Input by the Sri Lanka Tripitaka Project [CPD Classification 2.5.11] [PTS Vol Nd1-1] [\z Nidd /] [\f Ia /] [PTS Page 001] [\q 1/] [BJT Vol Nd- 1] [\z Nidd /] [\w I /] [BJT Page 002] [\x 2/] Suttantapiņake khuddakanikāye Mahāniddesapāëi ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 1. Kāmasuttaniddeso 1-1 "kāmaü kāmayamānassa tassa ce taü samijjhati, Addhā pãtimano hoti laddhā macco yadicchati. " Kāmaü kāmayamānassāti- ' kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, attharaõā pāpuraõā, dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā, khettaü vatthu2 hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vattå3 vatthukāmā. Api ca, atãtā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hãnā kāmā, majjhimā kāmā, paõãtā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaņņhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā [PTS Page 002] [\q 2/] kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi råpāvacarā dhammā, sabbe'pi aråpāvacarā dhammā, taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena5 rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. 1. Udānato - syā. Machasaü 2. Vattuü - katthaci. 3. Rajanãyavatthu - syā. 4. 'Paranimmitā kāmā'ti - si [I.] Potthake ca. 'Animmitā kāmā'ti - syā. Machasaü. [PTS] potthakesu ca saddhammapajjotikāyaü ca na dissanti, 5. Kāmanãyaņņhena - sã. [I. II.] Syā. [BJT Page 04] [\x 4/] Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saīkappo kāmo, rāgo kāmo, saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataõhā, kāmasineho, kāmapariëāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaü, kāmogho, kāmayogo, kāmåpādānaü, kāmacchandanãvaraõaü. 1. "Addasaü kāma te målaü saīkappā kāma jāyasi, Na taü saīkappayissāmi evaü kāma na hehisã1"ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Kāmayamānassāti2 - kāmayamānassa icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa3 abhijappamānassāti kāmaü kāmayamānassa. Tassa ce taü samijjhatãti - 'tassa ce'ti tassa khattiyassa vā brāhmaõassa vā vessassa vā suddassa vā gahaņņhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā, tanti vatthukāmā vuccanti: manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, samijjhatãti ijjhati samijjhati labhati paņilabhati adhigacchati vindatãti tassa ce taü samijjhati. Addhā pãtimano hotãti - addhā ti ekaüsavacanaü nissaüsayavacanaü nikkaīkhāvacanaü advejjhavacanaü adveëhakavacanaü niyogavacanaü apaõõakavacanaü avatthāpanavacanametaü [PTS Page 003] [\q 3/] addhā ti. Pãti ti yā pa¤cakāmaguõapaņisaüyuttā pãti pāmojjaü āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti tuņņhi odagyaü attamanatā abhippharaõatā4 cittassa. Manoti yaü cittaü mano mānasaü hadayaü paõķaraü mano manāyatanaü manindriyaü vi¤¤āõaü vi¤¤āõakkhandho tajjā manovi¤¤āõadhātu. Ayaü vuccati mano. Ayaü mano imāya pãtiyā sahagato hoti sahajāto saüsaņņho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaõo. Pãtimano hotãti pãtamano5 hoti tuņņhamano haņņhamano pahaņņhamano attamano udaggamano muditamano pamuditamano hotãti addhā pãtimano hoti 1. Hohisã - sãmu11 [PTS] 2. Kāmaü kāmayamānassāti kāmaü - sã1. Sãmu. 1 Syā 3. Pihamānassa - sã1 syā 4 abhipåraõatā - [PTS] 5. Pãtimano - sãmu. 11 [PTS] [BJT Page 06] [\x 6/] Laddhā macco yadicchatãti - laddhā ti labhitvā1 adhigantvā vinditvā paņilabhitvā, maccoti - satto naro mānavo poso puggalo jãvo jāgu2 jantu indagu3 manujo4, yadicchatãti - yaü icchati yaü sādiyati, yaü pattheti, yaü piheti5, yaü abhijappati råpaü vā saddaü vā gandhaü vā rasaü vā phoņņhabbaü vāti' laddhā macco yadicchati'. "Kāmaü kāmayamānassa tassa ce taü samijjhati, Addhā pãtimano hoti laddhā macco yadicchatã"ti. 1-2 "Tassa ce kāmayānassa6 chandajātassa jantuno, Te kāmā parihāyanti sallaviddho'va ruppati". Tassa [PTS Page 004] [\q 4/] ce kāmayānassāti - 'tassa ce'ti tassa khattiyassa vā brāhmaõassa vā vessassa vā suddassa vā gahaņņhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā, kāmayānassāti - kāme icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa abhijappamānassa, athavā kāmataõhāya yāyati nãyati vuyhati saüharãyati, yathā hatthiyānena vā assayānena vā goyānena vā ajayānena vā meõķakayānena vā oņņhayānena vā kharayānena vā yāyati nãyati vuyhati saüharãyati, evamevaü kāmataõhāya yāyati nãyati vuyhati saüharãyatãti tassa ce kāmayānassa. Chandajātassa jantunoti - chando ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataõhā kāmasineho kāmapariëāho kāmamucchā kāmajjhosānaü kāmogho kāmayogo kāmåpādānaü kāmacchandanãvaraõaü, tassa so kāmacchando jāto hoti sa¤jāto nibbatto abhinibbatto pātubhåto. Jantunoti - sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jãvassa jāgussa7 jantussa indagussa manujassāti 'chandajātassa jantuno'. Te kāmā parihāyantãti - te vā kāmā parihāyanti, so vā kāmehi parihāyati, katha1 te kāmā parihāyanti? Tassa tiņņhantasseva te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati8, udakaü vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti, nihitaü9 vā nādigacchati10, duppayuttā vā kammantā bhijjanti, kule vā kulaīgāro11 [PTS Page 005] [\q 5/] uppajjati, yo12 te bhoge vikirati vidhamati viddhaüseti, aniccatā eva aņņhamã. Evaü te kāmā hāyanti parihāyanti paridhaüsanti13 paripatantã14 antaradhāyanti vippalujjanti. 1. Paņilabhitvā - syā 2. Jatu - sãmu 1, jātu. Syā. Jagu. Machasaü[PTS] 3. Hinduga - purāõaü, 4. Ya¤ca - syā. 5. Pihati - syā 6. Kāmayamānassa - su. Sa 7. Jātussa - syā. Jatussa. Machasaü. Sã1 8. Dayhati - machasaü. 9. Nihãtaņņhānā - machasaü. 10. Vigacchati - machasaü 11. Kule - sa. Kulaghātako kulajjhāpako - syā. 12. So - sãmu11 13. Paridhaüsenti - syā - sãmu. 14. Pariccajanti - syā. [BJT Page 08] [\x 8/] Kathaü so kāmehi parihāyati? Tiņņhanteva te bhoge1 so cavati marati antaradhāyati vippalujjati. Evaü so kāmehi hāyati parihāyati paridhaüsati paripatati2 antaradhāyati vippalujjati. 1. " Corā haranti rājāno aggi dahati nassati, Atha3 antena jahati4 sarãraü sapariggahaü. 2. Etada¤¤āya medhāvã bhu¤jetha ca dadetha ca, Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaü, Anindito saggamupeti ņhānaü"ti. Te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppatãti - yathā ayomayena vā sallena viddho aņņhimayena vā sallena dantamayena vā sallena visāõamayena vā sallena kaņņhamayena vā sallena viddho ruppati kuppati ghaņņãyati piëãyati vyathito5 domanassito6 hoti, evameva7 vatthukāmānaü vipariõāma¤¤athābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. So kāmasallena ca sokasallena ca viddho ruppati kuppati ghaņņãyati piëãyati vyathito 5 domanassito6 hotãti - sallaviddhova ruppati. Tenāha bhagavā: "Tassa ce kāmayānassa7 chandajātassa jantuno, Te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppatã"ti. 1-3 "Yo [PTS Page 006] [\q 6/] kāme parivajjeti sappasseva padā siro, So'maü visattikaü loke8 sato samativattati" Yo kāme parivajjetãti - yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaü ņhānaü patto yaüdhamma9 samannāgato khattiyo vā brāhmaõo vā vesso vā suddo vā gahaņņho vā pabbajito vā devo vā manusso vā, kāme parivajjetãti' kāmā'ti uddānato10 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca ' Kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, attharaõā pāpuraõā, dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā, khettaü vatthu2 hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vattå3 vatthukāmā. Api ca, atãtā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hãnā kāmā, majjhimā kāmā, paõãtā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaņņhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi råpāvacarā dhammā, sabbe'pi aråpāvacarā dhammā, taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena5 rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saīkappo kāmo, rāgo kāmo, saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataõhā, kāmasineho, kāmapariëāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaü, kāmogho, kāmayogo, kāmåpādānaü, kāmacchandanãvaraõaü. 1. "Addasaü kāma te målaü saīkappā kāma jāyasi, Na taü saīkappayissāmi evaü kāma na hehisã1"ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Kāme parivajjetãti dvãhi kāraõehi kāme parivajjeti: vikkhambhaõato vā samucchedato vā. Kathaü vikkhambhaõato kāme parivajjeti? " Aņņhikaīkalåpamā kāmā appassāda11ņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. " Maüsapesåpamā kāmā bahusādhāraõaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. " Tiõukkåpamā kāmā anudahanaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Aīgārakāsåpamā kāmā mahāpariëāhaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. 1. Bhogā - syā. 2. Pariccajati - syā. 3. Atho - syā. 4. Asahantena jahati - machasaü 5. Byādhito - syā. Machasaü. Sãmu1 6. Domanassato - sãmu1 7. Kāmayamānassa - su. Sa. Si1 8. Lokaü - [PTS] 9. Dhammaü - sãmu1 10. Udānato - syā. Machasaü 11. Appassādana - sãmu sã1. [BJT Page 10] [\x 10/] "Supinakåpamā kāmā ittarapaccupaņņhānaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti " yācitakåpamā kāmā tāvakālikaņņhenā" ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. " Rukkhaphalåpamā kāmā sambha¤janaparibha¤jana1ņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. "Asisånåpamā kāmā adhikuņņana2ņņhenā"tipassanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. " Sattisulåpamā3 kāmā vinivijjhanaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāmo parivajjeti. " Sappasiråpamā kāmā sappaņibhayaņņhenā"ti [PTS Page 007] [\q 7/] passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. "Aggikkhandhåpamā kāmā mahābhi4 tāpakaraņņhenā5"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Buddhānussatiü bhāventopi vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Dhammānussatiü bhāventopi vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Saīghānussatiü bhāventopi, sãlānussatiü bhāventopi, devatānussatiü bhāventopi, ānāpānasatiü6 bhāventopi, maraõasiü bhāventopi, kāyagatāsatiü bhāventopi, upasamānussatiü bhāventopi vikkhambhaõato kāme parivajjeti, dutiyajjhānaü bhāventopi, tatiyajjhānaü bhāventopi, catutthajjhānaü bhāventopi, ākāsāna¤cāyanasamāpattiü bhāventopi, vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiü bhāventopi, āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiü bhāventopi, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiü bhāventopi vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Evaü vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Kathaü samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpattimaggaü bhāventopi apāyagamanãye kāme samucchedato parivajjeti. Sakadāgāmimaggaü bhāventopi oëārike kāme samucchedato parivajjeti. Anāgāmimaggaü bhāventopi aõusahagate kāme samucchedato parivajjeti. Arahattamaggaü bhāventopi sabbena sabbaü sabbathā sabbaü asesaü nissesaü7 samucchedato kāme parivajjeti. Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siroti - sappo vuccati ahi. Kenaņņhena sappo? Saüsappanto gacchatãti - sappo; bhujanto8 [PTS Page 008] [\q 8/] gacchatãti bhujago, urena gacchatãti urago, pannasiro gacchatãti pannago; sirena supatãti siriüsapo9; bile sayatãti bilāsayo; guhāyaü sayatãti guhāsayo; dāņhā tassa āvudhoti dāņhāvudho; visaü tassa ghoranti ghoraviso; jivhā tassa duvidhāti dvijivho; dvãhi jivhāhi rasaü sāyatãti dvirasa¤¤å; yathā puriso jãvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaņikkålo pādena sappasiraü vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyya, evameva sukhakāmo dukkhapaņikkålo kāme vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyāti - sappasseva padā siro. 1. Sambhajjanaparibhajjana - sa, sammajjanaparimajjana - sã11, 2. Adhikantana - syā, 3. Sattisilåpamā - katthaci, 4. Mahaggi - syā 5. Mahāhitāpanaņņhena - machasaü, mahāhitāpatthena - sa. 6. ânāpānasatiü, - syā 7. Asesanissesaü - sa. 8. Bhujato, sãmu1, 9. Suppatãti sarãsapo - machasaü. [BJT Page 12] [\x 12/] So, maü visattikaü loke sato samativattatãti - "so"ti yo kāme parivajjeti; visattikā vuccati taõhā - yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü, gedho paëigedho1 saīgo paīko ejā māyā janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visatā āyåhanã dutiyā paõidhi bhavanettã vanaü 2 vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu3 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā4 puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü, loluppaü5 loluppāyanā loluppāyitattaü, puccha¤cikatā6 sādu7 kamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā, [PTS Page 009] [\q 9/] råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabaëisaü māraviso, taõhānadi taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. Visattikāti - kenaņņhena visattikā? Visatāti visattikā; visālāti visattikā; visaņāti visattikā; visakkatãti visattikā; vãsaü haratãti visattikā; visaüvādikā8 ti visattikā; visamålāti visattikā; visaphalāti visattikā; visaparibhogā visattikā. Visālā vā pana sā taõhā 9 råpe sadde gandhe rase phoņņhabbe, kule gaõe āvāse lābho yase pasaüsāyaü sukhe, cãvare piõķapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā råpadhātuyā aråpadhātuyā, kāmabhave råpabhave aråpabhave sa¤¤ābhave asa¤¤ābhave nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pa¤cavokārabhave, atãte anāgate paccuppanne, diņņhasutamutavi¤¤ātabbesu dhammesu visatā vitthatāti visattikā. Loketi - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. 1. Rodho paëirodho - katthaci. 2. Vānaü - sãmu. 1. Machasaü 3. Paņibandhā - syā [PTS] 4. Janāsā - machasaü, 5. Loluppā - syā, 6. Pucchakatā, - sãmu[I,] muccha¤cakatā - syā. [PTS] 7. Sādhu - sa; machasaü [PTS]. 8. Visaüvāditā - sãmu [I]. 9. Taõhā, ti syāmapotthake na dissate. [BJT Page 14] [\x 14/] Satoti - catuhi kāraõehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; vedanāsu - citte - dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato. Aparehipi catuhã kāraõehi sato: asati parivajjanāya sato, satikaraõãyāna¤ca dhammānaü katattā sato, satipaņipakkhānaü1 dhammānaü hatattā sato, satinimittānaü dhammānaü asammuņņhatatā2 [PTS Page 010] [\q 10/] sato. *3Aparehipi catåhi kāraõehi sato: satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāgu¤¤atāya sato, satiyā apaccoropanatāya4 sato. * Aparehipi catuhã kāraõehi sato: sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saīghānussatiyā sato, sãlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānasatiyā sato, maraõānussatiyā sate, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paņissati sati saraõatā dhāraõatā apilāpanatā5 asammussanatā6 sati satindriyaü satibalaü sammāsati satisambojjhaīgo ekāyanamaggo, ayaü vuccati sati, imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato7 samupagato upapanno samupapanno8 samannāgato. So vuccati sato. So, maü visattikaü loke sato samativattatãti - loke vesā9 visattikā, lokevetaü10 visattikaü sato tarati uttarati patarati samatikkamati vãti11 vattatãti so, maü visattikaü loke sato samativattati, . Tenāha bhagavā: " Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro, So, maü visattikaü loke sato samativattatã"ti. 1 - 4 "Khettaü vatthuü hira¤¤aü vā gavāssaü dāsaporisaü, Thiyo bandhu puthå kāme yo naro anugijjhati". 1. Paripatthānaü - sãmu - [I] paribandhānaü - machasaü. 2. Apammuņņhattā - sa. Sã. 11, [PTS]. *3 Pupphalakkhaõantarito bhāgo syāmapotthake na dissate, 4. Apaccorohatāya - sa. 5. Pilāpanatā - machasaü 6. Apammussanatā - sãmu. 11 Saü. 7. Upāgato - sãmu11, [PTS]. 8. Sampanno - sãmu11 9. Loke - syā. [PTS,] yā loke vā sā - machasaü, sãmu11. 10. Yā loke - syā. Loke vā sā. Machasaü. Sãmu. 11. 11. Pãti - sãmu11 [BJT Page 16] [\x 16/] Khettaü [PTS Page 011] [\q 11/] vatthuü hira¤¤aü vāti - 'khetta'nti sālikkhettaü vãhikkhettaü muggakkhettaü māsakkhettaü yavakkhettaü godhåmakkhettaü tilakkhettaü, vatthunti1 - gharavatthuü koņņhakavatthuü purevatthuü pacchāvatthuü ārāmavatthuü vihāravatthuü, hira¤¤anti - hira¤¤aü vuccati kahāpaõoti 'khettaü vatthuü hira¤¤aü vā' Gavāssaü dāsaporisanti - 'gavā'tigāvo* vuccanti. Assāti pasukādayo vuccanti. Dāsāti - cattāro dāsā: antojātako dāso, dhanakkãtako dāso, sāmaü vā dāsavyaü upeti, akāmato vā dāsavyaü2 upeti. 1. "âmāya3 dāsā'pi bhavanti heke Dhanena kãtāpi bhavanti dāsā, Sāmaü ca eke upayanti dāsyaü4 Bhayā paõunnāpi bhavanti dāsā"ti. Purisāti - tayo purisā: bhatakā kammakarā upajãvinoti 'gavāssaü dāsaporisaü. ' Thiyo bandhu puthå kāme'ti - 'thiyo ti itthipariggaho vuccati. Bandhåti - cattāro bandhå: ¤ātibandhavāpi bandhå, gottabandhavāpi bandhå, mantabandhavāpi bandhå, sippabandhavāpi bandhå. Puthå kāmeti bahå kāme, ete puthå kāmā: manāpikā råpā ete puthå kāmā -pe- manāpikā phoņņhabbāti 'thiyo bandhå puthå kāme' Yo naro anugijjhatãti - 'yo'ti yo yādiso yathāyutto5 yathā vihito yathāpakāro yaü6 ņhānaü patto yaüdhamma7 samannāgato khattiyo vā brāhmaõo vā vesso vā suddo vā gahaņņho [PTS Page 012] [\q 12/] vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Naroti - satto naro mānavo poso puggalo jãvo jāgu8 jantu indagu9 manujo, anugijjhatãti - kilesakāme vatthukāmesu gijjhati anugijjhati paëigijjhatãti 'yo naro anugijjhati', Tenāha bhagavā: " Khettaü vatthuü hira¤¤aü vā gavāssaü dāsaporisaü, Thiyo bandhu puthå kāme yo naro anugijjhatã"ti. 1 - 5 "Abalā naü balãyanti maddante naü parissayā, Tato naü dukkhamanveti nāvaü bhinnamivodakaü", 1. "Vatthu'iti syā - [PTS] 2. Dāsaviyaü - machasaü, sãmu[I,] sã, 11 [PTS] 3. âmāsa - sãmu1 4. Dāsaü - sã, 1 sãmu1, syā. [PTS] 5. Yathāvutto - sãmu1, 6. Yathā - sãmu - 1 7. Dhammaü - sãmu1. Sa. 8. Jatu - sãmu. 1 Jātu - syā. 9. Bhindagu - sãmu1 *'gavantigavā' - sabbattha. [BJT Page 18] [\x 18/] Abalā naü balãyantãti - abalāti abalā kilesā dubbalā appabalā appathāmā hãnā nihãnā parihãnā omakā lāmakā chattakā1 parittā. Te kilesā naü2 puggala1 sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantãti evampi abalā naü balãyanti. Athavā abalaü puggala1 dubbalaü appabalaü appathāmakaü hãnaü nihãnaü parihãnaü omakaü lāmakaü chattakaü parittaü, yassa natthi saddhābalaü viriyabalaü satibalaü samādhibalaü pa¤¤ābalaü hiribalaü ottappabalaü. Te kilesā taü puggalaü sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantãti evampi abalā naü balãyanti Maddante naü parissayāti - parissayāti dve parissayā: pākaņaparissayā ca paņicchannaparissayā ca. Katame pākaņaparissayā? Sãhā vyagghā dãpã acchā taracchā kokā3 mahisā hatthã ahã vicchikā satapadã, corā [PTS Page 013] [\q 13/] vā assu māõavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sãsarogo kaõõarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ķaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā4 sålā visåcikā kuņņhaü gaõķo kilāso soso apamāro daddu kaõķu kacchu rakhasā5 vitacchikā lohãtapittaü6 madhumeho aüsā7 piëakā bhagandalā pittasamuņņhānā ābādhā semhasamuņņhānā ābādhā vātasamuņņhānā ābādhā utupariõāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sãtaü uõhaü jighacchā pipāsā uccāro passāvo ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassā iti vā, ime vuccanti pākaņaparissayā. Katame paņicchannaparissayā? Kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü, kāmacchandanãvaraõaü vyāpādanãvaraõaü thãnamiddhanãvaraõaü uddhaccakukkuccanãvaraõaü vicikicchānãvaraõaü, rāgo doso moho kodho upanāho makkho palāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe akusalābhisaīkhārā, ime vuccanti paņicchannaparissayā. 1. Sa. - Jatukkā sãmu. 11. [PTS] 2. Taü - sãmu1, syā. 3. Taracchā kekā - sãmu1, gomahisā - [PTS. 4.] Pakkandikā - sãmu. 1, Sã11. 5. Nakhasā - sãmu1 6. Lohitaü pitta1 - syā. 7. Arisā - sa. [BJT Page 20] [\x 20/] Parissayāti - kenaņņhena parissayā? Parisahantãti parissayā, parihānāya saüvattantãti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Katha1 parisahantãti parissayā? Taü puggalaü sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti1 pariyādiyanti maddanti. Evaü parisahantãti parissayā. Kathaü parihānāya saüvattantãti parissayā? Te parissayā kusalānaü dhammānaü antarāyāya parihānāya saüvattantãti. Katamesaü kusalānaü dhammānaü? Sammāpaņipadāya anulomapaņipadāya apaccanãkapaņipadāya aviruddhapaņipadāya anvatthapaņipadāya [PTS Page 014] [\q 14/] dhammānudhammapaņipadāya sãlesu paripårakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane matta¤¤åtāya jāgariyānuyogassa satisampaja¤¤assa catunnaü satipaņņhānānaü bhāvanānuyogassa catunnaü sammappadhānānaü bhāvanānuyogassa catunnaü iddhipādānaü bhāvanānuyogassa pa¤cannaü indriyānaü bhāvanānuyogassa pa¤cannaü balānaü bhāvanānuyogassa sattannaü bojjhaīgānaü bhāvanānuyogassa ariyassa aņņhaīgikassa maggassa bhāvanānuyogassa, imesaü kusalānaü dhammānaü antarāyāya parihānāya saüvattanti. Evaü parihānāya saüvattantãti parissayā. Kathaü tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā yathā bile bilāsayā pāõā sayanti, dake dakāsayā pāõā sayanti, vane vanāsayā pāõā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāõā sayanti; evameva tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti parissāyā. Vuttaü hetaü bhagavatā: " Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaü na phāsu viharati. Katha¤ca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaü na phāsu viharati? Idha bhikkhave, Bhikkhuno cakkhunā råpaü disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaükappā sa¤¤ojanãyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naü samudācaranti - samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraü bhikkhave, [PTS Page 015] [\q 15/] Bhikkhuno sotena saddaü sutvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaükappā sa¤¤ojanãyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naü samudācaranti - samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraü bhikkhave, Bhikkhuno ghānena gandhaü ghāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaükappā sa¤¤ojanãyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naü samudācaranti - samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraü bhikkhave, Bhikkhuno jivhāya rasaü sāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaükappā sa¤¤ojanãyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naü samudācaranti - samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraü bhikkhave, Bhikkhuno kāyena phoņņhabbaü phusitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaükappā sa¤¤ojanãyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naü samudācaranti - samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraü bhikkhave, Bhikkhuno manasā dhammaü vi¤¤āya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaükappā sa¤¤ojanãyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naü samudācaranti - samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Evaü kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaü na phāsu viharatã" ti. Evampi3 tatrāsayāti parissayā. 1. Ajjhottaranti - sãmu1 2. Anavāssavanti - sãmu1. 3. Evaü - sãmu1. [BJT Page 22] [\x 22/] Vuttaü hetaü bhagavatā: "Tayo me bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarāpaccattikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaü antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. "Doso bhikkhave, antarā malā antarā amitto antarā sapattā antarā vadhakā antarāpaccattikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaü antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. "Moho bhikkhave, bhikkhave, antarā malā antarā amitto antarā sapattā antarā vadhakā antarāpaccattikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaü antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā"ti. 1. " Anatthajanano lobho lobho cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 2. Luddho attha1 na jānāti luddho dhammaü na passati, Andhantamaü1 tadā hoti yaü lobho sahate naraü. 3. Anatthajanano doso doso cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 4. Kuddho atthaü na jānāti kuddho dhammaü na passati, Andhantamaü1 tadā hoti yaü kodho sahate naraü. 5. Anatthajanano [PTS Page 016] [\q 16/] moho moho cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 6. Måëho atthaü na jānāti måëho dhammaü na passati, Andhantamaü1 tadā hoti yaü moho sahate naraü"ti. Evampi tatrāsayāti parissayā. Vuttaü hetaü bhagavatā: " Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaü uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaü uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaü uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaü uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya2. Ime kho mahārāja, tayo, purisassa dhammā ajjhattaü uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti. 7. Lobho doso ca moho ca purisaü pāpacetasaü, Hiüsanti attasambhåtā tacasāraü'ca samphala"nti Evampi tatrāsayāti parissayā. Vuttaü hetaü bhagavatā: 8. "Rāgo ca doso ca ito nidānā Arati ratã lomahaüso itojā, 3 Ito samuņņhāya manovitakkā Kumārakā4 dhaükamivossajanti" 1. Andhatamaü - syā 2. Aphāsuvihārāyāti - sãmu1 3. Jāto - sa, [PTS,] jātā - sa. 4. Kumārikā - machasaü. [BJT Page 24] [\x 24/] Evampi tatrāsayāti parissayā. Maddante naü parissayāti - te parissayā taü puggalaü sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti1 pariyādiyanti maddantãti maddante naü parissayā. Tato [PTS Page 017] [\q 17/] naü dukkhamanvetãti - tatoti2 tato parissayato ta1 puggalaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jātidukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jarādukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti vyādhidukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Maraõadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Nerayikaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Tiracchānayonikaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Pettivisayikaü3 dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Mānusikaü dukkhaü4 anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Gabbhokkantimålakaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Gabbhaņņhiti5 målakaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Gabbhavuņņhānamålakaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jātassupanibandhanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jātassa parādheyyataü6 dukkhaü anveti anugacchati anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Attupakkamaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Paråpakkamaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Dukkhadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Saīkhāradukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Vipariõāmadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo kaõõarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ķaho7 jaro kucchirogo mucchā pakkhandikāsålā visåcikā kuņņhaü gaõķo kilāso soso apamāro daddu kaõķu kacchu rakhasā8 vitacchikā lohitapittaü madhumeho aüsā piëakā bhagandalā pittasamuņņhānā ābādhā semhasamuņņhānā ābādhā vātasamuņņhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariõāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sãtaü uõhaü jighacchā pipāsā uccāro passāvo ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hotã. Mātumaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti pitumaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Bhātumaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Bhaginãmaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Puttamaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti dhãtumaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Ĩātivyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hotã. Bhogavyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Rogavyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti sãlavyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti diņņhivyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hotãti tato naü dukkhamanveti. Nāvaü bhinnamivodakanti - yathā bhinnaü nāvaü udakadāyito9 tato tato udakaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Puratopi udakaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Pacchatopi, heņņhatopi, passatopi udakaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Evameva tato tato parissayato taü puggalaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jātidukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Tato naü dukkhamanvetãti - tatoti2 tato parissayato ta1 puggalaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jātidukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jarādukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti vyādhidukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Maraõadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Nerayikaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Tiracchānayonikaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Pettivisayikaü3 dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Mānusikaü dukkhaü4 anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Gabbhokkantimålakaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Gabbhaņņhiti5 målakaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Gabbhavuņņhānamålakaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jātassupanibandhanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Jātassa parādheyyataü6 dukkhaü anveti anugacchati anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Attupakkamaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Paråpakkamaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Dukkhadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Saīkhāradukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Vipariõāmadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo kaõõarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ķaho7 jaro kucchirogo mucchā pakkhandikāsålā visåcikā kuņņhaü gaõķo kilāso soso apamāro daddu kaõķu kacchu rakhasā8 vitacchikā lohitapittaü madhumeho aüsā piëakā bhagandalā pittasamuņņhānā ābādhā semhasamuņņhānā ābādhā vātasamuņņhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariõāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sãtaü uõhaü jighacchā pipāsā uccāro passāvo ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassadukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hotã. Mātumaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti pitumaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Bhātumaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Bhaginãmaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Puttamaraõaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti dhãtumaraõaü [PTS Page 018] [\q 18/] dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Ĩātivyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hotã. Bhogavyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Rogavyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hoti. Sãlavyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hotãti diņņhivyasanaü dukkhaü anveti anugacchati anvāyikaü hotãti nāvaü bhinnamivodakaü. Tenāha bhagavā: " Abalā naü balãyanti maddante naü parissayā, Tato naü dukkhamanveti nāvaü bhinnamivodaka" nti. 1 - 6 " Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye, Te pahāya tare oghaü nāvaü sitvāva pāragå. " 1. Ajjhottaranti - mu1. 2. Tatoti tato - mu. 1. Machasaü. 3. Petavissayakaü - syā. 4. Mānusakadukkhaü - syā. 5. Gabbhe ņhiti - sãmu1, 6, parādheyyakaü - sãmu1, machasaü, 7. ôāho - machasaü, 8. Nakhasā - mu1, 9. Udakaü anvāyikaü - syā; udakaü dāyataü - sãmu. 1; Dakamesiü - machasaü. [BJT Page 26] [\x 26/] Tasmā jantu sadā satoti - tasmā taükāraõā taühetu tappaccayā taünidānā etaü ādãnavaü sampassamāno kāmesåti tasmā; jantåti satto naro mānavo poso puggalo jãvo jāgu1 jantu indagå manujo; sadāti sadā sabbadā sabbakālaü niccakālaü dhuvakālaü satataü samitaü abbokiõõaü2 poīkhānupoīkhaü3 udakomikājātaü avãcisantatisahitaü phåssitaü4 purebhattaü pacchābhattaü [PTS Page 019] [\q 19/] purimaü yāmaü majjhimaü yāmaü pacchimaü yāmaü kāëe juõhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; satoti catuhi kāraõehi sato: kāyo kāyānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato, vedanāsu citte cittānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāventopi sato. Aparehipi catuhi kāraõehi sato kāye kāyānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato, vedanāsu citte cittānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāventopi sato. Aparehipi catuhi kāraõehi sato so vuccati 'sato'ti. Tasmā jantu sadā sato. Kāmāti parivajjayeti - ' kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, attharaõā pāpuraõā, dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā, khettaü vatthu2 hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vattå3 vatthukāmā. Api ca, atãtā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hãnā kāmā, majjhimā kāmā, paõãtā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaņņhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi råpāvacarā dhammā, sabbe'pi aråpāvacarā dhammā, taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena5 rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saīkappo kāmo, rāgo kāmo, saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataõhā, kāmasineho, kāmapariëāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaü, kāmogho, kāmayogo, kāmåpādānaü, kāmacchandanãvaraõaü. 1. "Addasaü kāma te målaü saīkappā kāma jāyasi, Na taü saīkappayissāmi evaü kāma na hehisã1"ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Kāmāni parivajjayeti dvãhi kāraõehi kāme parivajjeyya: vikkhambhaõato vā samucchedato vā. Kathaü vikkhambhaõato kāme parivajjeyya? Aņņhikaīkalåpamā kāmā appassādaņņhenāti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeyya. Maüsapesåpamā kāmā bahusadhāraõaņņhenāti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeyya. Tiõukkupamā kāmā anudahanaņņhenāti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeyya. Aīgārakāsåpamā kāmā mahāpariëāhaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. "Supinakåpamā kāmā ittarapaccupaņņhānaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti " yācitakåpamā kāmā tāvakālikaņņhenā" ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. " Rukkhaphalåpamā kāmā sambha¤janaparibha¤jana1ņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. "Asisånåpamā kāmā adikuņņana2ņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. " Sattisulåpamā3 kāmā vinivijjhanaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāmo parivajjeti. " Sappasiråpamā kāmā sappaņibhayaņņhenā"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. "Aggikkhandhåpamā kāmā mahābhi4 tāpakaraņņhenā5"ti passanto vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Buddhānussatiü bhāventopi vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Dhammānussatiü bhāventopi vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Saīghānussatiü bhāventopi, sãlānussatiü bhāventopi, devatānussatiü bhāventopi, ānāpānasatiü6 bhāventopi, maraõasiü bhāventopi, kāyagatāsatiü bhāventopi, upasamānussatiü bhāventopi vikkhambhaõato kāme parivajjeti, dutiyajjhānaü bhāventopi, tatiyajjhānaü bhāventopi, catutthajjhānaü bhāventopi, ākāsāna¤cāyanasamāpattiü bhāventopi, vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiü bhāventopi, āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiü bhāventopi, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiü bhāventopi vikkhambhaõato kāme parivajjeti. Evaü vikkhambhaõato kāme parivajjeyya. Kathaü samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpattimaggaü bhāventopi apāyagamanãye kāme samucchedato parivajjeti. Sakadāgāmimaggaü bhāventopi oëārike kāme samucchedato parivajjeti. Anāgāmimaggaü bhāventopi aõusahagate kāme samucchedato parivajjeti. Arahattamaggaü bhāventopi sabbena sabbaü sabbathā sabbaü asesaü nissesaü7 samucchedato kāme parivajjeyyāti kāmāni parivajjeye. Te pahāya tare oghanti - teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā kāmacchandanãvaraõaü pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā, vyāpādanãvaraõaü Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā kāmacchandanãvaraõaü pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā, thãnamiddhanãvaraõaü Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā kāmacchandanãvaraõaü pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā, uddhaccakukkuccanãvaraõaü Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā kāmacchandanãvaraõaü pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā, vicikicchānãvaraõaü pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā kāmogha1 diņņhoghaü avijjoghaü tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vãtivatteyyāti - te pahāya tare oghaü. 1. Jagu - sãmu. [I] jatu - syā. 2. Abbocchinnaü - sãmu. [I,] abbhokiõõaü - syā 3. Pokhānupokhaü - sã1 syā. 4. Phassitaü. Sãmu1. * [Please se page 014] [BJT Page 28] [\x 28/] Nāvaü [PTS Page 020] [\q 20/] sitvāva pāragåti - yathā garukaü nāvaü bhārikaü udakaü si¤citvā osi¤citvā chaķķetvā lahukāya nāvāya khippaü lahuü appakasireneva pāraü gaccheyya, evamevaü vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā, kāmacchandanãvaraõaü vyāpādanãvaraõaü thãnamiddhanãvaraõaü uddhaccakukkuccanãvaraõaü - vicikicchānãvaraõaü pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvā khippaü lahuü pāraü appakasireneva gaccheyya. Pāraü vuccati amataü nibbāõaü. Yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāõaü, 'pāraü gaccheyyā'ti pāraü adhigaccheyya pāraü phuseyya pāraü sacchikareyya. Pāragåti yo'pi pāraü gantukāmo so'pi pāragå, yo'pi pāraü gacchati so'pi pāragå, yo'pi pāraü gato so'pi pāragå. Vuttaü hetaü bhagavatā: "Tiõõo pāragato1 thale tiņņhati brāhmaõo"ti kho bhikkhave, arahato etaü adhivacanaü. So abhi¤¤āpāragå pari¤¤āpāragå pahāõapāragå bhāvanāpāragå sacchikiriyāpāragå samāpattipāragå; abhi¤¤āpāragå sabbadhammānaü, pari¤¤āpāragå sabbadukkhānaü, pahāõapāragå sabbakilesānaü, bhāvanāpāragå catunnaü ariyamaggānaü, sacchikiriyā2 pāragå nirodhassa, samāpattipāragå sabbasamāpattãnaü. So vasippatto pāramippatto ariyasmiü sãlasmiü, vasippatto pāramippatto ariyasmiü samādhismiü, vasippatto pāramippatto ariyāya pa¤¤āya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāragato pārappatto antagato antappatto koņigato koņippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāõagato tāõappatto leõagato leõappatto saraõagato saraõappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbāõagato nibbāõagato nibbāõappatto. So vutthavāso ciõõacaraõo gataddho3 gatadiso gatakoņiko pālitabrahmacariyo uttamadiņņhippatto bhāvitamaggo pahãõakileso [PTS Page 021] [\q 21/] paņividdhākuppo sacchikatanirodho. 1. Pāraügato - sãmu. 1, Machasaü. 2. Sacchikiriyāya - mu1, 3. Vigataddho - machasaü. [BJT Page 30] [\x 30/] Dukkhaü tassa pari¤¤ātaü, samudayo pahãõo, maggo bhāvito, nirodho sacchikato. Abhi¤¤eyyaü abhi¤¤ātaü, pari¤¤eyyaü pari¤¤ātaü, pahātabbaü pahãõaü, bhāvetabbaü bhāvitaü, sacchikātabbaü sacchikataü. So ukkhittapaligho saīkiõõaparikho abbåëhesiko niraggalo ariyo paõõaddhajo paõõabhāro visa¤¤utto. Pa¤caīgavippahãõo chaëaīgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuõõapaccekasacco samavayasaņņhesano anāvilasaīkappo passaddhakāyasaükhāro suvimuttacitto suvimuttapa¤¤o kevalã vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. So neva ācināti na apacināti apacinitvā1 ņhito. Neva pajahati na upādiyati pajahitvā ņhito. Neva sineti2 na ussineti visinitvā ņhito. Neva vidhåpeti na sandhåpeti vidhåpetvā ņhito. Asekhena sãlakkhandhena samannāgatattā ņhito, asekhena samādhikkhandhena asekhena pa¤¤ākkhandhena asekhena vimuttikkhandhena asekhena vimutti¤āõadassanakkhandhena samannāgatattā ņhito. Saccaü sampaņipādiyitvā ņhito, ejaü samatikkamitvā ņhito, kilesaggiü pariyādiyitvā ņhito, aparigamanatāya ņhito. Kathaü3 samādāya ņhito, muttipaņisevanatāya ņhito, mettāya pārisuddhiyā ņhito karuõāya muditāya upekkhāya pārisuddhiyā ņhito accantapārisuddhiyā ņhito, atammayatāya4 pārisuddhiyā ņhito, vimuttattā ņhito, āyatanapariyante ņhito, gatipariyante ņhito, upapattipariyante ņhito, paņisandhipariyante ņhito, saüsārapariyante ņhito, vaņņapariyante [PTS Page 022] [\q 22/] ņhito, antime bhave ņhito, antime samussaye ņhito, antimadehadharo arahā. 1. Tassāyaü pacchimakoņi5 carimoyaü samussayo, Jātimaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavoti. Nāvaü sitvāva pāragå. Tenāha bhagavā: "Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye, Te pahāya tare oghaü nāvaü sitvā pāragå"ti. Kāmasuttaniddeso paņhamo samatto. 1. So neva pavinati nāpavinati - machasaü 2. Neva saüsibbati - machasaü 3. Kaņņhaü. Syā. Kaņaü. - Sãmu 1, machasaü 4. Akammassakatāya - sãmu1, akamma¤¤atāya - syā. 5. Pacchimako - sãmu. 11. [BJT Page 32] [\x 32/] 2 Guhaņņhakasuttaniddeso Atha guhaņņhakasuttaniddeso vuccati. [PTS Page 023 [\q 23/] 2 - 1] "Satto guhāyaü bahunābhichanno Tiņņhaü naro mohanasmiü pagāëho, Dåre vivekā hi tathāvidho so Kāmā hi loke na hi suppahāyā1 Satto guhāyaü bahunābhichannoti - 'satto'ti hi kho vuttaü. Api ca guhā tāva vattabbā: guhā vuccati kāyo. Kāyoti vā guhāti vā sandehoti vā nāvāti vā rathoti vā dhajoti vā vammikoti vā nagaranti vā nãķanti 2vā kuņãti vā gaõķoti vā kumbhoti vā3 kāyassetaü adhivacanaü. "Satto guhāya"nti guhāyaü satto visatto āsatto laggo laggito paëibuddho. Yathā bhittikhãle vā nāgadante vā bhaõķaü sattaü visattaü āsattaü laggaü laggitaü paëibuddhaü, evamevaü guhāyaü satto visatto āsatto laggo laggito paëibuddho. Vuttaü hetaü bhagavatā: "Råpe kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taõhā ye upayåpādānā4cetaso adhiņņhānābhinivesānusayā, [PTS Page 024] [\q 24/] tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. "Vedanāya kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taõhā ye upayåpādānā4cetaso adhiņņhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. "Sa¤¤āya kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taõhā ye upayåpādānā4cetaso adhiņņhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. "Saükhāresu kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taõhā ye upayåpādānā4cetaso adhiņņhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. "Vi¤¤āõe kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taõhā ye upayåpādānā4cetaso adhiņņhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. Sattoti lagganādhivacananti. " 1. Suppahāya - sa, suppajayhā - sãmu1, si. 1. 2. Niddanti - syā machasaü. Nãëaü sa. Niķķanti - mu 1, [PTS. 3.] Kummoti vā - sãmu1, 4. Upāyupādānā, sãmu. 11. ( ) Lakkhaõantarito bhāgo syāmapotthake na dissati. [BJT Page 34] [\x 34/] Satto guhāyaü bahunābhichannoti - bahukehi kilesehi channo: rāgena channo dosena channo mohena channo kodhena channo upanāhena channo makkhena channo paëāsena channo issāya channo macchariyena channo māyāya channo sāņheyyena channo thambhena channo sārambhena channo mānena channo atimānena channo madena channo pamādena channo, sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbapariëāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaükhārehi channo1 ucchanno āvuto nivuto ovuto2 pihito paņicchanno paņikujjitoti 'satto guhāyaü bahunābhichanno. Tiņņhaü naro mohanasmiü pagāëhoti - 'tiņņhaü naro'ti tiņņhanto naro ratto rāgavasena tiņņhati. Duņņho dosavasena tiņņhati. Måëho mohavasena tiņņhati vinibaddho3 mānavasena tiņņhati. Parāmaņņho diņņhivasena tiņņhati. Vikkhepagato uddhaccavasena tiņņhati. Aniņņhaü gato vicikicchāvasena tiņņhati. Thāmagato anusayavasena tiņņhati. Evampi tiņņhaü naro. Vuttaü hetaü bhagavatā: " Santi bhikkhave, cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ta¤ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati. Santi bhikkhave, sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ta¤ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati. Santi bhikkhave, ghānavi¤¤eyyā [PTS Page 025] [\q 25/] gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ta¤ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati. Santi bhikkhave, jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ta¤ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati. Santi bhikkhave, kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ta¤ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati. Santi bhikkhave, manovi¤¤eyyā dhammā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ta¤ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhatã" [a] ti. Evampi tiņņhaü naro. Vuttaü hetaü bhagavatā: "Råpåpayaü4 vā bhikkhave, vi¤¤āõaü tiņņhamānaü tiņņhati råpārammaõaü råpapatiņņhaü5. Nandåpasecanaü6 vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjati. Vedanåpayaü7 vā bhikkhave, vi¤¤āõaü tiņņhamānaü tiņņhati vedanārammaõaü vedanāpatiņņhaü5. Nandåpasecanaü6 vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjati. Sa¤¤åpayaü7 vā bhikkhave, vi¤¤āõaü tiņņhamānaü tiņņhati sa¤¤ārammaõaü sa¤¤āpatiņņhaü5. Nandåpasecanaü6 vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjati. Saīkhāråpayaü7 vā bhikkhave, vi¤¤āõaü tiņņhamānaü tiņņhati saīkhārārammaõaü saīkhāråpatiņņhaü5. Nandåpasecanaü6 vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjatã"[b]ti. Evampi tiņņhaü naro. 1. Vicchanto - syā. Machasaü. 2. Ophuņo - sã. Sa 3. Vinibandho - syā - sa. 4. Råpåpāyaü - sãmu. 11 Syā. [PTS] 5. Råpe patiņņhaü - sãmu1. 6. Saüyutta - lokakāmaguõavagga - mārapāsasuttaü [b"] brāhmaõasaüyutta - upayavagga - upayasuttaü. [BJT Page 36] [\x 36/] Vuttaü hetaü bhagavatā: " Kabalãkāre ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taõhā. Patiņņhitaü tattha vi¤¤āõaü viråëhaü. Yattha patiņņhitaü vi¤¤āõaü viråëhaü, atthi tattha nāmaråpassāvakkanti. Yattha atthi nāmaråpassāvakkanti, atthi tattha saīkhārānaü vuddhi. 1 Yattha atthi saīkhārānaü vuddhi, atthi tattha āyatiü punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiü punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiü jātijarāmaraõaü. Yattha atthi āyatiü jāti jarā maraõaü, sasokaü taü bhikkhave, sadaraü2 saupāyāsanti vadāmã" [a] ti. Evampi tiņņhaü naro. " Phasse ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taõhā. Patiņņhitaü tattha vi¤¤āõaü viråëhaü. Yattha patiņņhitaü vi¤¤āõaü viråëhaü, atthi tattha nāmaråpassāvakkanti. Yattha atthi nāmaråpassāvakkanti, atthi tattha saīkhārānaü vuddhi. 1 Yattha atthi saīkhārānaü vuddhi, atthi tattha āyatiü punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiü punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiü jātijarāmaraõaü. Yattha atthi āyatiü jāti jarā maraõaü, sasokaü taü bhikkhave, sadaraü2 saupāyāsanti vadāmã" [a] ti. Evampi tiņņhaü naro. "Mano sa¤cetanāya ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taõhā. Patiņņhitaü tattha vi¤¤āõaü viråëhaü. Yattha patiņņhitaü vi¤¤āõaü viråëhaü, atthi tattha nāmaråpassāvakkanti. Yattha atthi nāmaråpassāvakkanti, atthi tattha saīkhārānaü vuddhi. 1 Yattha atthi saīkhārānaü vuddhi, atthi tattha āyatiü punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiü punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiü jātijarāmaraõaü. Yattha atthi āyatiü jāti jarā maraõaü, sasokaü taü bhikkhave, sadaraü2 saupāyāsanti vadāmã" [a] ti. Evampi tiņņhaü naro. " Vi¤¤āõe ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taõhā. [PTS Page 026] [\q 26/] patiņņhitaü tattha vi¤¤āõaü viråëhaü. Yattha patiņņhitaü vi¤¤āõaü viråëhaü, atthi tattha nāmaråpassāvakkanti. Yattha atthi nāmaråpassāvakkanti, atthi tattha saīkhārānaü vuddhi. 1 Yattha atthi saīkhārānaü vuddhi, atthi tattha āyatiü punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiü punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiü jātijarāmaraõaü. Yattha atthi āyatiü jāti jarā maraõaü, sasokaü taü bhikkhave, sadaraü2 saupāyāsanti vadāmã" [a] ti. Evampi tiņņhaü naro. Mohanasmiü pagāëhoti - mohanā vuccanti pa¤ca kāmaguõā: cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, Sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, Ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, Jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, Kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, Kiü kāraõā mohanā vuccanti pa¤ca kāmaguõā? Yebhuyyena devamanussā3 pa¤casu kāmaguõesu muyhanti pamuyhanti sampamuyhanti måëhā pamåëhā sampamåëhā avijjāya andhikatā āvutā nivutā ovutā pihitā paņicchannā paņikujjitā. 4 Taīkāraõā mohanā vuccanti pa¤ca kāmaguõā. Mohanasmiü pagāëhoti mohanasmiü pagāëho ajjhogāëho nimuggoti 'tiņņhaü naro mohanasmiü pagāëho'. 1. Vuddhiü - machasaü, sãmu1. 2. Sarajaü - sãmu11, syā [PTS] 3. Devā manussā - sãmu1. 4. Taü paņikujjatā - sãmu 1. [A] nidānasaüyutta - mahāvagga - atthirāgasuttaü. [BJT Page 38] [\x 38/] Dåre vivekā hi tathāvidho soti - vivekāti tayo vivekā: kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko. Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vicittaü senāsanaü bhajati ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. Kāyena ca vicitto viharati: so eko gacchati eko tiņņhati. Eko nisãdati eko seyya1 kappe1ti. Eko gāmaü piõķāya pavisati. Eko paņikkamati. Eko raho nisãdati. Eko caīkamaü adhiņņhāti. Eko carati. Eko viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Ayaü kāyaviveko. Katamo [PTS Page 027] [\q 27/] cittaviveko? Paņhamajjhānaü samāpannassa nãvaraõehi cittaü vivittaü hoti dutiyajjhānaü samāpannassa vitakkavicārehi cittaü vivittaü hoti. Tatiyajjhānaü samāpannassa pãtiyā cittaü vivittaü hoti. Catutthajjhānaü samāpannassa sukhadukkhehi cittaü vivittaü hoti. âkāsāna¤cāyatanaü samāpannassa råpasa¤¤āya paņighasa¤¤āya nānattasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpannassa ākāsāna¤cāyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. âki¤ca¤¤āyatanaü samāpannassa vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpannassa āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Sotāpannassa sakkāyadiņņhiyā vicikicchāya sãlabbataparāmāsā diņņhānusayā vicikicchānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Sakadāgāmissa oëārikā kāmarāgasa¤¤ojanā paņighasa¤¤ojanā oëārikā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Anāgāmissa anusahagatā kāmarāgasa¤¤ojanā paņighasa¤¤ojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Arahato råparāgā aråparāgā mānā uddhaccā avijjāya2 mānānusayā avijjānusayā tadekaņņhehi va3 kilesehi bahiddhā ca4 sabbanimittehi cittaü vivittaü hoti. Ayaü cittaviveko. Katamo upadhiviveko? Upadhã vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaükhārā ca. Upadhivivekoti vuccati amataü nibbāõaü: yo sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāõaü. Ayaü upadhiviveko. Kāyaviveko ca vavakaņņhakāyānaü nekkhammābhiratānaü, cittaviveko ca parisuddhacittānaü paramavodānappattānaü, upadhiviveko ca nirupadhãnaü puggalānaü visaükhāragatānaü. 1. Kappati - sãmu1 2. Avijjā - sãmu1 sã1, 3. Vā - sãmu1. [BJT Page 40] [\x 40/] Dåre [PTS Page 028] [\q 28/] vivekā hãti - yo so evaü guhāyaü satto evaü bahu kehi ca kilesehi channo evaü mohanasmiü pagāëho, so kāyavivekāpi dåre cittavivekāpi dåre upadhivivekāpi dåre vidåre suvidåre na santike na sāmantā anāsanne vavakaņņhe1. Tathāvidhoti tādiso tassaõņhito tappakāro tappaņibhāgo; yo so mohanasmiü pagāëhoti' dåre vivekā hi tathāvidho so' Kāmā hi loke na hi suppahāyāti - kāmāti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca yaü ki¤ci rajanãyaü vatthu vatthukāmā. Apica atãtā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hãnā kāmā majjhimā kāmā paõãtā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaņņhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā kāmā amamāyitā kāmā, sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi råpāvacarā dhammā sabbepi aråpāvacarā dhammā taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā, ime vuccanti vatthukāmā. Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo, saīkappo kāmo rāgā kāmo saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmachando kāmarāgo kāmanandi kāmataõhā kāmasineho kāmapariëāho kāmamucchā kāmajjhosānaü kāmogho kāmayogo kāmåpādānaü kāmacchandanãvaraõaü - 1. Vivekaņņhe - sãmu1, machasaü, upakaņņhe - syā. [BJT Page 42] [\x 42/] 1. " Addasaü kāma te målaü saükappā kāma jāyasi, Na taü saükappayissāmi evaü kāma na hehisã" [a] ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Loketi - [PTS Page 029] [\q 29/] apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Kāmā hi loke na hi suppahāyāti - kāmā hi loke duppahāyā duccajā1 dupparicchajā2 dunnimmadayā3 dunniveņhayā dubbiniveņhayā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattāti kāmā hã loke na hã suppahāyā. Tenāha bhagavā: " Satto guhāyaü bahunābhichanno Tiņņhaü naro mohanasmiü pagāëho, Dåre vivekā hi tathāvidho so Kāmā hã loke na hi suppahāyā"ti. 2 - 2 Icchānidānā bhavasātabaddhā Te duppamu¤cā na hi a¤¤amokkhā, Pacchā pure vāpi apekkhamānā Imeva kāme purimeva jappaü. Icchānidānā bhavasātabaddhāti - icchā4 vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti [PTS Page 030] [\q 30/] nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü. 1. Duccajjā - sãmu11 - machasaü, 2. Duppariccajjā - sãmu11 - machasaü 3. Dunnimmadā - sãmu1 - machasaü 4. Icchati - syā sãmu1. Sa. 5. Rodho palirodho - syā 6. âyuhinã - sãmu1 machasaü 7. Paņibandhā - sãmu1 - syā machasaü. [A] jātakapāëi - aņņhakavagga - gaīgamālajātakaü. [BJT Page 44] [\x 44/] Icchānidānāti - icchānidānā icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraõā icchāpabhavāti icchānidānā. Bhavasātabaddhāti - ekaü bhavasātaü: sukhā vedanā, dve bhavasātāni: sukhā ca vedanā iņņhaü ca vatthu. Tãõi bhavasātāni: yobba¤¤aü ārogyaü jãvitaü. Cattāri bhavasātāni: lābho yaso pasaüsā sukhaü. Pa¤ca bhavasātāni: manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā. Cha bhavasātāni: cakkhusampadā sotasampadā ghānasampadā jivhāsampadā kāyasampadā manosampadā. Bhavasātabaddhāti sukhāya vedanāya sattā baddhā iņņhasmiü vatthusmiü, yobba¤¤e baddhā, ārogye baddhā, jãvite baddhā, lābho baddhā, yase baddhā, pasaüsāyaü baddhā, sukhe baddhā, manāpikesu råpesu baddhā, manāpikesu saddesu - gandhesu - rasesu manāpikesu phoņņhabbesu baddhā, cakkhusampadāya baddhā, sotasampadāya baddhā, ghāna - jivhā - kāya - manosampadāya baddhā, vibaddhā ābaddhā laggā laggitā paëibaddhāti ' icchā nidānā bhavasātabaddhā'. Te duppamu¤cā [PTS Page 031] [\q 31/] na hi a¤¤amokkhāti - te vā bhavasātavatthu duppamu¤cā, sattā1 vā etto dummocayā. Kathaü te bhavasātavatthu duppamu¤cā2? Sukhā vedanā duppamu¤cā, iņņhaü vatthu duppamu¤caü, yobba¤¤aü duppamu¤caü, ārogyaü duppamu¤caü, jãvitaü duppamu¤caü, lābho duppamu¤co, yaso duppamu¤co, pasaüsā duppamu¤cā, sukhaü duppamu¤caü, manāpikā råpā duppamu¤cā, manāpikā saddā - gandhā - rasā phoņņhabbā duppamu¤cā, cakkhusampadā duppamu¤cā, sota - ghāna - jivhā - kāya - manosampadā duppamu¤cā, dummocayā duppamocayā dunniveņhayā dubbiniveņhayā, duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattā. Evante bhavasātavatthu duppamu¤cā. Kathaü sattā etto dummocayā? Sukhāya vedanāya sattā dummocayā, iņņhasmā vatthusmā dummocayā, yobba¤¤ā dummocayā ārogyā dummocayā, jãvitā dummocayā, lābhā dummocayā, yasā dummocayā, pasaüsāya dummocayā, sukhā dummocayā, manāpikehi råpehi dummocayā, manāpikehi saddehi - gandhehi - rasehi - phoņņhabbehi dummocayā, cakkhusampadāya dummocayā, sota - ghāna - jivhā - kāya - manosampadāya dummocayā duppamocayā duruddharā3 dussamuddharā dubbuņņhāpayā dussamuņņhāpayā dunniveņhayā dubbiveņhayā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattā. Evaü sattā etto4 dummocayāti 'te duppamu¤cā' Na [PTS Page 032] [\q 32/] hi a¤¤amokkhāti - te attanā palipapalipannā na sakkonti paraü palipapalipannaü uddharituü. 1. Satto - sãma1 2. ' Dummu¤cā' iti ãdisesu a¤¤atrāpi - syā, machasaü 3. [BJT Page 46] [\x 46/] Vuttaü hetaü bhagavatā: " So vata cunda, attanā palipapalipanno paraü palipapalipannaü uddharissatãti netaü ņhānaü vijjati. So vata cunda, attanā adanto avinãto aparinibbuto1 paraü damessati vinessati parinibbāpessatãti netaü ņhānaü vijjatã" [a] ti evampi na hi a¤¤amokkhā. Athavā nattha¤¤o koci mocetā. Te yadi2 mu¤ceyyuü, sakena thāmena sakena balena sakena viriyena sakena parakkamena sakena purisatthāmena sakena purisabalena sakena purisaviriyena sakena purisaparakkamena attanā sammāpaņipadaü anulomapaņipadaü apaccanãkaü paņipadaü anvatthapaņipadaü dhammānudhammapaņipadaü paņipajjamānā mu¤ceyyunti evampi na hi a¤¤amokkhā. Vuttampi hetaü bhagavatā: 1. " Nāhaü sahissāmi pamocanāya Kathaükatiü3 dhotaka ki¤ci loke, Dhammaü ca seņņhaü abhijānamāno Evaü tuvaü oghamimaü taresã"[b]ti. Evampi na hi a¤¤amokkhā. Vuttaü hetaü bhagavatā: 2. "Attanāva kataü pāpaü attanā saükilissati, Attanā akataü pāpaü attanāva visujjhati; Suddhi asuddhi paccattaü nā¤¤ama¤a¤e4 visodhaye"[c]ti. Evampi na hã a¤¤amokkhā. Vuttampi [PTS Page 033] [\q 33/] hetaü bhagavatā: " Evameva kho brāhmaõa tiņņhateva nibbānaü tiņņhati nibbānagāmi5 maggo, tiņņhāmahaü samādapetā. Atha ca pana mama sāvakā mayā evaü ovadiyamānā evaü anusāsiyamānā appekacce accantaniņņhaü nibbānaü ārādhenti. Ekacce nārādhenti. Ettha kyāhaü brāhmaõa karomi, maggakkhāyã brāhmaõa tathāgato. Maggaü buddho ācikkhati. Attanā paņipajjamānā mu¤ceyyu"ķhanti. Evampi na hi a¤¤amokkhāti 'te duppamu¤cā na hi a¤¤amokkhā. ' 1. Apirinibbutoca, - sãmu11, 2. Yadi paraü - sãmu1. 3. Kathaükathi - sãmu1 4. Na a¤¤o a¤¤aü sã. 1 - Sãmu1. Syā1. 5. Nibbānagāmini - sãmu1. [A] majjhimanikāya - sallekhasuttaü [b.] Suttanipāta - dhotakasuttaü [c] dhammapada - attavagga [d] majjhimanikāya - uparipaõõāsaka - gaõakamoggalānasuttaü. [BJT Page 48] [\x 48/] Pacchā pure vāpi apekkhāmānāti - pacchā vuccati anāgataü. Pure vuccati atãtaü. Api ca atãtaü upādāya anāgata¤ca paccuppanna¤ca pacchā, anāgataü upādāya atãta¤ca paccuppanna¤ca pure. Kathaü pure apekkhaü karoti? Evaüråpo1 ahosiü atãtamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evaüvedano ahosiü atãtamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evaüsa¤¤o ahosiü atãtamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evaüsaükhāro ahosiü atãtamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evaüvi¤¤āõo ahosiü atãtamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evampi pure apekkhaü karoti. Atha vā - iti me cakkhu ahosi atãtamaddhānaü iti råpāti, tattha chandarāgapaņibaddhaü hoti vi¤¤āõaü. Chandarāgapaņibaddhattā vi¤¤āõassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaü karoti. Atha vā - iti me sotaü ahosi atãtamaddhānaü iti saddāti tattha chandarāgapaņibaddhaü hoti vi¤¤āõaü. Chandarāgapaņibaddhattā vi¤¤āõassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaü karoti iti me ghānaü ahosi atãtamaddhānaü iti gandhāti tattha chandarāgapaņibaddhaü hoti vi¤¤āõaü. Chandarāgapaņibaddhattā vi¤¤āõassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evamapi pure apekkhaü karoti. Iti me jivhā ahosi atãtamaddhānaü iti rasāti tattha chandarāgapaņibaddhaü hoti vi¤¤āõaü. Chandarāgapaņibaddhattā vi¤¤āõassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaü karoti. Iti me kāyo ahosi atãtamaddhānaü iti phoņņhabbāti tattha chandarāgapaņibaddhaü hoti vi¤¤āõaü. Chandarāgapaņibaddhattā vi¤¤āõassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaü karoti. Iti me mano ahosi atãtamaddhānaü iti dhammāti, tattha chandarāgapaņibaddhaü hoti vi¤¤āõaü. Chandarāgapaņibaddhattā vi¤¤āõassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaü karoti. Athavā [PTS Page 034] [\q 34/] yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiü hasitalapitakãëitāni, tadassādeti taü nikāmeti tena ca vittiü āpajjati. Evampi pure apekkhaü karoti. Kathaü2 pacchā apekkhā karoti? Evaüråpo siyaü 3 anāgatamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evaüvedano siyaü3 anāgatamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evaüsa¤¤o siyaü3 anāgatamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evaüsaükhāro4 siyaü3 anāgatamaddhānanti tattha nandiü samannāneti. Evaüvi¤¤āõo siyaü3 anāgatamaddhānanti tattha nandisamannāneti. Evampi pacchā apekkhaü karoti. Athavā - iti me cakkhu siyā anāgatamaddhānaü iti råpāti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü paõidahati. Cetaso paõidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaü karoti. Athavā - iti me sotaü siyā anāgatamaddhānaü iti saddāti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü paõidahati. Cetaso paõidhānappaccayā tadabhinandati. Iti me ghānaü siyā anāgatamaddhānaü iti gandhāti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü paõidahati. Cetaso paõidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaü karoti. Iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaü iti rasāti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü paõidahati. Cetaso paõidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaü karoti. Iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaü iti phoņņhabbāti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü paõidahati. Cetaso paõidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaü karoti. Iti me mano siyā anāgatamaddhānaü iti dhammāti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü paõidahati. Cetaso paõidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaü karoti. Athavā - imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vāti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü paõidahati. Cetaso paõidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evamapi pacchā apekkhaü karotãti pacchā pure cāpi apekkhamānā. 1. Evaråpo - sa 2. Kathampana - sãmu1 3. Ahosiü - sãmu1 4. Evaü saükhāre - sãmu1. [BJT Page 50] [\x 50/] Imeva kāme purimeva jappanti - " imeva kāme"ti paccuppanne [PTS Page 035] [\q 35/] pa¤cakāmaguõe icchantā sādiyantā patthayantā abhijappantā. Purimeva jappanti - atãte pa¤cakāmaguõe jappantā pajappantā abhijappantāti 'imeva kāme purimeva jappaü'. Tenāha bhagavā: " Icchānidānā bhavasātabaddhā Te duppamu¤cā na hi a¤¤amokkhā, Pacchā pure vāpi apekkhamānā Imeva kāme purimeva jappa"nti. 2 - 3 Kāmesu giddhā pasutā pamåëhā1 Avadāniyā te visame niviņņhā, Dukkhåpanãtā paridevayanti Kiü su bhavissāma ito cutā se. Kāmesu giddhā pasutā pamåëhāti - 'kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, attharaõā pāpuraõā, dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā, khettaü vatthu2 hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vattå3 vatthukāmā. Api ca, atãtā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hãnā kāmā, majjhimā kāmā, paõãtā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaņņhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi råpāvacarā dhammā, sabbe'pi aråpāvacarā dhammā, taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena5 rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saīkappo kāmo, rāgo kāmo, saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataõhā, kāmasineho, kāmapariëāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaü, kāmogho, kāmayogo, kāmåpādānaü, kāmacchandanãvaraõaü. 1. "Addasaü kāma te målaü saīkappā kāma jāyasi, Na taü saīkappayissāmi evaü kāma na hehisã1"ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Gedho vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü; kilesakāme vatthukāmesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paëibuddhātikāmesu giddhā. Pasutāti yepi kāme esanti gavesanti pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoõā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taõhāvasena råpe esanti gavesanti pariyesanti, yepi taõhāvasena sadde esanti gavesanti pariyesanti. Yepi taõhāvasena gandhe esanti gavesanti pariyesanti . Yepi taõhāvasena rase esanti gavesanti pariyesanti yepi taõhāvasena phoņņhabbe esanti gavesanti pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoõā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taõhāvasena råpe paņilabhanti yepi taõhāvasena sadde paņilabhanti. Yepi taõhāvasena gandhe paņilabhanti. Yepi taõhāvasena rase paņilabhanti. Yepi taõhāvasena phoņņhabbe paņilabhanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoõā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taõhāvasena råpe paribhu¤janti. Yepi taõhāvasena sadde paribhu¤janti. Yepi taõhāvasena gandhe paribhu¤janti. Yepi taõhāvasena rase paribhu¤janti. Yepi taõhāvasena phoņņhabbe [PTS Page 036] [\q 36/] paribhu¤janti. Taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoõā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yathā kalahakārako kalahapasuto, kammakārako kammapasuto, gocare caranto gocarapasuto, jhāyã jhānapasuto, evamevaü yepi kāme esanti gavesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoõā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. 1. Sammåëhā - sa. [BJT Page 52] [\x 52/] Yepi taõhāvasena råpe esanti gavesanti pariyesanti, yepi taõhāvasena sadde esanti gavesanti pariyesanti. Yepi taõhāvasena gandhe esanti gavesanti pariyesanti. Yepi taõhāvasena rase esanti gavesanti pariyesanti yepi taõhāvasena phoņņhabbe esanti gavesanti pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoõā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taõhāvasena råpe paņilabhanti yepi taõhāvasena sadde paņilabhanti. Yepi taõhāvasena gandhe paņilabhanti. Yepi taõhāvasena rase paņilabhanti. Yepi taõhāvasena phoņņhabbe paņilabhanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoõā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taõhāvasena råpe paribhu¤janti. Yepi taõhāvasena sadde paribhu¤janti. Yepi taõhāvasena gandhe paribhu¤janti. Yepi taõhāvasena rase paribhu¤janti. Yepi taõhāvasena phoņņhabbe paribhu¤janti. Taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoõā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Pamåëhāti - yebhuyyena devamanussā pa¤casu kāmaguõesu muyhanti pamuyhanti sammuyhanti sampamuyhanti, måëhā pamåëhā sammåëhā sampamåëhā, avijjāya andhikatā, āvutā ovutā pihitā paņicchannā paņikujjitāni - kāmesu giddhā pasutā pamåëhā. Avadāniyā te visame niviņņhāti - ' avadāniyā'ti avaügacchantã1ti pi avadāniyā, maccharinopi vuccanti avadāniyā, buddhānaü buddhasāvakānaü vacanaü vyappathaü [PTS Page037] [\q 37/] desanaü anusiņņhiü nādiyantãti avadāniyā. Kathaü avaügacchantãti avadāniyā? Avaügacchantãti nirayaü gacchanti, pettivisayaü gacchanti, evaü avaügacchantãti - avadāniyā. Kathaü maccharino vuccanti avadāniyā? Pa¤ca macchariyāni: āvāsamacchariyaü kulamacchariyaü lābhamacchariyaü vaõõamacchariyaü dhammamacchariyaü; yaü evaråpaü macchariyaü maccharāyanā maccharāyitattaü vevicchaü kadariyaü kaņuka¤cukatā aggahitattaü cittassa, idaü vuccati macchariyaü. [A] api ca khandhamacchariyampi macchariyaü, dhātumacchariyampi macchariyaü, āyatanamacchariyampi macchariyaü gāho, idaü vuccati macchariyaü. Iminā macchariyena avada¤¤utāya samannāgatā janā pamattā, evaü maccharino vuccanti avadāniyā. Kathaü buddhānaü buddhasāvakānaü vacanaü vyappathaü desanaü anusiņņhiü nādiyantãti avadāniyā? Buddhānaü buddhasāvakānaü vacanaü vyappathaü desanaü anusiņņhiü nādiyanti na sussåsanti na sotaü odahanti nā¤¤ā cittaü upaņņhapenti, anassavā avacanakarā paņilomavuttino a¤¤eneva mukhaü karonti. Evaü buddhānaü buddhasāvakānaü vacanaü vyappathaü desanaü anusiņņhiü nādiyantãti avadāniyāti avadāniyā. 1. Avagacchanti sãmu1. [A.] Vibhaīgapāëi - khuddakavatthuvibhaīga. [BJT Page 54] [\x 54/] Te visame niviņņhāti - 'visame'ti visame kāyakamme niviņņhā, visame vacãkamme niviņņhā, visame manokamme niviņņhā, visame pāõātipāte niviņņhā, visame adinnādāne niviņņhā, visame kāmesu micchācāre niviņņhā, visame musāvāde niviņņhā, visamāya pisunāya vācāya niviņņhā, [PTS Page 038] [\q 38/] visamāya pharusāya vācāya niviņņhā, visame samphappalāpe niviņņhā, visamāya abhijjhāya niviņņhā, visame vyāpāde niviņņhā, visamāya micchādiņņhiyā niviņņhā, visamesu saükhāresu niviņņhā, visamesu pa¤casu kāmaguõesu niviņņhā, visamesu pa¤casu nãvaraõesu niviņņhā viniviņņhā patiņņhitā allãnā upagatā ajjhositā adhimuttā laggā laggitā palibuddhāti avadāniyā te visame niviņņhā. Dukkhåpanãtā paridevayantãti - 'dukkhåpanãtā'ti dukkhappattā dukkhasampattā dukkhåpagatā, mārappattā mārasampattā māråpagatā, maraõappattā maraõasampattā maraõåpagatā; paridevayantãti - lapanti1 sallapanti socanti kilamanti paridevanti urattāëiü kandanti sammohaü āpajjantãti 'dukkhåpanãtā paridevayanti'. Kiü su bhavissāma ito cutā seti ito cutā kiü bhavissāma? Nerayikā bhavissāma? Tiracchānayonikā bhavissāma? Pettivisayikā bhavissāma? Manussā bhavissāma? Devā bhavissāma? Råpã bhavissāma? Aråpã bhavissāma? Sa¤¤ã bhavissāma? Asa¤¤ã bhavissāma? Nevasa¤¤ãnāsa¤¤ã bhavissāma? Bhavissāma nu kho mayaü anāgatamaddhānaü? Na nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaü? Kinnu kho bhavissāma anāgatamaddhānaü? Kathannu kho bhavissāma anāgatamaddhānaü? Kiü hutvā kiü bhavissāma nu kho mayaü anāgatamaddhānanti saüsayapakkhannā2 vimatipakkhannā dveëhakajātā lapanti sallapanti3 socanti kilamanti paridevanti urattāëiü kandanti sammohaü āpajjantãti' kiü su bhavissāma ito cutāse. ' Tenāha bhagavā: "Kāmesu [PTS Page 039] [\q 39/] giddhā pasutā pamåëhā Avadāniyā te visame niviņņhā, Dukkhåpanãtā paridevayanti Kiü su bhavissāma ito cutā se"ti. 2 - 4 Tasmā hã sikkhetha idheva jantu Yaü ki¤ci ja¤¤ā visamanti loke, Na tassa hetu visamaü careyya Appa¤hidaü jãvitaü āhu dhãrā. Tasmā hi sikkhetha idheva jantåti - ' tasmā'ti tasmā ta1kāraõā taühetu tappaccayā tannidānā etaü ādãnavaü passamāno kāmesåti tasmā; sikkhethāti - tisso sikkhā: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā. 1. Lālapanti - syā. Machasaü. 2. Pakkandantā - sãmu. 1 Pakkandā - machasaü, 3. Lālapanti - syā. Machasaü. [BJT Page 56] [\x 56/] Katamā adhisãlasikkhā? Idha bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sãlakkhandho mahanto sãlakkhandho, sãlaü patiņņhā ādi caraõaü saüyamo saüvaro mokkhaü kusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Ayaü adhisãlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārã'ti taü tatiyajjhānaü1 upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāõā dukkhassa ca pahāõā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü adhicittasikkhā. Katamā [PTS Page 040] [\q 40/] adhipa¤¤āsikkhā? Idha bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayo'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü adhipa¤¤āsikkhā. 1. Tatiyaü jhānaü - bahusu. 2. Adukkhamasukhaü - sa. [BJT Page 58] [\x 58/] Imāyo1 tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaü adhiņņhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaü paggaõhanto sikkheyya, satiü upaņņhapento sikkheyya, cittaü samādahanto sikkheyya, pa¤¤āya pajānanto sikkheyya, abhi¤¤eyyaü abhijānanto sikkheyya, pari¤¤eyyaü parijānanto sikkheyya, pahātabbaü pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaü bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaü sacchikaronto sikkheyya, ācareyya, samācareyya, samādāya vatteyya Idhāti - imissā diņņhiyā, imissā, khantiyā, imissā ruciyā, imasmiü ādāye2, imasmiü dhamme, imasmiü vinaye, imasmiü dhammavinaye, imasmiü pāvacane, imasmiü brahmacariye, imasmiü satthusāsane, imasmiü attabhāve, imasmiü manussaloke, tena vuccati idhāti. Jantåti - satto naro mānavo poso puggalo jãvo jāgu jantu indagu manujo; tasmā hi sikkhetha idheva jantu. ' Yaü ki¤ci ja¤¤ā visamanti loketi - yaü ki¤cãti sabbena sabbaü sabbathā sabbaü asesaü nissesaü pariyādiyanavacanametaü [PTS Page 041 [\q 41/] ']yaü ki¤cã'ti. Visamanti ja¤¤āti - visamaü kāyakammaü visamanti jāneyya, visamaü vacãkammaü visamanti jāneyya, visamaü manokammaü visamanti jāneyya, visamo pāõātipāto visamoti jāneyya, visamaü adinnādānaü visamanti jāneyya, visamo kāmesu micchācāro visamoti jāneyya, visamo musāvādo visamoti jāneyya, visamā pisunā vācā visamāti jāneyya, visamā pharusā vācā visamāti jāneyya, visamo samphappalāpo visamoti jāneyya, visamaü abhijjhaü visamanti jāneyya, visamo vyāpādo visamoti jāneyya, visamā micchādiņņhi visamāti jāneyya, visamā saīkhārā visamāti jāneyya, visamā pa¤ca kāmaguõā visamāti jāneyya, visamāni pa¤ca nãvaraõāni visamāti jāneyya ājāneyya vijāneyya paņijāneyya paņivijjheyya; loketi - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi' yaü ki¤ci ja¤¤ā visamanti loke. ' Na tassa hetu visamaü careyyāti - visamassa kāyakammassa hetu visamaü na careyya, visamassa vacãkammassa hetu visamaü na careyya, visamassa manokammassa hetu visamaü na careyya, visamassa pāõātipātassa hetu visamaü na careyya, visamassa adinnādānassa hetu visamaü na careyya, visamassa kāmesu micchācārassa hetu visamaü na careyya, visamassa kāmesu micchācārassa hetu visamaü na careyya, visamassa musāvādassa hetu visamaü na careyya, visamāya pisunāya vācāya hetu visamaü na careyya, visamāya pharusāya vācāya hetu visamaü na careyya, visamassa samphappalāpassa hetu visamaü na careyya, visamāya abhijjhāya hetu visamaü na careyya, visamassa vyāpādassa hetu visamaü na careyya, visamāya micchādiņņhiyā hetu visamaü na careyya, visamānaü saükhārānaü hetu visamaü na careyya, visamānaü [PTS Page 042] [\q 42/] pa¤cannaü kāmaguõānaü hetu visamaü na careyya, visamānaü pa¤cannaü nãvaraõānaü hetu visamaü na careyya, visamāya cetanāya hetu visamaü na careyya, visamāya patthanāya hetu visamaü na careyya, visamāya paõidhiyā hetu visamaü na careyya na ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyyāti - 'na tassa hetu visamaü careyya. 1. Imā - sa. 2. âdāse - sãmu1. [BJT Page 60] [\x 60/] Appa¤hidaü jãvitaü āhu dhãrāti - 'jãvita'nti āyu ņhiti yapanā yāpanā irãyanā vattanā pālanā jãvitaü jãvitindriyaü; apica, dvãhi kāraõehi appakaü jãvitaü: ņhitiparittatāya vā appakaü jãvitaü, sarasaparittatāya vā appakaü jãvitaü. Kathaü ņhitiparittatāya vā appakaü? Atãte cittakkhaõe jãvittha na jãvati na jãvissati, anāgate cittakkhaõe jãvissati1 na jãvatã na jãvittha2, paccuppanne cittakkhaõe jãvati na jãvittha na jãvissati. 1. "Jãvitaü attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā, Ekacittasamāyuttā lahuso vattate3 khaõo. 2. Cullāsãti sahassāni kappā4 tiņņhanti ye marå, Na tveva tepi jãvanti dvãhi cittehi saüyutā. 5 3. Ye niruddhā marantassa tiņņhamānassa vā idha, Sabbeva6 sadisā khandhā gatā appaņisandhikā. 7 4. Anantarā8 ca ye bhaggā ye ca bhaggā anāgatā, Tadantare niruddhānaü vesamaü9 natthi lakkhaõe. 5. Anibbattena na jāto paccuppanne jãvati, Cittabhaīgā mato loko pa¤¤atti paramatthiyā10. 6. Yathā ninnā pavattanti chandena pariõāmitā, Acchinnadhārā11 vattanti saëāyatanapaccayā. * 7. Anidhānagatā [PTS Page 043] [\q 43/] bhaggā pu¤jo natthi anāgate, Nibbattā yeva tiņņhanti āragge sāsapåpamā. 8. Nibbattāna¤ca dhammānaü bhaīgo tesaü purakkhato, Palokadhammā tiņņhanti purāõehi amissitā. 9. Adassanāto āyanti bhaīgā gacchantyadassanaü, 12 Vijjuppādova ākāse uppajjanti vayanti cā"ti. Evaü ņhitiparittatāya appakaü jãvitaü. 1. Jãvittha1 sãmu1. 2. Jãvissa - sãmu. 1 3. Vattati - [PTS. 4.] Kappaü - vi. 5. Samohitā - sãmu1. Samāhitā - [PTS. 6.] Sabbepi - sãmu11 7. Appaņisandhiyā - vi. 8. Na antarā - sa. 9. Vesammaü - sa, [PTS] 10. Paramaņņhiti - sa, paramaņņhiyā - vi. 11. Acchinnavārā - [PTS. *] Ayaü gāthā visuddhimagge dissati. 12. Gacchanti adassanaü - sãmu11. [BJT Page 62] [\x 62/] Kathaü sarasaparittatāya appakaü jãvitaü? Assāsåpanibaddhaü jãvitaü, passāsupanibaddhaü jãvitaü, assāsapassāsåpanibaddhaü jãvitaü, mahābhåtupanibaddhaü jãvitaü kabalãkārāhāråpanibaddhaü jãvitaü, usmåpanibaddhaü jãvitaü, vi¤¤āõåpanibaddhaü jãvitaü, målampi imesaü dubbalaü, pubbahetupi imesaü dubbalā, yepi paccayā tepi dubbalā, yāpi pabhavikā sāpi1 dubbalā, sahabhåpi2 imesaü dubbalā, sampayogāpi imesaü dubbalā, sahajāpi imesaü dubbalā, yāpi payojikā sāpi dubbalā, a¤¤ama¤¤aü niccadubbalā ime, a¤¤ama¤¤aü anavaņņhitā ime, a¤¤ama¤¤aü paripātayanti ime, a¤¤ama¤¤assa hi natthi tāyitā, na cāpi ņhapenti a¤¤ama¤¤aü ime, yopi nibbattako so na vijjati. 10. " Na ca kenaci koci hāyati bhaīgabyā3 ca imehi sabbaso Purimehi pabhāvitā ime yepi pabhavakā4 te pure matā, Purimāpi ca pacchimāpi ca a¤¤ama¤¤aü [PTS Page 044] [\q 44/] na kadācimaddasu"nti. Evaü sarasaparittatāya appakaü jãvitaü. Apica cātummahārājikānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica cātummahārājikānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica tāvatiüsānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica yāmānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica tusitānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica nimmāõaratãnaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica paranimmitavasavattãnaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica brahmakāyikānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Vuttampi cetaü bhagavatā: "Appamidaü bhikkhave manussānaü āyu, gamanãyo samparāyo, mantāya boddhabbaü, kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü, natthi jātassa amaraõaü, yo bhikkhave ciraü jãvati, so vassasataü appaü vā bhiyyo vā. 11. Appamāyu manussānaü hãëeyya naü suporiso, Careyyādittasãsova natthi maccussa nāgamo. 12. Accayanti ahorattā jãvitaü uparujjhati, âyu khãyati maccānaü kunnadãnaüva odakaü. [A]" 1. Yopi. . . Tepi - sãmu11 [PTS] 2. Sahabhåmã pi - sãmu11. Sa. 3. Gandhabbā - sãmu11. Sa. Machasaü. 4. Pabhāvitā. . . . Pabhāvikā - sãmu11. [PTS.] Machasaü [A.] Mārasaüyutta - paņhamavagga, mahāniddesa - jarāsuttaniddesa, [BJT Page 64] [\x 64/] Appa¤hidaü jãvitaü āhu dhãrāti - 'dhãrā'ti1 dhitimāti dhãrā, dhitisampannā ti dhãrā, dhikkitapāpāti2 dhãrā. Dhã vuccati pa¤¤ā yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo [PTS Page 045] [\q 45/] sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā mantā upaparikkhā bhåri medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi[a] tāya pa¤¤āya samannāgatattā dhãrā. Apica khandhadhãrā dhātudhãrā āyatanadhãrā paņiccasamuppādadhãrā satipaņņhānadhãrā sammappadhānadhãrā indriyadhãrā bojjhaīgadhãrā maggadhãrā phaladhãrā nibbāõadhãrā. Te dhãrā evamāhu: manussānaü appaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitanti evamāhaüsu evaü kathenti evaü bhaõanti evaü dãpayanti evaü voharantãti ' appa¤hidaü jãvitaü āhu dhãrā'ti. Tenāha bhagavā: "Tasmā hi sikkhetha idheva jantu Yaü ki¤ci ja¤¤ā visamanti loke, Na tassa hetu visamaü careyya Appa¤hidaü jãvitaü āhu dhãrā"ti. 2 - 5 Passāmi loke pariphandamānaü Pajaü imaü taõhāgataü bhavesu, Hãnā narā maccumukhe lapanti Avãtataõhā se bhavābhavesu. Passāmi loke pariphandamānanti - 'passāmã'ti maüsacakkhunāpi passāmi, dibbacakkhunāpi passāmi, pa¤¤ācakkhunāpi passāmi, buddhacakkhunāpi passāmi, samantacakkhunāpi passāmi, dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmi. Loketi - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke [PTS Page 046] [\q 46/] dhātuloke āyatanaloke. 1. 'Dhãrā' - sãmu11 2. Dhikkatapāpāti - sãmu11. [PTS a] dhammasaīgaõã - cittuppādakaõķa. [BJT Page 66] [\x 66/] Pariphandamānanti - taõhāphandanāya phandamānaü diņņhiphandanāya phandamānaü kilesaphandanāya phandamānaü payogaphandanāya phandamānaü vipākaphandanāya phandamānaü duccaritaphandanāya phandamānaü, rattaü1 rāgena phandamānaü duņņhaü2 dosena phandamānaü måëhaü3 mohena phandamānaü vinibaddhaü mānena phandamānaü parāmaņņhaü diņņhiyā phandamānaü vikkhepagataü uddhaccena phandamānaü aniņņhāgataü vicikicchāya phandamānaü thāmagataü anusayehi phandamānaü, lābhena phandamānaü alābhena phandamānaü yasena phandamānaü ayasena phandamānaü pasaüsāya phandamānaü nindāya phandamānaü sukhena phandamānaü dukkhena phandamānaü jātiyā phandamānaü jarāya phandamānaü vyādhinā phandamānaü maraõena phandamānaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi phandamānaü, nerayikena dukkhena phandamānaü tiracchānayonikena dukkhena phandamānaü pettivisayikena dukkhena phandamānaü mānusikena dukkhena phandamānaü gabbhokkanti4målakena dukkhena phandamānaü gabbhaņņiti5målakena dukkhena phandamānaü gabbhavuņņhānamålakena dukkhena phandamānaü jātassupanibandhakena dukkhena phandamānaü jātassa parādheyyakena dukkhena phandamānaü attåpakkama6målakena dukkhena phandamānaü paråpakkama7målakena dukkhena phandamānaü dukkhadukkhena phandamānaü saükhāradukkhena phandamānaü vipariõāmadukkhena phandamānaü, cakkhurogena dukkhena phandamānaü sotarogena dukkhena phandamānaü ghānarogena [PTS Page 047] [\q 47/] dukkhena jivhārogena dukkhena kāyarogena dukkhena kaõõarogena dukkhena mukharogena dukkhena dantarogena dukkhena kāsena sāsena pināsena ķahena jarena kucchirogena mucchāya pakkhandikāya sålāya8 visåcikāya kuņņhena gaõķena kilāsena sosena apamārena dadduyā kaõķuyā kacchuyā rakhasāya9 vitacchikāya lohitena pittena madhumehena aüsāya piëakāya bhagandalena pittasamuņņhānena ābādhena semhasamuņņhānena ābādhena vātasamuņņhānena ābādhena sannipātikena ābādhena utupariõāmajena ābādhena visamaparihārajena ābādhena opakkamikena ābādhena kammavipākajena ābādhena sãtena uõhena jighacchāya pipāsāya uccārena passāvena ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassena dukkhena bhaginimaraõena dukkhena puttamaraõena dukkhena dhãtumaraõena dukkhena ¤ātivyasanena dukkhena bhogavyasanena dukkhena rogavyasanena dukkhena sãlavyasanena dukkhena diņņhivyasanena dukkhena phandamānaü samphandamānaü vipphandamānaü vedhamānaü pavedhamānaü sampavedhamānaü passāmi dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmãti - passāmi loke pariphandamānaü. 1. Ratta - syā. 2. Duņņha - syā 3. Måëha. (Syāmapotthake ãdisesu samāso dissati. ) 4. Gabbhāvakkanti - sãmu1 5. Gabbhe ņhiti - syā. Machasaü 6. Attåpakkamenaü - syā. Machasaü. 7. Paråpakkamena - syā machasaü 8. Sålena - machasaü 9. Nakhasāya - sãmu11. [BJT Page 68] [\x 68/] Pajaü imaü taõhāgataü bhavesåti - 'pajā'ti sattādhivacanaü, taõhāti råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā bhavataõhā vibhavataõhā taõhānugataü taõhānusaņaü taõhāpattaü1 taõhāparipatitaü2 abhibhåtaü pariyādinnacittaü; bhaveså'ti kāmabhave [PTS Page 048] [\q 48/] råpabhave aråpabhaveti 'pajaü imaü taõhāgataü bhavesu'. Hãnā narā maccumukhe lapantã'ti - 'hãnā narā'ti hãnena kāyakammena samannāgatāti hãnā narā, hãnena vacãkammena samannāgatāti hãnā narā, hãnena manokammena samannāgatā hãnena pāõātipātena samannāgatā - hãnena adinnādānena - hãnena kāmesu micchācārena - hãnena musāvādena - hãnāya pisunāya vācāya - hãnāya pharusāya vācāya - hãnena samphappalāpena - hãnāya abhijjhāya - hãnena vyāpādena hãnāya micchādiņņhiyā - hãnehi saükhārehi - hãnehi pa¤cahi kāmaguõehi hãnehi pa¤cahi nãvaraõehi hãnāya cetanāya - hãnāya patthanāya - hãnāya paõidhiyā samannāgatāti hãnā nihãnā omakā lāmakā chattakā3 parittāti hãnā narā. Maccumukhe lapantãti - 'maccumukhe'ti māramukhe maraõamukhe maccuppattā maccusampattā maccåpagatā mārappattā mārasampattā māråpagatā maraõappattā maraõasampattā maraõåpagatā lapanti sallapanti socanti kilamanti paridevanti urattāëiü kandanti sammohaü āpajjantãti 'hãnā narā maccumukhe lapanti'. Avãtataõhā se bhavābhaveså'ti - 'taõhā'ti råpataõhā saddataõhā gandhataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā; bhavābhavesåti - bhavābhave kammabhave punabbhave, kāmabhave kammabhave kāmabhave punabbhave, råpabhave kammabhave råpabhave punabbhave, aråpabhave kammabhave aråpabhave punabbhave, punappunabhave punappunagatiyā punappunauppattiyā [PTS Page 049] [\q 49/] punappunapaņisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā avãtataõhā avigatataõhā acattataõhā avantataõhā amuttataõhā appahãnataõhā appaņinissaņņhataõhāti 'avãtataõhā se bhavābhavesu'. Tenāha bhagavā: "Passāmi loke pariphandamānaü Pajaü imaü taõhāgataü bhavesu, Hãnā narā maccumukhe lapanti Avãtataõhā se bhavābhaveså"ti. 1. Taõhādhipattaü - sa. 2. Pātitaü - sa 3. Jatukkā - sãmu11. [BJT Page 70] [\x 70/] 2 - 6 Mamāyite passatha phandamāne Maccheva1 appodake2 khãõasote, Etampi3 disvā ammo careyya Bhavesu āsattimakubbamāno. Mamāyite passatha phandamāne'ti - 'mamattā'ti dve mamattā: taõhāmamatta¤ca diņņhimamatta¤ca. Katamaü taõhāmamattaü? Yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādikataü4 odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhāmamattaü. Katamaü diņņhimamattaü? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro [PTS Page 050] [\q 50/] diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü6 diņņhisa¤eyājanaü gāho paņiggāho7 abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, idaü diņņhimamattaü. Mamāyite passatha phandamāne'ti mamāyitaü vatthuü acchedasaīkinopi phandanti, acchindantepi phandanti, acchinnepi phandanti, mamāyitaü ca vatthuü vipariõāmasaīkinopi phandanti, vipariõamantepi phandanti, vipariõatepi phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhanti. Evaü phandamāne samphandamāne vipphandamāne vedhamāne pavedhamāne sampavedhamāne passatha dakkhatha oloketha jhāyatha upaparikkhathāti 'mamāyite passatha phandamāne. ' 1. Macchova - mu11, 2. Appodaka - syā 3. Evampi - mu11. 4. Sãmākataü - mu11, mariyādakataü - må1 machasaü. 5. 'Yāvatā'ti syāmapotthake natthi. 6. Vipphandikaü - sãmu1 machasaü. 7. Patiņņhāho - sãmu1 machasaü. 8. Ayāthāvakasmiü yāthāvakanti - sãmu. 11 - Ayathāvatasmiü yathāvatanti - sa. 9. Acchijjantepi - sãmu. 11. [BJT Page 72] [\x 72/] Maccheva appodake khãõasote'ti - yathā macchā1 appodake parittodake udakapariyādāne2 kākehi vā kulalehi vā balākāhi3 vā yehi vā tehi paripātiyamānā ukkhipiyamānā khajjamānā phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhanti, evamevaü pajā mamāyitaü vatthuü acchedasaīkinopi phandanti, acchindantepi phandanti, acchinnepi phandanti, mamāyitaü vatthuü vipariõāmasaīkinopi phandanti, vipariõamantepi phandanti, vipariõatepi phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhantãti maccheva appodake khãõasote. ' Etampi4 disvā amamo careyyāti - etaü5 ādãnavaü disvā passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā mamattesåti - [PTS Page 051] [\q 51/] etampi disvā; amamo careyyā'ti - 'mamattā'ti dve mamattā: taõhāmamatta¤ca diņņhimamatta¤ca. Katamaü taõhāmamattaü? Yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādikataü4 odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhāmamattaü. Katamaü diņņhimamattaü? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü6 diņņhisa¤eyājanaü gāho paņiggāho7 abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, idaü diņņhimamattaü. Taõhāmamattaü pahāya diņņhimamattaü paņinissajitvā cakkhuü amamāyanto sotaü amamāyanto ghānaü amamāyanto jivhaü amamāyanto kāyaü amamāyanto manaü amamāyanto råpe sadde gandhe rase phoņņhabbe dhamme kulaü gaõaü āvāsaü lābhaü yasaü pasaüsaü sukhaü cãvaraü piõķapātaü senāsanaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü kāmadhātuü råpadhātuü aråpadhātuü kāmabhavaü råpabhavaü aråpabhavaü sa¤¤ābhavaü asa¤¤ābhavaü nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhavaü ekavokārabhavaü catuvokārabhavaü pa¤cavokārabhavaü atãtaü anāgataü paccuppannaü diņņhasutamutavi¤¤ātabbe dhamme amamāyanto agaõhanto aparāmasanto anabhinivisanto careyya vihareyya irãyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti 'etampi6 disvā amamo careyya. ' Bhavesu āsattimakubbamāno'ti - 'bhaveså'ti kāmabhave råpabhave aråpabhave; āsatti vuccati taõhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü. 'Bhavesu āsattimakubbamānoti' - chandaü pemaü rāgaü khantiü akubbamāno ajanayamano asa¤janayamāno anibbattayamānoti 'bhavesu āsattimakubbamāno. ' Tenāha bhagavā: "Mamāyite passatha phandamāne Maccheva appodake khãõasote, Etampi6 disvā ammo careyya Bhavesu āsattimakubbamāno"ti. 2 - 7 Ubhosu antesu vineyya chandaü Phassaü pari¤¤āya anānugiddho, 7 Yadattagarahã tadakubbamāno Na lippati diņņhasutesu dhãro. 1. Maccho - sãmu11. 2. Pariyādānodake - sãmu1 3. Balākehi - syā. 4. Evampi - sãmu11. 5. Evaü - sãmu. 11, 6. Evampi - sãmu. 1 7. Ananugiddho - sa. [BJT Page 74] [\x 74/] Ubhosu [PTS Page 052] [\q 52/] antesu vineyya chandanti - 'antā'ti dve antā: phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto. Atãto eko anto, anāgato dutiyo anto. Sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto. Nāmaü eko anto, råpaü dutiyo anto. Cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto. Sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto. Chando'ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataõhā kāmasineho kāmapariëāho kāmamucchā kāmajjhosānaü kāmogho kāmayogo kāmåpādānaü kāmacchandanãvaraõaü. [A] ubhosu antesu vineyya chandanti - ubhosu antesu chandaü vineyya paņivineyya pajaheyya vinodeyya vyantãkareyya anabhāvaü gameyyāti 'ubhosu antesu vineyya chandaü. ' Phassaü pari¤¤āya anānugiddhoti - 'phasso'ti cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso mano samphasso adhivacanasamphasso paņighasamphasso sukhavedanãyo samphasso dukkhavedanãyo samphasso adukkhamasukhavedanãyo samphasso kusalo phasso akusalo phasso avyākato phasso kāmāvacaro phasso råpāvacaro phasso aråpāvacaro phasso su¤¤ato phasso animitto phasso appaõihito phasso lokiyo phasso lokuttaro phasso atãto phasso anāgato phasso paccuppanno phasso, yo evaråpo phasso phusanā samaphusanā1 samphusitattaü, ayaü vuccati phasso. Phassaü pari¤¤āyā'ti - phassaü tãhi pari¤¤āhi parijānitvā ¤ātapari¤¤āya tãraõapari¤¤āya pahānapari¤¤āya. Katamā ¤ātapari¤¤ā? Phassaü jānāti: 'ayaü cakkhusamphasso, ayaü sotasamphasso, ayaü ghānasamphasso, ayaü jivhāsamphasso, ayaü kāyasamphasso, ayaü manosamphasso, ayaü adhivacanasamphasso, ayaü paņighasamphasso, ayaü sukhavedanãyo phasso, ayaü dukkhavedanãyo phasso, ayaü adukkhamasukhavedanãyo phasso, ayaü kusalo phasso, ayaü akusalo phasso, ayaü avyākato phasso, ayaü kāmāvacaro phasso, ayaü råpāvacaro phasso, ayaü aråpāvacaro [PTS Page 053] [\q 53/] phasso, ayaü su¤¤ato phasso, ayaü animitto phasso, ayaü appaõihito phasso, ayaü lokiyo phasso, ayaü lokuttaro phasso, ayaü atãto phasso, ayaü anāgato phasso, ayaü paccuppanno phasso'ti jānāti passati. Ayaü ¤ātapari¤¤ā. 1. Phussanaü, samphussanā - sa [A] dhammasaīgaõi - nikkhepakaõķa. [BJT Page 76] [\x 76/] Katamā tãraõapari¤¤ā? Evaü ¤ātaü katvā phassaü tãreti aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato ãtito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaīguto addhuvato attāõato aleõato (asaraõato) asaraõãbhåtato rittato tucchato su¤¤ato anattato ādãnavato vipariõāmadhammato asārato aghamålato vadhakato vibhavato sāsavato saükhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraõadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saükilesikadhammato samudayato atthaīgamato assādato ādãnavato nissaraõato tãreti. Ayaü tãraõapari¤¤ā. Katamā pahānapari¤¤ā? Evaü tãretvā phasse chandarāgaü pajahati vinodeti vyantiü karoti anabhāvaü gameti. Vuttaü hetaü bhagavatā: " yo bhikkhave phassesu chandarāgo, taü pajahatha. Evaü so phasso pahãno bhavissati ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvaü gato1 āyatiü anuppādadhammo"ti. [A] ayaü pahānapari¤¤ā. Phassaü pari¤¤āyā'ti - phassaü imāhi tãhi pari¤¤āhi parijānitvā; anānugiddho'ti - gedho vuccati taõhā " yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. "[B] yasseso gedho pahãõo samucchinno våpasanto paņippassaddho abhabbuppattiko ¤āõagginā daķķho, so vuccati agiddho. So råpe agiddho sadde agiddho gandhe agiddho rase agiddho phoņņhabbe agiddho kule gaõe āvāse lābhe yase pasaüsāyaü sukhe cãvare piõķapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā [PTS Page 054] [\q 54/] råpadhātuyā aråpadhātuyā kāmabhave råpabhave aråpabhave sa¤¤ābhave asa¤¤ābhave nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pa¤cavokārabhave atãte anāgate paccuppanne diņņhasutamutavi¤¤ātabbesu dhammesu agiddho agathito amucchito anajjhāpanno vãtagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho* pahãnagedho paņinissaņņhagedho vãtarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo* pahãnarāgo paņinissaņņharāgo nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharatãti phassaü pari¤¤āya anānugiddho. 1. Anabhāvakato - sãmu1 [A] ayaü suttappadeso peyyālamukhena khandhasaüyuttato gahito'ti ma¤¤āma. [B.] Dhammasaīgani - nikkhepakaõķa, khuddakavatthu vibhaīga. * Pupphalakkhaõantarito bhāgo sãmu. 1. Potthake na dissati. [BJT Page 78] [\x 78/] Yadattagarahã tadakubbamāno'ti - 'yadā'ti1 ya1; attagarahãti - dvãhi kāraõehi attānaü garahati: katattā ca akatattā ca. Kathaü katattā ca akatattā ca attānaü garahati? 'Kataü me kāyaduccaritaü, akataü me kāyasucarita'nti attānaü garahati. 'Kataü me vacãduccaritaü, akataü me vacãsucarita'nti attānaü garahati. 'Kataü me manoduccaritaü, akataü me manosucarita'nti attānaü garahati. 'Kataü me pāõātipāto, akatā me pāõātipātā veramaõã'ti attānaü garahati. 'Kataü me adinnādānaü, akatā me adinnādānā veramaõã'ti attānaü garahati. 'Kato me kāmesu micchācāro, akatā kāmesu micchācārā veramaõã'ti attānaü garahati. 'Kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaõã'ti attānaü garahati. ' Katā me pisunā vācā, akatā me pisunāya vācāya2 veramaõã'ti (attānaü) garahati. 'Katā me pharusā vācā, akatā me pharusāya vācāya 3 veramaõã'ti attānaü garahati. 'Kato me samphappalāpo, akatā me samphappalāpā veramaõã'ti attānaü garahati. 'Katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā'ti4 attānaü garahati. 'Kato me vyāpādo, akato me avyāpādo'ti5 attānaü garahati. 'Katā me micchādiņņhi, akatā me sammādiņņhã'ti6 attānaü garahati. Evaü katattā ca akatattā ca attānaü garahati. Athavā sãlesu'mhi na paripårakārãti attānaü garahati. Indriyesu'mhi [PTS Page 055] [\q 55/] aguttadvāroti attānaü garahati. Bhojane'mhi amatta¤¤åti attānaü garahati. Jāgariyaü ananuyuttomhãti attānaü garahati. Satisampaja¤¤ena asamannāgatoti attānaü garahati. Abhāvitā me cattāro satipaņņhānāti attānaü garahati. Abhāvitā me cattāro sammappadhānāti attānaü garahati. Abhāvitā me cattāro iddhipādāti attānaü garahati. Abhāvitāni me pa¤cindriyānãti attānaü garahati. Abhāvitāni me pa¤ca balānãti attānaü garahati. Abhāvitā me satta bojjhaīgāti attānaü garahati. Abhāvito me ariyo aņņhaīgiko maggoti attānaü garahati. Dukkhaü me apari¤¤ātanti attānaü garahati. Samudayo me appahãnoti attānaü garahati. Maggo me abhāvitoti attānaü garahati. Nirodho me asacchikatoti attānaü garahati. Evaü katattā ca akatattā ca attānaü garahati. Evaü attagarahikaü kammaü akubbamāno ajanayamāno asa¤janayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti 'yadattagarahã tadakubbamāno. ' Na lippati diņņhasutesu dhãroti - 'lepo'ti dve lepā: taõhā lepo ca diņņhilepo ca - pe - Ayaü diņņhilepo dhãroti dhãro paõķito pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvã. Dhãro taõhālepaü pahāya diņņhilepaü paņinissajitvā diņņhena lippati sute na lippati mute na lippati vi¤¤āte na lippati na saülippati7 na upalippati. Alitto asaülitto anupalitto nikkhanto nissaņo8 vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti 'na lippati diņņhasutesu dhãro'ti. 1. Yadanti - sãmu11. 2. Pisuõā vācā - sãmu. 1. 3. Pharusavācā - sãmu1. 4. Abhijjhā veramaõãti - sãmu1. 5. Vyāpādā veramaõãti. 1 6. Micchādiņņhi veramaõãti - 1 7. Palippati - sãmu, 11. 8. Nissato - sa. [BJT Page 80] [\x 80/] Tenāha bhagavā: "Ubhosu antesu vineyya chandaü Phassaü pari¤¤āya anānugiddho Yadattagarahã tadakubbamāno Na lippati diņņhasutesu dhãro"ti. 2 - 8 Sa¤¤aü [PTS Page 056] [\q 56/] pari¤¤ā vitareyya oghaü Pariggahesu muni nopalitto, Abbåëhasallo caramappamatto Nāsiüsati lokamimaü paraü ca. Sa¤¤aü pari¤¤ā vitareyya oghanti - 'sa¤¤ā'ti kāmasa¤¤ā vyāpādasa¤¤ā vihiüsāsa¤¤ā nekkhammasa¤¤ā avyāpādasa¤¤ā avihiüsāsa¤¤ā råpasa¤¤ā saddasa¤¤ā gandhasa¤¤ā rasasa¤¤ā phoņņhabbasa¤¤ā dhammasa¤¤ā, yā evaråpā sa¤¤ā saüjānanā saüjānitattaü, ayaü vuccati sa¤¤ā. Sa¤¤aü pari¤¤āti - sa¤¤aü tãhi pari¤¤āhi parijānitvā ¤ātapari¤¤āya tãraõapari¤¤āya pahānapari¤¤āya. Katamā ¤ātapari¤¤ā? Sa¤¤aü jānāti 'ayaü kāmasa¤¤ā ayaü vyāpādasa¤¤ā ayaü vihiüsāsa¤¤ā ayaü nekkhammasa¤¤ā ayaü avyāpādasa¤¤ā ayaü avihiüsāsa¤¤ā ayaü råpasa¤¤ā ayaü saddasa¤¤ā ayaü gandhasa¤¤ā ayaü rasasa¤¤ā ayaü phoņņhabbasa¤¤ā ayaü dhammasa¤¤ā'ti jānāti passati. Ayaü ¤ātapari¤¤ā. Katamā tãraõapari¤¤ā? Evaü ¤ātaü katvā sa¤¤aü tãreti aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato ãtito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaīguto addhuvato attāõato aleõato (asaraõato) asaraõãbhåtato rittato tucchato su¤¤ato anattato ādãnavato vipariõāmadhammato asārato aghamålato vadhakato vibhavato sāsavato saükhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraõadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saükilesikadhammato samudayato atthaīgamato assādato ādãnavato nissaraõato tãreti. Ayaü tãraõapari¤¤ā. Katamā pahāõapari¤¤ā? Evaü ¤ātaü katvā evaü tãrayitvā sa¤¤āya chandarāgaü pajahati vinodeti vyantãkaroti anabhāvaü gameti. Vuttampi hetaü bhagavatā: " yo bhikkhave sa¤¤āya chandarāgo, taü pajahatha. Evaü sā sa¤¤ā pahãnā bhavissati ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvaü gatā2 āyatiü anuppādadhammā"ti[a.] Ayaü pahānapari¤¤ā. 'Sa¤¤aü pari¤¤ā'ti sa¤¤aü imāhi tãhi pari¤¤āhi parijānitvā; vitareyya [PTS Page 057] [\q 57/] oghanti kāmoghaü bhavoghaü diņņhoghaü avijjoghaü tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vãtivatteyyāti ' sa¤¤aü pari¤¤ā vitareyya oghaü. ' Pariggahesu muni nopalittoti - 'pariggahā'ti dve pariggahā: taõhāpariggaho ca diņņhipariggaho ca - pe - Ayaü diņņhipariggaho. Munãti - monaü3 vuccati ¤āõaü, yā pa¤¤ā pajānanā - pe - amoho dhammavicayo sammādiņņhi, [b] tena ¤āõena samannāgato muni monappattoti. 1. Phalato - sãmu1, 2. Anabhāvakatā - sãmu1. Anabhāvaü katā - machasaü, anabhāvagatā - syā - sãmu. 11 [A] khandhasaüyutta - bhāravagga. 3. Monā - sãmu1 [B] dhammasaīgaõã - cittuppādakaõķa. 1. [BJT Page 82] [\x 82/] Tãõi moneyyāti: kāyamoneyyaü vacãmoneyyaü manomoneyyaü. Katamaü kāyamoneyyaü? Tividhānaü kāyaduccaritānaü pahānaü kāyamoneyyaü. Tividhaü kāyasucaritaü kāyamoneyyaü, kāyārammaõe ¤āõaü kāyamoneyyaü, kāyapari¤¤ā kāyamoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo kāyamoneyyaü, kāye chandarāgassa pahānaü kāyamoneyyaü, kāyasaükhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaü. Idaü kāyamoneyya1. Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhānaü1 vacãduccaritānaü pahānaü vacãmoneyyaü, vacãsucaritaü vacãmoneyyaü vācārammaõe ¤āõaü vacãmoneyyaü, vācāpari¤¤ā vacãmoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo vacãmoneyyaü, vācāya chandarāgassa pahānaü vacãmoneyyaü. Vacãsaükhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü. Katamaü manomoneyyaü? Tividhānaü manoduccaritānaü pahānaü manomoneyyaü, tividhaü manosucaritaü manomoneyyaü, cittārammaõe ¤āõaü manomoneyyaü, cittapari¤¤ā manomoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo manomoneyyaü, citte chandarāgassa pahānaü manomoneyyaü, cittasaükhāranirodho sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaü [PTS P age 058.] Idaü manomoneyyaü. 1. "Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu sabbappahāyinaü. [A] 2. Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü Muniü moneyyasampannaü āhu ninhātapāpaka"nti. [B] Imehi tãhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munino: 2 agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 3. " Na monena3 muni hoti måëharåpo aviddasu, Yo ca tulaüva paggayha varamādāya paõķito. 4. Pāpāni parivajjeti sa munã tena so munã, Yo munāti ubho loke munã tena pavuccati. "[C.] 1. Catubbidhā - sãmu1 2. Munayo - syā 3. Moneyyena - sa. [A] tikaīguttara - āpāyikavagga. [B] itivuttaka - dutiyavagga. [C] dhammapada - dhammaņņhavagga. [BJT Page 84] [\x 84/] 5. "Asata¤ca sata¤ca ¤atvā dhammaü Ajjhattaü bahiddhā ca sabbaloke, Devamanussehi påjito yo Saīgajālamaticca so munã"ti [a] Lepāti - dve lepā: taõhālepo ca diņņhilepo ca - pe - Muni taõhālepaü pahāya diņņhilepaü paņinissajitvā pariggahesu [PTS Page 059] [\q 59/] na lippati na saülippati1 na upalippati alitto asaülitto anupalitto nikkhanto nissaņo2 vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti 'pariggahesu muni nopalitto. Abbåëhasallo caramappamattoti - 'salla'nti satta sallāni: rāgasallaü dosasallaü mohasallaü mānasallaü diņņhisallaü sokasallaü duccaritasallaü3. Yassete sallā pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā, so vuccati abbåëhasallo abbåhitasallo4 uddhatasallo samuddhatasallo uppāņitasallo samuppāņitasallo cattasallo vantasallo muttasallo pahãnasallo paņinissaņņhasallo nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharatãti 'abbåëhasallo. ' Caranti - caranto viharanto irãyanto vattanto pālento yapento yāpento. Appamattoti sakkaccakārã sātaccakārã aņņhitakārã anolãnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü aparipåraü vā sãlakkhandhaü paripåreyyaü, paripåraü vā sãlakkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anugaõheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü aparipåraü vā samādhikkhandhaü paripåreyyaü, paripåraü vā samādhikkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anugaõheyyaü yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü aparipåraü vā pa¤¤ākkhandhaü [PTS Page 060] [\q 60/] paripåreyyaü paripåraü vā vimuttikkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anugaõheyyaü yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü aparipåraü vā vimutti¤ānadassanakkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anugaõheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü apari¤¤ātaü vā dukkhaü parijāneyyaü, appahãne vā kilese pajaheyyaü, abhāvitaü vā maggaü bhāveyyaü, asacchikataü vā nirodhaü sacchikareyyanti' yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesåti 'abbuëhasallo caramappamatto. ' 1. Palippati - sãmu11 2. Nitthaņņho - syā. Nissato - sa. 3. Kathaükathāsallaü - syā 4. Pahatasallo - syā [A] suttanipāta - sahiyasutta. [BJT Page 86] [\x 86/] Nāsiüsatã lokamimaü paraü cāti - imaü lokaü nāsiüsati sakattabhāvaü, paraü lokaü nāsiüsati parattabhāvaü, imaü lokaü nāsiüsati sakaråpavedanāsa¤¤āsaükhāravi¤¤āõaü, paraü lokaü nāsiüsati pararåpavedanāsa¤¤āsaükhāravi¤¤āõaü, imaü lokaü nāsiüsati cha ajjhattikāni āyatanāni, paraü lokaü nāsiüsati cha bāhirāni āyatanāni, imaü lokaü nāsiüsati manussalokaü, paraü lokaü nāsiüsati devalokaü, imaü lokaü nāsiüsati kāmadhātu, paraü lokaü nāsiüsati råpadhātuü aråpadhātu, imaü lokaü nāsiüsati kāmadhātu råpadhātu, paraü lokaü nāsiüsati aråpadhātuü, punagatiü vā uppattiü vā paņisandhiü vā bhavaü vā saüsāraü vā vaņņaü vā nāsiüsati na icchati na sādiyati na pattheti na piheti nābhijappatãti 'nāsiüsatã lokamimaü paraü cā'ti. Tenāha bhagavā: " Sa¤¤aü [PTS Page 061] [\q 61/] pari¤¤ā vitareyya oghaü Pariggahesu muni nopalitto, Abbåëhasallo caramappamatto Nāsiüsatã lokamimaü paraü cā"ti. Guhaņņhakasuttaniddeso dutiyo. 3. Duņņhaņņhakasuttaniddeso. Atha duņņhaņņhakasuttaniddesaü vakkhati: [PTS Page 062] [\q 62/] 3 - 1 Vadanti ve duņņhamanāpi eke Athopi ve1 saccamanā vadanti, Vādaü ca jātaü muni no upeti Tasmā munã natthi khãlo kuhi¤ci. Vadanti ve duņņhamanāpi eketi - eke titthiyā duņņhamanā paduņņhamanā viruddhamanā2 paņiviruddhamanā āhatamanā paccāhatamanā āghātitamanā3 paccāghātitamanā vadanti upavadanti bhagavantaü ca bhikkhusaīghaü ca abhåtenāti 'vadanti ve duņņhamanāpi eke. ' Athopi ve4 saccamanā vadantãti - ye tesaü titthiyānaü saddahantā okappentā adhimuccantā saccamanā saccasa¤¤ino bhåtamanā bhåtasa¤¤ino tathamanā tathasa¤¤ino yāthāvamanā yāthāvasa¤¤ino5 aviparãtamanā aviparãtasa¤¤ino vadanti upavadanti bhagavanta¤ca bhikkhusaīghaü ca abhåtenāti 'athopi ve1 saccamanā vadanti. ' 1. A¤¤epi te - sãmu11. 2. Viduņņhamanā - katthaci. 3. Aghāņitamanā - syā. 4. Athopi te - sãmu. 11 5. Yathāvamanā yathāvasa¤¤ino - sa. [BJT Page 88] [\x 88/] Vādaü ca jātaü muni no upetãti - so vādo jāto hoti sa¤jāto nibbatto abhinibbatto pātubhåto, paratoghoso akkoso upavādo bhagavato ca bhikkhusaīghassa ca abhåtenāti 'vādaü ca jātaü. ' Muni no upetãti - 'munã'ti monaü vuccati ¤āõaü, yā pa¤¤ā pajānanā amoho dhammavicayo sammādiņņhi, tena ¤āõena [PTS Page 063] [\q 63/] samannāgato muni monappatto - pe - saīgajālamaticca so muni. Yo vādaü upeti, so dvãhi kāraõehi vādaü upeti: kārako kārakatāya vādaü upeti athavā vuccamāno upavadiyamāno kuppati vyāpajjati patitthãyati kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti akārakomhãti. Yo vādaü upeti, so imehi dvãhi kāraõehi vādaü upeti. Muni dvãhi kāraõehi vādaü na upeti: akārako muni akārakatāya vādaü na upeti. Athavā vuccamāno upavadiyamāno na kuppati na vyāpajjati na patitthãyati, na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti akārakomhãti. Muni imehi dvãhi kāraõehi vādaü na upeti na upagacchati na gaõhāti na parāmasati na abhinivisatãti ' vāda¤ca jātaü muni no upeti. ' Tasmā munã natthi khãlo kuhi¤cãti - 'tasmā'ti tasmā ta1 kāraõā taühetu tappaccayā tannidānā1 munino āhatacittatā2 khilajātatāpi natthi, pa¤capi cete khãlā natthi. Tayopi khãlā natthi: rāgakhãlo dosakhãlo mohakhãlo natthi na saüvijjati nåpalabbhati pahãno samucchinno våpasanto paņippassaddho abhabbuppattiko ¤āõagginā daķķho. Kuhi¤cãti - kuhi¤ci kimhici katthaci, ajjhattaü vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti 'tasmā munã natthi khilo kuhi¤cã'ti. Tenāha bhagavā: "Vadanti ve duņņhamanāpi eke Athopi ve3 saccamanā vadanti, Vādaü ca jātaü muni no upeti Tasmā munã natthi khãlo kuhi¤cã"ti. 3 - 2 Sakaü hi diņņhiü kathamaccayeyya Chandānunãto ruciyā niviņņho, Sayaü samattāni pakubbamāno Yathā hi jāneyya tathā vadeyya. 1. Taü nidānaü - sãmu1 2. âhatakacittatā - sãmu1, 3. A¤¤epi te - sãmu11. [BJT Page 90] [\x 90/] Sakaü [PTS Page 064] [\q 64/] hi diņņhiü kathamaccayeyyāti - ye te1 titthiyā sundariü paribbājikaü hantvā samaõānaü sakyaputtiyānaü avaõõaü pakāsayitvā evaü etaü lābhaü yasaü sakkāraü sammānaü paccāharissāmā'ti te evaüdiņņhikā evaükhantikā evaürucikā evaüladdhikā evaüajjhāsayā evamadhippāyā, te nāsakkhiüsu sakaü diņņhiü sakaü khantiü sakaü ruciü sakaü laddhiü sakaü ajjhāsayaü sakaü adhippāyaü atikkamituü. Atha kho sveva ayaso te paccāgatoti. Evampi sakaü diņņhiü kathamaccayeyya. Athavā 'sassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti yo so evaüvādo so sakaü diņņhiü sakaü khantiü sakaü ruciü sakaü laddhiü sakaü ajjhāsayaü sakaü adhippāyaü kathaü accayeyya atikkameyya samatikkameyya vãtivatteyya? Taü kissa hetu? Tassa sā diņņhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaņņhā abhiniviņņhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi ' saka¤hi diņņhiü kathamaccayeyya. ' Athavā 'asassato loko, antavā2 loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤a'nti yo so evaüvādo, so sakaü diņņhi sakaü khantiü sakaü ruciü sakaü laddhiü sakaü ajjhāsayaü sakaü adhippāyaü kathaü accayeyya atikkameyya samatikkameyya vãtivatteyya; taü kissa hetu? Tassa sā diņņhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaņņhā abhiniviņņhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi ' sakaü hi diņņhiü kathamaccayeyya. ' Chandānunãto ruciyā niviņņhoti - 'chandānunãto'ti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā yāyati nãyati vuyhati saüharãyati, yathā hatthiyānena vā assayānena [PTS Page 065] [\q 65/] vā goyānena vā meõķakayānena vā oņņhayānena vā yāyati niyyati vuyhati saüharãyati, evamevaü sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā yāyati niyyati vuyhati saüharãyatãti chandānunãto; ruciyā niviņņhoti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā niviņņho patiņņhito allãno upāgato ajjhosito adhimuttoti 'chandānunãto ruciyā niviņņho'. 