakena dukkhena phandamānaṃ
dukkhadukkhena phandamānaṃ saṃkhāradukkhena phandamānaṃ vipariṇāmadukkhena
phandamānaṃ, cakkhurogena dukkhena phandamānaṃ sotarogena dukkhena phandamānaṃ
ghānarogena [PTS Page 047] [\q 47/] dukkhena jivhārogena dukkhena kāyarogena
dukkhena kaṇṇarogena dukkhena mukharogena dukkhena dantarogena dukkhena kāsena
sāsena pināsena ḍahena jarena kucchirogena mucchāya pakkhandikāya sūlāya8 visūcikāya
kuṭṭhena gaṇḍena kilāsena sosena apamārena dadduyā kaṇḍuyā kacchuyā rakhasāya9
vitacchikāya lohitena pittena madhumehena aṃsāya piḷakāya bhagandalena
pittasamuṭṭhānena ābādhena semhasamuṭṭhānena ābādhena vātasamuṭṭhānena ābādhena
sannipātikena ābādhena utupariṇāmajena ābādhena visamaparihārajena ābādhena
opakkamikena ābādhena kammavipākajena ābādhena sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya
uccārena passāvena ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena dukkhena
bhaginimaraṇena dukkhena puttamaraṇena dukkhena dhītumaraṇena dukkhena
ñātivyasanena dukkhena bhogavyasanena dukkhena rogavyasanena dukkhena
sīlavyasanena dukkhena diṭṭhivyasanena dukkhena phandamānaṃ samphandamānaṃ
vipphandamānaṃ vedhamānaṃ pavedhamānaṃ sampavedhamānaṃ passāmi dakkhāmi
olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmīti - passāmi loke pariphandamānaṃ.
1. Ratta - syā. 2. Duṭṭha - syā 3. Mūḷha. (Syāmapotthake īdisesu samāso dissati. ) 4.
Gabbhāvakkanti - sīmu1 5. Gabbhe ṭhiti - syā. Machasaṃ 6. Attūpakkamenaṃ - syā.
Machasaṃ. 7. Parūpakkamena - syā machasaṃ 8. Sūlena - machasaṃ 9. Nakhasāya - sīmu11.
[BJT Page 68] [\x 68/]
Pajaṃ imaṃ taṇhāgataṃ bhavesūti - 'pajā'ti sattādhivacanaṃ, taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā
gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā
taṇhānugataṃ taṇhānusaṭaṃ taṇhāpattaṃ1 taṇhāparipatitaṃ2 abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ;
bhavesū'ti kāmabhave [PTS Page 048] [\q 48/] rūpabhave arūpabhaveti 'pajaṃ imaṃ
taṇhāgataṃ bhavesu'.
Hīnā narā maccumukhe lapantī'ti - 'hīnā narā'ti hīnena kāyakammena samannāgatāti hīnā
narā, hīnena vacīkammena samannāgatāti hīnā narā, hīnena manokammena samannāgatā
hīnena pāṇātipātena samannāgatā - hīnena adinnādānena - hīnena kāmesu micchācārena
- hīnena musāvādena - hīnāya pisunāya vācāya - hīnāya pharusāya vācāya - hīnena
samphappalāpena - hīnāya abhijjhāya - hīnena vyāpādena hīnāya micchādiṭṭhiyā - hīnehi
saṃkhārehi - hīnehi pañcahi kāmaguṇehi hīnehi pañcahi nīvaraṇehi hīnāya cetanāya -
hīnāya patthanāya - hīnāya paṇidhiyā samannāgatāti hīnā nihīnā omakā lāmakā chattakā3
parittāti hīnā narā. Maccumukhe lapantīti - 'maccumukhe'ti māramukhe maraṇamukhe
maccuppattā maccusampattā maccūpagatā mārappattā mārasampattā mārūpagatā
maraṇappattā maraṇasampattā maraṇūpagatā lapanti sallapanti socanti kilamanti
paridevanti urattāḷiṃ kandanti sammohaṃ āpajjantīti 'hīnā narā maccumukhe lapanti'.
Avītataṇhā se bhavābhavesū'ti - 'taṇhā'ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā; bhavābhavesūti - bhavābhave kammabhave punabbhave,
kāmabhave kammabhave kāmabhave punabbhave, rūpabhave kammabhave rūpabhave
punabbhave, arūpabhave kammabhave arūpabhave punabbhave, punappunabhave
punappunagatiyā punappunauppattiyā [PTS Page 049] [\q 49/]
punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā avītataṇhā avigatataṇhā
acattataṇhā avantataṇhā amuttataṇhā appahīnataṇhā appaṭinissaṭṭhataṇhāti 'avītataṇhā
se bhavābhavesu'.
Tenāha bhagavā:
"Passāmi loke pariphandamānaṃ
Pajaṃ imaṃ taṇhāgataṃ bhavesu,
Hīnā narā maccumukhe lapanti
Avītataṇhā se bhavābhavesū"ti.
1. Taṇhādhipattaṃ - sa. 2. Pātitaṃ - sa 3. Jatukkā - sīmu11.
[BJT Page 70] [\x 70/]
2 - 6
Mamāyite passatha phandamāne
Maccheva1 appodake2 khīṇasote,
Etampi3 disvā ammo careyya
Bhavesu āsattimakubbamāno.
Mamāyite passatha phandamāne'ti - 'mamattā'ti dve mamattā: taṇhāmamattañca
diṭṭhimamattañca.
Katamaṃ taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādikataṃ4 odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ
taṇhāmamattaṃ.
Katamaṃ diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro [PTS Page 050] [\q 50/] diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ6
diṭṭhisañeyājanaṃ gāho paṭiggāho7 abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho
micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho
ayāthāvatasmiṃ ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhimamattaṃ.
Mamāyite passatha phandamāne'ti mamāyitaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi phandanti,
acchindantepi phandanti, acchinnepi phandanti, mamāyitaṃ ca vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi
phandanti, vipariṇamantepi phandanti, vipariṇatepi phandanti samphandanti vipphandanti
vedhanti pavedhanti sampavedhanti. Evaṃ phandamāne samphandamāne vipphandamāne
vedhamāne pavedhamāne sampavedhamāne passatha dakkhatha oloketha jhāyatha
upaparikkhathāti 'mamāyite passatha phandamāne. '
1. Macchova - mu11, 2. Appodaka - syā 3. Evampi - mu11. 4. Sīmākataṃ - mu11,
mariyādakataṃ - mū1 machasaṃ. 5. 'Yāvatā'ti syāmapotthake natthi. 6. Vipphandikaṃ -
sīmu1 machasaṃ. 7. Patiṭṭhāho - sīmu1 machasaṃ. 8. Ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti - sīmu.
11 - Ayathāvatasmiṃ yathāvatanti - sa. 9. Acchijjantepi - sīmu. 11.
[BJT Page 72] [\x 72/]
Maccheva appodake khīṇasote'ti - yathā macchā1 appodake parittodake udakapariyādāne2
kākehi vā kulalehi vā balākāhi3 vā yehi vā tehi paripātiyamānā ukkhipiyamānā khajjamānā
phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhanti, evamevaṃ pajā
mamāyitaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi phandanti, acchindantepi phandanti, acchinnepi
phandanti, mamāyitaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi phandanti, vipariṇamantepi
phandanti, vipariṇatepi phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti
sampavedhantīti maccheva appodake khīṇasote. '
Etampi4 disvā amamo careyyāti - etaṃ5 ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā mamattesūti - [PTS Page 051] [\q 51/] etampi disvā;
amamo careyyā'ti - 'mamattā'ti dve mamattā: taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca. Katamaṃ
taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādikataṃ4 odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ
taṇhāmamattaṃ.
Katamaṃ diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ6 diṭṭhisañeyājanaṃ gāho paṭiggāho7
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Taṇhāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ
paṭinissajitvā cakkhuṃ amamāyanto sotaṃ amamāyanto ghānaṃ amamāyanto jivhaṃ
amamāyanto kāyaṃ amamāyanto manaṃ amamāyanto rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe
dhamme kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ
senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ
kāmabhavaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ
nevasaññānāsaññābhavaṃ ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atītaṃ
anāgataṃ paccuppannaṃ diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme amamāyanto agaṇhanto
aparāmasanto anabhinivisanto careyya vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya
yāpeyyāti 'etampi6 disvā amamo careyya. '
Bhavesu āsattimakubbamāno'ti - 'bhavesū'ti kāmabhave rūpabhave arūpabhave; āsatti vuccati
taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā
ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī
saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo
sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ
loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo
visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,
dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo
taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamūlaṃ.
'Bhavesu āsattimakubbamānoti' - chandaṃ pemaṃ rāgaṃ khantiṃ akubbamāno ajanayamano
asañjanayamāno anibbattayamānoti 'bhavesu āsattimakubbamāno. '
Tenāha bhagavā:
"Mamāyite passatha phandamāne
Maccheva appodake khīṇasote,
Etampi6 disvā ammo careyya
Bhavesu āsattimakubbamāno"ti.
2 - 7
Ubhosu antesu vineyya chandaṃ
Phassaṃ pariññāya anānugiddho, 7
Yadattagarahī tadakubbamāno
Na lippati diṭṭhasutesu dhīro.
1. Maccho - sīmu11. 2. Pariyādānodake - sīmu1 3. Balākehi - syā. 4. Evampi - sīmu11. 5.
Evaṃ - sīmu. 11, 6. Evampi - sīmu. 1 7. Ananugiddho - sa.
[BJT Page 74] [\x 74/]
Ubhosu [PTS Page 052] [\q 52/] antesu vineyya chandanti - 'antā'ti dve antā: phasso
eko anto, phassasamudayo dutiyo anto. Atīto eko anto, anāgato dutiyo anto. Sukhā vedanā
eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto. Nāmaṃ eko anto, rūpaṃ dutiyo anto. Cha ajjhattikāni
āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto. Sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo
dutiyo anto. Chando'ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā
kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ
kāmacchandanīvaraṇaṃ. [A] ubhosu antesu vineyya chandanti - ubhosu antesu chandaṃ
vineyya paṭivineyya pajaheyya vinodeyya vyantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti 'ubhosu
antesu vineyya chandaṃ. '
Phassaṃ pariññāya anānugiddhoti - 'phasso'ti cakkhusamphasso sotasamphasso
ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso mano samphasso adhivacanasamphasso
paṭighasamphasso sukhavedanīyo samphasso dukkhavedanīyo samphasso
adukkhamasukhavedanīyo samphasso kusalo phasso akusalo phasso avyākato phasso
kāmāvacaro phasso rūpāvacaro phasso arūpāvacaro phasso suññato phasso animitto phasso
appaṇihito phasso lokiyo phasso lokuttaro phasso atīto phasso anāgato phasso
paccuppanno phasso, yo evarūpo phasso phusanā samaphusanā1 samphusitattaṃ, ayaṃ
vuccati phasso.
Phassaṃ pariññāyā'ti - phassaṃ tīhi pariññāhi parijānitvā ñātapariññāya tīraṇapariññāya
pahānapariññāya.
Katamā ñātapariññā? Phassaṃ jānāti: 'ayaṃ cakkhusamphasso, ayaṃ sotasamphasso, ayaṃ
ghānasamphasso, ayaṃ jivhāsamphasso, ayaṃ kāyasamphasso, ayaṃ manosamphasso, ayaṃ
adhivacanasamphasso, ayaṃ paṭighasamphasso, ayaṃ sukhavedanīyo phasso, ayaṃ
dukkhavedanīyo phasso, ayaṃ adukkhamasukhavedanīyo phasso, ayaṃ kusalo phasso, ayaṃ
akusalo phasso, ayaṃ avyākato phasso, ayaṃ kāmāvacaro phasso, ayaṃ rūpāvacaro phasso,
ayaṃ arūpāvacaro [PTS Page 053] [\q 53/] phasso, ayaṃ suññato phasso, ayaṃ animitto
phasso, ayaṃ appaṇihito phasso, ayaṃ lokiyo phasso, ayaṃ lokuttaro phasso, ayaṃ atīto
phasso, ayaṃ anāgato phasso, ayaṃ paccuppanno phasso'ti jānāti passati. Ayaṃ ñātapariññā.
1. Phussanaṃ, samphussanā - sa
[A] dhammasaṅgaṇi - nikkhepakaṇḍa.
[BJT Page 76] [\x 76/]
Katamā tīraṇapariññā? Evaṃ ñātaṃ katvā phassaṃ tīreti aniccato dukkhato rogato gaṇḍato
sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato
pabhaṅguto addhuvato attāṇato aleṇato (asaraṇato) asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato
anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato
saṃkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṃkilesikadhammato samudayato
atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti. Ayaṃ tīraṇapariññā.
Katamā pahānapariññā? Evaṃ tīretvā phasse chandarāgaṃ pajahati vinodeti vyantiṃ karoti
anabhāvaṃ gameti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: " yo bhikkhave phassesu chandarāgo, taṃ
pajahatha. Evaṃ so phasso pahīno bhavissati ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato1
āyatiṃ anuppādadhammo"ti. [A] ayaṃ pahānapariññā.
Phassaṃ pariññāyā'ti - phassaṃ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā; anānugiddho'ti - gedho
vuccati taṇhā " yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā
mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī
sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ
vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā
gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā
jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā,
adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā
bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā
gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ
āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā
vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ
māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ. "[B] yasseso gedho pahīṇo samucchinno vūpasanto paṭippassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati agiddho. So rūpe agiddho sadde agiddho
gandhe agiddho rase agiddho phoṭṭhabbe agiddho kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ
sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā [PTS Page
054] [\q 54/] rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave
asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave
atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agathito
amucchito anajjhāpanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho*
pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo*
pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena
attanā viharatīti phassaṃ pariññāya anānugiddho.
1. Anabhāvakato - sīmu1
[A] ayaṃ suttappadeso peyyālamukhena khandhasaṃyuttato gahito'ti maññāma.
[B.] Dhammasaṅgani - nikkhepakaṇḍa, khuddakavatthu vibhaṅga.
* Pupphalakkhaṇantarito bhāgo sīmu. 1. Potthake na dissati.
[BJT Page 78] [\x 78/]
Yadattagarahī tadakubbamāno'ti - 'yadā'ti1 ya1; attagarahīti - dvīhi kāraṇehi attānaṃ
garahati: katattā ca akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati? 'Kataṃ me
kāyaduccaritaṃ, akataṃ me kāyasucarita'nti attānaṃ garahati. 'Kataṃ me vacīduccaritaṃ,
akataṃ me vacīsucarita'nti attānaṃ garahati. 'Kataṃ me manoduccaritaṃ, akataṃ me
manosucarita'nti attānaṃ garahati. 'Kataṃ me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī'ti
attānaṃ garahati. 'Kataṃ me adinnādānaṃ, akatā me adinnādānā veramaṇī'ti attānaṃ
garahati. 'Kato me kāmesu micchācāro, akatā kāmesu micchācārā veramaṇī'ti attānaṃ
garahati. 'Kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaṇī'ti attānaṃ garahati. ' Katā me
pisunā vācā, akatā me pisunāya vācāya2 veramaṇī'ti (attānaṃ) garahati. 'Katā me pharusā
vācā, akatā me pharusāya vācāya 3 veramaṇī'ti attānaṃ garahati. 'Kato me samphappalāpo,
akatā me samphappalāpā veramaṇī'ti attānaṃ garahati. 'Katā me abhijjhā, akatā me
anabhijjhā'ti4 attānaṃ garahati. 'Kato me vyāpādo, akato me avyāpādo'ti5 attānaṃ garahati.
'Katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī'ti6 attānaṃ garahati. Evaṃ katattā ca akatattā
ca attānaṃ garahati. Athavā sīlesu'mhi na paripūrakārīti attānaṃ garahati. Indriyesu'mhi
[PTS Page 055] [\q 55/] aguttadvāroti attānaṃ garahati. Bhojane'mhi amattaññūti
attānaṃ garahati. Jāgariyaṃ ananuyuttomhīti attānaṃ garahati. Satisampajaññena
asamannāgatoti attānaṃ garahati. Abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānāti attānaṃ garahati.
Abhāvitā me cattāro sammappadhānāti attānaṃ garahati. Abhāvitā me cattāro iddhipādāti
attānaṃ garahati. Abhāvitāni me pañcindriyānīti attānaṃ garahati. Abhāvitāni me pañca
balānīti attānaṃ garahati. Abhāvitā me satta bojjhaṅgāti attānaṃ garahati. Abhāvito me ariyo
aṭṭhaṅgiko maggoti attānaṃ garahati. Dukkhaṃ me apariññātanti attānaṃ garahati.
Samudayo me appahīnoti attānaṃ garahati. Maggo me abhāvitoti attānaṃ garahati. Nirodho
me asacchikatoti attānaṃ garahati. Evaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati. Evaṃ
attagarahikaṃ kammaṃ akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno
anabhinibbattayamānoti 'yadattagarahī tadakubbamāno. '
Na lippati diṭṭhasutesu dhīroti - 'lepo'ti dve lepā: taṇhā lepo ca diṭṭhilepo ca - pe -
Ayaṃ diṭṭhilepo dhīroti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dhīro
taṇhālepaṃ pahāya diṭṭhilepaṃ paṭinissajitvā diṭṭhena lippati sute na lippati mute na
lippati viññāte na lippati na saṃlippati7 na upalippati. Alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto
nissaṭo8 vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti 'na lippati diṭṭhasutesu
dhīro'ti.
1. Yadanti - sīmu11. 2. Pisuṇā vācā - sīmu. 1. 3. Pharusavācā - sīmu1. 4. Abhijjhā
veramaṇīti - sīmu1. 5. Vyāpādā veramaṇīti. 1 6. Micchādiṭṭhi veramaṇīti - 1 7. Palippati
- sīmu, 11. 8. Nissato - sa.
[BJT Page 80] [\x 80/]
Tenāha bhagavā:
"Ubhosu antesu vineyya chandaṃ
Phassaṃ pariññāya anānugiddho
Yadattagarahī tadakubbamāno
Na lippati diṭṭhasutesu dhīro"ti.
2 - 8
Saññaṃ [PTS Page 056] [\q 56/] pariññā vitareyya oghaṃ
Pariggahesu muni nopalitto,
Abbūḷhasallo caramappamatto
Nāsiṃsati lokamimaṃ paraṃ ca.
Saññaṃ pariññā vitareyya oghanti - 'saññā'ti kāmasaññā vyāpādasaññā vihiṃsāsaññā
nekkhammasaññā avyāpādasaññā avihiṃsāsaññā rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā
rasasaññā phoṭṭhabbasaññā dhammasaññā, yā evarūpā saññā saṃjānanā saṃjānitattaṃ, ayaṃ
vuccati saññā. Saññaṃ pariññāti - saññaṃ tīhi pariññāhi parijānitvā ñātapariññāya
tīraṇapariññāya pahānapariññāya. Katamā ñātapariññā? Saññaṃ jānāti 'ayaṃ kāmasaññā
ayaṃ vyāpādasaññā ayaṃ vihiṃsāsaññā ayaṃ nekkhammasaññā ayaṃ avyāpādasaññā ayaṃ
avihiṃsāsaññā ayaṃ rūpasaññā ayaṃ saddasaññā ayaṃ gandhasaññā ayaṃ rasasaññā ayaṃ
phoṭṭhabbasaññā ayaṃ dhammasaññā'ti jānāti passati. Ayaṃ ñātapariññā.
Katamā tīraṇapariññā? Evaṃ ñātaṃ katvā saññaṃ tīreti aniccato dukkhato rogato gaṇḍato
sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato
pabhaṅguto addhuvato attāṇato aleṇato (asaraṇato) asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato
anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato
saṃkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṃkilesikadhammato samudayato
atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti. Ayaṃ tīraṇapariññā.
Katamā pahāṇapariññā? Evaṃ ñātaṃ katvā evaṃ tīrayitvā saññāya chandarāgaṃ pajahati
vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vuttampi hetaṃ bhagavatā: " yo bhikkhave
saññāya chandarāgo, taṃ pajahatha. Evaṃ sā saññā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā
tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā2 āyatiṃ anuppādadhammā"ti[a.] Ayaṃ pahānapariññā.
'Saññaṃ pariññā'ti saññaṃ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā; vitareyya [PTS Page 057] [\q
57/] oghanti kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyya uttareyya patareyya
samatikkameyya vītivatteyyāti ' saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ. '
Pariggahesu muni nopalittoti - 'pariggahā'ti dve pariggahā: taṇhāpariggaho ca
diṭṭhipariggaho ca - pe -
Ayaṃ diṭṭhipariggaho. Munīti - monaṃ3 vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā - pe - amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi, [b] tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
1. Phalato - sīmu1, 2. Anabhāvakatā - sīmu1. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ, anabhāvagatā -
syā - sīmu. 11 [A] khandhasaṃyutta - bhāravagga. 3. Monā - sīmu1
[B] dhammasaṅgaṇī - cittuppādakaṇḍa. 1.
[BJT Page 82] [\x 82/]
Tīṇi moneyyāti: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?
Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ
kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,
pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,
kāyasaṃkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyya1.
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ1 vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,
vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā
vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ
vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,
tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā
manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ
manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ [PTS
P age 058.] Idaṃ manomoneyyaṃ.
1. "Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. [A]
2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka"nti. [B]
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munino: 2 agāramunino anagāramunino
sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te
agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te
pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino.
Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā
arahanto sammāsambuddhā.
3. " Na monena3 muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccati. "[C.]
1. Catubbidhā - sīmu1 2. Munayo - syā 3. Moneyyena - sa.
[A] tikaṅguttara - āpāyikavagga. [B] itivuttaka - dutiyavagga. [C] dhammapada -
dhammaṭṭhavagga.
[BJT Page 84] [\x 84/]
5. "Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī"ti [a]
Lepāti - dve lepā: taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca - pe -
Muni taṇhālepaṃ pahāya diṭṭhilepaṃ paṭinissajitvā pariggahesu [PTS Page 059] [\q 59/]
na lippati na saṃlippati1 na upalippati alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo2
vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti 'pariggahesu muni nopalitto.
Abbūḷhasallo caramappamattoti - 'salla'nti satta sallāni: rāgasallaṃ dosasallaṃ mohasallaṃ
mānasallaṃ diṭṭhisallaṃ sokasallaṃ duccaritasallaṃ3. Yassete sallā pahīnā samucchinnā
vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati abbūḷhasallo
abbūhitasallo4 uddhatasallo samuddhatasallo uppāṭitasallo samuppāṭitasallo cattasallo
vantasallo muttasallo pahīnasallo paṭinissaṭṭhasallo nicchāto nibbuto sītibhūto
sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatīti 'abbūḷhasallo. ' Caranti - caranto
viharanto irīyanto vattanto pālento yapento yāpento. Appamattoti sakkaccakārī sātaccakārī
aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha
tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo
kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ
vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyyaṃ yo tattha chando ca vāyāmo ca
ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ
anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā paññākkhandhaṃ [PTS
Page 060] [\q 60/] paripūreyyaṃ paripūraṃ vā vimuttikkhandhaṃ tattha tattha paññāya
anugaṇheyyaṃ yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca
sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu.
'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā vimuttiñānadassanakkhandhaṃ tattha tattha paññāya
anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca
sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu.
'Kathāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ
vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyyanti' yo tattha chando ca
vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ
adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti 'abbuḷhasallo caramappamatto. '
1. Palippati - sīmu11
2. Nitthaṭṭho - syā. Nissato - sa. 3. Kathaṃkathāsallaṃ - syā 4. Pahatasallo - syā
[A] suttanipāta - sahiyasutta.
[BJT Page 86] [\x 86/]
Nāsiṃsatī lokamimaṃ paraṃ cāti - imaṃ lokaṃ nāsiṃsati sakattabhāvaṃ, paraṃ lokaṃ nāsiṃsati
parattabhāvaṃ, imaṃ lokaṃ nāsiṃsati sakarūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ, paraṃ lokaṃ
nāsiṃsati pararūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ, imaṃ lokaṃ nāsiṃsati cha ajjhattikāni
āyatanāni, paraṃ lokaṃ nāsiṃsati cha bāhirāni āyatanāni, imaṃ lokaṃ nāsiṃsati manussalokaṃ,
paraṃ lokaṃ nāsiṃsati devalokaṃ, imaṃ lokaṃ nāsiṃsati kāmadhātu, paraṃ lokaṃ nāsiṃsati
rūpadhātuṃ arūpadhātu, imaṃ lokaṃ nāsiṃsati kāmadhātu rūpadhātu, paraṃ lokaṃ nāsiṃsati
arūpadhātuṃ, punagatiṃ vā uppattiṃ vā paṭisandhiṃ vā bhavaṃ vā saṃsāraṃ vā vaṭṭaṃ vā
nāsiṃsati na icchati na sādiyati na pattheti na piheti nābhijappatīti 'nāsiṃsatī lokamimaṃ
paraṃ cā'ti.
Tenāha bhagavā:
" Saññaṃ [PTS Page 061] [\q 61/] pariññā vitareyya oghaṃ
Pariggahesu muni nopalitto,
Abbūḷhasallo caramappamatto
Nāsiṃsatī lokamimaṃ paraṃ cā"ti.
Guhaṭṭhakasuttaniddeso dutiyo.
3.
Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso.
Atha duṭṭhaṭṭhakasuttaniddesaṃ vakkhati:
[PTS Page 062] [\q 62/]
3 - 1
Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke
Athopi ve1 saccamanā vadanti,
Vādaṃ ca jātaṃ muni no upeti
Tasmā munī natthi khīlo kuhiñci.
Vadanti ve duṭṭhamanāpi eketi - eke titthiyā duṭṭhamanā paduṭṭhamanā viruddhamanā2
paṭiviruddhamanā āhatamanā paccāhatamanā āghātitamanā3 paccāghātitamanā vadanti
upavadanti bhagavantaṃ ca bhikkhusaṅghaṃ ca abhūtenāti 'vadanti ve duṭṭhamanāpi eke.
'
Athopi ve4 saccamanā vadantīti - ye tesaṃ titthiyānaṃ saddahantā okappentā adhimuccantā
saccamanā saccasaññino bhūtamanā bhūtasaññino tathamanā tathasaññino yāthāvamanā
yāthāvasaññino5 aviparītamanā aviparītasaññino vadanti upavadanti bhagavantañca
bhikkhusaṅghaṃ ca abhūtenāti 'athopi ve1 saccamanā vadanti. '
1. Aññepi te - sīmu11. 2. Viduṭṭhamanā - katthaci. 3. Aghāṭitamanā - syā. 4. Athopi te -
sīmu. 11 5. Yathāvamanā yathāvasaññino - sa.
[BJT Page 88] [\x 88/]
Vādaṃ ca jātaṃ muni no upetīti - so vādo jāto hoti sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto,
paratoghoso akkoso upavādo bhagavato ca bhikkhusaṅghassa ca abhūtenāti 'vādaṃ ca jātaṃ.
' Muni no upetīti - 'munī'ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena [PTS Page 063] [\q 63/] samannāgato muni
monappatto - pe - saṅgajālamaticca so muni. Yo vādaṃ upeti, so dvīhi kāraṇehi vādaṃ
upeti: kārako kārakatāya vādaṃ upeti athavā vuccamāno upavadiyamāno kuppati vyāpajjati
patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti akārakomhīti. Yo vādaṃ upeti, so
imehi dvīhi kāraṇehi vādaṃ upeti. Muni dvīhi kāraṇehi vādaṃ na upeti: akārako muni
akārakatāya vādaṃ na upeti. Athavā vuccamāno upavadiyamāno na kuppati na vyāpajjati na
patitthīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti akārakomhīti. Muni imehi dvīhi
kāraṇehi vādaṃ na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati na abhinivisatīti '
vādañca jātaṃ muni no upeti. '
Tasmā munī natthi khīlo kuhiñcīti - 'tasmā'ti tasmā ta1 kāraṇā taṃhetu tappaccayā
tannidānā1 munino āhatacittatā2 khilajātatāpi natthi, pañcapi cete khīlā natthi. Tayopi khīlā
natthi: rāgakhīlo dosakhīlo mohakhīlo natthi na saṃvijjati nūpalabbhati pahīno
samucchinno vūpasanto paṭippassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. Kuhiñcīti -
kuhiñci kimhici katthaci, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti 'tasmā munī natthi
khilo kuhiñcī'ti.
Tenāha bhagavā:
"Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke
Athopi ve3 saccamanā vadanti,
Vādaṃ ca jātaṃ muni no upeti
Tasmā munī natthi khīlo kuhiñcī"ti.
3 - 2
Sakaṃ hi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya
Chandānunīto ruciyā niviṭṭho,
Sayaṃ samattāni pakubbamāno
Yathā hi jāneyya tathā vadeyya.
1. Taṃ nidānaṃ - sīmu1 2. Āhatakacittatā - sīmu1, 3. Aññepi te - sīmu11.
[BJT Page 90] [\x 90/]
Sakaṃ [PTS Page 064] [\q 64/] hi diṭṭhiṃ kathamaccayeyyāti - ye te1 titthiyā sundariṃ
paribbājikaṃ hantvā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ avaṇṇaṃ pakāsayitvā evaṃ etaṃ lābhaṃ
yasaṃ sakkāraṃ sammānaṃ paccāharissāmā'ti te evaṃdiṭṭhikā evaṃkhantikā evaṃrucikā
evaṃladdhikā evaṃajjhāsayā evamadhippāyā, te nāsakkhiṃsu sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ
sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ atikkamituṃ. Atha kho sveva
ayaso te paccāgatoti. Evampi sakaṃ diṭṭhiṃ kathamaccayeyya. Athavā 'sassato loko idameva
saccaṃ moghamañña'nti yo so evaṃvādo so sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ
laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ kathaṃ accayeyya atikkameyya samatikkameyya
vītivatteyya? Taṃ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā
abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi ' sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya. ' Athavā
'asassato loko, antavā2 loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ
sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na hoti ca
tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ
moghamañña'nti yo so evaṃvādo, so sakaṃ diṭṭhi sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ
sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ kathaṃ accayeyya atikkameyya samatikkameyya
vītivatteyya; taṃ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā
abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi ' sakaṃ hi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya. '
Chandānunīto ruciyā niviṭṭhoti - 'chandānunīto'ti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya
ruciyā sakāya laddhiyā yāyati nīyati vuyhati saṃharīyati, yathā hatthiyānena vā assayānena
[PTS Page 065] [\q 65/] vā goyānena vā meṇḍakayānena vā oṭṭhayānena vā yāyati
niyyati vuyhati saṃharīyati, evamevaṃ sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā
sakāya laddhiyā yāyati niyyati vuyhati saṃharīyatīti chandānunīto; ruciyā niviṭṭhoti sakāya
diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā niviṭṭho patiṭṭhito allīno upāgato
ajjhosito adhimuttoti 'chandānunīto ruciyā niviṭṭho'.
1. Yante - sīmu1 2. Anattavā - sīmu1.
[BJT Page 92] [\x 92/]
Sayaṃ samattāni pakubbamānoti - sayaṃ samattaṃ karoti, paripuṇṇaṃ karoti, anomaṃ
karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti; 'ayaṃ satthā
sabbaññū'ti sayaṃ samattaṃ karoti, paripuṇṇaṃ karoti, anomaṃ karoti; aggaṃ seṭṭhaṃ
viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti; 'ayaṃ dhammo svākkhāto, ayaṃ gaṇo
supaṭipanno, ayaṃ diṭṭhi bhaddikā, ayaṃ paṭipadā supaññattā, ayaṃ maggā niyyāṇiko'ti
sayaṃ samattaṃ karoti, paripuṇṇaṃ karoti, anomaṃ karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ
pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbattetīti 'sayaṃ
samattāni pakubbamāno. '
Yathā hi jāneyya tathā vadeyyāti - yathā jāneyya tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpeyya
vohareyya. ' Sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña'nti yathā jāneyya, tathā vadeyya
katheyya bhaṇeyya dīpeyya vohareyya. 'Asassato loko idameva saccaṃ, moghamañña'nti
yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpeyya vohareyya. Neva hoti na na hoti
tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti yathā jāneyya, tathā vadeyya
katheyya bhaṇeyya dīpeyya vohareyyāti yathā hi jāneyya tathā vadeyya.
Tenāha bhagavā:
"Sakaṃ [PTS Page 066] [\q 66/] hi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya
Chandānunīto ruciyā niviṭṭho,
Sayaṃ samattāni pakubbamāno
Yathā hi jāneyya tathā vadeyyā"ti.
3 - 3
Yo attano sīlavatāni jantu
Anānupuṭṭhova paresaṃ1 pāvā2
Anariyadhammaṃ kusalā tamāhu
Yo ātumānaṃ sayameva pāvā.
Yo attano sīlavatāni jantūti - 'yo'ti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāppakāro yaṃ
ṭhānaṃ patto yaṃdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā
gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā; sīlabbatānīti atthi sīlaṃ ceva vataṃ ca, atthi
vataṃ na sīlaṃ. Katamaṃ sīlaṃ ceva vataṃ ca? Idha bhikkhu sīlavā hoti
pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī
samādāya sikkhati sikkhāpadesu, yo tattha saññamo saṃvaro anatikkamo, idaṃ sīlaṃ. Yaṃ
samādānaṃ, taṃ vataṃ. Saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, samādānaṭṭhena vataṃ. Idaṃ vuccati sīlaṃ ceva
vataṃ ca. Katamaṃ vataṃ na sīlaṃ? Aṭṭha dhutaṅgāni: āraññikaṅgaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ
paṃsukūlikaṅgaṃ tecīvarikaṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ
yathāsanthatikaṅgaṃ, idaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ. Viriyasamādānampi vuccati vataṃ na
sīlaṃ. " Kāmaṃ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu sarīre upasussatu maṃsalohitaṃ, yaṃ
taṃ purisabalena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na [PTS Page 067] [\q 67/]
taṃ apāpuṇitvā viriyassa santhānaṃ bhavissatī"ti cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ
viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ.
1. Parassa - su. 2. Pāvada - sa.
[BJT Page 94] [\x 94/]
1. " Nāsissaṃ na pivissāmi vihārato na nikkhame,
Napi passaṃ nipātessaṃ1 taṇhāsalle anūhate"ti[a]
Cittaṃ paggaṇhāti padahati, evarūpampi viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ. " Na
tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi, yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī"ti
cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ. 'Na tāvāhaṃ
imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi, caṅkamā orohissāmi, vihārā nikkhamissāmi, aḍḍhayogā
nikkhamissāmi, pāsādā nikkhamissāmi, hammiyā nikkhamissāmi, guhāya nikkhamissāmi,
leṇā nikkhamissāmi, kuṭiyā nikkhamissāmi, kūṭāgārā nikkhamissāmi, aṭṭā2 nikkhamissāmi,
māḷā nikkhamissāmi, uddaṇḍā3 nikkhamissāmi, upaṭṭhānasālāya nikkhamissāmi,
maṇḍapā nikkhamissāmi, rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ
vimuccissatī'ti cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na
sīlaṃ. 'Imasmiṃ yeva pubbaṇhasamayaṃ ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi
adhigacchissāmi phassayissāmi4 sacchikarissāmī'ti cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ
viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ, 'imasmiṃyeva majjhantikasamayaṃ ariyadhammaṃ
āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi4 sacchikarissāmī'ti cittaṃ
paggaṇhāti padahati. Sāyanhasamayaṃ - purebhattaṃ pacchābhattaṃ - purimaṃ yāmaṃ -
majjhimaṃ yāmaṃ - pacchimaṃ yāmaṃ - kāle - juṇhe vasse - hemante - gimhe - purime
vayokhandhe - majjhime vayokhandhe - pacchime vayokhandhe ariyadhammaṃ āharissāmi
[PTS Page 068] [\q 68/] samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi
sacchikarissāmī'ti cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi viriyaṃ samādānaṃ vuccati vataṃ
na sīlaṃ. Jantūti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu5 jantu indagu hindagu manujoti
'yo attano sīlavatāni jantu. '
Anānupuṭṭho va paresaṃ pāvāti - 'paresa'nti paresaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ
suddānaṃ gahaṭṭhānaṃ pabbajitānaṃ devānaṃ manussānaṃ; anānupuṭṭhoti apuṭṭho
apucchito ayācito anajjhesito apasādito; pāvāti attano sīlaṃ vā vataṃ vā sīlabbataṃ vā
pāvadati: ahamasmi sīlasampannoti vā vatasampannoti vā sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā
gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena6 vā
kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā
aññataraññatarena vā vatthunā, uccākulā pabbajitoti vā mahākulā pabbajitoti vā
mahābhogakulā pabbajitoti vā uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī
sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, vinayadharoti vā
dhammakathikoti vā āraññikoti vā rukkhamūlikoti vā piṇḍapātikoti vā paṃsukūlikoti vā
tecīvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthatikoti
vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā dutiyassa jhānassa lābhīti vā tatiyassa jhānassa lābhīti
vā catutthassa jhānassa lābhīti vā ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā pāvadati katheti bhaṇati dīpayati voharatīti
'anānupuṭṭhova paresaṃ pāvā'.
1. Napi passaṃ na nipātessaṃ - sīmu1. 2. Aḍḍhā - machasaṃ 3. Kuḍḍhā - sīmu1, 4.
Phusayissāmi - syā. 5. Jatu - mu11. Jātu - syā machasaṃ
[A] theragāthāpāḷi - paccayattheragāthā - 312. Muditattheragāthā - 4112.
6. Ajjhānena - sīmu. 1.
[BJT Page 96] [\x 96/]
Anariyadhammaṃ [PTS Page 069] [\q 69/] kusalā tamāhūti - ' kusalā'ti ye te
khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā
sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā
maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā; te kusalā evamāhaṃsu: anariyānaṃ eso dhammo,
neso dhammo ariyānaṃ, bālānaṃ eso dhammo, neso dhammo paṇḍitānaṃ, asappurisānaṃ
eso dhammo, neso dhammo sappurisānanti evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ
dīpayanti evaṃ voharantīti - anariyadhammaṃ kusalā tamāhu.
Yo ātumānaṃ sayameva pāvāti - 'ātumā' vuccati attā. Sayameva pāvāti sayameva attānaṃ1
pāvadati: ahamasmi sīlasampannoti vā vatasampannoti vā sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā
gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā sippāyatanena
vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccākulā
pabbajitoti vā mahākulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uḷārabhogakulā
pabbajitoti vā, ñāto yasassī sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhīmhi
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā
vinayadharoti vā dhammakathikoti vā āraññikoti vā piṇḍapātikoti vā pa1sukulikoti vā
tecīvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthikoti
vā paṭhamassa jhānassa lābhīti vā dutiyassa jhānassa lābhīti vā tatiyassa jhānassa lābhīti vā
catutthassa jhānassa lābhīti vā ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā [PTS Page
070] [\q 70/] nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā pāvadati katheti bhaṇati
dīpayati voharatīti yo ātumānaṃ sayameva pāvāti.
Tenāha bhagavā:
"Yo attano sīlavatāni jantu
Anānupuṭṭhova paresaṃ pāvā,
Anariyadhammaṃ kusalā tamāhu
Yo ātumānaṃ sayameva pāvā"ti.
3 - 4
Santo ca bhikkhu abhinibbutatto
Itihanti2 sīlesu akatthamāno,
Tamariyadhammaṃ kusalā vadanti
Yassussadā natthi kuhiñci loke.
Santo ca bhikkhu abhinibbutattoti - 'santo'ti rāgassa samitattā santo, dosassa samitattā santo,
mohassa samitattā santo, kodhassa, upanāhassa, makkhassa, palāsassa, issāya,
macchariyassa, māyāya, sāṭheyyassa, thambhassa, sārambhassa, mānassa, atimānassa,
madassa, pamādassa, sabbakilesānaṃ, sabbaduccaritānaṃ, sabbasantāpānaṃ,
sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā
paṭippassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti - santo; bhikkhūti
sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti,
sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno
bhinno hoti, bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā3
dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.
1. Attaṃ - sa 2. Idahanti - sīmu1 1. Saddarā - sa
[BJT Page 98] [\x 98/]
1. "Pajjena [PTS Page 071] [\q 71/] katena attanā (sabhiyāti bhagavā)
Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho
Vibhavaṃ bhavaṃ ca vippahāya
Vusitavā khīṇapunabbhavo1 sa bhikkhū"ti - [a]
Santo ca bhikkhu.
Abhinibbutattoti - rāgassa nibbāpitattā abhinibbutatto; mohassa nibbāpitattā abhinibbutatto;
kodhassa, upanāhassa, makkhassa, palāsassa, issāya, macchariyassa, māyāya, sāṭheyyassa,
thambhassa, sārambhassa, mānassa, atimānassa, madassa, pamādassa, sabbakilesānaṃ,
sabbaduccaritānaṃ, sabbadarathānaṃ, sabbapariḷāhānaṃ, sabbasantāpānaṃ,
sabbākusalābhisaṅkārānaṃ nibbāpitattā abhinibbutattoti 'santo ca bhikkhu abhinibbutatto. '
Itihanti2 sīlesu akatthamānoti - 'itiha'nti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri.
Akkharasamavāyo vyañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ3 itihanti. Sīlesu akatthamānoti
idhekacco katthī hoti vikatthī4; so katthati 'ahamasmi sīlasampanno'ti vā 'vatasampanno'ti
vā 'sīlabbatasampanno'ti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā
dhanena vā ajjhenena6 vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā
paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccākulā pabbajitoti vā mahākulā
pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī
sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, vinayadharoti vā
dhammakathikoti vā āraññikoti vā rukkhamūlikoti vā piṇḍapātikoti vā paṃsukūlikoti vā
tecīvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthatikoti
vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā dutiyassa jhānassa lābhīti vā tatiyassa jhānassa lābhīti
vā catutthassa jhānassa lābhīti vā ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā katthati vikatthati, evaṃ na katthati na
vikatthati, katthanā ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto
vimariyādīkatena cetasā viharatīti 'itihanti sīlesu akatthamāno'
Tamariyadhammaṃ kusalā vadantīti - 'kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā
āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā [PTS Page 072] [\q 72/]
sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā
maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evaṃ vadanti: 'ariyānaṃ eso dhammo;
neso dhammo anariyānaṃ. Paṇḍitānaṃ eso dhammo; neso dhammo bālānaṃ. Sappurisānaṃ
eso dhammo; neso dhammo asappurisānanti evaṃ vadanti, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti,
evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantīti 'tamariyadhammaṃ kusalā vadanti. '
1. Khīṇā punabbhavo - sīmu1. 2. Idahaṃ - pu 3. Padānupubbatānāmetaṃ - sīmu1 4.
Katthiko hoti vikatthiko - sīmu. 11. [A] suttanipāta - sabhiyasutta.
[BJT Page 100] [\x 100/]
Yassussadā natthi kuhiñci loketi - 'yassā'ti arahato khīṇāsavassa; ussadāti sattussadā:
rāgussado dosussado mohussado mānussado diṭṭhussado kilesussado kammussado.
Tassime ussadā natthi na saṃvijjanti nūpalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā; kuhiñcīti - kuhiñci kimhici katthaci
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā; loketi - apāyaloke manussaloke devaloke
khandhaloke āyatanaloketi 'yassussadā natthi kuhiñci loke'ti.
Tenāha bhagavā:
"Santo ca bhikkhu abhinibbutatto
Itihanti sīlesu akatthamāno,
Tamariyadhammaṃ kusalā vadanti
Yassussadā natthi kuhiñci loke"ti.
3 - 5
Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā
Purekkhatā santi avevadātā, 1
Yadattanī passati ānisaṃsaṃ
Tannissito kuppapaṭiccasantiṃ2.
Pakappitā saṅkhatā yassa dhammāti - 'pakappanā'ti dve pakappanā: taṇhāpakappanā ca
diṭṭhipakappanā ca - pe -
Ayaṃ taṇhāpakappanā - pe -
Ayaṃ diṭṭhipakappanā, imā dve pakappanā. Saṅkhatāti - saṅkhatā visaṅkhatā abhisaṅkhatā
[PTS Page 073] [\q 73/] saṇṭhāpitā'ti pi saṅkhatā, atha vā aniccā saṅkhatā
paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti pi
saṅkhatā; yassāti - diṭṭhigatikassa; dhammā vuccanti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatānīti 'pakappitā
saṅkhatā yassa dhammā. '
Purekkhatā santi avevadātāti - 'purekkhatā'3 ti dve purekkhārā: taṇhāpurekkhāro ca
diṭṭhipurekkhāro ca - pe -
Ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tassa taṇhāpurekkhāro appahīno diṭṭhipurekkhāro
appaṭinissaṭṭho. Tassa taṇhāpurekkhārassa appahīnattā diṭṭhipurekkhārassa
appaṭinissaṭṭhattā so taṇhaṃ vā diṭṭhiṃ vā purato katvā carati, taṇhādhajo taṇhāketu
taṇhādhipateyyo, diṭṭhidhajo diṭṭhiketu diṭṭhādhipateyyo, taṇhāya vā diṭṭhiyā vā
parivārito caratīti purekkhatā; santīti santi saṃvijjanti atthi upalabbhanti; avevadātāti
avevadātā avodātā aparisuddhā saṃkiliṭṭhā saṃkilesikāti 'purekkhatā santi avevadātā. '
1. Avivadātā - su. [PTS] 2. Santi - sīmu1, 3. Purekkhārā - katthaci.
[BJT Page 102] [\x 102/]
Yadattani passati ānisaṃsanti ' yadattanī'ti yaṃ attani; attā vuccati diṭṭhigataṃ. Attano
diṭṭhiyā dve ānisaṃse passati: diṭṭhadhammikañca ānisaṃsaṃ samparāyikañca ānisaṃsaṃ.
Katamo diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso? Yaṃdiṭṭhiko satthā hoti, taṃdiṭṭhikā sāvakā
honti. Taṃdiṭṭhikaṃ satthāraṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti apacitiṃ
karonti labhati ca tato nidānaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ.
Ayaṃ diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso. Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ
diṭṭhi alaṃ nāgattāya vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā
mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā, ayaṃ diṭṭhi alaṃ [PTS Page 074]
[\q 74/] suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā muttiyā vimuttiyā parimuttiyā, imāya
diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti; imāya diṭṭhiyā
sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmīti āyatiṃ
phalapāṭikaṅkhī hoti. Ayaṃ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso. Attano diṭṭhiyā ime dve
ānisaṃse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti 'yadattani passati ānisaṃsaṃ'.
Taṃnissito kuppapaṭiccasantinti - tisso santiyo: accantasanti tadaṅgasanti sammutisanti. 1
Katamā accantasanti? Accantasanti vuccati amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ayaṃ accantasanti. Katamā
tadaṅgasanti? Paṭhamajjhānaṃ samāpannassa nīvaraṇā santā honti, dutiyajjhānaṃ
samāpannassa vitakkavicārā santā honti, tatiyajjhānaṃ samāpannassa pīti santā hoti,
catutthajjhānaṃ samāpannassa sukhadukkhā santā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa
rūpasaññā paṭighasaññā nānattasaññā santā honti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa
ākāsānañcāyatanasaññā santā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā
santā hoti nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā santā hoti, ayaṃ
tadaṅgasanti. Katamā sammutisanti? Sammutisanti2 vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, (imā)
diṭṭhisantiyo. Api ca sammutisanti imasmiṃ atthe adhippetā santīti. Taṃ [PTS Page 075] [\q
75/] nissito kuppapaṭiccasantinti kuppasantiṃ pakuppasantiṃ eritasantiṃ3 sameritasantiṃ
calitasantiṃ ghaṭṭitasantiṃ kappitasantiṃ pakappitasantiṃ aniccaṃ saṅkhataṃ4
paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ,
santiṃ nissito assito allīno upagato ajjhosito adhimuttoti tannissito kuppapaṭiccasantiṃ'.
1. Sammatisanti - syā 2 sammutisantiyo - sīmu. 11 3. Paritasanti - sa. 4. Asaṅkhataṃ - sīmu.
1.
[BJT Page 104] [\x 104/]
Tenāha bhagavā:
"Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā
Purekkhatā santi avevadātā,
Yadattanī passati ānisaṃsaṃ
Tannissito kuppapaṭiccasanti" nti.
3 - 6
Diṭṭhinivesā na hi svātivattā1
Dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
Tasmā naro tesu nivesanesu
Nirassati2 ādiyaticca3 dhammaṃ.
Diṭṭhinivesā na hi svātivattāti - 'diṭṭhinivesā'ti 'sassato loko, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti abhinivesaparāmāso diṭṭhinivesanaṃ. 'Asassato loko, antavā loko, anantavā
loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na
hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na
hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti abhinivesaparāmāso
diṭṭhinivesananti diṭṭhinivesā; na hi svātivattāti - diṭṭhinivesā na hi svātivattā, 1 [PTS Page
076] [\q 76/] durativattā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbītivattāti
'diṭṭhinivesā na hi svātivattā. '
Dhammesu niccheyya samuggahītanti - 'dhammesū'ti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatesu; niccheyyāti
nicchinitvā vinicchinitvā4 vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā; samuggahītanti nivesanesu odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho
uccayaggāho samuccayaggāho, idaṃ saccaṃ tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yathāsabhāvaṃ5
aviparītaṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttanti - dhammesu
niccheyya samuggahītaṃ.
Tasmā naro tesu nivesanesūti - 'tasmā'ti - tasmā taṃkāraṇā taṃhetutappaccayā tannidānā;
naroti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu6 jantu indagu hindagu manujo; tesu
nivesanesūti - tesu diṭṭhinivesanesūti 'tasmā naro tesu nivesanesu. '
1. Samātivattā - sīmu1. Machasaṃ. Sa. 2. Nidassati - syā. [PTS] 3. Ādiyati ca. [PTS] 4.
Nicinitvā vicchinitvā 'ti pi pāṭho. 5. Yathāvaṃ - sa. 6. Jatu - sīmu. 11. Jātu - syā.
[BJT Page 106] [\x 106/]
Nirassati1 ādiyaticca2 dhammanti - ' nirassatī'ti dvīhi kāraṇehi nirassati: paravicchindanāya
vā nirassati, anabhisambhuṇanto vā nirassati. Kathaṃ paravicchindanāya vā nirassati? Paro
vicchindeti, so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na supaṭipanno, diṭṭhi na
bhaddikā paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha3 suddhi vā visuddhi vā
parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā
parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā
chattakā4 parittāti evaṃ paro vicchindeti. Evaṃ vicchindiyamāno satthāraṃ nirassati,
dhammakkhānaṃ [PTS Page 077] [\q 77/] nirassati, gaṇaṃ nirassati, diṭṭhiṃ nirassati,
paṭipadaṃ nirassati, dhammakkhānaṃ nirassati, gaṇaṃ nirassati, diṭṭhiṃ nirassati, paṭipadaṃ
nirassati, maggaṃ nirassati, evaṃ paravicchindanāya nirassati. Kathaṃ anabhisambhūṇanto
nirassati? Sīlaṃ anabhisambhūṇanto sīlaṃ nirassati, vataṃ anabhisambhūṇanto vataṃ
nirassati, sīlabbataṃ anabhisambhūṇanto sīlabbataṃ nirassati. Ādiyaticca dhammanti
satthāraṃ gaṇhāti, dhammakkhānaṃ gaṇhāti, gaṇaṃ gaṇhāti diṭṭhiṃ gaṇhāti, paṭipadaṃ
gaṇhāti, maggaṃ gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti 'nirassati ādiyaticca dhammaṃ. '
Tenāha bhagavā:
"Diṭṭhinivesā na hi svātivattā
Dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
Tasmā naro tesu nivesanesu
Nirassatī1 ādiyaticca2 dhamma"nti.
3 - 7
Dhonassa hi natthi kuhiñca loke
Pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu,
Māyañca mānañca pahāya dhono
Sa kena gaccheyya anūpayo so.
Dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesūti 'dhono'ti dhonā vuccati
paññā, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā
paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā
pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ
paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.
[A] kiṃ kāraṇā dhonā vuccati paññā?
1. Nidassati - syā, [PTS]. 2. Ādiyatica [PTS]. 3. Na tattha - syā. [PTS] 4. Jatukkā - sīmu. 11.
[PTS]
A dhammasaṅgaṇi cittuppādakaṇḍa.
[BJT Page 108. [\x 108/] ]
Tāya1 paññāya kāyaduccaritaṃ [PTS Page 078] [\q 78/] dhutañca dhotañca sandhotañca
niddhotañca, vacīduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca, manoduccaritaṃ
dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca, rāgo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto
ca, doso moho kodho upanāho - makkho - palāso dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto
ca, issā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, sāṭheyyaṃ dhutañca dhotañca
sandhotañca niddhotañca, thambho dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sārambho
- māno atimāno - mado - pamādo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sabbe kilesā
- sabbe duccaritā - sabbe darathā - sabbe pariḷāhā sabbe santāpā - sabbākusalābhisaṅkhārā
dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Taṃ kāraṇā dhonā vuccati paññā. Atha vā
sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, sammāsaṅkappena
micchāsaṅkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sammāvācāya micchāvācā
dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo dhuto ca
dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sammākammantena micchākammanto dhuto ca -
sammāājīvena micchāājīvo dhuto ca sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca sammāsatiyā
micchāsati dhutā ca sammāsamādhinā micchāsamādhi dhuto ca dhoto ca sandhoto ca
niddhoto ca sammāñāṇena micchāñāṇaṃ dhutañca sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā
ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilesā
sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā
ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Arahā imehi dhoniyehi2 dhammehi upeto samupeto
upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato, tasmā arahā dhono. So
dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariḷāhoti 'dhono'.
Kuhiñcīti - kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā; loketi -
apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Pakappitāti3 dve
pakappanā: taṇhāpakappanā [PTS Page 079] [\q 79/] ca diṭṭhipakappanā ca
- Pe -
Ayaṃ diṭṭhipakappanā. Bhāvābhavesūti - bhavābhave kammabhave punabbhave,
kāmabhave kammabhave kāmabhave punabbhave, rūpabhave kammabhave rūpabhave
punabbhave, arūpabhave kammabhave arūpabhave punabbhave punappuna4bhave
punappunagatiyā punappunauppattiyā punappunapaṭisandhiyā
punappunaattabhāvābhinibbattiyā; " dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi
bhavābhavesū"ti - dhonassa kuhiñci loke bhavābhavesu ca kappitā abhisaṃkhatā saṇṭhapitā
diṭṭhi natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti 'dhonassa hi natthi kuhiñci loke
pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu.
1. Yāya - sīmu1, 2 dhoneyehi - sīmu. 11. Pa syā [PTS]
. 3. Pakappanāti - syā. 4. Punappunaṃ - syā, sa.
[BJT Page 110] [\x 110/]
Māyañca mānañca pahāya dhonoti - māyā vuccati vañcanikā cariyā; idhekacco kāyena
duccaritaṃ caritvā vācāya1 duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa
paṭicchādanahetu2 pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati: mā maṃ jaññāti icchati. Mā maṃ jaññāti
saṃkappeti. Ma maṃ jaññāti vācaṃ bhāsati. Mā maṃ jaññāti kāyena parakkamati. Yā evarūpā
māyā māyāvitā accayā3 vañcanā nikati nikiiṇā4 pariharaṇā guhanā pariguhanā chādanā
paricchādanā anuttānīkammaṃ anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā, ayaṃ vuccati māyā.
[A] mānoti ekavidhena māno: yā cittassa unnati; duvidhena māno: attukkaṃsanamāno
paravambhanamāno; tividhena māno: seyyohamasmīti māno sadisohamasmīti māno [PTS
Page 080] [\q 80/] hīnohamasmīti māno; catubbidhena māno: lābhena mānaṃ janeti,
yasena mānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti; pañcavidhena māno:
lābhī'mhi manāpikānaṃ rūpānanti mānaṃ janeti, lābhī'mhi manāpikānaṃ saddānaṃ -
gandhānaṃ - rasānaṃ phoṭṭhabbānanti mānaṃ janeti; chabbidhena māno: cakkhusampadāya
mānaṃ janeti, sotasampadāya ghānasampadāya - jivhāsampadāya kāyasampadāya -
manosampadāya mānaṃ janeti; sattavidhena māno: māno atimāno mānātimāno omāno
adhimāno asmimāno micchāmāno; aṭṭhavidhena māno: lābhena mānaṃ janeti, alābhena
omānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena omānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti,
nindāya omānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti; navavidhena māno:
seyyassa seyyohamasmīti māno, seyyassa sadisohamasmīti māno, seyyassa hīnohamasmīti
māno, sadisassa seyyohamasmīti māno, sadisassa sadisohamasmīti māno, sadisassa
hīnohamasmīti māno, hīnassa seyyohamasmīti māno, hīnassa sadisohamasmīti māno,
hīnassa hīnohamasmīti māno, dasavidhena māno: idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena
vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā
sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā
vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho
ketukamyatā cittassa, ayaṃ vuccati māno. [A]"māyañca mānañca pahāya dhono"ti - dhono
māyañca mānañca pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'māyañca
mānañca pahāya dhono. '
1. Vacasā - syā. 2. Tappaṭicchādanahetu - sa. 3. Accasarā - syā. Machasaṃ 4. Kiraṇā - sīmu1
[a] vibhaṅgapāḷi - khuddakavatthuvibhaṅga.
[BJT Page 112. [\x 112/] ]
Sa kena gaccheyya anupayo soti - 'upayā'ti dve upayā: taṇhāupayo ca diṭṭhiupayo ca - pe
- ayaṃ taṇhūpayo. Pe - ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno, [PTS Page 081] [\q 81/]
diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa pahīnattā diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā
anupayo puggalo kena rāgena gaccheyya? Kena dosena gaccheyya kena mohena gaccheyya?
Kena mānena gaccheyya? Kāya diṭṭhiyā gaccheyya? Kena uddhaccena gaccheyya? Kāya
vicikicchāya gaccheyya? Kehi anusayehi gaccheyya? Rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā
vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti1 vā thāmagatoti vā? Te abhisaṅkhārā
pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīṇattā gatiyā2 kena gaccheyya nerayikoti vā
tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti
vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā, so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena
gaccheyyāti 'sa kena gaccheyya anūpayo so. '
Tenāha bhagavā:
"Dhonassa hi natthi kuhiñci loke
Pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu,
Māyañca mānañca pahāya dhono
Sa kena gaccheyya anūpayo so"ti.
3 - 8
Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ
Anupayaṃ kena kathaṃ vadeyya
Attaṃ nirattaṃ na hi tassa atthi
Adhosi so diṭṭhimidheva sabbaṃ3.
Upayo hi dhammesu upeti vādanti - 'upayo'ti dve upayā: taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca - pe
-
Ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo appahīno, diṭṭhūpayo appaṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa
appahīnattā diṭṭhūpayassa appaṭinissaṭṭhattā dhammesu vādaṃ upeti: rattoti vā duṭṭhoti
vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṃ [PTS Page 082]
[\q 82/] gatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā appahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ
appahīnattā gatiyā vādaṃ upeti: nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā
manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevanaññīnāsaññīti vā
vādaṃ upeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti 'upayo hi dhammesu upeti
vādaṃ. '
1. Aniṭṭhagato - manupa. 2. Gatiyā paraṃ - sīmu1. Gatiyo - sīmu11. 3. Sabbā - sīmu 1. Sa.
[BJT Page 114] [\x 114/]
Anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyyāti - 'upayāti' dve upayā: taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca - pe -
Ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa
pahīnattā diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayaṃ puggalaṃ kena rāgena vadeyya? Kena
dosena vadeyya? Kena mohena vadeyya? Kena mānena vadeyya? Kāya diṭṭhiyā vadeyya?
Kena uddhaccena vadeyya? Kāya vicikicchāya vadeyya? Kehi anusayehi vadeyya rattoti vā
duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṃ gatoti1
vā thāmagatoti vā? Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā2 kena
vadeyya nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti
vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā, so hetu natthi, paccayo natthi,
kāraṇaṃ natthi, yena3 vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyyā ti 'anūpayaṃ kena
kathaṃ vadeyya. '
Attaṃ nirattaṃ na hī tassa atthīti - 'attā'ti sassatadiṭṭhi4 natthi; nirattāti - muñcitabbaṃ
natthi. Yassatthi gahitaṃ, tassatthi muñcitabbaṃ; yassatthi muñcitabbaṃ, tassatthi gahitaṃ;
gahaṇa5muñcanā samatikkanto 6 arahā vuddhiparihānivītivatto. So vutthavāso
ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso. Jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti 'attaṃ
nirattaṃ na hi tassa atthi. '
Adhosi [PTS Page 083] [\q 83/] so diṭṭhimidheva sabbanti - tassa dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vupasantāni paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni
ñāṇagginā daḍḍhāni. So sabbaṃ diṭṭhigataṃ idheva adhosi dhuni7 sandhuni niddhuni
pajahi vinodesi vyantiṃ akāsi anabhāvaṃ gamesīti 'adhosi so diṭṭhimidheva sabba'nti.
Tenāha bhagavā:
"Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ
Anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya,
Attaṃ nirattaṃ na hi tassa atthi
Adhosi so diṭṭhimidheva sabba"nti.
Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso tatiyo.
1. Aniṭṭhāgato - manupa. 2. Gatiyā paraṃ - sīmu. 1 Gatiyo - sīmu11. 3. Kena - sīmu1. 4.
Attānudiṭṭhi - mu. 1 Machasaṃ. 5. Gahaṇaṃ - samu1. Machasaṃ 6. Samatikkamanto -
manupa. 7. Diṭṭhi dhuni - sīmu1.
[BJT Page 116] [\x 116/]
4.
Suddhaṭṭhakasuttaniddeso
Atha suddhaṭṭhakasuttaniddeso vuccati*
4 - 1
Passāmi [PTS Page 084] [\q 84/] suddhaṃ paramaṃ arogaṃ
Diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti,
Vābhijānaṃ1 paramanti ñatvā
Suddhānupassī pacceti ñāṇaṃ.
Passāmi suddhaṃ paramaṃ āroganti - 'passāmi suddha'nti passāmi suddhaṃ, dakkhāmi
suddhaṃ, olokemi suddhaṃ, nijjhāyāmi suddhaṃ, upaparikkhāmi suddhaṃ; paramaṃ
aroganti - paramaṃ ārogyappattaṃ2 khemappattaṃ tāṇappattaṃ lenappattaṃ saraṇappattaṃ
abhayappattaṃ accutappattaṃ nibbānappattanti 'passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ. '
Diṭṭhena saṃsuddhi narassa hotīti - cakkhuviññānena3 rūpadassanena narassa suddhi
visuddhi parisuddhi mutti vimutti parimutti hoti; naro sujjhati visujjhati parisujjhati muccati
vimuccati parimuccatīti 'diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti. '
Evābhijānaṃ paramanti ñatvāti - evaṃ abhijānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto
paṭivijjhanto idaṃ paramaṃ aggaṃ4 seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti ñatvā
jānitvā tulayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti 'evābhijānaṃ paramanti ñatvā. '
Suddhānupassī [PTS Page 085] [\q 85/] pacceti ñāṇanti - yo suddhaṃ passati, so
suddhānupassī; pacceti ñāṇanti - cakkhuviññāṇaṃ rūpadassane na ñāṇanti pacceti, maggoti
pacceti, patho'ti pacceti, niyyānanti5 paccetīti 'suddhānupassī pacceti ñāṇa'nti.
Tenāha bhagavā:
"Passāmi suddhaṃ paramaṃ aroga1
Diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti,
Evābhijānaṃ paramanti ñatvā
Suddhānupassī pacceti ñāṇa"nti.
*Na dissate 'yaṃ pāṭho kesuci potthakesu. 1. Etābhijānaṃ - su 2. Arogappattaṃ - machasaṃ
3. Cakkhuviññāṇaṃ - sīmu1 4. Taṃ aggaṃ - sīmu11. 5. Nīyāṇanti - [PTS.]
[BJT Page 118] [\x 118/]
4 - 2
Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti
Ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ,
Aññena so sujjhati sopadhīko
Diṭṭhi hi naṃ pāva tathā vadānaṃ.
Diṭṭhena ce suddhi narassa hotīti - cakkhuviññāṇena1 rūpadassanena ce narassa suddhi
visuddhi parisuddhi mutti vimutti parimutti hoti, naro sujjhati visujjhati parisujjhati,
muccati vimuccati parimuccatīti 'diṭṭhena ce suddhi narassa hoti. '
Ñāṇena vā so pajahāti dukkhanti - cakkhuviññāṇena1 rūpadassanena ce nare jātidukkhaṃ
pajahāti, 2 jarādukkhaṃ pajahāti, vyādhidukkhaṃ pajahāti, maraṇadukkhaṃ pajahāti,
sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsadukkhaṃ pajahātīti 'ñāṇena va so pajahāti dukkhaṃ.
'
Aññena so sujjhati sopadhīkoti - aññena asuddhi maggena micchāpaṭipadāya
aniyyāṇikapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi
aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikamaggā3 naro
sujjhati visujjhati parisujjhati [PTS Page 086] [\q 86/] muccati (vimuccati) parimuccati;
sopadhikoti sarāgo sadoso samoho samāno sataṇho sadiṭṭhi sakileso saupādānoti 'aññena
so sujjhati sopadhīko'.
Diṭṭhi hi naṃ pāva tathā vadānanti - sā ca diṭṭhi naṃ puggalaṃ pāvadati: 'iti ca yaṃ puggalo
micchādiṭṭhiko viparītadassano'ti; tathā vadānanti - tathā vadantaṃ kathentaṃ bhaṇantaṃ
dīpayantaṃ voharantaṃ, 'sassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti tathā vadantaṃ
kathentaṃ bhaṇantaṃ dīpayantaṃ voharantaṃ, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko,
taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti
tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti
tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamañña'nti tathā vadantaṃ kathentaṃ
bhaṇantaṃ dīpayantaṃ voharantanti 'diṭṭhi hi naṃ pāva tathāvadānaṃ'.
Tenāha bhagavā:
"Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti
Ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ,
Aññena so sujjhati sopadhīko
Diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadāna"nti.
1. Cakkhuviññāṇaṃ - sīmu1 machasaṃ 2 pajahati - sīmu11 3. Aṭṭhaṅgikamaggena - syā
[BJT Page 120] [\x 120/]
4 - 3
Na brāhmaṇo aññato suddhimāha
Diṭṭhe sute sīlavate1 mute vā,
Puññe ca pāpe ca anūpalitto
Attañjaho nayidha pakubbamāno.
Na brāhmaṇo aññato suddhimāha diṭṭhe sute sīlavate mute vāti nā'ti paṭikkhepo;
brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo: sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti,
vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, [PTS Page 087] [\q 87/] rāgo
bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā
akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
1. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito tādī pavuccate sa brahmā". [A]
Na brāhmaṇo aññato suddhimāhāti - brāhmaṇo aññena asuddhimaggena
micchāpaṭipadāya aniyyāṇakapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi
aññatra iddhipādehi aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyena
aṭṭhaṅgikena maggena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha na
katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatīti 'na brāhmaṇo aññato suddhimāha. '
Diṭṭhe sute sīlavate mute vāti - santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhasuddhikā2 te ekaccānaṃ
rūpānaṃ dassanaṃ maṅgalaṃ paccenti. Ekaccānaṃ rūpānaṃ dassanaṃ amaṅgalaṃ paccenti.
Katamesaṃ rūpānaṃ dassanaṃ maṅgalaṃ paccenti? Te kālato vuṭṭhahitvā abhimaṅgalagatāni
rūpāni passanti: caṭaka3sakuṇaṃ passanti. Phussabeluvalaṭṭhiṃ4 passanti. Gabbhinitthiṃ
passanti kumārakaṃ khandhe āropetvā gacchantaṃ passanti. Puṇṇaghaṭaṃ passanti.
Rohitamacchaṃ passanti. Ājaññaṃ passanti. Ājaññarathaṃ passanti. Usabhaṃ [PTS Page 08]
[\q 8/] passanti. Gokapilaṃ passanti. Evarūpānaṃ rūpānaṃ dassanaṃ maṅgalaṃ paccenti.
Katamesaṃ rūpānaṃ dassanaṃ amaṅgalaṃ paccenti? Palālapuñjaṃ passanti takkaghaṭaṃ
passanti rittaghaṭaṃ passanti. Naṭaṃ passanti. Naggasamaṇaṃ passanti. Kharaṃ passanti.
Kharayānaṃ passanti. Ekayuttayānaṃ passanti. Kāṇaṃ passanti. Kuṇiṃ passanti. Khañjaṃ
passanti. Pakkhahataṃ passanti. Jiṇṇakaṃ passanti. Byādhitaṃ5 passanti. Mataṃ passanti.
Evarūpānaṃ rūpānaṃ dassanaṃ amaṅgalaṃ paccenti.
Ime te6 samaṇabrāhmaṇā diṭṭhasuddhikā. 2 Te diṭṭhena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
1. Sīlabbate - samu1. 2. Diṭṭhisuddhikā - sīmu1. Sa. Machasaṃ 3. Vāta - syā. Cātaka sīmu1
4. Veluvalaṭṭhaṃ - syā. Machasaṃ. 5. Byādhikaṃ - sīmu1. Syā machasaṃ. 6. Iccete - syā.
Machasaṃ
[A] suttanipāta - sahiyasutta.
[BJT Page 122] [\x 122/]
Santeke samaṇabrāhmaṇā sutasuddhikā. Te ekaccānaṃ saddānaṃ savaṇaṃ maṅgalaṃ
paccenti. Ekaccānaṃ saddānaṃ savaṇaṃ amaṅgalaṃ paccenti.
Katamesānaṃ saddānaṃ savaṇaṃ maṅgalaṃ paccenti? Te kālato vuṭṭhahitvā
abhimaṅgalagatāni saddāni1 suṇanti: vaḍḍhāti vā, vaḍḍhamānāti vā, puṇṇāti vā, phussāti
vā, asokāti vā, sumanāti vā, sunakkhattāti vā, sumaṅgalāti vā, sirīti vā, sirivaḍḍhāti vā
evarūpānaṃ saddānaṃ savaṇaṃ maṅgalaṃ paccenti.
Katamesaṃ saddānaṃ savaṇaṃ amaṅgalaṃ paccenti? Kāṇoti vā, kuṇīti vā, khañjāti vā,
pakkhahatoti vā, jiṇṇakoti vā, byādhitoti vā, matoti vā chinnanti vā, bhinnanti vā,
daḍḍhanti vā, naṭṭhanti vā, natthīti vā, evarūpānaṃ saddānaṃ savaṇaṃ amaṅgalaṃ paccenti.
Ime te samaṇabrāhmaṇā sutasuddhikā. Te sutena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
Santeke samaṇabrāhmaṇā sīlasuddhikā. Te sīlamattena saṃyamamattena saṃvaramattena
avītikkamamattena suddhiṃ [PTS Page 089] [\q 89/] visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
Samaṇo maṇḍikā2putto evamāha: "catuhi kho ahaṃ thapati3 dhammehi samannāgataṃ
purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattippattaṃ samaṇaṃ
ayojjhaṃ. Katamehi catuhi? Idha thapati3 na kāyena pāpakaṃ kammaṃ karoti. Na pāpikaṃ
vācaṃ bhāsati. Na pāpakaṃ saṃkappaṃ saṃkappeti. Na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati. Imehi kho
ahaṃ thapati catuhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ
paramakusalaṃ uttamapattippattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ"5[a.] Evameva santeke
samaṇabrāhmaṇā sīlasuddhikā. Te sīlamattena saṃyamamattena saṃvaramattena
avītikkamamattena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
Santeke samaṇabrāhmaṇā vatasuddhikā. Te hatthivatikā vā honti. Assavatikā vā honti.
Govatikā vā honti. Kukkuravatikā vā honti. Kākavatikā vā honti. Vāsudevavatikā vā honti.
Baladevavatikā vā honti. Puṇṇabhaddavatikā vā honti. Maṇibhaddavatikā vā honti.
Aggivatikā vā honti. Nāgavatikā vā honti. Supaṇṇavatikā vā honti. Yakkhavatikā vā honti.
Asuravatikā vā honti. Gandhabbavatikā vā honti. Mahārājavatikā vā honti. Candavatikā vā
honti. Suriyavatikā vā honti. Indavatikā vā honti. Brahmavatikā vā honti. Devavatikā vā
honti. Disāvatikā vā honti. Ime te samaṇabrāhmaṇā vatasuddhikā. Te vatena suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
1. Saddānaṃ - sīmu1. Machasaṃ. 2. Muṇḍikā - syā. 3. Gahapati - sīmu. 1. Machasaṃ. 4.
Gahapati - sīmu1. 5. Ayojjaṃ - machasaṃ
[A] majjhimanikāya - samaṇa maṇḍikāsutta.
[BJT Page 124] [\x 124/]
Santeke samaṇabrāhmaṇā mutasuddhikā. Te kālato vuṭṭhahitvā paṭhaviṃ āmasanti.
Haritaṃ āmasanti. Gomayaṃ [PTS Page 090] [\q 90/] āmasanti. Kacchapaṃ āmasanti.
Phālaṃ1 akkamanti2. Tilavāhaṃ āmasanti. Phussa3tilaṃ khādanti. Phussa3telaṃ makkhenti.
Phussadantakaṭṭhaṃ khādanti. Phussamattikāya nahāyanti. Phussasāṭakaṃ nivāsenti.
Phussaveṭhaṃ veṭhenti. Ime te samaṇabrāhmaṇā mutasuddhikā. Te mutena suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
Na brāhmaṇo aññato suddhimāha diṭṭhe sute silavate mute vāti brāhmaṇo
diṭṭhasuddiyāpi suddhiṃ nāha; sutasuddhiyāpi suddhiṃ nāha; sīlasuddhiyāpi suddhiṃ
nāha; vatasuddhiyāpi suddhiṃ nāha; mutasuddhiyāpi suddhiṃ nāha, na katheti, na bhaṇati,
na dīpayati, na voharatīti 'na brāhmaṇo aññato suddhimāha diṭṭhe sute sīlavate mute vā.
'
Puññe ca pāpe ca anūpalittoti - puññaṃ vuccati yaṃ kiñci tedhātukaṃ kusalābhisaṅkhāraṃ;
apuññaṃ vuccati sabbaṃ akusalaṃ. Yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca
āneñjābhisaṅkhāro pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅgatā āyatiṃ
anuppādadhammā, ettāvatā puññe ca pāpe ca na limpati na saṃlimpati, na upalimpati, alitto
asaṃlitto4 anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā
viharatīti 'puññe ca pāpe ca anūpalitto. '
Attañjaho nayidha pakubbamānoti - 'attañjaho'ti attadiṭṭhijaho, attaṃ jahoti gāhajaho, attaṃ
jahoti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ [PTS Page
091] [\q 91/] adhimuttaṃ, sabbaṃ5 taṃ cattaṃ hoti vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ
paṭinissaṭṭhaṃ; nayidha pakubbamānotipuññābhisaṅkhāraṃ6 vā apuññābhisaṅkhāraṃ vā
āneñjābhisaṅkhāraṃ vā akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno
anabhinibbattayamānoti 'attaṃ jaho nayidha pakubbamāno. '
Tenāha bhagavā:
"Na brāhmaṇo aññato suddhimāha
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā,
Puññe ca pāpe ca anūpalitto
Attaṃjaho nayidha pakubbamāno"ti.
4 - 4
Purimaṃ pahāya aparaṃ sitā se
Ejānugā te na taranti saṅgaṃ,
Te uggahāyanti nirassajanti
Kapīva sākhaṃ pamukha7ṅgahāya.
1. Jālaṃ - syā. 2. Phalaṃ āmasanti. Machasaṃ 3. Pussa - syā. Sīmu1. 4. Apalitto - machasaṃ
5. Sabbassa - sīmu1. 6. Saṅkhāro - sīmu1 7. Pamuñca - sīmu. 1
[BJT Page 126] [\x 126/]
Purimaṃ pahāya aparaṃ sitā seti - purimaṃ satthāraṃ pahāya aparaṃ satthāraṃ nissitā,
purimaṃ dhammakkhānaṃ pahāya aparaṃ dhammakkhānaṃ nissitā, purimaṃ gaṇaṃ pahāya
aparaṃ gaṇaṃ nissitā, purimaṃ diṭṭhiṃ pahāya aparaṃ diṭṭhiṃ nissitā, purimaṃ paṭipadaṃ
pahāya aparaṃ paṭipadaṃ nissitā, purimaṃ maggaṃ pahāya aparaṃ maggaṃ nissitā sannissitā
allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti 'purimaṃ pahāya aparaṃ sitā se. '
Ejānugā te na taranti saṅganti - ejā vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi
nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā
janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā
sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,
rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho
yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo
pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso
mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā
lobho akusalamūlaṃ;[A] ejānugāti ejānugā ejānugatā ejānusaṭā ejāyāpannā patitā abhibhūtā
pariyādinnacittā; te na taranti saṅganti - rāgasaṅgaṃ dosasaṅgaṃ mohasaṅgaṃ mānasaṅgaṃ
diṭṭhisaṅgaṃ kilesasaṅgaṃ duccaritasaṅgaṃ na taranti, na uttaranti, na samatikkamanti, na
vītivattantīti 'ejānugā te na taranti saṅgaṃ'.
Te uggahāyanti nirassajantīti - satthāraṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ satthāraṃ gaṇhanti,
dhammakkhānaṃ gaṇhanti, [PTS Page 092] [\q 92/] taṃ muñcitvā aññaṃ
dhammakkhānaṃ gaṇhanti; gaṇaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇaṃ gaṇhanti; diṭṭhiṃ
gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ diṭṭhiṃ gaṇhanti; paṭipadaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ
paṭipada1 gaṇhanti; maggaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ maggaṃ gaṇhanti; gaṇhanti ca
muñcanti1 ca ādiyanti ca nirassajanti cāti 'te uggahāyanti nirassajanti'.
Kapī'va sākhaṃ pamukhaṅgahāyāti - yathā makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṃ
gaṇhāti, taṃ muñcitvā aññaṃ sākhaṃ gaṇhāti, taṃ muñcitvā aññaṃ sākhaṃ gaṇhāti.
Evameva puthusamaṇabrāhmaṇā puthudiṭṭhigatāni gaṇhanti ca muñcanti ca ādiyanti ca
nirassajanti cāti 'kapī va sākhaṃ pamukhaṅgahāya2'.
Tenāha bhagavā:
" Purimaṃ pahāya aparaṃ sitā se
Ejānugā te na taranti saṅgaṃ,
Te uggahāyanti nirassajanti
Kapīva sākhaṃ pamukhaṅgahāyā"ti.
4 - 5
Sayaṃ samādāya vatāni jantu
Uccāvacaṃ gacchati saññasatto,
Vidvā ca3 vedehi samecca dhammaṃ
Na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño.
1. Pamuñcanti - sa. 2. Pamuñcaggahāya - sīmu1. 3. Viddhā - syā machasaṃ [a]
dhammasaṅgaṇī - cittuppādakaṇḍa.
[BJT Page 128] [\x 128/]
Sayaṃ samādāya vatāni jantūti - 'sayaṃ samādāyāti sāmaṃ samādāya; vatānīti - hatthivataṃ
vā assavataṃ vā govataṃ vā kukkuravataṃ vā kākavataṃ vā vāsudevavataṃ vā baladevavataṃ
vā puṇṇabhaddavataṃ vā maṇibhaddavataṃ vā aggivataṃ vā nāgavataṃ vā supaṇṇavataṃ
vā yakkhavataṃ vā asuravataṃ vā - pe -
Disāvataṃ vā, ādāya samādāya diyitvā samādiyitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā;
jantūti - satto naro [PTS Page 093 [\q 93/] - ] pe - manujoti ' sayaṃ samādāya vatāni
jantu. '
Uccāvacaṃ gacchati saññasattoti - satthārato satthāraṃ gacchati, dhammakkhānato
dhammakkhānaṃ gacchati, gaṇato gaṇaṃ gacchati, diṭṭhiyā diṭṭhiṃ gacchati, paṭipadāto
paṭipadaṃ gacchati, maggato maggaṃ gacchati; saññasattoti - kāmasaññāya vyāpādasaññāya
vihiṃsāsaññāya diṭṭhisaññāya satto visatto āsatto laggo laggito paḷibuddho, yathā
bhittikhīle vā nāgadante vā bhaṇḍaṃ sattaṃ visattaṃ āsattaṃ laggaṃ laggitaṃ paḷibuddhaṃ;
evameva kāmasaññāya vyāpādasaññāya vihiṃsāsaññāya diṭṭhisaññāya satto visatto āsatto
laggo laggito paḷibuddhoti 'uccāvacaṃ gacchati saññasatto. '
Vidvā1 ca vedehi samecca dhammanti - 'vidvā'ti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī;
vedehīti - vedā vuccanti catusu maggesu ñāṇaṃ, paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ
dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi, tehi vedehi jātijarāmaraṇassa
antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato
vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato
abhayappatto accutagato2 accutappatto3 amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto;
vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antaṃ gatoti vedagu, sattannaṃ vā dhammānaṃ
viditattā vedagu: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito
hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti, viditāssa honti
pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ
jātijarāmaraṇīyā.
1. " Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)
Samaṇānaṃ yānipatti4 brāhmaṇānaṃ,
Sabbavedanāsu vītarāgo
Sabbaṃ vedamaticca vedagu so"ti.
1. Viddhā - syā. Machasaṃ. 2. Accutiṃgato - sa. 3. Accutippatto - sa 4. Dhanti - sīmu1.
Machasaṃ.
[BJT Page 130] [\x 130/]
Vidvā [PTS Page 094] [\q 94/] ca vedehi samecca dhammanti - samecca abhisamecca
dhammaṃ; 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'sabbe saṅkhārā
dukkhā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'avijjā paccayā saṅkharā'ti samecca abhisamecca
dhammaṃ; 'saṅkhārapaccayā viññāṇa'nti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'viññāṇapaccayā
nāmarūpanti nāmarūpapaccayā saḷāyatananti saḷāyatanapaccayā phassoti phassapaccayā
vedanāti vedanāpaccayā taṇhāti - taṇhāpaccayā upādānanti upādānapaccayā bhavoti
bhavapaccayā jātīti jātipaccayā jarāmaraṇa'nti samecca abhisamecca dhammaṃ;
'avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'saṅkhāranirodhā
viññāṇanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'ti -
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti saḷāyatananirodhā phassanirodhoti - phassanirodhā
vedanānirodhoti vedanānirodhā taṇhānirodhoti taṇhānirodhā upādānanirodhoti
upādānanirodhā bhavanirodhoti bhavanirodhā jātinirodhoti jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti
samecca abhisamecca dhammaṃ; 'idaṃ dukkha'nti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'ayaṃ
dukkhasamudayo'ti - ayaṃ dukkhanirodhoti - ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti
samecca abhisamecca dhammaṃ; 'ime āsavā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'ayaṃ
āsavasamudayo'ti - aya1 āsavanirodhoti - ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti samecca
abhisamecca dhammaṃ, 'ime dhammā abhiññeyyā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ, ime
dhammā pariññeyyāti - ime dhammā pahātabbāti - ime dhammā bhāvetabbāti - ime
dhammā sacchikātabbā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; channaṃ phassāyatanānaṃ
samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca
dhammaṃ; pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca [PTS Page 095] [\q 95/] dhammaṃ;
catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca
samecca abhisamecca dhammaṃ; 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ
nirodhadhamma'nti samecca abhisamecca dhammanti 'vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ'.
Na uccāvacaṃ gacchati bhūripaññoti - na satthārato satthāraṃ gacchati, na dhammakkhānato
dhammakkhānaṃ gacchati, na diṭṭhiyā diṭṭhiṃ gacchati, na paṭipadāya paṭipadaṃ gacchati,
na maggato maggaṃ gacchati. Bhūripaññoti bhūripañño mahāpañño puthupañño
hāsupañño1 javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño; bhūri vuccati paṭhavī, tāya
paṭhavīsamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgatoti ' na uccāvacaṃ gacchati
bhūripañño. '
1. Hāsapañño[PTS]
[BJT Page 132] [\x 132/]
Tenāha bhagavā:
"Sayaṃ samādāya vatāni jantu
Uccāvacaṃ gacchati saññasatto,
Vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ
Uccāvacaṃ gacchati bhūripañño"ti.
4 - 6
Sa sabbadhammesu1 visenibhūto
Yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā,
Tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ
Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya.
Sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vāti senā vuccati
mārasenā; kāyaduccaritaṃ mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, manoduccaritaṃ mārasenā,
rāgo mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho - upanāho - pe -
sabbākusalābhisaṅkhārā mārasenā. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
1. " Kāmā [PTS Page 096] [\q 96/] te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati,
Tatiyā khuppipāsā te catutthī taṇhā paccati.
2. Pañcami2 thīnamiddhaṃ te chaṭṭhā bhīrū pavuccati,
Sattamī3 vicikicchā te makkho thambho te aṭṭhamo.
3. Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso,
Yo cattānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati.
4. Esā namuci te senā kaṇhassābhippahāriṇī,
Na naṃ asūro jināti jetvā ca labhate sukha"nti [a]
Yato catuhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca
bhaggā vippaluggā parammukhā, so vuccati visenibhūto; so diṭṭhe visenibhūto suto
visenibhūto mute visenibhūto viññāte visenibhūtoti - sa sabbadhammesu4 visenibhūto yaṃ
kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā.
1. Sabbesu dhammesu - sīmu1. 2. Pañcamaṃ - syā 3. Sattamaṃ - sīmu1 4. Sabbesu
dhammesu - samu1 [a]suttanipāta - padhānasutta.
[BJT Page 134] [\x 134/]
Tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantanti - tameva suddhadassiṃ visuddhadassiṃ parisuddhadassiṃ
vodānadassiṃ pariyodānadassiṃ; atha vā suddhadassanaṃ visuddhadassanaṃ
parisuddhadassanaṃ vodānadassanaṃ pariyodānadassanaṃ; vivaṭanti taṇhāchadanaṃ
diṭṭhichadanaṃ kilesachadanaṃ duccaritachadanaṃ, tāni chadanāni vivaṭāni honti
viddhaṃsitāni ugghāṭitāni samugghāṭitāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni
paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; carantanti carantaṃ vicarantaṃ
irīyantaṃ vattentaṃ pālentaṃ yapentaṃ yāpentanti tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ.
Kenīdha [PTS Page 097] [\q 97/] lokasmiṃ vikappayeyyāti - kappāti dve kappā:
taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca - - pe -
Ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa
pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā kena rāgena kappeyya? Kena dosena kappeyya?
Kena mohena kappeyya? Kena mānena kappeyya? Kāya diṭṭhiyā kappeyya? Kena
uddhaccena kappeyya? Kāya vicikicchāya kappeyya? Kehi anusayehi kappeyya rattoti vā
duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṃ gatoti
vā thāmagatoti vā? Te1 abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā2 kena
kappeyya nerayikoti vā, tiracchānayonikoti vā, pettivisayikoti vā, manussoti vā, devoti vā,
rūpīti vā, arūpīti vā, asaññīti vā, nevasaññīnāsaññīti vā? So hetu natthi paccayo natthi
kāraṇaṃ natthi, yena kappeyya vikappeyya vikappaṃ āpajjeyya; lokasminti apāyaloke
manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi 'kenīdha lokasmiṃ
vikappayeyya. '
Tenāha bhagavā:
" Sa sabbadhammesu visenibhūto
Yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā,
Tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ
Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyā"ti.
4 - 7
Na kappayanti na purekkharonti
Accantasuddhiṃti3 na te vadanti,
Ādānaganthaṃ gathitaṃ4 visajja
Āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke.
1. Ete - manupa. 2. Gatiyo - sīmu11, 3. Accantasuddhi - sīmu11, machasaṃ 4. Gadhitaṃ -
sīmu. 1.
[BJT Page 136] [\x 136/]
Na kappayanti na purekkharontīti - 'kappā'ti dve kappa: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca - pe
-
Ayaṃ diṭṭhikappo. Tesaṃ taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhā kappassa
pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṃ vā [PTS Page 098] [\q 98/] na
kappenti1 na janenti na sañjanenti na nibbattenti nābhinibbattentīti na kappayanti; na
purekkharontīti 'purekkhārā'ti dve purekkhārā: taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca -
pe
Ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tesaṃ taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho.
Taṇhā purekkhārassa pahīnattā diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhā vā na
diṭṭhiṃ vā purato katvā caranti; na taṇhādhajā na taṇhāketu na taṇhādhipateyyā na
diṭṭhidhajā na diṭṭhiketu na diṭṭhādhipateyyā, na taṇhāya vā na diṭṭhiyā vā parivāritā
carantīti - na kappayanti na purekkharonti.
Accantasuddhinti2 na te vadantīti - accantasuddhiṃ saṃsārasuddhiṃ akiriyadiṭṭhiṃ3
sassatavādaṃ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti
'accantasuddhiṃ ti na te vadanti. '
Ādānaganthaṃ gathitaṃ visajjāti - 'ganthāti cattāro ganthā: abhijjhā kāyagantho, byāpādo
kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Attano
diṭṭhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho. Paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho.
Attano sīlaṃ vā vataṃ vā sīlabbataṃ vā parāmasantīti sīlabbataparāmāso kāyagantho.
Attano diṭṭhi idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Kiṃ kāraṇā vuccati3 ādānagantho? Tehi
ganthehi rūpaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Vedanaṃ saññaṃ
saṅkhāre viññāṇaṃ gatiṃ uppattiṃ paṭisandhiṃ bhavaṃ saṃsāravaṭṭaṃ ādiyanti upādiyanti
gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Taṃ kāraṇā vuccati4 ādānagantho. Visajjāti ganthe
vossajitvā vā visajja; atha vā ganthe gathite [PTS Page 099] [\q 99/] ganthite bandhe
vibandhe bandhe lagge laggite paḷibuddho bandhane poṭhayitvā visajja; yathā vayhaṃ vā
rathaṃ vā sakaṭaṃ vā sandamānikaṃ vā sajjaṃ visajjaṃ karonti vikopenti, evamevaṃ ganthe
vossajitvā vā visajja; athavā ganthe gathite ganthite bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite
paḷibuddhe bandhane poṭhayitvā visajjāti ' ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja. '
1. Na kappayanti - manupa. 2. Accantasuddhīti - sīmu11. Machasaṃ 3. Akiriyasuddhiṃ - syā
4. Vuccanti - samu1 machasaṃ.
[BJT Page 138] [\x 138/]
Āsaṃ na kubbanti kuhiñci loketi - āsā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi
nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā
janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā
sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,
rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho
yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo
pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso
mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā
visamalobho akusalamūlaṃ; āsaṃ na kubbantīti āsaṃ na kubbanti na janenti na sañjanenti na
nibbattenti na abhinibbattenti; kuhiñcīti kuhiñci kimhici ajjhattaṃ vā bahiddhā vā;
ajjhattabahiddhā vā; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke
āyatanaloketi 'āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke. '
(Tenāha) bhagavā:
" Na kappayanti na purekkharonti
Accantasuddhinti na te vadanti,
Ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja
Āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke"ti.
4 - 8
Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi
Ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ,
Na rāgarāgī1 na virāgaratto
Tassīdha natthi paramuggahītaṃ.
Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi ñatvā ca disvā ca samuggahītanti' - sīmāti catasso sīmāyo:
sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso diṭṭhānusayo vicikicchānusayo tadekaṭṭhā ca
kilesā, ayaṃ paṭhamā sīmā. Oḷārikaṃ kāmarāgasaññojanaṃ paṭighasaññojanaṃ oḷāriko
kāmarāgānusayo paṭighānusayo tadekaṭṭhā ca kilesā, ayaṃ dutiyā sīmā. Anusahagataṃ
kāmarāgasaññojanaṃ paṭighasaññojanaṃ anusahagato kāmarāgānusayo paṭighānusayo
tadekaṭṭhā ca kilesā, ayaṃ tatiyā sīmā. Rūparāgo [PTS Page 100] [\q 100/] arūparāgo
māno uddhaccaṃ avijjā mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo tadekaṭṭhā ca kilesā,
ayaṃ catutthā sīmā. 2 Yato ca catuhi ariyamaggehi imā catasso sīmāyo atikkanto hoti
samatikkanto vītivatto, so vuccati sīmātigo. Brāhmaṇoti - sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā
brāhmaṇo; sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti
sakkāyadiṭṭhi asitā hoti, vicikicchā asitā hoti, sīlabbataparāmāso asito hoti tādī pavuccate
sa brahmā. Tassāti arahato khīṇāsavassa; ñatvāti paracittañāṇena vā ñatvā,
pubbenivāsānussatiñāṇena vā ñatvā; disvāti - maṃsacakkhunā vā disvā, dibbacakkhunā vā
disvā; 'sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi ñatvā ca disvā ca samuggahīta'nti - tassa idaṃ
paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ4 pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ
abhiniviṭṭhaṃ adhimuttaṃ natthi na santi na saṃvijjati nūpalabbhati pahīnaṃ samucchinnaṃ
vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti 'sīmātigo brāhmaṇo
tassa natthi ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ'.
1. Rāgarājī - suni a. 2. Catuttha sīmā [PTS] 3. Anissito - syā. Machasaṃ 4. Visiṭṭhaṃ -
machasaṃ.
[BJT Page 140] [\x 140/]
Na rāgarāgī na virāgarattoti - rāgarattā vuccanti ye pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā
gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paḷibuddhā; virāgarattā vuccanti ye
rūpāvacaraarūpāvacarasamāpattīsu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā
paḷibuddhā; 'na rāgarāgī na virāgaratto'ti yato kāmarāgo ca rūparāgo ca arūparāgo ca
pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiṃ anuppādadhammā, ettāvatā
'na rāgarāgī na virāgaratto. '
Tassīdha natthi paramuggahītanti - 'tassā'ti arahato khīṇāsavassa; tassa idaṃ paramaṃ
aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ [PTS Page
101] [\q 101/] abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ natthi na santi na saṃvijjati
nūpalabbhati samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā
daḍḍhanti ' tassīdha natthi paramuggahītaṃ. '
Tenāha bhagavā:
"Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi
Ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ,
Na rāgarāgī na virāgaratto,
Tassīdha natthi paramuggahītaṃ" nti.
Suddhaṭṭhakasuttaniddeso catuttho.
5
Paramaṭṭhakasuttaniddeso
Atha paramaṭṭhakasuttaniddeso vuccati. 2
5 - 1
[PTS Page 102] [\q 102/] paramanti diṭṭhīsu paribbasāno
Yaduttariṃ kurute3 jantu loke,
Hīnāti aññe tato sabbamāha
Tasmā vivādāni avītivatto.
Paramanti diṭṭhīsu paribbasānoti - santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā, te dvāsaṭṭhiyā
diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ
pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā
sakāya sakāya diṭṭhiyā4 vasanti5 āvasanti parivasanti, yathā agārikā vā gharesu vasanti,
sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti, evameva santeke
samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā, te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ
idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahetvā uggahetvā
gaṇhitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā4 vasanti āvasanti parivasantīti 'paramanti
diṭṭhīsu paribbasāno. '
1. Anabhāvaṃ gatā - syā 2. Suttaṃ cakkhati - sīmu11 3. Yaduttarī kurute - manupa 4.
Sakkāyadiṭhiyā - syā 5. Pavasanti - machasaṃ.
[BJT Page 142] [\x 142/]
Yaduttariṃ kurute jantu loketi - 'yadū'ti1 yaṃ; uttariṃ kuruteti uttariṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ
viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ [PTS Page 103] [\q 103/] uttamaṃ pavaraṃ karoti - ayaṃ satthā
sabbaññūti uttariṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti.
Ayaṃ dhammo svākkhāto, ayaṃ gaṇo supaṭipanno, ayaṃ diṭṭhi bhaddikā, ayaṃ paṭipadā
supaññattā, ayaṃ maggo niyyānikoti uttariṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ
uttamaṃ pavaraṃ karoti nibbatteti; abhinibbatteti; jantūti satto naro mānavo poso puggalo
jīvo jāgu jantu indagu manujo; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke
dhātuloke āyatanaloketi 'yaduttariṃ kurute jantu loke. '
Hīnāti aññe tato sabbamāhāti - attano satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ
maggaṃ ṭhapetvā sabbe paravāde2 khipati ukkhipati parikkhipati: so satthā na sabbaññū,
dhammo na svākkhāto, gaṇo na supaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā,
maggo na niyyāniko, na tattha 3 suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā
parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā, muccanti vā, vimuccanti
vā parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chattakā4parittāti evamāha evaṃ katheti
evaṃ bhaṇati evaṃ dīpayati evaṃ voharatīti 'hīnāti aññe tato sabbamāha. '
Tasmā vivādāni avītivattoti - ' tasmā'ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā;
vivādānīti diṭṭhikalahāni diṭṭhibhaṇḍanāni diṭṭhiviggahāni diṭṭhivivādāni
diṭṭhimedhagāni; avītivattoti anatikkanto asamatikkanto avītivattoti tasmā vivādāni
avītivatto.
Tenāha bhagavā:
"Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno
Yaduttariṃ kurute jantu loke,
Hīnāti aññe tato sabbamāha
Tasmā vivādāni avītivatto"ti.
5 - 2
Yadattanī [PTS Page 104] [\q 104/] passati ānisaṃsaṃ
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā,
Tadeva so tattha samuggahāya
Nihīnato passati sabbamaññaṃ
1. Yadanti - sīmu 11. 2. Parappavāde - sīmu11 3. Natthettha - sīmu11. 4. Jatukkā - 1 sīmu1.
[BJT Page 144] [\x 144/]
Yadattani passati ānisaṃsaṃ diṭṭhe sute silavate mute vāti 'yadattanī'ti yaṃ attani, attā
vuccati diṭṭhigataṃ, attano diṭṭhiyā dve ānisaṃse passati: diṭṭhadhammikañca ānisaṃsaṃ
samparāyikañca ānisaṃsaṃ. Katamo diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso? Yandiṭṭhiko satthā
hoti, tandiṭṭhikā sāvakā honti, tandiṭṭhikaṃ satthāraṃ sāvakā sakkaronti garukaronti
mānenti pūjenti. Labhati ca tatonidānaṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ. Ayaṃ diṭṭhiyā
diṭṭhadhammiko ānisaṃso. Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ diṭṭhi alaṃ
nāgattāya vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā
mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā, ayaṃ diṭṭhi alaṃ suddhiyā
visuddhiyā parisuddhiyā muttiyā vimuttiyā parimuttiyā, imāya diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti
parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti, imāya diṭṭhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi
parisujjhissāmi muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmīti āyatiṃ phalapāṭikaṅkhī hoti.
Ayaṃ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso. Attano diṭṭhiyā ime dve ānisaṃse passati.
Diṭṭhasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati - sutasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati
sīlasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati - vatasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati mutasuddhiyāpi
dve ānisaṃse passati: diṭṭhadhammikañca ānisaṃsaṃ samparāyikañca ānisaṃsaṃ. Katamo
mutasuddhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso? Yandiṭṭhiko satthā hoti, tandiṭṭhikā sāvakā honti
- Pe -
Ayaṃ mutasuddhiyā [PTS Page 105] [\q 105/] samparāyiko ānisaṃso. Mutasuddhiyāpi
ime dve ānisaṃse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti 'yadattanī passati
ānisaṃsaṃ diṭṭhe sute sīlavate mute vā. '
Tadeva so tattha samuggahāyāti - 'tadevā'ti taṃ diṭṭhigataṃ; tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya
khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā; samuggahāyāti - idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ
viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvāti tadeva so tattha samuggahāya. Nihīnato passati sabbamaññanti aññaṃ
satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ hīnato nihīnato omakato
lāmakato chattakato1 parittato dissati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti
'nihīnato passati sabbamaññaṃ. '
Tenāha bhagavā:
" Yadattanī passati ānisaṃsaṃ
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā,
Tadeva so tattha samuggahāya
Nihīnato passati sabbamañña"nti.
1. Jatukkato - sīmu11. Chatukkato - manupa.
[BJT Page 146] [\x 146/]
5 - 3
Taṃ1 cāpi ganthaṃ2 kusalā vadanti
Yannissito passati hīnamaññaṃ,
Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
Sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya.
Taṃ cāpi ganthaṃ kusalā vadantīti - 'kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā
āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā
iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā
nibbānakusalā. Te kusalā evaṃ vadanti: gantho3 eso, lagganaṃ4 etaṃ, bandhanaṃ etaṃ,
paḷibodho [PTS Page 106] [\q 106/] esoti evaṃ vadanti evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti
evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti - 'taṃ cāpi ganthaṃ kusalā vadanti. '
Yaṃ nissito passati hīnamaññanti - ' yaṃ nissito'ti yaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ nissito sannissito5 allīno upagato ajjhosito adhimutto; passati
hīnamaññanti aññaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ hīnato
nihīnato omakato lāmakato chattakato6 parittato dissati passati dakkhati oloketi nijjhāyati
upanijjhāyati upaparikkhatīti - 'yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ. '
Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyyāti 'tasmā'ti tasmā
taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃ nidānā - diṭṭhaṃ vā diṭṭhasuddhiṃ vā sutaṃ vā
sutasuddhiṃ vā mutaṃ vā mutasuddhiṃ vā sīlaṃ vā sīlasuddhiṃ vā vataṃ vā vatasuddhiṃ
vā na nisasayeyya na gaṇheyya na parāmaseyya na abhiniviseyyāti 'tasmā hi diṭṭhaṃ va
sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya. '
Tenāha bhagavā:
" Taṃcāpi ganthaṃ7 kusalā vadanti
Yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ,
Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
Sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyyā"ti.
5 - 4
Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya
Ñāṇena vā sīlavatena vāpi,
Samoti attānamanūpaneyya
Hīno na maññetha visesi vāpi.
1. Taṃ vāpi - syā. , 2. Gandhaṃ - manupa 3. Gandho - manupa, 4. Lambanaṃ - syā. 5.
Atinissito - machasaṃ 6. Chatukkato - sīmu11. Chatukkato - manupa. 7. Gandhaṃ - manupa
[BJT Page 148] [\x 148/]
Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya ñāṇena vā sīlavatena vāpīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā
pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā sīlena vā vatena vā sīlabbatena vā diṭṭhiṃ [PTS
Page 107] [\q 107/] na kappayeyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya
nābhinibbatteyya; lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke āyatanaloketi
- diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya.
Ñāṇena vā sīlavatena vāpi samoti attānamanūpaneyyāti sadisohamasmīti attānaṃ na
upaneyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā
ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena
vā aññataraññatarena vā vatthunāti 'samoti attānamanūpaneyya. '
Hīno na maññetha visesi vāpīti - 'hīnohamasmī'ti attānaṃ na upaneyya1 jātiyā vā gottena
vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā
sippāyatanena va - vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā
vatthunā, 'seyyohamasmī'ti attānaṃ na upaneyya1 jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā
vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā
vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunāti ' hīno na
maññetha visesi vāpi. '
Tenāha bhagavā:
"Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya
Ñāṇena vā sīlavatena vāpi,
Samoti attānamanūpaneyya
Hīno na maññetha visesi vāpī"ti.
5 - 5
Attaṃ pahāya anupādiyāno
Ñāṇepi2 so nissayaṃ no karoti,
Sa ve viyattesu na vaggasārī
Diṭṭhimpi so na pacceti kiñci.
Attaṃ pahāya anupādiyānoti - ' attaṃ pahāyā'ti attadiṭṭhiṃ pahāya; 'attaṃ pahāyā'ti attagāhaṃ
pahāya; 'attaṃ pahāyā'ti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ
ajjhositaṃ adhimuttaṃ pahāya pajahitvā vinodayitvā3 byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvāti
- attaṃ [PTS Page 108] [\q 108/] pahāya; anupādiyānoti catuhi upādānehi
anupādiyamāno agaṇhamāno aparāmasamāno anabhinivisamānoti 'attaṃ pahāya
anupādiyāno.
1. Upavadeyya - sīmu11 2. Mu: ñāṇenapi - sīmu11 3. Vinodetvā - syā.
[BJT Page 150] [\x 150/]
Ñāṇepi1 so nissayaṃ no karotīti aṭṭhasamāpattiñāṇe vā pañcābhiññāñāṇe vā micchāñāṇe1
vā taṇhānissayaṃ vā diṭṭhinissayaṃ vā na karoti na janeti na sañjaneti na nibbatteti
nābhinibbattetīti - 'ñāṇepi1 so nissayaṃ no karoti. '
Sa ve viyattesu na vaggasārīti sa ve viyattesu bhinnesu dvejjhāpannesu dveḷhakajātesu
nānādiṭṭhikesu nānākhantikesu nānārucikesu nānāladdhikesu nānādiṭṭhinissayaṃ nissitesu
chandāgatiṃ gacchantesu dosāgatiṃ gacchantesu mohāgatiṃ gacchantesu bhayāgatiṃ
gacchantesu na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na
bhayāgatiṃ gacchati; na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena
gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na
vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati niyyati
vuyhati saṃharīyatīti - 'sa ve viyattesu na vaggasārī'.