1. Yante - sãmu1 2. Anattavā - sãmu1. [BJT Page 92] [\x 92/] Sayaü samattāni pakubbamānoti - sayaü samattaü karoti, paripuõõaü karoti, anomaü karoti, aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü karoti; 'ayaü satthā sabba¤¤å'ti sayaü samattaü karoti, paripuõõaü karoti, anomaü karoti; aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü karoti; 'ayaü dhammo svākkhāto, ayaü gaõo supaņipanno, ayaü diņņhi bhaddikā, ayaü paņipadā supa¤¤attā, ayaü maggā niyyāõiko'ti sayaü samattaü karoti, paripuõõaü karoti, anomaü karoti, aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü karoti janeti sa¤janeti nibbatteti abhinibbattetãti 'sayaü samattāni pakubbamāno. ' Yathā hi jāneyya tathā vadeyyāti - yathā jāneyya tathā vadeyya katheyya bhaõeyya dãpeyya vohareyya. ' Sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaõeyya dãpeyya vohareyya. 'Asassato loko idameva saccaü, moghama¤¤a'nti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaõeyya dãpeyya vohareyya. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā idameva saccaü moghama¤¤anti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaõeyya dãpeyya vohareyyāti yathā hi jāneyya tathā vadeyya. Tenāha bhagavā: "Sakaü [PTS Page 066] [\q 66/] hi diņņhiü kathamaccayeyya Chandānunãto ruciyā niviņņho, Sayaü samattāni pakubbamāno Yathā hi jāneyya tathā vadeyyā"ti. 3 - 3 Yo attano sãlavatāni jantu Anānupuņņhova paresaü1 pāvā2 Anariyadhammaü kusalā tamāhu Yo ātumānaü sayameva pāvā. Yo attano sãlavatāni jantåti - 'yo'ti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāppakāro yaü ņhānaü patto yaüdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaõo vā vesso vā suddo vā gahaņņho vā pabbajito vā devo vā manusso vā; sãlabbatānãti atthi sãlaü ceva vataü ca, atthi vataü na sãlaü. Katamaü sãlaü ceva vataü ca? Idha bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, yo tattha sa¤¤amo saüvaro anatikkamo, idaü sãlaü. Yaü samādānaü, taü vataü. Saüvaraņņhena sãlaü, samādānaņņhena vataü. Idaü vuccati sãlaü ceva vataü ca. Katamaü vataü na sãlaü? Aņņha dhutaīgāni: āra¤¤ikaīgaü piõķapātikaīgaü paüsukålikaīgaü tecãvarikaīgaü sapadānacārikaīgaü khalupacchābhattikaīgaü nesajjikaīgaü yathāsanthatikaīgaü, idaü vuccati vataü na sãlaü. Viriyasamādānampi vuccati vataü na sãlaü. " Kāmaü taco ca nahāru ca aņņhi ca avasissatu sarãre upasussatu maüsalohitaü, yaü taü purisabalena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaü, na [PTS Page 067] [\q 67/] taü apāpuõitvā viriyassa santhānaü bhavissatã"ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpaü viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. 1. Parassa - su. 2. Pāvada - sa. [BJT Page 94] [\x 94/] 1. " Nāsissaü na pivissāmi vihārato na nikkhame, Napi passaü nipātessaü1 taõhāsalle anåhate"ti[a] Cittaü paggaõhāti padahati, evaråpampi viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. " Na tāvāhaü imaü pallaīkaü bhindissāmi, yāva me na anupādāya āsavehi cittaü vimuccissatã"ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpaü viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. 'Na tāvāhaü imamhā āsanā vuņņhahissāmi, caīkamā orohissāmi, vihārā nikkhamissāmi, aķķhayogā nikkhamissāmi, pāsādā nikkhamissāmi, hammiyā nikkhamissāmi, guhāya nikkhamissāmi, leõā nikkhamissāmi, kuņiyā nikkhamissāmi, kåņāgārā nikkhamissāmi, aņņā2 nikkhamissāmi, māëā nikkhamissāmi, uddaõķā3 nikkhamissāmi, upaņņhānasālāya nikkhamissāmi, maõķapā nikkhamissāmi, rukkhamålā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaü vimuccissatã'ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpaü viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. 'Imasmiü yeva pubbaõhasamayaü ariyadhammaü āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi4 sacchikarissāmã'ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpaü viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü, 'imasmiüyeva majjhantikasamayaü ariyadhammaü āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi4 sacchikarissāmã'ti cittaü paggaõhāti padahati. Sāyanhasamayaü - purebhattaü pacchābhattaü - purimaü yāmaü - majjhimaü yāmaü - pacchimaü yāmaü - kāle - juõhe vasse - hemante - gimhe - purime vayokhandhe - majjhime vayokhandhe - pacchime vayokhandhe ariyadhammaü āharissāmi [PTS Page 068] [\q 68/] samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmã'ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpampi viriyaü samādānaü vuccati vataü na sãlaü. Jantåti satto naro mānavo poso puggalo jãvo jāgu5 jantu indagu hindagu manujoti 'yo attano sãlavatāni jantu. ' Anānupuņņho va paresaü pāvāti - 'paresa'nti paresaü khattiyānaü brāhmaõānaü vessānaü suddānaü gahaņņhānaü pabbajitānaü devānaü manussānaü; anānupuņņhoti apuņņho apucchito ayācito anajjhesito apasādito; pāvāti attano sãlaü vā vataü vā sãlabbataü vā pāvadati: ahamasmi sãlasampannoti vā vatasampannoti vā sãlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena6 vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhāõena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā, uccākulā pabbajitoti vā mahākulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uëārabhogakulā pabbajitoti vā, ¤āto yasassã sagahaņņhapabbajitānanti vā, lābhimhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, vinayadharoti vā dhammakathikoti vā āra¤¤ikoti vā rukkhamålikoti vā piõķapātikoti vā paüsukålikoti vā tecãvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthatikoti vā, paņhamassa jhānassa lābhãti vā dutiyassa jhānassa lābhãti vā tatiyassa jhānassa lābhãti vā catutthassa jhānassa lābhãti vā ākāsāna¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā pāvadati katheti bhaõati dãpayati voharatãti 'anānupuņņhova paresaü pāvā'. 1. Napi passaü na nipātessaü - sãmu1. 2. Aķķhā - machasaü 3. Kuķķhā - sãmu1, 4. Phusayissāmi - syā. 5. Jatu - mu11. Jātu - syā machasaü [A] theragāthāpāëi - paccayattheragāthā - 312. Muditattheragāthā - 4112. 6. Ajjhānena - sãmu. 1. [BJT Page 96] [\x 96/] Anariyadhammaü [PTS Page 069] [\q 69/] kusalā tamāhåti - ' kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paņiccasamuppādakusalā satipaņņhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaīgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā; te kusalā evamāhaüsu: anariyānaü eso dhammo, neso dhammo ariyānaü, bālānaü eso dhammo, neso dhammo paõķitānaü, asappurisānaü eso dhammo, neso dhammo sappurisānanti evamāhaüsu evaü kathenti evaü bhaõanti evaü dãpayanti evaü voharantãti - anariyadhammaü kusalā tamāhu. Yo ātumānaü sayameva pāvāti - 'ātumā' vuccati attā. Sayameva pāvāti sayameva attānaü1 pāvadati: ahamasmi sãlasampannoti vā vatasampannoti vā sãlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhāõena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā, uccākulā pabbajitoti vā mahākulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uëārabhogakulā pabbajitoti vā, ¤āto yasassã sagahaņņhapabbajitānanti vā, lābhãmhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā āra¤¤ikoti vā piõķapātikoti vā pa1sukulikoti vā tecãvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthikoti vā paņhamassa jhānassa lābhãti vā dutiyassa jhānassa lābhãti vā tatiyassa jhānassa lābhãti vā catutthassa jhānassa lābhãti vā ākāsāna¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā [PTS Page 070] [\q 70/] nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā pāvadati katheti bhaõati dãpayati voharatãti yo ātumānaü sayameva pāvāti. Tenāha bhagavā: "Yo attano sãlavatāni jantu Anānupuņņhova paresaü pāvā, Anariyadhammaü kusalā tamāhu Yo ātumānaü sayameva pāvā"ti. 3 - 4 Santo ca bhikkhu abhinibbutatto Itihanti2 sãlesu akatthamāno, Tamariyadhammaü kusalā vadanti Yassussadā natthi kuhi¤ci loke. Santo ca bhikkhu abhinibbutattoti - 'santo'ti rāgassa samitattā santo, dosassa samitattā santo, mohassa samitattā santo, kodhassa, upanāhassa, makkhassa, palāsassa, issāya, macchariyassa, māyāya, sāņheyyassa, thambhassa, sārambhassa, mānassa, atimānassa, madassa, pamādassa, sabbakilesānaü, sabbaduccaritānaü, sabbasantāpānaü, sabbākusalābhisaükhārānaü santattā samitattā våpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paņippassaddhattā santo upasanto våpasanto nibbuto paņippassaddhoti - santo; bhikkhåti sattannaü dhammānaü bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiņņhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sãlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saükilesikā ponobhavikā sadarā3 dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõiyā. 1. Attaü - sa 2. Idahanti - sãmu1 1. Saddarā - sa [BJT Page 98] [\x 98/] 1. "Pajjena [PTS Page 071] [\q 71/] katena attanā (sabhiyāti bhagavā) Parinibbānagato vitiõõakaīkho Vibhavaü bhavaü ca vippahāya Vusitavā khãõapunabbhavo1 sa bhikkhå"ti - [a] Santo ca bhikkhu. Abhinibbutattoti - rāgassa nibbāpitattā abhinibbutatto; mohassa nibbāpitattā abhinibbutatto; kodhassa, upanāhassa, makkhassa, palāsassa, issāya, macchariyassa, māyāya, sāņheyyassa, thambhassa, sārambhassa, mānassa, atimānassa, madassa, pamādassa, sabbakilesānaü, sabbaduccaritānaü, sabbadarathānaü, sabbapariëāhānaü, sabbasantāpānaü, sabbākusalābhisaīkārānaü nibbāpitattā abhinibbutattoti 'santo ca bhikkhu abhinibbutatto. ' Itihanti2 sãlesu akatthamānoti - 'itiha'nti padasandhi padasaüsaggo padapāripåri. Akkharasamavāyo vya¤janasiliņņhatā padānupubbatāpetaü3 itihanti. Sãlesu akatthamānoti idhekacco katthã hoti vikatthã4; so katthati 'ahamasmi sãlasampanno'ti vā 'vatasampanno'ti vā 'sãlabbatasampanno'ti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena6 vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhāõena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā, uccākulā pabbajitoti vā mahākulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uëārabhogakulā pabbajitoti vā, ¤āto yasassã sagahaņņhapabbajitānanti vā, lābhimhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, vinayadharoti vā dhammakathikoti vā āra¤¤ikoti vā rukkhamålikoti vā piõķapātikoti vā paüsukålikoti vā tecãvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthatikoti vā, paņhamassa jhānassa lābhãti vā dutiyassa jhānassa lābhãti vā tatiyassa jhānassa lābhãti vā catutthassa jhānassa lābhãti vā ākāsāna¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā katthati vikatthati, evaü na katthati na vikatthati, katthanā ārato virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti 'itihanti sãlesu akatthamāno' Tamariyadhammaü kusalā vadantãti - 'kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paņiccasamuppādakusalā satipaņņhānakusalā [PTS Page 072] [\q 72/] sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaīgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evaü vadanti: 'ariyānaü eso dhammo; neso dhammo anariyānaü. Paõķitānaü eso dhammo; neso dhammo bālānaü. Sappurisānaü eso dhammo; neso dhammo asappurisānanti evaü vadanti, evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti 'tamariyadhammaü kusalā vadanti. ' 1. Khãõā punabbhavo - sãmu1. 2. Idahaü - pu 3. Padānupubbatānāmetaü - sãmu1 4. Katthiko hoti vikatthiko - sãmu. 11. [A] suttanipāta - sabhiyasutta. [BJT Page 100] [\x 100/] Yassussadā natthi kuhi¤ci loketi - 'yassā'ti arahato khãõāsavassa; ussadāti sattussadā: rāgussado dosussado mohussado mānussado diņņhussado kilesussado kammussado. Tassime ussadā natthi na saüvijjanti nåpalabbhanti pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā; kuhi¤cãti - kuhi¤ci kimhici katthaci ajjhattaü vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā; loketi - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke āyatanaloketi 'yassussadā natthi kuhi¤ci loke'ti. Tenāha bhagavā: "Santo ca bhikkhu abhinibbutatto Itihanti sãlesu akatthamāno, Tamariyadhammaü kusalā vadanti Yassussadā natthi kuhi¤ci loke"ti. 3 - 5 Pakappitā saīkhatā yassa dhammā Purekkhatā santi avevadātā, 1 Yadattanã passati ānisaüsaü Tannissito kuppapaņiccasantiü2. Pakappitā saīkhatā yassa dhammāti - 'pakappanā'ti dve pakappanā: taõhāpakappanā ca diņņhipakappanā ca - pe - Ayaü taõhāpakappanā - pe - Ayaü diņņhipakappanā, imā dve pakappanā. Saīkhatāti - saīkhatā visaīkhatā abhisaīkhatā [PTS Page 073] [\q 73/] saõņhāpitā'ti pi saīkhatā, atha vā aniccā saīkhatā paņiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti pi saīkhatā; yassāti - diņņhigatikassa; dhammā vuccanti dvāsaņņhidiņņhigatānãti 'pakappitā saīkhatā yassa dhammā. ' Purekkhatā santi avevadātāti - 'purekkhatā'3 ti dve purekkhārā: taõhāpurekkhāro ca diņņhipurekkhāro ca - pe - Ayaü diņņhipurekkhāro. Tassa taõhāpurekkhāro appahãno diņņhipurekkhāro appaņinissaņņho. Tassa taõhāpurekkhārassa appahãnattā diņņhipurekkhārassa appaņinissaņņhattā so taõhaü vā diņņhiü vā purato katvā carati, taõhādhajo taõhāketu taõhādhipateyyo, diņņhidhajo diņņhiketu diņņhādhipateyyo, taõhāya vā diņņhiyā vā parivārito caratãti purekkhatā; santãti santi saüvijjanti atthi upalabbhanti; avevadātāti avevadātā avodātā aparisuddhā saükiliņņhā saükilesikāti 'purekkhatā santi avevadātā. ' 1. Avivadātā - su. [PTS] 2. Santi - sãmu1, 3. Purekkhārā - katthaci. [BJT Page 102] [\x 102/] Yadattani passati ānisaüsanti ' yadattanã'ti yaü attani; attā vuccati diņņhigataü. Attano diņņhiyā dve ānisaüse passati: diņņhadhammika¤ca ānisaüsaü samparāyika¤ca ānisaüsaü. Katamo diņņhiyā diņņhadhammiko ānisaüso? Yaüdiņņhiko satthā hoti, taüdiņņhikā sāvakā honti. Taüdiņņhikaü satthāraü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti apacitiü karonti labhati ca tato nidānaü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraü. Ayaü diņņhiyā diņņhadhammiko ānisaüso. Katamo diņņhiyā samparāyiko ānisaüso? Ayaü diņņhi alaü nāgattāya vā supaõõattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā, ayaü diņņhi alaü [PTS Page 074] [\q 74/] suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā muttiyā vimuttiyā parimuttiyā, imāya diņņhiyā sujjhanti visujjhanti parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti; imāya diņņhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmãti āyatiü phalapāņikaīkhã hoti. Ayaü diņņhiyā samparāyiko ānisaüso. Attano diņņhiyā ime dve ānisaüse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatãti 'yadattani passati ānisaüsaü'. Taünissito kuppapaņiccasantinti - tisso santiyo: accantasanti tadaīgasanti sammutisanti. 1 Katamā accantasanti? Accantasanti vuccati amataü nibbānaü yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Ayaü accantasanti. Katamā tadaīgasanti? Paņhamajjhānaü samāpannassa nãvaraõā santā honti, dutiyajjhānaü samāpannassa vitakkavicārā santā honti, tatiyajjhānaü samāpannassa pãti santā hoti, catutthajjhānaü samāpannassa sukhadukkhā santā honti, ākāsāna¤cāyatanaü samāpannassa råpasa¤¤ā paņighasa¤¤ā nānattasa¤¤ā santā honti, vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpannassa ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ā santā hoti, āki¤ca¤¤āyatanaü samāpannassa vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ā santā hoti nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpannassa āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā santā hoti, ayaü tadaīgasanti. Katamā sammutisanti? Sammutisanti2 vuccanti dvāsaņņhi diņņhigatāni, (imā) diņņhisantiyo. Api ca sammutisanti imasmiü atthe adhippetā santãti. Taü [PTS Page 075] [\q 75/] nissito kuppapaņiccasantinti kuppasantiü pakuppasantiü eritasantiü3 sameritasantiü calitasantiü ghaņņitasantiü kappitasantiü pakappitasantiü aniccaü saīkhataü4 paņiccasamuppannaü khayadhammaü vayadhammaü virāgadhammaü nirodhadhammaü, santiü nissito assito allãno upagato ajjhosito adhimuttoti tannissito kuppapaņiccasantiü'. 1. Sammatisanti - syā 2 sammutisantiyo - sãmu. 11 3. Paritasanti - sa. 4. Asaīkhataü - sãmu. 1. [BJT Page 104] [\x 104/] Tenāha bhagavā: "Pakappitā saīkhatā yassa dhammā Purekkhatā santi avevadātā, Yadattanã passati ānisaüsaü Tannissito kuppapaņiccasanti" nti. 3 - 6 Diņņhinivesā na hi svātivattā1 Dhammesu niccheyya samuggahãtaü, Tasmā naro tesu nivesanesu Nirassati2 ādiyaticca3 dhammaü. Diņņhinivesā na hi svātivattāti - 'diņņhinivesā'ti 'sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti abhinivesaparāmāso diņņhinivesanaü. 'Asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti abhinivesaparāmāso diņņhinivesananti diņņhinivesā; na hi svātivattāti - diņņhinivesā na hi svātivattā, 1 [PTS Page 076] [\q 76/] durativattā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbãtivattāti 'diņņhinivesā na hi svātivattā. ' Dhammesu niccheyya samuggahãtanti - 'dhammeså'ti dvāsaņņhi diņņhigatesu; niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā4 vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā; samuggahãtanti nivesanesu odhiggāho bilaggāho varaggāho koņņhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho, idaü saccaü tacchaü tathaü bhåtaü yathāsabhāvaü5 aviparãtaü gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttanti - dhammesu niccheyya samuggahãtaü. Tasmā naro tesu nivesanesåti - 'tasmā'ti - tasmā taükāraõā taühetutappaccayā tannidānā; naroti satto naro mānavo poso puggalo jãvo jāgu6 jantu indagu hindagu manujo; tesu nivesanesåti - tesu diņņhinivesanesåti 'tasmā naro tesu nivesanesu. ' 1. Samātivattā - sãmu1. Machasaü. Sa. 2. Nidassati - syā. [PTS] 3. âdiyati ca. [PTS] 4. Nicinitvā vicchinitvā 'ti pi pāņho. 5. Yathāvaü - sa. 6. Jatu - sãmu. 11. Jātu - syā. [BJT Page 106] [\x 106/] Nirassati1 ādiyaticca2 dhammanti - ' nirassatã'ti dvãhi kāraõehi nirassati: paravicchindanāya vā nirassati, anabhisambhuõanto vā nirassati. Kathaü paravicchindanāya vā nirassati? Paro vicchindeti, so satthā na sabba¤¤å, dhammo na svākkhāto, gaõo na supaņipanno, diņņhi na bhaddikā paņipadā na supa¤¤attā, maggo na niyyāniko, natthettha3 suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hãnā nihãnā omakā lāmakā chattakā4 parittāti evaü paro vicchindeti. Evaü vicchindiyamāno satthāraü nirassati, dhammakkhānaü [PTS Page 077] [\q 77/] nirassati, gaõaü nirassati, diņņhiü nirassati, paņipadaü nirassati, dhammakkhānaü nirassati, gaõaü nirassati, diņņhiü nirassati, paņipadaü nirassati, maggaü nirassati, evaü paravicchindanāya nirassati. Kathaü anabhisambhåõanto nirassati? Sãlaü anabhisambhåõanto sãlaü nirassati, vataü anabhisambhåõanto vataü nirassati, sãlabbataü anabhisambhåõanto sãlabbataü nirassati. âdiyaticca dhammanti satthāraü gaõhāti, dhammakkhānaü gaõhāti, gaõaü gaõhāti diņņhiü gaõhāti, paņipadaü gaõhāti, maggaü gaõhāti parāmasati abhinivisatãti 'nirassati ādiyaticca dhammaü. ' Tenāha bhagavā: "Diņņhinivesā na hi svātivattā Dhammesu niccheyya samuggahãtaü, Tasmā naro tesu nivesanesu Nirassatã1 ādiyaticca2 dhamma"nti. 3 - 7 Dhonassa hi natthi kuhi¤ca loke Pakappitā diņņhi bhavābhavesu, Māya¤ca māna¤ca pahāya dhono Sa kena gaccheyya anåpayo so. Dhonassa hi natthi kuhi¤ci loke pakappitā diņņhi bhavābhavesåti 'dhono'ti dhonā vuccati pa¤¤ā, yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhårã medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi. [A] kiü kāraõā dhonā vuccati pa¤¤ā? 1. Nidassati - syā, [PTS]. 2. âdiyatica [PTS]. 3. Na tattha - syā. [PTS] 4. Jatukkā - sãmu. 11. [PTS] A dhammasaīgaõi cittuppādakaõķa. [BJT Page 108. [\x 108/] ] Tāya1 pa¤¤āya kāyaduccaritaü [PTS Page 078] [\q 78/] dhuta¤ca dhota¤ca sandhota¤ca niddhota¤ca, vacãduccaritaü dhuta¤ca dhota¤ca sandhota¤ca niddhota¤ca, manoduccaritaü dhuta¤ca dhota¤ca sandhota¤ca niddhota¤ca, rāgo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, doso moho kodho upanāho - makkho - palāso dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, issā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, sāņheyyaü dhuta¤ca dhota¤ca sandhota¤ca niddhota¤ca, thambho dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sārambho - māno atimāno - mado - pamādo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sabbe kilesā - sabbe duccaritā - sabbe darathā - sabbe pariëāhā sabbe santāpā - sabbākusalābhisaīkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Taü kāraõā dhonā vuccati pa¤¤ā. Atha vā sammādiņņhiyā micchādiņņhi dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, sammāsaīkappena micchāsaīkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sammāvācāya micchāvācā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, sammāsaīkappena micchāsaīkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, sammākammantena micchākammanto dhuto ca - sammāājãvena micchāājãvo dhuto ca sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca sammāsatiyā micchāsati dhutā ca sammāsamādhinā micchāsamādhi dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca sammā¤āõena micchā¤āõaü dhuta¤ca sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Atha vā ariyena aņņhaīgikena maggena sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Arahā imehi dhoniyehi2 dhammehi upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato, tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariëāhoti 'dhono'. Kuhi¤cãti - kuhi¤ci kimhici katthaci ajjhattaü vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā; loketi - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Pakappitāti3 dve pakappanā: taõhāpakappanā [PTS Page 079] [\q 79/] ca diņņhipakappanā ca - Pe - Ayaü diņņhipakappanā. Bhāvābhavesåti - bhavābhave kammabhave punabbhave, kāmabhave kammabhave kāmabhave punabbhave, råpabhave kammabhave råpabhave punabbhave, aråpabhave kammabhave aråpabhave punabbhave punappuna4bhave punappunagatiyā punappunauppattiyā punappunapaņisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā; " dhonassa hi natthi kuhi¤ci loke pakappitā diņņhi bhavābhaveså"ti - dhonassa kuhi¤ci loke bhavābhavesu ca kappitā abhisaükhatā saõņhapitā diņņhi natthi na santi na saüvijjanti nupalabbhanti pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti 'dhonassa hi natthi kuhi¤ci loke pakappitā diņņhi bhavābhavesu. 1. Yāya - sãmu1, 2 dhoneyehi - sãmu. 11. Pa syā [PTS] . 3. Pakappanāti - syā. 4. Punappunaü - syā, sa. [BJT Page 110] [\x 110/] Māya¤ca māna¤ca pahāya dhonoti - māyā vuccati va¤canikā cariyā; idhekacco kāyena duccaritaü caritvā vācāya1 duccaritaü caritvā manasā duccaritaü caritvā tassa paņicchādanahetu2 pāpikaü icchaü paõidahati: mā maü ja¤¤āti icchati. Mā maü ja¤¤āti saükappeti. Ma maü ja¤¤āti vācaü bhāsati. Mā maü ja¤¤āti kāyena parakkamati. Yā evaråpā māyā māyāvitā accayā3 va¤canā nikati nikiiõā4 pariharaõā guhanā pariguhanā chādanā paricchādanā anuttānãkammaü anāvikammaü vocchādanā pāpakiriyā, ayaü vuccati māyā. [A] mānoti ekavidhena māno: yā cittassa unnati; duvidhena māno: attukkaüsanamāno paravambhanamāno; tividhena māno: seyyohamasmãti māno sadisohamasmãti māno [PTS Page 080] [\q 80/] hãnohamasmãti māno; catubbidhena māno: lābhena mānaü janeti, yasena mānaü janeti, pasaüsāya mānaü janeti, sukhena mānaü janeti; pa¤cavidhena māno: lābhã'mhi manāpikānaü råpānanti mānaü janeti, lābhã'mhi manāpikānaü saddānaü - gandhānaü - rasānaü phoņņhabbānanti mānaü janeti; chabbidhena māno: cakkhusampadāya mānaü janeti, sotasampadāya ghānasampadāya - jivhāsampadāya kāyasampadāya - manosampadāya mānaü janeti; sattavidhena māno: māno atimāno mānātimāno omāno adhimāno asmimāno micchāmāno; aņņhavidhena māno: lābhena mānaü janeti, alābhena omānaü janeti, yasena mānaü janeti, ayasena omānaü janeti, pasaüsāya mānaü janeti, nindāya omānaü janeti, sukhena mānaü janeti, dukkhena omānaü janeti; navavidhena māno: seyyassa seyyohamasmãti māno, seyyassa sadisohamasmãti māno, seyyassa hãnohamasmãti māno, sadisassa seyyohamasmãti māno, sadisassa sadisohamasmãti māno, sadisassa hãnohamasmãti māno, hãnassa seyyohamasmãti māno, hãnassa sadisohamasmãti māno, hãnassa hãnohamasmãti māno, dasavidhena māno: idhekacco mānaü janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhāõena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Yo evaråpo māno ma¤¤anā ma¤¤itattaü unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa, ayaü vuccati māno. [A]"māya¤ca māna¤ca pahāya dhono"ti - dhono māya¤ca māna¤ca pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvāti 'māya¤ca māna¤ca pahāya dhono. ' 1. Vacasā - syā. 2. Tappaņicchādanahetu - sa. 3. Accasarā - syā. Machasaü 4. Kiraõā - sãmu1 [a] vibhaīgapāëi - khuddakavatthuvibhaīga. [BJT Page 112. [\x 112/] ] Sa kena gaccheyya anupayo soti - 'upayā'ti dve upayā: taõhāupayo ca diņņhiupayo ca - pe - ayaü taõhåpayo. Pe - ayaü diņņhåpayo. Tassa taõhåpayo pahãno, [PTS Page 081] [\q 81/] diņņhåpayo paņinissaņņho. Taõhåpayassa pahãnattā diņņhåpayassa paņinissaņņhattā anupayo puggalo kena rāgena gaccheyya? Kena dosena gaccheyya kena mohena gaccheyya? Kena mānena gaccheyya? Kāya diņņhiyā gaccheyya? Kena uddhaccena gaccheyya? Kāya vicikicchāya gaccheyya? Kehi anusayehi gaccheyya? Rattoti vā duņņhoti vā måëhoti vā vinibaddhoti vā parāmaņņhoti vā vikkhepagatoti1 vā thāmagatoti vā? Te abhisaīkhārā pahãnā. Abhisaīkhārānaü pahãõattā gatiyā2 kena gaccheyya nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā råpãti vā aråpãti vā sa¤¤ãti vā asa¤¤ãti vā nevasa¤¤ãnāsa¤¤ãti vā, so hetu natthi, paccayo natthi, kāraõaü natthi, yena gaccheyyāti 'sa kena gaccheyya anåpayo so. ' Tenāha bhagavā: "Dhonassa hi natthi kuhi¤ci loke Pakappitā diņņhi bhavābhavesu, Māya¤ca māna¤ca pahāya dhono Sa kena gaccheyya anåpayo so"ti. 3 - 8 Upayo hi dhammesu upeti vādaü Anupayaü kena kathaü vadeyya Attaü nirattaü na hi tassa atthi Adhosi so diņņhimidheva sabbaü3. Upayo hi dhammesu upeti vādanti - 'upayo'ti dve upayā: taõhåpayo ca diņņhåpayo ca - pe - Ayaü diņņhåpayo. Tassa taõhåpayo appahãno, diņņhåpayo appaņinissaņņho. Taõhåpayassa appahãnattā diņņhåpayassa appaņinissaņņhattā dhammesu vādaü upeti: rattoti vā duņņhoti vā måëhoti vā vinibaddhoti vā parāmaņņhoti vā vikkhepagatoti vā aniņņhaü [PTS Page 082] [\q 82/] gatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaīkhārā appahãnā. Abhisaīkhārānaü appahãnattā gatiyā vādaü upeti: nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā råpãti vā aråpãti vā sa¤¤ãti vā asa¤¤ãti vā nevana¤¤ãnāsa¤¤ãti vā vādaü upeti upagacchati gaõhāti parāmasati abhinivisatãti 'upayo hi dhammesu upeti vādaü. ' 1. Aniņņhagato - manupa. 2. Gatiyā paraü - sãmu1. Gatiyo - sãmu11. 3. Sabbā - sãmu 1. Sa. [BJT Page 114] [\x 114/] Anåpayaü kena kathaü vadeyyāti - 'upayāti' dve upayā: taõhåpayo ca diņņhåpayo ca - pe - Ayaü diņņhåpayo. Tassa taõhåpayo pahãno diņņhåpayo paņinissaņņho. Taõhåpayassa pahãnattā diņņhåpayassa paņinissaņņhattā anåpayaü puggalaü kena rāgena vadeyya? Kena dosena vadeyya? Kena mohena vadeyya? Kena mānena vadeyya? Kāya diņņhiyā vadeyya? Kena uddhaccena vadeyya? Kāya vicikicchāya vadeyya? Kehi anusayehi vadeyya rattoti vā duņņhoti vā måëhoti vā vinibaddhoti vā parāmaņņhoti vā vikkhepagatoti vā aniņņhaü gatoti1 vā thāmagatoti vā? Te abhisaīkhārā pahãnā. Abhisaīkhārānaü pahãnattā gatiyā2 kena vadeyya nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā råpãti vā aråpãti vā sa¤¤ãti vā asa¤¤ãti vā nevasa¤¤ãnāsa¤¤ãti vā, so hetu natthi, paccayo natthi, kāraõaü natthi, yena3 vadeyya katheyya bhaõeyya dãpayeyya vohareyyā ti 'anåpayaü kena kathaü vadeyya. ' Attaü nirattaü na hã tassa atthãti - 'attā'ti sassatadiņņhi4 natthi; nirattāti - mu¤citabbaü natthi. Yassatthi gahitaü, tassatthi mu¤citabbaü; yassatthi mu¤citabbaü, tassatthi gahitaü; gahaõa5mu¤canā samatikkanto 6 arahā vuddhiparihānivãtivatto. So vutthavāso ciõõacaraõo gataddho gatadiso. Jātimaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavoti 'attaü nirattaü na hi tassa atthi. ' Adhosi [PTS Page 083] [\q 83/] so diņņhimidheva sabbanti - tassa dvāsaņņhi diņņhigatāni pahãnāni samucchinnāni vupasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni. So sabbaü diņņhigataü idheva adhosi dhuni7 sandhuni niddhuni pajahi vinodesi vyantiü akāsi anabhāvaü gamesãti 'adhosi so diņņhimidheva sabba'nti. Tenāha bhagavā: "Upayo hi dhammesu upeti vādaü Anåpayaü kena kathaü vadeyya, Attaü nirattaü na hi tassa atthi Adhosi so diņņhimidheva sabba"nti. Duņņhaņņhakasuttaniddeso tatiyo. 1. Aniņņhāgato - manupa. 2. Gatiyā paraü - sãmu. 1 Gatiyo - sãmu11. 3. Kena - sãmu1. 4. Attānudiņņhi - mu. 1 Machasaü. 5. Gahaõaü - samu1. Machasaü 6. Samatikkamanto - manupa. 7. Diņņhi dhuni - sãmu1. [BJT Page 116] [\x 116/] 4. Suddhaņņhakasuttaniddeso Atha suddhaņņhakasuttaniddeso vuccati* 4 - 1 Passāmi [PTS Page 084] [\q 84/] suddhaü paramaü arogaü Diņņhena saüsuddhi narassa hoti, Vābhijānaü1 paramanti ¤atvā Suddhānupassã pacceti ¤āõaü. Passāmi suddhaü paramaü āroganti - 'passāmi suddha'nti passāmi suddhaü, dakkhāmi suddhaü, olokemi suddhaü, nijjhāyāmi suddhaü, upaparikkhāmi suddhaü; paramaü aroganti - paramaü ārogyappattaü2 khemappattaü tāõappattaü lenappattaü saraõappattaü abhayappattaü accutappattaü nibbānappattanti 'passāmi suddhaü paramaü arogaü. ' Diņņhena saüsuddhi narassa hotãti - cakkhuvi¤¤ānena3 råpadassanena narassa suddhi visuddhi parisuddhi mutti vimutti parimutti hoti; naro sujjhati visujjhati parisujjhati muccati vimuccati parimuccatãti 'diņņhena saüsuddhi narassa hoti. ' Evābhijānaü paramanti ¤atvāti - evaü abhijānanto ājānanto vijānanto paņivijānanto paņivijjhanto idaü paramaü aggaü4 seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaranti ¤atvā jānitvā tulayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti 'evābhijānaü paramanti ¤atvā. ' Suddhānupassã [PTS Page 085] [\q 85/] pacceti ¤āõanti - yo suddhaü passati, so suddhānupassã; pacceti ¤āõanti - cakkhuvi¤¤āõaü råpadassane na ¤āõanti pacceti, maggoti pacceti, patho'ti pacceti, niyyānanti5 paccetãti 'suddhānupassã pacceti ¤āõa'nti. Tenāha bhagavā: "Passāmi suddhaü paramaü aroga1 Diņņhena saüsuddhi narassa hoti, Evābhijānaü paramanti ¤atvā Suddhānupassã pacceti ¤āõa"nti. *Na dissate 'yaü pāņho kesuci potthakesu. 1. Etābhijānaü - su 2. Arogappattaü - machasaü 3. Cakkhuvi¤¤āõaü - sãmu1 4. Taü aggaü - sãmu11. 5. Nãyāõanti - [PTS.] [BJT Page 118] [\x 118/] 4 - 2 Diņņhena ce suddhi narassa hoti Ĩāõena vā so pajahāti dukkhaü, A¤¤ena so sujjhati sopadhãko Diņņhi hi naü pāva tathā vadānaü. Diņņhena ce suddhi narassa hotãti - cakkhuvi¤¤āõena1 råpadassanena ce narassa suddhi visuddhi parisuddhi mutti vimutti parimutti hoti, naro sujjhati visujjhati parisujjhati, muccati vimuccati parimuccatãti 'diņņhena ce suddhi narassa hoti. ' Ĩāõena vā so pajahāti dukkhanti - cakkhuvi¤¤āõena1 råpadassanena ce nare jātidukkhaü pajahāti, 2 jarādukkhaü pajahāti, vyādhidukkhaü pajahāti, maraõadukkhaü pajahāti, sokaparidevadukkhadomanassåpāyāsadukkhaü pajahātãti '¤āõena va so pajahāti dukkhaü. ' A¤¤ena so sujjhati sopadhãkoti - a¤¤ena asuddhi maggena micchāpaņipadāya aniyyāõikapathena a¤¤atra satipaņņhānehi a¤¤atra sammappadhānehi a¤¤atra iddhipādehi a¤¤atra indriyehi a¤¤atra balehi a¤¤atra bojjhaīgehi a¤¤atra ariyā aņņhaīgikamaggā3 naro sujjhati visujjhati parisujjhati [PTS Page 086] [\q 86/] muccati (vimuccati) parimuccati; sopadhikoti sarāgo sadoso samoho samāno sataõho sadiņņhi sakileso saupādānoti 'a¤¤ena so sujjhati sopadhãko'. Diņņhi hi naü pāva tathā vadānanti - sā ca diņņhi naü puggalaü pāvadati: 'iti ca yaü puggalo micchādiņņhiko viparãtadassano'ti; tathā vadānanti - tathā vadantaü kathentaü bhaõantaü dãpayantaü voharantaü, 'sassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti tathā vadantaü kathentaü bhaõantaü dãpayantaü voharantaü, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā idameva saccaü moghama¤¤a'nti tathā vadantaü kathentaü bhaõantaü dãpayantaü voharantanti 'diņņhi hi naü pāva tathāvadānaü'. Tenāha bhagavā: "Diņņhena ce suddhi narassa hoti Ĩāõena vā so pajahāti dukkhaü, A¤¤ena so sujjhati sopadhãko Diņņhã hi naü pāva tathā vadāna"nti. 1. Cakkhuvi¤¤āõaü - sãmu1 machasaü 2 pajahati - sãmu11 3. Aņņhaīgikamaggena - syā [BJT Page 120] [\x 120/] 4 - 3 Na brāhmaõo a¤¤ato suddhimāha Diņņhe sute sãlavate1 mute vā, Pu¤¤e ca pāpe ca anåpalitto Atta¤jaho nayidha pakubbamāno. Na brāhmaõo a¤¤ato suddhimāha diņņhe sute sãlavate mute vāti nā'ti paņikkhepo; brāhmaõoti sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo: sakkāyadiņņhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sãlabbataparāmāso bāhito hoti, [PTS Page 087] [\q 87/] rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saükilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhu samāhito ņhitatto, Saüsāramaticca kevalã so Asito tādã pavuccate sa brahmā". [A] Na brāhmaõo a¤¤ato suddhimāhāti - brāhmaõo a¤¤ena asuddhimaggena micchāpaņipadāya aniyyāõakapathena a¤¤atra satipaņņhānehi a¤¤atra sammappadhānehi a¤¤atra iddhipādehi a¤¤atra indriyehi a¤¤atra balehi a¤¤atra bojjhaīgehi a¤¤atra ariyena aņņhaīgikena maggena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha na katheti na bhaõati na dãpayati na voharatãti 'na brāhmaõo a¤¤ato suddhimāha. ' Diņņhe sute sãlavate mute vāti - santeke samaõabrāhmaõā diņņhasuddhikā2 te ekaccānaü råpānaü dassanaü maīgalaü paccenti. Ekaccānaü råpānaü dassanaü amaīgalaü paccenti. Katamesaü råpānaü dassanaü maīgalaü paccenti? Te kālato vuņņhahitvā abhimaīgalagatāni råpāni passanti: caņaka3sakuõaü passanti. Phussabeluvalaņņhiü4 passanti. Gabbhinitthiü passanti kumārakaü khandhe āropetvā gacchantaü passanti. Puõõaghaņaü passanti. Rohitamacchaü passanti. âja¤¤aü passanti. âja¤¤arathaü passanti. Usabhaü [PTS Page 08] [\q 8/] passanti. Gokapilaü passanti. Evaråpānaü råpānaü dassanaü maīgalaü paccenti. Katamesaü råpānaü dassanaü amaīgalaü paccenti? Palālapu¤jaü passanti takkaghaņaü passanti rittaghaņaü passanti. Naņaü passanti. Naggasamaõaü passanti. Kharaü passanti. Kharayānaü passanti. Ekayuttayānaü passanti. Kāõaü passanti. Kuõiü passanti. Kha¤jaü passanti. Pakkhahataü passanti. Jiõõakaü passanti. Byādhitaü5 passanti. Mataü passanti. Evaråpānaü råpānaü dassanaü amaīgalaü paccenti. Ime te6 samaõabrāhmaõā diņņhasuddhikā. 2 Te diņņhena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti. 1. Sãlabbate - samu1. 2. Diņņhisuddhikā - sãmu1. Sa. Machasaü 3. Vāta - syā. Cātaka sãmu1 4. Veluvalaņņhaü - syā. Machasaü. 5. Byādhikaü - sãmu1. Syā machasaü. 6. Iccete - syā. Machasaü [A] suttanipāta - sahiyasutta. [BJT Page 122] [\x 122/] Santeke samaõabrāhmaõā sutasuddhikā. Te ekaccānaü saddānaü savaõaü maīgalaü paccenti. Ekaccānaü saddānaü savaõaü amaīgalaü paccenti. Katamesānaü saddānaü savaõaü maīgalaü paccenti? Te kālato vuņņhahitvā abhimaīgalagatāni saddāni1 suõanti: vaķķhāti vā, vaķķhamānāti vā, puõõāti vā, phussāti vā, asokāti vā, sumanāti vā, sunakkhattāti vā, sumaīgalāti vā, sirãti vā, sirivaķķhāti vā evaråpānaü saddānaü savaõaü maīgalaü paccenti. Katamesaü saddānaü savaõaü amaīgalaü paccenti? Kāõoti vā, kuõãti vā, kha¤jāti vā, pakkhahatoti vā, jiõõakoti vā, byādhitoti vā, matoti vā chinnanti vā, bhinnanti vā, daķķhanti vā, naņņhanti vā, natthãti vā, evaråpānaü saddānaü savaõaü amaīgalaü paccenti. Ime te samaõabrāhmaõā sutasuddhikā. Te sutena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti. Santeke samaõabrāhmaõā sãlasuddhikā. Te sãlamattena saüyamamattena saüvaramattena avãtikkamamattena suddhiü [PTS Page 089] [\q 89/] visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti. Samaõo maõķikā2putto evamāha: "catuhi kho ahaü thapati3 dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattippattaü samaõaü ayojjhaü. Katamehi catuhi? Idha thapati3 na kāyena pāpakaü kammaü karoti. Na pāpikaü vācaü bhāsati. Na pāpakaü saükappaü saükappeti. Na pāpakaü ājãvaü ājãvati. Imehi kho ahaü thapati catuhi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattippattaü samaõaü ayojjhaü"5[a.] Evameva santeke samaõabrāhmaõā sãlasuddhikā. Te sãlamattena saüyamamattena saüvaramattena avãtikkamamattena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti. Santeke samaõabrāhmaõā vatasuddhikā. Te hatthivatikā vā honti. Assavatikā vā honti. Govatikā vā honti. Kukkuravatikā vā honti. Kākavatikā vā honti. Vāsudevavatikā vā honti. Baladevavatikā vā honti. Puõõabhaddavatikā vā honti. Maõibhaddavatikā vā honti. Aggivatikā vā honti. Nāgavatikā vā honti. Supaõõavatikā vā honti. Yakkhavatikā vā honti. Asuravatikā vā honti. Gandhabbavatikā vā honti. Mahārājavatikā vā honti. Candavatikā vā honti. Suriyavatikā vā honti. Indavatikā vā honti. Brahmavatikā vā honti. Devavatikā vā honti. Disāvatikā vā honti. Ime te samaõabrāhmaõā vatasuddhikā. Te vatena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti. 1. Saddānaü - sãmu1. Machasaü. 2. Muõķikā - syā. 3. Gahapati - sãmu. 1. Machasaü. 4. Gahapati - sãmu1. 5. Ayojjaü - machasaü [A] majjhimanikāya - samaõa maõķikāsutta. [BJT Page 124] [\x 124/] Santeke samaõabrāhmaõā mutasuddhikā. Te kālato vuņņhahitvā paņhaviü āmasanti. Haritaü āmasanti. Gomayaü [PTS Page 090] [\q 90/] āmasanti. Kacchapaü āmasanti. Phālaü1 akkamanti2. Tilavāhaü āmasanti. Phussa3tilaü khādanti. Phussa3telaü makkhenti. Phussadantakaņņhaü khādanti. Phussamattikāya nahāyanti. Phussasāņakaü nivāsenti. Phussaveņhaü veņhenti. Ime te samaõabrāhmaõā mutasuddhikā. Te mutena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti. Na brāhmaõo a¤¤ato suddhimāha diņņhe sute silavate mute vāti brāhmaõo diņņhasuddiyāpi suddhiü nāha; sutasuddhiyāpi suddhiü nāha; sãlasuddhiyāpi suddhiü nāha; vatasuddhiyāpi suddhiü nāha; mutasuddhiyāpi suddhiü nāha, na katheti, na bhaõati, na dãpayati, na voharatãti 'na brāhmaõo a¤¤ato suddhimāha diņņhe sute sãlavate mute vā. ' Pu¤¤e ca pāpe ca anåpalittoti - pu¤¤aü vuccati yaü ki¤ci tedhātukaü kusalābhisaīkhāraü; apu¤¤aü vuccati sabbaü akusalaü. Yato pu¤¤ābhisaīkhāro ca apu¤¤ābhisaīkhāro ca āne¤jābhisaīkhāro pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvaīgatā āyatiü anuppādadhammā, ettāvatā pu¤¤e ca pāpe ca na limpati na saülimpati, na upalimpati, alitto asaülitto4 anupalitto nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti 'pu¤¤e ca pāpe ca anåpalitto. ' Atta¤jaho nayidha pakubbamānoti - 'atta¤jaho'ti attadiņņhijaho, attaü jahoti gāhajaho, attaü jahoti taõhāvasena diņņhivasena gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü [PTS Page 091] [\q 91/] adhimuttaü, sabbaü5 taü cattaü hoti vantaü muttaü pahãnaü paņinissaņņhaü; nayidha pakubbamānotipu¤¤ābhisaīkhāraü6 vā apu¤¤ābhisaīkhāraü vā āne¤jābhisaīkhāraü vā akubbamāno ajanayamāno asa¤janayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti 'attaü jaho nayidha pakubbamāno. ' Tenāha bhagavā: "Na brāhmaõo a¤¤ato suddhimāha Diņņhe sute sãlavate mute vā, Pu¤¤e ca pāpe ca anåpalitto Attaüjaho nayidha pakubbamāno"ti. 4 - 4 Purimaü pahāya aparaü sitā se Ejānugā te na taranti saīgaü, Te uggahāyanti nirassajanti Kapãva sākhaü pamukha7īgahāya. 1. Jālaü - syā. 2. Phalaü āmasanti. Machasaü 3. Pussa - syā. Sãmu1. 4. Apalitto - machasaü 5. Sabbassa - sãmu1. 6. Saīkhāro - sãmu1 7. Pamu¤ca - sãmu. 1 [BJT Page 126] [\x 126/] Purimaü pahāya aparaü sitā seti - purimaü satthāraü pahāya aparaü satthāraü nissitā, purimaü dhammakkhānaü pahāya aparaü dhammakkhānaü nissitā, purimaü gaõaü pahāya aparaü gaõaü nissitā, purimaü diņņhiü pahāya aparaü diņņhiü nissitā, purimaü paņipadaü pahāya aparaü paņipadaü nissitā, purimaü maggaü pahāya aparaü maggaü nissitā sannissitā allãnā upagatā ajjhositā adhimuttāti 'purimaü pahāya aparaü sitā se. ' Ejānugā te na taranti saīganti - ejā vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü;[A] ejānugāti ejānugā ejānugatā ejānusaņā ejāyāpannā patitā abhibhåtā pariyādinnacittā; te na taranti saīganti - rāgasaīgaü dosasaīgaü mohasaīgaü mānasaīgaü diņņhisaīgaü kilesasaīgaü duccaritasaīgaü na taranti, na uttaranti, na samatikkamanti, na vãtivattantãti 'ejānugā te na taranti saīgaü'. Te uggahāyanti nirassajantãti - satthāraü gaõhanti, taü mu¤citvā a¤¤aü satthāraü gaõhanti, dhammakkhānaü gaõhanti, [PTS Page 092] [\q 92/] taü mu¤citvā a¤¤aü dhammakkhānaü gaõhanti; gaõaü gaõhanti, taü mu¤citvā a¤¤aü gaõaü gaõhanti; diņņhiü gaõhanti, taü mu¤citvā a¤¤aü diņņhiü gaõhanti; paņipadaü gaõhanti, taü mu¤citvā a¤¤aü paņipada1 gaõhanti; maggaü gaõhanti, taü mu¤citvā a¤¤aü maggaü gaõhanti; gaõhanti ca mu¤canti1 ca ādiyanti ca nirassajanti cāti 'te uggahāyanti nirassajanti'. Kapã'va sākhaü pamukhaīgahāyāti - yathā makkaņo ara¤¤e pavane caramāno sākhaü gaõhāti, taü mu¤citvā a¤¤aü sākhaü gaõhāti, taü mu¤citvā a¤¤aü sākhaü gaõhāti. Evameva puthusamaõabrāhmaõā puthudiņņhigatāni gaõhanti ca mu¤canti ca ādiyanti ca nirassajanti cāti 'kapã va sākhaü pamukhaīgahāya2'. Tenāha bhagavā: " Purimaü pahāya aparaü sitā se Ejānugā te na taranti saīgaü, Te uggahāyanti nirassajanti Kapãva sākhaü pamukhaīgahāyā"ti. 4 - 5 Sayaü samādāya vatāni jantu Uccāvacaü gacchati sa¤¤asatto, Vidvā ca3 vedehi samecca dhammaü Na uccāvacaü gacchati bhåripa¤¤o. 1. Pamu¤canti - sa. 2. Pamu¤caggahāya - sãmu1. 3. Viddhā - syā machasaü [a] dhammasaīgaõã - cittuppādakaõķa. [BJT Page 128] [\x 128/] Sayaü samādāya vatāni jantåti - 'sayaü samādāyāti sāmaü samādāya; vatānãti - hatthivataü vā assavataü vā govataü vā kukkuravataü vā kākavataü vā vāsudevavataü vā baladevavataü vā puõõabhaddavataü vā maõibhaddavataü vā aggivataü vā nāgavataü vā supaõõavataü vā yakkhavataü vā asuravataü vā - pe - Disāvataü vā, ādāya samādāya diyitvā samādiyitvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā; jantåti - satto naro [PTS Page 093 [\q 93/] - ] pe - manujoti ' sayaü samādāya vatāni jantu. ' Uccāvacaü gacchati sa¤¤asattoti - satthārato satthāraü gacchati, dhammakkhānato dhammakkhānaü gacchati, gaõato gaõaü gacchati, diņņhiyā diņņhiü gacchati, paņipadāto paņipadaü gacchati, maggato maggaü gacchati; sa¤¤asattoti - kāmasa¤¤āya vyāpādasa¤¤āya vihiüsāsa¤¤āya diņņhisa¤¤āya satto visatto āsatto laggo laggito paëibuddho, yathā bhittikhãle vā nāgadante vā bhaõķaü sattaü visattaü āsattaü laggaü laggitaü paëibuddhaü; evameva kāmasa¤¤āya vyāpādasa¤¤āya vihiüsāsa¤¤āya diņņhisa¤¤āya satto visatto āsatto laggo laggito paëibuddhoti 'uccāvacaü gacchati sa¤¤asatto. ' Vidvā1 ca vedehi samecca dhammanti - 'vidvā'ti vidvā vijjāgato ¤āõã vibhāvã medhāvã; vedehãti - vedā vuccanti catusu maggesu ¤āõaü, pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü dhammavicayasambojjhaīgo vãmaüsā vipassanā sammādiņņhi, tehi vedehi jātijarāmaraõassa antagato antappatto koņigato koņippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāõagato tāõappatto lenagato lenappatto saraõagato saraõappatto abhayagato abhayappatto accutagato2 accutappatto3 amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto; vedānaü vā antagatoti vedagå, vedehi vā antaü gatoti vedagu, sattannaü vā dhammānaü viditattā vedagu: sakkāyadiņņhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sãlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. " Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā) Samaõānaü yānipatti4 brāhmaõānaü, Sabbavedanāsu vãtarāgo Sabbaü vedamaticca vedagu so"ti. 1. Viddhā - syā. Machasaü. 2. Accutiügato - sa. 3. Accutippatto - sa 4. Dhanti - sãmu1. Machasaü. [BJT Page 130] [\x 130/] Vidvā [PTS Page 094] [\q 94/] ca vedehi samecca dhammanti - samecca abhisamecca dhammaü; 'sabbe saīkhārā aniccā'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'sabbe saīkhārā dukkhā'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'avijjā paccayā saīkharā'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'saīkhārapaccayā vi¤¤āõa'nti samecca abhisamecca dhammaü; 'vi¤¤āõapaccayā nāmaråpanti nāmaråpapaccayā saëāyatananti saëāyatanapaccayā phassoti phassapaccayā vedanāti vedanāpaccayā taõhāti - taõhāpaccayā upādānanti upādānapaccayā bhavoti bhavapaccayā jātãti jātipaccayā jarāmaraõa'nti samecca abhisamecca dhammaü; 'avijjānirodhā saīkhāranirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodho'ti - nāmaråpanirodhā saëāyatananirodhoti saëāyatananirodhā phassanirodhoti - phassanirodhā vedanānirodhoti vedanānirodhā taõhānirodhoti taõhānirodhā upādānanirodhoti upādānanirodhā bhavanirodhoti bhavanirodhā jātinirodhoti jātinirodhā jarāmaraõanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'idaü dukkha'nti samecca abhisamecca dhammaü; 'ayaü dukkhasamudayo'ti - ayaü dukkhanirodhoti - ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti samecca abhisamecca dhammaü; 'ime āsavā'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'ayaü āsavasamudayo'ti - aya1 āsavanirodhoti - ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti samecca abhisamecca dhammaü, 'ime dhammā abhi¤¤eyyā'ti samecca abhisamecca dhammaü, ime dhammā pari¤¤eyyāti - ime dhammā pahātabbāti - ime dhammā bhāvetabbāti - ime dhammā sacchikātabbā'ti samecca abhisamecca dhammaü; channaü phassāyatanānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca dhammaü; pa¤cannaü upādānakkhandhānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca [PTS Page 095] [\q 95/] dhammaü; catunnaü mahābhåtānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca dhammaü; 'yaü ki¤ci samudayadhammaü, sabbaü taü nirodhadhamma'nti samecca abhisamecca dhammanti 'vidvā ca vedehi samecca dhammaü'. Na uccāvacaü gacchati bhåripa¤¤oti - na satthārato satthāraü gacchati, na dhammakkhānato dhammakkhānaü gacchati, na diņņhiyā diņņhiü gacchati, na paņipadāya paņipadaü gacchati, na maggato maggaü gacchati. Bhåripa¤¤oti bhåripa¤¤o mahāpa¤¤o puthupa¤¤o hāsupa¤¤o1 javanapa¤¤o tikkhapa¤¤o nibbedhikapa¤¤o; bhåri vuccati paņhavã, tāya paņhavãsamāya pa¤¤āya vipulāya vitthatāya samannāgatoti ' na uccāvacaü gacchati bhåripa¤¤o. ' 1. Hāsapa¤¤o[PTS] [BJT Page 132] [\x 132/] Tenāha bhagavā: "Sayaü samādāya vatāni jantu Uccāvacaü gacchati sa¤¤asatto, Vidvā ca vedehi samecca dhammaü Uccāvacaü gacchati bhåripa¤¤o"ti. 4 - 6 Sa sabbadhammesu1 visenibhåto Yaü ki¤ci diņņhaü va sutaü mutaü vā, Tameva dassiü vivaņaü carantaü Kenãdha lokasmiü vikappayeyya. Sa sabbadhammesu visenibhåto yaü ki¤ci diņņhaü va sutaü mutaü vāti senā vuccati mārasenā; kāyaduccaritaü mārasenā, vacãduccaritaü mārasenā, manoduccaritaü mārasenā, rāgo mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho - upanāho - pe - sabbākusalābhisaīkhārā mārasenā. Vuttaü hetaü bhagavatā: 1. " Kāmā [PTS Page 096] [\q 96/] te paņhamā senā dutiyā arati vuccati, Tatiyā khuppipāsā te catutthã taõhā paccati. 2. Pa¤cami2 thãnamiddhaü te chaņņhā bhãrå pavuccati, Sattamã3 vicikicchā te makkho thambho te aņņhamo. 3. Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso, Yo cattānaü samukkaüse pare ca avajānati. 4. Esā namuci te senā kaõhassābhippahāriõã, Na naü asåro jināti jetvā ca labhate sukha"nti [a] Yato catuhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paņisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā parammukhā, so vuccati visenibhåto; so diņņhe visenibhåto suto visenibhåto mute visenibhåto vi¤¤āte visenibhåtoti - sa sabbadhammesu4 visenibhåto yaü ki¤ci diņņhaü va sutaü mutaü vā. 1. Sabbesu dhammesu - sãmu1. 2. Pa¤camaü - syā 3. Sattamaü - sãmu1 4. Sabbesu dhammesu - samu1 [a]suttanipāta - padhānasutta. [BJT Page 134] [\x 134/] Tameva dassiü vivaņaü carantanti - tameva suddhadassiü visuddhadassiü parisuddhadassiü vodānadassiü pariyodānadassiü; atha vā suddhadassanaü visuddhadassanaü parisuddhadassanaü vodānadassanaü pariyodānadassanaü; vivaņanti taõhāchadanaü diņņhichadanaü kilesachadanaü duccaritachadanaü, tāni chadanāni vivaņāni honti viddhaüsitāni ugghāņitāni samugghāņitāni pahãnāni samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni; carantanti carantaü vicarantaü irãyantaü vattentaü pālentaü yapentaü yāpentanti tameva dassiü vivaņaü carantaü. Kenãdha [PTS Page 097] [\q 97/] lokasmiü vikappayeyyāti - kappāti dve kappā: taõhākappo ca diņņhikappo ca - - pe - Ayaü diņņhikappo. Tassa taõhākappo pahãno, diņņhikappo paņinissaņņho. Taõhākappassa pahãnattā diņņhikappassa paņinissaņņhattā kena rāgena kappeyya? Kena dosena kappeyya? Kena mohena kappeyya? Kena mānena kappeyya? Kāya diņņhiyā kappeyya? Kena uddhaccena kappeyya? Kāya vicikicchāya kappeyya? Kehi anusayehi kappeyya rattoti vā duņņhoti vā måëhoti vā vinibaddhoti vā parāmaņņhoti vā vikkhepagatoti vā aniņņhaü gatoti vā thāmagatoti vā? Te1 abhisaīkhārā pahãnā. Abhisaīkhārānaü pahãnattā gatiyā2 kena kappeyya nerayikoti vā, tiracchānayonikoti vā, pettivisayikoti vā, manussoti vā, devoti vā, råpãti vā, aråpãti vā, asa¤¤ãti vā, nevasa¤¤ãnāsa¤¤ãti vā? So hetu natthi paccayo natthi kāraõaü natthi, yena kappeyya vikappeyya vikappaü āpajjeyya; lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi 'kenãdha lokasmiü vikappayeyya. ' Tenāha bhagavā: " Sa sabbadhammesu visenibhåto Yaü ki¤ci diņņhaü va sutaü mutaü vā, Tameva dassiü vivaņaü carantaü Kenãdha lokasmiü vikappayeyyā"ti. 4 - 7 Na kappayanti na purekkharonti Accantasuddhiüti3 na te vadanti, âdānaganthaü gathitaü4 visajja âsaü na kubbanti kuhi¤ci loke. 1. Ete - manupa. 2. Gatiyo - sãmu11, 3. Accantasuddhi - sãmu11, machasaü 4. Gadhitaü - sãmu. 1. [BJT Page 136] [\x 136/] Na kappayanti na purekkharontãti - 'kappā'ti dve kappa: taõhākappo ca diņņhikappo ca - pe - Ayaü diņņhikappo. Tesaü taõhākappo pahãno, diņņhikappo paņinissaņņho. Taõhā kappassa pahãnattā diņņhikappassa paņinissaņņhattā taõhākappaü vā [PTS Page 098] [\q 98/] na kappenti1 na janenti na sa¤janenti na nibbattenti nābhinibbattentãti na kappayanti; na purekkharontãti 'purekkhārā'ti dve purekkhārā: taõhāpurekkhāro ca diņņhipurekkhāro ca - pe Ayaü diņņhipurekkhāro. Tesaü taõhāpurekkhāro pahãno, diņņhipurekkhāro paņinissaņņho. Taõhā purekkhārassa pahãnattā diņņhipurekkhārassa paņinissaņņhattā na taõhā vā na diņņhiü vā purato katvā caranti; na taõhādhajā na taõhāketu na taõhādhipateyyā na diņņhidhajā na diņņhiketu na diņņhādhipateyyā, na taõhāya vā na diņņhiyā vā parivāritā carantãti - na kappayanti na purekkharonti. Accantasuddhinti2 na te vadantãti - accantasuddhiü saüsārasuddhiü akiriyadiņņhiü3 sassatavādaü na vadanti na kathenti na bhaõanti na dãpayanti na voharantãti 'accantasuddhiü ti na te vadanti. ' âdānaganthaü gathitaü visajjāti - 'ganthāti cattāro ganthā: abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sãlabbataparāmāso kāyagantho, idaüsaccābhiniveso kāyagantho. Attano diņņhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho. Paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho. Attano sãlaü vā vataü vā sãlabbataü vā parāmasantãti sãlabbataparāmāso kāyagantho. Attano diņņhi idaüsaccābhiniveso kāyagantho. Kiü kāraõā vuccati3 ādānagantho? Tehi ganthehi råpaü ādiyanti upādiyanti gaõhanti parāmasanti abhinivisanti. Vedanaü sa¤¤aü saīkhāre vi¤¤āõaü gatiü uppattiü paņisandhiü bhavaü saüsāravaņņaü ādiyanti upādiyanti gaõhanti parāmasanti abhinivisanti. Taü kāraõā vuccati4 ādānagantho. Visajjāti ganthe vossajitvā vā visajja; atha vā ganthe gathite [PTS Page 099] [\q 99/] ganthite bandhe vibandhe bandhe lagge laggite paëibuddho bandhane poņhayitvā visajja; yathā vayhaü vā rathaü vā sakaņaü vā sandamānikaü vā sajjaü visajjaü karonti vikopenti, evamevaü ganthe vossajitvā vā visajja; athavā ganthe gathite ganthite bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite paëibuddhe bandhane poņhayitvā visajjāti ' ādānaganthaü gathitaü visajja. ' 1. Na kappayanti - manupa. 2. Accantasuddhãti - sãmu11. Machasaü 3. Akiriyasuddhiü - syā 4. Vuccanti - samu1 machasaü. [BJT Page 138] [\x 138/] âsaü na kubbanti kuhi¤ci loketi - āsā vuccati taõhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü; āsaü na kubbantãti āsaü na kubbanti na janenti na sa¤janenti na nibbattenti na abhinibbattenti; kuhi¤cãti kuhi¤ci kimhici ajjhattaü vā bahiddhā vā; ajjhattabahiddhā vā; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi 'āsaü na kubbanti kuhi¤ci loke. ' (Tenāha) bhagavā: " Na kappayanti na purekkharonti Accantasuddhinti na te vadanti, âdānaganthaü gathitaü visajja âsaü na kubbanti kuhi¤ci loke"ti. 4 - 8 Sãmātigo brāhmaõo tassa natthi Ĩatvā ca disvā ca samuggahãtaü, Na rāgarāgã1 na virāgaratto Tassãdha natthi paramuggahãtaü. Sãmātigo brāhmaõo tassa natthi ¤atvā ca disvā ca samuggahãtanti' - sãmāti catasso sãmāyo: sakkāyadiņņhi vicikicchā sãlabbataparāmāso diņņhānusayo vicikicchānusayo tadekaņņhā ca kilesā, ayaü paņhamā sãmā. Oëārikaü kāmarāgasa¤¤ojanaü paņighasa¤¤ojanaü oëāriko kāmarāgānusayo paņighānusayo tadekaņņhā ca kilesā, ayaü dutiyā sãmā. Anusahagataü kāmarāgasa¤¤ojanaü paņighasa¤¤ojanaü anusahagato kāmarāgānusayo paņighānusayo tadekaņņhā ca kilesā, ayaü tatiyā sãmā. Råparāgo [PTS Page 100] [\q 100/] aråparāgo māno uddhaccaü avijjā mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo tadekaņņhā ca kilesā, ayaü catutthā sãmā. 2 Yato ca catuhi ariyamaggehi imā catasso sãmāyo atikkanto hoti samatikkanto vãtivatto, so vuccati sãmātigo. Brāhmaõoti - sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo; sakkāyadiņņhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sãlabbataparāmāso bāhito hoti sakkāyadiņņhi asitā hoti, vicikicchā asitā hoti, sãlabbataparāmāso asito hoti tādã pavuccate sa brahmā. Tassāti arahato khãõāsavassa; ¤atvāti paracitta¤āõena vā ¤atvā, pubbenivāsānussati¤āõena vā ¤atvā; disvāti - maüsacakkhunā vā disvā, dibbacakkhunā vā disvā; 'sãmātigo brāhmaõo tassa natthi ¤atvā ca disvā ca samuggahãta'nti - tassa idaü paramaü aggaü seņņhaü viseņņhaü4 pāmokkhaü uttamaü pavaranti gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü adhimuttaü natthi na santi na saüvijjati nåpalabbhati pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhanti 'sãmātigo brāhmaõo tassa natthi ¤atvā ca disvā ca samuggahãtaü'. 1. Rāgarājã - suni a. 2. Catuttha sãmā [PTS] 3. Anissito - syā. Machasaü 4. Visiņņhaü - machasaü. [BJT Page 140] [\x 140/] Na rāgarāgã na virāgarattoti - rāgarattā vuccanti ye pa¤casu kāmaguõesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paëibuddhā; virāgarattā vuccanti ye råpāvacaraaråpāvacarasamāpattãsu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paëibuddhā; 'na rāgarāgã na virāgaratto'ti yato kāmarāgo ca råparāgo ca aråparāgo ca pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiü anuppādadhammā, ettāvatā 'na rāgarāgã na virāgaratto. ' Tassãdha natthi paramuggahãtanti - 'tassā'ti arahato khãõāsavassa; tassa idaü paramaü aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaranti gahitaü parāmaņņhaü [PTS Page 101] [\q 101/] abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi na santi na saüvijjati nåpalabbhati samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhanti ' tassãdha natthi paramuggahãtaü. ' Tenāha bhagavā: "Sãmātigo brāhmaõo tassa natthi Ĩatvā ca disvā ca samuggahãtaü, Na rāgarāgã na virāgaratto, Tassãdha natthi paramuggahãtaü" nti. Suddhaņņhakasuttaniddeso catuttho. 5 Paramaņņhakasuttaniddeso Atha paramaņņhakasuttaniddeso vuccati. 2 5 - 1 [PTS Page 102] [\q 102/] paramanti diņņhãsu paribbasāno Yaduttariü kurute3 jantu loke, Hãnāti a¤¤e tato sabbamāha Tasmā vivādāni avãtivatto. Paramanti diņņhãsu paribbasānoti - santeke samaõabrāhmaõā diņņhigatikā, te dvāsaņņhiyā diņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataraü diņņhigataü idaü paramaü aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaranti gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diņņhiyā4 vasanti5 āvasanti parivasanti, yathā agārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattãsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti, evameva santeke samaõabrāhmaõā diņņhigatikā, te dvāsaņņhiyā diņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataraü diņņhigataü idaü paramaü aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaranti gahetvā uggahetvā gaõhitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diņņhiyā4 vasanti āvasanti parivasantãti 'paramanti diņņhãsu paribbasāno. ' 1. Anabhāvaü gatā - syā 2. Suttaü cakkhati - sãmu11 3. Yaduttarã kurute - manupa 4. Sakkāyadiņhiyā - syā 5. Pavasanti - machasaü. [BJT Page 142] [\x 142/] Yaduttariü kurute jantu loketi - 'yadå'ti1 yaü; uttariü kuruteti uttariü karoti aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü [PTS Page 103] [\q 103/] uttamaü pavaraü karoti - ayaü satthā sabba¤¤åti uttariü karoti aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü karoti. Ayaü dhammo svākkhāto, ayaü gaõo supaņipanno, ayaü diņņhi bhaddikā, ayaü paņipadā supa¤¤attā, ayaü maggo niyyānikoti uttariü karoti aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü karoti nibbatteti; abhinibbatteti; jantåti satto naro mānavo poso puggalo jãvo jāgu jantu indagu manujo; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi 'yaduttariü kurute jantu loke. ' Hãnāti a¤¤e tato sabbamāhāti - attano satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü ņhapetvā sabbe paravāde2 khipati ukkhipati parikkhipati: so satthā na sabba¤¤å, dhammo na svākkhāto, gaõo na supaņipanno, diņņhi na bhaddikā, paņipadā na supa¤¤attā, maggo na niyyāniko, na tattha 3 suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā, muccanti vā, vimuccanti vā parimuccanti vā, hãnā nihãnā omakā lāmakā chattakā4parittāti evamāha evaü katheti evaü bhaõati evaü dãpayati evaü voharatãti 'hãnāti a¤¤e tato sabbamāha. ' Tasmā vivādāni avãtivattoti - ' tasmā'ti tasmā taükāraõā taühetu tappaccayā tannidānā; vivādānãti diņņhikalahāni diņņhibhaõķanāni diņņhiviggahāni diņņhivivādāni diņņhimedhagāni; avãtivattoti anatikkanto asamatikkanto avãtivattoti tasmā vivādāni avãtivatto. Tenāha bhagavā: "Paramanti diņņhãsu paribbasāno Yaduttariü kurute jantu loke, Hãnāti a¤¤e tato sabbamāha Tasmā vivādāni avãtivatto"ti. 5 - 2 Yadattanã [PTS Page 104] [\q 104/] passati ānisaüsaü Diņņhe sute sãlavate mute vā, Tadeva so tattha samuggahāya Nihãnato passati sabbama¤¤aü 1. Yadanti - sãmu 11. 2. Parappavāde - sãmu11 3. Natthettha - sãmu11. 4. Jatukkā - 1 sãmu1. [BJT Page 144] [\x 144/] Yadattani passati ānisaüsaü diņņhe sute silavate mute vāti 'yadattanã'ti yaü attani, attā vuccati diņņhigataü, attano diņņhiyā dve ānisaüse passati: diņņhadhammika¤ca ānisaüsaü samparāyika¤ca ānisaüsaü. Katamo diņņhiyā diņņhadhammiko ānisaüso? Yandiņņhiko satthā hoti, tandiņņhikā sāvakā honti, tandiņņhikaü satthāraü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti. Labhati ca tatonidānaü cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraü. Ayaü diņņhiyā diņņhadhammiko ānisaüso. Katamo diņņhiyā samparāyiko ānisaüso? Ayaü diņņhi alaü nāgattāya vā supaõõattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā, ayaü diņņhi alaü suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā muttiyā vimuttiyā parimuttiyā, imāya diņņhiyā sujjhanti visujjhanti parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti, imāya diņņhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmãti āyatiü phalapāņikaīkhã hoti. Ayaü diņņhiyā samparāyiko ānisaüso. Attano diņņhiyā ime dve ānisaüse passati. Diņņhasuddhiyāpi dve ānisaüse passati - sutasuddhiyāpi dve ānisaüse passati sãlasuddhiyāpi dve ānisaüse passati - vatasuddhiyāpi dve ānisaüse passati mutasuddhiyāpi dve ānisaüse passati: diņņhadhammika¤ca ānisaüsaü samparāyika¤ca ānisaüsaü. Katamo mutasuddhiyā diņņhadhammiko ānisaüso? Yandiņņhiko satthā hoti, tandiņņhikā sāvakā honti - Pe - Ayaü mutasuddhiyā [PTS Page 105] [\q 105/] samparāyiko ānisaüso. Mutasuddhiyāpi ime dve ānisaüse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatãti 'yadattanã passati ānisaüsaü diņņhe sute sãlavate mute vā. ' Tadeva so tattha samuggahāyāti - 'tadevā'ti taü diņņhigataü; tatthāti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā; samuggahāyāti - idaü paramaü aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaranti gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti tadeva so tattha samuggahāya. Nihãnato passati sabbama¤¤anti a¤¤aü satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato1 parittato dissati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatãti 'nihãnato passati sabbama¤¤aü. ' Tenāha bhagavā: " Yadattanã passati ānisaüsaü Diņņhe sute sãlavate mute vā, Tadeva so tattha samuggahāya Nihãnato passati sabbama¤¤a"nti. 1. Jatukkato - sãmu11. Chatukkato - manupa. [BJT Page 146] [\x 146/] 5 - 3 Taü1 cāpi ganthaü2 kusalā vadanti Yannissito passati hãnama¤¤aü, Tasmā hi diņņhaü va sutaü mutaü vā Sãlabbataü bhikkhu na nissayeyya. Taü cāpi ganthaü kusalā vadantãti - 'kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paņiccasamuppādakusalā satipaņņhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaīgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā. Te kusalā evaü vadanti: gantho3 eso, lagganaü4 etaü, bandhanaü etaü, paëibodho [PTS Page 106] [\q 106/] esoti evaü vadanti evaü kathenti evaü bhaõanti evaü dãpayanti evaü voharantãti - 'taü cāpi ganthaü kusalā vadanti. ' Yaü nissito passati hãnama¤¤anti - ' yaü nissito'ti yaü satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü nissito sannissito5 allãno upagato ajjhosito adhimutto; passati hãnama¤¤anti a¤¤aü satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato6 parittato dissati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upanijjhāyati upaparikkhatãti - 'yaü nissito passati hãnama¤¤aü. ' Tasmā hi diņņhaü va sutaü mutaü vā sãlabbataü bhikkhu na nissayeyyāti 'tasmā'ti tasmā taükāraõā taühetu tappaccayā taü nidānā - diņņhaü vā diņņhasuddhiü vā sutaü vā sutasuddhiü vā mutaü vā mutasuddhiü vā sãlaü vā sãlasuddhiü vā vataü vā vatasuddhiü vā na nisasayeyya na gaõheyya na parāmaseyya na abhiniviseyyāti 'tasmā hi diņņhaü va sutaü mutaü vā sãlabbataü bhikkhu na nissayeyya. ' Tenāha bhagavā: " Taücāpi ganthaü7 kusalā vadanti Yaü nissito passati hãnama¤¤aü, Tasmā hi diņņhaü va sutaü mutaü vā Sãlabbataü bhikkhu na nissayeyyā"ti. 5 - 4 Diņņhimpi lokasmiü na kappayeyya Ĩāõena vā sãlavatena vāpi, Samoti attānamanåpaneyya Hãno na ma¤¤etha visesi vāpi. 1. Taü vāpi - syā. , 2. Gandhaü - manupa 3. Gandho - manupa, 4. Lambanaü - syā. 5. Atinissito - machasaü 6. Chatukkato - sãmu11. Chatukkato - manupa. 7. Gandhaü - manupa [BJT Page 148] [\x 148/] Diņņhimpi lokasmiü na kappayeyya ¤āõena vā sãlavatena vāpãti aņņhasamāpatti¤āõena vā pa¤cābhi¤¤ā¤āõena vā micchā¤āõena vā sãlena vā vatena vā sãlabbatena vā diņņhiü [PTS Page 107] [\q 107/] na kappayeyya na janeyya na sa¤janeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya; lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke āyatanaloketi - diņņhimpi lokasmiü na kappayeyya. Ĩāõena vā sãlavatena vāpi samoti attānamanåpaneyyāti sadisohamasmãti attānaü na upaneyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunāti 'samoti attānamanåpaneyya. ' Hãno na ma¤¤etha visesi vāpãti - 'hãnohamasmã'ti attānaü na upaneyya1 jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena va - vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā, 'seyyohamasmã'ti attānaü na upaneyya1 jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunāti ' hãno na ma¤¤etha visesi vāpi. ' Tenāha bhagavā: "Diņņhimpi lokasmiü na kappayeyya Ĩāõena vā sãlavatena vāpi, Samoti attānamanåpaneyya Hãno na ma¤¤etha visesi vāpã"ti. 5 - 5 Attaü pahāya anupādiyāno Ĩāõepi2 so nissayaü no karoti, Sa ve viyattesu na vaggasārã Diņņhimpi so na pacceti ki¤ci. Attaü pahāya anupādiyānoti - ' attaü pahāyā'ti attadiņņhiü pahāya; 'attaü pahāyā'ti attagāhaü pahāya; 'attaü pahāyā'ti taõhāvasena diņņhivasena gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü pahāya pajahitvā vinodayitvā3 byantiü karitvā anabhāvaü gametvāti - attaü [PTS Page 108] [\q 108/] pahāya; anupādiyānoti catuhi upādānehi anupādiyamāno agaõhamāno aparāmasamāno anabhinivisamānoti 'attaü pahāya anupādiyāno. 1. Upavadeyya - sãmu11 2. Mu: ¤āõenapi - sãmu11 3. Vinodetvā - syā. [BJT Page 150] [\x 150/] Ĩāõepi1 so nissayaü no karotãti aņņhasamāpatti¤āõe vā pa¤cābhi¤¤ā¤āõe vā micchā¤āõe1 vā taõhānissayaü vā diņņhinissayaü vā na karoti na janeti na sa¤janeti na nibbatteti nābhinibbattetãti - '¤āõepi1 so nissayaü no karoti. ' Sa ve viyattesu na vaggasārãti sa ve viyattesu bhinnesu dvejjhāpannesu dveëhakajātesu nānādiņņhikesu nānākhantikesu nānārucikesu nānāladdhikesu nānādiņņhinissayaü nissitesu chandāgatiü gacchantesu dosāgatiü gacchantesu mohāgatiü gacchantesu bhayāgatiü gacchantesu na chandāgatiü gacchati, na dosāgatiü gacchati, na mohāgatiü gacchati, na bhayāgatiü gacchati; na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diņņhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati niyyati vuyhati saüharãyatãti - 'sa ve viyattesu na vaggasārã'. Tenāha bhagavā: "Attaü pahāya anupādiyāno Ĩāõepi1 so nissayaü no karoti, Sa ve viyattesu na vaggasārã Diņņhimpi so na pacceti ki¤cã"ti. 5 - 6 Yassåbhayante [PTS Page 109] [\q 109/] paõidhãdha natthi Bhavābhavāya idha vā huraü vā, Nivesanā tassa na santi keci Dhammesu niccheyya samuggahãtaü. 1. Ĩāõena vā - sãmu. 11. Manupa. [BJT Page 152] [\x 152/] Yassåbhayante paõidhãdha natthi bhavābhavāya idha vā huraü vāti 'yassāti' arahato khãõāsavassa, antoti phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto; atãto eko anto, anāgato dutiyo anto; sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto; nāmaü eko anto, råpaü dutiyo anto; cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto; sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto; paõidhi vuccati taõhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü; bhavābhavāyāti bhavābhavāya kammabhavāya punabbhavāya, kāmabhavāya kammabhavāya, kāmabhavāya punabbhavāya, råpabhavāya kammabhavāya, råpabhavāya punabbhavāya, aråpabhavāya kammabhavāya, aråpabhavāya punabbhavāya punappunabhavāya punappunagatiyā punappunauppattiyā punappunapaņisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā; idhāti sakattabhāvo; huraüti1 parattabhāvo; idhāti sakaråpavedanāsa¤¤āsaīkhāravi¤¤āõaü; huraüti pararåpavedanāsa¤¤āsaīkhāravi¤¤āõaü; idhāti cha ajjhattikāni āyatanāni; huraüti cha bāhirāni āyatanāni; idhāti manussaloko; huraüti devaloko; idhāti kāmadhātu; huraüti råpadhātu aråpadhātu; idhāti kāmadhātu råpadhātu; huraüti aråpadhātu. Yassåbhayante paõidhãdha natthi bhavābhavāya idha vā huraü vāti 'yassa' ubho ante ca bhavābhavāya ca idha huraü ca paõidhi taõhā natthi na santi, na saüvijjati2, nåpalabbhati3, pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā [PTS Page 100] [\q 100/] abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhātiyassåbhayante paõidhãdha natthi bhavābhavāya idha vā huraü vā. Nivesanā tassa na santi kecãti - 'nivesanā'ti dve nivesanā taõhānivesanā ca diņņhinivesanā ca. Katamo taõhānivesanā? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhānivesanā. Katamo diņņhinivesanā? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhinivesanā; Tassāti arahato khãõāsavassa, 'nivesanā tassa na santi Kecã'ti nivesanā tassa keci natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbanti, pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti - nivesanā tassa na santi keci. Dhammesu niccheyya samuggahãtanti - 'dhammeså'ti dvāsaņņiyā4 diņņhigatesu; niccheyyāti nicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā; samuggahãtanti odhiggāho bilaggāho varaggāho koņņhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho idaü saccaü tacchaü tathaü bhåtaü yāthāvaü aviparãtanti gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi na santi na saüvijjati nåpalabbhati pahãnaü samucchinnaü våpasannaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhantidhammesu niccheyya samuggahãtaü. Tenāha bhagavā: " Yassåbhayante paõidhãdha natthi Bhavābhavāya idha vā huraü vā, Nivesanā tassa na santi keci Dhammesu niccheyya samuggahãta"nti. 1. Hurāti - sãmu11. Syā 2. Na saüvijjanti - sãmu. 1 Machasaü 3. Nupalabbhanti - sãmu. 11 Machasaü 4. Dvāsaņņhi - sãmu1. [BJT Page 154] [\x 154/] 5 - 7 Tassãdha diņņhe va sute mute vā Pakappitā natthi aõåpi sa¤¤ā, Taü brāhmaõaü diņņhimanādiyānaü Kenãdha lokasmiü vikappayeyya Tassãdha diņņhe va sute mute vā pakappitā natthi aõåpi sa¤¤āti 'tassāti' arahato khãõāsavassa, tassa diņņhe [PTS Page 111] [\q 111/] vā diņņhasuddhiyā vā sute vā sutasuddhiyā vā mute vā mutasuddhiyā vā, sa¤¤āpubbaīgamatā sa¤¤āvikappayatā, sa¤¤āviggahena sa¤¤āya uņņhapitā samuņņhapitā kappitā pakappitā saīkhatā abhisaīkhatā saõņhapitā diņņhi natthi na santi na saüvijjati nåpalabbhati, pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti - tassãdha. Diņņheva sute mute vā pakappitā natthi aõåpi sa¤¤ā. Taü brāhmaõaü diņņhimanādiyānanti - brāhmaõoti sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo, sakkāyadiņņhi bāhitā hoti, - peasito1 Tādã pavuccate sa brahmā; taü brāhmaõaü diņņhimanādiyānanti - taü brāhmaõaü diņņhimanādiyantaü agaõhantaü aparāmasantaü anabhinivisantanti 'taü bārahmaõaü diņņhimanādiyānaü' Kenãdha lokasmiü vikappayeyyāti - 'kappā'ti dve kappā: taõhākappo ca diņņhikappo ca - pe - Ayaü diņņhikappo. Tassa taõhākappo pahãno diņņhikappo paņinissaņņho. Taõhākappassa pahãnattā diņņhikappassa paņinissaņņhattā. Kena rāgena kappeyya? Kena dosena kappeyya? Kena mohena kappeyya? Kena mānena kappeyya? Kāya diņņhiyā kappeyya? Kena uddhaccena kappeyya? Kāya vicikicchāya kappeyya? Kehi anusayehi kappeyya rattoti vā duņņhoti vā måëhoti vā vinibaddhoti vā parāmaņņhoti vā vikkhepagatoti vā aniņņhaü gatoti vā thāmagatoti vā? Te abhisaīkhārā pahãnā, abhisaīkhārānaü pahãnattā gatiyā2 kena kappeyya nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti [PTS Page 112] [\q 112/] vā manussoti vā devoti vā råpãti vā aråpãti vā sa¤¤ãti vā asa¤¤ãti vā nevasa¤¤ãnāsa¤¤ãti vā? So hetu natthi paccayo natthi kāraõaü natthi yena kappeyya vikappeyya vikappaü āpajjeyya. Kenãdha lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi - kenãdha lokasmiü vikappayeyya. Tenāha bhagavā: "Tassãdha diņņhe va sute mute vā Pakappitā natthi aõåpi sa¤¤ā, Taü brāhmaõaü diņņhimanādiyānaü Kenãdha lokasmiü vikappayeyyā"ti. 1. Anissito - syā. 2. Gatiyo - syā. [BJT Page 156] [\x 156/] Na kappayanti na purekkharonti Dhammāpi tesaü na paņicchitāse, Na brāhmaõo sãlavatena neyyo Pāraü gato na pacceti tādã. Na kappayanti na purekkharontãti - 'kappāti 'dve kappā: taõhākappo ca diņņhikappo ca. . 5 Katamo taõhā kappo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhākappo. Katamo diņņhikappo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā [PTS Page 113] [\q 113/] micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhikappo. . 5 Tesaü taõhākappo pahãno, diņņhikappo paņinissaņņho; taõhākappassa pahãnattā diņņhikappassa paņinissaņņhattā taõhākappaü vā diņņhikappaü vā na kappenti na janenti na saüjanenti na nibbattenti nābhinibbattentãti - na kappayanti; na purekkharontãti purekkhārāti dve purekkhārā: taõhāpurekkhāro ca diņņhipurekkhāro ca Katamo taõhā purekkhāro? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhāpurekkhāro Katamo diņņhipurekkhāro? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhipurekkhāro. Tesaü taõhāpurekkhāro pahãno, diņņhipurekkhāro paņinissaņņho taõhā purekkhārassa pahãnattā diņņhipurekkhārassa paņinissaņņhattā na taõhaü vā na diņņhiü vā purato katvā caranti. Na taõhādhajā na taõhāketu na taõhādhipateyyā na diņņhidhajā na diņņhiketu na diņņhādhipateyyā na taõhāya vā na diņņhiyā vā parivāretvā carantãti - na kappayanti na purekkharonti. 1. Mariyādikataü - machasaü, syā. 2. Pariyantikataü - syā 3. Yathāvakanti - sãmu. 11. [BJT Page 158] [\x 158/] Dhammāpi tesaü na paņicchitā seti - dhammā vuccanti dvāsaņņhi diņņhigatāni, tesanti tesaü arahantānaü khãõāsavānaü; na paņicchitā seti sassato loko idameva saccaü moghama¤¤anti na paņicchitā se, asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤anti na paņicchitā seti - dhammāpi tesaü na paņicchitā se. Na brāhmaõo sãlavatena neyyoti - 'nā'ti paņikkhepo; brāhmaõoti sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo, sakkāyadiņņhi bāhitā hoti, Vicikicchā bāhitā hoti, sãlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saükilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhu samāhito ņhitatto, Saüsāramaticca kevalã so Asito [PTS Page 114] [\q 114/] tādã pavuccate sa brahmā". 1 Tādã2 pavuccate sa brahmā. Na brāhmaõo sãlavatena neyyoti brāhmaõo sãlena vā vatena3 vā sãlabbatena4 vā na yāyati na niyyati5 na vuyhati na saüharãyatãti - na brāhmaõo sãlavatena neyyo. Pāraü gato na pacceti tādãti - pāraü vuccati amataü nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü, so pāraü gato pāraü patto antagato antappatto koņigato koņippatto (vitthāro) jātimaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavoti - pāraü gato; ne paccetãti sotāpattimaggena ye kilesā pahãnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena ye kilesā pahãnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati, anāgāmimaggena ye kilesā pahãnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati, arahattamaggena ye kilesā pahãnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatãti - pāraü gato na pacceti; 1. Anissito - syā. 2. Tādi - syā 3. Vattena - syā 4. Sãlavattena - syā. 5. Niyyāti - syā. [BJT Page 160] [\x 160/] Tādãti arahā pa¤cahākārehi tādã: iņņhāniņņhe tādã, cattāvãti tādã, tiõõāvãti tādã, muttāvãti tādã, taüniddesā tādã. Kathaü arahā iņņhāniņņhe tādã? Arahā lābhepi tādã, alābhepi tādã, yasepi tādã, ayasepi tādã, pasaüsāyapi tādã, nindāyapi tādã, sukhepi tādã dukkhepi tādã, ekaü ce bāhaü1 gandhena limpeyyuü2, ekaü ce bāhaü1 vāsiyā taccheyyuü, amusmiü natthi rāgo, amusmiü natthi paņighaü. Anunayapaņighavippahãno ugghātinighātivãtivatto anurodhavirodhaü samatikkanto; evaü arahā iņņhāniņņhe tādã. Kathaü arahā cattāvãti tādã? Arahato rāgo catto vanto [PTS Page 115] [\q 115/] mutto pahãno paņinissaņņho, doso moho kodho upanāho makkho paëāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thambho sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā cattā vantā mutā pahãnā paņinissaņņhā, evaü arahā cattāvãti tādã. Kathaü arahā tiõõāvãti tādã? Arahā kāmoghaü tiõõo bhavoghaü tiõõo diņņhoghaü tiõõo avijjoghaü tiõõo sabbaü saüsārapathaü3 tiõõo uttiõõo nittiõõo atikkanto samatikkanto vãtivatto, so vutthavāso ciõõacaraõo jātimaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavoti. Evaü arahā tiõõāvãti tādã. Kathaü arahā muttāvãti tādã? Arahato rāgā cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü; dosā cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü, mohā cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü, kodhā upanāhā makkhā paëāsā issāya macchariyā māyāya sāņheyyā thambhā sārambhā mānā atimānā madā pamādā sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbapariëāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaīkhārehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü, evaü arahā muttāvãti tādã. Kathaü arahā tanniddesā tādã? Arahā sãle sati sãlavāti taüniddesā tādã; saddhāya sati saddhoti taüniddesā tādã, viriye sati viriyavāti taüniddesā tādã, satiyā sati satimāti taüniddesā tādã, samādhismiü sati samāhitoti taüniddesā tādã, pa¤¤āya sati pa¤¤avāti taü niddesā tādã, vijjāya sati tevijjoti taüniddesā tādã, abhi¤¤āya sati chaëabhi¤¤oti taüniddesā tādã, evaü arahā taüniddesā [PTS Page 116] [\q 116/] tādãti - pāraīgato na pacceti tādã. Tenāha bhagavā: " Na kappayanti na purekkharonti Dhammāpi tesaü na paņicchitā se, Na brāhmaõo sãlavatena neyyo Pāraīgato na pacceti tādãti. Paramaņņhakasuttaniddeso pa¤camo. 1. Aīgaü - sãmu. 1 2. Vilimpeyyuü - sãmu11 3. Sabbasaüsārapathaü - manupa. Sabbasaīkhārapathaü - sãmu11. [BJT Page 162] [\x 162/] 6. Jarāsuttaniddeso Atha jarāsuttaniddeso1 vuccati: 6 - 1 Appaü [PTS Page 117] [\q 117/] vata jãvitaü idaü Oraü vassasatāpi mãyati, 2 Yo cepi aticca jãvati Atha kho so jarasāpi mãyati. Appaü vata jãvitaü idanti - 'jãvita'nti āyu ņhiti3 yapanā yāpanā irãyanā vattanā pālanā jãvitaü jãvitindriyaü; apica dvãhi kāraõehi appakaü jãvitaü, thokakaü jãvitaü; ņhitiparittatāya vā appakaü jãvitaü, sarasaparittatāya vā appakaü jãvitaü. Kathaü ņhitiparittatāya vā appakaü jãvitaü? Atãte cittakkhaõe jãvittha na jãvati na jãvissati; anāgate cittakkhaõe jãvissati na jãvati na jãvittha; paccuppanne cittakkhaõe jãvati na jãvittha na jãvissati. 1. Jãvitaü attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā, Ekacittasamāyuttā lahuso vattate khaõo. 2. Cullāsãti sahassāni kappā4 tiņņhanti ye marå, Natveva tepi jãvanti dvãhi cittehi saüyutu5. 3. Ye [PTS Page 118] [\q 118/] niruddhā marantassa tiņņhamānassa vā idha, Sabbepi6 sadisā khandhā gatā appaņisandhikā. 7 4. Anantarā ca ye bhaggā ye ca bhaggā anāgatā, Tadantare niruddhānaü vesamaü8 natthi lakkhaõe. 5. Anibbattena na jāto paccuppannena jãvati, Cittabhaīgā mato loko pa¤¤attiparamatthiyā. 9 6. Yathā ninnā pavattanti chandena pariõāmitā, Acchinnadhārā vattanti saëāyatanapaccayā. 7. Anidhānagatā bhaggā pu¤jo natthi anāgate, Nibbattāyeva tiņņhanti āragge sāsapåpamā. 1. Jarāsuttaü - sãmu11 2. Mãyyati - så, sa. 3. âyuņņhiti - sãmu11. 4. Kappaü - vi. 5. Samohitā - sãmu 11. Samāhitā - vi. 6. Sabbeva - sãmu11 7. Appaņisandhiyā - vi. 8. Vesammaü - sa 9. Paramaņņhiyā - vi. Paramaņņhiti - sa. [BJT Page 164] [\x 164/] 8. Nibbattāna¤ca dhammānaü bhaīgo nesaü purakkhato, Palokadhammā tiņņhanti purāõehi amissitā. 9. Adassanāto āyanti bhaīgā gacchanti adassanaü1, Vijjuppādova ākāse uppajjanti vayanti cāti. Evaü ņhitiparittatāya appakaü jãvitaü. Kathaü sarasaparittatāya appakaü jãvitaü? Assāsåpanibaddhaü jãvitaü, passāsåpanibaddhaü jãvitaü, assāsapassāsåpanibaddhaü jãvitaü, mahābhåtupanibaddhaü jãvitaü, kabalãkārāhāråpanibaddhaü jãvitaü, usmåpanibaddhaü jãvitaü, vi¤¤āõåpanibaddhaü jãvitaü. Målampi imesaü dubbalaü, pubbahetu'pi imesaü dubbalā, yepi paccayā te'pi dubbalā, yāpi pabhavikā sāpi2 dubbalā, sahabhupi3 imesaü dubbalā, sampayogā'pi imesaü dubbalā, sahajāpi imesaü dubbalā, yā'pi payojikā sā'pi dubbalā, a¤¤ama¤¤aü niccadubbalā ime, a¤¤ama¤¤aü [PTS Page 119] [\q 119/] anavaņņhitā ime, a¤¤ama¤¤aü paripātayanti ime, a¤¤ama¤¤assa hi natthi tāyitā, na cāpi ņhapenti a¤¤ama¤¤aü ime. Yo'pi nibbattako so na vijjati. 10. " Na ca kenaci koci hāyati bhaīgabyā4 ime hi sabbaso, Purimehi pabhāvitā ime yepi pabhavakā5 te pure matā Purimā'pi ca pacchimā'pi ca a¤¤ama¤¤aü na kadācimāddasu" nti. Evaü sarasaparittatāya appakaü jãvitaü. Apica cātummahārājikānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica cātummahārājikānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica tāvatiüsānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica yāmānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica tusitānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica nimmāõaratãnaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica paranimmitavasavattãnaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Apica brahmakāyikānaü devānaü jãvitaü upādāya manussānaü appakaü jãvitaü parittaü jãvitaü thokaü jãvitaü khaõikaü jãvitaü lahukaü jãvitaü ittaraü jãvitaü anaddhaniyaü jãvitaü na ciraņņhitikaü jãvitaü. Vuttampi cetaü bhagavatā: "Appamidaü bhikkhave manussānaü āyu, gamanãyo samparāyo, mantāya boddhabbaü, kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü, natthi jātassa amaraõaü, yo bhikkhave ciraü jãvati, so vassasataü appaü vā bhiyyo vā. "[A] 1. Gacchantyadassanaü - vi 2. Yepi pabhāvikā tepi - sãmu11 3. Sahabhåmi pi - sãmu11. 4. Gandhabbā - sãmu11 5. Pabhāvitā - sãmu. 11 [A] mārasaüyutta - paņhamavagga. [BJT Page 166] [\x 166/] 11. Appamāyu manussānaü hãëeyya naü suporiso, Careyyādittasãsova natthi maccussa nāgamo. 12. Accayanti ahorattā jãvitaü uparujjhati, âyu khãyati maccānaü kunnadãnaüva odakaü. [A]" Appaü [PTS Page 120] [\q 120/] vata jãvitaü idaü oraü vassasatāpi mãyatãti1 - kalalakālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, abbudakālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, pesikālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, ghanakālepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, pasākhakālepi2 cavati marati antaradhāyati vippalujjati, jātamattopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, såtigharepi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, addhamāsikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, māsikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, dvemāsikopi temāsikopi catumāsikopi - pa¤camāsikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, chamāsikopi sattamāsikopi aņņhamāsikopi navamāsikopi dasamāsikopi - saüvaccharikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, dvevassikopi - tivassikopi catuvassikopi pa¤cavassikopi chavassikopi sattavassikopi aņņhavassikopi navavassikopi dasavassikopi vãsativassikopi tiüsavassikopi cattārãsavassikopi pa¤¤āsavassikopi saņņhivassikopi sattativassikopi asãtivassikopi navutivassikopi cavati marati antaradhāyati vippalujjatãti 'oraü vassasatāpi mãyati. 3' Yo cepi aticca jãvatãti - yo vassasataü atikkamitvā jãvati, so ekaü vā vassaü4 jãvati, dve vā vassāni jãvati, tãõi vā vassāni jãvati, cattāri vā vassāni jãvati, pa¤ca vā vassāni jãvati dasa vā vassāni jãvati, vãsatiü vā vassāni jãvati, tiüsaü vā vassāni jãvati, cattārãsaü vā vassāni jãvatãti 'yo cepi aticca jãvati. ' Atha kho so jarasāpi mãyatãti - yadā jiõõo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, khaõķadanto [PTS Page 121] [\q 121/] palitakeso, 5 vilånaü khalitaüsiro valitaü tilakāhatagatto vaīko bhoggo daõķaparāyaõo, so jarāyapi cavati marati antaradhāyati vippalujjati, natthi maraõamhā mokkho. 13. "Phalānamiva pakkānaü pāto papanato bhayaü, Evaü jātāna maccānaü niccaü maraõato bhayaü. 14. Yathāpi kumbhakārassa kataü mattikabhājanaü, 6 Sabbaü bhedanapariyantaü7 evaü maccāna jãvitaü. 15. Daharā ca mahantā ca ye bālā ye ca paõķitā. Sabbe maccuvasaü yanti sabbe maccuparāyaõā, " 1. Mãyatãti - sãmu11. 2. Pa¤casākhakālepi - syā. 3 Miyyati - sãmu11. 4. Vassasataü - sãmu11. 5. Phalitakeso - sa. 6. Katā mattikabhājanā - machasaü. Syā. 7 Sabbe bhedanapariyantā - machasaü. Syā [a]mārasaüyutta - paņhamavagga. [BJT Page 168] [\x 168/] 16. "Tesaü maccuparetānaü gacchataü paralokato, Na pitā tāyate puttaü ¤ātã vā pana ¤ātake. 17. Pekkhata¤¤eva ¤ātãnaü passa lālapataü1 puthu, Ekamekova maccānaü govajjho viya nãyati, Evamabbhāhato loko maccunā ca jarāya cā"ti [a.] Atha kho so jarasāva mãyati Tenāha bhagavā: " Appaü vata jãvitaü idaü Oraü vassasatāpi mãyati, Yo cepi aticca jãvati Atha kho so jarasāva mãyatã"ti. 6 - 2 Sovanti janā mamāyite Na hi santi niccā pariggahā, Vinābhāvaü santamevidaü Iti disvā nāgāramāvase2. Socanti janā mamāyiteti - ' janā'ti khattiyā ca brāhmaõā ca vessā ca suddā ca gahaņņhā ca pabbajitā ca devā ca manussā [PTS Page 122] [\q 122/] ca; mamattāti dve mamattā: Katamo taõhāmamatto? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhāmamattaü Katamo diņņhimamatto? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; idaü diņņhimamattaü. Mamāyitaü vatthuü acchedasaīkinopi socanti. Acchijjantepi socanti. Acchinnepi socanti. Mamāyitaü vatthuü vipariõāmasaīkinopi socanti. Vipariõamantepi socanti. Vipariõatepi socanti, kilamanti, paridevanti, urattāëãü kandanti, sammohaü āpajjantãti 'socanti janā mamāyite. ' Na hi santi niccā pariggahāni - ' pariggahā'ti - dve pariggahā: taõhāpariggaho ca diņņhipariggaho ca Katamo taõhāpariggaho? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhāpariggaho. Katamo diņņhipariggaho? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhipariggaho. Taõhāpariggaho anicco saīkhato paņiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariõāmadhammo. Diņņhipariggaho ca anicco saīkhato3 paņiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariõāmadhammo. Vuttaü hetaü bhagavatā: " Passatha no tumhe bhikkhave, taü pariggahaü, yvāssa4 pariggaho nicco dhuvo sassato avipariõāmadhammo sassatisamaü tatheva ņhassatãti? No hetaü bhante. Sādhu bhikkhave. Ahampi kho etaü bhikkhave pariggahaü na samanupassāmi, yavāssa4 pariggaho nicco dhuvo sassato avipariõāmadhammo sassatisamaü tatheva ņhassatã"ti. [B] pariggahā niccā dhuvā sassatā avipariõāmadhammā natthi na santi na saüvijjanti nupalabbhantãti 'na hi santi niccā pariggahā'. 1. Lālapanaü - sãma11. Lālappataü - machasaü [A] suttanipāta sallasutta. 2. Na gharamāvase - manupa. 3. Asaīkhato - sãmu1 4. Yvāyaü - sãmu11. Yāyaü - [PTS] [B] majjhimanikāya - alagaddåpamasutta. [BJT Page 170] [\x 170/] Vinābhāvaü santamevidanti - nānābhāve vinābhāve a¤¤athābhāve sante saüvijjamāne1 upalabbhiyamāne; vuttaü hetaü bhagavatā; "alaü ānanda, mā soci. Mā paridevi. Nanu etaü mayā ānanda, paņigacceva akkhātaü [PTS Page 123] [\q 123/] sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo a¤¤athābhāvo. Taü kutettha ānanda, labbhā, yaü taü jātaü bhåtaü saīkhataü palokadhammaü taü vata mā palujjãti netaü ņhānaü vijjatã"ti [a.] Purimānaü purimānaü khandhānaü dhātånaü āyatanānaü vipariõāma¤¤athābhāvā pacchimā pacchimā khandhā ca dhātuyo ca āyatanāni ca pavattantãti 'vinābhāvaü santamevidaü. ' Iti disvā nāgāramāvaseti - 'itã'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripårã akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatā nāmetaü itãti. Iti disvā - passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā mamattesåti 'iti disvā'; nāgāramāvaseti2sabbaü gharāvāsapaëibodhaü chinditvā puttadārapaëibodhaü chinditvā ¤ātipaëibodhaü chinditvā mittāmaccapaëibodhaü chinditvā sannidhipaëibodhaü chinditvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajitvā aki¤cana3 bhāvaü upagantvā eko careyya vihareyya irãyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti 'iti disvā nāgāramāvase'. Tenāha bhagavā: " Socanti janā mamāyite Na hi santi niccā pariggahā, Vinābhāvaü santamevidaü Iti disvā nāgāramāvase"ti. 2 6 - 3 Maraõenapi taü pahãyati Yaü puriso mamidanti ma¤¤ati, Etaü disvāna4 paõķito Na mamattāya nametha māmako. Maraõepi taü pahãyatãti - 'maraõa'nti yā5 tesaü tesaü sattānaü tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo [PTS Page 124] [\q 124/] antaradhānaü maccu maraõaü kālakiriyā khandhānaü bhedo kalebarassa nikkhepo jãvitindriyassåpacchedo;[B] tanti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü; pahãyatãti - pahãyati jahãyati vijahãyati antaradhāyati vippalujjati. Bhāsitampi hetaü: 1. "Pubbeva maccaü vijahanti bhogā Macco ca te pubbataraü jahāti, Asassatā bhogino kāmakāmã Tasmā na socāmahaü sokakāle. [C] 1. Saüvijjamāne atthi - sãmu1 2. Na gharamāvaseti - manupa. 3. âki¤cana - syā. 4. Etampi viditvā - syā, manupa. 5. Yaü - sãmu1. [A.] Dãghanikāya - mahāparinibbānasutta [b.] Paņiccasamuppādavibhaīga. [C] maõikuõķalajātaka. [BJT Page 172] [\x 172/] 2. Udeti āpårati veti cando Atthaīgametvāna paleti såriyo, Viditā mayā sattuka! Lokadhammā Tasmā na socāmahaü sokakāle"ti[a] Maraõenapi taü pahãyati. Yaü puriso mamidanti ma¤¤atãti - 'ya'nti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü; purisoti saīkhā sama¤¤ā pa¤¤atti vohāro nāmaü nāmakammaü nāmadheyyaü nirutti bya¤janaü abhilāpo; mamidanti ma¤¤atãti taõhāma¤¤anāya ma¤¤ati, diņņhima¤¤anāya ma¤¤ati, mānama¤¤anāya ma¤¤ati, kilesama¤¤anāya ma¤¤ati, duccaritama¤¤anāya ma¤¤ati, payogama¤¤anāya ma¤¤ati, vipākama¤¤anāya ma¤¤atãti 'yaü puriso mamidanti ma¤¤ati. ' Etaü disvāna1 paõķitoti - etaü ādãnavaü ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā mamattesåti - etaü2 disvāna; paõķitoti - dhãro pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvãti - 'etaü disvāna paõķito. ' Na mamattāya nametha māmakoti - 'mamattā'ti dve mamattā: [PTS Page 125] [\q 125/] taõhāmamattaü ca diņņhimamattaü ca Katamo taõhāmamatto? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhāmamatto. Katamo diņņhimamatto? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; idaü diņņhimamatto. Māmakoti - māmako buddhamāmako dhammamāmako saīghamāmako; so taü bhagavantaü mamāyati. Bhagavā taü puggalaü parigaõhāti. Vuttaü hetaü bhagavatā: " ye te bhikkhave bhikkhå kuhā thaddhā lapā siīgã unnaëā asamāhitā, na me te bhikkhave, bhikkhu māmakā. Apagatā ca te bhikkhave, bhikkhå imasmā dhammavinayā. Na ca pana te imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjanti. Ye ca kho te bhikkhave, bhikkhu nikkuhā nillapā dhãrā atthaddhā susamāhitā, te kho me bhikkhave, bhikkhu māmakā. Anapagatā ca te bhikkhave, bhikkhå imasmā dhammavinayā; te ca imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjanti. [B] 3. "Kuhā thaddhā lapā siīgã unnaëā asamāhitā, Na te dhamme viråhanti sammāsambuddhadesite. 4. Nikkuhā nillapā dhãrā atthaddhā susamāhitā, Te ve dhamme viråhanti sammāsambuddhadesite" ti[b] 1. Etampi viditvā - syā. Manupa 2. Etampi - sãmu. 11 [A] jātaka pa¤cakanipāta maõikuõķalajātaka, [b] catukkaīguttara uruvelavagga. [BJT Page 174] [\x 174/] Na mamattāya nametha māmakoti - māmako taõhāmamattaü pahāya diņņhimamattaü paņinissajitvā mamattāya na nameyya, na onameyya, na tanninno assa, na tappoõo na tappabbhāro na tadadhimutto na tadadhipateyyoti - na mamattāya nametha māmako. Tenāha bhagavā: " Maraõenapi taü pahãyati Yaü puriso mamidanti ma¤¤ati, Etaü disvāna paõķito Na mamattāya nametha māmako"ti. 6 - 4 Supinena1 [PTS Page 126] [\q 126/] yathāpi saīgataü2 Paņibuddho puriso na passati, Evaü3 piyāyitaü janaü Petaü kālakataü na passati. Supinena yathāpi saīgatanti - saīgataü samāgataü samāhitaü sannipatitanti 'supinena yathāpi saīgataü. ' Paņibuddho puriso na passatãti - yathā puriso supinagato candaü passati, suriyaü passati, mahāsamuddaü passati, sineruü pabbatarājānaü passati, hatthiü passati, assaü passati, rathaü passati, pattiü passati, senābyåhaü passati, ārāmarāmaõeyyakaü passati, vanarāmaõeyyakaü passati, bhåmirāmaõeyyakaü passati, pokkharaõãrāmaõeyyakaü passati; paņibuddho na ki¤ci passatãti 'paņibuddho puriso na passati. ' Evaü piyāyitaü jananti - 'eva'nti opammasampaņipādanaü; piyāyitaü jananti piyāyitaü mamāyitaü janaü, mātaraü vā pitaraü vā bhātaraü vā bhaginiü vā puttaü vā dhãtaraü vā mittaü vā amaccaü vā ¤ātisālohitaü vāti4 'evaü piyāyitaü janaü. '5 Petaü kālakataü na passatãti - peto vuccati mato kālakato, taü petaü na passati, na dakkhati, nādhigacchati, na vindati, na paņilabhatãti - petaü kālakataü na passati. Tenāha bhagavā: Supinena6 yathāpi saīgataü Paņibuddho puriso na passati, Evaü7 piyāyitaü janaü Petaü kālakataü na passatã"ti. 6 - 5 Diņņhāpi [PTS Page 127] [\q 127/] sutāpi te janā Yesaü nāmamidaü pavuccati, Nāmamevāvasissati Akkheyyaü petassa jantuno. Diņņhāpi sutāpi te janāti - 'diņņhā'ti ye cakkhuvi¤¤āõāhi sambhåtā; sutāti ye sotavi¤¤āõābhisambhåtā; te janāti khattiyā ca brāhmaõā ca vessā ca suddā ca gahaņņhā ca pabbajitā ca devā ca manussā cāti 'diņņhāpi sutāpi te janā' 1. Supinepi - manupa 2. Saükhataü - sa 3. Evampi - manupa. 4. Vā - sãmu11. 5. Jananti - sãmu11. Manupa 6. Supinepi - manupa. 7. Evampi - manupa. [BJT Page 176] [\x 176/] Yesaü nāmamidaü pavuccatãti - 'yesa'nti khattiyānaü brāhmaõānaü vessānaü suddānaü gahaņņhānaü pabbajitānaü devānaü manussānaü; nāmanti saīkhā sama¤¤ā pa¤¤atti vohāro nāmaü nāmakammaü nāmadheyyaü nirutti bya¤janaü abhilāpo; pavuccatãti vuccati pavuccati kathiyati bhaõãyati dãpãyati voharãyatãti 'yesaü nāmamidaü pavuccati. ' Nāmamevāvasissati akkheyyanti - råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü pahãyati jahãyati antaradhāyati vippalujjatãti nāmamevāvasissati; akkheyyanti akkhātuü kathetuü bhaõituü dãpayituü voharitunti 'nāmamevāvasissati akkheyyaü. ' Petassa jantuno - 'petassā'ti petassa kālakatassa; jantunoti sattassa narassa māõavassa posassa puggalassa jãvassa jāgussa1 jantussa indagussa hindagussa manujassāti akkheyyaü petassa jantuno. Tenāha bhagavā: "Diņņhāpi sutāpi te janā Yesaü nāmamidaü pavuccati, Nāmamevāvasissati Akkheyyaü petassa jantuno"ti. 6 - 6 Sokaparidevamaccharaü2 [PTS Page 128] [\q 128/] na javanti giddhā mamāyite Tasmā munayo pariggahaü Hitvā acariüsu khemadassino. Sokaparidevamaccharaü2 na jahanti giddhā mamāyiteti 'soko'ti ¤ātivyasanena vā phuņņhassa bhogavyasanena vā phuņņhassa rogavyasanena vā phuņņhassa sãlavyasanena vā phuņņhassa diņņhivyasanena vā phuņņhassa a¤¤atara¤¤atarena vā vyasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena vā dukkhadhammena phuņņhassa soko socanā socitattaü antosoko antoparisoko antodāho3 antoparidāho cetaso parijhāyanā domanassaü sokasallaü[a]; paridevoti - ¤ātivyasanena vā phuņņhassa bhogavyasanena vā phuņņhassa rogavyasanena vā phuņņhassa sãlavyasanena vā phuņņhassa diņņhi vyasanena vā phuņņhassa a¤¤atara¤¤atarena vā vyasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena vā dukkhadhammena phuņņhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaü paridevitattaü vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā4 lālappitattaü5[a]; macchariyanti - pa¤ca macchariyāni: āvāsamacchariyaü kulamacchariyaü lābhamacchariyaü vaõõamacchariyaü dhammamacchariyaü, yaü evaråpaü macchariyaü maccharāyanā maccharāyitattaü vevicchaü kadariyaü kaņuka¤cukatā aggahitattaü cittassa, idaü vuccati macchariyaü. [B] api ca khandhamacchariyampi macchariyaü, dhātumacchariyampi macchariyaü, āyatanamacchariyampi macchariyaü, gāho; idaü vuccati6 macchariyaü. 1. Jatussa - sãmu. 11. Machasaü syā. 2. Maccheraü - manupa. 3. ôāho - sa. 4. Lālappāyanā - sãmu11. Manupa. 5. Lālappāyitattaü - sãmu. 11. Manupa. 6. Gāho vuccati - 11. Manupa. [A.] Paņiccasamuppādavibhaīga [b] khuddakavatthuvibhaīga. [BJT Page 178] [\x 178/] Gedho vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, akusalamålaü akusalanidānaü akusalappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. Mamattāti dve mamattā: taõhāmamattaü ca diņņhimamattaü ca. Katamo taõhāmamattaü? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhāmamattaü. Katamo diņņhimamattaü? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; idaü diņņhimamattaü; [PTS Page 129] [\q 129/] Mamāyitaü vatthuü acchedasaīkino'pi socanti. Acchijjantepi socanti. Acchinnepi socanti. Mamāyitaü vatthuü acchedasaīkino'pi socanti. Acchijjantepi socanti. Acchinnepi socanti. Mamāyitaü vatthuü vipariõāmasaīkino'pi socanti. Vipariõamante'pi1 socanti. Mamāyitaü vatthuü acchedasaīkino'pi paridevanti. Acchijjante'pi paridevanti. Acchinne'pi paridevanti. Mamāyitaü vatthuü vipariõāmasaīkino'pi paridevanti. Vipariõamante'pi paridevanti. Vipariõate'pi paridevanti. Mamāyitaü vatthuü rakkhanti gopenti parigaõhanti. Mamāyanti maccharāyanti. 2 Mamāyitasmiü vatthusmiü sokaü na jahanti. Paridevaü na jahanti. Macchariyaü na jahanti. Gedhaü na jahanti. Nappajahanti na vinodenti na byantiü karonti na anabhāvaü gamentãti - sokaparidevamaccharaü na jahanti giddhā mamāyite. Tasmā munayo pariggahaü hitvā acariüsu khemadassinoti 'tasmā' ti tasmā taükāraõā taühetu tappaccayā taünidānā etaü ādãnavaü sampassamānā3 mamattesåti tasmā; munayoti monaü vuccati ¤āõaü, yā pa¤¤ā pajānanā - pe - Amoho dhammavicayo sammādiņņhi; tena ¤āõena samannāgatā munayo monappattā. Tãõi moneyyāni: kāyamoneyyaü vacãmoneyyaü manomoneyyaü - pe - saīgajālamaticca so muni; pariggahoti - dve pariggahā: taõhāpariggaho ca diņņhipariggaho ca Katamo taõhāpariggaho? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhāpariggaho. Katamo diņņhipariggaho? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhipariggaho; Munayo taõhāpariggahaü pariccajitvā diņņhipariggahaü paņinissajitvā cajitvā pariccajitvā pajahitvā vinodetvā byantiü karitvā anabhāvaü gametvā acariüsu vicariüsu4 irãyiüsu vattayiüsu pālayiüsu yapayiüsu yāpayiüsu; khemadassinoti - [PTS Page 130] [\q 130/] khemaü vuccati amataü nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü; khemadassinoti khemadassino tāõadassino lenadassino saraõadassino abhayadassino accutadassino amatadassino nibbānadassinoti 'tasmā munayo pariggahaü hitvā acariüsu khemadassino. ' Tenāha bhagavā: "Sokaparidevamaccharaü Na jahanti giddhā mamāyite, Tasmā munayo pariggahaü Hitvā acariüsu khemadassino"ti. 6 - 7 Patilãnacarassa bhikkhuno Bhajamānassa vivittamāsanaü, 5 Sāmaggiyamāhu tassetaü6 Yo attānaü7 bhavane na dassaye. 1. Vipariõāmantepi - machasaü, syā. 2. Mamāyitanti maccharāyitanti - syā. 3. Sampassamāno - sãmu1. 4. Vihariüsu - machasaü 5. Vivittamānasaü - manupa. 6. Tassa taü - manupa. Syā. 7. Attaü - manupa. [BJT Page 180] [\x 180/] Patilãnacarassa bhikkhunoti - patilãnacarā vuccanti satta sekhā; arahā patilãno. Kiü kāraõā patilãnacarā vuccanti satta sekhā? Te tato tato cittaü patilãnentā patikuņentā1 pativaņņentā sannirumbhentā2 sanniggaõhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti viharanti irãyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Cakkhudvāre cittaü patilãnentā patikuņentā pativaņņentā sannirumbhentā sanniggaõhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti viharanti irãyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Sotadvāre cittaü - ghānadvāre cittaü jivhādvāre cittaü kāyadvāre cittaü - manodvāre cittaü patilãnentā patikuņentā pativaņņentā sannirumbhentā sanniggaõhantā sannivārentā rakkhantā gopentā [PTS Page 131] [\q 131/] caranti viharanti irãyanti vattenti pālenti yāpenti yāpenti. Yathā kukkuņapattaü vā nahārudaddulaü vā aggimhi pakkhittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, evamevaü te tato tato cittaü patilãnentā patikuņentā pativaņņentā sannirumbhentā sanniggaõhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti viharanti irãyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Cakkhudvāre cittaü - sotadvāre cittaü ghānadvāre cittaü jivhādvāre cittaü - kāyadvāre cittaü - manodvāre cittaü patilãnentā patikuņentā pativaņņentā sannirumbhentā sanniggaõhantā sannivārentā rakkhantā gopentā caranti viharanti irãyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Taü kāraõā patilãnacarā vuccanti satta sekhā. Bhikkhunotiputhujjanakalyāõakassa3 vā bhikkhuno sekhassa vā bhikkhunoti ' patilãnacarassa bhikkhuno. ' Bhajamānassa vivittamāsananti - āsanaü vuccati yattha nisãdanti, ma¤co pãņhaü bhisi taņņikā cammakhaõķo tiõasanthāro paõõasantharo palālasanthāro; taü āsanaü asappāyaråpadassanena rittaü vivittaü pavivittaü, asappāyasaddasavaõena asappāyagandhaghāyanena asappāyarasasāyanena - asappāyaphoņņhabbaphusanena - asappāyehi pa¤cahi kāmaguõehi rittaü vivittaü pavivittaü, taü vivittaü āsanaü bhajato sambhajato sevato nisevato saüsevato paņisevatoti 'bhajamānassa vivittamāsanaü. '. Sāmaggiyamāhu tassetaü yo attānaü bhavane na dassayeti'sāmaggã'ti4 tisso sāmaggiyo: gaõasāmaggi dhammasāmaggi anabhinibbattisāmaggi. Katamā gaõasāmaggi? Bahå cepi bhikkhå samaggā sammodamānā [PTS Page 132] [\q 132/] avivadamānā khãrodakãbhåtā a¤¤ama¤¤aü piyacakkhåhi sampassantā viharanti. Ayaü gaõasāmaggi. Katamā dhammasāmaggi? Cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤cabalāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo, te ekato pakkhandanti pasãdanti sampatiņņhanti vimuccanti. Na tesaü dhammānaü vivādo pavivādo atthi. Ayaü dhammasāmaggi. 1. Patikujjantā - syā. 2. Sanniruddhattā - machasaü. Syā. 3. Kalyāõaputhujjanassa - syā. 4. Sāmaggiyoti - sãmu. 11 Sāmaggiyāti - syā. [BJT Page 182. [\x 182/] ] Katamā anabhinibbattisāmaggi? Bahå cepi bhikkhu anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena1 nibbānadhātuyā ånattaü vā puõõattaü vā pa¤¤āyati. Ayaü anabhinibbattisāmaggi. Bhavaneti - nerayikānaü nirayo bhavanaü tiracchānayonikānaü tiracchānayoni bhavanaü; pettivisayikānaü pettivisayo bhavanaü; manussānaü manussaloko bhavanaü; devānaü devaloko bhavananti 'sāmaggiyamāhu tassetaü. ' Yo attānaü bhavane na dassayeti - tassesā sāmaggi etaü channaü etaü patiråpaü etaü anucchavikaü etaü anulomaü, yo evaü paņicchanne niraye attānaü na dasseyya, tiracchānayoniyā attānaü na dasseyya, pettivisaye attānaü na dasseyya, manussaloke attānaü na dasseyya, devaloke attānaü na dasseyyāti. Evamāhu evamāhaüsu evaü kathenti evaü bhaõanti evaü dãpayanti evaü voharantãti 'sāmaggiyamāhu tassetaü yo attānaü bhavane na dassaye. ' Tenāha bhagavā: "Patilãnacarassa bhikkhuno Bhajamānassa vicittamāsanaü, Sāmaggiyamāhu tassetaü Yo attānaü bhavane na dassaye"ti. 6 - 8 Sabbattha [PTS Page 133] [\q 133/] munã anissito Na piyaü kubbati nopi appiyaü, Tasmiü paridevamaccharaü Paõõe vāri yathā na lippati. Sabbattha munã anissitoti - 'sabbaü' vuccati dvādasāyatanāni: cakkhu¤ceva råpā ca, sota¤ca saddā ca, ghāna¤ca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoņņhabbā ca, mano ca, dhammā ca; munãti monaü vuccati ¤āõaü - pe - Saīgajālamaticca so muni; anissitoti - dve nissayā: taõhānissayo ca diņņhinissayo ca Katamo taõhānissayo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhānissayo. Katamo diņņhinissayo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhinissayo. Muni taõhānissayaü pahāya diņņhinissayaü paņinissajitvā cakkhuü anissito sotaü anissito ghānaü anissito jivhaü anissito kāyaü anissito manaü anissito råpe sadde gandhe rase phoņņhabbe dhamme kulaü gaõaü āvāsaü lābhaü yasaü pasaüsaü sukhaü cãvaraü piõķapātaü senāsanaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü kāmadhātuü råpadhātuü aråpadhātuü kāmabhavaü råpabhavaü aråpabhavaü sa¤¤ābhavaü asa¤¤ābhavaü nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhavaü ekavokārabhavaü catuvokārabhavaü pa¤cavokārabhavaü atãta1 anāgataü paccuppannaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü sabbe dhamme anissito anallãno anupagato anajjhosito2 anadhimutto nikkhanto nissaņo3 vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti 'sabbattha munã 1. Tesaü - sãmu. 1 2. Anajjhesito - sãmu. 3. Nissato - sa. [BJT Page 184] [\x 184/] Na piyaü kubbati nopi appiyanti - piyāti dve piyā: sattā vā saīkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā, mātā vā pitā vā bhātā [PTS Page 134] [\q 134/] vā bhaginã vā putto vā dhãtā vā mittā vā amaccā vā ¤ātã vā sālohitā vā, ime sattā piyā. Katame saīkhārā piyā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, ime saīkhārā piyā. Appiyāti - dve appiyā: sattā vā saīkhārā vā. Katame sattā appiyā? Idha yassa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jãvitā voropetukāmā, ime sattā appiyā. Katame saīkhārā appiyā? Amanāpikā råpā amanāpikā saddā amanāpikā gandhā amanāpikā rasā amanāpikā phoņņhabbā, ime saīkhārā appiyā. Na piyaü kubbati nopi appiyanti ' ayaü me satto piyo, ' ime ca me saīkhārā manāpā'ti rāgavasena piyaü na karoti. 'Ayaü me satto appiyo, ime saīkhārā amanāpā'ti paņighavasena appiyaü na karoti na janeti na sa¤janeti na nibbatteti nābhinibbattetãti 'na piyaü kubbati nopi appiyaü'. Tasmiü paridevamaccharaü paõõe vāri yathā na lippatãti - 'tasmi'nti tasmiü puggale arahante khãõāsave, paridevoti - ¤ātivyasanena vā phuņņhassa bhogavyasanena vā phuņņhassa a¤¤atara¤¤atarena vā vyasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena dukkhadhammena phuņņhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaü paridevitattaü vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā1 lālappitattaü [a2] macchariyanti pa¤ca macchariyāni: āvāsamacchariyaü kulamacchariyaü lābhamacchariyaü vaõõamacchariyaü dhammamacchariyaü. Yaü evaråpaü macchariyaü maccharāyanā maccharāyitattaü vevicchaü kadariyaü kaņuka¤cukatā3 aggahitattaü cittassa, idaü vuccati macchariyaü. [B] apica, khandhamacchariyampi macchariyaü, dhātumacchariyampi [PTS Page 135] [\q 135/] macchariyaü, āyatanamacchariyampi macchariyaü, gāho vuccati macchariyaü. Paõõe vāri yathā na lippatãti - paõõaü vuccati padumapattaü; vāri vuccati udakaü; yathā vāri padumapatte na lippati na saülippati na upalippati, alittaü asaülittaü anupalittaü, evamevaü tasmiü puggale arahante khãõāsave paridevo ca macchariya¤ca na lippati na saülippati na upalippati alitto asaülitto anupalitto; so ca puggalo tehi kilesehi na lippati na saülippati na upalippati alitto asaülitto anupalitto nikkhanto nissaņo4 vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti 'tasmiü paridevamaccharaü paõõe vāri yathā na lippati. ' 1. Lālappāyanā - sãmå11. 2. Lālappāyitattaü sãmå11. Manupa. 3. Kaņuka¤catā - manupa. 4. Nissato - sa. [A] vibhaīgapāëi - paņiccasamuppādavibhaīga. [B] khuddakavatthuvibhaīga. [BJT Page 186] [\x 186/] Tenāha bhagavā: "Sabbattha munã anissito Na piyaü kubbati nopi appiyaü, Tasmiü paridevamaccharaü Paõõe vāri yathā na lippatã"ti. 6 - 9 Udabindu yathāpi pokkhare Padume vāri yathā na lippati, 1 Evaü muni nopalippati Yadidaü diņņhasutaü2 mutesu vā. Udabindu yathāpi pokkhareti - udabindu vuccati udakathevo;3 pokkharaü vuccati padumapattaü; yathā udabindu padumapatte na lippati na palippati na upalippati alittaü apalittaü4 anupalittanti 'udabindu yathāpi pokkhare. ' Padume vāri yathā na lippatãti - padumaü vuccati padumapupphaü;5 vāri vuccati udakaü, yathā vāri padumapupphe na lippati na palippati na upalippati alittaü apalittaü anupalittanti 'padume vāri yathā na lippati' Evaü [PTS Page 136] [\q 136/] muni nopalippati yadidaü diņņhasutaü mutesu vāti - ' eva'nti opammasampaņipādanaü, munãti monaü vuccati ¤āõaü - pe - Saīgamaticca so muni; 'lepā'ti dve lepā: taõhālepo ca diņņhilepo Katamo taõhālepo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhālepo. Katamo diņņhilepo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhilepo; muni taõhālepaü pahāya diņņhilepaü paņinissajitvā diņņhe na lippati, sute na lippati, mute na lippati, vi¤¤āte na lippati na palippati na upalippati. Alitto apalitto anupalitto nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti 'evaü muni nopalippati yadidaü diņņhasutaü mutesu vā. ' Tenāha bhagavā: " Udabindu yathāpi pokkhare Padume vāri yathā na lippati, Evaü muni nopalippati Yadidaü diņņhasutaü6 mutesu vā"ti. 6 - 10 Dhono na hi tena ma¤¤ati Yadidaü diņņhasutaü6 mutesu vā, Nā¤¤ena visuddhimicchati Na hi so rajjati no virajjati. 1. Limpati - mu. 11. Syā 2. Diņņhasute - sãmu. 11 3. Udakatthavako - pu 4. Asaülittaü - sãmu11 5. Padumapattaü - sãmu1 6. Diņņhasute - sãmu11. [BJT Page 188] [\x 188/] Dhono na hi tena ma¤¤ati yadidaü diņņhasutaü1 mutesu vāti 'dhono'ti dhonā vuccati pa¤¤ā, yā pa¤¤ā pajānanā - pe - Amoho dhammavicayo sammādiņņhi. [A] kiü kāraõā dhonā vuccati pa¤¤ā? Tāya pa¤¤āya kāyaduccaritaü dhuta¤ca dhota¤ca sandhota¤ca niddhota¤ca; vacãduccaritaü - manoduccaritaü dhuta¤ca dhota¤ca sandhota¤ca niddhota¤ca; rāgo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca, doso moho kodho upanāho - makkho - paëāso - issā - macchariyaü māyā sāņheyyaü - thambho - sārambho - māno - atimāno - mado pamādo sabbe kilesā - sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe [PTS Page 137] [\q 137/] santāpā - sabbākusalābhisaīkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; taükāraõā dhonā vuccati pa¤¤ā. Athavā sammādiņņhiyā micchādiņņhi dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; sammāsaīkappena micchāsaīkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sammāvācāya micchāvācā dhutā ca dhotā ca sammākammantena micchākammanto dhuto ca dhoto ca sammāājãvena micchāājãvo dhuto ca dhoto ca sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca dhoto ca - sammāsatiyā micchāsati dhutā ca dhotā ca - sammāsamādhinā micchāsamādhi dhuto ca dhoto ca - sammā¤āõena micchā¤āõaü dhuta¤ca dhota¤ca sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca. Athavā ariyena aņņhaīgikena maggena sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Arahā imehi dhonehi dhammehi upeto samupeto upāgato samåpāgato upapanno samupapanno samannāgato. Tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariëāhoti dhono. Dhono na hã tena ma¤¤ati yadidaü diņņhasutaü1 mutesu vāti dhono diņņhaü na ma¤¤ati. Diņņhasmiü na ma¤¤ati. Diņņhato na ma¤¤ati. Diņņhaü meti na ma¤¤ati. Sutaü na ma¤¤ati. Sutasmiü na ma¤¤ati. Sutato na ma¤¤ati. Sutaü meti na ma¤¤ati. Mutaü na ma¤¤ati. Mutasmiü na ma¤¤ati. Mutato na ma¤¤ati. Mutaü meti na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü na ma¤¤ati. Vi¤¤ātasmiü na ma¤¤ati. Vi¤¤ātato na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü meti na ma¤¤ati. Vuttampi hetaü bhagavatā: 1. Diņņhasute - sãmu11. 2. Asminti - sãmu. 11 [A] dhamamasaīgaõi - cittupādakaõķa. [BJT Page 190] [\x 190/] "Asmãti1 bhikkhave ma¤¤itametaü. Ayamahamasmãti1 ma¤¤itametaü. Bhavissanti ma¤¤itametaü. Na bhavissanti ma¤¤itametaü. Råpã bhavissanti ma¤¤itametaü aråpã bhavissanti ma¤¤itametaü. [PTS Page 138] [\q 138/] sa¤¤ã bhavissanti ma¤¤itametaü. Asa¤¤ã bhavissanti ma¤¤itametaü. Nevasa¤¤ãnāsa¤¤ã bhavissanti ma¤¤itametaü. Ma¤¤itaü hi bhikkhave, rogo, ma¤¤itaü gaõķo, ma¤¤itaü sallaü, ma¤¤itaü upaddavo, tasmātiha bhikkhave ama¤¤amānena cetasā viharissāmāti evaü hi vo bhikkhave sikkhitabba"nti [a] dhono na hi tena ma¤¤ati yadidaü diņņhasutaü mutesu vā. ' Nā¤¤ena visuddhimicchatãti - dhono a¤¤ena asuddhimaggena micchāpaņipadāya aniyyāõikapathena a¤¤atra satipaņņhānehi a¤¤atra sammappadhānehi a¤¤atra iddhipādehi a¤¤atra indriyehi a¤¤atra balehi a¤¤atra bojjhaīgehi a¤¤atra ariyā aņņhaīgikā maggā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü na icchati na sādiyati na pattheti na piheti nābhijappatãti 'nā¤¤ena visuddhimicchati. ' Na hi so rajjati no virajjatãti - 'sabbe bālaputhujjanā rajjanti. Puthujjanakalyāõakaü upādāya satta sekhā virajjanti. Arahā neva rajjati no virajjati. Viratto so khayā rāgassa vãtarāgattā khayā dosassa vãtadosattā khayā mohassa vãtamohattā so vutthavāso ciõõacaraõo - pe - Jātijarāmaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavoti ' na hi so rajjati no virajjati. ' Tenāha bhagavā: " Dhono na hi tena ma¤¤ati Yadidaü diņņhasutaü mutesu vā, Nā¤¤ena visuddhimicchati Na hi so rajjati no virajjatã"ti. Jarāsuttaniddeso chaņņho. 7. Tissametteyyasuttaniddeso Atha tissametteyyasuttaniddeso vuccati: 2 7 - 1 Methunamanuyuttassa [PTS Page 139] [\q 139/] ( iccāyasmā tisso metteyyo) Vighātaü bråhi mārisa, Sutvāna tava sāsanaü Viveke sikkhissāma se. 1. Asminti - mu11 2. Suttaü cakkhati - sãmu11 [A] saëāyatanasaüyutta - āsãvisavagga. [BJT Page 192] [\x 192/] Methunamanuyuttassāti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duņņhullo odakantiko rahasso dvayaüdvayasamāpatti;[A] kiükāraõā vuccati methunadhammo? Ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo. Yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaõķanakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho adhikaraõakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaü ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyadinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo; methunamanuyuttassāti - methunadhamme yuttassa payuttassa āyuttassa samāyuttassa taccaritassa tabbahulassa taggarukassa tanninnassa tappoõassa tappabbhārassa tadadhimuttassa tadadhipateyyassāti 'methunamanuyuttassa. ' Iccāyasmā tisso metteyyoti - 'iccā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripåri akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā [PTS Page 140] [\q 140/] padānupubbatā nāmetaü iccāti; āyasmāti - piyavacanaü garuvacanaü sagāravavacanaü sappatissavacanametaü āyasmāti; tissoti - tassa therassa nāmaü saükhā sama¤¤ā pa¤¤atti vohāro nāmaü nāmakammaü nāmadheyyaü nirutti bya¤janaü abhilāpo; metteyyoti - tassa therassa gottaü saīkhā sama¤¤ā pa¤¤atti vohāroti 'iccāyasmā tisso metteyyo. ' Vighātaü bråhi mārisāti - 'vighāta'nti vighātaü upaghātaü pãëanaü ghaņņhanaü upaddavaü upassaggaü; bråhi - ācikkha desehi pa¤¤apehi paņņhapehi vivara vibhaja uttānãkarohi pakāsehi; mārisāti 'piyavacanaü garuvacanaü sagāravavacanaü sappatissavacanametaü mārisāti 'vighātaü bråhi mārisa'. Sutānaü tava sāsananti - 'tuyhaü vacanaü vyappathaü desanaü anusāsanaü anusiņņhiü1 sutvā suõitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti 'sutvāna tava sāsanaü' 1. Anusatthiü - sa. [A]vinayamahāvibhaīga - paņhamapārājikaü. (Tattha " duņņhullaü odakantikaü rahassa"nti napuüsakaliīgavasena dissati) [BJT Page 194] [\x 194/] Viveke sikkhissāma seti - 'viveko'ti tayo vivekā: kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko. Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhå vivittaü senāsanaü bhajati: ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. Kāyena vivitto viharati. So eko gacchati. Eko tiņņhati. Eko nisãdati eko seyyaü kappeti. Eko gāmaü piõķāya pavisati. Eko paņikkamati. Eko raho nisãdati. Eko caīkamaü adhiņņhāti. Eko carati viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Ayaü kāyaviveko. Katamo cittaviveko? Paņhamaü jhānaü samāpannassa nãvaraõehi cittaü vivittaü hoti. Dutiyaü jhānaü samāpannassa vitakkavicārehi cittaü vivittaü hoti. Tatiyaü jhānaü samāpannassa pãtiyā cittaü vivittaü hoti. Catutthaü jhānaü samāpannassa sukhadukkhehi cittaü vivittaü hoti. âkāsāna¤cāyatanaü samāpannassa råpasa¤¤āya paņighasa¤¤āya nānattasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü [PTS Page 141] [\q 141/] samāpannassa ākāsāna¤cāyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. âki¤ca¤¤āyatanaü samāpannassa vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpannassa āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Sotāpannassa sakkāyadiņņhiyā vicikicchāya sãlabbataparāmāsā diņņhānusayā vicikicchānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Sakadāgāmissa oëārikā kāmarāgasa¤¤ojanā paņighasa¤¤ojanā oëārikā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Anāgāmissa anusahagatā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Arahato råparāgā aråparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaü vivittaü hoti. Ayaü cittaviveko. Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaīkhārā ca. Upadhiviveko vuccati amataü nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Ayaü upadhiviveko. Kāyaviveko ca vavakaņņhakāyānaü1 nekkhammābhiratānaü. Cittaviveko ca parisuddhacittānaü paramavodānappattānaü. Upadhiviveko ca nirupadhãnaü puggalānaü visaīkhāragatānaü. Viveke sikkhissāma seti - so thero pakatiyā sikkhitasikkho. Apica, dhammadesanaü upādāya dhammadesanaü yācanto2 evamāha: 'viveke sikkhissāma se'ti. Tenāha tisso metteyyo: "Methunamanuyuttassa( iccāyasmā tisso metteyyo) Vighātaü bråhi mārisa, Sutvāna tava sāsanaü Viveke sikkhissāma se"ti. 1. Vivekaņņhakāyānaü - sãmu11. Våpakaņņhakāyānaü - [PTS. 2.] Yācento - machasaü. [BJT Page 196] [\x 196/] 7 - 2 [PTS Page 142] [\q 142/] Methunamanuyuttassa ( metteyyāti bhagavā) Mussatevāpi1 sāsanaü, Micchā ca paņipajjati Etaü tasmiü anāriyaü Methunamanuyuttassāti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duņņhullo odakantiko rahasso dvayaüdvayasamāpatti, [a] kiü kāraõā vuccati methunadhammo? Ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo, yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaõķanakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho adhikaraõakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaü ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo. Methunamanuyuttassāti methunadhamme yuttassa payuttassa āyuttassa samāyuttassa taccaritassa2 tabbahulassa taggarukassa tanninnassa tappoõassa tappabbhārassa tadadhimuttassa tadadhipateyyassāti 'methunamanuyuttassa'. Metteyyāti - bhagavā taü theraü gottena ālapati; bhagavāti gāravādhivacanaü; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggadiņņhãti bhagavā; bhaggakaõņakoti bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā bhavānaü antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤oti bhagavā; bhaji vā bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paņisallānasāruppānãti bhagavā, bhāgã vā bhagavā [PTS Page 143] [\q 143/] cãvara piõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgã vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā. 1. Mussate cāpi - su a. Mussate vāti - sa. 2. Taücaritassa - sa [A] vinayamahāvibhaīga - paņhamapārājika. [BJT Page 198] [\x 198/] Bhāgã vā bhagavā catunnaü jhānānaü catunnaü appama¤¤ānaü catunnaü aråpasamāpattãnanti bhagavā, bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü navannaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattinaü, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgã vā bhagavā catunnaü satipaņņhānānaü catunnaü sammappadhānānaü catunnaü iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaīgikassa maggassāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catunnaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ānaü channaü buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü, na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü, vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā måle saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikā pa¤¤atti yadidaü bhagavāti 'metteyyāti bhagavā. ' Mussate vāpi1 sāsananti - dvãhi kāraõehi sāsanaü mussati: pariyattisāsanampi mussati. Paņipattisāsanampi mussati. Katamaü taü pariyattisāsanaü? Yantassa pariyāputaü2 suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthā udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü, idaü pariyattisāsanaü. Tampi mussati sammussati pamussati sampamussati paribāhiro hotãti 'evampi mussate vāpi sāsanaü' katamaü paņipattisāsanaü? Sammāpaņipadā anulomapaņipadā [PTS Page 144] [\q 144/] apaccanãkapaņipadā anvatthapaņipadā dhammānudhammapaņipadā sãlesu paripårakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane matta¤¤utā jāgariyānuyogo satisampaja¤¤aü cattāro satipaņņhānā cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo, idaü paņipattisāsanaü. Tampi mussati sammussati pamussati sampamussati paribāhiro hotãti evampi 'mussate vāpi sāsanaü. ' Micchā ca paņipajjatãti - 'pāõampi hanti, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiņņhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaõatãti 'micchā ca paņipajjati. ' Etaü tasmiü anāriyanti - etaü tasmiü puggale anariyadhammo bāladhammo måëhadhammo a¤¤āõadhammo amarāvikkhepadhammo yadidaü micchāpaņipadāti ' etaü tasmiü anāriyaü. ' Tenāha bhagavā: " Methunamanuyuttassa ( metteyyāti bhagavā) Mussate vāpi sāsanaü Micchā ca paņipajjati Etaü tasmiü anāriya"nti. 1. Mussate vāti - sa. 2. Pariyāpuõanaü - sãmu11. Pariyāpuņaü - manupa pariyāputtaü - pu. [BJT Page 200] [\x 200/] 7 - 3 Eko pubbe caritvāna Methunaü yo nisevati, Yānaü bhantaüva taü loke Hãnamāhu puthujjanaü. Eko pubbe caritvānāti - dvãhi kāraõehi eko pubbe caritvāna: pabbajjāsaīkhātena vā gaõā vavassaggaņņhena1 vā. Kathaü pabbajjāsaīkhātena eko pubbe caritvāna? Sabbaü gharāvāsapaëibodhaü chinditvā puttadārapaëibodhaü chinditvā ¤ātipaëibodhaü chinditvā mittāmaccapaëibodha1 chinditvā sannidhipaëibodhaü chinditvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajitvā aki¤canabhāvaü upagantvā eko carati [PTS Page 145] [\q 145/] viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaü pabbajjāsaīkhātena eko pubbe caritvāna; katha1 gaõā vavassaggaņņhena1 eko pubbe caritvāna? So evaü pabbajito samāno eko ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni. So eko gacchati. Eko tiņņhati. Eko nisãdati. Eko seyyaü kappeti. Eko gāmaü piõķāya pavisati. Eko paņikkamati. Eko raho nisãdati. Eko caīkamaü adhiņņhāti. Eko carati viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaü gaõāvavassaggaņņhena1 'eko pubbe caritvāna'. Methunaü yo nisevatãti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duņņhullo odakantiko rahasso dvayaüdvayasamāpatti, [a] kiü kāraõā vuccati methunadhammo? Ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo, yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaõķanakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho adhikaraõakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaü ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo; methunaü yo nisevatãti yo aparena samayena buddhaü dhammaü saīghaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattitvā methunaü dhammaü sevati nisevati saüsevati paņisevatãti 'methunaü yo nisevati. ' Yānaü bhantaüva taü loketi - 'yāna'nti hatthiyānaü assayānaü goyānaü ajayānaü meõķayānaü oņņhayānaü kharayānaü, bhantaü adantaü akāritaü avinãtaü uppathaü gaõhāti, visamaü khāõumpi pāsāõampi abhiråhati, yānampi ārohakampi2 bha¤jati3 papātepi papatati, yathā taü bhantaü yānaü adantaü akāritaü avinãtaü uppathaü gaõhāti evamevaü so vibbhantako bhantayānapaņibhāgo uppathaü gaõhāti micchādiņņhiü gaõhāti - pe - Micchāsamādhiü gaõhāti yathā taü bhantaü yānaü adantaü akāritaü avinãtaü visamaü khāõumpi pāsāõampi abhiråhati, evamevaü so vibbhantako bhantayānapaņibhāgo visamaü kāyakammaü abhiråhati. Visamaü vacãkammaü - visamaü manokammaü abhiråhati, visamaü pāõātipātaü abhiråhati. Visamaü adinnādānaü abhiråhati. Visamaü kāmesu micchācāraü abhiråhati. Visamaü musāvādaü abhiråhati, visamaü pisunavācaü abhiråhati. Visamaü pharusavācaü abhiråhati. Visamaü samphappalāpaü abhiråhati. [PTS Page 146] [\q 146/] visamaü abhijjhaü abhiråhati visamaü vyāpādaü abhiråhati. Visamaü micchādiņņhiü abhiråhati. Visame saīkhāre abhiråhati. Visame pa¤ca kāmaguõe abhiråhati. Visame pa¤ca nãvaraõe abhiråhati. 1. Gaõavavassaggatthena - sa. 2. ârohakaü - sãmu. 1. 3. Vibha¤jati - sãmu. 11. [BJT Page 202] [\x 202/] Yathā taü bhantaü yānaü adantaü akāritaü avinãtaü yānampi ārohakampi bha¤jati, evamevaü so vibbhantako bhantayānapaņibhāgo niraye attānaü bha¤jati. Tiracchānayoniya1 attānaü bha¤jati. Pettivisaye attānaü bha¤jati. Manussaloke attānaü bha¤jati. Devaloke attānaü bha¤jati. Yathā taü bhantaü yānaü adantaü akāritaü avinãtaü papāte papatati, evamevaü so vibbhantako bhantayānapaņibhāgo jātipapātampi papatati. Jarāpapātampi papatati. Vyādhipapātampi papatati. Maraõapapātampi papatati. Sokaparidevadukkhadomanassåpāyāsapapātampi papatati. Loketi apāyaloke - pe - manussaloketi 'yānaü bhantaüva taü loke. ' Hãnamāhu puthujjananti - 'puthujjanā'ti kenaņņhena puthujjanā? Puthu kilese janentãti puthujjanā. Puthu avihatasakkāyadiņņhikāni puthujjanā. Puthu satthārānaü mukhullokakāti puthujjanā. Puthu sabbagatãhi avuņņhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaīkhāre abhisaīkharontãti puthujjanā. Puthu nānāoghehi vuyhantãti puthujjanā. Puthu nānāsantāpehi santappantãti1 puthujjanā. Puthu nānāpariëāhehi pariķayhantãti puthujjanā. Puthu pa¤casu kāmaguõesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā2 laggā laggitā paëibuddhāti puthujjanā. Puthu pa¤cahi nãvaraõehi āvutā nivutā ovutā pihitā paņicchannā paņikujjitāti puthujjanā. Hãnamāhu puthujjananti puthujjanaü hãnaü nihãnaü omakaü lāmakaü [PTS Page 147] [\q 147/] chattakaü3 parittanti evamāhaüsu, evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti 'hãnamāhu puthujjanaü. ' Tenāha bhagavā: " Eko pubbe caritvāna Methunaü yo nisevati, Yānaü bhantaüva taü loke Hãnamāhu puthujjana"nti. 7 - 4 Yaso kitti ca yā pubbe Hāyate vāpi tassa sā, Etampi4 disvā sikkhetha Methunaü vippahātave. Yaso kitti ca yā pubbe hāyate vāpi tassa sāti - katamo yaso? Idhekacco pubbe samaõabhāve sakkato hoti garukato mānito påjito apacito lābhã civarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. Ayaü yaso. 1. Santapantãti - sãmu11 2. Ajjhosantā - machasaü 3. Jatukkaü - sãmu. 11 4. Evampi - sãmu11. Etaü - manupa. [BJT Page 204] [\x 204/] Katamā kitti. ? Idhekacco pubbe samaõabhāve kittivaõõabhato1 hoti: paõķito viyatto medhāvã bahussuto cittakathã kalyāõapaņibhāno, suttantikoti vā, vinayadharoti vā, dhammakathikoti vā, āra¤¤ikoti vā, piõķapātikoti vā, paüsukålikoti vā, tecãvarikoti vā, sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paņhamassa jhānassa lābhãti vā, dutiyassa jhānassa lābhãti vā, tatiyassa jhānassa lābhãti vā, catutthassa jhānassa lābhãti vā, ākāsāna¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā, vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā, āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā ayaü kittãti 'yaso kitti ca yā pubbe. ' Hāyate vāpi tassa sāti - tassa aparena samayena buddhaü dhammaü saīghaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattassa so ca yaso sā ca kitti hāyati parihāyati [PTS Page 148] [\q 148/] paridhaüsati paripatati2 antaradhāyati vippalujjatãti 'yaso kitti ca yā pubbe hāyate vāpi tassa sā. ' Etampi disvā sikkhetha methunaü vippahātaveti - 'eta'nti pubbe samaõabhāve yaso kitti ca, aparabhāge buddhaü dhammaü saīghaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattassa ayaso ca akitti ca, etaü sampattivipattiü;3 disvāti passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti - etampi disā. Sikkhethāti tisso sikkhā: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā. Katamā adhisãlasikkhā? Idha bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sãlakkhandho mahanto sãlakkhandho sãlaü patiņņhā ādi caraõaü saüyamo saüvaro mokkhaü pamokkhaü 4 kusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Ayaü adhisãlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārã'ti taü tatiyajjhānaü1 upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāõā dukkhassa ca pahāõā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü adhicittasikkhā. Katamā adhipa¤¤āsikkhā? Idha bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato hoti ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā, so 'idaü dukkha'nti yathābhåtaü pajānāti. 'Ayaü dukkhasamudayo'ti yathābhåtaü pajānāti. 'Ayaü dukkhanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti. 'Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. 'Ime āsavā'ti 'ime āsavā'ti yathābhåtaü pajānāti. 'Ayaü āsavasamudayo'ti yathābhåtaü pajānāti. 'Ayaü āsavanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti. ' Ayaü āsavanirodhagāminã paņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü adhipa¤¤āsikkhā. 1. Kittivaõõagato - sãmu. 11. 2. Paripaņati - sa 3. Sampattiü vippattiü - sãmu11 4. Mukhaü pamukhaü - sãmu11. Manupa. [BJT Page 206] [\x 206/] Methunadhammo [PTS Page 149] [\q 149/] nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duņņhullo odakantiko rahasso dvayaüdvayasamāpatti, [a] kiü kāraõā vuccati methunadhammo? Ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo, yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaõķanakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho adhikaraõakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaü ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo. Etampi disvā sikkhetha methunaü vippahātaveti methunadhammassa pahānāya våpasamāya paņinissaggāya paņippassaddhiyā adhisãlampi sikkheyya. Adhicittampi sikkheyya. Adhipa¤¤ampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya. Jānanto sikkheyya. Passanto sikkheyya. Paccavekkhanto sikkheyya. Cittaü adhiņņhahanto sikkheyya. Saddhāya adhimuccanto sikkheyya. Viriyaü paggaõhanto sikkheyya satiü upaņņhapento sikkheyya cittaü samādahanto sikkheyya. Pa¤¤āya pajānanto sikkheyya. Abhi¤¤eyyaü abhijānanto sikkheyya. Pari¤¤eyyaü parijānanto sikkheyya. Pahātabbaü pajahanto sikkheyya. Bhāvetabbaü bhāvento sikkheyya. Pahātabbaü pajahanto sikkheyya. Bhāvetabbaü bhāvento sikkheyya. Sacchikātabbaü sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti 'etampi disvā sikkhetha methunaü vippahātave. ' Tenāha bhagavā: "Yaso kitti ca yā pubbe Hāyate vāpi tassa sā, Etampi disvā sikkhetha Methunaü vippahātave"ti. 7 - 5 Saīkappehi pareto so1 Kapaõo viya jhāyati, Sutvā paresaü nigghosaü Maīku hoti tathāvidho. Saīkappehi pareto so kapaõo viya jhāyatãti - kāmasaīkappena byāpādasaīkappena vihiüsāsaīkappena diņņhisaīkappena phuņņho pareto samohito samannāgato pihito; kapaõo viya mando viya momåho viya jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; yathā ulåko rukkhasākhāyaü måsikaü magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, yathā kotthu nadãtãre macche magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, yathā [PTS Page 150] [\q 150/] biëāro2 sandhisamalasaükaņãre måsikaü magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, yathā gadrabho vahacchinno sandhisamalasaīkaņãre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, evamevaü so vibbhantako kāmasaīkappena byāpādasaīkappena vihiüsāsaīkappena diņņhisaīkappena phuņņho pareto samohito samannāgato pihito kapaõo viya mando viya momåho viya jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyatãti 'saīkappehi pareto so kapaõo viya jhāyati'. [A]vinayamahāvibhaīga - paņhamapārājika. 1. Yo - su. 2. Vilāro - sa. [BJT Page 208] [\x 208/] Sutvā paresaü nigghosaü maīku hoti tathāvidhoti - 'paresa'nti upajjhāyā vā ācariyā vā samānupajjhāyakā vā samānācariyakā vā mittā vā sandiņņhā vā sambhattā vā sahāyā vā codenti: " tassa te āvuso alābhā, tassa te dulladdhaü, yaü tvaü evaråpaü uëāraü satthāraü labhitvā evaü svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā evaråpaü ariyadhanaü labhitvāpi tassa methunadhammassa kāraõā buddhaü dhammaü saīghaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattosi. Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Hirãpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Viriyampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Satipi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Pa¤¤āpi nāma te nāhosi kusalesu dhammeså"ti. Tesaü vacanaü byappathaü desanaü anusāsanaü anusiņņhiü, sutvā - suõitvā uggahetvā upadhāretvā upalakkhayitvā; maīku hoti - pãëite ghaņņito1 byādhito domanassito hoti. Tathāvidhoti tathāvidho [PTS Page 151] [\q 151/] tādiso tassaõņhito tappakāro tappaņibhāgo yo so vibbhantakoti - 'sutvā paresaü nigghosaü maīku hoti tathāvidho'. Tenāha bhagavā: " Saīkappehi pareto so Kapaõo viya jhāyati, Hutvā paresaü nigghosaü Maīku hoti tathāvidho"ti. 7 - 6 Atha satthāni kurute Paravādehi codito, Esa khavassa mahāgedho Mosavajjaü pagāhati. Atha satthāni kurute paravādehi coditoti - 'athā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripårã akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatā nāmetaü athāti; satthānãti - tãõi satthāni: kāyasatthaü vacãsatthaü manosatthaü. Tividhaü manoduccaritaü manosatthaü. Paravādehi coditoti - upajjhāyehi vā ācariyehi vā samānupajjhāyakehi2 vā samānācariyakehi vā mittehi vā sandiņņhehi vā sambhattehi vā sahāyehi vā codito sampajānamusā bhāsati: " abhirato3 ahaü bhante ahosiü pabbajjāya. Mātā me posetabbā. Tenamhi vibbhanto"ti bhaõati. "Pitā me posetabbo. Tenamhi vibbhanto"ti bhaõati. " Bhātā me posetabbo"ti bhaõati. 'Bhaginã me posetabbā"ti bhaõati. " Putto me posetabbā, ¤ātakā me posetabbā, sālohitā me posetabbā. Tenamhi vibbhanto"ti bhaõati. Vacãsatthaü karoti saīkaroti janeti sa¤janeti nibbatteti abhinibbattetãti 'atha satthāni kurute paravādehi codito'. 1. Ghaņito - manupa. 2. Samānupajjhāyehi - sãmu11. 3. Anabhirato - sa. [BJT Page 210] [\x 210/] Esakhvassa mahāgedhoti - eso kho tassa mahāgedho mahāvanaü [PTS Page 152] [\q 152/] mahāgahanaü mahākantāro mahāvisamo mahākuņilo mahāpaīko mahāpalipo mahāpaëibodho mahābandhanaü yadidaü sampajānamusāvādoti 'esakhvassa mahāgedho. ' Mosavajjaü pagāhatãti - mosavajjaü vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato vā parisaggato vā ¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho " ehambho purisa, yaü jānāsi, taü vadehã"ti. So ajānaü vā āha: 'jānāmã'ti. Jānaü vā āha: 'na jānāmã'ti. Apassaü vā āha: 'passāmã'ti. Passaü vā āha: 'na passāmã'ti. Iti attahetu vā parahetu vā dhanahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati. [A] idaü vuccati mosavajjaü. Api ca tihākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti. Bhaõitassa hoti 'musā mayā bhaõita'nti. Imehi tihākārehi musāvādo hoti. Api ca, catuhākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti. Bhaõitassa hoti 'musā mayā bhaõita'nti. Vinidhāya diņņhiü. Imehi catuhākārehi musāvādo hoti. Apica, pa¤cahākārehi - chahākārehi - sattahākārehi aņņhahākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti. Bhaõitassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti. Bhaõitassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti. Bhaõitassa hoti 'musā mayā bhaõita'nti. Vinidhāya diņņhiü, vinidhāya khantiü, vinidhāya ruciü, vinidhāya sa¤¤aü, vinidhāya bhāvaü. Imehi aņņhahākārehi musāvādo hoti. Mosavajjaü pagāhatãti mosavajjaü pagāhati ogāhati ajjhogāhati pavisatãti 'mosavajjaü pagāhati. ' Tenāha bhagavā: " Atha satthāni kurute paravādehi codito, Esakhvassa mahāgedho mosavajjaü pagāhatã"ti. 7 - 7 Paõķitoti sama¤¤āto ekacariyamadhiņņhito, Savāpi1 methune yutto mandova parikissati. Paõķitoti sama¤¤ātoti - idhekacco pubbe samaõabhāvekittivaõõabhato2 hoti paõķito viyatto medhāvã bahussuto cittakathã kalyāõapaņibhāno suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā - pe - Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā, evaü ¤āto hoti sa¤¤āto3 sama¤¤āto hotãti - paõķitoti sama¤¤āto. 1. Athāpi - [PTS] 2. Kittivaõõagato - sãmu11 3. Pa¤¤āto - sãmu11. Machasaü [A] majjhimanikāya - sāleyyakasutta, tikaīguttara - puggalavagga. [BJT Page 212] [\x 212/] Ekacariyaü adhiņņhitoti - dvãhi kāraõehi ekacariyaü adhiņņhito pabbajjāsaīkhātena vā gaõā vavassaggaņņhena vā. Kathaü pabbajjāsaīkhātena ekacariyaü adhiņņhito? Sabbaü gharāvāsapaëibodhaü chinditvā ekacariyaü adhiņņhitoti - dvãhi kāraõehi ekacariyaü adhiņņhito pabbajjāsaīkhātena ekacariyaü adhiņņhito. Kathaü gaõā vavassaggaņņhena ekacariyaü adhiņņhito? So evaü pabbajito samāno eko ara¤¤e vanapatthāni - pe - evaü gaõā vavassaggaņņhena ekacariyaü adhiņņhitoti ekacariyaü adhiņņhito. Sacāpi methune yuttoti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duņņhullo odakantiko rahasso dvayaüdvayasamāpatti, [a] kiü kāraõā vuccati methunadhammo? Ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo, yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaõķanakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho adhikaraõakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaü ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo. "Sacāpi methune yutto"ti so aparena samayena buddhaü dhammaü saīghaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattitvā methunadhamme yutto saüyutto payutto āyutto samāyuttoti 'sacāpi methune yutto. '. Mandova parikissatãti - kapaõo viya mando viya momåho viya kissati [PTS Page 154] [\q 154/] parikissati parikilissati, pāõampi hanti, adinnampi ādiyati. Sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiņņhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaõati, evampi kissati parikissati parikilissati. Tamenaü rājāno gahetvā vividhā kammakāraõā kārenti: kasāhipi tāëenti, vettehipi tāëenti, addhadaõķakehipi tāëenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaõõampi chindanti, nāsampi chindanti, kaõõanāsampi chindanti, bilaīgathālikampi karonti, saīkhamuõķikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cirakavāsikampi karonti, eõeyyakampi karonti, balisamaüsikampi karonti, kahāpaõakampi1 karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapiņņhikampi karonti, tattenapi telena osi¤canti, sunakhehipi khādāpenti, jãvantampi såle uttāsenti, asināpi sãsaü chindanti evampi kissati parikissati parikilissati. Athavā kāmataõhāya abhibhåto pariyādinnacitto bhoge pariyesanto nāvāya mahāsamuddaü pakkhandati: sãtassa purakkato uõhassa purakkhato ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassehi rissamāno2 khuppipāsāhi miyamāno3 tigumbaü4 gacchati, takkolaü gacchati, takkasilaü gacchati, kālamukhaü gacchati, parammukhaü5 gacchati, vesuīgaü gacchati, verāpathaü gacchati, javaü gacchati, tāmaliü6 gacchati, vaīgaü7 gacchati, eëavaddhanaü8 gacchati, suvaõõakåņaü [PTS Page 155] [\q 155/] gacchati, suvaõõabhåmiü gacchati, tambapaõõiü gacchati, suppārakaü98 gacchati, bharukacchaü10 gacchati, suraņņhaü11 gacchati, aīgalokaü12 gacchati, gaīgaõaü13 gacchati, paramagaīgaõaü14 gacchati, yonaü gacchati, paramayonaü gacchati, allasandaü gacchati, navakaü15 gacchati, målapadaü16 gacchati, 1. Kahāpaõikampi - sãmu11 2 pãëiyamāno - sãmu 11. Machasaü 3. Piëiyamāno - [PTS]. 4. Gumbhaü - sãmu1, gubbaü - sa 5. Maraõapāraü - sã purapuraü - machasaü. 6. Kamaliü tamasiü - sã. Tamamuniü - manupa. Tabbaliīgaü - sã 7. Vaīkaü - sã. 8. Eëabandhanaü - sã. Machasaü. Jalavanaü - sãmu. 11 9. Suppādakaü - machasaü. Suppāraü - sã. 10. Bhārukacchaü - sãmu. 11. Bharukaü - bhārukacchiü - sã. 11. Suraddhaü - suraraņņhaü - sã 12. Saīgalokaü - sãmu11. Bhaīgalokaü - machasaü. Aīganekaü - [PTS]. 13. Taīgaõaü - sãmu1 saīgaõaü - sãmu11. Bhaīgaõaü - machasaü 14. Padapataīgaü - sãmu. 1 Padamataīgaõaü - sã. Saramataīgaõaü - machasaü 15. Vinakaü - machasaü, vinaü - sã. 16. Målapaddaü - manupa. [BJT Page 214] [\x 214/] Marukantāraü gacchati, chaõõupathaü gacchati, ajapathaü gacchati, meõķapathaü gacchati, saīkupathaü gacchati, chattapathaü gacchati, vaüsapathaü gacchati; sakuõapathaü1 gacchati, måsikapathaü gacchati, darãpathaü gacchati, vettādhāraü2 gacchati, evampi kissati, parikissati, parikilissati. Gavesanto na vindati. Alābhamålakampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Evampi kissati parikissati parikilissati. Gavesanto vindati3 laddhā ca ārakkhamålakampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti: " kinti me bhoge neva rājāno hareyyuü' na corā hareyyuü' na aggi daheyya' na udakaü vaheyya' na appiyā dāyādā hareyyu"nti. Tassa evaü ārakkhato gopayato te bhogā vippalujjanti. So vippayogamålakamipi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Evampi kissati parikissati parikilissatãti - sacāpi [PTS Page 156] [\q 156/] methune yutto mandova parikissati. Tenāha bhagavā: " Paõķatoti sama¤¤āto ekacariyamadhiņņhito Sacāpi methune yutto mandova parikissatã"ti. 7 - 8 Etamādãnavaü ¤atvā muni pubbāpare idha, Ekacariyaü daëhaü kayirā na nisevetha methunaü. Etamādãnavaü ¤atvā muni pubbāpare idhāti - 'eta'nti pubbe samaõabhāve yaso ca kitti ca, aparabhāge buddhaü dhammaü saīghaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattassa ayaso ca akitti ca, etaü sampattivipattiü4 ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā; munãti monaü vuccati ¤āõaü, yā pa¤¤ā pajānanā - pe - Saīgajālamaticca so muni; idhāti imissā diņņhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiü ādāye imasmiü dhamme imasmiü vinaye imasmiü dhammavinaye imasmiü pāvacane imasmiü satthusāsane imasmiü brahmacariye imasmiü attabhāve imasmiü manussaloketi 'etamādãnavaü ¤atvā muni pubbāpare idha. ' 1. Aüsapathaü - sã - 2. Vettācāraü - sãmu11. Machasaü. Cettādhāraü - manupa 3. Na vindati - sãmu. 11. 4. Sampattiü vipattiü - sãmu11, sampattivipatti¤ca - manupa. [BJT Page 216] [\x 216/] Ekacariyaü daëhaü kayirāti - dvãhi kāraõehi ekacariyaü daëhaü kareyya: pabbajjāsaīkhātena vā gaõā (vavassaggaņņhena) vā. Kathaü pabbajjāsaīkhātena ekacariyaü daëhaü kareyya? Sabbaü gharāvāsapaëibodhaü chinditvā puttadārapaëibodhaü chinditvā ¤ātipaëibodhaü chinditvā mittāmaccapaëibodhaü chinditvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajitvā aki¤canabhāvaü upagantvā eko careyya vihareyya vatteyya pāleyya [PTS Page 157] [\q 157/] yapeyya yāpeyya. Evaü pabbajjāsaīkhātena ekacariyaü daëhaü kareyya. Katha1 gaõāvavassaggaņņhena ekacariyaü daëhaü kareyya. ? So evaü pabbajito samāno eko ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņiseveyya appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni. So eko gaccheyya. Eko tiņņheyya. Eko nisãdeyya eko seyyaü kappeyya. Eko gāmaü piõķāya paviseyya. Eko paņikkameyya. Eko raho nisãdeyya. Eko caīkamaü adhiņņheyya. Eko careyya vihareyya irãyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya. Evaü gaõā vavassaggaņņhena ekacariyaü daëhaü kareyya ekacariyaü thiraü1 kareyya, viriyaü kareyya daëhasamādāno assa, avaņņhitasamādāno assa kusalesu dhammesåti 'ekacariyaü daëhaü kayirā. ' Na nisevetha methunanti - methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duņņhullo odakantiko rahasso dvayaüdvayasamāpatti, [a] kiü kāraõā vuccati methunadhammo? Ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo, yathā ubho kalahakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho bhaõķanakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho bhassakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho vivādakārakā 'methunakā'ti vuccanti, ubho adhikaraõakārakā 'methunakā' ti vuccanti, ubho vādino 'methunakā'ti vuccanti, ubho sallāpakā 'methunakā'ti vuccanti, evamevaü ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti, taü kāraõā vuccati methunadhammo. Methunadhammaü na seveyya, na niseveyya, na saüseveyya na paņiseveyya, na careyya, na samācareyya, na samādāya vatteyyāti 'na nisevetha methunaü'. Tenāha bhagavā: "Etamādãnavaü ¤atvā muni pubbāpare idha, Ekacariyaü daëhaü kayirā na nisevetha methuna"nti. 7 - 9 Viveka¤¤eva 2 sikkhetha etadariyānamuttamaü3, Tena seņņho na ma¤¤etha sa ve nibbānasantike. Viveka¤¤eva sikkhethāti - 'vivekā'ti tayo vivekā: kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko. Katamo kāyaviveko? [PTS Page 158] [\q 158/] idha bhikkhå vivittaü senāsanaü bhajati: ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. Kāyena vivitto viharati. So eko gacchati. Eko tiņņhati. Eko nisãdati eko seyyaü kappeti. Eko gāmaü piõķāya pavisati. Eko paņikkamati. Eko raho nisãdati. Eko caīkamaü adhiņņhāti. Eko carati viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Ayaü kāyaviveko. Katamo cittaviveko? Paņhamaü jhānaü samāpannassa nãvaraõehi cittaü vivittaü hoti. Dutiyaü jhānaü samāpannassa vitakkavicārehi cittaü vivittaü hoti. Tatiyaü jhānaü samāpannassa pãtiyā cittaü vivittaü hoti. Catutthaü jhānaü samāpannassa sukhadukkhehi cittaü vivittaü hoti. âkāsāna¤cāyatanaü samāpannassa råpasa¤¤āya paņighasa¤¤āya nānattasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpannassa ākāsāna¤cāyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. âki¤ca¤¤āyatanaü samāpannassa vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpannassa āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤āya cittaü vivittaü hoti. Sotāpannassa sakkāyadiņņhiyā vicikicchāya sãlabbataparāmāsā diņņhānusayā vicikicchānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Sakadāgāmissa oëārikā kāmarāgasa¤¤ojanā paņighasa¤¤ojanā oëārikā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Anāgāmissa anusahagatā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vivittaü hoti. Arahato råparāgā aråparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaü vivittaü hoti. Ayaü cittaviveko. Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaīkhārā ca. Upadhiviveko vuccati amataü nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Ayaü upadhiviveko. Kāyaviveko ca vavakaņņhakāyānaü1 nekkhammābhiratānaü. Cittaviveko ca parisuddhacittānaü paramavodānappattānaü. Upadhiviveko ca nirupadhãnaü puggalānaü visaīkhāragatānaü. "Sikkhā"ti. Tisso sikkhā: adhisãlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipa¤¤āsikkhā katamā adhisãlasikkhā? Idha bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sãlakkhandho mahanto sãlakkhandho, sãlaü patiņņhā ādi caraõaü saüyamo saüvaro mokkhaü kusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Ayaü adhisãlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārã'ti taü tatiyajjhānaü1 upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāõā dukkhassa ca pahāõā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü adhicittasikkhā. Katamā adhipa¤¤āsikkhā? Idha bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayo'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü adhipa¤¤āsikkhā. Viveka¤¤eva sikkhethāti - viveka¤¤eva sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti 'viveka¤¤eva sikkhetha. ' 1. Daëhaü - sãmu11. 2. Vivekaü yeva - su. 3. Etamariyānamuttamaü - sa 4. Vivekaņņhakāyānaü - sãmu. 11. Machasaü. [BJT Page 218] [\x 218/] Etadariyānamuttamanti - ariyā vuccanti buddhā ca buddhasāvakā ca paccekabuddhā ca. Ariyānaü etaü aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü yadidaü vivekacariyāti 'etadariyānamuttamaü. ' Tena seņņho na ma¤¤ethāti - tāya vivekacariyāya unnatiü na kareyya, unnamaü na kareyya, mānaü na kareyya, thāmaü na kareyya, thambhaü na kareyya, na tena mānaü janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti 'tena seņņho na ma¤¤etha. ' Sa ve nibbānasantiketi - so nibbānassa santike sāmantā āsanne avidåre upakaņņheti - sa ve nibbānasantike. Tenāha bhagavā: "Viveka¤¤eva1 sikkhetha etadariyānamuttamaü2, Tena seņņho na ma¤¤etha sa ve nibbānasantike"ti. 7 - 10 Rittassa munino carato kāmesu anapekkhino, Oghatiõõassa pihayanti kāmesu gathitā3 pajā. Rittassa munino caratoti - 'rittassā'ti rittassa vivittassa pavivittassa [PTS Page 159] [\q 159/] kāyaduccaritena rittassa vivittassa pavivittassa, vacãduccaritena rittassa vivittassa pavivittassa, manoduccaritena rittassa vivittassa pavivittassa, rāgena dosena mohena kodhena upanāhena makkhena paëāsena issāya macchariyena māyāya sāņheyyena thambhena sārambhena mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbapariëāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaīkhārehi4 rittassa vivittassa pavivittassa, muninoti monaü vuccati ¤āõaü - pe - Saīgajālamaticca so muni, caratoti carato viharato irãyato vattato pālayato yapato yāpayatoti 'rittassa munino carato. ' Kāmesu anapekkhinoti - 'kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, attharaõā pāpuraõā, dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā, khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vatthu vatthukāmā. Api ca, atãtā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hãnā kāmā, majjhimā kāmā, paõãtā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaņņhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi råpāvacarā dhammā, sabbe'pi aråpāvacarā dhammā, taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena5 rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo, saīkappo kāmo rāgā kāmo saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmachando kāmarāgo kāmanandi kāmataõhā kāmasineho kāmapariëāho kāmamucchā kāmajjhosānaü kāmogho kāmayogo kāmåpādānaü kāmacchandanãvaraõaü - 1. " Addasaü kāma te målaü saükappā kāma jāyasi, Na taü saükappayissāmi evaü kāma na hehisã" [a] ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvā kāmesu anapekkhamāno cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahãnakāmo paņinissaņņhakāmo vãtarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahãnarāgo paņinissaņņharāgo nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharatãti 'kāmesu anapekkhino. ' 1. Vivekaü yeva - su 2 etamariyānamuttamaü - sa 3. Gadhitā - manupa. Machasaü [PTS] 4. Sabbakusalābhisaīkhārehi - sãmu11. [BJT Page 220] [\x 220/] Oghatiõõassa pihayanti kāmesu gathitā1 pajāti - " pajā"ti sattādhivacanaü, pajā kāmesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paëibuddhā; te kāmoghatiõõassa bhavoghatiõõassa diņņhoghatiõõassa avijjoghatiõõassa sabbasaüsārapathaü2 tiõõassa uttiõõassa nittiõõassa atikkantassa samatikkantassa vãtivattassa pāraü gatassa pāraü pattassa antaü [PTS Page 160] [\q 160/] gatassa antaü pattassa koņiü gatassa koņiü gatassa koņiü pattassa pariyantaü gatassa pariyantaü pattassa vosānaü gatassa vosānaü pattassa tāõaü gatassa tāõaü pattassa lenaü gatassa lenaü pattassa saraõaü gatassa saraõaü pattassa abhayaü gatassa abhayaü pattassa accutaü gatassa accutaü pattassa amataü gatassa amataü pattassa nibbānaü gatassa nibbānaü pattassa icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti. Yathā nāma iõāyikā ānaõayaü patthenti pihayanti, yathā ābādhikā ārogyaü Patthenti pihayanti, yathā bandhanabaddhā bandhanamokkhaü patthenti pihayanti, yathā dāsā bhujissaü patthenti pihayanti, yathā kantāraddhānapakkhannā3 khemantabhåmiü patthenti pihayanti, evamevaü pajā kāmesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paëibuddhā. Te kāmoghatiõõassa bhavoghatiõõassa te kāmoghatiõõassa bhavoghatiõõassa diņņhoghatiõõassa avijjoghatiõõassa sabbasaüsārapathaü2 tiõõassa uttiõõassa nittiõõassa atikkantassa samatikkantassa vãtivattassa pāraü gatassa pāraü pattassa antaü gatassa antaü pattassa koņiü gatassa koņiü gatassa koņiü pattassa pariyantaü gatassa pariyantaü pattassa vosānaü gatassa vosānaü pattassa tāõaü gatassa tāõaü pattassa lenaü gatassa lenaü pattassa saraõaü gatassa saraõaü pattassa abhayaü gatassa abhayaü pattassa accutaü gatassa accutaü pattassa amataü gatassa amataü pattassa nibbānaü gatassa nibbānaü pattassa icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappantãti. 'Oghatiõõassa pihayanti kāmesu gathitā1 pajā. ' Tenāha bhagavā: "Rittassa munino carato kāmesu anapekkhino, Oghatiõõassa pihayanti kāmesu gathitā pajā"ti. Tissametteyyasuttaniddeso sattamo. 8 Pasårasuttaniddeso 8 - 1 Atha pasårasuttaniddeso vuccati: " Idheva [PTS Page 161] [\q 161/] suddhiü iti vādayanti4 Nā¤¤esu dhammesu visuddhimāhu, Yannissitā tattha subhaü vadānā Paccekasaccesu puthå niviņņhā. 1. Gadhitā - manupa. Machasaü. [PTS] 2. Sabbasaīkhārapathaü - sa 3. Pakkhandhā - sãmu 1 pakkhandā - machasaü. 4. Vādiyanti - su [PTS.] [BJT Page 222] [\x 222/] Idheva suddhiü iti vādayantãti - idheva suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti; 'sassato loko, asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤a'nti suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti 'idheva suddhiü iti vādayanti. ' Nā¤¤esu dhammesu visuddhimāhåti - attano satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü ņhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhipanti: so satthā na sabba¤¤å, dhammo na svākkhāto, gaõo na suppaņipanno, diņņhi na bhaddikā, paņipadā na supa¤¤attā, [PTS Page 162] [\q 162/] maggo na niyyāõiko, na tattha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā; na tattha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā; hãnā nihãnā omakā lāmakā chattakā1 parittāti, evamāhaüsu evaü vadanti evaü kathenti evaü bhaõanti evaü dãpayanti evaü voharantãti 'nā¤¤esu dhammesu visuddhimāhu. ' Yannissitā tattha subhaü vadānāti - 'yannissitā'ti yaü satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü nissitā assitā2 allãnā upāgatā ajjhositā adhimuttā; tatthāti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā; subhaü vadānāti subhavādā sobhanavādā paõķitavādā thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyāti 'yannissitā tattha subhaü vadānā. ' Paccekasaccesu puthu niviņņhāti - puthu samaõabrāhmaõā puthu paccekasaccesu niviņņhā patiņņhitā allãnā upagatā (ajjhositā) adhimuttā 'sassato loko, idameva saccaü moghama¤¤a'nti niviņņhā patiņņhitā allãnā upagatā ajjhositā adhimuttā; 'asassato loko antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤a'nti niviņņhā patiņņhitā allãnā upagatā ajjhositā adhimuttāti 'paccekasaccesu puthå niviņņhā. ' Tenāha bhagavā: " Idheva suddhiü iti vādayanti Nā¤¤esu dhammesu visuddhimāhu, Yannissitā tattha subhaü vadānā Paccekasaccesu puthå niviņņhā"ti. 1. Jatukkā - sãmu11 chatukkā - machasaü catukkā - manupa 2. ânissitā - sã. Machasaü. Sannissitā - [PTS] patiņņhitā - sãmu11. [BJT Page 224] [\x 224/] 8 - 2 Te [PTS Page 163] [\q 163/] vādakāmā parisaü vigayha Bālaü dahanti mithu a¤¤ama¤¤aü, Vadanti te a¤¤asitā kathojjaü Pasaüsakāmā kusalāvadānā. Te vādakāmā parisaü vigayhāti - 'te vādakāmā'ti te vādakāmā vādatthikā vādādhippāyā vādapurekkhārā vādapariyesanaü carantā; parisaü - khattiyaparisaü brāhmaõaparisaü gahapatiparisaü samaõaparisaü vigayha ogayha; vigayhāti ajjhogahetvā pavisitvāti 'te vādakāmā parisaü vigayha. ' Bālaü dahanti mithu a¤¤ama¤¤anti - 'mithå'ti dve janā dve kalahakārakā dve bhaõķanakārakā dve bhassakārakā dve vivādakārakā dve adhikaraõakārakā dve vādino dve sallāpakā; te a¤¤ama¤¤aü hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittato dahanti passanti dakkhanti olokenti nijjhāyanti1 upaparikkhantãti 'bālaü dahanti mithu a¤¤ama¤¤aü. ' Vadanti te a¤¤asitā kathojjanti - te a¤¤aü satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü nissitā assitā2 allãnā upagatā ajjhositā adhimuttā; kathojjaü vuccati kalaho bhaõķanaü viggaho vivādo medhagaü; athavā kathojjanti anojavantã3 sā kathā4 kathojjaü vadanti, kalahaü vadanti. Bhaõķanaü vadanti. Viggahaü vadanti. Vivādaü vadanti. Medhagaü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti 'vadanti te a¤¤asitā kathojjaü. ' Pasaüsakāmā kusalāvadānāti - 'pasaüsakāmā'ti pasaüsakāmā pasaüsatthikā pasaüsādhippāyā pasaüsāpurekkhārā pasaüsāpariyesanaü carantā; kusalāvadānāti kusalavādā [PTS Page 164] [\q 164/] paõķitavādā thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyāti 'pasaüsakāmā kusalāvadānā. ' Tenāha bhagavā: " Te vādakāmā parisaü vigayha Bālaü dahanti mithu a¤¤ama¤¤aü, Vadanti te a¤¤asitā kathojjaü Pasaüsakāmā kusalāvadānā"ti. 8 - 3 Yutto kathāyaü parisāya majjhe Pasaüsamicchaü vinighāti hoti, Apāsadasmiü5 pana maīku hoti, Nindāya so kuppati randhamesã. 1. Nigghāyanti - [PTS] 2. Patiņņhitā - sãmu. 11 Anissitā - manupa. ânissitā - machasaü sannissitā - [PTS] 3. Anojavantãti - sãmu11. 4. Nisākathā - machasaü 5. Apāhatasmiü - sãmu11. Avāsadasmiü - machasaü. [BJT Page 226] [\x 226/] Yutto kathāyaü parisāya majjheti - khattiyaparisāya vā brāhmaõaparisāya vā gahapatiparisāya vā samaõaparisāya vā majjhe attano kathāyaü yutto payutto āyutto samāyutto sampayutto kathetunti 'yutto kathāyaü parisāya majjhe' Pasaüsamicchaü vinighāti hotãti - 'pasaüsamiccha'nti pasaüsaü thomanaü kittiü vaõõahāriyaü icchanto patthayanto pihayanto abhijappanto; vinighāti hotãti - pubbeva sallāpā kathaükathã vinighāti hoti: 'jayo nu kho me bhavissati, parājayo nu kho me bhavissati, kathaü niggahaü karissāmi, kathaü paņikkammaü karissāmi, kathaü visesaü karissāmi, kathaü paņivisesaü karissāmi, kathaü āveņhiyaü karissāmi, kathaü maõķalaü karissāmã'ti. Evaü pubbeva sallāpā kathaīkathã vinighāti hotãti 'pasaüsamicchaü vinighāti hoti.' Apāsadasmiü2 pana maīku hotãti - 'ye te pa¤havãmaüsakā parisā [PTS Page 165] [\q 165/] pārisajjā pāsārikā3 te apasādenti: 'atthāpagataü bhaõita'nti atthato apasādenti. 'Bya¤janāpagataü bhaõita'nti bya¤janato apasādenti. 4 'Atthabya¤janāpagataü bhaõita'nti atthabya¤janato apasādenti. 'Attho te dunnãto. Bya¤janaü te duropitaü. Atthabya¤janaü te dunnãtaü duropitaü. Niggaho te akato. Paņikammaü te dukkataü. Viseso te akato. Paņiviseso te dukkato. âveņiyā te akatā, nibbeņiyā te dukkatā. Chedo te akato. Maõķalaü te dukkataü. Visamaü kathitaü5 dukkathitaü dubbhaõitaü dullapitaü duruttā dubbhāsita'nti apasādenti. 6 Apāsadasmiü2 pana maīku hotãti apāhatasmiü maīku hoti pãëito ghaņņito byādhito domanassito hotãti apāsadasmiü pana maīku hoti. ' Nindāya so kuppati randhamesãti - 'nindāya garahāya akittiyā avaõõahārikāya kuppati randhamesãti - 'nindāya garahāya akittiyā avaõõahārikāya kuppati vyāpajjati patitthãyati. Kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukarotã'ti nindāya so kuppati randhamesãti 'nindāya garahāya akittiyā avaõõahārikāya kuppati vyāpajjati patitthãyati. Kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukarotã'ti nindāya so kuppati. Randhamesãti randhamesã. ' Tenāha bhagavā: " Yutto kathāyaü parisāya majjhe Pasaüsamicchaü vinighāti hoti, Apāsadasmiü2 pana maīku hoti Nindāya so kuppati randhamesã"ti. 1. Chedanaü - sa 2 apāhatasmiü - sãmu11, [PTS] 3. Pāsanikā[PTS.] Pāsādanãyā - sa 4. Apaharanti - sãmu11. [PTS] 5. Visamakathaü - sãmu11. 6. Apaharanti - sãmu. 11. [BJT Page 228] [\x 228/] 8 - 4 Yamassa [PTS Page 166] [\q 166/] vādaü parihãnamāhu Apāsadaü1 pa¤havãmaüsakā se, Paridevati socati hãnavādo Upaccagā manti anutthunāti. Yamassa vādaü parihãnamāhåti - yaü assa2 vādaü hãnaü nihãnaü parihãnaü parihāpitaü na paripåritaü evamāhaüsu eü kathenti evaü bhaõanti evaü dãpayanti evaü voharantãti 'yamassa vādaü parihãnamāhu. ' Apāsadaü pa¤havãmaüsakā seti - ye te pa¤havãmaüsakā parisā pārisajjā pāsārikā3 te apasādenti: 'atthāpagataü bhaõita'nti atthato apasādenti. 'Bya¤janāpagataü bhaõitanti' 'bya¤janato apasādenti. 'Atthabya¤janāpagataü bhaõita'nti atthabya¤janato apasādenti. 'Attho te dunnãto. Bya¤janaü te duropitaü. Atthabya¤janaü dunnãtaü duropitaü. Niggaho te akato. Paņikammaü te dukkataü. Viseso te akato. Paņiviseso te dukkato. âveņhiyā te akatā. Nibbeņhiyā te dukkatā, chedo te akato, maõķalaü te dukkataü, visamaü katitaü4 dukkathitaü dubbhaõitaü dullapitaü duruttaü dubbhāsitanti apaharantãti - 'apāsadaü pa¤havãmaüsakā se. ' Paridevati socati hãnavādoti - 'paridevatãti' 'a¤¤aü mayā āvajjitaü, a¤¤aü cintitaü, a¤¤aü upadhāritaü, a¤¤aü upasikkhitaü, a¤¤aü upalakkhitaü. So mahāpakkho mahāpariso mahāparivāro. Parisā'yaü vaggā na samaggā. Samaggāya parisāya hetu kathāsallāpo. Puna bha¤ajissāmã'ti5 yā evaråpā vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā6 lālappitattanti7 paridevati. Socatãti 'tassa jayo'ti socati, 'mayhaü parājayo'ti socati. 'Tassa lābho'ti socati. 'Mayhaü alābho'ti socati. 'Tassa yaso'ti socati. 'Mayhaü ayaso'ti socati. 'Tassa pasaüsā'ti socati. 'Mayhaü nindā'ti socati; 'tassa sukha'nti socati; 'mayhaü dukkha'nti socati. 'So sakkato garukato mānito påjito apacito lābhã cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayahesajjaparikkhārānaü. Ahamasmi asakkato agarukato amānito [PTS Page 167] [\q 167/] apåjito anapacito na lābhã cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkharāna'nti socati kilamati paridevati urattāëiü kandati sammohaü āpajjatãti paridevati socati. ' Hãnavādoti - hãõavādo parihãnavādo parihāpitavādo na paripåravādoti 'paridevati socati hãnavādo. '. 1. Apāhataü - sãmu11 machasaü, [PTS] 2. Tassa - manupa. 3. Pasādanãyā - sa. 4. Visamakathaü - sãmu11 5. Ha¤¤issāmãti - sãmu. 11 Sajissāmãti - manupa. Hindissāmãti - sã 6. Lālappāyanā - sãmu11 machasaü [PTS] 7. Lālappāyitattanti - sãmu11. Maja [BJT Page 230] [\x 230/] Upaccagā manti anutthunātãti - 'so maü vādena vādaü accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vãtivatto'ti evampi upaccagā manti; athavā 'maü vādena vādaü abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā maddayitvā carati viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpetã'ti evampi upaccagā manti; anutthunāti vuccati vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālappitattanti 'upaccagā manti anutthunāti. ' Tenāha bhagavā: " Yamassa vādaü parihãnamāhu Apāsadaü pa¤havãmaüsakā se, Paridevati socati hãõavādo Upaccagā manti anutthunātã"ti. 8 - 5 Ete vivādā samaõesu jātā Etesu ugghāti nighāti hoti, Etampi disvā virame kathojjaü Na ha¤¤adattha'tthi pasaüsalābhā. Ete vivādā samaõesu jātāti - 'samaõā'ti ye keci ito bahiddhā paribbājupagatā1 paribbājasamāpannā2. Ete diņņhikalahā diņņhibhaõķanā diņņhiviggahā diņņhivivādā diņņhimedhagā samaõesu jātā sa¤jātā nibbattā abhinibbattā pātubhåtāti 'ete vivādā samaõesu jātā. ' Etesu ugghāti nighāti hotãti - jayaparājayo hoti, lābhā lābho hoti, yasāyaso hoti, nindāpasaüsā hoti, sukhadukkhaü [PTS Page 168] [\q 168/] hoti, somanassadomanassaü hoti, iņņhā niņņhaü hoti, anunayapaņighaü hoti, ugghātitanighātitaü3 hoti, anurodhavirodho hoti, jayena cittaü ugghātitaü hoti, parājayena cittaü nighātitaü hoti, lābhena cittaü ugghātitaü hoti, alābhena cittaü nighātitaü hoti, yasena cittaü ugghātitaü hoti, alābhena cittaü nighātitaü hoti, yasena cittaü ugghātitaü hoti, nindāya cittaü nighātitaü hoti, sukhena cittaü ugghātitaü hoti, dukkhena cittaü nighātitaü hoti, somanassena cittaü ugghātitaü hoti, domanassena cittaü nighātitaü hoti, unnatiyā4 cittaü ugghātitaü hoti, onatiyā cittaü nighātitaü hotãti 'etesu ugghāti nighāti hoti. ' Etampi disvā virame kathojjanti - 'etampã'ti etaü ādãnavaü disvā passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā diņņhikalahesu diņņhibhaõķanesu diņņhiviggahesu diņņhivivādesu diņņhimedhaghesåti etampi disvā; virame kathojjanti - 'kathojjaü' vuccati kalaho bhaõķanaü viggaho vivādo medhagaü. Athavā, kathojjanti anojavantã sā kathā. Kathojjaü na kareyya, kalahaü na kareyya, bhaõķanaü na kareyya, viggahaü na kareyya, vivādaü na kareyya, medhagaü na kareyya, kalahabhaõķanaviggahavivādamedhagaü pajaheyya, vinodeyya byantiü kareyya anabhāvaü gameyya, kalahabhaõķanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippayutto5 visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti 'etampi disvā virame kathojjaü. ' 1. Paribbajupagatā - machasaü 2. Paribbajasamāpannā - machasaü. Paribbājakasamāpannā - [PTS] 3. Ugghātinigghāti - [PTS] 4. Uõõatiyā - syā 5. Vippamutto - sã. [BJT Page 232] [\x 232/] Naha¤¤adattha'tthi pasaüsalābhāti - pasaüsalābhā a¤¤o attho natthi attattho vā parattho vā ubhayattho vā diņņhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho [PTS Page 169] [\q 169/] gambhãro vā attho gåëho vā attho paņicchanno vā attho neyyo vā attho nãto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā natthi na santi na saüvajjanti nåpalabbhantã'ti 'na ha¤¤adattha'tthi pasaüsalābhā. ' Tenāha bhagavā: "Ete vivādā samaõesu jātā Etesu ugghātinighāti hoti, Etampi disvā virame kathojjaü Naha¤¤adattha'tthi pasaüsalābhā"ti. 8 - 6 Pasaüsito vā pana tattha hoti Akkhāya vādaü parisāya majjhe, So taü hasati1 unnamaticca2 tena Pappuyya3 tamattha1 yathāmano ahu. Pasaüsito vā pana tattha hotãti - 'tatthā'ti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā pasaüsito thomito kittito vaõõito hotãti 'pasaüsito vā pana tattha hoti'. Akkhāya vādaü parisāya majjheti - khattiyaparisāya cā brāhmaõa parisāya vā gahapatiparisāya vā samaõaparisāya vā majjhe attano vādaü akkhāya ācikkhitvā anuvādaü akkhāya ācikkhitvā thambhayitvā bruhayitvā dãpayitvā jotayitvā voharitvā parigaõhitvāti 'akkhāya vādaü parisāya majjhe'. So taü hasati unnamaticca tenāti - so tena jayatthena tuņņho hoti haņņho pahaņņho attamano paripuõõasaükappo; athavā dantavidaüsakaü hasamāno so hasati. Unnamaticca tenāti - so tena jayatthena unnato hoti. Unnamo [PTS Page 170] [\q 170/] dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassāti 'so taü hasati unnamaticca tena. ' Pappuyya tamatthaü yathāmano ahåti - 'taü jayatthaü 'pappuyya pāpuõitvā adhigantvā vinditvā paņilabhitvā; yathāmano ahåti yathāmano ahu yathācitto ahu yathāsaükappo ahu yathāvi¤¤āõo ahåti - pappuyya tamatthaü yathāmano ahu. ' Tenāha bhagavā: "Pasaüsito vā pana tattha hoti Akkhāya vādaü parisāya majjhe, So taü hasati unnamaticca tena Pappuyya3 tamattha1 yathāmano ahå"ti. 1. So hassati - machasaü, [PTS] 2. Unnatã ca - machasaü 3. Samapuyya - katthaci. [BJT Page 234] [\x 234/] 8 - 7 Yā unnati sāssa vighātabhåmi Mānātimānaü vadake1 paneso, Etampi disvā na vivādiyetha Na hã tena suddhiü kusalā vadanti, Yā unnati sāssa vighātabhåmãti - "yā, ti yā unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassāti yā unnati; sāssa vighātabhåmãti sā tassa vighātabhåmi upaghātabhåmi pãëanabhåmi ghaņņanabhåmi upaddavabhåmi upassaggabhåmãti - 'unnati sāssa vighātabhåmi. ' Mānātimānaü vadate2 panesoti - so puggalo mānaü ca vadati, atimānaü ca vadatãti - 'mānātimānaü vadate paneso. ' Etampi disvā na vivādiyethāti - etaü ādãnavaü disvā passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā diņņhikalahesu diņņhibhaõķanesu diņņhiviggahesu diņņhivivādesu diņņhimedhagesåti - etampi disvā; na vivādiyethāti - [PTS Page 171] [\q 171/] na kalahaü kareyya, na bhaõķanaü kareyya, na viggahaü kareyya, na vivādaü kareyya, na medhagaü kareyya, kalahabhaõķanaviggahavivādamedhagaü jaheyya vinodeyya byantiü kareyya anabhāvaü gameyya. Kalahabhaõķanaviggavivādamedhagā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippayutto3 visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti 'etampi disvā na vivādiyetha. ' Na hi tena suddhiü kusalā vadantãti - 'kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paņiccasamuppādakusalā satipaņņhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaīgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā diņņhikalahena diņņhibhaõķanena diņņhiviggahena diņņhivivādena diņņhimedhagena suddhiü visuddhiü parisuddhiü vimuttiü parimuttiü na vadanti, na kathenti, na bhaõanti na dãpayanti, na voharantãti 'na hi tena suddhiü kusalā vadanti. ' Tenāha bhagavā: "Yā unnati sāssa vighātabhåmi Mānātimānaü vadate paneso, Etampi disvā na vivādiyetha Na hi tena suddhiü kusalā vadantã"ti. 8 - 8 Såro yathā rājakhādāya phuņņho Abhigajjameti paņisåramicchaü, Yeneva so tena palehi såra4 Pubbeva natthi yadidaü yudhāya. 1Carate - sãmu. 11 Manupa. 2. Carate - manupa. 3. Vippamutto - sãmu 11 [PTS] 4. Såraü - manupa. [BJT Page 236] [\x 236/] Såro yathā rājakhādāya phuņņhoti - 'såro'ti såro vãro vikkanto abhãru acchambhã anutrāsi apalāyã; rājakhādāya phuņņhoti rājakhādanãyena rājabhojanãyena phuņņho posito [PTS Page 172] [\q 172/] āpādito1 vaķķhitoti 'såro yathā rājakhādāya phuņņho. ' Abhigajjameti paņisåramicchanti - so gajjanto uggajjanto abhigajjanto eti upeti apagacchati paņisåraü paņipurisaü paņisattuü paņimallaü icchanto sādiyanto patthayante pihayanto abhigajjantoti ' abhigajjameti paņisåramicchaü. ' Yeneva so tena palehi sårāti - yeneva so diņņhigatiko tena palehi, tena vaja2, tena gaccha, tena abhikkama. So tuyhaü paņisåro paņipuriso paņisattu paņimalloti 'yeneva so tena palehi såra. ' Pubbeva natthi yadidaü yudhāyāti - 'pubbeva bodhiyā måle ye paņisenikarā kilesā paņilomakarā paņikaõaņanarā3 paņipakkhakarā, te natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti, pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā; yadidaü yudhāyāti yadidaü yuddhatthāya kalahatthāya bhaõķanatthāyu viggahatthāya vivādatthāya medhagatthāyāti ' pubbeva natthi yadidaü yudhāya. ' Tenāha bhagavā: "Såro yathā rājakhādāya phuņņho Abhigajjameti paņisåramicchaü, Yeneva so tena palehi såra Pubbeva natthi yadidaü yudhāyā"ti. 8 - 9 Ye diņņhimuggayha vivādayanti4 Idameva saccanti ca vādayanti, 5 Te tvaü vadassu na hi te'dha atthi Vādamhi jāte paņisenikattā. Ye [PTS Page 173] [\q 173/] diņņhimuggayha vivādayantãti - ye dvāsaņņhidiņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataraü diņņhigataü gahetvā gaõhitvā uggaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaü karonti, bhaõķanaü karonti, viggahaü karonti, vivādaü karonti, medhagaü karonti: 'Na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi. Ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi. Kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitaü me. Asahitaü te. Pure vacanãyaü pacchā avaca pacchā vacanãyaü pure avaca. âciõõaü6 te vipāravantaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeņhehi7 vā sace pahosã'ti 'ye diņņhimuggayha vivādayanti. , 1. Apādito - machasaü. 2. Vada - sãmu 1. 3. Paņibhaõķakarāsãmu11 paņikaõķakarā - manupa Paņikaõķakakarā - machasaü. 4. Vivādiyanti - samã11. [PTS]. 5. Vādiyanti [PTS] 6. Adhiciõõaü - sãmu11. Machasaü [PTS.] Avacinnaü - manupa. 7. Nibbeņņhehi - sãmu11. Nibbedhehi - machasaü. [PTS] [BJT Page 238] [\x 238/] Idameva saccanti ca vādayantãti - 'sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti vādayanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti; 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na va hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti, na na hoti tathāgato parammaraõā idameva saccaü, mogha¤¤a'nti vādayanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti ' idameva saccanti ca vādayanti. ' Te tvaü vadassu na hi te'dha atthi vādamhi jāte paņisenikattāti - te tvaü diņņhigatike vadassu vā vādena vādaü viggahena viggahaü paņikammena paņikammaü visesena visesaü paņivisesena paņivisesaü āveņhiyāya āveņhiyaü nibbeņhiyāya nibbeņhiyaü chedena chedaü maõķalena maõķalaü. Te tuyhaü paņisåra paņipurisa paņisattu paņimallāti te tvaü vadassu; na hi te'dha atthi vādamhi jāte paņisenikattāti - vāde jāte sa¤jāte nibbatte abhinibbatte pātubhåte yeva paņisenikattā paņilomakattā [PTS Page 174] [\q 174/] paņikaõņakattā paņipakkhakattā kalahaü kareyya, bhaõķanaü kareyya, viggahaü kareyya, vivādaü kareyya, medhagaü kareyya. Te natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti, pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti 'te tvaü vadassu na hi te'dha atthi vādamhi jāte paņisenikattā. Tenāha bhagavā: " Ye diņņhimuggayha vivādayanti Idameva saccanti ca vādayanti, Te tvaü vadassu na hi te'dha atthi Vādamhi jāte paņisenikattā"ti. 8 - 10 Visenikatvā pana ye caranti Diņņhãhi diņņhiü avirujjhamānā, Tesu tvaü kiü labhetho1pasåra Yesã'dha natthi paramuggahãtaü. Visenikatvā pana ye carantãti - 'senā vuccati mārasenā: kāyaduccaritaü mārasenā, vacãduccaritaü mārasenā, manoduccaritaü mārasenā, lobho2 mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho mārasenā, upanāho mārasenā, makkho paëāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā mārasenā. Vuttaü hetaü bhagavatā: 1. Ki¤ca labhetha - sãmu 1. Kiü labhetha - machasaü. 2. Rāgo[PTS] [BJT Page 240] [\x 240/] 1. " Kāmā te paņhamā senā dutiyā arati vuccati Tatiyā khuppipāsā te catutthã taõhā pavuccati, Pa¤camã thãnamiddhaü te chaņņhā bhãrå pavuccati, Sattamã vicikicchā te makkho thambho te aņņhamã. 1 Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso, Yo cattānaü samukkaüse pare ca avajānati. Esā namuci te senā kaõhassābhippahāriõã, Na taü asåro jināti jetvā ca labhate sukhanti. "[A] Yato catuhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paņisenikarā kilesā jitā ca parijitā bhaggā vippaluggā1 parammukhā [PTS Page 175] [\q 175/] tena vuccati " visenikatvā"ti. Yeti - arahanto khãõāsavā; carantãti caranti viharanti irãyanti vattenti pālenti yapenti yāpentãti 'visenikatvā pana ye caranti. ' Diņņhãhi diņņhiü avirujjhamānāti - yesaü dvāsaņņhi diņņhigatāni pahãnāni samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni, te diņņhãhi diņņhiü avirujjhamānā appaņivirujjhamānā aghaņņiyamānā appaņiha¤¤amānā appaņihanamānāti5 'diņņhãhi diņņhiü avirujjhamānā. ' Tesu tvaü kiü lahetho1 pasårāti - tesu arahantesu khãõāsavesu kiü labhetho paņisåraü paņipurisaü paņisattuü paņimallanti 'tesu tvaü kiü lahetho1 pasåra. ' Yesã'dha natthi paramuggahitanti - yesaü arahantānaü khãõāsavānaü idaü paramaü aggaü seņņhaü visiņņhaü2 pāmokkhaü uttamaü pavaranti gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti, pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhanti'yesã'dha natthi paramuggahãtaü. ' Tenāha bhagavā: " Visenikatvā na ye caranti Diņņhãhi diņņhiü avirujjhamānā, Tesu tvaü kiü labhetho1 pasåra Yesã'dha natthi paramuggahãta"nti. 8 - 11 Atha tvaü pavitakkamāgamo3 Manasā diņņhigatāni cintayanto, Dhonena yugaü samāgamo4 Na hi tvaü sakkhasi sampayātave. 1. Vippalaggā - manupa. 2. Viseņņhaü - [PTS]. 3. Māgama - sãmu. 11 Māgamā - machasaü. [PTS]. 4. Samāgama - sãmu. 11 5. Sabbapotthakesu 'appaņihatamānā'ti dissati. [A.] Suttanipāta - padhānasutta. [BJT Page 242] [\x 242/] Atha [PTS Page 176] [\q 176/] tvaü pavitakkamāgamoti - 'athā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripårã akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatā nāmetaü 'athā'ti. Pavitakkamāgamoti takkento vitakkento saükappento 'jayo nu kho me bhavissati parājayo nu kho me bhavissati, kathaü niggahaü karissāmi? Kathaü paņikammaü karissāmi? Kathaü visesaü karissāmi? Kathaü paņivisesaü karissāmi? Kathaü āveņhiyaü karissāmi? Kathaü nibbeņhiyaü karissāmi? Kathaü chedaü karissāmi? Kathaü maõķalaü karissāmã'ti evaü takkento vitakkento saükappento āgatosi apāgatosi sampattosi mayā saddhiü samāgatosãti 'atha tvaü pavitakkamāgamo. ' Manasā diņņhigatāni cintayantoti - 'mano'ti yaü cittaü mano mānasaü hadayaü paõķaraü mano manāyatanaü manindriyaü vi¤¤āõaü vi¤¤āõakkhandho tajjā manovi¤¤āõadhātu[a,] cittena diņņhiü cintento vicintento 'sassato loko'ti vā, 'asassato loko'ti vā, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na va hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti, na na hoti tathāgato parammaraõā'ti vā'ti 'manasā diņņhigatāni cintayanto. ' Dhonena yugaü samāgamo1 na hi tvaü sakkhasi sampayātaveti dhonā vuccati pa¤¤ā, yā pa¤¤ā pajānanā - pe Amoho dhammavicayo sammādiņņhi[a,] kiü kāraõā dhonā vuccati pa¤¤ā? Tāya pa¤¤āya kāyaduccaritaü dhuta¤ca dhota¤ca sandhota¤ca niddhota¤ca, vacãduccaritaü - pe - Sabbākusalābhisaükhārā dhutā na dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Athavā sammādiņņhiyā micchādiņņhi sammāsaīkappena micchāsaīkappo - pe - Sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Athavā ariyena aņņhaīgikena maggena sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Bhagavā imehi dhoneyyehi dhammehi upeto samupeto upāgato [PTS Page 177] [\q 177/] samupāgato upapanno samupapanno samannāgato, tasmā bhagavā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariëāhoti - dhono. 1. Samāgama - sãmu11 samāgamā - machasaü. [PTS]. A. Dhammasaīgaõācittuppādakaõķa. [BJT Page 244] [\x 244/] Dhonena yugaü samāgamo na hi tvaü sakkhasi sampayātaveti pasåro paribbājako nappaņibalo dhonena buddhena bhagavatā saddhiü yugasamāgamaü1 samāgantvā yugaggāhaü gaõhitvā sākacchetuü2 sallapituü sākacchaü samāpajjituü. Taü kissa hetu? Pasåro paribbājako hãno nihãno omako lāmako chattako3 paritto. So hi bhagavā aggo ca seņņho ca visiņņho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Yathā saso na paņibalo mattena mātaīgena saddhiü yugasamāgamaü samāgantvā yugaggāhaü gaõhituü, yathā kotthuko na paņibalo sãhena migara¤¤ā saddhiü yugasamāgamaü samāgantvā yugaggāhaü gaõhituü, yathā vacchako taruõako dhenåpako na paņibalo usabhena calakkunā saddhiü yugasamāgamaü samāgantvā yugaggāhaü gaõhituü, yathā dhaīko na paņibalo garuëena venateyyena saddhiü yugasamāgamaü samāgantvā yugaggāhaü gaõhituü, yathā caõķālo na paņibalo ra¤¤ā cakkavattinā saddhiü yugasamāgamaü samāgantvā yugaggāhaü gaõhituü, yathā paüsupisācako na paņibalo indena devara¤¤ā saddhiü yugasamāgamaü samāgantvā yugaggāhaü gaõhituü, evamevaü pasåro paribbājako na paņibalo dhonena buddhena bhagavatā saddhiü yugasamāgamaü samāgantvā yugaggāhaü gaõhitvā sākacchetuü2 sallapituü sākacchaü samāpajjituü. Taü kissa hetu? Pasåro paribbājako hãnapa¤¤o nihãnapa¤¤o omakapa¤¤o lāmakapa¤¤o chattakapa¤¤o parittapa¤¤ā. So hi bhagavā mahāpa¤¤o puthupa¤¤o hāsupa¤¤o4 javanapa¤¤o tikkhapa¤¤o nibbedhikapa¤¤o pa¤¤āpabhedakusalo pabhinna¤āõo adhigatapaņisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārã purisāsabho purisasãho purisanāgo purisāja¤¤o [PTS Page 178] [\q 178/] purisadhorayho ananta¤āõo anantatejo anantayaso aķķho mahaddhano5 dhanavā netā vinetā anunetā pa¤¤apetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asa¤jātassa maggassa sa¤janetā anakkhātassa maggassa akkhātā magga¤¤å maggavidå maggakovido. Maggānugā ca panassa etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. 1. Yugaü samāgamaü - sãmu. 11 Machasaü. [PTS] 2. Sākacchituü - sa. 3. Chatukko - machasaü. [PTS.] Jatukko - sãmu. 11 Chatukko - manupa. 4. Hāsapa¤¤o - machasaü. 5. Mahādhano - pu. [BJT Page 246] [\x 246/] So hi bhagavā jānaü jānāti. Passaü passati. Cakkhubhåto dhammabhåto, vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmi tathāgato. Natthi tassa bhagavato ana¤¤ātaü1 adiņņhaü aviditaü asacchikataü athassitaü2 pa¤¤āya. Atãtaü anāgataü paccuppannaü upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ¤āõamukhe āpāthaü āgacchanti. Yaü ki¤ci ¤eyyaü nāma atthi dhammaü jānitabbaü, attattho vā parattho vā ubhayattho vā diņņhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho neyyo vā attho nãto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho sabbaü taü anto buddha¤āõe parivattati. Sabbaü kāyakammaü buddhassa bhagavato ¤āõānuparivatti. Sabbaü vacãkammaü ¤āõānuparivatti3. Sabbaü manokammaü ¤āõānuparivatti. Atãte buddhassa bhagavato appaņihataü ¤āõaü. Anāgate appaņihataü ¤āõaü. Paccuppanne appaņihataü4 ¤āõaü. Yāvatakaü ¤eyyaü, tāvatakaü ¤āõaü. Yāvatakaü ¤āõaü, tāvatakaü ¤eyyaü. Ĩeyyapariyantikaü ¤āõaü. Ĩāõapariyantikaü ¤eyyaü. Ĩeyyaü atikkamitvā ¤āõaü nappavattati. Ĩāõaü atikkamitvā ¤eyyapatho natthi. A¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino te dhammā. Yathā dvinnaü samuggapaņalānaü sammā phussitānaü heņņhimaü samuggapaņalaü uparimaü nātivattati, uparimaü samuggapaņalaü heņņhimaü nātivattati, a¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino, evamevaü buddhassa bhagavato ¤eyya¤ca ¤āõa¤ca a¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino. Yāvatakaü ¤eyyaü, tāvatakaü ¤āõaü. Yāvatakaü ¤āõaü, tāvatakaü ¤eyyaü. Ĩeyyapariyantikaü ¤āõaü. Ĩāõapariyantikaü ¤eyyaü. Ĩeyyaü atikkamitvā ¤āõaü nappavattati. [PTS Page 179] [\q 179/] ¤āõaü atikkamitvā ¤eyyapatho natthi. A¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino te dhammā. Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ¤āõaü pavattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaņibaddhā ākaīkhanapaņibaddhā manasikārapaņibaddhā cittuppādapaņibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ¤āõaü pavattati. Sabbesa¤ca sattānaü bhagavā āsayaü jānāti. Anusayaü jānāti. Caritaü jānāti. Adhimuttiü jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõã pajā sadevamanussā anto buddha¤āõe parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiīgalaü upādāya anto mahāsamudde parivattanti, evameva sadevako loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõã pajā sadevamanussā anto buddha¤āõe parivattati. 1. A¤¤ātaü - sa, [PTS] 2. Aphusitaü - [PTS] 3. Ĩāõānuparivattati - sãmu1 4. Appatihataü - sa. [BJT Page 248] [\x 248/] Yathā ye keci pakkhã antamaso garuëaü venateyyaü upādāya ākāsassa padese parivattanti, evamevaü yepi te sāriputtasamā pa¤¤āya, tepi buddha¤āõassa [PTS Page 180] [\q 180/] padese parivattanti. Buddha¤āõaü devamanussānaü pa¤¤aü pharitvā abhibhavitvā tiņņhati yeva. Yepi tekhattiyapaõķitā brāhmaõapaõķitā gahapatipaõķitā samaõapaõķitā nipuõā kataparappavādā vālavedhiråpā vobhindantā ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni, te pa¤he abhisaīkharitvā tathāgataü upasaīkamitvā pucchanti gåëhāni ca paņicchannāni ca. Kathitā vissajjitāva te pa¤hā bhagavatā honti niddiņņhakāraõā. Apakkhittakāva te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva tattha atirocati yadidaü pa¤¤āyāti - dhonena yugaü samāgamo na hi tvaü sakkhasi sampayātave. Tenāha bhagavā: " Atha tvaü pavitakkamāgamo Manasā diņņhigatāni cintayanto, Dhonena yugaü samāgamo Na hi tvaü sakkhasi sampayātave"ti. Pasårasuttaniddeso aņņhamo. 9. Māgandiyasuttaniddeso Atha māgandiyasuttaniddeso vuccate: 9 - 1 Disvāna [PTS Page 181] [\q 181/] taõhaü aratiü raga¤ca1 Nāhosi chando api methunasmiü, Kimevidaü muttakarãsapuõõaü? Pādāpi naü samphusituü na icche. Disvāna taõhaü aratiü raga¤ca nāhosi chando api methunasminti taõha¤ca arati¤ca raga¤ca2 māradhãtaro disvā passitvā methunadhamme chando vā rāgo vā pemaü vā nāhosãti disvāna taõhaü aratiü raga¤ca nāhosi chando api methunasmiü. Kimevidaü muttakarãsapuõõaü pādāpi naü samphusituü na iccheti kimevidaü sarãraü muttapuõõaü karãsapuõõaü semhapuõõaü rudhirapuõõaü aņņhisaīghātaü3 nahārusambandhaü rudhiramaüsāvalepanaü cammāvanaddhaü4 chaviyā paņicchannaü chiddāvachiddaü uggharantaü paggharantaü5 kimisaīghanisevitaü nānākalimalaparipåraü pādena akkamituü na iccheyyaü, 6 kuto pana saüvāso vā samāgamo vāti - kimevidaü muttakarãsapuõõaü [PTS Page 182] [\q 182/] pādāpi naü samphusituü na icche. Tenāha bhagavā: " Disvāna taõhaü aratiü raga¤ca Nāhosi chando api methunasmiü, Kimevidaü muttakarãsapuõõaü Pādāpi naü samphusituü na icche"ti. 1. Arati¤ca rāgaü - [PTS] 2. Rāga¤ca - [PTS] 3. Aņņhisaüghāņaü - sa. 4. Cammavinaddhaü - sa. 5. Uggharaü paggharaü - sa. 6. Iccheyya - sãmu. 11. Machasaü. [BJT Page 250] [\x 250/] 9 - 2 Etādisaü ve ratanaü na icchasi Nāriü narindehi bahåhi patthitaü, Diņņhiggataü sãlavatānujãvitaü Bhavåpapatti¤ca vadesi kãdisaü. Anacchariyamevetaü manusso yaü dibbe kāme patthayanto mānusake kāme na iccheyya, mānusake vā kāme patthayanto dibbe kāme na iccheyya, yaü tvaü ubhopi na icchasi1 na sādiyasi na patthesi na pihesi nābhijappasi, kiü te dassanaü? Katamāya tvaü diņņhiyā samannāgato'ti pucchati. "Etādisaü ve ratanaü na icchasi Nāriü narindehi bahuhi patthitaü, Diņņhiggataü sãlavatānujãvitaü Bhavåpapatti¤ca vadesi kãdisa"nti. 9 - 3 Idaü vadāmãti na tassa hoti (māgandiyā'ti bhagavā) Dhammesu2 niccheyya samuggahãtaü, Passa¤ca diņņhãsu anuggahāya Ajjhattasantiü pacinaü adassaü. Idaü vadāmãti na tassa hoti - 'idaü vadāmi 'ti idaü vadāmi. Etaü vadāmi. Ettakaü vadāmi. Ettāvatā vadāmi. Idaü diņņhigataü vadāmi. 'Sassato loko'ti vā - pe - 'Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā'ti cā; na tassa hotãti - na mayhaü hoti ettāvatā vadāmãti tassa hotãti 'idaü vadāmãti na tassa hoti. ' Māgandiyā [PTS Page 183] [\q 183/] ti bhagavā taü brāhmaõaü nāmena ālapati; bhagavāti gāravādhivacanaü - pe - Sacchikā pa¤¤atti yadidaü bhagavāti 'māgandiyāti bhagavā. ' Dhammesu niccheyya samuggahãtanti - 'dhammeså'ti dvāsaņņhidiņņhigatesu; niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā odhiggāho bilaggāho varaggāho koņņhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho idaü saccaü tacchaü tathaü bhåtaü yāthāvaü3 aviparãtanti gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi na saüvijjati nåpalabbhati pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhanti ' dhammesu niccheyya samuggahãtaü. ' 1. Icchati - mu. 11 2. Na ca dhammesu - mu 11. Machasaü. 3. Yathāvaü - sãmu 11. [BJT Page 252] [\x 252/] Passa¤ca diņņhãsu anuggahāyāti - 'diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā 'na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya, athavā, 'sassato loko, idameva saccaü , moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato [PTS Page 184] [\q 184/] loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya. ' Athavā, imā diņņhiyo evaü gahitā evaü parāmaņņhā evaügatikā bhavissanti evaü abhisamparāyāti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya. ' Athavā, imā diņņhiyo nirayasaüvattanikā tiracchānayonisaüvattanikā pettivisayasaüvattanikāti diņņhãsu ādãnavaü passa¤ca diņņhãsu anuggahāya. ' Athavā, imā diņņhiyo nirayasaüvattanikā tiracchānayonisaüvattanikā pettivisayasaüvattanikāti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi; nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya. ' Athavā, imā diņņhiyo niccā saīkhatā paņiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi, na parāmasāmi, nābhinivisāmi. Athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya. ' [BJT Page 254] [\x 254/] Ajjhattasantiü [PTS Page 185] [\q 185/] pacinaü adassanti - 'ajjhattasanti'nti ajjhattaü rāgassa santiü dosassa santiü mohassa santiü kodhassa - upanāhassa makkhassa sārambhassa mānassa - atimānassa - madassa - pamādassa sabbakilesānaü - sabbākusalābhisaīkhārānaü santiü upasantiü våpasantiü nibbutiü paņippassaddhiü; pacinanti - pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tãrayanto vibhāvayanto vibhåtaü karonto; 'sabbe saīkhārā aniccā'ti pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tãrayanto vibhāvayanto vibhåtaü karonto; 'sabbe saīkhārā dukkhā'ti pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tãrayanto vibhāvayanto vibhåtaü karonto; 'sabbe dhammā anattā'ti pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tãrayanto vibhāvayanto vibhåtaü karonto; 'yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbantaü nirodhadhamma'nti pacinanto vicinanto pavicinanto tulayanto tãrayanto vibhāvayanto vibhåtaü karonto; adassanti adassaü1 adakkhi apassiü paņivijjhunti 'ajjhattasantiü pacinaü adassaü. ' Tenāha bhagavā: " Idaü vadāmãti na tassa hoti ( 'māgandiyā'ti bhagavā) Dhammesu niccheyya samuggahãtaü, Passa¤ca diņņhãsu anuggahāya Ajjhattasantiü pacinaü adassa"nti. 9 - 4 Vinicchayā yāni pakappitāni(iti māgandiyo) Te ve muni bråsi anuggahāya, Ajjhattasantãti yametamatthaü Kathannu dhãrehi paveditaü taü. 2 Vinicchayā [PTS Page 186] [\q 186/] yāni pakappitānãti - 'vinicchayā' vuccanti dvāsaņņhidiņņhigatāni; pakappitānãti - kappitā pakappitā abhisaīkhatā saõņhapitātipi pakappitāni; athavā, aniccā saīkhatā paņiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā vipariõāmadhammātipi pakappitānãti vinicchayā yāni pakappitāni; iti māgandiyoti - 'itã'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripåri akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatā nāmetaü 'itã'ti; māgandiyoti - tassa brāhmaõassa nāmaü saīkhā sama¤¤ā pa¤¤atti vohāroti 'iti māgandiyo. 3 Te ve muni bråsi anuggahāya ajjhattasantãti yametamatthanti 'te ve' ti dvāsaņņhidiņņhigatāni; munãti - monaü vuccati ¤āõaü - pe - Saīgajālamaticca so munãti; anuggahāyāti - diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmãti ca bhaõasi ajjhattasantãti ca bhaõasi; yametamatthanti - yaü paramatthanti - 'te ce muni bråsi anuggahāya ajjhattasantãti yametamatthaü. ' 1. Addasaü - sa. 2. Paveditanti - manupa. 3. Māgandiyoti - sãmu 11 [BJT Page 256] [\x 256/] Kathannu dhãrehi paveditaü tanti - 'kathannå'ti padaü saüsayapucchā vimatipucchā dveëhakapucchā anekaüsapucchā, evannu kho na nu kho kinnukho kathannu khoti kathannu; dhãrehãti - dhãrehi paõķitehi pa¤¤āvantehi buddhimantehi ¤āõãhi vibhāvãhi medhāvãhi; paveditanti veditaü paveditaü ācikkhitaü desitaü pa¤¤āpitaü paņņhapitaü vibhattaü [PTS Page 187] [\q 187/] uttānãkataü pakāsitanti 'kathannu dhãrehi paveditaü taü'. Tenāha so brāhmaõo: "Vinicchayā yāni pakappitāni (iti māgandiyo) Te ve muni bråsi anuggahāya, Ajjhattasantãti yametamatthaü Kathannu dhãrehi paveditaü ta"nti. 9 - 5 Na diņņhiyā na sutiyā na ¤āõena ('māgandiyā'ti bhagavā) Sãlabbatenāpi na suddhimāha, Adiņņhiyā assutiyā a¤āõā1 Asãlatā abbatā nopi tena. Ete ca nissajja anuggahāya Santo anissāya bhavaü na jappe. Na diņņhiyā na sutiyā na ¤āõenāti - diņņhiyāpi2 suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha, na kathemi3 na bhaõāmu4 na dãpayāmi; na voharāmi sutiyāpi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha, na kathemi5, na bhaõāmi, 6 na dãpayāmi 7 na voharāmi diņņhiyā sutiyāpi8 suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha. Na kathemi, na bhaõāmi, dãpayāmi, na voharāmi; ¤āõenapi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha, na kathemi, na bhaõāmi na dãpayāmi, na voharāmãti - na diņņhiyā na sutiyā na ¤āõena. Māgandiyāti bhagavāti - ' māgandiyā'ti bhagavā taü brāhmaõaü nāmena ālapati; bhagavāti - gāravādhivacanaü - bhagavā sacchikā pa¤¤atti' yadidaü ' bhagavā'ti - 'māgandiyāti bhagavā. ' Sãlabbatenāti [PTS Page 188] [\q 188/] na suddhimāhāti - sãlenapi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha, na kathemi, na bhaõāmi, na dãpayāmi, na voharāmi; vatenapi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha, na kathemi, na bhaõāmi, na dãpayāmi, na voharāmãti; sãlabbatenāpi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha, na kathemi, na bhaõāmi, na dãpayāmi, na voharāmãti 'sãlabbatenāpi na suddhimāha. ' 1. Asutiyā a¤¤āõā - sa. Manupa. 2. Duņņhena - sãmu11. Duņņhenāpi - machasaü. [PTS] 3. Kathesi - sabbattha. 4. Bhaõasi - sabbattha. 5. Kathesi - sãmu11[PTS]. 6. Bhaõasi - sãmu. 11 7. Dãpayasi. Sãmu11 8. Sutenapi - sabbattha. [BJT Page 258] [\x 258/] Adiņņhiyā assutiyā a¤āõā asãlatā abbatā nopi tenāti - diņņhipi1 icchitabbā dasavatthukā sammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentãti. Savaõampi icchitabbaü paratoghoso: suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthā udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü. Ĩāõampi icchitabbaü: kammassakataü ¤āõaü saccānulomikaü ¤āõaü, abhi¤¤ā¤¤āõaü samāpattiyā ¤āõaü. Sãlampi icchitabbaü: pātimokkhasaüvaro. Vatampi icchitabbaü aņņha dhutaīgaü sapadānacārikaīgaü khalupacchābhattikaīgaü nesajjikaīgaü tecãvarikaīgaü sapadānacārikaīgaü khalupacchābhattikaīgaü nesajjikaīgaü yathāsanthatikaīganti adiņņhiyā assutiyā a¤āõā asãlatā abbatā. Nopi tenāti nāpi sammādiņņhimattena [PTS Page 189] [\q 189/] nāpi savaõamattena nāpi ¤āõamattena nāpi sãlamattena nāpi vatamattena ajjhattasantiü patto hoti. Napi vinā etehi dhammehi ajjhattasantiü pāpuõituü adhigantuü phusituü2 sacchikātunti 'adiņņhiyā assutiyā a¤āõā asãlatā abbatā nopi tena. ' Ete ca nissajja anuggahāyāti - 'ete'ti kaõhapakkhikānaü dhammānaü samugghātato pahānaü icchitabbaü, tedhātukesu kusalesu dhammesu atammayatā3 icchitabbā, yato kaõhapakkhiyā dhammā samugghātappahānena pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā4 anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, tedhātukesu ca kusalesu dhammesu atammayatā hoti. Ettāvatāpi na gaõhāti, na parāmasati, nābhinivisati. Athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi 'ete ca nissajja anuggahāya. ' Yato taõhā ca diņņhi ca māno ca pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā4 anabhāvakatā āyatiüanuppādadhammā5, ettāvatāpi na gaõhāti na parāmasati nābhinivisatãti evampi - 'ete ca nissajja anuggahāya. ' Yato pu¤¤ābhisaīkhāro ca apu¤¤ābhisaīkhāro ca āne¤jābhisaīkhāro ca pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, ettāvatāpi na gaõhāti na parāmasati nābhinivisatãti evampi - ' ete ca nissajja anuggahāya. ' 1. Diņņhi - sãmu11. 2. Phassituü - machasaü. 3. Akammayatā - sãmu 11 4. Tālavatthukatā - sa 5. Anuppādadhammāti - sãmu 11 machasaü. [BJT Page - 26 [\x 26/] 0] Santo anissāya bhavaü na jappeti - ' santo'ti rāgassa samitattā santo, dosassa samitattā santo, mohassa samitattā santo, [PTS Page 190] [\q 190/] kodhassa - upanāhassa makkhassa - paëāsassa - issāya macchariyassa māyāya - sāņheyyassa thambhassa - sārambhassa - mānassa - atimānassa madassa - pamādassa - sabbakilesānaü - sabbaduccaritānaü - sabbadarathānaü sabbapariëāhānaü sabbasantāpānaü - sabbākusalābhisaīkhārānaü santattā samitattā våpasamitattā vijjhātattā nibbuto paņippassaddhoti 'santo'. Anissāyāti - dve nissayā: taõhānissayo ca diņņhinissayo ca. Katamo taõhānissayo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü: 'idaü mama, etaü mama, ettakaü mama, ettāvatā mama, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthuü hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca - kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati, yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhānissayo. Katamo diņņhinissayo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi; yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü3 yāthāvatanti gāho, yāvatā dvāsaņņhidiņņhigatāni, ayaü diņņhinissayo. Taõhānissayaü pahāya diņņhinissayaü paņinissajitvā cakkhuü anissāya sotaü anissāya ghānaü anissāya jivhaü anissāya kāyaü anissāya manaü nissāya råpe sadde gandhe rase phoņņhabbe dhamme tulaü gaõaü āvāsaü lābhaü yasaü pasaüsaü sukhaü cãvaraü piõķapātaü senāsanaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü kāmadhātuü råpadhātuü aråpadhātuü kāmabhavaü råpabhavaü aråpabhavaü sa¤¤ābhavaü asa¤¤ābhavaü nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhavaü ekavokārabhavaü catuvokārabhavaü pa¤cavokārabhavaü atãtaü anāgataü paccuppannaü diņņhasutamutavi¤¤ātabbe dhamme anissāya agaõhitvā aparāmasitvā anabhinivisitvāti - ' santo anissāya. ' Bhavaü na jappeti - kāmabhavaü na jappeyya, råpabhavaü na jappeyya, aråpabhavaü na jappeyya, nappajappeyya, na abhijappeyyāti 'santo anissāya bhavaü na jappe. ' Tenāha bhagavā: Na diņņhiyā na sutiyā na ¤āõena ('māgandiyā'ti bhagavā) Sãlabbatenāpi na suddhimāha, Adiņņhiyā assutiyā a¤āõā1 Asãlatā abbatā nopi tena. Ete ca nissajja anuggahāya Santo anissāya bhavaü na jappe. 9 - 6 No [PTS Page 191] [\q 191/] ce kira diņņhiyā na sutiyā na ¤āõena ( iti māgandiyo) Sãlabbatenāpi na suddhimāha, Adiņņhiyā assutiyā a¤āõā Asãlatā abbatā nopi tena. Ma¤¤āmahaü momåhameva dhammaü Diņņhiyā eke paccenti suddhiü. 1. Vihatattā - må 11. 2. Na ssutiyā - sãmu 1 sãmu 11. [BJT Page 262] [\x 262/] No ce kira diņņhiyā na sutiyā na ¤āõenāti - diņņhiyāpi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü 'nāha, na kathesi, na bhaõasi, na dãpayasi. Na voharasi. Sutenapi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü - diņņhasutenapi suddhiü visuddhi parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü - ¤āõenapi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü 'nāha na kathesi na bhaõasi na dãpayasi na voharasãti 'no ce kira diņņhiyā na sutiyā na ¤āõena. ' Iti māgandiyoti 'itã'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripåri akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatā nāmetaü 'itã'ti ; māgandiyoti tassa brāhmaõassa nāmaü saīkhā sama¤¤ā pa¤¤atti vohāroti 'iti māgandiyo. Sãlabbatenāpi na suddhimāhāti - sãlenapi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimutti parimuttiü nāha, na kathemi na bhaõāmi na dãpayāmi; na voharāmi sutiyāpi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha, na kathemi, na bhaõāmi, na dãpayāmi na voharāmi diņņhiyā sutiyāpi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha. Na kathemi, na bhaõāmi, na dãpayāmi, na voharāmi; ¤āõenapi suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü nāha, na kathesi, na bhaõasi na dãpayasi, na voharasãti - 'sãlabbatenāpi na suddhimāha. ' Adiņņhiyā [PTS Page 192] [\q 192/] assutiyā a¤āõā asãlatā abbatā nopi tenāti diņņhipi icchitabbāti evaü bhaõasi; savaõampi icchitabbanti evaü bhaõasi; ¤āõampi icchitabbanti evaü bhaõasi; sãlampi icchitabbanti evaü bhaõasi; vatampi icchitabbanti evaü bhaõasi. Na sakkosi ekaüsena anujānituü na sakkosi ekaüsena paņikkhipitunti ' adiņņhiyā assutiyā a¤āõā asãlatā abbatā nopi tena. ' Ma¤¤āmahaü momåhameva dhammanti - momåhadhammo ayaü tuyhaü bāladhammo måëhadhammo a¤¤aõadhammo amarāvikkhepadhammoti evaü ma¤¤āmi evaü jānāmi evaü ājānāmi evaü vijānāmi evaü paņivijānāmi evaü paņivijjhāmãti ' ma¤¤āmahaü momåhameva dhammaü. ' Diņņhiyā eke paccenti suddhinti - diņņhiyā eke samaõabrāhmaõā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti: " sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a"nti diņņhiyā eke samaõabrāhmaõā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti. " Asassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - ' passa¤ca diņņhãsu anuggahāya. ' Athavā, ' asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤a"nti diņņhiyā eke samaõabrāhmaõā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccentãti ' diņņhiyā eke paccenti suddhiü. ' Tenāha so brāhmaõo: " No ce kira diņņhiyā na sutiyā na ¤āõena (iti māgandiyo) Sãlabbatenāpi na suddhimāha, Adiņņhiyā assutiyā a¤āõā Asãlatā abbatā nopi tena. Ma¤¤āmahaü momåhameva dhammaü Diņņhiyā eke paccenti suddhi"nti. 1. Vattenapi - [PTS] [BJT Page 264] [\x 264/] 9 - 7 Diņņhi¤ca1 [PTS Page 193] [\q 193/] nissāya anupucchamāno ( māgandiyā'ti bhagavā) Samuggahãtesu pamohamāgato2, Ito ca nāddakkhi aõumpi sa¤¤aü Tasmā tuvaü momuhato dahāsi. Diņņhi¤ca1 nissāya anupucchamānoti - māgandiyo brāhmaõo diņņhiü nissāya diņņhiü pucchati, lagganaü nissāya lagganaü pucchati, bandhanaü nissāya bandhanaü pucchati, paëibodhaü nissāya paëibodhaü pucchati; anupucchamānoti punappunaü pucchatãti - 'diņņhi¤ca nissāya anupucchamāno. ' Māgandiyāti bhagavā taü brāhmaõaü nāmena ālapati; bhagavāti - gāravādhivacanaü; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggadiņņhãti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggakaõņakoti1 bhagavā; bhaggakāloti bhagavā; bhaji vibhaji paņivibhaji dhammaratananti bhagavā; bhavānaü antakaroti bhagavā; bhaji vā bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyāni paņisallānasāruppānãti bhagavā; bhāgã vā bhagavā cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā catunnaü jhānānaü catunnaü appama¤¤ānaü catunnaü aråpasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü navannaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã va bhagavā dasannaü sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattinaü ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā catunnaü satipaņņhānānaü catunnaü sammappadhānānaü catunnaü iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaīgikassa maggassāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catunnaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ānaü channaü buddhadhammānanti bhagavā; 'bhagavā'ti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü, na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü na devatihi kataü, vimokkanti kametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā måle saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhi sacchikā pa¤¤atti yadidaü ' bhagavā'ti - ' māgandiyāti bhagavā. Samuggahãtesu pamohamāgatoti - yā sā diņņhi tayā gahitā parāmaņņhā abhiniviņņhā ajjhositā adhimuttā, tāyeva tvaü diņņhiyā måëhosi pamåëhosi3 jammåëhosi4 mohaü āgatosi pamohaü āgatosi sammohaü āgatosi andhakāraü pakkhannosãti5 ' samuggahãtesu pamohamāgato'. Ito ca nāddakkhi aõumpi sa¤¤anti - ito ajjhattasantito vā paņipadāto vā 6 dhammadesanāto vā yuttasa¤¤aü vā pattasa¤¤aü vā lakkhaõasa¤¤aü vā kāraõasa¤¤aü vā ņhānasa¤¤aü vā nappaņilabhasi kuto ¤āõanti evampi - 'ito ca nāddakkhi aõumpi sa¤¤aü. 'Athavā, aniccaü vā aniccasa¤¤ānulomaü vā, dukkhaü vā dukkhasa¤¤ānulomaü vā, anattaü vā anattasa¤¤ānulomaü vā, sa¤¤uppādamattaü vā sa¤¤ānimittaü vā nappaņilabhasi, [PTS Page 194] [\q 194/] kuto ¤āõanti evampi - 'ito ca nāddakkhi aõumpi sa¤¤aü. ' Tasmā tuvaü momåhato dahāsãti - ' tasmāti' tasmā taükāraõā taühetu tappaccayā tannidānā momåhadhammato bāladhammato måëhadhammato a¤¤āõadhammato amarāvikkhepadhammato bāladhammato måëhadhammato a¤¤āõadhammato amarāvikkhepadhammato dahāsi passasi dakkhasi olokesi nijjhāyasi upaparikkhasãti ' tasmā tuvaü momåhato dahāsã'ti. Tenāha bhagavā: "Diņņhi¤ca7 nissāya anupucchamāno ('māgandiyā'ti bhagavā) Samuggahãtosi pamohamāgato8, Ito ca nāddakkhi aõumpi sa¤¤aü Tasmā tuvaü momåhato dahāsã'ti. 1. Diņņhisu - sãmu11 [PTS] 2. Pamohamāga - sãmu11 [PTS] sammohamāgato - manupa. Pamohamāgā - machasaü. 3. Pamåëho [PTS] 4. Sammåëho - [PTS] 5. Paņipattito - [PTS] 6. Pakkhandhosãti - sãmu 1. Manupa. Pakkhandosãti - machasaü. Pakkhantosãti - syā. [PTS] 7. Diņhãsu - sãmu11 [PTS] 8. Pamohamāga - sãmu 1. Pamohamāgā - machasaü[PTS] [BJT Page 266] [\x 266/] 9 - 8 Samo visesã udavā nihãno Yo ma¤¤ati so vivadetha tena. Tãsu vidhāsu avikampamāno Samo visesãti na tassa hoti. Samo visesi udavā nihãno yo ma¤¤ati so vivadetha tenāti - ' sadisohamasmã'ti vā ' seyyohamasmã'ti vā 'hãnohamasmã'ti vā, yo ma¤¤ati, so tena mānena tāya diņņhiyā tena vā puggalena kalahaü kareyya bhaõķanaü kareyya viggahaü kareyya vivādaü kareyya medhagaü kareyya: "na tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeņhehi sace pahosã'ti - samo visesã udavā nihãno yo ma¤¤ati so vivadetha tena. Tãsu [PTS Page 195] [\q 195/] vidhāsu avikampamāno samo visesãti na tassa hotãti yassetā tisso vidhā pahãnā samucchinnā råpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā, so tãsu vidhāsu na kampati na vikampati; avikampamānassa puggalassa 'sadisohamasmã'ti vā 'seyyohamasmã'ti vā 'hãnohamasmã'ti vā; na tassa hotãti na mayhaü hotãti tãsu vidhāsu avikampamāno samo visesãti na tassa hoti. Tenāha bhagavā: Samo visesã udavā nihãno Yo ma¤¤ati so vivadetha tena. Tãsu vidhāsu avikampamāno Samo visesãti na tassa hoti. 9 - 9 Saccanti so brāhmaõo kiü vadeyya Musāti vā so vivadetha kena, Yasmiü samaü visamaü vāpi natthi Sa kena vādaü paņisaüyujeyya2. 1. Adhiciõõante - mu 11 machasaü. 2. Paņisa¤¤ujeyya - manupa. [BJT Page 268] [\x 268/] Saccanti so brāhmaõo kiü vadeyyāti - 'brāhmaõo'ti sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo: sakkāyadiņņhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sãlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saükilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. "Bāhetvā sabbapāpakāni( sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhu samāhito ņhitatto, Saüsāramaticca kevalã so Asito tādã pavuccate sa brahmā" Saccanti so brāhmaõo kiü vadeyyāti ' sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü katheyya? Kiü bhaõeyya? Kiü vohareyya? 'Asassato loko, sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü katheyya? Kiü bhaõeyya? Kiü vohareyya? Antavā loko, sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü katheyya? Kiü bhaõeyya? Kiü vohareyya? Anantavā loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü ü bhaõeyya? Kiü vohareyya? Taü jãvaü taü sarãraü, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü bhaõeyya? Kiü vohareyya? A¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü katheyya? Kiü bhaõeyya? Kiü vohareyya? Hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü katheyya? Kiü bhaõeyya? Kiü vohareyya? Na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü katheyya? Kiü bhaõeyya? Kiü vohareyya? Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü katheyya? Kiü bhaõeyya? Kiü vohareyya? Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti brāhmaõo kiü vadeyya? Kiü katheyya? Kiü bhaõeyya? Kiü dãpayeyya? Kiü vohareyya cāti ' saccanti so brāhmaõo kiü vadeyya. ' Musāti vā so vivadetha kenāti - brāhmaõo 'mayhaüva saccaü, . Tuyhaü musā'ti kena mānena kāya diņņhiyā kena vā puggalena kalahaü kareyya? Bhaõķanaü kareyya? Viggahaü [PTS Page 196] [\q 196/] kareyya? Vivādaü kareyya? Medhagaü kareyya: ' na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi. Kiü tvaü imā dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeņhehi sace pahosã'ti - musāti vā so vivadetha kena. Yasmiü samaü visamaü vāpi natthãti - ' yasmi'nti yasmiü puggale arahante khãõāsave' sadisohamasmã'ti māno natthi, 'seyyohamasmã'ti atimāno natthi; 'hãnohamasmã'ti omāno natthi, na santi na saüvijjati nåpalabbhati, pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhanti - yasmiü samaü visamaü vāpi natthi. Sa kena vādaü paņisaüyujeyyāti - so kena mānena kāya diņņhiyā kena vā puggalena vādaü paņisaüyujeyya, paņicareyya. Kalahaü kareyya, bhaõķanaü kareyya, viggahaü kareyya, vivādaü kareyya. Medhagaü kareyya: 'na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi. Kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeņhehi vā sace pahosã'ti - sa kena vādaü paņisaüyujeyya. Tenāha bhagavā: Saccanti so brāhmaõo kiü vadeyya Musāti vā so vivadetha kena, Yasmiü samaü visamaü vāpi natthi Sa kena vādaü paņisaüyujeyya2. 9 - 10 Okaü pahāya aniketasārã Gāme akubbaü muni santhavāni, Kāmehi ritto apurekkharāno Kathaü na3 viggayha janena kayirā4. 1. Assito atādi - syā. 2. Nibbedhehi - syā. Machasaü. 1. Kathannu - mu. 11 2. Kāriyā - machasaü. [BJT Page 270] [\x 270/] "Atha [PTS Page 197] [\q 197/] kho haliddakānã gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü mahākaccānaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho haliddakānã gahapati āyasmantaü mahākaccānaü etadavoca: ' vuttamidaü bhante kaccāna, bhagavatā aņņhakavaggiye1 māgandiyapa¤he: Okaü pahāya aniketasārã Gāme akubbaü muni santhavāni, Kāmehi ritto apurekkharāno Kathaü na2 viggayha janena kayirā"ti. [A] Imassa nu kho bhante kaccāna! Bhagavatā saīkhittena bhāsitassa kathaü vitthārena attho daņņhabbo?" Ti. "Råpadhātu ko gahapati, vi¤¤āõassa oko. Råpadhāturāgavinibaddha¤ca3 pana vi¤¤āõaü 'okasārã'ti vuccati. Vedanādhātu kho gahapati sa¤¤ādhātu kho gahapati - saīkhāradhātu kho gahapati, vi¤¤āõassa oko, saīkhāradhātu rāgavinibaddha¤ca pana vi¤¤āõaü 'okasārã'ti vuccati. Evaü kho gahapati okasārã hoti. Katha¤ca kho gahapati anokasārã hoti? Råpadhātuyā kho gahapati yo chando yo rāgo yā nandi yā taõhā ye upayåpādānā4 cetaso adhiņņhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahãnā acchinnamålā tālāvatthukatā5 anabhāvakatā āyatiü [PTS Page 198] [\q 198/] anuppādadhammā, tasmā tathāgato 'anokasārã' vuccati. Vedanādhātuyā kho gahapati - sa¤¤ādhātuyā kho - gahapati - saīkhāradhātuyā kho gahapati - vi¤¤āõadhātuyā kho gahapati, yo chando yogo yā nandi yā taõhā ye upayåpādānā3 cetaso adhiņņhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, tasmā tathāgato ' anokasārã'ti vuccati. Evaü kho gahapati anokasārã hoti. Katha¤ca gahapati. Niketasārã hoti? Råpanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati 'niketasārã'ti vuccati. Saddanimitta - gandhanimitta - rasanimitta - phoņņhabbanimitta - dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati ' niketasārã'ti vuccati. Evaü kho gahapati, niketasārã hoti. 1. Vaggike - syā. Machasaü 2. Katha - sãmu11 3. Vinibandha¤ca - syā. Machasaü. 4. Upāyupādānā - sabbattha. 5. Tālavatthukata - sa. [A.] Suttanipāta - māgandiyasutta khandhasaüyutta - nakulapituvagga. [BJT Page 272] [\x 272/] Katha¤ca gahapati. Niketasārã hoti? Råpanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati tathāgatassa pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā tasmā tathāgato 'aniketasārã'ti. Saddanimitta - gandhanimitta - rasanimitta - phoņņhabbanimitta - dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, tathāgatassa pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā1 anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, tasmā tathāgato aniketasārã'ti vuccati. Evaü kho gahapati, aniketasārã hoti. Katha¤ca gahapati, gāme santhavajāto hoti? Idha [PTS Page 199] [\q 199/] gahapati, ekacco bhikkhu gihãhi saüsaņņho viharati: sahanandã sahasokã, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraõãyesu attanā voyogaü āpajjati. Evaü kho gahapati! Gāme santhavajāto hoti. Katha¤ca gahapati, gāme na santhavajāto hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu gihãhi saüsaņņho viharati: na sahanandã na sahasokã, na sukhitesu sukhito, na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraõãyesu na attanā voyogaü āpajjati. Evaü kho gahapati! Gāme na santhavajāto hoti. Katha¤ca gahapati, kāmehi aritto hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu kāmesu avãtarāgo hoti avigata2 chando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho. Evaü kho gahapati, kāmehi aritto hoti. Katha¤ca gahapati, kāmehi ritto hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu kāmesu vãtarāgo hoti vigata3 chando vigatapemo vigatapipāso vigatapariëāho vigatataõho. Evaü kho gahapati, kāmehi ritto hoti. Katha¤ca gahapati, purekkharāno ti? Idha gahapati, ekaccassa bhikkhuno evaü hoti: 'evaüråpo siyaü anāgatamaddhāna'nti. Tattha nandiü samannāneti4 'evaüvedano siyaü - evaüsa¤¤o siyaü evaüsaīkhāro siyaü - evaüvi¤¤āõo siyaü anāgatamaddhāna'nti tattha nandiü samannāneti. Evaü kho gahapati, purekkharāno hoti. 1. Tālavatthukatā - sa. 2. Avãta - syā. Machasaü[PTS]. 3. Vãta - syā machasaü [PTS]. 4. Samanvāgameti - sya . [PTS] [BJT Page 274] [\x 274/] Katha¤ca [PTS Page 200] [\q 200/] gahapati, apurekkharāno hoti? Idha gahapati, ekaccassa bhikkhuno evaü hoti: 'evaüråpo siyaü anāgatamaddhāna'nti na tattha nandiü samannāneti. ' Evaüvedano siyaü - evaüsa¤¤o sayaü - evaüsaīkhāro siyaü - evaüvi¤¤āõo siyaü anāgatamaddhāna'nti na tattha nandiü samannāneti. Evaü kho gahapati, apurekkharāno hoti. Katha¤ca gahapati, kathaü viggayha janena kattā hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu evaråpaü kathaü kattā hoti: ' na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi "na tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeņhehi vā sace pahosã' ti. Evaü kho gahapati, kathaü viggayha janena kattā hoti. Katha¤ca gahapati, kathaü na viggayha janena kattā hoti? Idha gahapati, ekacco bhikkhu na evaråpaü kathaü kattā hoti: 'na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi "na tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeņhehi sace pahosã'ti. Evaü kho gahapati, kathaü na viggayha janena kattā hoti. Iti kho gahapati, yantaü vuttaü bhagavatā aņņhakavaggiye māgandiyapa¤he: Okaü pahāya aniketasārã Gāme akubbaü muni santhavāni, Kāmehi ritto apurekkharāno Kathaü na2 viggayha janena kayirā"ti. Imassa [PTS Page 201] [\q 201/] kho gahapati, bhagavatā saükhittena bhāsitassa evaü vitthārena attho daņņhabbo"ti. [A] Okaü pahāya aniketasārã Gāme akubbaü muni santhavāni, Kāmehi ritto apurekkharāno Kathaü na2 viggayha janena kayirā"ti. 9 - 11 Yehi vivitto vicareyya loke Na tāni uggayha vadeyya1 nāgo, Elambujaü kaõņakaü vārijaü2 yathā Jalena paīkena ca nåpalittaü. Evaü munã santivādo agiddho Kāme ca loke ca anåpalitto. Yehi vivitto vicareyya loketi - ' yehã'ti yehi diņņhigatehi; vivittoti kāyaduccaritena ritto vivitto pavivitto; vacãduccaritena - manoduccaritena - rāgena - pe - Sabbākusaķalābhiīkhārehi ritto vivitto pavivitto; vicareyyāti vicareyya vihareyya irãyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya; loketi manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi ' yehi vivitto vicareyya loko. ' [A.] Khandhasaüyutta - nakulapituvagga. 1. Careyya - manupa. 2. Kaõņakavārijaü - machasaü. [BJT Page: 276 [\x 276/] ] Na tāni uggayha vadeyya nāgoti - ' nāgo'ti āguü na karotãti nāgo, na gacchatãti nāgo, nāgacchatãti nāgo, kathaü āguü na karotãti nāgo? âgu vuccanti pāpakā akusalā dhammā saīkilesikā ponobhavikā sadarā1 dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. " âguü [PTS Page 202] [\q 202/] na karoti ki¤ci loke ( sabhiyāti bhagavā) Sabbasa¤¤oge visajja bandhanāni, Sabbattha na sajjati vimutto Nāgo tādã pavuccate2, tathattā. "[A] Evaü āguü na karotãti nāgo. Kathaü na gacchatãti nāgo? Na chandāgatiü gacchati, na dosāgatiü gacchati, na mohāgatiü gacchati, na bhayāgatiü gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diņņhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati. Na vaggehi dhammehi. Yāyati nãyati vuyhati saüharãyati. Evaü na gacchatãti - nāgo. Kathaü nāgacchatã ti nāgo? Sotāpattimaggena ye kilesā pahãnā, te kilesā na puneti, na pacceti, na paccāgacchati. 3 Sakadāgāmimaggena - anāgāmimaggena - arahattamaggena ye kilesā pahãnā, te kilese na puneti, na paccheti, na paccāgacchati, evaü nāgacchatãti nāgo. Na tāni uggayha vadeyya nāgoti - nāgo na tāni diņņhigatāni gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vadeyya katheyya bhaõeyya dãpayeyya vohareyya, 'sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti vadeyya katheyya bhaõeyya dãpayeyya vohareyyāti - 'na tāni uggayha vadeyya nāgo. ' Elambujaü kaõņakaü vārijaü yathā jalena paīkena ca nåpalittanti 'elaü' vuccati udakaü. 'Ambujaü' vuccati padumaü, ' kaõņako' vuccati kharadaõķo. [PTS Page 203 [\q 203/] '] vāri' vuccati udakaü. 'Vārijaü' vuccati padumaü vārisambhavaü. ' Jalaü' vuccati udakaü. ' Paīko' vuccati kaddamo. Yathā padumaü vārijaü vārisambhavaü jalena ca paīkena ca na lippati, na saülippati4 nåpalippati, alittaü asaülittaü, anupalittanti - " elambujaü kaõņakaü vārijaü yathā jalena paīkena ca nåpalittaü. " 1. Saddarā - sa. 2. Vuccate - syā, [PTS] 3. Kilesā punenti, na paccenti, na paccāgacchanti - mu 1 4. Upalimpati - mu 11 saülimpati - sa. [A] suttanipāta - sabhiyasutta. [BJT Page 278] [\x 278/] Evaü munã santivādo agiddho kāme ca loke ca anåpalittoti 'eva'nti opammasampaņipādanaü; munãti monaü vuccati ¤āõaü - pe - Saīgajālamaticca so muni. Santivādoti santivādo muni tāõavādo lenavādo saraõavādo abhayavādo accutavādo amatavādo nibbānavādoti - evaü munã santivādo. Agiddhoti gedho vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü; yassa so gedho pahãno samucchinno våpasanto paņippassaddho abhabbuppattiko ¤āõagginā daķķho, so vuccati agiddho. So råpe agiddho; sadde - gandhe - rase - phoņņhabbe - kule - gaõe - āvāse - lābhe - yase1 pasaüsāya - sukhe - cãvare - piõķapāte - senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāre - kāmadhātuyā - råpadhātuyā - aråpadhatuyā - kāmabhave - råpabhave - aråpabhave - nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhave - ekavokārabhave - catuvokārabhave pa¤cavokārabhave atãte - anāgate - paccuppanne - diņņhasutamutavi¤¤ātabbesu dhammesu agiddho agathito amucchito anajjhopanno2 vãtagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho paņinissaņņhagedho vãtarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahãnarāgo [PTS Page 204] [\q 204/] paņinissaņņharāgo nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharatãti evaü munã santivādo agiddho. Kāme ca loke ca anåpalittoti - ' kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca - pe - Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke; 'lepā'ti dve lepā: taõhālepo ca diņņhilepo ca - pe - Ayaü taõhālepo - pe - ayaü diņņhilepo. Muni taõhālepaü pahāya diņņhilepaü paņinissajitvā kāme ca loke ca na lippati, na palippati, na upalippati. Alitto asaülitto anupalitto nikkhanto nissaņo3 vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti - evaü munã santivādo agiddho kāme ca loke ca anåpalitto. ' Tenāha bhagavā: Yehi vivitto vicareyya loke Na tāni uggayha vadeyya1 nāgo, Elambujaü kaõņakaü vārijaü2 yathā Jalena paīkena ca nåpalittaü. Evaü munã santivādo agiddho Kāme ca loke ca anåpalitto. 