Tenāha bhagavā:
"Attaṃ pahāya anupādiyāno
Ñāṇepi1 so nissayaṃ no karoti,
Sa ve viyattesu na vaggasārī
Diṭṭhimpi so na pacceti kiñcī"ti.
5 - 6
Yassūbhayante [PTS Page 109] [\q 109/] paṇidhīdha natthi
Bhavābhavāya idha vā huraṃ vā,
Nivesanā tassa na santi keci
Dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.
1. Ñāṇena vā - sīmu. 11. Manupa.
[BJT Page 152] [\x 152/]
Yassūbhayante paṇidhīdha natthi bhavābhavāya idha vā huraṃ vāti 'yassāti' arahato
khīṇāsavassa, antoti phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto; atīto eko anto, anāgato
dutiyo anto; sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto; nāmaṃ eko anto, rūpaṃ
dutiyo anto; cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto; sakkāyo
eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto; paṇidhi vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo
anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge
paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā
āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7
āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā
puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā
loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā
patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā
nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā
dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ
upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ
dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ
taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ; bhavābhavāyāti bhavābhavāya kammabhavāya
punabbhavāya, kāmabhavāya kammabhavāya, kāmabhavāya punabbhavāya, rūpabhavāya
kammabhavāya, rūpabhavāya punabbhavāya, arūpabhavāya kammabhavāya, arūpabhavāya
punabbhavāya punappunabhavāya punappunagatiyā punappunauppattiyā
punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā; idhāti sakattabhāvo; huraṃti1
parattabhāvo; idhāti sakarūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ; huraṃti
pararūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ; idhāti cha ajjhattikāni āyatanāni; huraṃti cha
bāhirāni āyatanāni; idhāti manussaloko; huraṃti devaloko; idhāti kāmadhātu; huraṃti
rūpadhātu arūpadhātu; idhāti kāmadhātu rūpadhātu; huraṃti arūpadhātu.
Yassūbhayante paṇidhīdha natthi bhavābhavāya idha vā huraṃ vāti 'yassa' ubho ante ca
bhavābhavāya ca idha huraṃ ca paṇidhi taṇhā natthi na santi, na saṃvijjati2, nūpalabbhati3,
pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā [PTS Page 100] [\q 100/]
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhātiyassūbhayante paṇidhīdha natthi bhavābhavāya idha
vā huraṃ vā.
Nivesanā tassa na santi kecīti - 'nivesanā'ti dve nivesanā taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā
ca.
Katamo taṇhānivesanā? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhānivesanā.
Katamo diṭṭhinivesanā? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhinivesanā;
Tassāti arahato khīṇāsavassa, 'nivesanā tassa na santi
Kecī'ti nivesanā tassa keci natthi na santi na saṃvijjanti nūpalabbanti, pahīnā samucchinnā
vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti - nivesanā tassa na santi
keci.
Dhammesu niccheyya samuggahītanti - 'dhammesū'ti dvāsaṭṭiyā4 diṭṭhigatesu; niccheyyāti
nicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā;
samuggahītanti odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho
samuccayaggāho idaṃ saccaṃ tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparītanti gahitaṃ
parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ natthi na santi na saṃvijjati nūpalabbhati
pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasannaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā
daḍḍhantidhammesu niccheyya samuggahītaṃ.
Tenāha bhagavā:
" Yassūbhayante paṇidhīdha natthi
Bhavābhavāya idha vā huraṃ vā,
Nivesanā tassa na santi keci
Dhammesu niccheyya samuggahīta"nti.
1. Hurāti - sīmu11. Syā 2. Na saṃvijjanti - sīmu. 1 Machasaṃ 3. Nupalabbhanti - sīmu. 11
Machasaṃ 4. Dvāsaṭṭhi - sīmu1.
[BJT Page 154] [\x 154/]
5 - 7
Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā
Pakappitā natthi aṇūpi saññā,
Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānaṃ
Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya
Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā pakappitā natthi aṇūpi saññāti 'tassāti' arahato
khīṇāsavassa, tassa diṭṭhe [PTS Page 111] [\q 111/] vā diṭṭhasuddhiyā vā sute vā
sutasuddhiyā vā mute vā mutasuddhiyā vā, saññāpubbaṅgamatā saññāvikappayatā,
saññāviggahena saññāya uṭṭhapitā samuṭṭhapitā kappitā pakappitā saṅkhatā abhisaṅkhatā
saṇṭhapitā diṭṭhi natthi na santi na saṃvijjati nūpalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti - tassīdha. Diṭṭheva sute mute vā
pakappitā natthi aṇūpi saññā.
Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānanti - brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā
brāhmaṇo, sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, - peasito1
Tādī pavuccate sa brahmā; taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānanti - taṃ brāhmaṇaṃ
diṭṭhimanādiyantaṃ agaṇhantaṃ aparāmasantaṃ anabhinivisantanti 'taṃ bārahmaṇaṃ
diṭṭhimanādiyānaṃ'
Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyāti - 'kappā'ti dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca - pe
-
Ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa
pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā. Kena rāgena kappeyya? Kena dosena kappeyya?
Kena mohena kappeyya? Kena mānena kappeyya? Kāya diṭṭhiyā kappeyya? Kena
uddhaccena kappeyya? Kāya vicikicchāya kappeyya? Kehi anusayehi kappeyya rattoti vā
duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṃ gatoti
vā thāmagatoti vā? Te abhisaṅkhārā pahīnā, abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā2 kena
kappeyya nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti [PTS Page 112] [\q 112/] vā
manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā?
So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṃ natthi yena kappeyya vikappeyya vikappaṃ
āpajjeyya. Kenīdha lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke
āyatanaloketi - kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya.
Tenāha bhagavā:
"Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā
Pakappitā natthi aṇūpi saññā,
Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānaṃ
Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyā"ti.
1. Anissito - syā. 2. Gatiyo - syā.
[BJT Page 156] [\x 156/]
Na kappayanti na purekkharonti
Dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse,
Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo
Pāraṃ gato na pacceti tādī.
Na kappayanti na purekkharontīti - 'kappāti 'dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca.
. 5
Katamo taṇhā kappo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhākappo.
Katamo diṭṭhikappo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā [PTS Page 113] [\q 113/]
micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ
diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho
paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ
vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3
gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhikappo.
. 5
Tesaṃ taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; taṇhākappassa pahīnattā
diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā na kappenti na janenti na
saṃjanenti na nibbattenti nābhinibbattentīti - na kappayanti; na purekkharontīti
purekkhārāti dve purekkhārā: taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca
Katamo taṇhā purekkhāro? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ
taṇhāpurekkhāro
Katamo diṭṭhipurekkhāro? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tesaṃ taṇhāpurekkhāro pahīno,
diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho taṇhā purekkhārassa pahīnattā diṭṭhipurekkhārassa
paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṃ vā na diṭṭhiṃ vā purato katvā caranti. Na taṇhādhajā na
taṇhāketu na taṇhādhipateyyā na diṭṭhidhajā na diṭṭhiketu na diṭṭhādhipateyyā na
taṇhāya vā na diṭṭhiyā vā parivāretvā carantīti - na kappayanti na purekkharonti.
1. Mariyādikataṃ - machasaṃ, syā. 2. Pariyantikataṃ - syā 3. Yathāvakanti - sīmu. 11.
[BJT Page 158] [\x 158/]
Dhammāpi tesaṃ na paṭicchitā seti - dhammā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, tesanti tesaṃ
arahantānaṃ khīṇāsavānaṃ; na paṭicchitā seti sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti
na paṭicchitā se, asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ
jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca
na ca hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva
saccaṃ moghamaññanti na paṭicchitā seti - dhammāpi tesaṃ na paṭicchitā se.
Na brāhmaṇo sīlavatena neyyoti - 'nā'ti paṭikkhepo; brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ
bāhitattā brāhmaṇo, sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti,
Vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti,
moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā
ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
" Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito [PTS Page 114] [\q 114/] tādī pavuccate sa brahmā". 1 Tādī2 pavuccate sa
brahmā. Na brāhmaṇo sīlavatena neyyoti brāhmaṇo sīlena vā vatena3 vā sīlabbatena4 vā
na yāyati na niyyati5 na vuyhati na saṃharīyatīti - na brāhmaṇo sīlavatena neyyo.
Pāraṃ gato na pacceti tādīti - pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, so pāraṃ gato pāraṃ patto
antagato antappatto koṭigato koṭippatto (vitthāro) jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa
punabbhavoti - pāraṃ gato; ne paccetīti sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na
puneti na pacceti na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na
puneti na pacceti na paccāgacchati, anāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na
pacceti na paccāgacchati, arahattamaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti
na paccāgacchatīti - pāraṃ gato na pacceti;
1. Anissito - syā. 2. Tādi - syā 3. Vattena - syā 4. Sīlavattena - syā. 5. Niyyāti - syā.
[BJT Page 160] [\x 160/]
Tādīti arahā pañcahākārehi tādī: iṭṭhāniṭṭhe tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvīti tādī, muttāvīti
tādī, taṃniddesā tādī. Kathaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī? Arahā lābhepi tādī, alābhepi tādī,
yasepi tādī, ayasepi tādī, pasaṃsāyapi tādī, nindāyapi tādī, sukhepi tādī dukkhepi tādī,
ekaṃ ce bāhaṃ1 gandhena limpeyyuṃ2, ekaṃ ce bāhaṃ1 vāsiyā taccheyyuṃ, amusmiṃ natthi
rāgo, amusmiṃ natthi paṭighaṃ. Anunayapaṭighavippahīno ugghātinighātivītivatto
anurodhavirodhaṃ samatikkanto; evaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī. Kathaṃ arahā cattāvīti tādī?
Arahato rāgo catto vanto [PTS Page 115] [\q 115/] mutto pahīno paṭinissaṭṭho, doso
moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho
māno atimāno mado pamādo sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā
sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā cattā vantā mutā pahīnā paṭinissaṭṭhā, evaṃ arahā
cattāvīti tādī. Kathaṃ arahā tiṇṇāvīti tādī? Arahā kāmoghaṃ tiṇṇo bhavoghaṃ tiṇṇo
diṭṭhoghaṃ tiṇṇo avijjoghaṃ tiṇṇo sabbaṃ saṃsārapathaṃ3 tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo
atikkanto samatikkanto vītivatto, so vutthavāso ciṇṇacaraṇo jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa
punabbhavoti. Evaṃ arahā tiṇṇāvīti tādī. Kathaṃ arahā muttāvīti tādī? Arahato rāgā cittaṃ
muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; dosā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, mohā cittaṃ muttaṃ
vimuttaṃ suvimuttaṃ, kodhā upanāhā makkhā paḷāsā issāya macchariyā māyāya sāṭheyyā
thambhā sārambhā mānā atimānā madā pamādā sabbakilesehi sabbaduccaritehi
sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ muttaṃ
vimuttaṃ suvimuttaṃ, evaṃ arahā muttāvīti tādī. Kathaṃ arahā tanniddesā tādī? Arahā sīle
sati sīlavāti taṃniddesā tādī; saddhāya sati saddhoti taṃniddesā tādī, viriye sati viriyavāti
taṃniddesā tādī, satiyā sati satimāti taṃniddesā tādī, samādhismiṃ sati samāhitoti
taṃniddesā tādī, paññāya sati paññavāti taṃ niddesā tādī, vijjāya sati tevijjoti taṃniddesā
tādī, abhiññāya sati chaḷabhiññoti taṃniddesā tādī, evaṃ arahā taṃniddesā [PTS Page 116]
[\q 116/] tādīti - pāraṅgato na pacceti tādī.
Tenāha bhagavā:
" Na kappayanti na purekkharonti
Dhammāpi tesaṃ na paṭicchitā se,
Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo
Pāraṅgato na pacceti tādīti.
Paramaṭṭhakasuttaniddeso pañcamo.
1. Aṅgaṃ - sīmu. 1 2. Vilimpeyyuṃ - sīmu11 3. Sabbasaṃsārapathaṃ - manupa.
Sabbasaṅkhārapathaṃ - sīmu11.
[BJT Page 162] [\x 162/]
6.
Jarāsuttaniddeso
Atha jarāsuttaniddeso1 vuccati:
6 - 1
Appaṃ [PTS Page 117] [\q 117/] vata jīvitaṃ idaṃ
Oraṃ vassasatāpi mīyati, 2
Yo cepi aticca jīvati
Atha kho so jarasāpi mīyati.
Appaṃ vata jīvitaṃ idanti - 'jīvita'nti āyu ṭhiti3 yapanā yāpanā irīyanā vattanā pālanā
jīvitaṃ jīvitindriyaṃ; apica dvīhi kāraṇehi appakaṃ jīvitaṃ, thokakaṃ jīvitaṃ;
ṭhitiparittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ, sarasaparittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ. Kathaṃ
ṭhitiparittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ? Atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissati; anāgate
cittakkhaṇe jīvissati na jīvati na jīvittha; paccuppanne cittakkhaṇe jīvati na jīvittha na
jīvissati.
1. Jīvitaṃ attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā,
Ekacittasamāyuttā lahuso vattate khaṇo.
2. Cullāsīti sahassāni kappā4 tiṭṭhanti ye marū,
Natveva tepi jīvanti dvīhi cittehi saṃyutu5.
3. Ye [PTS Page 118] [\q 118/] niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,
Sabbepi6 sadisā khandhā gatā appaṭisandhikā. 7
4. Anantarā ca ye bhaggā ye ca bhaggā anāgatā,
Tadantare niruddhānaṃ vesamaṃ8 natthi lakkhaṇe.
5. Anibbattena na jāto paccuppannena jīvati,
Cittabhaṅgā mato loko paññattiparamatthiyā. 9
6. Yathā ninnā pavattanti chandena pariṇāmitā,
Acchinnadhārā vattanti saḷāyatanapaccayā.
7. Anidhānagatā bhaggā puñjo natthi anāgate,
Nibbattāyeva tiṭṭhanti āragge sāsapūpamā.
1. Jarāsuttaṃ - sīmu11 2. Mīyyati - sū, sa. 3. Āyuṭṭhiti - sīmu11. 4. Kappaṃ - vi. 5. Samohitā
- sīmu 11. Samāhitā - vi. 6. Sabbeva - sīmu11 7. Appaṭisandhiyā - vi. 8. Vesammaṃ - sa 9.
Paramaṭṭhiyā - vi. Paramaṭṭhiti - sa.
[BJT Page 164] [\x 164/]
8. Nibbattānañca dhammānaṃ bhaṅgo nesaṃ purakkhato,
Palokadhammā tiṭṭhanti purāṇehi amissitā.
9. Adassanāto āyanti bhaṅgā gacchanti adassanaṃ1,
Vijjuppādova ākāse uppajjanti vayanti cāti.
Evaṃ ṭhitiparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
Kathaṃ sarasaparittatāya appakaṃ jīvitaṃ? Assāsūpanibaddhaṃ jīvitaṃ, passāsūpanibaddhaṃ
jīvitaṃ, assāsapassāsūpanibaddhaṃ jīvitaṃ, mahābhūtupanibaddhaṃ jīvitaṃ,
kabalīkārāhārūpanibaddhaṃ jīvitaṃ, usmūpanibaddhaṃ jīvitaṃ, viññāṇūpanibaddhaṃ
jīvitaṃ. Mūlampi imesaṃ dubbalaṃ, pubbahetu'pi imesaṃ dubbalā, yepi paccayā te'pi
dubbalā, yāpi pabhavikā sāpi2 dubbalā, sahabhupi3 imesaṃ dubbalā, sampayogā'pi imesaṃ
dubbalā, sahajāpi imesaṃ dubbalā, yā'pi payojikā sā'pi dubbalā, aññamaññaṃ niccadubbalā
ime, aññamaññaṃ [PTS Page 119] [\q 119/] anavaṭṭhitā ime, aññamaññaṃ paripātayanti
ime, aññamaññassa hi natthi tāyitā, na cāpi ṭhapenti aññamaññaṃ ime. Yo'pi nibbattako so
na vijjati.
10. " Na ca kenaci koci hāyati bhaṅgabyā4 ime hi sabbaso,
Purimehi pabhāvitā ime yepi pabhavakā5 te pure matā
Purimā'pi ca pacchimā'pi ca aññamaññaṃ na kadācimāddasu" nti.
Evaṃ sarasaparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
Apica cātummahārājikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ
jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica cātummahārājikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ
jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica tāvatiṃsānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ jīvitaṃ
thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ na
ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica yāmānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ jīvitaṃ
thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ na
ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica tusitānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ jīvitaṃ
thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ na
ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ
jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ
parittaṃ jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ
anaddhaniyaṃ jīvitaṃ na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ.
Apica brahmakāyikānaṃ devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ appakaṃ jīvitaṃ parittaṃ
jīvitaṃ thokaṃ jīvitaṃ khaṇikaṃ jīvitaṃ lahukaṃ jīvitaṃ ittaraṃ jīvitaṃ anaddhaniyaṃ jīvitaṃ
na ciraṭṭhitikaṃ jīvitaṃ. Vuttampi cetaṃ bhagavatā:
"Appamidaṃ bhikkhave manussānaṃ āyu, gamanīyo samparāyo, mantāya boddhabbaṃ,
kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇaṃ, yo bhikkhave ciraṃ
jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo vā. "[A]
1. Gacchantyadassanaṃ - vi 2. Yepi pabhāvikā tepi - sīmu11 3. Sahabhūmi pi - sīmu11. 4.
Gandhabbā - sīmu11 5. Pabhāvitā - sīmu. 11 [A] mārasaṃyutta - paṭhamavagga.
[BJT Page 166] [\x 166/]
11. Appamāyu manussānaṃ hīḷeyya naṃ suporiso,
Careyyādittasīsova natthi maccussa nāgamo.
12. Accayanti ahorattā jīvitaṃ uparujjhati,
Āyu khīyati maccānaṃ kunnadīnaṃva odakaṃ. [A]"
Appaṃ [PTS Page 120] [\q 120/] vata jīvitaṃ idaṃ oraṃ vassasatāpi mīyatīti1 -
kalalakālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, abbudakālepi cavati marati
antaradhāyati vippalujjati, pesikālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, ghanakālepi
cavati marati antaradhāyati vippalujjati, pasākhakālepi2 cavati marati antaradhāyati
vippalujjati, jātamattopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, sūtigharepi cavati marati
antaradhāyati vippalujjati, addhamāsikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, māsikopi
cavati marati antaradhāyati vippalujjati, dvemāsikopi temāsikopi catumāsikopi -
pañcamāsikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, chamāsikopi sattamāsikopi
aṭṭhamāsikopi navamāsikopi dasamāsikopi - saṃvaccharikopi cavati marati antaradhāyati
vippalujjati, dvevassikopi - tivassikopi catuvassikopi pañcavassikopi chavassikopi
sattavassikopi aṭṭhavassikopi navavassikopi dasavassikopi vīsativassikopi tiṃsavassikopi
cattārīsavassikopi paññāsavassikopi saṭṭhivassikopi sattativassikopi asītivassikopi
navutivassikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjatīti 'oraṃ vassasatāpi mīyati. 3'
Yo cepi aticca jīvatīti - yo vassasataṃ atikkamitvā jīvati, so ekaṃ vā vassaṃ4 jīvati, dve vā
vassāni jīvati, tīṇi vā vassāni jīvati, cattāri vā vassāni jīvati, pañca vā vassāni jīvati dasa vā
vassāni jīvati, vīsatiṃ vā vassāni jīvati, tiṃsaṃ vā vassāni jīvati, cattārīsaṃ vā vassāni
jīvatīti 'yo cepi aticca jīvati. '
Atha kho so jarasāpi mīyatīti - yadā jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayo
anuppatto, khaṇḍadanto [PTS Page 121] [\q 121/] palitakeso, 5 vilūnaṃ khalitaṃsiro
valitaṃ tilakāhatagatto vaṅko bhoggo daṇḍaparāyaṇo, so jarāyapi cavati marati
antaradhāyati vippalujjati, natthi maraṇamhā mokkho.
13. "Phalānamiva pakkānaṃ pāto papanato bhayaṃ,
Evaṃ jātāna maccānaṃ niccaṃ maraṇato bhayaṃ.
14. Yathāpi kumbhakārassa kataṃ mattikabhājanaṃ, 6
Sabbaṃ bhedanapariyantaṃ7 evaṃ maccāna jīvitaṃ.
15. Daharā ca mahantā ca ye bālā ye ca paṇḍitā.
Sabbe maccuvasaṃ yanti sabbe maccuparāyaṇā, "
1. Mīyatīti - sīmu11. 2. Pañcasākhakālepi - syā. 3 Miyyati - sīmu11. 4. Vassasataṃ - sīmu11.
5. Phalitakeso - sa. 6. Katā mattikabhājanā - machasaṃ. Syā. 7 Sabbe bhedanapariyantā -
machasaṃ. Syā [a]mārasaṃyutta - paṭhamavagga.
[BJT Page 168] [\x 168/]
16. "Tesaṃ maccuparetānaṃ gacchataṃ paralokato,
Na pitā tāyate puttaṃ ñātī vā pana ñātake.
17. Pekkhataññeva ñātīnaṃ passa lālapataṃ1 puthu,
Ekamekova maccānaṃ govajjho viya nīyati,
Evamabbhāhato loko maccunā ca jarāya cā"ti [a.]
Atha kho so jarasāva mīyati
Tenāha bhagavā:
" Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ
Oraṃ vassasatāpi mīyati,
Yo cepi aticca jīvati
Atha kho so jarasāva mīyatī"ti.
6 - 2
Sovanti janā mamāyite
Na hi santi niccā pariggahā,
Vinābhāvaṃ santamevidaṃ
Iti disvā nāgāramāvase2.
Socanti janā mamāyiteti - ' janā'ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca
pabbajitā ca devā ca manussā [PTS Page 122] [\q 122/] ca; mamattāti dve mamattā:
Katamo taṇhāmamatto? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ taṇhāmamattaṃ
Katamo diṭṭhimamatto? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Mamāyitaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi socanti.
Acchijjantepi socanti. Acchinnepi socanti. Mamāyitaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi socanti.
Vipariṇamantepi socanti. Vipariṇatepi socanti, kilamanti, paridevanti, urattāḷīṃ kandanti,
sammohaṃ āpajjantīti 'socanti janā mamāyite. '
Na hi santi niccā pariggahāni - ' pariggahā'ti - dve pariggahā: taṇhāpariggaho ca
diṭṭhipariggaho ca
Katamo taṇhāpariggaho? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ
taṇhāpariggaho.
Katamo diṭṭhipariggaho? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhipariggaho.
Taṇhāpariggaho anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo
virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammo. Diṭṭhipariggaho ca anicco saṅkhato3
paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo
vipariṇāmadhammo.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
" Passatha no tumhe bhikkhave, taṃ pariggahaṃ, yvāssa4 pariggaho nicco dhuvo sassato
avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva ṭhassatīti? No hetaṃ bhante. Sādhu bhikkhave.
Ahampi kho etaṃ bhikkhave pariggahaṃ na samanupassāmi, yavāssa4 pariggaho nicco
dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva ṭhassatī"ti. [B] pariggahā niccā
dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhantīti 'na hi
santi niccā pariggahā'.
1. Lālapanaṃ - sīma11. Lālappataṃ - machasaṃ
[A] suttanipāta sallasutta.
2. Na gharamāvase - manupa. 3. Asaṅkhato - sīmu1 4. Yvāyaṃ - sīmu11. Yāyaṃ - [PTS]
[B] majjhimanikāya - alagaddūpamasutta.
[BJT Page 170] [\x 170/]
Vinābhāvaṃ santamevidanti - nānābhāve vinābhāve aññathābhāve sante saṃvijjamāne1
upalabbhiyamāne; vuttaṃ hetaṃ bhagavatā; "alaṃ ānanda, mā soci. Mā paridevi. Nanu etaṃ
mayā ānanda, paṭigacceva akkhātaṃ [PTS Page 123] [\q 123/] sabbeheva piyehi
manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṃ kutettha ānanda, labbhā, yaṃ taṃ jātaṃ
bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ taṃ vata mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti [a.]
Purimānaṃ purimānaṃ khandhānaṃ dhātūnaṃ āyatanānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā pacchimā
pacchimā khandhā ca dhātuyo ca āyatanāni ca pavattantīti 'vinābhāvaṃ santamevidaṃ. '
Iti disvā nāgāramāvaseti - 'itī'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo
byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā nāmetaṃ itīti. Iti disvā - passitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā mamattesūti 'iti disvā'; nāgāramāvaseti2sabbaṃ
gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā puttadārapaḷibodhaṃ chinditvā ñātipaḷibodhaṃ chinditvā
mittāmaccapaḷibodhaṃ chinditvā sannidhipaḷibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcana3 bhāvaṃ upagantvā
eko careyya vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti 'iti disvā
nāgāramāvase'.
Tenāha bhagavā:
" Socanti janā mamāyite
Na hi santi niccā pariggahā,
Vinābhāvaṃ santamevidaṃ
Iti disvā nāgāramāvase"ti. 2
6 - 3
Maraṇenapi taṃ pahīyati
Yaṃ puriso mamidanti maññati,
Etaṃ disvāna4 paṇḍito
Na mamattāya nametha māmako.
Maraṇepi taṃ pahīyatīti - 'maraṇa'nti yā5 tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā
cuti cavanatā bhedo [PTS Page 124] [\q 124/] antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā
khandhānaṃ bhedo kalebarassa nikkhepo jīvitindriyassūpacchedo;[B] tanti rūpagataṃ
vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ; pahīyatīti - pahīyati jahīyati
vijahīyati antaradhāyati vippalujjati. Bhāsitampi hetaṃ:
1. "Pubbeva maccaṃ vijahanti bhogā
Macco ca te pubbataraṃ jahāti,
Asassatā bhogino kāmakāmī
Tasmā na socāmahaṃ sokakāle. [C]
1. Saṃvijjamāne atthi - sīmu1 2. Na gharamāvaseti - manupa. 3. Ākiñcana - syā. 4. Etampi
viditvā - syā, manupa. 5. Yaṃ - sīmu1.
[A.] Dīghanikāya - mahāparinibbānasutta [b.] Paṭiccasamuppādavibhaṅga. [C]
maṇikuṇḍalajātaka.
[BJT Page 172] [\x 172/]
2. Udeti āpūrati veti cando
Atthaṅgametvāna paleti sūriyo,
Viditā mayā sattuka! Lokadhammā
Tasmā na socāmahaṃ sokakāle"ti[a]
Maraṇenapi taṃ pahīyati.
Yaṃ puriso mamidanti maññatīti - 'ya'nti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ
viññāṇagataṃ; purisoti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ
nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo; mamidanti maññatīti taṇhāmaññanāya maññati,
diṭṭhimaññanāya maññati, mānamaññanāya maññati, kilesamaññanāya maññati,
duccaritamaññanāya maññati, payogamaññanāya maññati, vipākamaññanāya maññatīti 'yaṃ
puriso mamidanti maññati. '
Etaṃ disvāna1 paṇḍitoti - etaṃ ādīnavaṃ ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā mamattesūti - etaṃ2 disvāna; paṇḍitoti - dhīro paññavā buddhimā ñāṇī
vibhāvī medhāvīti - 'etaṃ disvāna paṇḍito. '
Na mamattāya nametha māmakoti - 'mamattā'ti dve mamattā: [PTS Page 125] [\q 125/]
taṇhāmamattaṃ ca diṭṭhimamattaṃ ca
Katamo taṇhāmamatto? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ taṇhāmamatto.
Katamo diṭṭhimamatto? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; idaṃ diṭṭhimamatto.
Māmakoti - māmako buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako; so taṃ bhagavantaṃ
mamāyati. Bhagavā taṃ puggalaṃ parigaṇhāti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: " ye te bhikkhave
bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te bhikkhave, bhikkhu māmakā.
Apagatā ca te bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā. Na ca pana te imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Ye ca kho te bhikkhave, bhikkhu
nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me bhikkhave, bhikkhu māmakā.
Anapagatā ca te bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā; te ca imasmiṃ dhammavinaye
vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. [B]
3. "Kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā,
Na te dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite.
4. Nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā,
Te ve dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite" ti[b]
1. Etampi viditvā - syā. Manupa 2. Etampi - sīmu. 11
[A] jātaka pañcakanipāta maṇikuṇḍalajātaka, [b] catukkaṅguttara uruvelavagga.
[BJT Page 174] [\x 174/]
Na mamattāya nametha māmakoti - māmako taṇhāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ
paṭinissajitvā mamattāya na nameyya, na onameyya, na tanninno assa, na tappoṇo na
tappabbhāro na tadadhimutto na tadadhipateyyoti - na mamattāya nametha māmako.
Tenāha bhagavā:
" Maraṇenapi taṃ pahīyati
Yaṃ puriso mamidanti maññati,
Etaṃ disvāna paṇḍito
Na mamattāya nametha māmako"ti.
6 - 4
Supinena1 [PTS Page 126] [\q 126/] yathāpi saṅgataṃ2
Paṭibuddho puriso na passati,
Evaṃ3 piyāyitaṃ janaṃ
Petaṃ kālakataṃ na passati.
Supinena yathāpi saṅgatanti - saṅgataṃ samāgataṃ samāhitaṃ sannipatitanti 'supinena
yathāpi saṅgataṃ. '
Paṭibuddho puriso na passatīti - yathā puriso supinagato candaṃ passati, suriyaṃ passati,
mahāsamuddaṃ passati, sineruṃ pabbatarājānaṃ passati, hatthiṃ passati, assaṃ passati,
rathaṃ passati, pattiṃ passati, senābyūhaṃ passati, ārāmarāmaṇeyyakaṃ passati,
vanarāmaṇeyyakaṃ passati, bhūmirāmaṇeyyakaṃ passati, pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ
passati; paṭibuddho na kiñci passatīti 'paṭibuddho puriso na passati. '
Evaṃ piyāyitaṃ jananti - 'eva'nti opammasampaṭipādanaṃ; piyāyitaṃ jananti piyāyitaṃ
mamāyitaṃ janaṃ, mātaraṃ vā pitaraṃ vā bhātaraṃ vā bhaginiṃ vā puttaṃ vā dhītaraṃ vā
mittaṃ vā amaccaṃ vā ñātisālohitaṃ vāti4 'evaṃ piyāyitaṃ janaṃ. '5 Petaṃ kālakataṃ na
passatīti - peto vuccati mato kālakato, taṃ petaṃ na passati, na dakkhati, nādhigacchati, na
vindati, na paṭilabhatīti - petaṃ kālakataṃ na passati.
Tenāha bhagavā:
Supinena6 yathāpi saṅgataṃ
Paṭibuddho puriso na passati,
Evaṃ7 piyāyitaṃ janaṃ
Petaṃ kālakataṃ na passatī"ti.
6 - 5
Diṭṭhāpi [PTS Page 127] [\q 127/] sutāpi te janā
Yesaṃ nāmamidaṃ pavuccati,
Nāmamevāvasissati
Akkheyyaṃ petassa jantuno.
Diṭṭhāpi sutāpi te janāti - 'diṭṭhā'ti ye cakkhuviññāṇāhi sambhūtā; sutāti ye
sotaviññāṇābhisambhūtā; te janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca
pabbajitā ca devā ca manussā cāti 'diṭṭhāpi sutāpi te janā'
1. Supinepi - manupa 2. Saṃkhataṃ - sa 3. Evampi - manupa. 4. Vā - sīmu11. 5. Jananti -
sīmu11. Manupa 6. Supinepi - manupa. 7. Evampi - manupa.
[BJT Page 176] [\x 176/]
Yesaṃ nāmamidaṃ pavuccatīti - 'yesa'nti khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ suddānaṃ
gahaṭṭhānaṃ pabbajitānaṃ devānaṃ manussānaṃ; nāmanti saṅkhā samaññā paññatti vohāro
nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo; pavuccatīti vuccati
pavuccati kathiyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti 'yesaṃ nāmamidaṃ pavuccati. '
Nāmamevāvasissati akkheyyanti - rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ
viññāṇagataṃ pahīyati jahīyati antaradhāyati vippalujjatīti nāmamevāvasissati; akkheyyanti
akkhātuṃ kathetuṃ bhaṇituṃ dīpayituṃ voharitunti 'nāmamevāvasissati akkheyyaṃ. '
Petassa jantuno - 'petassā'ti petassa kālakatassa; jantunoti sattassa narassa māṇavassa
posassa puggalassa jīvassa jāgussa1 jantussa indagussa hindagussa manujassāti akkheyyaṃ
petassa jantuno.
Tenāha bhagavā:
"Diṭṭhāpi sutāpi te janā
Yesaṃ nāmamidaṃ pavuccati,
Nāmamevāvasissati
Akkheyyaṃ petassa jantuno"ti.
6 - 6
Sokaparidevamaccharaṃ2
[PTS Page 128] [\q 128/] na javanti giddhā mamāyite
Tasmā munayo pariggahaṃ
Hitvā acariṃsu khemadassino.
Sokaparidevamaccharaṃ2 na jahanti giddhā mamāyiteti 'soko'ti ñātivyasanena vā phuṭṭhassa
bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa
diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa
aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko
antoparisoko antodāho3 antoparidāho cetaso parijhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ[a];
paridevoti - ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā
phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhi vyasanena vā phuṭṭhassa
aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena
phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācā palāpo
vippalāpo lālappo lālappanā4 lālappitattaṃ5[a]; macchariyanti - pañca macchariyāni:
āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ
dhammamacchariyaṃ, yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ
kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati macchariyaṃ. [B] api ca
khandhamacchariyampi macchariyaṃ, dhātumacchariyampi macchariyaṃ,
āyatanamacchariyampi macchariyaṃ, gāho; idaṃ vuccati6 macchariyaṃ.
1. Jatussa - sīmu. 11. Machasaṃ syā. 2. Maccheraṃ - manupa. 3. Ḍāho - sa. 4. Lālappāyanā -
sīmu11. Manupa. 5. Lālappāyitattaṃ - sīmu. 11. Manupa. 6. Gāho vuccati - 11. Manupa.
[A.] Paṭiccasamuppādavibhaṅga [b] khuddakavatthuvibhaṅga.
[BJT Page 178] [\x 178/]
Gedho vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo
icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī
sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ
vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā
gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā
jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā,
adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā
bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā
gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ
āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā
vevicchaṃ, akusalamūlaṃ akusalanidānaṃ akusalappabhavo mārapāso mārabalisaṃ
māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ.
Mamattāti dve mamattā: taṇhāmamattaṃ ca diṭṭhimamattaṃ ca.
Katamo taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ
taṇhāmamattaṃ.
Katamo diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; idaṃ diṭṭhimamattaṃ;
[PTS Page 129] [\q 129/]
Mamāyitaṃ vatthuṃ acchedasaṅkino'pi socanti. Acchijjantepi socanti. Acchinnepi socanti.
Mamāyitaṃ vatthuṃ acchedasaṅkino'pi socanti. Acchijjantepi socanti. Acchinnepi socanti.
Mamāyitaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkino'pi socanti. Vipariṇamante'pi1 socanti. Mamāyitaṃ
vatthuṃ acchedasaṅkino'pi paridevanti. Acchijjante'pi paridevanti. Acchinne'pi paridevanti.
Mamāyitaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkino'pi paridevanti. Vipariṇamante'pi paridevanti.
Vipariṇate'pi paridevanti. Mamāyitaṃ vatthuṃ rakkhanti gopenti parigaṇhanti. Mamāyanti
maccharāyanti. 2 Mamāyitasmiṃ vatthusmiṃ sokaṃ na jahanti. Paridevaṃ na jahanti.
Macchariyaṃ na jahanti. Gedhaṃ na jahanti. Nappajahanti na vinodenti na byantiṃ karonti
na anabhāvaṃ gamentīti - sokaparidevamaccharaṃ na jahanti giddhā mamāyite.
Tasmā munayo pariggahaṃ hitvā acariṃsu khemadassinoti 'tasmā' ti tasmā taṃkāraṇā
taṃhetu tappaccayā taṃnidānā etaṃ ādīnavaṃ sampassamānā3 mamattesūti tasmā; munayoti
monaṃ vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā - pe -
Amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi; tena ñāṇena samannāgatā munayo monappattā. Tīṇi
moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ - pe - saṅgajālamaticca so muni;
pariggahoti - dve pariggahā: taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca
Katamo taṇhāpariggaho? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ
taṇhāpariggaho.
Katamo diṭṭhipariggaho? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhipariggaho;
Munayo taṇhāpariggahaṃ pariccajitvā diṭṭhipariggahaṃ paṭinissajitvā cajitvā pariccajitvā
pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvā acariṃsu vicariṃsu4 irīyiṃsu
vattayiṃsu pālayiṃsu yapayiṃsu yāpayiṃsu; khemadassinoti - [PTS Page 130] [\q 130/]
khemaṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ; khemadassinoti khemadassino tāṇadassino
lenadassino saraṇadassino abhayadassino accutadassino amatadassino nibbānadassinoti
'tasmā munayo pariggahaṃ hitvā acariṃsu khemadassino. '
Tenāha bhagavā:
"Sokaparidevamaccharaṃ
Na jahanti giddhā mamāyite,
Tasmā munayo pariggahaṃ
Hitvā acariṃsu khemadassino"ti.
6 - 7
Patilīnacarassa bhikkhuno
Bhajamānassa vivittamāsanaṃ, 5
Sāmaggiyamāhu tassetaṃ6
Yo attānaṃ7 bhavane na dassaye.
1. Vipariṇāmantepi - machasaṃ, syā. 2. Mamāyitanti maccharāyitanti - syā. 3. Sampassamāno
- sīmu1. 4. Vihariṃsu - machasaṃ 5. Vivittamānasaṃ - manupa. 6. Tassa taṃ - manupa. Syā.
7. Attaṃ - manupa.
[BJT Page 180] [\x 180/]
Patilīnacarassa bhikkhunoti - patilīnacarā vuccanti satta sekhā; arahā patilīno. Kiṃ kāraṇā
patilīnacarā vuccanti satta sekhā? Te tato tato cittaṃ patilīnentā patikuṭentā1 pativaṭṭentā
sannirumbhentā2 sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti viharanti irīyanti
vattenti pālenti yapenti yāpenti. Cakkhudvāre cittaṃ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā
sannirumbhentā sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti viharanti irīyanti
vattenti pālenti yapenti yāpenti. Sotadvāre cittaṃ - ghānadvāre cittaṃ jivhādvāre cittaṃ
kāyadvāre cittaṃ - manodvāre cittaṃ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā sannirumbhentā
sanniggaṇhantā sannivārentā rakkhantā gopentā [PTS Page 131] [\q 131/] caranti
viharanti irīyanti vattenti pālenti yāpenti yāpenti. Yathā kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ
vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, evamevaṃ te tato
tato cittaṃ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā sannirumbhentā sanniggaṇhantā
sannivārentā rakkhantā gopentā caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti.
Cakkhudvāre cittaṃ - sotadvāre cittaṃ ghānadvāre cittaṃ jivhādvāre cittaṃ - kāyadvāre cittaṃ
- manodvāre cittaṃ patilīnentā patikuṭentā pativaṭṭentā sannirumbhentā sanniggaṇhantā
sannivārentā rakkhantā gopentā caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti.
Taṃ kāraṇā patilīnacarā vuccanti satta sekhā. Bhikkhunotiputhujjanakalyāṇakassa3 vā
bhikkhuno sekhassa vā bhikkhunoti ' patilīnacarassa bhikkhuno. '
Bhajamānassa vivittamāsananti - āsanaṃ vuccati yattha nisīdanti, mañco pīṭhaṃ bhisi
taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasantharo palālasanthāro; taṃ āsanaṃ
asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyasaddasavaṇena
asappāyagandhaghāyanena asappāyarasasāyanena - asappāyaphoṭṭhabbaphusanena -
asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, taṃ vivittaṃ āsanaṃ bhajato
sambhajato sevato nisevato saṃsevato paṭisevatoti 'bhajamānassa vivittamāsanaṃ. '.
Sāmaggiyamāhu tassetaṃ yo attānaṃ bhavane na dassayeti'sāmaggī'ti4 tisso sāmaggiyo:
gaṇasāmaggi dhammasāmaggi anabhinibbattisāmaggi. Katamā gaṇasāmaggi? Bahū cepi
bhikkhū samaggā sammodamānā [PTS Page 132] [\q 132/] avivadamānā khīrodakībhūtā
aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaṃ gaṇasāmaggi. Katamā
dhammasāmaggi? Cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā
pañcindriyāni pañcabalāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, te ekato pakkhandanti
pasīdanti sampatiṭṭhanti vimuccanti. Na tesaṃ dhammānaṃ vivādo pavivādo atthi. Ayaṃ
dhammasāmaggi.
1. Patikujjantā - syā. 2. Sanniruddhattā - machasaṃ. Syā. 3. Kalyāṇaputhujjanassa - syā. 4.
Sāmaggiyoti - sīmu. 11 Sāmaggiyāti - syā.
[BJT Page 182. [\x 182/] ]
Katamā anabhinibbattisāmaggi? Bahū cepi bhikkhu anupādisesāya nibbānadhātuyā
parinibbāyanti. Na tena1 nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā puṇṇattaṃ vā paññāyati. Ayaṃ
anabhinibbattisāmaggi.
Bhavaneti - nerayikānaṃ nirayo bhavanaṃ tiracchānayonikānaṃ tiracchānayoni bhavanaṃ;
pettivisayikānaṃ pettivisayo bhavanaṃ; manussānaṃ manussaloko bhavanaṃ; devānaṃ
devaloko bhavananti 'sāmaggiyamāhu tassetaṃ. '
Yo attānaṃ bhavane na dassayeti - tassesā sāmaggi etaṃ channaṃ etaṃ patirūpaṃ etaṃ
anucchavikaṃ etaṃ anulomaṃ, yo evaṃ paṭicchanne niraye attānaṃ na dasseyya,
tiracchānayoniyā attānaṃ na dasseyya, pettivisaye attānaṃ na dasseyya, manussaloke attānaṃ
na dasseyya, devaloke attānaṃ na dasseyyāti. Evamāhu evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ
bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti 'sāmaggiyamāhu tassetaṃ yo attānaṃ bhavane na
dassaye. '
Tenāha bhagavā:
"Patilīnacarassa bhikkhuno
Bhajamānassa vicittamāsanaṃ,
Sāmaggiyamāhu tassetaṃ
Yo attānaṃ bhavane na dassaye"ti.
6 - 8
Sabbattha [PTS Page 133] [\q 133/] munī anissito
Na piyaṃ kubbati nopi appiyaṃ,
Tasmiṃ paridevamaccharaṃ
Paṇṇe vāri yathā na lippati.
Sabbattha munī anissitoti - 'sabbaṃ' vuccati dvādasāyatanāni: cakkhuñceva rūpā ca, sotañca
saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca, dhammā
ca; munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ - pe -
Saṅgajālamaticca so muni; anissitoti - dve nissayā: taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca
Katamo taṇhānissayo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhānissayo.
Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhinissayo.
Muni taṇhānissayaṃ pahāya diṭṭhinissayaṃ paṭinissajitvā cakkhuṃ anissito sotaṃ anissito
ghānaṃ anissito jivhaṃ anissito kāyaṃ anissito manaṃ anissito rūpe sadde gandhe rase
phoṭṭhabbe dhamme kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ
piṇḍapātaṃ senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ
arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ
nevasaññānāsaññābhavaṃ ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atīta1
anāgataṃ paccuppannaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ sabbe dhamme anissito anallīno
anupagato anajjhosito2 anadhimutto nikkhanto nissaṭo3 vippamutto visaññutto
vimariyādīkatena cetasā viharatīti 'sabbattha munī
1. Tesaṃ - sīmu. 1 2. Anajjhesito - sīmu. 3. Nissato - sa.
[BJT Page 184] [\x 184/]
Na piyaṃ kubbati nopi appiyanti - piyāti dve piyā: sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā piyā?
Idha yassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā, mātā vā pitā vā
bhātā [PTS Page 134] [\q 134/] vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī
vā sālohitā vā, ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā
manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, ime saṅkhārā piyā.
Appiyāti - dve appiyā: sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā appiyā? Idha yassa te honti
anatthakāmā ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jīvitā voropetukāmā, ime sattā
appiyā. Katame saṅkhārā appiyā? Amanāpikā rūpā amanāpikā saddā amanāpikā gandhā
amanāpikā rasā amanāpikā phoṭṭhabbā, ime saṅkhārā appiyā.
Na piyaṃ kubbati nopi appiyanti ' ayaṃ me satto piyo, ' ime ca me saṅkhārā manāpā'ti
rāgavasena piyaṃ na karoti. 'Ayaṃ me satto appiyo, ime saṅkhārā amanāpā'ti paṭighavasena
appiyaṃ na karoti na janeti na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetīti 'na piyaṃ kubbati
nopi appiyaṃ'.
Tasmiṃ paridevamaccharaṃ paṇṇe vāri yathā na lippatīti - 'tasmi'nti tasmiṃ puggale
arahante khīṇāsave, paridevoti - ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā
phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena
dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ
paridevitattaṃ vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā1 lālappitattaṃ [a2] macchariyanti
pañca macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ
vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ. Yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ maccharāyanā
maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā3 aggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati
macchariyaṃ. [B] apica, khandhamacchariyampi macchariyaṃ, dhātumacchariyampi [PTS
Page 135] [\q 135/] macchariyaṃ, āyatanamacchariyampi macchariyaṃ, gāho vuccati
macchariyaṃ.
Paṇṇe vāri yathā na lippatīti - paṇṇaṃ vuccati padumapattaṃ; vāri vuccati udakaṃ; yathā
vāri padumapatte na lippati na saṃlippati na upalippati, alittaṃ asaṃlittaṃ anupalittaṃ,
evamevaṃ tasmiṃ puggale arahante khīṇāsave paridevo ca macchariyañca na lippati na
saṃlippati na upalippati alitto asaṃlitto anupalitto; so ca puggalo tehi kilesehi na lippati na
saṃlippati na upalippati alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo4 vippamutto visaññutto
vimariyādīkatena cetasā viharatīti 'tasmiṃ paridevamaccharaṃ paṇṇe vāri yathā na lippati.
'
1. Lālappāyanā - sīmū11. 2. Lālappāyitattaṃ sīmū11. Manupa. 3. Kaṭukañcatā - manupa. 4.
Nissato - sa. [A] vibhaṅgapāḷi - paṭiccasamuppādavibhaṅga. [B] khuddakavatthuvibhaṅga.
[BJT Page 186] [\x 186/]
Tenāha bhagavā:
"Sabbattha munī anissito
Na piyaṃ kubbati nopi appiyaṃ,
Tasmiṃ paridevamaccharaṃ
Paṇṇe vāri yathā na lippatī"ti.
6 - 9
Udabindu yathāpi pokkhare
Padume vāri yathā na lippati, 1
Evaṃ muni nopalippati
Yadidaṃ diṭṭhasutaṃ2 mutesu vā.
Udabindu yathāpi pokkhareti - udabindu vuccati udakathevo;3 pokkharaṃ vuccati
padumapattaṃ; yathā udabindu padumapatte na lippati na palippati na upalippati alittaṃ
apalittaṃ4 anupalittanti 'udabindu yathāpi pokkhare. '
Padume vāri yathā na lippatīti - padumaṃ vuccati padumapupphaṃ;5 vāri vuccati udakaṃ,
yathā vāri padumapupphe na lippati na palippati na upalippati alittaṃ apalittaṃ
anupalittanti 'padume vāri yathā na lippati'
Evaṃ [PTS Page 136] [\q 136/] muni nopalippati yadidaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vāti - '
eva'nti opammasampaṭipādanaṃ, munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ - pe -
Saṅgamaticca so muni; 'lepā'ti dve lepā: taṇhālepo ca diṭṭhilepo
Katamo taṇhālepo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhālepo.
Katamo diṭṭhilepo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā
antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ
diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso
parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho
vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhilepo; muni taṇhālepaṃ pahāya diṭṭhilepaṃ paṭinissajitvā diṭṭhe na
lippati, sute na lippati, mute na lippati, viññāte na lippati na palippati na upalippati. Alitto
apalitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā
viharatīti 'evaṃ muni nopalippati yadidaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā. '
Tenāha bhagavā:
" Udabindu yathāpi pokkhare
Padume vāri yathā na lippati,
Evaṃ muni nopalippati
Yadidaṃ diṭṭhasutaṃ6 mutesu vā"ti.
6 - 10
Dhono na hi tena maññati
Yadidaṃ diṭṭhasutaṃ6 mutesu vā,
Nāññena visuddhimicchati
Na hi so rajjati no virajjati.
1. Limpati - mu. 11. Syā 2. Diṭṭhasute - sīmu. 11 3. Udakatthavako - pu 4. Asaṃlittaṃ -
sīmu11 5. Padumapattaṃ - sīmu1 6. Diṭṭhasute - sīmu11.
[BJT Page 188] [\x 188/]
Dhono na hi tena maññati yadidaṃ diṭṭhasutaṃ1 mutesu vāti 'dhono'ti dhonā vuccati paññā,
yā paññā pajānanā - pe -
Amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. [A] kiṃ kāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya
kāyaduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; vacīduccaritaṃ -
manoduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; rāgo dhuto ca dhoto ca
sandhoto ca niddhoto ca, doso moho kodho upanāho - makkho - paḷāso - issā - macchariyaṃ
māyā sāṭheyyaṃ - thambho - sārambho - māno - atimāno - mado pamādo sabbe kilesā -
sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe [PTS Page 137] [\q 137/] santāpā -
sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; taṃkāraṇā dhonā
vuccati paññā. Athavā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā
ca; sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca;
sammāvācāya micchāvācā dhutā ca dhotā ca sammākammantena micchākammanto dhuto ca
dhoto ca sammāājīvena micchāājīvo dhuto ca dhoto ca sammāvāyāmena micchāvāyāmo
dhuto ca dhoto ca - sammāsatiyā micchāsati dhutā ca dhotā ca - sammāsamādhinā
micchāsamādhi dhuto ca dhoto ca - sammāñāṇena micchāñāṇaṃ dhutañca dhotañca
sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca. Athavā ariyena aṭṭhaṅgikena
maggena sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā
sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Arahā imehi dhonehi
dhammehi upeto samupeto upāgato samūpāgato upapanno samupapanno samannāgato.
Tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariḷāhoti dhono.
Dhono na hī tena maññati yadidaṃ diṭṭhasutaṃ1 mutesu vāti dhono diṭṭhaṃ na maññati.
Diṭṭhasmiṃ na maññati. Diṭṭhato na maññati. Diṭṭhaṃ meti na maññati. Sutaṃ na maññati.
Sutasmiṃ na maññati. Sutato na maññati. Sutaṃ meti na maññati. Mutaṃ na maññati.
Mutasmiṃ na maññati. Mutato na maññati. Mutaṃ meti na maññati. Viññātaṃ na maññati.
Viññātasmiṃ na maññati. Viññātato na maññati. Viññātaṃ meti na maññati. Vuttampi hetaṃ
bhagavatā:
1. Diṭṭhasute - sīmu11. 2. Asminti - sīmu. 11 [A] dhamamasaṅgaṇi - cittupādakaṇḍa.
[BJT Page 190] [\x 190/]
"Asmīti1 bhikkhave maññitametaṃ. Ayamahamasmīti1 maññitametaṃ. Bhavissanti
maññitametaṃ. Na bhavissanti maññitametaṃ. Rūpī bhavissanti maññitametaṃ arūpī
bhavissanti maññitametaṃ. [PTS Page 138] [\q 138/] saññī bhavissanti maññitametaṃ.
Asaññī bhavissanti maññitametaṃ. Nevasaññīnāsaññī bhavissanti maññitametaṃ. Maññitaṃ
hi bhikkhave, rogo, maññitaṃ gaṇḍo, maññitaṃ sallaṃ, maññitaṃ upaddavo, tasmātiha
bhikkhave amaññamānena cetasā viharissāmāti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabba"nti [a]
dhono na hi tena maññati yadidaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā. '
Nāññena visuddhimicchatīti - dhono aññena asuddhimaggena micchāpaṭipadāya
aniyyāṇikapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi
aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ na icchati na sādiyati na
pattheti na piheti nābhijappatīti 'nāññena visuddhimicchati. '
Na hi so rajjati no virajjatīti - 'sabbe bālaputhujjanā rajjanti. Puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya
satta sekhā virajjanti. Arahā neva rajjati no virajjati. Viratto so khayā rāgassa vītarāgattā
khayā dosassa vītadosattā khayā mohassa vītamohattā so vutthavāso ciṇṇacaraṇo - pe -
Jātijarāmaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti ' na hi so rajjati no virajjati. '
Tenāha bhagavā:
" Dhono na hi tena maññati
Yadidaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā,
Nāññena visuddhimicchati
Na hi so rajjati no virajjatī"ti.
Jarāsuttaniddeso chaṭṭho.
7. Tissametteyyasuttaniddeso
Atha tissametteyyasuttaniddeso vuccati: 2
7 - 1
Methunamanuyuttassa [PTS Page 139] [\q 139/] ( iccāyasmā tisso metteyyo)
Vighātaṃ brūhi mārisa,
Sutvāna tava sāsanaṃ
Viveke sikkhissāma se.
1. Asminti - mu11 2. Suttaṃ cakkhati - sīmu11
[A] saḷāyatanasaṃyutta - āsīvisavagga.
[BJT Page 192] [\x 192/]
Methunamanuyuttassāti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo
vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṃdvayasamāpatti;[A] kiṃkāraṇā vuccati
methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ
pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ kāraṇā vuccati methunadhammo.
Yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā 'methunakā'ti
vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti
vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti
vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaṃ ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ
avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyadinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ
kāraṇā vuccati methunadhammo; methunamanuyuttassāti - methunadhamme yuttassa
payuttassa āyuttassa samāyuttassa taccaritassa tabbahulassa taggarukassa tanninnassa
tappoṇassa tappabbhārassa tadadhimuttassa tadadhipateyyassāti 'methunamanuyuttassa. '
Iccāyasmā tisso metteyyoti - 'iccā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri
akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā [PTS Page 140] [\q 140/] padānupubbatā nāmetaṃ
iccāti; āyasmāti - piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravavacanaṃ sappatissavacanametaṃ
āyasmāti; tissoti - tassa therassa nāmaṃ saṃkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ
nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo; metteyyoti - tassa therassa gottaṃ
saṅkhā samaññā paññatti vohāroti 'iccāyasmā tisso metteyyo. '
Vighātaṃ brūhi mārisāti - 'vighāta'nti vighātaṃ upaghātaṃ pīḷanaṃ ghaṭṭhanaṃ upaddavaṃ
upassaggaṃ; brūhi - ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi
pakāsehi; mārisāti 'piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravavacanaṃ sappatissavacanametaṃ
mārisāti 'vighātaṃ brūhi mārisa'.
Sutānaṃ tava sāsananti - 'tuyhaṃ vacanaṃ vyappathaṃ desanaṃ anusāsanaṃ anusiṭṭhiṃ1
sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti 'sutvāna tava sāsanaṃ'
1. Anusatthiṃ - sa.
[A]vinayamahāvibhaṅga - paṭhamapārājikaṃ. (Tattha " duṭṭhullaṃ odakantikaṃ rahassa"nti
napuṃsakaliṅgavasena dissati)
[BJT Page 194] [\x 194/]
Viveke sikkhissāma seti - 'viveko'ti tayo vivekā: kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko.
Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhū vivittaṃ senāsanaṃ bhajati: araññaṃ rukkhamūlaṃ
pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Kāyena
vivitto viharati. So eko gacchati. Eko tiṭṭhati. Eko nisīdati eko seyyaṃ kappeti. Eko gāmaṃ
piṇḍāya pavisati. Eko paṭikkamati. Eko raho nisīdati. Eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti. Eko carati
viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Ayaṃ kāyaviveko.
Katamo cittaviveko? Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṃ vivittaṃ hoti.
Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Tatiyaṃ jhānaṃ
samāpannassa pītiyā cittaṃ vivittaṃ hoti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi
cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya
nānattasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ [PTS Page 141] [\q 141/]
samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ
samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ
samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā
vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi
cittaṃ vivittaṃ hoti. Sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā
kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Anāgāmissa
anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti.
Arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā
avijjānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Ayaṃ
cittaviveko.
Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca.
Upadhiviveko vuccati amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ayaṃ upadhiviveko.
Kāyaviveko ca vavakaṭṭhakāyānaṃ1 nekkhammābhiratānaṃ. Cittaviveko ca
parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ. Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ
visaṅkhāragatānaṃ.
Viveke sikkhissāma seti - so thero pakatiyā sikkhitasikkho. Apica, dhammadesanaṃ upādāya
dhammadesanaṃ yācanto2 evamāha: 'viveke sikkhissāma se'ti. Tenāha tisso metteyyo:
"Methunamanuyuttassa( iccāyasmā tisso metteyyo)
Vighātaṃ brūhi mārisa,
Sutvāna tava sāsanaṃ
Viveke sikkhissāma se"ti.
1. Vivekaṭṭhakāyānaṃ - sīmu11. Vūpakaṭṭhakāyānaṃ - [PTS. 2.] Yācento - machasaṃ.
[BJT Page 196] [\x 196/]
7 - 2
[PTS Page 142] [\q 142/]
Methunamanuyuttassa ( metteyyāti bhagavā)
Mussatevāpi1 sāsanaṃ,
Micchā ca paṭipajjati
Etaṃ tasmiṃ anāriyaṃ
Methunamanuyuttassāti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo
vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṃdvayasamāpatti, [a] kiṃ kāraṇā vuccati
methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ
pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ kāraṇā vuccati methunadhammo,
yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā 'methunakā' ti
vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti
vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti
vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaṃ ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ
avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ
kāraṇā vuccati methunadhammo. Methunamanuyuttassāti methunadhamme yuttassa
payuttassa āyuttassa samāyuttassa taccaritassa2 tabbahulassa taggarukassa tanninnassa
tappoṇassa tappabbhārassa tadadhimuttassa tadadhipateyyassāti 'methunamanuyuttassa'.
Metteyyāti - bhagavā taṃ theraṃ gottena ālapati; bhagavāti gāravādhivacanaṃ; apica,
bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggamānoti
bhagavā; bhaggadiṭṭhīti bhagavā; bhaggakaṇṭakoti bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji
vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo
bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni
pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni
paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā [PTS Page 143] [\q 143/] cīvara
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā
attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
1. Mussate cāpi - su a. Mussate vāti - sa. 2. Taṃcaritassa - sa
[A] vinayamahāvibhaṅga - paṭhamapārājika.
[BJT Page 198] [\x 198/]
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ
arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ
abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattinaṃ, ānāpānasatisamādhissa
asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ
sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ
sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ
abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ,
na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na
ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ
buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā
paññatti yadidaṃ bhagavāti 'metteyyāti bhagavā. '
Mussate vāpi1 sāsananti - dvīhi kāraṇehi sāsanaṃ mussati: pariyattisāsanampi mussati.
Paṭipattisāsanampi mussati. Katamaṃ taṃ pariyattisāsanaṃ? Yantassa pariyāputaṃ2 suttaṃ
geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, idaṃ
pariyattisāsanaṃ. Tampi mussati sammussati pamussati sampamussati paribāhiro hotīti
'evampi mussate vāpi sāsanaṃ' katamaṃ paṭipattisāsanaṃ? Sammāpaṭipadā
anulomapaṭipadā [PTS Page 144] [\q 144/] apaccanīkapaṭipadā anvatthapaṭipadā
dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane
mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṃ cattāro satipaṭṭhānā cattāro satipaṭṭhānā
cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo, idaṃ paṭipattisāsanaṃ. Tampi mussati sammussati pamussati
sampamussati paribāhiro hotīti evampi 'mussate vāpi sāsanaṃ. '
Micchā ca paṭipajjatīti - 'pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi
harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇatīti
'micchā ca paṭipajjati. '
Etaṃ tasmiṃ anāriyanti - etaṃ tasmiṃ puggale anariyadhammo bāladhammo mūḷhadhammo
aññāṇadhammo amarāvikkhepadhammo yadidaṃ micchāpaṭipadāti ' etaṃ tasmiṃ anāriyaṃ.
'
Tenāha bhagavā:
" Methunamanuyuttassa ( metteyyāti bhagavā)
Mussate vāpi sāsanaṃ
Micchā ca paṭipajjati
Etaṃ tasmiṃ anāriya"nti.
1. Mussate vāti - sa. 2. Pariyāpuṇanaṃ - sīmu11. Pariyāpuṭaṃ - manupa pariyāputtaṃ - pu.
[BJT Page 200] [\x 200/]
7 - 3
Eko pubbe caritvāna
Methunaṃ yo nisevati,
Yānaṃ bhantaṃva taṃ loke
Hīnamāhu puthujjanaṃ.
Eko pubbe caritvānāti - dvīhi kāraṇehi eko pubbe caritvāna: pabbajjāsaṅkhātena vā gaṇā
vavassaggaṭṭhena1 vā. Kathaṃ pabbajjāsaṅkhātena eko pubbe caritvāna? Sabbaṃ
gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā puttadārapaḷibodhaṃ chinditvā ñātipaḷibodhaṃ chinditvā
mittāmaccapaḷibodha1 chinditvā sannidhipaḷibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā
eko carati [PTS Page 145] [\q 145/] viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaṃ
pabbajjāsaṅkhātena eko pubbe caritvāna; katha1 gaṇā vavassaggaṭṭhena1 eko pubbe
caritvāna? So evaṃ pabbajito samāno eko araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So
eko gacchati. Eko tiṭṭhati. Eko nisīdati. Eko seyyaṃ kappeti. Eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati.
Eko paṭikkamati. Eko raho nisīdati. Eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti. Eko carati viharati irīyati
vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaṃ gaṇāvavassaggaṭṭhena1 'eko pubbe caritvāna'.
Methunaṃ yo nisevatīti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo
vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṃdvayasamāpatti, [a] kiṃ kāraṇā vuccati
methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ
pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ kāraṇā vuccati methunadhammo,
yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā 'methunakā' ti
vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti
vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti
vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaṃ ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ
avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ
kāraṇā vuccati methunadhammo; methunaṃ yo nisevatīti yo aparena samayena buddhaṃ
dhammaṃ saṅghaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā methunaṃ dhammaṃ sevati nisevati
saṃsevati paṭisevatīti 'methunaṃ yo nisevati. '
Yānaṃ bhantaṃva taṃ loketi - 'yāna'nti hatthiyānaṃ assayānaṃ goyānaṃ ajayānaṃ
meṇḍayānaṃ oṭṭhayānaṃ kharayānaṃ, bhantaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ uppathaṃ
gaṇhāti, visamaṃ khāṇumpi pāsāṇampi abhirūhati, yānampi ārohakampi2 bhañjati3
papātepi papatati, yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ uppathaṃ gaṇhāti
evamevaṃ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo uppathaṃ gaṇhāti micchādiṭṭhiṃ gaṇhāti
- pe -
Micchāsamādhiṃ gaṇhāti yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ visamaṃ
khāṇumpi pāsāṇampi abhirūhati, evamevaṃ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo visamaṃ
kāyakammaṃ abhirūhati. Visamaṃ vacīkammaṃ - visamaṃ manokammaṃ abhirūhati,
visamaṃ pāṇātipātaṃ abhirūhati. Visamaṃ adinnādānaṃ abhirūhati. Visamaṃ kāmesu
micchācāraṃ abhirūhati. Visamaṃ musāvādaṃ abhirūhati, visamaṃ pisunavācaṃ abhirūhati.
Visamaṃ pharusavācaṃ abhirūhati. Visamaṃ samphappalāpaṃ abhirūhati. [PTS Page 146] [\q
146/] visamaṃ abhijjhaṃ abhirūhati visamaṃ vyāpādaṃ abhirūhati. Visamaṃ
micchādiṭṭhiṃ abhirūhati. Visame saṅkhāre abhirūhati. Visame pañca kāmaguṇe abhirūhati.
Visame pañca nīvaraṇe abhirūhati.
1. Gaṇavavassaggatthena - sa. 2. Ārohakaṃ - sīmu. 1. 3. Vibhañjati - sīmu. 11.
[BJT Page 202] [\x 202/]
Yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ yānampi ārohakampi bhañjati,
evamevaṃ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo niraye attānaṃ bhañjati. Tiracchānayoniya1
attānaṃ bhañjati. Pettivisaye attānaṃ bhañjati. Manussaloke attānaṃ bhañjati. Devaloke
attānaṃ bhañjati. Yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ papāte papatati,
evamevaṃ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo jātipapātampi papatati. Jarāpapātampi
papatati. Vyādhipapātampi papatati. Maraṇapapātampi papatati.
Sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsapapātampi papatati. Loketi apāyaloke - pe -
manussaloketi 'yānaṃ bhantaṃva taṃ loke. '
Hīnamāhu puthujjananti - 'puthujjanā'ti kenaṭṭhena puthujjanā? Puthu kilese janentīti
puthujjanā. Puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāni puthujjanā. Puthu satthārānaṃ mukhullokakāti
puthujjanā. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre
abhisaṅkharontīti puthujjanā. Puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā. Puthu
nānāsantāpehi santappantīti1 puthujjanā. Puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā.
Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā2 laggā laggitā
paḷibuddhāti puthujjanā. Puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā
paṭikujjitāti puthujjanā. Hīnamāhu puthujjananti puthujjanaṃ hīnaṃ nihīnaṃ omakaṃ
lāmakaṃ [PTS Page 147] [\q 147/] chattakaṃ3 parittanti evamāhaṃsu, evaṃ kathenti,
evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantīti 'hīnamāhu puthujjanaṃ. '
Tenāha bhagavā:
" Eko pubbe caritvāna
Methunaṃ yo nisevati,
Yānaṃ bhantaṃva taṃ loke
Hīnamāhu puthujjana"nti.
7 - 4
Yaso kitti ca yā pubbe
Hāyate vāpi tassa sā,
Etampi4 disvā sikkhetha
Methunaṃ vippahātave.
Yaso kitti ca yā pubbe hāyate vāpi tassa sāti - katamo yaso? Idhekacco pubbe samaṇabhāve
sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī
civarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Ayaṃ yaso.
1. Santapantīti - sīmu11 2. Ajjhosantā - machasaṃ 3. Jatukkaṃ - sīmu. 11 4. Evampi -
sīmu11. Etaṃ - manupa.
[BJT Page 204] [\x 204/]
Katamā kitti. ? Idhekacco pubbe samaṇabhāve kittivaṇṇabhato1 hoti: paṇḍito viyatto
medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno, suttantikoti vā, vinayadharoti vā,
dhammakathikoti vā, āraññikoti vā, piṇḍapātikoti vā, paṃsukūlikoti vā, tecīvarikoti vā,
sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā,
paṭhamassa jhānassa lābhīti vā, dutiyassa jhānassa lābhīti vā, tatiyassa jhānassa lābhīti vā,
catutthassa jhānassa lābhīti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā,
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā,
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā ayaṃ kittīti 'yaso kitti ca yā pubbe. '
Hāyate vāpi tassa sāti - tassa aparena samayena buddhaṃ dhammaṃ saṅghaṃ sikkhaṃ
paccakkhāya hīnāyāvattassa so ca yaso sā ca kitti hāyati parihāyati [PTS Page 148] [\q 148/]
paridhaṃsati paripatati2 antaradhāyati vippalujjatīti 'yaso kitti ca yā pubbe hāyate vāpi
tassa sā. '
Etampi disvā sikkhetha methunaṃ vippahātaveti - 'eta'nti pubbe samaṇabhāve yaso kitti ca,
aparabhāge buddhaṃ dhammaṃ saṅghaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattassa ayaso ca
akitti ca, etaṃ sampattivipattiṃ;3 disvāti passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvāti - etampi disā. Sikkhethāti tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā
adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti
pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī
samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho sīlaṃ
patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mokkhaṃ pamokkhaṃ 4 kusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ
upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,
yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ1 upasampajja
viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ
atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja
viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā. Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato hoti ariyāya nibbedhikāya sammā
dukkhakkhayagāminiyā, so 'idaṃ dukkha'nti yathābhūtaṃ pajānāti. 'Ayaṃ
dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti. 'Ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti.
'Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. 'Ime āsavā'ti 'ime āsavā'ti
yathābhūtaṃ pajānāti. 'Ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti. 'Ayaṃ āsavanirodho'ti
yathābhūtaṃ pajānāti. ' Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ
adhipaññāsikkhā.
1. Kittivaṇṇagato - sīmu. 11. 2. Paripaṭati - sa 3. Sampattiṃ vippattiṃ - sīmu11 4. Mukhaṃ
pamukhaṃ - sīmu11. Manupa.
[BJT Page 206] [\x 206/]
Methunadhammo [PTS Page 149] [\q 149/] nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo
vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṃdvayasamāpatti, [a] kiṃ kāraṇā vuccati
methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ
pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ kāraṇā vuccati methunadhammo,
yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā 'methunakā' ti
vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti
vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti
vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaṃ ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ
avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ
kāraṇā vuccati methunadhammo. Etampi disvā sikkhetha methunaṃ vippahātaveti
methunadhammassa pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlampi
sikkheyya. Adhicittampi sikkheyya. Adhipaññampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto
sikkheyya. Jānanto sikkheyya. Passanto sikkheyya. Paccavekkhanto sikkheyya. Cittaṃ
adhiṭṭhahanto sikkheyya. Saddhāya adhimuccanto sikkheyya. Viriyaṃ paggaṇhanto
sikkheyya satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya cittaṃ samādahanto sikkheyya. Paññāya pajānanto
sikkheyya. Abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya. Pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya.
Pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya. Bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya. Pahātabbaṃ pajahanto
sikkheyya. Bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya. Sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya
ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti 'etampi disvā sikkhetha methunaṃ vippahātave.
'
Tenāha bhagavā:
"Yaso kitti ca yā pubbe
Hāyate vāpi tassa sā,
Etampi disvā sikkhetha
Methunaṃ vippahātave"ti.
7 - 5
Saṅkappehi pareto so1
Kapaṇo viya jhāyati,
Sutvā paresaṃ nigghosaṃ
Maṅku hoti tathāvidho.
Saṅkappehi pareto so kapaṇo viya jhāyatīti - kāmasaṅkappena byāpādasaṅkappena
vihiṃsāsaṅkappena diṭṭhisaṅkappena phuṭṭho pareto samohito samannāgato pihito; kapaṇo
viya mando viya momūho viya jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; yathā ulūko
rukkhasākhāyaṃ mūsikaṃ magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, yathā kotthu
nadītīre macche magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, yathā [PTS Page 150]
[\q 150/] biḷāro2 sandhisamalasaṃkaṭīre mūsikaṃ magayamāno jhāyati pajjhāyati
nijjhāyati apajjhāyati, yathā gadrabho vahacchinno sandhisamalasaṅkaṭīre jhāyati pajjhāyati
nijjhāyati apajjhāyati, evamevaṃ so vibbhantako kāmasaṅkappena byāpādasaṅkappena
vihiṃsāsaṅkappena diṭṭhisaṅkappena phuṭṭho pareto samohito samannāgato pihito kapaṇo
viya mando viya momūho viya jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyatīti 'saṅkappehi pareto
so kapaṇo viya jhāyati'.
[A]vinayamahāvibhaṅga - paṭhamapārājika. 1. Yo - su. 2. Vilāro - sa.
[BJT Page 208] [\x 208/]
Sutvā paresaṃ nigghosaṃ maṅku hoti tathāvidhoti - 'paresa'nti upajjhāyā vā ācariyā vā
samānupajjhāyakā vā samānācariyakā vā mittā vā sandiṭṭhā vā sambhattā vā sahāyā vā
codenti: " tassa te āvuso alābhā, tassa te dulladdhaṃ, yaṃ tvaṃ evarūpaṃ uḷāraṃ satthāraṃ
labhitvā evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā evarūpaṃ ariyadhanaṃ labhitvāpi tassa
methunadhammassa kāraṇā buddhaṃ dhammaṃ saṅghaṃ sikkhaṃ paccakkhāya
hīnāyāvattosi. Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Hirīpi nāma te nāhosi
kusalesu dhammesu. Ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Viriyampi nāma te
nāhosi kusalesu dhammesu. Satipi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Paññāpi nāma te
nāhosi kusalesu dhammesū"ti. Tesaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusāsanaṃ anusiṭṭhiṃ,
sutvā - suṇitvā uggahetvā upadhāretvā upalakkhayitvā; maṅku hoti - pīḷite ghaṭṭito1
byādhito domanassito hoti. Tathāvidhoti tathāvidho [PTS Page 151] [\q 151/] tādiso
tassaṇṭhito tappakāro tappaṭibhāgo yo so vibbhantakoti - 'sutvā paresaṃ nigghosaṃ maṅku
hoti tathāvidho'.
Tenāha bhagavā:
" Saṅkappehi pareto so
Kapaṇo viya jhāyati,
Hutvā paresaṃ nigghosaṃ
Maṅku hoti tathāvidho"ti.
7 - 6
Atha satthāni kurute
Paravādehi codito,
Esa khavassa mahāgedho
Mosavajjaṃ pagāhati.
Atha satthāni kurute paravādehi coditoti - 'athā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī
akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā nāmetaṃ athāti; satthānīti - tīṇi
satthāni: kāyasatthaṃ vacīsatthaṃ manosatthaṃ. Tividhaṃ manoduccaritaṃ manosatthaṃ.
Paravādehi coditoti - upajjhāyehi vā ācariyehi vā samānupajjhāyakehi2 vā samānācariyakehi
vā mittehi vā sandiṭṭhehi vā sambhattehi vā sahāyehi vā codito sampajānamusā bhāsati: "
abhirato3 ahaṃ bhante ahosiṃ pabbajjāya. Mātā me posetabbā. Tenamhi vibbhanto"ti
bhaṇati. "Pitā me posetabbo. Tenamhi vibbhanto"ti bhaṇati. " Bhātā me posetabbo"ti
bhaṇati. 'Bhaginī me posetabbā"ti bhaṇati. " Putto me posetabbā, ñātakā me posetabbā,
sālohitā me posetabbā. Tenamhi vibbhanto"ti bhaṇati. Vacīsatthaṃ karoti saṅkaroti janeti
sañjaneti nibbatteti abhinibbattetīti 'atha satthāni kurute paravādehi codito'.
1. Ghaṭito - manupa. 2. Samānupajjhāyehi - sīmu11. 3. Anabhirato - sa.
[BJT Page 210] [\x 210/]
Esakhvassa mahāgedhoti - eso kho tassa mahāgedho mahāvanaṃ [PTS Page 152] [\q 152/]
mahāgahanaṃ mahākantāro mahāvisamo mahākuṭilo mahāpaṅko mahāpalipo
mahāpaḷibodho mahābandhanaṃ yadidaṃ sampajānamusāvādoti 'esakhvassa mahāgedho. '
Mosavajjaṃ pagāhatīti - mosavajjaṃ vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato vā parisaggato
vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho "
ehambho purisa, yaṃ jānāsi, taṃ vadehī"ti. So ajānaṃ vā āha: 'jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha: 'na
jānāmī'ti. Apassaṃ vā āha: 'passāmī'ti. Passaṃ vā āha: 'na passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu
vā dhanahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati. [A] idaṃ vuccati
mosavajjaṃ. Api ca tihākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaṇissa'nti.
Bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti. Bhaṇitassa hoti 'musā mayā bhaṇita'nti. Imehi
tihākārehi musāvādo hoti. Api ca, catuhākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā
bhaṇissa'nti. Bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti. Bhaṇitassa hoti 'musā mayā bhaṇita'nti.
Vinidhāya diṭṭhiṃ. Imehi catuhākārehi musāvādo hoti. Apica, pañcahākārehi - chahākārehi
- sattahākārehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaṇissa'nti.
Bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti. Bhaṇitassa hoti 'musā bhaṇissa'nti. Bhaṇantassa hoti
'musā bhaṇāmī'ti. Bhaṇitassa hoti 'musā bhaṇissa'nti. Bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti.
Bhaṇitassa hoti 'musā mayā bhaṇita'nti. Vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya
ruciṃ, vinidhāya saññaṃ, vinidhāya bhāvaṃ. Imehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti.
Mosavajjaṃ pagāhatīti mosavajjaṃ pagāhati ogāhati ajjhogāhati pavisatīti 'mosavajjaṃ
pagāhati. '
Tenāha bhagavā:
" Atha satthāni kurute paravādehi codito,
Esakhvassa mahāgedho mosavajjaṃ pagāhatī"ti.
7 - 7
Paṇḍitoti samaññāto ekacariyamadhiṭṭhito,
Savāpi1 methune yutto mandova parikissati.
Paṇḍitoti samaññātoti - idhekacco pubbe samaṇabhāvekittivaṇṇabhato2 hoti paṇḍito
viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno suttantikoti vā vinayadharoti vā
dhammakathikoti vā - pe -
Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, evaṃ ñāto hoti saññāto3 samaññāto hotīti
- paṇḍitoti samaññāto.
1. Athāpi - [PTS] 2. Kittivaṇṇagato - sīmu11 3. Paññāto - sīmu11. Machasaṃ
[A] majjhimanikāya - sāleyyakasutta, tikaṅguttara - puggalavagga.
[BJT Page 212] [\x 212/]
Ekacariyaṃ adhiṭṭhitoti - dvīhi kāraṇehi ekacariyaṃ adhiṭṭhito pabbajjāsaṅkhātena vā gaṇā
vavassaggaṭṭhena vā. Kathaṃ pabbajjāsaṅkhātena ekacariyaṃ adhiṭṭhito? Sabbaṃ
gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā ekacariyaṃ adhiṭṭhitoti - dvīhi kāraṇehi ekacariyaṃ
adhiṭṭhito pabbajjāsaṅkhātena ekacariyaṃ adhiṭṭhito. Kathaṃ gaṇā vavassaggaṭṭhena
ekacariyaṃ adhiṭṭhito? So evaṃ pabbajito samāno eko araññe vanapatthāni - pe - evaṃ gaṇā
vavassaggaṭṭhena ekacariyaṃ adhiṭṭhitoti ekacariyaṃ adhiṭṭhito.
Sacāpi methune yuttoti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo
vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṃdvayasamāpatti, [a] kiṃ kāraṇā vuccati
methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ
pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ kāraṇā vuccati methunadhammo,
yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā 'methunakā' ti
vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti
vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti
vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaṃ ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ
avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ
kāraṇā vuccati methunadhammo. "Sacāpi methune yutto"ti so aparena samayena buddhaṃ
dhammaṃ saṅghaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā methunadhamme yutto saṃyutto
payutto āyutto samāyuttoti 'sacāpi methune yutto. '.
Mandova parikissatīti - kapaṇo viya mando viya momūho viya kissati [PTS Page 154] [\q
154/] parikissati parikilissati, pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati. Sandhimpi chindati,
nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi
bhaṇati, evampi kissati parikissati parikilissati. Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā
kammakāraṇā kārenti: kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti,
hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti,
nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti,
saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti,
hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cirakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi
karonti, balisamaṃsikampi karonti, kahāpaṇakampi1 karonti, khārāpatacchikampi karonti,
palighaparivattikampi karonti, palālapiṭṭhikampi karonti, tattenapi telena osiñcanti,
sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ chindanti evampi kissati
parikissati parikilissati. Athavā kāmataṇhāya abhibhūto pariyādinnacitto bhoge pariyesanto
nāvāya mahāsamuddaṃ pakkhandati: sītassa purakkato uṇhassa purakkhato
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi rissamāno2 khuppipāsāhi miyamāno3
tigumbaṃ4 gacchati, takkolaṃ gacchati, takkasilaṃ gacchati, kālamukhaṃ gacchati,
parammukhaṃ5 gacchati, vesuṅgaṃ gacchati, verāpathaṃ gacchati, javaṃ gacchati, tāmaliṃ6
gacchati, vaṅgaṃ7 gacchati, eḷavaddhanaṃ8 gacchati, suvaṇṇakūṭaṃ [PTS Page 155] [\q
155/] gacchati, suvaṇṇabhūmiṃ gacchati, tambapaṇṇiṃ gacchati, suppārakaṃ98 gacchati,
bharukacchaṃ10 gacchati, suraṭṭhaṃ11 gacchati, aṅgalokaṃ12 gacchati, gaṅgaṇaṃ13 gacchati,
paramagaṅgaṇaṃ14 gacchati, yonaṃ gacchati, paramayonaṃ gacchati, allasandaṃ gacchati,
navakaṃ15 gacchati, mūlapadaṃ16 gacchati,
1. Kahāpaṇikampi - sīmu11 2 pīḷiyamāno - sīmu 11. Machasaṃ 3. Piḷiyamāno - [PTS]. 4.
Gumbhaṃ - sīmu1, gubbaṃ - sa 5. Maraṇapāraṃ - sī purapuraṃ - machasaṃ.
6. Kamaliṃ tamasiṃ - sī. Tamamuniṃ - manupa. Tabbaliṅgaṃ - sī 7. Vaṅkaṃ - sī. 8.
Eḷabandhanaṃ - sī. Machasaṃ. Jalavanaṃ - sīmu. 11 9. Suppādakaṃ - machasaṃ. Suppāraṃ
- sī. 10. Bhārukacchaṃ - sīmu. 11. Bharukaṃ - bhārukacchiṃ - sī. 11. Suraddhaṃ -
suraraṭṭhaṃ - sī 12. Saṅgalokaṃ - sīmu11. Bhaṅgalokaṃ - machasaṃ. Aṅganekaṃ - [PTS]. 13.
Taṅgaṇaṃ - sīmu1 saṅgaṇaṃ - sīmu11. Bhaṅgaṇaṃ - machasaṃ 14. Padapataṅgaṃ - sīmu. 1
Padamataṅgaṇaṃ - sī. Saramataṅgaṇaṃ - machasaṃ 15. Vinakaṃ - machasaṃ, vinaṃ - sī. 16.
Mūlapaddaṃ - manupa.
[BJT Page 214] [\x 214/]
Marukantāraṃ gacchati, chaṇṇupathaṃ gacchati, ajapathaṃ gacchati, meṇḍapathaṃ gacchati,
saṅkupathaṃ gacchati, chattapathaṃ gacchati, vaṃsapathaṃ gacchati; sakuṇapathaṃ1 gacchati,
mūsikapathaṃ gacchati, darīpathaṃ gacchati, vettādhāraṃ2 gacchati, evampi kissati,
parikissati, parikilissati. Gavesanto na vindati. Alābhamūlakampi dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti. Evampi kissati parikissati parikilissati. Gavesanto vindati3 laddhā ca
ārakkhamūlakampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti: " kinti me bhoge neva rājāno
hareyyuṃ' na corā hareyyuṃ' na aggi daheyya' na udakaṃ vaheyya' na appiyā dāyādā
hareyyu"nti. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhogā vippalujjanti. So
vippayogamūlakamipi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evampi kissati parikissati
parikilissatīti - sacāpi [PTS Page 156] [\q 156/] methune yutto mandova parikissati.
Tenāha bhagavā:
" Paṇḍatoti samaññāto ekacariyamadhiṭṭhito
Sacāpi methune yutto mandova parikissatī"ti.
7 - 8
Etamādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idha,
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā na nisevetha methunaṃ.
Etamādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idhāti - 'eta'nti pubbe samaṇabhāve yaso ca kitti ca,
aparabhāge buddhaṃ dhammaṃ saṅghaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattassa ayaso ca
akitti ca, etaṃ sampattivipattiṃ4 ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā; munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā - pe -
Saṅgajālamaticca so muni; idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ
ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane
imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ attabhāve imasmiṃ manussaloketi
'etamādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idha. '
1. Aṃsapathaṃ - sī - 2. Vettācāraṃ - sīmu11. Machasaṃ. Cettādhāraṃ - manupa 3. Na vindati
- sīmu. 11. 4. Sampattiṃ vipattiṃ - sīmu11, sampattivipattiñca - manupa.
[BJT Page 216] [\x 216/]
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirāti - dvīhi kāraṇehi ekacariyaṃ daḷhaṃ kareyya: pabbajjāsaṅkhātena
vā gaṇā (vavassaggaṭṭhena) vā. Kathaṃ pabbajjāsaṅkhātena ekacariyaṃ daḷhaṃ kareyya?
Sabbaṃ gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā puttadārapaḷibodhaṃ chinditvā ñātipaḷibodhaṃ
chinditvā mittāmaccapaḷibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko careyya
vihareyya vatteyya pāleyya [PTS Page 157] [\q 157/] yapeyya yāpeyya. Evaṃ
pabbajjāsaṅkhātena ekacariyaṃ daḷhaṃ kareyya. Katha1 gaṇāvavassaggaṭṭhena ekacariyaṃ
daḷhaṃ kareyya. ? So evaṃ pabbajito samāno eko araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni
paṭiseveyya appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni
paṭisallānasāruppāni. So eko gaccheyya. Eko tiṭṭheyya. Eko nisīdeyya eko seyyaṃ
kappeyya. Eko gāmaṃ piṇḍāya paviseyya. Eko paṭikkameyya. Eko raho nisīdeyya. Eko
caṅkamaṃ adhiṭṭheyya. Eko careyya vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya.
Evaṃ gaṇā vavassaggaṭṭhena ekacariyaṃ daḷhaṃ kareyya ekacariyaṃ thiraṃ1 kareyya,
viriyaṃ kareyya daḷhasamādāno assa, avaṭṭhitasamādāno assa kusalesu dhammesūti
'ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā. '
Na nisevetha methunanti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo
vasaladhammo duṭṭhullo odakantiko rahasso dvayaṃdvayasamāpatti, [a] kiṃ kāraṇā vuccati
methunadhammo? Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ
pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ kāraṇā vuccati methunadhammo,
yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaṇḍanakārakā 'methunakā' ti
vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti
vuccanti, ubho adhikaraṇakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti
vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaṃ ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ
avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ
kāraṇā vuccati methunadhammo. Methunadhammaṃ na seveyya, na niseveyya, na
saṃseveyya na paṭiseveyya, na careyya, na samācareyya, na samādāya vatteyyāti 'na
nisevetha methunaṃ'.
Tenāha bhagavā:
"Etamādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idha,
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā na nisevetha methuna"nti.
7 - 9
Vivekaññeva 2 sikkhetha etadariyānamuttamaṃ3,
Tena seṭṭho na maññetha sa ve nibbānasantike.
Vivekaññeva sikkhethāti - 'vivekā'ti tayo vivekā: kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko.
Katamo kāyaviveko? [PTS Page 158] [\q 158/] idha bhikkhū vivittaṃ senāsanaṃ bhajati:
araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ
palālapuñjaṃ. Kāyena vivitto viharati. So eko gacchati. Eko tiṭṭhati. Eko nisīdati eko seyyaṃ
kappeti. Eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Eko paṭikkamati. Eko raho nisīdati. Eko caṅkamaṃ
adhiṭṭhāti. Eko carati viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Ayaṃ kāyaviveko.
Katamo cittaviveko? Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṃ vivittaṃ hoti.
Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Tatiyaṃ jhānaṃ
samāpannassa pītiyā cittaṃ vivittaṃ hoti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi
cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya
nānattasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa
ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa
viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa
ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya
sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ
hoti. Sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā
paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Anāgāmissa anusahagatā
kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Arahato
rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā
tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Ayaṃ cittaviveko.
Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca.
Upadhiviveko vuccati amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ayaṃ upadhiviveko.
Kāyaviveko ca vavakaṭṭhakāyānaṃ1 nekkhammābhiratānaṃ. Cittaviveko ca
parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ. Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ
visaṅkhāragatānaṃ.
"Sikkhā"ti. Tisso sikkhā: adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā katamā
adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo
saṃvaro mokkhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati.
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ
samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti '
upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ1 upasampajja viharati. Sukhassa ca
pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ
asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ
adhicittasikkhā.
Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya
samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime
āsavā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ
pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā. Vivekaññeva sikkhethāti - vivekaññeva sikkheyya ācareyya
samācareyya samādāya vatteyyāti 'vivekaññeva sikkhetha. '
1. Daḷhaṃ - sīmu11. 2. Vivekaṃ yeva - su. 3. Etamariyānamuttamaṃ - sa 4.
Vivekaṭṭhakāyānaṃ - sīmu. 11. Machasaṃ.
[BJT Page 218] [\x 218/]
Etadariyānamuttamanti - ariyā vuccanti buddhā ca buddhasāvakā ca paccekabuddhā ca.
Ariyānaṃ etaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ yadidaṃ
vivekacariyāti 'etadariyānamuttamaṃ. '
Tena seṭṭho na maññethāti - tāya vivekacariyāya unnatiṃ na kareyya, unnamaṃ na kareyya,
mānaṃ na kareyya, thāmaṃ na kareyya, thambhaṃ na kareyya, na tena mānaṃ janeyya, na
tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti 'tena seṭṭho na maññetha. '
Sa ve nibbānasantiketi - so nibbānassa santike sāmantā āsanne avidūre upakaṭṭheti - sa ve
nibbānasantike.
Tenāha bhagavā:
"Vivekaññeva1 sikkhetha etadariyānamuttamaṃ2,
Tena seṭṭho na maññetha sa ve nibbānasantike"ti.
7 - 10
Rittassa munino carato kāmesu anapekkhino,
Oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu gathitā3 pajā.
Rittassa munino caratoti - 'rittassā'ti rittassa vivittassa pavivittassa [PTS Page 159] [\q 159/]
kāyaduccaritena rittassa vivittassa pavivittassa, vacīduccaritena rittassa vivittassa
pavivittassa, manoduccaritena rittassa vivittassa pavivittassa, rāgena dosena mohena
kodhena upanāhena makkhena paḷāsena issāya macchariyena māyāya sāṭheyyena
thambhena sārambhena mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi
sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṅkhārehi4
rittassa vivittassa pavivittassa, muninoti monaṃ vuccati ñāṇaṃ - pe -
Saṅgajālamaticca so muni, caratoti carato viharato irīyato vattato pālayato yapato yāpayatoti
'rittassa munino carato. '
Kāmesu anapekkhinoti - 'kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame
vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā
phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,
khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca
koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā,
ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā
kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā,
pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi
kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā,
taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā.
Ime vuccanti vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo, saṅkappo kāmo rāgā kāmo
saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmachando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho
kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ
kāmacchandanīvaraṇaṃ -
1. " Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṃkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṃkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī" [a] ti.
Ime vuccanti kilesakāmā.
Vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ
gametvā kāmesu anapekkhamāno cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo
paṭinissaṭṭhakāmo vītarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo
nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatīti 'kāmesu
anapekkhino. '
1. Vivekaṃ yeva - su 2 etamariyānamuttamaṃ - sa 3. Gadhitā - manupa. Machasaṃ [PTS] 4.
Sabbakusalābhisaṅkhārehi - sīmu11.
[BJT Page 220] [\x 220/]
Oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu gathitā1 pajāti - " pajā"ti sattādhivacanaṃ, pajā kāmesu rattā
giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paḷibuddhā; te kāmoghatiṇṇassa
bhavoghatiṇṇassa diṭṭhoghatiṇṇassa avijjoghatiṇṇassa sabbasaṃsārapathaṃ2 tiṇṇassa
uttiṇṇassa nittiṇṇassa atikkantassa samatikkantassa vītivattassa pāraṃ gatassa pāraṃ
pattassa antaṃ [PTS Page 160] [\q 160/] gatassa antaṃ pattassa koṭiṃ gatassa koṭiṃ
gatassa koṭiṃ pattassa pariyantaṃ gatassa pariyantaṃ pattassa vosānaṃ gatassa vosānaṃ
pattassa tāṇaṃ gatassa tāṇaṃ pattassa lenaṃ gatassa lenaṃ pattassa saraṇaṃ gatassa saraṇaṃ
pattassa abhayaṃ gatassa abhayaṃ pattassa accutaṃ gatassa accutaṃ pattassa amataṃ gatassa
amataṃ pattassa nibbānaṃ gatassa nibbānaṃ pattassa icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti
abhijappanti. Yathā nāma iṇāyikā ānaṇayaṃ patthenti pihayanti, yathā ābādhikā ārogyaṃ
Patthenti pihayanti, yathā bandhanabaddhā bandhanamokkhaṃ patthenti pihayanti, yathā
dāsā bhujissaṃ patthenti pihayanti, yathā kantāraddhānapakkhannā3 khemantabhūmiṃ
patthenti pihayanti, evamevaṃ pajā kāmesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā
laggitā paḷibuddhā. Te kāmoghatiṇṇassa bhavoghatiṇṇassa te kāmoghatiṇṇassa
bhavoghatiṇṇassa diṭṭhoghatiṇṇassa avijjoghatiṇṇassa sabbasaṃsārapathaṃ2 tiṇṇassa
uttiṇṇassa nittiṇṇassa atikkantassa samatikkantassa vītivattassa pāraṃ gatassa pāraṃ
pattassa antaṃ gatassa antaṃ pattassa koṭiṃ gatassa koṭiṃ gatassa koṭiṃ pattassa pariyantaṃ
gatassa pariyantaṃ pattassa vosānaṃ gatassa vosānaṃ pattassa tāṇaṃ gatassa tāṇaṃ pattassa
lenaṃ gatassa lenaṃ pattassa saraṇaṃ gatassa saraṇaṃ pattassa abhayaṃ gatassa abhayaṃ
pattassa accutaṃ gatassa accutaṃ pattassa amataṃ gatassa amataṃ pattassa nibbānaṃ gatassa
nibbānaṃ pattassa icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappantīti. 'Oghatiṇṇassa
pihayanti kāmesu gathitā1 pajā. '
Tenāha bhagavā:
"Rittassa munino carato kāmesu anapekkhino,
Oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu gathitā pajā"ti.
Tissametteyyasuttaniddeso sattamo.
8
Pasūrasuttaniddeso
8 - 1
Atha pasūrasuttaniddeso vuccati:
" Idheva [PTS Page 161] [\q 161/] suddhiṃ iti vādayanti4
Nāññesu dhammesu visuddhimāhu,
Yannissitā tattha subhaṃ vadānā
Paccekasaccesu puthū niviṭṭhā.
1. Gadhitā - manupa. Machasaṃ. [PTS] 2. Sabbasaṅkhārapathaṃ - sa 3. Pakkhandhā - sīmu
1 pakkhandā - machasaṃ. 4. Vādiyanti - su [PTS.]
[BJT Page 222] [\x 222/]
Idheva suddhiṃ iti vādayantīti - idheva suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ
parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; 'sassato loko, asassato loko,
antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato
parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā,
neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ moghamañña'nti suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharantīti 'idheva suddhiṃ iti vādayanti. '
Nāññesu dhammesu visuddhimāhūti - attano satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ
paṭipadaṃ maggaṃ ṭhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhipanti: so satthā na
sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na
supaññattā, [PTS Page 162] [\q 162/] maggo na niyyāṇiko, na tattha suddhi vā visuddhi
vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā; na tattha sujjhanti vā visujjhanti vā
parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā; hīnā nihīnā omakā lāmakā
chattakā1 parittāti, evamāhaṃsu evaṃ vadanti evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti
evaṃ voharantīti 'nāññesu dhammesu visuddhimāhu. '
Yannissitā tattha subhaṃ vadānāti - 'yannissitā'ti yaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ nissitā assitā2 allīnā upāgatā ajjhositā adhimuttā; tatthāti sakāya
diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā; subhaṃ vadānāti subhavādā
sobhanavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā
ṭhānavādā sakāya laddhiyāti 'yannissitā tattha subhaṃ vadānā. '
Paccekasaccesu puthu niviṭṭhāti - puthu samaṇabrāhmaṇā puthu paccekasaccesu niviṭṭhā
patiṭṭhitā allīnā upagatā (ajjhositā) adhimuttā 'sassato loko, idameva saccaṃ
moghamañña'nti niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā; 'asassato loko antavā
loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato
parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā,
neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ moghamañña'nti niviṭṭhā
patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti 'paccekasaccesu puthū niviṭṭhā. '
Tenāha bhagavā:
" Idheva suddhiṃ iti vādayanti
Nāññesu dhammesu visuddhimāhu,
Yannissitā tattha subhaṃ vadānā
Paccekasaccesu puthū niviṭṭhā"ti.
1. Jatukkā - sīmu11 chatukkā - machasaṃ catukkā - manupa 2. Ānissitā - sī. Machasaṃ.
Sannissitā - [PTS] patiṭṭhitā - sīmu11.
[BJT Page 224] [\x 224/]
8 - 2
Te [PTS Page 163] [\q 163/] vādakāmā parisaṃ vigayha
Bālaṃ dahanti mithu aññamaññaṃ,
Vadanti te aññasitā kathojjaṃ
Pasaṃsakāmā kusalāvadānā.
Te vādakāmā parisaṃ vigayhāti - 'te vādakāmā'ti te vādakāmā vādatthikā vādādhippāyā
vādapurekkhārā vādapariyesanaṃ carantā; parisaṃ - khattiyaparisaṃ brāhmaṇaparisaṃ
gahapatiparisaṃ samaṇaparisaṃ vigayha ogayha; vigayhāti ajjhogahetvā pavisitvāti 'te
vādakāmā parisaṃ vigayha. '
Bālaṃ dahanti mithu aññamaññanti - 'mithū'ti dve janā dve kalahakārakā dve
bhaṇḍanakārakā dve bhassakārakā dve vivādakārakā dve adhikaraṇakārakā dve vādino
dve sallāpakā; te aññamaññaṃ hīnato nihīnato omakato lāmakato chattakato parittato
dahanti passanti dakkhanti olokenti nijjhāyanti1 upaparikkhantīti 'bālaṃ dahanti mithu
aññamaññaṃ. '
Vadanti te aññasitā kathojjanti - te aññaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ
paṭipadaṃ maggaṃ nissitā assitā2 allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā; kathojjaṃ vuccati
kalaho bhaṇḍanaṃ viggaho vivādo medhagaṃ; athavā kathojjanti anojavantī3 sā kathā4
kathojjaṃ vadanti, kalahaṃ vadanti. Bhaṇḍanaṃ vadanti. Viggahaṃ vadanti. Vivādaṃ
vadanti. Medhagaṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'vadanti te aññasitā
kathojjaṃ. '
Pasaṃsakāmā kusalāvadānāti - 'pasaṃsakāmā'ti pasaṃsakāmā pasaṃsatthikā pasaṃsādhippāyā
pasaṃsāpurekkhārā pasaṃsāpariyesanaṃ carantā; kusalāvadānāti kusalavādā [PTS Page 164]
[\q 164/] paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā
ṭhānavādā sakāya laddhiyāti 'pasaṃsakāmā kusalāvadānā. '
Tenāha bhagavā:
" Te vādakāmā parisaṃ vigayha
Bālaṃ dahanti mithu aññamaññaṃ,
Vadanti te aññasitā kathojjaṃ
Pasaṃsakāmā kusalāvadānā"ti.
8 - 3
Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe
Pasaṃsamicchaṃ vinighāti hoti,
Apāsadasmiṃ5 pana maṅku hoti,
Nindāya so kuppati randhamesī.
1. Nigghāyanti - [PTS] 2. Patiṭṭhitā - sīmu. 11 Anissitā - manupa. Ānissitā - machasaṃ
sannissitā - [PTS] 3. Anojavantīti - sīmu11. 4. Nisākathā - machasaṃ 5. Apāhatasmiṃ -
sīmu11. Avāsadasmiṃ - machasaṃ.
[BJT Page 226] [\x 226/]
Yutto kathāyaṃ parisāya majjheti - khattiyaparisāya vā brāhmaṇaparisāya vā
gahapatiparisāya vā samaṇaparisāya vā majjhe attano kathāyaṃ yutto payutto āyutto
samāyutto sampayutto kathetunti 'yutto kathāyaṃ parisāya majjhe'
Pasaṃsamicchaṃ vinighāti hotīti - 'pasaṃsamiccha'nti pasaṃsaṃ thomanaṃ kittiṃ
vaṇṇahāriyaṃ icchanto patthayanto pihayanto abhijappanto; vinighāti hotīti - pubbeva
sallāpā kathaṃkathī vinighāti hoti: 'jayo nu kho me bhavissati, parājayo nu kho me
bhavissati, kathaṃ niggahaṃ karissāmi, kathaṃ paṭikkammaṃ karissāmi, kathaṃ visesaṃ
karissāmi, kathaṃ paṭivisesaṃ karissāmi, kathaṃ āveṭhiyaṃ karissāmi, kathaṃ maṇḍalaṃ
karissāmī'ti. Evaṃ pubbeva sallāpā kathaṅkathī vinighāti hotīti 'pasaṃsamicchaṃ vinighāti
hoti.'
Apāsadasmiṃ2 pana maṅku hotīti - 'ye te pañhavīmaṃsakā parisā [PTS Page 165] [\q 165/]
pārisajjā pāsārikā3 te apasādenti: 'atthāpagataṃ bhaṇita'nti atthato apasādenti.
'Byañjanāpagataṃ bhaṇita'nti byañjanato apasādenti. 4 'Atthabyañjanāpagataṃ bhaṇita'nti
atthabyañjanato apasādenti. 'Attho te dunnīto. Byañjanaṃ te duropitaṃ. Atthabyañjanaṃ te
dunnītaṃ duropitaṃ. Niggaho te akato. Paṭikammaṃ te dukkataṃ. Viseso te akato.
Paṭiviseso te dukkato. Āveṭiyā te akatā, nibbeṭiyā te dukkatā. Chedo te akato. Maṇḍalaṃ te
dukkataṃ. Visamaṃ kathitaṃ5 dukkathitaṃ dubbhaṇitaṃ dullapitaṃ duruttā dubbhāsita'nti
apasādenti. 6 Apāsadasmiṃ2 pana maṅku hotīti apāhatasmiṃ maṅku hoti pīḷito ghaṭṭito
byādhito domanassito hotīti apāsadasmiṃ pana maṅku hoti. '
Nindāya so kuppati randhamesīti - 'nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya kuppati
randhamesīti - 'nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya kuppati vyāpajjati patitthīyati.
Kopañca dosañca appaccayañca pātukarotī'ti nindāya so kuppati randhamesīti 'nindāya
garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya kuppati vyāpajjati patitthīyati. Kopañca dosañca
appaccayañca pātukarotī'ti nindāya so kuppati. Randhamesīti randhamesī. '
Tenāha bhagavā:
" Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe
Pasaṃsamicchaṃ vinighāti hoti,
Apāsadasmiṃ2 pana maṅku hoti
Nindāya so kuppati randhamesī"ti.
1. Chedanaṃ - sa 2 apāhatasmiṃ - sīmu11, [PTS] 3. Pāsanikā[PTS.] Pāsādanīyā - sa 4.
Apaharanti - sīmu11. [PTS] 5. Visamakathaṃ - sīmu11. 6. Apaharanti - sīmu. 11.
[BJT Page 228] [\x 228/]
8 - 4
Yamassa [PTS Page 166] [\q 166/] vādaṃ parihīnamāhu
Apāsadaṃ1 pañhavīmaṃsakā se,
Paridevati socati hīnavādo
Upaccagā manti anutthunāti.
Yamassa vādaṃ parihīnamāhūti - yaṃ assa2 vādaṃ hīnaṃ nihīnaṃ parihīnaṃ parihāpitaṃ na
paripūritaṃ evamāhaṃsu eṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti
'yamassa vādaṃ parihīnamāhu. '
Apāsadaṃ pañhavīmaṃsakā seti - ye te pañhavīmaṃsakā parisā pārisajjā pāsārikā3 te
apasādenti: 'atthāpagataṃ bhaṇita'nti atthato apasādenti. 'Byañjanāpagataṃ bhaṇitanti'
'byañjanato apasādenti. 'Atthabyañjanāpagataṃ bhaṇita'nti atthabyañjanato apasādenti.
'Attho te dunnīto. Byañjanaṃ te duropitaṃ. Atthabyañjanaṃ dunnītaṃ duropitaṃ. Niggaho
te akato. Paṭikammaṃ te dukkataṃ. Viseso te akato. Paṭiviseso te dukkato. Āveṭhiyā te akatā.
Nibbeṭhiyā te dukkatā, chedo te akato, maṇḍalaṃ te dukkataṃ, visamaṃ katitaṃ4
dukkathitaṃ dubbhaṇitaṃ dullapitaṃ duruttaṃ dubbhāsitanti apaharantīti - 'apāsadaṃ
pañhavīmaṃsakā se. '
Paridevati socati hīnavādoti - 'paridevatīti' 'aññaṃ mayā āvajjitaṃ, aññaṃ cintitaṃ, aññaṃ
upadhāritaṃ, aññaṃ upasikkhitaṃ, aññaṃ upalakkhitaṃ. So mahāpakkho mahāpariso
mahāparivāro. Parisā'yaṃ vaggā na samaggā. Samaggāya parisāya hetu kathāsallāpo. Puna
bhañajissāmī'ti5 yā evarūpā vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā6 lālappitattanti7
paridevati. Socatīti 'tassa jayo'ti socati, 'mayhaṃ parājayo'ti socati. 'Tassa lābho'ti socati.