1. Yaso - mu11 2. Anajjhāpanno - mu 11 3. Nissato - sa [BJT Page 280] [\x 280/] 9 - 12 Na vedagu diņņhiyā na mutiyā Sa mānameti na hi tammayo1 so, Na kammunā2 nopi sutena neyyo Anåpanãto sa3 nivesanesu. Na vedagu diņņhiyā na mutiyā sa mānametãti - 'nā'ti paņikkhepo. Vedagåti 'vedaü' vuccati catusu maggesu ¤aõaü, pa¤¤ā [PTS Page 205] [\q 205/] pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü dhammavicayasambojjhaīgo vãmaüsā vipassanā sammā diņņhi. Tehi vedehi jātijarāmaraõassa antagato antappatto koņigato koņippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāõagato tāõappatto lenagato lenappatto saraõagato saraõappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto vedānaü vā antaü gatoti vedagu. Vedehi vā antaü gatoti vedagu. Sattannaü dhammānaü viditattā vedagu: sakkāyadiņņhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sãlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti, viditā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saükilesikā ponobhavikā sadarā4dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. " Vedāni viceyya kevalāni ( sabhiyāti bhagavā) Samaõānaü yāni'dhatthi5 brāhmaõānaü, Sabba6 vedanāsu vãtarāgo Sabba7 vedamaticca vedagu so"ti[a] Na diņņhiyāti - tassa dvāsaņņhi diņņhigatāni pahãnāni samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni. So diņņhiyā na yāyati, na nãyati, na vuyhati, na saüharãyati, napi taü diņņhigataü sārato pacceti. Na paccāgacchatãti - na vedagu diņņhiyā. Na mutiyā sa mānametãti - mutaråpena vā paratoghosena vā mahājanasammutiyā vā mānaü neti, na upeti, [PTS Page 206] [\q 206/] na upagacchati, na gaõhāti, na parāmasati, nābhinivisatãti - ' na vedagu diņņhiyā na mutiyā ' sa mānameti'. Na hi tammayo soti - na taõhāvasena na diņņhivasena tammayo hoti tapparamo tapparāyaõo; yato taõhā ca diņņhi ca māno ca assa pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā8 anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, ettāvatā na tammayo hoti, na tapparamo, na tapparāyaõoti - na hi tammayo so. ' 1. Kammayo - manupa. 2. Kammanā - sa 3. So - su. 4. Saddārā - sa. 5. Yānãpatthi - machasaü[PTS]. 6. Sabbāsu - su 7. Sabbaü - su. 8. Tālavatthukatā - sa. [A.] Suttanipāta sabhiyasutta. [BJT Page 282] [\x 282/] Na kammunā no'pi sutena neyyoti - 'na kammunā'ti pu¤¤ābhisaīkhārena vā apu¤¤ābhiīkhārena vā āne¤jābhisaīkhārena vā na yāyati, na nãyati, na vuyhati, na saüharãyatãti - na kammunā; nopi sutena neyyoti sutasuddhiyā vā paratoghosena vā mahājanasammutiyā vā na yāyati, na nãyati, na vuyhati, na saüharãyatãti - na kammunā nopi sutena neyyo. Anåpanãto sa nivesanesåti - 'upayā'ti dve upayā: taõhāupayo ca diņņhiupayo ca - pe - Ayaü diņņhiupayo. Tassa taõhāupayo pahãno, diņņhiupayo paņinissaņņho; taõhåpayassa pahãnattā diņņhåpayassa paņinissaņņhattā so nivesanesu anåpanãto anupalitto anupagato anajjhosito1 anadhimutto nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti anåpanãto sa nivesanesu. Tenāha [PTS Page 207] [\q 207/] bhagavā: Na vedagu diņņhiyā na mutiyā Sa mānameti na hi tammayo so, Na kammunā nopi sutena neyyo Anåpanãto sa nivesanesu. 9 - 13 Sa¤¤āvirattassa na santi ganthā2 Pa¤¤āvimuttassa na santi mohā, Sa¤¤aü ca diņņhiü ca ye aggahesuü Te ghaņņayantā3 vicaranti4 loke. Sa¤¤āvirattassa na santi ganthāti - yo samathapubbaīgamaü ariyamaggaü5 bhāveti, tassa ādito upādāya ganthā vikkhambhãtā honti, arahatte patte6 arahato ganthā ca mohā ca nãvaraõā ca, kāmasa¤¤ā vyāpādasa¤¤ā vihiüsāsa¤¤ā diņņhisa¤¤ā ca pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammāti - ' sa¤¤āvirattassa na santi ganthā. ' Pa¤¤āvimuttassa na santi mohā - yo vipassanāpubbaīgamaü ariyamaggaü bhāveti, tassādito upādāya mohā vikkhambhitā honti, arahatte patte 6 arahato mohā ca ganthā ca nãvaraõā ca kāmasa¤¤ā vyāpādasa¤¤ā vihiüsāsa¤¤ā diņņhisa¤¤ā ca pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammāti - ' pa¤¤āvimuttassa na santi mohā. ' 1. Anajjhesito - sãmu11 2. Gandhā - manupa. 3. Ghaņņamānāsãmu11. Machasaü. 4. Vivadanti - katthaci. 5. Ariyadhammaü - sãmu11 6. Arahattappatte - sãmu. 11 Syā. [PTS] [BJT Page 284] [\x 284/] Sa¤¤aü ca diņņhiü ca ye aggahesuü te ghaņņayantā vicaranti loketi ye sa¤¤aü gaõhanti kāmasa¤¤aü vyāpādasa¤¤aü vihiüsāsa¤¤aü, te sa¤¤āvasena ghaņņenti saüghaņņenti. Rājānopi rājåhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi [PTS Page 208] [\q 208/] vivadanti. Brāhmaõāpi brāhmaõehi vivadanti. Gahapatikāpi gahapatãhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhaginãpi bhaginiyā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginãpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha maraõampi nigacchanti. Maraõamattampi dukkhaü. Ye diņņhiü gaõhanti ' sassato loko'ti vā idameva saccaü, moghama¤¤a"nti diņņhiyā eke samaõabrāhmaõā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti. " Asassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - ' passa¤ca diņņhãsu anuggahāya. ' Athavā, ' asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā'ti vā, te diņņhivasena ghaņņenti saüghaņņenti. Satthārato satthāraü ghaņņenti. Dhammakkhānato dhammakkhānaü ghaņņenti. Gaõato gaõaü ghaņņenti. Diņņhiyā diņņhiü ghaņņenti. Paņipadāya paņipadaü ghaņņenti. Maggato maggaü ghaņņenti. Athavā. Te vivadanti. Kalahaü karonti. Bhaõķanaü karonti. Viggahaü karonti vivādaü karonti. Medhagaü karonti: na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeņhehi vā sace pahosã' ti. Tesaü abhisaīkhārā appahãnā, tiracchānayoniyā ghaņņenti. Pettivisaye ghaņņenti. Manussaloke ghaņņenti. Devaloke ghaņņenti. Gatiyā gatiü upapattiyā upapattiü paņisandhiyā paņisandhiü bhavena bhavaü saüsārena saüsāraü vaņņena vaņņaü ghaņņenti saüghaņņenti. Ghaņņentā2, caranti3, vicaranti viharanti irãyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke āyatanaloketi. - ' Sa¤¤a¤ca diņņhi¤ca [PTS Page 209] [\q 209/] ye aggahesuü te ghaņņayantā vicaranti loke. ' Tenāha bhagavā: Sa¤¤āvirattassa na santi ganthā2 Pa¤¤āvimuttassa na santi mohā, Sa¤¤aü ca diņņhiü ca ye aggahesuü Te ghammayantā3 vicaranti4 loke. Māgandiyasuttaniddeso navamo. 10 Purābhedasuttaniddeso Atha purābhedasuttaniddeso vuccati: 10 - 1 Kathaüdassã [PTS Page 210] [\q 210/] kathaüsãlo upasantoti vuccati, Taü me gotama pabråhi pucchito uttamaü naraü. 1. Nibbedhehi - [PTS]. 2. Ghaņņentāti padaü - sãmu. 11 Machasaü. Potthakesu na dissati. 3. Vadanti - sãmu 11 machasaü. 4. Ghaņņamānā - sãmu 11 machasaü. [BJT Page 286] [\x 286/] Kathaüdassã kathaüsãlo upasantoti vuccatãti - 'kathaüdassã'ti kãdisena dassanena samannāgato kiüsaõņhitena kimpakārena kiüpaņibhāgenāti kathaüdassã; kathaüsãloti kãdisena sãlena samannāgato kiüsaõņhitena kimpakārena kimpaņibhāgenāti kathaüdassã kathaüsãlo. ' Upasantoti vuccatãti - santo upasanto våpasanto nicchāto nibbuto paņippassaddhoti vuccati pavuccati kathiyati bhaõãyati dãpiyati voharãyati; 'kathaüdassã'ti adhipa¤¤aü vuccati; 'kathaü sãlo'ti adhisãlaü pucchati ' upasanto'ti adhicittaü pucchatãti - 'kathaüdassã kathaüsãlo upasantoti vuccati. ' Taü me gotama pabråhãti - ' tanti' yaü pucchāmi yaü yācāmi yaü ajjhesāmi yaü pasādemi; gotamāti so nimmito buddhaü bhagavantaü gottena ālapati; pabråhãti [PTS Page 211] [\q 211/] bråhi ācikkha desehi pa¤¤apehi paņņhapehi vivara vibhaja uttānãkarohi pakāsehãti - ' taü me gotama pabråhi. ' Pucchito uttamaü naranti - ' pucchito'ti puņņho pucchito yācito ajjhesito pasādito; uttamaü naranti aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü naranti - ' pucchito uttamaü naraü. ' Tenāha so nimmito: "Kathaüdassã kathaüsãlo upasantoti vuccati, Taü me gotama pabråhi pucchito uttamaü nara"nti. 10 - 2 Vãtataõho purā bhedā (iti1 bhagavā) pubbamantamanissito, Vemajjhenåpasaükheyyo tassa natthi purekkhataü. Vãtataõho purā bhedāti - purā kāyassa bhedā purā attabhāvassa bhedā purā kalebarassa nikkhepā purā jãvitindriyassa upacchedā, vãtataõho vigatataõho cattataõho vantataõho muttataõho pahãnataõho paņinissaņņhataõho vãtarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahãnarāgo paņinissaņņharāgo, nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati. 1. Purā bhedāti - syā. [PTS] [BJT Page 288] [\x 288/] Bhagavāti gāravādhivacanaü; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggadiņņhãti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggakaõņakoti1 bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji vibhaji paņivibhaji dhammaratananti bhagavā; bhavānaü antakaroti bhagavā; bhāvitakāyo bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤oti bhagavā; bhaji vā bhagavā ara¤¤e [PTS Page 212] [\q 212/] vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyāni paņisallānasāruppānãti bhagavā; bhāgã vā bhagavā vãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā catunnaü jhānānaü catunnaü appama¤¤ānaü catunnaü aråpasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü navannaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattãnaü ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā catunnaü satipaņņhānānaü catunnaü sammappadhānānaü catunnaü iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaīgikassa maggassāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catunnaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ānaü channaü buddhadhammānanti bhagavā; 'bhagavā'ti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü, na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü, vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā måle saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikā pa¤¤atti yadidaü 'bhagavā'ti - 'vãtataõho purā bhedā iti2 bhagavā, Pubbamantamanissitoti - pubbanto vuccati atãto addhā; atãtaü addhānaü ārabbha taõhā pahãnā hoti, diņņhi paņinissaņņhā; taõhāya pahãnattā diņņhiyā paņinissaņņhattā evampi pubbamantamanissito; athavā, ' evaüråpo ahosiü atãtamaddhānanti ' tattha nandiü na samannāneti ' evaüvedano ahosiü, evaüsa¤¤o ahosiü, evaüsaīkhāro [PTS Page 213] [\q 213/] ahosiü, evaüvi¤¤āõo ahosiü atãtamaddhānanti' natthi nandiü na samannāneti 'evampi - ' pubbamantamanissito' athavā, 'iti me cakkhu ahosi atãtamaddhānaü, iti råpāti tattha na chandarāgapaņibaddhaü hoti vi¤¤āõaü, na chandarāgapaņibaddhattā vi¤¤āõassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - 'pubbamantamanissito'iti me sotaü ahosi atãtamaddhānaü, iti saddā'ti iti, me ghānaü ahosi atãtamaddhānaü, iti gandhā'ti, iti me jivhā ahosi atãtamaddhānaü, iti dhammā'ti tattha na chandarāgapaņibaddhaü hoti vi¤¤āõaü. Na chandarāgapaņibaddhattā vi¤¤āõassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - ' pubbamantamanissito, ' athavā, yāna'ssu tāni3 pubbe mātugāmena saddhiü hasitalapitakãëitāni, na tadassādeti, na taü nikāmeti; na ca tena vittiü āpajjati, evampi 'pubbamantamanissito. ' 1. Taõhoti - machasaü. 2. Bhedāti - sãmu 1 machasaü [PTS] 3. Yāni tāni - machasaü. [BJT Page 290] [\x 290/] Vemajjhenupasaükheyyoti - 'vemajjhaü: vuccati paccuppanno addhā, paccuppannaü addhānaü ārabbha taõhā pahãnā hoti, diņņhi paņinissaņņhā; taõhāya pahãnattā diņņhiyā paņinissaņņhattā 'ratto'ti nåpasaükheyyo, 'duņņho'ti nåpasaükheyyo, 'parāmaņņho'ti nåpasaükheyyo, ' vikkhepagato'ti nåpasaükheyyo, ' aniņņhaü gato: ti nåpasaükheyyo, 'thāmagato'ti nåpasaükheyyo: nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā råpãti [PTS Page 214] [\q 214/] vā aråpãti vā sa¤¤ãti vā asa¤¤ãti vā nevasa¤¤ãnāsa¤¤ãti vā; so hetu natthi paccayo, natthi, kāraõaü natthi, yena saīkhaü gaccheyyāti - 'vemajjhenupasaīkheyyo. ' Tassa natthi purekkhatanti - 'tassā'ti arahato khãõāsavassa; purakkhāroti dve purakkhārā: taõhāpurekkhāro ca diņņhipurekkhāro ca, - pe - Ayaü diņņhipurekkhāro, tassa taõhāpurekkhāro pahãno, diņņhipurekkhāro paņinissaņņho; taõhāpurekkhārassa pahãnattā diņņhipurekkhārassa paņinissaņņhattā na taõhaü vā diņņhiü vā purato katvā carati, na taõhādhajo na taõhāketu na taõhādhipateyyo, na diņņhidhajo na diņņhiketu na diņņhādhipateyyo, na taõhāya vā diņņhiyā vā parivārito carati; evampi - 'tassa natthi purekkhataü. ' Athavā, 'evaüråpo siyaü anāgatamaddhāna'nti tattha nandiü na samannāneti; 1 evampi - 'tassa natthi purekkhataü. 'Athavā, 'iti me cakkhu2 siyā anāgatamaddhānaü, iti råpā: ti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü na paõidahati; cetaso appanidhānappaccayā3 na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi 'tassa natthi purekkhataü. ' Iti me sotaü siyā anāgatamaddhānaü, iti saddā'ti - 'iti me ghānaü siyā anāgatamaddhānaü, iti gandhā'ti - ' iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaü, iti rasā'ti - 'iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaü, iti phoņņhabbā'ti - 'iti me mano siyā anāgatamaddhānaü, iti dhammā'ti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü na paõidahati; cetaso appanidhānappaccayā na tadabhinandati; na tadabhinandanto; evampi - ' tassa natthi purekkhataü. ' Athavā ' imināhaü [PTS Page 215] [\q 215/] sãlena vā vatena4 vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vā'ti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü na paõidahati; cetaso appaõidhānappaccayā na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - 'tassa natthi purekkhataü. ' Tenāha bhagavā: " Vãtataõho purābhedā (iti bhagavā) pubbamantamanissito, Vemajjhenupasaükheyyo tassa natthi purekkhata"nti. 1. Samanvāgameti - [PTS] syā. 2. Cakkhuü - sãmu11 3. Apaõidhānapaccayā - sa 4. Vattena - [PTS.] [BJT Page 292] [\x 292/] 10 - 3 Akkodhano asantāsã1 avikatthã akukkuco2 Mantabhāõã anuddhato sa ve vācāyato muni. Akkodhano asantāsãti - 'akkodhano'ti hi kho3 vuttaü, apica, kodho tāva vattabbo - dasahākārehi kodho jāyati 'anatthaü me acarã'ti kodho jāyati. 'Anatthamme caratã'ti kodho jāyati. 'Anatthamme carissatã'ti kodho jāyati. 'Piyassa me manāpassa anatthaü acari, anatthaü carati, anatthaü carissatã'ti kodho jāyati, 'appiyassa me amanāpassa atthaü acari, atthaü carati, atthaü carissatã'ti kodho jāyati. Aņņhāne vā pana kodho jāyati. Yo evaråpo cittassa āghāto paņighāto paņighaü paņivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaü doso dussanā dussitattaü vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaü virodho paņivirodho caõķikkaü asuropo4 anattamanatā cittassa; ayaü vuccati kodho. Apica, [PTS Page 216] [\q 216/] kodhassa adhimattaparittatā veditabbā: atthi ka¤ci kālaü5 kodho cittāvilakaraõamatto hoti, na ca tāva mukhakulānavikulāno hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho mukhakulānavikulānamatto hoti, na ca tāva hanusa¤copano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho hanusa¤copanamatto hoti, na ca tāva pharusavācānicchāraõo hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho pharusavācānicchāraõamatto hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daõķasatthaparāmasano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho daõķasatthaparāmasanamatto hoti, na ca tāva daõķasatthaabbhukkiraõo hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho daõķasatthaabbhukkiraõamatto hoti, na ca tāva daõķasatthaabhinipātano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho daõķasatthaabhinipātanamatto hoti, na ca tāva kinnavichinnakaraõo6 hoti, atthi ka¤ci kālaü kodho chinnavichinnakaraõamatto hoti, na ca tāva sambha¤janapaëibha¤jano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho sambha¤janapaëibha¤janamatto hoti, na ca tāva īgamaīagāpakaķķhano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho aīgamaīagāpakaķķhanamatto hoti, na ca tāva jãvitā voropaõo7 hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho jãvitā voropaõamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saõņhito hoti, yato kodho parapuggalaü ghātetvā attānaü ghāteti, ettāvatā kodho paramussadagato paramavepullappatto hoti. 1. Asantāpi - manupa. 2. Akukkucco - sãmu 11 3. Yaü hi kho - machasaü. 4. Assuropo - sãmu11 5. Ki¤cākālaü - sa 6. Chiddavichiddakaraõo - sa [PTS] chinnāvicchinnakaraõo - manupa 7. Jãvitapanāsano - syā. [PTS] [BJT Page 294] [\x 294/] Yassa so kodho pahãno samucchinno våpasanto paņippassaddho [PTS Page 217] [\q 217/] abhabbuppattiko ¤āõagginā daķķho, so vuccati 'akkodhano. ' Kodhassa pahãnattā 'akkodhano. ' Kodhavatthussa pari¤¤ātattā 'akkodhano. ' Kodhahetussa upacchinnattā 'akkodhano'ti 'akkodhano, ' asantāsãti - idhekacco tāsã hoti uttāsã parittāsã, so tasati uttasati parittasati bhāyati santāsaü āpajjati: kulaü vā na labhāmi, āvāsaü vā na labhāmi, lābhaü vā na labhāmi, yasaü vā na labhāmi, pasaüsaü vā na labhāmi, sukhaü vā na labhāmi, cãvaraü vā na labhāmi, piõķapātaü vā na labhāmi, senāsanaü vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü vā na labhāmi gilānåpaņņhākaü1 vā na labhāmi, a ppa¤¤ātombhãti2 tasati uttasati parittasati bhāyati santāsaü āpajjati. Idha bhikkhu asantāsã hoti anuttāsã aparittāsã, so na tasati na uttasati na parittasati na bhāyati na santāsaü āpajjati: kulaü vā na labhāmi, gaõaü vā na labhāmi, āvāsaü vā na labhāmi, lābhaü vā na labhāmi, yasaü vā na labhāmi. Pasaüsaü vā na labhāmi. Sukhaü vā na labhāmi, cãvaraü vā na labhāmi, piõķapātaü vā na labhāmi, senāsanaü vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü vā na labhāmi, gilānåpaņņhākaü vā na labhāmi, appa¤¤ātomhãti na tasati na uttasati na parittasati na bhāyati na santāsaü āpajjatãti ' akkodhano asantāsã. ' Avikatthã akukkucoti - 'idhekacco katthã hoti vikatthã, so katthati vikatthati: ahamasmi sãlasampannoti vā vatasampannoti vā sãlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā, uccākulā [PTS Page 218] [\q 218/] pabbajitoti vā mahākulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uëārabhogakulā pabbajitoti vā, ¤āto yasassã sagahaņņhapabbajitānanti vā, lābhãmhi cãvarapiõķapātisenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā, āra¤¤ikoti vā piõķapātikoti vā paüsukålikoti vā tecãvarikoti vā sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā nesajjikoti vā yathāsanthatikoti vā, paņhamassa jhānassa lābhãti vā tatiyassa jhānassa lābhãti vā catutthassa jhānassa lābhãti vā, ākāsāna¤cāyatanasamāpattiyā vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā katthati vikatthati. Evaü na katthati, na vikatthati; katthanā vikatthanā ārato virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti 'avikatthã. ' 1. Gilānupaņņhānaü - sãmu 11 2. Appapa¤¤ātomhãti - sãmu1 [BJT Page 296] [\x 296/] Akukkucoti - 'kukkucca'nti hatthakukkuccampi kukkuccaü, pādakukkuccampi kukkuccaü, hatthapādakukkuccampi kukkuccaü, " akappiye kappiyasa¤¤itā, kappiye akappiyasa¤¤itā, vikāle kālasa¤¤itā, kāle vikālasa¤¤itā, avajje vajjasa¤¤itā. Vajje avajjasa¤¤itā. Yaü evaråpaü kukkuccaü kukkuccāyanā kukkuccāyitattaü, cetaso vippaņisāro manovilekho, idaü vuccati kukkuccaü[a".] Apica dvãhi kāraõehi uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho: katattā ca akatattā ca. Kathaü katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho? ' Kataü me kāyaduccaritaü, akataü me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho; 'kataü me vacãduccaritaü, akataü me vacãsucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho; kataü me manoduccaritaü, akatamme manosucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho; 'kato me pāõātipāto, akatā me pāõātipātā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho, 'kataü adinnādānaü [PTS Page 219] [\q 219/] akatā me adinnādānā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho; 'kato me. Kāmesu micchācāro akatā me kāmesu micchācārā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. 'Kato me musāvādo. Akatā me musāvādā veramaõã'ti - 'katā me pharusā vācā, akatā me samphappalāpā veramaõã'ti - 'katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā'ti - 'kato me vyāpādo - akato me avyāpādo'ti - 'katā me micchādiņņhi. Akatā me sammādiņņhã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Evaü katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Atha vā sãlesumhi na paripårakārãti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho indriyesumhi aguttadvāroti - bhojane amatta¤¤åmhãti jāgariyaü ananuyuttomhãti na satisampaja¤¤ena samannāgatomhãti - abhāvitā me cattāro satipaņņhānāti - abhāvitā me cattāro sammappadhānāti - abhāvitā me cattā iddhipādāti - abhāvitāni me pa¤cindriyānãti abhāvitāni me pa¤cabalānãti - abhāvitā me satta bojjhaīgāti abhāvito1 me ariyo aņņhaīgiko maggeti - dukkhaü me apari¤¤ātanti - samudayo me appahãnoti, maggo me abhāvitoti - nirodho me asacchikatoti uppajjati, kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Yassetaü kukkuccaü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhaü, so vuccati akukkuccoti - avikatthã akukkuco. 1. Abhāvitā - sãmu 11 2. Vibhaīgappakaraõa - jhānavibhaīga. [BJT Page 298] [\x 298/] Mantabhāõã anuddhatoti - 'mantā' vuccati pa¤¤ā, yā pa¤¤ā pajānanā - amoho dhammavicayo sammādiņņhi[a]; mantāya pariggahetvā vācaü bhāsati, bahumpi kathento bahumpi bhaõanto bahumpi dãpayanto bahumpi voharanto dukkathitaü dubhaõitaü dullapitaü duruttaü dubbhāsitaü [PTS Page 220] [\q 220/] vācaü na bhāsatãti mantabhāõã. Anuddhato - tattha katamaü uddhaccaü? Yaü cittassa uddhaccaü avupasamo cetaso vikkhepo bhantattaü cittassa, idaü vuccati uddhaccaü. Yassetaü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhaü, so vuccati anuddhatoti - 'mantabhāõã anuddhato'. Sa ce vācāyato munãti - 'idha bhikkhu musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti. Saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Pisunaü vācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya. Iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā samaggārāmo1 samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā neëā kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti, kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vicayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti, kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. Catuhi vacãsucaritehi samannāgato catudosāpagataü vācaü bhāsati, dvattiüsāya tiracchānakathāya ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharati. Dasa kathavatthuni2 katheti, seyyathãdaü? Appicchakathaü katheti. Santuņņhikathaü katheti. Pavivekakathaü asaüsaggakathaü viriyārambhakathaü sãlakathaü samādhikathaü pa¤¤ākathaü vimuttikathaü [PTS Page 221] [\q 221/] vimutti¤āõadassanakathaü satipaņņhānakathaü sammappadhānakathaü iddhipādakathaü indriyakathaü balakathaü bojjhaīgakathaü maggakathaü phalakathaü nibbānakathaü katheti; vācāya yato yatto pariyatto gutto gopito rakkhito våpasanto; munãti monaü vuccati ¤aõaü. Yā pa¤¤ā pajānanā - pe - amoho dhammavicayo sammādiņņhi [a] - pe - saīgajālamaticca so munãti - sa ce vācāyato muni. Tenāha bhagavā: " Akkodhano asantāsã avikatthã akukkuco, Mantabhāõã anuddhato sa ce vācāyato munã"ti. [A.] Dhammasaīgaõã - cittuppādakaõķa. 1. Samaggarāmo - pu 2. Dasa vatthåni - [PTS] [BJT Page 300] [\x 300/] 10 - 4 Nirāsatti anāgate atãtaü nānusocati, Vivekadassã phassesu diņņhãsu ca na nãyati. Nirāsatti anāgateti 'āsatti' vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü [a], yassesā āsatti taõhā pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti. Evampi - 'nirāsatti anāgate. ' Athavā, evaüråpo siyaü anāgatamaddhānanti tattha nandiü na samannāneti1, evaüvedano siyaü - evaüsa¤¤o siyaü - evaüsaīkhāro siyaü - evaüvi¤¤āõo siyaü anāgatamaddhānanti tattha nandiü na samannāneti, evampi nirāsatti anāgate; athavā, 'iti me cakkhuü siyā anāgatamaddhānaü, iti råpā'ti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü na paõidahati, cetaso appaõidhānappaccayā na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi nirāsatti anāgate; 'iti me sotaü siyā anāgatamaddhānaü, iti saddā'ti - 'iti me ghānaü siyā anāgatamaddhānaü, iti gandhā'ti - ' iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaü, iti rasā'ti - 'iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaü, iti phoņņhabbā'ti - 'iti me mano siyā anāgatamaddhānaü, iti dhammā'ti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü na paõidahati; cetaso appanidhānappaccayā [PTS Page 222] [\q 222/] na tadabhinandati; na tadabhinandanto; evampi - ' tassa natthi purekkhataü. ' Athavā ' imināhaü sãlena vā vatena4 vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vā'ti appaņiladdhassa paņilābhāya cittaü na paõidahati; appaõidhānappaccayā na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - ' nirāsatti '. Atãtaü nānusocatãti - vipariõataü vā vatthuü na socati, vipariõatasmiü vā vatthusmiü na socati; cakkhuü me vipariõatanti na socati, sotaü me - ghānaü me - jivhā me - kāyo me - råpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoņņhabbā me - kulaü me - gaõo me - āvāso me - lābho me - yaso me - pasaüsā me - sukhaü me - cãvaraü me - piõķapāto me - senāsanaü me - gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginã me putto me - dhãtā me - mittā me - amaccā2 me - ¤ātakā me - sālohitā me vipariõatāti na socati. Na kilamati. Na paridevati. Na urattāëiü kandati. Na sammohaü āpajjatãti - 'atãtaü nānusocati. ' [A.] Dhammasaīgaõi - cittuppādakaõķa. 1. Samanvāgameti - [PTS] 2. Mittāmaccā - [PTS.] [BJT Page 302] [\x 302/] Vivekadassã phassesåti - 'phasso'ti cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso adhivacanasamphasso paņighasamphasso sukhavedanãyo phasso dukkhavedanãyo phasso adukkhamasukhavedanãyo phasso. Kusalo phasso akusalo phasso abyākato phasso kāmāvacaro phasso råpāvacaro phasso aråpāvacaro phasso su¤¤ato phasso animitto phasso appaõihito phasso lokiyo phasso lokuttaro phasso atãto phasso anāgato phasso paccuppanno phasso, yo evaråpo phasso phusanā samphusanā samphusitattaü. Ayaü vuccati phasso. Vivekadassã phassesåti - cakkhusamphassaü vivittaü passati attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariõāmadhammena vā, sotasamphassaü vivittaü [PTS Page 223] [\q 223/] passati - ghānasamphassaü vicittaü passati - jivhāsamphassaü vivittaü passati kāyasamphassaü vivittaü passati - manosamphassaü vivittaü passati - adhivacanasamphassaü vivittaü passati paņighasamphassaü vivittaü passati - sukhavedanãyaü phassaü1 dukkhavedanãyaü phassaü1 - adukkhamasukhavedanãyaü phassaü1 - kusalaü phassaü akusalaü phassaü avyākataü phassaü - kāmāvacaraü phassaü - råpāvacaraü phassaü aråpāvacaraü phassaü - lokiyaü phassaü* vivittaü passa ti attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariõāmadhammena; athavā atãtaü phassaü anāgatehi ca 2 paccuppannehi ca phassehi vivittaü passati, anāgataü phassaü atãtehi ca anāgatehi3 na phassehi vivittaü passati; athavā, ye te phassā ariyā anāsavā lokuttarā su¤¤atāpaņisa¤¤uttā, te phasse vivitte passati rāgena dosena mohena kodhena upanāhena makkhena paëāsena issāya macchariyena māyāya sāņheyyena thambhena sārambhena mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbasantāpehi sabbakusalābhisaīkhārehi vivitte passatãti - 'vivekadassã phassesu'. Diņņhãsu ca na nãyatãti - tassa dvāsaņņhi diņņhigatāni pahãnāti samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni, so diņņhiyā na yāyati na nãyati na vuyhati na saüharãyati napi taü diņņhigataü sārato pacceti na paccāgacchatãti - ' diņņhãsu ca na nãyati. ' Tenāha bhagavā: "Nirāsatti [PTS Page 224] [\q 224/] anāgate atãtaü nānusocati, Vivekadassã phassesu diņņhãsu ca na nãyatã"ti. 10 - 5 Patilãno akuhako apihālu amaccharã, Appagabbho ajeguccho pesuneyye ca no yuto. 1. Samphassaü - [PTS.] Syā. 2. Anāgatehi ca phassehi - [PTS.] Syā. 3. Paccuppannehi - sãmu11 * 'Lokuttaraü phassa'nti pāņho syāma - [PTS.] Potthakesu dissate. [BJT Page 304] [\x 304/] Patilãno akuhanoti - 'patilãno'ti rāgassa pahãnattā patilãno dosassa - mohassa pahãnattā patilãno; kodhassa - upanāhassa - makkhassa - paëāsassa - issāya - macchariyassa - māyāya - sāņheyyassa thambhassa - sārambhassa mānassa - atimānassa - madassa - pamādassa - sabbakilesānaü - sabbaduccaritānaü - sabbadarathānaü - sabbapariëāhānaü - sabbasantāpānaü - sabbākusalābhisaīkhārānaü pahãnattā patilãno1 vuttaü hetaü bhagavatā: 'katha¤ca bhikkhave bhikkhu patilãno 1 hoti? Imassa bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo. Evaü kho bhikkhave bhikkhå patilãno hotã"ti [a '] patilãno. ' Akuhakoti2 - tãõi kuhanavatthåni: paccayapaņisedhanasaīkhātaü3 kuhanavatthu, 4 iriyāpathasaīkhātaü kuhanavatthu, sāmantajappanasaīkhātaü kuhanavatthu. Katamaü paccayapaņisedhanasaīkhātaü3 kuhanavatthu" idha gahapatikā bhikkhuü nimantenti chivarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü bhiyyokamyataü upādāya cãvaraü paccakkhāti piõķapātaü paccakkhāti. Senāsanaü paccakkhāti. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paccakkhāti. So evamāha: kiü samaõassa mahagghena cãvarena? Etaü sāruppaü - yaü samaõo susānā vā saīkārakåņā vā pāpaõikā vā nantakāni uccinitvā saīghāņiü dhāreyya. Kiü samaõassa mahagghena piõķapātena? [PTS Page 225] [\q 225/] etaü sāruppaü - yaü samaõo u¤chācariyāya piõķayālopena jãvikaü kappeyya. Kiü samaõassa mahagghena senāsanena? Etaü sāruppaü - yaü samaõo rukkhamåliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiü samaõassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaü sāruppaü - yaü samaõo påtimuttena vā harãtakãkhaõķena vā osadhaü kareyyāti. Tadupādāya låkhaü cãvaraü dhāreti. Låkhaü piõķapātaü paribhu¤jati. Låkhaü senāsanaü paņisevati. Låkhaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paņisevati. Tamenaü gahapatikā evaü jānanti, ayaü samaõo appiccho santuņņho pavivitto asaüsaņņho āraddhaviriyo dhutavādo'ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So evamāha: "tiõõaü sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati: saddhāya sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Deyyadhammassa sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Dakkhiõeyyānaü sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Tumhākaü cevāyaü saddhā atthi, deyyadhammo ca saüvijjati. Aha¤ca paņiggāhako. Sacehaü na paņiggahessāmi, evaü tumhe pu¤¤ena paribāhirā bhavissatha5. Na mayhaü iminā attho. Apica, tumhākaü yeva anukampāya paņigaõhāmã"ti. Tadupādāya bahumpi cãvaraü paņigaõhāti. Bahumpi piõķapātaü paņigaõhāti. Bahumpi senāsanaü paņigaõhāti. Bahumpi gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paņigaõhāti. Yā evaråpā bhākuņitā bhākuņiyaü kuhanā kuhāyanā kuhitattaü, idaü paccayapaņisedhanasaīkhātaü kuhanavatthu. 1. Paņilino - machasaü. 2 Akuhaõo - manupa 3. Paccayapaņisevanasaīkhātaü - sãmu 11 manupa 4. Kuhanavatthuü sãmu 11 [A.] Catukkaīguttara - cakkavagga. 5. Bhavissanti - sãmu11 [BJT Page 306] [\x 306/] Katamaü iriyāpathasaīkhātaü kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 'evaü maü jano sambhāvessatã'ti gamanaü saõņhapeti. hānaü [PTS Page 226] [\q 226/] saõņhapeti. Nisajjaü saõņhapeti. Sayanaü saõņhapeti. Paõidhāya gacchati. Paõidhāya tiņņhati. Paõidhāya nisãdati. Paõidhāya seyyaü kappeti. Samāhito viya gacchati. Samāhito viya tiņņhati. Samāhito viya nisãdati. Samāhito viya seyyaü kappeti. âpāthakajjhāyã ca hoti. 1 Yā evaråpā iriyāpathassa aņņhapanā2 ņhapanā saõņhapanā bhākuņitā bhākuņiyaü kuhanā kuhāyanā kuhitattaü, idaü iriyāpathasaīkhātaü kuhanavatthu. Katamaü sāmantajappanasaīkhātaü kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhavanādhippāyo 'evaü ma; jano sambhāvessatã'ti3 ariyadhammasannissitaü vācaü bhāsati' 'yo evaråpaü cãvaraü dhāreti, so samaõo mahasakkho'ti bhaõati. 'Yo evaråpaü pattaü dhāreti, lohathālakaü dhāreti, dhammakarakaü4 dhāreti parissāvanaü dhāreti, ku¤cikaü dhāreti, upāhanaü dhāreti, kāyabandhanaü dhāreti, āyogaü dhāreti, so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. 'Yassa evaråpo upajjhāyo so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. 'Yassa evaråpo ācariyo, evaråpā samānupajjhāyakā, samānācariyakā, evaråpā mittā sandiņņhā sambhattā sahāyā, so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. 'Yo evaråpe vihāre vasati, so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. Yo evaråpe aķķhayoge vasati, pāsāde vasati, hammiye vasati, guhāyaü vasati, leõe vasati, kuņiyā vasati, kåņāgāre vasati, aņņe vasati, māle vasati, uddaõķe vasati, upaņņhānasālāyaü vasati, maõķape vasati, rukkhamåle vasati, so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. Athavā, kora¤jikakora¤jiko bhākuņikabhākuņiko kuhakakuhako lapakalapako, mukhasambhāvito 'ayaü samaõo imāsaü evaråpānaü santānaü vihārasamāpattãnaü lābhã'ti5 tādisaü gambhãraü gåëhaü6 nipuõaü paņicchannaü lokuttaraü [PTS Page 227] [\q 227/] lokuttaraü su¤¤atāpaņisaüyuttaü kathaü katheti. Yā evaråpā bhākuņitā bhākuņiyaü kuhanā kuhāyanā kuhitattaü. Idaü vuccati sāmantajappanasaīkhātaü kuhanavatthu. Yassimāni tãõi kuhanavatthåni pahãnāni samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni, so vuccati akuhakoti - patilãno akuhako. ' 1. âpāthakajjhāyã ca - machasaü syā [PTS] mu11 2. âņhapanā - [PTS] ņhapanā, āņhapanā machasaü 3. Sambhāvissatãti - [PTS] 4. Dhammakaraõaü - machasaü. 5. Lābhã - [PTS] 6. Guyhaü - [PTS] [BJT Page 308] [\x 308/] Apihālu amaccharãti - 'pihā' vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo - pe - Yassesā pihā taõhā pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā, so vuccati apihālu; so råpe na piheti. Sadde gandhe rase phoņņhabbe, kulaü gaõaü āvāsaü lābhaü yasaü pasaüsaü sukhaü, cãvaraü piõķapātaü senāsanaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü kāmadhātuü råpadhātuü aråpadhātuü, kāmabhavaü råpabhavaü aråpabhavaü sa¤¤ābhavaü asa¤¤ābhavaü nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhavaü ekavokārabhavaü catuvokārabhavaü pa¤cavokārabhavaü, atãtaü anāgataü paccuppannaü, diņņhasutamutavi¤¤ātabbe dhamme na piheti na icchati na sādiyati na pattheti nābhijappatãti - apihālu; amaccharãti pa¤ca macchariyāni: āvāsamacchariyaü kulamacchariyaü vaõõamacchariyaü lābhamacchariyaü dhammamacchariyaü, [a] yaü evaråpaü macchariyaü 1 maccharāyanā maccharāyitattaü vevicchaü kadariyaü kaņuka¤cukatā2 aggahitattaü cittassa, idaü vuccati macchariyaü. Apica, khandhamacchariyampi macchariyaü, dhātumacchariyampi macchariyaü, āyatanamacchariyampi macchariyaü, gāho, idaü vuccati macchariyaü. Yassetaü macchariyaü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhaü, so vuccati amaccharãti - apihālu amaccharã. Appagabbho [PTS Page 228] [\q 228/] ajegucchoti - 'pāgabbhiya'nti tãõi pāgabbhiyāni: kāyikaü pāgabbhiyaü vācasikaü pāgabbhiyaü cetasikaü pāgabbhiyaü. Katamaü kāyikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco saīghagatopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Gaõagatopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Bhojanasālāyampi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Jantāgharepi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Udakatitthepi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü pavisantopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü paviņņhopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü saīghagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco saīghagato acittãkārakato there bhikkhå ghaņņayantopi tiņņhati. Ghaņņayantopi nisãdati. Puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati. Uccepi āsane nisãdati. Sasãsaü pārupitvāpi nisãdati. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepako pi bhaõati. Evaü saīghagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü gaõagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco gaõagato acittikārakato therānaü bhikkhånaü anupāhanānaü caīkamantānaü saupāhano caīkamati. Nãce caīkame caīkamantānaü ucce caīkame caīkamati. Chamāya3 caīkamantānaü caīkame caīkamati, ghaņņayantopi tiņņhati. Ghaņņayantopi nisãdati. Puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati. Uccepi āsane nisãdati. Sasãsaü pārupitvāpi nisãdati. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü gaõagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. [A.] Khuddakavatthuvibhaīga. 1. Maccheraü - machasaü 2. Kaņuka¤cakatā - [PTS] 3. Chamāyaü. [PTS] syā. [BJT Page 310] [\x 310/] Kathaü bhojanasālāyaü kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. ? Idhekacco bhojanasālāyaü acittikārakato there bhikkhå anupakhajja nisãdati. Navepi bhikkhå āsanena paņibāhati. Ghaņņayantopi tiņņhati. Ghaņņayantopi nisãdati. Puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati. Uccepi āsane nisãdati. Sasãsaü pārupitvāpi nisãdati. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü bhojanasālāyaü kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü [PTS Page 229] [\q 229/] jantāghare kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco jantāghare acittikārakato there bhikkhå ghaņņayantopi tiņņhati ghaņņayantopi nisãdati. Puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati. Uccepi āsane nisãdati. Anāpucchāpi kaņņhaü pakkhipati. Anāpucchā pi dvāraü1 pidahati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü jantāghare kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü udakatitthe kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco udakatitthe acittãkārakato there bhikkhå ghaņņayantopi otarati. Puratopi otarati. Ghaņņayantopi nahāyati2. Puratopi nahāyati. Uparitopi nahāyati. Ghaņņayantopi uttarati. Puratopi uttarati. Uparitopi uttarati. Evaü udakatitthe kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü pavisanto kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü pavisanto acittikārakato there bhikkhå ghaņņayantopi gacchati. Puratopi gacchati. Vokkammāpi therānaü bhikkhånaü purato purato3 gacchati. Evaü antaragharaü pavisantopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü paviņņho kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü paviņņho 'na pavisatha4 bhante'ti vuccamāno pavisati. 'Na tiņņhatha bhante'ti vuccamāno tiņņhati. 'Na nisãdatha bhante'ti vuccamāno nisãdati. Anokāsampi pavisati. Anokāsepi tiņņhati. Anokāsepi nisãdati. Yāni tānipi honti kulānaü ovarakāni gåëhāni ca paņicchannāni ca, yattha kulitthiyo kuladhãtaro5 kulasuõhāyo kulakumārikāyo nisãdanti, tatthapi sahasā pavisati. Kumārakassapi siraü parāmasati. Evaü antaragharaü paviņņho kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Katamaü [PTS Page 230] [\q 230/] vācasikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco saīghagatopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Gaõagatopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü paviņņhopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü saīghagatopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco saīghagato acittãkārakato there bhikkhå anāpucchā vā anajjhiņņho vā dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti pātimokkhaü uddisati. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü saīghagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. 1. âkulitoyaü pāņho - machasaü. [PTS.] Potthakesu, 2. Nahāyati - machasaü. 3. Purato - [PTS. 4.] Pavisa - machasaü. Syā. [PTS. 5.] Kuladhãtāyo - sãmu 11. [BJT Page 312] [\x 312/] Kathaü gaõagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco gaõagato acittikārakato there bhikkhå anāpucchā vā anajjhiņņho vā ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. ârāmagatānaü bhikkhåõãnaü upāsakānaü upāsikānaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü gaõagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü paviņņho vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü paviņņho itthiü vā kumāriü vā evamāha: 'itthaünāme, itthaügotte, kiü atthi? Yāgu atthi? Bhattaü atthi? Khādanãyaü atthi? Kiü pivissāma? Kiü bhu¤jissāma? Kiü khādissāma, ? Kiü vā atthi, ? Kiü vā me dassathā'ti vippalapati. *Evaü antaragharaü paviņņho vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Idaü vācasikaü pāgabbhiyaü. Katamaü cetasikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco na uccākulā pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Na mahākulā pabbajito samāno mahākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na mahābhogakulā pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, [PTS Page 231] [\q 231/] na uëārabhogakulā pabbajito samāno - na suttantiko samāno suttantikena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Na vinayadharo samāno - na dhammakathiko samāno - na āra¤¤iko samāno - na piõķapātiko samāno - na paüsukåliko samāno - na tecãvariko samāno - na sapadānacāriko samāno - na khalupacchābhattiko samāno - na nesajjiko samāno - na yathāsanthatiko samāno - na paņhamassa jhānassa lābhã samāno paņhamassa jhānassa lābhinā saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Na uëārabhogakulā pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena na mahākulā pabbajitena samāno - na suttantiko samāno suttantikena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Na vinayadharo pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na mahākulā pabbajito samāno na dhammakathiko samāno mahākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na āra¤¤iko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na mahākulā pabbajito samāno mahākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na piõķapātiko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na paüsukåliko pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na tecãvariko pabbajito samāno - na uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na tecãvariko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na sapadānacāriko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na khalupacchābhattiko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na nesajjiko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na yathāsanthatiko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhã samāno - na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhã samāno nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhinā saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Idaü cetasikaü pāgabbhiyaü. Yassimāni tãõi pāgabbhiyāni pahãnāni samucchinnāni vupasantāni. Paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni, so vuccati appagabbhoti - ' appagabbho. ' * Yā evaråpā - pe - lālappitattaü itipi machasaü [PTS] potthakesu dissati. Taü pana paridevaniddese desitaü idha na yujjatãti ma¤¤e. [BJT Page 314] [\x 314/] Ajegucchoti - atthi puggalo jeguccho. Atthi ajeguccho. Katamo ca puggalo jeguccho? Idhekacco puggalo dussãlo hoti pāpadhammo asucisaīkassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brahmacārã paņi¤¤o antopåti avassuto kasambujāto. Ayaü vuccati puggalo jeguccho. Athavā, kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthãyati, kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Ayaü vuccati puggalo jeguccho. Athavā, kodhano hoti upanāhã, * makkhã hoti paëāsã, issukã hoti maccharã, saņho hoti māyāvã, thaddho hoti atimānã, pāpiccho hoti micchādiņņhi, sandiņņhiparāmāsã hoti ādhānagāhã duppaņinissaggã; ayaü vuccati puggalo jeguccho. Katamo ca puggalo ajeguccho? Idha bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati, ācāragocarasampanno [PTS Page 232] [\q 232/] aõumattesu vajjesu bhayadassāvã, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaü vuccati puggalo ajeguccho. Athavā, akkodhano hoti anupāyāsabahulo, bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthãyati, na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Ayaü vuccati puggalo ajeguccho. Athavā, akkodhano hoti anupanāhã, * amakkhã hoti apaëāsã, anussukã hoti amaccharã, asaņho hoti amāyāvã, athaddho hoti anatimānã, na pāpiccho hoti, na micchādiņņhi, asandiņņhiparāmāsã hoti anādhānagāhã suppaņinissaggã. Ayaü vuccati puggalo ajeguccho. Sabbe bālaputhujjanā jegucchā. Puthujjanakalyāõakaü upādāya aņņha ariyapuggalā 1 ajegucchāti - appagabbho ajeguccho. Pesuneyye ca no yutoti - 'pesu¤¤a'nti idhekacco pisunavāco2 hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya; amutra vā sutvā imesaü akkhātā amåsaü bhedāya; iti samaggānaü vā bhettā bhinnānaü vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato, vagganandã vaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Idaü vuccati pesu¤¤aü. *Syāma. [PTS.] Potthakesu 'hoti' saddo sabbapadehi yojito. 1. Sabbo kalyāõaputhujjanaü upādāya ariyapuggalo, [PTS] 2. Pisuõavāco - machasaü, sãmu. 11 [BJT Page 316] [\x 316/] Apica. Dvãhi kāraõehi pesu¤¤aü upasaüharati: piyakamyatāya vā bhedādhippāyo vā. Kathaü piyakamyatāya pesu¤¤aü upasaüharati? 'Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmã'ti evaü piyakamyatāya pesu¤¤aü upasaüharati. Kathaü bhedādhippāyo pesu¤¤aü upasaüharati? 'Kathaü ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuü na samāgaccheyyuü, dukkhaü aphāsuü vihareyyu'nti evaü [PTS Page 233] [\q 233/] bhedādhippāyo pesu¤¤aü upasaüharati. . Yassetaü pesu¤¤aü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhaü, so pesu¤¤e no1 yuto na yutto nappayutto na samāyuttoti - 'pesuneyye ca yo yuto. 8 Tenāha bhagavā: "Patilãno akuhako apihālu amaccharã, Appagabbho ajeguccho pesuneyye ca no yuto'ti. 10 - 6 Sātiyesu anassāvã atimāne ca no yuto, Saõho ca paņibhānavā na saddho na virajjati. Sātiyesu anassāvãti - ' sātiyā' vuccanti pa¤ca kāmaguõā. Kiü kāraõā sātiyā vuccanti pa¤ca kāmaguõā? Yebhuyyena devamanussā pa¤ca kāmaguõe icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti. Taīkāraõā sātiyā vuccanti pa¤ca kāmaguõā. Yesaü esā sātiyā taõhā appahãnā, tesaü cakkhuto råpataõhā savati āsavati2 sandati pavattati. Sotato saddataõhā savati āsavati sandati pavattati. Ghānato gandhataõhā savati āsavati sandati pavattati. Jivhāto rasataõhā savati āsavati sandati pavattati. Kāyato phoņņhabbataõhā, savati āsavati sandati pavattati. Manato dhammataõhā savati āsavati2 sandati pavattati. Yesaü esā sātiyā taõhā pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā; tesaü cakkhuto råpataõhā na savati nāsavati3 na sandati nappavattati. Sotato saddataõhā na savati nāsavati na sandati na pavattatãti. Ghānato gandhataõhā na savati nāsavati na sandati na pavattatãti. 'Sātiyesu anassāvã. ' 1. Pesu¤¤ena - sãmu. 11. 2. Assavati - sa. Manupa - pasavati [PTS]. 3. Nāssavati - manupa. Napasavati [PTS.] [BJT Page 318] [\x 318/] Atimāne ca no yutoti - katamo atimāno? Idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Yo evaråpo māno ma¤¤anā ma¤¤itattaü unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa, [PTS Page 234] [\q 234/] ayaü vuccati atimāno. Yasseso atimāno pahãno samucchinno våpasanto paņippassaddho abhabbuppattiko ¤āõagginā daķķho, so atimāne ca no yuto na yutto nappayutto na samāyuttoti ' atimāne ca no yuto. ' Saõho ca paņibhānavāti - 'saõho 'ti saõhena kāyakammena samannāgatoti saõho; saõhena vacãkammena samannāgatoti saõho; saõhena manokammena samannāgatoti saõho; saõhehi satipaņņhānehi samannāgatoti saõho; saõhehi sammappadhānehi saõhehi iddhipādehi - saõhehi indriyehi - saõhehi balehi saõhehi bojjhaīgehi samannāgatoti saõho; saõhena ariyena aņņhaīgikena maggena samannāgatoti saõho; paņibhānavāti - tayo paņibhānavanto: pariyattipaņibhānavā paripucchāpaņibhānavā adhigamapaņibhānavā. Katamo pariyattipaņibhānavā? Idhekaccassa pakatiyāpi pariyāputaü hoti suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü; tassa pariyattiü nissāya paņibhāti1. Ayaü pariyattipaņibhānavā. Katamo paripucchāpaņibhānavā? Idhekacco paripucchitā2 hoti attatthe ca ¤āyatthe ca lakkhaõe ca kāraõe ca ņhānāņhāne ca, tassa taü paripucchaü nissāya paņibhāti. Ayaü paripucchāpaņibhānavā. Katamo adhigamapaņibhānavā? Idhekaccassa adhigatā honti cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni sattabojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo cattāro ariyamaggā cattāri sāma¤¤aphalāni catasso paņisambhidāyo cha abhi¤¤āyo; tassa attho ¤āto. Dhammo ¤āto. Nirutti ¤ātā. Atthe ¤āte attho paņibhāti. 1 [PTS Page 235] [\q 235/] dhamme ¤āte dhammo paņibhāti1 niruttiyā ¤ātāya nirutti paņibhāti1 imesu tãsu ¤āõesu ¤āõaü paņibhānapaņisambhidā. Imāya paņibhānapaņisambhidāya upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati paņibhānavā. Yassa pariyatti natthi, paripucchā natthi, adhigamo natthi, kiü tassa paņibhāyissatãti - ' saõho ca paņibhānavā. . . 1. Paņibhāyati - sãmu 11 machasaü [PTS]. 2. Paripucchitaü sãmu 11. Paripucchikatā - manupa. [BJT Page 320] [\x 320/] Na saddho na virajjatãti - ' na saddho'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. ' Sabbe saīkhārā aniccā'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. 'Sabbe saīkhārā aniccā'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. ' Sabbe dhammā anattā'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Avijjāpaccayā saīkhārā'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Jātipaccayā jarāmaraõa'nti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Avijjānirodhā saīkhāranirodho'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. 'Jātinirodhā jarāmaraõanirodho'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. 'Idaü dukkha'nti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. 'Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā'ti 'ime āsavā'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. 'Ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadā'ti 'ime dhammā abhi¤¤eyyā'ti sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. 'Ime dhammā sacchikātabbā'ti sāmaü sayaü sayamabhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Channaü phassāyatanānaü samudaya¤ca atthaügama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca. Pa¤cannaü upādānakkhandhānaü samudaya¤ca sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Catunnaü mahābhåtānaü samudaya¤ca atthaügama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca sāmaü sayamabhi¤¤ātaü sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti sāmaü sayaü sayamabhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa [PTS Page 236] [\q 236/] vā brāhmaõassa vā devassa vā mārassa vā brahmuno vā. Vuttaü hetaü bhagavatā: " Saddahasi tvaü sāriputta saddhindriyaü bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosānaü? Viriyindriyaü - satindriyaü - samādhindriyaü - pa¤¤indriyaü bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosāna'nti. Na khvāhaü ettha bhante bhagavato saddhāya gacchāmi. Saddhindriyaü - viriyindriyaü - satindriyaü - samādhindriyaü pa¤¤indriyaü bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosānanti yesaü nu etaü bhante a¤¤ātaü assa adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü pa¤¤āya; te tattha paresaü saddhāya gaccheyyuü: saddhindriyaü bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosānaü, viriyindriyaü - satindriyaü - samādhindriyaü - pa¤¤indriyaü bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosānanti. Yesa¤ca kho etaü bhante ¤ātaü diņņhaü viditaü sacchikataü phassitaü pa¤¤āya nikkhaīkhā te tattha nibbicikicchā: saddhindriyaü bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosānaü viriyindriyaü - satindriyaü - samādhindriyaü - pa¤¤indriyaü bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosānanti. Mayha¤ca kho etaü bhante ¤ātaü diņņhaü viditaü sacchikataü phassitaü pa¤¤āya. Nikkaīkhohaü tattha nibbicikiccho: saddhindriyaü viriyindriyaü - satindriyaü - samādhindriyaü pa¤¤indriyaü bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosānanti. Sādhu sādhu sāriputta, yesaü hetaü sāriputta, a¤¤ātaü assa adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü pa¤¤āya, te tattha paresaü saddhāya gaccheyyuü. . Saddhindriyaü viriyindriyaü - satindriyaü - samādhindriyaü pa¤¤indriyaü [PTS Page 237] [\q 237/] bhāvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparāyanaü amatapariyosānanti. [A] 1. Saddhahati [PTS a.] Saüyuttanikāya - indriyasaüyutta. [BJT Page 322] [\x 322/] 1. Assaddho akata¤¤å ca sandhicchedo ca yo naro, Hatāvakāso vantāso sa ce uttamaporiso "ti. [A] Na virajjatãti - sabbe bālaputhujjanā rajjanti, puthujjanakalyāõakaü1 upādāya satta sekhā virajjanti; arahā neva rajjati no virajjati. Viratto2 so khayā rāgassa vãtarāgattā khayā dosassa vãtadosattā khayā mohassa vãtamohattā; so vutthavāso ciõõacaraõo - pe - Jātimaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavoti 'na saddho na virajjati. ' Tenāha bhagavā: "Sātiyesu anassāvã atimāne ca no yuto, Saõho ca paņibhānavā na saddho na virajjatã"ti. 10 - 7 Lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppati, Aviruddho ca taõhāya rase ca nānugijjhati. Lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppatãti - kathaü lābhakamyā sikkhati? " Idha bhikkhu bhikkhuü passati lābhiü cirepiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü; tassa evaü hoti 'kena nu kho ayamāyasmā lābhã cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. Tassa evaü hoti: ' ayaü kho āyasmā suttantiko. Tenāyamāyasmā lābhã cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhejjaparikkhārāna'nti. So lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraõā lābhābhinibbattiyā lābhaü paripācento suttantaü pariyāpuõāti. Evampi lābhakamyā sikkhati. Athavā, [PTS Page 238] [\q 238/] bhikkhu bhikkhuü passati lābhiü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhārānaü. Tassa evaü hoti: 'kena nu kho ayamāyasmā lābhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. Tassa evaü hoti: 'ayaü kho āyasmā vinayadharo tenāyamāyasmā lābhã cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhejjaparikkhārāna'nti. So lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraõā lābhābhinibbattiyā lābhaü paripācento vinayadharo pariyāpuõāti. Evampi lābhakamyā sikkhati. Athavā, bhikkhu bhikkhuü passati lābhiü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhārānaü. Tassa evaü hoti: 'kena nu kho ayamāyasmā lābhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. Tassa evaü hoti: 'ayaü kho āyasmā dhammakathiko3, tenāyamāyasmā lābhã cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhejjaparikkhārāna'nti. So lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraõā lābhābhinibbattiyā lābhaü paripācento abhidhammaü pariyāpuõāti. Evampi lābhakamyā sikkhati. Athavā, bhikkhu bhikkhuü passati lābhiü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhārānaü. Tassa evaü hoti: 'kena nu kho ayamāyasmā lābhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. Tassa evaü hoti: 'ayaü kho āyasmā āra¤¤iko - piõķapātiko - paüsukåliko - yathāsanthatiko. Tenāyamāyasmā lābhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. So lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraõā lābhābhinibbattiyā lābhaü paripācento āra¤¤iko hoti. Piõķapātiko hoti. Paüsukåliko hoti. Tecãvariko hoti. Sapadānacāriko hoti. Khalupacchābhattiko hoti. Nesajjiko hoti. Yathāsanthatiko hoti. Evampi lābhakamyā sikkhati. [A.] Dhammapada - arahantavagga. 1. Kalyāõaputhujjanaü - syā [PTS]. 2. Virato - [PTS]. 3. âbhidhammiko - syā [PTS] [BJT Page 324] [\x 324/] Kathaü na lābhakamyā sikkhati? Idha bhikkhu na lābhahetu na lābhapaccayā na lābhakāraõā na lābhābhinibbattiyā na lābhaü paripācento yāvadeva attadamathāya attasamathāya attaparinibbāpanatthāya suttantaü pariyāpuõāti. Vinayaü pariyāpuõāti abhidhammaü pariyāpuõāti. Evampi na lābhakamyā sikkhati. Athavā, bhikkhu na lābhahetu na lābhapaccayā na lābhakāraõā na lābhābhinibbattiyā na lābhaü paripācento yāvadeva appicchaü yeva nissāya santuņņhi¤¤eva2 nissāya sallekha¤¤eva nissāya paviveka¤¤eva nissāya idamatthita¤¤eva2 nissāya āra¤¤iko hoti piõķapātiko hoti. Paüsukåliko hoti. Tecãvariko hoti. Sapadānacāriko hoti. Khalupacchābhattiko hoti. Nesajjiko hoti. Yathāsanthatiko hoti. Evampi na lābhakamyā sikkhatãti - lābhakamyā na sikkhati. Alābhe [PTS Page 239] [\q 239/] ca na kuppatãti - kathaü alābhe kuppati? Idhekacco kulaü vā na labhāmi, gaõaü vā na labhāmi, āvāsaü vā na labhāmi, lābhaü vā na labhāmi, yasaü vā na labhāmi, pasaüsaü vā na labhāmi, sukhaü vā na labhāmi, cãvaraü vā na labhāmi, piõķapātaü vā na labhāmi, senāsanaü vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü vā na labhāmi, gilānupaņņhākaü vā na labhāmi, appa¤¤ātomhãti kuppati vyāpajjati patitthãyati3 kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Evaü alābhe kuppati. Kathaü alābhe na kuppati? Idha bhikkhu kulaü vā na labhāmi, gaõaü vā na labhāmi āvāsaü vā na labhāmi, lābhaü vā na labhāmi, yasaü vā na labhāmi, pasaüsaü vā na labhāmi, sukhaü vā na labhāmi, cãvaraü vā na labhāmi, piõķapātaü vā na labhāmi, senāsanaü vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü vā na labhāmi, gilānupaņņhākaü vā na labhāmi, appa¤¤ātomhãti na kuppati na vyāpajjati na patitthãyati3 na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Evaü alābhe ca na kuppatãti - lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppati. Mi, Aviruddho ca taõhāya rase ca nānugijjhatãti - ' viruddho'ti yo cittassa āghāto paņighāto paņighaü paņivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaü doso dussanā dussitattaü byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaü virodho paņivirodho caõķikkaü asuropo4 anattamanatā cittassa [a.] Ayaü vuccati virodho. Yasseso virodho pahãno samucchinno våpasanto paņippassaddho abhabbuppattiko ¤āõagginā daķķho. So vuccati aviruddho. Taõhāti [PTS Page 240] [\q 240/] råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā. Rasoti målaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso, ambilaü madhuraü tittakaü5 kaņukaü loõikaü khārikaü lapilaü6kasāvo sāduü asāduü7 sãtaü uõhaü; santeke samaõabrāhmaõā rasagiddhā, te jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiõķanti. Te ambilaü labhitvā anambilaü pariyesanti. Anambilaü labhitvā ambilaü. Pariyesanti. Madhuraü labhitvā amadhuraü pariyesanti. Amadhuraü labhitvā madhuraü pariyesanti tittakaü labhitvā atittakaü pariyesanti. Atittakaü labhitvā tittakaü pariyesanti. Kaņukaü labhitvā akaņukaü pariyesanti. Akaņukaü labhitvā kaņukaü pariyesanti. Loõikaü labhitvā aloõikaü pariyesanti. Aloõikaü labhitvā loõikaü pariyesanti. 1. Santuņņhameva - sa 2. Idamatthikata¤¤eva - sãmu11. 3. Patiņņhiyati - syā. [PTS - ] patiņņhiyati - machasaü 4. Assuropo - sãmu 11. 5. Tittikaü - [PTS]. 6. Labila - machasaü. Lambilaü - [PTS]. 7. Sādu asādu - machasaü. [A.] Dhammasaīgaõi - nikkhepakaõķa. [BJT Page 326] [\x 326/] Khārikaü labhitvā akhārikaü pariyesanti. Akhārikaü labhitvā khārikaü pariyesanti. Lapilaü1 labhitvā kasāvaü pariyesanti. Kasāvaü labhitvā lapilaü pariyesanti. Sāduü labhitvā asāduü pariyesanti. Asāduü labhitvā sāduü pariyesanti. Sãtaü labhitvā uõhaü pariyesanti. Uõhaü labhitvā sãtaü pariyesanti. Te yaü yaü labhitvā tena tena 2 na santussanti. Aparāparaü pariyesanti. Manāpikesu rasesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paëibuddhā. Yassesā3 rasataõhā pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā. So paņisaīkhā yoniso āhāraü āhāreti: neva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāõa¤ca vedanaü paņihaīkhāmi4 nava¤ca vedanaü na uppādessāmi. Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca. Yathā [PTS Page 241] [\q 241/] vaõaü5 ālimpeyya yāvadeva ropaõatthāya; yathā vā pana akkhaü abbha¤jeyya6 yāvadeva bhārassa nittharaõatthāya; yathā vā pana puttamaüsaü āhāraü āhareyya yāvadeva kantārassa nittharaõatthāya; evameva bhikkhu paņisaīkhā yoniso āhāraü āhāreti, ' neva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāõa¤ca vedanaü paņihaīkhāmi nava¤ca vedanaü na uppādessāmi yātrā na me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā'ti. Rasataõhaü pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti. Rasataõhāya ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādikatena7 cetasā viharatãti - ' aviruddho ca taõhāya rase ca nānugijjhati. ' Tenāha bhagavā: Lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppati, Aviruddho ca taõhāya rase ca nānugijjhatã"ti. 10 - 8 Upekkhako sadā sato na loke ma¤¤ate samaü, Na visesã na nãceyyo tassa yo santi ussadā. Upekkhako sadā satoti - 'upekkhako' ti chaëaīgupekkhāya samannāgato: cakkhunā råpaü disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno; sotena saddaü sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno; ghānena gandhaü ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno; jivhāya rasaü sāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno; kāyena phoņņhabbaü phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno; manasā dhammaü vi¤¤āya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Cakkhunā råpaü disvā manāpaü nābhigijjhati nābhihaüsati8 na rāgaü janeti. Tassa ņhitova kāyo hoti, ņhitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. 1. Labilaü - machasaü, [PTS]. 2. Tena - [PTS]. 3. Yassa - [PTS]. 4. Paņikaükhāmi - [PTS]. 5. Vanaü - machasaü. 6. Aba¤jessa - [PTS]. 7. Vimariyādikatena - machasaü. 8. Nābhihasati - sãmu. 11. [PTS] [BJT Page 328] [\x 328/] Cakkhunā [PTS Page 243] [\q 243/] kho paneva råpaü disvā amanāpaü na maīku hoti appatiņņhitacitto alãnamanaso1 abyāpannacetaso, tassa ņhitova kāyo hoti, ņhitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü; sotena saddaü sutvā - ghānena gandhaü ghāyitvā - jihvāya rasaü sāyitvā - kāyena phoņņhabbaü phusitvā - manasā dhammaü vi¤¤āya - manāpaü nābhigijjhati nābhihaüsati na rāgaü janeti. Tassa ņhitova kāyo hoti. hitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. Manasā kho paneva dhammaü vi¤¤āya amanāpaü na maīku hoti appatiņņhitacitto alãnamanaso1 abyāpannacetaso tassa ņhito ca kāyo hoti. hitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. Cakkhunā råpaü disvā manāpāmanāpesu råpesu tassa ņhito ca kāyo hoti. hitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. Sotena saddaü sutvā manāpāmanāpesu råpesu tassa ņhito ca kāyo hoti. hitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. Ghānena gandhaü ghāyitvā manāpāmanāpesu råpesu tassa ņhito ca kāyo hoti. hitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. Jihvāya rasaü sāyitvā manāpāmanāpesu råpesu tassa ņhito ca kāyo hoti. hitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. Kāyena phoņņhabbaü phusitvā manāpāmanāpesu råpesu tassa ņhito ca kāyo hoti. hitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. Manasā dhammaü vi¤¤āya manāpāmanāpesu dhammesu tassa ņhito ca kāyo hoti. hitaü cittaü ajjhattaü susaõņhitaü suvimuttaü. Cakkhunā råpaü disvā rajanãye na rajjati. Dosanãye na dussati. Mohanãye na muyhati. Kopanãye na kuppati. Kilesanãye na kilissati. Madanãye na majjati. Sotena saddaü sutvā rajanãye na rajjati. Dosanãye na dussati. Mohanãye na muyhati. Kopanãye na kuppati. Kilesanãye na kilissati. Madanãye na majjati. Ghānena gandhaü ghāyitvā rajanãye na rajjati. Dosanãye na dussati. Mohanãye na muyhati. Kopanãye na kuppati. Kilesanãye na kilissati. Madanãye na majjati. Jihvāya rasaü sāyitvā rajanãye na rajjati. Dosanãye na dussati. Mohanãye na muyhati. Kopanãye na kuppati. Kilesanãye na kilissati. Madanãye na majjati. Kāyena phoņņhabbaü phusitvā rajanãye na rajjati. Dosanãye na dussati. Mohanãye na muyhati. Kopanãye na kuppati. Kilesanãye na kilissati. Madanãye na majjati. Manasā dhammaü vi¤¤āya rajanãye na rajjati. Dosanãye na dussati. Mohanãye na muyhati. Kopanãye na kuppati. Kilesanãye na kilissati. Madanãye na majjati. Diņņhe diņņhamatto. Sute sutamatto. Mute mutamatto. Vi¤¤āte vi¤¤ātamatto. Diņņhe na lippati. 2 Sute na lippati. 2 Mute na lippati. Vi¤¤āte na lippati. Diņņhe anupayo anapāyo3 anissito appaņibaddho vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharati. Sute mute vi¤¤āte anupayo anapāyo3 anissito appaņibaddho vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharati. Saüvijjati arahato cakkhu. 4 Passati arahā cakkhunā råpaü. Chandarāgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahā. Saüvijjati arahato sotaü. Suõāti arahā sotena saddaü. Chandarāgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahā. Saüvijjati arahato ghānaü. Ghāyati arahā ghānena gandhaü. Chandarāgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahā. Saüvijjati arahato jivhā. Sāyati arahā jivhāya rasaü. Chandarāgo arahato natthi. Saüvijjati arahato kāyo. Phusati arahā kāyena phoņņhabbaü. Chandarāgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahā. Saüvijjati arahato mano. Vijānāti arahā manasā dhammaü. Chandarāgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahā. Cakkhuü råpārāmaü råparataü råpasammuditaü. Taü arahato dantaü guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Sotaü saddārāmaü saddarataü saddasammuditaü. Taü arahato dantaü guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Ghānaü gandhārāmaü jivhā rasārāmā rasaratā rasasammudito. Sā arahato dantā guttā rakkhitā saüvutā. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Kāyo phoņņhabbārāmo phoņņhabbarataü phoņņhabbasammuditaü. Taü arahato dantaü guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So arahato danto gutto rakkhito saüvuto. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Appatitthitacitto ādinamaso - [PTS.] 2. Limpati - sãmu 11 . Machasaü [PTS]. 3. Anåpayo - syā. [PTS]. 4. Cakkhuü - sãmu 11. [BJT Page 330] [\x 330/] 1. " Dantaü nayanti samitiü dantaü rājābhiråhati, Danto seņņho manussesu yo'ti vākyaü titikkhati. [A] 2. Varamassatarā dantā ājānãyā ca sindhavā, Ku¤jarā ca 1 mahānāgā attadanto tato varaü[a] 3. Na hi etehi yānehi gaccheyya agataü disaü, Yathattanā2 sudantena danto dantena gacchati. [A] 4. Vidhāsu na vikampanti3 vippamuttā punabbhavā, Dantabhåmimanuppattā te loke vijitāvino. [B] 5. Yassindriyāni [PTS Page 244] [\q 244/] bhāvitāni4 ajjhattabahiddhā ca sabbaloke, Nibbijjha imaü para¤ca lokaü kālaü kaīkhati bhāvito sadanto 5"ti [c] Upekkhako sadāti - sadā sabbadā sabbakālaü niccakālaü dhuvakālaü satataü samitaü abbhokiõõaü poīkhānupoīkhaü udakomikājātaü avãcisantatisahitaü phussitaü purebhattaü pacchābhattaü purimaü yāmaü majjhimaü yāmaü pacchimaü yāmaü kāëe juõhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; 6 satoti catuhi kāraõehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato, vedanāsu - citte - dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato vedanāsu citte dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato. Aparehipi catuhã kāraõehi sato: asati parivajjanāya sato, satikaraõãyāna¤ca dhammānaü katattā sato, satipaņipakkhānaü1 dhammānaü hatattā sato, satinimittānaü dhammānaü asammuņņhatatā2 sato. *3Aparehipi catuhi kāraõehi sato: satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāgu¤¤atāya sato, satiyā apaccoropanatāya4 sato. * Aparehipi catuhã kāraõehi sato: sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saīghānussatiyā sato, sãlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānasatiyā sato, maraõānussatiyā sate, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paņissati sati saraõatā dhāraõatā apilāpanatā5 asammussanatā6 sati satindriyaü satibalaü sammāsati satisambojjhaīgo ekāyanamaggo, ayaü vuccati sati, imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato7 samupagato upapanno samupapanno8 samannāgato. So vuccati sato. 'Upekkhako sadā sato. ' Na loke ma¤¤ate samanti - 'sadisohamasmã'ti mānaü na janeti jātiyā vā gottena vā - pe - a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā; ' na loke ma¤¤ate samaü. ' Na visesi na nãceyyoti - ' seyyohamasmã'ti atimānaü na janeti jātiyā vā gottena vā - pe - A¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā; ' hãnohamasmã'ti mānaü na janeti jātiyā vā gottena vā - pe - a¤¤atara¤¤atarena va vatthunā'ti - na visesã na nãceyyo, tassa no santi ussadāti - 'tassā'ti arahato khãõāsavassa, ussadāti sattussadā rāgussado dosussado mohussado mānussado diņņhussado kilesussado kammussado; tassime ussadā natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā'ti - tassa no santi ussadā. ' Tenāha bhagavā: "Upekkhako sadā sato na loke ma¤¤ate samaü. Na visesã na nãceyyo tassa no santi ussadā"ti. 1. Ku¤jarā va - [PTS]. 2. Yathāttanā - [PTS] 3. Vikappanti sãmu. 1. [PTS] 4. Vibhāvitāni - sãmu11. [PTS] 5. Sudanto - syā. [PTS] 6. Vayokhandho - sãmu. 11. Pacchimavayokhandhe - [PTS] [A.] Dhammapada - nāgavagga. [B.] Khandhasaüyutta - khajjaniya vagga. [C.] Suttanipāta - sabhiyasutta. [BJT Page 332] [\x 332/] 10 - 9 Yassa nissayatā natthi ¤atvā dhammaü anissito, Bhavāya vibhavāya vā1 taõhā yassa na vijjati. Yassa [PTS Page 245] [\q 245/] nissayatā natthãti - ' yassā'ti arahato khãõāsavassa; nissayatāti dve nissayā: taõhānissayo ca diņņhinissayo ca. Katamo taõhānissayo " yāvatā taõhāsaīkhātena sãmākataü odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü: 'idaü mama, etaü mama, ettakaü mama, ettāvatā mama, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthuü hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņha¤ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca - kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati, yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü. Ayaü taõhānissayo. Katamo diņņhinissayo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi; yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü3 yāthāvatanti gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, ayaü diņņhinissayo. Tassa taõhānissayo pahãno diņņhinissayo paņinissaņņho. Taõhānissayassa pahãnattā diņņhinissayassa paņinissaņņhattā nissayatā yassa natthi na santi na saüvijjati nåpalabbhati. Pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti - 'yassa nissayatā natthi'. Ĩatvā dhammaü anissitoti - ¤atvā'ti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā; 'sabbe saīkhārā aniccā'ti sabbe saīkhārā dukkhā'ti 'sabbe dhammā anattā'ti - pe - Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbantaü nirodhadhammaü'ti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā; anissitoti dve nissayā: taõhānissayo ca diņņhinissayo ca. Katamo taõhānissayo " yāvatā taõhāsaīkhātena sãmākataü odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü: 'idaü mama, etaü mama, ettakaü mama, ettāvatā mama, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthuü hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņha¤ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca - kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati, yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü. Ayaü taõhānissayo. Katamo diņņhinissayo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi; yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü3 yāthāvatanti gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, ayaü diņņhinissayo. Taõhānissayaü pahāya diņņhinissayaü paņinissajitvā cakkhuü anissito sotaü anissito ghānaü anissito jivhaü anissito kāyaü anissito manaü anissito. Råpe sadde gandhe rase phoņņhabbe kulaü gaõaü āvāsaü - pe - diņņhasutamutavi¤¤ātabbe dhamme anissito anallãno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissamo2 visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatã'ti - ' ¤atvā dhammaü anissito. ' Bhavāya vibhavāya vā 1 taõhā yassa na vijjatãti - 'taõhā'ti råpataõhā, saddataõhā, gandhataõhā, rasataõhā, phoņņhabbataõhā, dhammataõhā. Yassāti - arahato khãõāsavassa; bhavāyāti - bhavadiņņhiyā; vibhavāyāti vibhavadiņņhiyā; bhavāyāti - sassatadiņņhiyā vā; vibhavāyāti - ucchedadiņņhiyā; 'bhavāyā'ti punappunabhavāya3 punappunagatiyā punappunauppattiyā punappunapaņisandhiyā [PTS Page 246] [\q 246/] punappunaattabhāvābhinibbattiyā, taõhā yassa natthi na santi na saüvijjati nåpalabbhati pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā'ti - bhavāya vibhavāya ca taõhā yassa na vijjati. Tenāha bhagavā: " Yassa nissayatā natthi ¤atvā dhammaü anissito, Bhavāya vibhavāya vā taõhā yassa na vijjatã'ti. 1. Vibhavāya ca - [PTS] 2. Nisaņņho - [PTS]. 3. Punappunaü bhavāya - syā. [PTS.] [BJT Page 334] [\x 334/] 10 - 10 Taü bråmi upasanto'ti kāmesu anapekkhinaü. Ganthā1 tassa na vijjanti atarã2 so visattikaü. Taü bråmi upasantoti - upasanto våpasanto nibbuto paņippassaddho'ti taü bråmi taü kathemi taü bhaõāmi taü dãpayāmi taü voharāmã'ti - taü bråmi upasanto. Kāmesu anapekkhinanti - ' kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca kāmaü kāmayamānassāti - ' kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, attharaõā pāpuraõā, dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā, khettaü vatthu2 hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vattå3 vatthukāmā. Api ca, atãtā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hãnā kāmā, majjhimā kāmā, paõãtā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaņņhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi råpāvacarā dhammā, sabbe'pi aråpāvacarā dhammā, taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena5 rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saīkappo kāmo, rāgo kāmo, saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataõhā, kāmasineho, kāmapariëāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaü, kāmogho, kāmayogo, kāmåpādānaü, kāmacchandanãvaraõaü. 1. "Addasaü kāma te målaü saīkappā kāma jāyasi, Na taü saīkappayissāmi evaü kāma na hehisã1"ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinoditvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvā; kāmesu anapekkinanti vãtakāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahãnakāmo paņinissaņņhakāmo, kāmesu vãtarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahãnarāgo paņinissaņņharāgo nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharatã'ti - 'kāmesu anapekkhinaü. ' Ganthā1 tassa na vijjantãti - 'ganthā'ti cattāro ganthā. Abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho3 sãlabbataparāmāso kāyagantho idaüsaccābhiniveso kāyagantho; attano [PTS Page 247] [\q 247/] diņņhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho3; paravādesu āghāto appaccayo vyāpādo kāyagantho; attano sãlaü vā vataü vā sãlabbataü vā parāmasati sãlabbataparāmāso kāyagantho; attano diņņhi idaüsaccābhiniveso kāyagantho3 tassāti arahato khãõāsavassa; ganthā tassa natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā'ta - 'ganthā tassa na vijjanti. ' Atarã so visattikanti - 'visattikā' vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā Rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü. Visattakāti - kenaņņhena visattikā visatāti visattikā; visālāti visattikā, visaņāti4 visattikā, visamāti visattikā, visakkatã'ti visattikā, visaüharatã'ti visattikā, visaüvādikā'ti visattikā, visamålā'ti visattikā, visaphalā'ti visattikā, visaparibhogā'ti visattikā; visālā vā pana sā taõhā råpe sadde gandhe rase phoņņhabbe kule gaõe āvāse yase pasaüsāyaü sukhe, cãvare piõķapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā råpadhātuyā aråpadhātuyā, kāmabhave råpabhave aråpabhave sa¤¤ābhave asa¤¤ābhave nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pa¤cavokārabhave, atãte anāgate paccuppanne, diņņhasutamutavi¤¤ātabbesu dhammesu visatā vitthatāti visattikā. "Atarã so visattika"nti so imaü visattikaü taõhaü atari uttari patari samatikkami vãtivattatã'ti 'atarã so visattikaü. ' Tenāha bhagavā: " Taü bråmi upasanto'ti kāmesu anapekkhinaü. Ganthā tassa na vijjanti atari so visattika"nti. 1 Gandhā - manupa. 2. Atāri - [PTS] 3. Kāyagandho - manupa 4. Visaņņhāti - [PTS] [BJT Page 336] [\x 336/] 10 - 11 Na tassa puttā pasavo 1 khettaü vatthu¤ca vijjati, Attā cāpi nirattā2 vā na tasmiü upalabbhati. Na tassa puttā pasavo khettaü vatthu¤ca vijjatãti - 'nā'ti paņikkhepo; tassāti arahato khãõāsavassa; puttāti cattāro puttā: atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, [PTS Page 248] [\q 248/] antevāsiko putto; pasavoti ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā; khettanti sālikhettaü vãhikhettaü muggakhettaü māsakhettaü yavakhettaü godhumakhettaü tilakhettaü; vatthunti gharavatthu3 koņņhavatthu purevatthu pacchāvatthu ārāmavatthu vihāravatthu. Na tassa puttā pasavo khettaü vatthu¤ca vijjatãti tassa puttapariggaho vā pasupariggaho vā khettapariggaho vā vatthupariggaho vā natthi na santi na saüvijjanti4 nåpalabbhanti5 pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā'ti - ' na tassa puttā pasavo khettaü vatthu¤ca vijjati. ' Attā vāpi nirattā vā na tasmiü upalabbhatãti - 'attā'ti sassatadiņņhi natthi, nirattāti ucchedadiņņhi natthi. ' Attā'ti gahitaü natthi; 'nirattā'ti mu¤citabbaü natthi; yassa natthi gahitaü, tassa natthi mu¤citabbaü. Yassa natthi gahitaü, tassa natthi mu¤citabbaü. Yassa natthi mu¤citabbaü. Tassa natthi gahitaü. Gāhamu¤canasamatikkanto arahā vuddhiparihānivãtivatto. So vutthavāso ciõõacaraõo gataddho gatadiso. Jātimaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavo'ti - attā vā pi nirattā vā na tasmiü upalabbhati. Tenāha bhagavā: "Na tassa puttā pasavo khettaü vatthu¤ca vijjati. Attā vā pi nirattā vā na tasmiü upalabbhatã"ti. 10: 12 Yena naü vajjuü6 puthujjanā atho samaõabrāhmaõā, Taü tassa apurekkhataü tasmā vādesu nejati. 1. Pasavo vā - manupa 2. Attaü vāpi nirattaü - [PTS]. 3. Gharavatthu. - Sãmu11 machasaü 4. Vijjanti - sa. 5. Nupalabbhanti [PTS] 6. Vajju - su [BJT Page 338] [\x 338/] Yena naü vajjuü 1 puthujjanā atho samaõabrāhmaõāti - 'puthujjanā'ti puthu kilese janentã' [PTS Page 249] [\q 249/] ti puthujjanā. Puthu avihatasakkāyadiņņhikāni puthujjanā. Puthu satthārānaü mukhullokakāti puthujjanā. Puthu sabbagatãhi avuņņhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaīkhāre abhisaīkharontãti puthujjanā. Puthu nānāoghehi vuyhantãti puthujjanā. Puthu nānāsantāpehi santappantãti1 puthujjanā. Puthu nānāpariëāhehi pariķayhantãti puthujjanā. Puthu pa¤casu kāmaguõesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā2 laggā laggitā paëibuddhāti puthujjanā. Puthu pa¤cahi nãvaraõehi āvutā nivutā ovutā pihitā paņicchannā paņikujjitāti puthujjanā. Samaõāti - ye keci ito bahiddhā paribbājåpagatā paribbājasamāpannā. Brāhmaõāti - ye keci bhovādikā yena naü vajjuü puthujjanā atho samaõabrāhmaõāti puthujjanā yena rāgena vadeyyuü, yena dosena vadeyyuü, yena mohena vadeyyuü. Yena mānena vadeyyuü, yāya diņņhiyā vadeyyuü, yena uddhaccena vadeyyuü. Yāya vicikicchāya vadeyyuü, yehi anusayehi vadeyyuü, ratto'ti vā duņņho'ti vā måëho'ti vā vinibaddho'ti vā parāmaņņho'ti vā vikkhepagato'ti vā aniņņhaü gato'ti vā thāmagato'ti vā; te abhisaīkhārā pahãnā. Abhisaīkhārānaü pahãnattā gatiyā yena naü vadeyyuü nerayiko'ti vā tiracchānayoniko'ti vā pettivisayiko'ti vā manusso'ti vā devo'ti vā råpã'ti vā aråpã'ti vā sa¤¤ã'ti vā asa¤¤ã'ti vā nevasa¤¤ãnāsa¤¤ã'ti vā; so hetu natthi paccayo natthi kāraõaü natthi yena naü vadeyyuü katheyyuü bhaõeyyuü dãpayeyyuü vohareyyunti - 'yena naü vajjuü puthujjanā atho samaõabrāhmaõā. Taü tassa apurekkhatanti - 'tassā'ti arahato khãõāsavassa. Purekkhārāti - dve purekkhārā: taõhāpurekkhāro ca diņņhipurekkhāro [PTS Page 250] [\q 250/] ca - pe - Tassa taõhāpurekkhāro pahãno, diņņhipurekkhāro paņinissaņņho. Taõhāpurekkhārassa pahãnattā diņņhipurekkhārassa paņinissaņņhattā na taõhaü vā diņņhiü vā purato katvā carati na taõhādhajo na taõhāketu na taõhādhipateyyo na diņņhidhajo na diņņhiketu na diņņhādhipateyyo. Na taõhāya vā diņņhiyā vā parivārito caratã'ti - 'taü tassa apurekkhataü. ' Tasmā vādesu nejatãti - 'tasmā'ti tasmā taükāraõā taühetu tappaccayā2 taü nidānā3 vādesu upavādesu nindāya garahāya akittiyā avaõõahārikāya nejati na i¤jati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatãti - 'tasmā vādesu nejati. ' 1. Vajju - su. Yena vajjuü - [PTS] 2. Kaü paccayā - katthaci 3. Taünidānaü - sãmu11 [BJT Page 340] [\x 340/] Tenāha bhagavā: " yena naü vajjuü1 puthujjanā atho samaõabrāhmaõā, Taü tassa apurekkhataü tasmā vādesu nejatã"ti. 10 - 13 Vãtagedho amaccharã na ussesu2 vadate muni, Na samesu na omesu kappaü neti akappiyo. Vãtagedho amaccharãti - ' gedho' vuccati taõhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü[a,] yassesā āsatti taõhā pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķho. So vuccati vãtagedho, so råpe agiddho - pe - diņņhasutamutavi¤¤ātabbesu dhammesu agiddho agathito amucchito anajjhāpanno vãtagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahãnagedho paņinissaņņhagedho nicchāto - pe - brahmabhåtena attanā viharatã'ti vãtagedho. Amaccharãti macchariyanti [PTS Page 251] [\q 251/] pa¤ca macchariyāni: āvāsamacchariyaü, kulamacchariyaü, lābhamacchariyaü, vaõõamacchariyaü, dhammamacchariyaü, yaü evaråpaü macchariyaü - pe - Gāho vuccati macchariyaü. Yassetaü macchariyaü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhaü, so vuccati amaccharã'ti - 'vãtagedho amaccharã. ' Na ussesu2 vadate muni na samesu na omesåti - ' munã'ti monaü vuccati ¤āõaü " yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhårã medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi" [a] tena ¤āõena samannāgato muni monappatto. Tãõi moneyyāni: kāyamoneyyaü, vacãmoneyyaü, manomoneyyaü katamaü kāyamoneyyaü" tividhānaü kāyaduccaritānaü pahānaü kāyamoneyyaü. Tividhakāyasucaritaü kāyamoneyyaü. Kāyārammaõa¤āõaü kāyamoneyyaü. Kāyapari¤¤ā kāyamoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo kāyamoneyyaü. Kāye chandarāgassa pahānaü kāyamoneyyaü kāyasaīkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaü. Idaü kāyamoneyyaü. Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhānaü vacãduccaritānaü pahāõaü vacãmoneyyaü. Catubbidhaü vacãsucaritaü vacãmoneyyaü. Vācārammaõaü ¤āõaü vacãmoneyyaü. Vācāpari¤¤ā vacãmoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo vacãmoneyyaü. Vācāya chandarāgassa pahāõaü vacãmoneyyaü. Vacãsaīkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü. Katamaü manomoneyyaü" tividhānaü manoduccaritānaü pahānaü manomoneyyaü. Tividhaü manosucaritaü manomoneyyaü. Cittārammaõaü ¤āõaü manomoneyyaü. Cittapari¤¤ā manomoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo manomoneyyaü. Citte chandarāgassa pahānaü manomoneyyaü. Cittasaīkhāranirodho sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaü. Idaü manomoneyyaü. 5. " Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu sabbappahāyinaü. [B] 6. Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu ninhātapāpaka" nti[c] Imehi tãhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munayo: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino. Katame anagāramunino? Ye te agārikā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā; ime agāramunino katame agāramunino " ye te pabbajitā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā; ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino arahanto asekhamunino paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 7. " Na monena1 muni hoti måëharåpo aviddasu, Yo ca tulaüva paggayha varamādāya paõķito. 8. Pāpāni parivajjeti sa munã tena so muni, Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati [a.] 9. Asata¤ca sata¤ca ¤atvā dhammaü ajjhattaü bahiddhā ca sabbaloke Devamanussehi påjito yo saīgajālamaticca so muni. [B] Seyyohamasmã'ti vā sadisohamasmã'ti vā hãnohamasmã'ti vā na vadati na katheti na bhaõati na dãpayati na voharatã'ti - na ussesu vadate muni na samesu na omesu. Kappaü neti akappiyoti - 'kappā'ti dve kappā: taõhākappo ca diņņhikappo ca. Katamo taõhākappo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhākappo. Katamo diņņhikappo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhikappo. Tassa taõhākappo pahãno diņņhikappo paņinissaņņho; taõhākappassa pahãnattā diņņhikappassa paņinissaņņhattā taõhākappaü vā diņņhikappaü vā neti na upeti na upagacchati na gaõhāti na parāmasati, nābhinivisatã'ti - 'kappaü neti. ' Akappiyoti 'kappā'ti dve kappā: taõhākappo ca diņņhikappo ca. Katamo taõhā kappo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhākappo. Katamo diņņhikappo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhikappo. Tassa taõhākappo pahãno diņņhikappo paņinissaņņhattā taõhākappaü vā diņņhikappaü vā na kappeti na janeti na sa¤janeti na nibbatteti nābhinibbattetã'ti - 'kappaü neti akappiyo. ' 1. Yena vajjuü - [PTS] 2. Ossesu - [PTS.] [A] dhammasaīgaõi niddesavāra. [B.] Tikaīguttara - āpāyikavagga [c.] Itivuttaka - dutiyavagga. [BJT Page 342] [\x 342/] Tenāha bhagavā: " Vãtagedho amaccharã na ussesu vadate muni. Na samesu na omesu kappaü neti akappiyo"ti. 10 - 14 Yassa loke sakaü natthi asatā ca na socati, Dhammesu ca na gacchati sa ce santo'ti vuccati. Yassa [PTS Page 252] [\q 252/] loke sakaü natthãti - 'yassā'ti arahato khãõāsavassa; sakaü natthãti yassa 'mayhaü vā idaü, paresaü vā ida'nti ki¤ci råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi na santi - pe - ¤āõagginā daķķhanti - ' yassa loke sakaü natthi. ' Asatā ca na socatãti - 'vipariõataü vā vatthuü na socati; vipariõatasmiü vā vatthusmiü na socati; cakkhuü me vipariõatanti na socati. Sotaü me - ghānaü me - jivhā me - kāyo me - mano me - råpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoņņhabbaü me - kulaü me - gaõo me - āvāso me - lābho me - yaso me - pasaüsā me - sukhaü me - cãvaraü me - piõķapāto me - senāsanaü me - gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me - mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginã me - putto me - dhãtā me - mittā me - amaccā me - ¤ātakā me - sālohitā me vipariõatā'ti na socati na kilamati na paridevati na urattāëiü kandati na sammohaü āpajjatã'ti - evampi asatā ca na socati. Athavā, asātāya1 dukkhāya vedanāya phuņņho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāëiü kandati na sammohaü āpajjati. Cakkhurogena phuņņho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāëiü kandati na sammohaü āpajjati. Sotarogena ghānarogena jivhārogena kāyarogena sãsarogena kaõõarogena mukharogena dantarogena kāsena sāsena pināsena ķahena jarena kucchirogena mucchāya pakkhandikāya sålāya visåcikāya kuņņhena gaõķena kilāsena sosena apamārena dadduyā kaõķuyā kacchuyā nakhasāya2 vitacchikāya lohitena pittena madhumehena aüsāya pãëakāya bhagandalāya pittasamuņņhānena ābādhena semhasamuņņhānena ābādhena vātasamuņņhānena [PTS Page 253] [\q 253/] ābādhena sannipātikena ābādhena3 utupariõāmajena ābādhena3 visamaparihārajena ābādhena opakkamikena ābādhena kammavipākajena ābādhena sãtena uõhena jighacchāya pipāsāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassehi phuņņho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāëiü kandati na sammohaü āpajjatã'ti - evampi ' asatā ca na socati. 1. Asatāya - sãmu 11 [PTS] asattāya - manupa, machasaü. 2. Rakhasāya - sãmu1 3. âbādhehi - [PTS] [BJT Page 344] [\x 344/] Athavā, asante asaüvijjamāne anupalabbhamāne1 ahu vata me2, taü vata me natthi, siyā vata me, taü vatā'haü na ëabhāmã'ti3 na socati na kilamati na paridevati na urattāëiü kandati na sammohaü āpajjatã'ti - 'evampi asatā ca na socati, ' Dhammesu ca na gacchatãti - na chandāgatiü gacchati, na dosāgatiü gacchati, na mohāgatiü gacchati, na bhayāgatiü gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati; na mohāgatiü gacchati ; na mānavasena gacchati; na diņņhivasena gacchati; na uddhaccavasena gacchati; na vicikicchāvasena gacchati; na anusayavasena gacchati; na ca vaggehi dhammehi yāyati nãyati vuyhati saüharãyatã'ti - 'dhammesu ca na gacchati. Tenāha [PTS Page 254] [\q 254/] bhagavā: "Yassa loke sakaü natthi asatā ca na socati, Dhammesu ca na gacchati sa ce santo'ti vuccatã"ti. Purābhedasuttaniddeso dasamo. 11 Kalahavivādasuttaniddeso [PTS Vol Nd1-2] [\z Nidd /] [\f Ib /] [PTS Page 255] [\q 255/] Atha kalahavivādasuttaniddeso vuccati: 11 - 1 Kuto pahåtā kalahā vivādā Paridevasokā sahamaccharā ca, Mānātimānā saha pesunā ca Kuto pahåtā2 te tadiīgha bråhi. Kuto pahutā4 kalahā vivādā'ti - ' kalaho'ti ekena ākārena kalaho; vivādotipi ta¤¤eva; yo kalaho, so vivādo. Yo vivādo, so kalaho, athavā, aparena ākārena vivādo vuccati: kalahassa pubbabhāgo vivādo; rājānopi rājuhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaõāpi brāhmaõehi vivadanti. Gahapatipi5 gahapatãhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginãpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Ayaü vivādo. 1 Anupalabbhiyamāne - [PTS] 2. Aho vata me taü - sãmu11. [PTS] 3. Na ca labhāmãti - sa mu11 4. Bahåtā - manupa. 5. Gahapatikāpi - [PTS] [BJT Page 346] [\x 346/] Katamo kalaho? âgāhikā1 daõķapasutā kāyena vācāya kalahaü karonti. Pabbajitā āpattiü āpajjantā kāyena vācāya kalahaü karonti. Ayaü kalaho. Kuto [PTS Page 256] [\q 256/] pahutā kalahā vivādā'ti - kaķahā ca vivādā ca kuto pahutā? Kuto jātā? Kuto sa¤jātā? Kuto nibbattā? Kuto abhinibbattā? Kuto pātubhåtā? Kinnidānā? Kiüsamudayā? Ki¤jātikā? Kimpabhavā'ti kalahassa ca vivādassa ca målaü pucchati. Hetuü pucchati, nidānaü pucchati, sambhavaü pucchati, pabhavaü pucchati, samuņņhānaü pucchati, āhāraü pucchati, ārammaõaü pucchati, paccayaü pucchati, samudayaü pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati2, pasādetãti - 'kuto pahåtā kalahā vivādā. ' Paridevasokā sahamaccharā cā'ti - 'paridevo'ti ¤ātibyasanena vā phuņņhassa bhogabyasanena vā phuņņhassa rogabyasanena vā phuņņhassa sãlabyasanena vā phuņņhassa diņņhibyasanena vā phuņņhassa a¤¤atara¤¤atarena vā byasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena vā dukkhadhammena phuņņhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaü paridevitattaü, vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā3 lālappitattaü;4[A] sokoti ¤ātibyasanena vā phuņņhassa bhoga - roga - sãla - diņņhibyasanena vā phuņņhassa, a¤¤atara¤¤atarena vā byasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena vā dukkhadhammena phuņņhassa, soko socanā socitattaü, anto soko anto parisoko anto dāho5 anto paridāho, cetaso parijjhāyanā domanassaü sokasallaü [a]; maccharanti pa¤ca macchariyāni: āvāsamacchariyaü kulamacchariyaü lābhamacchariyaü vaõõamacchariyaü dhammamacchariyaü. Yaü evaråpaü macchariyaü maccharāyanā maccharāyitattaü, vevicchaü kadariyaü kaņuka¤cukatā aggahitattaü cittassa;[D] idaü vuccati macchariyaü. Apica khandhamacchariyampi macchariyaü, dhātumacchariyampi macchariyaü, āyatanamacchariyampi [PTS Page 257] [\q 257/] macchariyaü; gāho vuccati macchariyanti - paridevasokā sahamaccharā ca. Mānātimānā sahapesunā6 cā'ti - 'māno'ti idhekacco mānaü janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā8 sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā8 sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. 1. Agarikā - sãmu11 2. Ajjhosati - saumu11. 3. Lālappāyanā - sa mu11 machasaü [PTS] 4. Lālappāyitattaü - sãmu11 machasaü [PTS] 5. Cāho - sa 6. Pesuõā - sa mu11 7. Ajjhayanena - sa 8. Vijjā¤āõena vā - katthaci [A.] Sacca-paņiccasamuppādavibhaīga. [B.] Khuddakavatthuvibhaīga. [BJT Page 348] [\x 348/] Pesu¤¤anti - idhekacco pisunavāco hoti: ito sutvā amutra; akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā sutvā imesaü akkhātā amåsaü bhedāya. Iti samaggānaü vā bhettā bhinnānaü vā anuppadātā vaggarāmo vaggarato vagganandi vaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Idaü vuccati pesu¤¤aü; apica, dvãhi kāraõehi pesu¤¤aü upasaüharati: piyakamyatāya vā bhedādhippāyo vā. Kathaü piyakamyatāya pesu¤¤aü upasaüharati? Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmãti evaü piyakamyatāya pesu¤¤aü upasaüharati. Kathaü bhedādhippāyo pesu¤¤aü upasaüharati? Kathaü ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvidhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuü na samāgaccheyyuü, dukkhaü na phāsu vohareyyunti. Evaü bhedādhippāyo pesu¤¤aü upasaüharatãti - 'mānātimānā sahapesunā ca. Kuto pahutā te tadiīgha bråhãti - ' kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca macchariyaü ca māno ca atimāno ca pesu¤¤a¤cāti [PTS Page 258] [\q 258/] ime aņņha kilesā kuto pahutā? Kuto jātā? Kuto sa¤jātā? Kuto nibbattā? Kuto abhinibbattā? Kuto pātubhåtā? Kinnidānā? Kiüsamudayā? Ki¤jātikā2 kimpabhavāti? Imesaü aņņhannaü kilesānaü målaü pucchati, hetuü pucchati, nidānaü pucchati, sambhavaü pucchati, pabhavaü pucchati, samuņņhānaü pucchati, āhāraü pucchati, ārammaõaü pucchati. Paccayaü pucchati. Samudayaü pucchati, papucchati yāvatā ajjhesati pasādetãti kuto pahutā te tadiīgha bråhãti iīgha bråhi ācikkha desehi pa¤¤apehi paņņhapehi vivara vibhaja uttānãkarohi pakāsehãti - kuto pahåtā te tadiīgha bråhãti. Tenāha so nimmito, " Kuto pahutā kalahā vivādā Paridevasokā sahamaccharā ca" Mānātimānā sahapesunā ca Kuto pahutā te tadiīgha bråhã'ti . 11 - 2 Piyappahutā1 kalahā vivādā Paridevasokā sahamaccharā ca, Mānātimānā sahapesunā ca maccherayuttā kalahā vivādā Vivādajātesu ca pesunāni. 1. Piyā pahåtā - su. Piyappabhåtā - manupa. [BJT Page 350] [\x 350/] Piyappahåtā kalahā vivādā paridevasokā sahamaccharā cāti - piyāni dve piyā: sattā vā saīkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yassa1 te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā, mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginã vā putto vā dhãtā vā mittā vā amaccā vā ¤ātã vā sālohitā vā, ime sattā piyā. Katame saīkhārā piyā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, ime saīkhārā piyā. Piyaü [PTS Page 259] [\q 259/] vatthuü acchedasaükinopi kalahaü karonti. Acchijjantepi kalahaü karonti acchinnepi kalahaü karonti. Piyaü vatthuü vipariõāmasaīkinopi kalahaü karonti. Vipariõamantepi kalahaü karonti. Vipariõatepi kalahaü karonti. Piyaü vatthuü acchedasaīkinopi vivadanti. Acchijjantepi vivadanti. Acchinnepi vivadanti. Piyaü vatthuü vipariõāmasaīkinopi vivadanti. Vipariõamantepi vivadanti. Vipariõatepi vivadanti. Piyaü vatthuü acchedasaīkinopi paridevanti. Acchijjantepi paridevanti. Achinnepi paridevanti. Piyaü vatthuü vipariõāmasaīkinopi paridevanti. Vipariõamantepi paridevanti. Vipariõatepi paridevanti. Piyaü vatthuü acchedasaīkinopi socanti. Acchijjantepi socanti. Acchinnepi socanti. Piyaü vatthuü vipariõāmasaīkinopi socanti. Vipariõamantepi socanti. Vipariõatepi socanti. Piyaü vatthuü rakkhanti gopenti pariggaõhanti mamāyanti maccharāyanti. Mānātimānā sahapesunā cāti - piyaü vatthuü nissāya mānaü janenti. Piyaü vatthuü nissāya atimānaü janenti. Kathaü piyaü vatthuü nissāya mānaü janenti? " Mayaü lābhino manāpikānaü råpānaü saddānaü gandhānaü rasānaü phoņņhabbānaü. Ime pana¤¤e na lābhino manāpikānaü råpānaü saddānaü gandhānaü rasānaü phoņņhabbāna"nti evaü piyaü vatthuü nissāya mānaü janenti. Kathaü piyaü vatthuü nissāya atimānaü janenti? "Mayaü lābhino manāpikānaü råpānaü saddānaü gandhānaü rasānaü phoņņhabbānaü. Ime pana¤¤e na lābhino manāpikānaü råpānaü saddānaü gandhānaü rasānaü phoņņhabbāna"nti evaü piyaü vatthuü nissāya atimānaü janenti. Pesu¤¤anti - idhekacco pisunavāco hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesambhedāya - pe - Evaü bhedādhippāyo pesu¤¤aü upasaüharatãti ' mānātimānā sahapesunā ca. ' Maccherayuttā [PTS Page 260] [\q 260/] kalahā vivādā'ti - kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca māno ca atimāno ca pesu¤¤a¤cāti ime satta kilesā macchariye yuttā payuttā āyuttā samāyuttāti - 'maccherayuttā kalahā vivādā' 1. Yāssa sãmu11 [BJT Page 352] [\x 352/] Vivādajātesu ca pesunānãti - 'vivāde jāte sa¤jāte nibbatte abhinibbatte pātubhåte pesu¤¤aü upasaüharanti: ito sutvā amutra akkhāyanti imesaü bhedāya. Amutra vā sutvā imesaü akkhāyanti amåsaü bhedāya. Iti samaggānaü vā bhettāro bhinnānaü vā anuppadātāro vaggārāmā vaggaratā vagganandi vaggakaraõiü vācaü bhāsitāro honti idaü vuccati pesu¤¤aü. Apica, dvãhi kāraõehi pesu¤¤aü upasaüharanti: piyakamyatāya vā bhedādhippāyā vā. Kathaü piyakamyatāya pesu¤¤aü upasaüharanti? Imassa piyā bhavissāma, manāpā bhavissāma, vissāsikā bhavissāma, abbhantarikā bhavissāma, suhadayā bhavissāmāti, evaü piyakamyatāya pesu¤¤aü upasaüharanti. Kathaü bhedādhippāyā pesu¤¤aü upasaüharanti? Kathaü ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuü na samāgaccheyyuü, dukkhaü na phāsu vihareyyunti. Evaü bhedādhippāyā pesu¤¤aü upasaüharantãti - 'vivādajātesu ca pesunāti' " Piyappahåtā kalahā vivādā Paridevasokā sahamacchārā ca, Mānātimānā sahapesunā ca Maccherayuttā kalahā vivādā Vivādajātesu ca pesunātã"ti. 11 - 3 Piyā [PTS Page 261] [\q 261/] su lokasmiü kutonidānā Ye cāpi1 lobhā vicaranti loke, âsā ca niņņhā ca kuto nidānā Ye samparāyāya narassa honti. Piyā su lokasmiü kutonidānāti - piyā kuto nidānā, kuto jātā, kuto sa¤jātā. Kuto nibbattā. Kuto abhinibbattā, kuto pātubhåtā, kinnidānā, kiüsamudayā, ki¤jātikā, kimpabhavāti piyānaü målaü pucchati hetuü pucchati, nidānaü pucchati, sambhavaü pucchati, pabhavaü pucchati, samuņņhānaü pucchati, āhāraü pucchati, ārammaõaü pucchati, paccayaü pucchati, samudayaü pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati2, pasādetãti samudayaü pucchati papucchati yāvatā ajjhesati2 pasādetãti - 'piyā su lokasmiü kutonidānā. ' 1. Cāpi - [PTS] 2. Ajjhosati - sãmu11. [BJT Page 354] [\x 354/] Ye cāpi lobhā vicaranti loketi - ' ye cāpã'ti khattiyā ca brāhmaõā ca vessā ca suddā ca gahaņņhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca; lobhāti yo lobho lubbhanā lubbhitattaü sārāgo sārajjanā sārajjitattaü abhijjhā lobho akusalamålaü[a]vicarantãti vicaranti viharanti irãyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi 'ye cāpi lobhā vicaranti loke. ' âsā ca niņņhā ca kutonidānāti - 'āsā ca niņņhā ca kutonidānā kuto jātā kuto sa¤jātā kuto nibbatti kuto abhinibbattā kuto pātubhåtā kinnidānā kiüsamudayā ki¤jātikā kimpabhavā, ti āsāya ca niņņhāya ca målaü pucchati hetuü pucchati, nidānaü pucchati, sambhavaü pucchati, pabhavaü pucchati, samuņņhānaü pucchati, āhāraü pucchati, ārammaõaü pucchati, paccayaü pucchati, samudayaü pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati2, pasādetãti - samudayaü pucchati papucchati yāvatā ajjhesati1 pasādetãti - 'āsā ca niņņhā ca kutonidānā. ' Ye samparāyāya narassa hontãti - ye narassa parāyanā honti. Dãpā honti, tāõā honti, lenā honti, saraõā honti, naro niņņhā parāyano hotãti2, 'ye samparāyāya narassa honti. ' Tenāha so nimmito: "Piyā [PTS Page 262] [\q 262/] su lokasmiü kutonidānā Ye cāpi3 lobhā vicaranti loke, âsā ca niņņhā ca kutonidānā 11 - 4 Chandanidānāti piyāni loke Ye cāpi 3 lobhā vicaranti loke, âsā ca niņņhā ca ito nidānā Ye samparāyāya narassa honti. Chandanidānāni piyāni loketi - ' chando'ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataõhā kāmasineho kāmapariëāho kāmamucchā kāmajjhosānaü kāmogho kāmayogo kāmåpādānaü kāmacchandanãvaraõaü. Apica, pa¤ca chandā: pariyesanacchando paņilābhacchando paribhogacchando sannidhicchando vissajjanacchando. Katamo pariyesanachando " idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto råpe pariyesati. Sadde - gandhe rase - phoņņhabbe pariyesati. Ayaü pariyesanacchando. Katamo paņilābhacchando. ? Idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto råpe paņilabhati. Sadde - gandhe - rase - phoņņhabbe paņilabhati. Ayaü paņilābhacchando. [A] dhammasaīgaõi - cittuppādakaõķa 1. Ajjhosati - sãmu. 11 2. Niņņhāparāyanā hontãti - machasaü, sãmu11. 3. Ye cā pi - syā, [PTS] [BJT Page 356] [\x 356/] Katamo paribhogacchando? Idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto råpe paribhu¤jati, sadde gandhe rase phoņņhabbe paribhu¤jati. Ayaü paribhogacchando. Katamo sannidhicchando? Idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto dhanasannicayaü karoti āpadāsu bhavissatãti; ayaü sannidhicchando. Katamo visajjanacchando? Idhekacco ajjhosito yeva atthiko chandajāto dhanaü vissajjeti hatthārohānaü assārohānaü rathikānaü dhanuggahānaü pattikānaü 'ime maü rakkhissanti gopissanti samparivāressantã'ti. Ayaü vissajjanacchando. Piyānãti [PTS Page 263] [\q 263/] dve piyā: sattā vā saīkhārā vā. Katame sattā piyā: idha yā'ssa te honti atthakā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginã vā putto vā dhãtā vā mittā vā amaccā vā ¤ātã vā sālohitā vā, ime sattā piyā. Katame saīkhārā piyā: manāpikā råpā manāpikā saddā gandhā rasā phoņņhabbā, ime saīkhārā piyā; chandanidānāni piyāni loketi piyā chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti - ' chandanidānāti piyāti loke. ' Ye cāpi lobhā vicaranti loketi - ' ye cāpã'ti khattiyā ca brāhmaõā ca vessā ca suddā ca gahaņņhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca; lobhāti yo lobho lubbhanā lubbhitattaü sārāgo sārajjanā sārajjitattaü abhijjhā lobho akusalamålaü[a]; vicarantãti vicaranti viharanti irãyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi 'ye cāpi lobhā vicaranti loke. ' âsā ca niņņhā ca ito nidānāti - ' āsā' vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü, [b] niņņhāti idhekacco råpe pariyesanto råpaü paņilabhati, råpaniņņho hoti. Sadde - gandhe rase - phoņņhabbe, kulaü, gaõaü, āvāsaü, lābhaü, yasaü, pasaüsaü, sukhaü, cãvaraü piõķapātaü, senāsanaü, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü, suttantaü, vinayaü, abhidhammaü, āra¤¤ikaīgaü, piõķapātikaīgaü, paüsukålikaīgaü, tecãvarikaīgaü, sapadānacārikaīgaü, khalupacchābhattikaīgaü, nesajjikaīgaü, yathāsanthatikaīgaü, paņhamajjhānaü, dutiyajjhānaü, tatiyajjhānaü, catutthajjhānaü ākāsāna¤cāyatanasamāpattiü, vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiü, āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiü, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiü, pariyesanto nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiü paņilabhati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiniņņho hoti. 1 " âsāya kasate1 khettaü bãjaü āsāya vappati âsāya vāõijā yanti samuddaü dhanahārakā ; Yāya āsāya tiņņhāmi2 sā me āsā samijjhatå"ti3[c] [A.] Dhammasaīgaõã - cittuppādakaõķa. [B] dhammasaīgaõi nikkhepakaõķa 1. Kassate - manupa 2. Niņņhādi - sãmu. 11. Patiņņhāmi - syā. 3. Samijjhatãti - sãmu11. [PTS] C. Theragāthā 10. 1. 1. [BJT Page 358] [\x 358/] âsāya samiddhi vuccate1 niņņhā; āsā [PTS Page 264] [\q 264/] ca niņņhā ca ito nidānāti āsā ca niņņhā ca ito chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti āsā ca niņņhā ca itonidānā. Ye samparāyāya narassa hontãti - ye narassa parāyanā honti, dãpā honti, tāõā honti, lenā honti, saraõā honti. Naro niņņhā parāyano hotãti2 - ye samparāyāya narassa honti. Tenāha bhagavā: " Chandanidānāni piyāni loke Ye cāpi lobhā vicaranti loke, âsā ca niņņhā ca itonidānā Ye samparāyāya narassa hontã"ti. 11 - 5 Chando nu lokasmiü kutonidāno Vinicchayā vāpi kuto pahåtā, Kodho mosavajja¤ca kathaīkathā ca Ye cāpi3 dhammā samaõena vuttā. Chando nu lokasmiü - kutonidānoti - chando kutonidāno kuto jāto kuto sa¤jāto kuto nibbatto kuto abhinibbatto kuto pātubhåto kinnidāno kiüsamudayo ki¤jātiko kimpabhavoti chandassa målaü pucchati hetuü pucchati, nidānaü pucchati, sambhavaü pucchati, pabhavaü pucchati, samuņņhānaü pucchati, āhāraü pucchati, ārammaõaü pucchati, paccayaü pucchati, samudayaü pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati4, pasādetãti - chando nu lokasmiü kutonidāno. Vinicchayā vāpi kuto pahåtāti - vinicchayā kuto pahåtā kuto jātā kuto sa¤jāto kuto nibbattā kuto abhinibbatto kuto pātubhåto kinnidānā kiüsamudayā ki¤jātikā kimpabhavāti vinicchayānaü målaü pucchati hetuü pucchati, nidānaü pucchati, sambhavaü pucchati, pabhavaü pucchati, samuņņhānaü pucchati, āhāraü pucchati, ārammaõaü pucchati, paccayaü pucchati, samudayaü pucchati papucchati, yāvatā, ajjhesati, pasādetãti - vinicchayā vāpi kuto pahåtā. Kodho mosavajja¤ca kathaīkathā cāti ' kodho'ti - yo evaråpo cittassa āghāto paņighāto paņighaü paņivirodho kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti [PTS Page 265] [\q 265/] manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaü, doso dussanā dussitattaü, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaü, virodho paņivirodho caõķikkaü asuropo anattamanatā cittassa[a]; mosavajjaü vuccati musāvādo, kathaükathā vuccati vicikicchā'ti - kodho mosavajja¤ca kathaükathā ca. 1. Vuccati - sa 2. Niņņhā parāyanā hontãti - machasaü. Niņņhā honti parāyaõā honti - sa mu11. 3. Vāpi - syā. [PTS.] Sa. 4. Ajjhosati sãmu. 11 [A.] Dhammasaīgaõi nikkhepakaõķa. [BJT Page 360] [\x 360/] Ye cāpi dhammā samaõena vuttā'ti - 'ye cāpã'ti ye kodhena ca mosavajjena ca kathaükathāya ca sahagatā sahajātā saüsaņņhā sampayuttā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaõā, ime vuccanti 'ye cāpi dhammā' athavā, ye te kilesā a¤¤ajātikā a¤¤avihitakā, ime vuccanti 'ye cāpi dhammā' samaõena vuttāti samaõena samitapāpena brāhmaõena bāhitapāpadhammena1 bhikkhunā bhinnakilesamålena sabbakusalamålabandhanā2 pamuttena vuttā pavuttā ācikkhitā desitā pa¤¤apitā paņņhapitā vivaņā vibhattā uttānãkatā pakāsitāti - 'ye cāpi dhammā samaõena vuttā'. Tenāha bhagavā: " Chando nu lokasmiü kutonidāno Vinicchayā cāpi kuto pahutā, Kodho mosavajja¤ca kathaü kathā ca Ye cāpi dhammā samaõena vuttā"ti. 11 - 6 Sātaü asātanti yamāhu loke Tamåpanissāya pahoti chando, Råpesu disvā vibhavaü bhava¤ca Vinicchayaü kurute3 jantu loke. Sātaü asātanti yamāhu loketi - ' sāta'nti sukhā ca vedanā iņņha¤ca vatthu, 4 asātanti dukkhā ca vedanā aniņņha¤ca vatthu; yamāhu loketi yaü āhaüsu yaü kathenti yaü bhaõanti yaü dãpayanti yaü voharantãti - ' sātaü asātanti yamāhu loke. ' [PTS Page 266] [\q 266/] Råpesu disvā vibhavaü bhava¤cā'ti - ' råpeså'ti cattāro ca mahābhåtā catunna¤ca mahābhåtānaü upādāya råpaü. Katamo råpānaü bhavo? Yo råpānaü bhavo jāti sa¤jāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo; ayaü råpānaü bhavo. Katamo råpānaü vibhavo? Yo råpānaü khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaü; ayaü råpānaü vibhavo. Råpesu disvā vibhavaü bhava¤cā'ti råpesu bhava¤ca vibhava¤ca disvā passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti - ' råpesu disvā vibhavaü bhava¤ca. ' 1. Bāhitapāpena - syā . 2. Sabbākusalabandhanā - sa. 3. Kubbati - machasaü. 4. Vatthuü - sãmu. 11. [BJT Page 362] [\x 362/] Vinicchayaü kurute jantu loketi - ' vinicchayā'ti dve vinicchayā taõhāvinicchayo ca diņņhivinicchayo ca. Kathaü taõhāvinicchayaü karoti? Idhekaccassa anuppannā ceva bhogā1na uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaü gacchanti; tassa evaü hoti: 'kena nu kho me upāyena anuppannā ceva bhogā na uppajjanti? Uppannā ca bhogā parikkhayaü gacchantã'ti. Tassa pana evaü hoti: ' surāmerayamajjapamādaņņhānānuyogaü anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaü gacchanti. Vikālavisikhācariyānuyogaü anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaü gacchanti. Samajjābhicaraõaü anuyuttassa me - jåtappamādaņņhānānuyogaü anuyuttassa me - pāpamittānuyogaü anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaü gacchanti, ālassānuyogaü2 [PTS Page 267] [\q 267/] anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti; uppannā ca bhogā parikkhayaü gacchantã'ti evaü ¤āõaü katvā cha bhogānaü apāyamukhāni na sevati. Cha bhogānaü āyamukhāni sevati. Evampi taõhāvinicchayaü karoti. Athavā kasiyā vā vaõijjāya vā gorakkhena vā issattena vā rājaporisena3 vā sippa¤¤atarena vā paņipajjati. Evampi taõhāvinicchayaü karoti. Kathaü diņņhivinicchayaü karoti" cakkhusmiü uppanne jānāti 'attā me uppanno'ti. Cakkhusmiü antarahite jānāsi 'attā me antarahito, vigato me attā'ti, evampi diņņhivinicchayaü karoti. Sotasmiü - ghānasmiü - jivhāya - kāyasmiü - råpasmiü - saddasmiü - gandhasmiü rasasmiü - phoņņhabbasmiü uppanne jānāti 'attā me antarahito, vigato me attā'ti. Evampi diņņhivinicchayaü karoti, janeti sa¤janeti nibbatteti abhinibbatteti. Jantåti satto naro mānavo poso puggalo jãvo jāgu jantu indagu manujo; loke'ti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi' 'vinicchayaü kurute jantu loke. ' Tenāha bhagavā: Sātaü asātanti yamāhu loko Tamåpanissāya pahoti chando, Råpesu disvā vibhavaü bhava¤ca Vinicchayaü kurute3 jantu loke. 11 - 7 Kodho mosavajja¤ca kathaīkathā ca Etepi dhammā dvayameva sante, Kathaükathã ¤āõapathāya sikkhe Ĩatvā pavuttā samaõena dhammā. 