'Mayhaṃ alābho'ti socati. 'Tassa yaso'ti socati. 'Mayhaṃ ayaso'ti socati. 'Tassa pasaṃsā'ti
socati. 'Mayhaṃ nindā'ti socati; 'tassa sukha'nti socati; 'mayhaṃ dukkha'nti socati. 'So sakkato
garukato mānito pūjito apacito lābhī
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayahesajjaparikkhārānaṃ. Ahamasmi asakkato
agarukato amānito [PTS Page 167] [\q 167/] apūjito anapacito na lābhī
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkharāna'nti socati kilamati paridevati
urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjatīti paridevati socati. ' Hīnavādoti - hīṇavādo
parihīnavādo parihāpitavādo na paripūravādoti 'paridevati socati hīnavādo. '.
1. Apāhataṃ - sīmu11 machasaṃ, [PTS] 2. Tassa - manupa. 3. Pasādanīyā - sa. 4.
Visamakathaṃ - sīmu11 5. Haññissāmīti - sīmu. 11 Sajissāmīti - manupa. Hindissāmīti - sī
6. Lālappāyanā - sīmu11 machasaṃ [PTS] 7. Lālappāyitattanti - sīmu11. Maja
[BJT Page 230] [\x 230/]
Upaccagā manti anutthunātīti - 'so maṃ vādena vādaṃ accagā upaccagā atikkanto
samatikkanto vītivatto'ti evampi upaccagā manti; athavā 'maṃ vādena vādaṃ abhibhavitvā
ajjhottharitvā pariyādiyitvā maddayitvā carati viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpetī'ti
evampi upaccagā manti; anutthunāti vuccati vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā
lālappitattanti 'upaccagā manti anutthunāti. '
Tenāha bhagavā:
" Yamassa vādaṃ parihīnamāhu
Apāsadaṃ pañhavīmaṃsakā se,
Paridevati socati hīṇavādo
Upaccagā manti anutthunātī"ti.
8 - 5
Ete vivādā samaṇesu jātā
Etesu ugghāti nighāti hoti,
Etampi disvā virame kathojjaṃ
Na haññadattha'tthi pasaṃsalābhā.
Ete vivādā samaṇesu jātāti - 'samaṇā'ti ye keci ito bahiddhā paribbājupagatā1
paribbājasamāpannā2. Ete diṭṭhikalahā diṭṭhibhaṇḍanā diṭṭhiviggahā diṭṭhivivādā
diṭṭhimedhagā samaṇesu jātā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtāti 'ete vivādā
samaṇesu jātā. '
Etesu ugghāti nighāti hotīti - jayaparājayo hoti, lābhā lābho hoti, yasāyaso hoti,
nindāpasaṃsā hoti, sukhadukkhaṃ [PTS Page 168] [\q 168/] hoti, somanassadomanassaṃ
hoti, iṭṭhā niṭṭhaṃ hoti, anunayapaṭighaṃ hoti, ugghātitanighātitaṃ3 hoti, anurodhavirodho
hoti, jayena cittaṃ ugghātitaṃ hoti, parājayena cittaṃ nighātitaṃ hoti, lābhena cittaṃ
ugghātitaṃ hoti, alābhena cittaṃ nighātitaṃ hoti, yasena cittaṃ ugghātitaṃ hoti, alābhena
cittaṃ nighātitaṃ hoti, yasena cittaṃ ugghātitaṃ hoti, nindāya cittaṃ nighātitaṃ hoti, sukhena
cittaṃ ugghātitaṃ hoti, dukkhena cittaṃ nighātitaṃ hoti, somanassena cittaṃ ugghātitaṃ hoti,
domanassena cittaṃ nighātitaṃ hoti, unnatiyā4 cittaṃ ugghātitaṃ hoti, onatiyā cittaṃ
nighātitaṃ hotīti 'etesu ugghāti nighāti hoti. '
Etampi disvā virame kathojjanti - 'etampī'ti etaṃ ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu diṭṭhiviggahesu
diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhaghesūti etampi disvā; virame kathojjanti - 'kathojjaṃ' vuccati
kalaho bhaṇḍanaṃ viggaho vivādo medhagaṃ. Athavā, kathojjanti anojavantī sā kathā.
Kathojjaṃ na kareyya, kalahaṃ na kareyya, bhaṇḍanaṃ na kareyya, viggahaṃ na kareyya,
vivādaṃ na kareyya, medhagaṃ na kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagaṃ
pajaheyya, vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya,
kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo
vippayutto5 visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti 'etampi disvā virame kathojjaṃ.
'
1. Paribbajupagatā - machasaṃ 2. Paribbajasamāpannā - machasaṃ. Paribbājakasamāpannā -
[PTS] 3. Ugghātinigghāti - [PTS] 4. Uṇṇatiyā - syā 5. Vippamutto - sī.
[BJT Page 232] [\x 232/]
Nahaññadattha'tthi pasaṃsalābhāti - pasaṃsalābhā añño attho natthi attattho vā parattho vā
ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho [PTS Page
169] [\q 169/] gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho
nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā natthi na
santi na saṃvajjanti nūpalabbhantī'ti 'na haññadattha'tthi pasaṃsalābhā. '
Tenāha bhagavā:
"Ete vivādā samaṇesu jātā
Etesu ugghātinighāti hoti,
Etampi disvā virame kathojjaṃ
Nahaññadattha'tthi pasaṃsalābhā"ti.
8 - 6
Pasaṃsito vā pana tattha hoti
Akkhāya vādaṃ parisāya majjhe,
So taṃ hasati1 unnamaticca2 tena
Pappuyya3 tamattha1 yathāmano ahu.
Pasaṃsito vā pana tattha hotīti - 'tatthā'ti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā
sakāya laddhiyā pasaṃsito thomito kittito vaṇṇito hotīti 'pasaṃsito vā pana tattha hoti'.
Akkhāya vādaṃ parisāya majjheti - khattiyaparisāya cā brāhmaṇa parisāya vā
gahapatiparisāya vā samaṇaparisāya vā majjhe attano vādaṃ akkhāya ācikkhitvā anuvādaṃ
akkhāya ācikkhitvā thambhayitvā bruhayitvā dīpayitvā jotayitvā voharitvā parigaṇhitvāti
'akkhāya vādaṃ parisāya majjhe'.
So taṃ hasati unnamaticca tenāti - so tena jayatthena tuṭṭho hoti haṭṭho pahaṭṭho attamano
paripuṇṇasaṃkappo; athavā dantavidaṃsakaṃ hasamāno so hasati. Unnamaticca tenāti - so
tena jayatthena unnato hoti. Unnamo [PTS Page 170] [\q 170/] dhajo sampaggāho
ketukamyatā cittassāti 'so taṃ hasati unnamaticca tena. '
Pappuyya tamatthaṃ yathāmano ahūti - 'taṃ jayatthaṃ 'pappuyya pāpuṇitvā adhigantvā
vinditvā paṭilabhitvā; yathāmano ahūti yathāmano ahu yathācitto ahu yathāsaṃkappo ahu
yathāviññāṇo ahūti - pappuyya tamatthaṃ yathāmano ahu. '
Tenāha bhagavā:
"Pasaṃsito vā pana tattha hoti
Akkhāya vādaṃ parisāya majjhe,
So taṃ hasati unnamaticca tena
Pappuyya3 tamattha1 yathāmano ahū"ti.
1. So hassati - machasaṃ, [PTS] 2. Unnatī ca - machasaṃ 3. Samapuyya - katthaci.
[BJT Page 234] [\x 234/]
8 - 7
Yā unnati sāssa vighātabhūmi
Mānātimānaṃ vadake1 paneso,
Etampi disvā na vivādiyetha
Na hī tena suddhiṃ kusalā vadanti,
Yā unnati sāssa vighātabhūmīti - "yā, ti yā unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā
cittassāti yā unnati; sāssa vighātabhūmīti sā tassa vighātabhūmi upaghātabhūmi
pīḷanabhūmi ghaṭṭanabhūmi upaddavabhūmi upassaggabhūmīti - 'unnati sāssa
vighātabhūmi. '
Mānātimānaṃ vadate2 panesoti - so puggalo mānaṃ ca vadati, atimānaṃ ca vadatīti -
'mānātimānaṃ vadate paneso. '
Etampi disvā na vivādiyethāti - etaṃ ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu diṭṭhiviggahesu
diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhagesūti - etampi disvā; na vivādiyethāti - [PTS Page 171] [\q
171/] na kalahaṃ kareyya, na bhaṇḍanaṃ kareyya, na viggahaṃ kareyya, na vivādaṃ
kareyya, na medhagaṃ kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagaṃ jaheyya
vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya. Kalahabhaṇḍanaviggavivādamedhagā
ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto3 visaññutto vimariyādīkatena
cetasā vihareyyāti 'etampi disvā na vivādiyetha. '
Na hi tena suddhiṃ kusalā vadantīti - 'kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā
āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā
iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā
nibbānakusalā diṭṭhikalahena diṭṭhibhaṇḍanena diṭṭhiviggahena diṭṭhivivādena
diṭṭhimedhagena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ na vadanti, na
kathenti, na bhaṇanti na dīpayanti, na voharantīti 'na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti. '
Tenāha bhagavā:
"Yā unnati sāssa vighātabhūmi
Mānātimānaṃ vadate paneso,
Etampi disvā na vivādiyetha
Na hi tena suddhiṃ kusalā vadantī"ti.
8 - 8
Sūro yathā rājakhādāya phuṭṭho
Abhigajjameti paṭisūramicchaṃ,
Yeneva so tena palehi sūra4
Pubbeva natthi yadidaṃ yudhāya.
1Carate - sīmu. 11 Manupa. 2. Carate - manupa. 3. Vippamutto - sīmu 11 [PTS] 4. Sūraṃ -
manupa.
[BJT Page 236] [\x 236/]
Sūro yathā rājakhādāya phuṭṭhoti - 'sūro'ti sūro vīro vikkanto abhīru acchambhī anutrāsi
apalāyī; rājakhādāya phuṭṭhoti rājakhādanīyena rājabhojanīyena phuṭṭho posito [PTS Page
172] [\q 172/] āpādito1 vaḍḍhitoti 'sūro yathā rājakhādāya phuṭṭho. '
Abhigajjameti paṭisūramicchanti - so gajjanto uggajjanto abhigajjanto eti upeti apagacchati
paṭisūraṃ paṭipurisaṃ paṭisattuṃ paṭimallaṃ icchanto sādiyanto patthayante pihayanto
abhigajjantoti ' abhigajjameti paṭisūramicchaṃ. '
Yeneva so tena palehi sūrāti - yeneva so diṭṭhigatiko tena palehi, tena vaja2, tena gaccha,
tena abhikkama. So tuyhaṃ paṭisūro paṭipuriso paṭisattu paṭimalloti 'yeneva so tena palehi
sūra. '
Pubbeva natthi yadidaṃ yudhāyāti - 'pubbeva bodhiyā mūle ye paṭisenikarā kilesā
paṭilomakarā paṭikaṇaṭanarā3 paṭipakkhakarā, te natthi na santi na saṃvijjanti
nūpalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhā; yadidaṃ yudhāyāti yadidaṃ yuddhatthāya kalahatthāya bhaṇḍanatthāyu
viggahatthāya vivādatthāya medhagatthāyāti ' pubbeva natthi yadidaṃ yudhāya. '
Tenāha bhagavā:
"Sūro yathā rājakhādāya phuṭṭho
Abhigajjameti paṭisūramicchaṃ,
Yeneva so tena palehi sūra
Pubbeva natthi yadidaṃ yudhāyā"ti.
8 - 9
Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti4
Idameva saccanti ca vādayanti, 5
Te tvaṃ vadassu na hi te'dha atthi
Vādamhi jāte paṭisenikattā.
Ye [PTS Page 173] [\q 173/] diṭṭhimuggayha vivādayantīti - ye dvāsaṭṭhidiṭṭhigatānaṃ
aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā gaṇhitvā uggaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā
vivādayanti, kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ karonti,
medhagaṃ karonti:
'Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi. Ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ
imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno.
Sahitaṃ me. Asahitaṃ te. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca pacchā vacanīyaṃ pure avaca.
Āciṇṇaṃ6 te vipāravantaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara vādappamokkhāya.
Nibbeṭhehi7 vā sace pahosī'ti 'ye diṭṭhimuggayha vivādayanti. ,
1. Apādito - machasaṃ. 2. Vada - sīmu 1. 3. Paṭibhaṇḍakarāsīmu11 paṭikaṇḍakarā -
manupa
Paṭikaṇḍakakarā - machasaṃ. 4. Vivādiyanti - samī11. [PTS]. 5. Vādiyanti [PTS] 6.
Adhiciṇṇaṃ - sīmu11. Machasaṃ [PTS.] Avacinnaṃ - manupa. 7. Nibbeṭṭhehi - sīmu11.
Nibbedhehi - machasaṃ. [PTS]
[BJT Page 238] [\x 238/]
Idameva saccanti ca vādayantīti - 'sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña'nti vādayanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ
taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato
parammaraṇā, hoti ca na va hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti, na na hoti tathāgato
parammaraṇā idameva saccaṃ, moghañña'nti vādayanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharantīti ' idameva saccanti ca vādayanti. '
Te tvaṃ vadassu na hi te'dha atthi vādamhi jāte paṭisenikattāti - te tvaṃ diṭṭhigatike
vadassu vā vādena vādaṃ viggahena viggahaṃ paṭikammena paṭikammaṃ visesena visesaṃ
paṭivisesena paṭivisesaṃ āveṭhiyāya āveṭhiyaṃ nibbeṭhiyāya nibbeṭhiyaṃ chedena chedaṃ
maṇḍalena maṇḍalaṃ. Te tuyhaṃ paṭisūra paṭipurisa paṭisattu paṭimallāti te tvaṃ vadassu;
na hi te'dha atthi vādamhi jāte paṭisenikattāti - vāde jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte
pātubhūte yeva paṭisenikattā paṭilomakattā [PTS Page 174] [\q 174/] paṭikaṇṭakattā
paṭipakkhakattā kalahaṃ kareyya, bhaṇḍanaṃ kareyya, viggahaṃ kareyya, vivādaṃ kareyya,
medhagaṃ kareyya.
Te natthi na santi na saṃvijjanti nūpalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti 'te tvaṃ vadassu na hi te'dha atthi
vādamhi jāte paṭisenikattā.
Tenāha bhagavā:
" Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti
Idameva saccanti ca vādayanti,
Te tvaṃ vadassu na hi te'dha atthi
Vādamhi jāte paṭisenikattā"ti.
8 - 10
Visenikatvā pana ye caranti
Diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā,
Tesu tvaṃ kiṃ labhetho1pasūra
Yesī'dha natthi paramuggahītaṃ.
Visenikatvā pana ye carantīti - 'senā vuccati mārasenā: kāyaduccaritaṃ mārasenā,
vacīduccaritaṃ mārasenā, manoduccaritaṃ mārasenā, lobho2 mārasenā, doso mārasenā,
moho mārasenā, kodho mārasenā, upanāho mārasenā, makkho paḷāso issā macchariyaṃ
māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe
duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā mārasenā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
1. Kiñca labhetha - sīmu 1. Kiṃ labhetha - machasaṃ. 2. Rāgo[PTS]
[BJT Page 240] [\x 240/]
1. " Kāmā te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati
Tatiyā khuppipāsā te catutthī taṇhā pavuccati,
Pañcamī thīnamiddhaṃ te chaṭṭhā bhīrū pavuccati,
Sattamī vicikicchā te makkho thambho te aṭṭhamī. 1
Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso,
Yo cattānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati.
Esā namuci te senā kaṇhassābhippahāriṇī,
Na taṃ asūro jināti jetvā ca labhate sukhanti. "[A]
Yato catuhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parijitā
bhaggā vippaluggā1 parammukhā [PTS Page 175] [\q 175/] tena vuccati " visenikatvā"ti.
Yeti - arahanto khīṇāsavā; carantīti caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti
yāpentīti 'visenikatvā pana ye caranti. '
Diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānāti - yesaṃ dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni
vūpasantāni paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, te diṭṭhīhi diṭṭhiṃ
avirujjhamānā appaṭivirujjhamānā aghaṭṭiyamānā appaṭihaññamānā appaṭihanamānāti5
'diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā. '
Tesu tvaṃ kiṃ lahetho1 pasūrāti - tesu arahantesu khīṇāsavesu kiṃ labhetho paṭisūraṃ
paṭipurisaṃ paṭisattuṃ paṭimallanti 'tesu tvaṃ kiṃ lahetho1 pasūra. '
Yesī'dha natthi paramuggahitanti - yesaṃ arahantānaṃ khīṇāsavānaṃ idaṃ paramaṃ aggaṃ
seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ2 pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ
ajjhositaṃ adhimuttaṃ natthi na santi na saṃvijjanti nūpalabbhanti, pahīnaṃ samucchinnaṃ
vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti'yesī'dha natthi
paramuggahītaṃ. '
Tenāha bhagavā:
" Visenikatvā na ye caranti
Diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā,
Tesu tvaṃ kiṃ labhetho1 pasūra
Yesī'dha natthi paramuggahīta"nti.
8 - 11
Atha tvaṃ pavitakkamāgamo3
Manasā diṭṭhigatāni cintayanto,
Dhonena yugaṃ samāgamo4
Na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave.
1. Vippalaggā - manupa. 2. Viseṭṭhaṃ - [PTS]. 3. Māgama - sīmu. 11 Māgamā - machasaṃ.
[PTS]. 4. Samāgama - sīmu. 11 5. Sabbapotthakesu 'appaṭihatamānā'ti dissati.
[A.] Suttanipāta - padhānasutta.
[BJT Page 242] [\x 242/]
Atha [PTS Page 176] [\q 176/] tvaṃ pavitakkamāgamoti - 'athā'ti padasandhi
padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā nāmetaṃ
'athā'ti. Pavitakkamāgamoti takkento vitakkento saṃkappento 'jayo nu kho me bhavissati
parājayo nu kho me bhavissati, kathaṃ niggahaṃ karissāmi? Kathaṃ paṭikammaṃ karissāmi?
Kathaṃ visesaṃ karissāmi? Kathaṃ paṭivisesaṃ karissāmi? Kathaṃ āveṭhiyaṃ karissāmi?
Kathaṃ nibbeṭhiyaṃ karissāmi? Kathaṃ chedaṃ karissāmi? Kathaṃ maṇḍalaṃ karissāmī'ti
evaṃ takkento vitakkento saṃkappento āgatosi apāgatosi sampattosi mayā saddhiṃ
samāgatosīti 'atha tvaṃ pavitakkamāgamo. '
Manasā diṭṭhigatāni cintayantoti - 'mano'ti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ
mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu[a,]
cittena diṭṭhiṃ cintento vicintento 'sassato loko'ti vā, 'asassato loko'ti vā, antavā loko,
anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato
parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na va hoti tathāgato parammaraṇā,
neva hoti, na na hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā'ti 'manasā diṭṭhigatāni cintayanto. '
Dhonena yugaṃ samāgamo1 na hi tvaṃ sakkhasi sampayātaveti dhonā vuccati paññā, yā
paññā pajānanā - pe
Amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi[a,] kiṃ kāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya
kāyaduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca, vacīduccaritaṃ - pe -
Sabbākusalābhisaṃkhārā dhutā na dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Athavā sammādiṭṭhiyā
micchādiṭṭhi sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo - pe -
Sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Athavā ariyena
aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe
santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Bhagavā imehi
dhoneyyehi dhammehi upeto samupeto upāgato [PTS Page 177] [\q 177/] samupāgato
upapanno samupapanno samannāgato, tasmā bhagavā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo
dhutakileso dhutapariḷāhoti - dhono.
1. Samāgama - sīmu11 samāgamā - machasaṃ. [PTS].
A. Dhammasaṅgaṇācittuppādakaṇḍa.
[BJT Page 244] [\x 244/]
Dhonena yugaṃ samāgamo na hi tvaṃ sakkhasi sampayātaveti pasūro paribbājako
nappaṭibalo dhonena buddhena bhagavatā saddhiṃ yugasamāgamaṃ1 samāgantvā
yugaggāhaṃ gaṇhitvā sākacchetuṃ2 sallapituṃ sākacchaṃ samāpajjituṃ. Taṃ kissa hetu?
Pasūro paribbājako hīno nihīno omako lāmako chattako3 paritto. So hi bhagavā aggo ca
seṭṭho ca visiṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Yathā saso na paṭibalo mattena
mātaṅgena saddhiṃ yugasamāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ, yathā kotthuko na
paṭibalo sīhena migaraññā saddhiṃ yugasamāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ,
yathā vacchako taruṇako dhenūpako na paṭibalo usabhena calakkunā saddhiṃ
yugasamāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ, yathā dhaṅko na paṭibalo garuḷena
venateyyena saddhiṃ yugasamāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ, yathā caṇḍālo na
paṭibalo raññā cakkavattinā saddhiṃ yugasamāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhituṃ,
yathā paṃsupisācako na paṭibalo indena devaraññā saddhiṃ yugasamāgamaṃ samāgantvā
yugaggāhaṃ gaṇhituṃ, evamevaṃ pasūro paribbājako na paṭibalo dhonena buddhena
bhagavatā saddhiṃ yugasamāgamaṃ samāgantvā yugaggāhaṃ gaṇhitvā sākacchetuṃ2
sallapituṃ sākacchaṃ samāpajjituṃ. Taṃ kissa hetu? Pasūro paribbājako hīnapañño
nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chattakapañño parittapaññā. So hi bhagavā
mahāpañño puthupañño hāsupañño4 javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño
paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto
dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño [PTS Page 178] [\q 178/]
purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano5 dhanavā netā
vinetā anunetā paññapetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā.
So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā
anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā ca
panassa etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā.
1. Yugaṃ samāgamaṃ - sīmu. 11 Machasaṃ. [PTS] 2. Sākacchituṃ - sa. 3. Chatukko -
machasaṃ. [PTS.] Jatukko - sīmu. 11 Chatukko - manupa. 4. Hāsapañño - machasaṃ. 5.
Mahādhano - pu.
[BJT Page 246] [\x 246/]
So hi bhagavā jānaṃ jānāti. Passaṃ passati. Cakkhubhūto dhammabhūto, vattā pavattā
atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmi tathāgato. Natthi tassa bhagavato anaññātaṃ1
adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ athassitaṃ2 paññāya. Atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ
upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti.
Yaṃ kiñci ñeyyaṃ nāma atthi dhammaṃ jānitabbaṃ, attattho vā parattho vā ubhayattho vā
diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā
attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho sabbaṃ taṃ anto buddhañāṇe
parivattati. Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Sabbaṃ
vacīkammaṃ ñāṇānuparivatti3. Sabbaṃ manokammaṃ ñāṇānuparivatti.
Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Anāgate appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Paccuppanne
appaṭihataṃ4 ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñeyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ
ñeyyaṃ. Ñeyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ. Ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ. Ñeyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ
nappavattati. Ñāṇaṃ atikkamitvā ñeyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te
dhammā. Yathā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ sammā phussitānaṃ heṭṭhimaṃ
samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati,
aññamaññapariyantaṭṭhāyino, evamevaṃ buddhassa bhagavato ñeyyañca ñāṇañca
aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṃ ñeyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ,
tāvatakaṃ ñeyyaṃ. Ñeyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ. Ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ. Ñeyyaṃ
atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati. [PTS Page 179] [\q 179/] ñāṇaṃ atikkamitvā
ñeyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Sabbadhammesu buddhassa
bhagavato ñāṇaṃ pavattati.
Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhanapaṭibaddhā
manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ
pavattati. Sabbesañca sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti. Anusayaṃ jānāti. Caritaṃ jānāti.
Adhimuttiṃ jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre
suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako
sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto buddhañāṇe parivattati. Yathā
ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto mahāsamudde parivattanti,
evameva sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā
anto buddhañāṇe parivattati.
1. Aññātaṃ - sa, [PTS] 2. Aphusitaṃ - [PTS] 3. Ñāṇānuparivattati - sīmu1 4. Appatihataṃ -
sa.
[BJT Page 248] [\x 248/]
Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti,
evamevaṃ yepi te sāriputtasamā paññāya, tepi buddhañāṇassa [PTS Page 180] [\q 180/]
padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati
yeva. Yepi tekhattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā
kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te
pañhe abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca.
Kathitā vissajjitāva te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā. Apakkhittakāva te bhagavato
sampajjanti. Atha kho bhagavāva tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti - dhonena yugaṃ
samāgamo na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave.
Tenāha bhagavā:
" Atha tvaṃ pavitakkamāgamo
Manasā diṭṭhigatāni cintayanto,
Dhonena yugaṃ samāgamo
Na hi tvaṃ sakkhasi sampayātave"ti.
Pasūrasuttaniddeso aṭṭhamo.
9.
Māgandiyasuttaniddeso
Atha māgandiyasuttaniddeso vuccate:
9 - 1
Disvāna [PTS Page 181] [\q 181/] taṇhaṃ aratiṃ ragañca1
Nāhosi chando api methunasmiṃ,
Kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ?
Pādāpi naṃ samphusituṃ na icche.
Disvāna taṇhaṃ aratiṃ ragañca nāhosi chando api methunasminti taṇhañca aratiñca
ragañca2 māradhītaro disvā passitvā methunadhamme chando vā rāgo vā pemaṃ vā
nāhosīti disvāna taṇhaṃ aratiṃ ragañca nāhosi chando api methunasmiṃ.
Kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ pādāpi naṃ samphusituṃ na iccheti kimevidaṃ sarīraṃ
muttapuṇṇaṃ karīsapuṇṇaṃ semhapuṇṇaṃ rudhirapuṇṇaṃ aṭṭhisaṅghātaṃ3
nahārusambandhaṃ rudhiramaṃsāvalepanaṃ cammāvanaddhaṃ4 chaviyā paṭicchannaṃ
chiddāvachiddaṃ uggharantaṃ paggharantaṃ5 kimisaṅghanisevitaṃ nānākalimalaparipūraṃ
pādena akkamituṃ na iccheyyaṃ, 6 kuto pana saṃvāso vā samāgamo vāti - kimevidaṃ
muttakarīsapuṇṇaṃ [PTS Page 182] [\q 182/] pādāpi naṃ samphusituṃ na icche.
Tenāha bhagavā:
" Disvāna taṇhaṃ aratiṃ ragañca
Nāhosi chando api methunasmiṃ,
Kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ
Pādāpi naṃ samphusituṃ na icche"ti.
1. Aratiñca rāgaṃ - [PTS] 2. Rāgañca - [PTS] 3. Aṭṭhisaṃghāṭaṃ - sa. 4. Cammavinaddhaṃ -
sa. 5. Uggharaṃ paggharaṃ - sa. 6. Iccheyya - sīmu. 11. Machasaṃ.
[BJT Page 250] [\x 250/]
9 - 2
Etādisaṃ ve ratanaṃ na icchasi
Nāriṃ narindehi bahūhi patthitaṃ,
Diṭṭhiggataṃ sīlavatānujīvitaṃ
Bhavūpapattiñca vadesi kīdisaṃ.
Anacchariyamevetaṃ manusso yaṃ dibbe kāme patthayanto mānusake kāme na iccheyya,
mānusake vā kāme patthayanto dibbe kāme na iccheyya, yaṃ tvaṃ ubhopi na icchasi1 na
sādiyasi na patthesi na pihesi nābhijappasi, kiṃ te dassanaṃ? Katamāya tvaṃ diṭṭhiyā
samannāgato'ti pucchati.
"Etādisaṃ ve ratanaṃ na icchasi
Nāriṃ narindehi bahuhi patthitaṃ,
Diṭṭhiggataṃ sīlavatānujīvitaṃ
Bhavūpapattiñca vadesi kīdisa"nti.
9 - 3
Idaṃ vadāmīti na tassa hoti (māgandiyā'ti bhagavā)
Dhammesu2 niccheyya samuggahītaṃ,
Passañca diṭṭhīsu anuggahāya
Ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassaṃ.
Idaṃ vadāmīti na tassa hoti - 'idaṃ vadāmi 'ti idaṃ vadāmi. Etaṃ vadāmi. Ettakaṃ vadāmi.
Ettāvatā vadāmi. Idaṃ diṭṭhigataṃ vadāmi. 'Sassato loko'ti vā - pe -
'Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā'ti cā; na tassa hotīti - na mayhaṃ hoti ettāvatā
vadāmīti tassa hotīti 'idaṃ vadāmīti na tassa hoti. ' Māgandiyā [PTS Page 183] [\q 183/]
ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati; bhagavāti gāravādhivacanaṃ - pe -
Sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'māgandiyāti bhagavā. '
Dhammesu niccheyya samuggahītanti - 'dhammesū'ti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatesu; niccheyyāti
nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā
odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho idaṃ saccaṃ
tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ3 aviparītanti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ
adhimuttaṃ natthi na saṃvijjati nūpalabbhati pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ
paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti ' dhammesu niccheyya
samuggahītaṃ. '
1. Icchati - mu. 11 2. Na ca dhammesu - mu 11. Machasaṃ. 3. Yathāvaṃ - sīmu 11.
[BJT Page 252] [\x 252/]
Passañca diṭṭhīsu anuggahāyāti - 'diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na
parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā 'na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti
evampi - 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya, athavā, 'sassato loko, idameva saccaṃ ,
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ
diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na
nibbānāya saṃvattatīti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi
nābhinivisāmi; athavā, na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi -
'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato [PTS Page 184] [\q 184/] loko, antavā
loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato
parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā,
neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti
diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaññojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya
na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti
diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi; athavā,
na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passañca diṭṭhīsu
anuggahāya. ' Athavā, imā diṭṭhiyo evaṃ gahitā evaṃ parāmaṭṭhā evaṃgatikā bhavissanti
evaṃ abhisamparāyāti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi, na parāmasāmi,
nābhinivisāmi; athavā, na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi 'passañca
diṭṭhīsu anuggahāya. ' Athavā, imā diṭṭhiyo nirayasaṃvattanikā tiracchānayonisaṃvattanikā
pettivisayasaṃvattanikāti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passañca diṭṭhīsu anuggahāya. ' Athavā, imā
diṭṭhiyo nirayasaṃvattanikā tiracchānayonisaṃvattanikā pettivisayasaṃvattanikāti diṭṭhīsu
ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi; nābhinivisāmi;
athavā, na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passañca diṭṭhīsu
anuggahāya. ' Athavā, imā diṭṭhiyo niccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā
vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na
gaṇhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi. Athavā, na gaṇhitabbā na parāmasitabbā
nābhinivisitabbāti evampi 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya. '
[BJT Page 254] [\x 254/]
Ajjhattasantiṃ [PTS Page 185] [\q 185/] pacinaṃ adassanti - 'ajjhattasanti'nti ajjhattaṃ
rāgassa santiṃ dosassa santiṃ mohassa santiṃ kodhassa - upanāhassa makkhassa
sārambhassa mānassa - atimānassa - madassa - pamādassa sabbakilesānaṃ -
sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santiṃ upasantiṃ vūpasantiṃ nibbutiṃ paṭippassaddhiṃ;
pacinanti - pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ
karonto; 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto
vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto; 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti pacinanto vicinanto pavicinanto
tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto; 'sabbe dhammā anattā'ti pacinanto
vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto; 'yaṃ kiñci
samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhamma'nti pacinanto vicinanto pavicinanto
tulayanto tīrayanto vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto; adassanti adassaṃ1 adakkhi apassiṃ
paṭivijjhunti 'ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassaṃ. '
Tenāha bhagavā:
" Idaṃ vadāmīti na tassa hoti ( 'māgandiyā'ti bhagavā)
Dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
Passañca diṭṭhīsu anuggahāya
Ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassa"nti.
9 - 4
Vinicchayā yāni pakappitāni(iti māgandiyo)
Te ve muni brūsi anuggahāya,
Ajjhattasantīti yametamatthaṃ
Kathannu dhīrehi paveditaṃ taṃ. 2
Vinicchayā [PTS Page 186] [\q 186/] yāni pakappitānīti - 'vinicchayā' vuccanti
dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni; pakappitānīti - kappitā pakappitā abhisaṅkhatā saṇṭhapitātipi
pakappitāni; athavā, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā
virāgadhammā nirodhadhammā vipariṇāmadhammātipi pakappitānīti vinicchayā yāni
pakappitāni; iti māgandiyoti - 'itī'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri
akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā nāmetaṃ 'itī'ti; māgandiyoti - tassa
brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti 'iti māgandiyo. 3
Te ve muni brūsi anuggahāya ajjhattasantīti yametamatthanti 'te ve' ti
dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni; munīti - monaṃ vuccati ñāṇaṃ - pe -
Saṅgajālamaticca so munīti; anuggahāyāti - diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na
gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmīti ca bhaṇasi ajjhattasantīti ca bhaṇasi;
yametamatthanti - yaṃ paramatthanti - 'te ce muni brūsi anuggahāya ajjhattasantīti
yametamatthaṃ. '
1. Addasaṃ - sa. 2. Paveditanti - manupa. 3. Māgandiyoti - sīmu 11
[BJT Page 256] [\x 256/]
Kathannu dhīrehi paveditaṃ tanti - 'kathannū'ti padaṃ saṃsayapucchā vimatipucchā
dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā, evannu kho na nu kho kinnukho kathannu khoti
kathannu; dhīrehīti - dhīrehi paṇḍitehi paññāvantehi buddhimantehi ñāṇīhi vibhāvīhi
medhāvīhi; paveditanti veditaṃ paveditaṃ ācikkhitaṃ desitaṃ paññāpitaṃ paṭṭhapitaṃ
vibhattaṃ [PTS Page 187] [\q 187/] uttānīkataṃ pakāsitanti 'kathannu dhīrehi paveditaṃ
taṃ'.
Tenāha so brāhmaṇo:
"Vinicchayā yāni pakappitāni (iti māgandiyo)
Te ve muni brūsi anuggahāya,
Ajjhattasantīti yametamatthaṃ
Kathannu dhīrehi paveditaṃ ta"nti.
9 - 5
Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena ('māgandiyā'ti bhagavā)
Sīlabbatenāpi na suddhimāha,
Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā1
Asīlatā abbatā nopi tena.
Ete ca nissajja anuggahāya
Santo anissāya bhavaṃ na jappe.
Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenāti - diṭṭhiyāpi2 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ nāha, na kathemi3 na bhaṇāmu4 na dīpayāmi; na voharāmi sutiyāpi
suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha, na kathemi5, na
bhaṇāmi, 6 na dīpayāmi 7 na voharāmi diṭṭhiyā sutiyāpi8 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha. Na kathemi, na bhaṇāmi, dīpayāmi, na voharāmi;
ñāṇenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha, na kathemi, na
bhaṇāmi na dīpayāmi, na voharāmīti - na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena. Māgandiyāti
bhagavāti - ' māgandiyā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati; bhagavāti -
gāravādhivacanaṃ - bhagavā sacchikā paññatti' yadidaṃ ' bhagavā'ti - 'māgandiyāti bhagavā.
'
Sīlabbatenāti [PTS Page 188] [\q 188/] na suddhimāhāti - sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha, na kathemi, na bhaṇāmi, na dīpayāmi, na
voharāmi; vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha, na
kathemi, na bhaṇāmi, na dīpayāmi, na voharāmīti; sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha, na kathemi, na bhaṇāmi, na dīpayāmi, na
voharāmīti 'sīlabbatenāpi na suddhimāha. '
1. Asutiyā aññāṇā - sa. Manupa. 2. Duṭṭhena - sīmu11. Duṭṭhenāpi - machasaṃ. [PTS]
3. Kathesi - sabbattha. 4. Bhaṇasi - sabbattha. 5. Kathesi - sīmu11[PTS]. 6. Bhaṇasi - sīmu.
11 7. Dīpayasi. Sīmu11 8. Sutenapi - sabbattha.
[BJT Page 258] [\x 258/]
Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā asīlatā abbatā nopi tenāti - diṭṭhipi1 icchitabbā dasavatthukā
sammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā
opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ
parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Savaṇampi icchitabbaṃ paratoghoso:
suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ.
Ñāṇampi icchitabbaṃ: kammassakataṃ ñāṇaṃ saccānulomikaṃ ñāṇaṃ, abhiññāññāṇaṃ
samāpattiyā ñāṇaṃ. Sīlampi icchitabbaṃ: pātimokkhasaṃvaro. Vatampi icchitabbaṃ aṭṭha
dhutaṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ tecīvarikaṅgaṃ
sapadānacārikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ yathāsanthatikaṅganti adiṭṭhiyā
assutiyā añāṇā asīlatā abbatā. Nopi tenāti nāpi sammādiṭṭhimattena [PTS Page 189] [\q
189/] nāpi savaṇamattena nāpi ñāṇamattena nāpi sīlamattena nāpi vatamattena
ajjhattasantiṃ patto hoti. Napi vinā etehi dhammehi ajjhattasantiṃ pāpuṇituṃ adhigantuṃ
phusituṃ2 sacchikātunti 'adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā asīlatā abbatā nopi tena. '
Ete ca nissajja anuggahāyāti - 'ete'ti kaṇhapakkhikānaṃ dhammānaṃ samugghātato pahānaṃ
icchitabbaṃ, tedhātukesu kusalesu dhammesu atammayatā3 icchitabbā, yato kaṇhapakkhiyā
dhammā samugghātappahānena pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā4 anabhāvakatā
āyatiṃ anuppādadhammā, tedhātukesu ca kusalesu dhammesu atammayatā hoti. Ettāvatāpi
na gaṇhāti, na parāmasati, nābhinivisati. Athavā, na gaṇhitabbā na parāmasitabbā
nābhinivisitabbāti evampi 'ete ca nissajja anuggahāya. ' Yato taṇhā ca diṭṭhi ca māno ca
pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā4 anabhāvakatā āyatiṃanuppādadhammā5,
ettāvatāpi na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti evampi - 'ete ca nissajja anuggahāya. '
Yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti
ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, ettāvatāpi na gaṇhāti
na parāmasati nābhinivisatīti evampi - ' ete ca nissajja anuggahāya. '
1. Diṭṭhi - sīmu11. 2. Phassituṃ - machasaṃ. 3. Akammayatā - sīmu 11 4. Tālavatthukatā -
sa 5. Anuppādadhammāti - sīmu 11 machasaṃ.
[BJT Page - 26 [\x 26/] 0]
Santo anissāya bhavaṃ na jappeti - ' santo'ti rāgassa samitattā santo, dosassa samitattā santo,
mohassa samitattā santo, [PTS Page 190] [\q 190/] kodhassa - upanāhassa makkhassa -
paḷāsassa - issāya macchariyassa māyāya - sāṭheyyassa thambhassa - sārambhassa - mānassa
- atimānassa madassa - pamādassa - sabbakilesānaṃ - sabbaduccaritānaṃ - sabbadarathānaṃ
sabbapariḷāhānaṃ sabbasantāpānaṃ - sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā
vūpasamitattā vijjhātattā nibbuto paṭippassaddhoti 'santo'.
Anissāyāti - dve nissayā: taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca.
Katamo taṇhānissayo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ: 'idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā
mama, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca - kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhānissayo.
Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ3 yāthāvatanti gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṃ pahāya diṭṭhinissayaṃ
paṭinissajitvā cakkhuṃ anissāya sotaṃ anissāya ghānaṃ anissāya jivhaṃ anissāya kāyaṃ
anissāya manaṃ nissāya rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme tulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ
lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ senāsanaṃ
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ
rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ nevasaññānāsaññābhavaṃ
ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ
diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme anissāya agaṇhitvā aparāmasitvā anabhinivisitvāti - '
santo anissāya. ' Bhavaṃ na jappeti - kāmabhavaṃ na jappeyya, rūpabhavaṃ na jappeyya,
arūpabhavaṃ na jappeyya, nappajappeyya, na abhijappeyyāti 'santo anissāya bhavaṃ na
jappe. '
Tenāha bhagavā:
Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena ('māgandiyā'ti bhagavā)
Sīlabbatenāpi na suddhimāha,
Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā1
Asīlatā abbatā nopi tena.
Ete ca nissajja anuggahāya
Santo anissāya bhavaṃ na jappe.
9 - 6
No [PTS Page 191] [\q 191/] ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena ( iti māgandiyo)
Sīlabbatenāpi na suddhimāha,
Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā
Asīlatā abbatā nopi tena.
Maññāmahaṃ momūhameva dhammaṃ
Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ.
1. Vihatattā - mū 11. 2. Na ssutiyā - sīmu 1 sīmu 11.
[BJT Page 262] [\x 262/]
No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenāti - diṭṭhiyāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ 'nāha, na kathesi, na bhaṇasi, na dīpayasi. Na voharasi.
Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ - diṭṭhasutenapi
suddhiṃ visuddhi parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ - ñāṇenapi suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ 'nāha na kathesi na bhaṇasi na dīpayasi na
voharasīti 'no ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena. ' Iti māgandiyoti 'itī'ti padasandhi
padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā nāmetaṃ
'itī'ti ; māgandiyoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti 'iti
māgandiyo.
Sīlabbatenāpi na suddhimāhāti - sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimutti
parimuttiṃ nāha, na kathemi na bhaṇāmi na dīpayāmi; na voharāmi sutiyāpi suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha, na kathemi, na bhaṇāmi, na
dīpayāmi na voharāmi diṭṭhiyā sutiyāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ
parimuttiṃ nāha. Na kathemi, na bhaṇāmi, na dīpayāmi, na voharāmi; ñāṇenapi suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ nāha, na kathesi, na bhaṇasi na
dīpayasi, na voharasīti - 'sīlabbatenāpi na suddhimāha. '
Adiṭṭhiyā [PTS Page 192] [\q 192/] assutiyā añāṇā asīlatā abbatā nopi tenāti diṭṭhipi
icchitabbāti evaṃ bhaṇasi; savaṇampi icchitabbanti evaṃ bhaṇasi; ñāṇampi icchitabbanti
evaṃ bhaṇasi; sīlampi icchitabbanti evaṃ bhaṇasi; vatampi icchitabbanti evaṃ bhaṇasi. Na
sakkosi ekaṃsena anujānituṃ na sakkosi ekaṃsena paṭikkhipitunti ' adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā
asīlatā abbatā nopi tena. '
Maññāmahaṃ momūhameva dhammanti - momūhadhammo ayaṃ tuyhaṃ bāladhammo
mūḷhadhammo aññaṇadhammo amarāvikkhepadhammoti evaṃ maññāmi evaṃ jānāmi evaṃ
ājānāmi evaṃ vijānāmi evaṃ paṭivijānāmi evaṃ paṭivijjhāmīti ' maññāmahaṃ momūhameva
dhammaṃ. ' Diṭṭhiyā eke paccenti suddhinti - diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti: " sassato loko, idameva saccaṃ,
moghamañña"nti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti. " Asassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña'nti
diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya
na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti
diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na
gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - ' passañca diṭṭhīsu anuggahāya.
' Athavā, ' asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ
aññaṃ sarīraṃ, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato
parammaraṇā, idameva saccaṃ moghamañña"nti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccentīti ' diṭṭhiyā eke paccenti
suddhiṃ. '
Tenāha so brāhmaṇo:
" No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena (iti māgandiyo)
Sīlabbatenāpi na suddhimāha,
Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā
Asīlatā abbatā nopi tena.
Maññāmahaṃ momūhameva dhammaṃ
Diṭṭhiyā eke paccenti suddhi"nti.
1. Vattenapi - [PTS]
[BJT Page 264] [\x 264/]
9 - 7
Diṭṭhiñca1 [PTS Page 193] [\q 193/] nissāya anupucchamāno ( māgandiyā'ti bhagavā)
Samuggahītesu pamohamāgato2,
Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṃ
Tasmā tuvaṃ momuhato dahāsi.
Diṭṭhiñca1 nissāya anupucchamānoti - māgandiyo brāhmaṇo diṭṭhiṃ nissāya diṭṭhiṃ
pucchati, lagganaṃ nissāya lagganaṃ pucchati, bandhanaṃ nissāya bandhanaṃ pucchati,
paḷibodhaṃ nissāya paḷibodhaṃ pucchati; anupucchamānoti punappunaṃ pucchatīti -
'diṭṭhiñca nissāya anupucchamāno. ' Māgandiyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati;
bhagavāti - gāravādhivacanaṃ; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā;
bhaggamohoti bhagavā; bhaggadiṭṭhīti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggakaṇṭakoti1
bhagavā; bhaggakāloti bhagavā; bhaji vibhaji paṭivibhaji dhammaratananti bhagavā;
bhavānaṃ antakaroti bhagavā; bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyāni paṭisallānasāruppānīti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa
adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ
appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ
vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti
bhagavā; bhāgī va bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattinaṃ
ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ
indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ
paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā; 'bhagavā'ti
netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na
mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na devatihi kataṃ,
vimokkanti kametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa
paṭilābhi sacchikā paññatti yadidaṃ ' bhagavā'ti - ' māgandiyāti bhagavā.
Samuggahītesu pamohamāgatoti - yā sā diṭṭhi tayā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā
ajjhositā adhimuttā, tāyeva tvaṃ diṭṭhiyā mūḷhosi pamūḷhosi3 jammūḷhosi4 mohaṃ āgatosi
pamohaṃ āgatosi sammohaṃ āgatosi andhakāraṃ pakkhannosīti5 ' samuggahītesu
pamohamāgato'.
Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññanti - ito ajjhattasantito vā paṭipadāto vā 6 dhammadesanāto
vā yuttasaññaṃ vā pattasaññaṃ vā lakkhaṇasaññaṃ vā kāraṇasaññaṃ vā ṭhānasaññaṃ vā
nappaṭilabhasi kuto ñāṇanti evampi - 'ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṃ. 'Athavā, aniccaṃ
vā aniccasaññānulomaṃ vā, dukkhaṃ vā dukkhasaññānulomaṃ vā, anattaṃ vā
anattasaññānulomaṃ vā, saññuppādamattaṃ vā saññānimittaṃ vā nappaṭilabhasi, [PTS Page
194] [\q 194/] kuto ñāṇanti evampi - 'ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṃ. '
Tasmā tuvaṃ momūhato dahāsīti - ' tasmāti' tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā
momūhadhammato bāladhammato mūḷhadhammato aññāṇadhammato
amarāvikkhepadhammato bāladhammato mūḷhadhammato aññāṇadhammato
amarāvikkhepadhammato dahāsi passasi dakkhasi olokesi nijjhāyasi upaparikkhasīti ' tasmā
tuvaṃ momūhato dahāsī'ti.
Tenāha bhagavā:
"Diṭṭhiñca7 nissāya anupucchamāno ('māgandiyā'ti bhagavā)
Samuggahītosi pamohamāgato8,
Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṃ
Tasmā tuvaṃ momūhato dahāsī'ti.
1. Diṭṭhisu - sīmu11 [PTS] 2. Pamohamāga - sīmu11 [PTS] sammohamāgato - manupa.
Pamohamāgā - machasaṃ. 3. Pamūḷho [PTS] 4. Sammūḷho - [PTS] 5. Paṭipattito - [PTS] 6.
Pakkhandhosīti - sīmu 1. Manupa. Pakkhandosīti - machasaṃ. Pakkhantosīti - syā. [PTS] 7.
Diṭhīsu - sīmu11 [PTS] 8. Pamohamāga - sīmu 1. Pamohamāgā - machasaṃ[PTS]
[BJT Page 266] [\x 266/]
9 - 8
Samo visesī udavā nihīno
Yo maññati so vivadetha tena.
Tīsu vidhāsu avikampamāno
Samo visesīti na tassa hoti.
Samo visesi udavā nihīno yo maññati so vivadetha tenāti - ' sadisohamasmī'ti vā '
seyyohamasmī'ti vā 'hīnohamasmī'ti vā, yo maññati, so tena mānena tāya diṭṭhiyā tena vā
puggalena kalahaṃ kareyya bhaṇḍanaṃ kareyya viggahaṃ kareyya vivādaṃ kareyya
medhagaṃ kareyya: "na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.
Pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Āciṇṇante1 viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara
vādappamokkhāya. Nibbeṭhehi sace pahosī'ti - samo visesī udavā nihīno yo maññati so
vivadetha tena.
Tīsu [PTS Page 195] [\q 195/] vidhāsu avikampamāno samo visesīti na tassa hotīti
yassetā tisso vidhā pahīnā samucchinnā rūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhā, so tīsu vidhāsu na kampati na vikampati; avikampamānassa
puggalassa 'sadisohamasmī'ti vā 'seyyohamasmī'ti vā 'hīnohamasmī'ti vā; na tassa hotīti na
mayhaṃ hotīti tīsu vidhāsu avikampamāno samo visesīti na tassa hoti.
Tenāha bhagavā:
Samo visesī udavā nihīno
Yo maññati so vivadetha tena.
Tīsu vidhāsu avikampamāno
Samo visesīti na tassa hoti.
9 - 9
Saccanti so brāhmaṇo kiṃ vadeyya
Musāti vā so vivadetha kena,
Yasmiṃ samaṃ visamaṃ vāpi natthi
Sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyya2.
1. Adhiciṇṇante - mu 11 machasaṃ. 2. Paṭisaññujeyya - manupa.
[BJT Page 268] [\x 268/]
Saccanti so brāhmaṇo kiṃ vadeyyāti - 'brāhmaṇo'ti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā
brāhmaṇo: sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti,
rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti
pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ
jātijarāmaraṇīyā.
1. "Bāhetvā sabbapāpakāni( sabhiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito tādī pavuccate sa brahmā"
Saccanti so brāhmaṇo kiṃ vadeyyāti ' sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña'nti
brāhmaṇo kiṃ vadeyya? Kiṃ katheyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ vohareyya?
'Asassato loko, sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña'nti brāhmaṇo kiṃ vadeyya? Kiṃ
katheyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ vohareyya? Antavā loko, sassato loko, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti brāhmaṇo kiṃ katheyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ vohareyya? Anantavā loko,
idameva saccaṃ, moghamañña'nti brāhmaṇo kiṃ vadeyya? Kiṃ ṃ bhaṇeyya? Kiṃ
vohareyya? Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ, moghamañña'nti brāhmaṇo kiṃ
vadeyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ vohareyya? Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti brāhmaṇo kiṃ vadeyya? Kiṃ katheyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ vohareyya?
Hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti brāhmaṇo kiṃ vadeyya?
Kiṃ katheyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ vohareyya? Na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva
saccaṃ, moghamañña'nti brāhmaṇo kiṃ vadeyya? Kiṃ katheyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ
vohareyya? Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti
brāhmaṇo kiṃ vadeyya? Kiṃ katheyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ vohareyya? Neva hoti na na
hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti brāhmaṇo kiṃ vadeyya? Kiṃ
katheyya? Kiṃ bhaṇeyya? Kiṃ dīpayeyya? Kiṃ vohareyya cāti ' saccanti so brāhmaṇo kiṃ
vadeyya. '
Musāti vā so vivadetha kenāti - brāhmaṇo 'mayhaṃva saccaṃ, . Tuyhaṃ musā'ti kena
mānena kāya diṭṭhiyā kena vā puggalena kalahaṃ kareyya? Bhaṇḍanaṃ kareyya? Viggahaṃ
[PTS Page 196] [\q 196/] kareyya? Vivādaṃ kareyya? Medhagaṃ kareyya: ' na tvaṃ imaṃ
dhammavinayaṃ ājānāsi ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imā dhammavinayaṃ
ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitamme, asahitante.
Pure vacanīyaṃ pacchā avaca. Pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Āciṇṇante1 viparāvattaṃ.
Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeṭhehi sace pahosī'ti - musāti vā
so vivadetha kena.
Yasmiṃ samaṃ visamaṃ vāpi natthīti - ' yasmi'nti yasmiṃ puggale arahante khīṇāsave'
sadisohamasmī'ti māno natthi, 'seyyohamasmī'ti atimāno natthi; 'hīnohamasmī'ti omāno
natthi, na santi na saṃvijjati nūpalabbhati, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ
paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti - yasmiṃ samaṃ visamaṃ vāpi
natthi.
Sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyyāti - so kena mānena kāya diṭṭhiyā kena vā puggalena vādaṃ
paṭisaṃyujeyya, paṭicareyya. Kalahaṃ kareyya, bhaṇḍanaṃ kareyya, viggahaṃ kareyya,
vivādaṃ kareyya. Medhagaṃ kareyya: 'na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi ahaṃ imaṃ
dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno
tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.
Pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Āciṇṇante1 viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara
vādappamokkhāya. Nibbeṭhehi vā sace pahosī'ti - sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyya.
Tenāha bhagavā:
Saccanti so brāhmaṇo kiṃ vadeyya
Musāti vā so vivadetha kena,
Yasmiṃ samaṃ visamaṃ vāpi natthi
Sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyya2.
9 - 10
Okaṃ pahāya aniketasārī
Gāme akubbaṃ muni santhavāni,
Kāmehi ritto apurekkharāno
Kathaṃ na3 viggayha janena kayirā4.
1. Assito atādi - syā. 2. Nibbedhehi - syā. Machasaṃ.
1. Kathannu - mu. 11 2. Kāriyā - machasaṃ.
[BJT Page 270] [\x 270/]
"Atha [PTS Page 197] [\q 197/] kho haliddakānī gahapati yenāyasmā mahākaccāno
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho haliddakānī gahapati āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca: '
vuttamidaṃ bhante kaccāna, bhagavatā aṭṭhakavaggiye1 māgandiyapañhe:
Okaṃ pahāya aniketasārī
Gāme akubbaṃ muni santhavāni,
Kāmehi ritto apurekkharāno
Kathaṃ na2 viggayha janena kayirā"ti. [A]
Imassa nu kho bhante kaccāna! Bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho
daṭṭhabbo?" Ti.
"Rūpadhātu ko gahapati, viññāṇassa oko. Rūpadhāturāgavinibaddhañca3 pana viññāṇaṃ
'okasārī'ti vuccati. Vedanādhātu kho gahapati saññādhātu kho gahapati - saṅkhāradhātu kho
gahapati, viññāṇassa oko, saṅkhāradhātu rāgavinibaddhañca pana viññāṇaṃ 'okasārī'ti
vuccati. Evaṃ kho gahapati okasārī hoti.
Kathañca kho gahapati anokasārī hoti? Rūpadhātuyā kho gahapati yo chando yo rāgo yā
nandi yā taṇhā ye upayūpādānā4 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahīnā
acchinnamūlā tālāvatthukatā5 anabhāvakatā āyatiṃ [PTS Page 198] [\q 198/]
anuppādadhammā, tasmā tathāgato 'anokasārī' vuccati. Vedanādhātuyā kho gahapati -
saññādhātuyā kho - gahapati - saṅkhāradhātuyā kho gahapati - viññāṇadhātuyā kho
gahapati, yo chando yogo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā3 cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā
anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tasmā tathāgato ' anokasārī'ti vuccati. Evaṃ kho
gahapati anokasārī hoti.
Kathañca gahapati. Niketasārī hoti? Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati
'niketasārī'ti vuccati. Saddanimitta - gandhanimitta - rasanimitta - phoṭṭhabbanimitta -
dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati ' niketasārī'ti vuccati. Evaṃ kho
gahapati, niketasārī hoti.
1. Vaggike - syā. Machasaṃ 2. Katha - sīmu11 3. Vinibandhañca - syā. Machasaṃ. 4.
Upāyupādānā - sabbattha. 5. Tālavatthukata - sa.
[A.] Suttanipāta - māgandiyasutta khandhasaṃyutta - nakulapituvagga.
[BJT Page 272] [\x 272/]
Kathañca gahapati. Niketasārī hoti? Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati
tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā
tasmā tathāgato 'aniketasārī'ti. Saddanimitta - gandhanimitta - rasanimitta -
phoṭṭhabbanimitta - dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, tathāgatassa
pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā1 anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tasmā
tathāgato aniketasārī'ti vuccati. Evaṃ kho gahapati, aniketasārī hoti.
Kathañca gahapati, gāme santhavajāto hoti? Idha [PTS Page 199] [\q 199/] gahapati,
ekacco bhikkhu gihīhi saṃsaṭṭho viharati: sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito,
dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā voyogaṃ āpajjati. Evaṃ kho
gahapati! Gāme santhavajāto hoti. Kathañca gahapati, gāme na santhavajāto hoti? Idha
gahapati, ekacco bhikkhu gihīhi saṃsaṭṭho viharati: na sahanandī na sahasokī, na sukhitesu
sukhito, na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu na attanā voyogaṃ āpajjati.
Evaṃ kho gahapati! Gāme na santhavajāto hoti.
Kathañca gahapati, kāmehi aritto hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu kāmesu avītarāgo
hoti avigata2 chando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Evaṃ kho
gahapati, kāmehi aritto hoti.
Kathañca gahapati, kāmehi ritto hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti
vigata3 chando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Evaṃ kho gahapati,
kāmehi ritto hoti.
Kathañca gahapati, purekkharāno ti? Idha gahapati, ekaccassa bhikkhuno evaṃ hoti:
'evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhāna'nti. Tattha nandiṃ samannāneti4 'evaṃvedano siyaṃ -
evaṃsañño siyaṃ evaṃsaṅkhāro siyaṃ - evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhāna'nti tattha
nandiṃ samannāneti. Evaṃ kho gahapati, purekkharāno hoti.
1. Tālavatthukatā - sa. 2. Avīta - syā. Machasaṃ[PTS]. 3. Vīta - syā machasaṃ [PTS]. 4.
Samanvāgameti - sya . [PTS]
[BJT Page 274] [\x 274/]
Kathañca [PTS Page 200] [\q 200/] gahapati, apurekkharāno hoti? Idha gahapati,
ekaccassa bhikkhuno evaṃ hoti: 'evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhāna'nti na tattha nandiṃ
samannāneti. ' Evaṃvedano siyaṃ - evaṃsañño sayaṃ - evaṃsaṅkhāro siyaṃ - evaṃviññāṇo
siyaṃ anāgatamaddhāna'nti na tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃ kho gahapati,
apurekkharāno hoti.
Kathañca gahapati, kathaṃ viggayha janena kattā hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu
evarūpaṃ kathaṃ kattā hoti: ' na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi "na tvaṃ imaṃ
dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno.
Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca. Pacchāvacanīyaṃ pure avaca.
Āciṇṇante1 viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeṭhehi
vā sace pahosī' ti. Evaṃ kho gahapati, kathaṃ viggayha janena kattā hoti.
Kathañca gahapati, kathaṃ na viggayha janena kattā hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu na
evarūpaṃ kathaṃ kattā hoti: 'na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi "na tvaṃ imaṃ
dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno.
Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca. Pacchāvacanīyaṃ pure avaca.
Āciṇṇante1 viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeṭhehi
sace pahosī'ti. Evaṃ kho gahapati, kathaṃ na viggayha janena kattā hoti. Iti kho gahapati,
yantaṃ vuttaṃ bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgandiyapañhe:
Okaṃ pahāya aniketasārī
Gāme akubbaṃ muni santhavāni,
Kāmehi ritto apurekkharāno
Kathaṃ na2 viggayha janena kayirā"ti.
Imassa [PTS Page 201] [\q 201/] kho gahapati, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ
vitthārena attho daṭṭhabbo"ti. [A]
Okaṃ pahāya aniketasārī
Gāme akubbaṃ muni santhavāni,
Kāmehi ritto apurekkharāno
Kathaṃ na2 viggayha janena kayirā"ti.
9 - 11
Yehi vivitto vicareyya loke
Na tāni uggayha vadeyya1 nāgo,
Elambujaṃ kaṇṭakaṃ vārijaṃ2 yathā
Jalena paṅkena ca nūpalittaṃ.
Evaṃ munī santivādo agiddho
Kāme ca loke ca anūpalitto.
Yehi vivitto vicareyya loketi - ' yehī'ti yehi diṭṭhigatehi; vivittoti kāyaduccaritena ritto
vivitto pavivitto; vacīduccaritena - manoduccaritena - rāgena - pe -
Sabbākusaḍalābhiṅkhārehi ritto vivitto pavivitto; vicareyyāti vicareyya vihareyya irīyeyya
vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya; loketi manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke
āyatanaloketi ' yehi vivitto vicareyya loko. '
[A.] Khandhasaṃyutta - nakulapituvagga. 1. Careyya - manupa. 2. Kaṇṭakavārijaṃ -
machasaṃ.
[BJT Page: 276 [\x 276/] ]
Na tāni uggayha vadeyya nāgoti - ' nāgo'ti āguṃ na karotīti nāgo, na gacchatīti nāgo,
nāgacchatīti nāgo, kathaṃ āguṃ na karotīti nāgo? Āgu vuccanti pāpakā akusalā dhammā
saṅkilesikā ponobhavikā sadarā1 dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
1. " Āguṃ [PTS Page 202] [\q 202/] na karoti kiñci loke ( sabhiyāti bhagavā)
Sabbasaññoge visajja bandhanāni,
Sabbattha na sajjati vimutto
Nāgo tādī pavuccate2, tathattā. "[A]
Evaṃ āguṃ na karotīti nāgo. Kathaṃ na gacchatīti nāgo? Na chandāgatiṃ gacchati, na
dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati,
na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena
gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena
gacchati. Na vaggehi dhammehi. Yāyati nīyati vuyhati saṃharīyati. Evaṃ na gacchatīti -
nāgo. Kathaṃ nāgacchatī ti nāgo? Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilesā na puneti, na
pacceti, na paccāgacchati. 3 Sakadāgāmimaggena - anāgāmimaggena - arahattamaggena ye
kilesā pahīnā, te kilese na puneti, na paccheti, na paccāgacchati, evaṃ nāgacchatīti nāgo.
Na tāni uggayha vadeyya nāgoti - nāgo na tāni diṭṭhigatāni gahetvā uggahetvā gaṇhitvā
parāmasitvā abhinivisitvā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya, 'sassato loko,
idameva saccaṃ, moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro
diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ
sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na
sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi
na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti
evampi - 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā
loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na
hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na
hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti vadeyya katheyya bhaṇeyya
dīpayeyya vohareyyāti - 'na tāni uggayha vadeyya nāgo. '
Elambujaṃ kaṇṭakaṃ vārijaṃ yathā jalena paṅkena ca nūpalittanti 'elaṃ' vuccati udakaṃ.
'Ambujaṃ' vuccati padumaṃ, ' kaṇṭako' vuccati kharadaṇḍo. [PTS Page 203 [\q 203/]
'] vāri' vuccati udakaṃ. 'Vārijaṃ' vuccati padumaṃ vārisambhavaṃ. ' Jalaṃ' vuccati udakaṃ. '
Paṅko' vuccati kaddamo. Yathā padumaṃ vārijaṃ vārisambhavaṃ jalena ca paṅkena ca na
lippati, na saṃlippati4 nūpalippati, alittaṃ asaṃlittaṃ, anupalittanti - " elambujaṃ kaṇṭakaṃ
vārijaṃ yathā jalena paṅkena ca nūpalittaṃ. "
1. Saddarā - sa. 2. Vuccate - syā, [PTS] 3. Kilesā punenti, na paccenti, na paccāgacchanti - mu
1 4. Upalimpati - mu 11 saṃlimpati - sa.
[A] suttanipāta - sabhiyasutta.
[BJT Page 278] [\x 278/]
Evaṃ munī santivādo agiddho kāme ca loke ca anūpalittoti 'eva'nti
opammasampaṭipādanaṃ; munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ - pe -
Saṅgajālamaticca so muni. Santivādoti santivādo muni tāṇavādo lenavādo saraṇavādo
abhayavādo accutavādo amatavādo nibbānavādoti - evaṃ munī santivādo. Agiddhoti gedho
vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā
mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī
sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ
vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā
gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā
jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā,
adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā
bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā
gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ
āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā
vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ
māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho
akusalamūlaṃ; yassa so gedho pahīno samucchinno vūpasanto paṭippassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati agiddho. So rūpe agiddho; sadde - gandhe
- rase - phoṭṭhabbe - kule - gaṇe - āvāse - lābhe - yase1 pasaṃsāya - sukhe - cīvare -
piṇḍapāte - senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāre - kāmadhātuyā - rūpadhātuyā -
arūpadhatuyā - kāmabhave - rūpabhave - arūpabhave - nevasaññānāsaññābhave -
ekavokārabhave - catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte - anāgate - paccuppanne -
diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agathito amucchito anajjhopanno2
vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo
vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo [PTS Page 204] [\q 204/]
paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā
viharatīti evaṃ munī santivādo agiddho.
Kāme ca loke ca anūpalittoti - ' kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca -
pe -
Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke; 'lepā'ti dve
lepā: taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca - pe -
Ayaṃ taṇhālepo - pe - ayaṃ diṭṭhilepo. Muni taṇhālepaṃ pahāya diṭṭhilepaṃ paṭinissajitvā
kāme ca loke ca na lippati, na palippati, na upalippati. Alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto
nissaṭo3 vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti - evaṃ munī santivādo
agiddho kāme ca loke ca anūpalitto. '
Tenāha bhagavā:
Yehi vivitto vicareyya loke
Na tāni uggayha vadeyya1 nāgo,
Elambujaṃ kaṇṭakaṃ vārijaṃ2 yathā
Jalena paṅkena ca nūpalittaṃ.
Evaṃ munī santivādo agiddho
Kāme ca loke ca anūpalitto.
1. Yaso - mu11 2. Anajjhāpanno - mu 11 3. Nissato - sa
[BJT Page 280] [\x 280/]
9 - 12
Na vedagu diṭṭhiyā na mutiyā
Sa mānameti na hi tammayo1 so,
Na kammunā2 nopi sutena neyyo
Anūpanīto sa3 nivesanesu.
Na vedagu diṭṭhiyā na mutiyā sa mānametīti - 'nā'ti paṭikkhepo. Vedagūti 'vedaṃ' vuccati
catusu maggesu ñaṇaṃ, paññā [PTS Page 205] [\q 205/] paññindriyaṃ paññābalaṃ
dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammā diṭṭhi. Tehi vedehi
jātijarāmaraṇassa antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto
vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto
abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato
nibbānappatto vedānaṃ vā antaṃ gatoti vedagu. Vedehi vā antaṃ gatoti vedagu. Sattannaṃ
dhammānaṃ viditattā vedagu: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti,
sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno
vidito hoti, viditā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā
sadarā4dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
1. " Vedāni viceyya kevalāni ( sabhiyāti bhagavā)
Samaṇānaṃ yāni'dhatthi5 brāhmaṇānaṃ,
Sabba6 vedanāsu vītarāgo
Sabba7 vedamaticca vedagu so"ti[a]
Na diṭṭhiyāti - tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni
paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So diṭṭhiyā na yāyati, na nīyati,
na vuyhati, na saṃharīyati, napi taṃ diṭṭhigataṃ sārato pacceti. Na paccāgacchatīti - na
vedagu diṭṭhiyā.
Na mutiyā sa mānametīti - mutarūpena vā paratoghosena vā mahājanasammutiyā vā mānaṃ
neti, na upeti, [PTS Page 206] [\q 206/] na upagacchati, na gaṇhāti, na parāmasati,
nābhinivisatīti - ' na vedagu diṭṭhiyā na mutiyā ' sa mānameti'.
Na hi tammayo soti - na taṇhāvasena na diṭṭhivasena tammayo hoti tapparamo
tapparāyaṇo; yato taṇhā ca diṭṭhi ca māno ca assa pahīnā honti ucchinnamūlā
tālāvatthukatā8 anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, ettāvatā na tammayo hoti, na
tapparamo, na tapparāyaṇoti - na hi tammayo so. '
1. Kammayo - manupa. 2. Kammanā - sa 3. So - su. 4. Saddārā - sa. 5. Yānīpatthi -
machasaṃ[PTS]. 6. Sabbāsu - su 7. Sabbaṃ - su. 8. Tālavatthukatā - sa.
[A.] Suttanipāta sabhiyasutta.
[BJT Page 282] [\x 282/]
Na kammunā no'pi sutena neyyoti - 'na kammunā'ti puññābhisaṅkhārena vā
apuññābhiṅkhārena vā āneñjābhisaṅkhārena vā na yāyati, na nīyati, na vuyhati, na
saṃharīyatīti - na kammunā; nopi sutena neyyoti sutasuddhiyā vā paratoghosena vā
mahājanasammutiyā vā na yāyati, na nīyati, na vuyhati, na saṃharīyatīti - na kammunā
nopi sutena neyyo.
Anūpanīto sa nivesanesūti - 'upayā'ti dve upayā: taṇhāupayo ca diṭṭhiupayo ca - pe -
Ayaṃ diṭṭhiupayo.
Tassa taṇhāupayo pahīno, diṭṭhiupayo paṭinissaṭṭho; taṇhūpayassa pahīnattā
diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā so nivesanesu anūpanīto anupalitto anupagato anajjhosito1
anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti
anūpanīto sa nivesanesu.
Tenāha [PTS Page 207] [\q 207/] bhagavā:
Na vedagu diṭṭhiyā na mutiyā
Sa mānameti na hi tammayo so,
Na kammunā nopi sutena neyyo
Anūpanīto sa nivesanesu.
9 - 13
Saññāvirattassa na santi ganthā2
Paññāvimuttassa na santi mohā,
Saññaṃ ca diṭṭhiṃ ca ye aggahesuṃ
Te ghaṭṭayantā3 vicaranti4 loke.
Saññāvirattassa na santi ganthāti - yo samathapubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ5 bhāveti, tassa
ādito upādāya ganthā vikkhambhītā honti, arahatte patte6 arahato ganthā ca mohā ca
nīvaraṇā ca, kāmasaññā vyāpādasaññā vihiṃsāsaññā diṭṭhisaññā ca pahīnā honti
ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammāti - ' saññāvirattassa na
santi ganthā. '
Paññāvimuttassa na santi mohā - yo vipassanāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti, tassādito
upādāya mohā vikkhambhitā honti, arahatte patte 6 arahato mohā ca ganthā ca nīvaraṇā ca
kāmasaññā vyāpādasaññā vihiṃsāsaññā diṭṭhisaññā ca pahīnā honti ucchinnamūlā
tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammāti - ' paññāvimuttassa na santi mohā.
'
1. Anajjhesito - sīmu11 2. Gandhā - manupa. 3. Ghaṭṭamānāsīmu11. Machasaṃ. 4. Vivadanti
- katthaci. 5. Ariyadhammaṃ - sīmu11 6. Arahattappatte - sīmu. 11 Syā. [PTS]
[BJT Page 284] [\x 284/]
Saññaṃ ca diṭṭhiṃ ca ye aggahesuṃ te ghaṭṭayantā vicaranti loketi ye saññaṃ gaṇhanti
kāmasaññaṃ vyāpādasaññaṃ vihiṃsāsaññaṃ, te saññāvasena ghaṭṭenti saṃghaṭṭenti.
Rājānopi rājūhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi [PTS Page 208] [\q 208/] vivadanti.
Brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti. Gahapatikāpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena
vivadati. Puttopi mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi
bhātarā vivadati. Bhaginīpi bhaginiyā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginīpi
bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha maraṇampi nigacchanti.
Maraṇamattampi dukkhaṃ. Ye diṭṭhiṃ gaṇhanti ' sassato loko'ti vā idameva saccaṃ,
moghamañña"nti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ
vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti. " Asassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña'nti
diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya
na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti
diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na
gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - ' passañca diṭṭhīsu anuggahāya.
' Athavā, ' asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ
aññaṃ sarīraṃ, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato
parammaraṇā'ti vā, te diṭṭhivasena ghaṭṭenti saṃghaṭṭenti. Satthārato satthāraṃ ghaṭṭenti.
Dhammakkhānato dhammakkhānaṃ ghaṭṭenti. Gaṇato gaṇaṃ ghaṭṭenti. Diṭṭhiyā diṭṭhiṃ
ghaṭṭenti. Paṭipadāya paṭipadaṃ ghaṭṭenti. Maggato maggaṃ ghaṭṭenti. Athavā. Te
vivadanti. Kalahaṃ karonti. Bhaṇḍanaṃ karonti. Viggahaṃ karonti vivādaṃ karonti.
Medhagaṃ karonti: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi micchāpaṭipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.
Pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Āciṇṇante1 viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara
vādappamokkhāya. Nibbeṭhehi vā sace pahosī' ti. Tesaṃ abhisaṅkhārā appahīnā,
tiracchānayoniyā ghaṭṭenti. Pettivisaye ghaṭṭenti. Manussaloke ghaṭṭenti. Devaloke
ghaṭṭenti. Gatiyā gatiṃ upapattiyā upapattiṃ paṭisandhiyā paṭisandhiṃ bhavena bhavaṃ
saṃsārena saṃsāraṃ vaṭṭena vaṭṭaṃ ghaṭṭenti saṃghaṭṭenti. Ghaṭṭentā2, caranti3, vicaranti
viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke
khandhaloke āyatanaloketi. - ' Saññañca diṭṭhiñca [PTS Page 209] [\q 209/] ye
aggahesuṃ te ghaṭṭayantā vicaranti loke. '
Tenāha bhagavā:
Saññāvirattassa na santi ganthā2
Paññāvimuttassa na santi mohā,
Saññaṃ ca diṭṭhiṃ ca ye aggahesuṃ
Te ghammayantā3 vicaranti4 loke.
Māgandiyasuttaniddeso navamo.
10
Purābhedasuttaniddeso
Atha purābhedasuttaniddeso vuccati:
10 - 1
Kathaṃdassī [PTS Page 210] [\q 210/] kathaṃsīlo upasantoti vuccati,
Taṃ me gotama pabrūhi pucchito uttamaṃ naraṃ.
1. Nibbedhehi - [PTS]. 2. Ghaṭṭentāti padaṃ - sīmu. 11 Machasaṃ. Potthakesu na dissati. 3.
Vadanti - sīmu 11 machasaṃ. 4. Ghaṭṭamānā - sīmu 11 machasaṃ.
[BJT Page 286] [\x 286/]
Kathaṃdassī kathaṃsīlo upasantoti vuccatīti - 'kathaṃdassī'ti kīdisena dassanena
samannāgato kiṃsaṇṭhitena kimpakārena kiṃpaṭibhāgenāti kathaṃdassī; kathaṃsīloti
kīdisena sīlena samannāgato kiṃsaṇṭhitena kimpakārena kimpaṭibhāgenāti kathaṃdassī
kathaṃsīlo. '
Upasantoti vuccatīti - santo upasanto vūpasanto nicchāto nibbuto paṭippassaddhoti vuccati
pavuccati kathiyati bhaṇīyati dīpiyati voharīyati; 'kathaṃdassī'ti adhipaññaṃ vuccati;
'kathaṃ sīlo'ti adhisīlaṃ pucchati ' upasanto'ti adhicittaṃ pucchatīti - 'kathaṃdassī
kathaṃsīlo upasantoti vuccati. '
Taṃ me gotama pabrūhīti - ' tanti' yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi;
gotamāti so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ gottena ālapati; pabrūhīti [PTS Page 211] [\q
211/] brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti
- ' taṃ me gotama pabrūhi. '
Pucchito uttamaṃ naranti - ' pucchito'ti puṭṭho pucchito yācito ajjhesito pasādito; uttamaṃ
naranti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ naranti - ' pucchito uttamaṃ
naraṃ. '
Tenāha so nimmito:
"Kathaṃdassī kathaṃsīlo upasantoti vuccati,
Taṃ me gotama pabrūhi pucchito uttamaṃ nara"nti.
10 - 2
Vītataṇho purā bhedā (iti1 bhagavā) pubbamantamanissito,
Vemajjhenūpasaṃkheyyo tassa natthi purekkhataṃ.
Vītataṇho purā bhedāti - purā kāyassa bhedā purā attabhāvassa bhedā purā kalebarassa
nikkhepā purā jīvitindriyassa upacchedā, vītataṇho vigatataṇho cattataṇho vantataṇho
muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo
muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo, nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī
brahmabhūtena attanā viharati.
1. Purā bhedāti - syā. [PTS]
[BJT Page 288] [\x 288/]
Bhagavāti gāravādhivacanaṃ; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā;
bhaggamohoti bhagavā; bhaggadiṭṭhīti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggakaṇṭakoti1
bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji vibhaji paṭivibhaji dhammaratananti bhagavā;
bhavānaṃ antakaroti bhagavā; bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā;
bhaji vā bhagavā araññe [PTS Page 212] [\q 212/] vanapatthāni pantāni senāsanāni
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyāni paṭisallānasāruppānīti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā vīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa
adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ
appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ
vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ
ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ
indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ
paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā; 'bhagavā'ti
netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na
mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi
kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha
sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti - 'vītataṇho purā bhedā
iti2 bhagavā,
Pubbamantamanissitoti - pubbanto vuccati atīto addhā; atītaṃ addhānaṃ ārabbha taṇhā
pahīnā hoti, diṭṭhi paṭinissaṭṭhā; taṇhāya pahīnattā diṭṭhiyā paṭinissaṭṭhattā evampi
pubbamantamanissito; athavā, ' evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti ' tattha nandiṃ na
samannāneti ' evaṃvedano ahosiṃ, evaṃsañño ahosiṃ, evaṃsaṅkhāro [PTS Page 213] [\q
213/] ahosiṃ, evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti' natthi nandiṃ na samannāneti
'evampi - ' pubbamantamanissito' athavā, 'iti me cakkhu ahosi atītamaddhānaṃ, iti rūpāti
tattha na chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ, na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa
na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - 'pubbamantamanissito'iti me sotaṃ ahosi
atītamaddhānaṃ, iti saddā'ti iti, me ghānaṃ ahosi atītamaddhānaṃ, iti gandhā'ti, iti me jivhā
ahosi atītamaddhānaṃ, iti dhammā'ti tattha na chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na
chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - '
pubbamantamanissito, ' athavā, yāna'ssu tāni3 pubbe mātugāmena saddhiṃ
hasitalapitakīḷitāni, na tadassādeti, na taṃ nikāmeti; na ca tena vittiṃ āpajjati, evampi
'pubbamantamanissito. '
1. Taṇhoti - machasaṃ. 2. Bhedāti - sīmu 1 machasaṃ [PTS] 3. Yāni tāni - machasaṃ.
[BJT Page 290] [\x 290/]
Vemajjhenupasaṃkheyyoti - 'vemajjhaṃ: vuccati paccuppanno addhā, paccuppannaṃ
addhānaṃ ārabbha taṇhā pahīnā hoti, diṭṭhi paṭinissaṭṭhā; taṇhāya pahīnattā diṭṭhiyā
paṭinissaṭṭhattā 'ratto'ti nūpasaṃkheyyo, 'duṭṭho'ti nūpasaṃkheyyo, 'parāmaṭṭho'ti
nūpasaṃkheyyo, ' vikkhepagato'ti nūpasaṃkheyyo, ' aniṭṭhaṃ gato: ti nūpasaṃkheyyo,
'thāmagato'ti nūpasaṃkheyyo: nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā
manussoti vā devoti vā rūpīti [PTS Page 214] [\q 214/] vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti
vā nevasaññīnāsaññīti vā; so hetu natthi paccayo, natthi, kāraṇaṃ natthi, yena saṅkhaṃ
gaccheyyāti - 'vemajjhenupasaṅkheyyo. '
Tassa natthi purekkhatanti - 'tassā'ti arahato khīṇāsavassa; purakkhāroti dve purakkhārā:
taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca, - pe -
Ayaṃ diṭṭhipurekkhāro, tassa taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho;
taṇhāpurekkhārassa pahīnattā diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṃ vā diṭṭhiṃ
vā purato katvā carati, na taṇhādhajo na taṇhāketu na taṇhādhipateyyo, na diṭṭhidhajo na
diṭṭhiketu na diṭṭhādhipateyyo, na taṇhāya vā diṭṭhiyā vā parivārito carati; evampi - 'tassa
natthi purekkhataṃ. ' Athavā, 'evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhāna'nti tattha nandiṃ na
samannāneti; 1 evampi - 'tassa natthi purekkhataṃ. 'Athavā, 'iti me cakkhu2 siyā
anāgatamaddhānaṃ, iti rūpā: ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati; cetaso
appanidhānappaccayā3 na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi 'tassa natthi
purekkhataṃ. ' Iti me sotaṃ siyā anāgatamaddhānaṃ, iti saddā'ti - 'iti me ghānaṃ siyā
anāgatamaddhānaṃ, iti gandhā'ti - ' iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaṃ, iti rasā'ti - 'iti me
kāyo siyā anāgatamaddhānaṃ, iti phoṭṭhabbā'ti - 'iti me mano siyā anāgatamaddhānaṃ, iti
dhammā'ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati; cetaso appanidhānappaccayā
na tadabhinandati; na tadabhinandanto; evampi - ' tassa natthi purekkhataṃ. ' Athavā '
imināhaṃ [PTS Page 215] [\q 215/] sīlena vā vatena4 vā tapena vā brahmacariyena vā
devo vā bhavissāmi devaññataro vā'ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati;
cetaso appaṇidhānappaccayā na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - 'tassa natthi
purekkhataṃ. '
Tenāha bhagavā:
" Vītataṇho purābhedā (iti bhagavā) pubbamantamanissito,
Vemajjhenupasaṃkheyyo tassa natthi purekkhata"nti.
1. Samanvāgameti - [PTS] syā. 2. Cakkhuṃ - sīmu11 3. Apaṇidhānapaccayā - sa 4. Vattena
- [PTS.]
[BJT Page 292] [\x 292/]
10 - 3
Akkodhano asantāsī1 avikatthī akukkuco2
Mantabhāṇī anuddhato sa ve vācāyato muni.
Akkodhano asantāsīti - 'akkodhano'ti hi kho3 vuttaṃ, apica, kodho tāva vattabbo -
dasahākārehi kodho jāyati 'anatthaṃ me acarī'ti kodho jāyati. 'Anatthamme caratī'ti kodho
jāyati. 'Anatthamme carissatī'ti kodho jāyati. 'Piyassa me manāpassa anatthaṃ acari,
anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatī'ti kodho jāyati, 'appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari,
atthaṃ carati, atthaṃ carissatī'ti kodho jāyati. Aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo
cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso
sampadoso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā
dussitattaṃ vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo4
anattamanatā cittassa; ayaṃ vuccati kodho.
Apica, [PTS Page 216] [\q 216/] kodhassa adhimattaparittatā veditabbā: atthi kañci
kālaṃ5 kodho cittāvilakaraṇamatto hoti, na ca tāva mukhakulānavikulāno hoti; atthi kañci
kālaṃ kodho mukhakulānavikulānamatto hoti, na ca tāva hanusañcopano hoti; atthi kañci
kālaṃ kodho hanusañcopanamatto hoti, na ca tāva pharusavācānicchāraṇo hoti; atthi kañci
kālaṃ kodho pharusavācānicchāraṇamatto hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti; atthi
kañci kālaṃ kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti;
atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍasatthaparāmasanamatto hoti, na ca tāva
daṇḍasatthaabbhukkiraṇo hoti; atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍasatthaabbhukkiraṇamatto
hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabhinipātano hoti; atthi kañci kālaṃ kodho
daṇḍasatthaabhinipātanamatto hoti, na ca tāva kinnavichinnakaraṇo6 hoti, atthi kañci kālaṃ
kodho chinnavichinnakaraṇamatto hoti, na ca tāva sambhañjanapaḷibhañjano hoti; atthi
kañci kālaṃ kodho sambhañjanapaḷibhañjanamatto hoti, na ca tāva ṅgamaṅagāpakaḍḍhano
hoti; atthi kañci kālaṃ kodho aṅgamaṅagāpakaḍḍhanamatto hoti, na ca tāva jīvitā
voropaṇo7 hoti; atthi kañci kālaṃ kodho jīvitā voropaṇamatto hoti, na ca tāva
sabbacāgapariccāgāya saṇṭhito hoti, yato kodho parapuggalaṃ ghātetvā attānaṃ ghāteti,
ettāvatā kodho paramussadagato paramavepullappatto hoti.
1. Asantāpi - manupa. 2. Akukkucco - sīmu 11 3. Yaṃ hi kho - machasaṃ. 4. Assuropo -
sīmu11 5. Kiñcākālaṃ - sa 6. Chiddavichiddakaraṇo - sa [PTS] chinnāvicchinnakaraṇo -
manupa 7. Jīvitapanāsano - syā. [PTS]
[BJT Page 294] [\x 294/]
Yassa so kodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭippassaddho [PTS Page 217] [\q 217/]
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati 'akkodhano. ' Kodhassa pahīnattā
'akkodhano. ' Kodhavatthussa pariññātattā 'akkodhano. ' Kodhahetussa upacchinnattā
'akkodhano'ti 'akkodhano, ' asantāsīti - idhekacco tāsī hoti uttāsī parittāsī, so tasati uttasati
parittasati bhāyati santāsaṃ āpajjati: kulaṃ vā na labhāmi, āvāsaṃ vā na labhāmi, lābhaṃ vā
na labhāmi, yasaṃ vā na labhāmi, pasaṃsaṃ vā na labhāmi, sukhaṃ vā na labhāmi, cīvaraṃ
vā na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi, senāsanaṃ vā na labhāmi,
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ vā na labhāmi gilānūpaṭṭhākaṃ1 vā na labhāmi, a
ppaññātombhīti2 tasati uttasati parittasati bhāyati santāsaṃ āpajjati. Idha bhikkhu asantāsī
hoti anuttāsī aparittāsī, so na tasati na uttasati na parittasati na bhāyati na santāsaṃ āpajjati:
kulaṃ vā na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi, āvāsaṃ vā na labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi,
yasaṃ vā na labhāmi. Pasaṃsaṃ vā na labhāmi. Sukhaṃ vā na labhāmi, cīvaraṃ vā na
labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi, senāsanaṃ vā na labhāmi,
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ vā na labhāmi, gilānūpaṭṭhākaṃ vā na labhāmi,
appaññātomhīti na tasati na uttasati na parittasati na bhāyati na santāsaṃ āpajjatīti '
akkodhano asantāsī. '
Avikatthī akukkucoti - 'idhekacco katthī hoti vikatthī, so katthati vikatthati: ahamasmi
sīlasampannoti vā vatasampannoti vā sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā
kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā
sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā
vatthunā, uccākulā [PTS Page 218] [\q 218/] pabbajitoti vā mahākulā pabbajitoti vā
mahābhogakulā pabbajitoti vā uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī
sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhīmhi
cīvarapiṇḍapātisenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā
vinayadharoti vā dhammakathikoti vā, āraññikoti vā piṇḍapātikoti vā paṃsukūlikoti vā
tecīvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthatikoti
vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā tatiyassa jhānassa lābhīti vā catutthassa jhānassa lābhīti
vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasamāpattiyā
ākiñcaññāyatanasamāpattiyā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā katthati
vikatthati. Evaṃ na katthati, na vikatthati; katthanā vikatthanā ārato virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti 'avikatthī. '
1. Gilānupaṭṭhānaṃ - sīmu 11 2. Appapaññātomhīti - sīmu1
[BJT Page 296] [\x 296/]
Akukkucoti - 'kukkucca'nti hatthakukkuccampi kukkuccaṃ, pādakukkuccampi kukkuccaṃ,
hatthapādakukkuccampi kukkuccaṃ, " akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā,
vikāle kālasaññitā, kāle vikālasaññitā, avajje vajjasaññitā. Vajje avajjasaññitā. Yaṃ evarūpaṃ
kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ, cetaso vippaṭisāro manovilekho, idaṃ vuccati
kukkuccaṃ[a".] Apica dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho:
katattā ca akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro
manovilekho? ' Kataṃ me kāyaduccaritaṃ, akataṃ me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho; 'kataṃ me vacīduccaritaṃ, akataṃ me vacīsucarita'nti
uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho; kataṃ me manoduccaritaṃ, akatamme
manosucarita'nti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho; 'kato me pāṇātipāto,
akatā me pāṇātipātā veramaṇī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho,
'kataṃ adinnādānaṃ [PTS Page 219] [\q 219/] akatā me adinnādānā veramaṇī'ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho; 'kato me. Kāmesu micchācāro akatā me kāmesu
micchācārā veramaṇī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 'Kato me
musāvādo. Akatā me musāvādā veramaṇī'ti - 'katā me pharusā vācā, akatā me
samphappalāpā veramaṇī'ti - 'katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā'ti - 'kato me vyāpādo
- akato me avyāpādo'ti - 'katā me micchādiṭṭhi. Akatā me sammādiṭṭhī'ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho. Atha vā sīlesumhi na paripūrakārīti uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho indriyesumhi aguttadvāroti - bhojane amattaññūmhīti
jāgariyaṃ ananuyuttomhīti na satisampajaññena samannāgatomhīti - abhāvitā me cattāro
satipaṭṭhānāti - abhāvitā me cattāro sammappadhānāti - abhāvitā me cattā iddhipādāti -
abhāvitāni me pañcindriyānīti abhāvitāni me pañcabalānīti - abhāvitā me satta bojjhaṅgāti
abhāvito1 me ariyo aṭṭhaṅgiko maggeti - dukkhaṃ me apariññātanti - samudayo me
appahīnoti, maggo me abhāvitoti - nirodho me asacchikatoti uppajjati, kukkuccaṃ cetaso
vippaṭisāro manovilekho. Yassetaṃ kukkuccaṃ pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ
paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so vuccati akukkuccoti - avikatthī
akukkuco.
1. Abhāvitā - sīmu 11 2. Vibhaṅgappakaraṇa - jhānavibhaṅga.
[BJT Page 298] [\x 298/]
Mantabhāṇī anuddhatoti - 'mantā' vuccati paññā, yā paññā pajānanā - amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi[a]; mantāya pariggahetvā vācaṃ bhāsati, bahumpi kathento
bahumpi bhaṇanto bahumpi dīpayanto bahumpi voharanto dukkathitaṃ dubhaṇitaṃ
dullapitaṃ duruttaṃ dubbhāsitaṃ [PTS Page 220] [\q 220/] vācaṃ na bhāsatīti
mantabhāṇī. Anuddhato - tattha katamaṃ uddhaccaṃ? Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avupasamo
cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa, idaṃ vuccati uddhaccaṃ. Yassetaṃ pahīnaṃ
samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so
vuccati anuddhatoti - 'mantabhāṇī anuddhato'.
Sa ce vācāyato munīti - 'idha bhikkhu musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti.
Saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya
pisunāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā
sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā
anuppadātā samaggārāmo1 samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā
pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī
dhammavādī vicayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ
atthasaṃhitaṃ. Catuhi vacīsucaritehi samannāgato catudosāpagataṃ vācaṃ bhāsati,
dvattiṃsāya tiracchānakathāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto
visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Dasa kathavatthuni2 katheti, seyyathīdaṃ?
Appicchakathaṃ katheti. Santuṭṭhikathaṃ katheti. Pavivekakathaṃ asaṃsaggakathaṃ
viriyārambhakathaṃ sīlakathaṃ samādhikathaṃ paññākathaṃ vimuttikathaṃ [PTS Page 221]
[\q 221/] vimuttiñāṇadassanakathaṃ satipaṭṭhānakathaṃ sammappadhānakathaṃ
iddhipādakathaṃ indriyakathaṃ balakathaṃ bojjhaṅgakathaṃ maggakathaṃ phalakathaṃ
nibbānakathaṃ katheti; vācāya yato yatto pariyatto gutto gopito rakkhito vūpasanto; munīti
monaṃ vuccati ñaṇaṃ. Yā paññā pajānanā - pe - amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi [a] -
pe - saṅgajālamaticca so munīti - sa ce vācāyato muni.
Tenāha bhagavā:
" Akkodhano asantāsī avikatthī akukkuco,
Mantabhāṇī anuddhato sa ce vācāyato munī"ti.
[A.] Dhammasaṅgaṇī - cittuppādakaṇḍa.
1. Samaggarāmo - pu 2. Dasa vatthūni - [PTS]
[BJT Page 300] [\x 300/]
10 - 4
Nirāsatti anāgate atītaṃ nānusocati,
Vivekadassī phassesu diṭṭhīsu ca na nīyati.
Nirāsatti anāgateti 'āsatti' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo
cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā
sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi
bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,
rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā
pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā
sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,
kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho
upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ
latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ
māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho
akusalamūlaṃ [a], yassesā āsatti taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti. Evampi - 'nirāsatti anāgate. ' Athavā, evaṃrūpo siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samannāneti1, evaṃvedano siyaṃ - evaṃsañño siyaṃ
- evaṃsaṅkhāro siyaṃ - evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na
samannāneti, evampi nirāsatti anāgate; athavā, 'iti me cakkhuṃ siyā anāgatamaddhānaṃ, iti
rūpā'ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati, cetaso appaṇidhānappaccayā na
tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi nirāsatti anāgate; 'iti me sotaṃ siyā
anāgatamaddhānaṃ, iti saddā'ti - 'iti me ghānaṃ siyā anāgatamaddhānaṃ, iti gandhā'ti - ' iti
me jivhā siyā anāgatamaddhānaṃ, iti rasā'ti - 'iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaṃ, iti
phoṭṭhabbā'ti - 'iti me mano siyā anāgatamaddhānaṃ, iti dhammā'ti appaṭiladdhassa
paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati; cetaso appanidhānappaccayā [PTS Page 222] [\q 222/]
na tadabhinandati; na tadabhinandanto; evampi - ' tassa natthi purekkhataṃ. ' Athavā '
imināhaṃ sīlena vā vatena4 vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi
devaññataro vā'ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati; appaṇidhānappaccayā
na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - ' nirāsatti '.
Atītaṃ nānusocatīti - vipariṇataṃ vā vatthuṃ na socati, vipariṇatasmiṃ vā vatthusmiṃ na
socati; cakkhuṃ me vipariṇatanti na socati, sotaṃ me - ghānaṃ me - jivhā me - kāyo me -
rūpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoṭṭhabbā me - kulaṃ me - gaṇo me - āvāso
me - lābho me - yaso me - pasaṃsā me - sukhaṃ me - cīvaraṃ me - piṇḍapāto me -
senāsanaṃ me - gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginī
me putto me - dhītā me - mittā me - amaccā2 me - ñātakā me - sālohitā me vipariṇatāti na
socati. Na kilamati. Na paridevati. Na urattāḷiṃ kandati. Na sammohaṃ āpajjatīti - 'atītaṃ
nānusocati. '
[A.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa.
1. Samanvāgameti - [PTS] 2. Mittāmaccā - [PTS.]
[BJT Page 302] [\x 302/]
Vivekadassī phassesūti - 'phasso'ti cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso
jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso adhivacanasamphasso paṭighasamphasso
sukhavedanīyo phasso dukkhavedanīyo phasso adukkhamasukhavedanīyo phasso. Kusalo
phasso akusalo phasso abyākato phasso kāmāvacaro phasso rūpāvacaro phasso arūpāvacaro
phasso suññato phasso animitto phasso appaṇihito phasso lokiyo phasso lokuttaro phasso
atīto phasso anāgato phasso paccuppanno phasso, yo evarūpo phasso phusanā samphusanā
samphusitattaṃ. Ayaṃ vuccati phasso.
Vivekadassī phassesūti - cakkhusamphassaṃ vivittaṃ passati attena vā attaniyena vā niccena
vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā, sotasamphassaṃ vivittaṃ [PTS Page
223] [\q 223/] passati - ghānasamphassaṃ vicittaṃ passati - jivhāsamphassaṃ vivittaṃ
passati kāyasamphassaṃ vivittaṃ passati - manosamphassaṃ vivittaṃ passati -
adhivacanasamphassaṃ vivittaṃ passati paṭighasamphassaṃ vivittaṃ passati -
sukhavedanīyaṃ phassaṃ1 dukkhavedanīyaṃ phassaṃ1 - adukkhamasukhavedanīyaṃ
phassaṃ1 - kusalaṃ phassaṃ akusalaṃ phassaṃ avyākataṃ phassaṃ - kāmāvacaraṃ phassaṃ
- rūpāvacaraṃ phassaṃ arūpāvacaraṃ phassaṃ - lokiyaṃ phassaṃ* vivittaṃ passa ti attena vā
attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena; athavā atītaṃ
phassaṃ anāgatehi ca 2 paccuppannehi ca phassehi vivittaṃ passati, anāgataṃ phassaṃ
atītehi ca anāgatehi3 na phassehi vivittaṃ passati; athavā, ye te phassā ariyā anāsavā
lokuttarā suññatāpaṭisaññuttā, te phasse vivitte passati rāgena dosena mohena kodhena
upanāhena makkhena paḷāsena issāya macchariyena māyāya sāṭheyyena thambhena
sārambhena mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabbaduccaritehi
sabbadarathehi sabbasantāpehi sabbakusalābhisaṅkhārehi vivitte passatīti - 'vivekadassī
phassesu'.
Diṭṭhīsu ca na nīyatīti - tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāti samucchinnāni vūpasantāni
paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so diṭṭhiyā na yāyati na nīyati
na vuyhati na saṃharīyati napi taṃ diṭṭhigataṃ sārato pacceti na paccāgacchatīti - ' diṭṭhīsu
ca na nīyati. '
Tenāha bhagavā:
"Nirāsatti [PTS Page 224] [\q 224/] anāgate atītaṃ nānusocati,
Vivekadassī phassesu diṭṭhīsu ca na nīyatī"ti.
10 - 5
Patilīno akuhako apihālu amaccharī,
Appagabbho ajeguccho pesuneyye ca no yuto.
1. Samphassaṃ - [PTS.] Syā. 2. Anāgatehi ca phassehi - [PTS.] Syā. 3. Paccuppannehi -
sīmu11
* 'Lokuttaraṃ phassa'nti pāṭho syāma - [PTS.] Potthakesu dissate.
[BJT Page 304] [\x 304/]
Patilīno akuhanoti - 'patilīno'ti rāgassa pahīnattā patilīno dosassa - mohassa pahīnattā
patilīno; kodhassa - upanāhassa - makkhassa - paḷāsassa - issāya - macchariyassa - māyāya
- sāṭheyyassa thambhassa - sārambhassa mānassa - atimānassa - madassa - pamādassa -
sabbakilesānaṃ - sabbaduccaritānaṃ - sabbadarathānaṃ - sabbapariḷāhānaṃ -
sabbasantāpānaṃ - sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ pahīnattā patilīno1 vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
'kathañca bhikkhave bhikkhu patilīno 1 hoti? Imassa bhikkhave bhikkhuno asmimāno
pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho
bhikkhave bhikkhū patilīno hotī"ti [a '] patilīno.
' Akuhakoti2 - tīṇi kuhanavatthūni: paccayapaṭisedhanasaṅkhātaṃ3 kuhanavatthu, 4
iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu, sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Katamaṃ paccayapaṭisedhanasaṅkhātaṃ3 kuhanavatthu" idha gahapatikā bhikkhuṃ
nimantenti chivarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho
icchāpakato atthiko cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ
bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti piṇḍapātaṃ paccakkhāti. Senāsanaṃ
paccakkhāti. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha: kiṃ samaṇassa
mahagghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ - yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā
nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena? [PTS
Page 225] [\q 225/] etaṃ sāruppaṃ - yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍayālopena jīvikaṃ
kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sāruppaṃ - yaṃ samaṇo
rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena
gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ - yaṃ samaṇo pūtimuttena vā
harītakīkhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti. Lūkhaṃ
piṇḍapātaṃ paribhuñjati. Lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati. Lūkhaṃ
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti, ayaṃ
samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhaviriyo dhutavādo'ti bhiyyo bhiyyo
nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So evamāha:
"tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati: saddhāya
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Deyyadhammassa
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Dakkhiṇeyyānaṃ
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākaṃ cevāyaṃ saddhā
atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati. Ahañca paṭiggāhako. Sacehaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ
tumhe puññena paribāhirā bhavissatha5. Na mayhaṃ iminā attho. Apica, tumhākaṃ yeva
anukampāya paṭigaṇhāmī"ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭigaṇhāti. Bahumpi
piṇḍapātaṃ paṭigaṇhāti. Bahumpi senāsanaṃ paṭigaṇhāti. Bahumpi
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭigaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā
kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ paccayapaṭisedhanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
1. Paṭilino - machasaṃ. 2 Akuhaṇo - manupa 3. Paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ - sīmu 11
manupa
4. Kuhanavatthuṃ sīmu 11
[A.] Catukkaṅguttara - cakkavagga. 5. Bhavissanti - sīmu11
[BJT Page 306] [\x 306/]
Katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato
sambhāvanādhippāyo 'evaṃ maṃ jano sambhāvessatī'ti gamanaṃ saṇṭhapeti. hānaṃ [PTS
Page 226] [\q 226/] saṇṭhapeti. Nisajjaṃ saṇṭhapeti. Sayanaṃ saṇṭhapeti. Paṇidhāya
gacchati. Paṇidhāya tiṭṭhati. Paṇidhāya nisīdati. Paṇidhāya seyyaṃ kappeti. Samāhito viya
gacchati. Samāhito viya tiṭṭhati. Samāhito viya nisīdati. Samāhito viya seyyaṃ kappeti.
Āpāthakajjhāyī ca hoti. 1 Yā evarūpā iriyāpathassa aṭṭhapanā2 ṭhapanā saṇṭhapanā
bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato
sambhavanādhippāyo 'evaṃ ma; jano sambhāvessatī'ti3 ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ
bhāsati' 'yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo mahasakkho'ti bhaṇati. 'Yo evarūpaṃ
pattaṃ dhāreti, lohathālakaṃ dhāreti, dhammakarakaṃ4 dhāreti parissāvanaṃ dhāreti,
kuñcikaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, kāyabandhanaṃ dhāreti, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo
mahesakkho'ti bhaṇati. 'Yassa evarūpo upajjhāyo so samaṇo mahesakkho'ti bhaṇati. 'Yassa
evarūpo ācariyo, evarūpā samānupajjhāyakā, samānācariyakā, evarūpā mittā sandiṭṭhā
sambhattā sahāyā, so samaṇo mahesakkho'ti bhaṇati. 'Yo evarūpe vihāre vasati, so samaṇo
mahesakkho'ti bhaṇati. Yo evarūpe aḍḍhayoge vasati, pāsāde vasati, hammiye vasati,
guhāyaṃ vasati, leṇe vasati, kuṭiyā vasati, kūṭāgāre vasati, aṭṭe vasati, māle vasati,
uddaṇḍe vasati, upaṭṭhānasālāyaṃ vasati, maṇḍape vasati, rukkhamūle vasati, so samaṇo
mahesakkho'ti bhaṇati. Athavā, korañjikakorañjiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako
lapakalapako, mukhasambhāvito 'ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ
vihārasamāpattīnaṃ lābhī'ti5 tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ6 nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ
[PTS Page 227] [\q 227/] lokuttaraṃ suññatāpaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā
bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ. Idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ
kuhanavatthu.
Yassimāni tīṇi kuhanavatthūni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭippassaddhāni
abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati akuhakoti - patilīno akuhako. '
1. Āpāthakajjhāyī ca - machasaṃ syā [PTS] mu11 2. Āṭhapanā - [PTS] ṭhapanā, āṭhapanā
machasaṃ 3. Sambhāvissatīti - [PTS] 4. Dhammakaraṇaṃ - machasaṃ. 5. Lābhī - [PTS] 6.
Guyhaṃ - [PTS]
[BJT Page 308] [\x 308/]
Apihālu amaccharīti - 'pihā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo - pe -
Yassesā pihā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati apihālu; so rūpe na piheti. Sadde gandhe rase phoṭṭhabbe,
kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ, cīvaraṃ piṇḍapātaṃ senāsanaṃ
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ, kāmabhavaṃ
rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ nevasaññānāsaññābhavaṃ
ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ, atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ,
diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme na piheti na icchati na sādiyati na pattheti
nābhijappatīti - apihālu; amaccharīti pañca macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ
kulamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ, [a] yaṃ
evarūpaṃ macchariyaṃ 1 maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ
kaṭukañcukatā2 aggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati macchariyaṃ. Apica,
khandhamacchariyampi macchariyaṃ, dhātumacchariyampi macchariyaṃ,
āyatanamacchariyampi macchariyaṃ, gāho, idaṃ vuccati macchariyaṃ. Yassetaṃ macchariyaṃ
pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā
daḍḍhaṃ, so vuccati amaccharīti - apihālu amaccharī.
Appagabbho [PTS Page 228] [\q 228/] ajegucchoti - 'pāgabbhiya'nti tīṇi pāgabbhiyāni:
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ. Katamaṃ kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ? Idhekacco saṅghagatopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Gaṇagatopi kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti. Bhojanasālāyampi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Jantāgharepi kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti. Udakatitthepi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Antaragharaṃ pavisantopi
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Antaragharaṃ paviṭṭhopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ saṅghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittīkārakato there
bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati. Ghaṭṭayantopi nisīdati. Puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati.