1. Lobhā. - Sãmu. 11 2. âlasānuyogaü - machasaü. 3. Rājaporissena - sãmu. 114. Kubbati - machasaü. [BJT Page 364] [\x 364/] Kodho mosavajja¤ca kathaīkathā cāti - 'kodho'ti yo evaråpo cittassa āghāto paņighāto paņighaü paņivirodho kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaü, doso dussanā dussitattaü, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaü, virodho paņivirodho caõķikkaü asuropo anattamanatā cittassa[a]; mosavajjaü vuccati musāvādo, [PTS Page 268] [\q 268/] kathaükathā vuccati vicikicchā; iņņhaü vatthuü nissāyapi kodho jāyati; aniņņhaü vatthuü nissāyapi kodho jāyati. Iņņhaü vatthuü nissāyapi musāvādo uppajjati. Aniņņhaü vatthuü nissāyapi musāvādo uppajjati, iņņhaü vatthuü nissāyapi kathaīkathā uppajjati, aniņņhaü vatthuü. Nissāyapi kathaīkathā uppajjati. Kathaü aniņņhaü vatthuü nissāya kodho jāyati? Pakatiyā aniņņhaü vatthuü nissāya kodho jāyati: anatthaü me acarãti kodho jāyati. Anatthaü me caratãti kodho jāyati. Anatthaü me carissatãti kodho jāyati. Piyassa me manāpassa anatthaü acari - anatthaü carati - anatthaü carissatãti kodho jāyati. Appiyassa me amanāpassa atthaü acari - atthaü carati - atthaü carissatãti kodho jāyati. Evaü aniņņhaü vatthuü nissāya kodho jāyati. Kathaü iņņhaü vatthuü nissāya kodho jāyati? Iņņhaü vatthuü acchedasaīkinopi1kodho jāyati, acchiddantepi kodho jāyati, acchinnepi kodho jāyati. Iņņhaü vatthuü vipariõāmasaīkinopi kodho jāyati. Vipariõamantepi kodho jāyati. Vipariõatepi kodho jāyati. Evaü iņņhaü vatthuü nissāya kodho jāyati. Kathaü aniņņhaü vatthuü nissāya musāvādo uppajjati? Idhekacco andubandhanena2 vā baddho3 tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati. Rajjubandhanena vā baddho, 3 saīkhalikabandhanena vā baddho, vettabandhanena vā baddho, latābandhanena vā baddho, pakkhepabandhanena vā baddho, parikkhepabandhanena vā baddho, gāmanigamanagarajanapadaraņņhabandhanena vā baddho, janapadabandhanena vā baddho, tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati. [PTS Page 269] [\q 269/] evaü aniņņhaü vatthuü nissāya musāvādo uppajjati. Kathaü iņņhaü vatthuü nissāya musāvādo uppajjati? Idhekacco manāpikānaü4 råpānaü hetu sampajānamusā bhāsati, manāpikānaü saddānaü - gandhānaü - rasānaü phoņņhabbānaü hetu - cãvarahetu - piõķapātahetu - senāsanahetu - gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu sampajānamusā bhāsati, evaü iņņhaü vatthuü nissāya musāvādo uppajjati. Kathaü aniņņhaü vatthuü nissāya kathaīkathā uppajjati? 'Muccissāmi5 nu ko cakkhurogato, na nu kho muccissāmi cakkhurogato, kāyarogato, sãsarogato, kaõõarogato, mukharogato, muccissāmi 5 nu kho dantarogato, na nu kho muccissāmi dantarogato'ti evaü aniņņhaü vatthuü nissāya kathaīkathā uppajjati. Kathaü iņņhaü vatthuü nissāya kathaīkathā uppajjati? 'Labhissāmi nu kho manāpiye6 råpe, na nu kho labhissāmi manāpiye råpe, labhissāmi nu kho manāpiye6jadde, gandhe, rase, phoņņhabbe, kulaü gaõaü āvāsaü lābhaü yasaü pasaüsaü sukhaü cãvaraü piõķapātaü senāsanaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāra'nti evaü iņņhaü vatthuü nissāya kathaīkathā uppajjatã'ti - kodho mosavajja¤ca kathaīkathā ca. 1. Vatthucchedasaīkinopi - syā. 2. Addubandhanena - syā. [PTS]. 3. Bandho - syā [PTS] 4. Manāpānaü - sãmu. 11 5. Mu¤cissāmisãmu11. 6. Manāpike - machasaü. [BJT Page 366] [\x 366/] Vatepi dhammā dvayameva santeti - sātāsāte sante sukhadukkhe1 sante somanassadomanasse sante iņņhāniņņhe sante anunayapaņighe sante saüvijjamāne atthi upalabbhamāneti - etepi dhammā dvayameva sante. Kathaīkathã ¤āõapathāya sikkheti - ¤āõampi ¤āõapatho ¤āõassa ārammaõampi ¤āõapatho; ¤āõasahabhunopi dhammā ¤āõapatho; yathā ariyamaggo ariyapatho, devamaggo devapatho, brahmamaggo brahmapatho; evameva ¤āõampi ¤āõapatho, ¤āõassa ārammaõampi ¤āõapatho, ¤āõasahabhunopi dhammā ¤āõapatho; sikkheti [PTS Page 270] [\q 270/] tisso sikkhā: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā. Katamā adhisãlasikkhā? Idha bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati, ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; khuddako sãlakkhandho mahanto sãlakkhandho sãlaü patiņņhā ādi caraõaü saüvaro mukhaü pamukhaü kusalānaü dhammānaü samāpattiyā, ayaü adhisãlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi - - Pe - Ayaü adhicittasikkhā. Katamā adhipa¤¤āsikkhā? Idha bhikkhu pa¤¤avā hoti, udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā: so idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti - pe - Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti; ime āsavā'ti yathābhåtaü pajānāti - pe - Ayaü āsavanirodhagāminã paņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü adhipa¤¤āsikkhā. Kathaīkathã ¤āõapathāya sikkheti - kathaīkathã puggalo sakaīkho savilekho sadveëhako savicikiccho ¤āõādhigamāya ¤āõapusanāya2 ¤āõasacchikiriyāya adhisãlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipa¤¤ampi sikkheyya; imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccāvekkhanto sikkheyya, cittaü adhiņņhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaü paggaõhanto sikkheyya, satiü upaņņhapento sikkheyya. Cittaü samādahanto sikkheyya. Pa¤¤āya pajānanto sikkheyya, abhi¤¤eyyaü abhijānanto sikkheyya, pari¤¤eyyaü parijānanto sikkheyya, pahātabbaü pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaü bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaü sacchikaronto sikkheyya [PTS Page 271] [\q 271/] ācareyya samācareyya, samādāya vatteyyā'ti - kathaīkathã ¤āõapathāya sikkhe. 1. Sukhāsukhe - syā. 2. Ĩāõadassanāya - sa [BJT Page 368] [\x 368/] Ĩatvā pavuttā samaõena dhammāti - ' ¤atvā'ti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā pa¤¤apitā paņņhapitā vivaņā vibhattā uttānãkatā pakāsitā' sabbe saīkhārā aniccā'ti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā, vuttā pavuttā ācikkhitā desitā pa¤¤apitā paņņhapitā vivaņā vibhattā uttānãkatā pakāsitā. Sabbe saīkhārā dukkhāti - sabbe dhammā anattāti - avijjāpaccayā saīkhārāti - pe - Saīkhāranirodhoti - pe - Idaü dukkhanti - pe - ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti. Ime āsavāti - pe - ayaü āsavanirodhagāminã paņipadāti, ime dhammā abhi¤¤eyyāti, ime dhammā pari¤¤eyyāti, ime dhammā pahātabbāti, ime dhammā sacchikātabbā'ti, channaü phassāyatanānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca, pa¤cannaü upādānakkhandhānaü - catunnaü mahābhåtānaü 'yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhamma'nti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā, vuttā pavuttā ācikkhitā desitā pa¤¤āpitā paņņhapitā vivaņā vibhattā uttānãkatā pakāsitā. Vuttaü hetaü bhagavatā' " abhi¤¤āyāhaü bhikkhavo dhammaü desemi; no anabhi¤¤āya. Sanidānāhaü bhikkhave dhammaü desemi; no anidānaü. Sappāņihāriyāhaü bhikkhave dhammaü desemi; no appāņihāriyaü. Tassa mayhaü bhikkhave abhi¤¤āya dhammaü desayato no anabhi¤¤āya, sanidānaü dhammaü desayato no anidānaü, sappāņihāriyaü dhammaü [PTS Page 272] [\q 272/] no appāņihāriyaü, karaõãyo ovādo; karaõãyā anusāsanã. Ala¤ca pana vo bhikkhave1 tuņņhiyā alaü pāmojjāya2 alaü somanassāya 'sammāsambuddho bhagavā. Svākkhāto3 dhammo, supaņipanno saīgho'ti imasmi¤ca pana veyyākaraõasmiü bha¤¤amāne dasasahassã 4 lokadhātu akampitthā"ti [a] - ¤atvā pavuttā samaõena dhammā. Tenāha bhagavā: "Kodho mosavajja¤ca kathaīkathā ca Etepi dhammā dvayameva sante, Kathaükathã ¤āõapathāya sikkhe Ĩatvā pavuttā samaõena dhammā"ti. 11 - 8 Sātaü asāta¤ca kutonidānā? Kismiü asante na bhavanti hete, Vibhavaü bhava¤cāpi yametamatthaü Etaü me pabråhi yatonidānaü 1, Bhikkhave vo. - Sãmu11 2. Attamanatā - ani. 3. Bhagavatā dhammo - ati 4. Sahassã - ani. [A] aīguttara - tikanipāta - gharaõķuvagga. [BJT Page 370] [\x 370/] Sātaü asāta¤ca kutonidānāti - sātā asātā kutonidānā? Kuto jātā? Kuto sa¤jātā? Kuto nibbattā? Kuto abhinibbattā? Kuto pātubhåtā? Kinnidānā? Kiüsamudayā? Ki¤jātikā kimpabhavāti sātāsātānaü målaü pucchati - pe - Samudayaü pucchati papucchati yāvatā ajjhesati pasādetãti - 'sātaü asāta¤ca kutonidānā. ' Kismiü asante na bhavanti heteti - 'kismiü asante asaüvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātā (asātā) na bhavanti, na jāyanti, na sa¤jāyanti, na nibbattanti, na abhinibbattantãti - 'kismiü asante na bhavanti hete. ' Vibhavaü bhava¤cāpi yametamatthanti - katamo sātāsātānaü bhavo? Yo sātāsātānaü bhavo pabhavo jāti sa¤jāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo, ayaü sātāsātānaü bhavo. Katamo [PTS Page 273] [\q 273/] sātāsātānaü vibhavo? Yo sātāsātānaü khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaü. Ayaü sātāsātānaü vibhavo;. Yametamatthanti yaü paramatthanti - 'vibhavaü bhava¤cāpi yametamatthaü. ' Etaü me pabråhi. Yatonidānanti - 'eta'nti2 yaü pucchāmi, yaü yācāmi, yaü ajjhesāmi, 1 yaü pasādemi; pabråhãti bråhi vadehi ācikkha desehi pa¤¤apehi paņņhapehi vivara vibhaja uttānãkarohi pakāsehã'ti etaü me pabråhi; yatonidānanti yannidānaü yaü samudayaü ya¤jātikaü yampabhavanti - 'etaü me pabråhi yatonidānaü. ' Tenāha so nimmito: Sātaü asāta¤ca kutonidānā? Kismiü asante na bhavanti hete, Vibhavaü bhava¤cāpi yametamatthaü Etaü me pabråhi yatonidānaü 11 - 9 Phassanidānaü sātaü asātaü Phasse asante na bhavanti hete, Vibhavaü bhavaü cāpi yametamatthaü Etaü te pabråmi itonidānaü. 1. Ajjhosāmi - sãmu11. Machasaü. 2. Etaü meti - sãmu1 [BJT Page 372] [\x 372/] Phassanidānaü sātaü asātanti - sukhavedanãyaü phassaü paņicca uppajjati sukhā vedanā. Yā tasseva sukhavedanãyassa phassassa nirodhā yaü tajjaü vedayitaü sukhavedanãyaü phassaü paņicca uppannā sukhavedanā, sā nirujjhati, sā våpasammati, dukkhavedanãyaü phassaü paņicca uppajjati dukkhā vedanā. Yā tasseva dukkhavedanãyassa phassassa nirodhā yaü tajjaü vedayitaü dukkhavedanãyaü [PTS Page 274] [\q 274/] phassaü paņicca uppannā dukkhā vedanā, sā nirujjhati; sā våpasammati1. Adukkhamasukhavedanãyaü phassaü paņicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Yā tasseva adukkhamasukhavedanãyassa phassassa nirodhā yaü tajjaü vedayitaü adukkhamasukhavedanãyaü phassaü paņicca uppannā adukkhamasukhā vedanā, sā nirujjhati; våpasammati. Phassanidānaü sātaü asātanti sātāsātā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā'ti - ' phassanidānaü sātaü asātaü. ' Phasse asante na bhavanti heteti - phasse asante asaüvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātā asātā na bhavanti nappabhavanti na jāyanti na sa¤jāyanti na nibbattanti nābhinibbattanti na pātubhavantã'ti - 'phasse asante na bhavanti hete. ' Vibhavaü bhava¤cāpi yametamatthanti - bhavadiņņhipi phassanidānā vibhavadiņņhipi phassanidānā; yametamatthanti yaü paramatthanti - 'vibhavaü bhavaü cāpi yametamatthaü. ' Etaü te pabråmi itonidānanti - ' eva'nti yaü pucchasi, yaü yācasi, yaü ajjhesasi, yaü pasādesi; pabråmãti bråmi ācikkhāmi desemi pa¤¤apemi paņņhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānãkaromi pakāsemãti 'etaü te pabråmi. ' Itonidānanti ito phassanidānaü phassasamudayaü phassajātikaü phassapabhavanti - 'etaü te pabråmi itonidānaü. ' Tenāha bhagavā: Phassanidānaü sātaü asātaü Phasse asante na bhavanti hete, Vibhavaü bhavi cāpi yametamatthaü Etaü te pabråmi itonidānaü. 11 - 10 Phasso [PTS Page 275] [\q 275/] nu lokasmiü kutonidāno Pariggahā cāpi kuto pahåtā. Kismiü asante na mamattamatthi Kismiü vibhåte na phusanti phassā. [BJT Page 374] [\x 374/] Phasso nu lokasmiü kutonidānoti - phasso kuto nidāno? Kuto jāto? Kuto sa¤jāto? Kuto nibbatto? Kuto abhinibbatto? Kuto pātubhåto? Kinnidāno? Kiü samudayo? Ki¤jātiko? Kimpabhavoti phassassa målaü pucchati, hetuü pucchati nidānaü pucchati, sambhavaü pucchati, pabhavaü pucchati, samuņņhānaü pucchati, āhāraü pucchati, ārammaõaü pucchati, paccayaü pucchati, samudayaü pucchati papucchati, yāvati, ajjhesati2, pasādetãti - 'phasso nu lokasmiü kutonidāno'. Pariggahā cāpi kuto pahåtāti - pe - samudayaü pucchati papucchati yāvati ajjhesati pasādetãti - 'pariggahā cāpi kuto pahåtā.' Kismiü asante na mamattamatthãti - kismiü asante asaüvijjamāne1 anupalabbhamāne mamattā natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti - kismiü asante na mamattamatthi. Kismiü vibhåte na phusanti phassāti - kismiü vibhåte vibhāvite atikkante samatikkante vãtivatte phassā na phusatã'ti - kismiü vibhåte na phusanti phassā. Tenāha so nimmito: Phasso nu lokasmiü kutonidāno Pariggahā cāpi kuto pahåtā. Kismiü asante na mamattamatthi Kismiü vibhåte na phusanti phassā. 11 - 11 Nāma¤ca råpa¤ca paņicca phasso Icchānidānāni pariggahāni. Icchāya'santyā na mamattamatthi Råpe vibhåte na phusanti phassā. [PTS Page 276] [\q 276/] Nāma¤ca råpa¤ca paņicca phassoti - cakkhuü ca paņicca råpe ca uppajjati cakkhuvi¤¤āõaü, tiõõaü saīgati phasso; cakkhu ca2 råpā ca råpasmiü, cakkhusamphassaü ņhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiü, evampi nāma¤ca råpa¤ca paņicca phasso; 1. Asaüvijjamāne natthi - machasaü sãmu. 11 2. Cakkhuü ca sãmu11 [BJT Page 376] [\x 376/] Sota¤ca paņicca sadde ca uppajjati sotavi¤¤āõaü, tiõõaü saīgati phasso; sota¤ca saddā ca råpasmiü. Sotasamphassaü ņhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiü, evampi nāma¤ca råpa¤ca paņicca phasso. Ghānaü ca paņicca gandhe ca uppajjati ghānavi¤¤āõaü, tiõõaü saīgati phasso; ghāna¤ca gandhā ca råpasmiü, ghānasamphassaü ņhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiü, evampi nāma¤ca råpa¤ca paņicca phasso; jivha¤ca paņicca rase ca uppajjati jivhāsamphassaü ņhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiü, evampi nāma¤ca råpa¤ca paņicca phasso. Kāya¤ca paņicca phoņņhabbe ca uppajjati kāyavi¤¤āõaü, tiõõaü saīgati phasso; kāyo ca phoņņhabbā ca råpasmiü kāyasamphassaü ņhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiü, evampi nāma¤ca råpa¤ca paņicca phasso. Mana¤ca paņicca dhamme ca uppajjati manovi¤¤āõaü, tiõõaü saīgati phasso; vatthuråpaü råpasmiü, dhammā råpino råpasmiü, manosamphassaü ņhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiü, evampi nāma¤ca råpa¤ca paņicca phasso. Icchānidānāni pariggahānãti - 'icchā ' vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü, pariggahāti dve pariggahā: taõhāpariggaho ca diņņhipariggaho ca katamaü taõhāpariggaho? Yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādãkataü odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhāpariggaho Ayaü diņņhipariggaho. Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü6 diņņhisa¤eyājanaü gāho paņiggāho7 abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, ayaü diņņhipariggaho. Icchānidānāni pariggahānãti pariggahā icchānidānā icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraõā icchāpabhavāti - icchānidānāni pariggahāni. Icchāya'santyā na mamattamatthã'ti - 'icchā' vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü; 'Mamattā'ti dve mamattā: taõhāmamatta¤ca diņņhimamatta¤ca. [PTS Page 276] [\q 276/] Katamaü taõhāmamattaü? Yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādikataü4 odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhāmamattaü. Katamaü diņņhimamattaü? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü6 diņņhisa¤eyājanaü gāho paņiggāho7 abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, idaü diņņhimamattaü. Icchāya'santyā na mamattamatthãti icchāya asantyā asaüvijjamānāya natthi anupalabbhamānāya mamattaü natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti, pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti - icchāya'santyā na mamattamatthi. Råpe vibhåte na phusanti phassāti - 'råpe'ti ca cattāro ca mahābhåtā cataõõa¤ca mahābhåtānaü upādāya råpaü; råpe vibhåteti catuhākārehi råpaü vibhåtaü hoti. Ĩātavibhåtena1 tãraõavibhåtena pahānavibhåtena samatikkamavibhåtena. Kathaü ¤ātavibhåtena2 råpaü vibhåtaü hoti? Råpaü jānāti yaü ki¤ci råpaü, sabbaü råpaü cattāri ca mahābhåtāni catuõõa¤ca mahābhåtānaü upādāya råpanti jānāti passati. 1. Ĩāõavibhåtena - sãmu. 11. Ĩātavãtivattena - sa 2. Ĩāõavibhåtena - sãmu. 11 [BJT Page 378] [\x 378/] Evaü ¤ātavibhåtena råpaü vibhåtaü hoti. Kathaü tãraõavibhåtena råpaü vibhåtaü hoti? Evaü ¤ātaü katvā råpaü tãreti; aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato ãtito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaīgurato1 addhuvato atāõato alenato asaraõato rittato tucchato su¤¤ato anattato ādãnavato vipariõāmadhammato asārakato2 aghamålato vadhakato vibhavato sāsavato saīkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato maraõadhammato sokaparidevadukkhadomanassåpāyāsadhammato saīkilesikadhammato samudayato atthaīgamato assādato3 ādãnavato nissaraõato tãreti. Evaü tãraõavibhåtena råpaü vibhåtaü hoti. [PTS Page 278] [\q 278/] kathaü pahānavibhåtena råpaü vibhåtaü hoti? Evaü tãrayitvā råpe chandarāgaü pajahati, vinodeti, byantãkaroti, anabhāvaü gameti. Vuttaü hetaü bhagavatā: "ye bhikkhave råpe chandarāgo, taü pajahatha; evaü taü råpaü pahãnaü bhavissati ucchinnamålaü tālāvatthukataü4 anabhāvakataü āyatiü anuppādadhamma"nti. [A] evaü pahānavibhåtena råpaü vibhåtaü hoti. Kathaü samatikkamavibhåtena råpaü vibhåtaü hoti? Catasso aråpasamāpattiyo paņiladdhassa råpā vibhåtā honti vibhāvitā atikkantā samatikkantā vãtivattā. Evaü samatikkamavibhåtena råpaü vibhåtaü hoti. Imehi catuhi kāraõehi råpaü vibhåtaü hoti. Råpe vibhåte na phusanti phassāti råpe vibhåte vibhāvite atikkante samatikkante vãtivatte pa¤ca phassā na phusanti: cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso - råpe vibhåte na phusanti phassā. Tenāha bhagavā: "Nāma¤ca råpa¤ca paņicca phasso Icchānidānāni pariggahāni, Icchāya'santyā na mamattamatthi Råpe vibhåte na phusanti phassā"ti. 11 - 12 Kathaü sametassa vibhoti råpaü Sukhaü dukhaü5 vāpi kathaü vibhoti, Etaü me pabråhi yathā vibhoti Taü jānissāma iti6 me mano ahå. 1. Pabhaīgato - [PTS.] Pabhaīguto - sa 2. Asaraõato - syā 3. Asārato - sãmu 11 4. Tālavatthukataü - sa 5. Dukkhaü - syā manupa [PTS.] Dukha¤cāpi - machasaü. 6. Jānissamāti - sãmu 11 machasaü [a.] Khandhasaüyutta - bhāravagga. [BJT Page 380] [\x 380/] Kathaü sametassa vibhoti råpanti - 'kathaü sametassā'ti kathaü sametassa, kathaü paņipannassa, kathaü irãyantassa, kathaü vattantassa, kataü pālentassa, kathaü yapentassa, [PTS Page 279] [\q 279/] kathaü yāpentassa råpaü vibhoti, vibhāvãyati1 atikkamãyati2 samatikkamãyati, vãtivattãyatãti - kathaü sametassa vibhoti råpaü. Sukhaü dukhaü vāpi kathaü vibhotãti - sukhaü ca dukkhaü ca kathaü vibhoti vibhāvãyati atikkamãyati samatikkamãyati vãtivattãyatãti - sukhaü dukhaü vāpi kathaü vibhoti. Etaü me pabråhi yathā vibhotãti - 'eta'nti yaü pucchāmi, yaü yācāmi, yaü ajjhesāmi3 yaü pasādemãti etaü; me pabråhãti me pabråhi ācikkha desehi pa¤¤apehi paņņhapehi vivara vibhaja uttānãkarohi pakāsehãti etaü me pabråhi; yathā vibhotãti yathā vibhoti vibhāvãyati atikkamãyati samatikkamãyati vãtivattãyatãti - etaü me pabråhi yathā vibhoti. Taü jānissāma iti me mano ahåti - 'ta¤jānissāmā'ti taü jāneyyāma ājāneyyāma4 vijāneyyāma paņivijāneyyāma paņivijjheyyāmā'ti; taü jānissāma; iti me mano ahåti iti me mano ahå, iti me cittaü ahu, iti me saīkappo ahu, iti me vi¤¤āõaü ahåti - taü jānissāma iti me mano ahu. Tenāha so nimmito: kathaü sametassa vibhoti råpaü Sukhaü dukhaü5 vāpi kathaü vibhoti, Etaü me pabråhi yathā vibhoti Taü jānissāma iti6 me mano ahå. 11 - 13 Na sa¤¤asa¤¤ã na visa¤¤asa¤¤ã Nopi asa¤¤ã na vibhåtasa¤¤ã. Evaü sametassa vibhoti råpaü Sa¤¤ānidānā hi papa¤casaīkhā. Na sa¤¤asa¤¤ã na visa¤¤asa¤¤ãti - sa¤¤asa¤¤ino vuccanti ye pakatisa¤¤āya ņhitā, napi so pakatisa¤¤āya ņhito; visa¤¤āsa¤¤ino vuccanti ummattakā, ye ca khittacittā; [PTS Page 280] [\q 280/] napi so ummattako, nopi khittacittoti - na sa¤¤asa¤¤ã na visa¤¤asa¤¤ã. 1. Vibhāviyyati sãmu11. [PTS] 2. Atikkamãyyati - sãmu 11 [PTS] 3. Ajjhosāmi - sãmu11. 4. Pajāneyyāma - sa. [BJT Page 382] [\x 382/] Nopi asa¤¤ã na vibhåtasa¤¤ãti - asa¤¤ino vuccanti nirodhasamāpannā ye ca asa¤¤asattā; napi so nirodhasamāpanno, napi asa¤¤asatto. Vibhåtasa¤¤ino vuccanti ye catuõõaü āruppasamāpattãnaü lābhino; napi so catuõõaü aråpasamāpattãnaü lābhãti nopi asa¤¤ã na vibhåtasa¤¤ã. Evaü sametassa vibhoti råpanti - " idha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü upekkhasatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite ānejjappatte ākāsāna¤cāyatanasamāpattipaņilābhatthāya cittaü abhinãharati abhininnāmeti", āruppamaggasamaīgãti. Evaü sametassāti evaü paņipannassa evaü irãyantassa evaü vattantassa evaü pālentassa evaü yapentassa evaü yāpentassa råpaü vibhoti vibhāvãyati atikkamãyati samatikkamãyati vãtivattãyatãti - evaü sametassa vibhoti råpaü. Sa¤¤ānidānā hi papa¤casaīkhāti - papa¤cā yeva papa¤casaīkhā; taõhā papa¤casaīkhā, diņņhi papa¤casaīkhā, mānaü papa¤casaīkhā; sa¤¤ānidānā sa¤¤āsamudayā sa¤¤ājātikā sa¤¤āpabhavāti - sa¤¤ānidānā hi papa¤casaīkhā. Tenāha bhagavā: Na sa¤¤asa¤¤ã na visa¤¤asa¤¤ã Nopi asa¤¤ã na vibhåtasa¤¤ã. Evaü sametassa vibhoti råpaü Sa¤¤ānidānā hi papa¤casaīkhā. 11 - 14 Yantaü [PTS Page 281] [\q 281/] apucchimha akittayã no A¤¤aü taü pucchāma tadiīgha bråhi, Ettāvataggaü nu1 vadanti heke Yakkhassa suddhiü idha paõķitā se Udāhu a¤¤ampi vadanti etto. Yantaü apucchimha akittayã noti - yantaü apucchimha ayācimha ajjhesimha pasādayimha; akittayi noti kittitaü ācikkhitaü desitaü pa¤¤apitaü paņņhapitaü vivaņaü vibhattaü uttānãkataü pakāsitanti - yantaü apucchimha akittayã no. 1. No - sa [PTS] [BJT Page 384] [\x 384/] A¤¤aü taü pucchāma tadiīgha bråhãti - a¤¤aü taü pucchāma, a¤¤aü taü papucchāma, a¤¤aü taü ajjhesāma, a¤¤aü taü pasādema, uttariü taü pucchāma; tadiīgha bråhãti iīgha bråhi ācikkha desehi pa¤¤apehi paņņhapehi vivara vibhaja uttānãkarohi pakāsehãti - a¤¤aü taü pucchāma tadiīgha bråhi. Ettāvataggaü nu vadanti heke yakkhassa suddhiü idha paõķitā seti eke samaõabrāhmaõā etā aråpasamāpattiyo aggaü seņņhaü visiņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti. . Yakkhassā'ti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jãvassa jāgussa1 jantussa indagussa2 manujassa; suddhinti suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü; idha paõķitā se'ti idha paõķitavādā thiravādā3 ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyā'ti - 'ettāvataggaü nu vadanti heke yakkhassa suddhiü idha paõķitā se. ' Udāhu a¤¤ampi vadanti etto'ti - udāhu eke samaõabrāhmaõā etā aråpasamāpattiyo atikkamitvā samatikkamitvā vãtivattetvā, [PTS Page 282] [\q 282/] etto aråpasamāpattito a¤¤aü uttariü yakkhassa suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - udāhu a¤¤ampi vadanti etto. Tenāha so nimmito: "Yantaü apucchimha akittayã no A¤¤aü taü pucchāma tadiīgha bråhi, Ettāvataggaü nu vadanti he'ke Yakkhassa suddhiü idha paõķitā se Udāhu a¤¤ampi vadanti etto"ti. 11 - 15 Ettāvataggampi vadanti he'ke Yakkhassa suddhiü idha paõķitā se, Tesaü paneke samayaü vadanti Anupādisese kusalāvadānā. Ettāvataggampi vadanti heke yakkhassa suddhiü idha paõķitā seti santeke samaõabrāhmaõā sassatavādā etā aråpasamāpattiyo aggaü seņņhaü visiņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti; yakkhassā'ti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jãvassa jāgussa1 jantussa indagussa2 manujassa; suddhinti suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü; idha paõķitā se'ti idha paõķitavādā thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyā'ti - ettāvataggampi vadanti heke yakkhassa suddhiü idha paõķitā se 1. Jatussa - sãmu 11 jagussa - [PTS] 2. Hindagussa - pu dhãravādā - syā. - [PTS] [BJT Page 386] [\x 386/] Tesaü paneke samayaü vadanti anupādisese kusalāvadānāti tesaü yeva samaõabrāhmaõānaü eke samaõabrāhmaõā ucchedavādā bhavatajjitā vibhavaü abhinandanti, te sattassa samaü upasamaü våpasamaü nirodhaü paņippassaddhinti vadanti. Yato kiü bho ayaü attā kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraõā, ettāvatā anupādiseso hoti. Kusalāvadānāti kusalavādā [PTS Page 283] [\q 283/] paõķitavādā thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyāti - tesaü paneke - samayaü vadanti anupādisese kusalāvadānā. Tenāha bhagavā: Ettāvataggampi vadanti he'ke Yakkhassa suddhiü idha paõķitā se, Tesaü paneke samayaü vadanti Anupādisese kusalāvadānā. 11 - 16 Ete ca ¤atvā upanissitāti Ĩatvā muni nissaye so vimaüsã, Ĩatvā vimutto na vivādameti1 Bhavābhavāya na sameti dhãro. Ete ca ¤atvā upanissitāti - 'ete'ti diņņhigatike; upanissitāti sassatadiņņhinissitā'ti ¤atvā, ucchedadiņņhinissitāti ¤atvā, sassatucchedadiņņhinissitāti ¤atvā, jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā'ti - ete ca ¤atvā upanissitā"ti. Ĩatvā muni nissaye so vimaüsã'ti - 'munã'ti monaü vuccati ¤āõaü na ussesu2 vadate munino samesu na omesåti - ' munã'ti monaü vuccati ¤āõaü " yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhårã medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi" [a] tena ¤āõena samannāgato muni monappatto. Tãõi moneyyāni: kāyamoneyyaü, vacãmoneyyaü, manomoneyyaü katamaü kāyamoneyyaü" tividhānaü kāyaduccaritānaü pahānaü kāyamoneyyaü. Tividhakāyasucaritaü kāyamoneyyaü. Kāyārammaõa¤āõaü kāyamoneyyaü. Kāyapari¤¤ā kāyamoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo kāyamoneyyaü. Kāye chandarāgassa pahānaü kāyamoneyyaü kāyasaīkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaü. Idaü kāyamoneyyaü. Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhānaü vacãduccaritānaü pahāõaü vacãmoneyyaü. Catubbidhaü vacãsucaritaü vacãmoneyyaü. Vācārammaõaü ¤āõaü vacãmoneyyaü. Vācāpari¤¤ā vacãmoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo vacãmoneyyaü. Vācāya chandarāgassa pahāõaü vacãmoneyyaü. Vacãsaīkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü. Katamaü manomoneyyaü? Tividhānaü manoduccaritānaü pahānaü manomoneyyaü. Tividhaü manosucaritaü manomoneyyaü. Cittārammaõaü ¤āõaü manomoneyyaü. Cittapari¤¤ā manomoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo manomoneyyaü. Citte chandarāgassa pahānaü manomoneyyaü. Cittasaīkhāranirodho sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaü. Idaü manomoneyyaü. 5. " Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu sabbappahāyinaü. [B] 6. Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu ninhātapāpaka" nti[c] Imehi tãhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munayo: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino. Katame anagāramunino? Ye te agārikā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā; ime agāramunino katame agāramunino " ye te pabbajitā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā; ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino arahanto asekhamunino paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 7. " Na monena1 muni hoti måëharåpo aviddasu, Yo ca tulaü va paggayha varamādāya paõķito. 8. Pāpāni parivajjeti sa munã tena so muni, Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati[a.] 9. Asata¤ca sata¤ca ¤atvā dhammaü ajjhattaü bahiddhā ca sabbaloke Devamanussehi påjito yo saīgajālamaticca so muni. Muni sassatadiņņhinissitāti ¤atvā, ucchedadiņņhinissitāti ¤atvā, sassatucchedadiņņhinissitāti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā; so vimaüsã'ti paõķito pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvãti - ¤atvā munã nissaye 1. Napi vādameti - katthaci. [BJT Page 388] [\x 388/] Ĩatvā vimutto na vivādametãti - ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā, vimutto'ti mutto vimutto suvimutto parimutto accantaanupādāvimokkhena, " sabbe saīkhārā aniccā"ti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā mutto vimutto suvimutto parimutto accantaanupādāvimokkhena, " sabbe saīkhārā dukkhā"ti - pe - "Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbantaü nirodhadhamma"nti [PTS Page 284] [\q 284/] ¤atvā: jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā, mutto vimutto suvimutto parimutto accantaanupādāvimokkhenāti - ¤atvā vimutto; na vivādametã'ti - na kalahaü karoti, na medhagaü karoti. Vuttaü hetaü bhagavatā: "evaü vimuttacitto kho aggivessana, bhikkhu na kenaci saüvadati. Na kenaci vivadati, ya¤ca loke vuttaü. Tena ca voharati aparāmasa"nti [a] ¤atvā vimutto na vivādameti. Bhavābhavāya na sameti dhãro'ti - " bhavābhavāyā "ti bhavābhavāya1 kammabhavāya punabbhavāya kāmabhavāya; kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya; råpabhavāya kammabhavāya råpabhavāya punabbhavāya; punappunabhavāya; punappunagatiyā punappunauppattiyā punappunapaņisandhiyā punappunaattabhāvāya punappunābhinibbattiyā na sameti na samāgacchati na gaõhāti na parāmasati nābhinivisati. Dhãro'ti dhãro paõķito pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvã'ti - bhavābhavāya na sameti dhãro. Tenāha bhagavā: Ete ca ¤atvā upanissitāti Ĩatvā muni nissaye so vimaüsã, Ĩatvā vimutto na vivādameti1 Bhavābhavāya na sameti dhãro. Kalahavivādasuttaniddeso samatto Ekādasamo. 12 Cålaviyåhasuttaniddeso Atha cålaviyåhasuttaniddeso vuccati: 12 - 1 Sakaü [PTS Page 285] [\q 285/] sakaü diņņhiparibbasānā Viggayha nānā2 kusalā vadanti, Evaü pajānāti3 sa vedaa4 dhammaü Idaü paņikkosamakevalã so. 1. Bhavāya - sãmu 11. [A] majjhimanikāya - dãghanakhasutta. 2. Vādaü - katthaci. 3. Yo evaü jānāti - syā machasaü 4. Pavedã - katthaci. [BJT Page 390] [\x 390/] Sakaü sakaü diņņhiparibbasānā'ti - santeke samaõabrāhmaõā diņņhigatikā; te dvāsaņņhiyā diņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataraü diņņhigataü gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diņņhiyā vasanti saüvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā vā1 gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattãsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti. Evamevaü santeke samaõabrāhmaõā diņņhigatikā, te dvāsaņņhiyā diņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataraü diņņhigataü gahetvā uggahetvā gaõhitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diņņhiyā vasanti saüvasanti āvasanti parivasantãti - sakaü sakaü diņņhiparibbasānā. Viggayha nānā kusalā vadantã'ti - 'viggayhā'ti gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā, nānā vadanti vividhaü vadanti a¤¤ama¤¤aü2 vadanti puthu3 vadanti na ekaü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti. Kusalā'ti kusalavādā paõķitavādā thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā [PTS Page 286] [\q 286/] kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyāti - viggayha nānā kusalā vadanti. Evaü pajānāti sa vedi dhammanti - yo idaü dhammaü diņņhiü paņipadaü maggaü jānāti, so dhammaü vedi, a¤¤āsi, apassi, paņivijjhiti4 - evaü pajānāti sa vedi dhammaü. Idaü paņikkosamakevalã soti - yo imaü dhammaü diņņhiü paņipadaü maggaü paņikkosati, akevalã so asamatto so aparipuõõo so, hãno nihãno omako lāmako chattako5 parittoti. Tenāha so nimmito: Sakaü sakaü diņņhiparibbasānā Viggayha nānā2 kusalā vadanti, Evaü pajānāti3 sa vedaa4 dhammaü idaü paņikkosamakevalã so. 12 - 2 Evampi viggayha vivādayanti Bālo paro akkusalo'ti1 cāhu, Sacco nu vādo katamo imesaü Sabbeva hi'me kusalāvadānā. Evampi viggayha vivādayantãti - evaü gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaü karonti, bhaõķanaü karonti, viggahaü karonti, vivādaü karonti, medhagaü karonti; ' na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi - pe - Nibbeņhehi vā sace pahosã [a] 'ti - evampi viggayha vivādayanti. 1. Asārikā - sãmu11 2, a¤¤ā¤¤aü - sa. 3. Puthuü - sãmu11 4. Paņivijjhatãti - sãmu 11. 5. Jatukko - sãmu11 chatukko - machasaü. [A] dãghanikāya - brahmajāla, sāma¤¤aphala, ambaņņha, saīgãsutta. [BJT Page 392] [\x 392/] Bālo paro akakusaloti1 cāhåti - paro bālo hãno nihãno omako lāmako chattako paritto akusalo avidvā avijjāgato a¤¤āõã avibhāvã duppa¤¤oti evamāhaüsu, evaü kathenti, [PTS Page 287] [\q 287/] evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti - bālo paro akusalo'ti cāhu. Sacco nu vādo katamo imesanti - imesaü samaõabrāhmaõānaü katamo sacco taccho tatho bhåto yāthāvo2 aviparãtoti sacco nu vādo katamo imesaü. Sabbeva hi'me kusalāvadānāti - sabbepi ime samaõabrāhmaõā kusalavādā paõķitavādã thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyāti - sabbeva hi'me kusalāvadānā, Tenāha bhagavā: Evampi viggayha vivādayanti Bālo paro akusalo'ti1 cāhu, Sacco nu vādo katamo imesaü Sabbeva hi'me kusalāvadānā. 12 - 3 Parassa ce dhammamanānujānaü 3 Bālo mago4 hoti nihãnapa¤¤o, Sabbeva5 bālā sunihãnapa¤¤ā6 Sabbe vime diņņhiparibbasānā. Parassa ce dhammamanānujānanti - parassa dhammaü paņipadaü maggaü ananujānanto7 ananupassanto ananumananto ananuma¤¤anto ananumodantoti - parassa ce dhammamanānujānaü. Bālo mago hoti nihãnapa¤¤o'ti - paro bālo hoti, hãno nihãno omako lāmako chattako paritto hãnapa¤¤o nihãnapa¤¤o omakapa¤¤o lāmakapa¤¤o chattakapa¤¤o parittapa¤¤o'ti - bālo mago hoti nihãnapa¤¤o. Sabbeva bālā sunihãnapa¤¤āti - sabbavime samaõabrāhmaõā bālā hãnā nihãnā omakā lāmakā chattakā parittā, sabbeva hãnapa¤¤ā nihãnapa¤¤ā omakapa¤¤ā [PTS Page 288] [\q 288/] lāmakapa¤¤ā chattakapa¤¤ā8 parittapa¤¤ā'ti - sabbeva bālā sunihãnapa¤¤ā. 1. Akusaloti - syā. Su. Sa 2. Yathāvo - sa 3. Mananujānaü - manupa. 4. Bālo mako - manupa. Machasaü. [PTS] 5. Sabbepi me - sa 6. Nihãnapa¤¤ā - manupa, 7. Anānu - machasaü. Sabbapadesu. 8. Jatukkapa¤¤ā - sãmu11. [BJT Page 394] [\x 394/] Sabbevime diņņhiparibbasānā'ti - sabbevime samaõabrāhmaõā diņņhigatikā. Te dvāsaņņhiyā diņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataraü diņņhigataü gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā, sakāya sakāya diņņhiyā vasanti saüvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattãsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti, evamevaü sabbevime samaõabrāhmaõā diņņhigatikā. Te dvāsaņņhiyā diņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataradiņņhigataü gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā, sakāya sakāya diņņhiyā vasanti saüvasanti āvasanti parivasantãti. Diņņhiparibbasānā. Tenāha bhagavā: " Parassa ce dhammamanānujānaü Bālo mago hoti nihãnapa¤¤o, Sabbeva bālā sunihãnapa¤¤ā Sabbevime diņņhiparibbasānā"ti. 12 - 4 Sandiņņhiyā ceva na vevaditā1 Saüsuddhapa¤¤ā kusalā mutãmā, Kesaü na koci parihãnapa¤¤o Diņņhi hi tesampi tathā samattā. Sandiņņhiyā ceva na vevadātā 'ti - sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā, na vevadātā avodātā apariyodātā saīkilesikāti - sandiņņhiyā ceva na vevadātā Saüsuddhapa¤¤ā [PTS Page 289] [\q 289/] kusalā mutãmāti - "saüsuddhapa¤¤ā"ti suddhapa¤¤ā parisuddhapa¤¤ā odātapa¤¤ā pariyodātapa¤¤ā; athavā, suddhadassanā visuddhadassanā parisuddhadassanā vodātadassanā pariyodātadassanā'ti saüsuddhapa¤¤ā; 'kusalā'ti kusalā paõķitā pa¤¤avanto buddhimanto ¤āõino vibhāvino medhāvinoti saüsuddhapa¤¤ā kusalā; mutimā'ti mutimā paõķitā pa¤¤avanto buddhimanto ¤āõino vibhāvino medhāvinoti saüsuddhapa¤¤ā kusalā mutãmā. Tesaü na koci parihãnapa¤¤oti - tesaü samaõabrāhmaõānaü na koci hãnapa¤¤o nihãnapa¤¤o omakapa¤¤o lāmakapa¤¤ā lāmakapa¤¤o chattakapa¤¤o2 parittapa¤¤o atthi, sabbeva seņņhapa¤¤ā visiņņhapa¤¤ā pāmokkhapa¤¤ā uttamapa¤¤ā pavarapa¤¤āti - tesaü na koci parihãnapa¤¤o. Diņņhi hi tesampi tathā samattāti - tesaü samaõabrāhmaõānaü diņņhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaņņhā abhiniviņņhā ajjhositā adhimuttāti - diņņhi hi tesampi tathā samattā. Tenāha bhagavā: Sandiņņhiyā ceva na vevaditā1 Saüsuddhapa¤¤ā kusalā mutãmā, Kesaü na koci parihãnapa¤¤o Diņņhi hi tesampi tathā samattā. 1. Sandiņņhiyā ce pana vevadātā - su. Sandiņņhiyā ve na vevadātā - pu. Sandiņņhi yā ce pana vavadātā - [PTS]. 2. Jatukkapa¤¤o - sãmu. 11 [BJT Page 396] [\x 396/] 12 - 5 Na cāhametaü1 tathiyanti 2 bråmi Yamāhu bālā mithu a¤¤ama¤¤aü, Sakaü sakaü diņņhimakaüsu saccaü Tasmā hi bāloti paraü dahanti. Na [PTS Page 290] [\q 290/] cāhametaü tathiyanti bråmãti - 'nā'ti paņikkhepo; 'eta'nti dvāsaņņhi diņņhigatāni; nāhaü vataü tacchaü tathaü bhåtaü yāthāvaü3 aviparãtanti bråmi, ācikkhāmi, desemi, pa¤¤apemi, paņņhapemi, vivarāmi, vibhajāmi, uttānãkaromi, pakāsemãti - na cāhametaü tathiyanti bråmã. Yamāhu bālā mithu a¤¤ama¤¤anti - 'mithå'ti dve janā, dve kalahakārakā, dve bhaõķanakārakā, dve bhassakārakā, dve vivādakārakā, dve adhikaraõakārakā, dve vādino, dve sallāpakā; te a¤¤ama¤¤aü bālato hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittato evamāhaüsu, evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü voharantãti yamāhu bālā mithu a¤¤ama¤¤aü. Sakaü sakaü diņņhimakaüsu saccanti - sassato loke idameva saccaü moghama¤¤anti sakaü sakaü diņņhimakaüsu saccaü. Asassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤anti - sakaü sakaü diņņhimakaüsu saccaü. Tasmā hi bāloti paraü dahantãti - 'tasmā'ti tasmā taīkāraõā taühetu tappaccayā tannidānā; paraü bālato hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittato; dahanti, passanti, dakkhanti, olokenti, nijjhāyanti, upaparikkhantã'ti - tasmā hi bālo'ti paraü dahanti. Tenāha bhagavā: Na cāhametaü1 tathiyanti 2 bråmi Yamāhu bālā mithu a¤¤ama¤¤aü, Sakaü sakaü diņņhimakaüsu saccaü Tasmā hi bāloti paraü dahanti. 12 - 6 Yamāhu [PTS Page 291] [\q 291/] saccaü tathiyanti 4 eke Tamāhu a¤¤e tucchaü musāti, Evampi viggayha vivādayanti5 kasmā na ekaü samaõā vadanti. 1. Na vāhametaü - su. Sa. Machasaü [PTS] 2. Tathavanti - manupa, tathivanti - pu. Syā [PTS]. 3. Yathāvataü - sa. 4. Tathavanti - manupa. Machasaü 5. Vivādiyanti - su. [PTS] [BJT Page 398] [\x 398/] Yamāhu saccaü tathiyanti eketi - yaü diņņhiü paņipadaü maggaü eke samaõabrāhmaõā idaü saccaü tathaü bhåtaü yāthāvaü1 aviparãtanti evamāhaüsu, evaü kathenti, evaü bhaõanti evaü dãpayanti, evaü voharantãti - yamāhu saccaü tathiyanti eke. Tamāhu a¤¤e tucchaü musātãti2 - tameva dhammaü diņņhiü paņipadaü maggaü eke samaõabrāhmaõā tucchaü etaü musā etaü abhåtaü etaü alãkaü etaü ayāthāvaü etanti evamāhaüsu, evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti - tamāhu a¤¤e tucchaü musāti. Evampi viggayha vivādayantãti - evaü gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaü karonti, bhaõķanaü karonti viggahaü karonti, vivādaü karonti, medhagaü karonti, 'na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhaya. Nibbeņhehi vā sace pahosã'ti - evampi viggayha vivādayanti. ' Kasmā na ekaü samaõā vadantãti - 'kasmā'ti kasmā kiīkāraõā kiühetu kimpaccayā kinnidānā kiüsamudayā ki¤jātiyā kimpabhavā na ekaü vadanti? Nānā vadanti vividhaü vadanti? A¤¤ama¤¤aü vadanti? Kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - kasmā na ekaü samaõā vadanti. Tenāha so nimmito: Yamāhu [PTS Page 292] [\q 292/] saccaü tathiyanti 4 eke Tamāhu a¤¤e tucchaü musāti, Evampi viggayha vivādayanti5 Kasmā na ekaü samaõā vadanti. 12 - 7 Ekaü hi saccaü na dutiyamatthi Yasmiü pajā no vivade pajānaü, Nānā te saccāni sayaü thunanti Tasmā na ekaü samaõā vadanti. Ekaü hi saccaü na dutiyamatthãti - ekaü saccaü vuccati dukkhanirodho nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Athavā ekaü saccaü vuccati maggasaccaü niyyāõasaccaü dukkhanirodhagāminãpaņipadā ariyo aņņhaīgiko maggo seyyathãdaü: sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhãti - ekaü hi saccaü na dutiyamatthi. 1. Yathāvataü - sa 2. Musāti - sãmu 11 [BJT Page 400] [\x 400/] Yasmiü pajā no vivade pajānanti - ' yasmi'nti yasmiü sacce; 'pajā'ti sattādhivacanaü; 'pajānaü' yaü saccaü pajānantā vijānantā paņivijānantā paņivijjhantā na kalahaü kareyyuü, na bhaõķanaü kareyyuü, na viggahaü kareyyuü, na vivādaü kareyyuü, na medhagaü kareyyuü, kalahaü bhaõķanaü viggahaü vivādaü medhagaü pajaheyyuü, vinodeyyuü, byantãkareyyuü, anabhāvaü gameyyunti - yasmiü pajā no vivade pajānaü. Nānā te saccāni sayaü thunantãti - nānā te saccāni sayaü thunanti vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti, 'sassato loko idameva saccaü moghama¤¤anti, sayaü [PTS Page 293] [\q 293/] thunanti, vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - nānā te saccāni sayaü thunanti. Tasmā na ekaü samaõā vadantãti - 'tasmā'ti tasmā taīkāraõā taühetu tappaccayā tannidānā na ekaü vadanti, nānā vadanti, vividhaü vadanti, a¤¤ama¤¤aü vadanti puthu vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - tasmā na ekaü samaõā vadanti Tenāha bhagavā: Ekaü hi saccaü na dutiyamatthi yasmiü pajā no vivade pajānaü, Nānā te saccāni sayaü thunanti Tasmā na ekaü samaõā vadanti. 12 - 8 Kasmā nu saccāni vadanti nānā Pavādiyā se kusalāvadānā, Saccāni sutāni1 bahåni nānā Udāhu te takkamanussaranti. Kasmā nu saccāni vadanti nānāti - ' kasmā'ti kasmā kiü kāraõā kiühetu kimpaccayā kinnidānā saccāni nānā vadanti? Vividhāni vadanti? A¤¤ama¤¤āni vadanti? Puthåni vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - kasmā nu saccāni vadanti nānā. Pavādiyā se kusalāvadānāti - : pavādiyā se'ti vippavadantãti pi pavādiyā se; athavā sakaü sakaü diņņhigataü pavadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti, - sassato loke idameva saccaü moghama¤¤anti sakaü sakaü diņņhimakaüsu saccaü. Asassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti pavadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti. Kusalāvadānāti [PTS Page 294] [\q 294/] kusalavādā paõķitavādā thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā, sakāya laddhiyāti - pavādiyā se kusalāvadānā. 1. Suttāni - syā. [PTS] [BJT Page 402] [\x 402/] Saccāni sutāni bahåni nānāti - saccāni sutāni bahukāni nānāni vividhāni a¤¤ama¤¤āni puthånãti - saccāni sutāni bahåni nānā. Udāhu te takkamanussarantã'ti - udāhu takkena vitakkena saīkappena yāyanti nãyanti vuyhanti saühariyyantãti evampi - udāhu te takkamanussaranti. Athavā takkapariyāhataü vãmaüsānucaritaü sayampaņibhānaü vadanti bhaõanti dãpayanti voharantãti evampi - udāhu te takkamanussaranti. Tenāha so nimmito: "Kasmā nu saccāni vadanti nānā Pavādiyā se kusaķalavadānā, Saccāni sutāni bahåni nānā Udāhu te takkamanussarantã"ti. 12 - 9 Na heva saccāni bahåni nānā A¤¤atra sa¤¤āya niccāni loko, Takka¤ca diņņhãsu pakappayitvā Saccaü musāti dvayadhammamāhu. Na heva saccāni bahåni nānāti - na heva saccāni bahukāni nānāni vividhāni a¤¤ama¤¤āni puthånãti - na heva saccāni bahåni nānā. A¤¤atra sa¤¤āya niccāni loketi - a¤¤atra sa¤¤āya niccagāhā eka¤¤eva saccaü loke kathiyati1 bhaõãyati2 dãpiyati3 voharãyati4 dukkhanirodho nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Athavā, ekaü saccaü vuccati maggasaccaü niyyānasaccaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ariyo aņņhaīgiko maggo; seyyathãdaü? Sammādiņņhi [PTS Page 295] [\q 295/] - pe - Sammāsamādhãti - a¤¤atra sa¤¤āya niccāni loke. Takka¤ca diņņhãsu pakappayitvā saccaü musāti dvayadhammamāhåti takkaü vitakkaü saīkappaü takkayitvā vitakkayitvā saīkappayitvā diņņhigatāni janenti sa¤janenti nibbattenti abhinibbattenti; diņņhigatāni janetvā sa¤janetvā nibbattetvā abhinibbattetvā 'mayhaü saccaü tuyhaü musā'ti evamāhaüsu, evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti - takka¤ca diņņhãsu pakappayitvā saccaü musāti dvayadhammamāhu. 1. Kathiyyati - sãmu11. Kathiyati - [PTS]. 2. Bhaõiyyati - sãmu. 11. Bhaõiyati - [PTS]. 3. Dãpiyyati - sãmu11 dãpayati - [PTS] 4. Vohariyyati - sãmu11. Vohariyati - [PTS.] [BJT Page 404] [\x 404/] Tenāha bhagavā: Naheva saccāni bahåni nānā A¤¤atra sa¤¤āya niccāni loko, Takka¤ca diņņhãsu pakappayitvā Saccaü musāti dvayadhammamāhu. 12 - 10 Diņņhe sute sãlavate mute vā Ete ca1 nissāya vimānadassã, Vinicchaye ņhatvā pahassamāno2 Bālo paro akusalo'ti3 cāha. Diņņhe sute sãlavate mute vā ete ca 1 nissāya vimānadassãti diņņhaü vā diņņhasuddhiü vā sutaü vā sutasuddhiü vā sãlaü vā sãlasuddhiü vā vataü vā vatasuddhiü vā mutaü vā mutasuddhiü vā nissāya upanissāya gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti - diņņhe sute sãlavate mute vā ete ca nissāya vimānadassã, Vinicchaye ņhatvā pahassamānoti - vinicchayā vuccanti [PTS Page 296] [\q 296/] dvāsaņņhi diņņhigatāni; diņņhivinicchaye vinicchayadiņņhiyā ņhatvā patiņņhahitvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti - vinicchaye ņhatvā; pahassamānoti - tuņņho hoti haņņho pahaņņho attamano paripuõõasaīkappo; athavā, dantavidaüsakaü pahassamāno2 ti - vinicchaye ņhatvā pahassamāno. Bālo paro akkusaloti cāhāti - paro bālo hãno nihãno omako lāmako chattako4 paritto akusalo avidvā avijjāgato a¤¤āõã avibhāvã amedhāvã duppa¤¤oti evamāha, evaü katheti, evaü bhaõati, evaü dãpayati, evaü voharatãti - bālo paro akkusaloti cāha. Tenāha bhagavā: Diņņhe sute sãlavate mute vā Ete ca1 nissāya vimānadassã, Vinicchaye ņhatvā pahassamāno2 Bālo paro akusalo'ti3 cāha. 12 - 11 Yeneva bāloti paraü dahāti Tenātumānaü kusaloti cāha, Sayamattanā so kusalāvadāno A¤¤aü vimāneti tadeva pāvā5 1. Etesu - sãmu 11 manupa 2. Pahaüsamāno - sãmu11 3. Akusaloti - sa, su. Syā. [PTS] 4. Chatukko - machasaü. Jatukko - sãmu 11 [PTS] 5. Pāvada - sãmu 11 pāva - machasaü. [BJT Page 406] [\x 406/] Yeneva bāloti paraü dahātãti - yeneva hetunā yena paccayena yena kāraõena yena pabhavena paraü bālato hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittato dahāti passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatãti - yeneva bāloti paraü dahāti. Tenātumānaü kusaloti cāhāti - 'ātumā1' vuccati attā; so pi teneva hetunā tena paccayena tena kāraõena tena pabhavena attānaü 'ahamasmi kusalo paõķito [PTS Page 297] [\q 297/] pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvã'ti - tenātumānaü kusaloti cāha. Sayamattanā so kusalāvadānoti - sayameva attānaü kusalavādo paõķitavādo thiravādo ¤āyavādo hetuvādo lakkhaõavādo kāraõavādo ņhānavādo sakāya ķaddhiyātisayamattanā so kusalāvadāno. A¤¤aü vimāneti tadevapāvāti2 - na sammānetãti pi ' a¤¤aü vimāneti' athavā, domanassaü janetãti pi 'a¤¤aü vimāneti' tadeva pāvāti tadeva taü diņņhigataü pāvadati: 'iti vāyaü puggalo micchādiņņhiko viparãtadassano'ti - a¤¤aü vimāneti tadeva pāvā. " Yeneva bāloti paraü dahāti Tenātumānaü kusaloti cāha, Sayamattanā so kusalāvadāno A¤¤aü vimāneti tadeva pāvā"ti2. 12 - 12 Atisāradiņņhiyā3 so samatto Mānena matto paripuõõamānã, Sayameva sāmaü manasābhisitto Diņņhã hi sā tassa tathā samattā. Atisāradiņņhiyā so samattoti - atisāradiņņhiyo vuccanti dvāsaņņhidiņņhigatāni, kiükāraõā atisāradiņņhiyo vuccanti dvāsaņņhidiņņhigatāni? Sabbā tā diņņhiyo kāraõātikkantā lakkhaõātikkantā ņhānātikkantā taükāraõā atisāradiņņhiyo vuccanti dvāsaņņhi diņņhigatāni; sabbāpi [PTS Page 298] [\q 298/] diņņhiyo atisāradiņņhiyo; kiükāraõā sabbāpi diņņhiyo vuccanti atisāradiņņhiyo? Te a¤¤ama¤¤aü atikkamitvā samatikkamitvā vãtivattitvā diņņhigatāni janenti sa¤janenti nibbattenti abhinibbattenti; taīkāraõā sabbāpi diņņhiyo vuccanti atisāradiņņhiyo. Atisāradiņņhiyā so samattoti atisāradiņņhiyā samatto paripuõõo anomoti atisāradiņņhiyā so samatto. 1. âtumāno - sãmu 11 machasaü 2. Pāvadāti - sãmu11. 3. Atisaraüdiņņhiyā - syā. [PTS.] [BJT Page 408] [\x 408/] Mānena matto paripuõõamānãti - sakāya diņņhiyā diņņhimānena matto pamatto ummatto atimattoti - mānena matto; paripuõõamānãti paripuõõamānã samattamānã anomamānãti - mānena matto paripuõõamānã. Sayameva sāmaü manasābhisittoti - sayameva attānaü cittena abhisi¤cati: 'ahamasmi kusalo paõķito pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvã'ti ' sayameva sāmaü manasābhisitto. ' Diņņhã hi sā tassa tathā samattāti - tassa sā diņņhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaņņhā abhiniviņņhā ajjhositā adhimuttāti - diņņhi ha sā tassa tathā samattā. Tenāha bhagavā: Atisāradiņņhiyā so samatto Mānena matto paripuõõamānã, Sayameva sāmaü manasā'bhisitto Diņņhi hi sā tassa tathā samattā"ti 12 - 13 Parassa ce hi vacasā nihãno Tumo sahā hoti nihãnapa¤¤o, Atha ce 1 sayaü vedagu hoti dhãro Na koci bālo samaõesu atthi. Parassa [PTS Page 299] [\q 299/] ce hi vacasā nihãnoti - parassa ce vācāya vacanena ninditakāraõā garahitakāraõā upavaditakāraõā paro bālo hoti hãno nihãno omako lāmako chattako2 parittoti - parassa ce hi vacasā nihãno. Tumo sahā hoti nihãnapa¤¤oti - so pi teneva sahā hoti hãnapa¤¤o nihãnapa¤¤o omakapa¤¤o lāmakapa¤¤o chattakapa¤¤o parittapa¤¤oti - tumo sahā hoti nihãnapa¤¤o. Atha ce sayaü vedagu hoti dhãroti - atha ce sayaü vedagu hoti dhãro paõķito pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvãti - atha ce sayaü vedagu hoti dhãro. Na koci bālo samaõesu atthãti - samaõesu na koci bālo hãno nihãno omako lāmako chattako paritto atthi, sabbeva seņņhapa¤¤ā visiņņhapa¤¤ā pāmokkhapa¤¤ā uttamapa¤¤ā pavarapa¤¤āti na koci bālo samaõesu atthi. 1. Athavā - sãmu 11 [PTS] 2. Jatukko - machasaü. [BJT Page 410] [\x 410/] Tenāha bhagavā: "Parassa ce hi vacasā nihãno Tumo sahā hoti nihãnapa¤¤o, Atha ce sayaü vedagu hoti dhãro Na koci bālo samaõesu atthã"ti. 12 - 14 A¤¤aü ito yā'bhivadanti dhammaü Aparaddhā suddhimakevalã te, 1 Evampi titthyā puthuso vadanti Sandiņņhirāgena hi te'bhirattā2. A¤¤aü ito yā'bhivadanti dhammaü aparaddhā suddhimakevalã teti - ito a¤¤aü dhammaü diņņhiü paņipadaü maggaü [PTS Page 300] [\q 300/] ye abhivadanti, te suddhimaggaü visuddhimaggaü vodātamaggaü pariyodātamaggaü viraddhā aparaddhā khalitā galitā a¤¤āya aparaddhā3 akevalã teti asamattā te aparipuõõā te hãnā nihãnā omakā lāmakā chattakā parittāti - a¤¤aü ito yā'bhivadanti dhammaü aparaddhā suddhimakevaķã te 1. Evampi titthyā puthuso vadantãti - 'titthaü ' vuccati diņņhigataü, titthiyā vuccanti diņņhigatikā; puthu titthiyā4 puthu diņņhigatāni vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - evampi titthyā puthuso vadanti. Sandiņņhirāgena hi tebhirattāti - sakāya diņņhiyā diņņhirāgena rattā abhirattāti - sandiņņhirāgena hi tebhirattā. Tenāha bhagavā: " A¤¤aü ito yā'bhivadanti dhammaü Aparaddhā suddhimakevalã te, Evampi titthyā puthuso vadanti Sandiņņhirāgena hi te'bhirattā'ti. 12 - 15 Idheva suddhiü iti5 vādayanti6 Nā¤¤esu dhammesu va suddhimāhu, Evampi titthyā puthuso niviņņhā Sakāyane tattha daëhaü vadānā. 1. Suddhimakevalã no - syā. 2. Tvābhirattā - manupa. 3. Ĩāyāparaddhā - pu. 4. Puthudiņņhiyā - sãmu11 machasaü [PTS]. 5. Suddhi iti - sãmu11 suddhimiti - su 6. Vādiyanti - [PTS] [BJT Page 412] [\x 412/] Idheva suddhiü iti vādayantãti - idha suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti; 'sassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti idha suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti; 'asassato loko asassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤anti - idha suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti [PTS Page 301] [\q 301/] dãpayanti voharantãti - idheva suddhiü iti vādayanti. Nā¤¤esu dhammesu visuddhimāhåti - attano satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü ņhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhipanti: so satthā na sabba¤¤å, dhammo na svākkhāto, gaõo na suppaņipanno, diņņhi na bhaddikā, paņipadā na supa¤¤attā, maggo na niyyāõiko, na tattha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā; na tattha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā; hãnā nihãnā omakā lāmakā chattakā1 parittāti, evamāhaüsu evaü vadanti evaü kathenti evaü bhaõanti evaü dãpayanti evaü voharantãti 'nā¤¤esu dhammesu visuddhimāhu. ' Evampi titthyā puthuso niviņņhāti - titthaü vuccati diņņhigataü; titthiyā vuccanti diņņhigatikā puthu titthiyā puthu diņņhigatesu niviņņhā patiņņhitā allãnā upagatā ajjhositā adhimuttāti - evampi titthyā puthuso niviņņhā. Sakāyane tattha daëhaü vadānāti - dhammo sakāyanaü, diņņhi sakāyanaü paņipadā sakāyanaü, maggo sakāyanaü, sakāyane daëhavādā thiravādā balikavādā avaņņhitavādā ti - sakāyane tattha daëhaü vadānā. Tenāha bhagavā: "Idheva suddhiü iti vādayanti Nā¤¤esu dhammesu visuddhimāhu, Evampi titthyā puthuso niviņņhā Sakāyane tattha daëhaü vadānā"ti. 12 - 16 Sakāyane vāpi daëhaü vadāno Kaü kattha2 bāloti paraü daheyya, Sayaü 'va so medhagamāvaheyya3 Paraü vadaü bālamasuddhidhammaü. 1. Jatukko - sãmu. 11. 2. Kamettha - machasaü. [PTS]. 3. Medhakaü avabheyyā - pa. [BJT Page 414] [\x 414/] Sakāyane [PTS Page 302] [\q 302/] vāpi daëhaü vadānoti - dhammo sakāyanaü, diņņhi sakāyanaü, paņipadā sakāyanaü, maggo sakāyanaü sakāyane daëhavādo thiravādo balikavādo avaņņhitavādoti sakāyane vāpi daëhaü vadāno. Kaü tattha bāloti paraü daheyyāti - tatthāti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā paraü bālato hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittato kaü daheyya? Kaü passeyya? Kaü dakkheyya? Kaü olokeyya? Kaü nijjhāyeyya? Kaü upaparikkheyyāti - kaü tattha bāloti paraü daheyya. Sayaüva so medhagamāvaheyya paraü vadaü bālamasuddhidhammanti - paro bālo hãno nihãno omako lāmako chattako paritto asuddhidhammo avisuddhidhammo aparisuddhidhammo avodātadhammoti evaü vadanto evaü kathento evaü bhaõanto eva dãpayanto evaü voharanto sayameva kalahaü bhaõķanaü viggahaü vivādaü medhagaü āvaheyya samāvaheyya āhareyya samāhareyya ākaķķheyya samākaķķheyya gaõheyya1 parāmaseyya abhiniviseyyāti - sayaüva so medhagamāvaheyya paraü vadaü bālamasuddhidhammaü. Tenāha bhagavā: "Sakāyane vāpi daëhaü vadāno Kaü kattha2 bāloti paraü daheyya, Sayaü'va so medhagamāvaheyya3 Paraü vadaü bālamasuddhidhammaü. 12 - 17 Vinicchaye ņhatvā sayaü pamāya Uddhaü so2 lokasmiü vivādameti, Hitvāna sabbāni vinicchayāni Na medhagaü3 kurute4 jantu loke. Vinicchaye [PTS Page 303] [\q 303/] ņhatvā sayaü pamāyāti - 'vinicchayā: vuccanti dvāsaņņhi diņņhigatāni; vinicchayadiņņhiyā ņhatvā patiņņhahitvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti vinicchaye ņhatvā; sayaü pāmāyāti sayaü pamāya pamiõitvā5 ayaü satthā sabba¤¤å'ti sayaü pamāya pamiõitvā ayaü dhammo svakkhāto, ayaü gaõo supaņipanno, ayaü diņņhi bhaddikā, ayaü paņipadā supa¤¤attā, ayaü maggo nãyāniko'ti sayaü pamāya pamiõitvāti - vinicchaye ņhatvā sayaü pamāya. 1. Gaõeyya - machasaü. 2. Uddhaü sa. - Sãmu. 11. Machasaü. 3. Medhakaü - pa. 4. Medhagaü kubbati - sãmu 11. Machasaü. 5. Saminitvā - pu. [BJT Page 416] [\x 416/] Uddhaü so lokasmiü vivādametãti - 'uddhaü'1 vuccati anāgataü attano vādaü uddhaü ņhapetvā sayameva kalahaü bhaõķanaü viggahaü vivādaü medhagaü eti upeti upagacchati gaõhāti parāmasati abhinivisatãti evampi - uddhaü so lokasmiü vivādameti. Athavā a¤¤ena uddhaü vādena saddhiü kalahaü karoti bhaõķanaü karoti viggahaü karoti vivādaü karoti medhagaü karoti: 'na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhaya. Nibbeņhehi sace pahosã'ti - uddhaü so lokasmiü vivādameti. Hitvāna sabbāni vinicchayānãti - vinicchayā vuccanti dvāsaņņhidiņņhigatāni; diņņhivinicchayā sabbe vinicchaye2 hitvā cajitvā pariccajitvā jahitvā pajahitvā vinodetvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvāti - hitvāna sabbāni vinicchayāni. Na medhagaü kurute jantu loketi - na kalahaü karoti' na bhaõķanaü karoti, na viggahaü karoti, na vivādaü karoti, na medhagaü karoti, vuttaü hetaü bhagavatā: "evaü vimuttacitto kho aggivessana bhikkhu na kenaci saüvadati, na kenaci vivadati, ya¤ca loke vuttaü, tena ca voharati aparāmasa"nti [a] jantåti satto naro mānavo poso [PTS Page 304] [\q 304/] puggalo jãvo jāgu3 jantu indagu4 manujo; loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke āyatanaloketi - na medhagaü kurute jantu loketi. Tenāha bhagavā: "Vinicchaye ņhatvā sayaü pamāya Uddhaü so lokasmiü vivādameti, Hitvāna sabbāni vinicchayāni Na medhagaü kurute jantu loketi''. Cålaviyåhasuttaniddeso samatto dvādasamo. 13. Mahāviyåhasuttaniddeso. Atha mahāviyuhasuttaniddeso vuccati. 13 - 1 [PTS Page 305] [\q 305/] Ye keci'me diņņhiparibbasānā Idameva saccanti ca vādayanti, 5 Sabbeva te nindamanvānayanti Atho pasaüsampi labhanti tattha. 1. Uddhaü so - sãmu. 11 Machasaü. 2. Sabbā vinicchayadiņņhayo - manupa. Sabbā vinicchitadiņņhiyo. - [PTS]. 3. Jatu - sãmu 11. Jagu - [PTS]. 4. Hindagu - sãmu. 11. 5. Pavādiyanti - [PTS]. A. Majjhimanikāya - dãghanakhasutta. [BJT Page 418] [\x 418/] Ye keci'me diņņhiparibbasānāti - 'ye kecã'ti sabbena sabbaü sabbathā sabbaü asesaü nissesaü pariyādiyanavacanametaü 'ye kecã'ti. Diņņhiparibbasānāti santeke samaõabrāhmaõā diņņhigatikā. Te dvāsaņņhiyā diņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataraü diņņhigataü gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diņņhiyā vasanti saüvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattisu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti, evamevaü santeke samaõabrāhmaõā diņņhigatikā. Te dvāsaņņhiyā diņņhigatānaü a¤¤atara¤¤ataraü diņņhigataü gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diņņhiyā vasanti saüvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattisu vasanti, 'ye keci' me diņņhi paribbasānā. ' Idameva saccanti ca vādayantãti - 'sassato loko' idameva saccaü, moghama¤¤a'nti vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti ' asassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü [PTS Page 306] [\q 306/] moghama¤¤anti - vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - idameva saccanti ca vādayanti. Sabbeva te nindamanvānayantãti - sabbeva te samaõabrāhmaõā nindameva anventi' garahameva anventi, akittimeva anventi, sabbe ninditā yeva honti, garahitā yeva honti akittitā yeva hontãti - sabbeva te nindamanvānayanti. Atho pasaüsampi labhanti tatthāti - tattha sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā pasaüsaü thomanaü kittiü vaõõahārikaü1 labhanti paņilabhanti upagacchanti vindantãti - atho pasaüsampi labhanti tattha. Tenāha so nimmito: "Ye keci 'me diņņhiparibbasānā Idameva saccanti ca vādayanti, Sabbeva te nindamanvānayanti Atho pasaüsampi labhanti tatthā"ti. 13 - 2 Appa¤hi etaü na alaü2 samāya Duve vivādassa phalāni bråmi, Etampi disvā na vivādayetha Khemābhipassaü avivādabhåmiü. 3 Appa¤hi etaü na alaü samāyāti - 'appa¤hi eta'nti appakaü etaü, omakaü etaü, thokaü etaü, lāmakaü etaü, chattakaü etaü, parittakaü etanti - appa¤hi etaü; na alaü samāyāti nālaü rāgassa samāya dosassa samāya mohassa samāya kodhassa upanāhassa makkhassa paëāsassa issāya macchariyassa māyāya sāņheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa sabbakilesānaü sabbaduccaritānaü sabbapariëāhānaü [PTS Page 307] [\q 307/] sabbasantāpānaü sabbākusaķalābhisaīkhārānaü samāya upasamāya våpasamāya nibbānāya4 paņinissaggāya paņippassaddhiyāti - appa¤hi etaü na alaü samāya. 1. Vaõõahāriyaü - sa, 2. Appa¤hetaü nālaü - manupa. 3. Avivādabhummaü - [PTS] 4. Nibbāpanāya - sa. [BJT Page 420] [\x 420/] Diņņhikalahassa diņņhibhaõķanassa diņņhiviggahassa diņņhivivādassa diņņhimedhagassa dve phalāni honti jayaparājayo hoti, lābhālābho hoti, yasāyaso hoti, nindāpasaüsā hoti, sukhadukkhaü hoti, somanassadomanassaü hoti, iņņhāniņņhaü hoti, anunayapaņighaü hoti, ugghātinigghāti hoti, anurodhavirodho hoti; atha vā taü kammaü nirayasaüvattanikaü tiracchānayonisaüvattanikaü pettivisayasaüvattanikanti bråmi ācikkhāmi desemi pa¤¤apemi paņņhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānãkaromi pakāsemãti - duve vivādassa phalāni bråmi. Etampi disvā na vivādayethāti - 'etampi disvā'ti etaü ādãnavaü disvā passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā diņņhikalahesu diņņhibhaõķanesu diņņhiviggahesu diņņhivivādesu diņņhimedhagesåti etampi disvā; na vivādayethāti na kalahaü kareyya, na bhaõķanaü kareyya, na viggahaü kareyya, na vivādaü kareyya, na medhagaü kareyya, kalahaü bhaõķanaü viggahaü vivādaü medhagaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya, kalahā bhaõķanā viggahā vivādā medhagā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visaüyutto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - etampi disvā na vivādayetha. Khemābhipassaü [PTS Page 308] [\q 308/] avivādabhåminti - avivādabhåmiü vuccati amataü nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü; etaü avivādabhåmiü khemato tāõato lenato saraõato abhayato accutato amatato nibbānato passanto dakkhanto olokento nijjhāyanto upaparikkhantoti - khemābhipassaü avivādabhåmiü. Tenāha bhagavā: Appa¤hi etaü na alaü2 samāya Duve vivādassa phalāni bråmi, Etampi disvā na vivādayetha Khemābhipassaü avivādabhåmiü. 13 - 3 Yā kācimā sammutiyo puthujjā Sabbāva etā na upeti vidvā, Anupayo so upayaü kimeyya1 Diņņhe sute khantimakubbamāno. 2 Yā kācimā sammutiyo puthujjāti - ' yā kācã'ti sabbena sabbaü sabbathā 3 sabbaü asesaü nissesaü pariyādiyanavacanametaü4 yā kācã'ti; sammutiyoti sammutiyo vuccanti dvāsaņņhi diņņhigatāni diņņhisammutiyo;5 puthujjāti puthujjanehi janitā sammutiyoti puthujjā; puthu nānā janehi janitā vā sammutiyoti puthujjāti - yā kāci'mā sammutiyo puthujjā. 1. Kameyya - manupa 2. Khantimakuppamāõo - manupa. 3. Sabbato - syā. 4. Pariyādānavacāmetaü - manupa. 5. Tā sammutiyo - sa. [BJT Page 422] [\x 422/] Sabbāva etā na upeti vidvāti - vidvā vijjāgato ¤āõã vibhāvã medhāvã; sabbāva etā diņņhisammutiyo neti, na upeti, na upagacchati, na gaõhāti, na parāmasati, nābhinivisatãti - sabbāva etā na upeti vidvā. Anupayo so upayaü kimeyyāti - 'upayoti' dve upayā' taõhåpayo ca diņņhåpayo ca. Ayaü taõhåpayo yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādikataü4 odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhåpayo. Ayaü diņņhupayo vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü6 diņņhisa¤eyājanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, idaü diņņhåpayo paņinissaņņho; taõhåpayassa pahãnattā diņņhåpayassa paņinissaņņhattā anupayo puggalo kiü råpaü upeyya upagaccheyya gaõheyya parāmaseyya abhiniveseyya [PTS Page 309] [\q 309/] 'attā me' ti', kiü vedanaü - kiü sa¤¤aü - kiü saīkhāre - kiü vi¤¤āõaü - kiü gatiü - kiü uppattiü - kiü paņisandhiü - kiü bhavaü - kiü saüsāraü kiü vaņņaü upeyya upagaccheyya gaõheyya parāmaseyya abhiniveseyyāti - anupayo so upayaü kimeyya. Diņņhe sute khantimakubbamānoti - diņņhe vā diņņhasuddhiyā vā sute vā sutasuddhiyā vā mute vā mutasuddhiyā vā khantiü akubbamāno chandaü akubbamāno pemaü akubbamāno rāgaü akubbamāno ajanayamāno asa¤janayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti - diņņhe sute khantimakubbamāno. Tenāha bhagavā9 "Yā kāci'mā sammutiyo puthujjā Sabbāva etā na upeti vidvā, Anupayo so upayaü kimeyya Diņņhe sute khantimakubbamāno"ti. 13 - 4 Sãluttamā sa¤¤amenāhu suddhiü Vataü1 samādāya upaņņhitā se, Idheva sikkhema athassa suddhiü Bhavåpanãtā kusalāvadānā. Sãluttamā sa¤¤amenāhu suddhinti - santeke samaõabrāhmaõā sãluttamavādā. Te sãlamattena sa¤¤amamattena saüvaramattena avãtikkamamattena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü āhaüsu vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti; samaõamaõķikāputto evamāha: - " catuhi kho ahaü thapati dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤apemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü [PTS Page 310] [\q 310/] samaõaü ayojjhaü. Katamehi catuhi: 1. Vattaü - [PTS.] [BJT Page 424] [\x 424/] Idha thapati na kāyena pāpakaü1 kammaü karoti; na pāpakaü vācaü bhāsati; na pāpakaü saīkappaü saīkappeti; na pāpakaü ājãvaü ājãvati2. Imehi kho ahaü thapati catuhi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤apemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjha"nti[a] evamevaü santeke samaõabrāhmaõā sãluttamavādā, te sãlamattena sa¤¤amamattena saüvaramattena avãtikkamamattena suddhiü visuddhi parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü āhaüsu vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - sãluttamā sa¤¤amenāhu suddhiü. Vataü samādāya upaņņhitā seti - 'vata'nti hatthivataü vā assavataü vā govataü vā kukkuravataü vā kākavataü vā vāsudevavataü vā baladevavataü vā puõõabhaddavataü vā maõibhaddavataü vā aggivataü vā nāgavataü vā supaõõavataü vā yakkhavataü vā asuravataü vā gandhabbavataü vā mahārājavataü vā candavataü vā suriyavataü vā indavataü vā brahmavataü vā devavataü vā disāvataü vā ādāya samādāya diyitvā samādiyitvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā upaņņhitā paccupaņņhitā allãnā upagatā ajjhositā adhimuttāti3 - vataü samādāya upaņņhitā se. Idheva sikkhema athassa suddhinti - 'idhā'ti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā; sikkhemāti sikkhema āvarema samācarema samādāya vattemāti idheva sikkhema; athassa suddhinti athassa suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttinti - idheva sikkhema athassa suddhiü. Bhavåpanãtā kusalāvadānāti - 'bhavåpanãtā'ti bhavåpanãtā bhavåpagatā bhavajjhositā bhavādhimuttāti - bhavåpanãtā; [PTS Page 311] [\q 311/] kusalāvadānāti kusalavādāpaõķitavādā thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyāti - bhavåpanãtā kusalāvadānā. Tenāha bhagavā: " Sãluttamā sa¤¤amenāhu suddhiü Vataü samādāya upaņņhitā se. Idheva sikkhema athassa suddhiü Bhavåpanãtā kusalāvadānā"ti. 13 - 5 Sace cuto sãlabbatato 4 hoti Sa vedhati kammaü virādhayitvā, Sa jappatã5 patthayaticca suddhiü Satthā va hãno pavasaü gharamhā. 1. Pāpakammaü - sãmu11. [PTS] 2. Jãvati - syā. 3. Avimuttāti - sãmu11. [A.] Majjhimanikāya - samaõamaõķikāsutta. 4. Sãlavatato - sãmu11. Machasaü. [PTS] 5. Pajappatã - machasaü. Manupa. [BJT Page 426] [\x 426/] Sace cuto silabbatato1 hotãti - dvãhi kāraõehi sãlabbatato1 cavati: paracchindenāya2 vā cavati, anabhisambhuõanto vā cati. Kathaü paravicchindanāya2 cavati? Paro vicchindati 'so satthā na sabba¤¤å, dhammo na svākkhāto, gaõo na supaņippanno, diņņhi na bhaddikā, paņipadā na suppa¤¤attā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā, visujjhanti vā, muccanti vā, vimuccanti vā, parimuccanti vā, hãnā nihãnā omakā lāmakā chattakā parittāti, evaü paro vicchindati. 3 Evaü vicchindiyamāno satthārā cavati. Dhammakkhānā cavati. Gaõā cavati. Diņņhiyā cavati. Paņipadāya cavati. Maggato cavati. Evaü paravicchindanāya cavati. Kathaü [PTS Page 312] [\q 312/] anabhisambhuõanto cavati? Sãlaü anabhisambhåõanto sãlato cavati. Vataü anabhisambhåõanto vatato cavati. Sãlabbataü anabhisambhuõanto sãlabbatato cavati. Evaü anabhisambhåõanto cavatãti sace cuto sãlabbatato1 hoti. Sa vedhati kammaü virādhayitvāti - ' sa vedhatã'ti sãlaü vā vataü vā sãlabbataü vā viraddhaü mayā aparaddhaü mayā khalitaü mayā galitaü mayā a¤¤āya aparaddho ahanti vedhati pavedhati sampavedhatãti - sa vedhati; kammaü virādhayitvāti pu¤¤ābhisaīkhāraü vā apu¤¤ābhisaīkhāraü vā āne¤jābhisaīkhāraü vā viraddhaü mayā aparaddhaü mayā khalitaü mayā galitaü mayā a¤¤āya aparaddho ahanti vedhati pavedhati sampavedhatãti - sa vedhati kammaü virādhayitvā, Sa jappati patthayaticca suddhinti - ' sa jappatã'ti sãlaü vā jappati, vataü vā jappati, sãlabbataü vā jappati pajappati abhijappatãti - sa jappati; patthayaticca suddhinti sãlasuddhiü vā pattheti, vatasuddhiü vā pattheti, sãlabbatasuddhiü vā pattheti, piheti abhijappatãti - sa jappati patthayaticca suddhiü. Satthā va hãno pavasaü gharamhāti - yathā puriso gharato nikkhanto satthena saha1 vasanto satthā ohãno taü vā satthaü anubandhati, sakaü vā gharaü paccāgacchati, evameva so diņņhigatiko taü vā satthāraü gaõhāti, a¤¤aü vā satthāraü gaõhāti, taü vā dhammakkhānaü gaõhāti, a¤¤aü vā dhammakkhānaü gaõhāti, taü vā gaõaü gaõhāti, a¤¤aü vā gaõaü gaõhāti, taü vā diņņhiü gaõhāti, a¤¤aü vā diņņhiü gaõhāti, taü vā paņipadaü gaõhāti, a¤¤aü vā paņipadaü gaõhāti, taü vā maggaü gaõhāti, a¤¤aü vā maggaü gaõhāti parāmasati abhinivisatãti [PTS Page 313 [\q 313/] - ] satthā va hãno pavasaü gharamhā. 1. Pavasaü - manupa. Machasaü 2. Paravicchandanāya - sa 3. Vicchandeti - manupa. [BJT Page 428] [\x 428/] Tenāha bhagavā: Sace cuto sãlabbatato 4 hoti Sa vedhati kammaü virādhayitvā, Sa jappatã5 patthayaticca suddhiü Satthā va hãno pavasaü gharamhā. 13 - 6 Sãlabbataü cāpi pahāya sabbaü Kamma¤ca sāvajja'navajjametaü, 1 Suddhiü asuddhinti apatthayāno Virato care santimanuggahāya. Sãlabbataü vāpi pahāya sabbanti - sabbā sãlasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvā, sabbā vatasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvā, sabbā sãlabbatasuddhiyo pahāya pajahitvā vinodetvā vyantãkaritvā anabhāvaü gametvāti - sãlabbataü vāpi pahāya sabbaü. Kamma¤ca sāvajjametanti - sāvajjakammaü vuccati kaõhaü kaõhavipākaü; anavajjakammaü vuccati sukkaü sukkavipākaü; sāvajja¤ca kammaü anavajja¤ca kammaü pahāya pajahitvā vinodetvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvāti kamma¤ca sāvajja'navajjametaü. Suddhiü asuddhinti apatthayānoti - 'asuddhi'nti asuddhiü patthenti akusale dhamme patthenti; 'suddhi'nti suddhiü patthenti, pa¤ca kāmaguõe patthenti; asuddhiü patthenti akusale dhamme patthenti, pa¤cakāmaguõe patthenti, suddhiü patthenti - dvāsaņņhi diņņhigatāni patthenti, asuddhiü patthenti - akusale dhamme patthenti - pa¤cakāmaguõe patthenti, dvāsaņņhi diņņhigatāni patthenti; suddhiü patthenti - tedhātuke kusale dhamme patthenti; asuddhiü patthenti - akusale dhamme patthenti, pa¤ca kāmaguõe patthenti, dvāsaņņhi diņņhigatāni patthenti; tedhātuke kusale dhamme patthenti, suddhiü patthenti puthujjanakalyāõakā3 niyāmāvakkantiü patthenti, sekhā aggadhammaü [PTS Page 314] [\q 314/] arahattaü patthenti; arahatte patte arahaü neva akusale dhamme pattheti. Napi pa¤ca kāmaguõe pattheti. Napi dvāsaņņhi diņņhigatāni pattheti. Napi tedhātuke kusale dhamme pattheti, napi niyāmāvakkantiü pattheti, napi aggadhammaü arahattaü pattheti. Patthanāsamatikkanto arahā vuddhiparihāniü4 vãtivatto so vutthavāso ciõõacaraõo uttiõõajātijarāmaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavoti - suddhiü asuddhinti apatthayāno. 1. Sāvajjānavajjametaü - sa 2. Kalyāõaputhujjanā - syā [PTS]. 3. Pārihāniü - sãmu11. [BJT Page 430] [\x 430/] Virato care sattimanuggahāyāti - 'virato'ti suddhiasuddhiyā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti virato; careti careyya vihareyya irãyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti 'virato care santimanuggahāyāti' santiyo vuccanti dvāsaņņhi diņņhigatāni; diņņhi santiyo agaõhanto aparāmasanto anabhinivisantoti virato care santimanuggahāya. Tenāha bhagavā: " Sãlabbataü vāpi pahāya sabbaü Kamma¤ca sāvajjanavajjametaü, Suddhiü asuddhinti apatthayāno Virato care santimanuggahāyā"ti. 13 - 7 Tamupanissāya jigucchitaü vā Athavāpi diņņhaü va sutaü mutaü vā. Uddhaüsarā suddhimanutthunanti Avãtataõhā se bhavābhavesu. Samupanissāya [PTS Page 315] [\q 315/] jigucchitaü vāti - santeke samaõabrāhmaõā tapojigucchāvādā 1 tapojigucchāsārā tapojigucchānissitā ānissitā allãnā upagatā ajjhositā adhimuttāti samupanissāya jigucchitaü vā. Athavāpi diņņhaü va2 sutaü mutaü vāti - diņņhaü vā diņņhasuddhiü vā sutaü vā sutasuddhiü vā mutaü vā mutasuddhiü vā nissāya upanissāya gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti athavāpi diņņhaü va sutaü mutaü vā. Uddhaüsarā suddhimanutthunantãti - santeke samaõabrāhmaõā uddhaüsaravādā3. Katame te samaõabrāhmaõā uddhaüsaravādā" ye te samaõabrāhmaõā accantasuddhikā saüsārasuddhikā akiriyadiņņhikā sassatavādā, ime te samaõa brāhmaõā uddhaüsaravādā, te saüsārena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü thunanti vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti - uddhaüsarā suddhimanutthunanti. Avãtataõhā se bhavābhavesåti - 'taõhā'ti råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā. 1. Jigucchavādā - sa. [PTS] 2. Diņņha¤ca - sãmu. 11. 3. Uddhaüsarāvādā - sãmu. [BJT Page 432] [\x 432/] Bhavābhavesåti - bhavābhave kammabhave punabbhave, kāmabhave kammabhave, kāmabhave punabbhave, råpabhave kammabhave, råpabhave punabbhave, aråpabhave kammabhave, aråpabhave punabbhave, punappunabhave punappunagatiyā punappunauppattiyā punappunapaņisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā avãtataõhā avigatataõhā acattataõhā avantataõhā amuttataõhā appahãnataõhā appaņinissaņņhataõhāti - avãtataõhā se bhavābhavesu. Tenāha bhagavā: "Samupanissāya [PTS Page 316] [\q 316/] jigucchitaü vā Athavāpi diņņhaü va sutaü mutaü vā, Uddhaüsarā suddhimanutthunanti Avãtataõhā se bhavābhaveså"ti. 13 - 8 Patthayamānassa hi jappitāni Pavedhitaü1 vāpi pakappitesu, Cutåpapāto idha yassa natthi Sa kena vedheyya kuhiü va jappe. Patthayamānassa hi jappitānãti - patthanā vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü; patthayamānassāti patthayamānassa icchamānassa sādiyamānassa pihayamānassa abhijappamānassāti patthayamānassa hi; jappitānãti jappanā vuccati taõhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā Patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålanti - patthayamānassa hi jappitāni. Pavedhitaü vāpi pakappitesåti - pakappanāti dve pakappanā: taõhā pakappanā ca diņņhipakappanā ca ayaü taõhāpakappanā; yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādikataü4 odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhāpakappanā;. Ayaü diņņhipakappanā? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü6 diņņhisa¤eyājanaü gāho paņiggāho7 abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, ayaü diņņhipakappanā; pavedhitaü vāpi pakappitesåti - pakappitaü vatthuü acchedasaīkinopi vedhenti, acchindantepi2 vedhenti, acchinnepi vedhenti; pakappitaü vatthuü vipariõāmasaīkinopi vedhenti, vipariõamantepi vedhenti, vipariõatepi vedhenti, pavedhenti sampavedhentãti - pavedhitaü vāpi pakappitesu. Cutåpapato idha yassa natthãti - 'yassā'ti arahato khãõāsavassa; yassa gamanaü āgamanaü gamanāgamanaü kālaü gati bhavābhavo cuti ca upapatti ca nibbatti ca bhedo ca jāti jarāmaraõa¤ca natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā [PTS Page 317] [\q 317/] ¤āõagginā daķķhāti - cutåpapāto idha yassa natthi. 1. Saüvedhitaü - su [PTS]. 2. Acchijjattopi - [PTS.] [BJT Page 434] [\x 434/] Sa kena vedheyya kuhiü va jappeti - so kena rāgena vedheyya, kena dosena vedheyya, kena mohena vedheyya, kena mānena vedheyya, kāya diņņhiyā vedheyya, kena uddhaccena vedheyya, kāya vicikicchāya vedheyya, kehi anusayehi vedheyya, rattoti vā duņņhoti vā måëhoti vā vinibaddhoti vā parāmaņņhoti vā vikkhepagatoti vā aniņņhaügatoti vā thāmagatoti vā, te abhisaīkhārā pahãnā. Abhisaīkhārānaü pahãnattā gatiyā kena vedheyya nerayikoti vā, tiracchānayonikoti vā, pettivisayikoti vā, manussoti vā, devoti vā, råpãti vā, aråpãti vā, sa¤¤ãti vā, asa¤¤ãti vā, nevasa¤¤ãnāsa¤¤ãti vā, so hetu natthi; paccayo natthi; kāraõaü natthi; yena vedheyya pavedheyya sampavedheyyāti - sa kena vedheyya. Kuhiü va jappeti kuhiü vā jappeyya, kimhi jappeyya, kattha jappeyya, pajappeyya abhijappeyyāti sa kena vedheyya kuhiü va jappe. Tenāha bhagavā: "Patthayamānassa hi jappitāni Pavedhitaü vāpi pakappitesu, Cutåpapāto idha yassa natthi Sa kena vedheyya kuhiü va jappe"ti. 13 - 9 Yamāhu dhammaü paramanti eke Tameva hãnanti panāhu a¤¤e, Sacco nu vādo katamo imesaü Sabbeva hi'me kusalāvadānā. Yamāhu dhammaü paramanti eketi - yaü dhammaü diņņhiü paņipadaü maggaü eke samaõabrāhmaõā idaü paramaü aggaü seņņhaü visiņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaranti [PTS Page 318] [\q 318/] evamāhaüsu, evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti - yamāhu dhammaü paramanti eke. Tameva hãnanti panāhu a¤¤eti - tameva dhammaü diņņhiü paņipadaü maggaü eke samaõabrāhmaõā hãnaü etaü nihãnaü etaü omakaü etaü lāmakaü etaü chattakaü etaü parittakaü etanti evamāhaüsu, evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti - tameva hãnanti panāhu a¤¤e. Sacco nu vādo katamo imesanti - imesaü samaõabrāhmaõānaü vādo katamo sacco taccho tathā bhåto yāthāvo aviparãtoti - sacco nu vādo katamo imesaü. [BJT Page 436] [\x 436/] Sabbeva hime kusalāvadānāti - sabbevime samaõabrāhmaõā kusalavādā paõķitavādā thiravādā ¤āyavādā hetuvādā lakkhaõavādā kāraõavādā ņhānavādā sakāya laddhiyāti sabbeva hime kusalāvadānā. Tenāha so nimmito: 1 "Yamāhu dhammaü paramanti eke Tameva hãnanti panāhu a¤¤e, Sacco nu vādo katamo imesaü Sabbeva hime kusalāvadānā"ti. 13 - 10 Sakaü hi dhammaü paripuõõamāhu A¤¤assa dhammaü pana hãnamāhu, Evampi viggayha vivādayanti2 Sakaü sakaü sammuti3 māhu saccaü. Sakaü hi dhammaü paripuõõamāhåti - sakaü hi dhammaü diņņhiü paņipadaü maggaü eke samaõabrāhmaõā idaü samattaü paripuõõaü anomanti evamāhaüsu evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti - sakaü hi dhammaü paripuõõamāhu. A¤¤assa [PTS Page 319] [\q 319/] dhammaü pana hãnamāhåti - a¤¤assa dhammaü diņņhiü paņipadaü maggaü eke samaõabrāhmaõā hãnaü etaü nihãnaü etaü omakaü etaü lāmakaü etaü chattakaü etaü parittakaü etanti evamāhaüsu, evaü kathenti, evaü bhaõanti, evaü dãpayanti, evaü voharantãti - a¤¤assa dhammaü pana hãnamāhu. Evampi viggayha vivādayantãti - evaü gahetvā uggahetvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaü karonti, bhaõķanaü karonti, viggahaü karonti, vivādaü karonti, medhagaü karonti 'na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhaya. Nibbeņhehi vā sace pahosã'ti - 'evampi viggayha vivādayanti'. Sakaü sakaü sammutimāhu saccanti - 'sassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti sakaü sakaü sammutimāhu saccaü; ' asassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤anti - sakaü sakaü sammutimāhu saccaü. Tenāha bhagavā: "Sakaü hi dhammaü paripuõõamāhu A¤¤assa dhammaü pana hãnamāhu, Evampi viggayha vivādayanti Sakaü sakaü sammutimāhu sacca"nti. 1. Bhagavā - syā. [PTS]. 2. Vivādiyanti - [PTS]. 3. Sammati - syā . [BJT Page 438] [\x 438/] 13 - 11 Parassa ce vambhayitena hãno Na koci dhammesu visesi assa. Puthu hi a¤¤assa vadanti dhammaü Nihãnato samhi daëhaü vadānā. Parassa ce vambhayitena hãnoti - parassa ce vambhayitakāraõā ninditakāraõā garahitakāraõā upavaditakāraõā paro bālo hoti hãno nihãno omako lāmako chattako parittoti - parassa ce vambhayitena hãno. Na koci dhammesu visesi assāti - dhammesu na koci aggo seņņho visiņņho pāmokkho uttamo pavaro assāti - na koci dhammesu visesi assa. Puthå [PTS Page 320] [\q 320/] hi a¤¤assa vadanti dhammaü nihãnatoti - bahukāpi bahånaü dhammaü vadanti upavadanti nindanti garahanti hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittato; bahukāpi ekassa dhammaü vadanti upavadanti nindanti garahanti hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittato; ekopi bahunnaü dhammaü vadati upavadati nindati garahati hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittato; ekopi ekassa dhammaü vadati upavadati nindati garahati hãnato nihãnato omakato lāmakato chattakato parittatoti - puthå hi a¤¤assa vadanti dhammaü nihãnato. Samhi daëhaü vadānāti - dhammo sakāyanaü, diņņhi sakāyanaü, paņipadā sakāyanaü, maggo sakāyanaü, sakāyanena daëhavādā thiravādā balikavādā avaņņhitavādāti - samhi daëhaü vadānā. Tenāha bhagavā: Parassa ce vambhayitena hãno Na koci dhammesu visesi assa. Puthu hi a¤¤assa vadanti dhammaü Nihãnato samhi daëhaü vadānā. 13 - 12 Sadhammapåjā1 ca panā tatheva Yathā pasaüsanti sakāyanāni, Sabbeva vādā2 tathiyā3 bhaveyyuü suddhã hi4 tesaü paccattameva. 1. Saddhammapåjā - sãmu11 dhammesu påjā - sa. 2. Sabbe pavādā - syā. [PTS]. 3. Tathivā - sãmu. 11. Su. 4. Suddhãpi - sãmu. 11 [BJT Page 440] [\x 440/] Sadhammapåjā ca panā tathevāti - katamā sadhammapåjā: sakaü satthāraü sakkaroti garukaroti māneti påjeti 'ayaü satthā sabba¤¤å"ti ayaü sadhammapåjā. Sakaü dhammakkhānaü - sakaü gaõaü - sakaü diņņhiü - sakaü paņipadaü - sakaü maggaü sakkaroti garukaroti māneti påjeti "ayaü maggo niyyāniko"ti ayaü sadhammapåjā. [PTS Page 321] [\q 321/] sadhammapåjā ca panā tathevāti sadhammapåjā tathā tacchā bhåtā yāthāvā aviparãtāti - sadhammapåjā ca panā tatheva. Yathā pasaüsanti sakāyanānãti - dhammo sakāyanaü, diņņhi sakāyanaü, paņipadā sakāyanaü, maggo sakāyanaü; sakāyanāni pasaüsanti thomenti kittenti vaõõentãti - yathā pasaüsanti sakāyanāni. Sabbeva vādā tathiyā1 bhaveyyunti - sabbeva vādā tathā tacchā bhåtā yāthāvā aviparãtā bhaveyyunti - sabbeva vādā tathi1 bhaveyyuü. Suddhi hi2 nesaü paccattamevāti - paccattameva tesaü samaõabrāhmaõānaü suddhi visuddhi parisuddhi mutti vimutti parimuttãti - suddhi hi2 nesaü paccattameva. Tenāha bhagavā: "Sadhammapåjā ca panā tatheva Yathā pasaüsanti sakāyanāni, Sabbeva vādā tathiyā bhaveyyuü Suddhã hi 2 nesaü paccattamevā"ti. 13 - 13 Na brāhmaõassa paraneyyamatthi Dhammesu niccheyya samuggahãtaü, Tasmā vivādāni upātivatto Na hi seņņhato passati dhammama¤¤aü. Na brāhmaõassa paraneyyamatthãti - ' nā'ti paņikkhepo; brāhmaõoti sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo sakkāyadiņņhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sãlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saükilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhu samāhito ņhitatto, Saüsāramaticca kevalã so Asito tādã pavuccate sa brahmā". Na brāhmaõassa paraneyyamatthãti brāhmaõassa paraneyyo natthi, brāhmaõo na paraneyyo, na parappattiyo, na parappaccayo, na parapaņibaddhagu; jānāti [PTS Page 322] [\q 322/] passati asammåëho sampajāno patissato. "Sabbe saīkhārā aniccā"ti brāhmaõassa paraneyyā natthi. Brāhmaõo na paraneyyo. Na parappattiyo. Na parappaccayo' na parapaņibaddhagu jānāti passati asammåëho sampajāno patissato. " Sabbe saīkhārā dukkhā"ti brāhmaõassa paraneyyatā natthi. Brāhmaõo na paraneyyo, na parappattiyo, na parappaccayo ' na parapaņibaddhagu jānāti passati asammåëho sampajāno patissatoti - yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbantaü nirodhadhamma"nti brāhmaõassa paraneyyatā natthi, brāhmaõo na paraneyyo, na parappattiyo, na parappaccayo; na parapaņibaddhagu jānāti passati asammåëho sampajāno patissatoti - na brāhmaõassa paraneyyamatthi. 1. Tathivā - sãmu. 11. 2. Suddhãpi - sãmu. 11. [BJT Page 442] [\x 442/] Dhammesu niccheyya samuggahãtanti - 'dhammeså'ti dvāsaņņhi diņņhigatesu; niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā odhigāho bilaggāho varaggāho koņņhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho, idaü saccaü tathaü tacchā bhåtaü yāthāvaü aviparãtanti gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi na saüvijjati nåpalabbhati pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhanti - dhammesu niccheyya samuggahãtaü. Tasmā vivādāni upātivattoti - ' tasmā'ti tasmā taükāraõā taühetu tappaccayā tannidānā diņņhikalahāni diņņhibhaõķanāni diņņhiviggahāni diņņhivivādāni diņņhimedhagāni upātivatto atikkanto samatikkanto vãtivattoti - tasmā vivādāni upātivatto. Na hi seņņhato passati dhammama¤¤anti - a¤¤aü satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü a¤¤atra; satipaņņhānehi a¤¤atra; sammappadhānehi a¤¤atra; iddhipādehi a¤¤atra indriyehi a¤¤atra balehi a¤¤atra bojjhaīgehi a¤¤atra ariyā aņņhaīgikā maggo aggaü seņņhaü viseņņhaü pāmokkhaü uttamaü pavaraü dhammaü na passati na dakkhati na oloketi na nijjhāyati na upaparikkhatãti [PTS Page 323 [\q 323/] - ] na hi seņņhato passati dhammama¤¤aü. Tenāha bhagavā: "Na brāhmaõassa paraneyyamatthi Dhammesu niccheyya samuggahãtaü, Tasmā vivādāni upātivatto Na hi seņņhato passati dhammama¤¤a"nti. 13 - 14 Jānāmi passāmi tatheva etaü Diņņhiyā eke paccenti suddhiü, Adakkhi1 ce kiü hi tumassa tena Atisitvā a¤¤ena vadanti suddhiü. Jānāmi passāmi tatheva etanti - " jānāmã"ti paracittavijānana¤āõena jānāmi; pubbenivāsānussati¤āõena vā jānāmi; passāmãti maüsacakkhunā vā passāmi; dibbena cakkhunā vā passāmi; tatheva etanti etaü tacchaü bhåtaü yāthāvaü aviparãtanti - jānāmi passāmi tatheva etaü. 1. Dakkhiti - su. [BJT Page 444] [\x 444/] Diņņhiyā eke paccenti suddhinti - diņņhiyā eke samaõabrāhmaõā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccenti sassato loko idameva saccaü moghama¤¤anti diņņhiyā eke samaõabrāhmaõā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vi muttiü parimuttiü paccenti; asassato loko ' asassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤anti - diņņhiyā eko samaõabrāhmaõā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü paccentãti - diņņhiyā eke paccenti suddhiü. Adakkhi1 ce kiü hi tumassa tenāti - "adakkhã'ti paracittavijānana¤āõena vā adakkhi, pubbenivāsānussati¤āõena vā adakkhi; maüsacakkhunā va adakkhi; dibbena cakkhunā vā adakkhãti adakkhi ce; kiü hi tumassa tenāti - tassa tena dassanena kiü kataü? Na dukkhapari¤¤ā atthi; na samudayassa pahānaü atthi; na maggabhāvanā atthi; na [PTS Page 324] [\q 324/] rāgassa samucchedappahānaü atthi; na dosassa samucchedappahānaü atthi; na mohassa samucchedappahānaü atthi; na kilesānaü samucchedappahānaü atthi; na saüsāravaņņassa upacchedo atthãti - adakkhi1 ce kiü hi tumassa tena. Atisitvā a¤¤ena denti suddhinti - te titthiyā suddhimaggaü visuddhimaggaü parisuddhimaggaü vodātamaggaü pariyodātamaggaü atikkamitvā samatikkamitvā vãtivattitvā a¤¤atra satipaņņhānehi a¤¤atra sammappadhānehi a¤¤atra iddhipādehi a¤¤atra indriyehi a¤¤atra balehi a¤¤atra bojjhaīgehi a¤¤atra ariyā aņņhaīgikā maggā suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti, evampi, atisitvā a¤¤ena vadanti suddhiü. Athavā buddhā ca buddhasāvakā ca paccekabuddhā ca tesaü titthiyānaü asuddhimaggaü avisuddhimaggaü aparisuddhimaggaü avodātamaggaü apariyodātamaggaü atikkamitvā samatikkamitvā vãtivattitvā catuhi satipaņņhānehi catuhi sammappadhānehi catuhi iddhipādehi pa¤cahi indriyehi pa¤cahi balehi sattahi bojjhaīgehi ariyena aņņhaīgikena maggena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharantãti evampi atisitvā a¤¤ena vadanti suddhiü. Tenāha bhagavā: "Jānāmi passāmi tatheva etaü Diņņhiyā eke paccenti suddhiü, Adakkhi ce kiü hi tumassa tena Atisitvā a¤¤ena vadanti suddhi"nti. 13 - 15 Passaü naro dakkhati1 nāmaråpaü Disvāna vā ¤assati2 tānimeva, Kāmaü bahuü passatu appakaü vā Na hi tena suddhiü kusalā vadanti. 1. Dakkhiti - su. 2. Vā¤¤assati - [PTS.] [BJT Page 446] [\x 446/] Passaü [PTS Page 325] [\q 325/] naro dakkhati nāmaråpanti - passaü naro, paracittavijānana¤āõena vā passanto pubbenivāsānussati¤āõena vā passanto maüsacakkhunā vā passanto dibbena cakkhunā vā passanto nāmaråpaü yeva dakkhati niccato sukhato attato; na tesaü dhammānaü samudayaü vā atthaīgamaü vā assādaü vā ādãnavaü vā nissaraõaü vā dakkhatãti - passaü naro dakkhati nāmaråpaü. Disvāna vā ¤assati tānimevāti - 'disvā'ti paracitta¤āõena vā disvā pubbenivāsānussati¤āõena vā disvā maüsacakkhunā vā disvā dibbena cakkhunā vā disvā nāmaråpaü yeva disvā ¤assati niccato sukhato attano; na tesaü dhammānaü samudayaü vā atthaīgamaü vā assādaü vā ādãnavaü vā nissaraõaü vā ¤assatãti - disvāna vā ¤assati tānimeva. Kāmaü bahuü passatu appakaü vāti - kāmaü bahukaü vā passanto nāmaråpaü appakaü vā niccato sukhato attatoti - kāmaü bahuü passatu appakaü vā. Na hi tena suddhiü kusalā vadantãti - ' kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paņiccasamuppādakusalā satipaņņhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaīgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā paracitta¤āõena vā pubbenivāsānussati¤āõena vā maüsacakkhunā vā dibbena cakkhunā vā nāmaråpadassanena suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü na vadanti, na kathenti, na bhaõanti, na dãpayanti, na voharantãti na hi tena suddhiü kusalā vadanti. Tenāha bhagavā: "Passaü naro dakkhati nāmaråpaü Disvāna vā ¤assati tānimeva. Kāmaü bahuü passatu appakaü vā Na hi tena suddhi kusalā vadantã"ti 13 - 16 "Nivissavādã [PTS Page 326] [\q 326/] na hi subbināyo Pakappitaü diņņhi purekkharāno, Yaü nissito tattha subhaüvadāno Suddhiüvado tattha tathaddasā so. [BJT Page 448] [\x 448/] Nivissavādã na hi subbināyoti - ' sassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti nivissavādã, asassato loko 'sassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti idha suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti; 'asassato loko asassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤anti - nivissavādã; na hi subbināyoti nivissavādã dubbinayo duppa¤¤āpiyo1 dunnijjhāpiyo duppekkhāpiyo duppasādiyoti - nivissavādã na hi subbināyo. Pakappitaü diņņhi purekkharānoti - kappitaü pakappitaü abhisaīkhataü saõņhapitaü diņņhiü purakkhataü katvā. Carati, diņņhidhajo diņņhiketu diņņhādhipateyyo diņņhiyā parivārito caratãti - pakappitaü diņņhi purekkharāno. Yaü nissito tattha subhaüvadānoti - 'yaü nissito'ti yaü satthāraü dhammakkhānaü gaõaü diņņhiü paņipadaü maggaü nissito sannissito allãno upagato ajjhesito adhimuttoti yaü nissito; tatthāti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā; subhaüvadānoti subhavādo sobhanavādo paõķitavādo thiravādo ¤āyavādo hetuvādo lakkhaõavādo kāraõavādo ņhānavādo sakāya laddhiyāti - yaü nissito tattha subhaüvadāno. Suddhiüvado tattha tathaddasā soti - suddhivādo [PTS Page 327] [\q 327/] visuddhivādo parisuddhivādo pariyodātavādo, athavā suddhidassano visuddhidassano parisuddhidassano vodātadassano pariyodātadassanoti suddhiüvado; tatthāti sakāya diņņhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā tathaü tacchaü bhåtaü yāthāvaü aviparãtanti addasa adakkhi apassi paņivijjhãti - suddhiüvado tattha tathaddasā so. "Nivissavādã na hi subbināyo Pakappitaü diņņhipurekkharāno, Yaü nissito tattha subhaüvadāno Suddhiüvado tattha tathaddasā so"ti. 13 - 17 Na brāhmaõo kappamupeti saīkhaü Na diņņhisārã napi ¤āõabandhu, ¤atvā ca so sammutiyo puthujjā Upekkhati uggaõhanti ma¤¤e. 1. Duppa¤¤āpayo - machasaü - syā. [BJT Page 450] [\x 450/] Na brāhmaõo kappamupeti saīkhanti - 'nā'ti paņikkhepo; brāhmaõoti sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo na brāhmaõassa paraneyyamatthãti - ' nā'ti paņikkhepo; brāhmaõoti sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo sakkāyadiņņhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sãlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saükilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhu samāhito ņhitatto, Saüsāramaticca kevalã so Asito tādã pavuccate sa brahmā". Kappāti dve kappā: taõhākappo ca diņņhikappo ca. Katamo taõhā kappo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhākappo. Katamo diņņhikappo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhikappo. Saīkhā vuccati ¤āõaü, yā pa¤¤ā pajānanā - pe - amoho dhammavicayo sammādiņņhi; na brāhmaõo kappamupeti saīkhanti brāhmaõo saīkhāya jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā ' sabbe saīkhārā aniccāti, sabbe saīkhārā dukkhāti - pe - yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhamma'nti saīkhāya jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā taõhākappaü [PTS Page 328] [\q 328/] vā diņņhikappaü vā neti, na upeti, na upagacchati, na gaõhāti, na parāmasati, nābhinivisatãti - na brāhmaõo kappamupeti saīkhaü. Na diņņhisārã napi ¤āõabandhåti - tassa dvāsaņņhi diņņhigatāni pahãnāni samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni; so diņņhiyā na yāyati na niyyati na vuyhati na saühariyyati; napi taü diņņhigataü sārato pacceti, na paccāgacchatãti ' na diņņhisārã;' napi ¤āõabandhåti aņņhasamāpatti¤āõena vā pa¤cābhi¤¤ā¤āõena vā micchā¤āõena vā taõhābandhaü vā diņņhibandhaü vā na karoti na janeti na sa¤janeti na nibbatteti nābhinibbattetãti - na diņņhisārã napi ¤āõabandhu. Ĩatvā ca so sammutiyo puthujjāti - ' ¤atvā'ti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā: 'sabbe saīkhārā aniccāti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā: ' sabbe saīkhārā dukkhāti - pe - yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhamma'nti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā ti - ¤atvā ca so; sammutiyo vuccanti dvāsaņņhidiņņhigatāni diņņhisammutiyo; puthujjāti puthujjanehi janitā vā tā sammutiyoti puthujjā, puthu nānājanehi janitā vā tā sammutiyoti puthujjāti - ¤atvā va so sammutiyo puthujjā. Upekkhatã uggaõhanti ma¤¤eti - a¤¤e taõhāvasena diņņhivasena gaõhanti parāmasanti abhinivisanti, arahā upekkhati, na gaõhāti na parāmasati, nābhinivisatãti - upekkhetã uggaõhanti ma¤¤e. Tenāha bhagavā: " Na brāhmaõo kappamupeti saīkhaü Na diņņhisārã napi ¤āõabandhu, Ĩatvā ca so sammutiyo puthujjā Upekkhatã uggaõhanti ma¤¤e"ti. [BJT Page 452] [\x 452/] 13 - 18 Visajja [PTS Page 329] [\q 329/] ganthāni munãdha loke Vivādajātesu na vaggasārã, Santo asantesu upekkhako so Anuggaho uggaõhanti ma¤¤e. Visajja ganthāni munãdha loketi - ' ganthā'ti cattāro ganthā: abhijjhā kāyagantho byāpādo kāyagantho, sãlabbataparāmāso kāyagantho, idaüsaccābhiniveso kāyagantho, attano diņņhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho, paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho, attano sãlaü vā vataü vā sãlabbataü vā parāmasati sãlabbataparāmāso kāyagantho, attano diņņhi idaüsaccābhiniveso kāyagantho, visajjāti ganthe vossajitvā vā visajja; athavā ganthe gathite ganthite baddhe1 vibaddhe1 ābaddhe1 lagge laggite paëibuddhe bandhane phoņayitvā vā visajja; yathā vayhaü vā rathaü vā sakaņaü vā sandamānikaü vā sajjaü visajjaü karonti vikopenti, evamevaü ganthe vossajjitvā vā visajja; athavā ganthe gathite ganthite baddhe vibaddhe ābaddhe lagge laggite paëibuddhe2 bandhane phoņayitvā vā visajja; munãti monaü vuccati ¤āõaü Evaü munã nāmakāyā vimuttoti 'eva'nti opammasampaņipādanaü, munãti 'monaü' vuccati ¤āõaü, yā pa¤¤ā pajānanā vicayo Pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhåri medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi, tena ¤āõena samannāgato muni monappattoti. Tãõi moneyyāni: kāyamoneyyaü vacãmoneyyaü manomoneyyaü. Katamaü kāyamoneyyaü? Tividhānaü kāyaduccaritānaü pahānaü kāyamoneyyaü. Tividhaü kāyasucaritaü kāyamoneyyaü, kāyārammaõe ¤āõaü kāyamoneyyaü, kāyapari¤¤ā kāyamoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo kāyamoneyyaü, kāye chandarāgassa pahānaü kāyamoneyyaü, kāyasaükhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaü. Idaü kāyamoneyyaü. Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhānaü vacãduccaritānaü pahānaü vacãmoneyyaü, vacãsucaritaü vacãmoneyyaü, vācārammaõe ¤āõaü vacãmoneyyaü, vācāpari¤¤ā vacãmoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo vacãmoneyyaü, vācāya chandarāgassa pahānaü vacãmoneyyaü. Vacãsaükhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü. Katamaü manomoneyyaü? Tividhānaü manoduccaritānaü pahānaü manomoneyyaü, tividhaü manosucaritaü manomoneyyaü, cittārammaõe ¤āõaü manomoneyyaü, cittapari¤¤ā manomoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo manomoneyyaü, citte chandarāgassa pahānaü manomoneyyaü, cittasaükhāranirodho sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaü. Idaü manomoneyyaü. 5. ''Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu sabbappahāyinaü. 6. Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü Muniü moneyyasampannaü āhu ninhātapāpaka''nti. Imehi tãhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 7. ''Na monena muni hoti måëharåpo aviddasu, Yo ca tulaü va paggayha varamādāya paõķito. 8. Pāpāni parivajjeti sa munã tena so munã, Yo munāti ubho loke munã tena pavuccatã. '' 9. ''Asata¤ca sata¤ca ¤atvā dhammaü Ajjhattaü bahiddhā ca sabbaloke, Devamanussehi påjito yo Saīgajālamaticca so munã. Idhāti - imissā diņņhiyā, imissā, khantiyā, imissā ruciyā, imasmiü ādāye2, imasmiü dhamme, imasmiü vinaye, imasmiü dhammavinaye, imasmiü pāvacane, imasmiü brahmacariye, imasmiü satthusāsane, imasmiü attabhāve, imasmiü manussaloketi visajja munãdha loke. Vivādajātesu na vaggasārãti - vivāde jāte sa¤jāte nibbatte abhinibbatte pātubhåte3 chandagatiü gacchantesu dosāgatiü gacchantesu bhayāgatiü gacchantesu mohāgatiü gacchantesu [PTS Page 330] [\q 330/] na chandāgatiü gacchati, na dosāgatiü gacchati, na bhayāgatiü gacchati, na mohāgatiü gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diņņhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati nãyati vuyhati saüharãyatãti - vivādajātesu na vaggasārã. Santo asantesu upekkhako soti - ' santo'ti rāgassa santattā santo; dosassa santattā santo, mohassa santattā santo kodhassa, upanāhassa, makkhassa, palāsassa, issāya, macchariyassa, māyāya, sāņheyyassa, thambhassa, sārambhassa, mānassa, atimānassa, madassa, pamādassa, sabbakilesānaü, sabbaduccaritānaü, sabbasantāpānaü, sabbākusalābhisaükhārānaü santattā samitattā våpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paņippassaddhattā santo upasanto våpasanto nibbuto paņippassaddhoti - santo; asantesåti asantesu anupasantesu avupasantesu anibbutesu appaņippassaddhesåti - santo asantesu; upekkhako soti arahā chaëaīgupekkhāya samannāgato: cakkhunā råpaü disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno, sotena saddaü sutvā gandhena gandhaü sāyitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno, phoņņhabbaü påsitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno, kālaü kaīkhati bhāvitatto4 sudantoti - santo asantesu upekkhako so. 1. Bandhe - machasaü. [PTS]. 2. Palibuddhe - sãmu. 11. 3. Vivādajātesu pātubhåtesu - syā. [PTS]. 4. Bhāvito - sãmu11. Manupa. [PTS.] [BJT Page 454] [\x 454/] Anuggaho uggaõhanti ma¤¤eti - a¤¤e taõhāvasena diņņhivasena gaõhanti1 parāmasanti abhinivisanti, arahā upekkhati na gaõhāti na parāmasati nābhinivisatãti - anuggaho uggaõhanti ma¤¤e. Tenāha bhagavā: "Visajja ganthāni munãdha loke Vivādajātesu na vaggasārã, Santo asantesu upekkhako so Anuggaho uggaõhanti ma¤¤e"ti 13 - 19 Pubbāsave hitvā nave akubbaü Na chandagå nopi nivissavādã, Sa vippamutto diņņhigatehi dhãro na lippati2 loke anattagarahã. Pubbāsave [PTS Page 331] [\q 331/] hitvā nave akubbanti - pubbāsavā vuccanti atãtā råpavedanāsa¤¤āsaīkhāravi¤¤āõā, atãte saīkhāre ārabbha ye kilesā upajjeyyuü, te kilese hitvā cajitvā pariccajitvā pajahitvā vinodetvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvāti - pubbāsave hitvā; nave akubbanti ' navā" vuccanti paccuppannā råpavedanāsa¤¤āsaīkhāravi¤¤āõā, paccuppanne saīkhāre ārabbha chandaü akubbamāno anibbattayamāno nabhinibbattayamānoti pubbāsave hitvā nave akubbaü. Na chandagå nopi nivissavādãti - na chandāgatiü gacchati, na dosāgatiü gacchati, na bhayāgatiü gacchati, na mohāgatiü gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diņņhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi yāyati niyyati vuyhati na saühariyyatãti - na chandagå; nopi nivissavādãti ' sassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti na nivissavādã idha suddhiü visuddhiü parisuddhiü muttiü vimuttiü parimuttiü vadanti kathenti bhaõanti dãpayanti voharanti; 'asassato loko asassato loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattatãti diņņhãsu ādãnavaü passanto diņņhiyo na gaõhāmi na parāmasāmi nābhinivisāmi; athavā, na gaõhitabbā na parāmasitabbā nābhinivisitabbāti evampi - 'passa¤ca diņņhãsu anuggahāya'. Athavā, 'asassato loko, antavā loko, anantavā loko, taü jãvaü taü sarãraü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, hoti tathāgato parammaraõā, na hoti tathāgato parammaraõā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti diņņhigatametaü neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤anti - na nivissavādãti - na chandagå nopi nivissavādã, Sa vippamutto diņņhigatehi dhãroti - tassa dvāsaņņhidiņņhigatāni pahãnāni samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni; so diņņhigatehi vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharati; dhãroti dhãro paõķito pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvãti - sa vippamutto diņņhigatehi dhãro. 1. Gaõhante - sãmu11 2. Limpati sãmu11. [PTS]. [BJT Page 456] [\x 456/] Na lippati1 loke anattagarahãti - 'lepā'ti dve lepā: taõhālepo ca diņņhilepo ca. Katamo taõhā kappo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhālepo. Katamo diņņhilepo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhilepo. [PTS Page 332] [\q 332/] Tassa taõhā lepo pahãno diņņhilepo paņinissaņņho; taõhālepassa pahãnattā diņņhilepassa paņinissaņņhattā anupalitto apāyaloke na lippati; manussaloke na lippati; devaloke na lippati; khandhaloke na lippati; dhātuloke na lippati; āyatanaloke na lippati; na saülippati, na upalippati, alitto asaülitto anupalitto nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti - na lippati loke, anattagarahãti dvãhi kāraõehi attānaü garahati' katattā ca akatattā ca. Kathaü katattā ca akatattā ca attānaü garahati? Kataü me kāyaduccaritaü akataü me kāyasucaritanti attānaü garahati. Kataü me vacãduccaritaü kataü me manoduccaritaü - kato me pāõātipāto kato me pāõātipātā veramaõã'ti attānaü garahati. 'Kataü me adinnādānaü, akatā me adinnādānā veramaõã'ti attānaü garahati. 'Kato me kāmesu micchācāro, akatā kāmesu micchācārā veramaõã'ti attānaü garahati. 'Kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaõã'ti attānaü garahati. ' Katā me pisunā vācā, akatā me pisunāya vācāya veramaõã'ti attānaü garahati. 'Katā me pharusā vācā, akatā me pharusāya vācāya veramaõã'ti attānaü garahati. 'Kato me samphappalāpo, akatā me samphappalāpā veramaõã'ti attānaü garahati. 'Katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā'ti attānaü garahati. 'Kato me vyāpādo, akato me avyāpādo'ti attānaü garahati. 'Katā me micchādiņņhi, akatā me sammādiņņhã'ti6 attānaü garahati. Evaü katattā ca akatattā ca attānaü garahati. Athavā sãlesu'mhi na paripårakārãti attānaü garahati. Indriyesu'mhi aguttadvāroti - bhojanemhi amatta¤¤åti jāgariyamhi ananuyuttoti - na satisampaja¤¤enamhi samannāgatoti - abhāvitā me cattāro satipaņņhānāti - abhāvitā me cattāro sammappadhānāti - abhāvitā me cattāro iddhipādāti - abhāvitāni me pa¤cindriyānãti - abhāvitāni me pa¤ca balānãti - abhāvitā me satta bojjhaīgāti - abhāvito me ariyo aņņhaīgiko maggo ti - dukkhaü me apari¤¤ātanti - dukkhasamudayo me appahãnoti - maggo me abhāvitoti - nirodho me asacchikatoti attānaü garahati evaü katattā ca akatattā ca attānaü garahati. Evaü attagarahã kataü2 kammaü akubbamāno ajanayamāno asa¤janayamāno [PTS Page 333] [\q 333/] anibbattayamāno anabhinibbattayamāno anattagarahãti - na lippati1 loke anattagarahã. Tenāha bhagavā: 9"Pubbāsave hitvā nave akubbaü Na chandagå nopi nivissavādã, Sa vippamutto diņņhigatehi dhãro Na lippati1 loke anattagarahã"ti. 13 - 20 Sa sabbadhammesu visenibhåto Yaü ki¤ci diņņhaü va sutaü mutaü vā, Sa pannabhāro muni vippamutto Na kappiyo nåparato na patthiyo (iti bhagavā. ) 1. Limpati - sãmu11. [PTS]. 2. Attagarahã tayidaü - sãmu. 11. [PTS] [BJT Page 458] [\x 458/] Sa sabbadhammesu visenibhåto yaü ki¤ci diņņhaü va sutaü mutaü vāti - senā vuccati mārasenā, kāyaduccaritaü mārasenā, vacãduccaritaü mārasenā, manoduccaritaü mārasenā, rāgo doso moho kodho upanāho makkho paëāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thambho sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā mārasenā. Vuttaü hetaü bhagavatā: 1. "Kāmā te paņhamā senā dutiyāarati1 vuccati, Tatiyā khuppipāsā te catutthã taõhā pavuccati. 2. Pa¤camã2 thinamiddhaü te chaņņhā bhirå pavuccati, Sattamã vicikicchā te makkho thambho te aņņhamā. 3 3. Lābho [PTS Page 334] [\q 334/] siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso, Yo cattānaü samukkaüse pare ca avajānati. 4. Esā namuci te senā kaõhassābhippahāriõã, Na naü asåro jināti jitvā4 ca labhate sukha"nti. [A] Yato catuhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paņisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā5 parammukhā, so vuccati visenibhåto, so diņņhe visenãbhåto sute mute vi¤¤āte visenãbhåtoti - sa sabbadhammesu visenibhåto yaü ka¤ci diņņhaü va sutaü mutaü vā. Sa pantabhāro muni vippamuttoti - 'bhāro'ti tayo bhārā khandhabhāro kilesabhāro abhisaīkhārabhāro; katamo khandhabhāro? Paņisandhiyā råpaü vedanā sa¤¤ā saīkhārā vi¤¤āõaü, ayaü khandhabhāro. Katamo kilesabhāro? Rāgo doso moho kodhassa apanāhassa makkhassa paëāsassa issāya macchariyassa māyāya sāņheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa sabbakilesānaü sabbaduccaritānaü sabbapariëāhānaü sabbasantāpānaü sabbākusalābhisaīkhārā ayaü kilesabhāro. Katamo abhisaīkhārabhāro? Pu¤¤abhisaīkhāro apu¤¤ābhisaīkhāro āne¤jābhisaīkhāro, ayaü abhisaīkhārabhāro. Yato khandhabhāro ca kilesabhāro ca abhisaīkhārabhāro ca pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā; so vuccati pannabhāro patitabhāro oropitabhāro samoropitabhāro nikkhittabhāro paņipassaddhabhāro. 1. Dutiyā rati - katthaci. Pa¤camaü - sãmu. 11. Machasaü. [PTS]. 3. Aņņhamo - sãmu. 11. Machasaü. [PTS]. 4. Chetvā - [PTS]. 5. Vippaluttā - sãmu. 11. [PTS]. A. Suttanipāta - padhānasutta. [BJT Page 460] [\x 460/] Munãti 'monaü' vuccati ¤āõaü, yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhåri medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü [PTS Page 335] [\q 335/] amoho dhammavicayo sammādiņņhi, tena ¤āõena samannāgato muni monappattoti. Tãõi moneyyāni: kāyamoneyyaü vacãmoneyyaü manomoneyyaü. Katamaü kāyamoneyyaü? Tividhānaü kāyaduccaritānaü pahānaü kāyamoneyyaü. Tividhaü kāyasucaritaü kāyamoneyyaü, kāyārammaõe ¤āõaü kāyamoneyyaü, kāyapari¤¤ā kāyamoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo kāyamoneyyaü, kāye chandarāgassa pahānaü kāyamoneyyaü, kāyasaükhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaü. Idaü kāyamoneyyaü. Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhānaü vacãduccaritānaü pahānaü vacãmoneyyaü, vacãsucaritaü vacãmoneyyaü, vācārammaõe ¤āõaü vacãmoneyyaü, vācāpari¤¤ā vacãmoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo vacãmoneyyaü, vācāya chandarāgassa pahānaü vacãmoneyyaü. Vacãsaükhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü. Katamaü manomoneyyaü? Tividhānaü manoduccaritānaü pahānaü manomoneyyaü, tividhaü manosucaritaü manomoneyyaü, cittārammaõe ¤āõaü manomoneyyaü, cittapari¤¤ā manomoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo manomoneyyaü, citte chandarāgassa pahānaü manomoneyyaü, cittasaükhāranirodho sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaü. Idaü manomoneyyaü. 5. ''Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu sabbappahāyinaü. 6. Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü Muniü moneyyasampannaü āhu ninhātapāpaka''nti. Imehi [PTS Page 336] [\q 336/] tãhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. [A.] Dhammasaīgaõi niddesavāra. [B.] Tikaīguttara - āpāyikavagga [c.] Itivuttaka - dutiyavagga. [BJT Page 462] [\x 462/] Katame agāramunino? Ye te agārikā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 7. ''Na monena muni hoti måëharåpo aviddasu, Yo ca tulaü va paggayha varamādāya paõķito. 