Uccepi āsane nisīdati. Sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepako pi
bhaṇati. Evaṃ saṅghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittikārakato therānaṃ
bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati. Nīce caṅkame
caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati. Chamāya3 caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati,
ghaṭṭayantopi tiṭṭhati. Ghaṭṭayantopi nisīdati. Puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati. Uccepi
āsane nisīdati. Sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati.
Evaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
[A.] Khuddakavatthuvibhaṅga.
1. Maccheraṃ - machasaṃ 2. Kaṭukañcakatā - [PTS] 3. Chamāyaṃ. [PTS] syā.
[BJT Page 310] [\x 310/]
Kathaṃ bhojanasālāyaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. ? Idhekacco bhojanasālāyaṃ
acittikārakato there bhikkhū anupakhajja nisīdati. Navepi bhikkhū āsanena paṭibāhati.
Ghaṭṭayantopi tiṭṭhati. Ghaṭṭayantopi nisīdati. Puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati. Uccepi
āsane nisīdati. Sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati.
Evaṃ bhojanasālāyaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ [PTS Page 229] [\q 229/] jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco
jantāghare acittikārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati ghaṭṭayantopi nisīdati.
Puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati. Uccepi āsane nisīdati. Anāpucchāpi kaṭṭhaṃ pakkhipati.
Anāpucchā pi dvāraṃ1 pidahati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ jantāghare kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco udakatitthe acittīkārakato there
bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati. Puratopi otarati. Ghaṭṭayantopi nahāyati2. Puratopi
nahāyati. Uparitopi nahāyati. Ghaṭṭayantopi uttarati. Puratopi uttarati. Uparitopi uttarati.
Evaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
pavisanto acittikārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi gacchati. Puratopi gacchati.
Vokkammāpi therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato3 gacchati. Evaṃ antaragharaṃ pavisantopi
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
paviṭṭho 'na pavisatha4 bhante'ti vuccamāno pavisati. 'Na tiṭṭhatha bhante'ti vuccamāno
tiṭṭhati. 'Na nisīdatha bhante'ti vuccamāno nisīdati. Anokāsampi pavisati. Anokāsepi
tiṭṭhati. Anokāsepi nisīdati. Yāni tānipi honti kulānaṃ ovarakāni gūḷhāni ca paṭicchannāni
ca, yattha kulitthiyo kuladhītaro5 kulasuṇhāyo kulakumārikāyo nisīdanti, tatthapi sahasā
pavisati. Kumārakassapi siraṃ parāmasati. Evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti.
Katamaṃ [PTS Page 230] [\q 230/] vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco saṅghagatopi
vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Gaṇagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Antaragharaṃ
paviṭṭhopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ saṅghagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittīkārakato
there bhikkhū anāpucchā vā anajjhiṭṭho vā dhammaṃ bhaṇati. Pañhaṃ vissajjeti
pātimokkhaṃ uddisati. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ saṅghagato
vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
1. Ākulitoyaṃ pāṭho - machasaṃ. [PTS.] Potthakesu, 2. Nahāyati - machasaṃ. 3. Purato - [PTS.
4.] Pavisa - machasaṃ. Syā. [PTS. 5.] Kuladhītāyo - sīmu 11.
[BJT Page 312] [\x 312/]
Kathaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittikārakato there
bhikkhū anāpucchā vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ bhaṇati. Pañhaṃ
vissajjeti. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Ārāmagatānaṃ bhikkhūṇīnaṃ
upāsakānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ bhaṇati. Pañhaṃ vissajjeti. hitakopi bhaṇati.
Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
paviṭṭho itthiṃ vā kumāriṃ vā evamāha: 'itthaṃnāme, itthaṃgotte, kiṃ atthi? Yāgu atthi?
Bhattaṃ atthi? Khādanīyaṃ atthi? Kiṃ pivissāma? Kiṃ bhuñjissāma? Kiṃ khādissāma, ? Kiṃ
vā atthi, ? Kiṃ vā me dassathā'ti vippalapati. *Evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti. Idaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
Katamaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco na uccākulā pabbajito samāno uccākulā
pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena. Na mahākulā pabbajito samāno
mahākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na mahābhogakulā pabbajito
samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, [PTS Page 231]
[\q 231/] na uḷārabhogakulā pabbajito samāno - na suttantiko samāno suttantikena
saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena. Na vinayadharo samāno - na dhammakathiko
samāno - na āraññiko samāno - na piṇḍapātiko samāno - na paṃsukūliko samāno - na
tecīvariko samāno - na sapadānacāriko samāno - na khalupacchābhattiko samāno - na
nesajjiko samāno - na yathāsanthatiko samāno - na paṭhamassa jhānassa lābhī samāno
paṭhamassa jhānassa lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena. Na uḷārabhogakulā
pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena na mahākulā
pabbajitena samāno - na suttantiko samāno suttantikena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati
cittena. Na vinayadharo pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na mahākulā
pabbajito samāno na dhammakathiko samāno mahākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ
attānaṃ dahati cittena, na āraññiko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ
attānaṃ dahati cittena, na mahākulā pabbajito samāno mahākulā pabbajitena saddhiṃ
sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na piṇḍapātiko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena
saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na paṃsukūliko pabbajito samāno mahābhogakulā
pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na tecīvariko pabbajito samāno - na
uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na tecīvariko pabbajito samāno
uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na sapadānacāriko pabbajitena
samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na khalupacchābhattiko
pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na nesajjiko
pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na
yathāsanthatiko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati
cittena, na nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno - na
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā
lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena. Idaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
Yassimāni tīṇi pāgabbhiyāni pahīnāni samucchinnāni vupasantāni. Paṭippassaddhāni
abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati appagabbhoti - ' appagabbho. '
* Yā evarūpā - pe - lālappitattaṃ itipi machasaṃ [PTS] potthakesu dissati. Taṃ pana
paridevaniddese desitaṃ idha na yujjatīti maññe.
[BJT Page 314] [\x 314/]
Ajegucchoti - atthi puggalo jeguccho. Atthi ajeguccho. Katamo ca puggalo jeguccho?
Idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro
paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārī paṭiñño
antopūti avassuto kasambujāto. Ayaṃ vuccati puggalo jeguccho. Athavā, kodhano hoti
upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati, kopañca
dosañca appaccayañca pātukaroti. Ayaṃ vuccati puggalo jeguccho. Athavā, kodhano hoti
upanāhī, * makkhī hoti paḷāsī, issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, thaddho hoti
atimānī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī;
ayaṃ vuccati puggalo jeguccho.
Katamo ca puggalo ajeguccho? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto
viharati, ācāragocarasampanno [PTS Page 232] [\q 232/] aṇumattesu vajjesu
bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṃ vuccati puggalo ajeguccho. Athavā,
akkodhano hoti anupāyāsabahulo, bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na
vyāpajjati na patitthīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Ayaṃ vuccati
puggalo ajeguccho. Athavā, akkodhano hoti anupanāhī, * amakkhī hoti apaḷāsī, anussukī
hoti amaccharī, asaṭho hoti amāyāvī, athaddho hoti anatimānī, na pāpiccho hoti, na
micchādiṭṭhi, asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī. Ayaṃ vuccati
puggalo ajeguccho. Sabbe bālaputhujjanā jegucchā. Puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya aṭṭha
ariyapuggalā 1 ajegucchāti - appagabbho ajeguccho.
Pesuneyye ca no yutoti - 'pesuñña'nti idhekacco pisunavāco2 hoti: ito sutvā amutra akkhātā
imesaṃ bhedāya; amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya; iti samaggānaṃ vā
bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato, vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti. Idaṃ vuccati pesuññaṃ.
*Syāma. [PTS.] Potthakesu 'hoti' saddo sabbapadehi yojito.
1. Sabbo kalyāṇaputhujjanaṃ upādāya ariyapuggalo, [PTS] 2. Pisuṇavāco - machasaṃ, sīmu.
11
[BJT Page 316] [\x 316/]
Apica. Dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharati: piyakamyatāya vā bhedādhippāyo vā.
Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati? 'Imassa piyo bhavissāmi, manāpo
bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmī'ti evaṃ
piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati. Kathaṃ bhedādhippāyo pesuññaṃ upasaṃharati?
'Kathaṃ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu,
bhijjeyyuṃ na samāgaccheyyuṃ, dukkhaṃ aphāsuṃ vihareyyu'nti evaṃ [PTS Page 233] [\q
233/] bhedādhippāyo pesuññaṃ upasaṃharati. . Yassetaṃ pesuññaṃ pahīnaṃ
samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so
pesuññe no1 yuto na yutto nappayutto na samāyuttoti - 'pesuneyye ca yo yuto. 8
Tenāha bhagavā:
"Patilīno akuhako apihālu amaccharī,
Appagabbho ajeguccho pesuneyye ca no yuto'ti.
10 - 6
Sātiyesu anassāvī atimāne ca no yuto,
Saṇho ca paṭibhānavā na saddho na virajjati.
Sātiyesu anassāvīti - ' sātiyā' vuccanti pañca kāmaguṇā. Kiṃ kāraṇā sātiyā vuccanti pañca
kāmaguṇā? Yebhuyyena devamanussā pañca kāmaguṇe icchanti sādiyanti patthayanti
pihayanti abhijappanti. Taṅkāraṇā sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā. Yesaṃ esā sātiyā taṇhā
appahīnā, tesaṃ cakkhuto rūpataṇhā savati āsavati2 sandati pavattati. Sotato saddataṇhā
savati āsavati sandati pavattati. Ghānato gandhataṇhā savati āsavati sandati pavattati.
Jivhāto rasataṇhā savati āsavati sandati pavattati. Kāyato phoṭṭhabbataṇhā, savati āsavati
sandati pavattati. Manato dhammataṇhā savati āsavati2 sandati pavattati. Yesaṃ esā sātiyā
taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā;
tesaṃ cakkhuto rūpataṇhā na savati nāsavati3 na sandati nappavattati. Sotato saddataṇhā na
savati nāsavati na sandati na pavattatīti. Ghānato gandhataṇhā na savati nāsavati na
sandati na pavattatīti. 'Sātiyesu anassāvī. '
1. Pesuññena - sīmu. 11. 2. Assavati - sa. Manupa - pasavati [PTS]. 3. Nāssavati - manupa.
Napasavati [PTS.]
[BJT Page 318] [\x 318/]
Atimāne ca no yutoti - katamo atimāno? Idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā
kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā
sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā
vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnamo dhajo sampaggāho
ketukamyatā cittassa, [PTS Page 234] [\q 234/] ayaṃ vuccati atimāno. Yasseso atimāno
pahīno samucchinno vūpasanto paṭippassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so
atimāne ca no yuto na yutto nappayutto na samāyuttoti ' atimāne ca no yuto. '
Saṇho ca paṭibhānavāti - 'saṇho 'ti saṇhena kāyakammena samannāgatoti saṇho; saṇhena
vacīkammena samannāgatoti saṇho; saṇhena manokammena samannāgatoti saṇho;
saṇhehi satipaṭṭhānehi samannāgatoti saṇho; saṇhehi sammappadhānehi saṇhehi
iddhipādehi - saṇhehi indriyehi - saṇhehi balehi saṇhehi bojjhaṅgehi samannāgatoti saṇho;
saṇhena ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgatoti saṇho; paṭibhānavāti - tayo
paṭibhānavanto: pariyattipaṭibhānavā paripucchāpaṭibhānavā adhigamapaṭibhānavā.
Katamo pariyattipaṭibhānavā? Idhekaccassa pakatiyāpi pariyāputaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ
veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ; tassa
pariyattiṃ nissāya paṭibhāti1. Ayaṃ pariyattipaṭibhānavā. Katamo paripucchāpaṭibhānavā?
Idhekacco paripucchitā2 hoti attatthe ca ñāyatthe ca lakkhaṇe ca kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca,
tassa taṃ paripucchaṃ nissāya paṭibhāti. Ayaṃ paripucchāpaṭibhānavā. Katamo
adhigamapaṭibhānavā? Idhekaccassa adhigatā honti cattāro satipaṭṭhānā cattāro
sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni sattabojjhaṅgā ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo cattāro ariyamaggā cattāri sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha
abhiññāyo; tassa attho ñāto. Dhammo ñāto. Nirutti ñātā. Atthe ñāte attho paṭibhāti. 1 [PTS
Page 235] [\q 235/] dhamme ñāte dhammo paṭibhāti1 niruttiyā ñātāya nirutti paṭibhāti1
imesu tīsu ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Imāya paṭibhānapaṭisambhidāya upeto
samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati
paṭibhānavā. Yassa pariyatti natthi, paripucchā natthi, adhigamo natthi, kiṃ tassa
paṭibhāyissatīti - ' saṇho ca paṭibhānavā. . .
1. Paṭibhāyati - sīmu 11 machasaṃ [PTS]. 2. Paripucchitaṃ sīmu 11. Paripucchikatā -
manupa.
[BJT Page 320] [\x 320/]
Na saddho na virajjatīti - ' na saddho'ti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ
na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā
brahmuno vā. ' Sabbe saṅkhārā aniccā'ti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ
na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā
brahmuno vā. 'Sabbe saṅkhārā aniccā'ti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ
na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā
brahmuno vā. ' Sabbe dhammā anattā'ti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ
na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā
brahmuno vā. Avijjāpaccayā saṅkhārā'ti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ
na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā
brahmuno vā. Jātipaccayā jarāmaraṇa'nti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ
dhammaṃ na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa
vā brahmuno vā. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ
dhammaṃ na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa
vā brahmuno vā. 'Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ
dhammaṃ na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa
vā brahmuno vā. 'Idaṃ dukkha'nti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ na
kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā
brahmuno vā. 'Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti 'ime āsavā'ti sāmaṃ sayaṃ
abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā
brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. 'Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti
'ime dhammā abhiññeyyā'ti sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ na kassaci
saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā.
'Ime dhammā sacchikātabbā'ti sāmaṃ sayaṃ sayamabhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ na
kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā
brahmuno vā. Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṃgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca. Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca sāmaṃ sayaṃ
abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa vā
brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Catunnaṃ mahābhūtānaṃ
samudayañca atthaṃgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca sāmaṃ sayamabhiññātaṃ
sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ na kassaci saddahati. Aññassa
samaṇassa vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Yaṃ kiñci
samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti sāmaṃ sayaṃ sayamabhiññātaṃ
attapaccakkhaṃ dhammaṃ na kassaci saddahati. Aññassa samaṇassa [PTS Page 236] [\q
236/] vā brāhmaṇassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
" Saddahasi tvaṃ sāriputta saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ? Viriyindriyaṃ - satindriyaṃ - samādhindriyaṃ -
paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosāna'nti.
Na khvāhaṃ ettha bhante bhagavato saddhāya gacchāmi. Saddhindriyaṃ - viriyindriyaṃ -
satindriyaṃ - samādhindriyaṃ paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānanti yesaṃ nu etaṃ bhante aññātaṃ assa adiṭṭhaṃ aviditaṃ
asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya; te tattha paresaṃ saddhāya gaccheyyuṃ: saddhindriyaṃ
bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, viriyindriyaṃ
- satindriyaṃ - samādhindriyaṃ - paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānanti. Yesañca kho etaṃ bhante ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ
sacchikataṃ phassitaṃ paññāya nikkhaṅkhā te tattha nibbicikicchā: saddhindriyaṃ bhāvitaṃ
bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ viriyindriyaṃ -
satindriyaṃ - samādhindriyaṃ - paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānanti. Mayhañca kho etaṃ bhante ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ
sacchikataṃ phassitaṃ paññāya. Nikkaṅkhohaṃ tattha nibbicikiccho: saddhindriyaṃ
viriyindriyaṃ - satindriyaṃ - samādhindriyaṃ paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ
amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānanti. Sādhu sādhu sāriputta, yesaṃ hetaṃ
sāriputta, aññātaṃ assa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya, te tattha paresaṃ
saddhāya gaccheyyuṃ. . Saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ - satindriyaṃ - samādhindriyaṃ
paññindriyaṃ [PTS Page 237] [\q 237/] bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti
amataparāyanaṃ amatapariyosānanti. [A]
1. Saddhahati [PTS a.] Saṃyuttanikāya - indriyasaṃyutta.
[BJT Page 322] [\x 322/]
1. Assaddho akataññū ca sandhicchedo ca yo naro,
Hatāvakāso vantāso sa ce uttamaporiso "ti. [A]
Na virajjatīti - sabbe bālaputhujjanā rajjanti, puthujjanakalyāṇakaṃ1 upādāya satta sekhā
virajjanti; arahā neva rajjati no virajjati. Viratto2 so khayā rāgassa vītarāgattā khayā dosassa
vītadosattā khayā mohassa vītamohattā; so vutthavāso ciṇṇacaraṇo - pe -
Jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti 'na saddho na virajjati. '
Tenāha bhagavā:
"Sātiyesu anassāvī atimāne ca no yuto,
Saṇho ca paṭibhānavā na saddho na virajjatī"ti.
10 - 7
Lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppati,
Aviruddho ca taṇhāya rase ca nānugijjhati.
Lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppatīti - kathaṃ lābhakamyā sikkhati? " Idha
bhikkhu bhikkhuṃ passati lābhiṃ
cirepiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ; tassa evaṃ hoti 'kena nu kho
ayamāyasmā lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. Tassa
evaṃ hoti: ' ayaṃ kho āyasmā suttantiko. Tenāyamāyasmā lābhī
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhejjaparikkhārāna'nti. So lābhahetu lābhapaccayā
lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṃ paripācento suttantaṃ pariyāpuṇāti. Evampi
lābhakamyā sikkhati. Athavā, [PTS Page 238] [\q 238/] bhikkhu bhikkhuṃ passati lābhiṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhārānaṃ. Tassa evaṃ hoti: 'kena nu kho
ayamāyasmā lābhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. Tassa
evaṃ hoti: 'ayaṃ kho āyasmā vinayadharo tenāyamāyasmā lābhī
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhejjaparikkhārāna'nti. So lābhahetu lābhapaccayā
lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṃ paripācento vinayadharo pariyāpuṇāti. Evampi
lābhakamyā sikkhati. Athavā, bhikkhu bhikkhuṃ passati lābhiṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhārānaṃ. Tassa evaṃ hoti: 'kena nu kho
ayamāyasmā lābhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. Tassa
evaṃ hoti: 'ayaṃ kho āyasmā dhammakathiko3, tenāyamāyasmā lābhī
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhejjaparikkhārāna'nti. So lābhahetu lābhapaccayā
lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṃ paripācento abhidhammaṃ pariyāpuṇāti. Evampi
lābhakamyā sikkhati. Athavā, bhikkhu bhikkhuṃ passati lābhiṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhārānaṃ. Tassa evaṃ hoti: 'kena nu kho
ayamāyasmā lābhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. Tassa
evaṃ hoti: 'ayaṃ kho āyasmā āraññiko - piṇḍapātiko - paṃsukūliko - yathāsanthatiko.
Tenāyamāyasmā lābhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. So
lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṃ paripācento āraññiko hoti.
Piṇḍapātiko hoti. Paṃsukūliko hoti. Tecīvariko hoti. Sapadānacāriko hoti.
Khalupacchābhattiko hoti. Nesajjiko hoti. Yathāsanthatiko hoti. Evampi lābhakamyā sikkhati.
[A.] Dhammapada - arahantavagga.
1. Kalyāṇaputhujjanaṃ - syā [PTS]. 2. Virato - [PTS]. 3. Ābhidhammiko - syā [PTS]
[BJT Page 324] [\x 324/]
Kathaṃ na lābhakamyā sikkhati? Idha bhikkhu na lābhahetu na lābhapaccayā na
lābhakāraṇā na lābhābhinibbattiyā na lābhaṃ paripācento yāvadeva attadamathāya
attasamathāya attaparinibbāpanatthāya suttantaṃ pariyāpuṇāti. Vinayaṃ pariyāpuṇāti
abhidhammaṃ pariyāpuṇāti. Evampi na lābhakamyā sikkhati. Athavā, bhikkhu na lābhahetu
na lābhapaccayā na lābhakāraṇā na lābhābhinibbattiyā na lābhaṃ paripācento yāvadeva
appicchaṃ yeva nissāya santuṭṭhiññeva2 nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva
nissāya idamatthitaññeva2 nissāya āraññiko hoti piṇḍapātiko hoti. Paṃsukūliko hoti.
Tecīvariko hoti. Sapadānacāriko hoti. Khalupacchābhattiko hoti. Nesajjiko hoti.
Yathāsanthatiko hoti. Evampi na lābhakamyā sikkhatīti - lābhakamyā na sikkhati.
Alābhe [PTS Page 239] [\q 239/] ca na kuppatīti - kathaṃ alābhe kuppati? Idhekacco
kulaṃ vā na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi, āvāsaṃ vā na labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi,
yasaṃ vā na labhāmi, pasaṃsaṃ vā na labhāmi, sukhaṃ vā na labhāmi, cīvaraṃ vā na
labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi, senāsanaṃ vā na labhāmi,
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṃ vā na labhāmi,
appaññātomhīti kuppati vyāpajjati patitthīyati3 kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.
Evaṃ alābhe kuppati. Kathaṃ alābhe na kuppati? Idha bhikkhu kulaṃ vā na labhāmi, gaṇaṃ
vā na labhāmi āvāsaṃ vā na labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi, yasaṃ vā na labhāmi, pasaṃsaṃ
vā na labhāmi, sukhaṃ vā na labhāmi, cīvaraṃ vā na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi,
senāsanaṃ vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṃ
vā na labhāmi, appaññātomhīti na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati3 na kopañca
dosañca appaccayañca pātukaroti. Evaṃ alābhe ca na kuppatīti - lābhakamyā na sikkhati
alābhe ca na kuppati.
Mi,
Aviruddho ca taṇhāya rase ca nānugijjhatīti - ' viruddho'ti yo cittassa āghāto paṭighāto
paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti
manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā
byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo4 anattamanatā cittassa [a.] Ayaṃ
vuccati virodho. Yasseso virodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭippassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. So vuccati aviruddho. Taṇhāti [PTS Page 240] [\q
240/] rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā.
Rasoti mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso, ambilaṃ madhuraṃ
tittakaṃ5 kaṭukaṃ loṇikaṃ khārikaṃ lapilaṃ6kasāvo sāduṃ asāduṃ7 sītaṃ uṇhaṃ; santeke
samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā, te jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiṇḍanti. Te ambilaṃ
labhitvā anambilaṃ pariyesanti. Anambilaṃ labhitvā ambilaṃ. Pariyesanti. Madhuraṃ
labhitvā amadhuraṃ pariyesanti. Amadhuraṃ labhitvā madhuraṃ pariyesanti tittakaṃ
labhitvā atittakaṃ pariyesanti. Atittakaṃ labhitvā tittakaṃ pariyesanti. Kaṭukaṃ labhitvā
akaṭukaṃ pariyesanti. Akaṭukaṃ labhitvā kaṭukaṃ pariyesanti. Loṇikaṃ labhitvā aloṇikaṃ
pariyesanti. Aloṇikaṃ labhitvā loṇikaṃ pariyesanti.
1. Santuṭṭhameva - sa 2. Idamatthikataññeva - sīmu11. 3. Patiṭṭhiyati - syā. [PTS - ]
patiṭṭhiyati - machasaṃ 4. Assuropo - sīmu 11. 5. Tittikaṃ - [PTS]. 6. Labila - machasaṃ.
Lambilaṃ - [PTS]. 7. Sādu asādu - machasaṃ.
[A.] Dhammasaṅgaṇi - nikkhepakaṇḍa.
[BJT Page 326] [\x 326/]
Khārikaṃ labhitvā akhārikaṃ pariyesanti. Akhārikaṃ labhitvā khārikaṃ pariyesanti. Lapilaṃ1
labhitvā kasāvaṃ pariyesanti. Kasāvaṃ labhitvā lapilaṃ pariyesanti. Sāduṃ labhitvā asāduṃ
pariyesanti. Asāduṃ labhitvā sāduṃ pariyesanti. Sītaṃ labhitvā uṇhaṃ pariyesanti. Uṇhaṃ
labhitvā sītaṃ pariyesanti. Te yaṃ yaṃ labhitvā tena tena 2 na santussanti. Aparāparaṃ
pariyesanti. Manāpikesu rasesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā
paḷibuddhā. Yassesā3 rasataṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. So paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti: neva davāya na
madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya
vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi4 navañca
vedanaṃ na uppādessāmi. Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca. Yathā [PTS
Page 241] [\q 241/] vaṇaṃ5 ālimpeyya yāvadeva ropaṇatthāya; yathā vā pana akkhaṃ
abbhañjeyya6 yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya; yathā vā pana puttamaṃsaṃ āhāraṃ
āhareyya yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya; evameva bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ
āhāreti, ' neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa
ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṃ
paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā na me bhavissati anavajjatā ca
phāsuvihāro cā'ti. Rasataṇhaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti.
Rasataṇhāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto
vimariyādikatena7 cetasā viharatīti - ' aviruddho ca taṇhāya rase ca nānugijjhati. '
Tenāha bhagavā:
Lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppati,
Aviruddho ca taṇhāya rase ca nānugijjhatī"ti.
10 - 8
Upekkhako sadā sato na loke maññate samaṃ,
Na visesī na nīceyyo tassa yo santi ussadā.
Upekkhako sadā satoti - 'upekkhako' ti chaḷaṅgupekkhāya samannāgato: cakkhunā rūpaṃ
disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno; sotena saddaṃ
sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno; ghānena
gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno;
jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno;
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato
sampajāno; manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati
sato sampajāno. Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati8 na rāgaṃ janeti.
Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ.
1. Labilaṃ - machasaṃ, [PTS]. 2. Tena - [PTS]. 3. Yassa - [PTS]. 4. Paṭikaṃkhāmi - [PTS]. 5.
Vanaṃ - machasaṃ. 6. Abañjessa - [PTS]. 7. Vimariyādikatena - machasaṃ. 8. Nābhihasati -
sīmu. 11. [PTS]
[BJT Page 328] [\x 328/]
Cakkhunā [PTS Page 243] [\q 243/] kho paneva rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti
appatiṭṭhitacitto alīnamanaso1 abyāpannacetaso, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ
ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ; sotena saddaṃ sutvā - ghānena gandhaṃ ghāyitvā -
jihvāya rasaṃ sāyitvā - kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā - manasā dhammaṃ viññāya -
manāpaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhitova kāyo hoti. hitaṃ cittaṃ
ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Manasā kho paneva dhammaṃ viññāya amanāpaṃ na
maṅku hoti appatiṭṭhitacitto alīnamanaso1 abyāpannacetaso tassa ṭhito ca kāyo hoti. hitaṃ
cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpāmanāpesu rūpesu
tassa ṭhito ca kāyo hoti. hitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Sotena saddaṃ sutvā
manāpāmanāpesu rūpesu tassa ṭhito ca kāyo hoti. hitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ
suvimuttaṃ. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpāmanāpesu rūpesu tassa ṭhito ca kāyo hoti.
hitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Jihvāya rasaṃ sāyitvā manāpāmanāpesu
rūpesu tassa ṭhito ca kāyo hoti. hitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpāmanāpesu rūpesu tassa ṭhito ca kāyo hoti. hitaṃ cittaṃ
ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Manasā dhammaṃ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu
tassa ṭhito ca kāyo hoti. hitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā rūpaṃ
disvā rajanīye na rajjati. Dosanīye na dussati. Mohanīye na muyhati. Kopanīye na kuppati.
Kilesanīye na kilissati. Madanīye na majjati. Sotena saddaṃ sutvā rajanīye na rajjati.
Dosanīye na dussati. Mohanīye na muyhati. Kopanīye na kuppati. Kilesanīye na kilissati.
Madanīye na majjati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye na rajjati. Dosanīye na dussati.
Mohanīye na muyhati. Kopanīye na kuppati. Kilesanīye na kilissati. Madanīye na majjati.
Jihvāya rasaṃ sāyitvā rajanīye na rajjati. Dosanīye na dussati. Mohanīye na muyhati.
Kopanīye na kuppati. Kilesanīye na kilissati. Madanīye na majjati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ
phusitvā rajanīye na rajjati. Dosanīye na dussati. Mohanīye na muyhati. Kopanīye na
kuppati. Kilesanīye na kilissati. Madanīye na majjati. Manasā dhammaṃ viññāya rajanīye
na rajjati. Dosanīye na dussati. Mohanīye na muyhati. Kopanīye na kuppati. Kilesanīye na
kilissati. Madanīye na majjati. Diṭṭhe diṭṭhamatto. Sute sutamatto. Mute mutamatto.
Viññāte viññātamatto. Diṭṭhe na lippati. 2 Sute na lippati. 2 Mute na lippati. Viññāte na
lippati. Diṭṭhe anupayo anapāyo3 anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto
vimariyādīkatena cetasā viharati. Sute mute viññāte anupayo anapāyo3 anissito
appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati.
Saṃvijjati arahato cakkhu. 4 Passati arahā cakkhunā rūpaṃ. Chandarāgo arahato natthi.
Suvimuttacitto arahā. Saṃvijjati arahato sotaṃ. Suṇāti arahā sotena saddaṃ. Chandarāgo
arahato natthi. Suvimuttacitto arahā. Saṃvijjati arahato ghānaṃ. Ghāyati arahā ghānena
gandhaṃ. Chandarāgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahā. Saṃvijjati arahato jivhā. Sāyati
arahā jivhāya rasaṃ. Chandarāgo arahato natthi. Saṃvijjati arahato kāyo. Phusati arahā
kāyena phoṭṭhabbaṃ. Chandarāgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahā. Saṃvijjati arahato
mano. Vijānāti arahā manasā dhammaṃ. Chandarāgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahā.
Cakkhuṃ rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ. Taṃ arahato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ
saṃvutaṃ. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Sotaṃ saddārāmaṃ saddarataṃ
saddasammuditaṃ. Taṃ arahato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ. Tassa ca saṃvarāya
dhammaṃ deseti. Ghānaṃ gandhārāmaṃ jivhā rasārāmā rasaratā rasasammudito. Sā arahato
dantā guttā rakkhitā saṃvutā. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Kāyo phoṭṭhabbārāmo
phoṭṭhabbarataṃ phoṭṭhabbasammuditaṃ. Taṃ arahato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ.
Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito.
So arahato danto gutto rakkhito saṃvuto. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti.
Appatitthitacitto ādinamaso - [PTS.] 2. Limpati - sīmu 11 . Machasaṃ [PTS]. 3. Anūpayo -
syā. [PTS]. 4. Cakkhuṃ - sīmu 11.
[BJT Page 330] [\x 330/]
1. " Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājābhirūhati,
Danto seṭṭho manussesu yo'ti vākyaṃ titikkhati. [A]
2. Varamassatarā dantā ājānīyā ca sindhavā,
Kuñjarā ca 1 mahānāgā attadanto tato varaṃ[a]
3. Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ disaṃ,
Yathattanā2 sudantena danto dantena gacchati. [A]
4. Vidhāsu na vikampanti3 vippamuttā punabbhavā,
Dantabhūmimanuppattā te loke vijitāvino. [B]
5. Yassindriyāni [PTS Page 244] [\q 244/] bhāvitāni4 ajjhattabahiddhā ca sabbaloke,
Nibbijjha imaṃ parañca lokaṃ kālaṃ kaṅkhati bhāvito sadanto 5"ti [c]
Upekkhako sadāti - sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ
abbhokiṇṇaṃ poṅkhānupoṅkhaṃ udakomikājātaṃ avīcisantatisahitaṃ phussitaṃ purebhattaṃ
pacchābhattaṃ purimaṃ yāmaṃ majjhimaṃ yāmaṃ pacchimaṃ yāmaṃ kāḷe juṇhe vasse
hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; 6
satoti catuhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu -
citte - dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu citte dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato. Aparehipi catuhī kāraṇehi sato: asati
parivajjanāya sato, satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato, satipaṭipakkhānaṃ1
dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhatatā2 sato. *3Aparehipi
catuhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya
sato, satiyā apaccoropanatāya4 sato. * Aparehipi catuhī kāraṇehi sato: sattattā sato, santattā
sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato,
dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato,
devatānussatiyā sato, ānāpānasatiyā sato, maraṇānussatiyā sate, kāyagatāsatiyā sato,
upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā5
asammussanatā6 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ
vuccati sati, imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato7 samupagato upapanno
samupapanno8 samannāgato. So vuccati sato. 'Upekkhako sadā sato. '
Na loke maññate samanti - 'sadisohamasmī'ti mānaṃ na janeti jātiyā vā gottena vā - pe -
aññataraññatarena vā vatthunā; ' na loke maññate samaṃ. '
Na visesi na nīceyyoti - ' seyyohamasmī'ti atimānaṃ na janeti jātiyā vā gottena vā - pe -
Aññataraññatarena vā vatthunā; ' hīnohamasmī'ti mānaṃ na janeti jātiyā vā gottena vā - pe
- aññataraññatarena va vatthunā'ti - na visesī na nīceyyo, tassa no santi ussadāti - 'tassā'ti
arahato khīṇāsavassa, ussadāti sattussadā rāgussado dosussado mohussado mānussado
diṭṭhussado kilesussado kammussado; tassime ussadā natthi na santi na saṃvijjanti
nūpalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhā'ti - tassa no santi ussadā. '
Tenāha bhagavā:
"Upekkhako sadā sato na loke maññate samaṃ.
Na visesī na nīceyyo tassa no santi ussadā"ti.
1. Kuñjarā va - [PTS]. 2. Yathāttanā - [PTS] 3. Vikappanti sīmu. 1. [PTS] 4. Vibhāvitāni -
sīmu11. [PTS] 5. Sudanto - syā. [PTS] 6. Vayokhandho - sīmu. 11. Pacchimavayokhandhe -
[PTS]
[A.] Dhammapada - nāgavagga. [B.] Khandhasaṃyutta - khajjaniya vagga. [C.] Suttanipāta
- sabhiyasutta.
[BJT Page 332] [\x 332/]
10 - 9
Yassa nissayatā natthi ñatvā dhammaṃ anissito,
Bhavāya vibhavāya vā1 taṇhā yassa na vijjati.
Yassa [PTS Page 245] [\q 245/] nissayatā natthīti - ' yassā'ti arahato khīṇāsavassa;
nissayatāti dve nissayā: taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca. Katamo taṇhānissayo " yāvatā
taṇhāsaṅkhātena sīmākataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ: 'idaṃ
mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama, mama rūpā saddā gandhā rasā
phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā
khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso
ca koṭṭhāgārañca - kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā
aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ. Ayaṃ taṇhānissayo.
Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ3 yāthāvatanti gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhinissayo. Tassa taṇhānissayo pahīno diṭṭhinissayo
paṭinissaṭṭho. Taṇhānissayassa pahīnattā diṭṭhinissayassa paṭinissaṭṭhattā nissayatā yassa
natthi na santi na saṃvijjati nūpalabbhati. Pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti - 'yassa nissayatā natthi'.
Ñatvā dhammaṃ anissitoti - ñatvā'ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā; 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti sabbe saṅkhārā dukkhā'ti 'sabbe dhammā anattā'ti - pe -
Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammaṃ'ti ñatvā jānitvā tulayitvā
tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā; anissitoti dve nissayā: taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo
ca. Katamo taṇhānissayo " yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmākataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ
pariggahitaṃ mamāyitaṃ: 'idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama, mama
rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā
hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo
raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca - kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena
mamāyati, yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ. Ayaṃ taṇhānissayo.
Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ3 yāthāvatanti gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṃ pahāya diṭṭhinissayaṃ
paṭinissajitvā cakkhuṃ anissito sotaṃ anissito ghānaṃ anissito jivhaṃ anissito kāyaṃ anissito
manaṃ anissito. Rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ - pe -
diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto
nikkhanto nissamo2 visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatī'ti - ' ñatvā dhammaṃ
anissito. '
Bhavāya vibhavāya vā 1 taṇhā yassa na vijjatīti - 'taṇhā'ti rūpataṇhā, saddataṇhā,
gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Yassāti - arahato khīṇāsavassa;
bhavāyāti - bhavadiṭṭhiyā; vibhavāyāti vibhavadiṭṭhiyā; bhavāyāti - sassatadiṭṭhiyā vā;
vibhavāyāti - ucchedadiṭṭhiyā; 'bhavāyā'ti punappunabhavāya3 punappunagatiyā
punappunauppattiyā punappunapaṭisandhiyā [PTS Page 246] [\q 246/]
punappunaattabhāvābhinibbattiyā, taṇhā yassa natthi na santi na saṃvijjati nūpalabbhati
pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā'ti -
bhavāya vibhavāya ca taṇhā yassa na vijjati.
Tenāha bhagavā:
" Yassa nissayatā natthi ñatvā dhammaṃ anissito,
Bhavāya vibhavāya vā taṇhā yassa na vijjatī'ti.
1. Vibhavāya ca - [PTS] 2. Nisaṭṭho - [PTS]. 3. Punappunaṃ bhavāya - syā. [PTS.]
[BJT Page 334] [\x 334/]
10 - 10
Taṃ brūmi upasanto'ti kāmesu anapekkhinaṃ.
Ganthā1 tassa na vijjanti atarī2 so visattikaṃ.
Taṃ brūmi upasantoti - upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddho'ti taṃ brūmi taṃ
kathemi taṃ bhaṇāmi taṃ dīpayāmi taṃ voharāmī'ti - taṃ brūmi upasanto.
Kāmesu anapekkhinanti - ' kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca kāmaṃ
kāmayamānassāti - ' kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame
vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā
phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,
khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso
ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā,
ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā
kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā
kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi
kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā,
taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā.
Ime vuccanti vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo
kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,
kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo,
kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.
Ime vuccanti kilesakāmā. Vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinoditvā
byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā; kāmesu anapekkinanti vītakāmo cattakāmo vantakāmo
muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo, kāmesu vītarāgo vigatarāgo cattarāgo
vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto
sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatī'ti - 'kāmesu anapekkhinaṃ. '
Ganthā1 tassa na vijjantīti - 'ganthā'ti cattāro ganthā. Abhijjhā kāyagantho vyāpādo
kāyagantho3 sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho; attano [PTS
Page 247] [\q 247/] diṭṭhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho3; paravādesu āghāto appaccayo
vyāpādo kāyagantho; attano sīlaṃ vā vataṃ vā sīlabbataṃ vā parāmasati sīlabbataparāmāso
kāyagantho; attano diṭṭhi idaṃsaccābhiniveso kāyagantho3 tassāti arahato khīṇāsavassa;
ganthā tassa natthi na santi na saṃvijjanti nūpalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā'ta - 'ganthā tassa na vijjanti. '
Atarī so visattikanti - 'visattikā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi
nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā
janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā
Rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā
jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā,
adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā
bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā
gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ
āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā
vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ
māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho
akusalamūlaṃ. Visattakāti - kenaṭṭhena visattikā visatāti visattikā; visālāti visattikā, visaṭāti4
visattikā, visamāti visattikā, visakkatī'ti visattikā, visaṃharatī'ti visattikā, visaṃvādikā'ti
visattikā, visamūlā'ti visattikā, visaphalā'ti visattikā, visaparibhogā'ti visattikā; visālā vā pana
sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse yase pasaṃsāyaṃ sukhe,
cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā rūpadhātuyā
arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave
nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate
paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthatāti visattikā. "Atarī so
visattika"nti so imaṃ visattikaṃ taṇhaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattatī'ti 'atarī so
visattikaṃ. '
Tenāha bhagavā:
" Taṃ brūmi upasanto'ti kāmesu anapekkhinaṃ.
Ganthā tassa na vijjanti atari so visattika"nti.
1 Gandhā - manupa. 2. Atāri - [PTS] 3. Kāyagandho - manupa 4. Visaṭṭhāti - [PTS]
[BJT Page 336] [\x 336/]
10 - 11
Na tassa puttā pasavo 1 khettaṃ vatthuñca vijjati,
Attā cāpi nirattā2 vā na tasmiṃ upalabbhati.
Na tassa puttā pasavo khettaṃ vatthuñca vijjatīti - 'nā'ti paṭikkhepo; tassāti arahato
khīṇāsavassa; puttāti cattāro puttā: atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, [PTS Page
248] [\q 248/] antevāsiko putto; pasavoti ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā;
khettanti sālikhettaṃ vīhikhettaṃ muggakhettaṃ māsakhettaṃ yavakhettaṃ godhumakhettaṃ
tilakhettaṃ; vatthunti gharavatthu3 koṭṭhavatthu purevatthu pacchāvatthu ārāmavatthu
vihāravatthu. Na tassa puttā pasavo khettaṃ vatthuñca vijjatīti tassa puttapariggaho vā
pasupariggaho vā khettapariggaho vā vatthupariggaho vā natthi na santi na saṃvijjanti4
nūpalabbhanti5 pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhā'ti - ' na tassa puttā pasavo khettaṃ vatthuñca vijjati. '
Attā vāpi nirattā vā na tasmiṃ upalabbhatīti - 'attā'ti sassatadiṭṭhi natthi, nirattāti
ucchedadiṭṭhi natthi. ' Attā'ti gahitaṃ natthi; 'nirattā'ti muñcitabbaṃ natthi; yassa natthi
gahitaṃ, tassa natthi muñcitabbaṃ. Yassa natthi gahitaṃ, tassa natthi muñcitabbaṃ. Yassa
natthi muñcitabbaṃ. Tassa natthi gahitaṃ. Gāhamuñcanasamatikkanto arahā
vuddhiparihānivītivatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso. Jātimaraṇasaṃsāro
natthi tassa punabbhavo'ti - attā vā pi nirattā vā na tasmiṃ upalabbhati.
Tenāha bhagavā:
"Na tassa puttā pasavo khettaṃ vatthuñca vijjati.
Attā vā pi nirattā vā na tasmiṃ upalabbhatī"ti.
10: 12
Yena naṃ vajjuṃ6 puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā,
Taṃ tassa apurekkhataṃ tasmā vādesu nejati.
1. Pasavo vā - manupa 2. Attaṃ vāpi nirattaṃ - [PTS]. 3. Gharavatthu. - Sīmu11 machasaṃ 4.
Vijjanti - sa. 5. Nupalabbhanti [PTS] 6. Vajju - su
[BJT Page 338] [\x 338/]
Yena naṃ vajjuṃ 1 puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇāti - 'puthujjanā'ti puthu kilese janentī'
[PTS Page 249] [\q 249/] ti puthujjanā. Puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāni puthujjanā.
Puthu satthārānaṃ mukhullokakāti puthujjanā. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā,
puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā. Puthu nānāoghehi vuyhantīti
puthujjanā. Puthu nānāsantāpehi santappantīti1 puthujjanā. Puthu nānāpariḷāhehi
pariḍayhantīti puthujjanā. Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gathitā mucchitā
ajjhopannā2 laggā laggitā paḷibuddhāti puthujjanā. Puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā
ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā. Samaṇāti - ye keci ito bahiddhā
paribbājūpagatā paribbājasamāpannā. Brāhmaṇāti - ye keci bhovādikā yena naṃ vajjuṃ
puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇāti puthujjanā yena rāgena vadeyyuṃ, yena dosena
vadeyyuṃ, yena mohena vadeyyuṃ. Yena mānena vadeyyuṃ, yāya diṭṭhiyā vadeyyuṃ, yena
uddhaccena vadeyyuṃ. Yāya vicikicchāya vadeyyuṃ, yehi anusayehi vadeyyuṃ, ratto'ti vā
duṭṭho'ti vā mūḷho'ti vā vinibaddho'ti vā parāmaṭṭho'ti vā vikkhepagato'ti vā aniṭṭhaṃ
gato'ti vā thāmagato'ti vā; te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā yena
naṃ vadeyyuṃ nerayiko'ti vā tiracchānayoniko'ti vā pettivisayiko'ti vā manusso'ti vā devo'ti
vā rūpī'ti vā arūpī'ti vā saññī'ti vā asaññī'ti vā nevasaññīnāsaññī'ti vā; so hetu natthi
paccayo natthi kāraṇaṃ natthi yena naṃ vadeyyuṃ katheyyuṃ bhaṇeyyuṃ dīpayeyyuṃ
vohareyyunti - 'yena naṃ vajjuṃ puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā.
Taṃ tassa apurekkhatanti - 'tassā'ti arahato khīṇāsavassa. Purekkhārāti - dve purekkhārā:
taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro [PTS Page 250] [\q 250/] ca - pe -
Tassa taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho. Taṇhāpurekkhārassa
pahīnattā diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṃ vā diṭṭhiṃ vā purato katvā carati
na taṇhādhajo na taṇhāketu na taṇhādhipateyyo na diṭṭhidhajo na diṭṭhiketu na
diṭṭhādhipateyyo. Na taṇhāya vā diṭṭhiyā vā parivārito caratī'ti - 'taṃ tassa apurekkhataṃ.
'
Tasmā vādesu nejatīti - 'tasmā'ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā2 taṃ nidānā3 vādesu
upavādesu nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya nejati na iñjati na calati na vedhati
nappavedhati na sampavedhatīti - 'tasmā vādesu nejati. '
1. Vajju - su. Yena vajjuṃ - [PTS] 2. Kaṃ paccayā - katthaci 3. Taṃnidānaṃ - sīmu11
[BJT Page 340] [\x 340/]
Tenāha bhagavā: " yena naṃ vajjuṃ1 puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā,
Taṃ tassa apurekkhataṃ tasmā vādesu nejatī"ti.
10 - 13
Vītagedho amaccharī na ussesu2 vadate muni,
Na samesu na omesu kappaṃ neti akappiyo.
Vītagedho amaccharīti - ' gedho' vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi
nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā
janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā
sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,
rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho
yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo
pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso
mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā
visamalobho akusalamūlaṃ[a,] yassesā āsatti taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍho. So vuccati vītagedho, so rūpe
agiddho - pe - diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agathito amucchito
anajjhāpanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho
paṭinissaṭṭhagedho nicchāto - pe - brahmabhūtena attanā viharatī'ti vītagedho. Amaccharīti
macchariyanti [PTS Page 251] [\q 251/] pañca macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ,
kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ, yaṃ
evarūpaṃ macchariyaṃ - pe -
Gāho vuccati macchariyaṃ. Yassetaṃ macchariyaṃ pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ
paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so vuccati amaccharī'ti -
'vītagedho amaccharī. '
Na ussesu2 vadate muni na samesu na omesūti - ' munī'ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ " yā paññā
pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā
paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā
vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo
paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi"
[a] tena ñāṇena samannāgato muni monappatto. Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ,
vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ katamaṃ kāyamoneyyaṃ" tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ
pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhakāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ. Kāyārammaṇañāṇaṃ
kāyamoneyyaṃ. Kāyapariññā kāyamoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ. Kāye
chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ kāyasaṅkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti
kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahāṇaṃ vacīmoneyyaṃ.
Catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ. Vācārammaṇaṃ ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ.
Vācāpariññā vacīmoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ. Vācāya chandarāgassa
pahāṇaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṅkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
Katamaṃ manomoneyyaṃ" tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ.
Tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ. Cittārammaṇaṃ ñāṇaṃ manomoneyyaṃ.
Cittapariññā manomoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ. Citte chandarāgassa
pahānaṃ manomoneyyaṃ. Cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti
manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
5. " Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. [B]
6. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka" nti[c]
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munayo: agāramunino anagāramunino
sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino.
Katame anagāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā; ime agāramunino katame
agāramunino " ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā; ime anagāramunino. Satta sekhā
sekhamunino arahanto asekhamunino paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino
vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
7. " Na monena1 muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
8. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni,
Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati [a.]
9. Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke
Devamanussehi pūjito yo saṅgajālamaticca so muni. [B]
Seyyohamasmī'ti vā sadisohamasmī'ti vā hīnohamasmī'ti vā na vadati na katheti na
bhaṇati na dīpayati na voharatī'ti - na ussesu vadate muni na samesu na omesu.
Kappaṃ neti akappiyoti - 'kappā'ti dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca. Katamo
taṇhākappo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhākappo.
Katamo diṭṭhikappo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhikappo.
Tassa taṇhākappo pahīno diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; taṇhākappassa pahīnattā
diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā neti na upeti na
upagacchati na gaṇhāti na parāmasati, nābhinivisatī'ti - 'kappaṃ neti. ' Akappiyoti 'kappā'ti
dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca. Katamo taṇhā kappo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena
sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama
etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā
attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu
hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca
kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ
taṇhākappo.
Katamo diṭṭhikappo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhikappo.
Tassa taṇhākappo pahīno diṭṭhikappo paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā
na kappeti na janeti na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetī'ti - 'kappaṃ neti akappiyo. '
1. Yena vajjuṃ - [PTS] 2. Ossesu - [PTS.]
[A] dhammasaṅgaṇi niddesavāra. [B.] Tikaṅguttara - āpāyikavagga [c.] Itivuttaka -
dutiyavagga.
[BJT Page 342] [\x 342/]
Tenāha bhagavā:
" Vītagedho amaccharī na ussesu vadate muni.
Na samesu na omesu kappaṃ neti akappiyo"ti.
10 - 14
Yassa loke sakaṃ natthi asatā ca na socati,
Dhammesu ca na gacchati sa ce santo'ti vuccati.
Yassa [PTS Page 252] [\q 252/] loke sakaṃ natthīti - 'yassā'ti arahato khīṇāsavassa;
sakaṃ natthīti yassa 'mayhaṃ vā idaṃ, paresaṃ vā ida'nti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ
saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ
adhimuttaṃ natthi na santi - pe - ñāṇagginā daḍḍhanti - ' yassa loke sakaṃ natthi. '
Asatā ca na socatīti - 'vipariṇataṃ vā vatthuṃ na socati; vipariṇatasmiṃ vā vatthusmiṃ na
socati; cakkhuṃ me vipariṇatanti na socati. Sotaṃ me - ghānaṃ me - jivhā me - kāyo me -
mano me - rūpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoṭṭhabbaṃ me - kulaṃ me - gaṇo
me - āvāso me - lābho me - yaso me - pasaṃsā me - sukhaṃ me - cīvaraṃ me - piṇḍapāto
me - senāsanaṃ me - gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me - mātā me - pitā me - bhātā me -
bhaginī me - putto me - dhītā me - mittā me - amaccā me - ñātakā me - sālohitā me
vipariṇatā'ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ
āpajjatī'ti - evampi asatā ca na socati. Athavā, asātāya1 dukkhāya vedanāya phuṭṭho pareto
samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na
sammohaṃ āpajjati. Cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na
kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. Sotarogena ghānarogena
jivhārogena kāyarogena sīsarogena kaṇṇarogena mukharogena dantarogena kāsena sāsena
pināsena ḍahena jarena kucchirogena mucchāya pakkhandikāya sūlāya visūcikāya kuṭṭhena
gaṇḍena kilāsena sosena apamārena dadduyā kaṇḍuyā kacchuyā nakhasāya2 vitacchikāya
lohitena pittena madhumehena aṃsāya pīḷakāya bhagandalāya pittasamuṭṭhānena ābādhena
semhasamuṭṭhānena ābādhena vātasamuṭṭhānena [PTS Page 253] [\q 253/] ābādhena
sannipātikena ābādhena3 utupariṇāmajena ābādhena3 visamaparihārajena ābādhena
opakkamikena ābādhena kammavipākajena ābādhena sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati
na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjatī'ti - evampi ' asatā ca
na socati.
1. Asatāya - sīmu 11 [PTS] asattāya - manupa, machasaṃ. 2. Rakhasāya - sīmu1 3. Ābādhehi
- [PTS]
[BJT Page 344] [\x 344/]
Athavā, asante asaṃvijjamāne anupalabbhamāne1 ahu vata me2, taṃ vata me natthi, siyā
vata me, taṃ vatā'haṃ na ḷabhāmī'ti3 na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ
kandati na sammohaṃ āpajjatī'ti - 'evampi asatā ca na socati, '
Dhammesu ca na gacchatīti - na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ
gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati; na
mohāgatiṃ gacchati ; na mānavasena gacchati; na diṭṭhivasena gacchati; na uddhaccavasena
gacchati; na vicikicchāvasena gacchati; na anusayavasena gacchati; na ca vaggehi dhammehi
yāyati nīyati vuyhati saṃharīyatī'ti - 'dhammesu ca na gacchati.
Tenāha [PTS Page 254] [\q 254/] bhagavā:
"Yassa loke sakaṃ natthi asatā ca na socati,
Dhammesu ca na gacchati sa ce santo'ti vuccatī"ti.
Purābhedasuttaniddeso dasamo.
11
Kalahavivādasuttaniddeso
[PTS Vol Nd1-2] [\z Nidd /] [\f Ib /]
[PTS Page 255] [\q 255/]
Atha kalahavivādasuttaniddeso vuccati:
11 - 1
Kuto pahūtā kalahā vivādā
Paridevasokā sahamaccharā ca,
Mānātimānā saha pesunā ca
Kuto pahūtā2 te tadiṅgha brūhi.
Kuto pahutā4 kalahā vivādā'ti - ' kalaho'ti ekena ākārena kalaho; vivādotipi taññeva; yo
kalaho, so vivādo. Yo vivādo, so kalaho, athavā, aparena ākārena vivādo vuccati: kalahassa
pubbabhāgo vivādo; rājānopi rājuhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi
brāhmaṇehi vivadanti. Gahapatipi5 gahapatīhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi
mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati,
bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginīpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Ayaṃ
vivādo.
1 Anupalabbhiyamāne - [PTS] 2. Aho vata me taṃ - sīmu11. [PTS] 3. Na ca labhāmīti - sa
mu11 4. Bahūtā - manupa. 5. Gahapatikāpi - [PTS]
[BJT Page 346] [\x 346/]
Katamo kalaho? Āgāhikā1 daṇḍapasutā kāyena vācāya kalahaṃ karonti. Pabbajitā āpattiṃ
āpajjantā kāyena vācāya kalahaṃ karonti. Ayaṃ kalaho.
Kuto [PTS Page 256] [\q 256/] pahutā kalahā vivādā'ti - kaḍahā ca vivādā ca kuto
pahutā? Kuto jātā? Kuto sañjātā? Kuto nibbattā? Kuto abhinibbattā? Kuto pātubhūtā?
Kinnidānā? Kiṃsamudayā? Kiñjātikā? Kimpabhavā'ti kalahassa ca vivādassa ca mūlaṃ
pucchati. Hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati, pabhavaṃ pucchati,
samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ pucchati,
samudayaṃ pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati2, pasādetīti - 'kuto pahūtā kalahā vivādā.
'
Paridevasokā sahamaccharā cā'ti - 'paridevo'ti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena
vā phuṭṭhassa rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena
vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā
dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ
paridevitattaṃ, vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā3 lālappitattaṃ;4[A] sokoti
ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhoga - roga - sīla - diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa,
aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena
phuṭṭhassa, soko socanā socitattaṃ, anto soko anto parisoko anto dāho5 anto paridāho,
cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ [a]; maccharanti pañca macchariyāni:
āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ
dhammamacchariyaṃ. Yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ,
vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa;[D] idaṃ vuccati macchariyaṃ.
Apica khandhamacchariyampi macchariyaṃ, dhātumacchariyampi macchariyaṃ,
āyatanamacchariyampi [PTS Page 257] [\q 257/] macchariyaṃ; gāho vuccati
macchariyanti - paridevasokā sahamaccharā ca.
Mānātimānā sahapesunā6 cā'ti - 'māno'ti idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena vā
kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā
sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā8 sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā
vatthunā. Atimānoti idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā
vaṇṇapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā
vijjāṭṭhānena vā8 sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Atimānoti
idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā aññataraññatarena vā vatthunā.
1. Agarikā - sīmu11 2. Ajjhosati - saumu11. 3. Lālappāyanā - sa mu11 machasaṃ [PTS]
4. Lālappāyitattaṃ - sīmu11 machasaṃ [PTS] 5. Cāho - sa 6. Pesuṇā - sa mu11 7.
Ajjhayanena - sa 8. Vijjāñāṇena vā - katthaci
[A.] Sacca-paṭiccasamuppādavibhaṅga. [B.] Khuddakavatthuvibhaṅga.
[BJT Page 348] [\x 348/]
Pesuññanti - idhekacco pisunavāco hoti: ito sutvā amutra; akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra
vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā
anuppadātā vaggarāmo vaggarato vagganandi vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Idaṃ
vuccati pesuññaṃ; apica, dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharati: piyakamyatāya vā
bhedādhippāyo vā. Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati? Imassa piyo bhavissāmi,
manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmīti
evaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati. Kathaṃ bhedādhippāyo pesuññaṃ
upasaṃharati? Kathaṃ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvidhā assu, dvejjhā assu, dve
pakkhā assu, bhijjeyyuṃ na samāgaccheyyuṃ, dukkhaṃ na phāsu vohareyyunti. Evaṃ
bhedādhippāyo pesuññaṃ upasaṃharatīti - 'mānātimānā sahapesunā ca.
Kuto pahutā te tadiṅgha brūhīti - ' kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca macchariyaṃ ca
māno ca atimāno ca pesuññañcāti [PTS Page 258] [\q 258/] ime aṭṭha kilesā kuto
pahutā? Kuto jātā? Kuto sañjātā? Kuto nibbattā? Kuto abhinibbattā? Kuto pātubhūtā?
Kinnidānā? Kiṃsamudayā? Kiñjātikā2 kimpabhavāti? Imesaṃ aṭṭhannaṃ kilesānaṃ mūlaṃ
pucchati, hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati, pabhavaṃ pucchati,
samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati. Paccayaṃ pucchati.
Samudayaṃ pucchati, papucchati yāvatā ajjhesati pasādetīti kuto pahutā te tadiṅgha brūhīti
iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti -
kuto pahūtā te tadiṅgha brūhīti.
Tenāha so nimmito,
" Kuto pahutā kalahā vivādā
Paridevasokā sahamaccharā ca"
Mānātimānā sahapesunā ca
Kuto pahutā te tadiṅgha brūhī'ti .
11 - 2
Piyappahutā1 kalahā vivādā
Paridevasokā sahamaccharā ca,
Mānātimānā sahapesunā ca maccherayuttā kalahā vivādā
Vivādajātesu ca pesunāni.
1. Piyā pahūtā - su. Piyappabhūtā - manupa.
[BJT Page 350] [\x 350/]
Piyappahūtā kalahā vivādā paridevasokā sahamaccharā cāti - piyāni dve piyā: sattā vā
saṅkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yassa1 te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā
yogakkhemakāmā, mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā
vā ñātī vā sālohitā vā, ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā
saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, ime saṅkhārā piyā. Piyaṃ
[PTS Page 259] [\q 259/] vatthuṃ acchedasaṃkinopi kalahaṃ karonti. Acchijjantepi
kalahaṃ karonti acchinnepi kalahaṃ karonti. Piyaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi kalahaṃ
karonti. Vipariṇamantepi kalahaṃ karonti. Vipariṇatepi kalahaṃ karonti. Piyaṃ vatthuṃ
acchedasaṅkinopi vivadanti. Acchijjantepi vivadanti. Acchinnepi vivadanti. Piyaṃ vatthuṃ
vipariṇāmasaṅkinopi vivadanti. Vipariṇamantepi vivadanti. Vipariṇatepi vivadanti. Piyaṃ
vatthuṃ acchedasaṅkinopi paridevanti. Acchijjantepi paridevanti. Achinnepi paridevanti.
Piyaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi paridevanti. Vipariṇamantepi paridevanti. Vipariṇatepi
paridevanti. Piyaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi socanti. Acchijjantepi socanti. Acchinnepi
socanti. Piyaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi socanti. Vipariṇamantepi socanti. Vipariṇatepi
socanti. Piyaṃ vatthuṃ rakkhanti gopenti pariggaṇhanti mamāyanti maccharāyanti.
Mānātimānā sahapesunā cāti - piyaṃ vatthuṃ nissāya mānaṃ janenti. Piyaṃ vatthuṃ nissāya
atimānaṃ janenti. Kathaṃ piyaṃ vatthuṃ nissāya mānaṃ janenti? " Mayaṃ lābhino
manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ phoṭṭhabbānaṃ. Ime panaññe na
lābhino manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ phoṭṭhabbāna"nti evaṃ piyaṃ
vatthuṃ nissāya mānaṃ janenti. Kathaṃ piyaṃ vatthuṃ nissāya atimānaṃ janenti? "Mayaṃ
lābhino manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ phoṭṭhabbānaṃ. Ime panaññe
na lābhino manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ phoṭṭhabbāna"nti evaṃ
piyaṃ vatthuṃ nissāya atimānaṃ janenti.
Pesuññanti - idhekacco pisunavāco hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesambhedāya - pe -
Evaṃ bhedādhippāyo pesuññaṃ upasaṃharatīti ' mānātimānā sahapesunā ca. '
Maccherayuttā [PTS Page 260] [\q 260/] kalahā vivādā'ti - kalaho ca vivādo ca paridevo
ca soko ca māno ca atimāno ca pesuññañcāti ime satta kilesā macchariye yuttā payuttā
āyuttā samāyuttāti - 'maccherayuttā kalahā vivādā'
1. Yāssa sīmu11
[BJT Page 352] [\x 352/]
Vivādajātesu ca pesunānīti - 'vivāde jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte pesuññaṃ
upasaṃharanti: ito sutvā amutra akkhāyanti imesaṃ bhedāya. Amutra vā sutvā imesaṃ
akkhāyanti amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettāro bhinnānaṃ vā anuppadātāro
vaggārāmā vaggaratā vagganandi vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāro honti idaṃ vuccati
pesuññaṃ. Apica, dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharanti: piyakamyatāya vā
bhedādhippāyā vā. Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharanti? Imassa piyā
bhavissāma, manāpā bhavissāma, vissāsikā bhavissāma, abbhantarikā bhavissāma, suhadayā
bhavissāmāti, evaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharanti. Kathaṃ bhedādhippāyā
pesuññaṃ upasaṃharanti? Kathaṃ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu,
dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuṃ na samāgaccheyyuṃ, dukkhaṃ na phāsu
vihareyyunti. Evaṃ bhedādhippāyā pesuññaṃ upasaṃharantīti - 'vivādajātesu ca pesunāti'
" Piyappahūtā kalahā vivādā
Paridevasokā sahamacchārā ca,
Mānātimānā sahapesunā ca
Maccherayuttā kalahā vivādā
Vivādajātesu ca pesunātī"ti.
11 - 3
Piyā [PTS Page 261] [\q 261/] su lokasmiṃ kutonidānā
Ye cāpi1 lobhā vicaranti loke,
Āsā ca niṭṭhā ca kuto nidānā
Ye samparāyāya narassa honti.
Piyā su lokasmiṃ kutonidānāti - piyā kuto nidānā, kuto jātā, kuto sañjātā. Kuto nibbattā.
Kuto abhinibbattā, kuto pātubhūtā, kinnidānā, kiṃsamudayā, kiñjātikā, kimpabhavāti
piyānaṃ mūlaṃ pucchati hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati, pabhavaṃ
pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ pucchati,
samudayaṃ pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati2, pasādetīti samudayaṃ pucchati
papucchati yāvatā ajjhesati2 pasādetīti - 'piyā su lokasmiṃ kutonidānā. '
1. Cāpi - [PTS] 2. Ajjhosati - sīmu11.
[BJT Page 354] [\x 354/]
Ye cāpi lobhā vicaranti loketi - ' ye cāpī'ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca
gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca; lobhāti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo
sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ[a]vicarantīti vicaranti viharanti irīyanti
vattanti pālenti yapenti yāpenti; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke
dhātuloke āyatanaloketi 'ye cāpi lobhā vicaranti loke. '
Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānāti - 'āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā kuto jātā kuto sañjātā kuto
nibbatti kuto abhinibbattā kuto pātubhūtā kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā, ti
āsāya ca niṭṭhāya ca mūlaṃ pucchati hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati,
pabhavaṃ pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ
pucchati, samudayaṃ pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati2, pasādetīti - samudayaṃ
pucchati papucchati yāvatā ajjhesati1 pasādetīti - 'āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā. '
Ye samparāyāya narassa hontīti - ye narassa parāyanā honti. Dīpā honti, tāṇā honti, lenā
honti, saraṇā honti, naro niṭṭhā parāyano hotīti2, 'ye samparāyāya narassa honti. '
Tenāha so nimmito:
"Piyā [PTS Page 262] [\q 262/] su lokasmiṃ kutonidānā
Ye cāpi3 lobhā vicaranti loke,
Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā
11 - 4
Chandanidānāti piyāni loke
Ye cāpi 3 lobhā vicaranti loke,
Āsā ca niṭṭhā ca ito nidānā
Ye samparāyāya narassa honti.
Chandanidānāni piyāni loketi - ' chando'ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi
kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo
kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. Apica, pañca chandā: pariyesanacchando
paṭilābhacchando paribhogacchando sannidhicchando vissajjanacchando. Katamo
pariyesanachando " idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto rūpe pariyesati. Sadde -
gandhe rase - phoṭṭhabbe pariyesati. Ayaṃ pariyesanacchando. Katamo paṭilābhacchando.
? Idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto rūpe paṭilabhati. Sadde - gandhe - rase -
phoṭṭhabbe paṭilabhati. Ayaṃ paṭilābhacchando.
[A] dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa
1. Ajjhosati - sīmu. 11 2. Niṭṭhāparāyanā hontīti - machasaṃ, sīmu11. 3. Ye cā pi - syā,
[PTS]
[BJT Page 356] [\x 356/]
Katamo paribhogacchando? Idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto rūpe paribhuñjati,
sadde gandhe rase phoṭṭhabbe paribhuñjati. Ayaṃ paribhogacchando. Katamo
sannidhicchando? Idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto dhanasannicayaṃ karoti
āpadāsu bhavissatīti; ayaṃ sannidhicchando. Katamo visajjanacchando? Idhekacco ajjhosito
yeva atthiko chandajāto dhanaṃ vissajjeti hatthārohānaṃ assārohānaṃ rathikānaṃ
dhanuggahānaṃ pattikānaṃ 'ime maṃ rakkhissanti gopissanti samparivāressantī'ti. Ayaṃ
vissajjanacchando. Piyānīti [PTS Page 263] [\q 263/] dve piyā: sattā vā saṅkhārā vā.
Katame sattā piyā: idha yā'ssa te honti atthakā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā
vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā,
ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā: manāpikā rūpā manāpikā saddā gandhā rasā
phoṭṭhabbā, ime saṅkhārā piyā; chandanidānāni piyāni loketi piyā chandanidānā
chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti - ' chandanidānāti piyāti loke. '
Ye cāpi lobhā vicaranti loketi - ' ye cāpī'ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca
gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca; lobhāti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo
sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ[a]; vicarantīti vicaranti viharanti irīyanti
vattanti pālenti yapenti yāpenti; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke
dhātuloke āyatanaloketi 'ye cāpi lobhā vicaranti loke. '
Āsā ca niṭṭhā ca ito nidānāti - ' āsā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi
nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā
janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā
sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,
rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho
yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo
pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso
mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā
visamalobho akusalamūlaṃ, [b] niṭṭhāti idhekacco rūpe pariyesanto rūpaṃ paṭilabhati,
rūpaniṭṭho hoti. Sadde - gandhe rase - phoṭṭhabbe, kulaṃ, gaṇaṃ, āvāsaṃ, lābhaṃ, yasaṃ,
pasaṃsaṃ, sukhaṃ, cīvaraṃ piṇḍapātaṃ, senāsanaṃ, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ,
suttantaṃ, vinayaṃ, abhidhammaṃ, āraññikaṅgaṃ, piṇḍapātikaṅgaṃ, paṃsukūlikaṅgaṃ,
tecīvarikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅgaṃ, nesajjikaṅgaṃ,
yathāsanthatikaṅgaṃ, paṭhamajjhānaṃ, dutiyajjhānaṃ, tatiyajjhānaṃ, catutthajjhānaṃ
ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ, viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ, ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ,
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ, pariyesanto nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ
paṭilabhati. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiniṭṭho hoti.
1 " Āsāya kasate1 khettaṃ bījaṃ āsāya vappati
Āsāya vāṇijā yanti samuddaṃ dhanahārakā ;
Yāya āsāya tiṭṭhāmi2 sā me āsā samijjhatū"ti3[c]
[A.] Dhammasaṅgaṇī - cittuppādakaṇḍa. [B] dhammasaṅgaṇi nikkhepakaṇḍa
1. Kassate - manupa 2. Niṭṭhādi - sīmu. 11. Patiṭṭhāmi - syā. 3. Samijjhatīti - sīmu11. [PTS]
C. Theragāthā 10. 1. 1.
[BJT Page 358] [\x 358/]
Āsāya samiddhi vuccate1 niṭṭhā; āsā [PTS Page 264] [\q 264/] ca niṭṭhā ca ito nidānāti
āsā ca niṭṭhā ca ito chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti āsā ca
niṭṭhā ca itonidānā.
Ye samparāyāya narassa hontīti - ye narassa parāyanā honti, dīpā honti, tāṇā honti, lenā
honti, saraṇā honti. Naro niṭṭhā parāyano hotīti2 - ye samparāyāya narassa honti.
Tenāha bhagavā:
" Chandanidānāni piyāni loke
Ye cāpi lobhā vicaranti loke,
Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā
Ye samparāyāya narassa hontī"ti.
11 - 5
Chando nu lokasmiṃ kutonidāno
Vinicchayā vāpi kuto pahūtā,
Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca
Ye cāpi3 dhammā samaṇena vuttā.
Chando nu lokasmiṃ - kutonidānoti - chando kutonidāno kuto jāto kuto sañjāto kuto
nibbatto kuto abhinibbatto kuto pātubhūto kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavoti
chandassa mūlaṃ pucchati hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati, pabhavaṃ
pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ pucchati,
samudayaṃ pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati4, pasādetīti - chando nu lokasmiṃ
kutonidāno.
Vinicchayā vāpi kuto pahūtāti - vinicchayā kuto pahūtā kuto jātā kuto sañjāto kuto nibbattā
kuto abhinibbatto kuto pātubhūto kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavāti
vinicchayānaṃ mūlaṃ pucchati hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati,
pabhavaṃ pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ
pucchati, samudayaṃ pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati, pasādetīti - vinicchayā vāpi kuto
pahūtā.
Kodho mosavajjañca kathaṅkathā cāti ' kodho'ti - yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto
paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti
[PTS Page 265] [\q 265/] manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṃ, doso dussanā
dussitattaṃ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ, virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo
anattamanatā cittassa[a]; mosavajjaṃ vuccati musāvādo, kathaṃkathā vuccati vicikicchā'ti -
kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca.
1. Vuccati - sa 2. Niṭṭhā parāyanā hontīti - machasaṃ. Niṭṭhā honti parāyaṇā honti - sa
mu11. 3. Vāpi - syā. [PTS.] Sa. 4. Ajjhosati sīmu. 11
[A.] Dhammasaṅgaṇi nikkhepakaṇḍa.
[BJT Page 360] [\x 360/]
Ye cāpi dhammā samaṇena vuttā'ti - 'ye cāpī'ti ye kodhena ca mosavajjena ca
kathaṃkathāya ca sahagatā sahajātā saṃsaṭṭhā sampayuttā ekuppādā ekanirodhā
ekavatthukā ekārammaṇā, ime vuccanti 'ye cāpi dhammā' athavā, ye te kilesā aññajātikā
aññavihitakā, ime vuccanti 'ye cāpi dhammā' samaṇena vuttāti samaṇena samitapāpena
brāhmaṇena bāhitapāpadhammena1 bhikkhunā bhinnakilesamūlena
sabbakusalamūlabandhanā2 pamuttena vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā
vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitāti - 'ye cāpi dhammā samaṇena vuttā'.
Tenāha bhagavā:
" Chando nu lokasmiṃ kutonidāno
Vinicchayā cāpi kuto pahutā,
Kodho mosavajjañca kathaṃ kathā ca
Ye cāpi dhammā samaṇena vuttā"ti.
11 - 6
Sātaṃ asātanti yamāhu loke
Tamūpanissāya pahoti chando,
Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca
Vinicchayaṃ kurute3 jantu loke.
Sātaṃ asātanti yamāhu loketi - ' sāta'nti sukhā ca vedanā iṭṭhañca vatthu, 4 asātanti dukkhā
ca vedanā aniṭṭhañca vatthu; yamāhu loketi yaṃ āhaṃsu yaṃ kathenti yaṃ bhaṇanti yaṃ
dīpayanti yaṃ voharantīti - ' sātaṃ asātanti yamāhu loke. '
[PTS Page 266] [\q 266/]
Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañcā'ti - ' rūpesū'ti cattāro ca mahābhūtā catunnañca
mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Katamo rūpānaṃ bhavo? Yo rūpānaṃ bhavo jāti sañjāti
nibbatti abhinibbatti pātubhāvo; ayaṃ rūpānaṃ bhavo. Katamo rūpānaṃ vibhavo? Yo rūpānaṃ
khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ; ayaṃ rūpānaṃ vibhavo. Rūpesu disvā
vibhavaṃ bhavañcā'ti rūpesu bhavañca vibhavañca disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti - ' rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca. '
1. Bāhitapāpena - syā . 2. Sabbākusalabandhanā - sa. 3. Kubbati - machasaṃ. 4. Vatthuṃ -
sīmu. 11.
[BJT Page 362] [\x 362/]
Vinicchayaṃ kurute jantu loketi - ' vinicchayā'ti dve vinicchayā taṇhāvinicchayo ca
diṭṭhivinicchayo ca. Kathaṃ taṇhāvinicchayaṃ karoti? Idhekaccassa anuppannā ceva
bhogā1na uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti; tassa evaṃ hoti: 'kena nu
kho me upāyena anuppannā ceva bhogā na uppajjanti? Uppannā ca bhogā parikkhayaṃ
gacchantī'ti. Tassa pana evaṃ hoti: ' surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttassa me
anuppannā ceva bhogā na uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti.
Vikālavisikhācariyānuyogaṃ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti; uppannā
ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti. Samajjābhicaraṇaṃ anuyuttassa me -
jūtappamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttassa me - pāpamittānuyogaṃ anuyuttassa me
anuppannā ceva bhogā na uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti,
ālassānuyogaṃ2 [PTS Page 267] [\q 267/] anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na
uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchantī'ti evaṃ ñāṇaṃ katvā cha bhogānaṃ
apāyamukhāni na sevati. Cha bhogānaṃ āyamukhāni sevati. Evampi taṇhāvinicchayaṃ
karoti.
Athavā kasiyā vā vaṇijjāya vā gorakkhena vā issattena vā rājaporisena3 vā sippaññatarena
vā paṭipajjati. Evampi taṇhāvinicchayaṃ karoti. Kathaṃ diṭṭhivinicchayaṃ karoti"
cakkhusmiṃ uppanne jānāti 'attā me uppanno'ti. Cakkhusmiṃ antarahite jānāsi 'attā me
antarahito, vigato me attā'ti, evampi diṭṭhivinicchayaṃ karoti. Sotasmiṃ - ghānasmiṃ -
jivhāya - kāyasmiṃ - rūpasmiṃ - saddasmiṃ - gandhasmiṃ rasasmiṃ - phoṭṭhabbasmiṃ
uppanne jānāti 'attā me antarahito, vigato me attā'ti. Evampi diṭṭhivinicchayaṃ karoti, janeti
sañjaneti nibbatteti abhinibbatteti. Jantūti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu
indagu manujo; loke'ti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke
āyatanaloketi' 'vinicchayaṃ kurute jantu loke. '
Tenāha bhagavā:
Sātaṃ asātanti yamāhu loko
Tamūpanissāya pahoti chando,
Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca
Vinicchayaṃ kurute3 jantu loke.
11 - 7
Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca
Etepi dhammā dvayameva sante,
Kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe
Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā.
1. Lobhā. - Sīmu. 11 2. Ālasānuyogaṃ - machasaṃ. 3. Rājaporissena - sīmu. 114. Kubbati -
machasaṃ.
[BJT Page 364] [\x 364/]
Kodho mosavajjañca kathaṅkathā cāti - 'kodho'ti yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto
paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti
manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṃ, doso dussanā dussitattaṃ, byāpatti byāpajjanā
byāpajjitattaṃ, virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa[a]; mosavajjaṃ
vuccati musāvādo, [PTS Page 268] [\q 268/] kathaṃkathā vuccati vicikicchā; iṭṭhaṃ
vatthuṃ nissāyapi kodho jāyati; aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāyapi kodho jāyati. Iṭṭhaṃ vatthuṃ
nissāyapi musāvādo uppajjati. Aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāyapi musāvādo uppajjati, iṭṭhaṃ
vatthuṃ nissāyapi kathaṅkathā uppajjati, aniṭṭhaṃ vatthuṃ. Nissāyapi kathaṅkathā uppajjati.
Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati? Pakatiyā aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho
jāyati: anatthaṃ me acarīti kodho jāyati. Anatthaṃ me caratīti kodho jāyati. Anatthaṃ me
carissatīti kodho jāyati. Piyassa me manāpassa anatthaṃ acari - anatthaṃ carati - anatthaṃ
carissatīti kodho jāyati. Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari - atthaṃ carati - atthaṃ
carissatīti kodho jāyati. Evaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati. Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ
nissāya kodho jāyati? Iṭṭhaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi1kodho jāyati, acchiddantepi kodho
jāyati, acchinnepi kodho jāyati. Iṭṭhaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi kodho jāyati.
Vipariṇamantepi kodho jāyati. Vipariṇatepi kodho jāyati. Evaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya
kodho jāyati.
Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo uppajjati? Idhekacco andubandhanena2 vā
baddho3 tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati. Rajjubandhanena vā
baddho, 3 saṅkhalikabandhanena vā baddho, vettabandhanena vā baddho, latābandhanena
vā baddho, pakkhepabandhanena vā baddho, parikkhepabandhanena vā baddho,
gāmanigamanagarajanapadaraṭṭhabandhanena vā baddho, janapadabandhanena vā baddho,
tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati. [PTS Page 269] [\q 269/] evaṃ
aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo uppajjati. Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo
uppajjati? Idhekacco manāpikānaṃ4 rūpānaṃ hetu sampajānamusā bhāsati, manāpikānaṃ
saddānaṃ - gandhānaṃ - rasānaṃ phoṭṭhabbānaṃ hetu - cīvarahetu - piṇḍapātahetu -
senāsanahetu - gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu sampajānamusā bhāsati, evaṃ iṭṭhaṃ
vatthuṃ nissāya musāvādo uppajjati. Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṅkathā
uppajjati? 'Muccissāmi5 nu ko cakkhurogato, na nu kho muccissāmi cakkhurogato,
kāyarogato, sīsarogato, kaṇṇarogato, mukharogato, muccissāmi 5 nu kho dantarogato, na
nu kho muccissāmi dantarogato'ti evaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṅkathā uppajjati.
Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṅkathā uppajjati? 'Labhissāmi nu kho manāpiye6 rūpe,
na nu kho labhissāmi manāpiye rūpe, labhissāmi nu kho manāpiye6jadde, gandhe, rase,
phoṭṭhabbe, kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ
senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāra'nti evaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṅkathā
uppajjatī'ti - kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca.
1. Vatthucchedasaṅkinopi - syā. 2. Addubandhanena - syā. [PTS]. 3. Bandho - syā [PTS] 4.
Manāpānaṃ - sīmu. 11 5. Muñcissāmisīmu11. 6. Manāpike - machasaṃ.
[BJT Page 366] [\x 366/]
Vatepi dhammā dvayameva santeti - sātāsāte sante sukhadukkhe1 sante
somanassadomanasse sante iṭṭhāniṭṭhe sante anunayapaṭighe sante saṃvijjamāne atthi
upalabbhamāneti - etepi dhammā dvayameva sante.
Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkheti - ñāṇampi ñāṇapatho ñāṇassa ārammaṇampi
ñāṇapatho; ñāṇasahabhunopi dhammā ñāṇapatho; yathā ariyamaggo ariyapatho,
devamaggo devapatho, brahmamaggo brahmapatho; evameva ñāṇampi ñāṇapatho, ñāṇassa
ārammaṇampi ñāṇapatho, ñāṇasahabhunopi dhammā ñāṇapatho; sikkheti [PTS Page 270]
[\q 270/] tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati,
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu;
khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃvaro
mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, ayaṃ adhisīlasikkhā.
Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi -
- Pe -
Ayaṃ adhicittasikkhā.
Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya
samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā: so idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ pajānāti - pe -
Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti; ime āsavā'ti yathābhūtaṃ
pajānāti - pe -
Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ adhipaññāsikkhā.
Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkheti - kathaṅkathī puggalo sakaṅkho savilekho sadveḷhako
savicikiccho ñāṇādhigamāya ñāṇapusanāya2 ñāṇasacchikiriyāya adhisīlampi sikkheyya,
adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya; imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya,
jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccāvekkhanto sikkheyya, cittaṃ adhiṭṭhahanto
sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ
upaṭṭhapento sikkheyya. Cittaṃ samādahanto sikkheyya. Paññāya pajānanto sikkheyya,
abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ
pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto
sikkheyya [PTS Page 271] [\q 271/] ācareyya samācareyya, samādāya vatteyyā'ti -
kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe.
1. Sukhāsukhe - syā. 2. Ñāṇadassanāya - sa
[BJT Page 368] [\x 368/]
Ñatvā pavuttā samaṇena dhammāti - ' ñatvā'ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā
uttānīkatā pakāsitā' sabbe saṅkhārā aniccā'ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā, vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā
uttānīkatā pakāsitā. Sabbe saṅkhārā dukkhāti - sabbe dhammā anattāti - avijjāpaccayā
saṅkhārāti - pe -
Saṅkhāranirodhoti - pe -
Idaṃ dukkhanti - pe - ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti.
Ime āsavāti - pe - ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti, ime dhammā abhiññeyyāti, ime
dhammā pariññeyyāti, ime dhammā pahātabbāti, ime dhammā sacchikātabbā'ti, channaṃ
phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca,
pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ - catunnaṃ mahābhūtānaṃ 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ
sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā,
vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññāpitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā' " abhiññāyāhaṃ bhikkhavo dhammaṃ desemi; no anabhiññāya.
Sanidānāhaṃ bhikkhave dhammaṃ desemi; no anidānaṃ. Sappāṭihāriyāhaṃ bhikkhave
dhammaṃ desemi; no appāṭihāriyaṃ. Tassa mayhaṃ bhikkhave abhiññāya dhammaṃ
desayato no anabhiññāya, sanidānaṃ dhammaṃ desayato no anidānaṃ, sappāṭihāriyaṃ
dhammaṃ [PTS Page 272] [\q 272/] no appāṭihāriyaṃ, karaṇīyo ovādo; karaṇīyā
anusāsanī. Alañca pana vo bhikkhave1 tuṭṭhiyā alaṃ pāmojjāya2 alaṃ somanassāya
'sammāsambuddho bhagavā. Svākkhāto3 dhammo, supaṭipanno saṅgho'ti imasmiñca pana
veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne dasasahassī 4 lokadhātu akampitthā"ti [a] - ñatvā pavuttā
samaṇena dhammā.
Tenāha bhagavā:
"Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca
Etepi dhammā dvayameva sante,
Kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe
Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā"ti.
11 - 8
Sātaṃ asātañca kutonidānā?
Kismiṃ asante na bhavanti hete,
Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ
Etaṃ me pabrūhi yatonidānaṃ
1, Bhikkhave vo. - Sīmu11 2. Attamanatā - ani. 3. Bhagavatā dhammo - ati 4. Sahassī - ani.
[A] aṅguttara - tikanipāta - gharaṇḍuvagga.
[BJT Page 370] [\x 370/]
Sātaṃ asātañca kutonidānāti - sātā asātā kutonidānā? Kuto jātā? Kuto sañjātā? Kuto nibbattā?
Kuto abhinibbattā? Kuto pātubhūtā? Kinnidānā? Kiṃsamudayā? Kiñjātikā kimpabhavāti
sātāsātānaṃ mūlaṃ pucchati - pe -
Samudayaṃ pucchati papucchati yāvatā ajjhesati pasādetīti - 'sātaṃ asātañca kutonidānā. '
Kismiṃ asante na bhavanti heteti - 'kismiṃ asante asaṃvijjamāne natthi anupalabbhamāne
sātā (asātā) na bhavanti, na jāyanti, na sañjāyanti, na nibbattanti, na abhinibbattantīti -
'kismiṃ asante na bhavanti hete. '
Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthanti - katamo sātāsātānaṃ bhavo? Yo sātāsātānaṃ bhavo
pabhavo jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo, ayaṃ sātāsātānaṃ bhavo. Katamo [PTS
Page 273] [\q 273/] sātāsātānaṃ vibhavo? Yo sātāsātānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo
aniccatā antaradhānaṃ. Ayaṃ sātāsātānaṃ vibhavo;. Yametamatthanti yaṃ paramatthanti -
'vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ. '
Etaṃ me pabrūhi. Yatonidānanti - 'eta'nti2 yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, 1 yaṃ
pasādemi; pabrūhīti brūhi vadehi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja
uttānīkarohi pakāsehī'ti etaṃ me pabrūhi; yatonidānanti yannidānaṃ yaṃ samudayaṃ
yañjātikaṃ yampabhavanti - 'etaṃ me pabrūhi yatonidānaṃ. '
Tenāha so nimmito:
Sātaṃ asātañca kutonidānā?
Kismiṃ asante na bhavanti hete,
Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ
Etaṃ me pabrūhi yatonidānaṃ
11 - 9
Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ
Phasse asante na bhavanti hete,
Vibhavaṃ bhavaṃ cāpi yametamatthaṃ
Etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ.
1. Ajjhosāmi - sīmu11. Machasaṃ. 2. Etaṃ meti - sīmu1
[BJT Page 372] [\x 372/]
Phassanidānaṃ sātaṃ asātanti - sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Yā
tasseva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedanīyaṃ phassaṃ
paṭicca uppannā sukhavedanā, sā nirujjhati, sā vūpasammati, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ
paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Yā tasseva dukkhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ
tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedanīyaṃ [PTS Page 274] [\q 274/] phassaṃ paṭicca uppannā
dukkhā vedanā, sā nirujjhati; sā vūpasammati1. Adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ
paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Yā tasseva adukkhamasukhavedanīyassa
phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca
uppannā adukkhamasukhā vedanā, sā nirujjhati; vūpasammati. Phassanidānaṃ sātaṃ asātanti
sātāsātā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā'ti - ' phassanidānaṃ
sātaṃ asātaṃ. '
Phasse asante na bhavanti heteti - phasse asante asaṃvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātā
asātā na bhavanti nappabhavanti na jāyanti na sañjāyanti na nibbattanti nābhinibbattanti na
pātubhavantī'ti - 'phasse asante na bhavanti hete. '
Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthanti - bhavadiṭṭhipi phassanidānā vibhavadiṭṭhipi
phassanidānā; yametamatthanti yaṃ paramatthanti - 'vibhavaṃ bhavaṃ cāpi yametamatthaṃ.
'
Etaṃ te pabrūmi itonidānanti - ' eva'nti yaṃ pucchasi, yaṃ yācasi, yaṃ ajjhesasi, yaṃ pasādesi;
pabrūmīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi
uttānīkaromi pakāsemīti 'etaṃ te pabrūmi. ' Itonidānanti ito phassanidānaṃ
phassasamudayaṃ phassajātikaṃ phassapabhavanti - 'etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ. '
Tenāha bhagavā:
Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ
Phasse asante na bhavanti hete,
Vibhavaṃ bhavi cāpi yametamatthaṃ
Etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ.
11 - 10
Phasso [PTS Page 275] [\q 275/] nu lokasmiṃ kutonidāno
Pariggahā cāpi kuto pahūtā.
Kismiṃ asante na mamattamatthi
Kismiṃ vibhūte na phusanti phassā.
[BJT Page 374] [\x 374/]
Phasso nu lokasmiṃ kutonidānoti - phasso kuto nidāno? Kuto jāto? Kuto sañjāto? Kuto
nibbatto? Kuto abhinibbatto? Kuto pātubhūto? Kinnidāno? Kiṃ samudayo? Kiñjātiko?
Kimpabhavoti phassassa mūlaṃ pucchati, hetuṃ pucchati nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ
pucchati, pabhavaṃ pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati,
paccayaṃ pucchati, samudayaṃ pucchati papucchati, yāvati, ajjhesati2, pasādetīti - 'phasso
nu lokasmiṃ kutonidāno'.
Pariggahā cāpi kuto pahūtāti - pe - samudayaṃ pucchati papucchati yāvati ajjhesati
pasādetīti - 'pariggahā cāpi kuto pahūtā.'
Kismiṃ asante na mamattamatthīti - kismiṃ asante asaṃvijjamāne1 anupalabbhamāne
mamattā natthi na santi na saṃvijjanti nūpalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti - kismiṃ asante na mamattamatthi.
Kismiṃ vibhūte na phusanti phassāti - kismiṃ vibhūte vibhāvite atikkante samatikkante
vītivatte phassā na phusatī'ti - kismiṃ vibhūte na phusanti phassā.
Tenāha so nimmito:
Phasso nu lokasmiṃ kutonidāno
Pariggahā cāpi kuto pahūtā.
Kismiṃ asante na mamattamatthi
Kismiṃ vibhūte na phusanti phassā.
11 - 11
Nāmañca rūpañca paṭicca phasso
Icchānidānāni pariggahāni.
Icchāya'santyā na mamattamatthi
Rūpe vibhūte na phusanti phassā.
[PTS Page 276] [\q 276/]
Nāmañca rūpañca paṭicca phassoti - cakkhuṃ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ,
tiṇṇaṃ saṅgati phasso; cakkhu ca2 rūpā ca rūpasmiṃ, cakkhusamphassaṃ ṭhapetvā
sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ, evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso;
1. Asaṃvijjamāne natthi - machasaṃ sīmu. 11 2. Cakkhuṃ ca sīmu11
[BJT Page 376] [\x 376/]
Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; sotañca saddā ca
rūpasmiṃ. Sotasamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ, evampi nāmañca
rūpañca paṭicca phasso. Ghānaṃ ca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ
saṅgati phasso; ghānañca gandhā ca rūpasmiṃ, ghānasamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā
dhammā nāmasmiṃ, evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso; jivhañca paṭicca rase ca
uppajjati jivhāsamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ, evampi nāmañca
rūpañca paṭicca phasso. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ
saṅgati phasso; kāyo ca phoṭṭhabbā ca rūpasmiṃ kāyasamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā
dhammā nāmasmiṃ, evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Manañca paṭicca dhamme ca
uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; vatthurūpaṃ rūpasmiṃ, dhammā rūpino
rūpasmiṃ, manosamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ, evampi nāmañca
rūpañca paṭicca phasso.
Icchānidānāni pariggahānīti - 'icchā ' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho
nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā
māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā
sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,
rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho
yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo
pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso
mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā
lobho akusalamūlaṃ, pariggahāti dve pariggahā: taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca
katamaṃ taṇhāpariggaho? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ
taṇhāpariggaho
Ayaṃ diṭṭhipariggaho. Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ6 diṭṭhisañeyājanaṃ gāho paṭiggāho7
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhipariggaho. Icchānidānāni pariggahānīti pariggahā
icchānidānā icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraṇā icchāpabhavāti - icchānidānāni
pariggahāni.
Icchāya'santyā na mamattamatthī'ti - 'icchā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo
anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge
paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā
āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7
āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā
puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā
loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā
patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā
nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā
dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ
upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ
dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ
taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ;
'Mamattā'ti dve mamattā: taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca.
[PTS Page 276] [\q 276/]
Katamaṃ taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādikataṃ4 odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ
taṇhāmamattaṃ.
Katamaṃ diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ6 diṭṭhisañeyājanaṃ gāho paṭiggāho7
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Icchāya'santyā na mamattamatthīti icchāya
asantyā asaṃvijjamānāya natthi anupalabbhamānāya mamattaṃ natthi na santi na saṃvijjanti
nūpalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhāti - icchāya'santyā na mamattamatthi. Rūpe vibhūte na phusanti phassāti - 'rūpe'ti ca
cattāro ca mahābhūtā cataṇṇañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ; rūpe vibhūteti catuhākārehi
rūpaṃ vibhūtaṃ hoti. Ñātavibhūtena1 tīraṇavibhūtena pahānavibhūtena
samatikkamavibhūtena. Kathaṃ ñātavibhūtena2 rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Rūpaṃ jānāti yaṃ kiñci
rūpaṃ, sabbaṃ rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni catuṇṇañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti
jānāti passati.
1. Ñāṇavibhūtena - sīmu. 11. Ñātavītivattena - sa 2. Ñāṇavibhūtena - sīmu. 11
[BJT Page 378] [\x 378/]
Evaṃ ñātavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti. Kathaṃ tīraṇavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Evaṃ
ñātaṃ katvā rūpaṃ tīreti; aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato
palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaṅgurato1 addhuvato atāṇato
alenato asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato
asārakato2 aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato
jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato
sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsadhammato saṅkilesikadhammato samudayato
atthaṅgamato assādato3 ādīnavato nissaraṇato tīreti. Evaṃ tīraṇavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ
hoti. [PTS Page 278] [\q 278/] kathaṃ pahānavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Evaṃ
tīrayitvā rūpe chandarāgaṃ pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gameti. Vuttaṃ hetaṃ
bhagavatā: "ye bhikkhave rūpe chandarāgo, taṃ pajahatha; evaṃ taṃ rūpaṃ pahīnaṃ
bhavissati ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ4 anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhamma"nti. [A]
evaṃ pahānavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti. Kathaṃ samatikkamavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ
hoti? Catasso arūpasamāpattiyo paṭiladdhassa rūpā vibhūtā honti vibhāvitā atikkantā
samatikkantā vītivattā. Evaṃ samatikkamavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti. Imehi catuhi
kāraṇehi rūpaṃ vibhūtaṃ hoti. Rūpe vibhūte na phusanti phassāti rūpe vibhūte vibhāvite
atikkante samatikkante vītivatte pañca phassā na phusanti: cakkhusamphasso
sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso - rūpe vibhūte na phusanti
phassā.
Tenāha bhagavā:
"Nāmañca rūpañca paṭicca phasso
Icchānidānāni pariggahāni,
Icchāya'santyā na mamattamatthi
Rūpe vibhūte na phusanti phassā"ti.
11 - 12
Kathaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ
Sukhaṃ dukhaṃ5 vāpi kathaṃ vibhoti,
Etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti
Taṃ jānissāma iti6 me mano ahū.
1. Pabhaṅgato - [PTS.] Pabhaṅguto - sa 2. Asaraṇato - syā 3. Asārato - sīmu 11 4.
Tālavatthukataṃ - sa 5. Dukkhaṃ - syā manupa [PTS.] Dukhañcāpi - machasaṃ. 6.
Jānissamāti - sīmu 11 machasaṃ [a.] Khandhasaṃyutta - bhāravagga.
[BJT Page 380] [\x 380/]
Kathaṃ sametassa vibhoti rūpanti - 'kathaṃ sametassā'ti kathaṃ sametassa, kathaṃ
paṭipannassa, kathaṃ irīyantassa, kathaṃ vattantassa, kataṃ pālentassa, kathaṃ yapentassa,
[PTS Page 279] [\q 279/] kathaṃ yāpentassa rūpaṃ vibhoti, vibhāvīyati1 atikkamīyati2
samatikkamīyati, vītivattīyatīti - kathaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ.
Sukhaṃ dukhaṃ vāpi kathaṃ vibhotīti - sukhaṃ ca dukkhaṃ ca kathaṃ vibhoti vibhāvīyati
atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti - sukhaṃ dukhaṃ vāpi kathaṃ vibhoti.
Etaṃ me pabrūhi yathā vibhotīti - 'eta'nti yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi3 yaṃ
pasādemīti etaṃ; me pabrūhīti me pabrūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara
vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti etaṃ me pabrūhi; yathā vibhotīti yathā vibhoti vibhāvīyati
atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti - etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti.
Taṃ jānissāma iti me mano ahūti - 'tañjānissāmā'ti taṃ jāneyyāma ājāneyyāma4 vijāneyyāma
paṭivijāneyyāma paṭivijjheyyāmā'ti; taṃ jānissāma; iti me mano ahūti iti me mano ahū, iti me
cittaṃ ahu, iti me saṅkappo ahu, iti me viññāṇaṃ ahūti - taṃ jānissāma iti me mano ahu.
Tenāha so nimmito: kathaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ
Sukhaṃ dukhaṃ5 vāpi kathaṃ vibhoti,
Etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti
Taṃ jānissāma iti6 me mano ahū.
11 - 13
Na saññasaññī na visaññasaññī
Nopi asaññī na vibhūtasaññī.
Evaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ
Saññānidānā hi papañcasaṅkhā.
Na saññasaññī na visaññasaññīti - saññasaññino vuccanti ye pakatisaññāya ṭhitā, napi so
pakatisaññāya ṭhito; visaññāsaññino vuccanti ummattakā, ye ca khittacittā; [PTS Page 280]
[\q 280/] napi so ummattako, nopi khittacittoti - na saññasaññī na visaññasaññī.
1. Vibhāviyyati sīmu11. [PTS] 2. Atikkamīyyati - sīmu 11 [PTS] 3. Ajjhosāmi - sīmu11. 4.
Pajāneyyāma - sa.
[BJT Page 382] [\x 382/]
Nopi asaññī na vibhūtasaññīti - asaññino vuccanti nirodhasamāpannā ye ca asaññasattā;
napi so nirodhasamāpanno, napi asaññasatto. Vibhūtasaññino vuccanti ye catuṇṇaṃ
āruppasamāpattīnaṃ lābhino; napi so catuṇṇaṃ arūpasamāpattīnaṃ lābhīti nopi asaññī na
vibhūtasaññī.
Evaṃ sametassa vibhoti rūpanti - " idha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhasatipārisuddhiṃ
catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte
ākāsānañcāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti",
āruppamaggasamaṅgīti. Evaṃ sametassāti evaṃ paṭipannassa evaṃ irīyantassa evaṃ
vattantassa evaṃ pālentassa evaṃ yapentassa evaṃ yāpentassa rūpaṃ vibhoti vibhāvīyati
atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti - evaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ.
Saññānidānā hi papañcasaṅkhāti - papañcā yeva papañcasaṅkhā; taṇhā papañcasaṅkhā,
diṭṭhi papañcasaṅkhā, mānaṃ papañcasaṅkhā; saññānidānā saññāsamudayā saññājātikā
saññāpabhavāti - saññānidānā hi papañcasaṅkhā.
Tenāha bhagavā:
Na saññasaññī na visaññasaññī
Nopi asaññī na vibhūtasaññī.
Evaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ
Saññānidānā hi papañcasaṅkhā.
11 - 14
Yantaṃ [PTS Page 281] [\q 281/] apucchimha akittayī no
Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi,
Ettāvataggaṃ nu1 vadanti heke
Yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitā se
Udāhu aññampi vadanti etto.
Yantaṃ apucchimha akittayī noti - yantaṃ apucchimha ayācimha ajjhesimha pasādayimha;
akittayi noti kittitaṃ ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaṭaṃ vibhattaṃ
uttānīkataṃ pakāsitanti - yantaṃ apucchimha akittayī no.
1. No - sa [PTS]
[BJT Page 384] [\x 384/]
Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhīti - aññaṃ taṃ pucchāma, aññaṃ taṃ papucchāma,
aññaṃ taṃ ajjhesāma, aññaṃ taṃ pasādema, uttariṃ taṃ pucchāma; tadiṅgha brūhīti iṅgha
brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti - aññaṃ
taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi.
Ettāvataggaṃ nu vadanti heke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitā seti eke samaṇabrāhmaṇā
etā arūpasamāpattiyo aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ vadanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. . Yakkhassā'ti sattassa narassa mānavassa posassa
puggalassa jīvassa jāgussa1 jantussa indagussa2 manujassa; suddhinti suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ; idha paṇḍitā se'ti idha paṇḍitavādā thiravādā3
ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyā'ti - 'ettāvataggaṃ
nu vadanti heke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitā se. '
Udāhu aññampi vadanti etto'ti - udāhu eke samaṇabrāhmaṇā etā arūpasamāpattiyo
atikkamitvā samatikkamitvā vītivattetvā, [PTS Page 282] [\q 282/] etto arūpasamāpattito
aññaṃ uttariṃ yakkhassa suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ
vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti - udāhu aññampi vadanti etto.
Tenāha so nimmito:
"Yantaṃ apucchimha akittayī no
Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi,
Ettāvataggaṃ nu vadanti he'ke
Yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitā se
Udāhu aññampi vadanti etto"ti.
11 - 15
Ettāvataggampi vadanti he'ke
Yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitā se,
Tesaṃ paneke samayaṃ vadanti
Anupādisese kusalāvadānā.
Ettāvataggampi vadanti heke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitā seti santeke
samaṇabrāhmaṇā sassatavādā etā arūpasamāpattiyo aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ
uttamaṃ pavaraṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; yakkhassā'ti sattassa
narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa1 jantussa indagussa2 manujassa;
suddhinti suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ; idha paṇḍitā se'ti
idha paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā
sakāya laddhiyā'ti - ettāvataggampi vadanti heke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitā se
1. Jatussa - sīmu 11 jagussa - [PTS] 2. Hindagussa - pu dhīravādā - syā. - [PTS]
[BJT Page 386] [\x 386/]
Tesaṃ paneke samayaṃ vadanti anupādisese kusalāvadānāti tesaṃ yeva
samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā bhavatajjitā vibhavaṃ
abhinandanti, te sattassa samaṃ upasamaṃ vūpasamaṃ nirodhaṃ paṭippassaddhinti vadanti.
Yato kiṃ bho ayaṃ attā kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā, ettāvatā
anupādiseso hoti. Kusalāvadānāti kusalavādā [PTS Page 283] [\q 283/] paṇḍitavādā
thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti -
tesaṃ paneke - samayaṃ vadanti anupādisese kusalāvadānā.
Tenāha bhagavā:
Ettāvataggampi vadanti he'ke
Yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitā se,
Tesaṃ paneke samayaṃ vadanti
Anupādisese kusalāvadānā.
11 - 16
Ete ca ñatvā upanissitāti
Ñatvā muni nissaye so vimaṃsī,
Ñatvā vimutto na vivādameti1
Bhavābhavāya na sameti dhīro.
Ete ca ñatvā upanissitāti - 'ete'ti diṭṭhigatike; upanissitāti sassatadiṭṭhinissitā'ti ñatvā,
ucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā, sassatucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā, jānitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā'ti - ete ca ñatvā upanissitā"ti.
Ñatvā muni nissaye so vimaṃsī'ti - 'munī'ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ na ussesu2 vadate
munino samesu na omesūti - ' munī'ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ " yā paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ
nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ
patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko
paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi" [a] tena
ñāṇena samannāgato muni monappatto.
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ katamaṃ kāyamoneyyaṃ"
tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhakāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ.
Kāyārammaṇañāṇaṃ kāyamoneyyaṃ. Kāyapariññā kāyamoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo
kāyamoneyyaṃ. Kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ kāyasaṅkhāranirodho
catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahāṇaṃ vacīmoneyyaṃ.
Catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ. Vācārammaṇaṃ ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ.
Vācāpariññā vacīmoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ. Vācāya chandarāgassa
pahāṇaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṅkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ.
Tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ. Cittārammaṇaṃ ñāṇaṃ manomoneyyaṃ.
Cittapariññā manomoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ. Citte chandarāgassa
pahānaṃ manomoneyyaṃ. Cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti
manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
5. " Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. [B]
6. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka" nti[c]
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munayo: agāramunino anagāramunino
sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino.
Katame anagāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā; ime agāramunino katame
agāramunino " ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā; ime anagāramunino. Satta sekhā
sekhamunino arahanto asekhamunino paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino
vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
7. " Na monena1 muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃ va paggayha varamādāya paṇḍito.
8. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni,
Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati[a.]
9. Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke
Devamanussehi pūjito yo saṅgajālamaticca so muni.
Muni sassatadiṭṭhinissitāti ñatvā, ucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā, sassatucchedadiṭṭhinissitāti
ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā; so vimaṃsī'ti paṇḍito
paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti - ñatvā munī nissaye
1. Napi vādameti - katthaci.
[BJT Page 388] [\x 388/]
Ñatvā vimutto na vivādametīti - ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā, vimutto'ti mutto vimutto suvimutto parimutto accantaanupādāvimokkhena, " sabbe
saṅkhārā aniccā"ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā mutto
vimutto suvimutto parimutto accantaanupādāvimokkhena, " sabbe saṅkhārā dukkhā"ti - pe
-
"Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhamma"nti [PTS Page 284] [\q 284/]
ñatvā: jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, mutto vimutto suvimutto
parimutto accantaanupādāvimokkhenāti - ñatvā vimutto; na vivādametī'ti - na kalahaṃ
karoti, na medhagaṃ karoti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: "evaṃ vimuttacitto kho aggivessana,
bhikkhu na kenaci saṃvadati. Na kenaci vivadati, yañca loke vuttaṃ. Tena ca voharati
aparāmasa"nti [a] ñatvā vimutto na vivādameti.
Bhavābhavāya na sameti dhīro'ti - " bhavābhavāyā "ti bhavābhavāya1 kammabhavāya
punabbhavāya kāmabhavāya; kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya; rūpabhavāya
kammabhavāya rūpabhavāya punabbhavāya; punappunabhavāya; punappunagatiyā
punappunauppattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvāya
punappunābhinibbattiyā na sameti na samāgacchati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisati.
Dhīro'ti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī'ti - bhavābhavāya na
sameti dhīro.
Tenāha bhagavā:
Ete ca ñatvā upanissitāti
Ñatvā muni nissaye so vimaṃsī,
Ñatvā vimutto na vivādameti1
Bhavābhavāya na sameti dhīro.
Kalahavivādasuttaniddeso samatto
Ekādasamo.
12
Cūlaviyūhasuttaniddeso
Atha cūlaviyūhasuttaniddeso vuccati:
12 - 1
Sakaṃ [PTS Page 285] [\q 285/] sakaṃ diṭṭhiparibbasānā
Viggayha nānā2 kusalā vadanti,
Evaṃ pajānāti3 sa vedaa4 dhammaṃ
Idaṃ paṭikkosamakevalī so.
1. Bhavāya - sīmu 11.
[A] majjhimanikāya - dīghanakhasutta.
2. Vādaṃ - katthaci. 3. Yo evaṃ jānāti - syā machasaṃ 4. Pavedī - katthaci.
[BJT Page 390] [\x 390/]
Sakaṃ sakaṃ diṭṭhiparibbasānā'ti - santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā; te dvāsaṭṭhiyā
diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā
vā1 gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti. Evamevaṃ
santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā, te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ
diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti
saṃvasanti āvasanti parivasantīti - sakaṃ sakaṃ diṭṭhiparibbasānā.
Viggayha nānā kusalā vadantī'ti - 'viggayhā'ti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā, nānā vadanti vividhaṃ vadanti aññamaññaṃ2 vadanti puthu3 vadanti na ekaṃ
vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Kusalā'ti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā
ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā [PTS Page 286] [\q 286/] kāraṇavādā ṭhānavādā
sakāya laddhiyāti - viggayha nānā kusalā vadanti.
Evaṃ pajānāti sa vedi dhammanti - yo idaṃ dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ jānāti, so
dhammaṃ vedi, aññāsi, apassi, paṭivijjhiti4 - evaṃ pajānāti sa vedi dhammaṃ.
Idaṃ paṭikkosamakevalī soti - yo imaṃ dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ paṭikkosati,
akevalī so asamatto so aparipuṇṇo so, hīno nihīno omako lāmako chattako5 parittoti.
Tenāha so nimmito:
Sakaṃ sakaṃ diṭṭhiparibbasānā
Viggayha nānā2 kusalā vadanti,
Evaṃ pajānāti3 sa vedaa4 dhammaṃ idaṃ paṭikkosamakevalī so.
12 - 2
Evampi viggayha vivādayanti
Bālo paro akkusalo'ti1 cāhu,
Sacco nu vādo katamo imesaṃ
Sabbeva hi'me kusalāvadānā.
Evampi viggayha vivādayantīti - evaṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā vivādayanti, kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ
karonti, medhagaṃ karonti; ' na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi - pe -
Nibbeṭhehi vā sace pahosī [a] 'ti - evampi viggayha vivādayanti.
1. Asārikā - sīmu11 2, aññāññaṃ - sa. 3. Puthuṃ - sīmu11 4. Paṭivijjhatīti - sīmu 11. 5.
Jatukko - sīmu11 chatukko - machasaṃ. [A] dīghanikāya - brahmajāla, sāmaññaphala,
ambaṭṭha, saṅgīsutta.
[BJT Page 392] [\x 392/]
Bālo paro akakusaloti1 cāhūti - paro bālo hīno nihīno omako lāmako chattako paritto
akusalo avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppaññoti evamāhaṃsu, evaṃ kathenti, [PTS
Page 287] [\q 287/] evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantīti - bālo paro
akusalo'ti cāhu.
Sacco nu vādo katamo imesanti - imesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ katamo sacco taccho tatho
bhūto yāthāvo2 aviparītoti sacco nu vādo katamo imesaṃ.
Sabbeva hi'me kusalāvadānāti - sabbepi ime samaṇabrāhmaṇā kusalavādā paṇḍitavādī
thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti -
sabbeva hi'me kusalāvadānā,
Tenāha bhagavā:
Evampi viggayha vivādayanti
Bālo paro akusalo'ti1 cāhu,
Sacco nu vādo katamo imesaṃ
Sabbeva hi'me kusalāvadānā.
12 - 3
Parassa ce dhammamanānujānaṃ 3
Bālo mago4 hoti nihīnapañño,
Sabbeva5 bālā sunihīnapaññā6
Sabbe vime diṭṭhiparibbasānā.
Parassa ce dhammamanānujānanti - parassa dhammaṃ paṭipadaṃ maggaṃ ananujānanto7
ananupassanto ananumananto ananumaññanto ananumodantoti - parassa ce
dhammamanānujānaṃ.
Bālo mago hoti nihīnapañño'ti - paro bālo hoti, hīno nihīno omako lāmako chattako paritto
hīnapañño nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chattakapañño parittapañño'ti - bālo
mago hoti nihīnapañño.
Sabbeva bālā sunihīnapaññāti - sabbavime samaṇabrāhmaṇā bālā hīnā nihīnā omakā
lāmakā chattakā parittā, sabbeva hīnapaññā nihīnapaññā omakapaññā [PTS Page 288] [\q
288/] lāmakapaññā chattakapaññā8 parittapaññā'ti - sabbeva bālā sunihīnapaññā.
1. Akusaloti - syā. Su. Sa 2. Yathāvo - sa 3. Mananujānaṃ - manupa. 4. Bālo mako - manupa.
Machasaṃ. [PTS] 5. Sabbepi me - sa 6. Nihīnapaññā - manupa, 7. Anānu - machasaṃ.
Sabbapadesu. 8. Jatukkapaññā - sīmu11.
[BJT Page 394] [\x 394/]
Sabbevime diṭṭhiparibbasānā'ti - sabbevime samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā
diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā, sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā
vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti, evamevaṃ
sabbevime samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ
aññataraññataradiṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā, sakāya
sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti āvasanti parivasantīti. Diṭṭhiparibbasānā.
Tenāha bhagavā:
" Parassa ce dhammamanānujānaṃ
Bālo mago hoti nihīnapañño,
Sabbeva bālā sunihīnapaññā
Sabbevime diṭṭhiparibbasānā"ti.
12 - 4
Sandiṭṭhiyā ceva na vevaditā1
Saṃsuddhapaññā kusalā mutīmā,
Kesaṃ na koci parihīnapañño
Diṭṭhi hi tesampi tathā samattā.
Sandiṭṭhiyā ceva na vevadātā 'ti - sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya
laddhiyā, na vevadātā avodātā apariyodātā saṅkilesikāti - sandiṭṭhiyā ceva na vevadātā
Saṃsuddhapaññā [PTS Page 289] [\q 289/] kusalā mutīmāti - "saṃsuddhapaññā"ti
suddhapaññā parisuddhapaññā odātapaññā pariyodātapaññā; athavā, suddhadassanā
visuddhadassanā parisuddhadassanā vodātadassanā pariyodātadassanā'ti saṃsuddhapaññā;
'kusalā'ti kusalā paṇḍitā paññavanto buddhimanto ñāṇino vibhāvino medhāvinoti
saṃsuddhapaññā kusalā; mutimā'ti mutimā paṇḍitā paññavanto buddhimanto ñāṇino
vibhāvino medhāvinoti saṃsuddhapaññā kusalā mutīmā.
Tesaṃ na koci parihīnapaññoti - tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ na koci hīnapañño
nihīnapañño omakapañño lāmakapaññā lāmakapañño chattakapañño2 parittapañño atthi,
sabbeva seṭṭhapaññā visiṭṭhapaññā pāmokkhapaññā uttamapaññā pavarapaññāti - tesaṃ na
koci parihīnapañño.
Diṭṭhi hi tesampi tathā samattāti - tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ diṭṭhi tathā samattā
samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti - diṭṭhi hi tesampi tathā
samattā.
Tenāha bhagavā:
Sandiṭṭhiyā ceva na vevaditā1
Saṃsuddhapaññā kusalā mutīmā,
Kesaṃ na koci parihīnapañño
Diṭṭhi hi tesampi tathā samattā.
1. Sandiṭṭhiyā ce pana vevadātā - su. Sandiṭṭhiyā ve na vevadātā - pu.
Sandiṭṭhi yā ce pana vavadātā - [PTS]. 2. Jatukkapañño - sīmu. 11
[BJT Page 396] [\x 396/]
12 - 5
Na cāhametaṃ1 tathiyanti 2 brūmi
Yamāhu bālā mithu aññamaññaṃ,
Sakaṃ sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccaṃ
Tasmā hi bāloti paraṃ dahanti.
Na [PTS Page 290] [\q 290/] cāhametaṃ tathiyanti brūmīti - 'nā'ti paṭikkhepo; 'eta'nti
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; nāhaṃ vataṃ tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ3 aviparītanti brūmi,
ācikkhāmi, desemi, paññapemi, paṭṭhapemi, vivarāmi, vibhajāmi, uttānīkaromi, pakāsemīti
- na cāhametaṃ tathiyanti brūmī.
Yamāhu bālā mithu aññamaññanti - 'mithū'ti dve janā, dve kalahakārakā, dve
bhaṇḍanakārakā, dve bhassakārakā, dve vivādakārakā, dve adhikaraṇakārakā, dve vādino,
dve sallāpakā; te aññamaññaṃ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chattakato parittato
evamāhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ voharantīti yamāhu bālā mithu
aññamaññaṃ.
Sakaṃ sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccanti - sassato loke idameva saccaṃ moghamaññanti sakaṃ
sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccaṃ. Asassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti
diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya
na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti
diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na
gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'.
Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ
sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti
tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva
saccaṃ moghamaññanti - sakaṃ sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccaṃ.
Tasmā hi bāloti paraṃ dahantīti - 'tasmā'ti tasmā taṅkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā;
paraṃ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chattakato parittato; dahanti, passanti,
dakkhanti, olokenti, nijjhāyanti, upaparikkhantī'ti - tasmā hi bālo'ti paraṃ dahanti.
Tenāha bhagavā:
Na cāhametaṃ1 tathiyanti 2 brūmi
Yamāhu bālā mithu aññamaññaṃ,
Sakaṃ sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccaṃ
Tasmā hi bāloti paraṃ dahanti.
12 - 6
Yamāhu [PTS Page 291] [\q 291/] saccaṃ tathiyanti 4 eke
Tamāhu aññe tucchaṃ musāti,
Evampi viggayha vivādayanti5 kasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.
1. Na vāhametaṃ - su. Sa. Machasaṃ [PTS] 2. Tathavanti - manupa, tathivanti - pu. Syā
[PTS]. 3. Yathāvataṃ - sa. 4. Tathavanti - manupa. Machasaṃ 5. Vivādiyanti - su. [PTS]
[BJT Page 398] [\x 398/]
Yamāhu saccaṃ tathiyanti eketi - yaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā idaṃ
saccaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ1 aviparītanti evamāhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti
evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantīti - yamāhu saccaṃ tathiyanti eke.
Tamāhu aññe tucchaṃ musātīti2 - tameva dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke
samaṇabrāhmaṇā tucchaṃ etaṃ musā etaṃ abhūtaṃ etaṃ alīkaṃ etaṃ ayāthāvaṃ etanti
evamāhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantīti - tamāhu aññe
tucchaṃ musāti.
Evampi viggayha vivādayantīti - evaṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā vivādayanti, kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti viggahaṃ karonti, vivādaṃ
karonti, medhagaṃ karonti, 'na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi micchāpaṭipanno
tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.
Pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Āciṇṇante viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara
vādappamokkhaya. Nibbeṭhehi vā sace pahosī'ti - evampi viggayha vivādayanti. '
Kasmā na ekaṃ samaṇā vadantīti - 'kasmā'ti kasmā kiṅkāraṇā kiṃhetu kimpaccayā
kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātiyā kimpabhavā na ekaṃ vadanti? Nānā vadanti vividhaṃ
vadanti? Aññamaññaṃ vadanti? Kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti - kasmā na ekaṃ
samaṇā vadanti.
Tenāha so nimmito:
Yamāhu [PTS Page 292] [\q 292/] saccaṃ tathiyanti 4 eke
Tamāhu aññe tucchaṃ musāti,
Evampi viggayha vivādayanti5
Kasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.
12 - 7
Ekaṃ hi saccaṃ na dutiyamatthi
Yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ,
Nānā te saccāni sayaṃ thunanti
Tasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.
Ekaṃ hi saccaṃ na dutiyamatthīti - ekaṃ saccaṃ vuccati dukkhanirodho nibbānaṃ, yo so
sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ.
Athavā ekaṃ saccaṃ vuccati maggasaccaṃ niyyāṇasaccaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā
ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā
sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhīti - ekaṃ hi saccaṃ
na dutiyamatthi.
1. Yathāvataṃ - sa 2. Musāti - sīmu 11
[BJT Page 400] [\x 400/]
Yasmiṃ pajā no vivade pajānanti - ' yasmi'nti yasmiṃ sacce; 'pajā'ti sattādhivacanaṃ; 'pajānaṃ'
yaṃ saccaṃ pajānantā vijānantā paṭivijānantā paṭivijjhantā na kalahaṃ kareyyuṃ, na
bhaṇḍanaṃ kareyyuṃ, na viggahaṃ kareyyuṃ, na vivādaṃ kareyyuṃ, na medhagaṃ
kareyyuṃ, kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ pajaheyyuṃ, vinodeyyuṃ,
byantīkareyyuṃ, anabhāvaṃ gameyyunti - yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ.
Nānā te saccāni sayaṃ thunantīti - nānā te saccāni sayaṃ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharanti, 'sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti, sayaṃ [PTS Page 293]
[\q 293/] thunanti, vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti - nānā te saccāni
sayaṃ thunanti.
Tasmā na ekaṃ samaṇā vadantīti - 'tasmā'ti tasmā taṅkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā
na ekaṃ vadanti, nānā vadanti, vividhaṃ vadanti, aññamaññaṃ vadanti puthu vadanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti - tasmā na ekaṃ samaṇā vadanti
Tenāha bhagavā:
Ekaṃ hi saccaṃ na dutiyamatthi yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ,
Nānā te saccāni sayaṃ thunanti
Tasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.
12 - 8
Kasmā nu saccāni vadanti nānā
Pavādiyā se kusalāvadānā,
Saccāni sutāni1 bahūni nānā
Udāhu te takkamanussaranti.
Kasmā nu saccāni vadanti nānāti - ' kasmā'ti kasmā kiṃ kāraṇā kiṃhetu kimpaccayā
kinnidānā saccāni nānā vadanti? Vividhāni vadanti? Aññamaññāni vadanti? Puthūni vadanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti - kasmā nu saccāni vadanti nānā.
Pavādiyā se kusalāvadānāti - : pavādiyā se'ti vippavadantīti pi pavādiyā se; athavā sakaṃ
sakaṃ diṭṭhigataṃ pavadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, - sassato loke idameva
saccaṃ moghamaññanti sakaṃ sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccaṃ. Asassato loko idameva saccaṃ
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ
diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na
nibbānāya saṃvattatīti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi
nābhinivisāmi; athavā, na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi -
'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ
jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti
tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti
tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti pavadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharanti. Kusalāvadānāti [PTS Page 294] [\q 294/] kusalavādā paṇḍitavādā
thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā, sakāya laddhiyāti -
pavādiyā se kusalāvadānā.
1. Suttāni - syā. [PTS]
[BJT Page 402] [\x 402/]
Saccāni sutāni bahūni nānāti - saccāni sutāni bahukāni nānāni vividhāni aññamaññāni
puthūnīti - saccāni sutāni bahūni nānā.
Udāhu te takkamanussarantī'ti - udāhu takkena vitakkena saṅkappena yāyanti nīyanti
vuyhanti saṃhariyyantīti evampi - udāhu te takkamanussaranti. Athavā takkapariyāhataṃ
vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānaṃ vadanti bhaṇanti dīpayanti voharantīti evampi -
udāhu te takkamanussaranti.
Tenāha so nimmito:
"Kasmā nu saccāni vadanti nānā
Pavādiyā se kusaḍalavadānā,
Saccāni sutāni bahūni nānā
Udāhu te takkamanussarantī"ti.
12 - 9
Na heva saccāni bahūni nānā
Aññatra saññāya niccāni loko,
Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā
Saccaṃ musāti dvayadhammamāhu.
Na heva saccāni bahūni nānāti - na heva saccāni bahukāni nānāni vividhāni aññamaññāni
puthūnīti - na heva saccāni bahūni nānā.
Aññatra saññāya niccāni loketi - aññatra saññāya niccagāhā ekaññeva saccaṃ loke kathiyati1
bhaṇīyati2 dīpiyati3 voharīyati4 dukkhanirodho nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Athavā, ekaṃ saccaṃ vuccati
maggasaccaṃ niyyānasaccaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo;
seyyathīdaṃ? Sammādiṭṭhi [PTS Page 295] [\q 295/] - pe -
Sammāsamādhīti - aññatra saññāya niccāni loke.
Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā saccaṃ musāti dvayadhammamāhūti takkaṃ vitakkaṃ
saṅkappaṃ takkayitvā vitakkayitvā saṅkappayitvā diṭṭhigatāni janenti sañjanenti nibbattenti
abhinibbattenti; diṭṭhigatāni janetvā sañjanetvā nibbattetvā abhinibbattetvā 'mayhaṃ saccaṃ
tuyhaṃ musā'ti evamāhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ
voharantīti - takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā saccaṃ musāti dvayadhammamāhu.
1. Kathiyyati - sīmu11. Kathiyati - [PTS]. 2. Bhaṇiyyati - sīmu. 11. Bhaṇiyati - [PTS]. 3.
Dīpiyyati - sīmu11 dīpayati - [PTS] 4. Vohariyyati - sīmu11. Vohariyati - [PTS.]
[BJT Page 404] [\x 404/]
Tenāha bhagavā:
Naheva saccāni bahūni nānā
Aññatra saññāya niccāni loko,
Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā
Saccaṃ musāti dvayadhammamāhu.
12 - 10
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā
Ete ca1 nissāya vimānadassī,
Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno2
Bālo paro akusalo'ti3 cāha.
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā ete ca 1 nissāya vimānadassīti diṭṭhaṃ vā diṭṭhasuddhiṃ vā
sutaṃ vā sutasuddhiṃ vā sīlaṃ vā sīlasuddhiṃ vā vataṃ vā vatasuddhiṃ vā mutaṃ vā
mutasuddhiṃ vā nissāya upanissāya gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti - diṭṭhe sute
sīlavate mute vā ete ca nissāya vimānadassī,
Vinicchaye ṭhatvā pahassamānoti - vinicchayā vuccanti [PTS Page 296] [\q 296/]
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; diṭṭhivinicchaye vinicchayadiṭṭhiyā ṭhatvā patiṭṭhahitvā gaṇhitvā
parāmasitvā abhinivisitvāti - vinicchaye ṭhatvā; pahassamānoti - tuṭṭho hoti haṭṭho
pahaṭṭho attamano paripuṇṇasaṅkappo; athavā, dantavidaṃsakaṃ pahassamāno2 ti -
vinicchaye ṭhatvā pahassamāno.
Bālo paro akkusaloti cāhāti - paro bālo hīno nihīno omako lāmako chattako4 paritto akusalo
avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī amedhāvī duppaññoti evamāha, evaṃ katheti, evaṃ
bhaṇati, evaṃ dīpayati, evaṃ voharatīti - bālo paro akkusaloti cāha.
Tenāha bhagavā:
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā
Ete ca1 nissāya vimānadassī,
Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno2
Bālo paro akusalo'ti3 cāha.
12 - 11
Yeneva bāloti paraṃ dahāti
Tenātumānaṃ kusaloti cāha,
Sayamattanā so kusalāvadāno
Aññaṃ vimāneti tadeva pāvā5
1. Etesu - sīmu 11 manupa 2. Pahaṃsamāno - sīmu11 3. Akusaloti - sa, su. Syā. [PTS] 4.
Chatukko - machasaṃ. Jatukko - sīmu 11 [PTS] 5. Pāvada - sīmu 11 pāva - machasaṃ.
[BJT Page 406] [\x 406/]
Yeneva bāloti paraṃ dahātīti - yeneva hetunā yena paccayena yena kāraṇena yena
pabhavena paraṃ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chattakato parittato dahāti
passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti - yeneva bāloti paraṃ dahāti.
Tenātumānaṃ kusaloti cāhāti - 'ātumā1' vuccati attā; so pi teneva hetunā tena paccayena tena
kāraṇena tena pabhavena attānaṃ 'ahamasmi kusalo paṇḍito [PTS Page 297] [\q 297/]
paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī'ti - tenātumānaṃ kusaloti cāha.
Sayamattanā so kusalāvadānoti - sayameva attānaṃ kusalavādo paṇḍitavādo thiravādo
ñāyavādo hetuvādo lakkhaṇavādo kāraṇavādo ṭhānavādo sakāya ḍaddhiyātisayamattanā
so kusalāvadāno.
Aññaṃ vimāneti tadevapāvāti2 - na sammānetīti pi ' aññaṃ vimāneti' athavā, domanassaṃ
janetīti pi 'aññaṃ vimāneti' tadeva pāvāti tadeva taṃ diṭṭhigataṃ pāvadati: 'iti vāyaṃ
puggalo micchādiṭṭhiko viparītadassano'ti - aññaṃ vimāneti tadeva pāvā.
" Yeneva bāloti paraṃ dahāti
Tenātumānaṃ kusaloti cāha,
Sayamattanā so kusalāvadāno
Aññaṃ vimāneti tadeva pāvā"ti2.
12 - 12
Atisāradiṭṭhiyā3 so samatto
Mānena matto paripuṇṇamānī,
Sayameva sāmaṃ manasābhisitto
Diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā.
Atisāradiṭṭhiyā so samattoti - atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni, kiṃkāraṇā
atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni? Sabbā tā diṭṭhiyo kāraṇātikkantā
lakkhaṇātikkantā ṭhānātikkantā taṃkāraṇā atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni;
sabbāpi [PTS Page 298] [\q 298/] diṭṭhiyo atisāradiṭṭhiyo; kiṃkāraṇā sabbāpi diṭṭhiyo
vuccanti atisāradiṭṭhiyo? Te aññamaññaṃ atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā
diṭṭhigatāni janenti sañjanenti nibbattenti abhinibbattenti; taṅkāraṇā sabbāpi diṭṭhiyo
vuccanti atisāradiṭṭhiyo. Atisāradiṭṭhiyā so samattoti atisāradiṭṭhiyā samatto paripuṇṇo
anomoti atisāradiṭṭhiyā so samatto.
1. Ātumāno - sīmu 11 machasaṃ 2. Pāvadāti - sīmu11. 3. Atisaraṃdiṭṭhiyā - syā. [PTS.]
[BJT Page 408] [\x 408/]
Mānena matto paripuṇṇamānīti - sakāya diṭṭhiyā diṭṭhimānena matto pamatto ummatto
atimattoti - mānena matto; paripuṇṇamānīti paripuṇṇamānī samattamānī anomamānīti
- mānena matto paripuṇṇamānī.
Sayameva sāmaṃ manasābhisittoti - sayameva attānaṃ cittena abhisiñcati: 'ahamasmi kusalo
paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī'ti ' sayameva sāmaṃ manasābhisitto. '
Diṭṭhī hi sā tassa tathā samattāti - tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā
parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti - diṭṭhi ha sā tassa tathā samattā.
Tenāha bhagavā:
Atisāradiṭṭhiyā so samatto
Mānena matto paripuṇṇamānī,
Sayameva sāmaṃ manasā'bhisitto
Diṭṭhi hi sā tassa tathā samattā"ti
12 - 13
Parassa ce hi vacasā nihīno
Tumo sahā hoti nihīnapañño,
Atha ce 1 sayaṃ vedagu hoti dhīro
Na koci bālo samaṇesu atthi.
Parassa [PTS Page 299] [\q 299/] ce hi vacasā nihīnoti - parassa ce vācāya vacanena
ninditakāraṇā garahitakāraṇā upavaditakāraṇā paro bālo hoti hīno nihīno omako lāmako
chattako2 parittoti - parassa ce hi vacasā nihīno.
Tumo sahā hoti nihīnapaññoti - so pi teneva sahā hoti hīnapañño nihīnapañño
omakapañño lāmakapañño chattakapañño parittapaññoti - tumo sahā hoti nihīnapañño.
Atha ce sayaṃ vedagu hoti dhīroti - atha ce sayaṃ vedagu hoti dhīro paṇḍito paññavā
buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti - atha ce sayaṃ vedagu hoti dhīro.
Na koci bālo samaṇesu atthīti - samaṇesu na koci bālo hīno nihīno omako lāmako
chattako paritto atthi, sabbeva seṭṭhapaññā visiṭṭhapaññā pāmokkhapaññā uttamapaññā
pavarapaññāti na koci bālo samaṇesu atthi.
1. Athavā - sīmu 11 [PTS] 2. Jatukko - machasaṃ.
[BJT Page 410] [\x 410/]
Tenāha bhagavā:
"Parassa ce hi vacasā nihīno
Tumo sahā hoti nihīnapañño,
Atha ce sayaṃ vedagu hoti dhīro
Na koci bālo samaṇesu atthī"ti.
12 - 14
Aññaṃ ito yā'bhivadanti dhammaṃ
Aparaddhā suddhimakevalī te, 1
Evampi titthyā puthuso vadanti
Sandiṭṭhirāgena hi te'bhirattā2.
Aññaṃ ito yā'bhivadanti dhammaṃ aparaddhā suddhimakevalī teti - ito aññaṃ dhammaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ [PTS Page 300] [\q 300/] ye abhivadanti, te suddhimaggaṃ
visuddhimaggaṃ vodātamaggaṃ pariyodātamaggaṃ viraddhā aparaddhā khalitā galitā
aññāya aparaddhā3 akevalī teti asamattā te aparipuṇṇā te hīnā nihīnā omakā lāmakā
chattakā parittāti - aññaṃ ito yā'bhivadanti dhammaṃ aparaddhā suddhimakevaḍī te 1.
Evampi titthyā puthuso vadantīti - 'titthaṃ ' vuccati diṭṭhigataṃ, titthiyā vuccanti
diṭṭhigatikā; puthu titthiyā4 puthu diṭṭhigatāni vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharantīti - evampi titthyā puthuso vadanti.
Sandiṭṭhirāgena hi tebhirattāti - sakāya diṭṭhiyā diṭṭhirāgena rattā abhirattāti -
sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā.
Tenāha bhagavā:
" Aññaṃ ito yā'bhivadanti dhammaṃ
Aparaddhā suddhimakevalī te,
Evampi titthyā puthuso vadanti
Sandiṭṭhirāgena hi te'bhirattā'ti.
12 - 15
Idheva suddhiṃ iti5 vādayanti6
Nāññesu dhammesu va suddhimāhu,
Evampi titthyā puthuso niviṭṭhā
Sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā.
1. Suddhimakevalī no - syā. 2. Tvābhirattā - manupa. 3. Ñāyāparaddhā - pu. 4.
Puthudiṭṭhiyā - sīmu11 machasaṃ [PTS]. 5. Suddhi iti - sīmu11 suddhimiti - su 6. Vādiyanti
- [PTS]
[BJT Page 412] [\x 412/]
Idheva suddhiṃ iti vādayantīti - idha suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ
parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; 'sassato loko idameva saccaṃ
moghamañña'nti idha suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti; 'asassato loko asassato loko idameva saccaṃ
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ
diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na
nibbānāya saṃvattatīti diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi
nābhinivisāmi; athavā, na gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi -
'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ
jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti
tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti
tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ neva hoti na na
hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti - idha suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti [PTS Page 301] [\q 301/]
dīpayanti voharantīti - idheva suddhiṃ iti vādayanti.
Nāññesu dhammesu visuddhimāhūti - attano satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ
paṭipadaṃ maggaṃ ṭhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhipanti: so satthā na
sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na
supaññattā, maggo na niyyāṇiko, na tattha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā
vimutti vā parimutti vā; na tattha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā
vimuccanti vā parimuccanti vā; hīnā nihīnā omakā lāmakā chattakā1 parittāti, evamāhaṃsu
evaṃ vadanti evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti 'nāññesu
dhammesu visuddhimāhu. '
Evampi titthyā puthuso niviṭṭhāti - titthaṃ vuccati diṭṭhigataṃ; titthiyā vuccanti diṭṭhigatikā
puthu titthiyā puthu diṭṭhigatesu niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti -
evampi titthyā puthuso niviṭṭhā.
Sakāyane tattha daḷhaṃ vadānāti - dhammo sakāyanaṃ, diṭṭhi sakāyanaṃ paṭipadā
sakāyanaṃ, maggo sakāyanaṃ, sakāyane daḷhavādā thiravādā balikavādā avaṭṭhitavādā ti -
sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā.
Tenāha bhagavā:
"Idheva suddhiṃ iti vādayanti
Nāññesu dhammesu visuddhimāhu,
Evampi titthyā puthuso niviṭṭhā
Sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā"ti.
12 - 16
Sakāyane vāpi daḷhaṃ vadāno
Kaṃ kattha2 bāloti paraṃ daheyya,
Sayaṃ 'va so medhagamāvaheyya3
Paraṃ vadaṃ bālamasuddhidhammaṃ.
1. Jatukko - sīmu. 11. 2. Kamettha - machasaṃ. [PTS]. 3. Medhakaṃ avabheyyā - pa.
[BJT Page 414] [\x 414/]
Sakāyane [PTS Page 302] [\q 302/] vāpi daḷhaṃ vadānoti - dhammo sakāyanaṃ, diṭṭhi
sakāyanaṃ, paṭipadā sakāyanaṃ, maggo sakāyanaṃ sakāyane daḷhavādo thiravādo
balikavādo avaṭṭhitavādoti sakāyane vāpi daḷhaṃ vadāno.
Kaṃ tattha bāloti paraṃ daheyyāti - tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā
sakāya laddhiyā paraṃ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chattakato parittato kaṃ
daheyya? Kaṃ passeyya? Kaṃ dakkheyya? Kaṃ olokeyya? Kaṃ nijjhāyeyya? Kaṃ
upaparikkheyyāti - kaṃ tattha bāloti paraṃ daheyya.
Sayaṃva so medhagamāvaheyya paraṃ vadaṃ bālamasuddhidhammanti - paro bālo hīno
nihīno omako lāmako chattako paritto asuddhidhammo avisuddhidhammo
aparisuddhidhammo avodātadhammoti evaṃ vadanto evaṃ kathento evaṃ bhaṇanto eva
dīpayanto evaṃ voharanto sayameva kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ
āvaheyya samāvaheyya āhareyya samāhareyya ākaḍḍheyya samākaḍḍheyya gaṇheyya1
parāmaseyya abhiniviseyyāti - sayaṃva so medhagamāvaheyya paraṃ vadaṃ
bālamasuddhidhammaṃ.
Tenāha bhagavā:
"Sakāyane vāpi daḷhaṃ vadāno
Kaṃ kattha2 bāloti paraṃ daheyya,
Sayaṃ'va so medhagamāvaheyya3
Paraṃ vadaṃ bālamasuddhidhammaṃ.
12 - 17
Vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya
Uddhaṃ so2 lokasmiṃ vivādameti,
Hitvāna sabbāni vinicchayāni
Na medhagaṃ3 kurute4 jantu loke.
Vinicchaye [PTS Page 303] [\q 303/] ṭhatvā sayaṃ pamāyāti - 'vinicchayā: vuccanti
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; vinicchayadiṭṭhiyā ṭhatvā patiṭṭhahitvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvāti vinicchaye ṭhatvā; sayaṃ pāmāyāti sayaṃ pamāya pamiṇitvā5 ayaṃ satthā
sabbaññū'ti sayaṃ pamāya pamiṇitvā ayaṃ dhammo svakkhāto, ayaṃ gaṇo supaṭipanno,
ayaṃ diṭṭhi bhaddikā, ayaṃ paṭipadā supaññattā, ayaṃ maggo nīyāniko'ti sayaṃ pamāya
pamiṇitvāti - vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya.
1. Gaṇeyya - machasaṃ. 2. Uddhaṃ sa. - Sīmu. 11. Machasaṃ. 3. Medhakaṃ - pa. 4.
Medhagaṃ kubbati - sīmu 11. Machasaṃ. 5. Saminitvā - pu.
[BJT Page 416] [\x 416/]
Uddhaṃ so lokasmiṃ vivādametīti - 'uddhaṃ'1 vuccati anāgataṃ attano vādaṃ uddhaṃ
ṭhapetvā sayameva kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ eti upeti upagacchati
gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti evampi - uddhaṃ so lokasmiṃ vivādameti. Athavā aññena
uddhaṃ vādena saddhiṃ kalahaṃ karoti bhaṇḍanaṃ karoti viggahaṃ karoti vivādaṃ karoti
medhagaṃ karoti: 'na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi micchāpaṭipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.
Pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Āciṇṇante1 viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara
vādappamokkhaya. Nibbeṭhehi sace pahosī'ti - uddhaṃ so lokasmiṃ vivādameti.
Hitvāna sabbāni vinicchayānīti - vinicchayā vuccanti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni;
diṭṭhivinicchayā sabbe vinicchaye2 hitvā cajitvā pariccajitvā jahitvā pajahitvā vinodetvā
byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti - hitvāna sabbāni vinicchayāni.
Na medhagaṃ kurute jantu loketi - na kalahaṃ karoti' na bhaṇḍanaṃ karoti, na viggahaṃ
karoti, na vivādaṃ karoti, na medhagaṃ karoti, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: "evaṃ vimuttacitto
kho aggivessana bhikkhu na kenaci saṃvadati, na kenaci vivadati, yañca loke vuttaṃ, tena ca
voharati aparāmasa"nti [a] jantūti satto naro mānavo poso [PTS Page 304] [\q 304/]
puggalo jīvo jāgu3 jantu indagu4 manujo; loketi apāyaloke manussaloke devaloke
khandhaloke āyatanaloketi - na medhagaṃ kurute jantu loketi.
Tenāha bhagavā:
"Vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya
Uddhaṃ so lokasmiṃ vivādameti,
Hitvāna sabbāni vinicchayāni
Na medhagaṃ kurute jantu loketi''.
Cūlaviyūhasuttaniddeso samatto dvādasamo.
13.
Mahāviyūhasuttaniddeso.
Atha mahāviyuhasuttaniddeso vuccati.
13 - 1
[PTS Page 305] [\q 305/]
Ye keci'me diṭṭhiparibbasānā
Idameva saccanti ca vādayanti, 5
Sabbeva te nindamanvānayanti
Atho pasaṃsampi labhanti tattha.
1. Uddhaṃ so - sīmu. 11 Machasaṃ. 2. Sabbā vinicchayadiṭṭhayo - manupa. Sabbā
vinicchitadiṭṭhiyo. - [PTS]. 3. Jatu - sīmu 11. Jagu - [PTS]. 4. Hindagu - sīmu. 11. 5.
Pavādiyanti - [PTS].
A. Majjhimanikāya - dīghanakhasutta.
[BJT Page 418] [\x 418/]
Ye keci'me diṭṭhiparibbasānāti - 'ye kecī'ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ
pariyādiyanavacanametaṃ 'ye kecī'ti. Diṭṭhiparibbasānāti santeke samaṇabrāhmaṇā
diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā
uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti
āvasanti parivasanti. Yathā agārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattisu vasanti, sakilesā
vā kilesesu vasanti, evamevaṃ santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā
diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā
vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattisu vasanti, 'ye keci' me diṭṭhi paribbasānā. '
Idameva saccanti ca vādayantīti - 'sassato loko' idameva saccaṃ, moghamañña'nti vadanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti ' asassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti
diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya
na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti
diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na
gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'.
Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ
sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti
tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva
saccaṃ [PTS Page 306] [\q 306/] moghamaññanti - vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharantīti - idameva saccanti ca vādayanti.
Sabbeva te nindamanvānayantīti - sabbeva te samaṇabrāhmaṇā nindameva anventi'
garahameva anventi, akittimeva anventi, sabbe ninditā yeva honti, garahitā yeva honti
akittitā yeva hontīti - sabbeva te nindamanvānayanti.
Atho pasaṃsampi labhanti tatthāti - tattha sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā
sakāya laddhiyā pasaṃsaṃ thomanaṃ kittiṃ vaṇṇahārikaṃ1 labhanti paṭilabhanti
upagacchanti vindantīti - atho pasaṃsampi labhanti tattha.
Tenāha so nimmito:
"Ye keci 'me diṭṭhiparibbasānā
Idameva saccanti ca vādayanti,
Sabbeva te nindamanvānayanti
Atho pasaṃsampi labhanti tatthā"ti.
13 - 2
Appañhi etaṃ na alaṃ2 samāya
Duve vivādassa phalāni brūmi,
Etampi disvā na vivādayetha
Khemābhipassaṃ avivādabhūmiṃ. 3
Appañhi etaṃ na alaṃ samāyāti - 'appañhi eta'nti appakaṃ etaṃ, omakaṃ etaṃ, thokaṃ etaṃ,
lāmakaṃ etaṃ, chattakaṃ etaṃ, parittakaṃ etanti - appañhi etaṃ; na alaṃ samāyāti nālaṃ
rāgassa samāya dosassa samāya mohassa samāya kodhassa upanāhassa makkhassa
paḷāsassa issāya macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa
atimānassa madassa pamādassa sabbakilesānaṃ sabbaduccaritānaṃ sabbapariḷāhānaṃ [PTS
Page 307] [\q 307/] sabbasantāpānaṃ sabbākusaḍalābhisaṅkhārānaṃ samāya upasamāya
vūpasamāya nibbānāya4 paṭinissaggāya paṭippassaddhiyāti - appañhi etaṃ na alaṃ samāya.
1. Vaṇṇahāriyaṃ - sa, 2. Appañhetaṃ nālaṃ - manupa. 3. Avivādabhummaṃ - [PTS] 4.
Nibbāpanāya - sa.
[BJT Page 420] [\x 420/]
Diṭṭhikalahassa diṭṭhibhaṇḍanassa diṭṭhiviggahassa diṭṭhivivādassa diṭṭhimedhagassa
dve phalāni honti jayaparājayo hoti, lābhālābho hoti, yasāyaso hoti, nindāpasaṃsā hoti,
sukhadukkhaṃ hoti, somanassadomanassaṃ hoti, iṭṭhāniṭṭhaṃ hoti, anunayapaṭighaṃ hoti,
ugghātinigghāti hoti, anurodhavirodho hoti; atha vā taṃ kammaṃ nirayasaṃvattanikaṃ
tiracchānayonisaṃvattanikaṃ pettivisayasaṃvattanikanti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi
paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti - duve vivādassa phalāni brūmi.
Etampi disvā na vivādayethāti - 'etampi disvā'ti etaṃ ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā
tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā diṭṭhikalahesu diṭṭhibhaṇḍanesu diṭṭhiviggahesu
diṭṭhivivādesu diṭṭhimedhagesūti etampi disvā; na vivādayethāti na kalahaṃ kareyya, na
bhaṇḍanaṃ kareyya, na viggahaṃ kareyya, na vivādaṃ kareyya, na medhagaṃ kareyya,
kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyya, kalahā bhaṇḍanā viggahā vivādā medhagā ārato assa virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - etampi
disvā na vivādayetha.
Khemābhipassaṃ [PTS Page 308] [\q 308/] avivādabhūminti - avivādabhūmiṃ vuccati
amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo
nirodho nibbānaṃ; etaṃ avivādabhūmiṃ khemato tāṇato lenato saraṇato abhayato accutato
amatato nibbānato passanto dakkhanto olokento nijjhāyanto upaparikkhantoti -
khemābhipassaṃ avivādabhūmiṃ.
Tenāha bhagavā:
Appañhi etaṃ na alaṃ2 samāya
Duve vivādassa phalāni brūmi,
Etampi disvā na vivādayetha
Khemābhipassaṃ avivādabhūmiṃ.
13 - 3
Yā kācimā sammutiyo puthujjā
Sabbāva etā na upeti vidvā,
Anupayo so upayaṃ kimeyya1
Diṭṭhe sute khantimakubbamāno. 2
Yā kācimā sammutiyo puthujjāti - ' yā kācī'ti sabbena sabbaṃ sabbathā 3 sabbaṃ asesaṃ
nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ4 yā kācī'ti; sammutiyoti sammutiyo vuccanti dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni diṭṭhisammutiyo;5 puthujjāti puthujjanehi janitā sammutiyoti puthujjā; puthu
nānā janehi janitā vā sammutiyoti puthujjāti - yā kāci'mā sammutiyo puthujjā.
1. Kameyya - manupa 2. Khantimakuppamāṇo - manupa. 3. Sabbato - syā. 4.
Pariyādānavacāmetaṃ - manupa. 5. Tā sammutiyo - sa.
[BJT Page 422] [\x 422/]
Sabbāva etā na upeti vidvāti - vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī; sabbāva etā
diṭṭhisammutiyo neti, na upeti, na upagacchati, na gaṇhāti, na parāmasati, nābhinivisatīti
- sabbāva etā na upeti vidvā.
Anupayo so upayaṃ kimeyyāti - 'upayoti' dve upayā' taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca.
Ayaṃ taṇhūpayo yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādikataṃ4 odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ taṇhūpayo.
Ayaṃ diṭṭhupayo vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā
antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro
diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ6 diṭṭhisañeyājanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso
parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho
vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho; taṇhūpayassa pahīnattā diṭṭhūpayassa
paṭinissaṭṭhattā anupayo puggalo kiṃ rūpaṃ upeyya upagaccheyya gaṇheyya parāmaseyya
abhiniveseyya [PTS Page 309] [\q 309/] 'attā me' ti', kiṃ vedanaṃ - kiṃ saññaṃ - kiṃ
saṅkhāre - kiṃ viññāṇaṃ - kiṃ gatiṃ - kiṃ uppattiṃ - kiṃ paṭisandhiṃ - kiṃ bhavaṃ - kiṃ
saṃsāraṃ kiṃ vaṭṭaṃ upeyya upagaccheyya gaṇheyya parāmaseyya abhiniveseyyāti -
anupayo so upayaṃ kimeyya.
Diṭṭhe sute khantimakubbamānoti - diṭṭhe vā diṭṭhasuddhiyā vā sute vā sutasuddhiyā vā
mute vā mutasuddhiyā vā khantiṃ akubbamāno chandaṃ akubbamāno pemaṃ akubbamāno
rāgaṃ akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti
- diṭṭhe sute khantimakubbamāno.
Tenāha bhagavā9
"Yā kāci'mā sammutiyo puthujjā
Sabbāva etā na upeti vidvā,
Anupayo so upayaṃ kimeyya
Diṭṭhe sute khantimakubbamāno"ti.
13 - 4
Sīluttamā saññamenāhu suddhiṃ
Vataṃ1 samādāya upaṭṭhitā se,
Idheva sikkhema athassa suddhiṃ
Bhavūpanītā kusalāvadānā.
Sīluttamā saññamenāhu suddhinti - santeke samaṇabrāhmaṇā sīluttamavādā. Te
sīlamattena saññamamattena saṃvaramattena avītikkamamattena suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ āhaṃsu vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharanti; samaṇamaṇḍikāputto evamāha: - " catuhi kho ahaṃ thapati dhammehi
samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ
uttamapattipattaṃ [PTS Page 310] [\q 310/] samaṇaṃ ayojjhaṃ. Katamehi catuhi:
1. Vattaṃ - [PTS.]
[BJT Page 424] [\x 424/]
Idha thapati na kāyena pāpakaṃ1 kammaṃ karoti; na pāpakaṃ vācaṃ bhāsati; na pāpakaṃ
saṅkappaṃ saṅkappeti; na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati2. Imehi kho ahaṃ thapati catuhi dhammehi
samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ
uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjha"nti[a] evamevaṃ santeke samaṇabrāhmaṇā
sīluttamavādā, te sīlamattena saññamamattena saṃvaramattena avītikkamamattena suddhiṃ
visuddhi parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ āhaṃsu vadanti kathenti bhaṇanti
dīpayanti voharantīti - sīluttamā saññamenāhu suddhiṃ.
Vataṃ samādāya upaṭṭhitā seti - 'vata'nti hatthivataṃ vā assavataṃ vā govataṃ vā
kukkuravataṃ vā kākavataṃ vā vāsudevavataṃ vā baladevavataṃ vā puṇṇabhaddavataṃ vā
maṇibhaddavataṃ vā aggivataṃ vā nāgavataṃ vā supaṇṇavataṃ vā yakkhavataṃ vā
asuravataṃ vā gandhabbavataṃ vā mahārājavataṃ vā candavataṃ vā suriyavataṃ vā
indavataṃ vā brahmavataṃ vā devavataṃ vā disāvataṃ vā ādāya samādāya diyitvā
samādiyitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā upaṭṭhitā paccupaṭṭhitā allīnā upagatā
ajjhositā adhimuttāti3 - vataṃ samādāya upaṭṭhitā se.
Idheva sikkhema athassa suddhinti - 'idhā'ti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā
sakāya laddhiyā; sikkhemāti sikkhema āvarema samācarema samādāya vattemāti idheva
sikkhema; athassa suddhinti athassa suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ
parimuttinti - idheva sikkhema athassa suddhiṃ.
Bhavūpanītā kusalāvadānāti - 'bhavūpanītā'ti bhavūpanītā bhavūpagatā bhavajjhositā
bhavādhimuttāti - bhavūpanītā; [PTS Page 311] [\q 311/] kusalāvadānāti
kusalavādāpaṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā
sakāya laddhiyāti - bhavūpanītā kusalāvadānā.
Tenāha bhagavā:
" Sīluttamā saññamenāhu suddhiṃ
Vataṃ samādāya upaṭṭhitā se.
Idheva sikkhema athassa suddhiṃ
Bhavūpanītā kusalāvadānā"ti.
13 - 5
Sace cuto sīlabbatato 4 hoti
Sa vedhati kammaṃ virādhayitvā,
Sa jappatī5 patthayaticca suddhiṃ
Satthā va hīno pavasaṃ gharamhā.
1. Pāpakammaṃ - sīmu11. [PTS] 2. Jīvati - syā. 3. Avimuttāti - sīmu11.
[A.] Majjhimanikāya - samaṇamaṇḍikāsutta.
4. Sīlavatato - sīmu11. Machasaṃ. [PTS] 5. Pajappatī - machasaṃ. Manupa.
[BJT Page 426] [\x 426/]
Sace cuto silabbatato1 hotīti - dvīhi kāraṇehi sīlabbatato1 cavati: paracchindenāya2 vā
cavati, anabhisambhuṇanto vā cati. Kathaṃ paravicchindanāya2 cavati? Paro vicchindati 'so
satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na supaṭippanno, diṭṭhi na bhaddikā,
paṭipadā na suppaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi
vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā, visujjhanti vā, muccanti vā,
vimuccanti vā, parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chattakā parittāti, evaṃ paro
vicchindati. 3 Evaṃ vicchindiyamāno satthārā cavati. Dhammakkhānā cavati. Gaṇā cavati.
Diṭṭhiyā cavati. Paṭipadāya cavati. Maggato cavati. Evaṃ paravicchindanāya cavati. Kathaṃ
[PTS Page 312] [\q 312/] anabhisambhuṇanto cavati? Sīlaṃ anabhisambhūṇanto sīlato
cavati. Vataṃ anabhisambhūṇanto vatato cavati. Sīlabbataṃ anabhisambhuṇanto sīlabbatato
cavati. Evaṃ anabhisambhūṇanto cavatīti sace cuto sīlabbatato1 hoti.
Sa vedhati kammaṃ virādhayitvāti - ' sa vedhatī'ti sīlaṃ vā vataṃ vā sīlabbataṃ vā
viraddhaṃ mayā aparaddhaṃ mayā khalitaṃ mayā galitaṃ mayā aññāya aparaddho ahanti
vedhati pavedhati sampavedhatīti - sa vedhati; kammaṃ virādhayitvāti puññābhisaṅkhāraṃ
vā apuññābhisaṅkhāraṃ vā āneñjābhisaṅkhāraṃ vā viraddhaṃ mayā aparaddhaṃ mayā
khalitaṃ mayā galitaṃ mayā aññāya aparaddho ahanti vedhati pavedhati sampavedhatīti -
sa vedhati kammaṃ virādhayitvā,
Sa jappati patthayaticca suddhinti - ' sa jappatī'ti sīlaṃ vā jappati, vataṃ vā jappati,
sīlabbataṃ vā jappati pajappati abhijappatīti - sa jappati; patthayaticca suddhinti
sīlasuddhiṃ vā pattheti, vatasuddhiṃ vā pattheti, sīlabbatasuddhiṃ vā pattheti, piheti
abhijappatīti - sa jappati patthayaticca suddhiṃ.
Satthā va hīno pavasaṃ gharamhāti - yathā puriso gharato nikkhanto satthena saha1 vasanto
satthā ohīno taṃ vā satthaṃ anubandhati, sakaṃ vā gharaṃ paccāgacchati, evameva so
diṭṭhigatiko taṃ vā satthāraṃ gaṇhāti, aññaṃ vā satthāraṃ gaṇhāti, taṃ vā dhammakkhānaṃ
gaṇhāti, aññaṃ vā dhammakkhānaṃ gaṇhāti, taṃ vā gaṇaṃ gaṇhāti, aññaṃ vā gaṇaṃ
gaṇhāti, taṃ vā diṭṭhiṃ gaṇhāti, aññaṃ vā diṭṭhiṃ gaṇhāti, taṃ vā paṭipadaṃ gaṇhāti,
aññaṃ vā paṭipadaṃ gaṇhāti, taṃ vā maggaṃ gaṇhāti, aññaṃ vā maggaṃ gaṇhāti parāmasati
abhinivisatīti [PTS Page 313 [\q 313/] - ] satthā va hīno pavasaṃ gharamhā.
1. Pavasaṃ - manupa. Machasaṃ 2. Paravicchandanāya - sa 3. Vicchandeti - manupa.
[BJT Page 428] [\x 428/]
Tenāha bhagavā:
Sace cuto sīlabbatato 4 hoti
Sa vedhati kammaṃ virādhayitvā,
Sa jappatī5 patthayaticca suddhiṃ
Satthā va hīno pavasaṃ gharamhā.
13 - 6
Sīlabbataṃ cāpi pahāya sabbaṃ
Kammañca sāvajja'navajjametaṃ, 1
Suddhiṃ asuddhinti apatthayāno
Virato care santimanuggahāya.
Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbanti - sabbā sīlasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā
byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, sabbā vatasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā
byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā
vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti - sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ.
Kammañca sāvajjametanti - sāvajjakammaṃ vuccati kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; anavajjakammaṃ
vuccati sukkaṃ sukkavipākaṃ; sāvajjañca kammaṃ anavajjañca kammaṃ pahāya pajahitvā
vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti kammañca sāvajja'navajjametaṃ.
Suddhiṃ asuddhinti apatthayānoti - 'asuddhi'nti asuddhiṃ patthenti akusale dhamme
patthenti; 'suddhi'nti suddhiṃ patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti; asuddhiṃ patthenti
akusale dhamme patthenti, pañcakāmaguṇe patthenti, suddhiṃ patthenti - dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni patthenti, asuddhiṃ patthenti - akusale dhamme patthenti - pañcakāmaguṇe
patthenti, dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni patthenti; suddhiṃ patthenti - tedhātuke kusale dhamme
patthenti; asuddhiṃ patthenti - akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti,
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni patthenti; tedhātuke kusale dhamme patthenti, suddhiṃ patthenti
puthujjanakalyāṇakā3 niyāmāvakkantiṃ patthenti, sekhā aggadhammaṃ [PTS Page 314] [\q
314/] arahattaṃ patthenti; arahatte patte arahaṃ neva akusale dhamme pattheti. Napi
pañca kāmaguṇe pattheti. Napi dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pattheti. Napi tedhātuke kusale
dhamme pattheti, napi niyāmāvakkantiṃ pattheti, napi aggadhammaṃ arahattaṃ pattheti.
Patthanāsamatikkanto arahā vuddhiparihāniṃ4 vītivatto so vutthavāso ciṇṇacaraṇo
uttiṇṇajātijarāmaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti - suddhiṃ asuddhinti apatthayāno.
1. Sāvajjānavajjametaṃ - sa 2. Kalyāṇaputhujjanā - syā [PTS]. 3. Pārihāniṃ - sīmu11.
[BJT Page 430] [\x 430/]
Virato care sattimanuggahāyāti - 'virato'ti suddhiasuddhiyā ārato assa virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti virato; careti
careyya vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti 'virato care
santimanuggahāyāti' santiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; diṭṭhi santiyo agaṇhanto
aparāmasanto anabhinivisantoti virato care santimanuggahāya.
Tenāha bhagavā:
" Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
Kammañca sāvajjanavajjametaṃ,
Suddhiṃ asuddhinti apatthayāno
Virato care santimanuggahāyā"ti.
13 - 7
Tamupanissāya jigucchitaṃ vā
Athavāpi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā.
Uddhaṃsarā suddhimanutthunanti
Avītataṇhā se bhavābhavesu.
Samupanissāya [PTS Page 315] [\q 315/] jigucchitaṃ vāti - santeke samaṇabrāhmaṇā
tapojigucchāvādā 1 tapojigucchāsārā tapojigucchānissitā ānissitā allīnā upagatā ajjhositā
adhimuttāti samupanissāya jigucchitaṃ vā.
Athavāpi diṭṭhaṃ va2 sutaṃ mutaṃ vāti - diṭṭhaṃ vā diṭṭhasuddhiṃ vā sutaṃ vā
sutasuddhiṃ vā mutaṃ vā mutasuddhiṃ vā nissāya upanissāya gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvāti athavāpi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā.
Uddhaṃsarā suddhimanutthunantīti - santeke samaṇabrāhmaṇā uddhaṃsaravādā3. Katame
te samaṇabrāhmaṇā uddhaṃsaravādā" ye te samaṇabrāhmaṇā accantasuddhikā
saṃsārasuddhikā akiriyadiṭṭhikā sassatavādā, ime te samaṇa brāhmaṇā uddhaṃsaravādā, te
saṃsārena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ thunanti vadanti
kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti - uddhaṃsarā suddhimanutthunanti.
Avītataṇhā se bhavābhavesūti - 'taṇhā'ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā
phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā.
1. Jigucchavādā - sa. [PTS] 2. Diṭṭhañca - sīmu. 11. 3. Uddhaṃsarāvādā - sīmu.
[BJT Page 432] [\x 432/]
Bhavābhavesūti - bhavābhave kammabhave punabbhave, kāmabhave kammabhave,
kāmabhave punabbhave, rūpabhave kammabhave, rūpabhave punabbhave, arūpabhave
kammabhave, arūpabhave punabbhave, punappunabhave punappunagatiyā
punappunauppattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā avītataṇhā
avigatataṇhā acattataṇhā avantataṇhā amuttataṇhā appahīnataṇhā appaṭinissaṭṭhataṇhāti
- avītataṇhā se bhavābhavesu.
Tenāha bhagavā:
"Samupanissāya [PTS Page 316] [\q 316/] jigucchitaṃ vā
Athavāpi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā,
Uddhaṃsarā suddhimanutthunanti
Avītataṇhā se bhavābhavesū"ti.
13 - 8
Patthayamānassa hi jappitāni
Pavedhitaṃ1 vāpi pakappitesu,
Cutūpapāto idha yassa natthi
Sa kena vedheyya kuhiṃ va jappe.
Patthayamānassa hi jappitānīti - patthanā vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho
nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā
māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā
paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,
jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā
sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,
rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho
yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo
pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso
mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā
lobho akusalamūlaṃ; patthayamānassāti patthayamānassa icchamānassa sādiyamānassa
pihayamānassa abhijappamānassāti patthayamānassa hi; jappitānīti jappanā vuccati taṇhā
yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ
gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā
visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho
apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ
loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo
visamalobho nikanti nikāmanā
Patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā
nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā
dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ
upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ
dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ
taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlanti - patthayamānassa hi jappitāni.
Pavedhitaṃ vāpi pakappitesūti - pakappanāti dve pakappanā: taṇhā pakappanā ca
diṭṭhipakappanā ca ayaṃ taṇhāpakappanā; yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ
mariyādikataṃ4 odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ
mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā
attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu
hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca
kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ
taṇhāpakappanā;.
Ayaṃ diṭṭhipakappanā? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ6 diṭṭhisañeyājanaṃ gāho paṭiggāho7
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhipakappanā; pavedhitaṃ vāpi pakappitesūti - pakappitaṃ
vatthuṃ acchedasaṅkinopi vedhenti, acchindantepi2 vedhenti, acchinnepi vedhenti;
pakappitaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi vedhenti, vipariṇamantepi vedhenti, vipariṇatepi
vedhenti, pavedhenti sampavedhentīti - pavedhitaṃ vāpi pakappitesu.
Cutūpapato idha yassa natthīti - 'yassā'ti arahato khīṇāsavassa; yassa gamanaṃ āgamanaṃ
gamanāgamanaṃ kālaṃ gati bhavābhavo cuti ca upapatti ca nibbatti ca bhedo ca jāti
jarāmaraṇañca natthi na santi na saṃvijjanti nūpalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā [PTS Page 317] [\q 317/] ñāṇagginā daḍḍhāti -
cutūpapāto idha yassa natthi.
1. Saṃvedhitaṃ - su [PTS]. 2. Acchijjattopi - [PTS.]
[BJT Page 434] [\x 434/]
Sa kena vedheyya kuhiṃ va jappeti - so kena rāgena vedheyya, kena dosena vedheyya, kena
mohena vedheyya, kena mānena vedheyya, kāya diṭṭhiyā vedheyya, kena uddhaccena
vedheyya, kāya vicikicchāya vedheyya, kehi anusayehi vedheyya, rattoti vā duṭṭhoti vā
mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṃgatoti vā
thāmagatoti vā, te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā kena vedheyya
nerayikoti vā, tiracchānayonikoti vā, pettivisayikoti vā, manussoti vā, devoti vā, rūpīti vā,
arūpīti vā, saññīti vā, asaññīti vā, nevasaññīnāsaññīti vā, so hetu natthi; paccayo natthi;
kāraṇaṃ natthi; yena vedheyya pavedheyya sampavedheyyāti - sa kena vedheyya. Kuhiṃ va
jappeti kuhiṃ vā jappeyya, kimhi jappeyya, kattha jappeyya, pajappeyya abhijappeyyāti sa
kena vedheyya kuhiṃ va jappe.
Tenāha bhagavā:
"Patthayamānassa hi jappitāni
Pavedhitaṃ vāpi pakappitesu,
Cutūpapāto idha yassa natthi
Sa kena vedheyya kuhiṃ va jappe"ti.
13 - 9
Yamāhu dhammaṃ paramanti eke
Tameva hīnanti panāhu aññe,
Sacco nu vādo katamo imesaṃ
Sabbeva hi'me kusalāvadānā.
Yamāhu dhammaṃ paramanti eketi - yaṃ dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke
samaṇabrāhmaṇā idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti
[PTS Page 318] [\q 318/] evamāhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti,
evaṃ voharantīti - yamāhu dhammaṃ paramanti eke.
Tameva hīnanti panāhu aññeti - tameva dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke
samaṇabrāhmaṇā hīnaṃ etaṃ nihīnaṃ etaṃ omakaṃ etaṃ lāmakaṃ etaṃ chattakaṃ etaṃ
parittakaṃ etanti evamāhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ
voharantīti - tameva hīnanti panāhu aññe.
Sacco nu vādo katamo imesanti - imesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ vādo katamo sacco taccho
tathā bhūto yāthāvo aviparītoti - sacco nu vādo katamo imesaṃ.
[BJT Page 436] [\x 436/]
Sabbeva hime kusalāvadānāti - sabbevime samaṇabrāhmaṇā kusalavādā paṇḍitavādā
thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti
sabbeva hime kusalāvadānā.
Tenāha so nimmito: 1
"Yamāhu dhammaṃ paramanti eke
Tameva hīnanti panāhu aññe,
Sacco nu vādo katamo imesaṃ
Sabbeva hime kusalāvadānā"ti.
13 - 10
Sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇamāhu
Aññassa dhammaṃ pana hīnamāhu,
Evampi viggayha vivādayanti2
Sakaṃ sakaṃ sammuti3 māhu saccaṃ.
Sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇamāhūti - sakaṃ hi dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke
samaṇabrāhmaṇā idaṃ samattaṃ paripuṇṇaṃ anomanti evamāhaṃsu evaṃ kathenti, evaṃ
bhaṇanti, evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantīti - sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇamāhu.
Aññassa [PTS Page 319] [\q 319/] dhammaṃ pana hīnamāhūti - aññassa dhammaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā hīnaṃ etaṃ nihīnaṃ etaṃ omakaṃ etaṃ
lāmakaṃ etaṃ chattakaṃ etaṃ parittakaṃ etanti evamāhaṃsu, evaṃ kathenti, evaṃ bhaṇanti,
evaṃ dīpayanti, evaṃ voharantīti - aññassa dhammaṃ pana hīnamāhu.
Evampi viggayha vivādayantīti - evaṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā
abhinivisitvā vivādayanti, kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ
karonti, medhagaṃ karonti 'na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi micchāpaṭipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.
Pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Āciṇṇante1 viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara
vādappamokkhaya. Nibbeṭhehi vā sace pahosī'ti - 'evampi viggayha vivādayanti'.
Sakaṃ sakaṃ sammutimāhu saccanti - 'sassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti sakaṃ
sakaṃ sammutimāhu saccaṃ; ' asassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti
diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya
na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti
diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na
gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'.
Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ
sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti
tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva
saccaṃ moghamaññanti - sakaṃ sakaṃ sammutimāhu saccaṃ.
Tenāha bhagavā:
"Sakaṃ hi dhammaṃ paripuṇṇamāhu
Aññassa dhammaṃ pana hīnamāhu,
Evampi viggayha vivādayanti
Sakaṃ sakaṃ sammutimāhu sacca"nti.
1. Bhagavā - syā. [PTS]. 2. Vivādiyanti - [PTS]. 3. Sammati - syā .
[BJT Page 438] [\x 438/]
13 - 11
Parassa ce vambhayitena hīno
Na koci dhammesu visesi assa.
Puthu hi aññassa vadanti dhammaṃ
Nihīnato samhi daḷhaṃ vadānā.
Parassa ce vambhayitena hīnoti - parassa ce vambhayitakāraṇā ninditakāraṇā
garahitakāraṇā upavaditakāraṇā paro bālo hoti hīno nihīno omako lāmako chattako
parittoti - parassa ce vambhayitena hīno.
Na koci dhammesu visesi assāti - dhammesu na koci aggo seṭṭho visiṭṭho pāmokkho
uttamo pavaro assāti - na koci dhammesu visesi assa.
Puthū [PTS Page 320] [\q 320/] hi aññassa vadanti dhammaṃ nihīnatoti - bahukāpi
bahūnaṃ dhammaṃ vadanti upavadanti nindanti garahanti hīnato nihīnato omakato
lāmakato chattakato parittato; bahukāpi ekassa dhammaṃ vadanti upavadanti nindanti
garahanti hīnato nihīnato omakato lāmakato chattakato parittato; ekopi bahunnaṃ
dhammaṃ vadati upavadati nindati garahati hīnato nihīnato omakato lāmakato chattakato
parittato; ekopi ekassa dhammaṃ vadati upavadati nindati garahati hīnato nihīnato
omakato lāmakato chattakato parittatoti - puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ nihīnato.
Samhi daḷhaṃ vadānāti - dhammo sakāyanaṃ, diṭṭhi sakāyanaṃ, paṭipadā sakāyanaṃ,
maggo sakāyanaṃ, sakāyanena daḷhavādā thiravādā balikavādā avaṭṭhitavādāti - samhi
daḷhaṃ vadānā.
Tenāha bhagavā:
Parassa ce vambhayitena hīno
Na koci dhammesu visesi assa.
Puthu hi aññassa vadanti dhammaṃ
Nihīnato samhi daḷhaṃ vadānā.
13 - 12
Sadhammapūjā1 ca panā tatheva
Yathā pasaṃsanti sakāyanāni,
Sabbeva vādā2 tathiyā3 bhaveyyuṃ suddhī hi4 tesaṃ paccattameva.
1. Saddhammapūjā - sīmu11 dhammesu pūjā - sa. 2. Sabbe pavādā - syā. [PTS]. 3. Tathivā -
sīmu. 11. Su. 4. Suddhīpi - sīmu. 11
[BJT Page 440] [\x 440/]
Sadhammapūjā ca panā tathevāti - katamā sadhammapūjā: sakaṃ satthāraṃ sakkaroti
garukaroti māneti pūjeti 'ayaṃ satthā sabbaññū"ti ayaṃ sadhammapūjā. Sakaṃ
dhammakkhānaṃ - sakaṃ gaṇaṃ - sakaṃ diṭṭhiṃ - sakaṃ paṭipadaṃ - sakaṃ maggaṃ
sakkaroti garukaroti māneti pūjeti "ayaṃ maggo niyyāniko"ti ayaṃ sadhammapūjā. [PTS Page
321] [\q 321/] sadhammapūjā ca panā tathevāti sadhammapūjā tathā tacchā bhūtā
yāthāvā aviparītāti - sadhammapūjā ca panā tatheva.
Yathā pasaṃsanti sakāyanānīti - dhammo sakāyanaṃ, diṭṭhi sakāyanaṃ, paṭipadā
sakāyanaṃ, maggo sakāyanaṃ; sakāyanāni pasaṃsanti thomenti kittenti vaṇṇentīti - yathā
pasaṃsanti sakāyanāni.
Sabbeva vādā tathiyā1 bhaveyyunti - sabbeva vādā tathā tacchā bhūtā yāthāvā aviparītā
bhaveyyunti - sabbeva vādā tathi1 bhaveyyuṃ.
Suddhi hi2 nesaṃ paccattamevāti - paccattameva tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ suddhi
visuddhi parisuddhi mutti vimutti parimuttīti - suddhi hi2 nesaṃ paccattameva.
Tenāha bhagavā:
"Sadhammapūjā ca panā tatheva
Yathā pasaṃsanti sakāyanāni,
Sabbeva vādā tathiyā bhaveyyuṃ
Suddhī hi 2 nesaṃ paccattamevā"ti.
13 - 13
Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi
Dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
Tasmā vivādāni upātivatto
Na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṃ.
Na brāhmaṇassa paraneyyamatthīti - ' nā'ti paṭikkhepo; brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ
bāhitattā brāhmaṇo sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso
bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa
honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ
jātijarāmaraṇīyā.
1. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito tādī pavuccate sa brahmā".
Na brāhmaṇassa paraneyyamatthīti brāhmaṇassa paraneyyo natthi, brāhmaṇo na
paraneyyo, na parappattiyo, na parappaccayo, na parapaṭibaddhagu; jānāti [PTS Page 322]
[\q 322/] passati asammūḷho sampajāno patissato. "Sabbe saṅkhārā aniccā"ti
brāhmaṇassa paraneyyā natthi. Brāhmaṇo na paraneyyo. Na parappattiyo. Na
parappaccayo' na parapaṭibaddhagu jānāti passati asammūḷho sampajāno patissato. " Sabbe
saṅkhārā dukkhā"ti brāhmaṇassa paraneyyatā natthi. Brāhmaṇo na paraneyyo, na
parappattiyo, na parappaccayo ' na parapaṭibaddhagu jānāti passati asammūḷho sampajāno
patissatoti - yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhamma"nti brāhmaṇassa
paraneyyatā natthi, brāhmaṇo na paraneyyo, na parappattiyo, na parappaccayo; na
parapaṭibaddhagu jānāti passati asammūḷho sampajāno patissatoti - na brāhmaṇassa
paraneyyamatthi.
1. Tathivā - sīmu. 11. 2. Suddhīpi - sīmu. 11.
[BJT Page 442] [\x 442/]
Dhammesu niccheyya samuggahītanti - 'dhammesū'ti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatesu; niccheyyāti
nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā
odhigāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho, idaṃ saccaṃ
tathaṃ tacchā bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparītanti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ
adhimuttaṃ natthi na saṃvijjati nūpalabbhati pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ
paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti - dhammesu niccheyya
samuggahītaṃ.
Tasmā vivādāni upātivattoti - ' tasmā'ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā
diṭṭhikalahāni diṭṭhibhaṇḍanāni diṭṭhiviggahāni diṭṭhivivādāni diṭṭhimedhagāni
upātivatto atikkanto samatikkanto vītivattoti - tasmā vivādāni upātivatto.
Na hi seṭṭhato passati dhammamaññanti - aññaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ
paṭipadaṃ aññatra; satipaṭṭhānehi aññatra; sammappadhānehi aññatra; iddhipādehi aññatra
indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggo aggaṃ seṭṭhaṃ
viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ dhammaṃ na passati na dakkhati na oloketi na
nijjhāyati na upaparikkhatīti [PTS Page 323 [\q 323/] - ] na hi seṭṭhato passati
dhammamaññaṃ.
Tenāha bhagavā:
"Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi
Dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
Tasmā vivādāni upātivatto
Na hi seṭṭhato passati dhammamañña"nti.
13 - 14
Jānāmi passāmi tatheva etaṃ
Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ,
Adakkhi1 ce kiṃ hi tumassa tena
Atisitvā aññena vadanti suddhiṃ.
Jānāmi passāmi tatheva etanti - " jānāmī"ti paracittavijānanañāṇena jānāmi;
pubbenivāsānussatiñāṇena vā jānāmi; passāmīti maṃsacakkhunā vā passāmi; dibbena
cakkhunā vā passāmi; tatheva etanti etaṃ tacchaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparītanti - jānāmi
passāmi tatheva etaṃ.
1. Dakkhiti - su.
[BJT Page 444] [\x 444/]
Diṭṭhiyā eke paccenti suddhinti - diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti sassato loko idameva saccaṃ
moghamaññanti diṭṭhiyā eke samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vi
muttiṃ parimuttiṃ paccenti; asassato loko ' asassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti
diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya
na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti
diṭṭhīsu ādīnavaṃ passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na
gaṇhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'.
Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ
sarīraṃ, hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti
tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva
saccaṃ moghamaññanti - diṭṭhiyā eko samaṇabrāhmaṇā suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccentīti - diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ.
Adakkhi1 ce kiṃ hi tumassa tenāti - "adakkhī'ti paracittavijānanañāṇena vā adakkhi,
pubbenivāsānussatiñāṇena vā adakkhi; maṃsacakkhunā va adakkhi; dibbena cakkhunā vā
adakkhīti adakkhi ce; kiṃ hi tumassa tenāti - tassa tena dassanena kiṃ kataṃ? Na
dukkhapariññā atthi; na samudayassa pahānaṃ atthi; na maggabhāvanā atthi; na [PTS Page
324] [\q 324/] rāgassa samucchedappahānaṃ atthi; na dosassa samucchedappahānaṃ
atthi; na mohassa samucchedappahānaṃ atthi; na kilesānaṃ samucchedappahānaṃ atthi; na
saṃsāravaṭṭassa upacchedo atthīti - adakkhi1 ce kiṃ hi tumassa tena.
Atisitvā aññena denti suddhinti - te titthiyā suddhimaggaṃ visuddhimaggaṃ
parisuddhimaggaṃ vodātamaggaṃ pariyodātamaggaṃ atikkamitvā samatikkamitvā
vītivattitvā aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi aññatra
indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharantīti, evampi, atisitvā aññena vadanti suddhiṃ. Athavā buddhā ca buddhasāvakā ca
paccekabuddhā ca tesaṃ titthiyānaṃ asuddhimaggaṃ avisuddhimaggaṃ aparisuddhimaggaṃ
avodātamaggaṃ apariyodātamaggaṃ atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā catuhi
satipaṭṭhānehi catuhi sammappadhānehi catuhi iddhipādehi pañcahi indriyehi pañcahi
balehi sattahi bojjhaṅgehi ariyena aṭṭhaṅgikena maggena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ
muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti evampi atisitvā
aññena vadanti suddhiṃ.
Tenāha bhagavā:
"Jānāmi passāmi tatheva etaṃ
Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ,
Adakkhi ce kiṃ hi tumassa tena
Atisitvā aññena vadanti suddhi"nti.
13 - 15
Passaṃ naro dakkhati1 nāmarūpaṃ
Disvāna vā ñassati2 tānimeva,
Kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā
Na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.
1. Dakkhiti - su. 2. Vāññassati - [PTS.]
[BJT Page 446] [\x 446/]
Passaṃ [PTS Page 325] [\q 325/] naro dakkhati nāmarūpanti - passaṃ naro,
paracittavijānanañāṇena vā passanto pubbenivāsānussatiñāṇena vā passanto
maṃsacakkhunā vā passanto dibbena cakkhunā vā passanto nāmarūpaṃ yeva dakkhati
niccato sukhato attato; na tesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ vā atthaṅgamaṃ vā assādaṃ vā
ādīnavaṃ vā nissaraṇaṃ vā dakkhatīti - passaṃ naro dakkhati nāmarūpaṃ.
Disvāna vā ñassati tānimevāti - 'disvā'ti paracittañāṇena vā disvā pubbenivāsānussatiñāṇena
vā disvā maṃsacakkhunā vā disvā dibbena cakkhunā vā disvā nāmarūpaṃ yeva disvā ñassati
niccato sukhato attano; na tesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ vā atthaṅgamaṃ vā assādaṃ vā
ādīnavaṃ vā nissaraṇaṃ vā ñassatīti - disvāna vā ñassati tānimeva.
Kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vāti - kāmaṃ bahukaṃ vā passanto nāmarūpaṃ appakaṃ vā
niccato sukhato attatoti - kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā.
Na hi tena suddhiṃ kusalā vadantīti - ' kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā
āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā
iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā
nibbānakusalā paracittañāṇena vā pubbenivāsānussatiñāṇena vā maṃsacakkhunā vā
dibbena cakkhunā vā nāmarūpadassanena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ
parimuttiṃ na vadanti, na kathenti, na bhaṇanti, na dīpayanti, na voharantīti na hi tena
suddhiṃ kusalā vadanti.
Tenāha bhagavā:
"Passaṃ naro dakkhati nāmarūpaṃ
Disvāna vā ñassati tānimeva.
Kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā
Na hi tena suddhi kusalā vadantī"ti
13 - 16
"Nivissavādī [PTS Page 326] [\q 326/] na hi subbināyo
Pakappitaṃ diṭṭhi purekkharāno,
Yaṃ nissito tattha subhaṃvadāno
Suddhiṃvado tattha tathaddasā so.
[BJT Page 448] [\x 448/]
Nivissavādī na hi subbināyoti - ' sassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti nivissavādī,
asassato loko 'sassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti idha suddhiṃ visuddhiṃ
parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti;
'asassato loko asassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ
diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ
sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na
upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti diṭṭhīsu ādīnavaṃ
passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaṇhitabbā na
parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'. Athavā,
'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ,
hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato
parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva
saccaṃ moghamaññanti - nivissavādī; na hi subbināyoti nivissavādī dubbinayo
duppaññāpiyo1 dunnijjhāpiyo duppekkhāpiyo duppasādiyoti - nivissavādī na hi subbināyo.
Pakappitaṃ diṭṭhi purekkharānoti - kappitaṃ pakappitaṃ abhisaṅkhataṃ saṇṭhapitaṃ diṭṭhiṃ
purakkhataṃ katvā. Carati, diṭṭhidhajo diṭṭhiketu diṭṭhādhipateyyo diṭṭhiyā parivārito
caratīti - pakappitaṃ diṭṭhi purekkharāno.
Yaṃ nissito tattha subhaṃvadānoti - 'yaṃ nissito'ti yaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ
diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ nissito sannissito allīno upagato ajjhesito adhimuttoti yaṃ
nissito; tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā;
subhaṃvadānoti subhavādo sobhanavādo paṇḍitavādo thiravādo ñāyavādo hetuvādo
lakkhaṇavādo kāraṇavādo ṭhānavādo sakāya laddhiyāti - yaṃ nissito tattha subhaṃvadāno.
Suddhiṃvado tattha tathaddasā soti - suddhivādo [PTS Page 327] [\q 327/]
visuddhivādo parisuddhivādo pariyodātavādo, athavā suddhidassano visuddhidassano
parisuddhidassano vodātadassano pariyodātadassanoti suddhiṃvado; tatthāti sakāya
diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā tathaṃ tacchaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ
aviparītanti addasa adakkhi apassi paṭivijjhīti - suddhiṃvado tattha tathaddasā so.
"Nivissavādī na hi subbināyo
Pakappitaṃ diṭṭhipurekkharāno,
Yaṃ nissito tattha subhaṃvadāno
Suddhiṃvado tattha tathaddasā so"ti.
13 - 17
Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhaṃ
Na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu, ñatvā ca so sammutiyo puthujjā
Upekkhati uggaṇhanti maññe.
1. Duppaññāpayo - machasaṃ - syā.
[BJT Page 450] [\x 450/]
Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhanti - 'nā'ti paṭikkhepo; brāhmaṇoti sattannaṃ
dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo na brāhmaṇassa paraneyyamatthīti - ' nā'ti paṭikkhepo;
brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā
bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito
hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā
sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
1. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito tādī pavuccate sa brahmā".
Kappāti dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca.
Katamo taṇhā kappo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ
pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhākappo.
Katamo diṭṭhikappo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhikappo.
Saṅkhā vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā - pe - amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi; na
brāhmaṇo kappamupeti saṅkhanti brāhmaṇo saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā ' sabbe saṅkhārā aniccāti, sabbe saṅkhārā dukkhāti - pe - yaṃ
kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti saṅkhāya jānitvā tulayitvā
tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā taṇhākappaṃ [PTS Page 328] [\q 328/] vā
diṭṭhikappaṃ vā neti, na upeti, na upagacchati, na gaṇhāti, na parāmasati, nābhinivisatīti
- na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhaṃ.
Na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhūti - tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni
vūpasantāni paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; so diṭṭhiyā na
yāyati na niyyati na vuyhati na saṃhariyyati; napi taṃ diṭṭhigataṃ sārato pacceti, na
paccāgacchatīti ' na diṭṭhisārī;' napi ñāṇabandhūti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā
pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhābandhaṃ vā diṭṭhibandhaṃ vā na karoti na
janeti na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetīti - na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu.
Ñatvā ca so sammutiyo puthujjāti - ' ñatvā'ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā: 'sabbe saṅkhārā aniccāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā: ' sabbe saṅkhārā dukkhāti - pe - yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ
nirodhadhamma'nti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā ti - ñatvā
ca so; sammutiyo vuccanti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni diṭṭhisammutiyo; puthujjāti puthujjanehi
janitā vā tā sammutiyoti puthujjā, puthu nānājanehi janitā vā tā sammutiyoti puthujjāti -
ñatvā va so sammutiyo puthujjā.
Upekkhatī uggaṇhanti maññeti - aññe taṇhāvasena diṭṭhivasena gaṇhanti parāmasanti
abhinivisanti, arahā upekkhati, na gaṇhāti na parāmasati, nābhinivisatīti - upekkhetī
uggaṇhanti maññe.
Tenāha bhagavā:
" Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhaṃ
Na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu,
Ñatvā ca so sammutiyo puthujjā
Upekkhatī uggaṇhanti maññe"ti.
[BJT Page 452] [\x 452/]
13 - 18
Visajja [PTS Page 329] [\q 329/] ganthāni munīdha loke
Vivādajātesu na vaggasārī,
Santo asantesu upekkhako so
Anuggaho uggaṇhanti maññe.
Visajja ganthāni munīdha loketi - ' ganthā'ti cattāro ganthā: abhijjhā kāyagantho byāpādo
kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho, attano diṭṭhiyā
rāgo abhijjhā kāyagantho, paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho, attano sīlaṃ
vā vataṃ vā sīlabbataṃ vā parāmasati sīlabbataparāmāso kāyagantho, attano diṭṭhi
idaṃsaccābhiniveso kāyagantho, visajjāti ganthe vossajitvā vā visajja; athavā ganthe gathite
ganthite baddhe1 vibaddhe1 ābaddhe1 lagge laggite paḷibuddhe bandhane phoṭayitvā vā
visajja; yathā vayhaṃ vā rathaṃ vā sakaṭaṃ vā sandamānikaṃ vā sajjaṃ visajjaṃ karonti
vikopenti, evamevaṃ ganthe vossajjitvā vā visajja; athavā ganthe gathite ganthite baddhe
vibaddhe ābaddhe lagge laggite paḷibuddhe2 bandhane phoṭayitvā vā visajja; munīti
monaṃ vuccati ñāṇaṃ
Evaṃ munī nāmakāyā vimuttoti 'eva'nti opammasampaṭipādanaṃ, munīti 'monaṃ' vuccati
ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo
Pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ
nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ
patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko
paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni
monappattoti.
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?
Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ
kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,
pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,
kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,
vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā
vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ
vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,
tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā
manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ
manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ
manomoneyyaṃ.
5. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
6. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino
sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te
agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te
pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino.
Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā
arahanto sammāsambuddhā.
7. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃ va paggayha varamādāya paṇḍito.
8. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
9. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī.
Idhāti - imissā diṭṭhiyā, imissā, khantiyā, imissā ruciyā, imasmiṃ ādāye2, imasmiṃ dhamme,
imasmiṃ vinaye, imasmiṃ dhammavinaye, imasmiṃ pāvacane, imasmiṃ brahmacariye,
imasmiṃ satthusāsane, imasmiṃ attabhāve, imasmiṃ manussaloketi visajja munīdha loke.
Vivādajātesu na vaggasārīti - vivāde jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte3
chandagatiṃ gacchantesu dosāgatiṃ gacchantesu bhayāgatiṃ gacchantesu mohāgatiṃ
gacchantesu [PTS Page 330] [\q 330/] na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na
bhayāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati,
na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na
uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na
vaggehi dhammehi yāyati nīyati vuyhati saṃharīyatīti - vivādajātesu na vaggasārī.
Santo asantesu upekkhako soti - ' santo'ti rāgassa santattā santo; dosassa santattā santo,
mohassa santattā santo kodhassa, upanāhassa, makkhassa, palāsassa, issāya, macchariyassa,
māyāya, sāṭheyyassa, thambhassa, sārambhassa, mānassa, atimānassa, madassa, pamādassa,
sabbakilesānaṃ, sabbaduccaritānaṃ, sabbasantāpānaṃ, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā
samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santo upasanto
vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti - santo; asantesūti asantesu anupasantesu avupasantesu
anibbutesu appaṭippassaddhesūti - santo asantesu; upekkhako soti arahā chaḷaṅgupekkhāya
samannāgato: cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati
sato sampajāno, sotena saddaṃ sutvā gandhena gandhaṃ sāyitvā neva sumano hoti, na
dummano, upekkhako viharati sato sampajāno, phoṭṭhabbaṃ pūsitvā neva sumano hoti, na
dummano, upekkhako viharati sato sampajāno, kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto4 sudantoti - santo
asantesu upekkhako so.
1. Bandhe - machasaṃ. [PTS]. 2. Palibuddhe - sīmu. 11. 3. Vivādajātesu pātubhūtesu - syā.
[PTS]. 4. Bhāvito - sīmu11. Manupa. [PTS.]
[BJT Page 454] [\x 454/]
Anuggaho uggaṇhanti maññeti - aññe taṇhāvasena diṭṭhivasena gaṇhanti1 parāmasanti
abhinivisanti, arahā upekkhati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti - anuggaho
uggaṇhanti maññe.
Tenāha bhagavā:
"Visajja ganthāni munīdha loke
Vivādajātesu na vaggasārī,
Santo asantesu upekkhako so
Anuggaho uggaṇhanti maññe"ti
13 - 19
Pubbāsave hitvā nave akubbaṃ
Na chandagū nopi nivissavādī,
Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro na lippati2 loke anattagarahī.
Pubbāsave [PTS Page 331] [\q 331/] hitvā nave akubbanti - pubbāsavā vuccanti atītā
rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇā, atīte saṅkhāre ārabbha ye kilesā upajjeyyuṃ, te kilese
hitvā cajitvā pariccajitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti -
pubbāsave hitvā; nave akubbanti ' navā" vuccanti paccuppannā
rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇā, paccuppanne saṅkhāre ārabbha chandaṃ akubbamāno
anibbattayamāno nabhinibbattayamānoti pubbāsave hitvā nave akubbaṃ.
Na chandagū nopi nivissavādīti - na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na
bhayāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati,
na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na
uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na
vaggehi dhammehi yāyati niyyati vuyhati na saṃhariyyatīti - na chandagū; nopi
nivissavādīti ' sassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti na nivissavādī idha suddhiṃ
visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti
voharanti; 'asassato loko asassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ
diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ
sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na
upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattatīti diṭṭhīsu ādīnavaṃ
passanto diṭṭhiyo na gaṇhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaṇhitabbā na
parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passañca diṭṭhīsu anuggahāya'. Athavā,
'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ,
hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā, hoti ca na ca hoti tathāgato
parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ,
moghamañña'nti diṭṭhigatametaṃ neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva
saccaṃ moghamaññanti - na nivissavādīti - na chandagū nopi nivissavādī,
Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīroti - tassa dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni
vūpasantāni paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; so diṭṭhigatehi
vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati; dhīroti dhīro paṇḍito paññavā
buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti - sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro.
1. Gaṇhante - sīmu11 2. Limpati sīmu11. [PTS].
[BJT Page 456] [\x 456/]
Na lippati1 loke anattagarahīti - 'lepā'ti dve lepā: taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca. Katamo taṇhā
kappo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ pariyantakataṃ2
pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ ettāvatā mamaṃ, mama
rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā
hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ
ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati
yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhālepo.
Katamo diṭṭhilepo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā
antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ
diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso
parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho
vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhilepo.
[PTS Page 332] [\q 332/]
Tassa taṇhā lepo pahīno diṭṭhilepo paṭinissaṭṭho; taṇhālepassa pahīnattā diṭṭhilepassa
paṭinissaṭṭhattā anupalitto apāyaloke na lippati; manussaloke na lippati; devaloke na
lippati; khandhaloke na lippati; dhātuloke na lippati; āyatanaloke na lippati; na saṃlippati,
na upalippati, alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto
vimariyādīkatena cetasā viharatīti - na lippati loke, anattagarahīti dvīhi kāraṇehi attānaṃ
garahati' katattā ca akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati? Kataṃ me
kāyaduccaritaṃ akataṃ me kāyasucaritanti attānaṃ garahati. Kataṃ me vacīduccaritaṃ kataṃ
me manoduccaritaṃ - kato me pāṇātipāto kato me pāṇātipātā veramaṇī'ti attānaṃ garahati.
'Kataṃ me adinnādānaṃ, akatā me adinnādānā veramaṇī'ti attānaṃ garahati. 'Kato me
kāmesu micchācāro, akatā kāmesu micchācārā veramaṇī'ti attānaṃ garahati. 'Kato me
musāvādo, akatā me musāvādā veramaṇī'ti attānaṃ garahati. ' Katā me pisunā vācā, akatā
me pisunāya vācāya veramaṇī'ti attānaṃ garahati. 'Katā me pharusā vācā, akatā me
pharusāya vācāya veramaṇī'ti attānaṃ garahati. 'Kato me samphappalāpo, akatā me
samphappalāpā veramaṇī'ti attānaṃ garahati. 'Katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā'ti
attānaṃ garahati. 'Kato me vyāpādo, akato me avyāpādo'ti attānaṃ garahati. 'Katā me
micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī'ti6 attānaṃ garahati. Evaṃ katattā ca akatattā ca
attānaṃ garahati. Athavā sīlesu'mhi na paripūrakārīti attānaṃ garahati. Indriyesu'mhi
aguttadvāroti - bhojanemhi amattaññūti jāgariyamhi ananuyuttoti - na satisampajaññenamhi
samannāgatoti - abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānāti - abhāvitā me cattāro sammappadhānāti
- abhāvitā me cattāro iddhipādāti - abhāvitāni me pañcindriyānīti - abhāvitāni me pañca
balānīti - abhāvitā me satta bojjhaṅgāti - abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ti - dukkhaṃ
me apariññātanti - dukkhasamudayo me appahīnoti - maggo me abhāvitoti - nirodho me
asacchikatoti attānaṃ garahati evaṃ katattā ca akatattā ca attānaṃ garahati. Evaṃ attagarahī
kataṃ2 kammaṃ akubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno [PTS Page 333] [\q 333/]
anibbattayamāno anabhinibbattayamāno anattagarahīti - na lippati1 loke anattagarahī.
Tenāha bhagavā:
9"Pubbāsave hitvā nave akubbaṃ
Na chandagū nopi nivissavādī,
Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro
Na lippati1 loke anattagarahī"ti.
13 - 20
Sa sabbadhammesu visenibhūto
Yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā,
Sa pannabhāro muni vippamutto
Na kappiyo nūparato na patthiyo (iti bhagavā. )
1. Limpati - sīmu11. [PTS]. 2. Attagarahī tayidaṃ - sīmu. 11. [PTS]
[BJT Page 458] [\x 458/]
Sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vāti - senā vuccati
mārasenā, kāyaduccaritaṃ mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, manoduccaritaṃ mārasenā,
rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho
sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe
pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā mārasenā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
1. "Kāmā te paṭhamā senā dutiyāarati1 vuccati,
Tatiyā khuppipāsā te catutthī taṇhā pavuccati.
2. Pañcamī2 thinamiddhaṃ te chaṭṭhā bhirū pavuccati,
Sattamī vicikicchā te makkho thambho te aṭṭhamā. 3
3. Lābho [PTS Page 334] [\q 334/] siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso,
Yo cattānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati.
4. Esā namuci te senā kaṇhassābhippahāriṇī,
Na naṃ asūro jināti jitvā4 ca labhate sukha"nti. [A]
Yato catuhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca
bhaggā vippaluggā5 parammukhā, so vuccati visenibhūto, so diṭṭhe visenībhūto sute mute
viññāte visenībhūtoti - sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kañci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ
vā.
Sa pantabhāro muni vippamuttoti - 'bhāro'ti tayo bhārā khandhabhāro kilesabhāro
abhisaṅkhārabhāro; katamo khandhabhāro? Paṭisandhiyā rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā
viññāṇaṃ, ayaṃ khandhabhāro. Katamo kilesabhāro? Rāgo doso moho kodhassa apanāhassa
makkhassa paḷāsassa issāya macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa sārambhassa
mānassa atimānassa madassa pamādassa sabbakilesānaṃ sabbaduccaritānaṃ
sabbapariḷāhānaṃ sabbasantāpānaṃ sabbākusalābhisaṅkhārā ayaṃ kilesabhāro. Katamo
abhisaṅkhārabhāro? Puññabhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro, ayaṃ
abhisaṅkhārabhāro. Yato khandhabhāro ca kilesabhāro ca abhisaṅkhārabhāro ca pahīnā honti
ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā; so vuccati pannabhāro
patitabhāro oropitabhāro samoropitabhāro nikkhittabhāro paṭipassaddhabhāro.
1. Dutiyā rati - katthaci. Pañcamaṃ - sīmu. 11. Machasaṃ. [PTS]. 3. Aṭṭhamo - sīmu. 11.
Machasaṃ. [PTS]. 4. Chetvā - [PTS]. 5. Vippaluttā - sīmu. 11. [PTS].
A. Suttanipāta - padhānasutta.
[BJT Page 460] [\x 460/]
Munīti 'monaṃ' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo
sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā
upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo
paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ [PTS Page 335] [\q 335/] amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?
Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ
kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,
pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,
kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,
vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā
vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ
vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,
tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā
manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ
manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ
manomoneyyaṃ.
5. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
6. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
Imehi [PTS Page 336] [\q 336/] tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino:
agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti.
[A.] Dhammasaṅgaṇi niddesavāra. [B.] Tikaṅguttara - āpāyikavagga [c.] Itivuttaka -
dutiyavagga.
[BJT Page 462] [\x 462/]
Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame
anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā
sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino
vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
7. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃ va paggayha varamādāya paṇḍito.
8. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
9. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī.
Vippamuttoti - munino rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; dosā cittaṃ - mohā cittaṃ
muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ kodho cittaṃ muttaṃ va muttaṃ suvimuttaṃ upanāho cittaṃ -
makkho cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ paḷāso cittaṃ - muttaṃ va muttaṃ suvimuttaṃ
issā cittaṃ - macchariyaṃ cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ mayā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ; sāṭheyyaṃ cittaṃ thambho mohā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ sārambho
cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; māno cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ atimāno
cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; mado cittaṃ - pamādo cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā
sabbākusalehi saṅkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttanti - sa pannabhāro muni
vippamutto.
Na kappiyo nūparato na patthiyoti bhagavāti - 'kappā'ti dve kappā: taṇhākappo ca
diṭṭhikappo ca katamo taṇhā kappo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1
odhikataṃ pariyantakataṃ2 pariggahitaṃ mamāyitaṃ: idaṃ mama etaṃ mama ettakaṃ mamaṃ
ettāvatā mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā
ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhākappo.
Katamo diṭṭhikappo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti3 gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni; ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno. Diṭṭhikappo
paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhatā taṇhākappaṃ [PTS
Page 337] [\q 337/] vā diṭṭhikappaṃ vā na kappeti na janeti na sañjaneti na nibbatteti
nābhinibbattetīti - na kappiyo; nūparatoti sabbe bālaputhujjanā rajjanti, kalyāṇaputhujjanaṃ
upadāya sabbe sekhā appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa
sacchikiriyāya āramanti viramanti paṭiviramanti; arahā ārato virato paṭivirato nikkhanto
nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti - na kappiyo nūparato;
1. Moneyyena - sa.
[A.] Dhammapada - dhammaṭṭhakavagga. [B.] Suttanipāta - sabhiyasutta.
[BJT Page 464] [\x 464/]
Na patthiyoti - patthanā vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo
cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā
sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi
bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,
rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā
pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā
sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,
kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho
upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ
latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ
māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho
akusalamūlaṃ. Yassesā patthanā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati na patthiyo; bhagavāti gāravādhivacanaṃ;
api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti
bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇṭakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji
pabhaji paṭivibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo
bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā, bhaji1 vā bhagavā araññe vanapatthāni
pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni
paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajajaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā
bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti
bhagavā, bhāgī vā bhagavā catuṇṇaṃ jhānānaṃ catuṇṇaṃ appamaññānaṃ catuṇṇaṃ
arūpasamāpattīnanti bhagavā bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ
abhibhāyatanānaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ
[PTS Page 338] [\q 338/] saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ
ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catuṇṇaṃ
satipaṭṭhānānaṃ catuṇṇaṃ sammappadhānānaṃ catuṇṇaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ
indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṃgikassa maggassāti
bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catuṇṇaṃ
paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññāñāṇānaṃ2 channaṃ buddhadhammānanti bhagavā,
bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ
na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi
kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha
sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti - na kappiyo nūparato na
patthiyoti bhagavāti.
Tenāha bhagavā:
" Sa sabbadhammesu visenibhūto
Yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā,
Sa pannabhāro muni vippamutto
Na kappiyo nūparato na patthiyoti bhagavā"ti.
Mahāviyuhasuttaniddeso samatto
Terasamo.
1. Bhāgī - sīmu11. 2. Abhiññāṇānaṃ - sīmu1 abhiññānaṃ - machasaṃ
[BJT Page 466] [\x 466/]
14
Tuvaṭakasuttaniddeso
Atha tuvaṭakasuttaniddeso vuccati:
14 - 1
Pucchāmi [PTS Page 339] [\q 339/] taṃ ādiccabandhuṃ1
Vivekaṃ santipadañca mahesiṃ,
Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu
Anupādiyāno lokasmiṃ kiñci.
Pucchāmi taṃ ādiccabandhunti2 - 'pucchā'ti tisso pucchā: adiṭṭhajotanā pucchā,
diṭṭhasaṃsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā.
Katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ
avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya pañhaṃ
pucchati. Ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā.
Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ
vibhūtaṃ vibhāvitaṃ, aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ
diṭṭhasaṃsandanā pucchā.
Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saṃsayapakkhanno3 hoti vimatipakkhanno
dveḷhakajāto 'evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho'ti so
vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā.
Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā, amanussapucchā. Nimmitapucchā.
Katamā [PTS Page 340] [\q 340/] manussapucchā? Manussā buddhaṃ bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti - bhikkhu pucchanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā
pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti,
vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti. Ayaṃ
manussapucchā .
Katamā amanussapucchā? Amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ
pucchanti - nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti,
gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāṇo pucchanti, devatāyo
pucchanti, ayaṃ amanussapucchā.
1. Ādiccabandhu - sīmu11 machasaṃ. 2. Ādiccabandhūti - sīmu11. Machasaṃ 3. Pakkhanto -
[PTS]
[BJT Page 468] [\x 468/]
Katamā nimmitapucchā? Yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ
ahīnindriyaṃ, taṃ so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati,
bhagavā vissajjeti. Ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā.
Aparāpi tisso pucchā: attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso
pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā, samparāyikatthapucchā, paramatthapucchā. Aparāpi
tisso pucchā: anavajjatthapucchā, nikkhepatthapucchā, vodānatthapucchā. Aparāpi tisso
pucchā: atītapucchā, anāgatapucchā, paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā:
ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhattabahiddhāpucchā. Aparāpi tisso pucchā,
kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā: khandhapucchā,
dhātupucchā, āyatanapucchā. Aparāpi tisso pucchā: satipaṭṭhānapucchā.
Sammappadhānapucchā, iddhipādapucchā. Aparāpi [PTS Page 341] [\q 341/] tisso
pucchā: indriyapucchā, balapucchā, bojjhaṅgapuccā. Aparāpi tisso pucchā: maggapucchā,
phalapucchā, nibbānapucchā.
Pucchāmi tanti - pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ; ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ; kathayassu meti -
pucchāmi taṃ; ādiccabandhunti ādicco vuccati suriyo; suriyo gotamo gottena; bhagavā pi
gotamo gottena. Bhagavā suriyassa gottañātako gottabandhu, tasmā buddho ādiccabandhūti
- pucchāmi taṃ ādiccabandhuṃ 1.
Vivekaṃ santipadañca mahesinti - ' viveko'ti tayo vivekā' kāyaviveko, cittaviveko,
upadhiviveko.
Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ bhajati, araññaṃ rukkhamūlaṃ
pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Kāyena ca
vicitto viharati, so eko gacchati. Eko tiṭṭhati. Eko nisīdati. Eko seyyaṃ kappeti. Eko gāmaṃ
piṇḍāya pavisati. Eko paṭikkamati. Eko raho nisīdati. Eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti. Eko carati
viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti' ayaṃ kāyaviveko.
1. Ādiccabandhu - sīmu11. Machasaṃ.
[BJT Page 470] [\x 470/]
Katamo cittaviveko? Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṃ vicittaṃ hoti.
Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vicittaṃ hoti. Tatiyaṃ jhānaṃ
samāpannassa pītiyā vicittaṃ cittaṃ hoti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi
cittaṃ vicittaṃ hoti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya
nānattasaññāya cittaṃ vicittaṃ hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa
ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ vicittaṃ hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa
viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ vicittaṃ hoti. Neva- [PTS Page 342] [\q 342/]
saññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ vicittaṃ hoti.
Sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā
vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vicittaṃ hoti. Sakadāgāmissa1 oḷārikā
kāmarāgasaññojanā, paṭighasaññojanā, oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā,
tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vicittaṃ hoti. Anāgāmissa aṇusahagatā kāmarāgasaññojanā
paṭighasaññojanā, aṇusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi
cittaṃ vicittaṃ hoti. Arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā
bhavarāgānusayā avijjānusayā, tadekaṭṭhehi ca kilesehi, bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ
vicittaṃ hoti. Ayaṃ cittaviveko.
Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccati kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca; upadhiviveko
vuccati amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ayaṃ upadhiviveko.
Kāyaviveko ca vūpakaṭṭhakāyānaṃ2 nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca
parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ
visaṅkhāragatānaṃ.
Santīti ekena ākārena santipi santipadampi taṃ yeva amataṃ nibbānaṃ, yo so
sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: " santametaṃ padaṃ paṇītametaṃ padaṃ, yadidaṃ
sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna"nti.
[A]athavā aparena ākārena ye dhammā santādhigamāya [PTS Page 343] [\q 343/]
santiphusanāya santisacchikiriyāya saṃvattanti seyyathīdaṃ: cattāro satipaṭṭhānā, cattāro
sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo. Ime vuccanti santipadaṃ tāṇapadaṃ lenapadaṃ saraṇapadaṃ
abhayapadaṃ accutapadaṃ amatapadaṃ nibbānapadaṃ.
1. Sakadāgāmikassa - sīmu11. 2. Vavakaṭṭhakāyānaṃ - sa. [A.] Majjhimanikāya -
alagaddasutta.
[BJT Page 472] [\x 472/]
Mahesīti, mahesī bhagavā; mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesi.
Mahantaṃ samādhikkhandhaṃ - mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ
- mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesī. Mahato
tamokāyassa padālanaṃ, mahato vipallāsassa bhedaṃ, mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ.
Mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ, mahato mānadhajassa papātanaṃ1 mahato
abhisaṅkhārassa vūpasamanaṃ, mahato, oghassa nittharaṇaṃ. 2Mahato bhārassa
nikkhepanaṃ, mahato saṃsāravaṭṭassa upacchedaṃ, mahato santāpassa nibbāpanaṃ, mahato
pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ, mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti
mahesī mahante satipaṭṭhāne - mahante sammappadhāne - mahante iddhipāde - mahante
satipaṭṭhāne - mahante sammappadhāne - mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni -
mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti mahesī. Mahesakkhehi vā
sattehi esito gavesito pariyesito 'kahaṃ buddho, kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo' kahaṃ
narāsabho'ti mahesīti - vivekaṃ santipadañca mahesiṃ.
Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhūti - kathaṃ disvā passitvā tulayitvā [PTS Page 344] [\q 344/]
tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā attano rāgaṃ nibbāpeti? Dosaṃ nibbāpeti! Mohaṃ
nibbāpeti? Kodhaṃ, upanāhaṃ makkhaṃ, paḷāsaṃ, issaṃ, macchariyaṃ, māyaṃ, sāṭheyyaṃ,
thambhaṃ, sārambhaṃ, mānaṃ, atimānaṃ, madaṃ, pamādaṃ, sabbe kilese, sabbe duccarite,
sabbe darathe, sabbe pariḷāhe, sabbe santāpe, sabbākusalābhisaṅkhāre nibbāpeti sameti
upasameti vūpasameti paṭippassambheti? Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekho
vā bhikkhūti - kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu.
Anupādiyāno lokasmiṃ kiñcīti - catuhi upādānehi anupādiyamāno agaṇhamāno
aparāmasamāno anabhinivisamāno; lokasminti apāyaloke devaloke khandhaloke dhātuloke
āyatanaloke; kiñcīti - anupādiyāno lokasmiṃ kiñci.
Tenāha bhagavā:
Pucchāmi taṃ ādiccabandhuṃ1
Vivekaṃ santipadañca mahesiṃ,
Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu
Anupādiyāno lokasmiṃ kiñci.
14 - 2
Mūlaṃ papañcasaṅkhāyāti bhagavā
Mantā asmīti sabbamuparundhe,
Yā kāci taṇhā ajjhattaṃ
Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe.
1Pavāhanaṃ - syā. 2. Nitthāraṇaṃ - sīmu11. [PTS.]
[BJT Page 474] [\x 474/]
Mūlaṃ papañcasaṅkhāyāti bhagavā mantā asmīti sabbamuparundheti papañcā yeva
papañcasaṅkhā; taṇhā papañcasaṅkhā, diṭṭhi papañcasaṅkhā, katamaṃ taṇhāpapañcassa
mūlaṃ? Avijjā mūlaṃ, ayoniso manasikāro mūlaṃ. Asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, [PTS
Page 345] [\q 345/] anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ, idaṃ taṇhāpapañcassa mūlaṃ,
katamaṃ diṭṭhipapañcassa mūlaṃ? Avijjā mūlaṃ ayoniso manasikāro mūlaṃ. Asmimāno
mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ, idaṃ diṭṭhipapañcassa mūlaṃ.