8. Pāpāni parivajjeti sa munã tena so munã, Yo munāti ubho loke munã tena pavuccatã. '' 9. ''Asata¤ca sata¤ca ¤atvā dhammaü Ajjhattaü bahiddhā ca sabbaloke, Devamanussehi påjito yo Saīgajālamaticca so munã. Vippamuttoti - munino rāgā cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü; dosā cittaü - mohā cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü kodho cittaü muttaü va muttaü suvimuttaü upanāho cittaü - makkho cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü paëāso cittaü - muttaü va muttaü suvimuttaü issā cittaü - macchariyaü cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü mayā cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü; sāņheyyaü cittaü thambho mohā cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü sārambho cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü; māno cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü atimāno cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü; mado cittaü - pamādo cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalehi saīkhārehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttanti - sa pannabhāro muni vippamutto. Na kappiyo nåparato na patthiyoti bhagavāti - 'kappā'ti dve kappā: taõhākappo ca diņņhikappo ca katamo taõhā kappo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmakataü mariyādãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamāyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettāvatā mamaü, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhākappo. Katamo diņņhikappo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho, ayāthāvakasmiü yāthāvakanti3 gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni; ayaü diņņhikappo. Tassa taõhākappo pahãno. Diņņhikappo paņinissaņņho. Taõhākappassa pahãnattā diņņhikappassa paņinissaņņhatā taõhākappaü [PTS Page 337] [\q 337/] vā diņņhikappaü vā na kappeti na janeti na sa¤janeti na nibbatteti nābhinibbattetãti - na kappiyo; nåparatoti sabbe bālaputhujjanā rajjanti, kalyāõaputhujjanaü upadāya sabbe sekhā appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya āramanti viramanti paņiviramanti; arahā ārato virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti - na kappiyo nåparato; 1. Moneyyena - sa. [A.] Dhammapada - dhammaņņhakavagga. [B.] Suttanipāta - sabhiyasutta. [BJT Page 464] [\x 464/] Na patthiyoti - patthanā vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü. Yassesā patthanā taõhā pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā, so vuccati na patthiyo; bhagavāti gāravādhivacanaü; api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiņņhãti bhagavā, bhaggakaõņakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji pabhaji paņivibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaü antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤oti bhagavā, bhaji1 vā bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppānãti bhagavā, bhāgã vā bhagavā cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajajaparikkhārānanti bhagavā, bhāgã vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā, bhāgã vā bhagavā catuõõaü jhānānaü catuõõaü appama¤¤ānaü catuõõaü aråpasamāpattãnanti bhagavā bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā, bhāgã vā bhagavā dasannaü [PTS Page 338] [\q 338/] sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattãnaü ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgã vā bhagavā catuõõaü satipaņņhānānaü catuõõaü sammappadhānānaü catuõõaü iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaügikassa maggassāti bhagavā, bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catuõõaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ā¤āõānaü2 channaü buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü, vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā måle saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikā pa¤¤atti yadidaü bhagavāti - na kappiyo nåparato na patthiyoti bhagavāti. Tenāha bhagavā: " Sa sabbadhammesu visenibhåto Yaü ki¤ci diņņhaü va sutaü mutaü vā, Sa pannabhāro muni vippamutto Na kappiyo nåparato na patthiyoti bhagavā"ti. Mahāviyuhasuttaniddeso samatto Terasamo. 1. Bhāgã - sãmu11. 2. Abhi¤¤āõānaü - sãmu1 abhi¤¤ānaü - machasaü [BJT Page 466] [\x 466/] 14 Tuvaņakasuttaniddeso Atha tuvaņakasuttaniddeso vuccati: 14 - 1 Pucchāmi [PTS Page 339] [\q 339/] taü ādiccabandhuü1 Vivekaü santipada¤ca mahesiü, Kathaü disvā nibbāti bhikkhu Anupādiyāno lokasmiü ki¤ci. Pucchāmi taü ādiccabandhunti2 - 'pucchā'ti tisso pucchā: adiņņhajotanā pucchā, diņņhasaüsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā. Katamā adiņņhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaõaü a¤¤ātaü hoti adiņņhaü atulitaü atãritaü avibhåtaü avibhāvitaü, tassa ¤āõāya dassanāya tulanāya tãraõāya vibhāvanāya pa¤haü pucchati. Ayaü adiņņhajotanā pucchā. Katamā diņņhasaüsandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaõaü ¤ātaü hoti diņņhaü tulitaü tãritaü vibhåtaü vibhāvitaü, a¤¤ehi paõķitehi saddhiü saüsandanatthāya pa¤haü pucchati. Ayaü diņņhasaüsandanā pucchā. Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saüsayapakkhanno3 hoti vimatipakkhanno dveëhakajāto 'evaü nu kho, na nu kho, kiü nu kho, kathaü nu kho'ti so vimaticchedanatthāya pa¤haü pucchati. Ayaü vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā. Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā, amanussapucchā. Nimmitapucchā. Katamā [PTS Page 340] [\q 340/] manussapucchā? Manussā buddhaü bhagavantaü upasaīkamitvā pa¤haü pucchanti - bhikkhu pucchanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaõā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaņņhā pucchanti, pabbajitā pucchanti. Ayaü manussapucchā . Katamā amanussapucchā? Amanussā buddhaü bhagavantaü upasaīkamitvā pa¤haü pucchanti - nāgā pucchanti, supaõõā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāõo pucchanti, devatāyo pucchanti, ayaü amanussapucchā. 1. âdiccabandhu - sãmu11 machasaü. 2. âdiccabandhåti - sãmu11. Machasaü 3. Pakkhanto - [PTS] [BJT Page 468] [\x 468/] Katamā nimmitapucchā? Yaü bhagavā råpaü abhinimmināti manomayaü sabbaīgapaccaīgaü ahãnindriyaü, taü so nimmito buddhaü bhagavantaü upasaīkamitvā pa¤haü pucchati, bhagavā vissajjeti. Ayaü nimmitapucchā. Imā tisso pucchā. Aparāpi tisso pucchā: attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: diņņhadhammikatthapucchā, samparāyikatthapucchā, paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjatthapucchā, nikkhepatthapucchā, vodānatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: atãtapucchā, anāgatapucchā, paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā: ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhattabahiddhāpucchā. Aparāpi tisso pucchā, kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā: khandhapucchā, dhātupucchā, āyatanapucchā. Aparāpi tisso pucchā: satipaņņhānapucchā. Sammappadhānapucchā, iddhipādapucchā. Aparāpi [PTS Page 341] [\q 341/] tisso pucchā: indriyapucchā, balapucchā, bojjhaīgapuccā. Aparāpi tisso pucchā: maggapucchā, phalapucchā, nibbānapucchā. Pucchāmi tanti - pucchāmi taü, yācāmi taü; ajjhesāmi taü, pasādemi taü; kathayassu meti - pucchāmi taü; ādiccabandhunti ādicco vuccati suriyo; suriyo gotamo gottena; bhagavā pi gotamo gottena. Bhagavā suriyassa gotta¤ātako gottabandhu, tasmā buddho ādiccabandhåti - pucchāmi taü ādiccabandhuü 1. Vivekaü santipada¤ca mahesinti - ' viveko'ti tayo vivekā' kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko. Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vivittaü senāsanaü bhajati, ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. Kāyena ca vicitto viharati, so eko gacchati. Eko tiņņhati. Eko nisãdati. Eko seyyaü kappeti. Eko gāmaü piõķāya pavisati. Eko paņikkamati. Eko raho nisãdati. Eko caīkamaü adhiņņhāti. Eko carati viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti' ayaü kāyaviveko. 1. âdiccabandhu - sãmu11. Machasaü. [BJT Page 470] [\x 470/] Katamo cittaviveko? Paņhamaü jhānaü samāpannassa nãvaraõehi cittaü vicittaü hoti. Dutiyaü jhānaü samāpannassa vitakkavicārehi cittaü vicittaü hoti. Tatiyaü jhānaü samāpannassa pãtiyā vicittaü cittaü hoti. Catutthaü jhānaü samāpannassa sukhadukkhehi cittaü vicittaü hoti. âkāsāna¤cāyatanaü samāpannassa råpasa¤¤āya paņighasa¤¤āya nānattasa¤¤āya cittaü vicittaü hoti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpannassa ākāsāna¤cāyatanasa¤¤āya cittaü vicittaü hoti. âki¤ca¤¤āyatanaü samāpannassa vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤āya cittaü vicittaü hoti. Neva- [PTS Page 342] [\q 342/] sa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpannassa āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤āya cittaü vicittaü hoti. Sotāpannassa sakkāyadiņņhiyā vicikicchāya sãlabbataparāmāsā diņņhānusayā vicikicchānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vicittaü hoti. Sakadāgāmissa1 oëārikā kāmarāgasa¤¤ojanā, paņighasa¤¤ojanā, oëārikā kāmarāgānusayā paņighānusayā, tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vicittaü hoti. Anāgāmissa aõusahagatā kāmarāgasa¤¤ojanā paņighasa¤¤ojanā, aõusahagatā kāmarāgānusayā paņighānusayā, tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü vicittaü hoti. Arahato råparāgā aråparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā, tadekaņņhehi ca kilesehi, bahiddhā ca sabbanimittehi cittaü vicittaü hoti. Ayaü cittaviveko. Katamo upadhiviveko? Upadhi vuccati kilesā ca khandhā ca abhisaīkhārā ca; upadhiviveko vuccati amataü nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Ayaü upadhiviveko. Kāyaviveko ca våpakaņņhakāyānaü2 nekkhammābhiratānaü, cittaviveko ca parisuddhacittānaü paramavodānappattānaü, upadhiviveko ca nirupadhãnaü puggalānaü visaīkhāragatānaü. Santãti ekena ākārena santipi santipadampi taü yeva amataü nibbānaü, yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Vuttaü hetaü bhagavatā: " santametaü padaü paõãtametaü padaü, yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna"nti. [A]athavā aparena ākārena ye dhammā santādhigamāya [PTS Page 343] [\q 343/] santiphusanāya santisacchikiriyāya saüvattanti seyyathãdaü: cattāro satipaņņhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pa¤cindriyāni, pa¤ca balāni, satta bojjhaīgā, ariyo aņņhaīgiko maggo. Ime vuccanti santipadaü tāõapadaü lenapadaü saraõapadaü abhayapadaü accutapadaü amatapadaü nibbānapadaü. 1. Sakadāgāmikassa - sãmu11. 2. Vavakaņņhakāyānaü - sa. [A.] Majjhimanikāya - alagaddasutta. [BJT Page 472] [\x 472/] Mahesãti, mahesã bhagavā; mahantaü sãlakkhandhaü esi gavesi pariyesãti mahesi. Mahantaü samādhikkhandhaü - mahantaü pa¤¤ākkhandhaü - mahantaü vimuttikkhandhaü - mahantaü vimutti¤āõadassanakkhandhaü esi gavesi pariyesãti mahesã. Mahato tamokāyassa padālanaü, mahato vipallāsassa bhedaü, mahato taõhāsallassa abbåhanaü. Mahato diņņhisaīghāņassa viniveņhanaü, mahato mānadhajassa papātanaü1 mahato abhisaīkhārassa våpasamanaü, mahato, oghassa nittharaõaü. 2Mahato bhārassa nikkhepanaü, mahato saüsāravaņņassa upacchedaü, mahato santāpassa nibbāpanaü, mahato pariëāhassa paņippassaddhiü, mahato dhammadhajassa ussāpanaü esi gavesi pariyesãti mahesã mahante satipaņņhāne - mahante sammappadhāne - mahante iddhipāde - mahante satipaņņhāne - mahante sammappadhāne - mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni - mahantaü paramatthaü amataü nibbānaü esi gavesi pariyesãti mahesã. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito 'kahaü buddho, kahaü bhagavā, kahaü devadevo' kahaü narāsabho'ti mahesãti - vivekaü santipada¤ca mahesiü. Kathaü disvā nibbāti bhikkhåti - kathaü disvā passitvā tulayitvā [PTS Page 344] [\q 344/] tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā attano rāgaü nibbāpeti? Dosaü nibbāpeti! Mohaü nibbāpeti? Kodhaü, upanāhaü makkhaü, paëāsaü, issaü, macchariyaü, māyaü, sāņheyyaü, thambhaü, sārambhaü, mānaü, atimānaü, madaü, pamādaü, sabbe kilese, sabbe duccarite, sabbe darathe, sabbe pariëāhe, sabbe santāpe, sabbākusalābhisaīkhāre nibbāpeti sameti upasameti våpasameti paņippassambheti? Bhikkhåti puthujjanakalyāõako vā bhikkhu sekho vā bhikkhåti - kathaü disvā nibbāti bhikkhu. Anupādiyāno lokasmiü ki¤cãti - catuhi upādānehi anupādiyamāno agaõhamāno aparāmasamāno anabhinivisamāno; lokasminti apāyaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke; ki¤cãti - anupādiyāno lokasmiü ki¤ci. Tenāha bhagavā: Pucchāmi taü ādiccabandhuü1 Vivekaü santipada¤ca mahesiü, Kathaü disvā nibbāti bhikkhu Anupādiyāno lokasmiü ki¤ci. 14 - 2 Målaü papa¤casaīkhāyāti bhagavā Mantā asmãti sabbamuparundhe, Yā kāci taõhā ajjhattaü Tāsaü vinayā sadā sato sikkhe. 1Pavāhanaü - syā. 2. Nitthāraõaü - sãmu11. [PTS.] [BJT Page 474] [\x 474/] Målaü papa¤casaīkhāyāti bhagavā mantā asmãti sabbamuparundheti papa¤cā yeva papa¤casaīkhā; taõhā papa¤casaīkhā, diņņhi papa¤casaīkhā, katamaü taõhāpapa¤cassa målaü? Avijjā målaü, ayoniso manasikāro målaü. Asmimāno målaü, ahirikaü målaü, [PTS Page 345] [\q 345/] anottappaü målaü, uddhaccaü målaü, idaü taõhāpapa¤cassa målaü, katamaü diņņhipapa¤cassa målaü? Avijjā målaü ayoniso manasikāro målaü. Asmimāno målaü, ahirikaü målaü, anottappaü målaü, uddhaccaü målaü, idaü diņņhipapa¤cassa målaü. Bhagavāti gāravādhivacanaü; api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiņņhãti bhagavā, bhaggakaõņakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji paņivibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaü antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤oti bhagavā, bhaji1 vā bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppānãti bhagavā, bhāgã vā bhagavā cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajajaparikkhārānanti bhagavā, bhāgã vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā, bhāgã vā bhagavā catuõõaü jhānānaü catuõõaü appama¤¤ānaü catuõõaü aråpasamāpattãnanti bhagavā bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā, bhāgã vā bhagavā dasannaü sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattãnaü ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgã vā bhagavā catuõõaü satipaņņhānānaü catuõõaü sammappadhānānaü catuõõaü iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaügikassa maggassāti bhagavā, bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catuõõaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ā¤āõānaü2 channaü buddhadhammānanti [PTS Page 346] [\q 346/] bhagavā, bhagavāti netaü nāmaü mātarā kataü, na Pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü, vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā måle saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikā pa¤¤atti yadidaü bhagavāti - målaü papa¤casaīkhāyāti bhagavā. Manti asmãti sabbamuparundheti - 'mantā' vuccati pa¤¤ā, yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhåri medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi; asmãti råpe asmãti māno, asmãti chando, asmãti anusayo; vedanāya - sa¤¤āya - saīkhāresu vi¤¤āõe asmãti māno, asmãti chando, asmãti anusayoti - målaü papa¤casaīkhāyāti bhagavā mantā asmãti. 1. Bhagã sãmu. 11. [BJT Page 476] [\x 476/] Sabbamuparundheti - papa¤casaīkhāya måla¤ca asmimāna¤ca mantāya sabbaü rundheyya uparundheyya nirodheyya våpasameyya atthaīgameyya paņippassambheyyāti - målaü papa¤casaīkhāyāti bhagavā mantā asmãti sabbamuparundhe. Yā kāci taõhā ajjhattanti - 'yā kācã'ti sabbena sabbaü sabbathā sabbaü asesaü nissesaü pariyādiyanavacanametaü1 yā kācãti. Taõhāti råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā; ajjhattanti ajjhattasamuņņhānā vā sā taõhāti ajjhattaü; athavā ajjhattaü vuccati cittaü, yaü cittaü mano mānasaü hadayaü paõķaraü mano manāyatanaü manindriyaü vi¤¤āõaü vi¤¤āõakkhandho tajjā manovi¤¤āõadhātu; [A] cittena sā taõhā sahagatā sahajātā saüsaņņhā sampayuttā ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaõāti pi ajjhattanti - yā kāci taõhā ajjhattaü. Tāsaü vinayā sadā sato sikkheti - ' sadā'ti sadā sabbadā sabbakālaü [PTS Page 347] [\q 347/] niccakālaü dhuvakālaü satataü samitaü abbokiõõaü poīkhānupoīkhaü udakomikājātaü2 avãcisantatisahitaü phussitaü3 purebhattaü pacchābhattaü, purimaü yāmaü majjhimaü yāmaü pacchimaü yāmaü, kāle juõhe, vasse hemante gimhe, purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; satoti catuhi kāraõehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; vedanāsu vedanānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; citte cittānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; aparehipi catuhi kāraõehi sato; asatiparivajjanāya sato; satikaraõãyānaü dhammānaü katattā sato; satipaņipakkhānaü dhammānaü hatattā sato; satinimittānaü dhammānaü asammuņņhattā sato; aparehipi catuhi kāraõehi sato: satiyā samannāgatattā sato; satiyā vasitattā sato; satiyā pāgu¤¤atāya sato; satiyā apaccorohaõatāya sato. Aparehi catuhi kāraõehi sato: sattattā4 sato, samitattā sato, santattā sato, santidhammasamannāgatattā sato, buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saīghānussatiyā sato, sãlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānasatiyā sato, maraõasatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati paņissati sati saraõatā dhāraõatā apilāpanatā apammussanatā sati satindriyaü satibalaü sammāsati satisambojjhaīgo ekāyanamaggo, [a] ayaü vuccati sati. Imāya satiyā upeto samupeto apagato5 samupagato6 upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati sato. 1Pariyādāyavacanametaü - sãmu11 [PTS]. 2. Udakumikajātaü - sãmu. 11 [PTS]. 3. Phusitaü - sãmu 11 4. Satattā - sãmu. 11. [PTS]. 5. Upāgato - machasaü 6. Samupāgato - machasaü. [A.] Dhammasaīgaõi - niddesavāra. [BJT Page 478] [\x 478/] Sikkheti - tisso sikkhā: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā. Katamā adhisãlasikkhā? Idha bhikkhu sãlavā hoti. Pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sãlakkhandho, mahanto [PTS Page 348] [\q 348/] sãlakkhandho, sãlaü patiņņhā ādi caraõaü saüyamo saüvaro, mukhaü pamukhaü kusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Ayaü adhisãlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārã'ti taü tatiyajjhānaü1 upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāõā dukkhassa ca pahāõā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü adhicittasikkhā. Katamā adhipa¤¤āsikkhā? Idha bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayo'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü adhipa¤¤āsikkhā. Tāsaü vinayā sadā sato sikkhe'ti - tāsaü taõhānaü vinayāya paņivinayāya pahānāya våpasamāya paņinissaggāya paņippassaddhiyā adhisãlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipa¤¤ampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo1 āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto [PTS Page 349] [\q 349/] sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaü adhiņņhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaü paggaõhanto sikkheyya, satiü upaņņhapento sikkheyya, cittaü samādahanto sikkheyya, pa¤¤āya pajānanto sikkheyya, abhi¤¤eyyaü abhijānanto sikkheyya, pari¤¤eyyaü parijānanto sikkheyya, pahātabbaü pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaü bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaü sacchikaronto sikkheyya, ācareyya, samācareyya, samādāya vatteyyāti tāsaü vinayā sadā sato sikkhe. Tenāha bhagavā: "Målaü papa¤casaīkhāyāti bhagavā Mantā asmãti sabbamuparundhe, Yā kāci taõhā ajjhattaü Tāsaü vinayā sadā sato sikkhe"ti. 1. Tisso sikkhā - [PTS.] [BJT Page 480] [\x 480/] 14 - 3 Yaü ki¤ci dhammamabhija¤¤ā Ajjhattaü athavāpi bahiddhā, Na tena thāmaü 1 kubbetha Na hi sā nibbuti sataü vuttā. Yaü ki¤ci dhammamabhija¤¤ā ajjhattanti - yaü ki¤ci attano guõaü jāneyya kusale vā dhamme abyākate vā dhamme. Katame attano guõā? Uccākulā pabbajito vā assaü2 mahābhogakulā pabbajito vā assaü; uëārabhogakulā pabbajito vā assaü, ¤āto yasassã sagahaņņhapabbajitānanti vā assaü; lābhãmhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti vā assaü, suttantiko vā assaü, vinayadharo vā assaü, dhammakathiko vā assaü, āra¤¤ako vā assaü, piõķapātiko vā assaü, paüsukåliko vā assaü, tecãvariko vā assaü, sapadānacāriko vi assaü, khalupacchābhattiko vā assaü, nesajjiko vā assaü, yathāsanthatiko vā assaü, paņhamassa jhānassa lābhãti vā assaü; catutthassa [PTS Page 350] [\q 350/] jhānassa lābhãti vā assaü; ākāsāna¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā assaü; vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā - āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā assaü; ime vuccanti attano guõā. Yaü ki¤ci attano guõaü jāneyya ājāneyya vijāneyya paņivijāneyya paņivijjheyyāti yaü ki¤ci dhammamabhija¤¤ā ajjhattaü. Athavāpi bahiddhāti - upajjhāyassa vā ācariyassa vā te guõā assåti ajjhattaü athavāpi bahiddhā. Na tena thāmaü kubbethāti - attano vā guõena paresaü vā guõena thāmaü na kareyya, thambhaü na kareyya, mānaü na kareyya, unnatiü na kareyya, unnāmaü na kareyya, na tena mānaü janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti - na tena thāmaü kubbetha. Na hi sā nibbuti sataü vuttāti - satānaü santānaü sappurisānaü buddhānaü buddhasāvakānaü paccekabuddhānaü sā nibbutãti na vuttā; na pavuttā, na ācikkhitā, na desitā, na pa¤¤āpitā na paņņhapitā, na vivaņā, na vibhattā, na uttānãkatā, nappakāsitāti - na hi sā nibbuti sataü vuttā Tenāha bhagavā: Yaü ki¤ci dhammamabhija¤¤ā Ajjhattaü athavāpi bahiddhā, Na tena thāmaü 1 kubbetha Na hi sā nibbuti sataü vuttā. 1. Mānaü - susa. 2. Assa - syā. [BJT Page 482] [\x 482/] 14 - 4 Seyyo na tena ma¤¤eyya Nãceyyo athavāpi sarikkho, Phuņņho anekaråpehi Nātumānaü vikappayaü tiņņhe. Seyyo na tena ma¤¤eyyāti - seyyo'hamasmãti atimānaü na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya [PTS Page 351] [\q 351/] vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunāti - seyyo na tena ma¤¤eyya. Nãceyyo1 athavāpi sarikkhoti - hãno'hasmãti omānaü na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Sadisohamasmãti mānaü na janeyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Nãceyyo athavāpi sarikkho. Phuņņho anekaråpehãti - anekavidhehi ākārehi phuņņho pareto samohito samannāgatoti - phuņņho anekaråpehi. Nātumānaü vikappayaü tiņņheti - 'ātumā' vuccati attā. Attānaü kappento vikappento vikappaü āpajjanto na tiņņheyyāti nātumānaü vikappayaü tiņņhe. Tenāha bhagavā: Seyyo na tena ma¤¤eyya Nãceyyo athavāpi sarikkho, Phuņņho anekaråpehi Nātumānaü vikappayaü tiņņhe. 14 - 5 "Ajjhattameva upasame2 Nā¤¤ato3 bhikkhu santimeseyya, Ajjhattaü upasantassa Natthi attā kuto nirattā vā. " Ajjhattameva upasameti - ajjhattaü rāgaü sameyya, dosaü sameyya, mohaü sameyya, kodhaü upanāhaü makkhaü paëāsaü issaü macchariyaü māyaü sāņheyyaü thambhaü sārambhaü mānaü [PTS Page 352] [\q 352/] atimānaü madaü pamādaü sabbe kilese sabbe duccarite sabbe darathe sabbe pariëāhe sabbe santāpe sabbā kusalābhisaīkhāre sameyya upasameyya våpasameyya nibbāpeyya paņippassambheyyāti - ajjhattameva upasame. 1. Nãceyyaü - manupa. 2. Ajjhattamevupasame - sãmu11. Machasaü. 3. Na a¤¤ato - sãmu. 11. Machasaü. [BJT Page 484] [\x 484/] Nā¤¤ato bhikkhu santimeseyyāti - a¤¤ato asuddhimaggena micchāpaņipadāya aniyyānapathena a¤¤atra satipaņņhānehi a¤¤atra sammappadhānehi a¤¤atra iddhipādehi a¤¤atra; indriyehi a¤¤atra balehi a¤¤atra bojjhaīgehi a¤¤atra ariyā aņņhaīgikā maggā santiü upasantiü våpasantiü nibbutiü paņippassaddhiü na eseyya na gaveseyya na pariyeseyyāti - nā¤¤ato bhikkhu santimeseyya. Ajjhattaü upasantassāti - ajjhattaü rāgaü santassa1 dosaü santassa mohaü santassa kodhaü santassa upanāhaü santassa makkhaü santassa paëāsaü santassa issaü santassa macchariyaü santassa māyā santassa sāņheyyaü santassa thambhaü santassa sārambhaü santassa mānaü santassa atimānaü santassa madaü santassa pamādaü sabbe kilesā sabbe duccarite sabbe darathe sabbe pariëāhā sabbe santāpe sabbākusalābhisaīkhārā santassa upasantassa våpasantassa nibbutassa paņippassaddhassāti - ajjhattaü upasantassa. Natthi attā kuto nirattā vāti - 'natthã'ti paņikkhepo. Attāti attadiņņhi natthi, nirattāti uccheddiņņhi natthi, attāti gahitaü natthi, nirattāti mu¤citabbaü natthi. Yassatthi gahitaü tassatthi mu¤citabbaü, yassa natthi mu¤citabbaü tassa natthi gahitaü, gāhamu¤canasamatikkanto arahā vuddhiparihāniü vãtivatto. So vutthavāso ciõõacaraõo - pe - Jātimaraõasaüsāro natthi tassa punabbhavoti - natthi attā kuto nirattā vā. Tenāha bhagavā: "Ajjhattameva upasame nā¤¤ato bhikkhu santimeseyya, Ajjhattaü upasantassa natthi attā kuto nirattā vā"ti. 14 - 6 Majjhe [PTS Page 353] [\q 353/] yathā samuddassa åmi no jāyati ņhito hoti, Evaü ņhito anejassa ussadaü bhikkhu na kareyya kuhi¤ci. Majjhe yathā samuddassa åmi no jāyati ņhito hotãti - samuddo caturāsãtiyojanasahassāni ubbedhena gambhãro. Heņņhā cattārãsayojanasahassāni udakaü macchakacchapehi kampati. Upari catārãsasaüyojanasahassāni udakaü vātehi kampati. Majjhe cattāri2 yojanasahassāni udakaü na kampati na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhati anerito aghaņņito acalito alulito abhanto våpasanto. Tatra åmi no jāyati ņhito hoti samuddoti. Evampi yathā samuddassa åmi no jāyati ņhito hoti. Athavā sattannaü pabbatānaü antarikāsu satta sãdantarā mahāsamuddā, 3 tatra udakaü na kampati, na vikampati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhati. Anerito aghaņņito acalito alulito abhanto våpasanto. Tatra åmi no jāyati ņhito hoti samuddoti. Evampi - majjhe yathā samuddassa åmi no jāyati ņhito hoti. 1. Upasantassa - [PTS]. 2. Cattārãsa - syā, machasaü, cattālisa - [PTS]. 3. Sãdantarasamuddo - [PTS.] [BJT Page 486] [\x 486/] Evaü ņhito anejassāti - 'eva'nti opammasampaņipādanaü; ņhitoti lābhepi na kampati, alābhepi na kampati, yasepi na kampati, ayasepi na kampati, pasaüsāyapi na kampati, nindāyapi na kampati, sukhepi na kampati, dukkhepi na kampati, na vikampati, na calati, na veti, nappavedhati, na sampavedhatãti evaü ņhito, anejassāti 'ejā' vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü. Yassesā ejā taõhā pahãnā ucchinnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā, ¤āõagginā daķķhā, so vuccati anejo. Ejāya pahãnattā anejo. So lābhepi na i¤jati, alābhepi na i¤jati, yasepi na i¤jati, ayasepi [PTS Page 354] [\q 354/] na i¤jati, pasaüsāyapi na i¤jati, nindāyapi na i¤jati, sukhepi na i¤jati, dukkhepi na i¤jati, na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatãti - evaü ņhito anejassa. Ussadaü bhikkhu na kareyya kuhi¤cãti - 'ussadā'ti sattussadā: rāgussadaü1 dosussadaü mohussadaü mānussadaü diņņhussadaü kilesussadaü kammussadaü na kareyya na janeyya na sa¤janeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya; kuhi¤cãti ku¤ci kismi¤ci katthaci ajjhattaü vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti - ussadaü bhikkhu na kareyya kuhi¤ci. Tenāha bhagavā: "Majjhe yathā samuddassa åmi no jāyati ņhito hoti, Evaü ņhito anejassa ussadaü bhikkhu na kareyya kuhi¤cã"ti. 14 - 7 Akittayã vivaņacakkhu sakkhidhammaü parissayavinayaü, Paņipadaü vadehi bhaddante pātimokkhamathavāpi2 samādhiü. Akittayã vivaņacakkhåti - 'akittayã'ti kittitaü ācikkhitaü desitaü pa¤¤apitaü paņņhapitaü vivaņaü vibhattaü uttānãkataü pakāsitanti akittayã. Vivaņacakkhåti bhagavā pa¤cahi cakkhåhi vivaņacakkhu; maüsacakkhunāpi vivaņacakkhu, dibbacakkhunāpi vivaņacakkhu, pa¤¤ācakkhunāpi vivaņacakkhu, buddhacakkhunāpi vivaņacakkhu, samantacakkhunāpi vivaņacakkhu. 1. Rāgassado - [PTS]. 2. Pātimokkhaü athavāpi - [PTS.] [BJT Page 488] [\x 488/] Kathaü bhagavā maüsacakkhunāpi vivaņacakkhu? Maüsacakkhumhi bhagavato pa¤cavaõõā saüvijjanti: nãlo ca vaõõo, pãtako ca vaõõo, lohitako ca vaõõo, kaõho ca vaõõo, odāto [PTS Page 355] [\q 355/] ca vaõõo. Akkhilomāni ca bhagavato - yattha ca akkhilomāni patiņņhitāni taü nãlaü hoti sunãlaü pāsādikaü dassaneyyaü, ummāpupphasamānaü1. Tassa parato pãtaü hoti supãtakaü suvaõõavaõõaü pāsādikaü dassaneyyaü kaõikārapupphasamānaü. Ubhayato ca akkhikåņāni indagopakasamānāni. Majjhe kaõhaü hoti sukaõhaü alåkhaü siniddhaü pāsādikaü dassaneyyaü addāriņņhakasamānaü. Tassa parato odātaü hoti suodātaü setaü paõķaraü pāsādikaü dassaneyyaü osadhãtārakāsamānaü. Tena bhagavā pākatikena maüsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaü passati divā ceva ratti¤ca. Yadā hi caturaīgasamannāgato hoti: suriyo ca atthaīgato hoti, kāëapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaõķo hoti, mahā ca kāëamegho abbhuņņhito hoti evaråpepi caturaīgasamannāgate andhakāre samantā yojanaü passati, yattha so kuķķo2 vā kavāņaü vā pākāro vā pabbato vā gacchaü vā latā vā āvaraõaü råpānaü dassanāya. Eka¤ce tilaphalaü nimittaü katvā tilavāhe pakkhipeyya, ta¤¤eva tilaphalaü uddhareyya. Evaü parisuddhaü bhagavato pākatikaü maüsacakkhu evaü bhagavā maüsacakkhunāpi vivaņacakkhu. Kathaü bhagavā dibbena cakkhunāpi vivaņacakkhu? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate, yathākammåpage satte pajānāti: 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, [PTS Page 356] [\q 356/] te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate, yathākammåpage satte pajānāti. âkaīkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuü passeyya. Dve pi lokadhātuyo passeyya. Tisso pi lokadhātuyo passeyya. Catasso pi lokadhātuyo passeyya. Pa¤capi lokadhātuyo passeyya. Dasa pi lokadhātuyo passeyya. Vãsampi lokadhātuyo passeyya. Tiüsampi lokadhātuyo passeyya. Cattāëãsampi lokadhātuyo passeyya. Pa¤¤āsampi lokadhātuyo passeyya. Cattāëãsampi lokadhātuyo passeyya. Pa¤¤āsampi lokadhātuyo passeyya. Satampi lokadhātuyo passeyya. Sahassimpi cålanikaü lokadhātuü passeyya. Dvisahassimpi 3 majjhimikaü lokadhātuü passeyya. Tisahassiü mahāsahassimpi lokadhātuü 4 passeyya. Yāvatā vā pana ākaīkheyya tāvatakaü passeyya. Evaü parisuddhaü bhagavato dibbaü cakkhu. Evaü bhagavā5 dibbena cakkhunāpi vivaņacakkhå. 1. Ummārapupphasamānaü - syā. 2. Kåņo - syā. 3. Dvisahassampi - sãmu. 11 4. Tisahassimpi lokadhātuü - syā. 5. Bhagavatā - sãmu. 11. [BJT Page 490] [\x 490/] Kathaü bhagavā pa¤¤ācakkhunāpi vivaņacakkhu? Bhagavā mahāpa¤¤o puthupa¤¤o hāsupa¤¤o1 javanapa¤¤o tikkhapa¤¤o nibbedhikapa¤¤o pa¤¤āpabhedakusalo pabhinna¤āõo adhigatapaņisambhido, catuvesārajjappatto dasabaladhārã purisāsabho purisasãho purisanāgo purisāja¤¤o purisadhorayho2 ananta¤āõo anantatejo anantayaso, aķķho mahaddhano dhanavā, netā vinetā anunetā pa¤¤āpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asa¤jātassa maggassa sa¤janetā, anakkhātassa maggassa akkhātā. Magga¤¤å maggavidå maggakovido. Maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. So hi bhagavā jānaü jānāti, [PTS Page 357] [\q 357/] passaü passati. Cakkhubhåto ¤āõabhåto dhammabhåto brahmabhåto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā, dhammassāmi tathāgato. Natthi tassa bhagavato a¤¤ātaü adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü 3 pa¤¤āya, atãtaü anāgataü paccuppannaü upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ¤āõamukhe āpāthaü āgacchanti, yaü ki¤ci ¤eyyaü4 nāma atthi dhammaü jānitabbaü, attattho vā parattho vā ubhayattho vā diņņhadhammiko vā attho samparāyiko vā atthe uttāno vā attho gambhãro vā attho gåëho vā attho paņicchanno vā attho neyyā vā attho nãto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno5 vā attho paramattho vi attho, sabbaü taü antobuddha¤āõe parivattati. Sabbaü kāyakammaü buddhassa bhagavato ¤āõānuparivatti. Sabbaü vacãkammaü - sabbaü manokammaü ¤āõānuparivatti. Atãte buddhassa bhagavato appaņihataü ¤āõaü anāgate - paccuppanne appaņihataü ¤āõaü. Yāvatakaü ¤eyyaü tāvatakaü ¤āõaü, yāvatakaü ¤āõaü, yāvatakaü ¤eyyaü, tāvatakaü ¤āõaü, yāvatakaü ¤āõaü. Tāvatakaü ¤eyyaü, ¤eyyapariyantikaü ¤āõaü, ¤āõapariyantikaü ¤eyyaü, ¤eyyaü atikkamitvā ¤āõaü nappavattati, ¤aõaü atikkamitvā ¤eyyapatho natthi, a¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino te dhammā. Yathā dvinnaü samuggapaņalānaü sammā phassitānaü heņņhimaü 6 samuggapaņalaü uparimaü 7 nātivattati, uparimaü samuggapaņalaü heņņhimaü nātivattati, a¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino te, evamevaü buddhassa bhagavato ¤eyya¤ca ¤āõa¤ca a¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino. Yāvatakaü ¤eyyaü tāvatakaü ¤āõaü, [PTS Page 358] [\q 358/] yāvatakaü ¤āõaü tāvatakaü ¤eyyaü, ¤eyyapariyantikaü ¤āõaü, ¤āõapariyantikaü ¤eyyaü, ¤eyyaü atikkamitvā ¤āõaü nappavattati, ¤āõaü atikkamitvā ¤eyyapatho natthi, a¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino te dhammā. 1. Bhāsapa¤¤o - syā. 2. Dhoreyho - syā. 3. Aphusitaü - syā, 4. Neyaü - sãmu. 11. [PTS]. 5. Vodāto - syā. 6. Heņņhimaü ca - syā. 7. Uparimaü va - syā [BJT Page 492] [\x 492/] Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ¤āõaü parivattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaņibaddhā ākaīkhāpaņibaddhā manasikārapaņibaddhā cittuppādapaņibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ¤āõaü parivattati. Sabbesaü sattānaü bhagavā āsayaü jānāti, anusayaü jānāti, caritaü jānāti, adhimuttiü jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõã pajā sadevamanussā anto buddha¤āõe parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiīgalaü upādāya antomahāsamudde parivattanti, evamevaü sadevako loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõã pajā sadevamanussā antobuddha¤āõe parivattati. Yathā ye keci pakkhã antamaso garuëaü venateyyaü upādāya ākāsassa padese parivattanti, evamevaü yepi te sāriputtasamā pa¤¤āya, tepi buddha¤āõassa padese parivattanti. Buddha¤āõaü devamanussānaü pa¤¤aü pharitvā abhibhavitvā tiņņhati. Ye ca te khattiyapaõķitā brāhmaõapaõķitā pahapatipaõķitā samaõapaõķitā nipuõā1 kataparappavādā vālavedhiråpā vobhindantā ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni, te pa¤haü abhisaīkharitvā abhisaīkharitvā tathāgataü upasaīkamitvā pucchanti gåëhāni ca paņicchannāni ca. Kathitā vissajjitā ca te pa¤hā bhagavatā2 honti niddiņņhakāraõā. Upakkhittakāva3 te bhagavato sampajjanti. [PTS Page 359] [\q 359/] atha kho bhagavā va tattha atirocati yadidaü pa¤¤āyāti. Evaü bhagavā pa¤¤ācakkhunāpi vivaņacakkhu. Kathaü bhagavā buddhacakkhunāpi vivaņacakkhu? Bhagavā buddhacakkhunā lokaü olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce ca na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaü vā paduminiyaü vā puõķarãkiniyaü vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakā anuggatāni antonimuggaposãni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni samodakaü ņhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakā accuggamma tiņņhanti anupalittāni udakena, evamevaü bhagavā buddhacakkhunā lokaü olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. 1. Nipu¤¤ā - syā. 2. Bhagavato - sãmu. 11 3. Upakkhittakā ca - sãmu11. [BJT Page 494] [\x 494/] Jānāti bhagavā ayaü puggalo rāgacarito, ayaü dosacarito, ayaü mohacarito, ayaü vitakkacarito, ayaü saddhācarito, ayaü ¤āõacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaü katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaü ācikkhati. Mohacaritaü bhagavā puggalaü uddese paripucchāya kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaüvāse niveseti. Vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiü ācikkhati saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādaniyaü nimittaü ācikkhati buddhasubodhiü [PTS Page 360] [\q 360/] dhammasudhammataü saīghasuppaņipattiü sãlāni ca attano. Ĩāõacaritassa bhagavā puggalassa ācikkhati vipassanānimittaü aniccākāraü dukkhākāraü anattākāraü. 1. " Sele yathā pabbatamuddhaniņņhito Yathāpi passe janataü samantato. Tathåpamaü dhammamayaü sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu, Sokāvatiõõaü janatamapetasoko Avekkhassu jātijarābhibhåta"nti. [A] Evaü bhagavā buddhacakkhunāpi vivaņacakkhu. Kathaü bhagavā samantacakkhunāpi vivaņacakkhu? Samantacakkhu vuccati sabba¤¤uta¤āõaü; bhagavā sabba¤¤uta¤āõena upeto samupeto upagato1 samupagato2 upapanno sampanno samannāgato. 2. " Na tassa addiņņhamidhatthi ki¤ci Atho avi¤¤ātamajānitabbaü, Sabbaü abha¤¤āsi yadatthi ¤eyyaü3 Tathāgato tena samantacakkhå" ti [b.] Evaü bhagavā samantacakkhunāpi vivaņacakkhåti - akittayã vivaņacakkhu. Sakkhidhammaü parissayavinayanti - ' sakkhidhamma'nti na itihitihaü na itikirāya na paramparāya na piņakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diņņhinijjhānakkhantiyā sāmaü sayamabhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammanti sakkhidhammaü. 1. Upāgato - pu. Sãmu11. 2. Samupāgato - pu sãmu11. 3. Neyyaü - sãmu11. [A.] Dãghanikāya - mahāpadānasutta, majjhimanikāya - ariyapariyesanasutta, bodhirājakumārasutta brahmasaüyutta - paņhamavagga, itivuttaka dutiyavagga. [B] paņisambhidāmagga - ¤āõakathā, indriyakathā. [BJT Page 496] [\x 496/] Parissayavinayanti 'parissayā'ti dve parissayā: pākaņaparissayā ca paņicchannaparissayā ca. Katame pākaņaparissayā? Sãhā vyagghā dãpã acchā taracchā kokā [PTS Page 361] [\q 361/] mahisā hatthã ahã vicchikā satapadã corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sãsarogo kaõõarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ķaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sålā visåcikā kuņņhaü gaõķo kilāso soso apamāro, daddu kaõķu kacchu hakhasā1 vitacchikā lohitapittaü madhumeho aüsā piëakā bhagandalā, pittasamuņņhānā ābādhā, semhasamuņņhānā ābādhā, vātasamuņņhānā ābādhā, sannipātikā ābādhā, utupariõāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā, opakkamikā ābādhā, kammavipākajā ābādhā, sãtaü uõhaü jighacchā pipāsā uccāro passāvo, ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassā iti vā, ime vuccanti pākaņaparissayā. Katame paņicchannaparissayā? Kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü, kāmacchandanãvaraõaü vyāpādanãvaraõaü thãnamiddhanãvaraõaü uddhaccakukkuccanãvaraõaü vicikicchānãvaraõaü, rāgo doso moho kodho upanāho makkho paëāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thambho sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe kilesā sabbāni duccaritāni sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā. Ime vuccanti paņicchannaparissayā. Parissayāti - kenaņņhena parissayā? Parisahantãti parissayā, parihānāya saüvattantãti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaü parisahantãti parissayā? Te parissayā taü puggalaü sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaü parisahantãti parissayā. Kathaü parihānāya saüvattantãti parissayā? Te parissayā kusalānaü dhammānaü antarāyāya parihānāya saüvattanti. Katamesaü kusalānaü dhammānaü? Sammāpaņipadāya analomapaņipadāya appaccanikapaņipadāya anvatthapaņipadāya [PTS Page 362] [\q 362/] dhammānudhammapaņipadāya sãlesu paripårakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojanesu matta¤¤utāya jāgariyānuyogassa satisampaja¤¤assa, catunnaü satipaņņhānānaü bhāvanānuyogassa, catunnaü sammappadhānānaü - catunnaü iddhipādānaü - pa¤cannaü indriyānaü - pa¤cannaü balānaü - sattannaü bojjhaīgānaü - ariyassa aņņhaīgikassa maggassa bhāvanānuyogassa. Imesaü kusalānaü dhammānaü antarāyāya parihānāya saüvattanti. Evampi parihānāya saüvattantãti parissayā. 1. Nakhasā - katthaci. [BJT Page 498] [\x 498/] Kathaü tatrāsayāti parissayā: tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāõā sayanti, date dakāsayā pāõā sayanti, vane vanāsayā pāõā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāõā sayanti, evamevaü tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti parissayā. Vutta¤hetaü bhagavatā: "Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaü na phāsu viharati. Katha¤ca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaü na phāsu viharati? Idha bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā råpaü disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaīkappā sa¤¤ojanãyā, tyāssa1 anto vasanti anvāssavasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naü samudācaranti, samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhuno sotena saddaü sutvā - ghānena gandhaü ghāyitvā - jivhāya rasaü sāyitvā - kāyena phoņņhabbaü phusitvā - manasā [PTS Page 363] [\q 363/] dhammaü vi¤¤āya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaīkappā sa¤¤ojanãyā. Tyāssa anto vasanti, anvāssa vasanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te kaü samudācaranti, samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Evaü kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaü na phāsu viharatã"ti. [A] evampi tatrāsayāti parissayā. Vutta¤hetaü bhagavatā; "Tayo'me bhikkhave antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarāmalaü antarāmitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso bhikkhave - moho bhikkhave antarāmalaü antarāmitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā antarā mittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikoti [b.] 3. Anatthajanano lobho lobho cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü no nāvabujjhati. [B.] 1. Tyassa - sãmu11. Machasaü. 2. Anvāssavanti - sãmu11. Antassa vasanti - saü atthāssa vasanti - sa [a.] Saëāyatanasaüyutta - navapurāõavagga [b.] Itivuttaka - catutthavagga - malasutta [BJT Page 500] [\x 500/] 4. Luddho atthaü na jānāti luddho dhammaü na passati, Andhantamaü tadā hoti yaü lobho sahate naraü. 5. Anatthajanano doso doso cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 6. Kuddho atthaü na jānāti kuddho dhammaü na passati, Andhantamaü tadā hoti yaü kodho sahate naraü. 7. Anatthajanano [PTS Page 364] [\q 364/] moho moho cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 8. Måëho atthaü na jānāti måëho dhammaü na passati, Andhantamaü tadā hoti yaü moho sahate nara"nti[a.] Evampi tatrāsayāti parissayā. Vuttaü hetaü bhagavatā' " Tayo kho'me mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaü uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho ko mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaü uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya, doso kho mahārāja - moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaü uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja tayo purisassa dhammā ajjhattaü uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. [B] 9. "Lobho doso ca moho ca purisaü pāpacetasaü, Hiüsanti attasambhåtā tacasāraü 'va samphala"nti[b] Evampi tatrāsayāti parissayā. Vutta¤hetaü bhagavatā: 10. "Rāgo ca doso ca itonidānā Aratã ratã lomahaüsā itojā, Ito samuņņhāya manovitakkā Kumārakā dhaīkamivossajantã"ti [c.] Evampi tatrāsayāti parissayā. Parissaya- [PTS Page 365] [\q 365/] vinayanti - parissayavinayaü parissayapahānaü parissayavåpasamaü parissayapaņinissaggaü parissayapaņippassaddhiü amataü nibbānanti - sakkhidhammaü parissayavinayaü. [A.] Itivuttaka - catutthavagga - malasutta [b.] Kosalasaüyutta - paņhamavagga. [C.] Suttanipāta - såcilomasutta. [BJT Page 502] [\x 502/] Paņipadaü vadehi bhaddanteti - paņipadaü vadehi sammāpaņipadaü anulomapaņipadaü apaccanãkapaņipadaü anvatthapaņipadaü dhammānudhammapaņipadaü sãlesu paripårakāritaü indriyesu guttadvārataü bhojane matta¤¤utaü jāgariyānuyogaü satisampaja¤¤aü cattāro satipaņņhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pa¤cindriyāni pa¤ca balāni sattabojjhaīge ariyaü aņņhaīgikaü maggaü nibbāna¤ca nibbānagāmini¤ca paņipadaü; vadehi ācikkha desehi pa¤¤apehi paņņhapehi vivara vibhaja uttānãkarohi pakāsehãti - paņipadaü vadehi; bhaddanteti so nimmito buddhaü bhagavantaü ālapati. Athavā, yaü tvaü dhammaü ācikkhi desesi pa¤¤apesi paņņhapesi vivari vibhaji uttānãakāsi pakāsesi, sabbaü taü sundaraü bhaddakaü kalyāõaü anavajjaü sevitabbanti - paņipadaü vadehi bhaddante. Pātimokkhamathavā pi samādhinti - pātimokkhanti: sãlaü patiņņhā ādi caraõaü saüyamo saüvaro mukhaü pamukhaü kusalānaü dhammānaü samāpattiyā. [A] athavāpi samādhinti yā cittassa ņhiti saõņhiti avaņņhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaņamānasatā samatho samādhindriyaü samādhibalaü sammāsamādhãti [b - ] pātimokkhamathavā pi samādhiü. Tenāha so nimmito: " Akittayã vivaņacakkhu - sakkhidhammaü parissayavinayaü, Paņipadaü vadehi bhaddante - pātimokkhamathavā pi samādhi"nti. 14 - 8 Cakkhåhi neva lolassa Gāmakathāya āvaraye sotaü, Rase ca nānugijjheyya Na ca mamāyetha ki¤ci lokasmiü. Cakkhåhi [PTS Page 366] [\q 366/] neva lolassāti - kathaü 'cakkhulolo' hoti? Idhekacco bhikkhå cakkhulolo cakkhuloliyena samannāgato hoti: adiņņhaü dakkhitabbaü, diņņhaü samatikkamitabbanti ārāmena ārāmaü, uyyānena uyyānaü, gāmena gāmaü, nigamena nigamaü, nagarena nagaraü. Raņņhena raņņhaü, janapadena janapadaü, dãghacārikaü anavattitacārikaü1 anuyutto hoti råpadassanāya. Evampi cakkhulolo hoti. [A] jhānavibhaīga. [B.] Dhammasaīgaõi - cittuppādakaõķa. 1. Anavaņņhitacārikaü - machasaü. [BJT Page 504] [\x 504/] Athavā, bhikkhu antaragharaü paviņņho vãthiü paņipanno asaüvuto gacchati hatthiü olokento. Assaü olokento, rathaü olokento, pattiü olokento, itthiyo olokento , purise olokento, kumārake olokento, kumārikāyo olokento, antarāpaõaü olokento, gharamukhāni olokento, uddhaü olokento, adho olokento, disāvidisaü vipekkhamāno1 gacchati. Evampi cakkhulolo hoti - Athavā, bhikkhu cakkhunā råpaü disvā nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya na paņipajjati, na rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye na saüvaraü āpajjati. Evampi cakkhulolo hoti. Yathā vā paneke bhonto samaõabrāhmaõā saddhādeyyāni bhojanāni bhu¤jitvā te evaråpaü visåkadassanaü anuyuttā viharanti. Seyyathãdaü: naccaü gãtaü vāditaü pekkhaü akkhānaü pāõissaraü vetāëaü kumbhathånaü sobhanagarakaü2 caõķālaü vaüsaü dhovanaü hatthiyuddhaü assayuddhaü mahisayuddhaü usabhayuddhaü goyuddhaü ajayuddhaü meõķayuddhaü kukkuņayuddhaü vaņņakayuddhaü daõķayuddhaü muņņhiyuddhaü nibbuddhaü3 uyyodhikaü balaggaü [PTS Page 367] [\q 367/] senābyåhaü aõãkadassanaü iti vā. Evampi cakkhulolo hoti - Kathaü na 'cakkhulolo' hoti? Idhekacco bhikkhå na cakkhulolo na cakkhuloliyena samannāgato hoti: adiņņhaü dakkhitabbaü, diņņhaü samatikkamitabbanti na ārāmena ārāmaü na, uyyānena uyyānaü, na gāmena gāmaü, na nigamena nigamaü, na nagarena nagaraü. Na raņņhena raņņhaü, na janapadena janapadaü, dãghacārikaü anavattitacārikaü1 anuyutto hoti råpadassanāya. Evampi na cakkhulolo hoti. Athavā, bhikkhu antaragharaü paviņņho vãthiü paņipanno asaüvuto gacchati: na hatthiü olokento. Na assaü olokento, na rathaü olokento, na pattiü olokento, na itthiyo olokento na, purise olokento, na kumārake olokento, na kumārikāyo olokento, na antarāpaõaü olokento, na gharamukhāni olokento, na uddhaü olokento, na adho olokento, na disāvidisaü pekkhamāno1 gacchati. Evampi na cakkhulolo hoti - Athavā, bhikkhu cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü āpajjati. Evampi na cakkhulolo hoti. Yathā vā paneke bhonto samaõabrāhmaõā saddhādeyyāni bhojanāni bhu¤jitvā te evaråpaü visåkadassanaü anuyuttā viharanti. Seyyathãdaü: naccaü gãtaü vāditaü pekkhaü akkhānaü pāõissaraü vetāëaü kumbhathånaü sobhanagarakaü2 caõķālaü vaüsaü dhovanaü hatthiyuddhaü assayuddhaü mahisayuddhaü usabhayuddhaü goyuddhaü ajayuddhaü meõķayuddhaü kukkuņayuddhaü vaņņakayuddhaü daõķayuddhaü muņņhiyuddhaü nibbuddhaü3 uyyodhikaü balaggaü senābyåhaü aõãkadassanaü iti vā. Evaråpā visåkadassanā paņivirato hoti. Evampi cakkhulolo hoti - 1. Pekkhamāno - sãmu 1. 2. Sobhanakaü - machasaü 3. Nibuddhaü - machasaü [BJT Page 506] [\x 506/] Cakkhåhi neva lolassāti - cakkhuloliyaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya. Cakkhuloliyā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - cakkhåhi neva lolassa. Gāmakathāya āvaraye sotanti - gāmakathā vuccati battiüsa tiracchānakathā. Seyyathãdaü: rājakathā corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā pānakathā vatthakathā yānakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ¤ātikathā gāmakathā nigamakathā nagarakathā [PTS Page 368] [\q 368/] janapadakathā itthikathā purisakathā sårakathā visikhākathā kumbhaņņhānakathā pubbapetakathā nānattakathā1 lokakkhāyikā samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vā. Gāmakathāya āvaraye sotanti - gāmakathāya sotaü āvareyya nivāreyya sannivāreyya rakkheyya gopeyya pidaheyya pacchindeyyāti - gāmakathāya āvaraye sotaü. Rase ca nānugijjheyyāti - ' raso'ti målaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso ambilaü madhuraü tittakaü kaņukaü loõakaü khārikaü lapilaü2 kasāvo sāduü asāduü sãtaü uõhaü. Santeke samaõabrāhmaõā rasagiddhā. Te jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiõķanti. Te ambilaü labhitvā anambilaü pariyesanti, anambilaü labhitvā ambilaü pariyesanti - pe - Sãtaü labhitvā uõhaü pariyesanti, uõhaü labhitvā sãtaü pariyesanti. Te yaü yaü labhitvā tena tena na tussanti, aparāparaü pariyesanti. Manāpikesu rasesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā palibuddhā. Yassesā rasataõhā pahãnā samucchinnā - pe ¤āõagginā daķķhā. So paņisaīkhā yoniso āhāraü [PTS Page 369] [\q 369/] āhāreti: neva davāya - pe - Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Rasataõhaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya, rasataõhāya ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimarãyādãkatena cetasā vihareyyāti - rase ca nānugijjheyya. 1. Nānatthakathā - sãmu 11. [BJT Page 508] [\x 508/] Na ca mamāyetha ki¤ci lokasminti - 'mamattā'ti dve mamattā: taõhāmamatta¤ca diņņhimamatta¤ca 'mamattā'ti dve mamattā: taõhāmamatta¤ca diņņhimamatta¤ca. Katamaü taõhāmamattaü? Yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādikataü4 odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhāmamattaü. Katamaü diņņhimamattaü? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü6 diņņhisa¤eyājanaü gāho paņiggāho7 abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, idaü diņņhimamattaü. Taõhāmamattaü pahāya diņņhimamattaü paņinissajitvā cakkhuü na mamāyeyya, na gaõheyya, na parāmaseyya, nābhiniviseyya, sotaü, ghānaü, jivhaü. Kāyaü, råpe, sadde, gandhe, rase, phoņņhabbe, kulaü, gaõaü, āvāsaü, lābhaü, yasaü, pasaüsaü, sukhaü, cãvaraü, piõķapātaü, senāsanaü, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü, kāmadhātuü, råpadhātuü, aråpadhātuü, kāmabhavaü, råpabhavaü, aråpabhavaü, sa¤¤ābhavaü, asa¤¤ābhavaü, nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhavaü, ekavokārabhavaü, catuvokārabhavaü, pa¤cavokārabhavaü, atãtaü, anāgataü, paccuppannaü, diņņhasutamutavi¤¤ātabbe dhamme na mamāyeyya, na gaõheyya, na parāmaseyya, nābhiniviseyya. Ki¤cãti ki¤ci råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü; lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi - na ca mamāyetha ki¤ci lokasmiü. Tenāha bhagavā: "Cakkhåhi neva lolassa Gāmakathāya āvaraye sotaü, Rase ca nānugijjheyya Na ca mamāyetha ki¤ci lokasmi"nti. 14 - 9 Phassena yadā phuņņhassa Paridevaü bhikkhu na kareyya kuhi¤ci. Bhava¤ca nābhijappeyya Bheravesu ca na sampavedheyya. Phassena [PTS Page 370] [\q 370/] yadā phuņņhassāti - 'phasso'ti rogaphasso; rogaphassena phuņņho pareto samohito samannāgato assa; cakkhurogena puņņho pareto samohito samannāgato assa; sotarogena, ghānarogena jivhārogena, kāyarogena, sãsarogena, kaõõarogena, mukharogena, dantarogena, kāsena, pināso, ķahena, jarena, kucchirogena, mucchāya, pakkhandikāya, sålāya visåcikāya kuņņhena gaõķena kilāsena sosena, apamārena, dadduyā kaõķuyā kacchuyā rakhasāya vitacchikāya. Lohitena pittena madhumehena, aüsāya piëakāya bhagandalena, pittasamuņņhānena ābādhena sannipātikena ābādhena utupariõāmajena ābādhena visamaparihārajena ābādhena opakkamikena ābādhena kammavipākajena ābādhena, sãtena uõhena jighacchāya pipāsāya uccārena passāvena, ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassehi phuņņho pareto samohito samannāgato assāti - phassena yadā phuņņhassa. 1. Dārunena - sa. 2. Alabbhamāno - [PTS.] [BJT Page 510] [\x 510/] Paridevaü bhikkhu na kareyya kuhi¤cãti - ādevaü paridevaü ādevanaü paridevanaü ādevitattaü paridevitattaü vācāpalapaü vippalāpaü lālappaü lālappāyanaü lālappāyitattaü na kareyya na janeyya na sa¤janeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya. Kuhi¤cãti kuhi¤ci kimhici katthaci ajjhattaü vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti - paridevaü bhikkhu na kareyya kuhi¤ci. Bhava¤ca nābhijappeyyāti - kāmabhavaü na jappeyya, råpabhavaü na jappeyya, aråpabhavaü na jappeyya na pajappeyya nābhijappeyyāti - bhava¤ca nābhijappeyya. Bheravesu ca na sampavedheyyāti - 'bheravāti' ekenākārena bhayampi bheravampi ta¤¤eva. Vuttaü hetaü bhagavatā: [PTS Page 371] [\q 371/] "etaü nåna taü bhayabheravaü1 āgacchatã"ti[a] bahiddhārammaõaü vuttaü: sãhā byagghā dãpã acchā taracchā kokā mahisā2 assā hatthã ahivicchikā satapadã corā vā assu māõavā katakammā vā akatakammā vā; athāparena ākārena bhayaü vuccati ajjhattikaü cittasamuņņhānaü bhayaü bhayānakattaü 3 chambhitattaü lomahaüso cetaso ubbego utrāso, jātibhayaü jarābhayaü vyādhibhayaü maraõabhayaü rājabhayaü corabhayaü aggibhayaü udakabhayaü attānuvādabhayaü parānuvādabhayaü daõķabhayaü duggatibhayaü åmibhayaü kumbhilabhayaü āvaņņabhayaü susukābhayaü ājãvikabhayaü4 asilokabhayaü parisāya sārajjabhayaü madanabhayaü duggatibhayaü bhayānakattaü3 chambhitattaü lomahaüso cetaso ubbego utrāso. Bheravesu ca na sampavedheyyāti - bherave passitvā vā suõitvā vā na vedheyya nappavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaü āpajjeyya; abhãru assa acchambhã anutrāsã apalāyã pahãnabhayabheravo vigatalomahaüso vihareyyāti - bheravesu ca na sampavedheyya. Tenāha bhagavā: "Phassena yadā phuņņhassa Paridevaü bhikkhu na kareyya kuhi¤ci, Bhava¤ca nābhijappeyya Bheravesu ca na sampavedheyyā'ti. 1. Bhayaü bheravaü - sãmu 11. Machasaü[PTS]. 2. Mahiüsā - machasaü, gomahisā - [PTS]. 3. Bhayānakaü - [PTS]. 4. âjivakabhayaü - sãmu11. [PTS]. A. Majjhimanikāya - bhayabheravasutta. [BJT Page 512] [\x 512/] 14 - 10 Annānamatho pānānaü Khādanãyānamathopi vatthānaü, Laddhā na sannidhiü kayirā Na ca parittase tāni alabhamāno1. Annānamatho [PTS Page 372] [\q 372/] pānānaü khādanãyānamathopi vatthānanti - 'annāna'nti odano kummāso sattu maccho maüsaü; pānānanti aņņha pānāni: ambapānaü jambupānaü vocapānaü mocapānaü madhupānaü muddikāpānaü sālukapānaü phārusakapānaü. Aparāni pi aņņha pānāni: kosambapānaü kolapānaü badarapānaü ghatapānaü telapānaü payopānaü yāgupānaü rasapānaü; khādanãyānanti piņņhakhajjakaü påvakhajjakaü målakhajjakaü tacakhajjakaü pattakhajjakaü pupphakhajjakaü phalakhajjakaü; vatthānanti cha cãvarāni: khomaü kappāsikaü koseyyaü kambalaü sāõaü haīganti - annānamatho pānānaü khādanãyānamathopi vatthānaü. Laddhā na sannidhiü kayirāti - 'laddhā'ti laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paņilabhitvā na kuhanāya na lapanāya na nemittikatāya na nippesikatāya na lābhena lābhaü nijigiüsanatāya na kaņņhadānena1 na veëudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na cuõõadānena na mattikādānena na dantakaņņhadānena na mukhodakadānena na cāņukamyatāya na pāribhaņņatāya na piņņhimaüsikatāya na vatthuvijjāya na tiracchānavijjāya na aīgavijjāya na nakkhattavijjāya na dåtagamanena na pahãõagamanena na jaīghapesaniyena na vejjakammena na navakammena na piõķapatipiõķakena na dānānuppadānena dhammena samena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paņilabhitvāti - laddhā; na sannidhiü kayirāti annasannidhiü pānasannidhiü yānasannidhiü sayanasannidhiü gandhasannidhiü āmisasannidhiü na kareyya na janeyya na sa¤janeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyyāti - laddhā na sannidhiü kayirā. 1. Alabbhamāno - [PTS.] [BJT Page 514] [\x 514/] Na ca parittase tāni alahamāno1ti - annaü vā na labhāmi, pānaü [PTS Page 373] [\q 373/] vā na labhāmi, vatthaü vā na labhāmi, kulaü vā na labhāmi, gaõaü vā na labhāmi, āvāsaü vā na labhāmi, lābhaü vā na labhāmi, yasaü vā na labhāmi, pasaüsaü vā na labhāmi, sukhaü vā na labhāmi, cãvaraü vā na labhāmi, piõķapātaü vā na labhāmi, senāsanaü vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü vā na labhāmi, gilānåpaņņhākaü vā na labhāmi, appa¤¤ātomhãti na taseyya, na uttaseyya, na parittaseyya, na bhāyeyya, na santāsaü āpajjeyya, abhãrå assa acchambhã anutrāsã apalāyã pahãnabhayabheravo vigatalomahaüso vihareyyāti - na ca parittase tāni alabhamāno. Tenāha bhagavā: Annānamatho pānānaü Khādanãyānamathopi vatthānaü, Laddhā na sannidhiü kayirā Na ca parittase tāni alahamāno1. 14 - 11 Jhāyã na padalolassa Virame kukkuccā nappamajjeyya, Athāsanesu sayanesu Appasaddesu bhikkhu vihareyya. Jhāyã na pādalolassāti - "jhāyã"ti paņhamenapi jhānena jhāyã, dutiyenapi jhānena jhāyã, tatiyenapi jhānena jhāyã, catutthenapi jhānena jhāyã, savitakkasavicārenāpi jhānena jhāyã, avitakkavicāramattenāpi jhānena jhāyã, avitakkaavicārenāpi jhānena jhāyã, sappãtikenāpi jhānena jhāyã, nippãtikenāpi jhānena jhāyã, pãtisahagatenāpi jhānena jhāyã, sātasahagatenāpi jhānena jhāyã, sukhasahagatenāpi jhānena jhāyã, upekkhāsahagatenāpi jhānena jhāyã, su¤¤atenāpi jhānena jhāyã, animittenāpi jhānena jhāyã, appaõihitenāpi jhānena jhāyã, lokiyenāpi jhānena jhāyã, lokuttarenāpi jhānena jhāyã, jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti - jhāyã. Na [PTS Page 374] [\q 374/] pādalolassāti - kathaü 'pādalolo' hoti? Idhekacco bhikkhå pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti: 1. Alabbhamāno - [PTS.] [BJT Page 516] [\x 516/] ârāmena ārāmaü uyyānena uyyānaü gāmena gāmaü nigamena nigamaü nagarena1 nagaraü raņņhena raņņhaü janapadena janapadaü dãghacārikaü anavatthitacārikaü anuyutto viharati, evampi pādalolo hoti. Athavā bhikkhu antopi saīghārāme pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti, na atthahetu na kāraõahetu uddhato avupasantacitto pariveõato pariveõaü gacchati, vihārato vihāraü gacchati, aķķhayogato aķķhayogaü gacchati, pāsādato pāsādaü gacchati, hammiyato hammiyaü gacchati, guhāya guhaü gacchati, lenato lenaü gacchati, kuņito kuņiü gacchati, kåņāgārato kåņāgāraü gacchati, aņņato aņņaü gacchati, mālato mālaü gacchati, uddaõķato uddaõķaü gacchati, uddosinato uddosinaü gacchati, upaņņhānasālato upaņņhānasālaü gacchati, maõķalamālato maõķalamālaü gacchati, rukkhamålato rukkhamålaü gacchati. Yattha vā pana bhikkhå nisãdanti tahiü gacchati, tattha ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaü vā tatiyo hoti, tiõõaü vā catuttho hoti. Tattha bahuü samphappalāpaü palapati. Seyyathãdaü: rājakathaü corakathaü mahāmattakathaü senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü yānakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü purisakathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü itibhavābhavakathaü iti vā evampi pādalolo hoti. Na pādalolassāti pādaloliyaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya, pādaloliyā ārato assa virato paņivirato nikkhanto [PTS Page 375] [\q 375/] nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyya careyya vicareyya irãyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyya paņisallānārāmo assa paņisallānarato ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü jhāyã jhānarato ekattamanuyutto sadattha2 - garukoti - jhāyã na pādalolassa. Virame kukkuccā nappamajjeyyāti - ' kukkucca'nti hatthakukkuccampi kukkuccaü, pādakukkuccampi kukkuccaü; hatthapādakukkuccampi kukkuccaü; akappiye kappiyasa¤¤itā kappiye akappiyasa¤¤itā avajje vajjasa¤¤itā vajje avajjasa¤¤itā, yaü evaråpaü kukkuccaü kukkuccāyanā kukkuccāyitattaü cetaso vippaņisāro manovilekho, idaü vuccati kukkuccaü. Api ca dvãhi kāraõehi uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho: 1. Anavaņņhita - machasaü. 2. Paramattha - machasaü. [BJT Page 518] [\x 518/] Katattā ca akatattā ca. Kathaü katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho? Kataü me kāyaduccaritaü akataü me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. 'Kataü me vacãduccaritaü akataü me vacãsucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. 'Taü me manoduccaritaü akataü me manosucaritaü kataü me kāyaduccaritaü akataü me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. 'Kataü me vacãduccaritaü akataü me vacãsucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Kato me pāõātipāto akatā me pāõātipātā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. 'Kataü me adinnādānaü akatā me adinnādānā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho, kato me kāmesu micchācāro akatā me kāmesu micchācārā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Kato me musāvādo akatā me musāvādā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Katā me pisuõā vācā akatā me pisuõā vācā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Katā me pharusā vācā akatā me pharusā vācā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Kato me samphappalāpo akatā me samphappalāpā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Katā me abhijjhā akatā me anabhijjhā'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Kato me byāpādo akato me abyāpādo. Katā me micchādiņņhi akatā me sammādiņņhã'ti uppajjati kukkuccā cetaso vippaņisāro manovilekho. Evaü katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Athavā, sãlesumhi [PTS Page 376] [\q 376/] na paripårakārãti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Indriyesumhi aguttadvāroti - bhojane amatta¤¤åmhãti - jāgariyaü ananuyuttomhãti - na satisampaja¤¤ena samannāgatomhãti - abhāvitā me cattāro satipaņņhānāti - abhāvitā me cattāro sammappadhānāti - abhāvitā me cattāro iddhipādāti abhāvitāni me pa¤cindriyānãti - abhāvitāni me pa¤cabalānãti abhāvitā me satta bojjhaīgāti - abhāvito me ariyo aņņhaīgiko maggoti dukkhaü me apari¤¤ātanti samudayo me appahãõoti maggo me abhāvitoti nirodho me asacchikato'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Virame kukkuccāti - kukkuccā ārameyya virameyya paņivirameyya, kukkuccaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya, kukkuccā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - virame kukkuccā. [BJT Page 520] [\x 520/] Tappamajjeyyāti sakkaccakārã assa sātaccakārã aņņhitakārã anolãnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro appamatto kusalesu dhammesu; 'kadāhaü aparipåraü vā sãlakkhandhaü paripåreyyaü, paripåraü vā sãlakkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anuggaõheyya'nti; yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca thāmo ca appaņivāõã ca sati ca sampaja¤¤a¤ca, ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu; 'kadāhaü aparipåraü vā samādhikkhandhaü pa¤¤ākkhandhaü vimuttikkhandhaü vimutti¤āõadassanakkhandhaü, kadāhaü apari¤¤ātaü vā dukkhaü parijāneyyaü, appahãne vā kilese pajaheyyaü, abhāvitaü vā maggaü bhāveyyaü, asacchikataü nirodhaü sacchikareyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca thāmo ca appaņivāõã ca sati ca sampaja¤¤a¤ca ātappaü padhānaü [PTS Page 377] [\q 377/] adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesåti - virame kukkuccā nappamajjeyya. Athāsanesu sayanesu appasaddesu bhikkhu vihareyyāti - 'athā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripårã akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatā nāmetaü 'athā'ti āsanaü vuccati yattha na sãdati ma¤co pãņhaü bhisi taņņikā cammakhaõķo tiõasanthāro paõõasanthāro palālasanthāro; sayanaü vuccati senāsanaü vihāro aķķhayogo pāsādo hammiyaü guhāti athāsanesu sayanesu. Appasaddesu bhikkhu vihareyyāti appasaddesu appanigghosesu vijanavātesu manussarāhaseyyakesu paņisallānasāruppesu senāsanesu careyya vicareyya vihareyya irãyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti - athāsanesu sayanesu appasaddesu bhikkhu vihareyya. Tenāha bhagavā: " Jhāyã na pādalolassa Virame kukkuccā nappamajjeyya, Athāsanesu sayanesu Appasaddesu bhikkhu vihareyyā"ti. 14 - 12 Niddaü na bahulãkareyya Jāgariyaü bhajeyya ātāpã, Tandiü māyaü bhassaü khiķķaü Methunaü vippajahe savibhåsaü. Niddaü na bahulãkareyyāti rattindivaü cha koņņhāse karitvā pa¤ca koņņhāse paņijaggeyya 1 ekaü koņņhāsaü nipajjeyyāti - niddaü na bahulãkareyya. 1. Jaheyya - sa. [BJT Page 522] [\x 522/] Jāgariyaü bhajeyya ātāpãti - idha bhikkhu divasaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheyya, rattiyā paņhamaü yāmaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheyya, rattiyā majjhimaü yāmaü [PTS Page 387] [\q 387/] dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappeyya pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā; rattiyā pacchimaü yāmaü paccuņņhāya caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheyya. Jāgariyaü bhajeyyāti jāgariyaü bhajeyya sambhajeyya seveyya niseveyya saüseveyya paņiseveyyāti 'jāgariyaü bhajeyya. âtāpãti ātappaü vuccati viriyaü. Yo cetasiko viriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoëhã thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho viriyaü viriyindriyaü viriyabalaü sammāvāyāmo. [A] iminā ātāpena upeto samupeto upagato1 samupagato upapanno 2 sampanno3 samannāgato so vuccati ātāpãti - jāgariyaü bhajeyya ātāpã. Tandiü māyaü hassaü khiķķaü methunaü vippajahe savibhåsanti 'tandi'nti 'yā tandi tandiyanā tandimanakatā4 ālasyaü ālasyayanā ālasyāyitattaü, ayaü vuccati tandi. Māyāti māyā vuccati va¤canikā cariyā. 'Idhekacco kāyena duccaritaü caritvā vācāya - manasā duccaritaü caritvā tassa paņicchādanahetu pāpikaü icchaü panidahati, mā maü ja¤¤āti icchati, mā maü ja¤¤āti saīkappeti, mā maü ja¤¤āti vācaü bhāsati, mā maü ja¤¤āti kāyena parakkamati, yā evaråpā māyā māyāvitā accāsarā va¤canā nikati vikiraõā guhanā pariguhanā chādanā paņicchādanā anuttānãkammaü anāvãkammaü vocchādanā pāpakiriyā, ayaü vuccati māyā. [B ']hassanti idhekacco ativelaü dantavidaüsakaü hasati. Vuttaü hetaü bhagavatā: "komārakamidaü bhikkhave ariyassa [PTS Page 379] [\q 379/] vinaye yadidaü ativelaü dantavidaüsakaü hasita"nti. [C] khiķķā kāyikā ca khiķķā vācasikā ca khiķķā. Katamā kāyikā khiķķā? Hatthãhipi kãëanti, assehipi kãëanti, rathehipi kãëanti, dhanåhipi kãëanti, aņņhapadepi5 kãëanti, dasapadepi5 kiëanti, ākāsepi6 kãëanti, parihārapathepi kãëanti, santikāyapi7 kãëanti, khalikāyapi kãëanti, ghaņikāyapi kãëanti. 1. Upāgato - pu. 2. Uppanno - sa 3. Samupapanno - sa. 4. Tandiyitattaü manattaü - sãmu. 11 5. Padehi - sãmu11. [PTS]. 6. Akāsehipi - sãmu11. [PTS]. 7. Santikāyapi - sa. [A.] Dhammasaīgaõicittuppādakaõķa. [B.] Khuddakavatthuvibhaīga. [C.] Tikaīguttara - sambodhivagga. [BJT Page 524] [\x 524/] Salākahatthenapi kãëanti, akkhenapi kãëanti, paīgavãrenapi1 kãëanti, vaīkakenapi kãëanti, mokkhacikāyapi kãëanti, ciīgulakenapi kãëanti, pattāëhakenapi kãëanti, rathakenapi kãëanti, dhanukenapi kãëanti akkharikāyapi kãëanti, manesikāyapi kãëanti, yathāvajjenapi kãëanti. Ayaü kāyikakhiķķā. Katamā vācasikā khiķķā? Mukhabherikaü mukhālambaraü mukhadeõķimakaü mukhavalimakaümukhabherulakaü2 mukhadaddarikaü nāņakaü lāsaü gãtaü davakammaü. Ayaü vācasikā khiķķā. Methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duņņhullo odakantiko rahasso dvayaüdvayasamāpatti. Kiü kāraõā vuccati methunadhammo? Ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti taü kāraõā vuccati methunadhammo; yathā ubho kalahakārakā methunakāti vuccanti ubho bhaõķanakārakā - ubho bhassakārakā - ubho adhikaraõakārakā - ubho vivādakārā - ubho vādino - ubho sallāpakā methunakāti vuccanti, [PTS Page 380] [\q 380/] evamevaü ubhinnaü rattānaü sārattānaü avassutānaü pariyuņņhitānaü pariyādinnacittānaü ubhinnaü sadisānaü dhammoti taü kāraõā vuccati methunadhammo. Vibhåsāti dve vibhåsā: atthi agāriyassa vibhåsā; atthi pabbajitassa vibhåsā. Katamā agāriyassa vibhåsā? Kesā ca massu ca mālā ca gandhā ca vilepanā ca ābharaõā ca piëandhanā ca vattha¤ca sārasāņana¤ca3 veņhana¤ca ucchādanaü parimaddanaü nahāpanaü sambāhanaü ādāsaü a¤janaü mālāvilepanaü mukhacuõõakaü mukhalepaü hatthabandhanaü sikhābandhanaü daõķanāliyaü khaggaü chattaü citrā upāhanā uõhãsaü maõiü vāëavãjanã odātāni vatthāni dãghadasāni iti vā, ayaü agāriyassa vibhåsā katamā pabbajitassa vibhåsā? Civaramaõķanā pattamaõķanā senāsāmaõķanā imassa vā påtikāyassa bāhirānaü vā parikkhārānaü maõķanā vibhåsanā keëanā parikeëanā gedhitatā4 gedhitattaü capalatā cāpalyaü. Ayaü pabbajitassa vibhåsā. Tandiü māyaü bhassaü khiķķaü methunaü vippajahe savibhåsanti - tandiü ca māyaü ca hassaüķa caķaü ca methunadhammaü ca savibhåsaü saparivāraü saparibhaõķaü saparikkhāraü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyyāti - tandiü māyaü hassaü khiķķaü methunaü vippajahe savibhåsaü. Tenāha bhagavā: "Niddaü na bahulãkareyya Jāgariyaü bhajeyya ātāpã, Tandiü māyaü hassaü khiķķaü Methunaü vippajahe savibhåsa"nti. 1. Paīkacãrenapi - sãmu. 11[PTS]. 2. Mukhabherilaü - syā. Sa 3. Pasādana¤ca - [PTS.] Sayanāsana¤ca - sãmu. 11. Machasaü. Harāpana¤ca - manupa. Rasana¤ca - pu 4. Gadhitatā - sa. [BJT Page 526] [\x 526/] 14 - 13 âthabbaõaü1 [PTS Page 381] [\q 381/] supinaü lakkhaõaü No vidahe athopi nakkhattaü. Viruta¤ca gabbhakaraõaü Tikicchaü māmako na seveyya. âthabbaõaü supinaü lakkhaõaü no vidahe athopi nakkhattanti āthabbaõikā āthabbaõaü payojenti nagare vā ruddhe saīgāme vā paccupaņņhite parasenāya paccatthikesu paccāmittesu ãtiü uppādenti, upaddavaü uppādenti, rogaü uppādenti, pajjarakaü karonti, sålaü karonti, visåcikaü karonti, pakkhandikaü karonti. Evaü āthabbaõikā āthabbaõaü payojenti. Supinapāņhakā supinaü ādisanti: ' yo pubbanhasamayaü supinaü passati, evaü vipāko hoti. Yo majjhantikasamayaü supinaü passati, evaü vipāko hoti. Yo sāyanhasamayaü supinaü passati. Evaü vipāko hoti. Yo purime yāme - yo majjhime yāme - yo pacchime yāme yo dakkhiõena passena nipanno - yo vāmena passena nipanno yo uttānaü nipanno - yo avakujjanipanno - yo candaü passati. Suriyaü passati, yo mahāsamuddaü passati, yo sineruü pabbatarājānaü passati, yo hatthiü passati, yo assaü passati, yo rathaü passati, yo pattiü passati, yo senābyåhaü passati, yo ārāmarāmaõeyyakaü passati, yo vanarāmaõeyyakaü passati, yo bhåmirāmaõeyyakaü passati, yo pokkharaõãrāmaõeyyakaü passati, evaü vipāko hotã'ti evaü supinapāņhakā supinaü ādisanti. Lakkhaõapāņhakā lakkhaõaü ādisanti' ' maõilakkhaõaü daõķalakkhaõaü vatthalakkhaõaü asilakkhaõaü usulakkhaõaü dhanulakkhaõaü āvudhalakkhaõaü itthilakkhaõaü purisalakkhaõaü kumārikālakkhaõaü kumāralakkhaõaü dāsãlakkhaõaü dāsalakkhaõaü hatthilakkhaõaü assalakkhaõaü mahisalakkhaõaü usabhalakkhaõaü goõalakkhaõaü ajalakkhaõaü meõķalakkhaõaü [PTS Page 382] [\q 382/] kukkuņalakkhaõaü vaņņalakkhaõaü godhālakkhaõaü kaõõikālakkhaõaü kacachapalakkhaõaü migalakkhaõaü iti vā'ti evaü lakkhaõapāņhakā lakkhaõaü ādisanti. Nakkhattapāņhakā nakkhattaü ādisanti: 'aņņhavãsati nakkhattāni; iminā nakkhattena gharappaveso kattabbo. Iminā nakkhattena makuņaü bandhitabbaü. Iminā nakkhattena vāreyyaü kāretabbaü. Iminā nakkhattena bijanãhāro kattabbo. Iminā nakkhattena saüvāso gantabbo'ti evaü nakkhattapāņhakā nakkhattaü ādisanti. âthabbaõaü supinaü lakkhaõaü no vidahe athopi nakkhattanti āthabbaõa¤ca supina¤ca lakkhaõa¤ca nakkhatta¤ca no vidaheyya, na careyya na samācareyya na samādāya vatteyya; athavā na gaõheyya na dhāreyya, na upadhāreyya nappayojeyya - āthabbaõaü supinaü lakkhaõaü no vidahe athopi nakkhattaü. 1. âtappanaü - manupa. [BJT Page 528] [\x 528/] Viruta¤ca gabbhakaraõaü tikicchaü māmako na seveyyāti virutaü vuccati migavākyaü. 1 Migavākyapāņhakā 2 migavākyaü ādisanti: sakuntānaü vā catuppadānaü vā rutaü vassitaü jānanti; evaü migavākyapāņhakā migavākyaü ādisanti. Gabbhakaraõãyā gabbhaü saõņhāpenti. Dvãhi kāraõehi gabbho na saõņhāti: pāõakehi vā vātakuppehi vā. Pāõakānaü vātakuppānaü vā paņighātāya osadhaü dentãti evaü gabbhakaraõãyā gabbhaü saõņhāpenti. Tikicchāti pa¤ca tikicchā: sālākiyaü sallakattiyaü kāyatikicchaü bhåtiyaü komārabhaccaü3. Māmakoti buddhamāmako dhammamāmako saīghamāmako; so vā bhagavantaü māmayati, bhagavā vā taü puggalaü parigaõhāti. Vuttaü [PTS Page 383] [\q 383/] hetaü bhagavatā: "ye te bhikkhave bhikkhå kuhā thaddhā lapā siīgã unnaëā asamāhitā, na me te bhikkhave bhikkhå māmakā apagatā ca te bhikkhave bhikkhå imasmā dhammavinayā. Na ca te bhikkhå imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjanti. Ye ca kho bhikkhave bhikkhå nikkuhā nillapā dhãrā atthaddhā susamāhitā, te kho me bhikkhave bhikkhå māmakā. Anapagatā ca te bhikkhave bhikkhå imasmā dhammavinayā. Te ca bhikkhå imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjanti [a.] 1. " Kuhā thaddhā lapā siīgã unnaëā asamāhitā. Na te dhamme viråhanti sammāsambuddhadesite. 2. Nikkuhā nillapā dhãrā atthaddhā susamāhitā. Te ve dhamme viråhanti sammāsambuddhadesite"ti. [A.] Viruta¤ca gabbhakaraõaü tikicchaü māmako na seveyyāti viruta¤ca gabbhakaraõa¤ca tikiccha¤ca māmako na seveyya, na niseveyya na saüseveyya nappaņiseveyya na careyya na samācareyya na samādāya vatteyya, athavā na gaõheyya na uggaõheyya na upadhāreyya na upalakkheyya na payojeyyāti - viruta¤ca gabbhakaraõaü tikicchaü māmako na seveyya. Tenāha bhagavā: "âthabbaõaü supinaü lakkhaõaü No vidahe athopi nakkhattaü, Viruta¤ca gabbhakaraõaü Tikicchaü māmako na seveyyā"ti. 1. Migavākkaü - machasaü. Migacakkaü - syā. [PTS.] Migapakkha - sa. 2. Migavākkapāņhakā - machasaü. Migacakkapāņhikā - [PTS]. 3. Komārakavejjaü - syā. [A.] Catukkaīguttara - urulavelavagga. [BJT Page 530] [\x 530/] 14 - 14 Nindāya [PTS Page 384] [\q 384/] nappavedheyya Na unnameyya pasaüsito bhikkhu, Lobhaü saha macchariyena Kodhaü pesuniya¤ca 1 panudeyya. Nindāya nappavedheyyāti - idhekacce bhikkhuü nindanti: jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā8 sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā8 sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Nindanti garahanti upavadanti, nindito garahito upavadito nindāya garahāya upavādena akittiyā avaõõahārikāya na vedheyya nappavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaü āpajjeyya. Abhãru assa acchambhã anutrāsã apalāyã pahãnabhayabheravo vigatalomahaüso vihareyyāti nindāya nappavedheyya. Na unnameyya pasaüsito bhikkhåti - idhekacce bhikkhuü pasaüsanti: jātiyā vā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā8 sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā8 sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā pasaüsanti thomenti kittenti vaõõenti. Pasaüsito thomito kittito vaõõito pasaüsāya thomanena kittiyā vaõõahārikāya unnatiü na kareyya, unnāmaü na kareyya, mānaü na kareyya, thambhaü na kareyya, na tena mānaü janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti - na unnameyya pasaüsito bhikkhu. Lobhaü saha macchariyena kodhaü pesuniya¤ca 1 panudeyyāti lobhoti " yo lobho lubbhanā lubbhitattaü sārāgo sārajjanā sārajjitattaü abhijjhā lobho akusalamålaü;"[A] macchariyanti pa¤ca macchariyāni: āvāsamacchariyaü kulamacchariyaü lābhamacchariyaü vaõõamacchariyaü dhammamacchariyaü, yaü evaråpaü macchariyaü maccharāyanā maccharāyitattaü vevicchaü kadariyaü kaņuka¤cukatā aggahitattaü cittassa, idaü vuccati macchariyaü. [B] api ca khandhamacchariyampi macchariyaü, dhātumacchariyampi macchariyaü, āyatanamacchariyampi macchariyaü, gāho; idaü vuccati6 macchariyaü; kodhoti "yo cittassa āghāto paņighāto paņighaü paņivirodho kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaü, doso dussanā dussitattaü, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaü, virodho paņivirodho [PTS Page 385] [\q 385/] chaõķikkaü asuropo anattamanatā cittassa. "[B] 1.) Pesuneyyaü ca - sa, 2. Assuropo - sãmu 11. [A.] Dhammasaīgaõi cittuppādakaõķa. [A.] Dhammasaīgaõi nikkhepakaõķa. [BJT Page 532] [\x 532/] Pesuniyanti idhekacco pisunavāco hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā sutvā imesaü akkhātā amusaü bhedāya. Iti samaggānaü vā bhettā bhinnānaü vā anuppadātā vaggarāmo vaggarato vagganandã vaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Iti vuccati pesu¤¤aü. Api ca dvãhi kāraõehi pesu¤¤aü upasaüharati: piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā. Kathaü piyakamyatāya pesu¤¤aü upasaüharati? 'Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmã'ti evaü piyakamyatāya pesu¤¤aü upasaüharati. Kathaü bhedādhippāyena pesu¤¤aü upasaüharati? 'Kathaü ime nānā assu, vaggā assu, dvidhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuü na samāgaccheyyuü, dukkhaü na phāsu vihareyyu'nti evaü bhedādhippāyena pesu¤¤aü upasaüharati. Lobhaü saha macchariyena kodhaü pesuniya¤ca panudeyyāti lobha¤ca macchariya¤ca kodha¤ca pesu¤¤a¤ca nudeyya panudeyya pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyyāti - lobhaü saha macchariyena kodhaü pesuniya¤ca panudeyya. Tenāha bhagavā: "Nindāya nappavedheyya Na unnameyya pasaüsito bhikkhu, Lobhaü saha macchariyena Kodhaü pesuniya¤ca panudeyyā"ti. 14 - 15 Kayavikkaye na tiņņheyya Upavādaü bhikkhu na kareyya kuhi¤ci, Gāme ca nābhisajjeyya Lābhakamyā janaü na lapayeyya. Kayavikkaye [PTS Page 386] [\q 386/] na tiņņheyyāti - ye kayavikkayā vinaye paņikkhittā, na te imasmiü atthe adhippetā. Kathaü kayavikkaye tiņņhati? Pa¤cannaü saddhiü pattaü vā cãvaraü vā a¤¤aü vā ka¤ci parikkhāraü va¤caniyaü vā karonto udayaü vā patthayanto parivatteti, evaü kayavikkaye tiņņhati, kathaü kayavikkaye na tiņņhati? Pa¤cannaü saddhiü pattaü vā cãvaraü vā a¤¤aü vā ka¤ci parikkhāraü na va¤caniyaü vā karonto na udayaü vā patthayanto parivatteti. Evaü kayavikkaye na tiņņhati. Kayavikkaye na tiņņheyyāti kayavikkaye na tiņņheyya, na santiņņheyya, kayavikkayaü pajaheyya, vinodeyya, byantãkareyya, anabhāvaü gameyya, kayavikkayā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - kayavikkaye na tiņņheyya. [BJT Page 534] [\x 534/] Upavādaü bhikkhu na kareyya kuhi¤cãti - katame upavādakarā kilesā? Santeke samaõabrāhmaõā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno, te dåratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaü pajānanti. Devatāpi kho santi iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo. Tā dåratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaü pajānanti. Te oëārikehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi upavadeyyuü. Katame oëārikā kilesā? Kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü. Ime vuccanti oëārikā kilesā. Katame majjhimā kilesā? Kāmavitakko vyāpādavitakko vihiüsāvitakko. Ime vuccanti majjhimā kilesā. Katame sukhumā kilesā? Ĩātivitakko janapadavitakko amaravitakko parānuddayatāpaņisa¤¤utto vitakko lābhasakkārasilokapaņisa¤¤utto vitakko anava¤¤attipaņisa¤¤utto vitakko. Ime vuccanti sukhumā kilesā. Tehi oëārikehi vā kilesehi majjhimehi vā kilesehi sukhumehi vā kilesehi na upavadeyya, upavādaü na kareyya, upavādakare kilese na kareyya, na janeyya, na sa¤janeyya, na nibbatteyya nābhinibbatteyya. Upavādakare kilese pajaheyya vinodeyya [PTS Page 387] [\q 387/] byantãkareyya anabhāvaü gameyya. Upavādakarehi kilesehi ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyya. Kuhi¤cãti kuhi¤ci kimhici katthaci ajjhattaü vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti 'upavādaü bhikkhu na kareyya kuhi¤ci' Game ca nābhisajjeyyāti - kathaü game sajjati? Idha bhikkhu gāme gihãhi saüsaņņho viharati sahanandã sahasokã sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito. Uppannesu kiccakaraõãyesu attanā voyogaü āpajjati. Evampi gāme sajjati. Athavā bhikkhu pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya gāmaü vā nigamaü vā piõķāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaņņhitāya satiyā asaüvutehi indriyehi. So tatra tatra sajjati. Tatra tatra gaõhāti. Tatra tatra bajjhati. Tatra tatra anayabyasanaü āpajjati. Evampi gāme sajjati. [BJT Page 536] [\x 536/] Kathaü gāme na sajjati? Idha bhikkhu gāme gihãhi asaüsaņņho viharati: na sahanandã na sahasokã na sukhitesu sukhito, na dukkhitesu dukkhito. Uppannesu kiccakaraõãyesu na attanā voyogaü āpajjati. Evampi gāme na sajjati. Athavā bhikkhu pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya gāmaü vā nigamaü vā piõķāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaņņhitāya satiyā saüvutehi indriyehi. So tatra tatra na sajjati. Tatra tatra na gaõhāti. Tatra tatra na bajjhati. Tatra tatra na anayabyasanaü āpajjati evampi gāme na sajjati, gāme ca nābhisajjeyyāti gāme na sajjeyya na gaõheyya na bajjheyya na palibajjheyya. Agiddho assa agathito1 amucchito anajjhopanno vãtagedho vigatagedho vantagedho muttagedho pahãnagedho paņinissaņņhagedho nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā vihareyyāti - gāme ca nābhisajjeyya. Lābhakamyā janaü na lapayeyyāti - katamā lapanā? Lābhasakkārasilokasannissitassa [PTS Page 388] [\q 388/] pāpicchassa icchāpakatassa āmisacakkhukassa lokadhammagarukassa yā paresaü ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā samunnahanā ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāõãti cāņukamyatā muggasupyatā2 pāribhaņņatā parapiņņhimaüsikatā, yā tattha saõhavācatā sakhilavācatā sithilavācatā apharusavācatā, ayaü vuccati lapanā, api ca dvãhi kāraõehi janaü lapati: attānaü vā nãcaü ņhapento paraü uccaü ņhapentā janaü lapati. Attānaü vā uccaü ņhapento paraü nãcaü ņhapento janaü lapati. Kathaü attānaü nãcaü ņhapento paraü uccaü ņhapento janaü lapati? 'Tumhe me bahåpakārā, ahaü tumhe nissāya labhāmi vãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraü. Ye pime a¤¤e dātuü vā kātuü vā ma¤¤anti, tumhe nissāya tumhe sampassantā. Yampi me purāõaü mātāpettikaü nāmadheyaü, tampi me antarahitaü. Tumhehi ahaü ¤āyāmi asukassa kulupako asukāya kulåpako'ti. Evaü attānaü nãcaü ņhapento paraü uccaü ņhapento janaü lapati. Kathaü attānaü uccaü ņhapento paraü nãcaü ņhapento janaü lapati? 'Ahaü tumhākaü bahåpakāro, tumhe maü āgamma buddhaü saraõaü gatā, dhammaü saraõaü gatā, saīghaü saraõaü gatā, pāõātipātā paņiviratā, adinnādānā paņiviratā, kāmesu micchācārā paņiviratā, musāvādā paņiviratā, surāmerayamajjapamādaņņhānā paņiviratā. Ahaü tumhākaü uddesaü demi. Paripucchaü demi. 1. Agadhito - sãmu11. Machasaü. 2. Muggasuppatā - sãmu11. Muggasupatā - [PTS.] [BJT Page 538] [\x 538/] Uposathaü ācikkhāmi. Navakammaü adhiņņhāmi. Atha ca pana tumhe maü ujjhitvā a¤¤e sakkarotha garukarotha mānetha påjethā'ti evampi attānaü uccaü ņhapento paraü nãcaü ņhapento [PTS Page 389] [\q 389/] janaü lapati. Lābhakamyā janaü na lapayeyyāti lābhahetu labhe paccayā labhe kāraõā lābhābhinibbattiyā lābhaü paripācento janaü na lapeyya lapanaü pajaheyya, vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya, lapanā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto. Vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - lābhakamyā janaü na lapayeyya. Tenāha bhagavā; " Kayavikkaye na tiņņheyya Upavādaü bhikkhu na kareyya kuhi¤ci, Game ca nābhisajjeyya Lābhakamyā janaü na lapayeyyā"ti. 14 - 16 Na ca katthiko siyā bhikkhu Na ca vācaü payuttaü 1 bhāseyya, Pāgabbhiyaü na sikkheyya Kathaü viggāhikaü na kathayeyya. Na ca katthiko siyā bhikkhåti - idhekacco katthã hoti vikatthã. So katthati vikatthã " ahamasmi sãlasampanno'ti vā, vatasampanno'ti vā, sãlabbatasampanno'ti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā, uccā kulā pabbajitoti vā mahābhogakulā pabbajitoti vā uëārabhogakulā pabbajitoti vā, suttantikoti vā vinayadharoti vā dhammakathikoti vā āra¤¤ikoti vā piõķapātikoti vā, paüsukålikoti vā, tecãvarikoti vā, sapadānacārikoti vā khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paņhamassa jhānassa lābhãti vā, dutiyassa jhānassa lābhãti vā, tatiyassa jhānassa lābhãti vā, catutthassa jhānassa lābhãti vā, ākāsāna¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā, vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā lābhãti vā, āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhãti vā katthati vikatthati. Evaü na kattheyya na vikattheyya, katthanaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya. Katthanā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto, vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - na ca katthiko siyā bhikkhu. 1. Saüyuttaü - sa payutaü - su. [BJT Page 540] [\x 540/] Na ca vācaü payuttaü bhāseyyāti - katamā payuttavācā? Idhekacco [PTS Page 390] [\q 390/] cãvarapayuttaü vācaü bhāsati, piõķapātapayuttaü vācaü bhāsati, senāsanapayuttaü vācaü bhāsati, gilānapaccayabhesajjaparikkhārapayuttaü vācaü bhāsati. Ayampi vuccati payuttavācā. Atha vā cãvarahetu piõķapātahetu senāsanahetu gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu saccampi bhaõati, musāpi bhaõati, pisunampi bhaõati, apisunampi bhaõati, pharusampi bhaõati, apharusampi bhaõati, samphappalāpampi bhaõati, asamphappalāpampi bhaõati, mantāpi vācaü bhāsati. Ayampi vuccati payuttavācā. Athavā, pasannacitto paresaü dhammaü deseti: 'aho, vata me dhammaü suõeyyuü, sutvā ca dhamme pasãdeyyuü, pasannā ca me pasannākāraü kareyyu'nti. Ayampi vuccati payuttavācā. Na ca vācaü payuttaü bhāseyyāti - antamaso dhammadesanaü vācaü upādāya payuttavācaü na bhāseyya, na katheyya, na bhaõeyya, na dãpayeyya, na vohareyya, payuttaü vācaü pajaheyya, vinodeyya, byantãkareyya, anabhāvaü gameyya, payuttavācāya ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - na ca vācaü payuttaü bhāseyya. Pāgabbhiyaü na sikkheyyāti - 'pāgabbhiya'nti tãõi pāgabbhiyāni: kāyikaü pāgabbhiyaü, vācasikaü pāgabbhiyaü, cetasikaü pāgabbhiyaü. Katamaü kāyikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco saīghagatopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti, gaõagatopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti, bhojanasālāyapi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti, jantāghare pi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti, udakatitthe pi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti, antaragharaü pavisantopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti, antaragharaü paviņņhopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü saīghagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco saīghagato acittikārakato there bhikkhå ghaņņayantopi tiņņhati, ghaņņayantopi nisãdati, puratopi tiņņhati, puratopi nisãdati, uccepi āsane nisãdati, sasãsaü pārupitvāpi nisãdati, [PTS Page 391] [\q 391/] ņhitakopi bhaõati, bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü saīghagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü gaõagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco gaõagato acittikārakato therānaü bhikkhånaü anupāhanānaü caīkamantānaü saupāhano caīkamati, nãce caīkame caīkamantānaü ucce caīkame caīkamati, chamāya caīkamantānaü caīkame caīkamati, ghaņņayantopi tiņņhati, ghaņņayantopi nisãdati, puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati, uccepi āsane nisãdati. Sasãsaü pārupitvāpi nisãdati. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü gaõagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. [BJT Page 542] [\x 542/] Kathaü bhojanasālāya kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco bhojanasālāya acittãkārakato there bhikkhå anupakhajja nisãdati, navepi bhikkhå āsanena paņibāhati, ghaņņayantopi tiņņhati, ghaņņayantopi nisãdati, puratopi tiņņhati, puratopi nisãdati, uccepi āsane nisãdati, sasãsaü pārupitvāpi nisãdati, ņhitakopi bhaõati, bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü bhojanasālāya kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü jantāghare kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco jantāghare acittãkārakato there bhikkhå ghaņņayantopi tiņņhati, ghaņņayantopi nisãdati, puratopi tiņņhati, puratopi nisãdati, uccepi āsane nisãdati, anāpucchāpi kaņņhaü pakkhipati, anāpucchāpi dvāraü pidahati. Evaü jantāghare kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü udakatitthe kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco udakatitthe acittikārakato there bhikkhå ghaņņayantopi otarati, puratopi otarati, ghaņņayantopinahāyati1 puratopi nahāyati, uparitopi nahāyati, ghaņņayantopi uttarati, puratopi uttarati, uparipi uttarati. Evaü udakatitthe kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü pavisanto kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü pavisanto acittãkārakato there bhikkhå ghaņņayantopi gacchati, puratopi gacchati. Vokkammapi therānaü bhikkhånaü purato purato gacchati. [PTS Page 392] [\q 392/] evaü antaragharaü pavisanto kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü paviņņho kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü paviņņho ' na pavisatha2 bhante'ti vuccamāno pavisati. ' Na tiņņhatha bhante'ti vuccamāno tiņņhati. ' Na nisãdatha bhante'ti vuccamāno nisãdati. Anokāsampi pavisati, anokāsepi3tiņņhati, anokāsepi nisãdati. Yānipi tāni honti kulānaü ovarakāni gåëhāni ca paņicchannāni ca yattha kulitthiyo kuladhãtaro4 kulasuõhāyo kulakumāriyo nisãdanti, tatthapi sahasā pavisati. Kumārakassapi sãsaü5 parāmasati. Evaü antaragharaü paviņņho kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Idaü kāyikaü pāgabbhiyaü. Katamaü vācasikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco saīghagatopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti, gaõagatopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti, antaragharaü paviņņhopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. 1. Nhāyati - machasaü [PTS]. 2. Pavisa - machasaü. Sãmu11 [PTS]. 3. Anokāsampi - saumu11. 4. Kuladhãtāyo - sãmå11. 5. Kumārakassa sãsampi - machasaü. Sãmu11. [BJT Page 544] [\x 544/] Kathaü saīghagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco saīghagato acittãkārakato there bhikkhå anāpucchā vā anajjhiņņho vā ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. Pātimokkhaü uddisati. hitakopi bhaõati, bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü saīghagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü gaõagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco gaõagato acittikārakato there bhikkhå anāpucchā vā anajjhiņņho vā ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. ârāmagatānaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü gaõagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü paviņņho vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü paviņņho itthiü vā kumāriü vā evamāha: itthannāme, itthaügotte. Kiü atthi? Yāgu atthi? Bhattaü atthi? Khādanãyaü atthi? Kiü pivissāma? Kiü bhu¤jissāma? [PTS Page 393] [\q 393/] kiü khādissāma? Kiü vā atthi kiü vā me dassathāti vippalapati. Evaü antaragharaü paviņņho vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti idaü vācasikaü pāgabbhiyaü. Katamaü cetasikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco na uccākulā pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü karoti cittena, na mahābhogakulā pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü karoti cittena, na uëārabhogakulā pabbajito samāno uëārabhogakulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü karoti cittena. Na suttantiko samāno suttantikena saddhiü sadisaü attānaü karoti cittena. Na suttantiko samāno suttantikena saddhiü sadisaü attānaü karoti cittena, na vinayadharo samāno, na dhammakathiko samāno, na khalupacchābhattiko samāno, na nesajjiko samāno, na yathāsanthatikaīgo samāno yathāsanthatikena saddhiü sadisaü attānaü karoti cittena. Na paņhamassa jhānassa lābhã samāno paņhamassa jhānassa lābhinā saddhiü sadisaü attānaü karoti cittena. Na dutiyassa jhānassa - na tatiyassa jhānassa - na catutthassa jhānassa lābhã samāno na ākāsāna¤cāyatanasamāpattiyā lābhã samāno - na vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā - na āki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā - na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhã samāno nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhinā saddhiü sadisaü attānaü karoti cittena. Idaü cetasikaü pāgabbhiyaü. [BJT Page 546] [\x 546/] Pāgabbhiyaü na sikkheyyāti - pāgabbhiyaü na sikkheyya na careyya na ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyya, pāgabbhiyaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya, pāgabbhiyā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - pāgabbhiyaü na sikkheyya. Kathaü [PTS Page 394] [\q 394/] viggāhikaü na kathayeyyāti - katamā viggāhikā kathā? Idhekacco evaråpiü kathaü kattā hoti: na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi. Kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitamme, asahitante. Pure vacanãyaü pacchā avaca. Pacchāvacanãyaü pure avaca. âciõõante1 viparāvattaü. âropito te vādo. Niggahãtosi. Cara vādappamokkhaya. Nibbeņhehi sace pahosã'ti. Vuttaü hetaü bhagavatā: "viggāhikāya kho moggallāna kathāya sati kathābāhullaü paņikaīkhaü, kathābāhulle sati uddhaccaü, uddhatassa asaüvaro, asaüvutassa ārā cittaü samādhimhā"ti, [a] Kathaü viggāhikaü na kathayeyyāti viggāhikaü kathaü na katheyya na bhaõeyya na dãpeyya na vohareyya; viggāhikaü kathaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya; viggāhikakathāya ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - kathaü viggāhikaü na kathayeyya. Tenāha bhagavā: "Na ca katthiko siyā bhikkhu Na ca vācaü payuttaü bhāseyya, Pāgabbhiyaü na sikkheyya Kathaü viggāhikaü na kathayeyyā"ti. 14 - 17 Mosavajje na niyyetha Sampajāno saņhāni na kayirā, Atha jãvitena pa¤¤āya Sãlabbatena nā¤¤amatima¤¤e. Mosavajje na niyyethāti - mosavajjaü vuccati musāvādo; idhekacco sabhāgato vā parisagato vā mosavajjaü pagāhatãti mosavajjaü vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato vā parisaggato vā ¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho " ehambho purisa, yaü jānāsi, taü vadehã"ti. So ajānaü vā āha: 'jānāmã'ti. Jānaü vā āha: 'na jānāmã'ti. Apassaü vā āha: 'passāmã'ti. Passaü vā āha: 'na passāmã'ti. Iti attahetu vā parahetu vā dhanahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati. [A] idaü vuccati mosavajjaü. Api ca tihākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti. Bhaõitassa hoti 'musā mayā bhaõita'nti. Imehi tãhākārehi musāvādo hoti. Api ca, catuhākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti. Bhaõitassa hoti 'musā mayā bhaõita'nti. Vinidhāya diņņhiü. Imehi catuhākārehi musāvādo hoti. Apica, pa¤cahākārehi - chahākārehi - sattahākārehi - aņņhahākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti. Bhaõitassa hoti 'musā mayā [PTS Page 395] [\q 395/] bhaõantassa. Vinidhāya diņņhiü, vinidhāya khantiü, vinidhāya ruciü, vinidhāya sa¤¤aü, vinidhāya bhāvaü. Imehi aņņhahākārehi musāvādo hoti. [A.] Sattakaīguttara - avyākatavagga [b.] Majjhimanikāya - sāleyyasutta, tikaīguttara puggalavagga [BJT Page 548] [\x 548/] Mosavajje na niyyethāti - mosavajjena yāyeyya na niyyāyeyya na vuyheyya na saühareyya, mosavajjaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya; mosavajjā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - mosavajje na niyyetha. Sampajāno saņhāni na kayirāti - katamaü sāņheyyaü? Idhekacco saņho hoti parisaņho. Yaü tattha saņhaü saņhatā sāņheyyaü kakkharatā kakkhariyaü parikkattatā pārikkhattiyaü, idaü vuccati sāņheyyaü. [A] Sampajāno saņhāni na kayirāti - sampajāno hutvā sāņheyyaü na kareyya na janeyya na sa¤janeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya, sāņheyyaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya; sāņheyyā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - sampajāno saņhāni na kayirā. Atha jãvitena pa¤¤āya sãlabbatena nā¤¤amatima¤¤eti - 'athā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripårã akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatā etaü athāti; idhekacco låkhajãvikaü jãvanto paraü paõãtajãvikaü jãvantaü atima¤¤ati: kiü panāyaü bahulājãvo sabbaü sambhakkheti, seyyathãdaü: målabãjaü khandhabãjaü eebijaü1 aggabãjaü bãjabãjameva pa¤camaü, asanivicakkaü2 dantakuņaü samaõappavādenāti3. So tāya låkhajãvikāya paraü paõãtajãvikaü jãvantaü atima¤¤ati. Idhekacco paõãtajãvikaü jãvanto paraü låkhajãvikaü jãvantaü atima¤¤ati: " kaü panāyaü appapu¤¤o appesakkho na lābhi cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti. " So tāya paõãtajãvikāya paraü [PTS Page 396] [\q 396/] låkhajãvikaü jãvantaü atima¤¤ati. Idhekacco pa¤¤āsampanno hoti, so puņņho pa¤haü vissajjeti. Tassa evaü hoti: ahamasmi pa¤¤āsampanno; ime pana¤¤e na pa¤¤asampannāti. So tāya pa¤¤āsampadāya paraü atima¤¤ati. Idhekacco sãlasampanno hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhāpadesu. Tassa evaü hoti: 'ahamasmi sãlasampanno ime pana¤¤e bhikkhå dussãlā pāpadhammā'ti. So tāya sãlasampadāya paraü atima¤¤ati. Idhekacco vatasampanno hoti: āra¤¤iko vā piõķapātiko vā paüsukåliko vā tecãvariko vā sapadānacāriko vā khalupacchābhattiko vā nesajjiko vā yathāsanthatiko vā, tassa evaü hoti: 'ahamasmi vatasampanno. Ime pana¤¤e na vatasampannā'ti. So tāya vatasampadāya paraü atima¤¤ati. 1. Elubãjaü - sãmu. 11. 2. Asaniva cakkaü - sãmu 11. 3. Samaõappadhānoti - sãmu11 asanivicakkadantakuņasamaõappadhānenāti - machasaü. Asanivicakkadantakuņasamaõappadhānātiõõeti - [PTS]. A. Khuddakavatthu vibhaīga. [BJT Page 550] [\x 550/] Atha jãvitena pa¤¤āya sãlabbatena nā¤¤amatima¤¤eti - låkhajãvikāya vā paõãtajãvikāya vā pa¤¤āsampadāya vā sãlasampadāya vā vatasampadāya vā paraü nātima¤¤eyya nāvajāneyya, na tena mānaü janeyya, na tena thaddho assa patthaddho paggahitasiroti - atha jãvitena pa¤¤āya sãlabbatena nā¤¤amatima¤¤e. Tenāha bhagavā: " Mosavajje na niyyetha Sampajāno saņhāni na kayirā, Atha jãvitena pa¤¤āya Sãlabbatena nā¤¤amatima¤¤e"ti. 14 - 18 Sutvā dåsito 1 bahuü vācaü Samaõānaü vā puthuvacanānaü, Pharusena ne na paņivajjā Na hi santo paņiseniü 2 karonti. Sutvā [PTS Page 397] [\q 397/] dåsito bahuü vācaü samaõānaü vā puthuvacanānanti - 'dåsito' ti dåsito khuüsito ghaņņito vambhito garahito upavadito; samaõāti ye keci ito bahiddhā paribbājåpagatā paribbājasamāpannā; puthuvacanānanti khattiyā ca brāhmaõā ca vessā ca suddā ca gahaņņhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca te bahukāhi vācāhi aniņņhāhi akantāhi amanāpāhi akkoseyyuü paribhāseyyuü roseyyuü viroseyyuü hiüseyyuü vihiüseyyuü; tesaü bahuvācaü aniņņhaü akantaü amanāpaü sutvā suõitvā uggahitvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti - sutvā dåsito1 bahuü vācaü samaõānaü vā puthuvacanānaü. Pharusena ne na paņivajjāti - 'pharusenā'ti pharusena kakkhalena; na paņivajjā na paņibhaõeyya, akkosantaü na paccakkoseyya, rosantaü nappaņiroseyya, bhaõķantaü na paņibhaõķeyya, na kalahaü kareyya, na bhaõķanaü kareyya, na viggahaü kareyya, na vivādaü kareyya, na medhagaü kareyya, kalahabhaõķanaviggahavivādamedhagaü pajaheyya, vinodeyya, byantãkareyya, anabhāvaü gameyya, kalahabhaõķanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti pharusena ne na paņivajjā. 1. Rusito - su 2. Paņiseni - su. [BJT Page 552] [\x 552/] Na hi santo paņiseniü karontãti - ' santo'ti rāgassa santattā santo, dosassa - mohassa - kodhassa upanāhassa - makkhassa - paëāsassa - issāya macchariyassa - māyāya - sāņheyyassa thambhassa - sārambhassa - mānassa - atimānassa madassa - pamādassa - sabbakilesānaü - sabbaduccaritānaü - sabbadarathānaü sabbapariëāhānaü sabbasantāpānaü - sabbākusalābhisaīkhārānaü santattā samitattā våpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paņippassaddhoti 'santo upasanto våpasanto nibbuto paņippassaddhoti 'santo'. Na hi santo paņiseniü karontãti santo paņiseniü paņimallaü paņibhaõķanaü paņipakkhaü na karonti na janenti [PTS Page 398] [\q 398/] na sa¤janenti na nibbattenti nābhinibbattentãti - na hi santo paņiseniü karonti. Tenāha bhagavā: "Sutvā dåsito bahuü vācaü1 Samaõānaü puthuvacanānaü, Pharusena ne na paņivajjā Na hi santo paņiseniü karontã"ti. 14 - 19 Vata¤ca dhammama¤¤āya Vicinaü bhikkhu sadā sato sikkhe, Santãti nibbutiü ¤atvā Sāsane gotamassa nappamajjeyya. Eta¤ca dhammama¤¤āyāti - 'eta'nti ācikkhitaü desitaü pa¤¤āpitaü paņņhapitaü vivaņaü vibhattaü uttānãkataü pakāsitaü. Dhammama¤¤āyāti jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti evampi eta¤ca dhammama¤¤āya. Athavā, sama¤ca visama¤ca patha¤ca vipatha¤ca sāvajja¤ca anavajja¤ca hãna¤ca paõãta¤ca kaõha¤ca sukka¤ca vi¤¤ugarahita¤ca vi¤¤uppasattha¤ca dhammaü a¤¤āya jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti evampi vata¤ca dhammama¤¤āya. Athavā sammāpaņipadaü anulomapaņipadaü apaccanãkapaņipadaü anvatthapaņipadaü dhammānudhammapaņipadaü sãlesu paripårakāritaü indriyesu guttadvārataü bhojane matta¤¤utaü jāgariyānuyogaü satisampaja¤¤aü cattāro satipaņņhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīge ariyaü aņņhaīgikaü maggaü nibbāna¤ca nibbānagāmini¤ca paņipadaü dhammaü a¤¤āya jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti evampi - eta¤ca dhammama¤¤āya. Vicinaü bhikkhu sadā sato sikkheti - 'vicina'nti vicinanto pavicinanto tulayanto tãrayanto vibhāvayanto vibhåtaü karonto sabbe saīkhārā aniccāti - pe - yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti vicinanto [PTS Page 399] [\q 399/] pavicinanto tulayanto tãrayanto vibhāvayanto. Vibhåtaü karontoti vicinaü bhikkhu; ' sadā'ti sadā sabbadā sabbakālaü niccakālaü dhuvakālaü satataü samitaü abbokiõõaü poīkhānupoīkhaü udakomikājātaü2 avãcisantatisahitaü phussitaü3 purebhattaü pacchābhattaü, purimaü yāmaü majjhimaü yāmaü pacchimaü yāmaü, kāle juõhe, vasse hemante gimhe, purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; satoti catuhi kāraõehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; vedanāsu vedanānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; citte cittānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; aparehipi catuhi kāraõehi sato; asatiparivajjanāya sato; satikaraõãyānaü dhammānaü katattā sato; satipaņipakkhānaü dhammānaü hatattā sato; satinimittānaü dhammānaü asammuņņhattā sato; aparehipi catuhi kāraõehi sato: satiyā samannāgatattā sato; satiyā vasitattā sato; satiyā pāgu¤¤atāya sato; satiyā apaccorohaõatāya sato. Aparehi catuhi kāraõehi sato: sattattā4 sato, samitattā sato, santattā sato, santidhammasamannāgatattā sato, buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saīghānussatiyā sato, sãlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānasatiyā sato, maraõasatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati paņissati sati saraõatā dhāraõatā apilāpanatā apammussanatā sati satindriyaü satibalaü sammāsati satisambojjhaīgo ekāyanamaggo, [a] ayaü vuccati sati. Imāya satiyā upeto samupeto apagato5 samupagato6 upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati sato. 1. Bahuvācaü - sãmu. 11. [BJT Page 554] [\x 554/] Sikkheti - tisso sikkhā: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā. Katamā adhisãlasikkhā? Idha bhikkhu sãlavā hoti. Pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sãlakkhandho, mahanto sãlakkhandho, sãlaü patiņņhā ādi caraõaü saüyamo saüvaro, mukhaü pamukhaü kusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Ayaü adhisãlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārã'ti taü tatiyajjhānaü1 upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāõā dukkhassa ca pahāõā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü adhicittasikkhā. Katamā adhipa¤¤āsikkhā? Idha bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayo'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü adhipa¤¤āsikkhā. Imā tisso sikkhāyo1 āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaü adhiņņhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaü paggaõhanto sikkheyya, satiü upaņņhapento sikkheyya, cittaü samādahanto sikkheyya, pa¤¤āya pajānanto sikkheyya, abhi¤¤eyyaü abhijānanto sikkheyya, pari¤¤eyyaü parijānanto sikkheyya, pahātabbaü pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaü bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaü sacchikaronto sikkheyya, ācareyya, samācareyya, samādāya vatteyyāti - tāsaü vinayā sadā sato sikkhe. Santãti nibbutaü ¤atvāti - rāgassa nibbutiü santãti ¤atvā, dosassa - mohassa - pe - Sabbākusalābhisaīkhārānaü nibbutiü santãti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti - santãti nibbutiü ¤atvā. Sāsane gotamassa nappamajjeyyāti - gotamassa sāsane buddhasāsane jinasāsane tathāgatasāsane devadevasāsane1 arahantasāsane; nappamajjeyyāti sakkaccakārã assa sāccakārã aņņhitakārã anolãnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu 'kadāhaü aparipåraü vā sãlakkhandhaü paripåreyyaü - pe - aparipåraü vā samādhikkhandhaü - pa¤¤ākkhandhaü vimuttikkhandhaü - vimutti¤āõadassanakkhandhaü - kadāhaü apari¤¤ātaü vā dukkhaü parijāneyyaü, appahãne vā kilese pajaheyyaü, abhāvitaü vā maggaü bhāveyyaü, asacchikataü nirodhaü sacchikareyya'nti. Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca thāmo ca appaņivānã ca sati ca sampaja¤¤a¤ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesåti - sāsane gotamassa nappamajjeyya. Tenāha bhagavā: " Eta¤ca dhammama¤¤āya Vicinaü bhikkhu sadā sato sikkhe, Santãti nibbutiü ¤atvā Sāsane gotamassa nappamajjeyyā"ti. 14 - 20 Abhibhå [PTS Page 400] [\q 400/] hi so anabhibhåto Sakkhidhammamanitãhamadassã, Tasmā hi tassa bhagavato sāsane Appamatto sadā namassamanusikkheti. ( Bhagavā) 1. Devasāsane - sãmu11 [PTS.] Machasaü. [BJT Page 556] [\x 556/] Abhibhå hi so anabhibhåtoti - 'abhibhå'ti råpābhibhå saddābhibhå gandhābhibhå rasābhibhå phoņņhabbābhibhå dhammābhibhå, anabhibhåto kehici kilesehi; abhibhosi1 ne hãno pāpake akusale dhamme saīkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiü jātijarāmaraõiyeti - abhibhå hi so anabhibhåto. Sakkhidhammamanitãhamadassãti - ' sakkhidhamma'nti na itihãtihaü na itikirāya na paramparāya na piņakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diņņhinijjhānakkhantiyā sāmaü sayamabhi¤¤ātaü attapaccakkhadhammaü addasi addakkhi apassi paņivijjhatãti - sakidhammamanitihamadassã. Tasmā hi tassa bhagavato sāsaneti - 'tasmā'ti tasmā taükāraõā taühetu tappaccayā tannidānaü. Tassa bhagavato sāsaneti tassa bhagavato sāsane gotamasāsane buddhasāsane jinasāsane tathāgatasāsane devadevasāsane arahantasāsaneti - tasmā hi tassa bhagavato sāsane. Appamatto sadā namassamanusikkheti bhagavāti - ' appamatto'ti sakkaccakārã yapento yāpento. Appamattoti - sakkaccakārã sātaccakārã aņņhitakārã anolãnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü aparipåraü vā sãlakkhandhaü paripåreyyaü, paripåraü vā sãlakkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anugaõheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü aparipåraü vā samādhikkhandhaü paripåreyyaü, paripåraü vā samādhikkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anugaõheyyaü yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü aparipåraü vā pa¤¤ākkhandhaü paripåreyyaü paripåraü vā vimuttikkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anugaõheyyaü yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü aparipåraü vā vimutti¤ānadassanakkhandhaü tattha tattha pa¤¤āya anugaõheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaü apari¤¤ātaü vā dukkhaü parijāneyyaü, appahãne vā kilese pajaheyyaü, abhāvitaü vā maggaü bhāveyyaü, asacchikataü vā nirodhaü sacchikareyyanti 'yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤aü ca ātappaü padhānaü adhiņņhānaü anuyogo appamādo kusalesu dhammesåti sadāti sadā sabbadā sabbakālaü niccakālaü dhuvakālaü satataü samitaü abbokiõõaü2 poīkhānupoīkhaü3 udakomikājātaü avãcisantatisahitaü phåssitaü4 purebhattaü pacchābhattaü purimaü yāmaü majjhimaü yāmaü pacchimaü yāmaü kāëe juõhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; namassanti kāyena vā namassamāno vācāya vā namassamāno cittena vā namassamāno anvatthapaņipattiyā vā namassamāno dhammānudhammapaņipattiyā vā namassamāno [PTS Page 401] [\q 401/] sakkurumāno garuü kurumāno mānayamāno påjayamāno apacayamāno. Anusikkheti tisso sikkhāyo: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā Sikkheti - tisso sikkhā: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā. Katamā adhisãlasikkhā? Idha bhikkhu sãlavā hoti. Pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sãlakkhandho, mahanto sãlakkhandho, sãlaü patiņņhā ādi caraõaü saüyamo saüvaro, mukhaü pamukhaü kusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Ayaü adhisãlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārã'ti taü tatiyajjhānaü1 upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāõā dukkhassa ca pahāõā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü adhicittasikkhā. Imā tisso sikkheyya careyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyya; bhagavāti gāravādhivacanaü; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggadiņņhãti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggakaõņakoti1 bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji vibhaji paņivibhaji dhammaratananti bhagavā; bhavānaü antakaroti bhagavā; bhāvitakāyo bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤oti bhagavā; bhaji vā bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāti appasaddāni appanigghosāni vijanātāni manussarāhaseyyāni paņisallānasāruppānãti bhagavā; bhāgã vā bhagavā vãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā catunnaü jhānānaü catunnaü appama¤¤ānaü catunnaü aråpasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü navannaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattãnaü ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā catunnaü satipaņņhānānaü catunnaü sammappadhānānaü catunnaü iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaīgikassa maggassāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catunnaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ānaü channaü buddhadhammānanti bhagavā; 'bhagavā'ti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü, na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü, vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā måle saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikā pa¤¤atti yadidaü 'bhagavā'ti - appamatto sadā namassamanusikkheti bhagavā. Tenāha bhagavā: " Abhibhå hi so anabhibhåto Sakkhidhammamanitãhamadassã, Tasmā hi tassa bhagavato sāsane Appamatto sadā namassamanusikkheti, (bhagavā"ti. ) Tuvaņakasuttaniddeso samatto cuddasamo. 