Bhagavāti gāravādhivacanaṃ; api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā,
bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇṭakoti
bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji paṭivibhaji dhammaratananti bhagavā,
bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā,
bhaji1 vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni
vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajajaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā
bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti
bhagavā, bhāgī vā bhagavā catuṇṇaṃ jhānānaṃ catuṇṇaṃ appamaññānaṃ catuṇṇaṃ
arūpasamāpattīnanti bhagavā bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ
abhibhāyatanānaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ
saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānasatisamādhissa
asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catuṇṇaṃ satipaṭṭhānānaṃ catuṇṇaṃ
sammappadhānānaṃ catuṇṇaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ
sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṃgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā
dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catuṇṇaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ
abhiññāñāṇānaṃ2 channaṃ buddhadhammānanti [PTS Page 346] [\q 346/] bhagavā,
bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na
Pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi
kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ
bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ
bhagavāti - mūlaṃ papañcasaṅkhāyāti bhagavā.
Manti asmīti sabbamuparundheti - 'mantā' vuccati paññā, yā paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ
nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ
patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko
paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi; asmīti rūpe asmīti māno, asmīti
chando, asmīti anusayo; vedanāya - saññāya - saṅkhāresu viññāṇe asmīti māno, asmīti
chando, asmīti anusayoti - mūlaṃ papañcasaṅkhāyāti bhagavā mantā asmīti.
1. Bhagī sīmu. 11.
[BJT Page 476] [\x 476/]
Sabbamuparundheti - papañcasaṅkhāya mūlañca asmimānañca mantāya sabbaṃ rundheyya
uparundheyya nirodheyya vūpasameyya atthaṅgameyya paṭippassambheyyāti - mūlaṃ
papañcasaṅkhāyāti bhagavā mantā asmīti sabbamuparundhe.
Yā kāci taṇhā ajjhattanti - 'yā kācī'ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ
pariyādiyanavacanametaṃ1 yā kācīti. Taṇhāti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā; ajjhattanti ajjhattasamuṭṭhānā vā sā taṇhāti
ajjhattaṃ; athavā ajjhattaṃ vuccati cittaṃ, yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano
manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu; [A]
cittena sā taṇhā sahagatā sahajātā saṃsaṭṭhā sampayuttā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā
ekārammaṇāti pi ajjhattanti - yā kāci taṇhā ajjhattaṃ.
Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkheti - ' sadā'ti sadā sabbadā sabbakālaṃ [PTS Page 347] [\q 347/]
niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhānupoṅkhaṃ udakomikājātaṃ2
avīcisantatisahitaṃ phussitaṃ3 purebhattaṃ pacchābhattaṃ, purimaṃ yāmaṃ majjhimaṃ
yāmaṃ pacchimaṃ yāmaṃ, kāle juṇhe, vasse hemante gimhe, purime vayokhandhe majjhime
vayokhandhe pacchime vayokhandhe; satoti catuhi kāraṇehi sato: kāye
kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
bhāvento sato; citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; aparehipi catuhi kāraṇehi sato;
asatiparivajjanāya sato; satikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ katattā sato; satipaṭipakkhānaṃ
dhammānaṃ hatattā sato; satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato; aparehipi catuhi
kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato; satiyā vasitattā sato; satiyā pāguññatāya sato;
satiyā apaccorohaṇatāya sato. Aparehi catuhi kāraṇehi sato: sattattā4 sato, samitattā sato,
santattā sato, santidhammasamannāgatattā sato, buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā
sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato,
ānāpānasatiyā sato, maraṇasatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati
anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā apammussanatā sati satindriyaṃ
satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, [a] ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā
upeto samupeto apagato5 samupagato6 upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati
sato.
1Pariyādāyavacanametaṃ - sīmu11 [PTS]. 2. Udakumikajātaṃ - sīmu. 11 [PTS]. 3. Phusitaṃ
- sīmu 11 4. Satattā - sīmu. 11. [PTS]. 5. Upāgato - machasaṃ 6. Samupāgato - machasaṃ.
[A.] Dhammasaṅgaṇi - niddesavāra.
[BJT Page 478] [\x 478/]
Sikkheti - tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,
khuddako sīlakkhandho, mahanto [PTS Page 348] [\q 348/] sīlakkhandho, sīlaṃ
patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro, mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
Katamā adhicittasikkhā? Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ
upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,
yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ1 upasampajja
viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ
atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja
viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā.
Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya
samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime
āsavā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ
pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā.
Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe'ti - tāsaṃ taṇhānaṃ vinayāya paṭivinayāya pahānāya
vūpasamāya paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi
sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo1 āvajjanto sikkheyya, jānanto
sikkheyya, passanto [PTS Page 349] [\q 349/] sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya,
cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto
sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto
sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya,
pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ
sacchikaronto sikkheyya, ācareyya, samācareyya, samādāya vatteyyāti tāsaṃ vinayā sadā sato
sikkhe.
Tenāha bhagavā:
"Mūlaṃ papañcasaṅkhāyāti bhagavā
Mantā asmīti sabbamuparundhe,
Yā kāci taṇhā ajjhattaṃ
Tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe"ti.
1. Tisso sikkhā - [PTS.]
[BJT Page 480] [\x 480/]
14 - 3
Yaṃ kiñci dhammamabhijaññā
Ajjhattaṃ athavāpi bahiddhā,
Na tena thāmaṃ 1 kubbetha
Na hi sā nibbuti sataṃ vuttā.
Yaṃ kiñci dhammamabhijaññā ajjhattanti - yaṃ kiñci attano guṇaṃ jāneyya kusale vā
dhamme abyākate vā dhamme. Katame attano guṇā? Uccākulā pabbajito vā assaṃ2
mahābhogakulā pabbajito vā assaṃ; uḷārabhogakulā pabbajito vā assaṃ, ñāto yasassī
sagahaṭṭhapabbajitānanti vā assaṃ; lābhīmhi
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti vā assaṃ, suttantiko vā
assaṃ, vinayadharo vā assaṃ, dhammakathiko vā assaṃ, āraññako vā assaṃ, piṇḍapātiko vā
assaṃ, paṃsukūliko vā assaṃ, tecīvariko vā assaṃ, sapadānacāriko vi assaṃ,
khalupacchābhattiko vā assaṃ, nesajjiko vā assaṃ, yathāsanthatiko vā assaṃ, paṭhamassa
jhānassa lābhīti vā assaṃ; catutthassa [PTS Page 350] [\q 350/] jhānassa lābhīti vā assaṃ;
ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā assaṃ; viññāṇañcāyatanasamāpattiyā -
ākiñcaññāyatanasamāpattiyā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā assaṃ; ime
vuccanti attano guṇā. Yaṃ kiñci attano guṇaṃ jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya
paṭivijjheyyāti yaṃ kiñci dhammamabhijaññā ajjhattaṃ.
Athavāpi bahiddhāti - upajjhāyassa vā ācariyassa vā te guṇā assūti ajjhattaṃ athavāpi
bahiddhā.
Na tena thāmaṃ kubbethāti - attano vā guṇena paresaṃ vā guṇena thāmaṃ na kareyya,
thambhaṃ na kareyya, mānaṃ na kareyya, unnatiṃ na kareyya, unnāmaṃ na kareyya, na
tena mānaṃ janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti - na tena thāmaṃ
kubbetha.
Na hi sā nibbuti sataṃ vuttāti - satānaṃ santānaṃ sappurisānaṃ buddhānaṃ
buddhasāvakānaṃ paccekabuddhānaṃ sā nibbutīti na vuttā; na pavuttā, na ācikkhitā, na
desitā, na paññāpitā na paṭṭhapitā, na vivaṭā, na vibhattā, na uttānīkatā, nappakāsitāti - na
hi sā nibbuti sataṃ vuttā
Tenāha bhagavā:
Yaṃ kiñci dhammamabhijaññā
Ajjhattaṃ athavāpi bahiddhā,
Na tena thāmaṃ 1 kubbetha
Na hi sā nibbuti sataṃ vuttā.
1. Mānaṃ - susa. 2. Assa - syā.
[BJT Page 482] [\x 482/]
14 - 4
Seyyo na tena maññeyya
Nīceyyo athavāpi sarikkho,
Phuṭṭho anekarūpehi
Nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe.
Seyyo na tena maññeyyāti - seyyo'hamasmīti atimānaṃ na janeyya jātiyā vā gottena vā
kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya [PTS Page 351] [\q 351/] vā dhanena vā ajjhenena
vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā
aññataraññatarena vā vatthunāti - seyyo na tena maññeyya.
Nīceyyo1 athavāpi sarikkhoti - hīno'hasmīti omānaṃ na janeyya jātiyā vā gottena vā
kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā
sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā
vatthunā. Sadisohamasmīti mānaṃ na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā
vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā
vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Nīceyyo
athavāpi sarikkho.
Phuṭṭho anekarūpehīti - anekavidhehi ākārehi phuṭṭho pareto samohito samannāgatoti -
phuṭṭho anekarūpehi.
Nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭheti - 'ātumā' vuccati attā. Attānaṃ kappento vikappento
vikappaṃ āpajjanto na tiṭṭheyyāti nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe.
Tenāha bhagavā:
Seyyo na tena maññeyya
Nīceyyo athavāpi sarikkho,
Phuṭṭho anekarūpehi
Nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe.
14 - 5
"Ajjhattameva upasame2
Nāññato3 bhikkhu santimeseyya,
Ajjhattaṃ upasantassa
Natthi attā kuto nirattā vā. "
Ajjhattameva upasameti - ajjhattaṃ rāgaṃ sameyya, dosaṃ sameyya, mohaṃ sameyya,
kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ paḷāsaṃ issaṃ macchariyaṃ māyaṃ sāṭheyyaṃ thambhaṃ
sārambhaṃ mānaṃ [PTS Page 352] [\q 352/] atimānaṃ madaṃ pamādaṃ sabbe kilese
sabbe duccarite sabbe darathe sabbe pariḷāhe sabbe santāpe sabbā kusalābhisaṅkhāre
sameyya upasameyya vūpasameyya nibbāpeyya paṭippassambheyyāti - ajjhattameva
upasame.
1. Nīceyyaṃ - manupa. 2. Ajjhattamevupasame - sīmu11. Machasaṃ. 3. Na aññato - sīmu.
11. Machasaṃ.
[BJT Page 484] [\x 484/]
Nāññato bhikkhu santimeseyyāti - aññato asuddhimaggena micchāpaṭipadāya
aniyyānapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi
aññatra; indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā santiṃ
upasantiṃ vūpasantiṃ nibbutiṃ paṭippassaddhiṃ na eseyya na gaveseyya na pariyeseyyāti -
nāññato bhikkhu santimeseyya.
Ajjhattaṃ upasantassāti - ajjhattaṃ rāgaṃ santassa1 dosaṃ santassa mohaṃ santassa kodhaṃ
santassa upanāhaṃ santassa makkhaṃ santassa paḷāsaṃ santassa issaṃ santassa macchariyaṃ
santassa māyā santassa sāṭheyyaṃ santassa thambhaṃ santassa sārambhaṃ santassa mānaṃ
santassa atimānaṃ santassa madaṃ santassa pamādaṃ sabbe kilesā sabbe duccarite sabbe
darathe sabbe pariḷāhā sabbe santāpe sabbākusalābhisaṅkhārā santassa upasantassa
vūpasantassa nibbutassa paṭippassaddhassāti - ajjhattaṃ upasantassa.
Natthi attā kuto nirattā vāti - 'natthī'ti paṭikkhepo. Attāti attadiṭṭhi natthi, nirattāti
uccheddiṭṭhi natthi, attāti gahitaṃ natthi, nirattāti muñcitabbaṃ natthi. Yassatthi gahitaṃ
tassatthi muñcitabbaṃ, yassa natthi muñcitabbaṃ tassa natthi gahitaṃ,
gāhamuñcanasamatikkanto arahā vuddhiparihāniṃ vītivatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo -
pe -
Jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti - natthi attā kuto nirattā vā.
Tenāha bhagavā:
"Ajjhattameva upasame nāññato bhikkhu santimeseyya,
Ajjhattaṃ upasantassa natthi attā kuto nirattā vā"ti.
14 - 6
Majjhe [PTS Page 353] [\q 353/] yathā samuddassa ūmi no jāyati ṭhito hoti,
Evaṃ ṭhito anejassa ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci.
Majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyati ṭhito hotīti - samuddo caturāsītiyojanasahassāni
ubbedhena gambhīro. Heṭṭhā cattārīsayojanasahassāni udakaṃ macchakacchapehi kampati.
Upari catārīsasaṃyojanasahassāni udakaṃ vātehi kampati. Majjhe cattāri2 yojanasahassāni
udakaṃ na kampati na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhati
anerito aghaṭṭito acalito alulito abhanto vūpasanto. Tatra ūmi no jāyati ṭhito hoti samuddoti.
Evampi yathā samuddassa ūmi no jāyati ṭhito hoti. Athavā sattannaṃ pabbatānaṃ antarikāsu
satta sīdantarā mahāsamuddā, 3 tatra udakaṃ na kampati, na vikampati na calati na vedhati
nappavedhati na sampavedhati. Anerito aghaṭṭito acalito alulito abhanto vūpasanto. Tatra
ūmi no jāyati ṭhito hoti samuddoti. Evampi - majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyati ṭhito
hoti.
1. Upasantassa - [PTS]. 2. Cattārīsa - syā, machasaṃ, cattālisa - [PTS]. 3. Sīdantarasamuddo
- [PTS.]
[BJT Page 486] [\x 486/]
Evaṃ ṭhito anejassāti - 'eva'nti opammasampaṭipādanaṃ; ṭhitoti lābhepi na kampati,
alābhepi na kampati, yasepi na kampati, ayasepi na kampati, pasaṃsāyapi na kampati,
nindāyapi na kampati, sukhepi na kampati, dukkhepi na kampati, na vikampati, na calati,
na veti, nappavedhati, na sampavedhatīti evaṃ ṭhito, anejassāti 'ejā' vuccati taṇhā, yo rāgo
sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho
paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā
suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā
paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā
lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ
loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho
nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā
rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā
phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ
chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ
dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ
taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamūlaṃ. Yassesā ejā taṇhā
pahīnā ucchinnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā, ñāṇagginā
daḍḍhā, so vuccati anejo. Ejāya pahīnattā anejo. So lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati,
yasepi na iñjati, ayasepi [PTS Page 354] [\q 354/] na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati,
nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati na vedhati nappavedhati
na sampavedhatīti - evaṃ ṭhito anejassa.
Ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti - 'ussadā'ti sattussadā: rāgussadaṃ1 dosussadaṃ
mohussadaṃ mānussadaṃ diṭṭhussadaṃ kilesussadaṃ kammussadaṃ na kareyya na janeyya
na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya; kuhiñcīti kuñci kismiñci katthaci ajjhattaṃ
vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti - ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci.
Tenāha bhagavā:
"Majjhe yathā samuddassa ūmi no jāyati ṭhito hoti,
Evaṃ ṭhito anejassa ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcī"ti.
14 - 7
Akittayī vivaṭacakkhu sakkhidhammaṃ parissayavinayaṃ,
Paṭipadaṃ vadehi bhaddante pātimokkhamathavāpi2 samādhiṃ.
Akittayī vivaṭacakkhūti - 'akittayī'ti kittitaṃ ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ
vivaṭaṃ vibhattaṃ uttānīkataṃ pakāsitanti akittayī. Vivaṭacakkhūti bhagavā pañcahi
cakkhūhi vivaṭacakkhu; maṃsacakkhunāpi vivaṭacakkhu, dibbacakkhunāpi vivaṭacakkhu,
paññācakkhunāpi vivaṭacakkhu, buddhacakkhunāpi vivaṭacakkhu, samantacakkhunāpi
vivaṭacakkhu.
1. Rāgassado - [PTS]. 2. Pātimokkhaṃ athavāpi - [PTS.]
[BJT Page 488] [\x 488/]
Kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi vivaṭacakkhu? Maṃsacakkhumhi bhagavato pañcavaṇṇā
saṃvijjanti: nīlo ca vaṇṇo, pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo, odāto
[PTS Page 355] [\q 355/] ca vaṇṇo. Akkhilomāni ca bhagavato - yattha ca akkhilomāni
patiṭṭhitāni taṃ nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ, ummāpupphasamānaṃ1. Tassa
parato pītaṃ hoti supītakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ
kaṇikārapupphasamānaṃ. Ubhayato ca akkhikūṭāni indagopakasamānāni. Majjhe kaṇhaṃ
hoti sukaṇhaṃ alūkhaṃ siniddhaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ addāriṭṭhakasamānaṃ. Tassa
parato odātaṃ hoti suodātaṃ setaṃ paṇḍaraṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhītārakāsamānaṃ.
Tena bhagavā pākatikena maṃsacakkhunā attabhāvapariyāpannena
purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaṃ passati divā ceva rattiñca. Yadā hi
caturaṅgasamannāgato hoti: suriyo ca atthaṅgato hoti, kāḷapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca
vanasaṇḍo hoti, mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti evarūpepi caturaṅgasamannāgate
andhakāre samantā yojanaṃ passati, yattha so kuḍḍo2 vā kavāṭaṃ vā pākāro vā pabbato vā
gacchaṃ vā latā vā āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassanāya. Ekañce tilaphalaṃ nimittaṃ katvā tilavāhe
pakkhipeyya, taññeva tilaphalaṃ uddhareyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato pākatikaṃ
maṃsacakkhu evaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi vivaṭacakkhu.
Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe
sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti: 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena
samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ
upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, [PTS Page 356] [\q 356/] te
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana
bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte
suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca
bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya. Dve pi lokadhātuyo passeyya. Tisso pi lokadhātuyo
passeyya. Catasso pi lokadhātuyo passeyya. Pañcapi lokadhātuyo passeyya. Dasa pi
lokadhātuyo passeyya. Vīsampi lokadhātuyo passeyya. Tiṃsampi lokadhātuyo passeyya.
Cattāḷīsampi lokadhātuyo passeyya. Paññāsampi lokadhātuyo passeyya. Cattāḷīsampi
lokadhātuyo passeyya. Paññāsampi lokadhātuyo passeyya. Satampi lokadhātuyo passeyya.
Sahassimpi cūlanikaṃ lokadhātuṃ passeyya. Dvisahassimpi 3 majjhimikaṃ lokadhātuṃ
passeyya. Tisahassiṃ mahāsahassimpi lokadhātuṃ 4 passeyya. Yāvatā vā pana ākaṅkheyya
tāvatakaṃ passeyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato dibbaṃ cakkhu. Evaṃ bhagavā5 dibbena
cakkhunāpi vivaṭacakkhū.
1. Ummārapupphasamānaṃ - syā. 2. Kūṭo - syā. 3. Dvisahassampi - sīmu. 11 4. Tisahassimpi
lokadhātuṃ - syā. 5. Bhagavatā - sīmu. 11.
[BJT Page 490] [\x 490/]
Kathaṃ bhagavā paññācakkhunāpi vivaṭacakkhu? Bhagavā mahāpañño puthupañño
hāsupañño1 javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño paññāpabhedakusalo
pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido, catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho
purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho2 anantañāṇo anantatejo anantayaso,
aḍḍho mahaddhano dhanavā, netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā.
So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā,
anakkhātassa maggassa akkhātā. Maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā ca pana
etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. So hi bhagavā jānaṃ jānāti, [PTS Page 357] [\q
357/] passaṃ passati. Cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā
atthassa ninnetā amatassa dātā, dhammassāmi tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṃ
adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ 3 paññāya, atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ
upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti,
yaṃ kiñci ñeyyaṃ4 nāma atthi dhammaṃ jānitabbaṃ, attattho vā parattho vā ubhayattho vā
diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā atthe uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho
vā attho paṭicchanno vā attho neyyā vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā
attho vodāno5 vā attho paramattho vi attho, sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati. Sabbaṃ
kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Sabbaṃ vacīkammaṃ - sabbaṃ
manokammaṃ ñāṇānuparivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ anāgate -
paccuppanne appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ,
yāvatakaṃ ñeyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ. Tāvatakaṃ ñeyyaṃ,
ñeyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ
nappavattati, ñaṇaṃ atikkamitvā ñeyyapatho natthi, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te
dhammā. Yathā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ sammā phassitānaṃ heṭṭhimaṃ 6
samuggapaṭalaṃ uparimaṃ 7 nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati,
aññamaññapariyantaṭṭhāyino te, evamevaṃ buddhassa bhagavato ñeyyañca ñāṇañca
aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, [PTS Page 358] [\q
358/] yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ
ñeyyaṃ, ñeyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā ñeyyapatho natthi,
aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā.
1. Bhāsapañño - syā. 2. Dhoreyho - syā. 3. Aphusitaṃ - syā, 4. Neyaṃ - sīmu. 11. [PTS]. 5.
Vodāto - syā. 6. Heṭṭhimaṃ ca - syā. 7. Uparimaṃ va - syā
[BJT Page 492] [\x 492/]
Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ parivattati. Sabbe dhammā buddhassa
bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhāpaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā
cittuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ parivattati. Sabbesaṃ
sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti.
Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye
duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako
sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto buddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci
macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya antomahāsamudde parivattanti,
evamevaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā
antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya
ākāsassa padese parivattanti, evamevaṃ yepi te sāriputtasamā paññāya, tepi buddhañāṇassa
padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati.
Ye ca te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā pahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā1
kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te
pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca
paṭicchannāni ca. Kathitā vissajjitā ca te pañhā bhagavatā2 honti niddiṭṭhakāraṇā.
Upakkhittakāva3 te bhagavato sampajjanti. [PTS Page 359] [\q 359/] atha kho bhagavā
va tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti. Evaṃ bhagavā paññācakkhunāpi vivaṭacakkhu.
Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi vivaṭacakkhu? Bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ
olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre
suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce ca
na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ
vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni
udake saṃvaddhāni udakā anuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā
padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni,
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni
udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena, evamevaṃ bhagavā buddhacakkhunā
lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre
dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante,
appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante.
1. Nipuññā - syā. 2. Bhagavato - sīmu. 11 3. Upakkhittakā ca - sīmu11.
[BJT Page 494] [\x 494/]
Jānāti bhagavā ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ dosacarito, ayaṃ mohacarito, ayaṃ
vitakkacarito, ayaṃ saddhācarito, ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa
asubhakathaṃ katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati.
Mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ uddese paripucchāya kālena dhammasavane kālena
dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti. Vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ
ācikkhati saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādaniyaṃ nimittaṃ ācikkhati
buddhasubodhiṃ [PTS Page 360] [\q 360/] dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ
sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa ācikkhati vipassanānimittaṃ aniccākāraṃ
dukkhākāraṃ anattākāraṃ.
1. " Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
Yathāpi passe janataṃ samantato.
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,
Pāsādamāruyha samantacakkhu,
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko
Avekkhassu jātijarābhibhūta"nti. [A]
Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi vivaṭacakkhu.
Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi vivaṭacakkhu? Samantacakkhu vuccati
sabbaññutañāṇaṃ; bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato1 samupagato2
upapanno sampanno samannāgato.
2. " Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci
Atho aviññātamajānitabbaṃ,
Sabbaṃ abhaññāsi yadatthi ñeyyaṃ3
Tathāgato tena samantacakkhū" ti [b.]
Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi vivaṭacakkhūti - akittayī vivaṭacakkhu.
Sakkhidhammaṃ parissayavinayanti - ' sakkhidhamma'nti na itihitihaṃ na itikirāya na
paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na
diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṃ sayamabhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammanti
sakkhidhammaṃ.
1. Upāgato - pu. Sīmu11. 2. Samupāgato - pu sīmu11. 3. Neyyaṃ - sīmu11.
[A.] Dīghanikāya - mahāpadānasutta, majjhimanikāya - ariyapariyesanasutta,
bodhirājakumārasutta brahmasaṃyutta - paṭhamavagga, itivuttaka dutiyavagga. [B]
paṭisambhidāmagga - ñāṇakathā, indriyakathā.
[BJT Page 496] [\x 496/]
Parissayavinayanti 'parissayā'ti dve parissayā: pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca.
Katame pākaṭaparissayā? Sīhā vyagghā dīpī acchā taracchā kokā [PTS Page 361] [\q 361/]
mahisā hatthī ahī vicchikā satapadī corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā
vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo
dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā
kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro, daddu kaṇḍu kacchu hakhasā1 vitacchikā lohitapittaṃ
madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā, semhasamuṭṭhānā ābādhā,
vātasamuṭṭhānā ābādhā, sannipātikā ābādhā, utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā
ābādhā, opakkamikā ābādhā, kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro
passāvo, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassā iti vā, ime vuccanti pākaṭaparissayā.
Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ,
kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ
uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ, rāgo doso moho kodho upanāho
makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado
pamādo sabbe kilesā sabbāni duccaritāni sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā
sabbākusalābhisaṅkhārā. Ime vuccanti paṭicchannaparissayā.
Parissayāti - kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti
parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaṃ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṃ puggalaṃ
sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṃ parisahantīti
parissayā. Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ
antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sammāpaṭipadāya
analomapaṭipadāya appaccanikapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya [PTS Page 362] [\q 362/]
dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya
bhojanesu mattaññutāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ
bhāvanānuyogassa, catunnaṃ sammappadhānānaṃ - catunnaṃ iddhipādānaṃ - pañcannaṃ
indriyānaṃ - pañcannaṃ balānaṃ - sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ - ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa
bhāvanānuyogassa. Imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti.
Evampi parihānāya saṃvattantīti parissayā.
1. Nakhasā - katthaci.
[BJT Page 498] [\x 498/]
Kathaṃ tatrāsayāti parissayā: tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti
attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, date dakāsayā pāṇā sayanti, vane
vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti, evamevaṃ tatthete pāpakā akusalā
dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā:
"Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañca
bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha bhikkhave,
bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā
saññojanīyā, tyāssa1 anto vasanti anvāssavasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā
sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā -
ghānena gandhaṃ ghāyitvā - jivhāya rasaṃ sāyitvā - kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā - manasā
[PTS Page 363] [\q 363/] dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
sarasaṅkappā saññojanīyā. Tyāssa anto vasanti, anvāssa vasanti pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te kaṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā
dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako
dukkhaṃ na phāsu viharatī"ti. [A] evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā;
"Tayo'me bhikkhave antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā
paccatthikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarāmalaṃ antarāmitto antarāsapatto
antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso bhikkhave - moho bhikkhave antarāmalaṃ
antarāmitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā
malā antarā mittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikoti [b.]
3. Anatthajanano lobho lobho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ no nāvabujjhati. [B.]
1. Tyassa - sīmu11. Machasaṃ. 2. Anvāssavanti - sīmu11. Antassa vasanti - saṃ atthāssa
vasanti - sa [a.] Saḷāyatanasaṃyutta - navapurāṇavagga [b.] Itivuttaka - catutthavagga -
malasutta
[BJT Page 500] [\x 500/]
4. Luddho atthaṃ na jānāti luddho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ lobho sahate naraṃ.
5. Anatthajanano doso doso cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
6. Kuddho atthaṃ na jānāti kuddho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ kodho sahate naraṃ.
7. Anatthajanano [PTS Page 364] [\q 364/] moho moho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
8. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ moho sahate nara"nti[a.]
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā'
" Tayo kho'me mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya
dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho ko mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ
uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya, doso kho mahārāja - moho kho
mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya
aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti
ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. [B]
9. "Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ,
Hiṃsanti attasambhūtā tacasāraṃ 'va samphala"nti[b]
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā:
10. "Rāgo ca doso ca itonidānā
Aratī ratī lomahaṃsā itojā,
Ito samuṭṭhāya manovitakkā
Kumārakā dhaṅkamivossajantī"ti [c.]
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Parissaya- [PTS Page 365] [\q 365/] vinayanti - parissayavinayaṃ parissayapahānaṃ
parissayavūpasamaṃ parissayapaṭinissaggaṃ parissayapaṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti
- sakkhidhammaṃ parissayavinayaṃ.
[A.] Itivuttaka - catutthavagga - malasutta [b.] Kosalasaṃyutta - paṭhamavagga. [C.]
Suttanipāta - sūcilomasutta.
[BJT Page 502] [\x 502/]
Paṭipadaṃ vadehi bhaddanteti - paṭipadaṃ vadehi sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ
apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ sīlesu
paripūrakāritaṃ indriyesu guttadvārataṃ bhojane mattaññutaṃ jāgariyānuyogaṃ
satisampajaññaṃ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde
pañcindriyāni pañca balāni sattabojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca
nibbānagāminiñca paṭipadaṃ; vadehi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja
uttānīkarohi pakāsehīti - paṭipadaṃ vadehi; bhaddanteti so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ
ālapati. Athavā, yaṃ tvaṃ dhammaṃ ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji
uttānīakāsi pakāsesi, sabbaṃ taṃ sundaraṃ bhaddakaṃ kalyāṇaṃ anavajjaṃ sevitabbanti -
paṭipadaṃ vadehi bhaddante.
Pātimokkhamathavā pi samādhinti - pātimokkhanti: sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo
saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. [A] athavāpi samādhinti
yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho
samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhīti [b - ] pātimokkhamathavā pi samādhiṃ.
Tenāha so nimmito:
" Akittayī vivaṭacakkhu - sakkhidhammaṃ parissayavinayaṃ,
Paṭipadaṃ vadehi bhaddante - pātimokkhamathavā pi samādhi"nti.
14 - 8
Cakkhūhi neva lolassa
Gāmakathāya āvaraye sotaṃ,
Rase ca nānugijjheyya
Na ca mamāyetha kiñci lokasmiṃ.
Cakkhūhi [PTS Page 366] [\q 366/] neva lolassāti - kathaṃ 'cakkhulolo' hoti? Idhekacco
bhikkhū cakkhulolo cakkhuloliyena samannāgato hoti: adiṭṭhaṃ dakkhitabbaṃ, diṭṭhaṃ
samatikkamitabbanti ārāmena ārāmaṃ, uyyānena uyyānaṃ, gāmena gāmaṃ, nigamena
nigamaṃ, nagarena nagaraṃ. Raṭṭhena raṭṭhaṃ, janapadena janapadaṃ, dīghacārikaṃ
anavattitacārikaṃ1 anuyutto hoti rūpadassanāya. Evampi cakkhulolo hoti.
[A] jhānavibhaṅga. [B.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa.
1. Anavaṭṭhitacārikaṃ - machasaṃ.
[BJT Page 504] [\x 504/]
Athavā, bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati hatthiṃ
olokento. Assaṃ olokento, rathaṃ olokento, pattiṃ olokento, itthiyo olokento , purise
olokento, kumārake olokento, kumārikāyo olokento, antarāpaṇaṃ olokento, gharamukhāni
olokento, uddhaṃ olokento, adho olokento, disāvidisaṃ vipekkhamāno1 gacchati. Evampi
cakkhulolo hoti -
Athavā, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī
yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ,
cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. Evampi cakkhulolo hoti. Yathā vā paneke bhonto
samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā
viharanti. Seyyathīdaṃ: naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ
kumbhathūnaṃ sobhanagarakaṃ2 caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ
mahisayuddhaṃ usabhayuddhaṃ goyuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ
vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ3 uyyodhikaṃ balaggaṃ [PTS
Page 367] [\q 367/] senābyūhaṃ aṇīkadassanaṃ iti vā. Evampi cakkhulolo hoti -
Kathaṃ na 'cakkhulolo' hoti? Idhekacco bhikkhū na cakkhulolo na cakkhuloliyena
samannāgato hoti: adiṭṭhaṃ dakkhitabbaṃ, diṭṭhaṃ samatikkamitabbanti na ārāmena
ārāmaṃ na, uyyānena uyyānaṃ, na gāmena gāmaṃ, na nigamena nigamaṃ, na nagarena
nagaraṃ. Na raṭṭhena raṭṭhaṃ, na janapadena janapadaṃ, dīghacārikaṃ anavattitacārikaṃ1
anuyutto hoti rūpadassanāya. Evampi na cakkhulolo hoti. Athavā, bhikkhu antaragharaṃ
paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati: na hatthiṃ olokento. Na assaṃ olokento, na
rathaṃ olokento, na pattiṃ olokento, na itthiyo olokento na, purise olokento, na kumārake
olokento, na kumārikāyo olokento, na antarāpaṇaṃ olokento, na gharamukhāni olokento, na
uddhaṃ olokento, na adho olokento, na disāvidisaṃ pekkhamāno1 gacchati. Evampi na
cakkhulolo hoti -
Athavā, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ,
cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Evampi na cakkhulolo hoti. Yathā vā paneke bhonto
samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā
viharanti. Seyyathīdaṃ: naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ
kumbhathūnaṃ sobhanagarakaṃ2 caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ
mahisayuddhaṃ usabhayuddhaṃ goyuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ
vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ3 uyyodhikaṃ balaggaṃ
senābyūhaṃ aṇīkadassanaṃ iti vā. Evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti. Evampi
cakkhulolo hoti -
1. Pekkhamāno - sīmu 1. 2. Sobhanakaṃ - machasaṃ 3. Nibuddhaṃ - machasaṃ
[BJT Page 506] [\x 506/]
Cakkhūhi neva lolassāti - cakkhuloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyya. Cakkhuloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto
visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - cakkhūhi neva lolassa.
Gāmakathāya āvaraye sotanti - gāmakathā vuccati battiṃsa tiracchānakathā. Seyyathīdaṃ:
rājakathā corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā
pānakathā vatthakathā yānakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā gāmakathā
nigamakathā nagarakathā [PTS Page 368] [\q 368/] janapadakathā itthikathā purisakathā
sūrakathā visikhākathā kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānattakathā1 lokakkhāyikā
samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vā.
Gāmakathāya āvaraye sotanti - gāmakathāya sotaṃ āvareyya nivāreyya sannivāreyya
rakkheyya gopeyya pidaheyya pacchindeyyāti - gāmakathāya āvaraye sotaṃ.
Rase ca nānugijjheyyāti - ' raso'ti mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso
phalaraso ambilaṃ madhuraṃ tittakaṃ kaṭukaṃ loṇakaṃ khārikaṃ lapilaṃ2 kasāvo sāduṃ
asāduṃ sītaṃ uṇhaṃ. Santeke samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā. Te jivhaggena rasaggāni
pariyesantā āhiṇḍanti. Te ambilaṃ labhitvā anambilaṃ pariyesanti, anambilaṃ labhitvā
ambilaṃ pariyesanti - pe -
Sītaṃ labhitvā uṇhaṃ pariyesanti, uṇhaṃ labhitvā sītaṃ pariyesanti. Te yaṃ yaṃ labhitvā
tena tena na tussanti, aparāparaṃ pariyesanti. Manāpikesu rasesu rattā giddhā gathitā
mucchitā ajjhopannā laggā laggitā palibuddhā. Yassesā rasataṇhā pahīnā samucchinnā - pe
ñāṇagginā daḍḍhā. So paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ [PTS Page 369] [\q 369/] āhāreti: neva
davāya - pe -
Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Rasataṇhaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyya, rasataṇhāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto
vimarīyādīkatena cetasā vihareyyāti - rase ca nānugijjheyya.
1. Nānatthakathā - sīmu 11.
[BJT Page 508] [\x 508/]
Na ca mamāyetha kiñci lokasminti - 'mamattā'ti dve mamattā: taṇhāmamattañca
diṭṭhimamattañca 'mamattā'ti dve mamattā: taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca. Katamaṃ
taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādikataṃ4 odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ
taṇhāmamattaṃ.
Katamaṃ diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ6 diṭṭhisañeyājanaṃ gāho paṭiggāho7
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Taṇhāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ
paṭinissajitvā cakkhuṃ na mamāyeyya, na gaṇheyya, na parāmaseyya, nābhiniviseyya,
sotaṃ, ghānaṃ, jivhaṃ. Kāyaṃ, rūpe, sadde, gandhe, rase, phoṭṭhabbe, kulaṃ, gaṇaṃ, āvāsaṃ,
lābhaṃ, yasaṃ, pasaṃsaṃ, sukhaṃ, cīvaraṃ, piṇḍapātaṃ, senāsanaṃ,
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, kāmadhātuṃ, rūpadhātuṃ, arūpadhātuṃ, kāmabhavaṃ,
rūpabhavaṃ, arūpabhavaṃ, saññābhavaṃ, asaññābhavaṃ, nevasaññānāsaññābhavaṃ,
ekavokārabhavaṃ, catuvokārabhavaṃ, pañcavokārabhavaṃ, atītaṃ, anāgataṃ, paccuppannaṃ,
diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme na mamāyeyya, na gaṇheyya, na parāmaseyya,
nābhiniviseyya. Kiñcīti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ
viññāṇagataṃ; lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke
āyatanaloketi - na ca mamāyetha kiñci lokasmiṃ.
Tenāha bhagavā:
"Cakkhūhi neva lolassa
Gāmakathāya āvaraye sotaṃ,
Rase ca nānugijjheyya
Na ca mamāyetha kiñci lokasmi"nti.
14 - 9
Phassena yadā phuṭṭhassa
Paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci.
Bhavañca nābhijappeyya
Bheravesu ca na sampavedheyya.
Phassena [PTS Page 370] [\q 370/] yadā phuṭṭhassāti - 'phasso'ti rogaphasso;
rogaphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa; cakkhurogena puṭṭho pareto
samohito samannāgato assa; sotarogena, ghānarogena jivhārogena, kāyarogena, sīsarogena,
kaṇṇarogena, mukharogena, dantarogena, kāsena, pināso, ḍahena, jarena, kucchirogena,
mucchāya, pakkhandikāya, sūlāya visūcikāya kuṭṭhena gaṇḍena kilāsena sosena,
apamārena, dadduyā kaṇḍuyā kacchuyā rakhasāya vitacchikāya. Lohitena pittena
madhumehena, aṃsāya piḷakāya bhagandalena, pittasamuṭṭhānena ābādhena sannipātikena
ābādhena utupariṇāmajena ābādhena visamaparihārajena ābādhena opakkamikena
ābādhena kammavipākajena ābādhena, sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya uccārena
passāvena, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi phuṭṭho pareto samohito
samannāgato assāti - phassena yadā phuṭṭhassa.
1. Dārunena - sa. 2. Alabbhamāno - [PTS.]
[BJT Page 510] [\x 510/]
Paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti - ādevaṃ paridevaṃ ādevanaṃ paridevanaṃ
ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācāpalapaṃ vippalāpaṃ lālappaṃ lālappāyanaṃ lālappāyitattaṃ na
kareyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya. Kuhiñcīti kuhiñci
kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti - paridevaṃ bhikkhu na
kareyya kuhiñci.
Bhavañca nābhijappeyyāti - kāmabhavaṃ na jappeyya, rūpabhavaṃ na jappeyya,
arūpabhavaṃ na jappeyya na pajappeyya nābhijappeyyāti - bhavañca nābhijappeyya.
Bheravesu ca na sampavedheyyāti - 'bheravāti' ekenākārena bhayampi bheravampi taññeva.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: [PTS Page 371] [\q 371/] "etaṃ nūna taṃ bhayabheravaṃ1
āgacchatī"ti[a] bahiddhārammaṇaṃ vuttaṃ: sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahisā2
assā hatthī ahivicchikā satapadī corā vā assu māṇavā katakammā vā akatakammā vā;
athāparena ākārena bhayaṃ vuccati ajjhattikaṃ cittasamuṭṭhānaṃ bhayaṃ bhayānakattaṃ 3
chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso ubbego utrāso, jātibhayaṃ jarābhayaṃ vyādhibhayaṃ
maraṇabhayaṃ rājabhayaṃ corabhayaṃ aggibhayaṃ udakabhayaṃ attānuvādabhayaṃ
parānuvādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhayaṃ ūmibhayaṃ kumbhilabhayaṃ
āvaṭṭabhayaṃ susukābhayaṃ ājīvikabhayaṃ4 asilokabhayaṃ parisāya sārajjabhayaṃ
madanabhayaṃ duggatibhayaṃ bhayānakattaṃ3 chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso ubbego
utrāso. Bheravesu ca na sampavedheyyāti - bherave passitvā vā suṇitvā vā na vedheyya
nappavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na
santāsaṃ āpajjeyya; abhīru assa acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo
vigatalomahaṃso vihareyyāti - bheravesu ca na sampavedheyya.
Tenāha bhagavā:
"Phassena yadā phuṭṭhassa
Paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci,
Bhavañca nābhijappeyya
Bheravesu ca na sampavedheyyā'ti.
1. Bhayaṃ bheravaṃ - sīmu 11. Machasaṃ[PTS]. 2. Mahiṃsā - machasaṃ, gomahisā - [PTS]. 3.
Bhayānakaṃ - [PTS]. 4. Ājivakabhayaṃ - sīmu11. [PTS].
A. Majjhimanikāya - bhayabheravasutta.
[BJT Page 512] [\x 512/]
14 - 10
Annānamatho pānānaṃ
Khādanīyānamathopi vatthānaṃ,
Laddhā na sannidhiṃ kayirā
Na ca parittase tāni alabhamāno1.
Annānamatho [PTS Page 372] [\q 372/] pānānaṃ khādanīyānamathopi vatthānanti -
'annāna'nti odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ; pānānanti aṭṭha pānāni: ambapānaṃ
jambupānaṃ vocapānaṃ mocapānaṃ madhupānaṃ muddikāpānaṃ sālukapānaṃ
phārusakapānaṃ. Aparāni pi aṭṭha pānāni: kosambapānaṃ kolapānaṃ badarapānaṃ
ghatapānaṃ telapānaṃ payopānaṃ yāgupānaṃ rasapānaṃ; khādanīyānanti piṭṭhakhajjakaṃ
pūvakhajjakaṃ mūlakhajjakaṃ tacakhajjakaṃ pattakhajjakaṃ pupphakhajjakaṃ phalakhajjakaṃ;
vatthānanti cha cīvarāni: khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ haṅganti -
annānamatho pānānaṃ khādanīyānamathopi vatthānaṃ.
Laddhā na sannidhiṃ kayirāti - 'laddhā'ti laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā
na kuhanāya na lapanāya na nemittikatāya na nippesikatāya na lābhena lābhaṃ
nijigiṃsanatāya na kaṭṭhadānena1 na veḷudānena na pattadānena na pupphadānena na
phaladānena na sinānadānena na cuṇṇadānena na mattikādānena na dantakaṭṭhadānena na
mukhodakadānena na cāṭukamyatāya na pāribhaṭṭatāya na piṭṭhimaṃsikatāya na
vatthuvijjāya na tiracchānavijjāya na aṅgavijjāya na nakkhattavijjāya na dūtagamanena na
pahīṇagamanena na jaṅghapesaniyena na vejjakammena na navakammena na
piṇḍapatipiṇḍakena na dānānuppadānena dhammena samena laddhā labhitvā adhigantvā
vinditvā paṭilabhitvāti - laddhā; na sannidhiṃ kayirāti annasannidhiṃ pānasannidhiṃ
yānasannidhiṃ sayanasannidhiṃ gandhasannidhiṃ āmisasannidhiṃ na kareyya na janeyya na
sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyyāti - laddhā na sannidhiṃ kayirā.
1. Alabbhamāno - [PTS.]
[BJT Page 514] [\x 514/]
Na ca parittase tāni alahamāno1ti - annaṃ vā na labhāmi, pānaṃ [PTS Page 373] [\q 373/]
vā na labhāmi, vatthaṃ vā na labhāmi, kulaṃ vā na labhāmi, gaṇaṃ vā na labhāmi, āvāsaṃ
vā na labhāmi, lābhaṃ vā na labhāmi, yasaṃ vā na labhāmi, pasaṃsaṃ vā na labhāmi, sukhaṃ
vā na labhāmi, cīvaraṃ vā na labhāmi, piṇḍapātaṃ vā na labhāmi, senāsanaṃ vā na labhāmi,
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ vā na labhāmi, gilānūpaṭṭhākaṃ vā na labhāmi,
appaññātomhīti na taseyya, na uttaseyya, na parittaseyya, na bhāyeyya, na santāsaṃ
āpajjeyya, abhīrū assa acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso
vihareyyāti - na ca parittase tāni alabhamāno.
Tenāha bhagavā:
Annānamatho pānānaṃ
Khādanīyānamathopi vatthānaṃ,
Laddhā na sannidhiṃ kayirā
Na ca parittase tāni alahamāno1.
14 - 11
Jhāyī na padalolassa
Virame kukkuccā nappamajjeyya,
Athāsanesu sayanesu
Appasaddesu bhikkhu vihareyya.
Jhāyī na pādalolassāti - "jhāyī"ti paṭhamenapi jhānena jhāyī, dutiyenapi jhānena jhāyī,
tatiyenapi jhānena jhāyī, catutthenapi jhānena jhāyī, savitakkasavicārenāpi jhānena jhāyī,
avitakkavicāramattenāpi jhānena jhāyī, avitakkaavicārenāpi jhānena jhāyī, sappītikenāpi
jhānena jhāyī, nippītikenāpi jhānena jhāyī, pītisahagatenāpi jhānena jhāyī, sātasahagatenāpi
jhānena jhāyī, sukhasahagatenāpi jhānena jhāyī, upekkhāsahagatenāpi jhānena jhāyī,
suññatenāpi jhānena jhāyī, animittenāpi jhānena jhāyī, appaṇihitenāpi jhānena jhāyī,
lokiyenāpi jhānena jhāyī, lokuttarenāpi jhānena jhāyī, jhānarato ekattamanuyutto
sadatthagarukoti - jhāyī.
Na [PTS Page 374] [\q 374/] pādalolassāti - kathaṃ 'pādalolo' hoti? Idhekacco bhikkhū
pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti:
1. Alabbhamāno - [PTS.]
[BJT Page 516] [\x 516/]
Ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ nigamena nigamaṃ nagarena1 nagaraṃ
raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ anavatthitacārikaṃ anuyutto viharati,
evampi pādalolo hoti. Athavā bhikkhu antopi saṅghārāme pādalolo pādaloliyena
samannāgato hoti, na atthahetu na kāraṇahetu uddhato avupasantacitto pariveṇato
pariveṇaṃ gacchati, vihārato vihāraṃ gacchati, aḍḍhayogato aḍḍhayogaṃ gacchati, pāsādato
pāsādaṃ gacchati, hammiyato hammiyaṃ gacchati, guhāya guhaṃ gacchati, lenato lenaṃ
gacchati, kuṭito kuṭiṃ gacchati, kūṭāgārato kūṭāgāraṃ gacchati, aṭṭato aṭṭaṃ gacchati, mālato
mālaṃ gacchati, uddaṇḍato uddaṇḍaṃ gacchati, uddosinato uddosinaṃ gacchati,
upaṭṭhānasālato upaṭṭhānasālaṃ gacchati, maṇḍalamālato maṇḍalamālaṃ gacchati,
rukkhamūlato rukkhamūlaṃ gacchati. Yattha vā pana bhikkhū nisīdanti tahiṃ gacchati, tattha
ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaṃ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṃ vā catuttho hoti. Tattha bahuṃ
samphappalāpaṃ palapati. Seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ
senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ yānakathaṃ
sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ
nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ
kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ
itibhavābhavakathaṃ iti vā evampi pādalolo hoti.
Na pādalolassāti pādaloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya,
pādaloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto [PTS Page 375] [\q 375/] nissaṭo
vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyya careyya vicareyya irīyeyya
vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya paṭisallānārāmo assa paṭisallānarato ajjhattaṃ
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ
jhāyī jhānarato ekattamanuyutto sadattha2 - garukoti - jhāyī na pādalolassa.
Virame kukkuccā nappamajjeyyāti - ' kukkucca'nti hatthakukkuccampi kukkuccaṃ,
pādakukkuccampi kukkuccaṃ; hatthapādakukkuccampi kukkuccaṃ; akappiye kappiyasaññitā
kappiye akappiyasaññitā avajje vajjasaññitā vajje avajjasaññitā, yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ
kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho, idaṃ vuccati kukkuccaṃ.
Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho:
1. Anavaṭṭhita - machasaṃ. 2. Paramattha - machasaṃ.
[BJT Page 518] [\x 518/]
Katattā ca akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro
manovilekho? Kataṃ me kāyaduccaritaṃ akataṃ me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho. 'Kataṃ me vacīduccaritaṃ akataṃ me vacīsucarita'nti
uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 'Taṃ me manoduccaritaṃ akataṃ me
manosucaritaṃ kataṃ me kāyaduccaritaṃ akataṃ me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho. 'Kataṃ me vacīduccaritaṃ akataṃ me vacīsucarita'nti
uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kato me pāṇātipāto akatā me
pāṇātipātā veramaṇī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 'Kataṃ me
adinnādānaṃ akatā me adinnādānā veramaṇī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro
manovilekho, kato me kāmesu micchācāro akatā me kāmesu micchācārā veramaṇī'ti
uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kato me musāvādo akatā me
musāvādā veramaṇī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Katā me
pisuṇā vācā akatā me pisuṇā vācā veramaṇī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro
manovilekho. Katā me pharusā vācā akatā me pharusā vācā veramaṇī'ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kato me samphappalāpo akatā me
samphappalāpā veramaṇī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Katā me
abhijjhā akatā me anabhijjhā'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kato me
byāpādo akato me abyāpādo. Katā me micchādiṭṭhi akatā me sammādiṭṭhī'ti uppajjati
kukkuccā cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho.
Athavā, sīlesumhi [PTS Page 376] [\q 376/] na paripūrakārīti uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho. Indriyesumhi aguttadvāroti - bhojane amattaññūmhīti -
jāgariyaṃ ananuyuttomhīti - na satisampajaññena samannāgatomhīti - abhāvitā me cattāro
satipaṭṭhānāti - abhāvitā me cattāro sammappadhānāti - abhāvitā me cattāro iddhipādāti
abhāvitāni me pañcindriyānīti - abhāvitāni me pañcabalānīti abhāvitā me satta bojjhaṅgāti
- abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti dukkhaṃ me apariññātanti samudayo me
appahīṇoti maggo me abhāvitoti nirodho me asacchikato'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso
vippaṭisāro manovilekho.
Virame kukkuccāti - kukkuccā ārameyya virameyya paṭivirameyya, kukkuccaṃ pajaheyya
vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya, kukkuccā ārato assa virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - virame
kukkuccā.
[BJT Page 520] [\x 520/]
Tappamajjeyyāti sakkaccakārī assa sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittachando
anikkhittadhuro appamatto kusalesu dhammesu; 'kadāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ
paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggaṇheyya'nti; yo
tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivāṇī ca sati ca
sampajaññañca, ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu;
'kadāhaṃ aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paññākkhandhaṃ vimuttikkhandhaṃ
vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ, kadāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne
vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ nirodhaṃ
sacchikareyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivāṇī
ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ [PTS Page 377] [\q 377/] adhiṭṭhānaṃ
anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti - virame kukkuccā nappamajjeyya.
Athāsanesu sayanesu appasaddesu bhikkhu vihareyyāti - 'athā'ti padasandhi padasaṃsaggo
padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā nāmetaṃ 'athā'ti āsanaṃ
vuccati yattha na sīdati mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro
paṇṇasanthāro palālasanthāro; sayanaṃ vuccati senāsanaṃ vihāro aḍḍhayogo pāsādo
hammiyaṃ guhāti athāsanesu sayanesu.
Appasaddesu bhikkhu vihareyyāti appasaddesu appanigghosesu vijanavātesu
manussarāhaseyyakesu paṭisallānasāruppesu senāsanesu careyya vicareyya vihareyya
irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti - athāsanesu sayanesu appasaddesu bhikkhu
vihareyya.
Tenāha bhagavā:
" Jhāyī na pādalolassa
Virame kukkuccā nappamajjeyya,
Athāsanesu sayanesu
Appasaddesu bhikkhu vihareyyā"ti.
14 - 12
Niddaṃ na bahulīkareyya
Jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī,
Tandiṃ māyaṃ bhassaṃ khiḍḍaṃ
Methunaṃ vippajahe savibhūsaṃ.
Niddaṃ na bahulīkareyyāti rattindivaṃ cha koṭṭhāse karitvā pañca koṭṭhāse paṭijaggeyya
1 ekaṃ koṭṭhāsaṃ nipajjeyyāti - niddaṃ na bahulīkareyya.
1. Jaheyya - sa.
[BJT Page 522] [\x 522/]
Jāgariyaṃ bhajeyya ātāpīti - idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi
dhammehi cittaṃ parisodheyya, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi
dhammehi cittaṃ parisodheyya, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ [PTS Page 387] [\q 387/]
dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeyya pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno
uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā; rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya
āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheyya. Jāgariyaṃ bhajeyyāti jāgariyaṃ bhajeyya
sambhajeyya seveyya niseveyya saṃseveyya paṭiseveyyāti 'jāgariyaṃ bhajeyya. Ātāpīti
ātappaṃ vuccati viriyaṃ. Yo cetasiko viriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo
ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā
dhurasampaggāho viriyaṃ viriyindriyaṃ viriyabalaṃ sammāvāyāmo. [A] iminā ātāpena upeto
samupeto upagato1 samupagato upapanno 2 sampanno3 samannāgato so vuccati ātāpīti -
jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī.
Tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍaṃ methunaṃ vippajahe savibhūsanti 'tandi'nti 'yā tandi
tandiyanā tandimanakatā4 ālasyaṃ ālasyayanā ālasyāyitattaṃ, ayaṃ vuccati tandi. Māyāti
māyā vuccati vañcanikā cariyā. 'Idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya - manasā
duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ panidahati, mā maṃ jaññāti
icchati, mā maṃ jaññāti saṅkappeti, mā maṃ jaññāti vācaṃ bhāsati, mā maṃ jaññāti kāyena
parakkamati, yā evarūpā māyā māyāvitā accāsarā vañcanā nikati vikiraṇā guhanā
pariguhanā chādanā paṭicchādanā anuttānīkammaṃ anāvīkammaṃ vocchādanā pāpakiriyā,
ayaṃ vuccati māyā. [B ']hassanti idhekacco ativelaṃ dantavidaṃsakaṃ hasati. Vuttaṃ hetaṃ
bhagavatā: "komārakamidaṃ bhikkhave ariyassa [PTS Page 379] [\q 379/] vinaye
yadidaṃ ativelaṃ dantavidaṃsakaṃ hasita"nti. [C] khiḍḍā kāyikā ca khiḍḍā vācasikā ca
khiḍḍā. Katamā kāyikā khiḍḍā? Hatthīhipi kīḷanti, assehipi kīḷanti, rathehipi kīḷanti,
dhanūhipi kīḷanti, aṭṭhapadepi5 kīḷanti, dasapadepi5 kiḷanti, ākāsepi6 kīḷanti,
parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi7 kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti.
1. Upāgato - pu. 2. Uppanno - sa 3. Samupapanno - sa. 4. Tandiyitattaṃ manattaṃ - sīmu. 11
5. Padehi - sīmu11. [PTS]. 6. Akāsehipi - sīmu11. [PTS]. 7. Santikāyapi - sa.
[A.] Dhammasaṅgaṇicittuppādakaṇḍa. [B.] Khuddakavatthuvibhaṅga. [C.] Tikaṅguttara -
sambodhivagga.
[BJT Page 524] [\x 524/]
Salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgavīrenapi1 kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti,
mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti,
dhanukenapi kīḷanti akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti.
Ayaṃ kāyikakhiḍḍā. Katamā vācasikā khiḍḍā? Mukhabherikaṃ mukhālambaraṃ
mukhadeṇḍimakaṃ mukhavalimakaṃmukhabherulakaṃ2 mukhadaddarikaṃ nāṭakaṃ lāsaṃ
gītaṃ davakammaṃ. Ayaṃ vācasikā khiḍḍā.
Methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullo
odakantiko rahasso dvayaṃdvayasamāpatti. Kiṃ kāraṇā vuccati methunadhammo?
Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ
sadisānaṃ dhammoti taṃ kāraṇā vuccati methunadhammo; yathā ubho kalahakārakā
methunakāti vuccanti ubho bhaṇḍanakārakā - ubho bhassakārakā - ubho adhikaraṇakārakā
- ubho vivādakārā - ubho vādino - ubho sallāpakā methunakāti vuccanti, [PTS Page 380] [\q
380/] evamevaṃ ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ
pariyādinnacittānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti taṃ kāraṇā vuccati methunadhammo.
Vibhūsāti dve vibhūsā: atthi agāriyassa vibhūsā; atthi pabbajitassa vibhūsā. Katamā
agāriyassa vibhūsā? Kesā ca massu ca mālā ca gandhā ca vilepanā ca ābharaṇā ca
piḷandhanā ca vatthañca sārasāṭanañca3 veṭhanañca ucchādanaṃ parimaddanaṃ nahāpanaṃ
sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ mālāvilepanaṃ mukhacuṇṇakaṃ mukhalepaṃ hatthabandhanaṃ
sikhābandhanaṃ daṇḍanāliyaṃ khaggaṃ chattaṃ citrā upāhanā uṇhīsaṃ maṇiṃ vāḷavījanī
odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā, ayaṃ agāriyassa vibhūsā katamā pabbajitassa vibhūsā?
Civaramaṇḍanā pattamaṇḍanā senāsāmaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa bāhirānaṃ vā
parikkhārānaṃ maṇḍanā vibhūsanā keḷanā parikeḷanā gedhitatā4 gedhitattaṃ capalatā
cāpalyaṃ. Ayaṃ pabbajitassa vibhūsā.
Tandiṃ māyaṃ bhassaṃ khiḍḍaṃ methunaṃ vippajahe savibhūsanti - tandiṃ ca māyaṃ ca
hassaṃḍa caḍaṃ ca methunadhammaṃ ca savibhūsaṃ saparivāraṃ saparibhaṇḍaṃ
saparikkhāraṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti - tandiṃ māyaṃ
hassaṃ khiḍḍaṃ methunaṃ vippajahe savibhūsaṃ.
Tenāha bhagavā:
"Niddaṃ na bahulīkareyya
Jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī,
Tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍaṃ
Methunaṃ vippajahe savibhūsa"nti.
1. Paṅkacīrenapi - sīmu. 11[PTS]. 2. Mukhabherilaṃ - syā. Sa 3. Pasādanañca - [PTS.]
Sayanāsanañca - sīmu. 11. Machasaṃ. Harāpanañca - manupa. Rasanañca - pu 4. Gadhitatā
- sa.
[BJT Page 526] [\x 526/]
14 - 13
Āthabbaṇaṃ1 [PTS Page 381] [\q 381/] supinaṃ lakkhaṇaṃ
No vidahe athopi nakkhattaṃ.
Virutañca gabbhakaraṇaṃ
Tikicchaṃ māmako na seveyya.
Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ no vidahe athopi nakkhattanti āthabbaṇikā āthabbaṇaṃ
payojenti nagare vā ruddhe saṅgāme vā paccupaṭṭhite parasenāya paccatthikesu
paccāmittesu ītiṃ uppādenti, upaddavaṃ uppādenti, rogaṃ uppādenti, pajjarakaṃ karonti,
sūlaṃ karonti, visūcikaṃ karonti, pakkhandikaṃ karonti. Evaṃ āthabbaṇikā āthabbaṇaṃ
payojenti.
Supinapāṭhakā supinaṃ ādisanti: ' yo pubbanhasamayaṃ supinaṃ passati, evaṃ vipāko hoti.
Yo majjhantikasamayaṃ supinaṃ passati, evaṃ vipāko hoti. Yo sāyanhasamayaṃ supinaṃ
passati. Evaṃ vipāko hoti. Yo purime yāme - yo majjhime yāme - yo pacchime yāme yo
dakkhiṇena passena nipanno - yo vāmena passena nipanno yo uttānaṃ nipanno - yo
avakujjanipanno - yo candaṃ passati. Suriyaṃ passati, yo mahāsamuddaṃ passati, yo sineruṃ
pabbatarājānaṃ passati, yo hatthiṃ passati, yo assaṃ passati, yo rathaṃ passati, yo pattiṃ
passati, yo senābyūhaṃ passati, yo ārāmarāmaṇeyyakaṃ passati, yo vanarāmaṇeyyakaṃ
passati, yo bhūmirāmaṇeyyakaṃ passati, yo pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ passati, evaṃ vipāko
hotī'ti evaṃ supinapāṭhakā supinaṃ ādisanti.
Lakkhaṇapāṭhakā lakkhaṇaṃ ādisanti' ' maṇilakkhaṇaṃ daṇḍalakkhaṇaṃ vatthalakkhaṇaṃ
asilakkhaṇaṃ usulakkhaṇaṃ dhanulakkhaṇaṃ āvudhalakkhaṇaṃ itthilakkhaṇaṃ
purisalakkhaṇaṃ kumārikālakkhaṇaṃ kumāralakkhaṇaṃ dāsīlakkhaṇaṃ dāsalakkhaṇaṃ
hatthilakkhaṇaṃ assalakkhaṇaṃ mahisalakkhaṇaṃ usabhalakkhaṇaṃ goṇalakkhaṇaṃ
ajalakkhaṇaṃ meṇḍalakkhaṇaṃ [PTS Page 382] [\q 382/] kukkuṭalakkhaṇaṃ
vaṭṭalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇaṃ kaṇṇikālakkhaṇaṃ kacachapalakkhaṇaṃ migalakkhaṇaṃ
iti vā'ti evaṃ lakkhaṇapāṭhakā lakkhaṇaṃ ādisanti.
Nakkhattapāṭhakā nakkhattaṃ ādisanti: 'aṭṭhavīsati nakkhattāni; iminā nakkhattena
gharappaveso kattabbo. Iminā nakkhattena makuṭaṃ bandhitabbaṃ. Iminā nakkhattena
vāreyyaṃ kāretabbaṃ. Iminā nakkhattena bijanīhāro kattabbo. Iminā nakkhattena saṃvāso
gantabbo'ti evaṃ nakkhattapāṭhakā nakkhattaṃ ādisanti.
Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ no vidahe athopi nakkhattanti āthabbaṇañca supinañca
lakkhaṇañca nakkhattañca no vidaheyya, na careyya na samācareyya na samādāya vatteyya;
athavā na gaṇheyya na dhāreyya, na upadhāreyya nappayojeyya - āthabbaṇaṃ supinaṃ
lakkhaṇaṃ no vidahe athopi nakkhattaṃ.
1. Ātappanaṃ - manupa.
[BJT Page 528] [\x 528/]
Virutañca gabbhakaraṇaṃ tikicchaṃ māmako na seveyyāti virutaṃ vuccati migavākyaṃ. 1
Migavākyapāṭhakā 2 migavākyaṃ ādisanti: sakuntānaṃ vā catuppadānaṃ vā rutaṃ vassitaṃ
jānanti; evaṃ migavākyapāṭhakā migavākyaṃ ādisanti. Gabbhakaraṇīyā gabbhaṃ
saṇṭhāpenti. Dvīhi kāraṇehi gabbho na saṇṭhāti: pāṇakehi vā vātakuppehi vā. Pāṇakānaṃ
vātakuppānaṃ vā paṭighātāya osadhaṃ dentīti evaṃ gabbhakaraṇīyā gabbhaṃ saṇṭhāpenti.
Tikicchāti pañca tikicchā: sālākiyaṃ sallakattiyaṃ kāyatikicchaṃ bhūtiyaṃ komārabhaccaṃ3.
Māmakoti buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako; so vā bhagavantaṃ māmayati,
bhagavā vā taṃ puggalaṃ parigaṇhāti. Vuttaṃ [PTS Page 383] [\q 383/] hetaṃ bhagavatā:
"ye te bhikkhave bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te bhikkhave
bhikkhū māmakā apagatā ca te bhikkhave bhikkhū imasmā dhammavinayā. Na ca te
bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Ye ca kho bhikkhave
bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me bhikkhave bhikkhū
māmakā. Anapagatā ca te bhikkhave bhikkhū imasmā dhammavinayā. Te ca bhikkhū
imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti [a.]
1. " Kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā.
Na te dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite.
2. Nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā.
Te ve dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite"ti. [A.]
Virutañca gabbhakaraṇaṃ tikicchaṃ māmako na seveyyāti virutañca gabbhakaraṇañca
tikicchañca māmako na seveyya, na niseveyya na saṃseveyya nappaṭiseveyya na careyya na
samācareyya na samādāya vatteyya, athavā na gaṇheyya na uggaṇheyya na upadhāreyya
na upalakkheyya na payojeyyāti - virutañca gabbhakaraṇaṃ tikicchaṃ māmako na seveyya.
Tenāha bhagavā:
"Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ
No vidahe athopi nakkhattaṃ,
Virutañca gabbhakaraṇaṃ
Tikicchaṃ māmako na seveyyā"ti.
1. Migavākkaṃ - machasaṃ. Migacakkaṃ - syā. [PTS.] Migapakkha - sa. 2. Migavākkapāṭhakā
- machasaṃ. Migacakkapāṭhikā - [PTS]. 3. Komārakavejjaṃ - syā.
[A.] Catukkaṅguttara - urulavelavagga.
[BJT Page 530] [\x 530/]
14 - 14
Nindāya [PTS Page 384] [\q 384/] nappavedheyya
Na unnameyya pasaṃsito bhikkhu,
Lobhaṃ saha macchariyena
Kodhaṃ pesuniyañca 1 panudeyya.
Nindāya nappavedheyyāti - idhekacce bhikkhuṃ nindanti: jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena
vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā
vijjāṭṭhānena vā8 sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Atimānoti
idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā
dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā8 sutena vā
paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā
vā gottena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Nindanti garahanti upavadanti, nindito
garahito upavadito nindāya garahāya upavādena akittiyā avaṇṇahārikāya na vedheyya
nappavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na
santāsaṃ āpajjeyya. Abhīru assa acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo
vigatalomahaṃso vihareyyāti nindāya nappavedheyya.
Na unnameyya pasaṃsito bhikkhūti - idhekacce bhikkhuṃ pasaṃsanti: jātiyā vā vā gottena vā
kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā
sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā8 sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā
vatthunā. Atimānoti idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā
vaṇṇapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā
vijjāṭṭhānena vā8 sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Atimānoti
idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā aññataraññatarena vā vatthunā pasaṃsanti
thomenti kittenti vaṇṇenti. Pasaṃsito thomito kittito vaṇṇito pasaṃsāya thomanena kittiyā
vaṇṇahārikāya unnatiṃ na kareyya, unnāmaṃ na kareyya, mānaṃ na kareyya, thambhaṃ na
kareyya, na tena mānaṃ janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti - na
unnameyya pasaṃsito bhikkhu.
Lobhaṃ saha macchariyena kodhaṃ pesuniyañca 1 panudeyyāti lobhoti " yo lobho lubbhanā
lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ;"[A] macchariyanti
pañca macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ
vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ, yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ maccharāyanā
maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati
macchariyaṃ. [B] api ca khandhamacchariyampi macchariyaṃ, dhātumacchariyampi
macchariyaṃ, āyatanamacchariyampi macchariyaṃ, gāho; idaṃ vuccati6 macchariyaṃ; kodhoti
"yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo, doso padoso
sampadoso cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṃ, doso dussanā
dussitattaṃ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ, virodho paṭivirodho [PTS Page 385] [\q 385/]
chaṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa. "[B]
1.) Pesuneyyaṃ ca - sa, 2. Assuropo - sīmu 11.
[A.] Dhammasaṅgaṇi cittuppādakaṇḍa. [A.] Dhammasaṅgaṇi nikkhepakaṇḍa.
[BJT Page 532] [\x 532/]
Pesuniyanti idhekacco pisunavāco hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra
vā sutvā imesaṃ akkhātā amusaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā
anuppadātā vaggarāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Iti vuccati
pesuññaṃ. Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharati: piyakamyatāya vā
bhedādhippāyena vā. Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati? 'Imassa piyo
bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo
bhavissāmī'ti evaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati. Kathaṃ bhedādhippāyena
pesuññaṃ upasaṃharati? 'Kathaṃ ime nānā assu, vaggā assu, dvidhā assu, dvejjhā assu, dve
pakkhā assu, bhijjeyyuṃ na samāgaccheyyuṃ, dukkhaṃ na phāsu vihareyyu'nti evaṃ
bhedādhippāyena pesuññaṃ upasaṃharati. Lobhaṃ saha macchariyena kodhaṃ pesuniyañca
panudeyyāti lobhañca macchariyañca kodhañca pesuññañca nudeyya panudeyya pajaheyya
vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti - lobhaṃ saha macchariyena kodhaṃ
pesuniyañca panudeyya.
Tenāha bhagavā:
"Nindāya nappavedheyya
Na unnameyya pasaṃsito bhikkhu,
Lobhaṃ saha macchariyena
Kodhaṃ pesuniyañca panudeyyā"ti.
14 - 15
Kayavikkaye na tiṭṭheyya
Upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci,
Gāme ca nābhisajjeyya
Lābhakamyā janaṃ na lapayeyya.
Kayavikkaye [PTS Page 386] [\q 386/] na tiṭṭheyyāti - ye kayavikkayā vinaye
paṭikkhittā, na te imasmiṃ atthe adhippetā. Kathaṃ kayavikkaye tiṭṭhati? Pañcannaṃ
saddhiṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā aññaṃ vā kañci parikkhāraṃ vañcaniyaṃ vā karonto udayaṃ
vā patthayanto parivatteti, evaṃ kayavikkaye tiṭṭhati, kathaṃ kayavikkaye na tiṭṭhati?
Pañcannaṃ saddhiṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā aññaṃ vā kañci parikkhāraṃ na vañcaniyaṃ vā
karonto na udayaṃ vā patthayanto parivatteti. Evaṃ kayavikkaye na tiṭṭhati. Kayavikkaye
na tiṭṭheyyāti kayavikkaye na tiṭṭheyya, na santiṭṭheyya, kayavikkayaṃ pajaheyya,
vinodeyya, byantīkareyya, anabhāvaṃ gameyya, kayavikkayā ārato assa virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - kayavikkaye
na tiṭṭheyya.
[BJT Page 534] [\x 534/]
Upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti - katame upavādakarā kilesā? Santeke
samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno, te dūratopi passanti,
āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ pajānanti. Devatāpi kho santi iddhimantiniyo
dibbacakkhukā paracittaviduniyo. Tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ
pajānanti. Te oḷārikehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi
upavadeyyuṃ. Katame oḷārikā kilesā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Ime
vuccanti oḷārikā kilesā. Katame majjhimā kilesā? Kāmavitakko vyāpādavitakko
vihiṃsāvitakko. Ime vuccanti majjhimā kilesā. Katame sukhumā kilesā? Ñātivitakko
janapadavitakko amaravitakko parānuddayatāpaṭisaññutto vitakko
lābhasakkārasilokapaṭisaññutto vitakko anavaññattipaṭisaññutto vitakko. Ime vuccanti
sukhumā kilesā. Tehi oḷārikehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi na
upavadeyya, upavādaṃ na kareyya, upavādakare kilese na kareyya, na janeyya, na
sañjaneyya, na nibbatteyya nābhinibbatteyya. Upavādakare kilese pajaheyya vinodeyya [PTS
Page 387] [\q 387/] byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya. Upavādakarehi kilesehi ārato
assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā
vihareyya. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti
'upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci'
Game ca nābhisajjeyyāti - kathaṃ game sajjati? Idha bhikkhu gāme gihīhi saṃsaṭṭho viharati
sahanandī sahasokī sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito. Uppannesu kiccakaraṇīyesu
attanā voyogaṃ āpajjati. Evampi gāme sajjati. Athavā bhikkhu pubbanhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena
arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tatra
tatra sajjati. Tatra tatra gaṇhāti. Tatra tatra bajjhati. Tatra tatra anayabyasanaṃ āpajjati.
Evampi gāme sajjati.
[BJT Page 536] [\x 536/]
Kathaṃ gāme na sajjati? Idha bhikkhu gāme gihīhi asaṃsaṭṭho viharati: na sahanandī na
sahasokī na sukhitesu sukhito, na dukkhitesu dukkhito. Uppannesu kiccakaraṇīyesu na
attanā voyogaṃ āpajjati. Evampi gāme na sajjati. Athavā bhikkhu pubbanhasamayaṃ
nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena
rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṃvutehi indriyehi. So tatra tatra
na sajjati. Tatra tatra na gaṇhāti. Tatra tatra na bajjhati. Tatra tatra na anayabyasanaṃ
āpajjati evampi gāme na sajjati, gāme ca nābhisajjeyyāti gāme na sajjeyya na gaṇheyya na
bajjheyya na palibajjheyya. Agiddho assa agathito1 amucchito anajjhopanno vītagedho
vigatagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho nicchāto nibbuto
sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā vihareyyāti - gāme ca nābhisajjeyya.
Lābhakamyā janaṃ na lapayeyyāti - katamā lapanā? Lābhasakkārasilokasannissitassa [PTS
Page 388] [\q 388/] pāpicchassa icchāpakatassa āmisacakkhukassa
lokadhammagarukassa yā paresaṃ ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā
samunnahanā ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāṇīti cāṭukamyatā muggasupyatā2
pāribhaṭṭatā parapiṭṭhimaṃsikatā, yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā sithilavācatā
apharusavācatā, ayaṃ vuccati lapanā, api ca dvīhi kāraṇehi janaṃ lapati: attānaṃ vā nīcaṃ
ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapentā janaṃ lapati. Attānaṃ vā uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ
ṭhapento janaṃ lapati. Kathaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento janaṃ lapati?
'Tumhe me bahūpakārā, ahaṃ tumhe nissāya labhāmi
vīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ. Ye pime aññe dātuṃ vā kātuṃ
vā maññanti, tumhe nissāya tumhe sampassantā. Yampi me purāṇaṃ mātāpettikaṃ
nāmadheyaṃ, tampi me antarahitaṃ. Tumhehi ahaṃ ñāyāmi asukassa kulupako asukāya
kulūpako'ti. Evaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento janaṃ lapati. Kathaṃ
attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento janaṃ lapati? 'Ahaṃ tumhākaṃ bahūpakāro,
tumhe maṃ āgamma buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā,
pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesu micchācārā paṭiviratā, musāvādā
paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahaṃ tumhākaṃ uddesaṃ demi.
Paripucchaṃ demi.
1. Agadhito - sīmu11. Machasaṃ. 2. Muggasuppatā - sīmu11. Muggasupatā - [PTS.]
[BJT Page 538] [\x 538/]
Uposathaṃ ācikkhāmi. Navakammaṃ adhiṭṭhāmi. Atha ca pana tumhe maṃ ujjhitvā aññe
sakkarotha garukarotha mānetha pūjethā'ti evampi attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ
ṭhapento [PTS Page 389] [\q 389/] janaṃ lapati. Lābhakamyā janaṃ na lapayeyyāti
lābhahetu labhe paccayā labhe kāraṇā lābhābhinibbattiyā lābhaṃ paripācento janaṃ na
lapeyya lapanaṃ pajaheyya, vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya, lapanā ārato
assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto. Vimariyādīkatena cetasā
vihareyyāti - lābhakamyā janaṃ na lapayeyya.
Tenāha bhagavā;
" Kayavikkaye na tiṭṭheyya
Upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci,
Game ca nābhisajjeyya
Lābhakamyā janaṃ na lapayeyyā"ti.
14 - 16
Na ca katthiko siyā bhikkhu
Na ca vācaṃ payuttaṃ 1 bhāseyya,
Pāgabbhiyaṃ na sikkheyya
Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyya.
Na ca katthiko siyā bhikkhūti - idhekacco katthī hoti vikatthī. So katthati vikatthī "
ahamasmi sīlasampanno'ti vā, vatasampanno'ti vā, sīlabbatasampanno'ti vā, jātiyā vā
gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā
kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā
aññataraññatarena vā vatthunā, uccā kulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā
uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā
āraññikoti vā piṇḍapātikoti vā, paṃsukūlikoti vā, tecīvarikoti vā, sapadānacārikoti vā
khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti
vā, dutiyassa jhānassa lābhīti vā, tatiyassa jhānassa lābhīti vā, catutthassa jhānassa lābhīti
vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā,
ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā
katthati vikatthati. Evaṃ na kattheyya na vikattheyya, katthanaṃ pajaheyya vinodeyya
byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya. Katthanā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo
vippamutto visaññutto, vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - na ca katthiko siyā bhikkhu.
1. Saṃyuttaṃ - sa payutaṃ - su.
[BJT Page 540] [\x 540/]
Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyyāti - katamā payuttavācā? Idhekacco [PTS Page 390] [\q 390/]
cīvarapayuttaṃ vācaṃ bhāsati, piṇḍapātapayuttaṃ vācaṃ bhāsati, senāsanapayuttaṃ vācaṃ
bhāsati, gilānapaccayabhesajjaparikkhārapayuttaṃ vācaṃ bhāsati. Ayampi vuccati
payuttavācā. Atha vā cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu
gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu saccampi bhaṇati, musāpi bhaṇati, pisunampi bhaṇati,
apisunampi bhaṇati, pharusampi bhaṇati, apharusampi bhaṇati, samphappalāpampi
bhaṇati, asamphappalāpampi bhaṇati, mantāpi vācaṃ bhāsati. Ayampi vuccati payuttavācā.
Athavā, pasannacitto paresaṃ dhammaṃ deseti: 'aho, vata me dhammaṃ suṇeyyuṃ, sutvā ca
dhamme pasīdeyyuṃ, pasannā ca me pasannākāraṃ kareyyu'nti. Ayampi vuccati
payuttavācā. Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyyāti - antamaso dhammadesanaṃ vācaṃ upādāya
payuttavācaṃ na bhāseyya, na katheyya, na bhaṇeyya, na dīpayeyya, na vohareyya,
payuttaṃ vācaṃ pajaheyya, vinodeyya, byantīkareyya, anabhāvaṃ gameyya, payuttavācāya
ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena
cetasā vihareyyāti - na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya.
Pāgabbhiyaṃ na sikkheyyāti - 'pāgabbhiya'nti tīṇi pāgabbhiyāni: kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ,
vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ, cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ. Katamaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco
saṅghagatopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, gaṇagatopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti,
bhojanasālāyapi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, jantāghare pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti,
udakatitthe pi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ pavisantopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti, antaragharaṃ paviṭṭhopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ saṅghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittikārakato there
bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati,
uccepi āsane nisīdati, sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati, [PTS Page 391] [\q 391/] ṭhitakopi
bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ saṅghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittikārakato therānaṃ
bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame
caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati,
ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati, uccepi
āsane nisīdati. Sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati.
Evaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
[BJT Page 542] [\x 542/]
Kathaṃ bhojanasālāya kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco bhojanasālāya acittīkārakato
there bhikkhū anupakhajja nisīdati, navepi bhikkhū āsanena paṭibāhati, ghaṭṭayantopi
tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati,
sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ
bhojanasālāya kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco jantāghare acittīkārakato there
bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati,
uccepi āsane nisīdati, anāpucchāpi kaṭṭhaṃ pakkhipati, anāpucchāpi dvāraṃ pidahati. Evaṃ
jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco udakatitthe acittikārakato there
bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati, puratopi otarati, ghaṭṭayantopinahāyati1 puratopi nahāyati,
uparitopi nahāyati, ghaṭṭayantopi uttarati, puratopi uttarati, uparipi uttarati. Evaṃ
udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
pavisanto acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi gacchati, puratopi gacchati.
Vokkammapi therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchati. [PTS Page 392] [\q 392/]
evaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
paviṭṭho ' na pavisatha2 bhante'ti vuccamāno pavisati. ' Na tiṭṭhatha bhante'ti vuccamāno
tiṭṭhati. ' Na nisīdatha bhante'ti vuccamāno nisīdati. Anokāsampi pavisati,
anokāsepi3tiṭṭhati, anokāsepi nisīdati. Yānipi tāni honti kulānaṃ ovarakāni gūḷhāni ca
paṭicchannāni ca yattha kulitthiyo kuladhītaro4 kulasuṇhāyo kulakumāriyo nisīdanti,
tatthapi sahasā pavisati. Kumārakassapi sīsaṃ5 parāmasati. Evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Idaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ.
Katamaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco saṅghagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti,
gaṇagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti, antaragharaṃ paviṭṭhopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti.
1. Nhāyati - machasaṃ [PTS]. 2. Pavisa - machasaṃ. Sīmu11 [PTS]. 3. Anokāsampi -
saumu11. 4. Kuladhītāyo - sīmū11. 5. Kumārakassa sīsampi - machasaṃ. Sīmu11.
[BJT Page 544] [\x 544/]
Kathaṃ saṅghagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittīkārakato
there bhikkhū anāpucchā vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ bhaṇati.
Pañhaṃ vissajjeti. Pātimokkhaṃ uddisati. hitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati.
Evaṃ saṅghagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittikārakato there
bhikkhū anāpucchā vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ bhaṇati. Pañhaṃ
vissajjeti. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ
upāsakānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ bhaṇati. Pañhaṃ vissajjeti. hitakopi bhaṇati.
Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
paviṭṭho itthiṃ vā kumāriṃ vā evamāha: itthannāme, itthaṃgotte. Kiṃ atthi? Yāgu atthi?
Bhattaṃ atthi? Khādanīyaṃ atthi? Kiṃ pivissāma? Kiṃ bhuñjissāma? [PTS Page 393] [\q
393/] kiṃ khādissāma? Kiṃ vā atthi kiṃ vā me dassathāti vippalapati. Evaṃ antaragharaṃ
paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti idaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
Katamaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco na uccākulā pabbajito samāno uccākulā
pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na mahābhogakulā pabbajito samāno
mahābhogakulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na uḷārabhogakulā
pabbajito samāno uḷārabhogakulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena. Na
suttantiko samāno suttantikena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena. Na suttantiko samāno
suttantikena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena, na vinayadharo samāno, na
dhammakathiko samāno, na khalupacchābhattiko samāno, na nesajjiko samāno, na
yathāsanthatikaṅgo samāno yathāsanthatikena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena. Na
paṭhamassa jhānassa lābhī samāno paṭhamassa jhānassa lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ
karoti cittena. Na dutiyassa jhānassa - na tatiyassa jhānassa - na catutthassa jhānassa lābhī
samāno na ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī samāno - na viññāṇañcāyatanasamāpattiyā
- na ākiñcaññāyatanasamāpattiyā - na nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ karoti cittena. Idaṃ
cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
[BJT Page 546] [\x 546/]
Pāgabbhiyaṃ na sikkheyyāti - pāgabbhiyaṃ na sikkheyya na careyya na ācareyya na
samācareyya na samādāya vatteyya, pāgabbhiyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyya, pāgabbhiyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto
visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - pāgabbhiyaṃ na sikkheyya.
Kathaṃ [PTS Page 394] [\q 394/] viggāhikaṃ na kathayeyyāti - katamā viggāhikā kathā?
Idhekacco evarūpiṃ kathaṃ kattā hoti: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ
dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno
tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.
Pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Āciṇṇante1 viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Niggahītosi. Cara
vādappamokkhaya. Nibbeṭhehi sace pahosī'ti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: "viggāhikāya kho
moggallāna kathāya sati kathābāhullaṃ paṭikaṅkhaṃ, kathābāhulle sati uddhaccaṃ,
uddhatassa asaṃvaro, asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā"ti, [a]
Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyyāti viggāhikaṃ kathaṃ na katheyya na bhaṇeyya na
dīpeyya na vohareyya; viggāhikaṃ kathaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyya; viggāhikakathāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto
visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyya.
Tenāha bhagavā:
"Na ca katthiko siyā bhikkhu
Na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya,
Pāgabbhiyaṃ na sikkheyya
Kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyyā"ti.
14 - 17
Mosavajje na niyyetha
Sampajāno saṭhāni na kayirā,
Atha jīvitena paññāya
Sīlabbatena nāññamatimaññe.
Mosavajje na niyyethāti - mosavajjaṃ vuccati musāvādo; idhekacco sabhāgato vā parisagato
vā mosavajjaṃ pagāhatīti mosavajjaṃ vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato vā
parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto
sakkhipuṭṭho " ehambho purisa, yaṃ jānāsi, taṃ vadehī"ti. So ajānaṃ vā āha: 'jānāmī'ti.
Jānaṃ vā āha: 'na jānāmī'ti. Apassaṃ vā āha: 'passāmī'ti. Passaṃ vā āha: 'na passāmī'ti. Iti
attahetu vā parahetu vā dhanahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati. [A]
idaṃ vuccati mosavajjaṃ. Api ca tihākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā
bhaṇissa'nti. Bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti. Bhaṇitassa hoti 'musā mayā bhaṇita'nti.
Imehi tīhākārehi musāvādo hoti. Api ca, catuhākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti
'musā bhaṇissa'nti. Bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti. Bhaṇitassa hoti 'musā mayā
bhaṇita'nti. Vinidhāya diṭṭhiṃ. Imehi catuhākārehi musāvādo hoti. Apica, pañcahākārehi -
chahākārehi - sattahākārehi - aṭṭhahākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā
bhaṇissa'nti. Bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti. Bhaṇitassa hoti 'musā mayā [PTS Page
395] [\q 395/] bhaṇantassa. Vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ,
vinidhāya saññaṃ, vinidhāya bhāvaṃ. Imehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti.
[A.] Sattakaṅguttara - avyākatavagga [b.] Majjhimanikāya - sāleyyasutta, tikaṅguttara
puggalavagga
[BJT Page 548] [\x 548/]
Mosavajje na niyyethāti - mosavajjena yāyeyya na niyyāyeyya na vuyheyya na saṃhareyya,
mosavajjaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya; mosavajjā ārato assa
virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā
vihareyyāti - mosavajje na niyyetha.
Sampajāno saṭhāni na kayirāti - katamaṃ sāṭheyyaṃ? Idhekacco saṭho hoti parisaṭho. Yaṃ
tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkharatā kakkhariyaṃ parikkattatā pārikkhattiyaṃ, idaṃ
vuccati sāṭheyyaṃ. [A]
Sampajāno saṭhāni na kayirāti - sampajāno hutvā sāṭheyyaṃ na kareyya na janeyya na
sañjaneyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya, sāṭheyyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyya; sāṭheyyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto
visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - sampajāno saṭhāni na kayirā.
Atha jīvitena paññāya sīlabbatena nāññamatimaññeti - 'athā'ti padasandhi padasaṃsaggo
padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā etaṃ athāti; idhekacco
lūkhajīvikaṃ jīvanto paraṃ paṇītajīvikaṃ jīvantaṃ atimaññati: kiṃ panāyaṃ bahulājīvo
sabbaṃ sambhakkheti, seyyathīdaṃ: mūlabījaṃ khandhabījaṃ eebijaṃ1 aggabījaṃ
bījabījameva pañcamaṃ, asanivicakkaṃ2 dantakuṭaṃ samaṇappavādenāti3. So tāya
lūkhajīvikāya paraṃ paṇītajīvikaṃ jīvantaṃ atimaññati. Idhekacco paṇītajīvikaṃ jīvanto
paraṃ lūkhajīvikaṃ jīvantaṃ atimaññati: " kaṃ panāyaṃ appapuñño appesakkho na lābhi
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti. " So tāya paṇītajīvikāya
paraṃ [PTS Page 396] [\q 396/] lūkhajīvikaṃ jīvantaṃ atimaññati. Idhekacco
paññāsampanno hoti, so puṭṭho pañhaṃ vissajjeti. Tassa evaṃ hoti: ahamasmi
paññāsampanno; ime panaññe na paññasampannāti. So tāya paññāsampadāya paraṃ
atimaññati. Idhekacco sīlasampanno hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhāpadesu. Tassa
evaṃ hoti: 'ahamasmi sīlasampanno ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā'ti. So tāya
sīlasampadāya paraṃ atimaññati. Idhekacco vatasampanno hoti: āraññiko vā piṇḍapātiko
vā paṃsukūliko vā tecīvariko vā sapadānacāriko vā khalupacchābhattiko vā nesajjiko vā
yathāsanthatiko vā, tassa evaṃ hoti: 'ahamasmi vatasampanno. Ime panaññe na
vatasampannā'ti. So tāya vatasampadāya paraṃ atimaññati.
1. Elubījaṃ - sīmu. 11. 2. Asaniva cakkaṃ - sīmu 11. 3. Samaṇappadhānoti - sīmu11
asanivicakkadantakuṭasamaṇappadhānenāti - machasaṃ.
Asanivicakkadantakuṭasamaṇappadhānātiṇṇeti - [PTS].
A. Khuddakavatthu vibhaṅga.
[BJT Page 550] [\x 550/]
Atha jīvitena paññāya sīlabbatena nāññamatimaññeti - lūkhajīvikāya vā paṇītajīvikāya vā
paññāsampadāya vā sīlasampadāya vā vatasampadāya vā paraṃ nātimaññeyya nāvajāneyya,
na tena mānaṃ janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti - atha jīvitena
paññāya sīlabbatena nāññamatimaññe.
Tenāha bhagavā:
" Mosavajje na niyyetha
Sampajāno saṭhāni na kayirā,
Atha jīvitena paññāya
Sīlabbatena nāññamatimaññe"ti.
14 - 18
Sutvā dūsito 1 bahuṃ vācaṃ
Samaṇānaṃ vā puthuvacanānaṃ,
Pharusena ne na paṭivajjā
Na hi santo paṭiseniṃ 2 karonti.
Sutvā [PTS Page 397] [\q 397/] dūsito bahuṃ vācaṃ samaṇānaṃ vā puthuvacanānanti -
'dūsito' ti dūsito khuṃsito ghaṭṭito vambhito garahito upavadito; samaṇāti ye keci ito
bahiddhā paribbājūpagatā paribbājasamāpannā; puthuvacanānanti khattiyā ca brāhmaṇā ca
vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca te bahukāhi vācāhi
aniṭṭhāhi akantāhi amanāpāhi akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viroseyyuṃ hiṃseyyuṃ
vihiṃseyyuṃ; tesaṃ bahuvācaṃ aniṭṭhaṃ akantaṃ amanāpaṃ sutvā suṇitvā uggahitvā
upadhārayitvā upalakkhayitvāti - sutvā dūsito1 bahuṃ vācaṃ samaṇānaṃ vā
puthuvacanānaṃ.
Pharusena ne na paṭivajjāti - 'pharusenā'ti pharusena kakkhalena; na paṭivajjā na
paṭibhaṇeyya, akkosantaṃ na paccakkoseyya, rosantaṃ nappaṭiroseyya, bhaṇḍantaṃ na
paṭibhaṇḍeyya, na kalahaṃ kareyya, na bhaṇḍanaṃ kareyya, na viggahaṃ kareyya, na
vivādaṃ kareyya, na medhagaṃ kareyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagaṃ
pajaheyya, vinodeyya, byantīkareyya, anabhāvaṃ gameyya,
kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo
vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti pharusena ne na paṭivajjā.
1. Rusito - su 2. Paṭiseni - su.
[BJT Page 552] [\x 552/]
Na hi santo paṭiseniṃ karontīti - ' santo'ti rāgassa santattā santo, dosassa - mohassa -
kodhassa upanāhassa - makkhassa - paḷāsassa - issāya macchariyassa - māyāya -
sāṭheyyassa thambhassa - sārambhassa - mānassa - atimānassa madassa - pamādassa -
sabbakilesānaṃ - sabbaduccaritānaṃ - sabbadarathānaṃ sabbapariḷāhānaṃ sabbasantāpānaṃ
- sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā
paṭippassaddhoti 'santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti 'santo'.
Na hi santo paṭiseniṃ karontīti santo paṭiseniṃ paṭimallaṃ paṭibhaṇḍanaṃ paṭipakkhaṃ na
karonti na janenti [PTS Page 398] [\q 398/] na sañjanenti na nibbattenti
nābhinibbattentīti - na hi santo paṭiseniṃ karonti.
Tenāha bhagavā:
"Sutvā dūsito bahuṃ vācaṃ1
Samaṇānaṃ puthuvacanānaṃ,
Pharusena ne na paṭivajjā
Na hi santo paṭiseniṃ karontī"ti.
14 - 19
Vatañca dhammamaññāya
Vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe,
Santīti nibbutiṃ ñatvā
Sāsane gotamassa nappamajjeyya.
Etañca dhammamaññāyāti - 'eta'nti ācikkhitaṃ desitaṃ paññāpitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaṭaṃ
vibhattaṃ uttānīkataṃ pakāsitaṃ. Dhammamaññāyāti jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvāti evampi etañca dhammamaññāya. Athavā, samañca visamañca pathañca
vipathañca sāvajjañca anavajjañca hīnañca paṇītañca kaṇhañca sukkañca viññugarahitañca
viññuppasatthañca dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvāti evampi vatañca dhammamaññāya. Athavā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ
apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ sīlesu
paripūrakāritaṃ indriyesu guttadvārataṃ bhojane mattaññutaṃ jāgariyānuyogaṃ
satisampajaññaṃ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde
pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca
nibbānagāminiñca paṭipadaṃ dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvāti evampi - etañca dhammamaññāya.
Vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkheti - 'vicina'nti vicinanto pavicinanto tulayanto tīrayanto
vibhāvayanto vibhūtaṃ karonto sabbe saṅkhārā aniccāti - pe - yaṃ kiñci samudayadhammaṃ
sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti vicinanto [PTS Page 399] [\q 399/] pavicinanto tulayanto
tīrayanto vibhāvayanto. Vibhūtaṃ karontoti vicinaṃ bhikkhu; ' sadā'ti sadā sabbadā
sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhānupoṅkhaṃ
udakomikājātaṃ2 avīcisantatisahitaṃ phussitaṃ3 purebhattaṃ pacchābhattaṃ, purimaṃ yāmaṃ
majjhimaṃ yāmaṃ pacchimaṃ yāmaṃ, kāle juṇhe, vasse hemante gimhe, purime
vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; satoti catuhi kāraṇehi sato:
kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
bhāvento sato; citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; dhammesu
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; aparehipi catuhi kāraṇehi sato;
asatiparivajjanāya sato; satikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ katattā sato; satipaṭipakkhānaṃ
dhammānaṃ hatattā sato; satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato; aparehipi catuhi
kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato; satiyā vasitattā sato; satiyā pāguññatāya sato;
satiyā apaccorohaṇatāya sato. Aparehi catuhi kāraṇehi sato: sattattā4 sato, samitattā sato,
santattā sato, santidhammasamannāgatattā sato, buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā
sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato,
ānāpānasatiyā sato, maraṇasatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati
anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā apammussanatā sati satindriyaṃ
satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, [a] ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā
upeto samupeto apagato5 samupagato6 upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati
sato.
1. Bahuvācaṃ - sīmu. 11.
[BJT Page 554] [\x 554/]
Sikkheti - tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,
khuddako sīlakkhandho, mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo
saṃvaro, mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
Katamā adhicittasikkhā? Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ
upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,
yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ1 upasampajja
viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ
atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja
viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā.
Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya
samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti
yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime
āsavā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ
āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ
pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā.
Imā tisso sikkhāyo1 āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya,
paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto
sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ
samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya,
pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento
sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya, samācareyya, samādāya
vatteyyāti - tāsaṃ vinayā sadā sato sikkhe.
Santīti nibbutaṃ ñatvāti - rāgassa nibbutiṃ santīti ñatvā, dosassa - mohassa - pe -
Sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ nibbutiṃ santīti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvāti - santīti nibbutiṃ ñatvā.
Sāsane gotamassa nappamajjeyyāti - gotamassa sāsane buddhasāsane jinasāsane
tathāgatasāsane devadevasāsane1 arahantasāsane; nappamajjeyyāti sakkaccakārī assa
sāccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu
'kadāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ - pe - aparipūraṃ vā
samādhikkhandhaṃ - paññākkhandhaṃ vimuttikkhandhaṃ - vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ
- kadāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ
vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ nirodhaṃ sacchikareyya'nti. Yo tattha chando ca
vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca thāmo ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ
padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti - sāsane gotamassa
nappamajjeyya.
Tenāha bhagavā:
" Etañca dhammamaññāya
Vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe,
Santīti nibbutiṃ ñatvā
Sāsane gotamassa nappamajjeyyā"ti.
14 - 20
Abhibhū [PTS Page 400] [\q 400/] hi so anabhibhūto
Sakkhidhammamanitīhamadassī,
Tasmā hi tassa bhagavato sāsane
Appamatto sadā namassamanusikkheti. ( Bhagavā)
1. Devasāsane - sīmu11 [PTS.] Machasaṃ.
[BJT Page 556] [\x 556/]
Abhibhū hi so anabhibhūtoti - 'abhibhū'ti rūpābhibhū saddābhibhū gandhābhibhū rasābhibhū
phoṭṭhabbābhibhū dhammābhibhū, anabhibhūto kehici kilesehi; abhibhosi1 ne hīno pāpake
akusale dhamme saṅkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiṃ jātijarāmaraṇiyeti -
abhibhū hi so anabhibhūto.
Sakkhidhammamanitīhamadassīti - ' sakkhidhamma'nti na itihītihaṃ na itikirāya na
paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na
diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṃ sayamabhiññātaṃ attapaccakkhadhammaṃ addasi addakkhi
apassi paṭivijjhatīti - sakidhammamanitihamadassī.
Tasmā hi tassa bhagavato sāsaneti - 'tasmā'ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā
tannidānaṃ. Tassa bhagavato sāsaneti tassa bhagavato sāsane gotamasāsane buddhasāsane
jinasāsane tathāgatasāsane devadevasāsane arahantasāsaneti - tasmā hi tassa bhagavato
sāsane.
Appamatto sadā namassamanusikkheti bhagavāti - ' appamatto'ti sakkaccakārī yapento
yāpento. Appamattoti - sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko
anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā
sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya
anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca
sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu.
'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ
tattha tattha paññāya anugaṇheyyaṃ yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo
kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā paññākkhandhaṃ paripūreyyaṃ paripūraṃ vā
vimuttikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyyaṃ yo tattha chando ca vāyāmo ca
ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ
anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā
vimuttiñānadassanakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca
vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ
adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ
parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ,
asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyyanti 'yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca
ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo
appamādo kusalesu dhammesūti sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ
satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ2 poṅkhānupoṅkhaṃ3 udakomikājātaṃ avīcisantatisahitaṃ
phūssitaṃ4 purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimaṃ yāmaṃ majjhimaṃ yāmaṃ pacchimaṃ yāmaṃ
kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime
vayokhandhe; namassanti kāyena vā namassamāno vācāya vā namassamāno cittena vā
namassamāno anvatthapaṭipattiyā vā namassamāno dhammānudhammapaṭipattiyā vā
namassamāno [PTS Page 401] [\q 401/] sakkurumāno garuṃ kurumāno mānayamāno
pūjayamāno apacayamāno. Anusikkheti tisso sikkhāyo: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā
adhipaññāsikkhā
Sikkheti - tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,
khuddako sīlakkhandho, mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo
saṃvaro, mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
Katamā adhicittasikkhā? Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ
upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,
yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ1 upasampajja
viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ
atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja
viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā. Imā tisso sikkheyya careyya ācareyya samācareyya samādāya
vatteyya; bhagavāti gāravādhivacanaṃ; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā;
bhaggamohoti bhagavā; bhaggadiṭṭhīti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggakaṇṭakoti1
bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji vibhaji paṭivibhaji dhammaratananti bhagavā;
bhavānaṃ antakaroti bhagavā; bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā;
bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāti appasaddāni appanigghosāni
vijanātāni manussarāhaseyyāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
vīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā;
bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ
arūpasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ
abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānasatisamādhissa
asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ
sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ
sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ
abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā; 'bhagavā'ti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ,
na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na
ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ
buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā
paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti - appamatto sadā namassamanusikkheti bhagavā.
Tenāha bhagavā:
" Abhibhū hi so anabhibhūto
Sakkhidhammamanitīhamadassī,
Tasmā hi tassa bhagavato sāsane
Appamatto sadā namassamanusikkheti, (bhagavā"ti. )
Tuvaṭakasuttaniddeso samatto cuddasamo.
1. Abhibhū hi - sīmu11. Machasaṃ. [PTS.] Adhibhosi - sa.
[BJT Page 558] [\x 558/]
15.
Attadaṇḍasuttaniddeso.
Atha attadaṇḍasuttaniddeso vuccate:
15 - 1
Attadaṇḍā [PTS Page 402] [\q 402/] bhayaṃ jātaṃ
Janaṃ passatha medhagaṃ,
Saṃvegaṃ kittayissāmi
Yathā saṃvijitaṃ mayā.
Attadaṇḍā bhayaṃ jātanti - ' daṇḍā'ti tayo daṇḍā: kāyadaṇḍo vacīdaṇḍe manodaṇḍo.
Tividhaṃ kāyaduccaritaṃ kāyadaṇḍo. Catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ vacīdaṇḍo, tividhaṃ
manoduccaritaṃ manodaṇḍo. Bhayanti dve bhayāni: diṭṭhadhammikañca bhayaṃ
samparāyikañca bhayaṃ. Katamaṃ diṭṭhadhammikaṃ bhayaṃ? Idhekacco kāyena duccaritaṃ
carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. Pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati,
sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati,
paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati. Tamenaṃ gahetvā rañño dassenti: ' ayaṃ deva' coro
āgucārī. Imassa yaṃ icchati, taṃ daṇḍaṃ paṇehīti. Tamenaṃ rājā paribhāsati. So
paribhāsapaccayā bhayaṃ uppādeti, dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ
dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa: attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ
pātubhūtaṃ. Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṃ rājā bandhāpeti andubandhanena [PTS Page
403] [\q 403/] vā rajjubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā vettabandhanena vā
latābandhanena vā pakkhepabandhanena vā vettabandhanena vā latābandhanena vā
pakkhepabandhanena vā parikkhepabandhanena vā gāmabandhanena vā
nigamabandhanena vā nagarabandhanena vā raṭṭhabandhanena vā janapadabandhanena vā
antamaso savacanīyampi karoti 'na te labbhā ito pakkamitu'nti. So bandhanapaccayāpi
dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa:
attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ. Ettakenapi rājā na tussati.
Rājā tassa dhanaṃ āharāpeti: sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vā. So dhanajānipaccayāpi
dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa:
attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abinibbattaṃ pātubhūtaṃ. Ettakenapi rājā na tussati.
Tamenaṃ rājā vividhā kammakaraṇā kārāpeti:
[BJT Page 560] [\x 560/]
Kasāhipi tāḷeti vettehipi tāḷeti. Addhadaṇḍakehipi tāḷeti. Hatthampi chindati. Pādampi
chindati. Hatthapādampi chindati. Kaṇṇampi chindati. Nāsampi chindati. Kaṇṇanāsampi
chindati. Bilaṅgathālikampi karoti. Saṅkhamuṇḍikampi karoti. Rāhumukhampi karoti.
Jotimālikampi karoti hatthapajjotikampi karoti. Erakavattikampi karoti. Cīrakavāsikampi
karoti. Eṇeyyakampi karoti. Balisamaṃsikampi karoti. Kahāpaṇikampi karoti.
Khārāpatacchikampi karoti. Palighaparivattikampi karoti palālapiṭṭhikampi karoti. Tattenapi
telena osiñcati. Sunakhehipi khādāpeti. Jīvantampi sūle uttāseti. Asināpi sīsaṃ chindati. So
kammakāraṇapaccayāpi. Dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ
domanassaṃ kuto tassa? Attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ.
Rājā imesaṃ catuṇṇaṃ daṇḍānaṃ issaro.
So sakena kammena kāyassa bhedā parammaraṇā [PTS Page 404] [\q 404/] apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tamenaṃ nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nāma
kāraṇaṃ kārenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ hatthe gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye hatthe gamenti.
Tattaṃ ayokhīlaṃ pāde gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye pāde gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ
majjhe urasmiṃ gamenti. So tattha dukkhā kaṭukā tippā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ
karoti. Yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. [A] etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto
tassa: attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abinibbattaṃ pātubhūtaṃ. Tamenaṃ nirayapālā
saṃvesetvā kuṭhārīhi tacchenti. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva
kālaṃ karoti. Yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ nirayapālā uddhapādaṃ
adhosiraṃ gahetvā vāsīhi tacchenti. Tamenaṃ nirayapālā rathe yojetvā ādittāya paṭhaviyā
sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi2 - pe -
Tamenaṃ nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi
oropentipi - pe - tamenaṃ nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā
pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati. So
tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati. Sakimpi adho gacchati.
Sakimpi tiriyaṃ gacchati. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ
karoti. Yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto
tassa: attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ. Tamenaṃ nirayapālā
mahāniraye pakkhipanti. So kho pana mahānirayo:
1. Karaṇapaccayāpi - sīmu. 11 2. Bharentipi paccābhārentipi - sīmu11
[A.] Majjhimanikāya - devadūtasutta.
[BJT Page 562] [\x 562/]
1. Catukkaṇṇo [PTS Page 405] [\q 405/] catudvāro
Vibhatto bhāgaso mito,
Ayopākārapariyanto
Ayasā paṭikujjito.
2. Tassa ayomayā bhūmi
Jalitā tejasā yutā,
Samantā yojanasataṃ
Pharitvā tiṭṭhati sabbadā[a.]
3. Kadariyā tapanā1 ghorā accimanto durāsadā,
Lomahaṃsanarūpā ca bhismā paṭibhayā dukhā. [B]
4. Puratthimāya ca bhittiyā accikkhandho samuṭṭhito,
Dahanto pāpakammante pacchimāya paṭihaññati.
5. Pacchimāya ca bhittiyā accikkhandho samuṭṭhito,
Dahanto pāpakammante puratthimāya paṭihaññati.
6. Uttarāya ca bhittiyā accikkhandho samuṭṭhito,
Dahanto pāpakammante dakkhiṇāya paṭihaññati.
7. Dakkhiṇāya ca bhittiyā accikkhandho samuṭṭhito.
Dahanto pāpakammante uttarāya paṭihaññati.
8. Heṭṭhato ca samuṭṭhāya accikkhandho bhayānako,
Dahanto pāpakammante chadanasmiṃ paṭihaññati.
9. Chadanamhā samuṭṭhāya accikkhandho bhayānako,
Dahanto pāpakammante bhūmiyaṃ paṭihaññati.
10. Ayokapālamādittaṃ santattaṃ jalitaṃ yathā,
Evaṃ avīcinirayo heṭṭhā upari passato.
11. Tattha sattā mahāluddā mahākibbisakārino,
Accantapāpakammantā paccanti na ca miyyare.
12. Jātavedasamo kāyo tesaṃ nirayavāsinaṃ.
Passa kammānaṃ daḷhattaṃ na bhasmā hoti na masi.
13. Puratthimenapi dhāvanti tato dhāvanti pacchimaṃ,
Uttarenapi dhāvanti tato dhāvanti dakkhiṇaṃ.
14. Yaṃ yaṃ disaṃ padhāvanti taṃ taṃ dvāraṃ pithīyati,
Abhinikkhamitāsā te sattā mokkhagavesino.
15. Na te tato nikkhamituṃ labhanti kammapaccayā,
Tesaṃ ca pāpakammantaṃ avipakkaṃ kataṃ bahu"nti.
1. Kadariyā tapasā - sīmu11.
[A.] Majjhimanikāya - uparipaṇṇāsaka devadūtasutta
[B.] Saṅkiccajātaka.
[BJT Page 564] [\x 564/]
Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa: attadaṇḍato jātaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ
abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ. Yāni [PTS Page 406] [\q 406/] ca nerayikāni dukkhāni yāni ca
tiracchānayonikāni dukkhāni yāni ca pettivisayikāni dukkhāni yāni ca mānusikāni dukkhāni,
tāni kuto jātāni, kuto sañjātāni, kuto nibbattāni, kuto abhinibbattāni, kuto pātubhūtāni:
attadaṇḍato jātāni sañjātāni nibbattāni abhinibbattāni pātubhūtāni.
Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ janaṃ passatha medhaganti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca
suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devatā ca manussā ca medhagaṃ janaṃ kalahaṃ janaṃ
viruddhaṃ janaṃ paṭiviruddhaṃ janaṃ āhataṃ janaṃ paccāhataṃ janaṃ āghātikaṃ 1 janaṃ
paccāghātitaṃ janaṃ passatha dakkhatha oloketha nijjhāyetha upaparikkhathāti - janaṃ
passatha medhagaṃ.
Saṃvegaṃ kittayissāmīti - saṃvegaṃ ubbegaṃ utrāsaṃ bhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭṭanaṃ
upaddavaṃ upassaggaṃ; kittayissāmi pakittayissāmi ācikkhissāmi desissāmi paññapissāmi
paṭṭhapissāmi vicarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissamīti - saṃvegaṃ
kittayissāmi.
Yathā saṃvijitaṃ mayāti - yathā mayā attanā yeva attā2 saṃvejito ubbejito saṃvegamāpāditoti
- yathā saṃvijitaṃ mayā.
Tenāha bhagavā:
"Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ
Janaṃ passatha medhagaṃ,
Saṃvegaṃ kittayissāmi
Yathā saṃvijitaṃ mayā"ti.
15 - 2
Phandamānaṃ pajaṃ disvā macche appodake yathā,
Aññamaññehi byāruddhe disvā maṃ bhayamāvisi.
Phandamānaṃ pajaṃ disvāti - ' pajā'ti sattādhivacanaṃ; pajaṃ taṇhāphandanāya
phandamānaṃ, diṭṭhiphandanāya phandamānaṃ, [PTS Page 407] [\q 407/]
kilesaphandanāya phandamānaṃ, duccaritaphandanāya phandamānaṃ, payogaphandanāya
phandamānaṃ, vipākaphandanāya phandamānaṃ, rattaṃ rāgena phandamānaṃ, duṭṭhaṃ
dosena phandamānaṃ, mūḷhaṃ mohena phandamānaṃ, vinibaddhaṃ mānena phandamānaṃ,
vikkhepagataṃ uddhaccena phandamānaṃ, aniṭṭhāgataṃ vicikicchāya phandamānaṃ,
thāmagataṃ anusayehi phandamānaṃ, lābhena phandamānaṃ, alābhena phandamānaṃ,
yasena phandamānaṃ, ayasena phandamānaṃ, pasaṃsāya phandamānaṃ. Nindāya
phandamānaṃ, sukhena phandamānaṃ, dukkhena phandamānaṃ. Jātiyā phandamānaṃ,
jarāya phandamānaṃ, byādhinā phandamānaṃ, maraṇena phandamānaṃ,
sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsehi phandamānaṃ, nerayikena dukkhena
phandamānaṃ, tiracchānayonikena dukkhena phandamānaṃ, pettivisayikena dukkhena
phandamānaṃ, -
1. Āghāṭitaṃ, syā. 2. Saddā - sīmu11.
[BJT Page 566] [\x 566/]
Mānusikena dukkhena phandamānaṃ, gabbhokkantimūlakena dukkhena
gabbhaṭṭhitimūlakena dukkhena - gabbhavuṭṭhānamūlakena dukkhena -
jātassūpanibandhakena dukkhena - jātassa parādheyyakena dukkhena attūpakkamena
dukkhena - parūpakkamena dukkhena - dukkhadukkhena saṅkhāradukkhena -
vipariṇāmadukkhena - cakkhurogena dukkhena sotarogena - ghānarogena - jivhārogena -
sīsarogena kaṇṇarogena, mukharogena, dantarogena, kāsena, pināso, ḍahena, jarena,
kucchirogena, mucchāya, pakkhandikāya, sūlāya visūcikāya kuṭṭhena gaṇḍena kilāsena
sosena, apamārena, dadduyā kaṇḍuyā kacchuyā nakhasāya 1 vitacchikāya. Lohitena pittena
madhumehena, aṃsāya piḷakāya bhagandalena, pittasamuṭṭhānena ābādhena sannipātikena
ābādhena utupariṇāmajena ābādhena visamaparihārajena ābādhena opakkamikena [PTS
Page 408] [\q 408/] ābādhena kammavipākajena ābādhena, sītena uṇhena jighacchāya
pipāsāya uccārena passāvena, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapa3 samphassena dukkhena
mātumaraṇena dukkhena pitumaraṇena dukkhena - dhītumaraṇena dukkhena -
ñātimaraṇena dukkhena - bhogavyasanena dukkhena - rogavyasanena dukkhena -
sīlavyasanena dukkhena - diṭṭhivyasanena dukkhena phandamānaṃ samphandamānaṃ
viphandamānaṃ vedhamānaṃ pavedhamānaṃ sampavedhamānaṃ; disvāti disvā passitvā
tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti - phandamānaṃ pajaṃ disvā.
Macche appodake yathāti - yathā macchā appodake udakapariyādāne kākehi vā kulalehi vā
balākāhi vā paripātiyamāni4 ukkhipiyamānā khajjamānā phandanti samphandanti
vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhanti; evamevaṃ pajā taṇhāphandanāya
phandanti - pe -
Diṭṭhibyasanena dukkhena phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti
sampavedhantīti - macche appodake yathā.
Aññamaññehi byāruddheti - aññamaññaṃ sattā viruddhā paṭiviruddhā abāhati5 paccāhatā
āghātitaṃ6 paccāghātitā rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti,
brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena
vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi
vivadati, bhaginīpi bhaginiyā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati -
1. Rakhasāya - sa, rakkhasāya - pu. [PTS]. 2. Lohitena pittena - sīmu. 11 [PTS]. 3. Sarīsapa
- machasaṃ 4. Paripāṭiyamānā - sīmu. 11. Machasaṃ 5. Āhatā - sīmu. 11 6. Āghāṭitā - syā.
[BJT Page 568] [\x 568/]
Bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati te tattha kalahaviggahavivādāpannā
aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipiupakkamanti,
satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti. Maraṇamattampi dukkhanti -
aññamaññehi byāruddhe.
Disvā [PTS page 409] maṃ bhayamāvisīti - ' disvā'ti disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā bhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭṭanaṃ upaddavo upassaggo āvisīti -
disvā maṃ bhayamāvisi.
Tenāha bhagavā:
"Phandamānaṃ pajaṃ disvā
Macche appodake yathā,
Aññamaññehi byāruddhe
Disvā maṃ bhayamāvisī"ti.
15 - 3
Samantamasāro loko
Disā sabbā sameritā,
Icchaṃ bhavanamattano
Nāddasāsiṃ1 anositaṃ.
Samantamasāro lokoti - ' loko'ti nirayaloko tiracchānayoniloko pettivisayaloko manussaloko
devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko devaloko;
ayaṃ vuccati loko. Nirayaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena
vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā.
Tiracchānāyoniloko - pettivisayaloko - manussaloko - devaloko - khandhaloko - dhātuloko
- āyatanaloko - ayaṃ loko paro loko brahmaloko - devaloko2 asāro nissāro sārāpagato
niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā
avipariṇāmadhammena vā. Yathā panā naḷo asāro nissāro sārāpagato, yathā eraṇḍo asāro
nissāro sārāpagato, yathā udumbaro asāro nissāro sārāpagato, yathā setakaccho3 [PTS Page
410] [\q 410/] asāro nissāro sārāpagato, yathā pāribhaddako asāro nissāro sārāpagato,
yathā eṇapiṇḍo asāro nissāro sārāpagato, yathā udakabubbuḷakaṃ asāraṃ nissāraṃ
sārāpagataṃ, yathā marīci asāro nissāro sārāpagato, yathā kadalikkhandho4 asāro nissāro
sārāpagato, yathā māyā asārā nissārā sārāpagatā, evameva nirayaloko
Asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā
dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā; -
1. Nāddasāmi - sīmu. 11. 2. Sadevaloko - syā, [PTS]. 3. Setakacco - manupa. Setagaccho -
[PTS] 4. Khadalikkhandho - sīmu11.
[BJT Page 570] [\x 570/]
Tiracchānayoniloko - pettivisayaloko manussaloko - devaloko asāro nissāro sārāpagato
niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā
avipariṇāmadhammena vā; -
Khandhaloko - dhātuloko āyatanaloko - ayaṃ loko - paro loko - brahmaloko - devaloko
asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā
dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vāti - samantamasāro loko.
Disā sabbā sameritāti - ye puratthimāya disāya saṅkhārā tepi eritā sameritā calitā ghaṭṭitā
aniccatāya, jātiyā anugatā, jarāya anusaṭā, byādhinā abhibhūtā, maraṇena abbhāhatā,
dukkhe patiṭṭhitā, atāṇā alenā asaraṇā asaraṇībhūtā. Ye pacchimāya disāya saṅkhārā ye
uttarāya disāya saṅkhārā - ye dakkhiṇāya disāya saṅkhārā - ye uttarāya anudisāya saṅkhārā
- ye pacchimāya anudisāya saṅkhārā - ye puratthimāya anudisāya1 saṅkhārā - ye
pacchimāya anudisāya saṅkhārā - ye uttarāya anudisāya saṅkhārā - ye dakkhiṇāya
anudisāya saṅkhārā - ye heṭṭhimāya disāya saṅkhārā - ye uparimāya disāya saṅkhārā - ye
dasasu disāsu saṅkhārā, tepi eritā sameritā calitā ghaṭṭitā aniccatāya, jātiyā anugatā, jarāya
anusaṭā, byādhinā abhibhūtā, maraṇena abbhāhatā dukkhe patiṭṭhitā, atāṇā alenā asaraṇā
asaraṇībhūtā.
Bhāsitampi cetaṃ:
1. "Kiñcāpi [PTS Page 411] [\q 411/] te'taṃ2 jalate3 vimānaṃ
Obhāsayaṃ uttarassaṃ disāyaṃ, 4
Rūpe raṇaṃ disvā sadā pavedhitaṃ
Tasmā na rūpe ramatī sumedho" [a]
2. "Maccunābbhāhato loko jarāya parivārito,
Taṇhāsallena otiṇṇo icchādhūmāyito sadā"[b]
3. "Sabbo ādīpito loko sabbo loko padhūpito,
Sabbo pajjalito loko sabbo loko pakampito"ti. [C]
Disā sabbā sameritā
1. Disāya - sīmu11. 2. Cetaṃ - sīmu11 3. Jalati - sīmu. 11. 4. Uttariyaṃ disāya - sīmu. 11.
Machasaṃ. [PTS]
A. Brahmasaṃyutta - paṭhamavagga. [B.] Devatāsaṃyutta - andhavagga [c.]
Bhikkhunīsaṃyutta.
[BJT Page 572] [\x 572/]
Icchaṃ bhavanamattanoti - attano bhavanaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ icchanto
sādiyato patthayanto pihayanto abhijappantoti - icchaṃ bhavanamattano.
Nāddasāsiṃ anositanti - ajjhositaṃ yeva addasaṃ; anajjhositaṃ nāddasaṃ. Sabbaṃ yobbaññaṃ
jarāya ositaṃ. Sabbaṃ ārogyaṃ byādhinā ositaṃ. Sabbaṃ jīvitaṃ maraṇena ositaṃ. Sabbaṃ
lābhaṃ alābhena ositaṃ. Sabbaṃ yasaṃ ayasena ositaṃ. Sabbaṃ passaṃ nindāya ositaṃ. Sabbaṃ
sukhaṃ dukkhena ositaṃ.
4. "Lābho alābhe ayaso yaso ca nindā pasaṃsā ca sukhaṃ dukhañca.
Ete aniccā manujesu dhammā asassatā vipariṇāmadhammā"ti[a]
'Nāddasāsiṃ anositaṃ'.
Tenāha bhagavā:
"Samantamasāro loko disā sabbā sameritā,
Icchaṃ bhavanamattano nāddasāsiṃ anosita"nti.
15 - 4
Osāne [PTS Page 412] [\q 412/] tveva byāruddhe disvā me aratī ahu,
Athettha sallamaddakkhiṃ duddasaṃ hadayassitaṃ.
Osāne tveva byāruddheti - 'osānetvevā'ti sabbaṃ yobbaññaṃ jarā osāpeti; sabbaṃ ārogyaṃ
byādhi osāpeti; sabbaṃ jīvitaṃ maraṇaṃ osāpeti; sabbaṃ lābhaṃ alābho osāpeti; sabbaṃ yasaṃ
ayaso osāpeti; sabbaṃ pasaṃsaṃ nindā osāpeti; sabbaṃ sukhaṃ dukkhaṃ osāpetīti '
osānetveva;' byāruddheti yobbaññakāmā sattā jarāya paṭiviruddhā; ārogyakāmā sattā
byādhinā paṭiviruddhā; jīvitukāmā sattā maraṇena paṭiviruddhā; lābhakāmā sattā alābhena
paṭiviruddhā; yasakāmā sattā ayasena paṭiviruddhā; pasaṃsākāmā sattā nindāya
paṭiviruddhā; sukhakāmā sattā dukkhena paṭiviruddhā āhatā paccāhatā āghātitā
paccāghātitāti ' osānetveva byāruddhe. '
[A.] Aṭṭhakaṅguttara - mettāvagga
[BJT Page 574] [\x 574/]
Disvā me arati ahūti - 'disvā'ti disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvāti disvā; me aratīti yā arati yā anabhirati yā anabhiramaṇā yā ukkaṇṭhitatā yā
paritasitā ahūti disvā me arati ahu.
Athettha sallamaddakkhinti - 'athā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī
akkharasamavāye byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā nametaṃ athāti; etthāti sattesu; sallanti
satta sallāni: rāgasallaṃ dosasallaṃ mohasallaṃ mānasallaṃ diṭṭhisallaṃ sokasallaṃ
kathaṅkathāsallaṃ; addakkhinti addasaṃ adakkhiṃ apassiṃ paṭivijjhinti - athettha
sallamaddakkhiṃ.
Duddasaṃ hadayassitanti - 'duddasa'nti duddasaṃ duddakkhaṃ duppassaṃ dubbujjhaṃ
duranubujjhaṃ duppaṭivijjhanti duddasaṃ; hadayassitanti hadayaṃ vuccati cittaṃ; " yaṃ
cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ
viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu;[A] hadayassitaṃ hadayanissitaṃ cittasitaṃ
cittanissitaṃ cittena sahajātaṃ sahagataṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ ekuppādaṃ ekanirodhaṃ
ekavatthukaṃ ekārammaṇanti "duddasaṃ [PTS Page 413] [\q 413/] hadayassitaṃ ".
Tenāha bhagavā:
"Osāne tveva byāruddhe disvā me aratī ahu,
Athettha sallamaddakkhiṃ duddasaṃ hadayassita"nti.
15 - 5
Yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvati,
Tameva sallamabbuyha na dhāvati na sīdati.
Yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvatīti - 'salla'nti satta sallāni: rāgasallaṃ dosasallaṃ
mohasallaṃ mānasallaṃ diṭṭhisallaṃ sokasallaṃ kathaṅkathāsallaṃ.
Katamā rāgasallaṃ? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo
anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge
paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā
āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7
āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā
puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā
loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā
patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā
nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā
dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ
upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ
dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ
taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamūlaṃ. Idaṃ rāgasallaṃ.
Katamaṃ dosasallaṃ? Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyati, anatthaṃ me carissatī'ti āghāto
jāyati - pe - caṇḍikkaṃ asuropo1 anattamanatā cittassa, idaṃ dosasallaṃ.
1. Assuropo - pu sīmu. 11 [PTS. A.] Dhammasaṅgaṇi cittuppādakaṇḍa.
[BJT Page 576] [\x 576/]
Katamaṃ mohasallaṃ? Dukkhe aññāṇaṃ - pe - dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya
aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ aparante - pubbantāparante aññāṇaṃ,
idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ, yaṃ evarūpaṃ adassanaṃ
anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā1 apariyogāhanā
asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ moho pamoho
sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī2moho
akusalamūlaṃ, idaṃ mohasallaṃ.
Katamaṃ mānasallaṃ? Seyyohamasmīti māno, sadisohamasmīti māno, hīnohamasmīti
māno; yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnamo dhajo sampaggāho
ketukamyatā cittassa, idaṃ mānasallaṃ
Katamaṃ diṭṭhisallaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā [PTS Page 414] [\q 414/]
micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ
diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho
patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ
vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ3 yāthāvatanti gāho
yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhisallaṃ.
Katamaṃ sokasallaṃ? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogabyasanena vā phuṭṭhassa
rogabyasanena vā phuṭṭhassa sīlabyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa
aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena
phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko antodāho antoparidāho cetaso
parijjhāyanā domanassaṃ, idaṃ sokasallaṃ.
1. Asaṅgahanā - sīmu11. 2. Laṅghī - sīmu 11 3. Ayāthāvakasmiṃ - sīmu11
[BJT Page 578] [\x 578/]
Katamaṃ kathaṅkathāsallaṃ? Dukkhe kaṅkhā dukkhasamudaye kaṅkhā dukkhanirodhe
kaṅkhā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā pubbante kaṅkhā aparante kaṅkhā
pubbantāparante kaṅkhā idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā, yā evarūpā
kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo
anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho;
idaṃ kathaṅkathāsallaṃ.
Yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvatīti - rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto
samohito samannāgato kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ
carati, pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati.
Ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, evampi
rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati
saṃdhāvati saṃsarati, athavā rāgasallena otiṇṇo viddho puṭṭho pareto samohito
samannāgato bhoge pariyesanto nāvāya mahāsamuddaṃ pakkhandati: sītassa purakkhato
[PTS Page 415] [\q 415/] uṇhassa purakkhato
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi rissamāno khuppipāsāhi 1 mīyamāno2
nigumbaṃ gacchati, takkolaṃ gacchati, takkasilaṃ gacchati, kālamukhaṃ gacchati,
pahammukhaṃ3 gacchati, vesuṅgaṃ gacchati, verāpathaṃ gacchati javaṃ gacchati, tāmaliṃ4
gacchati, vaṅgaṃ5 gacchati, eḷavaddhanaṃ6 gacchati, suvaṇṇakūṭaṃ gacchati,
suvaṇṇabhūmiṃ gacchati, tambapaṇṇiṃ gacchati, suppārakaṃ7 gacchati, bharukacchaṃ8
gacchati, suraṭṭhaṃ9 gacchati, aṅgalokaṃ10 gacchati, gaṅgaṇaṃ11 gacchaṃ,
paramagaṅgaṇaṃ12 gacchati, yonaṃ gacchati, paramayonaṃ gacchati, navakaṃ13 gacchati,
mūlapadaṃ gacchati, marukantāraṃ gacchati, jaṇṇupathaṃ gacchati, ajapathaṃ gacchati,
meṇḍapathaṃ gacchati, saṅkupathaṃ gacchati, chattapathaṃ gacchati, vaṃsapathaṃ14
gacchati, sakuṇapathaṃ gacchati, mūsikapathaṃ gacchati, darīpathaṃ gacchati, vettādhāraṃ15
gacchati. Pariyesanto na labhati. Alāhamūlakampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.
Pariyesanto labhati. Laddhā ārakkhamūlakampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, kinti
me bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi daheyya, na udakaṃ vaheyya,
na appiyā dāyādā hareyyunti. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhogā vippalujjanti. [PTS
Page 416] [\q 416/] so [PTS Page 416] [\q 416/] vippayogamūlakampi dukkhaṃ
domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evampi rāgasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito
samannāgato dhāvati vidhāvati saṃdhāvati saṃsarati.
1. Khuppipāsāya - sīmu. 11. Machasaṃ[PTS] 2. Pīḷiyamāno - sīmu11. 3, Maraṇapāraṃ -
sīmu11 purapuraṃ - machasaṃ. 4. Tamasiṃ - sīmu 11. Tambaliṅgaṃ - siṅgaṃ - sī. 5. Caṅkaṃ
- sī. 6. Eḷabandhanaṃ - sīmu11. Machasaṃ jalavanaṃ - manupa. 7. Suppādakaṃ - machasaṃ.
Suppāraṃ - sīmu1. 8. Bhārukacchaṃ - sīmu11, bharukacchiṃ - bharukaṃ - sī. 9. Suraddhaṃ
- suraraṭṭhaṃ - sī. 10. Bhaṅgalokaṃ - machasaṃ. Saṅgalokaṃ - sī. 11. Bhaṅgaṇaṃ - machasaṃ.
Padapanaṅgaṃ - sī. 12. Suramataṅganaṃ machasaṃ. Padapataṅgaṃ - sī. Padapataṅgaṇaṃ - sī
13. Vinakaṃ - machasaṃ vitakaṃ - musī1. 14. Aṃsapathaṃ - sī 15. Vettācāraṃ - sī.
[BJT Page 580] [\x 580/]
Dosasallena - mohasallena - mānasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito
samannāgato kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati,
pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi
karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati. Evaṃ mānasallena
otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati
saṃsarati.
Diṭṭhisallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato acelako hoti muttācāro
hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na tiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaṃ na uddissa kataṃ na
nimantanaṃ sādiyati. So na kumbhimukhā patigaṇhāti. Na khaḷopimukhā patigaṇhāti na
eḷakamantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ na
gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṃkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti,
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī. Na macchaṃ, na maṃsaṃ, na suraṃ, merayaṃ, na
thusodakaṃ pivati. So ekāgāriko vā hoti. Ekālopiko va. Dvāgāriko vā hoti dvālopiko - pe -
sattāgāriko vā hoti. Sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti. Dvīhipi dattīhi yāpeti - pe -
sattahipi dattīhi yāpeti. Ekāhikampi āhāraṃ āhāreti. Dvāhikampi āhāraṃ āhāreti - pe -
sattāhikampi āhāraṃ āhāreti. Iti evarūpaṃ aḍḍhamākikampi
pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. Evampi diṭṭhisallena otiṇṇo viddho
phuṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati.
Athavā diṭṭhisallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato so sākabhakkho
vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti,
haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho [PTS
Page 417] [\q 417/] vā hoti, tilabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho
vā hoti, vanamūlaphalāhāro vi yāpeti pavattaphalabhojano. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi
dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṃsukūlānipi dhāreti,
[BJT Page 582] [\x 582/]
Tirīṭānipi dhāreti - ajinānipi dhāreti - ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti,
vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vālakambalampi
dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti,
kesamassulocanānuyogamanuyutto viharati. Ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto,
ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye
seyyaṃ kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaṇḍilaseyyampi kappeti, ekāpassayiko hoti
rajojalladharo, abbhokāsiko hoti yathāsanthatiko, vekaṭikopi hoti
vikaṭabhojanānuyogamanuyutto, apānakopi hoti apānabhattamanuyutto, sāyatatiyakampi
udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa
ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Evampi diṭṭhisallena otiṇṇo viddho phuṭṭho
pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati.
Sokasallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato socati, kilamati,
paridevati, urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: "bhūtapubbaṃ
brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarissā [PTS Page 418] [\q 418/] itthiyā mātā
kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena
siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me mātaraṃ addasatha? Api me mātaraṃ
addasathā'ti[a] bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarissā itthiyā pitā
kālamakāsi - bhātā kālamakāsi - bhaginī kālamakāsi putto kālamakāsi - dhītā kālamakāsi -
sāmiko kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ
siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me sāmikaṃ addasatha? Api me
sāmikaṃ addasathā'ti. [A] bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa
purisassa mātā kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaṃ
siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: ' api me mātaraṃ addasatha? Api me
mātaraṃ addasathā: ti. [A] bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa
purisassa pitā kālamakāsi - bhātā kālamakāsi - bhaginī kālamakāsi - putto kālamakāsi -
dhītā kālamakāsi - pajāpati kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto
rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me pajāpatiṃ
addasatha? Api me pajāpatiṃ addasathā'ti[a] bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā
aññatarā itthī ñātikulaṃ agamāsi. Tassā te ñātakā sāmikaṃ acchinditvā aññassa dātukāmā. Sā
ca naṃ na icchati. Atha kho sā itthī sāmikaṃ etadavoca: 'ime maṃ ayyaputta, ñātakā tava
acchinditvā aññassa dātukāmā. Ubho mayaṃ marissāmā'ti. Atha kho so puriso taṃ itthiṃ
dvidhā chetvā attānaṃ opātesi1 ubho pecca bhavissāmā'ti. [A] evaṃ sokasallena otiṇṇo
viddho puṭṭho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati.
1. Opāteti - sīmu. 11.
[A.] Majjhimanikāya - majjhimapaṇṇāsaka - piyajātikasutta.
[BJT Page 584] [\x 584/]
Kathaṅkathāsallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito samannāgato
saṃsayapakkhanno hoti vimatipakkhanno dveḷhakajāto: 'ahosiṃ nu kho ahaṃ
atītamaddhānaṃ? Na nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ? Kiṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ?
Kathaṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ? Kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho atītamaddhānaṃ?
Bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānaṃ? Na nu kho bhavissāmi [PTS Page 419] [\q
419/] anāgatamaddhānaṃ? Kiṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ? Kathaṃ nu kho
bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ? Kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho anāgatamaddhānaṃ?
Etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṅkathī hoti: ahaṃ nu khosmi? No nu
khosmi? Kiṃ nu khosmi? Kathaṃ nu khosmi? Ayaṃ nu kho satto kuto āgato? So kuhiṃ gāmī
bhavissatī'ti. Evaṃ kathaṅkathāsallena otiṇṇo viddho phuṭṭho pareto samohito
samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsarati. Te salle abhisaṅkharoti. Te salle
abhisaṅkharonto sallābhisaṅkhāravasena puratthimaṃ disaṃ dhāvati. Pacchimaṃ disaṃ
dhāvati. Uttaraṃ disaṃ dhāvati. Dakkhiṇaṃ disaṃ dhāvati. Te sallābhisaṅkhārā appahīnā.
Sallābhisaṅkhārānaṃ appahīnattā gatiyā dhāvati niraye dhāvati. Tiracchānayoniyā dhāvati.
Pettivisaye dhāvati. Manussaloke dhāvati. Devaloke dhāvati. Gatiyā gatiṃ uppattiyā
upapattiṃ paṭisandhiyā paṭisandhiṃ bhavena bhavaṃ saṃsārena saṃsāraṃ vaṭṭena vaṭṭaṃ
dhāvati vidhāvati sandhāvati saṃsaratīti - yena sallena otiṇṇo disā sabbā vidhāvati.
Tameva sallamabbuyha na dhāvati na sīdatīti - tameva rāgasallaṃ dosasallaṃ mohasallaṃ
mānasallaṃ diṭṭhisallaṃ sokasallaṃ kathaṅkathāsallaṃ abbuyha abbuhitvā uddharitvā
samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā1 pajahitvā vinodetvā byantikaritvā anabhāvaṃ
gametvā neva puratthimaṃ disaṃ dhāvati. Na pacchimaṃ disaṃ dhāvati. Na uttaraṃ disaṃ
dhāvati. Na dakkhiṇaṃ disaṃ dhāvati. Te sallābhisaṅkhārā pahīnā. Sallābhisaṅkhārānaṃ
pahīnattā gatiyā na dhāvati. Niraye na dhāvati. Tiracchānayoniyā na dhāvati. Pettivisaye na
dhāvati. Manussaloke na dhāvati. Devaloke na dhāvati. Na gatiyā gatiṃ - na upapattiyā
upapattiṃ - na paṭisandhiyā paṭisandhiṃ - na bhavena bhavaṃ - na saṃsārena saṃsāraṃ - na
vaṭṭena vaṭṭaṃ dhāvati vidhāvati saṃdhāvati saṃsaratīti - tamevasallamabbuyha. Na
dhāvati na sīdatīti [PTS Page 420] [\q 420/] kāmoghe na sīdati. Bhavoghe na sīdati.
Diṭṭhoghe na sīdati. Avijjoghe na sīdati. Na saṃsīdati na avasīdati na gacchati na
avagacchatīti - tameva sallamabbuyha na dhāvati na sīdati.
Tenāha bhagavā:
" Yena sallena otiṇṇo
Disā sabbā vidhāvati.
Tameva sallamabbuyha
Na dhāvati na sīdatī"ti
1. Uppādayitvā samuppādayitvā - sayā. Machasaṃ [PTS.]
[BJT Page 586] [\x 586/]
15 - 6
Tattha sikkhānugīyanti
Yāni loke gathitāni. 1
Na tesu pasuto siyā
Nibbijjha sabbaso kāme,
Sikkhe nibbānamattano.
Tattha sikkhānugīyanti yāni loko gathitānīti - 'sikkhā'ti hatthisikkhā assasikkhā rathasikkhā
sālākiyaṃ sallakattiyaṃ kāyatikicchaṃ bhūtiyaṃ komārabhaccaṃ. 2 Gīyantīti niggīyanti
kathiyanti bhaṇīyanti dīpīyanti voharīyanti. Athavā gīyanti - gaṇhīyanti uggaṇhīyanti
dhārīyanti upadhārīyanti upalakkhiyanti gathitapaṭilābhāya. Gathitā vuccanti pañca
kāmaguṇā: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kiṃ
kāraṇā gathitā vuccanti pañca kāmaguṇā? Yebhuyyena devamanussā pañca kāmaguṇe
icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti; taṅkāraṇā gathitā vuccanti pañca
kāmaguṇā. Loketi manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi.
Na tesu pasuto siyāti - tāsu vā sikkhāsu tesu vā pañcasu kāmaguṇesu na pasuto siyā, na
tanninno assa, na tappoṇo na tappabbhāro na tadadhimutto na tadadhipateyyoti - na tesu
pasuto siyā.
Nibbijjha sabbaso kāmeti - 'nibbijjhā'ti paṭivijjhitvā; sabbe saṅkhārā aniccā ti paṭivijjhitvā
sabbe saṅkhārā dukkhā'ti paṭivijjhitvā - pe - 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ [PTS
Page 421] [\q 421/] taṃ nirodhadhamma'nti paṭivijjhitvā; sabbasoti sabbena sabbaṃ
sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ sabbasoti; kāmāti uddānato dve
kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā
manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā
ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci
rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā,
ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā
kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā
kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi
kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā,
taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā.
Ime vuccanti vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo
kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,
kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo,
kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.
Ime vuccanti kilesakāmā. Nibbijjha sabbaso kāme.
Sikkhe nibbānamattanoti - ' sikkhā'ti tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā
adhipaññāsikkhā - pe - ayaṃ adhipaññāsikkhā. Nibbānamattanoti attano rāgassa
nibbāpanāya dosassa nibbāpanāya mohassa nibbāpanāya - pe - sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ
samāya upasamāya vūpasamāya nibbāpanāya paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlampi
sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya.
1. Gadhitāni - sīmu11. 2. Komāratikicchaṃ - syā
[BJT Page 588] [\x 588/]
Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya,
paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto
sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ
samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya,
pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento
sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya, samādāya
vatteyyā'ti ' sikkhe nibbānamattano. '
Tenāha bhagavā:
"Tattha sikkhānugīyanti
Yāni loke gathitāni,
Na tesu pasuto siyā
Nibbijjha sabbaso kāme,
Sikkhe nibbānamattano"ti.
15 - 7
Sacco siyā appagabbho amāyo rittapesuno,
Akkodhano lobhapāpaṃ vevicchaṃ vitare muni.
Sacco siyā appagabbhoti - ' sacco siyā'ti saccavācāya samannāgato siyā, sammādiṭṭhiyā
samannāgato siyā, ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato siyāti sacco siyā;
appagabbhoti tīṇi pāgabbhiyāni: kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ cetasikaṃ
pāgabbhiyaṃ. Katamaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco saṅghagatopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti. Gaṇagatopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Bhojanasālāyampi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti. Jantāgharepi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Udakatitthepi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ
dasseti. Antaragharaṃ pavisantopi kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Antaragharaṃ paviṭṭhopi
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ saṅghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittīkārakato there
bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati. Ghaṭṭayantopi nisīdati. Puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati.
Uccepi āsane nisīdati. Sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepako pi
bhaṇati. Evaṃ saṅghagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittikārakato therānaṃ
bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati. Nīce caṅkame caṅkame
caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati. Chamāya3 caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati,
ghaṭṭayantopi tiṭṭhati. Ghaṭṭayantopi nisīdati. Puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati. Uccepi
āsane nisīdati. Sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati.
Evaṃ gaṇagato kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ bhojanasālāya kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. ? Idhekacco bhojanasālāyaṃ
acittikārakato there bhikkhū anupakhajja nisīdati. Navepi bhikkhū āsanena paṭibāhati.
Ghaṭṭayantopi tiṭṭhati. Ghaṭṭayantopi nisīdati. Puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati. Uccepi
āsane nisīdati. Sasīsaṃ pārupitvāpi nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati.
Evaṃ bhojanasālāyaṃ kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco jantāghare acittikārakato there
bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati ghaṭṭayantopi nisīdati. Puratopi tiṭṭhati. Puratopi nisīdati.
Uccepi āsane nisīdati. Anāpucchāpi kaṭṭhaṃ pakkhipati. Anāpucchā pi dvāraṃ1 pidahati.
Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ jantāghare kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco udakatitthe acittikārakato there
bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati. Puratopi otarati. Ghaṭṭayantopi nahāyati2. Puratopi
nahāyati. Uparitopi nahāyati. Ghaṭṭayantopi uttarati. Puratopi uttarati. Uparitopi uttarati.
Evaṃ udakatitthe kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ pavisanto kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
pavisanto acittikārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi gacchati. Puratopi gacchati.
Vokkammāpi therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato3 gacchati. Evaṃ antaragharaṃ pavisantopi
kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
paviṭṭho 'na pavisatha4 bhante'ti vuccamāno pavisati. 'Na tiṭṭhatha bhante'ti vuccamāno
tiṭṭhati. 'Na nisīdatha bhante'ti vuccamāno nisīdati. Anokāsampi pavisati. Anokāsepi
tiṭṭhati. Anokāsepi nisīdati. Yāni tānipi honti kulānaṃ ovarakāni gūḷhāni ca paṭicchannāni
ca, yattha kulitthiyo kuladhītaro5 kulasuṇhāyo kulakumārinīyo nisīdanti, tatthapi sahasā
pavisati. Kumārakassapi siraṃ parāmasati. Evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho kāyikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti.
Katamaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco saṅghagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Gaṇagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti. Antaragharaṃ paviṭṭhopi vācasikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ saṅghagatopi vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco saṅghagato acittikārakato
there bhikkhū anāpucchā vā anajjhiṭṭho vā dhammaṃ bhaṇati. Pañhaṃ vissajjeti
pātimokkhaṃ uddisati. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ saṅghagato
vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco gaṇagato acittikārakato there
bhikkhū anāpucchā vā anajjhiṭṭho vā ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ bhaṇati. Pañhaṃ
vissajjeti. hitakopi bhaṇati. Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Ārāmagatānaṃ bhikkhūṇīnaṃ
upāsakānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ bhaṇati. Pañhaṃ vissajjeti. hitakopi bhaṇati.
Bāhāvikkhepakopi bhaṇati. Evaṃ gaṇagato vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti.
Kathaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ dasseti? Idhekacco antaragharaṃ
paviṭṭho itthiṃ vā kumāriṃ vā evamāha: 'itthaṃnāme, itthaṃgotte, kiṃ atthi? Yāgu atthi?
Bhattaṃ atthi? Khādanīyaṃ atthi? Kiṃ pivissāma? Kiṃ bhuñjissāma? Kiṃ khādissāma, ? Kiṃ
vā atthi, ? Kiṃ vā me dassathā'ti vippalapati. *Evaṃ antaragharaṃ paviṭṭho vācasikaṃ
pāgabbhiyaṃ dasseti. Idaṃ vācasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
Katamaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ? Idhekacco na uccākulā pabbajito samāno uccākulā
pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena. Na mahākulā pabbajito samāno
mahākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na mahābhogakulā pabbajito
samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na
uḷārabhogakulā pabbajito samāno - na suttantiko samāno suttantikena saddhiṃ sadisaṃ
attānaṃ dahati cittena. Na vinayadharo samāno - na dhammakathiko samāno - na āraññiko
samāno - na piṇḍapātiko samāno - na paṃsukūliko samāno - na tecīvariko samāno - na
sapadānacāriko samāno - na khalupacchābhattiko samāno - na nesajjiko samāno - na
yathāsanthatiko samāno - na paṭhamassa jhānassa lābhī samāno paṭhamassa jhānassa
lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena. Na uḷārabhogakulā pabbajito samāno
uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena na mahākulā pabbajitena
samāno - na suttantiko samāno suttantikena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena. Na
vinayadharo pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na mahākulā pabbajito
samāno - na dhammakathiko samāno mahākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati
cittena, na āraññiko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati
cittena, na mahākulā pabbajito samāno mahākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ
dahati cittena, na piṇḍapātiko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ
attānaṃ dahati cittena, na paṃsukūliko pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena
saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na tecīvariko pabbajito samāno - na uccākulā
pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na tecīvariko pabbajito samāno uccākulā
pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na sapadānacāriko pabbajitena samāno
uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na khalupacchābhattiko
pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na nesajjiko
pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena, na
yathāsanthatiko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati
cittena, na nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno - na
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī samāno nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā
lābhinā saddhiṃ sadisaṃ attānaṃ dahati cittena. Idaṃ cetasikaṃ pāgabbhiyaṃ.
Yassimāni tīṇi pāgabbhiyāni pahīnāni samucchinnāni vupasantāni. Paṭippassaddhāni
abhabbuppattikāni [PTS Page 422] [\q 422/] ñāṇagginā daḍḍhāni, so vuccati
appagabbhoti - ' appagabbho. '
Amāyo rittapesunoti - māyā vuccati vañcanikā cariyā. Idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā
vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ
paṇidahati: mā maṃ jaññā: ti icchati, 'mā maṃ jaññā'ti saṅkappeti, 'mā maṃ kaññā'ti vācaṃ
bhāsati, 'mā maṃ jaññā'ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accārā vañcanā
nikati nikaraṇā pariharaṇā guhanā pariguhanā chādanā paṭicchādanā1 anuttānīkammaṃ
anāvīkammaṃ vocchadanā pāpakiriyā. Ayaṃ vuccati māyā. Yassesā māyā pahīnā
samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. So vuccati
amāyo. Rittapesunoti 'pesuñña'nti: idhekacco pisunavāco hoti - pe -
Evaṃ bhedādhippāyo pesuññaṃ upasaṃharati; yassetaṃ pesuññaṃ pahīnaṃ samucchinnaṃ
vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ, so vuccati rittapesuno
vivittapesuno pavivittapesunoti - amāyo rittapesuno.
1. Paricchādanā - sa
[BJT Page 590] [\x 590/]
Akkodhano lobhapāpaṃ vevicchaṃ vitare munīti - akkodhanoti hi vuttaṃ. Api ca kodho tāva
vattabbo. Dasahākārehi kodho jāyati: anatthaṃ me acarīti kodho jāyati 'anatthaṃ me caratī'ti
kodho jāyati. 'Anatthamme carissatī'ti kodho jāyati. 'Piyassa me manāpassa anatthaṃ acari,
anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatī'ti kodho jāyati, 'appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari,
atthaṃ carati, atthaṃ carissatī'ti kodho jāyati. Aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo
cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso
sampadoso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā
dussitattaṃ vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo4
anattamanatā cittassa; ayaṃ vuccati kodho.
Apica, kodhassa adhimattaparittatā veditabbā: atthi kañci kālaṃ5 kodho cittāvilakaraṇamatto
hoti, na ca tāva mukhakulānavikulāno hoti; atthi kañci kālaṃ kodho
mukhakulānavikulānamatto hoti, na ca tāva hanusañcopano hoti; atthi kañci kālaṃ kodho
hanusañcopanamatto hoti, na ca tāva pharusavācānicchāraṇo hoti; atthi kañci kālaṃ kodho
pharusavācānicchāraṇamatto hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti; atthi kañci kālaṃ
kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti; atthi kañci
kālaṃ kodho daṇḍasetthaparāmasanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabbhukkiraṇo hoti;
atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍasatthaabbhukkiraṇamatto hoti, na ca tāva
daṇḍasattāibhinipātano hoti; atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍasatthaabhinipātanamatto hoti,
na ca tāva kinnavichinnakaraṇo6 hoti, atthi kañci kālaṃ kodho chinnavichinnakaraṇamatto
hoti, na ca tāva sambhañjanapaḷibhañjano hoti; atthi kañci kālaṃ kodho
sambhañjanapaḷibhañjanamatto hoti, na ca tāva ṅgamaṅagāpakaḍḍhano hoti; atthi kañci
kālaṃ kodho aṅgamaṅagāpakaḍḍhanamatto hoti, na ca tāva jīvitā voropaṇo7 hoti; atthi
kañci kālaṃ kodho jīvitā voropaṇamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saṇṭhito
hoti, yato kodho parapuggalaṃ ghātetvā attānaṃ ghāteti, ettāvatā kodho paramussadagato
paramavepullappatto hoti.
Yassa so kodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭippassaddho abhabbuppattiko
ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati 'akkodhano. ' Kodhassa pahīnattā 'akkodhano. '
Kodhavatthussa pariññātattā 'akkodhano. ' Kodhahetussa upacchinnattā 'akkodhano'ti
'akkodhano, ' abhijjhā lobho akusalamūlaṃ;" vevicchaṃ vuccati pañca macchariyāni
āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ
dhammamacchariyaṃ. Yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ
kadariyaṃ kaṭukañcukatā ggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati macchariyaṃ[b] apica,
khandhamacchariyampi macchariyaṃ, dhātumacchariyampi macchariyaṃ,
āyatanamacchariyampi macchariyaṃ, gāho vuccati macchariyaṃ. Munīti monaṃ vuccati
ñāṇaṃ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā
paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā
pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ
paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso
paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato
muni monappattoti.
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?
Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ
kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,
pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,
kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,
vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā
vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ
vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,
tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,
Cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa
pahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti
manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
5. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
6. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino
sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti.
[A.] Dhammasaṅgaṇi niddesavāra. [B.] Tikaṅguttara - āpāyikavagga [c.] Itivuttaka -
dutiyavagga.
Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame
anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā
sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino
vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
7. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃ va paggayha varamādāya paṇḍito.
8. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
9. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī.
Akkodhano. Lobhapāpaṃ vevicchaṃ vitare munīti - muni lobhapāpañca vevicchañca atari
uttari patari samatikkami vītikkami vītivattayīti - akkodhano [PTS Page 423] [\q 423/]
lobhapāpaṃ vevicchaṃ vitare muni.
Tenāha bhagavā:
"Sacco siyā appagabbho amāyo rittapesuno,
Akkodhano lobhapāpaṃ vevicchaṃ vitare munī"ti.
15 - 8
Niddaṃ tandiṃ thīnaṃ pamādena na saṃvase,
Atimāne na tiṭṭheyya nibbānamānaso naro.
Niddaṃ tandiṃ sahe thīnanti - 'niddā'ti yā kāyassa akalyatā akammaññatā onāho pariyonāho
antosamorodho middhaṃ soppaṃ1 pacalāyikā2 soppanā supanā supitattaṃ3 tandinti yā tandi
tandiyanā tandimanakatā ālassaṃ ālasiyaṃ ālasyāyanā ālasāyitattaṃ[a]; thīnanti yā cittassa
akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā layitattaṃ thīnaṃ thīyanā thīyitattaṃ
cittassa;[A] niddaṃ tandiṃ sahe thīnanti niddañca tandiñca thīnañca. Sahe - saheyya
parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti - niddaṃ tandiṃ sahe
thīnaṃ.
1. Suppaṃ - sīmu 11 machasaṃ 2. Capalāyikā - [PTS] pacalāyikaṃ - sīmu11 3. Suppanā
suppanattaṃ - sīmu1.
[A.] Jhānavibhaṅga.
[BJT Page 592] [\x 592/]
Pamādena na saṃvaseti - pamādo vattabbo: kāyaduccarite vā vacīduccarite vā
manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ1vā,
kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā2
olīnavuttitā nikkittachandatā nikkittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ
anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo, ye evarūpo pamādo pamaññanā pamaññitattaṃ, ayaṃ
vuccati pamādo. Pamādena na saṃvaseti pamādena na vaseyya na saṃvaseyya na āvaseyya
na parivaseyya, pamādaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya, pamādā
ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena
cetasā vihareyyāti - pamādena na saṃvase.
Atimāne [PTS Page 424] [\q 424/] na tiṭṭheyyā'ti - atimānoti idhekacco paraṃ atimaññati
jātiyā vā gottena vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya. Vā dhanena vā
ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā8 sutena vā paṭibhānena
vā aññataraññatarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena
vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā
sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā8 sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā
vatthunā. Yo evarūpo mano maññanā maññitattaṃ unnati unnamo dhajo sampaggāho
ketukamyatā cittassa. Ayaṃ vuccati atimāno. Atimāne na tiṭṭheyyā'ti. Atimāne na tiṭṭheyya,
na santiṭṭheyya, atimānaṃ pajaheyya, vinodeyya, byantīkareyya, anabhāvaṃ gameyya,
atimānā ārato assa, virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto
vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - atimāne na tiṭṭheyya.
Nibbānamānaso naroti - idhekacco dānaṃ dento sīlaṃ samādiyanto uposathakammaṃ
karonto pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapento pariveṇaṃ sammajjanto cetiyaṃ vandanto
cetiye gandhamālaṃ āropento cetiyaṃ padakkhiṇaṃ karonto yaṃ kiñci tedhātukaṃ
kusalābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharonto na gatihetu na upapattihetu na paṭisandhihetu na
bhavahetu na saṃsārahetu na vaṭṭahetu sabbaṃ taṃ visaṃyogādhippāyo nibbānaninno
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro abhisaṅkharotīti evampi nibbānamānaso naro; athavā
sabbasaṅkāradhātuyā cittaṃ paṭivāpetvā3 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati: etaṃ santaṃ
etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo
nirodho nibbānanti evampi 'nibbānamānaso naro. '
1. Vossaggānupādanaṃ - manupa vossaggānuppādanaṃ - sīmu11. 2. Aniṭṭhitakiriyatā -
sīmu11. Machasaṃ. 3. Paṭivāsetvā - machasaṃ.
[BJT Page 594] [\x 594/]
1. " Na paṇḍitā upadhisukhassa hetu
Dadanti dānāni punabbhavāya,
Kāmañca te upadhiparikkhayāya
Dadanti dānaṃ apunabbhavāya.
2. Na paṇḍitā upadhisukhassa hetu
Bhāventi jhānāni punabbhavāya,
Kāmañca te upadhiparikkhayāya
Bhāventi jhānaṃ apunabbhavāya.
3. Te [PTS Page 425] [\q 425/] nibbutiṃ āsiṃsamānā dadanti
Tanninnacittā tadādhimuttā,
Najjo yathā sāgaramajjhupetā
Bhavanti nibbānaparāyaṇā te"ti
'Nibbānamānaso naro. '
Tenāha bhagavā:
" Niddaṃ tandiṃ sahe thīnaṃ
Pamādena na saṃvase,
Atimāne na tiṭṭheyya
Nibbānamānaso naro"ti
15 - 9
Mosavajje na niyyetha rūpe snehaṃ na kubbaye,
Mānañca parijāneyya sāhasā virato care.
Mosavajje na niyyethāti - 'mosavajjaṃ ' vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato1 vā
parisaggato2 vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto
sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti. So ajānaṃ vā āha3 'jānāmī'ti. Jānaṃ
vā āha3 na jānāmī'ti, apassaṃ vā āha3 ' passāmī'ti passaṃ vā āha 'na passāmī'ti. Iti attahetu
vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati. Idaṃ vuccati mosavajjaṃ. Api
ca tihākārehi - catu - pañca - cha - satta - aṭṭhahākārehi pubbevassa hoti 'musā bhaṇissa'nti.
Bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti bhaṇitassa hoti ' musā mayā bhaṇita'nti. Vinidhāya
diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya saññaṃ, vinidhāya bhāvaṃ. Imehi
aṭṭhahākārehi musāvādo hoti, mosavajje na niyyethāti - mosavajje na yāyeyya na
niyyayeyya na vuyheyya na saṃhareyya, mosavajjaṃ pajaheyya, vinodeyya, byantīkareyya,
anabhāvaṃ gameyya. Mosavajjā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto
visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - mosavajje na niyyetha.
1. Sabhāgato - sīmu11. 2. Parisagato - sīmu11 3. Ahaṃ - sīmu. 11
[BJT Page 596] [\x 596/]
Rūpe snehaṃ na kubbayeti - 'rūpa'nti: cattāro ca mahābhūtā catunnañca [PTS Page 426] [\q
426/] mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Rūpe snehaṃ na kubbayeti rūpe snehaṃ na kareyya,
chandaṃ na kareyya, pemaṃ na kareyya, rāgaṃ na kareyya, na janeyya, na sañjaneyya. Na
nibbatteyya nābhinibbatteyyāti - rūpe snehaṃ na kubbaye.
Mānañca parijāneyyāti - 'māno'ti ekavidhena māno: yā cittassa unnati; duvidhena māno:
attukkaṃsanamāno paravambhanamāno; tividhena māno: seyyohamasmīti māno
sadisohamasmīti māno hīnohamasmīti māno; catubbidhena māno: lābhena mānaṃ janeti,
yasena mānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti; pañcavidhena māno:
lābhī'mhi manāpikānaṃ rūpānanti mānaṃ janeti, lābhī'mhi manāpikānaṃ saddānaṃ -
gandhānaṃ - rasānaṃ phoṭṭhabbānanti mānaṃ janeti; chabbidhena māno: cakkhusampadāya
mānaṃ janeti, sotasampadāya - ghānasampadāya - jivhāsampadāya kāyasampadāya -
manosampadāya mānaṃ janeti; sattavidhena māno: māno atimāno mānātimāno omāno
adhimāno asmimāno micchāmāno; aṭṭhavidhena māno: lābhena mānaṃ janeti, alābhena
omānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena omānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti,
nindāya omānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti; navavidhena māno:
seyyassa seyyohamasmīti māno, seyyassa sadisohamasmīti māno, seyyassa hīnohamasmīti
māno, sadisassa seyyohamasmīti māno, sadisassa sadisohamasmīti māno, sadisassa
hīnohamasmīti māno, hīnassa seyyohamasmīti māno, hīnassa sadisohamasmīti māno,
hīnassa hīnohamasmīti māno, dasavidhena māno: idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena
vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā
sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā aññataraññatarena vā
vatthunā. Yo evarūpo māno maññatā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho
ketukamyatā cittassa, ayaṃ vuccati māno.
Mānañca parijāneyyāti - mānaṃ tīhi pariññāhi parijāneyya: ñātapariññāya tīraṇapariññāya
pahānapariññāya.
Katamā [PTS Page 427] [\q 427/] ñātapariññā? Mānaṃ jānāti: ayaṃ ekavidhena māno, yā
cittassa unnati; ayaṃ duvidhena māno: attukkaṃsanamāno paravambhanamāno duvidhena
māno: attukkaṃsanamāno paravambhanamāno; tividhena māno: seyyohamasmīti māno
sadisohamasmīti māno hīnohamasmīti māno; catubbidhena māno: lābhena mānaṃ janeti,
yasena mānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti; pañcavidhena māno:
lābhī'mhi manāpikānaṃ rūpānanti mānaṃ janeti, lābhī'mhi manāpikānaṃ saddānaṃ -
gandhānaṃ - rasānaṃ phoṭṭhabbānanti mānaṃ janeti; chabbidhena māno: cakkhusampadāya
mānaṃ janeti, sotasampadāya ghānasampadāya - jivhāsampadāya kāyasampadāya -
manosampadāya mānaṃ janeti; sattavidhena māno: māno atimāno mānātimāno omāno
adhimāno asmimāno micchāmāno; aṭṭhavidhena māno: lābhena mānaṃ janeti, alābhena
omānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena omānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti,
nindāya omānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti; navavidhena māno:
seyyassa seyyohamasmīti māno, seyyassa sadisohamasmīti māno, seyyassa hīnohamasmīti
māno, sadisassa seyyohamasmīti māno, sadisassa sadisohamasmīti māno, sadisassa
hīnohamasmīti māno, hīnassa seyyohamasmīti māno, hīnassa sadisohamasmīti māno,
hīnassa hīnohamasmīti māno, ayaṃ dasavidhena māno: idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā
gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā
kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhāṇena vā
aññataraññatarena vā vatthunāti. Passati. Ayaṃ ñātapariññā.
* 110 - Oloketabbaṃ.
[BJT Page 598] [\x 598/]
Katamā tīraṇapariññā? Etaṃ ñātaṃ katvā mānaṃ tīreti: aniccato dukkhato rogato gaṇḍato
sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato
pabhaṅguto addhuvato attāṇato aleṇato (asaraṇato) asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato
anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato
saṃkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṃkilesikadhammato samudayato
atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti. Ayaṃ tīraṇapariññā.
Katamā pahāṇapariññā? Evaṃ ñātaṃ katvā evaṃ tīrayitvā saññāya chandarāgaṃ pajahati
vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vuttampi hetaṃ bhagavatā: " yo bhikkhave
saññāya chandarāgo, taṃ pajahatha. Evaṃ sā saññā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā
tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā2 āyatiṃ anuppādadhammā"ti[a.] Ayaṃ pahānapariññā.
'Saññaṃ pariññā'ti saññaṃ imāhi tīhi pariññāhi parijāneyyāti - mānañca parijāneyya.
Sāhasā virato careti - katamā sāhasā cariyā? Rattassa rāgacariyā sāhasā cariyā, duṭṭhassa
dosacariyā sāhasā cariyā, mūḷhassa mohacariyā sāhasā cariyā; vinibaddhassa mānacariyā
sāhasā cariyā, parāmaṭṭhassa diṭṭhicariyā sāhasā cariyā, vikkhepagatassa uddhaccacariyā
sāhasā cariyā, aniṭṭhāgatassa vicikicchā cariyā sāhasā cariyā, thāmagatassa anusayacariyā
sāhasā cariyā, ayaṃ sāhasā cariyā. Sāhasā virato careti sāhasācariyā ārato assa, virato
paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyya
careyya vicareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyayya yāpeyyāti - sāhasā virato care.
Tenāha bhagavā:
"Mosavajje na niyyetha rūpe snehaṃ na kubbaye,
Mānañca parijāneyya sāhasā virato care"ti.
15 - 10
Purāṇaṃ nābhinandeyya nave khantiṃ na kubbaye,
Hīyamāne na soceyya ākāsaṃ1 na sito siyā.
Purāṇaṃ [PTS Page 428] [\q 428/] nābhinandeyyāti - 'purāṇaṃ' vuccati atītā rūpā
vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ. Atīte saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena nābhinandeyya,
nābhivadeyya, na ajjhoseyya, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ
abhinivesaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti - purāṇaṃ
nābhinandeyya.
1. Ākassaṃ - syā.
[BJT Page 600] [\x 600/]
Nave khantiṃ na kubbayeti - 'navā' vuccanti paccuppannā rūpā vedanā saññā saṅkhārā
viññāṇaṃ. Paccuppanne saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena khantiṃ na kareyya, chandaṃ
na kareyya, pemaṃ na kareyya, rāgaṃ na kareyya, na janeyya, na sañjaneyya, na
nibbatteyya, nābhinibbatteyyāti - nave khantiṃ na kubbaye.
Hīyamāne na soceyyāti - hīyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne
na soceyya, na kilameyya, na parāmaseyya, na parideveyya, na urattāḷiṃ kandeyya, na
sammohaṃ āpajjeyya. Cakkhusmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne
vigacchamāne antaradhāyamāne - sotasmiṃ ghānasmiṃ - jivhāya - kāyasmiṃ - rūpasmiṃ -
saddasmiṃ - gandhasmiṃ - rasasmiṃ - phoṭṭhabbasmiṃ - kulasmiṃ gaṇasmiṃ - āvāsasmiṃ -
senāsanasmiṃ - gilānapaccayabhesajjaparikkhārasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne
vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne na soceyya, na kilameyya, na parāmaseyya, na
parideveyya, na urattāḷiṃ kandeyya, na sammohaṃ āpajjeyyāti - hīyamāne na soceyya.
Ākāsaṃ na sito siyāti - ' ākāsaṃ' vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo
cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ
gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā
visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho
apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ
loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo
visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,
dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo
taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Idaṃ
rāgasallaṃ. Kiṃkāraṇā ākāsaṃ vuccati taṇhā: yāya taṇhāya rūpaṃ ākassati samākassati
gaṇhāti parāmasati abhinivisati, vedanaṃ - saññaṃ - saṅkhāre - viññāṇaṃ - gatiṃ - upapattiṃ
- paṭisandhiṃ - bhavaṃ - saṃsāraṃ - vaṭṭaṃ ākassati samākassati gaṇhāti parāmasati
abhinivisati. Taṃkāraṇā ' ākāsaṃ' vuccati taṇhā.
Ākāsaṃ na sito siyāti - taṇhānissito na siyā, taṇhaṃ pajaheyya [PTS Page 429] [\q 429/]
vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya, taṇhāya ārato assa virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - ākāsaṃ na
sito siyā.
Tenāha bhagavā:
"Purāṇaṃ nābhinandeyya nave khantiṃ na kubbaye,
Hīyamāne na soceyya ākāsaṃ na sito siyā"ti.
15 - 1
Gedhaṃ brūmi mahoghoti ājavaṃ1 brūmi jappanaṃ,
Ārammaṇaṃ pakampanaṃ2 kāmapaṅko duraccayo.
1. Ācamaṃ - [PTS]. 2. Pakappanaṃ - [PTS.]
[BJT Page 602] [\x 602/]
Gedhaṃ brūmi mahoghotīti - 'gedho' vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho
nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā
ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī
saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo
sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ
loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo
visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,
dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo
taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā va lobho akusalamūlaṃ.
'Mahogho' vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo
anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho
paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā
suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā
paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā
lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ
loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho
nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā
rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā
phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ
chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ
dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ
taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ; Gedhaṃ brūmi mahoghotī'ti
gedhaṃ mahoghoti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi (paṭṭhapemi) vivarāmi vibhajāmi
uttānīkaromi pakāsemīti - gedhaṃ brūmi mahoghoti.
Ājavaṃ brūmi jappananti - 'ājavā: vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo
cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ
gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā
visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho
apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ
loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo
visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,
dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo
taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamūlaṃ.
'Jappanā'pi vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo
anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho
paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā
suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā
paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā
lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ
loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho
nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā
rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā
phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ
chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ
dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ
taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Ājavaṃ (brūmi) jappananti
ājavaṃ jappanāti brūmi, ācikkhāmi - pe -
Uttānīkaromi, pakāsemīti - ājavaṃ brūmi jappanaṃ.
Ārammaṇaṃ pakampananti - ārammaṇampi vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo
anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā
mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī
sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ
vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā
gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā
jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā,
adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā
bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā
gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ
āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā
vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ
māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ. Pakampinampi vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo
cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ
gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā
visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho
apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ
loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo
visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,
dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo
taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlanti -
ārammaṇaṃ pakampanaṃ.
Kāmapaṅko duraccayoti - kāmapaṅko kāmakaddamo kāmakileso kāmapalipo
kāmapaḷirodho duraccayo durativatto duttaro duppataro dussamatikkamo dubbītivattoti -
kāmapaṅko duraccayo.
Tenāha bhagavā:
"Gedhaṃ [PTS Page 430] [\q 430/] brūmi mahoghoti ājavaṃ brūmi jappanaṃ,
Ārammaṇaṃ pakampanaṃ kāmapaṅko duraccayo"ti.
15 - 12
Saccā avokkamaṃ1 muni thale tiṭṭhati brāhmaṇo,
Sabbaṃ so2 paṭinissajja sa ve santo'ti vuccati.
Saccā avokkamaṃ munīti - saccavācāya avokkamanto sammādiṭṭhiyā avokkamanto ariyā
aṭṭhaṅgikā maggā avokkamanto munī'ti 'monaṃ 'vuccati ñāṇaṃ paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ
nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ
patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko
paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi" [a] tena
ñāṇena samannāgato muni monappatto.
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ katamaṃ kāyamoneyyaṃ"
tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhakāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ.
Kāyārammaṇañāṇaṃ kāyamoneyyaṃ. Kāyapariññā kāyamoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo
kāyamoneyyaṃ. Kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ kāyasaṅkhāranirodho
catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahāṇaṃ vacīmoneyyaṃ.
Catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ. Vācārammaṇaṃ ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ.
Vācāpariññā vacīmoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ. Vācāya chandarāgassa
pahāṇaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṅkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ.
Tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ. Cittārammaṇaṃ ñāṇaṃ manomoneyyaṃ.
Cittapariññā manomoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ. Citte chandarāgassa
pahānaṃ manomoneyyaṃ. Cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti
manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
5. " Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. [B]
6. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka" nti[c]
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munayo: agāramunino anagāramunino
sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino.
Katame anagāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā; ime agāramunino katame
agāramunino " ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā; ime anagāramunino. Satta sekhā
sekhamunino arahanto asekhamunino paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino
vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
7. " Na monena1 muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃ va paggayha varamādāya paṇḍito.
8. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni,
Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati[a.]
9. Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke
Devamanussehi pūjito yo saṅgajālamaticca so munī'ti - saccā avokkamaṃ muni.
Thale tiṭṭhati brāhmaṇoti - 'thalaṃ 'vuccati amataṃ nibbānaṃ: yo so sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Brāhmaṇoti sattannaṃ
dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti,
sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno
bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā
dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
1. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito tādī pavuccate sa brahmā".
Thale tiṭṭhati brāhmaṇoti thale tiṭṭhati, dīpe tiṭṭhati, tāṇe tiṭṭhati, leṇe tiṭṭhati, saraṇe
tiṭṭhati, abhaye tiṭṭhati, accute tiṭṭhati, amate tiṭṭhati, nibbāne tiṭṭhatīti - thale tiṭṭhati
brāhmaṇo.
1. Avokkamma - su, sa. 2. Sabbaso - manupa.
[BJT Page 604] [\x 604/]
Sabbaṃ so paṭinissajjāti - 'sabbaṃ' vuccati dvādasāyatanāni: cakkhuñceva rūpā ca sotañca
saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā
ca; yato ajjhatthikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo; ettāvatāpi sabbaṃ cattaṃ hoti vantaṃ muttaṃ
pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ. Yato taṇhā ca diṭṭhi ca māno ca pahīnā honti acchinnamūlā
tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, ettāvatāpi sabbaṃ cattaṃ hoti vantaṃ
muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ, yato paññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca
āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ
anuppādadhammā. Ettāvatāpi [PTS Page 431] [\q 431/] sabbaṃ cattaṃ hoti vantaṃ
muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhanti - sabbaṃ so paṭinissajja.
Sa ve santoti vuccatīti - so santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti vuccati
kathiyati bhaṇīyati dīpiyati voharīyatīti - sa ce santoti vuccati.
Tenāha bhagavā:
"Saccā avokkamaṃ muni thale tiṭṭhati brāhmaṇo,
Sabbaṃ so paṭinissajja sa ve santoti vuccatī"ti.
15 - 13
Sa ve vidvā sa vedagu ñatvā dhammaṃ anissito,
Sammā so loke irīyāno na pihetīdha kassaci.
Sa ve vidvā sa vedagūti - 'vidvā'ti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī; 'vedagū'ti vedā
vuccanti catusu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ
dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi, tehi vedehi jātijarāmaraṇassa
antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato
vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato
abhayappatto accutagato2 accutappatto3 amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto;
vedānaṃ vā antagatoti vedagu, vedevi vā antaṃ gatoti vedagu, sattannaṃ vā dhammānaṃ
viditattā vedagu: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito
hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti, viditāssa honti
pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ
jātijarāmaraṇīyā.
1. " Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)
Samaṇānaṃ yānipatti4 brāhmaṇānaṃ,
Sabbavedanāsu vītarāgo
Sabbaṃ vedamaticca vedagu so"ti.
- Sa ve vidvā sa vedagu.
Ñatvā dhammaṃ anissitoti - 'ñatvā'ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā: 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā,
'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'avijjā paccayā saṅkharā'ti
samecca abhisamecca dhammaṃ; 'saṅkhārapaccayā viññāṇa'nti samecca abhisamecca
dhammaṃ; 'viññāṇapaccayā nāmarūpanti - nāmarūpapaccayā saḷāyatananti
saḷāyatanapaccayā phassoti phassapaccayā vedanāti vedanāpaccayā taṇhāti - taṇhāpaccayā
upādānanti upādānapaccayā bhavoti - bhavapaccayā jātīti jātipaccayā jarāmaraṇa'nti
samecca abhisamecca dhammaṃ; 'avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti samecca abhisamecca
dhammaṃ; 'saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaṃ;
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'ti - nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti
saḷāyatananirodhā phassanirodhoti phassanirodhā vedanānirodhoti vedanānirodhā
taṇhānirodhoti taṇhānirodhā upādānanirodhoti upādānanirodhā bhavanirodhoti
bhavanirodhā jātinirodhoti jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti samecca abhisamecca
dhammaṃ; 'idaṃ dukkha'nti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'ayaṃ dukkhasamudayo'ti -
ayaṃ dukkhanirodhoti - ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti samecca abhisamecca
dhammaṃ; 'ime āsavā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'ayaṃ āsavasamudayo'ti - aya1
āsavanirodhoti - ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti samecca abhisamecca dhammaṃ, 'ime
dhammā abhiññeyyā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ, ime dhammā pariññeyyāti - ime
dhammā pahātabbāti - ime dhammā bhāvetabbāti ime dhammā sacchikātabbā'ti samecca
abhisamecca dhammaṃ; channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṃ; pañcannaṃ
upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca
samecca abhisamecca dhammaṃ; catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca
assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṃ; 'yaṃ kiñci
samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā; anissitoti dve nissayā: taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca.
Katamo taṇhānissayo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmākataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ
pariggahitaṃ mamāyitaṃ: 'idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama, mama
rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā
hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo
raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca - kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena
mamāyati, yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhānissayo.
Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṃ pahāya diṭṭhinissayaṃ paṭinissajitvā
cakkhuṃ anissito sotaṃ anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto
nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti - ñatvā dhammaṃ
anissito.
[BJT Page 606] [\x 606/]
Sammā so loke irīyānoti - yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno hoti
ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, ettāvatāpi sammā
[PTS Page 432] [\q 432/] loke carati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti; yato
puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti
acchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, ettāvatāpi sammā loke
carati viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpetīti sammā so loke irīyāno,
Na pihetīdha kassacīti - 'pihā vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo
cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ
gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā
visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho
apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ
loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo
visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,
dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo
taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ;
Yassesā pihā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhā; so kassaci na piheti khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā
suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vāti - na pihetīdha
kassaci.
Tenāha bhagavā:
" Sa ce vidvā sa vedagu ñatvā dhammaṃ anissito.
Sammā so loke irīyāno na pihetīdha kassacī"ti.
15 - 14
Yo dha1 kāme accatari saṅgaṃ loke duraccayaṃ,
Na so socati nājjheti chinnasoto abandhano.
Yo dha kāme accatari saṅgaṃ loke duraccayanti - 'yo'ti yo sādiso yathā yuto2 yathā vihito
yathāpakāro yaṃṭhānaṃpatto3 yaṃdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā
suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā; kāmāti uddānato4 dve kāmā
vatthukāmā ca kilesakāmā ca katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā
manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā
ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci
rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā,
ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā
kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā
kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi
kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā,
taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā.
Ime vuccanti vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo
kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,
kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo,
kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.
Ime vuccanti kilesakāmā.
Saṅgāti satta saṅgā: rāgasaṅgo dosasaṅgo mohasaṅgo mānasaṅgo diṭṭhisaṅgo kilesasaṅgo
duccaritasaṅgo. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke
āyatanaloke; saṅgaṃ loke duraccayanti yo5 kāme ca saṅge ca loke duraccaye durativatte
duttare duppatare dussamatikkame dubbinivatte6 atari uttari patari samatikkami
vinivattayīti - yo ca kāme accatari saṅgaṃ loke duraccayaṃ.
1. Yo ca - mūsī11. 2. Yathā vutto - sīmu 11 3. Yaṇṭhānappatto - sīmu11. 4. Udānato -
sīmu11 5. So - sīmu11 6. Dubbinivatto - sīmu11. [PTS.]
[BJT Page 608] [\x 608/]
Na [PTS Page 433] [\q 433/] so socati nājjhetīti - vipariṇataṃ vatthuṃ na socati;
vipariṇatasmiṃ vā vatthusmiṃ na socati; 'cakkhuṃ me1 - viparaṇata'nti na socati; sotaṃ me
- ghānaṃ me - jivhā me - kāyo me - rūpā me - saddā me - gandhā me - rasā me -
phoṭṭhabbā me - kulaṃ - me gaṇo me āvāso me - lābho me - yaso me - pasaṃsā me sukhaṃ
me - cīvaraṃ me - piṇḍapāto me - senāsanaṃ me - gilānapaccayabhesajjaparikkhārā me -
mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginī me - putto me - dhītā me - mittā me - amaccā me
- ñātī me - sālohitā me vipariṇatāti ' na socati, ' na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ
kandati, na sammohaṃ āpajjatīti na socati; nājjhetīti - nājjheti na ajjheti na upanijjhāyati, na
nijjhāyati, na pajjhāyati, athavā na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjatīti
nājjhetīti - ' na so socati nājjheti.
Jinnasoto abandhanoti - 'sotā' vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo
cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ
gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā
visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho
apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā
phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ
loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo
visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā
rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,
dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo
taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ;Yassesā
sotā taṇhā pahīnā succhinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhā; so vuccati chinnasoto; abandhanoti rāgabandhanaṃ dosabandhanaṃ
mohabandhanaṃ mānabandhanaṃ diṭṭhibandhanaṃ kilesabandhanaṃ duccaritabandhanaṃ,
yassetāni bandhanāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭippassaddhāni
abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni; so vuccati abandhanoti chinnasoto abandhano.
Tenāha bhagavā:
"Yo' dha kāme accatari saṅgaṃ loke duraccayaṃ,
Na so socati nājjheti chinnasoto abandhano"ti.
15 - 15
Yaṃ pubbe taṃ visosehi pacchā te māhu kiñcanaṃ
Majjhe ce no gahessasi upasanto carissasi.
Yaṃ [PTS Page 434] [\q 434/] pubbe taṃ visosehīti - atīte saṅkhāre ārabbha ye kilesā
uppajjeyyuṃ, te kilese sosehi, visosehi, sukkhāpehi, visukkhāpehi, abījaṃ karohi, pajaha,
vinodehi, byantīkarehi, anabhāvaṃ gamehīti evampi - yaṃ pubbe taṃ visosehi. Athavā ye
atītā kammābhisaṅkhārā avipakkavipākā, te kammābhisaṅkhāre sosehi, visosehi, sukkhāpehi,
visukkhāpehi, abījaṃ karohi, pajaha, vinodehi, byantīkarohi, anabhāvaṃ gamehīti evampi
- yaṃ pubbe taṃ visosehi.
1. Cakkhu me - sīmu11 machasaṃ.
[BJT Page 610] [\x 610/]
Pacchā te māhu kiñcananti - ' pacchā' vuccati anāgataṃ; anāgate saṅkhāre ārabbha yāni
uppajjeyyuṃ rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ
kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ, imāni kiñcanāni tuyhaṃ mā ahu, mā pāturakāsi, mā
janehi, mā sañjanehi, mā nibbattehi, mā abhinibbattehi, pajaha, vinodehi, byantīkarohi,
anabhāvaṃ gamehīti - pacchā te māhu kiñcanaṃ.
Majjhe ce no gahessasīti - 'majjhaṃ' vuccati paccuppannā rūpā vedanā saññā saṅkhārā
viññāṇaṃ, paccuppanne saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena na gahessasi, na uggahessasi,
na gaṇhissasi, na parāmasissasi, nābhivadissasi, na ajjhessasi, abhinandanaṃ abhivadanaṃ
ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahissasi, vinodessasi, byantīkarissasi,
anabhāvaṃ gamessasīti - majjhe ce no gahessasi.
Upasanto carissasīti - rāgassa santattā samitattā upasamitattā dosassa santattā samitattā
upasamitattā - pe -
Sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā upasamitattā vūpasamitattā vijjhātattā
nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddho
carissasi viharissasi irīyissasi vattissasi pālessasi [PTS Page 435] [\q 435/] yapissasi
yāpessasīti - upasanto carissasi.
Tenāha bhagavā:
"Yaṃ pubbe taṃ visosehi pacchā te mā'hu kiñcanaṃ,
Majjhe ce no gahessasī upasanto carissasī"ti.
15 - 16
Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi mamāyitaṃ,
Asatā ca na socati sa ve loke na jīyati.
Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi mamāyitanti - 'sabbaso'ti sabbena sabbaṃ sabbathā
sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ 'sabbaso'ti. Nāmanti cattāro arūpino
khandhā; rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ; yassāti
arahato khīṇāsavassa; mamāyitanti dve mamattā: taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca.
Katamaṃ taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādikataṃ4 odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ
taṇhāmamattaṃ.
Idaṃ diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ6 diṭṭhisañeyājanaṃ gāho paṭiggāho7
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā
dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi na santi
na saṃvijjanti nūpalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti - sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi mamāyitaṃ.
[BJT Page 612] [\x 612/]
Asatā ca na socatīti - vipariṇataṃ vā vatthuṃ na socati, vipariṇatasmiṃ va vatthusmiṃ na
socati: ' cakkhuṃ me vipariṇata'nti na socati, sotaṃ me - ghānaṃ me - jivhā me - kāyo me -
rūpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoṭṭhabbā me - kulaṃ - me gaṇo me - āvāso
me - lābho me - yaso me - pasaṃsā me sukhaṃ me - cīvaraṃ me - piṇḍapāto me - senāsanaṃ
me - gilānapaccayabhesajjaparikkhārā me - mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginī me -
putto me - dhītā me - mittā me - amaccā me - ñātī sālohitā me vipariṇatāti ' na socati, ' na
kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjatīti na evampi asati ca na
socati. Athavā asatāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati.
Na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjatīti evampi asatā ca na
socati. Athavā cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati, na [PTS Page
436] [\q 436/] kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjatīti
evampi asatā ca na socati. Athavā, asante asaṃvijjamāne anupalabbhamāne 'ahu vata me, taṃ
vata me natthi, siyā vata me, taṃ vatāhaṃ na labhāmī'ti na socati, na kilamati, na paridevati,
na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjatīti evampi asatā ca na socati.
Sa ce loke na jīyatīti - yassa 'mayhaṃ vā idaṃ, paresaṃ vā ida'nti kiñci rūpagataṃ
vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ
ajjhositaṃ adhimuttaṃ atthi, tassa jāti atthi. Bhāsitampi hetaṃ:
1. " Jiṇṇe rathasse1 maṇikuṇḍale ca
Putte ca dāre ca tatheva jiṇṇe, 2
Sabbesu bhogesu asevitesu
Kasmā na santappasi sokakāle?
2. Pubbe'va maccaṃ vijahanti bhogā
Macco va ne pubbataraṃ jahāti,
Asassatā bhogino3 kāmakāmī
Tasmā na socāmahaṃ sokakāle.
3. Udeti āpūrati ti cando
Atthaṃ gamitvāna4 paleti sūriyo,
Viditā mayā sattuka5 lokadhammā
Tasmā na sovāmahaṃ sokakāle"ti[a.]
1. Jino rathassaṃ - machasaṃ. Jino rathassaṃ - [PTS]. 2.) Jino - machasaṃ.
[A.] Jātaka - pañcakanipāta - maṇikuṇḍalajātaka.
3. Asassakā bhāvino - sīmu11. Asassatā bhāgino - [PTS]. 4.) Andhaṃ tapetvāna - machasaṃ.
5. Aṭṭhaka - sīmu11
[BJT Page 614] [\x 614/]
Yassa 'mayhaṃ vā idaṃ, paresaṃ vā ida'nti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ
saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ
natthi, tassa jāti natthi. Bhāsitampi hetaṃ: "nandasi samaṇāti? Kiṃ laddhā āvusoti? Tena hi
samaṇa socasīti? Kiṃ jīyittha āvusoti? Tena hi samaṇa neva nandasi, na socasīti?
Evamāvusoti. [A.]
4. Cirassaṃ [PTS Page 437] [\q 437/] vata passāma brāhmaṇaṃ parinibbutaṃ.
Anandiṃ anīghaṃ bhikkhuṃ tiṇṇaṃ loke visattika"nti[a]
'Sa ve loke na jīyati. '
Tenāha bhagavā:
"Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi mamāyitaṃ,
Asatā ca na socati sa ve loke na jīyatī"ti.
15 - 17
Yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi kiñcanaṃ,
Mamattaṃ so asaṃvindaṃ natthi veti na socati,
Yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi kiñcananti - 'yassā'ti arahato khīṇāsavassa, yassa
mayhaṃ vā idaṃ paresaṃ vā idanti kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ
viññāṇagataṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ natthi, na santi, na
saṃvijjati, nūpalabbhati, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ
abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti evampi - yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi
kiñcanaṃ. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: "nāyaṃ bhikkhave kāyo tumhākaṃ, napi aññesaṃ.
Purāṇamidaṃ bhikkhave kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisaṃcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbaṃ.
Tatra bhikkhave sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṃ yeva sādhukaṃ yoniso
manasikaroti: iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati. Imasmiṃ asati idaṃ na
hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati. Yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā
viññāṇaṃ - pe -
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva
asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho - pe -
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī"ti[b] evampi yassa natthi idaṃ meti
paresaṃ vāpi kiñcanaṃ.
[A.] Devaputtasaṃyutta - dutiyavagga. [B.] Saṃyuttanikāya - kalārakhattiyavagga.
[BJT Page 616] [\x 616/]
Vuttampi hetaṃ bhagavatā:
1. "Suññato [PTS Page 438] [\q 438/] lokaṃ avekkhassu
Mogharāja sadā sato,
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca
Evaṃ maccutaro siyā.
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ
Maccurājā na passatī"ti[a]
Evampi - yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi kiñcanaṃ. Vuttampi hetaṃ bhagavatā: "yaṃ
bhikkhave na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya
bhavissati1 kiñca bhikkhave na tumhākaṃ? Rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, taṃ pajahatha,
taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā - saññā - saṅkhārā -
viññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya
bhavissati. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ
jano hareyya vā, daheyya vā, yathā paccayaṃ vā kareyya; api nu tumhākaṃ evamassa: '
amhe jano harati vā, dahati vā, yathā paccayaṃ vā karotī'ti? No hetaṃ bhante. Taṃ kissa
hetu? Na hi no etaṃ bhante attā vā attaniyaṃ vā'ti. Evameva kho bhikkhave yaṃ na
tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati1. Kiñca
bhikkhave na tumhākaṃ? Rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ
dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā saññā - saṅkhārā - viññāṇaṃ na tumhākaṃ,
taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī"ti[b] evampi - yassa
natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi kiñcanaṃ.
Bhāsitampi hetaṃ:
2. " Suddhadhamma2 samuppādaṃ suddhasaṅkhārasantatiṃ.
Passantassa yathābhūtaṃ na bhayaṃ hoti gāmaṇi.
3. Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ yadā paññāya passati.
Nāññā patthayate kiñci aññatra3 paṭisandhiyā"ti [c]
Evampi - yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi kiñcanaṃ. Vajirā [PTS Page 439] [\q 439/]
bhikkhunī māraṃ pāpimantaṃ etadavoca:
4. "Kinnu4 satto'ti paccesi māra diṭṭhigataṃ nu te,
Suddhasaṅkhārapuñjo'yaṃ nayidha sattopalabbhati. 5
5. Yathāpi aṅgasambhārā hoti saddo ratho iti,
Evaṃ khandhesu santesu hoti sattoti sammuti.
1. Bhavissatīti - sīmu11 2. Suddhāgama - syā. [PTS] 3. Na aññatra; - sa. Pu 4. Kaṃ nu -
sīmu1 11 5. Sattupalabbhati - saṃ [PTS].
A. Suttanipāta - mogharājasutta. [B.] Khandhasaṃyutta - natumhākavagga. [C.]
Adhimuttattheragāthā.
[BJT Page 618] [\x 618/]
6. Dukkhameva hi sambhoti dukkhaṃ tiṭṭhati venti ca,
Nāññatra; dukkhā sambhoti nāññaṃ dukkhā nirujjhatī"ti [a]
Evampi - yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi kiñcanaṃ. "Evameva kho bhikkhave bhikkhu
rūpaṃ samannesati, yāvatā rūpassa gati. Vedanaṃ saññaṃ - saṅkhāre - viññāṇaṃ samannesati,
yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṃ samannesato yāvatā rūpassa gati, vedanaṃ - saññaṃ -
saṅkhāre - viññāṇaṃ samannesato yāvatā viññāṇassa gati, yampissa hoti ahanti vā mamanti
vā asmīti vā, tampi tassa na hotī"ti[a.] Evampi - yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi
kiñcanaṃ. Āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "suñño loko suñño lokoti bhante vuccati,
kittāvatā nu kho bhante suñño loko'ti vuccatī'ti? Yasmā kho ānanda, suññaṃ attena vā
attaniyena vā, tasmā suñño loko'ti vuccati. Kiñcānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā?
Cakkhuṃ kho ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā. Rūpā suññā - cakkhuviññāṇaṃ
suññaṃ - cakkhusamphasso suñño - yadidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ
sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ - sotaṃ suññaṃ - saddā suññā
- ghānaṃ suññaṃ - gandhā suññā - jivhā suññā - rasā suññā - kāyo suñño - phoṭṭhabbā
suññā - mano suñño - dhammā suññā - mano - viññāṇaṃ suññaṃ - manosamphasso suñño
- yadidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ [PTS Page 440] [\q 440/] vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā.
Yasmā kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā tasmā suñño loko'ti vuccatī"ti [c]
evampi - yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi kiñcanaṃ.
Mamattaṃ so asaṃvindanti - ' mamattā'ti dve mamattā: taṇhāmamattaṃ diṭṭhimamattañca
katamaṃ taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ
pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā
mamaṃ mamarūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharanā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā
kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi
mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ. Idaṃ
taṇhāmamattaṃ.
Katamaṃ diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ 'yāthāvata'nti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi
diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Taṇhāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ paṭinissajitvā
mamattaṃ avindanto asaṃvindanto anadhigacchanto appaṭilabhantoti - mamattaṃ so
asaṃvindaṃ.
Natthi meti na socatīti = vipariṇataṃ vā vatthuṃ na socati; vipariṇatasmiṃ vā vatthusmiṃ
na socati. Cakkhu me vipariṇatanti na socati. Sotaṃ me - ghānaṃ me - jivhā me - kāyo me
- rūpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoṭṭhabbā me - kulaṃ me - gaṇo me - āvāso
me lābho me - yaso me - pasaṃsā me sukhaṃ me - cīvaraṃ me - piṇḍapato me - senāsanaṃ
me - gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me - mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginī me putto
me - dhītā me - mittā me - amaccā me - ñātakā me - sālohitā me vipariṇatā'ti na socati; na
kilamati; na paridevati; na urattāḷiṃ kandati; sammohaṃ āpajjatīti - natthi meti na socati.
Tenāha bhagavā:
"Yassa natthi idaṃ meti paresaṃ vāpi kiñcanaṃ,
Mamattaṃ so asaṃvindaṃ natthi meti na socatī"ti.
[A.] Bhikkhūnīsaṃyutta. [B.] Saṃyuttanikāya - āsīvisavagga. [C.] Saṃyuttanikāya -
chantavagga.
[BJT Page 620] [\x 620/]
15 - 18
Aniṭṭhūrī1 ananugiddho anejo sabbadhī samo,
Tamānisaṃsaṃ pabrūmi pucchito avikampinaṃ.
Aniṭṭhurī ananugiddho anejo sabbadhi samoti - katamaṃ niṭṭhuriyaṃ? Idhekacco
niṭṭhuriyo hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu, issati usūyati issaṃ
bandhati; yaṃ evarūpaṃ niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ issā issāyanā issāyitattaṃ usūyā
usūyanā usūyāyitattaṃ, idaṃ vuccati niṭṭhuriyaṃ. Yassetaṃ niṭṭhuriyaṃ pahīnaṃ
samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ; so
vuccati aniṭṭhurīti. Ananugiddhoti 'gedho vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho
nandi nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ, gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā
māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visatā āyūhanī dutiyā paṇidhi
bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,
rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā
pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ, loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ, pucchañcikatā
sā kamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,
kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho
upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ
latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ
māraviso, taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ' yasseso [PTS Page 441] [\q 441/] gedho pahīno samucchinno vūpasantaṃ
paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati ananugiddho. So rūpe
agiddho sadde agiddho gandhe agiddho, rase agiddho, phoṭṭhabbe agiddho, kule gaṇe
āvāse lābhe yase passāyaṃ sukho, cīvare piṇḍapāte senāsane
gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā, kāmabhave
rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave
catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne,
diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agathito2 amucchito anajjhopanno
vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho
paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo
paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā
viharatīti aniṭṭhurī ananugiddho.
Anejo sabbadhi samoti - 'ejā 'vuccati taṇhā; yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi
nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ, gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā
janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visatā āyūhanī dutiyā paṇidhi
bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,
rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā
pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ, loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ, pucchañcikatā
sā kamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,
kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho
upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ
latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ
māraviso, taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ' yasse'sā ejā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasanto paṭippassaddho
abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Ejāya
pahīnattā anejo. So lābhe'pi na iñjati, alābhepi na iñjati yasepi na iñjati, ayasepi na iñjati,
pasaṃsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati, na
vedhati, nappavedhati, na sampavedhatīti - anejo. Sabbadhi samoti sabbaṃ vuccati
dvādasāyatanāni: cakkhu ce va3 rūpā ca saddhā ca gandhā ca rasā ca phoṭṭhabbā ca mano
ceva dhammā ca. Yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno hoti ucchinnamūlo
tālāvatthukato āyatiṃ anuppādadhammo, so vuccati sabbadhi samo. So sabbattha tādī
sabbattha majjhatto sabbattha upekkhakoti - anejo sabbadhi samo.
1. Anuddhari - pu. 2. Agadhito - sīmu11. Machasaṃ 3. Cakkhuñceva - sīmu.
[BJT Page 622] [\x 622/]
Tamānisaṃsaṃ pabrūmi pucchito avikampinanti - avikampinaṃ puggalaṃ puṭṭho pucchito
yācito ajjhesito pasādito ime cattāro ānisaṃse pabrūmi: so aniṭṭhurī ananugiddho anejo
sabbadhi samoti brūmi ācikkhāmi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi
pakāsemīti - tamānisaṃsaṃ pabrūmi pucchito avikampinaṃ.
Tenāha bhagavā:
"Aniṭṭhurī ananugiddho anejo sabbadhi samo,
Tamānisaṃsaṃ pabrūmi pucchito avikampina"nti.
15 - 19
Anejassa [PTS Page 442] [\q 442/] vijānato natthi kāci nisaṅkiti, 1
Virato so viyārambhā 2 khemaṃ passati sabbadhi.
Anejassa vijānatoti - 'ejā' vuccati taṇhā; yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo,
cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ, gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā
sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visatā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti
vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā
saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā
abhijappā jappanā jappitattaṃ, loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ, pucchañcikatā sā
kamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,
kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho
upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ
latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ
māraviso, taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ' yasse'sā evaṃ taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ
abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhā; so vuccati anejo. Ejāya pahīnattā anejo. So lābhepi
na iñjati. Alābhepi na iñjati. Yasepi na iñjati. Ayasepi na iñjati. Pasaṃsāyapi na iñjati.
Nindāyapi na iñjati. Sukhepi na iñjati. Dukkhepi na iñjati. Na calati na vedhati. Na
sampavedhati. Anejassa vijānatoti - vijānato paṭivijānato paṭivijjhato, "sabbe saṅkhārā
dukkhā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; ' sabbe dhammā anattā'ti samecca abhisamecca
dhammaṃ; ' avijjāpaccayā saṅkhārā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; ' saṅkhārapaccayā
viññāṇa'nti samecca abhisamecca dhammaṃ; ' viññāṇapaccayā nāmarūpanti -
nāmarūpapaccayā saḷāyatananti - saḷāyatanapaccayā phassoti - phassapaccayā vedanāti -
vedanāpaccayā taṇhāti - taṇhāpaccayā upādānanti - upādānapaccayā bhavoti -
bhavapaccayā jātīti - jātipaccayā jarāmaraṇa'nti samecca abhisamecca dhammaṃ;
'avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'saṅkhāranirodhā
viññāṇanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'ti -
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti saḷāyatananirodho phassanirodhoti - phassanirodhā
vedanānirodhoti vedanānirodhā taṇhānirodhoti taṇhānirodhā upādānanirodhoti -
upādānanirodhā bhavanirodhoti - bhavanirodhā jātinirodhoti - jātinirodhā
jarāmaraṇanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaṃ; ' idaṃ dukkha'nti samecca
abhisamecca dhammaṃ; 'ayaṃ dukkhasamudayo'ti - ayaṃ dukkhanirodhoti - ayaṃ
dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti samecca abhisamecca dhammaṃ; 'ime āsavā'ti samecca
abhisamecca dhammaṃ; ' ayaṃ āsavasamudayo'ti - ayaṃ āsavanirodhoti - ayaṃ
āsavanirodhagāminīpaṭipadāti samecca abhisamecca dhammaṃ, 'ime dhammā abhiññeyyā'ti
samecca abhisamecca dhammaṃ, ime dhammā pariññeyyāti - ime dhammā pahātabbāti - ime
dhammā bhāvetabbāti - ime dhammā sacchikātabbā'ti samecca abhisamecca dhammaṃ;
channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṃgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca
samecca abhisamecca dhammaṃ; pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṃ;
catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca
samecca abhisamecca dhammaṃ; ' yaṃ kiñci samudayadhammaṃ; sabbaṃ taṃ
nirodhadhamma'nti jānato ājānato vijānato paṭivijānato paṭivijjhatoti - anejassa vijānato.
Natthi kāci nisaṃkhitīti - ' nisaṃkhitiyo' vuccanti puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro
āneñjābhisaṅkhāro; yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca
pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, ettāvatā
nisaṃkhitiyo natthi, na santi, na saṃvijjanti, nūpalabbhanti; pahīnā samucchinnā vūpasantā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhātinatthi kāci nisaṃkhiti.
1. Visaṃkhiti - saṃ tisaṃkhati - machasaṃ 2. Viriyārambhā - machasaṃ [a.] Dhammasaṅgaṇi
- nikkhepakaṇḍa, khuddakavatthuvibhaṅga.
[BJT Page 624] [\x 624/]
[Half page missing]
Anejassa vijānato natthī kāci nisaṃkhiti,
Virato so viyārambhā khemaṃ passati sabbadhīti.
15 - 20
Na samesu na omesu na ussesu vadate2 muni,
Santo so vītamacchero nādeti na nirassatī'ti (bhagavā).
Na samesu na omesu na ussesu vadate munīti - 'monaṃ' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā
vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ
kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā
sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo
paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni
monappattoti.
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?
Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ
kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,
pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,
kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,
vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā
vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ
vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,
tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā
manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ
manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ
manomoneyyaṃ.
5. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
6. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino
sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti.
[A.] Dhammasaṅgaṇi niddesavāra. [B.] Tikaṅguttara - āpāyikavagga [c.] Itivuttaka -
dutiyavagga.
Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame
anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā
sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino
vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
7. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃ va paggayha varamādāya paṇḍito.
8. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
9. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
[PTS Page 443] [\q 443/] pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī.
Muni seyyohamasmīti vā, sadisohamasmīti vā, hīnohamasmīti vā na vadati, na katheti, na
bhaṇati, na dīpayati, na voharatīti - na samesu na omesu na ussesu vadate muni.
Santo so vītamaccheroti - 'santo'ti rāgassa santattā samitattā santo, dosassa - mohassa santo
kodhassa - upanāhassa - makkhassa - paḷāsassa - issāya macchariyassa - māyāya -
sāṭheyyassa - thambhassa - sārambhassa - mānassa - atimānassa madassa - pamādassa -
sabbakilesānaṃ - sabbaduccaritānaṃ - sabbadarathānaṃ sabbapariḷāhānaṃ - sabbasantāpānaṃ
- sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbuto
paṭippassaddhoti [PTS Page 444 [\q 444/] ']santo so; vītamaccheroti pañca
macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā
daḍḍhāti gāho. Idaṃ vuccati macchariyaṃ; yassetaṃ macchariyaṃ pahīnaṃ samucchinnaṃ
vūpasantipaṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhaṃ; so vuccati vītamaccharo
vigatamaccharo cattamaccharo vantamaccharo muttamaccharo pahīnamaccharo
paṭinissaṭṭhamaccharoti - santo so vītamacchero.
1. Mañjussaro - syā 2 pana - sīmu 11
[BJT Page 626] [\x 626/]
Nādeti na nirassatīti bhagavāti - 'nādetī'ti rūpaṃ nādiyati, na upādiyati, na gaṇhāti, na
parāmasati, nābhinivisati. Vedanaṃ - saññaṃ - saṅkhāre - viññāṇaṃ - gatiṃ - uppattiṃ
paṭisandhiṃ - bhavaṃ - saṃsāraṃ - vaṭṭaṃ nādiyati, na upādiyati, na gaṇhāti, na parāmasati,
nābhinivisatīti - nādeti; na nirassatīti rūpaṃ na pajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na
anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ - saññaṃ - saṅkhāre - viññāṇaṃ - gatiṃ uppattiṃ - paṭisandhiṃ
- bhavaṃ - saṃsāraṃ - vaṭṭaṃ na pajahati, na vinodeti na byantīkaroti, anabhāvaṃ gameti;
bhagavāti gāravādhivacanaṃ; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā;
bhaggamohoti bhagavā; bhaggadiṭṭhīti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggakaṇṭakoti1
bhagavā; bhaggakilesotī bhagavā; bhaji vibhaji paṭivibhaji dhammaratananti bhagavā;
bhavānaṃ antakaroti bhagavā; bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā;
bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāti appasaddāni appanigghosāni
vijanātāni manussarāhaseyyāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
vīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā;
bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ
arūpasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ
abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānasatisamādhissa
asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ
sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ
sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ
abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā; 'bhagavā'ti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ,
na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na
ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ
buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā
paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti - nādeti na nirassatīti bhagavā'ti.
Tenāha bhagavā:
" Na samesu na omesu na ussesu vadate muni,
Santo so vītamacchero nādeti na nirassatī'ti bhagavā"ti
Attadaṇḍasuttaniddeso samatto paṇṇarasamo.
16.
Sāriputtasuttaniddeso.
Atha sāriputtasuttaniddeso vuccati:
16 - 1
Na [PTS Page 445] [\q 445/] me diṭṭho ito pubbe
(Iccāyasmā sāriputto)
Na suto uda kassaci,
Evaṃ vagguvado satthā
Tusitā gaṇimāgato.
Na me diṭṭho ito pubbeti ito pubbe me mayā na diṭṭhapubbo so bhagavā iminā cakkhunā
iminā attabhāvena; yadā bhagavā tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ
vassaṃ vuttho devagaṇaparivuto majjhe maṇimayena sopānena saṅkassanagaraṃ otiṇṇo,
imaṃ dassanaṃ pubbe na diṭṭhoti 'na me diṭṭho ito pubbe'.
Iccāyasmā sāriputtoti - ' iccā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo
byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāmetaṃ 'iccā'ti. Āyasmāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ
sagāravasappatissavacanametaṃ ' āyasmā'ti. Sāriputtoti tassa therassa nāmaṃ saṅkhā
samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpoti
- iccāyasmā sāriputto.
[BJT Page 628] [\x 628/]
Na suto uda kassacīti - 'nā'ti paṭikkhepo; udāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri
akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāmetaṃ udāti; kassacīti kassaci
khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā
devassa vā manussassa vāti - na suto uda kassaci.
Evaṃ [PTS Page 446] [\q 446/] vagguvado satthāti - evaṃ vagguvado madhuravado
pemanīyavado hadayaṅgamavado karavīkarutamañjughoso. 1 Aṭṭhaṅgasamannāgato ko
pana tassa bhagavato mukhato ghoso niccharati: vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca
savanīyo va bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca yathāparisaṃ kho pana so bhagavā
sarena viññāpeti. Na assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Brahmassaro kho pana so
bhagavā karavīkabhāṇīti evaṃ vagguvado. Satthāti satthā bhagavā satthavāho; yathā
satthavāho satte kantāraṃ tāreti, dubhikkhakantāraṃ tāreti, nirudakakantāraṃ tāreti, uttāreti,
nittāreti, patāreti, khemantabhūmiṃ sampāpeti, evamevaṃ bhagavā satthavāho satte kantāraṃ
tāreti; jātikantāraṃ tāreti, jarākantāraṃ tāreti, byādhikantāraṃ tāreti, maraṇakantāraṃ tāreti,
sokakantāraṃ tāreti, paridevakantāraṃ tāreti, dukkhakantāraṃ tāreti,
domanassūpāyāsakantāraṃ tāreti, rāgakantāraṃ tāreti, dosa - moha - māna - diṭṭhi -
kilesaduccaritakantāraṃ tāreti, rāgagahanaṃ tāreti, dosagahanaṃ tāreti, mohagahanaṃ tāreti,
mānagahanaṃ tāreti, diṭṭhigahanaṃ tāreti, kilesagahanaṃ - duccaritagahanaṃ tāreti, uttāreti,
nittāreti, patāreti; khemantaṃ amataṃ nibbānaṃ sampāpetīti evampi bhagavā satthavāho.
Athavā bhagavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetāti evampi
bhagavā satthavāho. Athavā bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa
maggassa sañjanetā anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovido;
maggānugā ca panassa2 etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti evampi bhagavā
satthavāhoti - evaṃ vagguvado satthā.
1. Mañjussaro - syā 2. Pana - sīmu. 11.
[BJT Page 630] [\x 630/]
Tusitā gaṇimāgatoti - bhagavā tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ okkantoti
evampi tusitā gaṇimāgato; athavā [PTS Page 447] [\q 447/] devā vuccanti tusitā; te
tuṭṭhā santuṭṭhā attamanā pamuditā pītisomanassajātā; devalokato gaṇiṃ āgatoti evampi
tusitā gaṇimāgato; atha vā arahanto vuccanti tusitā. Te tuṭṭhā santuṭṭhā attamanā
paripuṇṇasaṅkappā. Arahantānaṃ gaṇiṃ āgatoti evampi tusitā gaṇimāgato; 'gaṇī'ti gaṇī
bhagavā; gaṇācariyoti gaṇī; gaṇassa satthāti gaṇī; gaṇaṃ pariharatīti gaṇī; gaṇaṃ
ovadatīti gaṇī; gaṇamanusāsatīti gaṇī; visārado gaṇaṃ upasaṅkamatīti gaṇī; gaṇossa1
sussūsati sotaṃ odahati aññā cittaṃ upaṭṭhapetīti gaṇī; gaṇaṃ akusalā uṭṭhāpetvā kusale
patiṭṭhāpetīti gaṇī; bhikkhugaṇassa gaṇī. Bhikkhunīgaṇassa gaṇī, upāsakagaṇassa
gaṇī, upāsikāgaṇassa gaṇī, rājagaṇassa gaṇī, khattiyagaṇassa - brāhmaṇagaṇassa -
vessagaṇassa - suddagaṇassa - devagaṇassa - brahmagaṇassa2 gaṇī, saṅghī, gaṇī,
gaṇācariyo; āgatoti āgato upāgato samūpāgato sampatto3 saṅkassanagaranti - tusitā
gaṇimāgato.
Tenāha thero sāriputto:
" Na me duṭṭho ito pubbe
(Iccāyasmā sāriputto)
Na suto uda kassaci,
Evaṃ vagguvado satthā
Tusitā gaṇimāgato"ti.
16 - 2
Sadevakassa lokassa
Yathā dissati cakkhumā,
Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā
Ekova ratimajjhagā.
Sadevakassa lokassāti - sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāyāti - sadevakassa lokassa.
Yathā dissati cakkhumāti - yathā bhagavantaṃ tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle
paṇḍakambalasilāyaṃ nisinnaṃ dhammaṃ desentaṃ devatā passanti; tathā manussā passanti;
yathā manussā passanti, [PTS Page 448] [\q 448/] tathā devatā passanti; yathā devānaṃ
dissati, tathā manussānaṃ dissati; yathā manussānaṃ dissati, tathā devānaṃ dissatīti evampi
yathā dissati cakkhumā. Yathā vā pane'ke bhonto samaṇabrāhmaṇā adantā dantavaṇṇena
dissanti, asantā santavaṇṇena dissanti, anupasantā upasantavaṇṇena dissanti, anibbutā
nibbutavaṇṇena dissanti.
1. Gaṇassa - sa 2. Brāhmaṇagaṇassa - sīmu. 11 3. Samupapanno sīmu. - Machasaṃ
[BJT Page 632] [\x 632/]
1. " Patirūpako mattikākuṇḍalova
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno,
Caranti loke parivārachannā
Anto asuddhā bahi sobhamānā"ti[a.]
Na bhagavā evaṃ dissati. Bhagavā bhūtena tacchena tathena yāthāvena aviparītena
sabhāvena danto dantavaṇṇena dissati, santo santavaṇṇena dissati, upasanto
upasantavaṇṇena dissati, nibbuto nibbutavaṇṇena dissati; akappitairiyāpathā ca buddhā
bhagavanto paṇidhisampaṇṇāti evampi - yathā dissati cakkhumā. Athavā bhagavā
visuddhasaddo gatakittisaddasiloko nāgabhavane ca supaṇṇabhavane ce yakkhabhavane ca
asurabhavane ca gandhabbabhavane ca mahārājabhavane ca indabhavane ca brahmabhavane
ca devabhavane va ediso ca tādiso ca tato ca bhiyyoti evampi - yathā dissati cakkhumā.
Athavā bhagavā dasahi balehi samannāgato catuhi vesārajjehi catuhi paṭisambhidāhi chahi
abhiññāhi chahi buddhadhammehi tejena ca balena ca guṇena ca viriyena ca paññāya ca
dissati ñāyati 'paññāyati.