1. Abhibhå hi - sãmu11. Machasaü. [PTS.] Adhibhosi - sa. [BJT Page 558] [\x 558/] 15. Attadaõķasuttaniddeso. Atha attadaõķasuttaniddeso vuccate: 15 - 1 Attadaõķā [PTS Page 402] [\q 402/] bhayaü jātaü Janaü passatha medhagaü, Saüvegaü kittayissāmi Yathā saüvijitaü mayā. Attadaõķā bhayaü jātanti - ' daõķā'ti tayo daõķā: kāyadaõķo vacãdaõķe manodaõķo. Tividhaü kāyaduccaritaü kāyadaõķo. Catubbidhaü vacãduccaritaü vacãdaõķo, tividhaü manoduccaritaü manodaõķo. Bhayanti dve bhayāni: diņņhadhammika¤ca bhayaü samparāyika¤ca bhayaü. Katamaü diņņhadhammikaü bhayaü? Idhekacco kāyena duccaritaü carati, vācāya duccaritaü carati, manasā duccaritaü carati. Pāõampi hanti, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiņņhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaõati. Tamenaü gahetvā ra¤¤o dassenti: ' ayaü deva' coro āgucārã. Imassa yaü icchati, taü daõķaü paõehãti. Tamenaü rājā paribhāsati. So paribhāsapaccayā bhayaü uppādeti, dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Etaü bhayaü dukkhaü domanassaü kuto tassa: attadaõķato jātaü sa¤jātaü nibbattaü abhinibbattaü pātubhåtaü. Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaü rājā bandhāpeti andubandhanena [PTS Page 403] [\q 403/] vā rajjubandhanena vā saīkhalikabandhanena vā vettabandhanena vā latābandhanena vā pakkhepabandhanena vā vettabandhanena vā latābandhanena vā pakkhepabandhanena vā parikkhepabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā nagarabandhanena vā raņņhabandhanena vā janapadabandhanena vā antamaso savacanãyampi karoti 'na te labbhā ito pakkamitu'nti. So bandhanapaccayāpi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Evaü bhayaü dukkhaü domanassaü kuto tassa: attadaõķato jātaü sa¤jātaü nibbattaü abhinibbattaü pātubhåtaü. Ettakenapi rājā na tussati. Rājā tassa dhanaü āharāpeti: sataü vā sahassaü vā satasahassaü vā. So dhanajānipaccayāpi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Etaü bhayaü dukkhaü domanassaü kuto tassa: attadaõķato jātaü sa¤jātaü nibbattaü abinibbattaü pātubhåtaü. Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaü rājā vividhā kammakaraõā kārāpeti: [BJT Page 560] [\x 560/] Kasāhipi tāëeti vettehipi tāëeti. Addhadaõķakehipi tāëeti. Hatthampi chindati. Pādampi chindati. Hatthapādampi chindati. Kaõõampi chindati. Nāsampi chindati. Kaõõanāsampi chindati. Bilaīgathālikampi karoti. Saīkhamuõķikampi karoti. Rāhumukhampi karoti. Jotimālikampi karoti hatthapajjotikampi karoti. Erakavattikampi karoti. Cãrakavāsikampi karoti. Eõeyyakampi karoti. Balisamaüsikampi karoti. Kahāpaõikampi karoti. Khārāpatacchikampi karoti. Palighaparivattikampi karoti palālapiņņhikampi karoti. Tattenapi telena osi¤cati. Sunakhehipi khādāpeti. Jãvantampi såle uttāseti. Asināpi sãsaü chindati. So kammakāraõapaccayāpi. Dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Etaü bhayaü dukkhaü domanassaü kuto tassa? Attadaõķato jātaü sa¤jātaü nibbattaü abhinibbattaü pātubhåtaü. Rājā imesaü catuõõaü daõķānaü issaro. So sakena kammena kāyassa bhedā parammaraõā [PTS Page 404] [\q 404/] apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Tamenaü nirayapālā pa¤cavidhabandhanaü nāma kāraõaü kārenti. Tattaü ayokhãlaü hatthe gamenti. Tattaü ayokhãlaü dutiye hatthe gamenti. Tattaü ayokhãlaü pāde gamenti. Tattaü ayokhãlaü dutiye pāde gamenti. Tattaü ayokhãlaü majjhe urasmiü gamenti. So tattha dukkhā kaņukā tippā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaü karoti. Yāva na taü pāpaü kammaü byantãhoti. [A] etaü bhayaü dukkhaü domanassaü kuto tassa: attadaõķato jātaü sa¤jātaü nibbattaü abinibbattaü pātubhåtaü. Tamenaü nirayapālā saüvesetvā kuņhārãhi tacchenti. So tattha dukkhā tippā kaņukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaü karoti. Yāva na taü pāpaü kammaü byantãhoti. Tamenaü nirayapālā uddhapādaü adhosiraü gahetvā vāsãhi tacchenti. Tamenaü nirayapālā rathe yojetvā ādittāya paņhaviyā sampajjalitāya sajotibhåtāya sārentipi paccāsārentipi2 - pe - Tamenaü nirayapālā mahantaü aīgārapabbataü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü āropentipi oropentipi - pe - tamenaü nirayapālā uddhapādaü adhosiraü gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhåtāya. So tattha pheõuddehakaü paccati. So tattha pheõuddehakaü paccamāno sakimpi uddhaü gacchati. Sakimpi adho gacchati. Sakimpi tiriyaü gacchati. So tattha dukkhā tippā kaņukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaü karoti. Yāva na taü pāpaü kammaü byantãhoti. Etaü bhayaü dukkhaü domanassaü kuto tassa: attadaõķato jātaü sa¤jātaü nibbattaü abhinibbattaü pātubhåtaü. Tamenaü nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana mahānirayo: 1. Karaõapaccayāpi - sãmu. 11 2. Bharentipi paccābhārentipi - sãmu11 [A.] Majjhimanikāya - devadåtasutta. [BJT Page 562] [\x 562/] 1. Catukkaõõo [PTS Page 405] [\q 405/] catudvāro Vibhatto bhāgaso mito, Ayopākārapariyanto Ayasā paņikujjito. 2. Tassa ayomayā bhåmi Jalitā tejasā yutā, Samantā yojanasataü Pharitvā tiņņhati sabbadā[a.] 3. Kadariyā tapanā1 ghorā accimanto durāsadā, Lomahaüsanaråpā ca bhismā paņibhayā dukhā. [B] 4. Puratthimāya ca bhittiyā accikkhandho samuņņhito, Dahanto pāpakammante pacchimāya paņiha¤¤ati. 5. Pacchimāya ca bhittiyā accikkhandho samuņņhito, Dahanto pāpakammante puratthimāya paņiha¤¤ati. 6. Uttarāya ca bhittiyā accikkhandho samuņņhito, Dahanto pāpakammante dakkhiõāya paņiha¤¤ati. 7. Dakkhiõāya ca bhittiyā accikkhandho samuņņhito. Dahanto pāpakammante uttarāya paņiha¤¤ati. 8. Heņņhato ca samuņņhāya accikkhandho bhayānako, Dahanto pāpakammante chadanasmiü paņiha¤¤ati. 9. Chadanamhā samuņņhāya accikkhandho bhayānako, Dahanto pāpakammante bhåmiyaü paņiha¤¤ati. 10. Ayokapālamādittaü santattaü jalitaü yathā, Evaü avãcinirayo heņņhā upari passato. 11. Tattha sattā mahāluddā mahākibbisakārino, Accantapāpakammantā paccanti na ca miyyare. 12. Jātavedasamo kāyo tesaü nirayavāsinaü. Passa kammānaü daëhattaü na bhasmā hoti na masi. 13. Puratthimenapi dhāvanti tato dhāvanti pacchimaü, Uttarenapi dhāvanti tato dhāvanti dakkhiõaü. 14. Yaü yaü disaü padhāvanti taü taü dvāraü pithãyati, Abhinikkhamitāsā te sattā mokkhagavesino. 15. Na te tato nikkhamituü labhanti kammapaccayā, Tesaü ca pāpakammantaü avipakkaü kataü bahu"nti. 1. Kadariyā tapasā - sãmu11. [A.] Majjhimanikāya - uparipaõõāsaka devadåtasutta [B.] Saīkiccajātaka. [BJT Page 564] [\x 564/] Etaü bhayaü dukkhaü domanassaü kuto tassa: attadaõķato jātaü sa¤jātaü nibbattaü abhinibbattaü pātubhåtaü. Yāni [PTS Page 406] [\q 406/] ca nerayikāni dukkhāni yāni ca tiracchānayonikāni dukkhāni yāni ca pettivisayikāni dukkhāni yāni ca mānusikāni dukkhāni, tāni kuto jātāni, kuto sa¤jātāni, kuto nibbattāni, kuto abhinibbattāni, kuto pātubhåtāni: attadaõķato jātāni sa¤jātāni nibbattāni abhinibbattāni pātubhåtāni. Attadaõķā bhayaü jātaü janaü passatha medhaganti khattiyā ca brāhmaõā ca vessā ca suddā ca gahaņņhā ca pabbajitā ca devatā ca manussā ca medhagaü janaü kalahaü janaü viruddhaü janaü paņiviruddhaü janaü āhataü janaü paccāhataü janaü āghātikaü 1 janaü paccāghātitaü janaü passatha dakkhatha oloketha nijjhāyetha upaparikkhathāti - janaü passatha medhagaü. Saüvegaü kittayissāmãti - saüvegaü ubbegaü utrāsaü bhayaü pãëanaü ghaņņanaü upaddavaü upassaggaü; kittayissāmi pakittayissāmi ācikkhissāmi desissāmi pa¤¤apissāmi paņņhapissāmi vicarissāmi vibhajissāmi uttānãkarissāmi pakāsissamãti - saüvegaü kittayissāmi. Yathā saüvijitaü mayāti - yathā mayā attanā yeva attā2 saüvejito ubbejito saüvegamāpāditoti - yathā saüvijitaü mayā. Tenāha bhagavā: "Attadaõķā bhayaü jātaü Janaü passatha medhagaü, Saüvegaü kittayissāmi Yathā saüvijitaü mayā"ti. 15 - 2 Phandamānaü pajaü disvā macche appodake yathā, A¤¤ama¤¤ehi byāruddhe disvā maü bhayamāvisi. Phandamānaü pajaü disvāti - ' pajā'ti sattādhivacanaü; pajaü taõhāphandanāya phandamānaü, diņņhiphandanāya phandamānaü, [PTS Page 407] [\q 407/] kilesaphandanāya phandamānaü, duccaritaphandanāya phandamānaü, payogaphandanāya phandamānaü, vipākaphandanāya phandamānaü, rattaü rāgena phandamānaü, duņņhaü dosena phandamānaü, måëhaü mohena phandamānaü, vinibaddhaü mānena phandamānaü, vikkhepagataü uddhaccena phandamānaü, aniņņhāgataü vicikicchāya phandamānaü, thāmagataü anusayehi phandamānaü, lābhena phandamānaü, alābhena phandamānaü, yasena phandamānaü, ayasena phandamānaü, pasaüsāya phandamānaü. Nindāya phandamānaü, sukhena phandamānaü, dukkhena phandamānaü. Jātiyā phandamānaü, jarāya phandamānaü, byādhinā phandamānaü, maraõena phandamānaü, sokaparidevadukkhadomanassåpāyāsehi phandamānaü, nerayikena dukkhena phandamānaü, tiracchānayonikena dukkhena phandamānaü, pettivisayikena dukkhena phandamānaü, - 1. âghāņitaü, syā. 2. Saddā - sãmu11. [BJT Page 566] [\x 566/] Mānusikena dukkhena phandamānaü, gabbhokkantimålakena dukkhena gabbhaņņhitimålakena dukkhena - gabbhavuņņhānamålakena dukkhena - jātassåpanibandhakena dukkhena - jātassa parādheyyakena dukkhena attåpakkamena dukkhena - paråpakkamena dukkhena - dukkhadukkhena saīkhāradukkhena - vipariõāmadukkhena - cakkhurogena dukkhena sotarogena - ghānarogena - jivhārogena - sãsarogena kaõõarogena, mukharogena, dantarogena, kāsena, pināso, ķahena, jarena, kucchirogena, mucchāya, pakkhandikāya, sålāya visåcikāya kuņņhena gaõķena kilāsena sosena, apamārena, dadduyā kaõķuyā kacchuyā nakhasāya 1 vitacchikāya. Lohitena pittena madhumehena, aüsāya piëakāya bhagandalena, pittasamuņņhānena ābādhena sannipātikena ābādhena utupariõāmajena ābādhena visamaparihārajena ābādhena opakkamikena [PTS Page 408] [\q 408/] ābādhena kammavipākajena ābādhena, sãtena uõhena jighacchāya pipāsāya uccārena passāvena, ķaüsamakasavātātapasiriüsapa3 samphassena dukkhena mātumaraõena dukkhena pitumaraõena dukkhena - dhãtumaraõena dukkhena - ¤ātimaraõena dukkhena - bhogavyasanena dukkhena - rogavyasanena dukkhena - sãlavyasanena dukkhena - diņņhivyasanena dukkhena phandamānaü samphandamānaü viphandamānaü vedhamānaü pavedhamānaü sampavedhamānaü; disvāti disvā passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti - phandamānaü pajaü disvā. Macche appodake yathāti - yathā macchā appodake udakapariyādāne kākehi vā kulalehi vā balākāhi vā paripātiyamāni4 ukkhipiyamānā khajjamānā phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhanti; evamevaü pajā taõhāphandanāya phandanti - pe - Diņņhibyasanena dukkhena phandanti samphandanti vipphandanti vedhanti pavedhanti sampavedhantãti - macche appodake yathā. A¤¤ama¤¤ehi byāruddheti - a¤¤ama¤¤aü sattā viruddhā paņiviruddhā abāhati5 paccāhatā āghātitaü6 paccāghātitā rājānopi rājåhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaõāpi brāhmaõehi vivadanti, gahapatãpi gahapatãhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi vivadati, bhaginãpi bhaginiyā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati - 1. Rakhasāya - sa, rakkhasāya - pu. [PTS]. 2. Lohitena pittena - sãmu. 11 [PTS]. 3. Sarãsapa - machasaü 4. Paripāņiyamānā - sãmu. 11. Machasaü 5. âhatā - sãmu. 11 6. âghāņitā - syā. [BJT Page 568] [\x 568/] Bhaginãpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati te tattha kalahaviggahavivādāpannā a¤¤ama¤¤aü pāõãhipi upakkamanti, leķķåhipi upakkamanti, daõķehipiupakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraõampi nigacchanti. Maraõamattampi dukkhanti - a¤¤ama¤¤ehi byāruddhe. Disvā [PTS page 409] maü bhayamāvisãti - ' disvā'ti disvā passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā bhayaü pãëanaü ghaņņanaü upaddavo upassaggo āvisãti - disvā maü bhayamāvisi. Tenāha bhagavā: "Phandamānaü pajaü disvā Macche appodake yathā, A¤¤ama¤¤ehi byāruddhe Disvā maü bhayamāvisã"ti. 15 - 3 Samantamasāro loko Disā sabbā sameritā, Icchaü bhavanamattano Nāddasāsiü1 anositaü. Samantamasāro lokoti - ' loko'ti nirayaloko tiracchānayoniloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaü loko paro loko brahmaloko devaloko; ayaü vuccati loko. Nirayaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariõāmadhammena vā. Tiracchānāyoniloko - pettivisayaloko - manussaloko - devaloko - khandhaloko - dhātuloko - āyatanaloko - ayaü loko paro loko brahmaloko - devaloko2 asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariõāmadhammena vā. Yathā panā naëo asāro nissāro sārāpagato, yathā eraõķo asāro nissāro sārāpagato, yathā udumbaro asāro nissāro sārāpagato, yathā setakaccho3 [PTS Page 410] [\q 410/] asāro nissāro sārāpagato, yathā pāribhaddako asāro nissāro sārāpagato, yathā eõapiõķo asāro nissāro sārāpagato, yathā udakabubbuëakaü asāraü nissāraü sārāpagataü, yathā marãci asāro nissāro sārāpagato, yathā kadalikkhandho4 asāro nissāro sārāpagato, yathā māyā asārā nissārā sārāpagatā, evameva nirayaloko Asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariõāmadhammena vā; - 1. Nāddasāmi - sãmu. 11. 2. Sadevaloko - syā, [PTS]. 3. Setakacco - manupa. Setagaccho - [PTS] 4. Khadalikkhandho - sãmu11. [BJT Page 570] [\x 570/] Tiracchānayoniloko - pettivisayaloko manussaloko - devaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariõāmadhammena vā; - Khandhaloko - dhātuloko āyatanaloko - ayaü loko - paro loko - brahmaloko - devaloko asāro nissāro sārāpagato niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariõāmadhammena vāti - samantamasāro loko. Disā sabbā sameritāti - ye puratthimāya disāya saīkhārā tepi eritā sameritā calitā ghaņņitā aniccatāya, jātiyā anugatā, jarāya anusaņā, byādhinā abhibhåtā, maraõena abbhāhatā, dukkhe patiņņhitā, atāõā alenā asaraõā asaraõãbhåtā. Ye pacchimāya disāya saīkhārā ye uttarāya disāya saīkhārā - ye dakkhiõāya disāya saīkhārā - ye uttarāya anudisāya saīkhārā - ye pacchimāya anudisāya saīkhārā - ye puratthimāya anudisāya1 saīkhārā - ye pacchimāya anudisāya saīkhārā - ye uttarāya anudisāya saīkhārā - ye dakkhiõāya anudisāya saīkhārā - ye heņņhimāya disāya saīkhārā - ye uparimāya disāya saīkhārā - ye dasasu disāsu saīkhārā, tepi eritā sameritā calitā ghaņņitā aniccatāya, jātiyā anugatā, jarāya anusaņā, byādhinā abhibhåtā, maraõena abbhāhatā dukkhe patiņņhitā, atāõā alenā asaraõā asaraõãbhåtā. Bhāsitampi cetaü: 1. "Ki¤cāpi [PTS Page 411] [\q 411/] te'taü2 jalate3 vimānaü Obhāsayaü uttarassaü disāyaü, 4 Råpe raõaü disvā sadā pavedhitaü Tasmā na råpe ramatã sumedho" [a] 2. "Maccunābbhāhato loko jarāya parivārito, Taõhāsallena otiõõo icchādhåmāyito sadā"[b] 3. "Sabbo ādãpito loko sabbo loko padhåpito, Sabbo pajjalito loko sabbo loko pakampito"ti. [C] Disā sabbā sameritā 1. Disāya - sãmu11. 2. Cetaü - sãmu11 3. Jalati - sãmu. 11. 4. Uttariyaü disāya - sãmu. 11. Machasaü. [PTS] A. Brahmasaüyutta - paņhamavagga. [B.] Devatāsaüyutta - andhavagga [c.] Bhikkhunãsaüyutta. [BJT Page 572] [\x 572/] Icchaü bhavanamattanoti - attano bhavanaü tāõaü lenaü saraõaü gatiü parāyanaü icchanto sādiyato patthayanto pihayanto abhijappantoti - icchaü bhavanamattano. Nāddasāsiü anositanti - ajjhositaü yeva addasaü; anajjhositaü nāddasaü. Sabbaü yobba¤¤aü jarāya ositaü. Sabbaü ārogyaü byādhinā ositaü. Sabbaü jãvitaü maraõena ositaü. Sabbaü lābhaü alābhena ositaü. Sabbaü yasaü ayasena ositaü. Sabbaü passaü nindāya ositaü. Sabbaü sukhaü dukkhena ositaü. 4. "Lābho alābhe ayaso yaso ca nindā pasaüsā ca sukhaü dukha¤ca. Ete aniccā manujesu dhammā asassatā vipariõāmadhammā"ti[a] 'Nāddasāsiü anositaü'. Tenāha bhagavā: "Samantamasāro loko disā sabbā sameritā, Icchaü bhavanamattano nāddasāsiü anosita"nti. 15 - 4 Osāne [PTS Page 412] [\q 412/] tveva byāruddhe disvā me aratã ahu, Athettha sallamaddakkhiü duddasaü hadayassitaü. Osāne tveva byāruddheti - 'osānetvevā'ti sabbaü yobba¤¤aü jarā osāpeti; sabbaü ārogyaü byādhi osāpeti; sabbaü jãvitaü maraõaü osāpeti; sabbaü lābhaü alābho osāpeti; sabbaü yasaü ayaso osāpeti; sabbaü pasaüsaü nindā osāpeti; sabbaü sukhaü dukkhaü osāpetãti ' osānetveva;' byāruddheti yobba¤¤akāmā sattā jarāya paņiviruddhā; ārogyakāmā sattā byādhinā paņiviruddhā; jãvitukāmā sattā maraõena paņiviruddhā; lābhakāmā sattā alābhena paņiviruddhā; yasakāmā sattā ayasena paņiviruddhā; pasaüsākāmā sattā nindāya paņiviruddhā; sukhakāmā sattā dukkhena paņiviruddhā āhatā paccāhatā āghātitā paccāghātitāti ' osānetveva byāruddhe. ' [A.] Aņņhakaīguttara - mettāvagga [BJT Page 574] [\x 574/] Disvā me arati ahåti - 'disvā'ti disvā passitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvāti disvā; me aratãti yā arati yā anabhirati yā anabhiramaõā yā ukkaõņhitatā yā paritasitā ahåti disvā me arati ahu. Athettha sallamaddakkhinti - 'athā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripårã akkharasamavāye bya¤janasiliņņhatā padānupubbatā nametaü athāti; etthāti sattesu; sallanti satta sallāni: rāgasallaü dosasallaü mohasallaü mānasallaü diņņhisallaü sokasallaü kathaīkathāsallaü; addakkhinti addasaü adakkhiü apassiü paņivijjhinti - athettha sallamaddakkhiü. Duddasaü hadayassitanti - 'duddasa'nti duddasaü duddakkhaü duppassaü dubbujjhaü duranubujjhaü duppaņivijjhanti duddasaü; hadayassitanti hadayaü vuccati cittaü; " yaü cittaü mano mānasaü hadayaü paõķaraü mano manāyatanaü manindriyaü vi¤¤āõaü vi¤¤āõakkhandho tajjā manovi¤¤āõadhātu;[A] hadayassitaü hadayanissitaü cittasitaü cittanissitaü cittena sahajātaü sahagataü saüsaņņhaü sampayuttaü ekuppādaü ekanirodhaü ekavatthukaü ekārammaõanti "duddasaü [PTS Page 413] [\q 413/] hadayassitaü ". Tenāha bhagavā: "Osāne tveva byāruddhe disvā me aratã ahu, Athettha sallamaddakkhiü duddasaü hadayassita"nti. 15 - 5 Yena sallena otiõõo disā sabbā vidhāvati, Tameva sallamabbuyha na dhāvati na sãdati. Yena sallena otiõõo disā sabbā vidhāvatãti - 'salla'nti satta sallāni: rāgasallaü dosasallaü mohasallaü mānasallaü diņņhisallaü sokasallaü kathaīkathāsallaü. Katamā rāgasallaü? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü. Idaü rāgasallaü. Katamaü dosasallaü? Anatthaü me acarãti āghāto jāyati, anatthaü me carissatã'ti āghāto jāyati - pe - caõķikkaü asuropo1 anattamanatā cittassa, idaü dosasallaü. 1. Assuropo - pu sãmu. 11 [PTS. A.] Dhammasaīgaõi cittuppādakaõķa. [BJT Page 576] [\x 576/] Katamaü mohasallaü? Dukkhe a¤¤āõaü - pe - dukkhanirodhagāminiyā paņipadāya a¤¤āõaü, pubbante a¤¤āõaü aparante - pubbantāparante a¤¤āõaü, idappaccayatāpaņiccasamuppannesu dhammesu a¤¤āõaü, yaü evaråpaü adassanaü anabhisamayo ananubodho asambodho appaņivedho asaīgāhanā1 apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaü dummejjhaü bālyaü moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuņņhānaü avijjālaīgã2moho akusalamålaü, idaü mohasallaü. Katamaü mānasallaü? Seyyohamasmãti māno, sadisohamasmãti māno, hãnohamasmãti māno; yo evaråpo māno ma¤¤anā ma¤¤itattaü unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa, idaü mānasallaü Katamaü diņņhisallaü? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā [PTS Page 414] [\q 414/] micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi; yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho patiņņhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü3 yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, idaü diņņhisallaü. Katamaü sokasallaü? Ĩātibyasanena vā phuņņhassa bhogabyasanena vā phuņņhassa rogabyasanena vā phuņņhassa sãlabyasanena vā phuņņhassa diņņhibyasanena vā phuņņhassa a¤¤atara¤¤atarena byasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena dukkhadhammena phuņņhassa soko socanā socitattaü antosoko antoparisoko antodāho antoparidāho cetaso parijjhāyanā domanassaü, idaü sokasallaü. 1. Asaīgahanā - sãmu11. 2. Laīghã - sãmu 11 3. Ayāthāvakasmiü - sãmu11 [BJT Page 578] [\x 578/] Katamaü kathaīkathāsallaü? Dukkhe kaīkhā dukkhasamudaye kaīkhā dukkhanirodhe kaīkhā dukkhanirodhagāminiyā paņipadāya kaīkhā pubbante kaīkhā aparante kaīkhā pubbantāparante kaīkhā idappaccayatāpaņiccasamuppannesu dhammesu kaīkhā, yā evaråpā kaīkhā kaīkhāyanā kaīkhāyitattaü vimati vicikicchā dveëhakaü dvedhāpatho saüsayo anekaüsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaü cittassa manovilekho; idaü kathaīkathāsallaü. Yena sallena otiõõo disā sabbā vidhāvatãti - rāgasallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato kāyena duccaritaü carati, vācāya duccaritaü carati, manasā duccaritaü carati, pāõampi hanti, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati. Ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiņņhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaõati, evampi rāgasallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati saüdhāvati saüsarati, athavā rāgasallena otiõõo viddho puņņho pareto samohito samannāgato bhoge pariyesanto nāvāya mahāsamuddaü pakkhandati: sãtassa purakkhato [PTS Page 415] [\q 415/] uõhassa purakkhato ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassehi rissamāno khuppipāsāhi 1 mãyamāno2 nigumbaü gacchati, takkolaü gacchati, takkasilaü gacchati, kālamukhaü gacchati, pahammukhaü3 gacchati, vesuīgaü gacchati, verāpathaü gacchati javaü gacchati, tāmaliü4 gacchati, vaīgaü5 gacchati, eëavaddhanaü6 gacchati, suvaõõakåņaü gacchati, suvaõõabhåmiü gacchati, tambapaõõiü gacchati, suppārakaü7 gacchati, bharukacchaü8 gacchati, suraņņhaü9 gacchati, aīgalokaü10 gacchati, gaīgaõaü11 gacchaü, paramagaīgaõaü12 gacchati, yonaü gacchati, paramayonaü gacchati, navakaü13 gacchati, målapadaü gacchati, marukantāraü gacchati, jaõõupathaü gacchati, ajapathaü gacchati, meõķapathaü gacchati, saīkupathaü gacchati, chattapathaü gacchati, vaüsapathaü14 gacchati, sakuõapathaü gacchati, måsikapathaü gacchati, darãpathaü gacchati, vettādhāraü15 gacchati. Pariyesanto na labhati. Alāhamålakampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Pariyesanto labhati. Laddhā ārakkhamålakampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti, kinti me bhoge neva rājāno hareyyuü, na corā hareyyuü, na aggi daheyya, na udakaü vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyunti. Tassa evaü ārakkhato gopayato te bhogā vippalujjanti. [PTS Page 416] [\q 416/] so [PTS Page 416] [\q 416/] vippayogamålakampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Evampi rāgasallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati saüdhāvati saüsarati. 1. Khuppipāsāya - sãmu. 11. Machasaü[PTS] 2. Pãëiyamāno - sãmu11. 3, Maraõapāraü - sãmu11 purapuraü - machasaü. 4. Tamasiü - sãmu 11. Tambaliīgaü - siīgaü - sã. 5. Caīkaü - sã. 6. Eëabandhanaü - sãmu11. Machasaü jalavanaü - manupa. 7. Suppādakaü - machasaü. Suppāraü - sãmu1. 8. Bhārukacchaü - sãmu11, bharukacchiü - bharukaü - sã. 9. Suraddhaü - suraraņņhaü - sã. 10. Bhaīgalokaü - machasaü. Saīgalokaü - sã. 11. Bhaīgaõaü - machasaü. Padapanaīgaü - sã. 12. Suramataīganaü machasaü. Padapataīgaü - sã. Padapataīgaõaü - sã 13. Vinakaü - machasaü vitakaü - musã1. 14. Aüsapathaü - sã 15. Vettācāraü - sã. [BJT Page 580] [\x 580/] Dosasallena - mohasallena - mānasallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato kāyena duccaritaü carati, vācāya duccaritaü carati, manasā duccaritaü carati, pāõampi hanti, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiņņhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaõati. Evaü mānasallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saüsarati. Diņņhisallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na tiņņhabhadantiko, nābhihaņaü na uddissa kataü na nimantanaü sādiyati. So na kumbhimukhā patigaõhāti. Na khaëopimukhā patigaõhāti na eëakamantaraü na daõķamantaraü na musalamantaraü na dvinnaü bhu¤jamānānaü na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saükittãsu, na yattha sā upaņņhito hoti, na yattha makkhikā saõķasaõķacārinã. Na macchaü, na maüsaü, na suraü, merayaü, na thusodakaü pivati. So ekāgāriko vā hoti. Ekālopiko va. Dvāgāriko vā hoti dvālopiko - pe - sattāgāriko vā hoti. Sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti. Dvãhipi dattãhi yāpeti - pe - sattahipi dattãhi yāpeti. Ekāhikampi āhāraü āhāreti. Dvāhikampi āhāraü āhāreti - pe - sattāhikampi āhāraü āhāreti. Iti evaråpaü aķķhamākikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. Evampi diņņhisallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saüsarati. Athavā diņņhisallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato so sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nãvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haņabhakkho vā hoti, kaõabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, pi¤¤ākabhakkho [PTS Page 417] [\q 417/] vā hoti, tilabhakkho vā hoti, tiõabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamålaphalāhāro vi yāpeti pavattaphalabhojano. So sāõānipi dhāreti, masāõānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paüsukålānipi dhāreti, [BJT Page 582] [\x 582/] Tirãņānipi dhāreti - ajinānipi dhāreti - ajinakkhipampi dhāreti, kusacãrampi dhāreti, vākacãrampi dhāreti, phalakacãrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vālakambalampi dhāreti, ulåkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti, kesamassulocanānuyogamanuyutto viharati. Ubbhaņņhakopi hoti āsanapaņikkhitto, ukkuņikopi hoti ukkuņikappadhānamanuyutto. Kaõņakāpassayikopi hoti kaõņakāpassaye seyyaü kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaõķilaseyyampi kappeti, ekāpassayiko hoti rajojalladharo, abbhokāsiko hoti yathāsanthatiko, vekaņikopi hoti vikaņabhojanānuyogamanuyutto, apānakopi hoti apānabhattamanuyutto, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Iti evaråpaü anekavihitaü kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Evampi diņņhisallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saüsarati. Sokasallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato socati, kilamati, paridevati, urattāëiü kandati sammohaü āpajjati. Vuttaü hetaü bhagavatā: "bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarissā [PTS Page 418] [\q 418/] itthiyā mātā kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me mātaraü addasatha? Api me mātaraü addasathā'ti[a] bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarissā itthiyā pitā kālamakāsi - bhātā kālamakāsi - bhaginã kālamakāsi putto kālamakāsi - dhãtā kālamakāsi - sāmiko kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me sāmikaü addasatha? Api me sāmikaü addasathā'ti. [A] bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa mātā kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: ' api me mātaraü addasatha? Api me mātaraü addasathā: ti. [A] bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa pitā kālamakāsi - bhātā kālamakāsi - bhaginã kālamakāsi - putto kālamakāsi - dhãtā kālamakāsi - pajāpati kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me pajāpatiü addasatha? Api me pajāpatiü addasathā'ti[a] bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarā itthã ¤ātikulaü agamāsi. Tassā te ¤ātakā sāmikaü acchinditvā a¤¤assa dātukāmā. Sā ca naü na icchati. Atha kho sā itthã sāmikaü etadavoca: 'ime maü ayyaputta, ¤ātakā tava acchinditvā a¤¤assa dātukāmā. Ubho mayaü marissāmā'ti. Atha kho so puriso taü itthiü dvidhā chetvā attānaü opātesi1 ubho pecca bhavissāmā'ti. [A] evaü sokasallena otiõõo viddho puņņho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saüsarati. 1. Opāteti - sãmu. 11. [A.] Majjhimanikāya - majjhimapaõõāsaka - piyajātikasutta. [BJT Page 584] [\x 584/] Kathaīkathāsallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato saüsayapakkhanno hoti vimatipakkhanno dveëhakajāto: 'ahosiü nu kho ahaü atãtamaddhānaü? Na nu kho ahosiü atãtamaddhānaü? Kiü nu kho ahosiü atãtamaddhānaü? Kathaü nu kho ahosiü atãtamaddhānaü? Kiü hutvā kiü ahosiü nu kho atãtamaddhānaü? Bhavissāmi nu kho ahaü anāgatamaddhānaü? Na nu kho bhavissāmi [PTS Page 419] [\q 419/] anāgatamaddhānaü? Kiü nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaü? Kathaü nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaü? Kiü hutvā kiü bhavissāmi nu kho anāgatamaddhānaü? Etarahi vā paccuppannaü addhānaü ārabbha kathaīkathã hoti: ahaü nu khosmi? No nu khosmi? Kiü nu khosmi? Kathaü nu khosmi? Ayaü nu kho satto kuto āgato? So kuhiü gāmã bhavissatã'ti. Evaü kathaīkathāsallena otiõõo viddho phuņņho pareto samohito samannāgato dhāvati vidhāvati sandhāvati saüsarati. Te salle abhisaīkharoti. Te salle abhisaīkharonto sallābhisaīkhāravasena puratthimaü disaü dhāvati. Pacchimaü disaü dhāvati. Uttaraü disaü dhāvati. Dakkhiõaü disaü dhāvati. Te sallābhisaīkhārā appahãnā. Sallābhisaīkhārānaü appahãnattā gatiyā dhāvati niraye dhāvati. Tiracchānayoniyā dhāvati. Pettivisaye dhāvati. Manussaloke dhāvati. Devaloke dhāvati. Gatiyā gatiü uppattiyā upapattiü paņisandhiyā paņisandhiü bhavena bhavaü saüsārena saüsāraü vaņņena vaņņaü dhāvati vidhāvati sandhāvati saüsaratãti - yena sallena otiõõo disā sabbā vidhāvati. Tameva sallamabbuyha na dhāvati na sãdatãti - tameva rāgasallaü dosasallaü mohasallaü mānasallaü diņņhisallaü sokasallaü kathaīkathāsallaü abbuyha abbuhitvā uddharitvā samuddharitvā uppāņayitvā samuppāņayitvā1 pajahitvā vinodetvā byantikaritvā anabhāvaü gametvā neva puratthimaü disaü dhāvati. Na pacchimaü disaü dhāvati. Na uttaraü disaü dhāvati. Na dakkhiõaü disaü dhāvati. Te sallābhisaīkhārā pahãnā. Sallābhisaīkhārānaü pahãnattā gatiyā na dhāvati. Niraye na dhāvati. Tiracchānayoniyā na dhāvati. Pettivisaye na dhāvati. Manussaloke na dhāvati. Devaloke na dhāvati. Na gatiyā gatiü - na upapattiyā upapattiü - na paņisandhiyā paņisandhiü - na bhavena bhavaü - na saüsārena saüsāraü - na vaņņena vaņņaü dhāvati vidhāvati saüdhāvati saüsaratãti - tamevasallamabbuyha. Na dhāvati na sãdatãti [PTS Page 420] [\q 420/] kāmoghe na sãdati. Bhavoghe na sãdati. Diņņhoghe na sãdati. Avijjoghe na sãdati. Na saüsãdati na avasãdati na gacchati na avagacchatãti - tameva sallamabbuyha na dhāvati na sãdati. Tenāha bhagavā: " Yena sallena otiõõo Disā sabbā vidhāvati. Tameva sallamabbuyha Na dhāvati na sãdatã"ti 1. Uppādayitvā samuppādayitvā - sayā. Machasaü [PTS.] [BJT Page 586] [\x 586/] 15 - 6 Tattha sikkhānugãyanti Yāni loke gathitāni. 1 Na tesu pasuto siyā Nibbijjha sabbaso kāme, Sikkhe nibbānamattano. Tattha sikkhānugãyanti yāni loko gathitānãti - 'sikkhā'ti hatthisikkhā assasikkhā rathasikkhā sālākiyaü sallakattiyaü kāyatikicchaü bhåtiyaü komārabhaccaü. 2 Gãyantãti niggãyanti kathiyanti bhaõãyanti dãpãyanti voharãyanti. Athavā gãyanti - gaõhãyanti uggaõhãyanti dhārãyanti upadhārãyanti upalakkhiyanti gathitapaņilābhāya. Gathitā vuccanti pa¤ca kāmaguõā: cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Kiü kāraõā gathitā vuccanti pa¤ca kāmaguõā? Yebhuyyena devamanussā pa¤ca kāmaguõe icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti; taīkāraõā gathitā vuccanti pa¤ca kāmaguõā. Loketi manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi. Na tesu pasuto siyāti - tāsu vā sikkhāsu tesu vā pa¤casu kāmaguõesu na pasuto siyā, na tanninno assa, na tappoõo na tappabbhāro na tadadhimutto na tadadhipateyyoti - na tesu pasuto siyā. Nibbijjha sabbaso kāmeti - 'nibbijjhā'ti paņivijjhitvā; sabbe saīkhārā aniccā ti paņivijjhitvā sabbe saīkhārā dukkhā'ti paņivijjhitvā - pe - 'yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü [PTS Page 421] [\q 421/] taü nirodhadhamma'nti paņivijjhitvā; sabbasoti sabbena sabbaü sabbathā sabbaü asesaü nissesaü pariyādiyanavacanametaü sabbasoti; kāmāti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, attharaõā pāpuraõā, dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā, khettaü vatthu2 hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vattå3 vatthukāmā. Api ca, atãtā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hãnā kāmā, majjhimā kāmā, paõãtā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaņņhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi råpāvacarā dhammā, sabbe'pi aråpāvacarā dhammā, taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena5 rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saīkappo kāmo, rāgo kāmo, saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataõhā, kāmasineho, kāmapariëāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaü, kāmogho, kāmayogo, kāmåpādānaü, kāmacchandanãvaraõaü. 1. "Addasaü kāma te målaü saīkappā kāma jāyasi, Na taü saīkappayissāmi evaü kāma na hehisã1"ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Nibbijjha sabbaso kāme. Sikkhe nibbānamattanoti - ' sikkhā'ti tisso sikkhā: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā - pe - ayaü adhipa¤¤āsikkhā. Nibbānamattanoti attano rāgassa nibbāpanāya dosassa nibbāpanāya mohassa nibbāpanāya - pe - sabbākusalābhisaīkhārānaü samāya upasamāya våpasamāya nibbāpanāya paņinissaggāya paņippassaddhiyā adhisãlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipa¤¤ampi sikkheyya. 1. Gadhitāni - sãmu11. 2. Komāratikicchaü - syā [BJT Page 588] [\x 588/] Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaü adhiņņhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaü paggaõhanto sikkheyya, satiü upaņņhapento sikkheyya, cittaü samādahanto sikkheyya, pa¤¤āya pajānanto sikkheyya, abhi¤¤eyyaü abhijānanto sikkheyya, pari¤¤eyyaü parijānanto sikkheyya, pahātabbaü pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaü bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaü sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya, samādāya vatteyyā'ti ' sikkhe nibbānamattano. ' Tenāha bhagavā: "Tattha sikkhānugãyanti Yāni loke gathitāni, Na tesu pasuto siyā Nibbijjha sabbaso kāme, Sikkhe nibbānamattano"ti. 15 - 7 Sacco siyā appagabbho amāyo rittapesuno, Akkodhano lobhapāpaü vevicchaü vitare muni. Sacco siyā appagabbhoti - ' sacco siyā'ti saccavācāya samannāgato siyā, sammādiņņhiyā samannāgato siyā, ariyena aņņhaīgikena maggena samannāgato siyāti sacco siyā; appagabbhoti tãõi pāgabbhiyāni: kāyikaü pāgabbhiyaü vācasikaü pāgabbhiyaü cetasikaü pāgabbhiyaü. Katamaü kāyikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco saīghagatopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Gaõagatopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Bhojanasālāyampi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Jantāgharepi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Udakatitthepi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü pavisantopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü paviņņhopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü saīghagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco saīghagato acittãkārakato there bhikkhå ghaņņayantopi tiņņhati. Ghaņņayantopi nisãdati. Puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati. Uccepi āsane nisãdati. Sasãsaü pārupitvāpi nisãdati. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepako pi bhaõati. Evaü saīghagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü gaõagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco gaõagato acittikārakato therānaü bhikkhånaü anupāhanānaü caīkamantānaü saupāhano caīkamati. Nãce caīkame caīkame caīkamantānaü ucce caīkame caīkamati. Chamāya3 caīkamantānaü caīkame caīkamati, ghaņņayantopi tiņņhati. Ghaņņayantopi nisãdati. Puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati. Uccepi āsane nisãdati. Sasãsaü pārupitvāpi nisãdati. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü gaõagato kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü bhojanasālāya kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. ? Idhekacco bhojanasālāyaü acittikārakato there bhikkhå anupakhajja nisãdati. Navepi bhikkhå āsanena paņibāhati. Ghaņņayantopi tiņņhati. Ghaņņayantopi nisãdati. Puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati. Uccepi āsane nisãdati. Sasãsaü pārupitvāpi nisãdati, ņhitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü bhojanasālāyaü kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü jantāghare kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco jantāghare acittikārakato there bhikkhå ghaņņayantopi tiņņhati ghaņņayantopi nisãdati. Puratopi tiņņhati. Puratopi nisãdati. Uccepi āsane nisãdati. Anāpucchāpi kaņņhaü pakkhipati. Anāpucchā pi dvāraü1 pidahati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü jantāghare kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü udakatitthe kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco udakatitthe acittikārakato there bhikkhå ghaņņayantopi otarati. Puratopi otarati. Ghaņņayantopi nahāyati2. Puratopi nahāyati. Uparitopi nahāyati. Ghaņņayantopi uttarati. Puratopi uttarati. Uparitopi uttarati. Evaü udakatitthe kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü pavisanto kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü pavisanto acittikārakato there bhikkhå ghaņņayantopi gacchati. Puratopi gacchati. Vokkammāpi therānaü bhikkhånaü purato purato3 gacchati. Evaü antaragharaü pavisantopi kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü paviņņho kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü paviņņho 'na pavisatha4 bhante'ti vuccamāno pavisati. 'Na tiņņhatha bhante'ti vuccamāno tiņņhati. 'Na nisãdatha bhante'ti vuccamāno nisãdati. Anokāsampi pavisati. Anokāsepi tiņņhati. Anokāsepi nisãdati. Yāni tānipi honti kulānaü ovarakāni gåëhāni ca paņicchannāni ca, yattha kulitthiyo kuladhãtaro5 kulasuõhāyo kulakumārinãyo nisãdanti, tatthapi sahasā pavisati. Kumārakassapi siraü parāmasati. Evaü antaragharaü paviņņho kāyikaü pāgabbhiyaü dasseti. Katamaü vācasikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco saīghagatopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Gaõagatopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü paviņņhopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü saīghagatopi vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco saīghagato acittikārakato there bhikkhå anāpucchā vā anajjhiņņho vā dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti pātimokkhaü uddisati. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü saīghagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü gaõagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco gaõagato acittikārakato there bhikkhå anāpucchā vā anajjhiņņho vā ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. ârāmagatānaü bhikkhåõãnaü upāsakānaü upāsikānaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. hitakopi bhaõati. Bāhāvikkhepakopi bhaõati. Evaü gaõagato vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Kathaü antaragharaü paviņņho vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü paviņņho itthiü vā kumāriü vā evamāha: 'itthaünāme, itthaügotte, kiü atthi? Yāgu atthi? Bhattaü atthi? Khādanãyaü atthi? Kiü pivissāma? Kiü bhu¤jissāma? Kiü khādissāma, ? Kiü vā atthi, ? Kiü vā me dassathā'ti vippalapati. *Evaü antaragharaü paviņņho vācasikaü pāgabbhiyaü dasseti. Idaü vācasikaü pāgabbhiyaü. Katamaü cetasikaü pāgabbhiyaü? Idhekacco na uccākulā pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Na mahākulā pabbajito samāno mahākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na mahābhogakulā pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na uëārabhogakulā pabbajito samāno - na suttantiko samāno suttantikena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Na vinayadharo samāno - na dhammakathiko samāno - na āra¤¤iko samāno - na piõķapātiko samāno - na paüsukåliko samāno - na tecãvariko samāno - na sapadānacāriko samāno - na khalupacchābhattiko samāno - na nesajjiko samāno - na yathāsanthatiko samāno - na paņhamassa jhānassa lābhã samāno paņhamassa jhānassa lābhinā saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Na uëārabhogakulā pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena na mahākulā pabbajitena samāno - na suttantiko samāno suttantikena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Na vinayadharo pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na mahākulā pabbajito samāno - na dhammakathiko samāno mahākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na āra¤¤iko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na mahākulā pabbajito samāno mahākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na piõķapātiko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na paüsukåliko pabbajito samāno mahābhogakulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na tecãvariko pabbajito samāno - na uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na tecãvariko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na sapadānacāriko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na khalupacchābhattiko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na nesajjiko pabbajito samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na yathāsanthatiko pabbajitena samāno uccākulā pabbajitena saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhã samāno - na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhã samāno nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā lābhinā saddhiü sadisaü attānaü dahati cittena. Idaü cetasikaü pāgabbhiyaü. Yassimāni tãõi pāgabbhiyāni pahãnāni samucchinnāni vupasantāni. Paņippassaddhāni abhabbuppattikāni [PTS Page 422] [\q 422/] ¤āõagginā daķķhāni, so vuccati appagabbhoti - ' appagabbho. ' Amāyo rittapesunoti - māyā vuccati va¤canikā cariyā. Idhekacco kāyena duccaritaü caritvā vācāya duccaritaü caritvā manasā duccaritaü caritvā tassa paņicchādanahetu pāpikaü icchaü paõidahati: mā maü ja¤¤ā: ti icchati, 'mā maü ja¤¤ā'ti saīkappeti, 'mā maü ka¤¤ā'ti vācaü bhāsati, 'mā maü ja¤¤ā'ti kāyena parakkamati. Yā evaråpā māyā māyāvitā accārā va¤canā nikati nikaraõā pariharaõā guhanā pariguhanā chādanā paņicchādanā1 anuttānãkammaü anāvãkammaü vocchadanā pāpakiriyā. Ayaü vuccati māyā. Yassesā māyā pahãnā samucchinnā våpasannā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā. So vuccati amāyo. Rittapesunoti 'pesu¤¤a'nti: idhekacco pisunavāco hoti - pe - Evaü bhedādhippāyo pesu¤¤aü upasaüharati; yassetaü pesu¤¤aü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhaü, so vuccati rittapesuno vivittapesuno pavivittapesunoti - amāyo rittapesuno. 1. Paricchādanā - sa [BJT Page 590] [\x 590/] Akkodhano lobhapāpaü vevicchaü vitare munãti - akkodhanoti hi vuttaü. Api ca kodho tāva vattabbo. Dasahākārehi kodho jāyati: anatthaü me acarãti kodho jāyati 'anatthaü me caratã'ti kodho jāyati. 'Anatthamme carissatã'ti kodho jāyati. 'Piyassa me manāpassa anatthaü acari, anatthaü carati, anatthaü carissatã'ti kodho jāyati, 'appiyassa me amanāpassa atthaü acari, atthaü carati, atthaü carissatã'ti kodho jāyati. Aņņhāne vā pana kodho jāyati. Yo evaråpo cittassa āghāto paņighāto paņighaü paņivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaü doso dussanā dussitattaü vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaü virodho paņivirodho caõķikkaü asuropo4 anattamanatā cittassa; ayaü vuccati kodho. Apica, kodhassa adhimattaparittatā veditabbā: atthi ka¤ci kālaü5 kodho cittāvilakaraõamatto hoti, na ca tāva mukhakulānavikulāno hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho mukhakulānavikulānamatto hoti, na ca tāva hanusa¤copano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho hanusa¤copanamatto hoti, na ca tāva pharusavācānicchāraõo hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho pharusavācānicchāraõamatto hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daõķasatthaparāmasano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho daõķasetthaparāmasanamatto hoti, na ca tāva daõķasatthaabbhukkiraõo hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho daõķasatthaabbhukkiraõamatto hoti, na ca tāva daõķasattāibhinipātano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho daõķasatthaabhinipātanamatto hoti, na ca tāva kinnavichinnakaraõo6 hoti, atthi ka¤ci kālaü kodho chinnavichinnakaraõamatto hoti, na ca tāva sambha¤janapaëibha¤jano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho sambha¤janapaëibha¤janamatto hoti, na ca tāva īgamaīagāpakaķķhano hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho aīgamaīagāpakaķķhanamatto hoti, na ca tāva jãvitā voropaõo7 hoti; atthi ka¤ci kālaü kodho jãvitā voropaõamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saõņhito hoti, yato kodho parapuggalaü ghātetvā attānaü ghāteti, ettāvatā kodho paramussadagato paramavepullappatto hoti. Yassa so kodho pahãno samucchinno våpasanto paņippassaddho abhabbuppattiko ¤āõagginā daķķho, so vuccati 'akkodhano. ' Kodhassa pahãnattā 'akkodhano. ' Kodhavatthussa pari¤¤ātattā 'akkodhano. ' Kodhahetussa upacchinnattā 'akkodhano'ti 'akkodhano, ' abhijjhā lobho akusalamålaü;" vevicchaü vuccati pa¤ca macchariyāni āvāsamacchariyaü kulamacchariyaü lābhamacchariyaü vaõõamacchariyaü dhammamacchariyaü. Yaü evaråpaü macchariyaü maccharāyanā maccharāyitattaü vevicchaü kadariyaü kaņuka¤cukatā ggahitattaü cittassa, idaü vuccati macchariyaü[b] apica, khandhamacchariyampi macchariyaü, dhātumacchariyampi macchariyaü, āyatanamacchariyampi macchariyaü, gāho vuccati macchariyaü. Munãti monaü vuccati ¤āõaü yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhåri medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi, tena ¤āõena samannāgato muni monappattoti. Tãõi moneyyāni: kāyamoneyyaü vacãmoneyyaü manomoneyyaü. Katamaü kāyamoneyyaü? Tividhānaü kāyaduccaritānaü pahānaü kāyamoneyyaü. Tividhaü kāyasucaritaü kāyamoneyyaü, kāyārammaõe ¤āõaü kāyamoneyyaü, kāyapari¤¤ā kāyamoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo kāyamoneyyaü, kāye chandarāgassa pahānaü kāyamoneyyaü, kāyasaükhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaü. Idaü kāyamoneyyaü. Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhānaü vacãduccaritānaü pahānaü vacãmoneyyaü, vacãsucaritaü vacãmoneyyaü, vācārammaõe ¤āõaü vacãmoneyyaü, vācāpari¤¤ā vacãmoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo vacãmoneyyaü, vācāya chandarāgassa pahānaü vacãmoneyyaü. Vacãsaükhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü. Katamaü manomoneyyaü? Tividhānaü manoduccaritānaü pahānaü manomoneyyaü, tividhaü manosucaritaü manomoneyyaü, cittārammaõe ¤āõaü manomoneyyaü, Cittapari¤¤ā manomoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo manomoneyyaü, citte chandarāgassa pahānaü manomoneyyaü, cittasaükhāranirodho sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaü. Idaü manomoneyyaü. 5. ''Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu sabbappahāyinaü. 6. Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü Muniü moneyyasampannaü āhu ninhātapāpaka''nti. Imehi tãhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. [A.] Dhammasaīgaõi niddesavāra. [B.] Tikaīguttara - āpāyikavagga [c.] Itivuttaka - dutiyavagga. Katame agāramunino? Ye te agārikā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 7. ''Na monena muni hoti måëharåpo aviddasu, Yo ca tulaü va paggayha varamādāya paõķito. 8. Pāpāni parivajjeti sa munã tena so munã, Yo munāti ubho loke munã tena pavuccatã. '' 9. ''Asata¤ca sata¤ca ¤atvā dhammaü Ajjhattaü bahiddhā ca sabbaloke, Devamanussehi påjito yo Saīgajālamaticca so munã. Akkodhano. Lobhapāpaü vevicchaü vitare munãti - muni lobhapāpa¤ca veviccha¤ca atari uttari patari samatikkami vãtikkami vãtivattayãti - akkodhano [PTS Page 423] [\q 423/] lobhapāpaü vevicchaü vitare muni. Tenāha bhagavā: "Sacco siyā appagabbho amāyo rittapesuno, Akkodhano lobhapāpaü vevicchaü vitare munã"ti. 15 - 8 Niddaü tandiü thãnaü pamādena na saüvase, Atimāne na tiņņheyya nibbānamānaso naro. Niddaü tandiü sahe thãnanti - 'niddā'ti yā kāyassa akalyatā akamma¤¤atā onāho pariyonāho antosamorodho middhaü soppaü1 pacalāyikā2 soppanā supanā supitattaü3 tandinti yā tandi tandiyanā tandimanakatā ālassaü ālasiyaü ālasyāyanā ālasāyitattaü[a]; thãnanti yā cittassa akalyatā akamma¤¤atā olãyanā sallãyanā lãnaü lãyanā layitattaü thãnaü thãyanā thãyitattaü cittassa;[A] niddaü tandiü sahe thãnanti nidda¤ca tandi¤ca thãna¤ca. Sahe - saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti - niddaü tandiü sahe thãnaü. 1. Suppaü - sãmu 11 machasaü 2. Capalāyikā - [PTS] pacalāyikaü - sãmu11 3. Suppanā suppanattaü - sãmu1. [A.] Jhānavibhaīga. [BJT Page 592] [\x 592/] Pamādena na saüvaseti - pamādo vattabbo: kāyaduccarite vā vacãduccarite vā manoduccarite vā pa¤casu vā kāmaguõesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaü1vā, kusalānaü vā dhammānaü bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaņņhitakiriyatā2 olãnavuttitā nikkittachandatā nikkittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulãkammaü anadhiņņhānaü ananuyogo pamādo, ye evaråpo pamādo pama¤¤anā pama¤¤itattaü, ayaü vuccati pamādo. Pamādena na saüvaseti pamādena na vaseyya na saüvaseyya na āvaseyya na parivaseyya, pamādaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya, pamādā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - pamādena na saüvase. Atimāne [PTS Page 424] [\q 424/] na tiņņheyyā'ti - atimānoti idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā8 sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya. Vā dhanena vā ajjhenena 7vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā8 sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Yo evaråpo mano ma¤¤anā ma¤¤itattaü unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa. Ayaü vuccati atimāno. Atimāne na tiņņheyyā'ti. Atimāne na tiņņheyya, na santiņņheyya, atimānaü pajaheyya, vinodeyya, byantãkareyya, anabhāvaü gameyya, atimānā ārato assa, virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - atimāne na tiņņheyya. Nibbānamānaso naroti - idhekacco dānaü dento sãlaü samādiyanto uposathakammaü karonto pānãyaü paribhojanãyaü upaņņhapento pariveõaü sammajjanto cetiyaü vandanto cetiye gandhamālaü āropento cetiyaü padakkhiõaü karonto yaü ki¤ci tedhātukaü kusalābhisaīkhāraü abhisaīkharonto na gatihetu na upapattihetu na paņisandhihetu na bhavahetu na saüsārahetu na vaņņahetu sabbaü taü visaüyogādhippāyo nibbānaninno nibbānapoõo nibbānapabbhāro abhisaīkharotãti evampi nibbānamānaso naro; athavā sabbasaīkāradhātuyā cittaü paņivāpetvā3 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati: etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti evampi 'nibbānamānaso naro. ' 1. Vossaggānupādanaü - manupa vossaggānuppādanaü - sãmu11. 2. Aniņņhitakiriyatā - sãmu11. Machasaü. 3. Paņivāsetvā - machasaü. [BJT Page 594] [\x 594/] 1. " Na paõķitā upadhisukhassa hetu Dadanti dānāni punabbhavāya, Kāma¤ca te upadhiparikkhayāya Dadanti dānaü apunabbhavāya. 2. Na paõķitā upadhisukhassa hetu Bhāventi jhānāni punabbhavāya, Kāma¤ca te upadhiparikkhayāya Bhāventi jhānaü apunabbhavāya. 3. Te [PTS Page 425] [\q 425/] nibbutiü āsiüsamānā dadanti Tanninnacittā tadādhimuttā, Najjo yathā sāgaramajjhupetā Bhavanti nibbānaparāyaõā te"ti 'Nibbānamānaso naro. ' Tenāha bhagavā: " Niddaü tandiü sahe thãnaü Pamādena na saüvase, Atimāne na tiņņheyya Nibbānamānaso naro"ti 15 - 9 Mosavajje na niyyetha råpe snehaü na kubbaye, Māna¤ca parijāneyya sāhasā virato care. Mosavajje na niyyethāti - 'mosavajjaü ' vuccati musāvādo. Idhekacco sabhaggato1 vā parisaggato2 vā ¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho 'ehambho purisa, yaü jānāsi taü vadehã'ti. So ajānaü vā āha3 'jānāmã'ti. Jānaü vā āha3 na jānāmã'ti, apassaü vā āha3 ' passāmã'ti passaü vā āha 'na passāmã'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati. Idaü vuccati mosavajjaü. Api ca tihākārehi - catu - pa¤ca - cha - satta - aņņhahākārehi pubbevassa hoti 'musā bhaõissa'nti. Bhaõantassa hoti 'musā bhaõāmã'ti bhaõitassa hoti ' musā mayā bhaõita'nti. Vinidhāya diņņhiü, vinidhāya khantiü, vinidhāya ruciü, vinidhāya sa¤¤aü, vinidhāya bhāvaü. Imehi aņņhahākārehi musāvādo hoti, mosavajje na niyyethāti - mosavajje na yāyeyya na niyyayeyya na vuyheyya na saühareyya, mosavajjaü pajaheyya, vinodeyya, byantãkareyya, anabhāvaü gameyya. Mosavajjā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - mosavajje na niyyetha. 1. Sabhāgato - sãmu11. 2. Parisagato - sãmu11 3. Ahaü - sãmu. 11 [BJT Page 596] [\x 596/] Råpe snehaü na kubbayeti - 'råpa'nti: cattāro ca mahābhåtā catunna¤ca [PTS Page 426] [\q 426/] mahābhåtānaü upādāyaråpaü. Råpe snehaü na kubbayeti råpe snehaü na kareyya, chandaü na kareyya, pemaü na kareyya, rāgaü na kareyya, na janeyya, na sa¤janeyya. Na nibbatteyya nābhinibbatteyyāti - råpe snehaü na kubbaye. Māna¤ca parijāneyyāti - 'māno'ti ekavidhena māno: yā cittassa unnati; duvidhena māno: attukkaüsanamāno paravambhanamāno; tividhena māno: seyyohamasmãti māno sadisohamasmãti māno hãnohamasmãti māno; catubbidhena māno: lābhena mānaü janeti, yasena mānaü janeti, pasaüsāya mānaü janeti, sukhena mānaü janeti; pa¤cavidhena māno: lābhã'mhi manāpikānaü råpānanti mānaü janeti, lābhã'mhi manāpikānaü saddānaü - gandhānaü - rasānaü phoņņhabbānanti mānaü janeti; chabbidhena māno: cakkhusampadāya mānaü janeti, sotasampadāya - ghānasampadāya - jivhāsampadāya kāyasampadāya - manosampadāya mānaü janeti; sattavidhena māno: māno atimāno mānātimāno omāno adhimāno asmimāno micchāmāno; aņņhavidhena māno: lābhena mānaü janeti, alābhena omānaü janeti, yasena mānaü janeti, ayasena omānaü janeti, pasaüsāya mānaü janeti, nindāya omānaü janeti, sukhena mānaü janeti, dukkhena omānaü janeti; navavidhena māno: seyyassa seyyohamasmãti māno, seyyassa sadisohamasmãti māno, seyyassa hãnohamasmãti māno, sadisassa seyyohamasmãti māno, sadisassa sadisohamasmãti māno, sadisassa hãnohamasmãti māno, hãnassa seyyohamasmãti māno, hãnassa sadisohamasmãti māno, hãnassa hãnohamasmãti māno, dasavidhena māno: idhekacco mānaü janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhāõena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Yo evaråpo māno ma¤¤atā ma¤¤itattaü unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa, ayaü vuccati māno. Māna¤ca parijāneyyāti - mānaü tãhi pari¤¤āhi parijāneyya: ¤ātapari¤¤āya tãraõapari¤¤āya pahānapari¤¤āya. Katamā [PTS Page 427] [\q 427/] ¤ātapari¤¤ā? Mānaü jānāti: ayaü ekavidhena māno, yā cittassa unnati; ayaü duvidhena māno: attukkaüsanamāno paravambhanamāno duvidhena māno: attukkaüsanamāno paravambhanamāno; tividhena māno: seyyohamasmãti māno sadisohamasmãti māno hãnohamasmãti māno; catubbidhena māno: lābhena mānaü janeti, yasena mānaü janeti, pasaüsāya mānaü janeti, sukhena mānaü janeti; pa¤cavidhena māno: lābhã'mhi manāpikānaü råpānanti mānaü janeti, lābhã'mhi manāpikānaü saddānaü - gandhānaü - rasānaü phoņņhabbānanti mānaü janeti; chabbidhena māno: cakkhusampadāya mānaü janeti, sotasampadāya ghānasampadāya - jivhāsampadāya kāyasampadāya - manosampadāya mānaü janeti; sattavidhena māno: māno atimāno mānātimāno omāno adhimāno asmimāno micchāmāno; aņņhavidhena māno: lābhena mānaü janeti, alābhena omānaü janeti, yasena mānaü janeti, ayasena omānaü janeti, pasaüsāya mānaü janeti, nindāya omānaü janeti, sukhena mānaü janeti, dukkhena omānaü janeti; navavidhena māno: seyyassa seyyohamasmãti māno, seyyassa sadisohamasmãti māno, seyyassa hãnohamasmãti māno, sadisassa seyyohamasmãti māno, sadisassa sadisohamasmãti māno, sadisassa hãnohamasmãti māno, hãnassa seyyohamasmãti māno, hãnassa sadisohamasmãti māno, hãnassa hãnohamasmãti māno, ayaü dasavidhena māno: idhekacco mānaü janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāņņhānena vā sutena vā paņibhāõena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunāti. Passati. Ayaü ¤ātapari¤¤ā. * 110 - Oloketabbaü. [BJT Page 598] [\x 598/] Katamā tãraõapari¤¤ā? Etaü ¤ātaü katvā mānaü tãreti: aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato ãtito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaīguto addhuvato attāõato aleõato (asaraõato) asaraõãbhåtato rittato tucchato su¤¤ato anattato ādãnavato vipariõāmadhammato asārato aghamålato vadhakato vibhavato sāsavato saükhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraõadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saükilesikadhammato samudayato atthaīgamato assādato ādãnavato nissaraõato tãreti. Ayaü tãraõapari¤¤ā. Katamā pahāõapari¤¤ā? Evaü ¤ātaü katvā evaü tãrayitvā sa¤¤āya chandarāgaü pajahati vinodeti vyantãkaroti anabhāvaü gameti. Vuttampi hetaü bhagavatā: " yo bhikkhave sa¤¤āya chandarāgo, taü pajahatha. Evaü sā sa¤¤ā pahãnā bhavissati ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvaü gatā2 āyatiü anuppādadhammā"ti[a.] Ayaü pahānapari¤¤ā. 'Sa¤¤aü pari¤¤ā'ti sa¤¤aü imāhi tãhi pari¤¤āhi parijāneyyāti - māna¤ca parijāneyya. Sāhasā virato careti - katamā sāhasā cariyā? Rattassa rāgacariyā sāhasā cariyā, duņņhassa dosacariyā sāhasā cariyā, måëhassa mohacariyā sāhasā cariyā; vinibaddhassa mānacariyā sāhasā cariyā, parāmaņņhassa diņņhicariyā sāhasā cariyā, vikkhepagatassa uddhaccacariyā sāhasā cariyā, aniņņhāgatassa vicikicchā cariyā sāhasā cariyā, thāmagatassa anusayacariyā sāhasā cariyā, ayaü sāhasā cariyā. Sāhasā virato careti sāhasācariyā ārato assa, virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyya careyya vicareyya irãyeyya vatteyya pāleyya yapeyayya yāpeyyāti - sāhasā virato care. Tenāha bhagavā: "Mosavajje na niyyetha råpe snehaü na kubbaye, Māna¤ca parijāneyya sāhasā virato care"ti. 15 - 10 Purāõaü nābhinandeyya nave khantiü na kubbaye, Hãyamāne na soceyya ākāsaü1 na sito siyā. Purāõaü [PTS Page 428] [\q 428/] nābhinandeyyāti - 'purāõaü' vuccati atãtā råpā vedanā sa¤¤ā saīkhārā vi¤¤āõaü. Atãte saīkhāre taõhāvasena diņņhivasena nābhinandeyya, nābhivadeyya, na ajjhoseyya, abhinandanaü abhivadanaü ajjhosānaü gāhaü parāmāsaü abhinivesaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyyāti - purāõaü nābhinandeyya. 1. âkassaü - syā. [BJT Page 600] [\x 600/] Nave khantiü na kubbayeti - 'navā' vuccanti paccuppannā råpā vedanā sa¤¤ā saīkhārā vi¤¤āõaü. Paccuppanne saīkhāre taõhāvasena diņņhivasena khantiü na kareyya, chandaü na kareyya, pemaü na kareyya, rāgaü na kareyya, na janeyya, na sa¤janeyya, na nibbatteyya, nābhinibbatteyyāti - nave khantiü na kubbaye. Hãyamāne na soceyyāti - hãyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne na soceyya, na kilameyya, na parāmaseyya, na parideveyya, na urattāëiü kandeyya, na sammohaü āpajjeyya. Cakkhusmiü hãyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne - sotasmiü ghānasmiü - jivhāya - kāyasmiü - råpasmiü - saddasmiü - gandhasmiü - rasasmiü - phoņņhabbasmiü - kulasmiü gaõasmiü - āvāsasmiü - senāsanasmiü - gilānapaccayabhesajjaparikkhārasmiü hãyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne na soceyya, na kilameyya, na parāmaseyya, na parideveyya, na urattāëiü kandeyya, na sammohaü āpajjeyyāti - hãyamāne na soceyya. âkāsaü na sito siyāti - ' ākāsaü' vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. Idaü rāgasallaü. Kiükāraõā ākāsaü vuccati taõhā: yāya taõhāya råpaü ākassati samākassati gaõhāti parāmasati abhinivisati, vedanaü - sa¤¤aü - saīkhāre - vi¤¤āõaü - gatiü - upapattiü - paņisandhiü - bhavaü - saüsāraü - vaņņaü ākassati samākassati gaõhāti parāmasati abhinivisati. Taükāraõā ' ākāsaü' vuccati taõhā. âkāsaü na sito siyāti - taõhānissito na siyā, taõhaü pajaheyya [PTS Page 429] [\q 429/] vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya, taõhāya ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - ākāsaü na sito siyā. Tenāha bhagavā: "Purāõaü nābhinandeyya nave khantiü na kubbaye, Hãyamāne na soceyya ākāsaü na sito siyā"ti. 15 - 1 Gedhaü bråmi mahoghoti ājavaü1 bråmi jappanaü, ârammaõaü pakampanaü2 kāmapaīko duraccayo. 1. âcamaü - [PTS]. 2. Pakappanaü - [PTS.] [BJT Page 602] [\x 602/] Gedhaü bråmi mahoghotãti - 'gedho' vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā va lobho akusalamålaü. 'Mahogho' vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. ; Gedhaü bråmi mahoghotã'ti gedhaü mahoghoti bråmi ācikkhāmi desemi pa¤¤apemi (paņņhapemi) vivarāmi vibhajāmi uttānãkaromi pakāsemãti - gedhaü bråmi mahoghoti. âjavaü bråmi jappananti - 'ājavā: vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamålaü. 'Jappanā'pi vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. âjavaü (bråmi) jappananti ājavaü jappanāti bråmi, ācikkhāmi - pe - Uttānãkaromi, pakāsemãti - ājavaü bråmi jappanaü. ârammaõaü pakampananti - ārammaõampi vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. Pakampinampi vuccati taõhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålanti - ārammaõaü pakampanaü. Kāmapaīko duraccayoti - kāmapaīko kāmakaddamo kāmakileso kāmapalipo kāmapaëirodho duraccayo durativatto duttaro duppataro dussamatikkamo dubbãtivattoti - kāmapaīko duraccayo. Tenāha bhagavā: "Gedhaü [PTS Page 430] [\q 430/] bråmi mahoghoti ājavaü bråmi jappanaü, ârammaõaü pakampanaü kāmapaīko duraccayo"ti. 15 - 12 Saccā avokkamaü1 muni thale tiņņhati brāhmaõo, Sabbaü so2 paņinissajja sa ve santo'ti vuccati. Saccā avokkamaü munãti - saccavācāya avokkamanto sammādiņņhiyā avokkamanto ariyā aņņhaīgikā maggā avokkamanto munã'ti 'monaü 'vuccati ¤āõaü pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhårã medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi" [a] tena ¤āõena samannāgato muni monappatto. Tãõi moneyyāni: kāyamoneyyaü, vacãmoneyyaü, manomoneyyaü katamaü kāyamoneyyaü" tividhānaü kāyaduccaritānaü pahānaü kāyamoneyyaü. Tividhakāyasucaritaü kāyamoneyyaü. Kāyārammaõa¤āõaü kāyamoneyyaü. Kāyapari¤¤ā kāyamoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo kāyamoneyyaü. Kāye chandarāgassa pahānaü kāyamoneyyaü kāyasaīkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaü. Idaü kāyamoneyyaü. Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhānaü vacãduccaritānaü pahāõaü vacãmoneyyaü. Catubbidhaü vacãsucaritaü vacãmoneyyaü. Vācārammaõaü ¤āõaü vacãmoneyyaü. Vācāpari¤¤ā vacãmoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo vacãmoneyyaü. Vācāya chandarāgassa pahāõaü vacãmoneyyaü. Vacãsaīkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü. Katamaü manomoneyyaü? Tividhānaü manoduccaritānaü pahānaü manomoneyyaü. Tividhaü manosucaritaü manomoneyyaü. Cittārammaõaü ¤āõaü manomoneyyaü. Cittapari¤¤ā manomoneyyaü. Pari¤¤āsahagato maggo manomoneyyaü. Citte chandarāgassa pahānaü manomoneyyaü. Cittasaīkhāranirodho sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaü. Idaü manomoneyyaü. 5. " Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu sabbappahāyinaü. [B] 6. Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu ninhātapāpaka" nti[c] Imehi tãhi moneyyehi dhammehi samannāgatā cha munayo: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino. Katame anagāramunino? Ye te agārikā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā; ime agāramunino katame agāramunino " ye te pabbajitā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā; ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino arahanto asekhamunino paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 7. " Na monena1 muni hoti måëharåpo aviddasu, Yo ca tulaü va paggayha varamādāya paõķito. 8. Pāpāni parivajjeti sa munã tena so muni, Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati[a.] 9. Asata¤ca sata¤ca ¤atvā dhammaü ajjhattaü bahiddhā ca sabbaloke Devamanussehi påjito yo saīgajālamaticca so munã'ti - saccā avokkamaü muni. Thale tiņņhati brāhmaõoti - 'thalaü 'vuccati amataü nibbānaü: yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Brāhmaõoti sattannaü dhammānaü bāhitattā brāhmaõo sakkāyadiņņhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sãlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saükilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. " Bāhetvā sabbapāpakāni (sabhiyāti bhagavā) Vimalo sādhu samāhito ņhitatto, Saüsāramaticca kevalã so Asito tādã pavuccate sa brahmā". Thale tiņņhati brāhmaõoti thale tiņņhati, dãpe tiņņhati, tāõe tiņņhati, leõe tiņņhati, saraõe tiņņhati, abhaye tiņņhati, accute tiņņhati, amate tiņņhati, nibbāne tiņņhatãti - thale tiņņhati brāhmaõo. 1. Avokkamma - su, sa. 2. Sabbaso - manupa. [BJT Page 604] [\x 604/] Sabbaü so paņinissajjāti - 'sabbaü' vuccati dvādasāyatanāni: cakkhu¤ceva råpā ca sota¤ca saddā ca, ghāna¤ca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoņņhabbā ca, mano ceva dhammā ca; yato ajjhatthikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo; ettāvatāpi sabbaü cattaü hoti vantaü muttaü pahãnaü paņinissaņņhaü. Yato taõhā ca diņņhi ca māno ca pahãnā honti acchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, ettāvatāpi sabbaü cattaü hoti vantaü muttaü pahãnaü paņinissaņņhaü, yato pa¤¤ābhisaīkhāro ca apu¤¤ābhisaīkhāro ca āne¤jābhisaīkhāro ca pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Ettāvatāpi [PTS Page 431] [\q 431/] sabbaü cattaü hoti vantaü muttaü pahãnaü paņinissaņņhanti - sabbaü so paņinissajja. Sa ve santoti vuccatãti - so santo upasanto våpasanto nibbuto paņippassaddhoti vuccati kathiyati bhaõãyati dãpiyati voharãyatãti - sa ce santoti vuccati. Tenāha bhagavā: "Saccā avokkamaü muni thale tiņņhati brāhmaõo, Sabbaü so paņinissajja sa ve santoti vuccatã"ti. 15 - 13 Sa ve vidvā sa vedagu ¤atvā dhammaü anissito, Sammā so loke irãyāno na pihetãdha kassaci. Sa ve vidvā sa vedagåti - 'vidvā'ti vidvā vijjāgato ¤āõã vibhāvã medhāvã; 'vedagå'ti vedā vuccanti catusu maggesu ¤āõaü pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü dhammavicayasambojjhaīgo vãmaüsā vipassanā sammādiņņhi, tehi vedehi jātijarāmaraõassa antagato antappatto koņigato koņippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāõagato tāõappatto lenagato lenappatto saraõagato saraõappatto abhayagato abhayappatto accutagato2 accutappatto3 amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto; vedānaü vā antagatoti vedagu, vedevi vā antaü gatoti vedagu, sattannaü vā dhammānaü viditattā vedagu: sakkāyadiņņhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sãlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. 1. " Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā) Samaõānaü yānipatti4 brāhmaõānaü, Sabbavedanāsu vãtarāgo Sabbaü vedamaticca vedagu so"ti. - Sa ve vidvā sa vedagu. Ĩatvā dhammaü anissitoti - '¤atvā'ti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā: 'sabbe saīkhārā aniccā'ti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā, 'sabbe saīkhārā dukkhā'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'avijjā paccayā saīkharā'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'saīkhārapaccayā vi¤¤āõa'nti samecca abhisamecca dhammaü; 'vi¤¤āõapaccayā nāmaråpanti - nāmaråpapaccayā saëāyatananti saëāyatanapaccayā phassoti phassapaccayā vedanāti vedanāpaccayā taõhāti - taõhāpaccayā upādānanti upādānapaccayā bhavoti - bhavapaccayā jātãti jātipaccayā jarāmaraõa'nti samecca abhisamecca dhammaü; 'avijjānirodhā saīkhāranirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodho'ti - nāmaråpanirodhā saëāyatananirodhoti saëāyatananirodhā phassanirodhoti phassanirodhā vedanānirodhoti vedanānirodhā taõhānirodhoti taõhānirodhā upādānanirodhoti upādānanirodhā bhavanirodhoti bhavanirodhā jātinirodhoti jātinirodhā jarāmaraõanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'idaü dukkha'nti samecca abhisamecca dhammaü; 'ayaü dukkhasamudayo'ti - ayaü dukkhanirodhoti - ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti samecca abhisamecca dhammaü; 'ime āsavā'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'ayaü āsavasamudayo'ti - aya1 āsavanirodhoti - ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti samecca abhisamecca dhammaü, 'ime dhammā abhi¤¤eyyā'ti samecca abhisamecca dhammaü, ime dhammā pari¤¤eyyāti - ime dhammā pahātabbāti - ime dhammā bhāvetabbāti ime dhammā sacchikātabbā'ti samecca abhisamecca dhammaü; channaü phassāyatanānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca dhammaü; pa¤cannaü upādānakkhandhānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca dhammaü; catunnaü mahābhåtānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca dhammaü; 'yaü ki¤ci samudayadhammaü, sabbaü taü nirodhadhamma'nti ¤atvā jānitvā tulayitvā tãrayitvā vibhāvayitvā vibhåtaü katvā; anissitoti dve nissayā: taõhānissayo ca diņņhinissayo ca. Katamo taõhānissayo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmākataü odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü: 'idaü mama, etaü mama, ettakaü mama, ettāvatā mama, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthuü hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņha¤ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca - kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati, yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhānissayo. Katamo diņņhinissayo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi; yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü yāthāvatanti gāho, yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, ayaü diņņhinissayo. Taõhānissayaü pahāya diņņhinissayaü paņinissajitvā cakkhuü anissito sotaü anissito anallãno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatãti - ¤atvā dhammaü anissito. [BJT Page 606] [\x 606/] Sammā so loke irãyānoti - yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo, ettāvatāpi sammā [PTS Page 432] [\q 432/] loke carati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti; yato pu¤¤ābhisaīkhāro ca apu¤¤ābhisaīkhāro ca āne¤jābhisaīkhāro ca pahãnā honti acchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, ettāvatāpi sammā loke carati viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpetãti sammā so loke irãyāno, Na pihetãdha kassacãti - 'pihā vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. ; Yassesā pihā taõhā pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā; so kassaci na piheti khattiyassa vā brāhmaõassa vā vessassa vā suddassa vā gahaņņhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vāti - na pihetãdha kassaci. Tenāha bhagavā: " Sa ce vidvā sa vedagu ¤atvā dhammaü anissito. Sammā so loke irãyāno na pihetãdha kassacã"ti. 15 - 14 Yo dha1 kāme accatari saīgaü loke duraccayaü, Na so socati nājjheti chinnasoto abandhano. Yo dha kāme accatari saīgaü loke duraccayanti - 'yo'ti yo sādiso yathā yuto2 yathā vihito yathāpakāro yaüņhānaüpatto3 yaüdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaõo vā vesso vā suddo vā gahaņņho vā pabbajito vā devo vā manusso vā; kāmāti uddānato4 dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca katame vatthukāmā? Manāpikā råpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoņņhabbā, attharaõā pāpuraõā, dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā, khettaü vatthu2 hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü ca janapado ca koso ca koņņhāgāraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vattå3 vatthukāmā. Api ca, atãtā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hãnā kāmā, majjhimā kāmā, paõãtā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaņņhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi råpāvacarā dhammā, sabbe'pi aråpāvacarā dhammā, taõhāvatthukā taõhārammaõā kamanãyaņņhena5 rajanãyaņņhena madanãyaņņhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saīkappo kāmo, rāgo kāmo, saīkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataõhā, kāmasineho, kāmapariëāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaü, kāmogho, kāmayogo, kāmåpādānaü, kāmacchandanãvaraõaü. 1. "Addasaü kāma te målaü saīkappā kāma jāyasi, Na taü saīkappayissāmi evaü kāma na hehisã1"ti. Ime vuccanti kilesakāmā. Saīgāti satta saīgā: rāgasaīgo dosasaīgo mohasaīgo mānasaīgo diņņhisaīgo kilesasaīgo duccaritasaīgo. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke; saīgaü loke duraccayanti yo5 kāme ca saīge ca loke duraccaye durativatte duttare duppatare dussamatikkame dubbinivatte6 atari uttari patari samatikkami vinivattayãti - yo ca kāme accatari saīgaü loke duraccayaü. 1. Yo ca - måsã11. 2. Yathā vutto - sãmu 11 3. Yaõņhānappatto - sãmu11. 4. Udānato - sãmu11 5. So - sãmu11 6. Dubbinivatto - sãmu11. [PTS.] [BJT Page 608] [\x 608/] Na [PTS Page 433] [\q 433/] so socati nājjhetãti - vipariõataü vatthuü na socati; vipariõatasmiü vā vatthusmiü na socati; 'cakkhuü me1 - viparaõata'nti na socati; sotaü me - ghānaü me - jivhā me - kāyo me - råpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoņņhabbā me - kulaü - me gaõo me āvāso me - lābho me - yaso me - pasaüsā me sukhaü me - cãvaraü me - piõķapāto me - senāsanaü me - gilānapaccayabhesajjaparikkhārā me - mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginã me - putto me - dhãtā me - mittā me - amaccā me - ¤ātã me - sālohitā me vipariõatāti ' na socati, ' na kilamati, na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjatãti na socati; nājjhetãti - nājjheti na ajjheti na upanijjhāyati, na nijjhāyati, na pajjhāyati, athavā na jāyati na jãyati na mãyati na cavati na upapajjatãti nājjhetãti - ' na so socati nājjheti. Jinnasoto abandhanoti - 'sotā' vuccati taõhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandirāgo cittassa sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü gedho paëigedho5 saīge paīko ejā māyā janikā sa¤janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visaņā āyåhanã6 dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu 7 āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü puccha¤cikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaü māravisayo taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü. ;Yassesā sotā taõhā pahãnā succhinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhā; so vuccati chinnasoto; abandhanoti rāgabandhanaü dosabandhanaü mohabandhanaü mānabandhanaü diņņhibandhanaü kilesabandhanaü duccaritabandhanaü, yassetāni bandhanāni pahãnāni samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā daķķhāni; so vuccati abandhanoti chinnasoto abandhano. Tenāha bhagavā: "Yo' dha kāme accatari saīgaü loke duraccayaü, Na so socati nājjheti chinnasoto abandhano"ti. 15 - 15 Yaü pubbe taü visosehi pacchā te māhu ki¤canaü Majjhe ce no gahessasi upasanto carissasi. Yaü [PTS Page 434] [\q 434/] pubbe taü visosehãti - atãte saīkhāre ārabbha ye kilesā uppajjeyyuü, te kilese sosehi, visosehi, sukkhāpehi, visukkhāpehi, abãjaü karohi, pajaha, vinodehi, byantãkarehi, anabhāvaü gamehãti evampi - yaü pubbe taü visosehi. Athavā ye atãtā kammābhisaīkhārā avipakkavipākā, te kammābhisaīkhāre sosehi, visosehi, sukkhāpehi, visukkhāpehi, abãjaü karohi, pajaha, vinodehi, byantãkarohi, anabhāvaü gamehãti evampi - yaü pubbe taü visosehi. 1. Cakkhu me - sãmu11 machasaü. [BJT Page 610] [\x 610/] Pacchā te māhu ki¤cananti - ' pacchā' vuccati anāgataü; anāgate saīkhāre ārabbha yāni uppajjeyyuü rāgaki¤canaü dosaki¤canaü mohaki¤canaü mānaki¤canaü diņņhiki¤canaü kilesaki¤canaü duccaritaki¤canaü, imāni ki¤canāni tuyhaü mā ahu, mā pāturakāsi, mā janehi, mā sa¤janehi, mā nibbattehi, mā abhinibbattehi, pajaha, vinodehi, byantãkarohi, anabhāvaü gamehãti - pacchā te māhu ki¤canaü. Majjhe ce no gahessasãti - 'majjhaü' vuccati paccuppannā råpā vedanā sa¤¤ā saīkhārā vi¤¤āõaü, paccuppanne saīkhāre taõhāvasena diņņhivasena na gahessasi, na uggahessasi, na gaõhissasi, na parāmasissasi, nābhivadissasi, na ajjhessasi, abhinandanaü abhivadanaü ajjhosānaü gāhaü parāmāsaü abhinivesaü pajahissasi, vinodessasi, byantãkarissasi, anabhāvaü gamessasãti - majjhe ce no gahessasi. Upasanto carissasãti - rāgassa santattā samitattā upasamitattā dosassa santattā samitattā upasamitattā - pe - Sabbākusalābhisaīkhārānaü santattā samitattā upasamitattā våpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paņippassaddhattā santo upasanto våpasanto nibbuto paņippassaddho carissasi viharissasi irãyissasi vattissasi pālessasi [PTS Page 435] [\q 435/] yapissasi yāpessasãti - upasanto carissasi. Tenāha bhagavā: "Yaü pubbe taü visosehi pacchā te mā'hu ki¤canaü, Majjhe ce no gahessasã upasanto carissasã"ti. 15 - 16 Sabbaso nāmaråpasmiü yassa natthi mamāyitaü, Asatā ca na socati sa ve loke na jãyati. Sabbaso nāmaråpasmiü yassa natthi mamāyitanti - 'sabbaso'ti sabbena sabbaü sabbathā sabbaü asesaü nissesaü pariyādiyanavacanametaü 'sabbaso'ti. Nāmanti cattāro aråpino khandhā; råpanti cattāro ca mahābhåtā catunna¤ca mahābhåtānaü upādāya råpaü; yassāti arahato khãõāsavassa; mamāyitanti dve mamattā: taõhāmamatta¤ca diņņhimamatta¤ca. Katamaü taõhāmamattaü? Yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādikataü4 odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā5 aņņhasatataõhāvicaritaü, idaü taõhāmamattaü. Idaü diņņhimamattaü? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü6 diņņhisa¤eyājanaü gāho paņiggāho7 abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü ' yāthāvata'nti8 gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, idaü diņņhimamattaü. Sabbaso nāmaråpasmiü yassa natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti - sabbaso nāmaråpasmiü yassa natthi mamāyitaü. [BJT Page 612] [\x 612/] Asatā ca na socatãti - vipariõataü vā vatthuü na socati, vipariõatasmiü va vatthusmiü na socati: ' cakkhuü me vipariõata'nti na socati, sotaü me - ghānaü me - jivhā me - kāyo me - råpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoņņhabbā me - kulaü - me gaõo me - āvāso me - lābho me - yaso me - pasaüsā me sukhaü me - cãvaraü me - piõķapāto me - senāsanaü me - gilānapaccayabhesajjaparikkhārā me - mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginã me - putto me - dhãtā me - mittā me - amaccā me - ¤ātã sālohitā me vipariõatāti ' na socati, ' na kilamati, na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjatãti na evampi asati ca na socati. Athavā asatāya dukkhāya vedanāya phuņņho pareto samohito samannāgato na socati. Na kilamati, na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjatãti evampi asatā ca na socati. Athavā cakkhurogena phuņņho pareto samohito samannāgato na socati, na [PTS Page 436] [\q 436/] kilamati, na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjatãti evampi asatā ca na socati. Athavā, asante asaüvijjamāne anupalabbhamāne 'ahu vata me, taü vata me natthi, siyā vata me, taü vatāhaü na labhāmã'ti na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjatãti evampi asatā ca na socati. Sa ce loke na jãyatãti - yassa 'mayhaü vā idaü, paresaü vā ida'nti ki¤ci råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü atthi, tassa jāti atthi. Bhāsitampi hetaü: 1. " Jiõõe rathasse1 maõikuõķale ca Putte ca dāre ca tatheva jiõõe, 2 Sabbesu bhogesu asevitesu Kasmā na santappasi sokakāle? 2. Pubbe'va maccaü vijahanti bhogā Macco va ne pubbataraü jahāti, Asassatā bhogino3 kāmakāmã Tasmā na socāmahaü sokakāle. 3. Udeti āpårati ti cando Atthaü gamitvāna4 paleti såriyo, Viditā mayā sattuka5 lokadhammā Tasmā na sovāmahaü sokakāle"ti[a.] 1. Jino rathassaü - machasaü. Jino rathassaü - [PTS]. 2.) Jino - machasaü. [A.] Jātaka - pa¤cakanipāta - maõikuõķalajātaka. 3. Asassakā bhāvino - sãmu11. Asassatā bhāgino - [PTS]. 4.) Andhaü tapetvāna - machasaü. 5. Aņņhaka - sãmu11 [BJT Page 614] [\x 614/] Yassa 'mayhaü vā idaü, paresaü vā ida'nti ki¤ci råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi, tassa jāti natthi. Bhāsitampi hetaü: "nandasi samaõāti? Kiü laddhā āvusoti? Tena hi samaõa socasãti? Kiü jãyittha āvusoti? Tena hi samaõa neva nandasi, na socasãti? Evamāvusoti. [A.] 4. Cirassaü [PTS Page 437] [\q 437/] vata passāma brāhmaõaü parinibbutaü. Anandiü anãghaü bhikkhuü tiõõaü loke visattika"nti[a] 'Sa ve loke na jãyati. ' Tenāha bhagavā: "Sabbaso nāmaråpasmiü yassa natthi mamāyitaü, Asatā ca na socati sa ve loke na jãyatã"ti. 15 - 17 Yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü, Mamattaü so asaüvindaü natthi veti na socati, Yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤cananti - 'yassā'ti arahato khãõāsavassa, yassa mayhaü vā idaü paresaü vā idanti ki¤ci råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü gahitaü parāmaņņhaü abhiniviņņhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi, na santi, na saüvijjati, nåpalabbhati, pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhanti evampi - yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü. Vuttaü hetaü bhagavatā: "nāyaü bhikkhave kāyo tumhākaü, napi a¤¤esaü. Purāõamidaü bhikkhave kammaü abhisaīkhataü abhisaücetayitaü vedanãyaü daņņhabbaü. Tatra bhikkhave sutavā ariyasāvako paņiccasamuppādaü yeva sādhukaü yoniso manasikaroti: iti imasmiü sati idaü hoti, imassuppādā idaü uppajjati. Imasmiü asati idaü na hoti, imassa nirodhā idaü nirujjhati. Yadidaü avijjāpaccayā saīkhārā; saīkhārapaccayā vi¤¤āõaü - pe - Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saīkhāranirodho - pe - Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotã"ti[b] evampi yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü. [A.] Devaputtasaüyutta - dutiyavagga. [B.] Saüyuttanikāya - kalārakhattiyavagga. [BJT Page 616] [\x 616/] Vuttampi hetaü bhagavatā: 1. "Su¤¤ato [PTS Page 438] [\q 438/] lokaü avekkhassu Mogharāja sadā sato, Attānudiņņhiü åhacca Evaü maccutaro siyā. Evaü lokaü avekkhantaü Maccurājā na passatã"ti[a] Evampi - yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü. Vuttampi hetaü bhagavatā: "yaü bhikkhave na tumhākaü, taü pajahatha. Taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati1 ki¤ca bhikkhave na tumhākaü? Råpaü bhikkhave na tumhākaü, taü pajahatha, taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā - sa¤¤ā - saīkhārā - vi¤¤āõaü na tumhākaü, taü pajahatha, taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yaü imasmiü jetavane tiõakaņņhasākhāpalāsaü taü jano hareyya vā, daheyya vā, yathā paccayaü vā kareyya; api nu tumhākaü evamassa: ' amhe jano harati vā, dahati vā, yathā paccayaü vā karotã'ti? No hetaü bhante. Taü kissa hetu? Na hi no etaü bhante attā vā attaniyaü vā'ti. Evameva kho bhikkhave yaü na tumhākaü, taü pajahatha. Taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati1. Ki¤ca bhikkhave na tumhākaü? Råpaü bhikkhave na tumhākaü, taü pajahatha; taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā sa¤¤ā - saīkhārā - vi¤¤āõaü na tumhākaü, taü pajahatha; taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissatã"ti[b] evampi - yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü. Bhāsitampi hetaü: 2. " Suddhadhamma2 samuppādaü suddhasaīkhārasantatiü. Passantassa yathābhåtaü na bhayaü hoti gāmaõi. 3. Tiõakaņņhasamaü lokaü yadā pa¤¤āya passati. Nā¤¤ā patthayate ki¤ci a¤¤atra3 paņisandhiyā"ti [c] Evampi - yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü. Vajirā [PTS Page 439] [\q 439/] bhikkhunã māraü pāpimantaü etadavoca: 4. "Kinnu4 satto'ti paccesi māra diņņhigataü nu te, Suddhasaīkhārapu¤jo'yaü nayidha sattopalabbhati. 5 5. Yathāpi aīgasambhārā hoti saddo ratho iti, Evaü khandhesu santesu hoti sattoti sammuti. 1. Bhavissatãti - sãmu11 2. Suddhāgama - syā. [PTS] 3. Na a¤¤atra; - sa. Pu 4. Kaü nu - sãmu1 11 5. Sattupalabbhati - saü [PTS]. A. Suttanipāta - mogharājasutta. [B.] Khandhasaüyutta - natumhākavagga. [C.] Adhimuttattheragāthā. [BJT Page 618] [\x 618/] 6. Dukkhameva hi sambhoti dukkhaü tiņņhati venti ca, Nā¤¤atra; dukkhā sambhoti nā¤¤aü dukkhā nirujjhatã"ti [a] Evampi - yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü. "Evameva kho bhikkhave bhikkhu råpaü samannesati, yāvatā råpassa gati. Vedanaü sa¤¤aü - saīkhāre - vi¤¤āõaü samannesati, yāvatā vi¤¤āõassa gati. Tassa råpaü samannesato yāvatā råpassa gati, vedanaü - sa¤¤aü - saīkhāre - vi¤¤āõaü samannesato yāvatā vi¤¤āõassa gati, yampissa hoti ahanti vā mamanti vā asmãti vā, tampi tassa na hotã"ti[a.] Evampi - yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü. âyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "su¤¤o loko su¤¤o lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante su¤¤o loko'ti vuccatã'ti? Yasmā kho ānanda, su¤¤aü attena vā attaniyena vā, tasmā su¤¤o loko'ti vuccati. Ki¤cānanda su¤¤aü attena vā attaniyena vā? Cakkhuü kho ānanda su¤¤aü attena vā attaniyena vā. Råpā su¤¤ā - cakkhuvi¤¤āõaü su¤¤aü - cakkhusamphasso su¤¤o - yadidaü cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaü sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, tampi su¤¤aü - sotaü su¤¤aü - saddā su¤¤ā - ghānaü su¤¤aü - gandhā su¤¤ā - jivhā su¤¤ā - rasā su¤¤ā - kāyo su¤¤o - phoņņhabbā su¤¤ā - mano su¤¤o - dhammā su¤¤ā - mano - vi¤¤āõaü su¤¤aü - manosamphasso su¤¤o - yadidaü manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaü sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü [PTS Page 440] [\q 440/] vā, tampi su¤¤aü attena vā attaniyena vā. Yasmā kho ānanda, su¤¤aü attena vā attaniyena vā tasmā su¤¤o loko'ti vuccatã"ti [c] evampi - yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü. Mamattaü so asaüvindanti - ' mamattā'ti dve mamattā: taõhāmamattaü diņņhimamatta¤ca katamaü taõhāmamattaü? Yāvatā taõhāsaükhātena sãmakataü mariyādãkataü odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü idaü mamaü etaü mamaü ettakaü mamaü ettāvatā mamaü mamaråpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharanā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņhaü janapado koso ca koņņhāgāraü ca kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati. Yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü. Idaü taõhāmamattaü. Katamaü diņņhimamattaü? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi, yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü 'yāthāvata'nti gāho yāvatā dvāsaņņhi diņņhigatāni, idaü diņņhimamattaü. Taõhāmamattaü pahāya diņņhimamattaü paņinissajitvā mamattaü avindanto asaüvindanto anadhigacchanto appaņilabhantoti - mamattaü so asaüvindaü. Natthi meti na socatãti = vipariõataü vā vatthuü na socati; vipariõatasmiü vā vatthusmiü na socati. Cakkhu me vipariõatanti na socati. Sotaü me - ghānaü me - jivhā me - kāyo me - råpā me - saddā me - gandhā me - rasā me - phoņņhabbā me - kulaü me - gaõo me - āvāso me lābho me - yaso me - pasaüsā me sukhaü me - cãvaraü me - piõķapato me - senāsanaü me - gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me - mātā me - pitā me - bhātā me - bhaginã me putto me - dhãtā me - mittā me - amaccā me - ¤ātakā me - sālohitā me vipariõatā'ti na socati; na kilamati; na paridevati; na urattāëiü kandati; sammohaü āpajjatãti - natthi meti na socati. Tenāha bhagavā: "Yassa natthi idaü meti paresaü vāpi ki¤canaü, Mamattaü so asaüvindaü natthi meti na socatã"ti. [A.] Bhikkhånãsaüyutta. [B.] Saüyuttanikāya - āsãvisavagga. [C.] Saüyuttanikāya - chantavagga. [BJT Page 620] [\x 620/] 15 - 18 Aniņņhårã1 ananugiddho anejo sabbadhã samo, Tamānisaüsaü pabråmi pucchito avikampinaü. Aniņņhurã ananugiddho anejo sabbadhi samoti - katamaü niņņhuriyaü? Idhekacco niņņhuriyo hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapåjanāsu, issati usåyati issaü bandhati; yaü evaråpaü niņņhuriyaü niņņhuriyakammaü issā issāyanā issāyitattaü usåyā usåyanā usåyāyitattaü, idaü vuccati niņņhuriyaü. Yassetaü niņņhuriyaü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhaü; so vuccati aniņņhurãti. Ananugiddhoti 'gedho vuccati taõhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü, gedho paëigedho saīgo paīko ejā māyā janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visatā āyåhanã dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü, loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü, puccha¤cikatā sā kamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā, råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabaëisaü māraviso, taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü' yasseso [PTS Page 441] [\q 441/] gedho pahãno samucchinno våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķho, so vuccati ananugiddho. So råpe agiddho sadde agiddho gandhe agiddho, rase agiddho, phoņņhabbe agiddho, kule gaõe āvāse lābhe yase passāyaü sukho, cãvare piõķapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā råpadhātuyā aråpadhātuyā, kāmabhave råpabhave aråpabhave sa¤¤ābhave asa¤¤ābhave nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pa¤cavokārabhave, atãte anāgate paccuppanne, diņņhasutamutavi¤¤ātabbesu dhammesu agiddho agathito2 amucchito anajjhopanno vãtagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahãnagedho paņinissaņņhagedho vãtarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahãnarāgo paņinissaņņharāgo nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharatãti aniņņhurã ananugiddho. Anejo sabbadhi samoti - 'ejā 'vuccati taõhā; yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü, gedho paëigedho saīgo paīko ejā māyā janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visatā āyåhanã dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü, loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü, puccha¤cikatā sā kamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā, råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabaëisaü māraviso, taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü' yasse'sā ejā taõhā pahãnā samucchinnā våpasanto paņippassaddho abhabbuppattiko ¤āõagginā daķķhā, so vuccati anejo. Ejāya pahãnattā anejo. Ejāya pahãnattā anejo. So lābhe'pi na i¤jati, alābhepi na i¤jati yasepi na i¤jati, ayasepi na i¤jati, pasaüsāyapi na i¤jati, nindāyapi na i¤jati, sukhepi na i¤jati, dukkhepi na i¤jati, na calati, na vedhati, nappavedhati, na sampavedhatãti - anejo. Sabbadhi samoti sabbaü vuccati dvādasāyatanāni: cakkhu ce va3 råpā ca saddhā ca gandhā ca rasā ca phoņņhabbā ca mano ceva dhammā ca. Yato ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato āyatiü anuppādadhammo, so vuccati sabbadhi samo. So sabbattha tādã sabbattha majjhatto sabbattha upekkhakoti - anejo sabbadhi samo. 1. Anuddhari - pu. 2. Agadhito - sãmu11. Machasaü 3. Cakkhu¤ceva - sãmu. [BJT Page 622] [\x 622/] Tamānisaüsaü pabråmi pucchito avikampinanti - avikampinaü puggalaü puņņho pucchito yācito ajjhesito pasādito ime cattāro ānisaüse pabråmi: so aniņņhurã ananugiddho anejo sabbadhi samoti bråmi ācikkhāmi desehi pa¤¤apehi paņņhapehi vivara vibhaja uttānãkarohi pakāsemãti - tamānisaüsaü pabråmi pucchito avikampinaü. Tenāha bhagavā: "Aniņņhurã ananugiddho anejo sabbadhi samo, Tamānisaüsaü pabråmi pucchito avikampina"nti. 15 - 19 Anejassa [PTS Page 442] [\q 442/] vijānato natthi kāci nisaīkiti, 1 Virato so viyārambhā 2 khemaü passati sabbadhi. Anejassa vijānatoti - 'ejā' vuccati taõhā; yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaü, gedho paëigedho saīgo paīko ejā māyā janikā sa¤jananã sibbanã jālinã saritā visattikā suttaü visatā āyåhanã dutiyā paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhā paņibandhu āsā āsiüsanā āsiüsitattaü, råpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoņņhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jãvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaü, loluppaü loluppāyanā loluppāyitattaü, puccha¤cikatā sā kamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā, råpataõhā aråpataõhā nirodhataõhā, råpataõhā saddataõhā gandhataõhā rasataõhā phoņņhabbataõhā dhammataõhā, ogho yogo gantho upādānaü āvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuņņhānaü latā vevicchaü dukkhamålaü dukkhanidānaü dukkhappabhavo mārapāso mārabaëisaü māraviso, taõhānadã taõhājālaü taõhāgaddulaü taõhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamålaü' yasse'sā evaü taõhā pahãnā samucchinnā våpasantaü paņippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤āõagginā daķķhā; so vuccati anejo. Ejāya pahãnattā anejo. So lābhepi na i¤jati. Alābhepi na i¤jati. Yasepi na i¤jati. Ayasepi na i¤jati. Pasaüsāyapi na i¤jati. Nindāyapi na i¤jati. Sukhepi na i¤jati. Dukkhepi na i¤jati. Na calati na vedhati. Na sampavedhati. Anejassa vijānatoti - vijānato paņivijānato paņivijjhato, "sabbe saīkhārā dukkhā'ti samecca abhisamecca dhammaü; ' sabbe dhammā anattā'ti samecca abhisamecca dhammaü; ' avijjāpaccayā saīkhārā'ti samecca abhisamecca dhammaü; ' saīkhārapaccayā vi¤¤āõa'nti samecca abhisamecca dhammaü; ' vi¤¤āõapaccayā nāmaråpanti - nāmaråpapaccayā saëāyatananti - saëāyatanapaccayā phassoti - phassapaccayā vedanāti - vedanāpaccayā taõhāti - taõhāpaccayā upādānanti - upādānapaccayā bhavoti - bhavapaccayā jātãti - jātipaccayā jarāmaraõa'nti samecca abhisamecca dhammaü; 'avijjānirodhā saīkhāranirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; 'saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodho'ti - nāmaråpanirodhā saëāyatananirodhoti saëāyatananirodho phassanirodhoti - phassanirodhā vedanānirodhoti vedanānirodhā taõhānirodhoti taõhānirodhā upādānanirodhoti - upādānanirodhā bhavanirodhoti - bhavanirodhā jātinirodhoti - jātinirodhā jarāmaraõanirodho'ti samecca abhisamecca dhammaü; ' idaü dukkha'nti samecca abhisamecca dhammaü; 'ayaü dukkhasamudayo'ti - ayaü dukkhanirodhoti - ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti samecca abhisamecca dhammaü; 'ime āsavā'ti samecca abhisamecca dhammaü; ' ayaü āsavasamudayo'ti - ayaü āsavanirodhoti - ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti samecca abhisamecca dhammaü, 'ime dhammā abhi¤¤eyyā'ti samecca abhisamecca dhammaü, ime dhammā pari¤¤eyyāti - ime dhammā pahātabbāti - ime dhammā bhāvetabbāti - ime dhammā sacchikātabbā'ti samecca abhisamecca dhammaü; channaü phassāyatanānaü samudaya¤ca atthaügama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca dhammaü; pa¤cannaü upādānakkhandhānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca dhammaü; catunnaü mahābhåtānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca samecca abhisamecca dhammaü; ' yaü ki¤ci samudayadhammaü; sabbaü taü nirodhadhamma'nti jānato ājānato vijānato paņivijānato paņivijjhatoti - anejassa vijānato. Natthi kāci nisaükhitãti - ' nisaükhitiyo' vuccanti pu¤¤ābhisaīkhāro apu¤¤ābhisaīkhāro āne¤jābhisaīkhāro; yato pu¤¤ābhisaīkhāro ca apu¤¤ābhisaīkhāro ca āne¤jābhisaīkhāro ca pahãnā honti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, ettāvatā nisaükhitiyo natthi, na santi, na saüvijjanti, nåpalabbhanti; pahãnā samucchinnā våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhātinatthi kāci nisaükhiti. 1. Visaükhiti - saü tisaükhati - machasaü 2. Viriyārambhā - machasaü [a.] Dhammasaīgaõi - nikkhepakaõķa, khuddakavatthuvibhaīga. [BJT Page 624] [\x 624/] [Half page missing] Anejassa vijānato natthã kāci nisaükhiti, Virato so viyārambhā khemaü passati sabbadhãti. 15 - 20 Na samesu na omesu na ussesu vadate2 muni, Santo so vãtamacchero nādeti na nirassatã'ti (bhagavā). Na samesu na omesu na ussesu vadate munãti - 'monaü' vuccati ¤āõaü, yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhåri medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi, tena ¤āõena samannāgato muni monappattoti. Tãõi moneyyāni: kāyamoneyyaü vacãmoneyyaü manomoneyyaü. Katamaü kāyamoneyyaü? Tividhānaü kāyaduccaritānaü pahānaü kāyamoneyyaü. Tividhaü kāyasucaritaü kāyamoneyyaü, kāyārammaõe ¤āõaü kāyamoneyyaü, kāyapari¤¤ā kāyamoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo kāyamoneyyaü, kāye chandarāgassa pahānaü kāyamoneyyaü, kāyasaükhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaü. Idaü kāyamoneyyaü. Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhānaü vacãduccaritānaü pahānaü vacãmoneyyaü, vacãsucaritaü vacãmoneyyaü, vācārammaõe ¤āõaü vacãmoneyyaü, vācāpari¤¤ā vacãmoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo vacãmoneyyaü, vācāya chandarāgassa pahānaü vacãmoneyyaü. Vacãsaükhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü. Katamaü manomoneyyaü? Tividhānaü manoduccaritānaü pahānaü manomoneyyaü, tividhaü manosucaritaü manomoneyyaü, cittārammaõe ¤āõaü manomoneyyaü, cittapari¤¤ā manomoneyyaü, pari¤¤āsahagato maggo manomoneyyaü, citte chandarāgassa pahānaü manomoneyyaü, cittasaükhāranirodho sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaü. Idaü manomoneyyaü. 5. ''Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü, Muniü moneyyasampannaü āhu sabbappahāyinaü. 6. Kāyamuniü vācāmuniü manomunimanāsavaü Muniü moneyyasampannaü āhu ninhātapāpaka''nti. Imehi tãhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. [A.] Dhammasaīgaõi niddesavāra. [B.] Tikaīguttara - āpāyikavagga [c.] Itivuttaka - dutiyavagga. Katame agāramunino? Ye te agārikā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diņņhapadā vi¤¤ātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. 7. ''Na monena muni hoti måëharåpo aviddasu, Yo ca tulaü va paggayha varamādāya paõķito. 8. Pāpāni parivajjeti sa munã tena so munã, Yo munāti ubho loke munã tena pavuccatã. '' 9. ''Asata¤ca sata¤ca ¤atvā dhammaü Ajjhattaü bahiddhā ca sabbaloke, [PTS Page 443] [\q 443/] påjito yo Saīgajālamaticca so munã. Muni seyyohamasmãti vā, sadisohamasmãti vā, hãnohamasmãti vā na vadati, na katheti, na bhaõati, na dãpayati, na voharatãti - na samesu na omesu na ussesu vadate muni. Santo so vãtamaccheroti - 'santo'ti rāgassa santattā samitattā santo, dosassa - mohassa santo kodhassa - upanāhassa - makkhassa - paëāsassa - issāya macchariyassa - māyāya - sāņheyyassa - thambhassa - sārambhassa - mānassa - atimānassa madassa - pamādassa - sabbakilesānaü - sabbaduccaritānaü - sabbadarathānaü sabbapariëāhānaü - sabbasantāpānaü - sabbākusalābhisaīkhārānaü santattā samitattā våpasamitattā vijjhātattā nibbuto paņippassaddhoti [PTS Page 444 [\q 444/] ']santo so; vãtamaccheroti pa¤ca macchariyāni: āvāsamacchariyaü våpasantā paņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhāti gāho. Idaü vuccati macchariyaü; yassetaü macchariyaü pahãnaü samucchinnaü våpasantipaņippassaddhā abhabbuppattikā ¤āõagginā daķķhaü; so vuccati vãtamaccharo vigatamaccharo cattamaccharo vantamaccharo muttamaccharo pahãnamaccharo paņinissaņņhamaccharoti - santo so vãtamacchero. 1. Ma¤jussaro - syā 2 pana - sãmu 11 [BJT Page 626] [\x 626/] Nādeti na nirassatãti bhagavāti - 'nādetã'ti råpaü nādiyati, na upādiyati, na gaõhāti, na parāmasati, nābhinivisati. Vedanaü - sa¤¤aü - saīkhāre - vi¤¤āõaü - gatiü - uppattiü paņisandhiü - bhavaü - saüsāraü - vaņņaü nādiyati, na upādiyati, na gaõhāti, na parāmasati, nābhinivisatãti - nādeti; na nirassatãti råpaü na pajahati, na vinodeti, na byantãkaroti, na anabhāvaü gameti. Vedanaü - sa¤¤aü - saīkhāre - vi¤¤āõaü - gatiü uppattiü - paņisandhiü - bhavaü - saüsāraü - vaņņaü na pajahati, na vinodeti na byantãkaroti, anabhāvaü gameti; bhagavāti gāravādhivacanaü; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggadiņņhãti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggakaõņakoti1 bhagavā; bhaggakilesotã bhagavā; bhaji vibhaji paņivibhaji dhammaratananti bhagavā; bhavānaü antakaroti bhagavā; bhāvitakāyo bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤oti bhagavā; bhaji vā bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāti appasaddāni appanigghosāni vijanātāni manussarāhaseyyāni paņisallānasāruppānãti bhagavā; bhāgã vā bhagavā vãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā catunnaü jhānānaü catunnaü appama¤¤ānaü catunnaü aråpasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü navannaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattãnaü ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā catunnaü satipaņņhānānaü catunnaü sammappadhānānaü catunnaü iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaīgikassa maggassāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catunnaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ānaü channaü buddhadhammānanti bhagavā; 'bhagavā'ti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü, na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü, vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā måle saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikā pa¤¤atti yadidaü 'bhagavā'ti - nādeti na nirassatãti bhagavā'ti. Tenāha bhagavā: " Na samesu na omesu na ussesu vadate muni, Santo so vãtamacchero nādeti na nirassatã'ti bhagavā"ti Attadaõķasuttaniddeso samatto paõõarasamo. 16. Sāriputtasuttaniddeso. Atha sāriputtasuttaniddeso vuccati: 16 - 1 Na [PTS Page 445] [\q 445/] me diņņho ito pubbe (Iccāyasmā sāriputto) Na suto uda kassaci, Evaü vagguvado satthā Tusitā gaõimāgato. Na me diņņho ito pubbeti ito pubbe me mayā na diņņhapubbo so bhagavā iminā cakkhunā iminā attabhāvena; yadā bhagavā tāvatiüsabhavane pāricchattakamåle paõķukambalasilāyaü vassaü vuttho devagaõaparivuto majjhe maõimayena sopānena saīkassanagaraü otiõõo, imaü dassanaü pubbe na diņņhoti 'na me diņņho ito pubbe'. Iccāyasmā sāriputtoti - ' iccā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripåri akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatāmetaü 'iccā'ti. âyasmāti piyavacanaü garuvacanaü sagāravasappatissavacanametaü ' āyasmā'ti. Sāriputtoti tassa therassa nāmaü saīkhā sama¤¤ā pa¤¤atti vohāro nāmaü nāmakammaü nāmadheyyaü nirutti bya¤janaü abhilāpoti - iccāyasmā sāriputto. [BJT Page 628] [\x 628/] Na suto uda kassacãti - 'nā'ti paņikkhepo; udāti padasandhi padasaüsaggo padapāripåri akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatāmetaü udāti; kassacãti kassaci khattiyassa vā brāhmaõassa vā vessassa vā suddassa vā gahaņņhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vāti - na suto uda kassaci. Evaü [PTS Page 446] [\q 446/] vagguvado satthāti - evaü vagguvado madhuravado pemanãyavado hadayaīgamavado karavãkarutama¤jughoso. 1 Aņņhaīgasamannāgato ko pana tassa bhagavato mukhato ghoso niccharati: vissaņņho ca vi¤¤eyyo ca ma¤ju ca savanãyo va bindu ca avisārã ca gambhãro ca ninnādã ca yathāparisaü kho pana so bhagavā sarena vi¤¤āpeti. Na assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Brahmassaro kho pana so bhagavā karavãkabhāõãti evaü vagguvado. Satthāti satthā bhagavā satthavāho; yathā satthavāho satte kantāraü tāreti, dubhikkhakantāraü tāreti, nirudakakantāraü tāreti, uttāreti, nittāreti, patāreti, khemantabhåmiü sampāpeti, evamevaü bhagavā satthavāho satte kantāraü tāreti; jātikantāraü tāreti, jarākantāraü tāreti, byādhikantāraü tāreti, maraõakantāraü tāreti, sokakantāraü tāreti, paridevakantāraü tāreti, dukkhakantāraü tāreti, domanassåpāyāsakantāraü tāreti, rāgakantāraü tāreti, dosa - moha - māna - diņņhi - kilesaduccaritakantāraü tāreti, rāgagahanaü tāreti, dosagahanaü tāreti, mohagahanaü tāreti, mānagahanaü tāreti, diņņhigahanaü tāreti, kilesagahanaü - duccaritagahanaü tāreti, uttāreti, nittāreti, patāreti; khemantaü amataü nibbānaü sampāpetãti evampi bhagavā satthavāho. Athavā bhagavā netā vinetā anunetā pa¤¤āpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetāti evampi bhagavā satthavāho. Athavā bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asa¤jātassa maggassa sa¤janetā anakkhātassa maggassa akkhātā magga¤¤å maggavidå maggakovido; maggānugā ca panassa2 etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti evampi bhagavā satthavāhoti - evaü vagguvado satthā. 1. Ma¤jussaro - syā 2. Pana - sãmu. 11. [BJT Page 630] [\x 630/] Tusitā gaõimāgatoti - bhagavā tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiü okkantoti evampi tusitā gaõimāgato; athavā [PTS Page 447] [\q 447/] devā vuccanti tusitā; te tuņņhā santuņņhā attamanā pamuditā pãtisomanassajātā; devalokato gaõiü āgatoti evampi tusitā gaõimāgato; atha vā arahanto vuccanti tusitā. Te tuņņhā santuņņhā attamanā paripuõõasaīkappā. Arahantānaü gaõiü āgatoti evampi tusitā gaõimāgato; 'gaõã'ti gaõã bhagavā; gaõācariyoti gaõã; gaõassa satthāti gaõã; gaõaü pariharatãti gaõã; gaõaü ovadatãti gaõã; gaõamanusāsatãti gaõã; visārado gaõaü upasaīkamatãti gaõã; gaõossa1 sussåsati sotaü odahati a¤¤ā cittaü upaņņhapetãti gaõã; gaõaü akusalā uņņhāpetvā kusale patiņņhāpetãti gaõã; bhikkhugaõassa gaõã. Bhikkhunãgaõassa gaõã, upāsakagaõassa gaõã, upāsikāgaõassa gaõã, rājagaõassa gaõã, khattiyagaõassa - brāhmaõagaõassa - vessagaõassa - suddagaõassa - devagaõassa - brahmagaõassa2 gaõã, saīghã, gaõã, gaõācariyo; āgatoti āgato upāgato samåpāgato sampatto3 saīkassanagaranti - tusitā gaõimāgato. Tenāha thero sāriputto: " Na me duņņho ito pubbe (Iccāyasmā sāriputto) Na suto uda kassaci, Evaü vagguvado satthā Tusitā gaõimāgato"ti. 16 - 2 Sadevakassa lokassa Yathā dissati cakkhumā, Sabbaü tamaü vinodetvā Ekova ratimajjhagā. Sadevakassa lokassāti - sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāyāti - sadevakassa lokassa. Yathā dissati cakkhumāti - yathā bhagavantaü tāvatiüsabhavane pāricchattakamåle paõķakambalasilāyaü nisinnaü dhammaü desentaü devatā passanti; tathā manussā passanti; yathā manussā passanti, [PTS Page 448] [\q 448/] tathā devatā passanti; yathā devānaü dissati, tathā manussānaü dissati; yathā manussānaü dissati, tathā devānaü dissatãti evampi yathā dissati cakkhumā. Yathā vā pane'ke bhonto samaõabrāhmaõā adantā dantavaõõena dissanti, asantā santavaõõena dissanti, anupasantā upasantavaõõena dissanti, anibbutā nibbutavaõõena dissanti. 