2. "Dūre santo pakāsenti himavantova pabbato,
Asantettha na dissanti ratti khittā yathā sarā"[b]
Evampi yathā dissati cakkhumā. Cakkhumāti bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā:
maṃsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā, paññācakkhunāpi cakkhumā,
buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ [PTS Page 449] [\q 449/] bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā?
Maṃsacakkhumhi bhagavato pañca vaṇṇā saṃvijjanti: nīlo ca vaṇṇo pītako ca vaṇṇo
lohitako ca vaṇṇo kaṇho ca vaṇṇo odāto ca vaṇṇo. Akkhilomāni ca bhagavato - yattha ca
akkhilomāni patiṭṭhitāni taṃ nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ
ummāpupphasamānaṃ. Tassa parato pītakaṃ hoti supītakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ
dassaneyyaṃ kaṇikārapupphasamānaṃ. Ubhato akkhikūṭāni bhagavato lohitakāni honti
sulohitakāni, pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni. Majjhe kaṇhaṃ hoti sukaṇhaṃ
alūkhaṃ siniddhaṃ1 pāsādikaṃ dassaneyyaṃ addāriṭṭhakasamānaṃ. 2 Tassa parato odātaṃ
hoti suodātaṃ setaṃ paṇḍaraṃpāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhītārakāsamānaṃ. Tena bhagavā
pākatikena maṃsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena
samantā yojanaṃ passati divā ceva rattiñca.
[A.] Kosalasaṃyutta - dutiyavagga. [B.] Dhammapada - pakiṇṇakavagga.
1. Suddhaṃ - machasaṃ. Sīmu11 2. Bhaddāriṭṭhakasamānaṃ - sa.
[BJT Page 634] [\x 634/]
Yadā hi caturaṅgasamannāgato andhakāro hoti: suriyo ca atthaṅgato hoti, kāḷapakkho ca
uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo hoti, mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti, evarūpepi
caturaṅgasamannāgato andhakāre samantā yojanaṃ passati. Natthi so kuḍḍo vā kavāṭaṃ vā
pākāro vā pabbato vā gaccho vā latā vā āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassanāya, ekañce tilaphalaṃ
nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhipeyya, taññeva tilaphalaṃ uddhareyya. Evaṃ parisuddhaṃ
bhagavato pākatikaṃ maṃsacakkhu. Evaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi2 cakkhumā? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena sate passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe
sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: [PTS Page 450] [\q 450/] ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, manoduccaritena
samannāgatā ariyānaṃ upavādakā, micchādiṭṭhikā, micchādiṭṭhikammasamādānā; te
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana
bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena
samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā, sammādiṭṭhikā, sammādiṭṭhikammasamādānā; te
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte
suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca
bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya, dvepi lokadhātuyo passeyya, tissopi lokadhātuyo
passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi
lokadhātuyo passeyya, vīsatimpi lokadhātuyo passeyya, tiṃsampi lokadhātuyo passeyya,
cattāḷīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, sahassimpi
cūlanikaṃ lokadhātuṃ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṃ lokadhātuṃ passeyya,
tisahassimpi mahāsahassiṃ lokadhātuṃ passeyya. Yāvatakaṃ pana ākaṅkheyya, tāvatakaṃ
passeyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato dibbacakkhu. Evaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi
cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā mahāpañño puthupañño hāsupañño
javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo
adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo
purisājañño purisadhorayho [PTS Page 451] [\q 451/] anantañāṇo anantatejo
1. Yadāpi - machasaṃ, sīmu11 2. Cakkhunā - sīmu11.
[BJT Page 636] [\x 636/]
Anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā
pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa
sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā
ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ
passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto1 brahmabhūto, vattā pavattā atthassa ninnetā
amatassa dātā dhammassamī tathāgato.
Natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya. Atītaṃ
anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato
ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti, yaṃ kiñci ñeyyaṃ nāma atthi jānitabbaṃ attattho vā
parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho
gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho
anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṃ taṃ anto
buddhañāṇe parivattati. Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti,
sabbaṃ vacīkammaṃ - sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Atīte
buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne
appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ
ñeyyaṃ ñeyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ. Ñeyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ
nappavattati. Ñāṇaṃ atikkamitvā ñeyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te
dhammā. Yathā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ sammā phussitānaṃ heṭṭhimaṃ
samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati,
aññamaññapariyantaṭṭhāyino honti; evamevaṃ buddhassa bhagavato ñeyyañca ñāṇañca
aññamaññapariyantaṭṭhāyino: yāvatakaṃ [PTS Page 452] [\q 452/] ñeyyaṃ tāvatakaṃ
ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ñeyyaṃ. Ñeyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ
ñeyyaṃ. Ñeyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā ñeyyapatho natthi.
Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā.
Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbe dhammā buddhassa
bhagavato āvajjanapaṭibaddhā, ākaṅkhāpaṭibaddhā, manasikārapaṭibaddhā,
cittuppādapaṭibaddhā.
1. Maggabhūto - sīmu. 11
[BJT Page 638] [\x 638/]
Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbe sa sattānaṃ bhagavā āsayaṃ
jānāti anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti. Adhimuttiṃ jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe
tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte
jānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto
buddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya
anto mahāsamudde parivattanti, evameva sadevako loko samārako sabrahmako
sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci
pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti, evameva yepi
te sāriputtasamā paññāya. Tepi buddhañāṇassa padese parivattanti buddhaññāṇaṃ
devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Yepi te khattīyapaṇḍitā
brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā. Samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā
vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhe
abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti: gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā
vissajjitāva te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā. Upakkhittakāva te bhagavato
sampajjanti. Atha kho bhagavā'va tattha atirocati yadidaṃ [PTS Page 453] [\q 453/]
paññāyāti. Evaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento
addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre
suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekaccena
paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā
puṇḍarīkiniyaṃ vā appekacce uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni
udake saṃvaddhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā
padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni,
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni
udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena, evamevaṃ bhagavā buddhacakkhunā
lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre
dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante,
appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante.
[BJT Page 640] [\x 640/]
Jānāti bhagavā ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ dosacarito, ayaṃ mohacarito ayaṃ
vitakkacarito, ayaṃ saddhācarito, ayaṃ ñāṇacarito'ti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa
asubhakathaṃ katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati.
Mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ1 uddese paripucchāya kālena dhammasavane kālena
dhammasākacchāya garusaṃvāse2 niveseti. Vitakkacaritassa bhagavā puggalassa
ānāpānasatiṃ ācikkhati. Saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ
ācikkhati: buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano.
Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati: aniccākāraṃ dukkhākāraṃ
anattākāraṃ.
3. "Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
Yathāpi passe janataṃ samantato.
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha
Pāsādamāruyha [PTS Page 454] [\q 454/] samantacakkhu.
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko,
Avekkhassu jātijarābhibhūta"nti[a.]
Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā? 'Samantacakkhu' vuccati sabbaññutañāṇaṃ.
Bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato3 samupagato4 upapanno sampanno5
samannāgato.
4. "Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci
Atho aviññātamajānitabbaṃ,
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi ñeyyaṃ6
Tathāgato tena samantacakkhū"ti[b]
Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti - yathā dissati cakkhumā.
Sabbaṃ tamaṃ vinodetvāti - sabbaṃ rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ diṭṭhitamaṃ
kilesatamaṃ duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ
paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ nuditvā panuditvā jahitvā
pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti sabbaṃ tamaṃ vinodetvā.
Ekova ratimajjhagāti - eko bhagavā: pabbajjāsaṅkhātena eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāya
pahānaṭṭhena eko, ekantavītarāgoti eko, ekantavītadosoti eko, ekantavītamohoti eko,
ekantanikkilesoti eko, ekāyanamaggaṃ gatoti eko, anuttaraṃ sammāsambodhiṃ
abhisambuddho'ti eko.
1. Mohacaritassa bhagavā puggalassa - machasaṃ. 2. Garu saṃvese - sīmu11. 3. Upāgato -
sīmu11 4. Samupāgato - sīmu11 5. Samupapanno - machasaṃ. 6. Neyyaṃ - sīmu11.
[A.] Dīghanikāya - mahāpadānasutta, majjhimanikāya - ariyapariyesanasutta,
bodhirājakumārasutta, brahmasaṃyutta, paṭhamavagga, itivuttaka dutiyavagga. [B.]
Paṭisambhidāmagga - ñaṇakathā, indriyakathā.
[BJT Page 642] [\x 642/]
Kathaṃ bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko? Bhagavā daharova samāno susukāḷakeso bhadrena
yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātipitunnaṃ1 assumukhānaṃ
rudantānaṃ vilapantānaṃ ñātisaṅghaṃ pahāya sabbaṃ gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā
puttadārapaḷibodhaṃ chinditvā ñātipaḷibodhaṃ chinditvā sannidhipaḷibodaṃ chinditvā
kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā
akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko [PTS Page 455] [\q 455/] carati viharati irīyati vattati
pāleti yapeti yāpeti. Evaṃ bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko.
Kathaṃ bhagavā adutiyaṭṭhena eko? So evaṃ pabbajito samāno eko araññe vanapatthāni
pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni
manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko carati, eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko
seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko
caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati, viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaṃ bhagavā
adutiyaṭṭhena eko.
Kathaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko? So evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī
pahīnatto viharanto najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle mahāpadhānaṃ padahanto
māraṃ sasenaṃ kaṇhaṃ namuciṃ pamattabandhuṃ vidhamitvā taṇhājāliniṃ visattīkaṃ
pajahi, vinodesi, byantīakāsi, anabhāvaṃ gamesīti.
5. " Taṇhādutiyo puriso dīghamaddhānasaṃsaraṃ,
Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ2 nātivattati.
6. Evamādinavaṃ3 ñatvā taṇhā4 dukkhassa sambhavaṃ,
Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje"ti[a.]
Evaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko.
Kathaṃ bhagavā ekantavītarāgoti eko? Rāgassa pahīnattā ekantavītarāgoti eko, dosassa
pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṃ
pahīnattā ekantanikkilesoti eko.
Kathaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko? Ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā,
cattāro sammappadhānā, cattāro [PTS Page 456] [\q 456/] iddhipādā, pañcindriyāni,
pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.
1. Mātāpitūnaṃ - machasaṃ [PTS. 2.] Saṃsaraṃ - sīmu11. 3. Etamādīnavaṃ - sīmu11. [PTS.]
Machasaṃ. 4. Taṇhaṃ - sīmu [PTS.] Machasaṃ.
[A.] Catukkaṅguttara - bhaṇḍagāmavagga, suttanipāta - dvayatānupassanāsutta.
[BJT Page 644] [\x 644/]
7. "Ekāyanaṃ jātikhayantadassī
Maggaṃ pajānāti hitānukampī,
Vatena maggena tariṃsu pubbe
Tarissanti ye ca taranti ogha"nti [a]
Evaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gato'ti eko.
Kathaṃ bhagavā eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti eko? 'Bodhi' vuccati
catusu maggesu ñāṇaṃ - paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā
vipassanā sammādiṭṭhi. Bhagavā tena bodhiñāṇena sabbe saṅkhārā aniccāti bujjhi. Sabbe
saṅkhārā dukkhāti bujjhi. Sabbe dhammā anattāti bujjhi. Avijjāpaccayā saṅkhārāti bujjhi - pe
-
Jātipaccayā jarāmaraṇanti bujjhi. Avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti bujjhi. - Pe - jātinirodho
jarāmaraṇanirodhoti bujjhi. Idaṃ dukkhanti bujjhi. Ayaṃ dukkhasamudayoti bujjhi. Ayaṃ
dukkhanirodhoti bujjhi. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti bujjhi. Ime āsavāti bujjhi -
pe - ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti bujjhi. Ime dhammā pariññeyyāti bujjhi.
Pahātabbāti - bhāvetabbāti - sacchikātabbāti bujjhi. Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca
atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi. Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ
samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi. Catunnaṃ
mahābhūtānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi. Yaṃ
kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti bujjhi. Athavā yaṃ kiñci [PTS Page
457] [\q 457/] bujjhitabbaṃ anubujjhitabbaṃ paṭibujjhitabbaṃ sambujjhitabbaṃ
adhigantabbaṃ phassitabbaṃ sacchikātabbaṃ, sabbaṃ taṃ tena bodhiñāṇena bujjhi, anubujjhi,
paṭibujjhi, sambujjhi, sammā bujjhi, adhigacchi, phassesi, sacchikāsi. Evaṃ bhagavā eko
anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti eko.
Ratimajjhagā: ti 'rati)nti nekkhammaratiṃ vivekaratiṃ upasamaratiṃ sambodhiratiṃ; ajjhagā
- adhigacchi phassesi saccākāsīti - ekova ratimajjhagā.
Tenāha thero sāriputto:
"Sadevakassa lokassa
Yathā dissati cakkhumā,
Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā
Ekova ratimajjhagā"ti.
16 - 3
Taṃ buddhaṃ asitaṃ tādiṃ
Akuhaṃ gaṇimāgataṃ,
Bahunnamidha1 baddhānaṃ
Atthi pañhena āgamaṃ.
[A.] Satipaṭṭhānasaṃyutta - nālandavagga.
1. Bahūnamidha - sīmu. 11. Machasaṃ.
[BJT Page 646] [\x 646/]
Taṃ buddhaṃ asitaṃ tādinti - ' buddho'ti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe
ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi. Tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇi1.
Balesu ca vasībhāvaṃ pāpuṇi. ' Buddhoti' kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti buddho.
Bodhetā pajāyāti buddho. Sabbaññutāya buddho. Sabbadassāvitāya buddho.
Anaññaneyyatāya buddho. Visavitāya buddho. Khīṇāsavasaṅkhātena buddho.
Nirupakkilesasaṅkhātena buddho. Ekantavītarāgoti buddho. Ekantavītadosoti buddho.
Ekantavītamohoti buddho. Ekantanikkilesoti buddho. Ekāyanamaggaṃ gatoti buddho. Eko
anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā [PTS Page 458]
[\q 458/] buddipaṭilābhā2 buddho. 'Buddho'ti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā
kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ,
na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ. Vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ
bhagavantānaṃ bodhiyā mūlo saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikāpaññatti yadidaṃ
buddhoti - taṃ buddhaṃ.
Asitanti - dve nissayā: taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca. Katamo taṇhānissayo? Yāvatā
taṇhāsaṅkhātena sīmākataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ' ' idaṃ
mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama, mama rūpā saddā gandhā rasā
phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā
khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso
ca koṭṭhāgārañca - kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā
aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhānissayo.
Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi,
dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ
diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho
abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho
viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ 3 yāthāvatanti gāho, yāvatā
dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhinissayo.
1Gha patto - syā. [PTS]. 2. Paṭilābhattā - sīmu [PTS] 3. Ayāthāvakasmiṃ - sīvu11 [PTS.]
Machasaṃ.
[BJT Page 648] [\x 648/]
Buddhassa bhagavato taṇhānissayo pahīno; diṭṭhinissayo paṭinissaṭṭho; taṇhānissayassa
pahīnattā diṭṭhinissayassa paṭinissaṭṭhattā bhagavā cakkhuṃ asito, sotaṃ - ghānaṃ jivhaṃ
kāyaṃ - manaṃ asito, rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ
passaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ [PTS Page 459] [\q 459/] kāmabhavaṃ
rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ nevasaññānāsaññābhavaṃ
ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ
diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme asito anissito anallīno anupagato anajjhosito
anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatī'ti
- taṃ buddhaṃ asitaṃ.
Tādinti - bhagavā pañcahākārehi tādī: iṭṭhāniṭṭhe tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvī'ti tādī,
muttāvīti tādī, tanniddesā tādī.
Kathaṃ bhagavā iṭṭhāniṭṭhe tādī? Bhagavā lābhepi tādī, alābhepi tādī, yasepi tādī, ayasepi
tādī, pasaṃsāyapi tādī, nindāyapi tādī, sukhepi tādī dukkhepi tādī, ekaṃ ce bāhaṃ1
gandhena limpeyyuṃ2, ekaṃ ce bāhaṃ1 vāsiyā taccheyyuṃ, amusmiṃ natthi rāgo, amusmiṃ
natthi paṭighaṃ. Anunayapaṭighavippahīno ugghātinighātivītivatto anurodhavirodhaṃ
samatikkanto; evaṃ bhagavā iṭṭhāniṭṭhe tādī.
Kathaṃ bhagavā cattāvīti tādī? Bhagavato rāgo catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho,
doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho
sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe
pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā cattā vantā muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā,
evaṃ bhagavā ' cattāvīti' tādī.
Kathaṃ bhagavā tiṇṇāvīti tādī? Bhagavā kāmoghaṃ tiṇṇo bhavoghaṃ tiṇṇo diṭṭhoghaṃ
tiṇṇo avijjoghaṃ tiṇṇo sabbaṃ saṃsārapathaṃ3 tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto
samatikkanto vītivatto, so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko3
pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo
sacchikatanirodho.
1. Ekacce - sīmu11. Machasaṃ. 2. Amukasmiṃ - sīmu 11. Machasaṃ [PTS]. 3. Gatakoṭiyo -
sīmu11 machasaṃ
[BJT Page 650] [\x 650/]
Dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato.
Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, [PTS Page 460] [\q 460/] pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ
pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaḷigho
saṃkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto
pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno1 panunnapaccekasacco
samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto
suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. So
nevācināti, na apacināti2 apacinitvā ṭhito. Neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito. Neva
saṃsibbati, na visineti3, visinetvā4 ṭhito. Neva vidhūpeti, na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito.
Asekheta5 sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena samādhikkhandhena
samannāgatattā ṭhito, asekhena paññākkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena
vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena
samannāgatattā ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito, ejaṃ samatikkamitvā ṭhito, kilesaggiṃ
pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ6 samādāya ṭhito, muttapaṭisevanatāya
ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito,
atammayatāya pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, santusitattā7 ṭhito, khandhapariyante
ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante
ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito,
vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito. Antimadehadharo
bhagavā.
1. "Tassā'yaṃ pacchimakoṭi8
Carimo'yaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro
Natthi tassa punabbhavo"ti.
Evaṃ bhagavā tiṇṇāvīti tādī.
1. Caturāpasseno - sīmu [PTS] 2. Apacinati - machasaṃ. 3. Asineti - machasaṃ. Ussineti - sa,
[PTS]. 4. Visibbetvā - sa 5. Asekkhena - sa [PTS] 8. Pacchimako - sīmu11 [PTS.] Pacchiko
bhavo - machasaṃ.
[BJT Page 652] [\x 652/]
Kathaṃ [PTS Page 461] [\q 461/] bhagavā muttāvīti tādī? Bhagavato rāgā cittaṃ muttaṃ
vimuttaṃ suvimuttaṃ; dosā cittaṃ - mohā cittaṃ - kodhā - upanāhā - makkhā - paḷāsā -
issāya - macchariyā - māyāya - sāṭheyyā - thambhā - sārambhā - mānā - atimānā - madā -
pamādā - sabbakilesehi - sabbaduccaritehi - sabbadarathehi - sabbapariḷāhehi -
sabbasantāpehi - sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Evaṃ
bhagavā muttāvīti tādī.
Kathaṃ bhagavā tanniddesā tādī? Bhagavā sīle sati sīlavāti tanniddesā tādī, saddhāya sati
saddhoti tanniddesā tādī. Viriye sati viriyavāti tanniddesā tādī, satiyā sati satimāti
tanniddesā tādī, samādhismiṃ sati samāhito'ti tanniddesā tādī, paññāya sati paññavāti
tanniddesā tādī, vijjāya sati tevijjoti tanniddesā tādī, abhiññāya sati chaḷabhiññoti
tanniddesā tādī, dasabale sati dasabalo'ti tanniddesā tādī. Evaṃ bhagavā tanniddesā tādī'ti
- taṃ buddhaṃ asitaṃ tādiṃ.
Akuhaṃ gaṇimāgatanti - ' akuho'ti tīṇi kuhanavatthūni; paccayapaṭisedhanasaṅkhātaṃ1
kuhanavatthu, iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu, sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Katamaṃ paccayapaṭisedhanasaṅkhātaṃ1 kuhanavatthu: idha gahapatikā bhikkhuṃ
nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāreha. So pāpiccho
icchāpakato attiko2 cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ
bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ
paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha: ' kiṃ samaṇassa
mahagghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ: yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā
nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena
piṇḍapātena?Etaṃ sāruppaṃ: yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya.
[PTS Page 462] [\q 462/] kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sāruppaṃ: yaṃ
samaṇo rukkhamūliko vā assa abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena
gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ: yaṃ samaṇo pūtimuttena
haritakīkhaṇeḍanaosadhaṃ kareyyā'ti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ
piṇḍapātaṃ paribhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti:
1. Paṭisevana- - sīmu 11 machasaṃ [PTS]. 2. Atittiko - sīmu11
[BJT Page 654] [\x 654/]
Ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavicitto asaṃsaṭṭho āraddhaviriyo dhutavādoti bhiyyo
nimantenti cīvarapiṇḍapatasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So evamāha"
tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati: saddhāya
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Deyyadhammassa
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Deyyadhammassa
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Dakkhiṇeyyānaṃ
sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi.
Deyyadhammo ca saṃvijjati. Ahañca paṭiggāhako. Sace ahaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ
tumhe puññena paribāhirā bhavissatha. Na mayhaṃ iminā attho. Api ca tumhākaṃ yeva
anukampāya paṭigaṇhāmī'ti". Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭigaṇhāti, bahumpi
piṇḍapātaṃ paṭigaṇhāti, bahumpi senāsanaṃ paṭigaṇhāti, bahumpi
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭigaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā
kuhāyanā kuhitattaṃ; idaṃ paccayapaṭisedhana1 saṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato
sambhāvanādhippāyo 'evaṃ maṃ jano sambhāvessatī'ti gamanaṃ saṇṭhapeti, ṭhānaṃ
saṇṭhapeti, nisajjaṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya
tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito
viya [PTS Page 463] [\q 463/] tiṭṭhati, samāhito viya nisīdati, samāhito viya seyyaṃ
kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa aṭṭhapanā2 ṭhapanā saṇṭhapanā
bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato
sambhāvanādhippāyo 'evaṃ maṃ jano sambhāvessatī'ti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ
bhāsati. Yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati. Yo evarūpaṃ
pattaṃ dhāreti, lohathālakaṃ dhāreti, dhammakarakaṃ3 dhāreti, parissāvanaṃ dhāreti,
kuñcikaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, kāyabandhanaṃ dhāreti, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo
mahesakkhoti bhaṇati. Yassa evarūpo upajjhāyo, so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati. Yassa
evarūpo ācariyo samānupajjhāyakā samānācariyakā - mittā - sandiṭṭhā - sambhattā - sahāyā,
so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati. Yo evarūpe vihāre vasati, so samaṇo mahesakkhoti
bhaṇati. Yo evarūpe aḍḍhayoge vasati - pāsāde vasati - hammiye vasati - guhāya vasati -
leṇe vasati - kuṭiyā vasati - kūṭāgāre vasati - aṭṭe4 vasati - māḷe vasati - uddaṇḍe vasati
- upaṭṭhānasālāya vasati - maṇḍape vasati - rukkhamūle vasati - so samaṇo mahesakkhoti
bhaṇati.
1. Paṭisevana - sīmu11 machasaṃ. [PTS]. 2. Āṭhapanā - sīmu11. Machasaṃ 3.
Dhammakaraṇaṃ - machasaṃ. 4. Aḍeḍa - sīmu11. Machasaṃ.
[BJT Page 656] [\x 656/]
Athavā korañjikakorañjiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako
mukhasambhāvito - ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī'ti
tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatāpaṭisaññuttaṃ kathaṃ
katheti. Yā evarūpā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ
sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Buddhassa bhagavato imāni tīṇi kuhanavatthūni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni
paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā [PTS Page 464] [\q 464/] daḍḍhāni.
Tasmā buddho akuhoti - akuhaṃ.
Gaṇimāgatanti - ' gaṇī'ti gaṇī bhagavā; gaṇācariyoti gaṇī, gaṇassa satthāti gaṇī; gaṇaṃ
pariharatīti gaṇī, gaṇaṃ ovadatīti gaṇī, gaṇaṃ anusāsatīti gaṇī, visārado gaṇaṃ
upasaṃkamatīti gaṇī, gaṇo'ssa sussūsati sotaṃ odahati aññā cittaṃ upaṭṭhapetīti gaṇī,
gaṇaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetīti gaṇī, bhikkhugaṇassa gaṇī,
bhikkhunīgaṇassa gaṇī, upāsakagaṇassa gaṇī, upāsikāgaṇassa gaṇī, rājagaṇassa gaṇī,
khattiyagaṇassa gaṇī, brāhmaṇagaṇassa gaṇī, vessagaṇassa gaṇī, suddagaṇassa gaṇī,
devagaṇassa gaṇī, brahmagaṇassa gaṇī, saṅghī, 1 gaṇī, gaṇācariyo2. Āgatanti3 āgataṃ
upāgataṃ samupāgataṃ4 sampattaṃ5 saṅkassanagaranti - akuhaṃ gaṇimāgataṃ.
Bahunnamidha6 baddhānanti - ' bahunna'nti bahunnaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ
suddānaṃ gahaṭṭhānaṃ pabbajitānaṃ devānaṃ manussānaṃ; baddhānanti baddhānaṃ
baddhacarānaṃ paricārakānaṃ sissānanti - bahunnamidha baddhānaṃ.
Atthi pañhena āgamanti - pañhena atthikāmha āgatā7 pañhaṃ pucchitukāmamha āgatā;
pañhaṃ sotukāmā āgatamhāti evampi atthi pañhena āgamaṃ. Athavā pañhatthikānaṃ
pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ
payirupāsanaṃ 8 atthīti evampi atthi pañhena (āgamaṃ). Athavā pañhāgamo tuyhaṃ atthi,
tvampi pahū, tvamasi alamattho mayā pucchitaṃ kathetuṃ vissajjetuṃ; vahassetaṃ bhāranti
evampi - atthi pañhena āgamaṃ.
Tenāha thero sāriputto:
" Taṃ [PTS Page 465] [\q 465/] buddhaṃ asitaṃ tādiṃ
Akuhaṃ gaṇimāgataṃ,
Bahunnamidha6 baddhānaṃ
Atthi pañhena āgama"nti.
1. Saṅghagaṇassa gaṇī - sīmu 11. 2. Gaṇācariyaṃ - sīmu11. 3. Āgataṃ - sīmu11 āgato -
[PTS]. 4. Upagataṃ samupagataṃ - machasaṃ. Upāgato samūpagato - [PTS] 5. Samupapannaṃ
- machasaṃ. 6. Bahūnamidha - machasaṃ - sīmu11 7. Atthiko āgatomhi - machasaṃ. 8.
Payirupāsanā - syā.
[BJT Page 658] [\x 658/]
16 - 4
Bhikkhuno vijigucchato
Bhajato rittamāsanaṃ,
Rukkhamūlaṃ susānaṃ vā
Pabbatānaṃ guhāsu vā.
Bhikkhuno vijigucchatoti - ' bhikkhuno'ti puthujjanakalyāṇakassa vā bhikkhuno, sekhassa
vā bhikkhuno; vijigucchatoti jātiyā vijigucchato, jarāya - byādhinā - maraṇena - sokehi -
paridevehi - dukkhehi - domanassehi - upāyāsehi vijigucchato, nerayikena dukkhena
tiracchānayonikena dukkhena pettivisayikena dukkhena mānusakena dukkhena
gabbhokkantimūlakena dukkhena jātassupanibandhakena dukkhena jātassa parādheyyakena
dukkhena attupakkamena dukkhena parūpakkamena dukkhena dukkhadukkhena
saṅkhāradukkhena vipariṇāmadukkhena cakkhurogena dukkhena sotarogena dukkhena
ghānarogena dukkhena jivhārogena dukkhena kāyarogena dukkhena sīsarogena dukkhena
kaṇṇarogena dukkhena mukharogena dukkhena dantarogena dukkhena kāsena sāsena
pināsena ḍahena jarena kucchirogena mucchāya pakkhandikāya sūlāya visūcikāya kuṭṭhena
gaṇḍena kilāsena sosena apamārena dadduyā kaṇḍuyā kacchuyā rakhasāya vitacchikāya
lohitena pittena madhumehena aṃsāya piḷakāya bhagandalena1 pittasamuṭṭhānena
ābādhena semhasamuṭṭhānena ābādhena vātasamuṭṭhānena ābādhena sannipātikena
ābādhena utupariṇāmajena ābādhena visamaparihārajena ābādhena opakkamikena
ābādhena kammavipākajena ābādhena sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya uccārena
passāvena [PTS Page 466] [\q 466/] ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena
dukkhena - mātumaraṇena dukkhena pitumaraṇena dukkhena bhātumaraṇena -
bhaginimaraṇena - puttamaraṇena - dhītumaraṇena - ñātimaraṇena - bhogabyasanena -
rogabyasanena - sīlabyasanena - diṭṭhibyasanena dukkhena vijigucchato aṭṭīyato harāyato
jigucchatoti - bhikkhuno vijigucchato.
Bhajato rittamāsananti - ' āsanaṃ' vuccati yattha nisīdati, mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā
cammakhaṇeḍā tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palāsasanthāro; taṃ āsaṃ
asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ; asappāyasaddasavaṇena rittaṃ vivittaṃ
pavivittaṃ; asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ; taṃ pavivittaṃ āsanaṃ
bhajato sambhajato sevato nisevato saṃsevato paṭisevatoti - bhajato rittamāsanaṃ.
Rukkhamūlaṃ susānaṃ vāti - rukkhamūlaṃ yeva rukkhamūlaṃ; susānaṃ yeva 'susāna'nti -
rukkhamūlaṃ susānaṃ vā.
1. Bhagandalāya - syā.
[BJT Page 660] [\x 660/]
Pabbatānaṃ guhāsu vāti - pabbatā yeva pabbatā; kandarā yeva kandarā; giriguhā yeva
giriguhā; pabbatantarikāyo vuccanti pabbatapabbhārāti pabbatānaṃ guhāsu vā.
Tenāha thero sāriputto:
" Bhikkhuno vijigucchato
Bhajato rittamāsanaṃ,
Rukkhamūlaṃ susānaṃ vā
Pabbatānaṃ guhāsu vā"ti.
16 - 5
Uccāvacesu sayanesu guvanto1 tattha bheravā.
Yehi bhikkhu na vedheyya nigghose sayanāsane.
Uccāvacesu [PTS Page 467] [\q 467/] sayanesūti - ' uccāvacesū'ti uccāvacesu
hīnappaṇītesu chekapāpakesu; ' sayanaṃ' vuccati vihāro aḍḍayogo pāsādo hammiyaṃ
guhāti - uccāvacesu sayanesu.
Kuvanto tattha bheravāti - ' kuvanto'ti kuvanto kujanto nadanto saddaṃ karonto; athavā
kīvantoti kati kittakā kīvatakā kīvabahukā te bheravāti? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā
kokā mahisā hatthī ahī vicchikā satapadī corā vā assu mānavā vā katakammā vā
akatakammā vāti - kuvanto tattha bheravā.
Yehi bhikkhu na vedheyyāti - 'yehī'ti yehi bheravehi; bherave passitvā vā suṇitvā vā na
vedheyya nappavedheyya na sampavedheyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na
santāsaṃ āpajjeyya, abhīru assa acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo
vigatalomahaṃso vihareyyāti - yehi bhikkhu na vedheyya.
Nigghose sayanāsaneti - appasadde appanigghose vijanavāte manussarāhaseyyake
paṭisallānasāruppe senāsaneti - nigghose sayanāsane.
Tenāha thero sāriputto:
"Uccāvacesu sayanesu
Kuvanto tattha bheravā,
Yehi bhikkhu na vedheyya
Nigghose sayanāsane"ti.
1. Gīvanto - syā. [PTS.] Kīvanto - sīmu 11 kīvanto - sū. Pu.
[BJT Page 662] [\x 662/]
16 - 6
Kati parissayā loke
Gacchato agataṃ disaṃ,
Ye bhikkhu abhisambhave
Pantamhi sayanāsane.
Kati parissayā loketi - 'katī'ti katī kittakā kīvatakā kivabahukā te parissayāti dve parissayā:
pākaṭaparissayā ca, paṭicchannaparissayā ca.
Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahisā hatthī ahī
vicchikā satapadī corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā [PTS Page 468] [\q
468/] vā, cakkhurogo sotarogo ghanarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo
mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlaṃ
visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā
lohitapittaṃ1 madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā
semhasamuṭṭhānena ābādhā vātasamuṭṭhānena ābādhā sannipatikena ābādhā
utupariṇāmajena ābādhā visamaparihārajena ābādhā opakkamikena ābādhā
kammāvipākajena ābādhā sītena uṇhena jighacchāya pipāsāya uccārena passāvena
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassā. Ime vuccanti pākaṭaparissayā.
Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ
kāmachandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ
uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ, rāgo doso moho kodho upanāho
makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado
pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā
sabbākusalābhisaṅkhārā. Ime vuccanti paṭicchannaparissayā.
Parissayāti - kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti
parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaṃ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṃ puggalaṃ
sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṃ parisahantīti
parissayā. Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ
antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sammāpaṭipadāya
anulomapaṭipadāya appaccanīkapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya
dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojanesu
mattaññutāya jāgariyānuyogassa [PTS Page 469] [\q 469/] satisampajaññassa, catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogassa, catunnaṃ sammappadhānānaṃ - catunnaṃ
iddhipādānaṃ - pañcannaṃ indriyānaṃ - pañcannaṃ balānaṃ - sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ -
ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa. Imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ
antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Evaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā
1. Lohitaṃ pittaṃ - syā.
[BJT Page 664] [\x 664/]
Kathaṃ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti
attabhāvasannissayā yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane
vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti, evamevaṃ tatthete pāpakā akusalā
dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
"Sāntevāsiko bhikkhave bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu1 viharati. Kathañca
bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu1 viharati?
Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā
sarasaṃkappā saññojaniyā, tyāssa anto vasanti, anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti,
tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā
dhammāti tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ
sutvā - ghānena gandhaṃ ghāyitvā - jivhāya rasaṃ sāyitvā - kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā
- manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā saññojaniyā
tyāssa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati.
Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti tasmā sācariyakoti
vuccati. Puna caparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā - ghānena gandhaṃ
ghāyitvā - jivhāya - rasaṃ sāyitvā - kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā - manasā dhammaṃ
viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa anto vasanti,
anvāssa vasanti pāpakā akusalā dhammā'ti tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ
samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammā'ti tasmā sācariyakoti vuccati.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu1 viharatī"ti[a]
evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
"Tayo'me bhikkhave antarā malā antarā [PTS Page 470] [\q 470/] amittā antarā sapattā
antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave antarā malaṃ3 antarā
amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Doso bhikkhave moho bhikkhave
antarāmalaṃ antarāmitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho
bhikkhave, tayo antarā malā antarā muttā antarā sapattā antarā vadhakā antarā
paccatthikāti. "[B]
1. Anatthajanano lobho lobho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
1. Phāsuṃ - saṃ 2. Anvāssavanti - sīmu11. Machasaṃ. Antassa vasanti - saṃ 3. Malo - syā.
[A.] Saṃyuttanikāya - navapurāṇavagga. [B.] Itivuttaka - 3. 4. 9. Malasutta.
[BJT Page 666] [\x 666/]
2. Luddho atthaṃ na jānāti luddho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ lobho sahate naraṃ.
3. Anatthajanano doso doso cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
4. Kuddho atthaṃ na jānāti kuddho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ kodho sahate naraṃ.
5. Anatthajanano moho moho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati, andhantamaṃ tadā hoti yaṃ moho
sahate nara"nti[a.]
Evampi tatrāsayāti parissayā. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
" Tayo kho'me mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya
dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho ko mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ
uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya, doso kho mahārāja - moho kho
mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya [PTS Page
471] [\q 471/] aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ
uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. [B]
7. "Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ,
Hiṃsanti attasambhūtā tacasāraṃ 'va samphala"nti[b]
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
8. "Rāgo ca doso ca itonidānā
Aratī ratī lomahaṃsā itojā,
Ito samuṭṭhāya manovitakkā
Kumārakā dhaṅkamivossajantī"ti [c.]
Evampi tatrāsayāti parissayā. Loketi manussaloke - devaloke - khandhaloke - āyatanaloke'ti
kati parissayā loke?
1. Doso - sīmu11. 2. Lomahaṃso itojāto - syā.
[A.] Itivuttaka - 3. 4. 9 Malasutta. [B.] Kosalasaṃyutta. [C.] Suttanipāta - sūcilomasutta.
[BJT Page 668] [\x 668/]
Gacchato agataṃ disanti - 'agatā disā' vuccati amataṃ nibbānaṃ , "yo so
sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ?
Agatapubbā sā disā, na sā disā gatapubbā iminā dīghena addhunā.
9. " Samatittikaṃ anavasesakaṃ1
Telapattaṃ yathā parihareyya,
Evaṃ sacittamanurakkhe
Patthayāno disaṃ agatapubba"nti. [A]
Agatapubbaṃ disaṃ vajato gacchato abhikkamatoti gacchato agataṃ disaṃ.
Ye bhikkhu abhisambhaveti - ' ye'ti ye parissaye abhisambhaveyya abhibhaveyya
ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti - ye bhikkhu abhisambhave.
Pantamhi sayanāsaneti - ante pante pariyante selante vā vanante vā nadante vā udakante vā
yattha na kasīyati na vapīyati, vanantaṃ2 atikkamitvā manussānaṃ anupacāre senāsaneti -
pantamhi sayanāsane.
Tenāha thero sāriputto:
"Kati [PTS Page 472] [\q 472/] parissayā loke gacchato agataṃ disaṃ,
Ye bhikkhu abhisambhave pantamhi sayanāsane"ti.
16 - 7
Kyāssa byappathayo assu kyāssassu idha gocarā,
Kāni sīlabbatāna'ssu pahitattassa bhikkhuno.
Kyāssa byappathayo assūti - kīdisena byappathena samannāgato assa, kiṃsaṇṭhitena
kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenāti vacīpārisuddhiṃ pucchati; katamā vacīpārisuddhi? Idha
bhikkhu musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti: saccavādī saccasandho theto
paccayiko avisaṃvādako lokassa; pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti: ito
sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya; amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ
bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato
samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya
vācāya paṭivirato hoti: yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī
bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya
samphappalāpā paṭivirato hoti.
1. Janattaṃ - sīmu 11. 1. Anavasesaṃ - machasaṃ. Syā. Sīmu11.
[A.] Jātaka - ekakanipāta, telapattajātaka.
[BJT Page 670] [\x 670/]
Kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti
kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Catuhī vacīsucaritehi samannāgato
catudosāpagataṃ vācaṃ bhāsati. Battiṃsāya tiracchānakathāya ārato assa virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. Dasa
kathāvatthūni katheti. Seyyathīdaṃ: appicchakathaṃ santuṭṭhikathaṃ pavivekakathaṃ
asaṃsaggakathaṃ viriyārambhakathaṃ sīlakathaṃ samādhikathaṃ paññākathaṃ
vimuttikathaṃ vimuttiñāṇadassanakathaṃ, satipaṭṭhānakathaṃ sammappadhānakathaṃ
iddhipādakathaṃ indriyakathaṃ balakathaṃ bojjhaṅgakathaṃ maggakathaṃ phalakathaṃ
nibbānakathaṃ [PTS Page 473] [\q 473/] katheti. Vācāya yato yatto paṭiyatto gutto
gopito rakkhito saṃvuto. Ayaṃ vacīpārisuddhi. Edisāya1 vacīpārisuddhiyā samannāgato
assāti - kyāssa byappathayo assu.
Kyāssassu idha gocarāti - kīdisena gocarena samannāgato assa, kiṃsaṇṭhitena kiṃpakārena
kiṃpaṭibhāgenāti gocaraṃ pucchati. Atthi gocaro, atthi agocaro:
Katamo agocaro? Idhekacco vesiyagocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti,
thullakumārīgocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunīgocaro vā hoti,
pānāgāragocaro vā hoti. Saṃsaṭṭho viharati rājūhi rajamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi
ananulomikena saṃsaggena. Yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni appasannāni
anopānabhūtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni aphāsukāmāni
ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni
sevati bhajati payirupāsati. Ayaṃ vuccati agocaro.
Athavā antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati: hatthiṃ olokento assaṃ
olokento rathaṃ olokento pattiṃ olokento itthiyo olokento purise olokento kumārikāyo
olokento kumārake olokento antarāpaṇaṃ olokento gharamukhāni olokento uddhaṃ
olokento2 adho olokento disāvidisaṃ pekkhamāno3 gacchati. Ayampi vuccati agocaro. [A]
1. Kīdisāya - sīmu11. 2. Ullokento - sīmu11. Vipekkhamāno - sīmu11.
[A.] Jhānavibhaṅga.
[BJT Page 672] [\x 672/]
Atha vā cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ
- Pe -
Manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṃ; tassa asaṃvarāya paṭipajjati. Na rakkhati manindriyaṃ, manindriyaṃ
asaṃvaraṃ āpajjati. Ayampi vuccati agocaro.
Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ
visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathīdaṃ9 naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ
pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūnaṃ sobhanagaraṃ1 caṇḍālaṃ [PTS Page 474] [\q 474/]
vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahisayuddhaṃ usabhayuddhaṃ goyuddhaṃ
ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ
muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ aṇīkadassanaṃ iti vā. Iti
evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyutto hoti. Ayampi vuccati agocaro. Pañcapi kāmaguṇā
agocarā.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
"Mā bhikkhave agocare caratha paravisaye. Agocare bhikkhave carataṃ paravisaye lacchati
māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ ko ca bhikkhave bhikkhuno agocaro paravisayo?
Yadidaṃ pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā
piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā - ghānaviññeyyā gandhā -
jivhāviññeyyā rasā - kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhuno agocaro paravisayo" [a] ayampi vuccati
agocaro.
Katamo agocaro? Idhekacco vesiyagocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti,
thullakumārīgocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunīgocaro vā hoti,
pānāgāragocaro vā hoti. Saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi
ananulomikena saṃsaggena. Yāni vā pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni
kāsāvapajjotāni isivātapaṭivātāni atthakāmāti hitakāmāni phāsukāmāni yogakkhemakāmāni
bhikkhūnaṃ bhikkhūnīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati
payirupāsati. Ayaṃ vuccati agocaro.
1. Sobhanākaraṇaṃ - sīmu11. Sobhanakaṃ - sīmu11. Sobhanagarakaṃ - [PTS]. 2. Idha
bhikkhu - sīmu11
[A.] Satipaṭṭhānasaṃyutta - ambapālīvagga. [B.] Jhānavibhaṅga
[BJT Page 674] [\x 674/]
Atha vā bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno saṃvuto gacchati: na hatthiṃ
olokento na assaṃ olokento na rathaṃ olokento na pattiṃ olokento itthiyo olokento purise
olokento kumārikāyo olokento kumārake olokento antarāpaṇaṃ olokento gharamukhāni
olokento uddhaṃ olokento adho olokento disāvidisaṃ vipekkhamāno gacchati, ayampi
vuccati gocaro. Athavā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ [PTS Page 475] [\q 475/] disvā na
nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādikaraṇametaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā -
ghānena gandhaṃ ghāyitvā - jivhāya rasaṃ sāyitvā - kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā - manasā
dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ
manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ
āpajjati; ayampi vuccati gocaro. Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathīdaṃ9 naccaṃ
gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūnaṃ sobhanagaraṃ1
caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahisayuddhaṃ usabhayuddhaṃ
goyuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ
muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ aṇīkadassanaṃ iti vā. Iti
evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyutto hoti. Ayampi vuccati agocaro. Cattāropi satipaṭṭhānā
gocaro.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
"Gocare bhikkhave caratha sake pettike visaye. Gocare bhikkhave carataṃ sake pettike visaye
na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca bhikkhave bhikkhuno gocaro
sako pettiko visayo: yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro: idha bhikkhave bhikkhu
kāye kāyānupassī viharati, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā
vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā
vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhuno gocaro sako
pettiko visayo. Ayampi vuccati gocaro. Edisena gocarena samannāgato assāti - kyāssassu
idha gocarā.
Kāni sīlabbatānassūti - kīdisena sīlabbatena samannāgato assa, kiṃsaṇṭhitena kiṃpakārena
kiṃpaṭibhagenāti sīlabbatapārisuddhiṃ pucchati; katamā sīlabbatapārisuddhi: atthi
sīlañceva vatañca, atthi vataṃ na sīlaṃ. Katamaṃ sīlañceva vatañca? Idha bhikkhu sīlavā
hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu
bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, yo tattha saññamo saṃvaro anatikkamo,
idaṃ sīlaṃ. Yaṃ samādānaṃ, taṃ vataṃ. [PTS Page 476] [\q 476/] saṃvaraṭṭhena sīlaṃ,
samādānaṭṭhena vataṃ. Idaṃ vuccati sīlaṃ ceva vataṃ ca. Katamaṃ vataṃ na sīlaṃ?
Aṭṭhadhutaṅgāni: āraññikaṅgaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ paṃsukūlikaṅgaṃ tecīvarikaṅgaṃ
sapadānacārikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ yathāsanthatikaṅgaṃ, idaṃ
vuccati vataṃ na sīlaṃ. Viriyasamādānampi vuccati vataṃ na sīlaṃ. " Kāmaṃ taco ca nahāru
ca aṭṭhi ca avasissatu sarīre upasussatu sarīre maṃsalohitaṃ, yaṃ taṃ purisathāmena
purisabalena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā viriyassa
santhānaṃ bhavissatī"ti cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ viriyasamādānaṃ vuccati
vataṃ na sīlaṃ.
[A.] Satipaṭṭhānasaṃyutta - ambapālivagga.
[BJT Page 676] [\x 676/]
1. " Nāsissaṃ na pivissāmi vihārato na nikkhame,
Napi passaṃ nipātessaṃ1 taṇhāsalle anūhate"ti[a]
Cittaṃ paggaṇhāti padahati, evarūpampi viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ. " Na
tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi, yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī"ti
cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ. 'Na tāvāhaṃ
imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi, caṅkamā orohissāmi, vihārā nikkhamissāmi, aḍḍhayogā
nikkhamissāmi, pāsādā nikkhamissāmi, hammiyā nikkhamissāmi, guhāya nikkhamissāmi,
leṇā nikkhamissāmi, kuṭiyā nikkhamissāmi, kūṭāgārā nikkhamissāmi, aṭṭā2 nikkhamissāmi,
māḷā nikkhamissāmi, uddaṇḍā3 nikkhamissāmi, upaṭṭhānasālāya nikkhamissāmi,
maṇḍapā nikkhamissāmi, rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ
vimuccissatī'ti cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na
sīlaṃ. 'Imasmiṃ yeva pubbaṇhasamayaṃ ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi
adhigacchissāmi [PTS Page 477] [\q 477/] phassayissāmi sacchikarissāmī'ti cittaṃ
paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ, imasmiññeva
majjhantikasamayaṃ - sāyanhasamayaṃ - purebhattaṃ pacchābhattaṃ - purimaṃ yāmaṃ - -
pacchimaṃ yāmaṃ - kāle - juṇhe vasse - hemante - gimhe - purime vayokhandhe - majjhime
vayokhandhe - pacchime vayokhandhe ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi
adhigacchissāmi sacchikarissāmi phassayissāmīti cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi
viriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ.
Ayaṃ sīlabbatapārisuddhi; edisāya2 sīlabbatapārisuddhiyā samannāgato assāti - kāni
sīlabbatānassu.
Pahitattassa bhikkhunoti - ' pahitattassā'ti āraddhaviriyassa; thāmavato 3
daḷhaparakkamassa anikkhittachandassa anikkhittadhurassa kusalesu dhammesu; athavā
pesitattassa, yassatthāya pesito attatthe ca ñāye ca lakkhaṇe ca kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca
sabbe saṅkhārā aniccāti pesitattassa; sabbe saṅkhārā dukkhāti pesitattassa; sabbe dhammā
anattāti pesitattassa; avijjāpaccayā saṅkhārāti pesitattassa; - pe -
Jātipaccayā jarāmaraṇanti pesitattassa; avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti pesitattassa - pe -
Jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti pesitattassa; idaṃ dukkhanti pesitattassa - pe
Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti pesitattassa; ime āsavāti pesitattassa - pe -
Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti pesitattassa; ime dhammā abhiññeyyāti pesitattassa -
pe - ime dhammā sacchikātabbāti pesitattassa; channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca pesitattassa;
1. Nikkhamiṃ - syā. [PTS.] .
Paccayattheragāthā - 3. 1. 2 Muditattheragāthā - 4. 1. 12
2. Kīdisāya - sīmu 1 machasaṃ. 3. Thāmagata - sīmu 11.
[BJT Page 678] [\x 678/]
Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ - catuṇṇaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca
assādañca ādīnavañca nissaraṇañca pesitattassa; yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ
nirodhadhammanti [PTS Page 478] [\q 478/] pesitattassa. Bhikkhunoti
puthujjanakalyāṇakassa vā bhikkhuno sekhassa vā bhikkhunoti - pahitattassa bhikkhuno.
Tenāha thero sāriputto:
"Kyāssa byappathayo assu kyāssassu idha gocarā,
Kāni sīlabbatānassu pahitattassa bhikkhuno"ti.
16 - 8
Kaṃ so sikkhaṃ samādāya ekodi1 nipako sato,
Kammāro rajatasseva niddhame malamattano.
Kaṃ so sikkhaṃ samādāyāti - kaṃ so sikkhaṃ ādāya samādāya ādīyitvā samādiyitvā
gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti - kaṃ so sikkhaṃ samādāya.
Ekodi1 nipako satoti - 'ekodī'ti ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaṭamānaso, samatho
samādhindriyaṃ samādhibalaṃ - pe -
Sammāsamādhi; nipakoti nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī; satoti
catuhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; vedanāsu - citte -
dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; se vuccati satoti - sato.
Kaṃ so sikkhaṃ samādāyāti - adhisīlasikkhaṃ pucchati, nipakoti adhipaññāsikkhaṃ pucchati,
satoti pārisuddhiṃ pucchatīti - kaṃ so sikkhaṃ samādāya ekodi nipako sato.
Kammāro rajatasseva niddhame malamattanoti - 'kammāro: vuccati suvaṇṇakāro; ' rajataṃ'
vuccati jātarūpaṃ. Yathā suvaṇṇakāro jātarūpassa oḷārikampi malaṃ dhamati saṃdhamati
niddhamati; majjhimakampi malaṃ dhamati saṃdhamati niddhamati; sukhumakampi malaṃ
dhamati saṃdhamati niddhamati; evamevaṃ bhikkhu attano oḷārikepi kilese dhamati
saṃdhamati niddhamati; evamevaṃ bhikkhu attano oḷārikepi kilese dhamati saṃdhamati
niddhamati pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti.
1. Ekodi - sīmu. 11
[BJT Page 680] [\x 680/]
Majjhimakepi kilese - sukhumakepi kilese dhamati saṃdhamati [PTS Page 479] [\q 479/]
niddhamati pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Atha vā bhikkhu attano
rāgamalaṃ dosamalaṃ mohamalaṃ mānamalaṃ diṭṭhimalaṃ kilesamalaṃ duccaritamalaṃ
andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ
anibbānasaṃvattanikaṃ dhamati saṃdhamati niddhamati pajahati vinodeti byantīkaroti
anabhāvaṃ gameti; atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhiṃ dhamati sandhamati niddhamati
pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; sammāsaṅkappena micchāsaṅkappaṃ -
sammāvācāya micchāvācaṃ - sammākammantena micchākammantaṃ - sammāājīvena
micchāājīvaṃ - sammāvāyāmena micchāvāyāmaṃ - sammāsatiyā micchāsatiṃ -
sammāsamādhinā micchāsamādhiṃ - sammāñāṇena micchāñāṇaṃ - sammāvimuttiyā
micchāvimuttiṃ dhamati saṃdhamati niddhamati pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ
gameti. Athavā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilese sabbe duccarite sabbe darathe
sabbe pariḷāhe sabbe santāpe sabbākusalābhisaṅkhāre dhamati saṃdhamati niddhamati
pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti - kammāro rajatasseva niddhame
malamattano.
Tenāha thero sāriputto:
" Kaṃ so sikkhaṃ samādāya ekodi nipako sato,
Kammāro rajatasseva niddhame malamattano"ti.
16 - 9
Vijigucchamānassa yadidaṃ phāsu
(Sāriputtāti bhagavā)
Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ve,
Sambodhikāmassa yathānudhammaṃ
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ.
Vijigucchamānassa yadidaṃ phāsūti - 'vijigucchamānassā'ti jātiyā vijigucchamānassa, jarāya
- byādhinā - maraṇena - sokehi - paridevehi - [PTS Page 480] [\q 480/] dukkhehi -
domanassehi - upāyāsehi - pe -
Diṭṭhibyasanena dukkhena vijigucchamānassa aṭṭīyamānassa harāyamānassāti -
vijigucchamānassa; yadidaṃ phāsūti yaṃ phāsu phāsuvihāraṃ taṃ kathayissāmi; katamo
phāsuvihāro? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipadā apaccanīkapaṭipadā anvatthapaṭipadā
dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojanesu
mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṃ cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā
cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo
nibbānañca nibbānagāminī ca paṭipadā; ayaṃ phāsuvihāroti - vijigucchamānassa yadidaṃ
phāsu.
[BJT Page 682] [\x 682/]
Sāriputtāti - bhagavā taṃ theraṃ nāmenālapati; bhagavāti gāravādhivacanaṃ; apica,
bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggamānoti
bhagavā; bhaggadiṭṭhīti bhagavā; bhaggakaṇṭakoti bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji
vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo
bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni
pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni
paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvara
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā
attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ
arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ
abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa
asubhasamāpattiyāti [PTS Page 481] [\q 481/] bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ
indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ
paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti
netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na
mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi
kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha
sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'metteyyāti bhagavā. '
Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato veti - 'āsanaṃ' vuccati yattha nisīdati mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā
cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro1; 'sayanaṃ? Vuccati senāsanaṃ:
vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā, taṃ sayanāsanaṃ asappāyarūpadassanena rittaṃ
vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyasaddasavaṇena - pe -
Asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ; rittaṃ sayanāsanaṃ sevato
nisevato saṃsevato paṭisevatoti - rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ve.
1. Palāsa- - syā.
[BJT Page 684] [\x 684/]
Sambodhikāmassa yathānudhammanti - 'sambodhi' vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi; taṃ
sambodhiṃ bujjhitukāmassa anubujjhitukāmassa paṭivijjhitukāmassa sambujjhitukāmassa
adhigantukāmassa phassitukāmassa sacchikātukāmassāti - sambodhikāmassa;
yathānudhammanti katame bodhiyā anudhammā? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipadā
apaccanīkapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā
indriyesu [PTS Page 482] [\q 482/] guttadvāratā bhojanesu mattaññutā jāgariyānuyogo
satisampajaññaṃ; ime vuccanti bodhiyā anudhammā; athavā catunnaṃ maggānaṃ
pubbabhāge vipassanā, ime vuccanti bodhiyā anudhammāti - sambodhikāmassa
yathānudhammaṃ.
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānanti - 'ta'nti bodhiyā anudhammaṃ pavakkhāmīti
pavakkhāmi ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vicarissāmi vibhajissāmi
uttānīkarissāmi pakāsissāmi; yathā pajānanti yathā pajānaṃ yathā pajānanto ājānanto
vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, na itihitihaṃ na itikirāya na paramparāya na
piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na
diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ taṃ
kathayissāmīti - taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ.
Tenāha bhagavā:
" Vijigucchamānassa yadidaṃ phāsu
(Sāriputtāti bhagavā)
Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato va,
Sambodhikāmassa yathānudhammaṃ
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajāna"nti.
16 - 10
Pañcanna dhīro bhayānaṃ na bhāye
Bhikkhu sato sappariyantacārī, 1
Ḍaṃsādhipātāna siriṃsapānaṃ2
Manussaphassāna3 catuppadānaṃ.
1. Sapariyantacārī - machasaṃ. 2. Sarīsapānaṃ - machasaṃ.
3. Manussaphassānaṃ - machasaṃ.
[BJT Page 686] [\x 686/]
Pañcanna dhīro bhayānaṃ na bhāyeti - 'dhīro'ti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā - ñāṇī
vibhāvī medhāvī vīro pañcannaṃ bhayānaṃ na bhāyeyya na taseyya na santaseyya na
uttaseyya na uttaseyya na parittaseyya na santāsaṃ āpajjeyya, abhīrū assa acchambhī
anutrāsī [PTS Page 483] [\q 483/] apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso
vihareyyāti - pañcanna dhīro bhayānaṃ na bhāye.
Bhikkhu sato sappariyantacārīti - 'bhikkhū'ti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu, sekho vā
bhikkhu; satoti catuhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato,
vedanāsu - citte - dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; so vuccati
sato; sappariyantacārīti cattāro pariyantā: sīlasaṃvarapariyanto, indriyasaṃvarapariyanto,
bhojane mattaññutāpariyanto, jāgariyānuyogapariyanto; katamo sīlasaṃvarapariyanto? Idha
bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu
vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, antopūtibhāvaṃ paccavekkhamāno,
anto sīlasaṃvarapariyante carati; mariyādaṃ na bhindati, ayaṃ sīlasaṃvarapariyanto. Katamo
indriyasaṃvarapariyanto? Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati
cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ sotendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati
sotendriyaṃ, sotendriye saṃvaraṃ āpajjati ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ ghānendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati
ghānendriyaṃ, ghānendriye saṃvaraṃ āpajjati jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati
jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ āpajjati kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī
hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati
kāyendriyaṃ, kāyendriye saṃvaraṃ āpajjati manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati
manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati ādinnapariyāyaṃ paccavekkhamāno anto
indriyasaṃvarapariyante carati, mariyādaṃ na bhindati, ayaṃ indriyasaṃvarapariyanto.
Katamo bhojane mattaññutāpariyanto? Idha bhikkhu paṭisaṅkhā [PTS Page 484] [\q 484/]
yoniso āhāraṃ āhāreti, neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsaṇāya;
yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti
purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me
bhavissati. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Akkhabbhañjana - vaṇapaṭicchādana -
puttamaṃsūpamaṃ paccavekkhamāno anto bhojane mattaññutāpariyante carati, mariyādaṃ
na bhindati; ayaṃ bhojane mattaññutāpariyanto.
[BJT Page 688] [\x 688/]
Katamo jāgariyānuyogapariyanto? Idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi
dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi
dhammehi cittaṃ parisodheti. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ
kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, rattiyā
pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ
parisodheti. Bhaddekarattavihāraṃ paccavekkhamāno antojāgariyānuyogapariyante carati,
mariyādaṃ na bhindati; ayaṃ jāgariyānuyogapariyantoti - bhikkhu sato sappariyantacārī.
Ḍaṃsādhipātāna siriṃsapānanti - 'ḍaṃsā' vuccanti piṅgalamakkhikāyo; 'adhipātakā' vuccanti
sabbāpi makkhikāyo; kiṃ kāraṇā adhipātakā muccanti sabbāpi makkhikāyo? Tā uppatitvā
uppatitvā khādanti; taṃkāraṇā adhipātakā vuccanti sabbāpi makkhikāyo. ' Siriṃsapā'
vuccanti ahīti - ḍaṃsādhipātāna siriṃsapānaṃ
Manussaphassāna catuppadānanti - ' manussaphassā' vuccanti corā vā assu mānavā vā
katakammā vā akatakammā vi; te bhikkhuṃ pañhaṃ vā puccheyyuṃ, vādaṃ vā āropeyyuṃ,
akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viroseyyuṃ hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ heṭheyyuṃ
viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ upaghāteyyuṃ upaghātaṃ vā kareyyuṃ. Yo koci manussato
upaghāto manussaphasso; catuppadānanti sīhā byagghā [PTS Page 485] [\q 485/] dīpī
acchā taracchā kokā mahisā hatthī; te bhikkhuṃ maddeyyuṃ khādeyyuṃ hiṃseyyuṃ
vihiṃseyyuṃ heṭheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ upaghāteyyuṃ upaghātaṃ vā kareyyuṃ,
catuppadato upaghāto ya kiñci catuppadahayanti - manussaphassāna catuppadānaṃ.
Tenāha bhagavā:
" Pañcanna dhīro bhayānaṃ na bhāye bhikkhu sato sappariyantacārī,
Ḍaṃsādhipātāna siriṃsapānaṃ1 manussaphassāna2 catuppadāna"nti.
16 - 11
Paradhammikānampi na santaseyya disvāpi tesaṃ bahubheravāni,
Athāparāni abhisambhaveyya3 parissayāni kusalānuesī.
1. Ḍaṃsādhipātānaṃ sarīsapānaṃ - machasaṃ 2. Manussaphassānaṃ - machasaṃ. 3.
Abhisambhaveyyuṃ - syā.
[BJT Page 690] [\x 690/]
Paradhammikānampi na santaseyya disvāpi tesaṃ bahubheravānīti - 'paradhammikā'
vuccanti satta sahadhammike ṭhapetvā ye keci buddhe dhamme saṅghe appasannā. Te
bhikkhuṃ pañhaṃ vā puccheyyuṃ vādaṃ vā āropeyyuṃ, akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ
roseyyuṃ viroseyyuṃ hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ heṭheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ
upaghāteyyuṃ upaghātaṃ vā kareyyuṃ. Tesaṃ bahubherave passitvā vā suṇitvā vā na
vedheyya na pavedheyya na sampavedheyya, na taseyya na santaseyya na uttaseyya na
parittaseyya na bhāyeyya na santāsaṃ āpajjeyya, abhīru assa acchambhī anutrāsī apalāyī,
pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso vihareyyāti - paradhammikānampi na santaseyya
disvāpi tesaṃ bahubheravāni.
Athāparāni abhisambhaveyya1 parissayāni kusalānuesīti - athāparānipi atthi
abhisambhotabbāni abhibhavitabbāni ajjhottharitabbāni pariyādiyitabbāni madditabbāni.
Parissayāti dve parissayā: [PTS Page 486] [\q 486/] pākaṭaparissayā ca
paṭicchannaparissayā ca
- Pe - evampi tatrāsayāti parissayā. Kusalānuphasīti sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ
apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ - pe - ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca
nibbānagāminiñca paṭipadaṃ esantena gavesantena pariyesantena parissayā
abhisambhotabbā abhibhavitabbā ajjhottharitabbā pariyādiyitabbā madditabbāti athāparāni
abhisambhaveyya parissayāni kusalānuesī.
Tenāha bhagavā:
"Paradhammikānampi na santaseyya
Disvāpi tesaṃ bahubheravāti.
Athāparāni abhisambhaveyya
Parissayāni kusalānuesī"ti.
16 - 12
Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho
Sītaṃ athuṇhaṃ2 adhivāsayeyya.
So tehi phuṭṭho bahudhā anoko
Viriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyya.
Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭhoti - ' ātaṅkaphasso' vuccati rogaphasso. Rogaphassena
phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa; cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito
samannāgato assa; sotarogena - ghānarogena - jivhārogena - kāyarogena - pe -
Ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa.
'Khudā' vuccati chātako. Chātakena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti -
ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho.
1. Abhisambhaveyyuṃ [PTS] 2. Atuṇhaṃ - sīmu11
[BJT Page 692] [\x 692/]
Sītaṃ athuṇhaṃ 1 adhivāsayeyyāti - 'sīta'nti dvīhi kāraṇehi sītaṃ hoti:
abbhantaradhātupakopa2 vasena vā sītaṃ hoti. Bahiddhā utuvasena vā sītaṃ hoti. Uṇhanti
dvīhi kāraṇehi uṇhaṃ hoti. Abbhantaradhātupakopavasena2 vā uṇhaṃ hoti. Bahiddhā
utuvasena vā uṇhaṃ hotīti - sītaṃ athuṇhaṃ. Adhivāsayeyyāti [PTS Page 487] [\q 487/]
khamo assa sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ, duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ,
uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ
amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko assāti - sītaṃ athunhaṃ1 adhivāsayeyya.
So tehi phuṭṭho bahudhā anokoti - ' so tehī'ti ātaṅkaphassena ca khudāya ca sītena ca
uṇhena ca phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti - so tehi phuṭṭho. Bahudhāti
anekavidhehi ākārehi phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti - so tehi phuṭṭho
bahudhā. Anokoti abisaṅkhārasahagataviññāṇassa okāsaṃ na karotītipi - anoko. Athavā,
kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa okāsaṃ na karotītipi anokoti - so tehi
phuṭṭho bahudhā anoko.
Viriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyyāti - ' viriyaparakkamo' vuccati: "yo cetasiko viriyārambho
nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī appaṭivānī thāmo dhiti3
asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho viriyaṃ
viriyindriyaṃ viriyabalaṃ sammāvāyāmo"[a] viriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyyāti -
viriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyya, thiraṃ kareyya, daḷhasamādāno assa
avatthitasamādānoti - viriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyya.
Tenāha bhagavā:
" Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho
Sītaṃ athuṇhaṃ adhivāsayeyya,
So tehi phuṭṭho bahudhā anoko
Viriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyyā"ti.
16 - 13
Theyyaṃ na kareyya4 na musā bhaṇeyya
Mettāya phasse tasathāvarāni,
Yadāvilattaṃ manaso vijaññā
Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya.
1. Atuṇahaṃ, sīmu. 2. Dhātusaṃkhobha - sa. 3. hiti - sīmu11 4. Kare - sīmu11. Machasaṃ.
[BJT Page 694] [\x 694/]
Theyyaṃ [PTS Page 488] [\q 488/] na kareyya na musā bhaṇeyyāti - ' theyyaṃ na
kareyyā'ti idha bhikkhu adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato assa, dinnādāyī
dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā vihareyyāti - theyyaṃ na kareyya. Na musā
bhaṇeyyāti idha bhikkhu musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato assa, saccavādī
saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassāti - theyyaṃ na kareyya na musā
bhaṇeyya.
Mettāya phasse tasathāvarānīti - ' mettā'ti "yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ
anuddayā anuddayatā1 anuddayitattaṃ hitesitā anukampā abyāpādo abyāpajjo adoso
kusalamūlaṃ[a.] Tasāti yesaṃ tasinā taṇhā appahīnā, yesañca bhayabheravā appahīnā. Kiṃ
kāraṇā vuccanti tasā? Te tasanti uttasanti paritasanti bhāyanti santāsaṃ āpajjanti. Taṃkāraṇā
vuccanti tasā. Thāvarāti yesaṃ tasinā taṇhā pahīnā, yesañca bhayabheravā pahīnā.
Kiṃkāraṇā vuccanti thāvarā? Te na tasanti na uttasanti na paritasanti na bhāyanti, santāsaṃ
na āpajjanti, taṃkāraṇā vuccanti thāvarā.
Mettāya phasse tasathāvarānīti - tase ca thāvare ca mettāya phasseyya phareyya,
mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā
vihareyyāti - mettāya phasse tasathāvarāni.
Yadāvilattaṃ manaso vijaññāti - 'yadā'ti yaṃ 2 manasoti " yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ
paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu"[a] kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti luḷitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ
bhantaṃ avupasantaṃ, vacīduccaritena - manoduccaritena - rāgena - dosena - mohena -
kodhena - upanāhena - makkhena - palāsena - issāya - macchariyena - māyāya - sāṭheyyena
- thambhena - sārambhena - mānena - atimānena - madena - pamādena - sabbakilesehi -
sabbaduccaritehi - sabbadarathehi - sabbapariḷāhehi - sabbasantāpehi -
sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ āvilaṃ hoti luḷitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ [PTS Page 489] [\q
489/] calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ. Yadāvilattaṃ manaso vijaññāti - cittassa āvilabhāvaṃ
jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyāti - yadāvilattaṃ manaso vijaññā.
1. Anuddayanā - sīmu11.
[A.] Dhammasaṅgaṇi - nikkhepakaṇḍa.
2. Yadā - sīmu 11
[BJT Page 696] [\x 696/]
Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyyāti - 'kaṇho'ti yo so māro kaṇho adhipati antagū namuci
pamattabandhu. Kaṇhassa pakkho mārapakkho mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ
māravisayo māranivāpo1 māragocaro mārabandhananti pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyyāti - evampi kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya. Athavā kaṇhassa pakkho
- mārapakkho akusalapakkho dukkhudrayo2 dukkhavipāko nirayasaṃvattaniko
tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattanikoti pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyyāti - evampi kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya.
Tenāha bhagavā:
"Theyyaṃ na kareyya na musā bhaṇeyya
Mettāya phasse tasathāvarāni,
Yadāvilattaṃ manaso vijaññā
Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyyā"ti.
16 - 14
Kodhātimānassa vasaṃ na gacche
Mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe,
Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā
Addhā bhavanto abhisambhaveyya.
Kodhātimānassa vasaṃ na gaccheti - 'kodho'ti " yo cittassa āghāto paṭighāto - pe -
caṇḍikkaṃ asuropo3 anattamanatā cittassa" [b] atimānoti "idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā
vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena7 vā
kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā
aññataraññatarena vā vatthunā. Kodhātimānassa vasaṃ na gaccheti kodhassa ca atimānassa
ca vasaṃ na gaccheyya, kodhañca atimānañca pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyyāti kodhātimānassa vasaṃ na gacche.
Mūlampi [PTS Page 490] [\q 490/] tesaṃ palikhañña tiṭṭheti - katamaṃ kodhassa mūlaṃ:
avijjā mūlaṃ, ayonisomanasikāro mūlaṃ, asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, anottappaṃ
mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ. Idaṃ kodhassa mūlaṃ. Katamaṃ atimānassa mūlaṃ: avijjā mūlaṃ,
ayonisomanasikāro mūlaṃ, asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ
mūlaṃ. Idaṃ asmimānassa mūlaṃ. Mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭheti kodhassa ca atimānassa
ca mūlaṃ palikhaṇitvā uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahitvā
vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā tiṭṭheyya santiṭṭheyyāti - mūlampi tesaṃ
palikhañña tiṭṭhe.
1. Mārantatapo - syā, [PTS.] Māranivāso - sīmu11. Machasaṃ. 2. Dukkhuddayosīmu11.
Machasaṃ. Dukkhaddaso - sa. Dukkhudayo - [PTS].
A. Dhammasaṅgaṇi - cittupādakaṇḍa.
3. Assuropo - sīmu11
[B] dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa. [C.] Khuddakavatthuvibhaṅga.
[BJT Page 698] [\x 698/]
Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā addhā bhavanto abhisambhaveyyāti 'athā'ti padasandhi
padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāmetaṃ '
athā'ti. Piyāti dve piyā: sattā vā saṅkhārā vā, katame sattā piyā: idha yā'ssa te honti
atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā
putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, ime sattā piyā. Katame saṅkhārā
piyā: manāpikā rūpā manāpikā saddā gandharasā phoṭṭhabbā, ime saṅkhārā piyā. Appiyāti
dve appiyā: sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā appiyā: idha yā'ssa te honti anatthakāmā,
ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jīvitā voropetukāmā. Ime sattā appiyā. Katame
saṅkhārā appiyā: amanāpikā rūpā amanāpikā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbaṃ, ime saṅkhārā
appiyā. Addhāti ekaṃsavacanaṃ nikkaṅkhavacanaṃ avatthāpanavacanametaṃ 'addhā'ti;
athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā addhā bhavanto abhisambhaveyyāti piyāppiyaṃ sātāsātaṃ
sukhadukkhaṃ [PTS Page 491] [\q 491/] somanassadomanassaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ
abhisambhavanto vā abhibhaveyya adibhavanto vā abhibhaveyyāti - athappiyaṃ vā pana
appiyaṃ vā addhā bhavanto abhisambhaveyya.
Tenāha bhagavā:
"Kodhātimānassa vasaṃ na gacche
Mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe,
Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā
Addhā bhavanto abisambhaveyyā"ti.
16 - 15
Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapīti
Vikkhambhaye tāni parissayāni,
Aratiṃ sahetha sayanamhi pante
Caturo sahetha paridevadhamme.
Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapītīti - ' paññā'ti " yā paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhavyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi" [a] paññaṃ purakkhatvāti idhekacco
paññaṃ purato katvā carati paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo
pavicayabahulo pekkhāyanabahulo2 samekkhāyana3 bahulo vibhūtavihārī taccarito
tabbahulo taggarāko tanninno tappoṇo tappabhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti - evampi
paññaṃ purakkhatvā.
1. Niyyānikavacanaṃ - sīmu11. Machasaṃ. 2. Okkhāyana- - sīmu. 11 Samokkhāyana- - sīmu
11. [PTS] 3. Sampekkhāyana- - machasaṃ.
[A.] Dhammasaṅgani - cittuppādakaṇḍa.
[BJT Page 700] [\x 700/]
Atha vā gacchanto vā: gacchāmī'ti pajānāti; ṭhito vā 'ṭhitomhī'ti pajānāti, nisinno vā
'nisinnomhī'ti pajānāti, sayāno vā 'sayānomhī'ti pajānāti, yathā yathā vā panassa kāyo
paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānātīti evampi paññaṃ purakkhatvā. Athavā abhikkante
paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite
sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite
sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte
jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hotī'ti evampi paññaṃ purakkhatvā.
Kalyāṇapītī'ti buddhānussativasena uppajjati pītipāmujjaṃ kalyāṇapīti,
dhammānussativasena - saṅghānussati - sīlānussati - cāgānussati - devatānussati -
vedanānussati(?) - Ānāpānasati [PTS Page 492 [\q 492/] - ] maraṇasati - kāyagatāsati -
upasamānussativasena uppajjati pītipāmujjaṃ kalyāṇapītīti - paññaṃ purakkhatvā
kalyāṇapīti.
Vikkhambhaye tāni parissayānīti - 'parissayā'ti dve parissayā: - pe -
Vikkhambhaye tāni parissayānīti tāni parissayāni vikkhambheyya abhibhaveyya
ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti - vikkhambhaye tāni parissayāni.
Aratiṃ sahetha sayanamhi panteti - 'aratī'ti 'yā arati aratikā anabhirati anabhiramaṇā
ukkaṇṭhitā1 paritassikā'. 2[A] sayanamhi panteti pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu
dhammesu aratiṃ saheyya abhibhaveyya ajjhotthaheyya pariyādiyeyya maddeyyāti aratiṃ
sahetha sayanamhi pante.
Caturo sahetha paridevadhammeti - caturo paridevanīyadhamme saheyya parisaheyya
abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti caturo sahetha paridevadhamme.
Tenāha bhagavā:
"Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapīti
Vikkhambhaye tāni parissayāni,
Aratiṃ sahetha sayanamhi pante
Caturo sahetha paridevadhamme"ti.
16 - 16
Kiṃsu asissaṃ3 kuvaṃ4vā asissaṃ
Dukkhaṃ vata settha kuvajja sessaṃ,
Ete vitakke paridevaneyye5
Vinayetha sekho aniketacārī.
1. Ukkaṇṭhakā - [PTS] ukkaṇṭhitatā - sīmu11. 2. Paritassanāsīmu11, [PTS] 3. Asissāmī - su.
Sa. [PTS] 4. Kuhiṃ - sīmu11 5. Paridevaniyye - sa.
[A.] Khuddakavatthuvibhaṅga.
[BJT Page 702] [\x 702/]
Kiṃ [PTS Page 493] [\q 493/] su asissaṃ kuvaṃ vā asissanti - ' kiṃsu asissa'nti1 kiṃ
bhuñjissāmi odanaṃ vā kummāsaṃ vā sattuṃ vā macchaṃ vā maṃsaṃ vāti - kiṃ su asissaṃ.
Kuvaṃ vā asissanti kattha bhuñjissāmi khattiyakule vā brāhmaṇakule vā vessakule vā
suddakule vāti - kiṃ su asissaṃ kuvaṃ vā asissaṃ.
Dukkhaṃ vata settha kuvajja sessanti - imaṃ rattiṃ dukkhaṃ sayittha phalake vā taṭṭikāya
vā cammakhaṇḍe vā tiṇasanthāre vā paṇṇasanthāre vā palālasanthāre vā, āgāmirattiṃ2
kattha sukhaṃ sayissāmi mañce vā pīṭhe vā bhisiyā vi bimbohane vā vihāre vā aḍḍhayoge
vā pāsāde vā hammiye vā guhāya vāti - dukkhaṃ vata settha kuvajja sessaṃ.
Ete vitakke paridevaneyyeti - 'ete vitakke'ti dve piṇḍapātapaṭisaññutte vitakke, dve
senāsanapaṭisaññutte vitakke; paridevateyyeti ādevaneyye paridevaneyyeti - ete vitakke
paridevaneyye.
Vinayetha sekho aniketacārīti - ' sekho'ti kiṃ kāraṇā vuccati sekho? Sikkhatīti sekho; kiñca
sikkhati: - pe - ayaṃ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto -
passanto - paccavekkhanto - cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati,
viriyaṃ paggaṇhanto - satiṃ upaṭṭhapento - cittaṃ samādahanto - paññāya pajānanto -
pahātabbaṃ [PTS Page 494] [\q 494/] pajahanto - bhāvetabbaṃ bhāvento -
sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkhati, ācarati samācarati samādāya sikkhati. Taṃ kāraṇā
vuccati sekho. Sekho vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya
paṭippassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya,
imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto - pe - samādāya vatteyyāti - vinayetha
sekho. Aniketacārīti kathaṃ niketacārī hoti: idhekacco kulapaḷibodhena samannāgato hoti.
Gaṇapaḷibodhena - āvāsapaḷibodhena - cīvarapaḷibodhena - piṇḍapātapaḷibodhena -
senāsanapaḷibodhena - gilānapaccayabhesajjaparikkhārapaḷibodhena samannāgato hoti.
Evaṃ niketacārī hoti. Kathaṃ aniketacārī hoti: idha bhikkhu na kulapaḷibodhena
samannāgato na gaṇa - na āvāsa - na cīvara - na piṇḍapāta - na senāsana - na
gilānapaccayabhesajjaparikkhārapaḷibodhena samannāgato hoti. Evaṃ aniketacārī hoti.
1. Asissāmīti - sīmu11. 2. Āgamanarattiṃ - syā. [PTS.]
[BJT Page 704] [\x 704/]
1. "Magadhaṃ gatā kosalaṃ gatā
Ekacciyā pana jjibemiyā1,
Migā viya2 asaṅgacārino3
Aniketā viharanti bhikkhavo[a.]
2. Sādhu caritakaṃ4 sādhu sucaritaṃ
Sādhu sadā aniketavihāro,
Atthapucchanaṃ padakkhiṇakammaṃ
Etaṃ sāmaññaṃ akiñcanassā"ti[b]
Vinayetha [PTS Page 495] [\q 495/] sekho aniketacārī.
Tenāha bhagavā:
"Kiṃ su asissaṃ kuvaṃ vā asissaṃ
Dukkhaṃ vata settha kuvajja sessaṃ,
Ete vitakke paridevaneyye
Vinayetha sekho aniketacārī"ti.
16 - 17
Annañca laddhā vasanañca kāle
Mattaṃ sa jaññā idha tosanatthaṃ,
So tesu gutto yatacāri gāme
Rusitopi vācaṃ pharusaṃ na vajjā.
Annañca laddhā vasanañca kāleti - ' anna'nti odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ;
vasananti - cha cīvarāni: khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅgaṃ; annañca
laddhā vasanañca kāleti - cīvaraṃ labhitvā piṇḍapātaṃ labhitvā, na kuhanāya na lapanāya
na nemittikatāya na nippesikatāya na lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatāya na dārudānena na
veḷudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na
cuṇṇadānena na mattikādānena na dantakaṭṭhadānena na mukhodakadānena na
cāṭukamyatāya na muggasuppatāya na pāribhaṭṭatāya na piṭṭhimaṃsikatāya na
vatthuvijjāya na tiracchānavijjāya na aṅgavijjāya na nakkhattavijjāya na dūtagamanena na
pahiṇagamanena na jaṅghapesaniyena na vejjakammena na piṇḍapatipiṇḍakena na
dānānuppadānena dhammena samena laddhā [PTS Page 496] [\q 496/] labhitvā
adhigantvā vinditvā paṭilabhitvāti - annañca laddhā vasanañca kāle.
Mattaṃ sa jaññā idha tosanatthanti - 'mattaṃ sa jaññā'ti dvīhi kāraṇehi mattaṃ jāneyya;
paṭiggahanato vā paribhogato vā. Kathaṃ paṭiggahanato mattaṃ janāti? Thokepi diyyamāne
kulānuddayāya kulānurakkhāya kulānukampāya paṭiggaṇhāti. Bahukepi diyyamāne
kāyaparihārikaṃ cīvaraṃ paṭigaṇhāti, kucchiparihārikaṃ piṇḍapātaṃ paṭigaṇhāti. Evaṃ
paṭiggahanato mattaṃ jānāti.
1. Vajjabhūmiyā - sīmu 11 2. Magakā viya - syā. 3. Saṅghacārino - syā māgadhā
visaṅghacārino - [PTS]. 4. Caritaṃ - syā. [PTS.] .
Vanasaṃyutta. [B.] Kumāputtattheragāthā.
[BJT Page 706] [\x 706/]
Kathaṃ paribhogato mattaṃ jānāti? Paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevati: yāvadeva sītassa
paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ paṭighātāya,
yāvadeva hirikopinapaṭicchādanatthaṃ. Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṃ paṭisevati: neva
davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā
yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi,
navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca.
Paṭisaṅkhā yoniso senāsanaṃ paṭisevati: yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ paṭighātāya, yāvadeva utuparissayavinodanaṃ
paṭisallānārāmatthaṃ. Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati:
yāvadeva uppannānaṃ veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāya abyāpajjhaparamatāya.
Evaṃ paribhogato mattaṃ jānāti. Mattaṃ sa jaññāti imehi dvīhi kāraṇehi mattaṃ jāneyya
ājāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyāti - mattaṃ sa jaññā.
Idha tosanatthanti " idha bhikkhusantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena,
itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati,
aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā [PTS Page 497] [\q 497/] ca cīvaraṃ agathito1
amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati, tāya ca pana
itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti. No paraṃ2 vambheti. Yo3 hi tattha dakkho
analaso sampajāno patissato. 4 Ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
Puna ca paraṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena,
itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ
āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agathito amucchito
anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana
itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, no paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho
analaso sampajāno patissato, 4 ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
Puna ca paraṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā
ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca senāsanaṃ na
paritassati, laddhā ca senāsanaṃ agathito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī
nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti.
No paraṃ vambheti.
1. Agadhito - sīmu11 machasaṃ 2. Na paraṃ - sīmu11 3. So - ani 4. Paṭissato, sīmu11
machasaṃ.
[BJT Page 708] [\x 708/]
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, 1 ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe
ariyavaṃse ṭhito. Puna ca paraṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena
gilānapaccayabhesajjaparikkhārena itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca
vaṇṇavādī, na ca gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati,
aladdhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ na paritassati, laddhā ca
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ agathito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī
nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca pana
itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti. No paraṃ vambheti.
Yo hi tattha dakkho analaso sampajānopatissato1 ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe
ariyavaṃse ṭhito" [a] ti - mattaṃ sa jaññā idha tosanatthaṃ.
So [PTS Page 498] [\q 498/] tesu gutto yatacāri gāmeti - 'so tesu gutto'ti cīvare
piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre gutto gopito rakkhito saṃvutoti
evampi so tesu gutto. Athavā āyatanesu gutto gopito rakkhito saṃvutoti evampi so tesu
gutto. Yatacāri gāmeti - game yato yatatto2 paṭiyatatto3 gutto gopito rakkhito saṃvutoti - so
tesu gutto yatacāri gāme.
Rusitopi vācaṃ pharusaṃ na vajjāti - rusito khuṃsito vambhito ghaṭṭito garahito upavadito
pharusena kakkhaḷena nappaṭivajjā, nappaṭibhaṇeyya, akkosantaṃ na paccakkoseyya,
rosantaṃ nappaṭiroseyya, bhaṇḍantaṃ nappaṭibhaṇḍeyya, na kalahaṃ kareyya, na
bhaṇḍanaṃ kareyya, na viggahaṃ kareyya, na vivādaṃ kareyya, na medhagaṃ kareyya,
kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
anabhāvaṃ gameyya. Kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti - rusitopi
vācaṃ pharusaṃ na vajjā.
Tenāha bhagavā:
"Annañca laddhā vasanañca kāle
Mattaṃ sa jaññā idha tosanatthaṃ,
So tesu gutto yatacāri gāme
Rusitopi vācaṃ pharusaṃ na vajjā"ti.
1. Paṭissato - sīmu11 machasaṃ. 2. Yatto - sīmu11 machasaṃ[PTS]. 3. Paṭiyatto - sīmu11
machasaṃ [PTS].
A. Catukkaaṅguttara - uruvelavagga; dīghanikāya - saṅgītisutta.
[BJT Page 710] [\x 710/]
16 - 18
Okkhittacakkhu na ca pādalolo
Jhānānuyutto bahujāgara'ssa
Upekkhamārabbha samāhitatto
Takkāsayaṃ kukkuccañcupacchinde1.
Okkhittacakkhu na ca pādaloloti - kathaṃ khittacakkhu hoti: "idhekacco bhikkhu cakkhulolo
cakkhuloliyena samannāgato hoti: 'adiṭṭhaṃ dakkhitabbaṃ diṭṭhaṃ samatikkamitabba'nti
ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ [PTS Page 499] [\q 499/] nigamena
nigamaṃ nagarena nagaraṃ raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ
anivattacārikaṃ anuyutto hoti rūpadassanāya. Evampi khittacakkhu hoti. Athavā bhikkhu
antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati: hatthiṃ olokento assaṃ olokento
rathaṃ olokento pattiṃ olokento itthiyo olokento purise olokento kumārake olokento
kumārikāyo olokento antarāpaṇaṃ olokento gharamukhāni olokento uddhaṃ olokento adho
olokento disāvidisaṃ pekkhamāno gacchati, evampi 'khittacakkhu' hoti. Athavā bhikkhu
cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ
cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na
saṃvaraṃ āpajjati. Evampi khittacakkhu hoti. Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā
saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti.
Seyyathīdaṃ: naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūnaṃ
sobhanagarakaṃ2 caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahisayuddhaṃ
usabhayuddhaṃ goyuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ
vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ
senābyūhaṃ aṇīkadassanaṃ iti vā. Evampi khittacakkhu hoti.
Kathaṃ na khittacakkhu hoti: "idhekacco bhikkhu na cakkhulolo na cakkhuloliyena
samannāgato hoti. 'Adiṭṭhaṃ dakkitabbaṃ diṭṭhaṃ samatikkamitabba'nti na ārāmena ārāmaṃ
na uyyānena uyyānaṃ na gāmena gāmaṃ na nigamena nigamaṃ na nagarena nagaraṃ na
raṭṭhena raṭṭhaṃ na janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ anivattacārikaṃ anuyutto hoti
rūpadassanāya. [PTS Page 500] [\q 500/] evampi na khittacakkhu hoti. Athavā bhikkhu
antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno saṃvuto gacchati: na hatthiṃ olokento na assaṃ
olokento na rathaṃ olokento na pattiṃ olokento na itthiyo olokento na purise olokento na
kumārake olokento kumārikāyo olokento na antarāpaṇaṃ olokento na gharamukhāni
olokento na uddhaṃ olokento na adho olokento disāvidisaṃ pekkhamāno gacchati, evampi
'khittacakkhu' hoti. Athavā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti
anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati,
na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. Evampi khittacakkhu hoti.
1. Kukkucciyupacchinde - syā [PTS] 2. Sobhanakaṃ - machasaṃ.
[BJT Page 712] [\x 712/]
Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva rūpaṃ
visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathīdaṃ: naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ
pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūnaṃ sobhanagarakaṃ2 caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ
hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahisayuddhaṃ usabhayuddhaṃ goyuddhaṃ ajayuddhaṃ
meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ
nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ aṇīkadassanaṃ iti vā. Evampi na
khittacakkhu hoti. Okkhittacakkhu.
Na ca pādaloloti - kathaṃ pādalolo hoti: idhekacco bhikkhu pādalolo pādaloliyena
samannāgato hoti: ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ nigamena nigamaṃ
nagarena nagaraṃ raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ anivattacārikaṃ
anuyutto hoti rūpadassanāya. Evampi pādalolo hoti. Athavā bhikkhu antopi saṅghārāme
pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti: na atthahetu1 na kāraṇahetu uddhato
avupasantacitto pariveṇato pariveṇaṃ gacchati. Vihārato - pe -
( 516 Piṭe 2 cīdeye mèda siṭa avasanaṭa) iti bhavābhavakathaṃ iti vā2 evampi pādalolo hoti.
Na ca pādaloloti pādaloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya.
Pādaloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto
vimariyādīkatena cetasā vihareyya. Paṭisallānārāmo assa paṭisallānarato ajjhattaṃ
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ,
jhāyī jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti - okkhittacakkhu na ca pādalolo.
Jhānānuyutto bahujāgarassāti - ' jhānānuyutto'ti dvīhi kāraṇehi jhānānuyutto: anuppannassa
vā paṭhamassa jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyutto; anuppannassa vā
dutiyassa jhānassa - tatiyassa jhānassa - catutthassa jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto
samāyuttoti evampi jhānānuyutto. Athavā uppannaṃ vā paṭhamaṃ jhānaṃ āsevati bhāveti
bahulīkaroti; uppannaṃ vā dutiyaṃ [PTS Page 501] [\q 501/] jhānaṃ - tatiyaṃ jhānaṃ -
catutthaṃ jhānaṃ āsevati bhāveti bahulīkarotīti evampi jhānānuyutto. Bahujāgarassāti idha
bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā
paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā
majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato
sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena
nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetīti - jhānānuyutto bahujāgarassa.
Upekkhamārabbha samāhitattoti - 'upekkhā'ti yā catutthe jhāne upekkhā upekkhanā
ajjhupekkhanā cittasamatā cittapassaddhatā majjhattatā cittassa,
1. Attahetu - [PTS]. 2. Kathaṃ katheti - sīmu11
[BJT Page 714] [\x 714/]
Samāhitattoti "yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā
samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi". Upekkhamārabbha samāhitattoti
catutthe jhāne upekkhaṃ ārabbha ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaṭamānasoti
upekkhamārabbha samāhitatto.
Takkāsayaṃ kukkuccañcupacchindeti - 'takkā'ti " nava vitakkā: kāmavitakko byāpādavitakko
vihiṃsāvitakko ñātivitakko janapadavitakko amaravitakko parānuddayatāpaṭisaññutto
vitakko lābhasakkārasilokapaṭisaññutto vitakko anavaññattipaṭisaññutto vitakko. Ime
vuccanti nava vitakkā. " Kāmavitakkānaṃ kāmasaññāsayo, byāpādavitakkānaṃ
byāpādasaññāsayo, vihiṃsāvitakkānaṃ kāmasaññāsayo, byāpādavitakkānaṃ
byāpādasaññāsayo, vihiṃsāvitakkānaṃ vihiṃsāsaññāsayo; athavā takkānaṃ vitakkānaṃ
saṅkappānaṃ avijjāsayo, ayoniso manasikāro āsayo, asmimāno āsayo, anottappaṃ āsayo,
uddhaccaṃ āsayo. Kukkuccanti hatthakukkuccampi kukkuccaṃ pādakukkuccampi
kukkuccaṃ, hatthapādakukkuccampi kukkuccaṃ, akappiye kappiyasaññitā kappiye
akappiyasaññitā avajje vajjasaññitā vajje avajjasaññitā, yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ
kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro [PTS Page 502] [\q 502/]
manovilekho, idaṃ vuccati kukkuccaṃ, "[a.]
Apica dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho: katattā ca
akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro
manovilekho? 'Kataṃ me kāyaduccaritaṃ akataṃ me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho. 'Kataṃ me vacīduccaritaṃ - kataṃ me mano duccaritaṃ -
kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso
vippaṭisāro manovilekho. 'Kataṃ me adinnādānaṃ - kato me kāmesu micchācāro - kato me
musāvādo - katā me pisunā vācā - katā me pharusā vācā - kato me samphappalāpo - katā
me abhijjhā - kato me byāpādo - katā me micchādiṭṭhi - akatā me sammādiṭṭhī'ti uppajjati
kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ
cetaso vippaṭisāro manovilekho.
1. Katheti - sīmu11 machasaṃ kathesi - [PTS]
[A.] Dhammasaṅgaṇi - nikkhepakaṇḍa.
[BJT Page 716] [\x 716/]
(518 Pime mula cīde. Gasanna) [section missing]
Takkāsayaṃ kukkuccañcupacchindeti takkaṃ ca takkāsayañca kukkuccañcupacchindeyya
chindeyya ucchindeyya samucchindeyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ
gameyyāti takkāsayaṃ kukkuccañcupacchinde.
Tenāha bhagavā:
"Okkhittacakkhu na ca pādalolo
Jhānānuyutto bahujāgarassa.
Upekkhamārabbha samāhitatto
Takkāsayaṃ kukkuccañcupacchinde"ti.
16 - 19
Cudito [PTS Page 503] [\q 503/] vacīhi satimābhinande
Sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde,
Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ
Janavādadhammāya na cetayeyya.
Cudito vacīhi satimābhinandeti - 'cudito'ti upajjhāyā vā ācariyā vā samānupajjhāyakā vā
samānācariyakā vā mittā vā sandiṭṭhā vā sambhattā vā sahāyā vā codenti "idaṃ te āvuso
ayuttaṃ, idaṃ te appattaṃ, idaṃ te asāruppaṃ, idaṃ te asīlaṭṭha1nti satiṃ upaṭṭhāpetvā taṃ
codanaṃ nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya
pihayeyya abhijappeyya. Yathā itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṃ
nahāno uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā adhimuttikamālaṃ vā labhitvā ubhohi hatthehi
paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā nandeyya abhinandeyya modeyya
anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya, evamevaṃ satiṃ
upaṭṭhāpetvā taṃ codanaṃ nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya
sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya.
1. Asiliṭṭhaṃ - pu [PTS.]
[BJT Page 718] [\x 718/]
1. "Nidhīnaṃva pacattāraṃ yaṃ passe vajjadassinaṃ,
Niggayha vādiṃ medhāviṃ tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje.
Tādisaṃ bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyo"ti [a]
2. "Ovadeyyanusāseyya asabbhā ca nivāraye,
Satañhi so piyo hoti asataṃ hoti appiyo"ti [a]
Cudito vacībhi satimābhinande.
Sabrahmacārīsu khīlaṃ pabhindeti - 'sabrahmacārī'ti ekakammā ekuddesā samasikkhakā.
Sabrahmacārīsu khilaṃ pahindeti sabrahmacārīsu āhatacittataṃ khilajātataṃ pabhindeyya;
[PTS Page 504] [\q 504/] pañcapi ceto khile pabhindeyya; tayopi cetokhile pabhindeyya;
rāgakhilaṃ dosakhilaṃ mohakhilaṃ bhindeyya pabhindeyya sambhindeyyāti -
sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde.
Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelanti - ñāṇasamuṭṭhitaṃ vācaṃ muñceyya. Atthūpasaṃhitaṃ
dhammūpasaṃhitaṃ kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ vācaṃ muñceyya pamuñceyyāti - vācaṃ
pamuñce kusalaṃ; nātivelanti 'velā'ti dve velā: kālavelā ca sīlavelā ca. Katamā kālavelā?
Kālātikkantaṃ vācaṃ na bhāseyya, velātikkantaṃ vācaṃ na bhāseyya, kālavelātikkantaṃ vācaṃ
na bhāseyya, kālaṃ asampattaṃ vācaṃ na bhāseyya, velaṃ asampattaṃ vācaṃ na bhāseyya,
kālavelaṃ asampattaṃ vācaṃ na bhāseyya.
3. " Yo ve kāle asampatte ativelaṃ pabhāsati,
Evaṃ so nihato seti kokilāyeva atrajo"ti [b]
Ayaṃ kālavela.
Katamā sīlavelā? Ratto vācaṃ na bhāseyya, duṭṭho vācaṃ na bhāseyya, mūḷho vācaṃ na
bhāseyya, musāvādaṃ na bhāseyya, pisunaṃ vācaṃ na bhāseyya, pharusaṃ vācaṃ na
bhāseyya, samphappalāpaṃ na bhāseyya na katheyya na bhaṇeyya na dīpayeyya na
vohareyya. Ayaṃ sīlavelāti - vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ.
[A.] Dhammapada - paṇḍitavagga [b.] Kokālikajātaka.
[BJT Page 720] [\x 720/]
Janavādadhammāya na cetayeyyāti - 'janā'ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca
gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā [PTS Page 505] [\q 505/] ca manussā ca, janassa vādāya
upavādāya nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā
diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā na cetayeyya cetanaṃ na uppādeyya cittaṃ 1 na
uppādeyya saṅkappaṃ na uppādeyya manasikāraṃ na uppādeyyāti - janavādadhammāya na
cetayeyya.
Tenāha bhagavā:
"Cudito vacīhi satimābhinande
Sabrahmacārīsu khīlaṃ pabhinde,
Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ
Janavādadhammāya na cetayeyyā"ti.
16 - 20
Athāparaṃ pañca rajāni loko
Yesaṃ satimā vinayāya sikkhe,
Rūpesu saddesu atho rasesu
Gandhesu phassesu sahetha rāgaṃ.
Athāparaṃ pañca rajānī loketi - ' athā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri
akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāmetaṃ athāti. Pañca rajānī'ti rūparajo2
saddarajo2 gandharajo rasarajo phoṭṭhabbarajo.
1. Rāgo rājā na ca pana reṇu vuccati
Rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,
Etaṃ rajaṃ vippajahitva3 paṇḍitā
Viharanti te vigatarajassa sāsane.
2. Doso rajo na ca pana reṇu vuccati
Dosassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,
Etaṃ rajaṃ vippajahitva paṇḍitā
Viharanti te vigatarajassa sāsane.
3. Moho rajo na ca pana reṇu vuccati
Mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,
Etaṃ rajaṃ vippajahitva paṇḍitā
Viharanti te vigatarajassa sāsane"ti [a.]
Loketi [PTS Page 506 [\q 506/] - ] apāyaloke manussaloke devaloko khandhaloke
dhātuloke āyatanaloketi - athāparaṃ pañca rajāni loke.
1. Cittasaṃkappaṃ na uppādeyya - syā [PTS]. 2. Rāgo - syā [PTS]. 3. Vippajahitvā - sīmu11.
[A.] Cūlapanthakajātaka.
[BJT Page 722] [\x 722/]
Yesaṃ satimā vinayāya sikkheti - 'yesa'nti rūparāgassa saddarāgassa gandharāgassa
rasarāgassa phoṭṭhabbarāgassa; satimāti "yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā
apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo
ekāyanamaggo; ayaṃ vuccati sati. [A] imāya satiyā upeto samupeto upagato samupagato
upapanno sampanno samannāgato, so vuccati satimā. Sikkheti tisso sikkhā: adhisīlasikkhā
adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā - pe - ayaṃ adhipaññāsikkhā. Yesaṃ
satimā vinayāya sikkheti satimā puggalo yesaṃ rūparāgassa saddarāgassa gandharāgassa
rasarāgassa phoṭṭhabbarāgassa vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya
paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya,
adhipaññampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, - pe -
sacchikātabbaṃ sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti - yesaṃ satimā
vinayāya sikkhe.
Rūpesu saddesu atho rasesu gandhesu phassesu sahetha rāganti rūpesu saddesu gandhesu
rasesu phoṭṭhabbesu rāgaṃ saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya
maddeyyāti - rūpesu saddesu atho rasesu gandhesu phassesu sahetha rāgaṃ.
Tenāha bhagavā:
"Athāparaṃ pañca rajāni loke
Yesaṃ satimā vinayāya sikkhe,
Rūpesu saddesu atho rasesu
Gandhesu phassesu sahetha rāga"nti.
16 - 21
Etesu dhammesu vineyya chandaṃ
Bhikkhu satimā suvimuttacitto,
Kālena [PTS Page 507] [\q 507/] so dhammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno
Ekodibhūto vihane tamaṃ so ( iti bhagavā)
Etesu dhammesu vineyya chandanti - 'etesū'ti rūpesu saddesu gandhesu rasesu
phoṭṭhabbesu; chandoti " yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā
kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ
- pe - kāmacchandanīvaraṇaṃ[a"] etesu dhammesu vineyya chandanti etesu dhammesu
chandaṃ vineyya paṭivineyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti -
etesu dhammesu vineyya chandaṃ.
[A.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa.
[BJT Page 724] [\x 724/]
Bhikkhu satimā suvimuttacittoti - 'bhikkhū'ti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekho vā
bhikkhu; satimāti " yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā
asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo; ayaṃ
vuccati sati. [A] imāya satiyā upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno
samannāgato, so vuccati satimā; bhikkhu satimā suvimuttacittoti paṭhamaṃ jhānaṃ
samāpannassa nīvaraṇehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ
samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vuttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Tatiyaṃ jhānaṃ
samāpannassa pītiyā ca cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Catutthaṃ jhānaṃ
samāpannassa sukhadukkhehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Ākāsānañcāyatanaṃ
samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ - pe -
Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ - pe -
Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ. Sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā
vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ.
Sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ
muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Anāgāmissa aṇusahagatā kāmarāgasaññojanā
paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi
cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Anāgāmissa [PTS Page 508] [\q 508/] anusahagatā
kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā aṇusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā
tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Arahato rūparāgā arūparāgā
mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi
bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttanti - bhikkhu satimā
suvimuttacitto.
Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamānoti - ' kālenā'ti uddhate citte samādhissa kālo.
Samāhite citte vipassanāya kālo.
1. Kāle paggaṇhati cittaṃ niggaṇhāti punāpare, 1
Saṃpahaṃsati kālena kāle cittaṃ samādahe, 2
Ajjhupekkhati kālena so yogi kālakovido.
2. Kimhi kālamhi paggāho kimhi kāle viniggaho.
Kimhi pahaṃsanā kāle samathakālo ca kīdiso,
Upekkhākālaṃ cittassa kathaṃ dasseti yogino?
1. Athāpare - [PTS. 2.] Samādahati - [PTS.]
[BJT Page 726] [\x 726/]
3. Līne cittamhi paggāho uddhatasmiṃ hi niggaho,
Nirassādagataṃ cittaṃ saṃpahaṃseyya tāvade.
4. Sampahaṭṭhaṃ yadā cittaṃ alīnaṃ bhavatanuddhataṃ,
Samathanimittassa so1 kālo ajjhattaṃ ramaye mano.
5. Vatena mevupāyena2 yadā hoti samāhitaṃ,
Samāhitaṃ cittamaññāya ajjhupekkheyya tāvade.
6. Evaṃ kālavidū dhīro kālaññū kālakovido,
Kālena kālaṃ cittassa nimittamupalakkhaye"ti.
Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamānoti - ' sabbe saṅkhārā aniccā'ti sammā
dhammaṃ parivīmaṃsamāno, sabbe saṅkhārā [PTS Page 509] [\q 509/] dukkhāti sammā
dhammaṃ parivīmaṃsamāno. Sabbe dhammā anattāti sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno
- pe -
Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti sammā dhammaṃ
parivīmaṃsamānoti - kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno.
Ekodibhūto vihane tamaṃ soti bhagavāti - 'ekodī'ti ekaggacitto avikkhittacitto
avisāhaṭamānaso samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhīti ekodibhūto.
Vihane tamaṃ soti rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ diṭṭhitamaṃ mānatamaṃ kilesatamaṃ
duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ
vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ haneyya vihaneyya pajaheyya vinodeyya
byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya.
1. Samathassa ca - syā. [PTS]. 2. Eteneva upāyena - sīmu11. Etena yevupāyena - [PTS.]
[BJT Page 728] [\x 728/]
(196 Antima cīdeya sa 198 mula cideye mèda dakvā ganna)
Bhagavāti gāravādhivacanaṃ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā,
bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇṭakoti
bhagavā bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā.
Bhavānaṃ antakaroti bhagavā. Bhāvitakāyoti bhagavā, bhāvitasīlo bhāvitacitto
bhāvitapaññoti bhagavā. Bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti
bhagavā. Bhāgī vā bhagavā cīvariṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti
bhagavā. Bhāgī va bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa
adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ
appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ
vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti
bhagavā. Bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ
ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ [PTS Page 510] [\q 510/]
iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa
aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ
vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti
bhagavā. -
[BJT Page 730] [\x 730/]
'Bhagavā'ti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā
kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ. Na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na
devatāhi kataṃ. Vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mule saha
sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti - ekodibhūto vihane
tamaṃ soti bhagavā.
Tenāha bhagavā:
"Etesu dhammesu vineyya chandaṃ
Bhikkhu satimā suvimuttacitto,
Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno
Ekodibhūto vihane tamaṃ so (ti bhagavā'ti. )
Soḷasamo
Sāriputtasuttaniddeso
Samatto.
Mahāniddesapāḷi niṭṭhitā.
Jaya