1. Gaõassa - sa 2. Brāhmaõagaõassa - sãmu. 11 3. Samupapanno sãmu. - Machasaü [BJT Page 632] [\x 632/] 1. " Patiråpako mattikākuõķalova Lohaķķhamāsova suvaõõachanno, Caranti loke parivārachannā Anto asuddhā bahi sobhamānā"ti[a.] Na bhagavā evaü dissati. Bhagavā bhåtena tacchena tathena yāthāvena aviparãtena sabhāvena danto dantavaõõena dissati, santo santavaõõena dissati, upasanto upasantavaõõena dissati, nibbuto nibbutavaõõena dissati; akappitairiyāpathā ca buddhā bhagavanto paõidhisampaõõāti evampi - yathā dissati cakkhumā. Athavā bhagavā visuddhasaddo gatakittisaddasiloko nāgabhavane ca supaõõabhavane ce yakkhabhavane ca asurabhavane ca gandhabbabhavane ca mahārājabhavane ca indabhavane ca brahmabhavane ca devabhavane va ediso ca tādiso ca tato ca bhiyyoti evampi - yathā dissati cakkhumā. Athavā bhagavā dasahi balehi samannāgato catuhi vesārajjehi catuhi paņisambhidāhi chahi abhi¤¤āhi chahi buddhadhammehi tejena ca balena ca guõena ca viriyena ca pa¤¤āya ca dissati ¤āyati 'pa¤¤āyati. 2. "Dåre santo pakāsenti himavantova pabbato, Asantettha na dissanti ratti khittā yathā sarā"[b] Evampi yathā dissati cakkhumā. Cakkhumāti bhagavā pa¤cahi cakkhåhi cakkhumā: maüsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā, pa¤¤ācakkhunāpi cakkhumā, buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi cakkhumā. Kathaü [PTS Page 449] [\q 449/] bhagavā maüsacakkhunāpi cakkhumā? Maüsacakkhumhi bhagavato pa¤ca vaõõā saüvijjanti: nãlo ca vaõõo pãtako ca vaõõo lohitako ca vaõõo kaõho ca vaõõo odāto ca vaõõo. Akkhilomāni ca bhagavato - yattha ca akkhilomāni patiņņhitāni taü nãlaü hoti sunãlaü pāsādikaü dassaneyyaü ummāpupphasamānaü. Tassa parato pãtakaü hoti supãtakaü suvaõõavaõõaü pāsādikaü dassaneyyaü kaõikārapupphasamānaü. Ubhato akkhikåņāni bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni, pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni. Majjhe kaõhaü hoti sukaõhaü alåkhaü siniddhaü1 pāsādikaü dassaneyyaü addāriņņhakasamānaü. 2 Tassa parato odātaü hoti suodātaü setaü paõķaraüpāsādikaü dassaneyyaü osadhãtārakāsamānaü. Tena bhagavā pākatikena maüsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaü passati divā ceva ratti¤ca. [A.] Kosalasaüyutta - dutiyavagga. [B.] Dhammapada - pakiõõakavagga. 1. Suddhaü - machasaü. Sãmu11 2. Bhaddāriņņhakasamānaü - sa. [BJT Page 634] [\x 634/] Yadā hi caturaīgasamannāgato andhakāro hoti: suriyo ca atthaīgato hoti, kāëapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaõķo hoti, mahā ca kāëamegho abbhuņņhito hoti, evaråpepi caturaīgasamannāgato andhakāre samantā yojanaü passati. Natthi so kuķķo vā kavāņaü vā pākāro vā pabbato vā gaccho vā latā vā āvaraõaü råpānaü dassanāya, eka¤ce tilaphalaü nimittaü katvā tilavāhe pakkhipeyya, ta¤¤eva tilaphalaü uddhareyya. Evaü parisuddhaü bhagavato pākatikaü maüsacakkhu. Evaü bhagavā maüsacakkhunāpi cakkhumā. Kathaü bhagavā dibbena cakkhunāpi2 cakkhumā? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sate passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti: [PTS Page 450] [\q 450/] ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacãduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā, micchādiņņhikā, micchādiņņhikammasamādānā; te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacãsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaü anupavādakā, sammādiņņhikā, sammādiņņhikammasamādānā; te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate, yathākammåpage satte pajānāti. âkaīkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuü passeyya, dvepi lokadhātuyo passeyya, tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pa¤capi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vãsatimpi lokadhātuyo passeyya, tiüsampi lokadhātuyo passeyya, cattāëãsampi lokadhātuyo passeyya, pa¤¤āsampi lokadhātuyo passeyya, sahassimpi cålanikaü lokadhātuü passeyya, dvisahassimpi majjhimikaü lokadhātuü passeyya, tisahassimpi mahāsahassiü lokadhātuü passeyya. Yāvatakaü pana ākaīkheyya, tāvatakaü passeyya. Evaü parisuddhaü bhagavato dibbacakkhu. Evaü bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā. Kathaü bhagavā pa¤¤ācakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā mahāpa¤¤o puthupa¤¤o hāsupa¤¤o javanapa¤¤o tikkhapa¤¤o nibbedhikapa¤¤o pa¤¤āpabhedakusalo pabhinna¤āõo adhigatapaņisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārã purisāsabho purisasãho purisanāgo purisāja¤¤o purisadhorayho [PTS Page 451] [\q 451/] ananta¤āõo anantatejo 1. Yadāpi - machasaü, sãmu11 2. Cakkhunā - sãmu11. [BJT Page 636] [\x 636/] Anantayaso aķķho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā pa¤¤āpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asa¤jātassa maggassa sa¤janetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, magga¤¤å maggavidå maggakovido. Maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. So hi bhagavā jānaü jānāti, passaü passati, cakkhubhåto ¤āõabhåto dhammabhåto1 brahmabhåto, vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassamã tathāgato. Natthi tassa bhagavato a¤¤ātaü adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü pa¤¤āya. Atãtaü anāgataü paccuppannaü upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ¤āõamukhe āpāthaü āgacchanti, yaü ki¤ci ¤eyyaü nāma atthi jānitabbaü attattho vā parattho vā ubhayattho vā diņņhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhãro vā attho gåëho vā attho paņicchanno vā attho neyyo vā attho nãto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaü taü anto buddha¤āõe parivattati. Sabbaü kāyakammaü buddhassa bhagavato ¤āõānuparivatti, sabbaü vacãkammaü - sabbaü manokammaü buddhassa bhagavato ¤āõānuparivatti. Atãte buddhassa bhagavato appaņihataü ¤āõaü, anāgate appaņihataü ¤āõaü, paccuppanne appaņihataü ¤āõaü. Yāvatakaü ¤eyyaü tāvatakaü ¤āõaü. Yāvatakaü ¤āõaü tāvatakaü ¤eyyaü ¤eyyapariyantikaü ¤āõaü, ¤āõapariyantikaü ¤eyyaü. Ĩeyyaü atikkamitvā ¤āõaü nappavattati. Ĩāõaü atikkamitvā ¤eyyapatho natthi. A¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino te dhammā. Yathā dvinnaü samuggapaņalānaü sammā phussitānaü heņņhimaü samuggapaņalaü uparimaü nātivattati, uparimaü samuggapaņalaü heņņhimaü nātivattati, a¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino honti; evamevaü buddhassa bhagavato ¤eyya¤ca ¤āõa¤ca a¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino: yāvatakaü [PTS Page 452] [\q 452/] ¤eyyaü tāvatakaü ¤āõaü, yāvatakaü ¤āõaü tāvatakaü ¤eyyaü. Ĩeyyapariyantikaü ¤āõaü, ¤āõapariyantikaü ¤eyyaü. Ĩeyyaü atikkamitvā ¤āõaü nappavattati, ¤āõaü atikkamitvā ¤eyyapatho natthi. A¤¤ama¤¤apariyantaņņhāyino te dhammā. Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ¤āõaü pavattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaņibaddhā, ākaīkhāpaņibaddhā, manasikārapaņibaddhā, cittuppādapaņibaddhā. 1. Maggabhåto - sãmu. 11 [BJT Page 638] [\x 638/] Sabbasattesu buddhassa bhagavato ¤āõaü pavattati. Sabbe sa sattānaü bhagavā āsayaü jānāti anusayaü jānāti, caritaü jānāti. Adhimuttiü jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye bhabbābhabbe satte jānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõã pajā sadevamanussā anto buddha¤āõe parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiīgalaü upādāya anto mahāsamudde parivattanti, evameva sadevako loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõã pajā sadevamanussā antobuddha¤āõe parivattati. Yathā ye keci pakkhã antamaso garuëaü venateyyaü upādāya ākāsassa padese parivattanti, evameva yepi te sāriputtasamā pa¤¤āya. Tepi buddha¤āõassa padese parivattanti buddha¤¤āõaü devamanussānaü pa¤¤aü pharitvā abhibhavitvā tiņņhati. Yepi te khattãyapaõķitā brāhmaõapaõķitā gahapatipaõķitā. Samaõapaõķitā nipuõā kataparappavādā vālavedhiråpā vobhindantā ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni, te pa¤he abhisaīkharitvā tathāgataü upasaīkamitvā pucchanti: gåëhāni ca paņicchannāni ca. Kathitā vissajjitāva te pa¤hā bhagavatā honti niddiņņhakāraõā. Upakkhittakāva te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavā'va tattha atirocati yadidaü [PTS Page 453] [\q 453/] pa¤¤āyāti. Evaü bhagavā pa¤¤ācakkhunāpi cakkhumā. Kathaü bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā buddhacakkhunā lokaü olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekaccena paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaü vā paduminiyaü vā puõķarãkiniyaü vā appekacce uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakānuggatāni anto nimuggaposãni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni samodakaü ņhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakā accuggamma tiņņhanti anupalittāni udakena, evamevaü bhagavā buddhacakkhunā lokaü olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. [BJT Page 640] [\x 640/] Jānāti bhagavā ayaü puggalo rāgacarito, ayaü dosacarito, ayaü mohacarito ayaü vitakkacarito, ayaü saddhācarito, ayaü ¤āõacarito'ti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaü katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaü ācikkhati. Mohacaritaü bhagavā puggalaü1 uddese paripucchāya kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaüvāse2 niveseti. Vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiü ācikkhati. Saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanãyaü nimittaü ācikkhati: buddhasubodhiü dhammasudhammataü saīghasuppaņipattiü sãlāni ca attano. Ĩāõacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaü ācikkhati: aniccākāraü dukkhākāraü anattākāraü. 3. "Sele yathā pabbatamuddhaniņņhito Yathāpi passe janataü samantato. Tathåpamaü dhammamayaü sumedha Pāsādamāruyha [PTS Page 454] [\q 454/] samantacakkhu. Sokāvatiõõaü janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhåta"nti[a.] Evaü bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā. Kathaü bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā? 'Samantacakkhu' vuccati sabba¤¤uta¤āõaü. Bhagavā sabba¤¤uta¤āõena upeto samupeto upagato3 samupagato4 upapanno sampanno5 samannāgato. 4. "Na tassa addiņņhamidhatthi ki¤ci Atho avi¤¤ātamajānitabbaü, Sabbaü abhi¤¤āsi yadatthi ¤eyyaü6 Tathāgato tena samantacakkhå"ti[b] Evaü bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti - yathā dissati cakkhumā. Sabbaü tamaü vinodetvāti - sabbaü rāgatamaü dosatamaü mohatamaü diņņhitamaü kilesatamaü duccaritatamaü andhakaraõaü acakkhukaraõaü a¤¤āõakaraõaü pa¤¤ānirodhikaü vighātapakkhikaü anibbānasaüvattanikaü nuditvā panuditvā jahitvā pajahitvā vinodetvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvāti sabbaü tamaü vinodetvā. Ekova ratimajjhagāti - eko bhagavā: pabbajjāsaīkhātena eko, adutiyaņņhena eko, taõhāya pahānaņņhena eko, ekantavãtarāgoti eko, ekantavãtadosoti eko, ekantavãtamohoti eko, ekantanikkilesoti eko, ekāyanamaggaü gatoti eko, anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti eko. 1. Mohacaritassa bhagavā puggalassa - machasaü. 2. Garu saüvese - sãmu11. 3. Upāgato - sãmu11 4. Samupāgato - sãmu11 5. Samupapanno - machasaü. 6. Neyyaü - sãmu11. [A.] Dãghanikāya - mahāpadānasutta, majjhimanikāya - ariyapariyesanasutta, bodhirājakumārasutta, brahmasaüyutta, paņhamavagga, itivuttaka dutiyavagga. [B.] Paņisambhidāmagga - ¤aõakathā, indriyakathā. [BJT Page 642] [\x 642/] Kathaü bhagavā pabbajjāsaīkhātena eko? Bhagavā daharova samāno susukāëakeso bhadrena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā akāmakānaü mātipitunnaü1 assumukhānaü rudantānaü vilapantānaü ¤ātisaīghaü pahāya sabbaü gharāvāsapaëibodhaü chinditvā puttadārapaëibodhaü chinditvā ¤ātipaëibodhaü chinditvā sannidhipaëibodaü chinditvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajitvā aki¤canabhāvaü upagantvā eko [PTS Page 455] [\q 455/] carati viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaü bhagavā pabbajjāsaīkhātena eko. Kathaü bhagavā adutiyaņņhena eko? So evaü pabbajito samāno eko ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni. So eko carati, eko gacchati, eko tiņņhati, eko seyyaü kappeti, eko gāmaü piõķāya pavisati, eko paņikkamati, eko raho nisãdati, eko caīkamaü adhiņņhāti, eko carati, viharati irãyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaü bhagavā adutiyaņņhena eko. Kathaü bhagavā taõhāya pahānaņņhena eko? So evaü eko adutiyo appamatto ātāpã pahãnatto viharanto najjā nera¤jarāya tãre bodhirukkhamåle mahāpadhānaü padahanto māraü sasenaü kaõhaü namuciü pamattabandhuü vidhamitvā taõhājāliniü visattãkaü pajahi, vinodesi, byantãakāsi, anabhāvaü gamesãti. 5. " Taõhādutiyo puriso dãghamaddhānasaüsaraü, Itthabhāva¤¤athābhāvaü saüsāraü2 nātivattati. 6. Evamādinavaü3 ¤atvā taõhā4 dukkhassa sambhavaü, Vãtataõho anādāno sato bhikkhu paribbaje"ti[a.] Evaü bhagavā taõhāya pahānaņņhena eko. Kathaü bhagavā ekantavãtarāgoti eko? Rāgassa pahãnattā ekantavãtarāgoti eko, dosassa pahãnattā ekantavãtadosoti eko, mohassa pahãnattā ekantavãtamohoti eko, kilesānaü pahãnattā ekantanikkilesoti eko. Kathaü bhagavā ekāyanamaggaü gatoti eko? Ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaņņhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro [PTS Page 456] [\q 456/] iddhipādā, pa¤cindriyāni, pa¤ca balāni, satta bojjhaīgā, ariyo aņņhaīgiko maggo. 1. Mātāpitånaü - machasaü [PTS. 2.] Saüsaraü - sãmu11. 3. Etamādãnavaü - sãmu11. [PTS.] Machasaü. 4. Taõhaü - sãmu [PTS.] Machasaü. [A.] Catukkaīguttara - bhaõķagāmavagga, suttanipāta - dvayatānupassanāsutta. [BJT Page 644] [\x 644/] 7. "Ekāyanaü jātikhayantadassã Maggaü pajānāti hitānukampã, Vatena maggena tariüsu pubbe Tarissanti ye ca taranti ogha"nti [a] Evaü bhagavā ekāyanamaggaü gato'ti eko. Kathaü bhagavā eko anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti eko? 'Bodhi' vuccati catusu maggesu ¤āõaü - pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü dhammavicayasambojjhaīgo vãmaüsā vipassanā sammādiņņhi. Bhagavā tena bodhi¤āõena sabbe saīkhārā aniccāti bujjhi. Sabbe saīkhārā dukkhāti bujjhi. Sabbe dhammā anattāti bujjhi. Avijjāpaccayā saīkhārāti bujjhi - pe - Jātipaccayā jarāmaraõanti bujjhi. Avijjānirodhā saīkhāranirodhoti bujjhi. - Pe - jātinirodho jarāmaraõanirodhoti bujjhi. Idaü dukkhanti bujjhi. Ayaü dukkhasamudayoti bujjhi. Ayaü dukkhanirodhoti bujjhi. Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti bujjhi. Ime āsavāti bujjhi - pe - ayaü āsavanirodhagāminã paņipadāti bujjhi. Ime dhammā pari¤¤eyyāti bujjhi. Pahātabbāti - bhāvetabbāti - sacchikātabbāti bujjhi. Channaü phassāyatanānaü samudaya¤ca atthagama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca bujjhi. Pa¤cannaü upādānakkhandhānaü samudaya¤ca atthagama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca bujjhi. Catunnaü mahābhåtānaü samudaya¤ca atthagama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca bujjhi. Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti bujjhi. Athavā yaü ki¤ci [PTS Page 457] [\q 457/] bujjhitabbaü anubujjhitabbaü paņibujjhitabbaü sambujjhitabbaü adhigantabbaü phassitabbaü sacchikātabbaü, sabbaü taü tena bodhi¤āõena bujjhi, anubujjhi, paņibujjhi, sambujjhi, sammā bujjhi, adhigacchi, phassesi, sacchikāsi. Evaü bhagavā eko anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddhoti eko. Ratimajjhagā: ti 'rati)nti nekkhammaratiü vivekaratiü upasamaratiü sambodhiratiü; ajjhagā - adhigacchi phassesi saccākāsãti - ekova ratimajjhagā. Tenāha thero sāriputto: "Sadevakassa lokassa Yathā dissati cakkhumā, Sabbaü tamaü vinodetvā Ekova ratimajjhagā"ti. 16 - 3 Taü buddhaü asitaü tādiü Akuhaü gaõimāgataü, Bahunnamidha1 baddhānaü Atthi pa¤hena āgamaü. [A.] Satipaņņhānasaüyutta - nālandavagga. 1. Bahånamidha - sãmu. 11. Machasaü. [BJT Page 646] [\x 646/] Taü buddhaü asitaü tādinti - ' buddho'ti yo so bhagavā sayambhå anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaü saccāni abhisambujjhi. Tattha ca sabba¤¤utaü pāpuõi1. Balesu ca vasãbhāvaü pāpuõi. ' Buddhoti' kenaņņhena buddho? Bujjhitā saccānãti buddho. Bodhetā pajāyāti buddho. Sabba¤¤utāya buddho. Sabbadassāvitāya buddho. Ana¤¤aneyyatāya buddho. Visavitāya buddho. Khãõāsavasaīkhātena buddho. Nirupakkilesasaīkhātena buddho. Ekantavãtarāgoti buddho. Ekantavãtadosoti buddho. Ekantavãtamohoti buddho. Ekantanikkilesoti buddho. Ekāyanamaggaü gatoti buddho. Eko anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā [PTS Page 458] [\q 458/] buddipaņilābhā2 buddho. 'Buddho'ti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü, na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü. Vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā målo saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikāpa¤¤atti yadidaü buddhoti - taü buddhaü. Asitanti - dve nissayā: taõhānissayo ca diņņhinissayo ca. Katamo taõhānissayo? Yāvatā taõhāsaīkhātena sãmākataü odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamāyitaü' ' idaü mama, etaü mama, ettakaü mama, ettāvatā mama, mama råpā saddā gandhā rasā phoņņhabbā attharaõā pāpuraõā dāsidāsā ajeëakā kukkuņasåkarā hatthigavāssavaëavā khettaü vatthuü hira¤¤aü suvaõõaü gāmanigamarājadhāniyo raņņha¤ca janapado ca koso ca koņņhāgāra¤ca - kevalampi mahāpaņhaviü taõhāvasena mamāyati, yāvatā aņņhasatataõhāvicaritaü, ayaü taõhānissayo. Katamo diņņhinissayo? Vãsativatthukā sakkāyadiņņhi, dasavatthukā micchādiņņhi, dasavatthukā antaggāhikā diņņhi; yā evaråpā diņņhi diņņhigataü diņņhigahanaü diņņhikantāro diņņhivisåkāyikaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤¤ojanaü gāho paņiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaü titthāyatanaü vipariyesagāho viparãtagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiü 3 yāthāvatanti gāho, yāvatā dvāsaņņhidiņņhigatāni, ayaü diņņhinissayo. 1Gha patto - syā. [PTS]. 2. Paņilābhattā - sãmu [PTS] 3. Ayāthāvakasmiü - sãvu11 [PTS.] Machasaü. [BJT Page 648] [\x 648/] Buddhassa bhagavato taõhānissayo pahãno; diņņhinissayo paņinissaņņho; taõhānissayassa pahãnattā diņņhinissayassa paņinissaņņhattā bhagavā cakkhuü asito, sotaü - ghānaü jivhaü kāyaü - manaü asito, råpe sadde gandhe rase phoņņhabbe kulaü gaõaü āvāsaü lābhaü yasaü passaü sukhaü cãvaraü piõķapātaü senāsanaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü kāmadhātuü råpadhātuü aråpadhātuü [PTS Page 459] [\q 459/] kāmabhavaü råpabhavaü aråpabhavaü sa¤¤ābhavaü asa¤¤ābhavaü nevasa¤¤ānāsa¤¤ābhavaü ekavokārabhavaü catuvokārabhavaü pa¤cavokārabhavaü atãtaü anāgataü paccuppannaü diņņhasutamutavi¤¤ātabbe dhamme asito anissito anallãno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā viharatã'ti - taü buddhaü asitaü. Tādinti - bhagavā pa¤cahākārehi tādã: iņņhāniņņhe tādã, cattāvãti tādã, tiõõāvã'ti tādã, muttāvãti tādã, tanniddesā tādã. Kathaü bhagavā iņņhāniņņhe tādã? Bhagavā lābhepi tādã, alābhepi tādã, yasepi tādã, ayasepi tādã, pasaüsāyapi tādã, nindāyapi tādã, sukhepi tādã dukkhepi tādã, ekaü ce bāhaü1 gandhena limpeyyuü2, ekaü ce bāhaü1 vāsiyā taccheyyuü, amusmiü natthi rāgo, amusmiü natthi paņighaü. Anunayapaņighavippahãno ugghātinighātivãtivatto anurodhavirodhaü samatikkanto; evaü bhagavā iņņhāniņņhe tādã. Kathaü bhagavā cattāvãti tādã? Bhagavato rāgo catto vanto mutto pahãno paņinissaņņho, doso moho kodho upanāho makkho paëāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thambho sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā cattā vantā muttā pahãnā paņinissaņņhā, evaü bhagavā ' cattāvãti' tādã. Kathaü bhagavā tiõõāvãti tādã? Bhagavā kāmoghaü tiõõo bhavoghaü tiõõo diņņhoghaü tiõõo avijjoghaü tiõõo sabbaü saüsārapathaü3 tiõõo uttiõõo nittiõõo atikkanto samatikkanto vãtivatto, so vutthavāso ciõõacaraõo gataddho gatadiso gatakoņiko3 pālitabrahmacariyo uttamadiņņhippatto bhāvitamaggo pahãnakileso paņividdhākuppo sacchikatanirodho. 1. Ekacce - sãmu11. Machasaü. 2. Amukasmiü - sãmu 11. Machasaü [PTS]. 3. Gatakoņiyo - sãmu11 machasaü [BJT Page 650] [\x 650/] Dukkhaü tassa pari¤¤ātaü, samudayo pahãno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato. Abhi¤¤eyyaü abhi¤¤ātaü, [PTS Page 460] [\q 460/] pari¤¤eyyaü pari¤¤ātaü, pahātabbaü pahãnaü, bhāvetabbaü bhāvitaü, sacchikātabbaü sacchikataü. So ukkhittapaëigho saükiõõaparikho abbåëhesiko niraggalo ariyo pannaddhajo pannabhāro visa¤¤utto pa¤caīgavippahãno chaëaīgasamannāgato ekārakkho caturapasseno1 panunnapaccekasacco samavayasaņņhesano anāvilasaīkappo passaddhakāyasaīkhāro suvimuttacitto suvimuttapa¤¤o kevalã vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. So nevācināti, na apacināti2 apacinitvā ņhito. Neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ņhito. Neva saüsibbati, na visineti3, visinetvā4 ņhito. Neva vidhåpeti, na sandhåpeti, vidhåpetvā ņhito. Asekheta5 sãlakkhandhena samannāgatattā ņhito, asekhena samādhikkhandhena samannāgatattā ņhito, asekhena pa¤¤ākkhandhena samannāgatattā ņhito, asekhena vimuttikkhandhena samannāgatattā ņhito, asekhena vimutti¤āõadassanakkhandhena samannāgatattā ņhito. Saccaü sampaņipādiyitvā ņhito, ejaü samatikkamitvā ņhito, kilesaggiü pariyādiyitvā ņhito, aparigamanatāya ņhito, kathaü6 samādāya ņhito, muttapaņisevanatāya ņhito, mettāya pārisuddhiyā ņhito, karuõāya pārisuddhiyā ņhito, accantapārisuddhiyā ņhito, atammayatāya pārisuddhiyā ņhito, vimuttattā ņhito, santusitattā7 ņhito, khandhapariyante ņhito, dhātupariyante ņhito, āyatanapariyante ņhito, gatipariyante ņhito, upapattipariyante ņhito, paņisandhipariyante ņhito, bhavapariyante ņhito, saüsārapariyante ņhito, vaņņapariyante ņhito, antime bhave ņhito, antime samussaye ņhito. Antimadehadharo bhagavā. 1. "Tassā'yaü pacchimakoņi8 Carimo'yaü samussayo, Jātimaraõasaüsāro Natthi tassa punabbhavo"ti. Evaü bhagavā tiõõāvãti tādã. 1. Caturāpasseno - sãmu [PTS] 2. Apacinati - machasaü. 3. Asineti - machasaü. Ussineti - sa, [PTS]. 4. Visibbetvā - sa 5. Asekkhena - sa [PTS] 8. Pacchimako - sãmu11 [PTS.] Pacchiko bhavo - machasaü. [BJT Page 652] [\x 652/] Kathaü [PTS Page 461] [\q 461/] bhagavā muttāvãti tādã? Bhagavato rāgā cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü; dosā cittaü - mohā cittaü - kodhā - upanāhā - makkhā - paëāsā - issāya - macchariyā - māyāya - sāņheyyā - thambhā - sārambhā - mānā - atimānā - madā - pamādā - sabbakilesehi - sabbaduccaritehi - sabbadarathehi - sabbapariëāhehi - sabbasantāpehi - sabbākusalābhisaīkhārehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. Evaü bhagavā muttāvãti tādã. Kathaü bhagavā tanniddesā tādã? Bhagavā sãle sati sãlavāti tanniddesā tādã, saddhāya sati saddhoti tanniddesā tādã. Viriye sati viriyavāti tanniddesā tādã, satiyā sati satimāti tanniddesā tādã, samādhismiü sati samāhito'ti tanniddesā tādã, pa¤¤āya sati pa¤¤avāti tanniddesā tādã, vijjāya sati tevijjoti tanniddesā tādã, abhi¤¤āya sati chaëabhi¤¤oti tanniddesā tādã, dasabale sati dasabalo'ti tanniddesā tādã. Evaü bhagavā tanniddesā tādã'ti - taü buddhaü asitaü tādiü. Akuhaü gaõimāgatanti - ' akuho'ti tãõi kuhanavatthåni; paccayapaņisedhanasaīkhātaü1 kuhanavatthu, iriyāpathasaīkhātaü kuhanavatthu, sāmantajappanasaīkhātaü kuhanavatthu. Katamaü paccayapaņisedhanasaīkhātaü1 kuhanavatthu: idha gahapatikā bhikkhuü nimantenti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāreha. So pāpiccho icchāpakato attiko2 cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü bhiyyokamyataü upādāya cãvaraü paccakkhāti, piõķapātaü paccakkhāti, senāsanaü paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paccakkhāti. So evamāha: ' kiü samaõassa mahagghena cãvarena? Etaü sāruppaü: yaü samaõo susānā vā saīkārakåņā vā pāpaõikā vā nantakāni uccinitvā saīghāņiü karitvā dhāreyya. Kiü samaõassa mahagghena piõķapātena?Etaü sāruppaü: yaü samaõo u¤chācariyāya piõķiyālopena jãvikaü kappeyya. [PTS Page 462] [\q 462/] kiü samaõassa mahagghena senāsanena? Etaü sāruppaü: yaü samaõo rukkhamåliko vā assa abbhokāsiko vā. Kiü samaõassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaü sāruppaü: yaü samaõo påtimuttena haritakãkhaõeķanaosadhaü kareyyā'ti. Tadupādāya låkhaü cãvaraü dhāreti, låkhaü piõķapātaü paribhu¤jati, låkhaü senāsanaü paņisevati, låkhaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paņisevati. Tamenaü gahapatikā evaü jānanti: 1. Paņisevana- - sãmu 11 machasaü [PTS]. 2. Atittiko - sãmu11 [BJT Page 654] [\x 654/] Ayaü samaõo appiccho santuņņho pavicitto asaüsaņņho āraddhaviriyo dhutavādoti bhiyyo nimantenti cãvarapiõķapatasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So evamāha" tiõõaü sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati: saddhāya sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Deyyadhammassa sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Deyyadhammassa sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Dakkhiõeyyānaü sammukhãbhāvā saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Tumhāka¤cevāyaü saddhā atthi. Deyyadhammo ca saüvijjati. Aha¤ca paņiggāhako. Sace ahaü na paņiggahessāmi, evaü tumhe pu¤¤ena paribāhirā bhavissatha. Na mayhaü iminā attho. Api ca tumhākaü yeva anukampāya paņigaõhāmã'ti". Tadupādāya bahumpi cãvaraü paņigaõhāti, bahumpi piõķapātaü paņigaõhāti, bahumpi senāsanaü paņigaõhāti, bahumpi gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paņigaõhāti. Yā evaråpā bhākuņitā bhākuņiyaü kuhanā kuhāyanā kuhitattaü; idaü paccayapaņisedhana1 saīkhātaü kuhanavatthu. Katamaü iriyāpathasaīkhātaü kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 'evaü maü jano sambhāvessatã'ti gamanaü saõņhapeti, ņhānaü saõņhapeti, nisajjaü saõņhapeti, sayanaü saõņhapeti, paõidhāya gacchati, paõidhāya tiņņhati, paõidhāya nisãdati, paõidhāya seyyaü kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya [PTS Page 463] [\q 463/] tiņņhati, samāhito viya nisãdati, samāhito viya seyyaü kappeti, āpāthakajjhāyãva hoti. Yā evaråpā iriyāpathassa aņņhapanā2 ņhapanā saõņhapanā bhākuņitā bhākuņiyaü kuhanā kuhāyanā kuhitattaü, idaü iriyāpathasaīkhātaü kuhanavatthu. Katamaü sāmantajappanasaīkhātaü kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo 'evaü maü jano sambhāvessatã'ti ariyadhammasannissitaü vācaü bhāsati. Yo evaråpaü cãvaraü dhāreti, so samaõo mahesakkhoti bhaõati. Yo evaråpaü pattaü dhāreti, lohathālakaü dhāreti, dhammakarakaü3 dhāreti, parissāvanaü dhāreti, ku¤cikaü dhāreti, upāhanaü dhāreti, kāyabandhanaü dhāreti, āyogaü dhāreti, so samaõo mahesakkhoti bhaõati. Yassa evaråpo upajjhāyo, so samaõo mahesakkhoti bhaõati. Yassa evaråpo ācariyo samānupajjhāyakā samānācariyakā - mittā - sandiņņhā - sambhattā - sahāyā, so samaõo mahesakkhoti bhaõati. Yo evaråpe vihāre vasati, so samaõo mahesakkhoti bhaõati. Yo evaråpe aķķhayoge vasati - pāsāde vasati - hammiye vasati - guhāya vasati - leõe vasati - kuņiyā vasati - kåņāgāre vasati - aņņe4 vasati - māëe vasati - uddaõķe vasati - upaņņhānasālāya vasati - maõķape vasati - rukkhamåle vasati - so samaõo mahesakkhoti bhaõati. 1. Paņisevana - sãmu11 machasaü. [PTS]. 2. âņhapanā - sãmu11. Machasaü 3. Dhammakaraõaü - machasaü. 4. Aķeķa - sãmu11. Machasaü. [BJT Page 656] [\x 656/] Athavā kora¤jikakora¤jiko bhākuņikabhākuņiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāvito - ayaü samaõo imāsaü evaråpānaü santānaü vihārasamāpattãnaü lābhã'ti tādisaü gambhãraü gåëhaü nipuõaü paņicchannaü lokuttaraü su¤¤atāpaņisa¤¤uttaü kathaü katheti. Yā evaråpā bhākuņitā bhākuņiyaü kuhanā kuhāyanā kuhitattaü, idaü sāmantajappanasaīkhātaü kuhanavatthu. Buddhassa bhagavato imāni tãõi kuhanavatthåni pahãnāni samucchinnāni våpasantāni paņippassaddhāni abhabbuppattikāni ¤āõagginā [PTS Page 464] [\q 464/] daķķhāni. Tasmā buddho akuhoti - akuhaü. Gaõimāgatanti - ' gaõã'ti gaõã bhagavā; gaõācariyoti gaõã, gaõassa satthāti gaõã; gaõaü pariharatãti gaõã, gaõaü ovadatãti gaõã, gaõaü anusāsatãti gaõã, visārado gaõaü upasaükamatãti gaõã, gaõo'ssa sussåsati sotaü odahati a¤¤ā cittaü upaņņhapetãti gaõã, gaõaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetãti gaõã, bhikkhugaõassa gaõã, bhikkhunãgaõassa gaõã, upāsakagaõassa gaõã, upāsikāgaõassa gaõã, rājagaõassa gaõã, khattiyagaõassa gaõã, brāhmaõagaõassa gaõã, vessagaõassa gaõã, suddagaõassa gaõã, devagaõassa gaõã, brahmagaõassa gaõã, saīghã, 1 gaõã, gaõācariyo2. âgatanti3 āgataü upāgataü samupāgataü4 sampattaü5 saīkassanagaranti - akuhaü gaõimāgataü. Bahunnamidha6 baddhānanti - ' bahunna'nti bahunnaü khattiyānaü brāhmaõānaü vessānaü suddānaü gahaņņhānaü pabbajitānaü devānaü manussānaü; baddhānanti baddhānaü baddhacarānaü paricārakānaü sissānanti - bahunnamidha baddhānaü. Atthi pa¤hena āgamanti - pa¤hena atthikāmha āgatā7 pa¤haü pucchitukāmamha āgatā; pa¤haü sotukāmā āgatamhāti evampi atthi pa¤hena āgamaü. Athavā pa¤hatthikānaü pa¤haü pucchitukāmānaü pa¤haü sotukāmānaü āgamanaü abhikkamanaü upasaīkamanaü payirupāsanaü 8 atthãti evampi atthi pa¤hena (āgamaü). Athavā pa¤hāgamo tuyhaü atthi, tvampi pahå, tvamasi alamattho mayā pucchitaü kathetuü vissajjetuü; vahassetaü bhāranti evampi - atthi pa¤hena āgamaü. Tenāha thero sāriputto: " Taü [PTS Page 465] [\q 465/] buddhaü asitaü tādiü Akuhaü gaõimāgataü, Bahunnamidha6 baddhānaü Atthi pa¤hena āgama"nti. 1. Saīghagaõassa gaõã - sãmu 11. 2. Gaõācariyaü - sãmu11. 3. âgataü - sãmu11 āgato - [PTS]. 4. Upagataü samupagataü - machasaü. Upāgato samåpagato - [PTS] 5. Samupapannaü - machasaü. 6. Bahånamidha - machasaü - sãmu11 7. Atthiko āgatomhi - machasaü. 8. Payirupāsanā - syā. [BJT Page 658] [\x 658/] 16 - 4 Bhikkhuno vijigucchato Bhajato rittamāsanaü, Rukkhamålaü susānaü vā Pabbatānaü guhāsu vā. Bhikkhuno vijigucchatoti - ' bhikkhuno'ti puthujjanakalyāõakassa vā bhikkhuno, sekhassa vā bhikkhuno; vijigucchatoti jātiyā vijigucchato, jarāya - byādhinā - maraõena - sokehi - paridevehi - dukkhehi - domanassehi - upāyāsehi vijigucchato, nerayikena dukkhena tiracchānayonikena dukkhena pettivisayikena dukkhena mānusakena dukkhena gabbhokkantimålakena dukkhena jātassupanibandhakena dukkhena jātassa parādheyyakena dukkhena attupakkamena dukkhena paråpakkamena dukkhena dukkhadukkhena saīkhāradukkhena vipariõāmadukkhena cakkhurogena dukkhena sotarogena dukkhena ghānarogena dukkhena jivhārogena dukkhena kāyarogena dukkhena sãsarogena dukkhena kaõõarogena dukkhena mukharogena dukkhena dantarogena dukkhena kāsena sāsena pināsena ķahena jarena kucchirogena mucchāya pakkhandikāya sålāya visåcikāya kuņņhena gaõķena kilāsena sosena apamārena dadduyā kaõķuyā kacchuyā rakhasāya vitacchikāya lohitena pittena madhumehena aüsāya piëakāya bhagandalena1 pittasamuņņhānena ābādhena semhasamuņņhānena ābādhena vātasamuņņhānena ābādhena sannipātikena ābādhena utupariõāmajena ābādhena visamaparihārajena ābādhena opakkamikena ābādhena kammavipākajena ābādhena sãtena uõhena jighacchāya pipāsāya uccārena passāvena [PTS Page 466] [\q 466/] ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassena dukkhena - mātumaraõena dukkhena pitumaraõena dukkhena bhātumaraõena - bhaginimaraõena - puttamaraõena - dhãtumaraõena - ¤ātimaraõena - bhogabyasanena - rogabyasanena - sãlabyasanena - diņņhibyasanena dukkhena vijigucchato aņņãyato harāyato jigucchatoti - bhikkhuno vijigucchato. Bhajato rittamāsananti - ' āsanaü' vuccati yattha nisãdati, ma¤co pãņhaü bhisi taņņikā cammakhaõeķā tiõasanthāro paõõasanthāro palāsasanthāro; taü āsaü asappāyaråpadassanena rittaü vivittaü pavivittaü; asappāyasaddasavaõena rittaü vivittaü pavivittaü; asappāyehi pa¤cahi kāmaguõehi rittaü vivittaü pavivittaü; taü pavivittaü āsanaü bhajato sambhajato sevato nisevato saüsevato paņisevatoti - bhajato rittamāsanaü. Rukkhamålaü susānaü vāti - rukkhamålaü yeva rukkhamålaü; susānaü yeva 'susāna'nti - rukkhamålaü susānaü vā. 1. Bhagandalāya - syā. [BJT Page 660] [\x 660/] Pabbatānaü guhāsu vāti - pabbatā yeva pabbatā; kandarā yeva kandarā; giriguhā yeva giriguhā; pabbatantarikāyo vuccanti pabbatapabbhārāti pabbatānaü guhāsu vā. Tenāha thero sāriputto: " Bhikkhuno vijigucchato Bhajato rittamāsanaü, Rukkhamålaü susānaü vā Pabbatānaü guhāsu vā"ti. 16 - 5 Uccāvacesu sayanesu guvanto1 tattha bheravā. Yehi bhikkhu na vedheyya nigghose sayanāsane. Uccāvacesu [PTS Page 467] [\q 467/] sayanesåti - ' uccāvaceså'ti uccāvacesu hãnappaõãtesu chekapāpakesu; ' sayanaü' vuccati vihāro aķķayogo pāsādo hammiyaü guhāti - uccāvacesu sayanesu. Kuvanto tattha bheravāti - ' kuvanto'ti kuvanto kujanto nadanto saddaü karonto; athavā kãvantoti kati kittakā kãvatakā kãvabahukā te bheravāti? Sãhā byagghā dãpã acchā taracchā kokā mahisā hatthã ahã vicchikā satapadã corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vāti - kuvanto tattha bheravā. Yehi bhikkhu na vedheyyāti - 'yehã'ti yehi bheravehi; bherave passitvā vā suõitvā vā na vedheyya nappavedheyya na sampavedheyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaü āpajjeyya, abhãru assa acchambhã anutrāsã apalāyã pahãnabhayabheravo vigatalomahaüso vihareyyāti - yehi bhikkhu na vedheyya. Nigghose sayanāsaneti - appasadde appanigghose vijanavāte manussarāhaseyyake paņisallānasāruppe senāsaneti - nigghose sayanāsane. Tenāha thero sāriputto: "Uccāvacesu sayanesu Kuvanto tattha bheravā, Yehi bhikkhu na vedheyya Nigghose sayanāsane"ti. 1. Gãvanto - syā. [PTS.] Kãvanto - sãmu 11 kãvanto - så. Pu. [BJT Page 662] [\x 662/] 16 - 6 Kati parissayā loke Gacchato agataü disaü, Ye bhikkhu abhisambhave Pantamhi sayanāsane. Kati parissayā loketi - 'katã'ti katã kittakā kãvatakā kivabahukā te parissayāti dve parissayā: pākaņaparissayā ca, paņicchannaparissayā ca. Katame pākaņaparissayā? Sãhā byagghā dãpã acchā taracchā kokā mahisā hatthã ahã vicchikā satapadã corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā [PTS Page 468] [\q 468/] vā, cakkhurogo sotarogo ghanarogo jivhārogo kāyarogo sãsarogo kaõõarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ķaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sålaü visåcikā kuņņhaü gaõķo kilāso soso apamāro daddu kaõķu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaü1 madhumeho aüsā piëakā bhagandalā pittasamuņņhānā ābādhā semhasamuņņhānena ābādhā vātasamuņņhānena ābādhā sannipatikena ābādhā utupariõāmajena ābādhā visamaparihārajena ābādhā opakkamikena ābādhā kammāvipākajena ābādhā sãtena uõhena jighacchāya pipāsāya uccārena passāvena ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassā. Ime vuccanti pākaņaparissayā. Katame paņicchannaparissayā? Kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü kāmachandanãvaraõaü byāpādanãvaraõaü thãnamiddhanãvaraõaü uddhaccakukkuccanãvaraõaü vicikicchānãvaraõaü, rāgo doso moho kodho upanāho makkho paëāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariëāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaīkhārā. Ime vuccanti paņicchannaparissayā. Parissayāti - kenaņņhena parissayā? Parisahantãti parissayā, parihānāya saüvattantãti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaü parisahantãti parissayā? Te parissayā taü puggalaü sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaü parisahantãti parissayā. Kathaü parihānāya saüvattantãti parissayā? Te parissayā kusalānaü dhammānaü antarāyāya parihānāya saüvattanti. Katamesaü kusalānaü dhammānaü? Sammāpaņipadāya anulomapaņipadāya appaccanãkapaņipadāya anvatthapaņipadāya dhammānudhammapaņipadāya sãlesu paripårakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojanesu matta¤¤utāya jāgariyānuyogassa [PTS Page 469] [\q 469/] satisampaja¤¤assa, catunnaü satipaņņhānānaü bhāvanānuyogassa, catunnaü sammappadhānānaü - catunnaü iddhipādānaü - pa¤cannaü indriyānaü - pa¤cannaü balānaü - sattannaü bojjhaīgānaü - ariyassa aņņhaīgikassa maggassa bhāvanānuyogassa. Imesaü kusalānaü dhammānaü antarāyāya parihānāya saüvattanti. Evaü parihānāya saüvattantãti parissayā 1. Lohitaü pittaü - syā. [BJT Page 664] [\x 664/] Kathaü tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā yathā bile bilāsayā pāõā sayanti, dake dakāsayā pāõā sayanti, vane vanāsayā pāõā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāõā sayanti, evamevaü tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti parissayā. Vuttaü hetaü bhagavatā: "Sāntevāsiko bhikkhave bhikkhu sācariyako dukkhaü na phāsu1 viharati. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaü na phāsu1 viharati? Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā råpaü disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaükappā sa¤¤ojaniyā, tyāssa anto vasanti, anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naü samudācaranti, samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhuno sotena saddaü sutvā - ghānena gandhaü ghāyitvā - jivhāya rasaü sāyitvā - kāyena phoņņhabbaü phusitvā - manasā dhammaü vi¤¤āya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaükappā sa¤¤ojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naü samudācaranti, samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammāti tasmā sācariyakoti vuccati. Puna caparaü bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaü sutvā - ghānena gandhaü ghāyitvā - jivhāya - rasaü sāyitvā - kāyena phoņņhabbaü phusitvā - manasā dhammaü vi¤¤āya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaīkappā sa¤¤ojaniyā, tyāssa anto vasanti, anvāssa vasanti pāpakā akusalā dhammā'ti tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naü samudācaranti, samudācaranti naü pāpakā akusalā dhammā'ti tasmā sācariyakoti vuccati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaü na phāsu1 viharatã"ti[a] evampi tatrāsayāti parissayā. Vuttaü hetaü bhagavatā: "Tayo'me bhikkhave antarā malā antarā [PTS Page 470] [\q 470/] amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave antarā malaü3 antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Doso bhikkhave moho bhikkhave antarāmalaü antarāmitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā antarā muttā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikāti. "[B] 1. Anatthajanano lobho lobho cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 1. Phāsuü - saü 2. Anvāssavanti - sãmu11. Machasaü. Antassa vasanti - saü 3. Malo - syā. [A.] Saüyuttanikāya - navapurāõavagga. [B.] Itivuttaka - 3. 4. 9. Malasutta. [BJT Page 666] [\x 666/] 2. Luddho atthaü na jānāti luddho dhammaü na passati, Andhantamaü tadā hoti yaü lobho sahate naraü. 3. Anatthajanano doso doso cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 4. Kuddho atthaü na jānāti kuddho dhammaü na passati, Andhantamaü tadā hoti yaü kodho sahate naraü. 5. Anatthajanano moho moho cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 6. Måëho atthaü na jānāti måëho dhammaü na passati, andhantamaü tadā hoti yaü moho sahate nara"nti[a.] Evampi tatrāsayāti parissayā. Vuttaü hetaü bhagavatā: " Tayo kho'me mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaü uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho ko mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaü uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya, doso kho mahārāja - moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaü uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya [PTS Page 471] [\q 471/] aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaü uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. [B] 7. "Lobho doso ca moho ca purisaü pāpacetasaü, Hiüsanti attasambhåtā tacasāraü 'va samphala"nti[b] Evampi tatrāsayāti parissayā. Vuttaü hetaü bhagavatā: 8. "Rāgo ca doso ca itonidānā Aratã ratã lomahaüsā itojā, Ito samuņņhāya manovitakkā Kumārakā dhaīkamivossajantã"ti [c.] Evampi tatrāsayāti parissayā. Loketi manussaloke - devaloke - khandhaloke - āyatanaloke'ti kati parissayā loke? 1. Doso - sãmu11. 2. Lomahaüso itojāto - syā. [A.] Itivuttaka - 3. 4. 9 Malasutta. [B.] Kosalasaüyutta. [C.] Suttanipāta - såcilomasutta. [BJT Page 668] [\x 668/] Gacchato agataü disanti - 'agatā disā' vuccati amataü nibbānaü , "yo so sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü? Agatapubbā sā disā, na sā disā gatapubbā iminā dãghena addhunā. 9. " Samatittikaü anavasesakaü1 Telapattaü yathā parihareyya, Evaü sacittamanurakkhe Patthayāno disaü agatapubba"nti. [A] Agatapubbaü disaü vajato gacchato abhikkamatoti gacchato agataü disaü. Ye bhikkhu abhisambhaveti - ' ye'ti ye parissaye abhisambhaveyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti - ye bhikkhu abhisambhave. Pantamhi sayanāsaneti - ante pante pariyante selante vā vanante vā nadante vā udakante vā yattha na kasãyati na vapãyati, vanantaü2 atikkamitvā manussānaü anupacāre senāsaneti - pantamhi sayanāsane. Tenāha thero sāriputto: "Kati [PTS Page 472] [\q 472/] parissayā loke gacchato agataü disaü, Ye bhikkhu abhisambhave pantamhi sayanāsane"ti. 16 - 7 Kyāssa byappathayo assu kyāssassu idha gocarā, Kāni sãlabbatāna'ssu pahitattassa bhikkhuno. Kyāssa byappathayo assåti - kãdisena byappathena samannāgato assa, kiüsaõņhitena kiüpakārena kiüpaņibhāgenāti vacãpārisuddhiü pucchati; katamā vacãpārisuddhi? Idha bhikkhu musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti: saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa; pisunaü vācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya; amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya. Iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti: yā sā vācā nelā kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti. 1. Janattaü - sãmu 11. 1. Anavasesaü - machasaü. Syā. Sãmu11. [A.] Jātaka - ekakanipāta, telapattajātaka. [BJT Page 670] [\x 670/] Kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. Catuhã vacãsucaritehi samannāgato catudosāpagataü vācaü bhāsati. Battiüsāya tiracchānakathāya ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādikatena cetasā viharati. Dasa kathāvatthåni katheti. Seyyathãdaü: appicchakathaü santuņņhikathaü pavivekakathaü asaüsaggakathaü viriyārambhakathaü sãlakathaü samādhikathaü pa¤¤ākathaü vimuttikathaü vimutti¤āõadassanakathaü, satipaņņhānakathaü sammappadhānakathaü iddhipādakathaü indriyakathaü balakathaü bojjhaīgakathaü maggakathaü phalakathaü nibbānakathaü [PTS Page 473] [\q 473/] katheti. Vācāya yato yatto paņiyatto gutto gopito rakkhito saüvuto. Ayaü vacãpārisuddhi. Edisāya1 vacãpārisuddhiyā samannāgato assāti - kyāssa byappathayo assu. Kyāssassu idha gocarāti - kãdisena gocarena samannāgato assa, kiüsaõņhitena kiüpakārena kiüpaņibhāgenāti gocaraü pucchati. Atthi gocaro, atthi agocaro: Katamo agocaro? Idhekacco vesiyagocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārãgocaro vā hoti, paõķakagocaro vā hoti, bhikkhunãgocaro vā hoti, pānāgāragocaro vā hoti. Saüsaņņho viharati rājåhi rajamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena saüsaggena. Yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni appasannāni anopānabhåtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü, tathāråpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati. Ayaü vuccati agocaro. Athavā antaragharaü paviņņho vãthiü paņipanno asaüvuto gacchati: hatthiü olokento assaü olokento rathaü olokento pattiü olokento itthiyo olokento purise olokento kumārikāyo olokento kumārake olokento antarāpaõaü olokento gharamukhāni olokento uddhaü olokento2 adho olokento disāvidisaü pekkhamāno3 gacchati. Ayampi vuccati agocaro. [A] 1. Kãdisāya - sãmu11. 2. Ullokento - sãmu11. Vipekkhamāno - sãmu11. [A.] Jhānavibhaīga. [BJT Page 672] [\x 672/] Atha vā cakkhunā råpaü disvā nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã yatvādhikaraõamenaü - Pe - Manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü; tassa asaüvarāya paņipajjati. Na rakkhati manindriyaü, manindriyaü asaüvaraü āpajjati. Ayampi vuccati agocaro. Yathā vā paneke bhonto samaõabrāhmaõā saddhādeyyāni bhojanāni bhu¤jitvā te evaråpaü visåkadassanaü anuyuttā viharanti. Seyyathãdaü9 naccaü gãtaü vāditaü pekkhaü akkhānaü pāõissaraü vetāëaü kumbhathånaü sobhanagaraü1 caõķālaü [PTS Page 474] [\q 474/] vaüsaü dhovanaü hatthiyuddhaü assayuddhaü mahisayuddhaü usabhayuddhaü goyuddhaü ajayuddhaü meõķayuddhaü kukkuņayuddhaü vaņņayuddhaü daõķayuddhaü muņņhiyuddhaü nibbuddhaü uyyodhikaü balaggaü senābyåhaü aõãkadassanaü iti vā. Iti evaråpaü visåkadassanaü anuyutto hoti. Ayampi vuccati agocaro. Pa¤capi kāmaguõā agocarā. Vuttaü hetaü bhagavatā: "Mā bhikkhave agocare caratha paravisaye. Agocare bhikkhave carataü paravisaye lacchati māro otāraü, lacchati māro ārammaõaü ko ca bhikkhave bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaü pa¤ca kāmaguõā. Katame pa¤ca? Cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā; sotavi¤¤eyyā saddā - ghānavi¤¤eyyā gandhā - jivhāvi¤¤eyyā rasā - kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhuno agocaro paravisayo" [a] ayampi vuccati agocaro. Katamo agocaro? Idhekacco vesiyagocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārãgocaro vā hoti, paõķakagocaro vā hoti, bhikkhunãgocaro vā hoti, pānāgāragocaro vā hoti. Saüsaņņho viharati rājåhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena saüsaggena. Yāni vā pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhåtāni kāsāvapajjotāni isivātapaņivātāni atthakāmāti hitakāmāni phāsukāmāni yogakkhemakāmāni bhikkhånaü bhikkhånãnaü upāsakānaü upāsikānaü, tathāråpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati. Ayaü vuccati agocaro. 1. Sobhanākaraõaü - sãmu11. Sobhanakaü - sãmu11. Sobhanagarakaü - [PTS]. 2. Idha bhikkhu - sãmu11 [A.] Satipaņņhānasaüyutta - ambapālãvagga. [B.] Jhānavibhaīga [BJT Page 674] [\x 674/] Atha vā bhikkhu antaragharaü paviņņho vãthiü paņipanno saüvuto gacchati: na hatthiü olokento na assaü olokento na rathaü olokento na pattiü olokento itthiyo olokento purise olokento kumārikāyo olokento kumārake olokento antarāpaõaü olokento gharamukhāni olokento uddhaü olokento adho olokento disāvidisaü vipekkhamāno gacchati, ayampi vuccati gocaro. Athavā bhikkhu cakkhunā råpaü [PTS Page 475] [\q 475/] disvā na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādikaraõametaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü āpajjati. Sotena saddaü sutvā - ghānena gandhaü ghāyitvā - jivhāya rasaü sāyitvā - kāyena phoņņhabbaü phusitvā - manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõametaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati. Rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü āpajjati; ayampi vuccati gocaro. Yathā vā paneke bhonto samaõabrāhmaõā saddhādeyyāni bhojanāni bhu¤jitvā te evaråpaü visåkadassanaü anuyuttā viharanti. Seyyathãdaü9 naccaü gãtaü vāditaü pekkhaü akkhānaü pāõissaraü vetāëaü kumbhathånaü sobhanagaraü1 caõķālaü vaüsaü dhovanaü hatthiyuddhaü assayuddhaü mahisayuddhaü usabhayuddhaü goyuddhaü ajayuddhaü meõķayuddhaü kukkuņayuddhaü vaņņayuddhaü daõķayuddhaü muņņhiyuddhaü nibbuddhaü uyyodhikaü balaggaü senābyåhaü aõãkadassanaü iti vā. Iti evaråpaü visåkadassanaü anuyutto hoti. Ayampi vuccati agocaro. Cattāropi satipaņņhānā gocaro. Vuttaü hetaü bhagavatā: "Gocare bhikkhave caratha sake pettike visaye. Gocare bhikkhave carataü sake pettike visaye na lacchati māro otāraü, na lacchati māro ārammaõaü. Ko ca bhikkhave bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo: yadidaü cattāro satipaņņhānā. Katame cattāro: idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati, vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaü. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo. Ayampi vuccati gocaro. Edisena gocarena samannāgato assāti - kyāssassu idha gocarā. Kāni sãlabbatānassåti - kãdisena sãlabbatena samannāgato assa, kiüsaõņhitena kiüpakārena kiüpaņibhagenāti sãlabbatapārisuddhiü pucchati; katamā sãlabbatapārisuddhi: atthi sãla¤ceva vata¤ca, atthi vataü na sãlaü. Katamaü sãla¤ceva vata¤ca? Idha bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, yo tattha sa¤¤amo saüvaro anatikkamo, idaü sãlaü. Yaü samādānaü, taü vataü. [PTS Page 476] [\q 476/] saüvaraņņhena sãlaü, samādānaņņhena vataü. Idaü vuccati sãlaü ceva vataü ca. Katamaü vataü na sãlaü? Aņņhadhutaīgāni: āra¤¤ikaīgaü piõķapātikaīgaü paüsukålikaīgaü tecãvarikaīgaü sapadānacārikaīgaü khalupacchābhattikaīgaü nesajjikaīgaü yathāsanthatikaīgaü, idaü vuccati vataü na sãlaü. Viriyasamādānampi vuccati vataü na sãlaü. " Kāmaü taco ca nahāru ca aņņhi ca avasissatu sarãre upasussatu sarãre maüsalohitaü, yaü taü purisathāmena purisabalena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaü, na taü apāpuõitvā viriyassa santhānaü bhavissatã"ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpaü viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. [A.] Satipaņņhānasaüyutta - ambapālivagga. [BJT Page 676] [\x 676/] 1. " Nāsissaü na pivissāmi vihārato na nikkhame, Napi passaü nipātessaü1 taõhāsalle anåhate"ti[a] Cittaü paggaõhāti padahati, evaråpampi viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. " Na tāvāhaü imaü pallaīkaü bhindissāmi, yāva me na anupādāya āsavehi cittaü vimuccissatã"ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpaü viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. 'Na tāvāhaü imamhā āsanā vuņņhahissāmi, caīkamā orohissāmi, vihārā nikkhamissāmi, aķķhayogā nikkhamissāmi, pāsādā nikkhamissāmi, hammiyā nikkhamissāmi, guhāya nikkhamissāmi, leõā nikkhamissāmi, kuņiyā nikkhamissāmi, kåņāgārā nikkhamissāmi, aņņā2 nikkhamissāmi, māëā nikkhamissāmi, uddaõķā3 nikkhamissāmi, upaņņhānasālāya nikkhamissāmi, maõķapā nikkhamissāmi, rukkhamålā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaü vimuccissatã'ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpaü viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. 'Imasmiü yeva pubbaõhasamayaü ariyadhammaü āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi [PTS Page 477] [\q 477/] phassayissāmi sacchikarissāmã'ti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpaü viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü, imasmi¤¤eva majjhantikasamayaü - sāyanhasamayaü - purebhattaü pacchābhattaü - purimaü yāmaü - - pacchimaü yāmaü - kāle - juõhe vasse - hemante - gimhe - purime vayokhandhe - majjhime vayokhandhe - pacchime vayokhandhe ariyadhammaü āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi sacchikarissāmi phassayissāmãti cittaü paggaõhāti padahati. Evaråpampi viriyasamādānaü vuccati vataü na sãlaü. Ayaü sãlabbatapārisuddhi; edisāya2 sãlabbatapārisuddhiyā samannāgato assāti - kāni sãlabbatānassu. Pahitattassa bhikkhunoti - ' pahitattassā'ti āraddhaviriyassa; thāmavato 3 daëhaparakkamassa anikkhittachandassa anikkhittadhurassa kusalesu dhammesu; athavā pesitattassa, yassatthāya pesito attatthe ca ¤āye ca lakkhaõe ca kāraõe ca ņhānāņhāne ca sabbe saīkhārā aniccāti pesitattassa; sabbe saīkhārā dukkhāti pesitattassa; sabbe dhammā anattāti pesitattassa; avijjāpaccayā saīkhārāti pesitattassa; - pe - Jātipaccayā jarāmaraõanti pesitattassa; avijjānirodhā saīkhāranirodhoti pesitattassa - pe - Jātinirodhā jarāmaraõanirodhoti pesitattassa; idaü dukkhanti pesitattassa - pe Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti pesitattassa; ime āsavāti pesitattassa - pe - Ayaü āsavanirodhagāminã paņipadāti pesitattassa; ime dhammā abhi¤¤eyyāti pesitattassa - pe - ime dhammā sacchikātabbāti pesitattassa; channaü phassāyatanānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca pesitattassa; 1. Nikkhamiü - syā. [PTS.] . Paccayattheragāthā - 3. 1. 2 Muditattheragāthā - 4. 1. 12 2. Kãdisāya - sãmu 1 machasaü. 3. Thāmagata - sãmu 11. [BJT Page 678] [\x 678/] Pa¤cannaü upādānakkhandhānaü - catuõõaü mahābhåtānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca pesitattassa; yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti [PTS Page 478] [\q 478/] pesitattassa. Bhikkhunoti puthujjanakalyāõakassa vā bhikkhuno sekhassa vā bhikkhunoti - pahitattassa bhikkhuno. Tenāha thero sāriputto: "Kyāssa byappathayo assu kyāssassu idha gocarā, Kāni sãlabbatānassu pahitattassa bhikkhuno"ti. 16 - 8 Kaü so sikkhaü samādāya ekodi1 nipako sato, Kammāro rajatasseva niddhame malamattano. Kaü so sikkhaü samādāyāti - kaü so sikkhaü ādāya samādāya ādãyitvā samādiyitvā gaõhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti - kaü so sikkhaü samādāya. Ekodi1 nipako satoti - 'ekodã'ti ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaņamānaso, samatho samādhindriyaü samādhibalaü - pe - Sammāsamādhi; nipakoti nipako paõķito pa¤¤avā buddhimā ¤āõã vibhāvã medhāvã; satoti catuhi kāraõehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; vedanāsu - citte - dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; se vuccati satoti - sato. Kaü so sikkhaü samādāyāti - adhisãlasikkhaü pucchati, nipakoti adhipa¤¤āsikkhaü pucchati, satoti pārisuddhiü pucchatãti - kaü so sikkhaü samādāya ekodi nipako sato. Kammāro rajatasseva niddhame malamattanoti - 'kammāro: vuccati suvaõõakāro; ' rajataü' vuccati jātaråpaü. Yathā suvaõõakāro jātaråpassa oëārikampi malaü dhamati saüdhamati niddhamati; majjhimakampi malaü dhamati saüdhamati niddhamati; sukhumakampi malaü dhamati saüdhamati niddhamati; evamevaü bhikkhu attano oëārikepi kilese dhamati saüdhamati niddhamati; evamevaü bhikkhu attano oëārikepi kilese dhamati saüdhamati niddhamati pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti. 1. Ekodi - sãmu. 11 [BJT Page 680] [\x 680/] Majjhimakepi kilese - sukhumakepi kilese dhamati saüdhamati [PTS Page 479] [\q 479/] niddhamati pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti. Atha vā bhikkhu attano rāgamalaü dosamalaü mohamalaü mānamalaü diņņhimalaü kilesamalaü duccaritamalaü andhakaraõaü acakkhukaraõaü a¤¤āõakaraõaü pa¤¤ānirodhikaü vighātapakkhikaü anibbānasaüvattanikaü dhamati saüdhamati niddhamati pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti; atha vā sammādiņņhiyā micchādiņņhiü dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti; sammāsaīkappena micchāsaīkappaü - sammāvācāya micchāvācaü - sammākammantena micchākammantaü - sammāājãvena micchāājãvaü - sammāvāyāmena micchāvāyāmaü - sammāsatiyā micchāsatiü - sammāsamādhinā micchāsamādhiü - sammā¤āõena micchā¤āõaü - sammāvimuttiyā micchāvimuttiü dhamati saüdhamati niddhamati pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti. Athavā ariyena aņņhaīgikena maggena sabbe kilese sabbe duccarite sabbe darathe sabbe pariëāhe sabbe santāpe sabbākusalābhisaīkhāre dhamati saüdhamati niddhamati pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gametãti - kammāro rajatasseva niddhame malamattano. Tenāha thero sāriputto: " Kaü so sikkhaü samādāya ekodi nipako sato, Kammāro rajatasseva niddhame malamattano"ti. 16 - 9 Vijigucchamānassa yadidaü phāsu (Sāriputtāti bhagavā) Rittāsanaü sayanaü sevato ve, Sambodhikāmassa yathānudhammaü Taü te pavakkhāmi yathā pajānaü. Vijigucchamānassa yadidaü phāsåti - 'vijigucchamānassā'ti jātiyā vijigucchamānassa, jarāya - byādhinā - maraõena - sokehi - paridevehi - [PTS Page 480] [\q 480/] dukkhehi - domanassehi - upāyāsehi - pe - Diņņhibyasanena dukkhena vijigucchamānassa aņņãyamānassa harāyamānassāti - vijigucchamānassa; yadidaü phāsåti yaü phāsu phāsuvihāraü taü kathayissāmi; katamo phāsuvihāro? Sammāpaņipadā anulomapaņipadā apaccanãkapaņipadā anvatthapaņipadā dhammānudhammapaņipadā sãlesu paripårakāritā indriyesu guttadvāratā bhojanesu matta¤¤utā jāgariyānuyogo satisampaja¤¤aü cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo nibbāna¤ca nibbānagāminã ca paņipadā; ayaü phāsuvihāroti - vijigucchamānassa yadidaü phāsu. [BJT Page 682] [\x 682/] Sāriputtāti - bhagavā taü theraü nāmenālapati; bhagavāti gāravādhivacanaü; apica, bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā; bhaggadiņņhãti bhagavā; bhaggakaõņakoti bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā bhavānaü antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤oti bhagavā; bhaji vā bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppānãti bhagavā, bhāgã vā bhagavā cãvara piõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgã vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā. Bhāgã vā bhagavā catunnaü jhānānaü catunnaü appama¤¤ānaü catunnaü aråpasamāpattãnanti bhagavā, bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü navannaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattãnaü, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti [PTS Page 481] [\q 481/] bhagavā, bhāgã vā bhagavā catunnaü satipaņņhānānaü catunnaü sammappadhānānaü catunnaü iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaīgikassa maggassāti bhagavā; bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catunnaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ānaü channaü buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü, na mittāmaccehi kataü, na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü, vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā måle saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikā pa¤¤atti yadidaü bhagavāti 'metteyyāti bhagavā. ' Rittāsanaü sayanaü sevato veti - 'āsanaü' vuccati yattha nisãdati ma¤co pãņhaü bhisi taņņikā cammakhaõķo tiõasanthāro paõõasanthāro palālasanthāro1; 'sayanaü? Vuccati senāsanaü: vihāro aķķhayogo pāsādo hammiyaü guhā, taü sayanāsanaü asappāyaråpadassanena rittaü vivittaü pavivittaü, asappāyasaddasavaõena - pe - Asappāyehi pa¤cahi kāmaguõehi rittaü vivittaü pavivittaü; rittaü sayanāsanaü sevato nisevato saüsevato paņisevatoti - rittāsanaü sayanaü sevato ve. 1. Palāsa- - syā. [BJT Page 684] [\x 684/] Sambodhikāmassa yathānudhammanti - 'sambodhi' vuccati catusu maggesu ¤āõaü pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü dhammavicayasambojjhaīgo vãmaüsā vipassanā sammādiņņhi; taü sambodhiü bujjhitukāmassa anubujjhitukāmassa paņivijjhitukāmassa sambujjhitukāmassa adhigantukāmassa phassitukāmassa sacchikātukāmassāti - sambodhikāmassa; yathānudhammanti katame bodhiyā anudhammā? Sammāpaņipadā anulomapaņipadā apaccanãkapaņipadā anvatthapaņipadā dhammānudhammapaņipadā sãlesu paripårakāritā indriyesu [PTS Page 482] [\q 482/] guttadvāratā bhojanesu matta¤¤utā jāgariyānuyogo satisampaja¤¤aü; ime vuccanti bodhiyā anudhammā; athavā catunnaü maggānaü pubbabhāge vipassanā, ime vuccanti bodhiyā anudhammāti - sambodhikāmassa yathānudhammaü. Taü te pavakkhāmi yathā pajānanti - 'ta'nti bodhiyā anudhammaü pavakkhāmãti pavakkhāmi ācikkhissāmi desessāmi pa¤¤apessāmi paņņhapessāmi vicarissāmi vibhajissāmi uttānãkarissāmi pakāsissāmi; yathā pajānanti yathā pajānaü yathā pajānanto ājānanto vijānanto paņivijānanto paņivijjhanto, na itihitihaü na itikirāya na paramparāya na piņakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diņņhinijjhānakkhantiyā sāmaü sayaü abhi¤¤ātaü attapaccakkhaü dhammaü taü kathayissāmãti - taü te pavakkhāmi yathā pajānaü. Tenāha bhagavā: " Vijigucchamānassa yadidaü phāsu (Sāriputtāti bhagavā) Rittāsanaü sayanaü sevato va, Sambodhikāmassa yathānudhammaü Taü te pavakkhāmi yathā pajāna"nti. 16 - 10 Pa¤canna dhãro bhayānaü na bhāye Bhikkhu sato sappariyantacārã, 1 ôaüsādhipātāna siriüsapānaü2 Manussaphassāna3 catuppadānaü. 1. Sapariyantacārã - machasaü. 2. Sarãsapānaü - machasaü. 3. Manussaphassānaü - machasaü. [BJT Page 686] [\x 686/] Pa¤canna dhãro bhayānaü na bhāyeti - 'dhãro'ti dhãro paõķito pa¤¤avā buddhimā - ¤āõã vibhāvã medhāvã vãro pa¤cannaü bhayānaü na bhāyeyya na taseyya na santaseyya na uttaseyya na uttaseyya na parittaseyya na santāsaü āpajjeyya, abhãrå assa acchambhã anutrāsã [PTS Page 483] [\q 483/] apalāyã pahãnabhayabheravo vigatalomahaüso vihareyyāti - pa¤canna dhãro bhayānaü na bhāye. Bhikkhu sato sappariyantacārãti - 'bhikkhå'ti puthujjanakalyāõako vā bhikkhu, sekho vā bhikkhu; satoti catuhi kāraõehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato, vedanāsu - citte - dhammesu dhammānupassanāsatipaņņhānaü bhāvento sato; so vuccati sato; sappariyantacārãti cattāro pariyantā: sãlasaüvarapariyanto, indriyasaüvarapariyanto, bhojane matta¤¤utāpariyanto, jāgariyānuyogapariyanto; katamo sãlasaüvarapariyanto? Idha bhikkhu sãlavā hoti. Pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati, ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, antopåtibhāvaü paccavekkhamāno, anto sãlasaüvarapariyante carati; mariyādaü na bhindati, ayaü sãlasaüvarapariyanto. Katamo indriyasaüvarapariyanto? Idha bhikkhu cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü. Tassa saüvarāya paņipajjati; rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü āpajjati. Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã yatvādhikaraõamenaü sotendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati; rakkhati sotendriyaü, sotendriye saüvaraü āpajjati ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã yatvādhikaraõamenaü ghānendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati; rakkhati ghānendriyaü, ghānendriye saüvaraü āpajjati jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã yatvādhikaraõamenaü jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati; rakkhati jivhindriyaü, jivhindriye saüvaraü āpajjati kāyena phoņņhabbaü phusitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã yatvādhikaraõamenaü kāyendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati; rakkhati kāyendriyaü, kāyendriye saüvaraü āpajjati manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã yatvādhikaraõamenaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati; rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü āpajjati ādinnapariyāyaü paccavekkhamāno anto indriyasaüvarapariyante carati, mariyādaü na bhindati, ayaü indriyasaüvarapariyanto. Katamo bhojane matta¤¤utāpariyanto? Idha bhikkhu paņisaīkhā [PTS Page 484] [\q 484/] yoniso āhāraü āhāreti, neva davāya, na madāya, na maõķanāya, na vibhåsaõāya; yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya, vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāõa¤ca vedanaü paņihaīkhāmi, nava¤ca vedanaü na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Akkhabbha¤jana - vaõapaņicchādana - puttamaüsåpamaü paccavekkhamāno anto bhojane matta¤¤utāpariyante carati, mariyādaü na bhindati; ayaü bhojane matta¤¤utāpariyanto. [BJT Page 688] [\x 688/] Katamo jāgariyānuyogapariyanto? Idha bhikkhu divasaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti, rattiyā paņhamaü yāmaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti. Rattiyā majjhimaü yāmaü dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappeti pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā, rattiyā pacchimaü yāmaü paccuņņhāya caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti. Bhaddekarattavihāraü paccavekkhamāno antojāgariyānuyogapariyante carati, mariyādaü na bhindati; ayaü jāgariyānuyogapariyantoti - bhikkhu sato sappariyantacārã. ôaüsādhipātāna siriüsapānanti - 'ķaüsā' vuccanti piīgalamakkhikāyo; 'adhipātakā' vuccanti sabbāpi makkhikāyo; kiü kāraõā adhipātakā muccanti sabbāpi makkhikāyo? Tā uppatitvā uppatitvā khādanti; taükāraõā adhipātakā vuccanti sabbāpi makkhikāyo. ' Siriüsapā' vuccanti ahãti - ķaüsādhipātāna siriüsapānaü Manussaphassāna catuppadānanti - ' manussaphassā' vuccanti corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vi; te bhikkhuü pa¤haü vā puccheyyuü, vādaü vā āropeyyuü, akkoseyyuü paribhāseyyuü roseyyuü viroseyyuü hiüseyyuü vihiüseyyuü heņheyyuü viheņheyyuü ghāteyyuü upaghāteyyuü upaghātaü vā kareyyuü. Yo koci manussato upaghāto manussaphasso; catuppadānanti sãhā byagghā [PTS Page 485] [\q 485/] dãpã acchā taracchā kokā mahisā hatthã; te bhikkhuü maddeyyuü khādeyyuü hiüseyyuü vihiüseyyuü heņheyyuü viheņheyyuü ghāteyyuü upaghāteyyuü upaghātaü vā kareyyuü, catuppadato upaghāto ya ki¤ci catuppadahayanti - manussaphassāna catuppadānaü. Tenāha bhagavā: " Pa¤canna dhãro bhayānaü na bhāye bhikkhu sato sappariyantacārã, ôaüsādhipātāna siriüsapānaü1 manussaphassāna2 catuppadāna"nti. 16 - 11 Paradhammikānampi na santaseyya disvāpi tesaü bahubheravāni, Athāparāni abhisambhaveyya3 parissayāni kusalānuesã. 1. ôaüsādhipātānaü sarãsapānaü - machasaü 2. Manussaphassānaü - machasaü. 3. Abhisambhaveyyuü - syā. [BJT Page 690] [\x 690/] Paradhammikānampi na santaseyya disvāpi tesaü bahubheravānãti - 'paradhammikā' vuccanti satta sahadhammike ņhapetvā ye keci buddhe dhamme saīghe appasannā. Te bhikkhuü pa¤haü vā puccheyyuü vādaü vā āropeyyuü, akkoseyyuü paribhāseyyuü roseyyuü viroseyyuü hiüseyyuü vihiüseyyuü heņheyyuü viheņheyyuü ghāteyyuü upaghāteyyuü upaghātaü vā kareyyuü. Tesaü bahubherave passitvā vā suõitvā vā na vedheyya na pavedheyya na sampavedheyya, na taseyya na santaseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaü āpajjeyya, abhãru assa acchambhã anutrāsã apalāyã, pahãnabhayabheravo vigatalomahaüso vihareyyāti - paradhammikānampi na santaseyya disvāpi tesaü bahubheravāni. Athāparāni abhisambhaveyya1 parissayāni kusalānuesãti - athāparānipi atthi abhisambhotabbāni abhibhavitabbāni ajjhottharitabbāni pariyādiyitabbāni madditabbāni. Parissayāti dve parissayā: [PTS Page 486] [\q 486/] pākaņaparissayā ca paņicchannaparissayā ca - Pe - evampi tatrāsayāti parissayā. Kusalānuphasãti sammāpaņipadaü anulomapaņipadaü apaccanãkapaņipadaü anvatthapaņipadaü - pe - ariyaü aņņhaīgikaü maggaü nibbāna¤ca nibbānagāmini¤ca paņipadaü esantena gavesantena pariyesantena parissayā abhisambhotabbā abhibhavitabbā ajjhottharitabbā pariyādiyitabbā madditabbāti athāparāni abhisambhaveyya parissayāni kusalānuesã. Tenāha bhagavā: "Paradhammikānampi na santaseyya Disvāpi tesaü bahubheravāti. Athāparāni abhisambhaveyya Parissayāni kusalānuesã"ti. 16 - 12 âtaīkaphassena khudāya phuņņho Sãtaü athuõhaü2 adhivāsayeyya. So tehi phuņņho bahudhā anoko Viriyaparakkamaü daëhaü kareyya. âtaīkaphassena khudāya phuņņhoti - ' ātaīkaphasso' vuccati rogaphasso. Rogaphassena phuņņho pareto samohito samannāgato assa; cakkhurogena phuņņho pareto samohito samannāgato assa; sotarogena - ghānarogena - jivhārogena - kāyarogena - pe - ôaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassena phuņņho pareto samohito samannāgato assa. 'Khudā' vuccati chātako. Chātakena phuņņho pareto samohito samannāgato assāti - ātaīkaphassena khudāya phuņņho. 1. Abhisambhaveyyuü [PTS] 2. Atuõhaü - sãmu11 [BJT Page 692] [\x 692/] Sãtaü athuõhaü 1 adhivāsayeyyāti - 'sãta'nti dvãhi kāraõehi sãtaü hoti: abbhantaradhātupakopa2 vasena vā sãtaü hoti. Bahiddhā utuvasena vā sãtaü hoti. Uõhanti dvãhi kāraõehi uõhaü hoti. Abbhantaradhātupakopavasena2 vā uõhaü hoti. Bahiddhā utuvasena vā uõhaü hotãti - sãtaü athuõhaü. Adhivāsayeyyāti [PTS Page 487] [\q 487/] khamo assa sãtassa uõhassa jighacchāya pipāsāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü, duruttānaü durāgatānaü vacanapathānaü, uppannānaü sārãrikānaü vedanānaü dukkhānaü tippānaü kharānaü kaņukānaü asātānaü amanāpānaü pāõaharānaü adhivāsakajātiko assāti - sãtaü athunhaü1 adhivāsayeyya. So tehi phuņņho bahudhā anokoti - ' so tehã'ti ātaīkaphassena ca khudāya ca sãtena ca uõhena ca phuņņho pareto samohito samannāgato assāti - so tehi phuņņho. Bahudhāti anekavidhehi ākārehi phuņņho pareto samohito samannāgato assāti - so tehi phuņņho bahudhā. Anokoti abisaīkhārasahagatavi¤¤āõassa okāsaü na karotãtipi - anoko. Athavā, kāyaduccaritassa vacãduccaritassa manoduccaritassa okāsaü na karotãtipi anokoti - so tehi phuņņho bahudhā anoko. Viriyaparakkamaü daëhaü kareyyāti - ' viriyaparakkamo' vuccati: "yo cetasiko viriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoëhã appaņivānã thāmo dhiti3 asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho viriyaü viriyindriyaü viriyabalaü sammāvāyāmo"[a] viriyaparakkamaü daëhaü kareyyāti - viriyaparakkamaü daëhaü kareyya, thiraü kareyya, daëhasamādāno assa avatthitasamādānoti - viriyaparakkamaü daëhaü kareyya. Tenāha bhagavā: " âtaīkaphassena khudāya phuņņho Sãtaü athuõhaü adhivāsayeyya, So tehi phuņņho bahudhā anoko Viriyaparakkamaü daëhaü kareyyā"ti. 16 - 13 Theyyaü na kareyya4 na musā bhaõeyya Mettāya phasse tasathāvarāni, Yadāvilattaü manaso vija¤¤ā Kaõhassa pakkhoti vinodayeyya. 1. Atuõahaü, sãmu. 2. Dhātusaükhobha - sa. 3. hiti - sãmu11 4. Kare - sãmu11. Machasaü. [BJT Page 694] [\x 694/] Theyyaü [PTS Page 488] [\q 488/] na kareyya na musā bhaõeyyāti - ' theyyaü na kareyyā'ti idha bhikkhu adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato assa, dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā vihareyyāti - theyyaü na kareyya. Na musā bhaõeyyāti idha bhikkhu musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato assa, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassāti - theyyaü na kareyya na musā bhaõeyya. Mettāya phasse tasathāvarānãti - ' mettā'ti "yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaü anuddayā anuddayatā1 anuddayitattaü hitesitā anukampā abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamålaü[a.] Tasāti yesaü tasinā taõhā appahãnā, yesa¤ca bhayabheravā appahãnā. Kiü kāraõā vuccanti tasā? Te tasanti uttasanti paritasanti bhāyanti santāsaü āpajjanti. Taükāraõā vuccanti tasā. Thāvarāti yesaü tasinā taõhā pahãnā, yesa¤ca bhayabheravā pahãnā. Kiükāraõā vuccanti thāvarā? Te na tasanti na uttasanti na paritasanti na bhāyanti, santāsaü na āpajjanti, taükāraõā vuccanti thāvarā. Mettāya phasse tasathāvarānãti - tase ca thāvare ca mettāya phasseyya phareyya, mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā vihareyyāti - mettāya phasse tasathāvarāni. Yadāvilattaü manaso vija¤¤āti - 'yadā'ti yaü 2 manasoti " yaü cittaü mano mānasaü hadayaü paõķaraü mano manāyatanaü manindriyaü vi¤¤āõaü vi¤¤āõakkhandho tajjāmanovi¤¤āõadhātu"[a] kāyaduccaritena cittaü āvilaü hoti luëitaü eritaü ghaņņitaü calitaü bhantaü avupasantaü, vacãduccaritena - manoduccaritena - rāgena - dosena - mohena - kodhena - upanāhena - makkhena - palāsena - issāya - macchariyena - māyāya - sāņheyyena - thambhena - sārambhena - mānena - atimānena - madena - pamādena - sabbakilesehi - sabbaduccaritehi - sabbadarathehi - sabbapariëāhehi - sabbasantāpehi - sabbākusalābhisaīkhārehi cittaü āvilaü hoti luëitaü eritaü ghaņņitaü [PTS Page 489] [\q 489/] calitaü bhantaü avupasantaü. Yadāvilattaü manaso vija¤¤āti - cittassa āvilabhāvaü jāneyya ājāneyya vijāneyya paņivijāneyya paņivijjheyyāti - yadāvilattaü manaso vija¤¤ā. 1. Anuddayanā - sãmu11. [A.] Dhammasaīgaõi - nikkhepakaõķa. 2. Yadā - sãmu 11 [BJT Page 696] [\x 696/] Kaõhassa pakkhoti vinodayeyyāti - 'kaõho'ti yo so māro kaõho adhipati antagå namuci pamattabandhu. Kaõhassa pakkho mārapakkho mārapāso mārabalisaü mārāmisaü māravisayo māranivāpo1 māragocaro mārabandhananti pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyyāti - evampi kaõhassa pakkhoti vinodayeyya. Athavā kaõhassa pakkho - mārapakkho akusalapakkho dukkhudrayo2 dukkhavipāko nirayasaüvattaniko tiracchānayonisaüvattaniko pettivisayasaüvattanikoti pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyyāti - evampi kaõhassa pakkhoti vinodayeyya. Tenāha bhagavā: "Theyyaü na kareyya na musā bhaõeyya Mettāya phasse tasathāvarāni, Yadāvilattaü manaso vija¤¤ā Kaõhassa pakkhoti vinodayeyyā"ti. 16 - 14 Kodhātimānassa vasaü na gacche Målampi tesaü palikha¤¤a tiņņhe, Athappiyaü vā pana appiyaü vā Addhā bhavanto abhisambhaveyya. Kodhātimānassa vasaü na gaccheti - 'kodho'ti " yo cittassa āghāto paņighāto - pe - caõķikkaü asuropo3 anattamanatā cittassa" [b] atimānoti "idhekacco paraü atima¤¤ati jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaõõapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena7 vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjaņņhānena vā sutena vā paņibhānena vā a¤¤atara¤¤atarena vā vatthunā. Kodhātimānassa vasaü na gaccheti kodhassa ca atimānassa ca vasaü na gaccheyya, kodha¤ca atimāna¤ca pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyyāti kodhātimānassa vasaü na gacche. Målampi [PTS Page 490] [\q 490/] tesaü palikha¤¤a tiņņheti - katamaü kodhassa målaü: avijjā målaü, ayonisomanasikāro målaü, asmimāno målaü, ahirikaü målaü, anottappaü målaü, uddhaccaü målaü. Idaü kodhassa målaü. Katamaü atimānassa målaü: avijjā målaü, ayonisomanasikāro målaü, asmimāno målaü, ahirikaü målaü, anottappaü målaü, uddhaccaü målaü. Idaü asmimānassa målaü. Målampi tesaü palikha¤¤a tiņņheti kodhassa ca atimānassa ca målaü palikhaõitvā uddharitvā samuddharitvā uppāņayitvā samuppāņayitvā pajahitvā vinodetvā byantãkaritvā anabhāvaü gametvā tiņņheyya santiņņheyyāti - målampi tesaü palikha¤¤a tiņņhe. 1. Mārantatapo - syā, [PTS.] Māranivāso - sãmu11. Machasaü. 2. Dukkhuddayosãmu11. Machasaü. Dukkhaddaso - sa. Dukkhudayo - [PTS]. A. Dhammasaīgaõi - cittupādakaõķa. 3. Assuropo - sãmu11 [B] dhammasaīgaõi - cittuppādakaõķa. [C.] Khuddakavatthuvibhaīga. [BJT Page 698] [\x 698/] Athappiyaü vā pana appiyaü vā addhā bhavanto abhisambhaveyyāti 'athā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripårã akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatāmetaü ' athā'ti. Piyāti dve piyā: sattā vā saīkhārā vā, katame sattā piyā: idha yā'ssa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginã vā putto vā dhãtā vā mittā vā amaccā vā ¤ātã vā sālohitā vā, ime sattā piyā. Katame saīkhārā piyā: manāpikā råpā manāpikā saddā gandharasā phoņņhabbā, ime saīkhārā piyā. Appiyāti dve appiyā: sattā vā saīkhārā vā. Katame sattā appiyā: idha yā'ssa te honti anatthakāmā, ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jãvitā voropetukāmā. Ime sattā appiyā. Katame saīkhārā appiyā: amanāpikā råpā amanāpikā saddā gandhā rasā phoņņhabbaü, ime saīkhārā appiyā. Addhāti ekaüsavacanaü nikkaīkhavacanaü avatthāpanavacanametaü 'addhā'ti; athappiyaü vā pana appiyaü vā addhā bhavanto abhisambhaveyyāti piyāppiyaü sātāsātaü sukhadukkhaü [PTS Page 491] [\q 491/] somanassadomanassaü iņņhāniņņhaü abhisambhavanto vā abhibhaveyya adibhavanto vā abhibhaveyyāti - athappiyaü vā pana appiyaü vā addhā bhavanto abhisambhaveyya. Tenāha bhagavā: "Kodhātimānassa vasaü na gacche Målampi tesaü palikha¤¤a tiņņhe, Athappiyaü vā pana appiyaü vā Addhā bhavanto abisambhaveyyā"ti. 16 - 15 Pa¤¤aü purakkhatvā kalyāõapãti Vikkhambhaye tāni parissayāni, Aratiü sahetha sayanamhi pante Caturo sahetha paridevadhamme. Pa¤¤aü purakkhatvā kalyāõapãtãti - ' pa¤¤ā'ti " yā pa¤¤ā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõā upalakkhaõā paccupalakkhaõā paõķiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyā cintā upaparikkhā bhårã medhā pariõāyikā vipassanā sampaja¤¤aü patodo pa¤¤ā pa¤¤indriyaü pa¤¤ābalaü pa¤¤āsatthaü pa¤¤āpāsādo pa¤¤āāloko pa¤¤āobhāso pa¤¤āpajjoto pa¤¤āratanaü amoho dhammavicayo sammādiņņhi" [a] pa¤¤aü purakkhatvāti idhekacco pa¤¤aü purato katvā carati pa¤¤ādhajo pa¤¤āketu pa¤¤ādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo pekkhāyanabahulo2 samekkhāyana3 bahulo vibhåtavihārã taccarito tabbahulo taggarāko tanninno tappoõo tappabhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti - evampi pa¤¤aü purakkhatvā. 1. Niyyānikavacanaü - sãmu11. Machasaü. 2. Okkhāyana- - sãmu. 11 Samokkhāyana- - sãmu 11. [PTS] 3. Sampekkhāyana- - machasaü. [A.] Dhammasaīgani - cittuppādakaõķa. [BJT Page 700] [\x 700/] Atha vā gacchanto vā: gacchāmã'ti pajānāti; ņhito vā 'ņhitomhã'ti pajānāti, nisinno vā 'nisinnomhã'ti pajānāti, sayāno vā 'sayānomhã'ti pajānāti, yathā yathā vā panassa kāyo paõihito hoti, tathā tathā naü pajānātãti evampi pa¤¤aü purakkhatvā. Athavā abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti, sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti. Asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hotã'ti evampi pa¤¤aü purakkhatvā. Kalyāõapãtã'ti buddhānussativasena uppajjati pãtipāmujjaü kalyāõapãti, dhammānussativasena - saīghānussati - sãlānussati - cāgānussati - devatānussati - vedanānussati(?) - ânāpānasati [PTS Page 492 [\q 492/] - ] maraõasati - kāyagatāsati - upasamānussativasena uppajjati pãtipāmujjaü kalyāõapãtãti - pa¤¤aü purakkhatvā kalyāõapãti. Vikkhambhaye tāni parissayānãti - 'parissayā'ti dve parissayā: - pe - Vikkhambhaye tāni parissayānãti tāni parissayāni vikkhambheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti - vikkhambhaye tāni parissayāni. Aratiü sahetha sayanamhi panteti - 'aratã'ti 'yā arati aratikā anabhirati anabhiramaõā ukkaõņhitā1 paritassikā'. 2[A] sayanamhi panteti pantesu vā senāsanesu a¤¤atara¤¤ataresu dhammesu aratiü saheyya abhibhaveyya ajjhotthaheyya pariyādiyeyya maddeyyāti aratiü sahetha sayanamhi pante. Caturo sahetha paridevadhammeti - caturo paridevanãyadhamme saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti caturo sahetha paridevadhamme. Tenāha bhagavā: "Pa¤¤aü purakkhatvā kalyāõapãti Vikkhambhaye tāni parissayāni, Aratiü sahetha sayanamhi pante Caturo sahetha paridevadhamme"ti. 16 - 16 Kiüsu asissaü3 kuvaü4vā asissaü Dukkhaü vata settha kuvajja sessaü, Ete vitakke paridevaneyye5 Vinayetha sekho aniketacārã. 1. Ukkaõņhakā - [PTS] ukkaõņhitatā - sãmu11. 2. Paritassanāsãmu11, [PTS] 3. Asissāmã - su. Sa. [PTS] 4. Kuhiü - sãmu11 5. Paridevaniyye - sa. [A.] Khuddakavatthuvibhaīga. [BJT Page 702] [\x 702/] Kiü [PTS Page 493] [\q 493/] su asissaü kuvaü vā asissanti - ' kiüsu asissa'nti1 kiü bhu¤jissāmi odanaü vā kummāsaü vā sattuü vā macchaü vā maüsaü vāti - kiü su asissaü. Kuvaü vā asissanti kattha bhu¤jissāmi khattiyakule vā brāhmaõakule vā vessakule vā suddakule vāti - kiü su asissaü kuvaü vā asissaü. Dukkhaü vata settha kuvajja sessanti - imaü rattiü dukkhaü sayittha phalake vā taņņikāya vā cammakhaõķe vā tiõasanthāre vā paõõasanthāre vā palālasanthāre vā, āgāmirattiü2 kattha sukhaü sayissāmi ma¤ce vā pãņhe vā bhisiyā vi bimbohane vā vihāre vā aķķhayoge vā pāsāde vā hammiye vā guhāya vāti - dukkhaü vata settha kuvajja sessaü. Ete vitakke paridevaneyyeti - 'ete vitakke'ti dve piõķapātapaņisa¤¤utte vitakke, dve senāsanapaņisa¤¤utte vitakke; paridevateyyeti ādevaneyye paridevaneyyeti - ete vitakke paridevaneyye. Vinayetha sekho aniketacārãti - ' sekho'ti kiü kāraõā vuccati sekho? Sikkhatãti sekho; ki¤ca sikkhati: - pe - ayaü adhipa¤¤āsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto - passanto - paccavekkhanto - cittaü adhiņņhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati, viriyaü paggaõhanto - satiü upaņņhapento - cittaü samādahanto - pa¤¤āya pajānanto - pahātabbaü [PTS Page 494] [\q 494/] pajahanto - bhāvetabbaü bhāvento - sacchikātabbaü sacchikaronto sikkhati, ācarati samācarati samādāya sikkhati. Taü kāraõā vuccati sekho. Sekho vinayāya paņivinayāya pahānāya våpasamāya paņinissaggāya paņippassaddhiyā adhisãlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipa¤¤ampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto - pe - samādāya vatteyyāti - vinayetha sekho. Aniketacārãti kathaü niketacārã hoti: idhekacco kulapaëibodhena samannāgato hoti. Gaõapaëibodhena - āvāsapaëibodhena - cãvarapaëibodhena - piõķapātapaëibodhena - senāsanapaëibodhena - gilānapaccayabhesajjaparikkhārapaëibodhena samannāgato hoti. Evaü niketacārã hoti. Kathaü aniketacārã hoti: idha bhikkhu na kulapaëibodhena samannāgato na gaõa - na āvāsa - na cãvara - na piõķapāta - na senāsana - na gilānapaccayabhesajjaparikkhārapaëibodhena samannāgato hoti. Evaü aniketacārã hoti. 1. Asissāmãti - sãmu11. 2. âgamanarattiü - syā. [PTS.] [BJT Page 704] [\x 704/] 1. "Magadhaü gatā kosalaü gatā Ekacciyā pana jjibemiyā1, Migā viya2 asaīgacārino3 Aniketā viharanti bhikkhavo[a.] 2. Sādhu caritakaü4 sādhu sucaritaü Sādhu sadā aniketavihāro, Atthapucchanaü padakkhiõakammaü Etaü sāma¤¤aü aki¤canassā"ti[b] Vinayetha [PTS Page 495] [\q 495/] sekho aniketacārã. Tenāha bhagavā: "Kiü su asissaü kuvaü vā asissaü Dukkhaü vata settha kuvajja sessaü, Ete vitakke paridevaneyye Vinayetha sekho aniketacārã"ti. 16 - 17 Anna¤ca laddhā vasana¤ca kāle Mattaü sa ja¤¤ā idha tosanatthaü, So tesu gutto yatacāri gāme Rusitopi vācaü pharusaü na vajjā. Anna¤ca laddhā vasana¤ca kāleti - ' anna'nti odano kummāso sattu maccho maüsaü; vasananti - cha cãvarāni: khomaü kappāsikaü koseyyaü kambalaü sāõaü bhaīgaü; anna¤ca laddhā vasana¤ca kāleti - cãvaraü labhitvā piõķapātaü labhitvā, na kuhanāya na lapanāya na nemittikatāya na nippesikatāya na lābhena lābhaü nijigiüsanatāya na dārudānena na veëudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na cuõõadānena na mattikādānena na dantakaņņhadānena na mukhodakadānena na cāņukamyatāya na muggasuppatāya na pāribhaņņatāya na piņņhimaüsikatāya na vatthuvijjāya na tiracchānavijjāya na aīgavijjāya na nakkhattavijjāya na dåtagamanena na pahiõagamanena na jaīghapesaniyena na vejjakammena na piõķapatipiõķakena na dānānuppadānena dhammena samena laddhā [PTS Page 496] [\q 496/] labhitvā adhigantvā vinditvā paņilabhitvāti - anna¤ca laddhā vasana¤ca kāle. Mattaü sa ja¤¤ā idha tosanatthanti - 'mattaü sa ja¤¤ā'ti dvãhi kāraõehi mattaü jāneyya; paņiggahanato vā paribhogato vā. Kathaü paņiggahanato mattaü janāti? Thokepi diyyamāne kulānuddayāya kulānurakkhāya kulānukampāya paņiggaõhāti. Bahukepi diyyamāne kāyaparihārikaü cãvaraü paņigaõhāti, kucchiparihārikaü piõķapātaü paņigaõhāti. Evaü paņiggahanato mattaü jānāti. 1. Vajjabhåmiyā - sãmu 11 2. Magakā viya - syā. 3. Saīghacārino - syā māgadhā visaīghacārino - [PTS]. 4. Caritaü - syā. [PTS.] . Vanasaüyutta. [B.] Kumāputtattheragāthā. [BJT Page 706] [\x 706/] Kathaü paribhogato mattaü jānāti? Paņisaīkhā yoniso cãvaraü paņisevati: yāvadeva sãtassa paņighātāya uõhassa paņighātāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü paņighātāya, yāvadeva hirikopinapaņicchādanatthaü. Paņisaīkhā yoniso piõķapātaü paņisevati: neva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāõa¤ca vedanaü paņihaīkhāmi, nava¤ca vedanaü na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca. Paņisaīkhā yoniso senāsanaü paņisevati: yāvadeva sãtassa paņighātāya uõhassa paņighātāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü paņighātāya, yāvadeva utuparissayavinodanaü paņisallānārāmatthaü. Paņisaīkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paņisevati: yāvadeva uppannānaü veyyābādhikānaü vedanānaü paņighātāya abyāpajjhaparamatāya. Evaü paribhogato mattaü jānāti. Mattaü sa ja¤¤āti imehi dvãhi kāraõehi mattaü jāneyya ājāneyya paņivijāneyya paņivijjheyyāti - mattaü sa ja¤¤ā. Idha tosanatthanti " idha bhikkhusantuņņho hoti itarãtarena cãvarena, itarãtaracãvarasantuņņhiyā ca vaõõavādã, na ca cãvarahetu anesanaü appatiråpaü āpajjati, aladdhā ca cãvaraü na paritassati, laddhā [PTS Page 497] [\q 497/] ca cãvaraü agathito1 amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati, tāya ca pana itarãtaracãvarasantuņņhiyā nevattānukkaüseti. No paraü2 vambheti. Yo3 hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato. 4 Ayaü vuccati bhikkhu porāõe agga¤¤e ariyavaüse ņhito. Puna ca paraü bhikkhu santuņņho hoti itarãtarena piõķapātena, itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādã, na ca piõķapātahetu anesanaü appatiråpaü āpajjati, aladdhā ca piõķapātaü na paritassati, laddhā ca piõķapātaü agathito amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati; tāya ca pana itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā nevattānukkaüseti, no paraü vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, 4 ayaü vuccati bhikkhu porāõe agga¤¤e ariyavaüse ņhito. Puna ca paraü bhikkhu santuņņho hoti itarãtarena senāsanena, itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādã, na ca senāsanahetu anesanaü appatiråpaü āpajjati, aladdhā ca senāsanaü na paritassati, laddhā ca senāsanaü agathito amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. Tāya ca pana itarãtarasenāsanasantuņņhiyā nevattānukkaüseti. No paraü vambheti. 1. Agadhito - sãmu11 machasaü 2. Na paraü - sãmu11 3. So - ani 4. Paņissato, sãmu11 machasaü. [BJT Page 708] [\x 708/] Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, 1 ayaü vuccati bhikkhu porāõe agga¤¤e ariyavaüse ņhito. Puna ca paraü bhikkhu santuņņho hoti itarãtarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena itarãtaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuņņhiyā ca vaõõavādã, na ca gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaü appatiråpaü āpajjati, aladdhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü na paritassati, laddhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü agathito amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. Tāya ca pana itarãtaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuņņhiyā nevattānukkaüseti. No paraü vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajānopatissato1 ayaü vuccati bhikkhu porāõe agga¤¤e ariyavaüse ņhito" [a] ti - mattaü sa ja¤¤ā idha tosanatthaü. So [PTS Page 498] [\q 498/] tesu gutto yatacāri gāmeti - 'so tesu gutto'ti cãvare piõķapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre gutto gopito rakkhito saüvutoti evampi so tesu gutto. Athavā āyatanesu gutto gopito rakkhito saüvutoti evampi so tesu gutto. Yatacāri gāmeti - game yato yatatto2 paņiyatatto3 gutto gopito rakkhito saüvutoti - so tesu gutto yatacāri gāme. Rusitopi vācaü pharusaü na vajjāti - rusito khuüsito vambhito ghaņņito garahito upavadito pharusena kakkhaëena nappaņivajjā, nappaņibhaõeyya, akkosantaü na paccakkoseyya, rosantaü nappaņiroseyya, bhaõķantaü nappaņibhaõķeyya, na kalahaü kareyya, na bhaõķanaü kareyya, na viggahaü kareyya, na vivādaü kareyya, na medhagaü kareyya, kalahaü bhaõķanaü viggahaü vivādaü medhagaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya. Kalahabhaõķanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyyāti - rusitopi vācaü pharusaü na vajjā. Tenāha bhagavā: "Anna¤ca laddhā vasana¤ca kāle Mattaü sa ja¤¤ā idha tosanatthaü, So tesu gutto yatacāri gāme Rusitopi vācaü pharusaü na vajjā"ti. 1. Paņissato - sãmu11 machasaü. 2. Yatto - sãmu11 machasaü[PTS]. 3. Paņiyatto - sãmu11 machasaü [PTS]. A. Catukkaaīguttara - uruvelavagga; dãghanikāya - saīgãtisutta. [BJT Page 710] [\x 710/] 16 - 18 Okkhittacakkhu na ca pādalolo Jhānānuyutto bahujāgara'ssa Upekkhamārabbha samāhitatto Takkāsayaü kukkucca¤cupacchinde1. Okkhittacakkhu na ca pādaloloti - kathaü khittacakkhu hoti: "idhekacco bhikkhu cakkhulolo cakkhuloliyena samannāgato hoti: 'adiņņhaü dakkhitabbaü diņņhaü samatikkamitabba'nti ārāmena ārāmaü uyyānena uyyānaü gāmena gāmaü [PTS Page 499] [\q 499/] nigamena nigamaü nagarena nagaraü raņņhena raņņhaü janapadena janapadaü dãghacārikaü anivattacārikaü anuyutto hoti råpadassanāya. Evampi khittacakkhu hoti. Athavā bhikkhu antaragharaü paviņņho vãthiü paņipanno asaüvuto gacchati: hatthiü olokento assaü olokento rathaü olokento pattiü olokento itthiyo olokento purise olokento kumārake olokento kumārikāyo olokento antarāpaõaü olokento gharamukhāni olokento uddhaü olokento adho olokento disāvidisaü pekkhamāno gacchati, evampi 'khittacakkhu' hoti. Athavā bhikkhu cakkhunā råpaü disvā nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya na paņipajjati, na rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye na saüvaraü āpajjati. Evampi khittacakkhu hoti. Yathā vā paneke bhonto samaõabrāhmaõā saddhādeyyāni bhojanāni bhu¤jitvā te evaråpaü visåkadassanaü anuyuttā viharanti. Seyyathãdaü: naccaü gãtaü vāditaü pekkhaü akkhānaü pāõissaraü vetāëaü kumbhathånaü sobhanagarakaü2 caõķālaü vaüsaü dhovanaü hatthiyuddhaü assayuddhaü mahisayuddhaü usabhayuddhaü goyuddhaü ajayuddhaü meõķayuddhaü kukkuņayuddhaü vaņņakayuddhaü daõķayuddhaü muņņhiyuddhaü nibbuddhaü uyyodhikaü balaggaü senābyåhaü aõãkadassanaü iti vā. Evampi khittacakkhu hoti. Kathaü na khittacakkhu hoti: "idhekacco bhikkhu na cakkhulolo na cakkhuloliyena samannāgato hoti. 'Adiņņhaü dakkitabbaü diņņhaü samatikkamitabba'nti na ārāmena ārāmaü na uyyānena uyyānaü na gāmena gāmaü na nigamena nigamaü na nagarena nagaraü na raņņhena raņņhaü na janapadena janapadaü dãghacārikaü anivattacārikaü anuyutto hoti råpadassanāya. [PTS Page 500] [\q 500/] evampi na khittacakkhu hoti. Athavā bhikkhu antaragharaü paviņņho vãthiü paņipanno saüvuto gacchati: na hatthiü olokento na assaü olokento na rathaü olokento na pattiü olokento na itthiyo olokento na purise olokento na kumārake olokento kumārikāyo olokento na antarāpaõaü olokento na gharamukhāni olokento na uddhaü olokento na adho olokento disāvidisaü pekkhamāno gacchati, evampi 'khittacakkhu' hoti. Athavā bhikkhu cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya na paņipajjati, na rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye na saüvaraü āpajjati. Evampi khittacakkhu hoti. 1. Kukkucciyupacchinde - syā [PTS] 2. Sobhanakaü - machasaü. [BJT Page 712] [\x 712/] Yathā vā paneke bhonto samaõabrāhmaõā saddhādeyyāni bhojanāni bhu¤jitvā te eva råpaü visåkadassanaü anuyuttā viharanti. Seyyathãdaü: naccaü gãtaü vāditaü pekkhaü akkhānaü pāõissaraü vetāëaü kumbhathånaü sobhanagarakaü2 caõķālaü vaüsaü dhovanaü hatthiyuddhaü assayuddhaü mahisayuddhaü usabhayuddhaü goyuddhaü ajayuddhaü meõķayuddhaü kukkuņayuddhaü vaņņakayuddhaü daõķayuddhaü muņņhiyuddhaü nibbuddhaü uyyodhikaü balaggaü senābyåhaü aõãkadassanaü iti vā. Evampi na khittacakkhu hoti. Okkhittacakkhu. Na ca pādaloloti - kathaü pādalolo hoti: idhekacco bhikkhu pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti: ārāmena ārāmaü uyyānena uyyānaü gāmena gāmaü nigamena nigamaü nagarena nagaraü raņņhena raņņhaü janapadena janapadaü dãghacārikaü anivattacārikaü anuyutto hoti råpadassanāya. Evampi pādalolo hoti. Athavā bhikkhu antopi saīghārāme pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti: na atthahetu1 na kāraõahetu uddhato avupasantacitto pariveõato pariveõaü gacchati. Vihārato - pe - ( 516 Piņe 2 cãdeye mŠda siņa avasanaņa) iti bhavābhavakathaü iti vā2 evampi pādalolo hoti. Na ca pādaloloti pādaloliyaü pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya. Pādaloliyā ārato assa virato paņivirato nikkhanto nissaņo vippamutto visa¤¤utto vimariyādãkatena cetasā vihareyya. Paņisallānārāmo assa paņisallānarato ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü, jhāyã jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti - okkhittacakkhu na ca pādalolo. Jhānānuyutto bahujāgarassāti - ' jhānānuyutto'ti dvãhi kāraõehi jhānānuyutto: anuppannassa vā paņhamassa jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyutto; anuppannassa vā dutiyassa jhānassa - tatiyassa jhānassa - catutthassa jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyuttoti evampi jhānānuyutto. Athavā uppannaü vā paņhamaü jhānaü āsevati bhāveti bahulãkaroti; uppannaü vā dutiyaü [PTS Page 501] [\q 501/] jhānaü - tatiyaü jhānaü - catutthaü jhānaü āsevati bhāveti bahulãkarotãti evampi jhānānuyutto. Bahujāgarassāti idha bhikkhu divasaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti, rattiyā paņhamaü yāmaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti, rattiyā majjhimaü yāmaü dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappeti pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā, rattiyā pacchimaü yāmaü paccuņņhāya caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodhetãti - jhānānuyutto bahujāgarassa. Upekkhamārabbha samāhitattoti - 'upekkhā'ti yā catutthe jhāne upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā cittasamatā cittapassaddhatā majjhattatā cittassa, 1. Attahetu - [PTS]. 2. Kathaü katheti - sãmu11 [BJT Page 714] [\x 714/] Samāhitattoti "yā cittassa ņhiti saõņhiti avaņņhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaņamānasatā samatho samādhindriyaü samādhibalaü sammāsamādhi". Upekkhamārabbha samāhitattoti catutthe jhāne upekkhaü ārabbha ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaņamānasoti upekkhamārabbha samāhitatto. Takkāsayaü kukkucca¤cupacchindeti - 'takkā'ti " nava vitakkā: kāmavitakko byāpādavitakko vihiüsāvitakko ¤ātivitakko janapadavitakko amaravitakko parānuddayatāpaņisa¤¤utto vitakko lābhasakkārasilokapaņisa¤¤utto vitakko anava¤¤attipaņisa¤¤utto vitakko. Ime vuccanti nava vitakkā. " Kāmavitakkānaü kāmasa¤¤āsayo, byāpādavitakkānaü byāpādasa¤¤āsayo, vihiüsāvitakkānaü kāmasa¤¤āsayo, byāpādavitakkānaü byāpādasa¤¤āsayo, vihiüsāvitakkānaü vihiüsāsa¤¤āsayo; athavā takkānaü vitakkānaü saīkappānaü avijjāsayo, ayoniso manasikāro āsayo, asmimāno āsayo, anottappaü āsayo, uddhaccaü āsayo. Kukkuccanti hatthakukkuccampi kukkuccaü pādakukkuccampi kukkuccaü, hatthapādakukkuccampi kukkuccaü, akappiye kappiyasa¤¤itā kappiye akappiyasa¤¤itā avajje vajjasa¤¤itā vajje avajjasa¤¤itā, yaü evaråpaü kukkuccaü kukkuccāyanā kukkuccāyitattaü cetaso vippaņisāro [PTS Page 502] [\q 502/] manovilekho, idaü vuccati kukkuccaü, "[a.] Apica dvãhi kāraõehi uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho: katattā ca akatattā ca. Kathaü katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho? 'Kataü me kāyaduccaritaü akataü me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. 'Kataü me vacãduccaritaü - kataü me mano duccaritaü - kato me pāõātipāto, akatā me pāõātipātā veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. 'Kataü me adinnādānaü - kato me kāmesu micchācāro - kato me musāvādo - katā me pisunā vācā - katā me pharusā vācā - kato me samphappalāpo - katā me abhijjhā - kato me byāpādo - katā me micchādiņņhi - akatā me sammādiņņhã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. Evaü katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaü cetaso vippaņisāro manovilekho. 1. Katheti - sãmu11 machasaü kathesi - [PTS] [A.] Dhammasaīgaõi - nikkhepakaõķa. [BJT Page 716] [\x 716/] (518 Pime mula cãde. Gasanna) [section missing] Takkāsayaü kukkucca¤cupacchindeti takkaü ca takkāsaya¤ca kukkucca¤cupacchindeyya chindeyya ucchindeyya samucchindeyya pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyyāti takkāsayaü kukkucca¤cupacchinde. Tenāha bhagavā: "Okkhittacakkhu na ca pādalolo Jhānānuyutto bahujāgarassa. Upekkhamārabbha samāhitatto Takkāsayaü kukkucca¤cupacchinde"ti. 16 - 19 Cudito [PTS Page 503] [\q 503/] vacãhi satimābhinande Sabrahmacārãsu khilaü pabhinde, Vācaü pamu¤ce kusalaü nātivelaü Janavādadhammāya na cetayeyya. Cudito vacãhi satimābhinandeti - 'cudito'ti upajjhāyā vā ācariyā vā samānupajjhāyakā vā samānācariyakā vā mittā vā sandiņņhā vā sambhattā vā sahāyā vā codenti "idaü te āvuso ayuttaü, idaü te appattaü, idaü te asāruppaü, idaü te asãlaņņha1nti satiü upaņņhāpetvā taü codanaü nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya. Yathā itthã vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiko sãsaü nahāno uppalamālaü vā vassikamālaü vā adhimuttikamālaü vā labhitvā ubhohi hatthehi paņiggahetvā uttamaīge sirasmiü patiņņhāpetvā nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya, evamevaü satiü upaņņhāpetvā taü codanaü nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya. 1. Asiliņņhaü - pu [PTS.] [BJT Page 718] [\x 718/] 1. "Nidhãnaüva pacattāraü yaü passe vajjadassinaü, Niggayha vādiü medhāviü tādisaü paõķitaü bhaje. Tādisaü bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyo"ti [a] 2. "Ovadeyyanusāseyya asabbhā ca nivāraye, Sata¤hi so piyo hoti asataü hoti appiyo"ti [a] Cudito vacãbhi satimābhinande. Sabrahmacārãsu khãlaü pabhindeti - 'sabrahmacārã'ti ekakammā ekuddesā samasikkhakā. Sabrahmacārãsu khilaü pahindeti sabrahmacārãsu āhatacittataü khilajātataü pabhindeyya; [PTS Page 504] [\q 504/] pa¤capi ceto khile pabhindeyya; tayopi cetokhile pabhindeyya; rāgakhilaü dosakhilaü mohakhilaü bhindeyya pabhindeyya sambhindeyyāti - sabrahmacārãsu khilaü pabhinde. Vācaü pamu¤ce kusalaü nātivelanti - ¤āõasamuņņhitaü vācaü mu¤ceyya. Atthåpasaühitaü dhammåpasaühitaü kālena sāpadesaü pariyantavatiü vācaü mu¤ceyya pamu¤ceyyāti - vācaü pamu¤ce kusalaü; nātivelanti 'velā'ti dve velā: kālavelā ca sãlavelā ca. Katamā kālavelā? Kālātikkantaü vācaü na bhāseyya, velātikkantaü vācaü na bhāseyya, kālavelātikkantaü vācaü na bhāseyya, kālaü asampattaü vācaü na bhāseyya, velaü asampattaü vācaü na bhāseyya, kālavelaü asampattaü vācaü na bhāseyya. 3. " Yo ve kāle asampatte ativelaü pabhāsati, Evaü so nihato seti kokilāyeva atrajo"ti [b] Ayaü kālavela. Katamā sãlavelā? Ratto vācaü na bhāseyya, duņņho vācaü na bhāseyya, måëho vācaü na bhāseyya, musāvādaü na bhāseyya, pisunaü vācaü na bhāseyya, pharusaü vācaü na bhāseyya, samphappalāpaü na bhāseyya na katheyya na bhaõeyya na dãpayeyya na vohareyya. Ayaü sãlavelāti - vācaü pamu¤ce kusalaü nātivelaü. [A.] Dhammapada - paõķitavagga [b.] Kokālikajātaka. [BJT Page 720] [\x 720/] Janavādadhammāya na cetayeyyāti - 'janā'ti khattiyā ca brāhmaõā ca vessā ca suddā ca gahaņņhā ca pabbajitā ca devā [PTS Page 505] [\q 505/] ca manussā ca, janassa vādāya upavādāya nindāya garahāya akittiyā avaõõahārikāya sãlavipattiyā vā ācāravipattiyā diņņhivipattiyā vā ājãvavipattiyā vā na cetayeyya cetanaü na uppādeyya cittaü 1 na uppādeyya saīkappaü na uppādeyya manasikāraü na uppādeyyāti - janavādadhammāya na cetayeyya. Tenāha bhagavā: "Cudito vacãhi satimābhinande Sabrahmacārãsu khãlaü pabhinde, Vācaü pamu¤ce kusalaü nātivelaü Janavādadhammāya na cetayeyyā"ti. 16 - 20 Athāparaü pa¤ca rajāni loko Yesaü satimā vinayāya sikkhe, Råpesu saddesu atho rasesu Gandhesu phassesu sahetha rāgaü. Athāparaü pa¤ca rajānã loketi - ' athā'ti padasandhi padasaüsaggo padapāripåri akkharasamavāyo bya¤janasiliņņhatā padānupubbatāmetaü athāti. Pa¤ca rajānã'ti råparajo2 saddarajo2 gandharajo rasarajo phoņņhabbarajo. 1. Rāgo rājā na ca pana reõu vuccati Rāgassetaü adhivacanaü rajoti, Etaü rajaü vippajahitva3 paõķitā Viharanti te vigatarajassa sāsane. 2. Doso rajo na ca pana reõu vuccati Dosassetaü adhivacanaü rajoti, Etaü rajaü vippajahitva paõķitā Viharanti te vigatarajassa sāsane. 3. Moho rajo na ca pana reõu vuccati Mohassetaü adhivacanaü rajoti, Etaü rajaü vippajahitva paõķitā Viharanti te vigatarajassa sāsane"ti [a.] Loketi [PTS Page 506 [\q 506/] - ] apāyaloke manussaloke devaloko khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi - athāparaü pa¤ca rajāni loke. 1. Cittasaükappaü na uppādeyya - syā [PTS]. 2. Rāgo - syā [PTS]. 3. Vippajahitvā - sãmu11. [A.] Cålapanthakajātaka. [BJT Page 722] [\x 722/] Yesaü satimā vinayāya sikkheti - 'yesa'nti råparāgassa saddarāgassa gandharāgassa rasarāgassa phoņņhabbarāgassa; satimāti "yā sati anussati paņissati sati saraõatā dhāraõatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaü satibalaü sammāsati satisambojjhaīgo ekāyanamaggo; ayaü vuccati sati. [A] imāya satiyā upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato, so vuccati satimā. Sikkheti tisso sikkhā: adhisãlasikkhā adhicittasikkhā adhipa¤¤āsikkhā. Katamā adhisãlasikkhā - pe - ayaü adhipa¤¤āsikkhā. Yesaü satimā vinayāya sikkheti satimā puggalo yesaü råparāgassa saddarāgassa gandharāgassa rasarāgassa phoņņhabbarāgassa vinayāya paņivinayāya pahānāya våpasamāya paņinissaggāya paņippassaddhiyā adhisãlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipa¤¤ampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, - pe - sacchikātabbaü sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti - yesaü satimā vinayāya sikkhe. Råpesu saddesu atho rasesu gandhesu phassesu sahetha rāganti råpesu saddesu gandhesu rasesu phoņņhabbesu rāgaü saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti - råpesu saddesu atho rasesu gandhesu phassesu sahetha rāgaü. Tenāha bhagavā: "Athāparaü pa¤ca rajāni loke Yesaü satimā vinayāya sikkhe, Råpesu saddesu atho rasesu Gandhesu phassesu sahetha rāga"nti. 16 - 21 Etesu dhammesu vineyya chandaü Bhikkhu satimā suvimuttacitto, Kālena [PTS Page 507] [\q 507/] so dhammā dhammaü parivãmaüsamāno Ekodibhåto vihane tamaü so ( iti bhagavā) Etesu dhammesu vineyya chandanti - 'eteså'ti råpesu saddesu gandhesu rasesu phoņņhabbesu; chandoti " yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataõhā kāmasineho kāmapariëāho kāmamucchā kāmajjhosānaü kāmogho kāmayogo kāmåpādānaü - pe - kāmacchandanãvaraõaü[a"] etesu dhammesu vineyya chandanti etesu dhammesu chandaü vineyya paņivineyya pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyyāti - etesu dhammesu vineyya chandaü. [A.] Dhammasaīgaõi - cittuppādakaõķa. [BJT Page 724] [\x 724/] Bhikkhu satimā suvimuttacittoti - 'bhikkhå'ti puthujjanakalyāõako vā bhikkhu sekho vā bhikkhu; satimāti " yā sati anussati paņissati sati saraõatā dhāraõatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaü satibalaü sammāsati satisambojjhaīgo ekāyanamaggo; ayaü vuccati sati. [A] imāya satiyā upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato, so vuccati satimā; bhikkhu satimā suvimuttacittoti paņhamaü jhānaü samāpannassa nãvaraõehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü, dutiyaü jhānaü samāpannassa vitakkavicārehi cittaü vuttaü vimuttaü suvimuttaü. Tatiyaü jhānaü samāpannassa pãtiyā ca cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. Catutthaü jhānaü samāpannassa sukhadukkhehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. âkāsāna¤cāyatanaü samāpannassa råpasa¤¤āya paņighasa¤¤āya nānattasa¤¤āya cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpannassa ākāsāna¤cāyatanasa¤¤āya cittaü - pe - âki¤ca¤¤āyatanaü samāpannassa vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤āya cittaü - pe - Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpannassa āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤āya cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. Sotāpannassa sakkāyadiņņhiyā vicikicchāya sãlabbataparāmāsā diņņhānusayā vicikicchānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. Sakadāgāmissa oëārikā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. Anāgāmissa aõusahagatā kāmarāgasa¤¤ojanā paņighasa¤¤ojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. Anāgāmissa [PTS Page 508] [\q 508/] anusahagatā kāmarāgasa¤¤ojanā paņighasa¤¤ojanā aõusahagatā kāmarāgānusayā paņighānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttaü. Arahato råparāgā aråparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaņņhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaü muttaü vimuttaü suvimuttanti - bhikkhu satimā suvimuttacitto. Kālena so sammā dhammaü parivãmaüsamānoti - ' kālenā'ti uddhate citte samādhissa kālo. Samāhite citte vipassanāya kālo. 1. Kāle paggaõhati cittaü niggaõhāti punāpare, 1 Saüpahaüsati kālena kāle cittaü samādahe, 2 Ajjhupekkhati kālena so yogi kālakovido. 2. Kimhi kālamhi paggāho kimhi kāle viniggaho. Kimhi pahaüsanā kāle samathakālo ca kãdiso, Upekkhākālaü cittassa kathaü dasseti yogino? 1. Athāpare - [PTS. 2.] Samādahati - [PTS.] [BJT Page 726] [\x 726/] 3. Lãne cittamhi paggāho uddhatasmiü hi niggaho, Nirassādagataü cittaü saüpahaüseyya tāvade. 4. Sampahaņņhaü yadā cittaü alãnaü bhavatanuddhataü, Samathanimittassa so1 kālo ajjhattaü ramaye mano. 5. Vatena mevupāyena2 yadā hoti samāhitaü, Samāhitaü cittama¤¤āya ajjhupekkheyya tāvade. 6. Evaü kālavidå dhãro kāla¤¤å kālakovido, Kālena kālaü cittassa nimittamupalakkhaye"ti. Kālena so sammā dhammaü parivãmaüsamānoti - ' sabbe saīkhārā aniccā'ti sammā dhammaü parivãmaüsamāno, sabbe saīkhārā [PTS Page 509] [\q 509/] dukkhāti sammā dhammaü parivãmaüsamāno. Sabbe dhammā anattāti sammā dhammaü parivãmaüsamāno - pe - Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti sammā dhammaü parivãmaüsamānoti - kālena so sammā dhammaü parivãmaüsamāno. Ekodibhåto vihane tamaü soti bhagavāti - 'ekodã'ti ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaņamānaso samatho samādhindriyaü samādhibalaü sammāsamādhãti ekodibhåto. Vihane tamaü soti rāgatamaü dosatamaü mohatamaü diņņhitamaü mānatamaü kilesatamaü duccaritatamaü andhakaraõaü acakkhukaraõaü a¤¤āõakaraõaü pa¤¤ānirodhikaü vighātapakkhikaü anibbānasaüvattanikaü haneyya vihaneyya pajaheyya vinodeyya byantãkareyya anabhāvaü gameyya. 1. Samathassa ca - syā. [PTS]. 2. Eteneva upāyena - sãmu11. Etena yevupāyena - [PTS.] [BJT Page 728] [\x 728/] (196 Antima cãdeya sa 198 mula cideye mŠda dakvā ganna) Bhagavāti gāravādhivacanaü. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiņņhãti bhagavā, bhaggakaõņakoti bhagavā bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā. Bhavānaü antakaroti bhagavā. Bhāvitakāyoti bhagavā, bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤oti bhagavā. Bhaji vā bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppānãti bhagavā. Bhāgã vā bhagavā cãvariõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā. Bhāgã va bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisãlassa adhicittassa adhipa¤¤āyāti bhagavā. Bhāgã vā bhagavā catunnaü jhānānaü catunnaü appama¤¤ānaü catunnaü aråpasamāpattãnanti bhagavā. Bhāgã vā bhagavā aņņhannaü vimokkhānaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü navannaü anupubbavihārasamāpattãnanti bhagavā. Bhāgã vā bhagavā dasannaü sa¤¤ābhāvanānaü dasannaü kasiõasamāpattãnaü ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā. Bhāgã vā bhagavā catunnaü satipaņņhānānaü catunnaü sammappadhānānaü catunnaü [PTS Page 510] [\q 510/] iddhipādānaü pa¤cannaü indriyānaü pa¤cannaü balānaü sattannaü bojjhaīgānaü ariyassa aņņhaīgikassa maggassāti bhagavā. Bhāgã vā bhagavā dasannaü tathāgatabalānaü catunnaü vesārajjānaü catunnaü paņisambhidānaü channaü abhi¤¤ānaü channaü buddhadhammānanti bhagavā. - [BJT Page 730] [\x 730/] 'Bhagavā'ti netaü nāmaü mātarā kataü, na pitarā kataü, na bhātarā kataü, na bhaginiyā kataü, na mittāmaccehi kataü. Na ¤ātisālohitehi kataü, na samaõabrāhmaõehi kataü, na devatāhi kataü. Vimokkhantikametaü buddhānaü bhagavantānaü bodhiyā mule saha sabba¤¤uta¤āõassa paņilābhā sacchikā pa¤¤atti yadidaü bhagavāti - ekodibhåto vihane tamaü soti bhagavā. Tenāha bhagavā: "Etesu dhammesu vineyya chandaü Bhikkhu satimā suvimuttacitto, Kālena so sammā dhammaü parivãmaüsamāno Ekodibhåto vihane tamaü so (ti bhagavā'ti. ) Soëasamo Sāriputtasuttaniddeso Samatto. Mahāniddesapāëi niņņhitā. Jaya